dn14 0 Dīgha Nikāya 14 Mahāpadānasutta |1| 1. Pubbenivāsapaṭisaṁyuttakathā Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme karerikuṭikāyaṁ. Atha kho sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ karerimaṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ pubbenivāsapaṭisaṁyuttā dhammī kathā udapādi: “itipi pubbenivāso, itipi pubbenivāso”ti. Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya tesaṁ bhikkhūnaṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho bhagavā uṭṭhāyāsanā yena karerimaṇḍalamāḷo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā; kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? Evaṁ vutte, te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, amhākaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ karerimaṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ pubbenivāsapaṭisaṁyuttā dhammī kathā udapādi: ‘itipi pubbenivāso itipi pubbenivāso’ti. Ayaṁ kho no, bhante, antarākathā vippakatā. Atha bhagavā anuppatto”ti. “Iccheyyātha no tumhe, bhikkhave, pubbenivāsapaṭisaṁyuttaṁ dhammiṁ kathaṁ sotun”ti? “Etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo; yaṁ bhagavā pubbenivāsapaṭisaṁyuttaṁ dhammiṁ kathaṁ kareyya, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha sādhukaṁ manasi karotha bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “Ito so, bhikkhave, ekanavutikappe yaṁ vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke udapādi. Ito so, bhikkhave, ekatiṁse kappe yaṁ sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke udapādi. Tasmiññeva kho, bhikkhave, ekatiṁse kappe vessabhū bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke udapādi. Imasmiññeva kho, bhikkhave, bhaddakappe kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke udapādi. Imasmiññeva kho, bhikkhave, bhaddakappe koṇāgamano bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke udapādi. Imasmiññeva kho, bhikkhave, bhaddakappe kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke udapādi. Imasmiññeva kho, bhikkhave, bhaddakappe ahaṁ etarahi arahaṁ sammāsambuddho loke uppanno. Vipassī, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho khattiyo jātiyā ahosi, khattiyakule udapādi. Sikhī, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho khattiyo jātiyā ahosi, khattiyakule udapādi. Vessabhū, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho khattiyo jātiyā ahosi, khattiyakule udapādi. Kakusandho, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho brāhmaṇo jātiyā ahosi, brāhmaṇakule udapādi. Koṇāgamano, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho brāhmaṇo jātiyā ahosi, brāhmaṇakule udapādi. Kassapo, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho brāhmaṇo jātiyā ahosi, brāhmaṇakule udapādi. Ahaṁ, bhikkhave, etarahi arahaṁ sammāsambuddho khattiyo jātiyā ahosiṁ, khattiyakule uppanno. Vipassī, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Sikhī, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Vessabhū, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Kakusandho, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho kassapo gottena ahosi. Koṇāgamano, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho kassapo gottena ahosi. Kassapo, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho kassapo gottena ahosi. Ahaṁ, bhikkhave, etarahi arahaṁ sammāsambuddho gotamo gottena ahosiṁ. Vipassissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa asītivassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi. Sikhissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa sattativassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi. Vessabhussa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa 1 --- dn14 1:1 saṭṭhivassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi. Kakusandhassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa cattālīsavassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi. Koṇāgamanassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tiṁsavassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi. Kassapassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa vīsativassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi. Mayhaṁ, bhikkhave, etarahi appakaṁ āyuppamāṇaṁ parittaṁ lahukaṁ; yo ciraṁ jīvati, so vassasataṁ appaṁ vā bhiyyo. Vipassī, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Sikhī, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho puṇḍarīkassa mūle abhisambuddho. Vessabhū, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho sālassa mūle abhisambuddho. Kakusandho, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho sirīsassa mūle abhisambuddho. Koṇāgamano, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho udumbarassa mūle abhisambuddho. Kassapo, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho nigrodhassa mūle abhisambuddho. Ahaṁ, bhikkhave, etarahi arahaṁ sammāsambuddho assatthassa mūle abhisambuddho. Vipassissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa khaṇḍatissaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Sikhissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa abhibhūsambhavaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Vessabhussa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa soṇuttaraṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Kakusandhassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhurasañjīvaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Koṇāgamanassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bhiyyosuttaraṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Kassapassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tissabhāradvājaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Mayhaṁ, bhikkhave, etarahi sāriputtamoggallānaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Vipassissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṁ sannipātā ahesuṁ. Eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṁ, eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṁ, eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi asītibhikkhusahassāni. Vipassissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṁ sannipātā ahesuṁ sabbesaṁyeva khīṇāsavānaṁ. Sikhissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṁ sannipātā ahesuṁ. Eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṁ, eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi asītibhikkhusahassāni, eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi sattatibhikkhusahassāni. Sikhissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṁ sannipātā ahesuṁ sabbesaṁyeva khīṇāsavānaṁ. Vessabhussa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṁ sannipātā ahesuṁ. Eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi asītibhikkhusahassāni, eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi sattatibhikkhusahassāni, eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi saṭṭhibhikkhusahassāni. Vessabhussa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṁ sannipātā ahesuṁ sabbesaṁyeva khīṇāsavānaṁ. Kakusandhassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi cattālīsabhikkhusahassāni. Kakusandhassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ayaṁ eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi sabbesaṁyeva khīṇāsavānaṁ. Koṇāgamanassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi tiṁsabhikkhusahassāni. Koṇāgamanassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ayaṁ eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi sabbesaṁyeva khīṇāsavānaṁ. Kassapassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi vīsatibhikkhusahassāni. Kassapassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ayaṁ eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi sabbesaṁyeva khīṇāsavānaṁ. Mayhaṁ, bhikkhave, etarahi eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni. Mayhaṁ, bhikkhave, ayaṁ eko sāvakānaṁ 2 --- dn14 1:1 sannipāto ahosi sabbesaṁyeva khīṇāsavānaṁ. Vipassissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Sikhissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa khemaṅkaro nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Vessabhussa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa upasanto nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Kakusandhassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa buddhijo nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Koṇāgamanassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa sotthijo nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Kassapassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa sabbamitto nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Mayhaṁ, bhikkhave, etarahi ānando nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Vipassissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bandhumā nāma rājā pitā ahosi. Bandhumatī nāma devī mātā ahosi janetti. Bandhumassa rañño bandhumatī nāma nagaraṁ rājadhānī ahosi. Sikhissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa aruṇo nāma rājā pitā ahosi. Pabhāvatī nāma devī mātā ahosi janetti. Aruṇassa rañño aruṇavatī nāma nagaraṁ rājadhānī ahosi. Vessabhussa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa suppatito nāma rājā pitā ahosi. Vassavatī nāma devī mātā ahosi janetti. Suppatitassa rañño anomaṁ nāma nagaraṁ rājadhānī ahosi. Kakusandhassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa aggidatto nāma brāhmaṇo pitā ahosi. Visākhā nāma brāhmaṇī mātā ahosi janetti. Tena kho pana, bhikkhave, samayena khemo nāma rājā ahosi. Khemassa rañño khemavatī nāma nagaraṁ rājadhānī ahosi. Koṇāgamanassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa yaññadatto nāma brāhmaṇo pitā ahosi. Uttarā nāma brāhmaṇī mātā ahosi janetti. Tena kho pana, bhikkhave, samayena sobho nāma rājā ahosi. Sobhassa rañño sobhavatī nāma nagaraṁ rājadhānī ahosi. Kassapassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa brahmadatto nāma brāhmaṇo pitā ahosi. Dhanavatī nāma brāhmaṇī mātā ahosi janetti. Tena kho pana, bhikkhave, samayena kikī nāma rājā ahosi. Kikissa rañño bārāṇasī nāma nagaraṁ rājadhānī ahosi. Mayhaṁ, bhikkhave, etarahi suddhodano nāma rājā pitā ahosi. Māyā nāma devī mātā ahosi janetti. Kapilavatthu nāma nagaraṁ rājadhānī ahosī”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ acirapakkantassa bhagavato ayamantarākathā udapādi: “acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Yatra hi nāma tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarissati, nāmatopi anussarissati, gottatopi anussarissati, āyuppamāṇatopi anussarissati, sāvakayugatopi anussarissati, sāvakasannipātatopi anussarissati: ‘evaṁjaccā te bhagavanto ahesuṁ itipi, evaṁnāmā evaṅgottā evaṁsīlā evaṁdhammā evaṁpaññā evaṁvihārī evaṁvimuttā te bhagavanto ahesuṁ itipī’”ti. “Kiṁ nu kho, āvuso, tathāgatasseva nu kho esā dhammadhātu suppaṭividdhā, yassā dhammadhātuyā suppaṭividdhattā tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarati, nāmatopi anussarati, gottatopi anussarati, āyuppamāṇatopi anussarati, sāvakayugatopi anussarati, sāvakasannipātatopi anussarati: ‘evaṁjaccā te bhagavanto ahesuṁ itipi, evaṁnāmā evaṅgottā evaṁsīlā evaṁdhammā evaṁpaññā evaṁvihārī evaṁvimuttā te bhagavanto ahesuṁ itipī’ti, udāhu devatā tathāgatassa etamatthaṁ ārocesuṁ, yena tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarati, nāmatopi anussarati, gottatopi anussarati, āyuppamāṇatopi anussarati, sāvakayugatopi anussarati, sāvakasannipātatopi anussarati: ‘evaṁjaccā te bhagavanto ahesuṁ itipi, evaṁnāmā evaṅgottā evaṁsīlā evaṁdhammā evaṁpaññā evaṁvihārī evaṁvimuttā te bhagavanto ahesuṁ itipī’”ti. Ayañca hidaṁ tesaṁ bhikkhūnaṁ antarākathā 3 --- dn14 1:1 vippakatā hoti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena karerimaṇḍalamāḷo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā; kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? Evaṁ vutte, te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato ayaṁ antarākathā udapādi: ‘acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Yatra hi nāma tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarissati, nāmatopi anussarissati, gottatopi anussarissati, āyuppamāṇatopi anussarissati, sāvakayugatopi anussarissati, sāvakasannipātatopi anussarissati: “evaṁjaccā te bhagavanto ahesuṁ itipi, evaṁnāmā evaṅgottā evaṁsīlā evaṁdhammā evaṁpaññā evaṁvihārī evaṁvimuttā te bhagavanto ahesuṁ itipī”ti. Kiṁ nu kho, āvuso, tathāgatasseva nu kho esā dhammadhātu suppaṭividdhā, yassā dhammadhātuyā suppaṭividdhattā tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarati, nāmatopi anussarati, gottatopi anussarati, āyuppamāṇatopi anussarati, sāvakayugatopi anussarati, sāvakasannipātatopi anussarati: “evaṁjaccā te bhagavanto ahesuṁ itipi, evaṁnāmā evaṅgottā evaṁsīlā evaṁdhammā evaṁpaññā evaṁvihārī evaṁvimuttā te bhagavanto ahesuṁ itipī”ti. Udāhu devatā tathāgatassa etamatthaṁ ārocesuṁ, yena tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarati, nāmatopi anussarati, gottatopi anussarati, āyuppamāṇatopi anussarati, sāvakayugatopi anussarati, sāvakasannipātatopi anussarati: “evaṁjaccā te bhagavanto ahesuṁ itipi, evaṁnāmā evaṅgottā evaṁsīlā evaṁdhammā evaṁpaññā evaṁvihārī evaṁvimuttā te bhagavanto ahesuṁ itipī”’ti? Ayaṁ kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto”ti. “Tathāgatassevesā, bhikkhave, dhammadhātu suppaṭividdhā, yassā dhammadhātuyā suppaṭividdhattā tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarati, nāmatopi anussarati, gottatopi anussarati, āyuppamāṇatopi anussarati, sāvakayugatopi anussarati, sāvakasannipātatopi anussarati: ‘evaṁjaccā te bhagavanto ahesuṁ itipi, evaṁnāmā evaṅgottā evaṁsīlā evaṁdhammā evaṁpaññā evaṁvihārī evaṁvimuttā te bhagavanto ahesuṁ itipī’ti. Devatāpi tathāgatassa etamatthaṁ ārocesuṁ, yena tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarati, nāmatopi anussarati, gottatopi anussarati, āyuppamāṇatopi anussarati, sāvakayugatopi anussarati, sāvakasannipātatopi anussarati: ‘evaṁjaccā te bhagavanto ahesuṁ itipi, evaṁnāmā evaṅgottā evaṁsīlā evaṁdhammā evaṁpaññā evaṁvihārī evaṁvimuttā te bhagavanto ahesuṁ itipī’ti. Iccheyyātha no tumhe, bhikkhave, bhiyyoso mattāya pubbenivāsapaṭisaṁyuttaṁ dhammiṁ kathaṁ sotun”ti? “Etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo; yaṁ bhagavā bhiyyoso mattāya pubbenivāsapaṭisaṁyuttaṁ dhammiṁ kathaṁ kareyya, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “Ito so, bhikkhave, ekanavutikappe yaṁ vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke udapādi. Vipassī, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho khattiyo jātiyā ahosi, khattiyakule udapādi. Vipassī, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Vipassissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa asītivassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi. Vipassī, bhikkhave, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Vipassissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa khaṇḍatissaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Vipassissa, bhikkhave, bhagavato arahato 4 --- dn14 1:1 sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṁ sannipātā ahesuṁ. Eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṁ, eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṁ, eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi asītibhikkhusahassāni. Vipassissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṁ sannipātā ahesuṁ sabbesaṁyeva khīṇāsavānaṁ. Vipassissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Vipassissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bandhumā nāma rājā pitā ahosi. Bandhumatī nāma devī mātā ahosi janetti. Bandhumassa rañño bandhumatī nāma nagaraṁ rājadhānī ahosi. 2. Bodhisattadhammatā Atha kho, bhikkhave, vipassī bodhisatto tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiṁ okkami. Ayamettha dhammatā. Dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṁ okkamati. Atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Yāpi tā lokantarikā aghā asaṁvutā andhakārā andhakāratimisā, yatthapime candimasūriyā evaṁmahiddhikā evaṁmahānubhāvā ābhāya nānubhonti, tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Yepi tattha sattā upapannā, tepi tenobhāsena aññamaññaṁ sañjānanti: ‘aññepi kira, bho, santi sattā idhūpapannā’ti. Ayañca dasasahassī lokadhātu saṅkampati sampakampati sampavedhati. Appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Ayamettha dhammatā. Dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchiṁ okkanto hoti, cattāro naṁ devaputtā catuddisaṁ rakkhāya upagacchanti: ‘mā naṁ bodhisattaṁ vā bodhisattamātaraṁ vā manusso vā amanusso vā koci vā viheṭhesī’ti. Ayamettha dhammatā. Dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchiṁ okkanto hoti, pakatiyā sīlavatī bodhisattamātā hoti, viratā pāṇātipātā, viratā adinnādānā, viratā kāmesumicchācārā, viratā musāvādā, viratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā. Ayamettha dhammatā. Dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchiṁ okkanto hoti, na bodhisattamātu purisesu mānasaṁ uppajjati kāmaguṇūpasaṁhitaṁ, anatikkamanīyā ca bodhisattamātā hoti kenaci purisena rattacittena. Ayamettha dhammatā. Dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchiṁ okkanto hoti, lābhinī bodhisattamātā hoti pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ. Sā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricāreti. Ayamettha dhammatā. Dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchiṁ okkanto hoti, na bodhisattamātu kocideva ābādho uppajjati. Sukhinī bodhisattamātā hoti akilantakāyā, bodhisattañca bodhisattamātā tirokucchigataṁ passati sabbaṅgapaccaṅgiṁ ahīnindriyaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno. Tatrāssa suttaṁ āvutaṁ nīlaṁ vā pītaṁ vā lohitaṁ vā odātaṁ vā paṇḍusuttaṁ vā. Tamenaṁ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya: ‘ayaṁ kho maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno. Tatridaṁ suttaṁ āvutaṁ nīlaṁ vā pītaṁ vā lohitaṁ vā odātaṁ vā paṇḍusuttaṁ vā’ti. Evameva kho, bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchiṁ okkanto hoti, na bodhisattamātu kocideva ābādho uppajjati, sukhinī bodhisattamātā hoti akilantakāyā, bodhisattañca bodhisattamātā tirokucchigataṁ passati sabbaṅgapaccaṅgiṁ ahīnindriyaṁ. Ayamettha dhammatā. Dhammatā esā, bhikkhave, sattāhajāte bodhisatte bodhisattamātā kālaṁ karoti tusitaṁ kāyaṁ upapajjati. Ayamettha dhammatā. Dhammatā esā, bhikkhave, yathā aññā itthikā nava vā dasa vā māse gabbhaṁ kucchinā pariharitvā vijāyanti, na hevaṁ bodhisattaṁ bodhisattamātā vijāyati. Daseva māsāni bodhisattaṁ bodhisattamātā kucchinā pariharitvā vijāyati. Ayamettha dhammatā. Dhammatā esā, bhikkhave, yathā aññā itthikā nisinnā vā nipannā vā vijāyanti, na hevaṁ bodhisattaṁ bodhisattamātā vijāyati. Ṭhitāva bodhisattaṁ bodhisattamātā vijāyati. Ayamettha dhammatā. 5 --- dn14 1:1 Dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, devā paṭhamaṁ paṭiggaṇhanti, pacchā manussā. Ayamettha dhammatā. Dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, appattova bodhisatto pathaviṁ hoti, cattāro naṁ devaputtā paṭiggahetvā mātu purato ṭhapenti: ‘attamanā, devi, hohi; mahesakkho te putto uppanno’ti. Ayamettha dhammatā. Dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, visadova nikkhamati amakkhito udena amakkhito semhena amakkhito ruhirena amakkhito kenaci asucinā suddho visado. Seyyathāpi, bhikkhave, maṇiratanaṁ kāsike vatthe nikkhittaṁ neva maṇiratanaṁ kāsikaṁ vatthaṁ makkheti, nāpi kāsikaṁ vatthaṁ maṇiratanaṁ makkheti. Taṁ kissa hetu? Ubhinnaṁ suddhattā. Evameva kho, bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, visadova nikkhamati amakkhito, udena amakkhito semhena amakkhito ruhirena amakkhito kenaci asucinā suddho visado. Ayamettha dhammatā. Dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, dve udakassa dhārā antalikkhā pātubhavanti—ekā sītassa ekā uṇhassa yena bodhisattassa udakakiccaṁ karonti mātu ca. Ayamettha dhammatā. Dhammatā esā, bhikkhave, sampatijāto bodhisatto samehi pādehi patiṭṭhahitvā uttarābhimukho sattapadavītihārena gacchati setamhi chatte anudhāriyamāne, sabbā ca disā anuviloketi, āsabhiṁ vācaṁ bhāsati ‘aggohamasmi lokassa, jeṭṭhohamasmi lokassa, seṭṭhohamasmi lokassa, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’ti. Ayamettha dhammatā. Dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati, atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Yāpi tā lokantarikā aghā asaṁvutā andhakārā andhakāratimisā, yatthapime candimasūriyā evaṁmahiddhikā evaṁmahānubhāvā ābhāya nānubhonti, tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Yepi tattha sattā upapannā, tepi tenobhāsena aññamaññaṁ sañjānanti: ‘aññepi kira, bho, santi sattā idhūpapannā’ti. Ayañca dasasahassī lokadhātu saṅkampati sampakampati sampavedhati appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Ayamettha dhammatā. 3. Dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇā Jāte kho pana, bhikkhave, vipassimhi kumāre bandhumato rañño paṭivedesuṁ: ‘putto te, deva, jāto, taṁ devo passatū’ti. Addasā kho, bhikkhave, bandhumā rājā vipassiṁ kumāraṁ, disvā nemitte brāhmaṇe āmantāpetvā etadavoca: ‘passantu bhonto nemittā brāhmaṇā kumāran’ti. Addasaṁsu kho, bhikkhave, nemittā brāhmaṇā vipassiṁ kumāraṁ, disvā bandhumantaṁ rājānaṁ etadavocuṁ: ‘attamano, deva, hohi, mahesakkho te putto uppanno, lābhā te, mahārāja, suladdhaṁ te, mahārāja, yassa te kule evarūpo putto uppanno. Ayañhi, deva, kumāro dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraṁ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni sattaratanāni bhavanti. Seyyathidaṁ—cakkaratanaṁ hatthiratanaṁ assaratanaṁ maṇiratanaṁ itthiratanaṁ gahapatiratanaṁ pariṇāyakaratanameva sattamaṁ. Parosahassaṁ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṁ pabbajati, arahaṁ hoti sammāsambuddho loke vivaṭacchado. Katamehi cāyaṁ, deva, kumāro dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraṁ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni sattaratanāni bhavanti. Seyyathidaṁ—cakkaratanaṁ hatthiratanaṁ assaratanaṁ maṇiratanaṁ itthiratanaṁ gahapatiratanaṁ pariṇāyakaratanameva sattamaṁ. Parosahassaṁ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. 6 --- dn14 1:1 So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṁ pabbajati, arahaṁ hoti sammāsambuddho loke vivaṭacchado. Ayañhi, deva, kumāro suppatiṭṭhitapādo. Yaṁ pāyaṁ, deva, kumāro suppatiṭṭhitapādo. Idampissa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṁ bhavati. Imassa, deva, kumārassa heṭṭhā pādatalesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni. Yampi imassa, deva, kumārassa heṭṭhā pādatalesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni, idampissa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṁ bhavati. Ayañhi, deva, kumāro āyatapaṇhī …pe… Ayañhi, deva, kumāro dīghaṅgulī …pe… Ayañhi, deva, kumāro mudutalunahatthapādo …pe… Ayañhi, deva kumāro jālahatthapādo …pe… Ayañhi, deva, kumāro ussaṅkhapādo …pe… Ayañhi, deva, kumāro eṇijaṅgho …pe… Ayañhi, deva, kumāro ṭhitakova anonamanto ubhohi pāṇitalehi jaṇṇukāni parimasati parimajjati …pe… Ayañhi, deva, kumāro kosohitavatthaguyho …pe… Ayañhi, deva, kumāro suvaṇṇavaṇṇo kañcanasannibhattaco …pe… Ayañhi, deva, kumāro sukhumacchavī; sukhumattā chaviyā rajojallaṁ kāye na upalimpati …pe… Ayañhi, deva, kumāro ekekalomo; ekekāni lomāni lomakūpesu jātāni …pe… Ayañhi, deva, kumāro uddhaggalomo; uddhaggāni lomāni jātāni nīlāni añjanavaṇṇāni kuṇḍalāvaṭṭāni dakkhiṇāvaṭṭakajātāni …pe… Ayañhi, deva, kumāro brahmujugatto …pe… Ayañhi, deva, kumāro sattussado …pe… Ayañhi, deva, kumāro sīhapubbaddhakāyo …pe… Ayañhi, deva, kumāro citantaraṁso …pe… Ayañhi, deva, kumāro nigrodhaparimaṇḍalo yāvatakvassa kāyo tāvatakvassa byāmo, yāvatakvassa byāmo, tāvatakvassa kāyo …pe… Ayañhi, deva, kumāro samavaṭṭakkhandho …pe… Ayañhi, deva, kumāro rasaggasaggī …pe… Ayañhi, deva, kumāro sīhahanu …pe… Ayañhi, deva, kumāro cattālīsadanto …pe… Ayañhi, deva, kumāro samadanto …pe… Ayañhi, deva, kumāro aviraḷadanto …pe… Ayañhi, deva, kumāro susukkadāṭho …pe… Ayañhi, deva, kumāro pahūtajivho …pe… Ayañhi, deva, kumāro brahmassaro karavīkabhāṇī …pe… Ayañhi, deva, kumāro abhinīlanetto …pe… Ayañhi, deva, kumāro gopakhumo …pe… Imassa, deva, kumārassa uṇṇā bhamukantare jātā odātā mudutūlasannibhā. Yampi imassa, deva, kumārassa uṇṇā bhamukantare jātā odātā mudutūlasannibhā, idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṁ bhavati. Ayañhi, deva, kumāro uṇhīsasīso. Yaṁ pāyaṁ, deva, kumāro uṇhīsasīso, idampissa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṁ bhavati. Imehi kho ayaṁ, deva, kumāro dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraṁ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni sattaratanāni bhavanti. Seyyathidaṁ—cakkaratanaṁ hatthiratanaṁ assaratanaṁ maṇiratanaṁ itthiratanaṁ gahapatiratanaṁ pariṇāyakaratanameva sattamaṁ. Parosahassaṁ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṁ pabbajati, arahaṁ hoti sammāsambuddho loke vivaṭacchado’ti. 4. Vipassīsamaññā Atha kho, bhikkhave, bandhumā rājā nemitte brāhmaṇe ahatehi vatthehi acchādāpetvā sabbakāmehi santappesi. Atha kho, bhikkhave, bandhumā rājā vipassissa kumārassa dhātiyo upaṭṭhāpesi. Aññā khīraṁ pāyenti, aññā nhāpenti, aññā dhārenti, aññā aṅkena pariharanti. Jātassa kho pana, bhikkhave, vipassissa kumārassa setacchattaṁ dhārayittha divā ceva rattiñca: ‘mā naṁ sītaṁ vā uṇhaṁ vā tiṇaṁ vā rajo vā ussāvo vā bādhayitthā’ti. Jāto kho pana, bhikkhave, vipassī kumāro bahuno janassa piyo ahosi manāpo. Seyyathāpi, bhikkhave, uppalaṁ vā padumaṁ vā puṇḍarīkaṁ vā bahuno janassa piyaṁ manāpaṁ; evameva kho, bhikkhave, vipassī kumāro bahuno janassa piyo ahosi manāpo. Svāssudaṁ aṅkeneva aṅkaṁ parihariyati. Jāto kho pana, bhikkhave, 7 --- dn14 1:1 vipassī kumāro mañjussaro ca ahosi vaggussaro ca madhurassaro ca pemaniyassaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, himavante pabbate karavīkā nāma sakuṇajāti mañjussarā ca vaggussarā ca madhurassarā ca pemaniyassarā ca; evameva kho, bhikkhave, vipassī kumāro mañjussaro ca ahosi vaggussaro ca madhurassaro ca pemaniyassaro ca. Jātassa kho pana, bhikkhave, vipassissa kumārassa kammavipākajaṁ dibbacakkhu pāturahosi yena sudaṁ samantā yojanaṁ passati divā ceva rattiñca. Jāto kho pana, bhikkhave, vipassī kumāro animisanto pekkhati seyyathāpi devā tāvatiṁsā. ‘Animisanto kumāro pekkhatī’ti kho, bhikkhave, vipassissa kumārassa ‘vipassī vipassī’ tveva samaññā udapādi. Atha kho, bhikkhave, bandhumā rājā atthakaraṇe nisinno vipassiṁ kumāraṁ aṅke nisīdāpetvā atthe anusāsati. Tatra sudaṁ, bhikkhave, vipassī kumāro pituaṅke nisinno viceyya viceyya atthe panāyati ñāyena. Viceyya viceyya kumāro atthe panāyati ñāyenāti kho, bhikkhave, vipassissa kumārassa bhiyyoso mattāya ‘vipassī vipassī’ tveva samaññā udapādi. Atha kho, bhikkhave, bandhumā rājā vipassissa kumārassa tayo pāsāde kārāpesi, ekaṁ vassikaṁ ekaṁ hemantikaṁ ekaṁ gimhikaṁ; pañca kāmaguṇāni upaṭṭhāpesi. Tatra sudaṁ, bhikkhave, vipassī kumāro vassike pāsāde cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṁ orohatīti. Paṭhamabhāṇavāro. 2 5. Jiṇṇapurisa Atha kho, bhikkhave, vipassī kumāro bahūnaṁ vassānaṁ bahūnaṁ vassasatānaṁ bahūnaṁ vassasahassānaṁ accayena sārathiṁ āmantesi: ‘yojehi, samma sārathi, bhaddāni bhaddāni yānāni uyyānabhūmiṁ gacchāma subhūmidassanāyā’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, sārathi vipassissa kumārassa paṭissutvā bhaddāni bhaddāni yānāni yojetvā vipassissa kumārassa paṭivedesi: ‘yuttāni kho te, deva, bhaddāni bhaddāni yānāni, yassadāni kālaṁ maññasī’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassī kumāro bhaddaṁ bhaddaṁ yānaṁ abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi uyyānabhūmiṁ niyyāsi. Addasā kho, bhikkhave, vipassī kumāro uyyānabhūmiṁ niyyanto purisaṁ jiṇṇaṁ gopānasivaṅkaṁ bhoggaṁ daṇḍaparāyanaṁ pavedhamānaṁ gacchantaṁ āturaṁ gatayobbanaṁ. Disvā sārathiṁ āmantesi: ‘ayaṁ pana, samma sārathi, puriso kiṅkato? Kesāpissa na yathā aññesaṁ, kāyopissa na yathā aññesan’ti. ‘Eso kho, deva, jiṇṇo nāmā’ti. ‘Kiṁ paneso, samma sārathi, jiṇṇo nāmā’ti? ‘Eso kho, deva, jiṇṇo nāma. Na dāni tena ciraṁ jīvitabbaṁ bhavissatī’ti. ‘Kiṁ pana, samma sārathi, ahampi jarādhammo, jaraṁ anatīto’ti? ‘Tvañca, deva, mayañcamha sabbe jarādhammā, jaraṁ anatītā’ti. ‘Tena hi, samma sārathi, alaṁ dānajja uyyānabhūmiyā. Itova antepuraṁ paccaniyyāhī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, sārathi vipassissa kumārassa paṭissutvā tatova antepuraṁ paccaniyyāsi. Tatra sudaṁ, bhikkhave, vipassī kumāro antepuraṁ gato dukkhī dummano pajjhāyati: ‘dhiratthu kira, bho, jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissatī’ti. Atha kho, bhikkhave, bandhumā rājā sārathiṁ āmantāpetvā etadavoca: ‘kacci, samma sārathi, kumāro uyyānabhūmiyā abhiramittha? Kacci, samma sārathi, kumāro uyyānabhūmiyā attamano ahosī’ti? ‘Na kho, deva, kumāro uyyānabhūmiyā abhiramittha, na kho, deva, kumāro uyyānabhūmiyā attamano ahosī’ti. ‘Kiṁ pana, samma sārathi, addasa kumāro uyyānabhūmiṁ niyyanto’ti? ‘Addasā kho, deva, kumāro uyyānabhūmiṁ niyyanto purisaṁ jiṇṇaṁ gopānasivaṅkaṁ bhoggaṁ daṇḍaparāyanaṁ pavedhamānaṁ gacchantaṁ āturaṁ gatayobbanaṁ. Disvā maṁ etadavoca: “ayaṁ pana, samma sārathi, puriso kiṅkato, kesāpissa na yathā aññesaṁ, kāyopissa na yathā aññesan”ti? “Eso kho, deva, jiṇṇo nāmā”ti. “Kiṁ paneso, samma sārathi, jiṇṇo nāmā”ti? “Eso kho, deva, jiṇṇo nāma na dāni tena ciraṁ jīvitabbaṁ bhavissatī”ti. “Kiṁ pana, samma sārathi, ahampi jarādhammo, jaraṁ anatīto”ti? “Tvañca, deva, mayañcamha sabbe jarādhammā, jaraṁ anatītā”ti. “Tena hi, samma sārathi, alaṁ dānajja uyyānabhūmiyā, itova antepuraṁ paccaniyyāhī”ti. “Evaṁ, devā”ti kho ahaṁ, deva, vipassissa kumārassa paṭissutvā tatova antepuraṁ paccaniyyāsiṁ. So kho, deva, kumāro antepuraṁ gato 8 --- dn14 1:2 dukkhī dummano pajjhāyati: “dhiratthu kira, bho, jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissatī”’ti. 6. Byādhitapurisa Atha kho, bhikkhave, bandhumassa rañño etadahosi: ‘Mā heva kho vipassī kumāro na rajjaṁ kāresi, mā heva vipassī kumāro agārasmā anagāriyaṁ pabbaji, mā heva nemittānaṁ brāhmaṇānaṁ saccaṁ assa vacanan’ti. Atha kho, bhikkhave, bandhumā rājā vipassissa kumārassa bhiyyoso mattāya pañca kāmaguṇāni upaṭṭhāpesi: ‘yathā vipassī kumāro rajjaṁ kareyya, yathā vipassī kumāro na agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyya, yathā nemittānaṁ brāhmaṇānaṁ micchā assa vacanan’ti. Tatra sudaṁ, bhikkhave, vipassī kumāro pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti. Atha kho, bhikkhave, vipassī kumāro bahūnaṁ vassānaṁ …pe… Addasā kho, bhikkhave, vipassī kumāro uyyānabhūmiṁ niyyanto purisaṁ ābādhikaṁ dukkhitaṁ bāḷhagilānaṁ sake muttakarīse palipannaṁ semānaṁ aññehi vuṭṭhāpiyamānaṁ aññehi saṁvesiyamānaṁ. Disvā sārathiṁ āmantesi: ‘ayaṁ pana, samma sārathi, puriso kiṅkato? Akkhīnipissa na yathā aññesaṁ, saropissa na yathā aññesan’ti? ‘Eso kho, deva, byādhito nāmā’ti. ‘Kiṁ paneso, samma sārathi, byādhito nāmā’ti? ‘Eso kho, deva, byādhito nāma appeva nāma tamhā ābādhā vuṭṭhaheyyā’ti. ‘Kiṁ pana, samma sārathi, ahampi byādhidhammo, byādhiṁ anatīto’ti? ‘Tvañca, deva, mayañcamha sabbe byādhidhammā, byādhiṁ anatītā’ti. ‘Tena hi, samma sārathi, alaṁ dānajja uyyānabhūmiyā, itova antepuraṁ paccaniyyāhī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, sārathi vipassissa kumārassa paṭissutvā tatova antepuraṁ paccaniyyāsi. Tatra sudaṁ, bhikkhave, vipassī kumāro antepuraṁ gato dukkhī dummano pajjhāyati: ‘dhiratthu kira, bho, jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissati, byādhi paññāyissatī’ti. Atha kho, bhikkhave, bandhumā rājā sārathiṁ āmantāpetvā etadavoca: ‘kacci, samma sārathi, kumāro uyyānabhūmiyā abhiramittha, kacci, samma sārathi, kumāro uyyānabhūmiyā attamano ahosī’ti? ‘Na kho, deva, kumāro uyyānabhūmiyā abhiramittha, na kho, deva, kumāro uyyānabhūmiyā attamano ahosī’ti. ‘Kiṁ pana, samma sārathi, addasa kumāro uyyānabhūmiṁ niyyanto’ti? ‘Addasā kho, deva, kumāro uyyānabhūmiṁ niyyanto purisaṁ ābādhikaṁ dukkhitaṁ bāḷhagilānaṁ sake muttakarīse palipannaṁ semānaṁ aññehi vuṭṭhāpiyamānaṁ aññehi saṁvesiyamānaṁ. Disvā maṁ etadavoca: “ayaṁ pana, samma sārathi, puriso kiṅkato, akkhīnipissa na yathā aññesaṁ, saropissa na yathā aññesan”ti? “Eso kho, deva, byādhito nāmā”ti. “Kiṁ paneso, samma sārathi, byādhito nāmā”ti? “Eso kho, deva, byādhito nāma appeva nāma tamhā ābādhā vuṭṭhaheyyā”ti. “Kiṁ pana, samma sārathi, ahampi byādhidhammo, byādhiṁ anatīto”ti? “Tvañca, deva, mayañcamha sabbe byādhidhammā, byādhiṁ anatītā”ti. “Tena hi, samma sārathi, alaṁ dānajja uyyānabhūmiyā, itova antepuraṁ paccaniyyāhī”ti. “Evaṁ, devā”ti kho ahaṁ, deva, vipassissa kumārassa paṭissutvā tatova antepuraṁ paccaniyyāsiṁ. So kho, deva, kumāro antepuraṁ gato dukkhī dummano pajjhāyati: “dhiratthu kira, bho, jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissati, byādhi paññāyissatī”’ti. 7. Kālaṅkatapurisa Atha kho, bhikkhave, bandhumassa rañño etadahosi: ‘mā heva kho vipassī kumāro na rajjaṁ kāresi, mā heva vipassī kumāro agārasmā anagāriyaṁ pabbaji, mā heva nemittānaṁ brāhmaṇānaṁ saccaṁ assa vacanan’ti. Atha kho, bhikkhave, bandhumā rājā vipassissa kumārassa bhiyyoso mattāya pañca kāmaguṇāni upaṭṭhāpesi: ‘yathā vipassī kumāro rajjaṁ kareyya, yathā vipassī kumāro na agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyya, yathā nemittānaṁ brāhmaṇānaṁ micchā assa vacanan’ti. Tatra sudaṁ, bhikkhave, vipassī kumāro pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti. Atha kho, bhikkhave, vipassī kumāro bahūnaṁ vassānaṁ …pe… Addasā kho, bhikkhave, vipassī kumāro uyyānabhūmiṁ niyyanto mahājanakāyaṁ sannipatitaṁ nānārattānañca dussānaṁ vilātaṁ kayiramānaṁ. Disvā sārathiṁ āmantesi: ‘kiṁ nu kho so, samma sārathi, mahājanakāyo sannipatito nānārattānañca dussānaṁ vilātaṁ kayiratī’ti? ‘Eso kho, deva, kālaṅkato 9 --- dn14 1:2 nāmā’ti. ‘Tena hi, samma sārathi, yena so kālaṅkato tena rathaṁ pesehī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, sārathi vipassissa kumārassa paṭissutvā yena so kālaṅkato tena rathaṁ pesesi. Addasā kho, bhikkhave, vipassī kumāro petaṁ kālaṅkataṁ, disvā sārathiṁ āmantesi: ‘kiṁ panāyaṁ, samma sārathi, kālaṅkato nāmā’ti? ‘Eso kho, deva, kālaṅkato nāma. Na dāni taṁ dakkhanti mātā vā pitā vā aññe vā ñātisālohitā, sopi na dakkhissati mātaraṁ vā pitaraṁ vā aññe vā ñātisālohite’ti. ‘Kiṁ pana, samma sārathi, ahampi maraṇadhammo maraṇaṁ anatīto; mampi na dakkhanti devo vā devī vā aññe vā ñātisālohitā; ahampi na dakkhissāmi devaṁ vā deviṁ vā aññe vā ñātisālohite’ti? ‘Tvañca, deva, mayañcamha sabbe maraṇadhammā maraṇaṁ anatītā; tampi na dakkhanti devo vā devī vā aññe vā ñātisālohitā; tvampi na dakkhissasi devaṁ vā deviṁ vā aññe vā ñātisālohite’ti. ‘Tena hi, samma sārathi, alaṁ dānajja uyyānabhūmiyā, itova antepuraṁ paccaniyyāhī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, sārathi vipassissa kumārassa paṭissutvā tatova antepuraṁ paccaniyyāsi. Tatra sudaṁ, bhikkhave, vipassī kumāro antepuraṁ gato dukkhī dummano pajjhāyati: ‘dhiratthu kira, bho, jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissati, byādhi paññāyissati, maraṇaṁ paññāyissatī’ti. Atha kho, bhikkhave, bandhumā rājā sārathiṁ āmantāpetvā etadavoca: ‘kacci, samma sārathi, kumāro uyyānabhūmiyā abhiramittha, kacci, samma sārathi, kumāro uyyānabhūmiyā attamano ahosī’ti? ‘Na kho, deva, kumāro uyyānabhūmiyā abhiramittha, na kho, deva, kumāro uyyānabhūmiyā attamano ahosī’ti. ‘Kiṁ pana, samma sārathi, addasa kumāro uyyānabhūmiṁ niyyanto’ti? ‘Addasā kho, deva, kumāro uyyānabhūmiṁ niyyanto mahājanakāyaṁ sannipatitaṁ nānārattānañca dussānaṁ vilātaṁ kayiramānaṁ. Disvā maṁ etadavoca: “kiṁ nu kho so, samma sārathi, mahājanakāyo sannipatito nānārattānañca dussānaṁ vilātaṁ kayiratī”ti? “Eso kho, deva, kālaṅkato nāmā”ti. “Tena hi, samma sārathi, yena so kālaṅkato tena rathaṁ pesehī”ti. “Evaṁ, devā”ti kho ahaṁ, deva, vipassissa kumārassa paṭissutvā yena so kālaṅkato tena rathaṁ pesesiṁ. Addasā kho, deva, kumāro petaṁ kālaṅkataṁ, disvā maṁ etadavoca: “kiṁ panāyaṁ, samma sārathi, kālaṅkato nāmā”ti? “Eso kho, deva, kālaṅkato nāma. Na dāni taṁ dakkhanti mātā vā pitā vā aññe vā ñātisālohitā, sopi na dakkhissati mātaraṁ vā pitaraṁ vā aññe vā ñātisālohite”ti. “Kiṁ pana, samma sārathi, ahampi maraṇadhammo maraṇaṁ anatīto; mampi na dakkhanti devo vā devī vā aññe vā ñātisālohitā; ahampi na dakkhissāmi devaṁ vā deviṁ vā aññe vā ñātisālohite”ti? “Tvañca, deva, mayañcamha sabbe maraṇadhammā maraṇaṁ anatītā; tampi na dakkhanti devo vā devī vā aññe vā ñātisālohitā, tvampi na dakkhissasi devaṁ vā deviṁ vā aññe vā ñātisālohite”ti. “Tena hi, samma sārathi, alaṁ dānajja uyyānabhūmiyā, itova antepuraṁ paccaniyyāhī”ti. “Evaṁ, devā”ti kho ahaṁ, deva, vipassissa kumārassa paṭissutvā tatova antepuraṁ paccaniyyāsiṁ. So kho, deva, kumāro antepuraṁ gato dukkhī dummano pajjhāyati: “dhiratthu kira, bho, jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissati, byādhi paññāyissati, maraṇaṁ paññāyissatī”’ti. 8. Pabbajita Atha kho, bhikkhave, bandhumassa rañño etadahosi: ‘mā heva kho vipassī kumāro na rajjaṁ kāresi, mā heva vipassī kumāro agārasmā anagāriyaṁ pabbaji, mā heva nemittānaṁ brāhmaṇānaṁ saccaṁ assa vacanan’ti. Atha kho, bhikkhave, bandhumā rājā vipassissa kumārassa bhiyyoso mattāya pañca kāmaguṇāni upaṭṭhāpesi: ‘yathā vipassī kumāro rajjaṁ kareyya, yathā vipassī kumāro na agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyya, yathā nemittānaṁ brāhmaṇānaṁ micchā assa vacanan’ti. Tatra sudaṁ, bhikkhave, vipassī kumāro pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti. Atha kho, bhikkhave, vipassī kumāro bahūnaṁ vassānaṁ bahūnaṁ vassasatānaṁ bahūnaṁ vassasahassānaṁ accayena sārathiṁ āmantesi: ‘yojehi, samma sārathi, bhaddāni bhaddāni yānāni, uyyānabhūmiṁ gacchāma subhūmidassanāyā’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, sārathi 10 --- dn14 1:2 vipassissa kumārassa paṭissutvā bhaddāni bhaddāni yānāni yojetvā vipassissa kumārassa paṭivedesi: ‘yuttāni kho te, deva, bhaddāni bhaddāni yānāni, yassadāni kālaṁ maññasī’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassī kumāro bhaddaṁ bhaddaṁ yānaṁ abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi uyyānabhūmiṁ niyyāsi. Addasā kho, bhikkhave, vipassī kumāro uyyānabhūmiṁ niyyanto purisaṁ bhaṇḍuṁ pabbajitaṁ kāsāyavasanaṁ. Disvā sārathiṁ āmantesi: ‘ayaṁ pana, samma sārathi, puriso kiṅkato? Sīsampissa na yathā aññesaṁ, vatthānipissa na yathā aññesan’ti? ‘Eso kho, deva, pabbajito nāmā’ti. ‘Kiṁ paneso, samma sārathi, pabbajito nāmā’ti? ‘Eso kho, deva, pabbajito nāma sādhu dhammacariyā sādhu samacariyā sādhu kusalakiriyā sādhu puññakiriyā sādhu avihiṁsā sādhu bhūtānukampā’ti. ‘Sādhu kho so, samma sārathi, pabbajito nāma, sādhu dhammacariyā sādhu samacariyā sādhu kusalakiriyā sādhu puññakiriyā sādhu avihiṁsā sādhu bhūtānukampā. Tena hi, samma sārathi, yena so pabbajito tena rathaṁ pesehī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, sārathi vipassissa kumārassa paṭissutvā yena so pabbajito tena rathaṁ pesesi. Atha kho, bhikkhave, vipassī kumāro taṁ pabbajitaṁ etadavoca: ‘tvaṁ pana, samma, kiṅkato, sīsampi te na yathā aññesaṁ, vatthānipi te na yathā aññesan’ti? ‘Ahaṁ kho, deva, pabbajito nāmā’ti. ‘Kiṁ pana tvaṁ, samma, pabbajito nāmā’ti? ‘Ahaṁ kho, deva, pabbajito nāma, sādhu dhammacariyā sādhu samacariyā sādhu kusalakiriyā sādhu puññakiriyā sādhu avihiṁsā sādhu bhūtānukampā’ti. ‘Sādhu kho tvaṁ, samma, pabbajito nāma sādhu dhammacariyā sādhu samacariyā sādhu kusalakiriyā sādhu puññakiriyā sādhu avihiṁsā sādhu bhūtānukampā’ti. 9. Bodhisattapabbajjā Atha kho, bhikkhave, vipassī kumāro sārathiṁ āmantesi: ‘tena hi, samma sārathi, rathaṁ ādāya itova antepuraṁ paccaniyyāhi. Ahaṁ pana idheva kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissāmī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, sārathi vipassissa kumārassa paṭissutvā rathaṁ ādāya tatova antepuraṁ paccaniyyāsi. Vipassī pana kumāro tattheva kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbaji. 10. Mahājanakāyaanupabbajjā Assosi kho, bhikkhave, bandhumatiyā rājadhāniyā mahājanakāyo caturāsītipāṇasahassāni: ‘vipassī kira kumāro kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito’ti. Sutvāna tesaṁ etadahosi: ‘na hi nūna so orako dhammavinayo, na sā orakā pabbajjā, yattha vipassī kumāro kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Vipassīpi nāma kumāro kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissati, kimaṅgaṁ pana mayan’ti. Atha kho, so bhikkhave, mahājanakāyo caturāsītipāṇasahassāni kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā vipassiṁ bodhisattaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajitaṁ anupabbajiṁsu. Tāya sudaṁ, bhikkhave, parisāya parivuto vipassī bodhisatto gāmanigamajanapadarājadhānīsu cārikaṁ carati. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘na kho metaṁ patirūpaṁ yohaṁ ākiṇṇo viharāmi, yannūnāhaṁ eko gaṇamhā vūpakaṭṭho vihareyyan’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassī bodhisatto aparena samayena eko gaṇamhā vūpakaṭṭho vihāsi, aññeneva tāni caturāsītipabbajitasahassāni agamaṁsu, aññena maggena vipassī bodhisatto. 11. Bodhisattaabhinivesa Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa vāsūpagatassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘kicchaṁ vatāyaṁ loko āpanno, jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca, atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṁ nappajānāti jarāmaraṇassa, kudāssu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṁ paññāyissati jarāmaraṇassā’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, kiṁpaccayā jarāmaraṇan’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 11 --- dn14 1:2 ‘jātiyā kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, jātipaccayā jarāmaraṇan’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati jāti hoti, kiṁpaccayā jātī’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘bhave kho sati jāti hoti, bhavapaccayā jātī’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati bhavo hoti, kiṁpaccayā bhavo’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘upādāne kho sati bhavo hoti, upādānapaccayā bhavo’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati upādānaṁ hoti, kiṁpaccayā upādānan’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘taṇhāya kho sati upādānaṁ hoti, taṇhāpaccayā upādānan’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati taṇhā hoti, kiṁpaccayā taṇhā’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘vedanāya kho sati taṇhā hoti, vedanāpaccayā taṇhā’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati vedanā hoti, kiṁpaccayā vedanā’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘phasse kho sati vedanā hoti, phassapaccayā vedanā’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati phasso hoti, kiṁpaccayā phasso’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘saḷāyatane kho sati phasso hoti, saḷāyatanapaccayā phasso’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati saḷāyatanaṁ hoti, kiṁpaccayā saḷāyatanan’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘nāmarūpe kho sati saḷāyatanaṁ hoti, nāmarūpapaccayā saḷāyatanan’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati nāmarūpaṁ hoti, kiṁpaccayā nāmarūpan’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘viññāṇe kho sati nāmarūpaṁ hoti, viññāṇapaccayā nāmarūpan’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati viññāṇaṁ hoti, kiṁpaccayā viññāṇan’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘nāmarūpe kho sati viññāṇaṁ hoti, nāmarūpapaccayā viññāṇan’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘paccudāvattati kho idaṁ viññāṇaṁ nāmarūpamhā, nāparaṁ gacchati. Ettāvatā jāyetha vā jiyyetha vā miyyetha vā cavetha vā upapajjetha vā, yadidaṁ nāmarūpapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti’. ‘Samudayo samudayo’ti kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati jarāmaraṇaṁ na hoti, kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘jātiyā kho asati jarāmaraṇaṁ na hoti, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati jāti na hoti, kissa nirodhā jātinirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘bhave kho asati jāti na hoti, bhavanirodhā jātinirodho’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati bhavo na hoti, kissa nirodhā bhavanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 12 --- dn14 1:2 ‘upādāne kho asati bhavo na hoti, upādānanirodhā bhavanirodho’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati upādānaṁ na hoti, kissa nirodhā upādānanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘taṇhāya kho asati upādānaṁ na hoti, taṇhānirodhā upādānanirodho’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati taṇhā na hoti, kissa nirodhā taṇhānirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘vedanāya kho asati taṇhā na hoti, vedanānirodhā taṇhānirodho’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati vedanā na hoti, kissa nirodhā vedanānirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘phasse kho asati vedanā na hoti, phassanirodhā vedanānirodho’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati phasso na hoti, kissa nirodhā phassanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘saḷāyatane kho asati phasso na hoti, saḷāyatananirodhā phassanirodho’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati saḷāyatanaṁ na hoti, kissa nirodhā saḷāyatananirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘nāmarūpe kho asati saḷāyatanaṁ na hoti, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati nāmarūpaṁ na hoti, kissa nirodhā nāmarūpanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘viññāṇe kho asati nāmarūpaṁ na hoti, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati viññāṇaṁ na hoti, kissa nirodhā viññāṇanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘nāmarūpe kho asati viññāṇaṁ na hoti, nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘adhigato kho myāyaṁ maggo sambodhāya yadidaṁ—nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti’. ‘Nirodho nirodho’ti kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Atha kho, bhikkhave, vipassī bodhisatto aparena samayena pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī vihāsi: ‘iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṅgamo; iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthaṅgamo; iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṁ samudayo, iti saṅkhārānaṁ atthaṅgamo; iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti, tassa pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato na cirasseva anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccīti. Dutiyabhāṇavāro. 3 12. Brahmayācanakathā Atha kho, bhikkhave, vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa etadahosi: ‘yannūnāhaṁ dhammaṁ deseyyan’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa etadahosi: ‘adhigato kho myāyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṁ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṁ idaṁ ṭhānaṁ yadidaṁ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaṁ duddasaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho 13 --- dn14 1:3 nibbānaṁ. Ahañceva kho pana dhammaṁ deseyyaṁ, pare ca me na ājāneyyuṁ; so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti. Apissu, bhikkhave, vipassiṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu pubbe assutapubbā: ‘Kicchena me adhigataṁ, halaṁ dāni pakāsituṁ; Rāgadosaparetehi, nāyaṁ dhammo susambudho. Paṭisotagāmiṁ nipuṇaṁ, gambhīraṁ duddasaṁ aṇuṁ; Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā’ti. Itiha, bhikkhave, vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ nami, no dhammadesanāya. Atha kho, bhikkhave, aññatarassa mahābrahmuno vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi: ‘nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṁ namati, no dhammadesanāyā’ti. Atha kho so, bhikkhave, mahābrahmā seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa purato pāturahosi. Atha kho so, bhikkhave, mahābrahmā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇaṁ jāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenañjaliṁ paṇāmetvā vipassiṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: ‘desetu, bhante, bhagavā dhammaṁ, desetu sugato dhammaṁ, santi sattā apparajakkhajātikā; assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho taṁ mahābrahmānaṁ etadavoca: ‘mayhampi kho, brahme, etadahosi: “yannūnāhaṁ dhammaṁ deseyyan”ti. Tassa mayhaṁ, brahme, etadahosi: “adhigato kho myāyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṁ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṁ idaṁ ṭhānaṁ yadidaṁ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaṁ duddasaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ahañceva kho pana dhammaṁ deseyyaṁ, pare ca me na ājāneyyuṁ; so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā”ti. Apissu maṁ, brahme, imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu pubbe assutapubbā: “Kicchena me adhigataṁ, halaṁ dāni pakāsituṁ; Rāgadosaparetehi, nāyaṁ dhammo susambudho. Paṭisotagāmiṁ nipuṇaṁ, gambhīraṁ duddasaṁ aṇuṁ; Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā”ti. Itiha me, brahme, paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ nami, no dhammadesanāyā’ti. Dutiyampi kho, bhikkhave, so mahābrahmā …pe… tatiyampi kho, bhikkhave, so mahābrahmā vipassiṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: ‘desetu, bhante, bhagavā dhammaṁ, desetu sugato dhammaṁ, santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho brahmuno ca ajjhesanaṁ viditvā sattesu ca kāruññataṁ paṭicca buddhacakkhunā lokaṁ volokesi. Addasā kho, bhikkhave, vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho buddhacakkhunā lokaṁ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni. Appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni samodakaṁ ṭhitāni. Appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakā accuggamma ṭhitāni anupalittāni udakena. Evameva kho, bhikkhave, vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho buddhacakkhunā lokaṁ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye 14 --- dn14 1:3 appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Atha kho so, bhikkhave, mahābrahmā vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya vipassiṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: ‘Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, Yathāpi passe janataṁ samantato; Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha, Pāsādamāruyha samantacakkhu; Sokāvatiṇṇaṁ janatamapetasoko, Avekkhassu jātijarābhibhūtaṁ. Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, Satthavāha aṇaṇa vicara loke; Desassu bhagavā dhammaṁ, Aññātāro bhavissantī’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho taṁ mahābrahmānaṁ gāthāya ajjhabhāsi: ‘Apārutā tesaṁ amatassa dvārā, Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṁ; Vihiṁsasaññī paguṇaṁ na bhāsiṁ, Dhammaṁ paṇītaṁ manujesu brahme’ti. Atha kho so, bhikkhave, mahābrahmā: ‘katāvakāso khomhi vipassinā bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammadesanāyā’ti vipassiṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tattheva antaradhāyi. 13. Aggasāvakayuga Atha kho, bhikkhave, vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa etadahosi: ‘kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, ko imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa etadahosi: ‘ayaṁ kho khaṇḍo ca rājaputto tisso ca purohitaputto bandhumatiyā rājadhāniyā paṭivasanti paṇḍitā viyattā medhāvino dīgharattaṁ apparajakkhajātikā. Yannūnāhaṁ khaṇḍassa ca rājaputtassa, tissassa ca purohitaputtassa paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, te imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissantī’ti. Atha kho, bhikkhave, vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—bodhirukkhamūle antarahito bandhumatiyā rājadhāniyā kheme migadāye pāturahosi. Atha kho, bhikkhave, vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho dāyapālaṁ āmantesi: ‘ehi tvaṁ, samma dāyapāla, bandhumatiṁ rājadhāniṁ pavisitvā khaṇḍañca rājaputtaṁ tissañca purohitaputtaṁ evaṁ vadehi—vipassī, bhante, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bandhumatiṁ rājadhāniṁ anuppatto kheme migadāye viharati, so tumhākaṁ dassanakāmo’ti. ‘Evaṁ, bhante’ti kho, bhikkhave, dāyapālo vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā bandhumatiṁ rājadhāniṁ pavisitvā khaṇḍañca rājaputtaṁ tissañca purohitaputtaṁ etadavoca: ‘vipassī, bhante, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bandhumatiṁ rājadhāniṁ anuppatto kheme migadāye viharati; so tumhākaṁ dassanakāmo’ti. Atha kho, bhikkhave, khaṇḍo ca rājaputto tisso ca purohitaputto bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā bhaddaṁ bhaddaṁ yānaṁ abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi bandhumatiyā rājadhāniyā niyyiṁsu. Yena khemo migadāyo tena pāyiṁsu. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikāva yena vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṁsu. upasaṅkamitvā vipassiṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tesaṁ vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi—dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva khaṇḍassa ca rājaputtassa tissassa ca purohitaputtassa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: ‘yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman’ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane vipassiṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavocuṁ: ‘abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, 15 --- dn14 1:3 mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: “cakkhumanto rūpāni dakkhantī”ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca. Labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan’ti. Alatthuṁ kho, bhikkhave, khaṇḍo ca rājaputto, tisso ca purohitaputto vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṁ alatthuṁ upasampadaṁ. Te vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi; saṅkhārānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nibbāne ānisaṁsaṁ pakāsesi. Tesaṁ vipassinā bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassiyamānānaṁ samādapiyamānānaṁ samuttejiyamānānaṁ sampahaṁsiyamānānaṁ nacirasseva anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. 14. Mahājanakāyapabbajjā Assosi kho, bhikkhave, bandhumatiyā rājadhāniyā mahājanakāyo caturāsītipāṇasahassāni: ‘vipassī kira bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bandhumatiṁ rājadhāniṁ anuppatto kheme migadāye viharati. Khaṇḍo ca kira rājaputto tisso ca purohitaputto vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā’ti. Sutvāna nesaṁ etadahosi: ‘na hi nūna so orako dhammavinayo, na sā orakā pabbajjā, yattha khaṇḍo ca rājaputto tisso ca purohitaputto kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā. Khaṇḍo ca rājaputto tisso ca purohitaputto kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissanti, kimaṅgaṁ pana mayan’ti. Atha kho so, bhikkhave, mahājanakāyo caturāsītipāṇasahassāni bandhumatiyā rājadhāniyā nikkhamitvā yena khemo migadāyo yena vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā vipassiṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tesaṁ vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho anupubbiṁ kathaṁ kathesi. Seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi—dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva tesaṁ caturāsītipāṇasahassānaṁ tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: ‘yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman’ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane vipassiṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavocuṁ: ‘abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: “cakkhumanto rūpāni dakkhantī”ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ labheyyāma upasampadan’ti. Alatthuṁ kho, bhikkhave, tāni caturāsītipāṇasahassāni vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṁ, alatthuṁ upasampadaṁ. Te vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi; saṅkhārānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nibbāne ānisaṁsaṁ pakāsesi. Tesaṁ vipassinā bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassiyamānānaṁ samādapiyamānānaṁ samuttejiyamānānaṁ sampahaṁsiyamānānaṁ nacirasseva anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. 15. Purimapabbajitānaṁ dhammābhisamaya Assosuṁ kho, bhikkhave, tāni purimāni caturāsītipabbajitasahassāni: ‘vipassī kira bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bandhumatiṁ rājadhāniṁ anuppatto kheme migadāye viharati, dhammañca kira desetī’ti. Atha kho, bhikkhave, tāni 16 --- dn14 1:3 caturāsītipabbajitasahassāni yena bandhumatī rājadhānī yena khemo migadāyo yena vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā vipassiṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tesaṁ vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho anupubbiṁ kathaṁ kathesi. Seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi—dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva tesaṁ caturāsītipabbajitasahassānaṁ tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: ‘yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman’ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane vipassiṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavocuṁ: ‘abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: “cakkhumanto rūpāni dakkhantī”ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ labheyyāma upasampadan’ti. Alatthuṁ kho, bhikkhave, tāni caturāsītipabbajitasahassāni vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṁ alatthuṁ upasampadaṁ. Te vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi; saṅkhārānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nibbāne ānisaṁsaṁ pakāsesi. Tesaṁ vipassinā bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassiyamānānaṁ samādapiyamānānaṁ samuttejiyamānānaṁ sampahaṁsiyamānānaṁ nacirasseva anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. 16. Cārikāanujānana Tena kho pana, bhikkhave, samayena bandhumatiyā rājadhāniyā mahābhikkhusaṅgho paṭivasati aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṁ. Atha kho, bhikkhave, vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘mahā kho etarahi bhikkhusaṅgho bandhumatiyā rājadhāniyā paṭivasati aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṁ, yannūnāhaṁ bhikkhū anujāneyyaṁ: “caratha, bhikkhave, cārikaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ; mā ekena dve agamittha; desetha, bhikkhave, dhammaṁ ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetha. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro. Api ca channaṁ channaṁ vassānaṁ accayena bandhumatī rājadhānī upasaṅkamitabbā pātimokkhuddesāyā”’ti. Atha kho, bhikkhave, aññataro mahābrahmā vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa purato pāturahosi. Atha kho so, bhikkhave, mahābrahmā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenañjaliṁ paṇāmetvā vipassiṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: ‘evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Mahā kho, bhante, etarahi bhikkhusaṅgho bandhumatiyā rājadhāniyā paṭivasati aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṁ, anujānātu, bhante, bhagavā bhikkhū: “caratha, bhikkhave, cārikaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ; mā ekena dve agamittha; desetha, bhikkhave, dhammaṁ ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetha. Santi sattā 17 --- dn14 1:3 apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro”ti. Api ca, bhante, mayaṁ tathā karissāma yathā bhikkhū channaṁ channaṁ vassānaṁ accayena bandhumatiṁ rājadhāniṁ upasaṅkamissanti pātimokkhuddesāyā’ti. Idamavoca, bhikkhave, so mahābrahmā. Idaṁ vatvā vipassiṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tattheva antaradhāyi. Atha kho, bhikkhave, vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi: ‘idha mayhaṁ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “mahā kho etarahi bhikkhusaṅgho bandhumatiyā rājadhāniyā paṭivasati aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṁ. Yannūnāhaṁ bhikkhū anujāneyyaṁ—caratha, bhikkhave, cārikaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ; mā ekena dve agamittha; desetha, bhikkhave, dhammaṁ ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetha. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro. Api ca channaṁ channaṁ vassānaṁ accayena bandhumatī rājadhānī upasaṅkamitabbā pātimokkhuddesāyā”’ti. Atha kho, bhikkhave, aññataro mahābrahmā mama cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. Atha kho so, bhikkhave, mahābrahmā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā maṁ etadavoca: ‘evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Mahā kho, bhante, etarahi bhikkhusaṅgho bandhumatiyā rājadhāniyā paṭivasati aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṁ. Anujānātu, bhante, bhagavā bhikkhū—caratha, bhikkhave, cārikaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ; mā ekena dve agamittha; desetha, bhikkhave, dhammaṁ …pe… santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāroti. Api ca, bhante, mayaṁ tathā karissāma, yathā bhikkhū channaṁ channaṁ vassānaṁ accayena bandhumatiṁ rājadhāniṁ upasaṅkamissanti pātimokkhuddesāyā’ti. Idamavoca, bhikkhave, so mahābrahmā. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tattheva antaradhāyi. ‘Anujānāmi, bhikkhave, caratha cārikaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ; mā ekena dve agamittha; desetha, bhikkhave, dhammaṁ ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetha. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro. Api ca, bhikkhave, channaṁ channaṁ vassānaṁ accayena bandhumatī rājadhānī upasaṅkamitabbā pātimokkhuddesāyā’ti. Atha kho, bhikkhave, bhikkhū yebhuyyena ekāheneva janapadacārikaṁ pakkamiṁsu. Tena kho pana samayena jambudīpe caturāsīti āvāsasahassāni honti. Ekamhi hi vasse nikkhante devatā saddamanussāvesuṁ: ‘nikkhantaṁ kho, mārisā, ekaṁ vassaṁ; pañca dāni vassāni sesāni; pañcannaṁ vassānaṁ accayena bandhumatī rājadhānī upasaṅkamitabbā pātimokkhuddesāyā’ti. Dvīsu vassesu nikkhantesu … tīsu vassesu nikkhantesu … catūsu vassesu nikkhantesu … pañcasu vassesu nikkhantesu devatā saddamanussāvesuṁ: ‘nikkhantāni kho, mārisā, pañcavassāni; ekaṁ dāni vassaṁ sesaṁ; ekassa vassassa accayena bandhumatī rājadhānī upasaṅkamitabbā pātimokkhuddesāyā’ti. Chasu vassesu nikkhantesu devatā saddamanussāvesuṁ: ‘nikkhantāni kho, mārisā, chabbassāni, samayo dāni bandhumatiṁ rājadhāniṁ upasaṅkamituṁ pātimokkhuddesāyā’ti. Atha kho te, bhikkhave, bhikkhū appekacce sakena iddhānubhāvena appekacce devatānaṁ iddhānubhāvena ekāheneva bandhumatiṁ rājadhāniṁ upasaṅkamiṁsu pātimokkhuddesāyāti. Tatra sudaṁ, bhikkhave, vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhikkhusaṅghe evaṁ pātimokkhaṁ uddisati: ‘Khantī 18 --- dn14 1:3 paramaṁ tapo titikkhā, Nibbānaṁ paramaṁ vadanti buddhā; Na hi pabbajito parūpaghātī, Na samaṇo hoti paraṁ viheṭhayanto. Sabbapāpassa akaraṇaṁ, kusalassa upasampadā; Sacittapariyodapanaṁ, etaṁ buddhānasāsanaṁ. Anūpavādo anūpaghāto, Pātimokkhe ca saṁvaro; Mattaññutā ca bhattasmiṁ, Pantañca sayanāsanaṁ; Adhicitte ca āyogo, Etaṁ buddhānasāsanan’ti. 17. Devatārocana Ekamidāhaṁ, bhikkhave, samayaṁ ukkaṭṭhāyaṁ viharāmi subhagavane sālarājamūle. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘na kho so sattāvāso sulabharūpo, yo mayā anāvutthapubbo iminā dīghena addhunā aññatra suddhāvāsehi devehi. Yannūnāhaṁ yena suddhāvāsā devā tenupasaṅkameyyan’ti. Atha khvāhaṁ, bhikkhave, seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—ukkaṭṭhāyaṁ subhagavane sālarājamūle antarahito avihesu devesu pāturahosiṁ. Tasmiṁ, bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatāsatasahassāni yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho, bhikkhave, tā devatā maṁ etadavocuṁ: ‘ito so, mārisā, ekanavutikappe yaṁ vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke udapādi. Vipassī, mārisā, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho khattiyo jātiyā ahosi, khattiyakule udapādi. Vipassī, mārisā, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa asītivassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi. Vipassī, mārisā, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa khaṇḍatissaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṁ sannipātā ahesuṁ. Eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṁ. Eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṁ. Eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi asītibhikkhusahassāni. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṁ sannipātā ahesuṁ sabbesaṁyeva khīṇāsavānaṁ. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bandhumā nāma rājā pitā ahosi. Bandhumatī nāma devī mātā ahosi janetti. Bandhumassa rañño bandhumatī nāma nagaraṁ rājadhānī ahosi. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa evaṁ abhinikkhamanaṁ ahosi evaṁ pabbajjā evaṁ padhānaṁ evaṁ abhisambodhi evaṁ dhammacakkappavattanaṁ. Te mayaṁ, mārisā, vipassimhi bhagavati brahmacariyaṁ caritvā kāmesu kāmacchandaṁ virājetvā idhūpapannā’ti … pe… Tasmiṁyeva kho, bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatāsatasahassāni yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho, bhikkhave, tā devatā maṁ etadavocuṁ: ‘imasmiṁyeva kho, mārisā, bhaddakappe bhagavā etarahi arahaṁ sammāsambuddho loke uppanno. Bhagavā, mārisā, khattiyo jātiyā khattiyakule uppanno. Bhagavā, mārisā, gotamo gottena. Bhagavato, mārisā, appakaṁ āyuppamāṇaṁ parittaṁ lahukaṁ yo ciraṁ jīvati, so vassasataṁ appaṁ vā bhiyyo. Bhagavā, mārisā, assatthassa mūle abhisambuddho. Bhagavato, mārisā, sāriputtamoggallānaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Bhagavato, mārisā, eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni. Bhagavato, mārisā, ayaṁ eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi sabbesaṁyeva khīṇāsavānaṁ. Bhagavato, mārisā, ānando nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Bhagavato, mārisā, suddhodano nāma rājā pitā ahosi. Māyā nāma devī mātā ahosi janetti. Kapilavatthu nāma nagaraṁ rājadhānī ahosi. Bhagavato, mārisā, evaṁ abhinikkhamanaṁ ahosi evaṁ pabbajjā evaṁ padhānaṁ evaṁ abhisambodhi evaṁ dhammacakkappavattanaṁ. Te mayaṁ, mārisā, bhagavati brahmacariyaṁ caritvā kāmesu kāmacchandaṁ virājetvā idhūpapannā’ti. Atha khvāhaṁ, bhikkhave, avihehi devehi saddhiṁ yena atappā devā 19 --- dn14 1:3 tenupasaṅkamiṁ …pe… atha khvāhaṁ, bhikkhave, avihehi ca devehi atappehi ca devehi saddhiṁ yena sudassā devā tenupasaṅkamiṁ. Atha khvāhaṁ, bhikkhave, avihehi ca devehi atappehi ca devehi sudassehi ca devehi saddhiṁ yena sudassī devā tenupasaṅkamiṁ. Atha khvāhaṁ, bhikkhave, avihehi ca devehi atappehi ca devehi sudassehi ca devehi sudassīhi ca devehi saddhiṁ yena akaniṭṭhā devā tenupasaṅkamiṁ. Tasmiṁ, bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatāsatasahassāni yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho, bhikkhave, tā devatā maṁ etadavocuṁ: ‘ito so, mārisā, ekanavutikappe yaṁ vipassī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke udapādi. Vipassī, mārisā, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho khattiyo jātiyā ahosi. Khattiyakule udapādi. Vipassī, mārisā, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa asītivassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi. Vipassī, mārisā, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa khaṇḍatissaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṁ sannipātā ahesuṁ. Eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṁ. Eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṁ. Eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi asītibhikkhusahassāni. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṁ sannipātā ahesuṁ sabbesaṁyeva khīṇāsavānaṁ. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bandhumā nāma rājā pitā ahosi bandhumatī nāma devī mātā ahosi janetti. Bandhumassa rañño bandhumatī nāma nagaraṁ rājadhānī ahosi. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa evaṁ abhinikkhamanaṁ ahosi evaṁ pabbajjā evaṁ padhānaṁ evaṁ abhisambodhi, evaṁ dhammacakkappavattanaṁ. Te mayaṁ, mārisā, vipassimhi bhagavati brahmacariyaṁ caritvā kāmesu kāmacchandaṁ virājetvā idhūpapannā’ti. Tasmiṁyeva kho, bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatāsatasahassāni yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho, bhikkhave, tā devatā maṁ etadavocuṁ: ‘ito so, mārisā, ekatiṁse kappe yaṁ sikhī bhagavā …pe… te mayaṁ, mārisā, sikhimhi bhagavati tasmiññeva kho, mārisā, ekatiṁse kappe yaṁ vessabhū bhagavā …pe… te mayaṁ, mārisā, vessabhumhi bhagavati …pe… imasmiṁyeva kho, mārisā, bhaddakappe kakusandho koṇāgamano kassapo bhagavā …pe… te mayaṁ, mārisā, kakusandhamhi koṇāgamanamhi kassapamhi bhagavati brahmacariyaṁ caritvā kāmesu kāmacchandaṁ virājetvā idhūpapannā’ti. Tasmiṁyeva kho, bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatāsatasahassāni yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho, bhikkhave, tā devatā maṁ etadavocuṁ: ‘imasmiṁyeva kho, mārisā, bhaddakappe bhagavā etarahi arahaṁ sammāsambuddho loke uppanno. Bhagavā, mārisā, khattiyo jātiyā, khattiyakule uppanno. Bhagavā, mārisā, gotamo gottena. Bhagavato, mārisā, appakaṁ āyuppamāṇaṁ parittaṁ lahukaṁ yo ciraṁ jīvati, so vassasataṁ appaṁ vā bhiyyo. Bhagavā, mārisā, assatthassa mūle abhisambuddho. Bhagavato, mārisā, sāriputtamoggallānaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Bhagavato, mārisā, eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni. Bhagavato, mārisā, ayaṁ eko sāvakānaṁ sannipāto ahosi sabbesaṁyeva khīṇāsavānaṁ. Bhagavato, mārisā, ānando nāma bhikkhu upaṭṭhāko aggupaṭṭhāko ahosi. Bhagavato, mārisā, suddhodano nāma rājā pitā ahosi. Māyā nāma devī mātā ahosi janetti. Kapilavatthu nāma nagaraṁ rājadhānī ahosi. Bhagavato, mārisā, evaṁ abhinikkhamanaṁ ahosi, evaṁ pabbajjā, evaṁ padhānaṁ, evaṁ abhisambodhi, evaṁ dhammacakkappavattanaṁ. Te mayaṁ, mārisā, bhagavati brahmacariyaṁ caritvā 20 --- dn14 1:3 kāmesu kāmacchandaṁ virājetvā idhūpapannā’ti. Iti kho, bhikkhave, tathāgatassevesā dhammadhātu suppaṭividdhā, yassā dhammadhātuyā suppaṭividdhattā tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarati, nāmatopi anussarati, gottatopi anussarati, āyuppamāṇatopi anussarati, sāvakayugatopi anussarati, sāvakasannipātatopi anussarati ‘evaṁjaccā te bhagavanto ahesuṁ’ itipi. ‘Evaṁnāmā evaṅgottā evaṁsīlā evaṁdhammā evaṁpaññā evaṁvihārī evaṁvimuttā te bhagavanto ahesuṁ’ itipīti. Devatāpi tathāgatassa etamatthaṁ ārocesuṁ, yena tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarati, nāmatopi anussarati, gottatopi anussarati, āyuppamāṇatopi anussarati, sāvakayugatopi anussarati, sāvakasannipātatopi anussarati ‘evaṁjaccā te bhagavanto ahesuṁ’ itipi. ‘Evaṁnāmā evaṅgottā evaṁsīlā evaṁdhammā evaṁpaññā evaṁvihārī evaṁvimuttā te bhagavanto ahesuṁ’ itipī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Mahāpadānasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. dn4 0 Dīgha Nikāya 4 Soṇadaṇḍasutta |1| 1. Campeyyakabrāhmaṇagahapatikā Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅgesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi yena campā tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Tena kho pana samayena soṇadaṇḍo brāhmaṇo campaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ. 2 Assosuṁ kho campeyyakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅgesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi campaṁ anuppatto campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. Atha kho campeyyakā brāhmaṇagahapatikā campāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā yena gaggarā pokkharaṇī tenupasaṅkamanti. 3 Tena kho pana samayena soṇadaṇḍo brāhmaṇo uparipāsāde divāseyyaṁ upagato hoti. Addasā kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo campeyyake brāhmaṇagahapatike campāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūte yena gaggarā pokkharaṇī tenupasaṅkamante. Disvā khattaṁ āmantesi: “kiṁ nu kho, bho khatte, campeyyakā brāhmaṇagahapatikā campāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā yena gaggarā pokkharaṇī tenupasaṅkamantī”ti? “Atthi kho, bho, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅgesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi campaṁ anuppatto campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tamete bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamantī”ti. “Tena hi, bho khatte, yena campeyyakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā campeyyake brāhmaṇagahapatike evaṁ vadehi: ‘soṇadaṇḍo, bho, brāhmaṇo evamāha—āgamentu kira bhavanto, soṇadaṇḍopi brāhmaṇo 21 --- dn4 1:3 samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī’”ti. “Evaṁ, bho”ti kho so khattā soṇadaṇḍassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena campeyyakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā campeyyake brāhmaṇagahapatike etadavoca: “soṇadaṇḍo bho brāhmaṇo evamāha: ‘āgamentu kira bhavanto, soṇadaṇḍopi brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī’”ti. 4 2. Soṇadaṇḍaguṇakathā Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṁ brāhmaṇānaṁ pañcamattāni brāhmaṇasatāni campāyaṁ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Assosuṁ kho te brāhmaṇā: “soṇadaṇḍo kira brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī”ti. Atha kho te brāhmaṇā yena soṇadaṇḍo brāhmaṇo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā soṇadaṇḍaṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ: “saccaṁ kira bhavaṁ soṇadaṇḍo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī”ti? “Evaṁ kho me, bho, hoti: ‘ahampi samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissāmī’”ti. 5 “Mā bhavaṁ soṇadaṇḍo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkami. Na arahati bhavaṁ soṇadaṇḍo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Sace bhavaṁ soṇadaṇḍo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissati, bhoto soṇadaṇḍassa yaso hāyissati, samaṇassa gotamassa yaso abhivaḍḍhissati. Yampi bhoto soṇadaṇḍassa yaso hāyissati, samaṇassa gotamassa yaso abhivaḍḍhissati, imināpaṅgena na arahati bhavaṁ soṇadaṇḍo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; samaṇo tveva gotamo arahati bhavantaṁ soṇadaṇḍaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Bhavañhi soṇadaṇḍo ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi bhavaṁ soṇadaṇḍo ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati bhavaṁ soṇadaṇḍo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; samaṇo tveva gotamo arahati bhavantaṁ soṇadaṇḍaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Bhavañhi soṇadaṇḍo aḍḍho mahaddhano mahābhogo …pe… Bhavañhi soṇadaṇḍo ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ padako veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo …pe… Bhavañhi soṇadaṇḍo abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya …pe… Bhavañhi soṇadaṇḍo sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato …pe… Bhavañhi soṇadaṇḍo kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā …pe… Bhavañhi soṇadaṇḍo bahūnaṁ ācariyapācariyo tīṇi māṇavakasatāni mante vāceti. Bahū kho pana nānādisā nānājanapadā māṇavakā āgacchanti bhoto soṇadaṇḍassa santike mantatthikā mante adhiyitukāmā …pe… Bhavañhi soṇadaṇḍo jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto; samaṇo gotamo taruṇo ceva taruṇapabbajito ca …pe… Bhavañhi soṇadaṇḍo rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… Bhavañhi soṇadaṇḍo brāhmaṇassa pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… Bhavañhi soṇadaṇḍo campaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ, raññā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaṁ, rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ. Yampi bhavaṁ soṇadaṇḍo campaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ, raññā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaṁ, rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ. Imināpaṅgena na arahati bhavaṁ soṇadaṇḍo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; samaṇo tveva gotamo arahati bhavantaṁ soṇadaṇḍaṁ dassanāya upasaṅkamitun”ti. 6 3. Buddhaguṇakathā Evaṁ vutte, soṇadaṇḍo brāhmaṇo te brāhmaṇe etadavoca: “Tena hi, bho, mamapi suṇātha, yathā mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; na tveva arahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Samaṇo khalu, bho, gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi, bho, samaṇo gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati so bhavaṁ gotamo 22 --- dn4 1:6 amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; atha kho mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Samaṇo khalu, bho, gotamo mahantaṁ ñātisaṅghaṁ ohāya pabbajito …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo pahūtaṁ hiraññasuvaṇṇaṁ ohāya pabbajito bhūmigatañca vehāsaṭṭhaṁ ca …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo daharova samāno yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo akāmakānaṁ mātāpitūnaṁ assumukhānaṁ rudantānaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, brahmavaṇṇī, brahmavacchasī, akhuddāvakāso dassanāya …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo sīlavā ariyasīlī kusalasīlī kusalasīlena samannāgato …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo bahūnaṁ ācariyapācariyo …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo khīṇakāmarāgo vigatacāpallo …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo kammavādī kiriyavādī apāpapurekkhāro brahmaññāya pajāya …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo uccā kulā pabbajito asambhinnakhattiyakulā …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo aḍḍhā kulā pabbajito mahaddhanā mahābhogā …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ tiroraṭṭhā tirojanapadā pañhaṁ pucchituṁ āgacchanti …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ anekāni devatāsahassāni pāṇehi saraṇaṁ gatāni …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo ehisvāgatavādī sakhilo sammodako abbhākuṭiko uttānamukho pubbabhāsī …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo catunnaṁ parisānaṁ sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… Samaṇe khalu, bho, gotame bahū devā ca manussā ca abhippasannā …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo yasmiṁ gāme vā nigame vā paṭivasati, na tasmiṁ gāme vā nigame vā amanussā manusse viheṭhenti …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo saṅghī gaṇī gaṇācariyo puthutitthakarānaṁ aggamakkhāyati. Yathā kho pana, bho, etesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ yathā vā tathā vā yaso samudāgacchati, na hevaṁ samaṇassa gotamassa yaso samudāgato. Atha kho anuttarāya vijjācaraṇasampadāya samaṇassa gotamassa yaso samudāgato …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ rājā māgadho seniyo bimbisāro saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāṇehi saraṇaṁ gato …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ rājā pasenadi kosalo saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāṇehi saraṇaṁ gato …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ brāhmaṇo pokkharasāti saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāṇehi saraṇaṁ gato …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo rañño pasenadissa kosalassa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo brāhmaṇassa pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo campaṁ anuppatto, campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Ye kho pana, bho, keci samaṇā vā brāhmaṇā vā amhākaṁ gāmakhettaṁ āgacchanti atithī no te honti. Atithī kho panamhehi sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā apacetabbā. Yampi, bho, samaṇo gotamo campaṁ anuppatto campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre, atithimhākaṁ samaṇo gotamo; atithi kho panamhehi sakkātabbo garukātabbo mānetabbo pūjetabbo apacetabbo. Imināpaṅgena na arahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Atha kho mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Ettake kho ahaṁ, bho, tassa bhoto gotamassa vaṇṇe pariyāpuṇāmi, no ca kho so bhavaṁ gotamo ettakavaṇṇo. Aparimāṇavaṇṇo hi so bhavaṁ gotamo”ti. Evaṁ vutte, te brāhmaṇā soṇadaṇḍaṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ: 23 --- dn4 1:6 “yathā kho bhavaṁ soṇadaṇḍo samaṇassa gotamassa vaṇṇe bhāsati ito cepi so bhavaṁ gotamo yojanasate viharati, alameva saddhena kulaputtena dassanāya upasaṅkamituṁ api puṭosenā”ti. “Tena hi, bho, sabbeva mayaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissāmā”ti. 7 4. Soṇadaṇḍaparivitakka Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṁ yena gaggarā pokkharaṇī tenupasaṅkami. 8 Atha kho soṇadaṇḍassa brāhmaṇassa tirovanasaṇḍagatassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “ahañceva kho pana samaṇaṁ gotamaṁ pañhaṁ puccheyyaṁ; tatra ce maṁ samaṇo gotamo evaṁ vadeyya: ‘na kho esa, brāhmaṇa, pañho evaṁ pucchitabbo, evaṁ nāmesa, brāhmaṇa, pañho pucchitabbo’ti, tena maṁ ayaṁ parisā paribhaveyya: ‘bālo soṇadaṇḍo brāhmaṇo abyatto, nāsakkhi samaṇaṁ gotamaṁ yoniso pañhaṁ pucchitun’ti. Yaṁ kho panāyaṁ parisā paribhaveyya, yasopi tassa hāyetha. Yassa kho pana yaso hāyetha, bhogāpi tassa hāyeyyuṁ. Yasoladdhā kho panamhākaṁ bhogā. Mamañceva kho pana samaṇo gotamo pañhaṁ puccheyya, tassa cāhaṁ pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ na ārādheyyaṁ; tatra ce maṁ samaṇo gotamo evaṁ vadeyya: ‘na kho esa, brāhmaṇa, pañho evaṁ byākātabbo, evaṁ nāmesa, brāhmaṇa, pañho byākātabbo’ti, tena maṁ ayaṁ parisā paribhaveyya: ‘bālo soṇadaṇḍo brāhmaṇo abyatto, nāsakkhi samaṇassa gotamassa pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ ārādhetun’ti. Yaṁ kho panāyaṁ parisā paribhaveyya, yasopi tassa hāyetha. Yassa kho pana yaso hāyetha, bhogāpi tassa hāyeyyuṁ. Yasoladdhā kho panamhākaṁ bhogā. Ahañceva kho pana evaṁ samīpagato samāno adisvāva samaṇaṁ gotamaṁ nivatteyyaṁ, tena maṁ ayaṁ parisā paribhaveyya: ‘bālo soṇadaṇḍo brāhmaṇo abyatto mānathaddho bhīto ca, no visahati samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ, kathañhi nāma evaṁ samīpagato samāno adisvā samaṇaṁ gotamaṁ nivattissatī’ti. Yaṁ kho panāyaṁ parisā paribhaveyya, yasopi tassa hāyetha. Yassa kho pana yaso hāyetha, bhogāpi tassa hāyeyyuṁ, yasoladdhā kho panamhākaṁ bhogā”ti. 9 Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Campeyyakāpi kho brāhmaṇagahapatikā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu; sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. 10 Tatrapi sudaṁ soṇadaṇḍo brāhmaṇo etadeva bahulamanuvitakkento nisinno hoti: “ahañceva kho pana samaṇaṁ gotamaṁ pañhaṁ puccheyyaṁ; tatra ce maṁ samaṇo gotamo evaṁ vadeyya: ‘na kho esa, brāhmaṇa, pañho evaṁ pucchitabbo, evaṁ nāmesa, brāhmaṇa, pañho pucchitabbo’ti, tena maṁ ayaṁ parisā paribhaveyya: ‘bālo soṇadaṇḍo brāhmaṇo abyatto, nāsakkhi samaṇaṁ gotamaṁ yoniso pañhaṁ pucchitun’ti. Yaṁ kho panāyaṁ parisā paribhaveyya, yasopi tassa hāyetha. Yassa kho pana yaso hāyetha, bhogāpi tassa hāyeyyuṁ. Yasoladdhā kho panamhākaṁ bhogā. Mamañceva kho pana samaṇo gotamo pañhaṁ puccheyya, tassa cāhaṁ pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ na ārādheyyaṁ; tatra ce maṁ samaṇo gotamo evaṁ vadeyya: ‘na kho esa, brāhmaṇa, pañho evaṁ byākātabbo, evaṁ nāmesa, brāhmaṇa, pañho byākātabbo’ti, tena maṁ ayaṁ parisā paribhaveyya: ‘bālo soṇadaṇḍo brāhmaṇo abyatto, nāsakkhi samaṇassa gotamassa pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ ārādhetun’ti. Yaṁ kho panāyaṁ parisā paribhaveyya, yasopi tassa hāyetha. Yassa kho pana yaso hāyetha, bhogāpi tassa hāyeyyuṁ. Yasoladdhā kho panamhākaṁ bhogā. Aho vata maṁ samaṇo gotamo sake ācariyake tevijjake pañhaṁ puccheyya, addhā vatassāhaṁ cittaṁ ārādheyyaṁ pañhassa veyyākaraṇenā”ti. 11 5. Brāhmaṇapaññatti Atha kho bhagavato soṇadaṇḍassa brāhmaṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi: “vihaññati kho ayaṁ soṇadaṇḍo brāhmaṇo sakena cittena. Yannūnāhaṁ soṇadaṇḍaṁ brāhmaṇaṁ sake ācariyake tevijjake pañhaṁ puccheyyan”ti. Atha kho bhagavā soṇadaṇḍaṁ 24 --- dn4 1:11 brāhmaṇaṁ etadavoca: “katihi pana, brāhmaṇa, aṅgehi samannāgataṁ brāhmaṇā brāhmaṇaṁ paññapenti; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṁ āpajjeyyā”ti? 12 Atha kho soṇadaṇḍassa brāhmaṇassa etadahosi: “yaṁ vata no ahosi icchitaṁ, yaṁ ākaṅkhitaṁ, yaṁ adhippetaṁ, yaṁ abhipatthitaṁ: ‘aho vata maṁ samaṇo gotamo sake ācariyake tevijjake pañhaṁ puccheyya, addhā vatassāhaṁ cittaṁ ārādheyyaṁ pañhassa veyyākaraṇenā’ti, tatra maṁ samaṇo gotamo sake ācariyake tevijjake pañhaṁ pucchati. Addhā vatassāhaṁ cittaṁ ārādhessāmi pañhassa veyyākaraṇenā”ti. 13 Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo abbhunnāmetvā kāyaṁ anuviloketvā parisaṁ bhagavantaṁ etadavoca: “pañcahi, bho gotama, aṅgehi samannāgataṁ brāhmaṇā brāhmaṇaṁ paññapenti; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṁ āpajjeyya. Katamehi pañcahi? Idha, bho gotama, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; ajjhāyako hoti mantadharo tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo; abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya; sīlavā hoti vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato; paṇḍito ca hoti medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṁ paggaṇhantānaṁ. Imehi kho, bho gotama, pañcahi aṅgehi samannāgataṁ brāhmaṇā brāhmaṇaṁ paññapenti; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṁ āpajjeyyā”ti. 14 “Imesaṁ pana, brāhmaṇa, pañcannaṁ aṅgānaṁ sakkā ekaṁ aṅgaṁ ṭhapayitvā catūhaṅgehi samannāgataṁ brāhmaṇā brāhmaṇaṁ paññapetuṁ; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṁ āpajjeyyā”ti? “Sakkā, bho gotama. Imesañhi, bho gotama, pañcannaṁ aṅgānaṁ vaṇṇaṁ ṭhapayāma. Kiñhi vaṇṇo karissati? Yato kho, bho gotama, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; ajjhāyako ca hoti mantadharo ca tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo; sīlavā ca hoti vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato; paṇḍito ca hoti medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṁ paggaṇhantānaṁ. Imehi kho, bho gotama, catūhaṅgehi samannāgataṁ brāhmaṇā brāhmaṇaṁ paññapenti; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṁ āpajjeyyā”ti. 15 “Imesaṁ pana, brāhmaṇa, catunnaṁ aṅgānaṁ sakkā ekaṁ aṅgaṁ ṭhapayitvā tīhaṅgehi samannāgataṁ brāhmaṇā brāhmaṇaṁ paññapetuṁ; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṁ āpajjeyyā”ti? “Sakkā, bho gotama. Imesañhi, bho gotama, catunnaṁ aṅgānaṁ mante ṭhapayāma. Kiñhi mantā karissanti? Yato kho, bho gotama, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; sīlavā ca hoti vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato; paṇḍito ca hoti medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṁ paggaṇhantānaṁ. Imehi kho, bho gotama, tīhaṅgehi samannāgataṁ brāhmaṇā brāhmaṇaṁ paññapenti; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṁ āpajjeyyā”ti. 16 “Imesaṁ pana, brāhmaṇa, tiṇṇaṁ aṅgānaṁ sakkā ekaṁ aṅgaṁ ṭhapayitvā dvīhaṅgehi samannāgataṁ brāhmaṇā brāhmaṇaṁ paññapetuṁ; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṁ āpajjeyyā”ti? “Sakkā, bho gotama. Imesañhi, bho gotama, tiṇṇaṁ aṅgānaṁ jātiṁ ṭhapayāma. Kiñhi jāti karissati? Yato kho, bho gotama, brāhmaṇo sīlavā hoti vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato; paṇḍito ca hoti medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṁ paggaṇhantānaṁ. Imehi kho, bho gotama, dvīhaṅgehi samannāgataṁ brāhmaṇā brāhmaṇaṁ paññapenti; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṁ āpajjeyyā”ti. 17 Evaṁ vutte, te brāhmaṇā soṇadaṇḍaṁ brāhmaṇaṁ 25 --- dn4 1:17 etadavocuṁ: “mā bhavaṁ soṇadaṇḍo evaṁ avaca, mā bhavaṁ soṇadaṇḍo evaṁ avaca. Apavadateva bhavaṁ soṇadaṇḍo vaṇṇaṁ, apavadati mante, apavadati jātiṁ, ekaṁsena bhavaṁ soṇadaṇḍo samaṇasseva gotamassa vādaṁ anupakkhandatī”ti. 18 Atha kho bhagavā te brāhmaṇe etadavoca: “sace kho tumhākaṁ brāhmaṇānaṁ evaṁ hoti: ‘appassuto ca soṇadaṇḍo brāhmaṇo, akalyāṇavākkaraṇo ca soṇadaṇḍo brāhmaṇo, duppañño ca soṇadaṇḍo brāhmaṇo, na ca pahoti soṇadaṇḍo brāhmaṇo samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun’ti, tiṭṭhatu soṇadaṇḍo brāhmaṇo, tumhe mayā saddhiṁ mantavho asmiṁ vacane. Sace pana tumhākaṁ brāhmaṇānaṁ evaṁ hoti: ‘bahussuto ca soṇadaṇḍo brāhmaṇo, kalyāṇavākkaraṇo ca soṇadaṇḍo brāhmaṇo, paṇḍito ca soṇadaṇḍo brāhmaṇo, pahoti ca soṇadaṇḍo brāhmaṇo samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun’ti, tiṭṭhatha tumhe, soṇadaṇḍo brāhmaṇo mayā saddhiṁ paṭimantetū”ti. 19 Evaṁ vutte, soṇadaṇḍo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “tiṭṭhatu bhavaṁ gotamo, tuṇhī bhavaṁ gotamo hotu, ahameva tesaṁ sahadhammena paṭivacanaṁ karissāmī”ti. Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo te brāhmaṇe etadavoca: “mā bhavanto evaṁ avacuttha, mā bhavanto evaṁ avacuttha: ‘apavadateva bhavaṁ soṇadaṇḍo vaṇṇaṁ, apavadati mante, apavadati jātiṁ, ekaṁsena bhavaṁ soṇadaṇḍo samaṇasseva gotamassa vādaṁ anupakkhandatī’ti. Nāhaṁ, bho, apavadāmi vaṇṇaṁ vā mante vā jātiṁ vā”ti. 20 Tena kho pana samayena soṇadaṇḍassa brāhmaṇassa bhāgineyyo aṅgako nāma māṇavako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo te brāhmaṇe etadavoca: “passanti no bhonto imaṁ aṅgakaṁ māṇavakaṁ amhākaṁ bhāgineyyan”ti? “Evaṁ, bho”. “Aṅgako kho, bho, māṇavako abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya, nāssa imissaṁ parisāyaṁ samasamo atthi vaṇṇena ṭhapetvā samaṇaṁ gotamaṁ. Aṅgako kho māṇavako ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Ahamassa mante vācetā. Aṅgako kho māṇavako ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Ahamassa mātāpitaro jānāmi. Aṅgako kho māṇavako pāṇampi haneyya, adinnampi ādiyeyya, paradārampi gaccheyya, musāvādampi bhaṇeyya, majjampi piveyya, ettha dāni, bho, kiṁ vaṇṇo karissati, kiṁ mantā, kiṁ jāti? Yato kho, bho, brāhmaṇo sīlavā ca hoti vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato, paṇḍito ca hoti medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṁ paggaṇhantānaṁ. Imehi kho, bho, dvīhaṅgehi samannāgataṁ brāhmaṇā brāhmaṇaṁ paññapenti; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṁ āpajjeyyā”ti. 21 6. Sīlapaññākathā “Imesaṁ pana, brāhmaṇa, dvinnaṁ aṅgānaṁ sakkā ekaṁ aṅgaṁ ṭhapayitvā ekena aṅgena samannāgataṁ brāhmaṇā brāhmaṇaṁ paññapetuṁ; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṁ āpajjeyyā”ti? “No hidaṁ, bho gotama. Sīlaparidhotā hi, bho gotama, paññā; paññāparidhotaṁ sīlaṁ. Yattha sīlaṁ tattha paññā, yattha paññā tattha sīlaṁ. Sīlavato paññā, paññavato sīlaṁ. Sīlapaññāṇañca pana lokasmiṁ aggamakkhāyati. Seyyathāpi, bho gotama, hatthena vā hatthaṁ dhoveyya, pādena vā pādaṁ dhoveyya; evameva kho, bho gotama, sīlaparidhotā paññā, paññāparidhotaṁ sīlaṁ. Yattha sīlaṁ tattha paññā, yattha paññā tattha sīlaṁ. Sīlavato paññā, paññavato sīlaṁ. Sīlapaññāṇañca pana lokasmiṁ aggamakkhāyatī”ti. 22 “Evametaṁ, brāhmaṇa, evametaṁ, brāhmaṇa, sīlaparidhotā hi, brāhmaṇa, paññā, paññāparidhotaṁ sīlaṁ. Yattha sīlaṁ tattha paññā, yattha paññā tattha sīlaṁ. Sīlavato paññā, paññavato sīlaṁ. Sīlapaññāṇañca pana lokasmiṁ aggamakkhāyati. Seyyathāpi, brāhmaṇa, hatthena vā hatthaṁ dhoveyya, pādena vā pādaṁ dhoveyya; evameva kho, brāhmaṇa, sīlaparidhotā paññā, paññāparidhotaṁ sīlaṁ. Yattha sīlaṁ tattha paññā, yattha paññā tattha sīlaṁ. Sīlavato paññā, paññavato sīlaṁ. Sīlapaññāṇañca pana 26 --- dn4 1:22 lokasmiṁ aggamakkhāyati. Katamaṁ pana taṁ, brāhmaṇa, sīlaṁ? Katamā sā paññā”ti? “Ettakaparamāva mayaṁ, bho gotama, etasmiṁ atthe. Sādhu vata bhavantaṁyeva gotamaṁ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho”ti. 23 “Tena hi, brāhmaṇa, suṇohi, sādhukaṁ manasikarohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: “idha, brāhmaṇa, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho …pe… Evaṁ kho, brāhmaṇa, bhikkhu sīlasampanno hoti. Idaṁ kho taṁ, brāhmaṇa, sīlaṁ …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati … dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati …pe… ñāṇadassanāya cittaṁ abhinīharati, abhininnāmeti …pe… Idampissa hoti paññāya …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. Idampissa hoti paññāya ayaṁ kho sā, brāhmaṇa, paññā”ti. 24 7. Soṇadaṇḍaupāsakattapaṭivedanā Evaṁ vutte, soṇadaṇḍo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. Adhivāsetu ca me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. 25 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena soṇadaṇḍassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. 26 Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “ahañceva kho pana, bho gotama, parisagato samāno āsanā vuṭṭhahitvā bhavantaṁ gotamaṁ abhivādeyyaṁ, tena maṁ sā parisā paribhaveyya. Yaṁ kho pana sā parisā paribhaveyya, yasopi tassa hāyetha. Yassa kho pana yaso hāyetha, bhogāpi tassa hāyeyyuṁ. Yasoladdhā kho panamhākaṁ bhogā. Ahañceva kho pana, bho gotama, parisagato samāno añjaliṁ paggaṇheyyaṁ, āsanā me taṁ bhavaṁ gotamo paccuṭṭhānaṁ dhāretu. Ahañceva kho pana, bho gotama, parisagato samāno veṭhanaṁ omuñceyyaṁ, sirasā me taṁ bhavaṁ gotamo abhivādanaṁ dhāretu. Ahañceva kho pana, bho gotama, yānagato samāno yānā paccorohitvā bhavantaṁ gotamaṁ abhivādeyyaṁ, tena maṁ sā parisā paribhaveyya. Yaṁ kho pana sā parisā paribhaveyya, yasopi tassa hāyetha, yassa kho pana yaso hāyetha, bhogāpi tassa hāyeyyuṁ. Yasoladdhā kho panamhākaṁ bhogā. Ahañceva kho pana, bho gotama, yānagato samāno patodalaṭṭhiṁ abbhunnāmeyyaṁ, yānā me taṁ bhavaṁ gotamo paccorohanaṁ dhāretu. Ahañceva kho pana, bho gotama, yānagato samāno chattaṁ apanāmeyyaṁ, sirasā me taṁ bhavaṁ gotamo abhivādanaṁ dhāretū”ti. 27 Atha kho bhagavā soṇadaṇḍaṁ brāhmaṇaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Soṇadaṇḍasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. dn21 0 Dīgha Nikāya 21 Sakkapañhasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu viharati, pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṁ. Tena kho 27 --- dn21 1:1 pana samayena sakkassa devānamindassa ussukkaṁ udapādi bhagavantaṁ dassanāya. Atha kho sakkassa devānamindassa etadahosi: “kahaṁ nu kho bhagavā etarahi viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti? Addasā kho sakko devānamindo bhagavantaṁ magadhesu viharantaṁ pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṁ. Disvāna deve tāvatiṁse āmantesi: “ayaṁ, mārisā, bhagavā magadhesu viharati, pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṁ. Yadi pana, mārisā, mayaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkameyyāma arahantaṁ sammāsambuddhan”ti? “Evaṁ, bhaddantavā”ti kho devā tāvatiṁsā sakkassa devānamindassa paccassosuṁ. Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṁ gandhabbadevaputtaṁ āmantesi: “ayaṁ, tāta pañcasikha, bhagavā magadhesu viharati pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṁ. Yadi pana, tāta pañcasikha, mayaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkameyyāma arahantaṁ sammāsambuddhan”ti? “Evaṁ, bhaddantavā”ti kho pañcasikho gandhabbadevaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā beluvapaṇḍuvīṇaṁ ādāya sakkassa devānamindassa anucariyaṁ upāgami. Atha kho sakko devānamindo devehi tāvatiṁsehi parivuto pañcasikhena gandhabbadevaputtena purakkhato—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—devesu tāvatiṁsesu antarahito magadhesu pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate paccuṭṭhāsi. Tena kho pana samayena vediyako pabbato atiriva obhāsajāto hoti ambasaṇḍā ca brāhmaṇagāmo yathā taṁ devānaṁ devānubhāvena. Apissudaṁ parito gāmesu manussā evamāhaṁsu: “ādittassu nāmajja vediyako pabbato jhāyatisu nāmajja vediyako pabbato jalatisu. Nāmajja vediyako pabbato. Kiṁsu nāmajja vediyako pabbato atiriva obhāsajāto ambasaṇḍā ca brāhmaṇagāmo”ti; saṁviggā lomahaṭṭhajātā ahesuṁ. Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṁ gandhabbadevaputtaṁ āmantesi: “durupasaṅkamā kho, tāta pañcasikha, tathāgatā mādisena, jhāyī jhānaratā, tadantaraṁ paṭisallīnā. Yadi pana tvaṁ, tāta pañcasikha, bhagavantaṁ paṭhamaṁ pasādeyyāsi, tayā, tāta, paṭhamaṁ pasāditaṁ pacchā mayaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkameyyāma arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. “Evaṁ, bhaddantavā”ti kho pañcasikho gandhabbadevaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā beluvapaṇḍuvīṇaṁ ādāya yena indasālaguhā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā: “ettāvatā me bhagavā neva atidūre bhavissati nāccāsanne, saddañca me sossatī”ti—ekamantaṁ aṭṭhāsi. 1. Pañcasikhagītagāthā Ekamantaṁ ṭhito kho pañcasikho gandhabbadevaputto beluvapaṇḍuvīṇaṁ assāvesi, imā ca gāthā abhāsi buddhūpasañhitā dhammūpasañhitā saṅghūpasañhitā arahantūpasañhitā kāmūpasañhitā: “Vande te pitaraṁ bhadde, timbaruṁ sūriyavacchase; Yena jātāsi kalyāṇī, ānandajananī mama. Vātova sedataṁ kanto, pānīyaṁva pipāsato; Aṅgīrasi piyāmesi, dhammo arahatāmiva. Āturasseva bhesajjaṁ, bhojanaṁva jighacchato; Parinibbāpaya maṁ bhadde, jalantamiva vārinā. Sītodakaṁ pokkharaṇiṁ, yuttaṁ kiñjakkhareṇunā; Nāgo ghammābhitattova, ogāhe te thanūdaraṁ. Accaṅkusova nāgova, jitaṁ me tuttatomaraṁ; Kāraṇaṁ nappajānāmi, sammatto lakkhaṇūruyā. Tayi gedhitacittosmi, cittaṁ vipariṇāmitaṁ; Paṭigantuṁ na sakkomi, vaṅkaghastova ambujo. Vāmūru saja maṁ bhadde, saja maṁ mandalocane; Palissaja maṁ kalyāṇi, etaṁ me abhipatthitaṁ. Appako vata me santo, kāmo vellitakesiyā; Anekabhāvo samuppādi, arahanteva dakkhiṇā. Yaṁ me atthi kataṁ puññaṁ, arahantesu tādisu; Taṁ me sabbaṅgakalyāṇi, tayā saddhiṁ vipaccataṁ. Yaṁ me atthi kataṁ puññaṁ, asmiṁ pathavimaṇḍale; Taṁ me sabbaṅgakalyāṇi, tayā saddhiṁ vipaccataṁ. Sakyaputtova jhānena, ekodi nipako sato; Amataṁ muni jigīsāno, tamahaṁ sūriyavacchase. Yathāpi muni nandeyya, patvā sambodhimuttamaṁ; Evaṁ nandeyyaṁ kalyāṇi, missībhāvaṁ gato tayā. Sakko ce me varaṁ dajjā, tāvatiṁsānamissaro; Tāhaṁ 28 --- dn21 1:1 bhadde vareyyāhe, evaṁ kāmo daḷho mama. Sālaṁva na ciraṁ phullaṁ, pitaraṁ te sumedhase; Vandamāno namassāmi, yassāsetādisī pajā”ti. Evaṁ vutte, bhagavā pañcasikhaṁ gandhabbadevaputtaṁ etadavoca: “saṁsandati kho te, pañcasikha, tantissaro gītassarena, gītassaro ca tantissarena; na ca pana te, pañcasikha, tantissaro gītassaraṁ ativattati, gītassaro ca tantissaraṁ. Kadā saṁyūḷhā pana te, pañcasikha, imā gāthā buddhūpasañhitā dhammūpasañhitā saṅghūpasañhitā arahantūpasañhitā kāmūpasañhitā”ti? “Ekamidaṁ, bhante, samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Tena kho panāhaṁ, bhante, samayena bhaddā nāma sūriyavacchasā timbaruno gandhabbarañño dhītā, tamabhikaṅkhāmi. Sā kho pana, bhante, bhaginī parakāminī hoti; sikhaṇḍī nāma mātalissa saṅgāhakassa putto, tamabhikaṅkhati. Yato kho ahaṁ, bhante, taṁ bhaginiṁ nālatthaṁ kenaci pariyāyena. Athāhaṁ beluvapaṇḍuvīṇaṁ ādāya yena timbaruno gandhabbarañño nivesanaṁ tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā beluvapaṇḍuvīṇaṁ assāvesiṁ, imā ca gāthā abhāsiṁ buddhūpasañhitā dhammūpasañhitā saṅghūpasañhitā arahantūpasañhitā kāmūpasañhitā—Vande te pitaraṁ bhadde, timbaruṁ sūriyavacchase; Yena jātāsi kalyāṇī, ānandajananī mama. …pe… Sālaṁva na ciraṁ phullaṁ, pitaraṁ te sumedhase; Vandamāno namassāmi, yassāsetādisī pajāti. Evaṁ vutte, bhante, bhaddā sūriyavacchasā maṁ etadavoca: ‘na kho me, mārisa, so bhagavā sammukhā diṭṭho, api ca sutoyeva me so bhagavā devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sudhammāyaṁ sabhāyaṁ upanaccantiyā. Yato kho tvaṁ, mārisa, taṁ bhagavantaṁ kittesi, hotu no ajja samāgamo’ti. Soyeva no, bhante, tassā bhaginiyā saddhiṁ samāgamo ahosi. Na ca dāni tato pacchā”ti. 2. Sakkūpasaṅkama Atha kho sakkassa devānamindassa etadahosi: “paṭisammodati pañcasikho gandhabbadevaputto bhagavatā, bhagavā ca pañcasikhenā”ti. Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṁ gandhabbadevaputtaṁ āmantesi: “abhivādehi me tvaṁ, tāta pañcasikha, bhagavantaṁ: ‘sakko, bhante, devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatī’”ti. “Evaṁ, bhaddantavā”ti kho pañcasikho gandhabbadevaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā bhagavantaṁ abhivādeti: “sakko, bhante, devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatī”ti. “Evaṁ sukhī hotu, pañcasikha, sakko devānamindo sāmacco saparijano; sukhakāmā hi devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye caññe santi puthukāyā”ti. Evañca pana tathāgatā evarūpe mahesakkhe yakkhe abhivadanti. Abhivadito sakko devānamindo bhagavato indasālaguhaṁ pavisitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Devāpi tāvatiṁsā indasālaguhaṁ pavisitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Pañcasikhopi gandhabbadevaputto indasālaguhaṁ pavisitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Tena kho pana samayena indasālaguhā visamā santī samā samapādi, sambādhā santī urundā samapādi, andhakāro guhāyaṁ antaradhāyi, āloko udapādi yathā taṁ devānaṁ devānubhāvena. Atha kho bhagavā sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: “acchariyamidaṁ āyasmato kosiyassa, abbhutamidaṁ āyasmato kosiyassa tāva bahukiccassa bahukaraṇīyassa yadidaṁ idhāgamanan”ti. “Cirapaṭikāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitukāmo; api ca devānaṁ tāvatiṁsānaṁ kehici kehici kiccakaraṇīyehi byāvaṭo; evāhaṁ nāsakkhiṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Ekamidaṁ, bhante, samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati salaḷāgārake. Atha khvāhaṁ, bhante, sāvatthiṁ agamāsiṁ bhagavantaṁ dassanāya. Tena kho pana, bhante, samayena bhagavā aññatarena samādhinā nisinno hoti, bhūjati ca nāma vessavaṇassa mahārājassa paricārikā bhagavantaṁ paccupaṭṭhitā hoti, pañjalikā namassamānā tiṭṭhati. Atha khvāhaṁ, bhante, bhūjatiṁ etadavocaṁ: ‘abhivādehi me tvaṁ, bhagini, bhagavantaṁ: “sakko, bhante, devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatī”’ti. Evaṁ vutte, bhante, sā bhūjati maṁ etadavoca: ‘akālo kho, mārisa, bhagavantaṁ dassanāya; paṭisallīno bhagavā’ti. 29 --- dn21 1:1 ‘Tena hi, bhagini, yadā bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhito hoti, atha mama vacanena bhagavantaṁ abhivādehi: “sakko, bhante, devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatī”’ti. Kacci me sā, bhante, bhaginī bhagavantaṁ abhivādesi? Sarati bhagavā tassā bhaginiyā vacanan”ti? “Abhivādesi maṁ sā, devānaminda, bhaginī, sarāmahaṁ tassā bhaginiyā vacanaṁ. Api cāhaṁ āyasmato nemisaddena tamhā samādhimhā vuṭṭhito”ti. “Ye te, bhante, devā amhehi paṭhamataraṁ tāvatiṁsakāyaṁ upapannā, tesaṁ me sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yadā tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā, dibbā kāyā paripūrenti, hāyanti asurakāyā’ti. Taṁ me idaṁ, bhante, sakkhidiṭṭhaṁ yato tathāgato loke uppanno arahaṁ sammāsambuddho, dibbā kāyā paripūrenti, hāyanti asurakāyāti. 2.1. Gopakavatthu Idheva, bhante, kapilavatthusmiṁ gopikā nāma sakyadhītā ahosi buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrakārinī. Sā itthittaṁ virājetvā purisattaṁ bhāvetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā. Devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ amhākaṁ puttattaṁ ajjhupagatā. Tatrapi naṁ evaṁ jānanti: ‘gopako devaputto, gopako devaputto’ti. Aññepi, bhante, tayo bhikkhū bhagavati brahmacariyaṁ caritvā hīnaṁ gandhabbakāyaṁ upapannā. Te pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārayamānā amhākaṁ upaṭṭhānaṁ āgacchanti amhākaṁ pāricariyaṁ. Te amhākaṁ upaṭṭhānaṁ āgate amhākaṁ pāricariyaṁ gopako devaputto paṭicodesi: ‘kutomukhā nāma tumhe, mārisā, tassa bhagavato dhammaṁ assuttha—ahañhi nāma itthikā samānā buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrakārinī itthittaṁ virājetvā purisattaṁ bhāvetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā, devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ sakkassa devānamindassa puttattaṁ ajjhupagatā. Idhāpi maṁ evaṁ jānanti: “gopako devaputto gopako devaputto”ti. Tumhe pana, mārisā, bhagavati brahmacariyaṁ caritvā hīnaṁ gandhabbakāyaṁ upapannā. Duddiṭṭharūpaṁ vata bho addasāma, ye mayaṁ addasāma sahadhammike hīnaṁ gandhabbakāyaṁ upapanne’ti. Tesaṁ, bhante, gopakena devaputtena paṭicoditānaṁ dve devā diṭṭheva dhamme satiṁ paṭilabhiṁsu kāyaṁ brahmapurohitaṁ, eko pana devo kāme ajjhāvasi. ‘Upāsikā cakkhumato ahosiṁ, Nāmampi mayhaṁ ahu “gopikā”ti; Buddhe ca dhamme ca abhippasannā, Saṅghañcupaṭṭhāsiṁ pasannacittā. Tasseva buddhassa sudhammatāya, Sakkassa puttomhi mahānubhāvo; Mahājutīko tidivūpapanno, Jānanti maṁ idhāpi “gopako”ti. Athaddasaṁ bhikkhavo diṭṭhapubbe, Gandhabbakāyūpagate vasīne; Imehi te gotamasāvakāse, Ye ca mayaṁ pubbe manussabhūtā. Annena pānena upaṭṭhahimhā, Pādūpasaṅgayha sake nivesane; Kutomukhā nāma ime bhavanto, Buddhassa dhammāni paṭiggahesuṁ. Paccattaṁ veditabbo hi dhammo, Sudesito cakkhumatānubuddho; Ahañhi tumheva upāsamāno, Sutvāna ariyāna subhāsitāni. Sakkassa puttomhi mahānubhāvo, Mahājutīko tidivūpapanno; Tumhe pana seṭṭhamupāsamānā, Anuttaraṁ brahmacariyaṁ caritvā. Hīnaṁ kāyaṁ upapannā bhavanto, Anānulomā bhavatūpapatti; Duddiṭṭharūpaṁ vata addasāma, Sahadhammike hīnakāyūpapanne. Gandhabbakāyūpagatā bhavanto, Devānamāgacchatha pāricariyaṁ; Agāre vasato mayhaṁ, Imaṁ passa visesataṁ. Itthī hutvā svajja pumomhi devo, Dibbehi kāmehi samaṅgibhūto’; Te coditā gotamasāvakena, Saṁvegamāpādu samecca gopakaṁ. ‘Handa viyāyāma byāyāma, Mā no mayaṁ parapessā ahumhā’; Tesaṁ duve vīriyamārabhiṁsu, Anussaraṁ gotamasāsanāni. Idheva cittāni virājayitvā, Kāmesu ādīnavamaddasaṁsu; Te kāmasaṁyojanabandhanāni, Pāpimayogāni duraccayāni. Nāgova sannāni guṇāni chetvā, Deve tāvatiṁse atikkamiṁsu; Saindā devā sapajāpatikā, Sabbe sudhammāya sabhāyupaviṭṭhā. Tesaṁ nisinnānaṁ abhikkamiṁsu, Vīrā virāgā virajaṁ karontā; Te disvā saṁvegamakāsi vāsavo, Devābhibhū devagaṇassa majjhe. ‘Imehi te hīnakāyūpapannā, Deve tāvatiṁse abhikkamanti’; Saṁvegajātassa vaco nisamma, So gopako vāsavamajjhabhāsi. ‘Buddho janindatthi manussaloke, Kāmābhibhū sakyamunīti ñāyati; Tasseva te puttā satiyā vihīnā, 30 --- dn21 1:1 Coditā mayā te satimajjhalatthuṁ’. Tiṇṇaṁ tesaṁ āvasinettha eko, Gandhabbakāyūpagato vasīno; Dve ca sambodhipathānusārino, Devepi hīḷenti samāhitattā. Etādisī dhammappakāsanettha, Na tattha kiṅkaṅkhati koci sāvako; Nitiṇṇaoghaṁ vicikicchachinnaṁ, Buddhaṁ namassāma jinaṁ janindaṁ. Yaṁ te dhammaṁ idhaññāya, visesaṁ ajjhagaṁsu te; Kāyaṁ brahmapurohitaṁ, duve tesaṁ visesagū. Tassa dhammassa pattiyā, āgatamhāsi mārisa; Katāvakāsā bhagavatā, pañhaṁ pucchemu mārisā”ti. Atha kho bhagavato etadahosi: “dīgharattaṁ visuddho kho ayaṁ yakkho, yaṁ kiñci maṁ pañhaṁ pucchissati, sabbaṁ taṁ atthasañhitaṁyeva pucchissati, no anatthasañhitaṁ. Yañcassāhaṁ puṭṭho byākarissāmi, taṁ khippameva ājānissatī”ti. Atha kho bhagavā sakkaṁ devānamindaṁ gāthāya ajjhabhāsi: “Puccha vāsava maṁ pañhaṁ, yaṁ kiñci manasicchasi; Tassa tasseva pañhassa, ahaṁ antaṁ karomi te”ti. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 2 Katāvakāso sakko devānamindo bhagavatā imaṁ bhagavantaṁ paṭhamaṁ pañhaṁ apucchi: “Kiṁsaṁyojanā nu kho, mārisa, devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye caññe santi puthukāyā, te: ‘averā adaṇḍā asapattā abyāpajjā viharemu averino’ti iti ca nesaṁ hoti, atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā sabyāpajjā viharanti saverino”ti? Itthaṁ sakko devānamindo bhagavantaṁ pañhaṁ apucchi. Tassa bhagavā pañhaṁ puṭṭho byākāsi: “Issāmacchariyasaṁyojanā kho, devānaminda, devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye caññe santi puthukāyā, te: ‘averā adaṇḍā asapattā abyāpajjā viharemu averino’ti iti ca nesaṁ hoti, atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā sabyāpajjā viharanti saverino”ti. Itthaṁ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṁ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṁ abhinandi anumodi: “evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṅkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṁ sutvā”ti. Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ uttari pañhaṁ apucchi: “Issāmacchariyaṁ pana, mārisa, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ; kismiṁ sati issāmacchariyaṁ hoti; kismiṁ asati issāmacchariyaṁ na hotī”ti? “Issāmacchariyaṁ kho, devānaminda, piyāppiyanidānaṁ piyāppiyasamudayaṁ piyāppiyajātikaṁ piyāppiyapabhavaṁ; piyāppiye sati issāmacchariyaṁ hoti, piyāppiye asati issāmacchariyaṁ na hotī”ti. “Piyāppiyaṁ pana, mārisa, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ; kismiṁ sati piyāppiyaṁ hoti; kismiṁ asati piyāppiyaṁ na hotī”ti? “Piyāppiyaṁ kho, devānaminda, chandanidānaṁ chandasamudayaṁ chandajātikaṁ chandapabhavaṁ; chande sati piyāppiyaṁ hoti; chande asati piyāppiyaṁ na hotī”ti. “Chando pana, mārisa, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo; kismiṁ sati chando hoti; kismiṁ asati chando na hotī”ti? “Chando kho, devānaminda, vitakkanidāno vitakkasamudayo vitakkajātiko vitakkapabhavo; vitakke sati chando hoti; vitakke asati chando na hotī”ti. “Vitakko pana, mārisa, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo; kismiṁ sati vitakko hoti; kismiṁ asati vitakko na hotī”ti? “Vitakko kho, devānaminda, papañcasaññāsaṅkhānidāno papañcasaññāsaṅkhāsamudayo papañcasaññāsaṅkhājātiko papañcasaññāsaṅkhāpabhavo; papañcasaññāsaṅkhāya sati vitakko hoti; papañcasaññāsaṅkhāya asati vitakko na hotī”ti. “Kathaṁ paṭipanno pana, mārisa, bhikkhu papañcasaññāsaṅkhānirodhasāruppagāminiṁ paṭipadaṁ paṭipanno hotī”ti? 2.2. Vedanākammaṭṭhāna “Somanassampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi. Domanassampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi. Upekkhampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi. Somanassampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampīti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā somanassaṁ ‘imaṁ kho me somanassaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpaṁ somanassaṁ na 31 --- dn21 1:2 sevitabbaṁ. Tattha yaṁ jaññā somanassaṁ ‘imaṁ kho me somanassaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpaṁ somanassaṁ sevitabbaṁ. Tattha yañce savitakkaṁ savicāraṁ, yañce avitakkaṁ avicāraṁ, ye avitakke avicāre, te paṇītatare. Somanassampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampīti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Domanassampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampīti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā domanassaṁ ‘imaṁ kho me domanassaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpaṁ domanassaṁ na sevitabbaṁ. Tattha yaṁ jaññā domanassaṁ ‘imaṁ kho me domanassaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpaṁ domanassaṁ sevitabbaṁ. Tattha yañce savitakkaṁ savicāraṁ, yañce avitakkaṁ avicāraṁ, ye avitakke avicāre, te paṇītatare. Domanassampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampīti iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Upekkhampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampīti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā upekkhaṁ ‘imaṁ kho me upekkhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpā upekkhā na sevitabbā. Tattha yaṁ jaññā upekkhaṁ ‘imaṁ kho me upekkhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpā upekkhā sevitabbā. Tattha yañce savitakkaṁ savicāraṁ, yañce avitakkaṁ avicāraṁ, ye avitakke avicāre, te paṇītatare. Upekkhampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampīti iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Evaṁ paṭipanno kho, devānaminda, bhikkhu papañcasaññāsaṅkhānirodhasāruppagāminiṁ paṭipadaṁ paṭipanno hotī”ti. Itthaṁ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṁ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṁ abhinandi anumodi: “evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṅkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṁ sutvā”ti. 2.3. Pātimokkhasaṁvara Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ uttari pañhaṁ apucchi: “Kathaṁ paṭipanno pana, mārisa, bhikkhu pātimokkhasaṁvarāya paṭipanno hotī”ti? “Kāyasamācārampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi. Vacīsamācārampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi. Pariyesanaṁpāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi. Kāyasamācārampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampīti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā kāyasamācāraṁ ‘imaṁ kho me kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo. Tattha yaṁ jaññā kāyasamācāraṁ ‘imaṁ kho me kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpo kāyasamācāro sevitabbo. Kāyasamācārampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampīti iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Vacīsamācārampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampīti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā vacīsamācāraṁ ‘imaṁ kho me vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo. Tattha yaṁ jaññā vacīsamācāraṁ ‘imaṁ kho me vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpo vacīsamācāro sevitabbo. Vacīsamācārampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampīti iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Pariyesanaṁpāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampīti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā pariyesanaṁ ‘imaṁ kho me pariyesanaṁ sevato akusalā dhammā 32 --- dn21 1:2 abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpā pariyesanā na sevitabbā. Tattha yaṁ jaññā pariyesanaṁ ‘imaṁ kho me pariyesanaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpā pariyesanā sevitabbā. Pariyesanaṁpāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampīti iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Evaṁ paṭipanno kho, devānaminda, bhikkhu pātimokkhasaṁvarāya paṭipanno hotī”ti. Itthaṁ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṁ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṁ abhinandi anumodi: “evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṅkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṁ sutvā”ti. 2.4. Indriyasaṁvara Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ uttari pañhaṁ apucchi: “Kathaṁ paṭipanno pana, mārisa, bhikkhu indriyasaṁvarāya paṭipanno hotī”ti? “Cakkhuviññeyyaṁ rūpampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi. Sotaviññeyyaṁ saddampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi. Ghānaviññeyyaṁ gandhampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi. Jivhāviññeyyaṁ rasampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi. Kāyaviññeyyaṁ phoṭṭhabbampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi. Manoviññeyyaṁ dhammampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī”ti. Evaṁ vutte, sakko devānamindo bhagavantaṁ etadavoca: “Imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. Yathārūpaṁ, bhante, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ na sevitabbaṁ. Yathārūpañca kho, bhante, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevitabbaṁ. Yathārūpañca kho, bhante, sotaviññeyyaṁ saddaṁ sevato …pe… ghānaviññeyyaṁ gandhaṁ sevato … jivhāviññeyyaṁ rasaṁ sevato … kāyaviññeyyaṁ phoṭṭhabbaṁ sevato … manoviññeyyaṁ dhammaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabbo. Yathārūpañca kho, bhante, manoviññeyyaṁ dhammaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo. Imassa kho me, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānato tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṅkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṁ sutvā”ti. Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ uttari pañhaṁ apucchi: “Sabbeva nu kho, mārisa, samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekantaajjhosānā”ti? “Na kho, devānaminda, sabbe samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekantaajjhosānā”ti. “Kasmā pana, mārisa, na sabbe samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekantaajjhosānā”ti? “Anekadhātu nānādhātu kho, devānaminda, loko. Tasmiṁ anekadhātunānādhātusmiṁ loke yaṁ yadeva sattā dhātuṁ abhinivisanti, taṁ tadeva thāmasā parāmāsā abhinivissa voharanti: ‘idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Tasmā na sabbe samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekantaajjhosānā”ti. “Sabbeva nu kho, mārisa, samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā”ti? “Na kho, devānaminda, sabbe samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā”ti. “Kasmā pana, mārisa, na sabbe samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā”ti? “Ye kho, devānaminda, bhikkhū taṇhāsaṅkhayavimuttā te accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā. Tasmā na sabbe samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā”ti. Itthaṁ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṁ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṁ abhinandi anumodi: 33 --- dn21 1:2 “evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṅkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṁ sutvā”ti. Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ etadavoca: “Ejā, bhante, rogo, ejā gaṇḍo, ejā sallaṁ, ejā imaṁ purisaṁ parikaḍḍhati tassa tasseva bhavassa abhinibbattiyā. Tasmā ayaṁ puriso uccāvacamāpajjati. Yesāhaṁ, bhante, pañhānaṁ ito bahiddhā aññesu samaṇabrāhmaṇesu okāsakammampi nālatthaṁ, te me bhagavatā byākatā. Dīgharattānusayitañca pana me vicikicchākathaṅkathāsallaṁ, tañca bhagavatā abbuḷhan”ti. “Abhijānāsi no tvaṁ, devānaminda, ime pañhe aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā”ti? “Abhijānāmahaṁ, bhante, ime pañhe aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā”ti. “Yathā kathaṁ pana te, devānaminda, byākaṁsu? Sace te agaru bhāsassū”ti. “Na kho me, bhante, garu yatthassa bhagavā nisinno bhagavantarūpo vā”ti. “Tena hi, devānaminda, bhāsassū”ti. “Yesvāhaṁ, bhante, maññāmi samaṇabrāhmaṇā āraññikā pantasenāsanāti, tyāhaṁ upasaṅkamitvā ime pañhe pucchāmi, te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaṁyeva paṭipucchanti: ‘ko nāmo āyasmā’ti? Tesāhaṁ puṭṭho byākaromi: ‘ahaṁ kho, mārisa, sakko devānamindo’ti. Te mamaṁyeva uttari paṭipucchanti: ‘kiṁ panāyasmā, devānaminda, kammaṁ katvā imaṁ ṭhānaṁ patto’ti? Tesāhaṁ yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ desemi. Te tāvatakeneva attamanā honti: ‘sakko ca no devānamindo diṭṭho, yañca no apucchimhā, tañca no byākāsī’ti. Te aññadatthu mamaṁyeva sāvakā sampajjanti, na cāhaṁ tesaṁ. Ahaṁ kho pana, bhante, bhagavato sāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. 2.5. Somanassapaṭilābhakathā “Abhijānāsi no tvaṁ, devānaminda, ito pubbe evarūpaṁ vedapaṭilābhaṁ somanassapaṭilābhan”ti? “Abhijānāmahaṁ, bhante, ito pubbe evarūpaṁ vedapaṭilābhaṁ somanassapaṭilābhan”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, devānaminda, abhijānāsi ito pubbe evarūpaṁ vedapaṭilābhaṁ somanassapaṭilābhan”ti? “Bhūtapubbaṁ, bhante, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṁ kho pana, bhante, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājayiṁsu. Tassa mayhaṁ, bhante, taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmassa etadahosi: ‘yā ceva dāni dibbā ojā yā ca asurā ojā, ubhayametaṁ devā paribhuñjissantī’ti. So kho pana me, bhante, vedapaṭilābho somanassapaṭilābho sadaṇḍāvacaro sasatthāvacaro na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. Yo kho pana me ayaṁ, bhante, bhagavato dhammaṁ sutvā vedapaṭilābho somanassapaṭilābho, so adaṇḍāvacaro asatthāvacaro ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattatī”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, devānaminda, atthavasaṁ sampassamāno evarūpaṁ vedapaṭilābhaṁ somanassapaṭilābhaṁ pavedesī”ti? “Cha kho ahaṁ, bhante, atthavase sampassamāno evarūpaṁ vedapaṭilābhaṁ somanassapaṭilābhaṁ pavedemi. Idheva tiṭṭhamānassa, devabhūtassa me sato; Punarāyu ca me laddho, evaṁ jānāhi mārisa. Imaṁ kho ahaṁ, bhante, paṭhamaṁ atthavasaṁ sampassamāno evarūpaṁ vedapaṭilābhaṁ somanassapaṭilābhaṁ pavedemi. Cutāhaṁ diviyā kāyā, āyuṁ hitvā amānusaṁ; Amūḷho gabbhamessāmi, yattha me ramatī mano. Imaṁ kho ahaṁ, bhante, dutiyaṁ atthavasaṁ sampassamāno evarūpaṁ vedapaṭilābhaṁ somanassapaṭilābhaṁ pavedemi. Svāhaṁ amūḷhapaññassa, viharaṁ sāsane rato; Ñāyena viharissāmi, sampajāno paṭissato. Imaṁ kho ahaṁ, bhante, tatiyaṁ atthavasaṁ sampassamāno evarūpaṁ vedapaṭilābhaṁ somanassapaṭilābhaṁ pavedemi. Ñāyena me carato ca, sambodhi ce bhavissati; Aññātā viharissāmi, sveva anto bhavissati. Imaṁ kho ahaṁ, bhante, catutthaṁ atthavasaṁ sampassamāno evarūpaṁ vedapaṭilābhaṁ somanassapaṭilābhaṁ pavedemi. Cutāhaṁ mānusā kāyā, āyuṁ hitvāna mānusaṁ; Puna devo bhavissāmi, devalokamhi uttamo. Imaṁ kho ahaṁ, bhante, pañcamaṁ atthavasaṁ sampassamāno evarūpaṁ vedapaṭilābhaṁ somanassapaṭilābhaṁ pavedemi. Te paṇītatarā devā, akaniṭṭhā yasassino; Antime vattamānamhi, so nivāso bhavissati. Imaṁ kho ahaṁ, bhante, chaṭṭhaṁ atthavasaṁ sampassamāno evarūpaṁ 34 --- dn21 1:2 vedapaṭilābhaṁ somanassapaṭilābhaṁ pavedemi. Ime kho ahaṁ, bhante, cha atthavase sampassamāno evarūpaṁ vedapaṭilābhaṁ somanassapaṭilābhaṁ pavedemi. Apariyositasaṅkappo, vicikiccho kathaṅkathī; Vicariṁ dīghamaddhānaṁ, anvesanto tathāgataṁ. Yassu maññāmi samaṇe, pavivittavihārino; Sambuddhā iti maññāno, gacchāmi te upāsituṁ. ‘Kathaṁ ārādhanā hoti, kathaṁ hoti virādhanā’; Iti puṭṭhā na sampāyanti, magge paṭipadāsu ca. Tyassu yadā maṁ jānanti, sakko devānamāgato; Tyassu mameva pucchanti, ‘kiṁ katvā pāpuṇī idaṁ’. Tesaṁ yathāsutaṁ dhammaṁ, desayāmi jane sutaṁ; Tena attamanā honti, ‘diṭṭho no vāsavoti ca’. Yadā ca buddhamaddakkhiṁ, vicikicchāvitāraṇaṁ; Somhi vītabhayo ajja, sambuddhaṁ payirupāsiya. Taṇhāsallassa hantāraṁ, buddhaṁ appaṭipuggalaṁ; Ahaṁ vande mahāvīraṁ, buddhamādiccabandhunaṁ. Yaṁ karomasi brahmuno, samaṁ devehi mārisa; Tadajja tuyhaṁ kassāma, handa sāmaṁ karoma te. Tvameva asi sambuddho, tuvaṁ satthā anuttaro; Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, natthi te paṭipuggalo”ti. Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṁ gandhabbaputtaṁ āmantesi: “bahūpakāro kho mesi tvaṁ, tāta pañcasikha, yaṁ tvaṁ bhagavantaṁ paṭhamaṁ pasādesi. Tayā, tāta, paṭhamaṁ pasāditaṁ pacchā mayaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamimhā arahantaṁ sammāsambuddhaṁ. Pettike vā ṭhāne ṭhapayissāmi, gandhabbarājā bhavissasi, bhaddañca te sūriyavacchasaṁ dammi, sā hi te abhipatthitā”ti. Atha kho sakko devānamindo pāṇinā pathaviṁ parāmasitvā tikkhattuṁ udānaṁ udānesi: “Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassā”ti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne sakkassa devānamindassa virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Aññesañca asītiyā devatāsahassānaṁ; iti ye sakkena devānamindena ajjhiṭṭhapañhā puṭṭhā, te bhagavatā byākatā. Tasmā imassa veyyākaraṇassa sakkapañhātveva adhivacananti. Sakkapañhasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. dn25 0 Dīgha Nikāya 25 Udumbarikasutta |1| 1. Nigrodhaparibbājakavatthu Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena nigrodho paribbājako udumbarikāya paribbājakārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ tiṁsamattehi paribbājakasatehi. Atha kho sandhāno gahapati divā divassa rājagahā nikkhami bhagavantaṁ dassanāya. Atha kho sandhānassa gahapatissa etadahosi: “akālo kho bhagavantaṁ dassanāya. Paṭisallīno bhagavā. Manobhāvanīyānampi bhikkhūnaṁ asamayo dassanāya. Paṭisallīnā manobhāvanīyā bhikkhū. Yannūnāhaṁ yena udumbarikāya paribbājakārāmo, yena nigrodho paribbājako tenupasaṅkameyyan”ti. Atha kho sandhāno gahapati yena udumbarikāya paribbājakārāmo, tenupasaṅkami. 2 Tena kho pana samayena nigrodho paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentiyā. Seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā. 3 Addasā kho nigrodho paribbājako sandhānaṁ gahapatiṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvā sakaṁ parisaṁ saṇṭhāpesi: “appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Ayaṁ samaṇassa gotamassa sāvako āgacchati sandhāno gahapati. Yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī 35 --- dn25 1:3 odātavasanā rājagahe paṭivasanti, ayaṁ tesaṁ aññataro sandhāno gahapati. Appasaddakāmā kho panete āyasmanto appasaddavinītā, appasaddassa vaṇṇavādino. Appeva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti. Evaṁ vutte, te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ. 4 Atha kho sandhāno gahapati yena nigrodho paribbājako tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā nigrodhena paribbājakena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sandhāno gahapati nigrodhaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “aññathā kho ime bhonto aññatitthiyā paribbājakā saṅgamma samāgamma unnādino uccāsaddamahāsaddā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṁ—rājakathaṁ …pe… itibhavābhavakathaṁ iti vā. Aññathā kho pana so bhagavā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppānī”ti. 5 Evaṁ vutte, nigrodho paribbājako sandhānaṁ gahapatiṁ etadavoca: “yagghe, gahapati, jāneyyāsi, kena samaṇo gotamo saddhiṁ sallapati, kena sākacchaṁ samāpajjati, kena paññāveyyattiyaṁ samāpajjati? Suññāgārahatā samaṇassa gotamassa paññā aparisāvacaro samaṇo gotamo nālaṁ sallāpāya. So antamantāneva sevati. Seyyathāpi nāma gokāṇā pariyantacārinī antamantāneva sevati. Evameva suññāgārahatā samaṇassa gotamassa paññā; aparisāvacaro samaṇo gotamo; nālaṁ sallāpāya. So antamantāneva sevati. Iṅgha, gahapati, samaṇo gotamo imaṁ parisaṁ āgaccheyya, ekapañheneva naṁ saṁsādeyyāma, tucchakumbhīva naṁ maññe orodheyyāmā”ti. 6 Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya sandhānassa gahapatissa nigrodhena paribbājakena saddhiṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho bhagavā gijjhakūṭā pabbatā orohitvā yena sumāgadhāya tīre moranivāpo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sumāgadhāya tīre moranivāpe abbhokāse caṅkami. Addasā kho nigrodho paribbājako bhagavantaṁ sumāgadhāya tīre moranivāpe abbhokāse caṅkamantaṁ. Disvāna sakaṁ parisaṁ saṇṭhāpesi: “appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, ayaṁ samaṇo gotamo sumāgadhāya tīre moranivāpe abbhokāse caṅkamati. Appasaddakāmo kho pana so āyasmā, appasaddassa vaṇṇavādī. Appeva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyya. Sace samaṇo gotamo imaṁ parisaṁ āgaccheyya, imaṁ taṁ pañhaṁ puccheyyāma: ‘ko nāma so, bhante, bhagavato dhammo, yena bhagavā sāvake vineti, yena bhagavatā sāvakā vinītā assāsappattā paṭijānanti ajjhāsayaṁ ādibrahmacariyan’”ti? Evaṁ vutte, te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ. 7 2. Tapojigucchāvāda Atha kho bhagavā yena nigrodho paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho nigrodho paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “etu kho, bhante, bhagavā, svāgataṁ, bhante, bhagavato. Cirassaṁ kho, bhante, bhagavā imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāya. Nisīdatu, bhante, bhagavā, idamāsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nigrodhopi kho paribbājako aññataraṁ nīcāsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho nigrodhaṁ paribbājakaṁ bhagavā etadavoca: “kāya nuttha, nigrodha, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? Evaṁ vutte, nigrodho paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “idha mayaṁ, bhante, addasāma bhagavantaṁ sumāgadhāya tīre moranivāpe abbhokāse caṅkamantaṁ, disvāna evaṁ avocumhā: ‘sace samaṇo gotamo imaṁ parisaṁ āgaccheyya, imaṁ taṁ pañhaṁ puccheyyāma: “ko nāma so, bhante, bhagavato dhammo, yena bhagavā sāvake vineti, yena bhagavatā sāvakā vinītā assāsappattā paṭijānanti ajjhāsayaṁ ādibrahmacariyan”’ti? Ayaṁ kho no, bhante, antarākathā vippakatā; atha bhagavā anuppatto”ti. “Dujjānaṁ kho etaṁ, nigrodha, tayā aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrāyogena aññatrācariyakena, yenāhaṁ sāvake vinemi, yena mayā sāvakā vinītā assāsappattā paṭijānanti ajjhāsayaṁ ādibrahmacariyaṁ. Iṅgha tvaṁ maṁ, nigrodha, sake ācariyake adhijegucche pañhaṁ puccha: ‘kathaṁ santā nu kho, bhante, tapojigucchā paripuṇṇā hoti, kathaṁ aparipuṇṇā’”ti? Evaṁ vutte, te 36 --- dn25 1:7 paribbājakā unnādino uccāsaddamahāsaddā ahesuṁ: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, samaṇassa gotamassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma sakavādaṁ ṭhapessati, paravādena pavāressatī”ti. 8 Atha kho nigrodho paribbājako te paribbājake appasadde katvā bhagavantaṁ etadavoca: “mayaṁ kho, bhante, tapojigucchāvādā tapojigucchāsārā tapojigucchāallīnā viharāma. Kathaṁ santā nu kho, bhante, tapojigucchā paripuṇṇā hoti, kathaṁ aparipuṇṇā”ti? “Idha, nigrodha, tapassī acelako hoti muttācāro, hatthāpalekhano, naehibhaddantiko, natiṭṭhabhaddantiko, nābhihaṭaṁ, na uddissakataṁ, na nimantanaṁ sādiyati, so na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti, na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāti, na eḷakamantaraṁ, na daṇḍamantaraṁ, na musalamantaraṁ, na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saṅkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaṁ, na maṁsaṁ, na suraṁ, na merayaṁ, na thusodakaṁ pivati, so ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko, sattāgāriko vā hoti sattālopiko, ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti, sattahipi dattīhi yāpeti; ekāhikampi āhāraṁ āhāreti, dvīhikampi āhāraṁ āhāreti, sattāhikampi āhāraṁ āhāreti, iti evarūpaṁ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. So sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti, nīvārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti, haṭabhakkho vā hoti, kaṇabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, piññākabhakkho vā hoti, tiṇabhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti; vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. So sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti, paṁsukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinampi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vāḷakambalampi dhāreti, ulūkapakkhampi dhāreti, kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhitto, ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto, kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappeti, phalakaseyyampi kappeti, thaṇḍilaseyyampi kappeti, ekapassayikopi hoti rajojalladharo, abbhokāsikopi hoti yathāsanthatiko, vekaṭikopi hoti vikaṭabhojanānuyogamanuyutto, apānakopi hoti apānakattamanuyutto, sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati. Taṁ kiṁ maññasi, nigrodha, yadi evaṁ sante tapojigucchā paripuṇṇā vā hoti aparipuṇṇā vā”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tapojigucchā paripuṇṇā hoti, no aparipuṇṇā”ti. “Evaṁ paripuṇṇāyapi kho ahaṁ, nigrodha, tapojigucchāya anekavihite upakkilese vadāmī”ti. 9 2.1. Upakkilesa “Yathā kathaṁ pana, bhante, bhagavā evaṁ paripuṇṇāya tapojigucchāya anekavihite upakkilese vadatī”ti? “Idha, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. Yampi, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. Ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā attānukkaṁseti paraṁ vambheti. Yampi, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā attānukkaṁseti paraṁ vambheti. Ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā majjati mucchati pamādamāpajjati. Yampi, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā majjati mucchati pamādamāpajjati. Ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti. 10 Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. Yampi, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. Ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā 37 --- dn25 1:10 lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena attānukkaṁseti paraṁ vambheti. Yampi, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena attānukkaṁseti paraṁ vambheti. Ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena majjati mucchati pamādamāpajjati. Yampi, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena majjati mucchati pamādamāpajjati. Ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī bhojanesu vodāsaṁ āpajjati: ‘idaṁ me khamati, idaṁ me nakkhamatī’ti. So yañca khvassa nakkhamati, taṁ sāpekkho pajahati. Yaṁ panassa khamati, taṁ gadhito mucchito ajjhāpanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati …pe… ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati lābhasakkārasilokanikantihetu: ‘sakkarissanti maṁ rājāno rājamahāmattā khattiyā brāhmaṇā gahapatikā titthiyā’ti …pe… ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti. 11 Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī aññataraṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā apasādetā hoti: ‘kiṁ panāyaṁ sambahulājīvo sabbaṁ sambhakkheti. Seyyathidaṁ—mūlabījaṁ khandhabījaṁ phaḷubījaṁ aggabījaṁ bījabījameva pañcamaṁ, asanivicakkaṁ dantakūṭaṁ, samaṇappavādenā’ti …pe… ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī passati aññataraṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā kulesu sakkariyamānaṁ garukariyamānaṁ māniyamānaṁ pūjiyamānaṁ. Disvā tassa evaṁ hoti: ‘imañhi nāma sambahulājīvaṁ kulesu sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti. Maṁ pana tapassiṁ lūkhājīviṁ kulesu na sakkaronti na garuṁ karonti na mānenti na pūjentī’ti, iti so issāmacchariyaṁ kulesu uppādetā hoti …pe… ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī āpāthakanisādī hoti …pe… ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī attānaṁ adassayamāno kulesu carati: ‘idampi me tapasmiṁ idampi me tapasmin’ti …pe… ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī kiñcideva paṭicchannaṁ sevati. So ‘khamati te idan’ti puṭṭho samāno akkhamamānaṁ āha: ‘khamatī’ti. Khamamānaṁ āha: ‘nakkhamatī’ti. Iti so sampajānamusā bhāsitā hoti …pe… ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti. 12 Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā dhammaṁ desentassa santaṁyeva pariyāyaṁ anuññeyyaṁ nānujānāti …pe… ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī kodhano hoti upanāhī. Yampi, nigrodha, tapassī kodhano hoti upanāhī. Ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī makkhī hoti paḷāsī …pe… issukī hoti maccharī … saṭho hoti māyāvī … thaddho hoti atimānī … pāpiccho hoti pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato … micchādiṭṭhiko hoti antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato … sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yampi, nigrodha, tapassī sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti. Taṁ kiṁ maññasi, nigrodha, yadime tapojigucchā upakkilesā vā anupakkilesā vā”ti? “Addhā kho ime, bhante, tapojigucchā upakkilesā, no anupakkilesā. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhante, vijjati yaṁ idhekacco tapassī sabbeheva imehi upakkilesehi samannāgato assa; ko pana vādo aññataraññatarenā”ti. 13 2.2. Parisuddhapapaṭikappattakathā “Idha, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. Yampi, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. Evaṁ so tasmiṁ ṭhāne parisuddho hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā na 38 --- dn25 1:13 attānukkaṁseti na paraṁ vambheti …pe… evaṁ so tasmiṁ ṭhāne parisuddho hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā na majjati na mucchati na pamādamāpajjati …pe… evaṁ so tasmiṁ ṭhāne parisuddho hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo …pe… evaṁ so tasmiṁ ṭhāne parisuddho hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti na paraṁ vambheti …pe… evaṁ so tasmiṁ ṭhāne parisuddho hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī tapaṁ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena na majjati na mucchati na pamādamāpajjati …pe… evaṁ so tasmiṁ ṭhāne parisuddho hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī bhojanesu na vodāsaṁ āpajjati: ‘idaṁ me khamati, idaṁ me nakkhamatī’ti. So yañca khvassa nakkhamati, taṁ anapekkho pajahati. Yaṁ panassa khamati, taṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati …pe… evaṁ so tasmiṁ ṭhāne parisuddho hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī na tapaṁ samādiyati lābhasakkārasilokanikantihetu: ‘sakkarissanti maṁ rājāno rājamahāmattā khattiyā brāhmaṇā gahapatikā titthiyā’ti …pe… evaṁ so tasmiṁ ṭhāne parisuddho hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī aññataraṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā nāpasādetā hoti: ‘kiṁ panāyaṁ sambahulājīvo sabbaṁ sambhakkheti. Seyyathidaṁ—mūlabījaṁ khandhabījaṁ phaḷubījaṁ aggabījaṁ bījabījameva pañcamaṁ, asanivicakkaṁ dantakūṭaṁ, samaṇappavādenā’ti …pe… evaṁ so tasmiṁ ṭhāne parisuddho hoti. 14 Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī passati aññataraṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā kulesu sakkariyamānaṁ garu kariyamānaṁ māniyamānaṁ pūjiyamānaṁ. Disvā tassa na evaṁ hoti: ‘imañhi nāma sambahulājīvaṁ kulesu sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti. Maṁ pana tapassiṁ lūkhājīviṁ kulesu na sakkaronti na garuṁ karonti na mānenti na pūjentī’ti, iti so issāmacchariyaṁ kulesu nuppādetā hoti …pe… evaṁ so tasmiṁ ṭhāne parisuddho hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī na āpāthakanisādī hoti …pe… evaṁ so tasmiṁ ṭhāne parisuddho hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī na attānaṁ adassayamāno kulesu carati: ‘idampi me tapasmiṁ, idampi me tapasmin’ti …pe… evaṁ so tasmiṁ ṭhāne parisuddho hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī na kiñcideva paṭicchannaṁ sevati, so: ‘khamati te idan’ti puṭṭho samāno akkhamamānaṁ āha: ‘nakkhamatī’ti. Khamamānaṁ āha: ‘khamatī’ti. Iti so sampajānamusā na bhāsitā hoti …pe… evaṁ so tasmiṁ ṭhāne parisuddho hoti. 15 Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā dhammaṁ desentassa santaṁyeva pariyāyaṁ anuññeyyaṁ anujānāti …pe… evaṁ so tasmiṁ ṭhāne parisuddho hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī akkodhano hoti anupanāhī. Yampi, nigrodha, tapassī akkodhano hoti anupanāhī evaṁ so tasmiṁ ṭhāne parisuddho hoti. Puna caparaṁ, nigrodha, tapassī amakkhī hoti apaḷāsī …pe… anissukī hoti amaccharī … asaṭho hoti amāyāvī … atthaddho hoti anatimānī … na pāpiccho hoti na pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato … na micchādiṭṭhiko hoti na antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato … na sandiṭṭhiparāmāsī hoti na ādhānaggāhī suppaṭinissaggī. Yampi, nigrodha, tapassī na sandiṭṭhiparāmāsī hoti na ādhānaggāhī suppaṭinissaggī. Evaṁ so tasmiṁ ṭhāne parisuddho hoti. Taṁ kiṁ maññasi, nigrodha, yadi evaṁ sante tapojigucchā parisuddhā vā hoti aparisuddhā vā”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tapojigucchā parisuddhā hoti no aparisuddhā, aggappattā ca sārappattā cā”ti. “Na kho, nigrodha, ettāvatā tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca; api ca kho papaṭikappattā hotī”ti. 16 2.3. Parisuddhatacappattakathā “Kittāvatā pana, bhante, tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca? Sādhu me, bhante, bhagavā tapojigucchāya aggaññeva pāpetu, sāraññeva pāpetū”ti. “Idha, nigrodha, tapassī 39 --- dn25 1:16 cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti. Kathañca, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti? Idha, nigrodha, tapassī na pāṇaṁ atipāteti, na pāṇaṁ atipātayati, na pāṇamatipātayato samanuñño hoti. Na adinnaṁ ādiyati, na adinnaṁ ādiyāpeti, na adinnaṁ ādiyato samanuñño hoti. Na musā bhaṇati, na musā bhaṇāpeti, na musā bhaṇato samanuñño hoti. Na bhāvitamāsīsati, na bhāvitamāsīsāpeti, na bhāvitamāsīsato samanuñño hoti. Evaṁ kho, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti. Yato kho, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti, aduṁ cassa hoti tapassitāya. So abhiharati no hīnāyāvattati. So vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti. Byāpādappadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādappadosā cittaṁ parisodheti. Thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. 17 So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ. Tathā tatiyaṁ. Tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ. Tathā tatiyaṁ. Tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Taṁ kiṁ maññasi, nigrodha. Yadi evaṁ sante tapojigucchā parisuddhā vā hoti aparisuddhā vā”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tapojigucchā parisuddhā hoti no aparisuddhā, aggappattā ca sārappattā cā”ti. “Na kho, nigrodha, ettāvatā tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca; api ca kho tacappattā hotī”ti. 18 2.4. Parisuddhaphegguppattakathā “Kittāvatā pana, bhante, tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca? Sādhu me, bhante, bhagavā tapojigucchāya aggaññeva pāpetu, sāraññeva pāpetū”ti. “Idha, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti. Kathañca, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti …pe… yato kho, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti, aduṁ cassa hoti tapassitāya. So abhiharati no hīnāyāvattati. So vivittaṁ senāsanaṁ bhajati …pe… so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā …pe… karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ, tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Taṁ kiṁ maññasi, nigrodha, yadi evaṁ sante tapojigucchā parisuddhā vā hoti aparisuddhā vā”ti? 40 --- dn25 1:18 “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tapojigucchā parisuddhā hoti, no aparisuddhā, aggappattā ca sārappattā cā”ti. “Na kho, nigrodha, ettāvatā tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca; api ca kho phegguppattā hotī”ti. 19 3. Parisuddhaaggappattasārappattakathā “Kittāvatā pana, bhante, tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca? Sādhu me, bhante, bhagavā tapojigucchāya aggaññeva pāpetu, sāraññeva pāpetū”ti. “Idha, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti. Kathañca, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti …pe… yato kho, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti, aduṁ cassa hoti tapassitāya. So abhiharati no hīnāyāvattati. So vivittaṁ senāsanaṁ bhajati …pe… so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti. Taṁ kiṁ maññasi, nigrodha, yadi evaṁ sante tapojigucchā parisuddhā vā hoti aparisuddhā vā”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tapojigucchā parisuddhā hoti no aparisuddhā, aggappattā ca sārappattā cā”ti. “Ettāvatā kho, nigrodha, tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca. Iti kho, nigrodha, yaṁ maṁ tvaṁ avacāsi: ‘ko nāma so, bhante, bhagavato dhammo, yena bhagavā sāvake vineti, yena bhagavatā sāvakā vinītā assāsappattā paṭijānanti ajjhāsayaṁ ādibrahmacariyan’ti. Iti kho taṁ, nigrodha, ṭhānaṁ uttaritarañca paṇītatarañca, yenāhaṁ sāvake vinemi, yena mayā sāvakā vinītā assāsappattā paṭijānanti ajjhāsayaṁ ādibrahmacariyan”ti. Evaṁ vutte, te paribbājakā unnādino uccāsaddamahāsaddā ahesuṁ: “ettha mayaṁ anassāma sācariyakā, na mayaṁ ito bhiyyo uttaritaraṁ pajānāmā”ti. 20 4. Nigrodhassapajjhāyana Yadā aññāsi sandhāno gahapati: “aññadatthu kho dānime aññatitthiyā paribbājakā bhagavato bhāsitaṁ sussūsanti, sotaṁ odahanti, aññācittaṁ upaṭṭhāpentī”ti. Atha nigrodhaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “iti kho, bhante nigrodha, yaṁ maṁ tvaṁ avacāsi: ‘yagghe, gahapati, jāneyyāsi, kena samaṇo gotamo saddhiṁ sallapati, kena sākacchaṁ samāpajjati, kena paññāveyyattiyaṁ samāpajjati, suññāgārahatā samaṇassa gotamassa paññā, aparisāvacaro samaṇo gotamo nālaṁ sallāpāya, so antamantāneva sevati; seyyathāpi nāma gokāṇā pariyantacārinī antamantāneva sevati. Evameva suññāgārahatā samaṇassa gotamassa paññā, aparisāvacaro samaṇo gotamo nālaṁ sallāpāya; so antamantāneva sevati; iṅgha, gahapati, samaṇo gotamo imaṁ parisaṁ āgaccheyya, ekapañheneva naṁ saṁsādeyyāma, tucchakumbhīva naṁ maññe orodheyyāmā’ti. Ayaṁ kho so, bhante, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho idhānuppatto, aparisāvacaraṁ pana naṁ karotha, gokāṇaṁ pariyantacāriniṁ karotha, ekapañheneva naṁ saṁsādetha, tucchakumbhīva naṁ orodhethā”ti. Evaṁ vutte, nigrodho paribbājako tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. 21 Atha kho bhagavā nigrodhaṁ paribbājakaṁ 41 --- dn25 1:21 tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā nigrodhaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “saccaṁ kira, nigrodha, bhāsitā te esā vācā”ti? “Saccaṁ, bhante, bhāsitā me esā vācā, yathābālena yathāmūḷhena yathāakusalenā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, nigrodha. Kinti te sutaṁ paribbājakānaṁ vuḍḍhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘ye te ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, evaṁ su te bhagavanto saṅgamma samāgamma unnādino uccāsaddamahāsaddā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ …pe… itibhavābhavakathaṁ iti vā. Seyyathāpi tvaṁ etarahi sācariyako. Udāhu, evaṁ su te bhagavanto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni, seyyathāpāhaṁ etarahī’”ti. “Sutaṁ metaṁ, bhante. Paribbājakānaṁ vuḍḍhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘ye te ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, na evaṁ su te bhagavanto saṅgamma samāgamma unnādino uccāsaddamahāsaddā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ …pe… itibhavābhavakathaṁ iti vā, seyyathāpāhaṁ etarahi sācariyako. Evaṁ su te bhagavanto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni, seyyathāpi bhagavā etarahī’”ti. “Tassa te, nigrodha, viññussa sato mahallakassa na etadahosi: ‘buddho so bhagavā bodhāya dhammaṁ deseti, danto so bhagavā damathāya dhammaṁ deseti, santo so bhagavā samathāya dhammaṁ deseti, tiṇṇo so bhagavā taraṇāya dhammaṁ deseti, parinibbuto so bhagavā parinibbānāya dhammaṁ desetī’”ti? 22 5. Brahmacariyapariyosānasacchikiriyā Evaṁ vutte, nigrodho paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yvāhaṁ evaṁ bhagavantaṁ avacāsiṁ. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. “Taggha tvaṁ, nigrodha, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yo maṁ tvaṁ evaṁ avacāsi. Yato ca kho tvaṁ, nigrodha, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi, taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuddhi hesā, nigrodha, ariyassa vinaye, yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjati. Ahaṁ kho pana, nigrodha, evaṁ vadāmi: ‘Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati sattavassāni. Tiṭṭhantu, nigrodha, satta vassāni. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati cha vassāni. Pañca vassāni … cattāri vassāni … tīṇi vassāni … dve vassāni … ekaṁ vassaṁ. Tiṭṭhatu, nigrodha, ekaṁ vassaṁ. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko ahamanusāsāmi ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati satta māsāni. Tiṭṭhantu, nigrodha, satta māsāni … cha māsāni … pañca māsāni … cattāri māsāni … tīṇi māsāni … dve māsāni … ekaṁ māsaṁ … aḍḍhamāsaṁ. Tiṭṭhatu, nigrodha, aḍḍhamāso. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati sattāhaṁ’. 23 6. Paribbājakānaṁpajjhāyana Siyā kho pana te, nigrodha, evamassa: 42 --- dn25 1:23 ‘antevāsikamyatā no samaṇo gotamo evamāhā’ti. Na kho panetaṁ, nigrodha, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Yo eva vo ācariyo, so eva vo ācariyo hotu. Siyā kho pana te, nigrodha, evamassa: ‘uddesā no cāvetukāmo samaṇo gotamo evamāhā’ti. Na kho panetaṁ, nigrodha, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Yo eva vo uddeso so eva vo uddeso hotu. Siyā kho pana te, nigrodha, evamassa: ‘ājīvā no cāvetukāmo samaṇo gotamo evamāhā’ti. Na kho panetaṁ, nigrodha, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Yo eva vo ājīvo, so eva vo ājīvo hotu. Siyā kho pana te, nigrodha, evamassa: ‘ye no dhammā akusalā akusalasaṅkhātā sācariyakānaṁ, tesu patiṭṭhāpetukāmo samaṇo gotamo evamāhā’ti. Na kho panetaṁ, nigrodha, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Akusalā ceva vo te dhammā hontu akusalasaṅkhātā ca sācariyakānaṁ. Siyā kho pana te, nigrodha, evamassa: ‘ye no dhammā kusalā kusalasaṅkhātā sācariyakānaṁ, tehi vivecetukāmo samaṇo gotamo evamāhā’ti. Na kho panetaṁ, nigrodha, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Kusalā ceva vo te dhammā hontu kusalasaṅkhātā ca sācariyakānaṁ. Iti khvāhaṁ, nigrodha, neva antevāsikamyatā evaṁ vadāmi, napi uddesā cāvetukāmo evaṁ vadāmi, napi ājīvā cāvetukāmo evaṁ vadāmi, napi ye vo dhammā akusalā akusalasaṅkhātā sācariyakānaṁ, tesu patiṭṭhāpetukāmo evaṁ vadāmi, napi ye vo dhammā kusalā kusalasaṅkhātā sācariyakānaṁ, tehi vivecetukāmo evaṁ vadāmi. Santi ca kho, nigrodha, akusalā dhammā appahīnā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, yesāhaṁ pahānāya dhammaṁ desemi. Yathāpaṭipannānaṁ vo saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodānīyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā”ti. 24 Evaṁ vutte, te paribbājakā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā nisīdiṁsu yathā taṁ mārena pariyuṭṭhitacittā. Atha kho bhagavato etadahosi: “sabbepime moghapurisā phuṭṭhā pāpimatā. Yatra hi nāma ekassapi na evaṁ bhavissati: ‘handa mayaṁ aññāṇatthampi samaṇe gotame brahmacariyaṁ carāma, kiṁ karissati sattāho’”ti? Atha kho bhagavā udumbarikāya paribbājakārāme sīhanādaṁ naditvā vehāsaṁ abbhuggantvā gijjhakūṭe pabbate paccupaṭṭhāsi. Sandhāno pana gahapati tāvadeva rājagahaṁ pāvisīti. Udumbarikasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. dn10 0 Dīgha Nikāya 10 Subhasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme aciraparinibbute bhagavati. Tena kho pana samayena subho māṇavo todeyyaputto sāvatthiyaṁ paṭivasati kenacideva karaṇīyena. Atha kho subho māṇavo todeyyaputto aññataraṁ māṇavakaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, māṇavaka, yena samaṇo ānando tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena samaṇaṁ ānandaṁ appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ puccha: ‘subho māṇavo todeyyaputto bhavantaṁ ānandaṁ appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchatī’ti. Evañca vadehi: ‘sādhu kira bhavaṁ ānando yena subhassa māṇavassa todeyyaputtassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. “Evaṁ, bho”ti kho so māṇavako subhassa māṇavassa todeyyaputtassa paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so māṇavako āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “subho māṇavo todeyyaputto bhavantaṁ ānandaṁ appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati; evañca vadeti: ‘sādhu kira bhavaṁ ānando yena subhassa māṇavassa todeyyaputtassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. Evaṁ vutte, āyasmā ānando taṁ māṇavakaṁ etadavoca: “akālo kho, māṇavaka. Atthi me ajja bhesajjamattā pītā. Appevanāma svepi upasaṅkameyyāma kālañca samayañca upādāyā”ti. “Evaṁ, bho”ti kho so māṇavako āyasmato ānandassa paṭissutvā 43 --- dn10 1:1 uṭṭhāyāsanā yena subho māṇavo todeyyaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā subhaṁ māṇavaṁ todeyyaputtaṁ etadavoca: “avocumhā kho mayaṁ bhoto vacanena taṁ bhavantaṁ ānandaṁ: ‘subho māṇavo todeyyaputto bhavantaṁ ānandaṁ appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati, evañca vadeti: “sādhu kira bhavaṁ ānando yena subhassa māṇavassa todeyyaputtassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”’ti. Evaṁ vutte, bho, samaṇo ānando maṁ etadavoca: ‘akālo kho, māṇavaka. Atthi me ajja bhesajjamattā pītā. Appevanāma svepi upasaṅkameyyāma kālañca samayañca upādāyā’ti. Ettāvatāpi kho, bho, katameva etaṁ, yato kho so bhavaṁ ānando okāsamakāsi svātanāyapi upasaṅkamanāyā”ti. Atha kho āyasmā ānando tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya cetakena bhikkhunā pacchāsamaṇena yena subhassa māṇavassa todeyyaputtassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho subho māṇavo todeyyaputto yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho subho māṇavo todeyyaputto āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “bhavañhi ānando tassa bhoto gotamassa dīgharattaṁ upaṭṭhāko santikāvacaro samīpacārī. Bhavametaṁ ānando jāneyya, yesaṁ so bhavaṁ gotamo dhammānaṁ vaṇṇavādī ahosi, yattha ca imaṁ janataṁ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesi. Katamesānaṁ kho, bho ānanda, dhammānaṁ so bhavaṁ gotamo vaṇṇavādī ahosi; kattha ca imaṁ janataṁ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesī”ti? “Tiṇṇaṁ kho, māṇava, khandhānaṁ so bhagavā vaṇṇavādī ahosi; ettha ca imaṁ janataṁ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesi. Katamesaṁ tiṇṇaṁ? Ariyassa sīlakkhandhassa, ariyassa samādhikkhandhassa, ariyassa paññākkhandhassa. Imesaṁ kho, māṇava, tiṇṇaṁ khandhānaṁ so bhagavā vaṇṇavādī ahosi; ettha ca imaṁ janataṁ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesī”ti. 1. Sīlakkhandha “Katamo pana so, bho ānanda, ariyo sīlakkhandho, yassa so bhavaṁ gotamo vaṇṇavādī ahosi, yattha ca imaṁ janataṁ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesī”ti? “Idha, māṇava, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: ‘sambādho gharāvāso rajopatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. So evaṁ pabbajito samāno pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati, ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena, parisuddhājīvo, sīlasampanno, indriyesu guttadvāro, satisampajaññena samannāgato, santuṭṭho. Kathañca, māṇava, bhikkhu sīlasampanno hoti? Idha, māṇava, bhikkhu pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Yampi, māṇava, bhikkhu pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati; idampissa hoti sīlasmiṁ. Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya 44 --- dn10 1:1 tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti, seyyathidaṁ—santikammaṁ paṇidhikammaṁ bhūtakammaṁ bhūrikammaṁ vassakammaṁ vossakammaṁ vatthukammaṁ vatthuparikammaṁ ācamanaṁ nhāpanaṁ juhanaṁ vamanaṁ virecanaṁ uddhaṁvirecanaṁ adhovirecanaṁ sīsavirecanaṁ kaṇṇatelaṁ nettatappanaṁ natthukammaṁ añjanaṁ paccañjanaṁ sālākiyaṁ sallakattiyaṁ dārakatikicchā mūlabhesajjānaṁ anuppadānaṁ osadhīnaṁ paṭimokkho iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Yampi, māṇava, bhikkhu yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti, seyyathidaṁ—santikammaṁ paṇidhikammaṁ …pe… osadhīnaṁ paṭimokkho iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. Sa kho so, māṇava, bhikkhu evaṁ sīlasampanno na kutoci bhayaṁ samanupassati, yadidaṁ sīlasaṁvarato. Seyyathāpi, māṇava, rājā khattiyo muddhāvasitto nihatapaccāmitto na kutoci bhayaṁ samanupassati, yadidaṁ paccatthikato; evameva kho, māṇava, bhikkhu evaṁ sīlasampanno na kutoci bhayaṁ samanupassati, yadidaṁ sīlasaṁvarato. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti. Evaṁ kho, māṇava, bhikkhu sīlasampanno hoti. Ayaṁ kho so, māṇava, ariyo sīlakkhandho yassa so bhagavā vaṇṇavādī ahosi, yattha ca imaṁ janataṁ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesi. Atthi cevettha uttarikaraṇīyan”ti. “Acchariyaṁ, bho ānanda, abbhutaṁ, bho ānanda. So cāyaṁ, bho ānanda, ariyo sīlakkhandho paripuṇṇo, no aparipuṇṇo. Evaṁ paripuṇṇañcāhaṁ, bho ānanda, ariyaṁ sīlakkhandhaṁ ito bahiddhā aññesu samaṇabrāhmaṇesu na samanupassāmi. Evaṁ paripuṇṇañca, bho ānanda, ariyaṁ sīlakkhandhaṁ ito bahiddhā aññe samaṇabrāhmaṇā attani samanupasseyyuṁ, te tāvatakeneva attamanā assu: ‘alamettāvatā, katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttarikaraṇīyan’ti. Atha ca pana bhavaṁ ānando evamāha: ‘atthi cevettha uttarikaraṇīyan’”ti. 2 2. Samādhikkhandha “Katamo pana so, bho ānanda, ariyo samādhikkhandho, yassa so bhavaṁ gotamo vaṇṇavādī ahosi, yattha ca imaṁ janataṁ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesī”ti? “Kathañca, māṇava, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha, māṇava, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ; tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ; tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti. Evaṁ kho, māṇava, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. Kathañca, māṇava, bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti? Idha, māṇava, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Evaṁ kho, māṇava, bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti. Kathañca, māṇava, bhikkhu santuṭṭho hoti? Idha, māṇava, bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi, māṇava, pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti; evameva kho, māṇava, bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Evaṁ kho, māṇava, bhikkhu santuṭṭho hoti. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, 45 --- dn10 1:2 iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato, imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā, ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya, parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati abhijjhāya cittaṁ parisodheti. Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī byāpādapadosā cittaṁ parisodheti. Thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. Seyyathāpi, māṇava, puriso iṇaṁ ādāya kammante payojeyya. Tassa te kammantā samijjheyyuṁ. So yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantiṁ kareyya, siyā cassa uttariṁ avasiṭṭhaṁ dārabharaṇāya. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho pubbe iṇaṁ ādāya kammante payojesiṁ. Tassa me te kammantā samijjhiṁsu. Sohaṁ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantiṁ akāsiṁ, atthi ca me uttariṁ avasiṭṭhaṁ dārabharaṇāyā’ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ. Seyyathāpi, māṇava, puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno; bhattañcassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā. So aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya, bhattañcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho pubbe ābādhiko ahosiṁ dukkhito bāḷhagilāno, bhattañca me nacchādesi, na ca me āsi kāye balamattā. Somhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañca me chādeti, atthi ca me kāye balamattā’ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ. Seyyathāpi, māṇava, puriso bandhanāgāre baddho assa. So aparena samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbhayena, na cassa kiñci bhogānaṁ vayo. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiṁ. Somhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbhayena, natthi ca me kiñci bhogānaṁ vayo’ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ. Seyyathāpi, māṇava, puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakāmaṅgamo. So aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya, attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṅgamo. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho pubbe dāso ahosiṁ anattādhīno parādhīno na yenakāmaṅgamo. Somhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṅgamo’ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ. Seyyathāpi, māṇava, puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṁ paṭipajjeyya dubbhikkhaṁ sappaṭibhayaṁ. So aparena samayena taṁ kantāraṁ nitthareyya, sotthinā gāmantaṁ anupāpuṇeyya khemaṁ appaṭibhayaṁ. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṁ paṭipajjiṁ dubbhikkhaṁ sappaṭibhayaṁ. Somhi etarahi taṁ kantāraṁ nitthiṇṇo, sotthinā gāmantaṁ anuppatto khemaṁ appaṭibhayan’ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ. Evameva kho, māṇava, bhikkhu yathā iṇaṁ yathā rogaṁ yathā bandhanāgāraṁ yathā dāsabyaṁ yathā kantāraddhānamaggaṁ, evaṁ ime pañca nīvaraṇe appahīne attani samanupassati. Seyyathāpi, māṇava, yathā āṇaṇyaṁ yathā ārogyaṁ yathā bandhanāmokkhaṁ yathā bhujissaṁ yathā khemantabhūmiṁ. Evameva kho bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassati. Tassime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassato pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, māṇava, dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā kaṁsathāle nhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena 46 --- dn10 1:2 paripphosakaṁ paripphosakaṁ sanneyya. Sāyaṁ nhānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā snehena, na ca paggharaṇī. Evameva kho, māṇava, bhikkhu imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Yampi, māṇava, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Idampissa hoti samādhismiṁ. Puna caparaṁ, māṇava, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, māṇava, udakarahado gambhīro ubbhidodako. Tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na uttarāya disāya udakassa āyamukhaṁ, devo ca na kālena kālaṁ sammā dhāraṁ anupaveccheyya. Atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṁ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṁ assa. Evameva kho, māṇava, bhikkhu …pe… yampi, māṇava, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Idampissa hoti samādhismiṁ. Puna caparaṁ, māṇava, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti, tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, māṇava, uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni, nāssa kiñci sabbāvataṁ uppalānaṁ vā padumānaṁ vā puṇḍarīkānaṁ vā sītena vārinā apphuṭaṁ assa. Evameva kho, māṇava, bhikkhu …pe… yampi, māṇava, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. Idampissa hoti samādhismiṁ. Puna caparaṁ, māṇava, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, māṇava, puriso odātena vatthena sasīsaṁ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṁ assa. Evameva kho, māṇava, bhikkhu …pe… yampi, māṇava, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. Idampissa hoti samādhismiṁ. Ayaṁ kho so, māṇava, ariyo samādhikkhandho yassa so bhagavā vaṇṇavādī ahosi, yattha ca imaṁ janataṁ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesi. Atthi cevettha uttarikaraṇīyan”ti. “Acchariyaṁ, bho ānanda, abbhutaṁ, bho 47 --- dn10 1:2 ānanda. So cāyaṁ, bho ānanda, ariyo samādhikkhandho paripuṇṇo, no aparipuṇṇo. Evaṁ paripuṇṇañcāhaṁ, bho ānanda, ariyaṁ samādhikkhandhaṁ ito bahiddhā aññesu samaṇabrāhmaṇesu na samanupassāmi. Evaṁ paripuṇṇañca, bho ānanda, ariyaṁ samādhikkhandhaṁ ito bahiddhā aññe samaṇabrāhmaṇā attani samanupasseyyuṁ, te tāvatakeneva attamanā assu: ‘alamettāvatā, katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttarikaraṇīyan’ti. Atha ca pana bhavaṁ ānando evamāha: ‘atthi cevettha uttarikaraṇīyan’ti. 3. Paññākkhandha Katamo pana so, bho ānanda, ariyo paññākkhandho, yassa bho bhavaṁ gotamo vaṇṇavādī ahosi, yattha ca imaṁ janataṁ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesī”ti? “So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ñāṇadassanāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So evaṁ pajānāti: ‘ayaṁ kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo; idañca pana me viññāṇaṁ ettha sitaṁ ettha paṭibaddhan’ti. Seyyathāpi, māṇava, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno. Tatrāssa suttaṁ āvutaṁ nīlaṁ vā pītaṁ vā lohitaṁ vā odātaṁ vā paṇḍusuttaṁ vā. Tamenaṁ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya: ‘ayaṁ kho maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno. Tatridaṁ suttaṁ āvutaṁ nīlaṁ vā pītaṁ vā lohitaṁ vā odātaṁ vā paṇḍusuttaṁ vā’ti. Evameva kho, māṇava, bhikkhu evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ñāṇadassanāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So evaṁ pajānāti: ‘ayaṁ kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo. Idañca pana me viññāṇaṁ ettha sitaṁ ettha paṭibaddhan’ti. Yampi, māṇava, bhikkhu evaṁ samāhite citte …pe… āneñjappatte ñāṇadassanāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So evaṁ pajānāti …pe… ettha paṭibaddhanti. Idampissa hoti paññāya. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte manomayaṁ kāyaṁ abhinimmānāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aññaṁ kāyaṁ abhinimmināti rūpiṁ manomayaṁ sabbaṅgapaccaṅgiṁ ahīnindriyaṁ. Seyyathāpi, māṇava, puriso muñjamhā īsikaṁ pavāheyya. Tassa evamassa: ‘ayaṁ muñjo ayaṁ īsikā; añño muñjo aññā īsikā; muñjamhā tveva īsikā pavāḷhā’ti. Seyyathā vā pana, māṇava, puriso asiṁ kosiyā pavāheyya. Tassa evamassa: ‘ayaṁ asi, ayaṁ kosi; añño asi, aññā kosi; kosiyā tveva asi pavāḷho’ti. Seyyathā vā pana, māṇava, puriso ahiṁ karaṇḍā uddhareyya. Tassa evamassa: ‘ayaṁ ahi, ayaṁ karaṇḍo; añño ahi, añño karaṇḍo; karaṇḍā tveva ahi ubbhato’ti. Evameva kho, māṇava, bhikkhu …pe… yampi, māṇava, bhikkhu evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte manomayaṁ kāyaṁ abhinimmānāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti …pe…. Idampissa hoti paññāya. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte iddhividhāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁ mahiddhike evaṁ mahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. Seyyathāpi, māṇava, dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā suparikammakatāya mattikāya yaññadeva bhājanavikatiṁ ākaṅkheyya, taṁ tadeva kareyya abhinipphādeyya. Seyyathā vā pana, māṇava, dakkho dantakāro vā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiṁ dantasmiṁ yaññadeva dantavikatiṁ 48 --- dn10 1:2 ākaṅkheyya, taṁ tadeva kareyya abhinipphādeyya. Seyyathā vā pana, māṇava, dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā suparikammakatasmiṁ suvaṇṇasmiṁ yaññadeva suvaṇṇavikatiṁ ākaṅkheyya, taṁ tadeva kareyya abhinipphādeyya. Evameva kho, māṇava, bhikkhu …pe… yampi māṇava bhikkhu evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte iddhividhāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. Idampissa hoti paññāya. So evaṁ samāhite citte …pe… āneñjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. Seyyathāpi, māṇava, puriso addhānamaggappaṭipanno. So suṇeyya bherisaddampi mudiṅgasaddampi saṅkhapaṇavadindimasaddampi. Tassa evamassa—bherisaddo itipi mudiṅgasaddo itipi saṅkhapaṇavadindimasaddo itipi. Evameva kho, māṇava, bhikkhu …pe… yampi, māṇava, bhikkhu evaṁ samāhite citte …pe… āneñjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. Idampissa hoti paññāya. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte cetopariyañāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti, sarāgaṁ vā cittaṁ ‘sarāgaṁ cittan’ti pajānāti, vītarāgaṁ vā cittaṁ ‘vītarāgaṁ cittan’ti pajānāti, sadosaṁ vā cittaṁ ‘sadosaṁ cittan’ti pajānāti, vītadosaṁ vā cittaṁ ‘vītadosaṁ cittan’ti pajānāti, samohaṁ vā cittaṁ ‘samohaṁ cittan’ti pajānāti, vītamohaṁ vā cittaṁ ‘vītamohaṁ cittan’ti pajānāti, saṅkhittaṁ vā cittaṁ ‘saṅkhittaṁ cittan’ti pajānāti, vikkhittaṁ vā cittaṁ ‘vikkhittaṁ cittan’ti pajānāti, mahaggataṁ vā cittaṁ ‘mahaggataṁ cittan’ti pajānāti, amahaggataṁ vā cittaṁ ‘amahaggataṁ cittan’ti pajānāti, sauttaraṁ vā cittaṁ ‘sauttaraṁ cittan’ti pajānāti, anuttaraṁ vā cittaṁ ‘anuttaraṁ cittan’ti pajānāti, samāhitaṁ vā cittaṁ ‘samāhitaṁ cittan’ti pajānāti, asamāhitaṁ vā cittaṁ ‘asamāhitaṁ cittan’ti pajānāti, vimuttaṁ vā cittaṁ ‘vimuttaṁ cittan’ti pajānāti, avimuttaṁ vā cittaṁ ‘avimuttaṁ cittan’ti pajānāti. Seyyathāpi, māṇava, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno sakaṇikaṁ vā sakaṇikanti jāneyya, akaṇikaṁ vā akaṇikanti jāneyya. Evameva kho, māṇava, bhikkhu …pe… yampi, māṇava, bhikkhu evaṁ samāhite …pe… āneñjappatte cetopariyañāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti, sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānāti …pe… avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānāti. Idampissa hoti paññāya. So evaṁ samāhite citte …pe… āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto; so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathāpi, māṇava, puriso sakamhā gāmā aññaṁ gāmaṁ gaccheyya; tamhāpi gāmā aññaṁ gāmaṁ gaccheyya; so tamhā gāmā sakaṁyeva gāmaṁ paccāgaccheyya. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho sakamhā gāmā amuṁ gāmaṁ agacchiṁ, tatra evaṁ aṭṭhāsiṁ evaṁ nisīdiṁ evaṁ abhāsiṁ evaṁ tuṇhī 49 --- dn10 1:2 ahosiṁ. So tamhāpi gāmā amuṁ gāmaṁ gacchiṁ, tatrāpi evaṁ aṭṭhāsiṁ evaṁ nisīdiṁ evaṁ abhāsiṁ evaṁ tuṇhī ahosiṁ. Somhi tamhā gāmā sakaṁyeva gāmaṁ paccāgato’ti. Evameva kho, māṇava, bhikkhu …pe… yampi, māṇava, bhikkhu evaṁ samāhite citte …pe… āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Idampissa hoti paññāya. So evaṁ samāhite citte …pe… āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti. Seyyathāpi, māṇava, majjhesiṅghāṭake pāsādo, tattha cakkhumā puriso ṭhito passeyya manusse gehaṁ pavisantepi nikkhamantepi rathikāyapi vīthiṁ sañcarante majjhesiṅghāṭake nisinnepi. Tassa evamassa: ‘ete manussā gehaṁ pavisanti, ete nikkhamanti, ete rathikāya vīthiṁ sañcaranti, ete majjhesiṅghāṭake nisinnā’ti. Evameva kho, māṇava, bhikkhu …pe… yampi, māṇava, bhikkhu evaṁ samāhite citte …pe… āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti. Idampissa hoti paññāya. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti; ime āsavāti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ āsavasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ āsavanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Seyyathāpi, māṇava, pabbatasaṅkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakathalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Tassa evamassa: ‘ayaṁ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tatrime sippisambukāpi sakkharakathalāpi macchagumbāpi carantipi tiṭṭhantipī’ti. Evameva kho, māṇava, bhikkhu …pe… yampi, māṇava, bhikkhu evaṁ samāhite citte …pe… āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti, ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Idampissa hoti paññāya. Ayaṁ kho so, māṇava, ariyo paññākkhandho yassa so bhagavā vaṇṇavādī ahosi, yattha ca imaṁ janataṁ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesi. Natthi cevettha uttarikaraṇīyan”ti. “Acchariyaṁ, bho ānanda, abbhutaṁ, bho ānanda. So cāyaṁ, bho ānanda, ariyo paññākkhandho paripuṇṇo, no 50 --- dn10 1:2 aparipuṇṇo. Evaṁ paripuṇṇañcāhaṁ, bho ānanda, ariyaṁ paññākkhandhaṁ ito bahiddhā aññesu samaṇabrāhmaṇesu na samanupassāmi. Natthi cevettha uttarikaraṇīyaṁ. Abhikkantaṁ, bho ānanda, abhikkantaṁ, bho ānanda. Seyyathāpi, bho ānanda, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā ānandena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bho ānanda, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ ānando dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Subhasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. dn31 0 Dīgha Nikāya 31 Siṅgālasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena siṅgālako gahapatiputto kālasseva uṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā allavattho allakeso pañjaliko puthudisā namassati—puratthimaṁ disaṁ dakkhiṇaṁ disaṁ pacchimaṁ disaṁ uttaraṁ disaṁ heṭṭhimaṁ disaṁ uparimaṁ disaṁ. 2 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho bhagavā siṅgālakaṁ gahapatiputtaṁ kālasseva vuṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā allavatthaṁ allakesaṁ pañjalikaṁ puthudisā namassantaṁ—puratthimaṁ disaṁ dakkhiṇaṁ disaṁ pacchimaṁ disaṁ uttaraṁ disaṁ heṭṭhimaṁ disaṁ uparimaṁ disaṁ. Disvā siṅgālakaṁ gahapatiputtaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho tvaṁ, gahapatiputta, kālasseva vuṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā allavattho allakeso pañjaliko puthudisā namassasi—puratthimaṁ disaṁ dakkhiṇaṁ disaṁ pacchimaṁ disaṁ uttaraṁ disaṁ heṭṭhimaṁ disaṁ uparimaṁ disan”ti? “Pitā maṁ, bhante, kālaṁ karonto evaṁ avaca: ‘disā, tāta, namasseyyāsī’ti. So kho ahaṁ, bhante, pituvacanaṁ sakkaronto garuṁ karonto mānento pūjento kālasseva uṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā allavattho allakeso pañjaliko puthudisā namassāmi—puratthimaṁ disaṁ dakkhiṇaṁ disaṁ pacchimaṁ disaṁ uttaraṁ disaṁ heṭṭhimaṁ disaṁ uparimaṁ disan”ti. 1. Cha disā “Na kho, gahapatiputta, ariyassa vinaye evaṁ cha disā namassitabbā”ti. “Yathā kathaṁ pana, bhante, ariyassa vinaye cha disā namassitabbā? Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṁ desetu, yathā ariyassa vinaye cha disā namassitabbā”ti. “Tena hi, gahapatiputta, suṇohi sādhukaṁ manasikarohi bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho siṅgālako gahapatiputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 3 “Yato kho, gahapatiputta, ariyasāvakassa cattāro kammakilesā pahīnā honti, catūhi ca ṭhānehi pāpakammaṁ na karoti, cha ca bhogānaṁ apāyamukhāni na sevati, so evaṁ cuddasa pāpakāpagato chaddisāpaṭicchādī ubholokavijayāya paṭipanno hoti. Tassa ayañceva loko āraddho hoti paro ca loko. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 2. Cattāro kammakilesā Katamassa cattāro kammakilesā pahīnā honti? Pāṇātipāto kho, gahapatiputta, kammakileso, adinnādānaṁ kammakileso, kāmesumicchācāro kammakileso, musāvādo kammakileso. Imassa cattāro kammakilesā pahīnā hontī”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 4 “Pāṇātipāto adinnādānaṁ, Musāvādo ca vuccati; Paradāragamanañceva, Nappasaṁsanti paṇḍitā”ti. 5 3. Catuṭhānaṁ “Katamehi catūhi ṭhānehi pāpakammaṁ na karoti? Chandāgatiṁ gacchanto pāpakammaṁ karoti, dosāgatiṁ gacchanto pāpakammaṁ karoti, mohāgatiṁ gacchanto pāpakammaṁ karoti, bhayāgatiṁ gacchanto pāpakammaṁ karoti. Yato kho, gahapatiputta, ariyasāvako neva chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati; imehi catūhi ṭhānehi pāpakammaṁ na karotī”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 6 “Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṁ ativattati; Nihīyati yaso 51 --- dn31 1:6 tassa, kāḷapakkheva candimā. Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṁ nātivattati; Āpūrati yaso tassa, sukkapakkheva candimā”ti. 7 4. Cha apāyamukhāni “Katamāni cha bhogānaṁ apāyamukhāni na sevati? Surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyogo kho, gahapatiputta, bhogānaṁ apāyamukhaṁ, vikālavisikhācariyānuyogo bhogānaṁ apāyamukhaṁ, samajjābhicaraṇaṁ bhogānaṁ apāyamukhaṁ, jūtappamādaṭṭhānānuyogo bhogānaṁ apāyamukhaṁ, pāpamittānuyogo bhogānaṁ apāyamukhaṁ, ālasyānuyogo bhogānaṁ apāyamukhaṁ. 8 5. Surāmerayassa cha ādīnavā Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyoge. Sandiṭṭhikā dhanajāni, kalahappavaḍḍhanī, rogānaṁ āyatanaṁ, akittisañjananī, kopīnanidaṁsanī, paññāya dubbalikaraṇītveva chaṭṭhaṁ padaṁ bhavati. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyoge. 9 6. Vikālacariyāya cha ādīnavā Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā vikālavisikhācariyānuyoge. Attāpissa agutto arakkhito hoti, puttadāropissa agutto arakkhito hoti, sāpateyyampissa aguttaṁ arakkhitaṁ hoti, saṅkiyo ca hoti pāpakesu ṭhānesu, abhūtavacanañca tasmiṁ rūhati, bahūnañca dukkhadhammānaṁ purakkhato hoti. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā vikālavisikhācariyānuyoge. 10 7. Samajjābhicaraṇassa cha ādīnavā Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā samajjābhicaraṇe. Kva naccaṁ, kva gītaṁ, kva vāditaṁ, kva akkhānaṁ, kva pāṇissaraṁ, kva kumbhathunanti. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā samajjābhicaraṇe. 11 8. Jūtappamādassa cha ādīnavā Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā jūtappamādaṭṭhānānuyoge. Jayaṁ veraṁ pasavati, jino vittamanusocati, sandiṭṭhikā dhanajāni, sabhāgatassa vacanaṁ na rūhati, mittāmaccānaṁ paribhūto hoti, āvāhavivāhakānaṁ apatthito hoti: ‘akkhadhutto ayaṁ purisapuggalo nālaṁ dārabharaṇāyā’ti. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā jūtappamādaṭṭhānānuyoge. 12 9. Pāpamittatāya cha ādīnavā Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā pāpamittānuyoge. Ye dhuttā, ye soṇḍā, ye pipāsā, ye nekatikā, ye vañcanikā, ye sāhasikā. Tyāssa mittā honti te sahāyā. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā pāpamittānuyoge. 13 10. Ālasyassa cha ādīnavā Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā ālasyānuyoge. Atisītanti kammaṁ na karoti, atiuṇhanti kammaṁ na karoti, atisāyanti kammaṁ na karoti, atipātoti kammaṁ na karoti, atichātosmīti kammaṁ na karoti, atidhātosmīti kammaṁ na karoti. Tassa evaṁ kiccāpadesabahulassa viharato anuppannā ceva bhogā nuppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṁ gacchanti. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā ālasyānuyoge”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 14 “Hoti pānasakhā nāma, hoti sammiyasammiyo; Yo ca atthesu jātesu, sahāyo hoti so sakhā. Ussūraseyyā paradārasevanā, Verappasavo ca anatthatā ca; Pāpā ca mittā sukadariyatā ca, Ete cha ṭhānā purisaṁ dhaṁsayanti. Pāpamitto pāpasakho, pāpaācāragocaro; Asmā lokā paramhā ca, ubhayā dhaṁsate naro. Akkhitthiyo vāruṇī naccagītaṁ, Divā soppaṁ pāricariyā akāle; Pāpā ca mittā sukadariyatā ca, Ete cha ṭhānā purisaṁ dhaṁsayanti. Akkhehi dibbanti suraṁ pivanti, Yantitthiyo pāṇasamā paresaṁ; Nihīnasevī na ca vuddhasevī, Nihīyate kāḷapakkheva cando. Yo vāruṇī addhano akiñcano, Pipāso pivaṁ papāgato; Udakamiva iṇaṁ vigāhati, Akulaṁ kāhiti khippamattano. Na divā soppasīlena, rattimuṭṭhānadessinā; Niccaṁ mattena soṇḍena, sakkā āvasituṁ gharaṁ. Atisītaṁ atiuṇhaṁ, atisāyamidaṁ ahu; Iti vissaṭṭhakammante, atthā accenti māṇave. Yodha sītañca uṇhañca, tiṇā bhiyyo na maññati; Karaṁ purisakiccāni, so sukhaṁ na vihāyatī”ti. 15 11. Mittapatirūpaka “Cattārome, gahapatiputta, amittā mittapatirūpakā veditabbā. Aññadatthuharo amitto mittapatirūpako veditabbo, vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo, anuppiyabhāṇī amitto mittapatirūpako veditabbo, apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo. 16 Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi aññadatthuharo amitto mittapatirūpako veditabbo. Aññadatthuharo hoti, appena bahumicchati; Bhayassa kiccaṁ karoti, 52 --- dn31 1:16 sevati atthakāraṇā. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi aññadatthuharo amitto mittapatirūpako veditabbo. 17 Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo. Atītena paṭisantharati, anāgatena paṭisantharati, niratthakena saṅgaṇhāti, paccuppannesu kiccesu byasanaṁ dasseti. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo. 18 Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi anuppiyabhāṇī amitto mittapatirūpako veditabbo. Pāpakampissa anujānāti, kalyāṇampissa anujānāti, sammukhāssa vaṇṇaṁ bhāsati, parammukhāssa avaṇṇaṁ bhāsati. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi anuppiyabhāṇī amitto mittapatirūpako veditabbo. 19 Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo. Surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyoge sahāyo hoti, vikālavisikhācariyānuyoge sahāyo hoti, samajjābhicaraṇe sahāyo hoti, jūtappamādaṭṭhānānuyoge sahāyo hoti. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 20 “Aññadatthuharo mitto, yo ca mitto vacīparo; Anuppiyañca yo āha, apāyesu ca yo sakhā. Ete amitte cattāro, iti viññāya paṇḍito; Ārakā parivajjeyya, maggaṁ paṭibhayaṁ yathā”ti. 21 12. Suhadamitta “Cattārome, gahapatiputta, mittā suhadā veditabbā. Upakāro mitto suhado veditabbo, samānasukhadukkho mitto suhado veditabbo, atthakkhāyī mitto suhado veditabbo, anukampako mitto suhado veditabbo. 22 Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi upakāro mitto suhado veditabbo. Pamattaṁ rakkhati, pamattassa sāpateyyaṁ rakkhati, bhītassa saraṇaṁ hoti, uppannesu kiccakaraṇīyesu taddiguṇaṁ bhogaṁ anuppadeti. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi upakāro mitto suhado veditabbo. 23 Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi samānasukhadukkho mitto suhado veditabbo. Guyhamassa ācikkhati, guyhamassa parigūhati, āpadāsu na vijahati, jīvitaṁpissa atthāya pariccattaṁ hoti. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi samānasukhadukkho mitto suhado veditabbo. 24 Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi atthakkhāyī mitto suhado veditabbo. Pāpā nivāreti, kalyāṇe niveseti, assutaṁ sāveti, saggassa maggaṁ ācikkhati. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi atthakkhāyī mitto suhado veditabbo. 25 Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi anukampako mitto suhado veditabbo. Abhavenassa na nandati, bhavenassa nandati, avaṇṇaṁ bhaṇamānaṁ nivāreti, vaṇṇaṁ bhaṇamānaṁ pasaṁsati. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi anukampako mitto suhado veditabbo”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 26 “Upakāro ca yo mitto, sukhe dukkhe ca yo sakhā; Atthakkhāyī ca yo mitto, yo ca mittānukampako. Etepi mitte cattāro, iti viññāya paṇḍito; Sakkaccaṁ payirupāseyya, mātā puttaṁva orasaṁ; Paṇḍito sīlasampanno, jalaṁ aggīva bhāsati. Bhoge saṁharamānassa, bhamarasseva irīyato; Bhogā sannicayaṁ yanti, vammikovupacīyati. Evaṁ bhoge samāhatvā, alamatto kule gihī; Catudhā vibhaje bhoge, sa ve mittāni ganthati. Ekena bhoge bhuñjeyya, dvīhi kammaṁ payojaye; Catutthañca nidhāpeyya, āpadāsu bhavissatī”ti. 27 13. Chaddisāpaṭicchādanakaṇḍa “Kathañca, gahapatiputta, ariyasāvako chaddisāpaṭicchādī hoti? Cha imā, gahapatiputta, disā veditabbā. Puratthimā disā mātāpitaro veditabbā, dakkhiṇā disā ācariyā veditabbā, pacchimā disā puttadārā veditabbā, uttarā disā mittāmaccā veditabbā, heṭṭhimā disā dāsakammakarā veditabbā, uparimā disā samaṇabrāhmaṇā veditabbā. 28 Pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi puttena puratthimā disā mātāpitaro paccupaṭṭhātabbā—bhato ne bharissāmi, kiccaṁ nesaṁ karissāmi, kulavaṁsaṁ ṭhapessāmi, dāyajjaṁ paṭipajjāmi, atha vā pana petānaṁ kālaṅkatānaṁ dakkhiṇaṁ anuppadassāmīti. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi puttena puratthimā disā mātāpitaro paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi puttaṁ anukampanti. Pāpā nivārenti, kalyāṇe nivesenti, sippaṁ sikkhāpenti, patirūpena dārena 53 --- dn31 1:28 saṁyojenti, samaye dāyajjaṁ niyyādenti. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi puttena puratthimā disā mātāpitaro paccupaṭṭhitā imehi pañcahi ṭhānehi puttaṁ anukampanti. Evamassa esā puratthimā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā. 29 Pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi antevāsinā dakkhiṇā disā ācariyā paccupaṭṭhātabbā—uṭṭhānena upaṭṭhānena sussusāya pāricariyāya sakkaccaṁ sippapaṭiggahaṇena. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi antevāsinā dakkhiṇā disā ācariyā paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi antevāsiṁ anukampanti—suvinītaṁ vinenti, suggahitaṁ gāhāpenti, sabbasippassutaṁ samakkhāyino bhavanti, mittāmaccesu paṭiyādenti, disāsu parittāṇaṁ karonti. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi antevāsinā dakkhiṇā disā ācariyā paccupaṭṭhitā imehi pañcahi ṭhānehi antevāsiṁ anukampanti. Evamassa esā dakkhiṇā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā. 30 Pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi sāmikena pacchimā disā bhariyā paccupaṭṭhātabbā—sammānanāya anavamānanāya anaticariyāya issariyavossaggena alaṅkārānuppadānena. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi sāmikena pacchimā disā bhariyā paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi sāmikaṁ anukampati—susaṁvihitakammantā ca hoti, saṅgahitaparijanā ca, anaticārinī ca, sambhatañca anurakkhati, dakkhā ca hoti analasā sabbakiccesu. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi sāmikena pacchimā disā bhariyā paccupaṭṭhitā imehi pañcahi ṭhānehi sāmikaṁ anukampati. Evamassa esā pacchimā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā. 31 Pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi kulaputtena uttarā disā mittāmaccā paccupaṭṭhātabbā—dānena peyyavajjena atthacariyāya samānattatāya avisaṁvādanatāya. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi kulaputtena uttarā disā mittāmaccā paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi kulaputtaṁ anukampanti—pamattaṁ rakkhanti, pamattassa sāpateyyaṁ rakkhanti, bhītassa saraṇaṁ honti, āpadāsu na vijahanti, aparapajā cassa paṭipūjenti. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi kulaputtena uttarā disā mittāmaccā paccupaṭṭhitā imehi pañcahi ṭhānehi kulaputtaṁ anukampanti. Evamassa esā uttarā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā. 32 Pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi ayyirakena heṭṭhimā disā dāsakammakarā paccupaṭṭhātabbā—yathābalaṁ kammantasaṁvidhānena bhattavetanānuppadānena gilānupaṭṭhānena acchariyānaṁ rasānaṁ saṁvibhāgena samaye vossaggena. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi ayyirakena heṭṭhimā disā dāsakammakarā paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi ayyirakaṁ anukampanti—pubbuṭṭhāyino ca honti, pacchā nipātino ca, dinnādāyino ca, sukatakammakarā ca, kittivaṇṇaharā ca. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi ayyirakena heṭṭhimā disā dāsakammakarā paccupaṭṭhitā imehi pañcahi ṭhānehi ayyirakaṁ anukampanti. Evamassa esā heṭṭhimā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā. 33 Pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi kulaputtena uparimā disā samaṇabrāhmaṇā paccupaṭṭhātabbā—mettena kāyakammena mettena vacīkammena mettena manokammena anāvaṭadvāratāya āmisānuppadānena. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi kulaputtena uparimā disā samaṇabrāhmaṇā paccupaṭṭhitā chahi ṭhānehi kulaputtaṁ anukampanti—pāpā nivārenti, kalyāṇe nivesenti, kalyāṇena manasā anukampanti, assutaṁ sāventi, sutaṁ pariyodāpenti, saggassa maggaṁ ācikkhanti. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi kulaputtena uparimā disā samaṇabrāhmaṇā paccupaṭṭhitā imehi chahi ṭhānehi kulaputtaṁ anukampanti. Evamassa esā uparimā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 34 “Mātāpitā disā pubbā, ācariyā dakkhiṇā disā; Puttadārā disā pacchā, mittāmaccā ca uttarā. Dāsakammakarā heṭṭhā, uddhaṁ samaṇabrāhmaṇā; Etā disā namasseyya, alamatto kule gihī. Paṇḍito sīlasampanno, saṇho ca paṭibhānavā; Nivātavutti atthaddho, tādiso labhate yasaṁ. Uṭṭhānako analaso, āpadāsu na vedhati; Acchinnavutti medhāvī, tādiso 54 --- dn31 1:34 labhate yasaṁ. Saṅgāhako mittakaro, vadaññū vītamaccharo; Netā vinetā anunetā, tādiso labhate yasaṁ. Dānañca peyyavajjañca, atthacariyā ca yā idha; Samānattatā ca dhammesu, tattha tattha yathārahaṁ; Ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato. Ete ca saṅgahā nāssu, na mātā puttakāraṇā; Labhetha mānaṁ pūjaṁ vā, pitā vā puttakāraṇā. Yasmā ca saṅgahā ete, sammapekkhanti paṇḍitā; Tasmā mahattaṁ papponti, pāsaṁsā ca bhavanti te”ti. 35 Evaṁ vutte, siṅgālako gahapatiputto bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu, ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Siṅgālasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. dn15 0 Dīgha Nikāya 15 Mahānidānasutta |1| 1. Paṭiccasamuppāda Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamo. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva gambhīro cāyaṁ, bhante, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca, atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyatī”ti. “Mā hevaṁ, ānanda, avaca, mā hevaṁ, ānanda, avaca. Gambhīro cāyaṁ, ānanda, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca. Etassa, ānanda, dhammassa ananubodhā appaṭivedhā evamayaṁ pajā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā muñjapabbajabhūtā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattati. 2 ‘Atthi idappaccayā jarāmaraṇan’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṁ. ‘Kiṁpaccayā jarāmaraṇan’ti iti ce vadeyya, ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’ti iccassa vacanīyaṁ. ‘Atthi idappaccayā jātī’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṁ. ‘Kiṁpaccayā jātī’ti iti ce vadeyya, ‘bhavapaccayā jātī’ti iccassa vacanīyaṁ. ‘Atthi idappaccayā bhavo’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṁ. ‘Kiṁpaccayā bhavo’ti iti ce vadeyya, ‘upādānapaccayā bhavo’ti iccassa vacanīyaṁ. ‘Atthi idappaccayā upādānan’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṁ. ‘Kiṁpaccayā upādānan’ti iti ce vadeyya, ‘taṇhāpaccayā upādānan’ti iccassa vacanīyaṁ. ‘Atthi idappaccayā taṇhā’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṁ. ‘Kiṁpaccayā taṇhā’ti iti ce vadeyya, ‘vedanāpaccayā taṇhā’ti iccassa vacanīyaṁ. ‘Atthi idappaccayā vedanā’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṁ. ‘Kiṁpaccayā vedanā’ti iti ce vadeyya, ‘phassapaccayā vedanā’ti iccassa vacanīyaṁ. ‘Atthi idappaccayā phasso’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṁ. ‘Kiṁpaccayā phasso’ti iti ce vadeyya, ‘nāmarūpapaccayā phasso’ti iccassa vacanīyaṁ. ‘Atthi idappaccayā nāmarūpan’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṁ. ‘Kiṁpaccayā nāmarūpan’ti iti ce vadeyya, ‘viññāṇapaccayā nāmarūpan’ti iccassa vacanīyaṁ. ‘Atthi idappaccayā viññāṇan’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṁ. ‘Kiṁpaccayā viññāṇan’ti iti ce vadeyya, ‘nāmarūpapaccayā viññāṇan’ti iccassa vacanīyaṁ. 3 Iti kho, ānanda, nāmarūpapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 4 ‘Jātipaccayā jarāmaraṇan’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā jātipaccayā jarāmaraṇaṁ. Jāti ca hi, ānanda, nābhavissa 55 --- dn15 1:4 sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ kassaci kimhici, seyyathidaṁ—devānaṁ vā devattāya, gandhabbānaṁ vā gandhabbattāya, yakkhānaṁ vā yakkhattāya, bhūtānaṁ vā bhūtattāya, manussānaṁ vā manussattāya, catuppadānaṁ vā catuppadattāya, pakkhīnaṁ vā pakkhittāya, sarīsapānaṁ vā sarīsapattāya, tesaṁ tesañca hi, ānanda, sattānaṁ tadattāya jāti nābhavissa. Sabbaso jātiyā asati jātinirodhā api nu kho jarāmaraṇaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo jarāmaraṇassa, yadidaṁ jāti. 5 ‘Bhavapaccayā jātī’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā bhavapaccayā jāti. Bhavo ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ kassaci kimhici, seyyathidaṁ—kāmabhavo vā rūpabhavo vā arūpabhavo vā, sabbaso bhave asati bhavanirodhā api nu kho jāti paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo jātiyā, yadidaṁ bhavo. 6 ‘Upādānapaccayā bhavo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā upādānapaccayā bhavo. Upādānañca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ kassaci kimhici, seyyathidaṁ—kāmupādānaṁ vā diṭṭhupādānaṁ vā sīlabbatupādānaṁ vā attavādupādānaṁ vā, sabbaso upādāne asati upādānanirodhā api nu kho bhavo paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo bhavassa, yadidaṁ upādānaṁ. 7 ‘Taṇhāpaccayā upādānan’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā taṇhāpaccayā upādānaṁ. Taṇhā ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ kassaci kimhici, seyyathidaṁ—rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, sabbaso taṇhāya asati taṇhānirodhā api nu kho upādānaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo upādānassa, yadidaṁ taṇhā. 8 ‘Vedanāpaccayā taṇhā’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā vedanāpaccayā taṇhā. Vedanā ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ kassaci kimhici, seyyathidaṁ—cakkhusamphassajā vedanā sotasamphassajā vedanā ghānasamphassajā vedanā jivhāsamphassajā vedanā kāyasamphassajā vedanā manosamphassajā vedanā, sabbaso vedanāya asati vedanānirodhā api nu kho taṇhā paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo taṇhāya, yadidaṁ vedanā. 9 Iti kho panetaṁ, ānanda, vedanaṁ paṭicca taṇhā, taṇhaṁ paṭicca pariyesanā, pariyesanaṁ paṭicca lābho, lābhaṁ paṭicca vinicchayo, vinicchayaṁ paṭicca chandarāgo, chandarāgaṁ paṭicca ajjhosānaṁ, ajjhosānaṁ paṭicca pariggaho, pariggahaṁ paṭicca macchariyaṁ, macchariyaṁ paṭicca ārakkho. Ārakkhādhikaraṇaṁ daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṁtuvaṁpesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. 10 ‘Ārakkhādhikaraṇaṁ daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṁtuvaṁpesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavantī’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā ārakkhādhikaraṇaṁ daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṁtuvaṁpesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Ārakkho ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ kassaci kimhici, sabbaso ārakkhe asati ārakkhanirodhā api nu kho daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṁtuvaṁpesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhaveyyun”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṁtuvaṁpesuññamusāvādānaṁ anekesaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ sambhavāya yadidaṁ ārakkho. 11 ‘Macchariyaṁ paṭicca ārakkho’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena 56 --- dn15 1:11 veditabbaṁ, yathā macchariyaṁ paṭicca ārakkho. Macchariyañca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ kassaci kimhici, sabbaso macchariye asati macchariyanirodhā api nu kho ārakkho paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo ārakkhassa, yadidaṁ macchariyaṁ. 12 ‘Pariggahaṁ paṭicca macchariyan’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā pariggahaṁ paṭicca macchariyaṁ. Pariggaho ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ kassaci kimhici, sabbaso pariggahe asati pariggahanirodhā api nu kho macchariyaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo macchariyassa, yadidaṁ pariggaho. 13 ‘Ajjhosānaṁ paṭicca pariggaho’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā ajjhosānaṁ paṭicca pariggaho. Ajjhosānañca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ kassaci kimhici, sabbaso ajjhosāne asati ajjhosānanirodhā api nu kho pariggaho paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo pariggahassa—yadidaṁ ajjhosānaṁ. 14 ‘Chandarāgaṁ paṭicca ajjhosānan’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā chandarāgaṁ paṭicca ajjhosānaṁ. Chandarāgo ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ kassaci kimhici, sabbaso chandarāge asati chandarāganirodhā api nu kho ajjhosānaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo ajjhosānassa, yadidaṁ chandarāgo. 15 ‘Vinicchayaṁ paṭicca chandarāgo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā vinicchayaṁ paṭicca chandarāgo. Vinicchayo ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ kassaci kimhici, sabbaso vinicchaye asati vinicchayanirodhā api nu kho chandarāgo paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo chandarāgassa, yadidaṁ vinicchayo. 16 ‘Lābhaṁ paṭicca vinicchayo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā lābhaṁ paṭicca vinicchayo. Lābho ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ kassaci kimhici, sabbaso lābhe asati lābhanirodhā api nu kho vinicchayo paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo vinicchayassa, yadidaṁ lābho. 17 ‘Pariyesanaṁ paṭicca lābho’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā pariyesanaṁ paṭicca lābho. Pariyesanā ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ kassaci kimhici, sabbaso pariyesanāya asati pariyesanānirodhā api nu kho lābho paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo lābhassa, yadidaṁ pariyesanā. 18 ‘Taṇhaṁ paṭicca pariyesanā’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā taṇhaṁ paṭicca pariyesanā. Taṇhā ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ kassaci kimhici, seyyathidaṁ—kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, sabbaso taṇhāya asati taṇhānirodhā api nu kho pariyesanā paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo pariyesanāya, yadidaṁ taṇhā. Iti kho, ānanda, ime dve dhammā dvayena vedanāya ekasamosaraṇā bhavanti. 19 ‘Phassapaccayā vedanā’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā phassapaccayā vedanā. Phasso ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ kassaci kimhici, seyyathidaṁ—cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso, sabbaso phasse asati phassanirodhā api nu kho vedanā paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo vedanāya, yadidaṁ phasso. 20 57 --- dn15 1:20 ‘Nāmarūpapaccayā phasso’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā nāmarūpapaccayā phasso. Yehi, ānanda, ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi yehi uddesehi nāmakāyassa paññatti hoti, tesu ākāresu tesu liṅgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati api nu kho rūpakāye adhivacanasamphasso paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yehi, ānanda, ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi yehi uddesehi rūpakāyassa paññatti hoti, tesu ākāresu …pe… tesu uddesesu asati api nu kho nāmakāye paṭighasamphasso paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yehi, ānanda, ākārehi …pe… yehi uddesehi nāmakāyassa ca rūpakāyassa ca paññatti hoti, tesu ākāresu …pe… tesu uddesesu asati api nu kho adhivacanasamphasso vā paṭighasamphasso vā paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yehi, ānanda, ākārehi …pe… yehi uddesehi nāmarūpassa paññatti hoti, tesu ākāresu …pe… tesu uddesesu asati api nu kho phasso paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo phassassa, yadidaṁ nāmarūpaṁ. 21 ‘Viññāṇapaccayā nāmarūpan’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ. Viññāṇañca hi, ānanda, mātukucchismiṁ na okkamissatha, api nu kho nāmarūpaṁ mātukucchismiṁ samuccissathā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Viññāṇañca hi, ānanda, mātukucchismiṁ okkamitvā vokkamissatha, api nu kho nāmarūpaṁ itthattāya abhinibbattissathā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Viññāṇañca hi, ānanda, daharasseva sato vocchijjissatha kumārakassa vā kumārikāya vā, api nu kho nāmarūpaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissathā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo nāmarūpassa—yadidaṁ viññāṇaṁ. 22 ‘Nāmarūpapaccayā viññāṇan’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, tadānanda, imināpetaṁ pariyāyena veditabbaṁ, yathā nāmarūpapaccayā viññāṇaṁ. Viññāṇañca hi, ānanda, nāmarūpe patiṭṭhaṁ na labhissatha, api nu kho āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ dukkhasamudayasambhavo paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, eseva hetu etaṁ nidānaṁ esa samudayo esa paccayo viññāṇassa yadidaṁ nāmarūpaṁ. Ettāvatā kho, ānanda, jāyetha vā jīyetha vā mīyetha vā cavetha vā upapajjetha vā. Ettāvatā adhivacanapatho, ettāvatā niruttipatho, ettāvatā paññattipatho, ettāvatā paññāvacaraṁ, ettāvatā vaṭṭaṁ vattati itthattaṁ paññāpanāya yadidaṁ nāmarūpaṁ saha viññāṇena aññamaññapaccayatā pavattati. 23 2. Attapaññatti Kittāvatā ca, ānanda, attānaṁ paññapento paññapeti? Rūpiṁ vā hi, ānanda, parittaṁ attānaṁ paññapento paññapeti: ‘rūpī me paritto attā’ti. Rūpiṁ vā hi, ānanda, anantaṁ attānaṁ paññapento paññapeti: ‘rūpī me ananto attā’ti. Arūpiṁ vā hi, ānanda, parittaṁ attānaṁ paññapento paññapeti: ‘arūpī me paritto attā’ti. Arūpiṁ vā hi, ānanda, anantaṁ attānaṁ paññapento paññapeti: ‘arūpī me ananto attā’ti. 24 Tatrānanda, yo so rūpiṁ parittaṁ attānaṁ paññapento paññapeti. Etarahi vā so rūpiṁ parittaṁ attānaṁ paññapento paññapeti, tattha bhāviṁ vā so rūpiṁ parittaṁ attānaṁ paññapento paññapeti, ‘atathaṁ vā pana santaṁ tathattāya upakappessāmī’ti iti vā panassa hoti. Evaṁ santaṁ kho, ānanda, rūpiṁ parittattānudiṭṭhi anusetīti iccālaṁ vacanāya. Tatrānanda, yo so rūpiṁ anantaṁ attānaṁ paññapento paññapeti. Etarahi vā so rūpiṁ anantaṁ attānaṁ paññapento paññapeti, tattha bhāviṁ vā so rūpiṁ anantaṁ attānaṁ paññapento paññapeti, ‘atathaṁ vā pana santaṁ tathattāya upakappessāmī’ti iti vā panassa hoti. Evaṁ santaṁ kho, ānanda, rūpiṁ anantattānudiṭṭhi anusetīti iccālaṁ vacanāya. Tatrānanda, yo so arūpiṁ parittaṁ attānaṁ paññapento paññapeti. Etarahi vā so arūpiṁ parittaṁ attānaṁ paññapento paññapeti, tattha bhāviṁ vā so arūpiṁ parittaṁ attānaṁ paññapento paññapeti, ‘atathaṁ vā pana santaṁ tathattāya upakappessāmī’ti iti vā panassa hoti. Evaṁ santaṁ kho, ānanda, arūpiṁ parittattānudiṭṭhi anusetīti iccālaṁ vacanāya. Tatrānanda, yo so arūpiṁ anantaṁ attānaṁ paññapento paññapeti. Etarahi vā so arūpiṁ anantaṁ attānaṁ 58 --- dn15 1:24 paññapento paññapeti, tattha bhāviṁ vā so arūpiṁ anantaṁ attānaṁ paññapento paññapeti, ‘atathaṁ vā pana santaṁ tathattāya upakappessāmī’ti iti vā panassa hoti. Evaṁ santaṁ kho, ānanda, arūpiṁ anantattānudiṭṭhi anusetīti iccālaṁ vacanāya. Ettāvatā kho, ānanda, attānaṁ paññapento paññapeti. 25 3. Naattapaññatti Kittāvatā ca, ānanda, attānaṁ na paññapento na paññapeti? Rūpiṁ vā hi, ānanda, parittaṁ attānaṁ na paññapento na paññapeti: ‘rūpī me paritto attā’ti. Rūpiṁ vā hi, ānanda, anantaṁ attānaṁ na paññapento na paññapeti: ‘rūpī me ananto attā’ti. Arūpiṁ vā hi, ānanda, parittaṁ attānaṁ na paññapento na paññapeti: ‘arūpī me paritto attā’ti. Arūpiṁ vā hi, ānanda, anantaṁ attānaṁ na paññapento na paññapeti: ‘arūpī me ananto attā’ti. 26 Tatrānanda, yo so rūpiṁ parittaṁ attānaṁ na paññapento na paññapeti. Etarahi vā so rūpiṁ parittaṁ attānaṁ na paññapento na paññapeti, tattha bhāviṁ vā so rūpiṁ parittaṁ attānaṁ na paññapento na paññapeti, ‘atathaṁ vā pana santaṁ tathattāya upakappessāmī’ti iti vā panassa na hoti. Evaṁ santaṁ kho, ānanda, rūpiṁ parittattānudiṭṭhi nānusetīti iccālaṁ vacanāya. Tatrānanda, yo so rūpiṁ anantaṁ attānaṁ na paññapento na paññapeti. Etarahi vā so rūpiṁ anantaṁ attānaṁ na paññapento na paññapeti, tattha bhāviṁ vā so rūpiṁ anantaṁ attānaṁ na paññapento na paññapeti, ‘atathaṁ vā pana santaṁ tathattāya upakappessāmī’ti iti vā panassa na hoti. Evaṁ santaṁ kho, ānanda, rūpiṁ anantattānudiṭṭhi nānusetīti iccālaṁ vacanāya. Tatrānanda, yo so arūpiṁ parittaṁ attānaṁ na paññapento na paññapeti. Etarahi vā so arūpiṁ parittaṁ attānaṁ na paññapento na paññapeti, tattha bhāviṁ vā so arūpiṁ parittaṁ attānaṁ na paññapento na paññapeti, ‘atathaṁ vā pana santaṁ tathattāya upakappessāmī’ti iti vā panassa na hoti. Evaṁ santaṁ kho, ānanda, arūpiṁ parittattānudiṭṭhi nānusetīti iccālaṁ vacanāya. Tatrānanda, yo so arūpiṁ anantaṁ attānaṁ na paññapento na paññapeti. Etarahi vā so arūpiṁ anantaṁ attānaṁ na paññapento na paññapeti, tattha bhāviṁ vā so arūpiṁ anantaṁ attānaṁ na paññapento na paññapeti, ‘atathaṁ vā pana santaṁ tathattāya upakappessāmī’ti iti vā panassa na hoti. Evaṁ santaṁ kho, ānanda, arūpiṁ anantattānudiṭṭhi nānusetīti iccālaṁ vacanāya. Ettāvatā kho, ānanda, attānaṁ na paññapento na paññapeti. 27 4. Attasamanupassanā Kittāvatā ca, ānanda, attānaṁ samanupassamāno samanupassati? Vedanaṁ vā hi, ānanda, attānaṁ samanupassamāno samanupassati: ‘vedanā me attā’ti. ‘Na heva kho me vedanā attā, appaṭisaṁvedano me attā’ti iti vā hi, ānanda, attānaṁ samanupassamāno samanupassati. ‘Na heva kho me vedanā attā, nopi appaṭisaṁvedano me attā, attā me vediyati, vedanādhammo hi me attā’ti iti vā hi, ānanda, attānaṁ samanupassamāno samanupassati. 28 Tatrānanda, yo so evamāha: ‘vedanā me attā’ti, so evamassa vacanīyo: ‘tisso kho imā, āvuso, vedanā—sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Imāsaṁ kho tvaṁ tissannaṁ vedanānaṁ katamaṁ attato samanupassasī’ti? Yasmiṁ, ānanda, samaye sukhaṁ vedanaṁ vedeti, neva tasmiṁ samaye dukkhaṁ vedanaṁ vedeti, na adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedeti; sukhaṁyeva tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti. Yasmiṁ, ānanda, samaye dukkhaṁ vedanaṁ vedeti, neva tasmiṁ samaye sukhaṁ vedanaṁ vedeti, na adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedeti; dukkhaṁyeva tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti. Yasmiṁ, ānanda, samaye adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedeti, neva tasmiṁ samaye sukhaṁ vedanaṁ vedeti, na dukkhaṁ vedanaṁ vedeti; adukkhamasukhaṁyeva tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti. 29 Sukhāpi kho, ānanda, vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Dukkhāpi kho, ānanda, vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Adukkhamasukhāpi kho, ānanda, vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Tassa sukhaṁ vedanaṁ vediyamānassa ‘eso me attā’ti hoti. Tassāyeva sukhāya vedanāya 59 --- dn15 1:29 nirodhā ‘byagā me attā’ti hoti. Dukkhaṁ vedanaṁ vediyamānassa ‘eso me attā’ti hoti. Tassāyeva dukkhāya vedanāya nirodhā ‘byagā me attā’ti hoti. Adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyamānassa ‘eso me attā’ti hoti. Tassāyeva adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā ‘byagā me attā’ti hoti. Iti so diṭṭheva dhamme aniccasukhadukkhavokiṇṇaṁ uppādavayadhammaṁ attānaṁ samanupassamāno samanupassati, yo so evamāha: ‘vedanā me attā’ti. Tasmātihānanda, etena petaṁ nakkhamati: ‘vedanā me attā’ti samanupassituṁ. 30 Tatrānanda, yo so evamāha: ‘na heva kho me vedanā attā, appaṭisaṁvedano me attā’ti, so evamassa vacanīyo: ‘yattha panāvuso, sabbaso vedayitaṁ natthi api nu kho, tattha “ayamahamasmī”ti siyā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, etena petaṁ nakkhamati: ‘na heva kho me vedanā attā, appaṭisaṁvedano me attā’ti samanupassituṁ. 31 Tatrānanda, yo so evamāha: ‘na heva kho me vedanā attā, nopi appaṭisaṁvedano me attā, attā me vediyati, vedanādhammo hi me attā’ti. So evamassa vacanīyo—vedanā ca hi, āvuso, sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesā nirujjheyyuṁ. Sabbaso vedanāya asati vedanānirodhā api nu kho tattha ‘ayamahamasmī’ti siyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, etena petaṁ nakkhamati: ‘na heva kho me vedanā attā, nopi appaṭisaṁvedano me attā, attā me vediyati, vedanādhammo hi me attā’ti samanupassituṁ. 32 Yato kho, ānanda, bhikkhu neva vedanaṁ attānaṁ samanupassati, nopi appaṭisaṁvedanaṁ attānaṁ samanupassati, nopi ‘attā me vediyati, vedanādhammo hi me attā’ti samanupassati. So evaṁ na samanupassanto na ca kiñci loke upādiyati, anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati, ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Evaṁ vimuttacittaṁ kho, ānanda, bhikkhuṁ yo evaṁ vadeyya: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā itissa diṭṭhī’ti, tadakallaṁ. ‘Na hoti tathāgato paraṁ maraṇā itissa diṭṭhī’ti, tadakallaṁ. ‘Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā itissa diṭṭhī’ti, tadakallaṁ. ‘Neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā itissa diṭṭhī’ti, tadakallaṁ. Taṁ kissa hetu? Yāvatā, ānanda, adhivacanaṁ yāvatā adhivacanapatho, yāvatā nirutti yāvatā niruttipatho, yāvatā paññatti yāvatā paññattipatho, yāvatā paññā yāvatā paññāvacaraṁ, yāvatā vaṭṭaṁ, yāvatā vaṭṭati, tadabhiññāvimutto bhikkhu, tadabhiññāvimuttaṁ bhikkhuṁ ‘na jānāti na passati itissa diṭṭhī’ti, tadakallaṁ. 33 5. Sattaviññāṇaṭṭhiti Satta kho, ānanda, viññāṇaṭṭhitiyo, dve āyatanāni. Katamā satta? Santānanda, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā, ekacce ca devā, ekacce ca vinipātikā. Ayaṁ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti. Santānanda, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṁ dutiyā viññāṇaṭṭhiti. Santānanda, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṁ tatiyā viññāṇaṭṭhiti. Santānanda, sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṁ catutthī viññāṇaṭṭhiti. Santānanda, sattā sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṁ pañcamī viññāṇaṭṭhiti. Santānanda, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṁ chaṭṭhī viññāṇaṭṭhiti. Santānanda, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṁ sattamī viññāṇaṭṭhiti. Asaññasattāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanameva dutiyaṁ. 34 Tatrānanda, yāyaṁ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā, ekacce ca devā, ekacce ca vinipātikā. Yo nu kho, ānanda, tañca pajānāti, tassā ca samudayaṁ pajānāti, tassā ca atthaṅgamaṁ pajānāti, tassā ca assādaṁ pajānāti, tassā ca ādīnavaṁ pajānāti, tassā ca nissaraṇaṁ pajānāti, kallaṁ nu tena tadabhinanditun”ti? “No hetaṁ, bhante” …pe… “tatrānanda, yamidaṁ asaññasattāyatanaṁ. Yo nu kho, ānanda, tañca pajānāti, tassa ca samudayaṁ 60 --- dn15 1:34 pajānāti, tassa ca atthaṅgamaṁ pajānāti, tassa ca assādaṁ pajānāti, tassa ca ādīnavaṁ pajānāti, tassa ca nissaraṇaṁ pajānāti, kallaṁ nu tena tadabhinanditun”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tatrānanda, yamidaṁ nevasaññānāsaññāyatanaṁ. Yo nu kho, ānanda, tañca pajānāti, tassa ca samudayaṁ pajānāti, tassa ca atthaṅgamaṁ pajānāti, tassa ca assādaṁ pajānāti, tassa ca ādīnavaṁ pajānāti, tassa ca nissaraṇaṁ pajānāti, kallaṁ nu tena tadabhinanditun”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yato kho, ānanda, bhikkhu imāsañca sattannaṁ viññāṇaṭṭhitīnaṁ imesañca dvinnaṁ āyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimutto hoti, ayaṁ vuccatānanda, bhikkhu paññāvimutto. 35 6. Aṭṭhavimokkha Aṭṭha kho ime, ānanda, vimokkhā. Katame aṭṭha? Rūpī rūpāni passati ayaṁ paṭhamo vimokkho. Ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati, ayaṁ dutiyo vimokkho. Subhanteva adhimutto hoti, ayaṁ tatiyo vimokkho. Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ catuttho vimokkho. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ pañcamo vimokkho. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ chaṭṭho vimokkho. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ sattamo vimokkho. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, ayaṁ aṭṭhamo vimokkho. Ime kho, ānanda, aṭṭha vimokkhā. 36 Yato kho, ānanda, bhikkhu ime aṭṭha vimokkhe anulomampi samāpajjati, paṭilomampi samāpajjati, anulomapaṭilomampi samāpajjati, yatthicchakaṁ yadicchakaṁ yāvaticchakaṁ samāpajjatipi vuṭṭhātipi. Āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, ayaṁ vuccatānanda, bhikkhu ubhatobhāgavimutto. Imāya ca, ānanda, ubhatobhāgavimuttiyā aññā ubhatobhāgavimutti uttaritarā vā paṇītatarā vā natthī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Mahānidānasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. dn34 0 Dīgha Nikāya 34 Dasuttarasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: “Dasuttaraṁ pavakkhāmi, dhammaṁ nibbānapattiyā; Dukkhassantakiriyāya, sabbaganthappamocanaṁ. 1. Eko dhammo Eko, āvuso, dhammo bahukāro, eko dhammo bhāvetabbo, eko dhammo pariññeyyo, eko dhammo pahātabbo, eko dhammo hānabhāgiyo, eko dhammo visesabhāgiyo, eko dhammo duppaṭivijjho, eko dhammo uppādetabbo, eko dhammo abhiññeyyo, eko dhammo sacchikātabbo. Katamo eko dhammo bahukāro? Appamādo kusalesu dhammesu. Ayaṁ eko dhammo bahukāro. Katamo eko dhammo bhāvetabbo? Kāyagatāsati sātasahagatā. Ayaṁ eko dhammo bhāvetabbo. Katamo eko dhammo pariññeyyo? Phasso sāsavo upādāniyo. Ayaṁ eko dhammo pariññeyyo. Katamo eko dhammo pahātabbo? Asmimāno. Ayaṁ eko dhammo pahātabbo. Katamo eko dhammo hānabhāgiyo? Ayoniso manasikāro. Ayaṁ eko dhammo hānabhāgiyo. Katamo eko dhammo visesabhāgiyo? Yoniso manasikāro. Ayaṁ eko dhammo visesabhāgiyo. Katamo eko dhammo duppaṭivijjho? Ānantariko cetosamādhi. Ayaṁ eko dhammo duppaṭivijjho. Katamo eko dhammo uppādetabbo? Akuppaṁ ñāṇaṁ. Ayaṁ eko dhammo uppādetabbo. Katamo eko dhammo abhiññeyyo? Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Ayaṁ eko dhammo abhiññeyyo. Katamo eko dhammo sacchikātabbo? 61 --- dn34 1:1 Akuppā cetovimutti. Ayaṁ eko dhammo sacchikātabbo. Iti ime dasa dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. 2. Dve dhammā Dve dhammā bahukārā, dve dhammā bhāvetabbā, dve dhammā pariññeyyā, dve dhammā pahātabbā, dve dhammā hānabhāgiyā, dve dhammā visesabhāgiyā, dve dhammā duppaṭivijjhā, dve dhammā uppādetabbā, dve dhammā abhiññeyyā, dve dhammā sacchikātabbā. Katame dve dhammā bahukārā? Sati ca sampajaññañca. Ime dve dhammā bahukārā. Katame dve dhammā bhāvetabbā? Samatho ca vipassanā ca. Ime dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve dhammā pariññeyyā? Nāmañca rūpañca. Ime dve dhammā pariññeyyā. Katame dve dhammā pahātabbā? Avijjā ca bhavataṇhā ca. Ime dve dhammā pahātabbā. Katame dve dhammā hānabhāgiyā? Dovacassatā ca pāpamittatā ca. Ime dve dhammā hānabhāgiyā. Katame dve dhammā visesabhāgiyā? Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca. Ime dve dhammā visesabhāgiyā. Katame dve dhammā duppaṭivijjhā? Yo ca hetu yo ca paccayo sattānaṁ saṅkilesāya, yo ca hetu yo ca paccayo sattānaṁ visuddhiyā. Ime dve dhammā duppaṭivijjhā. Katame dve dhammā uppādetabbā? Dve ñāṇāni—khaye ñāṇaṁ, anuppāde ñāṇaṁ. Ime dve dhammā uppādetabbā. Katame dve dhammā abhiññeyyā? Dve dhātuyo—saṅkhatā ca dhātu asaṅkhatā ca dhātu. Ime dve dhammā abhiññeyyā. Katame dve dhammā sacchikātabbā? Vijjā ca vimutti ca. Ime dve dhammā sacchikātabbā. Iti ime vīsati dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. 3. Tayo dhammā Tayo dhammā bahukārā, tayo dhammā bhāvetabbā …pe… tayo dhammā sacchikātabbā. Katame tayo dhammā bahukārā? Sappurisasaṁsevo, saddhammassavanaṁ, dhammānudhammappaṭipatti. Ime tayo dhammā bahukārā. Katame tayo dhammā bhāvetabbā? Tayo samādhī—savitakko savicāro samādhi, avitakko vicāramatto samādhi, avitakko avicāro samādhi. Ime tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo dhammā pariññeyyā? Tisso vedanā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Ime tayo dhammā pariññeyyā. Katame tayo dhammā pahātabbā? Tisso taṇhā—kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Ime tayo dhammā pahātabbā. Katame tayo dhammā hānabhāgiyā? Tīṇi akusalamūlāni—lobho akusalamūlaṁ, doso akusalamūlaṁ, moho akusalamūlaṁ. Ime tayo dhammā hānabhāgiyā. Katame tayo dhammā visesabhāgiyā? Tīṇi kusalamūlāni—alobho kusalamūlaṁ, adoso kusalamūlaṁ, amoho kusalamūlaṁ. Ime tayo dhammā visesabhāgiyā. Katame tayo dhammā duppaṭivijjhā? Tisso nissaraṇiyā dhātuyo—kāmānametaṁ nissaraṇaṁ yadidaṁ nekkhammaṁ, rūpānametaṁ nissaraṇaṁ yadidaṁ arūpaṁ, yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ, nirodho tassa nissaraṇaṁ. Ime tayo dhammā duppaṭivijjhā. Katame tayo dhammā uppādetabbā? Tīṇi ñāṇāni—atītaṁse ñāṇaṁ, anāgataṁse ñāṇaṁ, paccuppannaṁse ñāṇaṁ. Ime tayo dhammā uppādetabbā. Katame tayo dhammā abhiññeyyā? Tisso dhātuyo—kāmadhātu, rūpadhātu, arūpadhātu. Ime tayo dhammā abhiññeyyā. Katame tayo dhammā sacchikātabbā? Tisso vijjā—pubbenivāsānussatiñāṇaṁ vijjā, sattānaṁ cutūpapāte ñāṇaṁ vijjā, āsavānaṁ khaye ñāṇaṁ vijjā. Ime tayo dhammā sacchikātabbā. Iti ime tiṁsa dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. 4. Cattāro dhammā Cattāro dhammā bahukārā, cattāro dhammā bhāvetabbā …pe… cattāro dhammā sacchikātabbā. Katame cattāro dhammā bahukārā? Cattāri cakkāni—patirūpadesavāso, sappurisūpanissayo, attasammāpaṇidhi, pubbe ca katapuññatā. Ime cattāro dhammā bahukārā. Katame cattāro dhammā bhāvetabbā? Cattāro satipaṭṭhānā—idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Vedanāsu …pe… citte … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ime cattāro dhammā bhāvetabbā. Katame cattāro dhammā pariññeyyā? Cattāro āhārā—kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ catutthaṁ. Ime cattāro dhammā pariññeyyā. Katame cattāro dhammā pahātabbā? Cattāro oghā—kāmogho, bhavogho, 62 --- dn34 1:1 diṭṭhogho, avijjogho. Ime cattāro dhammā pahātabbā. Katame cattāro dhammā hānabhāgiyā? Cattāro yogā—kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo, avijjāyogo. Ime cattāro dhammā hānabhāgiyā. Katame cattāro dhammā visesabhāgiyā? Cattāro visaṁyogā—kāmayogavisaṁyogo, bhavayogavisaṁyogo, diṭṭhiyogavisaṁyogo, avijjāyogavisaṁyogo. Ime cattāro dhammā visesabhāgiyā. Katame cattāro dhammā duppaṭivijjhā? Cattāro samādhī—hānabhāgiyo samādhi, ṭhitibhāgiyo samādhi, visesabhāgiyo samādhi, nibbedhabhāgiyo samādhi. Ime cattāro dhammā duppaṭivijjhā. Katame cattāro dhammā uppādetabbā? Cattāri ñāṇāni—dhamme ñāṇaṁ, anvaye ñāṇaṁ, pariye ñāṇaṁ, sammutiyā ñāṇaṁ. Ime cattāro dhammā uppādetabbā. Katame cattāro dhammā abhiññeyyā? Cattāri ariyasaccāni—dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. Ime cattāro dhammā abhiññeyyā. Katame cattāro dhammā sacchikātabbā? Cattāri sāmaññaphalāni—sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattaphalaṁ. Ime cattāro dhammā sacchikātabbā. Iti ime cattārīsadhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. 5. Pañca dhammā Pañca dhammā bahukārā …pe… pañca dhammā sacchikātabbā. Katame pañca dhammā bahukārā? Pañca padhāniyaṅgāni—idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtamattānaṁ āvīkattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ime pañca dhammā bahukārā. Katame pañca dhammā bhāvetabbā? Pañcaṅgiko sammāsamādhi—pītipharaṇatā, sukhapharaṇatā, cetopharaṇatā, ālokapharaṇatā, paccavekkhaṇanimittaṁ. Ime pañca dhammā bhāvetabbā. Katame pañca dhammā pariññeyyā? Pañcupādānakkhandhā—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho. Ime pañca dhammā pariññeyyā. Katame pañca dhammā pahātabbā? Pañca nīvaraṇāni—kāmacchandanīvaraṇaṁ, byāpādanīvaraṇaṁ, thinamiddhanīvaraṇaṁ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, vicikicchānīvaraṇaṁ. Ime pañca dhammā pahātabbā. Katame pañca dhammā hānabhāgiyā? Pañca cetokhilā—idhāvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṁ paṭhamo cetokhilo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati …pe… saṅghe kaṅkhati vicikicchati …pe… sikkhāya kaṅkhati vicikicchati …pe… sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, yo so, āvuso, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṁ pañcamo cetokhilo. Ime pañca dhammā hānabhāgiyā. Katame pañca dhammā visesabhāgiyā? Pañcindriyāni—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Ime pañca dhammā visesabhāgiyā. Katame pañca dhammā duppaṭivijjhā? Pañca nissaraṇiyā dhātuyo—idhāvuso, bhikkhuno kāme manasikaroto kāmesu cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Nekkhammaṁ kho panassa manasikaroto nekkhamme cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ kāmehi. Ye ca kāmapaccayā uppajjanti āsavā 63 --- dn34 1:1 vighātā pariḷāhā, mutto so tehi. Na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ kāmānaṁ nissaraṇaṁ. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno byāpādaṁ manasikaroto byāpāde cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Abyāpādaṁ kho panassa manasikaroto abyāpāde cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ byāpādena. Ye ca byāpādapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi. Na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ byāpādassa nissaraṇaṁ. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno vihesaṁ manasikaroto vihesāya cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Avihesaṁ kho panassa manasikaroto avihesāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ vihesāya. Ye ca vihesāpaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi. Na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ vihesāya nissaraṇaṁ. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno rūpe manasikaroto rūpesu cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Arūpaṁ kho panassa manasikaroto arūpe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ rūpehi. Ye ca rūpapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi. Na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ rūpānaṁ nissaraṇaṁ. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno sakkāyaṁ manasikaroto sakkāye cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Sakkāyanirodhaṁ kho panassa manasikaroto sakkāyanirodhe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ sakkāyena. Ye ca sakkāyapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi. Na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ sakkāyassa nissaraṇaṁ. Ime pañca dhammā duppaṭivijjhā. Katame pañca dhammā uppādetabbā? Pañca ñāṇiko sammāsamādhi: ‘ayaṁ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko’ti paccattaṁyeva ñāṇaṁ uppajjati. ‘Ayaṁ samādhi ariyo nirāmiso’ti paccattaññeva ñāṇaṁ uppajjati. ‘Ayaṁ samādhi akāpurisasevito’ti paccattaṁyeva ñāṇaṁ uppajjati. ‘Ayaṁ samādhi santo paṇīto paṭippassaddhaladdho ekodibhāvādhigato, na sasaṅkhāraniggayhavāritagato’ti paccattaṁyeva ñāṇaṁ uppajjati. ‘So kho panāhaṁ imaṁ samādhiṁ satova samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmī’ti paccattaṁyeva ñāṇaṁ uppajjati. Ime pañca dhammā uppādetabbā. Katame pañca dhammā abhiññeyyā? Pañca vimuttāyatanāni—idhāvuso, bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthappaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. Tassa atthappaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Idaṁ paṭhamaṁ vimuttāyatanaṁ. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti yathā yathā, āvuso, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthappaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. Tassa atthappaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Idaṁ dutiyaṁ vimuttāyatanaṁ. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti. Api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti. Yathā yathā, āvuso, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthappaṭisaṁvedī ca 64 --- dn34 1:1 hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. Tassa atthappaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Idaṁ tatiyaṁ vimuttāyatanaṁ. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti. Api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. Yathā yathā, āvuso, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthappaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. Tassa atthappaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Idaṁ catutthaṁ vimuttāyatanaṁ. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati; api ca khvassa aññataraṁ samādhinimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya. Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno aññataraṁ samādhinimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthappaṭisaṁvedī ca hoti dhammappaṭisaṁvedī ca. Tassa atthappaṭisaṁvedino dhammappaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Idaṁ pañcamaṁ vimuttāyatanaṁ. Ime pañca dhammā abhiññeyyā. Katame pañca dhammā sacchikātabbā? Pañca dhammakkhandhā—sīlakkhandho, samādhikkhandho, paññākkhandho, vimuttikkhandho, vimuttiñāṇadassanakkhandho. Ime pañca dhammā sacchikātabbā. Iti ime paññāsa dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. 6. Cha dhammā Cha dhammā bahukārā …pe… cha dhammā sacchikātabbā. Katame cha dhammā bahukārā? Cha sāraṇīyā dhammā. Idhāvuso, bhikkhuno mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno mettaṁ vacīkammaṁ …pe… ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno mettaṁ manokammaṁ …pe… ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī, ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu, yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni, tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhi sāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo, saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Ime cha dhammā bahukārā. Katame cha dhammā bhāvetabbā? Cha anussatiṭṭhānāni—buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati. Ime cha dhammā bhāvetabbā. Katame cha dhammā pariññeyyā? Cha ajjhattikāni āyatanāni—cakkhāyatanaṁ, sotāyatanaṁ, ghānāyatanaṁ, jivhāyatanaṁ, kāyāyatanaṁ, manāyatanaṁ. Ime cha dhammā pariññeyyā. Katame cha dhammā pahātabbā? Cha taṇhākāyā—rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā. Ime cha dhammā 65 --- dn34 1:1 pahātabbā. Katame cha dhammā hānabhāgiyā? Cha agāravā—idhāvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso. Dhamme …pe… saṅghe … sikkhāya … appamāde … paṭisanthāre agāravo viharati appatisso. Ime cha dhammā hānabhāgiyā. Katame cha dhammā visesabhāgiyā? Cha gāravā—idhāvuso, bhikkhu satthari sagāravo viharati sappatisso. Dhamme …pe… saṅghe … sikkhāya … appamāde … paṭisanthāre sagāravo viharati sappatisso. Ime cha dhammā visesabhāgiyā. Katame cha dhammā duppaṭivijjhā? Cha nissaraṇiyā dhātuyo—idhāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘mettā hi kho me, cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, atha ca pana me byāpādo cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ āvuso anavakāso yaṁ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya. Atha ca panassa byāpādo cittaṁ pariyādāya ṭhassatīti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, byāpādassa, yadidaṁ mettācetovimuttī’ti. Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘karuṇā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me vihesā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So: ‘mā hevan’tissa vacanīyo, ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi …pe… nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, vihesāya, yadidaṁ karuṇācetovimuttī’ti. Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘muditā hi kho me cetovimutti bhāvitā …pe… atha ca pana me arati cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So: ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca …pe… nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, aratiyā, yadidaṁ muditācetovimuttī’ti. Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘upekkhā hi kho me cetovimutti bhāvitā …pe… atha ca pana me rāgo cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So: ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca …pe… nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, rāgassa yadidaṁ upekkhācetovimuttī’ti. Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā …pe… atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṁ hotī’ti. So: ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca …pe… nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, sabbanimittānaṁ yadidaṁ animittā cetovimuttī’ti. Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘asmīti kho me vigataṁ, ayamahamasmīti na samanupassāmi, atha ca pana me vicikicchākathaṅkathāsallaṁ cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So: ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso yaṁ asmīti vigate ayamahamasmīti asamanupassato. Atha ca panassa vicikicchākathaṅkathāsallaṁ cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, vicikicchākathaṅkathāsallassa, yadidaṁ asmimānasamugghāto’ti. Ime cha dhammā duppaṭivijjhā. Katame cha dhammā uppādetabbā? Cha satatavihārā. Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Ime cha dhammā uppādetabbā. Katame cha dhammā abhiññeyyā? Cha anuttariyāni—dassanānuttariyaṁ, savanānuttariyaṁ, lābhānuttariyaṁ, sikkhānuttariyaṁ, pāricariyānuttariyaṁ, anussatānuttariyaṁ. Ime cha dhammā abhiññeyyā. Katame cha dhammā sacchikātabbā? Cha abhiññā—idhāvuso, bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. Dibbāya 66 --- dn34 1:1 sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. Parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti, sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānāti …pe… avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānāti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti …pe… Āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime cha dhammā sacchikātabbā. Iti ime saṭṭhi dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. 7. Satta dhammā Satta dhammā bahukārā …pe… satta dhammā sacchikātabbā. Katame satta dhammā bahukārā? Satta ariyadhanāni—saddhādhanaṁ, sīladhanaṁ, hiridhanaṁ, ottappadhanaṁ, sutadhanaṁ, cāgadhanaṁ, paññādhanaṁ. Ime satta dhammā bahukārā. Katame satta dhammā bhāvetabbā? Satta sambojjhaṅgā—satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo. Ime satta dhammā bhāvetabbā. Katame satta dhammā pariññeyyā? Satta viññāṇaṭṭhitiyo—santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṁ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti. Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṁ dutiyā viññāṇaṭṭhiti. Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṁ tatiyā viññāṇaṭṭhiti. Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṁ catutthī viññāṇaṭṭhiti. Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā …pe… ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṁ pañcamī viññāṇaṭṭhiti. Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṁ chaṭṭhī viññāṇaṭṭhiti. Santāvuso, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṁ sattamī viññāṇaṭṭhiti. Ime satta dhammā pariññeyyā. Katame satta dhammā pahātabbā? Sattānusayā—kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo. Ime satta dhammā pahātabbā. Katame satta dhammā hānabhāgiyā? Satta asaddhammā—idhāvuso, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti. Ime satta dhammā hānabhāgiyā. Katame satta dhammā visesabhāgiyā? Satta saddhammā—idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, paññavā hoti. Ime satta dhammā visesabhāgiyā. Katame satta dhammā duppaṭivijjhā? Satta sappurisadhammā—idhāvuso, bhikkhu dhammaññū ca hoti atthaññū ca attaññū ca mattaññū ca kālaññū ca parisaññū ca puggalaññū ca. Ime satta dhammā duppaṭivijjhā. Katame satta dhammā uppādetabbā? Satta saññā—aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā. Ime satta dhammā uppādetabbā. Katame satta dhammā abhiññeyyā? Satta niddasavatthūni—idhāvuso, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti, āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo. Dhammanisantiyā tibbacchando hoti, āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo. Icchāvinaye tibbacchando hoti, āyatiñca icchāvinaye avigatapemo. Paṭisallāne tibbacchando hoti, āyatiñca paṭisallāne avigatapemo. Vīriyārambhe tibbacchando hoti, āyatiñca vīriyārambhe avigatapemo. Satinepakke tibbacchando hoti, āyatiñca satinepakke avigatapemo. Diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti, āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo. Ime satta dhammā abhiññeyyā. Katame satta dhammā sacchikātabbā? Satta khīṇāsavabalāni—idhāvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato 67 --- dn34 1:1 sabbe saṅkhārā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Yaṁpāvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’ti. Puna caparaṁ, āvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Yaṁpāvuso …pe… ‘khīṇā me āsavā’ti. Puna caparaṁ, āvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaṁ cittaṁ hoti vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ vivekaṭṭhaṁ nekkhammābhirataṁ byantībhūtaṁ sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi. Yaṁpāvuso …pe… ‘khīṇā me āsavā’ti. Puna caparaṁ, āvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā. Yaṁpāvuso …pe… ‘khīṇā me āsavā’ti. Puna caparaṁ, āvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Yaṁpāvuso …pe… ‘khīṇā me āsavā’ti. Puna caparaṁ, āvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno satta bojjhaṅgā bhāvitā honti subhāvitā. Yaṁpāvuso …pe… ‘khīṇā me āsavā’ti. Puna caparaṁ, āvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito. Yaṁpāvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito, idampi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’ti. Ime satta dhammā sacchikātabbā. Itime sattati dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 2 8. Aṭṭha dhammā Aṭṭha dhammā bahukārā …pe… aṭṭha dhammā sacchikātabbā. Katame aṭṭha dhammā bahukārā? Aṭṭha hetū aṭṭha paccayā ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattanti. Katame aṭṭha? Idhāvuso, bhikkhu satthāraṁ upanissāya viharati aññataraṁ vā garuṭṭhāniyaṁ sabrahmacāriṁ, yatthassa tibbaṁ hirottappaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti pemañca gāravo ca. Ayaṁ paṭhamo hetu paṭhamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattati. Taṁ kho pana satthāraṁ upanissāya viharati aññataraṁ vā garuṭṭhāniyaṁ sabrahmacāriṁ, yatthassa tibbaṁ hirottappaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti pemañca gāravo ca. Te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ? Imassa ko attho’ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti. Ayaṁ dutiyo hetu dutiyo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya, vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattati. Taṁ kho pana dhammaṁ sutvā dvayena vūpakāsena sampādeti—kāyavūpakāsena ca cittavūpakāsena ca. Ayaṁ tatiyo hetu tatiyo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattati. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaṁ catuttho hetu catuttho paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattati. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ayaṁ pañcamo hetu pañcamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattati. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Ayaṁ chaṭṭho hetu chaṭṭho paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya 68 --- dn34 1:2 bhāvanāya pāripūriyā saṁvattati. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato. Cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Ayaṁ sattamo hetu sattamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattati. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu, udayabbayānupassī viharati: ‘iti rūpaṁ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā iti vedanāya samudayo iti vedanāya atthaṅgamo; iti saññā iti saññāya samudayo iti saññāya atthaṅgamo; iti saṅkhārā iti saṅkhārānaṁ samudayo iti saṅkhārānaṁ atthaṅgamo; iti viññāṇaṁ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. Ayaṁ aṭṭhamo hetu aṭṭhamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattati. Ime aṭṭha dhammā bahukārā. Katame aṭṭha dhammā bhāvetabbā? Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Ime aṭṭha dhammā bhāvetabbā. Katame aṭṭha dhammā pariññeyyā? Aṭṭha lokadhammā—lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṁsā ca, sukhañca, dukkhañca. Ime aṭṭha dhammā pariññeyyā. Katame aṭṭha dhammā pahātabbā? Aṭṭha micchattā—micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi. Ime aṭṭha dhammā pahātabbā. Katame aṭṭha dhammā hānabhāgiyā? Aṭṭha kusītavatthūni. Idhāvuso, bhikkhunā kammaṁ kātabbaṁ hoti, tassa evaṁ hoti: ‘kammaṁ kho me kātabbaṁ bhavissati, kammaṁ kho pana me karontassa kāyo kilamissati, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ paṭhamaṁ kusītavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā kammaṁ kataṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho kammaṁ akāsiṁ, kammaṁ kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṁ ārabhati …pe… idaṁ dutiyaṁ kusītavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṁ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṁ ārabhati …pe… idaṁ tatiyaṁ kusītavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho maggaṁ agamāsiṁ, maggaṁ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṁ ārabhati …pe… idaṁ catutthaṁ kusītavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto nālatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo kilanto akammañño, handāhaṁ nipajjāmī’ti …pe… idaṁ pañcamaṁ kusītavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto alatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo garuko akammañño, māsācitaṁ maññe, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati …pe… idaṁ chaṭṭhaṁ kusītavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho, tassa evaṁ hoti: ‘uppanno kho me ayaṁ appamattako ābādho atthi kappo nipajjituṁ, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati …pe… idaṁ sattamaṁ kusītavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gilānāvuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gilānāvuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa me kāyo dubbalo akammañño, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati …pe… idaṁ aṭṭhamaṁ kusītavatthu. Ime aṭṭha dhammā hānabhāgiyā. Katame aṭṭha dhammā visesabhāgiyā? Aṭṭha ārambhavatthūni. Idhāvuso, bhikkhunā kammaṁ kātabbaṁ hoti, tassa evaṁ hoti: ‘kammaṁ kho me kātabbaṁ bhavissati, kammaṁ kho pana me 69 --- dn34 1:2 karontena na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasikātuṁ, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. So vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ paṭhamaṁ ārambhavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā kammaṁ kataṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho kammaṁ akāsiṁ, kammaṁ kho panāhaṁ karonto nāsakkhiṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasikātuṁ, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… idaṁ dutiyaṁ ārambhavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṁ kho pana me gacchantena na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasikātuṁ, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… idaṁ tatiyaṁ ārambhavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho maggaṁ agamāsiṁ, maggaṁ kho panāhaṁ gacchanto nāsakkhiṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasikātuṁ, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… idaṁ catutthaṁ ārambhavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto nālatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo lahuko kammañño, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… idaṁ pañcamaṁ ārambhavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto alatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa me kāyo balavā kammañño, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… idaṁ chaṭṭhaṁ ārambhavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṁ hoti: ‘uppanno kho me ayaṁ appamattako ābādho ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ me ābādho pavaḍḍheyya, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… idaṁ sattamaṁ ārambhavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ me ābādho paccudāvatteyya, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. So vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ aṭṭhamaṁ ārambhavatthu. Ime aṭṭha dhammā visesabhāgiyā. Katame aṭṭha dhammā duppaṭivijjhā? Aṭṭha akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya. Idhāvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo nirayaṁ upapanno hoti. Ayaṁ paṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Puna caparaṁ, āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo tiracchānayoniṁ upapanno hoti. Ayaṁ dutiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Puna caparaṁ …pe… pettivisayaṁ upapanno hoti. Ayaṁ tatiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Puna caparaṁ …pe… aññataraṁ dīghāyukaṁ devanikāyaṁ upapanno hoti. Ayaṁ catuttho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Puna caparaṁ …pe… paccantimesu janapadesu paccājāto hoti milakkhesu aviññātāresu, yattha natthi gati bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Ayaṁ pañcamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Puna caparaṁ …pe… ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti micchādiṭṭhiko viparītadassano: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Ayaṁ chaṭṭho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Puna caparaṁ …pe… ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti duppañño jaḷo eḷamūgo, 70 --- dn34 1:2 nappaṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṁ. Ayaṁ sattamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Puna caparaṁ …pe… ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti paññavā ajaḷo aneḷamūgo, paṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṁ. Ayaṁ aṭṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Ime aṭṭha dhammā duppaṭivijjhā. Katame aṭṭha dhammā uppādetabbā? Aṭṭha mahāpurisavitakkā—appicchassāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo mahicchassa. Santuṭṭhassāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo asantuṭṭhassa. Pavivittassāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo saṅgaṇikārāmassa. Āraddhavīriyassāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo kusītassa. Upaṭṭhitasatissāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo muṭṭhassatissa. Samāhitassāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo asamāhitassa. Paññavato ayaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo duppaññassa. Nippapañcassāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo papañcārāmassāti ime aṭṭha dhammā uppādetabbā. Katame aṭṭha dhammā abhiññeyyā? Aṭṭha abhibhāyatanāni—ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti—evaṁsaññī hoti. Idaṁ paṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti—evaṁsaññī hoti. Idaṁ dutiyaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti—evaṁsaññī hoti. Idaṁ tatiyaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti—evaṁsaññī hoti. Idaṁ catutthaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ pañcamaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ chaṭṭhaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ sattamaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ odātaṁ odātavaṇṇaṁ odātanidassanaṁ odātanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ aṭṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. Ime aṭṭha dhammā abhiññeyyā. Katame aṭṭha dhammā sacchikātabbā? Aṭṭha vimokkhā—rūpī rūpāni passati. Ayaṁ paṭhamo vimokkho. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati. Ayaṁ dutiyo vimokkho. Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṁ tatiyo vimokkho. Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā 71 --- dn34 1:2 nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ catuttho vimokkho. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ pañcamo vimokkho. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ chaṭṭho vimokkho. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ sattamo vimokkho. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ aṭṭhamo vimokkho. Ime aṭṭha dhammā sacchikātabbā. Iti ime asīti dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. 9. Nava dhammā Nava dhammā bahukārā …pe… nava dhammā sacchikātabbā. Katame nava dhammā bahukārā? Nava yonisomanasikāramūlakā dhammā, yonisomanasikaroto pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati, samāhite citte yathābhūtaṁ jānāti passati, yathābhūtaṁ jānaṁ passaṁ nibbindati, nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati. Ime nava dhammā bahukārā. Katame nava dhammā bhāvetabbā? Nava pārisuddhipadhāniyaṅgāni—sīlavisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṁ, cittavisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṁ, diṭṭhivisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṁ, kaṅkhāvitaraṇavisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṁ, maggāmaggañāṇadassanavisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṁ, paṭipadāñāṇadassanavisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṁ, ñāṇadassanavisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṁ, paññāvisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṁ, vimuttivisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṁ. Ime nava dhammā bhāvetabbā. Katame nava dhammā pariññeyyā? Nava sattāvāsā—santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṁ paṭhamo sattāvāso. Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṁ dutiyo sattāvāso. Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṁ tatiyo sattāvāso. Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṁ catuttho sattāvāso. Santāvuso, sattā asaññino appaṭisaṁvedino, seyyathāpi devā asaññasattā. Ayaṁ pañcamo sattāvāso. Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṁ chaṭṭho sattāvāso. Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṁ sattamo sattāvāso. Santāvuso, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṁ aṭṭhamo sattāvāso. Santāvuso, sattā sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanūpagā. Ayaṁ navamo sattāvāso. Ime nava dhammā pariññeyyā. Katame nava dhammā pahātabbā? Nava taṇhāmūlakā dhammā—taṇhaṁ paṭicca pariyesanā, pariyesanaṁ paṭicca lābho, lābhaṁ paṭicca vinicchayo, vinicchayaṁ paṭicca chandarāgo, chandarāgaṁ paṭicca ajjhosānaṁ, ajjhosānaṁ paṭicca pariggaho, pariggahaṁ paṭicca macchariyaṁ, macchariyaṁ paṭicca ārakkho, ārakkhādhikaraṇaṁ daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṁtuvaṁpesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Ime nava dhammā pahātabbā. Katame nava dhammā hānabhāgiyā? Nava āghātavatthūni: ‘anatthaṁ me acarī’ti āghātaṁ bandhati, ‘anatthaṁ me caratī’ti āghātaṁ bandhati, ‘anatthaṁ me carissatī’ti āghātaṁ bandhati; ‘piyassa me manāpassa anatthaṁ acarī’ti āghātaṁ bandhati …pe… ‘anatthaṁ caratī’ti āghātaṁ bandhati …pe… ‘anatthaṁ carissatī’ti āghātaṁ bandhati; ‘appiyassa me amanāpassa atthaṁ acarī’ti āghātaṁ bandhati …pe… ‘atthaṁ caratī’ti āghātaṁ bandhati …pe… ‘atthaṁ carissatī’ti āghātaṁ bandhati. Ime nava dhammā hānabhāgiyā. Katame nava dhammā visesabhāgiyā? Nava āghātapaṭivinayā: ‘anatthaṁ me acari, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ 72 --- dn34 1:2 paṭivineti; ‘anatthaṁ me carati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; ‘anatthaṁ me carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; ‘piyassa me manāpassa anatthaṁ acari …pe… anatthaṁ carati …pe… anatthaṁ carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; ‘appiyassa me amanāpassa atthaṁ acari …pe… atthaṁ carati …pe… atthaṁ carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti. Ime nava dhammā visesabhāgiyā. Katame nava dhammā duppaṭivijjhā? Nava nānattā—dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattaṁ, vedanānānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, chandanānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṁ, pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati lābhanānattaṁ (…). Ime nava dhammā duppaṭivijjhā. Katame nava dhammā uppādetabbā? Nava saññā—asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratisaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā. Ime nava dhammā uppādetabbā. Katame nava dhammā abhiññeyyā? Nava anupubbavihārā—idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā …pe… ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Ime nava dhammā abhiññeyyā. Katame nava dhammā sacchikātabbā? Nava anupubbanirodhā—paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa kāmasaññā niruddhā hoti, dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti, tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pīti niruddhā hoti, catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa assāsapassāssā niruddhā honti, ākāsānañcāyatanaṁ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti, viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti, ākiñcaññāyatanaṁ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti, saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti. Ime nava dhammā sacchikātabbā. Iti ime navuti dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. 10. Dasa dhammā Dasa dhammā bahukārā …pe… dasa dhammā sacchikātabbā. Katame dasa dhammā bahukārā? Dasa nāthakaraṇā dhammā—idhāvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yaṁpāvuso, bhikkhu sīlavā hoti …pe… sikkhati sikkhāpadesu. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu bahussuto …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yaṁpāvuso, bhikkhu bahussuto …pe… ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yaṁpāvuso, bhikkhu …pe… kalyāṇasampavaṅko. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato, khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. Yaṁpāvuso, bhikkhu …pe… anusāsaniṁ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ, alaṁ saṁvidhātuṁ. Yaṁpāvuso, bhikkhu …pe… alaṁ saṁvidhātuṁ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro 73 --- dn34 1:2 abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. Yaṁpāvuso, bhikkhu …pe… uḷārapāmojjo. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi. Yaṁpāvuso, bhikkhu …pe… ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati …pe… kusalesu dhammesu. Yaṁpāvuso, bhikkhu …pe… ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu satimā hoti, paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yaṁpāvuso, bhikkhu …pe… ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Yaṁpāvuso, bhikkhu …pe… ayampi dhammo nāthakaraṇo. Ime dasa dhammā bahukārā. Katame dasa dhammā bhāvetabbā? Dasa kasiṇāyatanāni—pathavīkasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Āpokasiṇameko sañjānāti …pe… tejokasiṇameko sañjānāti … vāyokasiṇameko sañjānāti … nīlakasiṇameko sañjānāti … pītakasiṇameko sañjānāti … lohitakasiṇameko sañjānāti … odātakasiṇameko sañjānāti … ākāsakasiṇameko sañjānāti … viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Ime dasa dhammā bhāvetabbā. Katame dasa dhammā pariññeyyā? Dasāyatanāni—cakkhāyatanaṁ, rūpāyatanaṁ, sotāyatanaṁ, saddāyatanaṁ, ghānāyatanaṁ, gandhāyatanaṁ, jivhāyatanaṁ, rasāyatanaṁ, kāyāyatanaṁ, phoṭṭhabbāyatanaṁ. Ime dasa dhammā pariññeyyā. Katame dasa dhammā pahātabbā? Dasa micchattā—micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi, micchāñāṇaṁ, micchāvimutti. Ime dasa dhammā pahātabbā. Katame dasa dhammā hānabhāgiyā? Dasa akusalakammapathā—pāṇātipāto, adinnādānaṁ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo, abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhi. Ime dasa dhammā hānabhāgiyā. Katame dasa dhammā visesabhāgiyā? Dasa kusalakammapathā—pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi. Ime dasa dhammā visesabhāgiyā. Katame dasa dhammā duppaṭivijjhā? Dasa ariyavāsā—idhāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño. Kathañcāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu ekārakkho hoti? Idhāvuso, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu ekārakkho hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti? Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti? Idhāvuso, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ puthupaccekasaccāni, sabbāni tāni nunnāni honti paṇunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano 74 --- dn34 1:2 hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappā hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṁsāsaṅkappo pahīno hoti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? Idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti? Idhāvuso, bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ hoti, dosā cittaṁ vimuttaṁ hoti, mohā cittaṁ vimuttaṁ hoti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti? Idhāvuso, bhikkhu ‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti. ‘Doso me pahīno …pe… āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti. ‘Moho me pahīno …pe… āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti. Ime dasa dhammā duppaṭivijjhā. Katame dasa dhammā uppādetabbā? Dasa saññā—asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratisaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā. Ime dasa dhammā uppādetabbā. Katame dasa dhammā abhiññeyyā? Dasa nijjaravatthūni—sammādiṭṭhissa micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hoti. Ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāsaṅkappassa micchāsaṅkappo …pe… sammāvācassa micchāvācā … sammākammantassa micchākammanto … sammāājīvassa micchāājīvo … sammāvāyāmassa micchāvāyāmo … sammāsatissa micchāsati … sammāsamādhissa micchāsamādhi … sammāñāṇassa micchāñāṇaṁ nijjiṇṇaṁ hoti. Sammāvimuttissa micchāvimutti nijjiṇṇā hoti. Ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa nijjiṇṇā honti. Ime dasa dhammā abhiññeyyā. Katame dasa dhammā sacchikātabbā? Dasa asekkhā dhammā—asekkhā sammādiṭṭhi, asekkho sammāsaṅkappo, asekkhā sammāvācā, asekkho sammākammanto, asekkho sammāājīvo, asekkho sammāvāyāmo, asekkhā sammāsati, asekkho sammāsamādhi, asekkhaṁ sammāñāṇaṁ, asekkhā sammāvimutti. Ime dasa dhammā sacchikātabbā. Iti ime satadhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā”ti. Idamavocāyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandunti. Dasuttarasuttaṁ niṭṭhitaṁ ekādasamaṁ. Pāthikavaggo niṭṭhito. Tassuddānaṁ Pāthiko ca udumbaraṁ, cakkavatti aggaññakaṁ; Sampasādanapāsādaṁ, mahāpurisalakkhaṇaṁ. Siṅgālāṭānāṭiyakaṁ, saṅgīti ca dasuttaraṁ; Ekādasahi suttehi, pāthikavaggoti vuccati. Pāthikavaggapāḷi niṭṭhitā. Tīhi vaggehi paṭimaṇḍito sakalo dīghanikāyo samatto. dn20 0 Dīgha Nikāya 20 Mahāsamayasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi; dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṁ dassanāya bhikkhusaṅghañca. 2 Atha kho catunnaṁ suddhāvāsakāyikānaṁ devatānaṁ etadahosi: “ayaṁ kho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi; dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṁ dassanāya bhikkhusaṅghañca. Yannūna mayampi yena bhagavā tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā bhagavato santike paccekaṁ gāthaṁ bhāseyyāmā”ti. 3 Atha kho tā devatā seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—suddhāvāsesu devesu antarahitā bhagavato purato 75 --- dn20 1:3 pāturahesuṁ. Atha kho tā devatā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: “Mahāsamayo pavanasmiṁ, Devakāyā samāgatā; Āgatamha imaṁ dhammasamayaṁ, Dakkhitāye aparājitasaṅghan”ti. Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: “Tatra bhikkhavo samādahaṁsu, Cittamattano ujukaṁ akaṁsu; Sārathīva nettāni gahetvā, Indriyāni rakkhanti paṇḍitā”ti. Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: “Chetvā khīlaṁ chetvā palighaṁ, Indakhīlaṁ ūhacca manejā; Te caranti suddhā vimalā, Cakkhumatā sudantā susunāgā”ti. Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: “Ye keci buddhaṁ saraṇaṁ gatāse, Na te gamissanti apāyabhūmiṁ; Pahāya mānusaṁ dehaṁ, Devakāyaṁ paripūressantī”ti. 4 1. Devatāsannipāta Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “yebhuyyena, bhikkhave, dasasu lokadhātūsu devatā sannipatitā honti, tathāgataṁ dassanāya bhikkhusaṅghañca. Yepi te, bhikkhave, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, tesampi bhagavantānaṁ etapparamāyeva devatā sannipatitā ahesuṁ seyyathāpi mayhaṁ etarahi. Yepi te, bhikkhave, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, tesampi bhagavantānaṁ etapparamāyeva devatā sannipatitā bhavissanti seyyathāpi mayhaṁ etarahi. Ācikkhissāmi, bhikkhave, devakāyānaṁ nāmāni; kittayissāmi, bhikkhave, devakāyānaṁ nāmāni; desessāmi, bhikkhave, devakāyānaṁ nāmāni. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 5 “Silokamanukassāmi, yattha bhummā tadassitā; Ye sitā girigabbharaṁ, pahitattā samāhitā. Puthūsīhāva sallīnā, lomahaṁsābhisambhuno; Odātamanasā suddhā, vippasannamanāvilā. Bhiyyo pañcasate ñatvā, vane kāpilavatthave; Tato āmantayī satthā, sāvake sāsane rate. ‘Devakāyā abhikkantā, te vijānātha bhikkhavo’; Te ca ātappamakaruṁ, sutvā buddhassa sāsanaṁ. 6 Tesaṁ pāturahu ñāṇaṁ, amanussānadassanaṁ; Appeke satamaddakkhuṁ, sahassaṁ atha sattariṁ. Sataṁ eke sahassānaṁ, amanussānamaddasuṁ; Appekenantamaddakkhuṁ, disā sabbā phuṭā ahuṁ. Tañca sabbaṁ abhiññāya, vavatthitvāna cakkhumā; Tato āmantayī satthā, sāvake sāsane rate. ‘Devakāyā abhikkantā, te vijānātha bhikkhavo; Ye vohaṁ kittayissāmi, girāhi anupubbaso’. 7 Sattasahassā te yakkhā, bhummā kāpilavatthavā; Iddhimanto jutimanto, vaṇṇavanto yasassino; Modamānā abhikkāmuṁ, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ. Chasahassā hemavatā, yakkhā nānattavaṇṇino; Iddhimanto jutimanto, vaṇṇavanto yasassino; Modamānā abhikkāmuṁ, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ. Sātāgirā tisahassā, yakkhā nānattavaṇṇino; Iddhimanto jutimanto, vaṇṇavanto yasassino; Modamānā abhikkāmuṁ, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ. Iccete soḷasasahassā, yakkhā nānattavaṇṇino; Iddhimanto jutimanto, vaṇṇavanto yasassino; Modamānā abhikkāmuṁ, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ. 8 Vessāmittā pañcasatā, yakkhā nānattavaṇṇino; Iddhimanto jutimanto, vaṇṇavanto yasassino; Modamānā abhikkāmuṁ, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ. Kumbhīro rājagahiko, vepullassa nivesanaṁ; Bhiyyo naṁ satasahassaṁ, yakkhānaṁ payirupāsati; Kumbhīro rājagahiko, sopāgā samitiṁ vanaṁ. 9 Purimañca disaṁ rājā, dhataraṭṭho pasāsati; Gandhabbānaṁ adhipati, mahārājā yasassiso. Puttāpi tassa bahavo, indanāmā mahabbalā; Iddhimanto jutimanto, vaṇṇavanto yasassino; Modamānā abhikkāmuṁ, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ. Dakkhiṇañca disaṁ rājā, virūḷho taṁ pasāsati; Kumbhaṇḍānaṁ adhipati, mahārājā yasassiso. Puttāpi tassa bahavo, indanāmā mahabbalā; Iddhimanto jutimanto, vaṇṇavanto yasassino; Modamānā abhikkāmuṁ, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ. Pacchimañca disaṁ rājā, virūpakkho pasāsati; Nāgānañca adhipati, mahārājā yasassiso. Puttāpi tassa bahavo, indanāmā mahabbalā; Iddhimanto jutimanto, vaṇṇavanto yasassino; Modamānā abhikkāmuṁ, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ. Uttarañca disaṁ rājā, kuvero taṁ pasāsati; Yakkhānañca adhipati, mahārājā yasassiso. Puttāpi tassa bahavo, 76 --- dn20 1:9 indanāmā mahabbalā; Iddhimanto jutimanto, vaṇṇavanto yasassino; Modamānā abhikkāmuṁ, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ. Purimaṁ disaṁ dhataraṭṭho, dakkhiṇena virūḷhako; Pacchimena virūpakkho, kuvero uttaraṁ disaṁ. Cattāro te mahārājā, samantā caturo disā; Daddallamānā aṭṭhaṁsu, vane kāpilavatthave. 10 Tesaṁ māyāvino dāsā, āguṁ vañcanikā saṭhā; Māyā kuṭeṇḍu viṭeṇḍu, viṭucca viṭuṭo saha. Candano kāmaseṭṭho ca, kinnighaṇḍu nighaṇḍu ca; Panādo opamañño ca, devasūto ca mātali. Cittaseno ca gandhabbo, naḷorājā janesabho; Āgā pañcasikho ceva, timbarū sūriyavacchasā. Ete caññe ca rājāno, gandhabbā saha rājubhi; Modamānā abhikkāmuṁ, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ. 11 Athāguṁ nāgasā nāgā, vesālā sahatacchakā; Kambalassatarā āguṁ, pāyāgā saha ñātibhi. Yāmunā dhataraṭṭhā ca, āgū nāgā yasassino; Erāvaṇo mahānāgo, sopāgā samitiṁ vanaṁ. Ye nāgarāje sahasā haranti, Dibbā dijā pakkhi visuddhacakkhū; Vehāyasā te vanamajjhapattā, Citrā supaṇṇā iti tesa nāmaṁ. Abhayaṁ tadā nāgarājānamāsi, Supaṇṇato khemamakāsi buddho; Saṇhāhi vācāhi upavhayantā, Nāgā supaṇṇā saraṇamakaṁsu buddhaṁ. 12 Jitā vajirahatthena, samuddaṁ asurāsitā; Bhātaro vāsavassete, iddhimanto yasassino. Kālakañcā mahābhismā, asurā dānaveghasā; Vepacitti sucitti ca, pahārādo namucī saha. Satañca baliputtānaṁ, sabbe verocanāmakā; Sannayhitvā balisenaṁ, rāhubhaddamupāgamuṁ; ‘Samayo dāni bhaddante, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ’. 13 Āpo ca devā pathavī, tejo vāyo tadāgamuṁ; Varuṇā vāraṇā devā, somo ca yasasā saha. Mettā karuṇā kāyikā, āguṁ devā yasassino; Dasete dasadhā kāyā, sabbe nānattavaṇṇino. Iddhimanto jutimanto, vaṇṇavanto yasassino; Modamānā abhikkāmuṁ, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ. 14 Veṇḍudevā sahali ca, asamā ca duve yamā; Candassūpanisā devā, candamāguṁ purakkhatvā. Sūriyassūpanisā devā, sūriyamāguṁ purakkhatvā; Nakkhattāni purakkhatvā, āguṁ mandavalāhakā. Vasūnaṁ vāsavo seṭṭho, sakkopāgā purindado; Dasete dasadhā kāyā, sabbe nānattavaṇṇino. Iddhimanto jutimanto, vaṇṇavanto yasassino; Modamānā abhikkāmuṁ, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ. 15 Athāguṁ sahabhū devā, jalamaggi sikhāriva; Ariṭṭhakā ca rojā ca, umāpupphanibhāsino. Varuṇā sahadhammā ca, accutā ca anejakā; Sūleyyarucirā āguṁ, āguṁ vāsavanesino; Dasete dasadhā kāyā, sabbe nānattavaṇṇino. Iddhimanto jutimanto, vaṇṇavanto yasassino; Modamānā abhikkāmuṁ, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ. 16 Samānā mahāsamanā, mānusā mānusuttamā; Khiḍḍāpadosikā āguṁ, āguṁ manopadosikā. Athāguṁ harayo devā, ye ca lohitavāsino; Pāragā mahāpāragā, āguṁ devā yasassino; Dasete dasadhā kāyā, sabbe nānattavaṇṇino. Iddhimanto jutimanto, vaṇṇavanto yasassino; Modamānā abhikkāmuṁ, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ. 17 Sukkā karambhā aruṇā, āguṁ veghanasā saha; Odātagayhā pāmokkhā, āguṁ devā vicakkhaṇā. Sadāmattā hāragajā, missakā ca yasassino; Thanayaṁ āga pajjunno, yo disā abhivassati. Dasete dasadhā kāyā, sabbe nānattavaṇṇino; Iddhimanto jutimanto, vaṇṇavanto yasassino; Modamānā abhikkāmuṁ, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ. 18 Khemiyā tusitā yāmā, kaṭṭhakā ca yasassino; Lambītakā lāmaseṭṭhā, jotināmā ca āsavā; Nimmānaratino āguṁ, athāguṁ paranimmitā. Dasete dasadhā kāyā, sabbe nānattavaṇṇino; Iddhimanto jutimanto, vaṇṇavanto yasassino; Modamānā abhikkāmuṁ, bhikkhūnaṁ samitiṁ vanaṁ. 19 Saṭṭhete devanikāyā, sabbe nānattavaṇṇino; Nāmanvayena āgacchuṁ, ye caññe sadisā saha. ‘Pavuṭṭhajātimakhilaṁ, oghatiṇṇamanāsavaṁ; Dakkhemoghataraṁ nāgaṁ, candaṁva asitātigaṁ’. 20 Subrahmā paramatto ca, puttā iddhimato saha; Sanaṅkumāro tisso ca, sopāga samitiṁ vanaṁ. Sahassaṁ brahmalokānaṁ, mahābrahmābhitiṭṭhati; Upapanno jutimanto, bhismākāyo yasassiso. Dasettha issarā āguṁ, paccekavasavattino; Tesañca majjhato āga, hārito parivārito. 21 Te ca sabbe abhikkante, sainde deve sabrahmake; Mārasenā abhikkāmi, passa kaṇhassa mandiyaṁ. ‘Etha gaṇhatha bandhatha, rāgena baddhamatthu vo; Samantā parivāretha, mā vo muñcittha koci naṁ’. Iti tattha mahāseno, kaṇho senaṁ apesayi; Pāṇinā talamāhacca, saraṁ katvāna bheravaṁ. Yathā pāvussako megho, 77 --- dn20 1:21 thanayanto savijjuko; Tadā so paccudāvatti, saṅkuddho asayaṁvase. 22 Tañca sabbaṁ abhiññāya, vavatthitvāna cakkhumā; Tato āmantayī satthā, sāvake sāsane rate. ‘Mārasenā abhikkantā, te vijānātha bhikkhavo’; Te ca ātappamakaruṁ, sutvā buddhassa sāsanaṁ; Vītarāgehi pakkāmuṁ, nesaṁ lomāpi iñjayuṁ. ‘Sabbe vijitasaṅgāmā, bhayātītā yasassino; Modanti saha bhūtehi, sāvakā te janesutā’”ti. Mahāsamayasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. dn5 0 Dīgha Nikāya 5 Kūṭadantasutta |1| 1. Khāṇumatakabrāhmaṇagahapatikā Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi yena khāṇumataṁ nāma magadhānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā khāṇumate viharati ambalaṭṭhikāyaṁ. Tena kho pana samayena kūṭadanto brāhmaṇo khāṇumataṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ. Tena kho pana samayena kūṭadantassa brāhmaṇassa mahāyañño upakkhaṭo hoti. Satta ca usabhasatāni satta ca vacchatarasatāni satta ca vacchatarīsatāni satta ca ajasatāni satta ca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya. 2 Assosuṁ kho khāṇumatakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito magadhesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi khāṇumataṁ anuppatto khāṇumate viharati ambalaṭṭhikāyaṁ. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. Atha kho khāṇumatakā brāhmaṇagahapatikā khāṇumatā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā yena ambalaṭṭhikā tenupasaṅkamanti. 3 Tena kho pana samayena kūṭadanto brāhmaṇo uparipāsāde divāseyyaṁ upagato hoti. Addasā kho kūṭadanto brāhmaṇo khāṇumatake brāhmaṇagahapatike khāṇumatā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūte yena ambalaṭṭhikā tenupasaṅkamante. Disvā khattaṁ āmantesi: “kiṁ nu kho, bho khatte, khāṇumatakā brāhmaṇagahapatikā khāṇumatā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā yena ambalaṭṭhikā tenupasaṅkamantī”ti? “Atthi kho, bho, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito magadhesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi khāṇumataṁ anuppatto, khāṇumate viharati ambalaṭṭhikāyaṁ. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tamete bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamantī”ti. 4 Atha kho kūṭadantassa brāhmaṇassa etadahosi: “sutaṁ kho pana metaṁ: ‘samaṇo gotamo tividhaṁ yaññasampadaṁ soḷasaparikkhāraṁ jānātī’ti. Na kho panāhaṁ jānāmi tividhaṁ yaññasampadaṁ soḷasaparikkhāraṁ. Icchāmi cāhaṁ mahāyaññaṁ yajituṁ. Yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ upasaṅkamitvā tividhaṁ yaññasampadaṁ soḷasaparikkhāraṁ puccheyyan”ti. Atha kho kūṭadanto brāhmaṇo khattaṁ āmantesi: “tena hi, bho khatte, yena khāṇumatakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkama. upasaṅkamitvā khāṇumatake brāhmaṇagahapatike evaṁ vadehi: ‘kūṭadanto, bho, brāhmaṇo evamāha—āgamentu kira bhavanto, kūṭadantopi brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī’”ti. “Evaṁ, bho”ti kho so khattā kūṭadantassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena khāṇumatakā brāhmaṇagahapatikā 78 --- dn5 1:4 tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā khāṇumatake brāhmaṇagahapatike etadavoca: “kūṭadanto, bho, brāhmaṇo evamāha: ‘āgamentu kira bhonto, kūṭadantopi brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī’”ti. 5 2. Kūṭadantaguṇakathā Tena kho pana samayena anekāni brāhmaṇasatāni khāṇumate paṭivasanti: “kūṭadantassa brāhmaṇassa mahāyaññaṁ anubhavissāmā”ti. Assosuṁ kho te brāhmaṇā: “kūṭadanto kira brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī”ti. Atha kho te brāhmaṇā yena kūṭadanto brāhmaṇo tenupasaṅkamiṁsu. upasaṅkamitvā kūṭadantaṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ: “saccaṁ kira bhavaṁ kūṭadanto samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī”ti? “Evaṁ kho me, bho, hoti: ‘ahampi samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissāmī’”ti. 6 “Mā bhavaṁ kūṭadanto samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkami. Na arahati bhavaṁ kūṭadanto samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Sace bhavaṁ kūṭadanto samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissati, bhoto kūṭadantassa yaso hāyissati, samaṇassa gotamassa yaso abhivaḍḍhissati. Yampi bhoto kūṭadantassa yaso hāyissati, samaṇassa gotamassa yaso abhivaḍḍhissati, imināpaṅgena na arahati bhavaṁ kūṭadanto samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Samaṇo tveva gotamo arahati bhavantaṁ kūṭadantaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Bhavañhi kūṭadanto ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi bhavaṁ kūṭadanto ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati bhavaṁ kūṭadanto samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Samaṇo tveva gotamo arahati bhavantaṁ kūṭadantaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Bhavañhi kūṭadanto aḍḍho mahaddhano mahābhogo pahūtavittūpakaraṇo pahūtajātarūparajato …pe… Bhavañhi kūṭadanto ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo …pe… Bhavañhi kūṭadanto abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya …pe… Bhavañhi kūṭadanto sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato …pe… Bhavañhi kūṭadanto kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā …pe… Bhavañhi kūṭadanto bahūnaṁ ācariyapācariyo tīṇi māṇavakasatāni mante vāceti, bahū kho pana nānādisā nānājanapadā māṇavakā āgacchanti bhoto kūṭadantassa santike mantatthikā mante adhiyitukāmā …pe… Bhavañhi kūṭadanto jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto. Samaṇo gotamo taruṇo ceva taruṇapabbajito ca …pe… Bhavañhi kūṭadanto rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… Bhavañhi kūṭadanto brāhmaṇassa pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… Bhavañhi kūṭadanto khāṇumataṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ. Yampi bhavaṁ kūṭadanto khāṇumataṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ, raññā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ, imināpaṅgena na arahati bhavaṁ kūṭadanto samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Samaṇo tveva gotamo arahati bhavantaṁ kūṭadantaṁ dassanāya upasaṅkamitun”ti. 7 3. Buddhaguṇakathā Evaṁ vutte, kūṭadanto brāhmaṇo te brāhmaṇe etadavoca: “Tena hi, bho, mamapi suṇātha, yathā mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ, na tveva arahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Samaṇo khalu, bho, gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi, bho, samaṇo gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Atha kho mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ 79 --- dn5 1:7 gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Samaṇo khalu, bho, gotamo mahantaṁ ñātisaṅghaṁ ohāya pabbajito …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo pahūtaṁ hiraññasuvaṇṇaṁ ohāya pabbajito bhūmigatañca vehāsaṭṭhaṁ ca …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo daharova samāno yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo akāmakānaṁ mātāpitūnaṁ assumukhānaṁ rudantānaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo sīlavā ariyasīlī kusalasīlī kusalasīlena samannāgato …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo bahūnaṁ ācariyapācariyo …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo khīṇakāmarāgo vigatacāpallo …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo kammavādī kiriyavādī apāpapurekkhāro brahmaññāya pajāya …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo uccā kulā pabbajito asambhinnakhattiyakulā …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo aḍḍhā kulā pabbajito mahaddhanā mahābhogā …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ tiroraṭṭhā tirojanapadā pañhaṁ pucchituṁ āgacchanti …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ anekāni devatāsahassāni pāṇehi saraṇaṁ gatāni …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo ehisvāgatavādī sakhilo sammodako abbhākuṭiko uttānamukho pubbabhāsī …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo catunnaṁ parisānaṁ sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… Samaṇe khalu, bho, gotame bahū devā ca manussā ca abhippasannā …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo yasmiṁ gāme vā nigame vā paṭivasati na tasmiṁ gāme vā nigame vā amanussā manusse viheṭhenti …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo saṅghī gaṇī gaṇācariyo puthutitthakarānaṁ aggamakkhāyati, yathā kho pana, bho, etesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ yathā vā tathā vā yaso samudāgacchati, na hevaṁ samaṇassa gotamassa yaso samudāgato. Atha kho anuttarāya vijjācaraṇasampadāya samaṇassa gotamassa yaso samudāgato …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ rājā māgadho seniyo bimbisāro saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāṇehi saraṇaṁ gato …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ rājā pasenadi kosalo saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāṇehi saraṇaṁ gato …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ brāhmaṇo pokkharasāti saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāṇehi saraṇaṁ gato …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo rañño pasenadissa kosalassa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo brāhmaṇassa pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo khāṇumataṁ anuppatto khāṇumate viharati ambalaṭṭhikāyaṁ. Ye kho pana, bho, keci samaṇā vā brāhmaṇā vā amhākaṁ gāmakhettaṁ āgacchanti, atithī no te honti. Atithī kho panamhehi sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā apacetabbā. Yampi, bho, samaṇo gotamo khāṇumataṁ anuppatto khāṇumate viharati ambalaṭṭhikāyaṁ, atithimhākaṁ samaṇo gotamo. Atithi kho panamhehi sakkātabbo garukātabbo mānetabbo pūjetabbo apacetabbo. Imināpaṅgena nārahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Atha kho mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Ettake kho ahaṁ, bho, tassa bhoto gotamassa vaṇṇe pariyāpuṇāmi, no ca kho so bhavaṁ gotamo ettakavaṇṇo. Aparimāṇavaṇṇo hi so bhavaṁ gotamo”ti. Evaṁ vutte, te brāhmaṇā kūṭadantaṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ: “yathā kho bhavaṁ kūṭadanto samaṇassa gotamassa vaṇṇe bhāsati, ito cepi so bhavaṁ gotamo 80 --- dn5 1:7 yojanasate viharati, alameva saddhena kulaputtena dassanāya upasaṅkamituṁ api puṭosenā”ti. “Tena hi, bho, sabbeva mayaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissāmā”ti. 8 4. Mahāvijitarājayaññakathā Atha kho kūṭadanto brāhmaṇo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṁ yena ambalaṭṭhikā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Khāṇumatakāpi kho brāhmaṇagahapatikā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. 9 Ekamantaṁ nisinno kho kūṭadanto brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bho gotama: ‘samaṇo gotamo tividhaṁ yaññasampadaṁ soḷasaparikkhāraṁ jānātī’ti. Na kho panāhaṁ jānāmi tividhaṁ yaññasampadaṁ soḷasaparikkhāraṁ. Icchāmi cāhaṁ mahāyaññaṁ yajituṁ. Sādhu me bhavaṁ gotamo tividhaṁ yaññasampadaṁ soḷasaparikkhāraṁ desetū”ti. “Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi sādhukaṁ manasikarohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho kūṭadanto brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 10 “bhūtapubbaṁ, brāhmaṇa, rājā mahāvijito nāma ahosi aḍḍho mahaddhano mahābhogo pahūtajātarūparajato pahūtavittūpakaraṇo pahūtadhanadhañño paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Atha kho, brāhmaṇa, rañño mahāvijitassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘adhigatā kho me vipulā mānusakā bhogā, mahantaṁ pathavimaṇḍalaṁ abhivijiya ajjhāvasāmi, yannūnāhaṁ mahāyaññaṁ yajeyyaṁ, yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā’ti. Atha kho, brāhmaṇa, rājā mahāvijito purohitaṁ brāhmaṇaṁ āmantetvā etadavoca: ‘idha mayhaṁ, brāhmaṇa, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “adhigatā kho me vipulā mānusakā bhogā, mahantaṁ pathavimaṇḍalaṁ abhivijiya ajjhāvasāmi. Yannūnāhaṁ mahāyaññaṁ yajeyyaṁ yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Icchāmahaṁ, brāhmaṇa, mahāyaññaṁ yajituṁ. Anusāsatu maṁ bhavaṁ yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā’ti. 11 Evaṁ vutte, brāhmaṇa, purohito brāhmaṇo rājānaṁ mahāvijitaṁ etadavoca: ‘bhoto kho rañño janapado sakaṇṭako sauppīḷo, gāmaghātāpi dissanti, nigamaghātāpi dissanti, nagaraghātāpi dissanti, panthaduhanāpi dissanti. Bhavaṁ kho pana rājā evaṁ sakaṇṭake janapade sauppīḷe balimuddhareyya, akiccakārī assa tena bhavaṁ rājā. Siyā kho pana bhoto rañño evamassa: “ahametaṁ dassukhīlaṁ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā samūhanissāmī”ti, na kho panetassa dassukhīlassa evaṁ sammā samugghāto hoti. Ye te hatāvasesakā bhavissanti, te pacchā rañño janapadaṁ viheṭhessanti. Api ca kho idaṁ saṁvidhānaṁ āgamma evametassa dassukhīlassa sammā samugghāto hoti. Tena hi bhavaṁ rājā ye bhoto rañño janapade ussahanti kasigorakkhe, tesaṁ bhavaṁ rājā bījabhattaṁ anuppadetu. Ye bhoto rañño janapade ussahanti vāṇijjāya, tesaṁ bhavaṁ rājā pābhataṁ anuppadetu. Ye bhoto rañño janapade ussahanti rājaporise, tesaṁ bhavaṁ rājā bhattavetanaṁ pakappetu. Te ca manussā sakammapasutā rañño janapadaṁ na viheṭhessanti; mahā ca rañño rāsiko bhavissati. Khemaṭṭhitā janapadā akaṇṭakā anuppīḷā. Manussā mudā modamānā ure putte naccentā apārutagharā maññe viharissantī’ti. ‘Evaṁ, bho’ti kho, brāhmaṇa, rājā mahāvijito purohitassa brāhmaṇassa paṭissutvā ye rañño janapade ussahiṁsu kasigorakkhe, tesaṁ rājā mahāvijito bījabhattaṁ anuppadāsi. Ye ca rañño janapade ussahiṁsu vāṇijjāya, tesaṁ rājā mahāvijito pābhataṁ anuppadāsi. Ye ca rañño janapade ussahiṁsu rājaporise, tesaṁ rājā mahāvijito bhattavetanaṁ pakappesi. Te ca manussā sakammapasutā rañño janapadaṁ na viheṭhiṁsu, mahā ca rañño rāsiko ahosi. Khemaṭṭhitā janapadā akaṇṭakā anuppīḷā manussā mudā modamānā ure putte naccentā apārutagharā maññe vihariṁsu. Atha kho, brāhmaṇa, rājā mahāvijito purohitaṁ brāhmaṇaṁ āmantetvā 81 --- dn5 1:11 etadavoca: ‘samūhato kho me bhoto dassukhīlo, bhoto saṁvidhānaṁ āgamma mahā ca me rāsiko. Khemaṭṭhitā janapadā akaṇṭakā anuppīḷā manussā mudā modamānā ure putte naccentā apārutagharā maññe viharanti. Icchāmahaṁ brāhmaṇa mahāyaññaṁ yajituṁ. Anusāsatu maṁ bhavaṁ yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā’ti. 12 4.1. Catuparikkhāra Tena hi bhavaṁ rājā ye bhoto rañño janapade khattiyā ānuyantā negamā ceva jānapadā ca te bhavaṁ rājā āmantayataṁ: ‘icchāmahaṁ, bho, mahāyaññaṁ yajituṁ, anujānantu me bhavanto yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā’ti. Ye bhoto rañño janapade amaccā pārisajjā negamā ceva jānapadā ca …pe… brāhmaṇamahāsālā negamā ceva jānapadā ca …pe… gahapatinecayikā negamā ceva jānapadā ca, te bhavaṁ rājā āmantayataṁ: ‘icchāmahaṁ, bho, mahāyaññaṁ yajituṁ, anujānantu me bhavanto yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā’ti. ‘Evaṁ, bho’ti kho, brāhmaṇa, rājā mahāvijito purohitassa brāhmaṇassa paṭissutvā ye rañño janapade khattiyā ānuyantā negamā ceva jānapadā ca, te rājā mahāvijito āmantesi: ‘icchāmahaṁ, bho, mahāyaññaṁ yajituṁ, anujānantu me bhavanto yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā’ti. ‘Yajataṁ bhavaṁ rājā yaññaṁ, yaññakālo, mahārājā’ti. Ye rañño janapade amaccā pārisajjā negamā ceva jānapadā ca …pe… brāhmaṇamahāsālā negamā ceva jānapadā ca …pe… gahapatinecayikā negamā ceva jānapadā ca, te rājā mahāvijito āmantesi: ‘icchāmahaṁ, bho, mahāyaññaṁ yajituṁ. Anujānantu me bhavanto yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā’ti. ‘Yajataṁ bhavaṁ rājā yaññaṁ, yaññakālo, mahārājā’ti. Itime cattāro anumatipakkhā tasseva yaññassa parikkhārā bhavanti. 13 4.2. Aṭṭhaparikkhāra Rājā mahāvijito aṭṭhahaṅgehi samannāgato—ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya; aḍḍho mahaddhano mahābhogo pahūtajātarūparajato pahūtavittūpakaraṇo pahūtadhanadhañño paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro; balavā caturaṅginiyā senāya samannāgato assavāya ovādapaṭikarāya sahati maññe paccatthike yasasā; saddho dāyako dānapati anāvaṭadvāro samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṁ opānabhūto puññāni karoti; bahussuto tassa tassa sutajātassa, tassa tasseva kho pana bhāsitassa atthaṁ jānāti: ‘ayaṁ imassa bhāsitassa attho ayaṁ imassa bhāsitassa attho’ti; paṇḍito, viyatto, medhāvī, paṭibalo, atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṁ. Rājā mahāvijito imehi aṭṭhahaṅgehi samannāgato. Iti imānipi aṭṭhaṅgāni tasseva yaññassa parikkhārā bhavanti. 14 4.3. Catuparikkhāra Purohito brāhmaṇo catūhaṅgehi samannāgato, ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo; sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato; paṇḍito viyatto medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṁ paggaṇhantānaṁ. Purohito brāhmaṇo imehi catūhaṅgehi samannāgato. Iti imānipi cattāri aṅgāni tasseva yaññassa parikkhārā bhavanti. 15 4.4. Tissovidhā Atha kho, brāhmaṇa, purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa pubbeva yaññā tisso vidhā desesi. Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṁ yiṭṭhukāmassa kocideva vippaṭisāro: ‘“mahā vata me bhogakkhandho vigacchissatī”ti, so bhotā raññā vippaṭisāro na karaṇīyo. Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṁ yajamānassa kocideva vippaṭisāro: “mahā vata me bhogakkhandho vigacchatī”ti, so bhotā raññā vippaṭisāro na karaṇīyo. Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṁ yiṭṭhassa kocideva vippaṭisāro: “mahā vata me bhogakkhandho vigato”ti, so bhotā raññā vippaṭisāro na karaṇīyo’ti. Imā kho, brāhmaṇa, purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa pubbeva yaññā tisso vidhā desesi. 16 4.5. Dasaākāra Atha kho, brāhmaṇa, purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa pubbeva yaññā dasahākārehi 82 --- dn5 1:16 paṭiggāhakesu vippaṭisāraṁ paṭivinesi. ‘Āgamissanti kho bhoto yaññaṁ pāṇātipātinopi pāṇātipātā paṭiviratāpi. Ye tattha pāṇātipātino, tesaññeva tena. Ye tattha pāṇātipātā paṭiviratā, te ārabbha yajataṁ bhavaṁ, sajjataṁ bhavaṁ, modataṁ bhavaṁ, cittameva bhavaṁ antaraṁ pasādetu. Āgamissanti kho bhoto yaññaṁ adinnādāyinopi adinnādānā paṭiviratāpi …pe… kāmesu micchācārinopi kāmesumicchācārā paṭiviratāpi … musāvādinopi musāvādā paṭiviratāpi … pisuṇavācinopi pisuṇāya vācāya paṭiviratāpi … pharusavācinopi pharusāya vācāya paṭiviratāpi … samphappalāpinopi samphappalāpā paṭiviratāpi … abhijjhālunopi anabhijjhālunopi … byāpannacittāpi abyāpannacittāpi … micchādiṭṭhikāpi sammādiṭṭhikāpi …. Ye tattha micchādiṭṭhikā, tesaññeva tena. Ye tattha sammādiṭṭhikā, te ārabbha yajataṁ bhavaṁ, sajjataṁ bhavaṁ, modataṁ bhavaṁ, cittameva bhavaṁ antaraṁ pasādetū’ti. Imehi kho, brāhmaṇa, purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa pubbeva yaññā dasahākārehi paṭiggāhakesu vippaṭisāraṁ paṭivinesi. 17 4.6. Soḷasākāra Atha kho, brāhmaṇa, purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa mahāyaññaṁ yajamānassa soḷasahākārehi cittaṁ sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṁ yajamānassa kocideva vattā: ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṁ yajati, no ca kho tassa āmantitā khattiyā ānuyantā negamā ceva jānapadā ca; atha ca pana bhavaṁ rājā evarūpaṁ mahāyaññaṁ yajatī’ti. Evampi bhoto rañño vattā dhammato natthi. Bhotā kho pana raññā āmantitā khattiyā ānuyantā negamā ceva jānapadā ca. Imināpetaṁ bhavaṁ rājā jānātu, yajataṁ bhavaṁ, sajjataṁ bhavaṁ, modataṁ bhavaṁ, cittameva bhavaṁ antaraṁ pasādetu. Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṁ yajamānassa kocideva vattā: ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṁ yajati, no ca kho tassa āmantitā amaccā pārisajjā negamā ceva jānapadā ca …pe… brāhmaṇamahāsālā negamā ceva jānapadā ca …pe… gahapatinecayikā negamā ceva jānapadā ca, atha ca pana bhavaṁ rājā evarūpaṁ mahāyaññaṁ yajatī’ti. Evampi bhoto rañño vattā dhammato natthi. Bhotā kho pana raññā āmantitā gahapatinecayikā negamā ceva jānapadā ca. Imināpetaṁ bhavaṁ rājā jānātu, yajataṁ bhavaṁ, sajjataṁ bhavaṁ, modataṁ bhavaṁ, cittameva bhavaṁ antaraṁ pasādetu. Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṁ yajamānassa kocideva vattā: ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṁ yajati, no ca kho ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, atha ca pana bhavaṁ rājā evarūpaṁ mahāyaññaṁ yajatī’ti. Evampi bhoto rañño vattā dhammato natthi. Bhavaṁ kho pana rājā ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Imināpetaṁ bhavaṁ rājā jānātu, yajataṁ bhavaṁ, sajjataṁ bhavaṁ, modataṁ bhavaṁ, cittameva bhavaṁ antaraṁ pasādetu. Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṁ yajamānassa kocideva vattā: ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṁ yajati no ca kho abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya …pe… no ca kho aḍḍho mahaddhano mahābhogo pahūtajātarūparajato pahūtavittūpakaraṇo pahūtadhanadhañño paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro …pe… no ca kho balavā caturaṅginiyā senāya samannāgato assavāya ovādapaṭikarāya sahati maññe paccatthike yasasā …pe… no ca kho saddho dāyako dānapati anāvaṭadvāro samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṁ opānabhūto puññāni karoti …pe… no ca kho bahussuto tassa tassa sutajātassa …pe… no ca kho tassa tasseva kho pana bhāsitassa atthaṁ jānāti: “ayaṁ imassa bhāsitassa attho, ayaṁ imassa bhāsitassa attho”ti …pe… no ca kho paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṁ, atha ca pana bhavaṁ rājā evarūpaṁ mahāyaññaṁ yajatī’ti. Evampi bhoto rañño vattā dhammato natthi. Bhavaṁ kho pana rājā paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṁ. Imināpetaṁ bhavaṁ rājā jānātu, yajataṁ bhavaṁ, sajjataṁ bhavaṁ, 83 --- dn5 1:17 modataṁ bhavaṁ, cittameva bhavaṁ antaraṁ pasādetu. Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṁ yajamānassa kocideva vattā: ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṁ yajati. No ca khvassa purohito brāhmaṇo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; atha ca pana bhavaṁ rājā evarūpaṁ mahāyaññaṁ yajatī’ti. Evampi bhoto rañño vattā dhammato natthi. Bhoto kho pana rañño purohito brāhmaṇo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Imināpetaṁ bhavaṁ rājā jānātu, yajataṁ bhavaṁ, sajjataṁ bhavaṁ, modataṁ bhavaṁ, cittameva bhavaṁ antaraṁ pasādetu. Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṁ yajamānassa kocideva vattā: ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṁ yajati. No ca khvassa purohito brāhmaṇo ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo …pe… no ca khvassa purohito brāhmaṇo sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato …pe… no ca khvassa purohito brāhmaṇo paṇḍito viyatto medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṁ paggaṇhantānaṁ, atha ca pana bhavaṁ rājā evarūpaṁ mahāyaññaṁ yajatī’ti. Evampi bhoto rañño vattā dhammato natthi. Bhoto kho pana rañño purohito brāhmaṇo paṇḍito viyatto medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṁ paggaṇhantānaṁ. Imināpetaṁ bhavaṁ rājā jānātu, yajataṁ bhavaṁ, sajjataṁ bhavaṁ, modataṁ bhavaṁ, cittameva bhavaṁ antaraṁ pasādetūti. Imehi kho, brāhmaṇa, purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa mahāyaññaṁ yajamānassa soḷasahi ākārehi cittaṁ sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. 18 Tasmiṁ kho, brāhmaṇa, yaññe neva gāvo haññiṁsu, na ajeḷakā haññiṁsu, na kukkuṭasūkarā haññiṁsu, na vividhā pāṇā saṅghātaṁ āpajjiṁsu, na rukkhā chijjiṁsu yūpatthāya, na dabbhā lūyiṁsu barihisatthāya. Yepissa ahesuṁ dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi na daṇḍatajjitā na bhayatajjitā na assumukhā rudamānā parikammāni akaṁsu. Atha kho ye icchiṁsu, te akaṁsu, ye na icchiṁsu, na te akaṁsu; yaṁ icchiṁsu, taṁ akaṁsu, yaṁ na icchiṁsu, na taṁ akaṁsu. Sappitelanavanītadadhimadhuphāṇitena ceva so yañño niṭṭhānamagamāsi. 19 Atha kho, brāhmaṇa, khattiyā ānuyantā negamā ceva jānapadā ca, amaccā pārisajjā negamā ceva jānapadā ca, brāhmaṇamahāsālā negamā ceva jānapadā ca, gahapatinecayikā negamā ceva jānapadā ca pahūtaṁ sāpateyyaṁ ādāya rājānaṁ mahāvijitaṁ upasaṅkamitvā evamāhaṁsu: ‘idaṁ, deva, pahūtaṁ sāpateyyaṁ devaññeva uddissābhataṁ, taṁ devo paṭiggaṇhātū’ti. ‘Alaṁ, bho, mamāpidaṁ pahūtaṁ sāpateyyaṁ dhammikena balinā abhisaṅkhataṁ; tañca vo hotu, ito ca bhiyyo harathā’ti. Te raññā paṭikkhittā ekamantaṁ apakkamma evaṁ samacintesuṁ: ‘na kho etaṁ amhākaṁ patirūpaṁ, yaṁ mayaṁ imāni sāpateyyāni punadeva sakāni gharāni paṭihareyyāma. Rājā kho mahāvijito mahāyaññaṁ yajati, handassa mayaṁ anuyāgino homā’ti. 20 Atha kho, brāhmaṇa, puratthimena yaññavāṭassa khattiyā ānuyantā negamā ceva jānapadā ca dānāni paṭṭhapesuṁ. Dakkhiṇena yaññavāṭassa amaccā pārisajjā negamā ceva jānapadā ca dānāni paṭṭhapesuṁ. Pacchimena yaññavāṭassa brāhmaṇamahāsālā negamā ceva jānapadā ca dānāni paṭṭhapesuṁ. Uttarena yaññavāṭassa gahapatinecayikā negamā ceva jānapadā ca dānāni paṭṭhapesuṁ. Tesupi kho, brāhmaṇa, yaññesu neva gāvo haññiṁsu, na ajeḷakā haññiṁsu, na kukkuṭasūkarā haññiṁsu, na vividhā pāṇā saṅghātaṁ āpajjiṁsu, na rukkhā chijjiṁsu yūpatthāya, na dabbhā lūyiṁsu barihisatthāya. Yepi nesaṁ ahesuṁ dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi na daṇḍatajjitā na bhayatajjitā na assumukhā rudamānā parikammāni akaṁsu. Atha kho ye icchiṁsu, te akaṁsu, ye na icchiṁsu, na te akaṁsu; yaṁ icchiṁsu, taṁ akaṁsu, yaṁ na icchiṁsu na taṁ akaṁsu. Sappitelanavanītadadhimadhuphāṇitena ceva te yaññā niṭṭhānamagamaṁsu. Iti cattāro ca anumatipakkhā, rājā mahāvijito aṭṭhahaṅgehi samannāgato, purohito brāhmaṇo catūhaṅgehi samannāgato; tisso ca vidhā. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, 84 --- dn5 1:20 tividhā yaññasampadā soḷasaparikkhārā”ti. 21 Evaṁ vutte, te brāhmaṇā unnādino uccāsaddamahāsaddā ahesuṁ: “aho yañño, aho yaññasampadā”ti. Kūṭadanto pana brāhmaṇo tūṇhībhūtova nisinno hoti. Atha kho te brāhmaṇā kūṭadantaṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ: “kasmā pana bhavaṁ kūṭadanto samaṇassa gotamassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodatī”ti? “Nāhaṁ, bho, samaṇassa gotamassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodāmi. Muddhāpi tassa vipateyya, yo samaṇassa gotamassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodeyya. Api ca me, bho, evaṁ hoti—samaṇo gotamo na evamāha: ‘evaṁ me sutan’ti vā ‘evaṁ arahati bhavitun’ti vā; api ca samaṇo gotamo: ‘evaṁ tadā āsi, itthaṁ tadā āsi’ tveva bhāsati. Tassa mayhaṁ bho evaṁ hoti: ‘addhā samaṇo gotamo tena samayena rājā vā ahosi mahāvijito yaññassāmi purohito vā brāhmaṇo tassa yaññassa yājetā’ti. Abhijānāti pana bhavaṁ gotamo evarūpaṁ yaññaṁ yajitvā vā yājetvā vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjitā”ti? “Abhijānāmahaṁ, brāhmaṇa, evarūpaṁ yaññaṁ yajitvā vā yājetvā vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjitā, ahaṁ tena samayena purohito brāhmaṇo ahosiṁ tassa yaññassa yājetā”ti. 22 5. Niccadānaanukulayañña “Atthi pana, bho gotama, añño yañño imāya tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti? “Atthi kho, brāhmaṇa, añño yañño imāya tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti. “Katamo pana so, bho gotama, yañño imāya tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti? “Yāni kho pana tāni, brāhmaṇa, niccadānāni anukulayaññāni sīlavante pabbajite uddissa diyyanti; ayaṁ kho, brāhmaṇa, yañño imāya tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti. 23 “Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo, yena taṁ niccadānaṁ anukulayaññaṁ imāya tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya appaṭṭhatarañca appasamārambhatarañca mahapphalatarañca mahānisaṁsatarañcā”ti? “Na kho, brāhmaṇa, evarūpaṁ yaññaṁ upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā. Taṁ kissa hetu? Dissanti hettha, brāhmaṇa, daṇḍappahārāpi galaggahāpi, tasmā evarūpaṁ yaññaṁ na upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā. Yāni kho pana tāni, brāhmaṇa, niccadānāni anukulayaññāni sīlavante pabbajite uddissa diyyanti; evarūpaṁ kho, brāhmaṇa, yaññaṁ upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā. Taṁ kissa hetu? Na hettha, brāhmaṇa, dissanti daṇḍappahārāpi galaggahāpi, tasmā evarūpaṁ yaññaṁ upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, hetu ayaṁ paccayo, yena taṁ niccadānaṁ anukulayaññaṁ imāya tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya appaṭṭhatarañca appasamārambhatarañca mahapphalatarañca mahānisaṁsatarañcā”ti. 24 “Atthi pana, bho gotama, añño yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti? “Atthi kho, brāhmaṇa, añño yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti. “Katamo pana so, bho gotama, yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti? “Yo kho, brāhmaṇa, cātuddisaṁ saṅghaṁ uddissa vihāraṁ karoti, ayaṁ kho, brāhmaṇa, yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti. 25 “Atthi pana, bho gotama, añño yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya 85 --- dn5 1:25 soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti? “Atthi kho, brāhmaṇa, añño yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti. “Katamo pana so, bho gotama, yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti? “Yo kho, brāhmaṇa, pasannacitto buddhaṁ saraṇaṁ gacchati, dhammaṁ saraṇaṁ gacchati, saṅghaṁ saraṇaṁ gacchati; ayaṁ kho, brāhmaṇa, yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti. 26 “Atthi pana, bho gotama, añño yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena imehi ca saraṇagamanehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti? “Atthi kho, brāhmaṇa, añño yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena imehi ca saraṇagamanehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti. “Katamo pana so, bho gotama, yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena imehi ca saraṇagamanehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti? “Yo kho, brāhmaṇa, pasannacitto sikkhāpadāni samādiyati—pāṇātipātā veramaṇiṁ, adinnādānā veramaṇiṁ, kāmesumicchācārā veramaṇiṁ, musāvādā veramaṇiṁ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiṁ. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena imehi ca saraṇagamanehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti. 27 “Atthi pana, bho gotama, añño yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena imehi ca saraṇagamanehi imehi ca sikkhāpadehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti? “Atthi kho, brāhmaṇa, añño yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena imehi ca saraṇagamanehi imehi ca sikkhāpadehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti. “Katamo pana so, bho gotama, yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena imehi ca saraṇagamanehi imehi ca sikkhāpadehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cā”ti? “Idha, brāhmaṇa, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho …pe… Evaṁ kho, brāhmaṇa, bhikkhu sīlasampanno hoti …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro ca …pe… Dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro cāti. …pe… Ñāṇadassanāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti … ayampi kho, brāhmaṇa, yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro ca …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. Ayampi kho, brāhmaṇa, yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṁsataro ca. Imāya ca, brāhmaṇa, yaññasampadāya aññā yaññasampadā 86 --- dn5 1:27 uttaritarā vā paṇītatarā vā natthī”ti. 28 6. Kūṭadantaupāsakattapaṭivedanā Evaṁ vutte, kūṭadanto brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. Esāhaṁ, bho gotama, satta ca usabhasatāni satta ca vacchatarasatāni satta ca vacchatarīsatāni satta ca ajasatāni satta ca urabbhasatāni muñcāmi, jīvitaṁ demi, haritāni ceva tiṇāni khādantu, sītāni ca pānīyāni pivantu, sīto ca nesaṁ vāto upavāyatū”ti. 29 7. Sotāpattiphalasacchikiriyā Atha kho bhagavā kūṭadantassa brāhmaṇassa anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ; kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi kūṭadantaṁ brāhmaṇaṁ kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi—dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva kūṭadantassa brāhmaṇassa tasmiññeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. 30 Atha kho kūṭadanto brāhmaṇo diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca: “adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho kūṭadanto brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho kūṭadanto brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake yaññavāṭe paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “kālo, bho gotama; niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena kūṭadantassa brāhmaṇassa yaññavāṭo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho kūṭadanto brāhmaṇo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho kūṭadanto brāhmaṇo bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho kūṭadantaṁ brāhmaṇaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Kūṭadantasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. dn1 0 Dīgha Nikāya 1 Brahmajālasutta |1| 1. Paribbājakakathā Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā antarā ca rājagahaṁ antarā ca nāḷandaṁ addhānamaggappaṭipanno hoti mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi. Suppiyopi kho paribbājako antarā ca rājagahaṁ antarā ca nāḷandaṁ addhānamaggappaṭipanno hoti saddhiṁ antevāsinā brahmadattena māṇavena. Tatra sudaṁ suppiyo paribbājako anekapariyāyena buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati; suppiyassa pana paribbājakassa antevāsī brahmadatto māṇavo anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsati. Itiha te ubho ācariyantevāsī aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti bhikkhusaṅghañca. Atha kho bhagavā ambalaṭṭhikāyaṁ rājāgārake ekarattivāsaṁ upagacchi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Suppiyopi kho paribbājako ambalaṭṭhikāyaṁ rājāgārake ekarattivāsaṁ upagacchi antevāsinā brahmadattena 87 --- dn1 1:1 māṇavena. Tatrapi sudaṁ suppiyo paribbājako anekapariyāyena buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati; suppiyassa pana paribbājakassa antevāsī brahmadatto māṇavo anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsati. Itiha te ubho ācariyantevāsī aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā viharanti. Atha kho sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhitānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayaṁ saṅkhiyadhammo udapādi: “acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso, yāvañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sattānaṁ nānādhimuttikatā suppaṭividitā. Ayañhi suppiyo paribbājako anekapariyāyena buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati; suppiyassa pana paribbājakassa antevāsī brahmadatto māṇavo anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsati. Itihame ubho ācariyantevāsī aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti bhikkhusaṅghañcā”ti. Atha kho bhagavā tesaṁ bhikkhūnaṁ imaṁ saṅkhiyadhammaṁ viditvā yena maṇḍalamāḷo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā sannipatitā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? Evaṁ vutte, te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, amhākaṁ rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhitānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayaṁ saṅkhiyadhammo udapādi: ‘acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso, yāvañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sattānaṁ nānādhimuttikatā suppaṭividitā. Ayañhi suppiyo paribbājako anekapariyāyena buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati; suppiyassa pana paribbājakassa antevāsī brahmadatto māṇavo anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsati. Itihame ubho ācariyantevāsī aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti bhikkhusaṅghañcā’ti. Ayaṁ kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto”ti. “Mamaṁ vā, bhikkhave, pare avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, saṅghassa vā avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra tumhehi na āghāto na appaccayo na cetaso anabhiraddhi karaṇīyā. Mamaṁ vā, bhikkhave, pare avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, saṅghassa vā avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra ce tumhe assatha kupitā vā anattamanā vā, tumhaṁ yevassa tena antarāyo. Mamaṁ vā, bhikkhave, pare avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, saṅghassa vā avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra ce tumhe assatha kupitā vā anattamanā vā, api nu tumhe paresaṁ subhāsitaṁ dubbhāsitaṁ ājāneyyāthā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Mamaṁ vā, bhikkhave, pare avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, saṅghassa vā avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra tumhehi abhūtaṁ abhūtato nibbeṭhetabbaṁ: ‘itipetaṁ abhūtaṁ, itipetaṁ atacchaṁ, natthi cetaṁ amhesu, na ca panetaṁ amhesu saṁvijjatī’ti. Mamaṁ vā, bhikkhave, pare vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, saṅghassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra tumhehi na ānando na somanassaṁ na cetaso uppilāvitattaṁ karaṇīyaṁ. Mamaṁ vā, bhikkhave, pare vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, saṅghassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra ce tumhe assatha ānandino sumanā uppilāvitā tumhaṁ yevassa tena antarāyo. Mamaṁ vā, bhikkhave, pare vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, saṅghassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra tumhehi bhūtaṁ bhūtato paṭijānitabbaṁ: ‘itipetaṁ bhūtaṁ, itipetaṁ tacchaṁ, atthi cetaṁ amhesu, saṁvijjati ca panetaṁ amhesū’ti. 2. Sīla 2.1. Cūḷasīla Appamattakaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, oramattakaṁ sīlamattakaṁ, yena puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. Katamañca taṁ, bhikkhave, appamattakaṁ oramattakaṁ sīlamattakaṁ, yena puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya? ‘Pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā 88 --- dn1 1:1 paṭivirato samaṇo gotamo nihitadaṇḍo, nihitasattho, lajjī, dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharatī’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato samaṇo gotamo dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharatī’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī samaṇo gotamo ārācārī virato methunā gāmadhammā’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato samaṇo gotamo saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassā’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato samaṇo gotamo, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā, sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato samaṇo gotamo, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato samaṇo gotamo kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitan’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave …pe…. ‘Ekabhattiko samaṇo gotamo rattūparato virato vikālabhojanā …. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato samaṇo gotamo …. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato samaṇo gotamo …. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato samaṇo gotamo …. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo …. Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo …. Āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo …. Itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo …. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo …. Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo …. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo …. Hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo …. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo …. Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato samaṇo gotamo …. Kayavikkayā paṭivirato samaṇo gotamo …. Tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato samaṇo gotamo …. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato samaṇo gotamo …. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. Cūḷasīlaṁ niṭṭhitaṁ. 2.2. Majjhimasīla ‘Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ bījagāmabhūtagāmasamārambhaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—mūlabījaṁ khandhabījaṁ phaḷubījaṁ aggabījaṁ bījabījameva pañcamaṁ; iti evarūpā bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ sannidhikāraparibhogaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—annasannidhiṁ pānasannidhiṁ vatthasannidhiṁ yānasannidhiṁ sayanasannidhiṁ gandhasannidhiṁ āmisasannidhiṁ iti vā iti evarūpā sannidhikāraparibhogā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ visūkadassanaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—naccaṁ gītaṁ vāditaṁ pekkhaṁ akkhānaṁ pāṇissaraṁ vetāḷaṁ kumbhathūṇaṁ sobhanakaṁ caṇḍālaṁ vaṁsaṁ dhovanaṁ hatthiyuddhaṁ assayuddhaṁ mahiṁsayuddhaṁ usabhayuddhaṁ ajayuddhaṁ meṇḍayuddhaṁ 89 --- dn1 1:1 kukkuṭayuddhaṁ vaṭṭakayuddhaṁ daṇḍayuddhaṁ muṭṭhiyuddhaṁ nibbuddhaṁ uyyodhikaṁ balaggaṁ senābyūhaṁ anīkadassanaṁ iti vā iti evarūpā visūkadassanā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ jūtappamādaṭṭhānānuyogaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—aṭṭhapadaṁ dasapadaṁ ākāsaṁ parihārapathaṁ santikaṁ khalikaṁ ghaṭikaṁ salākahatthaṁ akkhaṁ paṅgacīraṁ vaṅkakaṁ mokkhacikaṁ ciṅgulikaṁ pattāḷhakaṁ rathakaṁ dhanukaṁ akkharikaṁ manesikaṁ yathāvajjaṁ iti vā iti evarūpā jūtappamādaṭṭhānānuyogā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—āsandiṁ pallaṅkaṁ gonakaṁ cittakaṁ paṭikaṁ paṭalikaṁ tūlikaṁ vikatikaṁ uddalomiṁ ekantalomiṁ kaṭṭissaṁ koseyyaṁ kuttakaṁ hatthattharaṁ assattharaṁ rathattharaṁ ajinappaveṇiṁ kadalimigapavarapaccattharaṇaṁ sauttaracchadaṁ ubhatolohitakūpadhānaṁ iti vā iti evarūpā uccāsayanamahāsayanā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—ucchādanaṁ parimaddanaṁ nhāpanaṁ sambāhanaṁ ādāsaṁ añjanaṁ mālāgandhavilepanaṁ mukhacuṇṇaṁ mukhalepanaṁ hatthabandhaṁ sikhābandhaṁ daṇḍaṁ nāḷikaṁ asiṁ chattaṁ citrupāhanaṁ uṇhīsaṁ maṇiṁ vālabījaniṁ odātāni vatthāni dīghadasāni iti vā iti evarūpā maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā iti evarūpāya tiracchānakathāya paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ viggāhikakathaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi, micchā paṭipanno tvamasi, ahamasmi sammā paṭipanno, sahitaṁ me, asahitaṁ te, purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṁ pure avaca, adhiciṇṇaṁ te viparāvattaṁ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosīti iti vā iti evarūpāya viggāhikakathāya paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ dūteyyapahiṇagamanānuyogaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—raññaṁ, rājamahāmattānaṁ, khattiyānaṁ, brāhmaṇānaṁ, gahapatikānaṁ, kumārānaṁ “idha gaccha, amutrāgaccha, idaṁ hara, amutra idaṁ āharā”ti iti vā iti evarūpā dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti, lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca, lābhena lābhaṁ nijigīsitāro ca iti evarūpā kuhanalapanā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. Majjhimasīlaṁ niṭṭhitaṁ. 2.3. Mahāsīla ‘Yathā vā paneke bhonto 90 --- dn1 1:1 samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti, seyyathidaṁ—aṅgaṁ nimittaṁ uppātaṁ supinaṁ lakkhaṇaṁ mūsikacchinnaṁ aggihomaṁ dabbihomaṁ thusahomaṁ kaṇahomaṁ taṇḍulahomaṁ sappihomaṁ telahomaṁ mukhahomaṁ lohitahomaṁ aṅgavijjā vatthuvijjā khattavijjā sivavijjā bhūtavijjā bhūrivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā sakuṇavijjā vāyasavijjā pakkajjhānaṁ saraparittāṇaṁ migacakkaṁ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti, seyyathidaṁ—maṇilakkhaṇaṁ vatthalakkhaṇaṁ daṇḍalakkhaṇaṁ satthalakkhaṇaṁ asilakkhaṇaṁ usulakkhaṇaṁ dhanulakkhaṇaṁ āvudhalakkhaṇaṁ itthilakkhaṇaṁ purisalakkhaṇaṁ kumāralakkhaṇaṁ kumārilakkhaṇaṁ dāsalakkhaṇaṁ dāsilakkhaṇaṁ hatthilakkhaṇaṁ assalakkhaṇaṁ mahiṁsalakkhaṇaṁ usabhalakkhaṇaṁ golakkhaṇaṁ ajalakkhaṇaṁ meṇḍalakkhaṇaṁ kukkuṭalakkhaṇaṁ vaṭṭakalakkhaṇaṁ godhālakkhaṇaṁ kaṇṇikālakkhaṇaṁ kacchapalakkhaṇaṁ migalakkhaṇaṁ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti, seyyathidaṁ—raññaṁ niyyānaṁ bhavissati, raññaṁ aniyyānaṁ bhavissati, abbhantarānaṁ raññaṁ upayānaṁ bhavissati, bāhirānaṁ raññaṁ apayānaṁ bhavissati, bāhirānaṁ raññaṁ upayānaṁ bhavissati, abbhantarānaṁ raññaṁ apayānaṁ bhavissati, abbhantarānaṁ raññaṁ jayo bhavissati, bāhirānaṁ raññaṁ parājayo bhavissati, bāhirānaṁ raññaṁ jayo bhavissati, abbhantarānaṁ raññaṁ parājayo bhavissati, iti imassa jayo bhavissati, imassa parājayo bhavissati iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti, seyyathidaṁ—candaggāho bhavissati, sūriyaggāho bhavissati, nakkhattaggāho bhavissati, candimasūriyānaṁ pathagamanaṁ bhavissati, candimasūriyānaṁ uppathagamanaṁ bhavissati, nakkhattānaṁ pathagamanaṁ bhavissati, nakkhattānaṁ uppathagamanaṁ bhavissati, ukkāpāto bhavissati, disāḍāho bhavissati, bhūmicālo bhavissati, devadudrabhi bhavissati, candimasūriyanakkhattānaṁ uggamanaṁ ogamanaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ bhavissati, evaṁvipāko candaggāho bhavissati, evaṁvipāko sūriyaggāho bhavissati, evaṁvipāko nakkhattaggāho bhavissati, evaṁvipākaṁ candimasūriyānaṁ pathagamanaṁ bhavissati, evaṁvipākaṁ candimasūriyānaṁ uppathagamanaṁ bhavissati, evaṁvipākaṁ nakkhattānaṁ pathagamanaṁ bhavissati, evaṁvipākaṁ nakkhattānaṁ uppathagamanaṁ bhavissati, evaṁvipāko ukkāpāto bhavissati, evaṁvipāko disāḍāho bhavissati, evaṁvipāko bhūmicālo bhavissati, evaṁvipāko devadudrabhi bhavissati, evaṁvipākaṁ candimasūriyanakkhattānaṁ uggamanaṁ ogamanaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ bhavissati iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti, seyyathidaṁ—suvuṭṭhikā bhavissati, dubbuṭṭhikā bhavissati, subhikkhaṁ bhavissati, dubbhikkhaṁ bhavissati, khemaṁ bhavissati, bhayaṁ bhavissati, rogo bhavissati, ārogyaṁ bhavissati, muddā, gaṇanā, saṅkhānaṁ, kāveyyaṁ, lokāyataṁ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni 91 --- dn1 1:1 bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti, seyyathidaṁ—āvāhanaṁ vivāhanaṁ saṁvaraṇaṁ vivaraṇaṁ saṅkiraṇaṁ vikiraṇaṁ subhagakaraṇaṁ dubbhagakaraṇaṁ viruddhagabbhakaraṇaṁ jivhānibandhanaṁ hanusaṁhananaṁ hatthābhijappanaṁ hanujappanaṁ kaṇṇajappanaṁ ādāsapañhaṁ kumārikapañhaṁ devapañhaṁ ādiccupaṭṭhānaṁ mahatupaṭṭhānaṁ abbhujjalanaṁ sirivhāyanaṁ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ‘Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti, seyyathidaṁ—santikammaṁ paṇidhikammaṁ bhūtakammaṁ bhūrikammaṁ vassakammaṁ vossakammaṁ vatthukammaṁ vatthuparikammaṁ ācamanaṁ nhāpanaṁ juhanaṁ vamanaṁ virecanaṁ uddhaṁvirecanaṁ adhovirecanaṁ sīsavirecanaṁ kaṇṇatelaṁ nettatappanaṁ natthukammaṁ añjanaṁ paccañjanaṁ sālākiyaṁ sallakattiyaṁ dārakatikicchā mūlabhesajjānaṁ anuppadānaṁ osadhīnaṁ paṭimokkho iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo gotamo’ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. Idaṁ kho, bhikkhave, appamattakaṁ oramattakaṁ sīlamattakaṁ, yena puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. Mahāsīlaṁ niṭṭhitaṁ. 3. Diṭṭhi 3.1. Pubbantakappika Atthi, bhikkhave, aññeva dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā, ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ. Katame ca te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā, ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ? Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino, pubbantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi. Te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi? 3.1.1. Sassatavāda Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sassatavādā, sassataṁ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi. Te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte (…) anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekānipi jātisatāni anekānipi jātisahassāni anekānipi jātisatasahassāni: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. So evamāha: ‘sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito; te ca sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti, atthi tveva sassatisamaṁ. Taṁ kissa hetu? Ahañhi ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusāmi, yathāsamāhite citte anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. Seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekānipi jātisatāni anekānipi jātisahassāni anekānipi jātisatasahassāni: “amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto 92 --- dn1 1:1 evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno”ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. Imināmahaṁ etaṁ jānāmi: “yathā sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito; te ca sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti, atthi tveva sassatisaman”’ti. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññapenti. Dutiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññapenti? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathidaṁ—ekampi saṁvaṭṭavivaṭṭaṁ dvepi saṁvaṭṭavivaṭṭāni tīṇipi saṁvaṭṭavivaṭṭāni cattāripi saṁvaṭṭavivaṭṭāni pañcapi saṁvaṭṭavivaṭṭāni dasapi saṁvaṭṭavivaṭṭāni: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. So evamāha: ‘sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito; te ca sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti, atthi tveva sassatisamaṁ. Taṁ kissa hetu? Ahañhi ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusāmi yathāsamāhite citte anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. Seyyathidaṁ—ekampi saṁvaṭṭavivaṭṭaṁ dvepi saṁvaṭṭavivaṭṭāni tīṇipi saṁvaṭṭavivaṭṭāni cattāripi saṁvaṭṭavivaṭṭāni pañcapi saṁvaṭṭavivaṭṭāni dasapi saṁvaṭṭavivaṭṭāni: “amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno”ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. Imināmahaṁ etaṁ jānāmi: “yathā sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito, te ca sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti, atthi tveva sassatisaman”’ti. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññapenti. Tatiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññapenti? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathidaṁ—dasapi saṁvaṭṭavivaṭṭāni vīsampi saṁvaṭṭavivaṭṭāni tiṁsampi saṁvaṭṭavivaṭṭāni cattālīsampi saṁvaṭṭavivaṭṭāni: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. So evamāha: ‘sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito; te ca sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti, atthi tveva sassatisamaṁ. Taṁ kissa hetu? Ahañhi ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusāmi, yathāsamāhite citte anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. Seyyathidaṁ—dasapi saṁvaṭṭavivaṭṭāni vīsampi saṁvaṭṭavivaṭṭāni tiṁsampi saṁvaṭṭavivaṭṭāni cattālīsampi saṁvaṭṭavivaṭṭāni: “amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so 93 --- dn1 1:1 tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno”ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. Imināmahaṁ etaṁ jānāmi: “yathā sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito, te ca sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti, atthi tveva sassatisaman”’ti. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññapenti. Catutthe ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññapenti? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā takkī hoti vīmaṁsī, so takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayaṁ paṭibhānaṁ evamāha: ‘sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito; te ca sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti, atthi tveva sassatisaman’ti. Idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññapenti. Imehi kho te, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññapenti, sabbe te imeheva catūhi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena; natthi ito bahiddhā. Tayidaṁ, bhikkhave, tathāgato pajānāti: ‘ime diṭṭhiṭṭhānā evaṅgahitā evaṁparāmaṭṭhā evaṅgatikā bhavanti evaṁabhisamparāyā’ti, tañca tathāgato pajānāti, tato ca uttaritaraṁ pajānāti; tañca pajānanaṁ na parāmasati, aparāmasato cassa paccattaññeva nibbuti viditā. Vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto, bhikkhave, tathāgato. Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā, ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ. Paṭhamabhāṇavāro. 2 3.1.2. Ekaccasassatavāda Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi. Te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi? Hoti kho so, bhikkhave, samayo, yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṁ loko saṁvaṭṭati. Saṁvaṭṭamāne loke yebhuyyena sattā ābhassarasaṁvattanikā honti. Te tattha honti manomayā pītibhakkhā sayaṁpabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino, ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhanti. Hoti kho so, bhikkhave, samayo, yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṁ loko vivaṭṭati. Vivaṭṭamāne loke suññaṁ brahmavimānaṁ pātubhavati. Atha kho aññataro satto āyukkhayā vā puññakkhayā vā ābhassarakāyā cavitvā suññaṁ brahmavimānaṁ upapajjati. So tattha hoti manomayo pītibhakkho sayampabho antalikkhacaro subhaṭṭhāyī, ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhati. Tassa tattha ekakassa dīgharattaṁ nivusitattā anabhirati paritassanā uppajjati: ‘aho vata aññepi sattā itthattaṁ āgaccheyyun’ti. Atha aññepi sattā āyukkhayā vā puññakkhayā vā ābhassarakāyā cavitvā brahmavimānaṁ upapajjanti tassa sattassa sahabyataṁ. Tepi tattha honti manomayā pītibhakkhā sayaṁpabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino, ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhanti. Tatra, bhikkhave, yo so satto paṭhamaṁ upapanno tassa evaṁ hoti: ‘ahamasmi brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānaṁ. Mayā ime sattā nimmitā. Taṁ kissa hetu? Mamañhi pubbe etadahosi: “aho vata aññepi sattā itthattaṁ āgaccheyyun”ti. Iti mama ca manopaṇidhi, ime ca sattā itthattaṁ āgatā’ti. Yepi te sattā pacchā upapannā, tesampi evaṁ hoti: ‘ayaṁ kho bhavaṁ brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānaṁ. Iminā mayaṁ bhotā brahmunā nimmitā. Taṁ kissa hetu? Imañhi 94 --- dn1 1:2 mayaṁ addasāma idha paṭhamaṁ upapannaṁ, mayaṁ panamha pacchā upapannā’ti. Tatra, bhikkhave, yo so satto paṭhamaṁ upapanno, so dīghāyukataro ca hoti vaṇṇavantataro ca mahesakkhataro ca. Ye pana te sattā pacchā upapannā, te appāyukatarā ca honti dubbaṇṇatarā ca appesakkhatarā ca. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati, yaṁ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṁ āgacchati. Itthattaṁ āgato samāno agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte taṁ pubbenivāsaṁ anussarati, tato paraṁ nānussarati. So evamāha: ‘yo kho so bhavaṁ brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānaṁ, yena mayaṁ bhotā brahmunā nimmitā, so nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. Ye pana mayaṁ ahumhā tena bhotā brahmunā nimmitā, te mayaṁ aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaṁ āgatā’ti. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññapenti. Dutiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññapenti? Santi, bhikkhave, khiḍḍāpadosikā nāma devā, te ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā viharanti. Tesaṁ ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṁ viharataṁ sati sammussati. Satiyā sammosā te devā tamhā kāyā cavanti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṁ āgacchati. Itthattaṁ āgato samāno agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte taṁ pubbenivāsaṁ anussarati, tato paraṁ nānussarati. So evamāha: ‘ye kho te bhonto devā na khiḍḍāpadosikā, te na ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā viharanti. Tesaṁ na ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṁ viharataṁ sati na sammussati. Satiyā asammosā te devā tamhā kāyā na cavanti; niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassanti. Ye pana mayaṁ ahumhā khiḍḍāpadosikā, te mayaṁ ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā viharimhā. Tesaṁ no ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṁ viharataṁ sati sammussati. Satiyā sammosā evaṁ mayaṁ tamhā kāyā cutā aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaṁ āgatā’ti. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññapenti. Tatiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññapenti? Santi, bhikkhave, manopadosikā nāma devā, te ativelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyanti. Te ativelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyantā aññamaññamhi cittāni padūsenti. Te aññamaññaṁ paduṭṭhacittā kilantakāyā kilantacittā. Te devā tamhā kāyā cavanti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṁ āgacchati. Itthattaṁ āgato samāno agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte taṁ pubbenivāsaṁ anussarati, tato paraṁ nānussarati. So evamāha: ‘ye kho te bhonto devā na manopadosikā, te nātivelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyanti. Te nātivelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyantā aññamaññamhi cittāni nappadūsenti. Te aññamaññaṁ appaduṭṭhacittā akilantakāyā akilantacittā. Te devā tamhā kāyā na cavanti, niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassanti. Ye pana mayaṁ ahumhā manopadosikā, te mayaṁ ativelaṁ aññamaññaṁ 95 --- dn1 1:2 upanijjhāyimhā. Te mayaṁ ativelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyantā aññamaññamhi cittāni padūsimhā, te mayaṁ aññamaññaṁ paduṭṭhacittā kilantakāyā kilantacittā. Evaṁ mayaṁ tamhā kāyā cutā aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaṁ āgatā’ti. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññapenti. Catutthe ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññapenti? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā takkī hoti vīmaṁsī. So takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānaṁ evamāha: ‘yaṁ kho idaṁ vuccati cakkhuṁ itipi sotaṁ itipi ghānaṁ itipi jivhā itipi kāyo itipi, ayaṁ attā anicco addhuvo asassato vipariṇāmadhammo. Yañca kho idaṁ vuccati cittanti vā manoti vā viññāṇanti vā ayaṁ attā nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī’ti. Idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññapenti. Imehi kho te, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññapenti, sabbe te imeheva catūhi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena; natthi ito bahiddhā. Tayidaṁ, bhikkhave, tathāgato pajānāti: ‘ime diṭṭhiṭṭhānā evaṅgahitā evaṁparāmaṭṭhā evaṅgatikā bhavanti evaṁabhisamparāyā’ti. Tañca tathāgato pajānāti, tato ca uttaritaraṁ pajānāti, tañca pajānanaṁ na parāmasati, aparāmasato cassa paccattaññeva nibbuti viditā. Vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto, bhikkhave, tathāgato. Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā, ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ. 3.1.3. Antānantavāda Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññapenti catūhi vatthūhi. Te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha antānantikā antānantaṁ lokassa paññapenti catūhi vatthūhi? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte antasaññī lokasmiṁ viharati. So evamāha: ‘antavā ayaṁ loko parivaṭumo. Taṁ kissa hetu? Ahañhi ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusāmi, yathāsamāhite citte antasaññī lokasmiṁ viharāmi. Imināmahaṁ etaṁ jānāmi: “yathā antavā ayaṁ loko parivaṭumo”’ti. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññapenti. Dutiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha antānantikā antānantaṁ lokassa paññapenti? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte anantasaññī lokasmiṁ viharati. So evamāha: ‘ananto ayaṁ loko apariyanto. Ye te samaṇabrāhmaṇā evamāhaṁsu: “antavā ayaṁ loko parivaṭumo”ti, tesaṁ musā. Ananto ayaṁ loko apariyanto. Taṁ kissa hetu? Ahañhi ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusāmi, yathāsamāhite citte anantasaññī lokasmiṁ viharāmi. Imināmahaṁ etaṁ jānāmi: “yathā ananto ayaṁ loko apariyanto”’ti. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññapenti. Tatiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha antānantikā antānantaṁ lokassa paññapenti? 96 --- dn1 1:2 Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte uddhamadho antasaññī lokasmiṁ viharati, tiriyaṁ anantasaññī. So evamāha: ‘antavā ca ayaṁ loko ananto ca. Ye te samaṇabrāhmaṇā evamāhaṁsu: “antavā ayaṁ loko parivaṭumo”ti, tesaṁ musā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā evamāhaṁsu: “ananto ayaṁ loko apariyanto”ti, tesampi musā. Antavā ca ayaṁ loko ananto ca. Taṁ kissa hetu? Ahañhi ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusāmi, yathāsamāhite citte uddhamadho antasaññī lokasmiṁ viharāmi, tiriyaṁ anantasaññī. Imināmahaṁ etaṁ jānāmi: “yathā antavā ca ayaṁ loko ananto cā”’ti. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññapenti. Catutthe ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha antānantikā antānantaṁ lokassa paññapenti? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā takkī hoti vīmaṁsī. So takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānaṁ evamāha: ‘nevāyaṁ loko antavā, na panānanto. Ye te samaṇabrāhmaṇā evamāhaṁsu: “antavā ayaṁ loko parivaṭumo”ti, tesaṁ musā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā evamāhaṁsu: “ananto ayaṁ loko apariyanto”ti, tesampi musā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā evamāhaṁsu: “antavā ca ayaṁ loko ananto cā”ti, tesampi musā. Nevāyaṁ loko antavā, na panānanto’ti. Idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññapenti. Imehi kho te, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññapenti catūhi vatthūhi. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā antānantikā antānantaṁ lokassa paññapenti, sabbe te imeheva catūhi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena; natthi ito bahiddhā. Tayidaṁ, bhikkhave, tathāgato pajānāti: ‘ime diṭṭhiṭṭhānā evaṅgahitā evaṁparāmaṭṭhā evaṅgatikā bhavanti evaṁabhisamparāyā’ti. Tañca tathāgato pajānāti, tato ca uttaritaraṁ pajānāti, tañca pajānanaṁ na parāmasati, aparāmasato cassa paccattaññeva nibbuti viditā. Vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto, bhikkhave, tathāgato. Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā, ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ. 3.1.4. Amarāvikkhepavāda Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā, tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ catūhi vatthūhi. Te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ catūhi vatthūhi? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ‘idaṁ kusalan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ‘idaṁ akusalan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho “idaṁ kusalan”ti yathābhūtaṁ nappajānāmi, “idaṁ akusalan”ti yathābhūtaṁ nappajānāmi. Ahañce kho pana “idaṁ kusalan”ti yathābhūtaṁ appajānanto, “idaṁ akusalan”ti yathābhūtaṁ appajānanto, “idaṁ kusalan”ti vā byākareyyaṁ, “idaṁ akusalan”ti vā byākareyyaṁ, taṁ mamassa musā. Yaṁ mamassa musā, so mamassa vighāto. Yo mamassa vighāto so mamassa antarāyo’ti. Iti so musāvādabhayā musāvādaparijegucchā nevidaṁ kusalanti byākaroti, na panidaṁ akusalanti byākaroti, tattha tattha pañhaṁ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṁ āpajjati amarāvikkhepaṁ: ‘evantipi me no; tathātipi me no; aññathātipi me no; notipi me no; no notipi me no’ti. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ. Dutiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā 97 --- dn1 1:2 brāhmaṇo vā ‘idaṁ kusalan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ‘idaṁ akusalan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho “idaṁ kusalan”ti yathābhūtaṁ nappajānāmi, “idaṁ akusalan”ti yathābhūtaṁ nappajānāmi. Ahañce kho pana “idaṁ kusalan”ti yathābhūtaṁ appajānanto, “idaṁ akusalan”ti yathābhūtaṁ appajānanto, “idaṁ kusalan”ti vā byākareyyaṁ, “idaṁ akusalan”ti vā byākareyyaṁ, tattha me assa chando vā rāgo vā doso vā paṭigho vā. Yattha me assa chando vā rāgo vā doso vā paṭigho vā, taṁ mamassa upādānaṁ. Yaṁ mamassa upādānaṁ, so mamassa vighāto. Yo mamassa vighāto, so mamassa antarāyo’ti. Iti so upādānabhayā upādānaparijegucchā nevidaṁ kusalanti byākaroti, na panidaṁ akusalanti byākaroti, tattha tattha pañhaṁ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṁ āpajjati amarāvikkhepaṁ: ‘evantipi me no; tathātipi me no; aññathātipi me no; notipi me no; no notipi me no’ti. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ. Tatiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ‘idaṁ kusalan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ‘idaṁ akusalan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho “idaṁ kusalan”ti yathābhūtaṁ nappajānāmi, “idaṁ akusalan”ti yathābhūtaṁ nappajānāmi. Ahañce kho pana “idaṁ kusalan”ti yathābhūtaṁ appajānanto “idaṁ akusalan”ti yathābhūtaṁ appajānanto “idaṁ kusalan”ti vā byākareyyaṁ, “idaṁ akusalan”ti vā byākareyyaṁ; santi hi kho samaṇabrāhmaṇā paṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā, te bhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te maṁ tattha samanuyuñjeyyuṁ samanugāheyyuṁ samanubhāseyyuṁ. Ye maṁ tattha samanuyuñjeyyuṁ samanugāheyyuṁ samanubhāseyyuṁ, tesāhaṁ na sampāyeyyaṁ. Yesāhaṁ na sampāyeyyaṁ, so mamassa vighāto. Yo mamassa vighāto, so mamassa antarāyo’ti. Iti so anuyogabhayā anuyogaparijegucchā nevidaṁ kusalanti byākaroti, na panidaṁ akusalanti byākaroti, tattha tattha pañhaṁ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṁ āpajjati amarāvikkhepaṁ: ‘evantipi me no; tathātipi me no; aññathātipi me no; notipi me no; no notipi me no’ti. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ. Catutthe ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā mando hoti momūho. So mandattā momūhattā tattha tattha pañhaṁ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṁ āpajjati amarāvikkhepaṁ: ‘atthi paro loko’ti iti ce maṁ pucchasi, ‘atthi paro loko’ti iti ce me assa, ‘atthi paro loko’ti iti te naṁ byākareyyaṁ, ‘evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no’ti. ‘Natthi paro loko …pe… ‘atthi ca natthi ca paro loko …pe… ‘nevatthi na natthi paro loko …pe… ‘atthi sattā opapātikā …pe… ‘natthi sattā opapātikā …pe… ‘atthi ca natthi ca sattā opapātikā …pe… ‘nevatthi na natthi sattā opapātikā …pe… ‘atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko …pe… ‘natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko …pe… ‘atthi ca natthi ca sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko …pe… ‘nevatthi na natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko …pe… ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā …pe… ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā …pe… ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti ce maṁ pucchasi, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti ce me assa, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti te naṁ byākareyyaṁ, ‘evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no’ti. Idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā 98 --- dn1 1:2 vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ. Imehi kho te, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ catūhi vatthūhi. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ, sabbe te imeheva catūhi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena, natthi ito bahiddhā … pe… yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ. 3.1.5. Adhiccasamuppannavāda Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññapenti dvīhi vatthūhi. Te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññapenti dvīhi vatthūhi? Santi, bhikkhave, asaññasattā nāma devā. Saññuppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavanti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati, yaṁ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṁ āgacchati. Itthattaṁ āgato samāno agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte saññuppādaṁ anussarati, tato paraṁ nānussarati. So evamāha: ‘adhiccasamuppanno attā ca loko ca. Taṁ kissa hetu? Ahañhi pubbe nāhosiṁ, somhi etarahi ahutvā santatāya pariṇato’ti. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññapenti. Dutiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññapenti? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā takkī hoti vīmaṁsī. So takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānaṁ evamāha: ‘adhiccasamuppanno attā ca loko cā’ti. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ ṭhānaṁ, yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññapenti. Imehi kho te, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññapenti dvīhi vatthūhi. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññapenti, sabbe te imeheva dvīhi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena, natthi ito bahiddhā … pe… yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ. Imehi kho te, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantamārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti, sabbe te imeheva aṭṭhārasahi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena, natthi ito bahiddhā. Tayidaṁ, bhikkhave, tathāgato pajānāti: ‘ime diṭṭhiṭṭhānā evaṅgahitā evaṁparāmaṭṭhā evaṅgatikā bhavanti evaṁabhisamparāyā’ti. Tañca tathāgato pajānāti, tato ca uttaritaraṁ pajānāti, tañca pajānanaṁ na parāmasati, aparāmasato cassa paccattaññeva nibbuti viditā. Vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto, bhikkhave, tathāgato. Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā, ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ. Dutiyabhāṇavāro. 3.2. Aparantakappika Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino, aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti catucattārīsāya vatthūhi. Te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti catucattārīsāya vatthūhi? 3.2.1. Saññīvāda Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā saññīvādā uddhamāghātanaṁ saññiṁ attānaṁ paññapenti soḷasahi vatthūhi. Te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha uddhamāghātanikā 99 --- dn1 1:2 saññīvādā uddhamāghātanaṁ saññiṁ attānaṁ paññapenti soḷasahi vatthūhi? ‘Rūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā saññī’ti naṁ paññapenti. ‘Arūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā saññī’ti naṁ paññapenti. ‘Rūpī ca arūpī ca attā hoti …pe…. ‘Nevarūpī nārūpī attā hoti …. ‘Antavā attā hoti …. ‘Anantavā attā hoti …. ‘Antavā ca anantavā ca attā hoti …. ‘Nevantavā nānantavā attā hoti …. ‘Ekattasaññī attā hoti …. ‘Nānattasaññī attā hoti …. ‘Parittasaññī attā hoti …. ‘Appamāṇasaññī attā hoti …. ‘Ekantasukhī attā hoti …. ‘Ekantadukkhī attā hoti …. ‘Sukhadukkhī attā hoti …. ‘Adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā saññī’ti naṁ paññapenti. Imehi kho te, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā saññīvādā uddhamāghātanaṁ saññiṁ attānaṁ paññapenti soḷasahi vatthūhi. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā uddhamāghātanikā saññīvādā uddhamāghātanaṁ saññiṁ attānaṁ paññapenti, sabbe te imeheva soḷasahi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena, natthi ito bahiddhā … pe… yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ. 3 3.2.2. Asaññīvāda Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā asaññīvādā uddhamāghātanaṁ asaññiṁ attānaṁ paññapenti aṭṭhahi vatthūhi. Te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha uddhamāghātanikā asaññīvādā uddhamāghātanaṁ asaññiṁ attānaṁ paññapenti aṭṭhahi vatthūhi? ‘Rūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā asaññī’ti naṁ paññapenti. ‘Arūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā asaññī’ti naṁ paññapenti. ‘Rūpī ca arūpī ca attā hoti …pe…. ‘Nevarūpī nārūpī attā hoti …. ‘Antavā attā hoti …. ‘Anantavā attā hoti …. ‘Antavā ca anantavā ca attā hoti …. ‘Nevantavā nānantavā attā hoti arogo paraṁ maraṇā asaññī’ti naṁ paññapenti. Imehi kho te, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā asaññīvādā uddhamāghātanaṁ asaññiṁ attānaṁ paññapenti aṭṭhahi vatthūhi. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā uddhamāghātanikā asaññīvādā uddhamāghātanaṁ asaññiṁ attānaṁ paññapenti, sabbe te imeheva aṭṭhahi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena, natthi ito bahiddhā … pe… yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ. 3.2.3. Nevasaññīnāsaññīvāda Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā nevasaññīnāsaññīvādā, uddhamāghātanaṁ nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti aṭṭhahi vatthūhi. Te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha uddhamāghātanikā nevasaññīnāsaññīvādā uddhamāghātanaṁ nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti aṭṭhahi vatthūhi? ‘Rūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā nevasaññīnāsaññī’ti naṁ paññapenti. ‘Arūpī attā hoti …pe…. ‘Rūpī ca arūpī ca attā hoti …. ‘Nevarūpī nārūpī attā hoti …. ‘Antavā attā hoti …. ‘Anantavā attā hoti …. ‘Antavā ca anantavā ca attā hoti …. ‘Nevantavā nānantavā attā hoti arogo paraṁ maraṇā nevasaññīnāsaññī’ti naṁ paññapenti. Imehi kho te, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā nevasaññīnāsaññīvādā uddhamāghātanaṁ nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti aṭṭhahi vatthūhi. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā uddhamāghātanikā nevasaññīnāsaññīvādā uddhamāghātanaṁ nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti, sabbe te imeheva aṭṭhahi vatthūhi … pe… yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ. 3.2.4. Ucchedavāda Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti sattahi vatthūhi. Te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha ucchedavādā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti sattahi vatthūhi? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhi: ‘yato kho, bho, ayaṁ attā rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā, ettāvatā kho, bho, ayaṁ attā sammā samucchinno hotī’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti. Tamañño evamāha: ‘atthi kho, bho, eso attā, yaṁ tvaṁ vadesi, neso natthīti vadāmi; no ca kho, bho, ayaṁ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho, bho, añño attā dibbo rūpī kāmāvacaro kabaḷīkārāhārabhakkho. Taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi. 100 --- dn1 1:3 Tamahaṁ jānāmi passāmi. So kho, bho, attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā, ettāvatā kho, bho, ayaṁ attā sammā samucchinno hotī’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti. Tamañño evamāha: ‘atthi kho, bho, eso attā, yaṁ tvaṁ vadesi, neso natthīti vadāmi; no ca kho, bho, ayaṁ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho, bho, añño attā dibbo rūpī manomayo sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo. Taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi. Tamahaṁ jānāmi passāmi. So kho, bho, attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā, ettāvatā kho, bho, ayaṁ attā sammā samucchinno hotī’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti. Tamañño evamāha: ‘atthi kho, bho, eso attā, yaṁ tvaṁ vadesi, neso natthīti vadāmi; no ca kho, bho, ayaṁ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho, bho, añño attā sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā “ananto ākāso”ti ākāsānañcāyatanūpago. Taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi. Tamahaṁ jānāmi passāmi. So kho, bho, attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā, ettāvatā kho, bho, ayaṁ attā sammā samucchinno hotī’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti. Tamañño evamāha: ‘atthi kho, bho, eso attā yaṁ tvaṁ vadesi, neso natthīti vadāmi; no ca kho, bho, ayaṁ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho, bho, añño attā sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma “anantaṁ viññāṇan”ti viññāṇañcāyatanūpago. Taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi. Tamahaṁ jānāmi passāmi. So kho, bho, attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā, ettāvatā kho, bho, ayaṁ attā sammā samucchinno hotī’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti. Tamañño evamāha: ‘atthi kho, bho, so attā, yaṁ tvaṁ vadesi, neso natthīti vadāmi; no ca kho, bho, ayaṁ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho, bho, añño attā sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma “natthi kiñcī”ti ākiñcaññāyatanūpago. Taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi. Tamahaṁ jānāmi passāmi. So kho, bho, attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā, ettāvatā kho, bho, ayaṁ attā sammā samucchinno hotī’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti. Tamañño evamāha: ‘atthi kho, bho, eso attā, yaṁ tvaṁ vadesi, neso natthīti vadāmi; no ca kho, bho, ayaṁ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho, bho, añño attā sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma “santametaṁ paṇītametan”ti nevasaññānāsaññāyatanūpago. Taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi. Tamahaṁ jānāmi passāmi. So kho, bho, attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā, ettāvatā kho, bho, ayaṁ attā sammā samucchinno hotī’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti. Imehi kho te, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti sattahi vatthūhi. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ucchedavādā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti, sabbe te imeheva sattahi vatthūhi … pe… yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ. 3.2.5. Diṭṭhadhammanibbānavāda Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapenti pañcahi vatthūhi. Te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha diṭṭhadhammanibbānavādā sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapenti pañcahi vatthūhi? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhi: ‘yato kho, bho, ayaṁ attā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti, ettāvatā kho, bho, ayaṁ attā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hotī’ti. Ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapenti. Tamañño evamāha: ‘atthi kho, bho, eso attā, yaṁ tvaṁ vadesi, neso natthīti vadāmi; no ca kho, bho, ayaṁ attā ettāvatā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hoti. Taṁ kissa hetu? Kāmā hi, bho, 101 --- dn1 1:3 aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, tesaṁ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Yato kho, bho, ayaṁ attā vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ettāvatā kho, bho, ayaṁ attā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hotī’ti. Ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapenti. Tamañño evamāha: ‘atthi kho, bho, eso attā, yaṁ tvaṁ vadesi, neso natthīti vadāmi; no ca kho, bho, ayaṁ attā ettāvatā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hoti. Taṁ kissa hetu? Yadeva tattha vitakkitaṁ vicāritaṁ, etenetaṁ oḷārikaṁ akkhāyati. Yato kho, bho, ayaṁ attā vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ettāvatā kho, bho, ayaṁ attā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hotī’ti. Ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapenti. Tamañño evamāha: ‘atthi kho, bho, eso attā, yaṁ tvaṁ vadesi, neso natthīti vadāmi; no ca kho, bho, ayaṁ attā ettāvatā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hoti. Taṁ kissa hetu? Yadeva tattha pītigataṁ cetaso uppilāvitattaṁ, etenetaṁ oḷārikaṁ akkhāyati. Yato kho, bho, ayaṁ attā pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti “upekkhako satimā sukhavihārī”ti, tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ettāvatā kho, bho, ayaṁ attā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hotī’ti. Ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapenti. Tamañño evamāha: ‘atthi kho, bho, eso attā, yaṁ tvaṁ vadesi, neso natthīti vadāmi; no ca kho, bho, ayaṁ attā ettāvatā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hoti. Taṁ kissa hetu? Yadeva tattha sukhamiti cetaso ābhogo, etenetaṁ oḷārikaṁ akkhāyati. Yato kho, bho, ayaṁ attā sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ettāvatā kho, bho, ayaṁ attā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hotī’ti. Ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapenti. Imehi kho te, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapenti pañcahi vatthūhi. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā diṭṭhadhammanibbānavādā sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapenti, sabbe te imeheva pañcahi vatthūhi … pe… yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ. Imehi kho te, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti catucattārīsāya vatthūhi. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti, sabbe te imeheva catucattārīsāya vatthūhi … pe… yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ. Imehi kho te, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā ca aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti dvāsaṭṭhiyā vatthūhi. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā pubbantakappikā vā aparantakappikā vā pubbantāparantakappikā vā pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti, sabbe te imeheva dvāsaṭṭhiyā vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena; natthi ito bahiddhā. Tayidaṁ, bhikkhave, tathāgato pajānāti: ‘ime diṭṭhiṭṭhānā evaṅgahitā evaṁparāmaṭṭhā evaṅgatikā bhavanti evaṁabhisamparāyā’ti. Tañca tathāgato pajānāti, tato ca uttaritaraṁ pajānāti, tañca pajānanaṁ na parāmasati, aparāmasato cassa paccattaññeva nibbuti viditā. Vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto, bhikkhave, tathāgato. Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā, ye 102 --- dn1 1:3 tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ. 4. Attālokapaññattivatthu 4.1. Paritassitavipphanditavāra Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇhāgatānaṁ paritassitavipphanditameva. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇhāgatānaṁ paritassitavipphanditameva. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññapenti catūhi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇhāgatānaṁ paritassitavipphanditameva. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ catūhi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇhāgatānaṁ paritassitavipphanditameva. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññapenti dvīhi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇhāgatānaṁ paritassitavipphanditameva. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇhāgatānaṁ paritassitavipphanditameva. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā saññīvādā uddhamāghātanaṁ saññiṁ attānaṁ paññapenti soḷasahi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇhāgatānaṁ paritassitavipphanditameva. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā asaññīvādā uddhamāghātanaṁ asaññiṁ attānaṁ paññapenti aṭṭhahi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇhāgatānaṁ paritassitavipphanditameva. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā nevasaññīnāsaññīvādā uddhamāghātanaṁ nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti aṭṭhahi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇhāgatānaṁ paritassitavipphanditameva. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti sattahi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇhāgatānaṁ paritassitavipphanditameva. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapenti pañcahi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇhāgatānaṁ paritassitavipphanditameva. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti catucattārīsāya vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇhāgatānaṁ paritassitavipphanditameva. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā ca aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti dvāsaṭṭhiyā vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇhāgatānaṁ paritassitavipphanditameva. 4.2. Phassapaccayāvāra Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi, tadapi phassapaccayā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi, tadapi phassapaccayā. Tatra, bhikkhave, ye 103 --- dn1 1:3 te samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññapenti catūhi vatthūhi, tadapi phassapaccayā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ catūhi vatthūhi, tadapi phassapaccayā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññapenti dvīhi vatthūhi, tadapi phassapaccayā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi, tadapi phassapaccayā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā saññīvādā uddhamāghātanaṁ saññiṁ attānaṁ paññapenti soḷasahi vatthūhi, tadapi phassapaccayā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā asaññīvādā uddhamāghātanaṁ asaññiṁ attānaṁ paññapenti aṭṭhahi vatthūhi, tadapi phassapaccayā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā nevasaññīnāsaññīvādā uddhamāghātanaṁ nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti aṭṭhahi vatthūhi, tadapi phassapaccayā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti sattahi vatthūhi, tadapi phassapaccayā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapenti pañcahi vatthūhi, tadapi phassapaccayā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti catucattārīsāya vatthūhi, tadapi phassapaccayā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā ca aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti dvāsaṭṭhiyā vatthūhi, tadapi phassapaccayā. 4.3. Netaṁṭhānaṁvijjativāra Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññapenti catūhi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ catūhi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññapenti dvīhi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā saññīvādā uddhamāghātanaṁ saññiṁ attānaṁ paññapenti soḷasahi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā asaññīvādā, uddhamāghātanaṁ asaññiṁ attānaṁ paññapenti aṭṭhahi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā nevasaññīnāsaññīvādā uddhamāghātanaṁ nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti aṭṭhahi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti sattahi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā sato sattassa 104 --- dn1 1:3 paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapenti pañcahi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti catucattārīsāya vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā ca aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti dvāsaṭṭhiyā vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 4.4. Diṭṭhigatikādhiṭṭhānavaṭṭakathā Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi, yepi te samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā antānantikā … yepi te samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā … yepi te samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannikā … yepi te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā … yepi te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā saññīvādā … yepi te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā asaññīvādā … yepi te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā nevasaññīnāsaññīvādā … yepi te samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā … yepi te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā … yepi te samaṇabrāhmaṇā aparantakappikā … yepi te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā ca aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti dvāsaṭṭhiyā vatthūhi, sabbe te chahi phassāyatanehi phussa phussa paṭisaṁvedenti tesaṁ vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. 5. Vivaṭṭakathādi Yato kho, bhikkhave, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ imehi sabbeheva uttaritaraṁ pajānāti. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā pubbantakappikā vā aparantakappikā vā pubbantāparantakappikā vā pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti, sabbe te imeheva dvāsaṭṭhiyā vatthūhi antojālīkatā, ettha sitāva ummujjamānā ummujjanti, ettha pariyāpannā antojālīkatāva ummujjamānā ummujjanti. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho kevaṭṭo vā kevaṭṭantevāsī vā sukhumacchikena jālena parittaṁ udakadahaṁ otthareyya. Tassa evamassa: ‘ye kho keci imasmiṁ udakadahe oḷārikā pāṇā, sabbe te antojālīkatā. Ettha sitāva ummujjamānā ummujjanti; ettha pariyāpannā antojālīkatāva ummujjamānā ummujjantī’ti; evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā pubbantakappikā vā aparantakappikā vā pubbantāparantakappikā vā pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti, sabbe te imeheva dvāsaṭṭhiyā vatthūhi antojālīkatā ettha sitāva ummujjamānā ummujjanti, ettha pariyāpannā antojālīkatāva ummujjamānā ummujjanti. Ucchinnabhavanettiko, bhikkhave, tathāgatassa kāyo tiṭṭhati. Yāvassa kāyo ṭhassati, tāva naṁ dakkhanti devamanussā. Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā na naṁ dakkhanti devamanussā. Seyyathāpi, bhikkhave, ambapiṇḍiyā vaṇṭacchinnāya yāni kānici ambāni vaṇṭapaṭibandhāni, sabbāni tāni tadanvayāni bhavanti; evameva kho, bhikkhave, ucchinnabhavanettiko tathāgatassa kāyo tiṭṭhati, yāvassa kāyo ṭhassati, tāva naṁ dakkhanti devamanussā, kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā na naṁ dakkhanti devamanussā”ti. Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante, ko nāmo ayaṁ, bhante, dhammapariyāyo”ti? “Tasmātiha tvaṁ, ānanda, imaṁ dhammapariyāyaṁ atthajālantipi naṁ dhārehi, dhammajālantipi naṁ dhārehi, brahmajālantipi naṁ dhārehi, diṭṭhijālantipi naṁ dhārehi, anuttaro saṅgāmavijayotipi naṁ 105 --- dn1 1:3 dhārehī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne dasasahassī lokadhātu akampitthāti. Brahmajālasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. dn24 0 Dīgha Nikāya 24 Pāthikasutta |1| 1. Sunakkhattavatthu Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu viharati anupiyaṁ nāma mallānaṁ nigamo. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya anupiyaṁ piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi: “atippago kho tāva anupiyāyaṁ piṇḍāya carituṁ. Yannūnāhaṁ yena bhaggavagottassa paribbājakassa ārāmo, yena bhaggavagotto paribbājako tenupasaṅkameyyan”ti. Atha kho bhagavā yena bhaggavagottassa paribbājakassa ārāmo, yena bhaggavagotto paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho bhaggavagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “etu kho, bhante, bhagavā. Svāgataṁ, bhante, bhagavato. Cirassaṁ kho, bhante, bhagavā imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāya. Nisīdatu, bhante, bhagavā, idamāsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Bhaggavagottopi kho paribbājako aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho bhaggavagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “purimāni, bhante, divasāni purimatarāni sunakkhatto licchaviputto yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ etadavoca: ‘paccakkhāto dāni mayā, bhaggava, bhagavā. Na dānāhaṁ bhagavantaṁ uddissa viharāmī’ti. Kaccetaṁ, bhante, tatheva, yathā sunakkhatto licchaviputto avacā”ti? “Tatheva kho etaṁ, bhaggava, yathā sunakkhatto licchaviputto avaca. Purimāni, bhaggava, divasāni purimatarāni sunakkhatto licchaviputto yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto maṁ etadavoca: ‘paccakkhāmi dānāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ. Na dānāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ uddissa viharissāmī’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhaggava, sunakkhattaṁ licchaviputtaṁ etadavocaṁ: ‘api nu tāhaṁ, sunakkhatta, evaṁ avacaṁ, ehi tvaṁ, sunakkhatta, mamaṁ uddissa viharāhī’ti? ‘No hetaṁ, bhante’. ‘Tvaṁ vā pana maṁ evaṁ avaca—ahaṁ, bhante, bhagavantaṁ uddissa viharissāmī’ti? ‘No hetaṁ, bhante’. ‘Iti kira, sunakkhatta, nevāhaṁ taṁ vadāmi—ehi tvaṁ, sunakkhatta, mamaṁ uddissa viharāhīti. Napi kira maṁ tvaṁ vadesi—ahaṁ, bhante, bhagavantaṁ uddissa viharissāmīti. Evaṁ sante, moghapurisa, ko santo kaṁ paccācikkhasi? Passa, moghapurisa, yāvañca te idaṁ aparaddhan’ti. ‘Na hi pana me, bhante, bhagavā uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karotī’ti. ‘Api nu tāhaṁ, sunakkhatta, evaṁ avacaṁ—ehi tvaṁ, sunakkhatta, mamaṁ uddissa viharāhi, ahaṁ te uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karissāmī’ti? ‘No hetaṁ, bhante’. ‘Tvaṁ vā pana maṁ evaṁ avaca—ahaṁ, bhante, bhagavantaṁ uddissa viharissāmi, bhagavā me uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karissatī’ti? ‘No hetaṁ, bhante’. ‘Iti kira, sunakkhatta, nevāhaṁ taṁ vadāmi—ehi tvaṁ, sunakkhatta, mamaṁ uddissa viharāhi, ahaṁ te uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karissāmīti; napi kira maṁ tvaṁ vadesi—ahaṁ, bhante, bhagavantaṁ uddissa viharissāmi, bhagavā me uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karissatīti. Evaṁ sante, moghapurisa, ko santo kaṁ paccācikkhasi? Taṁ kiṁ maññasi, sunakkhatta, kate vā uttari manussadhammā iddhipāṭihāriye akate vā uttari manussadhammā iddhipāṭihāriye yassatthāya mayā dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti? ‘Kate vā, bhante, uttari manussadhammā iddhipāṭihāriye akate vā uttari manussadhammā iddhipāṭihāriye yassatthāya bhagavatā dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti. ‘Iti kira, sunakkhatta, kate vā uttari manussadhammā iddhipāṭihāriye, akate vā uttari manussadhammā iddhipāṭihāriye, 106 --- dn24 1:1 yassatthāya mayā dhammo desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Tatra, sunakkhatta, kiṁ uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ kataṁ karissati? Passa, moghapurisa, yāvañca te idaṁ aparaddhan’ti. ‘Na hi pana me, bhante, bhagavā aggaññaṁ paññapetī’ti? ‘Api nu tāhaṁ, sunakkhatta, evaṁ avacaṁ—ehi tvaṁ, sunakkhatta, mamaṁ uddissa viharāhi, ahaṁ te aggaññaṁ paññapessāmī’ti? ‘No hetaṁ, bhante’. ‘Tvaṁ vā pana maṁ evaṁ avaca—ahaṁ, bhante, bhagavantaṁ uddissa viharissāmi, bhagavā me aggaññaṁ paññapessatī’ti? ‘No hetaṁ, bhante’. ‘Iti kira, sunakkhatta, nevāhaṁ taṁ vadāmi—ehi tvaṁ, sunakkhatta, mamaṁ uddissa viharāhi, ahaṁ te aggaññaṁ paññapessāmīti. Napi kira maṁ tvaṁ vadesi—ahaṁ, bhante, bhagavantaṁ uddissa viharissāmi, bhagavā me aggaññaṁ paññapessatīti. Evaṁ sante, moghapurisa, ko santo kaṁ paccācikkhasi? Taṁ kiṁ maññasi, sunakkhatta, paññatte vā aggaññe, apaññatte vā aggaññe, yassatthāya mayā dhammo desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti? ‘Paññatte vā, bhante, aggaññe, apaññatte vā aggaññe, yassatthāya bhagavatā dhammo desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti. ‘Iti kira, sunakkhatta, paññatte vā aggaññe, apaññatte vā aggaññe, yassatthāya mayā dhammo desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Tatra, sunakkhatta, kiṁ aggaññaṁ paññattaṁ karissati? Passa, moghapurisa, yāvañca te idaṁ aparaddhaṁ. Anekapariyāyena kho te, sunakkhatta, mama vaṇṇo bhāsito vajjigāme—itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Iti kho te, sunakkhatta, anekapariyāyena mama vaṇṇo bhāsito vajjigāme. Anekapariyāyena kho te, sunakkhatta, dhammassa vaṇṇo bhāsito vajjigāme—svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhīti. Iti kho te, sunakkhatta, anekapariyāyena dhammassa vaṇṇo bhāsito vajjigāme. Anekapariyāyena kho te, sunakkhatta, saṅghassa vaṇṇo bhāsito vajjigāme—suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho, āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. Iti kho te, sunakkhatta, anekapariyāyena saṅghassa vaṇṇo bhāsito vajjigāme. Ārocayāmi kho te, sunakkhatta, paṭivedayāmi kho te, sunakkhatta. Bhavissanti kho te, sunakkhatta, vattāro, no visahi sunakkhatto licchaviputto samaṇe gotame brahmacariyaṁ carituṁ, so avisahanto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattoti. Iti kho te, sunakkhatta, bhavissanti vattāro’ti. Evaṁ kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto mayā vuccamāno apakkameva imasmā dhammavinayā, yathā taṁ āpāyiko nerayiko. 2. Korakkhattiyavatthu Ekamidāhaṁ, bhaggava, samayaṁ thūlūsu viharāmi uttarakā nāma thūlūnaṁ nigamo. Atha khvāhaṁ, bhaggava, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sunakkhattena licchaviputtena pacchāsamaṇena uttarakaṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Tena kho pana samayena acelo korakkhattiyo kukkuravatiko catukkuṇḍiko chamānikiṇṇaṁ bhakkhasaṁ mukheneva khādati, mukheneva bhuñjati. Addasā kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto acelaṁ korakkhattiyaṁ kukkuravatikaṁ catukkuṇḍikaṁ chamānikiṇṇaṁ bhakkhasaṁ mukheneva khādantaṁ mukheneva bhuñjantaṁ. Disvānassa etadahosi: ‘sādhurūpo vata bho ayaṁ samaṇo catukkuṇḍiko chamānikiṇṇaṁ bhakkhasaṁ mukheneva khādati, mukheneva bhuñjatī’ti. Atha khvāhaṁ, bhaggava, sunakkhattassa licchaviputtassa cetasā cetoparivitakkamaññāya sunakkhattaṁ licchaviputtaṁ etadavocaṁ: ‘tvampi nāma, moghapurisa, samaṇo sakyaputtiyo paṭijānissasī’ti. ‘Kiṁ pana maṁ, bhante, bhagavā evamāha: “tvampi nāma, moghapurisa, samaṇo sakyaputtiyo paṭijānissasī”’ti? ‘Nanu te, sunakkhatta, imaṁ acelaṁ korakkhattiyaṁ kukkuravatikaṁ catukkuṇḍikaṁ chamānikiṇṇaṁ bhakkhasaṁ mukheneva khādantaṁ 107 --- dn24 1:1 mukheneva bhuñjantaṁ disvāna etadahosi—sādhurūpo vata bho ayaṁ samaṇo catukkuṇḍiko chamānikiṇṇaṁ bhakkhasaṁ mukheneva khādati, mukheneva bhuñjatī’ti? ‘Evaṁ, bhante. Kiṁ pana, bhante, bhagavā arahattassa maccharāyatī’ti? ‘Na kho ahaṁ, moghapurisa, arahattassa maccharāyāmi. Api ca tuyhevetaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ, taṁ pajaha. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Yaṁ kho panetaṁ, sunakkhatta, maññasi acelaṁ korakkhattiyaṁ—sādhurūpo ayaṁ samaṇoti. So sattamaṁ divasaṁ alasakena kālaṁ karissati. Kālaṅkato ca kālakañcikā nāma asurā sabbanihīno asurakāyo, tatra upapajjissati. Kālaṅkatañca naṁ bīraṇatthambake susāne chaḍḍessanti. Ākaṅkhamāno ca tvaṁ, sunakkhatta, acelaṁ korakkhattiyaṁ upasaṅkamitvā puccheyyāsi—jānāsi, āvuso korakkhattiya, attano gatinti? Ṭhānaṁ kho panetaṁ, sunakkhatta, vijjati yaṁ te acelo korakkhattiyo byākarissati—jānāmi, āvuso sunakkhatta, attano gatiṁ; kālakañcikā nāma asurā sabbanihīno asurakāyo, tatrāmhi upapanno’ti. Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yena acelo korakkhattiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā acelaṁ korakkhattiyaṁ etadavoca: ‘byākato khosi, āvuso korakkhattiya, samaṇena gotamena—acelo korakkhattiyo sattamaṁ divasaṁ alasakena kālaṁ karissati. Kālaṅkato ca kālakañcikā nāma asurā sabbanihīno asurakāyo, tatra upapajjissati. Kālaṅkatañca naṁ bīraṇatthambake susāne chaḍḍessantīti. Yena tvaṁ, āvuso korakkhattiya, mattaṁ mattañca bhattaṁ bhuñjeyyāsi, mattaṁ mattañca pānīyaṁ piveyyāsi. Yathā samaṇassa gotamassa micchā assa vacanan’ti. Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto ekadvīhikāya sattarattindivāni gaṇesi, yathā taṁ tathāgatassa asaddahamāno. Atha kho, bhaggava, acelo korakkhattiyo sattamaṁ divasaṁ alasakena kālamakāsi. kālaṅkato ca kālakañcikā nāma asurā sabbanihīno asurakāyo, tatra upapajji. kālaṅkatañca naṁ bīraṇatthambake susāne chaḍḍesuṁ. Assosi kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto: ‘acelo kira korakkhattiyo alasakena kālaṅkato bīraṇatthambake susāne chaḍḍito’ti. Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yena bīraṇatthambakaṁ susānaṁ, yena acelo korakkhattiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā acelaṁ korakkhattiyaṁ tikkhattuṁ pāṇinā ākoṭesi: ‘jānāsi, āvuso korakkhattiya, attano gatin’ti? Atha kho, bhaggava, acelo korakkhattiyo pāṇinā piṭṭhiṁ paripuñchanto vuṭṭhāsi. ‘Jānāmi, āvuso sunakkhatta, attano gatiṁ. Kālakañcikā nāma asurā sabbanihīno asurakāyo, tatrāmhi upapanno’ti vatvā tattheva uttāno papati. Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho ahaṁ, bhaggava, sunakkhattaṁ licchaviputtaṁ etadavocaṁ: ‘Taṁ kiṁ maññasi, sunakkhatta, yatheva te ahaṁ acelaṁ korakkhattiyaṁ ārabbha byākāsiṁ, tatheva taṁ vipākaṁ, aññathā vā’ti? ‘Yatheva me, bhante, bhagavā acelaṁ korakkhattiyaṁ ārabbha byākāsi, tatheva taṁ vipākaṁ, no aññathā’ti. ‘Taṁ kiṁ maññasi, sunakkhatta, yadi evaṁ sante kataṁ vā hoti uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ, akataṁ vā’ti? ‘Addhā kho, bhante, evaṁ sante kataṁ hoti uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ, no akatan’ti. ‘Evampi kho maṁ tvaṁ, moghapurisa, uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karontaṁ evaṁ vadesi—na hi pana me, bhante, bhagavā uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karotīti. Passa, moghapurisa, yāvañca te idaṁ aparaddhan’ti. Evampi kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto mayā vuccamāno apakkameva imasmā dhammavinayā, yathā taṁ āpāyiko nerayiko. 3. Acelakaḷāramaṭṭakavatthu Ekamidāhaṁ, bhaggava, samayaṁ vesāliyaṁ viharāmi mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena acelo kaḷāramaṭṭako vesāliyaṁ paṭivasati lābhaggappatto ceva yasaggappatto ca vajjigāme. Tassa sattavatapadāni samattāni samādinnāni honti: ‘yāvajīvaṁ acelako assaṁ, na vatthaṁ paridaheyyaṁ, yāvajīvaṁ brahmacārī assaṁ, na methunaṁ dhammaṁ paṭiseveyyaṁ, yāvajīvaṁ surāmaṁseneva yāpeyyaṁ, na odanakummāsaṁ bhuñjeyyaṁ. 108 --- dn24 1:1 Puratthimena vesāliṁ udenaṁ nāma cetiyaṁ, taṁ nātikkameyyaṁ, dakkhiṇena vesāliṁ gotamakaṁ nāma cetiyaṁ, taṁ nātikkameyyaṁ, pacchimena vesāliṁ sattambaṁ nāma cetiyaṁ, taṁ nātikkameyyaṁ, uttarena vesāliṁ bahuputtaṁ nāma cetiyaṁ taṁ nātikkameyyan’ti. So imesaṁ sattannaṁ vatapadānaṁ samādānahetu lābhaggappatto ceva yasaggappatto ca vajjigāme. Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yena acelo kaḷāramaṭṭako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā acelaṁ kaḷāramaṭṭakaṁ pañhaṁ apucchi. Tassa acelo kaḷāramaṭṭako pañhaṁ puṭṭho na sampāyāsi. Asampāyanto kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Atha kho, bhaggava, sunakkhattassa licchaviputtassa etadahosi: ‘sādhurūpaṁ vata bho arahantaṁ samaṇaṁ āsādimhase. Mā vata no ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā’ti. Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho ahaṁ, bhaggava, sunakkhattaṁ licchaviputtaṁ etadavocaṁ: ‘tvampi nāma, moghapurisa, samaṇo sakyaputtiyo paṭijānissasī’ti. ‘Kiṁ pana maṁ, bhante, bhagavā evamāha—tvampi nāma, moghapurisa, samaṇo sakyaputtiyo paṭijānissasī’ti? ‘Nanu tvaṁ, sunakkhatta, acelaṁ kaḷāramaṭṭakaṁ upasaṅkamitvā pañhaṁ apucchi. Tassa te acelo kaḷāramaṭṭako pañhaṁ puṭṭho na sampāyāsi. Asampāyanto kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Tassa te etadahosi: “sādhurūpaṁ vata bho arahantaṁ samaṇaṁ āsādimhase. Mā vata no ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”’ti. ‘Evaṁ, bhante. Kiṁ pana, bhante, bhagavā arahattassa maccharāyatī’ti? ‘Na kho ahaṁ, moghapurisa, arahattassa maccharāyāmi, api ca tuyhevetaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ, taṁ pajaha. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Yaṁ kho panetaṁ, sunakkhatta, maññasi acelaṁ kaḷāramaṭṭakaṁ—sādhurūpo ayaṁ samaṇoti, so nacirasseva parihito sānucāriko vicaranto odanakummāsaṁ bhuñjamāno sabbāneva vesāliyāni cetiyāni samatikkamitvā yasā nihīno kālaṁ karissatī’ti. Atha kho, bhaggava, acelo kaḷāramaṭṭako nacirasseva parihito sānucāriko vicaranto odanakummāsaṁ bhuñjamāno sabbāneva vesāliyāni cetiyāni samatikkamitvā yasā nihīno kālamakāsi. Assosi kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto: ‘acelo kira kaḷāramaṭṭako parihito sānucāriko vicaranto odanakummāsaṁ bhuñjamāno sabbāneva vesāliyāni cetiyāni samatikkamitvā yasā nihīno kālaṅkato’ti. Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho ahaṁ, bhaggava, sunakkhattaṁ licchaviputtaṁ etadavocaṁ: ‘Taṁ kiṁ maññasi, sunakkhatta, yatheva te ahaṁ acelaṁ kaḷāramaṭṭakaṁ ārabbha byākāsiṁ, tatheva taṁ vipākaṁ, aññathā vā’ti? ‘Yatheva me, bhante, bhagavā acelaṁ kaḷāramaṭṭakaṁ ārabbha byākāsi, tatheva taṁ vipākaṁ, no aññathā’ti. ‘Taṁ kiṁ maññasi, sunakkhatta, yadi evaṁ sante kataṁ vā hoti uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ akataṁ vā’ti? ‘Addhā kho, bhante, evaṁ sante kataṁ hoti uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ, no akatan’ti. ‘Evampi kho maṁ tvaṁ, moghapurisa, uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karontaṁ evaṁ vadesi: “na hi pana me, bhante, bhagavā uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karotī”ti. Passa, moghapurisa, yāvañca te idaṁ aparaddhan’ti. Evampi kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto mayā vuccamāno apakkameva imasmā dhammavinayā, yathā taṁ āpāyiko nerayiko. 4. Acelapāthikaputtavatthu Ekamidāhaṁ, bhaggava, samayaṁ tattheva vesāliyaṁ viharāmi mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena acelo pāthikaputto vesāliyaṁ paṭivasati lābhaggappatto ceva yasaggappatto ca vajjigāme. So vesāliyaṁ parisati evaṁ vācaṁ bhāsati: ‘samaṇopi gotamo ñāṇavādo, ahampi ñāṇavādo. Ñāṇavādo kho pana ñāṇavādena arahati uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ dassetuṁ. Samaṇo gotamo upaḍḍhapathaṁ āgaccheyya, ahampi upaḍḍhapathaṁ gaccheyyaṁ. Te tattha ubhopi uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ kareyyāma. Ekañce samaṇo gotamo uttari manussadhammā 109 --- dn24 1:1 iddhipāṭihāriyaṁ karissati, dvāhaṁ karissāmi. Dve ce samaṇo gotamo uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyāni karissati, cattārāhaṁ karissāmi. Cattāri ce samaṇo gotamo uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyāni karissati, aṭṭhāhaṁ karissāmi. Iti yāvatakaṁ yāvatakaṁ samaṇo gotamo uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karissati, taddiguṇaṁ taddiguṇāhaṁ karissāmī’ti. Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto maṁ etadavoca: ‘acelo, bhante, pāthikaputto vesāliyaṁ paṭivasati lābhaggappatto ceva yasaggappatto ca vajjigāme. So vesāliyaṁ parisati evaṁ vācaṁ bhāsati: “samaṇopi gotamo ñāṇavādo, ahampi ñāṇavādo. Ñāṇavādo kho pana ñāṇavādena arahati uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ dassetuṁ. Samaṇo gotamo upaḍḍhapathaṁ āgaccheyya, ahampi upaḍḍhapathaṁ gaccheyyaṁ. Te tattha ubhopi uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ kareyyāma. Ekañce samaṇo gotamo uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karissati, dvāhaṁ karissāmi. Dve ce samaṇo gotamo uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyāni karissati, cattārāhaṁ karissāmi. Cattāri ce samaṇo gotamo uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyāni karissati, aṭṭhāhaṁ karissāmi. Iti yāvatakaṁ yāvatakaṁ samaṇo gotamo uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karissati, taddiguṇaṁ taddiguṇāhaṁ karissāmī”’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhaggava, sunakkhattaṁ licchaviputtaṁ etadavocaṁ: ‘abhabbo kho, sunakkhatta, acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṁ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyā’ti. ‘Rakkhatetaṁ, bhante, bhagavā vācaṁ, rakkhatetaṁ sugato vācan’ti. ‘Kiṁ pana maṁ tvaṁ, sunakkhatta, evaṁ vadesi—rakkhatetaṁ, bhante, bhagavā vācaṁ, rakkhatetaṁ sugato vācan’ti? ‘Bhagavatā cassa, bhante, esā vācā ekaṁsena odhāritā—abhabbo acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṁ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyāti. Acelo ca, bhante, pāthikaputto virūparūpena bhagavato sammukhībhāvaṁ āgaccheyya, tadassa bhagavato musā’ti. ‘Api nu, sunakkhatta, tathāgato taṁ vācaṁ bhāseyya yā sā vācā dvayagāminī’ti? ‘Kiṁ pana, bhante, bhagavatā acelo pāthikaputto cetasā ceto paricca vidito—abhabbo acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṁ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyāti? Udāhu, devatā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ—abhabbo, bhante, acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā bhagavato sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṁ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyā’ti? ‘Cetasā ceto paricca vidito ceva me, sunakkhatta, acelo pāthikaputto—abhabbo acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṁ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyāti. Devatāpi me etamatthaṁ ārocesuṁ—abhabbo, bhante, acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā bhagavato sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṁ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyāti. Ajitopi 110 --- dn24 1:1 nāma licchavīnaṁ senāpati adhunā kālaṅkato tāvatiṁsakāyaṁ upapanno. Sopi maṁ upasaṅkamitvā evamārocesi—alajjī, bhante, acelo pāthikaputto; musāvādī, bhante, acelo pāthikaputto. Mampi, bhante, acelo pāthikaputto byākāsi vajjigāme—ajito licchavīnaṁ senāpati mahānirayaṁ upapannoti. Na kho panāhaṁ, bhante, mahānirayaṁ upapanno; tāvatiṁsakāyamhi upapanno. Alajjī, bhante, acelo pāthikaputto; musāvādī, bhante, acelo pāthikaputto; abhabbo ca, bhante, acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā bhagavato sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṁ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyāti. Iti kho, sunakkhatta, cetasā ceto paricca vidito ceva me acelo pāthikaputto abhabbo acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṁ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyāti. Devatāpi me etamatthaṁ ārocesuṁ—abhabbo, bhante, acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā bhagavato sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṁ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyāti. So kho panāhaṁ, sunakkhatta, vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena acelassa pāthikaputtassa ārāmo tenupasaṅkamissāmi divāvihārāya. Yassadāni tvaṁ, sunakkhatta, icchasi, tassa ārocehī’ti. 5. Iddhipāṭihāriyakathā Atha khvāhaṁ, bhaggava, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena acelassa pāthikaputtassa ārāmo tenupasaṅkamiṁ divāvihārāya. Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto taramānarūpo vesāliṁ pavisitvā yena abhiññātā abhiññātā licchavī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā abhiññāte abhiññāte licchavī etadavoca: ‘esāvuso, bhagavā vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena acelassa pāthikaputtassa ārāmo tenupasaṅkami divāvihārāya. Abhikkamathāyasmanto abhikkamathāyasmanto, sādhurūpānaṁ samaṇānaṁ uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ bhavissatī’ti. Atha kho, bhaggava, abhiññātānaṁ abhiññātānaṁ licchavīnaṁ etadahosi: ‘sādhurūpānaṁ kira, bho, samaṇānaṁ uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ bhavissati; handa vata, bho, gacchāmā’ti. Yena ca abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā gahapatinecayikā nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā abhiññāte abhiññāte nānātitthiye samaṇabrāhmaṇe etadavoca: ‘esāvuso, bhagavā vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena acelassa pāthikaputtassa ārāmo tenupasaṅkami divāvihārāya. Abhikkamathāyasmanto abhikkamathāyasmanto, sādhurūpānaṁ samaṇānaṁ uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ bhavissatī’ti. Atha kho, bhaggava, abhiññātānaṁ abhiññātānaṁ nānātitthiyānaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ etadahosi: ‘sādhurūpānaṁ kira, bho, samaṇānaṁ uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ bhavissati; handa vata, bho, gacchāmā’ti. Atha kho, bhaggava, abhiññātā abhiññātā licchavī, abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇamahāsālā gahapatinecayikā nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā yena acelassa pāthikaputtassa ārāmo tenupasaṅkamiṁsu. Sā esā, bhaggava, parisā mahā hoti anekasatā anekasahassā. Assosi kho, bhaggava, acelo pāthikaputto: ‘abhikkantā kira abhiññātā abhiññātā licchavī, abhikkantā abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇamahāsālā gahapatinecayikā nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā. Samaṇopi gotamo mayhaṁ ārāme divāvihāraṁ nisinno’ti. Sutvānassa bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso udapādi. Atha kho, bhaggava, acelo pāthikaputto bhīto saṁviggo lomahaṭṭhajāto yena tindukakhāṇuparibbājakārāmo tenupasaṅkami. Assosi kho, bhaggava, sā 111 --- dn24 1:1 parisā: ‘acelo kira pāthikaputto bhīto saṁviggo lomahaṭṭhajāto yena tindukakhāṇuparibbājakārāmo tenupasaṅkanto’ti. Atha kho, bhaggava, sā parisā aññataraṁ purisaṁ āmantesi: ‘Ehi tvaṁ, bho purisa, yena tindukakhāṇuparibbājakārāmo, yena acelo pāthikaputto tenupasaṅkama. upasaṅkamitvā acelaṁ pāthikaputtaṁ evaṁ vadehi: “abhikkamāvuso, pāthikaputta, abhikkantā abhiññātā abhiññātā licchavī, abhikkantā abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇamahāsālā gahapatinecayikā nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā, samaṇopi gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṁ nisinno; bhāsitā kho pana te esā, āvuso pāthikaputta, vesāliyaṁ parisati vācā samaṇopi gotamo ñāṇavādo, ahampi ñāṇavādo. Ñāṇavādo kho pana ñāṇavādena arahati uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ dassetuṁ. Samaṇo gotamo upaḍḍhapathaṁ āgaccheyya ahampi upaḍḍhapathaṁ gaccheyyaṁ. Te tattha ubhopi uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ kareyyāma. Ekañce samaṇo gotamo uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karissati, dvāhaṁ karissāmi. Dve ce samaṇo gotamo uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyāni karissati, cattārāhaṁ karissāmi. Cattāri ce samaṇo gotamo uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyāni karissati, aṭṭhāhaṁ karissāmi. Iti yāvatakaṁ yāvatakaṁ samaṇo gotamo uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karissati, taddiguṇaṁ taddiguṇāhaṁ karissāmī”ti abhikkamasseva kho āvuso pāthikaputta, upaḍḍhapathaṁ. Sabbapaṭhamaṁyeva āgantvā samaṇo gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṁ nisinno’ti. Evaṁ, bhoti kho, bhaggava, so puriso tassā parisāya paṭissutvā yena tindukakhāṇuparibbājakārāmo, yena acelo pāthikaputto tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā acelaṁ pāthikaputtaṁ etadavoca: ‘abhikkamāvuso pāthikaputta, abhikkantā abhiññātā abhiññātā licchavī, abhikkantā abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇamahāsālā gahapatinecayikā nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā. Samaṇopi gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṁ nisinno. Bhāsitā kho pana te esā, āvuso pāthikaputta, vesāliyaṁ parisati vācā—samaṇopi gotamo ñāṇavādo; ahampi ñāṇavādo. Ñāṇavādo kho pana ñāṇavādena arahati uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ dassetuṁ …pe… taddiguṇaṁ taddiguṇāhaṁ karissāmīti. Abhikkamasseva kho, āvuso pāthikaputta, upaḍḍhapathaṁ. Sabbapaṭhamaṁyeva āgantvā samaṇo gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṁ nisinno’ti. Evaṁ vutte, bhaggava, acelo pāthikaputto ‘āyāmi, āvuso, āyāmi, āvuso’ti vatvā tattheva saṁsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṁ. Atha kho so, bhaggava, puriso acelaṁ pāthikaputtaṁ etadavoca: ‘kiṁ su nāma te, āvuso pāthikaputta, pāvaḷā su nāma te pīṭhakasmiṁ allīnā, pīṭhakaṁ su nāma te pāvaḷāsu allīnaṁ? Āyāmi āvuso, āyāmi āvusoti vatvā tattheva saṁsappasi, na sakkosi āsanāpi vuṭṭhātun’ti. Evampi kho, bhaggava, vuccamāno acelo pāthikaputto ‘āyāmi, āvuso, āyāmi, āvuso’ti vatvā tattheva saṁsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṁ. Yadā kho so, bhaggava, puriso aññāsi: ‘parābhūtarūpo ayaṁ acelo pāthikaputto. Āyāmi, āvuso, āyāmi, āvusoti vatvā tattheva saṁsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātun’ti. Atha taṁ parisaṁ āgantvā evamārocesi: ‘parābhūtarūpo, bho, acelo pāthikaputto. Āyāmi, āvuso, āyāmi, āvusoti vatvā tattheva saṁsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātun’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhaggava, taṁ parisaṁ etadavocaṁ: ‘abhabbo kho, āvuso, acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṁ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyā’ti. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 2 Atha kho, bhaggava, aññataro licchavimahāmatto uṭṭhāyāsanā taṁ parisaṁ etadavoca: ‘tena hi, bho, muhuttaṁ tāva āgametha, yāvāhaṁ gacchāmi. Appeva nāma ahampi sakkuṇeyyaṁ acelaṁ pāthikaputtaṁ imaṁ parisaṁ ānetun’ti. Atha kho so, bhaggava, licchavimahāmatto yena tindukakhāṇuparibbājakārāmo, yena acelo pāthikaputto tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā acelaṁ pāthikaputtaṁ etadavoca: 112 --- dn24 1:2 ‘abhikkamāvuso pāthikaputta, abhikkantaṁ te seyyo, abhikkantā abhiññātā abhiññātā licchavī, abhikkantā abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇamahāsālā gahapatinecayikā nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā. Samaṇopi gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṁ nisinno. Bhāsitā kho pana te esā, āvuso pāthikaputta, vesāliyaṁ parisati vācā—samaṇopi gotamo ñāṇavādo …pe… taddiguṇaṁ taddiguṇāhaṁ karissāmīti. Abhikkamasseva kho, āvuso pāthikaputta, upaḍḍhapathaṁ. Sabbapaṭhamaṁyeva āgantvā samaṇo gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṁ nisinno. Bhāsitā kho panesā, āvuso pāthikaputta, samaṇena gotamena parisati vācā—abhabbo kho acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṁ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyāti. Abhikkamāvuso pāthikaputta, abhikkamaneneva te jayaṁ karissāma, samaṇassa gotamassa parājayan’ti. Evaṁ vutte, bhaggava, acelo pāthikaputto ‘āyāmi, āvuso, āyāmi, āvuso’ti vatvā tattheva saṁsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṁ. Atha kho so, bhaggava, licchavimahāmatto acelaṁ pāthikaputtaṁ etadavoca: ‘kiṁ su nāma te, āvuso pāthikaputta, pāvaḷā su nāma te pīṭhakasmiṁ allīnā, pīṭhakaṁ su nāma te pāvaḷāsu allīnaṁ? Āyāmi, āvuso, āyāmi, āvusoti vatvā tattheva saṁsappasi, na sakkosi āsanāpi vuṭṭhātun’ti. Evampi kho, bhaggava, vuccamāno acelo pāthikaputto ‘āyāmi, āvuso, āyāmi, āvuso’ti vatvā tattheva saṁsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṁ. Yadā kho so, bhaggava, licchavimahāmatto aññāsi: ‘parābhūtarūpo ayaṁ acelo pāthikaputto āyāmi, āvuso, āyāmi, āvusoti vatvā tattheva saṁsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātun’ti. Atha taṁ parisaṁ āgantvā evamārocesi: ‘parābhūtarūpo, bho, acelo pāthikaputto āyāmi, āvuso, āyāmi, āvusoti vatvā tattheva saṁsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātun’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhaggava, taṁ parisaṁ etadavocaṁ: ‘abhabbo kho, āvuso, acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṁ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyya. Sace pāyasmantānaṁ licchavīnaṁ evamassa—mayaṁ acelaṁ pāthikaputtaṁ varattāhi bandhitvā goyugehi āviñcheyyāmāti, tā varattā chijjeyyuṁ pāthikaputto vā. Abhabbo pana acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṁ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyā’ti. Atha kho, bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī uṭṭhāyāsanā taṁ parisaṁ etadavoca: ‘tena hi, bho, muhuttaṁ tāva āgametha, yāvāhaṁ gacchāmi; appeva nāma ahampi sakkuṇeyyaṁ acelaṁ pāthikaputtaṁ imaṁ parisaṁ ānetun’ti. Atha kho, bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī yena tindukakhāṇuparibbājakārāmo, yena acelo pāthikaputto tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā acelaṁ pāthikaputtaṁ etadavoca: ‘abhikkamāvuso pāthikaputta, abhikkantaṁ te seyyo. Abhikkantā abhiññātā abhiññātā licchavī, abhikkantā abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇamahāsālā gahapatinecayikā nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā. Samaṇopi gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṁ nisinno. Bhāsitā kho pana te esā, āvuso pāthikaputta, vesāliyaṁ parisati vācā—samaṇopi gotamo ñāṇavādo …pe… taddiguṇaṁ taddiguṇāhaṁ karissāmīti. Abhikkamasseva, kho āvuso pāthikaputta, upaḍḍhapathaṁ. Sabbapaṭhamaṁyeva āgantvā samaṇo gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṁ nisinno. Bhāsitā kho panesā, āvuso pāthikaputta, samaṇena gotamena parisati vācā—abhabbo acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa 113 --- dn24 1:2 gotamassa sammukhībhāvaṁ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyya. Sace pāyasmantānaṁ licchavīnaṁ evamassa—mayaṁ acelaṁ pāthikaputtaṁ varattāhi bandhitvā goyugehi āviñcheyyāmāti. Tā varattā chijjeyyuṁ pāthikaputto vā. Abhabbo pana acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṁ āgaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyāti. Abhikkamāvuso pāthikaputta, abhikkamaneneva te jayaṁ karissāma, samaṇassa gotamassa parājayan’ti. Evaṁ vutte, bhaggava, acelo pāthikaputto ‘āyāmi, āvuso, āyāmi, āvuso’ti vatvā tattheva saṁsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṁ. Atha kho, bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī acelaṁ pāthikaputtaṁ etadavoca: ‘kiṁ su nāma te, āvuso pāthikaputta, pāvaḷā su nāma te pīṭhakasmiṁ allīnā, pīṭhakaṁ su nāma te pāvaḷāsu allīnaṁ? Āyāmi, āvuso, āyāmi, āvusoti vatvā tattheva saṁsappasi, na sakkosi āsanāpi vuṭṭhātun’ti. Evampi kho, bhaggava, vuccamāno acelo pāthikaputto ‘āyāmi, āvuso, āyāmi, āvuso’ti vatvā tattheva saṁsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātunti. Yadā kho, bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī aññāsi: ‘parābhūtarūpo ayaṁ acelo pāthikaputto āyāmi, āvuso, āyāmi, āvusoti vatvā tattheva saṁsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātun’ti, atha naṁ etadavoca—Bhūtapubbaṁ, āvuso pāthikaputta, sīhassa migarañño etadahosi: ‘yannūnāhaṁ aññataraṁ vanasaṇḍaṁ nissāya āsayaṁ kappeyyaṁ. Tatrāsayaṁ kappetvā sāyanhasamayaṁ āsayā nikkhameyyaṁ, āsayā nikkhamitvā vijambheyyaṁ, vijambhitvā samantā catuddisā anuvilokeyyaṁ, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadeyyaṁ, tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā gocarāya pakkameyyaṁ. So varaṁ varaṁ migasaṅghe vadhitvā mudumaṁsāni mudumaṁsāni bhakkhayitvā tameva āsayaṁ ajjhupeyyan’ti. Atha kho, āvuso, so sīho migarājā aññataraṁ vanasaṇḍaṁ nissāya āsayaṁ kappesi. Tatrāsayaṁ kappetvā sāyanhasamayaṁ āsayā nikkhami, āsayā nikkhamitvā vijambhi, vijambhitvā samantā catuddisā anuvilokesi, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadi, tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā gocarāya pakkāmi. So varaṁ varaṁ migasaṅghe vadhitvā mudumaṁsāni mudumaṁsāni bhakkhayitvā tameva āsayaṁ ajjhupesi. Tasseva kho, āvuso pāthikaputta, sīhassa migarañño vighāsasaṁvaḍḍho jarasiṅgālo ditto ceva balavā ca. Atha kho, āvuso, tassa jarasiṅgālassa etadahosi: ‘ko cāhaṁ, ko sīho migarājā. Yannūnāhampi aññataraṁ vanasaṇḍaṁ nissāya āsayaṁ kappeyyaṁ. Tatrāsayaṁ kappetvā sāyanhasamayaṁ āsayā nikkhameyyaṁ, āsayā nikkhamitvā vijambheyyaṁ, vijambhitvā samantā catuddisā anuvilokeyyaṁ, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadeyyaṁ, tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā gocarāya pakkameyyaṁ. So varaṁ varaṁ migasaṅghe vadhitvā mudumaṁsāni mudumaṁsāni bhakkhayitvā tameva āsayaṁ ajjhupeyyan’ti. Atha kho so, āvuso, jarasiṅgālo aññataraṁ vanasaṇḍaṁ nissāya āsayaṁ kappesi. Tatrāsayaṁ kappetvā sāyanhasamayaṁ āsayā nikkhami, āsayā nikkhamitvā vijambhi, vijambhitvā samantā catuddisā anuvilokesi, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadissāmīti siṅgālakaṁyeva anadi bheraṇḍakaṁyeva anadi, ke ca chave siṅgāle, ke pana sīhanādeti. Evameva kho tvaṁ, āvuso pāthikaputta, sugatāpadānesu jīvamāno sugatātirittāni bhuñjamāno tathāgate arahante sammāsambuddhe āsādetabbaṁ maññasi. Ke ca chave pāthikaputte, kā ca tathāgatānaṁ arahantānaṁ sammāsambuddhānaṁ āsādanāti. Yato kho, bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī iminā opammena neva asakkhi acelaṁ pāthikaputtaṁ tamhā āsanā cāvetuṁ. Atha naṁ etadavoca: ‘Sīhoti attānaṁ samekkhiyāna, Amaññi kotthu migarājāhamasmi; Tatheva so siṅgālakaṁ anadi, Ke ca chave siṅgāle ke pana sīhanādeti. Evameva kho tvaṁ, āvuso pāthikaputta, sugatāpadānesu jīvamāno sugatātirittāni bhuñjamāno tathāgate arahante sammāsambuddhe āsādetabbaṁ maññasi. Ke ca chave pāthikaputte, kā ca tathāgatānaṁ arahantānaṁ sammāsambuddhānaṁ āsādanā’ti. 114 --- dn24 1:2 Yato kho, bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī imināpi opammena neva asakkhi acelaṁ pāthikaputtaṁ tamhā āsanā cāvetuṁ. Atha naṁ etadavoca: ‘Aññaṁ anucaṅkamanaṁ, Attānaṁ vighāse samekkhiya; Yāva attānaṁ na passati, Kotthu tāva byagghoti maññati. Tatheva so siṅgālakaṁ anadi, Ke ca chave siṅgāle ke pana sīhanādeti. Evameva kho tvaṁ, āvuso pāthikaputta, sugatāpadānesu jīvamāno sugatātirittāni bhuñjamāno tathāgate arahante sammāsambuddhe āsādetabbaṁ maññasi. Ke ca chave pāthikaputte, kā ca tathāgatānaṁ arahantānaṁ sammāsambuddhānaṁ āsādanā’ti. Yato kho, bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī imināpi opammena neva asakkhi acelaṁ pāthikaputtaṁ tamhā āsanā cāvetuṁ. Atha naṁ etadavoca: ‘Bhutvāna bheke khalamūsikāyo, Kaṭasīsu khittāni ca koṇapāni; Mahāvane suññavane vivaḍḍho, Amaññi kotthu migarājāhamasmi; Tatheva so siṅgālakaṁ anadi, Ke ca chave siṅgāle ke pana sīhanādeti. Evameva kho tvaṁ, āvuso pāthikaputta, sugatāpadānesu jīvamāno sugatātirittāni bhuñjamāno tathāgate arahante sammāsambuddhe āsādetabbaṁ maññasi. Ke ca chave pāthikaputte, kā ca tathāgatānaṁ arahantānaṁ sammāsambuddhānaṁ āsādanā’ti. Yato kho, bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī imināpi opammena neva asakkhi acelaṁ pāthikaputtaṁ tamhā āsanā cāvetuṁ. Atha taṁ parisaṁ āgantvā evamārocesi: ‘parābhūtarūpo, bho, acelo pāthikaputto āyāmi āvuso, āyāmi, āvusoti vatvā tattheva saṁsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātun’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhaggava, taṁ parisaṁ etadavocaṁ: ‘abhabbo kho, āvuso, acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṁ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyya. Sacepāyasmantānaṁ licchavīnaṁ evamassa—mayaṁ acelaṁ pāthikaputtaṁ varattāhi bandhitvā nāgehi āviñcheyyāmāti. Tā varattā chijjeyyuṁ pāthikaputto vā. Abhabbo pana acelo pāthikaputto taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṁ āgantuṁ. Sacepissa evamassa—ahaṁ taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṁ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyā’ti. Atha khvāhaṁ, bhaggava, taṁ parisaṁ dhammiyā kathāya sandassesiṁ samādapesiṁ samuttejesiṁ sampahaṁsesiṁ, taṁ parisaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā mahābandhanā mokkhaṁ karitvā caturāsītipāṇasahassāni mahāviduggā uddharitvā tejodhātuṁ samāpajjitvā sattatālaṁ vehāsaṁ abbhuggantvā aññaṁ sattatālampi acciṁ abhinimminitvā pajjalitvā dhūmāyitvā mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ paccuṭṭhāsiṁ. Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho ahaṁ, bhaggava, sunakkhattaṁ licchaviputtaṁ etadavocaṁ: ‘Taṁ kiṁ maññasi, sunakkhatta, yatheva te ahaṁ acelaṁ pāthikaputtaṁ ārabbha byākāsiṁ, tatheva taṁ vipākaṁ aññathā vā’ti? ‘Yatheva me, bhante, bhagavā acelaṁ pāthikaputtaṁ ārabbha byākāsi, tatheva taṁ vipākaṁ, no aññathā’ti. ‘Taṁ kiṁ maññasi, sunakkhatta, yadi evaṁ sante kataṁ vā hoti uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ, akataṁ vā’ti? ‘Addhā kho, bhante, evaṁ sante kataṁ hoti uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ, no akatan’ti. ‘Evampi kho maṁ tvaṁ, moghapurisa, uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karontaṁ evaṁ vadesi—na hi pana me, bhante, bhagavā uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karotīti. Passa, moghapurisa, yāvañca te idaṁ aparaddhan’ti. Evampi kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto mayā vuccamāno apakkameva imasmā dhammavinayā, yathā taṁ āpāyiko nerayiko. 6. Aggaññapaññattikathā Aggaññañcāhaṁ, bhaggava, pajānāmi. Tañca pajānāmi, tato ca uttaritaraṁ pajānāmi, tañca pajānaṁ na parāmasāmi, aparāmasato ca me paccattaññeva nibbuti viditā, yadabhijānaṁ tathāgato no anayaṁ āpajjati. 115 --- dn24 1:2 Santi, bhaggava, eke samaṇabrāhmaṇā issarakuttaṁ brahmakuttaṁ ācariyakaṁ aggaññaṁ paññapenti. Tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto issarakuttaṁ brahmakuttaṁ ācariyakaṁ aggaññaṁ paññapethā’ti? Te ca me evaṁ puṭṭhā, ‘āmo’ti paṭijānanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘kathaṁvihitakaṁ pana tumhe āyasmanto issarakuttaṁ brahmakuttaṁ ācariyakaṁ aggaññaṁ paññapethā’ti? Te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaññeva paṭipucchanti. Tesāhaṁ puṭṭho byākaromi: ‘Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṁ loko saṁvaṭṭati. Saṁvaṭṭamāne loke yebhuyyena sattā ābhassarasaṁvattanikā honti. Te tattha honti manomayā pītibhakkhā sayaṁpabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhanti. Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṁ loko vivaṭṭati. Vivaṭṭamāne loke suññaṁ brahmavimānaṁ pātubhavati. Atha kho aññataro satto āyukkhayā vā puññakkhayā vā ābhassarakāyā cavitvā suññaṁ brahmavimānaṁ upapajjati. So tattha hoti manomayo pītibhakkho sayampabho antalikkhacaro subhaṭṭhāyī, ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhati. Tassa tattha ekakassa dīgharattaṁ nivusitattā anabhirati paritassanā uppajjati—aho vata aññepi sattā itthattaṁ āgaccheyyunti. Atha aññepi sattā āyukkhayā vā puññakkhayā vā ābhassarakāyā cavitvā suññaṁ brahmavimānaṁ upapajjanti tassa sattassa sahabyataṁ. Tepi tattha honti manomayā pītibhakkhā sayaṁpabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino, ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhanti. Tatrāvuso, yo so satto paṭhamaṁ upapanno, tassa evaṁ hoti—ahamasmi brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānaṁ, mayā ime sattā nimmitā. Taṁ kissa hetu? Mamañhi pubbe etadahosi—aho vata aññepi sattā itthattaṁ āgaccheyyunti; iti mama ca manopaṇidhi. Ime ca sattā itthattaṁ āgatāti. Yepi te sattā pacchā upapannā, tesampi evaṁ hoti—ayaṁ kho bhavaṁ brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānaṁ; iminā mayaṁ bhotā brahmunā nimmitā. Taṁ kissa hetu? Imañhi mayaṁ addasāma idha paṭhamaṁ upapannaṁ; mayaṁ panāmha pacchā upapannāti. Tatrāvuso, yo so satto paṭhamaṁ upapanno, so dīghāyukataro ca hoti vaṇṇavantataro ca mahesakkhataro ca. Ye pana te sattā pacchā upapannā, te appāyukatarā ca honti dubbaṇṇatarā ca appesakkhatarā ca. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati, yaṁ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṁ āgacchati. Itthattaṁ āgato samāno agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte taṁ pubbenivāsaṁ anussarati; tato paraṁ nānussarati. So evamāha: “yo kho so bhavaṁ brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānaṁ, yena mayaṁ bhotā brahmunā nimmitā. So nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. Ye pana mayaṁ ahumhā tena bhotā brahmunā nimmitā, te mayaṁ aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaṁ āgatā”ti. Evaṁvihitakaṁ no tumhe āyasmanto issarakuttaṁ brahmakuttaṁ ācariyakaṁ aggaññaṁ paññapethā’ti. Te evamāhaṁsu: ‘evaṁ kho no, āvuso gotama, sutaṁ, yathevāyasmā gotamo āhā’ti. Aggaññañcāhaṁ, bhaggava, pajānāmi. Tañca pajānāmi, tato ca uttaritaraṁ pajānāmi, tañca pajānaṁ na parāmasāmi, aparāmasato ca me paccattaññeva nibbuti viditā. Yadabhijānaṁ tathāgato no anayaṁ āpajjati. Santi, bhaggava, eke samaṇabrāhmaṇā khiḍḍāpadosikaṁ ācariyakaṁ aggaññaṁ paññapenti. Tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto khiḍḍāpadosikaṁ ācariyakaṁ aggaññaṁ paññapethā’ti? Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmo’ti paṭijānanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘kathaṁvihitakaṁ pana tumhe āyasmanto khiḍḍāpadosikaṁ ācariyakaṁ aggaññaṁ paññapethā’ti? Te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā 116 --- dn24 1:2 mamaññeva paṭipucchanti, tesāhaṁ puṭṭho byākaromi: ‘Santāvuso, khiḍḍāpadosikā nāma devā. Te ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā viharanti. Tesaṁ ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṁ viharataṁ sati sammussati, satiyā sammosā te devā tamhā kāyā cavanti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati, yaṁ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṁ āgacchati, itthattaṁ āgato samāno agārasmā anagāriyaṁ pabbajati, agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte taṁ pubbenivāsaṁ anussarati; tato paraṁ nānussarati. So evamāha: “ye kho te bhonto devā na khiḍḍāpadosikā te na ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā viharanti. Tesaṁ nātivelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṁ viharataṁ sati na sammussati, satiyā asammosā te devā tamhā kāyā na cavanti, niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassanti. Ye pana mayaṁ ahumhā khiḍḍāpadosikā te mayaṁ ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā viharimhā, tesaṁ no ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṁ viharataṁ sati sammussati, satiyā sammosā evaṁ mayaṁ tamhā kāyā cutā, aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaṁ āgatā”ti. Evaṁvihitakaṁ no tumhe āyasmanto khiḍḍāpadosikaṁ ācariyakaṁ aggaññaṁ paññapethā’ti. Te evamāhaṁsu: ‘evaṁ kho no, āvuso gotama, sutaṁ, yathevāyasmā gotamo āhā’ti. Aggaññañcāhaṁ, bhaggava, pajānāmi …pe… yadabhijānaṁ tathāgato no anayaṁ āpajjati. Santi, bhaggava, eke samaṇabrāhmaṇā manopadosikaṁ ācariyakaṁ aggaññaṁ paññapenti. Tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto manopadosikaṁ ācariyakaṁ aggaññaṁ paññapethā’ti? Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmo’ti paṭijānanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘kathaṁvihitakaṁ pana tumhe āyasmanto manopadosikaṁ ācariyakaṁ aggaññaṁ paññapethā’ti? Te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaññeva paṭipucchanti. Tesāhaṁ puṭṭho byākaromi: ‘Santāvuso, manopadosikā nāma devā. Te ativelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyanti. Te ativelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyantā aññamaññamhi cittāni padūsenti. Te aññamaññaṁ paduṭṭhacittā kilantakāyā kilantacittā. Te devā tamhā kāyā cavanti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati, yaṁ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṁ āgacchati. Itthattaṁ āgato samāno agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte taṁ pubbenivāsaṁ anussarati, tato paraṁ nānussarati. So evamāha: “ye kho te bhonto devā na manopadosikā te nātivelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyanti. Te nātivelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyantā aññamaññamhi cittāni nappadūsenti. Te aññamaññaṁ appaduṭṭhacittā akilantakāyā akilantacittā. Te devā tamhā kāyā na cavanti, niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassanti. Ye pana mayaṁ ahumhā manopadosikā, te mayaṁ ativelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyimhā. Te mayaṁ ativelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyantā aññamaññamhi cittāni padūsimhā. Te mayaṁ aññamaññaṁ paduṭṭhacittā kilantakāyā kilantacittā. Evaṁ mayaṁ tamhā kāyā cutā, aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaṁ āgatā”ti. Evaṁvihitakaṁ no tumhe āyasmanto manopadosikaṁ ācariyakaṁ aggaññaṁ paññapethā’ti. Te evamāhaṁsu: ‘evaṁ kho no, āvuso gotama, sutaṁ, yathevāyasmā gotamo āhā’ti. Aggaññañcāhaṁ, bhaggava, pajānāmi …pe… yadabhijānaṁ tathāgato no anayaṁ āpajjati. Santi, bhaggava, eke samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannaṁ ācariyakaṁ aggaññaṁ paññapenti. Tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto adhiccasamuppannaṁ ācariyakaṁ aggaññaṁ paññapethā’ti? Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmo’ti paṭijānanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘kathaṁvihitakaṁ pana tumhe āyasmanto adhiccasamuppannaṁ ācariyakaṁ aggaññaṁ paññapethā’ti? Te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaññeva paṭipucchanti. Tesāhaṁ puṭṭho byākaromi: ‘Santāvuso, asaññasattā nāma devā. Saññuppādā ca pana te devā tamhā 117 --- dn24 1:2 kāyā cavanti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṁ āgacchati. Itthattaṁ āgato samāno agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte taṁ saññuppādaṁ anussarati, tato paraṁ nānussarati’. So evamāha: ‘adhiccasamuppanno attā ca loko ca. Taṁ kissa hetu? Ahañhi pubbe nāhosiṁ, somhi etarahi ahutvā santatāya pariṇato’ti. ‘Evaṁvihitakaṁ no tumhe āyasmanto adhiccasamuppannaṁ ācariyakaṁ aggaññaṁ paññapethā’ti? Te evamāhaṁsu: ‘evaṁ kho no, āvuso gotama, sutaṁ yathevāyasmā gotamo āhā’ti. Aggaññañcāhaṁ, bhaggava, pajānāmi tañca pajānāmi, tato ca uttaritaraṁ pajānāmi, tañca pajānaṁ na parāmasāmi, aparāmasato ca me paccattaññeva nibbuti viditā. Yadabhijānaṁ tathāgato no anayaṁ āpajjati. Evaṁvādiṁ kho maṁ, bhaggava, evamakkhāyiṁ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: ‘viparīto samaṇo gotamo bhikkhavo ca. Samaṇo gotamo evamāha—yasmiṁ samaye subhaṁ vimokkhaṁ upasampajja viharati, sabbaṁ tasmiṁ samaye asubhantveva pajānātī’ti. Na kho panāhaṁ, bhaggava, evaṁ vadāmi: ‘yasmiṁ samaye subhaṁ vimokkhaṁ upasampajja viharati, sabbaṁ tasmiṁ samaye asubhantveva pajānātī’ti. Evañca khvāhaṁ, bhaggava, vadāmi: ‘yasmiṁ samaye subhaṁ vimokkhaṁ upasampajja viharati, subhantveva tasmiṁ samaye pajānātī’”ti. “Te ca, bhante, viparītā, ye bhagavantaṁ viparītato dahanti bhikkhavo ca. Evaṁpasanno ahaṁ, bhante, bhagavati. Pahoti me bhagavā tathā dhammaṁ desetuṁ, yathā ahaṁ subhaṁ vimokkhaṁ upasampajja vihareyyan”ti. “Dukkaraṁ kho etaṁ, bhaggava, tayā aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrāyogena aññatrācariyakena subhaṁ vimokkhaṁ upasampajja viharituṁ. Iṅgha tvaṁ, bhaggava, yo ca te ayaṁ mayi pasādo, tameva tvaṁ sādhukamanurakkhā”ti. “Sace taṁ, bhante, mayā dukkaraṁ aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrāyogena aññatrācariyakena subhaṁ vimokkhaṁ upasampajja viharituṁ. Yo ca me ayaṁ, bhante, bhagavati pasādo, tamevāhaṁ sādhukamanurakkhissāmī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano bhaggavagotto paribbājako bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Pāthikasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. dn11 0 Dīgha Nikāya 11 Kevaṭṭasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane. Atha kho kevaṭṭo gahapatiputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho kevaṭṭo gahapatiputto bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā bhagavati abhippasannā. Sādhu, bhante, bhagavā ekaṁ bhikkhuṁ samādisatu, yo uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karissati; evāyaṁ nāḷandā bhiyyoso mattāya bhagavati abhippasīdissatī”ti. Evaṁ vutte, bhagavā kevaṭṭaṁ gahapatiputtaṁ etadavoca: “na kho ahaṁ, kevaṭṭa, bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ desemi: ‘etha tumhe, bhikkhave, gihīnaṁ odātavasanānaṁ uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karothā’”ti. 2 Dutiyampi kho kevaṭṭo gahapatiputto bhagavantaṁ etadavoca: “nāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ dhaṁsemi; api ca evaṁ vadāmi: ‘ayaṁ, bhante, nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā bhagavati abhippasannā. Sādhu, bhante, bhagavā ekaṁ bhikkhuṁ samādisatu, yo uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karissati; evāyaṁ nāḷandā bhiyyoso mattāya bhagavati abhippasīdissatī’”ti. Dutiyampi kho bhagavā kevaṭṭaṁ gahapatiputtaṁ etadavoca: “na kho ahaṁ, kevaṭṭa, bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ desemi: ‘etha tumhe, bhikkhave, gihīnaṁ odātavasanānaṁ uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karothā’”ti. 3 Tatiyampi kho kevaṭṭo 118 --- dn11 1:3 gahapatiputto bhagavantaṁ etadavoca: “nāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ dhaṁsemi; api ca evaṁ vadāmi: ‘ayaṁ, bhante, nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā bhagavati abhippasannā. Sādhu, bhante, bhagavā ekaṁ bhikkhuṁ samādisatu, yo uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ karissati. Evāyaṁ nāḷandā bhiyyoso mattāya bhagavati abhippasīdissatī’”ti. 1. Iddhipāṭihāriya “Tīṇi kho imāni, kevaṭṭa, pāṭihāriyāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni tīṇi? Iddhipāṭihāriyaṁ, ādesanāpāṭihāriyaṁ, anusāsanīpāṭihāriyaṁ. 4 Katamañca, kevaṭṭa, iddhipāṭihāriyaṁ? Idha, kevaṭṭa, bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁ mahiddhike evaṁ mahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. Tamenaṁ aññataro saddho pasanno passati taṁ bhikkhuṁ anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhontaṁ—ekopi hutvā bahudhā hontaṁ, bahudhāpi hutvā eko hontaṁ; āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānaṁ gacchantaṁ seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karontaṁ seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchantaṁ seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamantaṁ seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁ mahiddhike evaṁ mahānubhāve pāṇinā parāmasantaṁ parimajjantaṁ yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattentaṁ. Tamenaṁ so saddho pasanno aññatarassa assaddhassa appasannassa āroceti: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Amāhaṁ bhikkhuṁ addasaṁ anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhontaṁ—ekopi hutvā bahudhā hontaṁ, bahudhāpi hutvā eko hontaṁ …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattentan’ti. 5 Tamenaṁ so assaddho appasanno taṁ saddhaṁ pasannaṁ evaṁ vadeyya: ‘atthi kho, bho, gandhārī nāma vijjā. Tāya so bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattetī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, kevaṭṭa, api nu so assaddho appasanno taṁ saddhaṁ pasannaṁ evaṁ vadeyyā”ti? “Vadeyya, bhante”ti. “Imaṁ kho ahaṁ, kevaṭṭa, iddhipāṭihāriye ādīnavaṁ sampassamāno iddhipāṭihāriyena aṭṭīyāmi harāyāmi jigucchāmi. 6 2. Ādesanāpāṭihāriya Katamañca, kevaṭṭa, ādesanāpāṭihāriyaṁ? Idha, kevaṭṭa, bhikkhu parasattānaṁ parapuggalānaṁ cittampi ādisati, cetasikampi ādisati, vitakkitampi ādisati, vicāritampi ādisati: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. Tamenaṁ aññataro saddho pasanno passati taṁ bhikkhuṁ parasattānaṁ parapuggalānaṁ cittampi ādisantaṁ, cetasikampi ādisantaṁ, vitakkitampi ādisantaṁ, vicāritampi ādisantaṁ: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. Tamenaṁ so saddho pasanno aññatarassa assaddhassa appasannassa āroceti: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Amāhaṁ bhikkhuṁ addasaṁ parasattānaṁ parapuggalānaṁ cittampi ādisantaṁ, cetasikampi ādisantaṁ, vitakkitampi ādisantaṁ, vicāritampi ādisantaṁ: “evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan”’ti. 7 Tamenaṁ so assaddho appasanno taṁ saddhaṁ pasannaṁ evaṁ vadeyya: ‘atthi kho, bho, maṇikā nāma vijjā; tāya so bhikkhu parasattānaṁ parapuggalānaṁ cittampi ādisati, cetasikampi ādisati, vitakkitampi ādisati, vicāritampi ādisati: “evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan”’ti. Taṁ kiṁ maññasi, kevaṭṭa, api nu so assaddho appasanno taṁ saddhaṁ pasannaṁ evaṁ vadeyyā”ti? “Vadeyya, bhante”ti. “Imaṁ kho ahaṁ, kevaṭṭa, ādesanāpāṭihāriye ādīnavaṁ sampassamāno ādesanāpāṭihāriyena aṭṭīyāmi harāyāmi jigucchāmi. 8 3. Anusāsanīpāṭihāriya Katamañca, kevaṭṭa, anusāsanīpāṭihāriyaṁ? Idha, kevaṭṭa, 119 --- dn11 1:8 bhikkhu evamanusāsati: ‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha, evaṁ manasikarotha, mā evaṁ manasākattha, idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’ti. Idaṁ vuccati, kevaṭṭa, anusāsanīpāṭihāriyaṁ. 9-66 Puna caparaṁ, kevaṭṭa, idha tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho …pe… Evaṁ kho, kevaṭṭa, bhikkhu sīlasampanno hoti …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idampi vuccati, kevaṭṭa, anusāsanīpāṭihāriyaṁ …pe… dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idampi vuccati, kevaṭṭa, anusāsanīpāṭihāriyaṁ …pe… ñāṇadassanāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti …pe… idampi vuccati, kevaṭṭa, anusāsanīpāṭihāriyaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti …pe… idampi vuccati, kevaṭṭa, anusāsanīpāṭihāriyaṁ. 67 Imāni kho, kevaṭṭa, tīṇi pāṭihāriyāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. 4. Bhūtanirodhesakabhikkhuvatthu Bhūtapubbaṁ, kevaṭṭa, imasmiññeva bhikkhusaṅghe aññatarassa bhikkhuno evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘kattha nu kho ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti? 68 Atha kho so, kevaṭṭa, bhikkhu tathārūpaṁ samādhiṁ samāpajji, yathāsamāhite citte devayāniyo maggo pāturahosi. Atha kho so, kevaṭṭa, bhikkhu yena cātumahārājikā devā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā cātumahārājike deve etadavoca: ‘kattha nu kho, āvuso, ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti? Evaṁ vutte, kevaṭṭa, cātumahārājikā devā taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ: ‘mayampi kho, bhikkhu, na jānāma: “yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū”ti. Atthi kho, bhikkhu, cattāro mahārājāno amhehi abhikkantatarā ca paṇītatarā ca. Te kho etaṁ jāneyyuṁ: “yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū”’ti. 69 Atha kho so, kevaṭṭa, bhikkhu yena cattāro mahārājāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā cattāro mahārāje etadavoca: ‘kattha nu kho, āvuso, ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti? Evaṁ vutte, kevaṭṭa, cattāro mahārājāno taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ: ‘mayampi kho, bhikkhu, na jānāma: “yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu, āpodhātu tejodhātu vāyodhātū”ti. Atthi kho, bhikkhu, tāvatiṁsā nāma devā amhehi abhikkantatarā ca paṇītatarā ca. Te kho etaṁ jāneyyuṁ: “yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū”’ti. 70 Atha kho so, kevaṭṭa, bhikkhu yena tāvatiṁsā devā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tāvatiṁse deve etadavoca: ‘kattha nu kho, āvuso, ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti? Evaṁ vutte, kevaṭṭa, tāvatiṁsā devā taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ: ‘mayampi kho, bhikkhu, na jānāma: “yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū”ti. Atthi kho, bhikkhu, sakko nāma devānamindo amhehi abhikkantataro ca paṇītataro ca. So kho etaṁ jāneyya: “yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū”’ti. 71 Atha kho so, kevaṭṭa, bhikkhu yena sakko devānamindo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: ‘kattha nu kho, āvuso, ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti? Evaṁ vutte, kevaṭṭa, sakko devānamindo taṁ bhikkhuṁ etadavoca: ‘ahampi kho, bhikkhu, na jānāmi: “yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū”ti. 72 Atthi kho, bhikkhu, yāmā nāma devā …pe… 73 suyāmo nāma devaputto … 74 tusitā nāma devā … 75 santussito nāma devaputto … 76 nimmānaratī nāma devā … 77 sunimmito nāma devaputto … paranimmitavasavattī nāma devā … 78 vasavattī nāma devaputto 120 --- dn11 1:78 amhehi abhikkantataro ca paṇītataro ca. So kho etaṁ jāneyya: “yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū”’ti. 79 Atha kho so, kevaṭṭa, bhikkhu yena vasavattī devaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vasavattiṁ devaputtaṁ etadavoca: ‘kattha nu kho, āvuso, ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti? Evaṁ vutte, kevaṭṭa, vasavattī devaputto taṁ bhikkhuṁ etadavoca: ‘ahampi kho, bhikkhu, na jānāmi: “yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū”ti. Atthi kho, bhikkhu, brahmakāyikā nāma devā amhehi abhikkantatarā ca paṇītatarā ca. Te kho etaṁ jāneyyuṁ: “yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū”’ti. 80 Atha kho so, kevaṭṭa, bhikkhu tathārūpaṁ samādhiṁ samāpajji, yathāsamāhite citte brahmayāniyo maggo pāturahosi. Atha kho so, kevaṭṭa, bhikkhu yena brahmakāyikā devā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā brahmakāyike deve etadavoca: ‘kattha nu kho, āvuso, ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti? Evaṁ vutte, kevaṭṭa, brahmakāyikā devā taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ: ‘mayampi kho, bhikkhu, na jānāma: “yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū”ti. Atthi kho, bhikkhu, brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānaṁ amhehi abhikkantataro ca paṇītataro ca. So kho etaṁ jāneyya: “yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū”’ti. ‘Kahaṁ panāvuso, etarahi so mahābrahmā’ti? ‘Mayampi kho, bhikkhu, na jānāma, yattha vā brahmā yena vā brahmā yahiṁ vā brahmā; api ca, bhikkhu, yathā nimittā dissanti, āloko sañjāyati, obhāso pātubhavati, brahmā pātubhavissati, brahmuno hetaṁ pubbanimittaṁ pātubhāvāya, yadidaṁ āloko sañjāyati, obhāso pātubhavatī’ti. 81 Atha kho so, kevaṭṭa, mahābrahmā nacirasseva pāturahosi. Atha kho so, kevaṭṭa, bhikkhu yena so mahābrahmā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ mahābrahmānaṁ etadavoca: ‘kattha nu kho, āvuso, ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti? Evaṁ vutte, kevaṭṭa, so mahābrahmā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: ‘ahamasmi, bhikkhu, brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānan’ti. 82 Dutiyampi kho so, kevaṭṭa, bhikkhu taṁ mahābrahmānaṁ etadavoca: ‘na khohaṁ taṁ, āvuso, evaṁ pucchāmi: “tvamasi brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānan”ti. Evañca kho ahaṁ taṁ, āvuso, pucchāmi: “kattha nu kho, āvuso, ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū”’ti? Dutiyampi kho so, kevaṭṭa, mahābrahmā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: ‘ahamasmi, bhikkhu, brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānan’ti. 83 Tatiyampi kho so, kevaṭṭa, bhikkhu taṁ mahābrahmānaṁ etadavoca: ‘na khohaṁ taṁ, āvuso, evaṁ pucchāmi: “tvamasi brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānan”ti. Evañca kho ahaṁ taṁ, āvuso, pucchāmi: “kattha nu kho, āvuso, ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū”’ti? Atha kho so, kevaṭṭa, mahābrahmā taṁ bhikkhuṁ bāhāyaṁ gahetvā ekamantaṁ apanetvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: ‘ime kho maṁ, bhikkhu, brahmakāyikā devā evaṁ jānanti, “natthi kiñci brahmuno aññātaṁ, natthi kiñci brahmuno adiṭṭhaṁ, natthi kiñci brahmuno aviditaṁ, natthi kiñci brahmuno asacchikatan”ti. Tasmāhaṁ tesaṁ sammukhā na byākāsiṁ. Ahampi kho, bhikkhu, na jānāmi yatthime cattāro 121 --- dn11 1:83 mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti. Tasmātiha, bhikkhu, tuyhevetaṁ dukkaṭaṁ, tuyhevetaṁ aparaddhaṁ, yaṁ tvaṁ taṁ bhagavantaṁ atidhāvitvā bahiddhā pariyeṭṭhiṁ āpajjasi imassa pañhassa veyyākaraṇāya. Gaccha tvaṁ, bhikkhu, tameva bhagavantaṁ upasaṅkamitvā imaṁ pañhaṁ puccha, yathā ca te bhagavā byākaroti, tathā naṁ dhāreyyāsī’ti. 84 Atha kho so, kevaṭṭa, bhikkhu—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. Atha kho so, kevaṭṭa, bhikkhu maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho, kevaṭṭa, so bhikkhu maṁ etadavoca: ‘kattha nu kho, bhante, ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti? 85 4.1. Tīradassisakuṇupamā Evaṁ vutte, ahaṁ, kevaṭṭa, taṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ—bhūtapubbaṁ, bhikkhu, sāmuddikā vāṇijā tīradassiṁ sakuṇaṁ gahetvā nāvāya samuddaṁ ajjhogāhanti. Te atīradakkhiniyā nāvāya tīradassiṁ sakuṇaṁ muñcanti. So gacchateva puratthimaṁ disaṁ, gacchati dakkhiṇaṁ disaṁ, gacchati pacchimaṁ disaṁ, gacchati uttaraṁ disaṁ, gacchati uddhaṁ disaṁ, gacchati anudisaṁ. Sace so samantā tīraṁ passati, tathāgatakova hoti. Sace pana so samantā tīraṁ na passati, tameva nāvaṁ paccāgacchati. Evameva kho tvaṁ, bhikkhu, yato yāva brahmalokā pariyesamāno imassa pañhassa veyyākaraṇaṁ nājjhagā, atha mamaññeva santike paccāgato. Na kho eso, bhikkhu, pañho evaṁ pucchitabbo: ‘kattha nu kho, bhante, ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti, seyyathidaṁ—pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti? Evañca kho eso, bhikkhu, pañho pucchitabbo: ‘Kattha āpo ca pathavī, tejo vāyo na gādhati; Kattha dīghañca rassañca, aṇuṁ thūlaṁ subhāsubhaṁ; Kattha nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhatī’ti. Tatra veyyākaraṇaṁ bhavati: ‘Viññāṇaṁ anidassanaṁ, anantaṁ sabbatopabhaṁ; Ettha āpo ca pathavī, tejo vāyo na gādhati. Ettha dīghañca rassañca, aṇuṁ thūlaṁ subhāsubhaṁ; Ettha nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhati; Viññāṇassa nirodhena, etthetaṁ uparujjhatī’”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano kevaṭṭo gahapatiputto bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Kevaṭṭasuttaṁ niṭṭhitaṁ ekādasamaṁ. dn23 0 Dīgha Nikāya 23 Pāyāsisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā kumārakassapo kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi yena setabyā nāma kosalānaṁ nagaraṁ tadavasari. Tatra sudaṁ āyasmā kumārakassapo setabyāyaṁ viharati uttarena setabyaṁ siṁsapāvane. Tena kho pana samayena pāyāsi rājañño setabyaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā pasenadinā kosalena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ. 2 1. Pāyāsirājaññavatthu Tena kho pana samayena pāyāsissa rājaññassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: “itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko”ti. Assosuṁ kho setabyakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu bho kumārakassapo samaṇassa gotamassa sāvako kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi setabyaṁ anuppatto setabyāyaṁ viharati uttarena setabyaṁ siṁsapāvane. Taṁ kho pana bhavantaṁ kumārakassapaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘paṇḍito byatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī’”ti. Atha kho setabyakā brāhmaṇagahapatikā setabyāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena siṁsapāvanaṁ. 3 Tena kho pana samayena pāyāsi rājañño uparipāsāde divāseyyaṁ upagato hoti. Addasā kho pāyāsi rājañño setabyake brāhmaṇagahapatike setabyāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī 122 --- dn23 1:3 gaṇībhūte uttarenamukhe gacchante yena siṁsapāvanaṁ, disvā khattaṁ āmantesi: “kiṁ nu kho, bho khatte, setabyakā brāhmaṇagahapatikā setabyāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena siṁsapāvanan”ti? “Atthi kho, bho, samaṇo kumārakassapo, samaṇassa gotamassa sāvako kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi setabyaṁ anuppatto setabyāyaṁ viharati uttarena setabyaṁ siṁsapāvane. Taṁ kho pana bhavantaṁ kumārakassapaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘paṇḍito byatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā cā’ti. Tamete bhavantaṁ kumārakassapaṁ dassanāya upasaṅkamantī”ti. “Tena hi, bho khatte, yena setabyakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā setabyake brāhmaṇagahapatike evaṁ vadehi: ‘pāyāsi, bho, rājañño evamāha—āgamentu kira bhavanto, pāyāsipi rājañño samaṇaṁ kumārakassapaṁ dassanāya upasaṅkamissatī’ti. Purā samaṇo kumārakassapo setabyake brāhmaṇagahapatike bāle abyatte saññāpeti: ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’ti. Natthi hi, bho khatte, paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko”ti. “Evaṁ, bho”ti kho so khattā pāyāsissa rājaññassa paṭissutvā yena setabyakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā setabyake brāhmaṇagahapatike etadavoca: “pāyāsi, bho, rājañño evamāha, āgamentu kira bhavanto, pāyāsipi rājañño samaṇaṁ kumārakassapaṁ dassanāya upasaṅkamissatī”ti. 4 Atha kho pāyāsi rājañño setabyakehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto yena siṁsapāvanaṁ yenāyasmā kumārakassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā kumārakassapena saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Setabyakāpi kho brāhmaṇagahapatikā appekacce āyasmantaṁ kumārakassapaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce āyasmatā kumārakassapena saddhiṁ sammodiṁsu; sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce yenāyasmā kumārakassapo tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. 5 2. Natthikavāda Ekamantaṁ nisinno kho pāyāsi rājañño āyasmantaṁ kumārakassapaṁ etadavoca: “ahañhi, bho kassapa, evaṁvādī evaṁdiṭṭhī: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. “Nāhaṁ, rājañña, evaṁvādiṁ evaṁdiṭṭhiṁ addasaṁ vā assosiṁ vā. Kathañhi nāma evaṁ vadeyya: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’ti? 2.1. Candimasūriyaupamā Tena hi, rājañña, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, rājañña, ime candimasūriyā imasmiṁ vā loke parasmiṁ vā, devā vā te manussā vā”ti? “Ime, bho kassapa, candimasūriyā parasmiṁ loke, na imasmiṁ; devā te na manussā”ti. “Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṁ hotu—itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko”ti. 6 “Kiñcāpi bhavaṁ kassapo evamāha, atha kho evaṁ me ettha hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. “Atthi pana, rājañña, pariyāyo, yena te pariyāyena evaṁ hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti? “Atthi, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṁ hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. “Yathā kathaṁ viya, rājaññā”ti? “Idha me, bho kassapa, mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī. Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā. Yadāhaṁ jānāmi: ‘na dānime imamhā ābādhā vuṭṭhahissantī’ti tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘santi kho, bho, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino 123 --- dn23 1:6 evaṁdiṭṭhino: “ye te pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti. Bhavanto kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī. Sace tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ, bhavanto kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjissanti. Sace, bho, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyātha, yena me āgantvā āroceyyātha: “itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko”ti. Bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā, yaṁ bhavantehi diṭṭhaṁ, yathā sāmaṁ diṭṭhaṁ evametaṁ bhavissatī’ti. Te me ‘sādhū’ti paṭissutvā neva āgantvā ārocenti, na pana dūtaṁ pahiṇanti. Ayampi kho, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṁ hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. 7 2.2. Coraupamā “Tena hi, rājañña, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, rājañña, idha te purisā coraṁ āgucāriṁ gahetvā dasseyyuṁ: ‘ayaṁ te, bhante, coro āgucārī; imassa yaṁ icchasi, taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. Te tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘tena hi, bho, imaṁ purisaṁ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa āghātane sīsaṁ chindathā’ti. Te ‘sādhū’ti paṭissutvā taṁ purisaṁ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa āghātane nisīdāpeyyuṁ. Labheyya nu kho so coro coraghātesu: ‘āgamentu tāva bhavanto coraghātā, amukasmiṁ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā, yāvāhaṁ tesaṁ uddisitvā āgacchāmī’ti, udāhu vippalapantasseva coraghātā sīsaṁ chindeyyun”ti? “Na hi so, bho kassapa, coro labheyya coraghātesu: ‘āgamentu tāva bhavanto coraghātā amukasmiṁ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā, yāvāhaṁ tesaṁ uddisitvā āgacchāmī’ti. Atha kho naṁ vippalapantasseva coraghātā sīsaṁ chindeyyun”ti. “So hi nāma, rājañña, coro manusso manussabhūtesu coraghātesu na labhissati: ‘āgamentu tāva bhavanto coraghātā, amukasmiṁ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā, yāvāhaṁ tesaṁ uddisitvā āgacchāmī’ti. Kiṁ pana te mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā labhissanti nirayapālesu: ‘āgamentu tāva bhavanto nirayapālā, yāva mayaṁ pāyāsissa rājaññassa gantvā ārocema: “itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko”’ti? Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṁ hotu: ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. 8 “Kiñcāpi bhavaṁ kassapo evamāha, atha kho evaṁ me ettha hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. “Atthi pana, rājañña, pariyāyo yena te pariyāyena evaṁ hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti? “Atthi, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṁ hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. “Yathā kathaṁ viya, rājaññā”ti? “Idha me, bho kassapa, mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī. Te aparena 124 --- dn23 1:8 samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā. Yadāhaṁ jānāmi: ‘na dānime imamhā ābādhā vuṭṭhahissantī’ti tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘santi kho, bho, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “ye te pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. Bhavanto kho pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī. Sace tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ, bhavanto kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissanti. Sace, bho, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyātha, yena me āgantvā āroceyyātha: “itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko”ti. Bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā, yaṁ bhavantehi diṭṭhaṁ, yathā sāmaṁ diṭṭhaṁ evametaṁ bhavissatī’ti. Te me ‘sādhū’ti paṭissutvā neva āgantvā ārocenti, na pana dūtaṁ pahiṇanti. Ayampi kho, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṁ hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. 9 2.3. Gūthakūpapurisaupamā “Tena hi, rājañña, upamaṁ te karissāmi. Upamāya m’idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Seyyathāpi, rājañña, puriso gūthakūpe sasīsakaṁ nimuggo assa. Atha tvaṁ purise āṇāpeyyāsi: ‘tena hi, bho, taṁ purisaṁ tamhā gūthakūpā uddharathā’ti. Te ‘sādhū’ti paṭissutvā taṁ purisaṁ tamhā gūthakūpā uddhareyyuṁ. Te tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘tena hi, bho, tassa purisassa kāyā veḷupesikāhi gūthaṁ sunimmajjitaṁ nimmajjathā’ti. Te ‘sādhū’ti paṭissutvā tassa purisassa kāyā veḷupesikāhi gūthaṁ sunimmajjitaṁ nimmajjeyyuṁ. Te tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘tena hi, bho, tassa purisassa kāyaṁ paṇḍumattikāya tikkhattuṁ subbaṭṭitaṁ ubbaṭṭethā’ti. Te tassa purisassa kāyaṁ paṇḍumattikāya tikkhattuṁ subbaṭṭitaṁ ubbaṭṭeyyuṁ. Te tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘tena hi, bho, taṁ purisaṁ telena abbhañjitvā sukhumena cuṇṇena tikkhattuṁ suppadhotaṁ karothā’ti. Te taṁ purisaṁ telena abbhañjitvā sukhumena cuṇṇena tikkhattuṁ suppadhotaṁ kareyyuṁ. Te tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘tena hi, bho, tassa purisassa kesamassuṁ kappethā’ti. Te tassa purisassa kesamassuṁ kappeyyuṁ. Te tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘tena hi, bho, tassa purisassa mahagghañca mālaṁ mahagghañca vilepanaṁ mahagghāni ca vatthāni upaharathā’ti. Te tassa purisassa mahagghañca mālaṁ mahagghañca vilepanaṁ mahagghāni ca vatthāni upahareyyuṁ. Te tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘tena hi, bho, taṁ purisaṁ pāsādaṁ āropetvā pañcakāmaguṇāni upaṭṭhāpethā’ti. Te taṁ purisaṁ pāsādaṁ āropetvā pañcakāmaguṇāni upaṭṭhāpeyyuṁ. Taṁ kiṁ maññasi, rājañña, api nu tassa purisassa sunhātassa suvilittassa sukappitakesamassussa āmukkamālābharaṇassa odātavatthavasanassa uparipāsādavaragatassa pañcahi kāmaguṇehi samappitassa samaṅgībhūtassa paricārayamānassa punadeva tasmiṁ gūthakūpe nimujjitukāmatā assā”ti? “No hidaṁ, bho kassapa”. “Taṁ kissa hetu”? “Asuci, bho kassapa, gūthakūpo asuci ceva asucisaṅkhāto ca duggandho ca duggandhasaṅkhāto ca jeguccho ca jegucchasaṅkhāto ca paṭikūlo ca paṭikūlasaṅkhāto cā”ti. “Evameva kho, rājañña, manussā devānaṁ asucī ceva asucisaṅkhātā ca, duggandhā ca duggandhasaṅkhātā ca, jegucchā ca jegucchasaṅkhātā ca, paṭikūlā ca paṭikūlasaṅkhātā ca. Yojanasataṁ kho, rājañña, manussagandho deve ubbādhati. Kiṁ pana te mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā te āgantvā ārocessanti: 125 --- dn23 1:9 ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’ti? Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṁ hotu: ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. 10 “Kiñcāpi bhavaṁ kassapo evamāha, atha kho evaṁ me ettha hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. “Atthi pana, rājañña, pariyāyo …pe… “atthi, bho kassapa, pariyāyo …pe… yathā kathaṁ viya, rājaññāti? “Idha me, bho kassapa, mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā. Yadāhaṁ jānāmi: ‘na dānime imamhā ābādhā vuṭṭhahissantī’ti tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘santi kho, bho, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “ye te pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyatan”ti. Bhavanto kho pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Sace tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ, bhavanto kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissanti, devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ. Sace, bho, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyātha devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ, yena me āgantvā āroceyyātha: “itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko”ti. Bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā, yaṁ bhavantehi diṭṭhaṁ, yathā sāmaṁ diṭṭhaṁ evametaṁ bhavissatī’ti. Te me ‘sādhū’ti paṭissutvā neva āgantvā ārocenti, na pana dūtaṁ pahiṇanti. Ayampi kho, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṁ hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. 11 2.4. Tāvatiṁsadevaupamā “Tena hi, rājañña, taññevettha paṭipucchissāmi; yathā te khameyya, tathā naṁ byākareyyāsi. Yaṁ kho pana, rājañña, mānussakaṁ vassasataṁ, devānaṁ tāvatiṁsānaṁ eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo, tena saṁvaccharena dibbaṁ vassasahassaṁ devānaṁ tāvatiṁsānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ye te mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ. Sace pana tesaṁ evaṁ bhavissati: ‘yāva mayaṁ dve vā tīṇi vā rattindivā dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārema, atha mayaṁ pāyāsissa rājaññassa gantvā āroceyyāma: “itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko”ti. Api nu te āgantvā āroceyyuṁ—itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti? “No hidaṁ, bho kassapa. Api hi mayaṁ, bho kassapa, ciraṁ kālaṅkatāpi bhaveyyāma. Ko panetaṁ bhoto kassapassa āroceti: ‘atthi devā tāvatiṁsā’ti vā ‘evaṁdīghāyukā devā tāvatiṁsā’ti vā. Na mayaṁ bhoto kassapassa saddahāma: ‘atthi devā tāvatiṁsā’ti vā ‘evaṁdīghāyukā devā tāvatiṁsā’ti vā”ti. 2.5. Jaccandhaupamā “Seyyathāpi, rājañña, jaccandho puriso na passeyya kaṇha—sukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṁ, na passeyya tārakāni rūpāni, na passeyya candimasūriye. So evaṁ vadeyya: ‘natthi kaṇhasukkāni rūpāni, natthi kaṇhasukkānaṁ rūpānaṁ dassāvī. Natthi nīlakāni rūpāni, natthi nīlakānaṁ rūpānaṁ dassāvī. Natthi pītakāni rūpāni, natthi pītakānaṁ rūpānaṁ dassāvī. Natthi lohitakāni rūpāni, natthi lohitakānaṁ 126 --- dn23 1:11 rūpānaṁ dassāvī. Natthi mañjiṭṭhakāni rūpāni, natthi mañjiṭṭhakānaṁ rūpānaṁ dassāvī. Natthi samavisamaṁ, natthi samavisamassa dassāvī. Natthi tārakāni rūpāni, natthi tārakānaṁ rūpānaṁ dassāvī. Natthi candimasūriyā, natthi candimasūriyānaṁ dassāvī. Ahametaṁ na jānāmi, ahametaṁ na passāmi, tasmā taṁ natthī’ti. Sammā nu kho so, rājañña, vadamāno vadeyyā”ti? “No hidaṁ, bho kassapa. Atthi kaṇhasukkāni rūpāni, atthi kaṇhasukkānaṁ rūpānaṁ dassāvī. Atthi nīlakāni rūpāni, atthi nīlakānaṁ rūpānaṁ dassāvī …pe… atthi samavisamaṁ, atthi samavisamassa dassāvī. Atthi tārakāni rūpāni, atthi tārakānaṁ rūpānaṁ dassāvī. Atthi candimasūriyā, atthi candimasūriyānaṁ dassāvī. ‘Ahametaṁ na jānāmi, ahametaṁ na passāmi, tasmā taṁ natthī’ti. Na hi so, bho kassapa, sammā vadamāno vadeyyā”ti. “Evameva kho tvaṁ, rājañña, jaccandhūpamo maññe paṭibhāsi yaṁ maṁ tvaṁ evaṁ vadesi. Ko panetaṁ bhoto kassapassa āroceti: ‘atthi devā tāvatiṁsā’ti vā, ‘evaṁdīghāyukā devā tāvatiṁsā’ti vā? Na mayaṁ bhoto kassapassa saddahāma: ‘atthi devā tāvatiṁsā’ti vā ‘evaṁdīghāyukā devā tāvatiṁsā’ti vā”ti. “Na kho, rājañña, evaṁ paro loko daṭṭhabbo, yathā tvaṁ maññasi iminā maṁsacakkhunā. Ye kho te, rājañña, samaṇabrāhmaṇā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, te tattha appamattā ātāpino pahitattā viharantā dibbacakkhuṁ visodhenti. Te dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena imañceva lokaṁ passanti parañca satte ca opapātike. Evañca kho, rājañña, paro loko daṭṭhabbo; na tveva yathā tvaṁ maññasi iminā maṁsacakkhunā. Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṁ hotu: ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. 12 “Kiñcāpi bhavaṁ kassapo evamāha, atha kho evaṁ me ettha hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. “Atthi pana, rājañña, pariyāyo …pe… atthi, bho kassapa, pariyāyo …pe… yathā kathaṁ viya, rājaññā”ti? “Idhāhaṁ, bho kassapa, passāmi samaṇabrāhmaṇe sīlavante kalyāṇadhamme jīvitukāme amaritukāme sukhakāme dukkhapaṭikūle. Tassa mayhaṁ, bho kassapa, evaṁ hoti—sace kho ime bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā evaṁ jāneyyuṁ: ‘ito no matānaṁ seyyo bhavissatī’ti. Idānime bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā visaṁ vā khādeyyuṁ, satthaṁ vā āhareyyuṁ, ubbandhitvā vā kālaṁ kareyyuṁ, papāte vā papateyyuṁ. Yasmā ca kho ime bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā na evaṁ jānanti: ‘ito no matānaṁ seyyo bhavissatī’ti, tasmā ime bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā jīvitukāmā amaritukāmā sukhakāmā dukkhapaṭikūlā attānaṁ na mārenti. Ayampi kho, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṁ hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. 13 2.6. Gabbhinīupamā “Tena hi, rājañña, upamaṁ te karissāmi. Upamāya m’idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Bhūtapubbaṁ, rājañña, aññatarassa brāhmaṇassa dve pajāpatiyo ahesuṁ. Ekissā putto ahosi dasavassuddesiko vā dvādasavassuddesiko vā, ekā gabbhinī upavijaññā. Atha kho so brāhmaṇo kālamakāsi. Atha kho so māṇavako mātusapattiṁ etadavoca: ‘yamidaṁ, bhoti, dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā, sabbaṁ taṁ mayhaṁ; natthi tuyhettha kiñci. Pitu me, bhoti, dāyajjaṁ niyyādehī’ti. Evaṁ vutte, sā brāhmaṇī taṁ māṇavakaṁ etadavoca: ‘āgamehi tāva, tāta, yāva vijāyāmi. Sace kumārako bhavissati, tassapi ekadeso bhavissati; sace kumārikā bhavissati, sāpi te opabhoggā bhavissatī’ti. Dutiyampi kho so māṇavako mātusapattiṁ etadavoca: ‘yamidaṁ, bhoti, dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā, sabbaṁ taṁ mayhaṁ; natthi tuyhettha kiñci. Pitu me, bhoti, dāyajjaṁ niyyādehī’ti. Dutiyampi kho sā brāhmaṇī taṁ māṇavakaṁ etadavoca: ‘āgamehi tāva, tāta, yāva vijāyāmi. Sace kumārako bhavissati, tassapi ekadeso bhavissati; sace kumārikā bhavissati sāpi te opabhoggā bhavissatī’ti. Tatiyampi kho so māṇavako mātusapattiṁ etadavoca: ‘yamidaṁ, 127 --- dn23 1:13 bhoti, dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā, sabbaṁ taṁ mayhaṁ; natthi tuyhettha kiñci. Pitu me, bhoti, dāyajjaṁ niyyādehī’ti. Atha kho sā brāhmaṇī satthaṁ gahetvā ovarakaṁ pavisitvā udaraṁ opādesi: ‘yāva vijāyāmi yadi vā kumārako yadi vā kumārikā’ti. Sā attānañceva jīvitañca gabbhañca sāpateyyañca vināsesi. Yathā taṁ bālā abyattā anayabyasanaṁ āpannā ayoniso dāyajjaṁ gavesantī, evameva kho tvaṁ, rājañña, bālo abyatto anayabyasanaṁ āpajjissasi ayoniso paralokaṁ gavesanto; seyyathāpi sā brāhmaṇī bālā abyattā anayabyasanaṁ āpannā ayoniso dāyajjaṁ gavesantī. Na kho, rājañña, samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā apakkaṁ paripācenti; api ca paripākaṁ āgamenti. Paṇḍitānaṁ attho hi, rājañña, samaṇabrāhmaṇānaṁ sīlavantānaṁ kalyāṇadhammānaṁ jīvitena. Yathā yathā kho, rājañña, samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhanti tathā tathā bahuṁ puññaṁ pasavanti, bahujanahitāya ca paṭipajjanti bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṁ hotu: ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. 14 “Kiñcāpi bhavaṁ kassapo evamāha, atha kho evaṁ me ettha hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. “Atthi pana, rājañña, pariyāyo …pe… atthi, bho kassapa, pariyāyo …pe… yathā kathaṁ viya, rājaññā”ti? “Idha me, bho kassapa, purisā coraṁ āgucāriṁ gahetvā dassenti: ‘ayaṁ te, bhante, coro āgucārī; imassa yaṁ icchasi, taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tena hi, bho, imaṁ purisaṁ jīvantaṁyeva kumbhiyā pakkhipitvā mukhaṁ pidahitvā allena cammena onandhitvā allāya mattikāya bahalāvalepanaṁ karitvā uddhanaṁ āropetvā aggiṁ dethā’ti. Te me ‘sādhū’ti paṭissutvā taṁ purisaṁ jīvantaṁyeva kumbhiyā pakkhipitvā mukhaṁ pidahitvā allena cammena onandhitvā allāya mattikāya bahalāvalepanaṁ karitvā uddhanaṁ āropetvā aggiṁ denti. Yadā mayaṁ jānāma ‘kālaṅkato so puriso’ti, atha naṁ kumbhiṁ oropetvā ubbhinditvā mukhaṁ vivaritvā saṇikaṁ nillokema: ‘appeva nāmassa jīvaṁ nikkhamantaṁ passeyyāmā’ti. Nevassa mayaṁ jīvaṁ nikkhamantaṁ passāma. Ayampi kho, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṁ hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. 15 2.7. Supinakaupamā “Tena hi, rājañña, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṁ byākareyyāsi. Abhijānāsi no tvaṁ, rājañña, divā seyyaṁ upagato supinakaṁ passitā ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇīrāmaṇeyyakan”ti? “Abhijānāmahaṁ, bho kassapa, divāseyyaṁ upagato supinakaṁ passitā ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇīrāmaṇeyyakan”ti. “Rakkhanti taṁ tamhi samaye khujjāpi vāmanakāpi velāsikāpi komārikāpī”ti? “Evaṁ, bho kassapa, rakkhanti maṁ tamhi samaye khujjāpi vāmanakāpi velāsikāpi komārikāpī”ti. “Api nu tā tuyhaṁ jīvaṁ passanti pavisantaṁ vā nikkhamantaṁ vā”ti? “No hidaṁ, bho kassapa”. “Tā hi nāma, rājañña, tuyhaṁ jīvantassa jīvantiyo jīvaṁ na passissanti pavisantaṁ vā nikkhamantaṁ vā. Kiṁ pana tvaṁ kālaṅkatassa jīvaṁ passissasi pavisantaṁ vā nikkhamantaṁ vā. Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṁ hotu: ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. 16 “Kiñcāpi bhavaṁ kassapo evamāha, atha kho evaṁ me ettha hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. “Atthi pana, rājañña, pariyāyo …pe… “atthi, bho kassapa, pariyāyo …pe… yathā kathaṁ viya, rājaññā”ti? “Idha me, bho kassapa, purisā coraṁ āgucāriṁ gahetvā dassenti: ‘ayaṁ te, bhante, coro āgucārī; imassa yaṁ icchasi, taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tena hi, bho, imaṁ purisaṁ jīvantaṁyeva tulāya tuletvā jiyāya anassāsakaṁ māretvā punadeva tulāya tulethā’ti. Te me ‘sādhū’ti paṭissutvā taṁ purisaṁ jīvantaṁyeva tulāya tuletvā 128 --- dn23 1:16 jiyāya anassāsakaṁ māretvā punadeva tulāya tulenti. Yadā so jīvati, tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro ca. Yadā pana so kālaṅkato hoti tadā garutaro ca hoti patthinnataro ca akammaññataro ca. Ayampi kho, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṁ hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. 17 2.8. Santattaayoguḷaupamā “Tena hi, rājañña, upamaṁ te karissāmi. Upamāya m’idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Seyyathāpi, rājañña, puriso divasaṁ santattaṁ ayoguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ tulāya tuleyya. Tamenaṁ aparena samayena sītaṁ nibbutaṁ tulāya tuleyya. Kadā nu kho so ayoguḷo lahutaro vā hoti mudutaro vā kammaññataro vā, yadā vā āditto sampajjalito sajotibhūto, yadā vā sīto nibbuto”ti? “Yadā so, bho kassapa, ayoguḷo tejosahagato ca hoti vāyosahagato ca āditto sampajjalito sajotibhūto, tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro ca. Yadā pana so ayoguḷo neva tejosahagato hoti na vāyosahagato sīto nibbuto, tadā garutaro ca hoti patthinnataro ca akammaññataro cā”ti. “Evameva kho, rājañña, yadāyaṁ kāyo āyusahagato ca hoti usmāsahagato ca viññāṇasahagato ca, tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro ca. Yadā panāyaṁ kāyo neva āyusahagato hoti na usmāsahagato na viññāṇasahagato tadā garutaro ca hoti patthinnataro ca akammaññataro ca. Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṁ hotu: ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. 18 “Kiñcāpi bhavaṁ kassapo evamāha, atha kho evaṁ me ettha hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. “Atthi pana, rājañña, pariyāyo …pe… atthi, bho kassapa, pariyāyo …pe… yathā kathaṁ viya, rājaññā”ti? “Idha me, bho kassapa, purisā coraṁ āgucāriṁ gahetvā dassenti: ‘ayaṁ te, bhante, coro āgucārī; imassa yaṁ icchasi, taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tena hi, bho, imaṁ purisaṁ anupahacca chaviñca cammañca maṁsañca nhāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca jīvitā voropetha, appeva nāmassa jīvaṁ nikkhamantaṁ passeyyāmā’ti. Te me ‘sādhū’ti paṭissutvā taṁ purisaṁ anupahacca chaviñca …pe… jīvitā voropenti. Yadā so āmato hoti, tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tena hi, bho, imaṁ purisaṁ uttānaṁ nipātetha, appeva nāmassa jīvaṁ nikkhamantaṁ passeyyāmā’ti. Te taṁ purisaṁ uttānaṁ nipātenti. Nevassa mayaṁ jīvaṁ nikkhamantaṁ passāma. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tena hi, bho, imaṁ purisaṁ avakujjaṁ nipātetha … passena nipātetha … dutiyena passena nipātetha … uddhaṁ ṭhapetha … omuddhakaṁ ṭhapetha … pāṇinā ākoṭetha … leḍḍunā ākoṭetha … daṇḍena ākoṭetha … satthena ākoṭetha … odhunātha sandhunātha niddhunātha, appeva nāmassa jīvaṁ nikkhamantaṁ passeyyāmā’ti. Te taṁ purisaṁ odhunanti sandhunanti niddhunanti. Nevassa mayaṁ jīvaṁ nikkhamantaṁ passāma. Tassa tadeva cakkhu hoti te rūpā, tañcāyatanaṁ nappaṭisaṁvedeti. Tadeva sotaṁ hoti te saddā, tañcāyatanaṁ nappaṭisaṁvedeti. Tadeva ghānaṁ hoti te gandhā, tañcāyatanaṁ nappaṭisaṁvedeti. Sāva jivhā hoti te rasā, tañcāyatanaṁ nappaṭisaṁvedeti. Sveva kāyo hoti te phoṭṭhabbā, tañcāyatanaṁ nappaṭisaṁvedeti. Ayampi kho, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṁ hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. 19 2.9. Saṅkhadhamaupamā “Tena hi, rājañña, upamaṁ te karissāmi. Upamāya m’idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Bhūtapubbaṁ, rājañña, aññataro saṅkhadhamo saṅkhaṁ ādāya paccantimaṁ janapadaṁ agamāsi. So yena aññataro gāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā majjhe gāmassa ṭhito tikkhattuṁ saṅkhaṁ upalāpetvā saṅkhaṁ bhūmiyaṁ nikkhipitvā ekamantaṁ nisīdi. Atha kho, rājañña, tesaṁ paccantajanapadānaṁ manussānaṁ etadahosi: ‘ambho kassa nu kho eso saddo evaṁrajanīyo evaṅkamanīyo evaṁmadanīyo evambandhanīyo evaṁmucchanīyo’ti. Sannipatitvā taṁ saṅkhadhamaṁ etadavocuṁ: ‘ambho, kassa nu kho eso saddo 129 --- dn23 1:19 evaṁrajanīyo evaṅkamanīyo evaṁmadanīyo evambandhanīyo evaṁmucchanīyo’ti. ‘Eso kho, bho, saṅkho nāma yasseso saddo evaṁrajanīyo evaṅkamanīyo evaṁmadanīyo evambandhanīyo evaṁmucchanīyo’ti. Te taṁ saṅkhaṁ uttānaṁ nipātesuṁ: ‘vadehi, bho saṅkha, vadehi, bho saṅkhā’ti. Neva so saṅkho saddamakāsi. Te taṁ saṅkhaṁ avakujjaṁ nipātesuṁ, passena nipātesuṁ, dutiyena passena nipātesuṁ, uddhaṁ ṭhapesuṁ, omuddhakaṁ ṭhapesuṁ, pāṇinā ākoṭesuṁ, leḍḍunā ākoṭesuṁ, daṇḍena ākoṭesuṁ, satthena ākoṭesuṁ, odhuniṁsu sandhuniṁsu niddhuniṁsu: ‘vadehi, bho saṅkha, vadehi, bho saṅkhā’ti. Neva so saṅkho saddamakāsi. Atha kho, rājañña, tassa saṅkhadhamassa etadahosi: ‘yāva bālā ime paccantajanapadā manussā, kathañhi nāma ayoniso saṅkhasaddaṁ gavesissantī’ti. Tesaṁ pekkhamānānaṁ saṅkhaṁ gahetvā tikkhattuṁ saṅkhaṁ upalāpetvā saṅkhaṁ ādāya pakkāmi. Atha kho, rājañña, tesaṁ paccantajanapadānaṁ manussānaṁ etadahosi: ‘yadā kira, bho, ayaṁ saṅkho nāma purisasahagato ca hoti vāyāmasahagato ca vāyusahagato ca, tadāyaṁ saṅkho saddaṁ karoti, yadā panāyaṁ saṅkho neva purisasahagato hoti na vāyāmasahagato na vāyusahagato, nāyaṁ saṅkho saddaṁ karotī’ti. Evameva kho, rājañña, yadāyaṁ kāyo āyusahagato ca hoti usmāsahagato ca viññāṇasahagato ca, tadā abhikkamatipi paṭikkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti, cakkhunāpi rūpaṁ passati, sotenapi saddaṁ suṇāti, ghānenapi gandhaṁ ghāyati, jivhāyapi rasaṁ sāyati, kāyenapi phoṭṭhabbaṁ phusati, manasāpi dhammaṁ vijānāti. Yadā panāyaṁ kāyo neva āyusahagato hoti, na usmāsahagato, na viññāṇasahagato, tadā neva abhikkamati na paṭikkamati na tiṭṭhati na nisīdati na seyyaṁ kappeti, cakkhunāpi rūpaṁ na passati, sotenapi saddaṁ na suṇāti, ghānenapi gandhaṁ na ghāyati, jivhāyapi rasaṁ na sāyati, kāyenapi phoṭṭhabbaṁ na phusati, manasāpi dhammaṁ na vijānāti. Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṁ hotu: ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. 20 “Kiñcāpi bhavaṁ kassapo evamāha, atha kho evaṁ me ettha hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. “Atthi pana, rājañña, pariyāyo …pe… atthi, bho kassapa, pariyāyo …pe… yathā kathaṁ viya, rājaññā”ti? “Idha me, bho kassapa, purisā coraṁ āgucāriṁ gahetvā dassenti: ‘ayaṁ te, bhante, coro āgucārī, imassa yaṁ icchasi, taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tena hi, bho, imassa purisassa chaviṁ chindatha, appeva nāmassa jīvaṁ passeyyāmā’ti. Te tassa purisassa chaviṁ chindanti. Nevassa mayaṁ jīvaṁ passāma. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tena hi, bho, imassa purisassa cammaṁ chindatha, maṁsaṁ chindatha, nhāruṁ chindatha, aṭṭhiṁ chindatha, aṭṭhimiñjaṁ chindatha, appeva nāmassa jīvaṁ passeyyāmā’ti. Te tassa purisassa aṭṭhimiñjaṁ chindanti, nevassa mayaṁ jīvaṁ passeyyāma. Ayampi kho, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṁ hoti: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti. 21 2.10. Aggikajaṭilaupamā “Tena hi, rājañña, upamaṁ te karissāmi. Upamāya m’idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Bhūtapubbaṁ, rājañña, aññataro aggiko jaṭilo araññāyatane paṇṇakuṭiyā sammati. Atha kho, rājañña, aññataro janapade sattho vuṭṭhāsi. Atha kho so sattho tassa aggikassa jaṭilassa assamassa sāmantā ekarattiṁ vasitvā pakkāmi. Atha kho, rājañña, tassa aggikassa jaṭilassa etadahosi: ‘yannūnāhaṁ yena so satthavāso tenupasaṅkameyyaṁ, appeva nāmettha kiñci upakaraṇaṁ adhigaccheyyan’ti. Atha kho so aggiko jaṭilo kālasseva vuṭṭhāya yena so satthavāso tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā addasa tasmiṁ satthavāse daharaṁ kumāraṁ mandaṁ uttānaseyyakaṁ chaḍḍitaṁ. Disvānassa etadahosi: ‘na kho me taṁ patirūpaṁ yaṁ me pekkhamānassa manussabhūto kālaṅkareyya; yannūnāhaṁ imaṁ dārakaṁ assamaṁ netvā āpādeyyaṁ poseyyaṁ vaḍḍheyyan’ti. Atha kho so aggiko jaṭilo taṁ dārakaṁ assamaṁ netvā āpādesi posesi vaḍḍhesi. Yadā so dārako dasavassuddesiko vā hoti 130 --- dn23 1:21 dvādasavassuddesiko vā, atha kho tassa aggikassa jaṭilassa janapade kañcideva karaṇīyaṁ uppajji. Atha kho so aggiko jaṭilo taṁ dārakaṁ etadavoca: ‘icchāmahaṁ, tāta, janapadaṁ gantuṁ; aggiṁ, tāta, paricareyyāsi. Mā ca te aggi nibbāyi. Sace ca te aggi nibbāyeyya, ayaṁ vāsī imāni kaṭṭhāni idaṁ araṇisahitaṁ, aggiṁ nibbattetvā aggiṁ paricareyyāsī’ti. Atha kho so aggiko jaṭilo taṁ dārakaṁ evaṁ anusāsitvā janapadaṁ agamāsi. Tassa khiḍḍāpasutassa aggi nibbāyi. Atha kho tassa dārakassa etadahosi: ‘pitā kho maṁ evaṁ avaca: “aggiṁ, tāta, paricareyyāsi. Mā ca te aggi nibbāyi. Sace ca te aggi nibbāyeyya, ayaṁ vāsī imāni kaṭṭhāni idaṁ araṇisahitaṁ, aggiṁ nibbattetvā aggiṁ paricareyyāsī”ti. Yannūnāhaṁ aggiṁ nibbattetvā aggiṁ paricareyyan’ti. Atha kho so dārako araṇisahitaṁ vāsiyā tacchi: ‘appeva nāma aggiṁ adhigaccheyyan’ti. Neva so aggiṁ adhigacchi. Araṇisahitaṁ dvidhā phālesi, tidhā phālesi, catudhā phālesi, pañcadhā phālesi, dasadhā phālesi, satadhā phālesi, sakalikaṁ sakalikaṁ akāsi, sakalikaṁ sakalikaṁ karitvā udukkhale koṭṭesi, udukkhale koṭṭetvā mahāvāte opuni: ‘appeva nāma aggiṁ adhigaccheyyan’ti. Neva so aggiṁ adhigacchi. Atha kho so aggiko jaṭilo janapade taṁ karaṇīyaṁ tīretvā yena sako assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ dārakaṁ etadavoca: ‘kacci te, tāta, aggi na nibbuto’ti? ‘Idha me, tāta, khiḍḍāpasutassa aggi nibbāyi. Tassa me etadahosi: “pitā kho maṁ evaṁ avaca aggiṁ, tāta, paricareyyāsi. Mā ca te, tāta, aggi nibbāyi. Sace ca te aggi nibbāyeyya, ayaṁ vāsī imāni kaṭṭhāni idaṁ araṇisahitaṁ, aggiṁ nibbattetvā aggiṁ paricareyyāsīti. Yannūnāhaṁ aggiṁ nibbattetvā aggiṁ paricareyyan”ti. Atha khvāhaṁ, tāta, araṇisahitaṁ vāsiyā tacchiṁ: “appeva nāma aggiṁ adhigaccheyyan”ti. Nevāhaṁ aggiṁ adhigacchiṁ. Araṇisahitaṁ dvidhā phālesiṁ, tidhā phālesiṁ, catudhā phālesiṁ, pañcadhā phālesiṁ, dasadhā phālesiṁ, satadhā phālesiṁ, sakalikaṁ sakalikaṁ akāsiṁ, sakalikaṁ sakalikaṁ karitvā udukkhale koṭṭesiṁ, udukkhale koṭṭetvā mahāvāte opuniṁ: “appeva nāma aggiṁ adhigaccheyyan”ti. Nevāhaṁ aggiṁ adhigacchin’ti. Atha kho tassa aggikassa jaṭilassa etadahosi: ‘yāva bālo ayaṁ dārako abyatto, kathañhi nāma ayoniso aggiṁ gavesissatī’ti. Tassa pekkhamānassa araṇisahitaṁ gahetvā aggiṁ nibbattetvā taṁ dārakaṁ etadavoca: ‘evaṁ kho, tāta, aggi nibbattetabbo. Na tveva yathā tvaṁ bālo abyatto ayoniso aggiṁ gavesī’ti. Evameva kho tvaṁ, rājañña, bālo abyatto ayoniso paralokaṁ gavesissasi. Paṭinissajjetaṁ, rājañña, pāpakaṁ diṭṭhigataṁ; paṭinissajjetaṁ, rājañña, pāpakaṁ diṭṭhigataṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 22 “Kiñcāpi bhavaṁ kassapo evamāha, atha kho nevāhaṁ sakkomi idaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ paṭinissajjituṁ. Rājāpi maṁ pasenadi kosalo jānāti tirorājānopi: ‘pāyāsi rājañño evaṁvādī evaṁdiṭṭhī: “itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko”’ti. Sacāhaṁ, bho kassapa, idaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ paṭinissajjissāmi, bhavissanti me vattāro: ‘yāva bālo pāyāsi rājañño abyatto duggahitagāhī’ti. Kopenapi naṁ harissāmi, makkhenapi naṁ harissāmi, palāsenapi naṁ harissāmī”ti. 23 2.11. Dvesatthavāhaupamā “Tena hi, rājañña, upamaṁ te karissāmi. Upamāya m’idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Bhūtapubbaṁ, rājañña, mahāsakaṭasattho sakaṭasahassaṁ puratthimā janapadā pacchimaṁ janapadaṁ agamāsi. So yena yena gacchi, khippaṁyeva pariyādiyati tiṇakaṭṭhodakaṁ haritakapaṇṇaṁ. Tasmiṁ kho pana satthe dve satthavāhā ahesuṁ eko pañcannaṁ sakaṭasatānaṁ, eko pañcannaṁ sakaṭasatānaṁ. Atha kho tesaṁ satthavāhānaṁ etadahosi: ‘ayaṁ kho mahāsakaṭasattho sakaṭasahassaṁ; te mayaṁ yena yena gacchāma, khippameva pariyādiyati tiṇakaṭṭhodakaṁ haritakapaṇṇaṁ. Yannūna mayaṁ imaṁ satthaṁ dvidhā vibhajeyyāma—ekato pañca sakaṭasatāni ekato pañca sakaṭasatānī’ti. Te taṁ satthaṁ dvidhā vibhajiṁsu ekato pañca sakaṭasatāni, ekato pañca sakaṭasatāni. Eko satthavāho bahuṁ tiṇañca kaṭṭhañca 131 --- dn23 1:23 udakañca āropetvā satthaṁ payāpesi. Dvīhatīhapayāto kho pana so sattho addasa purisaṁ kāḷaṁ lohitakkhaṁ sannaddhakalāpaṁ kumudamāliṁ allavatthaṁ allakesaṁ kaddamamakkhitehi cakkehi bhadrena rathena paṭipathaṁ āgacchantaṁ, disvā etadavoca: ‘kuto, bho, āgacchasī’ti? ‘Amukamhā janapadā’ti. ‘Kuhiṁ gamissasī’ti? ‘Amukaṁ nāma janapadan’ti. ‘Kacci, bho, purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho’ti? ‘Evaṁ, bho, purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho, āsittodakāni vaṭumāni, bahu tiṇañca kaṭṭhañca udakañca. Chaḍḍetha, bho, purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi sakaṭehi sīghaṁ sīghaṁ gacchatha, mā yoggāni kilamitthā’ti. Atha kho so satthavāho satthike āmantesi: ‘ayaṁ, bho, puriso evamāha: “purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho, āsittodakāni vaṭumāni, bahu tiṇañca kaṭṭhañca udakañca. Chaḍḍetha, bho, purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi sakaṭehi sīghaṁ sīghaṁ gacchatha, mā yoggāni kilamitthā”ti. Chaḍḍetha, bho, purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi sakaṭehi satthaṁ payāpethā’ti. ‘Evaṁ, bho’ti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā chaḍḍetvā purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni lahubhārehi sakaṭehi satthaṁ payāpesuṁ. Te paṭhamepi satthavāse na addasaṁsu tiṇaṁ vā kaṭṭhaṁ vā udakaṁ vā. Dutiyepi satthavāse … tatiyepi satthavāse … catutthepi satthavāse … pañcamepi satthavāse … chaṭṭhepi satthavāse … sattamepi satthavāse na addasaṁsu tiṇaṁ vā kaṭṭhaṁ vā udakaṁ vā. Sabbeva anayabyasanaṁ āpajjiṁsu. Ye ca tasmiṁ satthe ahesuṁ manussā vā pasū vā, sabbe so yakkho amanusso bhakkhesi. Aṭṭhikāneva sesāni. Yadā aññāsi dutiyo satthavāho: ‘bahunikkhanto kho, bho, dāni so sattho’ti bahuṁ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca āropetvā satthaṁ payāpesi. Dvīhatīhapayāto kho pana so sattho addasa purisaṁ kāḷaṁ lohitakkhaṁ sannaddhakalāpaṁ kumudamāliṁ allavatthaṁ allakesaṁ kaddamamakkhitehi cakkehi bhadrena rathena paṭipathaṁ āgacchantaṁ, disvā etadavoca: ‘kuto, bho, āgacchasī’ti? ‘Amukamhā janapadā’ti. ‘Kuhiṁ gamissasī’ti? ‘Amukaṁ nāma janapadan’ti. ‘Kacci, bho, purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho’ti? ‘Evaṁ, bho, purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho. Āsittodakāni vaṭumāni, bahu tiṇañca kaṭṭhañca udakañca. Chaḍḍetha, bho, purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi sakaṭehi sīghaṁ sīghaṁ gacchatha, mā yoggāni kilamitthā’ti. Atha kho so satthavāho satthike āmantesi: ‘ayaṁ, bho, puriso evamāha: “purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho, āsittodakāni vaṭumāni, bahu tiṇañca kaṭṭhañca udakañca. Chaḍḍetha, bho, purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi sakaṭehi sīghaṁ sīghaṁ gacchatha; mā yoggāni kilamitthā”ti. Ayaṁ bho puriso neva amhākaṁ mitto, na ñātisālohito, kathaṁ mayaṁ imassa saddhāya gamissāma. Na vo chaḍḍetabbāni purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, yathābhatena bhaṇḍena satthaṁ payāpetha. Na no purāṇaṁ chaḍḍessāmā’ti. ‘Evaṁ, bho’ti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā yathābhatena bhaṇḍena satthaṁ payāpesuṁ. Te paṭhamepi satthavāse na addasaṁsu tiṇaṁ vā kaṭṭhaṁ vā udakaṁ vā. Dutiyepi satthavāse … tatiyepi satthavāse … catutthepi satthavāse … pañcamepi satthavāse … chaṭṭhepi satthavāse … sattamepi satthavāse na addasaṁsu tiṇaṁ vā kaṭṭhaṁ vā udakaṁ vā. Tañca satthaṁ addasaṁsu anayabyasanaṁ āpannaṁ. Ye ca tasmiṁ satthepi ahesuṁ manussā vā pasū vā, tesañca aṭṭhikāneva addasaṁsu tena yakkhena amanussena bhakkhitānaṁ. Atha kho so satthavāho satthike āmantesi: ‘ayaṁ kho, bho, sattho anayabyasanaṁ āpanno, yathā taṁ tena bālena satthavāhena pariṇāyakena. Tena hi, bho, yānamhākaṁ satthe appasārāni paṇiyāni, tāni chaḍḍetvā, yāni imasmiṁ satthe mahāsārāni paṇiyāni, tāni ādiyathā’ti. ‘Evaṁ, bho’ti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā yāni sakasmiṁ satthe appasārāni paṇiyāni, tāni chaḍḍetvā yāni tasmiṁ satthe mahāsārāni paṇiyāni, tāni ādiyitvā sotthinā taṁ kantāraṁ nitthariṁsu, yathā taṁ paṇḍitena satthavāhena pariṇāyakena. Evameva kho tvaṁ, rājañña, bālo abyatto anayabyasanaṁ āpajjissasi ayoniso paralokaṁ 132 --- dn23 1:23 gavesanto, seyyathāpi so purimo satthavāho. Yepi tava sotabbaṁ saddhātabbaṁ maññissanti, tepi anayabyasanaṁ āpajjissanti, seyyathāpi te satthikā. Paṭinissajjetaṁ, rājañña, pāpakaṁ diṭṭhigataṁ; paṭinissajjetaṁ, rājañña, pāpakaṁ diṭṭhigataṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 24 “Kiñcāpi bhavaṁ kassapo evamāha, atha kho nevāhaṁ sakkomi idaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ paṭinissajjituṁ. Rājāpi maṁ pasenadi kosalo jānāti tirorājānopi: ‘pāyāsi rājañño evaṁvādī evaṁdiṭṭhī: “itipi natthi paro loko …pe… vipāko”’ti. Sacāhaṁ, bho kassapa, idaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ paṭinissajjissāmi, bhavissanti me vattāro: ‘yāva bālo pāyāsi rājañño, abyatto duggahitagāhī’ti. Kopenapi naṁ harissāmi, makkhenapi naṁ harissāmi, palāsenapi naṁ harissāmī”ti. 25 2.12. Gūthabhārikaupamā “Tena hi, rājañña, upamaṁ te karissāmi. Upamāya m’idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Bhūtapubbaṁ, rājañña, aññataro sūkaraposako puriso sakamhā gāmā aññaṁ gāmaṁ agamāsi. Tattha addasa pahūtaṁ sukkhagūthaṁ chaḍḍitaṁ. Disvānassa etadahosi: ‘ayaṁ kho pahūto sukkhagūtho chaḍḍito, mama ca sūkarabhattaṁ; yannūnāhaṁ ito sukkhagūthaṁ hareyyan’ti. So uttarāsaṅgaṁ pattharitvā pahūtaṁ sukkhagūthaṁ ākiritvā bhaṇḍikaṁ bandhitvā sīse ubbāhetvā agamāsi. Tassa antarāmagge mahāakālamegho pāvassi. So uggharantaṁ paggharantaṁ yāva agganakhā gūthena makkhito gūthabhāraṁ ādāya agamāsi. Tamenaṁ manussā disvā evamāhaṁsu: ‘kacci no tvaṁ, bhaṇe, ummatto, kacci viceto, kathañhi nāma uggharantaṁ paggharantaṁ yāva agganakhā gūthena makkhito gūthabhāraṁ harissasī’ti. ‘Tumhe khvettha, bhaṇe, ummattā, tumhe vicetā, tathā hi pana me sūkarabhattan’ti. Evameva kho tvaṁ, rājañña, gūthabhārikūpamo maññe paṭibhāsi. Paṭinissajjetaṁ, rājañña, pāpakaṁ diṭṭhigataṁ; paṭinissajjetaṁ, rājañña, pāpakaṁ diṭṭhigataṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 26 “Kiñcāpi bhavaṁ kassapo evamāha, atha kho nevāhaṁ sakkomi idaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ paṭinissajjituṁ. Rājāpi maṁ pasenadi kosalo jānāti tirorājānopi: ‘pāyāsi rājañño evaṁvādī evaṁdiṭṭhī: “itipi natthi paro loko …pe… vipāko”’ti. Sacāhaṁ, bho kassapa, idaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ paṭinissajjissāmi, bhavissanti me vattāro: ‘yāva bālo pāyāsi rājañño abyatto duggahitagāhī’ti. Kopenapi naṁ harissāmi, makkhenapi naṁ harissāmi, palāsenapi naṁ harissāmī”ti. 27 2.13. Akkhadhuttakaupamā “Tena hi, rājañña, upamaṁ te karissāmi, upamāya m’idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Bhūtapubbaṁ, rājañña, dve akkhadhuttā akkhehi dibbiṁsu. Eko akkhadhutto āgatāgataṁ kaliṁ gilati. Addasā kho dutiyo akkhadhutto taṁ akkhadhuttaṁ āgatāgataṁ kaliṁ gilantaṁ, disvā taṁ akkhadhuttaṁ etadavoca: ‘tvaṁ kho, samma, ekantikena jināsi, dehi me, samma, akkhe pajohissāmī’ti. ‘Evaṁ, sammā’ti kho so akkhadhutto tassa akkhadhuttassa akkhe pādāsi. Atha kho so akkhadhutto akkhe visena paribhāvetvā taṁ akkhadhuttaṁ etadavoca: ‘ehi kho, samma, akkhehi dibbissāmā’ti. ‘Evaṁ, sammā’ti kho so akkhadhutto tassa akkhadhuttassa paccassosi. Dutiyampi kho te akkhadhuttā akkhehi dibbiṁsu. Dutiyampi kho so akkhadhutto āgatāgataṁ kaliṁ gilati. Addasā kho dutiyo akkhadhutto taṁ akkhadhuttaṁ dutiyampi āgatāgataṁ kaliṁ gilantaṁ, disvā taṁ akkhadhuttaṁ etadavoca: ‘Littaṁ paramena tejasā, Gilamakkhaṁ puriso na bujjhati; Gila re gila pāpadhuttaka, Pacchā te kaṭukaṁ bhavissatī’ti. Evameva kho tvaṁ, rājañña, akkhadhuttakūpamo maññe paṭibhāsi. Paṭinissajjetaṁ, rājañña, pāpakaṁ diṭṭhigataṁ; paṭinissajjetaṁ, rājañña, pāpakaṁ diṭṭhigataṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 28 “Kiñcāpi bhavaṁ kassapo evamāha, atha kho nevāhaṁ sakkomi idaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ paṭinissajjituṁ. Rājāpi maṁ pasenadi kosalo jānāti tirorājānopi: ‘pāyāsi rājañño evaṁvādī evaṁdiṭṭhī: “itipi natthi paro loko …pe… vipāko”’ti. Sacāhaṁ, bho kassapa, idaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ paṭinissajjissāmi, bhavissanti me vattāro: ‘yāva bālo pāyāsi rājañño abyatto duggahitagāhī’ti. Kopenapi naṁ harissāmi, makkhenapi naṁ harissāmi, palāsenapi 133 --- dn23 1:28 naṁ harissāmī”ti. 29 2.14. Sāṇabhārikaupamā “Tena hi, rājañña, upamaṁ te karissāmi, upamāya m’idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Bhūtapubbaṁ, rājañña, aññataro janapado vuṭṭhāsi. Atha kho sahāyako sahāyakaṁ āmantesi: ‘āyāma, samma, yena so janapado tenupasaṅkamissāma, appeva nāmettha kiñci dhanaṁ adhigaccheyyāmā’ti. ‘Evaṁ, sammā’ti kho sahāyako sahāyakassa paccassosi. Te yena so janapado, yena aññataraṁ gāmapaṭṭaṁ tenupasaṅkamiṁsu, tattha addasaṁsu pahūtaṁ sāṇaṁ chaḍḍitaṁ, disvā sahāyako sahāyakaṁ āmantesi: ‘idaṁ kho, samma, pahūtaṁ sāṇaṁ chaḍḍitaṁ, tena hi, samma, tvañca sāṇabhāraṁ bandha, ahañca sāṇabhāraṁ bandhissāmi, ubho sāṇabhāraṁ ādāya gamissāmā’ti. ‘Evaṁ, sammā’ti kho sahāyako sahāyakassa paṭissutvā sāṇabhāraṁ bandhitvā te ubho sāṇabhāraṁ ādāya yena aññataraṁ gāmapaṭṭaṁ tenupasaṅkamiṁsu. Tattha addasaṁsu pahūtaṁ sāṇasuttaṁ chaḍḍitaṁ, disvā sahāyako sahāyakaṁ āmantesi: ‘yassa kho, samma, atthāya iccheyyāma sāṇaṁ, idaṁ pahūtaṁ sāṇasuttaṁ chaḍḍitaṁ. Tena hi, samma, tvañca sāṇabhāraṁ chaḍḍehi, ahañca sāṇabhāraṁ chaḍḍessāmi, ubho sāṇasuttabhāraṁ ādāya gamissāmā’ti. ‘Ayaṁ kho me, samma, sāṇabhāro dūrābhato ca susannaddho ca, alaṁ me, tvaṁ pajānāhī’ti. Atha kho so sahāyako sāṇabhāraṁ chaḍḍetvā sāṇasuttabhāraṁ ādiyi. Te yena aññataraṁ gāmapaṭṭaṁ tenupasaṅkamiṁsu. Tattha addasaṁsu pahūtā sāṇiyo chaḍḍitā, disvā sahāyako sahāyakaṁ āmantesi: ‘yassa kho, samma, atthāya iccheyyāma sāṇaṁ vā sāṇasuttaṁ vā, imā pahūtā sāṇiyo chaḍḍitā. Tena hi, samma, tvañca sāṇabhāraṁ chaḍḍehi, ahañca sāṇasuttabhāraṁ chaḍḍessāmi, ubho sāṇibhāraṁ ādāya gamissāmā’ti. ‘Ayaṁ kho me, samma, sāṇabhāro dūrābhato ca susannaddho ca, alaṁ me, tvaṁ pajānāhī’ti. Atha kho so sahāyako sāṇasuttabhāraṁ chaḍḍetvā sāṇibhāraṁ ādiyi. Te yena aññataraṁ gāmapaṭṭaṁ tenupasaṅkamiṁsu. Tattha addasaṁsu pahūtaṁ khomaṁ chaḍḍitaṁ, disvā …pe… pahūtaṁ khomasuttaṁ chaḍḍitaṁ, disvā … pahūtaṁ khomadussaṁ chaḍḍitaṁ, disvā … pahūtaṁ kappāsaṁ chaḍḍitaṁ, disvā … pahūtaṁ kappāsikasuttaṁ chaḍḍitaṁ, disvā … pahūtaṁ kappāsikadussaṁ chaḍḍitaṁ, disvā … pahūtaṁ ayaṁ chaḍḍitaṁ, disvā … pahūtaṁ lohaṁ chaḍḍitaṁ, disvā … pahūtaṁ tipuṁ chaḍḍitaṁ, disvā … pahūtaṁ sīsaṁ chaḍḍitaṁ, disvā … pahūtaṁ sajjhaṁ chaḍḍitaṁ, disvā … pahūtaṁ suvaṇṇaṁ chaḍḍitaṁ, disvā sahāyako sahāyakaṁ āmantesi: ‘yassa kho, samma, atthāya iccheyyāma sāṇaṁ vā sāṇasuttaṁ vā sāṇiyo vā khomaṁ vā khomasuttaṁ vā khomadussaṁ vā kappāsaṁ vā kappāsikasuttaṁ vā kappāsikadussaṁ vā ayaṁ vā lohaṁ vā tipuṁ vā sīsaṁ vā sajjhaṁ vā, idaṁ pahūtaṁ suvaṇṇaṁ chaḍḍitaṁ. Tena hi, samma, tvañca sāṇabhāraṁ chaḍḍehi, ahañca sajjhabhāraṁ chaḍḍessāmi, ubho suvaṇṇabhāraṁ ādāya gamissāmā’ti. ‘Ayaṁ kho me, samma, sāṇabhāro dūrābhato ca susannaddho ca, alaṁ me tvaṁ pajānāhī’ti. Atha kho so sahāyako sajjhabhāraṁ chaḍḍetvā suvaṇṇabhāraṁ ādiyi. Te yena sako gāmo tenupasaṅkamiṁsu. Tattha yo so sahāyako sāṇabhāraṁ ādāya agamāsi, tassa neva mātāpitaro abhinandiṁsu, na puttadārā abhinandiṁsu, na mittāmaccā abhinandiṁsu, na ca tatonidānaṁ sukhaṁ somanassaṁ adhigacchi. Yo pana so sahāyako suvaṇṇabhāraṁ ādāya agamāsi, tassa mātāpitaropi abhinandiṁsu, puttadārāpi abhinandiṁsu, mittāmaccāpi abhinandiṁsu, tatonidānañca sukhaṁ somanassaṁ adhigacchi. Evameva kho tvaṁ, rājañña, sāṇabhārikūpamo maññe paṭibhāsi. Paṭinissajjetaṁ, rājañña, pāpakaṁ diṭṭhigataṁ; paṭinissajjetaṁ, rājañña, pāpakaṁ diṭṭhigataṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 30 3. Saraṇagamana “Purimeneva ahaṁ opammena bhoto kassapassa attamano abhiraddho. Api cāhaṁ imāni vicitrāni pañhāpaṭibhānāni sotukāmo evāhaṁ bhavantaṁ kassapaṁ paccanīkaṁ kātabbaṁ amaññissaṁ. Abhikkantaṁ, bho kassapa, abhikkantaṁ, bho kassapa. Seyyathāpi, bho kassapa, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā kassapena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bho kassapa, taṁ bhavantaṁ 134 --- dn23 1:30 gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ kassapo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. Icchāmi cāhaṁ, bho kassapa, mahāyaññaṁ yajituṁ, anusāsatu maṁ bhavaṁ kassapo, yaṁ mamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 31 4. Yaññakathā “Yathārūpe kho, rājañña, yaññe gāvo vā haññanti ajeḷakā vā haññanti, kukkuṭasūkarā vā haññanti, vividhā vā pāṇā saṅghātaṁ āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti micchādiṭṭhī micchāsaṅkappā micchāvācā micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā micchāsatī micchāsamādhī, evarūpo kho, rājañña, yañño na mahapphalo hoti na mahānisaṁso na mahājutiko na mahāvipphāro. Seyyathāpi, rājañña, kassako bījanaṅgalaṁ ādāya vanaṁ paviseyya. So tattha dukkhette dubbhūme avihatakhāṇukaṇṭake bījāni patiṭṭhāpeyya khaṇḍāni pūtīni vātātapahatāni asāradāni asukhasayitāni. Devo ca na kālena kālaṁ sammādhāraṁ anuppaveccheyya. Api nu tāni bījāni vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyyuṁ, kassako vā vipulaṁ phalaṁ adhigaccheyyā”ti? “No hidaṁ, bho kassapa”. “Evameva kho, rājañña, yathārūpe yaññe gāvo vā haññanti, ajeḷakā vā haññanti, kukkuṭasūkarā vā haññanti, vividhā vā pāṇā saṅghātaṁ āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti micchādiṭṭhī micchāsaṅkappā micchāvācā micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā micchāsatī micchāsamādhī, evarūpo kho, rājañña, yañño na mahapphalo hoti na mahānisaṁso na mahājutiko na mahāvipphāro. Yathārūpe ca kho, rājañña, yaññe neva gāvo haññanti, na ajeḷakā haññanti, na kukkuṭasūkarā haññanti, na vividhā vā pāṇā saṅghātaṁ āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti sammādiṭṭhī sammāsaṅkappā sammāvācā sammākammantā sammāājīvā sammāvāyāmā sammāsatī sammāsamādhī, evarūpo kho, rājañña, yañño mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro. Seyyathāpi, rājañña, kassako bījanaṅgalaṁ ādāya vanaṁ paviseyya. So tattha sukhette subhūme suvihatakhāṇukaṇṭake bījāni patiṭṭhapeyya akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sāradāni sukhasayitāni. Devo ca kālena kālaṁ sammādhāraṁ anuppaveccheyya. Api nu tāni bījāni vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyyuṁ, kassako vā vipulaṁ phalaṁ adhigaccheyyā”ti? “Evaṁ, bho kassapa”. “Evameva kho, rājañña, yathārūpe yaññe neva gāvo haññanti, na ajeḷakā haññanti, na kukkuṭasūkarā haññanti, na vividhā vā pāṇā saṅghātaṁ āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti sammādiṭṭhī sammāsaṅkappā sammāvācā sammākammantā sammāājīvā sammāvāyāmā sammāsatī sammāsamādhī, evarūpo kho, rājañña, yañño mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro”ti. 32 5. Uttaramāṇavavatthu Atha kho pāyāsi rājañño dānaṁ paṭṭhapesi samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṁ. Tasmiṁ kho pana dāne evarūpaṁ bhojanaṁ dīyati kaṇājakaṁ bilaṅgadutiyaṁ, dhorakāni ca vatthāni guḷavālakāni. Tasmiṁ kho pana dāne uttaro nāma māṇavo vāvaṭo ahosi. So dānaṁ datvā evaṁ anuddisati: “imināhaṁ dānena pāyāsiṁ rājaññameva imasmiṁ loke samāgacchiṁ, mā parasmin”ti. Assosi kho pāyāsi rājañño: “uttaro kira māṇavo dānaṁ datvā evaṁ anuddisati: ‘imināhaṁ dānena pāyāsiṁ rājaññameva imasmiṁ loke samāgacchiṁ, mā parasmin’”ti. Atha kho pāyāsi rājañño uttaraṁ māṇavaṁ āmantāpetvā etadavoca: “saccaṁ kira tvaṁ, tāta uttara, dānaṁ datvā evaṁ anuddisasi: ‘imināhaṁ dānena pāyāsiṁ rājaññameva imasmiṁ loke samāgacchiṁ, mā parasmin’”ti? “Evaṁ, bho”. “Kissa pana tvaṁ, tāta uttara, dānaṁ datvā evaṁ anuddisasi: ‘imināhaṁ dānena pāyāsiṁ rājaññameva imasmiṁ loke samāgacchiṁ, mā parasmin’ti? Nanu mayaṁ, tāta uttara, puññatthikā dānasseva phalaṁ pāṭikaṅkhino”ti? “Bhoto kho dāne evarūpaṁ bhojanaṁ dīyati kaṇājakaṁ bilaṅgadutiyaṁ, yaṁ bhavaṁ pādāpi na iccheyya samphusituṁ, kuto bhuñjituṁ, dhorakāni ca vatthāni guḷavālakāni, yāni bhavaṁ pādāpi na iccheyya samphusituṁ, kuto paridahituṁ. Bhavaṁ kho panamhākaṁ piyo manāpo, kathaṁ mayaṁ manāpaṁ amanāpena saṁyojemā”ti? “Tena hi tvaṁ, tāta uttara, yādisāhaṁ bhojanaṁ bhuñjāmi, tādisaṁ bhojanaṁ paṭṭhapehi. Yādisāni cāhaṁ vatthāni paridahāmi, tādisāni ca vatthāni paṭṭhapehī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho uttaro māṇavo pāyāsissa rājaññassa paṭissutvā yādisaṁ bhojanaṁ pāyāsi 135 --- dn23 1:32 rājañño bhuñjati, tādisaṁ bhojanaṁ paṭṭhapesi. Yādisāni ca vatthāni pāyāsi rājañño paridahati, tādisāni ca vatthāni paṭṭhapesi. Atha kho pāyāsi rājañño asakkaccaṁ dānaṁ datvā asahatthā dānaṁ datvā acittīkataṁ dānaṁ datvā apaviddhaṁ dānaṁ datvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajji suññaṁ serīsakaṁ vimānaṁ. Yo pana tassa dāne vāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo. So sakkaccaṁ dānaṁ datvā sahatthā dānaṁ datvā cittīkataṁ dānaṁ datvā anapaviddhaṁ dānaṁ datvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajji devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ. 33 6. Pāyāsidevaputta Tena kho pana samayena āyasmā gavampati abhikkhaṇaṁ suññaṁ serīsakaṁ vimānaṁ divāvihāraṁ gacchati. Atha kho pāyāsi devaputto yenāyasmā gavampati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ gavampatiṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho pāyāsiṁ devaputtaṁ āyasmā gavampati etadavoca: “kosi tvaṁ, āvuso”ti? “Ahaṁ, bhante, pāyāsi rājañño”ti. “Nanu tvaṁ, āvuso, evaṁdiṭṭhiko ahosi: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’”ti? “Saccāhaṁ, bhante, evaṁdiṭṭhiko ahosiṁ: ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko’ti. Api cāhaṁ ayyena kumārakassapena etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecito”ti. “Yo pana te, āvuso, dāne vāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo, so kuhiṁ upapanno”ti? “Yo me, bhante, dāne vāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo, so sakkaccaṁ dānaṁ datvā sahatthā dānaṁ datvā cittīkataṁ dānaṁ datvā anapaviddhaṁ dānaṁ datvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapanno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ. Ahaṁ pana, bhante, asakkaccaṁ dānaṁ datvā asahatthā dānaṁ datvā acittīkataṁ dānaṁ datvā apaviddhaṁ dānaṁ datvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapanno suññaṁ serīsakaṁ vimānaṁ. Tena hi, bhante gavampati, manussalokaṁ gantvā evamārocehi: ‘sakkaccaṁ dānaṁ detha, sahatthā dānaṁ detha, cittīkataṁ dānaṁ detha, anapaviddhaṁ dānaṁ detha. Pāyāsi rājañño asakkaccaṁ dānaṁ datvā asahatthā dānaṁ datvā acittīkataṁ dānaṁ datvā apaviddhaṁ dānaṁ datvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapanno suññaṁ serīsakaṁ vimānaṁ. Yo pana tassa dāne vāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo, so sakkaccaṁ dānaṁ datvā sahatthā dānaṁ datvā cittīkataṁ dānaṁ datvā anapaviddhaṁ dānaṁ datvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapanno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyatan’”ti. 34 Atha kho āyasmā gavampati manussalokaṁ āgantvā evamārocesi: “sakkaccaṁ dānaṁ detha, sahatthā dānaṁ detha, cittīkataṁ dānaṁ detha, anapaviddhaṁ dānaṁ detha. Pāyāsi rājañño asakkaccaṁ dānaṁ datvā asahatthā dānaṁ datvā acittīkataṁ dānaṁ datvā apaviddhaṁ dānaṁ datvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapanno suññaṁ serīsakaṁ vimānaṁ. Yo pana tassa dāne vāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo, so sakkaccaṁ dānaṁ datvā sahatthā dānaṁ datvā cittīkataṁ dānaṁ datvā anapaviddhaṁ dānaṁ datvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapanno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyatan”ti. Pāyāsisuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Mahāvaggo niṭṭhito. 35 Tassuddānaṁ Mahāpadāna nidānaṁ, nibbānañca sudassanaṁ; Janavasabha govindaṁ, samayaṁ sakkapañhakaṁ; Mahāsatipaṭṭhānañca, pāyāsi dasamaṁ bhave. Mahāvaggapāḷi niṭṭhitā. dn6 0 Dīgha Nikāya 6 Mahālisutta |1| 1. Brāhmaṇadūtavatthu Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena sambahulā kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā vesāliyaṁ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Assosuṁ kho te kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā: 136 --- dn6 1:1 “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 2 Atha kho te kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā yena mahāvanaṁ kūṭāgārasālā tenupasaṅkamiṁsu. Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho te kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā yenāyasmā nāgito tenupasaṅkamiṁsu. upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāgitaṁ etadavocuṁ: “kahaṁ nu kho, bho nāgita, etarahi so bhavaṁ gotamo viharati? Dassanakāmā hi mayaṁ taṁ bhavantaṁ gotaman”ti. “Akālo kho, āvuso, bhagavantaṁ dassanāya, paṭisallīno bhagavā”ti. Atha kho te kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā tattheva ekamantaṁ nisīdiṁsu: “disvāva mayaṁ taṁ bhavantaṁ gotamaṁ gamissāmā”ti. 3 2. Oṭṭhaddhalicchavīvatthu Oṭṭhaddhopi licchavī mahatiyā licchavīparisāya saddhiṁ yena mahāvanaṁ kūṭāgārasālā yenāyasmā nāgito tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāgitaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho oṭṭhaddhopi licchavī āyasmantaṁ nāgitaṁ etadavoca: “kahaṁ nu kho, bhante nāgita, etarahi so bhagavā viharati arahaṁ sammāsambuddho, dassanakāmā hi mayaṁ taṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. “Akālo kho, mahāli, bhagavantaṁ dassanāya, paṭisallīno bhagavā”ti. Oṭṭhaddhopi licchavī tattheva ekamantaṁ nisīdi: “disvāva ahaṁ taṁ bhagavantaṁ gamissāmi arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. 4 Atha kho sīho samaṇuddeso yenāyasmā nāgito tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāgitaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sīho samaṇuddeso āyasmantaṁ nāgitaṁ etadavoca: “ete, bhante kassapa, sambahulā kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā idhūpasaṅkantā bhagavantaṁ dassanāya; oṭṭhaddhopi licchavī mahatiyā licchavīparisāya saddhiṁ idhūpasaṅkanto bhagavantaṁ dassanāya, sādhu, bhante kassapa, labhataṁ esā janatā bhagavantaṁ dassanāyā”ti. “Tena hi, sīha, tvaññeva bhagavato ārocehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho sīho samaṇuddeso āyasmato nāgitassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sīho samaṇuddeso bhagavantaṁ etadavoca: “ete, bhante, sambahulā kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā idhūpasaṅkantā bhagavantaṁ dassanāya, oṭṭhaddhopi licchavī mahatiyā licchavīparisāya saddhiṁ idhūpasaṅkanto bhagavantaṁ dassanāya. Sādhu, bhante, labhataṁ esā janatā bhagavantaṁ dassanāyā”ti. “Tena hi, sīha, vihārapacchāyāyaṁ āsanaṁ paññapehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho sīho samaṇuddeso bhagavato paṭissutvā vihārapacchāyāyaṁ āsanaṁ paññapesi. Atha kho bhagavā vihārā nikkhamma vihārapacchāyāyaṁ paññatte āsane nisīdi. 5 Atha kho te kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Oṭṭhaddhopi licchavī mahatiyā licchavīparisāya saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho oṭṭhaddho licchavī bhagavantaṁ etadavoca: “purimāni, bhante, divasāni purimatarāni sunakkhatto licchaviputto yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ etadavoca: ‘yadagge ahaṁ, mahāli, bhagavantaṁ upanissāya viharāmi, na ciraṁ tīṇi vassāni, dibbāni hi kho rūpāni passāmi piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni, no ca kho dibbāni saddāni suṇāmi piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyānī’ti. Santāneva nu 137 --- dn6 1:5 kho, bhante, sunakkhatto licchaviputto dibbāni saddāni nāssosi piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni, udāhu asantānī”ti? 2.1. Ekaṁsabhāvitasamādhi “Santāneva kho, mahāli, sunakkhatto licchaviputto dibbāni saddāni nāssosi piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni, no asantānī”ti. 6 “Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena santāneva sunakkhatto licchaviputto dibbāni saddāni nāssosi piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni, no asantānī”ti? “Idha, mahāli, bhikkhuno puratthimāya disāya ekaṁsabhāvito samādhi hoti dibbānaṁ rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ, no ca kho dibbānaṁ saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. So puratthimāya disāya ekaṁsabhāvite samādhimhi dibbānaṁ rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ, no ca kho dibbānaṁ saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. Puratthimāya disāya dibbāni rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni, no ca kho dibbāni saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, mahāli, hoti bhikkhuno puratthimāya disāya ekaṁsabhāvite samādhimhi dibbānaṁ rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ, no ca kho dibbānaṁ saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. 7 Puna caparaṁ, mahāli, bhikkhuno dakkhiṇāya disāya …pe… pacchimāya disāya … uttarāya disāya … uddhamadho tiriyaṁ ekaṁsabhāvito samādhi hoti dibbānaṁ rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ, no ca kho dibbānaṁ saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. So uddhamadho tiriyaṁ ekaṁsabhāvite samādhimhi dibbānaṁ rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ, no ca kho dibbānaṁ saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. Uddhamadho tiriyaṁ dibbāni rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni, no ca kho dibbāni saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, mahāli, hoti bhikkhuno uddhamadho tiriyaṁ ekaṁsabhāvite samādhimhi dibbānaṁ rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ, no ca kho dibbānaṁ saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. 8 Idha, mahāli, bhikkhuno puratthimāya disāya ekaṁsabhāvito samādhi hoti dibbānaṁ saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ, no ca kho dibbānaṁ rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. So puratthimāya disāya ekaṁsabhāvite samādhimhi dibbānaṁ saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ, no ca kho dibbānaṁ rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. Puratthimāya disāya dibbāni saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni, no ca kho dibbāni rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, mahāli, hoti bhikkhuno puratthimāya disāya ekaṁsabhāvite samādhimhi dibbānaṁ saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ, no ca kho dibbānaṁ rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. 9 Puna caparaṁ, mahāli, bhikkhuno dakkhiṇāya disāya …pe… pacchimāya disāya … uttarāya disāya … uddhamadho tiriyaṁ ekaṁsabhāvito samādhi hoti dibbānaṁ saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ, no ca kho dibbānaṁ rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. So uddhamadho tiriyaṁ ekaṁsabhāvite samādhimhi dibbānaṁ saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ, no ca kho dibbānaṁ rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. Uddhamadho tiriyaṁ dibbāni saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni, no ca kho dibbāni rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, mahāli, hoti bhikkhuno uddhamadho tiriyaṁ ekaṁsabhāvite samādhimhi dibbānaṁ saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ, no ca kho dibbānaṁ rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. 10 Idha, mahāli, bhikkhuno puratthimāya disāya 138 --- dn6 1:10 ubhayaṁsabhāvito samādhi hoti dibbānañca rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ dibbānañca saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. So puratthimāya disāya ubhayaṁsabhāvite samādhimhi dibbānañca rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ, dibbānañca saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. Puratthimāya disāya dibbāni ca rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni, dibbāni ca saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, mahāli, hoti bhikkhuno puratthimāya disāya ubhayaṁsabhāvite samādhimhi dibbānañca rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ dibbānañca saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. 11 Puna caparaṁ, mahāli, bhikkhuno dakkhiṇāya disāya …pe… pacchimāya disāya … uttarāya disāya … uddhamadho tiriyaṁ ubhayaṁsabhāvito samādhi hoti dibbānañca rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ, dibbānañca saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. So uddhamadho tiriyaṁ ubhayaṁsabhāvite samādhimhi dibbānañca rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ dibbānañca saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. Uddhamadho tiriyaṁ dibbāni ca rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni, dibbāni ca saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, mahāli, hoti bhikkhuno uddhamadho tiriyaṁ ubhayaṁsabhāvite samādhimhi dibbānañca rūpānaṁ dassanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ, dibbānañca saddānaṁ savanāya piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. Ayaṁ kho, mahāli, hetu ayaṁ paccayo, yena santāneva sunakkhatto licchaviputto dibbāni saddāni nāssosi piyarūpāni kāmūpasaṁhitāni rajanīyāni, no asantānī”ti. 12 “Etāsaṁ nūna, bhante, samādhibhāvanānaṁ sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṁ carantī”ti. “Na kho, mahāli, etāsaṁ samādhibhāvanānaṁ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti. Atthi kho, mahāli, aññeva dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesaṁ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ carantī”ti. 13 2.2. Catuariyaphala “Katame pana te, bhante, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesaṁ sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṁ carantī”ti? “Idha, mahāli, bhikkhu tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Ayampi kho, mahāli, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti. Puna caparaṁ, mahāli, bhikkhu tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. Ayampi kho, mahāli, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti. Puna caparaṁ, mahāli, bhikkhu pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī, anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, mahāli, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti. Puna caparaṁ, mahāli, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayampi kho, mahāli, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti. Ime kho te, mahāli, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesaṁ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ carantī”ti. 14 2.3. Ariyaaṭṭhaṅgikamagga “Atthi pana, bhante, maggo atthi paṭipadā etesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, mahāli, maggo atthi paṭipadā etesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāyā”ti. “Katamo pana, bhante, maggo katamā paṭipadā etesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, mahāli, 139 --- dn6 1:14 maggo ayaṁ paṭipadā etesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya. 15 2.4. Dvepabbajitavatthu Ekamidāhaṁ, mahāli, samayaṁ kosambiyaṁ viharāmi ghositārāme. Atha kho dve pabbajitā—muṇḍiyo ca paribbājako jāliyo ca dārupattikantevāsī yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu. upasaṅkamitvā mayā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho te dve pabbajitā maṁ etadavocuṁ: ‘kiṁ nu kho, āvuso gotama, taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ, udāhu aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti? 16 ‘Tena hāvuso, suṇātha sādhukaṁ manasi karotha bhāsissāmī’ti. ‘Evamāvuso’ti kho te dve pabbajitā mama paccassosuṁ. Ahaṁ etadavocaṁ: ‘idhāvuso tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho …pe… Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu sīlasampanno hoti. …pe… Paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yo kho, āvuso, bhikkhu evaṁ jānāti evaṁ passati, kallaṁ nu kho tassetaṁ vacanāya: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vāti? Yo so, āvuso, bhikkhu evaṁ jānāti evaṁ passati, kallaṁ tassetaṁ vacanāya: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vāti. Ahaṁ kho panetaṁ, āvuso, evaṁ jānāmi evaṁ passāmi. Atha ca panāhaṁ na vadāmi: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā …pe… 17 dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yo kho, āvuso, bhikkhu evaṁ jānāti evaṁ passati, kallaṁ nu kho tassetaṁ vacanāya: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vāti? Yo so, āvuso, bhikkhu evaṁ jānāti evaṁ passati, kallaṁ tassetaṁ vacanāya: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vāti. Ahaṁ kho panetaṁ, āvuso, evaṁ jānāmi evaṁ passāmi. Atha ca panāhaṁ na vadāmi: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā …pe… 18 ñāṇadassanāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti … yo kho, āvuso, bhikkhu evaṁ jānāti evaṁ passati, kallaṁ nu kho tassetaṁ vacanāya: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vāti? …pe… Yo so, āvuso, bhikkhu evaṁ jānāti evaṁ passati, kallaṁ tassetaṁ vacanāya: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vāti. Ahaṁ kho panetaṁ, āvuso, evaṁ jānāmi evaṁ passāmi. Atha ca panāhaṁ na vadāmi: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā. …pe… 19 Nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. Yo kho, āvuso, bhikkhu evaṁ jānāti evaṁ passati, kallaṁ nu kho tassetaṁ vacanāya: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vāti? Yo so, āvuso, bhikkhu evaṁ jānāti evaṁ passati na kallaṁ tassetaṁ vacanāya: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vāti. Ahaṁ kho panetaṁ, āvuso, evaṁ jānāmi evaṁ passāmi. Atha ca panāhaṁ na vadāmi: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano oṭṭhaddho licchavī bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Mahālisuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. dn28 0 Dīgha Nikāya 28 Sampasādanīyasutta |1| 1. Sāriputtasīhanāda Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “evaṁpasanno ahaṁ, bhante, bhagavati, na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṁ sambodhiyan”ti. “Uḷārā kho te ayaṁ, sāriputta, āsabhī vācā bhāsitā, ekaṁso gahito, sīhanādo nadito: ‘evaṁpasanno ahaṁ, bhante, bhagavati; na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṁ sambodhiyan’ti. Kiṁ te, sāriputta, ye te ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā: ‘evaṁsīlā te 140 --- dn28 1:1 bhagavanto ahesuṁ itipi, evaṁdhammā te bhagavanto ahesuṁ itipi, evaṁpaññā te bhagavanto ahesuṁ itipi, evaṁvihārī te bhagavanto ahesuṁ itipi, evaṁvimuttā te bhagavanto ahesuṁ itipī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Kiṁ pana te, sāriputta, ye te bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā: ‘evaṁsīlā te bhagavanto bhavissanti itipi, evaṁdhammā … evaṁpaññā … evaṁvihārī … evaṁvimuttā te bhagavanto bhavissanti itipī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Kiṁ pana te, sāriputta, ahaṁ etarahi arahaṁ sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito: ‘evaṁsīlo bhagavā itipi, evaṁdhammo … evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto bhagavā itipī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Ettha ca hi te, sāriputta, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṁ natthi. Atha kiṁ carahi te ayaṁ, sāriputta, uḷārā āsabhī vācā bhāsitā, ekaṁso gahito, sīhanādo nadito: ‘evaṁpasanno ahaṁ, bhante, bhagavati, na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṁ sambodhiyan’”ti? 2 “Na kho me, bhante, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṁ atthi. Api ca me dhammanvayo vidito. Seyyathāpi, bhante, rañño paccantimaṁ nagaraṁ daḷhuddhāpaṁ daḷhapākāratoraṇaṁ ekadvāraṁ. Tatrassa dovāriko paṇḍito byatto medhāvī aññātānaṁ nivāretā, ñātānaṁ pavesetā. So tassa nagarassa samantā anupariyāyapathaṁ anukkamamāno na passeyya pākārasandhiṁ vā pākāravivaraṁ vā antamaso biḷāranikkhamanamattampi. Tassa evamassa: ‘ye kho keci oḷārikā pāṇā imaṁ nagaraṁ pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te imināva dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā’ti. Evameva kho me, bhante, dhammanvayo vidito. Ye te, bhante, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā, satta sambojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhiṁsu. Yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā, satta sambojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhissanti. Bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṁ sammāsambuddho pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto satta sambojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho. Idhāhaṁ, bhante, yena bhagavā tenupasaṅkamiṁ dhammassavanāya. Tassa me, bhante, bhagavā dhammaṁ deseti uttaruttaraṁ paṇītapaṇītaṁ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṁ. Yathā yathā me, bhante, bhagavā dhammaṁ desesi uttaruttaraṁ paṇītapaṇītaṁ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṁ tathā tathāhaṁ tasmiṁ dhamme abhiññā idhekaccaṁ dhammaṁ dhammesu niṭṭhamagamaṁ; satthari pasīdiṁ: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno sāvakasaṅgho’ti. 3 1.1. Kusaladhammadesanā Aparaṁ pana, bhante, etadānuttariyaṁ, yathā bhagavā dhammaṁ deseti kusalesu dhammesu. Tatrime kusalā dhammā seyyathidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha, bhante, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Etadānuttariyaṁ, bhante, kusalesu dhammesu. Taṁ bhagavā asesamabhijānāti, taṁ bhagavato asesamabhijānato uttari abhiññeyyaṁ natthi, yadabhijānaṁ añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro assa, yadidaṁ kusalesu dhammesu. 4 1.2. Āyatanapaṇṇattidesanā Aparaṁ pana, bhante, etadānuttariyaṁ, yathā bhagavā dhammaṁ deseti āyatanapaṇṇattīsu. Chayimāni, bhante, ajjhattikabāhirāni āyatanāni. Cakkhuñceva rūpā ca, sotañceva saddā ca, ghānañceva gandhā ca, jivhā ceva rasā ca, kāyo ceva phoṭṭhabbā ca, mano ceva dhammā ca. 141 --- dn28 1:4 Etadānuttariyaṁ, bhante, āyatanapaṇṇattīsu. Taṁ bhagavā asesamabhijānāti, taṁ bhagavato asesamabhijānato uttari abhiññeyyaṁ natthi, yadabhijānaṁ añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro assa yadidaṁ āyatanapaṇṇattīsu. 5 1.3. Gabbhāvakkantidesanā Aparaṁ pana, bhante, etadānuttariyaṁ, yathā bhagavā dhammaṁ deseti gabbhāvakkantīsu. Catasso imā, bhante, gabbhāvakkantiyo. Idha, bhante, ekacco asampajāno mātukucchiṁ okkamati; asampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti; asampajāno mātukucchimhā nikkhamati. Ayaṁ paṭhamā gabbhāvakkanti. Puna caparaṁ, bhante, idhekacco sampajāno mātukucchiṁ okkamati; asampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti; asampajāno mātukucchimhā nikkhamati. Ayaṁ dutiyā gabbhāvakkanti. Puna caparaṁ, bhante, idhekacco sampajāno mātukucchiṁ okkamati; sampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti; asampajāno mātukucchimhā nikkhamati. Ayaṁ tatiyā gabbhāvakkanti. Puna caparaṁ, bhante, idhekacco sampajāno mātukucchiṁ okkamati; sampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti; sampajāno mātukucchimhā nikkhamati. Ayaṁ catutthā gabbhāvakkanti. Etadānuttariyaṁ, bhante, gabbhāvakkantīsu. 6 1.4. Ādesanavidhādesanā Aparaṁ pana, bhante, etadānuttariyaṁ, yathā bhagavā dhammaṁ deseti ādesanavidhāsu. Catasso imā, bhante, ādesanavidhā. Idha, bhante, ekacco nimittena ādisati: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṁ hoti, no aññathā. Ayaṁ paṭhamā ādesanavidhā. Puna caparaṁ, bhante, idhekacco na heva kho nimittena ādisati. Api ca kho manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṁ hoti, no aññathā. Ayaṁ dutiyā ādesanavidhā. Puna caparaṁ, bhante, idhekacco na heva kho nimittena ādisati, nāpi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati. Api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṁ hoti, no aññathā. Ayaṁ tatiyā ādesanavidhā. Puna caparaṁ, bhante, idhekacco na heva kho nimittena ādisati, nāpi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, nāpi vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati. Api ca kho avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti: ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā. Tathā imassa cittassa anantarā imaṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṁ hoti, no aññathā. Ayaṁ catutthā ādesanavidhā. Etadānuttariyaṁ, bhante, ādesanavidhāsu. 7 1.5. Dassanasamāpattidesanā Aparaṁ pana, bhante, etadānuttariyaṁ, yathā bhagavā dhammaṁ deseti dassanasamāpattīsu. Catasso imā, bhante, dassanasamāpattiyo. Idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghānikā lasikā muttan’ti. Ayaṁ paṭhamā dassanasamāpatti. Puna caparaṁ, bhante, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya …pe… tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā …pe… lasikā muttan’ti. Atikkamma ca purisassa chavimaṁsalohitaṁ aṭṭhiṁ paccavekkhati. Ayaṁ dutiyā dassanasamāpatti. Puna caparaṁ, bhante, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya …pe… tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā …pe… lasikā muttan’ti. Atikkamma ca purisassa 142 --- dn28 1:7 chavimaṁsalohitaṁ aṭṭhiṁ paccavekkhati. Purisassa ca viññāṇasotaṁ pajānāti, ubhayato abbocchinnaṁ idha loke patiṭṭhitañca paraloke patiṭṭhitañca. Ayaṁ tatiyā dassanasamāpatti. Puna caparaṁ, bhante, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya …pe… tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā …pe… lasikā muttan’ti. Atikkamma ca purisassa chavimaṁsalohitaṁ aṭṭhiṁ paccavekkhati. Purisassa ca viññāṇasotaṁ pajānāti, ubhayato abbocchinnaṁ idha loke appatiṭṭhitañca paraloke appatiṭṭhitañca. Ayaṁ catutthā dassanasamāpatti. Etadānuttariyaṁ, bhante, dassanasamāpattīsu. 8 1.6. Puggalapaṇṇattidesanā Aparaṁ pana, bhante, etadānuttariyaṁ, yathā bhagavā dhammaṁ deseti puggalapaṇṇattīsu. Sattime, bhante, puggalā. Ubhatobhāgavimutto paññāvimutto kāyasakkhi diṭṭhippatto saddhāvimutto dhammānusārī saddhānusārī. Etadānuttariyaṁ, bhante, puggalapaṇṇattīsu. 9 1.7. Padhānadesanā Aparaṁ pana, bhante, etadānuttariyaṁ, yathā bhagavā dhammaṁ deseti padhānesu. Sattime, bhante, sambojjhaṅgā satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo vīriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekkhāsambojjhaṅgo. Etadānuttariyaṁ, bhante, padhānesu. 10 1.8. Paṭipadādesanā Aparaṁ pana, bhante, etadānuttariyaṁ, yathā bhagavā dhammaṁ deseti paṭipadāsu. Catasso imā, bhante, paṭipadā dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññāti. Tatra, bhante, yāyaṁ paṭipadā dukkhā dandhābhiññā, ayaṁ, bhante, paṭipadā ubhayeneva hīnā akkhāyati dukkhattā ca dandhattā ca. Tatra, bhante, yāyaṁ paṭipadā dukkhā khippābhiññā, ayaṁ pana, bhante, paṭipadā dukkhattā hīnā akkhāyati. Tatra, bhante, yāyaṁ paṭipadā sukhā dandhābhiññā, ayaṁ pana, bhante, paṭipadā dandhattā hīnā akkhāyati. Tatra, bhante, yāyaṁ paṭipadā sukhā khippābhiññā, ayaṁ pana, bhante, paṭipadā ubhayeneva paṇītā akkhāyati sukhattā ca khippattā ca. Etadānuttariyaṁ, bhante, paṭipadāsu. 11 1.9. Bhassasamācārādidesanā Aparaṁ pana, bhante, etadānuttariyaṁ, yathā bhagavā dhammaṁ deseti bhassasamācāre. Idha, bhante, ekacco na ceva musāvādupasañhitaṁ vācaṁ bhāsati na ca vebhūtiyaṁ na ca pesuṇiyaṁ na ca sārambhajaṁ jayāpekkho; mantā mantā ca vācaṁ bhāsati nidhānavatiṁ kālena. Etadānuttariyaṁ, bhante, bhassasamācāre. 12 Aparaṁ pana, bhante, etadānuttariyaṁ, yathā bhagavā dhammaṁ deseti purisasīlasamācāre. Idha, bhante, ekacco sacco cassa saddho ca, na ca kuhako, na ca lapako, na ca nemittiko, na ca nippesiko, na ca lābhena lābhaṁ nijigīsanako, indriyesu guttadvāro, bhojane mattaññū, samakārī, jāgariyānuyogamanuyutto, atandito, āraddhavīriyo, jhāyī, satimā, kalyāṇapaṭibhāno, gatimā, dhitimā, matimā, na ca kāmesu giddho, sato ca nipako ca. Etadānuttariyaṁ, bhante, purisasīlasamācāre. 13 1.10. Anusāsanavidhādesanā Aparaṁ pana, bhante, etadānuttariyaṁ, yathā bhagavā dhammaṁ deseti anusāsanavidhāsu. Catasso imā, bhante, anusāsanavidhā—jānāti, bhante, bhagavā aparaṁ puggalaṁ paccattaṁ yonisomanasikārā ‘ayaṁ puggalo yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno bhavissati avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṁ puggalaṁ paccattaṁ yonisomanasikārā: ‘ayaṁ puggalo yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī bhavissati, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṁ puggalaṁ paccattaṁ yonisomanasikārā: ‘ayaṁ puggalo yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko bhavissati tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṁ puggalaṁ paccattaṁ yonisomanasikārā: 143 --- dn28 1:13 ‘ayaṁ puggalo yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatī’ti. Etadānuttariyaṁ, bhante, anusāsanavidhāsu. 14 1.11. Parapuggalavimuttiñāṇadesanā Aparaṁ pana, bhante, etadānuttariyaṁ, yathā bhagavā dhammaṁ deseti parapuggalavimuttiñāṇe. Jānāti, bhante, bhagavā paraṁ puggalaṁ paccattaṁ yonisomanasikārā: ‘ayaṁ puggalo tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno bhavissati avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṁ puggalaṁ paccattaṁ yonisomanasikārā: ‘ayaṁ puggalo tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī bhavissati, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṁ puggalaṁ paccattaṁ yonisomanasikārā: ‘ayaṁ puggalo pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko bhavissati tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṁ puggalaṁ paccattaṁ yonisomanasikārā: ‘ayaṁ puggalo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatī’ti. Etadānuttariyaṁ, bhante, parapuggalavimuttiñāṇe. 15 1.12. Sassatavādadesanā Aparaṁ pana, bhante, etadānuttariyaṁ, yathā bhagavā dhammaṁ deseti sassatavādesu. Tayome, bhante, sassatavādā. Idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya …pe… tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekānipi jātisatāni anekānipi jātisahassāni anekānipi jātisatasahassāni, ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. So evamāha: ‘atītampāhaṁ addhānaṁ jānāmi—saṁvaṭṭi vā loko vivaṭṭi vāti. Anāgataṁpāhaṁ addhānaṁ jānāmi—saṁvaṭṭissati vā loko vivaṭṭissati vāti. Sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito. Te ca sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti, atthi tveva sassatisaman’ti. Ayaṁ paṭhamo sassatavādo. Puna caparaṁ, bhante, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya …pe… tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathidaṁ—ekampi saṁvaṭṭavivaṭṭaṁ dvepi saṁvaṭṭavivaṭṭāni tīṇipi saṁvaṭṭavivaṭṭāni cattāripi saṁvaṭṭavivaṭṭāni pañcapi saṁvaṭṭavivaṭṭāni dasapi saṁvaṭṭavivaṭṭāni, ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. So evamāha: ‘atītampāhaṁ addhānaṁ jānāmi saṁvaṭṭi vā loko vivaṭṭi vāti. Anāgataṁpāhaṁ addhānaṁ jānāmi saṁvaṭṭissati vā loko vivaṭṭissati vāti. Sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito. Te ca sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti, atthi tveva sassatisaman’ti. Ayaṁ dutiyo sassatavādo. Puna caparaṁ, bhante, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya …pe… tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathidaṁ—dasapi saṁvaṭṭavivaṭṭāni vīsampi saṁvaṭṭavivaṭṭāni tiṁsampi saṁvaṭṭavivaṭṭāni cattālīsampi saṁvaṭṭavivaṭṭāni, ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti 144 --- dn28 1:15 sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. So evamāha: ‘atītampāhaṁ addhānaṁ jānāmi saṁvaṭṭipi loko vivaṭṭipīti; anāgataṁpāhaṁ addhānaṁ jānāmi saṁvaṭṭissatipi loko vivaṭṭissatipīti. Sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito. Te ca sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti, atthi tveva sassatisaman’ti. Ayaṁ tatiyo sassatavādo, etadānuttariyaṁ, bhante, sassatavādesu. 16 1.13. Pubbenivāsānussatiñāṇadesanā Aparaṁ pana, bhante, etadānuttariyaṁ, yathā bhagavā dhammaṁ deseti pubbenivāsānussatiñāṇe. Idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya …pe… tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe, ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Santi, bhante, devā, yesaṁ na sakkā gaṇanāya vā saṅkhānena vā āyu saṅkhātuṁ. Api ca yasmiṁ yasmiṁ attabhāve abhinivuṭṭhapubbo hoti yadi vā rūpīsu yadi vā arūpīsu yadi vā saññīsu yadi vā asaññīsu yadi vā nevasaññīnāsaññīsu. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Etadānuttariyaṁ, bhante, pubbenivāsānussatiñāṇe. 17 1.14. Cutūpapātañāṇadesanā Aparaṁ pana, bhante, etadānuttariyaṁ, yathā bhagavā dhammaṁ deseti sattānaṁ cutūpapātañāṇe. Idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya …pe… tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Etadānuttariyaṁ, bhante, sattānaṁ cutūpapātañāṇe. 18 1.15. Iddhividhadesanā Aparaṁ pana, bhante, etadānuttariyaṁ, yathā bhagavā dhammaṁ deseti iddhividhāsu. Dvemā, bhante, iddhividhāyo—atthi, bhante, iddhi sāsavā saupadhikā, ‘no ariyā’ti vuccati. Atthi, bhante, iddhi anāsavā anupadhikā ‘ariyā’ti vuccati. Katamā ca, bhante, iddhi sāsavā saupadhikā, ‘no ariyā’ti vuccati? idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya …pe… tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. Ayaṁ, bhante, iddhi sāsavā saupadhikā, ‘no ariyā’ti vuccati. Katamā pana, bhante, iddhi anāsavā anupadhikā, ‘ariyā’ti vuccati? Idha, bhante, bhikkhu sace ākaṅkhati: ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī 145 --- dn28 1:18 vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: ‘paṭikūlañca appaṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. Ayaṁ, bhante, iddhi anāsavā anupadhikā ‘ariyā’ti vuccati. Etadānuttariyaṁ, bhante, iddhividhāsu. Taṁ bhagavā asesamabhijānāti, taṁ bhagavato asesamabhijānato uttari abhiññeyyaṁ natthi, yadabhijānaṁ añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro assa yadidaṁ iddhividhāsu. 19 1.16. Aññathāsatthuguṇadassana Yaṁ taṁ, bhante, saddhena kulaputtena pattabbaṁ āraddhavīriyena thāmavatā purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena purisadhorayhena, anuppattaṁ taṁ bhagavatā. Na ca, bhante, bhagavā kāmesu kāmasukhallikānuyogamanuyutto hīnaṁ gammaṁ pothujjanikaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, na ca attakilamathānuyogamanuyutto dukkhaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ. Catunnañca bhagavā jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. 1.17. Anuyogadānappakāra Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyya: ‘kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ahesuṁ atītamaddhānaṁ aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā bhiyyobhiññatarā sambodhiyan’ti, evaṁ puṭṭho ahaṁ, bhante, ‘no’ti vadeyyaṁ. ‘Kiṁ panāvuso sāriputta, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā bhiyyobhiññatarā sambodhiyan’ti, evaṁ puṭṭho ahaṁ, bhante, ‘no’ti vadeyyaṁ. ‘Kiṁ panāvuso sāriputta, atthetarahi añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro sambodhiyan’ti, evaṁ puṭṭho ahaṁ, bhante, ‘no’ti vadeyyaṁ. Sace pana maṁ, bhante, evaṁ puccheyya: ‘kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ahesuṁ atītamaddhānaṁ aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā samasamā sambodhiyan’ti, evaṁ puṭṭho ahaṁ, bhante, ‘evan’ti vadeyyaṁ. ‘Kiṁ panāvuso sāriputta, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā samasamā sambodhiyan’ti, evaṁ puṭṭho ahaṁ, bhante, ‘evan’ti vadeyyaṁ. ‘Kiṁ panāvuso sāriputta, atthetarahi aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā samasamā sambodhiyan’ti, evaṁ puṭṭho ahaṁ, bhante, ‘no’ti vadeyyaṁ. Sace pana maṁ, bhante, evaṁ puccheyya: ‘kiṁ panāyasmā sāriputto ekaccaṁ abbhanujānāti, ekaccaṁ na abbhanujānātī’ti, evaṁ puṭṭho ahaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ: ‘sammukhā metaṁ, āvuso, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: “ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā mayā samasamā sambodhiyan”ti. Sammukhā metaṁ, āvuso, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: “bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā mayā samasamā sambodhiyan”ti. Sammukhā metaṁ, āvuso, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: “aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṁ acarimaṁ uppajjeyyuṁ, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”’ti. Kaccāhaṁ, bhante, evaṁ puṭṭho evaṁ byākaramāno vuttavādī ceva bhagavato homi, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhāmi, dhammassa cānudhammaṁ byākaromi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti? “Taggha tvaṁ, sāriputta, evaṁ puṭṭho evaṁ byākaramāno vuttavādī ceva me hosi, na ca maṁ abhūtena abbhācikkhasi, dhammassa cānudhammaṁ byākarosi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti. 20 2. Acchariyaabbhuta Evaṁ vutte, āyasmā udāyī bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante, tathāgatassa appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā. Yatra hi nāma tathāgato evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo, atha ca pana nevattānaṁ pātukarissati. Ekamekañcepi ito, bhante, dhammaṁ aññatitthiyā paribbājakā attani samanupasseyyuṁ, te tāvatakeneva paṭākaṁ parihareyyuṁ. Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante, tathāgatassa appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā. 146 --- dn28 1:20 Yatra hi nāma tathāgato evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo. Atha ca pana nevattānaṁ pātukarissatī”ti. “Passa kho tvaṁ, udāyi, ‘tathāgatassa appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā. Yatra hi nāma tathāgato evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo, atha ca pana nevattānaṁ pātukarissati’. Ekamekañcepi ito, udāyi, dhammaṁ aññatitthiyā paribbājakā attani samanupasseyyuṁ, te tāvatakeneva paṭākaṁ parihareyyuṁ. Passa kho tvaṁ, udāyi, ‘tathāgatassa appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā. Yatra hi nāma tathāgato evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo, atha ca pana nevattānaṁ pātukarissatī’”ti. 21 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “Tasmātiha tvaṁ, sāriputta, imaṁ dhammapariyāyaṁ abhikkhaṇaṁ bhāseyyāsi bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Yesampi hi, sāriputta, moghapurisānaṁ bhavissati tathāgate kaṅkhā vā vimati vā, tesamimaṁ dhammapariyāyaṁ sutvā tathāgate kaṅkhā vā vimati vā, sā pahīyissatī”ti. Iti hidaṁ āyasmā sāriputto bhagavato sammukhā sampasādaṁ pavedesi. Tasmā imassa veyyākaraṇassa sampasādanīyantveva adhivacananti. Sampasādanīyasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. dn16 0 Dīgha Nikāya 16 Mahāparinibbānasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo hoti. So evamāha: “ahaṁ hime vajjī evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve ucchecchāmi vajjī, vināsessāmi vajjī, anayabyasanaṁ āpādessāmī”ti. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto vassakāraṁ brāhmaṇaṁ magadhamahāmattaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, brāhmaṇa, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ puccha: ‘rājā, bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchatī’ti. Evañca vadehi: ‘rājā, bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo. So evamāha: “ahaṁ hime vajjī evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve ucchecchāmi vajjī, vināsessāmi vajjī, anayabyasanaṁ āpādessāmī”’ti. Yathā te bhagavā byākaroti, taṁ sādhukaṁ uggahetvā mama āroceyyāsi. Na hi tathāgatā vitathaṁ bhaṇantī”ti. 1. Vassakārabrāhmaṇa “Evaṁ, bho”ti kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭissutvā bhaddāni bhaddāni yānāni yojetvā bhaddaṁ bhaddaṁ yānaṁ abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi rājagahamhā niyyāsi, yena gijjhakūṭo pabbato tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṁ etadavoca: “rājā, bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati. Rājā, bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo. So evamāha: ‘ahaṁ hime vajjī evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve ucchecchāmi vajjī, vināsessāmi vajjī, anayabyasanaṁ āpādessāmī’”ti. 2. Rājaaparihāniyadhamma Tena kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṁ bījayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “kinti te, ānanda, sutaṁ, ‘vajjī abhiṇhaṁ sannipātā sannipātabahulā’”ti? “Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘vajjī abhiṇhaṁ sannipātā sannipātabahulā’”ti. “Yāvakīvañca, ānanda, vajjī abhiṇhaṁ sannipātā sannipātabahulā bhavissanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Kinti te, ānanda, sutaṁ, ‘vajjī samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karontī’”ti? “Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘vajjī samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti, samaggā 147 --- dn16 1:1 vajjikaraṇīyāni karontī’”ti. “Yāvakīvañca, ānanda, vajjī samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karissanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Kinti te, ānanda, sutaṁ, ‘vajjī apaññattaṁ na paññapenti, paññattaṁ na samucchindanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantī’”ti? “Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘vajjī apaññattaṁ na paññapenti, paññattaṁ na samucchindanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantī’”ti. “Yāvakīvañca, ānanda, vajjī apaññattaṁ na paññapessanti, paññattaṁ na samucchindissanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Kinti te, ānanda, sutaṁ, ‘vajjī ye te vajjīnaṁ vajjimahallakā, te sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, tesañca sotabbaṁ maññantī’”ti? “Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘vajjī ye te vajjīnaṁ vajjimahallakā, te sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, tesañca sotabbaṁ maññantī’”ti. “Yāvakīvañca, ānanda, vajjī ye te vajjīnaṁ vajjimahallakā, te sakkarissanti garuṁ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṁ maññissanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Kinti te, ānanda, sutaṁ, ‘vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo, tā na okkassa pasayha vāsentī’”ti? “Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okkassa pasayha vāsentī’”ti. “Yāvakīvañca, ānanda, vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo, tā na okkassa pasayha vāsessanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Kinti te, ānanda, sutaṁ, ‘vajjī yāni tāni vajjīnaṁ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca, tāni sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, tesañca dinnapubbaṁ katapubbaṁ dhammikaṁ baliṁ no parihāpentī’”ti? “Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘vajjī yāni tāni vajjīnaṁ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca, tāni sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti tesañca dinnapubbaṁ katapubbaṁ dhammikaṁ baliṁ no parihāpentī’”ti. “Yāvakīvañca, ānanda, vajjī yāni tāni vajjīnaṁ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca, tāni sakkarissanti garuṁ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca dinnapubbaṁ katapubbaṁ dhammikaṁ baliṁ no parihāpessanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Kinti te, ānanda, sutaṁ, ‘vajjīnaṁ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṁvihitā, kinti anāgatā ca arahanto vijitaṁ āgaccheyyuṁ, āgatā ca arahanto vijite phāsu vihareyyun’”ti? “Sutaṁ metaṁ, bhante ‘vajjīnaṁ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṁvihitā kinti anāgatā ca arahanto vijitaṁ āgaccheyyuṁ, āgatā ca arahanto vijite phāsu vihareyyun’”ti. “Yāvakīvañca, ānanda, vajjīnaṁ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṁvihitā bhavissati, kinti anāgatā ca arahanto vijitaṁ āgaccheyyuṁ, āgatā ca arahanto vijite phāsu vihareyyunti. Vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihānī”ti. Atha kho bhagavā vassakāraṁ brāhmaṇaṁ magadhamahāmattaṁ āmantesi: “ekamidāhaṁ, brāhmaṇa, samayaṁ vesāliyaṁ viharāmi sārandade cetiye. Tatrāhaṁ vajjīnaṁ ime satta aparihāniye dhamme desesiṁ. Yāvakīvañca, brāhmaṇa, ime satta aparihāniyā dhammā vajjīsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajjī sandississanti, vuddhiyeva, brāhmaṇa, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihānī”ti. Evaṁ vutte, vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṁ etadavoca: “ekamekenapi, bho gotama, aparihāniyena dhammena samannāgatānaṁ vajjīnaṁ vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. Ko pana vādo sattahi aparihāniyehi dhammehi. Akaraṇīyāva, bho gotama, vajjī raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena yadidaṁ yuddhassa, aññatra upalāpanāya aññatra mithubhedā. Handa ca dāni mayaṁ, bho gotama, gacchāma, bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tvaṁ, brāhmaṇa, kālaṁ maññasī”ti. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 3. Bhikkhuaparihāniyadhamma Atha kho bhagavā acirapakkante vassakāre brāhmaṇe magadhamahāmatte āyasmantaṁ 148 --- dn16 1:1 ānandaṁ āmantesi: “gaccha tvaṁ, ānanda, yāvatikā bhikkhū rājagahaṁ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṁ sannipātehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū rājagahaṁ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṁ sannipātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “sannipatito, bhante, bhikkhusaṅgho, yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti. Atha kho bhagavā uṭṭhāyāsanā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi, taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū abhiṇhaṁ sannipātā sannipātabahulā bhavissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā saṅghakaraṇīyāni karissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū apaññattaṁ na paññapessanti, paññattaṁ na samucchindissanti, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te sakkarissanti garuṁ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṁ maññissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū uppannāya taṇhāya ponobbhavikāya na vasaṁ gacchissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū āraññakesu senāsanesu sāpekkhā bhavissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū paccattaññeva satiṁ upaṭṭhapessanti: ‘kinti anāgatā ca pesalā sabrahmacārī āgaccheyyuṁ, āgatā ca pesalā sabrahmacārī phāsu vihareyyun’ti. Vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Aparepi vo, bhikkhave, satta aparihāniye dhamme desessāmi, taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na kammārāmā bhavissanti na kammaratā na kammārāmatamanuyuttā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na bhassārāmā bhavissanti na bhassaratā na bhassārāmatamanuyuttā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na niddārāmā bhavissanti na niddāratā na niddārāmatamanuyuttā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na saṅgaṇikārāmā bhavissanti na saṅgaṇikaratā na saṅgaṇikārāmatamanuyuttā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na pāpicchā bhavissanti na pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na pāpamittā bhavissanti na pāpasahāyā na pāpasampavaṅkā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na oramattakena visesādhigamena antarāvosānaṁ āpajjissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Aparepi vo, bhikkhave, satta aparihāniye dhamme desessāmi …pe…. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū saddhā bhavissanti …pe… 149 --- dn16 1:1 hirimanā bhavissanti … ottappī bhavissanti … bahussutā bhavissanti … āraddhavīriyā bhavissanti … upaṭṭhitassatī bhavissanti … paññavanto bhavissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Aparepi vo, bhikkhave, satta aparihāniye dhamme desessāmi, taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāvessanti …pe… dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāvessanti … vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāvessanti … pītisambojjhaṅgaṁ bhāvessanti … passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāvessanti … samādhisambojjhaṅgaṁ bhāvessanti … upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāvessanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā no parihāni. Aparepi vo, bhikkhave, satta aparihāniye dhamme desessāmi, taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū aniccasaññaṁ bhāvessanti …pe… anattasaññaṁ bhāvessanti … asubhasaññaṁ bhāvessanti … ādīnavasaññaṁ bhāvessanti … pahānasaññaṁ bhāvessanti … virāgasaññaṁ bhāvessanti … nirodhasaññaṁ bhāvessanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Cha vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi, taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhāpessanti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhāpessanti …pe… mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhāpessanti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū, ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī bhavissanti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññūpasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagatā viharissanti sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā, niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagatā viharissanti sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, ime cha aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca chasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihānī”ti. (…) Tatra sudaṁ bhagavā rājagahe viharanto gijjhakūṭe pabbate etadeva bahulaṁ bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ karoti: “iti sīlaṁ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṁso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Paññāparibhāvitaṁ cittaṁ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṁ—kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā”ti. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena ambalaṭṭhikā 150 --- dn16 1:1 tenupasaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena ambalaṭṭhikā tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā ambalaṭṭhikāyaṁ viharati rājāgārake. Tatrāpi sudaṁ bhagavā ambalaṭṭhikāyaṁ viharanto rājāgārake etadeva bahulaṁ bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ karoti: “iti sīlaṁ iti samādhi iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṁso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Paññāparibhāvitaṁ cittaṁ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṁ—kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā”ti. Atha kho bhagavā ambalaṭṭhikāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena nāḷandā tenupasaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena nāḷandā tadavasari, tatra sudaṁ bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane. 4. Sāriputtasīhanāda Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “evaṁ pasanno ahaṁ, bhante, bhagavati; na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṁ sambodhiyan”ti. “Uḷārā kho te ayaṁ, sāriputta, āsabhī vācā bhāsitā, ekaṁso gahito, sīhanādo nadito: ‘evaṁpasanno ahaṁ, bhante, bhagavati; na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṁ sambodhiyan’ti. Kiṁ te, sāriputta, ye te ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā: ‘evaṁsīlā te bhagavanto ahesuṁ itipi, evaṁdhammā evaṁpaññā evaṁvihārī evaṁvimuttā te bhagavanto ahesuṁ itipī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Kiṁ pana te, sāriputta, ye te bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā: ‘evaṁsīlā te bhagavanto bhavissanti itipi, evaṁdhammā evaṁpaññā evaṁvihārī evaṁvimuttā te bhagavanto bhavissanti itipī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Kiṁ pana te, sāriputta, ahaṁ etarahi arahaṁ sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito: ‘evaṁsīlo bhagavā itipi, evaṁdhammo evaṁpañño evaṁvihārī evaṁvimutto bhagavā itipī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Ettha ca hi te, sāriputta, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṁ natthi. Atha kiñcarahi te ayaṁ, sāriputta, uḷārā āsabhī vācā bhāsitā, ekaṁso gahito, sīhanādo nadito: ‘evaṁpasanno ahaṁ, bhante, bhagavati; na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṁ sambodhiyan’”ti? “Na kho me, bhante, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṁ atthi, api ca me dhammanvayo vidito. Seyyathāpi, bhante, rañño paccantimaṁ nagaraṁ daḷhuddhāpaṁ daḷhapākāratoraṇaṁ ekadvāraṁ, tatrassa dovāriko paṇḍito viyatto medhāvī aññātānaṁ nivāretā ñātānaṁ pavesetā. So tassa nagarassa samantā anupariyāyapathaṁ anukkamamāno na passeyya pākārasandhiṁ vā pākāravivaraṁ vā, antamaso biḷāranikkhamanamattampi. Tassa evamassa: ‘ye kho keci oḷārikā pāṇā imaṁ nagaraṁ pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te imināva dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā’ti. Evameva kho me, bhante, dhammanvayo vidito: ‘ye te, bhante, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhitacittā sattabojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhiṁsu. Yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhitacittā satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhissanti. Bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṁ sammāsambuddho pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhitacitto satta 151 --- dn16 1:1 bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’”ti. Tatrapi sudaṁ bhagavā nāḷandāyaṁ viharanto pāvārikambavane etadeva bahulaṁ bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ karoti: “iti sīlaṁ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṁso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Paññāparibhāvitaṁ cittaṁ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṁ—kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā”ti. 5. Dussīlaādīnava Atha kho bhagavā nāḷandāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena pāṭaligāmo tenupasaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena pāṭaligāmo tadavasari. Assosuṁ kho pāṭaligāmikā upāsakā: “bhagavā kira pāṭaligāmaṁ anuppatto”ti. Atha kho pāṭaligāmikā upāsakā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “adhivāsetu no, bhante, bhagavā āvasathāgāran”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena āvasathāgāraṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ āvasathāgāraṁ santharitvā āsanāni paññapetvā udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpetvā telapadīpaṁ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “sabbasantharisanthataṁ, bhante, āvasathāgāraṁ, āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telapadīpo āropito; yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena āvasathāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantameva purakkhatvā. Pāṭaligāmikāpi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṁsu bhagavantameva purakkhatvā. (…) Atha kho bhagavā pāṭaligāmike upāsake āmantesi: “pañcime, gahapatayo, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca? Idha, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṁ mahatiṁ bhogajāniṁ nigacchati. Ayaṁ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṁ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ—avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṁ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṁ karoti. Ayaṁ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ayaṁ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Ime kho, gahapatayo, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. 6. Sīlavantaānisaṁsa Pañcime, gahapatayo, ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṁ mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigacchati. Ayaṁ paṭhamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṁ dutiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṁ tatiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṁ 152 --- dn16 1:1 karoti. Ayaṁ catuttho ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ayaṁ pañcamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Ime kho, gahapatayo, pañca ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāyā”ti. Atha kho bhagavā pāṭaligāmike upāsake bahudeva rattiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uyyojesi: “abhikkantā kho, gahapatayo, ratti, yassadāni tumhe kālaṁ maññathā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāṭaligāmikesu upāsakesu suññāgāraṁ pāvisi. 7. Pāṭaliputtanagaramāpana Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāya. Tena samayena sambahulā devatāyo sahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhanti. Yasmiṁ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tā devatāyo sahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “Ke nu kho, ānanda, pāṭaligāme nagaraṁ māpentī”ti? “Sunidhavassakārā, bhante, magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāyā”ti. “Seyyathāpi, ānanda, devehi tāvatiṁsehi saddhiṁ mantetvā; evameva kho, ānanda, sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāya. Idhāhaṁ, ānanda, addasaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo sahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṁ, ānanda, padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yāvatā, ānanda, ariyaṁ āyatanaṁ yāvatā vaṇippatho idaṁ agganagaraṁ bhavissati pāṭaliputtaṁ puṭabhedanaṁ. Pāṭaliputtassa kho, ānanda, tayo antarāyā bhavissanti—aggito vā udakato vā mithubhedā vā”ti. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu, ekamantaṁ ṭhitā kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “adhivāsetu no bhavaṁ gotamo ajjatanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā yena sako āvasatho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sake āvasathe paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesuṁ: “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena sunidhavassakārānaṁ magadhamahāmattānaṁ āvasatho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesuṁ sampavāresuṁ. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho sunidhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi: “Yasmiṁ padese kappeti, vāsaṁ paṇḍitajātiyo; Sīlavantettha bhojetvā, saññate 153 --- dn16 1:1 brahmacārayo. Yā tattha devatā āsuṁ, tāsaṁ dakkhiṇamādise; Tā pūjitā pūjayanti, mānitā mānayanti naṁ. Tato naṁ anukampanti, mātā puttaṁva orasaṁ; Devatānukampito poso, sadā bhadrāni passatī”ti. Atha kho bhagavā sunidhavassakāre magadhamahāmatte imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti: “yenajja samaṇo gotamo dvārena nikkhamissati, taṁ gotamadvāraṁ nāma bhavissati. Yena titthena gaṅgaṁ nadiṁ tarissati, taṁ gotamatitthaṁ nāma bhavissatī”ti. Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhami, taṁ gotamadvāraṁ nāma ahosi. Atha kho bhagavā yena gaṅgā nadī tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena gaṅgā nadī pūrā hoti samatittikā kākapeyyā. Appekacce manussā nāvaṁ pariyesanti, appekacce uḷumpaṁ pariyesanti, appekacce kullaṁ bandhanti apārā, pāraṁ gantukāmā. Atha kho bhagavā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—gaṅgāya nadiyā orimatīre antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Addasā kho bhagavā te manusse appekacce nāvaṁ pariyesante appekacce uḷumpaṁ pariyesante appekacce kullaṁ bandhante apārā pāraṁ gantukāme. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: “Ye taranti aṇṇavaṁ saraṁ, Setuṁ katvāna visajja pallalāni; Kullañhi jano bandhati, Tiṇṇā medhāvino janā”ti. Paṭhamabhāṇavāro. 2 8. Ariyasaccakathā Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena koṭigāmo tenupasaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena koṭigāmo tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā koṭigāme viharati. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “Catunnaṁ, bhikkhave, ariyasaccānaṁ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Dukkhasamudayassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Dukkhanirodhassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Tayidaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavo”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: “Catunnaṁ ariyasaccānaṁ, yathābhūtaṁ adassanā; Saṁsitaṁ dīghamaddhānaṁ, tāsu tāsveva jātisu. Tāni etāni diṭṭhāni, bhavanetti samūhatā; Ucchinnaṁ mūlaṁ dukkhassa, natthi dāni punabbhavo”ti. Tatrapi sudaṁ bhagavā koṭigāme viharanto etadeva bahulaṁ bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ karoti: “iti sīlaṁ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṁso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Paññāparibhāvitaṁ cittaṁ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṁ—kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā”ti. 9. Anāvattidhammasambodhiparāyaṇa Atha kho bhagavā koṭigāme yathābhirantaṁ viharitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena nātikā tenupaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena nātikā tadavasari. Tatrapi sudaṁ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “sāḷho nāma, bhante, bhikkhu nātike kālaṅkato, tassa kā gati, ko 154 --- dn16 1:2 abhisamparāyo? Nandā nāma, bhante, bhikkhunī nātike kālaṅkatā, tassā kā gati, ko abhisamparāyo? Sudatto nāma, bhante, upāsako nātike kālaṅkato, tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Sujātā nāma, bhante, upāsikā nātike kālaṅkatā, tassā kā gati, ko abhisamparāyo? Kukkuṭo nāma, bhante, upāsako nātike kālaṅkato, tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Kāḷimbo nāma, bhante, upāsako …pe… nikaṭo nāma, bhante, upāsako … kaṭissaho nāma, bhante, upāsako … tuṭṭho nāma, bhante, upāsako … santuṭṭho nāma, bhante, upāsako … bhaddo nāma, bhante, upāsako … subhaddo nāma, bhante, upāsako nātike kālaṅkato, tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? “Sāḷho, ānanda, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Nandā, ānanda, bhikkhunī pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā. Sudatto, ānanda, upāsako tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissati. Sujātā, ānanda, upāsikā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. Kukkuṭo, ānanda, upāsako pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Kāḷimbo, ānanda, upāsako …pe… nikaṭo, ānanda, upāsako … kaṭissaho, ānanda, upāsako … tuṭṭho, ānanda, upāsako … santuṭṭho, ānanda, upāsako … bhaddo, ānanda, upāsako … subhaddo, ānanda, upāsako pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Paropaññāsaṁ, ānanda, nātike upāsakā kālaṅkatā, pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti, ānanda, nātike upāsakā kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissanti. Sātirekāni, ānanda, pañcasatāni nātike upāsakā kālaṅkatā, tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. 10. Dhammādāsadhammapariyāya Anacchariyaṁ kho panetaṁ, ānanda, yaṁ manussabhūto kālaṁ kareyya. Tasmiṁyeva kālaṅkate tathāgataṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ pucchissatha, vihesā hesā, ānanda, tathāgatassa. Tasmātihānanda, dhammādāsaṁ nāma dhammapariyāyaṁ desessāmi, yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Katamo ca so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo, yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti? Idhānanda, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūpasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Ayaṁ kho so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo, yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo 155 --- dn16 1:2 niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. Tatrapi sudaṁ bhagavā nātike viharanto giñjakāvasathe etadeva bahulaṁ bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ karoti: “Iti sīlaṁ iti samādhi iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṁso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Paññāparibhāvitaṁ cittaṁ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṁ—kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā”ti. (…) Atha kho bhagavā nātike yathābhirantaṁ viharitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena vesālī tenupasaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati ambapālivane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno, ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Vedanāsu vedanānupassī …pe… citte cittānupassī …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti. Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno, ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. 11. Ambapālīgaṇikā Assosi kho ambapālī gaṇikā: “bhagavā kira vesāliṁ anuppatto vesāliyaṁ viharati mayhaṁ ambavane”ti. Atha kho ambapālī gaṇikā bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā bhaddaṁ bhaddaṁ yānaṁ abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi vesāliyā niyyāsi. Yena sako ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikāva yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho ambapāliṁ gaṇikaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavantaṁ etadavoca: “adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Assosuṁ kho vesālikā licchavī: “bhagavā kira vesāliṁ anuppatto vesāliyaṁ viharati ambapālivane”ti. Atha kho te licchavī bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā bhaddaṁ bhaddaṁ yānaṁ abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi vesāliyā niyyiṁsu. Tatra ekacce licchavī nīlā honti nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā, ekacce licchavī pītā honti pītavaṇṇā pītavatthā pītālaṅkārā, ekacce licchavī lohitā honti lohitavaṇṇā lohitavatthā lohitālaṅkārā, ekacce licchavī odātā honti odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā. Atha kho ambapālī gaṇikā daharānaṁ daharānaṁ licchavīnaṁ akkhena akkhaṁ cakkena cakkaṁ yugena yugaṁ paṭivaṭṭesi. Atha kho te licchavī ambapāliṁ gaṇikaṁ etadavocuṁ: “kiṁ, je ambapāli, daharānaṁ daharānaṁ licchavīnaṁ akkhena akkhaṁ cakkena cakkaṁ yugena yugaṁ paṭivaṭṭesī”ti? “Tathā hi pana me, ayyaputtā, bhagavā nimantito svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. “Dehi, je ambapāli, etaṁ bhattaṁ satasahassenā”ti. “Sacepi me, ayyaputtā, vesāliṁ sāhāraṁ dassatha, evamahaṁ taṁ bhattaṁ na dassāmī”ti. Atha kho te licchavī aṅguliṁ phoṭesuṁ: “jitamha vata bho ambakāya, jitamha vata bho ambakāyā”ti. Atha kho te licchavī yena ambapālivanaṁ tena pāyiṁsu. Addasā kho bhagavā te licchavī dūratova āgacchante. Disvāna bhikkhū āmantesi: “yesaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ devā tāvatiṁsā adiṭṭhapubbā, oloketha, bhikkhave, licchaviparisaṁ; apaloketha, 156 --- dn16 1:2 bhikkhave, licchaviparisaṁ; upasaṁharatha, bhikkhave, licchaviparisaṁ—tāvatiṁsasadisan”ti. Atha kho te licchavī yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikāva yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te licchavī bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho te licchavī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “adhivāsetu no, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Atha kho bhagavā te licchavī etadavoca: “adhivutthaṁ kho me, licchavī, svātanāya ambapāliyā gaṇikāya bhattan”ti. Atha kho te licchavī aṅguliṁ phoṭesuṁ: “jitamha vata bho ambakāya, jitamha vata bho ambakāyā”ti. Atha kho te licchavī bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. Atha kho ambapālī gaṇikā tassā rattiyā accayena sake ārāme paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena ambapāliyā gaṇikāya nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho ambapālī gaṇikā buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho ambapālī gaṇikā bhagavantaṁ etadavoca: “imāhaṁ, bhante, ārāmaṁ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dammī”ti. Paṭiggahesi bhagavā ārāmaṁ. Atha kho bhagavā ambapāliṁ gaṇikaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Tatrapi sudaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharanto ambapālivane etadeva bahulaṁ bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ karoti: “iti sīlaṁ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṁso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Paññāparibhāvitaṁ cittaṁ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṁ—kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā”ti. 12. Veḷuvagāmavassūpagamana Atha kho bhagavā ambapālivane yathābhirantaṁ viharitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena veḷuvagāmako tenupasaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena veḷuvagāmako tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā veḷuvagāmake viharati. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “etha tumhe, bhikkhave, samantā vesāliṁ yathāmittaṁ yathāsandiṭṭhaṁ yathāsambhattaṁ vassaṁ upetha. Ahaṁ pana idheva veḷuvagāmake vassaṁ upagacchāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā samantā vesāliṁ yathāmittaṁ yathāsandiṭṭhaṁ yathāsambhattaṁ vassaṁ upagacchiṁsu. Bhagavā pana tattheva veḷuvagāmake vassaṁ upagacchi. Atha kho bhagavato vassūpagatassa kharo ābādho uppajji, bāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Tā sudaṁ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno. Atha kho bhagavato etadahosi: “na kho metaṁ patirūpaṁ, yvāhaṁ anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ parinibbāyeyyaṁ. Yannūnāhaṁ imaṁ ābādhaṁ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṁ adhiṭṭhāya vihareyyan”ti. Atha kho bhagavā taṁ ābādhaṁ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṁ adhiṭṭhāya vihāsi. Atha kho bhagavato so ābādho paṭippassambhi. Atha kho bhagavā gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā vihārā nikkhamma vihārapacchāyāyaṁ paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “diṭṭho me, bhante, bhagavato phāsu; diṭṭhaṁ me, bhante, bhagavato khamanīyaṁ, api ca me, bhante, madhurakajāto viya kāyo, disāpi me na pakkhāyanti, dhammāpi maṁ na paṭibhanti bhagavato gelaññena. Api 157 --- dn16 1:2 ca me, bhante, ahosi kācideva assāsamattā: ‘na tāva bhagavā parinibbāyissati, na yāva bhagavā bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāharatī’”ti. “Kiṁ panānanda, bhikkhusaṅgho mayi paccāsīsati? Desito, ānanda, mayā dhammo anantaraṁ abāhiraṁ karitvā. Natthānanda, tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhi. Yassa nūna, ānanda, evamassa: ‘ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī’ti vā ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā, so nūna, ānanda, bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāhareyya. Tathāgatassa kho, ānanda, na evaṁ hoti: ‘ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī’ti vā ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā. Sakiṁ, ānanda, tathāgato bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāharissati. Ahaṁ kho panānanda, etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. Āsītiko me vayo vattati. Seyyathāpi, ānanda, jajjarasakaṭaṁ veṭhamissakena yāpeti; evameva kho, ānanda, veṭhamissakena maññe tathāgatassa kāyo yāpeti. Yasmiṁ, ānanda, samaye tathāgato sabbanimittānaṁ amanasikārā ekaccānaṁ vedanānaṁ nirodhā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, phāsutaro, ānanda, tasmiṁ samaye tathāgatassa kāyo hoti. Tasmātihānanda, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. Kathañcānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati atāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. Ye hi keci, ānanda, etarahi vā mama vā accayena attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā, tamatagge me te, ānanda, bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmā”ti. Dutiyabhāṇavāro. 3 13. Nimittobhāsakathā Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “gaṇhāhi, ānanda, nisīdanaṁ, yena cāpālaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkamissāma divā vihārāyā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanaṁ ādāya bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho bhagavā yena cāpālaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho ānando bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: “ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṁ udenaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ gotamakaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ sattambaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ bahuputtaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ sārandadaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ cāpālaṁ cetiyaṁ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā”ti. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṁ; na bhagavantaṁ yāci: “tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ, tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti, yathā taṁ mārena pariyuṭṭhitacitto. Dutiyampi kho bhagavā …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṁ udenaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ gotamakaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ sattambaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ bahuputtaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ sārandadaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ cāpālaṁ cetiyaṁ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā 158 --- dn16 1:3 susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā”ti. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṁ; na bhagavantaṁ yāci: “tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ, tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti, yathā taṁ mārena pariyuṭṭhitacitto. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “gaccha tvaṁ, ānanda, yassadāni kālaṁ maññasī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā avidūre aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi. 14. Mārayācanakathā Atha kho māro pāpimā acirapakkante āyasmante ānande yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho māro pāpimā bhagavantaṁ etadavoca: “parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, bhikkhuniyo bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsakā bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā 159 --- dn16 1:3 dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me idaṁ brahmacariyaṁ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitan’ti. Etarahi kho pana, bhante, bhagavato brahmacariyaṁ iddhañceva phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ, yāva devamanussehi suppakāsitaṁ. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato”ti. Evaṁ vutte, bhagavā māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “appossukko tvaṁ, pāpima, hohi, na ciraṁ tathāgatassa parinibbānaṁ bhavissati. Ito tiṇṇaṁ māsānaṁ accayena tathāgato parinibbāyissatī”ti. 15. Āyusaṅkhāraossajjana Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṁ ossaji. Ossaṭṭhe ca bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi bhiṁsanako salomahaṁso, devadundubhiyo ca phaliṁsu. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: “Tulamatulañca sambhavaṁ, Bhavasaṅkhāramavassaji muni; Ajjhattarato samāhito, Abhindi kavacamivattasambhavan”ti. 16. Mahābhūmicālahetu Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, mahā vatāyaṁ bhūmicālo; sumahā vatāyaṁ bhūmicālo bhiṁsanako salomahaṁso; devadundubhiyo ca phaliṁsu. Ko nu kho hetu ko paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā”ti? Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Mahā vatāyaṁ, bhante, bhūmicālo; sumahā vatāyaṁ, bhante, bhūmicālo bhiṁsanako salomahaṁso; devadundubhiyo ca phaliṁsu. Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā”ti? “Aṭṭha kho ime, ānanda, hetū, aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Katame aṭṭha? Ayaṁ, ānanda, mahāpathavī udake patiṭṭhitā, udakaṁ vāte patiṭṭhitaṁ, vāto ākāsaṭṭho. Hoti kho so, ānanda, samayo, yaṁ mahāvātā vāyanti. Mahāvātā vāyantā udakaṁ kampenti. Udakaṁ kampitaṁ pathaviṁ kampeti. Ayaṁ paṭhamo hetu paṭhamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Puna caparaṁ, ānanda, samaṇo vā hoti brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto, devo vā mahiddhiko mahānubhāvo, tassa parittā pathavīsaññā bhāvitā hoti, appamāṇā āposaññā. So imaṁ pathaviṁ kampeti saṅkampeti sampakampeti sampavedheti. Ayaṁ dutiyo hetu dutiyo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Puna caparaṁ, ānanda, yadā bodhisatto tusitakāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiṁ okkamati, tadāyaṁ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṁ tatiyo hetu tatiyo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Puna caparaṁ, ānanda, yadā bodhisatto sato sampajāno mātukucchismā nikkhamati, tadāyaṁ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṁ catuttho hetu catuttho paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Puna caparaṁ, ānanda, yadā tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati, tadāyaṁ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṁ pañcamo hetu pañcamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Puna caparaṁ, ānanda, yadā tathāgato anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavatteti, tadāyaṁ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṁ chaṭṭho hetu 160 --- dn16 1:3 chaṭṭho paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Puna caparaṁ, ānanda, yadā tathāgato sato sampajāno āyusaṅkhāraṁ ossajjati, tadāyaṁ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṁ sattamo hetu sattamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Puna caparaṁ, ānanda, yadā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, tadāyaṁ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṁ aṭṭhamo hetu aṭṭhamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Ime kho, ānanda, aṭṭha hetū, aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. 17. Aṭṭhaparisā Aṭṭha kho imā, ānanda, parisā. Katamā aṭṭha? Khattiyaparisā, brāhmaṇaparisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā, cātumahārājikaparisā, tāvatiṁsaparisā, māraparisā, brahmaparisā. Abhijānāmi kho panāhaṁ, ānanda, anekasataṁ khattiyaparisaṁ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaṁ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṁ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṁ saro hoti, tādisako mayhaṁ saro hoti. Dhammiyā kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṁsemi. Bhāsamānañca maṁ na jānanti: ‘ko nu kho ayaṁ bhāsati devo vā manusso vā’ti? Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maṁ na jānanti: ‘ko nu kho ayaṁ antarahito devo vā manusso vā’ti? Abhijānāmi kho panāhaṁ, ānanda, anekasataṁ brāhmaṇaparisaṁ …pe… gahapatiparisaṁ … samaṇaparisaṁ … cātumahārājikaparisaṁ … tāvatiṁsaparisaṁ … māraparisaṁ … brahmaparisaṁ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaṁ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṁ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṁ saro hoti, tādisako mayhaṁ saro hoti. Dhammiyā kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṁsemi. Bhāsamānañca maṁ na jānanti: ‘ko nu kho ayaṁ bhāsati devo vā manusso vā’ti? Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maṁ na jānanti: ‘ko nu kho ayaṁ antarahito devo vā manusso vā’ti? Imā kho, ānanda, aṭṭha parisā. 18. Aṭṭhaabhibhāyatana Aṭṭha kho imāni, ānanda, abhibhāyatanāni. Katamāni aṭṭha? Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ paṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ dutiyaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ tatiyaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ catutthaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ. Seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ. Evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ pañcamaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ. Seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ. Evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ chaṭṭhaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṁ lohitakaṁ 161 --- dn16 1:3 lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ. Seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ. Evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ sattamaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā. Seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ odātaṁ odātavaṇṇaṁ odātanidassanaṁ odātanibhāsaṁ. Evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ aṭṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. Imāni kho, ānanda, aṭṭha abhibhāyatanāni. 19. Aṭṭhavimokkha Aṭṭha kho ime, ānanda, vimokkhā. Katame aṭṭha? Rūpī rūpāni passati, ayaṁ paṭhamo vimokkho. Ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati, ayaṁ dutiyo vimokkho. Subhanteva adhimutto hoti, ayaṁ tatiyo vimokkho. Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ catuttho vimokkho. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ pañcamo vimokkho. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ chaṭṭho vimokkho. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ sattamo vimokkho. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, ayaṁ aṭṭhamo vimokkho. Ime kho, ānanda, aṭṭha vimokkhā. (…) Ekamidāhaṁ, ānanda, samayaṁ uruvelāyaṁ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Atha kho, ānanda, māro pāpimā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, ānanda, māro pāpimā maṁ etadavoca: ‘parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato, parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, ānanda, māraṁ pāpimantaṁ etadavocaṁ: ‘Na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessanti. Na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessanti. Na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessanti. Na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ 162 --- dn16 1:3 dhammaṁ desessanti. Na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me idaṁ brahmacariyaṁ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitan’ti. Idāneva kho, ānanda, ajja cāpāle cetiye māro pāpimā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, ānanda, māro pāpimā maṁ etadavoca: ‘parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: “na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti …pe… yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti …pe… yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti …pe… yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti …pe… yāva me idaṁ brahmacariyaṁ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ, yāva devamanussehi suppakāsitan”ti. Etarahi kho pana, bhante, bhagavato brahmacariyaṁ iddhañceva phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ, yāva devamanussehi suppakāsitaṁ. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, ānanda, māraṁ pāpimantaṁ etadavocaṁ: ‘appossukko tvaṁ, pāpima, hohi, na ciraṁ tathāgatassa parinibbānaṁ bhavissati. Ito tiṇṇaṁ māsānaṁ accayena tathāgato parinibbāyissatī’ti. Idāneva kho, ānanda, ajja cāpāle cetiye tathāgatena satena sampajānena āyusaṅkhāro ossaṭṭho”ti. 20. Ānandayācanakathā Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ, tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. “Alaṁ dāni, ānanda. Mā tathāgataṁ yāci, akālo dāni, ānanda, tathāgataṁ yācanāyā”ti. Dutiyampi kho āyasmā ānando …pe… tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ, tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. “Saddahasi tvaṁ, ānanda, tathāgatassa bodhin”ti? “Evaṁ, bhante”. “Atha kiñcarahi tvaṁ, ānanda, tathāgataṁ yāvatatiyakaṁ abhinippīḷesī”ti? “Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā’”ti. “Saddahasi tvaṁ, ānandā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, tuyhevetaṁ dukkaṭaṁ, tuyhevetaṁ aparaddhaṁ, yaṁ tvaṁ tathāgatena evaṁ oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṁ, na tathāgataṁ yāci: ‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ, tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti. Sace tvaṁ, ānanda, tathāgataṁ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṁ adhivāseyya. Tasmātihānanda, tuyhevetaṁ dukkaṭaṁ, tuyhevetaṁ aparaddhaṁ. Ekamidāhaṁ, ānanda, samayaṁ rājagahe viharāmi gijjhakūṭe pabbate. Tatrāpi kho tāhaṁ, ānanda, āmantesiṁ: ‘ramaṇīyaṁ, ānanda, rājagahaṁ, ramaṇīyo, ānanda, gijjhakūṭo pabbato. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā’ti. Evampi kho tvaṁ, ānanda, tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṁ, na tathāgataṁ yāci: ‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ, tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti. Sace tvaṁ, ānanda, 163 --- dn16 1:3 tathāgataṁ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṁ adhivāseyya. Tasmātihānanda, tuyhevetaṁ dukkaṭaṁ, tuyhevetaṁ aparaddhaṁ. Ekamidāhaṁ, ānanda, samayaṁ tattheva rājagahe viharāmi gotamanigrodhe …pe… tattheva rājagahe viharāmi corapapāte … tattheva rājagahe viharāmi vebhārapasse sattapaṇṇiguhāyaṁ … tattheva rājagahe viharāmi isigilipasse kāḷasilāyaṁ … tattheva rājagahe viharāmi sītavane sappasoṇḍikapabbhāre … tattheva rājagahe viharāmi tapodārāme … tattheva rājagahe viharāmi veḷuvane kalandakanivāpe … tattheva rājagahe viharāmi jīvakambavane … tattheva rājagahe viharāmi maddakucchismiṁ migadāye. Tatrāpi kho tāhaṁ, ānanda, āmantesiṁ: ‘ramaṇīyaṁ, ānanda, rājagahaṁ, ramaṇīyo gijjhakūṭo pabbato, ramaṇīyo gotamanigrodho, ramaṇīyo corapapāto, ramaṇīyā vebhārapasse sattapaṇṇiguhā, ramaṇīyā isigilipasse kāḷasilā, ramaṇīyo sītavane sappasoṇḍikapabbhāro, ramaṇīyo tapodārāmo, ramaṇīyo veḷuvane kalandakanivāpo, ramaṇīyaṁ jīvakambavanaṁ, ramaṇīyo maddakucchismiṁ migadāyo. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā …pe… ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā’ti. Evampi kho tvaṁ, ānanda, tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṁ, na tathāgataṁ yāci: ‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ, tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti. Sace tvaṁ, ānanda, tathāgataṁ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṁ adhivāseyya. Tasmātihānanda, tuyhevetaṁ dukkaṭaṁ, tuyhevetaṁ aparaddhaṁ. Ekamidāhaṁ, ānanda, samayaṁ idheva vesāliyaṁ viharāmi udene cetiye. Tatrāpi kho tāhaṁ, ānanda, āmantesiṁ: ‘ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṁ udenaṁ cetiyaṁ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā’ti. Evampi kho tvaṁ, ānanda, tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṁ, na tathāgataṁ yāci: ‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ, tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti. Sace tvaṁ, ānanda, tathāgataṁ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṁ adhivāseyya, tasmātihānanda, tuyhevetaṁ dukkaṭaṁ, tuyhevetaṁ aparaddhaṁ. Ekamidāhaṁ, ānanda, samayaṁ idheva vesāliyaṁ viharāmi gotamake cetiye …pe… idheva vesāliyaṁ viharāmi sattambe cetiye … idheva vesāliyaṁ viharāmi bahuputte cetiye … idheva vesāliyaṁ viharāmi sārandade cetiye … idāneva kho tāhaṁ, ānanda, ajja cāpāle cetiye āmantesiṁ: ‘ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṁ udenaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ gotamakaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ sattambaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ bahuputtaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ sārandadaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ cāpālaṁ cetiyaṁ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā’ti. Evampi kho tvaṁ, ānanda, tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṁ, na tathāgataṁ yāci: ‘tiṭṭhatu bhagavā kappaṁ, tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti. Sace tvaṁ, ānanda, tathāgataṁ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṁ adhivāseyya. Tasmātihānanda, tuyhevetaṁ dukkaṭaṁ, tuyhevetaṁ 164 --- dn16 1:3 aparaddhaṁ. Nanu etaṁ, ānanda, mayā paṭikacceva akkhātaṁ: ‘sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo. Taṁ kutettha, ānanda, labbhā, yaṁ taṁ jātaṁ bhūtaṁ saṅkhataṁ palokadhammaṁ, taṁ vata mā palujjīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati’. Yaṁ kho panetaṁ, ānanda, tathāgatena cattaṁ vantaṁ muttaṁ pahīnaṁ paṭinissaṭṭhaṁ ossaṭṭho āyusaṅkhāro, ekaṁsena vācā bhāsitā: ‘na ciraṁ tathāgatassa parinibbānaṁ bhavissati. Ito tiṇṇaṁ māsānaṁ accayena tathāgato parinibbāyissatī’ti. Tañca tathāgato jīvitahetu puna paccāvamissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Āyāmānanda, yena mahāvanaṁ kūṭāgārasālā tenupasaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṁ yena mahāvanaṁ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “gaccha tvaṁ, ānanda, yāvatikā bhikkhū vesāliṁ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṁ sannipātehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū vesāliṁ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṁ sannipātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “sannipatito, bhante, bhikkhusaṅgho, yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti. (…) Atha kho bhagavā yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “tasmātiha, bhikkhave, ye te mayā dhammā abhiññā desitā, te vo sādhukaṁ uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulīkātabbā, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame ca te, bhikkhave, dhammā mayā abhiññā desitā, ye vo sādhukaṁ uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulīkātabbā, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Seyyathidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Ime kho te, bhikkhave, dhammā mayā abhiññā desitā, ye vo sādhukaṁ uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulīkātabbā, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “handa dāni, bhikkhave, āmantayāmi vo, vayadhammā saṅkhārā, appamādena sampādetha. Naciraṁ tathāgatassa parinibbānaṁ bhavissati. Ito tiṇṇaṁ māsānaṁ accayena tathāgato parinibbāyissatī”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: “Paripakko vayo mayhaṁ, parittaṁ mama jīvitaṁ; Pahāya vo gamissāmi, kataṁ me saraṇamattano. Appamattā satīmanto, susīlā hotha bhikkhavo; Susamāhitasaṅkappā, sacittamanurakkhatha. Yo imasmiṁ dhammavinaye, appamatto vihassati; Pahāya jātisaṁsāraṁ, dukkhassantaṁ karissatī”ti. Tatiyo bhāṇavāro. 4 21. Nāgāpalokita Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nāgāpalokitaṁ vesāliṁ apaloketvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “idaṁ pacchimakaṁ, ānanda, tathāgatassa vesāliyā dassanaṁ bhavissati. Āyāmānanda, yena bhaṇḍagāmo tenupasaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena bhaṇḍagāmo tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā bhaṇḍagāme viharati. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “catunnaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Katamesaṁ catunnaṁ? Ariyassa, bhikkhave, sīlassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Ariyassa, bhikkhave, samādhissa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Ariyāya, 165 --- dn16 1:4 bhikkhave, paññāya ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Ariyāya, bhikkhave, vimuttiyā ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Tayidaṁ, bhikkhave, ariyaṁ sīlaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, ariyo samādhi anubuddho paṭividdho, ariyā paññā anubuddhā paṭividdhā, ariyā vimutti anubuddhā paṭividdhā, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavo”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: “Sīlaṁ samādhi paññā ca, vimutti ca anuttarā; Anubuddhā ime dhammā, gotamena yasassinā. Iti buddho abhiññāya, dhammamakkhāsi bhikkhunaṁ; Dukkhassantakaro satthā, cakkhumā parinibbuto”ti. Tatrāpi sudaṁ bhagavā bhaṇḍagāme viharanto etadeva bahulaṁ bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ karoti: “iti sīlaṁ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṁso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Paññāparibhāvitaṁ cittaṁ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṁ—kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā”ti. 22. Catumahāpadesakathā Atha kho bhagavā bhaṇḍagāme yathābhirantaṁ viharitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena hatthigāmo, yena ambagāmo, yena jambugāmo, yena bhoganagaraṁ tenupasaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena bhoganagaraṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā bhoganagare viharati ānande cetiye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “cattārome, bhikkhave, mahāpadese desessāmi, taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘sammukhā metaṁ, āvuso, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ, ayaṁ dhammo ayaṁ vinayo idaṁ satthusāsanan’ti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṁ neva abhinanditabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṁ uggahetvā sutte osāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte osaranti, na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘addhā idaṁ na ceva tassa bhagavato vacanaṁ; imassa ca bhikkhuno duggahitan’ti. Iti hetaṁ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha. Tāni ce sutte osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva osaranti, vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘addhā idaṁ tassa bhagavato vacanaṁ; imassa ca bhikkhuno suggahitan’ti. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ mahāpadesaṁ dhāreyyātha. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘amukasmiṁ nāma āvāse saṅgho viharati sathero sapāmokkho. Tassa me saṅghassa sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ, ayaṁ dhammo ayaṁ vinayo idaṁ satthusāsanan’ti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṁ neva abhinanditabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṁ uggahetvā sutte osāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte osaranti, na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘addhā idaṁ na ceva tassa bhagavato vacanaṁ; tassa ca saṅghassa duggahitan’ti. Itihetaṁ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha. Tāni ce sutte osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva osaranti, vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘addhā idaṁ tassa bhagavato vacanaṁ; tassa ca saṅghassa suggahitan’ti. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ mahāpadesaṁ dhāreyyātha. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘amukasmiṁ nāma āvāse sambahulā therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā. Tesaṁ me therānaṁ sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ—ayaṁ dhammo ayaṁ vinayo idaṁ satthusāsanan’ti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṁ neva abhinanditabbaṁ … pe… na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘addhā idaṁ na ceva tassa bhagavato vacanaṁ; tesañca therānaṁ duggahitan’ti. Itihetaṁ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha. Tāni ce sutte 166 --- dn16 1:4 osāriyamānāni …pe… vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘addhā idaṁ tassa bhagavato vacanaṁ; tesañca therānaṁ suggahitan’ti. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ mahāpadesaṁ dhāreyyātha. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘amukasmiṁ nāma āvāse eko thero bhikkhu viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo. Tassa me therassa sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ—ayaṁ dhammo ayaṁ vinayo idaṁ satthusāsanan’ti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṁ neva abhinanditabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṁ uggahetvā sutte osāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte osaranti, na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘addhā idaṁ na ceva tassa bhagavato vacanaṁ; tassa ca therassa duggahitan’ti. Itihetaṁ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha. Tāni ca sutte osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva osaranti, vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘addhā idaṁ tassa bhagavato vacanaṁ; tassa ca therassa suggahitan’ti. Idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ mahāpadesaṁ dhāreyyātha. Ime kho, bhikkhave, cattāro mahāpadese dhāreyyāthā”ti. Tatrapi sudaṁ bhagavā bhoganagare viharanto ānande cetiye etadeva bahulaṁ bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ karoti: “iti sīlaṁ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṁso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Paññāparibhāvitaṁ cittaṁ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṁ—kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā”ti. 23. Kammāraputtacundavatthu Atha kho bhagavā bhoganagare yathābhirantaṁ viharitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena pāvā tenupasaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena pāvā tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā pāvāyaṁ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane. Assosi kho cundo kammāraputto: “bhagavā kira pāvaṁ anuppatto, pāvāyaṁ viharati mayhaṁ ambavane”ti. Atha kho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cundaṁ kammāraputtaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho cundo kammāraputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavantaṁ etadavoca: “adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho cundo kammāraputto bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho cundo kammāraputto tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā pahūtañca sūkaramaddavaṁ bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena cundassa kammāraputtassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā cundaṁ kammāraputtaṁ āmantesi: “yaṁ te, cunda, sūkaramaddavaṁ paṭiyattaṁ, tena maṁ parivisa. Yaṁ panaññaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ, tena bhikkhusaṅghaṁ parivisā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṁ ahosi sūkaramaddavaṁ paṭiyattaṁ, tena bhagavantaṁ parivisi. Yaṁ panaññaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ, tena bhikkhusaṅghaṁ parivisi. Atha kho bhagavā cundaṁ kammāraputtaṁ āmantesi: “yaṁ te, cunda, sūkaramaddavaṁ avasiṭṭhaṁ, taṁ sobbhe nikhaṇāhi. Nāhaṁ taṁ, cunda, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yassa taṁ paribhuttaṁ sammā pariṇāmaṁ gaccheyya aññatra tathāgatassā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṁ ahosi sūkaramaddavaṁ avasiṭṭhaṁ, taṁ sobbhe nikhaṇitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cundaṁ kammāraputtaṁ 167 --- dn16 1:4 bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. (…) Atha kho bhagavato cundassa kammāraputtassa bhattaṁ bhuttāvissa kharo ābādho uppajji, lohitapakkhandikā pabāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Tā sudaṁ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena kusinārā tenupasaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Cundassa bhattaṁ bhuñjitvā, kammārassāti me sutaṁ; Ābādhaṁ samphusī dhīro, pabāḷhaṁ māraṇantikaṁ. Bhuttassa ca sūkaramaddavena, Byādhippabāḷho udapādi satthuno; Virecamāno bhagavā avoca, “Gacchāmahaṁ kusināraṁ nagaran”ti. 24. Pānīyāharaṇa Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṁ rukkhamūlaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññapehi, kilantosmi, ānanda, nisīdissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññapesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, pānīyaṁ āhara, pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī”ti. Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “idāni, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni, taṁ cakkacchinnaṁ udakaṁ parittaṁ luḷitaṁ āvilaṁ sandati. Ayaṁ, bhante, kakudhā nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā suppatitthā ramaṇīyā. Ettha bhagavā pānīyañca pivissati, gattāni ca sītī karissatī”ti. Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, pānīyaṁ āhara, pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī”ti. Dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “idāni, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni, taṁ cakkacchinnaṁ udakaṁ parittaṁ luḷitaṁ āvilaṁ sandati. Ayaṁ, bhante, kakudhā nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā suppatitthā ramaṇīyā. Ettha bhagavā pānīyañca pivissati, gattāni ca sītīkarissatī”ti. Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, pānīyaṁ āhara, pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā pattaṁ gahetvā yena sā nadikā tenupasaṅkami. Atha kho sā nadikā cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā, āyasmante ānande upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandittha. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayañhi sā nadikā cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandatī”ti. Pattena pānīyaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Idāni sā bhante nadikā cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandittha. Pivatu bhagavā pānīyaṁ pivatu sugato pānīyan”ti. Atha kho bhagavā pānīyaṁ apāyi. 25. Pukkusamallaputtavatthu Tena kho pana samayena pukkuso mallaputto āḷārassa kālāmassa sāvako kusinārāya pāvaṁ addhānamaggappaṭipanno hoti. Addasā kho pukkuso mallaputto bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ. Disvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho pukkuso mallaputto bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante, santena vata, bhante, pabbajitā vihārena viharanti. Bhūtapubbaṁ, bhante, āḷāro kālāmo addhānamaggappaṭipanno maggā okkamma avidūre aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Atha kho, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni āḷāraṁ kālāmaṁ nissāya nissāya atikkamiṁsu. Atha kho, bhante, aññataro puriso tassa sakaṭasatthassa piṭṭhito piṭṭhito āgacchanto yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āḷāraṁ kālāmaṁ etadavoca: ‘api, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni addasā’ti? ‘Na kho ahaṁ, āvuso, addasan’ti. ‘Kiṁ pana, bhante, saddaṁ assosī’ti? ‘Na kho ahaṁ, āvuso, saddaṁ 168 --- dn16 1:4 assosin’ti. ‘Kiṁ pana, bhante, sutto ahosī’ti? ‘Na kho ahaṁ, āvuso, sutto ahosin’ti. ‘Kiṁ pana, bhante, saññī ahosī’ti? ‘Evamāvuso’ti. ‘So tvaṁ, bhante, saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva addasa, na pana saddaṁ assosi; apisu te, bhante, saṅghāṭi rajena okiṇṇā’ti? ‘Evamāvuso’ti. Atha kho, bhante, tassa purisassa etadahosi: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti. Yatra hi nāma saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva dakkhati, na pana saddaṁ sossatī’ti. Āḷāre kālāme uḷāraṁ pasādaṁ pavedetvā pakkāmī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, pukkusa, katamaṁ nu kho dukkarataraṁ vā durabhisambhavataraṁ vā—yo vā saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva passeyya, na pana saddaṁ suṇeyya; yo vā saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā neva passeyya, na pana saddaṁ suṇeyyā”ti? “Kiñhi, bhante, karissanti pañca vā sakaṭasatāni cha vā sakaṭasatāni satta vā sakaṭasatāni aṭṭha vā sakaṭasatāni nava vā sakaṭasatāni, sakaṭasahassaṁ vā sakaṭasatasahassaṁ vā. Atha kho etadeva dukkaratarañceva durabhisambhavatarañca yo saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā neva passeyya, na pana saddaṁ suṇeyyā”ti. “Ekamidāhaṁ, pukkusa, samayaṁ ātumāyaṁ viharāmi bhusāgāre. Tena kho pana samayena deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā avidūre bhusāgārassa dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balibaddā. Atha kho, pukkusa, ātumāya mahājanakāyo nikkhamitvā yena te dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balibaddā tenupasaṅkami. Tena kho panāhaṁ, pukkusa, samayena bhusāgārā nikkhamitvā bhusāgāradvāre abbhokāse caṅkamāmi. Atha kho, pukkusa, aññataro puriso tamhā mahājanakāyā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho ahaṁ, pukkusa, taṁ purisaṁ etadavocaṁ: ‘kiṁ nu kho eso, āvuso, mahājanakāyo sannipatito’ti? ‘Idāni, bhante, deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balibaddā. Ettheso mahājanakāyo sannipatito. Tvaṁ pana, bhante, kva ahosī’ti? ‘Idheva kho ahaṁ, āvuso, ahosin’ti. ‘Kiṁ pana, bhante, addasā’ti? ‘Na kho ahaṁ, āvuso, addasan’ti. ‘Kiṁ pana, bhante, saddaṁ assosī’ti? ‘Na kho ahaṁ, āvuso, saddaṁ assosin’ti. ‘Kiṁ pana, bhante, sutto ahosī’ti? ‘Na kho ahaṁ, āvuso, sutto ahosin’ti. ‘Kiṁ pana, bhante, saññī ahosī’ti? ‘Evamāvuso’ti. ‘So tvaṁ, bhante, saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā neva addasa, na pana saddaṁ assosī’ti? ‘Evamāvuso’ti. Atha kho, pukkusa, tassa purisassa etadahosi: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti. Yatra hi nāma saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā neva dakkhati, na pana saddaṁ sossatī’ti. Mayi uḷāraṁ pasādaṁ pavedetvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmī”ti. Evaṁ vutte, pukkuso mallaputto bhagavantaṁ etadavoca: “esāhaṁ, bhante, yo me āḷāre kālāme pasādo taṁ mahāvāte vā ophuṇāmi sīghasotāya vā nadiyā pavāhemi. Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Atha kho pukkuso mallaputto aññataraṁ purisaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, bhaṇe, siṅgīvaṇṇaṁ yugamaṭṭhaṁ dhāraṇīyaṁ āharā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so puriso pukkusassa mallaputtassa paṭissutvā taṁ siṅgīvaṇṇaṁ yugamaṭṭhaṁ dhāraṇīyaṁ āhari. Atha 169 --- dn16 1:4 kho pukkuso mallaputto taṁ siṅgīvaṇṇaṁ yugamaṭṭhaṁ dhāraṇīyaṁ bhagavato upanāmesi: “idaṁ, bhante, siṅgīvaṇṇaṁ yugamaṭṭhaṁ dhāraṇīyaṁ, taṁ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti. “Tena hi, pukkusa, ekena maṁ acchādehi, ekena ānandan”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho pukkuso mallaputto bhagavato paṭissutvā ekena bhagavantaṁ acchādeti, ekena āyasmantaṁ ānandaṁ. Atha kho bhagavā pukkusaṁ mallaputtaṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho pukkuso mallaputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā ānando acirapakkante pukkuse mallaputte taṁ siṅgīvaṇṇaṁ yugamaṭṭhaṁ dhāraṇīyaṁ bhagavato kāyaṁ upanāmesi. Taṁ bhagavato kāyaṁ upanāmitaṁ hataccikaṁ viya khāyati. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante, yāva parisuddho, bhante, tathāgatassa chavivaṇṇo pariyodāto. Idaṁ, bhante, siṅgīvaṇṇaṁ yugamaṭṭhaṁ dhāraṇīyaṁ bhagavato kāyaṁ upanāmitaṁ hataccikaṁ viya khāyatī”ti. “Evametaṁ, ānanda, evametaṁ, ānanda, dvīsu kālesu ativiya tathāgatassa kāyo parisuddho hoti chavivaṇṇo pariyodāto. Katamesu dvīsu? Yañca, ānanda, rattiṁ tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati, yañca rattiṁ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. Imesu kho, ānanda, dvīsu kālesu ativiya tathāgatassa kāyo parisuddho hoti chavivaṇṇo pariyodāto. Ajja kho panānanda, rattiyā pacchime yāme kusinārāyaṁ upavattane mallānaṁ sālavane antarena yamakasālānaṁ tathāgatassa parinibbānaṁ bhavissati. Āyāmānanda, yena kakudhā nadī tenupasaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Siṅgīvaṇṇaṁ yugamaṭṭhaṁ, pukkuso abhihārayi; Tena acchādito satthā, hemavaṇṇo asobhathāti. (…) Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena kakudhā nadī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kakudhaṁ nadiṁ ajjhogāhetvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena ambavanaṁ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṁ cundakaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, cundaka, catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññapehi, kilantosmi, cundaka, nipajjissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā cundako bhagavato paṭissutvā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññapesi. Atha kho bhagavā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasikaritvā. Āyasmā pana cundako tattheva bhagavato purato nisīdi. Gantvāna buddho nadikaṁ kakudhaṁ, Acchodakaṁ sātudakaṁ vippasannaṁ; Ogāhi satthā akilantarūpo, Tathāgato appaṭimo ca loke. Nhatvā ca pivitvā cudatāri satthā, Purakkhato bhikkhugaṇassa majjhe; Vattā pavattā bhagavā idha dhamme, Upāgami ambavanaṁ mahesi. Āmantayi cundakaṁ nāma bhikkhuṁ, Catugguṇaṁ santhara me nipajjaṁ; So codito bhāvitattena cundo, Catugguṇaṁ santhari khippameva; Nipajji satthā akilantarūpo, Cundopi tattha pamukhe nisīdīti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “siyā kho panānanda, cundassa kammāraputtassa koci vippaṭisāraṁ uppādeyya: ‘tassa te, āvuso cunda, alābhā tassa te dulladdhaṁ, yassa te tathāgato pacchimaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā parinibbuto’ti. Cundassa, ānanda, kammāraputtassa evaṁ vippaṭisāro paṭivinetabbo: ‘tassa te, āvuso cunda, lābhā tassa te suladdhaṁ, yassa te tathāgato pacchimaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā parinibbuto. Sammukhā metaṁ, āvuso cunda, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: dveme piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā, ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā ca. Katame dve? Yañca piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati, yañca piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. Ime dve piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā, ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā ca. Āyusaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, vaṇṇasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, sukhasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, 170 --- dn16 1:4 yasasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, saggasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, ādhipateyyasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitan’ti. Cundassa, ānanda, kammāraputtassa evaṁ vippaṭisāro paṭivinetabbo”ti. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: “Dadato puññaṁ pavaḍḍhati, Saṁyamato veraṁ na cīyati; Kusalo ca jahāti pāpakaṁ, Rāgadosamohakkhayā sanibbuto”ti. Catuttho bhāṇavāro. 5 26. Yamakasālā Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena hiraññavatiyā nadiyā pārimaṁ tīraṁ, yena kusinārā upavattanaṁ mallānaṁ sālavanaṁ tenupasaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena hiraññavatiyā nadiyā pārimaṁ tīraṁ, yena kusinārā upavattanaṁ mallānaṁ sālavanaṁ tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, antarena yamakasālānaṁ uttarasīsakaṁ mañcakaṁ paññapehi, kilantosmi, ānanda, nipajjissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā antarena yamakasālānaṁ uttarasīsakaṁ mañcakaṁ paññapesi. Atha kho bhagavā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno. Tena kho pana samayena yamakasālā sabbaphāliphullā honti akālapupphehi. Te tathāgatassa sarīraṁ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi mandāravapupphāni antalikkhā papatanti, tāni tathāgatassa sarīraṁ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi candanacuṇṇāni antalikkhā papatanti, tāni tathāgatassa sarīraṁ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi tūriyāni antalikkhe vajjanti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi saṅgītāni antalikkhe vattanti tathāgatassa pūjāya. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “sabbaphāliphullā kho, ānanda, yamakasālā akālapupphehi. Te tathāgatassa sarīraṁ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi mandāravapupphāni antalikkhā papatanti, tāni tathāgatassa sarīraṁ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi candanacuṇṇāni antalikkhā papatanti, tāni tathāgatassa sarīraṁ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi tūriyāni antalikkhe vajjanti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi saṅgītāni antalikkhe vattanti tathāgatassa pūjāya. Na kho, ānanda, ettāvatā tathāgato sakkato vā hoti garukato vā mānito vā pūjito vā apacito vā. Yo kho, ānanda, bhikkhu vā bhikkhunī vā upāsako vā upāsikā vā dhammānudhammappaṭipanno viharati sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tathāgataṁ sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti apaciyati, paramāya pūjāya. Tasmātihānanda, dhammānudhammappaṭipannā viharissāma sāmīcippaṭipannā anudhammacārinoti. Evañhi vo, ānanda, sikkhitabban”ti. 27. Upavāṇatthera Tena kho pana samayena āyasmā upavāṇo bhagavato purato ṭhito hoti bhagavantaṁ bījayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ upavāṇaṁ apasāresi: “apehi, bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsī”ti. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā upavāṇo dīgharattaṁ bhagavato upaṭṭhāko santikāvacaro samīpacārī. Atha ca pana bhagavā pacchime kāle āyasmantaṁ upavāṇaṁ apasāreti: ‘apehi, bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsī’ti. Ko nu kho hetu, ko paccayo, yaṁ bhagavā āyasmantaṁ upavāṇaṁ apasāreti: ‘apehi, bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsī’”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, āyasmā upavāṇo dīgharattaṁ bhagavato upaṭṭhāko santikāvacaro samīpacārī. Atha ca pana bhagavā pacchime kāle āyasmantaṁ upavāṇaṁ apasāreti: ‘apehi, bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsī’ti. Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yaṁ bhagavā āyasmantaṁ upavāṇaṁ apasāreti: ‘apehi, bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsī’”ti? “Yebhuyyena, ānanda, dasasu lokadhātūsu devatā sannipatitā tathāgataṁ dassanāya. Yāvatā, ānanda, kusinārā upavattanaṁ mallānaṁ sālavanaṁ samantato dvādasa yojanāni, natthi so 171 --- dn16 1:5 padeso vālaggakoṭinittudanamattopi mahesakkhāhi devatāhi apphuṭo. Devatā, ānanda, ujjhāyanti: ‘dūrā ca vatamha āgatā tathāgataṁ dassanāya. Kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā. Ajjeva rattiyā pacchime yāme tathāgatassa parinibbānaṁ bhavissati. Ayañca mahesakkho bhikkhu bhagavato purato ṭhito ovārento, na mayaṁ labhāma pacchime kāle tathāgataṁ dassanāyā’”ti. “Kathaṁbhūtā pana, bhante, bhagavā devatā manasikarotī”ti? “Santānanda, devatā ākāse pathavīsaññiniyo kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṁ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti: ‘atikhippaṁ bhagavā parinibbāyissati, atikhippaṁ sugato parinibbāyissati, atikhippaṁ cakkhuṁ loke antaradhāyissatī’ti. Santānanda, devatā pathaviyaṁ pathavīsaññiniyo kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṁ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti: ‘atikhippaṁ bhagavā parinibbāyissati, atikhippaṁ sugato parinibbāyissati, atikhippaṁ cakkhuṁ loke antaradhāyissatī’ti. Yā pana tā devatā vītarāgā, tā satā sampajānā adhivāsenti: ‘aniccā saṅkhārā, taṁ kutettha labbhā’”ti. 28. Catusaṁvejanīyaṭhāna “Pubbe, bhante, disāsu vassaṁvuṭṭhā bhikkhū āgacchanti tathāgataṁ dassanāya. Te mayaṁ labhāma manobhāvanīye bhikkhū dassanāya, labhāma payirupāsanāya. Bhagavato pana mayaṁ, bhante, accayena na labhissāma manobhāvanīye bhikkhū dassanāya, na labhissāma payirupāsanāyā”ti. “Cattārimāni, ānanda, saddhassa kulaputtassa dassanīyāni saṁvejanīyāni ṭhānāni. Katamāni cattāri? ‘Idha tathāgato jāto’ti, ānanda, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṁ saṁvejanīyaṁ ṭhānaṁ. ‘Idha tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti, ānanda, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṁ saṁvejanīyaṁ ṭhānaṁ. ‘Idha tathāgatena anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitan’ti, ānanda, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṁ saṁvejanīyaṁ ṭhānaṁ. ‘Idha tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto’ti, ānanda, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṁ saṁvejanīyaṁ ṭhānaṁ. Imāni kho, ānanda, cattāri saddhassa kulaputtassa dassanīyāni saṁvejanīyāni ṭhānāni. Āgamissanti kho, ānanda, saddhā bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo: ‘idha tathāgato jāto’tipi, ‘idha tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’tipi, ‘idha tathāgatena anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitan’tipi, ‘idha tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto’tipi. Ye hi keci, ānanda, cetiyacārikaṁ āhiṇḍantā pasannacittā kālaṁ karissanti, sabbe te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissantī”ti. 29. Ānandapucchākathā “Kathaṁ mayaṁ, bhante, mātugāme paṭipajjāmā”ti? “Adassanaṁ, ānandā”ti. “Dassane, bhagavā, sati kathaṁ paṭipajjitabban”ti? “Anālāpo, ānandā”ti. “Ālapantena pana, bhante, kathaṁ paṭipajjitabban”ti? “Sati, ānanda, upaṭṭhāpetabbā”ti. “Kathaṁ mayaṁ, bhante, tathāgatassa sarīre paṭipajjāmā”ti? “Abyāvaṭā tumhe, ānanda, hotha tathāgatassa sarīrapūjāya. Iṅgha tumhe, ānanda, sāratthe ghaṭatha anuyuñjatha, sāratthe appamattā ātāpino pahitattā viharatha. Santānanda, khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi tathāgate abhippasannā, te tathāgatassa sarīrapūjaṁ karissantī”ti. “Kathaṁ pana, bhante, tathāgatassa sarīre paṭipajjitabban”ti? “Yathā kho, ānanda, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti, evaṁ tathāgatassa sarīre paṭipajjitabban”ti. “Kathaṁ pana, bhante, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjantī”ti? “Rañño, ānanda, cakkavattissa sarīraṁ ahatena vatthena veṭhenti, ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhenti, vihatena kappāsena veṭhetvā ahatena vatthena veṭhenti. Etenupāyena pañcahi yugasatehi rañño cakkavattissa sarīraṁ veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjitvā sabbagandhānaṁ citakaṁ karitvā rañño cakkavattissa sarīraṁ jhāpenti. Cātumahāpathe rañño cakkavattissa thūpaṁ karonti. Evaṁ kho, ānanda, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti. Yathā kho, ānanda, rañño cakkavattissa 172 --- dn16 1:5 sarīre paṭipajjanti, evaṁ tathāgatassa sarīre paṭipajjitabbaṁ. Cātumahāpathe tathāgatassa thūpo kātabbo. Tattha ye mālaṁ vā gandhaṁ vā cuṇṇakaṁ vā āropessanti vā abhivādessanti vā cittaṁ vā pasādessanti tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāya. 30. Thūpārahapuggala Cattārome, ānanda, thūpārahā. Katame cattāro? Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho thūpāraho, paccekasambuddho thūpāraho, tathāgatassa sāvako thūpāraho, rājā cakkavattī thūpārahoti. Kiñcānanda, atthavasaṁ paṭicca tathāgato arahaṁ sammāsambuddho thūpāraho? ‘Ayaṁ tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa thūpo’ti, ānanda, bahujanā cittaṁ pasādenti. Te tattha cittaṁ pasādetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Idaṁ kho, ānanda, atthavasaṁ paṭicca tathāgato arahaṁ sammāsambuddho thūpāraho. Kiñcānanda, atthavasaṁ paṭicca paccekasambuddho thūpāraho? ‘Ayaṁ tassa bhagavato paccekasambuddhassa thūpo’ti, ānanda, bahujanā cittaṁ pasādenti. Te tattha cittaṁ pasādetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Idaṁ kho, ānanda, atthavasaṁ paṭicca paccekasambuddho thūpāraho. Kiñcānanda, atthavasaṁ paṭicca tathāgatassa sāvako thūpāraho? ‘Ayaṁ tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa sāvakassa thūpo’ti, ānanda, bahujanā cittaṁ pasādenti. Te tattha cittaṁ pasādetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Idaṁ kho, ānanda, atthavasaṁ paṭicca tathāgatassa sāvako thūpāraho. Kiñcānanda, atthavasaṁ paṭicca rājā cakkavattī thūpāraho? ‘Ayaṁ tassa dhammikassa dhammarañño thūpo’ti, ānanda, bahujanā cittaṁ pasādenti. Te tattha cittaṁ pasādetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Idaṁ kho, ānanda, atthavasaṁ paṭicca rājā cakkavattī thūpāraho. Ime kho, ānanda, cattāro thūpārahā”ti. 31. Ānandaacchariyadhamma Atha kho āyasmā ānando vihāraṁ pavisitvā kapisīsaṁ ālambitvā rodamāno aṭṭhāsi: “ahañca vatamhi sekho sakaraṇīyo, satthu ca me parinibbānaṁ bhavissati, yo mama anukampako”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “kahaṁ nu kho, bhikkhave, ānando”ti? “Eso, bhante, āyasmā ānando vihāraṁ pavisitvā kapisīsaṁ ālambitvā rodamāno ṭhito: ‘ahañca vatamhi sekho sakaraṇīyo, satthu ca me parinibbānaṁ bhavissati, yo mama anukampako’”ti. Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena ānandaṁ āmantehi: ‘satthā taṁ, āvuso ānanda, āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “satthā taṁ, āvuso ānanda, āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā ānando tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: “alaṁ, ānanda, mā soci mā paridevi, nanu etaṁ, ānanda, mayā paṭikacceva akkhātaṁ: ‘sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo’; taṁ kutettha, ānanda, labbhā. Yaṁ taṁ jātaṁ bhūtaṁ saṅkhataṁ palokadhammaṁ, ‘taṁ vata tathāgatassāpi sarīraṁ mā palujjī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Dīgharattaṁ kho te, ānanda, tathāgato paccupaṭṭhito mettena kāyakammena hitena sukhena advayena appamāṇena, mettena vacīkammena hitena sukhena advayena appamāṇena, mettena manokammena hitena sukhena advayena appamāṇena. Katapuññosi tvaṁ, ānanda, padhānamanuyuñja, khippaṁ hohisi anāsavo”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “yepi te, bhikkhave, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, tesampi bhagavantānaṁ etapparamāyeva upaṭṭhākā ahesuṁ, seyyathāpi mayhaṁ ānando. Yepi te, bhikkhave, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, tesampi bhagavantānaṁ etapparamāyeva upaṭṭhākā bhavissanti, seyyathāpi mayhaṁ ānando. Paṇḍito, bhikkhave, ānando; medhāvī, bhikkhave, ānando. Jānāti ‘ayaṁ kālo tathāgataṁ dassanāya upasaṅkamituṁ bhikkhūnaṁ, ayaṁ kālo bhikkhunīnaṁ, ayaṁ kālo upāsakānaṁ, ayaṁ kālo upāsikānaṁ, ayaṁ kālo rañño rājamahāmattānaṁ titthiyānaṁ titthiyasāvakānan’ti. Cattārome, bhikkhave, 173 --- dn16 1:5 acchariyā abbhutā dhammā ānande. Katame cattāro? Sace, bhikkhave, bhikkhuparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, bhikkhuparisā hoti, atha kho ānando tuṇhī hoti. Sace, bhikkhave, bhikkhunīparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, bhikkhunīparisā hoti, atha kho ānando tuṇhī hoti. Sace, bhikkhave, upāsakaparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, upāsakaparisā hoti, atha kho ānando tuṇhī hoti. Sace, bhikkhave, upāsikāparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, upāsikāparisā hoti, atha kho ānando tuṇhī hoti. Ime kho, bhikkhave, cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānande. Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā raññe cakkavattimhi. Katame cattāro? Sace, bhikkhave, khattiyaparisā rājānaṁ cakkavattiṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, khattiyaparisā hoti. Atha kho rājā cakkavattī tuṇhī hoti. Sace bhikkhave, brāhmaṇaparisā …pe… gahapatiparisā …pe… samaṇaparisā rājānaṁ cakkavattiṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, samaṇaparisā hoti. Atha kho rājā cakkavattī tuṇhī hoti. Evameva kho, bhikkhave, cattārome acchariyā abbhutā dhammā ānande. Sace, bhikkhave, bhikkhuparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, bhikkhuparisā hoti. Atha kho ānando tuṇhī hoti. Sace, bhikkhave bhikkhunīparisā …pe… upāsakaparisā …pe… upāsikāparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, upāsikāparisā hoti. Atha kho ānando tuṇhī hoti. Ime kho, bhikkhave, cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānande”ti. 32. Mahāsudassanasuttadesanā Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “mā, bhante, bhagavā imasmiṁ khuddakanagarake ujjaṅgalanagarake sākhānagarake parinibbāyi. Santi, bhante, aññāni mahānagarāni, seyyathidaṁ—campā rājagahaṁ sāvatthī sāketaṁ kosambī bārāṇasī; ettha bhagavā parinibbāyatu. Ettha bahū khattiyamahāsālā, brāhmaṇamahāsālā gahapatimahāsālā tathāgate abhippasannā. Te tathāgatassa sarīrapūjaṁ karissantī”ti “mā hevaṁ, ānanda, avaca, mā hevaṁ, ānanda, avaca: ‘khuddakanagarakaṁ ujjaṅgalanagarakaṁ sākhānagarakan’ti. Bhūtapubbaṁ, ānanda, rājā mahāsudassano nāma ahosi cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa ayaṁ kusinārā kusāvatī nāma rājadhānī ahosi. puratthimena ca pacchimena ca dvādasayojanāni āyāmena; uttarena ca dakkhiṇena ca sattayojanāni vitthārena. Kusāvatī, ānanda, rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Seyyathāpi, ānanda, devānaṁ āḷakamandā nāma rājadhānī iddhā ceva hoti phītā ca bahujanā ca ākiṇṇayakkhā ca subhikkhā ca; evameva kho, ānanda, kusāvatī rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Kusāvatī, ānanda, rājadhānī dasahi saddehi avivittā ahosi divā ceva rattiñca, seyyathidaṁ—hatthisaddena assasaddena rathasaddena bherisaddena mudiṅgasaddena vīṇāsaddena gītasaddena saṅkhasaddena sammasaddena pāṇitāḷasaddena ‘asnātha pivatha khādathā’ti dasamena saddena. Gaccha tvaṁ, ānanda, kusināraṁ pavisitvā kosinārakānaṁ mallānaṁ ārocehi: ‘ajja kho, vāseṭṭhā, rattiyā pacchime yāme tathāgatassa parinibbānaṁ bhavissati. Abhikkamatha, vāseṭṭhā, abhikkamatha, 174 --- dn16 1:5 vāseṭṭhā. Mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha—amhākañca no gāmakkhette tathāgatassa parinibbānaṁ ahosi, na mayaṁ labhimhā pacchime kāle tathāgataṁ dassanāyā’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nivāsetvā pattacīvaramādāya attadutiyo kusināraṁ pāvisi. 33. Mallānaṁvandanā Tena kho pana samayena kosinārakā mallā sandhāgāre sannipatitā honti kenacideva karaṇīyena. Atha kho āyasmā ānando yena kosinārakānaṁ mallānaṁ sandhāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kosinārakānaṁ mallānaṁ ārocesi: “ajja kho, vāseṭṭhā, rattiyā pacchime yāme tathāgatassa parinibbānaṁ bhavissati. Abhikkamatha, vāseṭṭhā, abhikkamatha, vāseṭṭhā. Mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha: ‘amhākañca no gāmakkhette tathāgatassa parinibbānaṁ ahosi, na mayaṁ labhimhā pacchime kāle tathāgataṁ dassanāyā’”ti. Idamāyasmato ānandassa vacanaṁ sutvā mallā ca mallaputtā ca mallasuṇisā ca mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā cetodukkhasamappitā appekacce kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṁ papatanti, āvaṭṭanti vivaṭṭanti: “atikhippaṁ bhagavā parinibbāyissati, atikhippaṁ sugato parinibbāyissati, atikhippaṁ cakkhuṁ loke antaradhāyissatī”ti. Atha kho mallā ca mallaputtā ca mallasuṇisā ca mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā cetodukkhasamappitā yena upavattanaṁ mallānaṁ sālavanaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “sace kho ahaṁ kosinārake malle ekamekaṁ bhagavantaṁ vandāpessāmi, avandito bhagavā kosinārakehi mallehi bhavissati, athāyaṁ ratti vibhāyissati. Yannūnāhaṁ kosinārake malle kulaparivattaso kulaparivattaso ṭhapetvā bhagavantaṁ vandāpeyyaṁ: ‘itthannāmo, bhante, mallo saputto sabhariyo sapariso sāmacco bhagavato pāde sirasā vandatī’”ti. Atha kho āyasmā ānando kosinārake malle kulaparivattaso kulaparivattaso ṭhapetvā bhagavantaṁ vandāpesi: “itthannāmo, bhante, mallo saputto sabhariyo sapariso sāmacco bhagavato pāde sirasā vandatī”ti. Atha kho āyasmā ānando etena upāyena paṭhameneva yāmena kosinārake malle bhagavantaṁ vandāpesi. 34. Subhaddaparibbājakavatthu Tena kho pana samayena subhaddo nāma paribbājako kusinārāyaṁ paṭivasati. Assosi kho subhaddo paribbājako: “ajja kira rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṁ bhavissatī”ti. Atha kho subhaddassa paribbājakassa etadahosi: “sutaṁ kho pana metaṁ paribbājakānaṁ vuḍḍhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā’ti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṁ bhavissati. Atthi ca me ayaṁ kaṅkhādhammo uppanno, evaṁ pasanno ahaṁ samaṇe gotame, ‘pahoti me samaṇo gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ, yathāhaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyan’”ti. Atha kho subhaddo paribbājako yena upavattanaṁ mallānaṁ sālavanaṁ, yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bho ānanda, paribbājakānaṁ vuḍḍhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā’ti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṁ bhavissati. Atthi ca me ayaṁ kaṅkhādhammo uppanno—evaṁ pasanno ahaṁ samaṇe gotame ‘pahoti me samaṇo gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ, yathāhaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyan’ti. Sādhāhaṁ, bho ānanda, labheyyaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāyā”ti. Evaṁ vutte, āyasmā ānando subhaddaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “alaṁ, āvuso subhadda, mā tathāgataṁ viheṭhesi, kilanto bhagavā”ti. Dutiyampi kho subhaddo paribbājako …pe… tatiyampi kho subhaddo paribbājako āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bho ānanda, paribbājakānaṁ vuḍḍhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā’ti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṁ bhavissati. Atthi ca me ayaṁ kaṅkhādhammo uppanno—evaṁ pasanno ahaṁ samaṇe gotame, ‘pahoti me samaṇo gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ, yathāhaṁ 175 --- dn16 1:5 imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyan’ti. Sādhāhaṁ, bho ānanda, labheyyaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāyā”ti. Tatiyampi kho āyasmā ānando subhaddaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “alaṁ, āvuso subhadda, mā tathāgataṁ viheṭhesi, kilanto bhagavā”ti. Assosi kho bhagavā āyasmato ānandassa subhaddena paribbājakena saddhiṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “alaṁ, ānanda, mā subhaddaṁ vāresi, labhataṁ, ānanda, subhaddo tathāgataṁ dassanāya. Yaṁ kiñci maṁ subhaddo pucchissati, sabbaṁ taṁ aññāpekkhova pucchissati, no vihesāpekkho. Yañcassāhaṁ puṭṭho byākarissāmi, taṁ khippameva ājānissatī”ti. Atha kho āyasmā ānando subhaddaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “gacchāvuso subhadda, karoti te bhagavā okāsan”ti. Atha kho subhaddo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho subhaddo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “yeme, bho gotama, samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathidaṁ—pūraṇo kassapo, makkhali gosālo, ajito kesakambalo, pakudho kaccāyano, sañcayo belaṭṭhaputto, nigaṇṭho nāṭaputto, sabbete sakāya paṭiññāya abbhaññiṁsu, sabbeva na abbhaññiṁsu, udāhu ekacce abbhaññiṁsu, ekacce na abbhaññiṁsū”ti? “Alaṁ, subhadda, tiṭṭhatetaṁ: ‘sabbete sakāya paṭiññāya abbhaññiṁsu, sabbeva na abbhaññiṁsu, udāhu ekacce abbhaññiṁsu, ekacce na abbhaññiṁsū’ti. Dhammaṁ te, subhadda, desessāmi; taṁ suṇāhi sādhukaṁ manasikarohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho subhaddo paribbājako bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: “Yasmiṁ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo na upalabbhati, samaṇopi tattha na upalabbhati. Dutiyopi tattha samaṇo na upalabbhati. Tatiyopi tattha samaṇo na upalabbhati. Catutthopi tattha samaṇo na upalabbhati. Yasmiñca kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhati, samaṇopi tattha upalabbhati, dutiyopi tattha samaṇo upalabbhati, tatiyopi tattha samaṇo upalabbhati, catutthopi tattha samaṇo upalabbhati. Imasmiṁ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhati, idheva, subhadda, samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo, suññā parappavādā samaṇebhi aññehi. Ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṁ, asuñño loko arahantehi assāti. Ekūnatiṁso vayasā subhadda, Yaṁ pabbajiṁ kiṅkusalānuesī; Vassāni paññāsa samādhikāni, Yato ahaṁ pabbajito subhadda; Ñāyassa dhammassa padesavattī, Ito bahiddhā samaṇopi natthi. Dutiyopi samaṇo natthi. Tatiyopi samaṇo natthi. Catutthopi samaṇo natthi. Suññā parappavādā samaṇebhi aññehi. Ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṁ, asuñño loko arahantehi assā”ti. Evaṁ vutte, subhaddo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. “Yo kho, subhadda, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, so cattāro māse parivasati. Catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti. “Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṁ ākaṅkhantā upasampadaṁ cattāro māse parivasanti, catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya. Ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “tenahānanda, subhaddaṁ pabbājehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando 176 --- dn16 1:5 bhagavato paccassosi. Atha kho subhaddo paribbājako āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “lābhā vo, āvuso ānanda; suladdhaṁ vo, āvuso ānanda, ye ettha satthu sammukhā antevāsikābhisekena abhisittā”ti. Alattha kho subhaddo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā subhaddo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti—tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā subhaddo arahataṁ ahosi. So bhagavato pacchimo sakkhisāvako ahosīti. Pañcamo bhāṇavāro. 6 35. Tathāgatapacchimavācā Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “siyā kho panānanda, tumhākaṁ evamassa: ‘atītasatthukaṁ pāvacanaṁ, natthi no satthā’ti. Na kho panetaṁ, ānanda, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā. Yathā kho panānanda, etarahi bhikkhū aññamaññaṁ āvusovādena samudācaranti, na kho mamaccayena evaṁ samudācaritabbaṁ. Theratarena, ānanda, bhikkhunā navakataro bhikkhu nāmena vā gottena vā āvusovādena vā samudācaritabbo. Navakatarena bhikkhunā therataro bhikkhu ‘bhante’ti vā ‘āyasmā’ti vā samudācaritabbo. Ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanatu. Channassa, ānanda, bhikkhuno mamaccayena brahmadaṇḍo dātabbo”ti. “Katamo pana, bhante, brahmadaṇḍo”ti? “Channo, ānanda, bhikkhu yaṁ iccheyya, taṁ vadeyya. So bhikkhūhi neva vattabbo, na ovaditabbo, na anusāsitabbo”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “siyā kho pana, bhikkhave, ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha, bhikkhave, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha: ‘sammukhībhūto no satthā ahosi, na mayaṁ sakkhimhā bhagavantaṁ sammukhā paṭipucchitun’”ti. Evaṁ vutte, te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ. Dutiyampi kho bhagavā …pe… tatiyampi kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “siyā kho pana, bhikkhave, ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha, bhikkhave, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha: ‘sammukhībhūto no satthā ahosi, na mayaṁ sakkhimhā bhagavantaṁ sammukhā paṭipucchitun’”ti. Tatiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “siyā kho pana, bhikkhave, satthugāravenapi na puccheyyātha. Sahāyakopi, bhikkhave, sahāyakassa ārocetū”ti. Evaṁ vutte, te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante, evaṁ pasanno ahaṁ, bhante, imasmiṁ bhikkhusaṅghe, ‘natthi ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā’”ti. “Pasādā kho tvaṁ, ānanda, vadesi, ñāṇameva hettha, ānanda, tathāgatassa. Natthi imasmiṁ bhikkhusaṅghe ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā. Imesañhi, ānanda, pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ yo pacchimako bhikkhu, so sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “handa dāni, bhikkhave, āmantayāmi vo, vayadhammā saṅkhārā appamādena sampādethā”ti. Ayaṁ tathāgatassa pacchimā vācā. 36. Parinibbutakathā Atha kho bhagavā paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajji, paṭhamajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṁ jhānaṁ samāpajji, dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṁ jhānaṁ samāpajji, tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthaṁ jhānaṁ samāpajji, catutthajjhānā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṁ samāpajji, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṁ samāpajji, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṁ samāpajji, ākiñcaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpajji, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā saññāvedayitanirodhaṁ samāpajji. Atha kho āyasmā ānando āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca: “parinibbuto, bhante anuruddha, bhagavā”ti. “Nāvuso 177 --- dn16 1:6 ānanda, bhagavā parinibbuto, saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno”ti. Atha kho bhagavā saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpajji, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṁ samāpajji, ākiñcaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṁ samāpajji, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṁ samāpajji, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā catutthaṁ jhānaṁ samāpajji, catutthajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṁ jhānaṁ samāpajji, tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṁ jhānaṁ samāpajji, dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajji, paṭhamajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṁ jhānaṁ samāpajji, dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṁ jhānaṁ samāpajji, tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthaṁ jhānaṁ samāpajji, catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā bhagavā parinibbāyi. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā mahābhūmicālo ahosi bhiṁsanako salomahaṁso. Devadundubhiyo ca phaliṁsu. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā brahmāsahampati imaṁ gāthaṁ abhāsi: “Sabbeva nikkhipissanti, bhūtā loke samussayaṁ; Yattha etādiso satthā, loke appaṭipuggalo; Tathāgato balappatto, sambuddho parinibbuto”ti. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā sakko devānamindo imaṁ gāthaṁ abhāsi: “Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino; Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṁ vūpasamo sukho”ti. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā anuruddho imā gāthāyo abhāsi: “Nāhu assāsapassāso, ṭhitacittassa tādino; Anejo santimārabbha, yaṁ kālamakarī muni. Asallīnena cittena, vedanaṁ ajjhavāsayi; Pajjotasseva nibbānaṁ, vimokkho cetaso ahū”ti. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā ānando imaṁ gāthaṁ abhāsi: “Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ; Sabbākāravarūpete, sambuddhe parinibbute”ti. Parinibbute bhagavati ye te tattha bhikkhū avītarāgā appekacce bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṁ papatanti, āvaṭṭanti vivaṭṭanti, “atikhippaṁ bhagavā parinibbuto, atikhippaṁ sugato parinibbuto, atikhippaṁ cakkhuṁ loke antarahito”ti. Ye pana te bhikkhū vītarāgā, te satā sampajānā adhivāsenti: “aniccā saṅkhārā, taṁ kutettha labbhā”ti. Atha kho āyasmā anuruddho bhikkhū āmantesi: “alaṁ, āvuso, mā socittha mā paridevittha. Nanu etaṁ, āvuso, bhagavatā paṭikacceva akkhātaṁ: ‘sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo’. Taṁ kutettha, āvuso, labbhā. ‘Yaṁ taṁ jātaṁ bhūtaṁ saṅkhataṁ palokadhammaṁ, taṁ vata mā palujjī’ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Devatā, āvuso, ujjhāyantī”ti. “Kathaṁbhūtā pana, bhante, āyasmā anuruddho devatā manasi karotī”ti? “Santāvuso ānanda, devatā ākāse pathavīsaññiniyo kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṁ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti: ‘atikhippaṁ bhagavā parinibbuto, atikhippaṁ sugato parinibbuto, atikhippaṁ cakkhuṁ loke antarahito’ti. Santāvuso ānanda, devatā pathaviyā pathavīsaññiniyo kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṁ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti: ‘atikhippaṁ bhagavā parinibbuto, atikhippaṁ sugato parinibbuto, atikhippaṁ cakkhuṁ loke antarahito’ti. Yā pana tā devatā vītarāgā, tā satā sampajānā adhivāsenti: ‘aniccā saṅkhārā, taṁ kutettha labbhā’”ti. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca ānando taṁ rattāvasesaṁ dhammiyā kathāya vītināmesuṁ. Atha kho āyasmā anuruddho āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “gacchāvuso ānanda, kusināraṁ pavisitvā kosinārakānaṁ mallānaṁ ārocehi: ‘parinibbuto, vāseṭṭhā, bhagavā, yassadāni kālaṁ maññathā’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando āyasmato anuruddhassa paṭissutvā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya attadutiyo kusināraṁ pāvisi. Tena kho pana samayena kosinārakā mallā sandhāgāre sannipatitā honti teneva karaṇīyena. Atha kho āyasmā ānando yena kosinārakānaṁ mallānaṁ sandhāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kosinārakānaṁ mallānaṁ ārocesi: “parinibbuto, vāseṭṭhā, bhagavā, yassadāni kālaṁ maññathā”ti. Idamāyasmato ānandassa vacanaṁ sutvā mallā ca mallaputtā ca mallasuṇisā ca mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā 178 --- dn16 1:6 cetodukkhasamappitā appekacce kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṁ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti: “atikhippaṁ bhagavā parinibbuto, atikhippaṁ sugato parinibbuto, atikhippaṁ cakkhuṁ loke antarahito”ti. 37. Buddhasarīrapūjā Atha kho kosinārakā mallā purise āṇāpesuṁ: “tena hi, bhaṇe, kusinārāyaṁ gandhamālañca sabbañca tāḷāvacaraṁ sannipātethā”ti. Atha kho kosinārakā mallā gandhamālañca sabbañca tāḷāvacaraṁ pañca ca dussayugasatāni ādāya yena upavattanaṁ mallānaṁ sālavanaṁ, yena bhagavato sarīraṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavato sarīraṁ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garuṁ karontā mānentā pūjentā celavitānāni karontā maṇḍalamāḷe paṭiyādentā ekadivasaṁ vītināmesuṁ. Atha kho kosinārakānaṁ mallānaṁ etadahosi: “ativikālo kho ajja bhagavato sarīraṁ jhāpetuṁ, sve dāni mayaṁ bhagavato sarīraṁ jhāpessāmā”ti. Atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarīraṁ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garuṁ karontā mānentā pūjentā celavitānāni karontā maṇḍalamāḷe paṭiyādentā dutiyampi divasaṁ vītināmesuṁ, tatiyampi divasaṁ vītināmesuṁ, catutthampi divasaṁ vītināmesuṁ, pañcamampi divasaṁ vītināmesuṁ, chaṭṭhampi divasaṁ vītināmesuṁ. Atha kho sattamaṁ divasaṁ kosinārakānaṁ mallānaṁ etadahosi: “mayaṁ bhagavato sarīraṁ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garuṁ karontā mānentā pūjentā dakkhiṇena dakkhiṇaṁ nagarassa haritvā bāhirena bāhiraṁ dakkhiṇato nagarassa bhagavato sarīraṁ jhāpessāmā”ti. Tena kho pana samayena aṭṭha mallapāmokkhā sīsaṁnhātā ahatāni vatthāni nivatthā: “mayaṁ bhagavato sarīraṁ uccāressāmā”ti na sakkonti uccāretuṁ. Atha kho kosinārakā mallā āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavocuṁ: “ko nu kho, bhante anuruddha, hetu ko paccayo, yenime aṭṭha mallapāmokkhā sīsaṁnhātā ahatāni vatthāni nivatthā: ‘mayaṁ bhagavato sarīraṁ uccāressāmā’ti na sakkonti uccāretun”ti? “Aññathā kho, vāseṭṭhā, tumhākaṁ adhippāyo, aññathā devatānaṁ adhippāyo”ti. “Kathaṁ pana, bhante, devatānaṁ adhippāyo”ti? “Tumhākaṁ kho, vāseṭṭhā, adhippāyo: ‘mayaṁ bhagavato sarīraṁ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garuṁ karontā mānentā pūjentā dakkhiṇena dakkhiṇaṁ nagarassa haritvā bāhirena bāhiraṁ dakkhiṇato nagarassa bhagavato sarīraṁ jhāpessāmā’ti; devatānaṁ kho, vāseṭṭhā, adhippāyo: ‘mayaṁ bhagavato sarīraṁ dibbehi naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garuṁ karontā mānentā pūjentā uttarena uttaraṁ nagarassa haritvā uttarena dvārena nagaraṁ pavesetvā majjhena majjhaṁ nagarassa haritvā puratthimena dvārena nikkhamitvā puratthimato nagarassa makuṭabandhanaṁ nāma mallānaṁ cetiyaṁ ettha bhagavato sarīraṁ jhāpessāmā’”ti. “Yathā, bhante, devatānaṁ adhippāyo, tathā hotū”ti. Tena kho pana samayena kusinārā yāva sandhisamalasaṅkaṭīrā jaṇṇumattena odhinā mandāravapupphehi santhatā hoti. Atha kho devatā ca kosinārakā ca mallā bhagavato sarīraṁ dibbehi ca mānusakehi ca naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garuṁ karontā mānentā pūjentā uttarena uttaraṁ nagarassa haritvā uttarena dvārena nagaraṁ pavesetvā majjhena majjhaṁ nagarassa haritvā puratthimena dvārena nikkhamitvā puratthimato nagarassa makuṭabandhanaṁ nāma mallānaṁ cetiyaṁ ettha ca bhagavato sarīraṁ nikkhipiṁsu. Atha kho kosinārakā mallā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavocuṁ: “kathaṁ mayaṁ, bhante ānanda, tathāgatassa sarīre paṭipajjāmā”ti? “Yathā kho, vāseṭṭhā, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti, evaṁ tathāgatassa sarīre paṭipajjitabban”ti. “Kathaṁ pana, bhante ānanda, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjantī”ti? “Rañño, vāseṭṭhā, cakkavattissa sarīraṁ ahatena vatthena veṭhenti, ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhenti, vihatena kappāsena veṭhetvā ahatena vatthena veṭhenti. Etena upāyena pañcahi yugasatehi rañño cakkavattissa sarīraṁ veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjitvā sabbagandhānaṁ citakaṁ karitvā rañño cakkavattissa sarīraṁ jhāpenti. Cātumahāpathe rañño cakkavattissa thūpaṁ 179 --- dn16 1:6 karonti. Evaṁ kho, vāseṭṭhā, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti. Yathā kho, vāseṭṭhā, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti, evaṁ tathāgatassa sarīre paṭipajjitabbaṁ. Cātumahāpathe tathāgatassa thūpo kātabbo. Tattha ye mālaṁ vā gandhaṁ vā cuṇṇakaṁ vā āropessanti vā abhivādessanti vā cittaṁ vā pasādessanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Atha kho kosinārakā mallā purise āṇāpesuṁ: “tena hi, bhaṇe, mallānaṁ vihataṁ kappāsaṁ sannipātethā”ti. Atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarīraṁ ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhesuṁ, vihatena kappāsena veṭhetvā ahatena vatthena veṭhesuṁ. Etena upāyena pañcahi yugasatehi bhagavato sarīraṁ veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjitvā sabbagandhānaṁ citakaṁ karitvā bhagavato sarīraṁ citakaṁ āropesuṁ. 38. Mahākassapattheravatthu Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pāvāya kusināraṁ addhānamaggappaṭipanno hoti mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi. Atha kho āyasmā mahākassapo maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi. Tena kho pana samayena aññataro ājīvako kusinārāya mandāravapupphaṁ gahetvā pāvaṁ addhānamaggappaṭipanno hoti. Addasā kho āyasmā mahākassapo taṁ ājīvakaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvā taṁ ājīvakaṁ etadavoca: “apāvuso, amhākaṁ satthāraṁ jānāsī”ti? “Āmāvuso, jānāmi, ajja sattāhaparinibbuto samaṇo gotamo. Tato me idaṁ mandāravapupphaṁ gahitan”ti. Tattha ye te bhikkhū avītarāgā appekacce bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṁ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti: “atikhippaṁ bhagavā parinibbuto, atikhippaṁ sugato parinibbuto, atikhippaṁ cakkhuṁ loke antarahito”ti. Ye pana te bhikkhū vītarāgā, te satā sampajānā adhivāsenti: “aniccā saṅkhārā, taṁ kutettha labbhā”ti. Tena kho pana samayena subhaddo nāma vuddhapabbajito tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Atha kho subhaddo vuddhapabbajito te bhikkhū etadavoca: “alaṁ, āvuso, mā socittha, mā paridevittha, sumuttā mayaṁ tena mahāsamaṇena. Upaddutā ca homa: ‘idaṁ vo kappati, idaṁ vo na kappatī’ti. Idāni pana mayaṁ yaṁ icchissāma, taṁ karissāma, yaṁ na icchissāma, na taṁ karissāmā”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo bhikkhū āmantesi: “alaṁ, āvuso, mā socittha, mā paridevittha. Nanu etaṁ, āvuso, bhagavatā paṭikacceva akkhātaṁ: ‘sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo’. Taṁ kutettha, āvuso, labbhā. ‘Yaṁ taṁ jātaṁ bhūtaṁ saṅkhataṁ palokadhammaṁ, taṁ tathāgatassāpi sarīraṁ mā palujjī’ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti. Tena kho pana samayena cattāro mallapāmokkhā sīsaṁnhātā ahatāni vatthāni nivatthā: “mayaṁ bhagavato citakaṁ āḷimpessāmā”ti na sakkonti āḷimpetuṁ. Atha kho kosinārakā mallā āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavocuṁ: “ko nu kho, bhante anuruddha, hetu ko paccayo, yenime cattāro mallapāmokkhā sīsaṁnhātā ahatāni vatthāni nivatthā: ‘mayaṁ bhagavato citakaṁ āḷimpessāmā’ti na sakkonti āḷimpetun”ti? “Aññathā kho, vāseṭṭhā, devatānaṁ adhippāyo”ti. “Kathaṁ pana, bhante, devatānaṁ adhippāyo”ti? “Devatānaṁ kho, vāseṭṭhā, adhippāyo: ‘ayaṁ āyasmā mahākassapo pāvāya kusināraṁ addhānamaggappaṭipanno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi. Na tāva bhagavato citako pajjalissati, yāvāyasmā mahākassapo bhagavato pāde sirasā na vandissatī’”ti. “Yathā, bhante, devatānaṁ adhippāyo, tathā hotū”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo yena kusinārā makuṭabandhanaṁ nāma mallānaṁ cetiyaṁ, yena bhagavato citako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā añjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ citakaṁ padakkhiṇaṁ katvā bhagavato pāde sirasā vandi. Tānipi kho pañcabhikkhusatāni ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā añjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ citakaṁ padakkhiṇaṁ katvā bhagavato pāde sirasā vandiṁsu. Vandite ca panāyasmatā mahākassapena tehi ca pañcahi bhikkhusatehi sayameva bhagavato citako pajjali. Jhāyamānassa kho pana bhagavato sarīrassa yaṁ ahosi chavīti vā cammanti vā maṁsanti vā nhārūti vā lasikāti vā, tassa neva chārikā paññāyittha, na masi; sarīrāneva avasissiṁsu. 180 --- dn16 1:6 Seyyathāpi nāma sappissa vā telassa vā jhāyamānassa neva chārikā paññāyati, na masi; evameva bhagavato sarīrassa jhāyamānassa yaṁ ahosi chavīti vā cammanti vā maṁsanti vā nhārūti vā lasikāti vā, tassa neva chārikā paññāyittha, na masi; sarīrāneva avasissiṁsu. Tesañca pañcannaṁ dussayugasatānaṁ dveva dussāni na ḍayhiṁsu yañca sabbaabbhantarimaṁ yañca bāhiraṁ. Daḍḍhe ca kho pana bhagavato sarīre antalikkhā udakadhārā pātubhavitvā bhagavato citakaṁ nibbāpesi. Udakasālatopi abbhunnamitvā bhagavato citakaṁ nibbāpesi. Kosinārakāpi mallā sabbagandhodakena bhagavato citakaṁ nibbāpesuṁ. Atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarīrāni sattāhaṁ sandhāgāre sattipañjaraṁ karitvā dhanupākāraṁ parikkhipāpetvā naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkariṁsu garuṁ kariṁsu mānesuṁ pūjesuṁ. 39. Sarīradhātuvibhajana Assosi kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto: “bhagavā kira kusinārāyaṁ parinibbuto”ti. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto kosinārakānaṁ mallānaṁ dūtaṁ pāhesi: “bhagavāpi khattiyo ahampi khattiyo, ahampi arahāmi bhagavato sarīrānaṁ bhāgaṁ, ahampi bhagavato sarīrānaṁ thūpañca mahañca karissāmī”ti. Assosuṁ kho vesālikā licchavī: “bhagavā kira kusinārāyaṁ parinibbuto”ti. Atha kho vesālikā licchavī kosinārakānaṁ mallānaṁ dūtaṁ pāhesuṁ: “bhagavāpi khattiyo mayampi khattiyā, mayampi arahāma bhagavato sarīrānaṁ bhāgaṁ, mayampi bhagavato sarīrānaṁ thūpañca mahañca karissāmā”ti. Assosuṁ kho kapilavatthuvāsī sakyā: “bhagavā kira kusinārāyaṁ parinibbuto”ti. Atha kho kapilavatthuvāsī sakyā kosinārakānaṁ mallānaṁ dūtaṁ pāhesuṁ: “bhagavā amhākaṁ ñātiseṭṭho, mayampi arahāma bhagavato sarīrānaṁ bhāgaṁ, mayampi bhagavato sarīrānaṁ thūpañca mahañca karissāmā”ti. Assosuṁ kho allakappakā bulayo: “bhagavā kira kusinārāyaṁ parinibbuto”ti. Atha kho allakappakā bulayo kosinārakānaṁ mallānaṁ dūtaṁ pāhesuṁ: “bhagavāpi khattiyo mayampi khattiyā, mayampi arahāma bhagavato sarīrānaṁ bhāgaṁ, mayampi bhagavato sarīrānaṁ thūpañca mahañca karissāmā”ti. Assosuṁ kho rāmagāmakā koḷiyā: “bhagavā kira kusinārāyaṁ parinibbuto”ti. Atha kho rāmagāmakā koḷiyā kosinārakānaṁ mallānaṁ dūtaṁ pāhesuṁ: “bhagavāpi khattiyo mayampi khattiyā, mayampi arahāma bhagavato sarīrānaṁ bhāgaṁ, mayampi bhagavato sarīrānaṁ thūpañca mahañca karissāmā”ti. Assosi kho veṭṭhadīpako brāhmaṇo: “bhagavā kira kusinārāyaṁ parinibbuto”ti. Atha kho veṭṭhadīpako brāhmaṇo kosinārakānaṁ mallānaṁ dūtaṁ pāhesi: “bhagavāpi khattiyo ahampismi brāhmaṇo, ahampi arahāmi bhagavato sarīrānaṁ bhāgaṁ, ahampi bhagavato sarīrānaṁ thūpañca mahañca karissāmī”ti. Assosuṁ kho pāveyyakā mallā: “bhagavā kira kusinārāyaṁ parinibbuto”ti. Atha kho pāveyyakā mallā kosinārakānaṁ mallānaṁ dūtaṁ pāhesuṁ: “bhagavāpi khattiyo mayampi khattiyā, mayampi arahāma bhagavato sarīrānaṁ bhāgaṁ, mayampi bhagavato sarīrānaṁ thūpañca mahañca karissāmā”ti. Evaṁ vutte, kosinārakā mallā te saṅghe gaṇe etadavocuṁ: “bhagavā amhākaṁ gāmakkhette parinibbuto, na mayaṁ dassāma bhagavato sarīrānaṁ bhāgan”ti. Evaṁ vutte, doṇo brāhmaṇo te saṅghe gaṇe etadavoca: “Suṇantu bhonto mama ekavācaṁ, Amhāka buddho ahu khantivādo; Na hi sādhu yaṁ uttamapuggalassa, Sarīrabhāge siyā sampahāro. Sabbeva bhonto sahitā samaggā, Sammodamānā karomaṭṭhabhāge; Vitthārikā hontu disāsu thūpā, Bahū janā cakkhumato pasannā”ti. “Tena hi, brāhmaṇa, tvaññeva bhagavato sarīrāni aṭṭhadhā samaṁ savibhattaṁ vibhajāhī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho doṇo brāhmaṇo tesaṁ saṅghānaṁ gaṇānaṁ paṭissutvā bhagavato sarīrāni aṭṭhadhā samaṁ suvibhattaṁ vibhajitvā te saṅghe gaṇe etadavoca: “imaṁ me bhonto tumbaṁ dadantu ahampi tumbassa thūpañca mahañca karissāmī”ti. Adaṁsu kho te doṇassa brāhmaṇassa tumbaṁ. Assosuṁ kho pippalivaniyā moriyā: “bhagavā kira kusinārāyaṁ parinibbuto”ti. Atha kho pippalivaniyā moriyā kosinārakānaṁ mallānaṁ dūtaṁ pāhesuṁ: “bhagavāpi khattiyo mayampi khattiyā, mayampi arahāma bhagavato sarīrānaṁ bhāgaṁ, mayampi bhagavato sarīrānaṁ thūpañca mahañca karissāmā”ti. 181 --- dn16 1:6 “Natthi bhagavato sarīrānaṁ bhāgo, vibhattāni bhagavato sarīrāni. Ito aṅgāraṁ harathā”ti. Te tato aṅgāraṁ hariṁsu. 40. Dhātuthūpapūjā Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto rājagahe bhagavato sarīrānaṁ thūpañca mahañca akāsi. Vesālikāpi licchavī vesāliyaṁ bhagavato sarīrānaṁ thūpañca mahañca akaṁsu. Kapilavatthuvāsīpi sakyā kapilavatthusmiṁ bhagavato sarīrānaṁ thūpañca mahañca akaṁsu. Allakappakāpi bulayo allakappe bhagavato sarīrānaṁ thūpañca mahañca akaṁsu. Rāmagāmakāpi koḷiyā rāmagāme bhagavato sarīrānaṁ thūpañca mahañca akaṁsu. Veṭṭhadīpakopi brāhmaṇo veṭṭhadīpe bhagavato sarīrānaṁ thūpañca mahañca akāsi. Pāveyyakāpi mallā pāvāyaṁ bhagavato sarīrānaṁ thūpañca mahañca akaṁsu. Kosinārakāpi mallā kusinārāyaṁ bhagavato sarīrānaṁ thūpañca mahañca akaṁsu. Doṇopi brāhmaṇo tumbassa thūpañca mahañca akāsi. Pippalivaniyāpi moriyā pippalivane aṅgārānaṁ thūpañca mahañca akaṁsu. Iti aṭṭha sarīrathūpā navamo tumbathūpo dasamo aṅgārathūpo. Evametaṁ bhūtapubbanti. Aṭṭhadoṇaṁ cakkhumato sarīraṁ, Sattadoṇaṁ jambudīpe mahenti; Ekañca doṇaṁ purisavaruttamassa, Rāmagāme nāgarājā maheti. Ekāhi dāṭhā tidivehi pūjitā, Ekā pana gandhārapure mahīyati; Kāliṅgarañño vijite punekaṁ, Ekaṁ pana nāgarājā maheti. Tasseva tejena ayaṁ vasundharā, Āyāgaseṭṭhehi mahī alaṅkatā; Evaṁ imaṁ cakkhumato sarīraṁ, Susakkataṁ sakkatasakkatehi. Devindanāgindanarindapūjito, Manussindaseṭṭhehi tatheva pūjito; Taṁ vandatha pañjalikā labhitvā, Buddho have kappasatehi dullabhoti. Cattālīsa samā dantā, kesā lomā ca sabbaso; Devā hariṁsu ekekaṁ, cakkavāḷaparamparāti. Mahāparinibbānasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. dn33 0 Dīgha Nikāya 33 Saṅgītisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi yena pāvā nāma mallānaṁ nagaraṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā pāvāyaṁ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane. Tena kho pana samayena pāveyyakānaṁ mallānaṁ ubbhatakaṁ nāma navaṁ sandhāgāraṁ acirakāritaṁ hoti anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Assosuṁ kho pāveyyakā mallā: “bhagavā kira mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi pāvaṁ anuppatto pāvāyaṁ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane”ti. Atha kho pāveyyakā mallā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho pāveyyakā mallā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, pāveyyakānaṁ mallānaṁ ubbhatakaṁ nāma navaṁ sandhāgāraṁ acirakāritaṁ hoti anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Tañca kho, bhante, bhagavā paṭhamaṁ paribhuñjatu, bhagavatā paṭhamaṁ paribhuttaṁ pacchā pāveyyakā mallā paribhuñjissanti. Tadassa pāveyyakānaṁ mallānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Adhivāsesi kho bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho pāveyyakā mallā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena sandhāgāraṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ sandhāgāraṁ santharitvā bhagavato āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṁ patiṭṭhapetvā telapadīpaṁ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho te pāveyyakā mallā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “sabbasantharisanthataṁ, bhante, sandhāgāraṁ, bhagavato āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telapadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti. Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena sandhāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā sandhāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā 182 --- dn33 1:1 sandhāgāraṁ pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Pāveyyakāpi kho mallā pāde pakkhāletvā sandhāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṁsu bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā pāveyyake malle bahudeva rattiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uyyojesi: “abhikkantā kho, vāseṭṭhā, ratti. Yassadāni tumhe kālaṁ maññathā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho pāveyyakā mallā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāveyyakesu mallesu tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “vigatathinamiddho kho, sāriputta, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṁ, sāriputta, bhikkhūnaṁ dhammīkathā. Piṭṭhi me āgilāyati. Tamahaṁ āyamissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto pāvāyaṁ adhunākālaṅkato hoti. Tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti: “na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi. Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṁ me, asahitaṁ te. Purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṁ pure avaca. Adhiciṇṇaṁ te viparāvattaṁ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti. Vadhoyeva kho maññe nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu vattati. Yepi nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvakā gihī odātavasanā, tepi nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu nibbinnarūpā virattarūpā paṭivānarūpā, yathā taṁ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṁvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnathūpe appaṭisaraṇe. Atha kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “nigaṇṭho, āvuso, nāṭaputto pāvāyaṁ adhunākālaṅkato, tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā …pe… bhinnathūpe appaṭisaraṇe. Evañhetaṁ, āvuso, hoti durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṁvattanike asammāsambuddhappavedite. Ayaṁ kho panāvuso, amhākaṁ bhagavatā dhammo svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katamo cāvuso, amhākaṁ bhagavatā dhammo svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito; yattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ? 1. Ekaka Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katamo eko dhammo? Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Sabbe sattā saṅkhāraṭṭhitikā. Ayaṁ kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 2. Duka Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame 183 --- dn33 1:1 dve? Nāmañca rūpañca. Avijjā ca bhavataṇhā ca. Bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca. Ahirikañca anottappañca. Hirī ca ottappañca. Dovacassatā ca pāpamittatā ca. Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca. Āpattikusalatā ca āpattivuṭṭhānakusalatā ca. Samāpattikusalatā ca samāpattivuṭṭhānakusalatā ca. Dhātukusalatā ca manasikārakusalatā ca. Āyatanakusalatā ca paṭiccasamuppādakusalatā ca. Ṭhānakusalatā ca aṭṭhānakusalatā ca. Ajjavañca lajjavañca. Khanti ca soraccañca. Sākhalyañca paṭisanthāro ca. Avihiṁsā ca soceyyañca. Muṭṭhassaccañca asampajaññañca. Sati ca sampajaññañca. Indriyesu aguttadvāratā ca bhojane amattaññutā ca. Indriyesu guttadvāratā ca bhojane mattaññutā ca. Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. Satibalañca samādhibalañca. Samatho ca vipassanā ca. Samathanimittañca paggahanimittañca. Paggaho ca avikkhepo ca. Sīlavipatti ca diṭṭhivipatti ca. Sīlasampadā ca diṭṭhisampadā ca. Sīlavisuddhi ca diṭṭhivisuddhi ca. Diṭṭhivisuddhi kho pana yathā diṭṭhissa ca padhānaṁ. Saṁvego ca saṁvejanīyesu ṭhānesu saṁviggassa ca yoniso padhānaṁ. Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesu appaṭivānitā ca padhānasmiṁ. Vijjā ca vimutti ca. Khayeñāṇaṁ anuppādeñāṇaṁ. Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 3. Tika Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame tayo? Tīṇi akusalamūlāni—lobho akusalamūlaṁ, doso akusalamūlaṁ, moho akusalamūlaṁ. Tīṇi kusalamūlāni—alobho kusalamūlaṁ, adoso kusalamūlaṁ, amoho kusalamūlaṁ. Tīṇi duccaritāni—kāyaduccaritaṁ, vacīduccaritaṁ, manoduccaritaṁ. Tīṇi sucaritāni—kāyasucaritaṁ, vacīsucaritaṁ, manosucaritaṁ. Tayo akusalavitakkā—kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṁsāvitakko. Tayo kusalavitakkā—nekkhammavitakko, abyāpādavitakko, avihiṁsāvitakko. Tayo akusalasaṅkappā—kāmasaṅkappo, byāpādasaṅkappo, vihiṁsāsaṅkappo. Tayo kusalasaṅkappā—nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṁsāsaṅkappo. Tisso akusalasaññā—kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṁsāsaññā. Tisso kusalasaññā—nekkhammasaññā, abyāpādasaññā, avihiṁsāsaññā. Tisso akusaladhātuyo—kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṁsādhātu. Tisso kusaladhātuyo—nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṁsādhātu. Aparāpi tisso dhātuyo—kāmadhātu, rūpadhātu, arūpadhātu. Aparāpi tisso dhātuyo—rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu. Aparāpi tisso dhātuyo—hīnadhātu, majjhimadhātu, paṇītadhātu. Tisso taṇhā—kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Aparāpi tisso taṇhā—kāmataṇhā, rūpataṇhā, arūpataṇhā. Aparāpi tisso taṇhā—rūpataṇhā, arūpataṇhā, nirodhataṇhā. Tīṇi saṁyojanāni—sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso. Tayo āsavā—kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo. Tayo bhavā—kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo. Tisso esanā—kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā. Tisso vidhā—seyyohamasmīti vidhā, sadisohamasmīti vidhā, hīnohamasmīti vidhā. Tayo addhā—atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā. Tayo antā—sakkāyo anto, sakkāyasamudayo anto, sakkāyanirodho anto. Tisso vedanā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Tisso dukkhatā—dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā, vipariṇāmadukkhatā. Tayo rāsī—micchattaniyato rāsi, sammattaniyato rāsi, aniyato rāsi. Tayo tamā—atītaṁ vā addhānaṁ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, anāgataṁ vā addhānaṁ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, etarahi vā paccuppannaṁ addhānaṁ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Tīṇi tathāgatassa arakkheyyāni—parisuddhakāyasamācāro āvuso tathāgato, natthi tathāgatassa 184 --- dn33 1:1 kāyaduccaritaṁ, yaṁ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti. Parisuddhavacīsamācāro āvuso, tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṁ, yaṁ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti. Parisuddhamanosamācāro, āvuso, tathāgato, natthi tathāgatassa manoduccaritaṁ yaṁ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti. Tayo kiñcanā—rāgo kiñcanaṁ, doso kiñcanaṁ, moho kiñcanaṁ. Tayo aggī—rāgaggi, dosaggi, mohaggi. Aparepi tayo aggī—āhuneyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggi. Tividhena rūpasaṅgaho—sanidassanasappaṭighaṁ rūpaṁ, anidassanasappaṭighaṁ rūpaṁ, anidassanaappaṭighaṁ rūpaṁ. Tayo saṅkhārā—puññābhisaṅkhāro, apuññābhisaṅkhāro, āneñjābhisaṅkhāro. Tayo puggalā—sekkho puggalo, asekkho puggalo, nevasekkho nāsekkho puggalo. Tayo therā—jātithero, dhammathero, sammutithero. Tīṇi puññakiriyavatthūni—dānamayaṁ puññakiriyavatthu, sīlamayaṁ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthu. Tīṇi codanāvatthūni—diṭṭhena, sutena, parisaṅkāya. Tisso kāmūpapattiyo—santāvuso sattā paccupaṭṭhitakāmā, te paccupaṭṭhitesu kāmesu vasaṁ vattenti, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṁ paṭhamā kāmūpapatti. Santāvuso, sattā nimmitakāmā, te nimminitvā nimminitvā kāmesu vasaṁ vattenti, seyyathāpi devā nimmānaratī. Ayaṁ dutiyā kāmūpapatti. Santāvuso sattā paranimmitakāmā, te paranimmitesu kāmesu vasaṁ vattenti, seyyathāpi devā paranimmitavasavattī. Ayaṁ tatiyā kāmūpapatti. Tisso sukhūpapattiyo—santāvuso sattā uppādetvā uppādetvā sukhaṁ viharanti, seyyathāpi devā brahmakāyikā. Ayaṁ paṭhamā sukhūpapatti. Santāvuso, sattā sukhena abhisannā parisannā paripūrā paripphuṭā. Te kadāci karahaci udānaṁ udānenti: ‘aho sukhaṁ, aho sukhan’ti, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṁ dutiyā sukhūpapatti. Santāvuso, sattā sukhena abhisannā parisannā paripūrā paripphuṭā. Te santaṁyeva tusitā sukhaṁ paṭisaṁvedenti, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṁ tatiyā sukhūpapatti. Tisso paññā—sekkhā paññā, asekkhā paññā, nevasekkhānāsekkhā paññā. Aparāpi tisso paññā—cintāmayā paññā, sutamayā paññā, bhāvanāmayā paññā. Tīṇāvudhāni—sutāvudhaṁ, pavivekāvudhaṁ, paññāvudhaṁ. Tīṇindriyāni—anaññātaññassāmītindriyaṁ, aññindriyaṁ, aññātāvindriyaṁ. Tīṇi cakkhūni—maṁsacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhu. Tisso sikkhā—adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā. Tisso bhāvanā—kāyabhāvanā, cittabhāvanā, paññābhāvanā. Tīṇi anuttariyāni—dassanānuttariyaṁ, paṭipadānuttariyaṁ, vimuttānuttariyaṁ. Tayo samādhī—savitakkasavicāro samādhi, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro samādhi. Aparepi tayo samādhī—suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi. Tīṇi soceyyāni—kāyasoceyyaṁ, vacīsoceyyaṁ, manosoceyyaṁ. Tīṇi moneyyāni—kāyamoneyyaṁ, vacīmoneyyaṁ, manomoneyyaṁ. Tīṇi kosallāni—āyakosallaṁ, apāyakosallaṁ, upāyakosallaṁ. Tayo madā—ārogyamado, yobbanamado, jīvitamado. Tīṇi ādhipateyyāni—attādhipateyyaṁ, lokādhipateyyaṁ, dhammādhipateyyaṁ. Tīṇi kathāvatthūni—atītaṁ vā addhānaṁ ārabbha kathaṁ katheyya: ‘evaṁ ahosi atītamaddhānan’ti; anāgataṁ vā addhānaṁ ārabbha kathaṁ katheyya: ‘evaṁ bhavissati anāgatamaddhānan’ti; etarahi vā paccuppannaṁ addhānaṁ ārabbha kathaṁ katheyya: ‘evaṁ hoti etarahi paccuppannaṁ addhānan’ti. Tisso vijjā—pubbenivāsānussatiñāṇaṁ vijjā, sattānaṁ cutūpapāteñāṇaṁ vijjā, āsavānaṁ khayeñāṇaṁ vijjā. Tayo vihārā—dibbo vihāro, brahmā vihāro, ariyo vihāro. Tīṇi pāṭihāriyāni—iddhipāṭihāriyaṁ, ādesanāpāṭihāriyaṁ, anusāsanīpāṭihāriyaṁ. Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 4. Catukka Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame cattāro? Cattāro satipaṭṭhānā. Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno 185 --- dn33 1:1 satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Vedanāsu vedanānupassī …pe… citte cittānupassī …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Cattāro sammappadhānā. Idhāvuso, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Cattāro iddhipādā. Idhāvuso, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Cattāri jhānāni. Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Catasso samādhibhāvanā. Atthāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati. Atthāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṁvattati. Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṁvattati. Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattati. Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati? Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ … pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati. Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṁvattati? Idhāvuso, bhikkhu ālokasaññaṁ manasi karoti, divāsaññaṁ adhiṭṭhāti yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Ayaṁ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṁvattati. Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṁvattati? Idhāvuso, bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Ayaṁ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṁvattati. Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattati? Idhāvuso, bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati. Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo. Iti vedanā …pe… iti saññā … iti saṅkhārā … iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo. Ayaṁ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattati. Catasso appamaññā. Idhāvuso, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ. Tathā tatiyaṁ. Tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā 186 --- dn33 1:1 viharati. Tathā dutiyaṁ. Tathā tatiyaṁ. Tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Cattāro āruppā. Idhāvuso, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Cattāri apassenāni. Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti. Cattāro ariyavaṁsā. Idhāvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca cīvaraṁ na paritassati, laddhā ca cīvaraṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito’. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇḍapātahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca piṇḍapātaṁ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito’. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca senāsanahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca senāsanaṁ na paritassati, laddhā ca senāsanaṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito’. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu pahānārāmo hoti pahānarato, bhāvanārāmo hoti bhāvanārato; tāya ca pana pahānārāmatāya pahānaratiyā bhāvanārāmatāya bhāvanāratiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito’. Cattāri padhānāni. Saṁvarapadhānaṁ pahānapadhānaṁ bhāvanāpadhānaṁ anurakkhaṇāpadhānaṁ. Katamañcāvuso, saṁvarapadhānaṁ? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Idaṁ vuccatāvuso, saṁvarapadhānaṁ. Katamañcāvuso, pahānapadhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti; uppannaṁ byāpādavitakkaṁ …pe… uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ …pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti. Idaṁ vuccatāvuso, pahānapadhānaṁ. Katamañcāvuso, bhāvanāpadhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ 187 --- dn33 1:1 nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti … vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Idaṁ vuccatāvuso, bhāvanāpadhānaṁ. Katamañcāvuso, anurakkhaṇāpadhānaṁ? Idhāvuso, bhikkhu uppannaṁ bhadrakaṁ samādhinimittaṁ anurakkhati—aṭṭhikasaññaṁ, puḷuvakasaññaṁ, vinīlakasaññaṁ, vicchiddakasaññaṁ, uddhumātakasaññaṁ. Idaṁ vuccatāvuso, anurakkhaṇāpadhānaṁ. Cattāri ñāṇāni—dhamme ñāṇaṁ, anvaye ñāṇaṁ, pariye ñāṇaṁ, sammutiyā ñāṇaṁ. Aparānipi cattāri ñāṇāni—dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ. Cattāri sotāpattiyaṅgāni—sappurisasaṁsevo, saddhammassavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti. Cattāri sotāpannassa aṅgāni. Idhāvuso, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho, bhagavā’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Cattāri sāmaññaphalāni—sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattaphalaṁ. Catasso dhātuyo—pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu. Cattāro āhārā—kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ catutthaṁ. Catasso viññāṇaṭṭhitiyo. Rūpūpāyaṁ vā, āvuso, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭhati rūpārammaṇaṁ rūpappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjati; vedanūpāyaṁ vā āvuso … saññūpāyaṁ vā, āvuso …pe… saṅkhārūpāyaṁ vā, āvuso, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭhati saṅkhārārammaṇaṁ saṅkhārappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjati. Cattāri agatigamanāni—chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati. Cattāro taṇhuppādā—cīvarahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; piṇḍapātahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; senāsanahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; itibhavābhavahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Catasso paṭipadā—dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā. Aparāpi catasso paṭipadā—akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, damā paṭipadā, samā paṭipadā. Cattāri dhammapadāni—anabhijjhā dhammapadaṁ, abyāpādo dhammapadaṁ, sammāsati dhammapadaṁ, sammāsamādhi dhammapadaṁ. Cattāri dhammasamādānāni—atthāvuso, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ. Atthāvuso, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ. Atthāvuso, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ. Atthāvuso, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ. Cattāro dhammakkhandhā—sīlakkhandho, samādhikkhandho, paññākkhandho, vimuttikkhandho. Cattāri balāni—vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ. Cattāri adhiṭṭhānāni—paññādhiṭṭhānaṁ, saccādhiṭṭhānaṁ, cāgādhiṭṭhānaṁ, upasamādhiṭṭhānaṁ. Cattāri pañhabyākaraṇāni—ekaṁsabyākaraṇīyo pañho, paṭipucchābyākaraṇīyo pañho, vibhajjabyākaraṇīyo pañho, ṭhapanīyo pañho. 188 --- dn33 1:1 Cattāri kammāni—atthāvuso, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. Atthāvuso, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. Atthāvuso, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. Atthāvuso, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. Cattāro sacchikaraṇīyā dhammā—pubbenivāso satiyā sacchikaraṇīyo; sattānaṁ cutūpapāto cakkhunā sacchikaraṇīyo; aṭṭha vimokkhā kāyena sacchikaraṇīyā; āsavānaṁ khayo paññāya sacchikaraṇīyo. Cattāro oghā—kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho. Cattāro yogā—kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo, avijjāyogo. Cattāro visaññogā—kāmayogavisaññogo, bhavayogavisaññogo, diṭṭhiyogavisaññogo, avijjāyogavisaññogo. Cattāro ganthā—abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṁsaccābhiniveso kāyagantho. Cattāri upādānāni—kāmupādānaṁ, diṭṭhupādānaṁ, sīlabbatupādānaṁ, attavādupādānaṁ. Catasso yoniyo—aṇḍajayoni, jalābujayoni, saṁsedajayoni, opapātikayoni. Catasso gabbhāvakkantiyo. Idhāvuso, ekacco asampajāno mātukucchiṁ okkamati, asampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṁ paṭhamā gabbhāvakkanti. Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṁ okkamati, asampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṁ dutiyā gabbhāvakkanti. Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṁ okkamati, sampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṁ tatiyā gabbhāvakkanti. Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṁ okkamati, sampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti, sampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṁ catutthā gabbhāvakkanti. Cattāro attabhāvapaṭilābhā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanāyeva kamati, no parasañcetanā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanāyeva kamati, no attasañcetanā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ceva kamati parasañcetanā ca. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati, no parasañcetanā. Catasso dakkhiṇāvisuddhiyo. Atthāvuso, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthāvuso, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato. Atthāvuso, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthāvuso, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca. Cattāri saṅgahavatthūni—dānaṁ, peyyavajjaṁ, atthacariyā, samānattatā. Cattāro anariyavohārā—musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā, samphappalāpo. Cattāro ariyavohārā—musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī. Aparepi cattāro anariyavohārā—adiṭṭhe diṭṭhavāditā, assute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā. Aparepi cattāro ariyavohārā—adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, assute assutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā. Aparepi cattāro anariyavohārā—diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute assutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā. Aparepi cattāro ariyavohārā—diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā. Cattāro puggalā. Idhāvuso, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo neva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati. Aparepi cattāro puggalā. Idhāvuso, ekacco puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca. Aparepi cattāro puggalā—tamo 189 --- dn33 1:1 tamaparāyano, tamo jotiparāyano, joti tamaparāyano, joti jotiparāyano. Aparepi cattāro puggalā—samaṇamacalo, samaṇapadumo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇesu samaṇasukhumālo. Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 2 5. Pañcaka Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame pañca? Pañcakkhandhā. Rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho. Pañcupādānakkhandhā. Rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho. Pañca kāmaguṇā. Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā. Pañca gatiyo—nirayo, tiracchānayoni, pettivisayo, manussā, devā. Pañca macchariyāni—āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. Pañca nīvaraṇāni—kāmacchandanīvaraṇaṁ, byāpādanīvaraṇaṁ, thinamiddhanīvaraṇaṁ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, vicikicchānīvaraṇaṁ. Pañca orambhāgiyāni saṁyojanāni—sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo. Pañca uddhambhāgiyāni saṁyojanāni—rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā. Pañca sikkhāpadāni—pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇī. Pañca abhabbaṭṭhānāni. Abhabbo, āvuso, khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropetuṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyituṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevituṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṁ kāme paribhuñjituṁ, seyyathāpi pubbe āgārikabhūto. Pañca byasanāni—ñātibyasanaṁ, bhogabyasanaṁ, rogabyasanaṁ, sīlabyasanaṁ, diṭṭhibyasanaṁ. Nāvuso, sattā ñātibyasanahetu vā bhogabyasanahetu vā rogabyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Sīlabyasanahetu vā, āvuso, sattā diṭṭhibyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Pañca sampadā—ñātisampadā, bhogasampadā, ārogyasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā. Nāvuso, sattā ñātisampadāhetu vā bhogasampadāhetu vā ārogyasampadāhetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sīlasampadāhetu vā, āvuso, sattā diṭṭhisampadāhetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Idhāvuso, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṁ mahatiṁ bhogajāniṁ nigacchati, ayaṁ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, āvuso, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati, ayaṁ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, āvuso, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ, avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto, ayaṁ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, āvuso, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṁ karoti, ayaṁ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, āvuso, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, ayaṁ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Pañca ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāya. Idhāvuso, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṁ mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigacchati, ayaṁ paṭhamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, āvuso, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, ayaṁ dutiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, 190 --- dn33 1:2 āvuso, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, ayaṁ tatiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, āvuso, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṁ karoti, ayaṁ catuttho ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, āvuso, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, ayaṁ pañcamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Codakena, āvuso, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhapetvā paro codetabbo. Kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṁhitena vakkhāmi no anatthasaṁhitena, mettacittena vakkhāmi no dosantarenāti. Codakena, āvuso, bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhapetvā paro codetabbo. Pañca padhāniyaṅgāni. Idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato, lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṁ attānaṁ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Pañca suddhāvāsā—avihā, atappā, sudassā, sudassī, akaniṭṭhā. Pañca anāgāmino—antarāparinibbāyī, upahaccaparinibbāyī, asaṅkhāraparinibbāyī, sasaṅkhāraparinibbāyī, uddhaṁsotoakaniṭṭhagāmī. Pañca cetokhilā. Idhāvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ paṭhamo cetokhilo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati …pe… saṅghe kaṅkhati vicikicchati … sikkhāya kaṅkhati vicikicchati … sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, āvuso, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ pañcamo cetokhilo. Pañca cetasovinibandhā. Idhāvuso, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so, āvuso, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṁ paṭhamo cetaso vinibandho. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu kāye avītarāgo hoti …pe… rūpe avītarāgo hoti …pe… puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati …pe… puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, āvuso, bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṁ pañcamo cetaso vinibandho. Pañcindriyāni—cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ. Aparānipi pañcindriyāni—sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. Aparānipi pañcindriyāni—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, 191 --- dn33 1:2 paññindriyaṁ. Pañca nissaraṇiyā dhātuyo. Idhāvuso, bhikkhuno kāme manasikaroto kāmesu cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Nekkhammaṁ kho panassa manasikaroto nekkhamme cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ kāmehi. Ye ca kāmapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ kāmānaṁ nissaraṇaṁ. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno byāpādaṁ manasikaroto byāpāde cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Abyāpādaṁ kho panassa manasikaroto abyāpāde cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ byāpādena. Ye ca byāpādapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ byāpādassa nissaraṇaṁ. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno vihesaṁ manasikaroto vihesāya cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Avihesaṁ kho panassa manasikaroto avihesāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ vihesāya. Ye ca vihesāpaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ vihesāya nissaraṇaṁ. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno rūpe manasikaroto rūpesu cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Arūpaṁ kho panassa manasikaroto arūpe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ rūpehi. Ye ca rūpapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ rūpānaṁ nissaraṇaṁ. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno sakkāyaṁ manasikaroto sakkāye cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Sakkāyanirodhaṁ kho panassa manasikaroto sakkāyanirodhe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ sakkāyena. Ye ca sakkāyapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ sakkāyassa nissaraṇaṁ. Pañca vimuttāyatanāni. Idhāvuso, bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Idaṁ paṭhamaṁ vimuttāyatanaṁ. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti …pe… api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti …pe… api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati …pe… api ca khvassa aññataraṁ samādhinimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya. Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno aññataraṁ samādhinimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Idaṁ pañcamaṁ vimuttāyatanaṁ. Pañca vimuttiparipācanīyā saññā—aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā. Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 6. Chakka Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā 192 --- dn33 1:2 arahatā sammāsambuddhena cha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame cha? Cha ajjhattikāni āyatanāni—cakkhāyatanaṁ, sotāyatanaṁ, ghānāyatanaṁ, jivhāyatanaṁ, kāyāyatanaṁ, manāyatanaṁ. Cha bāhirāni āyatanāni—rūpāyatanaṁ, saddāyatanaṁ, gandhāyatanaṁ, rasāyatanaṁ, phoṭṭhabbāyatanaṁ, dhammāyatanaṁ. Cha viññāṇakāyā—cakkhuviññāṇaṁ, sotaviññāṇaṁ, ghānaviññāṇaṁ, jivhāviññāṇaṁ, kāyaviññāṇaṁ, manoviññāṇaṁ. Cha phassakāyā—cakkhusamphasso, sotasamphasso, ghānasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphasso, manosamphasso. Cha vedanākāyā—cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā. Cha saññākāyā—rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā. Cha sañcetanākāyā—rūpasañcetanā, saddasañcetanā, gandhasañcetanā, rasasañcetanā, phoṭṭhabbasañcetanā, dhammasañcetanā. Cha taṇhākāyā—rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā. Cha agāravā. Idhāvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso; dhamme agāravo viharati appatisso; saṅghe agāravo viharati appatisso; sikkhāya agāravo viharati appatisso; appamāde agāravo viharati appatisso; paṭisanthāre agāravo viharati appatisso. Cha gāravā. Idhāvuso, bhikkhu satthari sagāravo viharati sappatisso; dhamme sagāravo viharati sappatisso; saṅghe sagāravo viharati sappatisso; sikkhāya sagāravo viharati sappatisso; appamāde sagāravo viharati sappatisso; paṭisanthāre sagāravo viharati sappatisso. Cha somanassūpavicārā. Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati; sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā. Manasā dhammaṁ viññāya somanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati. Cha domanassūpavicārā. Cakkhunā rūpaṁ disvā domanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati …pe… manasā dhammaṁ viññāya domanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati. Cha upekkhūpavicārā. Cakkhunā rūpaṁ disvā upekkhāṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati …pe… manasā dhammaṁ viññāya upekkhāṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati. Cha sāraṇīyā dhammā. Idhāvuso, bhikkhuno mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī. Ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni, tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Cha vivādamūlāni. Idhāvuso, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so, āvuso, bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṁ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya 193 --- dn33 1:2 bahujanāsukhāya anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, āvuso, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, āvuso, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī …pe… issukī hoti maccharī …pe… saṭho hoti māyāvī … pāpiccho hoti micchādiṭṭhī … sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī …pe… yo so, āvuso, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṁ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, āvuso, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, āvuso, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. Cha dhātuyo—pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu. Cha nissaraṇiyā dhātuyo. Idhāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, atha ca pana me byāpādo cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo, ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya. Atha ca panassa byāpādo cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, byāpādassa, yadidaṁ mettā cetovimuttī’ti. Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘karuṇā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me vihesā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti, so ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ karuṇāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa vihesā cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, vihesāya, yadidaṁ karuṇā cetovimuttī’ti. Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘muditā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me arati cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti, so ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ muditāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa arati cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, aratiyā, yadidaṁ muditā cetovimuttī’ti. Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘upekkhā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me rāgo cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. 194 --- dn33 1:2 Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ upekkhāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa rāgo cittaṁ pariyādāya ṭhassati netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, rāgassa, yadidaṁ upekkhā cetovimuttī’ti. Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṁ hotī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ animittāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa nimittānusāri viññāṇaṁ bhavissati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, sabbanimittānaṁ, yadidaṁ animittā cetovimuttī’ti. Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘asmīti kho me vigataṁ, ayamahamasmīti na samanupassāmi, atha ca pana me vicikicchākathaṅkathāsallaṁ cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ asmīti vigate ayamahamasmīti asamanupassato, atha ca panassa vicikicchākathaṅkathāsallaṁ cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, vicikicchākathaṅkathāsallassa, yadidaṁ asmimānasamugghāto’ti. Cha anuttariyāni—dassanānuttariyaṁ, savanānuttariyaṁ, lābhānuttariyaṁ, sikkhānuttariyaṁ, pāricariyānuttariyaṁ, anussatānuttariyaṁ. Cha anussatiṭṭhānāni—buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati. Cha satatavihārā. Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Chaḷābhijātiyo. Idhāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati. Cha nibbedhabhāgiyā saññā—aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā. Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 7. Sattaka Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame satta? Satta ariyadhanāni—saddhādhanaṁ, sīladhanaṁ, hiridhanaṁ, ottappadhanaṁ, sutadhanaṁ, cāgadhanaṁ, paññādhanaṁ. Satta bojjhaṅgā—satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo. Satta samādhiparikkhārā—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati. Satta asaddhammā—idhāvuso, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti. Satta saddhammā—idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, paññavā hoti. Satta sappurisadhammā—idhāvuso, bhikkhu dhammaññū ca hoti atthaññū ca attaññū ca mattaññū ca kālaññū ca parisaññū ca puggalaññū ca. Satta niddasavatthūni. Idhāvuso, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti, āyatiñca sikkhāsamādāne 195 --- dn33 1:2 avigatapemo. Dhammanisantiyā tibbacchando hoti, āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo. Icchāvinaye tibbacchando hoti, āyatiñca icchāvinaye avigatapemo. Paṭisallāne tibbacchando hoti, āyatiñca paṭisallāne avigatapemo. Vīriyārambhe tibbacchando hoti, āyatiñca vīriyārambhe avigatapemo. Satinepakke tibbacchando hoti, āyatiñca satinepakke avigatapemo. Diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti, āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo. Satta saññā—aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā. Satta balāni—saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, hiribalaṁ, ottappabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ. Satta viññāṇaṭṭhitiyo. Santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṁ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti. Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṁ dutiyā viññāṇaṭṭhiti. Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṁ tatiyā viññāṇaṭṭhiti. Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṁ catutthī viññāṇaṭṭhiti. Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṁ pañcamī viññāṇaṭṭhiti. Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṁ chaṭṭhī viññāṇaṭṭhiti. Santāvuso, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṁ sattamī viññāṇaṭṭhiti. Satta puggalā dakkhiṇeyyā—ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhi, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī. Satta anusayā—kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo. Satta saṁyojanāni—anunayasaṁyojanaṁ, paṭighasaṁyojanaṁ, diṭṭhisaṁyojanaṁ, vicikicchāsaṁyojanaṁ, mānasaṁyojanaṁ, bhavarāgasaṁyojanaṁ, avijjāsaṁyojanaṁ. Satta adhikaraṇasamathā uppannuppannānaṁ adhikaraṇānaṁ samathāya vūpasamāya—sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṁ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito. 3 8. Aṭṭhaka Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṭṭha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame aṭṭha? Aṭṭha micchattā—micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo micchāsati, micchāsamādhi. Aṭṭha sammattā—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Aṭṭha puggalā dakkhiṇeyyā—sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno; sakadāgāmī, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; anāgāmī, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; arahā, arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno. Aṭṭha kusītavatthūni. Idhāvuso, bhikkhunā kammaṁ kātabbaṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘kammaṁ kho me kātabbaṁ bhavissati, kammaṁ kho pana me karontassa kāyo kilamissati, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ paṭhamaṁ kusītavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā kammaṁ kataṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho kammaṁ akāsiṁ, kammaṁ kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati …pe… idaṁ dutiyaṁ kusītavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṁ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati … idaṁ tatiyaṁ kusītavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa 196 --- dn33 1:3 evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho maggaṁ agamāsiṁ, maggaṁ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati … idaṁ catutthaṁ kusītavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto nālatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo kilanto akammañño, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati … idaṁ pañcamaṁ kusītavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto alatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo garuko akammañño, māsācitaṁ maññe, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati … idaṁ chaṭṭhaṁ kusītavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṁ hoti: ‘uppanno kho me ayaṁ appamattako ābādho; atthi kappo nipajjituṁ, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati … idaṁ sattamaṁ kusītavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, tassa me kāyo dubbalo akammañño, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ aṭṭhamaṁ kusītavatthu. Aṭṭha ārambhavatthūni. Idhāvuso, bhikkhunā kammaṁ kātabbaṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘kammaṁ kho me kātabbaṁ bhavissati, kammaṁ kho pana me karontena na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. So vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ paṭhamaṁ ārambhavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā kammaṁ kataṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho kammaṁ akāsiṁ, kammaṁ kho panāhaṁ karonto nāsakkhiṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ dutiyaṁ ārambhavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṁ kho pana me gacchantena na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ. Handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ tatiyaṁ ārambhavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho maggaṁ agamāsiṁ, maggaṁ kho panāhaṁ gacchanto nāsakkhiṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ catutthaṁ ārambhavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto nālatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo lahuko kammañño, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ pañcamaṁ ārambhavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto alatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo balavā kammañño, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ chaṭṭhaṁ ārambhavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṁ hoti: ‘uppanno kho me ayaṁ appamattako ābādho, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me ābādho pavaḍḍheyya, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ sattamaṁ ārambhavatthu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me ābādho paccudāvatteyya, handāhaṁ vīriyaṁ 197 --- dn33 1:3 ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. So vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ aṭṭhamaṁ ārambhavatthu. Aṭṭha dānavatthūni. Āsajja dānaṁ deti, bhayā dānaṁ deti, ‘adāsi me’ti dānaṁ deti, ‘dassati me’ti dānaṁ deti, ‘sāhu dānan’ti dānaṁ deti, ‘ahaṁ pacāmi, ime na pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaṁ dānaṁ na dātun’ti dānaṁ deti, ‘idaṁ me dānaṁ dadato kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchatī’ti dānaṁ deti. Cittālaṅkāracittaparikkhāratthaṁ dānaṁ deti. Aṭṭha dānūpapattiyo. Idhāvuso, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. So passati khattiyamahāsālaṁ vā brāhmaṇamahāsālaṁ vā gahapatimahāsālaṁ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṁ samaṅgībhūtaṁ paricārayamānaṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti, tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ uttari abhāvitaṁ tatrūpapattiyā saṁvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā. Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ …pe… seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti: ‘cātumahārājikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti, tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ uttari abhāvitaṁ tatrūpapattiyā saṁvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā. Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ …pe… seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti: ‘tāvatiṁsā devā …pe… yāmā devā …pe… tusitā devā …pe… nimmānaratī devā …pe… paranimmitavasavattī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti, tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ uttari abhāvitaṁ tatrūpapattiyā saṁvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā. Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti: ‘brahmakāyikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti, tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ uttari abhāvitaṁ tatrūpapattiyā saṁvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa; vītarāgassa no sarāgassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi vītarāgattā. Aṭṭha parisā—khattiyaparisā, brāhmaṇaparisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā, cātumahārājikaparisā, tāvatiṁsaparisā, māraparisā, brahmaparisā. Aṭṭha lokadhammā—lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṁsā ca, sukhañca, dukkhañca. Aṭṭha abhibhāyatanāni. Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ paṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti—evaṁsaññī hoti. Idaṁ dutiyaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ tatiyaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni 198 --- dn33 1:3 abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ catutthaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ pañcamaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ chaṭṭhaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ sattamaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ odātaṁ odātavaṇṇaṁ odātanidassanaṁ odātanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ aṭṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. Aṭṭha vimokkhā. Rūpī rūpāni passati. Ayaṁ paṭhamo vimokkho. Ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati. Ayaṁ dutiyo vimokkho. Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṁ tatiyo vimokkho. Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ catuttho vimokkho. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ pañcamo vimokkho. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ chaṭṭho vimokkho. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ sattamo vimokkho. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ aṭṭhamo vimokkho. Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṭṭha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 9. Navaka Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena nava dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame nava? Nava āghātavatthūni. ‘Anatthaṁ me acarī’ti āghātaṁ bandhati; ‘anatthaṁ me caratī’ti āghātaṁ bandhati; ‘anatthaṁ me carissatī’ti āghātaṁ bandhati; ‘piyassa me manāpassa anatthaṁ acarī’ti āghātaṁ bandhati …pe… anatthaṁ caratīti āghātaṁ bandhati …pe… anatthaṁ carissatīti āghātaṁ bandhati; ‘appiyassa me amanāpassa atthaṁ acarī’ti āghātaṁ bandhati …pe… atthaṁ caratīti āghātaṁ bandhati …pe… atthaṁ carissatīti āghātaṁ bandhati. Nava āghātapaṭivinayā. ‘Anatthaṁ me acari, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; ‘anatthaṁ me carati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; ‘anatthaṁ me carissati, taṁ kutettha 199 --- dn33 1:3 labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; ‘piyassa me manāpassa anatthaṁ acari …pe… anatthaṁ carati …pe… anatthaṁ carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; ‘appiyassa me amanāpassa atthaṁ acari …pe… atthaṁ carati …pe… atthaṁ carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti. Nava sattāvāsā. Santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṁ paṭhamo sattāvāso. Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṁ dutiyo sattāvāso. Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṁ tatiyo sattāvāso. Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṁ catuttho sattāvāso. Santāvuso, sattā asaññino appaṭisaṁvedino, seyyathāpi devā asaññasattā. Ayaṁ pañcamo sattāvāso. Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṁ chaṭṭho sattāvāso. Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṁ sattamo sattāvāso. Santāvuso, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṁ aṭṭhamo sattāvāso. Santāvuso, sattā sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanūpagā. Ayaṁ navamo sattāvāso. Nava akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya. Idhāvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo nirayaṁ upapanno hoti. Ayaṁ paṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Puna caparaṁ, āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo tiracchānayoniṁ upapanno hoti. Ayaṁ dutiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Puna caparaṁ …pe… pettivisayaṁ upapanno hoti. Ayaṁ tatiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Puna caparaṁ …pe… asurakāyaṁ upapanno hoti. Ayaṁ catuttho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Puna caparaṁ …pe… aññataraṁ dīghāyukaṁ devanikāyaṁ upapanno hoti. Ayaṁ pañcamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Puna caparaṁ …pe… paccantimesu janapadesu paccājāto hoti milakkhesu aviññātāresu, yattha natthi gati bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Ayaṁ chaṭṭho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Puna caparaṁ …pe… majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti micchādiṭṭhiko viparītadassano: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Ayaṁ sattamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Puna caparaṁ …pe… majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti duppañño jaḷo eḷamūgo, nappaṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṁ. Ayaṁ aṭṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Puna caparaṁ, āvuso, tathāgato ca loke na uppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho, dhammo ca na desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti paññavā ajaḷo aneḷamūgo, paṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṁ. Ayaṁ navamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Nava anupubbavihārā. Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā …pe… ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ 200 --- dn33 1:3 upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Nava anupubbanirodhā. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa kāmasaññā niruddhā hoti. Dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti. Tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pīti niruddhā hoti. Catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa assāsapassāssā niruddhā honti. Ākāsānañcāyatanaṁ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti. Viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Ākiñcaññāyatanaṁ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti. Saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti. Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena nava dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 10. Dasaka Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame dasa? Dasa nāthakaraṇā dhammā. Idhāvuso, bhikkhu sīlavā hoti. Pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yaṁpāvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati, ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yaṁpāvuso, bhikkhu bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yaṁpāvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. Yaṁpāvuso, bhikkhu suvaco hoti …pe… padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. Yaṁpāvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ …pe… alaṁ saṁvidhātuṁ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. Yaṁpāvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti …pe… uḷārapāmojjo. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi. Yaṁpāvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti …pe… parikkhārehi. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yaṁpāvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati …pe… anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yaṁpāvuso, bhikkhu satimā hoti …pe… saritā anussaritā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Yaṁpāvuso, bhikkhu paññavā hoti …pe… sammādukkhakkhayagāminiyā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. Dasa kasiṇāyatanāni. Pathavīkasiṇameko sañjānāti, uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. 201 --- dn33 1:3 Āpokasiṇameko sañjānāti …pe… tejokasiṇameko sañjānāti … vāyokasiṇameko sañjānāti … nīlakasiṇameko sañjānāti … pītakasiṇameko sañjānāti … lohitakasiṇameko sañjānāti … odātakasiṇameko sañjānāti … ākāsakasiṇameko sañjānāti … viññāṇakasiṇameko sañjānāti, uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Dasa akusalakammapathā—pāṇātipāto, adinnādānaṁ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo, abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhi. Dasa kusalakammapathā—pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi. Dasa ariyavāsā. Idhāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño. Kathañcāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu ekārakkho hoti? Idhāvuso, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu ekārakkho hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti? Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti? Idhāvuso, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ puthupaccekasaccāni, sabbāni tāni nunnāni honti paṇunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṁsāsaṅkappo pahīno hoti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? Idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti? Idhāvuso, bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ hoti, dosā cittaṁ vimuttaṁ hoti, mohā cittaṁ vimuttaṁ hoti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti? Idhāvuso, bhikkhu ‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti. ‘Doso me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti. ‘Moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti. Dasa asekkhā dhammā—asekkhā sammādiṭṭhi, asekkho sammāsaṅkappo, asekkhā sammāvācā, asekkho sammākammanto, asekkho sammāājīvo, asekkho sammāvāyāmo, asekkhā sammāsati, asekkho sammāsamādhi, asekkhaṁ sammāñāṇaṁ, asekkhā sammāvimutti. Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. Atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṁ 202 --- dn33 1:3 sāriputtaṁ āmantesi: “sādhu sādhu, sāriputta, sādhu kho tvaṁ, sāriputta, bhikkhūnaṁ saṅgītipariyāyaṁ abhāsī”ti. Idamavocāyasmā sāriputto, samanuñño satthā ahosi. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandunti. Saṅgītisuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. dn9 0 Dīgha Nikāya 9 Poṭṭhapādasutta |1| 1. Poṭṭhapādaparibbājakavatthu Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena poṭṭhapādo paribbājako samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ tiṁsamattehi paribbājakasatehi. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. 2 Atha kho bhagavato etadahosi: “atippago kho tāva sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ. Yannūnāhaṁ yena samayappavādako tindukācīro ekasālako mallikāya ārāmo, yena poṭṭhapādo paribbājako tenupasaṅkameyyan”ti. Atha kho bhagavā yena samayappavādako tindukācīro ekasālako mallikāya ārāmo tenupasaṅkami. 3 Tena kho pana samayena poṭṭhapādo paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentiyā. Seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā. 4 Addasā kho poṭṭhapādo paribbājako bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ; disvāna sakaṁ parisaṁ saṇṭhapesi: “appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Ayaṁ samaṇo gotamo āgacchati. Appasaddakāmo kho so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī. Appeva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti. Evaṁ vutte, te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ. 5 Atha kho bhagavā yena poṭṭhapādo paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho poṭṭhapādo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “etu kho, bhante, bhagavā. Svāgataṁ, bhante, bhagavato. Cirassaṁ kho, bhante, bhagavā imaṁ pariyāyamakāsi, yadidaṁ idhāgamanāya. Nisīdatu, bhante, bhagavā, idaṁ āsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Poṭṭhapādopi kho paribbājako aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho poṭṭhapādaṁ paribbājakaṁ bhagavā etadavoca: “kāya nuttha, poṭṭhapāda, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? 6 1.1. Abhisaññānirodhakathā Evaṁ vutte, poṭṭhapādo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “tiṭṭhatesā, bhante, kathā, yāya mayaṁ etarahi kathāya sannisinnā. Nesā, bhante, kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savanāya. Purimāni, bhante, divasāni purimatarāni, nānātitthiyānaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ kotūhalasālāya sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ abhisaññānirodhe kathā udapādi: ‘kathaṁ nu kho, bho, abhisaññānirodho hotī’ti? Tatrekacce evamāhaṁsu: ‘ahetū appaccayā purisassa saññā uppajjantipi nirujjhantipi. Yasmiṁ samaye uppajjanti, saññī tasmiṁ samaye hoti. Yasmiṁ samaye nirujjhanti, asaññī tasmiṁ samaye hotī’ti. Ittheke abhisaññānirodhaṁ paññapenti. Tamañño evamāha: ‘na kho pana metaṁ, bho, evaṁ bhavissati. Saññā hi, bho, purisassa attā. Sā ca kho upetipi apetipi. Yasmiṁ samaye upeti, saññī tasmiṁ samaye hoti. Yasmiṁ samaye apeti, asaññī tasmiṁ samaye hotī’ti. Ittheke abhisaññānirodhaṁ paññapenti. Tamañño evamāha: ‘na kho pana metaṁ, bho, evaṁ bhavissati. Santi hi, bho, samaṇabrāhmaṇā mahiddhikā mahānubhāvā. Te imassa purisassa saññaṁ upakaḍḍhantipi apakaḍḍhantipi. Yasmiṁ samaye upakaḍḍhanti, 203 --- dn9 1:6 saññī tasmiṁ samaye hoti. Yasmiṁ samaye apakaḍḍhanti, asaññī tasmiṁ samaye hotī’ti. Ittheke abhisaññānirodhaṁ paññapenti. Tamañño evamāha: ‘na kho pana metaṁ, bho, evaṁ bhavissati. Santi hi, bho, devatā mahiddhikā mahānubhāvā. Tā imassa purisassa saññaṁ upakaḍḍhantipi apakaḍḍhantipi. Yasmiṁ samaye upakaḍḍhanti, saññī tasmiṁ samaye hoti. Yasmiṁ samaye apakaḍḍhanti, asaññī tasmiṁ samaye hotī’ti. Ittheke abhisaññānirodhaṁ paññapenti. Tassa mayhaṁ, bhante, bhagavantaṁyeva ārabbha sati udapādi: ‘aho nūna bhagavā, aho nūna sugato, yo imesaṁ dhammānaṁ sukusalo’ti. Bhagavā, bhante, kusalo, bhagavā pakataññū abhisaññānirodhassa. Kathaṁ nu kho, bhante, abhisaññānirodho hotī”ti? 7 1.2. Sahetukasaññuppādanirodhakathā “Tatra, poṭṭhapāda, ye te samaṇabrāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘ahetū appaccayā purisassa saññā uppajjantipi nirujjhantipī’ti, āditova tesaṁ aparaddhaṁ. Taṁ kissa hetu? Sahetū hi, poṭṭhapāda, sappaccayā purisassa saññā uppajjantipi nirujjhantipi. Sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhati. Kā ca sikkhā”ti? Bhagavā avoca. “Idha, poṭṭhapāda, tathāgato loke uppajjati arahaṁ, sammāsambuddho …pe… Evaṁ kho, poṭṭhapāda, bhikkhu sīlasampanno hoti 8 …pe… 9 tassime pañcanīvaraṇe pahīne attani samanupassato pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. 10 So vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa yā purimā kāmasaññā, sā nirujjhati. Vivekajapītisukhasukhumasaccasaññā tasmiṁ samaye hoti, vivekajapītisukhasukhumasaccasaññīyeva tasmiṁ samaye hoti. Evampi sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhati. Ayaṁ sikkhā”ti bhagavā avoca. 11 “Puna caparaṁ, poṭṭhapāda, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa yā purimā vivekajapītisukhasukhumasaccasaññā, sā nirujjhati. Samādhijapītisukhasukhumasaccasaññā tasmiṁ samaye hoti, samādhijapītisukhasukhumasaccasaññīyeva tasmiṁ samaye hoti. Evampi sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti bhagavā avoca. 12 “Puna caparaṁ, poṭṭhapāda, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti, tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa yā purimā samādhijapītisukhasukhumasaccasaññā, sā nirujjhati. Upekkhāsukhasukhumasaccasaññā tasmiṁ samaye hoti, upekkhāsukhasukhumasaccasaññīyeva tasmiṁ samaye hoti. Evampi sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti bhagavā avoca. 13 “Puna caparaṁ, poṭṭhapāda, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa yā purimā upekkhāsukhasukhumasaccasaññā, sā nirujjhati. Adukkhamasukhasukhumasaccasaññā tasmiṁ samaye hoti, adukkhamasukhasukhumasaccasaññīyeva tasmiṁ samaye hoti. Evampi sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti bhagavā avoca. 14 “Puna caparaṁ, poṭṭhapāda, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Tassa yā purimā rūpasaññā, sā nirujjhati. Ākāsānañcāyatanasukhumasaccasaññā tasmiṁ samaye hoti, ākāsānañcāyatanasukhumasaccasaññīyeva tasmiṁ samaye hoti. Evampi sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti bhagavā avoca. 15 “Puna caparaṁ, poṭṭhapāda, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Tassa yā purimā ākāsānañcāyatanasukhumasaccasaññā, sā 204 --- dn9 1:15 nirujjhati. Viññāṇañcāyatanasukhumasaccasaññā tasmiṁ samaye hoti, viññāṇañcāyatanasukhumasaccasaññīyeva tasmiṁ samaye hoti. Evampi sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti bhagavā avoca. 16 “Puna caparaṁ, poṭṭhapāda, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Tassa yā purimā viññāṇañcāyatanasukhumasaccasaññā, sā nirujjhati. Ākiñcaññāyatanasukhumasaccasaññā tasmiṁ samaye hoti, ākiñcaññāyatanasukhumasaccasaññīyeva tasmiṁ samaye hoti. Evampi sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti bhagavā avoca. 17 “Yato kho, poṭṭhapāda, bhikkhu idha sakasaññī hoti, so tato amutra tato amutra anupubbena saññaggaṁ phusati. Tassa saññagge ṭhitassa evaṁ hoti: ‘cetayamānassa me pāpiyo, acetayamānassa me seyyo. Ahañceva kho pana ceteyyaṁ, abhisaṅkhareyyaṁ, imā ca me saññā nirujjheyyuṁ, aññā ca oḷārikā saññā uppajjeyyuṁ; yannūnāhaṁ na ceva ceteyyaṁ na ca abhisaṅkhareyyan’ti. So na ceva ceteti, na ca abhisaṅkharoti. Tassa acetayato anabhisaṅkharoto tā ceva saññā nirujjhanti, aññā ca oḷārikā saññā na uppajjanti. So nirodhaṁ phusati. Evaṁ kho, poṭṭhapāda, anupubbābhisaññānirodhasampajānasamāpatti hoti. 18 Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, api nu te ito pubbe evarūpā anupubbābhisaññānirodhasampajānasamāpatti sutapubbā”ti? “No hetaṁ, bhante. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhagavato bhāsitaṁ ājānāmi: ‘yato kho, poṭṭhapāda, bhikkhu idha sakasaññī hoti, so tato amutra tato amutra anupubbena saññaggaṁ phusati, tassa saññagge ṭhitassa evaṁ hoti: “cetayamānassa me pāpiyo, acetayamānassa me seyyo. Ahañceva kho pana ceteyyaṁ abhisaṅkhareyyaṁ, imā ca me saññā nirujjheyyuṁ, aññā ca oḷārikā saññā uppajjeyyuṁ; yannūnāhaṁ na ceva ceteyyaṁ, na ca abhisaṅkhareyyan”ti. So na ceva ceteti, na cābhisaṅkharoti, tassa acetayato anabhisaṅkharoto tā ceva saññā nirujjhanti, aññā ca oḷārikā saññā na uppajjanti. So nirodhaṁ phusati. Evaṁ kho, poṭṭhapāda, anupubbābhisaññānirodhasampajānasamāpatti hotī’”ti. “Evaṁ, poṭṭhapādā”ti. 19 “Ekaññeva nu kho, bhante, bhagavā saññaggaṁ paññapeti, udāhu puthūpi saññagge paññapetī”ti? “Ekampi kho ahaṁ, poṭṭhapāda, saññaggaṁ paññapemi, puthūpi saññagge paññapemī”ti. “Yathā kathaṁ pana, bhante, bhagavā ekampi saññaggaṁ paññapeti, puthūpi saññagge paññapetī”ti? “Yathā yathā kho, poṭṭhapāda, nirodhaṁ phusati tathā tathāhaṁ saññaggaṁ paññapemi. Evaṁ kho ahaṁ, poṭṭhapāda, ekampi saññaggaṁ paññapemi, puthūpi saññagge paññapemī”ti. 20 “Saññā nu kho, bhante, paṭhamaṁ uppajjati, pacchā ñāṇaṁ, udāhu ñāṇaṁ paṭhamaṁ uppajjati, pacchā saññā, udāhu saññā ca ñāṇañca apubbaṁ acarimaṁ uppajjantī”ti? “Saññā kho, poṭṭhapāda, paṭhamaṁ uppajjati, pacchā ñāṇaṁ, saññuppādā ca pana ñāṇuppādo hoti. So evaṁ pajānāti: ‘idappaccayā kira me ñāṇaṁ udapādī’ti. Iminā kho etaṁ, poṭṭhapāda, pariyāyena veditabbaṁ—yathā saññā paṭhamaṁ uppajjati, pacchā ñāṇaṁ, saññuppādā ca pana ñāṇuppādo hotī”ti. 21 1.3. Saññāattakathā “Saññā nu kho, bhante, purisassa attā, udāhu aññā saññā añño attā”ti? “Kaṁ pana tvaṁ, poṭṭhapāda, attānaṁ paccesī”ti? “Oḷārikaṁ kho ahaṁ, bhante, attānaṁ paccemi rūpiṁ cātumahābhūtikaṁ kabaḷīkārāhārabhakkhan”ti. “Oḷāriko ca hi te, poṭṭhapāda, attā abhavissa rūpī cātumahābhūtiko kabaḷīkārāhārabhakkho. Evaṁ santaṁ kho te, poṭṭhapāda, aññāva saññā bhavissati añño attā. Tadamināpetaṁ, poṭṭhapāda, pariyāyena veditabbaṁ yathā aññāva saññā bhavissati añño attā. Tiṭṭhateva sāyaṁ, poṭṭhapāda, oḷāriko attā rūpī cātumahābhūtiko kabaḷīkārāhārabhakkho, atha imassa purisassa aññā ca saññā uppajjanti, aññā ca saññā nirujjhanti. Iminā kho etaṁ, poṭṭhapāda, pariyāyena veditabbaṁ yathā aññāva saññā bhavissati añño attā”ti. 22 “Manomayaṁ kho ahaṁ, bhante, attānaṁ paccemi sabbaṅgapaccaṅgiṁ ahīnindriyan”ti. “Manomayo ca hi te, poṭṭhapāda, attā abhavissa 205 --- dn9 1:22 sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo, evaṁ santampi kho te, poṭṭhapāda, aññāva saññā bhavissati añño attā. Tadamināpetaṁ, poṭṭhapāda, pariyāyena veditabbaṁ yathā aññāva saññā bhavissati añño attā. Tiṭṭhateva sāyaṁ, poṭṭhapāda, manomayo attā sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo, atha imassa purisassa aññā ca saññā uppajjanti, aññā ca saññā nirujjhanti. Imināpi kho etaṁ, poṭṭhapāda, pariyāyena veditabbaṁ yathā aññāva saññā bhavissati añño attā”ti. 23 “Arūpiṁ kho ahaṁ, bhante, attānaṁ paccemi saññāmayan”ti. “Arūpī ca hi te, poṭṭhapāda, attā abhavissa saññāmayo, evaṁ santampi kho te, poṭṭhapāda, aññāva saññā bhavissati añño attā. Tadamināpetaṁ, poṭṭhapāda, pariyāyena veditabbaṁ yathā aññāva saññā bhavissati añño attā. Tiṭṭhateva sāyaṁ, poṭṭhapāda, arūpī attā saññāmayo, atha imassa purisassa aññā ca saññā uppajjanti, aññā ca saññā nirujjhanti. Imināpi kho etaṁ, poṭṭhapāda, pariyāyena veditabbaṁ yathā aññāva saññā bhavissati añño attā”ti. 24 “Sakkā panetaṁ, bhante, mayā ñātuṁ: ‘saññā purisassa attā’ti vā ‘aññāva saññā añño attā’ti vā”ti? “Dujjānaṁ kho etaṁ, poṭṭhapāda, tayā aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrāyogena aññatrācariyakena: ‘saññā purisassa attā’ti vā, ‘aññāva saññā añño attāti’ vā”ti. 25 “Sacetaṁ, bhante, mayā dujjānaṁ aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrāyogena aññatrācariyakena: ‘saññā purisassa attā’ti vā, ‘aññāva saññā añño attā’ti vā; kiṁ pana, bhante, ‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, poṭṭhapāda, mayā: ‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 26 “Kiṁ pana, bhante, ‘asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti? “Etampi kho, poṭṭhapāda, mayā abyākataṁ: ‘asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 27 “Kiṁ pana, bhante, ‘antavā loko …pe… ‘anantavā loko … ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā … ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti? “Etampi kho, poṭṭhapāda, mayā abyākataṁ: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 28 “Kasmā panetaṁ, bhante, bhagavatā abyākatan”ti? “Na hetaṁ, poṭṭhapāda, atthasaṁhitaṁ na dhammasaṁhitaṁ nādibrahmacariyakaṁ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati, tasmā etaṁ mayā abyākatan”ti. 29 “Kiṁ pana, bhante, bhagavatā byākatan”ti? “Idaṁ dukkhanti kho, poṭṭhapāda, mayā byākataṁ. Ayaṁ dukkhasamudayoti kho, poṭṭhapāda, mayā byākataṁ. Ayaṁ dukkhanirodhoti kho, poṭṭhapāda, mayā byākataṁ. Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti kho, poṭṭhapāda, mayā byākatan”ti. 30 “Kasmā panetaṁ, bhante, bhagavatā byākatan”ti? “Etañhi, poṭṭhapāda, atthasaṁhitaṁ, etaṁ dhammasaṁhitaṁ, etaṁ ādibrahmacariyakaṁ, etaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati; tasmā etaṁ mayā byākatan”ti. “Evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti. Atha kho bhagavā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 31 Atha kho te paribbājakā acirapakkantassa bhagavato poṭṭhapādaṁ paribbājakaṁ samantato vācā sannitodakena sañjhabbharimakaṁsu: “evameva panāyaṁ bhavaṁ poṭṭhapādo yaññadeva samaṇo gotamo bhāsati, taṁ tadevassa abbhanumodati: ‘evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugatā’ti. Na kho pana mayaṁ kiñci samaṇassa gotamassa ekaṁsikaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāma: ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti. Evaṁ vutte, poṭṭhapādo paribbājako te paribbājake etadavoca: “ahampi kho, bho, na kiñci samaṇassa gotamassa ekaṁsikaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāmi: ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato 206 --- dn9 1:31 paraṁ maraṇā’ti vā; api ca samaṇo gotamo bhūtaṁ tacchaṁ tathaṁ paṭipadaṁ paññapeti dhammaṭṭhitataṁ dhammaniyāmataṁ. Bhūtaṁ kho pana tacchaṁ tathaṁ paṭipadaṁ paññapentassa dhammaṭṭhitataṁ dhammaniyāmataṁ, kathañhi nāma mādiso viññū samaṇassa gotamassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodeyyā”ti? 32 2. Cittahatthisāriputtapoṭṭhapādavatthu Atha kho dvīhatīhassa accayena citto ca hatthisāriputto poṭṭhapādo ca paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā citto hatthisāriputto bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Poṭṭhapādo pana paribbājako bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho poṭṭhapādo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “tadā maṁ, bhante, te paribbājakā acirapakkantassa bhagavato samantato vācāsannitodakena sañjhabbharimakaṁsu: ‘evameva panāyaṁ bhavaṁ poṭṭhapādo yaññadeva samaṇo gotamo bhāsati, taṁ tadevassa abbhanumodati: “evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugatā”ti. Na kho pana mayaṁ kiñci samaṇassa gotamassa ekaṁsikaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāma: “sassato loko”ti vā, “asassato loko”ti vā, “antavā loko”ti vā, “anantavā loko”ti vā, “taṁ jīvaṁ taṁ sarīran”ti vā, “aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran”ti vā, “hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā, “na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā, “hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā, “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā’ti. Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, te paribbājake etadavocaṁ: ‘ahampi kho, bho, na kiñci samaṇassa gotamassa ekaṁsikaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāmi: “sassato loko”ti vā, “asassato loko”ti vā …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā; api ca samaṇo gotamo bhūtaṁ tacchaṁ tathaṁ paṭipadaṁ paññapeti dhammaṭṭhitataṁ dhammaniyāmataṁ. Bhūtaṁ kho pana tacchaṁ tathaṁ paṭipadaṁ paññapentassa dhammaṭṭhitataṁ dhammaniyāmataṁ, kathañhi nāma mādiso viññū samaṇassa gotamassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodeyyā’”ti? 33 “Sabbeva kho ete, poṭṭhapāda, paribbājakā andhā acakkhukā; tvaṁyeva nesaṁ eko cakkhumā. Ekaṁsikāpi hi kho, poṭṭhapāda, mayā dhammā desitā paññattā; anekaṁsikāpi hi kho, poṭṭhapāda, mayā dhammā desitā paññattā. Katame ca te, poṭṭhapāda, mayā anekaṁsikā dhammā desitā paññattā? ‘Sassato loko’ti kho, poṭṭhapāda, mayā anekaṁsiko dhammo desito paññatto; ‘asassato loko’ti kho, poṭṭhapāda, mayā anekaṁsiko dhammo desito paññatto; ‘antavā loko’ti kho, poṭṭhapāda …pe… ‘anantavā loko’ti kho, poṭṭhapāda … ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti kho, poṭṭhapāda … ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti kho, poṭṭhapāda … ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, poṭṭhapāda … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, poṭṭhapāda … ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, poṭṭhapāda … ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, poṭṭhapāda, mayā anekaṁsiko dhammo desito paññatto. Kasmā ca te, poṭṭhapāda, mayā anekaṁsikā dhammā desitā paññattā? Na hete, poṭṭhapāda, atthasaṁhitā na dhammasaṁhitā na ādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattanti. Tasmā te mayā anekaṁsikā dhammā desitā paññattā. 2.1. Ekaṁsikadhammā Katame ca te, poṭṭhapāda, mayā ekaṁsikā dhammā desitā paññattā? Idaṁ dukkhanti kho, poṭṭhapāda, mayā ekaṁsiko dhammo desito paññatto. Ayaṁ dukkhasamudayoti kho, poṭṭhapāda, mayā ekaṁsiko dhammo desito paññatto. Ayaṁ dukkhanirodhoti kho, poṭṭhapāda, mayā ekaṁsiko dhammo desito paññatto. Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti kho, poṭṭhapāda, mayā ekaṁsiko dhammo desito paññatto. Kasmā ca te, poṭṭhapāda, mayā ekaṁsikā dhammā desitā paññattā? Ete hi, poṭṭhapāda, atthasaṁhitā, ete dhammasaṁhitā, ete ādibrahmacariyakā ete nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. Tasmā te mayā ekaṁsikā dhammā desitā paññattā. 34 Santi, poṭṭhapāda, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘ekantasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti. Tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino 207 --- dn9 1:34 evaṁdiṭṭhino: “ekantasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā”’ti? Te ce me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto ekantasukhaṁ lokaṁ jānaṁ passaṁ viharathā’ti? Iti puṭṭhā ‘no’ti vadanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto ekaṁ vā rattiṁ ekaṁ vā divasaṁ upaḍḍhaṁ vā rattiṁ upaḍḍhaṁ vā divasaṁ ekantasukhiṁ attānaṁ sañjānāthā’ti? Iti puṭṭhā ‘no’ti vadanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto jānātha: “ayaṁ maggo ayaṁ paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”’ti? Iti puṭṭhā ‘no’ti vadanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekantasukhaṁ lokaṁ upapannā, tāsaṁ bhāsamānānaṁ saddaṁ suṇātha: “suppaṭipannāttha, mārisā, ujuppaṭipannāttha, mārisā, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya; mayampi hi, mārisā, evaṁpaṭipannā ekantasukhaṁ lokaṁ upapannā”’ti? Iti puṭṭhā ‘no’ti vadanti. Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, nanu evaṁ sante tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti. 35 “Seyyathāpi, poṭṭhapāda, puriso evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ yā imasmiṁ janapade janapadakalyāṇī, taṁ icchāmi taṁ kāmemī’ti. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ evaṁnāmā evaṅgottāti vā, dīghā vā rassā vā majjhimā vā kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vāti, amukasmiṁ gāme vā nigame vā nagare vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, taṁ tvaṁ icchasi kāmesī’ti? Iti puṭṭho ‘āmā’ti vadeyya. Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, nanu evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti. 36 “Evameva kho, poṭṭhapāda, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘ekantasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti. Tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “ekantasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā”’ti? Te ce me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto ekantasukhaṁ lokaṁ jānaṁ passaṁ viharathā’ti? Iti puṭṭhā ‘no’ti vadanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto ekaṁ vā rattiṁ ekaṁ vā divasaṁ upaḍḍhaṁ vā rattiṁ upaḍḍhaṁ vā divasaṁ ekantasukhiṁ attānaṁ sañjānāthā’ti? Iti puṭṭhā ‘no’ti vadanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto jānātha: “ayaṁ maggo ayaṁ paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”’ti? Iti puṭṭhā ‘no’ti vadanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekantasukhaṁ lokaṁ upapannā, tāsaṁ bhāsamānānaṁ saddaṁ suṇātha: “suppaṭipannāttha, mārisā, ujuppaṭipannāttha, mārisā, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya; mayampi hi, mārisā, evaṁpaṭipannā ekantasukhaṁ lokaṁ upapannā”’ti? Iti puṭṭhā ‘no’ti vadanti. Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, nanu evaṁ sante tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti. 37 “Seyyathāpi, poṭṭhapāda, puriso cātumahāpathe nisseṇiṁ kareyya pāsādassa ārohaṇāya. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yassa tvaṁ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṁ karosi, jānāsi taṁ pāsādaṁ puratthimāya vā disāya dakkhiṇāya vā disāya pacchimāya vā disāya uttarāya vā disāya ucco vā nīco vā majjhimo vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, tassa tvaṁ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṁ karosī’ti? Iti puṭṭho ‘āmā’ti vadeyya. Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, nanu evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ 208 --- dn9 1:37 bhāsitaṁ sampajjatī”ti. 38 “Evameva kho, poṭṭhapāda, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘ekantasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti. Tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “ekantasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā”’ti? Te ce me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto ekantasukhaṁ lokaṁ jānaṁ passaṁ viharathā’ti? Iti puṭṭhā ‘no’ti vadanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto ekaṁ vā rattiṁ ekaṁ vā divasaṁ upaḍḍhaṁ vā rattiṁ upaḍḍhaṁ vā divasaṁ ekantasukhiṁ attānaṁ sañjānāthā’ti? Iti puṭṭhā ‘no’ti vadanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto jānātha ayaṁ maggo ayaṁ paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’ti? Iti puṭṭhā ‘no’ti vadanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekantasukhaṁ lokaṁ upapannā tāsaṁ devatānaṁ bhāsamānānaṁ saddaṁ suṇātha: “suppaṭipannāttha, mārisā, ujuppaṭipannāttha, mārisā, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya; mayampi hi, mārisā, evaṁ paṭipannā ekantasukhaṁ lokaṁ upapannā”’ti? Iti puṭṭhā ‘no’ti vadanti. Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, nanu evaṁ sante tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti. 39 2.2. Tayoattapaṭilābha “Tayo kho me, poṭṭhapāda, attapaṭilābhā—oḷāriko attapaṭilābho, manomayo attapaṭilābho, arūpo attapaṭilābho. Katamo ca, poṭṭhapāda, oḷāriko attapaṭilābho? Rūpī cātumahābhūtiko kabaḷīkārāhārabhakkho, ayaṁ oḷāriko attapaṭilābho. Katamo manomayo attapaṭilābho? Rūpī manomayo sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo, ayaṁ manomayo attapaṭilābho. Katamo arūpo attapaṭilābho? Arūpī saññāmayo, ayaṁ arūpo attapaṭilābho. 40 Oḷārikassapi kho ahaṁ, poṭṭhapāda, attapaṭilābhassa pahānāya dhammaṁ desemi: ‘yathāpaṭipannānaṁ vo saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. Siyā kho pana te, poṭṭhapāda, evamassa: ‘saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati, dukkho ca kho vihāro’ti. Na kho panetaṁ, poṭṭhapāda, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Saṅkilesikā ceva dhammā pahīyissanti, vodāniyā ca dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati, pāmujjañceva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati ca sampajaññañca sukho ca vihāro. 41 Manomayassapi kho ahaṁ, poṭṭhapāda, attapaṭilābhassa pahānāya dhammaṁ desemi: ‘yathāpaṭipannānaṁ vo saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. Siyā kho pana te, poṭṭhapāda, evamassa: ‘saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati, dukkho ca kho vihāro’ti. Na kho panetaṁ, poṭṭhapāda, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Saṅkilesikā ceva dhammā pahīyissanti, vodāniyā ca dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati, pāmujjañceva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati ca sampajaññañca sukho ca vihāro. 42 Arūpassapi kho ahaṁ, poṭṭhapāda, attapaṭilābhassa pahānāya dhammaṁ desemi: ‘yathāpaṭipannānaṁ vo saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. Siyā kho pana te, poṭṭhapāda, evamassa: ‘saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati, dukkho ca kho vihāro’ti. Na kho panetaṁ, poṭṭhapāda, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Saṅkilesikā ceva 209 --- dn9 1:42 dhammā pahīyissanti, vodāniyā ca dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati, pāmujjañceva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati ca sampajaññañca sukho ca vihāro. 43 Pare ce, poṭṭhapāda, amhe evaṁ puccheyyuṁ: ‘katamo pana so, āvuso, oḷāriko attapaṭilābho, yassa tumhe pahānāya dhammaṁ desetha, yathāpaṭipannānaṁ vo saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti, tesaṁ mayaṁ evaṁ puṭṭhā evaṁ byākareyyāma: ‘ayaṁ vā so, āvuso, oḷāriko attapaṭilābho, yassa mayaṁ pahānāya dhammaṁ desema, yathāpaṭipannānaṁ vo saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. 44 Pare ce, poṭṭhapāda, amhe evaṁ puccheyyuṁ: ‘katamo pana so, āvuso, manomayo attapaṭilābho, yassa tumhe pahānāya dhammaṁ desetha, yathāpaṭipannānaṁ vo saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti? Tesaṁ mayaṁ evaṁ puṭṭhā evaṁ byākareyyāma: ‘ayaṁ vā so, āvuso, manomayo attapaṭilābho yassa mayaṁ pahānāya dhammaṁ desema, yathāpaṭipannānaṁ vo saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. 45 Pare ce, poṭṭhapāda, amhe evaṁ puccheyyuṁ: ‘katamo pana so, āvuso, arūpo attapaṭilābho, yassa tumhe pahānāya dhammaṁ desetha, yathāpaṭipannānaṁ vo saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti? Tesaṁ mayaṁ evaṁ puṭṭhā evaṁ byākareyyāma: ‘ayaṁ vā so, āvuso, arūpo attapaṭilābho yassa mayaṁ pahānāya dhammaṁ desema, yathāpaṭipannānaṁ vo saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, nanu evaṁ sante sappāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante sappāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti. 46 “Seyyathāpi, poṭṭhapāda, puriso nisseṇiṁ kareyya pāsādassa ārohaṇāya tasseva pāsādassa heṭṭhā. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yassa tvaṁ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṁ karosi, jānāsi taṁ pāsādaṁ, puratthimāya vā disāya dakkhiṇāya vā disāya pacchimāya vā disāya uttarāya vā disāya ucco vā nīco vā majjhimo vā’ti? So evaṁ vadeyya: ‘ayaṁ vā so, āvuso, pāsādo, yassāhaṁ ārohaṇāya nisseṇiṁ karomi, tasseva pāsādassa heṭṭhā’ti. Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, nanu evaṁ sante tassa purisassa sappāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tassa purisassa sappāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti. 47 “Evameva kho, poṭṭhapāda, pare ce amhe evaṁ puccheyyuṁ: ‘katamo pana so, āvuso, oḷāriko attapaṭilābho …pe… katamo pana so, āvuso, manomayo attapaṭilābho …pe… katamo pana so, āvuso, arūpo attapaṭilābho, yassa tumhe pahānāya dhammaṁ desetha, yathāpaṭipannānaṁ vo saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti? Tesaṁ mayaṁ evaṁ puṭṭhā evaṁ byākareyyāma: ‘ayaṁ vā so, āvuso, arūpo attapaṭilābho, yassa mayaṁ pahānāya dhammaṁ desema, yathāpaṭipannānaṁ vo saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, nanu evaṁ sante sappāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante sappāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti. 48 Evaṁ vutte, citto hatthisāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “yasmiṁ, bhante, 210 --- dn9 1:48 samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti, moghassa tasmiṁ samaye manomayo attapaṭilābho hoti, mogho arūpo attapaṭilābho hoti; oḷāriko vāssa attapaṭilābho tasmiṁ samaye sacco hoti. Yasmiṁ, bhante, samaye manomayo attapaṭilābho hoti, moghassa tasmiṁ samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti, mogho arūpo attapaṭilābho hoti; manomayo vāssa attapaṭilābho tasmiṁ samaye sacco hoti. Yasmiṁ, bhante, samaye arūpo attapaṭilābho hoti, moghassa tasmiṁ samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti, mogho manomayo attapaṭilābho hoti; arūpo vāssa attapaṭilābho tasmiṁ samaye sacco hotī”ti. 49 “Yasmiṁ, citta, samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti, neva tasmiṁ samaye manomayo attapaṭilābhoti saṅkhaṁ gacchati, na arūpo attapaṭilābhoti saṅkhaṁ gacchati; oḷāriko attapaṭilābhotveva tasmiṁ samaye saṅkhaṁ gacchati. Yasmiṁ, citta, samaye manomayo attapaṭilābho hoti, neva tasmiṁ samaye oḷāriko attapaṭilābhoti saṅkhaṁ gacchati, na arūpo attapaṭilābhoti saṅkhaṁ gacchati; manomayo attapaṭilābhotveva tasmiṁ samaye saṅkhaṁ gacchati. Yasmiṁ, citta, samaye arūpo attapaṭilābho hoti, neva tasmiṁ samaye oḷāriko attapaṭilābhoti saṅkhaṁ gacchati, na manomayo attapaṭilābhoti saṅkhaṁ gacchati; arūpo attapaṭilābhotveva tasmiṁ samaye saṅkhaṁ gacchati. Sace taṁ, citta, evaṁ puccheyyuṁ: ‘ahosi tvaṁ atītamaddhānaṁ, na tvaṁ nāhosi; bhavissasi tvaṁ anāgatamaddhānaṁ, na tvaṁ na bhavissasi; atthi tvaṁ etarahi, na tvaṁ natthī’ti. Evaṁ puṭṭho tvaṁ, citta, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ: ‘ahosi tvaṁ atītamaddhānaṁ, na tvaṁ na ahosi; bhavissasi tvaṁ anāgatamaddhānaṁ, na tvaṁ na bhavissasi; atthi tvaṁ etarahi, na tvaṁ natthī’ti. Evaṁ puṭṭho ahaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ: ‘ahosāhaṁ atītamaddhānaṁ, nāhaṁ na ahosiṁ; bhavissāmahaṁ anāgatamaddhānaṁ, nāhaṁ na bhavissāmi; atthāhaṁ etarahi, nāhaṁ natthī’ti. Evaṁ puṭṭho ahaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti. 50 “Sace pana taṁ, citta, evaṁ puccheyyuṁ: ‘yo te ahosi atīto attapaṭilābho, sova te attapaṭilābho sacco, mogho anāgato, mogho paccuppanno? Yo te bhavissati anāgato attapaṭilābho, sova te attapaṭilābho sacco, mogho atīto, mogho paccuppanno? Yo te etarahi paccuppanno attapaṭilābho, sova te attapaṭilābho sacco, mogho atīto, mogho anāgato’ti. Evaṁ puṭṭho tvaṁ, citta, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace pana maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ: ‘yo te ahosi atīto attapaṭilābho, sova te attapaṭilābho sacco, mogho anāgato, mogho paccuppanno. Yo te bhavissati anāgato attapaṭilābho, sova te attapaṭilābho sacco, mogho atīto, mogho paccuppanno. Yo te etarahi paccuppanno attapaṭilābho, sova te attapaṭilābho sacco, mogho atīto, mogho anāgato’ti. Evaṁ puṭṭho ahaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ: ‘yo me ahosi atīto attapaṭilābho, sova me attapaṭilābho tasmiṁ samaye sacco ahosi, mogho anāgato, mogho paccuppanno. Yo me bhavissati anāgato attapaṭilābho, sova me attapaṭilābho tasmiṁ samaye sacco bhavissati, mogho atīto, mogho paccuppanno. Yo me etarahi paccuppanno attapaṭilābho, sova me attapaṭilābho sacco, mogho atīto, mogho anāgato’ti. Evaṁ puṭṭho ahaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti. 51 “Evameva kho, citta, yasmiṁ samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti, neva tasmiṁ samaye manomayo attapaṭilābhoti saṅkhaṁ gacchati, na arūpo attapaṭilābhoti saṅkhaṁ gacchati. Oḷāriko attapaṭilābhotveva tasmiṁ samaye saṅkhaṁ gacchati. Yasmiṁ, citta, samaye manomayo attapaṭilābho hoti …pe… yasmiṁ, citta, samaye arūpo attapaṭilābho hoti, neva tasmiṁ samaye oḷāriko attapaṭilābhoti saṅkhaṁ gacchati, na manomayo attapaṭilābhoti saṅkhaṁ gacchati; arūpo attapaṭilābhotveva tasmiṁ samaye saṅkhaṁ gacchati. 52 Seyyathāpi, citta, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo. Yasmiṁ samaye khīraṁ hoti, neva tasmiṁ samaye dadhīti saṅkhaṁ gacchati, na navanītanti saṅkhaṁ gacchati, na sappīti saṅkhaṁ gacchati, na sappimaṇḍoti saṅkhaṁ gacchati; khīrantveva tasmiṁ samaye saṅkhaṁ gacchati. 211 --- dn9 1:52 Yasmiṁ samaye dadhi hoti …pe… navanītaṁ hoti … sappi hoti … sappimaṇḍo hoti, neva tasmiṁ samaye khīranti saṅkhaṁ gacchati, na dadhīti saṅkhaṁ gacchati, na navanītanti saṅkhaṁ gacchati, na sappīti saṅkhaṁ gacchati; sappimaṇḍotveva tasmiṁ samaye saṅkhaṁ gacchati. 53 Evameva kho, citta, yasmiṁ samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti …pe… yasmiṁ, citta, samaye manomayo attapaṭilābho hoti …pe… yasmiṁ, citta, samaye arūpo attapaṭilābho hoti, neva tasmiṁ samaye oḷāriko attapaṭilābhoti saṅkhaṁ gacchati, na manomayo attapaṭilābhoti saṅkhaṁ gacchati; arūpo attapaṭilābhotveva tasmiṁ samaye saṅkhaṁ gacchati. Imā kho, citta, lokasamaññā lokaniruttiyo lokavohārā lokapaññattiyo, yāhi tathāgato voharati aparāmasan”ti. 54 Evaṁ vutte, poṭṭhapādo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 55 2.3. Cittahatthisāriputtaupasampadā Citto pana hatthisāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 56 Alattha kho citto hatthisāriputto bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā citto hatthisāriputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthAttāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā citto hatthisāriputto arahataṁ ahosīti. Poṭṭhapādasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. dn12 0 Dīgha Nikāya 12 Lohiccasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi yena sālavatikā tadavasari. Tena kho pana samayena lohicco brāhmaṇo sālavatikaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā pasenadinā kosalena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ. 2 Tena kho pana samayena lohiccassa brāhmaṇassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: “idha samaṇo vā brāhmaṇo vā kusalaṁ dhammaṁ adhigaccheyya, kusalaṁ dhammaṁ adhigantvā na parassa āroceyya, kiñhi paro parassa karissati. Seyyathāpi nāma purāṇaṁ bandhanaṁ chinditvā aññaṁ navaṁ bandhanaṁ kareyya; evaṁ sampadamidaṁ pāpakaṁ lobhadhammaṁ vadāmi, kiñhi paro parassa karissatī”ti. 3 Assosi kho lohicco brāhmaṇo: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sālavatikaṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ 212 --- dn12 1:3 kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 4 Atha kho lohicco brāhmaṇo rosikaṁ nhāpitaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, samma rosike, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena samaṇaṁ gotamaṁ appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ puccha: ‘lohicco, bho gotama, brāhmaṇo bhavantaṁ gotamaṁ appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchatī’ti; evañca vadehi—adhivāsetu kira bhavaṁ gotamo lohiccassa brāhmaṇassa svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. 5 “Evaṁ, bho”ti kho rosikā nhāpito lohiccassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rosikā nhāpito bhagavantaṁ etadavoca: “lohicco, bhante, brāhmaṇo bhagavantaṁ appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati; evañca vadeti—adhivāsetu kira, bhante, bhagavā lohiccassa brāhmaṇassa svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 6 Atha kho rosikā nhāpito bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena lohicco brāhmaṇo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā lohiccaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “avocumhā kho mayaṁ bhoto vacanena taṁ bhagavantaṁ: ‘lohicco, bhante, brāhmaṇo bhagavantaṁ appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati; evañca vadeti—adhivāsetu kira, bhante, bhagavā lohiccassa brāhmaṇassa svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā’ti. Adhivutthañca pana tena bhagavatā”ti. 7 Atha kho lohicco brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā rosikaṁ nhāpitaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, samma rosike, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā samaṇassa gotamassa kālaṁ ārocehi—kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. “Evaṁ, bho”ti kho rosikā nhāpito lohiccassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho rosikā nhāpito bhagavato kālaṁ ārocesi: “kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena sālavatikā tenupasaṅkami. 8 Tena kho pana samayena rosikā nhāpito bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandho hoti. Atha kho rosikā nhāpito bhagavantaṁ etadavoca: “lohiccassa, bhante, brāhmaṇassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘idha samaṇo vā brāhmaṇo vā kusalaṁ dhammaṁ adhigaccheyya, kusalaṁ dhammaṁ adhigantvā na parassa āroceyya—kiñhi paro parassa karissati. Seyyathāpi nāma purāṇaṁ bandhanaṁ chinditvā aññaṁ navaṁ bandhanaṁ kareyya; evaṁ sampadamidaṁ pāpakaṁ lobhadhammaṁ vadāmi—kiñhi paro parassa karissatī’ti. Sādhu, bhante, bhagavā lohiccaṁ brāhmaṇaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetū”ti. “Appeva nāma siyā, rosike, appeva nāma siyā, rosike”ti. 9 Atha kho bhagavā yena lohiccassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho lohicco brāhmaṇo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. 1. Lohiccabrāhmaṇānuyoga Atha kho lohicco brāhmaṇo bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho lohiccaṁ brāhmaṇaṁ bhagavā etadavoca: “saccaṁ kira te, lohicca, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘idha samaṇo vā brāhmaṇo vā kusalaṁ dhammaṁ adhigaccheyya, kusalaṁ dhammaṁ adhigantvā na parassa āroceyya, kiñhi paro parassa karissati. Seyyathāpi nāma purāṇaṁ bandhanaṁ chinditvā aññaṁ navaṁ bandhanaṁ kareyya; evaṁ sampadamidaṁ pāpakaṁ lobhadhammaṁ vadāmi, kiñhi paro parassa karissatī’”ti? “Evaṁ, bho gotama”. 10 “Taṁ kiṁ maññasi, lohicca, nanu tvaṁ sālavatikaṁ ajjhāvasasī”ti? “Evaṁ, bho gotama”. “Yo nu kho, lohicca, evaṁ vadeyya: ‘lohicco brāhmaṇo sālavatikaṁ ajjhāvasati. Yā sālavatikāya samudayasañjāti lohiccova taṁ brāhmaṇo ekako paribhuñjeyya, na 213 --- dn12 1:10 aññesaṁ dadeyyā’ti. Evaṁ vādī so ye taṁ upajīvanti, tesaṁ antarāyakaro vā hoti, no vā”ti? “Antarāyakaro, bho gotama”. “Antarāyakaro samāno hitānukampī vā tesaṁ hoti ahitānukampī vā”ti? “Ahitānukampī, bho gotama”. “Ahitānukampissa mettaṁ vā tesu cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sapattakaṁ vā”ti? “Sapattakaṁ, bho gotama”. “Sapattake citte paccupaṭṭhite micchādiṭṭhi vā hoti sammādiṭṭhi vā”ti? “Micchādiṭṭhi, bho gotama”. “Micchādiṭṭhissa kho ahaṁ, lohicca, dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. 11 Taṁ kiṁ maññasi, lohicca, nanu rājā pasenadi kosalo kāsikosalaṁ ajjhāvasatī”ti? “Evaṁ, bho gotama”. “Yo nu kho, lohicca, evaṁ vadeyya: ‘rājā pasenadi kosalo kāsikosalaṁ ajjhāvasati; yā kāsikosale samudayasañjāti, rājāva taṁ pasenadi kosalo ekako paribhuñjeyya, na aññesaṁ dadeyyā’ti. Evaṁ vādī so ye rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ upajīvanti tumhe ceva aññe ca, tesaṁ antarāyakaro vā hoti, no vā”ti? “Antarāyakaro, bho gotama”. “Antarāyakaro samāno hitānukampī vā tesaṁ hoti ahitānukampī vā”ti? “Ahitānukampī, bho gotama”. “Ahitānukampissa mettaṁ vā tesu cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sapattakaṁ vā”ti? “Sapattakaṁ, bho gotama”. “Sapattake citte paccupaṭṭhite micchādiṭṭhi vā hoti sammādiṭṭhi vā”ti? “Micchādiṭṭhi, bho gotama”. “Micchādiṭṭhissa kho ahaṁ, lohicca, dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. 12 Iti kira, lohicca, yo evaṁ vadeyya: ‘lohicco brāhmaṇo sālavatikaṁ ajjhāvasati; yā sālavatikāya samudayasañjāti, lohiccova taṁ brāhmaṇo ekako paribhuñjeyya, na aññesaṁ dadeyyā’ti. 13 Evaṁvādī so ye taṁ upajīvanti, tesaṁ antarāyakaro hoti. Antarāyakaro samāno ahitānukampī hoti, ahitānukampissa sapattakaṁ cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti, sapattake citte paccupaṭṭhite micchādiṭṭhi hoti. Evameva kho, lohicca, yo evaṁ vadeyya: ‘idha samaṇo vā brāhmaṇo vā kusalaṁ dhammaṁ adhigaccheyya, kusalaṁ dhammaṁ adhigantvā na parassa āroceyya, kiñhi paro parassa karissati. Seyyathāpi nāma purāṇaṁ bandhanaṁ chinditvā aññaṁ navaṁ bandhanaṁ kareyya …pe… karissatī’ti. Evaṁvādī so ye te kulaputtā tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma evarūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchanti, sotāpattiphalampi sacchikaronti, sakadāgāmiphalampi sacchikaronti, anāgāmiphalampi sacchikaronti, arahattampi sacchikaronti, ye cime dibbā gabbhā paripācenti dibbānaṁ bhavānaṁ abhinibbattiyā, tesaṁ antarāyakaro hoti, antarāyakaro samāno ahitānukampī hoti, ahitānukampissa sapattakaṁ cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti, sapattake citte paccupaṭṭhite micchādiṭṭhi hoti. Micchādiṭṭhissa kho ahaṁ, lohicca, dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. 14 Iti kira, lohicca, yo evaṁ vadeyya: ‘rājā pasenadi kosalo kāsikosalaṁ ajjhāvasati; yā kāsikosale samudayasañjāti, rājāva taṁ pasenadi kosalo ekako paribhuñjeyya, na aññesaṁ dadeyyā’ti. 15 Evaṁvādī so ye rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ upajīvanti tumhe ceva aññe ca, tesaṁ antarāyakaro hoti. Antarāyakaro samāno ahitānukampī hoti, ahitānukampissa sapattakaṁ cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti, sapattake citte paccupaṭṭhite micchādiṭṭhi hoti. Evameva kho, lohicca, yo evaṁ vadeyya: ‘idha samaṇo vā brāhmaṇo vā kusalaṁ dhammaṁ adhigaccheyya, kusalaṁ dhammaṁ adhigantvā na parassa āroceyya, kiñhi paro parassa karissati. Seyyathāpi nāma …pe… kiñhi paro parassa karissatī’ti. Evaṁvādī so ye te kulaputtā tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma evarūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchanti, sotāpattiphalampi sacchikaronti, sakadāgāmiphalampi sacchikaronti, anāgāmiphalampi sacchikaronti, arahattampi sacchikaronti. Ye cime dibbā gabbhā paripācenti dibbānaṁ bhavānaṁ abhinibbattiyā, tesaṁ antarāyakaro hoti, antarāyakaro samāno ahitānukampī hoti, ahitānukampissa sapattakaṁ cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti, sapattake citte paccupaṭṭhite micchādiṭṭhi hoti. Micchādiṭṭhissa kho ahaṁ, lohicca, dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. 16 2. Tayocodanārahā 214 --- dn12 1:16 Tayo khome, lohicca, satthāro, ye loke codanārahā; yo ca panevarūpe satthāro codeti, sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā. Katame tayo? Idha, lohicca, ekacco satthā yassatthāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, svāssa sāmaññattho ananuppatto hoti. So taṁ sāmaññatthaṁ ananupāpuṇitvā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti: ‘idaṁ vo hitāya idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti. So evamassa codetabbo: ‘āyasmā kho yassatthāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, so te sāmaññattho ananuppatto, taṁ tvaṁ sāmaññatthaṁ ananupāpuṇitvā sāvakānaṁ dhammaṁ desesi: “idaṁ vo hitāya idaṁ vo sukhāyā”ti. Tassa te sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti. Seyyathāpi nāma osakkantiyā vā ussakkeyya, parammukhiṁ vā āliṅgeyya; evaṁ sampadamidaṁ pāpakaṁ lobhadhammaṁ vadāmi—kiñhi paro parassa karissatī’ti. Ayaṁ kho, lohicca, paṭhamo satthā, yo loke codanāraho; yo ca panevarūpaṁ satthāraṁ codeti, sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā. 17 Puna caparaṁ, lohicca, idhekacco satthā yassatthāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, svāssa sāmaññattho ananuppatto hoti. So taṁ sāmaññatthaṁ ananupāpuṇitvā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti: ‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā sussūsanti, sotaṁ odahanti, aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. So evamassa codetabbo: ‘āyasmā kho yassatthāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, so te sāmaññattho ananuppatto. Taṁ tvaṁ sāmaññatthaṁ ananupāpuṇitvā sāvakānaṁ dhammaṁ desesi: “idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā”ti. Tassa te sāvakā sussūsanti, sotaṁ odahanti, aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. Seyyathāpi nāma sakaṁ khettaṁ ohāya paraṁ khettaṁ niddāyitabbaṁ maññeyya, evaṁ sampadamidaṁ pāpakaṁ lobhadhammaṁ vadāmi—kiñhi paro parassa karissatī’ti. Ayaṁ kho, lohicca, dutiyo satthā, yo, loke codanāraho; yo ca panevarūpaṁ satthāraṁ codeti, sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā. 18 Puna caparaṁ, lohicca, idhekacco satthā yassatthāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, svāssa sāmaññattho anuppatto hoti. So taṁ sāmaññatthaṁ anupāpuṇitvā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti: ‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti. So evamassa codetabbo: ‘āyasmā kho yassatthāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, so te sāmaññattho anuppatto. Taṁ tvaṁ sāmaññatthaṁ anupāpuṇitvā sāvakānaṁ dhammaṁ desesi: “idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā”ti. Tassa te sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti. Seyyathāpi nāma purāṇaṁ bandhanaṁ chinditvā aññaṁ navaṁ bandhanaṁ kareyya; evaṁ sampadamidaṁ pāpakaṁ lobhadhammaṁ vadāmi, kiñhi paro parassa karissatī’ti. Ayaṁ kho, lohicca, tatiyo satthā, yo loke codanāraho; yo ca panevarūpaṁ satthāraṁ codeti, sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā. Ime kho, lohicca, tayo satthāro, ye loke codanārahā, yo ca panevarūpe satthāro codeti, sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā”ti. 19 3. Nacodanārahasatthu Evaṁ vutte, lohicco brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “atthi pana, bho gotama, koci satthā, yo loke nacodanāraho”ti? “Atthi kho, lohicca, satthā, yo loke nacodanāraho”ti. “Katamo pana so, bho gotama, satthā, yo loke nacodanāraho”ti? 20-55 “Idha, lohicca, tathāgato loke uppajjati arahaṁ, sammāsambuddho …pe… Evaṁ kho, lohicca, bhikkhu sīlasampanno hoti …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati … yasmiṁ kho, lohicca, satthari sāvako evarūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati, ayampi kho, lohicca, satthā, yo loke nacodanāraho. Yo ca panevarūpaṁ satthāraṁ codeti, sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā. 56-62 …pe… Dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yasmiṁ kho, lohicca, satthari sāvako evarūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati, ayampi kho, lohicca, satthā, yo loke nacodanāraho, yo ca 215 --- dn12 1:56-62 panevarūpaṁ satthāraṁ codeti, sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā. 63-77 …pe… Ñāṇadassanāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti … yasmiṁ kho, lohicca, satthari sāvako evarūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati, ayampi kho, lohicca, satthā, yo loke nacodanāraho, yo ca panevarūpaṁ satthāraṁ codeti, sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā. …pe… Nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. Yasmiṁ kho, lohicca, satthari sāvako evarūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati, ayampi kho, lohicca, satthā, yo loke nacodanāraho, yo ca panevarūpaṁ satthāraṁ codeti, sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā”ti. 78 Evaṁ vutte, lohicco brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “seyyathāpi, bho gotama, puriso purisaṁ narakapapātaṁ patantaṁ kesesu gahetvā uddharitvā thale patiṭṭhapeyya; evamevāhaṁ bhotā gotamena narakapapātaṁ papatanto uddharitvā thale patiṭṭhāpito. Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Lohiccasuttaṁ niṭṭhitaṁ dvādasamaṁ. dn2 0 Dīgha Nikāya 2 Sāmaññaphalasutta |1| 1. Rājāmaccakathā Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati jīvakassa komārabhaccassa ambavane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tadahuposathe pannarase komudiyā cātumāsiniyā puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā rājāmaccaparivuto uparipāsādavaragato nisinno hoti. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tadahuposathe udānaṁ udānesi: “ramaṇīyā vata bho dosinā ratti, abhirūpā vata bho dosinā ratti, dassanīyā vata bho dosinā ratti, pāsādikā vata bho dosinā ratti, lakkhaññā vata bho dosinā ratti. Kaṁ nu khvajja samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā payirupāseyyāma, yaṁ no payirupāsato cittaṁ pasīdeyyā”ti? 2 Evaṁ vutte, aññataro rājāmacco rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ etadavoca: “ayaṁ, deva, pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto. Taṁ devo pūraṇaṁ kassapaṁ payirupāsatu. Appeva nāma devassa pūraṇaṁ kassapaṁ payirupāsato cittaṁ pasīdeyyā”ti. Evaṁ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi. 3 Aññataropi kho rājāmacco rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ etadavoca: “ayaṁ, deva, makkhali gosālo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto. Taṁ devo makkhaliṁ gosālaṁ payirupāsatu. Appeva nāma devassa makkhaliṁ gosālaṁ payirupāsato cittaṁ pasīdeyyā”ti. Evaṁ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi. 4 Aññataropi kho rājāmacco rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ etadavoca: “ayaṁ, deva, ajito kesakambalo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto. Taṁ devo ajitaṁ kesakambalaṁ payirupāsatu. Appeva nāma devassa ajitaṁ kesakambalaṁ payirupāsato cittaṁ pasīdeyyā”ti. Evaṁ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi. 5 Aññataropi kho rājāmacco rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ etadavoca: “ayaṁ, deva, pakudho kaccāyano saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto. Taṁ devo pakudhaṁ kaccāyanaṁ payirupāsatu. Appeva nāma devassa pakudhaṁ kaccāyanaṁ payirupāsato cittaṁ 216 --- dn2 1:5 pasīdeyyā”ti. Evaṁ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi. 6 Aññataropi kho rājāmacco rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ etadavoca: “ayaṁ, deva, sañcayo belaṭṭhaputto saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto. Taṁ devo sañcayaṁ belaṭṭhaputtaṁ payirupāsatu. Appeva nāma devassa sañcayaṁ belaṭṭhaputtaṁ payirupāsato cittaṁ pasīdeyyā”ti. Evaṁ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi. 7 Aññataropi kho rājāmacco rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ etadavoca: “ayaṁ, deva, nigaṇṭho nāṭaputto saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto. Taṁ devo nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ payirupāsatu. Appeva nāma devassa nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ payirupāsato cittaṁ pasīdeyyā”ti. Evaṁ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi. 8 2. Komārabhaccajīvakakathā Tena kho pana samayena jīvako komārabhacco rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa avidūre tuṇhībhūto nisinno hoti. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca: “tvaṁ pana, samma jīvaka, kiṁ tuṇhī”ti? “Ayaṁ, deva, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho amhākaṁ ambavane viharati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi. Taṁ kho pana bhagavantaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Taṁ devo bhagavantaṁ payirupāsatu. Appeva nāma devassa bhagavantaṁ payirupāsato cittaṁ pasīdeyyā”ti. “Tena hi, samma jīvaka, hatthiyānāni kappāpehī”ti. 9 “Evaṁ, devā”ti kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭissuṇitvā pañcamattāni hatthinikāsatāni kappāpetvā rañño ca ārohaṇīyaṁ nāgaṁ, rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭivedesi: “kappitāni kho te, deva, hatthiyānāni, yassadāni kālaṁ maññasī”ti. 10 Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto pañcasu hatthinikāsatesu paccekā itthiyo āropetvā ārohaṇīyaṁ nāgaṁ abhiruhitvā ukkāsu dhāriyamānāsu rājagahamhā niyyāsi mahaccarājānubhāvena, yena jīvakassa komārabhaccassa ambavanaṁ tena pāyāsi. Atha kho rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa avidūre ambavanassa ahudeva bhayaṁ, ahu chambhitattaṁ, ahu lomahaṁso. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhīto saṁviggo lomahaṭṭhajāto jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca: “kacci maṁ, samma jīvaka, na vañcesi? Kacci maṁ, samma jīvaka, na palambhesi? Kacci maṁ, samma jīvaka, na paccatthikānaṁ desi? Kathañhi nāma tāva mahato bhikkhusaṅghassa aḍḍhateḷasānaṁ bhikkhusatānaṁ neva khipitasaddo bhavissati, na ukkāsitasaddo na nigghoso”ti. “Mā bhāyi, mahārāja, mā bhāyi, mahārāja. Na taṁ, deva, vañcemi; na taṁ, deva, palambhāmi; na taṁ, deva, paccatthikānaṁ demi. Abhikkama, mahārāja, abhikkama, mahārāja, ete maṇḍalamāḷe dīpā jhāyantī”ti. 11 3. Sāmaññaphalapucchā Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena gantvā, nāgā paccorohitvā, pattikova yena maṇḍalamāḷassa dvāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca: “kahaṁ pana, samma jīvaka, bhagavā”ti? “Eso, mahārāja, bhagavā; eso, mahārāja, bhagavā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisinno purakkhato bhikkhusaṅghassā”ti. 12 Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā rahadamiva vippasannaṁ udānaṁ udānesi: “iminā me upasamena udayabhaddo kumāro samannāgato hotu, yenetarahi upasamena bhikkhusaṅgho samannāgato”ti. “Agamā kho tvaṁ, mahārāja, yathāpeman”ti. “Piyo me, bhante, udayabhaddo kumāro. Iminā me, bhante, upasamena udayabhaddo kumāro samannāgato hotu yenetarahi upasamena bhikkhusaṅgho samannāgato”ti. 13 Atha 217 --- dn2 1:13 kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṁ abhivādetvā, bhikkhusaṅghassa añjaliṁ paṇāmetvā, ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṁ etadavoca: “puccheyyāmahaṁ, bhante, bhagavantaṁ kañcideva desaṁ; sace me bhagavā okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti. “Puccha, mahārāja, yadākaṅkhasī”ti. 14 “Yathā nu kho imāni, bhante, puthusippāyatanāni, seyyathidaṁ—hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsikaputtā āḷārikā kappakā nhāpakā sūdā mālakārā rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññānipi evaṅgatāni puthusippāyatanāni, te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sippaphalaṁ upajīvanti; te tena attānaṁ sukhenti pīṇenti, mātāpitaro sukhenti pīṇenti, puttadāraṁ sukhenti pīṇenti, mittāmacce sukhenti pīṇenti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhapenti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Sakkā nu kho, bhante, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññapetun”ti? 15 “Abhijānāsi no tvaṁ, mahārāja, imaṁ pañhaṁ aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā”ti? “Abhijānāmahaṁ, bhante, imaṁ pañhaṁ aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā”ti. “Yathā kathaṁ pana te, mahārāja, byākariṁsu, sace te agaru bhāsassū”ti. “Na kho me, bhante, garu, yatthassa bhagavā nisinno, bhagavantarūpo vā”ti. “Tena hi, mahārāja, bhāsassū”ti. 16 3.1. Pūraṇakassapavāda “Ekamidāhaṁ, bhante, samayaṁ yena pūraṇo kassapo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā pūraṇena kassapena saddhiṁ sammodiṁ. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. Ekamantaṁ nisinno kho ahaṁ, bhante, pūraṇaṁ kassapaṁ etadavocaṁ: ‘yathā nu kho imāni, bho kassapa, puthusippāyatanāni, seyyathidaṁ—hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsikaputtā āḷārikā kappakā nhāpakā sūdā mālakārā rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññānipi evaṅgatāni puthusippāyatanāni, te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sippaphalaṁ upajīvanti; te tena attānaṁ sukhenti pīṇenti, mātāpitaro sukhenti pīṇenti, puttadāraṁ sukhenti pīṇenti, mittāmacce sukhenti pīṇenti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhapenti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Sakkā nu kho, bho kassapa, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññapetun’ti? 17 Evaṁ vutte, bhante, pūraṇo kassapo maṁ etadavoca: ‘karoto kho, mahārāja, kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato socayato, socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātāpayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato, karoto na karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācāpento, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṁ puññaṁ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ, natthi puññassa āgamo’ti. 18 Itthaṁ kho me, bhante, pūraṇo kassapo sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno akiriyaṁ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṁ vā puṭṭho labujaṁ byākareyya, labujaṁ vā puṭṭho ambaṁ byākareyya; evameva kho me, bhante, pūraṇo kassapo sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno akiriyaṁ byākāsi. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ apasādetabbaṁ maññeyyā’ti. So kho ahaṁ, bhante, pūraṇassa kassapassa bhāsitaṁ neva abhinandiṁ nappaṭikkosiṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano, anattamanavācaṁ anicchāretvā, tameva vācaṁ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṁ. 19 3.2. 218 --- dn2 1:19 Makkhaligosālavāda Ekamidāhaṁ, bhante, samayaṁ yena makkhali gosālo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā makkhalinā gosālena saddhiṁ sammodiṁ. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. Ekamantaṁ nisinno kho ahaṁ, bhante, makkhaliṁ gosālaṁ etadavocaṁ: ‘yathā nu kho imāni, bho gosāla, puthusippāyatanāni …pe… sakkā nu kho, bho gosāla, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññapetun’ti? 20 Evaṁ vutte, bhante, makkhali gosālo maṁ etadavoca: ‘natthi, mahārāja, hetu natthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya, ahetū apaccayā sattā saṅkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā, ahetū apaccayā sattā visujjhanti. Natthi attakāre, natthi parakāre, natthi purisakāre, natthi balaṁ, natthi vīriyaṁ, natthi purisathāmo, natthi purisaparakkamo. Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti. Cuddasa kho panimāni yonipamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā chaḷābhijātiyo aṭṭha purisabhūmiyo ekūnapaññāsa ājīvakasate ekūnapaññāsa paribbājakasate ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriyasate tiṁse nirayasate chattiṁsa rajodhātuyo satta saññīgabbhā satta asaññīgabbhā satta nigaṇṭhigabbhā satta devā satta mānusā satta pisācā satta sarā satta pavuṭā satta pavuṭasatāni satta papātā satta papātasatāni satta supinā satta supinasatāni cullāsīti mahākappino satasahassāni, yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissanti. Tattha natthi “imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṁ vā kammaṁ paripācessāmi, paripakkaṁ vā kammaṁ phussa phussa byantiṁ karissāmī”ti hevaṁ natthi. Doṇamite sukhadukkhe pariyantakate saṁsāre, natthi hāyanavaḍḍhane, natthi ukkaṁsāvakaṁse. Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti; evameva bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissantī’ti. 21 Itthaṁ kho me, bhante, makkhali gosālo sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno saṁsārasuddhiṁ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṁ vā puṭṭho labujaṁ byākareyya, labujaṁ vā puṭṭho ambaṁ byākareyya; evameva kho me, bhante, makkhali gosālo sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno saṁsārasuddhiṁ byākāsi. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ apasādetabbaṁ maññeyyā’ti. So kho ahaṁ, bhante, makkhalissa gosālassa bhāsitaṁ neva abhinandiṁ nappaṭikkosiṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano, anattamanavācaṁ anicchāretvā, tameva vācaṁ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṁ. 22 3.3. Ajitakesakambalavāda Ekamidāhaṁ, bhante, samayaṁ yena ajito kesakambalo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā ajitena kesakambalena saddhiṁ sammodiṁ. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. Ekamantaṁ nisinno kho ahaṁ, bhante, ajitaṁ kesakambalaṁ etadavocaṁ: ‘yathā nu kho imāni, bho ajita, puthusippāyatanāni …pe… sakkā nu kho, bho ajita, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññapetun’ti? 23 Evaṁ vutte, bhante, ajito kesakambalo maṁ etadavoca: ‘natthi, mahārāja, dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātumahābhūtiko ayaṁ puriso, yadā kālaṁ karoti, pathavī pathavikāyaṁ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṁ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṁ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṁ anupeti anupagacchati, ākāsaṁ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṁ ādāya gacchanti. Yāvāḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti, bhassantā āhutiyo. Dattupaññattaṁ yadidaṁ dānaṁ. Tesaṁ tucchaṁ musā vilāpo ye 219 --- dn2 1:23 keci atthikavādaṁ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti paraṁ maraṇā’ti. 24 Itthaṁ kho me, bhante, ajito kesakambalo sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno ucchedaṁ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṁ vā puṭṭho labujaṁ byākareyya, labujaṁ vā puṭṭho ambaṁ byākareyya; evameva kho me, bhante, ajito kesakambalo sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno ucchedaṁ byākāsi. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ apasādetabbaṁ maññeyyā’ti. So kho ahaṁ, bhante, ajitassa kesakambalassa bhāsitaṁ neva abhinandiṁ nappaṭikkosiṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṁ anicchāretvā tameva vācaṁ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṁ. 25 3.4. Pakudhakaccāyanavāda Ekamidāhaṁ, bhante, samayaṁ yena pakudho kaccāyano tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā pakudhena kaccāyanena saddhiṁ sammodiṁ. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. Ekamantaṁ nisinno kho ahaṁ, bhante, pakudhaṁ kaccāyanaṁ etadavocaṁ: ‘yathā nu kho imāni, bho kaccāyana, puthusippāyatanāni …pe… sakkā nu kho, bho kaccāyana, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññapetun’ti? 26 Evaṁ vutte, bhante, pakudho kaccāyano maṁ etadavoca: ‘sattime, mahārāja, kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā. Te na iñjanti, na vipariṇamanti, na aññamaññaṁ byābādhenti, nālaṁ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Katame satta? Pathavikāyo, āpokāyo, tejokāyo, vāyokāyo, sukhe, dukkhe, jīve sattame—ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā. Te na iñjanti, na vipariṇamanti, na aññamaññaṁ byābādhenti, nālaṁ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Tattha natthi hantā vā ghātetā vā, sotā vā sāvetā vā, viññātā vā viññāpetā vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṁ chindati, na koci kiñci jīvitā voropeti; sattannaṁ tveva kāyānamantarena satthaṁ vivaramanupatatī’ti. 27 Itthaṁ kho me, bhante, pakudho kaccāyano sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno aññena aññaṁ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṁ vā puṭṭho labujaṁ byākareyya, labujaṁ vā puṭṭho ambaṁ byākareyya; evameva kho me, bhante, pakudho kaccāyano sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno aññena aññaṁ byākāsi. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ apasādetabbaṁ maññeyyā’ti. So kho ahaṁ, bhante, pakudhassa kaccāyanassa bhāsitaṁ neva abhinandiṁ nappaṭikkosiṁ, anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano, anattamanavācaṁ anicchāretvā tameva vācaṁ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṁ. 28 3.5. Nigaṇṭhanāṭaputtavāda Ekamidāhaṁ, bhante, samayaṁ yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā nigaṇṭhena nāṭaputtena saddhiṁ sammodiṁ. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. Ekamantaṁ nisinno kho ahaṁ, bhante, nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavocaṁ: ‘yathā nu kho imāni, bho aggivessana, puthusippāyatanāni …pe… sakkā nu kho, bho aggivessana, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññapetun’ti? 29 Evaṁ vutte, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto maṁ etadavoca: ‘idha, mahārāja, nigaṇṭho cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti. Kathañca, mahārāja, nigaṇṭho cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti? Idha, mahārāja, nigaṇṭho sabbavārivārito ca hoti, sabbavāriyutto ca, sabbavāridhuto ca, sabbavāriphuṭo ca. Evaṁ kho, mahārāja, nigaṇṭho cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti. Yato kho, mahārāja, nigaṇṭho evaṁ cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti; ayaṁ vuccati, mahārāja, nigaṇṭho gatatto ca yatatto ca ṭhitatto cā’ti. 30 Itthaṁ kho me, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno cātuyāmasaṁvaraṁ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṁ vā puṭṭho labujaṁ byākareyya, labujaṁ vā puṭṭho ambaṁ byākareyya; evameva kho me, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno cātuyāmasaṁvaraṁ 220 --- dn2 1:30 byākāsi. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ apasādetabbaṁ maññeyyā’ti. So kho ahaṁ, bhante, nigaṇṭhassa nāṭaputtassa bhāsitaṁ neva abhinandiṁ nappaṭikkosiṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṁ anicchāretvā tameva vācaṁ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṁ. 31 3.6. Sañcayabelaṭṭhaputtavāda Ekamidāhaṁ, bhante, samayaṁ yena sañcayo belaṭṭhaputto tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā sañcayena belaṭṭhaputtena saddhiṁ sammodiṁ. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. Ekamantaṁ nisinno kho ahaṁ, bhante, sañcayaṁ belaṭṭhaputtaṁ etadavocaṁ: ‘yathā nu kho imāni, bho sañcaya, puthusippāyatanāni …pe… sakkā nu kho, bho sañcaya, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññapetun’ti? 32 Evaṁ vutte, bhante, sañcayo belaṭṭhaputto maṁ etadavoca: ‘atthi paro lokoti iti ce maṁ pucchasi, atthi paro lokoti iti ce me assa, atthi paro lokoti iti te naṁ byākareyyaṁ. Evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no. Natthi paro loko …pe… atthi ca natthi ca paro loko …pe… nevatthi na natthi paro loko …pe… atthi sattā opapātikā …pe… natthi sattā opapātikā …pe… atthi ca natthi ca sattā opapātikā …pe… nevatthi na natthi sattā opapātikā …pe… atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko …pe… natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko …pe… atthi ca natthi ca sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko …pe… nevatthi na natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko …pe… hoti tathāgato paraṁ maraṇā …pe… na hoti tathāgato paraṁ maraṇā …pe… hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti iti ce maṁ pucchasi, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti iti ce me assa, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti iti te naṁ byākareyyaṁ. Evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no’ti. 33 Itthaṁ kho me, bhante, sañcayo belaṭṭhaputto sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno vikkhepaṁ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṁ vā puṭṭho labujaṁ byākareyya, labujaṁ vā puṭṭho ambaṁ byākareyya; evameva kho me, bhante, sañcayo belaṭṭhaputto sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno vikkhepaṁ byākāsi. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘ayañca imesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ sabbabālo sabbamūḷho. Kathañhi nāma sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno vikkhepaṁ byākarissatī’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ apasādetabbaṁ maññeyyā’ti. So kho ahaṁ, bhante, sañcayassa belaṭṭhaputtassa bhāsitaṁ neva abhinandiṁ nappaṭikkosiṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṁ anicchāretvā tameva vācaṁ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṁ. 34 4. Sāmaññaphala 4.1. Paṭhamasandiṭṭhikasāmaññaphala Sohaṁ, bhante, bhagavantampi pucchāmi: ‘yathā nu kho imāni, bhante, puthusippāyatanāni seyyathidaṁ—hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsikaputtā āḷārikā kappakā nhāpakā sūdā mālakārā rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññānipi evaṅgatāni puthusippāyatanāni, te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sippaphalaṁ upajīvanti, te tena attānaṁ sukhenti pīṇenti, mātāpitaro sukhenti pīṇenti, puttadāraṁ sukhenti pīṇenti, mittāmacce sukhenti pīṇenti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhapenti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Sakkā nu kho, bhante, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññapetun’”ti? “Sakkā, mahārāja. Tena hi, mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya, tathā naṁ byākareyyāsi. 35 Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha te assa puriso dāso kammakāro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako. Tassa evamassa: ‘acchariyaṁ, vata bho, abbhutaṁ, vata bho, 221 --- dn2 1:35 puññānaṁ gati, puññānaṁ vipāko. Ayañhi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto manusso; ahampi manusso. Ayañhi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti, devo maññe. Ahaṁ panamhissa dāso kammakāro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako. So vatassāhaṁ puññāni kareyyaṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So aparena samayena kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyya. So evaṁ pabbajito samāno kāyena saṁvuto vihareyya, vācāya saṁvuto vihareyya, manasā saṁvuto vihareyya, ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho, abhirato paviveke. Tañce te purisā evamāroceyyuṁ: ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, yo te so puriso dāso kammakāro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako; so, deva, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. So evaṁ pabbajito samāno kāyena saṁvuto viharati, vācāya saṁvuto viharati, manasā saṁvuto viharati, ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho, abhirato paviveke’ti. Api nu tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘etu me, bho, so puriso, punadeva hotu dāso kammakāro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako’”ti? 36 “No hetaṁ, bhante. Atha kho naṁ mayameva abhivādeyyāmapi, paccuṭṭheyyāmapi, āsanenapi nimanteyyāma, abhinimanteyyāmapi naṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikampissa rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidaheyyāmā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yadi evaṁ sante hoti vā sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ no vā”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante hoti sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalan”ti. “Idaṁ kho te, mahārāja, mayā paṭhamaṁ diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññattan”ti. 37 4.2. Dutiyasandiṭṭhikasāmaññaphala “Sakkā pana, bhante, aññampi evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññapetun”ti? “Sakkā, mahārāja. Tena hi, mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya, tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha te assa puriso kassako gahapatiko karakārako rāsivaḍḍhako. Tassa evamassa: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, puññānaṁ gati, puññānaṁ vipāko. Ayañhi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto manusso, ahampi manusso. Ayañhi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti, devo maññe. Ahaṁ panamhissa kassako gahapatiko karakārako rāsivaḍḍhako. So vatassāhaṁ puññāni kareyyaṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya, appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyya. So evaṁ pabbajito samāno kāyena saṁvuto vihareyya, vācāya saṁvuto vihareyya, manasā saṁvuto vihareyya, ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho, abhirato paviveke. Tañce te purisā evamāroceyyuṁ: ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, yo te so puriso kassako gahapatiko karakārako rāsivaḍḍhako; so deva kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. So evaṁ pabbajito samāno kāyena saṁvuto viharati, vācāya saṁvuto viharati, manasā saṁvuto viharati, ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho, abhirato paviveke’ti. Api nu tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘etu me, bho, so puriso, punadeva hotu kassako gahapatiko karakārako rāsivaḍḍhako’”ti? 38 “No hetaṁ, bhante. Atha kho naṁ mayameva abhivādeyyāmapi, paccuṭṭheyyāmapi, āsanenapi nimanteyyāma, abhinimanteyyāmapi naṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikampissa rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidaheyyāmā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja? Yadi evaṁ sante hoti vā sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ no vā”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante hoti sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalan”ti. “Idaṁ kho te, mahārāja, mayā dutiyaṁ 222 --- dn2 1:38 diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññattan”ti. 39 4.3. Paṇītatarasāmaññaphala “Sakkā pana, bhante, aññampi diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññapetuṁ imehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañcā”ti? “Sakkā, mahārāja. Tena hi, mahārāja, suṇohi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 40 “idha, mahārāja, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. 41 Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: ‘sambādho gharāvāso rajopatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. 42 So evaṁ pabbajito samāno pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena, parisuddhājīvo sīlasampanno, indriyesu guttadvāro, satisampajaññena samannāgato, santuṭṭho. 43 4.3.1. Sīla 4.3.1.1. Cūḷasīla Kathañca, mahārāja, bhikkhu sīlasampanno hoti? Idha, mahārāja, bhikkhu pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. Nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Idampissa hoti sīlasmiṁ. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharati. Idampissa hoti sīlasmiṁ. Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 44 Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Idampissa hoti sīlasmiṁ. Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti; ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya; amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā, amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā, sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti; yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 45 Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti …pe… ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā 223 --- dn2 1:45 paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. Cūḷasīlaṁ niṭṭhitaṁ. 46 4.3.1.2. Majjhimasīla Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ bījagāmabhūtagāmasamārambhaṁ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṁ—mūlabījaṁ khandhabījaṁ phaḷubījaṁ aggabījaṁ bījabījameva pañcamaṁ, iti evarūpā bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 47 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ sannidhikāraparibhogaṁ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṁ—annasannidhiṁ pānasannidhiṁ vatthasannidhiṁ yānasannidhiṁ sayanasannidhiṁ gandhasannidhiṁ āmisasannidhiṁ, iti vā iti evarūpā sannidhikāraparibhogā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 48 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ visūkadassanaṁ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṁ—naccaṁ gītaṁ vāditaṁ pekkhaṁ akkhānaṁ pāṇissaraṁ vetāḷaṁ kumbhathūṇaṁ sobhanakaṁ caṇḍālaṁ vaṁsaṁ dhovanaṁ hatthiyuddhaṁ assayuddhaṁ mahiṁsayuddhaṁ usabhayuddhaṁ ajayuddhaṁ meṇḍayuddhaṁ kukkuṭayuddhaṁ vaṭṭakayuddhaṁ daṇḍayuddhaṁ muṭṭhiyuddhaṁ nibbuddhaṁ uyyodhikaṁ balaggaṁ senābyūhaṁ anīkadassanaṁ iti vā iti evarūpā visūkadassanā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 49 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ jūtappamādaṭṭhānānuyogaṁ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṁ—aṭṭhapadaṁ dasapadaṁ ākāsaṁ parihārapathaṁ santikaṁ khalikaṁ ghaṭikaṁ salākahatthaṁ akkhaṁ paṅgacīraṁ vaṅkakaṁ mokkhacikaṁ ciṅgulikaṁ pattāḷhakaṁ rathakaṁ dhanukaṁ akkharikaṁ manesikaṁ yathāvajjaṁ iti vā iti evarūpā jūtappamādaṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 50 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṁ—āsandiṁ pallaṅkaṁ gonakaṁ cittakaṁ paṭikaṁ paṭalikaṁ tūlikaṁ vikatikaṁ uddalomiṁ ekantalomiṁ kaṭṭissaṁ koseyyaṁ kuttakaṁ hatthattharaṁ assattharaṁ rathattharaṁ ajinappaveṇiṁ kadalimigapavarapaccattharaṇaṁ sauttaracchadaṁ ubhatolohitakūpadhānaṁ iti vā iti evarūpā uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 51 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogaṁ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṁ—ucchādanaṁ parimaddanaṁ nhāpanaṁ sambāhanaṁ ādāsaṁ añjanaṁ mālāgandhavilepanaṁ mukhacuṇṇaṁ mukhalepanaṁ hatthabandhaṁ sikhābandhaṁ daṇḍaṁ nāḷikaṁ asiṁ chattaṁ citrupāhanaṁ uṇhīsaṁ maṇiṁ vālabījaniṁ odātāni vatthāni dīghadasāni iti vā iti evarūpā maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 52 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā iti evarūpāya tiracchānakathāya paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 53 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ viggāhikakathaṁ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṁ—na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi, micchā paṭipanno tvamasi, ahamasmi sammā paṭipanno, sahitaṁ me, asahitaṁ te, pure vacanīyaṁ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṁ pure avaca, adhiciṇṇaṁ te 224 --- dn2 1:53 viparāvattaṁ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosīti iti vā iti evarūpāya viggāhikakathāya paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 54 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ dūteyyapahiṇagamanānuyogaṁ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṁ—raññaṁ, rājamahāmattānaṁ, khattiyānaṁ, brāhmaṇānaṁ, gahapatikānaṁ, kumārānaṁ—idha gaccha, amutrāgaccha, idaṁ hara, amutra idaṁ āharā’ti iti vā iti evarūpā dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 55 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena lābhaṁ nijigīsitāro ca. Iti evarūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. Majjhimasīlaṁ niṭṭhitaṁ. 56 4.3.1.3. Mahāsīla Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti. Seyyathidaṁ—aṅgaṁ nimittaṁ uppātaṁ supinaṁ lakkhaṇaṁ mūsikacchinnaṁ aggihomaṁ dabbihomaṁ thusahomaṁ kaṇahomaṁ taṇḍulahomaṁ sappihomaṁ telahomaṁ mukhahomaṁ lohitahomaṁ aṅgavijjā vatthuvijjā khattavijjā sivavijjā bhūtavijjā bhūrivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā sakuṇavijjā vāyasavijjā pakkajjhānaṁ saraparittāṇaṁ migacakkaṁ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 57 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti. Seyyathidaṁ—maṇilakkhaṇaṁ vatthalakkhaṇaṁ daṇḍalakkhaṇaṁ satthalakkhaṇaṁ asilakkhaṇaṁ usulakkhaṇaṁ dhanulakkhaṇaṁ āvudhalakkhaṇaṁ itthilakkhaṇaṁ purisalakkhaṇaṁ kumāralakkhaṇaṁ kumārilakkhaṇaṁ dāsalakkhaṇaṁ dāsilakkhaṇaṁ hatthilakkhaṇaṁ assalakkhaṇaṁ mahiṁsalakkhaṇaṁ usabhalakkhaṇaṁ golakkhaṇaṁ ajalakkhaṇaṁ meṇḍalakkhaṇaṁ kukkuṭalakkhaṇaṁ vaṭṭakalakkhaṇaṁ godhālakkhaṇaṁ kaṇṇikalakkhaṇaṁ kacchapalakkhaṇaṁ migalakkhaṇaṁ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 58 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti. Seyyathidaṁ—raññaṁ niyyānaṁ bhavissati, raññaṁ aniyyānaṁ bhavissati, abbhantarānaṁ raññaṁ upayānaṁ bhavissati, bāhirānaṁ raññaṁ apayānaṁ bhavissati, bāhirānaṁ raññaṁ upayānaṁ bhavissati, abbhantarānaṁ raññaṁ apayānaṁ bhavissati, abbhantarānaṁ raññaṁ jayo bhavissati, bāhirānaṁ raññaṁ parājayo bhavissati, bāhirānaṁ raññaṁ jayo bhavissati, abbhantarānaṁ raññaṁ parājayo bhavissati, iti imassa jayo bhavissati, imassa parājayo bhavissati iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 59 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti. Seyyathidaṁ—candaggāho bhavissati, sūriyaggāho bhavissati, nakkhattaggāho bhavissati, candimasūriyānaṁ pathagamanaṁ bhavissati, candimasūriyānaṁ uppathagamanaṁ bhavissati, nakkhattānaṁ pathagamanaṁ bhavissati, nakkhattānaṁ uppathagamanaṁ bhavissati, ukkāpāto bhavissati, disāḍāho bhavissati, bhūmicālo bhavissati, devadudrabhi bhavissati, candimasūriyanakkhattānaṁ uggamanaṁ ogamanaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ bhavissati, evaṁvipāko candaggāho bhavissati, evaṁvipāko sūriyaggāho bhavissati, evaṁvipāko nakkhattaggāho bhavissati, evaṁvipākaṁ candimasūriyānaṁ pathagamanaṁ bhavissati, evaṁvipākaṁ candimasūriyānaṁ uppathagamanaṁ bhavissati, evaṁvipākaṁ nakkhattānaṁ pathagamanaṁ bhavissati, evaṁvipākaṁ nakkhattānaṁ uppathagamanaṁ bhavissati, evaṁvipāko ukkāpāto bhavissati, evaṁvipāko disāḍāho bhavissati, evaṁvipāko bhūmicālo bhavissati, evaṁvipāko devadudrabhi bhavissati, evaṁvipākaṁ candimasūriyanakkhattānaṁ uggamanaṁ ogamanaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ bhavissati iti vā iti evarūpāya 225 --- dn2 1:59 tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 60 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti. Seyyathidaṁ—suvuṭṭhikā bhavissati, dubbuṭṭhikā bhavissati, subhikkhaṁ bhavissati, dubbhikkhaṁ bhavissati, khemaṁ bhavissati, bhayaṁ bhavissati, rogo bhavissati, ārogyaṁ bhavissati, muddā, gaṇanā, saṅkhānaṁ, kāveyyaṁ, lokāyataṁ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 61 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti. Seyyathidaṁ—āvāhanaṁ vivāhanaṁ saṁvaraṇaṁ vivaraṇaṁ saṅkiraṇaṁ vikiraṇaṁ subhagakaraṇaṁ dubbhagakaraṇaṁ viruddhagabbhakaraṇaṁ jivhānibandhanaṁ hanusaṁhananaṁ hatthābhijappanaṁ hanujappanaṁ kaṇṇajappanaṁ ādāsapañhaṁ kumārikapañhaṁ devapañhaṁ ādiccupaṭṭhānaṁ mahatupaṭṭhānaṁ abbhujjalanaṁ sirivhāyanaṁ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 62 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti. Seyyathidaṁ—santikammaṁ paṇidhikammaṁ bhūtakammaṁ bhūrikammaṁ vassakammaṁ vossakammaṁ vatthukammaṁ vatthuparikammaṁ ācamanaṁ nhāpanaṁ juhanaṁ vamanaṁ virecanaṁ uddhaṁvirecanaṁ adhovirecanaṁ sīsavirecanaṁ kaṇṇatelaṁ nettatappanaṁ natthukammaṁ añjanaṁ paccañjanaṁ sālākiyaṁ sallakattiyaṁ dārakatikicchā, mūlabhesajjānaṁ anuppadānaṁ, osadhīnaṁ paṭimokkho iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṁ. 63 Sa kho so, mahārāja, bhikkhu evaṁ sīlasampanno na kutoci bhayaṁ samanupassati, yadidaṁ sīlasaṁvarato. Seyyathāpi, mahārāja, rājā khattiyo muddhābhisitto nihatapaccāmitto na kutoci bhayaṁ samanupassati, yadidaṁ paccatthikato; evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṁ sīlasampanno na kutoci bhayaṁ samanupassati, yadidaṁ sīlasaṁvarato. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti. Evaṁ kho, mahārāja, bhikkhu sīlasampanno hoti. Mahāsīlaṁ niṭṭhitaṁ. 64 4.3.2. Samādhi 4.3.2.1. Indriyasaṁvara Kathañca, mahārāja, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha, mahārāja, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti. Evaṁ kho, mahārāja, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. 65 4.3.2.2. Satisampajañña Kathañca, mahārāja, bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti? Idha, mahārāja, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Evaṁ kho, mahārāja, bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti. 66 4.3.2.3. Santosa Kathañca, mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hoti? Idha, mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi, mahārāja, pakkhī sakuṇo yena 226 --- dn2 1:66 yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti; evameva kho, mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Evaṁ kho, mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hoti. 67 4.3.2.4. Nīvaraṇappahāna So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato, imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato, vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 68 So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti. Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti. Thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī, sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati, ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati, akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. 69 Seyyathāpi, mahārāja, puriso iṇaṁ ādāya kammante payojeyya. Tassa te kammantā samijjheyyuṁ. So yāni ca porāṇāni iṇamūlāni, tāni ca byantiṁ kareyya, siyā cassa uttariṁ avasiṭṭhaṁ dārabharaṇāya. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho pubbe iṇaṁ ādāya kammante payojesiṁ. Tassa me te kammantā samijjhiṁsu. Sohaṁ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni, tāni ca byantiṁ akāsiṁ, atthi ca me uttariṁ avasiṭṭhaṁ dārabharaṇāyā’ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ. 70 Seyyathāpi, mahārāja, puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno; bhattañcassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā. So aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya; bhattaṁ cassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho pubbe ābādhiko ahosiṁ dukkhito bāḷhagilāno; bhattañca me nacchādesi, na ca me āsi kāye balamattā. Somhi etarahi tamhā ābādhā mutto; bhattañca me chādeti, atthi ca me kāye balamattā’ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ. 71 Seyyathāpi, mahārāja, puriso bandhanāgāre baddho assa. So aparena samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbhayena, na cassa kiñci bhogānaṁ vayo. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiṁ, somhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbhayena. Natthi ca me kiñci bhogānaṁ vayo’ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ. 72 Seyyathāpi, mahārāja, puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakāmaṅgamo. So aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṅgamo. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho pubbe dāso ahosiṁ anattādhīno parādhīno na yenakāmaṅgamo. Somhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṅgamo’ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ. 73 Seyyathāpi, mahārāja, puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṁ paṭipajjeyya dubbhikkhaṁ sappaṭibhayaṁ. So aparena samayena taṁ kantāraṁ nitthareyya sotthinā, gāmantaṁ anupāpuṇeyya khemaṁ appaṭibhayaṁ. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṁ paṭipajjiṁ dubbhikkhaṁ sappaṭibhayaṁ. Somhi etarahi taṁ kantāraṁ nitthiṇṇo sotthinā, gāmantaṁ anuppatto khemaṁ appaṭibhayan’ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ. 74 Evameva kho, mahārāja, bhikkhu yathā iṇaṁ yathā rogaṁ yathā bandhanāgāraṁ yathā dāsabyaṁ yathā kantāraddhānamaggaṁ, evaṁ ime pañca nīvaraṇe appahīne attani samanupassati. Seyyathāpi, mahārāja, yathā āṇaṇyaṁ yathā ārogyaṁ yathā bandhanāmokkhaṁ yathā bhujissaṁ yathā khemantabhūmiṁ; evameva kho, mahārāja, bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassati. Tassime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassato pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, 227 --- dn2 1:74 pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. 75 4.3.2.5. Paṭhamajhāna So vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. 76 Seyyathāpi, mahārāja, dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā kaṁsathāle nhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṁ paripphosakaṁ sanneyya, sāyaṁ nhānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā snehena, na ca paggharaṇī; evameva kho, mahārāja, bhikkhu imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. 77 4.3.2.6. Dutiyajhāna Puna caparaṁ, mahārāja, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. 78 Seyyathāpi, mahārāja, udakarahado gambhīro ubbhidodako tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na uttarāya disāya udakassa āyamukhaṁ, devo ca na kālena kālaṁ sammādhāraṁ anuppaveccheyya. Atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṁ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṁ assa. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. 79 4.3.2.7. Tatiyajhāna Puna caparaṁ, mahārāja, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti, tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. 80 Seyyathāpi, mahārāja, uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni, nāssa kiñci sabbāvataṁ uppalānaṁ vā padumānaṁ vā puṇḍarīkānaṁ vā sītena vārinā apphuṭaṁ assa; evameva kho, mahārāja, bhikkhu imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. 81 4.3.2.8. Catutthajhāna Puna caparaṁ, mahārāja, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. 82 Seyyathāpi, mahārāja, puriso odātena vatthena sasīsaṁ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṁ assa; evameva kho, mahārāja, bhikkhu imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ 228 --- dn2 1:82 purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. 83 4.3.3. Aṭṭhañāṇa 4.3.3.1. Vipassanāñāṇa So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ñāṇadassanāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So evaṁ pajānāti: ‘ayaṁ kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo; idañca pana me viññāṇaṁ ettha sitaṁ ettha paṭibaddhan’ti. 84 Seyyathāpi, mahārāja, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno. Tatrāssa suttaṁ āvutaṁ nīlaṁ vā pītaṁ vā lohitaṁ vā odātaṁ vā paṇḍusuttaṁ vā. Tamenaṁ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya: ‘ayaṁ kho maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno; tatridaṁ suttaṁ āvutaṁ nīlaṁ vā pītaṁ vā lohitaṁ vā odātaṁ vā paṇḍusuttaṁ vā’ti. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ñāṇadassanāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So evaṁ pajānāti: ‘ayaṁ kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo; idañca pana me viññāṇaṁ ettha sitaṁ ettha paṭibaddhan’ti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. 85 4.3.3.2. Manomayiddhiñāṇa So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte manomayaṁ kāyaṁ abhinimmānāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aññaṁ kāyaṁ abhinimmināti rūpiṁ manomayaṁ sabbaṅgapaccaṅgiṁ ahīnindriyaṁ. 86 Seyyathāpi, mahārāja, puriso muñjamhā īsikaṁ pavāheyya. Tassa evamassa: ‘ayaṁ muñjo, ayaṁ īsikā, añño muñjo, aññā īsikā, muñjamhā tveva īsikā pavāḷhā’ti. Seyyathā vā pana, mahārāja, puriso asiṁ kosiyā pavāheyya. Tassa evamassa: ‘ayaṁ asi, ayaṁ kosi, añño asi, aññā kosi, kosiyā tveva asi pavāḷho’ti. Seyyathā vā pana, mahārāja, puriso ahiṁ karaṇḍā uddhareyya. Tassa evamassa: ‘ayaṁ ahi, ayaṁ karaṇḍo. Añño ahi, añño karaṇḍo, karaṇḍā tveva ahi ubbhato’ti. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte manomayaṁ kāyaṁ abhinimmānāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aññaṁ kāyaṁ abhinimmināti rūpiṁ manomayaṁ sabbaṅgapaccaṅgiṁ ahīnindriyaṁ. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. 87 4.3.3.3. Iddhividhañāṇa So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte iddhividhāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati seyyathāpi pathaviyā; ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. 88 Seyyathāpi, mahārāja, dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā suparikammakatāya mattikāya yaṁ yadeva bhājanavikatiṁ ākaṅkheyya, taṁ tadeva kareyya abhinipphādeyya. Seyyathā vā pana, mahārāja, dakkho dantakāro vā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiṁ dantasmiṁ yaṁ yadeva dantavikatiṁ ākaṅkheyya, taṁ tadeva kareyya abhinipphādeyya. Seyyathā vā pana, mahārāja, dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā suparikammakatasmiṁ suvaṇṇasmiṁ yaṁ yadeva suvaṇṇavikatiṁ ākaṅkheyya, taṁ tadeva kareyya abhinipphādeyya. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte 229 --- dn2 1:88 anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte iddhividhāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati seyyathāpi pathaviyā; ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. 89 4.3.3.4. Dibbasotañāṇa So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. 90 Seyyathāpi, mahārāja, puriso addhānamaggappaṭipanno. So suṇeyya bherisaddampi mudiṅgasaddampi saṅkhapaṇavadindimasaddampi. Tassa evamassa: ‘bherisaddo’ itipi, ‘mudiṅgasaddo’ itipi, ‘saṅkhapaṇavadindimasaddo’ itipi. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. 91 4.3.3.5. Cetopariyañāṇa So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte cetopariyañāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti—sarāgaṁ vā cittaṁ ‘sarāgaṁ cittan’ti pajānāti, vītarāgaṁ vā cittaṁ ‘vītarāgaṁ cittan’ti pajānāti, sadosaṁ vā cittaṁ ‘sadosaṁ cittan’ti pajānāti, vītadosaṁ vā cittaṁ ‘vītadosaṁ cittan’ti pajānāti, samohaṁ vā cittaṁ ‘samohaṁ cittan’ti pajānāti, vītamohaṁ vā cittaṁ ‘vītamohaṁ cittan’ti pajānāti, saṅkhittaṁ vā cittaṁ ‘saṅkhittaṁ cittan’ti pajānāti, vikkhittaṁ vā cittaṁ ‘vikkhittaṁ cittan’ti pajānāti, mahaggataṁ vā cittaṁ ‘mahaggataṁ cittan’ti pajānāti, amahaggataṁ vā cittaṁ ‘amahaggataṁ cittan’ti pajānāti, sauttaraṁ vā cittaṁ ‘sauttaraṁ cittan’ti pajānāti, anuttaraṁ vā cittaṁ ‘anuttaraṁ cittan’ti pajānāti, samāhitaṁ vā cittaṁ ‘samāhitaṁ cittan’ti pajānāti, asamāhitaṁ vā cittaṁ ‘asamāhitaṁ cittan’ti pajānāti, vimuttaṁ vā cittaṁ ‘vimuttaṁ cittan’ti pajānāti, avimuttaṁ vā cittaṁ ‘avimuttaṁ cittan’ti pajānāti. 92 Seyyathāpi, mahārāja, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno sakaṇikaṁ vā ‘sakaṇikan’ti jāneyya, akaṇikaṁ vā ‘akaṇikan’ti jāneyya; evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte cetopariyañāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti—sarāgaṁ vā cittaṁ ‘sarāgaṁ cittan’ti pajānāti, vītarāgaṁ vā cittaṁ ‘vītarāgaṁ cittan’ti pajānāti, sadosaṁ vā cittaṁ ‘sadosaṁ cittan’ti pajānāti, vītadosaṁ vā cittaṁ ‘vītadosaṁ cittan’ti pajānāti, samohaṁ vā cittaṁ ‘samohaṁ cittan’ti pajānāti, vītamohaṁ vā cittaṁ ‘vītamohaṁ cittan’ti pajānāti, saṅkhittaṁ vā cittaṁ ‘saṅkhittaṁ cittan’ti pajānāti, vikkhittaṁ vā cittaṁ ‘vikkhittaṁ cittan’ti pajānāti, mahaggataṁ vā cittaṁ ‘mahaggataṁ cittan’ti pajānāti, amahaggataṁ vā cittaṁ ‘amahaggataṁ cittan’ti pajānāti, sauttaraṁ vā cittaṁ ‘sauttaraṁ cittan’ti pajānāti, anuttaraṁ vā cittaṁ ‘anuttaraṁ cittan’ti pajānāti, samāhitaṁ vā cittaṁ ‘samāhitaṁ cittan’ti pajānāti, asamāhitaṁ vā 230 --- dn2 1:92 cittaṁ ‘asamāhitaṁ cittan’ti pajānāti, vimuttaṁ vā cittaṁ ‘vimuttaṁ cittan’ti pajānāti, avimuttaṁ vā cittaṁ ‘avimuttaṁ cittan’ti pajānāti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. 93 4.3.3.6. Pubbenivāsānussatiñāṇa So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe, ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 94 Seyyathāpi, mahārāja, puriso sakamhā gāmā aññaṁ gāmaṁ gaccheyya, tamhāpi gāmā aññaṁ gāmaṁ gaccheyya. So tamhā gāmā sakaṁyeva gāmaṁ paccāgaccheyya. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho sakamhā gāmā amuṁ gāmaṁ agacchiṁ, tatra evaṁ aṭṭhāsiṁ, evaṁ nisīdiṁ, evaṁ abhāsiṁ, evaṁ tuṇhī ahosiṁ, tamhāpi gāmā amuṁ gāmaṁ agacchiṁ, tatrāpi evaṁ aṭṭhāsiṁ, evaṁ nisīdiṁ, evaṁ abhāsiṁ, evaṁ tuṇhī ahosiṁ, somhi tamhā gāmā sakaṁyeva gāmaṁ paccāgato’ti. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe, ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. 95 4.3.3.7. Dibbacakkhuñāṇa So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti. 96 Seyyathāpi, mahārāja, majjhe siṅghāṭake pāsādo. Tattha cakkhumā puriso ṭhito passeyya manusse gehaṁ pavisantepi nikkhamantepi rathikāyapi vīthiṁ sañcarante majjhe siṅghāṭake nisinnepi. Tassa evamassa: ‘ete manussā gehaṁ pavisanti, ete nikkhamanti, ete rathikāya vīthiṁ sañcaranti, ete majjhe siṅghāṭake nisinnā’ti. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṁ samāhite citte parisuddhe 231 --- dn2 1:96 pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate; yathākammūpage satte pajānāti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. 97 4.3.3.8. Āsavakkhayañāṇa So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti. Ime āsavāti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ āsavasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ āsavanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati, vimuttasmiṁ ‘vimuttam’iti ñāṇaṁ hoti, ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 98 Seyyathāpi, mahārāja, pabbatasaṅkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakathalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Tassa evamassa: ‘ayaṁ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tatrime sippisambukāpi sakkharakathalāpi macchagumbāpi carantipi tiṭṭhantipī’ti. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. ‘So idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati, vimuttasmiṁ ‘vimuttam’iti ñāṇaṁ hoti, ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Idaṁ kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. Imasmā ca pana, mahārāja, sandiṭṭhikā sāmaññaphalā aññaṁ sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā natthī”ti. 99 5. Ajātasattuupāsakattapaṭivedanā Evaṁ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ, bhante, bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. Accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ 232 --- dn2 1:99 yathāakusalaṁ, yohaṁ pitaraṁ dhammikaṁ dhammarājānaṁ issariyakāraṇā jīvitā voropesiṁ. Tassa me, bhante bhagavā, accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. 100 “Taggha tvaṁ, mahārāja, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yaṁ tvaṁ pitaraṁ dhammikaṁ dhammarājānaṁ jīvitā voropesi. Yato ca kho tvaṁ, mahārāja, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi, taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuddhihesā, mahārāja, ariyassa vinaye, yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjatī”ti. 101 Evaṁ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṁ etadavoca: “handa ca dāni mayaṁ, bhante, gacchāma bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tvaṁ, mahārāja, kālaṁ maññasī”ti. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 102 Atha kho bhagavā acirapakkantassa rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa bhikkhū āmantesi: “khatāyaṁ, bhikkhave, rājā. Upahatāyaṁ, bhikkhave, rājā. Sacāyaṁ, bhikkhave, rājā pitaraṁ dhammikaṁ dhammarājānaṁ jīvitā na voropessatha, imasmiññeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ uppajjissathā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Sāmaññaphalasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. dn27 0 Dīgha Nikāya 27 Aggaññasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena vāseṭṭhabhāradvājā bhikkhūsu parivasanti bhikkhubhāvaṁ ākaṅkhamānā. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito pāsādā orohitvā pāsādapacchāyāyaṁ abbhokāse caṅkamati. 2 Addasā kho vāseṭṭho bhagavantaṁ sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhitaṁ pāsādā orohitvā pāsādapacchāyāyaṁ abbhokāse caṅkamantaṁ. Disvāna bhāradvājaṁ āmantesi: “ayaṁ, āvuso bhāradvāja, bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito pāsādā orohitvā pāsādapacchāyāyaṁ abbhokāse caṅkamati. Āyāmāvuso bhāradvāja, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; appeva nāma labheyyāma bhagavato santikā dhammiṁ kathaṁ savanāyā”ti. “Evamāvuso”ti kho bhāradvājo vāseṭṭhassa paccassosi. Atha kho vāseṭṭhabhāradvājā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā bhagavantaṁ caṅkamantaṁ anucaṅkamiṁsu. 3 Atha kho bhagavā vāseṭṭhaṁ āmantesi: “tumhe khvattha, vāseṭṭha, brāhmaṇajaccā brāhmaṇakulīnā brāhmaṇakulā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, kacci vo, vāseṭṭha, brāhmaṇā na akkosanti na paribhāsantī”ti? “Taggha no, bhante, brāhmaṇā akkosanti paribhāsanti attarūpāya paribhāsāya paripuṇṇāya, no aparipuṇṇāyā”ti. “Yathā kathaṁ pana vo, vāseṭṭha, brāhmaṇā akkosanti paribhāsanti attarūpāya paribhāsāya paripuṇṇāya, no aparipuṇṇāyā”ti? “Brāhmaṇā, bhante, evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīnā aññe vaṇṇā. Brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇhā aññe vaṇṇā. Brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā. Brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā. Te tumhe seṭṭhaṁ vaṇṇaṁ hitvā hīnamattha vaṇṇaṁ ajjhupagatā, yadidaṁ muṇḍake samaṇake ibbhe kaṇhe bandhupādāpacce. Tayidaṁ na sādhu, tayidaṁ nappatirūpaṁ, yaṁ tumhe seṭṭhaṁ vaṇṇaṁ hitvā hīnamattha vaṇṇaṁ ajjhupagatā yadidaṁ muṇḍake samaṇake ibbhe kaṇhe bandhupādāpacce’ti. Evaṁ kho no, bhante, brāhmaṇā akkosanti paribhāsanti attarūpāya paribhāsāya paripuṇṇāya, no aparipuṇṇāyā”ti. 4 “Taggha vo, vāseṭṭha, brāhmaṇā porāṇaṁ assarantā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīnā aññe vaṇṇā; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇhā aññe vaṇṇā; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. Dissanti kho pana, vāseṭṭha, brāhmaṇānaṁ brāhmaṇiyo utuniyopi gabbhiniyopi 233 --- dn27 1:4 vijāyamānāpi pāyamānāpi. Te ca brāhmaṇā yonijāva samānā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīnā aññe vaṇṇā; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇhā aññe vaṇṇā; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. Te brahmānañceva abbhācikkhanti, musā ca bhāsanti, bahuñca apuññaṁ pasavanti. 5 1. Catuvaṇṇasuddhi Cattārome, vāseṭṭha, vaṇṇā—khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Khattiyopi kho, vāseṭṭha, idhekacco pāṇātipātī hoti adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhī. Iti kho, vāseṭṭha, yeme dhammā akusalā akusalasaṅkhātā sāvajjā sāvajjasaṅkhātā asevitabbā asevitabbasaṅkhātā naalamariyā naalamariyasaṅkhātā kaṇhā kaṇhavipākā viññugarahitā, khattiyepi te idhekacce sandissanti. Brāhmaṇopi kho, vāseṭṭha …pe… vessopi kho, vāseṭṭha …pe… suddopi kho, vāseṭṭha, idhekacco pāṇātipātī hoti adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhī. Iti kho, vāseṭṭha, yeme dhammā akusalā akusalasaṅkhātā …pe… kaṇhā kaṇhavipākā viññugarahitā; suddepi te idhekacce sandissanti. 6 Khattiyopi kho, vāseṭṭha, idhekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, pisuṇāya vācāya paṭivirato, pharusāya vācāya paṭivirato, samphappalāpā paṭivirato, anabhijjhālu abyāpannacitto, sammādiṭṭhī. Iti kho, vāseṭṭha, yeme dhammā kusalā kusalasaṅkhātā anavajjā anavajjasaṅkhātā sevitabbā sevitabbasaṅkhātā alamariyā alamariyasaṅkhātā sukkā sukkavipākā viññuppasatthā, khattiyepi te idhekacce sandissanti. Brāhmaṇopi kho, vāseṭṭha …pe… vessopi kho, vāseṭṭha …pe… suddopi kho, vāseṭṭha, idhekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… anabhijjhālu, abyāpannacitto, sammādiṭṭhī. Iti kho, vāseṭṭha, yeme dhammā kusalā kusalasaṅkhātā anavajjā anavajjasaṅkhātā sevitabbā sevitabbasaṅkhātā alamariyā alamariyasaṅkhātā sukkā sukkavipākā viññuppasatthā; suddepi te idhekacce sandissanti. 7 Imesu kho, vāseṭṭha, catūsu vaṇṇesu evaṁ ubhayavokiṇṇesu vattamānesu kaṇhasukkesu dhammesu viññugarahitesu ceva viññuppasatthesu ca yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīnā aññe vaṇṇā; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇhā aññe vaṇṇā; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. Taṁ tesaṁ viññū nānujānanti. Taṁ kissa hetu? Imesañhi, vāseṭṭha, catunnaṁ vaṇṇānaṁ yo hoti bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, so nesaṁ aggamakkhāyati dhammeneva, no adhammena. Dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṁ, diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca. Tadamināpetaṁ, vāseṭṭha, pariyāyena veditabbaṁ, yathā dhammova seṭṭho janetasmiṁ, diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca. 8 Jānāti kho, vāseṭṭha, rājā pasenadi kosalo: ‘samaṇo gotamo anantarā sakyakulā pabbajito’ti. Sakyā kho pana, vāseṭṭha, rañño pasenadissa kosalassa anuyuttā bhavanti. Karonti kho, vāseṭṭha, sakyā raññe pasenadimhi kosale nipaccakāraṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ. Iti kho, vāseṭṭha, yaṁ karonti sakyā raññe pasenadimhi kosale nipaccakāraṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ, karoti taṁ rājā pasenadi kosalo tathāgate nipaccakāraṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ, na naṁ ‘sujāto samaṇo gotamo, dujjātohamasmi. Balavā samaṇo gotamo, dubbalohamasmi. Pāsādiko samaṇo gotamo, dubbaṇṇohamasmi. Mahesakkho samaṇo gotamo, appesakkhohamasmī’ti. Atha kho naṁ dhammaṁyeva sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ mānento dhammaṁ pūjento dhammaṁ apacāyamāno evaṁ rājā pasenadi kosalo tathāgate nipaccakāraṁ karoti, abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ. Imināpi kho etaṁ, vāseṭṭha, pariyāyena veditabbaṁ, yathā 234 --- dn27 1:8 dhammova seṭṭho janetasmiṁ, diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca. 9 Tumhe khvattha, vāseṭṭha, nānājaccā nānānāmā nānāgottā nānākulā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā. ‘Ke tumhe’ti—puṭṭhā samānā ‘samaṇā sakyaputtiyāmhā’ti—paṭijānātha. Yassa kho panassa, vāseṭṭha, tathāgate saddhā niviṭṭhā mūlajātā patiṭṭhitā daḷhā asaṁhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ, tassetaṁ kallaṁ vacanāya: ‘bhagavatomhi putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo’ti. Taṁ kissa hetu? Tathāgatassa hetaṁ, vāseṭṭha, adhivacanaṁ ‘dhammakāyo’ itipi, ‘brahmakāyo’ itipi, ‘dhammabhūto’ itipi, ‘brahmabhūto’ itipi. 10 Hoti kho so, vāseṭṭha, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṁ loko saṁvaṭṭati. Saṁvaṭṭamāne loke yebhuyyena sattā ābhassarasaṁvattanikā honti. Te tattha honti manomayā pītibhakkhā sayaṁpabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhanti. Hoti kho so, vāseṭṭha, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṁ loko vivaṭṭati. Vivaṭṭamāne loke yebhuyyena sattā ābhassarakāyā cavitvā itthattaṁ āgacchanti. Tedha honti manomayā pītibhakkhā sayaṁpabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhanti. 11 2. Rasapathavipātubhāva Ekodakībhūtaṁ kho pana, vāseṭṭha, tena samayena hoti andhakāro andhakāratimisā. Na candimasūriyā paññāyanti, na nakkhattāni tārakarūpāni paññāyanti, na rattindivā paññāyanti, na māsaḍḍhamāsā paññāyanti, na utusaṁvaccharā paññāyanti, na itthipumā paññāyanti, sattā sattātveva saṅkhyaṁ gacchanti. Atha kho tesaṁ, vāseṭṭha, sattānaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena rasapathavī udakasmiṁ samatani; seyyathāpi nāma payaso tattassa nibbāyamānassa upari santānakaṁ hoti; evameva pāturahosi. Sā ahosi vaṇṇasampannā gandhasampannā rasasampannā, seyyathāpi nāma sampannaṁ vā sappi sampannaṁ vā navanītaṁ evaṁvaṇṇā ahosi. Seyyathāpi nāma khuddamadhuṁ aneḷakaṁ; evamassādā ahosi. Atha kho, vāseṭṭha, aññataro satto lolajātiko: ‘ambho, kimevidaṁ bhavissatī’ti rasapathaviṁ aṅguliyā sāyi. Tassa rasapathaviṁ aṅguliyā sāyato acchādesi, taṇhā cassa okkami. Aññepi kho, vāseṭṭha, sattā tassa sattassa diṭṭhānugatiṁ āpajjamānā rasapathaviṁ aṅguliyā sāyiṁsu. Tesaṁ rasapathaviṁ aṅguliyā sāyataṁ acchādesi, taṇhā ca tesaṁ okkami. 12 3. Candimasūriyādipātubhāva Atha kho te, vāseṭṭha, sattā rasapathaviṁ hatthehi āluppakārakaṁ upakkamiṁsu paribhuñjituṁ. Yato kho te, vāseṭṭha, sattā rasapathaviṁ hatthehi āluppakārakaṁ upakkamiṁsu paribhuñjituṁ. Atha tesaṁ sattānaṁ sayaṁpabhā antaradhāyi. Sayaṁpabhāya antarahitāya candimasūriyā pāturahesuṁ. Candimasūriyesu pātubhūtesu nakkhattāni tārakarūpāni pāturahesuṁ. Nakkhattesu tārakarūpesu pātubhūtesu rattindivā paññāyiṁsu. Rattindivesu paññāyamānesu māsaḍḍhamāsā paññāyiṁsu. Māsaḍḍhamāsesu paññāyamānesu utusaṁvaccharā paññāyiṁsu. Ettāvatā kho, vāseṭṭha, ayaṁ loko puna vivaṭṭo hoti. 13 Atha kho te, vāseṭṭha, sattā rasapathaviṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhaṁsu. Yathā yathā kho te, vāseṭṭha, sattā rasapathaviṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhaṁsu tathā tathā tesaṁ sattānaṁ rasapathaviṁ paribhuñjantānaṁ kharattañceva kāyasmiṁ okkami, vaṇṇavevaṇṇatā ca paññāyittha. Ekidaṁ sattā vaṇṇavanto honti, ekidaṁ sattā dubbaṇṇā. Tattha ye te sattā vaṇṇavanto, te dubbaṇṇe satte atimaññanti: ‘mayametehi vaṇṇavantatarā, amhehete dubbaṇṇatarā’ti. Tesaṁ vaṇṇātimānapaccayā mānātimānajātikānaṁ rasapathavī antaradhāyi. Rasāya pathaviyā antarahitāya sannipatiṁsu. Sannipatitvā anutthuniṁsu: ‘aho rasaṁ, aho rasan’ti. Tadetarahipi manussā kañcideva surasaṁ labhitvā evamāhaṁsu: ‘aho rasaṁ, aho rasan’ti. Tadeva porāṇaṁ aggaññaṁ akkharaṁ anusaranti, na tvevassa atthaṁ ājānanti. 14 4. Bhūmipappaṭakapātubhāva Atha kho tesaṁ, vāseṭṭha, sattānaṁ rasāya pathaviyā antarahitāya bhūmipappaṭako pāturahosi. Seyyathāpi nāma ahicchattako; evameva pāturahosi. So ahosi vaṇṇasampanno gandhasampanno 235 --- dn27 1:14 rasasampanno, seyyathāpi nāma sampannaṁ vā sappi sampannaṁ vā navanītaṁ evaṁvaṇṇo ahosi. Seyyathāpi nāma khuddamadhuṁ aneḷakaṁ; evamassādo ahosi. Atha kho te, vāseṭṭha, sattā bhūmipappaṭakaṁ upakkamiṁsu paribhuñjituṁ. Te taṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhaṁsu. Yathā yathā kho te, vāseṭṭha, sattā bhūmipappaṭakaṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhaṁsu tathā tathā tesaṁ sattānaṁ bhiyyoso mattāya kharattañceva kāyasmiṁ okkami, vaṇṇavevaṇṇatā ca paññāyittha. Ekidaṁ sattā vaṇṇavanto honti, ekidaṁ sattā dubbaṇṇā. Tattha ye te sattā vaṇṇavanto, te dubbaṇṇe satte atimaññanti: ‘mayametehi vaṇṇavantatarā, amhehete dubbaṇṇatarā’ti. Tesaṁ vaṇṇātimānapaccayā mānātimānajātikānaṁ bhūmipappaṭako antaradhāyi. 5. Padālatāpātubhāva Bhūmipappaṭake antarahite padālatā pāturahosi, seyyathāpi nāma kalambukā; evameva pāturahosi. Sā ahosi vaṇṇasampannā gandhasampannā rasasampannā, seyyathāpi nāma sampannaṁ vā sappi sampannaṁ vā navanītaṁ evaṁvaṇṇā ahosi. Seyyathāpi nāma khuddamadhuṁ aneḷakaṁ; evamassādā ahosi. 15 Atha kho te, vāseṭṭha, sattā padālataṁ upakkamiṁsu paribhuñjituṁ. Te taṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhaṁsu. Yathā yathā kho te, vāseṭṭha, sattā padālataṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhaṁsu tathā tathā tesaṁ sattānaṁ bhiyyoso mattāya kharattañceva kāyasmiṁ okkami, vaṇṇavevaṇṇatā ca paññāyittha. Ekidaṁ sattā vaṇṇavanto honti, ekidaṁ sattā dubbaṇṇā. Tattha ye te sattā vaṇṇavanto, te dubbaṇṇe satte atimaññanti: ‘mayametehi vaṇṇavantatarā, amhehete dubbaṇṇatarā’ti. Tesaṁ vaṇṇātimānapaccayā mānātimānajātikānaṁ padālatā antaradhāyi. Padālatāya antarahitāya sannipatiṁsu. Sannipatitvā anutthuniṁsu: ‘ahu vata no, ahāyi vata no padālatā’ti. Tadetarahipi manussā kenaci dukkhadhammena phuṭṭhā evamāhaṁsu: ‘ahu vata no, ahāyi vata no’ti. Tadeva porāṇaṁ aggaññaṁ akkharaṁ anusaranti, na tvevassa atthaṁ ājānanti. 16 6. Akaṭṭhapākasālipātubhāva Atha kho tesaṁ, vāseṭṭha, sattānaṁ padālatāya antarahitāya akaṭṭhapāko sāli pāturahosi akaṇo athuso suddho sugandho taṇḍulapphalo. Yaṁ taṁ sāyaṁ sāyamāsāya āharanti, pāto taṁ hoti pakkaṁ paṭivirūḷhaṁ. Yaṁ taṁ pāto pātarāsāya āharanti, sāyaṁ taṁ hoti pakkaṁ paṭivirūḷhaṁ; nāpadānaṁ paññāyati. Atha kho te, vāseṭṭha, sattā akaṭṭhapākaṁ sāliṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhaṁsu. 7. Itthipurisaliṅgapātubhāva Yathā yathā kho te, vāseṭṭha, sattā akaṭṭhapākaṁ sāliṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhaṁsu tathā tathā tesaṁ sattānaṁ bhiyyoso mattāya kharattañceva kāyasmiṁ okkami, vaṇṇavevaṇṇatā ca paññāyittha, itthiyā ca itthiliṅgaṁ pāturahosi purisassa ca purisaliṅgaṁ. Itthī ca purisaṁ ativelaṁ upanijjhāyati puriso ca itthiṁ. Tesaṁ ativelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyataṁ sārāgo udapādi, pariḷāho kāyasmiṁ okkami. Te pariḷāhapaccayā methunaṁ dhammaṁ paṭiseviṁsu. Ye kho pana te, vāseṭṭha, tena samayena sattā passanti methunaṁ dhammaṁ paṭisevante, aññe paṁsuṁ khipanti, aññe seṭṭhiṁ khipanti, aññe gomayaṁ khipanti: ‘nassa asuci, nassa asucī’ti. ‘Kathañhi nāma satto sattassa evarūpaṁ karissatī’ti. Tadetarahipi manussā ekaccesu janapadesu vadhuyā nibbuyhamānāya aññe paṁsuṁ khipanti, aññe seṭṭhiṁ khipanti, aññe gomayaṁ khipanti. Tadeva porāṇaṁ aggaññaṁ akkharaṁ anusaranti, na tvevassa atthaṁ ājānanti. 17 8. Methunadhammasamācāra Adhammasammataṁ kho pana, vāseṭṭha, tena samayena hoti, tadetarahi dhammasammataṁ. Ye kho pana, vāseṭṭha, tena samayena sattā methunaṁ dhammaṁ paṭisevanti, te māsampi dvemāsampi na labhanti gāmaṁ vā nigamaṁ vā pavisituṁ. Yato kho te, vāseṭṭha, sattā tasmiṁ asaddhamme ativelaṁ pātabyataṁ āpajjiṁsu. Atha agārāni upakkamiṁsu kātuṁ tasseva asaddhammassa paṭicchādanatthaṁ. Atha kho, vāseṭṭha, aññatarassa sattassa alasajātikassa etadahosi: ‘ambho, kimevāhaṁ vihaññāmi sāliṁ āharanto sāyaṁ sāyamāsāya pāto pātarāsāya. 236 --- dn27 1:17 Yannūnāhaṁ sāliṁ āhareyyaṁ sakideva sāyapātarāsāyā’ti. Atha kho so, vāseṭṭha, satto sāliṁ āhāsi sakideva sāyapātarāsāya. Atha kho, vāseṭṭha, aññataro satto yena so satto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ sattaṁ etadavoca: ‘ehi, bho satta, sālāhāraṁ gamissāmā’ti. ‘Alaṁ, bho satta, āhato me sāli sakideva sāyapātarāsāyā’ti. Atha kho so, vāseṭṭha, satto tassa sattassa diṭṭhānugatiṁ āpajjamāno sāliṁ āhāsi sakideva dvīhāya. ‘Evampi kira, bho, sādhū’ti. Atha kho, vāseṭṭha, aññataro satto yena so satto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ sattaṁ etadavoca: ‘ehi, bho satta, sālāhāraṁ gamissāmā’ti. ‘Alaṁ, bho satta, āhato me sāli sakideva dvīhāyā’ti. Atha kho so, vāseṭṭha, satto tassa sattassa diṭṭhānugatiṁ āpajjamāno sāliṁ āhāsi sakideva catūhāya, ‘evampi kira, bho, sādhū’ti. Atha kho, vāseṭṭha, aññataro satto yena so satto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ sattaṁ etadavoca: ‘ehi, bho satta, sālāhāraṁ gamissāmā’ti. ‘Alaṁ, bho satta, āhato me sāli sakideva catūhāyā’ti. Atha kho so, vāseṭṭha, satto tassa sattassa diṭṭhānugatiṁ āpajjamāno sāliṁ āhāsi sakideva aṭṭhāhāya, ‘evampi kira, bho, sādhū’ti. Yato kho te, vāseṭṭha, sattā sannidhikārakaṁ sāliṁ upakkamiṁsu paribhuñjituṁ. Atha kaṇopi taṇḍulaṁ pariyonandhi, thusopi taṇḍulaṁ pariyonandhi; lūnampi nappaṭivirūḷhaṁ, apadānaṁ paññāyittha, saṇḍasaṇḍā sālayo aṭṭhaṁsu. 18 9. Sālivibhāga Atha kho te, vāseṭṭha, sattā sannipatiṁsu, sannipatitvā anutthuniṁsu: ‘pāpakā vata, bho, dhammā sattesu pātubhūtā. Mayañhi pubbe manomayā ahumhā pītibhakkhā sayaṁpabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino, ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhamhā. Tesaṁ no amhākaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena rasapathavī udakasmiṁ samatani. Sā ahosi vaṇṇasampannā gandhasampannā rasasampannā. Te mayaṁ rasapathaviṁ hatthehi āluppakārakaṁ upakkamimha paribhuñjituṁ, tesaṁ no rasapathaviṁ hatthehi āluppakārakaṁ upakkamataṁ paribhuñjituṁ sayaṁpabhā antaradhāyi. Sayaṁpabhāya antarahitāya candimasūriyā pāturahesuṁ, candimasūriyesu pātubhūtesu nakkhattāni tārakarūpāni pāturahesuṁ, nakkhattesu tārakarūpesu pātubhūtesu rattindivā paññāyiṁsu, rattindivesu paññāyamānesu māsaḍḍhamāsā paññāyiṁsu. Māsaḍḍhamāsesu paññāyamānesu utusaṁvaccharā paññāyiṁsu. Te mayaṁ rasapathaviṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhamhā. Tesaṁ no pāpakānaṁyeva akusalānaṁ dhammānaṁ pātubhāvā rasapathavī antaradhāyi. Rasapathaviyā antarahitāya bhūmipappaṭako pāturahosi. So ahosi vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. Te mayaṁ bhūmipappaṭakaṁ upakkamimha paribhuñjituṁ. Te mayaṁ taṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhamhā. Tesaṁ no pāpakānaṁyeva akusalānaṁ dhammānaṁ pātubhāvā bhūmipappaṭako antaradhāyi. Bhūmipappaṭake antarahite padālatā pāturahosi. Sā ahosi vaṇṇasampannā gandhasampannā rasasampannā. Te mayaṁ padālataṁ upakkamimha paribhuñjituṁ. Te mayaṁ taṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhamhā. Tesaṁ no pāpakānaṁyeva akusalānaṁ dhammānaṁ pātubhāvā padālatā antaradhāyi. Padālatāya antarahitāya akaṭṭhapāko sāli pāturahosi akaṇo athuso suddho sugandho taṇḍulapphalo. Yaṁ taṁ sāyaṁ sāyamāsāya āharāma, pāto taṁ hoti pakkaṁ paṭivirūḷhaṁ. Yaṁ taṁ pāto pātarāsāya āharāma, sāyaṁ taṁ hoti pakkaṁ paṭivirūḷhaṁ. Nāpadānaṁ paññāyittha. Te mayaṁ akaṭṭhapākaṁ sāliṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhamhā. Tesaṁ no pāpakānaṁyeva akusalānaṁ dhammānaṁ pātubhāvā kaṇopi taṇḍulaṁ pariyonandhi, thusopi taṇḍulaṁ pariyonandhi, lūnampi nappaṭivirūḷhaṁ, apadānaṁ paññāyittha, saṇḍasaṇḍā sālayo ṭhitā. Yannūna mayaṁ sāliṁ vibhajeyyāma, mariyādaṁ ṭhapeyyāmā’ti. Atha kho te, vāseṭṭha, sattā sāliṁ vibhajiṁsu, mariyādaṁ ṭhapesuṁ. 19 Atha kho, vāseṭṭha, aññataro satto lolajātiko sakaṁ bhāgaṁ parirakkhanto aññataraṁ bhāgaṁ adinnaṁ ādiyitvā paribhuñji. Tamenaṁ aggahesuṁ, gahetvā etadavocuṁ: ‘pāpakaṁ vata, bho satta, karosi, yatra hi nāma sakaṁ bhāgaṁ parirakkhanto aññataraṁ bhāgaṁ adinnaṁ 237 --- dn27 1:19 ādiyitvā paribhuñjasi. Māssu, bho satta, punapi evarūpamakāsī’ti. ‘Evaṁ, bho’ti kho, vāseṭṭha, so satto tesaṁ sattānaṁ paccassosi. Dutiyampi kho, vāseṭṭha, so satto …pe… tatiyampi kho, vāseṭṭha, so satto sakaṁ bhāgaṁ parirakkhanto aññataraṁ bhāgaṁ adinnaṁ ādiyitvā paribhuñji. Tamenaṁ aggahesuṁ, gahetvā etadavocuṁ: ‘pāpakaṁ vata, bho satta, karosi, yatra hi nāma sakaṁ bhāgaṁ parirakkhanto aññataraṁ bhāgaṁ adinnaṁ ādiyitvā paribhuñjasi. Māssu, bho satta, punapi evarūpamakāsī’ti. Aññe pāṇinā pahariṁsu, aññe leḍḍunā pahariṁsu, aññe daṇḍena pahariṁsu. Tadagge kho, vāseṭṭha, adinnādānaṁ paññāyati, garahā paññāyati, musāvādo paññāyati, daṇḍādānaṁ paññāyati. 20 10. Mahāsammatarājā Atha kho te, vāseṭṭha, sattā sannipatiṁsu, sannipatitvā anutthuniṁsu: ‘pāpakā vata bho dhammā sattesu pātubhūtā, yatra hi nāma adinnādānaṁ paññāyissati, garahā paññāyissati, musāvādo paññāyissati, daṇḍādānaṁ paññāyissati. Yannūna mayaṁ ekaṁ sattaṁ sammanneyyāma, yo no sammā khīyitabbaṁ khīyeyya, sammā garahitabbaṁ garaheyya, sammā pabbājetabbaṁ pabbājeyya. Mayaṁ panassa sālīnaṁ bhāgaṁ anuppadassāmā’ti. Atha kho te, vāseṭṭha, sattā yo nesaṁ satto abhirūpataro ca dassanīyataro ca pāsādikataro ca mahesakkhataro ca taṁ sattaṁ upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘ehi, bho satta, sammā khīyitabbaṁ khīya, sammā garahitabbaṁ garaha, sammā pabbājetabbaṁ pabbājehi. Mayaṁ pana te sālīnaṁ bhāgaṁ anuppadassāmā’ti. ‘Evaṁ, bho’ti kho, vāseṭṭha, so satto tesaṁ sattānaṁ paṭissuṇitvā sammā khīyitabbaṁ khīyi, sammā garahitabbaṁ garahi, sammā pabbājetabbaṁ pabbājesi. Te panassa sālīnaṁ bhāgaṁ anuppadaṁsu. 21 Mahājanasammatoti kho, vāseṭṭha, ‘mahāsammato, mahāsammato’ tveva paṭhamaṁ akkharaṁ upanibbattaṁ. Khettānaṁ adhipatīti kho, vāseṭṭha, ‘khattiyo, khattiyo’ tveva dutiyaṁ akkharaṁ upanibbattaṁ. Dhammena pare rañjetīti kho, vāseṭṭha, ‘rājā, rājā’ tveva tatiyaṁ akkharaṁ upanibbattaṁ. Iti kho, vāseṭṭha, evametassa khattiyamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi tesaṁyeva sattānaṁ, anaññesaṁ. Sadisānaṁyeva, no asadisānaṁ. Dhammeneva, no adhammena. Dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṁ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca. 22 11. Brāhmaṇamaṇḍala Atha kho tesaṁ, vāseṭṭha, sattānaṁyeva ekaccānaṁ etadahosi: ‘pāpakā vata, bho, dhammā sattesu pātubhūtā, yatra hi nāma adinnādānaṁ paññāyissati, garahā paññāyissati, musāvādo paññāyissati, daṇḍādānaṁ paññāyissati, pabbājanaṁ paññāyissati. Yannūna mayaṁ pāpake akusale dhamme vāheyyāmā’ti. Te pāpake akusale dhamme vāhesuṁ. Pāpake akusale dhamme vāhentīti kho, vāseṭṭha, ‘brāhmaṇā, brāhmaṇā’ tveva paṭhamaṁ akkharaṁ upanibbattaṁ. Te araññāyatane paṇṇakuṭiyo karitvā paṇṇakuṭīsu jhāyanti vītaṅgārā vītadhūmā pannamusalā sāyaṁ sāyamāsāya pāto pātarāsāya gāmanigamarājadhāniyo osaranti ghāsamesamānā. Te ghāsaṁ paṭilabhitvā punadeva araññāyatane paṇṇakuṭīsu jhāyanti. Tamenaṁ manussā disvā evamāhaṁsu: ‘ime kho, bho, sattā araññāyatane paṇṇakuṭiyo karitvā paṇṇakuṭīsu jhāyanti, vītaṅgārā vītadhūmā pannamusalā sāyaṁ sāyamāsāya pāto pātarāsāya gāmanigamarājadhāniyo osaranti ghāsamesamānā. Te ghāsaṁ paṭilabhitvā punadeva araññāyatane paṇṇakuṭīsu jhāyantī’ti, jhāyantīti kho, vāseṭṭha, ‘jhāyakā, jhāyakā’ tveva dutiyaṁ akkharaṁ upanibbattaṁ. 23 Tesaṁyeva kho, vāseṭṭha, sattānaṁ ekacce sattā araññāyatane paṇṇakuṭīsu taṁ jhānaṁ anabhisambhuṇamānā gāmasāmantaṁ nigamasāmantaṁ osaritvā ganthe karontā acchanti. Tamenaṁ manussā disvā evamāhaṁsu: ‘ime kho, bho, sattā araññāyatane paṇṇakuṭīsu taṁ jhānaṁ anabhisambhuṇamānā gāmasāmantaṁ nigamasāmantaṁ osaritvā ganthe karontā acchanti, na dānime jhāyantī’ti. Na dānime jhāyantīti kho, vāseṭṭha, ‘ajjhāyakā, ajjhāyakā’ tveva tatiyaṁ akkharaṁ upanibbattaṁ. Hīnasammataṁ kho pana, vāseṭṭha, tena samayena hoti, tadetarahi seṭṭhasammataṁ. Iti kho, vāseṭṭha, evametassa brāhmaṇamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi tesaṁyeva sattānaṁ, anaññesaṁ sadisānaṁyeva no asadisānaṁ 238 --- dn27 1:23 dhammeneva, no adhammena. Dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṁ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca. 24 12. Vessamaṇḍala Tesaṁyeva kho, vāseṭṭha, sattānaṁ ekacce sattā methunaṁ dhammaṁ samādāya visukammante payojesuṁ. Methunaṁ dhammaṁ samādāya visukammante payojentīti kho, vāseṭṭha, ‘vessā, vessā’ tveva akkharaṁ upanibbattaṁ. Iti kho, vāseṭṭha, evametassa vessamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi tesaññeva sattānaṁ anaññesaṁ sadisānaṁyeva, no asadisānaṁ, dhammeneva no adhammena. Dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṁ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca. 25 13. Suddamaṇḍala Tesaññeva kho, vāseṭṭha, sattānaṁ ye te sattā avasesā te luddācārā khuddācārā ahesuṁ. Luddācārā khuddācārāti kho, vāseṭṭha, ‘suddā, suddā’ tveva akkharaṁ upanibbattaṁ. Iti kho, vāseṭṭha, evametassa suddamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi tesaṁyeva sattānaṁ anaññesaṁ, sadisānaṁyeva no asadisānaṁ, dhammeneva, no adhammena. Dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṁ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca. 26 Ahu kho so, vāseṭṭha, samayo, yaṁ khattiyopi sakaṁ dhammaṁ garahamāno agārasmā anagāriyaṁ pabbajati: ‘samaṇo bhavissāmī’ti. Brāhmaṇopi kho, vāseṭṭha …pe… vessopi kho, vāseṭṭha …pe… suddopi kho, vāseṭṭha, sakaṁ dhammaṁ garahamāno agārasmā anagāriyaṁ pabbajati: ‘samaṇo bhavissāmī’ti. Imehi kho, vāseṭṭha, catūhi maṇḍalehi samaṇamaṇḍalassa abhinibbatti ahosi, tesaṁyeva sattānaṁ anaññesaṁ, sadisānaṁyeva no asadisānaṁ, dhammeneva no adhammena. Dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṁ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca. 27 14. Duccaritādikathā Khattiyopi kho, vāseṭṭha, kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā micchādiṭṭhiko micchādiṭṭhikammasamādāno micchādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Brāhmaṇopi kho, vāseṭṭha …pe… vessopi kho, vāseṭṭha … suddopi kho, vāseṭṭha … samaṇopi kho, vāseṭṭha, kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā micchādiṭṭhiko micchādiṭṭhikammasamādāno micchādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 28 Khattiyopi kho, vāseṭṭha, kāyena sucaritaṁ caritvā vācāya sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā sammādiṭṭhiko sammādiṭṭhikammasamādāno sammādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Brāhmaṇopi kho, vāseṭṭha …pe… vessopi kho, vāseṭṭha … suddopi kho, vāseṭṭha … samaṇopi kho, vāseṭṭha, kāyena sucaritaṁ caritvā vācāya sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā sammādiṭṭhiko sammādiṭṭhikammasamādāno sammādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 29 Khattiyopi kho, vāseṭṭha, kāyena dvayakārī, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī, vimissadiṭṭhiko vimissadiṭṭhikammasamādāno vimissadiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sukhadukkhappaṭisaṁvedī hoti. Brāhmaṇopi kho, vāseṭṭha …pe… vessopi kho, vāseṭṭha … suddopi kho, vāseṭṭha … samaṇopi kho, vāseṭṭha, kāyena dvayakārī, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī, vimissadiṭṭhiko vimissadiṭṭhikammasamādāno vimissadiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sukhadukkhappaṭisaṁvedī hoti. 30 15. Bodhipakkhiyabhāvanā Khattiyopi kho, vāseṭṭha, kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto sattannaṁ bodhipakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanamanvāya diṭṭheva dhamme parinibbāyati. Brāhmaṇopi kho, vāseṭṭha …pe… vessopi kho, vāseṭṭha … suddopi kho, vāseṭṭha … samaṇopi kho, vāseṭṭha, kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto sattannaṁ bodhipakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanamanvāya diṭṭheva dhamme parinibbāyati. 31 Imesañhi, vāseṭṭha, catunnaṁ vaṇṇānaṁ yo hoti bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, so nesaṁ aggamakkhāyati dhammeneva, no adhammena. Dhammo 239 --- dn27 1:31 hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṁ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca. 32 Brahmunā pesā, vāseṭṭha, sanaṅkumārena gāthā bhāsitā: ‘Khattiyo seṭṭho janetasmiṁ, ye gottapaṭisārino; Vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse’ti. Sā kho panesā, vāseṭṭha, brahmunā sanaṅkumārena gāthā sugītā, no duggītā. Subhāsitā, no dubbhāsitā. Atthasaṁhitā, no anatthasaṁhitā. Anumatā mayā. Ahampi, vāseṭṭha, evaṁ vadāmi—Khattiyo seṭṭho janetasmiṁ, ye gottapaṭisārino; Vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā vāseṭṭhabhāradvājā bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Aggaññasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. dn7 0 Dīgha Nikāya 7 Jāliyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena dve pabbajitā—muṇḍiyo ca paribbājako jāliyo ca dārupattikantevāsī yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho te dve pabbajitā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “kiṁ nu kho, āvuso gotama, taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ, udāhu aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran”ti? “Tena hāvuso, suṇātha sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te dve pabbajitā bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “idhāvuso, tathāgato loke uppajjati arahaṁ, sammāsambuddho …pe… Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu sīlasampanno hoti. …pe… Paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yo kho, āvuso, bhikkhu evaṁ jānāti evaṁ passati, kallaṁ nu kho tassetaṁ vacanāya: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vāti. Yo so, āvuso, bhikkhu evaṁ jānāti evaṁ passati, kallaṁ tassetaṁ vacanāya: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vāti. Ahaṁ kho panetaṁ, āvuso, evaṁ jānāmi evaṁ passāmi. Atha ca panāhaṁ na vadāmi: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā …pe… 3 dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yo kho, āvuso, bhikkhu evaṁ jānāti evaṁ passati, kallaṁ nu kho tassetaṁ vacanāya: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vāti? Yo so, āvuso, bhikkhu evaṁ jānāti evaṁ passati kallaṁ, tassetaṁ vacanāya: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vāti. Ahaṁ kho panetaṁ, āvuso, evaṁ jānāmi evaṁ passāmi. Atha ca panāhaṁ na vadāmi: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā …pe… 4 ñāṇadassanāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti … yo kho, āvuso, bhikkhu evaṁ jānāti evaṁ passati, kallaṁ nu kho tassetaṁ vacanāya: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vāti. Yo so, āvuso, bhikkhu evaṁ jānāti evaṁ passati kallaṁ tassetaṁ vacanāya: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vāti. Ahaṁ kho panetaṁ, āvuso, evaṁ jānāmi evaṁ passāmi. Atha ca panāhaṁ na vadāmi: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā …pe…. 5 …pe… Nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. Yo kho, āvuso, bhikkhu evaṁ jānāti evaṁ passati, kallaṁ nu kho tassetaṁ vacanāya: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vāti? Yo so, āvuso, bhikkhu evaṁ jānāti evaṁ passati, na kallaṁ tassetaṁ vacanāya: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vāti. Ahaṁ kho panetaṁ, āvuso, evaṁ jānāmi evaṁ passāmi. Atha ca panāhaṁ na vadāmi: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te dve pabbajitā bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Jāliyasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. dn22 0 Dīgha Nikāya 22 Mahāsatipaṭṭhānasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati 240 --- dn22 1:1 kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhaddante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “Ekāyano ayaṁ, bhikkhave, maggo sattānaṁ visuddhiyā, sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Uddeso niṭṭhito. 2 1. Kāyānupassanā 1.1. Kāyānupassanāānāpānapabba Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti. Rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti. ‘Sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho bhamakāro vā bhamakārantevāsī vā dīghaṁ vā añchanto ‘dīghaṁ añchāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā añchanto ‘rassaṁ añchāmī’ti pajānāti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti. ‘Sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati. ‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Ānāpānapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 3 1.2. Kāyānupassanāiriyāpathapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu gacchanto vā ‘gacchāmī’ti pajānāti, ṭhito vā ‘ṭhitomhī’ti pajānāti, nisinno vā ‘nisinnomhī’ti pajānāti, sayāno vā ‘sayānomhī’ti pajānāti, yathā yathā vā panassa kāyo paṇihito hoti tathā tathā naṁ pajānāti. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati. ‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Iriyāpathapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 4 1.3. Kāyānupassanāsampajānapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Iti ajjhattaṁ vā …pe… Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Sampajānapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 5 1.4. Kāyānupassanāpaṭikūlamanasikārapabba Puna caparaṁ, 241 --- dn22 1:5 bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco, maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ, hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ, antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ, pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo, assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti. Seyyathāpi, bhikkhave, ubhatomukhā putoḷi pūrā nānāvihitassa dhaññassa, seyyathidaṁ—sālīnaṁ vīhīnaṁ muggānaṁ māsānaṁ tilānaṁ taṇḍulānaṁ. Tamenaṁ cakkhumā puriso muñcitvā paccavekkheyya: ‘ime sālī, ime vīhī ime muggā ime māsā ime tilā ime taṇḍulā’ti. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā …pe… muttan’ti. Iti ajjhattaṁ vā …pe… Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Paṭikūlamanasikārapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 6 1.5. Kāyānupassanādhātumanasikārapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ yathāṭhitaṁ yathāpaṇihitaṁ dhātuso paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṁ vadhitvā catumahāpathe bilaso vibhajitvā nisinno assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ yathāṭhitaṁ yathāpaṇihitaṁ dhātuso paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati …pe… Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Dhātumanasikārapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 7 1.6. Kāyānupassanānavasivathikapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ ekāhamataṁ vā dvīhamataṁ vā tīhamataṁ vā uddhumātakaṁ vinīlakaṁ vipubbakajātaṁ. So imameva kāyaṁ upasaṁharati: ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁanatīto’ti. Iti ajjhattaṁ vā …pe… Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ kākehi vā khajjamānaṁ kulalehi vā khajjamānaṁ gijjhehi vā khajjamānaṁ kaṅkehi vā khajjamānaṁ sunakhehi vā khajjamānaṁ byagghehi vā khajjamānaṁ dīpīhi vā khajjamānaṁ siṅgālehi vā khajjamānaṁ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṁ. So imameva kāyaṁ upasaṁharati: ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁanatīto’ti. Iti ajjhattaṁ vā …pe… Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ aṭṭhikasaṅkhalikaṁ samaṁsalohitaṁ nhārusambandhaṁ …pe… Aṭṭhikasaṅkhalikaṁ nimaṁsalohitamakkhitaṁ nhārusambandhaṁ …pe… Aṭṭhikasaṅkhalikaṁ apagatamaṁsalohitaṁ nhārusambandhaṁ …pe… Aṭṭhikāni apagatasambandhāni disā vidisā vikkhittāni, aññena hatthaṭṭhikaṁ aññena pādaṭṭhikaṁ aññena gopphakaṭṭhikaṁ aññena jaṅghaṭṭhikaṁ aññena ūruṭṭhikaṁ aññena kaṭiṭṭhikaṁ aññena phāsukaṭṭhikaṁ aññena piṭṭhiṭṭhikaṁ aññena khandhaṭṭhikaṁ aññena gīvaṭṭhikaṁ aññena hanukaṭṭhikaṁ aññena dantaṭṭhikaṁ aññena sīsakaṭāhaṁ. So imameva kāyaṁ upasaṁharati: ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁanatīto’ti. Iti ajjhattaṁ vā …pe… viharati. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇapaṭibhāgāni …pe… Aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni …pe… Aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. So imameva kāyaṁ upasaṁharati: ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁanatīto’ti. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati. ‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī 242 --- dn22 1:10 viharati. Navasivathikapabbaṁ niṭṭhitaṁ. Cuddasa kāyānupassanā niṭṭhitā. 11 2. Vedanānupassanā Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhaṁ vā vedanaṁ vedayamāno ‘sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Dukkhaṁ vā vedanaṁ vedayamāno ‘dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Adukkhamasukhaṁ vā vedanaṁ vedayamāno ‘adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Sāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘sāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Nirāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘nirāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Sāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘sāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Nirāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘nirāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Sāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘sāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Nirāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘nirāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Iti ajjhattaṁ vā vedanāsu vedanānupassī viharati, bahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā vedanāsu viharati, vayadhammānupassī vā vedanāsu viharati, samudayavayadhammānupassī vā vedanāsu viharati. ‘Atthi vedanā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati. Vedanānupassanā niṭṭhitā. 12 3. Cittānupassanā Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu citte cittānupassī viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sarāgaṁ vā cittaṁ ‘sarāgaṁ cittan’ti pajānāti. Vītarāgaṁ vā cittaṁ ‘vītarāgaṁ cittan’ti pajānāti. Sadosaṁ vā cittaṁ ‘sadosaṁ cittan’ti pajānāti. Vītadosaṁ vā cittaṁ ‘vītadosaṁ cittan’ti pajānāti. Samohaṁ vā cittaṁ ‘samohaṁ cittan’ti pajānāti. Vītamohaṁ vā cittaṁ ‘vītamohaṁ cittan’ti pajānāti. Saṅkhittaṁ vā cittaṁ ‘saṅkhittaṁ cittan’ti pajānāti. Vikkhittaṁ vā cittaṁ ‘vikkhittaṁ cittan’ti pajānāti. Mahaggataṁ vā cittaṁ ‘mahaggataṁ cittan’ti pajānāti. Amahaggataṁ vā cittaṁ ‘amahaggataṁ cittan’ti pajānāti. Sauttaraṁ vā cittaṁ ‘sauttaraṁ cittan’ti pajānāti. Anuttaraṁ vā cittaṁ ‘anuttaraṁ cittan’ti pajānāti. Samāhitaṁ vā cittaṁ ‘samāhitaṁ cittan’ti pajānāti. Asamāhitaṁ vā cittaṁ ‘asamāhitaṁ cittan’ti pajānāti. Vimuttaṁ vā cittaṁ ‘vimuttaṁ cittan’ti pajānāti. Avimuttaṁ vā cittaṁ ‘avimuttaṁ cittan’ti pajānāti. Iti ajjhattaṁ vā citte cittānupassī viharati, bahiddhā vā citte cittānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā citte cittānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā cittasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā cittasmiṁ viharati, samudayavayadhammānupassī vā cittasmiṁ viharati. ‘Atthi cittan’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu citte cittānupassī viharati. Cittānupassanā niṭṭhitā. 13 4. Dhammānupassanā 4.1. Dhammānupassanānīvaraṇapabba Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu santaṁ vā ajjhattaṁ kāmacchandaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ kāmacchando’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ kāmacchandaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ kāmacchando’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa kāmacchandassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ byāpādaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ byāpādo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ byāpādaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ byāpādo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa byāpādassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa byāpādassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa byāpādassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā 243 --- dn22 1:13 ajjhattaṁ thinamiddhaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ thinamiddhan’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ thinamiddhaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ thinamiddhan’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa thinamiddhassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa thinamiddhassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa thinamiddhassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ uddhaccakukkuccaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ uddhaccakukkuccan’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ uddhaccakukkuccaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ uddhaccakukkuccan’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa uddhaccakukkuccassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa uddhaccakukkuccassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa uddhaccakukkuccassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ vicikicchaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ vicikicchā’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ vicikicchaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ vicikicchā’ti pajānāti, yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya, anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu. Nīvaraṇapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 14 4.2. Dhammānupassanākhandhapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu: ‘iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṅgamo; iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthaṅgamo; iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṁ samudayo, iti saṅkhārānaṁ atthaṅgamo, iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti, iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya, anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu. Khandhapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 15 4.3. Dhammānupassanāāyatanapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuñca pajānāti, rūpe ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Sotañca pajānāti, sadde ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Ghānañca pajānāti, gandhe ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa 244 --- dn22 1:15 āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Jivhañca pajānāti, rase ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Kāyañca pajānāti, phoṭṭhabbe ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Manañca pajānāti, dhamme ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya, anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. Āyatanapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 16 4.4. Dhammānupassanābojjhaṅgapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu santaṁ vā ajjhattaṁ satisambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ satisambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ satisambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ satisambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa satisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ dhammavicayasambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ dhammavicayasambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ dhammavicayasambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ dhammavicayasambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ vīriyasambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ vīriyasambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ vīriyasambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ vīriyasambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa vīriyasambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ pītisambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ pītisambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ pītisambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ pītisambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa pītisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ passaddhisambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ passaddhisambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ passaddhisambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ passaddhisambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa passaddhisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ samādhisambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ samādhisambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ samādhisambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ samādhisambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa samādhisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ upekkhāsambojjhaṅgo’ti 245 --- dn22 1:16 pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ upekkhāsambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya, anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu. Bojjhaṅgapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 17 4.5. Dhammānupassanāsaccapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 18 4.5.1. Dukkhasaccaniddesa Katamañca, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ? Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraṇampi dukkhaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, appiyehi sampayogopi dukkho, piyehi vippayogopi dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ, saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. Katamā ca, bhikkhave, jāti? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṁ pātubhāvo āyatanānaṁ paṭilābho, ayaṁ vuccati, bhikkhave, jāti. Katamā ca, bhikkhave, jarā? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṁ pāliccaṁ valittacatā āyuno saṁhāni indriyānaṁ paripāko, ayaṁ vuccati, bhikkhave, jarā. Katamañca, bhikkhave, maraṇaṁ? Yaṁ tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṁ maccu maraṇaṁ kālakiriyā khandhānaṁ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassupacchedo, idaṁ vuccati, bhikkhave, maraṇaṁ. Katamo ca, bhikkhave, soko? Yo kho, bhikkhave, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṁ antosoko antoparisoko, ayaṁ vuccati, bhikkhave, soko. Katamo ca, bhikkhave, paridevo? Yo kho, bhikkhave, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṁ paridevitattaṁ, ayaṁ vuccati, bhikkhave, paridevo. Katamañca, bhikkhave, dukkhaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ dukkhaṁ kāyikaṁ asātaṁ kāyasamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ. Katamañca, bhikkhave, domanassaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cetasikaṁ dukkhaṁ cetasikaṁ asātaṁ manosamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, domanassaṁ. Katamo ca, bhikkhave, upāyāso? Yo kho, bhikkhave, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitattaṁ upāyāsitattaṁ, ayaṁ vuccati, bhikkhave, upāyāso. Katamo ca, bhikkhave, appiyehi sampayogo dukkho? Idha yassa te honti aniṭṭhā akantā amanāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā dhammā, ye vā panassa te honti anatthakāmā ahitakāmā aphāsukakāmā ayogakkhemakāmā, yā tehi saddhiṁ saṅgati samāgamo samodhānaṁ missībhāvo, ayaṁ vuccati, bhikkhave, appiyehi sampayogo dukkho. Katamo ca, bhikkhave, piyehi vippayogo dukkho? Idha yassa te honti iṭṭhā kantā manāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā dhammā, ye vā panassa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukakāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā mittā vā amaccā vā ñātisālohitā vā, yā tehi saddhiṁ asaṅgati asamāgamo asamodhānaṁ amissībhāvo, ayaṁ vuccati, bhikkhave, piyehi 246 --- dn22 1:18 vippayogo dukkho. Katamañca, bhikkhave, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ? Jātidhammānaṁ, bhikkhave, sattānaṁ evaṁ icchā uppajjati: ‘aho vata mayaṁ na jātidhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyā’ti. Na kho panetaṁ icchāya pattabbaṁ, idampi yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Jarādhammānaṁ, bhikkhave, sattānaṁ evaṁ icchā uppajjati: ‘aho vata mayaṁ na jarādhammā assāma, na ca vata no jarā āgaccheyyā’ti. Na kho panetaṁ icchāya pattabbaṁ, idampi yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Byādhidhammānaṁ, bhikkhave, sattānaṁ evaṁ icchā uppajjati ‘aho vata mayaṁ na byādhidhammā assāma, na ca vata no byādhi āgaccheyyā’ti. Na kho panetaṁ icchāya pattabbaṁ, idampi yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Maraṇadhammānaṁ, bhikkhave, sattānaṁ evaṁ icchā uppajjati ‘aho vata mayaṁ na maraṇadhammā assāma, na ca vata no maraṇaṁ āgaccheyyā’ti. Na kho panetaṁ icchāya pattabbaṁ, idampi yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammānaṁ, bhikkhave, sattānaṁ evaṁ icchā uppajjati ‘aho vata mayaṁ na sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā assāma, na ca vata no sokaparidevadukkhadomanassupāyāsaā āgaccheyyun’ti. Na kho panetaṁ icchāya pattabbaṁ, idampi yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Katame ca, bhikkhave, saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā? Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ. 19 4.5.2. Samudayasaccaniddesa Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ? Yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ—kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Sā kho panesā, bhikkhave, taṇhā kattha uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisati? Yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Kiñca loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ? Cakkhu loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotaṁ loke …pe… ghānaṁ loke … jivhā loke … kāyo loke … mano loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Rūpā loke … saddā loke … gandhā loke … rasā loke … phoṭṭhabbā loke … dhammā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Cakkhuviññāṇaṁ loke … sotaviññāṇaṁ loke … ghānaviññāṇaṁ loke … jivhāviññāṇaṁ loke … kāyaviññāṇaṁ loke … manoviññāṇaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Cakkhusamphasso loke … sotasamphasso loke … ghānasamphasso loke … jivhāsamphasso loke … kāyasamphasso loke … manosamphasso loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Cakkhusamphassajā vedanā loke … sotasamphassajā vedanā loke … ghānasamphassajā vedanā loke … jivhāsamphassajā vedanā loke … kāyasamphassajā vedanā loke … manosamphassajā vedanā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Rūpasaññā loke … saddasaññā loke … gandhasaññā loke … rasasaññā loke … phoṭṭhabbasaññā loke … dhammasaññā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Rūpasañcetanā loke … saddasañcetanā loke … gandhasañcetanā loke … rasasañcetanā loke … phoṭṭhabbasañcetanā loke … dhammasañcetanā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Rūpataṇhā loke … saddataṇhā loke … gandhataṇhā loke … rasataṇhā loke … phoṭṭhabbataṇhā loke … dhammataṇhā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Rūpavitakko loke … saddavitakko loke … gandhavitakko loke … rasavitakko loke … phoṭṭhabbavitakko loke … dhammavitakko loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha 247 --- dn22 1:19 nivisamānā nivisati. Rūpavicāro loke … saddavicāro loke … gandhavicāro loke … rasavicāro loke … phoṭṭhabbavicāro loke … dhammavicāro loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ. 20 4.5.3. Nirodhasaccaniddesa Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. Sā kho panesā, bhikkhave, taṇhā kattha pahīyamānā pahīyati, kattha nirujjhamānā nirujjhati? Yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Kiñca loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ? Cakkhu loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Sotaṁ loke …pe… ghānaṁ loke … jivhā loke … kāyo loke … mano loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Rūpā loke … saddā loke … gandhā loke … rasā loke … phoṭṭhabbā loke … dhammā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Cakkhuviññāṇaṁ loke … sotaviññāṇaṁ loke … ghānaviññāṇaṁ loke … jivhāviññāṇaṁ loke … kāyaviññāṇaṁ loke … manoviññāṇaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Cakkhusamphasso loke … sotasamphasso loke … ghānasamphasso loke … jivhāsamphasso loke … kāyasamphasso loke … manosamphasso loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Cakkhusamphassajā vedanā loke … sotasamphassajā vedanā loke … ghānasamphassajā vedanā loke … jivhāsamphassajā vedanā loke … kāyasamphassajā vedanā loke … manosamphassajā vedanā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Rūpasaññā loke … saddasaññā loke … gandhasaññā loke … rasasaññā loke … phoṭṭhabbasaññā loke … dhammasaññā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Rūpasañcetanā loke … saddasañcetanā loke … gandhasañcetanā loke … rasasañcetanā loke … phoṭṭhabbasañcetanā loke … dhammasañcetanā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Rūpataṇhā loke … saddataṇhā loke … gandhataṇhā loke … rasataṇhā loke … phoṭṭhabbataṇhā loke … dhammataṇhā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Rūpavitakko loke … saddavitakko loke … gandhavitakko loke … rasavitakko loke … phoṭṭhabbavitakko loke … dhammavitakko loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Rūpavicāro loke … saddavicāro loke … gandhavicāro loke … rasavicāro loke … phoṭṭhabbavicāro loke … dhammavicāro loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ. 21 4.5.4. Maggasaccaniddesa Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi? Yaṁ kho, bhikkhave, dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammādiṭṭhi. Katamo ca, bhikkhave, sammāsaṅkappo? Nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo avihiṁsāsaṅkappo. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsaṅkappo. Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā? Musāvādā veramaṇī pisuṇāya vācāya veramaṇī pharusāya vācāya veramaṇī samphappalāpā veramaṇī. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāvācā. Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto? Pāṇātipātā veramaṇī adinnādānā veramaṇī kāmesumicchācārā veramaṇī. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammākammanto. Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo? Idha, bhikkhave, ariyasāvako micchāājīvaṁ pahāya sammāājīvena jīvitaṁ kappeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāājīvo. Katamo ca, 248 --- dn22 1:21 bhikkhave, sammāvāyāmo? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāvāyāmo. Katamā ca, bhikkhave, sammāsati? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsati. Katamo ca, bhikkhave, sammāsamādhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu. Saccapabbaṁ niṭṭhitaṁ. Dhammānupassanā niṭṭhitā. 22 Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya sattavassāni, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ diṭṭheva dhamme aññā; sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhantu, bhikkhave, sattavassāni. Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya cha vassāni …pe… pañca vassāni … cattāri vassāni … tīṇi vassāni … dve vassāni … ekaṁ vassaṁ … tiṭṭhatu, bhikkhave, ekaṁ vassaṁ. Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya sattamāsāni, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ diṭṭheva dhamme aññā; sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhantu, bhikkhave, satta māsāni. Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya cha māsāni …pe… pañca māsāni … cattāri māsāni … tīṇi māsāni … dve māsāni … ekaṁ māsaṁ … aḍḍhamāsaṁ … tiṭṭhatu, bhikkhave, aḍḍhamāso. Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya sattāhaṁ, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ diṭṭheva dhamme aññā; sati vā upādisese anāgāmitāti. Ekāyano ayaṁ, bhikkhave, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yadidaṁ cattāro satipaṭṭhānāti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttan”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Mahāsatipaṭṭhānasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. dn29 0 Dīgha Nikāya 29 Pāsādikasutta 249 --- dn29 1:0 |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati vedhaññā nāma sakyā, tesaṁ ambavane pāsāde. Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto pāvāyaṁ adhunākālaṅkato hoti. Tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti: “na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṁ me, asahitaṁ te. Purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṁ pure avaca. Adhiciṇṇaṁ te viparāvattaṁ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti. Vadhoyeva kho maññe nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu vattati. Yepi nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvakā gihī odātavasanā, tepi nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu nibbinnarūpā virattarūpā paṭivānarūpā, yathā taṁ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṁvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnathūpe appaṭisaraṇe. 2 Atha kho cundo samaṇuddeso pāvāyaṁ vassaṁvuṭṭho yena sāmagāmo, yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho cundo samaṇuddeso āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto pāvāyaṁ adhunākālaṅkato. Tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā …pe… bhinnathūpe appaṭisaraṇe”ti. Evaṁ vutte, āyasmā ānando cundaṁ samaṇuddesaṁ etadavoca: “atthi kho idaṁ, āvuso cunda, kathāpābhataṁ bhagavantaṁ dassanāya. Āyāmāvuso cunda, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā etamatthaṁ bhagavato ārocessāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho cundo samaṇuddeso āyasmato ānandassa paccassosi. 3 Atha kho āyasmā ca ānando cundo ca samaṇuddeso yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, cundo samaṇuddeso evamāha, ‘nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto pāvāyaṁ adhunākālaṅkato, tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā …pe… bhinnathūpe appaṭisaraṇe’”ti. 4 1. Asammāsambuddhappaveditadhammavinaya “Evaṁ hetaṁ, cunda, hoti durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṁvattanike asammāsambuddhappavedite. Idha, cunda, satthā ca hoti asammāsambuddho, dhammo ca durakkhāto duppavedito aniyyāniko anupasamasaṁvattaniko asammāsambuddhappavedito, sāvako ca tasmiṁ dhamme na dhammānudhammappaṭipanno viharati na sāmīcippaṭipanno na anudhammacārī, vokkamma ca tamhā dhammā vattati. So evamassa vacanīyo: ‘tassa te, āvuso, lābhā, tassa te suladdhaṁ, satthā ca te asammāsambuddho, dhammo ca durakkhāto duppavedito aniyyāniko anupasamasaṁvattaniko asammāsambuddhappavedito. Tvañca tasmiṁ dhamme na dhammānudhammappaṭipanno viharasi, na sāmīcippaṭipanno, na anudhammacārī, vokkamma ca tamhā dhammā vattasī’ti. Iti kho, cunda, satthāpi tattha gārayho, dhammopi tattha gārayho, sāvako ca tattha evaṁ pāsaṁso. Yo kho, cunda, evarūpaṁ sāvakaṁ evaṁ vadeyya: ‘etāyasmā tathā paṭipajjatu, yathā te satthārā dhammo desito paññatto’ti. Yo ca samādapeti, yañca samādapeti, yo ca samādapito tathattāya paṭipajjati. Sabbe te bahuṁ apuññaṁ pasavanti. Taṁ kissa hetu? Evaṁ hetaṁ, cunda, hoti durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṁvattanike asammāsambuddhappavedite. 5 Idha pana, cunda, satthā ca hoti asammāsambuddho, dhammo ca durakkhāto duppavedito aniyyāniko anupasamasaṁvattaniko asammāsambuddhappavedito, sāvako ca tasmiṁ dhamme dhammānudhammappaṭipanno viharati sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, samādāya taṁ dhammaṁ vattati. So evamassa vacanīyo: ‘tassa te, āvuso, alābhā, tassa te dulladdhaṁ, satthā ca te asammāsambuddho, dhammo ca durakkhāto duppavedito aniyyāniko anupasamasaṁvattaniko asammāsambuddhappavedito. Tvañca tasmiṁ dhamme dhammānudhammappaṭipanno viharasi sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, 250 --- dn29 1:5 samādāya taṁ dhammaṁ vattasī’ti. Iti kho, cunda, satthāpi tattha gārayho, dhammopi tattha gārayho, sāvakopi tattha evaṁ gārayho. Yo kho, cunda, evarūpaṁ sāvakaṁ evaṁ vadeyya: ‘addhāyasmā ñāyappaṭipanno ñāyamārādhessatī’ti. Yo ca pasaṁsati, yañca pasaṁsati, yo ca pasaṁsito bhiyyoso mattāya vīriyaṁ ārabhati. Sabbe te bahuṁ apuññaṁ pasavanti. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, cunda, hoti durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṁvattanike asammāsambuddhappavedite. 6 2. Sammāsambuddhappaveditadhammavinaya Idha pana, cunda, satthā ca hoti sammāsambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito, sāvako ca tasmiṁ dhamme na dhammānudhammappaṭipanno viharati, na sāmīcippaṭipanno, na anudhammacārī, vokkamma ca tamhā dhammā vattati. So evamassa vacanīyo: ‘tassa te, āvuso, alābhā, tassa te dulladdhaṁ, satthā ca te sammāsambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito. Tvañca tasmiṁ dhamme na dhammānudhammappaṭipanno viharasi, na sāmīcippaṭipanno, na anudhammacārī, vokkamma ca tamhā dhammā vattasī’ti. Iti kho, cunda, satthāpi tattha pāsaṁso, dhammopi tattha pāsaṁso, sāvako ca tattha evaṁ gārayho. Yo kho, cunda, evarūpaṁ sāvakaṁ evaṁ vadeyya: ‘etāyasmā tathā paṭipajjatu yathā te satthārā dhammo desito paññatto’ti. Yo ca samādapeti, yañca samādapeti, yo ca samādapito tathattāya paṭipajjati. Sabbe te bahuṁ puññaṁ pasavanti. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, cunda, hoti svākkhāte dhammavinaye suppavedite niyyānike upasamasaṁvattanike sammāsambuddhappavedite. 7 Idha pana, cunda, satthā ca hoti sammāsambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito, sāvako ca tasmiṁ dhamme dhammānudhammappaṭipanno viharati sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, samādāya taṁ dhammaṁ vattati. So evamassa vacanīyo: ‘tassa te, āvuso, lābhā, tassa te suladdhaṁ, satthā ca te sammāsambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito. Tvañca tasmiṁ dhamme dhammānudhammappaṭipanno viharasi sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, samādāya taṁ dhammaṁ vattasī’ti. Iti kho, cunda, satthāpi tattha pāsaṁso, dhammopi tattha pāsaṁso, sāvakopi tattha evaṁ pāsaṁso. Yo kho, cunda, evarūpaṁ sāvakaṁ evaṁ vadeyya: ‘addhāyasmā ñāyappaṭipanno ñāyamārādhessatī’ti. Yo ca pasaṁsati, yañca pasaṁsati, yo ca pasaṁsito bhiyyoso mattāya vīriyaṁ ārabhati. Sabbe te bahuṁ puññaṁ pasavanti. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, cunda, hoti svākkhāte dhammavinaye suppavedite niyyānike upasamasaṁvattanike sammāsambuddhappavedite. 8 3. Sāvakānutappasatthu Idha pana, cunda, satthā ca loke udapādi arahaṁ sammāsambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito, aviññāpitatthā cassa honti sāvakā saddhamme, na ca tesaṁ kevalaṁ paripūraṁ brahmacariyaṁ āvikataṁ hoti uttānīkataṁ sabbasaṅgāhapadakataṁ sappāṭihīrakataṁ yāva devamanussehi suppakāsitaṁ. Atha nesaṁ satthuno antaradhānaṁ hoti. Evarūpo kho, cunda, satthā sāvakānaṁ kālaṅkato anutappo hoti. Taṁ kissa hetu? ‘Satthā ca no loke udapādi arahaṁ sammāsambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito, aviññāpitatthā camha saddhamme, na ca no kevalaṁ paripūraṁ brahmacariyaṁ āvikataṁ hoti uttānīkataṁ sabbasaṅgāhapadakataṁ sappāṭihīrakataṁ yāva devamanussehi suppakāsitaṁ. Atha no satthuno antaradhānaṁ hotī’ti. Evarūpo kho, cunda, satthā sāvakānaṁ kālaṅkato anutappo hoti. 9 4. Sāvakānanutappasatthu Idha pana, cunda, satthā ca loke udapādi arahaṁ sammāsambuddho. Dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito. Viññāpitatthā cassa honti sāvakā saddhamme, kevalañca tesaṁ paripūraṁ brahmacariyaṁ āvikataṁ hoti uttānīkataṁ sabbasaṅgāhapadakataṁ sappāṭihīrakataṁ yāva devamanussehi suppakāsitaṁ. Atha nesaṁ satthuno antaradhānaṁ hoti. Evarūpo kho, cunda, 251 --- dn29 1:9 satthā sāvakānaṁ kālaṅkato ananutappo hoti. Taṁ kissa hetu? ‘Satthā ca no loke udapādi arahaṁ sammāsambuddho. Dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito. Viññāpitatthā camha saddhamme, kevalañca no paripūraṁ brahmacariyaṁ āvikataṁ hoti uttānīkataṁ sabbasaṅgāhapadakataṁ sappāṭihīrakataṁ yāva devamanussehi suppakāsitaṁ. Atha no satthuno antaradhānaṁ hotī’ti. Evarūpo kho, cunda, satthā sāvakānaṁ kālaṅkato ananutappo hoti. 10 5. Brahmacariyaaparipūrādikathā Etehi cepi, cunda, aṅgehi samannāgataṁ brahmacariyaṁ hoti, no ca kho satthā hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto. Evaṁ taṁ brahmacariyaṁ aparipūraṁ hoti tenaṅgena. Yato ca kho, cunda, etehi ceva aṅgehi samannāgataṁ brahmacariyaṁ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto. Evaṁ taṁ brahmacariyaṁ paripūraṁ hoti tenaṅgena. 11 Etehi cepi, cunda, aṅgehi samannāgataṁ brahmacariyaṁ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto, no ca khvassa therā bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā. Alaṁ samakkhātuṁ saddhammassa, alaṁ uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammehi suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desetuṁ. Evaṁ taṁ brahmacariyaṁ aparipūraṁ hoti tenaṅgena. 12 Yato ca kho, cunda, etehi ceva aṅgehi samannāgataṁ brahmacariyaṁ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā. Alaṁ samakkhātuṁ saddhammassa, alaṁ uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammehi suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desetuṁ. Evaṁ taṁ brahmacariyaṁ paripūraṁ hoti tenaṅgena. Etehi cepi, cunda, aṅgehi samannāgataṁ brahmacariyaṁ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā. Alaṁ samakkhātuṁ saddhammassa, alaṁ uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammehi suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desetuṁ. No ca khvassa majjhimā bhikkhū sāvakā honti …pe… majjhimā cassa bhikkhū sāvakā honti, no ca khvassa navā bhikkhū sāvakā honti …pe… navā cassa bhikkhū sāvakā honti, no ca khvassa therā bhikkhuniyo sāvikā honti …pe… therā cassa bhikkhuniyo sāvikā honti, no ca khvassa majjhimā bhikkhuniyo sāvikā honti …pe… majjhimā cassa bhikkhuniyo sāvikā honti, no ca khvassa navā bhikkhuniyo sāvikā honti …pe… navā cassa bhikkhuniyo sāvikā honti, no ca khvassa upāsakā sāvakā honti gihī odātavasanā brahmacārino …pe… upāsakā cassa sāvakā honti gihī odātavasanā brahmacārino, no ca khvassa upāsakā sāvakā honti gihī odātavasanā kāmabhogino …pe… upāsakā cassa sāvakā honti gihī odātavasanā kāmabhogino, no ca khvassa upāsikā sāvikā honti gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo …pe… upāsikā cassa sāvikā honti gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo, no ca khvassa upāsikā sāvikā honti gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo …pe… upāsikā cassa sāvikā honti gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo, no ca khvassa brahmacariyaṁ hoti iddhañceva phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitaṁ …pe… brahmacariyañcassa hoti iddhañceva phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitaṁ, no ca kho lābhaggayasaggappattaṁ. Evaṁ taṁ brahmacariyaṁ aparipūraṁ hoti tenaṅgena. 13 Yato ca kho, cunda, etehi ceva aṅgehi samannāgataṁ brahmacariyaṁ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā. Alaṁ samakkhātuṁ saddhammassa, alaṁ uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammehi suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desetuṁ. Majjhimā cassa bhikkhū sāvakā honti … navā cassa bhikkhū sāvakā honti … therā cassa bhikkhuniyo sāvikā honti … majjhimā cassa bhikkhuniyo sāvikā honti … navā cassa bhikkhuniyo sāvikā honti … upāsakā cassa sāvakā honti … gihī odātavasanā brahmacārino. Upāsakā cassa sāvakā honti 252 --- dn29 1:13 gihī odātavasanā kāmabhogino … upāsikā cassa sāvikā honti gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo … upāsikā cassa sāvikā honti gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo … brahmacariyañcassa hoti iddhañceva phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitaṁ, lābhaggappattañca yasaggappattañca. Evaṁ taṁ brahmacariyaṁ paripūraṁ hoti tenaṅgena. 14 Ahaṁ kho pana, cunda, etarahi satthā loke uppanno arahaṁ sammāsambuddho. Dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito. Viññāpitatthā ca me sāvakā saddhamme, kevalañca tesaṁ paripūraṁ brahmacariyaṁ āvikataṁ uttānīkataṁ sabbasaṅgāhapadakataṁ sappāṭihīrakataṁ yāva devamanussehi suppakāsitaṁ. Ahaṁ kho pana, cunda, etarahi satthā thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto. 15 Santi kho pana me, cunda, etarahi therā bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā. Alaṁ samakkhātuṁ saddhammassa, alaṁ uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammehi suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desetuṁ. Santi kho pana me, cunda, etarahi majjhimā bhikkhū sāvakā … santi kho pana me, cunda, etarahi navā bhikkhū sāvakā … santi kho pana me, cunda, etarahi therā bhikkhuniyo sāvikā … santi kho pana me, cunda, etarahi majjhimā bhikkhuniyo sāvikā … santi kho pana me, cunda, etarahi navā bhikkhuniyo sāvikā … santi kho pana me, cunda, etarahi upāsakā sāvakā gihī odātavasanā brahmacārino … santi kho pana me, cunda, etarahi upāsakā sāvakā gihī odātavasanā kāmabhogino … santi kho pana me, cunda, etarahi upāsikā sāvikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo … santi kho pana me, cunda, etarahi upāsikā sāvikā gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo … etarahi kho pana me, cunda, brahmacariyaṁ iddhañceva phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitaṁ. 16 Yāvatā kho, cunda, etarahi satthāro loke uppannā, nāhaṁ, cunda, aññaṁ ekasatthārampi samanupassāmi evaṁlābhaggayasaggappattaṁ yatharivāhaṁ. Yāvatā kho pana, cunda, etarahi saṅgho vā gaṇo vā loke uppanno; nāhaṁ, cunda, aññaṁ ekasaṅghampi samanupassāmi evaṁlābhaggayasaggappattaṁ yatharivāyaṁ, cunda, bhikkhusaṅgho. Yaṁ kho taṁ, cunda, sammā vadamāno vadeyya: ‘sabbākārasampannaṁ sabbākāraparipūraṁ anūnamanadhikaṁ svākkhātaṁ kevalaṁ paripūraṁ brahmacariyaṁ suppakāsitan’ti. Idameva taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘sabbākārasampannaṁ …pe… suppakāsitan’ti. Udako sudaṁ, cunda, rāmaputto evaṁ vācaṁ bhāsati: ‘passaṁ na passatī’ti. Kiñca passaṁ na passatīti? Khurassa sādhunisitassa talamassa passati, dhārañca khvassa na passati. Idaṁ vuccati: ‘passaṁ na passatī’ti. Yaṁ kho panetaṁ, cunda, udakena rāmaputtena bhāsitaṁ hīnaṁ gammaṁ pothujjanikaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ khurameva sandhāya. Yañca taṁ, cunda, sammā vadamāno vadeyya: ‘passaṁ na passatī’ti, idameva taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘passaṁ na passatī’ti. Kiñca passaṁ na passatīti? Evaṁ sabbākārasampannaṁ sabbākāraparipūraṁ anūnamanadhikaṁ svākkhātaṁ kevalaṁ paripūraṁ brahmacariyaṁ suppakāsitanti, iti hetaṁ passati. Idamettha apakaḍḍheyya, evaṁ taṁ parisuddhataraṁ assāti, iti hetaṁ na passati. Idamettha upakaḍḍheyya, evaṁ taṁ paripūraṁ assāti, iti hetaṁ na passati. Idaṁ vuccati, cunda: ‘passaṁ na passatī’ti. Yaṁ kho taṁ, cunda, sammā vadamāno vadeyya: ‘sabbākārasampannaṁ …pe… brahmacariyaṁ suppakāsitan’ti. Idameva taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘sabbākārasampannaṁ sabbākāraparipūraṁ anūnamanadhikaṁ svākkhātaṁ kevalaṁ paripūraṁ brahmacariyaṁ suppakāsitan’ti. 17 6. Saṅgāyitabbadhamma Tasmātiha, cunda, ye vo mayā dhammā abhiññā desitā, tattha sabbeheva saṅgamma samāgamma atthena atthaṁ byañjanena byañjanaṁ saṅgāyitabbaṁ na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame ca te, cunda, dhammā mayā abhiññā desitā, yattha sabbeheva saṅgamma samāgamma atthena atthaṁ byañjanena byañjanaṁ saṅgāyitabbaṁ na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ 253 --- dn29 1:17 brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ? Seyyathidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Ime kho te, cunda, dhammā mayā abhiññā desitā. Yattha sabbeheva saṅgamma samāgamma atthena atthaṁ byañjanena byañjanaṁ saṅgāyitabbaṁ na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 18 7. Saññāpetabbavidhi Tesañca vo, cunda, samaggānaṁ sammodamānānaṁ avivadamānānaṁ sikkhataṁ aññataro sabrahmacārī saṅghe dhammaṁ bhāseyya. Tatra ce tumhākaṁ evamassa: ‘ayaṁ kho āyasmā atthañceva micchā gaṇhāti, byañjanāni ca micchā ropetī’ti. Tassa neva abhinanditabbaṁ na paṭikkositabbaṁ, anabhinanditvā appaṭikkositvā so evamassa vacanīyo: ‘imassa nu kho, āvuso, atthassa imāni vā byañjanāni etāni vā byañjanāni katamāni opāyikatarāni, imesañca byañjanānaṁ ayaṁ vā attho eso vā attho katamo opāyikataro’ti? So ce evaṁ vadeyya: ‘imassa kho, āvuso, atthassa imāneva byañjanāni opāyikatarāni, yā ceva etāni; imesañca byañjanānaṁ ayameva attho opāyikataro, yā ceva eso’ti. So neva ussādetabbo na apasādetabbo, anussādetvā anapasādetvā sveva sādhukaṁ saññāpetabbo tassa ca atthassa tesañca byañjanānaṁ nisantiyā. 19 Aparopi ce, cunda, sabrahmacārī saṅghe dhammaṁ bhāseyya. Tatra ce tumhākaṁ evamassa: ‘ayaṁ kho āyasmā atthañhi kho micchā gaṇhāti byañjanāni sammā ropetī’ti. Tassa neva abhinanditabbaṁ na paṭikkositabbaṁ, anabhinanditvā appaṭikkositvā so evamassa vacanīyo: ‘imesaṁ nu kho, āvuso, byañjanānaṁ ayaṁ vā attho eso vā attho katamo opāyikataro’ti? So ce evaṁ vadeyya: ‘imesaṁ kho, āvuso, byañjanānaṁ ayameva attho opāyikataro, yā ceva eso’ti. So neva ussādetabbo na apasādetabbo, anussādetvā anapasādetvā sveva sādhukaṁ saññāpetabbo tasseva atthassa nisantiyā. 20 Aparopi ce, cunda, sabrahmacārī saṅghe dhammaṁ bhāseyya. Tatra ce tumhākaṁ evamassa: ‘ayaṁ kho āyasmā atthañhi kho sammā gaṇhāti byañjanāni micchā ropetī’ti. Tassa neva abhinanditabbaṁ na paṭikkositabbaṁ; anabhinanditvā appaṭikkositvā so evamassa vacanīyo: ‘imassa nu kho, āvuso, atthassa imāni vā byañjanāni etāni vā byañjanāni katamāni opāyikatarānī’ti? So ce evaṁ vadeyya: ‘imassa kho, āvuso, atthassa imāneva byañjanāni opayikatarāni, yā ceva etānī’ti. So neva ussādetabbo na apasādetabbo; anussādetvā anapasādetvā sveva sādhukaṁ saññāpetabbo tesaññeva byañjanānaṁ nisantiyā. 21 Aparopi ce, cunda, sabrahmacārī saṅghe dhammaṁ bhāseyya. Tatra ce tumhākaṁ evamassa: ‘ayaṁ kho āyasmā atthañceva sammā gaṇhāti byañjanāni ca sammā ropetī’ti. Tassa ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditabbaṁ anumoditabbaṁ; tassa ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā so evamassa vacanīyo: ‘lābhā no, āvuso, suladdhaṁ no, āvuso, ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahmacāriṁ passāma evaṁ atthupetaṁ byañjanupetan’ti. 22 8. Paccayānuññātakāraṇa Na vo ahaṁ, cunda, diṭṭhadhammikānaṁyeva āsavānaṁ saṁvarāya dhammaṁ desemi. Na panāhaṁ, cunda, samparāyikānaṁyeva āsavānaṁ paṭighātāya dhammaṁ desemi. Diṭṭhadhammikānaṁ cevāhaṁ, cunda, āsavānaṁ saṁvarāya dhammaṁ desemi; samparāyikānañca āsavānaṁ paṭighātāya. Tasmātiha, cunda, yaṁ vo mayā cīvaraṁ anuññātaṁ, alaṁ vo taṁ yāvadeva sītassa paṭighātāya, uṇhassa paṭighātāya, ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ paṭighātāya, yāvadeva hirikopīnapaṭicchādanatthaṁ. Yo vo mayā piṇḍapāto anuññāto, alaṁ vo so yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro ca. Yaṁ vo mayā senāsanaṁ anuññātaṁ, alaṁ vo taṁ yāvadeva sītassa paṭighātāya, uṇhassa paṭighātāya, ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ paṭighātāya, yāvadeva 254 --- dn29 1:22 utuparissayavinodanapaṭisallānārāmatthaṁ. Yo vo mayā gilānapaccayabhesajjaparikkhāro anuññāto, alaṁ vo so yāvadeva uppannānaṁ veyyābādhikānaṁ vedanānaṁ paṭighātāya abyāpajjaparamatāya. 23 9. Sukhallikānuyoga Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘sukhallikānuyogamanuyuttā samaṇā sakyaputtiyā viharantī’ti. Evaṁvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘katamo so, āvuso, sukhallikānuyogo? Sukhallikānuyogā hi bahū anekavihitā nānappakārakā’ti. Cattārome, cunda, sukhallikānuyogā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṁhitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattanti. Katame cattāro? Idha, cunda, ekacco bālo pāṇe vadhitvā vadhitvā attānaṁ sukheti pīṇeti. Ayaṁ paṭhamo sukhallikānuyogo. Puna caparaṁ, cunda, idhekacco adinnaṁ ādiyitvā ādiyitvā attānaṁ sukheti pīṇeti. Ayaṁ dutiyo sukhallikānuyogo. Puna caparaṁ, cunda, idhekacco musā bhaṇitvā bhaṇitvā attānaṁ sukheti pīṇeti. Ayaṁ tatiyo sukhallikānuyogo. Puna caparaṁ, cunda, idhekacco pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti. Ayaṁ catuttho sukhallikānuyogo. Ime kho, cunda, cattāro sukhallikānuyogā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṁhitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattanti. 24 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘ime cattāro sukhallikānuyoge anuyuttā samaṇā sakyaputtiyā viharantī’ti. Te vo ‘mā hevaṁ’ tissu vacanīyā. Na te vo sammā vadamānā vadeyyuṁ, abbhācikkheyyuṁ asatā abhūtena. Cattārome, cunda, sukhallikānuyogā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. Katame cattāro? Idha, cunda, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ paṭhamo sukhallikānuyogo. Puna caparaṁ, cunda, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ dutiyo sukhallikānuyogo. Puna caparaṁ, cunda, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ tatiyo sukhallikānuyogo. Puna caparaṁ, cunda, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ catuttho sukhallikānuyogo. Ime kho, cunda, cattāro sukhallikānuyogā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘ime cattāro sukhallikānuyoge anuyuttā samaṇā sakyaputtiyā viharantī’ti. Te vo ‘evaṁ’ tissu vacanīyā. Sammā te vo vadamānā vadeyyuṁ, na te vo abbhācikkheyyuṁ asatā abhūtena. 25 10. Sukhallikānuyogānisaṁsa Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati, yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘ime panāvuso, cattāro sukhallikānuyoge anuyuttānaṁ viharataṁ kati phalāni katānisaṁsā pāṭikaṅkhā’ti? Evaṁvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘ime kho, āvuso, cattāro sukhallikānuyoge anuyuttānaṁ viharataṁ cattāri phalāni cattāro ānisaṁsā pāṭikaṅkhā. Katame cattāro? Idhāvuso, bhikkhu tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Idaṁ paṭhamaṁ phalaṁ, paṭhamo ānisaṁso. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. Idaṁ dutiyaṁ phalaṁ, dutiyo ānisaṁso. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Idaṁ tatiyaṁ phalaṁ, tatiyo ānisaṁso. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idaṁ catutthaṁ phalaṁ catuttho ānisaṁso. Ime kho, āvuso, 255 --- dn29 1:25 cattāro sukhallikānuyoge anuyuttānaṁ viharataṁ imāni cattāri phalāni, cattāro ānisaṁsā pāṭikaṅkhā’ti. 26 11. Khīṇāsavaabhabbaṭhāna Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘aṭṭhitadhammā samaṇā sakyaputtiyā viharantī’ti. Evaṁvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sāvakānaṁ dhammā desitā paññattā yāvajīvaṁ anatikkamanīyā. Seyyathāpi, āvuso, indakhīlo vā ayokhīlo vā gambhīranemo sunikhāto acalo asampavedhī; evameva kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sāvakānaṁ dhammā desitā paññattā yāvajīvaṁ anatikkamanīyā. Yo so, āvuso, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, abhabbo so nava ṭhānāni ajjhācarituṁ. Abhabbo, āvuso, khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropetuṁ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyituṁ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevituṁ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṁ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṁ kāme paribhuñjituṁ, seyyathāpi pubbe āgārikabhūto; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu chandāgatiṁ gantuṁ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu dosāgatiṁ gantuṁ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu mohāgatiṁ gantuṁ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu bhayāgatiṁ gantuṁ. Yo so, āvuso, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, abhabbo so imāni nava ṭhānāni ajjhācaritun’ti. 27 12. Pañhābyākaraṇa Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati, yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘atītaṁ kho addhānaṁ ārabbha samaṇo gotamo atīrakaṁ ñāṇadassanaṁ paññapeti, no ca kho anāgataṁ addhānaṁ ārabbha atīrakaṁ ñāṇadassanaṁ paññapeti, tayidaṁ kiṁsu tayidaṁ kathaṁsū’ti? Te ca aññatitthiyā paribbājakā aññavihitakena ñāṇadassanena aññavihitakaṁ ñāṇadassanaṁ paññapetabbaṁ maññanti yathariva bālā abyattā. Atītaṁ kho, cunda, addhānaṁ ārabbha tathāgatassa satānusāriñāṇaṁ hoti; so yāvatakaṁ ākaṅkhati tāvatakaṁ anussarati. Anāgatañca kho addhānaṁ ārabbha tathāgatassa bodhijaṁ ñāṇaṁ uppajjati: ‘ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’ti. 28 Atītañcepi, cunda, hoti abhūtaṁ atacchaṁ anatthasaṁhitaṁ, na taṁ tathāgato byākaroti. Atītañcepi, cunda, hoti bhūtaṁ tacchaṁ anatthasaṁhitaṁ, tampi tathāgato na byākaroti. Atītañcepi, cunda, hoti bhūtaṁ tacchaṁ atthasaṁhitaṁ, tatra kālaññū tathāgato hoti tassa pañhassa veyyākaraṇāya. Anāgatañcepi, cunda, hoti abhūtaṁ atacchaṁ anatthasaṁhitaṁ, na taṁ tathāgato byākaroti …pe… tassa pañhassa veyyākaraṇāya. Paccuppannañcepi, cunda, hoti abhūtaṁ atacchaṁ anatthasaṁhitaṁ, na taṁ tathāgato byākaroti. Paccuppannañcepi, cunda, hoti bhūtaṁ tacchaṁ anatthasaṁhitaṁ, tampi tathāgato na byākaroti. Paccuppannañcepi, cunda, hoti bhūtaṁ tacchaṁ atthasaṁhitaṁ, tatra kālaññū tathāgato hoti tassa pañhassa veyyākaraṇāya. Iti kho, cunda, atītānāgatapaccuppannesu dhammesu tathāgato kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. 29 Yañca kho, cunda, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, sabbaṁ tathāgatena abhisambuddhaṁ, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. Yañca, cunda, rattiṁ tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati, yañca rattiṁ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṁ etasmiṁ antare bhāsati lapati niddisati. Sabbaṁ taṁ tatheva hoti no aññathā, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. Yathāvādī, cunda, tathāgato tathākārī, yathākārī tathāvādī. Iti yathāvādī tathākārī, yathākārī tathāvādī, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. Sadevake loke, cunda, samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. 30 13. Abyākataṭṭhāna Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati yaṁ 256 --- dn29 1:30 aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘kiṁ nu kho, āvuso, hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti? Evaṁvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘abyākataṁ kho etaṁ, āvuso, bhagavatā: “hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati, yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘kiṁ panāvuso, na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti? Evaṁvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘etampi kho, āvuso, bhagavatā abyākataṁ: “na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati, yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘kiṁ panāvuso, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti? Evaṁvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘abyākataṁ kho etaṁ, āvuso, bhagavatā: “hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati, yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘kiṁ panāvuso, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti? Evaṁvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘etampi kho, āvuso, bhagavatā abyākataṁ: “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”’ti. 31 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati, yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘kasmā panetaṁ, āvuso, samaṇena gotamena abyākatan’ti? Evaṁvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘na hetaṁ, āvuso, atthasaṁhitaṁ na dhammasaṁhitaṁ na ādibrahmacariyakaṁ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati, tasmā taṁ bhagavatā abyākatan’ti. 32 14. Byākataṭṭhāna Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati, yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘kiṁ panāvuso, samaṇena gotamena byākatan’ti? Evaṁvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘idaṁ dukkhanti kho, āvuso, bhagavatā byākataṁ, ayaṁ dukkhasamudayoti kho, āvuso, bhagavatā byākataṁ, ayaṁ dukkhanirodhoti kho, āvuso, bhagavatā byākataṁ, ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti kho, āvuso, bhagavatā byākatan’ti. 33 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati, yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘kasmā panetaṁ, āvuso, samaṇena gotamena byākatan’ti? Evaṁvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘etañhi, āvuso, atthasaṁhitaṁ, etaṁ dhammasaṁhitaṁ, etaṁ ādibrahmacariyakaṁ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Tasmā taṁ bhagavatā byākatan’ti. 34 15. Pubbantasahagatadiṭṭhinissaya Yepi te, cunda, pubbantasahagatā diṭṭhinissayā, tepi vo mayā byākatā, yathā te byākātabbā. Yathā ca te na byākātabbā, kiṁ vo ahaṁ te tathā byākarissāmi? Yepi te, cunda, aparantasahagatā diṭṭhinissayā, tepi vo mayā byākatā, yathā te byākātabbā. Yathā ca te na byākātabbā, kiṁ vo ahaṁ te tathā byākarissāmi? Katame ca te, cunda, pubbantasahagatā diṭṭhinissayā, ye vo mayā byākatā, yathā te byākātabbā. Yathā ca te na byākātabbā, kiṁ vo ahaṁ te tathā byākarissāmi? Santi kho, cunda, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Santi pana, cunda, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘asassato attā ca loko ca …pe… sassato ca asassato ca attā ca loko ca … neva sassato nāsassato attā ca loko ca … sayaṅkato attā ca loko ca … paraṅkato attā ca loko ca … sayaṅkato ca paraṅkato ca attā ca loko ca … asayaṅkāro aparaṅkāro adhiccasamuppanno attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti. ‘Sassataṁ sukhadukkhaṁ … asassataṁ sukhadukkhaṁ … sassatañca asassatañca sukhadukkhaṁ … nevasassataṁ nāsassataṁ sukhadukkhaṁ … sayaṅkataṁ sukhadukkhaṁ … paraṅkataṁ sukhadukkhaṁ … sayaṅkatañca paraṅkatañca sukhadukkhaṁ … asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ, 257 --- dn29 1:34 idameva saccaṁ moghamaññan’ti. 35 Tatra, cunda, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘atthi nu kho idaṁ, āvuso, vuccati: “sassato attā ca loko cā”’ti? Yañca kho te evamāhaṁsu: ‘idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Taṁ tesaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Aññathāsaññinopi hettha, cunda, santeke sattā. Imāyapi kho ahaṁ, cunda, paññattiyā neva attanā samasamaṁ samanupassāmi kuto bhiyyo. Atha kho ahameva tattha bhiyyo yadidaṁ adhipaññatti. 36 Tatra, cunda, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘asassato attā ca loko ca … sassato ca asassato ca attā ca loko ca … nevasassato nāsassato attā ca loko ca … sayaṅkato attā ca loko ca … paraṅkato attā ca loko ca … sayaṅkato ca paraṅkato ca attā ca loko ca … asayaṅkāro aparaṅkāro adhiccasamuppanno attā ca loko ca … sassataṁ sukhadukkhaṁ … asassataṁ sukhadukkhaṁ … sassatañca asassatañca sukhadukkhaṁ … nevasassataṁ nāsassataṁ sukhadukkhaṁ … sayaṅkataṁ sukhadukkhaṁ … paraṅkataṁ sukhadukkhaṁ … sayaṅkatañca paraṅkatañca sukhadukkhaṁ … asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ, idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘atthi nu kho idaṁ, āvuso, vuccati: “asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhan”’ti? Yañca kho te evamāhaṁsu: ‘idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Taṁ tesaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Aññathāsaññinopi hettha, cunda, santeke sattā. Imāyapi kho ahaṁ, cunda, paññattiyā neva attanā samasamaṁ samanupassāmi kuto bhiyyo. Atha kho ahameva tattha bhiyyo yadidaṁ adhipaññatti. Ime kho te, cunda, pubbantasahagatā diṭṭhinissayā, ye vo mayā byākatā, yathā te byākātabbā. Yathā ca te na byākātabbā, kiṁ vo ahaṁ te tathā byākarissāmi? 37 16. Aparantasahagatadiṭṭhinissaya Katame ca te, cunda, aparantasahagatā diṭṭhinissayā, ye vo mayā byākatā, yathā te byākātabbā. Yathā ca te na byākātabbā, kiṁ vo ahaṁ te tathā byākarissāmi? Santi, cunda, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘rūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Santi pana, cunda, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘arūpī attā hoti … rūpī ca arūpī ca attā hoti … nevarūpī nārūpī attā hoti … saññī attā hoti … asaññī attā hoti … nevasaññīnāsaññī attā hoti … attā ucchijjati vinassati na hoti paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti. 38 Tatra, cunda, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘rūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘atthi nu kho idaṁ, āvuso, vuccati: “rūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā”’ti? Yañca kho te evamāhaṁsu: ‘idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Taṁ tesaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Aññathāsaññinopi hettha, cunda, santeke sattā. Imāyapi kho ahaṁ, cunda, paññattiyā neva attanā samasamaṁ samanupassāmi kuto bhiyyo. Atha kho ahameva tattha bhiyyo yadidaṁ adhipaññatti. 39 Tatra, cunda, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘arūpī attā hoti … rūpī ca arūpī ca attā hoti … nevarūpīnārūpī attā hoti … saññī attā hoti … asaññī attā hoti … nevasaññīnāsaññī attā hoti … attā ucchijjati vinassati na hoti paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘atthi nu kho idaṁ, āvuso, vuccati: “attā ucchijjati vinassati na hoti paraṁ maraṇā”’ti? Yañca kho te, cunda, evamāhaṁsu: ‘idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Taṁ tesaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Aññathāsaññinopi hettha, cunda, santeke sattā. Imāyapi kho ahaṁ, cunda, paññattiyā neva attanā samasamaṁ samanupassāmi, kuto bhiyyo. Atha kho ahameva tattha bhiyyo yadidaṁ adhipaññatti. Ime kho te, cunda, aparantasahagatā diṭṭhinissayā, ye vo mayā byākatā, yathā te byākātabbā. Yathā ca te na byākātabbā, kiṁ vo ahaṁ te tathā byākarissāmi? 40 Imesañca, cunda, pubbantasahagatānaṁ diṭṭhinissayānaṁ imesañca 258 --- dn29 1:40 aparantasahagatānaṁ diṭṭhinissayānaṁ pahānāya samatikkamāya evaṁ mayā cattāro satipaṭṭhānā desitā paññattā. Katame cattāro? Idha, cunda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Vedanāsu vedanānupassī …pe… citte cittānupassī …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesañca, cunda, pubbantasahagatānaṁ diṭṭhinissayānaṁ imesañca aparantasahagatānaṁ diṭṭhinissayānaṁ pahānāya samatikkamāya. Evaṁ mayā ime cattāro satipaṭṭhānā desitā paññattā”ti. 41 Tena kho pana samayena āyasmā upavāṇo bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṁ bījayamāno. Atha kho āyasmā upavāṇo bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Pāsādiko vatāyaṁ, bhante, dhammapariyāyo; supāsādiko vatāyaṁ, bhante, dhammapariyāyo, ko nāmāyaṁ, bhante, dhammapariyāyo”ti? “Tasmātiha tvaṁ, upavāṇa, imaṁ dhammapariyāyaṁ ‘pāsādiko’ tveva naṁ dhārehī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā upavāṇo bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Pāsādikasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. dn17 0 Dīgha Nikāya 17 Mahāsudassanasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kusinārāyaṁ viharati upavattane mallānaṁ sālavane antarena yamakasālānaṁ parinibbānasamaye. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “mā, bhante, bhagavā imasmiṁ khuddakanagarake ujjaṅgalanagarake sākhānagarake parinibbāyi. Santi, bhante, aññāni mahānagarāni. Seyyathidaṁ—campā, rājagahaṁ, sāvatthi, sāketaṁ, kosambī, bārāṇasī; ettha bhagavā parinibbāyatu. Ettha bahū khattiyamahāsālā brāhmaṇamahāsālā gahapatimahāsālā tathāgate abhippasannā, te tathāgatassa sarīrapūjaṁ karissantī”ti. “Mā hevaṁ, ānanda, avaca; mā hevaṁ, ānanda, avaca: ‘khuddakanagarakaṁ ujjaṅgalanagarakaṁ sākhānagarakan’ti. 1. Kusāvatīrājadhānī Bhūtapubbaṁ, ānanda, rājā mahāsudassano nāma ahosi khattiyo muddhāvasitto cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa ayaṁ kusinārā kusāvatī nāma rājadhānī ahosi. Puratthimena ca pacchimena ca dvādasayojanāni āyāmena, uttarena ca dakkhiṇena ca sattayojanāni vitthārena. Kusāvatī, ānanda, rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Seyyathāpi, ānanda, devānaṁ āḷakamandā nāma rājadhānī iddhā ceva hoti phītā ca bahujanā ca ākiṇṇayakkhā ca subhikkhā ca; evameva kho, ānanda, kusāvatī rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Kusāvatī, ānanda, rājadhānī dasahi saddehi avivittā ahosi divā ceva rattiñca, seyyathidaṁ—hatthisaddena assasaddena rathasaddena bherisaddena mudiṅgasaddena vīṇāsaddena gītasaddena saṅkhasaddena sammasaddena pāṇitāḷasaddena ‘asnātha pivatha khādathā’ti dasamena saddena. Kusāvatī, ānanda, rājadhānī sattahi pākārehi parikkhittā ahosi. Eko pākāro sovaṇṇamayo, eko rūpiyamayo, eko veḷuriyamayo, eko phalikamayo, eko lohitaṅkamayo, eko masāragallamayo, eko sabbaratanamayo. Kusāvatiyā, ānanda, rājadhāniyā catunnaṁ vaṇṇānaṁ dvārāni ahesuṁ. Ekaṁ dvāraṁ sovaṇṇamayaṁ, ekaṁ rūpiyamayaṁ, ekaṁ veḷuriyamayaṁ, ekaṁ phalikamayaṁ. Ekekasmiṁ dvāre satta satta esikā nikhātā ahesuṁ tiporisaṅgā tiporisanikhātā dvādasaporisā ubbedhena. Ekā esikā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaṅkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā. Kusāvatī, ānanda, rājadhānī sattahi tālapantīhi parikkhittā ahosi. Ekā tālapanti sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaṅkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā. Sovaṇṇamayassa 259 --- dn17 1:1 tālassa sovaṇṇamayo khandho ahosi, rūpiyamayāni pattāni ca phalāni ca. Rūpiyamayassa tālassa rūpiyamayo khandho ahosi, sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca. Veḷuriyamayassa tālassa veḷuriyamayo khandho ahosi, phalikamayāni pattāni ca phalāni ca. Phalikamayassa tālassa phalikamayo khandho ahosi, veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Lohitaṅkamayassa tālassa lohitaṅkamayo khandho ahosi, masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca. Masāragallamayassa tālassa masāragallamayo khandho ahosi, lohitaṅkamayāni pattāni ca phalāni ca. Sabbaratanamayassa tālassa sabbaratanamayo khandho ahosi, sabbaratanamayāni pattāni ca phalāni ca. Tāsaṁ kho panānanda, tālapantīnaṁ vāteritānaṁ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Seyyathāpi, ānanda, pañcaṅgikassa tūriyassa suvinītassa suppaṭitāḷitassa sukusalehi samannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca; evameva kho, ānanda, tāsaṁ tālapantīnaṁ vāteritānaṁ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho panānanda, tena samayena kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṁ soṇḍā pipāsā, te tāsaṁ tālapantīnaṁ vāteritānaṁ saddena paricāresuṁ. 2. Sattaratanasamannāgata 2.1. Cakkaratana Rājā, ānanda, mahāsudassano sattahi ratanehi samannāgato ahosi catūhi ca iddhīhi. Katamehi sattahi? Idhānanda, rañño mahāsudassanassa tadahuposathe pannarase sīsaṁnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṁ cakkaratanaṁ pāturahosi sahassāraṁ sanemikaṁ sanābhikaṁ sabbākāraparipūraṁ. Disvā rañño mahāsudassanassa etadahosi: ‘sutaṁ kho pana metaṁ: “yassa rañño khattiyassa muddhāvasittassa tadahuposathe pannarase sīsaṁnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṁ cakkaratanaṁ pātubhavati sahassāraṁ sanemikaṁ sanābhikaṁ sabbākāraparipūraṁ, so hoti rājā cakkavattī”ti. Assaṁ nu kho ahaṁ rājā cakkavattī’ti. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vāmena hatthena suvaṇṇabhiṅkāraṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakkaratanaṁ abbhukkiri: ‘pavattatu bhavaṁ cakkaratanaṁ, abhivijinātu bhavaṁ cakkaratanan’ti. Atha kho taṁ, ānanda, cakkaratanaṁ puratthimaṁ disaṁ pavatti, anvadeva rājā mahāsudassano saddhiṁ caturaṅginiyā senāya, yasmiṁ kho panānanda, padese cakkaratanaṁ patiṭṭhāsi, tattha rājā mahāsudassano vāsaṁ upagacchi saddhiṁ caturaṅginiyā senāya. Ye kho panānanda, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṁ mahāsudassanaṁ upasaṅkamitvā evamāhaṁsu: ‘ehi kho, mahārāja, svāgataṁ te, mahārāja, sakaṁ te, mahārāja, anusāsa, mahārājā’ti. Rājā mahāsudassano evamāha: ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṁ na ādātabbaṁ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhaṇitabbā, majjaṁ na pātabbaṁ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho panānanda, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rañño mahāsudassanassa anuyantā ahesuṁ. Atha kho taṁ, ānanda, cakkaratanaṁ puratthimaṁ samuddaṁ ajjhogāhetvā paccuttaritvā dakkhiṇaṁ disaṁ pavatti …pe… dakkhiṇaṁ samuddaṁ ajjhogāhetvā paccuttaritvā pacchimaṁ disaṁ pavatti …pe… pacchimaṁ samuddaṁ ajjhogāhetvā paccuttaritvā uttaraṁ disaṁ pavatti, anvadeva rājā mahāsudassano saddhiṁ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṁ kho panānanda, padese cakkaratanaṁ patiṭṭhāsi, tattha rājā mahāsudassano vāsaṁ upagacchi saddhiṁ caturaṅginiyā senāya. Ye kho panānanda, uttarāya disāya paṭirājāno, te rājānaṁ mahāsudassanaṁ upasaṅkamitvā evamāhaṁsu: ‘ehi kho, mahārāja, svāgataṁ te, mahārāja, sakaṁ te, mahārāja, anusāsa, mahārājā’ti. Rājā mahāsudassano evamāha: ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṁ na ādātabbaṁ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhaṇitabbā, majjaṁ na pātabbaṁ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho panānanda, uttarāya disāya paṭirājāno, te rañño mahāsudassanassa anuyantā ahesuṁ. Atha kho taṁ, ānanda, cakkaratanaṁ samuddapariyantaṁ pathaviṁ abhivijinitvā kusāvatiṁ rājadhāniṁ paccāgantvā rañño mahāsudassanassa antepuradvāre atthakaraṇapamukhe akkhāhataṁ maññe aṭṭhāsi rañño mahāsudassanassa antepuraṁ upasobhayamānaṁ. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṁ cakkaratanaṁ pāturahosi. 2.2. Hatthiratana Puna 260 --- dn17 1:1 caparaṁ, ānanda, rañño mahāsudassanassa hatthiratanaṁ pāturahosi sabbaseto sattappatiṭṭho iddhimā vehāsaṅgamo uposatho nāma nāgarājā. Taṁ disvā rañño mahāsudassanassa cittaṁ pasīdi: ‘bhaddakaṁ vata bho hatthiyānaṁ, sace damathaṁ upeyyā’ti. Atha kho taṁ, ānanda, hatthiratanaṁ—seyyathāpi nāma gandhahatthājāniyo dīgharattaṁ suparidanto; evameva damathaṁ upagacchi. Bhūtapubbaṁ, ānanda, rājā mahāsudassano tameva hatthiratanaṁ vīmaṁsamāno pubbaṇhasamayaṁ abhiruhitvā samuddapariyantaṁ pathaviṁ anuyāyitvā kusāvatiṁ rājadhāniṁ paccāgantvā pātarāsamakāsi. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṁ hatthiratanaṁ pāturahosi. 2.3. Assaratana Puna caparaṁ, ānanda, rañño mahāsudassanassa assaratanaṁ pāturahosi sabbaseto kāḷasīso muñjakeso iddhimā vehāsaṅgamo valāhako nāma assarājā. Taṁ disvā rañño mahāsudassanassa cittaṁ pasīdi: ‘bhaddakaṁ vata bho assayānaṁ sace damathaṁ upeyyā’ti. Atha kho taṁ, ānanda, assaratanaṁ seyyathāpi nāma bhaddo assājāniyo dīgharattaṁ suparidanto; evameva damathaṁ upagacchi. Bhūtapubbaṁ, ānanda, rājā mahāsudassano tameva assaratanaṁ vīmaṁsamāno pubbaṇhasamayaṁ abhiruhitvā samuddapariyantaṁ pathaviṁ anuyāyitvā kusāvatiṁ rājadhāniṁ paccāgantvā pātarāsamakāsi. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṁ assaratanaṁ pāturahosi. 2.4. Maṇiratana Puna caparaṁ, ānanda, rañño mahāsudassanassa maṇiratanaṁ pāturahosi. So ahosi maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno. Tassa kho panānanda, maṇiratanassa ābhā samantā yojanaṁ phuṭā ahosi. Bhūtapubbaṁ, ānanda, rājā mahāsudassano tameva maṇiratanaṁ vīmaṁsamāno caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā maṇiṁ dhajaggaṁ āropetvā rattandhakāratimisāya pāyāsi. Ye kho panānanda, samantā gāmā ahesuṁ, te tenobhāsena kammante payojesuṁ divāti maññamānā. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṁ maṇiratanaṁ pāturahosi. 2.5. Itthiratana Puna caparaṁ, ānanda, rañño mahāsudassanassa itthiratanaṁ pāturahosi abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷikā nāccodātā atikkantā mānusivaṇṇaṁ appattā dibbavaṇṇaṁ. Tassa kho panānanda, itthiratanassa evarūpo kāyasamphasso hoti, seyyathāpi nāma tūlapicuno vā kappāsapicuno vā. Tassa kho panānanda, itthiratanassa sīte uṇhāni gattāni honti, uṇhe sītāni. Tassa kho panānanda, itthiratanassa kāyato candanagandho vāyati, mukhato uppalagandho. Taṁ kho panānanda, itthiratanaṁ rañño mahāsudassanassa pubbuṭṭhāyinī ahosi pacchānipātinī kiṅkārapaṭissāvinī manāpacārinī piyavādinī. Taṁ kho panānanda, itthiratanaṁ rājānaṁ mahāsudassanaṁ manasāpi no aticari, kuto pana kāyena. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṁ itthiratanaṁ pāturahosi. 2.6. Gahapatiratana Puna caparaṁ, ānanda, rañño mahāsudassanassa gahapatiratanaṁ pāturahosi. Tassa kammavipākajaṁ dibbacakkhu pāturahosi yena nidhiṁ passati sassāmikampi assāmikampi. So rājānaṁ mahāsudassanaṁ upasaṅkamitvā evamāha: ‘appossukko tvaṁ, deva, hohi, ahaṁ te dhanena dhanakaraṇīyaṁ karissāmī’ti. Bhūtapubbaṁ, ānanda, rājā mahāsudassano tameva gahapatiratanaṁ vīmaṁsamāno nāvaṁ abhiruhitvā majjhe gaṅgāya nadiyā sotaṁ ogāhitvā gahapatiratanaṁ etadavoca: ‘attho me, gahapati, hiraññasuvaṇṇenā’ti. ‘Tena hi, mahārāja, ekaṁ tīraṁ nāvā upetū’ti. ‘Idheva me, gahapati, attho hiraññasuvaṇṇenā’ti. Atha kho taṁ, ānanda, gahapatiratanaṁ ubhohi hatthehi udakaṁ omasitvā pūraṁ hiraññasuvaṇṇassa kumbhiṁ uddharitvā rājānaṁ mahāsudassanaṁ etadavoca: ‘alamettāvatā, mahārāja, katamettāvatā, mahārāja, pūjitamettāvatā, mahārājā’ti? Rājā mahāsudassano evamāha: ‘alamettāvatā, gahapati, katamettāvatā, gahapati, pūjitamettāvatā, gahapatī’ti. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṁ gahapatiratanaṁ pāturahosi. 2.7. Pariṇāyakaratana Puna caparaṁ, ānanda, rañño mahāsudassanassa pariṇāyakaratanaṁ pāturahosi paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo rājānaṁ mahāsudassanaṁ upayāpetabbaṁ 261 --- dn17 1:1 upayāpetuṁ, apayāpetabbaṁ apayāpetuṁ, ṭhapetabbaṁ ṭhapetuṁ. So rājānaṁ mahāsudassanaṁ upasaṅkamitvā evamāha: ‘appossukko tvaṁ, deva, hohi, ahamanusāsissāmī’ti. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṁ pariṇāyakaratanaṁ pāturahosi. Rājā, ānanda, mahāsudassano imehi sattahi ratanehi samannāgato ahosi. 3. Catuiddhisamannāgata Rājā, ānanda, mahāsudassano catūhi iddhīhi samannāgato ahosi. Katamāhi catūhi iddhīhi? Idhānanda, rājā mahāsudassano abhirūpo ahosi dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato ativiya aññehi manussehi. Rājā, ānanda, mahāsudassano imāya paṭhamāya iddhiyā samannāgato ahosi. Puna caparaṁ, ānanda, rājā mahāsudassano dīghāyuko ahosi ciraṭṭhitiko ativiya aññehi manussehi. Rājā, ānanda, mahāsudassano imāya dutiyāya iddhiyā samannāgato ahosi. Puna caparaṁ, ānanda, rājā mahāsudassano appābādho ahosi appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya ativiya aññehi manussehi. Rājā, ānanda, mahāsudassano imāya tatiyāya iddhiyā samannāgato ahosi. Puna caparaṁ, ānanda, rājā mahāsudassano brāhmaṇagahapatikānaṁ piyo ahosi manāpo. Seyyathāpi, ānanda, pitā puttānaṁ piyo hoti manāpo; evameva kho, ānanda, rājā mahāsudassano brāhmaṇagahapatikānaṁ piyo ahosi manāpo. Raññopi, ānanda, mahāsudassanassa brāhmaṇagahapatikā piyā ahesuṁ manāpā. Seyyathāpi, ānanda, pitu puttā piyā honti manāpā; evameva kho, ānanda, raññopi mahāsudassanassa brāhmaṇagahapatikā piyā ahesuṁ manāpā. Bhūtapubbaṁ, ānanda, rājā mahāsudassano caturaṅginiyā senāya uyyānabhūmiṁ niyyāsi. Atha kho, ānanda, brāhmaṇagahapatikā rājānaṁ mahāsudassanaṁ upasaṅkamitvā evamāhaṁsu: ‘ataramāno, deva, yāhi, yathā taṁ mayaṁ cirataraṁ passeyyāmā’ti. Rājāpi, ānanda, mahāsudassano sārathiṁ āmantesi: ‘ataramāno, sārathi, rathaṁ pesehi, yathā ahaṁ brāhmaṇagahapatike cirataraṁ passeyyan’ti. Rājā, ānanda, mahāsudassano imāya catutthiyā iddhiyā samannāgato ahosi. Rājā, ānanda, mahāsudassano imāhi catūhi iddhīhi samannāgato ahosi. 4. Dhammapāsādapokkharaṇī Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi: ‘yannūnāhaṁ imāsu tālantarikāsu dhanusate dhanusate pokkharaṇiyo māpeyyan’ti. Māpesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tāsu tālantarikāsu dhanusate dhanusate pokkharaṇiyo. Tā kho panānanda, pokkharaṇiyo catunnaṁ vaṇṇānaṁ iṭṭhakāhi citā ahesuṁ—ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā. Tāsu kho panānanda, pokkharaṇīsu cattāri cattāri sopānāni ahesuṁ catunnaṁ vaṇṇānaṁ, ekaṁ sopānaṁ sovaṇṇamayaṁ ekaṁ rūpiyamayaṁ ekaṁ veḷuriyamayaṁ ekaṁ phalikamayaṁ. Sovaṇṇamayassa sopānassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuṁ, rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayassa sopānassa rūpiyamayā thambhā ahesuṁ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Veḷuriyamayassa sopānassa veḷuriyamayā thambhā ahesuṁ, phalikamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuṁ, veḷuriyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Tā kho panānanda, pokkharaṇiyo dvīhi vedikāhi parikkhittā ahesuṁ ekā vedikā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā. Sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuṁ, rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā ahesuṁ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi: ‘yannūnāhaṁ imāsu pokkharaṇīsu evarūpaṁ mālaṁ ropāpeyyaṁ uppalaṁ padumaṁ kumudaṁ puṇḍarīkaṁ sabbotukaṁ sabbajanassa anāvaṭan’ti. Ropāpesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tāsu pokkharaṇīsu evarūpaṁ mālaṁ uppalaṁ padumaṁ kumudaṁ puṇḍarīkaṁ sabbotukaṁ sabbajanassa anāvaṭaṁ. Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi: ‘yannūnāhaṁ imāsaṁ pokkharaṇīnaṁ tīre nhāpake purise ṭhapeyyaṁ, ye āgatāgataṁ janaṁ nhāpessantī’ti. Ṭhapesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tāsaṁ pokkharaṇīnaṁ tīre nhāpake purise, ye āgatāgataṁ janaṁ nhāpesuṁ. Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi: ‘yannūnāhaṁ imāsaṁ pokkharaṇīnaṁ tīre evarūpaṁ 262 --- dn17 1:1 dānaṁ paṭṭhapeyyaṁ—annaṁ annaṭṭhikassa, pānaṁ pānaṭṭhikassa, vatthaṁ vatthaṭṭhikassa, yānaṁ yānaṭṭhikassa, sayanaṁ sayanaṭṭhikassa, itthiṁ itthiṭṭhikassa, hiraññaṁ hiraññaṭṭhikassa, suvaṇṇaṁ suvaṇṇaṭṭhikassā’ti. Paṭṭhapesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tāsaṁ pokkharaṇīnaṁ tīre evarūpaṁ dānaṁ—annaṁ annaṭṭhikassa, pānaṁ pānaṭṭhikassa, vatthaṁ vatthaṭṭhikassa, yānaṁ yānaṭṭhikassa, sayanaṁ sayanaṭṭhikassa, itthiṁ itthiṭṭhikassa, hiraññaṁ hiraññaṭṭhikassa, suvaṇṇaṁ suvaṇṇaṭṭhikassa. Atha kho, ānanda, brāhmaṇagahapatikā pahūtaṁ sāpateyyaṁ ādāya rājānaṁ mahāsudassanaṁ upasaṅkamitvā evamāhaṁsu: ‘idaṁ, deva, pahūtaṁ sāpateyyaṁ devaññeva uddissa ābhataṁ, taṁ devo paṭiggaṇhatū’ti. ‘Alaṁ, bho, mamapidaṁ pahūtaṁ sāpateyyaṁ dhammikena balinā abhisaṅkhataṁ, tañca vo hotu, ito ca bhiyyo harathā’ti. Te raññā paṭikkhittā ekamantaṁ apakkamma evaṁ samacintesuṁ: ‘na kho etaṁ amhākaṁ patirūpaṁ, yaṁ mayaṁ imāni sāpateyyāni punadeva sakāni gharāni paṭihareyyāma. Yannūna mayaṁ rañño mahāsudassanassa nivesanaṁ māpeyyāmā’ti. Te rājānaṁ mahāsudassanaṁ upasaṅkamitvā evamāhaṁsu: ‘nivesanaṁ te, deva, māpessāmā’ti. Adhivāsesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tuṇhībhāvena. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo rañño mahāsudassanassa cetasā cetoparivitakkamaññāya vissakammaṁ devaputtaṁ āmantesi: ‘ehi tvaṁ, samma vissakamma, rañño mahāsudassanassa nivesanaṁ māpehi dhammaṁ nāma pāsādan’ti. ‘Evaṁ, bhaddantavā’ti kho, ānanda, vissakammo devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—devesu tāvatiṁsesu antarahito rañño mahāsudassanassa purato pāturahosi. Atha kho, ānanda, vissakammo devaputto rājānaṁ mahāsudassanaṁ etadavoca: ‘nivesanaṁ te, deva, māpessāmi dhammaṁ nāma pāsādan’ti. Adhivāsesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tuṇhībhāvena. Māpesi kho, ānanda, vissakammo devaputto rañño mahāsudassanassa nivesanaṁ dhammaṁ nāma pāsādaṁ. Dhammo, ānanda, pāsādo puratthimena pacchimena ca yojanaṁ āyāmena ahosi. Uttarena dakkhiṇena ca aḍḍhayojanaṁ vitthārena. Dhammassa, ānanda, pāsādassa tiporisaṁ uccatarena vatthu citaṁ ahosi catunnaṁ vaṇṇānaṁ iṭṭhakāhi—ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā. Dhammassa, ānanda, pāsādassa caturāsītithambhasahassāni ahesuṁ catunnaṁ vaṇṇānaṁ—eko thambho sovaṇṇamayo, eko rūpiyamayo, eko veḷuriyamayo, eko phalikamayo. Dhammo, ānanda, pāsādo catunnaṁ vaṇṇānaṁ phalakehi santhato ahosi—ekaṁ phalakaṁ sovaṇṇamayaṁ, ekaṁ rūpiyamayaṁ, ekaṁ veḷuriyamayaṁ, ekaṁ phalikamayaṁ. Dhammassa, ānanda, pāsādassa catuvīsati sopānāni ahesuṁ catunnaṁ vaṇṇānaṁ—ekaṁ sopānaṁ sovaṇṇamayaṁ, ekaṁ rūpiyamayaṁ, ekaṁ veḷuriyamayaṁ, ekaṁ phalikamayaṁ. Sovaṇṇamayassa sopānassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuṁ rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayassa sopānassa rūpiyamayā thambhā ahesuṁ sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Veḷuriyamayassa sopānassa veḷuriyamayā thambhā ahesuṁ phalikamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuṁ veḷuriyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Dhamme, ānanda, pāsāde caturāsītikūṭāgārasahassāni ahesuṁ catunnaṁ vaṇṇānaṁ—ekaṁ kūṭāgāraṁ sovaṇṇamayaṁ, ekaṁ rūpiyamayaṁ, ekaṁ veḷuriyamayaṁ, ekaṁ phalikamayaṁ. Sovaṇṇamaye kūṭāgāre rūpiyamayo pallaṅko paññatto ahosi, rūpiyamaye kūṭāgāre sovaṇṇamayo pallaṅko paññatto ahosi, veḷuriyamaye kūṭāgāre dantamayo pallaṅko paññatto ahosi, phalikamaye kūṭāgāre sāramayo pallaṅko paññatto ahosi. Sovaṇṇamayassa kūṭāgārassa dvāre rūpiyamayo tālo ṭhito ahosi, tassa rūpiyamayo khandho sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca. Rūpiyamayassa kūṭāgārassa dvāre sovaṇṇamayo tālo ṭhito ahosi, tassa sovaṇṇamayo khandho, rūpiyamayāni pattāni ca phalāni ca. Veḷuriyamayassa kūṭāgārassa dvāre phalikamayo tālo ṭhito ahosi, tassa phalikamayo khandho, veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Phalikamayassa kūṭāgārassa dvāre veḷuriyamayo tālo ṭhito ahosi, tassa 263 --- dn17 1:1 veḷuriyamayo khandho, phalikamayāni pattāni ca phalāni ca. Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi: ‘yannūnāhaṁ mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre sabbasovaṇṇamayaṁ tālavanaṁ māpeyyaṁ, yattha divāvihāraṁ nisīdissāmī’ti. Māpesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre sabbasovaṇṇamayaṁ tālavanaṁ, yattha divāvihāraṁ nisīdi. Dhammo, ānanda, pāsādo dvīhi vedikāhi parikkhitto ahosi, ekā vedikā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā. Sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuṁ, rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā ahesuṁ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Dhammo, ānanda, pāsādo dvīhi kiṅkiṇikajālehi parikkhitto ahosi—ekaṁ jālaṁ sovaṇṇamayaṁ ekaṁ rūpiyamayaṁ. Sovaṇṇamayassa jālassa rūpiyamayā kiṅkiṇikā ahesuṁ, rūpiyamayassa jālassa sovaṇṇamayā kiṅkiṇikā ahesuṁ. Tesaṁ kho panānanda, kiṅkiṇikajālānaṁ vāteritānaṁ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Seyyathāpi, ānanda, pañcaṅgikassa tūriyassa suvinītassa suppaṭitāḷitassa sukusalehi samannāhatassa saddo hoti, vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca; evameva kho, ānanda, tesaṁ kiṅkiṇikajālānaṁ vāteritānaṁ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho panānanda, tena samayena kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṁ soṇḍā pipāsā, te tesaṁ kiṅkiṇikajālānaṁ vāteritānaṁ saddena paricāresuṁ. Niṭṭhito kho panānanda, dhammo pāsādo duddikkho ahosi musati cakkhūni. Seyyathāpi, ānanda, vassānaṁ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṁ abbhussakkamāno duddikkho hoti musati cakkhūni; evameva kho, ānanda, dhammo pāsādo duddikkho ahosi musati cakkhūni. Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi: ‘yannūnāhaṁ dhammassa pāsādassa purato dhammaṁ nāma pokkharaṇiṁ māpeyyan’ti. Māpesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano dhammassa pāsādassa purato dhammaṁ nāma pokkharaṇiṁ. Dhammā, ānanda, pokkharaṇī puratthimena pacchimena ca yojanaṁ āyāmena ahosi, uttarena dakkhiṇena ca aḍḍhayojanaṁ vitthārena. Dhammā, ānanda, pokkharaṇī catunnaṁ vaṇṇānaṁ iṭṭhakāhi citā ahosi—ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā. Dhammāya, ānanda, pokkharaṇiyā catuvīsati sopānāni ahesuṁ catunnaṁ vaṇṇānaṁ—ekaṁ sopānaṁ sovaṇṇamayaṁ, ekaṁ rūpiyamayaṁ, ekaṁ veḷuriyamayaṁ, ekaṁ phalikamayaṁ. Sovaṇṇamayassa sopānassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuṁ rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayassa sopānassa rūpiyamayā thambhā ahesuṁ sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Veḷuriyamayassa sopānassa veḷuriyamayā thambhā ahesuṁ phalikamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuṁ veḷuriyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Dhammā, ānanda, pokkharaṇī dvīhi vedikāhi parikkhittā ahosi—ekā vedikā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā. Sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuṁ rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā ahesuṁ sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Dhammā, ānanda, pokkharaṇī sattahi tālapantīhi parikkhittā ahosi—ekā tālapanti sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaṅkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā. Sovaṇṇamayassa tālassa sovaṇṇamayo khandho ahosi rūpiyamayāni pattāni ca phalāni ca. Rūpiyamayassa tālassa rūpiyamayo khandho ahosi sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca. Veḷuriyamayassa tālassa veḷuriyamayo khandho ahosi phalikamayāni pattāni ca phalāni ca. Phalikamayassa tālassa phalikamayo khandho ahosi veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Lohitaṅkamayassa tālassa lohitaṅkamayo khandho ahosi masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca. Masāragallamayassa tālassa masāragallamayo khandho ahosi lohitaṅkamayāni pattāni ca phalāni ca. Sabbaratanamayassa tālassa sabbaratanamayo khandho ahosi, sabbaratanamayāni pattāni ca phalāni ca. Tāsaṁ kho panānanda, tālapantīnaṁ vāteritānaṁ saddo ahosi, vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Seyyathāpi, ānanda, 264 --- dn17 1:1 pañcaṅgikassa tūriyassa suvinītassa suppaṭitāḷitassa sukusalehi samannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca; evameva kho, ānanda, tāsaṁ tālapantīnaṁ vāteritānaṁ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho panānanda, tena samayena kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṁ soṇḍā pipāsā, te tāsaṁ tālapantīnaṁ vāteritānaṁ saddena paricāresuṁ. Niṭṭhite kho panānanda, dhamme pāsāde niṭṭhitāya dhammāya ca pokkharaṇiyā rājā mahāsudassano ‘ye tena samayena samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā’, te sabbakāmehi santappetvā dhammaṁ pāsādaṁ abhiruhi. Paṭhamabhāṇavāro. 2 5. Jhānasampatti Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi: ‘kissa nu kho me idaṁ kammassa phalaṁ kissa kammassa vipāko, yenāhaṁ etarahi evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo’ti? Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi: ‘tiṇṇaṁ kho me idaṁ kammānaṁ phalaṁ tiṇṇaṁ kammānaṁ vipāko, yenāhaṁ etarahi evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo, seyyathidaṁ—dānassa damassa saṁyamassā’ti. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano yena mahāviyūhaṁ kūṭāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre ṭhito udānaṁ udānesi: ‘tiṭṭha, kāmavitakka, tiṭṭha, byāpādavitakka, tiṭṭha, vihiṁsāvitakka. Ettāvatā, kāmavitakka, ettāvatā, byāpādavitakka, ettāvatā, vihiṁsāvitakkā’ti. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano mahāviyūhaṁ kūṭāgāraṁ pavisitvā sovaṇṇamaye pallaṅke nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsi. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsi. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsi, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedesi, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsi. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsi. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano mahāviyūhā kūṭāgārā nikkhamitvā sovaṇṇamayaṁ kūṭāgāraṁ pavisitvā rūpiyamaye pallaṅke nisinno mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi. 6. Caturāsītinagarasahassādi Rañño, ānanda, mahāsudassanassa caturāsīti nagarasahassāni ahesuṁ kusāvatīrājadhānippamukhāni; caturāsīti pāsādasahassāni ahesuṁ dhammapāsādappamukhāni; caturāsīti kūṭāgārasahassāni ahesuṁ mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni; caturāsīti pallaṅkasahassāni ahesuṁ sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni; caturāsīti nāgasahassāni ahesuṁ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni; caturāsīti assasahassāni ahesuṁ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājappamukhāni; caturāsīti rathasahassāni ahesuṁ sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni; caturāsīti maṇisahassāni ahesuṁ maṇiratanappamukhāni; caturāsīti itthisahassāni ahesuṁ subhaddādevippamukhāni; caturāsīti gahapatisahassāni ahesuṁ gahapatiratanappamukhāni; caturāsīti khattiyasahassāni ahesuṁ anuyantāni 265 --- dn17 1:2 pariṇāyakaratanappamukhāni; caturāsīti dhenusahassāni ahesuṁ duhasandanāni kaṁsūpadhāraṇāni; caturāsīti vatthakoṭisahassāni ahesuṁ khomasukhumānaṁ kappāsikasukhumānaṁ koseyyasukhumānaṁ kambalasukhumānaṁ; rañño, ānanda, mahāsudassanassa caturāsīti thālipākasahassāni ahesuṁ sāyaṁ pātaṁ bhattābhihāro abhihariyittha. Tena kho panānanda, samayena rañño mahāsudassanassa caturāsīti nāgasahassāni sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ āgacchanti. Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi: ‘imāni kho me caturāsīti nāgasahassāni sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ āgacchanti, yannūna vassasatassa vassasatassa accayena dvecattālīsaṁ dvecattālīsaṁ nāgasahassāni sakiṁ sakiṁ upaṭṭhānaṁ āgaccheyyun’ti. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano pariṇāyakaratanaṁ āmantesi: ‘imāni kho me, samma pariṇāyakaratana, caturāsīti nāgasahassāni sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ āgacchanti, tena hi, samma pariṇāyakaratana, vassasatassa vassasatassa accayena dvecattālīsaṁ dvecattālīsaṁ nāgasahassāni sakiṁ sakiṁ upaṭṭhānaṁ āgacchantū’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, ānanda, pariṇāyakaratanaṁ rañño mahāsudassanassa paccassosi. Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa aparena samayena vassasatassa vassasatassa accayena dvecattālīsaṁ dvecattālīsaṁ nāgasahassāni sakiṁ sakiṁ upaṭṭhānaṁ āgamaṁsu. 7. Subhaddādeviupasaṅkamana Atha kho, ānanda, subhaddāya deviyā bahunnaṁ vassānaṁ bahunnaṁ vassasatānaṁ bahunnaṁ vassasahassānaṁ accayena etadahosi: ‘ciraṁ diṭṭho kho me rājā mahāsudassano. Yannūnāhaṁ rājānaṁ mahāsudassanaṁ dassanāya upasaṅkameyyan’ti. Atha kho, ānanda, subhaddā devī itthāgāraṁ āmantesi: ‘etha tumhe sīsāni nhāyatha pītāni vatthāni pārupatha. Ciraṁ diṭṭho no rājā mahāsudassano, rājānaṁ mahāsudassanaṁ dassanāya upasaṅkamissāmā’ti. ‘Evaṁ, ayye’ti kho, ānanda, itthāgāraṁ subhaddāya deviyā paṭissutvā sīsāni nhāyitvā pītāni vatthāni pārupitvā yena subhaddā devī tenupasaṅkami. Atha kho, ānanda, subhaddā devī pariṇāyakaratanaṁ āmantesi: ‘kappehi, samma pariṇāyakaratana, caturaṅginiṁ senaṁ, ciraṁ diṭṭho no rājā mahāsudassano, rājānaṁ mahāsudassanaṁ dassanāya upasaṅkamissāmā’ti. ‘Evaṁ, devī’ti kho, ānanda, pariṇāyakaratanaṁ subhaddāya deviyā paṭissutvā caturaṅginiṁ senaṁ kappāpetvā subhaddāya deviyā paṭivedesi: ‘kappitā kho, devi, caturaṅginī senā, yassadāni kālaṁ maññasī’ti. Atha kho, ānanda, subhaddā devī caturaṅginiyā senāya saddhiṁ itthāgārena yena dhammo pāsādo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dhammaṁ pāsādaṁ abhiruhitvā yena mahāviyūhaṁ kūṭāgāraṁ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvārabāhaṁ ālambitvā aṭṭhāsi. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano saddaṁ sutvā: ‘kiṁ nu kho mahato viya janakāyassa saddo’ti mahāviyūhā kūṭāgārā nikkhamanto addasa subhaddaṁ deviṁ dvārabāhaṁ ālambitvā ṭhitaṁ, disvāna subhaddaṁ deviṁ etadavoca: ‘ettheva, devi, tiṭṭha mā pāvisī’ti. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano aññataraṁ purisaṁ āmantesi: ‘ehi tvaṁ, ambho purisa, mahāviyūhā kūṭāgārā sovaṇṇamayaṁ pallaṅkaṁ nīharitvā sabbasovaṇṇamaye tālavane paññapehī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, ānanda, so puriso rañño mahāsudassanassa paṭissutvā mahāviyūhā kūṭāgārā sovaṇṇamayaṁ pallaṅkaṁ nīharitvā sabbasovaṇṇamaye tālavane paññapesi. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno. Atha kho, ānanda, subhaddāya deviyā etadahosi: ‘vippasannāni kho rañño mahāsudassanassa indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto, mā heva kho rājā mahāsudassano kālamakāsī’ti rājānaṁ mahāsudassanaṁ etadavoca: ‘Imāni te, deva, caturāsīti nagarasahassāni kusāvatīrājadhānippamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ janehi jīvite apekkhaṁ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti pāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ janehi jīvite apekkhaṁ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti kūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ janehi jīvite apekkhaṁ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti 266 --- dn17 1:2 pallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Ettha, deva, chandaṁ janehi, jīvite apekkhaṁ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti nāgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ janehi jīvite apekkhaṁ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti assasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ janehi jīvite apekkhaṁ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti rathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ janehi jīvite apekkhaṁ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti maṇisahassāni maṇiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ janehi jīvite apekkhaṁ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti itthisahassāni itthiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ janehi jīvite apekkhaṁ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti gahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ janehi jīvite apekkhaṁ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti khattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ janehi jīvite apekkhaṁ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti dhenusahassāni duhasandanāni kaṁsūpadhāraṇāni. Ettha, deva, chandaṁ janehi jīvite apekkhaṁ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti vatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṁ kappāsikasukhumānaṁ koseyyasukhumānaṁ kambalasukhumānaṁ. Ettha, deva, chandaṁ janehi, jīvite apekkhaṁ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti thālipākasahassāni sāyaṁ pātaṁ bhattābhihāro abhihariyati. Ettha, deva, chandaṁ janehi jīvite apekkhaṁ karohī’ti. Evaṁ vutte, ānanda, rājā mahāsudassano subhaddaṁ deviṁ etadavoca: ‘Dīgharattaṁ kho maṁ tvaṁ, devi, iṭṭhehi kantehi piyehi manāpehi samudācarittha; atha ca pana maṁ tvaṁ pacchime kāle aniṭṭhehi akantehi appiyehi amanāpehi samudācarasī’ti. ‘Kathaṁ carahi taṁ, deva, samudācarāmī’ti? ‘Evaṁ kho maṁ tvaṁ, devi, samudācara: “sabbeheva, deva, piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo, mā kho tvaṁ, deva, sāpekkho kālamakāsi, dukkhā sāpekkhassa kālaṅkiriyā, garahitā ca sāpekkhassa kālaṅkiriyā. Imāni te, deva, caturāsīti nagarasahassāni kusāvatīrājadhānippamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti pāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti kūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti pallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti nāgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti assasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti rathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti maṇisahassāni maṇiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti 267 --- dn17 1:2 itthisahassāni subhaddādevippamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti gahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti khattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti dhenusahassāni duhasandanāni kaṁsūpadhāraṇāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti vatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṁ kappāsikasukhumānaṁ koseyyasukhumānaṁ kambalasukhumānaṁ. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti thālipākasahassāni sāyaṁ pātaṁ bhattābhihāro abhihariyati. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsī”’ti. Evaṁ vutte, ānanda, subhaddā devī parodi assūni pavattesi. Atha kho, ānanda, subhaddā devī assūni puñchitvā rājānaṁ mahāsudassanaṁ etadavoca: ‘Sabbeheva, deva, piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo, mā kho tvaṁ, deva, sāpekkho kālamakāsi, dukkhā sāpekkhassa kālaṅkiriyā, garahitā ca sāpekkhassa kālaṅkiriyā. Imāni te, deva, caturāsīti nagarasahassāni kusāvatīrājadhānippamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti pāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti kūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti pallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti nāgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti assasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha, jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti rathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti maṇisahassāni maṇiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti itthisahassāni itthiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha, jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti gahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti khattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti dhenusahassāni duhasandanāni kaṁsūpadhāraṇāni. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti vatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṁ kappāsikasukhumānaṁ koseyyasukhumānaṁ kambalasukhumānaṁ. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti thālipākasahassāni sāyaṁ pātaṁ bhattābhihāro abhihariyati. Ettha, deva, chandaṁ pajaha jīvite apekkhaṁ mākāsī’ti. 8. Brahmalokūpagama Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano na cirasseva kālamakāsi. Seyyathāpi, ānanda, gahapatissa vā gahapatiputtassa vā manuññaṁ bhojanaṁ bhuttāvissa bhattasammado hoti; evameva kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa māraṇantikā vedanā ahosi. Kālaṅkato ca, ānanda, rājā mahāsudassano sugatiṁ brahmalokaṁ upapajji. Rājā, ānanda, mahāsudassano caturāsīti vassasahassāni kumārakīḷaṁ kīḷi. Caturāsīti vassasahassāni 268 --- dn17 1:2 oparajjaṁ kāresi. Caturāsīti vassasahassāni rajjaṁ kāresi. Caturāsīti vassasahassāni gihibhūto dhamme pāsāde brahmacariyaṁ cari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmalokūpago ahosi. Siyā kho panānanda, evamassa: ‘añño nūna tena samayena rājā mahāsudassano ahosī’ti, na kho panetaṁ, ānanda, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Ahaṁ tena samayena rājā mahāsudassano ahosiṁ. Mama tāni caturāsīti nagarasahassāni kusāvatīrājadhānippamukhāni, mama tāni caturāsīti pāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni, mama tāni caturāsīti kūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni, mama tāni caturāsīti pallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni, mama tāni caturāsīti nāgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni, mama tāni caturāsīti assasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājappamukhāni, mama tāni caturāsīti rathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni, mama tāni caturāsīti maṇisahassāni maṇiratanappamukhāni, mama tāni caturāsīti itthisahassāni subhaddādevippamukhāni, mama tāni caturāsīti gahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni, mama tāni caturāsīti khattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni, mama tāni caturāsīti dhenusahassāni duhasandanāni kaṁsūpadhāraṇāni, mama tāni caturāsīti vatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṁ kappāsikasukhumānaṁ koseyyasukhumānaṁ kambalasukhumānaṁ, mama tāni caturāsīti thālipākasahassāni sāyaṁ pātaṁ bhattābhihāro abhihariyittha. Tesaṁ kho panānanda, caturāsītinagarasahassānaṁ ekaññeva taṁ nagaraṁ hoti, yaṁ tena samayena ajjhāvasāmi yadidaṁ kusāvatī rājadhānī. Tesaṁ kho panānanda, caturāsīti pāsādasahassānaṁ ekoyeva so pāsādo hoti, yaṁ tena samayena ajjhāvasāmi yadidaṁ dhammo pāsādo. Tesaṁ kho panānanda, caturāsīti kūṭāgārasahassānaṁ ekaññeva taṁ kūṭāgāraṁ hoti, yaṁ tena samayena ajjhāvasāmi yadidaṁ mahāviyūhaṁ kūṭāgāraṁ. Tesaṁ kho panānanda, caturāsīti pallaṅkasahassānaṁ ekoyeva so pallaṅko hoti, yaṁ tena samayena paribhuñjāmi yadidaṁ sovaṇṇamayo vā rūpiyamayo vā dantamayo vā sāramayo vā. Tesaṁ kho panānanda, caturāsīti nāgasahassānaṁ ekoyeva so nāgo hoti, yaṁ tena samayena abhiruhāmi yadidaṁ uposatho nāgarājā. Tesaṁ kho panānanda, caturāsīti assasahassānaṁ ekoyeva so asso hoti, yaṁ tena samayena abhiruhāmi yadidaṁ valāhako assarājā. Tesaṁ kho panānanda, caturāsīti rathasahassānaṁ ekoyeva so ratho hoti, yaṁ tena samayena abhiruhāmi yadidaṁ vejayantaratho. Tesaṁ kho panānanda, caturāsīti itthisahassānaṁ ekāyeva sā itthī hoti, yā tena samayena paccupaṭṭhāti khattiyānī vā vessinī vā. Tesaṁ kho panānanda, caturāsīti vatthakoṭisahassānaṁ ekaṁyeva taṁ dussayugaṁ hoti, yaṁ tena samayena paridahāmi khomasukhumaṁ vā kappāsikasukhumaṁ vā koseyyasukhumaṁ vā kambalasukhumaṁ vā. Tesaṁ kho panānanda, caturāsīti thālipākasahassānaṁ ekoyeva so thālipāko hoti, yato nāḷikodanaparamaṁ bhuñjāmi tadupiyañca sūpeyyaṁ. Passānanda, sabbete saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā. Evaṁ aniccā kho, ānanda, saṅkhārā; evaṁ addhuvā kho, ānanda, saṅkhārā; evaṁ anassāsikā kho, ānanda, saṅkhārā. Yāvañcidaṁ, ānanda, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccituṁ. Chakkhattuṁ kho panāhaṁ, ānanda, abhijānāmi imasmiṁ padese sarīraṁ nikkhipitaṁ, tañca kho rājāva samāno cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato, ayaṁ sattamo sarīranikkhepo. Na kho panāhaṁ, ānanda, taṁ padesaṁ samanupassāmi sadevake loke samārake sabrahmake 269 --- dn17 1:2 sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yattha tathāgato aṭṭhamaṁ sarīraṁ nikkhipeyyā”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: “Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino; Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṁ vūpasamo sukho”ti. Mahāsudassanasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. dn13 0 Dīgha Nikāya 13 Tevijjasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi yena manasākaṭaṁ nāma kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā manasākaṭe viharati uttarena manasākaṭassa aciravatiyā nadiyā tīre ambavane. 2 Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā manasākaṭe paṭivasanti, seyyathidaṁ—caṅkī brāhmaṇo tārukkho brāhmaṇo pokkharasāti brāhmaṇo jāṇusoṇi brāhmaṇo todeyyo brāhmaṇo aññe ca abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā. 3 Atha kho vāseṭṭhabhāradvājānaṁ māṇavānaṁ jaṅghavihāraṁ anucaṅkamantānaṁ anuvicarantānaṁ maggāmagge kathā udapādi. 4 Atha kho vāseṭṭho māṇavo evamāha: “ayameva ujumaggo, ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahabyatāya, yvāyaṁ akkhāto brāhmaṇena pokkharasātinā”ti. 5 Bhāradvājopi māṇavo evamāha: “ayameva ujumaggo, ayamañjasāyano niyyāniko, niyyāti takkarassa brahmasahabyatāya, yvāyaṁ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenā”ti. 6 Neva kho asakkhi vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṁ māṇavaṁ saññāpetuṁ, na pana asakkhi bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhaṁ māṇavaṁ saññāpetuṁ. 7 Atha kho vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṁ māṇavaṁ āmantesi: “ayaṁ kho, bhāradvāja, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito manasākaṭe viharati uttarena manasākaṭassa aciravatiyā nadiyā tīre ambavane. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Āyāma, bho bhāradvāja, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā etamatthaṁ samaṇaṁ gotamaṁ pucchissāma. Yathā no samaṇo gotamo byākarissati, tathā naṁ dhāressāmā”ti. “Evaṁ, bho”ti kho bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhassa māṇavassa paccassosi. 8 1. Maggāmaggakathā Atha kho vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: “idha, bho gotama, amhākaṁ jaṅghavihāraṁ anucaṅkamantānaṁ anuvicarantānaṁ maggāmagge kathā udapādi. Ahaṁ evaṁ vadāmi: ‘ayameva ujumaggo, ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahabyatāya, yvāyaṁ akkhāto brāhmaṇena pokkharasātinā’ti. Bhāradvājo māṇavo evamāha: ‘ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahabyatāya, yvāyaṁ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenā’ti. Ettha, bho gotama, attheva viggaho, atthi vivādo, atthi nānāvādo”ti. 9 “Iti kira, vāseṭṭha, tvaṁ evaṁ vadesi: ‘ayameva ujumaggo, ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahabyatāya, yvāyaṁ akkhāto brāhmaṇena pokkharasātinā’ti. Bhāradvājo māṇavo evamāha: ‘ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahabyatāya, yvāyaṁ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenā’ti. Atha kismiṁ pana vo, vāseṭṭha, viggaho, kismiṁ vivādo, kismiṁ nānāvādo”ti? 10 “Maggāmagge, bho gotama. Kiñcāpi, bho gotama, brāhmaṇā nānāmagge paññāpenti, addhariyā brāhmaṇā tittiriyā brāhmaṇā chandokā brāhmaṇā bavhārijjhā brāhmaṇā, atha kho sabbāni tāni niyyānikā niyyanti takkarassa brahmasahabyatāya. Seyyathāpi, bho gotama, gāmassa vā nigamassa vā avidūre bahūni cepi nānāmaggāni bhavanti, atha kho sabbāni tāni gāmasamosaraṇāni bhavanti; evameva kho, bho gotama, kiñcāpi 270 --- dn13 1:10 brāhmaṇā nānāmagge paññāpenti, addhariyā brāhmaṇā tittiriyā brāhmaṇā chandokā brāhmaṇā bavhārijjhā brāhmaṇā, atha kho sabbāni tāni niyyānikā niyyanti takkarassa brahmasahabyatāyā”ti. 11 2. Vāseṭṭhamāṇavānuyoga “Niyyantīti, vāseṭṭha vadesi”? “Niyyantīti, bho gotama, vadāmi”. “Niyyantīti, vāseṭṭha, vadesi”? “Niyyantīti, bho gotama, vadāmi”. “Niyyantīti, vāseṭṭha, vadesi”? “Niyyantīti, bho gotama, vadāmi”. 12 “Kiṁ pana, vāseṭṭha, atthi koci tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ekabrāhmaṇopi, yena brahmā sakkhidiṭṭho”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Kiṁ pana, vāseṭṭha, atthi koci tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ekācariyopi, yena brahmā sakkhidiṭṭho”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Kiṁ pana, vāseṭṭha, atthi koci tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ekācariyapācariyopi, yena brahmā sakkhidiṭṭho”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Kiṁ pana, vāseṭṭha, atthi koci tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ yāva sattamā ācariyāmahayugā yena brahmā sakkhidiṭṭho”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. 13 “Kiṁ pana, vāseṭṭha, yepi tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesamidaṁ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ, tadanugāyanti, tadanubhāsanti, bhāsitamanubhāsanti, vācitamanuvācenti, seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu. Tepi evamāhaṁsu: ‘mayametaṁ jānāma, mayametaṁ passāma, yattha vā brahmā, yena vā brahmā, yahiṁ vā brahmā’”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. 14 “Iti kira, vāseṭṭha, natthi koci tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ekabrāhmaṇopi, yena brahmā sakkhidiṭṭho. Natthi koci tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ekācariyopi, yena brahmā sakkhidiṭṭho. Natthi koci tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ekācariyapācariyopi, yena brahmā sakkhidiṭṭho. Natthi koci tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ yāva sattamā ācariyāmahayugā yena brahmā sakkhidiṭṭho. Yepi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesamidaṁ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ, tadanugāyanti, tadanubhāsanti, bhāsitamanubhāsanti, vācitamanuvācenti, seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi na evamāhaṁsu: ‘mayametaṁ jānāma, mayametaṁ passāma, yattha vā brahmā, yena vā brahmā, yahiṁ vā brahmā’ti. Teva tevijjā brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘yaṁ na jānāma, yaṁ na passāma, tassa sahabyatāya maggaṁ desema. Ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko, niyyāti takkarassa brahmasahabyatāyā’ti. Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha, nanu evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bho gotama, evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti. 15 “Sādhu, vāseṭṭha, te vata, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā yaṁ na jānanti, yaṁ na passanti, tassa sahabyatāya maggaṁ desessanti. ‘Ayameva ujumaggo, ayamañjasāyano niyyāniko, niyyāti takkarassa brahmasahabyatāyā’ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Seyyathāpi, vāseṭṭha, andhaveṇi paramparasaṁsattā purimopi na passati, majjhimopi na passati, pacchimopi na passati; evameva kho, vāseṭṭha, andhaveṇūpamaṁ maññe tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ bhāsitaṁ, purimopi na passati, majjhimopi na passati, pacchimopi na passati. Tesamidaṁ tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ bhāsitaṁ hassakaññeva sampajjati, nāmakaññeva sampajjati, rittakaññeva sampajjati, tucchakaññeva sampajjati. 16 Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha, passanti tevijjā brāhmaṇā candimasūriye, aññe cāpi bahujanā, yato ca candimasūriyā uggacchanti, yattha ca ogacchanti, āyācanti thomayanti pañjalikā namassamānā anuparivattantī”ti? “Evaṁ, bho gotama, passanti tevijjā brāhmaṇā candimasūriye, aññe cāpi bahujanā, yato ca candimasūriyā uggacchanti, yattha ca ogacchanti, āyācanti thomayanti pañjalikā namassamānā anuparivattantī”ti. 17 “Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha, yaṁ passanti tevijjā brāhmaṇā candimasūriye, aññe cāpi bahujanā, yato ca candimasūriyā uggacchanti, yattha ca ogacchanti, āyācanti thomayanti pañjalikā namassamānā anuparivattanti, pahonti tevijjā 271 --- dn13 1:17 brāhmaṇā candimasūriyānaṁ sahabyatāya maggaṁ desetuṁ: ‘ayameva ujumaggo, ayamañjasāyano niyyāniko, niyyāti takkarassa candimasūriyānaṁ sahabyatāyā’”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. 18 “Iti kira, vāseṭṭha, yaṁ passanti tevijjā brāhmaṇā candimasūriye, aññe cāpi bahujanā, yato ca candimasūriyā uggacchanti, yattha ca ogacchanti, āyācanti thomayanti pañjalikā namassamānā anuparivattanti, tesampi nappahonti candimasūriyānaṁ sahabyatāya maggaṁ desetuṁ: ‘ayameva ujumaggo, ayamañjasāyano niyyāniko, niyyāti takkarassa candimasūriyānaṁ sahabyatāyā’ti. Iti pana na kira tevijjehi brāhmaṇehi brahmā sakkhidiṭṭho. Napi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho. Napi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ācariyapācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho. Napi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ yāva sattamā ācariyāmahayugehi brahmā sakkhidiṭṭho. Yepi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesamidaṁ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ, tadanugāyanti, tadanubhāsanti, bhāsitamanubhāsanti, vācitamanuvācenti, seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi na evamāhaṁsu: ‘mayametaṁ jānāma, mayametaṁ passāma, yattha vā brahmā, yena vā brahmā, yahiṁ vā brahmā’ti. Teva tevijjā brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘yaṁ na jānāma, yaṁ na passāma, tassa sahabyatāya maggaṁ desema—ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahabyatāyā’ti. Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha, nanu evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bho gotama, evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti. “Sādhu, vāseṭṭha, te vata, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā yaṁ na jānanti, yaṁ na passanti, tassa sahabyatāya maggaṁ desessanti: ‘ayameva ujumaggo, ayamañjasāyano niyyāniko, niyyāti takkarassa brahmasahabyatāyā’ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 19 2.1. Janapadakalyāṇīupamā Seyyathāpi, vāseṭṭha, puriso evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ yā imasmiṁ janapade janapadakalyāṇī, taṁ icchāmi, taṁ kāmemī’ti. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ—khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ—evaṁnāmā evaṅgottāti vā, dīghā vā rassā vā majjhimā vā kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vāti, amukasmiṁ gāme vā nigame vā nagare vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, taṁ tvaṁ icchasi kāmesī’ti? Iti puṭṭho ‘āmā’ti vadeyya. Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha, nanu evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bho gotama, evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti. 20 “Evameva kho, vāseṭṭha, na kira tevijjehi brāhmaṇehi brahmā sakkhidiṭṭho, napi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho, napi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ācariyapācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho. Napi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ yāva sattamā ācariyāmahayugehi brahmā sakkhidiṭṭho. Yepi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesamidaṁ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ, tadanugāyanti, tadanubhāsanti, bhāsitamanubhāsanti, vācitamanuvācenti, seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi na evamāhaṁsu: ‘mayametaṁ jānāma, mayametaṁ passāma, yattha vā brahmā, yena vā brahmā, yahiṁ vā brahmā’ti. Teva tevijjā brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘yaṁ na jānāma, yaṁ na passāma, tassa sahabyatāya maggaṁ desema—ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahabyatāyā’ti. Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha, nanu evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bho gotama, evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ 272 --- dn13 1:20 sampajjatī”ti. “Sādhu, vāseṭṭha, te vata, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā yaṁ na jānanti, yaṁ na passanti, tassa sahabyatāya maggaṁ desessanti—ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahabyatāyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 21 2.2. Nisseṇīupamā Seyyathāpi, vāseṭṭha, puriso cātumahāpathe nisseṇiṁ kareyya pāsādassa ārohaṇāya. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yassa tvaṁ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṁ karosi, jānāsi taṁ pāsādaṁ—puratthimāya vā disāya dakkhiṇāya vā disāya pacchimāya vā disāya uttarāya vā disāya ucco vā nīco vā majjhimo vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. 22 Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ na jānāsi, na passasi, tassa tvaṁ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṁ karosī’ti? Iti puṭṭho ‘āmā’ti vadeyya. Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha, nanu evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bho gotama, evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti. “Evameva kho, vāseṭṭha, na kira tevijjehi brāhmaṇehi brahmā sakkhidiṭṭho, napi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho, napi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ācariyapācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho, napi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ yāva sattamā ācariyāmahayugehi brahmā sakkhidiṭṭho. Yepi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesamidaṁ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ, tadanugāyanti, tadanubhāsanti, bhāsitamanubhāsanti, vācitamanuvācenti, seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi na evamāhaṁsu—mayametaṁ jānāma, mayametaṁ passāma, yattha vā brahmā, yena vā brahmā, yahiṁ vā brahmāti. Teva tevijjā brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘yaṁ na jānāma, yaṁ na passāma, tassa sahabyatāya maggaṁ desema, ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahabyatāyā’ti. Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha, nanu evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bho gotama, evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti. 23 “Sādhu, vāseṭṭha, te vata, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā yaṁ na jānanti, yaṁ na passanti, tassa sahabyatāya maggaṁ desessanti. Ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahabyatāyāti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 24 2.3. Aciravatīnadīupamā Seyyathāpi, vāseṭṭha, ayaṁ aciravatī nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā. Atha puriso āgaccheyya pāratthiko pāragavesī pāragāmī pāraṁ taritukāmo. So orime tīre ṭhito pārimaṁ tīraṁ avheyya: ‘ehi pārāpāraṁ, ehi pārāpāran’ti. Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha, api nu tassa purisassa avhāyanahetu vā āyācanahetu vā patthanahetu vā abhinandanahetu vā aciravatiyā nadiyā pārimaṁ tīraṁ orimaṁ tīraṁ āgaccheyyā”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. 25 “Evameva kho, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakārakā te dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā abrāhmaṇakārakā te dhamme samādāya vattamānā evamāhaṁsu: ‘indamavhayāma, somamavhayāma, varuṇamavhayāma, īsānamavhayāma, pajāpatimavhayāma, brahmamavhayāma, mahiddhimavhayāma, yamamavhayāmā’ti. Te vata, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakārakā te dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā abrāhmaṇakārakā te dhamme samādāya vattamānā avhāyanahetu vā āyācanahetu vā patthanahetu vā abhinandanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmānaṁ sahabyūpagā bhavissantīti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 26 Seyyathāpi, vāseṭṭha, ayaṁ aciravatī nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā. Atha puriso āgaccheyya pāratthiko pāragavesī pāragāmī pāraṁ taritukāmo. So orime tīre daḷhāya anduyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ baddho. Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha, api nu so puriso aciravatiyā nadiyā orimā tīrā pārimaṁ tīraṁ gaccheyyā”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. 27 “Evameva kho, vāseṭṭha, pañcime kāmaguṇā ariyassa vinaye andūtipi vuccanti, bandhanantipi vuccanti. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 273 --- dn13 1:27 Sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, vāseṭṭha, pañca kāmaguṇā ariyassa vinaye andūtipi vuccanti, bandhanantipi vuccanti. Ime kho, vāseṭṭha, pañca kāmaguṇe tevijjā brāhmaṇā gadhitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti. 28 Te vata, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakārakā, te dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā abrāhmaṇakārakā, te dhamme samādāya vattamānā pañca kāmaguṇe gadhitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjantā kāmandubandhanabaddhā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmānaṁ sahabyūpagā bhavissantīti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 29 Seyyathāpi, vāseṭṭha, ayaṁ aciravatī nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā. Atha puriso āgaccheyya pāratthiko pāragavesī pāragāmī pāraṁ taritukāmo. So orime tīre sasīsaṁ pārupitvā nipajjeyya. Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha, api nu so puriso aciravatiyā nadiyā orimā tīrā pārimaṁ tīraṁ gaccheyyā”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. 30 “Evameva kho, vāseṭṭha, pañcime nīvaraṇā ariyassa vinaye āvaraṇātipi vuccanti, nīvaraṇātipi vuccanti, onāhanātipi vuccanti, pariyonāhanātipi vuccanti. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṁ, byāpādanīvaraṇaṁ, thinamiddhanīvaraṇaṁ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, vicikicchānīvaraṇaṁ. Ime kho, vāseṭṭha, pañca nīvaraṇā ariyassa vinaye āvaraṇātipi vuccanti, nīvaraṇātipi vuccanti, onāhanātipi vuccanti, pariyonāhanātipi vuccanti. Imehi kho, vāseṭṭha, pañcahi nīvaraṇehi tevijjā brāhmaṇā āvuṭā nivutā onaddhā pariyonaddhā. Te vata, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakārakā te dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā abrāhmaṇakārakā te dhamme samādāya vattamānā pañcahi nīvaraṇehi āvuṭā nivutā onaddhā pariyonaddhā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmānaṁ sahabyūpagā bhavissantīti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 31 3. Saṁsandanakathā Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha, kinti te sutaṁ brāhmaṇānaṁ vuddhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ, sapariggaho vā brahmā apariggaho vā”ti? “Apariggaho, bho gotama”. “Saveracitto vā averacitto vā”ti? “Averacitto, bho gotama”. “Sabyāpajjacitto vā abyāpajjacitto vā”ti? “Abyāpajjacitto, bho gotama”. “Saṅkiliṭṭhacitto vā asaṅkiliṭṭhacitto vā”ti? “Asaṅkiliṭṭhacitto, bho gotama”. “Vasavattī vā avasavattī vā”ti? “Vasavattī, bho gotama”. 32 “Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha, sapariggahā vā tevijjā brāhmaṇā apariggahā vā”ti? “Sapariggahā, bho gotama”. “Saveracittā vā averacittā vā”ti? “Saveracittā, bho gotama”. “Sabyāpajjacittā vā abyāpajjacittā vā”ti? “Sabyāpajjacittā, bho gotama”. “Saṅkiliṭṭhacittā vā asaṅkiliṭṭhacittā vā”ti? “Saṅkiliṭṭhacittā, bho gotama”. “Vasavattī vā avasavattī vā”ti? “Avasavattī, bho gotama”. 33 “Iti kira, vāseṭṭha, sapariggahā tevijjā brāhmaṇā apariggaho brahmā. Api nu kho sapariggahānaṁ tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ apariggahena brahmunā saddhiṁ saṁsandati sametī”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. 34 “Sādhu, vāseṭṭha, te vata, vāseṭṭha, sapariggahā tevijjā brāhmaṇā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apariggahassa brahmuno sahabyūpagā bhavissantīti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 35 Iti kira, vāseṭṭha, saveracittā tevijjā brāhmaṇā, averacitto brahmā …pe… sabyāpajjacittā tevijjā brāhmaṇā abyāpajjacitto brahmā … saṅkiliṭṭhacittā tevijjā brāhmaṇā asaṅkiliṭṭhacitto brahmā … avasavattī tevijjā brāhmaṇā vasavattī brahmā, api nu kho avasavattīnaṁ tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ vasavattinā brahmunā saddhiṁ saṁsandati sametī”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. 36 “Sādhu, vāseṭṭha, te vata, vāseṭṭha, avasavattī tevijjā brāhmaṇā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā vasavattissa brahmuno sahabyūpagā bhavissantīti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Idha kho pana te, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā āsīditvā saṁsīdanti, saṁsīditvā visāraṁ pāpuṇanti, sukkhataraṁ maññe taranti. Tasmā idaṁ tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ tevijjāiriṇantipi vuccati, tevijjāvivanantipi vuccati, tevijjābyasanantipi vuccatī”ti. 37 Evaṁ 274 --- dn13 1:37 vutte, vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bho gotama, samaṇo gotamo brahmānaṁ sahabyatāya maggaṁ jānātī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha. Āsanne ito manasākaṭaṁ, na ito dūre manasākaṭan”ti? “Evaṁ, bho gotama, āsanne ito manasākaṭaṁ, na ito dūre manasākaṭan”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha, idhassa puriso manasākaṭe jātasaṁvaddho. Tamenaṁ manasākaṭato tāvadeva avasaṭaṁ manasākaṭassa maggaṁ puccheyyuṁ. Siyā nu kho, vāseṭṭha, tassa purisassa manasākaṭe jātasaṁvaddhassa manasākaṭassa maggaṁ puṭṭhassa dandhāyitattaṁ vā vitthāyitattaṁ vā”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Taṁ kissa hetu”? “Amu hi, bho gotama, puriso manasākaṭe jātasaṁvaddho, tassa sabbāneva manasākaṭassa maggāni suviditānī”ti. 38 “Siyā kho, vāseṭṭha, tassa purisassa manasākaṭe jātasaṁvaddhassa manasākaṭassa maggaṁ puṭṭhassa dandhāyitattaṁ vā vitthāyitattaṁ vā, na tveva tathāgatassa brahmaloke vā brahmalokagāminiyā vā paṭipadāya puṭṭhassa dandhāyitattaṁ vā vitthāyitattaṁ vā. Brahmānañcāhaṁ, vāseṭṭha, pajānāmi brahmalokañca brahmalokagāminiñca paṭipadaṁ, yathā paṭipanno ca brahmalokaṁ upapanno, tañca pajānāmī”ti. 39 Evaṁ vutte, vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bho gotama, samaṇo gotamo brahmānaṁ sahabyatāya maggaṁ desetī”ti. “Sādhu no bhavaṁ gotamo brahmānaṁ sahabyatāya maggaṁ desetu ullumpatu bhavaṁ gotamo brāhmaṇiṁ pajan”ti. “Tena hi, vāseṭṭha, suṇāhi; sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho vāseṭṭho māṇavo bhagavato paccassosi. 40-75 4. Brahmalokamaggadesanā Bhagavā etadavoca: “idha, vāseṭṭha, tathāgato loke uppajjati arahaṁ, sammāsambuddho …pe… Evaṁ kho, vāseṭṭha, bhikkhu sīlasampanno hoti …pe… tassime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassato pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. 76 So mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ. Tathā tatiyaṁ. Tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. 77 Seyyathāpi, vāseṭṭha, balavā saṅkhadhamo appakasireneva catuddisā viññāpeyya; evameva kho, vāseṭṭha, evaṁ bhāvitāya mettāya cetovimuttiyā yaṁ pamāṇakataṁ kammaṁ na taṁ tatrāvasissati, na taṁ tatrāvatiṭṭhati. Ayampi kho, vāseṭṭha, brahmānaṁ sahabyatāya maggo. 78 Puna caparaṁ, vāseṭṭha, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ. Tathā tatiyaṁ. Tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. 79 Seyyathāpi, vāseṭṭha, balavā saṅkhadhamo appakasireneva catuddisā viññāpeyya; evameva kho, vāseṭṭha, evaṁ bhāvitāya upekkhāya cetovimuttiyā yaṁ pamāṇakataṁ kammaṁ na taṁ tatrāvasissati, na taṁ tatrāvatiṭṭhati. Ayampi kho, vāseṭṭha, brahmānaṁ sahabyatāya maggo. 80 Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha, evaṁvihārī bhikkhu sapariggaho vā apariggaho vā”ti? “Apariggaho, bho gotama”. “Saveracitto vā averacitto vā”ti? “Averacitto, bho gotama”. “Sabyāpajjacitto vā abyāpajjacitto vā”ti? “Abyāpajjacitto, bho gotama”. “Saṅkiliṭṭhacitto vā asaṅkiliṭṭhacitto vā”ti? “Asaṅkiliṭṭhacitto, bho gotama”. “Vasavattī vā avasavattī vā”ti? “Vasavattī, bho gotama”. 81 “Iti kira, vāseṭṭha, apariggaho bhikkhu, apariggaho brahmā. Api nu kho apariggahassa bhikkhuno apariggahena brahmunā saddhiṁ saṁsandati sametī”ti? “Evaṁ, bho gotama”. “Sādhu, vāseṭṭha, so vata vāseṭṭha apariggaho bhikkhu kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apariggahassa brahmuno sahabyūpago bhavissatīti, ṭhānametaṁ vijjati. Iti kira, vāseṭṭha, averacitto bhikkhu, averacitto brahmā …pe… abyāpajjacitto bhikkhu, abyāpajjacitto brahmā … asaṅkiliṭṭhacitto bhikkhu, asaṅkiliṭṭhacitto brahmā … vasavattī bhikkhu, vasavattī brahmā, api nu kho vasavattissa bhikkhuno vasavattinā brahmunā 275 --- dn13 1:81 saddhiṁ saṁsandati sametī”ti? “Evaṁ, bho gotama”. “Sādhu, vāseṭṭha, so vata, vāseṭṭha, vasavattī bhikkhu kāyassa bhedā paraṁ maraṇā vasavattissa brahmuno sahabyūpago bhavissatīti, ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 82 Evaṁ vutte, vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. Tevijjasuttaṁ niṭṭhitaṁ terasamaṁ. Sīlakkhandhavaggo niṭṭhito. 83 Tassuddānaṁ Brahmāsāmaññaambaṭṭha, Soṇakūṭamahālijālinī; Sīhapoṭṭhapādasubho kevaṭṭo, Lohiccatevijjā terasāti. Sīlakkhandhavaggapāḷi niṭṭhitā. dn8 0 Dīgha Nikāya 8 Mahāsīhanādasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā uruññāyaṁ viharati kaṇṇakatthale migadāye. Atha kho acelo kassapo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho acelo kassapo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “sutaṁ metaṁ, bho gotama: ‘samaṇo gotamo sabbaṁ tapaṁ garahati, sabbaṁ tapassiṁ lūkhājīviṁ ekaṁsena upakkosati upavadatī’ti. Ye te, bho gotama, evamāhaṁsu: ‘samaṇo gotamo sabbaṁ tapaṁ garahati, sabbaṁ tapassiṁ lūkhājīviṁ ekaṁsena upakkosati upavadatī’ti, kacci te bhoto gotamassa vuttavādino, na ca bhavantaṁ gotamaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati? Anabbhakkhātukāmā hi mayaṁ bhavantaṁ gotaman”ti. 3 “Ye te, kassapa, evamāhaṁsu: ‘samaṇo gotamo sabbaṁ tapaṁ garahati, sabbaṁ tapassiṁ lūkhājīviṁ ekaṁsena upakkosati upavadatī’ti, na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca pana maṁ te asatā abhūtena. Idhāhaṁ, kassapa, ekaccaṁ tapassiṁ lūkhājīviṁ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ. Idha panāhaṁ, kassapa, ekaccaṁ tapassiṁ lūkhājīviṁ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannaṁ. Idhāhaṁ, kassapa, ekaccaṁ tapassiṁ appadukkhavihāriṁ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ. Idha panāhaṁ, kassapa, ekaccaṁ tapassiṁ appadukkhavihāriṁ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannaṁ. Yohaṁ, kassapa, imesaṁ tapassīnaṁ evaṁ āgatiñca gatiñca cutiñca upapattiñca yathābhūtaṁ pajānāmi, sohaṁ kiṁ sabbaṁ tapaṁ garahissāmi, sabbaṁ vā tapassiṁ lūkhājīviṁ ekaṁsena upakkosissāmi upavadissāmi? 4 Santi, kassapa, eke samaṇabrāhmaṇā paṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā. Te bhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Tehipi me saddhiṁ ekaccesu ṭhānesu sameti, ekaccesu ṭhānesu na sameti. Yaṁ te ekaccaṁ vadanti ‘sādhū’ti, mayampi taṁ ekaccaṁ vadema ‘sādhū’ti. Yaṁ te ekaccaṁ vadanti ‘na sādhū’ti, mayampi taṁ ekaccaṁ vadema ‘na sādhū’ti. Yaṁ te ekaccaṁ vadanti ‘sādhū’ti, mayaṁ taṁ ekaccaṁ vadema ‘na sādhū’ti. Yaṁ te ekaccaṁ vadanti ‘na sādhū’ti, mayaṁ taṁ ekaccaṁ vadema ‘sādhū’ti. Yaṁ mayaṁ ekaccaṁ vadema ‘sādhū’ti, parepi taṁ ekaccaṁ vadanti ‘sādhū’ti. Yaṁ mayaṁ ekaccaṁ vadema ‘na sādhū’ti, parepi taṁ ekaccaṁ vadanti ‘na sādhū’ti. Yaṁ mayaṁ ekaccaṁ vadema ‘na sādhū’ti, pare taṁ ekaccaṁ vadanti ‘sādhū’ti. Yaṁ mayaṁ ekaccaṁ vadema ‘sādhū’ti, pare taṁ 276 --- dn8 1:4 ekaccaṁ vadanti ‘na sādhū’ti. 5 1. Samanuyuñjāpanakathā Tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘yesu no, āvuso, ṭhānesu na sameti, tiṭṭhantu tāni ṭhānāni. Yesu ṭhānesu sameti, tattha viññū samanuyuñjantaṁ samanugāhantaṁ samanubhāsantaṁ satthārā vā satthāraṁ saṅghena vā saṅghaṁ: “ye imesaṁ bhavataṁ dhammā akusalā akusalasaṅkhātā, sāvajjā sāvajjasaṅkhātā, asevitabbā asevitabbasaṅkhātā, na alamariyā na alamariyasaṅkhātā, kaṇhā kaṇhasaṅkhātā. Ko ime dhamme anavasesaṁ pahāya vattati, samaṇo vā gotamo, pare vā pana bhonto gaṇācariyā”ti? 6 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, kassapa, vijjati, yaṁ viññū samanuyuñjantā samanugāhantā samanubhāsantā evaṁ vadeyyuṁ: ‘ye imesaṁ bhavataṁ dhammā akusalā akusalasaṅkhātā, sāvajjā sāvajjasaṅkhātā, asevitabbā asevitabbasaṅkhātā, na alamariyā na alamariyasaṅkhātā, kaṇhā kaṇhasaṅkhātā. Samaṇo gotamo ime dhamme anavasesaṁ pahāya vattati, yaṁ vā pana bhonto pare gaṇācariyā’ti. Itiha, kassapa, viññū samanuyuñjantā samanugāhantā samanubhāsantā amheva tattha yebhuyyena pasaṁseyyuṁ. 7 Aparampi no, kassapa, viññū samanuyuñjantaṁ samanugāhantaṁ samanubhāsantaṁ satthārā vā satthāraṁ saṅghena vā saṅghaṁ: ‘ye imesaṁ bhavataṁ dhammā kusalā kusalasaṅkhātā, anavajjā anavajjasaṅkhātā, sevitabbā sevitabbasaṅkhātā, alamariyā alamariyasaṅkhātā, sukkā sukkasaṅkhātā. Ko ime dhamme anavasesaṁ samādāya vattati, samaṇo vā gotamo, pare vā pana bhonto gaṇācariyā’ti? 8 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, kassapa, vijjati, yaṁ viññū samanuyuñjantā samanugāhantā samanubhāsantā evaṁ vadeyyuṁ: ‘ye imesaṁ bhavataṁ dhammā kusalā kusalasaṅkhātā, anavajjā anavajjasaṅkhātā, sevitabbā sevitabbasaṅkhātā, alamariyā alamariyasaṅkhātā, sukkā sukkasaṅkhātā. Samaṇo gotamo ime dhamme anavasesaṁ samādāya vattati, yaṁ vā pana bhonto pare gaṇācariyā’ti. Itiha, kassapa, viññū samanuyuñjantā samanugāhantā samanubhāsantā amheva tattha yebhuyyena pasaṁseyyuṁ. 9 Aparampi no, kassapa, viññū samanuyuñjantaṁ samanugāhantaṁ samanubhāsantaṁ satthārā vā satthāraṁ saṅghena vā saṅghaṁ: ‘ye imesaṁ bhavataṁ dhammā akusalā akusalasaṅkhātā, sāvajjā sāvajjasaṅkhātā, asevitabbā asevitabbasaṅkhātā, na alamariyā na alamariyasaṅkhātā, kaṇhā kaṇhasaṅkhātā. Ko ime dhamme anavasesaṁ pahāya vattati, gotamasāvakasaṅgho vā, pare vā pana bhonto gaṇācariyasāvakasaṅghā’ti? 10 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, kassapa, vijjati, yaṁ viññū samanuyuñjantā samanugāhantā samanubhāsantā evaṁ vadeyyuṁ: ‘ye imesaṁ bhavataṁ dhammā akusalā akusalasaṅkhātā, sāvajjā sāvajjasaṅkhātā, asevitabbā asevitabbasaṅkhātā, na alamariyā na alamariyasaṅkhātā, kaṇhā kaṇhasaṅkhātā. Gotamasāvakasaṅgho ime dhamme anavasesaṁ pahāya vattati, yaṁ vā pana bhonto pare gaṇācariyasāvakasaṅghā’ti. Itiha, kassapa, viññū samanuyuñjantā samanugāhantā samanubhāsantā amheva tattha yebhuyyena pasaṁseyyuṁ. 11 Aparampi no, kassapa, viññū samanuyuñjantaṁ samanugāhantaṁ samanubhāsantaṁ satthārā vā satthāraṁ saṅghena vā saṅghaṁ. ‘Ye imesaṁ bhavataṁ dhammā kusalā kusalasaṅkhātā, anavajjā anavajjasaṅkhātā, sevitabbā sevitabbasaṅkhātā, alamariyā alamariyasaṅkhātā, sukkā sukkasaṅkhātā. Ko ime dhamme anavasesaṁ samādāya vattati, gotamasāvakasaṅgho vā, pare vā pana bhonto gaṇācariyasāvakasaṅghā’ti? 12 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, kassapa, vijjati, yaṁ viññū samanuyuñjantā samanugāhantā samanubhāsantā evaṁ vadeyyuṁ: ‘ye imesaṁ bhavataṁ dhammā kusalā kusalasaṅkhātā, anavajjā anavajjasaṅkhātā, sevitabbā sevitabbasaṅkhātā, alamariyā alamariyasaṅkhātā, sukkā sukkasaṅkhātā. Gotamasāvakasaṅgho ime dhamme anavasesaṁ samādāya vattati, yaṁ vā pana bhonto pare gaṇācariyasāvakasaṅghā’ti. Itiha, kassapa, viññū samanuyuñjantā samanugāhantā samanubhāsantā amheva tattha yebhuyyena pasaṁseyyuṁ. 13 2. Ariyaaṭṭhaṅgikamagga Atthi, kassapa, maggo atthi paṭipadā, yathāpaṭipanno sāmaññeva ñassati sāmaṁ dakkhati: ‘samaṇova gotamo kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī’ti. Katamo ca, kassapa, maggo, katamā ca 277 --- dn8 1:13 paṭipadā, yathāpaṭipanno sāmaññeva ñassati sāmaṁ dakkhati: ‘samaṇova gotamo kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī’ti? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, kassapa, maggo, ayaṁ paṭipadā, yathāpaṭipanno sāmaññeva ñassati sāmaṁ dakkhati ‘samaṇova gotamo kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī’”ti. 14 3. Tapopakkamakathā Evaṁ vutte, acelo kassapo bhagavantaṁ etadavoca: “imepi kho, āvuso gotama, tapopakkamā etesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ sāmaññasaṅkhātā ca brahmaññasaṅkhātā ca. Acelako hoti, muttācāro, hatthāpalekhano, naehibhaddantiko, natiṭṭhabhaddantiko, nābhihaṭaṁ, na uddissakataṁ, na nimantanaṁ sādiyati. So na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti, na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāti, na eḷakamantaraṁ, na daṇḍamantaraṁ, na musalamantaraṁ, na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saṅkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaṁ, na maṁsaṁ, na suraṁ, na merayaṁ, na thusodakaṁ pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko … sattāgāriko vā hoti sattālopiko; ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti … sattahipi dattīhi yāpeti; ekāhikampi āhāraṁ āhāreti, dvīhikampi āhāraṁ āhāreti … sattāhikampi āhāraṁ āhāreti. Iti evarūpaṁ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. Imepi kho, āvuso gotama, tapopakkamā etesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ sāmaññasaṅkhātā ca brahmaññasaṅkhātā ca. Sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti, nīvārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti, haṭabhakkho vā hoti, kaṇabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, piññākabhakkho vā hoti, tiṇabhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti, vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. Imepi kho, āvuso gotama, tapopakkamā etesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ sāmaññasaṅkhātā ca brahmaññasaṅkhātā ca. Sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti, paṁsukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinampi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vāḷakambalampi dhāreti, ulūkapakkhikampi dhāreti, kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhitto, ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto, kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappeti, phalakaseyyampi kappeti, thaṇḍilaseyyampi kappeti, ekapassayikopi hoti rajojalladharo, abbhokāsikopi hoti yathāsanthatiko, vekaṭikopi hoti vikaṭabhojanānuyogamanuyutto, apānakopi hoti apānakattamanuyutto, sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharatī”ti. 15 4. Tapopakkamaniratthakathā “Acelako cepi, kassapa, hoti, muttācāro, hatthāpalekhano …pe… iti evarūpaṁ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. Tassa cāyaṁ sīlasampadā cittasampadā paññāsampadā abhāvitā hoti asacchikatā. Atha kho so ārakāva sāmaññā ārakāva brahmaññā. Yato kho, kassapa, bhikkhu averaṁ abyāpajjaṁ mettacittaṁ bhāveti, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, kassapa, bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipi. Sākabhakkho cepi, kassapa, hoti, sāmākabhakkho …pe… vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. Tassa cāyaṁ sīlasampadā cittasampadā paññāsampadā abhāvitā hoti asacchikatā. Atha kho so ārakāva sāmaññā ārakāva brahmaññā. Yato kho, kassapa, bhikkhu averaṁ abyāpajjaṁ mettacittaṁ bhāveti, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, kassapa, bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipi. Sāṇāni cepi, kassapa, dhāreti, masāṇānipi dhāreti …pe… sāyatatiyakampi 278 --- dn8 1:15 udakorohanānuyogamanuyutto viharati. Tassa cāyaṁ sīlasampadā cittasampadā paññāsampadā abhāvitā hoti asacchikatā. Atha kho so ārakāva sāmaññā ārakāva brahmaññā. Yato kho, kassapa, bhikkhu averaṁ abyāpajjaṁ mettacittaṁ bhāveti, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, kassapa, bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipī”ti. 16 Evaṁ vutte, acelo kassapo bhagavantaṁ etadavoca: “dukkaraṁ, bho gotama, sāmaññaṁ dukkaraṁ brahmaññan”ti. “Pakati kho esā, kassapa, lokasmiṁ ‘dukkaraṁ sāmaññaṁ dukkaraṁ brahmaññan’ti. Acelako cepi, kassapa, hoti, muttācāro, hatthāpalekhano …pe… iti evarūpaṁ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. Imāya ca, kassapa, mattāya iminā tapopakkamena sāmaññaṁ vā abhavissa brahmaññaṁ vā dukkaraṁ sudukkaraṁ, netaṁ abhavissa kallaṁ vacanāya: ‘dukkaraṁ sāmaññaṁ dukkaraṁ brahmaññan’ti. Sakkā ca panetaṁ abhavissa kātuṁ gahapatinā vā gahapatiputtena vā antamaso kumbhadāsiyāpi: ‘handāhaṁ acelako homi, muttācāro, hatthāpalekhano …pe… iti evarūpaṁ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharāmī’ti. Yasmā ca kho, kassapa, aññatreva imāya mattāya aññatra iminā tapopakkamena sāmaññaṁ vā hoti brahmaññaṁ vā dukkaraṁ sudukkaraṁ, tasmā etaṁ kallaṁ vacanāya: ‘dukkaraṁ sāmaññaṁ dukkaraṁ brahmaññan’ti. Yato kho, kassapa, bhikkhu averaṁ abyāpajjaṁ mettacittaṁ bhāveti, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, kassapa, bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipi. Sākabhakkho cepi, kassapa, hoti, sāmākabhakkho …pe… vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. Imāya ca, kassapa, mattāya iminā tapopakkamena sāmaññaṁ vā abhavissa brahmaññaṁ vā dukkaraṁ sudukkaraṁ, netaṁ abhavissa kallaṁ vacanāya: ‘dukkaraṁ sāmaññaṁ dukkaraṁ brahmaññan’ti. Sakkā ca panetaṁ abhavissa kātuṁ gahapatinā vā gahapatiputtena vā antamaso kumbhadāsiyāpi: ‘handāhaṁ sākabhakkho vā homi, sāmākabhakkho vā …pe… vanamūlaphalāhāro yāpemi pavattaphalabhojī’ti. Yasmā ca kho, kassapa, aññatreva imāya mattāya aññatra iminā tapopakkamena sāmaññaṁ vā hoti brahmaññaṁ vā dukkaraṁ sudukkaraṁ, tasmā etaṁ kallaṁ vacanāya: ‘dukkaraṁ sāmaññaṁ dukkaraṁ brahmaññan’ti. Yato kho, kassapa, bhikkhu averaṁ abyāpajjaṁ mettacittaṁ bhāveti, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, kassapa, bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipi. Sāṇāni cepi, kassapa, dhāreti, masāṇānipi dhāreti …pe… sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati. Imāya ca, kassapa, mattāya iminā tapopakkamena sāmaññaṁ vā abhavissa brahmaññaṁ vā dukkaraṁ sudukkaraṁ, netaṁ abhavissa kallaṁ vacanāya: ‘dukkaraṁ sāmaññaṁ dukkaraṁ brahmaññan’ti. Sakkā ca panetaṁ abhavissa kātuṁ gahapatinā vā gahapatiputtena vā antamaso kumbhadāsiyāpi: ‘handāhaṁ sāṇānipi dhāremi, masāṇānipi dhāremi …pe… sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharāmī’ti. Yasmā ca kho, kassapa, aññatreva imāya mattāya aññatra iminā tapopakkamena sāmaññaṁ vā hoti brahmaññaṁ vā dukkaraṁ sudukkaraṁ, tasmā etaṁ kallaṁ vacanāya: ‘dukkaraṁ sāmaññaṁ dukkaraṁ brahmaññan’ti. Yato kho, kassapa, bhikkhu averaṁ abyāpajjaṁ mettacittaṁ bhāveti, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, kassapa, bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipī”ti. 17 Evaṁ vutte, acelo kassapo bhagavantaṁ etadavoca: “dujjāno, bho gotama, samaṇo, dujjāno brāhmaṇo”ti. “Pakati kho esā, kassapa, lokasmiṁ ‘dujjāno samaṇo dujjāno brāhmaṇo’ti. Acelako cepi, kassapa, hoti, muttācāro, hatthāpalekhano …pe… iti evarūpaṁ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. Imāya ca, kassapa, mattāya iminā tapopakkamena samaṇo vā abhavissa brāhmaṇo vā dujjāno sudujjāno, netaṁ 279 --- dn8 1:17 abhavissa kallaṁ vacanāya: ‘dujjāno samaṇo dujjāno brāhmaṇo’ti. Sakkā ca paneso abhavissa ñātuṁ gahapatinā vā gahapatiputtena vā antamaso kumbhadāsiyāpi: ‘ayaṁ acelako hoti, muttācāro, hatthāpalekhano …pe… iti evarūpaṁ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharatī’ti. Yasmā ca kho, kassapa, aññatreva imāya mattāya aññatra iminā tapopakkamena samaṇo vā hoti brāhmaṇo vā dujjāno sudujjāno, tasmā etaṁ kallaṁ vacanāya: ‘dujjāno samaṇo dujjāno brāhmaṇo’ti. Yato kho, kassapa, bhikkhu averaṁ abyāpajjaṁ mettacittaṁ bhāveti, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, kassapa, bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipi. Sākabhakkho cepi, kassapa, hoti sāmākabhakkho …pe… vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. Imāya ca, kassapa, mattāya iminā tapopakkamena samaṇo vā abhavissa brāhmaṇo vā dujjāno sudujjāno, netaṁ abhavissa kallaṁ vacanāya: ‘dujjāno samaṇo dujjāno brāhmaṇo’ti. Sakkā ca paneso abhavissa ñātuṁ gahapatinā vā gahapatiputtena vā antamaso kumbhadāsiyāpi: ‘ayaṁ sākabhakkho vā hoti sāmākabhakkho …pe… vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī’ti. Yasmā ca kho, kassapa, aññatreva imāya mattāya aññatra iminā tapopakkamena samaṇo vā hoti brāhmaṇo vā dujjāno sudujjāno, tasmā etaṁ kallaṁ vacanāya: ‘dujjāno samaṇo dujjāno brāhmaṇo’ti. Yato kho, kassapa, bhikkhu averaṁ abyāpajjaṁ mettacittaṁ bhāveti, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, kassapa, bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipi. Sāṇāni cepi, kassapa, dhāreti, masāṇānipi dhāreti …pe… sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati. Imāya ca, kassapa, mattāya iminā tapopakkamena samaṇo vā abhavissa brāhmaṇo vā dujjāno sudujjāno, netaṁ abhavissa kallaṁ vacanāya: ‘dujjāno samaṇo dujjāno brāhmaṇo’ti. Sakkā ca paneso abhavissa ñātuṁ gahapatinā vā gahapatiputtena vā antamaso kumbhadāsiyāpi: ‘ayaṁ sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāreti …pe… sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharatī’ti. Yasmā ca kho, kassapa, aññatreva imāya mattāya aññatra iminā tapopakkamena samaṇo vā hoti brāhmaṇo vā dujjāno sudujjāno, tasmā etaṁ kallaṁ vacanāya: ‘dujjāno samaṇo dujjāno brāhmaṇo’ti. Yato kho, kassapa, bhikkhu averaṁ abyāpajjaṁ mettacittaṁ bhāveti, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, kassapa, bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipī”ti. 18 5. Sīlasamādhipaññāsampadā Evaṁ vutte, acelo kassapo bhagavantaṁ etadavoca: “katamā pana sā, bho gotama, sīlasampadā, katamā cittasampadā, katamā paññāsampadā”ti? “Idha, kassapa, tathāgato loke uppajjati arahaṁ, sammāsambuddho …pe… bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro satisampajaññena samannāgato santuṭṭho. Kathañca, kassapa, bhikkhu sīlasampanno hoti? Idha, kassapa, bhikkhu pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Idampissa hoti sīlasampadāya …pe… 19 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṁ kappenti. Seyyathidaṁ—santikammaṁ paṇidhikammaṁ …pe… osadhīnaṁ patimokkho iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasampadāya. Sa kho so, kassapa, bhikkhu evaṁ sīlasampanno na kutoci bhayaṁ samanupassati, yadidaṁ sīlasaṁvarato. Seyyathāpi, kassapa, rājā khattiyo muddhāvasitto nihatapaccāmitto na kutoci bhayaṁ samanupassati, yadidaṁ paccatthikato; evameva kho, kassapa, bhikkhu evaṁ sīlasampanno na kutoci bhayaṁ samanupassati, yadidaṁ sīlasaṁvarato. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti. Evaṁ kho, kassapa, bhikkhu 280 --- dn8 1:19 sīlasampanno hoti. Ayaṁ kho, kassapa, sīlasampadā …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idampissa hoti cittasampadāya …pe… dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idampissa hoti cittasampadāya. Ayaṁ kho, kassapa, cittasampadā. 20 So evaṁ samāhite citte …pe… ñāṇadassanāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti … idampissa hoti paññāsampadāya …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. Idampissa hoti paññāsampadāya. Ayaṁ kho, kassapa, paññāsampadā. Imāya ca, kassapa, sīlasampadāya cittasampadāya paññāsampadāya aññā sīlasampadā cittasampadā paññāsampadā uttaritarā vā paṇītatarā vā natthi. 21 6. Sīhanādakathā Santi, kassapa, eke samaṇabrāhmaṇā sīlavādā. Te anekapariyāyena sīlassa vaṇṇaṁ bhāsanti. Yāvatā, kassapa, ariyaṁ paramaṁ sīlaṁ, nāhaṁ tattha attano samasamaṁ samanupassāmi, kuto bhiyyo. Atha kho ahameva tattha bhiyyo, yadidaṁ adhisīlaṁ. Santi, kassapa, eke samaṇabrāhmaṇā tapojigucchāvādā. Te anekapariyāyena tapojigucchāya vaṇṇaṁ bhāsanti. Yāvatā, kassapa, ariyā paramā tapojigucchā, nāhaṁ tattha attano samasamaṁ samanupassāmi, kuto bhiyyo. Atha kho ahameva tattha bhiyyo, yadidaṁ adhijegucchaṁ. Santi, kassapa, eke samaṇabrāhmaṇā paññāvādā. Te anekapariyāyena paññāya vaṇṇaṁ bhāsanti. Yāvatā, kassapa, ariyā paramā paññā, nāhaṁ tattha attano samasamaṁ samanupassāmi, kuto bhiyyo. Atha kho ahameva tattha bhiyyo, yadidaṁ adhipaññaṁ. Santi, kassapa, eke samaṇabrāhmaṇā vimuttivādā. Te anekapariyāyena vimuttiyā vaṇṇaṁ bhāsanti. Yāvatā, kassapa, ariyā paramā vimutti, nāhaṁ tattha attano samasamaṁ samanupassāmi, kuto bhiyyo. Atha kho ahameva tattha bhiyyo, yadidaṁ adhivimutti. 22 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, kassapa, vijjati, yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘sīhanādaṁ kho samaṇo gotamo nadati, tañca kho suññāgāre nadati, no parisāsū’ti. Te: ‘mā hevan’tissu vacanīyā. ‘Sīhanādañca samaṇo gotamo nadati, parisāsu ca nadatī’ti evamassu, kassapa, vacanīyā. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, kassapa, vijjati, yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘sīhanādañca samaṇo gotamo nadati, parisāsu ca nadati, no ca kho visārado nadatī’ti. Te: ‘mā hevan’tissu vacanīyā. ‘Sīhanādañca samaṇo gotamo nadati, parisāsu ca nadati, visārado ca nadatī’ti evamassu, kassapa, vacanīyā. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, kassapa, vijjati, yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘sīhanādañca samaṇo gotamo nadati, parisāsu ca nadati, visārado ca nadati, no ca kho naṁ pañhaṁ pucchanti …pe… pañhañca naṁ pucchanti; no ca kho nesaṁ pañhaṁ puṭṭho byākaroti …pe… pañhañca nesaṁ puṭṭho byākaroti; no ca kho pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ ārādheti …pe… pañhassa ca veyyākaraṇena cittaṁ ārādheti; no ca kho sotabbaṁ maññanti …pe… sotabbañcassa maññanti; no ca kho sutvā pasīdanti …pe… sutvā cassa pasīdanti; no ca kho pasannākāraṁ karonti …pe… pasannākārañca karonti; no ca kho tathattāya paṭipajjanti …pe… tathattāya ca paṭipajjanti; no ca kho paṭipannā ārādhentī’ti. Te: ‘mā hevan’tissu vacanīyā. ‘Sīhanādañca samaṇo gotamo nadati, parisāsu ca nadati, visārado ca nadati, pañhañca naṁ pucchanti, pañhañca nesaṁ puṭṭho byākaroti, pañhassa ca veyyākaraṇena cittaṁ ārādheti, sotabbañcassa maññanti, sutvā cassa pasīdanti, pasannākārañca karonti, tathattāya ca paṭipajjanti, paṭipannā ca ārādhentī’ti evamassu, kassapa, vacanīyā. 23 7. Titthiyaparivāsakathā Ekamidāhaṁ, kassapa, samayaṁ rājagahe viharāmi gijjhakūṭe pabbate. Tatra maṁ aññataro tapabrahmacārī nigrodho nāma adhijegucche pañhaṁ apucchi. Tassāhaṁ adhijegucche pañhaṁ puṭṭho byākāsiṁ. Byākate ca pana me attamano ahosi paraṁ viya mattāyā”ti. “Ko hi, bhante, bhagavato dhammaṁ sutvā na attamano assa paraṁ viya mattāya? Ahampi hi, bhante, bhagavato dhammaṁ sutvā attamano paraṁ viya mattāya. Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni 281 --- dn8 1:23 dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 24 “Yo kho, kassapa, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, so cattāro māse parivasati, catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti. “Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhanti pabbajjaṁ, ākaṅkhanti upasampadaṁ, cattāro māse parivasanti, catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti. Alattha kho acelo kassapo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā kassapo arahataṁ ahosīti. Mahāsīhanādasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. dn32 0 Dīgha Nikāya 32 Āṭānāṭiyasutta |1| 1. Paṭhamabhāṇavāra Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho cattāro mahārājā mahatiyā ca yakkhasenāya mahatiyā ca gandhabbasenāya mahatiyā ca kumbhaṇḍasenāya mahatiyā ca nāgasenāya catuddisaṁ rakkhaṁ ṭhapetvā catuddisaṁ gumbaṁ ṭhapetvā catuddisaṁ ovaraṇaṁ ṭhapetvā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ pabbataṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tepi kho yakkhā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. 2 Ekamantaṁ nisinno kho vessavaṇo mahārājā bhagavantaṁ etadavoca: “santi hi, bhante, uḷārā yakkhā bhagavato appasannā. Santi hi, bhante, uḷārā yakkhā bhagavato pasannā. Santi hi, bhante, majjhimā yakkhā bhagavato appasannā. Santi hi, bhante, majjhimā yakkhā bhagavato pasannā. Santi hi, bhante, nīcā yakkhā bhagavato appasannā. Santi hi, bhante, nīcā yakkhā bhagavato pasannā. Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appasannāyeva bhagavato. Taṁ kissa hetu? Bhagavā hi, bhante, pāṇātipātā veramaṇiyā dhammaṁ deseti, adinnādānā veramaṇiyā dhammaṁ deseti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā dhammaṁ deseti, musāvādā veramaṇiyā dhammaṁ deseti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaṁ deseti. Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appaṭiviratāyeva pāṇātipātā, appaṭiviratā adinnādānā, appaṭiviratā kāmesumicchācārā, appaṭiviratā musāvādā, appaṭiviratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā. Tesaṁ taṁ hoti appiyaṁ amanāpaṁ. Santi hi, bhante, bhagavato sāvakā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. Tattha santi uḷārā yakkhā nivāsino, ye imasmiṁ bhagavato pāvacane appasannā. Tesaṁ pasādāya uggaṇhātu, bhante, bhagavā āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāyā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 3 Atha kho vessavaṇo mahārājā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ āṭānāṭiyaṁ 282 --- dn32 1:3 rakkhaṁ abhāsi: “Vipassissa ca namatthu, cakkhumantassa sirīmato; Sikhissapi ca namatthu, sabbabhūtānukampino. Vessabhussa ca namatthu, nhātakassa tapassino; Namatthu kakusandhassa, mārasenāpamaddino. Koṇāgamanassa namatthu, brāhmaṇassa vusīmato; Kassapassa ca namatthu, vippamuttassa sabbadhi. Aṅgīrasassa namatthu, sakyaputtassa sirīmato; Yo imaṁ dhammaṁ desesi, sabbadukkhāpanūdanaṁ. Ye cāpi nibbutā loke, yathābhūtaṁ vipassisuṁ; Te janā apisuṇātha, mahantā vītasāradā. Hitaṁ devamanussānaṁ, yaṁ namassanti gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, mahantaṁ vītasāradaṁ. 4 Yato uggacchati sūriyo, ādicco maṇḍalī mahā; Yassa cuggacchamānassa, saṁvarīpi nirujjhati; Yassa cuggate sūriye, ‘divaso’ti pavuccati. Rahadopi tattha gambhīro, samuddo saritodako; Evaṁ taṁ tattha jānanti, ‘samuddo saritodako’. Ito ‘sā purimā disā’, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so. Gandhabbānaṁ adhipati, ‘dhataraṭṭho’ti nāmaso; Ramatī naccagītehi, gandhabbehi purakkhato. Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā. Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ. Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase. ‘Jinaṁ vandatha gotamaṁ’, ‘jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ’. 5 Yena petā pavuccanti, pisuṇā piṭṭhimaṁsikā; Pāṇātipātino luddā, corā nekatikā janā. Ito ‘sā dakkhiṇā disā’, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so. Kumbhaṇḍānaṁ adhipati, ‘virūḷho’ iti nāmaso; Ramatī naccagītehi, kumbhaṇḍehi purakkhato. Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā. Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ. Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase. ‘Jinaṁ vandatha gotamaṁ’, ‘jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ’. 6 Yattha coggacchati sūriyo, ādicco maṇḍalī mahā; Yassa coggacchamānassa, divasopi nirujjhati; Yassa coggate sūriye, ‘saṁvarī’ti pavuccati. Rahadopi tattha gambhīro, samuddo saritodako; Evaṁ taṁ tattha jānanti, ‘samuddo saritodako’. Ito ‘sā pacchimā disā’, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so. Nāgānañca adhipati, ‘virūpakkho’ti nāmaso; Ramatī naccagītehi, nāgeheva purakkhato. Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā. Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ. Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase. ‘Jinaṁ vandatha gotamaṁ’, ‘jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ’. 7 Yena uttarakuruvho, mahāneru sudassano; Manussā tattha jāyanti, amamā apariggahā. Na te bījaṁ pavapanti, napi nīyanti naṅgalā; Akaṭṭhapākimaṁ sāliṁ, paribhuñjanti mānusā. Akaṇaṁ athusaṁ suddhaṁ, sugandhaṁ taṇḍulapphalaṁ; Tuṇḍikīre pacitvāna, tato bhuñjanti bhojanaṁ. Gāviṁ ekakhuraṁ katvā, anuyanti disodisaṁ; Pasuṁ ekakhuraṁ katvā, anuyanti disodisaṁ. Itthiṁ vā vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ; Purisaṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ. Kumāriṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ; Kumāraṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ. Te yāne abhiruhitvā, Sabbā disā anupariyāyanti; Pacārā tassa rājino. Hatthiyānaṁ assayānaṁ, dibbaṁ yānaṁ upaṭṭhitaṁ; Pāsādā sivikā ceva, mahārājassa yasassino. Tassa ca nagarā ahu, Antalikkhe sumāpitā; Āṭānāṭā kusināṭā parakusināṭā, Nāṭasuriyā parakusiṭanāṭā. Uttarena kasivanto, Janoghamaparena ca; Navanavutiyo ambaraambaravatiyo, Āḷakamandā nāma rājadhānī. Kuverassa kho pana mārisa, Mahārājassa visāṇā nāma rājadhānī; Tasmā kuvero mahārājā, ‘Vessavaṇo’ti 283 --- dn32 1:7 pavuccati. Paccesanto pakāsenti, Tatolā tattalā tatotalā; Ojasi tejasi tatojasī, Sūro rājā ariṭṭho nemi. Rahadopi tattha dharaṇī nāma, Yato meghā pavassanti; Vassā yato patāyanti, Sabhāpi tattha sālavatī nāma. Yattha yakkhā payirupāsanti, Tattha niccaphalā rukkhā; Nānā dijagaṇā yutā, Mayūrakoñcābhirudā; Kokilādīhi vagguhi. Jīvañjīvakasaddettha, atho oṭṭhavacittakā; Kukkuṭakā kuḷīrakā, vane pokkharasātakā. Sukasāḷikasaddettha, daṇḍamāṇavakāni ca; Sobhati sabbakālaṁ sā, kuveranaḷinī sadā. Ito ‘sā uttarā disā’, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so. Yakkhānañca adhipati, ‘kuvero’ iti nāmaso; Ramatī naccagītehi, yakkheheva purakkhato. Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā. Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ. Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase. ‘Jinaṁ vandatha gotamaṁ’, ‘jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotaman’ti. 8 Ayaṁ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāya. Yassa kassaci, mārisa, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā upāsakassa vā upāsikāya vā ayaṁ āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā. Tañce amanusso yakkho vā yakkhinī vā yakkhapotako vā yakkhapotikā vā yakkhamahāmatto vā yakkhapārisajjo vā yakkhapacāro vā, gandhabbo vā gandhabbī vā gandhabbapotako vā gandhabbapotikā vā gandhabbamahāmatto vā gandhabbapārisajjo vā gandhabbapacāro vā, kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā kumbhaṇḍapotako vā kumbhaṇḍapotikā vā kumbhaṇḍamahāmatto vā kumbhaṇḍapārisajjo vā kumbhaṇḍapacāro vā, nāgo vā nāgī vā nāgapotako vā nāgapotikā vā nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduṭṭhacitto bhikkhuṁ vā bhikkhuniṁ vā upāsakaṁ vā upāsikaṁ vā gacchantaṁ vā anugaccheyya, ṭhitaṁ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṁ vā upanisīdeyya, nipannaṁ vā upanipajjeyya. Na me so, mārisa, amanusso labheyya gāmesu vā nigamesu vā sakkāraṁ vā garukāraṁ vā. Na me so, mārisa, amanusso labheyya āḷakamandāya nāma rājadhāniyā vatthuṁ vā vāsaṁ vā. Na me so, mārisa, amanusso labheyya yakkhānaṁ samitiṁ gantuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā anāvayhampi naṁ kareyyuṁ avivayhaṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā attāhipi paripuṇṇāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā rittampissa pattaṁ sīse nikkujjeyyuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā sattadhāpissa muddhaṁ phāleyyuṁ. 9 Santi hi, mārisa, amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti. Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṁ avaruddhā nāma vuccanti. Seyyathāpi, mārisa, rañño māgadhassa vijite mahācorā. Te neva rañño māgadhassa ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṁ ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti. Te kho te, mārisa, mahācorā rañño māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti. Evameva kho, mārisa, santi amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti. Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṁ avaruddhā nāma vuccanti. Yo hi koci, mārisa, amanusso yakkho vā yakkhinī vā …pe… gandhabbo vā gandhabbī vā …pe… kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā …pe… nāgo vā nāgī vā nāgapotako vā nāgapotikā vā nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā paduṭṭhacitto bhikkhuṁ vā bhikkhuniṁ vā upāsakaṁ vā upāsikaṁ vā gacchantaṁ vā anugaccheyya, ṭhitaṁ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṁ vā upanisīdeyya, nipannaṁ vā upanipajjeyya. Imesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ ujjhāpetabbaṁ vikkanditabbaṁ viravitabbaṁ: ‘ayaṁ yakkho gaṇhāti, ayaṁ yakkho āvisati, ayaṁ yakkho heṭheti, ayaṁ yakkho viheṭheti, ayaṁ yakkho hiṁsati, ayaṁ yakkho vihiṁsati, ayaṁ yakkho na muñcatī’ti. 10 284 --- dn32 1:10 Katamesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ? Indo somo varuṇo ca, bhāradvājo pajāpati; Candano kāmaseṭṭho ca, kinnughaṇḍu nighaṇḍu ca. Panādo opamañño ca, devasūto ca mātali; Cittaseno ca gandhabbo, naḷo rājā janesabho. Sātāgiro hemavato, puṇṇako karatiyo guḷo; Sivako mucalindo ca, vessāmitto yugandharo. Gopālo supparodho ca, Hiri netti ca mandiyo; Pañcālacaṇḍo āḷavako, Pajjunno sumano sumukho; Dadhimukho maṇi māṇivaro dīgho, Atho serīsako saha. Imesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ ujjhāpetabbaṁ vikkanditabbaṁ viravitabbaṁ: ‘ayaṁ yakkho gaṇhāti, ayaṁ yakkho āvisati, ayaṁ yakkho heṭheti, ayaṁ yakkho viheṭheti, ayaṁ yakkho hiṁsati, ayaṁ yakkho vihiṁsati, ayaṁ yakkho na muñcatī’ti. 11 Ayaṁ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāya. Handa ca dāni mayaṁ, mārisa, gacchāma bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tumhe, mahārājāno, kālaṁ maññathā”ti. Atha kho cattāro mahārājā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu. Tepi kho yakkhā uṭṭhāyāsanā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce nāmagottaṁ sāvetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce tuṇhībhūtā tatthevantaradhāyiṁsūti. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 12 2. Dutiyabhāṇavāra Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ cattāro mahārājā mahatiyā ca yakkhasenāya mahatiyā ca gandhabbasenāya mahatiyā ca kumbhaṇḍasenāya mahatiyā ca nāgasenāya catuddisaṁ rakkhaṁ ṭhapetvā catuddisaṁ gumbaṁ ṭhapetvā catuddisaṁ ovaraṇaṁ ṭhapetvā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ pabbataṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tepi kho, bhikkhave, yakkhā appekacce maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce mayā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho, bhikkhave, vessavaṇo mahārājā maṁ etadavoca: ‘santi hi, bhante, uḷārā yakkhā bhagavato appasannā …pe… santi hi, bhante, nīcā yakkhā bhagavato pasannā. Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appasannāyeva bhagavato. Taṁ kissa hetu? Bhagavā hi, bhante, pāṇātipātā veramaṇiyā dhammaṁ deseti … surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaṁ deseti. Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appaṭiviratāyeva pāṇātipātā … appaṭiviratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā. Tesaṁ taṁ hoti appiyaṁ amanāpaṁ. Santi hi, bhante, bhagavato sāvakā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. Tattha santi uḷārā yakkhā nivāsino, ye imasmiṁ bhagavato pāvacane appasannā, tesaṁ pasādāya uggaṇhātu, bhante, bhagavā āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāyā’ti. Adhivāsesiṁ kho ahaṁ, bhikkhave, tuṇhībhāvena. Atha kho, bhikkhave, vessavaṇo mahārājā me adhivāsanaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ abhāsi: ‘Vipassissa ca namatthu, cakkhumantassa sirīmato; Sikhissapi ca namatthu, sabbabhūtānukampino. Vessabhussa ca namatthu, nhātakassa tapassino; Namatthu kakusandhassa, mārasenāpamaddino. Koṇāgamanassa namatthu, brāhmaṇassa vusīmato; Kassapassa ca namatthu, vippamuttassa sabbadhi. Aṅgīrasassa namatthu, sakyaputtassa sirīmato; Yo imaṁ dhammaṁ desesi, sabbadukkhāpanūdanaṁ. Ye cāpi nibbutā loke, yathābhūtaṁ vipassisuṁ; Te janā apisuṇātha, mahantā vītasāradā. Hitaṁ devamanussānaṁ, yaṁ namassanti gotamaṁ; 285 --- dn32 1:12 Vijjācaraṇasampannaṁ, mahantaṁ vītasāradaṁ. Yato uggacchati sūriyo, ādicco maṇḍalī mahā; Yassa cuggacchamānassa, saṁvarīpi nirujjhati; Yassa cuggate sūriye, “divaso”ti pavuccati. Rahadopi tattha gambhīro, samuddo saritodako; Evaṁ taṁ tattha jānanti, “samuddo saritodako”. Ito “sā purimā disā”, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so. Gandhabbānaṁ adhipati, “dhataraṭṭho”ti nāmaso; Ramatī naccagītehi, gandhabbehi purakkhato. Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā. Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ. Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase. “Jinaṁ vandatha gotamaṁ, jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ”. Yena petā pavuccanti, pisuṇā piṭṭhimaṁsikā; Pāṇātipātino luddā, corā nekatikā janā. Ito “sā dakkhiṇā disā”, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so. Kumbhaṇḍānaṁ adhipati, “virūḷho” iti nāmaso; Ramatī naccagītehi, kumbhaṇḍehi purakkhato. Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā. Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ. Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase. “Jinaṁ vandatha gotamaṁ, jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ”. Yattha coggacchati sūriyo, ādicco maṇḍalī mahā; Yassa coggacchamānassa, divasopi nirujjhati; Yassa coggate sūriye, “saṁvarī”ti pavuccati. Rahadopi tattha gambhīro, samuddo saritodako; Evaṁ taṁ tattha jānanti, samuddo saritodako. Ito “sā pacchimā disā”, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so. Nāgānañca adhipati, “virūpakkho”ti nāmaso; Ramatī naccagītehi, nāgeheva purakkhato. Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā. Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ. Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase. “Jinaṁ vandatha gotamaṁ, jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ”. Yena uttarakuruvho, mahāneru sudassano; Manussā tattha jāyanti, amamā apariggahā. Na te bījaṁ pavapanti, nāpi nīyanti naṅgalā; Akaṭṭhapākimaṁ sāliṁ, paribhuñjanti mānusā. Akaṇaṁ athusaṁ suddhaṁ, sugandhaṁ taṇḍulapphalaṁ; Tuṇḍikīre pacitvāna, tato bhuñjanti bhojanaṁ. Gāviṁ ekakhuraṁ katvā, anuyanti disodisaṁ; Pasuṁ ekakhuraṁ katvā, anuyanti disodisaṁ. Itthiṁ vā vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ; Purisaṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ. Kumāriṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ; Kumāraṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ. Te yāne abhiruhitvā, Sabbā disā anupariyāyanti; Pacārā tassa rājino. Hatthiyānaṁ assayānaṁ, dibbaṁ yānaṁ upaṭṭhitaṁ; Pāsādā sivikā ceva, mahārājassa yasassino. Tassa ca nagarā ahu, Antalikkhe sumāpitā; Āṭānāṭā kusināṭā parakusināṭā, Nāṭasuriyā parakusiṭanāṭā. Uttarena kasivanto, Janoghamaparena ca; Navanavutiyo ambaraambaravatiyo, Āḷakamandā nāma rājadhānī. Kuverassa kho pana mārisa, Mahārājassa visāṇā nāma rājadhānī; Tasmā kuvero mahārājā, “Vessavaṇo”ti pavuccati. Paccesanto pakāsenti, Tatolā tattalā tatotalā; Ojasi tejasi tatojasī, Sūro rājā ariṭṭho nemi. Rahadopi tattha dharaṇī nāma, Yato meghā pavassanti; Vassā yato patāyanti, Sabhāpi tattha sālavatī nāma. Yattha yakkhā payirupāsanti, Tattha niccaphalā rukkhā; Nānā dijagaṇā yutā, Mayūrakoñcābhirudā; Kokilādīhi vagguhi. Jīvañjīvakasaddettha, atho oṭṭhavacittakā; Kukkuṭakā kuḷīrakā, vane pokkharasātakā. Sukasāḷika saddettha, daṇḍamāṇavakāni ca; Sobhati sabbakālaṁ sā, kuveranaḷinī sadā. Ito “sā uttarā disā”, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ 286 --- dn32 1:12 abhipāleti, mahārājā yasassi so. Yakkhānañca adhipati, “kuvero” iti nāmaso; Ramatī naccagītehi, yakkheheva purakkhato. Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā. Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ. Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase. “Jinaṁ vandatha gotamaṁ, jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotaman”ti. Ayaṁ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāya. Yassa kassaci, mārisa, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā upāsakassa vā upāsikāya vā ayaṁ āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā tañce amanusso yakkho vā yakkhinī vā …pe… gandhabbo vā gandhabbī vā …pe… kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā …pe… nāgo vā nāgī vā nāgapotako vā nāgapotikā vā nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduṭṭhacitto bhikkhuṁ vā bhikkhuniṁ vā upāsakaṁ vā upāsikaṁ vā gacchantaṁ vā anugaccheyya, ṭhitaṁ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṁ vā upanisīdeyya, nipannaṁ vā upanipajjeyya. Na me so, mārisa, amanusso labheyya gāmesu vā nigamesu vā sakkāraṁ vā garukāraṁ vā. Na me so, mārisa, amanusso labheyya āḷakamandāya nāma rājadhāniyā vatthuṁ vā vāsaṁ vā. Na me so, mārisa, amanusso labheyya yakkhānaṁ samitiṁ gantuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā anāvayhampi naṁ kareyyuṁ avivayhaṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā attāhi paripuṇṇāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā rittampissa pattaṁ sīse nikkujjeyyuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā sattadhāpissa muddhaṁ phāleyyuṁ. Santi hi, mārisa, amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti. Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṁ avaruddhā nāma vuccanti. Seyyathāpi, mārisa, rañño māgadhassa vijite mahācorā. Te neva rañño māgadhassa ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṁ ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti. Te kho te, mārisa, mahācorā rañño māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti. Evameva kho, mārisa, santi amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti. Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṁ avaruddhā nāma vuccanti. Yo hi koci, mārisa, amanusso yakkho vā yakkhinī vā …pe… gandhabbo vā gandhabbī vā …pe… kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā …pe… nāgo vā nāgī vā …pe… paduṭṭhacitto bhikkhuṁ vā bhikkhuniṁ vā upāsakaṁ vā upāsikaṁ vā gacchantaṁ vā upagaccheyya, ṭhitaṁ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṁ vā upanisīdeyya, nipannaṁ vā upanipajjeyya. Imesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ ujjhāpetabbaṁ vikkanditabbaṁ viravitabbaṁ: “ayaṁ yakkho gaṇhāti, ayaṁ yakkho āvisati, ayaṁ yakkho heṭheti, ayaṁ yakkho viheṭheti, ayaṁ yakkho hiṁsati, ayaṁ yakkho vihiṁsati, ayaṁ yakkho na muñcatī”ti. Katamesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ? Indo somo varuṇo ca, bhāradvājo pajāpati; Candano kāmaseṭṭho ca, kinnughaṇḍu nighaṇḍu ca. Panādo opamañño ca, devasūto ca mātali; Cittaseno ca gandhabbo, naḷo rājā janesabho. Sātāgiro hemavato, puṇṇako karatiyo guḷo; Sivako mucalindo ca, vessāmitto yugandharo. Gopālo supparodho ca, Hiri netti ca mandiyo; Pañcālacaṇḍo āḷavako, Pajjunno sumano sumukho; Dadhimukho maṇi māṇivaro dīgho, Atho serīsako saha. Imesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ ujjhāpetabbaṁ vikkanditabbaṁ viravitabbaṁ: “ayaṁ yakkho gaṇhāti, ayaṁ yakkho āvisati, ayaṁ yakkho heṭheti, ayaṁ yakkho viheṭheti, ayaṁ yakkho hiṁsati, ayaṁ yakkho vihiṁsati, ayaṁ yakkho na muñcatī”ti. Ayaṁ kho, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāya. Handa ca dāni mayaṁ, mārisa, gacchāma, bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā’ti. ‘Yassadāni tumhe, mahārājāno, kālaṁ 287 --- dn32 1:12 maññathā’ti. Atha kho, bhikkhave, cattāro mahārājā uṭṭhāyāsanā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu. Tepi kho, bhikkhave, yakkhā uṭṭhāyāsanā appekacce maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce mayā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce nāmagottaṁ sāvetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce tuṇhībhūtā tatthevantaradhāyiṁsu. 13 Uggaṇhātha, bhikkhave, āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ. Pariyāpuṇātha, bhikkhave, āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ. Dhāretha, bhikkhave, āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ. Atthasaṁhitā, bhikkhave, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāyā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Āṭānāṭiyasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. dn18 0 Dīgha Nikāya 18 Janavasabhasutta |1| 1. Nātikiyādibyākaraṇa Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Tena kho pana samayena bhagavā parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti kāsikosalesu vajjimallesu cetivaṁsesu kurupañcālesu majjhasūrasenesu: “asu amutra upapanno, asu amutra upapanno. Paropaññāsa nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmino, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissanti. Sātirekāni pañcasatāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti. 2 Assosuṁ kho nātikiyā paricārakā: “bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti kāsikosalesu vajjimallesu cetivaṁsesu kurupañcālesu majjhasūrasenesu: ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno. Paropaññāsa nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissanti. Sātirekāni pañcasatāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti. Tena ca nātikiyā paricārakā attamanā ahesuṁ pamuditā pītisomanassajātā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṁ sutvā. 3 Assosi kho āyasmā ānando: “bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti kāsikosalesu vajjimallesu cetivaṁsesu kurupañcālesu majjhasūrasenesu: ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno. Paropaññāsa nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissanti. Sātirekāni pañcasatāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Tena ca nātikiyā paricārakā attamanā ahesuṁ pamuditā pītisomanassajātā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṁ sutvā”ti. 4 2. Ānandaparikathā Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “ime kho panāpi ahesuṁ māgadhakā paricārakā bahū ceva rattaññū ca abbhatītā kālaṅkatā. Suññā maññe aṅgamagadhā aṅgamāgadhakehi paricārakehi abbhatītehi kālaṅkatehi. Te kho panāpi ahesuṁ buddhe pasannā 288 --- dn18 1:4 dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrakārino. Te abbhatītā kālaṅkatā bhagavatā abyākatā; tesampissa sādhu veyyākaraṇaṁ, bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiṁ. Ayaṁ kho panāpi ahosi rājā māgadho seniyo bimbisāro dhammiko dhammarājā hito brāhmaṇagahapatikānaṁ negamānañceva jānapadānañca. Apissudaṁ manussā kittayamānarūpā viharanti: ‘evaṁ no so dhammiko dhammarājā sukhāpetvā kālaṅkato, evaṁ mayaṁ tassa dhammikassa dhammarañño vijite phāsu viharimhā’ti. So kho panāpi ahosi buddhe pasanno dhamme pasanno saṅghe pasanno sīlesu paripūrakārī. Apissudaṁ manussā evamāhaṁsu: ‘yāva maraṇakālāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavantaṁ kittayamānarūpo kālaṅkato’ti. So abbhatīto kālaṅkato bhagavatā abyākato. Tassapissa sādhu veyyākaraṇaṁ bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiṁ. Bhagavato kho pana sambodhi magadhesu. Yattha kho pana bhagavato sambodhi magadhesu, kathaṁ tatra bhagavā māgadhake paricārake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu na byākareyya. Bhagavā ce kho pana māgadhake paricārake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu na byākareyya, dīnamanā tenassu māgadhakā paricārakā; yena kho panassu dīnamanā māgadhakā paricārakā kathaṁ te bhagavā na byākareyyā”ti? 5 Idamāyasmā ānando māgadhake paricārake ārabbha eko raho anuvicintetvā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante: ‘bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti kāsikosalesu vajjimallesu cetivaṁsesu kurupañcālesu majjhasūrasenesu: “asu amutra upapanno, asu amutra upapanno. Paropaññāsa nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmino, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissanti. Sātirekāni pañcasatāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇāti. Tena ca nātikiyā paricārakā attamanā ahesuṁ pamuditā pītisomanassajātā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṁ sutvā”’ti. Ime kho panāpi, bhante, ahesuṁ māgadhakā paricārakā bahū ceva rattaññū ca abbhatītā kālaṅkatā. Suññā maññe aṅgamagadhā aṅgamāgadhakehi paricārakehi abbhatītehi kālaṅkatehi. Te kho panāpi, bhante, ahesuṁ buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrakārino, te abbhatītā kālaṅkatā bhagavatā abyākatā. Tesampissa sādhu veyyākaraṇaṁ, bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiṁ. Ayaṁ kho panāpi, bhante, ahosi rājā māgadho seniyo bimbisāro dhammiko dhammarājā hito brāhmaṇagahapatikānaṁ negamānañceva jānapadānañca. Apissudaṁ manussā kittayamānarūpā viharanti: ‘evaṁ no so dhammiko dhammarājā sukhāpetvā kālaṅkato. Evaṁ mayaṁ tassa dhammikassa dhammarañño vijite phāsu viharimhā’ti. 6 So kho panāpi, bhante, ahosi buddhe pasanno dhamme pasanno saṅghe pasanno sīlesu paripūrakārī. Apissudaṁ manussā evamāhaṁsu: ‘yāva maraṇakālāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavantaṁ kittayamānarūpo kālaṅkato’ti. So abbhatīto kālaṅkato bhagavatā abyākato; tassapissa sādhu veyyākaraṇaṁ, bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiṁ. Bhagavato kho pana, bhante, sambodhi magadhesu. Yattha kho pana, bhante, bhagavato sambodhi magadhesu, kathaṁ tatra bhagavā māgadhake paricārake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu na byākareyya? Bhagavā ce kho pana, bhante, māgadhake paricārake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu na byākareyya, dīnamanā tenassu māgadhakā paricārakā; yena kho panassu dīnamanā māgadhakā paricārakā kathaṁ te bhagavā na byākareyyā”ti. Idamāyasmā ānando māgadhake paricārake ārabbha bhagavato sammukhā parikathaṁ katvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 7 Atha kho bhagavā acirapakkante āyasmante ānande 289 --- dn18 1:7 pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya nātikaṁ piṇḍāya pāvisi. Nātike piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā giñjakāvasathaṁ pavisitvā māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhiṁ katvā manasikatvā sabbaṁ cetasā samannāharitvā paññatte āsane nisīdi: “gatiṁ nesaṁ jānissāmi abhisamparāyaṁ, yaṅgatikā te bhavanto yaṁabhisamparāyā”ti. Addasā kho bhagavā māgadhake paricārake: “yaṅgatikā te bhavanto yaṁabhisamparāyā”ti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito giñjakāvasathā nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṁ paññatte āsane nisīdi. 8 Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “upasantapadisso, bhante, bhagavā bhātiriva bhagavato mukhavaṇṇo vippasannattā indriyānaṁ. Santena nūnajja, bhante, bhagavā vihārena vihāsī”ti? 9 “Yadeva kho me tvaṁ, ānanda, māgadhake paricārake ārabbha sammukhā parikathaṁ katvā uṭṭhāyāsanā pakkanto, tadevāhaṁ nātike piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā giñjakāvasathaṁ pavisitvā māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhiṁ katvā manasikatvā sabbaṁ cetasā samannāharitvā paññatte āsane nisīdiṁ: ‘gatiṁ nesaṁ jānissāmi abhisamparāyaṁ, yaṅgatikā te bhavanto yaṁabhisamparāyā’ti. Addasaṁ kho ahaṁ, ānanda, māgadhake paricārake ‘yaṅgatikā te bhavanto yaṁabhisamparāyā’ti. 3. Janavasabhayakkha Atha kho, ānanda, antarahito yakkho saddamanussāvesi: ‘janavasabho ahaṁ, bhagavā; janavasabho ahaṁ, sugatā’ti. Abhijānāsi no tvaṁ, ānanda, ito pubbe evarūpaṁ nāmadheyyaṁ sutaṁ yadidaṁ janavasabho”ti? “Na kho ahaṁ, bhante, abhijānāmi ito pubbe evarūpaṁ nāmadheyyaṁ sutaṁ yadidaṁ janavasabhoti, api ca me, bhante, lomāni haṭṭhāni ‘janavasabho’ti nāmadheyyaṁ sutvā. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘na hi nūna so orako yakkho bhavissati yadidaṁ evarūpaṁ nāmadheyyaṁ supaññattaṁ yadidaṁ janavasabho’”ti. 10 “Anantarā kho, ānanda, saddapātubhāvā uḷāravaṇṇo me yakkho sammukhe pāturahosi. Dutiyakampi saddamanussāvesi: ‘bimbisāro ahaṁ, bhagavā; bimbisāro ahaṁ, sugatāti. Idaṁ sattamaṁ kho ahaṁ, bhante, vessavaṇassa mahārājassa sahabyataṁ upapajjāmi, so tato cuto manussarājā bhavituṁ pahomi. Ito satta tato satta, saṁsārāni catuddasa; Nivāsamabhijānāmi, yattha me vusitaṁ pure. Dīgharattaṁ kho ahaṁ, bhante, avinipāto avinipātaṁ sañjānāmi, āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāyā’”ti. “Acchariyamidaṁ āyasmato janavasabhassa yakkhassa, abbhutamidaṁ āyasmato janavasabhassa yakkhassa. ‘Dīgharattaṁ kho ahaṁ, bhante, avinipāto avinipātaṁ sañjānāmī’ti ca vadesi, ‘āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāyā’ti ca vadesi, kutonidānaṁ panāyasmā janavasabho yakkho evarūpaṁ uḷāraṁ visesādhigamaṁ sañjānātī”ti? 11 “‘Na aññatra, bhagavā, tava sāsanā, na aññatra, sugata, tava sāsanā; yadagge ahaṁ, bhante, bhagavati ekantikato abhippasanno, tadagge ahaṁ, bhante, dīgharattaṁ avinipāto avinipātaṁ sañjānāmi, āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāya. Idhāhaṁ, bhante, vessavaṇena mahārājena pesito virūḷhakassa mahārājassa santike kenacideva karaṇīyena addasaṁ bhagavantaṁ antarāmagge giñjakāvasathaṁ pavisitvā māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhiṁ katvā manasikatvā sabbaṁ cetasā samannāharitvā nisinnaṁ: “gatiṁ nesaṁ jānissāmi abhisamparāyaṁ, yaṅgatikā te bhavanto yaṁabhisamparāyā”ti. Anacchariyaṁ kho panetaṁ, bhante, yaṁ vessavaṇassa mahārājassa tassaṁ parisāyaṁ bhāsato sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: “yaṅgatikā te bhavanto yaṁabhisamparāyā”ti. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: “bhagavantañca dakkhāmi, idañca bhagavato ārocessāmī”ti. Ime kho me, bhante, dvepaccayā bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. 12 4. Devasabhā Purimāni, bhante, divasāni purimatarāni tadahuposathe pannarase vassūpanāyikāya puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā kevalakappā ca devā tāvatiṁsā sudhammāyaṁ sabhāyaṁ sannisinnā honti sannipatitā. Mahatī ca dibbaparisā samantato nisinnā honti, 290 --- dn18 1:12 cattāro ca mahārājāno catuddisā nisinnā honti. Puratthimāya disāya dhataraṭṭho mahārājā pacchimābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā; dakkhiṇāya disāya virūḷhako mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā; pacchimāya disāya virūpakkho mahārājā puratthābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā; uttarāya disāya vessavaṇo mahārājā dakkhiṇābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Yadā, bhante, kevalakappā ca devā tāvatiṁsā sudhammāyaṁ sabhāyaṁ sannisinnā honti sannipatitā, mahatī ca dibbaparisā samantato nisinnā honti, cattāro ca mahārājāno catuddisā nisinnā honti. Idaṁ nesaṁ hoti āsanasmiṁ; atha pacchā amhākaṁ āsanaṁ hoti. Ye te, bhante, devā bhagavati brahmacariyaṁ caritvā adhunūpapannā tāvatiṁsakāyaṁ, te aññe deve atirocanti vaṇṇena ceva yasasā ca. Tena sudaṁ, bhante, devā tāvatiṁsā attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā: “dibbā vata bho kāyā paripūrenti, hāyanti asurakāyā”ti. 13 Atha kho, bhante, sakko devānamindo devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sampasādaṁ viditvā imāhi gāthāhi anumodi: “Modanti vata bho devā, tāvatiṁsā sahindakā; Tathāgataṁ namassantā, dhammassa ca sudhammataṁ. Nave deve ca passantā, vaṇṇavante yasassine; Sugatasmiṁ brahmacariyaṁ, caritvāna idhāgate. Te aññe atirocanti, vaṇṇena yasasāyunā; Sāvakā bhūripaññassa, visesūpagatā idha. Idaṁ disvāna nandanti, tāvatiṁsā sahindakā; Tathāgataṁ namassantā, dhammassa ca sudhammatan”ti. Tena sudaṁ, bhante, devā tāvatiṁsā bhiyyoso mattāya attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā “dibbā vata, bho, kāyā paripūrenti, hāyanti asurakāyā”ti. 14 Atha kho, bhante, yenatthena devā tāvatiṁsā sudhammāyaṁ sabhāyaṁ sannisinnā honti sannipatitā, taṁ atthaṁ cintayitvā taṁ atthaṁ mantayitvā vuttavacanāpi taṁ cattāro mahārājāno tasmiṁ atthe honti. Paccānusiṭṭhavacanāpi taṁ cattāro mahārājāno tasmiṁ atthe honti, sakesu sakesu āsanesu ṭhitā avipakkantā. Te vuttavākyā rājāno, paṭiggayhānusāsaniṁ; Vippasannamanā santā, aṭṭhaṁsu samhi āsaneti. 15 Atha kho, bhante, uttarāya disāya uḷāro āloko sañjāyi, obhāso pāturahosi atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Atha kho, bhante, sakko devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi: “yathā kho, mārisā, nimittāni dissanti, uḷāro āloko sañjāyati, obhāso pātubhavati, brahmā pātubhavissati. Brahmuno hetaṁ pubbanimittaṁ pātubhāvāya yadidaṁ āloko sañjāyati obhāso pātubhavatī”ti. Yathā nimittā dissanti, brahmā pātubhavissati; Brahmuno hetaṁ nimittaṁ, obhāso vipulo mahāti. 16 5. Sanaṅkumārakathā Atha kho, bhante, devā tāvatiṁsā yathāsakesu āsanesu nisīdiṁsu: “obhāsametaṁ ñassāma, yaṁvipāko bhavissati, sacchikatvāva naṁ gamissāmā”ti. Cattāropi mahārājāno yathāsakesu āsanesu nisīdiṁsu: “obhāsametaṁ ñassāma yaṁvipāko bhavissati, sacchikatvāva naṁ gamissāmā”ti. Idaṁ sutvā devā tāvatiṁsā ekaggā samāpajjiṁsu: “obhāsametaṁ ñassāma, yaṁvipāko bhavissati, sacchikatvāva naṁ gamissāmā”ti. 17 Yadā, bhante, brahmā sanaṅkumāro devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pātubhavati, oḷārikaṁ attabhāvaṁ abhinimminitvā pātubhavati. Yo kho pana, bhante, brahmuno pakativaṇṇo anabhisambhavanīyo so devānaṁ tāvatiṁsānaṁ cakkhupathasmiṁ. Yadā, bhante, brahmā sanaṅkumāro devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pātubhavati, so aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. Seyyathāpi, bhante, sovaṇṇo viggaho mānusaṁ viggahaṁ atirocati; evameva kho, bhante, yadā brahmā sanaṅkumāro devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pātubhavati, so aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. Yadā, bhante, brahmā sanaṅkumāro devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pātubhavati, na tassaṁ parisāyaṁ koci devo abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. Sabbeva tuṇhībhūtā pañjalikā pallaṅkena nisīdanti: “yassadāni devassa pallaṅkaṁ icchissati brahmā sanaṅkumāro, tassa devassa pallaṅke nisīdissatī”ti. Yassa kho pana, bhante, devassa brahmā sanaṅkumāro pallaṅke nisīdati, uḷāraṁ so labhati devo vedapaṭilābhaṁ; uḷāraṁ so labhati devo somanassapaṭilābhaṁ. 18 Seyyathāpi, bhante, rājā khattiyo muddhāvasitto adhunābhisitto rajjena, uḷāraṁ so labhati vedapaṭilābhaṁ, uḷāraṁ 291 --- dn18 1:18 so labhati somanassapaṭilābhaṁ; evameva kho, bhante, yassa devassa brahmā sanaṅkumāro pallaṅke nisīdati, uḷāraṁ so labhati devo vedapaṭilābhaṁ, uḷāraṁ so labhati devo somanassapaṭilābhaṁ. Atha, bhante, brahmā sanaṅkumāro oḷārikaṁ attabhāvaṁ abhinimminitvā kumāravaṇṇī hutvā pañcasikho devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pāturahosi. So vehāsaṁ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīdi. Seyyathāpi, bhante, balavā puriso supaccatthate vā pallaṅke same vā bhūmibhāge pallaṅkena nisīdeyya; evameva kho, bhante, brahmā sanaṅkumāro vehāsaṁ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sampasādaṁ viditvā imāhi gāthāhi anumodi: “Modanti vata bho devā, tāvatiṁsā sahindakā; Tathāgataṁ namassantā, dhammassa ca sudhammataṁ. Nave deve ca passantā, vaṇṇavante yasassine; Sugatasmiṁ brahmacariyaṁ, caritvāna idhāgate. Te aññe atirocanti, vaṇṇena yasasāyunā; Sāvakā bhūripaññassa, visesūpagatā idha. Idaṁ disvāna nandanti, tāvatiṁsā sahindakā; Tathāgataṁ namassantā, dhammassa ca sudhammatan”ti. 19 Imamatthaṁ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsittha; imamatthaṁ, bhante, brahmuno sanaṅkumārassa bhāsato aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti vissaṭṭho ca viññeyyo ca mañju ca savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca. Yathāparisaṁ kho pana, bhante, brahmā sanaṅkumāro sarena viññāpeti; na cassa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Yassa kho pana, bhante, evaṁ aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti, so vuccati “brahmassaro”ti. 20 Atha kho, bhante, brahmā sanaṅkumāro tettiṁse attabhāve abhinimminitvā devānaṁ tāvatiṁsānaṁ paccekapallaṅkesu pallaṅkena nisīditvā deve tāvatiṁse āmantesi: “taṁ kiṁ maññanti, bhonto devā tāvatiṁsā, yāvañca so bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Ye hi keci, bho, buddhaṁ saraṇaṁ gatā dhammaṁ saraṇaṁ gatā saṅghaṁ saraṇaṁ gatā sīlesu paripūrakārino te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā appekacce paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjanti, appekacce nimmānaratīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjanti, appekacce tusitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjanti, appekacce yāmānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjanti, appekacce tāvatiṁsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjanti, appekacce cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjanti. Ye sabbanihīnaṁ kāyaṁ paripūrenti, te gandhabbakāyaṁ paripūrentī”ti. 21 Imamatthaṁ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsittha; imamatthaṁ, bhante, brahmuno sanaṅkumārassa bhāsato ghosoyeva devā maññanti: “yvāyaṁ mama pallaṅke svāyaṁ ekova bhāsatī”ti. Ekasmiṁ bhāsamānasmiṁ, sabbe bhāsanti nimmitā; Ekasmiṁ tuṇhimāsīne, sabbe tuṇhī bhavanti te. Tadāsu devā maññanti, tāvatiṁsā sahindakā; Yvāyaṁ mama pallaṅkasmiṁ, svāyaṁ ekova bhāsatīti. 22 Atha kho, bhante, brahmā sanaṅkumāro ekattena attānaṁ upasaṁharati, ekattena attānaṁ upasaṁharitvā sakkassa devānamindassa pallaṅke pallaṅkena nisīditvā deve tāvatiṁse āmantesi: 6. Bhāvitaiddhipāda “Taṁ kiṁ maññanti, bhonto devā tāvatiṁsā, yāva supaññattā cime tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro iddhipādā paññattā iddhipahutāya iddhivisavitāya iddhivikubbanatāya. Katame cattāro? Idha bho bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ime kho, bho, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro iddhipādā paññattā iddhipahutāya iddhivisavitāya iddhivikubbanatāya. Ye hi keci bho atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhosuṁ, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Yepi hi keci bho anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhossanti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā 292 --- dn18 1:22 bahulīkatattā. Yepi hi keci bho etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhonti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Passanti no, bhonto devā tāvatiṁsā, mamapimaṁ evarūpaṁ iddhānubhāvan”ti? “Evaṁ, mahābrahme”ti. “Ahampi kho bho imesaṁyeva catunnañca iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā evaṁ mahiddhiko evaṁmahānubhāvo”ti. 23 Imamatthaṁ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsittha. Imamatthaṁ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsitvā deve tāvatiṁse āmantesi: 7. Tividhaokāsādhigama “Taṁ kiṁ maññanti, bhonto devā tāvatiṁsā, yāvañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo okāsādhigamā anubuddhā sukhassādhigamāya. Katame tayo? Idha bho ekacco saṁsaṭṭho viharati kāmehi saṁsaṭṭho akusalehi dhammehi. So aparena samayena ariyadhammaṁ suṇāti, yoniso manasi karoti, dhammānudhammaṁ paṭipajjati. So ariyadhammassavanaṁ āgamma yonisomanasikāraṁ dhammānudhammappaṭipattiṁ asaṁsaṭṭho viharati kāmehi asaṁsaṭṭho akusalehi dhammehi. Tassa asaṁsaṭṭhassa kāmehi asaṁsaṭṭhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaṁ, sukhā bhiyyo somanassaṁ. Seyyathāpi, bho, pamudā pāmojjaṁ jāyetha; evameva kho, bho, asaṁsaṭṭhassa kāmehi asaṁsaṭṭhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaṁ, sukhā bhiyyo somanassaṁ. Ayaṁ kho, bho, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo okāsādhigamo anubuddho sukhassādhigamāya. 24 Puna caparaṁ, bho, idhekaccassa oḷārikā kāyasaṅkhārā appaṭippassaddhā honti, oḷārikā vacīsaṅkhārā appaṭippassaddhā honti, oḷārikā cittasaṅkhārā appaṭippassaddhā honti. So aparena samayena ariyadhammaṁ suṇāti, yoniso manasi karoti, dhammānudhammaṁ paṭipajjati. Tassa ariyadhammassavanaṁ āgamma yonisomanasikāraṁ dhammānudhammappaṭipattiṁ oḷārikā kāyasaṅkhārā paṭippassambhanti, oḷārikā vacīsaṅkhārā paṭippassambhanti, oḷārikā cittasaṅkhārā paṭippassambhanti. Tassa oḷārikānaṁ kāyasaṅkhārānaṁ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṁ vacīsaṅkhārānaṁ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṁ cittasaṅkhārānaṁ paṭippassaddhiyā uppajjati sukhaṁ, sukhā bhiyyo somanassaṁ. Seyyathāpi, bho, pamudā pāmojjaṁ jāyetha; evameva kho bho oḷārikānaṁ kāyasaṅkhārānaṁ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṁ vacīsaṅkhārānaṁ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṁ cittasaṅkhārānaṁ paṭippassaddhiyā uppajjati sukhaṁ, sukhā bhiyyo somanassaṁ. Ayaṁ kho, bho, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo okāsādhigamo anubuddho sukhassādhigamāya. 25 Puna caparaṁ, bho, idhekacco ‘idaṁ kusalan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ‘idaṁ akusalan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. ‘Idaṁ sāvajjaṁ idaṁ anavajjaṁ, idaṁ sevitabbaṁ idaṁ na sevitabbaṁ, idaṁ hīnaṁ idaṁ paṇītaṁ, idaṁ kaṇhasukkasappaṭibhāgan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. So aparena samayena ariyadhammaṁ suṇāti, yoniso manasi karoti, dhammānudhammaṁ paṭipajjati. So ariyadhammassavanaṁ āgamma yonisomanasikāraṁ dhammānudhammappaṭipattiṁ, ‘idaṁ kusalan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘idaṁ akusalan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Idaṁ sāvajjaṁ idaṁ anavajjaṁ, idaṁ sevitabbaṁ idaṁ na sevitabbaṁ, idaṁ hīnaṁ idaṁ paṇītaṁ, idaṁ kaṇhasukkasappaṭibhāgan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Tassa avijjāvirāgā vijjuppādā uppajjati sukhaṁ, sukhā bhiyyo somanassaṁ. Seyyathāpi, bho, pamudā pāmojjaṁ jāyetha; evameva kho, bho, avijjāvirāgā vijjuppādā uppajjati sukhaṁ, sukhā bhiyyo somanassaṁ. Ayaṁ kho, bho, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo okāsādhigamo anubuddho sukhassādhigamāya. Ime kho, bho, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo okāsādhigamā anubuddhā sukhassādhigamāyā”ti. 26 Imamatthaṁ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsittha, imamatthaṁ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsitvā deve tāvatiṁse āmantesi: 8. Catusatipaṭṭhāna “Taṁ kiṁ maññanti, bhonto devā tāvatiṁsā, yāva supaññattā cime tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro satipaṭṭhānā paññattā kusalassādhigamāya. Katame cattāro? Idha, bho, bhikkhu 293 --- dn18 1:26 ajjhattaṁ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ajjhattaṁ kāye kāyānupassī viharanto tattha sammā samādhiyati, sammā vippasīdati. So tattha sammā samāhito sammā vippasanno bahiddhā parakāye ñāṇadassanaṁ abhinibbatteti. Ajjhattaṁ vedanāsu vedanānupassī viharati …pe… bahiddhā paravedanāsu ñāṇadassanaṁ abhinibbatteti. Ajjhattaṁ citte cittānupassī viharati …pe… bahiddhā paracitte ñāṇadassanaṁ abhinibbatteti. Ajjhattaṁ dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ajjhattaṁ dhammesu dhammānupassī viharanto tattha sammā samādhiyati, sammā vippasīdati. So tattha sammā samāhito sammā vippasanno bahiddhā paradhammesu ñāṇadassanaṁ abhinibbatteti. Ime kho, bho, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro satipaṭṭhānā paññattā kusalassādhigamāyā”ti. 27 Imamatthaṁ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsittha. Imamatthaṁ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsitvā deve tāvatiṁse āmantesi: 9. Sattasamādhiparikkhāra “Taṁ kiṁ maññanti, bhonto devā tāvatiṁsā, yāva supaññattā cime tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta samādhiparikkhārā sammāsamādhissa paribhāvanāya sammāsamādhissa pāripūriyā. Katame satta? Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati. Yā kho, bho, imehi sattahaṅgehi cittassa ekaggatā parikkhatā, ayaṁ vuccati, bho, ariyo sammāsamādhi saupaniso itipi saparikkhāro itipi. Sammādiṭṭhissa, bho, sammāsaṅkappo pahoti, sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti, sammāvācassa sammākammanto pahoti. Sammākammantassa sammāājīvo pahoti, sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti, sammāvāyāmassa sammāsati pahoti, sammāsatissa sammāsamādhi pahoti, sammāsamādhissa sammāñāṇaṁ pahoti, sammāñāṇassa sammāvimutti pahoti. Yañhi taṁ, bho, sammā vadamāno vadeyya: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhi apārutā amatassa dvārā’ti idameva taṁ sammā vadamāno vadeyya. Svākkhāto hi, bho, bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko, akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhi apārutā amatassa dvārā. Ye hi keci, bho, buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena samannāgatā, saṅghe aveccappasādena samannāgatā, ariyakantehi sīlehi samannāgatā, ye cime opapātikā dhammavinītā sātirekāni catuvīsatisatasahassāni māgadhakā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. Atthi cevettha sakadāgāmino. Atthāyaṁ itarā pajā, puññābhāgāti me mano; Saṅkhātuṁ nopi sakkomi, musāvādassa ottappan”ti. 28 Imamatthaṁ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsittha, imamatthaṁ, bhante, brahmuno sanaṅkumārassa bhāsato vessavaṇassa mahārājassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, evarūpopi nāma uḷāro satthā bhavissati, evarūpaṁ uḷāraṁ dhammakkhānaṁ, evarūpā uḷārā visesādhigamā paññāyissantī”ti. Atha, bhante, brahmā sanaṅkumāro vessavaṇassa mahārājassa cetasā cetoparivitakkamaññāya vessavaṇaṁ mahārājānaṁ etadavoca: “taṁ kiṁ maññati bhavaṁ vessavaṇo mahārājā atītampi addhānaṁ evarūpo uḷāro satthā ahosi, evarūpaṁ uḷāraṁ dhammakkhānaṁ, evarūpā uḷārā visesādhigamā paññāyiṁsu. Anāgatampi addhānaṁ evarūpo uḷāro satthā bhavissati, evarūpaṁ uḷāraṁ dhammakkhānaṁ, evarūpā uḷārā visesādhigamā paññāyissantī”ti. 29 Imamatthaṁ, bhante, brahmā sanaṅkumāro devānaṁ tāvatiṁsānaṁ abhāsi, imamatthaṁ vessavaṇo mahārājā brahmuno sanaṅkumārassa devānaṁ tāvatiṁsānaṁ bhāsato sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ sayaṁ parisāyaṁ ārocesi’”. Imamatthaṁ janavasabho yakkho vessavaṇassa mahārājassa sayaṁ parisāyaṁ bhāsato sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ bhagavato ārocesi. Imamatthaṁ bhagavā janavasabhassa yakkhassa sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā sāmañca abhiññāya āyasmato ānandassa ārocesi, imamatthamāyasmā ānando bhagavato sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā ārocesi bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ 294 --- dn18 1:29 upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Tayidaṁ brahmacariyaṁ iddhañceva phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitanti. Janavasabhasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. dn26 0 Dīgha Nikāya 26 Cakkavattisutta |1| 1. Attadīpasaraṇatā Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu viharati mātulāyaṁ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhaddante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “Attadīpā, bhikkhave, viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Vedanāsu vedanānupassī …pe… citte cittānupassī …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare, bhikkhave, carataṁ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṁ, na lacchati māro ārammaṇaṁ. Kusalānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ samādānahetu evamidaṁ puññaṁ pavaḍḍhati. 2 2. Daḷhanemicakkavattirājā Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, rājā daḷhanemi nāma ahosi cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni ahesuṁ seyyathidaṁ—cakkaratanaṁ hatthiratanaṁ assaratanaṁ maṇiratanaṁ itthiratanaṁ gahapatiratanaṁ pariṇāyakaratanameva sattamaṁ. Parosahassaṁ kho panassa puttā ahesuṁ sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasi. 3 Atha kho, bhikkhave, rājā daḷhanemi bahunnaṁ vassānaṁ bahunnaṁ vassasatānaṁ bahunnaṁ vassasahassānaṁ accayena aññataraṁ purisaṁ āmantesi: ‘yadā tvaṁ, ambho purisa, passeyyāsi dibbaṁ cakkaratanaṁ osakkitaṁ ṭhānā cutaṁ, atha me āroceyyāsī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño daḷhanemissa paccassosi. Addasā kho, bhikkhave, so puriso bahunnaṁ vassānaṁ bahunnaṁ vassasatānaṁ bahunnaṁ vassasahassānaṁ accayena dibbaṁ cakkaratanaṁ osakkitaṁ ṭhānā cutaṁ, disvāna yena rājā daḷhanemi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ daḷhanemiṁ etadavoca: ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṁ te cakkaratanaṁ osakkitaṁ ṭhānā cutan’ti. Atha kho, bhikkhave, rājā daḷhanemi jeṭṭhaputtaṁ kumāraṁ āmantāpetvā etadavoca: ‘dibbaṁ kira me, tāta kumāra, cakkaratanaṁ osakkitaṁ ṭhānā cutaṁ. Sutaṁ kho pana metaṁ—yassa rañño cakkavattissa dibbaṁ cakkaratanaṁ osakkati ṭhānā cavati, na dāni tena raññā ciraṁ jīvitabbaṁ hotīti. Bhuttā kho pana me mānusakā kāmā, samayo dāni me dibbe kāme pariyesituṁ. Ehi tvaṁ, tāta kumāra, imaṁ samuddapariyantaṁ pathaviṁ paṭipajja. Ahaṁ pana kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, rājā daḷhanemi jeṭṭhaputtaṁ kumāraṁ sādhukaṁ rajje samanusāsitvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbaji. Sattāhapabbajite kho pana, bhikkhave, rājisimhi dibbaṁ cakkaratanaṁ antaradhāyi. 4 Atha kho, bhikkhave, aññataro puriso yena rājā khattiyo muddhābhisitto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ khattiyaṁ muddhābhisittaṁ etadavoca: ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṁ cakkaratanaṁ antarahitan’ti. Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi, anattamanatañca paṭisaṁvedesi. So yena rājisi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājisiṁ etadavoca: ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṁ cakkaratanaṁ antarahitan’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, rājisi 295 --- dn26 1:4 rājānaṁ khattiyaṁ muddhābhisittaṁ etadavoca: ‘mā kho tvaṁ, tāta, dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi, mā anattamanatañca paṭisaṁvedesi, na hi te, tāta, dibbaṁ cakkaratanaṁ pettikaṁ dāyajjaṁ. Iṅgha tvaṁ, tāta, ariye cakkavattivatte vattāhi. Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ te ariye cakkavattivatte vattamānassa tadahuposathe pannarase sīsaṁnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṁ cakkaratanaṁ pātubhavissati sahassāraṁ sanemikaṁ sanābhikaṁ sabbākāraparipūran’ti. 5 2.1. Cakkavattiariyavatta ‘Katamaṁ pana taṁ, deva, ariyaṁ cakkavattivattan’ti? ‘Tena hi tvaṁ, tāta, dhammaṁyeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ mānento dhammaṁ pūjento dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahassu antojanasmiṁ balakāyasmiṁ khattiyesu anuyantesu brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu. Mā ca te, tāta, vijite adhammakāro pavattittha. Ye ca te, tāta, vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi. Ye ca te, tāta, vijite samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṁ damenti, ekamattānaṁ samenti, ekamattānaṁ parinibbāpenti, te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi pariggaṇheyyāsi: “kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ, kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ, kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ, kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya assa, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya assā”ti? Tesaṁ sutvā yaṁ akusalaṁ taṁ abhinivajjeyyāsi, yaṁ kusalaṁ taṁ samādāya vatteyyāsi. Idaṁ kho, tāta, taṁ ariyaṁ cakkavattivattan’ti. 2.2. Cakkaratanapātubhāva ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto rājisissa paṭissutvā ariye cakkavattivatte vatti. Tassa ariye cakkavattivatte vattamānassa tadahuposathe pannarase sīsaṁnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṁ cakkaratanaṁ pāturahosi sahassāraṁ sanemikaṁ sanābhikaṁ sabbākāraparipūraṁ. Disvāna rañño khattiyassa muddhābhisittassa etadahosi: ‘sutaṁ kho pana metaṁ—yassa rañño khattiyassa muddhābhisittassa tadahuposathe pannarase sīsaṁnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṁ cakkaratanaṁ pātubhavati sahassāraṁ sanemikaṁ sanābhikaṁ sabbākāraparipūraṁ, so hoti rājā cakkavattīti. Assaṁ nu kho ahaṁ rājā cakkavattī’ti. 6 Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vāmena hatthena bhiṅkāraṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakkaratanaṁ abbhukkiri: ‘pavattatu bhavaṁ cakkaratanaṁ, abhivijinātu bhavaṁ cakkaratanan’ti. Atha kho taṁ, bhikkhave, cakkaratanaṁ puratthimaṁ disaṁ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṁ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṁ kho pana, bhikkhave, padese cakkaratanaṁ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaṁ upagacchi saddhiṁ caturaṅginiyā senāya. Ye kho pana, bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṁ cakkavattiṁ upasaṅkamitvā evamāhaṁsu: ‘ehi kho, mahārāja, svāgataṁ te mahārāja, sakaṁ te, mahārāja, anusāsa, mahārājā’ti. Rājā cakkavattī evamāha: ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṁ nādātabbaṁ, kāmesumicchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṁ na pātabbaṁ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho pana, bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyantā ahesuṁ. 7 Atha kho taṁ, bhikkhave, cakkaratanaṁ puratthimaṁ samuddaṁ ajjhogāhetvā paccuttaritvā dakkhiṇaṁ disaṁ pavatti …pe… dakkhiṇaṁ samuddaṁ ajjhogāhetvā paccuttaritvā pacchimaṁ disaṁ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṁ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṁ kho pana, bhikkhave, padese cakkaratanaṁ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaṁ upagacchi saddhiṁ caturaṅginiyā senāya. Ye kho pana, bhikkhave, pacchimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṁ cakkavattiṁ upasaṅkamitvā evamāhaṁsu: ‘ehi kho, mahārāja, svāgataṁ te, mahārāja, sakaṁ te, mahārāja, anusāsa, mahārājā’ti. Rājā cakkavattī evamāha: ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṁ 296 --- dn26 1:7 nādātabbaṁ, kāmesumicchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṁ na pātabbaṁ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho pana, bhikkhave, pacchimāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyantā ahesuṁ. Atha kho taṁ, bhikkhave, cakkaratanaṁ pacchimaṁ samuddaṁ ajjhogāhetvā paccuttaritvā uttaraṁ disaṁ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṁ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṁ kho pana, bhikkhave, padese cakkaratanaṁ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaṁ upagacchi saddhiṁ caturaṅginiyā senāya. Ye kho pana, bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno, te rājānaṁ cakkavattiṁ upasaṅkamitvā evamāhaṁsu: ‘ehi kho, mahārāja, svāgataṁ te, mahārāja, sakaṁ te, mahārāja, anusāsa, mahārājā’ti. Rājā cakkavattī evamāha: ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṁ nādātabbaṁ, kāmesumicchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṁ na pātabbaṁ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho pana, bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyantā ahesuṁ. Atha kho taṁ, bhikkhave, cakkaratanaṁ samuddapariyantaṁ pathaviṁ abhivijinitvā tameva rājadhāniṁ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre atthakaraṇapamukhe akkhāhataṁ maññe aṭṭhāsi rañño cakkavattissa antepuraṁ upasobhayamānaṁ. 8 3. Dutiyādicakkavattikathā Dutiyopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī …pe… tatiyopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī … catutthopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī … pañcamopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī … chaṭṭhopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī … sattamopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī bahunnaṁ vassānaṁ bahunnaṁ vassasatānaṁ bahunnaṁ vassasahassānaṁ accayena aññataraṁ purisaṁ āmantesi: ‘yadā tvaṁ, ambho purisa, passeyyāsi dibbaṁ cakkaratanaṁ osakkitaṁ ṭhānā cutaṁ, atha me āroceyyāsī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño cakkavattissa paccassosi. Addasā kho, bhikkhave, so puriso bahunnaṁ vassānaṁ bahunnaṁ vassasatānaṁ bahunnaṁ vassasahassānaṁ accayena dibbaṁ cakkaratanaṁ osakkitaṁ ṭhānā cutaṁ. Disvāna yena rājā cakkavattī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ cakkavattiṁ etadavoca: ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṁ te cakkaratanaṁ osakkitaṁ ṭhānā cutan’ti? Atha kho, bhikkhave, rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaṁ kumāraṁ āmantāpetvā etadavoca: ‘dibbaṁ kira me, tāta kumāra, cakkaratanaṁ osakkitaṁ, ṭhānā cutaṁ, sutaṁ kho pana metaṁ—yassa rañño cakkavattissa dibbaṁ cakkaratanaṁ osakkati, ṭhānā cavati, na dāni tena raññā ciraṁ jīvitabbaṁ hotīti. Bhuttā kho pana me mānusakā kāmā, samayo dāni me dibbe kāme pariyesituṁ, ehi tvaṁ, tāta kumāra, imaṁ samuddapariyantaṁ pathaviṁ paṭipajja. Ahaṁ pana kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaṁ kumāraṁ sādhukaṁ rajje samanusāsitvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbaji. Sattāhapabbajite kho pana, bhikkhave, rājisimhi dibbaṁ cakkaratanaṁ antaradhāyi. 9 Atha kho, bhikkhave, aññataro puriso yena rājā khattiyo muddhābhisitto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ khattiyaṁ muddhābhisittaṁ etadavoca: ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṁ cakkaratanaṁ antarahitan’ti? Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi. Anattamanatañca paṭisaṁvedesi; no ca kho rājisiṁ upasaṅkamitvā ariyaṁ cakkavattivattaṁ pucchi. So samateneva sudaṁ janapadaṁ pasāsati. Tassa samatena janapadaṁ pasāsato pubbenāparaṁ janapadā na pabbanti, yathā taṁ pubbakānaṁ rājūnaṁ ariye cakkavattivatte vattamānānaṁ. Atha kho, bhikkhave, amaccā pārisajjā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā mantassājīvino sannipatitvā rājānaṁ khattiyaṁ muddhābhisittaṁ etadavocuṁ: ‘na kho te, deva, samatena sudaṁ janapadaṁ pasāsato pubbenāparaṁ janapadā pabbanti, yathā taṁ pubbakānaṁ rājūnaṁ ariye cakkavattivatte vattamānānaṁ. Saṁvijjanti kho te, deva, vijite amaccā pārisajjā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā mantassājīvino mayañceva aññe ca ye mayaṁ ariyaṁ cakkavattivattaṁ dhārema. Iṅgha tvaṁ, deva, amhe ariyaṁ 297 --- dn26 1:9 cakkavattivattaṁ puccha. Tassa te mayaṁ ariyaṁ cakkavattivattaṁ puṭṭhā byākarissāmā’ti. 10 4. Āyuvaṇṇādiparihānikathā Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto amacce pārisajje gaṇakamahāmatte anīkaṭṭhe dovārike mantassājīvino sannipātetvā ariyaṁ cakkavattivattaṁ pucchi. Tassa te ariyaṁ cakkavattivattaṁ puṭṭhā byākariṁsu. Tesaṁ sutvā dhammikañhi kho rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahi, no ca kho adhanānaṁ dhanamanuppadāsi. Adhanānaṁ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṁ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṁ gate aññataro puriso paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyi. Tamenaṁ aggahesuṁ. Gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṁ: ‘ayaṁ, deva, puriso paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyī’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṁ purisaṁ etadavoca: ‘saccaṁ kira tvaṁ, ambho purisa, paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyī’ti? ‘Saccaṁ, devā’ti. ‘Kiṁ kāraṇā’ti? ‘Na hi, deva, jīvāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto tassa purisassa dhanamanuppadāsi: ‘iminā tvaṁ, ambho purisa, dhanena attanā ca jīvāhi, mātāpitaro ca posehi, puttadārañca posehi, kammante ca payojehi, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpehi sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikan’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño khattiyassa muddhābhisittassa paccassosi. 11 Aññataropi kho, bhikkhave, puriso paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyi. Tamenaṁ aggahesuṁ. Gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṁ: ‘ayaṁ, deva, puriso paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyī’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṁ purisaṁ etadavoca: ‘saccaṁ kira tvaṁ, ambho purisa, paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyī’ti? ‘Saccaṁ, devā’ti. ‘Kiṁ kāraṇā’ti? ‘Na hi, deva, jīvāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto tassa purisassa dhanamanuppadāsi: ‘iminā tvaṁ, ambho purisa, dhanena attanā ca jīvāhi, mātāpitaro ca posehi, puttadārañca posehi, kammante ca payojehi, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpehi sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikan’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño khattiyassa muddhābhisittassa paccassosi. 12 Assosuṁ kho, bhikkhave, manussā: ‘ye kira, bho, paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyanti, tesaṁ rājā dhanamanuppadetī’ti. Sutvāna tesaṁ etadahosi: ‘yannūna mayampi paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyeyyāmā’ti. Atha kho, bhikkhave, aññataro puriso paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyi. Tamenaṁ aggahesuṁ. Gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṁ: ‘ayaṁ, deva, puriso paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyī’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṁ purisaṁ etadavoca: ‘saccaṁ kira tvaṁ, ambho purisa, paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyī’ti? ‘Saccaṁ, devā’ti. ‘Kiṁ kāraṇā’ti? ‘Na hi, deva, jīvāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhābhisittassa etadahosi: ‘sace kho ahaṁ yo yo paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyissati, tassa tassa dhanamanuppadassāmi, evamidaṁ adinnādānaṁ pavaḍḍhissati. Yannūnāhaṁ imaṁ purisaṁ sunisedhaṁ nisedheyyaṁ, mūlaghaccaṁ kareyyaṁ, sīsamassa chindeyyan’ti. Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto purise āṇāpesi: ‘tena hi, bhaṇe, imaṁ purisaṁ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa sunisedhaṁ nisedhetha, mūlaghaccaṁ karotha, sīsamassa chindathā’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, te purisā rañño khattiyassa muddhābhisittassa paṭissutvā taṁ purisaṁ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa sunisedhaṁ nisedhesuṁ, mūlaghaccaṁ akaṁsu, sīsamassa chindiṁsu. 13 Assosuṁ kho, bhikkhave, manussā: ‘ye kira, bho, paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ 298 --- dn26 1:13 ādiyanti, te rājā sunisedhaṁ nisedheti, mūlaghaccaṁ karoti, sīsāni tesaṁ chindatī’ti. Sutvāna tesaṁ etadahosi: ‘yannūna mayampi tiṇhāni satthāni kārāpessāma, tiṇhāni satthāni kārāpetvā yesaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyissāma, te sunisedhaṁ nisedhessāma, mūlaghaccaṁ karissāma, sīsāni tesaṁ chindissāmā’ti. Te tiṇhāni satthāni kārāpesuṁ, tiṇhāni satthāni kārāpetvā gāmaghātampi upakkamiṁsu kātuṁ, nigamaghātampi upakkamiṁsu kātuṁ, nagaraghātampi upakkamiṁsu kātuṁ, panthaduhanampi upakkamiṁsu kātuṁ. Yesaṁ te adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyanti, te sunisedhaṁ nisedhenti, mūlaghaccaṁ karonti, sīsāni tesaṁ chindanti. 14 Iti kho, bhikkhave, adhanānaṁ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṁ vepullamagamāsi, dāliddiye vepullaṁ gate adinnādānaṁ vepullamagamāsi, adinnādāne vepullaṁ gate satthaṁ vepullamagamāsi, satthe vepullaṁ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi, pāṇātipāte vepullaṁ gate tesaṁ sattānaṁ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṁ āyunāpi parihāyamānānaṁ vaṇṇenapi parihāyamānānaṁ asītivassasahassāyukānaṁ manussānaṁ cattārīsavassasahassāyukā puttā ahesuṁ. Cattārīsavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu aññataro puriso paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyi. Tamenaṁ aggahesuṁ. Gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṁ: ‘ayaṁ, deva, puriso paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyī’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṁ purisaṁ etadavoca: ‘saccaṁ kira tvaṁ, ambho purisa, paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyī’ti? ‘Na hi, devā’ti sampajānamusā abhāsi. 15 Iti kho, bhikkhave, adhanānaṁ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṁ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṁ gate adinnādānaṁ vepullamagamāsi, adinnādāne vepullaṁ gate satthaṁ vepullamagamāsi. Satthe vepullaṁ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi, pāṇātipāte vepullaṁ gate musāvādo vepullamagamāsi, musāvāde vepullaṁ gate tesaṁ sattānaṁ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṁ āyunāpi parihāyamānānaṁ vaṇṇenapi parihāyamānānaṁ cattārīsavassasahassāyukānaṁ manussānaṁ vīsativassasahassāyukā puttā ahesuṁ. Vīsativassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu aññataro puriso paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyi. Tamenaṁ aññataro puriso rañño khattiyassa muddhābhisittassa ārocesi: ‘itthannāmo, deva, puriso paresaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyī’ti pesuññamakāsi. 16 Iti kho, bhikkhave, adhanānaṁ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṁ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṁ gate adinnādānaṁ vepullamagamāsi, adinnādāne vepullaṁ gate satthaṁ vepullamagamāsi, satthe vepullaṁ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi, pāṇātipāte vepullaṁ gate musāvādo vepullamagamāsi, musāvāde vepullaṁ gate pisuṇā vācā vepullamagamāsi, pisuṇāya vācāya vepullaṁ gatāya tesaṁ sattānaṁ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṁ āyunāpi parihāyamānānaṁ vaṇṇenapi parihāyamānānaṁ vīsativassasahassāyukānaṁ manussānaṁ dasavassasahassāyukā puttā ahesuṁ. 17 Dasavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ekidaṁ sattā vaṇṇavanto honti, ekidaṁ sattā dubbaṇṇā. Tattha ye te sattā dubbaṇṇā, te vaṇṇavante satte abhijjhāyantā paresaṁ dāresu cārittaṁ āpajjiṁsu. Iti kho, bhikkhave, adhanānaṁ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṁ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṁ gate …pe… kāmesumicchācāro vepullamagamāsi, kāmesumicchācāre vepullaṁ gate tesaṁ sattānaṁ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṁ āyunāpi parihāyamānānaṁ vaṇṇenapi parihāyamānānaṁ dasavassasahassāyukānaṁ manussānaṁ pañcavassasahassāyukā puttā ahesuṁ. Pañcavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu dve dhammā vepullamagamaṁsu—pharusāvācā samphappalāpo ca. Dvīsu dhammesu vepullaṁ gatesu tesaṁ sattānaṁ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṁ āyunāpi parihāyamānānaṁ vaṇṇenapi parihāyamānānaṁ pañcavassasahassāyukānaṁ manussānaṁ appekacce aḍḍhateyyavassasahassāyukā, appekacce dvevassasahassāyukā puttā ahesuṁ. Aḍḍhateyyavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu abhijjhābyāpādā vepullamagamaṁsu. Abhijjhābyāpādesu 299 --- dn26 1:17 vepullaṁ gatesu tesaṁ sattānaṁ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṁ āyunāpi parihāyamānānaṁ vaṇṇenapi parihāyamānānaṁ aḍḍhateyyavassasahassāyukānaṁ manussānaṁ vassasahassāyukā puttā ahesuṁ. Vassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu micchādiṭṭhi vepullamagamāsi. Micchādiṭṭhiyā vepullaṁ gatāya tesaṁ sattānaṁ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṁ āyunāpi parihāyamānānaṁ vaṇṇenapi parihāyamānānaṁ vassasahassāyukānaṁ manussānaṁ pañcavassasatāyukā puttā ahesuṁ. Pañcavassasatāyukesu, bhikkhave, manussesu tayo dhammā vepullamagamaṁsu—adhammarāgo visamalobho micchādhammo. Tīsu dhammesu vepullaṁ gatesu tesaṁ sattānaṁ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṁ āyunāpi parihāyamānānaṁ vaṇṇenapi parihāyamānānaṁ pañcavassasatāyukānaṁ manussānaṁ appekacce aḍḍhateyyavassasatāyukā, appekacce dvevassasatāyukā puttā ahesuṁ. Aḍḍhateyyavassasatāyukesu, bhikkhave, manussesu ime dhammā vepullamagamaṁsu. Amatteyyatā apetteyyatā asāmaññatā abrahmaññatā na kule jeṭṭhāpacāyitā. 18 Iti kho, bhikkhave, adhanānaṁ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṁ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṁ gate adinnādānaṁ vepullamagamāsi. Adinnādāne vepullaṁ gate satthaṁ vepullamagamāsi. Satthe vepullaṁ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi. Pāṇātipāte vepullaṁ gate musāvādo vepullamagamāsi. Musāvāde vepullaṁ gate pisuṇā vācā vepullamagamāsi. Pisuṇāya vācāya vepullaṁ gatāya kāmesumicchācāro vepullamagamāsi. Kāmesumicchācāre vepullaṁ gate dve dhammā vepullamagamaṁsu, pharusā vācā samphappalāpo ca. Dvīsu dhammesu vepullaṁ gatesu abhijjhābyāpādā vepullamagamaṁsu. Abhijjhābyāpādesu vepullaṁ gatesu micchādiṭṭhi vepullamagamāsi. Micchādiṭṭhiyā vepullaṁ gatāya tayo dhammā vepullamagamaṁsu, adhammarāgo visamalobho micchādhammo. Tīsu dhammesu vepullaṁ gatesu ime dhammā vepullamagamaṁsu, amatteyyatā apetteyyatā asāmaññatā abrahmaññatā na kule jeṭṭhāpacāyitā. Imesu dhammesu vepullaṁ gatesu tesaṁ sattānaṁ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṁ āyunāpi parihāyamānānaṁ vaṇṇenapi parihāyamānānaṁ aḍḍhateyyavassasatāyukānaṁ manussānaṁ vassasatāyukā puttā ahesuṁ. 19 5. Dasavassāyukasamaya Bhavissati, bhikkhave, so samayo, yaṁ imesaṁ manussānaṁ dasavassāyukā puttā bhavissanti. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu pañcavassikā kumārikā alaṁpateyyā bhavissanti. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu imāni rasāni antaradhāyissanti, seyyathidaṁ—sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇitaṁ loṇaṁ. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu kudrūsako aggaṁ bhojanānaṁ bhavissati. Seyyathāpi, bhikkhave, etarahi sālimaṁsodano aggaṁ bhojanānaṁ; evameva kho, bhikkhave, dasavassāyukesu manussesu kudrūsako aggaṁ bhojanānaṁ bhavissati. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu dasa kusalakammapathā sabbena sabbaṁ antaradhāyissanti, dasa akusalakammapathā atibyādippissanti. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu kusalantipi na bhavissati, kuto pana kusalassa kārako. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu ye te bhavissanti amatteyyā apetteyyā asāmaññā abrahmaññā na kule jeṭṭhāpacāyino, te pujjā ca bhavissanti pāsaṁsā ca. Seyyathāpi, bhikkhave, etarahi matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino pujjā ca pāsaṁsā ca; evameva kho, bhikkhave, dasavassāyukesu manussesu ye te bhavissanti amatteyyā apetteyyā asāmaññā abrahmaññā na kule jeṭṭhāpacāyino, te pujjā ca bhavissanti pāsaṁsā ca. 20 Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu na bhavissati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṁ dārāti vā. Sambhedaṁ loko gamissati yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu tesaṁ sattānaṁ aññamaññamhi tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṁ vadhakacittaṁ. Mātupi puttamhi puttassapi mātari; pitupi puttamhi puttassapi pitari; bhātupi bhaginiyā bhaginiyāpi bhātari tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṁ vadhakacittaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, māgavikassa migaṁ disvā tibbo āghāto paccupaṭṭhito hoti tibbo byāpādo tibbo 300 --- dn26 1:20 manopadoso tibbaṁ vadhakacittaṁ; evameva kho, bhikkhave, dasavassāyukesu manussesu tesaṁ sattānaṁ aññamaññamhi tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṁ vadhakacittaṁ. Mātupi puttamhi puttassapi mātari; pitupi puttamhi puttassapi pitari; bhātupi bhaginiyā bhaginiyāpi bhātari tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṁ vadhakacittaṁ. 21 Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu sattāhaṁ satthantarakappo bhavissati. Te aññamaññamhi migasaññaṁ paṭilabhissanti. Tesaṁ tiṇhāni satthāni hatthesu pātubhavissanti. Te tiṇhena satthena ‘esa migo esa migo’ti aññamaññaṁ jīvitā voropessanti. Atha kho tesaṁ, bhikkhave, sattānaṁ ekaccānaṁ evaṁ bhavissati: ‘mā ca mayaṁ kañci, mā ca amhe koci, yannūna mayaṁ tiṇagahanaṁ vā vanagahanaṁ vā rukkhagahanaṁ vā nadīviduggaṁ vā pabbatavisamaṁ vā pavisitvā vanamūlaphalāhārā yāpeyyāmā’ti. Te tiṇagahanaṁ vā vanagahanaṁ vā rukkhagahanaṁ vā nadīviduggaṁ vā pabbatavisamaṁ vā pavisitvā sattāhaṁ vanamūlaphalāhārā yāpessanti. Te tassa sattāhassa accayena tiṇagahanā vanagahanā rukkhagahanā nadīviduggā pabbatavisamā nikkhamitvā aññamaññaṁ āliṅgitvā sabhāgāyissanti samassāsissanti: ‘diṭṭhā, bho, sattā jīvasi, diṭṭhā, bho, sattā jīvasī’ti. 6. Āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathā Atha kho tesaṁ, bhikkhave, sattānaṁ evaṁ bhavissati: ‘mayaṁ kho akusalānaṁ dhammānaṁ samādānahetu evarūpaṁ āyataṁ ñātikkhayaṁ pattā. Yannūna mayaṁ kusalaṁ kareyyāma. Kiṁ kusalaṁ kareyyāma? Yannūna mayaṁ pāṇātipātā virameyyāma, idaṁ kusalaṁ dhammaṁ samādāya vatteyyāmā’ti. Te pāṇātipātā viramissanti, idaṁ kusalaṁ dhammaṁ samādāya vattissanti. Te kusalānaṁ dhammānaṁ samādānahetu āyunāpi vaḍḍhissanti, vaṇṇenapi vaḍḍhissanti. Tesaṁ āyunāpi vaḍḍhamānānaṁ vaṇṇenapi vaḍḍhamānānaṁ dasavassāyukānaṁ manussānaṁ vīsativassāyukā puttā bhavissanti. 22 Atha kho tesaṁ, bhikkhave, sattānaṁ evaṁ bhavissati: ‘mayaṁ kho kusalānaṁ dhammānaṁ samādānahetu āyunāpi vaḍḍhāma, vaṇṇenapi vaḍḍhāma. Yannūna mayaṁ bhiyyoso mattāya kusalaṁ kareyyāma. Kiṁ kusalaṁ kareyyāma? Yannūna mayaṁ adinnādānā virameyyāma … kāmesumicchācārā virameyyāma … musāvādā virameyyāma … pisuṇāya vācāya virameyyāma … pharusāya vācāya virameyyāma … samphappalāpā virameyyāma … abhijjhaṁ pajaheyyāma … byāpādaṁ pajaheyyāma … micchādiṭṭhiṁ pajaheyyāma … tayo dhamme pajaheyyāma—adhammarāgaṁ visamalobhaṁ micchādhammaṁ … yannūna mayaṁ matteyyā assāma petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino, idaṁ kusalaṁ dhammaṁ samādāya vatteyyāmā’ti. Te matteyyā bhavissanti petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino, idaṁ kusalaṁ dhammaṁ samādāya vattissanti. Te kusalānaṁ dhammānaṁ samādānahetu āyunāpi vaḍḍhissanti, vaṇṇenapi vaḍḍhissanti. Tesaṁ āyunāpi vaḍḍhamānānaṁ vaṇṇenapi vaḍḍhamānānaṁ vīsativassāyukānaṁ manussānaṁ cattārīsavassāyukā puttā bhavissanti … cattārīsavassāyukānaṁ manussānaṁ asītivassāyukā puttā bhavissanti … asītivassāyukānaṁ manussānaṁ saṭṭhivassasatāyukā puttā bhavissanti … saṭṭhivassasatāyukānaṁ manussānaṁ vīsatitivassasatāyukā puttā bhavissanti … vīsatitivassasatāyukānaṁ manussānaṁ cattārīsachabbassasatāyukā puttā bhavissanti. Cattārīsachabbassasatāyukānaṁ manussānaṁ dvevassasahassāyukā puttā bhavissanti … dvevassasahassāyukānaṁ manussānaṁ cattārivassasahassāyukā puttā bhavissanti … cattārivassasahassāyukānaṁ manussānaṁ aṭṭhavassasahassāyukā puttā bhavissanti … aṭṭhavassasahassāyukānaṁ manussānaṁ vīsativassasahassāyukā puttā bhavissanti … 23 vīsativassasahassāyukānaṁ manussānaṁ cattārīsavassasahassāyukā puttā bhavissanti … cattārīsavassasahassāyukānaṁ manussānaṁ asītivassasahassāyukā puttā bhavissanti … asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu pañcavassasatikā kumārikā alaṁpateyyā bhavissanti. 7. Saṅkharājauppatti Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu tayo ābādhā bhavissanti, icchā, anasanaṁ, jarā. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ayaṁ jambudīpo 301 --- dn26 1:23 iddho ceva bhavissati phīto ca, kukkuṭasampātikā gāmanigamarājadhāniyo. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ayaṁ jambudīpo avīci maññe phuṭo bhavissati manussehi, seyyathāpi naḷavanaṁ vā saravanaṁ vā. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ayaṁ bārāṇasī ketumatī nāma rājadhānī bhavissati iddhā ceva phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu imasmiṁ jambudīpe caturāsītinagarasahassāni bhavissanti ketumatīrājadhānīpamukhāni. 24 Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ketumatiyā rājadhāniyā saṅkho nāma rājā uppajjissati cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavissanti, seyyathidaṁ—cakkaratanaṁ hatthiratanaṁ assaratanaṁ maṇiratanaṁ itthiratanaṁ gahapatiratanaṁ pariṇāyakaratanameva sattamaṁ. Parosahassaṁ kho panassa puttā bhavissanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasissati. 25 8. Metteyyabuddhuppāda Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu metteyyo nāma bhagavā loke uppajjissati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. Seyyathāpāhametarahi loke uppanno arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedessati, seyyathāpāhametarahi imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedemi. So dhammaṁ desessati ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsessati; seyyathāpāhametarahi dhammaṁ desemi ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsemi. So anekasahassaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissati, seyyathāpāhametarahi anekasataṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharāmi. 26 Atha kho, bhikkhave, saṅkho nāma rājā yo so yūpo raññā mahāpanādena kārāpito. Taṁ yūpaṁ ussāpetvā ajjhāvasitvā taṁ datvā vissajjitvā samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṁ dānaṁ datvā metteyyassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissati. So evaṁ pabbajito samāno eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati. 27 Attadīpā, bhikkhave, viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Vedanāsu vedanānupassī …pe… citte cittānupassī …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. 28 9. Bhikkhunoāyuvaṇṇādivaḍḍhanakathā Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare, bhikkhave, carantā sake pettike visaye āyunāpi vaḍḍhissatha, vaṇṇenapi vaḍḍhissatha, sukhenapi vaḍḍhissatha, bhogenapi vaḍḍhissatha, balenapi vaḍḍhissatha. Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno āyusmiṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. So imesaṁ 302 --- dn26 1:28 catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā ākaṅkhamāno kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno āyusmiṁ. Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno vaṇṇasmiṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno vaṇṇasmiṁ. Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno sukhasmiṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno, sukhasmiṁ. Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno bhogasmiṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ. Tathā tatiyaṁ. Tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ. Tathā tatiyaṁ. Tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno bhogasmiṁ. Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno balasmiṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno balasmiṁ. Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekabalampi samanupassāmi yaṁ evaṁ duppasahaṁ, yathayidaṁ, bhikkhave, mārabalaṁ. Kusalānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ samādānahetu evamidaṁ puññaṁ pavaḍḍhatī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Cakkavattisuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. dn3 0 Dīgha Nikāya 3 Ambaṭṭhasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi yena icchānaṅgalaṁ nāma kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. 1. Pokkharasātivatthu Tena kho pana samayena brāhmaṇo pokkharasāti ukkaṭṭhaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā pasenadinā kosalena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ. Assosi kho brāhmaṇo pokkharasāti: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi icchānaṅgalaṁ anuppatto icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato—‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā.’ So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ, sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 2. Ambaṭṭhamāṇava Tena kho pana samayena brāhmaṇassa pokkharasātissa ambaṭṭho nāma māṇavo antevāsī hoti ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo anuññātapaṭiññāto sake ācariyake tevijjake pāvacane: “yamahaṁ jānāmi taṁ tvaṁ jānāsi; yaṁ tvaṁ jānāsi tamahaṁ 303 --- dn3 1:1 jānāmī”ti. Atha kho brāhmaṇo pokkharasāti ambaṭṭhaṁ māṇavaṁ āmantesi: “ayaṁ, tāta ambaṭṭha, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi icchānaṅgalaṁ anuppatto icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā, arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ, sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī’ti. Ehi tvaṁ, tāta ambaṭṭha, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā samaṇaṁ gotamaṁ jānāhi, yadi vā taṁ bhavantaṁ gotamaṁ tathāsantaṁyeva saddo abbhuggato, yadi vā no tathā. Yadi vā so bhavaṁ gotamo tādiso, yadi vā na tādiso, tathā mayaṁ taṁ bhavantaṁ gotamaṁ vedissāmā”ti. “Yathā kathaṁ panāhaṁ, bho, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ jānissāmi: ‘yadi vā taṁ bhavantaṁ gotamaṁ tathāsantaṁyeva saddo abbhuggato, yadi vā no tathā. Yadi vā so bhavaṁ gotamo tādiso, yadi vā na tādiso’”ti? “Āgatāni kho, tāta ambaṭṭha, amhākaṁ mantesu dvattiṁsa mahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveyeva gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraṁ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti. Seyyathidaṁ—cakkaratanaṁ, hatthiratanaṁ, assaratanaṁ, maṇiratanaṁ, itthiratanaṁ, gahapatiratanaṁ, pariṇāyakaratanameva sattamaṁ. Parosahassaṁ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṁ pabbajati, arahaṁ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado. Ahaṁ kho pana, tāta ambaṭṭha, mantānaṁ dātā; tvaṁ mantānaṁ paṭiggahetā”ti. “Evaṁ, bho”ti kho ambaṭṭho māṇavo brāhmaṇassa pokkharasātissa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā brāhmaṇaṁ pokkharasātiṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā vaḷavārathamāruyha sambahulehi māṇavakehi saddhiṁ yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṁ pāvisi. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho ambaṭṭho māṇavo yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: “kahaṁ nu kho, bho, etarahi so bhavaṁ gotamo viharati? Tañhi mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya idhūpasaṅkantā”ti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “ayaṁ kho ambaṭṭho māṇavo abhiññātakolañño ceva abhiññātassa ca brāhmaṇassa pokkharasātissa antevāsī. Agaru kho pana bhagavato evarūpehi kulaputtehi saddhiṁ kathāsallāpo hotī”ti. Te ambaṭṭhaṁ māṇavaṁ etadavocuṁ: “eso, ambaṭṭha, vihāro saṁvutadvāro, tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṁ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṁ ākoṭehi, vivarissati te bhagavā dvāran”ti. Atha kho ambaṭṭho māṇavo yena so vihāro saṁvutadvāro, tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṁ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṁ ākoṭesi. Vivari bhagavā dvāraṁ. Pāvisi ambaṭṭho māṇavo. Māṇavakāpi pavisitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ambaṭṭho pana māṇavo caṅkamantopi nisinnena bhagavatā kañci kañci kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāreti, ṭhitopi nisinnena bhagavatā kañci kañci kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāreti. Atha kho bhagavā ambaṭṭhaṁ māṇavaṁ etadavoca: “evaṁ nu te, ambaṭṭha, brāhmaṇehi vuddhehi mahallakehi ācariyapācariyehi saddhiṁ kathāsallāpo hoti, yathayidaṁ caraṁ tiṭṭhaṁ nisinnena mayā kiñci kiñci kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretī”ti? 2.1. Paṭhamaibbhavāda “No hidaṁ, bho gotama. Gacchanto vā hi, bho gotama, gacchantena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiṁ sallapitumarahati, ṭhito vā hi, bho 304 --- dn3 1:1 gotama, ṭhitena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiṁ sallapitumarahati, nisinno vā hi, bho gotama, nisinnena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiṁ sallapitumarahati, sayāno vā hi, bho gotama, sayānena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiṁ sallapitumarahati. Ye ca kho te, bho gotama, muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, tehipi me saddhiṁ evaṁ kathāsallāpo hoti, yathariva bhotā gotamenā”ti. “Atthikavato kho pana te, ambaṭṭha, idhāgamanaṁ ahosi, yāyeva kho panatthāya āgaccheyyātha, tameva atthaṁ sādhukaṁ manasi kareyyātha. Avusitavāyeva kho pana, bho, ayaṁ ambaṭṭho māṇavo vusitamānī kimaññatra avusitattā”ti. Atha kho ambaṭṭho māṇavo bhagavatā avusitavādena vuccamāno kupito anattamano bhagavantaṁyeva khuṁsento bhagavantaṁyeva vambhento bhagavantaṁyeva upavadamāno: “samaṇo ca me bho gotamo pāpito bhavissatī”ti bhagavantaṁ etadavoca: “caṇḍā, bho gotama, sakyajāti; pharusā, bho gotama, sakyajāti; lahusā, bho gotama, sakyajāti; bhassā, bho gotama, sakyajāti; ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaṇe sakkaronti, na brāhmaṇe garuṁ karonti, na brāhmaṇe mānenti, na brāhmaṇe pūjenti, na brāhmaṇe apacāyanti. Tayidaṁ, bho gotama, nacchannaṁ, tayidaṁ nappatirūpaṁ, yadime sakyā ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaṇe sakkaronti, na brāhmaṇe garuṁ karonti, na brāhmaṇe mānenti, na brāhmaṇe pūjenti, na brāhmaṇe apacāyantī”ti. Itiha ambaṭṭho māṇavo idaṁ paṭhamaṁ sakyesu ibbhavādaṁ nipātesi. 2.2. Dutiyaibbhavāda “Kiṁ pana te, ambaṭṭha, sakyā aparaddhun”ti? “Ekamidāhaṁ, bho gotama, samayaṁ ācariyassa brāhmaṇassa pokkharasātissa kenacideva karaṇīyena kapilavatthuṁ agamāsiṁ. Yena sakyānaṁ sandhāgāraṁ tenupasaṅkamiṁ. Tena kho pana samayena sambahulā sakyā ceva sakyakumārā ca sandhāgāre uccesu āsanesu nisinnā honti aññamaññaṁ aṅgulipatodakehi sañjagghantā saṅkīḷantā, aññadatthu mamaññeva maññe anujagghantā, na maṁ koci āsanenapi nimantesi. Tayidaṁ, bho gotama, nacchannaṁ, tayidaṁ nappatirūpaṁ, yadime sakyā ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaṇe sakkaronti, na brāhmaṇe garuṁ karonti, na brāhmaṇe mānenti, na brāhmaṇe pūjenti, na brāhmaṇe apacāyantī”ti. Itiha ambaṭṭho māṇavo idaṁ dutiyaṁ sakyesu ibbhavādaṁ nipātesi. 2.3. Tatiyaibbhavāda “Laṭukikāpi kho, ambaṭṭha, sakuṇikā sake kulāvake kāmalāpinī hoti. Sakaṁ kho panetaṁ, ambaṭṭha, sakyānaṁ yadidaṁ kapilavatthuṁ, nārahatāyasmā ambaṭṭho imāya appamattāya abhisajjitun”ti. “Cattārome, bho gotama, vaṇṇā—khattiyā brāhmaṇā vessā suddā. Imesañhi, bho gotama, catunnaṁ vaṇṇānaṁ tayo vaṇṇā—khattiyā ca vessā ca suddā ca—aññadatthu brāhmaṇasseva paricārakā sampajjanti. Tayidaṁ, bho gotama, nacchannaṁ, tayidaṁ nappatirūpaṁ, yadime sakyā ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaṇe sakkaronti, na brāhmaṇe garuṁ karonti, na brāhmaṇe mānenti, na brāhmaṇe pūjenti, na brāhmaṇe apacāyantī”ti. Itiha ambaṭṭho māṇavo idaṁ tatiyaṁ sakyesu ibbhavādaṁ nipātesi. 2.4. Dāsiputtavāda Atha kho bhagavato etadahosi: “atibāḷhaṁ kho ayaṁ ambaṭṭho māṇavo sakyesu ibbhavādena nimmādeti, yannūnāhaṁ gottaṁ puccheyyan”ti. Atha kho bhagavā ambaṭṭhaṁ māṇavaṁ etadavoca: “kathaṁ gottosi, ambaṭṭhā”ti? “Kaṇhāyanohamasmi, bho gotamā”ti. “Porāṇaṁ kho pana te, ambaṭṭha, mātāpettikaṁ nāmagottaṁ anussarato ayyaputtā sakyā bhavanti; dāsiputto tvamasi sakyānaṁ. Sakyā kho pana, ambaṭṭha, rājānaṁ okkākaṁ pitāmahaṁ dahanti. Bhūtapubbaṁ, ambaṭṭha, rājā okkāko yā sā mahesī piyā manāpā, tassā puttassa rajjaṁ pariṇāmetukāmo jeṭṭhakumāre raṭṭhasmā pabbājesi—okkāmukhaṁ karakaṇḍaṁ hatthinikaṁ sinisūraṁ. Te raṭṭhasmā pabbājitā himavantapasse pokkharaṇiyā tīre mahāsākasaṇḍo, tattha vāsaṁ kappesuṁ. Te jātisambhedabhayā sakāhi bhaginīhi saddhiṁ saṁvāsaṁ kappesuṁ. Atha kho, ambaṭṭha, rājā okkāko amacce pārisajje āmantesi: ‘kahaṁ nu kho, bho, etarahi kumārā sammantī’ti? ‘Atthi, deva, himavantapasse pokkharaṇiyā tīre mahāsākasaṇḍo, tatthetarahi kumārā sammanti. Te jātisambhedabhayā sakāhi bhaginīhi saddhiṁ saṁvāsaṁ kappentī’ti. Atha kho, ambaṭṭha, rājā okkāko udānaṁ udānesi: ‘sakyā vata, bho, kumārā, paramasakyā 305 --- dn3 1:1 vata, bho, kumārā’ti. Tadagge kho pana, ambaṭṭha, sakyā paññāyanti; so ca nesaṁ pubbapuriso. Rañño kho pana, ambaṭṭha, okkākassa disā nāma dāsī ahosi. Sā kaṇhaṁ nāma janesi. Jāto kaṇho pabyāhāsi: ‘dhovatha maṁ, amma, nahāpetha maṁ amma, imasmā maṁ asucismā parimocetha, atthāya vo bhavissāmī’ti. Yathā kho pana, ambaṭṭha, etarahi manussā pisāce disvā ‘pisācā’ti sañjānanti; evameva kho, ambaṭṭha, tena kho pana samayena manussā pisāce ‘kaṇhā’ti sañjānanti. Te evamāhaṁsu: ‘ayaṁ jāto pabyāhāsi, kaṇho jāto, pisāco jāto’ti. Tadagge kho pana, ambaṭṭha, kaṇhāyanā paññāyanti, so ca kaṇhāyanānaṁ pubbapuriso. Iti kho te, ambaṭṭha, porāṇaṁ mātāpettikaṁ nāmagottaṁ anussarato ayyaputtā sakyā bhavanti, dāsiputto tvamasi sakyānan”ti. Evaṁ vutte, te māṇavakā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “mā bhavaṁ gotamo ambaṭṭhaṁ atibāḷhaṁ dāsiputtavādena nimmādesi. Sujāto ca, bho gotama, ambaṭṭho māṇavo, kulaputto ca ambaṭṭho māṇavo, bahussuto ca ambaṭṭho māṇavo, kalyāṇavākkaraṇo ca ambaṭṭho māṇavo, paṇḍito ca ambaṭṭho māṇavo, pahoti ca ambaṭṭho māṇavo bhotā gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti. Atha kho bhagavā te māṇavake etadavoca: “sace kho tumhākaṁ māṇavakānaṁ evaṁ hoti: ‘dujjāto ca ambaṭṭho māṇavo, akulaputto ca ambaṭṭho māṇavo, appassuto ca ambaṭṭho māṇavo, akalyāṇavākkaraṇo ca ambaṭṭho māṇavo, duppañño ca ambaṭṭho māṇavo, na ca pahoti ambaṭṭho māṇavo samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun’ti, tiṭṭhatu ambaṭṭho māṇavo, tumhe mayā saddhiṁ mantavho asmiṁ vacane. Sace pana tumhākaṁ māṇavakānaṁ evaṁ hoti: ‘sujāto ca ambaṭṭho māṇavo, kulaputto ca ambaṭṭho māṇavo, bahussuto ca ambaṭṭho māṇavo, kalyāṇavākkaraṇo ca ambaṭṭho māṇavo, paṇḍito ca ambaṭṭho māṇavo, pahoti ca ambaṭṭho māṇavo samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun’ti, tiṭṭhatha tumhe; ambaṭṭho māṇavo mayā saddhiṁ paṭimantetū”ti. “Sujāto ca, bho gotama, ambaṭṭho māṇavo, kulaputto ca ambaṭṭho māṇavo, bahussuto ca ambaṭṭho māṇavo, kalyāṇavākkaraṇo ca ambaṭṭho māṇavo, paṇḍito ca ambaṭṭho māṇavo, pahoti ca ambaṭṭho māṇavo bhotā gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetuṁ, tuṇhī mayaṁ bhavissāma, ambaṭṭho māṇavo bhotā gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetū”ti. Atha kho bhagavā ambaṭṭhaṁ māṇavaṁ etadavoca: “ayaṁ kho pana te, ambaṭṭha, sahadhammiko pañho āgacchati, akāmā byākātabbo. Sace tvaṁ na byākarissasi, aññena vā aññaṁ paṭicarissasi, tuṇhī vā bhavissasi, pakkamissasi vā ettheva te sattadhā muddhā phalissati. Taṁ kiṁ maññasi, ambaṭṭha, kinti te sutaṁ brāhmaṇānaṁ vuddhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ kutopabhutikā kaṇhāyanā, ko ca kaṇhāyanānaṁ pubbapuriso”ti? Evaṁ vutte, ambaṭṭho māṇavo tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā ambaṭṭhaṁ māṇavaṁ etadavoca: “taṁ kiṁ maññasi, ambaṭṭha, kinti te sutaṁ brāhmaṇānaṁ vuddhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ kutopabhutikā kaṇhāyanā, ko ca kaṇhāyanānaṁ pubbapuriso”ti? Dutiyampi kho ambaṭṭho māṇavo tuṇhī ahosi. Atha kho bhagavā ambaṭṭhaṁ māṇavaṁ etadavoca: “byākarohi dāni, ambaṭṭha, na dāni, te tuṇhībhāvassa kālo. Yo kho, ambaṭṭha, tathāgatena yāvatatiyakaṁ sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho na byākaroti, etthevassa sattadhā muddhā phalissatī”ti. Tena kho pana samayena vajirapāṇī yakkho mahantaṁ ayokūṭaṁ ādāya ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ ambaṭṭhassa māṇavassa upari vehāsaṁ ṭhito hoti: “sacāyaṁ ambaṭṭho māṇavo bhagavatā yāvatatiyakaṁ sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho na byākarissati, etthevassa sattadhā muddhaṁ phālessāmī”ti. Taṁ kho pana vajirapāṇiṁ yakkhaṁ bhagavā ceva passati ambaṭṭho ca māṇavo. Atha kho ambaṭṭho māṇavo bhīto saṁviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṁyeva tāṇaṁ gavesī bhagavantaṁyeva leṇaṁ gavesī bhagavantaṁyeva saraṇaṁ gavesī upanisīditvā bhagavantaṁ etadavoca: “kimetaṁ bhavaṁ gotamo āha? Punabhavaṁ gotamo bravitū”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, ambaṭṭha, kinti te sutaṁ brāhmaṇānaṁ vuddhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ kutopabhutikā kaṇhāyanā, ko ca kaṇhāyanānaṁ pubbapuriso”ti? “Evameva me, bho gotama, sutaṁ yatheva bhavaṁ 306 --- dn3 1:1 gotamo āha. Tatopabhutikā kaṇhāyanā; so ca kaṇhāyanānaṁ pubbapuriso”ti. 2.5. Ambaṭṭhavaṁsakathā Evaṁ vutte, te māṇavakā unnādino uccāsaddamahāsaddā ahesuṁ: “dujjāto kira, bho, ambaṭṭho māṇavo; akulaputto kira, bho, ambaṭṭho māṇavo; dāsiputto kira, bho, ambaṭṭho māṇavo sakyānaṁ. Ayyaputtā kira, bho, ambaṭṭhassa māṇavassa sakyā bhavanti. Dhammavādiṁyeva kira mayaṁ samaṇaṁ gotamaṁ apasādetabbaṁ amaññimhā”ti. Atha kho bhagavato etadahosi: “atibāḷhaṁ kho ime māṇavakā ambaṭṭhaṁ māṇavaṁ dāsiputtavādena nimmādenti, yannūnāhaṁ parimoceyyan”ti. Atha kho bhagavā te māṇavake etadavoca: “mā kho tumhe, māṇavakā, ambaṭṭhaṁ māṇavaṁ atibāḷhaṁ dāsiputtavādena nimmādetha. Uḷāro so kaṇho isi ahosi. So dakkhiṇajanapadaṁ gantvā brahmamante adhīyitvā rājānaṁ okkākaṁ upasaṅkamitvā maddarūpiṁ dhītaraṁ yāci. Tassa rājā okkāko: ‘ko nevaṁ re ayaṁ mayhaṁ dāsiputto samāno maddarūpiṁ dhītaraṁ yācatī’ti, kupito anattamano khurappaṁ sannayhi. So taṁ khurappaṁ neva asakkhi muñcituṁ, no paṭisaṁharituṁ. Atha kho, māṇavakā, amaccā pārisajjā kaṇhaṁ isiṁ upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘sotthi, bhaddante, hotu rañño; sotthi, bhaddante, hotu rañño’ti. ‘Sotthi bhavissati rañño, api ca rājā yadi adho khurappaṁ muñcissati, yāvatā rañño vijitaṁ, ettāvatā pathavī undriyissatī’ti. ‘Sotthi, bhaddante, hotu rañño, sotthi janapadassā’ti. ‘Sotthi bhavissati rañño, sotthi janapadassa, api ca rājā yadi uddhaṁ khurappaṁ muñcissati, yāvatā rañño vijitaṁ, ettāvatā satta vassāni devo na vassissatī’ti. ‘Sotthi, bhaddante, hotu rañño sotthi janapadassa devo ca vassatū’ti. ‘Sotthi bhavissati rañño sotthi janapadassa devo ca vassissati, api ca rājā jeṭṭhakumāre khurappaṁ patiṭṭhāpetu, sotthi kumāro pallomo bhavissatī’ti. Atha kho, māṇavakā, amaccā okkākassa ārocesuṁ: ‘okkāko jeṭṭhakumāre khurappaṁ patiṭṭhāpetu. Sotthi kumāro pallomo bhavissatī’ti. Atha kho rājā okkāko jeṭṭhakumāre khurappaṁ patiṭṭhapesi, sotthi kumāro pallomo samabhavi. Atha kho tassa rājā okkāko bhīto saṁviggo lomahaṭṭhajāto brahmadaṇḍena tajjito maddarūpiṁ dhītaraṁ adāsi. Mā kho tumhe, māṇavakā, ambaṭṭhaṁ māṇavaṁ atibāḷhaṁ dāsiputtavādena nimmādetha, uḷāro so kaṇho isi ahosī”ti. 3. Khattiyaseṭṭhabhāva Atha kho bhagavā ambaṭṭhaṁ māṇavaṁ āmantesi: “Taṁ kiṁ maññasi, ambaṭṭha, idha khattiyakumāro brāhmaṇakaññāya saddhiṁ saṁvāsaṁ kappeyya, tesaṁ saṁvāsamanvāya putto jāyetha. Yo so khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno, api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaṁ vā udakaṁ vā”ti? “Labhetha, bho gotama”. “Api nu naṁ brāhmaṇā bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti? “Bhojeyyuṁ, bho gotama”. “Api nu naṁ brāhmaṇā mante vāceyyuṁ vā no vā”ti? “Vāceyyuṁ, bho gotama”. “Api nussa itthīsu āvaṭaṁ vā assa anāvaṭaṁ vā”ti? “Anāvaṭaṁ hissa, bho gotama”. “Api nu naṁ khattiyā khattiyābhisekena abhisiñceyyun”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Taṁ kissa hetu”? “Mātito hi, bho gotama, anupapanno”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, ambaṭṭha, idha brāhmaṇakumāro khattiyakaññāya saddhiṁ saṁvāsaṁ kappeyya, tesaṁ saṁvāsamanvāya putto jāyetha. Yo so brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno, api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaṁ vā udakaṁ vā”ti? “Labhetha, bho gotama”. “Api nu naṁ brāhmaṇā bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti? “Bhojeyyuṁ, bho gotama”. “Api nu naṁ brāhmaṇā mante vāceyyuṁ vā no vā”ti? “Vāceyyuṁ, bho gotama”. “Api nussa itthīsu āvaṭaṁ vā assa anāvaṭaṁ vā”ti? “Anāvaṭaṁ hissa, bho gotama”. “Api nu naṁ khattiyā khattiyābhisekena abhisiñceyyun”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Taṁ kissa hetu”? “Pitito hi, bho gotama, anupapanno”ti. “Iti kho, ambaṭṭha, itthiyā vā itthiṁ karitvā purisena vā purisaṁ karitvā khattiyāva seṭṭhā, hīnā brāhmaṇā. Taṁ kiṁ maññasi, ambaṭṭha, idha brāhmaṇā brāhmaṇaṁ kismiñcideva pakaraṇe khuramuṇḍaṁ karitvā bhassapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbājeyyuṁ. Api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaṁ vā udakaṁ vā”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Api nu naṁ brāhmaṇā bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti? “No hidaṁ, 307 --- dn3 1:1 bho gotama”. “Api nu naṁ brāhmaṇā mante vāceyyuṁ vā no vā”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Api nussa itthīsu āvaṭaṁ vā assa anāvaṭaṁ vā”ti? “Āvaṭaṁ hissa, bho gotama”. “Taṁ kiṁ maññasi, ambaṭṭha, idha khattiyā khattiyaṁ kismiñcideva pakaraṇe khuramuṇḍaṁ karitvā bhassapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbājeyyuṁ. Api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaṁ vā udakaṁ vā”ti? “Labhetha, bho gotama”. “Api nu naṁ brāhmaṇā bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti? “Bhojeyyuṁ, bho gotama”. “Api nu naṁ brāhmaṇā mante vāceyyuṁ vā no vā”ti? “Vāceyyuṁ, bho gotama”. “Api nussa itthīsu āvaṭaṁ vā assa anāvaṭaṁ vā”ti? “Anāvaṭaṁ hissa, bho gotama”. “Ettāvatā kho, ambaṭṭha, khattiyo paramanihīnataṁ patto hoti, yadeva naṁ khattiyā khuramuṇḍaṁ karitvā bhassapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbājenti. Iti kho, ambaṭṭha, yadā khattiyo paramanihīnataṁ patto hoti, tadāpi khattiyāva seṭṭhā, hīnā brāhmaṇā. Brahmunā pesā, ambaṭṭha, sanaṅkumārena gāthā bhāsitā: ‘Khattiyo seṭṭho janetasmiṁ, ye gottapaṭisārino; Vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse’ti. Sā kho panesā, ambaṭṭha, brahmunā sanaṅkumārena gāthā sugītā no duggītā, subhāsitā no dubbhāsitā, atthasaṁhitā no anatthasaṁhitā, anumatā mayā. Ahampi hi, ambaṭṭha, evaṁ vadāmi—Khattiyo seṭṭho janetasmiṁ, ye gottapaṭisārino; Vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse”ti. Bhāṇavāro paṭhamo. 2 4. Vijjācaraṇakathā “Katamaṁ pana taṁ, bho gotama, caraṇaṁ, katamā ca pana sā vijjā”ti? “Na kho, ambaṭṭha, anuttarāya vijjācaraṇasampadāya jātivādo vā vuccati, gottavādo vā vuccati, mānavādo vā vuccati: ‘arahasi vā maṁ tvaṁ, na vā maṁ tvaṁ arahasī’ti. Yattha kho, ambaṭṭha, āvāho vā hoti, vivāho vā hoti, āvāhavivāho vā hoti, etthetaṁ vuccati jātivādo vā itipi gottavādo vā itipi mānavādo vā itipi: ‘arahasi vā maṁ tvaṁ, na vā maṁ tvaṁ arahasī’ti. Ye hi keci, ambaṭṭha, jātivādavinibaddhā vā gottavādavinibaddhā vā mānavādavinibaddhā vā āvāhavivāhavinibaddhā vā, ārakā te anuttarāya vijjācaraṇasampadāya. Pahāya kho, ambaṭṭha, jātivādavinibaddhañca gottavādavinibaddhañca mānavādavinibaddhañca āvāhavivāhavinibaddhañca anuttarāya vijjācaraṇasampadāya sacchikiriyā hotī”ti. “Katamaṁ pana taṁ, bho gotama, caraṇaṁ, katamā ca sā vijjā”ti? “Idha, ambaṭṭha, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati …pe… So vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati …pe… idampissa hoti caraṇasmiṁ. Puna caparaṁ, ambaṭṭha, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati …pe… idampissa hoti caraṇasmiṁ. Puna caparaṁ, ambaṭṭha, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti, tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati …pe… idampissa hoti caraṇasmiṁ. Puna caparaṁ, ambaṭṭha, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati …pe… idampissa hoti caraṇasmiṁ. Idaṁ kho taṁ, ambaṭṭha, caraṇaṁ. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ñāṇadassanāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti …pe… idampissa hoti vijjāya …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti, idampissa hoti vijjāya. Ayaṁ 308 --- dn3 1:2 kho sā, ambaṭṭha, vijjā. Ayaṁ vuccati, ambaṭṭha, bhikkhu ‘vijjāsampanno’ itipi, ‘caraṇasampanno’ itipi, ‘vijjācaraṇasampanno’ itipi. Imāya ca, ambaṭṭha, vijjāsampadāya caraṇasampadāya ca aññā vijjāsampadā ca caraṇasampadā ca uttaritarā vā paṇītatarā vā natthi. 5. Catuapāyamukha Imāya kho, ambaṭṭha, anuttarāya vijjācaraṇasampadāya cattāri apāyamukhāni bhavanti. Katamāni cattāri? Idha, ambaṭṭha, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imaññeva anuttaraṁ vijjācaraṇasampadaṁ anabhisambhuṇamāno khārividhamādāya araññāyatanaṁ ajjhogāhati: ‘pavattaphalabhojano bhavissāmī’ti. So aññadatthu vijjācaraṇasampannasseva paricārako sampajjati. Imāya kho, ambaṭṭha, anuttarāya vijjācaraṇasampadāya idaṁ paṭhamaṁ apāyamukhaṁ bhavati. Puna caparaṁ, ambaṭṭha, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañceva anuttaraṁ vijjācaraṇasampadaṁ anabhisambhuṇamāno pavattaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno kudālapiṭakaṁ ādāya araññavanaṁ ajjhogāhati: ‘kandamūlaphalabhojano bhavissāmī’ti. So aññadatthu vijjācaraṇasampannasseva paricārako sampajjati. Imāya kho, ambaṭṭha, anuttarāya vijjācaraṇasampadāya idaṁ dutiyaṁ apāyamukhaṁ bhavati. Puna caparaṁ, ambaṭṭha, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañceva anuttaraṁ vijjācaraṇasampadaṁ anabhisambhuṇamāno pavattaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno gāmasāmantaṁ vā nigamasāmantaṁ vā agyāgāraṁ karitvā aggiṁ paricaranto acchati. So aññadatthu vijjācaraṇasampannasseva paricārako sampajjati. Imāya kho, ambaṭṭha, anuttarāya vijjācaraṇasampadāya idaṁ tatiyaṁ apāyamukhaṁ bhavati. Puna caparaṁ, ambaṭṭha, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imaṁ ceva anuttaraṁ vijjācaraṇasampadaṁ anabhisambhuṇamāno pavattaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno aggipāricariyañca anabhisambhuṇamāno cātumahāpathe catudvāraṁ agāraṁ karitvā acchati: ‘yo imāhi catūhi disāhi āgamissati samaṇo vā brāhmaṇo vā, tamahaṁ yathāsatti yathābalaṁ paṭipūjessāmī’ti. So aññadatthu vijjācaraṇasampannasseva paricārako sampajjati. Imāya kho, ambaṭṭha, anuttarāya vijjācaraṇasampadāya idaṁ catutthaṁ apāyamukhaṁ bhavati. Imāya kho, ambaṭṭha, anuttarāya vijjācaraṇasampadāya imāni cattāri apāyamukhāni bhavanti. Taṁ kiṁ maññasi, ambaṭṭha, api nu tvaṁ imāya anuttarāya vijjācaraṇasampadāya sandissasi sācariyako”ti? “No hidaṁ, bho gotama. Kocāhaṁ, bho gotama, sācariyako, kā ca anuttarā vijjācaraṇasampadā? Ārakāhaṁ, bho gotama, anuttarāya vijjācaraṇasampadāya sācariyako”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, ambaṭṭha, api nu tvaṁ imañceva anuttaraṁ vijjācaraṇasampadaṁ anabhisambhuṇamāno khārividhamādāya araññavanamajjhogāhasi sācariyako: ‘pavattaphalabhojano bhavissāmī’”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Taṁ kiṁ maññasi, ambaṭṭha, api nu tvaṁ imañceva anuttaraṁ vijjācaraṇasampadaṁ anabhisambhuṇamāno pavattaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno kudālapiṭakaṁ ādāya araññavanamajjhogāhasi sācariyako: ‘kandamūlaphalabhojano bhavissāmī’”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Taṁ kiṁ maññasi, ambaṭṭha, api nu tvaṁ imañceva anuttaraṁ vijjācaraṇasampadaṁ anabhisambhuṇamāno pavattaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno gāmasāmantaṁ vā nigamasāmantaṁ vā agyāgāraṁ karitvā aggiṁ paricaranto acchasi sācariyako”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Taṁ kiṁ maññasi, ambaṭṭha, api nu tvaṁ imañceva anuttaraṁ vijjācaraṇasampadaṁ anabhisambhuṇamāno pavattaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno aggipāricariyañca anabhisambhuṇamāno cātumahāpathe catudvāraṁ agāraṁ karitvā acchasi sācariyako: ‘yo imāhi catūhi disāhi āgamissati samaṇo vā brāhmaṇo vā, taṁ mayaṁ yathāsatti yathābalaṁ paṭipūjessāmā’”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Iti kho, ambaṭṭha, imāya ceva tvaṁ anuttarāya vijjācaraṇasampadāya parihīno sācariyako. Ye cime anuttarāya 309 --- dn3 1:2 vijjācaraṇasampadāya cattāri apāyamukhāni bhavanti, tato ca tvaṁ parihīno sācariyako. Bhāsitā kho pana te esā, ambaṭṭha, ācariyena brāhmaṇena pokkharasātinā vācā: ‘ke ca muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, kā ca tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ sākacchā’ti attanā āpāyikopi aparipūramāno. Passa, ambaṭṭha, yāva aparaddhañca te idaṁ ācariyassa brāhmaṇassa pokkharasātissa. 6. Pubbakaisibhāvānuyoga Brāhmaṇo kho pana, ambaṭṭha, pokkharasāti rañño pasenadissa kosalassa dattikaṁ bhuñjati. Tassa rājā pasenadi kosalo sammukhībhāvampi na dadāti. Yadāpi tena manteti, tirodussantena manteti. Yassa kho pana, ambaṭṭha, dhammikaṁ payātaṁ bhikkhaṁ paṭiggaṇheyya, kathaṁ tassa rājā pasenadi kosalo sammukhībhāvampi na dadeyya. Passa, ambaṭṭha, yāva aparaddhañca te idaṁ ācariyassa brāhmaṇassa pokkharasātissa. Taṁ kiṁ maññasi, ambaṭṭha, idha rājā pasenadi kosalo hatthigīvāya vā nisinno assapiṭṭhe vā nisinno rathūpatthare vā ṭhito uggehi vā rājaññehi vā kiñcideva mantanaṁ manteyya. So tamhā padesā apakkamma ekamantaṁ tiṭṭheyya. Atha āgaccheyya suddo vā suddadāso vā, tasmiṁ padese ṭhito tadeva mantanaṁ manteyya: ‘evampi rājā pasenadi kosalo āha, evampi rājā pasenadi kosalo āhā’ti. Api nu so rājabhaṇitaṁ vā bhaṇati rājamantanaṁ vā manteti? Ettāvatā so assa rājā vā rājamatto vā”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Evameva kho tvaṁ, ambaṭṭha, ye te ahesuṁ brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ, tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu: ‘tyāhaṁ mante adhiyāmi sācariyako’ti, tāvatā tvaṁ bhavissasi isi vā isitthāya vā paṭipannoti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kiṁ maññasi, ambaṭṭha, kinti te sutaṁ brāhmaṇānaṁ vuddhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ—ye te ahesuṁ brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ, tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, evaṁ su te sunhātā suvilittā kappitakesamassū āmukkamaṇikuṇḍalābharaṇā odātavatthavasanā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārenti, seyyathāpi tvaṁ etarahi sācariyako”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “ …pe… Evaṁ su te sālīnaṁ odanaṁ sucimaṁsūpasecanaṁ vicitakāḷakaṁ anekasūpaṁ anekabyañjanaṁ paribhuñjanti, seyyathāpi tvaṁ etarahi sācariyako”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “ …pe… Evaṁ su te veṭhakanatapassāhi nārīhi paricārenti, seyyathāpi tvaṁ etarahi sācariyako”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “ …pe… Evaṁ su te kuttavālehi vaḷavārathehi dīghāhi patodalaṭṭhīhi vāhane vitudentā vipariyāyanti, seyyathāpi tvaṁ etarahi sācariyako”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “ …pe… Evaṁ su te ukkiṇṇaparikhāsu okkhittapalighāsu nagarūpakārikāsu dīghāsivudhehi purisehi rakkhāpenti, seyyathāpi tvaṁ etarahi sācariyako”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Iti kho, ambaṭṭha, neva tvaṁ isi na isitthāya paṭipanno sācariyako. Yassa kho pana, ambaṭṭha, mayi kaṅkhā vā vimati vā so maṁ pañhena, ahaṁ veyyākaraṇena sodhissāmī”ti. 7. Dvelakkhaṇādassana Atha kho bhagavā vihārā nikkhamma caṅkamaṁ abbhuṭṭhāsi. Ambaṭṭhopi māṇavo vihārā nikkhamma caṅkamaṁ abbhuṭṭhāsi. Atha kho ambaṭṭho māṇavo bhagavantaṁ caṅkamantaṁ anucaṅkamamāno bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni samannesi. Addasā kho ambaṭṭho māṇavo bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya ca. Atha kho bhagavato etadahosi: “passati kho me ayaṁ ambaṭṭho māṇavo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati 310 --- dn3 1:2 nādhimuccati na sampasīdati—kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā”ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi. Yathā addasa ambaṭṭho māṇavo bhagavato kosohitaṁ vatthaguyhaṁ. Atha kho bhagavā jivhaṁ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi, ubhopi nāsikasotāni anumasi paṭimasi, kevalampi nalāṭamaṇḍalaṁ jivhāya chādesi. Atha kho ambaṭṭhassa māṇavassa etadahosi: “samannāgato kho samaṇo gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi, no aparipuṇṇehī”ti. Bhagavantaṁ etadavoca: “handa ca dāni mayaṁ, bho gotama, gacchāma, bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tvaṁ, ambaṭṭha, kālaṁ maññasī”ti. Atha kho ambaṭṭho māṇavo vaḷavārathamāruyha pakkāmi. Tena kho pana samayena brāhmaṇo pokkharasāti ukkaṭṭhāya nikkhamitvā mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṁ sake ārāme nisinno hoti ambaṭṭhaṁyeva māṇavaṁ paṭimānento. Atha kho ambaṭṭho māṇavo yena sako ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena brāhmaṇo pokkharasāti tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā brāhmaṇaṁ pokkharasātiṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho ambaṭṭhaṁ māṇavaṁ brāhmaṇo pokkharasāti etadavoca: “kacci, tāta ambaṭṭha, addasa taṁ bhavantaṁ gotaman”ti? “Addasāma kho mayaṁ, bho, taṁ bhavantaṁ gotaman”ti. “Kacci, tāta ambaṭṭha, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ tathā santaṁyeva saddo abbhuggato no aññathā; kacci pana so bhavaṁ gotamo tādiso no aññādiso”ti? “Tathā santaṁyeva, bho, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ saddo abbhuggato no aññathā, tādisova so bhavaṁ gotamo no aññādiso. Samannāgato ca so bhavaṁ gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehī”ti. “Ahu pana te, tāta ambaṭṭha, samaṇena gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti? “Ahu kho me, bho, samaṇena gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti. “Yathā kathaṁ pana te, tāta ambaṭṭha, ahu samaṇena gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti? Atha kho ambaṭṭho māṇavo yāvatako ahosi bhagavatā saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ brāhmaṇassa pokkharasātissa ārocesi. Evaṁ vutte, brāhmaṇo pokkharasāti ambaṭṭhaṁ māṇavaṁ etadavoca: “aho vata re amhākaṁ, paṇḍitaka, aho vata re amhākaṁ, bahussutaka, aho vata re amhākaṁ, tevijjaka, evarūpena kira, bho, puriso atthacarakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yadeva kho tvaṁ, ambaṭṭha, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ āsajja āsajja avacāsi, atha kho so bhavaṁ gotamo amhepi evaṁ upaneyya upaneyya avaca. Aho vata re amhākaṁ, paṇḍitaka, aho vata re amhākaṁ, bahussutaka, aho vata re amhākaṁ, tevijjaka, evarūpena kira, bho, puriso atthacarakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyā”ti, kupito anattamano ambaṭṭhaṁ māṇavaṁ padasāyeva pavattesi. Icchati ca tāvadeva bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. 8. Pokkharasātibuddhūpasaṅkamana Atha kho te brāhmaṇā brāhmaṇaṁ pokkharasātiṁ etadavocuṁ: “ativikālo kho, bho, ajja samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Svedāni bhavaṁ pokkharasāti samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī”ti. Atha kho brāhmaṇo pokkharasāti sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā yāne āropetvā ukkāsu dhāriyamānāsu ukkaṭṭhāya niyyāsi, yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho brāhmaṇo pokkharasāti bhagavantaṁ etadavoca: “āgamā nu khvidha, bho gotama, amhākaṁ antevāsī ambaṭṭho māṇavo”ti? “Āgamā kho te, brāhmaṇa, antevāsī ambaṭṭho māṇavo”ti. “Ahu pana te, bho gotama, ambaṭṭhena māṇavena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti? “Ahu kho me, brāhmaṇa, ambaṭṭhena māṇavena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti. “Yathākathaṁ pana te, bho gotama, ahu ambaṭṭhena māṇavena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti? Atha kho bhagavā yāvatako ahosi ambaṭṭhena māṇavena saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ 311 --- dn3 1:2 brāhmaṇassa pokkharasātissa ārocesi. Evaṁ vutte, brāhmaṇo pokkharasāti bhagavantaṁ etadavoca: “bālo, bho gotama, ambaṭṭho māṇavo, khamatu bhavaṁ gotamo ambaṭṭhassa māṇavassā”ti. “Sukhī hotu, brāhmaṇa, ambaṭṭho māṇavo”ti. Atha kho brāhmaṇo pokkharasāti bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni samannesi. Addasā kho brāhmaṇo pokkharasāti bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya ca. Atha kho bhagavato etadahosi: “passati kho me ayaṁ brāhmaṇo pokkharasāti dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā”ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi yathā addasa brāhmaṇo pokkharasāti bhagavato kosohitaṁ vatthaguyhaṁ. Atha kho bhagavā jivhaṁ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi, ubhopi nāsikasotāni anumasi paṭimasi, kevalampi nalāṭamaṇḍalaṁ jivhāya chādesi. Atha kho brāhmaṇassa pokkharasātissa etadahosi: “samannāgato kho samaṇo gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehī”ti. Bhagavantaṁ etadavoca: “adhivāsetu me bhavaṁ gotamo ajjatanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho brāhmaṇo pokkharasāti bhagavato adhivāsanaṁ viditvā bhagavato kālaṁ ārocesi: “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena brāhmaṇassa pokkharasātissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho brāhmaṇo pokkharasāti bhagavantaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi, māṇavakāpi bhikkhusaṅghaṁ. Atha kho brāhmaṇo pokkharasāti bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho brāhmaṇassa pokkharasātissa bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ; kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi brāhmaṇaṁ pokkharasātiṁ kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi—dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva brāhmaṇassa pokkharasātissa tasmiññeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. 9. Pokkharasātiupāsakattapaṭivedanā Atha kho brāhmaṇo pokkharasāti diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bho gotama, saputto sabhariyo sapariso sāmacco bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. Yathā ca bhavaṁ gotamo ukkaṭṭhāya aññāni upāsakakulāni upasaṅkamati, evameva bhavaṁ gotamo pokkharasātikulaṁ upasaṅkamatu. Tattha ye te māṇavakā vā māṇavikā vā bhavantaṁ gotamaṁ abhivādessanti vā paccuṭṭhissanti vā āsanaṁ vā udakaṁ vā dassanti cittaṁ vā pasādessanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. “Kalyāṇaṁ vuccati, brāhmaṇā”ti. Ambaṭṭhasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. mn117 0 Majjhima Nikāya 117 312 --- mn117 1:0 Mahācattārīsakasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “ariyaṁ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṁ desessāmi saupanisaṁ saparikkhāraṁ. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Katamo ca, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi saupaniso saparikkhāro? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati; yā kho, bhikkhave, imehi sattahaṅgehi cittassa ekaggatā parikkhatā—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi saupaniso itipi, saparikkhāro itipi. 4 Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti. Kathañca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti? Micchādiṭṭhiṁ ‘micchādiṭṭhī’ti pajānāti, sammādiṭṭhiṁ ‘sammādiṭṭhī’ti pajānāti—sāssa hoti sammādiṭṭhi. 5 Katamā ca, bhikkhave, micchādiṭṭhi? ‘Natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti—ayaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. 6 Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi? Sammādiṭṭhimpahaṁ, bhikkhave, dvāyaṁ vadāmi—atthi, bhikkhave, sammādiṭṭhi sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā; atthi, bhikkhave, sammādiṭṭhi ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā. 7 Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā? ‘Atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti—ayaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā. 8 Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā? Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṁ bhāvayato paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ dhammavicayasambojjhaṅgo sammādiṭṭhi maggaṅgaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammādiṭṭhi ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā. 9 So micchādiṭṭhiyā pahānāya vāyamati, sammādiṭṭhiyā, upasampadāya, svāssa hoti sammāvāyāmo. So sato micchādiṭṭhiṁ pajahati, sato sammādiṭṭhiṁ upasampajja viharati, sāssa hoti sammāsati. Itiyime tayo dhammā sammādiṭṭhiṁ anuparidhāvanti anuparivattanti, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāvāyāmo, sammāsati. 10 Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti. Kathañca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti? Micchāsaṅkappaṁ ‘micchāsaṅkappo’ti pajānāti, sammāsaṅkappaṁ ‘sammāsaṅkappo’ti pajānāti, sāssa hoti sammādiṭṭhi. 11 Katamo ca, bhikkhave, micchāsaṅkappo? Kāmasaṅkappo, byāpādasaṅkappo, vihiṁsāsaṅkappo—ayaṁ, bhikkhave, micchāsaṅkappo. 12 Katamo ca, bhikkhave, sammāsaṅkappo? Sammāsaṅkappampahaṁ, bhikkhave, dvāyaṁ vadāmi—atthi, bhikkhave, sammāsaṅkappo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko; atthi, bhikkhave, sammāsaṅkappo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo. 13 Katamo ca, bhikkhave, sammāsaṅkappo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko? Nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṁsāsaṅkappo: ‘ayaṁ, bhikkhave, sammāsaṅkappo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko’. 14 Katamo ca, bhikkhave, sammāsaṅkappo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo? Yo kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṁ bhāvayato takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā vacīsaṅkhāro—ayaṁ, bhikkhave, sammāsaṅkappo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo. 15 So micchāsaṅkappassa pahānāya vāyamati, sammāsaṅkappassa upasampadāya, svāssa hoti sammāvāyāmo. So sato micchāsaṅkappaṁ pajahati, sato sammāsaṅkappaṁ upasampajja viharati; sāssa hoti sammāsati. Itiyime tayo dhammā sammāsaṅkappaṁ 313 --- mn117 1:15 anuparidhāvanti anuparivattanti, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāvāyāmo, sammāsati. 16 Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti. Kathañca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti? Micchāvācaṁ ‘micchāvācā’ti pajānāti, sammāvācaṁ ‘sammāvācā’ti pajānāti; sāssa hoti sammādiṭṭhi. 17 Katamā ca, bhikkhave, micchāvācā? Musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo—ayaṁ, bhikkhave, micchāvācā. 18 Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā? Sammāvācampahaṁ, bhikkhave, dvāyaṁ vadāmi—atthi, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā; atthi, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā. 19 Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā? Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī—ayaṁ, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā. 20 Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā? Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṁ bhāvayato catūhi vacīduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī—ayaṁ, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā. 21 So micchāvācāya pahānāya vāyamati, sammāvācāya upasampadāya; svāssa hoti sammāvāyāmo. So sato micchāvācaṁ pajahati, sato sammāvācaṁ upasampajja viharati; sāssa hoti sammāsati. Itiyime tayo dhammā sammāvācaṁ anuparidhāvanti anuparivattanti, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāvāyāmo, sammāsati. 22 Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti. Kathañca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti? Micchākammantaṁ ‘micchākammanto’ti pajānāti, sammākammantaṁ ‘sammākammanto’ti pajānāti; sāssa hoti sammādiṭṭhi. 23 Katamo ca, bhikkhave, micchākammanto? Pāṇātipāto, adinnādānaṁ, kāmesumicchācāro—ayaṁ, bhikkhave, micchākammanto. 24 Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto? Sammākammantampahaṁ, bhikkhave, dvāyaṁ vadāmi—atthi, bhikkhave, sammākammanto sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko; atthi, bhikkhave, sammākammanto ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo. 25 Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī—ayaṁ, bhikkhave, sammākammanto sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko. 26 Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo? Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṁ bhāvayato tīhi kāyaduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī—ayaṁ, bhikkhave, sammākammanto ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo. 27 So micchākammantassa pahānāya vāyamati, sammākammantassa upasampadāya; svāssa hoti sammāvāyāmo. So sato micchākammantaṁ pajahati, sato sammākammantaṁ upasampajja viharati; sāssa hoti sammāsati. Itiyime tayo dhammā sammākammantaṁ anuparidhāvanti anuparivattanti, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāvāyāmo, sammāsati. 28 Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti. Kathañca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti? Micchāājīvaṁ ‘micchāājīvo’ti pajānāti, sammāājīvaṁ ‘sammāājīvo’ti pajānāti; sāssa hoti sammādiṭṭhi. 29 Katamo ca, bhikkhave, micchāājīvo? Kuhanā, lapanā, nemittikatā, nippesikatā, lābhena lābhaṁ nijigīsanatā—ayaṁ, bhikkhave, micchāājīvo. 30 Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo? Sammāājīvampahaṁ, bhikkhave, dvāyaṁ vadāmi—atthi, bhikkhave, sammāājīvo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko; atthi, bhikkhave, sammāājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo. 31 Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko? Idha, bhikkhave, ariyasāvako micchāājīvaṁ pahāya sammāājīvena jīvikaṁ kappeti—ayaṁ, bhikkhave, sammāājīvo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko. 32 Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo? Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṁ bhāvayato micchāājīvā ārati virati paṭivirati veramaṇī—ayaṁ, bhikkhave, sammāājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo. 33 So micchāājīvassa pahānāya vāyamati, 314 --- mn117 1:33 sammāājīvassa upasampadāya; svāssa hoti sammāvāyāmo. So sato micchāājīvaṁ pajahati, sato sammāājīvaṁ upasampajja viharati; sāssa hoti sammāsati. Itiyime tayo dhammā sammāājīvaṁ anuparidhāvanti anuparivattanti, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāvāyāmo, sammāsati. 34 Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti. Kathañca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti? Sammādiṭṭhissa, bhikkhave, sammāsaṅkappo pahoti, sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti, sammāvācassa sammākammanto pahoti, sammākammantassa sammāājīvo pahoti, sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti, sammāvāyāmassa sammāsati pahoti, sammāsatissa sammāsamādhi pahoti, sammāsamādhissa sammāñāṇaṁ pahoti, sammāñāṇassa sammāvimutti pahoti. Iti kho, bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgato sekkho, dasaṅgasamannāgato arahā hoti. Tatrapi sammāñāṇena aneke pāpakā akusalā dhammā vigatā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 35 Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti. Kathañca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti? Sammādiṭṭhissa, bhikkhave, micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hoti. Ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti. Sammādiṭṭhipaccayā aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Sammāsaṅkappassa, bhikkhave, micchāsaṅkappo nijjiṇṇo hoti …pe… sammāvācassa, bhikkhave, micchāvācā nijjiṇṇā hoti … sammākammantassa, bhikkhave, micchākammanto nijjiṇṇo hoti … sammāājīvassa, bhikkhave, micchāājīvo nijjiṇṇo hoti … sammāvāyāmassa, bhikkhave, micchāvāyāmo nijjiṇṇo hoti … sammāsatissa, bhikkhave, micchāsati nijjiṇṇā hoti … sammāsamādhissa, bhikkhave, micchāsamādhi nijjiṇṇo hoti … sammāñāṇassa, bhikkhave, micchāñāṇaṁ nijjiṇṇaṁ hoti … sammāvimuttassa, bhikkhave, micchāvimutti nijjiṇṇā hoti. Ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 36 Iti kho, bhikkhave, vīsati kusalapakkhā, vīsati akusalapakkhā—mahācattārīsako dhammapariyāyo pavattito appaṭivattiyo samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. 37 Yo hi koci, bhikkhave, samaṇo vā brāhmaṇo vā imaṁ mahācattārīsakaṁ dhammapariyāyaṁ garahitabbaṁ paṭikkositabbaṁ maññeyya tassa diṭṭheva dhamme dasasahadhammikā vādānuvādā gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchanti—sammādiṭṭhiñce bhavaṁ garahati, ye ca micchādiṭṭhī samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā, te bhoto pāsaṁsā; sammāsaṅkappañce bhavaṁ garahati, ye ca micchāsaṅkappā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā, te bhoto pāsaṁsā; sammāvācañce bhavaṁ garahati …pe… sammākammantañce bhavaṁ garahati … sammāājīvañce bhavaṁ garahati … sammāvāyāmañce bhavaṁ garahati … sammāsatiñce bhavaṁ garahati … sammāsamādhiñce bhavaṁ garahati … sammāñāṇañce bhavaṁ garahati … sammāvimuttiñce bhavaṁ garahati, ye ca micchāvimuttī samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā, te bhoto pāsaṁsā. Yo koci, bhikkhave, samaṇo vā brāhmaṇo vā imaṁ mahācattārīsakaṁ dhammapariyāyaṁ garahitabbaṁ paṭikkositabbaṁ maññeyya tassa diṭṭheva dhamme ime dasasahadhammikā vādānuvādā gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchanti. 38 Yepi te, bhikkhave, ahesuṁ okkalā vassabhaññā ahetuvādā akiriyavādā natthikavādā tepi mahācattārīsakaṁ dhammapariyāyaṁ na garahitabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ amaññiṁsu. Taṁ kissa hetu? Nindābyārosaupārambhabhayā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Mahācattārīsakasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. mn129 0 Majjhima Nikāya 129 Bālapaṇḍitasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā 315 --- mn129 1:1 etadavoca: 2 “Tīṇimāni, bhikkhave, bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni. Katamāni tīṇi? Idha, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca. No cetaṁ, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca abhavissa dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca kena naṁ paṇḍitā jāneyyuṁ: ‘bālo ayaṁ bhavaṁ asappuriso’ti? Yasmā ca kho, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca tasmā naṁ paṇḍitā jānanti: ‘bālo ayaṁ bhavaṁ asappuriso’ti. 3 Sa kho so, bhikkhave, bālo tividhaṁ diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Sace, bhikkhave, bālo sabhāyaṁ vā nisinno hoti, rathikāya vā nisinno hoti, siṅghāṭake vā nisinno hoti; tatra ce jano tajjaṁ tassāruppaṁ kathaṁ manteti. Sace, bhikkhave, bālo pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Tatra, bhikkhave, bālassa evaṁ hoti: ‘yaṁ kho jano tajjaṁ tassāruppaṁ kathaṁ manteti, saṁvijjanteva te dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmī’ti. Idaṁ, bhikkhave, bālo paṭhamaṁ diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bālo passati rājāno coraṁ āgucāriṁ gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente—kasāhipi tāḷente vettehipi tāḷente addhadaṇḍakehipi tāḷente hatthampi chindante pādampi chindante hatthapādampi chindante kaṇṇampi chindante nāsampi chindante kaṇṇanāsampi chindante bilaṅgathālikampi karonte saṅkhamuṇḍikampi karonte rāhumukhampi karonte jotimālikampi karonte hatthapajjotikampi karonte erakavattikampi karonte cīrakavāsikampi karonte eṇeyyakampi karonte baḷisamaṁsikampi karonte kahāpaṇikampi karonte khārāpatacchikampi karonte palighaparivattikampi karonte palālapīṭhakampi karonte tattenapi telena osiñcante sunakhehipi khādāpente jīvantampi sūle uttāsente asināpi sīsaṁ chindante. Tatra, bhikkhave, bālassa evaṁ hoti: ‘yathārūpānaṁ kho pāpakānaṁ kammānaṁ hetu rājāno coraṁ āgucāriṁ gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti—kasāhipi tāḷenti …pe… asināpi sīsaṁ chindanti; saṁvijjanteva te dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Mañcepi rājāno jāneyyuṁ, mampi rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kāreyyuṁ—kasāhipi tāḷeyyuṁ …pe… jīvantampi sūle uttāseyyuṁ, asināpi sīsaṁ chindeyyun’ti. Idampi, bhikkhave, bālo dutiyaṁ diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bālaṁ pīṭhasamārūḷhaṁ vā mañcasamārūḷhaṁ vā chamāyaṁ vā semānaṁ, yānissa pubbe pāpakāni kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni manasā duccaritāni tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahataṁ pabbatakūṭānaṁ chāyā sāyanhasamayaṁ pathaviyā olambanti ajjholambanti abhippalambanti; evameva kho, bhikkhave, bālaṁ pīṭhasamārūḷhaṁ vā mañcasamārūḷhaṁ vā chamāyaṁ vā semānaṁ, yānissa pubbe pāpakāni kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni manasā duccaritāni tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Tatra, bhikkhave, bālassa evaṁ hoti: ‘akataṁ vata me kalyāṇaṁ, akataṁ kusalaṁ, akataṁ bhīruttāṇaṁ; kataṁ pāpaṁ, kataṁ luddaṁ, kataṁ kibbisaṁ. Yāvatā, bho, akatakalyāṇānaṁ akatakusalānaṁ akatabhīruttāṇānaṁ katapāpānaṁ kataluddānaṁ katakibbisānaṁ gati taṁ gatiṁ pecca gacchāmī’ti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati. Idampi, bhikkhave, bālo tatiyaṁ diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 6 Sa kho so, bhikkhave, bālo kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 7 Yaṁ kho taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: ‘ekantaṁ aniṭṭhaṁ ekantaṁ akantaṁ ekantaṁ amanāpan’ti, nirayameva taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘ekantaṁ aniṭṭhaṁ ekantaṁ akantaṁ ekantaṁ amanāpan’ti. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, upamāpi na sukarā yāva dukkhā nirayā”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “sakkā pana, bhante, upamaṁ kātun”ti? 8 “Sakkā, bhikkhū”ti bhagavā avoca. 316 --- mn129 1:8 “Seyyathāpi, bhikkhu, coraṁ āgucāriṁ gahetvā rañño dasseyyuṁ: ‘ayaṁ kho, deva, coro āgucārī, imassa yaṁ icchasi taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya: ‘gacchatha, bho, imaṁ purisaṁ pubbaṇhasamayaṁ sattisatena hanathā’ti. Tamenaṁ pubbaṇhasamayaṁ sattisatena haneyyuṁ. Atha rājā majjhanhikasamayaṁ evaṁ vadeyya: ‘ambho, kathaṁ so puriso’ti? ‘Tatheva, deva, jīvatī’ti. Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya: ‘gacchatha, bho, taṁ purisaṁ majjhanhikasamayaṁ sattisatena hanathā’ti. Tamenaṁ majjhanhikasamayaṁ sattisatena haneyyuṁ. Atha rājā sāyanhasamayaṁ evaṁ vadeyya: ‘ambho, kathaṁ so puriso’ti? ‘Tatheva, deva, jīvatī’ti. Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya: ‘gacchatha, bho, taṁ purisaṁ sāyanhasamayaṁ sattisatena hanathā’ti. Tamenaṁ sāyanhasamayaṁ sattisatena haneyyuṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso tīhi sattisatehi haññamāno tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyethā”ti? “Ekissāpi, bhante, sattiyā haññamāno so puriso tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyetha, ko pana vādo tīhi sattisatehī”ti? 9 Atha kho bhagavā parittaṁ pāṇimattaṁ pāsāṇaṁ gahetvā bhikkhū āmantesi: “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamo nu kho mahantataro—yo cāyaṁ mayā paritto pāṇimatto pāsāṇo gahito, yo ca himavā pabbatarājā”ti? “Appamattako ayaṁ, bhante, bhagavatā paritto pāṇimatto pāsāṇo gahito, himavantaṁ pabbatarājānaṁ upanidhāya saṅkhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, upanidhampi na upe”ti. “Evameva kho, bhikkhave, yaṁ so puriso tīhi sattisatehi haññamāno tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti taṁ nirayakassa dukkhassa upanidhāya saṅkhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, upanidhampi na upeti. 10 Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā pañcavidhabandhanaṁ nāma kammakāraṇaṁ karonti—tattaṁ ayokhilaṁ hatthe gamenti, tattaṁ ayokhilaṁ dutiye hatthe gamenti, tattaṁ ayokhilaṁ pāde gamenti, tattaṁ ayokhilaṁ dutiye pāde gamenti, tattaṁ ayokhilaṁ majjhe urasmiṁ gamenti. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 11 Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā saṁvesetvā kuṭhārīhi tacchanti. So tattha dukkhā tibbā …pe… byantīhoti. 12 Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā vāsīhi tacchanti. So tattha dukkhā tibbā …pe… byantīhoti. 13 Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā rathe yojetvā ādittāya pathaviyā sampajjalitāya sajotibhūtāya sārentipi paccāsārentipi. So tattha dukkhā tibbā …pe… byantīhoti. 14 Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā mahantaṁ aṅgārapabbataṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āropentipi oropentipi. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 15 Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya. So tattha pheṇuddehakaṁ paccati. So tattha pheṇuddehakaṁ paccamāno sakimpi uddhaṁ gacchati, sakimpi adho gacchati, sakimpi tiriyaṁ gacchati. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 16 Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā mahāniraye pakkhipanti. So kho pana, bhikkhave, mahānirayo—Catukkaṇṇo catudvāro, vibhatto bhāgaso mito; Ayopākārapariyanto, ayasā paṭikujjito. Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā; Samantā yojanasataṁ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā. 17 Anekapariyāyenapi kho ahaṁ, bhikkhave, nirayakathaṁ katheyyaṁ; yāvañcidaṁ, bhikkhave, na sukarā akkhānena pāpuṇituṁ yāva dukkhā nirayā. 18 Santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā tiṇabhakkhā. Te allānipi tiṇāni sukkhānipi tiṇāni dantullehakaṁ khādanti. Katame ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā tiṇabhakkhā? Hatthī assā goṇā gadrabhā ajā migā, ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā tiṇabhakkhā. Sa kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tesaṁ sattānaṁ sahabyataṁ upapajjati ye te sattā tiṇabhakkhā. 19 Santi, bhikkhave, 317 --- mn129 1:19 tiracchānagatā pāṇā gūthabhakkhā. Te dūratova gūthagandhaṁ ghāyitvā dhāvanti: ‘ettha bhuñjissāma, ettha bhuñjissāmā’ti. Seyyathāpi nāma brāhmaṇā āhutigandhena dhāvanti: ‘ettha bhuñjissāma, ettha bhuñjissāmā’ti; evameva kho, bhikkhave, santi tiracchānagatā pāṇā gūthabhakkhā, te dūratova gūthagandhaṁ ghāyitvā dhāvanti: ‘ettha bhuñjissāma, ettha bhuñjissāmā’ti. Katame ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā gūthabhakkhā? Kukkuṭā sūkarā soṇā siṅgālā, ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā gūthabhakkhā. Sa kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tesaṁ sattānaṁ sahabyataṁ upapajjati ye te sattā gūthabhakkhā. 20 Santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā andhakāre jāyanti andhakāre jīyanti andhakāre mīyanti. Katame ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā andhakāre jāyanti andhakāre jīyanti andhakāre mīyanti? Kīṭā puḷavā gaṇḍuppādā, ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā andhakāre jāyanti andhakāre jīyanti andhakāre mīyanti. Sa kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo, idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tesaṁ sattānaṁ sahabyataṁ upapajjati ye te sattā andhakāre jāyanti andhakāre jīyanti andhakāre mīyanti. 21 Santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā udakasmiṁ jāyanti udakasmiṁ jīyanti udakasmiṁ mīyanti. Katame ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā udakasmiṁ jāyanti udakasmiṁ jīyanti udakasmiṁ mīyanti? Macchā kacchapā susumārā, ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā udakasmiṁ jāyanti udakasmiṁ jīyanti udakasmiṁ mīyanti. Sa kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tesaṁ sattānaṁ sahabyataṁ upapajjati ye te sattā udakasmiṁ jāyanti udakasmiṁ jīyanti udakasmiṁ mīyanti. 22 Santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā asucismiṁ jāyanti asucismiṁ jīyanti asucismiṁ mīyanti. Katame ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā asucismiṁ jāyanti asucismiṁ jīyanti asucismiṁ mīyanti? Ye te, bhikkhave, sattā pūtimacche vā jāyanti pūtimacche vā jīyanti pūtimacche vā mīyanti pūtikuṇape vā …pe… pūtikummāse vā … candanikāya vā … oligalle vā jāyanti, ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā asucismiṁ jāyanti asucismiṁ jīyanti asucismiṁ mīyanti. Sa kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tesaṁ sattānaṁ sahabyataṁ upapajjati ye te sattā asucismiṁ jāyanti asucismiṁ jīyanti asucismiṁ mīyanti. 23 Anekapariyāyenapi kho ahaṁ, bhikkhave, tiracchānayonikathaṁ katheyyaṁ; yāvañcidaṁ, bhikkhave, na sukaraṁ akkhānena pāpuṇituṁ yāva dukkhā tiracchānayoni. 24 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso ekacchiggalaṁ yugaṁ mahāsamudde pakkhipeyya. Tamenaṁ puratthimo vāto pacchimena saṁhareyya, pacchimo vāto puratthimena saṁhareyya, uttaro vāto dakkhiṇena saṁhareyya, dakkhiṇo vāto uttarena saṁhareyya. Tatrāssa kāṇo kacchapo, so vassasatassa vassasatassa accayena sakiṁ ummujjeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so kāṇo kacchapo amusmiṁ ekacchiggale yuge gīvaṁ paveseyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yadi pana, bhante, kadāci karahaci dīghassa addhuno accayenā”ti. “Khippataraṁ kho so, bhikkhave, kāṇo kacchapo amusmiṁ ekacchiggale yuge gīvaṁ paveseyya, ato dullabhatarāhaṁ, bhikkhave, manussattaṁ vadāmi sakiṁ vinipātagatena bālena. Taṁ kissa hetu? Na hettha, bhikkhave, atthi dhammacariyā samacariyā kusalakiriyā puññakiriyā. Aññamaññakhādikā ettha, bhikkhave, vattati dubbalakhādikā. 25 Sa kho so, bhikkhave, bālo sace kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena manussattaṁ āgacchati, yāni tāni nīcakulāni—caṇḍālakulaṁ vā nesādakulaṁ vā venakulaṁ vā rathakārakulaṁ vā pukkusakulaṁ vā. Tathārūpe kule paccājāyati dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khujjo vā pakkhahato vā na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṁ carati vācāya duccaritaṁ carati 318 --- mn129 1:25 manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 26 Seyyathāpi, bhikkhave, akkhadhutto paṭhameneva kaliggahena puttampi jīyetha, dārampi jīyetha, sabbaṁ sāpateyyampi jīyetha, uttaripi adhibandhaṁ nigaccheyya. Appamattako so, bhikkhave, kaliggaho yaṁ so akkhadhutto paṭhameneva kaliggahena puttampi jīyetha, dārampi jīyetha, sabbaṁ sāpateyyampi jīyetha, uttaripi adhibandhaṁ nigaccheyya. Atha kho ayameva tato mahantataro kaliggaho yaṁ so bālo kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ayaṁ, bhikkhave, kevalā paripūrā bālabhūmīti. 27 Tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni. Katamāni tīṇi? Idha, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca. No cetaṁ, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca abhavissa subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca, kena naṁ paṇḍitā jāneyyuṁ: ‘paṇḍito ayaṁ bhavaṁ sappuriso’ti? 28 Yasmā ca kho, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca tasmā naṁ paṇḍitā jānanti: ‘paṇḍito ayaṁ bhavaṁ sappuriso’ti. Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito tividhaṁ diṭṭheva dhamme sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti. Sace, bhikkhave, paṇḍito sabhāyaṁ vā nisinno hoti, rathikāya vā nisinno hoti, siṅghāṭake vā nisinno hoti; tatra ce jano tajjaṁ tassāruppaṁ kathaṁ manteti. Sace, bhikkhave, paṇḍito pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭivirato hoti; tatra, bhikkhave, paṇḍitassa evaṁ hoti: ‘yaṁ kho jano tajjaṁ tassāruppaṁ kathaṁ manteti; saṁvijjanteva te dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmī’ti. Idaṁ, bhikkhave, paṇḍito paṭhamaṁ diṭṭheva dhamme sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti. 29 Puna caparaṁ, bhikkhave, paṇḍito passati rājāno coraṁ āgucāriṁ gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente—kasāhipi tāḷente vettehipi tāḷente addhadaṇḍakehipi tāḷente hatthampi chindante pādampi chindante hatthapādampi chindante kaṇṇampi chindante nāsampi chindante kaṇṇanāsampi chindante bilaṅgathālikampi karonte saṅkhamuṇḍikampi karonte rāhumukhampi karonte jotimālikampi karonte hatthapajjotikampi karonte erakavattikampi karonte cīrakavāsikampi karonte eṇeyyakampi karonte balisamaṁsikampi karonte kahāpaṇikampi karonte khārāpatacchikampi karonte palighaparivattikampi karonte palālapīṭhakampi karonte tattenapi telena osiñcante sunakhehipi khādāpente jīvantampi sūle uttāsente asināpi sīsaṁ chindante. Tatra, bhikkhave, paṇḍitassa evaṁ hoti: ‘yathārūpānaṁ kho pāpakānaṁ kammānaṁ hetu rājāno coraṁ āgucāriṁ gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, addhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti, bilaṅgathālikampi karonti, saṅkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti, balisamaṁsikampi karonti, kahāpaṇikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṁ chindanti, na te dhammā mayi saṁvijjanti, ahañca na tesu dhammesu sandissāmī’ti. Idampi, bhikkhave, paṇḍito dutiyaṁ diṭṭheva dhamme sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti. 30 Puna caparaṁ, bhikkhave, paṇḍitaṁ pīṭhasamārūḷhaṁ vā mañcasamārūḷhaṁ vā chamāyaṁ vā semānaṁ, yānissa pubbe kalyāṇāni kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya sucaritāni manasā sucaritāni tānissa tamhi samaye olambanti …pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahataṁ 319 --- mn129 1:30 pabbatakūṭānaṁ chāyā sāyanhasamayaṁ pathaviyā olambanti ajjholambanti abhippalambanti; evameva kho, bhikkhave, paṇḍitaṁ pīṭhasamārūḷhaṁ vā mañcasamārūḷhaṁ vā chamāyaṁ vā semānaṁ yānissa pubbe kalyāṇāni kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya sucaritāni manasā sucaritāni tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Tatra, bhikkhave, paṇḍitassa evaṁ hoti: ‘akataṁ vata me pāpaṁ, akataṁ luddaṁ, akataṁ kibbisaṁ; kataṁ kalyāṇaṁ, kataṁ kusalaṁ, kataṁ bhīruttāṇaṁ. Yāvatā, bho, akatapāpānaṁ akataluddānaṁ akatakibbisānaṁ katakalyāṇānaṁ katakusalānaṁ katabhīruttāṇānaṁ gati taṁ gatiṁ pecca gacchāmī’ti. So na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Idampi, bhikkhave, paṇḍito tatiyaṁ diṭṭheva dhamme sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti. 31 Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito kāyena sucaritaṁ caritvā vācāya sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 32 Yaṁ kho taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: ‘ekantaṁ iṭṭhaṁ ekantaṁ kantaṁ ekantaṁ manāpan’ti, saggameva taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘ekantaṁ iṭṭhaṁ ekantaṁ kantaṁ ekantaṁ manāpan’ti. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, upamāpi na sukarā yāva sukhā saggā”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “sakkā pana, bhante, upamaṁ kātun”ti? 33 “Sakkā, bhikkhū”ti bhagavā avoca. “Seyyathāpi, bhikkhave, rājā cakkavattī sattahi ratanehi samannāgato catūhi ca iddhīhi tatonidānaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti. 34 Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa tadahuposathe pannarase sīsaṁnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṁ cakkaratanaṁ pātubhavati sahassāraṁ sanemikaṁ sanābhikaṁ sabbākāraparipūraṁ. Taṁ disvāna rañño khattiyassa muddhāvasittassa evaṁ hoti: ‘sutaṁ kho pana metaṁ yassa rañño khattiyassa muddhāvasittassa tadahuposathe pannarase sīsaṁnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṁ cakkaratanaṁ pātubhavati sahassāraṁ sanemikaṁ sanābhikaṁ sabbākāraparipūraṁ, so hoti rājā cakkavattīti. Assaṁ nu kho ahaṁ rājā cakkavattī’ti? 35 Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhāvasitto vāmena hatthena bhiṅkāraṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakkaratanaṁ abbhukkirati: ‘pavattatu bhavaṁ cakkaratanaṁ, abhivijinātu bhavaṁ cakkaratanan’ti. Atha kho taṁ, bhikkhave, cakkaratanaṁ puratthimaṁ disaṁ pavattati. Anvadeva rājā cakkavattī saddhiṁ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṁ kho pana, bhikkhave, padese cakkaratanaṁ patiṭṭhāti tattha rājā cakkavattī vāsaṁ upeti saddhiṁ caturaṅginiyā senāya. Ye kho pana, bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno te rājānaṁ cakkavattiṁ upasaṅkamitvā evamāhaṁsu: ‘ehi kho, mahārāja. Svāgataṁ te, mahārāja. Sakaṁ te, mahārāja. Anusāsa, mahārājā’ti. Rājā cakkavattī evamāha: ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṁ nādātabbaṁ, kāmesumicchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṁ na pātabbaṁ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho pana, bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti. Atha kho taṁ, bhikkhave, cakkaratanaṁ puratthimaṁ samuddaṁ ajjhogāhetvā paccuttaritvā dakkhiṇaṁ disaṁ pavattati …pe… dakkhiṇaṁ samuddaṁ ajjhogāhetvā paccuttaritvā pacchimaṁ disaṁ pavattati …pe… pacchimaṁ samuddaṁ ajjhogāhetvā paccuttaritvā uttaraṁ disaṁ pavattati anvadeva rājā cakkavattī saddhiṁ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṁ kho pana, bhikkhave, padese cakkaratanaṁ patiṭṭhāti tattha rājā cakkavattī vāsaṁ upeti saddhiṁ caturaṅginiyā senāya. Ye kho pana, bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno te rājānaṁ cakkavattiṁ upasaṅkamitvā evamāhaṁsu: ‘ehi kho, mahārāja. Svāgataṁ te, mahārāja. Sakaṁ te, mahārāja. Anusāsa, mahārājā’ti. Rājā cakkavattī evamāha: ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṁ nādātabbaṁ, kāmesumicchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṁ na pātabbaṁ; yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho pana, bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti. Atha kho taṁ, bhikkhave, cakkaratanaṁ samuddapariyantaṁ pathaviṁ 320 --- mn129 1:35 abhivijinitvā tameva rājadhāniṁ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre akkhāhataṁ maññe tiṭṭhati rañño cakkavattissa antepuradvāraṁ upasobhayamānaṁ. Rañño, bhikkhave, cakkavattissa evarūpaṁ cakkaratanaṁ pātubhavati. 36 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño cakkavattissa hatthiratanaṁ pātubhavati—sabbaseto sattappatiṭṭho iddhimā vehāsaṅgamo uposatho nāma nāgarājā. Taṁ disvāna rañño cakkavattissa cittaṁ pasīdati: ‘bhaddakaṁ vata bho hatthiyānaṁ, sace damathaṁ upeyyā’ti. Atha kho taṁ, bhikkhave, hatthiratanaṁ seyyathāpi nāma bhaddo hatthājānīyo dīgharattaṁ suparidanto evameva damathaṁ upeti. Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, rājā cakkavattī tameva hatthiratanaṁ vīmaṁsamāno pubbaṇhasamayaṁ abhiruhitvā samuddapariyantaṁ pathaviṁ anusaṁyāyitvā tameva rājadhāniṁ paccāgantvā pātarāsamakāsi. Rañño, bhikkhave, cakkavattissa evarūpaṁ hatthiratanaṁ pātubhavati. 37 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño cakkavattissa assaratanaṁ pātubhavati—sabbaseto kāḷasīso muñjakeso iddhimā vehāsaṅgamo valāhako nāma assarājā. Taṁ disvāna rañño cakkavattissa cittaṁ pasīdati: ‘bhaddakaṁ vata bho assayānaṁ, sace damathaṁ upeyyā’ti. Atha kho taṁ, bhikkhave, assaratanaṁ seyyathāpi nāma bhaddo assājānīyo dīgharattaṁ suparidanto evameva damathaṁ upeti. Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, rājā cakkavattī tameva assaratanaṁ vīmaṁsamāno pubbaṇhasamayaṁ abhiruhitvā samuddapariyantaṁ pathaviṁ anusaṁyāyitvā tameva rājadhāniṁ paccāgantvā pātarāsamakāsi. Rañño, bhikkhave, cakkavattissa evarūpaṁ assaratanaṁ pātubhavati. 38 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño cakkavattissa maṇiratanaṁ pātubhavati. So hoti maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato. Tassa kho pana, bhikkhave, maṇiratanassa ābhā samantā yojanaṁ phuṭā hoti. Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, rājā cakkavattī tameva maṇiratanaṁ vīmaṁsamāno caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā maṇiṁ dhajaggaṁ āropetvā rattandhakāratimisāya pāyāsi. Ye kho pana, bhikkhave, samantā gāmā ahesuṁ te tenobhāsena kammante payojesuṁ ‘divā’ti maññamānā. Rañño, bhikkhave, cakkavattissa evarūpaṁ maṇiratanaṁ pātubhavati. 39 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño cakkavattissa itthiratanaṁ pātubhavati. Sā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷikā nāccodātā, atikkantā mānusaṁ vaṇṇaṁ, appattā dibbaṁ vaṇṇaṁ. Tassa kho pana, bhikkhave, itthiratanassa evarūpo kāyasamphasso hoti, seyyathāpi nāma tūlapicuno vā kappāsapicuno vā. Tassa kho pana, bhikkhave, itthiratanassa sīte uṇhāni gattāni honti, uṇhe sītāni gattāni honti. Tassa kho pana, bhikkhave, itthiratanassa kāyato candanagandho vāyati, mukhato uppalagandho vāyati. Taṁ kho pana, bhikkhave, itthiratanaṁ rañño cakkavattissa pubbuṭṭhāyinī hoti pacchānipātinī kiṅkārapaṭissāvinī manāpacārinī piyavādinī. Taṁ kho pana, bhikkhave, itthiratanaṁ rājānaṁ cakkavattiṁ manasāpi no aticarati, kuto pana kāyena? Rañño, bhikkhave, cakkavattissa evarūpaṁ itthiratanaṁ pātubhavati. 40 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño cakkavattissa gahapatiratanaṁ pātubhavati. Tassa kammavipākajaṁ dibbacakkhu pātubhavati, yena nidhiṁ passati sassāmikampi assāmikampi. So rājānaṁ cakkavattiṁ upasaṅkamitvā evamāha: ‘appossukko tvaṁ, deva, hohi. Ahaṁ te dhanena dhanakaraṇīyaṁ karissāmī’ti. Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, rājā cakkavattī tameva gahapatiratanaṁ vīmaṁsamāno nāvaṁ abhiruhitvā majjhe gaṅgāya nadiyā sotaṁ ogāhitvā gahapatiratanaṁ etadavoca: ‘attho me, gahapati, hiraññasuvaṇṇenā’ti. ‘Tena hi, mahārāja, ekaṁ tīraṁ nāvā upetū’ti. ‘Idheva me, gahapati, attho hiraññasuvaṇṇenā’ti. Atha kho taṁ, bhikkhave, gahapatiratanaṁ ubhohi hatthehi udake omasitvā pūraṁ hiraññasuvaṇṇassa kumbhiṁ uddharitvā rājānaṁ cakkavattiṁ etadavoca: ‘alamettāvatā, mahārāja. Katamettāvatā, mahārāja. Pūjitamettāvatā, mahārājā’ti. Rājā cakkavattī evamāha: ‘alamettāvatā, gahapati. Katamettāvatā, gahapati. Pūjitamettāvatā, gahapatī’ti. Rañño, bhikkhave, cakkavattissa evarūpaṁ gahapatiratanaṁ 321 --- mn129 1:40 pātubhavati. 41 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño cakkavattissa pariṇāyakaratanaṁ pātubhavati—paṇḍito byatto medhāvī paṭibalo rājānaṁ cakkavattiṁ upayāpetabbaṁ upayāpetuṁ apayāpetabbaṁ apayāpetuṁ ṭhapetabbaṁ ṭhapetuṁ. So rājānaṁ cakkavattiṁ upasaṅkamitvā evamāha: ‘appossukko tvaṁ, deva, hohi. Ahamanusāsissāmī’ti. Rañño, bhikkhave, cakkavattissa evarūpaṁ pariṇāyakaratanaṁ pātubhavati. Rājā, bhikkhave, cakkavattī imehi sattahi ratanehi samannāgato hoti. 42 Katamāhi catūhi iddhīhi? Idha, bhikkhave, rājā cakkavattī abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato ativiya aññehi manussehi. Rājā, bhikkhave, cakkavattī imāya paṭhamāya iddhiyā samannāgato hoti. 43 Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā cakkavattī dīghāyuko hoti ciraṭṭhitiko ativiya aññehi manussehi. Rājā, bhikkhave, cakkavattī imāya dutiyāya iddhiyā samannāgato hoti. 44 Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā cakkavattī appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya ativiya aññehi manussehi. Rājā, bhikkhave, cakkavattī imāya tatiyāya iddhiyā samannāgato hoti. 45 Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā cakkavattī brāhmaṇagahapatikānaṁ piyo hoti manāpo. Seyyathāpi, bhikkhave, pitā puttānaṁ piyo hoti manāpo; evameva kho, bhikkhave, rājā cakkavattī brāhmaṇagahapatikānaṁ piyo hoti manāpo. Raññopi, bhikkhave, cakkavattissa brāhmaṇagahapatikā piyā honti manāpā. Seyyathāpi, bhikkhave, pitu puttā piyā honti manāpā; evameva kho, bhikkhave, raññopi cakkavattissa brāhmaṇagahapatikā piyā honti manāpā. Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, rājā cakkavattī caturaṅginiyā senāya uyyānabhūmiṁ niyyāsi. Atha kho, bhikkhave, brāhmaṇagahapatikā rājānaṁ cakkavattiṁ upasaṅkamitvā evamāhaṁsu: ‘ataramāno, deva, yāhi yathā taṁ mayaṁ cirataraṁ passeyyāmā’ti. Rājāpi, bhikkhave, cakkavattī sārathiṁ āmantesi: ‘ataramāno, sārathi, pesehi yathā maṁ brāhmaṇagahapatikā cirataraṁ passeyyun’ti. Rājā, bhikkhave, cakkavattī imāya catutthāya iddhiyā samannāgato hoti. Rājā, bhikkhave, cakkavattī imāhi catūhi iddhīhi samannāgato hoti. 46 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu kho rājā cakkavattī imehi sattahi ratanehi samannāgato imāhi catūhi ca iddhīhi tatonidānaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvediyethā”ti? “Ekamekenapi, bhante, ratanena samannāgato rājā cakkavattī tatonidānaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvediyetha, ko pana vādo sattahi ratanehi catūhi ca iddhīhī”ti? 47 Atha kho bhagavā parittaṁ pāṇimattaṁ pāsāṇaṁ gahetvā bhikkhū āmantesi: “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamo nu kho mahantataro—yo cāyaṁ mayā paritto pāṇimatto pāsāṇo gahito yo ca himavā pabbatarājā”ti? “Appamattako ayaṁ, bhante, bhagavatā paritto pāṇimatto pāsāṇo gahito; himavantaṁ pabbatarājānaṁ upanidhāya saṅkhampi na upeti; kalabhāgampi na upeti; upanidhampi na upetī”ti. “Evameva kho, bhikkhave, yaṁ rājā cakkavattī sattahi ratanehi samannāgato catūhi ca iddhīhi tatonidānaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti taṁ dibbassa sukhassa upanidhāya saṅkhampi na upeti; kalabhāgampi na upeti; upanidhampi na upeti. 48 Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito sace kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena manussattaṁ āgacchati, yāni tāni uccākulāni—khattiyamahāsālakulaṁ vā brāhmaṇamahāsālakulaṁ vā gahapatimahāsālakulaṁ vā tathārūpe kule paccājāyati aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. So kāyena sucaritaṁ caritvā, vācāya sucaritaṁ caritvā, manasā sucaritaṁ caritvā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 49 Seyyathāpi, bhikkhave, akkhadhutto paṭhameneva kaṭaggahena mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigaccheyya; appamattako so, bhikkhave, kaṭaggaho yaṁ so akkhadhutto paṭhameneva kaṭaggahena mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigaccheyya. 322 --- mn129 1:49 Atha kho ayameva tato mahantataro kaṭaggaho yaṁ so paṇḍito kāyena sucaritaṁ caritvā, vācāya sucaritaṁ caritvā, manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ayaṁ, bhikkhave, kevalā paripūrā paṇḍitabhūmī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Bālapaṇḍitasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. mn20 0 Majjhima Nikāya 20 Vitakkasaṇṭhānasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Adhicittamanuyuttena, bhikkhave, bhikkhunā pañca nimittāni kālena kālaṁ manasi kātabbāni. Katamāni pañca? 3 Idha, bhikkhave, bhikkhuno yaṁ nimittaṁ āgamma yaṁ nimittaṁ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tamhā nimittā aññaṁ nimittaṁ manasi kātabbaṁ kusalūpasaṁhitaṁ. Tassa tamhā nimittā aññaṁ nimittaṁ manasikaroto kusalūpasaṁhitaṁ ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho palagaṇḍo vā palagaṇḍantevāsī vā sukhumāya āṇiyā oḷārikaṁ āṇiṁ abhinihaneyya abhinīhareyya abhinivatteyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno yaṁ nimittaṁ āgamma yaṁ nimittaṁ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tamhā nimittā aññaṁ nimittaṁ manasi kātabbaṁ kusalūpasaṁhitaṁ. Tassa tamhā nimittā aññaṁ nimittaṁ manasikaroto kusalūpasaṁhitaṁ ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. 4 Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tamhā nimittā aññaṁ nimittaṁ manasikaroto kusalūpasaṁhitaṁ uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṁ vitakkānaṁ ādīnavo upaparikkhitabbo: ‘itipime vitakkā akusalā, itipime vitakkā sāvajjā, itipime vitakkā dukkhavipākā’ti. Tassa tesaṁ vitakkānaṁ ādīnavaṁ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ahikuṇapena vā kukkurakuṇapena vā manussakuṇapena vā kaṇṭhe āsattena aṭṭiyeyya harāyeyya jiguccheyya; evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tamhāpi nimittā aññaṁ nimittaṁ manasikaroto kusalūpasaṁhitaṁ uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṁ vitakkānaṁ ādīnavo upaparikkhitabbo: ‘itipime vitakkā akusalā, itipime vitakkā sāvajjā, itipime vitakkā dukkhavipākā’ti. Tassa tesaṁ vitakkānaṁ ādīnavaṁ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. 5 Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tesampi vitakkānaṁ ādīnavaṁ upaparikkhato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṁ vitakkānaṁ asatiamanasikāro āpajjitabbo. Tassa tesaṁ vitakkānaṁ asatiamanasikāraṁ āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi 323 --- mn20 1:5 mohūpasaṁhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso āpāthagatānaṁ rūpānaṁ adassanakāmo assa; so nimīleyya vā aññena vā apalokeyya; evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaṁ ādīnavaṁ upaparikkhato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, te pahīyanti te abbhatthaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. 6 Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tesampi vitakkānaṁ asatiamanasikāraṁ āpajjato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṁ vitakkānaṁ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṁ manasikātabbaṁ. Tassa tesaṁ vitakkānaṁ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṁ manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sīghaṁ gaccheyya. Tassa evamassa: ‘kiṁ nu kho ahaṁ sīghaṁ gacchāmi? Yannūnāhaṁ saṇikaṁ gaccheyyan’ti. So saṇikaṁ gaccheyya. Tassa evamassa: ‘kiṁ nu kho ahaṁ saṇikaṁ gacchāmi? Yannūnāhaṁ tiṭṭheyyan’ti. So tiṭṭheyya. Tassa evamassa: ‘kiṁ nu kho ahaṁ ṭhito? Yannūnāhaṁ nisīdeyyan’ti. So nisīdeyya. Tassa evamassa: ‘kiṁ nu kho ahaṁ nisinno? Yannūnāhaṁ nipajjeyyan’ti. So nipajjeyya. Evañhi so, bhikkhave, puriso oḷārikaṁ oḷārikaṁ iriyāpathaṁ abhinivajjetvā sukhumaṁ sukhumaṁ iriyāpathaṁ kappeyya. Evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaṁ asatiamanasikāraṁ āpajjato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. 7 Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tesampi vitakkānaṁ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṁ manasikaroto uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi. Tena, bhikkhave, bhikkhunā dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṁ āhacca cetasā cittaṁ abhiniggaṇhitabbaṁ abhinippīḷetabbaṁ abhisantāpetabbaṁ. Tassa dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṁ āhacca cetasā cittaṁ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, balavā puriso dubbalataraṁ purisaṁ sīse vā gale vā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya; evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaṁ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṁ manasikaroto uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi. Tena, bhikkhave, bhikkhunā dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṁ āhacca cetasā cittaṁ abhiniggaṇhitabbaṁ abhinippīḷetabbaṁ abhisantāpetabbaṁ. Tassa dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṁ āhacca cetasā cittaṁ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. 8 Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno yaṁ nimittaṁ āgamma yaṁ nimittaṁ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, tassa tamhā nimittā aññaṁ nimittaṁ manasikaroto kusalūpasaṁhitaṁ ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tesampi vitakkānaṁ ādīnavaṁ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṁ gacchanti. Tesaṁ 324 --- mn20 1:8 pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tesampi vitakkānaṁ asatiamanasikāraṁ āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tesampi vitakkānaṁ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṁ manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṁ āhacca cetasā cittaṁ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu vasī vitakkapariyāyapathesu. Yaṁ vitakkaṁ ākaṅkhissati taṁ vitakkaṁ vitakkessati, yaṁ vitakkaṁ nākaṅkhissati na taṁ vitakkaṁ vitakkessati. Acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Vitakkasaṇṭhānasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Sīhanādavaggo niṭṭhito dutiyo. 9 Tassuddānaṁ Cūḷasīhanādalomahaṁsavaro, Mahācūḷadukkhakkhandhaanumānikasuttaṁ; Khilapatthamadhupiṇḍikadvidhāvitakka, Pañcanimittakathā puna vaggo. mn45 0 Majjhima Nikāya 45 Cūḷadhammasamādānasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “cattārimāni, bhikkhave, dhammasamādānāni. Katamāni cattāri? Atthi, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ; atthi, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ; atthi, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ; atthi, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ? Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘natthi kāmesu doso’ti. Te kāmesu pātabyataṁ āpajjanti. Te kho moḷibaddhāhi paribbājikāhi paricārenti. Te evamāhaṁsu: ‘kiṁsu nāma te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṁ sampassamānā kāmānaṁ pahānamāhaṁsu, kāmānaṁ pariññaṁ paññapenti? Sukho imissā paribbājikāya taruṇāya mudukāya lomasāya bāhāya samphasso’ti te kāmesu pātabyataṁ āpajjanti. Te kāmesu pātabyataṁ āpajjitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Te tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti. Te evamāhaṁsu: ‘idaṁ kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṁ sampassamānā kāmānaṁ pahānamāhaṁsu, kāmānaṁ pariññaṁ paññapenti, ime hi mayaṁ kāmahetu kāmanidānaṁ dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayāmā’ti. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, gimhānaṁ pacchime māse māluvāsipāṭikā phaleyya. Atha kho taṁ, bhikkhave, māluvābījaṁ aññatarasmiṁ sālamūle nipateyya. Atha kho, bhikkhave, yā tasmiṁ sāle adhivatthā devatā sā bhītā saṁviggā santāsaṁ āpajjeyya. Atha kho, bhikkhave, tasmiṁ sāle adhivatthāya devatāya mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā saṅgamma samāgamma evaṁ samassāseyyuṁ: ‘mā bhavaṁ bhāyi, mā bhavaṁ bhāyi; appeva nāmetaṁ māluvābījaṁ moro vā gileyya, mago vā khādeyya, davaḍāho vā ḍaheyya, vanakammikā vā uddhareyyuṁ, upacikā vā uṭṭhaheyyuṁ, abījaṁ vā panassā’ti. Atha 325 --- mn45 1:4 kho taṁ, bhikkhave, māluvābījaṁ neva moro gileyya, na mago khādeyya, na davaḍāho ḍaheyya, na vanakammikā uddhareyyuṁ, na upacikā uṭṭhaheyyuṁ, bījañca panassa taṁ pāvussakena meghena abhippavuṭṭhaṁ sammadeva viruheyya. Sāssa māluvālatā taruṇā mudukā lomasā vilambinī, sā taṁ sālaṁ upaniseveyya. Atha kho, bhikkhave, tasmiṁ sāle adhivatthāya devatāya evamassa: ‘kiṁsu nāma te bhonto mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā māluvābīje anāgatabhayaṁ sampassamānā saṅgamma samāgamma evaṁ samassāsesuṁ: “mā bhavaṁ bhāyi mā bhavaṁ bhāyi, appeva nāmetaṁ māluvābījaṁ moro vā gileyya, mago vā khādeyya, davaḍāho vā ḍaheyya, vanakammikā vā uddhareyyuṁ, upacikā vā uṭṭhaheyyuṁ, abījaṁ vā panassā”ti; sukho imissā māluvālatāya taruṇāya mudukāya lomasāya vilambiniyā samphasso’ti. Sā taṁ sālaṁ anuparihareyya. Sā taṁ sālaṁ anupariharitvā upari viṭabhiṁ kareyya. Upari viṭabhiṁ karitvā oghanaṁ janeyya. Oghanaṁ janetvā ye tassa sālassa mahantā mahantā khandhā te padāleyya. Atha kho, bhikkhave, tasmiṁ sāle adhivatthāya devatāya evamassa: ‘idaṁ kho te bhonto mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā māluvābīje anāgatabhayaṁ sampassamānā saṅgamma samāgamma evaṁ samassāsesuṁ: “mā bhavaṁ bhāyi mā bhavaṁ bhāyi, appeva nāmetaṁ māluvābījaṁ moro vā gileyya, mago vā khādeyya, davaḍāho vā ḍaheyya, vanakammikā vā uddhareyyuṁ, upacikā vā uṭṭhaheyyuṁ abījaṁ vā panassā”ti. Yañcāhaṁ māluvābījahetu dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayāmī’ti. Evameva kho, bhikkhave, santi eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino ‘natthi kāmesu doso’ti. Te kāmesu pātabyataṁ āpajjanti. Te moḷibaddhāhi paribbājikāhi paricārenti. Te evamāhaṁsu: ‘kiṁsu nāma te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṁ sampassamānā kāmānaṁ pahānamāhaṁsu, kāmānaṁ pariññaṁ paññapenti? Sukho imissā paribbājikāya taruṇāya mudukāya lomasāya bāhāya samphasso’ti. Te kāmesu pātabyataṁ āpajjanti. Te kāmesu pātabyataṁ āpajjitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Te tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti. Te evamāhaṁsu: ‘idaṁ kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṁ sampassamānā kāmānaṁ pahānamāhaṁsu, kāmānaṁ pariññaṁ paññapenti. Ime hi mayaṁ kāmahetu kāmanidānaṁ dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayāmā’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano, naehibhaddantiko, natiṭṭhabhaddantiko, nābhihaṭaṁ, na uddissakataṁ, na nimantanaṁ sādiyati, so na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti, na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāti, na eḷakamantaraṁ, na daṇḍamantaraṁ, na musalamantaraṁ, na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saṅkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaṁ, na maṁsaṁ, na suraṁ, na merayaṁ, na thusodakaṁ pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko …pe… sattāgāriko vā hoti sattālopiko. Ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti … sattahipi dattīhi yāpeti. Ekāhikampi āhāraṁ āhāreti, dvīhikampi āhāraṁ āhāreti … sattāhikampi āhāraṁ āhāreti. Iti evarūpaṁ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. So sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti, nīvārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti, haṭabhakkho vā hoti, kaṇabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, piññākabhakkho vā hoti, tiṇabhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti, vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. So sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti, paṁsukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinampi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vāḷakambalampi dhāreti, 326 --- mn45 1:5 ulūkapakkhampi dhāreti, kesamassulocakopi hoti, kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaṭṭhakopi hoti, āsanapaṭikkhitto, ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto, kaṇṭakāpassayikopi hoti, kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappeti, sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati. Iti evarūpaṁ anekavihitaṁ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ. 6 Katamañca, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco pakatiyā tibbarāgajātiko hoti, so abhikkhaṇaṁ rāgajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; pakatiyā tibbadosajātiko hoti, so abhikkhaṇaṁ dosajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; pakatiyā tibbamohajātiko hoti, so abhikkhaṇaṁ mohajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. So sahāpi dukkhena, sahāpi domanassena, assumukhopi rudamāno paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ. 7 Katamañca, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco pakatiyā na tibbarāgajātiko hoti, so na abhikkhaṇaṁ rāgajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; pakatiyā na tibbadosajātiko hoti, so na abhikkhaṇaṁ dosajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; pakatiyā na tibbamohajātiko hoti, so na abhikkhaṇaṁ mohajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri dhammasamādānānī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Cūḷadhammasamādānasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. mn9 0 Majjhima Nikāya 9 Sammādiṭṭhisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “‘Sammādiṭṭhi sammādiṭṭhī’ti, āvuso, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? “Dūratopi kho mayaṁ, āvuso, āgaccheyyāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṁ. Sādhu vatāyasmantaṁyeva sāriputtaṁ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Āyasmato sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, āvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 3 “Yato kho, āvuso, ariyasāvako akusalañca pajānāti, akusalamūlañca pajānāti, kusalañca pajānāti, kusalamūlañca pajānāti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhammaṁ. 4 Katamaṁ panāvuso, akusalaṁ, katamaṁ akusalamūlaṁ, katamaṁ kusalaṁ, katamaṁ kusalamūlaṁ? Pāṇātipāto kho, āvuso, akusalaṁ, adinnādānaṁ akusalaṁ, kāmesumicchācāro akusalaṁ, musāvādo akusalaṁ, pisuṇā vācā akusalaṁ, pharusā vācā akusalaṁ, samphappalāpo akusalaṁ, abhijjhā akusalaṁ, byāpādo akusalaṁ, 327 --- mn9 1:4 micchādiṭṭhi akusalaṁ—idaṁ vuccatāvuso akusalaṁ. 5 Katamañcāvuso, akusalamūlaṁ? Lobho akusalamūlaṁ, doso akusalamūlaṁ, moho akusalamūlaṁ—idaṁ vuccatāvuso, akusalamūlaṁ. 6 Katamañcāvuso, kusalaṁ? Pāṇātipātā veramaṇī kusalaṁ, adinnādānā veramaṇī kusalaṁ, kāmesumicchācārā veramaṇī kusalaṁ, musāvādā veramaṇī kusalaṁ, pisuṇāya vācāya veramaṇī kusalaṁ, pharusāya vācāya veramaṇī kusalaṁ, samphappalāpā veramaṇī kusalaṁ, anabhijjhā kusalaṁ, abyāpādo kusalaṁ, sammādiṭṭhi kusalaṁ—idaṁ vuccatāvuso, kusalaṁ. 7 Katamañcāvuso, kusalamūlaṁ? Alobho kusalamūlaṁ, adoso kusalamūlaṁ, amoho kusalamūlaṁ—idaṁ vuccatāvuso, kusalamūlaṁ. 8 Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṁ akusalaṁ pajānāti, evaṁ akusalamūlaṁ pajānāti, evaṁ kusalaṁ pajānāti, evaṁ kusalamūlaṁ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti. 9 “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ uttari pañhaṁ apucchuṁ: “siyā panāvuso, aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? 10 “Siyā, āvuso. Yato kho, āvuso, ariyasāvako āhārañca pajānāti, āhārasamudayañca pajānāti, āhāranirodhañca pajānāti, āhāranirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhammaṁ. 11 Katamo panāvuso, āhāro, katamo āhārasamudayo, katamo āhāranirodho, katamā āhāranirodhagāminī paṭipadā? Cattārome, āvuso, āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā, sambhavesīnaṁ vā anuggahāya. Katame cattāro? Kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ catutthaṁ. Taṇhāsamudayā āhārasamudayo, taṇhānirodhā āhāranirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āhāranirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto, sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. 12 Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṁ āhāraṁ pajānāti, evaṁ āhārasamudayaṁ pajānāti, evaṁ āhāranirodhaṁ pajānāti, evaṁ āhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti. 13 “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ uttari pañhaṁ apucchuṁ: “siyā panāvuso, aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? 14 “Siyā, āvuso. Yato kho, āvuso, ariyasāvako dukkhañca pajānāti, dukkhasamudayañca pajānāti, dukkhanirodhañca pajānāti, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhammaṁ. 15 Katamaṁ panāvuso, dukkhaṁ, katamo dukkhasamudayo, katamo dukkhanirodho, katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā? Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraṇampi dukkhaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, appiyehi sampayogopi dukkho, piyehi vippayogopi dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ, saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā—idaṁ vuccatāvuso, dukkhaṁ. 16 Katamo cāvuso, dukkhasamudayo? Yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ—kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā—ayaṁ vuccatāvuso, dukkhasamudayo. 17 Katamo cāvuso, dukkhanirodho? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti 328 --- mn9 1:17 anālayo—ayaṁ vuccatāvuso, dukkhanirodho. 18 Katamā cāvuso, dukkhanirodhagāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi—ayaṁ vuccatāvuso, dukkhanirodhagāminī paṭipadā. 19 Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṁ dukkhaṁ pajānāti, evaṁ dukkhasamudayaṁ pajānāti, evaṁ dukkhanirodhaṁ pajānāti, evaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti. 20 “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ uttari pañhaṁ apucchuṁ: “siyā panāvuso, aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? 21 “Siyā, āvuso. Yato kho, āvuso, ariyasāvako jarāmaraṇañca pajānāti, jarāmaraṇasamudayañca pajānāti, jarāmaraṇanirodhañca pajānāti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhammaṁ. 22 Katamaṁ panāvuso, jarāmaraṇaṁ, katamo jarāmaraṇasamudayo, katamo jarāmaraṇanirodho, katamā jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṁ pāliccaṁ valittacatā āyuno saṁhāni indriyānaṁ paripāko—ayaṁ vuccatāvuso, jarā. Katamañcāvuso, maraṇaṁ? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṁ maccu maraṇaṁ kālaṅkiriyā khandhānaṁ bhedo, kaḷevarassa nikkhepo, jīvitindriyassupacchedo—idaṁ vuccatāvuso, maraṇaṁ. Iti ayañca jarā idañca maraṇaṁ—idaṁ vuccatāvuso, jarāmaraṇaṁ. Jātisamudayā jarāmaraṇasamudayo, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 23 Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṁ jarāmaraṇaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇasamudayaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇanirodhaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti. 24 “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchuṁ—siyā panāvuso …pe… 25 “siyā, āvuso. Yato kho, āvuso, ariyasāvako jātiñca pajānāti, jātisamudayañca pajānāti, jātinirodhañca pajānāti, jātinirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhammaṁ. 26 Katamā panāvuso, jāti, katamo jātisamudayo, katamo jātinirodho, katamā jātinirodhagāminī paṭipadā? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṁ pātubhāvo, āyatanānaṁ paṭilābho—ayaṁ vuccatāvuso, jāti. Bhavasamudayā jātisamudayo, bhavanirodhā jātinirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jātinirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 27 Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṁ jātiṁ pajānāti, evaṁ jātisamudayaṁ pajānāti, evaṁ jātinirodhaṁ pajānāti, evaṁ jātinirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti. 28 “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchuṁ—siyā panāvuso …pe… 29 “siyā, āvuso. Yato kho, āvuso, ariyasāvako bhavañca pajānāti, bhavasamudayañca pajānāti, bhavanirodhañca pajānāti, bhavanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato 329 --- mn9 1:29 imaṁ saddhammaṁ. 30 Katamo panāvuso, bhavo, katamo bhavasamudayo, katamo bhavanirodho, katamā bhavanirodhagāminī paṭipadā? Tayome, āvuso, bhavā—kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo. Upādānasamudayā bhavasamudayo, upādānanirodhā bhavanirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhavanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 31 Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṁ bhavaṁ pajānāti, evaṁ bhavasamudayaṁ pajānāti, evaṁ bhavanirodhaṁ pajānāti, evaṁ bhavanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti. Ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti. 32 “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchuṁ—siyā panāvuso …pe… 33 “siyā, āvuso. Yato kho, āvuso, ariyasāvako upādānañca pajānāti, upādānasamudayañca pajānāti, upādānanirodhañca pajānāti, upādānanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhammaṁ. 34 Katamaṁ panāvuso, upādānaṁ, katamo upādānasamudayo, katamo upādānanirodho, katamā upādānanirodhagāminī paṭipadā? Cattārimāni, āvuso, upādānāni—kāmupādānaṁ, diṭṭhupādānaṁ, sīlabbatupādānaṁ, attavādupādānaṁ. Taṇhāsamudayā upādānasamudayo, taṇhānirodhā upādānanirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upādānanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 35 Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṁ upādānaṁ pajānāti, evaṁ upādānasamudayaṁ pajānāti, evaṁ upādānanirodhaṁ pajānāti, evaṁ upādānanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti. 36 “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchuṁ—siyā panāvuso …pe… 37 “siyā, āvuso. Yato kho, āvuso, ariyasāvako taṇhañca pajānāti, taṇhāsamudayañca pajānāti, taṇhānirodhañca pajānāti, taṇhānirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhammaṁ. 38 Katamā panāvuso, taṇhā, katamo taṇhāsamudayo, katamo taṇhānirodho, katamā taṇhānirodhagāminī paṭipadā? Chayime, āvuso, taṇhākāyā—rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā. Vedanāsamudayā taṇhāsamudayo, vedanānirodhā taṇhānirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo taṇhānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 39 Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṁ taṇhaṁ pajānāti, evaṁ taṇhāsamudayaṁ pajānāti, evaṁ taṇhānirodhaṁ pajānāti, evaṁ taṇhānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti. 40 “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchuṁ—siyā panāvuso …pe… 41 “siyā, āvuso. Yato kho, āvuso, ariyasāvako vedanañca pajānāti, vedanāsamudayañca pajānāti, vedanānirodhañca pajānāti, vedanānirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhammaṁ. 42 Katamā panāvuso, vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī paṭipadā? Chayime, āvuso, vedanākāyā—cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo, phassanirodhā vedanānirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 43 Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṁ vedanaṁ pajānāti, evaṁ vedanāsamudayaṁ pajānāti, evaṁ vedanānirodhaṁ pajānāti, evaṁ vedanānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ 330 --- mn9 1:43 pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti. 44 “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchuṁ—siyā panāvuso …pe… 45 “siyā, āvuso. Yato kho, āvuso, ariyasāvako phassañca pajānāti, phassasamudayañca pajānāti, phassanirodhañca pajānāti, phassanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhammaṁ. 46 Katamo panāvuso, phasso, katamo phassasamudayo, katamo phassanirodho, katamā phassanirodhagāminī paṭipadā? Chayime, āvuso, phassakāyā—cakkhusamphasso, sotasamphasso, ghānasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphasso, manosamphasso. Saḷāyatanasamudayā phassasamudayo, saḷāyatananirodhā phassanirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo phassanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 47 Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṁ phassaṁ pajānāti, evaṁ phassasamudayaṁ pajānāti, evaṁ phassanirodhaṁ pajānāti, evaṁ phassanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti. 48 “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchuṁ—siyā panāvuso …pe… 49 “siyā, āvuso. Yato kho, āvuso, ariyasāvako saḷāyatanañca pajānāti, saḷāyatanasamudayañca pajānāti, saḷāyatananirodhañca pajānāti, saḷāyatananirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhammaṁ. 50 Katamaṁ panāvuso, saḷāyatanaṁ, katamo saḷāyatanasamudayo, katamo saḷāyatananirodho, katamā saḷāyatananirodhagāminī paṭipadā? Chayimāni, āvuso, āyatanāni—cakkhāyatanaṁ, sotāyatanaṁ, ghānāyatanaṁ, jivhāyatanaṁ, kāyāyatanaṁ, manāyatanaṁ. Nāmarūpasamudayā saḷāyatanasamudayo, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saḷāyatananirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 51 Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṁ saḷāyatanaṁ pajānāti, evaṁ saḷāyatanasamudayaṁ pajānāti, evaṁ saḷāyatananirodhaṁ pajānāti, evaṁ saḷāyatananirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti. 52 “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchuṁ—siyā panāvuso …pe… 53 “siyā, āvuso. Yato kho, āvuso, ariyasāvako nāmarūpañca pajānāti, nāmarūpasamudayañca pajānāti, nāmarūpanirodhañca pajānāti, nāmarūpanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhammaṁ. 54 Katamaṁ panāvuso, nāmarūpaṁ, katamo nāmarūpasamudayo, katamo nāmarūpanirodho, katamā nāmarūpanirodhagāminī paṭipadā? Vedanā, saññā, cetanā, phasso, manasikāro—idaṁ vuccatāvuso, nāmaṁ; cattāri ca mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtānaṁ upādāyarūpaṁ—idaṁ vuccatāvuso, rūpaṁ. Iti idañca nāmaṁ idañca rūpaṁ—idaṁ vuccatāvuso, nāmarūpaṁ. Viññāṇasamudayā nāmarūpasamudayo, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo nāmarūpanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 55 Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṁ nāmarūpaṁ pajānāti, evaṁ nāmarūpasamudayaṁ pajānāti, evaṁ nāmarūpanirodhaṁ pajānāti, evaṁ nāmarūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti. 56 “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchuṁ—siyā panāvuso …pe… 57 “siyā, āvuso. Yato kho, āvuso, ariyasāvako viññāṇañca pajānāti, 331 --- mn9 1:57 viññāṇasamudayañca pajānāti, viññāṇanirodhañca pajānāti, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhammaṁ. 58 Katamaṁ panāvuso, viññāṇaṁ, katamo viññāṇasamudayo, katamo viññāṇanirodho, katamā viññāṇanirodhagāminī paṭipadā? Chayime, āvuso, viññāṇakāyā—cakkhuviññāṇaṁ, sotaviññāṇaṁ, ghānaviññāṇaṁ, jivhāviññāṇaṁ, kāyaviññāṇaṁ, manoviññāṇaṁ. Saṅkhārasamudayā viññāṇasamudayo, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viññāṇanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 59 Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṁ viññāṇaṁ pajānāti, evaṁ viññāṇasamudayaṁ pajānāti, evaṁ viññāṇanirodhaṁ pajānāti, evaṁ viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti. 60 “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchuṁ—siyā panāvuso …pe… 61 “siyā, āvuso. Yato kho, āvuso, ariyasāvako saṅkhāre ca pajānāti, saṅkhārasamudayañca pajānāti, saṅkhāranirodhañca pajānāti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhammaṁ. 62 Katame panāvuso, saṅkhārā, katamo saṅkhārasamudayo, katamo saṅkhāranirodho, katamā saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā? Tayome, āvuso, saṅkhārā—kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro. Avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 63 Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṁ saṅkhāre pajānāti, evaṁ saṅkhārasamudayaṁ pajānāti, evaṁ saṅkhāranirodhaṁ pajānāti, evaṁ saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti. 64 “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchuṁ—siyā panāvuso …pe… “siyā, āvuso. 65 Yato kho, āvuso, ariyasāvako avijjañca pajānāti, avijjāsamudayañca pajānāti, avijjānirodhañca pajānāti, avijjānirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhammaṁ. Katamā panāvuso, avijjā, katamo avijjāsamudayo, katamo avijjānirodho, katamā avijjānirodhagāminī paṭipadā? Yaṁ kho, āvuso, dukkhe aññāṇaṁ, dukkhasamudaye aññāṇaṁ, dukkhanirodhe aññāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ—ayaṁ vuccatāvuso, avijjā. 66 Āsavasamudayā avijjāsamudayo, āsavanirodhā avijjānirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo avijjānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 67 Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṁ avijjaṁ pajānāti, evaṁ avijjāsamudayaṁ pajānāti, evaṁ avijjānirodhaṁ pajānāti, evaṁ avijjānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti. 68 “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ uttari pañhaṁ apucchuṁ: “siyā panāvuso, aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? 69 “Siyā, āvuso. Yato kho, āvuso, ariyasāvako āsavañca pajānāti, āsavasamudayañca pajānāti, āsavanirodhañca pajānāti, āsavanirodhagāminiṁ paṭipadañca 332 --- mn9 1:69 pajānāti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhammaṁ. 70 Katamo panāvuso, āsavo, katamo āsavasamudayo, katamo āsavanirodho, katamā āsavanirodhagāminī paṭipadāti? Tayome, āvuso, āsavā—kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo. Avijjāsamudayā āsavasamudayo, avijjānirodhā āsavanirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āsavanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 71 Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṁ āsavaṁ pajānāti, evaṁ āsavasamudayaṁ pajānāti, evaṁ āsavanirodhaṁ pajānāti, evaṁ āsavanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti—ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti. Idamavocāyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandunti. Sammādiṭṭhisuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. mn64 0 Majjhima Nikāya 64 Mahāmālukyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “dhāretha no tumhe, bhikkhave, mayā desitāni pañcorambhāgiyāni saṁyojanānī”ti? Evaṁ vutte, āyasmā mālukyaputto bhagavantaṁ etadavoca: “ahaṁ kho, bhante, dhāremi bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni saṁyojanānī”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, mālukyaputta, dhāresi mayā desitāni pañcorambhāgiyāni saṁyojanānī”ti? “Sakkāyadiṭṭhiṁ kho ahaṁ, bhante, bhagavatā orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ desitaṁ dhāremi; vicikicchaṁ kho ahaṁ, bhante, bhagavatā orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ desitaṁ dhāremi; sīlabbataparāmāsaṁ kho ahaṁ, bhante, bhagavatā orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ desitaṁ dhāremi; kāmacchandaṁ kho ahaṁ, bhante, bhagavatā orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ desitaṁ dhāremi; byāpādaṁ kho ahaṁ, bhante, bhagavatā orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ desitaṁ dhāremi. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, dhāremi bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni saṁyojanānī”ti. 3 “Kassa kho nāma tvaṁ, mālukyaputta, imāni evaṁ pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni desitāni dhāresi? Nanu, mālukyaputta, aññatitthiyā paribbājakā iminā taruṇūpamena upārambhena upārambhissanti? Daharassa hi, mālukyaputta, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sakkāyotipi na hoti, kuto panassa uppajjissati sakkāyadiṭṭhi? Anusetvevassa sakkāyadiṭṭhānusayo. Daharassa hi, mālukyaputta, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa dhammātipi na hoti, kuto panassa uppajjissati dhammesu vicikicchā? Anusetvevassa vicikicchānusayo. Daharassa hi, mālukyaputta, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sīlātipi na hoti, kuto panassa uppajjissati sīlesu sīlabbataparāmāso? Anusetvevassa sīlabbataparāmāsānusayo. Daharassa hi, mālukyaputta, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa kāmātipi na hoti, kuto panassa uppajjissati kāmesu kāmacchando? Anusetvevassa kāmarāgānusayo. Daharassa hi, mālukyaputta, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sattātipi na hoti, kuto panassa uppajjissati sattesu byāpādo? Anusetvevassa byāpādānusayo. Nanu, mālukyaputta, aññatitthiyā paribbājakā iminā taruṇūpamena upārambhena upārambhissantī”ti? 4 Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “etassa, bhagavā, kālo, etassa, sugata, kālo yaṁ bhagavā pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni deseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hānanda, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 5 333 --- mn64 1:5 “Idhānanda, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto sakkāyadiṭṭhipariyuṭṭhitena cetasā viharati sakkāyadiṭṭhiparetena; uppannāya ca sakkāyadiṭṭhiyā nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. Tassa sā sakkāyadiṭṭhi thāmagatā appaṭivinītā orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ. Vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena; uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. Tassa sā vicikicchā thāmagatā appaṭivinītā orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ. Sīlabbataparāmāsapariyuṭṭhitena cetasā viharati sīlabbataparāmāsaparetena; uppannassa ca sīlabbataparāmāsassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. Tassa so sīlabbataparāmāso thāmagato appaṭivinīto orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ. Kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena; uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. Tassa so kāmarāgo thāmagato appaṭivinīto orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ. Byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena; uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. Tassa so byāpādo thāmagato appaṭivinīto orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ. 6 Sutavā ca kho, ānanda, ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na sakkāyadiṭṭhipariyuṭṭhitena cetasā viharati na sakkāyadiṭṭhiparetena; uppannāya ca sakkāyadiṭṭhiyā nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa sā sakkāyadiṭṭhi sānusayā pahīyati. Na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena; uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa sā vicikicchā sānusayā pahīyati. Na sīlabbataparāmāsapariyuṭṭhitena cetasā viharati na sīlabbataparāmāsaparetena; uppannassa ca sīlabbataparāmāsassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa so sīlabbataparāmāso sānusayo pahīyati. Na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena; uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa so kāmarāgo sānusayo pahīyati. Na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati na byāpādaparetena; uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa so byāpādo sānusayo pahīyati. Yo, ānanda, maggo yā paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya taṁ maggaṁ taṁ paṭipadaṁ anāgamma pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni ñassati vā dakkhati vā pajahissati vāti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Seyyathāpi, ānanda, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato tacaṁ acchetvā phegguṁ acchetvā sāracchedo bhavissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati; evameva kho, ānanda, yo maggo yā paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya taṁ maggaṁ taṁ paṭipadaṁ anāgamma pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni ñassati vā dakkhati vā pajahissati vāti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 7 Yo ca kho, ānanda, maggo yā paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya taṁ maggaṁ taṁ paṭipadaṁ āgamma pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni ñassati vā dakkhati vā pajahissati vāti—ṭhānametaṁ vijjati. 8 Seyyathāpi, ānanda, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato tacaṁ chetvā phegguṁ chetvā sāracchedo bhavissatīti—ṭhānametaṁ vijjati. evameva kho, ānanda, yo maggo yā paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya taṁ maggaṁ taṁ paṭipadaṁ āgamma pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni ñassati vā dakkhati vā pajahissati vāti—ṭhānametaṁ vijjati. Seyyathāpi, ānanda, gaṅgā nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā. Atha dubbalako puriso āgaccheyya: ‘ahaṁ imissā gaṅgāya nadiyā tiriyaṁ bāhāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ gacchissāmī’ti; so na sakkuṇeyya gaṅgāya nadiyā tiriyaṁ bāhāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ gantuṁ. Evameva kho, ānanda, yesaṁ kesañci sakkāyanirodhāya dhamme desiyamāne cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati; seyyathāpi so dubbalako puriso evamete daṭṭhabbā. Seyyathāpi, ānanda, gaṅgā nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā. Atha 334 --- mn64 1:8 balavā puriso āgaccheyya: ‘ahaṁ imissā gaṅgāya nadiyā tiriyaṁ bāhāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ gacchissāmī’ti; so sakkuṇeyya gaṅgāya nadiyā tiriyaṁ bāhāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ gantuṁ. Evameva kho, ānanda, yesaṁ kesañci sakkāyanirodhāya dhamme desiyamāne cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati; seyyathāpi so balavā puriso evamete daṭṭhabbā. 9 Katamo cānanda, maggo, katamā paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya? Idhānanda, bhikkhu upadhivivekā akusalānaṁ dhammānaṁ pahānā sabbaso kāyaduṭṭhullānaṁ paṭippassaddhiyā vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpeti. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpetvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī, anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, ānanda, maggo ayaṁ paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya. 10-12 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ … pe… anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, ānanda, maggo ayaṁ paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya. 13 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ … pe… anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, ānanda, maggo ayaṁ paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya. 14 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ … pe… anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, ānanda, maggo ayaṁ paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya. 15 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ … pe… anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, ānanda, maggo ayaṁ paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānāyā”ti. 16 “Eso ce, bhante, maggo esā paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya, atha kiñcarahi idhekacce bhikkhū cetovimuttino ekacce bhikkhū paññāvimuttino”ti? “Ettha kho panesāhaṁ, ānanda, indriyavemattataṁ vadāmī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Mahāmālukyasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. mn82 0 Majjhima Nikāya 82 Raṭṭhapālasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena thullakoṭṭhikaṁ nāma kurūnaṁ nigamo tadavasari. 2 Assosuṁ kho thullakoṭṭhikā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kurūsu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ thullakoṭṭhikaṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho 335 --- mn82 1:2 vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 3 Atha kho thullakoṭṭhikā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho thullakoṭṭhike brāhmaṇagahapatike bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. 4 Tena kho pana samayena raṭṭhapālo nāma kulaputto tasmiṁyeva thullakoṭṭhike aggakulassa putto tissaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa etadahosi: “yathā yathā khvāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan”ti. 5 Atha kho thullakoṭṭhikā brāhmaṇagahapatikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. 6 Atha kho raṭṭhapālo kulaputto acirapakkantesu thullakoṭṭhikesu brāhmaṇagahapatikesu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṁ etadavoca: “yathā yathāhaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Icchāmahaṁ, bhante, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadaṁ. Pabbājetu maṁ bhagavā”ti. “Anuññātosi pana tvaṁ, raṭṭhapāla, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti? “Na khohaṁ, bhante, anuññāto mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. “Na kho, raṭṭhapāla, tathāgatā ananuññātaṁ mātāpitūhi puttaṁ pabbājentī”ti. “Svāhaṁ, bhante, tathā karissāmi yathā maṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. 7 Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena mātāpitaro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: “ammatātā, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Evaṁ vutte, raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. (…) Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti? Dutiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto …pe… tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto mātāpitaro etadavoca: “ammatātā, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ 336 --- mn82 1:7 kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti? Atha kho raṭṭhapālo kulaputto: “na maṁ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipajji: “idheva me maraṇaṁ bhavissati pabbajjā vā”ti. Atha kho raṭṭhapālo kulaputto ekampi bhattaṁ na bhuñji, dvepi bhattāni na bhuñji, tīṇipi bhattāni na bhuñji, cattāripi bhattāni na bhuñji, pañcapi bhattāni na bhuñji, chapi bhattāni na bhuñji, sattapi bhattāni na bhuñji. 8 Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, kassaci, dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Uṭṭhehi, tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca; bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti? Evaṁ vutte, raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ …pe… dutiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma, kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Uṭṭhehi, tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca; bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti? 9 Tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. 10 Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, samma raṭṭhapāla, mātāpitūnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṁ, samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṁ pana te taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca; bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṁ pana te taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti? Evaṁ vutte, raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho … tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, samma raṭṭhapāla, mātāpitūnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaṁ, samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṁ pana te taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya? Uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṁ pana te taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti? Tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. 11 Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro 337 --- mn82 1:11 tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro etadavocuṁ: “ammatātā, eso raṭṭhapālo kulaputto tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipanno: ‘idheva me maraṇaṁ bhavissati pabbajjā vā’ti. Sace tumhe raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ nānujānissatha agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, tattheva maraṇaṁ āgamissati. Sace pana tumhe raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ anujānissatha agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, pabbajitampi naṁ dakkhissatha. Sace raṭṭhapālo kulaputto nābhiramissati agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, kā tassa aññā gati bhavissati? Idheva paccāgamissati. Anujānātha raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. “Anujānāma, tātā, raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Pabbajitena ca pana mātāpitaro uddassetabbā”ti. Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla, anuññātosi mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Pabbajitena ca pana te mātāpitaro uddassetabbā”ti. 12 Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhahitvā balaṁ gāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṁ etadavoca: “anuññāto ahaṁ, bhante, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Pabbājetu maṁ bhagavā”ti. 13 Alattha kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Atha kho bhagavā acirūpasampanne āyasmante raṭṭhapāle aḍḍhamāsupasampanne thullakoṭṭhike yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 14 Atha kho āyasmā raṭṭhapālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā raṭṭhapālo arahataṁ ahosi. 15 Atha kho āyasmā raṭṭhapālo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā raṭṭhapālo bhagavantaṁ etadavoca: “icchāmahaṁ, bhante, mātāpitaro uddassetuṁ, sace maṁ bhagavā anujānātī”ti. Atha kho bhagavā āyasmato raṭṭhapālassa cetasā ceto paricca manasākāsi. Yathā bhagavā aññāsi: “abhabbo kho raṭṭhapālo kulaputto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitun”ti, atha kho bhagavā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca: “yassadāni tvaṁ, raṭṭhapāla, kālaṁ maññasī”ti. 16 Atha kho āyasmā raṭṭhapālo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena thullakoṭṭhikaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena thullakoṭṭhiko tadavasari. Tatra sudaṁ āyasmā raṭṭhapālo thullakoṭṭhike viharati rañño korabyassa migacīre. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya thullakoṭṭhikaṁ piṇḍāya pāvisi. Thullakoṭṭhike sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena sakapitu nivesanaṁ tenupasaṅkami. 17 Tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa pitā majjhimāya dvārasālāya ullikhāpeti. Addasā kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna etadavoca: “imehi muṇḍakehi samaṇakehi amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo pabbājito”ti. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo sakapitu nivesane neva dānaṁ alattha na paccakkhānaṁ; aññadatthu akkosameva alattha. 18 Tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī ābhidosikaṁ kummāsaṁ chaḍḍetukāmā hoti. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo taṁ ñātidāsiṁ etadavoca: “sacetaṁ, bhagini, chaḍḍanīyadhammaṁ, idha me patte ākirā”ti. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ āyasmato raṭṭhapālassa patte ākirantī hatthānañca pādānañca sarassa ca nimittaṁ 338 --- mn82 1:18 aggahesi. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī yenāyasmato raṭṭhapālassa mātā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato raṭṭhapālassa mātaraṁ etadavoca: “yaggheyye, jāneyyāsi: ‘ayyaputto raṭṭhapālo anuppatto’”ti. “Sace, je, saccaṁ bhaṇasi, adāsiṁ taṁ karomī”ti. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa mātā yenāyasmato raṭṭhapālassa pitā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato raṭṭhapālassa pitaraṁ etadavoca: “yagghe, gahapati, jāneyyāsi: ‘raṭṭhapālo kira kulaputto anuppatto’”ti? 19 Tena kho pana samayena āyasmā raṭṭhapālo taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ aññataraṁ kuṭṭamūlaṁ nissāya paribhuñjati. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca: “atthi nāma, tāta raṭṭhapāla, ābhidosikaṁ kummāsaṁ paribhuñjissasi? Nanu, tāta raṭṭhapāla, sakaṁ gehaṁ gantabban”ti? “Kuto no, gahapati, amhākaṁ gehaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ? Anagārā mayaṁ, gahapati. Agamamha kho te, gahapati, gehaṁ, tattha neva dānaṁ alatthamha na paccakkhānaṁ; aññadatthu akkosameva alatthamhā”ti. “Ehi, tāta raṭṭhapāla, gharaṁ gamissāmā”ti. “Alaṁ, gahapati, kataṁ me ajja bhattakiccaṁ”. “Tena hi, tāta raṭṭhapāla, adhivāsehi svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesi kho āyasmā raṭṭhapālo tuṇhībhāvena. 20 Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmato raṭṭhapālassa adhivāsanaṁ viditvā yena sakaṁ nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mahantaṁ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṁ kārāpetvā kilañjehi paṭicchādetvā āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikā āmantesi: “etha tumhe, vadhuyo, yena alaṅkārena alaṅkatā pubbe raṭṭhapālassa kulaputtassa piyā hotha manāpā tena alaṅkārena alaṅkarothā”ti. 21 Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā āyasmato raṭṭhapālassa kālaṁ ārocesi: “kālo, tāta raṭṭhapāla, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. 22 Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sakapitu nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā taṁ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṁ vivarāpetvā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca: “idaṁ te, tāta raṭṭhapāla, mātu mattikaṁ dhanaṁ, aññaṁ pettikaṁ, aññaṁ pitāmahaṁ. Sakkā, tāta raṭṭhapāla, bhoge ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Ehi tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī”ti. “Sace me tvaṁ, gahapati, vacanaṁ kareyyāsi, imaṁ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṁ sakaṭe āropetvā nibbāhāpetvā majjhegaṅgāya nadiyā sote opilāpeyyāsi. Taṁ kissa hetu? Ye uppajjissanti hi te, gahapati, tatonidānaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti. 23 Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikā paccekaṁ pādesu gahetvā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavocuṁ: “kīdisā nāma tā, ayyaputta, accharāyo yāsaṁ tvaṁ hetu brahmacariyaṁ carasī”ti? “Na kho mayaṁ, bhaginī, accharānaṁ hetu brahmacariyaṁ carāmā”ti. “Bhaginivādena no ayyaputto raṭṭhapālo samudācaratī”ti tā tattheva mucchitā papatiṁsu. 24 Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pitaraṁ etadavoca: “sace, gahapati, bhojanaṁ dātabbaṁ, detha; mā no viheṭhethā”ti. “Bhuñja, tāta raṭṭhapāla, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo bhuttāvī onītapattapāṇī ṭhitakova imā gāthā abhāsi: 25 “Passa cittīkataṁ bimbaṁ, arukāyaṁ samussitaṁ; Āturaṁ bahusaṅkappaṁ, yassa natthi dhuvaṁ ṭhiti. Passa cittīkataṁ rūpaṁ, maṇinā kuṇḍalena ca; Aṭṭhi tacena onaddhaṁ, saha vatthebhi sobhati. Alattakakatā pādā, mukhaṁ cuṇṇakamakkhitaṁ; Alaṁ bālassa mohāya, no ca pāragavesino. Aṭṭhāpadakatā kesā, nettā añjanamakkhitā; Alaṁ bālassa mohāya, no ca pāragavesino. Añjanīva navā cittā, pūtikāyo alaṅkato; Alaṁ bālassa mohāya, no ca pāragavesino. Odahi migavo pāsaṁ, nāsadā vākaraṁ migo; Bhutvā nivāpaṁ gacchāma, kandante migabandhake”ti. 26 Atha kho āyasmā raṭṭhapālo ṭhitakova imā gāthā bhāsitvā yena rañño 339 --- mn82 1:26 korabyassa migacīraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. 27 Atha kho rājā korabyo migavaṁ āmantesi: “sodhehi, samma migava, migacīraṁ uyyānabhūmiṁ; gacchāma subhūmiṁ dassanāyā”ti. “Evaṁ, devā”ti kho migavo rañño korabyassa paṭissutvā migacīraṁ sodhento addasa āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinnaṁ. Disvāna yena rājā korabyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ korabyaṁ etadavoca: “suddhaṁ kho te, deva, migacīraṁ. Atthi cettha raṭṭhapālo nāma kulaputto imasmiṁyeva thullakoṭṭhike aggakulassa putto yassa tvaṁ abhiṇhaṁ kittayamāno ahosi, so aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinno”ti. “Tena hi, samma migava, alaṁ dānajja uyyānabhūmiyā. Tameva dāni mayaṁ bhavantaṁ raṭṭhapālaṁ payirupāsissāmā”ti. 28 Atha kho rājā korabyo “yaṁ tattha khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ taṁ sabbaṁ vissajjethā”ti vatvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi thullakoṭṭhikamhā niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ussaṭāya ussaṭāya parisāya yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā raṭṭhapālena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho rājā korabyo āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca: “idha bhavaṁ raṭṭhapālo hatthatthare nisīdatū”ti. “Alaṁ, mahārāja, nisīda tvaṁ; nisinno ahaṁ sake āsane”ti. Nisīdi rājā korabyo paññatte āsane. Nisajja kho rājā korabyo āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca: 29 “Cattārimāni, bho raṭṭhapāla, pārijuññāni yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti. Katamāni cattāri? Jarāpārijuññaṁ, byādhipārijuññaṁ, bhogapārijuññaṁ, ñātipārijuññaṁ. 30 Katamañca, bho raṭṭhapāla, jarāpārijuññaṁ? Idha, bho raṭṭhapāla, ekacco jiṇṇo hoti vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto. Na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So tena jarāpārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Idaṁ vuccati, bho raṭṭhapāla, jarāpārijuññaṁ. Bhavaṁ kho pana raṭṭhapālo etarahi daharo yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. Taṁ bhoto raṭṭhapālassa jarāpārijuññaṁ natthi. Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito? 31 Katamañca, bho raṭṭhapāla, byādhipārijuññaṁ? Idha, bho raṭṭhapāla, ekacco ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi etarahi ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So tena byādhipārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Idaṁ vuccati, bho raṭṭhapāla, byādhipārijuññaṁ. Bhavaṁ kho pana raṭṭhapālo etarahi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya. Taṁ bhoto raṭṭhapālassa byādhipārijuññaṁ natthi. Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito? 32 Katamañca, bho raṭṭhapāla, bhogapārijuññaṁ? Idha, bho raṭṭhapāla, ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo. Tassa te bhogā anupubbena parikkhayaṁ gacchanti. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ kho pubbe aḍḍho ahosiṁ mahaddhano mahābhogo. Tassa me te bhogā anupubbena parikkhayaṁ gatā. Na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So tena bhogapārijuññena samannāgato kesamassuṁ 340 --- mn82 1:32 ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Idaṁ vuccati, bho raṭṭhapāla, bhogapārijuññaṁ. Bhavaṁ kho pana raṭṭhapālo imasmiṁyeva thullakoṭṭhike aggakulassa putto. Taṁ bhoto raṭṭhapālassa bhogapārijuññaṁ natthi. Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito? 33 Katamañca, bho raṭṭhapāla, ñātipārijuññaṁ? Idha, bho raṭṭhapāla, ekaccassa bahū honti mittāmaccā ñātisālohitā. Tassa te ñātakā anupubbena parikkhayaṁ gacchanti. So iti paṭisañcikkhati: ‘mamaṁ kho pubbe bahū ahesuṁ mittāmaccā ñātisālohitā. Tassa me te anupubbena parikkhayaṁ gatā. Na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So tena ñātipārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Idaṁ vuccati, bho raṭṭhapāla, ñātipārijuññaṁ. Bhoto kho pana raṭṭhapālassa imasmiṁyeva thullakoṭṭhike bahū mittāmaccā ñātisālohitā. Taṁ bhoto raṭṭhapālassa ñātipārijuññaṁ natthi. Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito? 34 Imāni kho, bho raṭṭhapāla, cattāri pārijuññāni, yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti. Tāni bhoto raṭṭhapālassa natthi. Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti? 35 “Atthi kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā, ye ahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Katame cattāro? 36 ‘Upaniyyati loko addhuvo’ti kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. ‘Atāṇo loko anabhissaro’ti kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. ‘Assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyan’ti kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. ‘Ūno loko atitto taṇhādāso’ti kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. 37 Ime kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā, ye ahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti. 38 “‘Upaniyyati loko addhuvo’ti—bhavaṁ raṭṭhapālo āha. Imassa, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti? “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, tvaṁ vīsativassuddesikopi paṇṇavīsativassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpi katāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro”ti? “Ahosiṁ ahaṁ, bho raṭṭhapāla, vīsativassuddesikopi paṇṇavīsativassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpi katāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro. Appekadāhaṁ, bho raṭṭhapāla, iddhimāva maññe na attano balena samasamaṁ samanupassāmī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, evameva tvaṁ etarahi ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro”ti? “No hidaṁ, bho raṭṭhapāla. Etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto āsītiko me vayo vattati. Appekadāhaṁ, bho raṭṭhapāla, ‘idha pādaṁ karissāmī’ti aññeneva pādaṁ karomī”ti. “Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘upaniyyati loko addhuvo’ti, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti. “Acchariyaṁ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṁ, bho raṭṭhapāla. Yāva subhāsitañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: 341 --- mn82 1:38 ‘upaniyyati loko addhuvo’ti. Upaniyyati hi, bho raṭṭhapāla, loko addhuvo. 39 Saṁvijjante kho, bho raṭṭhapāla, imasmiṁ rājakule hatthikāyāpi assakāyāpi rathakāyāpi pattikāyāpi, amhākaṁ āpadāsu pariyodhāya vattissanti. ‘Atāṇo loko anabhissaro’ti—bhavaṁ raṭṭhapālo āha. Imassa pana, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti? “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, atthi te koci anusāyiko ābādho”ti? “Atthi me, bho raṭṭhapāla, anusāyiko ābādho. Appekadā maṁ, bho raṭṭhapāla, mittāmaccā ñātisālohitā parivāretvā ṭhitā honti: ‘idāni rājā korabyo kālaṁ karissati, idāni rājā korabyo kālaṁ karissatī’”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, labhasi tvaṁ te mittāmacce ñātisālohite: ‘āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, sabbeva santā imaṁ vedanaṁ saṁvibhajatha, yathāhaṁ lahukatarikaṁ vedanaṁ vediyeyyan’ti—udāhu tvaṁyeva taṁ vedanaṁ vediyasī”ti? “Nāhaṁ, bho raṭṭhapāla, labhāmi te mittāmacce ñātisālohite: ‘āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, sabbeva santā imaṁ vedanaṁ saṁvibhajatha, yathāhaṁ lahukatarikaṁ vedanaṁ vediyeyyan’ti. Atha kho ahameva taṁ vedanaṁ vediyāmī”ti. “Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘atāṇo loko anabhissaro’ti, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti. “Acchariyaṁ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṁ, bho raṭṭhapāla. Yāva subhāsitaṁ cidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: ‘atāṇo loko anabhissaro’ti. Atāṇo hi, bho raṭṭhapāla, loko anabhissaro. 40 Saṁvijjati kho, bho raṭṭhapāla, imasmiṁ rājakule pahūtaṁ hiraññasuvaṇṇaṁ bhūmigatañca vehāsagatañca. ‘Assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyan’ti—bhavaṁ raṭṭhapālo āha. Imassa pana, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti? “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yathā tvaṁ etarahi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresi, lacchasi tvaṁ paratthāpi: ‘evamevāhaṁ imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremī’ti, udāhu aññe imaṁ bhogaṁ paṭipajjissanti, tvaṁ pana yathākammaṁ gamissasī”ti? “Yathāhaṁ, bho raṭṭhapāla, etarahi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremi, nāhaṁ lacchāmi paratthāpi: ‘evameva imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremī’ti. Atha kho aññe imaṁ bhogaṁ paṭipajjissanti; ahaṁ pana yathākammaṁ gamissāmī”ti. “Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyan’ti, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti. “Acchariyaṁ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṁ, bho raṭṭhapāla. Yāva subhāsitaṁ cidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: ‘assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyan’ti. Assako hi, bho raṭṭhapāla, loko sabbaṁ pahāya gamanīyaṁ. 41 ‘Ūno loko atitto taṇhādāso’ti—bhavaṁ raṭṭhapālo āha. Imassa, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti? “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, phītaṁ kuruṁ ajjhāvasasī”ti? “Evaṁ, bho raṭṭhapāla, phītaṁ kuruṁ ajjhāvasāmī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha puriso āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: ‘yagghe, mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi puratthimāya disāya? Tatthaddasaṁ mahantaṁ janapadaṁ iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ. Bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā; bahu tattha dhanadhaññaṁ; bahu tattha hiraññasuvaṇṇaṁ akatañceva katañca; bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakeneva balamattena abhivijinituṁ. Abhivijina, mahārājā’ti, kinti naṁ kareyyāsī”ti? “Tampi mayaṁ, bho raṭṭhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha puriso āgaccheyya pacchimāya disāya … uttarāya disāya … dakkhiṇāya disāya … parasamuddato saddhāyiko paccayiko. So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: ‘yagghe, mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi parasamuddato? Tatthaddasaṁ mahantaṁ janapadaṁ iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ. Bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā; bahu tattha dhanadhaññaṁ; bahu tattha 342 --- mn82 1:41 hiraññasuvaṇṇaṁ akatañceva katañca; bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakeneva balamattena abhivijinituṁ. Abhivijina, mahārājā’ti, kinti naṁ kareyyāsī”ti? “Tampi mayaṁ, bho raṭṭhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmā”ti. “Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘ūno loko atitto taṇhādāso’ti, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti. “Acchariyaṁ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṁ, bho raṭṭhapāla. Yāva subhāsitañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: ‘ūno loko atitto taṇhādāso’ti. Ūno hi, bho raṭṭhapāla, loko atitto taṇhādāso”ti. 42 Idamavoca āyasmā raṭṭhapālo. Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca: “Passāmi loke sadhane manusse, Laddhāna vittaṁ na dadanti mohā; Luddhā dhanaṁ sannicayaṁ karonti, Bhiyyova kāme abhipatthayanti. Rājā pasayhā pathaviṁ vijitvā, Sasāgarantaṁ mahimāvasanto; Oraṁ samuddassa atittarūpo, Pāraṁ samuddassapi patthayetha. Rājā ca aññe ca bahū manussā, Avītataṇhā maraṇaṁ upenti; Ūnāva hutvāna jahanti dehaṁ, Kāmehi lokamhi na hatthi titti. Kandanti naṁ ñātī pakiriya kese, Ahovatā no amarāti cāhu; Vatthena naṁ pārutaṁ nīharitvā, Citaṁ samādāya tatoḍahanti. So ḍayhati sūlehi tujjamāno, Ekena vatthena pahāya bhoge; Na mīyamānassa bhavanti tāṇā, Ñātīdha mittā atha vā sahāyā. Dāyādakā tassa dhanaṁ haranti, Satto pana gacchati yena kammaṁ; Na mīyamānaṁ dhanamanveti kiñci, Puttā ca dārā ca dhanañca raṭṭhaṁ. Na dīghamāyuṁ labhate dhanena, Na cāpi vittena jaraṁ vihanti; Appaṁ hidaṁ jīvitamāhu dhīrā, Asassataṁ vippariṇāmadhammaṁ. Aḍḍhā daliddā ca phusanti phassaṁ, Bālo ca dhīro ca tatheva phuṭṭho; Bālo ca bālyā vadhitova seti, Dhīro ca na vedhati phassaphuṭṭho. Tasmā hi paññāva dhanena seyyo, Yāya vosānamidhādhigacchati; Abyositattā hi bhavābhavesu, Pāpāni kammāni karonti mohā. Upeti gabbhañca parañca lokaṁ, Saṁsāramāpajja paramparāya; Tassappapañño abhisaddahanto, Upeti gabbhañca parañca lokaṁ. Coro yathā sandhimukhe gahito, Sakammunā haññati pāpadhammo; Evaṁ pajā pecca paramhi loke, Sakammunā haññati pāpadhammo. Kāmāhi citrā madhurā manoramā, Virūparūpena mathenti cittaṁ; Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvā, Tasmā ahaṁ pabbajitomhi rāja. Dumapphalāneva patanti māṇavā, Daharā ca vuḍḍhā ca sarīrabhedā; Etampi disvā pabbajitomhi rāja, Apaṇṇakaṁ sāmaññameva seyyo”ti. Raṭṭhapālasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. mn108 0 Majjhima Nikāya 108 Gopakamoggallānasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe aciraparinibbute bhagavati. 2 Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto rājagahaṁ paṭisaṅkhārāpeti rañño pajjotassa āsaṅkamāno. 3 Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṁ. Yannūnāhaṁ yena gopakamoggallānassa brāhmaṇassa kammanto, yena gopakamoggallāno brāhmaṇo tenupasaṅkameyyan”ti. 4 Atha kho āyasmā ānando yena gopakamoggallānassa brāhmaṇassa kammanto, yena gopakamoggallāno brāhmaṇo tenupasaṅkami. Addasā kho gopakamoggallāno brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “etu kho bhavaṁ ānando. Svāgataṁ bhoto ānandassa. Cirassaṁ kho bhavaṁ ānando imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāya. Nisīdatu bhavaṁ ānando, idamāsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi kho āyasmā ānando paññatte āsane. Gopakamoggallānopi kho brāhmaṇo aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho gopakamoggallāno brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 5 “atthi nu kho, bho ānanda, ekabhikkhupi tehi dhammehi sabbenasabbaṁ sabbathāsabbaṁ samannāgato yehi 343 --- mn108 1:5 dhammehi samannāgato so bhavaṁ gotamo ahosi arahaṁ sammāsambuddho”ti? “Natthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhupi tehi dhammehi sabbenasabbaṁ sabbathāsabbaṁ samannāgato yehi dhammehi samannāgato so bhagavā ahosi arahaṁ sammāsambuddho. So hi, brāhmaṇa, bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū, maggavidū, maggakovido; maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā”ti. 6 Ayañca hidaṁ āyasmato ānandassa gopakamoggallānena brāhmaṇena saddhiṁ antarākathā vippakatā ahosi. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto rājagahe kammante anusaññāyamāno yena gopakamoggallānassa brāhmaṇassa kammanto, yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “kāya nuttha, bho ānanda, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? “Idha maṁ, brāhmaṇa, gopakamoggallāno brāhmaṇo evamāha: ‘atthi nu kho, bho ānanda, ekabhikkhupi tehi dhammehi sabbenasabbaṁ sabbathāsabbaṁ samannāgato yehi dhammehi samannāgato so bhavaṁ gotamo ahosi arahaṁ sammāsambuddho’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, brāhmaṇa, gopakamoggallānaṁ brāhmaṇaṁ etadavocaṁ: ‘natthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhupi tehi dhammehi sabbenasabbaṁ sabbathāsabbaṁ samannāgato yehi dhammehi samannāgato so bhagavā ahosi arahaṁ sammāsambuddho. So hi, brāhmaṇa, bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū, maggavidū, maggakovido; maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā’ti. Ayaṁ kho no, brāhmaṇa, gopakamoggallānena brāhmaṇena saddhiṁ antarākathā vippakatā. Atha tvaṁ anuppatto”ti. 7 “Atthi nu kho, bho ānanda, ekabhikkhupi tena bhotā gotamena ṭhapito: ‘ayaṁ vo mamaccayena paṭisaraṇaṁ bhavissatī’ti, yaṁ tumhe etarahi paṭipādeyyāthā”ti? “Natthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhupi tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ṭhapito: ‘ayaṁ vo mamaccayena paṭisaraṇaṁ bhavissatī’ti, yaṁ mayaṁ etarahi paṭipādeyyāmā”ti. 8 “Atthi pana, bho ānanda, ekabhikkhupi saṅghena sammato, sambahulehi therehi bhikkhūhi ṭhapito: ‘ayaṁ no bhagavato accayena paṭisaraṇaṁ bhavissatī’ti, yaṁ tumhe etarahi paṭipādeyyāthā”ti? “Natthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhupi saṅghena sammato, sambahulehi therehi bhikkhūhi ṭhapito: ‘ayaṁ no bhagavato accayena paṭisaraṇaṁ bhavissatī’ti, yaṁ mayaṁ etarahi paṭipādeyyāmā”ti. 9 “Evaṁ appaṭisaraṇe ca pana, bho ānanda, ko hetu sāmaggiyā”ti? “Na kho mayaṁ, brāhmaṇa, appaṭisaraṇā; sappaṭisaraṇā mayaṁ, brāhmaṇa; dhammappaṭisaraṇā”ti. 10 “‘Atthi nu kho, bho ānanda, ekabhikkhupi tena bhotā gotamena ṭhapito—ayaṁ vo mamaccayena paṭisaraṇaṁ bhavissatīti, yaṁ tumhe etarahi paṭipādeyyāthā’ti—iti puṭṭho samāno ‘natthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhupi tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ṭhapito—ayaṁ vo mamaccayena paṭisaraṇaṁ bhavissatīti, yaṁ mayaṁ etarahi paṭipādeyyāmā’ti vadesi; ‘atthi pana, bho ānanda, ekabhikkhupi saṅghena sammato, sambahulehi therehi bhikkhūhi ṭhapito—ayaṁ no bhagavato accayena paṭisaraṇaṁ bhavissatīti, yaṁ tumhe etarahi paṭipādeyyāthā’ti—iti puṭṭho samāno ‘natthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhupi saṅghena sammato, sambahulehi therehi bhikkhūhi ṭhapito—ayaṁ no bhagavato accayena paṭisaraṇaṁ bhavissatīti, yaṁ mayaṁ etarahi paṭipādeyyāmā’ti—vadesi; ‘evaṁ appaṭisaraṇe ca pana, bho ānanda, ko hetu sāmaggiyā’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho mayaṁ, brāhmaṇa, appaṭisaraṇā; sappaṭisaraṇā mayaṁ, brāhmaṇa; dhammappaṭisaraṇā’ti vadesi. Imassa pana, bho ānanda, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti? “Atthi kho, brāhmaṇa, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, pātimokkhaṁ uddiṭṭhaṁ. Te mayaṁ tadahuposathe yāvatikā ekaṁ gāmakhettaṁ upanissāya viharāma te sabbe ekajjhaṁ sannipatāma; 344 --- mn108 1:10 sannipatitvā yassa taṁ pavattati taṁ ajjhesāma. Tasmiñce bhaññamāne hoti bhikkhussa āpatti hoti vītikkamo taṁ mayaṁ yathādhammaṁ yathānusiṭṭhaṁ kāremāti. Na kira no bhavanto kārenti; dhammo no kāreti”. 11 “Atthi nu kho, bho ānanda, ekabhikkhupi yaṁ tumhe etarahi sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjetha; sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharathā”ti? “Natthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhupi yaṁ mayaṁ etarahi sakkaroma garuṁ karoma mānema pūjema; sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharāmā”ti. “‘Atthi nu kho, bho ānanda, ekabhikkhupi tena bhotā gotamena ṭhapito—ayaṁ vo mamaccayena paṭisaraṇaṁ bhavissatīti yaṁ tumhe etarahi paṭipādeyyāthā’ti—iti puṭṭho samāno ‘natthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhupi tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ṭhapito— 12 ayaṁ vo mamaccayena paṭisaraṇaṁ bhavissatīti yaṁ mayaṁ etarahi paṭipādeyyāmā’ti vadesi; ‘atthi pana, bho ānanda, ekabhikkhupi saṅghena sammato, sambahulehi therehi bhikkhūhi ṭhapito—ayaṁ no bhagavato accayena paṭisaraṇaṁ bhavissatīti yaṁ tumhe etarahi paṭipādeyyāthā’ti—iti puṭṭho samāno ‘natthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhupi saṅghena sammato, sambahulehi therehi bhikkhūhi ṭhapito—ayaṁ no bhagavato accayena paṭisaraṇaṁ bhavissatīti yaṁ mayaṁ etarahi paṭipādeyyāmā’ti vadesi; ‘atthi nu kho, bho ānanda, ekabhikkhupi yaṁ tumhe etarahi sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjetha; sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharathā’ti—iti puṭṭho samāno ‘natthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhupi yaṁ mayaṁ etarahi sakkaroma garuṁ karoma mānema pūjema; sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharāmā’ti vadesi. Imassa pana, bho ānanda, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti? 13 “Atthi kho, brāhmaṇa, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa pasādanīyā dhammā akkhātā. Yasmiṁ no ime dhammā saṁvijjanti taṁ mayaṁ etarahi sakkaroma garuṁ karoma mānema pūjema; sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharāma. Katame dasa? 14 Idha, brāhmaṇa, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 15 Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā, majjhekalyāṇā, pariyosānakalyāṇā, sātthaṁ, sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 16 Santuṭṭho hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi. 17 Catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 18 Anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. 19 Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti—dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. 20 Parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṁ vā cittaṁ ‘sarāgaṁ cittan’ti pajānāti, vītarāgaṁ vā cittaṁ ‘vītarāgaṁ cittan’ti pajānāti, sadosaṁ vā cittaṁ ‘sadosaṁ cittan’ti pajānāti, vītadosaṁ vā cittaṁ ‘vītadosaṁ cittan’ti pajānāti, samohaṁ vā cittaṁ ‘samohaṁ cittan’ti pajānāti, vītamohaṁ vā cittaṁ ‘vītamohaṁ cittan’ti pajānāti, saṅkhittaṁ vā cittaṁ ‘saṅkhittaṁ cittan’ti pajānāti, vikkhittaṁ vā cittaṁ ‘vikkhittaṁ cittan’ti pajānāti, mahaggataṁ vā cittaṁ ‘mahaggataṁ cittan’ti pajānāti, amahaggataṁ vā cittaṁ ‘amahaggataṁ cittan’ti pajānāti, sauttaraṁ vā cittaṁ ‘sauttaraṁ cittan’ti pajānāti, anuttaraṁ vā cittaṁ ‘anuttaraṁ cittan’ti pajānāti, samāhitaṁ vā cittaṁ ‘samāhitaṁ cittan’ti pajānāti, asamāhitaṁ vā cittaṁ ‘asamāhitaṁ cittan’ti pajānāti, vimuttaṁ vā cittaṁ ‘vimuttaṁ cittan’ti 345 --- mn108 1:20 pajānāti, avimuttaṁ vā cittaṁ ‘avimuttaṁ cittan’ti pajānāti. 21 Anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 22 Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. 23 Āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho, brāhmaṇa, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa pasādanīyā dhammā akkhātā. Yasmiṁ no ime dhammā saṁvijjanti taṁ mayaṁ etarahi sakkaroma garuṁ karoma mānema pūjema; sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharāmā”ti. 24 Evaṁ vutte, vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto upanandaṁ senāpatiṁ āmantesi: “Taṁ kiṁ maññati bhavaṁ senāpati yadime bhonto sakkātabbaṁ sakkaronti, garuṁ kātabbaṁ garuṁ karonti, mānetabbaṁ mānenti, pūjetabbaṁ pūjenti”? “Tagghime bhonto sakkātabbaṁ sakkaronti, garuṁ kātabbaṁ garuṁ karonti, mānetabbaṁ mānenti, pūjetabbaṁ pūjenti. Imañca hi te bhonto na sakkareyyuṁ na garuṁ kareyyuṁ na māneyyuṁ na pūjeyyuṁ; atha kiñcarahi te bhonto sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā upanissāya vihareyyun”ti? 25 Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “kahaṁ pana bhavaṁ ānando etarahi viharatī”ti? “Veḷuvane khohaṁ, brāhmaṇa, etarahi viharāmī”ti. “Kacci pana, bho ānanda, veḷuvanaṁ ramaṇīyañceva appasaddañca appanigghosañca vijanavātaṁ manussarāhasseyyakaṁ paṭisallānasāruppan”ti? “Taggha, brāhmaṇa, veḷuvanaṁ ramaṇīyañceva appasaddañca appanigghosañca vijanavātaṁ manussarāhasseyyakaṁ paṭisallānasāruppaṁ, yathā taṁ tumhādisehi rakkhakehi gopakehī”ti. “Taggha, bho ānanda, veḷuvanaṁ ramaṇīyañceva appasaddañca appanigghosañca vijanavātaṁ manussarāhasseyyakaṁ paṭisallānasāruppaṁ, yathā taṁ bhavantehi jhāyīhi jhānasīlīhi. Jhāyino ceva bhavanto jhānasīlino ca. Ekamidāhaṁ, bho ānanda, samayaṁ so bhavaṁ gotamo vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha khvāhaṁ, bho ānanda, yena mahāvanaṁ kūṭāgārasālā yena so bhavaṁ gotamo tenupasaṅkamiṁ. Tatra ca pana so bhavaṁ gotamo anekapariyāyena jhānakathaṁ kathesi. Jhāyī ceva so bhavaṁ gotamo ahosi jhānasīlī ca. Sabbañca pana so bhavaṁ gotamo jhānaṁ vaṇṇesī”ti. 26 “Na ca kho, brāhmaṇa, so bhagavā sabbaṁ jhānaṁ vaṇṇesi, napi so bhagavā sabbaṁ jhānaṁ na vaṇṇesīti. Kathaṁ rūpañca, brāhmaṇa, so bhagavā jhānaṁ na vaṇṇesi? Idha, brāhmaṇa, ekacco kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti; so kāmarāgaṁyeva antaraṁ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. Byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti; so byāpādaṁyeva antaraṁ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. Thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti; so thinamiddhaṁyeva antaraṁ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. Uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti; so uddhaccakukkuccaṁyeva antaraṁ karitvā jhāyati 346 --- mn108 1:26 pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. Vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti; so vicikicchaṁyeva antaraṁ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. Evarūpaṁ kho, brāhmaṇa, so bhagavā jhānaṁ na vaṇṇesi. 27 Kathaṁ rūpañca, brāhmaṇa, so bhagavā jhānaṁ vaṇṇesi? Idha, brāhmaṇa, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evarūpaṁ kho, brāhmaṇa, so bhagavā jhānaṁ vaṇṇesī”ti. 28 “Gārayhaṁ kira, bho ānanda, so bhavaṁ gotamo jhānaṁ garahi, pāsaṁsaṁ pasaṁsi. Handa ca dāni mayaṁ, bho ānanda, gacchāma; bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tvaṁ, brāhmaṇa, kālaṁ maññasī”ti. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto āyasmato ānandassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 29 Atha kho gopakamoggallāno brāhmaṇo acirapakkante vassakāre brāhmaṇe magadhamahāmatte āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “yaṁ no mayaṁ bhavantaṁ ānandaṁ apucchimhā taṁ no bhavaṁ ānando na byākāsī”ti. “Nanu te, brāhmaṇa, avocumhā: ‘natthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhupi tehi dhammehi sabbenasabbaṁ sabbathāsabbaṁ samannāgato yehi dhammehi samannāgato so bhagavā ahosi arahaṁ sammāsambuddho. So hi, brāhmaṇa, bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū, maggavidū, maggakovido. Maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā’”ti. Gopakamoggallānasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. mn136 0 Majjhima Nikāya 136 Mahākammavibhaṅgasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 2 Tena kho pana samayena āyasmā samiddhi araññakuṭikāyaṁ viharati. Atha kho potaliputto paribbājako jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā samiddhinā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho potaliputto paribbājako āyasmantaṁ samiddhiṁ etadavoca: “sammukhā metaṁ, āvuso samiddhi, samaṇassa gotamassa sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘moghaṁ kāyakammaṁ moghaṁ vacīkammaṁ, manokammameva saccan’ti. Atthi ca sā samāpatti yaṁ samāpattiṁ samāpanno na kiñci vediyatī”ti? “Mā hevaṁ, āvuso potaliputta, avaca; mā hevaṁ, āvuso potaliputta, avaca; mā bhagavantaṁ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ. Na hi bhagavā evaṁ vadeyya: ‘moghaṁ kāyakammaṁ moghaṁ vacīkammaṁ, manokammameva saccan’ti. ‘Atthi ca kho sā, āvuso, samāpatti yaṁ samāpattiṁ samāpanno na kiñci vediyatī’”ti. “Kīvaciraṁ pabbajitosi, āvuso samiddhī”ti? “Na ciraṁ, āvuso, tīṇi vassānī”ti. “Ettha dāni mayaṁ there bhikkhū kiṁ vakkhāma, yatra hi nāma evaṁnavo bhikkhu satthāraṁ parirakkhitabbaṁ maññissati. Sañcetanikaṁ, āvuso samiddhi, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā kiṁ so vediyatī”ti? “Sañcetanikaṁ, āvuso potaliputta, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā dukkhaṁ so vediyatī”ti. Atha kho potaliputto paribbājako āyasmato samiddhissa bhāsitaṁ neva abhinandi nappaṭikkosi; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 3 Atha kho āyasmā samiddhi acirapakkante potaliputte paribbājake yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā samiddhi yāvatako ahosi potaliputtena paribbājakena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ āyasmato ānandassa ārocesi. Evaṁ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṁ samiddhiṁ etadavoca: 347 --- mn136 1:3 “atthi kho idaṁ, āvuso samiddhi, kathāpābhataṁ bhagavantaṁ dassanāya. Āyāmāvuso samiddhi, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā etamatthaṁ bhagavato ārocessāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā samiddhi āyasmato ānandassa paccassosi. 4 Atha kho āyasmā ca ānando āyasmā ca samiddhi yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako ahosi āyasmato samiddhissa potaliputtena paribbājakena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. 5 Evaṁ vutte, bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “dassanampi kho ahaṁ, ānanda, potaliputtassa paribbājakassa nābhijānāmi, kuto panevarūpaṁ kathāsallāpaṁ? Iminā ca, ānanda, samiddhinā moghapurisena potaliputtassa paribbājakassa vibhajjabyākaraṇīyo pañho ekaṁsena byākato”ti. 6 Evaṁ vutte, āyasmā udāyī bhagavantaṁ etadavoca: “sace pana, bhante, āyasmatā samiddhinā idaṁ sandhāya bhāsitaṁ—yaṁ kiñci vedayitaṁ taṁ dukkhasmin”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “passasi no tvaṁ, ānanda, imassa udāyissa moghapurisassa ummaṅgaṁ? Aññāsiṁ kho ahaṁ, ānanda: ‘idānevāyaṁ udāyī moghapuriso ummujjamāno ayoniso ummujjissatī’ti. Ādiṁyeva, ānanda, potaliputtena paribbājakena tisso vedanā pucchitā. Sacāyaṁ, ānanda, samiddhi moghapuriso potaliputtassa paribbājakassa evaṁ puṭṭho evaṁ byākareyya: ‘sañcetanikaṁ, āvuso potaliputta, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā sukhavedanīyaṁ sukhaṁ so vedayati; sañcetanikaṁ, āvuso potaliputta, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā dukkhavedanīyaṁ dukkhaṁ so vedayati; sañcetanikaṁ, āvuso potaliputta, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā adukkhamasukhavedanīyaṁ adukkhamasukhaṁ so vedayatī’ti. Evaṁ byākaramāno kho, ānanda, samiddhi moghapuriso potaliputtassa paribbājakassa sammā byākaramāno byākareyya. Api ca, ānanda, ke ca aññatitthiyā paribbājakā bālā abyattā ke ca tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṁ jānissanti? Sace tumhe, ānanda, suṇeyyātha tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṁ vibhajantassā”ti. 7 “Etassa, bhagavā, kālo, etassa, sugata, kālo yaṁ bhagavā mahākammavibhaṅgaṁ vibhajeyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hānanda, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 8 “Cattārome, ānanda, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idhānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Idha panānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Idhānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Idha panānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 9 Idhānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā 348 --- mn136 1:9 visuddhena atikkantamānusakena amuṁ puggalaṁ passati—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ kāmesumicchācāriṁ musāvādiṁ pisuṇavācaṁ pharusavācaṁ samphappalāpiṁ abhijjhāluṁ byāpannacittaṁ micchādiṭṭhiṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passati apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ. So evamāha: ‘atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko. Amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannan’ti. So evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ye evaṁ jānanti, te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti. Iti so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti. 10 Idha panānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṁ puggalaṁ passati—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passati sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannaṁ. So evamāha: ‘natthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko. Amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannan’ti. So evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti. Iti so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti. 11 Idhānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṁ puggalaṁ passati—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ kāmesumicchācārā paṭivirataṁ musāvādā paṭivirataṁ pisuṇāya vācāya paṭivirataṁ pharusāya vācāya paṭivirataṁ samphappalāpā paṭivirataṁ anabhijjhāluṁ abyāpannacittaṁ sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passati sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannaṁ. So evamāha: ‘atthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko. Amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannan’ti. So evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti. Iti so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti. 12 Idha panānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṁ puggalaṁ passati—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passati apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ. So evamāha: ‘natthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, natthi sucaritassa vipāko. Amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannan’ti. So evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti. Iti so yadeva tassa 349 --- mn136 1:12 sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti. 13 Tatrānanda, yvāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha: ‘atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko’ti idamassa anujānāmi; yampi so evamāha: ‘amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannan’ti idampissa anujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha: ‘ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṁ hoti. 14 Tatrānanda, yvāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha: ‘natthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannan’ti idamassa anujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha: ‘ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṁ hoti. 15 Tatrānanda, yvāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha: ‘atthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko’ti idamassa anujānāmi; yampi so evamāha: ‘amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannan’ti idampissa anujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha: ‘ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṁ hoti. 16 Tatrānanda, yvāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha: ‘natthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, natthi sucaritassa vipāko’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannan’ti idamassa anujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṁ hoti. 17 Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, pubbe vāssa taṁ kataṁ hoti pāpakammaṁ 350 --- mn136 1:17 dukkhavedanīyaṁ, pacchā vāssa taṁ kataṁ hoti pāpakammaṁ dukkhavedanīyaṁ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti …pe… micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajja vā apare vā pariyāye. 18 Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, pubbe vāssa taṁ kataṁ hoti kalyāṇakammaṁ sukhavedanīyaṁ, pacchā vāssa taṁ kataṁ hoti kalyāṇakammaṁ sukhavedanīyaṁ, maraṇakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti …pe… micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajja vā apare vā pariyāye. 19 Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, pubbe vāssa taṁ kataṁ hoti kalyāṇakammaṁ sukhavedanīyaṁ, pacchā vāssa taṁ kataṁ hoti kalyāṇakammaṁ sukhavedanīyaṁ, maraṇakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajja vā apare vā pariyāye. 20 Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, pubbe vāssa taṁ kataṁ hoti pāpakammaṁ dukkhavedanīyaṁ, pacchā vāssa taṁ kataṁ hoti pāpakammaṁ dukkhavedanīyaṁ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajja vā apare vā pariyāye. 21 Iti kho, ānanda, atthi kammaṁ abhabbaṁ abhabbābhāsaṁ, atthi kammaṁ abhabbaṁ bhabbābhāsaṁ, atthi kammaṁ bhabbañceva bhabbābhāsañca, atthi kammaṁ bhabbaṁ abhabbābhāsan”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Mahākammavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. mn96 0 Majjhima Nikāya 96 Esukārīsutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Atha kho esukārī brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho esukārī brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 3 “brāhmaṇā, bho gotama, catasso pāricariyā paññapenti—brāhmaṇassa pāricariyaṁ paññapenti, khattiyassa pāricariyaṁ paññapenti, vessassa pāricariyaṁ paññapenti, suddassa pāricariyaṁ paññapenti. Tatridaṁ, bho gotama, brāhmaṇā brāhmaṇassa pāricariyaṁ paññapenti: ‘brāhmaṇo vā brāhmaṇaṁ paricareyya, khattiyo vā brāhmaṇaṁ paricareyya, vesso vā brāhmaṇaṁ paricareyya, suddo vā brāhmaṇaṁ paricareyyā’ti. Idaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā brāhmaṇassa pāricariyaṁ paññapenti. Tatridaṁ, bho gotama, brāhmaṇā khattiyassa pāricariyaṁ paññapenti: ‘khattiyo vā khattiyaṁ paricareyya, vesso vā khattiyaṁ paricareyya, suddo vā khattiyaṁ paricareyyā’ti. Idaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā khattiyassa pāricariyaṁ paññapenti. Tatridaṁ, bho gotama, brāhmaṇā vessassa pāricariyaṁ paññapenti: ‘vesso vā vessaṁ paricareyya, suddo vā vessaṁ paricareyyā’ti. Idaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā vessassa pāricariyaṁ paññapenti. Tatridaṁ, bho gotama, brāhmaṇā suddassa pāricariyaṁ paññapenti: ‘suddova suddaṁ paricareyya. Ko 351 --- mn96 1:3 panañño suddaṁ paricarissatī’ti? Idaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā suddassa pāricariyaṁ paññapenti. Brāhmaṇā, bho gotama, imā catasso pāricariyā paññapenti. Idha bhavaṁ gotamo kimāhā”ti? 4 “Kiṁ pana, brāhmaṇa, sabbo loko brāhmaṇānaṁ etadabbhanujānāti: ‘imā catasso pāricariyā paññapentū’”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Seyyathāpi, brāhmaṇa, puriso daliddo assako anāḷhiyo. Tassa akāmassa bilaṁ olaggeyyuṁ: ‘idaṁ te, ambho purisa, maṁsaṁ khāditabbaṁ, mūlañca anuppadātabban’ti. Evameva kho, brāhmaṇa, brāhmaṇā appaṭiññāya tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ, atha ca panimā catasso pāricariyā paññapenti. 5 Nāhaṁ, brāhmaṇa, ‘sabbaṁ paricaritabban’ti vadāmi; nāhaṁ, brāhmaṇa, ‘sabbaṁ na paricaritabban’ti vadāmi. Yaṁ hissa, brāhmaṇa, paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, nāhaṁ taṁ ‘paricaritabban’ti vadāmi; yañca khvāssa, brāhmaṇa, paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo tamahaṁ ‘paricaritabban’ti vadāmi. 6 Khattiyañcepi, brāhmaṇa, evaṁ puccheyyuṁ: ‘yaṁ vā te paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, yaṁ vā te paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo; kamettha paricareyyāsī’ti, khattiyopi hi, brāhmaṇa, sammā byākaramāno evaṁ byākareyya: ‘yañhi me paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, nāhaṁ taṁ paricareyyaṁ; yañca kho me paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo tamahaṁ paricareyyan’ti. 7 Brāhmaṇañcepi, brāhmaṇa …pe… vessañcepi, brāhmaṇa …pe… suddañcepi, brāhmaṇa, evaṁ puccheyyuṁ: ‘yaṁ vā te paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, yaṁ vā te paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo; kamettha paricareyyāsī’ti, suddopi hi, brāhmaṇa, sammā byākaramāno evaṁ byākareyya: ‘yañhi me paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, nāhaṁ taṁ paricareyyaṁ; yañca kho me paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo tamahaṁ paricareyyan’ti. Nāhaṁ, brāhmaṇa, ‘uccākulīnatā seyyaṁso’ti vadāmi, na panāhaṁ, brāhmaṇa, ‘uccākulīnatā pāpiyaṁso’ti vadāmi; nāhaṁ, brāhmaṇa, ‘uḷāravaṇṇatā seyyaṁso’ti vadāmi, na panāhaṁ, brāhmaṇa, ‘uḷāravaṇṇatā pāpiyaṁso’ti vadāmi; nāhaṁ, brāhmaṇa, ‘uḷārabhogatā seyyaṁso’ti vadāmi, na panāhaṁ, brāhmaṇa, ‘uḷārabhogatā pāpiyaṁso’ti vadāmi. 8 Uccākulīnopi hi, brāhmaṇa, idhekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti. Tasmā ‘na uccākulīnatā seyyaṁso’ti vadāmi. Uccākulīnopi hi, brāhmaṇa, idhekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. Tasmā ‘na uccākulīnatā pāpiyaṁso’ti vadāmi. Uḷāravaṇṇopi hi, brāhmaṇa … pe… uḷārabhogopi hi, brāhmaṇa, idhekacco pāṇātipātī hoti … pe… micchādiṭṭhi hoti. Tasmā ‘na uḷārabhogatā seyyaṁso’ti vadāmi. Uḷārabhogopi hi, brāhmaṇa, idhekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti. Tasmā ‘na uḷārabhogatā pāpiyaṁso’ti vadāmi. 9 Nāhaṁ, brāhmaṇa, ‘sabbaṁ paricaritabban’ti vadāmi, na panāhaṁ, brāhmaṇa, ‘sabbaṁ na paricaritabban’ti vadāmi. Yaṁ hissa, brāhmaṇa, paricarato pāricariyāhetu saddhā vaḍḍhati, sīlaṁ vaḍḍhati, sutaṁ vaḍḍhati, cāgo vaḍḍhati, paññā vaḍḍhati, tamahaṁ ‘paricaritabban’ti vadāmi. Yaṁ hissa, brāhmaṇa, paricarato pāricariyāhetu na saddhā vaḍḍhati, na sīlaṁ vaḍḍhati, na sutaṁ vaḍḍhati, na cāgo vaḍḍhati, na paññā vaḍḍhati, nāhaṁ taṁ ‘paricaritabban’ti vadāmī”ti. 10 Evaṁ vutte, esukārī brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “brāhmaṇā, bho gotama, cattāri dhanāni paññapenti—brāhmaṇassa sandhanaṁ paññapenti, khattiyassa sandhanaṁ paññapenti, vessassa sandhanaṁ paññapenti, suddassa sandhanaṁ paññapenti. Tatridaṁ, bho gotama, brāhmaṇā brāhmaṇassa sandhanaṁ paññapenti bhikkhācariyaṁ; bhikkhācariyañca pana brāhmaṇo sandhanaṁ atimaññamāno akiccakārī hoti gopova 352 --- mn96 1:10 adinnaṁ ādiyamānoti. Idaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā brāhmaṇassa sandhanaṁ paññapenti. Tatridaṁ, bho gotama, brāhmaṇā khattiyassa sandhanaṁ paññapenti dhanukalāpaṁ; dhanukalāpañca pana khattiyo sandhanaṁ atimaññamāno akiccakārī hoti gopova adinnaṁ ādiyamānoti. Idaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā khattiyassa sandhanaṁ paññapenti. Tatridaṁ, bho gotama, brāhmaṇā vessassa sandhanaṁ paññapenti kasigorakkhaṁ; kasigorakkhañca pana vesso sandhanaṁ atimaññamāno akiccakārī hoti gopova adinnaṁ ādiyamānoti. Idaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā vessassa sandhanaṁ paññapenti. Tatridaṁ, bho gotama, brāhmaṇā suddassa sandhanaṁ paññapenti asitabyābhaṅgiṁ; asitabyābhaṅgiñca pana suddo sandhanaṁ atimaññamāno akiccakārī hoti gopova adinnaṁ ādiyamānoti. Idaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā suddassa sandhanaṁ paññapenti. Brāhmaṇā, bho gotama, imāni cattāri dhanāni paññapenti. Idha bhavaṁ gotamo kimāhā”ti? 11 “Kiṁ pana, brāhmaṇa, sabbo loko brāhmaṇānaṁ etadabbhanujānāti: ‘imāni cattāri dhanāni paññapentū’”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Seyyathāpi, brāhmaṇa, puriso daliddo assako anāḷhiyo. Tassa akāmassa bilaṁ olaggeyyuṁ: ‘idaṁ te, ambho purisa, maṁsaṁ khāditabbaṁ, mūlañca anuppadātabban’ti. Evameva kho, brāhmaṇa, brāhmaṇā appaṭiññāya tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ, atha ca panimāni cattāri dhanāni paññapenti. 12 Ariyaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, lokuttaraṁ dhammaṁ purisassa sandhanaṁ paññapemi. Porāṇaṁ kho panassa mātāpettikaṁ kulavaṁsaṁ anussarato yattha yattheva attabhāvassa abhinibbatti hoti tena teneva saṅkhyaṁ gacchati. Khattiyakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘khattiyo’tveva saṅkhyaṁ gacchati; brāhmaṇakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘brāhmaṇo’tveva saṅkhyaṁ gacchati; vessakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘vesso’tveva saṅkhyaṁ gacchati; suddakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘suddo’tveva saṅkhyaṁ gacchati. Seyyathāpi, brāhmaṇa, yaṁyadeva paccayaṁ paṭicca aggi jalati tena teneva saṅkhyaṁ gacchati. Kaṭṭhañce paṭicca aggi jalati ‘kaṭṭhaggi’tveva saṅkhyaṁ gacchati; sakalikañce paṭicca aggi jalati ‘sakalikaggi’tveva saṅkhyaṁ gacchati; tiṇañce paṭicca aggi jalati ‘tiṇaggi’tveva saṅkhyaṁ gacchati; gomayañce paṭicca aggi jalati ‘gomayaggi’tveva saṅkhyaṁ gacchati. Evameva kho ahaṁ, brāhmaṇa, ariyaṁ lokuttaraṁ dhammaṁ purisassa sandhanaṁ paññapemi. Porāṇaṁ kho panassa mātāpettikaṁ kulavaṁsaṁ anussarato yattha yattheva attabhāvassa abhinibbatti hoti tena teneva saṅkhyaṁ gacchati. Khattiyakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘khattiyo’tveva saṅkhyaṁ gacchati; brāhmaṇakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘brāhmaṇo’tveva saṅkhyaṁ gacchati; vessakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘vesso’tveva saṅkhyaṁ gacchati; suddakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘suddo’tveva saṅkhyaṁ gacchati. 13 Khattiyakulā cepi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, abrahmacariyā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. Brāhmaṇakulā cepi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. Vessakulā cepi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. Suddakulā cepi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 14 Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, brāhmaṇova nu kho pahoti asmiṁ padese averaṁ abyābajjhaṁ mettacittaṁ bhāvetuṁ, no 353 --- mn96 1:14 khattiyo no vesso no suddo”ti? “No hidaṁ, bho gotama. Khattiyopi hi, bho gotama, pahoti asmiṁ padese averaṁ abyābajjhaṁ mettacittaṁ bhāvetuṁ; brāhmaṇopi hi, bho gotama … vessopi hi, bho gotama … suddopi hi, bho gotama … sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pahonti asmiṁ padese averaṁ abyābajjhaṁ mettacittaṁ bhāvetun”ti. “Evameva kho, brāhmaṇa, khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. Brāhmaṇakulā cepi, brāhmaṇa … vessakulā cepi, brāhmaṇa … suddakulā cepi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 15 Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, brāhmaṇova nu kho pahoti sottisināniṁ ādāya nadiṁ gantvā rajojallaṁ pavāhetuṁ, no khattiyo no vesso no suddo”ti? “No hidaṁ, bho gotama. Khattiyopi hi, bho gotama, pahoti sottisināniṁ ādāya nadiṁ gantvā rajojallaṁ pavāhetuṁ; brāhmaṇopi hi, bho gotama … vessopi hi, bho gotama … suddopi hi, bho gotama … sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pahonti sottisināniṁ ādāya nadiṁ gantvā rajojallaṁ pavāhetun”ti. “Evameva kho, brāhmaṇa, khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. Brāhmaṇakulā cepi, brāhmaṇa … vessakulā cepi, brāhmaṇa … suddakulā cepi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 16 Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, idha rājā khattiyo muddhāvasitto nānājaccānaṁ purisānaṁ purisasataṁ sannipāteyya: ‘āyantu bhonto ye tattha khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannā sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggiṁ abhinibbattentu, tejo pātukarontu; āyantu pana bhonto ye tattha caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannā sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggiṁ abhinibbattentu, tejo pātukarontū’”ti? “Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, yo evaṁ nu kho so khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato so eva nu khvāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātuṁ; yo pana so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato svāssa aggi na ceva accimā na ca vaṇṇavā na ca pabhassaro na ca tena sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātun”ti? “No hidaṁ, bho gotama. Yopi hi so, bho gotama, khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātuṁ; yopi so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātuṁ. Sabbopi hi, bho gotama, aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca sabbenapi sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātun”ti. “Evameva kho, brāhmaṇa, khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. Brāhmaṇakulā cepi, brāhmaṇa … vessakulā cepi, brāhmaṇa … suddakulā cepi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma 354 --- mn96 1:16 pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, abrahmacariyā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti. 17 Evaṁ vutte, esukārī brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Esukārīsuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. mn70 0 Majjhima Nikāya 70 Kīṭāgirisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kāsīsu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 2 “ahaṁ kho, bhikkhave, aññatreva rattibhojanā bhuñjāmi. Aññatra kho panāhaṁ, bhikkhave, rattibhojanā bhuñjamāno appābādhatañca sañjānāmi appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha, tumhepi, bhikkhave, aññatreva rattibhojanā bhuñjatha. Aññatra kho pana, bhikkhave, tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 3 Atha kho bhagavā kāsīsu anupubbena cārikaṁ caramāno yena kīṭāgiri nāma kāsīnaṁ nigamo tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā kīṭāgirismiṁ viharati kāsīnaṁ nigame. 4 Tena kho pana samayena assajipunabbasukā nāma bhikkhū kīṭāgirismiṁ āvāsikā honti. Atha kho sambahulā bhikkhū yena assajipunabbasukā bhikkhū tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā assajipunabbasuke bhikkhū etadavocuṁ: “bhagavā kho, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjati bhikkhusaṅgho ca. Aññatra kho panāvuso, rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānanti appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha, tumhepi, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjatha. Aññatra kho panāvuso, tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā”ti. Evaṁ vutte, assajipunabbasukā bhikkhū te bhikkhū etadavocuṁ: “mayaṁ kho, āvuso, sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle. Te mayaṁ sāyañceva bhuñjamānā pāto ca divā ca vikāle appābādhatañca sañjānāma appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Te mayaṁ kiṁ sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvissāma? Sāyañceva mayaṁ bhuñjissāma pāto ca divā ca vikāle”ti. 5 Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṁsu assajipunabbasuke bhikkhū saññāpetuṁ, atha yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha mayaṁ, bhante, yena assajipunabbasukā bhikkhū tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā assajipunabbasuke bhikkhū etadavocumha: ‘bhagavā kho, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjati bhikkhusaṅgho ca; aññatra kho panāvuso, rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānanti appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha, tumhepi, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjatha. Aññatra kho panāvuso, tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā’ti. Evaṁ vutte, bhante, assajipunabbasukā bhikkhū amhe etadavocuṁ: ‘mayaṁ kho, āvuso, sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle. Te mayaṁ sāyañceva bhuñjamānā pāto ca divā ca vikāle appābādhatañca sañjānāma appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Te mayaṁ kiṁ sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvissāma? Sāyañceva mayaṁ bhuñjissāma pāto ca divā ca vikāle’ti. Yato kho mayaṁ, bhante, nāsakkhimha assajipunabbasuke bhikkhū saññāpetuṁ, atha mayaṁ etamatthaṁ bhagavato ārocemā”ti. 6 Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena 355 --- mn70 1:6 assajipunabbasuke bhikkhū āmantehi: ‘satthā āyasmante āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yena assajipunabbasukā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā assajipunabbasuke bhikkhū etadavoca: “satthā āyasmante āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho assajipunabbasukā bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho assajipunabbasuke bhikkhū bhagavā etadavoca: “saccaṁ kira, bhikkhave, sambahulā bhikkhū tumhe upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘bhagavā kho, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjati bhikkhusaṅgho ca. Aññatra kho panāvuso, rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānanti appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha, tumhepi, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjatha. Aññatra kho panāvuso, tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā’ti. Evaṁ vutte, kira, bhikkhave, tumhe te bhikkhū evaṁ avacuttha: ‘mayaṁ kho panāvuso, sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle. Te mayaṁ sāyañceva bhuñjamānā pāto ca divā ca vikāle appābādhatañca sañjānāma appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Te mayaṁ kiṁ sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvissāma? Sāyañceva mayaṁ bhuñjissāma pāto ca divā ca vikāle’”ti. “Evaṁ, bhante”. “Kiṁ nu me tumhe, bhikkhave, evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tassa akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī”ti? “No hetaṁ, bhante”. 7 “Nanu me tumhe, bhikkhave, evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha idhekaccassa yaṁ evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, idha panekaccassa evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, idhekaccassa evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, idha panekaccassa evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, idhekaccassa evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, idha panekaccassa evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī”ti? “Evaṁ, bhante”. 8 “Sādhu, bhikkhave. Mayā cetaṁ, bhikkhave, aññātaṁ abhavissa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya: ‘idhekaccassa evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī’ti, evāhaṁ ajānanto ‘evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ pajahathā’ti vadeyyaṁ; api nu me etaṁ, bhikkhave, patirūpaṁ abhavissā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yasmā ca kho etaṁ, bhikkhave, mayā ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya: ‘idhekaccassa evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī’ti, tasmāhaṁ ‘evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ pajahathā’ti vadāmi. Mayā cetaṁ, bhikkhave, aññātaṁ abhavissa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya: ‘idhekaccassa evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evāhaṁ ajānanto ‘evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ upasampajja viharathā’ti vadeyyaṁ; api nu me etaṁ, bhikkhave, patirūpaṁ abhavissā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yasmā ca kho etaṁ, bhikkhave, mayā ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya: ‘idhekaccassa evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, tasmāhaṁ ‘evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ upasampajja viharathā’ti vadāmi. Mayā cetaṁ, bhikkhave, aññātaṁ abhavissa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya: ‘idhekaccassa evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī’ti, evāhaṁ ajānanto ‘evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ pajahathā’ti vadeyyaṁ; api nu me etaṁ, bhikkhave, patirūpaṁ abhavissā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 9 “Yasmā ca kho etaṁ, bhikkhave, mayā ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ 356 --- mn70 1:9 sacchikataṁ phassitaṁ paññāya: ‘idhekaccassa evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī’ti, tasmāhaṁ ‘evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ pajahathā’ti vadāmi. Mayā cetaṁ, bhikkhave, aññātaṁ abhavissa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya: ‘idhekaccassa evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evāhaṁ ajānanto ‘evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ upasampajja viharathā’ti vadeyyaṁ; api nu me etaṁ, bhikkhave, patirūpaṁ abhavissā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yasmā ca kho etaṁ, bhikkhave, mayā ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya: ‘idhekaccassa evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, tasmāhaṁ ‘evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ upasampajja viharathā’ti vadāmi. 10 Mayā cetaṁ, bhikkhave, aññātaṁ abhavissa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya: ‘idhekaccassa evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī’ti, evāhaṁ ajānanto ‘evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ pajahathā’ti vadeyyaṁ; api nu me etaṁ, bhikkhave, patirūpaṁ abhavissā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yasmā ca kho etaṁ, bhikkhave, mayā ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya: ‘idhekaccassa evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī’ti, tasmāhaṁ ‘evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ pajahathā’ti vadāmi. Mayā cetaṁ, bhikkhave, aññātaṁ abhavissa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya: ‘idhekaccassa evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evāhaṁ ajānanto ‘evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ upasampajja viharathā’ti vadeyyaṁ; api nu me etaṁ, bhikkhave, patirūpaṁ abhavissā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 11 “Yasmā ca kho etaṁ, bhikkhave, mayā ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya: ‘idhekaccassa evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, tasmāhaṁ ‘evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ upasampajja viharathā’ti vadāmi. 12 Nāhaṁ, bhikkhave, sabbesaṁyeva bhikkhūnaṁ ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi; na panāhaṁ, bhikkhave, sabbesaṁyeva bhikkhūnaṁ ‘na appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. Ye te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tathārūpānāhaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ ‘na appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. Taṁ kissa hetu? Kataṁ tesaṁ appamādena. Abhabbā te pamajjituṁ. 13 Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū sekkhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, tathārūpānāhaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. Taṁ kissa hetu? Appeva nāmime āyasmanto anulomikāni senāsanāni paṭisevamānā kalyāṇamitte bhajamānā indriyāni samannānayamānā—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyunti. Imaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, imesaṁ bhikkhūnaṁ appamādaphalaṁ sampassamāno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. 14 Sattime, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame satta? Ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhi, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī. 15 Katamo ca, bhikkhave, puggalo ubhatobhāgavimutto? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo ubhatobhāgavimutto imassa kho ahaṁ, bhikkhave, bhikkhuno ‘na appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. Taṁ kissa hetu? Kataṁ tassa appamādena. Abhabbo so pamajjituṁ. 16 Katamo ca, bhikkhave, puggalo paññāvimutto? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te na kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā 357 --- mn70 1:16 āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo paññāvimutto. Imassapi kho ahaṁ, bhikkhave, bhikkhuno ‘na appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. Taṁ kissa hetu? Kataṁ tassa appamādena. Abhabbo so pamajjituṁ. 17 Katamo ca, bhikkhave, puggalo kāyasakkhi? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo kāyasakkhi. Imassa kho ahaṁ, bhikkhave, bhikkhuno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. Taṁ kissa hetu? Appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Imaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, imassa bhikkhuno appamādaphalaṁ sampassamāno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. 18 Katamo ca, bhikkhave, puggalo diṭṭhippatto? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te na kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti, tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo diṭṭhippatto. Imassapi kho ahaṁ, bhikkhave, bhikkhuno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. Taṁ kissa hetu? Appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Imaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, imassa bhikkhuno appamādaphalaṁ sampassamāno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. 19 Katamo ca, bhikkhave, puggalo saddhāvimutto. Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te na kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti, tathāgate cassa saddhā niviṭṭhā hoti mūlajātā patiṭṭhitā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo saddhāvimutto. Imassapi kho ahaṁ, bhikkhave, bhikkhuno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. Taṁ kissa hetu? Appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Imaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, imassa bhikkhuno appamādaphalaṁ sampassamāno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. 20 Katamo ca, bhikkhave, puggalo dhammānusārī? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te na kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti, tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya mattaso nijjhānaṁ khamanti, api cassa ime dhammā honti, seyyathidaṁ—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo dhammānusārī. Imassapi kho ahaṁ, bhikkhave, bhikkhuno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. Taṁ kissa hetu? Appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Imaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, imassa bhikkhuno appamādaphalaṁ sampassamāno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. 21 Katamo ca, bhikkhave, puggalo saddhānusārī? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te na kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti, tathāgate cassa saddhāmattaṁ hoti pemamattaṁ, api cassa ime dhammā honti, seyyathidaṁ—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo saddhānusārī. Imassapi kho 358 --- mn70 1:21 ahaṁ, bhikkhave, bhikkhuno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. Taṁ kissa hetu? Appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Imaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, imassa bhikkhuno appamādaphalaṁ sampassamāno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. 22 Nāhaṁ, bhikkhave, ādikeneva aññārādhanaṁ vadāmi; api ca, bhikkhave, anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā aññārādhanā hoti. 23 Kathañca, bhikkhave, anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā aññārādhanā hoti? Idha, bhikkhave, saddhājāto upasaṅkamati, upasaṅkamanto payirupāsati, payirupāsanto sotaṁ odahati, ohitasoto dhammaṁ suṇāti, sutvā dhammaṁ dhāreti, dhatānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati, atthaṁ upaparikkhato dhammā nijjhānaṁ khamanti, dhammanijjhānakkhantiyā sati chando jāyati, chandajāto ussahati, ussāhetvā tuleti, tulayitvā padahati, pahitatto samāno kāyena ceva paramasaccaṁ sacchikaroti, paññāya ca naṁ ativijjha passati. 24 Sāpi nāma, bhikkhave, saddhā nāhosi; tampi nāma, bhikkhave, upasaṅkamanaṁ nāhosi; sāpi nāma, bhikkhave, payirupāsanā nāhosi; tampi nāma, bhikkhave, sotāvadhānaṁ nāhosi; tampi nāma, bhikkhave, dhammassavanaṁ nāhosi; sāpi nāma, bhikkhave, dhammadhāraṇā nāhosi; sāpi nāma, bhikkhave, atthūpaparikkhā nāhosi; sāpi nāma, bhikkhave, dhammanijjhānakkhanti nāhosi; sopi nāma, bhikkhave, chando nāhosi; sopi nāma, bhikkhave, ussāho nāhosi; sāpi nāma, bhikkhave, tulanā nāhosi; tampi nāma, bhikkhave, padhānaṁ nāhosi. Vippaṭipannāttha, bhikkhave, micchāpaṭipannāttha, bhikkhave. Kīva dūrevime, bhikkhave, moghapurisā apakkantā imamhā dhammavinayā. 25 Atthi, bhikkhave, catuppadaṁ veyyākaraṇaṁ yassuddiṭṭhassa viññū puriso nacirasseva paññāyatthaṁ ājāneyya. Uddisissāmi vo, bhikkhave, ājānissatha me tan”ti? “Ke ca mayaṁ, bhante, ke ca dhammassa aññātāro”ti? 26 “Yopi so, bhikkhave, satthā āmisagaru āmisadāyādo āmisehi saṁsaṭṭho viharati tassa pāyaṁ evarūpī paṇopaṇaviyā na upeti: ‘evañca no assa atha naṁ kareyyāma, na ca no evamassa na naṁ kareyyāmā’ti, kiṁ pana, bhikkhave, yaṁ tathāgato sabbaso āmisehi visaṁsaṭṭho viharati. 27 Saddhassa, bhikkhave, sāvakassa satthusāsane pariyogāhiya vattato ayamanudhammo hoti: ‘satthā bhagavā, sāvakohamasmi; jānāti bhagavā, nāhaṁ jānāmī’ti. Saddhassa, bhikkhave, sāvakassa satthusāsane pariyogāhiya vattato ruḷhanīyaṁ satthusāsanaṁ hoti ojavantaṁ. Saddhassa, bhikkhave, sāvakassa satthusāsane pariyogāhiya vattato ayamanudhammo hoti: ‘kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti. Saddhassa, bhikkhave, sāvakassa satthusāsane pariyogāhiya vattato dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Kīṭāgirisuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Bhikkhuvaggo niṭṭhito dutiyo. 28 Tassuddānaṁ Kuñjara rāhula sassataloko, Mālukyaputto ca bhaddāli nāmo; Khudda dijātha sahampatiyācaṁ, Nāḷaka raññikiṭāgirināmo. mn147 0 Majjhima Nikāya 147 Cūḷarāhulovādasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācanīyā dhammā. Yannūnāhaṁ rāhulaṁ uttariṁ āsavānaṁ khaye vineyyan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya 359 --- mn147 1:1 sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ rāhulaṁ āmantesi: “gaṇhāhi, rāhula, nisīdanaṁ; yena andhavanaṁ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā rāhulo bhagavato paṭissutvā nisīdanaṁ ādāya bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. 2 Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni bhagavantaṁ anubandhāni honti: “ajja bhagavā āyasmantaṁ rāhulaṁ uttariṁ āsavānaṁ khaye vinessatī”ti. Atha kho bhagavā andhavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho rāhulo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rāhulaṁ bhagavā etadavoca: “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 3 “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, rūpā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, cakkhuviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, yamidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 4-8 “Taṁ kiṁ maññasi rāhula, sotaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… ghānaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… jivhā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante … kāyo nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante … mano nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi rāhula, dhammā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi rāhula, manoviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi rāhula, manosamphasso nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, yamidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 9 “Evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmiṁ nibbindati, rūpesu 360 --- mn147 1:9 nibbindati, cakkhuviññāṇe nibbindati, cakkhusamphasse nibbindati, yamidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati. Sotasmiṁ nibbindati, saddesu nibbindati …pe… ghānasmiṁ nibbindati, gandhesu nibbindati … jivhāya nibbindati, rasesu nibbindati … kāyasmiṁ nibbindati, phoṭṭhabbesu nibbindati … manasmiṁ nibbindati, dhammesu nibbindati, manoviññāṇe nibbindati, manosamphasse nibbindati, yamidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne āyasmato rāhulassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci. Tāsañca anekānaṁ devatāsahassānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Cūḷarāhulovādasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. mn2 0 Majjhima Nikāya 2 Sabbāsavasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “sabbāsavasaṁvarapariyāyaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Jānato ahaṁ, bhikkhave, passato āsavānaṁ khayaṁ vadāmi, no ajānato no apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato kiñca passato āsavānaṁ khayaṁ vadāmi? Yoniso ca manasikāraṁ ayoniso ca manasikāraṁ. Ayoniso, bhikkhave, manasikaroto anuppannā ceva āsavā uppajjanti, uppannā ca āsavā pavaḍḍhanti; yoniso ca kho, bhikkhave, manasikaroto anuppannā ceva āsavā na uppajjanti, uppannā ca āsavā pahīyanti. 4 Atthi, bhikkhave, āsavā dassanā pahātabbā, atthi āsavā saṁvarā pahātabbā, atthi āsavā paṭisevanā pahātabbā, atthi āsavā adhivāsanā pahātabbā, atthi āsavā parivajjanā pahātabbā, atthi āsavā vinodanā pahātabbā, atthi āsavā bhāvanā pahātabbā. 5 1. Dassanāpahātabbaāsava Katame ca, bhikkhave, āsavā dassanā pahātabbā? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto—manasikaraṇīye dhamme nappajānāti, amanasikaraṇīye dhamme nappajānāti. So manasikaraṇīye dhamme appajānanto amanasikaraṇīye dhamme appajānanto, ye dhammā na manasikaraṇīyā, te dhamme manasi karoti, ye dhammā manasikaraṇīyā te dhamme na manasi karoti. 6 Katame ca, bhikkhave, dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme manasi karoti? Yassa, bhikkhave, dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pavaḍḍhati; anuppanno vā bhavāsavo uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pavaḍḍhati; anuppanno vā avijjāsavo uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pavaḍḍhati—ime dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme manasi karoti. Katame ca, bhikkhave, dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme na manasi karoti? Yassa, bhikkhave, dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo na uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pahīyati; anuppanno vā bhavāsavo na uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pahīyati; anuppanno vā avijjāsavo na uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pahīyati—ime dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme na manasi karoti. 7 Tassa amanasikaraṇīyānaṁ dhammānaṁ manasikārā manasikaraṇīyānaṁ dhammānaṁ amanasikārā anuppannā ceva āsavā uppajjanti uppannā ca āsavā pavaḍḍhanti. So evaṁ ayoniso manasi karoti: 361 --- mn2 1:7 ‘ahosiṁ nu kho ahaṁ atītamaddhānaṁ? Na nu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ? Kiṁ nu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ? Kathaṁ nu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ? Kiṁ hutvā kiṁ ahosiṁ nu kho ahaṁ atītamaddhānaṁ? Bhavissāmi nu kho ahaṁ anāgatamaddhānaṁ? Na nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ? Kiṁ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ? Kathaṁ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ? Kiṁ hutvā kiṁ bhavissāmi nu kho ahaṁ anāgatamaddhānan’ti? Etarahi vā paccuppannamaddhānaṁ ajjhattaṁ kathaṅkathī hoti: ‘ahaṁ nu khosmi? No nu khosmi? Kiṁ nu khosmi? Kathaṁ nu khosmi? Ayaṁ nu kho satto kuto āgato? So kuhiṁ gāmī bhavissatī’ti? 8 Tassa evaṁ ayoniso manasikaroto channaṁ diṭṭhīnaṁ aññatarā diṭṭhi uppajjati. ‘Atthi me attā’ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati; ‘natthi me attā’ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati; ‘attanāva attānaṁ sañjānāmī’ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati; ‘attanāva anattānaṁ sañjānāmī’ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati; ‘anattanāva attānaṁ sañjānāmī’ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati; atha vā panassa evaṁ diṭṭhi hoti: ‘yo me ayaṁ attā vado vedeyyo tatra tatra kalyāṇapāpakānaṁ kammānaṁ vipākaṁ paṭisaṁvedeti so kho pana me ayaṁ attā nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhigataṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāraṁ diṭṭhivisūkaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ. Diṭṭhisaṁyojanasaṁyutto, bhikkhave, assutavā puthujjano na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; ‘na parimuccati dukkhasmā’ti vadāmi. 9 Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako—ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto—manasikaraṇīye dhamme pajānāti amanasikaraṇīye dhamme pajānāti. So manasikaraṇīye dhamme pajānanto amanasikaraṇīye dhamme pajānanto ye dhammā na manasikaraṇīyā te dhamme na manasi karoti, ye dhammā manasikaraṇīyā te dhamme manasi karoti. 10 Katame ca, bhikkhave, dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme na manasi karoti? Yassa, bhikkhave, dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pavaḍḍhati; anuppanno vā bhavāsavo uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pavaḍḍhati; anuppanno vā avijjāsavo uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pavaḍḍhati—ime dhammā na manasikaraṇīyā, ye dhamme na manasi karoti. Katame ca, bhikkhave, dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme manasi karoti? Yassa, bhikkhave, dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo na uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pahīyati; anuppanno vā bhavāsavo na uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pahīyati; anuppanno vā avijjāsavo na uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pahīyati—ime dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme manasi karoti. Tassa amanasikaraṇīyānaṁ dhammānaṁ amanasikārā manasikaraṇīyānaṁ dhammānaṁ manasikārā anuppannā ceva āsavā na uppajjanti, uppannā ca āsavā pahīyanti. 11 So ‘idaṁ dukkhan’ti yoniso manasi karoti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yoniso manasi karoti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yoniso manasi karoti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yoniso manasi karoti. Tassa evaṁ yoniso manasikaroto tīṇi saṁyojanāni pahīyanti—sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso. Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā dassanā pahātabbā. 12 2. Saṁvarāpahātabbaāsava Katame ca, bhikkhave, āsavā saṁvarā pahātabbā? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso cakkhundriyasaṁvarasaṁvuto viharati. Yañhissa, bhikkhave, cakkhundriyasaṁvaraṁ asaṁvutassa viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, cakkhundriyasaṁvaraṁ saṁvutassa viharato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniso sotindriyasaṁvarasaṁvuto viharati …pe… ghānindriyasaṁvarasaṁvuto viharati …pe… jivhindriyasaṁvarasaṁvuto viharati …pe… kāyindriyasaṁvarasaṁvuto viharati …pe… manindriyasaṁvarasaṁvuto viharati. Yañhissa, bhikkhave, manindriyasaṁvaraṁ asaṁvutassa viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, manindriyasaṁvaraṁ 362 --- mn2 1:12 saṁvutassa viharato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yañhissa, bhikkhave, saṁvaraṁ asaṁvutassa viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, saṁvaraṁ saṁvutassa viharato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā saṁvarā pahātabbā. 13 3. Paṭisevanāpahātabbaāsava Katame ca, bhikkhave, āsavā paṭisevanā pahātabbā? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṁ paṭisevati: ‘yāvadeva sītassa paṭighātāya, uṇhassa paṭighātāya, ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ paṭighātāya, yāvadeva hirikopīnappaṭicchādanatthaṁ’. 14 Paṭisaṅkhā yoniso piṇḍapātaṁ paṭisevati: ‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro ca’. 15 Paṭisaṅkhā yoniso senāsanaṁ paṭisevati: ‘yāvadeva sītassa paṭighātāya, uṇhassa paṭighātāya, ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ paṭighātāya, yāvadeva utuparissayavinodanapaṭisallānārāmatthaṁ’. 16 Paṭisaṅkhā yoniso gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paṭisevati: ‘yāvadeva uppannānaṁ veyyābādhikānaṁ vedanānaṁ paṭighātāya, abyābajjhaparamatāya’. 17 Yañhissa, bhikkhave, appaṭisevato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, paṭisevato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā paṭisevanā pahātabbā. 18 4. Adhivāsanāpahātabbaāsava Katame ca, bhikkhave, āsavā adhivāsanā pahātabbā? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso khamo hoti sītassa uṇhassa, jighacchāya pipāsāya. Ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ, duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko hoti. Yañhissa, bhikkhave, anadhivāsayato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, adhivāsayato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā adhivāsanā pahātabbā. 19 5. Parivajjanāpahātabbaāsava Katame ca, bhikkhave, āsavā parivajjanā pahātabbā? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso caṇḍaṁ hatthiṁ parivajjeti, caṇḍaṁ assaṁ parivajjeti, caṇḍaṁ goṇaṁ parivajjeti, caṇḍaṁ kukkuraṁ parivajjeti, ahiṁ khāṇuṁ kaṇṭakaṭṭhānaṁ sobbhaṁ papātaṁ candanikaṁ oḷigallaṁ. Yathārūpe anāsane nisinnaṁ yathārūpe agocare carantaṁ yathārūpe pāpake mitte bhajantaṁ viññū sabrahmacārī pāpakesu ṭhānesu okappeyyuṁ, so tañca anāsanaṁ tañca agocaraṁ te ca pāpake mitte paṭisaṅkhā yoniso parivajjeti. Yañhissa, bhikkhave, aparivajjayato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, parivajjayato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā parivajjanā pahātabbā. 20 6. Vinodanāpahātabbaāsava Katame ca, bhikkhave, āsavā vinodanā pahātabbā? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, uppannaṁ byāpādavitakkaṁ …pe… uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ …pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Yañhissa, bhikkhave, avinodayato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, vinodayato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā vinodanā pahātabbā. 21 7. Bhāvanāpahātabbaāsava Katame ca, bhikkhave, āsavā bhāvanā pahātabbā? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ; paṭisaṅkhā yoniso dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Yañhissa, bhikkhave, abhāvayato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, bhāvayato evaṁsa te āsavā 363 --- mn2 1:21 vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā bhāvanā pahātabbā. 22 Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno ye āsavā dassanā pahātabbā te dassanā pahīnā honti, ye āsavā saṁvarā pahātabbā te saṁvarā pahīnā honti, ye āsavā paṭisevanā pahātabbā te paṭisevanā pahīnā honti, ye āsavā adhivāsanā pahātabbā te adhivāsanā pahīnā honti, ye āsavā parivajjanā pahātabbā te parivajjanā pahīnā honti, ye āsavā vinodanā pahātabbā te vinodanā pahīnā honti, ye āsavā bhāvanā pahātabbā te bhāvanā pahīnā honti; ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘bhikkhu sabbāsavasaṁvarasaṁvuto viharati, acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Sabbāsavasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. mn122 0 Majjhima Nikāya 122 Mahāsuññatasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. 2 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kapilavatthuṁ piṇḍāya pāvisi. Kapilavatthusmiṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena kāḷakhemakassa sakkassa vihāro tenupasaṅkami divāvihārāya. Tena kho pana samayena kāḷakhemakassa sakkassa vihāre sambahulāni senāsanāni paññattāni honti. Addasā kho bhagavā kāḷakhemakassa sakkassa vihāre sambahulāni senāsanāni paññattāni. Disvāna bhagavato etadahosi: “sambahulāni kho kāḷakhemakassa sakkassa vihāre senāsanāni paññattāni. Sambahulā nu kho idha bhikkhū viharantī”ti. Tena kho pana samayena āyasmā ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ ghaṭāya sakkassa vihāre cīvarakammaṁ karoti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena ghaṭāya sakkassa vihāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “sambahulāni kho, ānanda, kāḷakhemakassa sakkassa vihāre senāsanāni paññattāni. Sambahulā nu kho ettha bhikkhū viharantī”ti? “Sambahulāni, bhante, kāḷakhemakassa sakkassa vihāre senāsanāni paññattāni. Sambahulā bhikkhū ettha viharanti. Cīvarakārasamayo no, bhante, vattatī”ti. 3 “Na kho, ānanda, bhikkhu sobhati saṅgaṇikārāmo saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṁ anuyutto gaṇārāmo gaṇarato gaṇasammudito. So vatānanda, bhikkhu saṅgaṇikārāmo saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṁ anuyutto gaṇārāmo gaṇarato gaṇasammudito yaṁ taṁ nekkhammasukhaṁ pavivekasukhaṁ upasamasukhaṁ sambodhisukhaṁ tassa sukhassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo ca kho so, ānanda, bhikkhu eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati tassetaṁ bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ yaṁ taṁ nekkhammasukhaṁ pavivekasukhaṁ upasamasukhaṁ sambodhisukhaṁ tassa sukhassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhīti—ṭhānametaṁ vijjati. 4 So vatānanda, bhikkhu saṅgaṇikārāmo saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṁ anuyutto gaṇārāmo gaṇarato gaṇasammudito sāmāyikaṁ vā kantaṁ cetovimuttiṁ upasampajja viharissati asāmāyikaṁ vā akuppanti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo ca kho so, ānanda, bhikkhu eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati tassetaṁ bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ sāmāyikaṁ vā kantaṁ cetovimuttiṁ upasampajja viharissati asāmāyikaṁ vā akuppanti—ṭhānametaṁ vijjati. 5 Nāhaṁ, ānanda, ekaṁ rūpampi samanupassāmi yattha rattassa yathābhiratassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā na uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā. 6 Ayaṁ kho panānanda, vihāro tathāgatena abhisambuddho yadidaṁ—sabbanimittānaṁ amanasikārā ajjhattaṁ suññataṁ upasampajja viharituṁ. Tatra ce, ānanda, tathāgataṁ iminā vihārena viharantaṁ bhavanti upasaṅkamitāro bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo rājāno rājamahāmattā titthiyā titthiyasāvakā. Tatrānanda, tathāgato vivekaninneneva cittena vivekapoṇena vivekapabbhārena vūpakaṭṭhena nekkhammābhiratena 364 --- mn122 1:6 byantībhūtena sabbaso āsavaṭṭhānīyehi dhammehi aññadatthu uyyojanikapaṭisaṁyuttaṁyeva kathaṁ kattā hoti. 7 Tasmātihānanda, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘ajjhattaṁ suññataṁ upasampajja vihareyyan’ti, tenānanda, bhikkhunā ajjhattameva cittaṁ saṇṭhapetabbaṁ sannisādetabbaṁ ekodi kātabbaṁ samādahātabbaṁ. Kathañcānanda, bhikkhu ajjhattameva cittaṁ saṇṭhapeti sannisādeti ekodiṁ karoti samādahati? 8 Idhānanda, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati …pe… dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evaṁ kho, ānanda, bhikkhu ajjhattameva cittaṁ saṇṭhapeti sannisādeti ekodiṁ karoti samādahati. 9 So ajjhattaṁ suññataṁ manasi karoti. Tassa ajjhattaṁ suññataṁ manasikaroto suññatāya cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Evaṁ santametaṁ, ānanda, bhikkhu evaṁ pajānāti: ‘ajjhattaṁ suññataṁ kho me manasikaroto ajjhattaṁ suññatāya cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccatī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. So bahiddhā suññataṁ manasi karoti …pe… so ajjhattabahiddhā suññataṁ manasi karoti …pe… so āneñjaṁ manasi karoti. Tassa āneñjaṁ manasikaroto āneñjāya cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Evaṁ santametaṁ, ānanda, bhikkhu evaṁ pajānāti: ‘āneñjaṁ kho me manasikaroto āneñjāya cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccatī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. 10 Tenānanda, bhikkhunā tasmiṁyeva purimasmiṁ samādhinimitte ajjhattameva cittaṁ saṇṭhapetabbaṁ sannisādetabbaṁ ekodi kātabbaṁ samādahātabbaṁ. So ajjhattaṁ suññataṁ manasi karoti. Tassa ajjhattaṁ suññataṁ manasikaroto ajjhattaṁ suññatāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Evaṁ santametaṁ, ānanda, bhikkhu evaṁ pajānāti: ‘ajjhattaṁ suññataṁ kho me manasikaroto ajjhattaṁ suññatāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccatī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. So bahiddhā suññataṁ manasi karoti …pe… so ajjhattabahiddhā suññataṁ manasi karoti …pe… so āneñjaṁ manasi karoti. Tassa āneñjaṁ manasikaroto āneñjāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Evaṁ santametaṁ, ānanda, bhikkhu evaṁ pajānāti: ‘āneñjaṁ kho me manasikaroto āneñjāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccatī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. 11 Tassa ce, ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato caṅkamāya cittaṁ namati, so caṅkamati: ‘evaṁ maṁ caṅkamantaṁ nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. Tassa ce, ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato ṭhānāya cittaṁ namati, so tiṭṭhati: ‘evaṁ maṁ ṭhitaṁ nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. Tassa ce, ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato nisajjāya cittaṁ namati, so nisīdati: ‘evaṁ maṁ nisinnaṁ nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. Tassa ce, ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato sayanāya cittaṁ namati, so sayati: ‘evaṁ maṁ sayantaṁ nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. 12 Tassa ce, ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato kathāya cittaṁ namati, so: ‘yāyaṁ kathā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṁhitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati, seyyathidaṁ—rājakathā corakathā mahāmattakathā senākathā bhayakathā yuddhakathā annakathā pānakathā vatthakathā sayanakathā mālākathā gandhakathā ñātikathā yānakathā gāmakathā nigamakathā nagarakathā janapadakathā itthikathā surākathā visikhākathā kumbhaṭṭhānakathā pubbapetakathā nānattakathā lokakkhāyikā samuddakkhāyikā itibhavābhavakathā iti vā iti—evarūpiṁ kathaṁ na kathessāmī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. Yā ca kho ayaṁ, ānanda, kathā abhisallekhikā cetovinīvaraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya 365 --- mn122 1:12 sambodhāya nibbānāya saṁvattati, seyyathidaṁ—appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṁsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā iti: ‘evarūpiṁ kathaṁ kathessāmī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. 13 Tassa ce, ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato vitakkāya cittaṁ namati, so: ‘ye te vitakkā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṁhitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattanti, seyyathidaṁ—kāmavitakko byāpādavitakko vihiṁsāvitakko iti evarūpe vitakke na vitakkessāmī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. Ye ca kho ime, ānanda, vitakkā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammādukkhakkhayāya, seyyathidaṁ—nekkhammavitakko abyāpādavitakko avihiṁsāvitakko iti: ‘evarūpe vitakke vitakkessāmī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. 14 Pañca kho ime, ānanda, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā—ime kho, ānanda, pañca kāmaguṇā. 15 Yattha bhikkhunā abhikkhaṇaṁ sakaṁ cittaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘atthi nu kho me imesu pañcasu kāmaguṇesu aññatarasmiṁ vā aññatarasmiṁ vā āyatane uppajjati cetaso samudācāro’ti? Sace, ānanda, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ pajānāti: ‘atthi kho me imesu pañcasu kāmaguṇesu aññatarasmiṁ vā aññatarasmiṁ vā āyatane uppajjati cetaso samudācāro’ti, evaṁ santametaṁ, ānanda, bhikkhu evaṁ pajānāti: ‘yo kho imesu pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo so me nappahīno’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. Sace panānanda, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ pajānāti: ‘natthi kho me imesu pañcasu kāmaguṇesu aññatarasmiṁ vā aññatarasmiṁ vā āyatane uppajjati cetaso samudācāro’ti, evaṁ santametaṁ, ānanda, bhikkhu evaṁ pajānāti: ‘yo kho imesu pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo so me pahīno’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. 16 Pañca kho ime, ānanda, upādānakkhandhā yattha bhikkhunā udayabbayānupassinā vihātabbaṁ: ‘iti rūpaṁ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo, iti vedanā … iti saññā … iti saṅkhārā … iti viññāṇaṁ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. 17 Tassa imesu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato yo pañcasu upādānakkhandhesu asmimāno so pahīyati. Evaṁ santametaṁ, ānanda, bhikkhu evaṁ pajānāti: ‘yo kho imesu pañcasu upādānakkhandhesu asmimāno so me pahīno’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. 18 Ime kho te, ānanda, dhammā ekantakusalā kusalāyātikā ariyā lokuttarā anavakkantā pāpimatā. 19 Taṁ kiṁ maññasi, ānanda, kaṁ atthavasaṁ sampassamāno arahati sāvako satthāraṁ anubandhituṁ api paṇujjamāno”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 20 “Na kho, ānanda, arahati sāvako satthāraṁ anubandhituṁ, yadidaṁ suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ tassa hetu. Taṁ kissa hetu? Dīgharattassa hi te, ānanda, dhammā sutā dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yā ca kho ayaṁ, ānanda, kathā abhisallekhikā cetovinīvaraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati, seyyathidaṁ—appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṁsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā—evarūpiyā kho, ānanda, kathāya hetu arahati sāvako satthāraṁ anubandhituṁ api paṇujjamāno. 21 Evaṁ sante kho, ānanda, ācariyūpaddavo hoti, evaṁ sante antevāsūpaddavo hoti, evaṁ sante brahmacārūpaddavo hoti. 22 Kathañcānanda, ācariyūpaddavo hoti? Idhānanda, ekacco satthā vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvattanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva 366 --- mn122 1:22 jānapadā ca. So anvāvattantesu brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca mucchaṁ nikāmayati, gedhaṁ āpajjati, āvattati bāhullāya. Ayaṁ vuccatānanda, upaddavo ācariyo. Ācariyūpaddavena avadhiṁsu naṁ pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. Evaṁ kho, ānanda, ācariyūpaddavo hoti. 23 Kathañcānanda, antevāsūpaddavo hoti? Tasseva kho panānanda, satthu sāvako tassa satthu vivekamanubrūhayamāno vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvattanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. So anvāvattantesu brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca mucchaṁ nikāmayati, gedhaṁ āpajjati, āvattati bāhullāya. Ayaṁ vuccatānanda, upaddavo antevāsī. Antevāsūpaddavena avadhiṁsu naṁ pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. Evaṁ kho, ānanda, antevāsūpaddavo hoti. 24 Kathañcānanda, brahmacārūpaddavo hoti? Idhānanda, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvattanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. So anvāvattantesu brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca na mucchaṁ nikāmayati, na gedhaṁ āpajjati, na āvattati bāhullāya. Tasseva kho panānanda, satthu sāvako tassa satthu vivekamanubrūhayamāno vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvattanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. So anvāvattantesu brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca mucchaṁ nikāmayati, gedhaṁ āpajjati, āvattati bāhullāya. Ayaṁ vuccatānanda, upaddavo brahmacārī. Brahmacārūpaddavena avadhiṁsu naṁ pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. Evaṁ kho, ānanda, brahmacārūpaddavo hoti. Tatrānanda, yo cevāyaṁ ācariyūpaddavo, yo ca antevāsūpaddavo ayaṁ tehi brahmacārūpaddavo dukkhavipākataro ceva kaṭukavipākataro ca, api ca vinipātāya saṁvattati. 25 Tasmātiha maṁ, ānanda, mittavatāya samudācaratha, mā sapattavatāya. Taṁ vo bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Kathañcānanda, satthāraṁ sāvakā sapattavatāya samudācaranti, no mittavatāya? Idhānanda, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya: ‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti. Evaṁ kho, ānanda, satthāraṁ sāvakā sapattavatāya samudācaranti, no mittavatāya. 26 Kathañcānanda, satthāraṁ sāvakā mittavatāya samudācaranti, no sapattavatāya? Idhānanda, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya: ‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā sussūsanti, sotaṁ odahanti, aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. Evaṁ kho, ānanda, satthāraṁ sāvakā mittavatāya samudācaranti, no sapattavatāya. Tasmātiha maṁ, ānanda, mittavatāya samudācaratha, mā sapattavatāya. Taṁ vo bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāya. 27 Na vo ahaṁ, ānanda, tathā parakkamissāmi yathā kumbhakāro āmake āmakamatte. Niggayha niggayhāhaṁ, ānanda, vakkhāmi; pavayha pavayha, ānanda, vakkhāmi. Yo sāro so ṭhassatī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Mahāsuññatasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. mn15 0 Majjhima Nikāya 367 --- mn15 1:0 15 Anumānasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā mahāmoggallāno bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhavo”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṁ. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 2 “Pavāreti cepi, āvuso, bhikkhu: ‘vadantu maṁ āyasmanto, vacanīyomhi āyasmantehī’ti, so ca hoti dubbaco, dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato, akkhamo appadakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ, atha kho naṁ sabrahmacārī na ceva vattabbaṁ maññanti, na ca anusāsitabbaṁ maññanti, na ca tasmiṁ puggale vissāsaṁ āpajjitabbaṁ maññanti. 3 Katame cāvuso, dovacassakaraṇā dhammā? Idhāvuso, bhikkhu pāpiccho hoti, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato. Yaṁpāvuso, bhikkhu pāpiccho hoti, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato—ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu attukkaṁsako hoti paravambhī. Yaṁpāvuso, bhikkhu attukkaṁsako hoti paravambhī—ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhābhibhūto. Yaṁpāvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhābhibhūto—ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhahetu upanāhī. Yaṁpāvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhahetu upanāhī—ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhahetu abhisaṅgī. Yaṁpāvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhahetu abhisaṅgī—ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhasāmantā vācaṁ nicchāretā. Yaṁpāvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhasāmantā vācaṁ nicchāretā—ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu codito codakena codakaṁ paṭippharati. Yaṁpāvuso, bhikkhu codito codakena codakaṁ paṭippharati—ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu codito codakena codakaṁ apasādeti. Yaṁpāvuso, bhikkhu codito codakena codakaṁ apasādeti—ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu codito codakena codakassa paccāropeti. Yaṁpāvuso, bhikkhu codito codakena codakassa paccāropeti—ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu codito codakena aññenaññaṁ paṭicarati, bahiddhā kathaṁ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Yaṁpāvuso, bhikkhu codito codakena aññenaññaṁ paṭicarati, bahiddhā kathaṁ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti—ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu codito codakena apadāne na sampāyati. Yaṁpāvuso, bhikkhu codito codakena apadāne na sampāyati—ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī. Yaṁpāvuso, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī—ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu issukī hoti maccharī. Yaṁpāvuso, bhikkhu issukī hoti maccharī—ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu saṭho hoti māyāvī. Yaṁpāvuso, bhikkhu saṭho hoti māyāvī—ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu thaddho hoti atimānī. Yaṁpāvuso, bhikkhu thaddho hoti atimānī—ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yaṁpāvuso, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī—ayampi dhammo dovacassakaraṇo. Ime vuccantāvuso, dovacassakaraṇā dhammā. 4 No cepi, āvuso, bhikkhu pavāreti: ‘vadantu maṁ āyasmanto, vacanīyomhi āyasmantehī’ti, so ca hoti suvaco, sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato, khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ, atha kho naṁ sabrahmacārī vattabbañceva maññanti, anusāsitabbañca maññanti, tasmiñca puggale vissāsaṁ āpajjitabbaṁ maññanti. 5 Katame cāvuso, sovacassakaraṇā dhammā? Idhāvuso, bhikkhu na pāpiccho hoti, na pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato. Yaṁpāvuso, bhikkhu na pāpiccho hoti na pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato—ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu anattukkaṁsako hoti aparavambhī. Yaṁpāvuso, bhikkhu anattukkaṁsako hoti aparavambhī—ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu na kodhano hoti na 368 --- mn15 1:5 kodhābhibhūto. Yaṁpāvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhābhibhūto—ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu upanāhī. Yaṁpāvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu upanāhī—ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu abhisaṅgī. Yaṁpāvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu abhisaṅgī—ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhasāmantā vācaṁ nicchāretā. Yaṁpāvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhasāmantā vācaṁ nicchāretā—ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu codito codakena codakaṁ nappaṭippharati. Yaṁpāvuso, bhikkhu codito codakena codakaṁ nappaṭippharati—ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu codito codakena codakaṁ na apasādeti. Yaṁpāvuso, bhikkhu codito codakena codakaṁ na apasādeti—ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu codito codakena codakassa na paccāropeti. Yaṁpāvuso, bhikkhu codito codakena codakassa na paccāropeti—ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu codito codakena na aññenaññaṁ paṭicarati, na bahiddhā kathaṁ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Yaṁpāvuso, bhikkhu codito codakena na aññenaññaṁ paṭicarati, na bahiddhā kathaṁ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti—ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu codito codakena apadāne sampāyati. Yaṁpāvuso, bhikkhu codito codakena apadāne sampāyati—ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu amakkhī hoti apaḷāsī. Yaṁpāvuso, bhikkhu amakkhī hoti apaḷāsī—ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu anissukī hoti amaccharī. Yaṁpāvuso, bhikkhu anissukī hoti amaccharī—ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu asaṭho hoti amāyāvī. Yaṁpāvuso, bhikkhu asaṭho hoti amāyāvī—ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu atthaddho hoti anatimānī. Yaṁpāvuso, bhikkhu atthaddho hoti anatimānī—ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu asandiṭṭhiparāmāsī hoti anādhānaggāhī suppaṭinissaggī. Yaṁpāvuso, bhikkhu asandiṭṭhiparāmāsī hoti, anādhānaggāhī suppaṭinissaggī—ayampi dhammo sovacassakaraṇo. Ime vuccantāvuso, sovacassakaraṇā dhammā. 6 Tatrāvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ anuminitabbaṁ: ‘yo khvāyaṁ puggalo pāpiccho, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṁ pāpiccho pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato, ahampāssaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso, bhikkhunā ‘na pāpiccho bhavissāmi, na pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. ‘Yo khvāyaṁ puggalo attukkaṁsako paravambhī, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṁ attukkaṁsako paravambhī, ahampāssaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso, bhikkhunā ‘anattukkaṁsako bhavissāmi aparavambhī’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. ‘Yo khvāyaṁ puggalo kodhano kodhābhibhūto, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo. Ahañceva kho panassaṁ kodhano kodhābhibhūto, ahampāssaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso, bhikkhunā ‘na kodhano bhavissāmi na kodhābhibhūto’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. ‘Yo khvāyaṁ puggalo kodhano kodhahetu upanāhī, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṁ kodhano kodhahetu upanāhī, ahampāssaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso, bhikkhunā ‘na kodhano bhavissāmi na kodhahetu upanāhī’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. ‘Yo khvāyaṁ puggalo kodhano kodhahetu abhisaṅgī, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṁ kodhano kodhahetu abhisaṅgī, ahampāssaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso, bhikkhunā ‘na kodhano bhavissāmi na kodhahetu abhisaṅgī’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. ‘Yo khvāyaṁ puggalo kodhano kodhasāmantā vācaṁ nicchāretā, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṁ kodhano kodhasāmantā vācaṁ nicchāretā, ahampāssaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso, 369 --- mn15 1:6 bhikkhunā ‘na kodhano bhavissāmi na kodhasāmantā vācaṁ nicchāressāmī’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. ‘Yo khvāyaṁ puggalo codito codakena codakaṁ paṭippharati, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho pana codito codakena codakaṁ paṭipphareyyaṁ, ahampāssaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso, bhikkhunā ‘codito codakena codakaṁ nappaṭippharissāmī’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. ‘Yo khvāyaṁ puggalo codito codakena codakaṁ apasādeti, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho pana codito codakena codakaṁ apasādeyyaṁ, ahampāssaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso, bhikkhunā ‘codito codakena codakaṁ na apasādessāmī’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. ‘Yo khvāyaṁ puggalo codito codakena codakassa paccāropeti, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho pana codito codakena codakassa paccāropeyyaṁ, ahampāssaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso, bhikkhunā ‘codito codakena codakassa na paccāropessāmī’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. ‘Yo khvāyaṁ puggalo codito codakena aññenaññaṁ paṭicarati, bahiddhā kathaṁ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho pana codito codakena aññenaññaṁ paṭicareyyaṁ, bahiddhā kathaṁ apanāmeyyaṁ, kopañca dosañca appaccayañca pātukareyyaṁ, ahampāssaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso, bhikkhunā ‘codito codakena na aññenaññaṁ paṭicarissāmi, na bahiddhā kathaṁ apanāmessāmi, na kopañca dosañca appaccayañca pātukarissāmī’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. ‘Yo khvāyaṁ puggalo codito codakena apadāne na sampāyati, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho pana codito codakena apadāne na sampāyeyyaṁ, ahampāssaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso, bhikkhunā ‘codito codakena apadāne sampāyissāmī’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. ‘Yo khvāyaṁ puggalo makkhī paḷāsī, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṁ makkhī paḷāsī, ahampāssaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso, bhikkhunā ‘amakkhī bhavissāmi apaḷāsī’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. ‘Yo khvāyaṁ puggalo issukī maccharī, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṁ issukī maccharī, ahampāssaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso, bhikkhunā ‘anissukī bhavissāmi amaccharī’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. ‘Yo khvāyaṁ puggalo saṭho māyāvī, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṁ saṭho māyāvī, ahampāssaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso, bhikkhunā ‘asaṭho bhavissāmi amāyāvī’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. ‘Yo khvāyaṁ puggalo thaddho atimānī, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṁ thaddho atimānī, ahampāssaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso, bhikkhunā ‘atthaddho bhavissāmi anatimānī’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. ‘Yo khvāyaṁ puggalo sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassaṁ sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, ahampāssaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso, bhikkhunā ‘asandiṭṭhiparāmāsī bhavissāmi anādhānaggāhī suppaṭinissaggī’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. 7 Tatrāvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘kiṁ nu khomhi pāpiccho, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato’ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘pāpiccho khomhi, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘na khomhi pāpiccho, na pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘kiṁ nu khomhi attukkaṁsako paravambhī’ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘attukkaṁsako khomhi paravambhī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘anattukkaṁsako khomhi aparavambhī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva 370 --- mn15 1:7 pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘kiṁ nu khomhi kodhano kodhābhibhūto’ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘kodhano khomhi kodhābhibhūto’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘na khomhi kodhano kodhābhibhūto’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘kiṁ nu khomhi kodhano kodhahetu upanāhī’ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti ‘kodhano khomhi kodhahetu upanāhī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti ‘na khomhi kodhano kodhahetu upanāhī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘kiṁ nu khomhi kodhano kodhahetu abhisaṅgī’ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘kodhano khomhi kodhahetu abhisaṅgī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘na khomhi kodhano kodhahetu abhisaṅgī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘kiṁ nu khomhi kodhano kodhasāmantā vācaṁ nicchāretā’ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘kodhano khomhi kodhasāmantā vācaṁ nicchāretā’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘na khomhi kodhano kodhasāmantā vācaṁ nicchāretā’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘kiṁ nu khomhi codito codakena codakaṁ paṭippharāmī’ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti ‘codito khomhi codakena codakaṁ paṭippharāmī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘codito khomhi codakena codakaṁ nappaṭippharāmī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘kiṁ nu khomhi codito codakena codakaṁ apasādemī’ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti ‘codito khomhi codakena codakaṁ apasādemī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘codito khomhi codakena codakaṁ na apasādemī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘kiṁ nu khomhi codito codakena codakassa paccāropemī’ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘codito khomhi codakena codakassa paccāropemī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘codito khomhi codakena codakassa na paccāropemī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘kiṁ nu khomhi codito codakena aññenaññaṁ paṭicarāmi, bahiddhā kathaṁ apanāmemi, kopañca dosañca appaccayañca pātukaromī’ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘codito khomhi codakena aññenaññaṁ paṭicarāmi, bahiddhā kathaṁ apanāmemi, 371 --- mn15 1:7 kopañca dosañca appaccayañca pātukaromī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘codito khomhi codakena na aññenaññaṁ paṭicarāmi, na bahiddhā kathaṁ apanāmemi, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaromī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘kiṁ nu khomhi codito codakena apadāne na sampāyāmī’ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘codito khomhi codakena apadāne na sampāyāmī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘codito khomhi codakena apadāne sampāyāmī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘kiṁ nu khomhi makkhī paḷāsī’ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘makkhī khomhi paḷāsī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘amakkhī khomhi apaḷāsī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘kiṁ nu khomhi issukī maccharī’ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘issukī khomhi maccharī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘anissukī khomhi amaccharī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘kiṁ nu khomhi saṭho māyāvī’ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘saṭho khomhi māyāvī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘asaṭho khomhi amāyāvī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘kiṁ nu khomhi thaddho atimānī’ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘thaddho khomhi atimānī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘atthaddho khomhi anatimānī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘kiṁ nu khomhi sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppaṭinissaggī’ti? Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘sandiṭṭhiparāmāsī khomhi ādhānaggāhī duppaṭinissaggī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘asandiṭṭhiparāmāsī khomhi anādhānaggāhī suppaṭinissaggī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 8 Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme appahīne attani samanupassati, tenāvuso, bhikkhunā sabbesaṁyeva imesaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme pahīne attani samanupassati, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ, ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Seyyathāpi, āvuso, itthī vā puriso vā, daharo yuvā maṇḍanajātiko, ādāse vā parisuddhe pariyodāte, acche vā udakapatte, sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati; no ce tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, teneva attamano hoti: ‘lābhā vata me, parisuddhaṁ vata me’ti. 372 --- mn15 1:8 Evameva kho, āvuso, sace bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme appahīne attani samanupassati, tenāvuso, bhikkhunā sabbesaṁyeva imesaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme pahīne attani samanupassati, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ, ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesū”ti. Idamavocāyasmā mahāmoggallāno. Attamanā te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa bhāsitaṁ abhinandunti. Anumānasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. mn34 0 Majjhima Nikāya 34 Cūḷagopālakasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vajjīsu viharati ukkacelāyaṁ gaṅgāya nadiyā tīre. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, māgadhako gopālako duppaññajātiko, vassānaṁ pacchime māse saradasamaye, asamavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimaṁ tīraṁ, asamavekkhitvā pārimaṁ tīraṁ, atittheneva gāvo patāresi uttaraṁ tīraṁ suvidehānaṁ. 3 Atha kho, bhikkhave, gāvo majjhegaṅgāya nadiyā sote āmaṇḍaliyaṁ karitvā tattheva anayabyasanaṁ āpajjiṁsu. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, māgadhako gopālako duppaññajātiko, vassānaṁ pacchime māse saradasamaye, asamavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimaṁ tīraṁ, asamavekkhitvā pārimaṁ tīraṁ, atittheneva gāvo patāresi uttaraṁ tīraṁ suvidehānaṁ. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā akusalā imassa lokassa akusalā parassa lokassa, akusalā māradheyyassa akusalā amāradheyyassa, akusalā maccudheyyassa akusalā amaccudheyyassa, tesaṁ ye sotabbaṁ saddahātabbaṁ maññissanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. 4 Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, māgadhako gopālako sappaññajātiko, vassānaṁ pacchime māse saradasamaye, samavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimaṁ tīraṁ, samavekkhitvā pārimaṁ tīraṁ, tittheneva gāvo patāresi uttaraṁ tīraṁ suvidehānaṁ. 5 So paṭhamaṁ patāresi ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā. Te tiriyaṁ gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamaṁsu. Athāpare patāresi balavagāvo dammagāvo. Tepi tiriyaṁ gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamaṁsu. Athāpare patāresi vacchatare vacchatariyo. Tepi tiriyaṁ gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamaṁsu. Athāpare patāresi vacchake kisābalake. Tepi tiriyaṁ gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamaṁsu. Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, vacchako taruṇako tāvadeva jātako mātugoravakena vuyhamāno, sopi tiriyaṁ gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamāsi. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, māgadhako gopālako sappaññajātiko, vassānaṁ pacchime māse saradasamaye, samavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimaṁ tīraṁ, samavekkhitvā pārimaṁ tīraṁ, tittheneva gāvo patāresi uttaraṁ tīraṁ suvidehānaṁ. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kusalā imassa lokassa kusalā parassa lokassa, kusalā māradheyyassa kusalā amāradheyyassa, kusalā maccudheyyassa kusalā amaccudheyyassa, tesaṁ ye sotabbaṁ saddahātabbaṁ maññissanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāya. 6 Seyyathāpi, bhikkhave, ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te tiriyaṁ gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamaṁsu; evameva kho, bhikkhave, ye te bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, te tiriyaṁ mārassa sotaṁ chetvā sotthinā pāraṅgatā. 7 Seyyathāpi te, bhikkhave, balavagāvo dammagāvo tiriyaṁ gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamaṁsu; evameva kho, bhikkhave, ye te bhikkhū pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā, tepi tiriyaṁ mārassa sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ 373 --- mn34 1:7 gamissanti. 8 Seyyathāpi te, bhikkhave, vacchatarā vacchatariyo tiriyaṁ gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamaṁsu; evameva kho, bhikkhave, ye te bhikkhū tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissanti, tepi tiriyaṁ mārassa sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ gamissanti. 9 Seyyathāpi te, bhikkhave, vacchakā kisābalakā tiriyaṁ gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamaṁsu; evameva kho, bhikkhave, ye te bhikkhū tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā, tepi tiriyaṁ mārassa sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ gamissanti. 10 Seyyathāpi so, bhikkhave, vacchako taruṇako tāvadeva jātako mātugoravakena vuyhamāno tiriyaṁ gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamāsi; evameva kho, bhikkhave, ye te bhikkhū dhammānusārino saddhānusārino, tepi tiriyaṁ mārassa sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ gamissanti. 11 Ahaṁ kho pana, bhikkhave, kusalo imassa lokassa kusalo parassa lokassa, kusalo māradheyyassa kusalo amāradheyyassa, kusalo maccudheyyassa kusalo amaccudheyyassa. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, ye sotabbaṁ saddahātabbaṁ maññissanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 12 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvā sugato athāparaṁ etadavoca satthā: “Ayaṁ loko paro loko, jānatā suppakāsito; Yañca mārena sampattaṁ, appattaṁ yañca maccunā. Sabbaṁ lokaṁ abhiññāya, sambuddhena pajānatā; Vivaṭaṁ amatadvāraṁ, khemaṁ nibbānapattiyā. Chinnaṁ pāpimato sotaṁ, Viddhastaṁ vinaḷīkataṁ; Pāmojjabahulā hotha, Khemaṁ pattattha bhikkhavo”ti. Cūḷagopālakasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. mn103 0 Majjhima Nikāya 103 Kintisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā pisinārāyaṁ viharati baliharaṇe vanasaṇḍe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “kinti vo, bhikkhave, mayi hoti: ‘cīvarahetu vā samaṇo gotamo dhammaṁ deseti, piṇḍapātahetu vā samaṇo gotamo dhammaṁ deseti, senāsanahetu vā samaṇo gotamo dhammaṁ deseti, itibhavābhavahetu vā samaṇo gotamo dhammaṁ desetī’”ti? “Na kho no, bhante, bhagavati evaṁ hoti: ‘cīvarahetu vā samaṇo gotamo dhammaṁ deseti, piṇḍapātahetu vā samaṇo gotamo dhammaṁ deseti, senāsanahetu vā samaṇo gotamo dhammaṁ deseti, itibhavābhavahetu vā samaṇo gotamo dhammaṁ desetī’”ti. “Na ca kira vo, bhikkhave, mayi evaṁ hoti: ‘cīvarahetu vā samaṇo gotamo dhammaṁ deseti …pe… itibhavābhavahetu vā samaṇo gotamo dhammaṁ desetī’ti; atha kinti carahi vo, bhikkhave, mayi hotī”ti? “Evaṁ kho no, bhante, bhagavati hoti: ‘anukampako bhagavā hitesī; anukampaṁ upādāya dhammaṁ desetī’”ti. “Evañca kira vo, bhikkhave, mayi hoti: ‘anukampako bhagavā hitesī; anukampaṁ upādāya dhammaṁ desetī’ti. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ye vo mayā dhammā abhiññā desitā, seyyathidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, tattha sabbeheva samaggehi sammodamānehi avivadamānehi sikkhitabbaṁ. 4 Tesañca vo, bhikkhave, samaggānaṁ sammodamānānaṁ avivadamānānaṁ sikkhataṁ siyaṁsu dve bhikkhū abhidhamme nānāvādā. 5 Tatra ce tumhākaṁ evamassa: ‘imesaṁ kho āyasmantānaṁ atthato ceva nānaṁ byañjanato ca nānan’ti, tattha yaṁ bhikkhuṁ suvacataraṁ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘āyasmantānaṁ kho atthato ceva nānaṁ, byañjanato ca nānaṁ. Tadamināpetaṁ āyasmanto jānātha—yathā atthato ceva nānaṁ, byañjanato ca nānaṁ. Māyasmanto vivādaṁ āpajjitthā’ti. Athāparesaṁ ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ yaṁ bhikkhuṁ suvacataraṁ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘āyasmantānaṁ kho atthato ceva nānaṁ, byañjanato ca nānaṁ. Tadamināpetaṁ āyasmanto jānātha—yathā atthato ceva nānaṁ, byañjanato ca nānaṁ. Māyasmanto 374 --- mn103 1:5 vivādaṁ āpajjitthā’ti. Iti duggahitaṁ duggahitato dhāretabbaṁ, suggahitaṁ suggahitato dhāretabbaṁ. Duggahitaṁ duggahitato dhāretvā suggahitaṁ suggahitato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. 6 Tatra ce tumhākaṁ evamassa: ‘imesaṁ kho āyasmantānaṁ atthato hi kho nānaṁ, byañjanato sametī’ti, tattha yaṁ bhikkhuṁ suvacataraṁ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘āyasmantānaṁ kho atthato hi nānaṁ, byañjanato sameti. Tadamināpetaṁ āyasmanto jānātha—yathā atthato hi kho nānaṁ, byañjanato sameti. Māyasmanto vivādaṁ āpajjitthā’ti. Athāparesaṁ ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ yaṁ bhikkhuṁ suvacataraṁ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘āyasmantānaṁ kho atthato hi kho nānaṁ, byañjanato sameti. Tadamināpetaṁ āyasmanto jānātha—yathā atthato hi kho nānaṁ, byañjanato sameti. Māyasmanto vivādaṁ āpajjitthā’ti. Iti duggahitaṁ duggahitato dhāretabbaṁ, suggahitaṁ suggahitato dhāretabbaṁ. Duggahitaṁ duggahitato dhāretvā suggahitaṁ suggahitato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. 7 Tatra ce tumhākaṁ evamassa: ‘imesaṁ kho āyasmantānaṁ atthato hi kho sameti, byañjanato nānan’ti, tattha yaṁ bhikkhuṁ suvacataraṁ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘āyasmantānaṁ kho atthato hi sameti, byañjanato nānaṁ. Tadamināpetaṁ āyasmanto jānātha—yathā atthato hi kho sameti, byañjanato nānaṁ. Appamattakaṁ kho panetaṁ yadidaṁ—byañjanaṁ. Māyasmanto appamattake vivādaṁ āpajjitthā’ti. Athāparesaṁ ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ yaṁ bhikkhuṁ suvacataraṁ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘āyasmantānaṁ kho atthato hi sameti, byañjanato nānaṁ. Tadamināpetaṁ āyasmanto jānātha—yathā atthato hi kho sameti, byañjanato nānaṁ. Appamattakaṁ kho panetaṁ yadidaṁ—byañjanaṁ. Māyasmanto appamattake vivādaṁ āpajjitthā’ti. Iti suggahitaṁ suggahitato dhāretabbaṁ, duggahitaṁ duggahitato dhāretabbaṁ. Suggahitaṁ suggahitato dhāretvā duggahitaṁ duggahitato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. 8 Tatra ce tumhākaṁ evamassa: ‘imesaṁ kho āyasmantānaṁ atthato ceva sameti byañjanato ca sametī’ti, tattha yaṁ bhikkhuṁ suvacataraṁ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘āyasmantānaṁ kho atthato ceva sameti, byañjanato ca sameti. Tadamināpetaṁ āyasmanto jānātha—yathā atthato ceva sameti byañjanato ca sameti. Māyasmanto vivādaṁ āpajjitthā’ti. Athāparesaṁ ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ yaṁ bhikkhuṁ suvacataraṁ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘āyasmantānaṁ kho atthato ceva sameti byañjanato ca sameti. Tadamināpetaṁ āyasmanto jānātha—yathā atthato ceva sameti byañjanato ca sameti. Māyasmanto vivādaṁ āpajjitthā’ti. Iti suggahitaṁ suggahitato dhāretabbaṁ. Suggahitaṁ suggahitato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. 9 Tesañca vo, bhikkhave, samaggānaṁ sammodamānānaṁ avivadamānānaṁ sikkhataṁ siyā aññatarassa bhikkhuno āpatti siyā vītikkamo, 10 tatra, bhikkhave, na codanāya taritabbaṁ. Puggalo upaparikkhitabbo: ‘iti mayhañca avihesā bhavissati parassa ca puggalassa anupaghāto, paro hi puggalo akkodhano anupanāhī adaḷhadiṭṭhī suppaṭinissaggī, sakkomi cāhaṁ etaṁ puggalaṁ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetun’ti. Sace, bhikkhave, evamassa, kallaṁ vacanāya. 11 Sace pana, bhikkhave, evamassa: ‘mayhaṁ kho avihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto, paro hi puggalo kodhano upanāhī adaḷhadiṭṭhī suppaṭinissaggī, sakkomi cāhaṁ etaṁ puggalaṁ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetuṁ. Appamattakaṁ kho panetaṁ yadidaṁ—parassa puggalassa upaghāto. Atha kho etadeva bahutaraṁ—svāhaṁ sakkomi etaṁ puggalaṁ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetun’ti. Sace, bhikkhave, evamassa, kallaṁ vacanāya. 12 Sace pana, bhikkhave, evamassa: ‘mayhaṁ kho vihesā bhavissati parassa ca puggalassa anupaghāto. Paro hi puggalo akkodhano anupanāhī daḷhadiṭṭhī duppaṭinissaggī, sakkomi cāhaṁ etaṁ puggalaṁ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetuṁ. Appamattakaṁ kho panetaṁ yadidaṁ—mayhaṁ vihesā. Atha kho etadeva bahutaraṁ—svāhaṁ sakkomi etaṁ puggalaṁ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale 375 --- mn103 1:12 patiṭṭhāpetun’ti. Sace, bhikkhave, evamassa, kallaṁ vacanāya. 13 Sace pana, bhikkhave, evamassa: ‘mayhañca kho vihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto. Paro hi puggalo kodhano upanāhī daḷhadiṭṭhī duppaṭinissaggī, sakkomi cāhaṁ etaṁ puggalaṁ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetuṁ. Appamattakaṁ kho panetaṁ yadidaṁ—mayhañca vihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto. Atha kho etadeva bahutaraṁ—svāhaṁ sakkomi etaṁ puggalaṁ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetun’ti. Sace, bhikkhave, evamassa, kallaṁ vacanāya. 14 Sace pana, bhikkhave, evamassa: ‘mayhañca kho vihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto. Paro hi puggalo kodhano upanāhī daḷhadiṭṭhī duppaṭinissaggī, na cāhaṁ sakkomi etaṁ puggalaṁ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetun’ti. Evarūpe, bhikkhave, puggale upekkhā nātimaññitabbā. 15 Tesañca vo, bhikkhave, samaggānaṁ sammodamānānaṁ avivadamānānaṁ sikkhataṁ aññamaññassa vacīsaṁhāro uppajjeyya diṭṭhipaḷāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi. Tattha ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ yaṁ bhikkhuṁ suvacataraṁ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘yaṁ no, āvuso, amhākaṁ samaggānaṁ sammodamānānaṁ avivadamānānaṁ sikkhataṁ aññamaññassa vacīsaṁhāro uppanno diṭṭhipaḷāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi, taṁ jānamāno samaṇo garaheyyā’ti. Sammā byākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaṁ byākareyya: ‘yaṁ no, āvuso, amhākaṁ samaggānaṁ sammodamānānaṁ avivadamānānaṁ sikkhataṁ aññamaññassa vacīsaṁhāro uppanno diṭṭhipaḷāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi, taṁ jānamāno samaṇo garaheyyāti. Etaṁ panāvuso, dhammaṁ appahāya nibbānaṁ sacchikareyyā’ti. Sammā byākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaṁ byākareyya: ‘etaṁ, āvuso, dhammaṁ appahāya na nibbānaṁ sacchikareyyā’ti. 16 Athāparesaṁ ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ yaṁ bhikkhuṁ suvacataraṁ maññeyyātha, so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘yaṁ no, āvuso, amhākaṁ samaggānaṁ sammodamānānaṁ avivadamānānaṁ sikkhataṁ aññamaññassa vacīsaṁhāro uppanno diṭṭhipaḷāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi, taṁ jānamāno samaṇo garaheyyā’ti. Sammā byākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaṁ byākareyya: ‘yaṁ no, āvuso, amhākaṁ samaggānaṁ sammodamānānaṁ avivadamānānaṁ sikkhataṁ aññamaññassa vacīsaṁhāro uppanno diṭṭhipaḷāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi taṁ jānamāno samaṇo garaheyyāti. Etaṁ panāvuso, dhammaṁ appahāya nibbānaṁ sacchikareyyā’ti. Sammā byākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaṁ byākareyya: ‘etaṁ kho, āvuso, dhammaṁ appahāya na nibbānaṁ sacchikareyyā’ti. 17 Tañce, bhikkhave, bhikkhuṁ pare evaṁ puccheyyuṁ: ‘āyasmatā no ete bhikkhū akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpitā’ti? Sammā byākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaṁ byākareyya: ‘idhāhaṁ, āvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamiṁ, tassa me bhagavā dhammaṁ desesi, tāhaṁ dhammaṁ sutvā tesaṁ bhikkhūnaṁ abhāsiṁ. Taṁ te bhikkhū dhammaṁ sutvā akusalā vuṭṭhahiṁsu, kusale patiṭṭhahiṁsū’ti. Evaṁ byākaramāno kho, bhikkhave, bhikkhu na ceva attānaṁ ukkaṁseti, na paraṁ vambheti, dhammassa cānudhammaṁ byākaroti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Kintisuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. mn89 0 Majjhima Nikāya 89 Dhammacetiyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati medāḷupaṁ nāma sakyānaṁ nigamo. 2 Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo nagarakaṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho rājā pasenadi kosalo dīghaṁ kārāyanaṁ āmantesi: “yojehi, samma kārāyana, bhadrāni bhadrāni yānāni, uyyānabhūmiṁ gacchāma subhūmiṁ dassanāyā”ti. “Evaṁ, devā”ti kho dīgho kārāyano rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā rañño pasenadissa kosalassa paṭivedesi: “yuttāni kho te, deva, bhadrāni 376 --- mn89 1:2 bhadrāni yānāni. Yassadāni kālaṁ maññasī”ti. 3 Atha kho rājā pasenadi kosalo bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi nagarakamhā niyyāsi mahaccā rājānubhāvena. Yena ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṁ pāvisi. 4 Addasā kho rājā pasenadi kosalo ārāme jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno rukkhamūlāni pāsādikāni pasādanīyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. Disvāna bhagavantaṁyeva ārabbha sati udapādi: “imāni kho tāni rukkhamūlāni pāsādikāni pasādanīyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni, yattha sudaṁ mayaṁ taṁ bhagavantaṁ payirupāsāma arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo dīghaṁ kārāyanaṁ āmantesi: “imāni kho, samma kārāyana, tāni rukkhamūlāni pāsādikāni pasādanīyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni, yattha sudaṁ mayaṁ taṁ bhagavantaṁ payirupāsāma arahantaṁ sammāsambuddhaṁ. Kahaṁ nu kho, samma kārāyana, etarahi so bhagavā viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti? 5 “Atthi, mahārāja, medāḷupaṁ nāma sakyānaṁ nigamo. Tattha so bhagavā etarahi viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti. “Kīvadūre pana, samma kārāyana, nagarakamhā medāḷupaṁ nāma sakyānaṁ nigamo hotī”ti? “Na dūre, mahārāja; tīṇi yojanāni; sakkā divasāvasesena gantun”ti. “Tena hi, samma kārāyana, yojehi bhadrāni bhadrāni yānāni, gamissāma mayaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. “Evaṁ, devā”ti kho dīgho kārāyano rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā rañño pasenadissa kosalassa paṭivedesi: “yuttāni kho te, deva, bhadrāni bhadrāni yānāni. Yassadāni kālaṁ maññasī”ti. 6 Atha kho rājā pasenadi kosalo bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi nagarakamhā yena medāḷupaṁ nāma sakyānaṁ nigamo tena pāyāsi. Teneva divasāvasesena medāḷupaṁ nāma sakyānaṁ nigamaṁ sampāpuṇi. Yena ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṁ pāvisi. 7 Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: “kahaṁ nu kho, bhante, etarahi so bhagavā viharati arahaṁ sammāsambuddho? Dassanakāmā hi mayaṁ taṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. 8 “Eso, mahārāja, vihāro saṁvutadvāro. Tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṁ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṁ ākoṭehi. Vivarissati bhagavā te dvāran”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo tattheva khaggañca uṇhīsañca dīghassa kārāyanassa pādāsi. Atha kho dīghassa kārāyanassa etadahosi: “rahāyati kho dāni rājā, idheva dāni mayā ṭhātabban”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena so vihāro saṁvutadvāro tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṁ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṁ ākoṭesi. Vivari bhagavā dvāraṁ. 9 Atha kho rājā pasenadi kosalo vihāraṁ pavisitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti: “rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo; rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, mahārāja, atthavasaṁ sampassamāno imasmiṁ sarīre evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karosi, mittūpahāraṁ upadaṁsesī”ti? 10 “Atthi kho me, bhante, bhagavati dhammanvayo hoti: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. Idhāhaṁ, bhante, passāmi eke samaṇabrāhmaṇe pariyantakataṁ brahmacariyaṁ carante dasapi vassāni, vīsampi vassāni, tiṁsampi vassāni, cattārīsampi vassāni. Te aparena samayena sunhātā suvilittā kappitakesamassū pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārenti. Idha panāhaṁ, bhante, bhikkhū passāmi yāvajīvaṁ āpāṇakoṭikaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carante. Na kho panāhaṁ, bhante, ito bahiddhā aññaṁ evaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ samanupassāmi. Ayampi kho me, bhante, bhagavati 377 --- mn89 1:10 dhammanvayo hoti: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. 11 Puna caparaṁ, bhante, rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatayopi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati. Idha panāhaṁ, bhante, bhikkhū passāmi samagge sammodamāne avivadamāne khīrodakībhūte aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassante viharante. Na kho panāhaṁ, bhante, ito bahiddhā aññaṁ evaṁ samaggaṁ parisaṁ samanupassāmi. Ayampi kho me, bhante, bhagavati dhammanvayo hoti: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. 12 Puna caparāhaṁ, bhante, ārāmena ārāmaṁ, uyyānena uyyānaṁ anucaṅkamāmi anuvicarāmi. Sohaṁ tattha passāmi eke samaṇabrāhmaṇe kise lūkhe dubbaṇṇe uppaṇḍuppaṇḍukajāte dhamanisanthatagatte, na viya maññe cakkhuṁ bandhante janassa dassanāya. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘addhā ime āyasmanto anabhiratā vā brahmacariyaṁ caranti, atthi vā tesaṁ kiñci pāpaṁ kammaṁ kataṁ paṭicchannaṁ; tathā hi ime āyasmanto kisā lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā, na viya maññe cakkhuṁ bandhanti janassa dassanāyā’ti. Tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘kiṁ nu kho tumhe āyasmanto kisā lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā, na viya maññe cakkhuṁ bandhatha janassa dassanāyā’ti? Te evamāhaṁsu: ‘bandhukarogo no, mahārājā’ti. Idha panāhaṁ, bhante, bhikkhū passāmi haṭṭhapahaṭṭhe udaggudagge abhiratarūpe pīṇindriye appossukke pannalome paradattavutte migabhūtena cetasā viharante. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘addhā ime āyasmanto tassa bhagavato sāsane uḷāraṁ pubbenāparaṁ visesaṁ jānanti; tathā hi ime āyasmanto haṭṭhapahaṭṭhā udaggudaggā abhiratarūpā pīṇindriyā appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharantī’ti. Ayampi kho me, bhante, bhagavati dhammanvayo hoti: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. 13 Puna caparāhaṁ, bhante, rājā khattiyo muddhāvasitto; pahomi ghātetāyaṁ vā ghātetuṁ, jāpetāyaṁ vā jāpetuṁ, pabbājetāyaṁ vā pabbājetuṁ. Tassa mayhaṁ, bhante, aḍḍakaraṇe nisinnassa antarantarā kathaṁ opātenti. Sohaṁ na labhāmi: ‘mā me bhonto aḍḍakaraṇe nisinnassa antarantarā kathaṁ opātetha, kathāpariyosānaṁ me bhonto āgamentū’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, antarantarā kathaṁ opātenti. Idha panāhaṁ, bhante, bhikkhū passāmi; yasmiṁ samaye bhagavā anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti, neva tasmiṁ samaye bhagavato sāvakānaṁ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Bhūtapubbaṁ, bhante, bhagavā anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. Tatraññataro bhagavato sāvako ukkāsi. Tamenaṁ aññataro sabrahmacārī jaṇṇukena ghaṭṭesi: ‘appasaddo āyasmā hotu, māyasmā saddamakāsi; satthā no bhagavā dhammaṁ desetī’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Adaṇḍena vata kira, bho, asatthena evaṁ suvinītā parisā bhavissatī’ti. Na kho panāhaṁ, bhante, ito bahiddhā aññaṁ evaṁ suvinītaṁ parisaṁ samanupassāmi. Ayampi kho me, bhante, bhagavati dhammanvayo hoti: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. 14 Puna caparāhaṁ, bhante, passāmi idhekacce khattiyapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe. Te bhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti: ‘samaṇo khalu, bho, gotamo amukaṁ nāma gāmaṁ vā nigamaṁ vā osarissatī’ti. Te pañhaṁ abhisaṅkharonti: ‘imaṁ mayaṁ pañhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ upasaṅkamitvā pucchissāma. Evañce no puṭṭho evaṁ byākarissati, evamassa mayaṁ vādaṁ āropessāma; evañcepi no puṭṭho evaṁ byākarissati, evampissa mayaṁ vādaṁ āropessāmā’ti. Te suṇanti: ‘samaṇo khalu, bho, gotamo amukaṁ nāma gāmaṁ vā nigamaṁ vā osaṭo’ti. Te yena bhagavā tenupasaṅkamanti. Te bhagavā dhammiyā 378 --- mn89 1:14 kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā na ceva bhagavantaṁ pañhaṁ pucchanti, kuto vādaṁ āropessanti? Aññadatthu bhagavato sāvakā sampajjanti. Ayampi kho me, bhante, bhagavati dhammanvayo hoti: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. 15 Puna caparāhaṁ, bhante, passāmi idhekacce brāhmaṇapaṇḍite …pe… 16 gahapatipaṇḍite …pe… 17 samaṇapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe. Te bhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti: ‘samaṇo khalu, bho, gotamo amukaṁ nāma gāmaṁ vā nigamaṁ vā osarissatī’ti. Te pañhaṁ abhisaṅkharonti: ‘imaṁ mayaṁ pañhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ upasaṅkamitvā pucchissāma. Evañce no puṭṭho evaṁ byākarissati, evamassa mayaṁ vādaṁ āropessāma; evañcepi no puṭṭho evaṁ byākarissati, evampissa mayaṁ vādaṁ āropessāmā’ti. Te suṇanti: ‘samaṇo khalu, bho, gotamo amukaṁ nāma gāmaṁ vā nigamaṁ vā osaṭo’ti. Te yena bhagavā tenupasaṅkamanti. Te bhagavā dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā na ceva bhagavantaṁ pañhaṁ pucchanti, kuto vādaṁ āropessanti? Aññadatthu bhagavantaṁyeva okāsaṁ yācanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Te bhagavā pabbājeti. Te tathāpabbajitā samānā ekā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Te evamāhaṁsu: ‘manaṁ vata, bho, anassāma; manaṁ vata, bho, panassāma’. Mayañhi pubbe assamaṇāva samānā samaṇāmhāti paṭijānimhā, abrāhmaṇāva samānā brāhmaṇāmhāti paṭijānimhā, anarahantova samānā arahantāmhāti paṭijānimhā. ‘Idāni khomha samaṇā, idāni khomha brāhmaṇā, idāni khomha arahanto’ti. Ayampi kho me, bhante, bhagavati dhammanvayo hoti: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. 18 Puna caparāhaṁ, bhante, ime isidattapurāṇā thapatayo mamabhattā mamayānā, ahaṁ nesaṁ jīvikāya dātā, yasassa āhattā; atha ca pana no tathā mayi nipaccakāraṁ karonti yathā bhagavati. Bhūtapubbāhaṁ, bhante, senaṁ abbhuyyāto samāno ime ca isidattapurāṇā thapatayo vīmaṁsamāno aññatarasmiṁ sambādhe āvasathe vāsaṁ upagacchiṁ. Atha kho, bhante, ime isidattapurāṇā thapatayo bahudeva rattiṁ dhammiyā kathāya vītināmetvā, yato ahosi bhagavā tato sīsaṁ katvā maṁ pādato karitvā nipajjiṁsu. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Ime isidattapurāṇā thapatayo mamabhattā mamayānā, ahaṁ nesaṁ jīvikāya dātā, yasassa āhattā; atha ca pana no tathā mayi nipaccakāraṁ karonti yathā bhagavati. Addhā ime āyasmanto tassa bhagavato sāsane uḷāraṁ pubbenāparaṁ visesaṁ jānantī’ti. Ayampi kho me, bhante, bhagavati dhammanvayo hoti: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. 19 Puna caparaṁ, bhante, bhagavāpi khattiyo, ahampi khattiyo; bhagavāpi kosalo, ahampi kosalo; bhagavāpi āsītiko, ahampi āsītiko. Yampi, bhante, bhagavāpi khattiyo ahampi khattiyo, bhagavāpi kosalo ahampi kosalo, bhagavāpi āsītiko ahampi āsītiko; imināvārahāmevāhaṁ, bhante, bhagavati paramanipaccakāraṁ kātuṁ, mittūpahāraṁ upadaṁsetuṁ. 20 Handa ca dāni mayaṁ, bhante, gacchāma; bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tvaṁ, mahārāja, kālaṁ maññasī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 21 Atha kho bhagavā acirapakkantassa rañño pasenadissa kosalassa bhikkhū āmantesi: “eso, bhikkhave, rājā pasenadi kosalo dhammacetiyāni bhāsitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto. Uggaṇhatha, bhikkhave, dhammacetiyāni; pariyāpuṇātha, bhikkhave, dhammacetiyāni; dhāretha, bhikkhave, dhammacetiyāni. Atthasaṁhitāni, bhikkhave, dhammacetiyāni ādibrahmacariyakānī”ti. Idamavoca 379 --- mn89 1:21 bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Dhammacetiyasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. mn51 0 Majjhima Nikāya 51 Kandarakasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. Atha kho pesso ca hatthārohaputto kandarako ca paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā pesso hatthārohaputto bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Kandarako pana paribbājako bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho kandarako paribbājako tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā bhagavantaṁ etadavoca: 2 “acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Yāvañcidaṁ bhotā gotamena sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito. Yepi te, bho gotama, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto etaparamaṁyeva sammā bhikkhusaṅghaṁ paṭipādesuṁ—seyyathāpi etarahi bhotā gotamena sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito. Yepi te, bho gotama, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto etaparamaṁyeva sammā bhikkhusaṅghaṁ paṭipādessanti—seyyathāpi etarahi bhotā gotamena sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito”ti. 3 “Evametaṁ, kandaraka, evametaṁ, kandaraka. Yepi te, kandaraka, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto etaparamaṁyeva sammā bhikkhusaṅghaṁ paṭipādesuṁ—seyyathāpi etarahi mayā sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito. Yepi te, kandaraka, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto etaparamaṁyeva sammā bhikkhusaṅghaṁ paṭipādessanti—seyyathāpi etarahi mayā sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito. Santi hi, kandaraka, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā. Santi hi, kandaraka, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe sekkhā santatasīlā santatavuttino nipakā nipakavuttino; te catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharanti. Katamesu catūsu? Idha, kandaraka, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassan”ti. 4 Evaṁ vutte, pesso hatthārohaputto bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva supaññattā cime, bhante, bhagavatā cattāro satipaṭṭhānā sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. Mayampi hi, bhante, gihī odātavasanā kālena kālaṁ imesu catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharāma. Idha mayaṁ, bhante, kāye kāyānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; citte cittānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; dhammesu dhammānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāvañcidaṁ, bhante, bhagavā evaṁ manussagahane evaṁ manussakasaṭe evaṁ manussasāṭheyye vattamāne sattānaṁ hitāhitaṁ jānāti. Gahanañhetaṁ, bhante, yadidaṁ manussā; uttānakañhetaṁ, bhante, yadidaṁ pasavo. Ahañhi, bhante, pahomi hatthidammaṁ sāretuṁ. Yāvatakena antarena campaṁ gatāgataṁ karissati sabbāni tāni sāṭheyyāni kūṭeyyāni vaṅkeyyāni jimheyyāni pātukarissati. Amhākaṁ 380 --- mn51 1:4 pana, bhante, dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā aññathāva kāyena samudācaranti aññathāva vācāya aññathāva nesaṁ cittaṁ hoti. Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāvañcidaṁ, bhante, bhagavā evaṁ manussagahane evaṁ manussakasaṭe evaṁ manussasāṭheyye vattamāne sattānaṁ hitāhitaṁ jānāti. Gahanañhetaṁ, bhante, yadidaṁ manussā; uttānakañhetaṁ, bhante, yadidaṁ pasavo”ti. 5 “Evametaṁ, pessa, evametaṁ, pessa. Gahanañhetaṁ, pessa, yadidaṁ manussā; uttānakañhetaṁ, pessa, yadidaṁ pasavo. Cattārome, pessa, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, pessa, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto; idha pana, pessa, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto; idha pana, pessa, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto; idha pana, pessa, ekacco puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati. Imesaṁ, pessa, catunnaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo cittaṁ ārādhetī”ti? “Yvāyaṁ, bhante, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto, ayaṁ me puggalo cittaṁ nārādheti. Yopāyaṁ, bhante, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto, ayampi me puggalo cittaṁ nārādheti. Yopāyaṁ, bhante, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto, ayampi me puggalo cittaṁ nārādheti. Yo ca kho ayaṁ, bhante, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati—ayameva me puggalo cittaṁ ārādhetī”ti. 6 “Kasmā pana te, pessa, ime tayo puggalā cittaṁ nārādhentī”ti? “Yvāyaṁ, bhante, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto so attānaṁ sukhakāmaṁ dukkhapaṭikkūlaṁ ātāpeti paritāpeti—iminā me ayaṁ puggalo cittaṁ nārādheti. Yopāyaṁ, bhante, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto so paraṁ sukhakāmaṁ dukkhapaṭikkūlaṁ ātāpeti paritāpeti—iminā me ayaṁ puggalo cittaṁ nārādheti. Yopāyaṁ, bhante, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto so attānañca parañca sukhakāmaṁ dukkhapaṭikkūlaṁ ātāpeti paritāpeti—iminā me ayaṁ puggalo cittaṁ nārādheti. Yo ca kho ayaṁ, bhante, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati; so attānañca parañca sukhakāmaṁ dukkhapaṭikkūlaṁ neva ātāpeti na paritāpeti—iminā me ayaṁ puggalo cittaṁ ārādheti. Handa ca dāni mayaṁ, bhante, gacchāma; bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tvaṁ, pessa, kālaṁ maññasī”ti. Atha kho pesso hatthārohaputto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 7 Atha kho bhagavā acirapakkante pesse hatthārohaputte bhikkhū āmantesi: “paṇḍito, bhikkhave, pesso hatthārohaputto; mahāpañño, bhikkhave, pesso hatthārohaputto. Sace, bhikkhave, pesso hatthārohaputto muhuttaṁ nisīdeyya yāvassāhaṁ ime cattāro puggale vitthārena vibhajissāmi, mahatā atthena saṁyutto abhavissa. Api ca, bhikkhave, ettāvatāpi pesso hatthārohaputto mahatā atthena saṁyutto”ti. “Etassa, bhagavā, kālo, etassa, sugata, kālo, yaṁ bhagavā ime cattāro puggale vitthārena vibhajeyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 8 “Katamo ca, bhikkhave, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano 381 --- mn51 1:8 naehibhaddantiko natiṭṭhabhaddantiko; nābhihaṭaṁ na uddissakataṁ na nimantanaṁ sādiyati; so na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāti na eḷakamantaraṁ na daṇḍamantaraṁ na musalamantaraṁ na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya na saṅkittīsu na yattha sā upaṭṭhito hoti na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī; na macchaṁ na maṁsaṁ na suraṁ na merayaṁ na thusodakaṁ pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko …pe… sattāgāriko vā hoti sattālopiko; ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti …pe… sattahipi dattīhi yāpeti; ekāhikampi āhāraṁ āhāreti, dvīhikampi āhāraṁ āhāreti …pe… sattāhikampi āhāraṁ āhāreti—iti evarūpaṁ aḍḍhamāsikaṁ pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. So sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti, nīvārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti, haṭabhakkho vā hoti, kaṇabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, piññākabhakkho vā hoti, tiṇabhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti; vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. So sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti, paṁsukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinampi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vāḷakambalampi dhāreti, ulūkapakkhampi dhāreti; kesamassulocakopi hoti, kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhitto, ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto, kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappeti; sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati—iti evarūpaṁ anekavihitaṁ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto. 9 Katamo ca, bhikkhave, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo orabbhiko hoti sūkariko sākuṇiko māgaviko luddo macchaghātako coro coraghātako goghātako bandhanāgāriko, ye vā panaññepi keci kurūrakammantā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto. 10 Katamo ca, bhikkhave, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhāvasitto brāhmaṇo vā mahāsālo. So puratthimena nagarassa navaṁ santhāgāraṁ kārāpetvā kesamassuṁ ohāretvā kharājinaṁ nivāsetvā sappitelena kāyaṁ abbhañjitvā magavisāṇena piṭṭhiṁ kaṇḍuvamāno navaṁ santhāgāraṁ pavisati saddhiṁ mahesiyā brāhmaṇena ca purohitena. So tattha anantarahitāya bhūmiyā haritupalittāya seyyaṁ kappeti. Ekissāya gāviyā sarūpavacchāya yaṁ ekasmiṁ thane khīraṁ hoti tena rājā yāpeti, yaṁ dutiyasmiṁ thane khīraṁ hoti tena mahesī yāpeti, yaṁ tatiyasmiṁ thane khīraṁ hoti tena brāhmaṇo purohito yāpeti, yaṁ catutthasmiṁ thane khīraṁ hoti tena aggiṁ juhati, avasesena vacchako yāpeti. So evamāha: ‘ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāya, ettakā assā haññantu yaññatthāya, ettakā rukkhā chijjantu yūpatthāya, ettakā dabbhā lūyantu barihisatthāyā’ti. Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. 11 Katamo ca, bhikkhave, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati? 12 Idha, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ 382 --- mn51 1:12 sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. 13 Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya, mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya, appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya, mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya, kesamassuṁ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. 14 So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya—iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti, ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā; naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti; mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti; uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti; jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti; kayavikkayā paṭivirato hoti; tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti; ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti; chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. 15 So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti; evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 16 So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa 383 --- mn51 1:16 saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 17 So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. 18 So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. 19 So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti, byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti; thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti; uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti; vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. 20 So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; 21 vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; 22 pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; 23 sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 24 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 25 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe 384 --- mn51 1:25 dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. 26 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 27 ‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 28 Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So attantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharatī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Kandarakasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. mn139 0 Majjhima Nikāya 139 Araṇavibhaṅgasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “araṇavibhaṅgaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Na kāmasukhamanuyuñjeyya hīnaṁ gammaṁ pothujjanikaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, na ca attakilamathānuyogamanuyuñjeyya dukkhaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ. Ete kho, bhikkhave, ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Ussādanañca jaññā, apasādanañca jaññā; ussādanañca ñatvā apasādanañca ñatvā nevussādeyya, na apasādeyya, dhammameva deseyya. Sukhavinicchayaṁ jaññā; sukhavinicchayaṁ ñatvā ajjhattaṁ sukhamanuyuñjeyya. Rahovādaṁ na bhāseyya, sammukhā na khīṇaṁ bhaṇe. Ataramānova bhāseyya, no taramāno. Janapadaniruttiṁ nābhiniveseyya, samaññaṁ nātidhāveyyāti—ayamuddeso araṇavibhaṅgassa. 4 ‘Na kāmasukhamanuyuñjeyya hīnaṁ gammaṁ pothujjanikaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, na ca attakilamathānuyogamanuyuñjeyya dukkhaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitan’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ; Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṁhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. Yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṁ ananuyogo hīnaṁ gammaṁ pothujjanikaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. Yo attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṁhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. Yo attakilamathānuyogaṁ ananuyogo dukkhaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. ‘Na kāmasukhamanuyuñjeyya hīnaṁ gammaṁ pothujjanikaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, na ca attakilamathānuyogaṁ anuyuñjeyya dukkhaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitan’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 5 ‘Ete kho ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattatī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, 385 --- mn139 1:5 sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. ‘Ete kho ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattatī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 6 ‘Ussādanañca jaññā, apasādanañca jaññā; ussādanañca ñatvā apasādanañca ñatvā nevussādeyya, na apasādeyya, dhammameva deseyyā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 7 Kathañca, bhikkhave, ussādanā ca hoti apasādanā ca, no ca dhammadesanā? ‘Ye kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṁ anuyuttā hīnaṁ gammaṁ pothujjanikaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, sabbe te sadukkhā saupaghātā saupāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā’ti—iti vadaṁ ittheke apasādeti. ‘Ye kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṁ ananuyuttā hīnaṁ gammaṁ pothujjanikaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā’ti—iti vadaṁ ittheke ussādeti. ‘Ye attakilamathānuyogaṁ anuyuttā dukkhaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, sabbe te sadukkhā saupaghātā saupāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā’ti—iti vadaṁ ittheke apasādeti. ‘Ye attakilamathānuyogaṁ ananuyuttā dukkhaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā’ti—iti vadaṁ ittheke ussādeti. ‘Yesaṁ kesañci bhavasaṁyojanaṁ appahīnaṁ, sabbe te sadukkhā saupaghātā saupāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā’ti—iti vadaṁ ittheke apasādeti. ‘Yesaṁ kesañci bhavasaṁyojanaṁ pahīnaṁ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā’ti—iti vadaṁ ittheke ussādeti. Evaṁ kho, bhikkhave, ussādanā ca hoti apasādanā ca, no ca dhammadesanā. 8 Kathañca, bhikkhave, nevussādanā hoti na apasādanā, dhammadesanā ca? ‘Ye kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṁ anuyuttā hīnaṁ gammaṁ pothujjanikaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, sabbe te sadukkhā saupaghātā saupāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā’ti—na evamāha. ‘Anuyogo ca kho sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā’ti—iti vadaṁ dhammameva deseti. ‘Ye kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṁ ananuyuttā hīnaṁ gammaṁ pothujjanikaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā’ti—na evamāha. ‘Ananuyogo ca kho adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā’ti—iti vadaṁ dhammameva deseti. ‘Ye attakilamathānuyogaṁ anuyuttā dukkhaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, sabbe te sadukkhā saupaghātā saupāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā’ti—na evamāha. ‘Anuyogo ca kho sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā’ti—iti vadaṁ dhammameva deseti. ‘Ye attakilamathānuyogaṁ ananuyuttā dukkhaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā’ti—na evamāha. ‘Ananuyogo ca kho adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā’ti—iti vadaṁ dhammameva deseti. ‘Yesaṁ kesañci bhavasaṁyojanaṁ appahīnaṁ, sabbe te sadukkhā saupaghātā saupāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā’ti—na evamāha. ‘Bhavasaṁyojane ca kho appahīne bhavopi appahīno hotī’ti—iti vadaṁ dhammameva deseti. ‘Yesaṁ kesañci bhavasaṁyojanaṁ pahīnaṁ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā’ti—na evamāha. ‘Bhavasaṁyojane ca kho pahīne bhavopi pahīno hotī’ti—iti vadaṁ dhammameva deseti. Evaṁ kho, bhikkhave, nevussādanā hoti na apasādanā, dhammadesanā ca. ‘Ussādanañca jaññā, apasādanañca jaññā; ussādanañca ñatvā apasādanañca ñatvā nevussādeyya, na apasādeyya, dhammameva deseyyā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 9 ‘Sukhavinicchayaṁ jaññā; sukhavinicchayaṁ ñatvā ajjhattaṁ sukhamanuyuñjeyyā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā 386 --- mn139 1:9 phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā—ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Yaṁ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati kāmasukhaṁ mīḷhasukhaṁ puthujjanasukhaṁ anariyasukhaṁ. ‘Na āsevitabbaṁ, na bhāvetabbaṁ, na bahulīkātabbaṁ, bhāyitabbaṁ etassa sukhassā’ti—vadāmi. Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati nekkhammasukhaṁ pavivekasukhaṁ upasamasukhaṁ sambodhisukhaṁ. ‘Āsevitabbaṁ, bhāvetabbaṁ, bahulīkātabbaṁ, na bhāyitabbaṁ etassa sukhassā’ti—vadāmi. ‘Sukhavinicchayaṁ jaññā; sukhavinicchayaṁ ñatvā ajjhattaṁ sukhamanuyuñjeyyā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 10 ‘Rahovādaṁ na bhāseyya, sammukhā na khīṇaṁ bhaṇe’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tatra, bhikkhave, yaṁ jaññā rahovādaṁ abhūtaṁ atacchaṁ anatthasaṁhitaṁ sasakkaṁ taṁ rahovādaṁ na bhāseyya. Yampi jaññā rahovādaṁ bhūtaṁ tacchaṁ anatthasaṁhitaṁ tassapi sikkheyya avacanāya. Yañca kho jaññā rahovādaṁ bhūtaṁ tacchaṁ atthasaṁhitaṁ tatra kālaññū assa tassa rahovādassa vacanāya. Tatra, bhikkhave, yaṁ jaññā sammukhā khīṇavādaṁ abhūtaṁ atacchaṁ anatthasaṁhitaṁ sasakkaṁ taṁ sammukhā khīṇavādaṁ na bhāseyya. Yampi jaññā sammukhā khīṇavādaṁ bhūtaṁ tacchaṁ anatthasaṁhitaṁ tassapi sikkheyya avacanāya. Yañca kho jaññā sammukhā khīṇavādaṁ bhūtaṁ tacchaṁ atthasaṁhitaṁ tatra kālaññū assa tassa sammukhā khīṇavādassa vacanāya. ‘Rahovādaṁ na bhāseyya, sammukhā na khīṇaṁ bhaṇe’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 11 ‘Ataramānova bhāseyya no taramāno’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tatra, bhikkhave, taramānassa bhāsato kāyopi kilamati, cittampi upahaññati, saropi upahaññati, kaṇṭhopi āturīyati, avisaṭṭhampi hoti aviññeyyaṁ taramānassa bhāsitaṁ. Tatra, bhikkhave, ataramānassa bhāsato kāyopi na kilamati, cittampi na upahaññati, saropi na upahaññati, kaṇṭhopi na āturīyati, visaṭṭhampi hoti viññeyyaṁ ataramānassa bhāsitaṁ. ‘Ataramānova bhāseyya, no taramāno’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 12 ‘Janapadaniruttiṁ nābhiniveseyya, samaññaṁ nātidhāveyyā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Kathañca, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca abhiniveso hoti samaññāya ca atisāro? Idha, bhikkhave, tadevekaccesu janapadesu ‘pātī’ti sañjānanti, ‘pattan’ti sañjānanti, ‘vittan’ti sañjānanti, ‘sarāvan’ti sañjānanti ‘dhāropan’ti sañjānanti, ‘poṇan’ti sañjānanti, ‘pisīlavan’ti sañjānanti. Iti yathā yathā naṁ tesu tesu janapadesu sañjānanti tathā tathā thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca abhiniveso hoti samaññāya ca atisāro. Kathañca, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca anabhiniveso hoti samaññāya ca anatisāro? Idha, bhikkhave, tadevekaccesu janapadesu ‘pātī’ti sañjānanti, ‘pattan’ti sañjānanti, ‘vittan’ti sañjānanti, ‘sarāvan’ti sañjānanti, ‘dhāropan’ti sañjānanti, ‘poṇan’ti sañjānanti, ‘pisīlavan’ti sañjānanti. Iti yathā yathā naṁ tesu tesu janapadesu sañjānanti ‘idaṁ kira me āyasmanto sandhāya voharantī’ti tathā tathā voharati aparāmasaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca anabhiniveso hoti, samaññāya ca anatisāro. ‘Janapadaniruttiṁ nābhiniveseyya samaññaṁ nātidhāveyyā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 13 Tatra, bhikkhave, yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṁhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo 387 --- mn139 1:13 saraṇo. Tatra, bhikkhave, yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṁ ananuyogo hīnaṁ gammaṁ pothujjanikaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo araṇo. Tatra, bhikkhave, yo attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṁhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo. Tatra, bhikkhave, yo attakilamathānuyogaṁ ananuyogo dukkhaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo araṇo. Tatra, bhikkhave, yāyaṁ majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo araṇo. Tatra, bhikkhave, yāyaṁ ussādanā ca apasādanā ca no ca dhammadesanā, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo. Tatra, bhikkhave, yāyaṁ nevussādanā ca na apasādanā ca dhammadesanā ca, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo araṇo. Tatra, bhikkhave, yamidaṁ kāmasukhaṁ mīḷhasukhaṁ pothujjanasukhaṁ anariyasukhaṁ, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo. Tatra, bhikkhave, yamidaṁ nekkhammasukhaṁ pavivekasukhaṁ upasamasukhaṁ sambodhisukhaṁ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo araṇo. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ rahovādo abhūto ataccho anatthasaṁhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ rahovādo bhūto taccho anatthasaṁhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ rahovādo bhūto taccho atthasaṁhito, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo araṇo. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ sammukhā khīṇavādo abhūto ataccho anatthasaṁhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ sammukhā khīṇavādo bhūto taccho anatthasaṁhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ sammukhā khīṇavādo bhūto taccho atthasaṁhito, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo araṇo. Tatra, bhikkhave, yamidaṁ taramānassa bhāsitaṁ, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo. Tatra, bhikkhave, yamidaṁ ataramānassa bhāsitaṁ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo araṇo. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ janapadaniruttiyā ca abhiniveso samaññāya ca atisāro, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ janapadaniruttiyā ca anabhiniveso samaññāya ca anatisāro, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo araṇo. 14 Tasmātiha, bhikkhave, ‘saraṇañca dhammaṁ jānissāma, araṇañca dhammaṁ jānissāma; saraṇañca dhammaṁ ñatvā araṇañca dhammaṁ ñatvā araṇapaṭipadaṁ paṭipajjissāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Subhūti ca pana, bhikkhave, kulaputto araṇapaṭipadaṁ paṭipanno”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Araṇavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. mn107 0 Majjhima Nikāya 107 Gaṇakamoggallānasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Atha kho 388 --- mn107 1:1 gaṇakamoggallāno brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho gaṇakamoggallāno brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Seyyathāpi, bho gotama, imassa migāramātupāsādassa dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā yadidaṁ—yāva pacchimasopānakaḷevarā; imesampi hi, bho gotama, brāhmaṇānaṁ dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā yadidaṁ—ajjhene; imesampi hi, bho gotama, issāsānaṁ dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā yadidaṁ—issatthe. Amhākampi hi, bho gotama, gaṇakānaṁ gaṇanājīvānaṁ dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā yadidaṁ—saṅkhāne. Mayañhi, bho gotama, antevāsiṁ labhitvā paṭhamaṁ evaṁ gaṇāpema: ‘ekaṁ ekakaṁ, dve dukā, tīṇi tikā, cattāri catukkā, pañca pañcakā, cha chakkā, satta sattakā, aṭṭha aṭṭhakā, nava navakā, dasa dasakā’ti; satampi mayaṁ, bho gotama, gaṇāpema, bhiyyopi gaṇāpema. Sakkā nu kho, bho gotama, imasmimpi dhammavinaye evameva anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā paññapetun”ti? 3 “Sakkā, brāhmaṇa, imasmimpi dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā paññapetuṁ. Seyyathāpi, brāhmaṇa, dakkho assadammako bhaddaṁ assājānīyaṁ labhitvā paṭhameneva mukhādhāne kāraṇaṁ kāreti, atha uttariṁ kāraṇaṁ kāreti; evameva kho, brāhmaṇa, tathāgato purisadammaṁ labhitvā paṭhamaṁ evaṁ vineti: ‘ehi tvaṁ, bhikkhu, sīlavā hohi, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharāhi ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhassu sikkhāpadesū’ti. 4 Yato kho, brāhmaṇa, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, tamenaṁ tathāgato uttariṁ vineti: ‘ehi tvaṁ, bhikkhu, indriyesu guttadvāro hohi, cakkhunā rūpaṁ disvā mā nimittaggāhī hohi mānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjāhi; rakkhāhi cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjāhi. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya mā nimittaggāhī hohi mānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjāhi; rakkhāhi manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjāhī’ti. 5 Yato kho, brāhmaṇa, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti, tamenaṁ tathāgato uttariṁ vineti: ‘ehi tvaṁ, bhikkhu, bhojane mattaññū hohi. Paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreyyāsi—neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya—iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. 6 Yato kho, brāhmaṇa, bhikkhu bhojane mattaññū hoti, tamenaṁ tathāgato uttariṁ vineti: ‘ehi tvaṁ, bhikkhu, jāgariyaṁ anuyutto viharāhi, divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodhehi, rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodhehi, rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeyyāsi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasikaritvā, rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodhehī’ti. 7 Yato kho, brāhmaṇa, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti, tamenaṁ tathāgato uttariṁ vineti: ‘ehi tvaṁ, bhikkhu, satisampajaññena samannāgato hohi, abhikkante paṭikkante sampajānakārī, ālokite vilokite sampajānakārī, samiñjite pasārite sampajānakārī, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī, uccārapassāvakamme sampajānakārī, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī’ti. 8 Yato kho, brāhmaṇa, bhikkhu satisampajaññena samannāgato 389 --- mn107 1:8 hoti, tamenaṁ tathāgato uttariṁ vineti: ‘ehi tvaṁ, bhikkhu, vivittaṁ senāsanaṁ bhajāhi araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjan’ti. 9 So vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā, ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya, parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti; byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti; thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti; uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti; vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. 10 So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā … tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 11 Ye kho te, brāhmaṇa, bhikkhū sekkhā apattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti tesu me ayaṁ evarūpī anusāsanī hoti. Ye pana te bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā tesaṁ ime dhammā diṭṭhadhammasukhavihārāya ceva saṁvattanti, satisampajaññāya cā”ti. 12 Evaṁ vutte, gaṇakamoggallāno brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho bhoto gotamassa sāvakā bhotā gotamena evaṁ ovadīyamānā evaṁ anusāsīyamānā sabbe accantaṁ niṭṭhaṁ nibbānaṁ ārādhenti udāhu ekacce nārādhentī”ti? “Appekacce kho, brāhmaṇa, mama sāvakā mayā evaṁ ovadīyamānā evaṁ anusāsīyamānā accantaṁ niṭṭhaṁ nibbānaṁ ārādhenti, ekacce nārādhentī”ti. 13 “Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yaṁ tiṭṭhateva nibbānaṁ, tiṭṭhati nibbānagāmī maggo, tiṭṭhati bhavaṁ gotamo samādapetā; atha ca pana bhoto gotamassa sāvakā bhotā gotamena evaṁ ovadīyamānā evaṁ anusāsīyamānā appekacce accantaṁ niṭṭhaṁ nibbānaṁ ārādhenti, ekacce nārādhentī”ti? 14 “Tena hi, brāhmaṇa, taṁyevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, kusalo tvaṁ rājagahagāmissa maggassā”ti? “Evaṁ, bho, kusalo ahaṁ rājagahagāmissa maggassā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, idha puriso āgaccheyya rājagahaṁ gantukāmo. So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: ‘icchāmahaṁ, bhante, rājagahaṁ gantuṁ; tassa me rājagahassa maggaṁ upadisā’ti. Tamenaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘ehambho purisa, ayaṁ maggo rājagahaṁ gacchati. Tena muhuttaṁ gaccha, tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi amukaṁ nāma gāmaṁ, tena muhuttaṁ gaccha, tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi amukaṁ nāma nigamaṁ; tena muhuttaṁ gaccha, tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi rājagahassa ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇīrāmaṇeyyakan’ti. So tayā evaṁ ovadīyamāno evaṁ anusāsīyamāno ummaggaṁ gahetvā pacchāmukho gaccheyya. Atha dutiyo puriso āgaccheyya rājagahaṁ gantukāmo. So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: ‘icchāmahaṁ, bhante, rājagahaṁ gantuṁ; tassa me rājagahassa maggaṁ upadisā’ti. Tamenaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘ehambho purisa, ayaṁ maggo rājagahaṁ gacchati. Tena muhuttaṁ gaccha, tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi amukaṁ nāma gāmaṁ; tena muhuttaṁ gaccha, tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi amukaṁ nāma nigamaṁ; tena muhuttaṁ gaccha, tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi rājagahassa ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇīrāmaṇeyyakan’ti. So tayā evaṁ ovadīyamāno evaṁ anusāsīyamāno sotthinā rājagahaṁ gaccheyya. Ko nu kho, 390 --- mn107 1:14 brāhmaṇa, hetu ko paccayo yaṁ tiṭṭhateva rājagahaṁ, tiṭṭhati rājagahagāmī maggo, tiṭṭhasi tvaṁ samādapetā; atha ca pana tayā evaṁ ovadīyamāno evaṁ anusāsīyamāno eko puriso ummaggaṁ gahetvā pacchāmukho gaccheyya, eko sotthinā rājagahaṁ gaccheyyā”ti? “Ettha kyāhaṁ, bho gotama, karomi? Maggakkhāyīhaṁ, bho gotamā”ti. “Evameva kho, brāhmaṇa, tiṭṭhateva nibbānaṁ, tiṭṭhati nibbānagāmī maggo, tiṭṭhāmahaṁ samādapetā; atha ca pana mama sāvakā mayā evaṁ ovadīyamānā evaṁ anusāsīyamānā appekacce accantaṁ niṭṭhaṁ nibbānaṁ ārādhenti, ekacce nārādhenti. Ettha kyāhaṁ, brāhmaṇa, karomi? Maggakkhāyīhaṁ, brāhmaṇa, tathāgato”ti. 15 Evaṁ vutte, gaṇakamoggallāno brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “yeme, bho gotama, puggalā assaddhā jīvikatthā na saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā saṭhā māyāvino ketabino uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā indriyesu aguttadvārā bhojane amattaññuno jāgariyaṁ ananuyuttā sāmaññe anapekkhavanto sikkhāya na tibbagāravā bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā kusītā hīnavīriyā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā duppaññā eḷamūgā, na tehi bhavaṁ gotamo saddhiṁ saṁvasati. Ye pana te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā asaṭhā amāyāvino aketabino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā indriyesu guttadvārā bhojane mattaññuno jāgariyaṁ anuyuttā sāmaññe apekkhavanto sikkhāya tibbagāravā nabāhulikā nasāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā āraddhavīriyā pahitattā upaṭṭhitassatino sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto aneḷamūgā, tehi bhavaṁ gotamo saddhiṁ saṁvasati. 16 Seyyathāpi, bho gotama, ye keci mūlagandhā, kālānusāri tesaṁ aggamakkhāyati; ye keci sāragandhā, lohitacandanaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; ye keci pupphagandhā, vassikaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva bhoto gotamassa ovādo paramajjadhammesu. 17 Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Gaṇakamoggallānasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. mn30 0 Majjhima Nikāya 30 Cūḷasāropamasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Atha kho piṅgalakoccho brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho piṅgalakoccho brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “yeme, bho gotama, samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā, bahujanassa, seyyathidaṁ—pūraṇo kassapo, makkhali gosālo, ajito kesakambalo, pakudho kaccāyano, sañcayo belaṭṭhaputto, nigaṇṭho nāṭaputto, sabbete sakāya paṭiññāya abbhaññaṁsu sabbeva nābbhaññaṁsu, udāhu ekacce abbhaññaṁsu ekacce nābbhaññaṁsū”ti? “Alaṁ, brāhmaṇa, tiṭṭhatetaṁ—sabbete sakāya paṭiññāya abbhaññaṁsu sabbeva nābbhaññaṁsu, udāhu ekacce abbhaññaṁsu ekacce nābbhaññaṁsūti. Dhammaṁ te, brāhmaṇa, desessāmi, taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho piṅgalakoccho brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 3 “Seyyathāpi, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ atikkamma phegguṁ atikkamma tacaṁ atikkamma papaṭikaṁ, sākhāpalāsaṁ chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno. Tamenaṁ 391 --- mn30 1:3 cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: ‘na vatāyaṁ bhavaṁ puriso aññāsi sāraṁ, na aññāsi phegguṁ, na aññāsi tacaṁ, na aññāsi papaṭikaṁ, na aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ atikkamma phegguṁ atikkamma tacaṁ atikkamma papaṭikaṁ, sākhāpalāsaṁ chetvā ādāya pakkanto “sāran”ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissatī’ti. 4 Seyyathāpi vā pana, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ atikkamma phegguṁ atikkamma tacaṁ, papaṭikaṁ chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: ‘na vatāyaṁ bhavaṁ puriso aññāsi sāraṁ, na aññāsi phegguṁ, na aññāsi tacaṁ, na aññāsi papaṭikaṁ, na aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ atikkamma phegguṁ atikkamma tacaṁ papaṭikaṁ chetvā ādāya pakkanto “sāran”ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissatī’ti. 5 Seyyathāpi vā pana, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ atikkamma phegguṁ, tacaṁ chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: ‘na vatāyaṁ bhavaṁ puriso aññāsi sāraṁ, na aññāsi phegguṁ, na aññāsi tacaṁ, na aññāsi papaṭikaṁ, na aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ atikkamma phegguṁ, tacaṁ chetvā ādāya pakkanto “sāran”ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissatī’ti. 6 Seyyathāpi vā pana, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ, phegguṁ chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: ‘na vatāyaṁ bhavaṁ puriso aññāsi sāraṁ, na aññāsi phegguṁ, na aññāsi tacaṁ, na aññāsi papaṭikaṁ, na aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ, phegguṁ chetvā ādāya pakkanto “sāran”ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissatī’ti. 7 Seyyathāpi vā pana, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti jānamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: ‘aññāsi vatāyaṁ bhavaṁ puriso sāraṁ, aññāsi phegguṁ, aññāsi tacaṁ, aññāsi papaṭikaṁ, aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkanto “sāran”ti jānamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ anubhavissatī’ti. 8 Evameva kho, brāhmaṇa, idhekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti: ‘ahamasmi lābhasakkārasilokavā, ime panaññe bhikkhū appaññātā appesakkhā’ti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya na chandaṁ janeti, na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko. Seyyathāpi so, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ atikkamma phegguṁ atikkamma tacaṁ atikkamma papaṭikaṁ, sākhāpalāsaṁ chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa 392 --- mn30 1:8 atthaṁ nānubhavissati. Tathūpamāhaṁ, brāhmaṇa, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 9 Idha pana, brāhmaṇa, ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya attānukkaṁseti, paraṁ vambheti: ‘ahamasmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā’ti. Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya na chandaṁ janeti, na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko. Seyyathāpi so, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ atikkamma phegguṁ atikkamma tacaṁ, papaṭikaṁ chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ, tañcassa atthaṁ nānubhavissati. Tathūpamāhaṁ, brāhmaṇa, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 10 Idha pana, brāhmaṇa, ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti, na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So samādhisampadaṁ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya attānukkaṁseti, paraṁ vambheti: ‘ahamasmi samāhito ekaggacitto, ime panaññe bhikkhū asamāhitā vibbhantacittā’ti. Samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya na chandaṁ janeti, na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko. Seyyathāpi so, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ atikkamma phegguṁ, tacaṁ chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissati. Tathūpamāhaṁ, brāhmaṇa, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 11 Idha pana, brāhmaṇa, ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena …pe… antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So samādhisampadaṁ 393 --- mn30 1:11 ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So ñāṇadassanaṁ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti: ‘ahamasmi jānaṁ passaṁ viharāmi, ime panaññe bhikkhū ajānaṁ apassaṁ viharantī’ti. Ñāṇadassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya na chandaṁ janeti, na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko. Seyyathāpi so, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ, phegguṁ chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissati. Tathūpamāhaṁ, brāhmaṇa, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 12 Idha pana, brāhmaṇa, ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti, na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So samādhisampadaṁ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So ñāṇadassanaṁ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ñāṇadassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. Katame ca, brāhmaṇa, dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca? 13 Idha, brāhmaṇa, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. 14 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. 15 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. 16 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. 17 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. 18 Puna 394 --- mn30 1:18 caparaṁ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. 19 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. 20 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. 21 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. Ime kho, brāhmaṇa, dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca. 22 Seyyathāpi so, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraṁyeva chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti jānamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ anubhavissati. Tathūpamāhaṁ, brāhmaṇa, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 23 Iti kho, brāhmaṇa, nayidaṁ brahmacariyaṁ lābhasakkārasilokānisaṁsaṁ, na sīlasampadānisaṁsaṁ, na samādhisampadānisaṁsaṁ, na ñāṇadassanānisaṁsaṁ. Yā ca kho ayaṁ, brāhmaṇa, akuppā cetovimutti—etadatthamidaṁ, brāhmaṇa, brahmacariyaṁ, etaṁ sāraṁ etaṁ pariyosānan”ti. 24 Evaṁ vutte, piṅgalakoccho brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Cūḷasāropamasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Opammavaggo niṭṭhito tatiyo. 25 Tassuddānaṁ Moḷiyaphaggunariṭṭhañca nāmo, Andhavane kathipuṇṇaṁ nivāpo; Rāsikaṇerumahāgajanāmo, Sārūpamo puna piṅgalakoccho. mn55 0 Majjhima Nikāya 55 Jīvakasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati jīvakassa komārabhaccassa ambavane. 2 Atha kho jīvako komārabhacco yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṁ etadavoca: 3 “sutaṁ metaṁ, bhante: ‘samaṇaṁ gotamaṁ uddissa pāṇaṁ ārabhanti, taṁ samaṇo gotamo jānaṁ uddissakataṁ maṁsaṁ paribhuñjati paṭiccakamman’ti. Ye te, bhante, evamāhaṁsu: ‘samaṇaṁ gotamaṁ uddissa pāṇaṁ ārabhanti, taṁ samaṇo gotamo jānaṁ uddissakataṁ maṁsaṁ paribhuñjati paṭiccakamman’ti, kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti? 4 “Ye te, jīvaka, evamāhaṁsu: ‘samaṇaṁ gotamaṁ uddissa pāṇaṁ ārabhanti, taṁ samaṇo gotamo jānaṁ uddissakataṁ maṁsaṁ paribhuñjati paṭiccakamman’ti na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca maṁ te asatā abhūtena. 5 Tīhi kho ahaṁ, jīvaka, ṭhānehi maṁsaṁ aparibhoganti vadāmi. Diṭṭhaṁ, sutaṁ, parisaṅkitaṁ—imehi kho ahaṁ, jīvaka, tīhi ṭhānehi maṁsaṁ aparibhoganti vadāmi. Tīhi kho ahaṁ, jīvaka, ṭhānehi maṁsaṁ paribhoganti vadāmi. Adiṭṭhaṁ, asutaṁ, aparisaṅkitaṁ—imehi kho ahaṁ, jīvaka, tīhi ṭhānehi maṁsaṁ paribhoganti vadāmi. 6 Idha, jīvaka, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Tamenaṁ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. Ākaṅkhamānova, jīvaka, bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā 395 --- mn55 1:6 pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṁ tenupasaṅkamati; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṁ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Tassa na evaṁ hoti: ‘sādhu vata māyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena pariviseyyāti. Aho vata māyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyā’ti—evampissa na hoti. So taṁ piṇḍapātaṁ agathito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Taṁ kiṁ maññasi, jīvaka, api nu so bhikkhu tasmiṁ samaye attabyābādhāya vā ceteti, parabyābādhāya vā ceteti, ubhayabyābādhāya vā cetetī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Nanu so, jīvaka, bhikkhu tasmiṁ samaye anavajjaṁyeva āhāraṁ āhāretī”ti? 7 “Evaṁ, bhante. Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘brahmā mettāvihārī’ti. Taṁ me idaṁ, bhante, bhagavā sakkhidiṭṭho; bhagavā hi, bhante, mettāvihārī”ti. “Yena kho, jīvaka, rāgena yena dosena yena mohena byāpādavā assa so rāgo so doso so moho tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Sace kho te, jīvaka, idaṁ sandhāya bhāsitaṁ anujānāmi te etan”ti. “Etadeva kho pana me, bhante, sandhāya bhāsitaṁ”. 8-10 “Idha, jīvaka, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Tamenaṁ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. Ākaṅkhamānova, jīvaka, bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṁ tenupasaṅkamati; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṁ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Tassa na evaṁ hoti: ‘sādhu vata māyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena pariviseyyāti. Aho vata māyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyā’ti—evampissa na hoti. So taṁ piṇḍapātaṁ agathito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Taṁ kiṁ maññasi, jīvaka, api nu so bhikkhu tasmiṁ samaye attabyābādhāya vā ceteti, parabyābādhāya vā ceteti, ubhayabyābādhāya vā cetetī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Nanu so, jīvaka, bhikkhu tasmiṁ samaye anavajjaṁyeva āhāraṁ āhāretī”ti? 11 “Evaṁ, bhante. Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘brahmā upekkhāvihārī’ti. Taṁ me idaṁ, bhante, bhagavā sakkhidiṭṭho; bhagavā hi, bhante, upekkhāvihārī”ti. “Yena kho, jīvaka, rāgena yena dosena yena mohena vihesavā assa arativā assa paṭighavā assa so rāgo so doso so moho tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Sace kho te, jīvaka, idaṁ sandhāya bhāsitaṁ, anujānāmi te etan”ti. “Etadeva kho pana me, bhante, sandhāya bhāsitaṁ”. 12 “Yo kho, jīvaka, tathāgataṁ vā tathāgatasāvakaṁ vā uddissa pāṇaṁ ārabhati so pañcahi ṭhānehi bahuṁ apuññaṁ pasavati. Yampi so, gahapati, evamāha: ‘gacchatha, amukaṁ nāma pāṇaṁ ānethā’ti, iminā paṭhamena ṭhānena bahuṁ apuññaṁ pasavati. Yampi so pāṇo galappaveṭhakena ānīyamāno dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti, iminā dutiyena ṭhānena bahuṁ apuññaṁ pasavati. Yampi so evamāha: ‘gacchatha imaṁ pāṇaṁ ārabhathā’ti, iminā tatiyena ṭhānena bahuṁ apuññaṁ pasavati. Yampi so pāṇo ārabhiyamāno dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti, iminā catutthena ṭhānena bahuṁ apuññaṁ pasavati. Yampi so tathāgataṁ vā tathāgatasāvakaṁ vā akappiyena āsādeti, iminā pañcamena ṭhānena bahuṁ apuññaṁ pasavati. Yo kho, jīvaka, tathāgataṁ vā tathāgatasāvakaṁ vā uddissa pāṇaṁ ārabhati so imehi pañcahi ṭhānehi bahuṁ apuññaṁ pasavatī”ti. 13 Evaṁ vutte, jīvako komārabhacco bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Kappiyaṁ vata, bhante, bhikkhū āhāraṁ āhārenti; anavajjaṁ 396 --- mn55 1:13 vata, bhante, bhikkhū āhāraṁ āhārenti. Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Jīvakasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. mn6 0 Majjhima Nikāya 6 Ākaṅkheyyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā; pātimokkhasaṁvarasaṁvutā viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino; samādāya sikkhatha sikkhāpadesu. 3 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘sabrahmacārīnaṁ piyo ca assaṁ manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ. 4 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘lābhī assaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ. 5 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘yesāhaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjāmi tesaṁ te kārā mahapphalā assu mahānisaṁsā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ. 6 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘ye maṁ ñātī sālohitā petā kālaṅkatā pasannacittā anussaranti tesaṁ taṁ mahapphalaṁ assa mahānisaṁsan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ. 7 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘aratiratisaho assaṁ, na ca maṁ arati saheyya, uppannaṁ aratiṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 8 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘bhayabheravasaho assaṁ, na ca maṁ bhayabheravaṁ saheyya, uppannaṁ bhayabheravaṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 9 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī assaṁ akicchalābhī akasiralābhī’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 10 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 11 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno assaṁ avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 12 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī assaṁ sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ kareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 13 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko assaṁ tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 14 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhaveyyaṁ—ekopi hutvā bahudhā assaṁ, bahudhāpi hutvā eko assaṁ; āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gaccheyyaṁ, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ kareyyaṁ, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gaccheyyaṁ, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kameyyaṁ, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parāmaseyyaṁ parimajjeyyaṁ; yāva 397 --- mn6 1:14 brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 15 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṁ—dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 16 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajāneyyaṁ—sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ; sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ; samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajāneyyaṁ; saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajāneyyaṁ; mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajāneyyaṁ, amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajāneyyaṁ; sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajāneyyaṁ, anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajāneyyaṁ; samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajāneyyaṁ, asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajāneyyaṁ; vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajāneyyaṁ, avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajāneyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 17 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jāti satasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe—amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 18 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṁ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṁ—ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannāti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṁ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ. 19 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu: ‘āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ. 20 ‘Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā; pātimokkhasaṁvarasaṁvutā viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino; samādāya sikkhatha sikkhāpadesū’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Ākaṅkheyyasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. mn143 0 Majjhima Nikāya 143 398 --- mn143 1:0 Anāthapiṇḍikovādasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati aññataraṁ purisaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, ambho purisa, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi: ‘anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Yena cāyasmā sāriputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandāhi: ‘anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi: ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so puriso anāthapiṇḍikassa gahapatissa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso bhagavantaṁ etadavoca: “anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī”ti. Yena cāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandati; evañca vadeti: ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. Adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuṇhībhāvena. 3 Atha kho āyasmā sāriputto nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā sāriputto anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: “kacci te, gahapati, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ? Kacci te dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? 4 “Na me, bhante sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, bhante sāriputta, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho me, bhante sāriputta, adhimattā vātā muddhani ūhananti. Na me, bhante sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, bhante sāriputta, balavā puriso daḷhena varattakhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṁ dadeyya; evameva kho me, bhante sāriputta, adhimattā sīse sīsavedanā. Na me, bhante sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, bhante sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṁ parikanteyya; evameva kho me, bhante sāriputta, adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti. Na me, bhante sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, bhante sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṁ, samparitāpeyyuṁ; evameva kho me, bhante sāriputta, adhimatto kāyasmiṁ ḍāho. Na me, bhante sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti. 5 “Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na cakkhuṁ upādiyissāmi, na ca me cakkhunissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na sotaṁ upādiyissāmi, na ca me sotanissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na ghānaṁ upādiyissāmi, na ca me ghānanissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, 399 --- mn143 1:5 gahapati, sikkhitabbaṁ. Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na jivhaṁ upādiyissāmi, na ca me jivhānissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na kāyaṁ upādiyissāmi, na ca me kāyanissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na manaṁ upādiyissāmi, na ca me manonissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. 6 Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na rūpaṁ upādiyissāmi, na ca me rūpanissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na saddaṁ upādiyissāmi …pe… na gandhaṁ upādiyissāmi … na rasaṁ upādiyissāmi … na phoṭṭhabbaṁ upādiyissāmi … na dhammaṁ upādiyissāmi, na ca me dhammanissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. 7 Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na cakkhuviññāṇaṁ upādiyissāmi, na ca me cakkhuviññāṇanissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na sotaviññāṇaṁ upādiyissāmi … na ghānaviññāṇaṁ upādiyissāmi … na jivhāviññāṇaṁ upādiyissāmi … na kāyaviññāṇaṁ upādiyissāmi … na manoviññāṇaṁ upādiyissāmi, na ca me manoviññāṇanissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. 8 Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na cakkhusamphassaṁ upādiyissāmi, na ca me cakkhusamphassanissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na sotasamphassaṁ upādiyissāmi … na ghānasamphassaṁ upādiyissāmi … na jivhāsamphassaṁ upādiyissāmi … na kāyasamphassaṁ upādiyissāmi … na manosamphassaṁ upādiyissāmi, na ca me manosamphassanissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. 9 Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na cakkhusamphassajaṁ vedanaṁ upādiyissāmi, na ca me cakkhusamphassajāvedanānissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na sotasamphassajaṁ vedanaṁ upādiyissāmi … na ghānasamphassajaṁ vedanaṁ upādiyissāmi … na jivhāsamphassajaṁ vedanaṁ upādiyissāmi … na kāyasamphassajaṁ vedanaṁ upādiyissāmi … na manosamphassajaṁ vedanaṁ upādiyissāmi, na ca me manosamphassajāvedanānissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. 10 Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na pathavīdhātuṁ upādiyissāmi, na ca me pathavīdhātunissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na āpodhātuṁ upādiyissāmi … na tejodhātuṁ upādiyissāmi … na vāyodhātuṁ upādiyissāmi … na ākāsadhātuṁ upādiyissāmi … na viññāṇadhātuṁ upādiyissāmi, na ca me viññāṇadhātunissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. 11 Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na rūpaṁ upādiyissāmi, na ca me rūpanissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na vedanaṁ upādiyissāmi … na saññaṁ upādiyissāmi … na saṅkhāre upādiyissāmi … na viññāṇaṁ upādiyissāmi, na ca me viññāṇanissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. 12 Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na ākāsānañcāyatanaṁ upādiyissāmi, na ca me ākāsānañcāyatananissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na viññāṇañcāyatanaṁ upādiyissāmi … na ākiñcaññāyatanaṁ upādiyissāmi … na nevasaññānāsaññāyatanaṁ upādiyissāmi, na ca me nevasaññānāsaññāyatananissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. 13 Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na idhalokaṁ upādiyissāmi, na ca me idhalokanissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. 14 Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na 400 --- mn143 1:14 paralokaṁ upādiyissāmi, na ca me paralokanissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṁ. Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yampi me diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anupariyesitaṁ anucaritaṁ manasā tampi na upādiyissāmi, na ca me tannissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabban”ti. 15 Evaṁ vutte, anāthapiṇḍiko gahapati parodi, assūni pavattesi. Atha kho āyasmā ānando anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: “olīyasi kho tvaṁ, gahapati, saṁsīdasi kho tvaṁ, gahapatī”ti? “Nāhaṁ, bhante ānanda, olīyāmi, napi saṁsīdāmi; api ca me dīgharattaṁ satthā payirupāsito manobhāvanīyā ca bhikkhū; na ca me evarūpī dhammī kathā sutapubbā”ti. “Na kho, gahapati, gihīnaṁ odātavasanānaṁ evarūpī dhammī kathā paṭibhāti; pabbajitānaṁ kho, gahapati, evarūpī dhammī kathā paṭibhātī”ti. “Tena hi, bhante sāriputta, gihīnampi odātavasanānaṁ evarūpī dhammī kathā paṭibhātu. Santi hi, bhante, kulaputtā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti; bhavissanti dhammassa aññātāro”ti. 16 Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca ānando anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati, acirapakkante āyasmante ca sāriputte āyasmante ca ānande, kālamakāsi tusitaṁ kāyaṁ upapajji. 17 Atha kho anāthapiṇḍiko devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho anāthapiṇḍiko devaputto bhagavantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: “Idañhi taṁ jetavanaṁ, isisaṅghanisevitaṁ; Āvutthaṁ dhammarājena, pītisañjananaṁ mama. Kammaṁ vijjā ca dhammo ca, sīlaṁ jīvitamuttamaṁ; Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā. Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṁ atthamattano; Yoniso vicine dhammaṁ, evaṁ tattha visujjhati. Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca; Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā”ti. 18 Idamavoca anāthapiṇḍiko devaputto. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho anāthapiṇḍiko devaputto: “samanuñño me satthā”ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. 19 Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho so devaputto maṁ gāthāhi ajjhabhāsi: ‘Idañhi taṁ jetavanaṁ, isisaṅghanisevitaṁ; Āvutthaṁ dhammarājena, pītisañjananaṁ mama. Kammaṁ vijjā ca dhammo ca, sīlaṁ jīvitamuttamaṁ; Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā. Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṁ atthamattano; Yoniso vicine dhammaṁ, evaṁ tattha visujjhati. Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca; Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’ti. Idamavoca, bhikkhave, so devaputto. ‘Samanuñño me satthā’ti maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyī”ti. 20 Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “so hi nūna so, bhante, anāthapiṇḍiko devaputto bhavissati. Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati āyasmante sāriputte abhippasanno ahosī”ti. “Sādhu sādhu, ānanda. Yāvatakaṁ kho, ānanda, takkāya pattabbaṁ, anuppattaṁ taṁ tayā. Anāthapiṇḍiko so, ānanda, devaputto”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Anāthapiṇḍikovādasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. mn92 0 Majjhima Nikāya 92 Selasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi yena āpaṇaṁ nāma aṅguttarāpānaṁ nigamo tadavasari. 2 Assosi kho keṇiyo jaṭilo: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu 401 --- mn92 1:2 cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi āpaṇaṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 3 Atha kho keṇiyo jaṭilo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho keṇiyaṁ jaṭilaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavantaṁ etadavoca: “adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Evaṁ vutte, bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca: “mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, tvañca brāhmaṇesu abhippasanno”ti. Dutiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi kho, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno; adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Dutiyampi kho bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca: “mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, tvañca brāhmaṇesu abhippasanno”ti. Tatiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi kho, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno; adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 4 Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā yena sako assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mittāmacce ñātisālohite āmantesi: “suṇantu me bhonto, mittāmaccā ñātisālohitā; samaṇo me gotamo nimantito svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Yena me kāyaveyyāvaṭikaṁ kareyyāthā”ti. “Evaṁ, bho”ti kho keṇiyassa jaṭilassa mittāmaccā ñātisālohitā keṇiyassa jaṭilassa paṭissutvā appekacce uddhanāni khaṇanti, appekacce kaṭṭhāni phālenti, appekacce bhājanāni dhovanti, appekacce udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpenti, appekacce āsanāni paññapenti. Keṇiyo pana jaṭilo sāmaṁyeva maṇḍalamālaṁ paṭiyādeti. 5 Tena kho pana samayena selo brāhmaṇo āpaṇe paṭivasati tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo, tīṇi ca māṇavakasatāni mante vāceti. 6 Tena kho pana samayena keṇiyo jaṭilo sele brāhmaṇe abhippasanno hoti. Atha kho selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi parivuto jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami. Addasā kho selo brāhmaṇo keṇiyassa jaṭilassa assame appekacce uddhanāni khaṇante, appekacce kaṭṭhāni phālente, appekacce bhājanāni dhovante, appekacce udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpente, appekacce āsanāni paññapente, keṇiyaṁ pana jaṭilaṁ sāmaṁyeva maṇḍalamālaṁ paṭiyādentaṁ. 7 Disvāna keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca: “kiṁ nu bhoto keṇiyassa āvāho vā bhavissati vivāho vā bhavissati mahāyañño vā paccupaṭṭhito, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṁ balakāyenā”ti? 8 “Na me, bho sela, āvāho bhavissati napi vivāho bhavissati napi rājā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṁ balakāyena; api ca kho me mahāyañño paccupaṭṭhito. Atthi, bho, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi āpaṇaṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho 402 --- mn92 1:8 vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. So me nimantito svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. 9 “Buddhoti—bho keṇiya, vadesi”? “Buddhoti—bho sela, vadāmi”. “Buddhoti—bho keṇiya, vadesi”? “Buddhoti—bho sela, vadāmī”ti. 10 Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi: “ghosopi kho eso dullabho lokasmiṁ—yadidaṁ ‘buddho’ti. Āgatāni kho panamhākaṁ mantesu dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveyeva gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraṁ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti, seyyathidaṁ—cakkaratanaṁ, hatthiratanaṁ, assaratanaṁ, maṇiratanaṁ, itthiratanaṁ, gahapatiratanaṁ, pariṇāyakaratanameva sattamaṁ. Parosahassaṁ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace pana agārasmā anagāriyaṁ pabbajati, arahaṁ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado”. 11 “Kahaṁ pana, bho keṇiya, etarahi so bhavaṁ gotamo viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti? Evaṁ vutte, keṇiyo jaṭilo dakkhiṇaṁ bāhuṁ paggahetvā selaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “yenesā, bho sela, nīlavanarājī”ti. 12 Atha kho selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami. Atha kho selo brāhmaṇo te māṇavake āmantesi: “appasaddā bhonto āgacchantu pade padaṁ nikkhipantā; durāsadā hi te bhagavanto sīhāva ekacarā. Yadā cāhaṁ, bho, samaṇena gotamena saddhiṁ manteyyaṁ, mā me bhonto antarantarā kathaṁ opātetha. Kathāpariyosānaṁ me bhavanto āgamentū”ti. 13 Atha kho selo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni samannesi. Addasā kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni, yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya ca. Atha kho bhagavato etadahosi: “passati kho me ayaṁ selo brāhmaṇo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni, yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā”ti. 14 Atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi, yathā addasa selo brāhmaṇo bhagavato kosohitaṁ vatthaguyhaṁ. Atha kho bhagavā jivhaṁ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi; ubhopi nāsikasotāni anumasi paṭimasi; kevalampi nalāṭamaṇḍalaṁ jivhāya chādesi. 15 Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi: “samannāgato kho samaṇo gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi, no aparipuṇṇehi; no ca kho naṁ jānāmi buddho vā no vā. Sutaṁ kho pana metaṁ brāhmaṇānaṁ vuddhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘ye te bhavanti arahanto sammāsambuddhā te sake vaṇṇe bhaññamāne attānaṁ pātukarontī’ti. Yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti. Atha kho selo brāhmaṇo bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi: 16 “Paripuṇṇakāyo suruci, Sujāto cārudassano; Suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā, Susukkadāṭhosi vīriyavā. Narassa hi sujātassa, ye bhavanti viyañjanā; Sabbe te tava kāyasmiṁ, mahāpurisalakkhaṇā. Pasannanetto sumukho, brahā uju patāpavā; Majjhe samaṇasaṅghassa, ādiccova virocasi. Kalyāṇadassano bhikkhu, kañcanasannibhattaco; Kiṁ te samaṇabhāvena, evaṁ uttamavaṇṇino. Rājā arahasi bhavituṁ, cakkavattī rathesabho; Cāturanto vijitāvī, jambusaṇḍassa issaro. Khattiyā bhogirājāno, anuyantā bhavantu te; Rājābhirājā manujindo, rajjaṁ kārehi gotama”. 17 “Rājāhamasmi selāti, dhammarājā anuttaro; Dhammena cakkaṁ vattemi, cakkaṁ appaṭivattiyaṁ”. 18 “Sambuddho paṭijānāsi, dhammarājā anuttaro; ‘Dhammena cakkaṁ vattemi’, iti 403 --- mn92 1:18 bhāsasi gotama. Ko nu senāpati bhoto, sāvako satthuranvayo; Ko tetamanuvatteti, dhammacakkaṁ pavattitaṁ”. 19 “Mayā pavattitaṁ cakkaṁ, (selāti bhagavā) Dhammacakkaṁ anuttaraṁ; Sāriputto anuvatteti, Anujāto tathāgataṁ. Abhiññeyyaṁ abhiññātaṁ, bhāvetabbañca bhāvitaṁ; Pahātabbaṁ pahīnaṁ me, tasmā buddhosmi brāhmaṇa. Vinayassu mayi kaṅkhaṁ, adhimuccassu brāhmaṇa; Dullabhaṁ dassanaṁ hoti, sambuddhānaṁ abhiṇhaso. Yesaṁ ve dullabho loke, pātubhāvo abhiṇhaso; Sohaṁ brāhmaṇa sambuddho, sallakatto anuttaro. Brahmabhūto atitulo, mārasenappamaddano; Sabbāmitte vasī katvā, modāmi akutobhayo”. 20 “Imaṁ bhonto nisāmetha, yathā bhāsati cakkhumā; Sallakatto mahāvīro, sīhova nadatī vane. Brahmabhūtaṁ atitulaṁ, mārasenappamaddanaṁ; Ko disvā nappasīdeyya, api kaṇhābhijātiko. Yo maṁ icchati anvetu, yo vā nicchati gacchatu; Idhāhaṁ pabbajissāmi, varapaññassa santike”. 21 “Etañce ruccati bhoto, sammāsambuddhasāsanaṁ; Mayampi pabbajissāma, varapaññassa santike”. 22 Brāhmaṇā tisatā ime, yācanti pañjalīkatā; “Brahmacariyaṁ carissāma, bhagavā tava santike”. 23 “Svākkhātaṁ brahmacariyaṁ, (selāti bhagavā) Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Yattha amoghā pabbajjā, Appamattassa sikkhato”ti. 24 Alattha kho selo brāhmaṇo sapariso bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. 25 Atha kho keṇiyo jaṭilo tassā rattiyā accayena sake assame paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho keṇiyo jaṭilo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi, sampavāresi. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho keṇiyaṁ jaṭilaṁ bhagavā imāhi gāthāhi anumodi: 26 “Aggihuttamukhā yaññā, sāvittī chandaso mukhaṁ; Rājā mukhaṁ manussānaṁ, nadīnaṁ sāgaro mukhaṁ. Nakkhattānaṁ mukhaṁ cando, ādicco tapataṁ mukhaṁ; Puññaṁ ākaṅkhamānānaṁ, saṅgho ve yajataṁ mukhan”ti. Atha kho bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 27 Atha kho āyasmā selo sapariso eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā selo sapariso arahataṁ ahosi. 28 Atha kho āyasmā selo sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: “Yaṁ taṁ saraṇamāgamma, ito aṭṭhami cakkhumā; Sattarattena bhagavā, dantamha tava sāsane. Tuvaṁ buddho tuvaṁ satthā, tuvaṁ mārābhibhū muni; Tuvaṁ anusaye chetvā, tiṇṇo tāresimaṁ pajaṁ. Upadhī te samatikkantā, āsavā te padālitā; Sīhova anupādāno, pahīnabhayabheravo. Bhikkhavo tisatā ime, tiṭṭhanti pañjalīkatā; Pāde vīra pasārehi, nāgā vandantu satthuno”ti. Selasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. mn74 0 Majjhima Nikāya 74 Dīghanakhasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate sūkarakhatāyaṁ. 2 Atha kho dīghanakho paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho dīghanakho paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “ahañhi, bho gotama, evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: ‘sabbaṁ me 404 --- mn74 1:2 nakkhamatī’”ti. “Yāpi kho te esā, aggivessana, diṭṭhi: ‘sabbaṁ me nakkhamatī’ti, esāpi te diṭṭhi nakkhamatī”ti? “Esā ce me, bho gotama, diṭṭhi khameyya, taṁpassa tādisameva, taṁpassa tādisamevā”ti. 3 “Ato kho te, aggivessana, bahū hi bahutarā lokasmiṁ ye evamāhaṁsu: ‘taṁpassa tādisameva, taṁpassa tādisamevā’ti. Te tañceva diṭṭhiṁ nappajahanti aññañca diṭṭhiṁ upādiyanti. Ato kho te, aggivessana, tanū hi tanutarā lokasmiṁ ye evamāhaṁsu: ‘taṁpassa tādisameva, taṁpassa tādisamevā’ti. Te tañceva diṭṭhiṁ pajahanti aññañca diṭṭhiṁ na upādiyanti. 4 Santaggivessana, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘sabbaṁ me khamatī’ti; santaggivessana, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘sabbaṁ me nakkhamatī’ti; santaggivessana, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘ekaccaṁ me khamati, ekaccaṁ me nakkhamatī’ti. Tatraggivessana, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘sabbaṁ me khamatī’ti tesamayaṁ diṭṭhi sārāgāya santike, saññogāya santike, abhinandanāya santike, ajjhosānāya santike, upādānāya santike; tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘sabbaṁ me nakkhamatī’ti tesamayaṁ diṭṭhi asārāgāya santike, asaññogāya santike, anabhinandanāya santike, anajjhosānāya santike, anupādānāya santike”ti. 5 Evaṁ vutte, dīghanakho paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “ukkaṁseti me bhavaṁ gotamo diṭṭhigataṁ, samukkaṁseti me bhavaṁ gotamo diṭṭhigatan”ti. “Tatraggivessana, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘ekaccaṁ me khamati, ekaccaṁ me nakkhamatī’ti. Yā hi tesaṁ khamati sāyaṁ diṭṭhi sārāgāya santike, saññogāya santike, abhinandanāya santike, ajjhosānāya santike, upādānāya santike; yā hi tesaṁ nakkhamati sāyaṁ diṭṭhi asārāgāya santike, asaññogāya santike, anabhinandanāya santike, anajjhosānāya santike, anupādānāya santike. 6 Tatraggivessana, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘sabbaṁ me khamatī’ti tattha viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ‘yā kho me ayaṁ diṭṭhi—sabbaṁ me khamatīti, imañce ahaṁ diṭṭhiṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa vohareyyaṁ—idameva saccaṁ moghamaññanti; dvīhi me assa viggaho—yo cāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi—sabbaṁ me nakkhamatīti, yo cāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi—ekaccaṁ me khamati, ekaccaṁ me nakkhamatīti—imehi assa dvīhi viggaho. Iti viggahe sati vivādo, vivāde sati vighāto, vighāte sati vihesā’. Iti so viggahañca vivādañca vighātañca vihesañca attani sampassamāno tañceva diṭṭhiṁ pajahati aññañca diṭṭhiṁ na upādiyati. Evametāsaṁ diṭṭhīnaṁ pahānaṁ hoti, evametāsaṁ diṭṭhīnaṁ paṭinissaggo hoti. 7 Tatraggivessana, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘sabbaṁ me nakkhamatī’ti tattha viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ‘yā kho me ayaṁ diṭṭhi—sabbaṁ me nakkhamatīti, imañce ahaṁ diṭṭhiṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa vohareyyaṁ—idameva saccaṁ moghamaññanti; dvīhi me assa viggaho—yo cāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi—sabbaṁ me khamatīti, yo cāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi—ekaccaṁ me khamati ekaccaṁ me nakkhamatīti—imehi assa dvīhi viggaho. Iti viggahe sati vivādo, vivāde sati vighāto, vighāte sati vihesā’. Iti so viggahañca vivādañca vighātañca vihesañca attani sampassamāno tañceva diṭṭhiṁ pajahati aññañca diṭṭhiṁ na upādiyati. Evametāsaṁ diṭṭhīnaṁ pahānaṁ hoti, evametāsaṁ diṭṭhīnaṁ paṭinissaggo hoti. 8 Tatraggivessana, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘ekaccaṁ me khamati, ekaccaṁ me nakkhamatī’ti tattha viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ‘yā kho me ayaṁ diṭṭhi—ekaccaṁ me khamati, ekaccaṁ me nakkhamatīti, imañce ahaṁ diṭṭhiṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa vohareyyaṁ—idameva saccaṁ moghamaññanti; dvīhi me assa viggaho—yo cāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi—sabbaṁ me khamatīti, yo cāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi—sabbaṁ me nakkhamatīti—imehi assa dvīhi viggaho. Iti viggahe sati vivādo, vivāde sati 405 --- mn74 1:8 vighāto, vighāte sati vihesā’. Iti so viggahañca vivādañca vighātañca vihesañca attani sampassamāno tañceva diṭṭhiṁ pajahati aññañca diṭṭhiṁ na upādiyati. Evametāsaṁ diṭṭhīnaṁ pahānaṁ hoti, evametāsaṁ diṭṭhīnaṁ paṭinissaggo hoti. 9 Ayaṁ kho panaggivessana, kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo, aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassitabbo. Tassimaṁ kāyaṁ aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassato yo kāyasmiṁ kāyachando kāyasneho kāyanvayatā sā pahīyati. 10 Tisso kho imā, aggivessana, vedanā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Yasmiṁ, aggivessana, samaye sukhaṁ vedanaṁ vedeti, neva tasmiṁ samaye dukkhaṁ vedanaṁ vedeti, na adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedeti; sukhaṁyeva tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti. Yasmiṁ, aggivessana, samaye dukkhaṁ vedanaṁ vedeti, neva tasmiṁ samaye sukhaṁ vedanaṁ vedeti, na adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedeti; dukkhaṁyeva tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti. Yasmiṁ, aggivessana, samaye adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedeti, neva tasmiṁ samaye sukhaṁ vedanaṁ vedeti, na dukkhaṁ vedanaṁ vedeti; adukkhamasukhaṁyeva tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti. 11 Sukhāpi kho, aggivessana, vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā; dukkhāpi kho, aggivessana, vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā; adukkhamasukhāpi kho, aggivessana, vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. 12 Evaṁ passaṁ, aggivessana, sutavā ariyasāvako sukhāyapi vedanāya nibbindati, dukkhāyapi vedanāya nibbindati, adukkhamasukhāyapi vedanāya nibbindati; nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ, vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 13 Evaṁ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu na kenaci saṁvadati, na kenaci vivadati, yañca loke vuttaṁ tena voharati, aparāmasan”ti. 14 Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṁ bījayamāno. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: “tesaṁ tesaṁ kira no bhagavā dhammānaṁ abhiññā pahānamāha, tesaṁ tesaṁ kira no sugato dhammānaṁ abhiññā paṭinissaggamāhā”ti. Iti hidaṁ āyasmato sāriputtassa paṭisañcikkhato anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci. 15 Dīghanakhassa pana paribbājakassa virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Atha kho dīghanakho paribbājako diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca: 16 “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evameva kho bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Dīghanakhasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. mn11 0 Majjhima Nikāya 11 Cūḷasīhanādasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Idheva, bhikkhave, samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho 406 --- mn11 1:2 samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehīti. Evametaṁ, bhikkhave, sammā sīhanādaṁ nadatha. 3 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘ko panāyasmantānaṁ assāso, kiṁ balaṁ, yena tumhe āyasmanto evaṁ vadetha—idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’ti? Evaṁvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘atthi kho no, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye mayaṁ attani sampassamānā evaṁ vadema—idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehīti. Katame cattāro? Atthi kho no, āvuso, satthari pasādo, atthi dhamme pasādo, atthi sīlesu paripūrakāritā; sahadhammikā kho pana piyā manāpā—gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca. Ime kho no, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye mayaṁ attani sampassamānā evaṁ vadema—idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’ti. 4 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘amhākampi kho, āvuso, atthi satthari pasādo yo amhākaṁ satthā, amhākampi atthi dhamme pasādo yo amhākaṁ dhammo, mayampi sīlesu paripūrakārino yāni amhākaṁ sīlāni, amhākampi sahadhammikā piyā manāpā—gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca. Idha no, āvuso, ko viseso ko adhippayāso kiṁ nānākaraṇaṁ yadidaṁ tumhākañceva amhākañcā’ti? 5 Evaṁvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘kiṁ panāvuso, ekā niṭṭhā, udāhu puthu niṭṭhā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘ekāvuso, niṭṭhā, na puthu niṭṭhā’ti. ‘Sā panāvuso, niṭṭhā sarāgassa udāhu vītarāgassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘vītarāgassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sarāgassā’ti. ‘Sā panāvuso, niṭṭhā sadosassa udāhu vītadosassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘vītadosassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sadosassā’ti. ‘Sā panāvuso, niṭṭhā samohassa udāhu vītamohassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘vītamohassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā samohassā’ti. ‘Sā panāvuso, niṭṭhā sataṇhassa udāhu vītataṇhassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘vītataṇhassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sataṇhassā’ti. ‘Sā panāvuso, niṭṭhā saupādānassa udāhu anupādānassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘anupādānassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā saupādānassā’ti. ‘Sā panāvuso, niṭṭhā viddasuno udāhu aviddasuno’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘viddasuno, āvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā aviddasuno’ti. ‘Sā panāvuso, niṭṭhā anuruddhappaṭiviruddhassa udāhu ananuruddhaappaṭiviruddhassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘ananuruddhaappaṭiviruddhassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā anuruddhappaṭiviruddhassā’ti. ‘Sā panāvuso, niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino udāhu nippapañcārāmassa nippapañcaratino’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘nippapañcārāmassāvuso, sā niṭṭhā nippapañcaratino, na sā niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino’ti. 6 Dvemā, bhikkhave, diṭṭhiyo—bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavadiṭṭhiṁ allīnā bhavadiṭṭhiṁ upagatā bhavadiṭṭhiṁ ajjhositā, vibhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavadiṭṭhiṁ allīnā vibhavadiṭṭhiṁ upagatā vibhavadiṭṭhiṁ ajjhositā, bhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā. 7 Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ dvinnaṁ diṭṭhīnaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘te 407 --- mn11 1:7 sarāgā te sadosā te samohā te sataṇhā te saupādānā te aviddasuno te anuruddhappaṭiviruddhā te papañcārāmā papañcaratino; te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi. 8 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ dvinnaṁ diṭṭhīnaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti, ‘te vītarāgā te vītadosā te vītamohā te vītataṇhā te anupādānā te viddasuno te ananuruddhaappaṭiviruddhā te nippapañcārāmā nippapañcaratino; te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi. 9 Cattārimāni, bhikkhave, upādānāni. Katamāni cattāri? Kāmupādānaṁ, diṭṭhupādānaṁ, sīlabbatupādānaṁ, attavādupādānaṁ. 10 Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā. Te na sammā sabbupādānapariññaṁ paññapenti—kāmupādānassa pariññaṁ paññapenti, na diṭṭhupādānassa pariññaṁ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṁ paññapenti. Taṁ kissa hetu? Imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā tīṇi ṭhānāni yathābhūtaṁ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā sabbupādānapariññaṁ paññapenti—kāmupādānassa pariññaṁ paññapenti, na diṭṭhupādānassa pariññaṁ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṁ paññapenti. 11 Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā. Te na sammā sabbupādānapariññaṁ paññapenti—kāmupādānassa pariññaṁ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṁ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṁ paññapenti. Taṁ kissa hetu? Imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dve ṭhānāni yathābhūtaṁ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā sabbupādānapariññaṁ paññapenti—kāmupādānassa pariññaṁ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṁ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṁ paññapenti. 12 Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā. Te na sammā sabbupādānapariññaṁ paññapenti—kāmupādānassa pariññaṁ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṁ paññapenti, sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṁ paññapenti. Taṁ kissa hetu? Imañhi te bhonto samaṇabrāhmaṇā ekaṁ ṭhānaṁ yathābhūtaṁ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā sabbupādānapariññaṁ paññapenti—kāmupādānassa pariññaṁ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṁ paññapenti, sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṁ paññapenti. 13 Evarūpe kho, bhikkhave, dhammavinaye yo satthari pasādo so na sammaggato akkhāyati; yo dhamme pasādo so na sammaggato akkhāyati; yā sīlesu paripūrakāritā sā na sammaggatā akkhāyati; yā sahadhammikesu piyamanāpatā sā na sammaggatā akkhāyati. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, bhikkhave, hoti yathā taṁ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṁvattanike asammāsambuddhappavedite. 14 Tathāgato ca kho, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho sabbupādānapariññāvādo paṭijānamāno sammā sabbupādānapariññaṁ paññapeti—kāmupādānassa pariññaṁ paññapeti, diṭṭhupādānassa pariññaṁ paññapeti, sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññapeti, attavādupādānassa pariññaṁ paññapeti. 15 Evarūpe kho, bhikkhave, dhammavinaye yo satthari pasādo so sammaggato akkhāyati; yo dhamme pasādo so sammaggato akkhāyati; yā sīlesu paripūrakāritā sā sammaggatā akkhāyati; yā sahadhammikesu piyamanāpatā sā sammaggatā akkhāyati. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, bhikkhave, hoti yathā taṁ svākkhāte dhammavinaye suppavedite niyyānike upasamasaṁvattanike sammāsambuddhappavedite. 16 Ime ca, bhikkhave, 408 --- mn11 1:16 cattāro upādānā. Kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Ime cattāro upādānā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā. Taṇhā cāyaṁ, bhikkhave, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Taṇhā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā. Vedanā cāyaṁ, bhikkhave, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā. Phasso cāyaṁ, bhikkhave, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? Phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo. Saḷāyatanañcidaṁ, bhikkhave, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ? Saḷāyatanaṁ nāmarūpanidānaṁ nāmarūpasamudayaṁ nāmarūpajātikaṁ nāmarūpapabhavaṁ. Nāmarūpañcidaṁ, bhikkhave, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ? Nāmarūpaṁ viññāṇanidānaṁ viññāṇasamudayaṁ viññāṇajātikaṁ viññāṇapabhavaṁ. Viññāṇañcidaṁ, bhikkhave, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ? Viññāṇaṁ saṅkhāranidānaṁ saṅkhārasamudayaṁ saṅkhārajātikaṁ saṅkhārapabhavaṁ. Saṅkhārā cime, bhikkhave, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā. 17 Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva kāmupādānaṁ upādiyati, na diṭṭhupādānaṁ upādiyati, na sīlabbatupādānaṁ upādiyati, na attavādupādānaṁ upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Cūḷasīhanādasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. mn126 0 Majjhima Nikāya 126 Bhūmijasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 2 Atha kho āyasmā bhūmijo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena jayasenassa rājakumārassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. 3 Atha kho jayaseno rājakumāro yenāyasmā bhūmijo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā bhūmijena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jayaseno rājakumāro āyasmantaṁ bhūmijaṁ etadavoca: “santi, bho bhūmija, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘āsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāyā’ti. Idha bhoto bhūmijassa satthā kiṁvādī kimakkhāyī”ti? 4 “Na kho metaṁ, rājakumāra, bhagavato sammukhā sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ bhagavā evaṁ byākareyya: ‘āsañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Āsañcepi karitvā yoniso brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā yoniso brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā yoniso brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā yoniso brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāyā’ti. Na kho me taṁ, rājakumāra, bhagavato sammukhā sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ bhagavā evaṁ byākareyyā”ti. 5 “Sace kho bhoto bhūmijassa satthā evaṁvādī evamakkhāyī, addhā bhoto bhūmijassa satthā sabbesaṁyeva 409 --- mn126 1:5 puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ muddhānaṁ maññe āhacca tiṭṭhatī”ti. 6 Atha kho jayaseno rājakumāro āyasmantaṁ bhūmijaṁ sakeneva thālipākena parivisi. 7 Atha kho āyasmā bhūmijo pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā bhūmijo bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena jayasenassa rājakumārassa nivesanaṁ tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁ. Atha kho, bhante, jayaseno rājakumāro yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mayā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho, bhante, jayaseno rājakumāro maṁ etadavoca: ‘santi, bho bhūmija, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino—āsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāyā’ti. ‘Idha bhoto bhūmijassa satthā kiṁvādī kimakkhāyī’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, jayasenaṁ rājakumāraṁ etadavocaṁ: ‘na kho me taṁ, rājakumāra, bhagavato sammukhā sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ bhagavā evaṁ byākareyya—āsañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Āsañcepi karitvā yoniso brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā yoniso brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāyāti. Na kho me taṁ, rājakumāra, bhagavato sammukhā sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ bhagavā evaṁ byākareyyā’ti. ‘Sace bhoto bhūmijassa satthā evaṁvādī evamakkhāyī, addhā bhoto bhūmijassa satthā sabbesaṁyeva puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ muddhānaṁ maññe āhacca tiṭṭhatī’ti. ‘Kaccāhaṁ, bhante, evaṁ puṭṭho evaṁ byākaramāno vuttavādī ceva bhagavato homi, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhāmi, dhammassa cānudhammaṁ byākaromi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī’”ti? 8 “Taggha tvaṁ, bhūmija, evaṁ puṭṭho evaṁ byākaramāno vuttavādī ceva me hosi, na ca maṁ abhūtena abbhācikkhasi, dhammassa cānudhammaṁ byākarosi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati. 9 Ye hi keci, bhūmija, samaṇā vā brāhmaṇā vā micchādiṭṭhino micchāsaṅkappā micchāvācā micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā micchāsatī micchāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Ayoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 10 Seyyathāpi, bhūmija, puriso telatthiko telagavesī telapariyesanaṁ caramāno vālikaṁ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṁ paripphosakaṁ pīḷeyya. Āsañcepi karitvā vālikaṁ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṁ paripphosakaṁ pīḷeyya, abhabbo telassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā vālikaṁ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṁ paripphosakaṁ pīḷeyya, abhabbo telassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā vālikaṁ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṁ paripphosakaṁ pīḷeyya, abhabbo telassa adhigamāya; nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā vālikaṁ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṁ paripphosakaṁ pīḷeyya, abhabbo telassa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Ayoni hesā, bhūmija, telassa adhigamāya. Evameva kho, bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā micchādiṭṭhino micchāsaṅkappā micchāvācā micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā micchāsatī micchāsamādhino 410 --- mn126 1:10 te āsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Ayoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 11 Seyyathāpi, bhūmija, puriso khīratthiko khīragavesī khīrapariyesanaṁ caramāno gāviṁ taruṇavacchaṁ visāṇato āviñcheyya. Āsañcepi karitvā gāviṁ taruṇavacchaṁ visāṇato āviñcheyya, abhabbo khīrassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā gāviṁ taruṇavacchaṁ visāṇato āviñcheyya, abhabbo khīrassa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Ayoni hesā, bhūmija, khīrassa adhigamāya. Evameva kho, bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā micchādiṭṭhino …pe… micchāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Ayoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 12 Seyyathāpi, bhūmija, puriso navanītatthiko navanītagavesī navanītapariyesanaṁ caramāno udakaṁ kalase āsiñcitvā matthena āviñcheyya. Āsañcepi karitvā udakaṁ kalase āsiñcitvā matthena āviñcheyya, abhabbo navanītassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā udakaṁ kalase āsiñcitvā matthena āviñcheyya, abhabbo navanītassa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Ayoni hesā, bhūmija, navanītassa adhigamāya. Evameva kho, bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā micchādiṭṭhino …pe… micchāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Ayoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 13 Seyyathāpi, bhūmija, puriso aggitthiko aggigavesī aggipariyesanaṁ caramāno allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimantheyya. Āsañcepi karitvā allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimantheyya, abhabbo aggissa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimantheyya, abhabbo aggissa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Ayoni hesā, bhūmija, aggissa adhigamāya. Evameva kho, bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā micchādiṭṭhino …pe… micchāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Ayoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 14 Ye hi keci, bhūmija, samaṇā vā brāhmaṇā vā sammādiṭṭhino sammāsaṅkappā sammāvācā sammākammantā sammāājīvā sammāvāyāmā sammāsatī sammāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Yoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 15 Seyyathāpi, bhūmija, puriso telatthiko telagavesī telapariyesanaṁ caramāno tilapiṭṭhaṁ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṁ paripphosakaṁ pīḷeyya. Āsañcepi karitvā tilapiṭṭhaṁ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṁ paripphosakaṁ pīḷeyya, bhabbo telassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā tilapiṭṭhaṁ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṁ paripphosakaṁ pīḷeyya, bhabbo telassa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Yoni hesā, bhūmija, telassa adhigamāya. Evameva kho, bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā sammādiṭṭhino …pe… sammāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, 411 --- mn126 1:15 bhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Yoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 16 Seyyathāpi, bhūmija, puriso khīratthiko khīragavesī khīrapariyesanaṁ caramāno gāviṁ taruṇavacchaṁ thanato āviñcheyya. Āsañcepi karitvā gāviṁ taruṇavacchaṁ thanato āviñcheyya, bhabbo khīrassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā gāviṁ taruṇavacchaṁ thanato āviñcheyya, bhabbo khīrassa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Yoni hesā, bhūmija, khīrassa adhigamāya. Evameva kho, bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā sammādiṭṭhino …pe… sammāsamādhino te āsañcepi karitvā …pe… anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Yoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 17 Seyyathāpi, bhūmija, puriso navanītatthiko navanītagavesī navanītapariyesanaṁ caramāno dadhiṁ kalase āsiñcitvā matthena āviñcheyya. Āsañcepi karitvā dadhiṁ kalase āsiñcitvā matthena āviñcheyya, bhabbo navanītassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā … āsañca anāsañcepi karitvā … nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā dadhiṁ kalase āsiñcitvā matthena āviñcheyya, bhabbo navanītassa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Yoni hesā, bhūmija, navanītassa adhigamāya. Evameva kho, bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā sammādiṭṭhino …pe… sammāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā … āsañca anāsañcepi karitvā … nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Yoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 18 Seyyathāpi, bhūmija, puriso aggitthiko aggigavesī aggipariyesanaṁ caramāno sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimantheyya; (…) āsañcepi karitvā … anāsañcepi karitvā … āsañca anāsañcepi karitvā … nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimantheyya, bhabbo aggissa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Yoni hesā, bhūmija, aggissa adhigamāya. Evameva kho, bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā sammādiṭṭhino …pe… sammāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; nevāsaṁ nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṁ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Taṁ kissa hetu? Yoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 19 Sace kho taṁ, bhūmija, jayasenassa rājakumārassa imā catasso upamā paṭibhāyeyyuṁ anacchariyaṁ te jayaseno rājakumāro pasīdeyya, pasanno ca te pasannākāraṁ kareyyā”ti. “Kuto pana maṁ, bhante, jayasenassa rājakumārassa imā catasso upamā paṭibhāyissanti anacchariyā pubbe assutapubbā, seyyathāpi bhagavantan”ti? Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā bhūmijo bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Bhūmijasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. mn118 0 Majjhima Nikāya 118 Ānāpānassatisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṁ—āyasmatā ca sāriputtena āyasmatā ca mahāmoggallānena āyasmatā ca mahākassapena āyasmatā ca mahākaccāyanena āyasmatā ca mahākoṭṭhikena āyasmatā ca mahākappinena āyasmatā ca mahācundena āyasmatā ca anuruddhena āyasmatā ca revatena āyasmatā ca ānandena, aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṁ. 2 Tena kho pana samayena therā bhikkhū nave bhikkhū ovadanti anusāsanti. Appekacce therā bhikkhū dasapi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū vīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti, 412 --- mn118 1:2 appekacce therā bhikkhū tiṁsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū cattārīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti. Te ca navā bhikkhū therehi bhikkhūhi ovadiyamānā anusāsiyamānā uḷāraṁ pubbenāparaṁ visesaṁ jānanti. 3 Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase pavāraṇāya puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā bhikkhū āmantesi: 4 “āraddhosmi, bhikkhave, imāya paṭipadāya; āraddhacittosmi, bhikkhave, imāya paṭipadāya. Tasmātiha, bhikkhave, bhiyyoso mattāya vīriyaṁ ārabhatha appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya. Idhevāhaṁ sāvatthiyaṁ komudiṁ cātumāsiniṁ āgamessāmī”ti. 5 Assosuṁ kho jānapadā bhikkhū: “bhagavā kira tattheva sāvatthiyaṁ komudiṁ cātumāsiniṁ āgamessatī”ti. Te jānapadā bhikkhū sāvatthiṁ osaranti bhagavantaṁ dassanāya. 6 Te ca kho therā bhikkhū bhiyyoso mattāya nave bhikkhū ovadanti anusāsanti. Appekacce therā bhikkhū dasapi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū vīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū tiṁsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū cattārīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti. Te ca navā bhikkhū therehi bhikkhūhi ovadiyamānā anusāsiyamānā uḷāraṁ pubbenāparaṁ visesaṁ jānanti. 7 Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase komudiyā cātumāsiniyā puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā bhikkhū āmantesi: 8 “Apalāpāyaṁ, bhikkhave, parisā; nippalāpāyaṁ, bhikkhave, parisā; suddhā sāre patiṭṭhitā. Tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho; tathārūpā ayaṁ, bhikkhave, parisā yathārūpā parisā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho; tathārūpā ayaṁ, bhikkhave, parisā yathārūpāya parisāya appaṁ dinnaṁ bahu hoti, bahu dinnaṁ bahutaraṁ. Tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho; tathārūpā ayaṁ, bhikkhave, parisā yathārūpā parisā dullabhā dassanāya lokassa. Tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho; tathārūpā ayaṁ, bhikkhave, parisā yathārūpaṁ parisaṁ alaṁ yojanagaṇanāni dassanāya gantuṁ puṭosenāpi. 9 Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā—evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe. 10 Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā—evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe. 11 Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissanti—evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe. 12 Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā—evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe. 13 Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti—evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe. 14 Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe catunnaṁ sammappadhānānaṁ bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti …pe… catunnaṁ iddhipādānaṁ … pañcannaṁ indriyānaṁ … pañcannaṁ balānaṁ … sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ … ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti—evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe. Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe mettābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti … karuṇābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti … muditābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti … upekkhābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti … 413 --- mn118 1:14 asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti … aniccasaññābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti—evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe. Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe ānāpānassatibhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. 15 Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti. Cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti. Satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrenti. 16 Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā? 17 Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati satova passasati. 18 Dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti; rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. 19 ‘Pītipaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītipaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. 20 ‘Cittapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘abhippamodayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘abhippamodayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘samādahaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādahaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati. 21 ‘Aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. 22 Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. 23 Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṁ bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? 24 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti; rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati; kāye kāyānupassī, bhikkhave, tasmiṁ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Kāyesu kāyaññatarāhaṁ, bhikkhave, evaṁ vadāmi yadidaṁ—assāsapassāsā. Tasmātiha, bhikkhave, kāye kāyānupassī tasmiṁ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 25 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu ‘pītipaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītipaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati; vedanāsu vedanānupassī, bhikkhave, tasmiṁ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno 414 --- mn118 1:25 satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Vedanāsu vedanāññatarāhaṁ, bhikkhave, evaṁ vadāmi yadidaṁ—assāsapassāsānaṁ sādhukaṁ manasikāraṁ. Tasmātiha, bhikkhave, vedanāsu vedanānupassī tasmiṁ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 26 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu ‘cittapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘abhippamodayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘abhippamodayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘samādahaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādahaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; citte cittānupassī, bhikkhave, tasmiṁ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Nāhaṁ, bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatiṁ vadāmi. Tasmātiha, bhikkhave, citte cittānupassī tasmiṁ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 27 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu ‘aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati; dhammesu dhammānupassī, bhikkhave, tasmiṁ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. So yaṁ taṁ abhijjhādomanassānaṁ pahānaṁ taṁ paññāya disvā sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātiha, bhikkhave, dhammesu dhammānupassī tasmiṁ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 28 Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṁ bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti. 29 Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā kathaṁ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti? 30 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, upaṭṭhitāssa tasmiṁ samaye sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā, satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Satisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 31 So tathāsato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicayati parivīmaṁsaṁ āpajjati. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicayati parivīmaṁsaṁ āpajjati, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 32 Tassa taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicayato parivīmaṁsaṁ āpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicayato parivīmaṁsaṁ āpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 33 Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 34 Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 35 Passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati. 415 --- mn118 1:35 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati, samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, samādhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 36 So tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 37 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu …pe… 38 citte … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, upaṭṭhitāssa tasmiṁ samaye sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā, satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. So tathāsato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicayati parivīmaṁsaṁ āpajjati. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicayati parivīmaṁsaṁ āpajjati, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Tassa taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicayato parivīmaṁsaṁ āpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicayato parivīmaṁsaṁ āpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati, samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, samādhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 39 So tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 40 Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā evaṁ bahulīkatā satta sambojjhaṅge paripūrenti. 41 Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrenti? 42 Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. 43 Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ 416 --- mn118 1:43 abhinandunti. Ānāpānassatisuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. mn60 0 Majjhima Nikāya 60 Apaṇṇakasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena sālā nāma kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. 2 Assosuṁ kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ sālaṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 3 Atha kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu; sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho sāleyyake brāhmaṇagahapatike bhagavā etadavoca: 4 “atthi pana vo, gahapatayo, koci manāpo satthā yasmiṁ vo ākāravatī saddhā paṭiladdhā”ti? “Natthi kho no, bhante, koci manāpo satthā yasmiṁ no ākāravatī saddhā paṭiladdhā”ti. “Manāpaṁ vo, gahapatayo, satthāraṁ alabhantehi ayaṁ apaṇṇako dhammo samādāya vattitabbo. Apaṇṇako hi, gahapatayo, dhammo samatto samādinno, so vo bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Katamo ca, gahapatayo, apaṇṇako dhammo? 5 Santi, gahapatayo, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ; natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko; natthi mātā, natthi pitā; natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammā paṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 6 Tesaṁyeva kho, gahapatayo, samaṇabrāhmaṇānaṁ eke samaṇabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā. Te evamāhaṁsu: ‘atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ; atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko; atthi ayaṁ loko, atthi paro loko; atthi mātā, atthi pitā; atthi sattā opapātikā; atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammā paṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, gahapatayo: ‘nanume samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā’”ti? “Evaṁ, bhante”. 7 “Tatra, gahapatayo, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ …pe… ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti tesametaṁ pāṭikaṅkhaṁ—yamidaṁ kāyasucaritaṁ, vacīsucaritaṁ, manosucaritaṁ—ime tayo kusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṁ kāyaduccaritaṁ, vacīduccaritaṁ, manoduccaritaṁ—ime tayo akusale dhamme samādāya vattissanti. Taṁ kissa hetu? Na hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā passanti akusalānaṁ dhammānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ vodānapakkhaṁ. 8 Santaṁyeva pana paraṁ lokaṁ ‘natthi paro loko’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti micchādiṭṭhi. Santaṁyeva kho pana paraṁ lokaṁ ‘natthi paro loko’ti saṅkappeti; svāssa hoti micchāsaṅkappo. Santaṁyeva kho pana paraṁ lokaṁ ‘natthi paro loko’ti vācaṁ bhāsati; sāssa hoti micchāvācā. Santaṁyeva kho pana paraṁ lokaṁ ‘natthi paro loko’ti āha; ye te arahanto 417 --- mn60 1:8 paralokaviduno tesamayaṁ paccanīkaṁ karoti. Santaṁyeva kho pana paraṁ lokaṁ ‘natthi paro loko’ti paraṁ saññāpeti; sāssa hoti asaddhammasaññatti. Tāya ca pana asaddhammasaññattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Iti pubbeva kho panassa susīlyaṁ pahīnaṁ hoti, dussīlyaṁ paccupaṭṭhitaṁ—ayañca micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā ariyānaṁ paccanīkatā asaddhammasaññatti attukkaṁsanā paravambhanā. Evamassime aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti micchādiṭṭhipaccayā. 9 Tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ‘sace kho natthi paro loko evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā sotthimattānaṁ karissati; sace kho atthi paro loko, evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjissati. Kāmaṁ kho pana māhu paro loko, hotu nesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ; atha ca panāyaṁ bhavaṁ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṁ gārayho—dussīlo purisapuggalo micchādiṭṭhi natthikavādo’ti. Sace kho attheva paro loko, evaṁ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaliggaho—yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṁ gārayho, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjissati. Evamassāyaṁ apaṇṇako dhammo dussamatto samādinno, ekaṁsaṁ pharitvā tiṭṭhati, riñcati kusalaṁ ṭhānaṁ. 10 Tatra, gahapatayo, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘atthi dinnaṁ …pe… ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti tesametaṁ pāṭikaṅkhaṁ—yamidaṁ kāyaduccaritaṁ, vacīduccaritaṁ, manoduccaritaṁ—ime tayo akusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṁ kāyasucaritaṁ, vacīsucaritaṁ, manosucaritaṁ—ime tayo kusale dhamme samādāya vattissanti. Taṁ kissa hetu? Passanti hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalānaṁ dhammānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ vodānapakkhaṁ. 11 Santaṁyeva kho pana paraṁ lokaṁ ‘atthi paro loko’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti sammādiṭṭhi. Santaṁyeva kho pana paraṁ lokaṁ ‘atthi paro loko’ti saṅkappeti; svāssa hoti sammāsaṅkappo. Santaṁyeva kho pana paraṁ lokaṁ ‘atthi paro loko’ti vācaṁ bhāsati; sāssa hoti sammāvācā. Santaṁyeva kho pana paraṁ lokaṁ ‘atthi paro loko’ti āha; ye te arahanto paralokaviduno tesamayaṁ na paccanīkaṁ karoti. Santaṁyeva kho pana paraṁ lokaṁ ‘atthi paro loko’ti paraṁ saññāpeti; sāssa hoti saddhammasaññatti. Tāya ca pana saddhammasaññattiyā nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Iti pubbeva kho panassa dussīlyaṁ pahīnaṁ hoti, susīlyaṁ paccupaṭṭhitaṁ—ayañca sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā ariyānaṁ apaccanīkatā saddhammasaññatti anattukkaṁsanā aparavambhanā. Evamassime aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiṭṭhipaccayā. 12 Tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ‘sace kho atthi paro loko, evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissati. Kāmaṁ kho pana māhu paro loko, hotu nesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ; atha ca panāyaṁ bhavaṁ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṁ pāsaṁso—sīlavā purisapuggalo sammādiṭṭhi atthikavādo’ti. Sace kho attheva paro loko, evaṁ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaṭaggaho—yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṁ pāsaṁso, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissati. Evamassāyaṁ apaṇṇako dhammo susamatto samādinno ubhayaṁsaṁ pharitvā tiṭṭhati, riñcati akusalaṁ ṭhānaṁ. 13 Santi, gahapatayo, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato; karoto na karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. 418 --- mn60 1:13 Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento, chindanto chedāpento, pacanto pācento; natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento; natthi tatonidānaṁ puññaṁ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ, natthi puññassa āgamo’ti. 14 Tesaṁyeva kho, gahapatayo, samaṇabrāhmaṇānaṁ eke samaṇabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā te evamāhaṁsu: ‘karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato; karoto karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, atthi tatonidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento, chindanto chedāpento, pacanto pācento; atthi tatonidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento; atthi tatonidānaṁ puññaṁ, atthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena atthi puññaṁ, atthi puññassa āgamo’ti. Taṁ kiṁ maññatha, gahapatayo, nanume samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā”ti? “Evaṁ, bhante”. 15 “Tatra, gahapatayo, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato; karoto na karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento …pe… dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ, natthi puññassa āgamo’ti tesametaṁ pāṭikaṅkhaṁ—yamidaṁ kāyasucaritaṁ, vacīsucaritaṁ, manosucaritaṁ—ime tayo kusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṁ kāyaduccaritaṁ, vacīduccaritaṁ, manoduccaritaṁ—ime tayo akusale dhamme samādāya vattissanti. Taṁ kissa hetu? Na hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā passanti akusalānaṁ dhammānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ vodānapakkhaṁ. 16 Santaṁyeva kho pana kiriyaṁ ‘natthi kiriyā’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti micchādiṭṭhi. Santaṁyeva kho pana kiriyaṁ ‘natthi kiriyā’ti saṅkappeti; svāssa hoti micchāsaṅkappo. Santaṁyeva kho pana kiriyaṁ ‘natthi kiriyā’ti vācaṁ bhāsati; sāssa hoti micchāvācā. Santaṁyeva kho pana kiriyaṁ ‘natthi kiriyā’ti āha, ye te arahanto kiriyavādā tesamayaṁ paccanīkaṁ karoti. Santaṁyeva kho pana kiriyaṁ ‘natthi kiriyā’ti paraṁ saññāpeti; sāssa hoti asaddhammasaññatti. Tāya ca pana asaddhammasaññattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Iti pubbeva kho panassa susīlyaṁ pahīnaṁ hoti, dussīlyaṁ paccupaṭṭhitaṁ—ayañca micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā ariyānaṁ paccanīkatā asaddhammasaññatti attukkaṁsanā paravambhanā. Evamassime aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti micchādiṭṭhipaccayā. 17 Tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ‘sace kho natthi kiriyā, evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā sotthimattānaṁ karissati; sace kho atthi kiriyā evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjissati. Kāmaṁ kho pana māhu kiriyā, hotu nesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ; atha ca panāyaṁ bhavaṁ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṁ gārayho—dussīlo purisapuggalo micchādiṭṭhi akiriyavādo’ti. Sace kho attheva kiriyā, evaṁ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaliggaho—yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṁ gārayho, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjissati. Evamassāyaṁ apaṇṇako dhammo dussamatto 419 --- mn60 1:17 samādinno, ekaṁsaṁ pharitvā tiṭṭhati, riñcati kusalaṁ ṭhānaṁ. 18 Tatra, gahapatayo, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato; karoto karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, atthi tatonidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento, chindanto chedāpento, pacanto pācento, atthi tatonidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento, atthi tatonidānaṁ puññaṁ, atthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena atthi puññaṁ, atthi puññassa āgamo’ti tesametaṁ pāṭikaṅkhaṁ yamidaṁ kāyaduccaritaṁ, vacīduccaritaṁ, manoduccaritaṁ—ime tayo akusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṁ kāyasucaritaṁ, vacīsucaritaṁ, manosucaritaṁ—ime tayo kusale dhamme samādāya vattissanti. Taṁ kissa hetu? Passanti hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalānaṁ dhammānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ vodānapakkhaṁ. 19 Santaṁyeva kho pana kiriyaṁ ‘atthi kiriyā’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti sammādiṭṭhi. Santaṁyeva kho pana kiriyaṁ ‘atthi kiriyā’ti saṅkappeti; svāssa hoti sammāsaṅkappo. Santaṁyeva kho pana kiriyaṁ ‘atthi kiriyā’ti vācaṁ bhāsati; sāssa hoti sammāvācā. Santaṁyeva kho pana kiriyaṁ ‘atthi kiriyā’ti āha; ye te arahanto kiriyavādā tesamayaṁ na paccanīkaṁ karoti. Santaṁyeva kho pana kiriyaṁ ‘atthi kiriyā’ti paraṁ saññāpeti; sāssa hoti saddhammasaññatti. Tāya ca pana saddhammasaññattiyā nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Iti pubbeva kho panassa dussīlyaṁ pahīnaṁ hoti, susīlyaṁ paccupaṭṭhitaṁ—ayañca sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā ariyānaṁ apaccanīkatā saddhammasaññatti anattukkaṁsanā aparavambhanā. Evamassime aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiṭṭhipaccayā. 20 Tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ‘sace kho atthi kiriyā, evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissati. Kāmaṁ kho pana māhu kiriyā, hotu nesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ; atha ca panāyaṁ bhavaṁ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṁ pāsaṁso—sīlavā purisapuggalo sammādiṭṭhi kiriyavādo’ti. Sace kho attheva kiriyā, evaṁ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaṭaggaho—yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṁ pāsaṁso, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissati. Evamassāyaṁ apaṇṇako dhammo susamatto samādinno, ubhayaṁsaṁ pharitvā tiṭṭhati, riñcati akusalaṁ ṭhānaṁ. 21 Santi, gahapatayo, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘natthi hetu, natthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya; ahetū appaccayā sattā saṅkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā; ahetū appaccayā sattā visujjhanti. Natthi balaṁ, natthi vīriyaṁ, natthi purisathāmo, natthi purisaparakkamo; sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’ti. 22 Tesaṁyeva kho, gahapatayo, samaṇabrāhmaṇānaṁ eke samaṇabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā. Te evamāhaṁsu: ‘atthi hetu, atthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya; sahetū sappaccayā sattā saṅkilissanti. Atthi hetu, atthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā; sahetū sappaccayā sattā visujjhanti. Atthi balaṁ, atthi vīriyaṁ, atthi purisathāmo, atthi purisaparakkamo; na sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, gahapatayo, nanume samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā”ti? “Evaṁ, bhante”. 23 “Tatra, gahapatayo, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘natthi hetu, natthi paccayo 420 --- mn60 1:23 sattānaṁ saṅkilesāya; ahetū appaccayā sattā saṅkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā; ahetū appaccayā sattā visujjhanti. Natthi balaṁ, natthi vīriyaṁ, natthi purisathāmo, natthi purisaparakkamo; sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’ti tesametaṁ pāṭikaṅkhaṁ—yamidaṁ kāyasucaritaṁ, vacīsucaritaṁ, manosucaritaṁ—ime tayo kusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṁ kāyaduccaritaṁ, vacīduccaritaṁ, manoduccaritaṁ—ime tayo akusale dhamme samādāya vattissanti. Taṁ kissa hetu? Na hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā passanti akusalānaṁ dhammānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ vodānapakkhaṁ. 24 Santaṁyeva kho pana hetuṁ ‘natthi hetū’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti micchādiṭṭhi. Santaṁyeva kho pana hetuṁ ‘natthi hetū’ti saṅkappeti; svāssa hoti micchāsaṅkappo. Santaṁyeva kho pana hetuṁ ‘natthi hetū’ti vācaṁ bhāsati; sāssa hoti micchāvācā. Santaṁyeva kho pana hetuṁ ‘natthi hetū’ti āha; ye te arahanto hetuvādā tesamayaṁ paccanīkaṁ karoti. Santaṁyeva kho pana hetuṁ ‘natthi hetū’ti paraṁ saññāpeti; sāssa hoti asaddhammasaññatti. Tāya ca pana asaddhammasaññattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Iti pubbeva kho panassa susīlyaṁ pahīnaṁ hoti, dussīlyaṁ paccupaṭṭhitaṁ—ayañca micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā ariyānaṁ paccanīkatā asaddhammasaññatti attānukkaṁsanā paravambhanā. Evamassime aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti micchādiṭṭhipaccayā. 25 Tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ‘sace kho natthi hetu, evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sotthimattānaṁ karissati; sace kho atthi hetu, evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjissati. Kāmaṁ kho pana māhu hetu, hotu nesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ; atha ca panāyaṁ bhavaṁ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṁ gārayho—dussīlo purisapuggalo micchādiṭṭhi ahetukavādo’ti. Sace kho attheva hetu, evaṁ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaliggaho—yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṁ gārayho, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjissati. Evamassāyaṁ apaṇṇako dhammo dussamatto samādinno, ekaṁsaṁ pharitvā tiṭṭhati, riñcati kusalaṁ ṭhānaṁ. 26 Tatra, gahapatayo, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘atthi hetu, atthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya; sahetū sappaccayā sattā saṅkilissanti. Atthi hetu, atthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā; sahetū sappaccayā sattā visujjhanti. Atthi balaṁ, atthi vīriyaṁ, atthi purisathāmo, atthi purisaparakkamo; na sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’ti tesametaṁ pāṭikaṅkhaṁ—yamidaṁ kāyaduccaritaṁ, vacīduccaritaṁ, manoduccaritaṁ—ime tayo akusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṁ kāyasucaritaṁ, vacīsucaritaṁ, manosucaritaṁ—ime tayo kusale dhamme samādāya vattissanti. Taṁ kissa hetu? Passanti hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalānaṁ dhammānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ vodānapakkhaṁ. 27 Santaṁyeva kho pana hetuṁ ‘atthi hetū’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti sammādiṭṭhi. Santaṁyeva kho pana hetuṁ ‘atthi hetū’ti saṅkappeti; svāssa hoti sammāsaṅkappo. Santaṁyeva kho pana hetuṁ ‘atthi hetū’ti vācaṁ bhāsati; sāssa hoti sammāvācā. Santaṁyeva kho pana hetuṁ ‘atthi hetū’ti āha, ye te arahanto hetuvādā tesamayaṁ na paccanīkaṁ karoti. Santaṁyeva kho pana hetuṁ ‘atthi hetū’ti paraṁ saññāpeti; sāssa hoti saddhammasaññatti. Tāya ca pana saddhammasaññattiyā nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Iti pubbeva kho panassa dussīlyaṁ pahīnaṁ hoti, susīlyaṁ paccupaṭṭhitaṁ—ayañca sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā ariyānaṁ apaccanīkatā saddhammasaññatti anattukkaṁsanā aparavambhanā. Evamassime aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiṭṭhipaccayā. 28 Tatra, gahapatayo, viññū 421 --- mn60 1:28 puriso iti paṭisañcikkhati: ‘sace kho atthi hetu, evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissati. Kāmaṁ kho pana māhu hetu, hotu nesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ; atha ca panāyaṁ bhavaṁ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṁ pāsaṁso—sīlavā purisapuggalo sammādiṭṭhi hetuvādo’ti. Sace kho atthi hetu, evaṁ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaṭaggaho—yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṁ pāsaṁso, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissati. Evamassāyaṁ apaṇṇako dhammo susamatto samādinno, ubhayaṁsaṁ pharitvā tiṭṭhati, riñcati akusalaṁ ṭhānaṁ. 29 Santi, gahapatayo, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘natthi sabbaso āruppā’ti. 30 Tesaṁyeva kho, gahapatayo, samaṇabrāhmaṇānaṁ eke samaṇabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā. Te evamāhaṁsu: ‘atthi sabbaso āruppā’ti. Taṁ kiṁ maññatha, gahapatayo, nanume samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā”ti? “Evaṁ, bhante”. 31 “Tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paṭisañcikkhati—ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘natthi sabbaso āruppā’ti, idaṁ me adiṭṭhaṁ; yepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘atthi sabbaso āruppā’ti, idaṁ me aviditaṁ. Ahañceva kho pana ajānanto apassanto ekaṁsena ādāya vohareyyaṁ—idameva saccaṁ, moghamaññanti, na metaṁ assa patirūpaṁ. Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘natthi sabbaso āruppā’ti, sace tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ, ṭhānametaṁ vijjati—ye te devā rūpino manomayā, apaṇṇakaṁ me tatrūpapatti bhavissati. Ye pana te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘atthi sabbaso āruppā’ti, sace tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ, ṭhānametaṁ vijjati—ye te devā arūpino saññāmayā, apaṇṇakaṁ me tatrūpapatti bhavissati. Dissanti kho pana rūpādhikaraṇaṁ daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṁtuvaṁpesuññamusāvādā. ‘Natthi kho panetaṁ sabbaso arūpe’ti. So iti paṭisaṅkhāya rūpānaṁyeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 32 Santi, gahapatayo, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘natthi sabbaso bhavanirodho’ti. 33 Tesaṁyeva kho, gahapatayo, samaṇabrāhmaṇānaṁ eke samaṇabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā. Te evamāhaṁsu: ‘atthi sabbaso bhavanirodho’ti. Taṁ kiṁ maññatha, gahapatayo, nanume samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā”ti? “Evaṁ, bhante”. 34 “Tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paṭisañcikkhati—ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘natthi sabbaso bhavanirodho’ti, idaṁ me adiṭṭhaṁ; yepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘atthi sabbaso bhavanirodho’ti, idaṁ me aviditaṁ. Ahañceva kho pana ajānanto apassanto ekaṁsena ādāya vohareyyaṁ—idameva saccaṁ, moghamaññanti, na metaṁ assa patirūpaṁ. Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘natthi sabbaso bhavanirodho’ti, sace tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ, ṭhānametaṁ vijjati—ye te devā arūpino saññāmayā apaṇṇakaṁ me tatrūpapatti bhavissati. Ye pana te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘atthi sabbaso bhavanirodho’ti, sace tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ, ṭhānametaṁ vijjati—yaṁ diṭṭheva dhamme parinibbāyissāmi. Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘natthi sabbaso bhavanirodho’ti, tesamayaṁ diṭṭhi sārāgāya santike, saṁyogāya santike, abhinandanāya santike, ajjhosānāya santike, upādānāya santike. Ye pana te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘atthi sabbaso bhavanirodho’ti, tesamayaṁ diṭṭhi asārāgāya santike, asaṁyogāya santike, anabhinandanāya santike, anajjhosānāya santike, anupādānāya santiketi. So iti paṭisaṅkhāya bhavānaṁyeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 35 Cattārome, gahapatayo, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, gahapatayo, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto. Idha, gahapatayo, ekacco puggalo 422 --- mn60 1:35 parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idha, gahapatayo, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idha, gahapatayo, ekacco puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto; so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati. 36 Katamo ca, gahapatayo, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto? Idha, gahapatayo, ekacco puggalo acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano …pe… iti evarūpaṁ anekavihitaṁ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaṁ vuccati, gahapatayo, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto. 37 Katamo ca, gahapatayo, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto? Idha, gahapatayo, ekacco puggalo orabbhiko hoti sūkariko …pe… ye vā panaññepi keci kurūrakammantā. Ayaṁ vuccati, gahapatayo, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto. 38 Katamo ca, gahapatayo, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto? Idha, gahapatayo, ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhāvasitto …pe… tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti. Ayaṁ vuccati, gahapatayo, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. 39 Katamo ca, gahapatayo, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto; so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati? 40-54 Idha, gahapatayo, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho … pe… so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 55 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 56 Ayaṁ vuccati, gahapatayo, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto; so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharatī”ti. 57 Evaṁ vutte, sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete 423 --- mn60 1:57 mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gate”ti. Apaṇṇakasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Gahapativaggo niṭṭhito paṭhamo. 58 Tassuddānaṁ Kandaranāgarasekhavato ca, Potaliyo puna jīvakabhacco; Upālidamatho kukkuraabhayo, Bahuvedanīyāpaṇṇakato dasamo. mn86 0 Majjhima Nikāya 86 Aṅgulimālasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa vijite coro aṅgulimālo nāma hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṁ mālaṁ dhāreti. 3 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena coro aṅgulimālo tenaddhānamaggaṁ paṭipajji. Addasāsuṁ kho gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino bhagavantaṁ yena coro aṅgulimālo tenaddhānamaggapaṭipannaṁ. Disvāna bhagavantaṁ etadavocuṁ: “mā, samaṇa, etaṁ maggaṁ paṭipajji. Etasmiṁ, samaṇa, magge coro aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṁ mālaṁ dhāreti. Etañhi, samaṇa, maggaṁ dasapi purisā vīsampi purisā tiṁsampi purisā cattārīsampi purisā paññāsampi purisā saṅkaritvā saṅkaritvā paṭipajjanti. Tepi corassa aṅgulimālassa hatthatthaṁ gacchantī”ti. Evaṁ vutte, bhagavā tuṇhībhūto agamāsi. Dutiyampi kho gopālakā …pe… tatiyampi kho gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino bhagavantaṁ etadavocuṁ: “mā, samaṇa, etaṁ maggaṁ paṭipajji, etasmiṁ samaṇa magge coro aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu, tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṁ mālaṁ dhāreti. Etañhi samaṇa maggaṁ dasapi purisā vīsampi purisā tiṁsampi purisā cattārīsampi purisā paññāsampi purisā saṅkaritvā saṅkaritvā paṭipajjanti. Tepi corassa aṅgulimālassa hatthatthaṁ gacchantī”ti. 4 Atha kho bhagavā tuṇhībhūto agamāsi. Addasā kho coro aṅgulimālo bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvānassa etadahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Imañhi maggaṁ dasapi purisā vīsampi purisā tiṁsampi purisā cattārīsampi purisā paññāsampi purisā saṅkaritvā saṅkaritvā paṭipajjanti. Tepi mama hatthatthaṁ gacchanti. Atha ca panāyaṁ samaṇo eko adutiyo pasayha maññe āgacchati. Yannūnāhaṁ imaṁ samaṇaṁ jīvitā voropeyyan”ti. 5 Atha kho coro aṅgulimālo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi yathā coro aṅgulimālo bhagavantaṁ pakatiyā gacchantaṁ sabbathāmena gacchanto na sakkoti sampāpuṇituṁ. Atha kho corassa aṅgulimālassa etadahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Ahañhi pubbe hatthimpi dhāvantaṁ anupatitvā gaṇhāmi, assampi dhāvantaṁ anupatitvā gaṇhāmi, rathampi dhāvantaṁ anupatitvā gaṇhāmi, migampi dhāvantaṁ anupatitvā gaṇhāmi; atha ca panāhaṁ imaṁ samaṇaṁ pakatiyā gacchantaṁ sabbathāmena gacchanto na sakkomi sampāpuṇitun”ti. Ṭhitova bhagavantaṁ etadavoca: “tiṭṭha, tiṭṭha, samaṇā”ti. “Ṭhito ahaṁ, aṅgulimāla, tvañca tiṭṭhā”ti. Atha kho corassa aṅgulimālassa etadahosi: “ime kho samaṇā sakyaputtiyā saccavādino saccapaṭiññā. Atha panāyaṁ samaṇo gacchaṁ yevāha: ‘ṭhito ahaṁ, aṅgulimāla, tvañca tiṭṭhā’ti. Yannūnāhaṁ imaṁ samaṇaṁ puccheyyan”ti. 6 Atha kho coro aṅgulimālo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 424 --- mn86 1:6 “Gacchaṁ vadesi samaṇa ṭhitomhi, Mamañca brūsi ṭhitamaṭṭhitoti; Pucchāmi taṁ samaṇa etamatthaṁ, Kathaṁ ṭhito tvaṁ ahamaṭṭhitomhī”ti. “Ṭhito ahaṁ aṅgulimāla sabbadā, Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ; Tuvañca pāṇesu asaññatosi, Tasmā ṭhitohaṁ tuvamaṭṭhitosī”ti. “Cirassaṁ vata me mahito mahesī, Mahāvanaṁ pāpuṇi saccavādī; Sohaṁ carissāmi pahāya pāpaṁ, Sutvāna gāthaṁ tava dhammayuttaṁ”. Itveva coro asimāvudhañca, Sobbhe papāte narake akiri; Avandi coro sugatassa pāde, Tattheva naṁ pabbajjaṁ ayāci. Buddho ca kho kāruṇiko mahesi, Yo satthā lokassa sadevakassa; “Tamehi bhikkhū”ti tadā avoca, Eseva tassa ahu bhikkhubhāvoti. 7 Atha kho bhagavā āyasmatā aṅgulimālena pacchāsamaṇena yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 8 Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa antepuradvāre mahājanakāyo sannipatitvā uccāsaddo mahāsaddo hoti: “coro te, deva, vijite aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṁ mālaṁ dhāreti. Taṁ devo paṭisedhetū”ti. 9 Atha kho rājā pasenadi kosalo pañcamattehi assasatehi sāvatthiyā nikkhami divā divassa. Yena ārāmo tena pāvisi. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhagavā etadavoca: “kiṁ nu te, mahārāja, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro kupito vesālikā vā licchavī aññe vā paṭirājāno”ti? 10 “Na kho me, bhante, rājā māgadho seniyo bimbisāro kupito, nāpi vesālikā licchavī, nāpi aññe paṭirājāno. Coro me, bhante, vijite aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṁ mālaṁ dhāreti. Tāhaṁ, bhante, paṭisedhissāmī”ti. 11 “Sace pana tvaṁ, mahārāja, aṅgulimālaṁ passeyyāsi kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitaṁ, virataṁ pāṇātipātā, virataṁ adinnādānā, virataṁ musāvādā, ekabhattikaṁ, brahmacāriṁ, sīlavantaṁ, kalyāṇadhammaṁ, kinti naṁ kareyyāsī”ti? “Abhivādeyyāma vā, bhante, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma, abhinimanteyyāma vā naṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaṁ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidaheyyāma. Kuto panassa, bhante, dussīlassa pāpadhammassa evarūpo sīlasaṁyamo bhavissatī”ti? 12 Tena kho pana samayena āyasmā aṅgulimālo bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho bhagavā dakkhiṇaṁ bāhuṁ paggahetvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavoca: “eso, mahārāja, aṅgulimālo”ti. Atha kho rañño pasenadissa kosalassa ahudeva bhayaṁ, ahu chambhitattaṁ, ahu lomahaṁso. Atha kho bhagavā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhītaṁ saṁviggaṁ lomahaṭṭhajātaṁ viditvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavoca: “mā bhāyi, mahārāja, natthi te ito bhayan”ti. Atha kho rañño pasenadissa kosalassa yaṁ ahosi bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā so paṭippassambhi. Atha kho rājā pasenadi kosalo yenāyasmā aṅgulimālo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ aṅgulimālaṁ etadavoca: “ayyo no, bhante, aṅgulimālo”ti? “Evaṁ, mahārājā”ti. “Kathaṅgotto ayyassa pitā, kathaṅgottā mātā”ti? “Gaggo kho, mahārāja, pitā, mantāṇī mātā”ti. “Abhiramatu, bhante, ayyo gaggo mantāṇiputto. Ahamayyassa gaggassa mantāṇiputtassa ussukkaṁ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. 13 Tena kho pana samayena āyasmā aṅgulimālo āraññiko hoti piṇḍapātiko paṁsukūliko tecīvariko. Atha kho āyasmā aṅgulimālo rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavoca: “alaṁ, mahārāja, paripuṇṇaṁ me cīvaran”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 425 --- mn86 1:13 Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāvañcidaṁ, bhante, bhagavā adantānaṁ dametā, asantānaṁ sametā, aparinibbutānaṁ parinibbāpetā. Yañhi mayaṁ, bhante, nāsakkhimhā daṇḍenapi satthenapi dametuṁ so bhagavatā adaṇḍena asattheneva danto. Handa ca dāni mayaṁ, bhante, gacchāma; bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni, mahārāja, kālaṁ maññasī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 14 Atha kho āyasmā aṅgulimālo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho āyasmā aṅgulimālo sāvatthiyaṁ sapadānaṁ piṇḍāya caramāno aññataraṁ itthiṁ mūḷhagabbhaṁ vighātagabbhaṁ. Disvānassa etadahosi: “kilissanti vata, bho, sattā; kilissanti vata, bho, sattā”ti. Atha kho āyasmā aṅgulimālo sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā aṅgulimālo bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Addasaṁ kho ahaṁ, bhante, sāvatthiyaṁ sapadānaṁ piṇḍāya caramāno aññataraṁ itthiṁ mūḷhagabbhaṁ vighātagabbhaṁ. Disvāna mayhaṁ etadahosi: ‘kilissanti vata bho sattā, kilissanti vata bho sattā’”ti. 15 “Tena hi tvaṁ, aṅgulimāla, yena sā itthī tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā taṁ itthiṁ evaṁ vadehi: ‘yatohaṁ, bhagini, jāto nābhijānāmi sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropetā, tena saccena sotthi te hotu, sotthi gabbhassā’”ti. “So hi nūna me, bhante, sampajānamusāvādo bhavissati. Mayā hi, bhante, bahū sañcicca pāṇā jīvitā voropitā”ti. “Tena hi tvaṁ, aṅgulimāla, yena sā itthī tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā taṁ itthiṁ evaṁ vadehi: ‘yatohaṁ, bhagini, ariyāya jātiyā jāto, nābhijānāmi sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropetā, tena saccena sotthi te hotu, sotthi gabbhassā’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā aṅgulimālo bhagavato paṭissutvā yena sā itthī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ itthiṁ etadavoca: “yatohaṁ, bhagini, ariyāya jātiyā jāto, nābhijānāmi sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropetā, tena saccena sotthi te hotu, sotthi gabbhassā”ti. Atha khvāssā itthiyā sotthi ahosi, sotthi gabbhassa. 16 Atha kho āyasmā aṅgulimālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā aṅgulimālo arahataṁ ahosi. 17 Atha kho āyasmā aṅgulimālo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena aññenapi leḍḍu khitto āyasmato aṅgulimālassa kāye nipatati, aññenapi daṇḍo khitto āyasmato aṅgulimālassa kāye nipatati, aññenapi sakkharā khittā āyasmato aṅgulimālassa kāye nipatati. Atha kho āyasmā aṅgulimālo bhinnena sīsena, lohitena gaḷantena, bhinnena pattena, vipphālitāya saṅghāṭiyā yena bhagavā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ aṅgulimālaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna āyasmantaṁ aṅgulimālaṁ etadavoca: “adhivāsehi tvaṁ, brāhmaṇa, adhivāsehi tvaṁ, brāhmaṇa. Yassa kho tvaṁ, brāhmaṇa, kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni niraye pacceyyāsi tassa tvaṁ, brāhmaṇa, kammassa vipākaṁ diṭṭheva dhamme paṭisaṁvedesī”ti. 18 Atha kho āyasmā aṅgulimālo rahogato paṭisallīno vimuttisukhaṁ paṭisaṁvedi; tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: “Yo pubbeva pamajjitvā, pacchā so nappamajjati; Somaṁ lokaṁ pabhāseti, abbhā muttova candimā. Yassa pāpaṁ kataṁ kammaṁ, kusalena pidhīyati; Somaṁ lokaṁ pabhāseti, abbhā muttova candimā. Yo have daharo bhikkhu, yuñjati buddhasāsane; Somaṁ lokaṁ pabhāseti, abbhā muttova candimā. Disā hi me dhammakathaṁ suṇantu, Disā hi me yuñjantu buddhasāsane; Disā hi me te manujā bhajantu, Ye dhammamevādapayanti santo. 426 --- mn86 1:18 Disā hi me khantivādānaṁ, avirodhappasaṁsīnaṁ; Suṇantu dhammaṁ kālena, tañca anuvidhīyantu. Na hi jātu so mamaṁ hiṁse, aññaṁ vā pana kiñci naṁ; Pappuyya paramaṁ santiṁ, rakkheyya tasathāvare. Udakañhi nayanti nettikā, Usukārā namayanti tejanaṁ; Dāruṁ namayanti tacchakā, Attānaṁ damayanti paṇḍitā. Daṇḍeneke damayanti, aṅkusehi kasāhi ca; Adaṇḍena asatthena, ahaṁ dantomhi tādinā. Ahiṁsakoti me nāmaṁ, hiṁsakassa pure sato; Ajjāhaṁ saccanāmomhi, na naṁ hiṁsāmi kiñci naṁ. Coro ahaṁ pure āsiṁ, aṅgulimāloti vissuto; Vuyhamāno mahoghena, buddhaṁ saraṇamāgamaṁ. Lohitapāṇi pure āsiṁ, aṅgulimāloti vissuto; Saraṇagamanaṁ passa, bhavanetti samūhatā. Tādisaṁ kammaṁ katvāna, bahuṁ duggatigāminaṁ; Phuṭṭho kammavipākena, aṇaṇo bhuñjāmi bhojanaṁ. Pamādamanuyuñjanti, bālā dummedhino janā; Appamādañca medhāvī, dhanaṁ seṭṭhaṁva rakkhati. Mā pamādamanuyuñjetha, mā kāmarati santhavaṁ; Appamatto hi jhāyanto, pappoti vipulaṁ sukhaṁ. Svāgataṁ nāpagataṁ, nayidaṁ dummantitaṁ mama; Saṁvibhattesu dhammesu, yaṁ seṭṭhaṁ tadupāgamaṁ. Svāgataṁ nāpagataṁ, nayidaṁ dummantitaṁ mama; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. Aṅgulimālasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. mn132 0 Majjhima Nikāya 132 Ānandabhaddekarattasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Tena kho pana samayena āyasmā ānando upaṭṭhānasālāyaṁ bhikkhūnaṁ dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca bhāsati. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “ko nu kho, bhikkhave, upaṭṭhānasālāyaṁ bhikkhūnaṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsī”ti? “Āyasmā, bhante, ānando upaṭṭhānasālāyaṁ bhikkhūnaṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsī”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “yathā kathaṁ pana tvaṁ, ānanda, bhikkhūnaṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsī”ti? 3 “Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhikkhūnaṁ dhammiyā kathāya sandassesiṁ samādapesiṁ samuttejesiṁ sampahaṁsesiṁ, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsiṁ—Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ. Paccuppannañca yo dhammaṁ, tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, taṁ vidvā manubrūhaye. Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā. Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate muni. 4 ‘Kathañca, āvuso, atītaṁ anvāgameti? Evaṁrūpo ahosiṁ atītamaddhānanti tattha nandiṁ samanvāneti, evaṁvedano ahosiṁ atītamaddhānanti tattha nandiṁ samanvāneti, evaṁsañño ahosiṁ atītamaddhānanti tattha nandiṁ samanvāneti, evaṁsaṅkhāro ahosiṁ atītamaddhānanti tattha nandiṁ samanvāneti, evaṁviññāṇo ahosiṁ atītamaddhānanti tattha nandiṁ samanvāneti—evaṁ kho, āvuso, atītaṁ anvāgameti. 5 Kathañca, āvuso, atītaṁ nānvāgameti? Evaṁrūpo ahosiṁ atītamaddhānanti tattha nandiṁ na samanvāneti, evaṁvedano ahosiṁ atītamaddhānanti tattha nandiṁ na samanvāneti, evaṁsañño ahosiṁ atītamaddhānanti tattha nandiṁ na samanvāneti, evaṁsaṅkhāro ahosiṁ atītamaddhānanti tattha nandiṁ na samanvāneti, evaṁviññāṇo ahosiṁ atītamaddhānanti tattha nandiṁ na samanvāneti—evaṁ kho, āvuso, atītaṁ nānvāgameti. 6 Kathañca, āvuso, anāgataṁ paṭikaṅkhati? Evaṁrūpo siyaṁ 427 --- mn132 1:6 anāgatamaddhānanti tattha nandiṁ samanvāneti, evaṁvedano siyaṁ …pe… evaṁsañño siyaṁ … evaṁsaṅkhāro siyaṁ … evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānanti tattha nandiṁ samanvāneti—evaṁ kho, āvuso, anāgataṁ paṭikaṅkhati. 7 Kathañca, āvuso, anāgataṁ nappaṭikaṅkhati? Evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānanti tattha nandiṁ na samanvāneti, evaṁvedano siyaṁ …pe… evaṁsañño siyaṁ … evaṁsaṅkhāro siyaṁ … evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānanti tattha nandiṁ na samanvāneti—evaṁ kho, āvuso, anāgataṁ nappaṭikaṅkhati. 8 Kathañca, āvuso, paccuppannesu dhammesu saṁhīrati? Idha, āvuso, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ; vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ—evaṁ kho, āvuso, paccuppannesu dhammesu saṁhīrati. 9 Kathañca, āvuso, paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati? Idha, āvuso, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ; na vedanaṁ … na saññaṁ … na saṅkhāre … na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ—evaṁ kho, āvuso, paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati. 10 Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ. Paccuppannañca yo dhammaṁ, tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, taṁ vidvā manubrūhaye. Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā. Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī’ti. 11 Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhikkhūnaṁ dhammiyā kathāya sandassesiṁ samādapesiṁ samuttejesiṁ sampahaṁsesiṁ, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsin”ti. “Sādhu sādhu, ānanda. Sādhu kho tvaṁ, ānanda, bhikkhūnaṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsi: 12 ‘Atītaṁ nānvāgameyya, …pe… Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī’ti. 13-19 Kathañca, ānanda, atītaṁ anvāgameti …pe… evaṁ kho, ānanda, atītaṁ anvāgameti. Kathañca, ānanda, atītaṁ nānvāgameti …pe… evaṁ kho, ānanda, atītaṁ nānvāgameti. Kathañca, ānanda, anāgataṁ paṭikaṅkhati …pe… evaṁ kho, ānanda, anāgataṁ paṭikaṅkhati. Kathañca, ānanda, anāgataṁ nappaṭikaṅkhati …pe… evaṁ kho, ānanda, anāgataṁ nappaṭikaṅkhati. Kathañca, ānanda, paccuppannesu dhammesu saṁhīrati …pe… evaṁ kho, ānanda, paccuppannesu dhammesu saṁhīrati. Kathañca, ānanda, paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati …pe… evaṁ kho, ānanda, paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati. ‘Atītaṁ nānvāgameyya, …pe… Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī’”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Ānandabhaddekarattasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. mn24 0 Majjhima Nikāya 24 Rathavinītasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 2 Atha kho sambahulā jātibhūmakā bhikkhū jātibhūmiyaṁ vassaṁvuṭṭhā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: “Ko nu kho, bhikkhave, jātibhūmiyaṁ jātibhūmakānaṁ bhikkhūnaṁ sabrahmacārīnaṁ evaṁ sambhāvito: ‘attanā ca appiccho appicchakathañca bhikkhūnaṁ kattā, attanā ca santuṭṭho santuṭṭhikathañca bhikkhūnaṁ kattā, attanā ca pavivitto pavivekakathañca 428 --- mn24 1:2 bhikkhūnaṁ kattā, attanā ca asaṁsaṭṭho asaṁsaggakathañca bhikkhūnaṁ kattā, attanā ca āraddhavīriyo vīriyārambhakathañca bhikkhūnaṁ kattā, attanā ca sīlasampanno sīlasampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā, attanā ca samādhisampanno samādhisampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā, attanā ca paññāsampanno paññāsampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā, attanā ca vimuttisampanno vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā, ovādako viññāpako sandassako samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnan’”ti? “Puṇṇo nāma, bhante, āyasmā mantāṇiputto jātibhūmiyaṁ jātibhūmakānaṁ bhikkhūnaṁ sabrahmacārīnaṁ evaṁ sambhāvito: ‘attanā ca appiccho appicchakathañca bhikkhūnaṁ kattā, attanā ca santuṭṭho …pe… ovādako viññāpako sandassako samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnan’”ti. 3 Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: “lābhā āyasmato puṇṇassa mantāṇiputtassa, suladdhalābhā āyasmato puṇṇassa mantāṇiputtassa, yassa viññū sabrahmacārī satthu sammukhā anumassa anumassa vaṇṇaṁ bhāsanti, tañca satthā abbhanumodati. Appeva nāma mayampi kadāci karahaci āyasmatā puṇṇena mantāṇiputtena saddhiṁ samāgaccheyyāma, appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo”ti. 4 Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Assosi kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto: “bhagavā kira sāvatthiṁ anuppatto; sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme”ti. 5 Atha kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi jetavanaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ puṇṇaṁ mantāṇiputtaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena andhavanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. 6 Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “yassa kho tvaṁ, āvuso sāriputta, puṇṇassa nāma bhikkhuno mantāṇiputtassa abhiṇhaṁ kittayamāno ahosi, so bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena andhavanaṁ tena pakkanto divāvihārāyā”ti. 7 Atha kho āyasmā sāriputto taramānarūpo nisīdanaṁ ādāya āyasmantaṁ puṇṇaṁ mantāṇiputtaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi sīsānulokī. Atha kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto andhavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Āyasmāpi kho sāriputto andhavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. 8 Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā puṇṇo mantāṇiputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā puṇṇena mantāṇiputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ puṇṇaṁ mantāṇiputtaṁ etadavoca: 9 “Bhagavati no, āvuso, brahmacariyaṁ vussatī”ti? “Evamāvuso”ti. “Kiṁ nu kho, āvuso, sīlavisuddhatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Kiṁ panāvuso, cittavisuddhatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Kiṁ nu kho, āvuso, diṭṭhivisuddhatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Kiṁ panāvuso, kaṅkhāvitaraṇavisuddhatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Kiṁ nu kho, āvuso, maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthaṁ 429 --- mn24 1:9 bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Kiṁ panāvuso, paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Kiṁ nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. 10 “‘Kiṁ nu kho, āvuso, sīlavisuddhatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. ‘Kiṁ panāvuso, cittavisuddhatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, āvuso, diṭṭhivisuddhatthaṁ …pe… kaṅkhāvitaraṇavisuddhatthaṁ …pe… maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthaṁ …pe… paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthaṁ …pe… kiṁ nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ āvuso’ti vadesi. Kimatthaṁ carahāvuso, bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “Anupādāparinibbānatthaṁ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti. 11 “Kiṁ nu kho, āvuso, sīlavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Kiṁ panāvuso, cittavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Kiṁ nu kho, āvuso, diṭṭhivisuddhi anupādāparinibbānan”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Kiṁ panāvuso, kaṅkhāvitaraṇavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Kiṁ nu kho, āvuso, maggāmaggañāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Kiṁ panāvuso, paṭipadāñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Kiṁ nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Kiṁ panāvuso, aññatra imehi dhammehi anupādāparinibbānan”ti? “No hidaṁ, āvuso”. 12 “‘Kiṁ nu kho, āvuso, sīlavisuddhi anupādāparinibbānan’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. ‘Kiṁ panāvuso, cittavisuddhi anupādāparinibbānan’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, āvuso, diṭṭhivisuddhi anupādāparinibbānan’ti …pe… kaṅkhāvitaraṇavisuddhi … maggāmaggañāṇadassanavisuddhi … paṭipadāñāṇadassanavisuddhi … ‘kiṁ nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. ‘Kiṁ panāvuso, aññatra imehi dhammehi anupādāparinibbānan’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. Yathākathaṁ panāvuso, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo”ti? 13 “Sīlavisuddhiñce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṁ paññapeyya, saupādānaṁyeva samānaṁ anupādāparinibbānaṁ paññapeyya. Cittavisuddhiñce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṁ paññapeyya, saupādānaṁyeva samānaṁ anupādāparinibbānaṁ paññapeyya. Diṭṭhivisuddhiñce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṁ paññapeyya, saupādānaṁyeva samānaṁ anupādāparinibbānaṁ paññapeyya. Kaṅkhāvitaraṇavisuddhiñce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṁ paññapeyya, saupādānaṁyeva samānaṁ anupādāparinibbānaṁ paññapeyya. Maggāmaggañāṇadassanavisuddhiñce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṁ paññapeyya, saupādānaṁyeva samānaṁ anupādāparinibbānaṁ paññapeyya. Paṭipadāñāṇadassanavisuddhiñce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṁ paññapeyya, saupādānaṁyeva samānaṁ anupādāparinibbānaṁ paññapeyya. Ñāṇadassanavisuddhiñce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṁ paññapeyya, saupādānaṁyeva samānaṁ anupādāparinibbānaṁ paññapeyya. Aññatra ce, āvuso, imehi dhammehi anupādāparinibbānaṁ abhavissa, puthujjano parinibbāyeyya. Puthujjano hi, āvuso, aññatra imehi dhammehi. 14 Tena hāvuso, upamaṁ te karissāmi; upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Seyyathāpi, āvuso, rañño pasenadissa kosalassa sāvatthiyaṁ paṭivasantassa sākete kiñcideva accāyikaṁ karaṇīyaṁ uppajjeyya. Tassa antarā ca sāvatthiṁ antarā ca sāketaṁ satta rathavinītāni upaṭṭhapeyyuṁ. Atha kho, āvuso, rājā pasenadi kosalo sāvatthiyā nikkhamitvā antepuradvārā paṭhamaṁ rathavinītaṁ abhiruheyya, paṭhamena rathavinītena dutiyaṁ rathavinītaṁ pāpuṇeyya, paṭhamaṁ rathavinītaṁ vissajjeyya dutiyaṁ rathavinītaṁ abhiruheyya. Dutiyena 430 --- mn24 1:14 rathavinītena tatiyaṁ rathavinītaṁ pāpuṇeyya, dutiyaṁ rathavinītaṁ vissajjeyya, tatiyaṁ rathavinītaṁ abhiruheyya. Tatiyena rathavinītena catutthaṁ rathavinītaṁ pāpuṇeyya, tatiyaṁ rathavinītaṁ vissajjeyya, catutthaṁ rathavinītaṁ abhiruheyya. Catutthena rathavinītena pañcamaṁ rathavinītaṁ pāpuṇeyya, catutthaṁ rathavinītaṁ vissajjeyya, pañcamaṁ rathavinītaṁ abhiruheyya. Pañcamena rathavinītena chaṭṭhaṁ rathavinītaṁ pāpuṇeyya, pañcamaṁ rathavinītaṁ vissajjeyya, chaṭṭhaṁ rathavinītaṁ abhiruheyya. Chaṭṭhena rathavinītena sattamaṁ rathavinītaṁ pāpuṇeyya, chaṭṭhaṁ rathavinītaṁ vissajjeyya, sattamaṁ rathavinītaṁ abhiruheyya. Sattamena rathavinītena sāketaṁ anupāpuṇeyya antepuradvāraṁ. Tamenaṁ antepuradvāragataṁ samānaṁ mittāmaccā ñātisālohitā evaṁ puccheyyuṁ: ‘iminā tvaṁ, mahārāja, rathavinītena sāvatthiyā sāketaṁ anuppatto antepuradvāran’ti? Kathaṁ byākaramāno nu kho, āvuso, rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyyā”ti? “Evaṁ byākaramāno kho, āvuso, rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyya: ‘idha me sāvatthiyaṁ paṭivasantassa sākete kiñcideva accāyikaṁ karaṇīyaṁ uppajji. Tassa me antarā ca sāvatthiṁ antarā ca sāketaṁ satta rathavinītāni upaṭṭhapesuṁ. Atha khvāhaṁ sāvatthiyā nikkhamitvā antepuradvārā paṭhamaṁ rathavinītaṁ abhiruhiṁ. Paṭhamena rathavinītena dutiyaṁ rathavinītaṁ pāpuṇiṁ, paṭhamaṁ rathavinītaṁ vissajjiṁ dutiyaṁ rathavinītaṁ abhiruhiṁ. Dutiyena rathavinītena tatiyaṁ rathavinītaṁ pāpuṇiṁ, dutiyaṁ rathavinītaṁ vissajjiṁ, tatiyaṁ rathavinītaṁ abhiruhiṁ. Tatiyena rathavinītena catutthaṁ rathavinītaṁ pāpuṇiṁ, tatiyaṁ rathavinītaṁ vissajjiṁ, catutthaṁ rathavinītaṁ abhiruhiṁ. Catutthena rathavinītena pañcamaṁ rathavinītaṁ pāpuṇiṁ, catutthaṁ rathavinītaṁ vissajjiṁ, pañcamaṁ rathavinītaṁ abhiruhiṁ. Pañcamena rathavinītena chaṭṭhaṁ rathavinītaṁ pāpuṇiṁ, pañcamaṁ rathavinītaṁ vissajjiṁ, chaṭṭhaṁ rathavinītaṁ abhiruhiṁ. Chaṭṭhena rathavinītena sattamaṁ rathavinītaṁ pāpuṇiṁ, chaṭṭhaṁ rathavinītaṁ vissajjiṁ, sattamaṁ rathavinītaṁ abhiruhiṁ. Sattamena rathavinītena sāketaṁ anuppatto antepuradvāran’ti. Evaṁ byākaramāno kho, āvuso, rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyyā”ti. 15 “Evameva kho, āvuso, sīlavisuddhi yāvadeva cittavisuddhatthā, cittavisuddhi yāvadeva diṭṭhivisuddhatthā, diṭṭhivisuddhi yāvadeva kaṅkhāvitaraṇavisuddhatthā, kaṅkhāvitaraṇavisuddhi yāvadeva maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthā, maggāmaggañāṇadassanavisuddhi yāvadeva paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthā, paṭipadāñāṇadassanavisuddhi yāvadeva ñāṇadassanavisuddhatthā, ñāṇadassanavisuddhi yāvadeva anupādāparinibbānatthā. Anupādāparinibbānatthaṁ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti. 16 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṁ puṇṇaṁ mantāṇiputtaṁ etadavoca: “konāmo āyasmā, kathañca panāyasmantaṁ sabrahmacārī jānantī”ti? “Puṇṇoti kho me, āvuso, nāmaṁ; mantāṇiputtoti ca pana maṁ sabrahmacārī jānantī”ti. “Acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso. Yathā taṁ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṁ ājānantena, evameva āyasmatā puṇṇena mantāṇiputtena gambhīrā gambhīrapañhā anumassa anumassa byākatā. Lābhā sabrahmacārīnaṁ, suladdhalābhā sabrahmacārīnaṁ, ye āyasmantaṁ puṇṇaṁ mantāṇiputtaṁ labhanti dassanāya, labhanti payirūpāsanāya. Celaṇḍukena cepi sabrahmacārī āyasmantaṁ puṇṇaṁ mantāṇiputtaṁ muddhanā pariharantā labheyyuṁ dassanāya, labheyyuṁ payirūpāsanāya, tesampi lābhā tesampi suladdhaṁ, amhākampi lābhā amhākampi suladdhaṁ, ye mayaṁ āyasmantaṁ puṇṇaṁ mantāṇiputtaṁ labhāma dassanāya, labhāma payirūpāsanāyā”ti. 17 Evaṁ vutte, āyasmā puṇṇo mantāṇiputto āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “ko nāmo āyasmā, kathañca panāyasmantaṁ sabrahmacārī jānantī”ti? “Upatissoti kho me, āvuso, nāmaṁ; sāriputtoti ca pana maṁ sabrahmacārī jānantī”ti. “Satthukappena vata kira, bho, sāvakena saddhiṁ mantayamānā na jānimha: ‘āyasmā sāriputto’ti. Sace hi mayaṁ jāneyyāma ‘āyasmā sāriputto’ti, ettakampi no nappaṭibhāseyya. Acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso. Yathā taṁ sutavatā 431 --- mn24 1:17 sāvakena sammadeva satthusāsanaṁ ājānantena, evameva āyasmatā sāriputtena gambhīrā gambhīrapañhā anumassa anumassa pucchitā. Lābhā sabrahmacārīnaṁ suladdhalābhā sabrahmacārīnaṁ, ye āyasmantaṁ sāriputtaṁ labhanti dassanāya, labhanti payirūpāsanāya. Celaṇḍukena cepi sabrahmacārī āyasmantaṁ sāriputtaṁ muddhanā pariharantā labheyyuṁ dassanāya, labheyyuṁ payirūpāsanāya, tesampi lābhā tesampi suladdhaṁ, amhākampi lābhā amhākampi suladdhaṁ, ye mayaṁ āyasmantaṁ sāriputtaṁ labhāma dassanāya, labhāma payirūpāsanāyā”ti. Itiha te ubhopi mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṁ samanumodiṁsūti. Rathavinītasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. mn113 0 Majjhima Nikāya 113 Sappurisasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “sappurisadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi asappurisadhammañca. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Katamo ca, bhikkhave, asappurisadhammo? Idha, bhikkhave, asappuriso uccākulā pabbajito hoti. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi uccākulā pabbajito, ime panaññe bhikkhū na uccākulā pabbajitā’ti. So tāya uccākulīnatāya attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayaṁ, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘na kho uccākulīnatāya lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. No cepi uccākulā pabbajito hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso’ti. So paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tāya uccākulīnatāya nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti. Ayaṁ, bhikkhave, sappurisadhammo. 4-6 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso mahākulā pabbajito hoti …pe… mahābhogakulā pabbajito hoti …pe… uḷārabhogakulā pabbajito hoti. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi uḷārabhogakulā pabbajito, ime panaññe bhikkhū na uḷārabhogakulā pabbajitā’ti. So tāya uḷārabhogatāya attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘na kho uḷārabhogatāya lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. No cepi uḷārabhogakulā pabbajito hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso’ti. So paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tāya uḷārabhogatāya nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso ñāto hoti yasassī. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi ñāto yasassī, ime panaññe bhikkhū appaññātā appesakkhā’ti. So tena ñattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘na kho ñattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. No cepi ñāto hoti yasassī; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso’ti. So paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena ñattena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, ime panaññe 432 --- mn113 1:8 bhikkhū na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti. So tena lābhena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘na kho lābhena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. No cepi lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso’ti. So paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena lābhena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso bahussuto hoti. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi bahussuto, ime panaññe bhikkhū na bahussutā’ti. So tena bāhusaccena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘na kho bāhusaccena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. No cepi bahussuto hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso’ti. So paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena bāhusaccena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso vinayadharo hoti. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi vinayadharo, ime panaññe bhikkhū na vinayadharā’ti. So tena vinayadharattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘na kho vinayadharattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. No cepi vinayadharo hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso’ti. So paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena vinayadharattena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 11 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso dhammakathiko hoti. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi dhammakathiko, ime panaññe bhikkhū na dhammakathikā’ti. So tena dhammakathikattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘na kho dhammakathikattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. No cepi dhammakathiko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso’ti. So paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena dhammakathikattena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 12 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso āraññiko hoti. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi āraññiko ime panaññe bhikkhū na āraññikā’ti. So tena āraññikattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘na kho āraññikattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. No cepi āraññiko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso’ti. So paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena āraññikattena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 13 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso paṁsukūliko hoti. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi paṁsukūliko, ime panaññe bhikkhū na paṁsukūlikā’ti. So tena paṁsukūlikattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘na kho paṁsukūlikattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā 433 --- mn113 1:13 parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. No cepi paṁsukūliko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso’ti. So paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena paṁsukūlikattena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 14 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso piṇḍapātiko hoti. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi piṇḍapātiko, ime panaññe bhikkhū na piṇḍapātikā’ti. So tena piṇḍapātikattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘na kho piṇḍapātikattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. No cepi piṇḍapātiko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso’ti. So paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena piṇḍapātikattena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 15 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso rukkhamūliko hoti. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi rukkhamūliko, ime panaññe bhikkhū na rukkhamūlikā’ti. So tena rukkhamūlikattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘na kho rukkhamūlikattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. No cepi rukkhamūliko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso’ti. So paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena rukkhamūlikattena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 16-20 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso sosāniko hoti …pe… abbhokāsiko hoti … nesajjiko hoti …pe… yathāsanthatiko hoti …pe… ekāsaniko hoti. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi ekāsaniko, ime panaññe bhikkhū na ekāsanikā’ti. So tena ekāsanikattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘na kho ekāsanikattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. No cepi ekāsaniko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso’ti. So paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena ekāsanikattena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 21 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi paṭhamajjhānasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū paṭhamajjhānasamāpattiyā na lābhino’ti. So tāya paṭhamajjhānasamāpattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘paṭhamajjhānasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. Yena yena hi maññanti tato taṁ hoti aññathā’ti. So atammayataññeva antaraṁ karitvā tāya paṭhamajjhānasamāpattiyā nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 22-24 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi catutthajjhānasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū catutthajjhānasamāpattiyā na lābhino’ti. So tāya catutthajjhānasamāpattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘catutthajjhānasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. Yena yena hi maññanti tato taṁ hoti aññathā’ti. So atammayataññeva 434 --- mn113 1:22-24 antaraṁ karitvā tāya catutthajjhānasamāpattiyā nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 25 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū ākāsānañcāyatanasamāpattiyā na lābhino’ti. So tāya ākāsānañcāyatanasamāpattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘ākāsānañcāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. Yena yena hi maññanti tato taṁ hoti aññathā’ti. So atammayataññeva antaraṁ karitvā tāya ākāsānañcāyatanasamāpattiyā nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 26 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū viññāṇañcāyatanasamāpattiyā na lābhino’ti. So tāya viññāṇañcāyatanasamāpattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘viññāṇañcāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. Yena yena hi maññanti tato taṁ hoti aññathā’ti. So atammayataññeva antaraṁ karitvā tāya viññāṇañcāyatanasamāpattiyā nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 27 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū ākiñcaññāyatanasamāpattiyā na lābhino’ti. So tāya ākiñcaññāyatanasamāpattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘ākiñcaññāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. Yena yena hi maññanti tato taṁ hoti aññathā’ti. So atammayataññeva antaraṁ karitvā tāya ākiñcaññāyatanasamāpattiyā nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 28 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā na lābhino’ti. So tāya nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. Yena yena hi maññanti tato taṁ hoti aññathā’ti. So atammayataññeva antaraṁ karitvā tāya nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 29 Puna caparaṁ, bhikkhave, sappuriso sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṁ, bhikkhave, bhikkhu na kiñci maññati, na kuhiñci maññati, na kenaci maññatī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Sappurisasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. mn148 0 Majjhima Nikāya 148 Chachakkasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “dhammaṁ vo, bhikkhave, desessāmi 435 --- mn148 1:2 ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsessāmi, yadidaṁ—cha chakkāni. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni, cha bāhirāni āyatanāni veditabbāni, cha viññāṇakāyā veditabbā, cha phassakāyā veditabbā, cha vedanākāyā veditabbā, cha taṇhākāyā veditabbā. 4 ‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Cakkhāyatanaṁ, sotāyatanaṁ, ghānāyatanaṁ, jivhāyatanaṁ, kāyāyatanaṁ, manāyatanaṁ. ‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Idaṁ paṭhamaṁ chakkaṁ. 5 ‘Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Rūpāyatanaṁ, saddāyatanaṁ, gandhāyatanaṁ, rasāyatanaṁ, phoṭṭhabbāyatanaṁ, dhammāyatanaṁ. ‘Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Idaṁ dutiyaṁ chakkaṁ. 6 ‘Cha viññāṇakāyā veditabbā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ, sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṁ, ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṁ, jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ, kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṁ, manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. ‘Cha viññāṇakāyā veditabbā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Idaṁ tatiyaṁ chakkaṁ. 7 ‘Cha phassakāyā veditabbā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso; sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso; ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso; jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso; kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso; manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso. ‘Cha phassakāyā veditabbā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Idaṁ catutthaṁ chakkaṁ. 8 ‘Cha vedanākāyā veditabbā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā; sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā; ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā; jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā; kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā; manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā. ‘Cha vedanākāyā veditabbā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Idaṁ pañcamaṁ chakkaṁ. 9 ‘Cha taṇhākāyā veditabbā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā; sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṁ …pe… ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṁ … jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ … kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṁ … manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā. ‘Cha taṇhākāyā veditabbā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Idaṁ chaṭṭhaṁ chakkaṁ. 10 ‘Cakkhu attā’ti yo vadeyya taṁ na upapajjati. Cakkhussa uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṁ hoti. Tasmā taṁ na upapajjati: ‘cakkhu attā’ti yo vadeyya. Iti cakkhu anattā. ‘Rūpā attā’ti yo vadeyya taṁ na upapajjati. Rūpānaṁ uppādopi vayopi paññāyati. Yassa 436 --- mn148 1:10 kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṁ hoti. Tasmā taṁ na upapajjati: ‘rūpā attā’ti yo vadeyya. Iti cakkhu anattā, rūpā anattā. ‘Cakkhuviññāṇaṁ attā’ti yo vadeyya taṁ na upapajjati. Cakkhuviññāṇassa uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṁ hoti. Tasmā taṁ na upapajjati: ‘cakkhuviññāṇaṁ attā’ti yo vadeyya. Iti cakkhu anattā, rūpā anattā, cakkhuviññāṇaṁ anattā. ‘Cakkhusamphasso attā’ti yo vadeyya taṁ na upapajjati. Cakkhusamphassassa uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṁ hoti. Tasmā taṁ na upapajjati: ‘cakkhusamphasso attā’ti yo vadeyya. Iti cakkhu anattā, rūpā anattā, cakkhuviññāṇaṁ anattā, cakkhusamphasso anattā. ‘Vedanā attā’ti yo vadeyya taṁ na upapajjati. Vedanāya uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṁ hoti. Tasmā taṁ na upapajjati: ‘vedanā attā’ti yo vadeyya. Iti cakkhu anattā, rūpā anattā, cakkhuviññāṇaṁ anattā, cakkhusamphasso anattā, vedanā anattā. ‘Taṇhā attā’ti yo vadeyya taṁ na upapajjati. Taṇhāya uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṁ hoti. Tasmā taṁ na upapajjati: ‘taṇhā attā’ti yo vadeyya. Iti cakkhu anattā, rūpā anattā, cakkhuviññāṇaṁ anattā, cakkhusamphasso anattā, vedanā anattā, taṇhā anattā. 11 ‘Sotaṁ attā’ti yo vadeyya …pe… ‘ghānaṁ attā’ti yo vadeyya …pe… ‘jivhā attā’ti yo vadeyya …pe… ‘kāyo attā’ti yo vadeyya …pe… ‘mano attā’ti yo vadeyya taṁ na upapajjati. Manassa uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṁ hoti. Tasmā taṁ na upapajjati: ‘mano attā’ti yo vadeyya. Iti mano anattā. 12 ‘Dhammā attā’ti yo vadeyya taṁ na upapajjati. Dhammānaṁ uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṁ hoti. Tasmā taṁ na upapajjati: ‘dhammā attā’ti yo vadeyya. Iti mano anattā, dhammā anattā. 13 ‘Manoviññāṇaṁ attā’ti yo vadeyya taṁ na upapajjati. Manoviññāṇassa uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṁ hoti. Tasmā taṁ na upapajjati: ‘manoviññāṇaṁ attā’ti yo vadeyya. Iti mano anattā, dhammā anattā, manoviññāṇaṁ anattā. 14 ‘Manosamphasso attā’ti yo vadeyya taṁ na upapajjati. Manosamphassassa uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṁ hoti. Tasmā taṁ na upapajjati: ‘manosamphasso attā’ti yo vadeyya. Iti mano anattā, dhammā anattā, manoviññāṇaṁ anattā, manosamphasso anattā. 15 ‘Vedanā attā’ti yo vadeyya taṁ na upapajjati. Vedanāya uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṁ hoti. Tasmā taṁ na upapajjati: ‘vedanā attā’ti yo vadeyya. Iti mano anattā, dhammā anattā, manoviññāṇaṁ anattā, manosamphasso anattā, vedanā anattā. ‘Taṇhā attā’ti yo vadeyya taṁ na upapajjati. Taṇhāya uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṁ hoti. Tasmā taṁ na upapajjati: ‘taṇhā attā’ti yo vadeyya. Iti mano anattā, dhammā anattā, manoviññāṇaṁ anattā, manosamphasso anattā, vedanā anattā, taṇhā anattā. 16 Ayaṁ kho pana, bhikkhave, sakkāyasamudayagāminī paṭipadā—cakkhuṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; 17-21 rūpe ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; cakkhuviññāṇaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; cakkhusamphassaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; vedanaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; taṇhaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; sotaṁ ‘etaṁ mama, 437 --- mn148 1:17-21 esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati …pe… ghānaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati …pe… jivhaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati …pe… kāyaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati …pe… manaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, dhamme ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, manoviññāṇaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, manosamphassaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, vedanaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, taṇhaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. 22 Ayaṁ kho pana, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminī paṭipadā—cakkhuṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. 23-27 Rūpe ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Cakkhuviññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Cakkhusamphassaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Vedanaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Taṇhaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Sotaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati …pe… ghānaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati …pe… jivhaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati …pe… kāyaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati …pe… manaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Manoviññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Manosamphassaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Vedanaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Taṇhaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. 28 Cakkhuñca, bhikkhave, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa rāgānusayo anuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati. Tassa paṭighānusayo anuseti. Adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Tassa avijjānusayo anuseti. So vata, bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṁ appahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṁ appaṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṁ asamūhanitvā avijjaṁ appahāya vijjaṁ anuppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 29-33 Sotañca, bhikkhave, paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṁ …pe… ghānañca, bhikkhave, paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṁ …pe… jivhañca, bhikkhave, paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ …pe… kāyañca, bhikkhave, paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṁ …pe… manañca, bhikkhave, paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa rāgānusayo anuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati. Tassa paṭighānusayo anuseti. Adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Tassa avijjānusayo anuseti. So vata, bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṁ appahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṁ appaṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṁ asamūhanitvā avijjaṁ appahāya vijjaṁ anuppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 34 Cakkhuñca, bhikkhave, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ 438 --- mn148 1:34 vā. So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa rāgānusayo nānuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjati. Tassa paṭighānusayo nānuseti. Adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa avijjānusayo nānuseti. So vata, bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṁ pahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṁ samūhanitvā avijjaṁ pahāya vijjaṁ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti—ṭhānametaṁ vijjati. 35 Sotañca, bhikkhave, paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṁ …pe…. 36 Ghānañca, bhikkhave, paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṁ …pe…. 37 Jivhañca, bhikkhave, paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ …pe…. 38 Kāyañca, bhikkhave, paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṁ …pe…. 39 “Manañca, bhikkhave, paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa rāgānusayo nānuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjati. Tassa paṭighānusayo nānuseti. Adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa avijjānusayo nānuseti. So vata, bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṁ pahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṁ samūhanitvā avijjaṁ pahāya vijjaṁ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti—ṭhānametaṁ vijjati. 40 Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmiṁ nibbindati, rūpesu nibbindati, cakkhuviññāṇe nibbindati, cakkhusamphasse nibbindati, vedanāya nibbindati, taṇhāya nibbindati. 41 Sotasmiṁ nibbindati, saddesu nibbindati …pe… ghānasmiṁ nibbindati, gandhesu nibbindati … jivhāya nibbindati, rasesu nibbindati … kāyasmiṁ nibbindati, phoṭṭhabbesu nibbindati … manasmiṁ nibbindati, dhammesu nibbindati, manoviññāṇe nibbindati, manosamphasse nibbindati, vedanāya nibbindati, taṇhāya nibbindati. Nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Imasmiṁ kho pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti. Chachakkasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. mn41 0 Majjhima Nikāya 41 Sāleyyakasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena sālā nāma kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. 2 Assosuṁ kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ sālaṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ; kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 3 Atha kho sāleyyakā 439 --- mn41 1:3 brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṁ etadavocuṁ: 4 “ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo, yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti? Ko pana, bho gotama, hetu, ko paccayo, yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti? 5 “Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, gahapatayo, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Dhammacariyāsamacariyāhetu kho, gahapatayo, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 6 “Na kho mayaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, vitthārena atthaṁ ājānāma. Sādhu no bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu, yathā mayaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, vitthārena atthaṁ ājāneyyāmā”ti. “Tena hi, gahapatayo, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 7 “Tividhaṁ kho, gahapatayo, kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti, catubbidhaṁ vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti, tividhaṁ manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti. 8 Kathañca, gahapatayo, tividhaṁ kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti? Idha, gahapatayo, ekacco pāṇātipātī hoti, luddo lohitapāṇi hatappahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. Adinnādāyī kho pana hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ, gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. Kāmesumicchācārī kho pana hoti. Yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti. Evaṁ kho, gahapatayo, tividhaṁ kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti. 9 Kathañca, gahapatayo, catubbidhaṁ vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti? Idha, gahapatayo, ekacco musāvādī hoti. Sabhāgato vā parisāgato vā, ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā, abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti, so ajānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: na jānāmī’ti, ‘apassaṁ vā āha: ‘passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisuṇavāco kho pana hoti. Ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti samaggānaṁ vā bhettā, bhinnānaṁ vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusavāco kho pana hoti. Yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṁvattanikā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpī kho pana hoti. Akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī. Anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ. Evaṁ kho, gahapatayo, catubbidhaṁ vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti. 10 Kathañca, gahapatayo, tividhaṁ manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti? Idha, gahapatayo, ekacco abhijjhālu hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ abhijjhātā hoti: ‘aho vata yaṁ parassa taṁ mamassā’ti. Byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesun’ti. Micchādiṭṭhiko kho pana hoti viparītadassano: ‘natthi dinnaṁ natthi yiṭṭhaṁ natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, 440 --- mn41 1:10 natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Evaṁ kho, gahapatayo, tividhaṁ manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti. Evaṁ adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, gahapatayo, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. 11 Tividhaṁ kho, gahapatayo, kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti, catubbidhaṁ vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti, tividhaṁ manasā dhammacariyāsamacariyā hoti. 12 Kathañca, gahapatayo, tividhaṁ kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti? Idha, gahapatayo, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ, gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, taṁ nādinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. Kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti. Evaṁ kho, gahapatayo, tividhaṁ kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti. 13 Kathañca, gahapatayo, catubbidhaṁ vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti? Idha, gahapatayo, ekacco musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhāgato vā parisāgato vā, ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā, abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti, so ajānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, apassaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā, sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā—tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti. Kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. Evaṁ kho, gahapatayo, catubbidhaṁ vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti. 14 Kathañca, gahapatayo, tividhaṁ manasā dhammacariyāsamacariyā hoti? Idha, gahapatayo, ekacco anabhijjhālu hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ nābhijjhātā hoti: ‘aho vata yaṁ parassa taṁ mamassā’ti. Abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā averā abyābajjhā anīghā sukhī attānaṁ pariharantū’ti. Sammādiṭṭhiko kho pana hoti aviparītadassano: ‘atthi dinnaṁ atthi yiṭṭhaṁ atthi hutaṁ, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Evaṁ kho, gahapatayo, tividhaṁ manasā dhammacariyāsamacariyā hoti. Evaṁ dhammacariyāsamacariyāhetu kho, gahapatayo, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 15 Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti; ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī. 16-17 Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brāhmaṇamahāsālānaṁ …pe… gahapatimahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti; ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gahapatimahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. 441 --- mn41 1:16-17 Taṁ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī. 18-42 Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti; ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī. Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tāvatiṁsānaṁ devānaṁ …pe… yāmānaṁ devānaṁ … tusitānaṁ devānaṁ … nimmānaratīnaṁ devānaṁ … paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ … brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti; ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī. Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā ābhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti; ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā ābhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī. Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parittābhānaṁ devānaṁ …pe… appamāṇābhānaṁ devānaṁ … ābhassarānaṁ devānaṁ … parittasubhānaṁ devānaṁ … appamāṇasubhānaṁ devānaṁ … subhakiṇhānaṁ devānaṁ … vehapphalānaṁ devānaṁ … avihānaṁ devānaṁ … atappānaṁ devānaṁ … sudassānaṁ devānaṁ … sudassīnaṁ devānaṁ … akaniṭṭhānaṁ devānaṁ … ākāsānañcāyatanūpagānaṁ devānaṁ … viññāṇañcāyatanūpagānaṁ devānaṁ … ākiñcaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ … nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti; ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī. 43 Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī: ‘aho vatāhaṁ āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti; ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ so āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī”ti. 44 Evaṁ vutte, sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. Sāleyyakasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. mn99 0 Majjhima Nikāya 99 Subhasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Tena kho pana samayena subho māṇavo todeyyaputto sāvatthiyaṁ paṭivasati aññatarassa gahapatissa nivesane kenacideva karaṇīyena. Atha kho subho māṇavo todeyyaputto yassa gahapatissa nivesane paṭivasati taṁ gahapatiṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, gahapati: ‘avivittā sāvatthī arahantehī’ti. Kaṁ nu khvajja samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā payirupāseyyāmā”ti? “Ayaṁ, bhante, bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Taṁ, bhante, bhagavantaṁ payirupāsassū”ti. 3 Atha kho subho māṇavo todeyyaputto tassa gahapatissa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṁ etadavoca: 4 “brāhmaṇā, bho gotama, evamāhaṁsu: ‘gahaṭṭho ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ, na pabbajito ārādhako hoti 442 --- mn99 1:4 ñāyaṁ dhammaṁ kusalan’ti. Idha bhavaṁ gotamo kimāhā”ti? “Vibhajjavādo kho ahamettha, māṇava; nāhamettha ekaṁsavādo. Gihissa vāhaṁ, māṇava, pabbajitassa vā micchāpaṭipattiṁ na vaṇṇemi. Gihī vā hi, māṇava, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu na ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. Gihissa vāhaṁ, māṇava, pabbajitassa vā sammāpaṭipattiṁ vaṇṇemi. Gihī vā hi, māṇava, pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti. 5 “Brāhmaṇā, bho gotama, evamāhaṁsu: ‘mahaṭṭhamidaṁ mahākiccaṁ mahādhikaraṇaṁ mahāsamārambhaṁ gharāvāsakammaṭṭhānaṁ mahapphalaṁ hoti; appaṭṭhamidaṁ appakiccaṁ appādhikaraṇaṁ appasamārambhaṁ pabbajjā kammaṭṭhānaṁ appaphalaṁ hotī’ti. Idha bhavaṁ gotamo kimāhā”ti. “Etthāpi kho ahaṁ, māṇava, vibhajjavādo; nāhamettha ekaṁsavādo. Atthi, māṇava, kammaṭṭhānaṁ mahaṭṭhaṁ mahākiccaṁ mahādhikaraṇaṁ mahāsamārambhaṁ, vipajjamānaṁ appaphalaṁ hoti; atthi, māṇava, kammaṭṭhānaṁ mahaṭṭhaṁ mahākiccaṁ mahādhikaraṇaṁ mahāsamārambhaṁ, sampajjamānaṁ mahapphalaṁ hoti; atthi, māṇava, kammaṭṭhānaṁ appaṭṭhaṁ appakiccaṁ appādhikaraṇaṁ appasamārambhaṁ, vipajjamānaṁ appaphalaṁ hoti; atthi, māṇava, kammaṭṭhānaṁ appaṭṭhaṁ appakiccaṁ appādhikaraṇaṁ appasamārambhaṁ sampajjamānaṁ mahapphalaṁ hoti. 6 Katamañca, māṇava, kammaṭṭhānaṁ mahaṭṭhaṁ mahākiccaṁ mahādhikaraṇaṁ mahāsamārambhaṁ vipajjamānaṁ appaphalaṁ hoti? Kasi kho, māṇava, kammaṭṭhānaṁ mahaṭṭhaṁ mahākiccaṁ mahādhikaraṇaṁ mahāsamārambhaṁ vipajjamānaṁ appaphalaṁ hoti. Katamañca, māṇava, kammaṭṭhānaṁ mahaṭṭhaṁ mahākiccaṁ mahādhikaraṇaṁ mahāsamārambhaṁ sampajjamānaṁ mahapphalaṁ hoti? Kasiyeva kho, māṇava, kammaṭṭhānaṁ mahaṭṭhaṁ mahākiccaṁ mahādhikaraṇaṁ mahāsamārambhaṁ sampajjamānaṁ mahapphalaṁ hoti. Katamañca, māṇava, kammaṭṭhānaṁ appaṭṭhaṁ appakiccaṁ appādhikaraṇaṁ appasamārambhaṁ vipajjamānaṁ appaphalaṁ hoti? Vaṇijjā kho, māṇava, kammaṭṭhānaṁ appaṭṭhaṁ appakiccaṁ appādhikaraṇaṁ appasamārambhaṁ vipajjamānaṁ appaphalaṁ hoti. Katamañca, māṇava, kammaṭṭhānaṁ appaṭṭhaṁ appakiccaṁ appādhikaraṇaṁ appasamārambhaṁ sampajjamānaṁ mahapphalaṁ hoti? Vaṇijjāyeva kho, māṇava, kammaṭṭhānaṁ appaṭṭhaṁ appakiccaṁ appādhikaraṇaṁ appasamārambhaṁ sampajjamānaṁ mahapphalaṁ hoti. 7 Seyyathāpi, māṇava, kasi kammaṭṭhānaṁ mahaṭṭhaṁ mahākiccaṁ mahādhikaraṇaṁ mahāsamārambhaṁ vipajjamānaṁ appaphalaṁ hoti; evameva kho, māṇava, gharāvāsakammaṭṭhānaṁ mahaṭṭhaṁ mahākiccaṁ mahādhikaraṇaṁ mahāsamārambhaṁ vipajjamānaṁ appaphalaṁ hoti. Seyyathāpi, māṇava, kasiyeva kammaṭṭhānaṁ mahaṭṭhaṁ mahākiccaṁ mahādhikaraṇaṁ mahāsamārambhaṁ sampajjamānaṁ mahapphalaṁ hoti; evameva kho, māṇava, gharāvāsakammaṭṭhānaṁ mahaṭṭhaṁ mahākiccaṁ mahādhikaraṇaṁ mahāsamārambhaṁ sampajjamānaṁ mahapphalaṁ hoti. Seyyathāpi, māṇava, vaṇijjā kammaṭṭhānaṁ appaṭṭhaṁ appakiccaṁ appādhikaraṇaṁ appasamārambhaṁ vipajjamānaṁ appaphalaṁ hoti; evameva kho, māṇava, pabbajjā kammaṭṭhānaṁ appaṭṭhaṁ appakiccaṁ appādhikaraṇaṁ appasamārambhaṁ vipajjamānaṁ appaphalaṁ hoti. Seyyathāpi, māṇava, vaṇijjāyeva kammaṭṭhānaṁ appaṭṭhaṁ appakiccaṁ appādhikaraṇaṁ appasamārambhaṁ sampajjamānaṁ mahapphalaṁ hoti; evameva kho, māṇava, pabbajjā kammaṭṭhānaṁ appaṭṭhaṁ appakiccaṁ appādhikaraṇaṁ appasamārambhaṁ sampajjamānaṁ mahapphalaṁ hotī”ti. 8 “Brāhmaṇā, bho gotama, pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāyā”ti. “Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya—sace te agaru—sādhu te pañca dhamme imasmiṁ parisati bhāsassū”ti. “Na kho me, bho gotama, garu yatthassu bhavanto vā nisinno bhavantarūpo vā”ti. “Tena hi, māṇava, bhāsassū”ti. 9 “Saccaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā paṭhamaṁ dhammaṁ paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya. Tapaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā dutiyaṁ dhammaṁ paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya. Brahmacariyaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā tatiyaṁ dhammaṁ paññapenti puññassa 443 --- mn99 1:9 kiriyāya, kusalassa ārādhanāya. Ajjhenaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā catutthaṁ dhammaṁ paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya. Cāgaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā pañcamaṁ dhammaṁ paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya. Brāhmaṇā, bho gotama, ime pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāyāti. Idha bhavaṁ gotamo kimāhā”ti? “Kiṁ pana, māṇava, atthi koci brāhmaṇānaṁ ekabrāhmaṇopi yo evamāha: ‘ahaṁ imesaṁ pañcannaṁ dhammānaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā vipākaṁ pavedemī’”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Kiṁ pana, māṇava, atthi koci brāhmaṇānaṁ ekācariyopi ekācariyapācariyopi yāva sattamā ācariyamahayugāpi yo evamāha: ‘ahaṁ imesaṁ pañcannaṁ dhammānaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā vipākaṁ pavedemī’”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Kiṁ pana, māṇava, yepi te brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi evamāhaṁsu: ‘mayaṁ imesaṁ pañcannaṁ dhammānaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā vipākaṁ pavedemā’”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Iti kira, māṇava, natthi koci brāhmaṇānaṁ ekabrāhmaṇopi yo evamāha: ‘ahaṁ imesaṁ pañcannaṁ dhammānaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā vipākaṁ pavedemī’ti; natthi koci brāhmaṇānaṁ ekācariyopi ekācariyapācariyopi yāva sattamā ācariyamahayugāpi yo evamāha: ‘ahaṁ imesaṁ pañcannaṁ dhammānaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā vipākaṁ pavedemī’ti; yepi te brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ, tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu. Tepi na evamāhaṁsu: ‘mayaṁ imesaṁ pañcannaṁ dhammānaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā vipākaṁ pavedemā’ti. Seyyathāpi, māṇava, andhaveṇi paramparāsaṁsattā purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati; evameva kho, māṇava, andhaveṇūpamaṁ maññe brāhmaṇānaṁ bhāsitaṁ sampajjati—purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passatī”ti. 10 Evaṁ vutte, subho māṇavo todeyyaputto bhagavatā andhaveṇūpamena vuccamāno kupito anattamano bhagavantaṁyeva khuṁsento bhagavantaṁyeva vambhento bhagavantaṁyeva vadamāno: “samaṇo gotamo pāpito bhavissatī”ti bhagavantaṁ etadavoca: “brāhmaṇo, bho gotama, pokkharasāti opamañño subhagavaniko evamāha: ‘evameva panidhekacce samaṇabrāhmaṇā uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ paṭijānanti. Tesamidaṁ bhāsitaṁ hassakaṁyeva sampajjati, nāmakaṁyeva sampajjati, rittakaṁyeva sampajjati, tucchakaṁyeva sampajjati. Kathañhi nāma manussabhūto uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’”ti? 11 “Kiṁ pana, māṇava, brāhmaṇo pokkharasāti opamañño subhagavaniko sabbesaṁyeva samaṇabrāhmaṇānaṁ cetasā ceto paricca pajānātī”ti? “Sakāyapi hi, bho gotama, puṇṇikāya dāsiyā brāhmaṇo pokkharasāti opamañño subhagavaniko cetasā ceto paricca na pajānāti, kuto pana sabbesaṁyeva samaṇabrāhmaṇānaṁ cetasā ceto paricca pajānissatī”ti? 12 “Seyyathāpi, māṇava, jaccandho puriso na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṁ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye. So evaṁ vadeyya: ‘natthi kaṇhasukkāni rūpāni, natthi kaṇhasukkānaṁ rūpānaṁ dassāvī; natthi nīlakāni rūpāni, natthi nīlakānaṁ rūpānaṁ dassāvī; natthi pītakāni rūpāni, natthi pītakānaṁ rūpānaṁ dassāvī; natthi lohitakāni rūpāni, natthi lohitakānaṁ rūpānaṁ dassāvī; natthi mañjiṭṭhakāni rūpāni, natthi mañjiṭṭhakānaṁ rūpānaṁ dassāvī; natthi samavisamaṁ, natthi samavisamassa dassāvī; natthi tārakarūpāni, natthi 444 --- mn99 1:12 tārakarūpānaṁ dassāvī; natthi candimasūriyā, natthi candimasūriyānaṁ dassāvī. Ahametaṁ na jānāmi, ahametaṁ na passāmi; tasmā taṁ natthī’ti. Sammā nu kho so, māṇava, vadamāno vadeyyā”ti? “No hidaṁ, bho gotama. Atthi kaṇhasukkāni rūpāni, atthi kaṇhasukkānaṁ rūpānaṁ dassāvī; atthi nīlakāni rūpāni, atthi nīlakānaṁ rūpānaṁ dassāvī; atthi pītakāni rūpāni, atthi pītakānaṁ rūpānaṁ dassāvī; atthi lohitakāni rūpāni, atthi lohitakānaṁ rūpānaṁ dassāvī; atthi mañjiṭṭhakāni rūpāni, atthi mañjiṭṭhakānaṁ rūpānaṁ dassāvī; atthi samavisamaṁ, atthi samavisamassa dassāvī; atthi tārakarūpāni, atthi tārakarūpānaṁ dassāvī; atthi candimasūriyā, atthi candimasūriyānaṁ dassāvī. ‘Ahametaṁ na jānāmi, ahametaṁ na passāmi; tasmā taṁ natthī’ti; na hi so, bho gotama, sammā vadamāno vadeyyā”ti. 13 “Evameva kho, māṇava, brāhmaṇo pokkharasāti opamañño subhagavaniko andho acakkhuko. So vata uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kiṁ maññasi, māṇava, ye te kosalakā brāhmaṇamahāsālā, seyyathidaṁ—caṅkī brāhmaṇo tārukkho brāhmaṇo pokkharasāti brāhmaṇo jāṇussoṇi brāhmaṇo pitā ca te todeyyo, katamā nesaṁ seyyo, yaṁ vā te sammuccā vācaṁ bhāseyyuṁ yaṁ vā asammuccā”ti? “Sammuccā, bho gotama”. “Katamā nesaṁ seyyo, yaṁ vā te mantā vācaṁ bhāseyyuṁ yaṁ vā amantā”ti? “Mantā, bho gotama”. “Katamā nesaṁ seyyo, yaṁ vā te paṭisaṅkhāya vācaṁ bhāseyyuṁ yaṁ vā appaṭisaṅkhāyā”ti? “Paṭisaṅkhāya, bho gotama”. “Katamā nesaṁ seyyo, yaṁ vā te atthasaṁhitaṁ vācaṁ bhāseyyuṁ yaṁ vā anatthasaṁhitan”ti? “Atthasaṁhitaṁ, bho gotama”. 14 “Taṁ kiṁ maññasi, māṇava, yadi evaṁ sante, brāhmaṇena pokkharasātinā opamaññena subhagavanikena sammuccā vācā bhāsitā asammuccā”ti? “Asammuccā, bho gotama”. “Mantā vācā bhāsitā amantā vā”ti? “Amantā, bho gotama”. “Paṭisaṅkhāya vācā bhāsitā appaṭisaṅkhāyā”ti? “Appaṭisaṅkhāya, bho gotama”. “Atthasaṁhitā vācā bhāsitā anatthasaṁhitā”ti? “Anatthasaṁhitā, bho gotama”. 15 “Pañca kho ime, māṇava, nīvaraṇā. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṁ, byāpādanīvaraṇaṁ, thinamiddhanīvaraṇaṁ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, vicikicchānīvaraṇaṁ—ime kho, māṇava, pañca nīvaraṇā. Imehi kho, māṇava, pañcahi nīvaraṇehi brāhmaṇo pokkharasāti opamañño subhagavaniko āvuto nivuto ophuṭo pariyonaddho. So vata uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 16 Pañca kho ime, māṇava, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā; sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhā viññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā—ime kho, māṇava, pañca kāmaguṇā. Imehi kho, māṇava, pañcahi kāmaguṇehi brāhmaṇo pokkharasāti opamañño subhagavaniko gathito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. So vata uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 17 Taṁ kiṁ maññasi, māṇava, yaṁ vā tiṇakaṭṭhupādānaṁ paṭicca aggiṁ jāleyya yaṁ vā nissaṭṭhatiṇakaṭṭhupādānaṁ aggiṁ jāleyya, katamo nu khvāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro cā”ti? “Sace taṁ, bho gotama, ṭhānaṁ nissaṭṭhatiṇakaṭṭhupādānaṁ aggiṁ jāletuṁ, svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro cā”ti. “Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, māṇava, anavakāso yaṁ nissaṭṭhatiṇakaṭṭhupādānaṁ aggiṁ jāleyya aññatra iddhimatā. Seyyathāpi, māṇava, tiṇakaṭṭhupādānaṁ paṭicca aggi jalati tathūpamāhaṁ, māṇava, imaṁ pītiṁ vadāmi yāyaṁ pīti pañca kāmaguṇe paṭicca. Seyyathāpi, māṇava, nissaṭṭhatiṇakaṭṭhupādāno aggi jalati tathūpamāhaṁ, māṇava, imaṁ pītiṁ vadāmi yāyaṁ pīti aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi. Katamā ca, māṇava, pīti aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi? Idha, māṇava, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho, māṇava, pīti aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi. Puna caparaṁ, 445 --- mn99 1:17 māṇava, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā … dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho, māṇava, pīti aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi. 18 Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, katamettha brāhmaṇā dhammaṁ mahapphalataraṁ paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāyā”ti? “Yeme, bho gotama, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, cāgamettha brāhmaṇā dhammaṁ mahapphalataraṁ paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāyā”ti. 19 “Taṁ kiṁ maññasi, māṇava, idha aññatarassa brāhmaṇassa mahāyañño paccupaṭṭhito assa. Atha dve brāhmaṇā āgaccheyyuṁ: ‘itthannāmassa brāhmaṇassa mahāyaññaṁ anubhavissāmā’ti. Tatrekassa brāhmaṇassa evamassa: ‘aho vata ahameva labheyyaṁ bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍaṁ, na añño brāhmaṇo labheyya bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, māṇava, vijjati yaṁ añño brāhmaṇo labheyya bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍaṁ, na so brāhmaṇo labheyya bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍaṁ. ‘Añño brāhmaṇo labhati bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍaṁ, nāhaṁ labhāmi bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan’ti—iti so kupito hoti anattamano. Imassa pana, māṇava, brāhmaṇā kiṁ vipākaṁ paññapentī”ti? “Na khvettha, bho gotama, brāhmaṇā evaṁ dānaṁ denti: ‘iminā paro kupito hotu anattamano’ti. Atha khvettha brāhmaṇā anukampājātikaṁyeva dānaṁ dentī”ti. “Evaṁ sante kho, māṇava, brāhmaṇānaṁ idaṁ chaṭṭhaṁ puññakiriyavatthu hoti—yadidaṁ anukampājātikan”ti. “Evaṁ sante, bho gotama, brāhmaṇānaṁ idaṁ chaṭṭhaṁ puññakiriyavatthu hoti—yadidaṁ anukampājātikan”ti. 20 “Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, ime tvaṁ pañca dhamme kattha bahulaṁ samanupassasi—gahaṭṭhesu vā pabbajitesu vā”ti? “Yeme, bho gotama, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, imāhaṁ pañca dhamme pabbajitesu bahulaṁ samanupassāmi appaṁ gahaṭṭhesu. Gahaṭṭho hi, bho gotama, mahaṭṭho mahākicco mahādhikaraṇo mahāsamārambho, na satataṁ samitaṁ saccavādī hoti; pabbajito kho pana, bho gotama, appaṭṭho appakicco appādhikaraṇo appasamārambho, satataṁ samitaṁ saccavādī hoti. Gahaṭṭho hi, bho gotama, mahaṭṭho mahākicco mahādhikaraṇo mahāsamārambho na satataṁ samitaṁ tapassī hoti … brahmacārī hoti … sajjhāyabahulo hoti … cāgabahulo hoti; pabbajito kho pana, bho gotama, appaṭṭho appakicco appādhikaraṇo appasamārambho satataṁ samitaṁ tapassī hoti … brahmacārī hoti … sajjhāyabahulo hoti … cāgabahulo hoti. Yeme, bho gotama, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, imāhaṁ pañca dhamme pabbajitesu bahulaṁ samanupassāmi appaṁ gahaṭṭhesū”ti. 21 “Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya cittassāhaṁ ete parikkhāre vadāmi—yadidaṁ cittaṁ averaṁ abyābajjhaṁ tassa bhāvanāya. Idha, māṇava, bhikkhu saccavādī hoti. So ‘saccavādīmhī’ti labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Yaṁ taṁ kusalūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ, cittassāhaṁ etaṁ parikkhāraṁ vadāmi—yadidaṁ cittaṁ averaṁ abyābajjhaṁ tassa bhāvanāya. Idha, māṇava, bhikkhu tapassī hoti …pe… brahmacārī hoti …pe… sajjhāyabahulo hoti …pe… cāgabahulo hoti. So ‘cāgabahulomhī’ti labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Yaṁ taṁ kusalūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ, cittassāhaṁ etaṁ parikkhāraṁ vadāmi—yadidaṁ cittaṁ averaṁ abyābajjhaṁ tassa bhāvanāya. Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, cittassāhaṁ ete parikkhāre vadāmi—yadidaṁ cittaṁ averaṁ abyābajjhaṁ tassa bhāvanāyā”ti. 22 Evaṁ vutte, subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bho gotama: ‘samaṇo gotamo brahmānaṁ sahabyatāya maggaṁ jānātī’”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, māṇava, āsanne ito 446 --- mn99 1:22 naḷakāragāmo, na yito dūre naḷakāragāmo”ti? “Evaṁ, bho, āsanne ito naḷakāragāmo, na yito dūre naḷakāragāmo”ti. “Taṁ, kiṁ maññasi, māṇava, idhassa puriso naḷakāragāme jātavaddho; tamenaṁ naḷakāragāmato tāvadeva avasaṭaṁ naḷakāragāmassa maggaṁ puccheyyuṁ; siyā nu kho, māṇava, tassa purisassa naḷakāragāme jātavaddhassa naḷakāragāmassa maggaṁ puṭṭhassa dandhāyitattaṁ vā vitthāyitattaṁ vā”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Taṁ kissa hetu”? “Amu hi, bho gotama, puriso naḷakāragāme jātavaddho. Tassa sabbāneva naḷakāragāmassa maggāni suviditānī”ti. “Siyā nu kho, māṇava, tassa purisassa naḷakāragāme jātavaddhassa naḷakāragāmassa maggaṁ puṭṭhassa dandhāyitattaṁ vā vitthāyitattaṁ vāti, na tveva tathāgatassa brahmalokaṁ vā brahmalokagāminiṁ vā paṭipadaṁ puṭṭhassa dandhāyitattaṁ vā vitthāyitattaṁ vā. Brahmānañcāhaṁ, māṇava, pajānāmi brahmalokañca brahmalokagāminiñca paṭipadaṁ; yathāpaṭipanno ca brahmalokaṁ upapanno tañca pajānāmī”ti. 23 “Sutaṁ metaṁ, bho gotama: ‘samaṇo gotamo brahmānaṁ sahabyatāya maggaṁ desetī’ti. Sādhu me bhavaṁ gotamo brahmānaṁ sahabyatāya maggaṁ desetū”ti. “Tena hi, māṇava, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 24 “Katamo ca, māṇava, brahmānaṁ sahabyatāya maggo? Idha, māṇava, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Evaṁ bhāvitāya kho, māṇava, mettāya cetovimuttiyā yaṁ pamāṇakataṁ kammaṁ na taṁ tatrāvasissati, na taṁ tatrāvatiṭṭhati. Seyyathāpi, māṇava, balavā saṅkhadhamo appakasireneva cātuddisā viññāpeyya; evameva kho, māṇava …pe… evaṁ bhāvitāya kho, māṇava, mettāya cetovimuttiyā yaṁ pamāṇakataṁ kammaṁ na taṁ tatrāvasissati, na taṁ tatrāvatiṭṭhati. Ayampi kho, māṇava, brahmānaṁ sahabyatāya maggo. 25-27 “Puna caparaṁ, māṇava, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Evaṁ bhāvitāya kho, māṇava, upekkhāya cetovimuttiyā yaṁ pamāṇakataṁ kammaṁ na taṁ tatrāvasissati, na taṁ tatrāvatiṭṭhati. Seyyathāpi, māṇava, balavā saṅkhadhamo appakasireneva cātuddisā viññāpeyya; evameva kho, māṇava …pe… evaṁ bhāvitāya kho, māṇava, upekkhāya cetovimuttiyā yaṁ pamāṇakataṁ kammaṁ na taṁ tatrāvasissati, na taṁ tatrāvatiṭṭhati. Ayampi kho, māṇava, brahmānaṁ sahabyatāya maggo”ti. 28 Evaṁ vutte, subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. Handa ca dāni mayaṁ, bho gotama, gacchāma; bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. 29 “Yassadāni tvaṁ, māṇava, kālaṁ maññasī”ti. Atha kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 30 Tena kho pana samayena jāṇussoṇi brāhmaṇo sabbasetena vaḷavābhirathena sāvatthiyā niyyāti divā divassa. Addasā kho jāṇussoṇi brāhmaṇo subhaṁ māṇavaṁ todeyyaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna subhaṁ māṇavaṁ todeyyaputtaṁ etadavoca: “handa kuto nu bhavaṁ bhāradvājo āgacchati divā divassā”ti? “Ito hi kho ahaṁ, bho, āgacchāmi samaṇassa gotamassa santikā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, bhavaṁ bhāradvājo samaṇassa gotamassa 447 --- mn99 1:30 paññāveyyattiyaṁ paṇḍito maññeti”? “Ko cāhaṁ, bho, ko ca samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṁ jānissāmi? Sopi nūnassa tādisova yo samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṁ jāneyyā”ti. “Uḷārāya khalu bhavaṁ bhāradvājo samaṇaṁ gotamaṁ pasaṁsāya pasaṁsatī”ti. “Ko cāhaṁ, bho, ko ca samaṇaṁ gotamaṁ pasaṁsissāmi? Pasatthapasatthova so bhavaṁ gotamo seṭṭho devamanussānaṁ. Ye cime, bho, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya; cittassete samaṇo gotamo parikkhāre vadeti—yadidaṁ cittaṁ averaṁ abyābajjhaṁ tassa bhāvanāyā”ti. 31 Evaṁ vutte, jāṇussoṇi brāhmaṇo sabbasetā vaḷavābhirathā orohitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā udānaṁ udānesi: “lābhā rañño pasenadissa kosalassa, suladdhalābhā rañño pasenadissa kosalassa yassa vijite tathāgato viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti. Subhasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. mn109 0 Majjhima Nikāya 109 Mahāpuṇṇamasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. 2 Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. 3 Atha kho aññataro bhikkhu uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “Puccheyyāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ kiñcideva desaṁ, sace me bhagavā okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti. “Tena hi tvaṁ, bhikkhu, sake āsane nisīditvā puccha yadākaṅkhasī”ti. Atha kho so bhikkhu sake āsane nisīditvā bhagavantaṁ etadavoca: 4 “ime nu kho, bhante, pañcupādānakkhandhā, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho”ti? “Ime kho, bhikkhu, pañcupādānakkhandhā, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho”ti. “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ uttariṁ pañhaṁ pucchi: 5 “ime pana, bhante, pañcupādānakkhandhā kiṁmūlakā”ti? “Ime kho, bhikkhu, pañcupādānakkhandhā chandamūlakā”ti. 6 “Taṁyeva nu kho, bhante, upādānaṁ te pañcupādānakkhandhā, udāhu aññatra pañcahupādānakkhandhehi upādānan”ti? “Na kho, bhikkhu, taṁyeva upādānaṁ te pañcupādānakkhandhā, nāpi aññatra pañcahupādānakkhandhehi upādānaṁ. Yo kho, bhikkhu, pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgo taṁ tattha upādānan”ti. 7 “Siyā pana, bhante, pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgavemattatā”ti? “Siyā, bhikkhū”ti bhagavā avoca “idha, bhikkhu, ekaccassa evaṁ hoti: ‘evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁvedano siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsañño siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsaṅkhāro siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānan’ti. Evaṁ kho, bhikkhu, siyā pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgavemattatā”ti. 8 “Kittāvatā pana, bhante, khandhānaṁ khandhādhivacanaṁ hotī”ti? “Yaṁ kiñci, bhikkhu, rūpaṁ—atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā, oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā, hīnaṁ vā paṇītaṁ vā, yaṁ dūre santike vā—ayaṁ rūpakkhandho. Yā kāci vedanā—atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā, oḷārikā vā sukhumā vā, hīnā vā paṇītā vā, yā dūre santike vā—ayaṁ vedanākkhandho. Yā kāci saññā—atītānāgatapaccuppannā …pe… yā dūre santike vā—ayaṁ saññākkhandho. Ye keci saṅkhārā—atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā, oḷārikā vā sukhumā vā, hīnā vā paṇītā vā, ye dūre santike vā—ayaṁ saṅkhārakkhandho. Yaṁ kiñci viññāṇaṁ—atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā, oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā, hīnaṁ vā paṇītaṁ vā, yaṁ dūre santike vā—ayaṁ viññāṇakkhandho. Ettāvatā kho, bhikkhu, khandhānaṁ khandhādhivacanaṁ hotī”ti. 9 “Ko nu kho, 448 --- mn109 1:9 bhante, hetu ko paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāya? Ko hetu ko paccayo vedanākkhandhassa paññāpanāya? Ko hetu ko paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya? Ko hetu ko paccayo saṅkhārakkhandhassa paññāpanāya? Ko hetu ko paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyā”ti? “Cattāro kho, bhikkhu, mahābhūtā hetu, cattāro mahābhūtā paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāya. Phasso hetu, phasso paccayo vedanākkhandhassa paññāpanāya. Phasso hetu, phasso paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya. Phasso hetu, phasso paccayo saṅkhārakkhandhassa paññāpanāya. Nāmarūpaṁ kho, bhikkhu, hetu, nāmarūpaṁ paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyā”ti. 10 “Kathaṁ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti? “Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati rūpavantaṁ vā attānaṁ attani vā rūpaṁ rūpasmiṁ vā attānaṁ; vedanaṁ attato samanupassati vedanāvantaṁ vā attānaṁ attani vā vedanaṁ vedanāya vā attānaṁ; saññaṁ attato samanupassati saññāvantaṁ vā attānaṁ attani vā saññaṁ saññāya vā attānaṁ; saṅkhāre attato samanupassati saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ attani vā saṅkhāre saṅkhāresu vā attānaṁ; viññāṇaṁ attato samanupassati viññāṇavantaṁ vā attānaṁ attani vā viññāṇaṁ viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti. 11 “Kathaṁ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti? “Idha, bhikkhu, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati na rūpavantaṁ vā attānaṁ na attani vā rūpaṁ na rūpasmiṁ vā attānaṁ; na vedanaṁ attato samanupassati na vedanāvantaṁ vā attānaṁ na attani vā vedanaṁ na vedanāya vā attānaṁ; na saññaṁ attato samanupassati na saññāvantaṁ vā attānaṁ na attani vā saññaṁ na saññāya vā attānaṁ; na saṅkhāre attato samanupassati na saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ na attani vā saṅkhāre na saṅkhāresu vā attānaṁ; na viññāṇaṁ attato samanupassati na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ na attani vā viññāṇaṁ na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti. 12 “Ko nu kho, bhante, rūpe assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko saññāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko saṅkhāresu assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko viññāṇe assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan”ti? “Yaṁ kho, bhikkhu, rūpaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ rūpe assādo. Yaṁ rūpaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, ayaṁ rūpe ādīnavo. Yo rūpe chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ rūpe nissaraṇaṁ. Yaṁ kho, bhikkhu, vedanaṁ paṭicca … saññaṁ paṭicca … saṅkhāre paṭicca … viññāṇaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ viññāṇe assādo. Yaṁ viññāṇaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, ayaṁ viññāṇe ādīnavo. Yo viññāṇe chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ viññāṇe nissaraṇan”ti. 13 “Kathaṁ pana, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti? “Yaṁ kiñci, bhikkhu, rūpaṁ—atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā—sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ—atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā—sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti. 14 Atha kho aññatarassa bhikkhuno evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “iti kira, bho, rūpaṁ anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā; anattakatāni kammāni 449 --- mn109 1:14 kamattānaṁ phusissantī”ti? Atha kho bhagavā tassa bhikkhuno cetasā cetoparivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi: “ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ idhekacco moghapuriso avidvā avijjāgato taṇhādhipateyyena cetasā satthu sāsanaṁ atidhāvitabbaṁ maññeyya: ‘iti kira, bho, rūpaṁ anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā; anattakatāni kammāni kamattānaṁ phusissantī’ti. Paṭivinītā kho me tumhe, bhikkhave, tatra tatra dhammesu. 15 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 16 “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātiha, bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā sabbaṁ rūpaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 17 Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati; 18 nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti. Mahāpuṇṇamasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. mn137 0 Majjhima Nikāya 137 Saḷāyatanavibhaṅgasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “saḷāyatanavibhaṅgaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni, cha bāhirāni āyatanāni veditabbāni, cha viññāṇakāyā veditabbā, cha phassakāyā veditabbā, aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā, chattiṁsa sattapadā veditabbā, tatra idaṁ nissāya idaṁ pajahatha, tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati, so vuccati yoggācariyānaṁ anuttaro purisadammasārathī’ti—ayamuddeso saḷāyatanavibhaṅgassa. 4 ‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? ‘Cakkhāyatanaṁ sotāyatanaṁ ghānāyatanaṁ jivhāyatanaṁ kāyāyatanaṁ manāyatanaṁ—cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 5 ‘Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? ‘Rūpāyatanaṁ saddāyatanaṁ gandhāyatanaṁ rasāyatanaṁ phoṭṭhabbāyatanaṁ dhammāyatanaṁ—cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 6 ‘Cha viññāṇakāyā veditabbā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 450 --- mn137 1:6 ‘Cakkhuviññāṇaṁ sotaviññāṇaṁ ghānaviññāṇaṁ jivhāviññāṇaṁ kāyaviññāṇaṁ manoviññāṇaṁ—cha viññāṇakāyā veditabbā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 7 ‘Cha phassakāyā veditabbā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? ‘Cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso—cha phassakāyā veditabbā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 8 ‘Aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? ‘Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya somanassaṭṭhānīyaṁ dhammaṁ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṁ dhammaṁ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṁ dhammaṁ upavicarati. Iti cha somanassūpavicārā, cha domanassūpavicārā, cha upekkhūpavicārā, aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 9 ‘Chattiṁsa sattapadā veditabbā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Cha gehasitāni somanassāni, cha nekkhammasitāni somanassāni, cha gehasitāni domanassāni, cha nekkhammasitāni domanassāni, cha gehasitā upekkhā, cha nekkhammasitā upekkhā. 10 Tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni? Cakkhuviññeyyānaṁ rūpānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ manoramānaṁ lokāmisapaṭisaṁyuttānaṁ paṭilābhaṁ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ samanussarato uppajjati somanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati gehasitaṁ somanassaṁ. Sotaviññeyyānaṁ saddānaṁ … ghānaviññeyyānaṁ gandhānaṁ … jivhāviññeyyānaṁ rasānaṁ … kāyaviññeyyānaṁ phoṭṭhabbānaṁ … manoviññeyyānaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ …pe… somanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati gehasitaṁ somanassaṁ. Imāni cha gehasitāni somanassāni. 11 Tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni? Rūpānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ somanassaṁ. Saddānaṁ tveva … gandhānaṁ tveva … rasānaṁ tveva … phoṭṭhabbānaṁ tveva … dhammānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ somanassaṁ. Imāni cha nekkhammasitāni somanassāni. 12 Tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni? Cakkhuviññeyyānaṁ rūpānaṁ … pe… sotaviññeyyānaṁ saddānaṁ … ghānaviññeyyānaṁ gandhānaṁ … jivhāviññeyyānaṁ rasānaṁ … kāyaviññeyyānaṁ phoṭṭhabbānaṁ … manoviññeyyānaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ manoramānaṁ lokāmisapaṭisaṁyuttānaṁ appaṭilābhaṁ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ samanussarato uppajjati domanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ domanassaṁ idaṁ vuccati gehasitaṁ domanassaṁ. Imāni cha gehasitāni domanassāni. 13 “Tattha katamāni cha nekkhammasitāni domanassāni? Rūpānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpeti: ‘kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṁ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ domanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ domanassaṁ. Saddānaṁ tveva …pe… gandhānaṁ tveva … rasānaṁ tveva … phoṭṭhabbānaṁ tveva … dhammānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā 451 --- mn137 1:13 dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpeti: ‘kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṁ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ domanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ domanassaṁ. Imāni cha nekkhammasitāni domanassāni. 14 Tattha katamā cha gehasitā upekkhā? Cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. Yā evarūpā upekkhā, rūpaṁ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. Yā evarūpā upekkhā, dhammaṁ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati. Imā cha gehasitā upekkhā. 15 Tattha katamā cha nekkhammasitā upekkhā? Rūpānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā. Yā evarūpā upekkhā, rūpaṁ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati. Saddānaṁ tveva … gandhānaṁ tveva … rasānaṁ tveva … phoṭṭhabbānaṁ tveva … dhammānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā. Yā evarūpā upekkhā, dhammaṁ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati. Imā cha nekkhammasitā upekkhā. ‘Chattiṁsa sattapadā veditabbā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 16 ‘Tatra idaṁ nissāya idaṁ pajahathā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ; Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti. Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti. Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma, yā cha gehasitā upekkhā tā pajahatha tā samatikkamatha. Evametāsaṁ pahānaṁ hoti, evametāsaṁ samatikkamo hoti. Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti. Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti. 17 Atthi, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā, atthi upekkhā ekattā ekattasitā. 18 Katamā ca, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā? Atthi, bhikkhave, upekkhā rūpesu, atthi saddesu, atthi gandhesu, atthi rasesu, atthi phoṭṭhabbesu—ayaṁ, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā. 19 Katamā ca, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā? Atthi, bhikkhave, upekkhā ākāsānañcāyatananissitā, atthi viññāṇañcāyatananissitā, atthi ākiñcaññāyatananissitā, atthi nevasaññānāsaññāyatananissitā—ayaṁ, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā. 20 Tatra, bhikkhave, yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā taṁ nissāya taṁ āgamma yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā taṁ pajahatha, taṁ samatikkamatha. Evametissā pahānaṁ hoti, evametissā samatikkamo hoti. Atammayataṁ, bhikkhave, nissāya atammayataṁ āgamma yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā taṁ pajahatha, taṁ samatikkamatha. Evametissā pahānaṁ hoti, evametissā samatikkamo hoti. ‘Tatra idaṁ nissāya idaṁ pajahathā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 21 452 --- mn137 1:21 ‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ; kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 22 Idha, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya: ‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati. 23 Puna caparaṁ, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya: ‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti; ekacce sāvakā sussūsanti, sotaṁ odahanti, aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti; na ca attamano hoti, na ca attamanataṁ paṭisaṁvedeti. Anattamanatā ca attamanatā ca—tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dutiyaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati. 24 Puna caparaṁ, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya: ‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā sussūsanti, sotaṁ odahanti, aññācittaṁ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṁ vuccati, bhikkhave, tatiyaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati. ‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 25 ‘So vuccati yoggācariyānaṁ anuttaro purisadammasārathī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Hatthidamakena, bhikkhave, hatthidammo sārito ekaṁyeva disaṁ dhāvati—puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā. 26 Assadamakena, bhikkhave, assadammo sārito ekaññeva disaṁ dhāvati—puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā. Godamakena, bhikkhave, godammo sārito ekaññeva disaṁ dhāvati—puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā. Tathāgatena hi, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito aṭṭha disā vidhāvati. 27 Rūpī rūpāni passati—ayaṁ ekā disā; ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati—ayaṁ dutiyā disā; subhantveva adhimutto hoti—ayaṁ tatiyā disā; sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati—ayaṁ catutthī disā; sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati—ayaṁ pañcamī disā; sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati—ayaṁ chaṭṭhī disā; sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati—ayaṁ sattamī disā; sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati—ayaṁ aṭṭhamī disā. Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito imā aṭṭha disā vidhāvati. 28 So vuccati: ‘yoggācariyānaṁ anuttaro purisadammasārathī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Saḷāyatanavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. mn83 0 Majjhima Nikāya 83 Maghadevasutta 453 --- mn83 1:0 |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā mithilāyaṁ viharati maghadevaambavane. 2 Atha kho bhagavā aññatarasmiṁ padese sitaṁ pātvākāsi. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “ko nu kho hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṁ pātukarontī”ti. Atha kho āyasmā ānando ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṁ pātukarontī”ti. 3 “Bhūtapubbaṁ, ānanda, imissāyeva mithilāyaṁ rājā ahosi maghadevo nāma dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṁ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṁ pañcadasiṁ aṭṭhamiñca pakkhassa. 4 Atha kho, ānanda, rājā maghadevo bahūnaṁ vassānaṁ bahūnaṁ vassasatānaṁ bahūnaṁ vassasahassānaṁ accayena kappakaṁ āmantesi: ‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṁ palitāni jātāni, atha me āroceyyāsī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa paccassosi. Addasā kho, ānanda, kappako bahūnaṁ vassānaṁ bahūnaṁ vassasatānaṁ bahūnaṁ vassasahassānaṁ accayena rañño maghadevassa sirasmiṁ palitāni jātāni. Disvāna rājānaṁ maghadevaṁ etadavoca: ‘pātubhūtā kho devassa devadūtā, dissanti sirasmiṁ palitāni jātānī’ti. ‘Tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṁ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṁ patiṭṭhāpehī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṁ saṇḍāsena uddharitvā rañño maghadevassa añjalismiṁ patiṭṭhāpesi. Atha kho, ānanda, rājā maghadevo kappakassa gāmavaraṁ datvā jeṭṭhaputtaṁ kumāraṁ āmantāpetvā etadavoca: ‘pātubhūtā kho me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmiṁ palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṁ. Ehi tvaṁ, tāta kumāra, imaṁ rajjaṁ paṭipajja. Ahaṁ pana kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṁ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṁ datvā jeṭṭhaputtaṁ kumāraṁ sādhukaṁ rajje samanusāsitvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyāsi. Yena me idaṁ kalyāṇaṁ vattaṁ nihitaṁ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṁ antimapuriso ahosi. Yasmiṁ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṁ antimapuriso hoti. Taṁ tāhaṁ, tāta kumāra, evaṁ vadāmi—yena me idaṁ kalyāṇaṁ vattaṁ nihitaṁ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṁ antimapuriso ahosī’ti. 5 Atha kho, ānanda, rājā maghadevo kappakassa gāmavaraṁ datvā jeṭṭhaputtaṁ kumāraṁ sādhukaṁ rajje samanusāsitvā imasmiṁyeva maghadevaambavane kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā … muditāsahagatena cetasā … upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. 6 Rājā kho panānanda, maghadevo caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṁ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṁ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṁ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṁyeva maghadevaambavane agārasmā anagāriyaṁ pabbajito brahmacariyamacari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmalokūpago ahosi. 7 Atha kho rañño, ānanda, maghadevassa putto bahūnaṁ vassānaṁ bahūnaṁ vassasatānaṁ bahūnaṁ vassasahassānaṁ accayena kappakaṁ āmantesi: ‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṁ palitāni 454 --- mn83 1:7 jātāni, atha kho āroceyyāsī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa puttassa paccassosi. Addasā kho, ānanda, kappako bahūnaṁ vassānaṁ bahūnaṁ vassasatānaṁ bahūnaṁ vassasahassānaṁ accayena rañño maghadevassa puttassa sirasmiṁ palitāni jātāni. Disvāna rañño maghadevassa puttaṁ etadavoca: ‘pātubhūtā kho devassa devadūtā; dissanti sirasmiṁ palitāni jātānī’ti. ‘Tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṁ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṁ patiṭṭhāpehī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa puttassa paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṁ saṇḍāsena uddharitvā rañño maghadevassa puttassa añjalismiṁ patiṭṭhāpesi. 8 Atha kho, ānanda, rañño maghadevassa putto kappakassa gāmavaraṁ datvā jeṭṭhaputtaṁ kumāraṁ āmantāpetvā etadavoca: ‘pātubhūtā kho me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmiṁ palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṁ. Ehi tvaṁ, tāta kumāra, imaṁ rajjaṁ paṭipajja. Ahaṁ pana kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṁ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṁ datvā jeṭṭhaputtaṁ kumāraṁ sādhukaṁ rajje samanusāsitvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyāsi. Yena me idaṁ kalyāṇaṁ vattaṁ nihitaṁ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṁ antimapuriso ahosi. Yasmiṁ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṁ antimapuriso hoti. Taṁ tāhaṁ, tāta kumāra, evaṁ vadāmi—yena me idaṁ kalyāṇaṁ vattaṁ nihitaṁ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṁ antimapuriso ahosī’ti. 9 Atha kho, ānanda, rañño maghadevassa putto kappakassa gāmavaraṁ datvā jeṭṭhaputtaṁ kumāraṁ sādhukaṁ rajje samanusāsitvā imasmiṁyeva maghadevaambavane kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā … muditāsahagatena cetasā … upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Rañño kho panānanda, maghadevassa putto caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṁ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṁ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṁ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṁyeva maghadevaambavane agārasmā anagāriyaṁ pabbajito brahmacariyamacari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmalokūpago ahosi. 10 Rañño kho panānanda, maghadevassa puttapaputtakā tassa paramparā caturāsītirājasahassāni imasmiṁyeva maghadevaambavane kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁsu. Te mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihariṁsu, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṁsu. 11 Karuṇāsahagatena cetasā … muditāsahagatena cetasā … upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihariṁsu, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṁsu. Caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṁ kīḷiṁsu, caturāsītivassasahassāni oparajjaṁ kāresuṁ, caturāsītivassasahassāni rajjaṁ kāresuṁ, caturāsītivassasahassāni imasmiṁyeva maghadevaambavane agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā brahmacariyamacariṁsu. Te cattāro brahmavihāre bhāvetvā 455 --- mn83 1:11 kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmalokūpagā ahesuṁ. 12 Nimi tesaṁ rājā pacchimako ahosi dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṁ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṁ pañcadasiṁ aṭṭhamiñca pakkhassa. 13 Bhūtapubbaṁ, ānanda, devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sudhammāyaṁ sabhāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘lābhā vata, bho, videhānaṁ, suladdhaṁ vata, bho, videhānaṁ, yesaṁ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṁ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṁ pañcadasiṁ aṭṭhamiñca pakkhassā’ti. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi: ‘iccheyyātha no tumhe, mārisā, nimiṁ rājānaṁ daṭṭhun’ti? ‘Icchāma mayaṁ, mārisa, nimiṁ rājānaṁ daṭṭhun’ti. Tena kho pana, ānanda, samayena nimi rājā tadahuposathe pannarase sīsaṁnhāto uposathiko uparipāsādavaragato nisinno hoti. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—devesu tāvatiṁsesu antarahito nimissa rañño pamukhe pāturahosi. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo nimiṁ rājānaṁ etadavoca: ‘lābhā te, mahārāja, suladdhaṁ te, mahārāja. Devā, mahārāja, tāvatiṁsā sudhammāyaṁ sabhāyaṁ kittayamānarūpā sannisinnā: “lābhā vata, bho, videhānaṁ, suladdhaṁ vata, bho, videhānaṁ, yesaṁ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṁ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṁ pañcadasiṁ aṭṭhamiñca pakkhassā”ti. Devā te, mahārāja, tāvatiṁsā dassanakāmā. Tassa te ahaṁ, mahārāja, sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ pahiṇissāmi; abhiruheyyāsi, mahārāja, dibbaṁ yānaṁ avikampamāno’ti. Adhivāsesi kho, ānanda, nimi rājā tuṇhībhāvena. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo nimissa rañño adhivāsanaṁ viditvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—nimissa rañño pamukhe antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. 14 Atha kho, ānanda, sakko devānamindo mātaliṁ saṅgāhakaṁ āmantesi: ‘ehi tvaṁ, samma mātali, sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ yojetvā nimiṁ rājānaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadehi—ayaṁ te, mahārāja, sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito; abhiruheyyāsi, mahārāja, dibbaṁ yānaṁ avikampamāno’ti. ‘Evaṁ, bhaddantavā’ti kho, ānanda, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ yojetvā nimiṁ rājānaṁ upasaṅkamitvā etadavoca: ‘ayaṁ te, mahārāja, sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito; abhiruha, mahārāja, dibbaṁ yānaṁ avikampamāno. Api ca, mahārāja, katamena taṁ nemi, yena vā pāpakammā pāpakānaṁ kammānaṁ vipākaṁ paṭisaṁvedenti, yena vā kalyāṇakammā kalyāṇakammānaṁ vipākaṁ paṭisaṁvedentī’ti? ‘Ubhayeneva maṁ, mātali, nehī’ti. 15 Sampavesesi kho, ānanda, mātali, saṅgāhako nimiṁ rājānaṁ sudhammaṁ sabhaṁ. Addasā kho, ānanda, sakko devānamindo nimiṁ rājānaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna nimiṁ rājānaṁ etadavoca: ‘ehi kho, mahārāja. Svāgataṁ, mahārāja. Devā te dassanakāmā, mahārāja, tāvatiṁsā sudhammāyaṁ sabhāyaṁ kittayamānarūpā sannisinnā: “lābhā vata, bho, videhānaṁ, suladdhaṁ vata, bho, videhānaṁ, yesaṁ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṁ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṁ pañcadasiṁ aṭṭhamiñca pakkhassā”ti. Devā te, mahārāja, tāvatiṁsā dassanakāmā. Abhirama, mahārāja, devesu devānubhāvenā’ti. ‘Alaṁ, mārisa, tattheva maṁ mithilaṁ paṭinetu. Tathāhaṁ dhammaṁ carissāmi brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasāmi cātuddasiṁ pañcadasiṁ aṭṭhamiñca pakkhassā’ti. 16 Atha kho, ānanda, sakko devānamindo mātaliṁ saṅgāhakaṁ āmantesi: ‘ehi tvaṁ, samma mātali, sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ yojetvā nimiṁ rājānaṁ tattheva mithilaṁ 456 --- mn83 1:16 paṭinehī’ti. ‘Evaṁ, bhaddantavā’ti kho, ānanda, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ yojetvā nimiṁ rājānaṁ tattheva mithilaṁ paṭinesi. Tatra sudaṁ, ānanda, nimi rājā dhammaṁ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposathañca upavasati cātuddasiṁ pañcadasiṁ aṭṭhamiñca pakkhassāti. Atha kho, ānanda, nimi rājā bahūnaṁ vassānaṁ bahūnaṁ vassasatānaṁ bahūnaṁ vassasahassānaṁ accayena kappakaṁ āmantesi: ‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṁ palitāni jātāni, atha me āroceyyāsī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, ānanda, kappako nimissa rañño paccassosi. Addasā kho, ānanda, kappako bahūnaṁ vassānaṁ bahūnaṁ vassasatānaṁ bahūnaṁ vassasahassānaṁ accayena nimissa rañño sirasmiṁ palitāni jātāni. Disvāna nimiṁ rājānaṁ etadavoca: ‘pātubhūtā kho devassa devadūtā; dissanti sirasmiṁ palitāni jātānī’ti. ‘Tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṁ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṁ patiṭṭhāpehī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, ānanda, kappako nimissa rañño paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṁ saṇḍāsena uddharitvā nimissa rañño añjalismiṁ patiṭṭhāpesi. Atha kho, ānanda, nimi rājā kappakassa gāmavaraṁ datvā jeṭṭhaputtaṁ kumāraṁ āmantāpetvā etadavoca: ‘pātubhūtā kho me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmiṁ palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṁ. Ehi tvaṁ, tāta kumāra, imaṁ rajjaṁ paṭipajja. Ahaṁ pana kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṁ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṁ datvā jeṭṭhaputtaṁ kumāraṁ sādhukaṁ rajje samanusāsitvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyāsi. Yena me idaṁ kalyāṇaṁ vattaṁ nihitaṁ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṁ antimapuriso ahosi. Yasmiṁ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṁ antimapuriso hoti. Taṁ tāhaṁ, tāta kumāra, evaṁ vadāmi: “yena me idaṁ kalyāṇaṁ vattaṁ nihitaṁ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṁ antimapuriso ahosī”’ti. 17-19 Atha kho, ānanda, nimi rājā kappakassa gāmavaraṁ datvā jeṭṭhaputtaṁ kumāraṁ sādhukaṁ rajje samanusāsitvā imasmiṁyeva maghadevaambavane kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā … muditāsahagatena cetasā … upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Nimi kho panānanda, rājā caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṁ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṁ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṁ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṁyeva maghadevaambavane agārasmā anagāriyaṁ pabbajito brahmacariyamacari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmalokūpago ahosi. 20 Nimissa kho panānanda, rañño kaḷārajanako nāma putto ahosi. Na so agārasmā anagāriyaṁ pabbaji. So taṁ kalyāṇaṁ vattaṁ samucchindi. So tesaṁ antimapuriso ahosi. 21 Siyā kho pana te, ānanda, evamassa: ‘añño nūna tena samayena rājā maghadevo ahosi, yena taṁ kalyāṇaṁ vattaṁ nihitan’ti. Na kho panetaṁ, ānanda, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Ahaṁ tena samayena rājā maghadevo ahosiṁ. Ahaṁ taṁ kalyāṇaṁ vattaṁ nihiniṁ, mayā taṁ kalyāṇaṁ vattaṁ nihitaṁ; pacchimā janatā anuppavattesi. Taṁ kho panānanda, kalyāṇaṁ vattaṁ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati, yāvadeva brahmalokūpapattiyā. Idaṁ kho panānanda, etarahi mayā kalyāṇaṁ vattaṁ nihitaṁ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya 457 --- mn83 1:21 saṁvattati. Katamañcānanda, etarahi mayā kalyāṇaṁ vattaṁ nihitaṁ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Idaṁ kho, ānanda, etarahi mayā kalyāṇaṁ vattaṁ nihitaṁ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Taṁ vo ahaṁ, ānanda, evaṁ vadāmi: ‘yena me idaṁ kalyāṇaṁ vattaṁ nihitaṁ anuppavatteyyātha, mā kho me tumhe antimapurisā ahuvattha’. Yasmiṁ kho, ānanda, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṁ antimapuriso hoti. Taṁ vo ahaṁ, ānanda, evaṁ vadāmi: ‘yena me idaṁ kalyāṇaṁ vattaṁ nihitaṁ anuppavatteyyātha, mā kho me tumhe antimapurisā ahuvatthā’”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Maghadevasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. mn65 0 Majjhima Nikāya 65 Bhaddālisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Ahaṁ kho, bhikkhave, ekāsanabhojanaṁ bhuñjāmi; ekāsanabhojanaṁ kho, ahaṁ, bhikkhave, bhuñjamāno appābādhatañca sañjānāmi appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha, tumhepi, bhikkhave, ekāsanabhojanaṁ bhuñjatha; ekāsanabhojanaṁ kho, bhikkhave, tumhepi bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā”ti. 3 Evaṁ vutte, āyasmā bhaddāli bhagavantaṁ etadavoca: “ahaṁ kho, bhante, na ussahāmi ekāsanabhojanaṁ bhuñjituṁ; ekāsanabhojanañhi me, bhante, bhuñjato siyā kukkuccaṁ, siyā vippaṭisāro”ti. 4 “Tena hi tvaṁ, bhaddāli, yattha nimantito assasi tattha ekadesaṁ bhuñjitvā ekadesaṁ nīharitvāpi bhuñjeyyāsi. Evampi kho tvaṁ, bhaddāli, bhuñjamāno ekāsano yāpessasī”ti. “Evampi kho ahaṁ, bhante, na ussahāmi bhuñjituṁ; evampi hi me, bhante, bhuñjato siyā kukkuccaṁ, siyā vippaṭisāro”ti. Atha kho āyasmā bhaddāli bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṁ samādiyamāne anussāhaṁ pavedesi. Atha kho āyasmā bhaddāli sabbaṁ taṁ temāsaṁ na bhagavato sammukhībhāvaṁ adāsi, yathā taṁ satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī. 5 Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti—niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatīti. 6 Atha kho āyasmā bhaddāli yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi bhikkhūhi saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ bhaddāliṁ te bhikkhū etadavocuṁ: “idaṁ kho, āvuso bhaddāli, bhagavato cīvarakammaṁ karīyati. Niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissati. Iṅghāvuso bhaddāli, etaṁ dosakaṁ sādhukaṁ manasi karohi, mā te pacchā dukkarataraṁ ahosī”ti. 7 “Evamāvuso”ti kho āyasmā bhaddāli tesaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā bhaddāli bhagavantaṁ etadavoca: “accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yohaṁ bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṁ samādiyamāne anussāhaṁ pavedesiṁ. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. 8 “Taggha tvaṁ, bhaddāli, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yaṁ tvaṁ mayā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṁ samādiyamāne anussāhaṁ pavedesi. 9 Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi: ‘bhagavā kho 458 --- mn65 1:9 sāvatthiyaṁ viharati, bhagavāpi maṁ jānissati—bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti. Ayampi kho te, bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosi. Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi: ‘sambahulā kho bhikkhū sāvatthiyaṁ vassaṁ upagatā, tepi maṁ jānissanti—bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti. Ayampi kho te, bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosi. Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi: ‘sambahulā kho bhikkhuniyo sāvatthiyaṁ vassaṁ upagatā, tāpi maṁ jānissanti—bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti. Ayampi kho te, bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosi. Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi: ‘sambahulā kho upāsakā sāvatthiyaṁ paṭivasanti, tepi maṁ jānissanti—bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti. Ayampi kho te, bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosi. Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi: ‘sambahulā kho upāsikā sāvatthiyaṁ paṭivasanti, tāpi maṁ jānissanti—bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti. Ayampi kho te, bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosi. Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi: ‘sambahulā kho nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā sāvatthiyaṁ vassaṁ upagatā, tepi maṁ jānissanti—bhaddāli nāma bhikkhu samaṇassa gotamassa sāvako theraññataro bhikkhu sāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti. Ayampi kho te, bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosī”ti. 10 “Accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yohaṁ bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṁ samādiyamāne anussāhaṁ pavedesiṁ. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. “Taggha tvaṁ, bhaddāli, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yaṁ tvaṁ mayā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṁ samādiyamāne anussāhaṁ pavedesi. 11 Taṁ kiṁ maññasi, bhaddāli, idhassa bhikkhu ubhatobhāgavimutto, tamahaṁ evaṁ vadeyyaṁ: ‘ehi me tvaṁ, bhikkhu, paṅke saṅkamo hohī’ti, api nu kho so saṅkameyya vā aññena vā kāyaṁ sannāmeyya, ‘no’ti vā vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, bhaddāli, idhassa bhikkhu paññāvimutto … kāyasakkhi … diṭṭhippatto … saddhāvimutto … dhammānusārī … saddhānusārī, tamahaṁ evaṁ vadeyyaṁ: ‘ehi me tvaṁ, bhikkhu, paṅke saṅkamo hohī’ti, api nu kho so saṅkameyya vā aññena vā kāyaṁ sannāmeyya, ‘no’ti vā vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 12 “Taṁ kiṁ maññasi, bhaddāli, api nu tvaṁ, bhaddāli, tasmiṁ samaye ubhatobhāgavimutto vā hosi paññāvimutto vā kāyasakkhi vā diṭṭhippatto vā saddhāvimutto vā dhammānusārī vā saddhānusārī vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Nanu tvaṁ, bhaddāli, tasmiṁ samaye ritto tuccho aparaddho”ti? 13 “Evaṁ, bhante. Accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yohaṁ bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṁ samādiyamāne anussāhaṁ pavedesiṁ. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. “Taggha tvaṁ, bhaddāli, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yaṁ tvaṁ mayā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṁ samādiyamāne anussāhaṁ pavedesi. Yato ca kho tvaṁ, bhaddāli, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi, taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuddhihesā, bhaddāli, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjati. 14 Idha, bhaddāli, ekacco bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ vivittaṁ senāsanaṁ bhajeyyaṁ araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. Appeva nāmāhaṁ uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikareyyan’ti. So vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato satthāpi upavadati, anuviccapi viññū sabrahmacārī upavadanti, devatāpi upavadanti, attāpi attānaṁ upavadati. So satthārāpi upavadito, anuviccapi 459 --- mn65 1:14 viññūhi sabrahmacārīhi upavadito, devatāhipi upavadito, attanāpi attānaṁ upavadito na uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikaroti. Taṁ kissa hetu? Evañhi taṁ, bhaddāli, hoti yathā taṁ satthusāsane sikkhāya aparipūrakārissa. 15 Idha pana, bhaddāli, ekacco bhikkhu satthusāsane sikkhāya paripūrakārī hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ vivittaṁ senāsanaṁ bhajeyyaṁ araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. Appeva nāmāhaṁ uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikareyyan’ti. So vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato satthāpi na upavadati, anuviccapi viññū sabrahmacārī na upavadanti, devatāpi na upavadanti, attāpi attānaṁ na upavadati. So satthārāpi anupavadito, anuviccapi viññūhi sabrahmacārīhi anupavadito, devatāhipi anupavadito, attanāpi attānaṁ anupavadito uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikaroti. 16 So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kissa hetu? Evañhi taṁ, bhaddāli, hoti yathā taṁ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. 17 Puna caparaṁ, bhaddāli, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kissa hetu? Evañhi taṁ, bhaddāli, hoti yathā taṁ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. Puna caparaṁ, bhaddāli, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kissa hetu? Evañhi taṁ, bhaddāli, hoti yathā taṁ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. Puna caparaṁ, bhaddāli, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kissa hetu? Evañhi taṁ, bhaddāli, hoti yathā taṁ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. 18 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Taṁ kissa hetu? Evañhi taṁ, bhaddāli, hoti yathā taṁ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. 19 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā …pe… vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā …pe… sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti. Taṁ kissa hetu? Evañhi taṁ, bhaddāli, hoti yathā taṁ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. 20 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 21 Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 460 --- mn65 1:21 ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Taṁ kissa hetu? Evañhi taṁ, bhaddāli, hoti yathā taṁ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissā”ti. 22 Evaṁ vutte, āyasmā bhaddāli bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekaccaṁ bhikkhuṁ pasayha pasayha kāraṇaṁ karonti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekaccaṁ bhikkhuṁ no tathā pasayha pasayha kāraṇaṁ karontī”ti? 23 “Idha, bhaddāli, ekacco bhikkhu abhiṇhāpattiko hoti āpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno aññenaññaṁ paṭicarati, bahiddhā kathaṁ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, na sammā vattati, na lomaṁ pāteti, na netthāraṁ vattati, ‘yena saṅgho attamano hoti taṁ karomī’ti nāha. Tatra, bhaddāli, bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu abhiṇhāpattiko āpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno aññenaññaṁ paṭicarati, bahiddhā kathaṁ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, na sammā vattati, na lomaṁ pāteti, na netthāraṁ vattati, “yena saṅgho attamano hoti taṁ karomī”ti nāha. Sādhu vatāyasmanto imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaṁ adhikaraṇaṁ na khippameva vūpasameyyā’ti. Tassa kho evaṁ, bhaddāli, bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssidaṁ adhikaraṇaṁ na khippameva vūpasammati. 24 Idha pana, bhaddāli, ekacco bhikkhu abhiṇhāpattiko hoti āpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno nāññenaññaṁ paṭicarati, bahiddhā kathaṁ na apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, ‘yena saṅgho attamano hoti taṁ karomī’ti āha. Tatra, bhaddāli, bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu abhiṇhāpattiko āpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno nāññenaññaṁ paṭicarati, bahiddhā kathaṁ na apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, “yena saṅgho attamano hoti taṁ karomī”ti āha. Sādhu vatāyasmanto, imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaṁ adhikaraṇaṁ khippameva vūpasameyyā’ti. Tassa kho evaṁ, bhaddāli, bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssidaṁ adhikaraṇaṁ khippameva vūpasammati. 25 Idha, bhaddāli, ekacco bhikkhu adhiccāpattiko hoti anāpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno aññenaññaṁ paṭicarati, bahiddhā kathaṁ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, na sammā vattati, na lomaṁ pāteti, na netthāraṁ vattati, ‘yena saṅgho attamano hoti taṁ karomī’ti nāha. Tatra, bhaddāli, bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu adhiccāpattiko anāpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno aññenaññaṁ paṭicarati, bahiddhā kathaṁ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, na sammā vattati, na lomaṁ pāteti, na netthāraṁ vattati, “yena saṅgho attamano hoti taṁ karomī”ti nāha. Sādhu vatāyasmanto, imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaṁ adhikaraṇaṁ na khippameva vūpasameyyā’ti. Tassa kho evaṁ, bhaddāli, bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssidaṁ adhikaraṇaṁ na khippameva vūpasammati. 26 Idha pana, bhaddāli, ekacco bhikkhu adhiccāpattiko hoti anāpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno nāññenaññaṁ paṭicarati, na bahiddhā kathaṁ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, ‘yena saṅgho attamano hoti taṁ karomī’ti āha. Tatra, bhaddāli, bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu adhiccāpattiko anāpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno nāññenaññaṁ paṭicarati, na bahiddhā kathaṁ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, “yena saṅgho attamano hoti taṁ karomī”ti āha. Sādhu vatāyasmanto, imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaṁ adhikaraṇaṁ khippameva vūpasameyyā’ti. Tassa kho evaṁ, bhaddāli, bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssidaṁ adhikaraṇaṁ khippameva vūpasammati. 27 Idha, bhaddāli, ekacco bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena. Tatra, bhaddāli, bhikkhūnaṁ evaṁ 461 --- mn65 1:27 hoti: ‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena. Sace mayaṁ imaṁ bhikkhuṁ pasayha pasayha kāraṇaṁ karissāma—mā yampissa taṁ saddhāmattakaṁ pemamattakaṁ tamhāpi parihāyī’ti. 28 Seyyathāpi, bhaddāli, purisassa ekaṁ cakkhuṁ, tassa mittāmaccā ñātisālohitā taṁ ekaṁ cakkhuṁ rakkheyyuṁ: ‘mā yampissa taṁ ekaṁ cakkhuṁ tamhāpi parihāyī’ti; evameva kho, bhaddāli, idhekacco bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena. Tatra, bhaddāli, bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena. Sace mayaṁ imaṁ bhikkhuṁ pasayha pasayha kāraṇaṁ karissāma—mā yampissa taṁ saddhāmattakaṁ pemamattakaṁ tamhāpi parihāyī’ti. Ayaṁ kho, bhaddāli, hetu ayaṁ paccayo yena midhekaccaṁ bhikkhuṁ pasayha pasayha kāraṇaṁ karonti. Ayaṁ pana, bhaddāli, hetu ayaṁ paccayo, yena midhekaccaṁ bhikkhuṁ no tathā pasayha pasayha kāraṇaṁ karontī”ti. 29 “Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena pubbe appatarāni ceva sikkhāpadāni ahesuṁ bahutarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahiṁsu? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena etarahi bahutarāni ceva sikkhāpadāni honti appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahantī”ti? 30 “Evametaṁ, bhaddāli, hoti sattesu hāyamānesu, saddhamme antaradhāyamāne, bahutarāni ceva sikkhāpadāni honti appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahantīti. Na tāva, bhaddāli, satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti yāva na idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. Yato ca kho, bhaddāli, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti tesaṁyeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. 31 Na tāva, bhaddāli, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti yāva na saṅgho mahattaṁ patto hoti. Yato ca kho, bhaddāli, saṅgho mahattaṁ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. Atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti tesaṁyeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. Na tāva, bhaddāli, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti yāva na saṅgho lābhaggaṁ patto hoti, yasaggaṁ patto hoti, bāhusaccaṁ patto hoti, rattaññutaṁ patto hoti. Yato ca kho, bhaddāli, saṅgho rattaññutaṁ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti tesaṁyeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. 32 Appakā kho tumhe, bhaddāli, tena samayena ahuvattha yadā vo ahaṁ ājānīyasusūpamaṁ dhammapariyāyaṁ desesiṁ. Taṁ sarasi bhaddālī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tatra, bhaddāli, kaṁ hetuṁ paccesī”ti? “So hi nūnāhaṁ, bhante, dīgharattaṁ satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī ahosin”ti. “Na kho, bhaddāli, eseva hetu, esa paccayo. Api ca me tvaṁ, bhaddāli, dīgharattaṁ cetasā cetoparicca vidito: ‘na cāyaṁ moghapuriso mayā dhamme desiyamāne aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasoto dhammaṁ suṇātī’ti. Api ca te ahaṁ, bhaddāli, ājānīyasusūpamaṁ dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā bhaddāli bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 33 “Seyyathāpi, bhaddāli, dakkho assadamako bhadraṁ assājānīyaṁ labhitvā paṭhameneva mukhādhāne kāraṇaṁ kāreti. Tassa mukhādhāne kāraṇaṁ kāriyamānassa hontiyeva visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici, yathā taṁ akāritapubbaṁ kāraṇaṁ kāriyamānassa. So abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṁ ṭhāne parinibbāyati. Yato kho, bhaddāli, bhadro assājānīyo abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṁ ṭhāne parinibbuto hoti, tamenaṁ assadamako uttari kāraṇaṁ kāreti yugādhāne. Tassa yugādhāne kāraṇaṁ kāriyamānassa hontiyeva visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici, yathā taṁ akāritapubbaṁ kāraṇaṁ kāriyamānassa. So abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṁ ṭhāne parinibbāyati. Yato kho, bhaddāli, bhadro assājānīyo abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṁ ṭhāne parinibbuto hoti, tamenaṁ assadamako uttari kāraṇaṁ kāreti anukkame maṇḍale khurakāse dhāve davatte rājaguṇe rājavaṁse uttame jave uttame haye uttame sākhalye. Tassa uttame jave uttame 462 --- mn65 1:33 haye uttame sākhalye kāraṇaṁ kāriyamānassa hontiyeva visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici, yathā taṁ akāritapubbaṁ kāraṇaṁ kāriyamānassa. So abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṁ ṭhāne parinibbāyati. Yato kho, bhaddāli, bhadro assājānīyo abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṁ ṭhāne parinibbuto hoti, tamenaṁ assadamako uttari vaṇṇiyañca pāṇiyañca anuppavecchati. Imehi kho, bhaddāli, dasahaṅgehi samannāgato bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aṅganteva saṅkhyaṁ gacchati. 34 Evameva kho, bhaddāli, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi dasahi? Idha, bhaddāli, bhikkhu asekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaṅkappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammāājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti—imehi kho, bhaddāli, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā bhaddāli bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Bhaddālisuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. mn152 0 Majjhima Nikāya 152 Indriyabhāvanāsutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā gajaṅgalāyaṁ viharati suveḷuvane. 2 Atha kho uttaro māṇavo pārāsiviyantevāsī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho uttaraṁ māṇavaṁ pārāsiviyantevāsiṁ bhagavā etadavoca: “deseti, uttara, pārāsiviyo brāhmaṇo sāvakānaṁ indriyabhāvanan”ti? “Deseti, bho gotama, pārāsiviyo brāhmaṇo sāvakānaṁ indriyabhāvanan”ti. “Yathā kathaṁ pana, uttara, deseti pārāsiviyo brāhmaṇo sāvakānaṁ indriyabhāvanan”ti? “Idha, bho gotama, cakkhunā rūpaṁ na passati, sotena saddaṁ na suṇāti—evaṁ kho, bho gotama, deseti pārāsiviyo brāhmaṇo sāvakānaṁ indriyabhāvanan”ti. “Evaṁ sante kho, uttara, andho bhāvitindriyo bhavissati, badhiro bhāvitindriyo bhavissati; yathā pārāsiviyassa brāhmaṇassa vacanaṁ. Andho hi, uttara, cakkhunā rūpaṁ na passati, badhiro sotena saddaṁ na suṇātī”ti. Evaṁ vutte, uttaro māṇavo pārāsiviyantevāsī tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. 3 Atha kho bhagavā uttaraṁ māṇavaṁ pārāsiviyantevāsiṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “aññathā kho, ānanda, deseti pārāsiviyo brāhmaṇo sāvakānaṁ indriyabhāvanaṁ, aññathā ca panānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā hotī”ti. “Etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo yaṁ bhagavā ariyassa vinaye anuttaraṁ indriyabhāvanaṁ deseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tenahānanda, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 4 “Kathañcānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā hoti? Idhānanda, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjati manāpaṁ, uppajjati amanāpaṁ, uppajjati manāpāmanāpaṁ. So evaṁ pajānāti: ‘uppannaṁ kho me idaṁ manāpaṁ, uppannaṁ amanāpaṁ, uppannaṁ manāpāmanāpaṁ. Tañca kho saṅkhataṁ oḷārikaṁ paṭiccasamuppannaṁ. Etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ—upekkhā’ti. Tassa taṁ uppannaṁ manāpaṁ uppannaṁ amanāpaṁ uppannaṁ manāpāmanāpaṁ nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti. Seyyathāpi, ānanda, cakkhumā puriso ummīletvā vā nimīleyya, nimīletvā vā ummīleyya; evameva kho, ānanda, yassa kassaci 463 --- mn152 1:4 evaṁsīghaṁ evaṁtuvaṭaṁ evaṁappakasirena uppannaṁ manāpaṁ uppannaṁ amanāpaṁ uppannaṁ manāpāmanāpaṁ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti—ayaṁ vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā cakkhuviññeyyesu rūpesu. 5 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhuno sotena saddaṁ sutvā uppajjati manāpaṁ, uppajjati amanāpaṁ, uppajjati manāpāmanāpaṁ. So evaṁ pajānāti: ‘uppannaṁ kho me idaṁ manāpaṁ, uppannaṁ amanāpaṁ, uppannaṁ manāpāmanāpaṁ. Tañca kho saṅkhataṁ oḷārikaṁ paṭiccasamuppannaṁ. Etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ—upekkhā’ti. Tassa taṁ uppannaṁ manāpaṁ uppannaṁ amanāpaṁ uppannaṁ manāpāmanāpaṁ nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti. Seyyathāpi, ānanda, balavā puriso appakasireneva accharaṁ pahareyya; evameva kho, ānanda, yassa kassaci evaṁsīghaṁ evaṁtuvaṭaṁ evaṁappakasirena uppannaṁ manāpaṁ uppannaṁ amanāpaṁ uppannaṁ manāpāmanāpaṁ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti—ayaṁ vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā sotaviññeyyesu saddesu. 6 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhuno ghānena gandhaṁ ghāyitvā uppajjati manāpaṁ, uppajjati amanāpaṁ, uppajjati manāpāmanāpaṁ. So evaṁ pajānāti: ‘uppannaṁ kho me idaṁ manāpaṁ, uppannaṁ amanāpaṁ, uppannaṁ manāpāmanāpaṁ. Tañca kho saṅkhataṁ oḷārikaṁ paṭiccasamuppannaṁ. Etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ—upekkhā’ti. Tassa taṁ uppannaṁ manāpaṁ uppannaṁ amanāpaṁ uppannaṁ manāpāmanāpaṁ nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti. Seyyathāpi, ānanda, īsakampoṇe padumapalāse udakaphusitāni pavattanti, na saṇṭhanti; evameva kho, ānanda, yassa kassaci evaṁsīghaṁ evaṁtuvaṭaṁ evaṁappakasirena uppannaṁ manāpaṁ uppannaṁ amanāpaṁ uppannaṁ manāpāmanāpaṁ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti—ayaṁ vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā ghānaviññeyyesu gandhesu. 7 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā uppajjati manāpaṁ, uppajjati amanāpaṁ, uppajjati manāpāmanāpaṁ. So evaṁ pajānāti: ‘uppannaṁ kho me idaṁ manāpaṁ, uppannaṁ amanāpaṁ, uppannaṁ manāpāmanāpaṁ. Tañca kho saṅkhataṁ oḷārikaṁ paṭiccasamuppannaṁ. Etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ—upekkhā’ti. Tassa taṁ uppannaṁ manāpaṁ uppannaṁ amanāpaṁ uppannaṁ manāpāmanāpaṁ nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti. Seyyathāpi, ānanda, balavā puriso jivhagge kheḷapiṇḍaṁ saṁyūhitvā appakasirena vameyya; evameva kho, ānanda, yassa kassaci evaṁsīghaṁ evaṁtuvaṭaṁ evaṁappakasirena uppannaṁ manāpaṁ uppannaṁ amanāpaṁ uppannaṁ manāpāmanāpaṁ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti—ayaṁ vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā jivhāviññeyyesu rasesu. 8 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā uppajjati manāpaṁ, uppajjati amanāpaṁ, uppajjati manāpāmanāpaṁ. So evaṁ pajānāti: ‘uppannaṁ kho me idaṁ manāpaṁ, uppannaṁ amanāpaṁ, uppannaṁ manāpāmanāpaṁ. Tañca kho saṅkhataṁ oḷārikaṁ paṭiccasamuppannaṁ. Etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ—upekkhā’ti. Tassa taṁ uppannaṁ manāpaṁ uppannaṁ amanāpaṁ uppannaṁ manāpāmanāpaṁ nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti. Seyyathāpi, ānanda, balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva kho, ānanda, yassa kassaci evaṁsīghaṁ evaṁtuvaṭaṁ evaṁappakasirena uppannaṁ manāpaṁ uppannaṁ amanāpaṁ uppannaṁ manāpāmanāpaṁ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti—ayaṁ vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu. 9 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya uppajjati manāpaṁ, uppajjati amanāpaṁ, uppajjati manāpāmanāpaṁ. So evaṁ pajānāti: ‘uppannaṁ kho me idaṁ manāpaṁ, uppannaṁ amanāpaṁ, uppannaṁ manāpāmanāpaṁ. Tañca kho saṅkhataṁ oḷārikaṁ paṭiccasamuppannaṁ. Etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ—upekkhā’ti. Tassa taṁ uppannaṁ manāpaṁ uppannaṁ amanāpaṁ uppannaṁ manāpāmanāpaṁ nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti. Seyyathāpi, ānanda, balavā puriso divasaṁsantatte ayokaṭāhe dve vā tīṇi vā udakaphusitāni nipāteyya. Dandho, ānanda, udakaphusitānaṁ nipāto, atha kho naṁ khippameva parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya; evameva kho, ānanda, yassa kassaci evaṁsīghaṁ evaṁtuvaṭaṁ evaṁappakasirena uppannaṁ manāpaṁ 464 --- mn152 1:9 uppannaṁ amanāpaṁ uppannaṁ manāpāmanāpaṁ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti—ayaṁ vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā manoviññeyyesu dhammesu. Evaṁ kho, ānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā hoti. 10 Kathañcānanda, sekho hoti pāṭipado? Idhānanda, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjati manāpaṁ, uppajjati amanāpaṁ, uppajjati manāpāmanāpaṁ. So tena uppannena manāpena uppannena amanāpena uppannena manāpāmanāpena aṭṭīyati harāyati jigucchati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya uppajjati manāpaṁ, uppajjati amanāpaṁ, uppajjati manāpāmanāpaṁ. So tena uppannena manāpena uppannena amanāpena uppannena manāpāmanāpena aṭṭīyati harāyati jigucchati. Evaṁ kho, ānanda, sekho hoti pāṭipado. 11-15 Kathañcānanda, ariyo hoti bhāvitindriyo? Idhānanda, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjati manāpaṁ, uppajjati amanāpaṁ, uppajjati manāpāmanāpaṁ. So sace ākaṅkhati: ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: ‘paṭikūlañca appaṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. 16 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhuno sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya uppajjati manāpaṁ, uppajjati amanāpaṁ, uppajjati manāpāmanāpaṁ. So sace ākaṅkhati: ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: ‘paṭikūlañca appaṭikūlañca tadubhayampi abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. Evaṁ kho, ānanda, ariyo hoti bhāvitindriyo. 17 Iti kho, ānanda, desitā mayā ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā, desito sekho pāṭipado, desito ariyo bhāvitindriyo. 18 Yaṁ kho, ānanda, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, ānanda, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni, jhāyathānanda, mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Indriyabhāvanāsuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Saḷāyatanavaggo niṭṭhito pañcamo. 19 Tassuddānaṁ Anāthapiṇḍiko channo, puṇṇo nandakarāhulā; Chachakkaṁ saḷāyatanikaṁ, nagaravindeyyasuddhikā; Indriyabhāvanā cāpi, vaggo ovādapañcamoti. 20 Idaṁ vaggānamuddānaṁ Devadahonupado ca, Suññato ca vibhaṅgako; Saḷāyatanoti vaggā, Uparipaṇṇāsake ṭhitāti. Uparipaṇṇāsakaṁ samattaṁ. Tīhi paṇṇāsakehi paṭimaṇḍito sakalo majjhimanikāyo samatto. mn8 0 Majjhima Nikāya 8 Sallekhasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Atha kho āyasmā mahācundo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahācundo bhagavantaṁ etadavoca: 3 “yā imā, bhante, anekavihitā diṭṭhiyo loke 465 --- mn8 1:3 uppajjanti—attavādapaṭisaṁyuttā vā lokavādapaṭisaṁyuttā vā—ādimeva nu kho, bhante, bhikkhuno manasikaroto evametāsaṁ diṭṭhīnaṁ pahānaṁ hoti, evametāsaṁ diṭṭhīnaṁ paṭinissaggo hotī”ti? “Yā imā, cunda, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti—attavādapaṭisaṁyuttā vā lokavādapaṭisaṁyuttā vā—yattha cetā diṭṭhiyo uppajjanti yattha ca anusenti yattha ca samudācaranti taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na me so attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññā passato evametāsaṁ diṭṭhīnaṁ pahānaṁ hoti, evametāsaṁ diṭṭhīnaṁ paṭinissaggo hoti. 4 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati yaṁ idhekacco bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: ‘sallekhena viharāmī’ti. Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti. 5 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati yaṁ idhekacco bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: ‘sallekhena viharāmī’ti. Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti. 6 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati yaṁ idhekacco bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyya, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeyya, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: ‘sallekhena viharāmī’ti. Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti. 7 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati yaṁ idhekacco bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: ‘sallekhena viharāmī’ti. Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti. 8 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati yaṁ idhekacco bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā, paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā, nānattasaññānaṁ amanasikārā, ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: ‘sallekhena viharāmī’ti. Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti. 9 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati yaṁ idhekacco bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: ‘sallekhena viharāmī’ti. Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti. 10 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati yaṁ idhekacco bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: ‘sallekhena viharāmī’ti. Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti. 11 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, cunda, vijjati yaṁ idhekacco bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: ‘sallekhena viharāmī’ti. Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti. 12 1. Sallekhapariyāya Idha kho pana vo, cunda, sallekho karaṇīyo. ‘Pare vihiṁsakā bhavissanti, mayamettha avihiṁsakā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare pāṇātipātī bhavissanti, mayamettha pāṇātipātā paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare adinnādāyī bhavissanti, mayamettha adinnādānā paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare abrahmacārī bhavissanti, mayamettha brahmacārī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare musāvādī bhavissanti, mayamettha musāvādā paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare pisuṇavācā bhavissanti, mayamettha pisuṇāya vācāya paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare pharusavācā bhavissanti, mayamettha pharusāya vācāya 466 --- mn8 1:12 paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare samphappalāpī bhavissanti, mayamettha samphappalāpā paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare abhijjhālū bhavissanti, mayamettha anabhijjhālū bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare byāpannacittā bhavissanti, mayamettha abyāpannacittā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchādiṭṭhī bhavissanti, mayamettha sammādiṭṭhī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchāsaṅkappā bhavissanti, mayamettha sammāsaṅkappā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchāvācā bhavissanti, mayamettha sammāvācā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchākammantā bhavissanti, mayamettha sammākammantā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchāājīvā bhavissanti, mayamettha sammāājīvā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchāvāyāmā bhavissanti, mayamettha sammāvāyāmā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchāsatī bhavissanti, mayamettha sammāsatī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchāsamādhi bhavissanti, mayamettha sammāsamādhī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchāñāṇī bhavissanti, mayamettha sammāñāṇī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchāvimuttī bhavissanti, mayamettha sammāvimuttī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare thinamiddhapariyuṭṭhitā bhavissanti, mayamettha vigatathinamiddhā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare uddhatā bhavissanti, mayamettha anuddhatā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare vicikicchī bhavissanti, mayamettha tiṇṇavicikicchā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare kodhanā bhavissanti, mayamettha akkodhanā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare upanāhī bhavissanti, mayamettha anupanāhī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare makkhī bhavissanti, mayamettha amakkhī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare paḷāsī bhavissanti, mayamettha apaḷāsī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare issukī bhavissanti, mayamettha anissukī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare maccharī bhavissanti, mayamettha amaccharī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare saṭhā bhavissanti, mayamettha asaṭhā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare māyāvī bhavissanti, mayamettha amāyāvī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare thaddhā bhavissanti, mayamettha atthaddhā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare atimānī bhavissanti, mayamettha anatimānī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare dubbacā bhavissanti, mayamettha suvacā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare pāpamittā bhavissanti, mayamettha kalyāṇamittā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare pamattā bhavissanti, mayamettha appamattā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare assaddhā bhavissanti, mayamettha saddhā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare ahirikā bhavissanti, mayamettha hirimanā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare anottāpī bhavissanti, mayamettha ottāpī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare appassutā bhavissanti, mayamettha bahussutā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare kusītā bhavissanti, mayamettha āraddhavīriyā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare muṭṭhassatī bhavissanti, mayamettha upaṭṭhitassatī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare duppaññā bhavissanti, mayamettha paññāsampannā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppaṭinissaggī bhavissanti, mayamettha asandiṭṭhiparāmāsī anādhānaggāhī suppaṭinissaggī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. 13 2. Cittupapādapariyāya Cittuppādampi kho ahaṁ, cunda, kusalesu dhammesu bahukāraṁ vadāmi, ko pana vādo kāyena vācāya anuvidhīyanāsu. Tasmātiha, cunda, ‘pare vihiṁsakā bhavissanti, mayamettha avihiṁsakā bhavissāmā’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. ‘Pare pāṇātipātī bhavissanti, mayamettha pāṇātipātā paṭiviratā bhavissāmā’ti cittaṁ uppādetabbaṁ …pe… ‘pare sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppaṭinissaggī bhavissanti, mayamettha asandiṭṭhiparāmāsī anādhānaggāhī suppaṭinissaggī bhavissāmā’ti cittaṁ uppādetabbaṁ. 14 3. Parikkamanapariyāya Seyyathāpi, cunda, visamo maggo assa, 467 --- mn8 1:14 tassa añño samo maggo parikkamanāya; seyyathā vā pana, cunda, visamaṁ titthaṁ assa, tassa aññaṁ samaṁ titthaṁ parikkamanāya; evameva kho, cunda, vihiṁsakassa purisapuggalassa avihiṁsā hoti parikkamanāya, pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parikkamanāya, adinnādāyissa purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti parikkamanāya, abrahmacārissa purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī hoti parikkamanāya, musāvādissa purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti parikkamanāya, pisuṇavācassa purisapuggalassa pisuṇāya vācāya veramaṇī hoti parikkamanāya, pharusavācassa purisapuggalassa pharusāya vācāya veramaṇī hoti parikkamanāya, samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti parikkamanāya, abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti parikkamanāya, byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti parikkamanāya. Micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti parikkamanāya, micchāsaṅkappassa purisapuggalassa sammāsaṅkappo hoti parikkamanāya, micchāvācassa purisapuggalassa sammāvācā hoti parikkamanāya, micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto hoti parikkamanāya, micchāājīvassa purisapuggalassa sammāājīvo hoti parikkamanāya, micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti parikkamanāya, micchāsatissa purisapuggalassa sammāsati hoti parikkamanāya, micchāsamādhissa purisapuggalassa sammāsamādhi hoti parikkamanāya, micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇaṁ hoti parikkamanāya, micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti parikkamanāya. Thinamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathinamiddhatā hoti parikkamanāya, uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṁ hoti parikkamanāya, vicikicchissa purisapuggalassa tiṇṇavicikicchatā hoti parikkamanāya, kodhanassa purisapuggalassa akkodho hoti parikkamanāya, upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parikkamanāya, makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parikkamanāya, paḷāsissa purisapuggalassa apaḷāso hoti parikkamanāya, issukissa purisapuggalassa anissukitā hoti parikkamanāya, maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṁ hoti parikkamanāya, saṭhassa purisapuggalassa asāṭheyyaṁ hoti parikkamanāya, māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parikkamanāya, thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṁ hoti parikkamanāya, atimānissa purisapuggalassa anatimāno hoti parikkamanāya, dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti parikkamanāya, pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti parikkamanāya, pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parikkamanāya, assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti parikkamanāya, ahirikassa purisapuggalassa hirī hoti parikkamanāya, anottāpissa purisapuggalassa ottappaṁ hoti parikkamanāya, appassutassa purisapuggalassa bāhusaccaṁ hoti parikkamanāya, kusītassa purisapuggalassa vīriyārambho hoti parikkamanāya, muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitassatitā hoti parikkamanāya, duppaññassa purisapuggalassa paññāsampadā hoti parikkamanāya, sandiṭṭhiparāmāsiādhānaggāhiduppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsianādhānaggāhisuppaṭinissaggitā hoti parikkamanāya. 15 4. Uparibhāgapariyāya Seyyathāpi, cunda, ye keci akusalā dhammā sabbe te adhobhāgaṅgamanīyā, ye keci kusalā dhammā sabbe te uparibhāgaṅgamanīyā; evameva kho, cunda, vihiṁsakassa purisapuggalassa avihiṁsā hoti uparibhāgāya, pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti uparibhāgāya …pe… sandiṭṭhiparāmāsiādhānaggāhiduppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsianādhānaggāhisuppaṭinissaggitā hoti uparibhāgāya. 16 5. Parinibbānapariyāya So vata, cunda, attanā palipapalipanno paraṁ palipapalipannaṁ uddharissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vata, cunda, attanā apalipapalipanno paraṁ palipapalipannaṁ uddharissatīti ṭhānametaṁ vijjati. So vata, cunda, attanā adanto avinīto aparinibbuto paraṁ damessati vinessati 468 --- mn8 1:16 parinibbāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vata, cunda, attanā danto vinīto parinibbuto paraṁ damessati vinessati parinibbāpessatīti ṭhānametaṁ vijjati. Evameva kho, cunda, vihiṁsakassa purisapuggalassa avihiṁsā hoti parinibbānāya, pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parinibbānāya. Adinnādāyissa purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti parinibbānāya. Abrahmacārissa purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī hoti parinibbānāya. Musāvādissa purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti parinibbānāya. Pisuṇavācassa purisapuggalassa pisuṇāya vācāya veramaṇī hoti parinibbānāya. Pharusavācassa purisapuggalassa pharusāya vācāya veramaṇī hoti parinibbānāya. Samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti parinibbānāya. Abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti parinibbānāya. Byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti parinibbānāya. Micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti parinibbānāya. Micchāsaṅkappassa purisapuggalassa sammāsaṅkappo hoti parinibbānāya. Micchāvācassa purisapuggalassa sammāvācā hoti parinibbānāya. Micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto hoti parinibbānāya. Micchāājīvassa purisapuggalassa sammāājīvo hoti parinibbānāya. Micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti parinibbānāya. Micchāsatissa purisapuggalassa sammāsati hoti parinibbānāya. Micchāsamādhissa purisapuggalassa sammāsamādhi hoti parinibbānāya. Micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇaṁ hoti parinibbānāya. Micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti parinibbānāya. Thinamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathinamiddhatā hoti parinibbānāya. Uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṁ hoti parinibbānāya. Vicikicchissa purisapuggalassa tiṇṇavicikicchatā hoti parinibbānāya. Kodhanassa purisapuggalassa akkodho hoti parinibbānāya. Upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parinibbānāya. Makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parinibbānāya. Paḷāsissa purisapuggalassa apaḷāso hoti parinibbānāya. Issukissa purisapuggalassa anissukitā hoti parinibbānāya. Maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṁ hoti parinibbānāya. Saṭhassa purisapuggalassa asāṭheyyaṁ hoti parinibbānāya. Māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parinibbānāya. Thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṁ hoti parinibbānāya. Atimānissa purisapuggalassa anatimāno hoti parinibbānāya. Dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti parinibbānāya. Pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti parinibbānāya. Pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parinibbānāya. Assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti parinibbānāya. Ahirikassa purisapuggalassa hirī hoti parinibbānāya. Anottāpissa purisapuggalassa ottappaṁ hoti parinibbānāya. Appassutassa purisapuggalassa bāhusaccaṁ hoti parinibbānāya. Kusītassa purisapuggalassa vīriyārambho hoti parinibbānāya. Muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitassatitā hoti parinibbānāya. Duppaññassa purisapuggalassa paññāsampadā hoti parinibbānāya. Sandiṭṭhiparāmāsiādhānaggāhiduppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsianādhānaggāhisuppaṭinissaggitā hoti parinibbānāya. 17 Iti kho, cunda, desito mayā sallekhapariyāyo, desito cittuppādapariyāyo, desito parikkamanapariyāyo, desito uparibhāgapariyāyo, desito parinibbānapariyāyo. Yaṁ kho, cunda, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, cunda, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni, jhāyatha, cunda, mā pamādattha, mā pacchāvippaṭisārino ahuvattha—ayaṁ kho amhākaṁ anusāsanī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mahācundo bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Catuttālīsapadā vuttā, sandhayo pañca desitā; Sallekho nāma suttanto, gambhīro sāgarūpamoti. Sallekhasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. mn44 0 Majjhima Nikāya 44 Cūḷavedallasutta 469 --- mn44 1:0 |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho visākho upāsako yena dhammadinnā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dhammadinnaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho visākho upāsako dhammadinnaṁ bhikkhuniṁ etadavoca: 2 “‘sakkāyo sakkāyo’ti, ayye, vuccati. Katamo nu kho, ayye, sakkāyo vutto bhagavatā”ti? “Pañca kho ime, āvuso visākha, upādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime kho, āvuso visākha, pañcupādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā”ti. “Sādhayye”ti kho visākho upāsako dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā dhammadinnaṁ bhikkhuniṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi: 3 “‘sakkāyasamudayo sakkāyasamudayo’ti, ayye, vuccati. Katamo nu kho, ayye, sakkāyasamudayo vutto bhagavatā”ti? “Yāyaṁ, āvuso visākha, taṇhā ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ—kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā; ayaṁ kho, āvuso visākha, sakkāyasamudayo vutto bhagavatā”ti. 4 “‘Sakkāyanirodho sakkāyanirodho’ti, ayye, vuccati. Katamo nu kho, ayye, sakkāyanirodho vutto bhagavatā”ti? “Yo kho, āvuso visākha, tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo; ayaṁ kho, āvuso visākha, sakkāyanirodho vutto bhagavatā”ti. 5 “‘Sakkāyanirodhagāminī paṭipadā sakkāyanirodhagāminī paṭipadā’ti, ayye, vuccati. Katamā nu kho, ayye, sakkāyanirodhagāminī paṭipadā vuttā bhagavatā”ti? “Ayameva kho, āvuso visākha, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sakkāyanirodhagāminī paṭipadā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhī”ti. 6 “Taññeva nu kho, ayye, upādānaṁ te pañcupādānakkhandhā udāhu aññatra pañcahupādānakkhandhehi upādānan”ti? “Na kho, āvuso visākha, taññeva upādānaṁ te pañcupādānakkhandhā, nāpi aññatra pañcahupādānakkhandhehi upādānaṁ. Yo kho, āvuso visākha, pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgo taṁ tattha upādānan”ti. 7 “Kathaṁ panāyye, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti? “Idhāvuso visākha, assutavā puthujjano, ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Evaṁ kho, āvuso visākha, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti. 8 “Kathaṁ panāyye, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti? “Idhāvuso visākha, sutavā ariyasāvako, ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ. Na vedanaṁ …pe… na saññaṁ … na saṅkhāre …pe… na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Evaṁ kho, āvuso visākha, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti. 9 “Katamo panāyye, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo”ti? “Ayameva kho, āvuso visākha, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhī”ti. 10 “Ariyo panāyye, aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhato udāhu asaṅkhato”ti? “Ariyo kho, āvuso visākha, aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhato”ti. 11 “Ariyena nu kho, ayye, aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahitā udāhu tīhi khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahito”ti? “Na kho, āvuso visākha, ariyena aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahitā; tīhi ca kho, āvuso visākha, khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahito. Yā cāvuso visākha, sammāvācā yo ca sammākammanto yo ca sammāājīvo ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā. Yo ca sammāvāyāmo yā ca 470 --- mn44 1:11 sammāsati yo ca sammāsamādhi ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā. Yā ca sammādiṭṭhi yo ca sammāsaṅkappo, ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā”ti. 12 “Katamo panāyye, samādhi, katame dhammā samādhinimittā, katame dhammā samādhiparikkhārā, katamā samādhibhāvanā”ti? “Yā kho, āvuso visākha, cittassa ekaggatā ayaṁ samādhi; cattāro satipaṭṭhānā samādhinimittā; cattāro sammappadhānā samādhiparikkhārā. Yā tesaṁyeva dhammānaṁ āsevanā bhāvanā bahulīkammaṁ, ayaṁ ettha samādhibhāvanā”ti. 13 “Kati panāyye, saṅkhārā”ti? “Tayome, āvuso visākha, saṅkhārā—kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro”ti. 14 “Katamo panāyye, kāyasaṅkhāro, katamo vacīsaṅkhāro, katamo cittasaṅkhāro”ti? “Assāsapassāsā kho, āvuso visākha, kāyasaṅkhāro, vitakkavicārā vacīsaṅkhāro, saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti. 15 “Kasmā panāyye, assāsapassāsā kāyasaṅkhāro, kasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro, kasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti? “Assāsapassāsā kho, āvuso visākha, kāyikā ete dhammā kāyappaṭibaddhā, tasmā assāsapassāsā kāyasaṅkhāro. Pubbe kho, āvuso visākha, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṁ bhindati, tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro. Saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittappaṭibaddhā, tasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti. 16 “Kathaṁ panāyye, saññāvedayitanirodhasamāpatti hotī”ti? “Na kho, āvuso visākha, saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjantassa bhikkhuno evaṁ hoti: ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjissan’ti vā, ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmī’ti vā, ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno’ti vā. Atha khvāssa pubbeva tathā cittaṁ bhāvitaṁ hoti yaṁ taṁ tathattāya upanetī”ti. 17 “Saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjantassa panāyye, bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṁ nirujjhanti—yadi vā kāyasaṅkhāro, yadi vā vacīsaṅkhāro, yadi vā cittasaṅkhāro”ti? “Saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjantassa kho, āvuso visākha, bhikkhuno paṭhamaṁ nirujjhati vacīsaṅkhāro, tato kāyasaṅkhāro, tato cittasaṅkhāro”ti. 18 “Kathaṁ panāyye, saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhānaṁ hotī”ti? “Na kho, āvuso visākha, saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa bhikkhuno evaṁ hoti: ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahissan’ti vā, ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahāmī’ti vā, ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhito’ti vā. Atha khvāssa pubbeva tathā cittaṁ bhāvitaṁ hoti yaṁ taṁ tathattāya upanetī”ti. 19 “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa panāyye, bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṁ uppajjanti—yadi vā kāyasaṅkhāro, yadi vā vacīsaṅkhāro, yadi vā cittasaṅkhāro”ti? “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa kho, āvuso visākha, bhikkhuno paṭhamaṁ uppajjati cittasaṅkhāro, tato kāyasaṅkhāro, tato vacīsaṅkhāro”ti. 20 “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṁ panāyye, bhikkhuṁ kati phassā phusantī”ti? “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṁ kho, āvuso visākha, bhikkhuṁ tayo phassā phusanti—suññato phasso, animitto phasso, appaṇihito phasso”ti. 21 “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa panāyye, bhikkhuno kiṁninnaṁ cittaṁ hoti kiṁpoṇaṁ kiṁpabbhāran”ti? “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa kho, āvuso visākha, bhikkhuno vivekaninnaṁ cittaṁ hoti, vivekapoṇaṁ vivekapabbhāran”ti. 22 “Kati panāyye, vedanā”ti? “Tisso kho imā, āvuso visākha, vedanā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā”ti. 23 “Katamā panāyye, sukhā vedanā, katamā dukkhā vedanā, katamā adukkhamasukhā vedanā”ti? “Yaṁ kho, āvuso visākha, kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā sukhaṁ sātaṁ vedayitaṁ—ayaṁ sukhā vedanā. Yaṁ kho, āvuso visākha, kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ—ayaṁ dukkhā vedanā. Yaṁ kho, āvuso visākha, kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā neva sātaṁ nāsātaṁ vedayitaṁ—ayaṁ adukkhamasukhā vedanā”ti. 24 “Sukhā panāyye, vedanā kiṁsukhā kiṁdukkhā, dukkhā vedanā kiṁsukhā kiṁdukkhā, adukkhamasukhā vedanā kiṁsukhā kiṁdukkhā”ti? “Sukhā kho, āvuso visākha, vedanā ṭhitisukhā vipariṇāmadukkhā; dukkhā vedanā 471 --- mn44 1:24 ṭhitidukkhā vipariṇāmasukhā; adukkhamasukhā vedanā ñāṇasukhā aññāṇadukkhā”ti. 25 “Sukhāya panāyye, vedanāya kiṁ anusayo anuseti, dukkhāya vedanāya kiṁ anusayo anuseti, adukkhamasukhāya vedanāya kiṁ anusayo anusetī”ti? “Sukhāya kho, āvuso visākha, vedanāya rāgānusayo anuseti, dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti, adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetī”ti. 26 “Sabbāya nu kho, ayye, sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti, sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti, sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetī”ti? “Na kho, āvuso visākha, sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti, na sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti, na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetī”ti. 27 “Sukhāya panāyye, vedanāya kiṁ pahātabbaṁ, dukkhāya vedanāya kiṁ pahātabbaṁ, adukkhamasukhāya vedanāya kiṁ pahātabban”ti? “Sukhāya kho, āvuso visākha, vedanāya rāgānusayo pahātabbo, dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo, adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo”ti. 28 “Sabbāya nu kho, ayye, sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo, sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo, sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo”ti? “Na kho, āvuso visākha, sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo, na sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo, na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo. Idhāvuso visākha, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Rāgaṁ tena pajahati, na tattha rāgānusayo anuseti. Idhāvuso visākha, bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṁ upasampajja viharantī’ti? Iti anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpayato uppajjati pihāppaccayā domanassaṁ. Paṭighaṁ tena pajahati, na tattha paṭighānusayo anuseti. Idhāvuso visākha, bhikkhu sukhassa ca pahānā, dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Avijjaṁ tena pajahati, na tattha avijjānusayo anusetī”ti. 29 “Sukhāya panāyye, vedanāya kiṁ paṭibhāgo”ti? “Sukhāya kho, āvuso visākha, vedanāya dukkhā vedanā paṭibhāgo”ti. “Dukkhāya pannāyye, vedanāya kiṁ paṭibhāgo”ti? “Dukkhāya kho, āvuso visākha, vedanāya sukhā vedanā paṭibhāgo”ti. “Adukkhamasukhāya panāyye, vedanāya kiṁ paṭibhāgo”ti? “Adukkhamasukhāya kho, āvuso visākha, vedanāya avijjā paṭibhāgo”ti. “Avijjāya panāyye, kiṁ paṭibhāgo”ti? “Avijjāya kho, āvuso visākha, vijjā paṭibhāgo”ti. “Vijjāya panāyye, kiṁ paṭibhāgo”ti? “Vijjāya kho, āvuso visākha, vimutti paṭibhāgo”ti. “Vimuttiyā panāyye, kiṁ paṭibhāgo”ti? “Vimuttiyā kho, āvuso visākha, nibbānaṁ paṭibhāgo”ti. “Nibbānassa panāyye, kiṁ paṭibhāgo”ti? “Accayāsi, āvuso visākha, pañhaṁ, nāsakkhi pañhānaṁ pariyantaṁ gahetuṁ. Nibbānogadhañhi, āvuso visākha, brahmacariyaṁ, nibbānaparāyanaṁ nibbānapariyosānaṁ. Ākaṅkhamāno ca tvaṁ, āvuso visākha, bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccheyyāsi, yathā ca te bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāsī”ti. 30 Atha kho visākho upāsako dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā dhammadinnaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho visākho upāsako yāvatako ahosi dhammadinnāya bhikkhuniyā saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. Evaṁ vutte, bhagavā visākhaṁ upāsakaṁ etadavoca: “paṇḍitā, visākha, dhammadinnā bhikkhunī, mahāpaññā, visākha, dhammadinnā bhikkhunī. Mañcepi tvaṁ, visākha, etamatthaṁ puccheyyāsi, ahampi taṁ evamevaṁ byākareyyaṁ, yathā taṁ dhammadinnāya bhikkhuniyā byākataṁ. Eso cevetassa attho. Evañca naṁ dhārehī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano visākho upāsako bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Cūḷavedallasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. mn21 0 Majjhima Nikāya 21 Kakacūpamasutta 472 --- mn21 1:0 |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Tena kho pana samayena āyasmā moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṁ ativelaṁ saṁsaṭṭho viharati. Evaṁ saṁsaṭṭho āyasmā moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṁ viharati—sace koci bhikkhu āyasmato moḷiyaphaggunassa sammukhā tāsaṁ bhikkhunīnaṁ avaṇṇaṁ bhāsati, tenāyasmā moḷiyaphagguno kupito anattamano adhikaraṇampi karoti. Sace pana koci bhikkhu tāsaṁ bhikkhunīnaṁ sammukhā āyasmato moḷiyaphaggunassa avaṇṇaṁ bhāsati, tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. Evaṁ saṁsaṭṭho āyasmā moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṁ viharati. 3 Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “āyasmā, bhante, moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṁ ativelaṁ saṁsaṭṭho viharati. Evaṁ saṁsaṭṭho, bhante, āyasmā moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṁ viharati—sace koci bhikkhu āyasmato moḷiyaphaggunassa sammukhā tāsaṁ bhikkhunīnaṁ avaṇṇaṁ bhāsati, tenāyasmā moḷiyaphagguno kupito anattamano adhikaraṇampi karoti. Sace pana koci bhikkhu tāsaṁ bhikkhunīnaṁ sammukhā āyasmato moḷiyaphaggunassa avaṇṇaṁ bhāsati, tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. Evaṁ saṁsaṭṭho, bhante, āyasmā moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṁ viharatī”ti. 4 Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena moḷiyaphaggunaṁ bhikkhuṁ āmantehi: ‘satthā taṁ, āvuso phagguna, āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā moḷiyaphagguno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ moḷiyaphaggunaṁ etadavoca: “satthā taṁ, āvuso phagguna, āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā moḷiyaphagguno tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ moḷiyaphaggunaṁ bhagavā etadavoca: 5 “Saccaṁ kira tvaṁ, phagguna, bhikkhunīhi saddhiṁ ativelaṁ saṁsaṭṭho viharasi? Evaṁ saṁsaṭṭho kira tvaṁ, phagguna, bhikkhunīhi saddhiṁ viharasi—sace koci bhikkhu tuyhaṁ sammukhā tāsaṁ bhikkhunīnaṁ avaṇṇaṁ bhāsati, tena tvaṁ kupito anattamano adhikaraṇampi karosi. Sace pana koci bhikkhu tāsaṁ bhikkhunīnaṁ sammukhā tuyhaṁ avaṇṇaṁ bhāsati, tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. Evaṁ saṁsaṭṭho kira tvaṁ, phagguna, bhikkhunīhi saddhiṁ viharasī”ti? “Evaṁ, bhante”ti. “Nanu tvaṁ, phagguna, kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti? “Evaṁ, bhante”ti. 6 “Na kho te etaṁ, phagguna, patirūpaṁ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa, yaṁ tvaṁ bhikkhunīhi saddhiṁ ativelaṁ saṁsaṭṭho vihareyyāsi. Tasmātiha, phagguna, tava cepi koci sammukhā tāsaṁ bhikkhunīnaṁ avaṇṇaṁ bhāseyya, tatrāpi tvaṁ, phagguna, ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. Tatrāpi te, phagguna, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na ceva me cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāmi, hitānukampī ca viharissāmi mettacitto, na dosantaro’ti. Evañhi te, phagguna, sikkhitabbaṁ. Tasmātiha, phagguna, tava cepi koci sammukhā tāsaṁ bhikkhunīnaṁ pāṇinā pahāraṁ dadeyya, leḍḍunā pahāraṁ dadeyya, daṇḍena pahāraṁ dadeyya, satthena pahāraṁ dadeyya. Tatrāpi tvaṁ, phagguna, ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. Tatrāpi te, phagguna, evaṁ sikkhitabbaṁ ‘na ceva me cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāmi, hitānukampī ca viharissāmi mettacitto, na dosantaro’ti. Evañhi te, phagguna, sikkhitabbaṁ. Tasmātiha, phagguna, tava cepi koci sammukhā avaṇṇaṁ bhāseyya, tatrāpi tvaṁ, phagguna, ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. Tatrāpi te, phagguna, evaṁ sikkhitabbaṁ ‘na ceva me cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāmi, hitānukampī ca viharissāmi mettacitto, na dosantaro’ti. Evañhi te, phagguna, sikkhitabbaṁ. Tasmātiha, 473 --- mn21 1:6 phagguna, tava cepi koci pāṇinā pahāraṁ dadeyya, leḍḍunā pahāraṁ dadeyya, daṇḍena pahāraṁ dadeyya, satthena pahāraṁ dadeyya, tatrāpi tvaṁ, phagguna, ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. Tatrāpi te, phagguna, evaṁ sikkhitabbaṁ ‘na ceva me cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāmi, hitānukampī ca viharissāmi mettacitto, na dosantaro’ti. Evañhi te, phagguna, sikkhitabban”ti. 7 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “ārādhayiṁsu vata me, bhikkhave, bhikkhū ekaṁ samayaṁ cittaṁ. Idhāhaṁ, bhikkhave, bhikkhū āmantesiṁ—ahaṁ kho, bhikkhave, ekāsanabhojanaṁ bhuñjāmi. Ekāsanabhojanaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, bhuñjamāno appābādhatañca sañjānāmi appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha tumhepi, bhikkhave, ekāsanabhojanaṁ bhuñjatha. Ekāsanabhojanaṁ kho, bhikkhave, tumhepi bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcāti. Na me, bhikkhave, tesu bhikkhūsu anusāsanī karaṇīyā ahosi; satuppādakaraṇīyameva me, bhikkhave, tesu bhikkhūsu ahosi. Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṁ catumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. Tamenaṁ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā, vāmena hatthena rasmiyo gahetvā, dakkhiṇena hatthena patodaṁ gahetvā, yenicchakaṁ yadicchakaṁ sāreyyapi paccāsāreyyapi. Evameva kho, bhikkhave, na me tesu bhikkhūsu anusāsanī karaṇīyā ahosi, satuppādakaraṇīyameva me, bhikkhave, tesu bhikkhūsu ahosi. Tasmātiha, bhikkhave, tumhepi akusalaṁ pajahatha, kusalesu dhammesu āyogaṁ karotha. Evañhi tumhepi imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatha. 8 Seyyathāpi, bhikkhave, gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahantaṁ sālavanaṁ. Tañcassa eḷaṇḍehi sañchannaṁ. Tassa kocideva puriso uppajjeyya atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo. So yā tā sālalaṭṭhiyo kuṭilā ojāpaharaṇiyo tā chetvā bahiddhā nīhareyya, antovanaṁ suvisodhitaṁ visodheyya. Yā pana tā sālalaṭṭhiyo ujukā sujātā tā sammā parihareyya. Evañhetaṁ, bhikkhave, sālavanaṁ aparena samayena vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyya. Evameva kho, bhikkhave, tumhepi akusalaṁ pajahatha, kusalesu dhammesu āyogaṁ karotha. Evañhi tumhepi imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatha. 9 Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, imissāyeva sāvatthiyā vedehikā nāma gahapatānī ahosi. Vedehikāya, bhikkhave, gahapatāniyā evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘soratā vedehikā gahapatānī, nivātā vedehikā gahapatānī, upasantā vedehikā gahapatānī’ti. Vedehikāya kho pana, bhikkhave, gahapatāniyā kāḷī nāma dāsī ahosi dakkhā analasā susaṁvihitakammantā. Atha kho, bhikkhave, kāḷiyā dāsiyā etadahosi: ‘mayhaṁ kho ayyāya evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: “soratā vedehikā gahapatānī, nivātā vedehikā gahapatānī, upasantā vedehikā gahapatānī”ti. Kiṁ nu kho me ayyā santaṁyeva nu kho ajjhattaṁ kopaṁ na pātukaroti udāhu asantaṁ udāhu mayhamevete kammantā susaṁvihitā yena me ayyā santaṁyeva ajjhattaṁ kopaṁ na pātukaroti, no asantaṁ? Yannūnāhaṁ ayyaṁ vīmaṁseyyan’ti. Atha kho, bhikkhave, kāḷī dāsī divā uṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, vedehikā gahapatānī kāḷiṁ dāsiṁ etadavoca: ‘he je kāḷī’ti. ‘Kiṁ, ayye’ti? ‘Kiṁ, je, divā uṭṭhāsī’ti? ‘Na khvayye, kiñcī’ti. ‘No vata re kiñci, pāpi dāsi, divā uṭṭhāsī’ti kupitā anattamanā bhākuṭiṁ akāsi. Atha kho, bhikkhave, kāḷiyā dāsiyā etadahosi: ‘santaṁyeva kho me ayyā ajjhattaṁ kopaṁ na pātukaroti, no asantaṁ; mayhamevete kammantā susaṁvihitā, yena me ayyā santaṁyeva ajjhattaṁ kopaṁ na pātukaroti, no asantaṁ. Yannūnāhaṁ bhiyyoso mattāya ayyaṁ vīmaṁseyyan’ti. Atha kho, bhikkhave, kāḷī dāsī divātaraṁyeva uṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, vedehikā gahapatānī kāḷiṁ dāsiṁ etadavoca: ‘he je kāḷī’ti. ‘Kiṁ, ayye’ti? ‘Kiṁ, je, divātaraṁ uṭṭhāsī’ti? ‘Na khvayye, kiñcī’ti. ‘No vata re kiñci, pāpi dāsi, divātaraṁ uṭṭhāsī’ti kupitā anattamanā anattamanavācaṁ nicchāresi. Atha kho, bhikkhave, kāḷiyā dāsiyā etadahosi: ‘santaṁyeva kho me ayyā ajjhattaṁ kopaṁ na pātukaroti, no asantaṁ. 474 --- mn21 1:9 Mayhamevete kammantā susaṁvihitā, yena me ayyā santaṁyeva ajjhattaṁ kopaṁ na pātukaroti, no asantaṁ. Yannūnāhaṁ bhiyyoso mattāya ayyaṁ vīmaṁseyyan’ti. Atha kho, bhikkhave, kāḷī dāsī divātaraṁyeva uṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, vedehikā gahapatānī kāḷiṁ dāsiṁ etadavoca: ‘he je kāḷī’ti. ‘Kiṁ, ayye’ti? ‘Kiṁ, je, divā uṭṭhāsī’ti? ‘Na khvayye, kiñcī’ti. ‘No vata re kiñci, pāpi dāsi, divā uṭṭhāsī’ti kupitā anattamanā aggaḷasūciṁ gahetvā sīse pahāraṁ adāsi, sīsaṁ vobhindi. Atha kho, bhikkhave, kāḷī dāsī bhinnena sīsena lohitena galantena paṭivissakānaṁ ujjhāpesi: ‘passathayye, soratāya kammaṁ; passathayye, nivātāya kammaṁ, passathayye, upasantāya kammaṁ. Kathañhi nāma ekadāsikāya divā uṭṭhāsīti kupitā anattamanā aggaḷasūciṁ gahetvā sīse pahāraṁ dassati, sīsaṁ vobhindissatī’ti. Atha kho, bhikkhave, vedehikāya gahapatāniyā aparena samayena evaṁ pāpako kittisaddo abbhuggacchi: ‘caṇḍī vedehikā gahapatānī, anivātā vedehikā gahapatānī, anupasantā vedehikā gahapatānī’ti. 10 Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu tāvadeva soratasorato hoti nivātanivāto hoti upasantūpasanto hoti yāva na amanāpā vacanapathā phusanti. Yato ca, bhikkhave, bhikkhuṁ amanāpā vacanapathā phusanti, atha bhikkhu ‘sorato’ti veditabbo, ‘nivāto’ti veditabbo, ‘upasanto’ti veditabbo. Nāhaṁ taṁ, bhikkhave, bhikkhuṁ ‘suvaco’ti vadāmi yo cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu suvaco hoti, sovacassataṁ āpajjati. Taṁ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, bhikkhu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ alabhamāno na suvaco hoti, na sovacassataṁ āpajjati. Yo ca kho, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁyeva sakkaronto, dhammaṁ garuṁ karonto, dhammaṁ mānento, dhammaṁ pūjento, dhammaṁ apacāyamāno suvaco hoti, sovacassataṁ āpajjati, tamahaṁ ‘suvaco’ti vadāmi. Tasmātiha, bhikkhave, ‘dhammaṁyeva sakkarontā, dhammaṁ garuṁ karontā, dhammaṁ mānentā, dhammaṁ pūjentā, dhammaṁ apacāyamānā suvacā bhavissāma, sovacassataṁ āpajjissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 11 Pañcime, bhikkhave, vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṁ—kālena vā akālena vā; bhūtena vā abhūtena vā; saṇhena vā pharusena vā; atthasaṁhitena vā anatthasaṁhitena vā; mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṁ akālena vā; bhūtena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṁ abhūtena vā; saṇhena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṁ pharusena vā; atthasaṁhitena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṁ anatthasaṁhitena vā; mettacittā vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṁ dosantarā vā. Tatrāpi vo, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na ceva no cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāma, hitānukampī ca viharissāma mettacittā, na dosantarā. Tañca puggalaṁ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañca sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cittena vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 12 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso āgaccheyya kudālapiṭakaṁ ādāya. So evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ imaṁ mahāpathaviṁ apathaviṁ karissāmī’ti. So tatra tatra vikhaṇeyya, tatra tatra vikireyya, tatra tatra oṭṭhubheyya, tatra tatra omutteyya: ‘apathavī bhavasi, apathavī bhavasī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso imaṁ mahāpathaviṁ apathaviṁ kareyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Ayañhi, bhante, mahāpathavī gambhīrā appameyyā. Sā na sukarā apathavī kātuṁ; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. 13 “Evameva kho, bhikkhave, pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṁ—kālena vā akālena vā; bhūtena vā abhūtena vā; saṇhena vā pharusena vā; atthasaṁhitena vā anatthasaṁhitena vā; mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṁ akālena vā; bhūtena vā bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṁ abhūtena vā; saṇhena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṁ pharusena vā; atthasaṁhitena vā, bhikkhave, pare vadamānā 475 --- mn21 1:13 vadeyyuṁ anatthasaṁhitena vā; mettacittā vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṁ dosantarā vā. Tatrāpi vo, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na ceva no cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāma, hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca puggalaṁ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañca sabbāvantaṁ lokaṁ pathavisamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 14 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso āgaccheyya lākhaṁ vā haliddiṁ vā nīlaṁ vā mañjiṭṭhaṁ vā ādāya. So evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ imasmiṁ ākāse rūpaṁ likhissāmi, rūpapātubhāvaṁ karissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso imasmiṁ ākāse rūpaṁ likheyya, rūpapātubhāvaṁ kareyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Ayañhi, bhante, ākāso arūpī anidassano. Tattha na sukaraṁ rūpaṁ likhituṁ, rūpapātubhāvaṁ kātuṁ; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. 15 “Evameva kho, bhikkhave, pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṁ kālena vā akālena vā …pe… tadārammaṇañca sabbāvantaṁ lokaṁ ākāsasamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 16 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso āgaccheyya ādittaṁ tiṇukkaṁ ādāya. So evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ imāya ādittāya tiṇukkāya gaṅgaṁ nadiṁ santāpessāmi samparitāpessāmī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso ādittāya tiṇukkāya gaṅgaṁ nadiṁ santāpeyya samparitāpeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Gaṅgā hi, bhante, nadī gambhīrā appameyyā. Sā na sukarā ādittāya tiṇukkāya santāpetuṁ samparitāpetuṁ; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. 17 “Evameva kho, bhikkhave, pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṁ kālena vā akālena vā …pe… tadārammaṇañca sabbāvantaṁ lokaṁ gaṅgāsamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 18 Seyyathāpi, bhikkhave, biḷārabhastā madditā sumadditā suparimadditā, mudukā tūlinī chinnasassarā chinnabhabbharā. Atha puriso āgaccheyya kaṭṭhaṁ vā kathalaṁ vā ādāya. So evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ imaṁ biḷārabhastaṁ madditaṁ sumadditaṁ suparimadditaṁ, mudukaṁ tūliniṁ, chinnasassaraṁ chinnabhabbharaṁ kaṭṭhena vā kathalena vā sarasaraṁ karissāmi bharabharaṁ karissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amuṁ biḷārabhastaṁ madditaṁ sumadditaṁ suparimadditaṁ, mudukaṁ tūliniṁ, chinnasassaraṁ chinnabhabbharaṁ kaṭṭhena vā kathalena vā sarasaraṁ kareyya, bharabharaṁ kareyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Amu hi, bhante, biḷārabhastā madditā sumadditā suparimadditā, mudukā tūlinī, chinnasassarā chinnabhabbharā. Sā na sukarā kaṭṭhena vā kathalena vā sarasaraṁ kātuṁ bharabharaṁ kātuṁ; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. 19 “Evameva kho, bhikkhave, pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṁ kālena vā akālena vā; bhūtena vā abhūtena vā; saṇhena vā pharusena vā; atthasaṁhitena vā anatthasaṁhitena vā; mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṁ akālena vā; bhūtena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṁ abhūtena vā; saṇhena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṁ pharusena vā; atthasaṁhitena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṁ anatthasaṁhitena vā; mettacittā vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṁ dosantarā vā. Tatrāpi vo, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na ceva no cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāma hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca puggalaṁ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañca sabbāvantaṁ lokaṁ biḷārabhastāsamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 20 Ubhatodaṇḍakena cepi, bhikkhave, kakacena 476 --- mn21 1:20 corā ocarakā aṅgamaṅgāni okanteyyuṁ, tatrāpi yo mano padūseyya, na me so tena sāsanakaro. Tatrāpi vo, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na ceva no cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāma, hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca puggalaṁ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma tadārammaṇañca sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 21 Imañca tumhe, bhikkhave, kakacūpamaṁ ovādaṁ abhikkhaṇaṁ manasi kareyyātha. Passatha no tumhe, bhikkhave, taṁ vacanapathaṁ, aṇuṁ vā thūlaṁ vā, yaṁ tumhe nādhivāseyyāthā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātiha, bhikkhave, imaṁ kakacūpamaṁ ovādaṁ abhikkhaṇaṁ manasikarotha. Taṁ vo bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Kakacūpamasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. mn116 0 Majjhima Nikāya 116 Isigilisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati isigilismiṁ pabbate. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Passatha no tumhe, bhikkhave, etaṁ vebhāraṁ pabbatan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Etassapi kho, bhikkhave, vebhārassa pabbatassa aññāva samaññā ahosi aññā paññatti. Passatha no tumhe, bhikkhave, etaṁ paṇḍavaṁ pabbatan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Etassapi kho, bhikkhave, paṇḍavassa pabbatassa aññāva samaññā ahosi aññā paññatti. Passatha no tumhe, bhikkhave, etaṁ vepullaṁ pabbatan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Etassapi kho, bhikkhave, vepullassa pabbatassa aññāva samaññā ahosi aññā paññatti. Passatha no tumhe, bhikkhave, etaṁ gijjhakūṭaṁ pabbatan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Etassapi kho, bhikkhave, gijjhakūṭassa pabbatassa aññāva samaññā ahosi aññā paññatti. Passatha no tumhe, bhikkhave, imaṁ isigiliṁ pabbatan”ti? “Evaṁ, bhante”. 3 “Imassa kho pana, bhikkhave, isigilissa pabbatassa esāva samaññā ahosi esā paññatti. Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, pañca paccekabuddhasatāni imasmiṁ isigilismiṁ pabbate ciranivāsino ahesuṁ. Te imaṁ pabbataṁ pavisantā dissanti, paviṭṭhā na dissanti. Tamenaṁ manussā disvā evamāhaṁsu: ‘ayaṁ pabbato ime isī gilatī’ti; ‘isigili isigili’ tveva samaññā udapādi. Ācikkhissāmi, bhikkhave, paccekabuddhānaṁ nāmāni; kittayissāmi, bhikkhave, paccekabuddhānaṁ nāmāni; desessāmi, bhikkhave, paccekabuddhānaṁ nāmāni. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 4 “Ariṭṭho nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṁ isigilismiṁ pabbate ciranivāsī ahosi; upariṭṭho nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṁ isigilismiṁ pabbate ciranivāsī ahosi; tagarasikhī nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṁ isigilismiṁ pabbate ciranivāsī ahosi; yasassī nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṁ isigilismiṁ pabbate ciranivāsī ahosi; sudassano nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṁ isigilismiṁ pabbate ciranivāsī ahosi; piyadassī nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṁ isigilismiṁ pabbate ciranivāsī ahosi; gandhāro nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṁ isigilismiṁ pabbate ciranivāsī ahosi; piṇḍolo nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṁ isigilismiṁ pabbate ciranivāsī ahosi; upāsabho nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṁ isigilismiṁ pabbate ciranivāsī ahosi; nīto nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṁ isigilismiṁ pabbate ciranivāsī ahosi; tatho nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṁ isigilismiṁ pabbate ciranivāsī ahosi, sutavā nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṁ isigilismiṁ pabbate ciranivāsī ahosi; bhāvitatto nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṁ isigilismiṁ pabbate 477 --- mn116 1:4 ciranivāsī ahosi. 5 Ye sattasārā anīghā nirāsā, Paccekamevajjhagamaṁsu bodhiṁ; Tesaṁ visallāna naruttamānaṁ, Nāmāni me kittayato suṇātha. Ariṭṭho upariṭṭho tagarasikhī yasassī, Sudassano piyadassī ca susambuddho; Gandhāro piṇḍolo upāsabho ca, Nīto tatho sutavā bhāvitatto. 6 Sumbho subho matulo aṭṭhamo ca, Athassumegho anīgho sudāṭho; Paccekabuddhā bhavanettikhīṇā, Hiṅgū ca hiṅgo ca mahānubhāvā. Dve jālino munino aṭṭhako ca, Atha kosallo buddho atho subāhu; Upanemiso nemiso santacitto, Sacco tatho virajo paṇḍito ca. Kāḷūpakāḷā vijito jito ca, Aṅgo ca paṅgo ca guttijito ca; Passi jahi upadhidukkhamūlaṁ, Aparājito mārabalaṁ ajesi. Satthā pavattā sarabhaṅgo lomahaṁso, Uccaṅgamāyo asito anāsavo; Manomayo mānacchido ca bandhumā, Tadādhimutto vimalo ca ketumā. Ketumbharāgo ca mātaṅgo ariyo, Athaccuto accutagāmabyāmako; Sumaṅgalo dabbilo supatiṭṭhito, Asayho khemābhirato ca sorato. Durannayo saṅgho athopi ujjayo, Aparo muni sayho anomanikkamo; Ānando nando upanando dvādasa, Bhāradvājo antimadehadhārī. Bodhi mahānāmo athopi uttaro, Kesī sikhī sundaro dvārabhājo; Tissūpatissā bhavabandhanacchidā, Upasikhi taṇhacchido ca sikhari. Buddho ahu maṅgalo vītarāgo, Usabhacchidā jāliniṁ dukkhamūlaṁ; Santaṁ padaṁ ajjhagamopanīto, Uposatho sundaro saccanāmo. Jeto jayanto padumo uppalo ca, Padumuttaro rakkhito pabbato ca; Mānatthaddho sobhito vītarāgo, Kaṇho ca buddho suvimuttacitto. 7 Ete ca aññe ca mahānubhāvā, Paccekabuddhā bhavanettikhīṇā; Te sabbasaṅgātigate mahesī, Parinibbute vandatha appameyye”ti. Isigilisuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. mn128 0 Majjhima Nikāya 128 Upakkilesasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. 2 Tena kho pana samayena kosambiyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti. 3 Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “idha, bhante, kosambiyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Sādhu, bhante, bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 4 Atha kho bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: “alaṁ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṁ, mā kalahaṁ, mā viggahaṁ, mā vivādan”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “āgametu, bhante. Bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṁ anuyutto viharatu; mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā”ti. Dutiyampi kho bhagavā te bhikkhū etadavoca: “alaṁ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṁ, mā kalahaṁ, mā viggahaṁ, mā vivādan”ti. Dutiyampi kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “āgametu, bhante. Bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṁ anuyutto viharatu; mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā”ti. Tatiyampi kho bhagavā te bhikkhū etadavoca: “alaṁ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṁ, mā kalahaṁ, mā viggahaṁ, mā vivādan”ti. Tatiyampi kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “āgametu, bhante. Bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṁ anuyutto viharatu; mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā”ti. 5 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṁ piṇḍāya pāvisi. Kosambiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya ṭhitakova imā gāthā abhāsi: 6 “Puthusaddo samajano, na bālo koci maññatha; Saṅghasmiṁ bhijjamānasmiṁ, nāññaṁ bhiyyo amaññaruṁ. Parimuṭṭhā paṇḍitābhāsā, 478 --- mn128 1:6 vācāgocarabhāṇino; Yāvicchanti mukhāyāmaṁ, yena nītā na taṁ vidū. Akkocchi maṁ avadhi maṁ, ajini maṁ ahāsi me; Ye ca taṁ upanayhanti, veraṁ tesaṁ na sammati. Akkocchi maṁ avadhi maṁ, ajini maṁ ahāsi me; Ye ca taṁ nupanayhanti, veraṁ tesūpasammati. Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṁ; Averena ca sammanti, esa dhammo sanantano. Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase; Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā. Aṭṭhicchinnā pāṇaharā, gavassadhanahārino; Raṭṭhaṁ vilumpamānānaṁ, tesampi hoti saṅgati; Kasmā tumhākaṁ no siyā. Sace labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāri dhīraṁ; Abhibhuyya sabbāni parissayāni, Careyya tenattamano satīmā. No ce labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāri dhīraṁ; Rājāva raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāya, Eko care mātaṅgaraññeva nāgo. Ekassa caritaṁ seyyo, Natthi bāle sahāyatā; Eko care na ca pāpāni kayirā, Appossukko mātaṅgaraññeva nāgo”ti. 7 Atha kho bhagavā ṭhitakova imā gāthā bhāsitvā yena bālakaloṇakāragāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena āyasmā bhagu bālakaloṇakāragāme viharati. Addasā kho āyasmā bhagu bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna āsanaṁ paññapesi udakañca pādānaṁ dhovanaṁ. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja pāde pakkhālesi. Āyasmāpi kho bhagu bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ bhaguṁ bhagavā etadavoca: “kacci, bhikkhu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci piṇḍakena na kilamasī”ti? “Khamanīyaṁ bhagavā, yāpanīyaṁ bhagavā, na cāhaṁ, bhante, piṇḍakena kilamāmī”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ bhaguṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā yena pācīnavaṁsadāyo tenupasaṅkami. 8 Tena kho pana samayena āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo pācīnavaṁsadāye viharanti. Addasā kho dāyapālo bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhagavantaṁ etadavoca: “mā, mahāsamaṇa, etaṁ dāyaṁ pāvisi. Santettha tayo kulaputtā attakāmarūpā viharanti. Mā tesaṁ aphāsumakāsī”ti. 9 Assosi kho āyasmā anuruddho dāyapālassa bhagavatā saddhiṁ mantayamānassa. Sutvāna dāyapālaṁ etadavoca: “mā, āvuso dāyapāla, bhagavantaṁ vāresi. Satthā no bhagavā anuppatto”ti. 10 Atha kho āyasmā anuruddho yenāyasmā ca nandiyo yenāyasmā ca kimilo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantañca nandiyaṁ āyasmantañca kimilaṁ etadavoca: “abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto, satthā no bhagavā anuppatto”ti. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo bhagavantaṁ paccuggantvā eko bhagavato pattacīvaraṁ paṭiggahesi, eko āsanaṁ paññapesi, eko pādodakaṁ upaṭṭhapesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja pāde pakkhālesi. Tepi kho āyasmanto bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ anuruddhaṁ bhagavā etadavoca: “kacci vo, anuruddhā, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci piṇḍakena na kilamathā”ti? “Khamanīyaṁ bhagavā, yāpanīyaṁ bhagavā, na ca mayaṁ, bhante, piṇḍakena kilamāmā”ti. 11 “Kacci pana vo, anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharathā”ti? “Taggha mayaṁ, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā”ti. “Yathā kathaṁ pana tumhe, anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharathā”ti? 12 “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘lābhā vata me, suladdhaṁ vata me yohaṁ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṁ viharāmī’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, imesu āyasmantesu mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi ceva raho ca, mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi ceva raho ca, mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi ceva raho ca. Tassa, mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vatteyyan’ti. So kho ahaṁ, bhante, sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vattāmi. Nānā hi kho no, 479 --- mn128 1:12 bhante, kāyā, ekañca pana maññe cittan”ti. Āyasmāpi kho nandiyo …pe… āyasmāpi kho kimilo bhagavantaṁ etadavoca: “mayhampi kho, bhante, evaṁ hoti: ‘lābhā vata me, suladdhaṁ vata me yohaṁ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṁ viharāmī’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, imesu āyasmantesu mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi ceva raho ca, mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi ceva raho ca, mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi ceva raho ca. Tassa mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vatteyyan’ti. So kho ahaṁ, bhante, sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vattāmi. Nānā hi kho no, bhante, kāyā, ekañca pana maññe cittanti. Evaṁ kho mayaṁ, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā”ti. 13 “Sādhu sādhu, anuruddhā. Kacci pana vo, anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā”ti? 14 “Taggha mayaṁ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā”ti. “Yathā kathaṁ pana tumhe, anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā”ti? “Idha, bhante, amhākaṁ yo paṭhamaṁ gāmato piṇḍāya paṭikkamati, so āsanāni paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, avakkārapātiṁ upaṭṭhāpeti. Yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati—sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati, bhuñjati; no ce ākaṅkhati, appaharite vā chaḍḍeti apāṇake vā udake opilāpeti—so āsanāni paṭisāmeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ paṭisāmeti, avakkārapātiṁ dhovitvā paṭisāmeti, bhattaggaṁ sammajjati. Yo passati pānīyaghaṭaṁ vā paribhojanīyaghaṭaṁ vā vaccaghaṭaṁ vā rittaṁ tucchaṁ so upaṭṭhāpeti. Sacassa hoti avisayhaṁ, hatthavikārena dutiyaṁ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpema, na tveva mayaṁ, bhante, tappaccayā vācaṁ bhindāma. Pañcāhikaṁ kho pana mayaṁ, bhante, sabbarattiṁ dhammiyā kathāya sannisīdāma. Evaṁ kho mayaṁ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā”ti. 15 “Sādhu sādhu, anuruddhā. Atthi pana vo, anuruddhā, evaṁ appamattānaṁ ātāpīnaṁ pahitattānaṁ viharataṁ uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti? “Idha mayaṁ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharantā obhāsañceva sañjānāma dassanañca rūpānaṁ. So kho pana no obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ; tañca nimittaṁ nappaṭivijjhāmā”ti. 16 “Taṁ kho pana vo, anuruddhā, nimittaṁ paṭivijjhitabbaṁ. Ahampi sudaṁ, anuruddhā, pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno obhāsañceva sañjānāmi dassanañca rūpānaṁ. So kho pana me obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘ko nu kho hetu ko paccayo yena me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānan’ti? Tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘vicikicchā kho me udapādi, vicikicchādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Sohaṁ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissatī’ti. 17 So kho ahaṁ, anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi dassanañca rūpānaṁ. So kho pana me obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘ko nu kho hetu ko paccayo yena me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānan’ti? Tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘amanasikāro kho me udapādi, amanasikārādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Sohaṁ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro’ti. 18 So kho ahaṁ, anuruddhā …pe… tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘thinamiddhaṁ kho me udapādi, thinamiddhādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Sohaṁ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhan’ti. 19 So kho ahaṁ, anuruddhā …pe… tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘chambhitattaṁ kho me udapādi, chambhitattādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso 480 --- mn128 1:19 antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Seyyathāpi, anuruddhā, puriso addhānamaggappaṭipanno, tassa ubhatopasse vaṭṭakā uppateyyuṁ, tassa tatonidānaṁ chambhitattaṁ uppajjeyya; evameva kho me, anuruddhā, chambhitattaṁ udapādi, chambhitattādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Sohaṁ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṁ, na chambhitattan’ti. 20 So kho ahaṁ, anuruddhā …pe… tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘uppilaṁ kho me udapādi, uppilādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Seyyathāpi, anuruddhā, puriso ekaṁ nidhimukhaṁ gavesanto sakideva pañcanidhimukhāni adhigaccheyya, tassa tatonidānaṁ uppilaṁ uppajjeyya; evameva kho me, anuruddhā, uppilaṁ udapādi, uppilādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Sohaṁ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṁ, na chambhitattaṁ, na uppilan’ti. 21 So kho ahaṁ, anuruddhā …pe… tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘duṭṭhullaṁ kho me udapādi, duṭṭhullādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Sohaṁ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṁ, na chambhitattaṁ, na uppilaṁ, na duṭṭhullan’ti. 22 So kho ahaṁ, anuruddhā …pe… tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘accāraddhavīriyaṁ kho me udapādi, accāraddhavīriyādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Seyyathāpi, anuruddhā, puriso ubhohi hatthehi vaṭṭakaṁ gāḷhaṁ gaṇheyya, so tattheva patameyya; evameva kho me, anuruddhā, accāraddhavīriyaṁ udapādi, accāraddhavīriyādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Sohaṁ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṁ, na chambhitattaṁ, na uppilaṁ, na duṭṭhullaṁ, na accāraddhavīriyan’ti. 23 So kho ahaṁ, anuruddhā …pe… tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘atilīnavīriyaṁ kho me udapādi, atilīnavīriyādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Seyyathāpi, anuruddhā, puriso vaṭṭakaṁ sithilaṁ gaṇheyya, so tassa hatthato uppateyya; evameva kho me, anuruddhā, atilīnavīriyaṁ udapādi, atilīnavīriyādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Sohaṁ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṁ, na chambhitattaṁ, na uppilaṁ, na duṭṭhullaṁ, na accāraddhavīriyaṁ, na atilīnavīriyan’ti. 24 So kho ahaṁ, anuruddhā …pe… tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘abhijappā kho me udapādi, abhijappādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Sohaṁ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṁ, na chambhitattaṁ, na uppilaṁ, na duṭṭhullaṁ, na accāraddhavīriyaṁ, na atilīnavīriyaṁ, na abhijappā’ti. 25 So kho ahaṁ, anuruddhā …pe… tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘nānattasaññā kho me udapādi, nānattasaññādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Sohaṁ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṁ, na chambhitattaṁ, na uppilaṁ, na duṭṭhullaṁ, na accāraddhavīriyaṁ, na atilīnavīriyaṁ, na abhijappā, na nānattasaññā’ti. 26 So kho ahaṁ, anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi dassanañca rūpānaṁ. So kho pana me obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Tassa mayhaṁ anuruddhā etadahosi: ‘ko nu kho hetu ko paccayo yena me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānan’ti. Tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘atinijjhāyitattaṁ kho me rūpānaṁ udapādi, 481 --- mn128 1:26 atinijjhāyitattādhikaraṇañca pana me rūpānaṁ samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ. Sohaṁ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṁ, na chambhitattaṁ, na uppilaṁ, na duṭṭhullaṁ, na accāraddhavīriyaṁ, na atilīnavīriyaṁ, na abhijappā, na nānattasaññā, na atinijjhāyitattaṁ rūpānan’ti. 27 So kho ahaṁ, anuruddhā, ‘vicikicchā cittassa upakkileso’ti—iti viditvā vicikicchaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahiṁ, ‘amanasikāro cittassa upakkileso’ti—iti viditvā amanasikāraṁ cittassa upakkilesaṁ pajahiṁ, ‘thinamiddhaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā thinamiddhaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahiṁ, ‘chambhitattaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā chambhitattaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahiṁ, ‘uppilaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā uppilaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahiṁ, ‘duṭṭhullaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā duṭṭhullaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahiṁ, ‘accāraddhavīriyaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā accāraddhavīriyaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahiṁ, ‘atilīnavīriyaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā atilīnavīriyaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahiṁ, ‘abhijappā cittassa upakkileso’ti—iti viditvā abhijappaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahiṁ, ‘nānattasaññā cittassa upakkileso’ti—iti viditvā nānattasaññaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahiṁ, ‘atinijjhāyitattaṁ rūpānaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā atinijjhāyitattaṁ rūpānaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahiṁ. 28 So kho ahaṁ, anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañhi kho sañjānāmi, na ca rūpāni passāmi; rūpāni hi kho passāmi, na ca obhāsaṁ sañjānāmi: ‘kevalampi rattiṁ, kevalampi divaṁ, kevalampi rattindivaṁ’. Tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘ko nu kho hetu ko paccayo yvāhaṁ obhāsañhi kho sañjānāmi na ca rūpāni passāmi; rūpāni hi kho passāmi na ca obhāsaṁ sañjānāmi—kevalampi rattiṁ, kevalampi divaṁ, kevalampi rattindivan’ti. Tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘yasmiñhi kho ahaṁ samaye rūpanimittaṁ amanasikaritvā obhāsanimittaṁ manasi karomi, obhāsañhi kho tasmiṁ samaye sañjānāmi, na ca rūpāni passāmi. Yasmiṁ panāhaṁ samaye obhāsanimittaṁ amanasikaritvā rūpanimittaṁ manasi karomi, rūpāni hi kho tasmiṁ samaye passāmi na ca obhāsaṁ sañjānāmi—kevalampi rattiṁ, kevalampi divaṁ, kevalampi rattindivan’ti. 29 So kho ahaṁ, anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto parittañceva obhāsaṁ sañjānāmi, parittāni ca rūpāni passāmi; appamāṇañceva obhāsaṁ sañjānāmi, appamāṇāni ca rūpāni passāmi: ‘kevalampi rattiṁ, kevalampi divaṁ, kevalampi rattindivaṁ’. Tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘ko nu kho hetu ko paccayo yvāhaṁ parittañceva obhāsaṁ sañjānāmi, parittāni ca rūpāni passāmi; appamāṇañceva obhāsaṁ sañjānāmi, appamāṇāni ca rūpāni passāmi—kevalampi rattiṁ, kevalampi divaṁ, kevalampi rattindivan’ti. Tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘yasmiṁ kho me samaye paritto samādhi hoti, parittaṁ me tasmiṁ samaye cakkhu hoti. Sohaṁ parittena cakkhunā parittañceva obhāsaṁ sañjānāmi, parittāni ca rūpāni passāmi. Yasmiṁ pana me samaye appamāṇo samādhi hoti, appamāṇaṁ me tasmiṁ samaye cakkhu hoti. Sohaṁ appamāṇena cakkhunā appamāṇañceva obhāsaṁ sañjānāmi, appamāṇāni ca rūpāni passāmi—kevalampi rattiṁ, kevalampi divaṁ, kevalampi rattindivan’ti. 30 Yato kho me, anuruddhā, ‘vicikicchā cittassa upakkileso’ti—iti viditvā vicikicchā cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘amanasikāro cittassa upakkileso’ti—iti viditvā amanasikāro cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘thinamiddhaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā thinamiddhaṁ cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘chambhitattaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā chambhitattaṁ cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘uppilaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā uppilaṁ cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘duṭṭhullaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā duṭṭhullaṁ cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘accāraddhavīriyaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā accāraddhavīriyaṁ cittassa upakkileso 482 --- mn128 1:30 pahīno ahosi, ‘atilīnavīriyaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā atilīnavīriyaṁ cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘abhijappā cittassa upakkileso’ti—iti viditvā abhijappā cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘nānattasaññā cittassa upakkileso’ti—iti viditvā nānattasaññā cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘atinijjhāyitattaṁ rūpānaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā atinijjhāyitattaṁ rūpānaṁ cittassa upakkileso pahīno ahosi. 31 Tassa mayhaṁ, anuruddhā, etadahosi: ‘ye kho me cittassa upakkilesā te me pahīnā. Handa dānāhaṁ tividhena samādhiṁ bhāvemī’ti. So kho ahaṁ, anuruddhā, savitakkampi savicāraṁ samādhiṁ bhāvesiṁ, avitakkampi vicāramattaṁ samādhiṁ bhāvesiṁ, avitakkampi avicāraṁ samādhiṁ bhāvesiṁ, sappītikampi samādhiṁ bhāvesiṁ, nippītikampi samādhiṁ bhāvesiṁ, sātasahagatampi samādhiṁ bhāvesiṁ, upekkhāsahagatampi samādhiṁ bhāvesiṁ. 32 Yato kho me, anuruddhā, savitakkopi savicāro samādhi bhāvito ahosi, avitakkopi vicāramatto samādhi bhāvito ahosi, avitakkopi avicāro samādhi bhāvito ahosi, sappītikopi samādhi bhāvito ahosi, nippītikopi samādhi bhāvito ahosi, sātasahagatopi samādhi bhāvito ahosi, upekkhāsahagatopi samādhi bhāvito ahosi. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi, akuppā me cetovimutti. Ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā anuruddho bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Upakkilesasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. mn50 0 Majjhima Nikāya 50 Māratajjanīyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā mahāmoggallāno bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. 2 Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno abbhokāse caṅkamati. Tena kho pana samayena māro pāpimā āyasmato mahāmoggallānassa kucchigato hoti koṭṭhamanupaviṭṭho. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: “kiṁ nu kho me kucchi garugaro viya? Māsācitaṁ maññe”ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno caṅkamā orohitvā vihāraṁ pavisitvā paññatte āsane nisīdi. 3 Nisajja kho āyasmā mahāmoggallāno paccattaṁ yoniso manasākāsi. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraṁ pāpimantaṁ kucchigataṁ koṭṭhamanupaviṭṭhaṁ. Disvāna māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “nikkhama, pāpima; nikkhama, pāpima. Mā tathāgataṁ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 4 Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: “ajānameva kho maṁ ayaṁ samaṇo apassaṁ evamāha: ‘nikkhama, pāpima; nikkhama, pāpima. Mā tathāgataṁ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā’ti. Yopissa so satthā sopi maṁ neva khippaṁ jāneyya, kuto pana maṁ ayaṁ sāvako jānissatī”ti? 5 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “evampi kho tāhaṁ, pāpima, jānāmi, mā tvaṁ maññittho: ‘na maṁ jānātī’ti. Māro tvamasi, pāpima; tuyhañhi, pāpima, evaṁ hoti: ‘ajānameva kho maṁ ayaṁ samaṇo apassaṁ evamāha—nikkhama, pāpima; nikkhama, pāpima. Mā tathāgataṁ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti. Yopissa so satthā sopi maṁ neva khippaṁ jāneyya, kuto pana maṁ ayaṁ sāvako jānissatī’”ti? 6 Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: “jānameva kho maṁ ayaṁ samaṇo passaṁ evamāha: ‘nikkhama, pāpima; nikkhama, pāpima. Mā tathāgataṁ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā’”ti. Atha kho māro pāpimā āyasmato mahāmoggallānassa mukhato uggantvā paccaggaḷe aṭṭhāsi. 7 Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraṁ pāpimantaṁ paccaggaḷe ṭhitaṁ; disvāna māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “etthāpi kho tāhaṁ, pāpima, passāmi; mā tvaṁ maññittho ‘na maṁ passatī’ti. Eso tvaṁ, pāpima, paccaggaḷe ṭhito. 8 Bhūtapubbāhaṁ, pāpima, dūsī nāma māro ahosiṁ, tassa me kāḷī nāma bhaginī. Tassā tvaṁ putto. So me tvaṁ bhāgineyyo ahosi. 9 Tena kho pana, pāpima, 483 --- mn50 1:9 samayena kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke uppanno hoti. Kakusandhassa kho pana, pāpima, bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhurasañjīvaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Yāvatā kho pana, pāpima, kakusandhassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa sāvakā. Tesu na ca koci āyasmatā vidhurena samasamo hoti yadidaṁ dhammadesanāya. Iminā kho evaṁ, pāpima, pariyāyena āyasmato vidhurassa vidhuroteva samaññā udapādi. 10 Āyasmā pana, pāpima, sañjīvo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi appakasireneva saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjati. Bhūtapubbaṁ, pāpima, āyasmā sañjīvo aññatarasmiṁ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno nisinno hoti. Addasaṁsu kho, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino āyasmantaṁ sañjīvaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṁ samāpannaṁ nisinnaṁ; disvāna tesaṁ etadahosi: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata, bho. Ayaṁ samaṇo nisinnakova kālaṅkato. Handa naṁ dahāmā’ti. Atha kho te, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino tiṇañca kaṭṭhañca gomayañca saṅkaḍḍhitvā āyasmato sañjīvassa kāye upacinitvā aggiṁ datvā pakkamiṁsu. 11 Atha kho, pāpima, āyasmā sañjīvo tassā rattiyā accayena tāya samāpattiyā vuṭṭhahitvā cīvarāni papphoṭetvā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Addasaṁsu kho te, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino āyasmantaṁ sañjīvaṁ piṇḍāya carantaṁ; disvāna nesaṁ etadahosi: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata, bho. Ayaṁ samaṇo nisinnakova kālaṅkato, svāyaṁ paṭisañjīvito’ti. Iminā kho evaṁ, pāpima, pariyāyena āyasmato sañjīvassa sañjīvoteva samaññā udapādi. 12 Atha kho, pāpima, dūsissa mārassa etadahosi: ‘imesaṁ kho ahaṁ bhikkhūnaṁ sīlavantānaṁ kalyāṇadhammānaṁ neva jānāmi āgatiṁ vā gatiṁ vā. Yannūnāhaṁ brāhmaṇagahapatike anvāviseyyaṁ—etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha. Appeva nāma tumhehi akkosiyamānānaṁ paribhāsiyamānānaṁ rosiyamānānaṁ vihesiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran’ti. Atha kho te, pāpima, dūsī māro brāhmaṇagahapatike anvāvisi: ‘etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha. Appeva nāma tumhehi akkosiyamānānaṁ paribhāsiyamānānaṁ rosiyamānānaṁ vihesiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran’ti. 13 Atha kho te, pāpima, brāhmaṇagahapatikā anvāvisiṭṭhā dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti: ‘ime pana muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma ulūko rukkhasākhāyaṁ mūsikaṁ maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma kotthu nadītīre macche maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma biḷāro sandhisamalasaṅkaṭīre mūsikaṁ maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma gadrabho vahacchinno sandhisamalasaṅkaṭīre jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyantī’ti. Ye kho pana, pāpima, tena samayena manussā kālaṁ karonti yebhuyyena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. 14 Atha kho, pāpima, kakusandho bhagavā arahaṁ 484 --- mn50 1:14 sammāsambuddho bhikkhū āmantesi: ‘anvāviṭṭhā kho, bhikkhave, brāhmaṇagahapatikā dūsinā mārena—etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha, appeva nāma tumhehi akkosiyamānānaṁ paribhāsiyamānānaṁ rosiyamānānaṁ vihesiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran’ti. Etha, tumhe, bhikkhave, mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharatha. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharathā’ti. 15 Atha kho te, pāpima, bhikkhū kakusandhena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihariṁsu, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṁsu. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihariṁsu, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṁsu. 16 Atha kho, pāpima, dūsissa mārassa etadahosi: ‘evampi kho ahaṁ karonto imesaṁ bhikkhūnaṁ sīlavantānaṁ kalyāṇadhammānaṁ neva jānāmi āgatiṁ vā gatiṁ vā, yannūnāhaṁ brāhmaṇagahapatike anvāviseyyaṁ: “etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjetha, appeva nāma tumhehi sakkariyamānānaṁ garukariyamānānaṁ māniyamānānaṁ pūjiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran”’ti. 17 Atha kho te, pāpima, dūsī māro brāhmaṇagahapatike anvāvisi: ‘etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjetha, appeva nāma tumhehi sakkariyamānānaṁ garukariyamānānaṁ māniyamānānaṁ pūjiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran’ti. Atha kho te, pāpima, brāhmaṇagahapatikā anvāviṭṭhā dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti. Ye kho pana, pāpima, tena samayena manussā kālaṁ karonti yebhuyyena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 18 Atha kho, pāpima, kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi: ‘anvāviṭṭhā kho, bhikkhave, brāhmaṇagahapatikā dūsinā mārena: “etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjetha, appeva nāma tumhehi sakkariyamānānaṁ garukariyamānānaṁ māniyamānānaṁ pūjiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran”ti. Etha, tumhe, bhikkhave, asubhānupassino kāye viharatha, āhāre paṭikūlasaññino, sabbaloke anabhiratisaññino, sabbasaṅkhāresu aniccānupassino’ti. 19 Atha kho te, pāpima, bhikkhū kakusandhena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi asubhānupassino kāye vihariṁsu, āhāre paṭikūlasaññino, sabbaloke anabhiratisaññino, sabbasaṅkhāresu aniccānupassino. 20 Atha kho, pāpima, kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā vidhurena pacchāsamaṇena gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. 21 Atha kho, pāpima, dūsī māro aññataraṁ kumārakaṁ anvāvisitvā sakkharaṁ gahetvā āyasmato vidhurassa sīse pahāramadāsi; sīsaṁ vobhindi. Atha kho, pāpima, 485 --- mn50 1:21 āyasmā vidhuro bhinnena sīsena lohitena gaḷantena kakusandhaṁyeva bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho, pāpima, kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho nāgāpalokitaṁ apalokesi: ‘na vāyaṁ dūsī māro mattamaññāsī’ti. Sahāpalokanāya ca pana, pāpima, dūsī māro tamhā ca ṭhānā cavi mahānirayañca upapajji. 22 Tassa kho pana, pāpima, mahānirayassa tayo nāmadheyyā honti—chaphassāyataniko itipi, saṅkusamāhato itipi, paccattavedaniyo itipi. Atha kho maṁ, pāpima, nirayapālā upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘yadā kho te, mārisa, saṅkunā saṅku hadaye samāgaccheyya. Atha naṁ tvaṁ jāneyyāsi: “vassasahassaṁ me niraye paccamānassā”’ti. 23 So kho ahaṁ, pāpima, bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni tasmiṁ mahāniraye apacciṁ. Dasavassasahassāni tasseva mahānirayassa ussade apacciṁ vuṭṭhānimaṁ nāma vedanaṁ vediyamāno. Tassa mayhaṁ, pāpima, evarūpo kāyo hoti, seyyathāpi manussassa. Evarūpaṁ sīsaṁ hoti, seyyathāpi macchassa. 24 Kīdiso nirayo āsi, yattha dūsī apaccatha; Vidhuraṁ sāvakamāsajja, kakusandhañca brāhmaṇaṁ. Sataṁ āsi ayosaṅkū, sabbe paccattavedanā; Īdiso nirayo āsi, yattha dūsī apaccatha; Vidhuraṁ sāvakamāsajja, kakusandhañca brāhmaṇaṁ. Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi. 25 Majjhe sarassa tiṭṭhanti, vimānā kappaṭṭhāyino; Veḷuriyavaṇṇā rucirā, accimanto pabhassarā; Accharā tattha naccanti, puthu nānattavaṇṇiyo. Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi. 26 Yo ve buddhena codito, bhikkhu saṅghassa pekkhato; Migāramātupāsādaṁ, pādaṅguṭṭhena kampayi. Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi. 27 Yo vejayantaṁ pāsādaṁ, pādaṅguṭṭhena kampayi; Iddhibalenupatthaddho, saṁvejesi ca devatā. Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi. 28 Yo vejayantapāsāde, sakkaṁ so paripucchati; Api vāsava jānāsi, taṇhākkhayavimuttiyo; Tassa sakko viyākāsi, pañhaṁ puṭṭho yathātathaṁ. Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi. 29 Yo brahmaṁ paripucchati, sudhammāyābhito sabhaṁ; Ajjāpi tyāvuso diṭṭhi, yā te diṭṭhi pure ahu; Passasi vītivattantaṁ, brahmaloke pabhassaraṁ. Tassa brahmā viyākāsi, anupubbaṁ yathātathaṁ; Na me mārisa sā diṭṭhi, yā me diṭṭhi pure ahu. Passāmi vītivattantaṁ, brahmaloke pabhassaraṁ; Sohaṁ ajja kathaṁ vajjaṁ, ahaṁ niccomhi sassato. Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi. 30 Yo mahāmeruno kūṭaṁ, vimokkhena aphassayi; Vanaṁ pubbavidehānaṁ, ye ca bhūmisayā narā. Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi. 31 Na ve aggi cetayati, ‘ahaṁ bālaṁ ḍahāmī’ti; Bālo ca jalitaṁ aggiṁ, āsajja naṁ sa ḍayhati. Evameva tuvaṁ māra, āsajja naṁ tathāgataṁ; Sayaṁ ḍahissasi attānaṁ, bālo aggiṁva samphusaṁ. Apuññaṁ pasavī māro, āsajja naṁ tathāgataṁ; Kiṁ nu maññasi pāpima, na me pāpaṁ vipaccati. Karoto cīyati pāpaṁ, cirarattāya antaka; Māra nibbinda buddhamhā, āsaṁ mākāsi bhikkhusu. Iti māraṁ atajjesi, bhikkhu bhesakaḷāvane; Tato so dummano yakkho, tatthevantaradhāyathā”ti. Māratajjanīyasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Cūḷayamakavaggo niṭṭhito pañcamo. 32 Tassuddānaṁ Sāleyya verañjaduve ca tuṭṭhi, Cūḷamahādhammasamādānañca; Vīmaṁsakā kosambi ca brāhmaṇo, Dūsī ca māro dasamo ca vaggo. 33 Idaṁ vaggānamuddānaṁ Mūlapariyāyo ceva, sīhanādo ca uttamo; Kakaco ceva gosiṅgo, sāleyyo ca ime pañca. Mūlapaṇṇāsakaṁ samattaṁ. mn88 0 Majjhima Nikāya 88 486 --- mn88 1:0 Bāhitikasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena pubbārāmo migāramātupāsādo tenupasaṅkami divāvihārāya. 3 Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo ekapuṇḍarīkaṁ nāgaṁ abhiruhitvā sāvatthiyā niyyāti divā divassa. Addasā kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṁ ānandaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna sirivaḍḍhaṁ mahāmattaṁ āmantesi: “āyasmā no eso, samma sirivaḍḍha, ānando”ti. “Evaṁ, mahārāja, āyasmā eso ānando”ti. 4 Atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṁ purisaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, ambho purisa, yenāyasmā ānando tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato ānandassa pāde sirasā vandāhi: ‘rājā, bhante, pasenadi kosalo āyasmato ānandassa pāde sirasā vandatī’ti; evañca vadehi: ‘sace kira, bhante, āyasmato ānandassa na kiñci accāyikaṁ karaṇīyaṁ, āgametu kira, bhante, āyasmā ānando muhuttaṁ anukampaṁ upādāyā’”ti. 5 “Evaṁ, devā”ti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho so puriso āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “rājā, bhante, pasenadi kosalo āyasmato ānandassa pāde sirasā vandati; evañca vadeti: ‘sace kira, bhante, āyasmato ānandassa na kiñci accāyikaṁ karaṇīyaṁ, āgametu kira, bhante, āyasmā ānando muhuttaṁ anukampaṁ upādāyā’”ti. 6 Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena. Atha kho rājā pasenadi kosalo yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattikova yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “sace, bhante, āyasmato ānandassa na kiñci accāyikaṁ karaṇīyaṁ, sādhu, bhante, āyasmā ānando yena aciravatiyā nadiyā tīraṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. 7 Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmā ānando yena aciravatiyā nadiyā tīraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā aññatarasmiṁ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Atha kho rājā pasenadi kosalo yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattikova yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “idha, bhante, āyasmā ānando hatthatthare nisīdatū”ti. “Alaṁ, mahārāja. Nisīda tvaṁ; nisinno ahaṁ sake āsane”ti. 8 Nisīdi kho rājā pasenadi kosalo paññatte āsane. Nisajja kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, bhante ānanda, so bhagavā tathārūpaṁ kāyasamācāraṁ samācareyya, yvāssa kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehī”ti? “Na kho, mahārāja, so bhagavā tathārūpaṁ kāyasamācāraṁ samācareyya, yvāssa kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti. “Kiṁ pana, bhante ānanda, so bhagavā tathārūpaṁ vacīsamācāraṁ …pe… manosamācāraṁ samācareyya, yvāssa manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehī”ti? “Na kho, mahārāja, so bhagavā tathārūpaṁ manosamācāraṁ samācareyya, yvāssa manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti. 9 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yañhi mayaṁ, bhante, nāsakkhimhā pañhena paripūretuṁ taṁ, bhante, āyasmatā ānandena pañhassa veyyākaraṇena paripūritaṁ. Ye te, bhante, bālā abyattā ananuvicca apariyogāhetvā paresaṁ vaṇṇaṁ vā avaṇṇaṁ vā bhāsanti, na mayaṁ taṁ sārato paccāgacchāma; ye pana te, bhante, paṇḍitā viyattā medhāvino anuvicca pariyogāhetvā paresaṁ vaṇṇaṁ vā avaṇṇaṁ vā bhāsanti, mayaṁ taṁ sārato paccāgacchāma. 10 Katamo pana, bhante ānanda, kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro akusalo”. “Katamo pana, bhante, kāyasamācāro akusalo”? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro sāvajjo”. “Katamo pana, bhante, kāyasamācāro 487 --- mn88 1:10 sāvajjo”? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro sabyābajjho”. “Katamo pana, bhante, kāyasamācāro sabyābajjho”? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro dukkhavipāko”. “Katamo pana, bhante, kāyasamācāro dukkhavipāko”? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro attabyābādhāyapi saṁvattati, parabyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati. Tassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; evarūpo kho, mahārāja, kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti. 11 “Katamo pana, bhante ānanda, vacīsamācāro …pe… manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro akusalo”. “Katamo pana, bhante, manosamācāro akusalo”? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro sāvajjo”. “Katamo pana, bhante, manosamācāro sāvajjo”? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro sabyābajjho”. 12 “Katamo pana, bhante, manosamācāro sabyābajjho”? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro dukkhavipāko”. “Katamo pana, bhante, manosamācāro dukkhavipāko”? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro attabyābādhāyapi saṁvattati, parabyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati. Tassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; evarūpo kho, mahārāja, manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti. 13 “Kiṁ nu kho, bhante ānanda, so bhagavā sabbesaṁyeva akusalānaṁ dhammānaṁ pahānaṁ vaṇṇetī”ti? “Sabbākusaladhammapahīno kho, mahārāja, tathāgato kusaladhammasamannāgato”ti. 14 “Katamo pana, bhante ānanda, kāyasamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro kusalo”. “Katamo pana, bhante, kāyasamācāro kusalo”? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro anavajjo”. “Katamo pana, bhante, kāyasamācāro anavajjo”? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro abyābajjho”. “Katamo pana, bhante, kāyasamācāro abyābajjho”? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro sukhavipāko”. “Katamo pana, bhante, kāyasamācāro sukhavipāko”? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro nevattabyābādhāyapi saṁvattati, na parabyābādhāyapi saṁvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṁvattati. Tassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpo kho, mahārāja, kāyasamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti. 15 “Katamo pana, bhante ānanda, vacīsamācāro …pe… manosamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro kusalo”. “Katamo pana, bhante, manosamācāro kusalo”? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro anavajjo”. 16 “Katamo pana, bhante, manosamācāro anavajjo”? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro abyābajjho”. “Katamo pana, bhante, manosamācāro abyābajjho”? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro sukhavipāko”. “Katamo pana, bhante, manosamācāro sukhavipāko”? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro nevattabyābādhāyapi saṁvattati, na parabyābādhāyapi saṁvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṁvattati. Tassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpo kho, mahārāja, manosamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti. 17 “Kiṁ pana, bhante ānanda, so bhagavā sabbesaṁyeva kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadaṁ vaṇṇetī”ti? “Sabbākusaladhammapahīno kho, mahārāja, tathāgato kusaladhammasamannāgato”ti. 18 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, āyasmatā ānandena. Iminā ca mayaṁ, bhante, āyasmato ānandassa subhāsitena attamanābhiraddhā. Evaṁ attamanābhiraddhā ca mayaṁ, bhante, āyasmato ānandassa subhāsitena. Sace, bhante, āyasmato ānandassa hatthiratanaṁ kappeyya, hatthiratanampi mayaṁ āyasmato ānandassa dadeyyāma. Sace, bhante, āyasmato ānandassa assaratanaṁ kappeyya, assaratanampi mayaṁ āyasmato ānandassa dadeyyāma. Sace, bhante, āyasmato ānandassa gāmavaraṁ kappeyya, gāmavarampi mayaṁ āyasmato ānandassa dadeyyāma. Api ca, bhante, mayampetaṁ jānāma: ‘netaṁ āyasmato ānandassa kappatī’ti. Ayaṁ me, bhante, bāhitikā raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena vatthanāḷiyā pakkhipitvā pahitā soḷasasamā āyāmena, aṭṭhasamā vitthārena. Taṁ, bhante, āyasmā ānando paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti. 488 --- mn88 1:18 “Alaṁ, mahārāja, paripuṇṇaṁ me ticīvaran”ti. 19 “Ayaṁ, bhante, aciravatī nadī diṭṭhā āyasmatā ceva ānandena amhehi ca. Yadā uparipabbate mahāmegho abhippavuṭṭho hoti, athāyaṁ aciravatī nadī ubhato kūlāni saṁvissandantī gacchati; evameva kho, bhante, āyasmā ānando imāya bāhitikāya attano ticīvaraṁ karissati. Yaṁ panāyasmato ānandassa purāṇaṁ ticīvaraṁ taṁ sabrahmacārīhi saṁvibhajissati. Evāyaṁ amhākaṁ dakkhiṇā saṁvissandantī maññe gamissati. Paṭiggaṇhātu, bhante, āyasmā ānando bāhitikan”ti. 20 Paṭiggahesi kho āyasmā ānando bāhitikaṁ. Atha kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “handa ca dāni mayaṁ, bhante ānanda, gacchāma; bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tvaṁ, mahārāja, kālaṁ maññasī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo āyasmato ānandassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 21 Atha kho āyasmā ānando acirapakkantassa rañño pasenadissa kosalassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako ahosi raññā pasenadinā kosalena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. Tañca bāhitikaṁ bhagavato pādāsi. 22 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “lābhā, bhikkhave, rañño pasenadissa kosalassa, suladdhalābhā, bhikkhave, rañño pasenadissa kosalassa; yaṁ rājā pasenadi kosalo labhati ānandaṁ dassanāya, labhati payirupāsanāyā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Bāhitikasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. mn102 0 Majjhima Nikāya 102 Pañcattayasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti. ‘Saññī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti—ittheke abhivadanti; ‘asaññī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti—ittheke abhivadanti; ‘nevasaññīnāsaññī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti—ittheke abhivadanti; sato vā pana sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti, diṭṭhadhammanibbānaṁ vā paneke abhivadanti. Iti santaṁ vā attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, sato vā pana sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti, diṭṭhadhammanibbānaṁ vā paneke abhivadanti. Iti imāni pañca hutvā tīṇi honti, tīṇi hutvā pañca honti—ayamuddeso pañcattayassa. 3 Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, rūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, arūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, nevarūpiṁ nārūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, ekattasaññiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, nānattasaññiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, parittasaññiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, appamāṇasaññiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, etaṁ vā panekesaṁ upātivattataṁ viññāṇakasiṇameke abhivadanti appamāṇaṁ āneñjaṁ. 4 Tayidaṁ, bhikkhave, tathāgato abhijānāti. Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, rūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, arūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā 489 --- mn102 1:4 saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, nevarūpiṁ nārūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, ekattasaññiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, nānattasaññiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, parittasaññiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, appamāṇasaññiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, yā vā panetāsaṁ saññānaṁ parisuddhā paramā aggā anuttariyā akkhāyati—yadi rūpasaññānaṁ yadi arūpasaññānaṁ yadi ekattasaññānaṁ yadi nānattasaññānaṁ. ‘Natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanameke abhivadanti appamāṇaṁ āneñjaṁ. ‘Tayidaṁ saṅkhataṁ oḷārikaṁ atthi kho pana saṅkhārānaṁ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī tathāgato tadupātivatto. 5 Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā asaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, rūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, arūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, nevarūpiṁ nārūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā. 6 Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā tesamete paṭikkosanti. Taṁ kissa hetu? Saññā rogo saññā gaṇḍo saññā sallaṁ, etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ: ‘asaññan’ti. 7 Tayidaṁ, bhikkhave, tathāgato abhijānāti ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, rūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, arūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, nevarūpiṁ nārūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā. Yo hi koci, bhikkhave, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁ vadeyya: ‘ahamaññatra rūpā, aññatra vedanāya, aññatra saññāya, aññatra saṅkhārehi, viññāṇassa āgatiṁ vā gatiṁ vā cutiṁ vā upapattiṁ vā vuddhiṁ vā virūḷhiṁ vā vepullaṁ vā paññapessāmī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Tayidaṁ saṅkhataṁ oḷārikaṁ atthi kho pana saṅkhārānaṁ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī tathāgato tadupātivatto. 8 Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, rūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, arūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, nevarūpiṁ nārūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā. 9 Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā tesamete paṭikkosanti, yepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā tesamete paṭikkosanti. Taṁ kissa hetu? Saññā rogo saññā gaṇḍo saññā sallaṁ, asaññā sammoho, etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ: ‘nevasaññānāsaññan’ti. 10 Tayidaṁ, bhikkhave, tathāgato abhijānāti. Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, rūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, arūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā, nevarūpiṁ nārūpiṁ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā diṭṭhasutamutaviññātabbasaṅkhāramattena 490 --- mn102 1:10 etassa āyatanassa upasampadaṁ paññapenti, byasanañhetaṁ, bhikkhave, akkhāyati etassa āyatanassa upasampadāya. Na hetaṁ, bhikkhave, āyatanaṁ saṅkhārasamāpattipattabbamakkhāyati; saṅkhārāvasesasamāpattipattabbametaṁ, bhikkhave, āyatanamakkhāyati. ‘Tayidaṁ saṅkhataṁ oḷārikaṁ atthi kho pana saṅkhārānaṁ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī tathāgato tadupātivatto. 11 Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti, tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā saññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā tesamete paṭikkosanti, yepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā tesamete paṭikkosanti, yepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññapenti arogaṁ paraṁ maraṇā tesamete paṭikkosanti. Taṁ kissa hetu? Sabbepime bhonto samaṇabrāhmaṇā uddhaṁ saraṁ āsattiṁyeva abhivadanti: ‘iti pecca bhavissāma, iti pecca bhavissāmā’ti. 12 Seyyathāpi nāma vāṇijassa vāṇijjāya gacchato evaṁ hoti: ‘ito me idaṁ bhavissati, iminā idaṁ lacchāmī’ti; evamevime bhonto samaṇabrāhmaṇā vāṇijūpamā maññe paṭibhanti: ‘iti pecca bhavissāma, iti pecca bhavissāmā’ti. Tayidaṁ, bhikkhave, tathāgato abhijānāti. Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti te sakkāyabhayā sakkāyaparijegucchā sakkāyaññeva anuparidhāvanti anuparivattanti. Seyyathāpi nāma sā gaddulabaddho daḷhe thambhe vā khile vā upanibaddho, tameva thambhaṁ vā khilaṁ vā anuparidhāvati anuparivattati; evamevime bhonto samaṇabrāhmaṇā sakkāyabhayā sakkāyaparijegucchā sakkāyaññeva anuparidhāvanti anuparivattanti. ‘Tayidaṁ saṅkhataṁ oḷārikaṁ atthi kho pana saṅkhārānaṁ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī tathāgato tadupātivatto. 13 Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti, sabbe te imāneva pañcāyatanāni abhivadanti etesaṁ vā aññataraṁ. 14 Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti. ‘Sassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘asassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘sassato ca asassato ca attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘nevasassato nāsassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘antavā attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘anantavā attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘antavā ca anantavā ca attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘nevantavā nānantavā attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘ekattasaññī attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘nānattasaññī attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘parittasaññī attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘appamāṇasaññī attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘ekantasukhī attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘ekantadukkhī attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘sukhadukkhī attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti, ‘adukkhamasukhī attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—ittheke abhivadanti. 15 Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti, tesaṁ vata aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā paccattaṁyeva ñāṇaṁ bhavissati parisuddhaṁ pariyodātanti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Paccattaṁ kho pana, bhikkhave, ñāṇe asati parisuddhe pariyodāte yadapi te bhonto samaṇabrāhmaṇā tattha 491 --- mn102 1:15 ñāṇabhāgamattameva pariyodapenti tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ upādānamakkhāyati. ‘Tayidaṁ saṅkhataṁ oḷārikaṁ atthi kho pana saṅkhārānaṁ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī tathāgato tadupātivatto. 16 Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘asassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti …pe… sassato ca asassato ca attā ca loko ca … nevasassato nāsassato attā ca loko ca … antavā attā ca loko ca … anantavā attā ca loko ca … antavā ca anantavā ca attā ca loko ca … nevantavā nānantavā attā ca loko ca … ekattasaññī attā ca loko ca … nānattasaññī attā ca loko ca … parittasaññī attā ca loko ca … appamāṇasaññī attā ca loko ca … ekantasukhī attā ca loko ca … ekantadukkhī attā ca loko ca … sukhadukkhī attā ca loko ca … adukkhamasukhī attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññanti, tesaṁ vata aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā paccattaṁyeva ñāṇaṁ bhavissati parisuddhaṁ pariyodātanti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Paccattaṁ kho pana, bhikkhave, ñāṇe asati parisuddhe pariyodāte yadapi te bhonto samaṇabrāhmaṇā tattha ñāṇabhāgamattameva pariyodapenti tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ upādānamakkhāyati. ‘Tayidaṁ saṅkhataṁ oḷārikaṁ atthi kho pana saṅkhārānaṁ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī tathāgato tadupātivatto. 17 Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā, aparantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā, sabbaso kāmasaṁyojanānaṁ anadhiṭṭhānā, pavivekaṁ pītiṁ upasampajja viharati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ pavivekaṁ pītiṁ upasampajja viharāmī’ti. Tassa sā pavivekā pīti nirujjhati. Pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati domanassaṁ, domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti. 18 Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ chāyā jahati taṁ ātapo pharati, yaṁ ātapo jahati taṁ chāyā pharati; evameva kho, bhikkhave, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati domanassaṁ, domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti. Tayidaṁ, bhikkhave, tathāgato abhijānāti. Ayaṁ kho bhavaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā, aparantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā, sabbaso kāmasaṁyojanānaṁ anadhiṭṭhānā, pavivekaṁ pītiṁ upasampajja viharati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ pavivekaṁ pītiṁ upasampajja viharāmī’ti. Tassa sā pavivekā pīti nirujjhati. Pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati domanassaṁ, domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti. ‘Tayidaṁ saṅkhataṁ oḷārikaṁ atthi kho pana saṅkhārānaṁ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī tathāgato tadupātivatto. 19 Idha pana, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā, aparantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā, sabbaso kāmasaṁyojanānaṁ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā nirāmisaṁ sukhaṁ upasampajja viharati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ nirāmisaṁ sukhaṁ upasampajja viharāmī’ti. Tassa taṁ nirāmisaṁ sukhaṁ nirujjhati. Nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati nirāmisaṁ sukhaṁ. 20 Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ chāyā jahati taṁ ātapo pharati, yaṁ ātapo jahati taṁ chāyā pharati; evameva kho, bhikkhave, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati nirāmisaṁ sukhaṁ. Tayidaṁ, bhikkhave, tathāgato abhijānāti. Ayaṁ kho bhavaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā, aparantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā, sabbaso kāmasaṁyojanānaṁ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisaṁ sukhaṁ upasampajja viharati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ nirāmisaṁ sukhaṁ upasampajja viharāmī’ti. Tassa taṁ nirāmisaṁ sukhaṁ nirujjhati. Nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati nirāmisaṁ sukhaṁ. ‘Tayidaṁ saṅkhataṁ oḷārikaṁ atthi kho pana saṅkhārānaṁ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī 492 --- mn102 1:20 tathāgato tadupātivatto. 21 Idha pana, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā, aparantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā, sabbaso kāmasaṁyojanānaṁ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, adukkhamasukhaṁ vedanaṁ upasampajja viharati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ upasampajja viharāmī’ti. Tassa sā adukkhamasukhā vedanā nirujjhati. Adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisaṁ sukhaṁ, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā. 22 Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ chāyā jahati taṁ ātapo pharati, yaṁ ātapo jahati taṁ chāyā pharati; evameva kho, bhikkhave, adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisaṁ sukhaṁ, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Tayidaṁ, bhikkhave, tathāgato abhijānāti. Ayaṁ kho bhavaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā, aparantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā, sabbaso kāmasaṁyojanānaṁ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, adukkhamasukhaṁ vedanaṁ upasampajja viharati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ upasampajja viharāmī’ti. Tassa sā adukkhamasukhā vedanā nirujjhati. Adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisaṁ sukhaṁ, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā. ‘Tayidaṁ saṅkhataṁ oḷārikaṁ atthi kho pana saṅkhārānaṁ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī tathāgato tadupātivatto. 23 Idha pana, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā, aparantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā, sabbaso kāmasaṁyojanānaṁ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, adukkhamasukhāya vedanāya samatikkamā: ‘santohamasmi, nibbutohamasmi, anupādānohamasmī’ti samanupassati. 24 Tayidaṁ, bhikkhave, tathāgato abhijānāti. Ayaṁ kho bhavaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā, aparantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā, sabbaso kāmasaṁyojanānaṁ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, adukkhamasukhāya vedanāya samatikkamā: ‘santohamasmi, nibbutohamasmi, anupādānohamasmī’ti samanupassati; addhā ayamāyasmā nibbānasappāyaṁyeva paṭipadaṁ abhivadati. Atha ca panāyaṁ bhavaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhiṁ vā upādiyamāno upādiyati, aparantānudiṭṭhiṁ vā upādiyamāno upādiyati, kāmasaṁyojanaṁ vā upādiyamāno upādiyati, pavivekaṁ vā pītiṁ upādiyamāno upādiyati, nirāmisaṁ vā sukhaṁ upādiyamāno upādiyati, adukkhamasukhaṁ vā vedanaṁ upādiyamāno upādiyati. Yañca kho ayamāyasmā: ‘santohamasmi, nibbutohamasmi, anupādānohamasmī’ti samanupassati tadapi imassa bhoto samaṇassa brāhmaṇassa upādānamakkhāyati. ‘Tayidaṁ saṅkhataṁ oḷārikaṁ atthi kho pana saṅkhārānaṁ nirodho atthetan’ti—iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī tathāgato tadupātivatto. 25 Idaṁ kho pana, bhikkhave, tathāgatena anuttaraṁ santivarapadaṁ abhisambuddhaṁ yadidaṁ—channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimokkho”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Pañcattayasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. mn35 0 Majjhima Nikāya 35 Cūḷasaccakasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 2 Tena kho pana samayena saccako nigaṇṭhaputto vesāliyaṁ paṭivasati bhassappavādako paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa. So vesāliyaṁ parisati evaṁ vācaṁ bhāsati: “nāhaṁ taṁ passāmi samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, 493 --- mn35 1:2 saṅghiṁ gaṇiṁ gaṇācariyaṁ, api arahantaṁ sammāsambuddhaṁ paṭijānamānaṁ, yo mayā vādena vādaṁ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuṁ. Thūṇaṁ cepāhaṁ acetanaṁ vādena vādaṁ samārabheyyaṁ, sāpi mayā vādena vādaṁ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya. Ko pana vādo manussabhūtassā”ti? 3 Atha kho āyasmā assaji pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho saccako nigaṇṭhaputto vesāliyaṁ jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno āyasmantaṁ assajiṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna yenāyasmā assaji tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā assajinā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho saccako nigaṇṭhaputto āyasmantaṁ assajiṁ etadavoca: 4 “kathaṁ pana, bho assaji, samaṇo gotamo sāvake vineti, kathaṁbhāgā ca pana samaṇassa gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti? “Evaṁ kho, aggivessana, bhagavā sāvake vineti, evaṁbhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati: ‘rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccaṁ. Rūpaṁ, bhikkhave, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. Evaṁ kho, aggivessana, bhagavā sāvake vineti, evaṁbhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti. “Dussutaṁ vata, bho assaji, assumha ye mayaṁ evaṁvādiṁ samaṇaṁ gotamaṁ assumha. Appeva nāma mayaṁ kadāci karahaci tena bhotā gotamena saddhiṁ samāgaccheyyāma, appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo, appeva nāma tasmā pāpakā diṭṭhigatā viveceyyāmā”ti. 5 Tena kho pana samayena pañcamattāni licchavisatāni santhāgāre sannipatitāni honti kenacideva karaṇīyena. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena te licchavī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te licchavī etadavoca: “abhikkamantu bhonto licchavī, abhikkamantu bhonto licchavī, ajja me samaṇena gotamena saddhiṁ kathāsallāpo bhavissati. Sace me samaṇo gotamo tathā patiṭṭhissati yathā ca me ñātaññatarena sāvakena assajinā nāma bhikkhunā patiṭṭhitaṁ, seyyathāpi nāma balavā puriso dīghalomikaṁ eḷakaṁ lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakāro mahantaṁ soṇḍikākiḷañjaṁ gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto vālaṁ kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nipphoṭeyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ odhunissāmi niddhunissāmi nipphoṭessāmi. Seyyathāpi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīraṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā sāṇadhovikaṁ nāma kīḷitajātaṁ kīḷati; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ sāṇadhovikaṁ maññe kīḷitajātaṁ kīḷissāmi. Abhikkamantu bhonto licchavī, abhikkamantu bhonto licchavī, ajja me samaṇena gotamena saddhiṁ kathāsallāpo bhavissatī”ti. 6 Tatrekacce licchavī evamāhaṁsu: “kiṁ samaṇo gotamo saccakassa nigaṇṭhaputtassa vādaṁ āropessati, atha kho saccako nigaṇṭhaputto samaṇassa gotamassa vādaṁ āropessatī”ti? Ekacce licchavī evamāhaṁsu: “kiṁ so bhavamāno saccako nigaṇṭhaputto yo bhagavato vādaṁ āropessati, atha kho bhagavā saccakassa nigaṇṭhaputtassa vādaṁ āropessatī”ti? Atha kho saccako nigaṇṭhaputto pañcamattehi licchavisatehi parivuto yena mahāvanaṁ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami. 7 Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: “kahaṁ nu kho, bho, etarahi so bhavaṁ gotamo viharati? Dassanakāmā hi mayaṁ taṁ bhavantaṁ gotaman”ti. “Esa, aggivessana, bhagavā mahāvanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinno”ti. 8 Atha kho saccako nigaṇṭhaputto mahatiyā 494 --- mn35 1:8 licchaviparisāya saddhiṁ mahāvanaṁ ajjhogāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Tepi kho licchavī appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. 9 Ekamantaṁ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ etadavoca: “puccheyyāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ kiñcideva desaṁ, sace me bhavaṁ gotamo okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti. “Puccha, aggivessana, yadākaṅkhasī”ti. “Kathaṁ pana bhavaṁ gotamo sāvake vineti, kathaṁbhāgā ca pana bhoto gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti? “Evaṁ kho ahaṁ, aggivessana, sāvake vinemi, evaṁbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati: ‘rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccaṁ. Rūpaṁ, bhikkhave, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, aggivessana, sāvake vinemi, evaṁbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti. 10 “Upamā maṁ, bho gotama, paṭibhātī”ti. “Paṭibhātu taṁ, aggivessanā”ti bhagavā avoca. “Seyyathāpi, bho gotama, ye kecime bījagāmabhūtagāmā vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya. Evamete bījagāmabhūtagāmā vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti. Seyyathāpi vā pana, bho gotama, ye kecime balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya. Evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti. Evameva kho, bho gotama, rūpattāyaṁ purisapuggalo rūpe patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati, vedanattāyaṁ purisapuggalo vedanāyaṁ patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati, saññattāyaṁ purisapuggalo saññāyaṁ patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati, saṅkhārattāyaṁ purisapuggalo saṅkhāresu patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati, viññāṇattāyaṁ purisapuggalo viññāṇe patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavatī”ti. 11 “Nanu tvaṁ, aggivessana, evaṁ vadesi: ‘rūpaṁ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṁ me attā’”ti? “Ahañhi, bho gotama, evaṁ vadāmi: ‘rūpaṁ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṁ me attā’ti, ayañca mahatī janatā”ti. “Kiñhi te, aggivessana, mahatī janatā karissati? Iṅgha tvaṁ, aggivessana, sakaññeva vādaṁ nibbeṭhehī”ti. “Ahañhi, bho gotama, evaṁ vadāmi: ‘rūpaṁ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṁ me attā’”ti. 12 “Tena hi, aggivessana, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, vatteyya rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiṁ vijite vaso—ghātetāyaṁ vā ghātetuṁ, jāpetāyaṁ vā jāpetuṁ, pabbājetāyaṁ vā pabbājetuṁ, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassā”ti? “Vatteyya, bho gotama, rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiṁ vijite vaso—ghātetāyaṁ vā ghātetuṁ, jāpetāyaṁ vā jāpetuṁ, pabbājetāyaṁ vā pabbājetuṁ, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa. Imesampi hi, bho gotama, saṅghānaṁ gaṇānaṁ—Seyyathidaṁ—vajjīnaṁ mallānaṁ—vattati sakasmiṁ vijite vaso—ghātetāyaṁ vā ghātetuṁ, jāpetāyaṁ vā jāpetuṁ, pabbājetāyaṁ vā pabbājetuṁ. Kiṁ pana rañño khattiyassa muddhāvasittassa, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa? Vatteyya, bho gotama, vattituñca marahatī”ti. 13 “Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘rūpaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ rūpe vaso—evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī”ti? Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto tuṇhī 495 --- mn35 1:13 ahosi. Dutiyampi kho bhagavā saccakaṁ nigaṇṭhaputtaṁ etadavoca: “taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘rūpaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ rūpe vaso—evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī”ti? Dutiyampi kho saccako nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi. Atha kho bhagavā saccakaṁ nigaṇṭhaputtaṁ etadavoca: “byākarohi dāni, aggivessana, na dāni te tuṇhībhāvassa kālo. Yo koci, aggivessana tathāgatena yāvatatiyaṁ sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho na byākaroti, etthevassa sattadhā muddhā phalatī”ti. 14 Tena kho pana samayena vajirapāṇi yakkho āyasaṁ vajiraṁ ādāya ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ saccakassa nigaṇṭhaputtassa uparivehāsaṁ ṭhito hoti: “sacāyaṁ saccako nigaṇṭhaputto bhagavatā yāvatatiyaṁ sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho na byākarissati etthevassa sattadhā muddhaṁ phālessāmī”ti. Taṁ kho pana vajirapāṇiṁ yakkhaṁ bhagavā ceva passati saccako ca nigaṇṭhaputto. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhīto saṁviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṁyeva tāṇaṁ gavesī bhagavantaṁyeva leṇaṁ gavesī bhagavantaṁyeva saraṇaṁ gavesī bhagavantaṁ etadavoca: “pucchatu maṁ bhavaṁ gotamo, byākarissāmī”ti. 15 “Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘rūpaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ rūpe vaso—evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. 16 “Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ pacchimena vā purimaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘vedanā me attā’ti, vattati te tissaṁ vedanāyaṁ vaso—evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosī”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. 17 “Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘saññā me attā’ti, vattati te tissaṁ saññāyaṁ vaso—evaṁ me saññā hotu, evaṁ me saññā mā ahosī”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. 18 “Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘saṅkhārā me attā’ti, vattati te tesu saṅkhāresu vaso—evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. 19 “Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘viññāṇaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ viññāṇe vaso—evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. 20 “Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bho gotama”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bho gotama”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, vedanā …pe… saññā …pe… saṅkhārā …pe… taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bho gotama”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bho gotama”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. 21 “Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yo nu kho dukkhaṁ allīno dukkhaṁ upagato dukkhaṁ ajjhosito, dukkhaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, api nu kho so sāmaṁ vā dukkhaṁ parijāneyya, dukkhaṁ vā parikkhepetvā vihareyyā”ti? “Kiñhi siyā, bho gotama? No hidaṁ, bho gotamā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, nanu tvaṁ evaṁ sante dukkhaṁ allīno dukkhaṁ upagato dukkhaṁ ajjhosito, dukkhaṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti? “Kiñhi no siyā, bho gotama? Evametaṁ, bho gotamā”ti. 22 “Seyyathāpi, aggivessana, puriso 496 --- mn35 1:22 sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya vanaṁ paviseyya. So tattha passeyya mahantaṁ kadalikkhandhaṁ ujuṁ navaṁ akukkukajātaṁ. Tamenaṁ mūle chindeyya, mūle chetvā agge chindeyya, agge chetvā pattavaṭṭiṁ vinibbhujeyya. So tattha pattavaṭṭiṁ vinibbhujanto pheggumpi nādhigaccheyya, kuto sāraṁ? Evameva kho tvaṁ, aggivessana, mayā sakasmiṁ vāde samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno ritto tuccho aparaddho. Bhāsitā kho pana te esā, aggivessana, vesāliyaṁ parisati vācā: ‘nāhaṁ taṁ passāmi samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, saṅghiṁ gaṇiṁ gaṇācariyaṁ, api arahantaṁ sammāsambuddhaṁ paṭijānamānaṁ, yo mayā vādena vādaṁ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuṁ. Thūṇaṁ cepāhaṁ acetanaṁ vādena vādaṁ samārabheyyaṁ sāpi mayā vādena vādaṁ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya. Ko pana vādo manussabhūtassā’ti? Tuyhaṁ kho pana, aggivessana, appekaccāni sedaphusitāni nalāṭā muttāni, uttarāsaṅgaṁ vinibhinditvā bhūmiyaṁ patiṭṭhitāni. Mayhaṁ kho pana, aggivessana, natthi etarahi kāyasmiṁ sedo”ti. Iti bhagavā tasmiṁ parisati suvaṇṇavaṇṇaṁ kāyaṁ vivari. Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. 23 Atha kho dummukho licchaviputto saccakaṁ nigaṇṭhaputtaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā bhagavantaṁ etadavoca: “upamā maṁ, bhagavā, paṭibhātī”ti. “Paṭibhātu taṁ, dummukhā”ti bhagavā avoca. “Seyyathāpi, bhante, gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī. Tatrāssa kakkaṭako. Atha kho, bhante, sambahulā kumārakā vā kumārikā vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā yena sā pokkharaṇī tenupasaṅkameyyuṁ; upasaṅkamitvā taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā taṁ kakkaṭakaṁ udakā uddharitvā thale patiṭṭhāpeyyuṁ. Yaññadeva hi so, bhante, kakkaṭako aḷaṁ abhininnāmeyya taṁ tadeva te kumārakā vā kumārikā vā kaṭṭhena vā kathalena vā sañchindeyyuṁ sambhañjeyyuṁ sampalibhañjeyyuṁ. Evañhi so, bhante, kakkaṭako sabbehi aḷehi sañchinnehi sambhaggehi sampalibhaggehi abhabbo taṁ pokkharaṇiṁ puna otarituṁ, seyyathāpi pubbe. Evameva kho, bhante, yāni saccakassa nigaṇṭhaputtassa visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni tānipi sabbāni bhagavatā sañchinnāni sambhaggāni sampalibhaggāni; abhabbo ca dāni, bhante, saccako nigaṇṭhaputto puna bhagavantaṁ upasaṅkamituṁ yadidaṁ vādādhippāyo”ti. 24 Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto dummukhaṁ licchaviputtaṁ etadavoca: “āgamehi tvaṁ, dummukha, āgamehi tvaṁ, dummukha, (…) na mayaṁ tayā saddhiṁ mantema, idha mayaṁ bhotā gotamena saddhiṁ mantema. Tiṭṭhatesā, bho gotama, amhākañceva aññesañca puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ vācā. Vilāpaṁ vilapitaṁ maññe. Kittāvatā ca nu kho bhoto gotamassa sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī”ti? “Idha, aggivessana, mama sāvako yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati; yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā …pe… ye keci saṅkhārā …pe… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā, yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Ettāvatā kho, aggivessana, mama sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī”ti. 25 “Kittāvatā pana, bho gotama, bhikkhu arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto”ti? “Idha, aggivessana, bhikkhu yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ 497 --- mn35 1:25 vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti; yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā …pe… ye keci saṅkhārā …pe… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. Ettāvatā kho, aggivessana, bhikkhu arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto. 26 Evaṁ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu tīhi anuttariyehi samannāgato hoti—dassanānuttariyena, paṭipadānuttariyena, vimuttānuttariyena. Evaṁ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu tathāgataññeva sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti—buddho so bhagavā bodhāya dhammaṁ deseti, danto so bhagavā damathāya dhammaṁ deseti, santo so bhagavā samathāya dhammaṁ deseti, tiṇṇo so bhagavā taraṇāya dhammaṁ deseti, parinibbuto so bhagavā parinibbānāya dhammaṁ desetī”ti. 27 Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ etadavoca: “mayameva, bho gotama, dhaṁsī, mayaṁ pagabbā, ye mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ āsādetabbaṁ amaññimha. Siyā hi, bho gotama, hatthiṁ pabhinnaṁ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṁ gotamaṁ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Siyā hi, bho gotama, pajjalitaṁ aggikkhandhaṁ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṁ gotamaṁ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Siyā hi, bho gotama, āsīvisaṁ ghoravisaṁ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṁ gotamaṁ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Mayameva, bho gotama, dhaṁsī, mayaṁ pagabbā, ye mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ āsādetabbaṁ amaññimha. Adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 28 Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato adhivāsanaṁ viditvā te licchavī āmantesi: “suṇantu me bhonto licchavī, samaṇo me gotamo nimantito svātanāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Tena me abhihareyyātha yamassa patirūpaṁ maññeyyāthā”ti. 29 Atha kho te licchavī tassā rattiyā accayena saccakassa nigaṇṭhaputtassa pañcamattāni thālipākasatāni bhattābhihāraṁ abhihariṁsu. Atha kho nigaṇṭhaputto sake ārāme paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. 30 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena saccakassa nigaṇṭhaputtassa ārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ etadavoca: “yamidaṁ, bho gotama, dāne puññañca puññamahī ca taṁ dāyakānaṁ sukhāya hotū”ti. “Yaṁ kho, aggivessana, tādisaṁ dakkhiṇeyyaṁ āgamma avītarāgaṁ avītadosaṁ avītamohaṁ, taṁ dāyakānaṁ bhavissati. Yaṁ kho, aggivessana, mādisaṁ dakkhiṇeyyaṁ āgamma vītarāgaṁ vītadosaṁ vītamohaṁ, taṁ tuyhaṁ bhavissatī”ti. Cūḷasaccakasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. mn14 0 Majjhima Nikāya 14 Cūḷadukkhakkhandhasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. 2 Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: “dīgharattāhaṁ, bhante, bhagavatā evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāmi: ‘lobho cittassa upakkileso, doso cittassa upakkileso, moho cittassa 498 --- mn14 1:2 upakkileso’ti. Evañcāhaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi: ‘lobho cittassa upakkileso, doso cittassa upakkileso, moho cittassa upakkileso’ti. Atha ca pana me ekadā lobhadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Tassa mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘kosu nāma me dhammo ajjhattaṁ appahīno yena me ekadā lobhadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhantī’”ti. 3 “So eva kho te, mahānāma, dhammo ajjhattaṁ appahīno yena te ekadā lobhadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. So ca hi te, mahānāma, dhammo ajjhattaṁ pahīno abhavissa, na tvaṁ agāraṁ ajjhāvaseyyāsi, na kāme paribhuñjeyyāsi. Yasmā ca kho te, mahānāma, so eva dhammo ajjhattaṁ appahīno tasmā tvaṁ agāraṁ ajjhāvasasi, kāme paribhuñjasi. 4 ‘Appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti—iti cepi, mahānāma, ariyasāvakassa yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ hoti, so ca aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaṁ nādhigacchati, aññaṁ vā tato santataraṁ; atha kho so neva tāva anāvaṭṭī kāmesu hoti. Yato ca kho, mahānāma, ariyasāvakassa ‘appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ hoti, so ca aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaṁ adhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ; atha kho so anāvaṭṭī kāmesu hoti. 5 Mayhampi kho, mahānāma, pubbeva sambodhā, anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato, ‘appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ hoti, so ca aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaṁ nājjhagamaṁ, aññaṁ vā tato santataraṁ; atha khvāhaṁ neva tāva anāvaṭṭī kāmesu paccaññāsiṁ. Yato ca kho me, mahānāma, ‘appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ ahosi, so ca aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaṁ ajjhagamaṁ, aññaṁ vā tato santataraṁ; athāhaṁ anāvaṭṭī kāmesu paccaññāsiṁ. 6 Ko ca, mahānāma, kāmānaṁ assādo? Pañcime, mahānāma, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā; sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā—ime kho, mahānāma, pañca kāmaguṇā. Yaṁ kho, mahānāma, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ—ayaṁ kāmānaṁ assādo. 7 Ko ca, mahānāma, kāmānaṁ ādīnavo? Idha, mahānāma, kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaṁ kappeti—yadi muddāya yadi gaṇanāya yadi saṅkhānena yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena, sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassehi rissamāno khuppipāsāya mīyamāno; ayampi, mahānāma, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 8 Tassa ce, mahānāma, kulaputtassa evaṁ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā nābhinipphajjanti, so socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati ‘moghaṁ vata me uṭṭhānaṁ, aphalo vata me vāyāmo’ti. Ayampi, mahānāma, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 9 Tassa ce, mahānāma, kulaputtassa evaṁ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā abhinipphajjanti. So tesaṁ bhogānaṁ ārakkhādhikaraṇaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti: ‘kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṁ, na corā hareyyuṁ, na aggi daheyya, na udakaṁ vaheyya, na appiyā vā dāyādā hareyyun’ti. Tassa evaṁ ārakkhato gopayato te bhoge rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā dahati, udakaṁ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati: ‘yampi me ahosi tampi no 499 --- mn14 1:9 natthī’ti. Ayampi, mahānāma, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 10 Puna caparaṁ, mahānāma, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha kalahaviggahavivādāpannā aññamaññaṁ pāṇīhipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi, mahānāma, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 11 Puna caparaṁ, mahānāma, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu asicammaṁ gahetvā, dhanukalāpaṁ sannayhitvā, ubhatobyūḷhaṁ saṅgāmaṁ pakkhandanti usūsupi khippamānesu, sattīsupi khippamānāsu, asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, asināpi sīsaṁ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi, mahānāma, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 12 Puna caparaṁ, mahānāma, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu asicammaṁ gahetvā, dhanukalāpaṁ sannayhitvā, addāvalepanā upakāriyo pakkhandanti usūsupi khippamānesu, sattīsupi khippamānāsu, asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, chakaṇakāyapi osiñcanti, abhivaggenapi omaddanti, asināpi sīsaṁ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi, mahānāma, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 13 Puna caparaṁ, mahānāma, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu sandhimpi chindanti, nillopampi haranti, ekāgārikampi karonti, paripanthepi tiṭṭhanti, paradārampi gacchanti. Tamenaṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti—kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, aḍḍhadaṇḍakehipi tāḷenti; hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti; bilaṅgathālikampi karonti, saṅkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti, baḷisamaṁsikampi karonti, kahāpaṇikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṁ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi, mahānāma, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 14 Puna caparaṁ, mahānāma, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti. Te kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā, apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Ayampi, mahānāma, kāmānaṁ ādīnavo samparāyiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 15 Ekamidāhaṁ, mahānāma, samayaṁ rājagahe viharāmi gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena sambahulā nigaṇṭhā isigilipasse kāḷasilāyaṁ ubbhaṭṭhakā honti āsanapaṭikkhittā, opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti. 16 Atha khvāhaṁ, mahānāma, sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena isigilipasse kāḷasilā yena te nigaṇṭhā tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā te nigaṇṭhe etadavocaṁ: ‘kiṁ nu tumhe, āvuso nigaṇṭhā, ubbhaṭṭhakā āsanapaṭikkhittā, opakkamikā dukkhā tibbā kharā 500 --- mn14 1:16 kaṭukā vedanā vedayathā’ti? 17 Evaṁ vutte, mahānāma, te nigaṇṭhā maṁ etadavocuṁ: ‘nigaṇṭho, āvuso, nāṭaputto sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti: “carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan”ti. So evamāha: “atthi kho vo, nigaṇṭhā, pubbe pāpakammaṁ kataṁ, taṁ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya nijjīretha; yaṁ panettha etarahi kāyena saṁvutā vācāya saṁvutā manasā saṁvutā taṁ āyatiṁ pāpassa kammassa akaraṇaṁ; iti purāṇānaṁ kammānaṁ tapasā byantibhāvā, navānaṁ kammānaṁ akaraṇā, āyatiṁ anavassavo; āyatiṁ anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatī”ti. Tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca, tena camha attamanā’ti. 18 Evaṁ vutte, ahaṁ, mahānāma, te nigaṇṭhe etadavocaṁ: ‘kiṁ pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha—ahuvamheva mayaṁ pubbe na nāhuvamhā’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. ‘Kiṁ pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha—akaramheva mayaṁ pubbe pāpakammaṁ na nākaramhā’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. ‘Kiṁ pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha—evarūpaṁ vā evarūpaṁ vā pāpakammaṁ akaramhā’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. ‘Kiṁ pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha—ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ, ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjīretabbaṁ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatī’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. ‘Kiṁ pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha—diṭṭheva dhamme akusalānaṁ dhammānaṁ pahānaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadan’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. 19 ‘Iti kira tumhe, āvuso nigaṇṭhā, na jānātha—ahuvamheva mayaṁ pubbe na nāhuvamhāti, na jānātha—akaramheva mayaṁ pubbe pāpakammaṁ na nākaramhāti, na jānātha—evarūpaṁ vā evarūpaṁ vā pāpakammaṁ akaramhāti, na jānātha—ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ, ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjīretabbaṁ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatīti. Na jānātha—diṭṭheva dhamme akusalānaṁ dhammānaṁ pahānaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadaṁ. Evaṁ sante, āvuso nigaṇṭhā, ye loke luddā lohitapāṇino kurūrakammantā manussesu paccājātā te nigaṇṭhesu pabbajantī’ti? 20 ‘Na kho, āvuso gotama, sukhena sukhaṁ adhigantabbaṁ, dukkhena kho sukhaṁ adhigantabbaṁ; sukhena cāvuso gotama, sukhaṁ adhigantabbaṁ abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhaṁ adhigaccheyya, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā gotamenā’ti. ‘Addhāyasmantehi nigaṇṭhehi sahasā appaṭisaṅkhā vācā bhāsitā: “na kho, āvuso gotama, sukhena sukhaṁ adhigantabbaṁ, dukkhena kho sukhaṁ adhigantabbaṁ; sukhena cāvuso gotama, sukhaṁ adhigantabbaṁ abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhaṁ adhigaccheyya, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā gotamenā”ti. Api ca ahameva tattha paṭipucchitabbo: “ko nu kho āyasmantānaṁ sukhavihāritaro rājā vā māgadho seniyo bimbisāro āyasmā vā gotamo”ti? Addhāvuso gotama, amhehi sahasā appaṭisaṅkhā vācā bhāsitā, na kho, āvuso gotama, sukhena sukhaṁ adhigantabbaṁ, dukkhena kho sukhaṁ adhigantabbaṁ; sukhena cāvuso gotama, sukhaṁ adhigantabbaṁ abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhaṁ adhigaccheyya, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā gotamenāti. Api ca tiṭṭhatetaṁ, idānipi mayaṁ āyasmantaṁ gotamaṁ pucchāma: “ko nu kho āyasmantānaṁ sukhavihāritaro rājā vā māgadho seniyo bimbisāro āyasmā vā gotamo”ti? 21 Tena hāvuso nigaṇṭhā, tumheva tattha paṭipucchissāmi, yathā vo khameyya tathā naṁ byākareyyātha. Taṁ kiṁ maññathāvuso nigaṇṭhā, pahoti rājā māgadho seniyo bimbisāro, aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, satta rattindivāni ekantasukhaṁ paṭisaṁvedī viharitun’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. ‘Taṁ kiṁ maññathāvuso nigaṇṭhā, pahoti rājā māgadho seniyo bimbisāro, aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, cha rattindivāni …pe… pañca rattindivāni … cattāri rattindivāni … tīṇi rattindivāni … dve rattindivāni … ekaṁ rattindivaṁ ekantasukhaṁ paṭisaṁvedī viharitun’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. ‘Ahaṁ kho, āvuso nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, ekaṁ rattindivaṁ 501 --- mn14 1:21 ekantasukhaṁ paṭisaṁvedī viharituṁ. Ahaṁ kho, āvuso nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, dve rattindivāni … tīṇi rattindivāni … cattāri rattindivāni … pañca rattindivāni … cha rattindivāni … satta rattindivāni ekantasukhaṁ paṭisaṁvedī viharituṁ. Taṁ kiṁ maññathāvuso nigaṇṭhā, evaṁ sante ko sukhavihāritaro rājā vā māgadho seniyo bimbisāro ahaṁ vā’ti? ‘Evaṁ sante āyasmāva gotamo sukhavihāritaro raññā māgadhena seniyena bimbisārenā’”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano mahānāmo sakko bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Cūḷadukkhakkhandhasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. mn123 0 Majjhima Nikāya 123 Acchariyaabbhutasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Atha kho sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: “acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso. Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jānissati: ‘evaṁjaccā te bhagavanto ahesuṁ’ itipi, ‘evaṁnāmā te bhagavanto ahesuṁ’ itipi, ‘evaṅgottā te bhagavanto ahesuṁ’ itipi, ‘evaṁsīlā te bhagavanto ahesuṁ’ itipi, ‘evaṁdhammā te bhagavanto ahesuṁ’ itipi, ‘evaṁpaññā te bhagavanto ahesuṁ’ itipi, ‘evaṁvihārī te bhagavanto ahesuṁ’ itipi, ‘evaṁvimuttā te bhagavanto ahesuṁ’ itipī”ti. Evaṁ vutte, āyasmā ānando te bhikkhū etadavoca: “acchariyā ceva, āvuso, tathāgatā acchariyadhammasamannāgatā ca; abbhutā ceva, āvuso, tathāgatā abbhutadhammasamannāgatā cā”ti. Ayañca hidaṁ tesaṁ bhikkhūnaṁ antarākathā vippakatā hoti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? “Idha, bhante, amhākaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jānissati—evaṁjaccā te bhagavanto ahesuṁ itipi, evaṁnāmā … evaṅgottā … evaṁsīlā … evaṁdhammā … evaṁpaññā … evaṁvihārī … evaṁvimuttā te bhagavanto ahesuṁ itipī’ti. Evaṁ vutte, bhante, āyasmā ānando amhe etadavoca: ‘acchariyā ceva, āvuso, tathāgatā acchariyadhammasamannāgatā ca; abbhutā ceva, āvuso, tathāgatā abbhutadhammasamannāgatā cā’ti. Ayaṁ kho no, bhante, antarākathā vippakatā; atha bhagavā anuppatto”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “tasmātiha taṁ, ānanda, bhiyyoso mattāya paṭibhantu tathāgatassa acchariyā abbhutadhammā”ti. 3 “Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘sato sampajāno, ānanda, bodhisatto tusitaṁ kāyaṁ upapajjī’ti. Yampi, bhante, sato sampajāno bodhisatto tusitaṁ kāyaṁ upapajji idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 4 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘sato sampajāno, ānanda, bodhisatto tusite kāye aṭṭhāsī’ti. Yampi, bhante, sato sampajāno bodhisatto tusite kāye aṭṭhāsi idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 5 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yāvatāyukaṁ, ānanda, bodhisatto tusite kāye aṭṭhāsī’ti. Yampi, bhante, yāvatāyukaṁ bodhisatto tusite kāye aṭṭhāsi idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 6 Sammukhā metaṁ, bhante, 502 --- mn123 1:6 bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘sato sampajāno, ānanda, bodhisatto tusitā, kāyā cavitvā mātukucchiṁ okkamī’ti. Yampi, bhante, sato sampajāno bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṁ okkami idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 7 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yadā, ānanda, bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṁ okkamati, atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Yāpi tā lokantarikā aghā asaṁvutā andhakārā andhakāratimisā, yatthapime candimasūriyā evaṁmahiddhikā evaṁmahānubhāvā ābhāya nānubhonti tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Yepi tattha sattā upapannā tepi tenobhāsena aññamaññaṁ sañjānanti—aññepi kira, bho, santi sattā idhūpapannāti. Ayañca dasasahassī lokadhātu saṅkampati sampakampati sampavedhati appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvan’ti. Yampi, bhante …pe… idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 8 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yadā, ānanda, bodhisatto mātukucchiṁ okkanto hoti, cattāro devaputtā catuddisaṁ ārakkhāya upagacchanti—mā naṁ bodhisattaṁ vā bodhisattamātaraṁ vā manusso vā amanusso vā koci vā viheṭhesī’ti. Yampi, bhante …pe… idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 9 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yadā, ānanda, bodhisatto mātukucchiṁ okkanto hoti, pakatiyā sīlavatī bodhisattamātā hoti viratā pāṇātipātā viratā adinnādānā viratā kāmesumicchācārā viratā musāvādā viratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā’ti. Yampi, bhante …pe… idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 10 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yadā, ānanda, bodhisatto mātukucchiṁ okkanto hoti, na bodhisattamātu purisesu mānasaṁ uppajjati kāmaguṇūpasaṁhitaṁ, anatikkamanīyā ca bodhisattamātā hoti kenaci purisena rattacittenā’ti. Yampi, bhante …pe… idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 11 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yadā, ānanda, bodhisatto mātukucchiṁ okkanto hoti, lābhinī bodhisattamātā hoti pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ. Sā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricāretī’ti. Yampi, bhante …pe… idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 12 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yadā, ānanda, bodhisatto mātukucchiṁ okkanto hoti, na bodhisattamātu kocideva ābādho uppajjati; sukhinī bodhisattamātā hoti akilantakāyā; bodhisattañca bodhisattamātā tirokucchigataṁ passati sabbaṅgapaccaṅgaṁ ahīnindriyaṁ. Seyyathāpi, ānanda, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato. Tatrāssa suttaṁ āvutaṁ nīlaṁ vā pītaṁ vā lohitaṁ vā odātaṁ vā paṇḍusuttaṁ vā. Tamenaṁ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya—ayaṁ kho maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato, tatridaṁ suttaṁ āvutaṁ nīlaṁ vā pītaṁ vā lohitaṁ vā odātaṁ vā paṇḍusuttaṁ vāti. Evameva kho, ānanda, yadā bodhisatto mātukucchiṁ okkanto hoti, na bodhisattamātu kocideva ābādho uppajjati; sukhinī bodhisattamātā hoti akilantakāyā; bodhisattañca bodhisattamātā tirokucchigataṁ passati sabbaṅgapaccaṅgaṁ ahīnindriyan’ti. Yampi, bhante …pe… idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 13 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘sattāhajāte, ānanda, bodhisatte bodhisattamātā kālaṁ karoti, tusitaṁ kāyaṁ upapajjatī’ti. Yampi, bhante …pe… idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 14 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yathā kho panānanda, aññā itthikā nava vā dasa vā māse gabbhaṁ kucchinā pariharitvā vijāyanti, na hevaṁ bodhisattaṁ bodhisattamātā vijāyati. Daseva māsāni bodhisattaṁ 503 --- mn123 1:14 bodhisattamātā kucchinā pariharitvā vijāyatī’ti. Yampi, bhante …pe… idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 15 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yathā kho panānanda, aññā itthikā nisinnā vā nipannā vā vijāyanti, na hevaṁ bodhisattaṁ bodhisattamātā vijāyati. Ṭhitāva bodhisattaṁ bodhisattamātā vijāyatī’ti. Yampi, bhante …pe… idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 16 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yadā, ānanda, bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, devā naṁ paṭhamaṁ paṭiggaṇhanti pacchā manussā’ti. Yampi, bhante …pe… idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 17 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yadā, ānanda, bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, appattova bodhisatto pathaviṁ hoti, cattāro naṁ devaputtā paṭiggahetvā mātu purato ṭhapenti—attamanā, devi, hohi; mahesakkho te putto uppanno’ti. Yampi, bhante …pe… idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 18 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yadā, ānanda, bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, visadova nikkhamati amakkhito udena amakkhito semhena amakkhito ruhirena amakkhito kenaci asucinā suddho visado. Seyyathāpi, ānanda, maṇiratanaṁ kāsike vatthe nikkhittaṁ neva maṇiratanaṁ kāsikaṁ vatthaṁ makkheti nāpi kāsikaṁ vatthaṁ maṇiratanaṁ makkheti. Taṁ kissa hetu? Ubhinnaṁ suddhattā. Evameva kho, ānanda, yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, visadova nikkhamati amakkhito udena amakkhito semhena amakkhito ruhirena amakkhito kenaci asucinā suddho visado’ti. Yampi, bhante …pe… idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 19 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yadā, ānanda, bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, dve udakassa dhārā antalikkhā pātubhavanti—ekā sītassa, ekā uṇhassa; yena bodhisattassa udakakiccaṁ karonti mātu cā’ti. Yampi, bhante …pe… idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 20 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘sampatijāto, ānanda, bodhisatto samehi pādehi pathaviyaṁ patiṭṭhahitvā uttarābhimukho sattapadavītihārena gacchati, setamhi chatte anudhāriyamāne, sabbā ca disā viloketi, āsabhiñca vācaṁ bhāsati—aggohamasmi lokassa, jeṭṭhohamasmi lokassa, seṭṭhohamasmi lokassa. Ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’ti. Yampi, bhante …pe… idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremi. 21 Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yadā, ānanda, bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Yāpi tā lokantarikā aghā asaṁvutā andhakārā andhakāratimisā yatthapime candimasūriyā evaṁmahiddhikā evaṁmahānubhāvā ābhāya nānubhonti tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Yepi tattha sattā upapannā tepi tenobhāsena aññamaññaṁ sañjānanti—aññepi kira, bho, santi sattā idhūpapannāti. Ayañca dasasahassī lokadhātu saṅkampati sampakampati sampavedhati, appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvan’ti. Yampi, bhante …pe… idampāhaṁ, bhante, bhagavato acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremī”ti. 22 “Tasmātiha tvaṁ, ānanda, idampi tathāgatassa acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhārehi. Idhānanda, tathāgatassa viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti; viditā saññā uppajjanti …pe… viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Idampi kho tvaṁ, ānanda, tathāgatassa acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhārehī”ti. 23 “Yampi, bhante, bhagavato viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti; viditā saññā … viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Idampāhaṁ, bhante, bhagavato 504 --- mn123 1:23 acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremī”ti. Idamavoca āyasmā ānando. Samanuñño satthā ahosi; attamanā ca te bhikkhū āyasmato ānandassa bhāsitaṁ abhinandunti. Acchariyaabbhutasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. mn146 0 Majjhima Nikāya 146 Nandakovādasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Atha kho mahāpajāpatigotamī pañcamattehi bhikkhunisatehi saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho mahāpajāpatigotamī bhagavantaṁ etadavoca: “ovadatu, bhante, bhagavā bhikkhuniyo; anusāsatu, bhante, bhagavā bhikkhuniyo; karotu, bhante, bhagavā bhikkhunīnaṁ dhammiṁ kathan”ti. 3 Tena kho pana samayena therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadanti pariyāyena. Āyasmā nandako na icchati bhikkhuniyo ovadituṁ pariyāyena. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “kassa nu kho, ānanda, ajja pariyāyo bhikkhuniyo ovadituṁ pariyāyenā”ti? “Sabbeheva, bhante, kato pariyāyo bhikkhuniyo ovadituṁ pariyāyena. Ayaṁ, bhante, āyasmā nandako na icchati bhikkhuniyo ovadituṁ pariyāyenā”ti. 4 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ nandakaṁ āmantesi: “ovada, nandaka, bhikkhuniyo; anusāsa, nandaka, bhikkhuniyo; karohi tvaṁ, brāhmaṇa, bhikkhunīnaṁ dhammiṁ kathan”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā nandako bhagavato paṭissutvā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto attadutiyo yena rājakārāmo tenupasaṅkami. Addasaṁsu kho tā bhikkhuniyo āyasmantaṁ nandakaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna āsanaṁ paññāpesuṁ, udakañca pādānaṁ upaṭṭhapesuṁ. Nisīdi kho āyasmā nandako paññatte āsane. Nisajja pāde pakkhālesi. Tāpi kho bhikkhuniyo āyasmantaṁ nandakaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmā nandako etadavoca: 5 “paṭipucchakathā kho, bhaginiyo, bhavissati. Tattha ājānantīhi: ‘ājānāmā’ tissa vacanīyaṁ, na ājānantīhi: ‘na ājānāmā’ tissa vacanīyaṁ. Yassā vā panassa kaṅkhā vā vimati vā ahameva tattha paṭipucchitabbo: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ; imassa kvattho’”ti? “Ettakenapi mayaṁ, bhante, ayyassa nandakassa attamanā abhiraddhā yaṁ no ayyo nandako pavāretī”ti. 6 “Taṁ kiṁ maññatha, bhaginiyo, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññatha, bhaginiyo, sotaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… ghānaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” … “jivhā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “kāyo nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante” … “mano nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Pubbeva no etaṁ, bhante, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ: ‘itipime cha ajjhattikā āyatanā aniccā’”ti. “Sādhu sādhu, bhaginiyo. Evañhetaṁ, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṁ sammappaññāya passato. 7 Taṁ kiṁ maññatha, bhaginiyo, rūpā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññatha, bhaginiyo, saddā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante …pe… gandhā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “rasā niccā vā 505 --- mn146 1:7 aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “dhammā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Pubbeva no etaṁ, bhante, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ: ‘itipime cha bāhirā āyatanā aniccā’”ti. “Sādhu sādhu, bhaginiyo. Evañhetaṁ, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṁ sammappaññāya passato. 8 Taṁ kiṁ maññatha, bhaginiyo, cakkhuviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññatha, bhaginiyo, sotaviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… ghānaviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” … “jivhāviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” … “kāyaviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” … “manoviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vāti”? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Pubbeva no etaṁ, bhante, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ: ‘itipime cha viññāṇakāyā aniccā’”ti. “Sādhu sādhu, bhaginiyo. Evañhetaṁ, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṁ sammappaññāya passato. 9 Seyyathāpi, bhaginiyo, telappadīpassa jhāyato telampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ, vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā vipariṇāmadhammā, ābhāpi aniccā vipariṇāmadhammā. Yo nu kho, bhaginiyo, evaṁ vadeyya: ‘amussa telappadīpassa jhāyato telampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ, vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā vipariṇāmadhammā; yā ca khvāssa ābhā sā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Amussa hi, bhante, telappadīpassa jhāyato telampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ, vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā vipariṇāmadhammā; pagevassa ābhā aniccā vipariṇāmadhammā”ti. “Evameva kho, bhaginiyo, yo nu kho evaṁ vadeyya: ‘cha khome ajjhattikā āyatanā aniccā; yañca kho cha ajjhattike āyatane paṭicca paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā taṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhamman’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Tajjaṁ tajjaṁ, bhante, paccayaṁ paṭicca tajjā tajjā vedanā uppajjanti. Tajjassa tajjassa paccayassa nirodhā tajjā tajjā vedanā nirujjhantī”ti. “Sādhu sādhu, bhaginiyo. Evañhetaṁ, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṁ sammappaññāya passato. 10 Seyyathāpi, bhaginiyo, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo, sākhāpalāsampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ, chāyāpi aniccā vipariṇāmadhammā. Yo nu kho, bhaginiyo, evaṁ vadeyya: ‘amussa mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo, sākhāpalāsampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ, yā ca khvāssa chāyā sā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Amussa hi, bhante, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo, sākhāpalāsampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ; pagevassa chāyā aniccā vipariṇāmadhammā”ti. “Evameva kho, bhaginiyo, yo nu kho evaṁ vadeyya: ‘cha khome bāhirā āyatanā aniccā. Yañca kho cha bāhire āyatane paṭicca paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā taṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhamman’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno 506 --- mn146 1:10 vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Tajjaṁ tajjaṁ, bhante, paccayaṁ paṭicca tajjā tajjā vedanā uppajjanti. Tajjassa tajjassa paccayassa nirodhā tajjā tajjā vedanā nirujjhantī”ti. “Sādhu sādhu, bhaginiyo. Evañhetaṁ, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṁ sammappaññāya passato. 11 Seyyathāpi, bhaginiyo, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṁ vadhitvā tiṇhena govikantanena gāviṁ saṅkanteyya anupahacca antaraṁ maṁsakāyaṁ anupahacca bāhiraṁ cammakāyaṁ. Yaṁ yadeva tattha antarā vilimaṁsaṁ antarā nhāru antarā bandhanaṁ taṁ tadeva tiṇhena govikantanena sañchindeyya saṅkanteyya sampakanteyya samparikanteyya. Sañchinditvā saṅkantitvā sampakantitvā samparikantitvā vidhunitvā bāhiraṁ cammakāyaṁ teneva cammena taṁ gāviṁ paṭicchādetvā evaṁ vadeyya: ‘tathevāyaṁ gāvī saṁyuttā imināva cammenā’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Amu hi, bhante, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṁ vadhitvā tiṇhena govikantanena gāviṁ saṅkanteyya anupahacca antaraṁ maṁsakāyaṁ anupahacca bāhiraṁ cammakāyaṁ. Yaṁ yadeva tattha antarā vilimaṁsaṁ antarā nhāru antarā bandhanaṁ taṁ tadeva tiṇhena govikantanena sañchindeyya saṅkanteyya sampakanteyya samparikanteyya. Sañchinditvā saṅkantitvā sampakantitvā samparikantitvā vidhunitvā bāhiraṁ cammakāyaṁ teneva cammena taṁ gāviṁ paṭicchādetvā kiñcāpi so evaṁ vadeyya: ‘tathevāyaṁ gāvī saṁyuttā imināva cammenā’ti; atha kho sā gāvī visaṁyuttā teneva cammenā”ti. 12 “Upamā kho me ayaṁ, bhaginiyo, katā atthassa viññāpanāya. Ayamevettha attho; ‘antarā maṁsakāyo’ti kho, bhaginiyo, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ; ‘bāhiro cammakāyo’ti kho, bhaginiyo, channetaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ; ‘antarā vilimaṁsaṁ, antarā nhāru, antarā bandhanan’ti kho, bhaginiyo, nandīrāgassetaṁ adhivacanaṁ; ‘tiṇhaṁ govikantanan’ti kho, bhaginiyo, ariyāyetaṁ paññāya adhivacanaṁ; yāyaṁ ariyā paññā antarā kilesaṁ antarā saṁyojanaṁ antarā bandhanaṁ sañchindati saṅkantati sampakantati samparikantati. 13 Satta kho panime, bhaginiyo, bojjhaṅgā, yesaṁ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Katame satta? Idha, bhaginiyo, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Ime kho, bhaginiyo, satta bojjhaṅgā, yesaṁ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. 14 Atha kho āyasmā nandako tā bhikkhuniyo iminā ovādena ovaditvā uyyojesi: “gacchatha, bhaginiyo; kālo”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo āyasmato nandakassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaṁ nandakaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā bhikkhuniyo bhagavā etadavoca: “gacchatha, bhikkhuniyo; kālo”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. 15 Atha kho bhagavā acirapakkantīsu tāsu bhikkhunīsu bhikkhū āmantesi: “seyyathāpi, bhikkhave, tadahuposathe cātuddase na hoti bahuno janassa kaṅkhā vā vimati vā: ‘ūno nu kho cando, puṇṇo nu kho cando’ti, atha kho ūno cando tveva hoti. Evameva kho, bhikkhave, tā bhikkhuniyo nandakassa dhammadesanāya attamanā honti no ca kho paripuṇṇasaṅkappā”ti. 16 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ nandakaṁ āmantesi: “tena hi tvaṁ, nandaka, svepi tā bhikkhuniyo tenevovādena ovadeyyāsī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā nandako 507 --- mn146 1:16 bhagavato paccassosi. Atha kho āyasmā nandako tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto attadutiyo yena rājakārāmo tenupasaṅkami. Addasaṁsu kho tā bhikkhuniyo āyasmantaṁ nandakaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna āsanaṁ paññāpesuṁ, udakañca pādānaṁ upaṭṭhapesuṁ. Nisīdi kho āyasmā nandako paññatte āsane. Nisajja pāde pakkhālesi. Tāpi kho bhikkhuniyo āyasmantaṁ nandakaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmā nandako etadavoca: “paṭipucchakathā kho, bhaginiyo, bhavissati. Tattha ājānantīhi ‘ājānāmā’ tissa vacanīyaṁ, na ājānantīhi ‘na ājānāmā’ tissa vacanīyaṁ. Yassā vā panassa kaṅkhā vā vimati vā, ahameva tattha paṭipucchitabbo: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ; imassa kvattho’”ti. “Ettakenapi mayaṁ, bhante, ayyassa nandakassa attamanā abhiraddhā yaṁ no ayyo nandako pavāretī”ti. 17-18 “Taṁ kiṁ maññatha, bhaginiyo, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññatha, bhaginiyo, sotaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… ghānaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante … jivhā … kāyo … mano nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Pubbeva no etaṁ, bhante, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ: ‘itipime cha ajjhattikā āyatanā aniccā’”ti. “Sādhu sādhu, bhaginiyo. Evañhetaṁ, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṁ sammappaññāya passato. 19-20 Taṁ kiṁ maññatha, bhaginiyo, rūpā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññatha, bhaginiyo, saddā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante …pe… gandhā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante … rasā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante … phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante … dhammā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Pubbeva no etaṁ, bhante, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ: ‘itipime cha bāhirā āyatanā aniccā’”ti. “Sādhu sādhu, bhaginiyo. Evañhetaṁ, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṁ sammappaññāya passato. 21 Taṁ kiṁ maññatha, bhaginiyo, cakkhuviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… sotaviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante … ghānaviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante … jivhāviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante … kāyaviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante … manoviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Pubbeva no etaṁ, bhante, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ: ‘itipime cha viññāṇakāyā aniccā’”ti. “Sādhu sādhu, bhaginiyo. Evañhetaṁ, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṁ sammappaññāya passato. 22 Seyyathāpi, bhaginiyo, telappadīpassa jhāyato telampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ, vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā vipariṇāmadhammā, ābhāpi aniccā vipariṇāmadhammā. Yo nu kho, bhaginiyo, evaṁ vadeyya: ‘amussa telappadīpassa jhāyato telampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ, 508 --- mn146 1:22 vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā vipariṇāmadhammā; yā ca khvāssa ābhā sā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Amussa hi, bhante, telappadīpassa jhāyato telampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ, vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā vipariṇāmadhammā; pagevassa ābhā aniccā vipariṇāmadhammā”ti. “Evameva kho, bhaginiyo, yo nu kho evaṁ vadeyya: ‘cha khome ajjhattikā āyatanā aniccā. Yañca kho cha ajjhattike āyatane paṭicca paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā taṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhamman’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Tajjaṁ tajjaṁ, bhante, paccayaṁ paṭicca tajjā tajjā vedanā uppajjanti. Tajjassa tajjassa paccayassa nirodhā tajjā tajjā vedanā nirujjhantī”ti. “Sādhu sādhu, bhaginiyo. Evañhetaṁ, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṁ sammappaññāya passato. 23 Seyyathāpi, bhaginiyo, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo, sākhāpalāsampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ, chāyāpi aniccā vipariṇāmadhammā. Yo nu kho, bhaginiyo, evaṁ vadeyya: ‘amussa mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo, sākhāpalāsampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ; yā ca khvāssa chāyā sā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā’ti; sammā nu kho so bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Amussa hi, bhante, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo, sākhāpalāsampi aniccaṁ vipariṇāmadhammaṁ; pagevassa chāyā aniccā vipariṇāmadhammā”ti. “Evameva kho, bhaginiyo, yo nu kho evaṁ vadeyya: ‘cha khome bāhirā āyatanā aniccā. Yañca kho bāhire āyatane paṭicca paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā taṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhamman’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Tajjaṁ tajjaṁ, bhante, paccayaṁ paṭicca tajjā tajjā vedanā uppajjanti. Tajjassa tajjassa paccayassa nirodhā tajjā tajjā vedanā nirujjhantī”ti. “Sādhu sādhu, bhaginiyo. Evañhetaṁ, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṁ sammappaññāya passato. 24 Seyyathāpi, bhaginiyo, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṁ vadhitvā tiṇhena govikantanena gāviṁ saṅkanteyya anupahacca antaraṁ maṁsakāyaṁ anupahacca bāhiraṁ cammakāyaṁ. Yaṁ yadeva tattha antarā vilimaṁsaṁ antarā nhāru antarā bandhanaṁ taṁ tadeva tiṇhena govikantanena sañchindeyya saṅkanteyya sampakanteyya samparikanteyya. Sañchinditvā saṅkantitvā sampakantitvā samparikantitvā vidhunitvā bāhiraṁ cammakāyaṁ teneva cammena taṁ gāviṁ paṭicchādetvā evaṁ vadeyya: ‘tathevāyaṁ gāvī saṁyuttā imināva cammenā’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Amu hi, bhante, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṁ vadhitvā tiṇhena govikantanena gāviṁ saṅkanteyya anupahacca antaraṁ maṁsakāyaṁ anupahacca bāhiraṁ cammakāyaṁ. Yaṁ yadeva tattha antarā vilimaṁsaṁ antarā nhāru antarā bandhanaṁ taṁ tadeva tiṇhena govikantanena sañchindeyya saṅkanteyya sampakanteyya samparikanteyya. Sañchinditvā saṅkantitvā sampakantitvā samparikantitvā vidhunitvā bāhiraṁ cammakāyaṁ teneva cammena taṁ gāviṁ paṭicchādetvā kiñcāpi so evaṁ vadeyya: ‘tathevāyaṁ gāvī saṁyuttā imināva cammenā’ti; atha kho sā gāvī visaṁyuttā teneva cammenā”ti. 25 “Upamā kho me ayaṁ, bhaginiyo, katā atthassa viññāpanāya ayamevettha attho. ‘Antarā maṁsakāyo’ti kho, bhaginiyo, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ; ‘bāhiro cammakāyo’ti kho, bhaginiyo, channetaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ; ‘antarā vilimaṁsaṁ antarā nhāru antarā bandhanan’ti kho, bhaginiyo, nandīrāgassetaṁ adhivacanaṁ; ‘tiṇhaṁ 509 --- mn146 1:25 govikantanan’ti kho, bhaginiyo, ariyāyetaṁ paññāya adhivacanaṁ; yāyaṁ ariyā paññā antarā kilesaṁ antarā saṁyojanaṁ antarā bandhanaṁ sañchindati saṅkantati sampakantati samparikantati. 26 Satta kho panime, bhaginiyo, bojjhaṅgā, yesaṁ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Katame satta? Idha, bhaginiyo, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Ime kho, bhaginiyo, satta bojjhaṅgā yesaṁ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Atha kho āyasmā nandako tā bhikkhuniyo iminā ovādena ovaditvā uyyojesi: “gacchatha, bhaginiyo; kālo”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo āyasmato nandakassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaṁ nandakaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā bhikkhuniyo bhagavā etadavoca: “gacchatha, bhikkhuniyo; kālo”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. 27 Atha kho bhagavā acirapakkantīsu tāsu bhikkhunīsu bhikkhū āmantesi: “seyyathāpi, bhikkhave, tadahuposathe pannarase na hoti bahuno janassa kaṅkhā vā vimati vā: ‘ūno nu kho cando, puṇṇo nu kho cando’ti, atha kho puṇṇo cando tveva hoti; evameva kho, bhikkhave, tā bhikkhuniyo nandakassa dhammadesanāya attamanā ceva paripuṇṇasaṅkappā ca. Tāsaṁ, bhikkhave, pañcannaṁ bhikkhunisatānaṁ yā pacchimikā bhikkhunī sā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Nandakovādasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. mn3 0 Majjhima Nikāya 3 Dhammadāyādasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavatha, mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampā: ‘kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṁ, no āmisadāyādā’ti. Tumhe ca me, bhikkhave, āmisadāyādā bhaveyyātha no dhammadāyādā, tumhepi tena ādiyā bhaveyyātha: ‘āmisadāyādā satthusāvakā viharanti, no dhammadāyādā’ti; ahampi tena ādiyo bhaveyyaṁ: ‘āmisadāyādā satthusāvakā viharanti, no dhammadāyādā’ti. Tumhe ca me, bhikkhave, dhammadāyādā bhaveyyātha, no āmisadāyādā, tumhepi tena na ādiyā bhaveyyātha: ‘dhammadāyādā satthusāvakā viharanti, no āmisadāyādā’ti; ahampi tena na ādiyo bhaveyyaṁ: ‘dhammadāyādā satthusāvakā viharanti, no āmisadāyādā’ti. Tasmātiha me, bhikkhave, dhammadāyādā bhavatha, mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampā: ‘kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṁ, no āmisadāyādā’ti. 3 Idhāhaṁ, bhikkhave, bhuttāvī assaṁ pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho; siyā ca me piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍanīyadhammo. Atha dve bhikkhū āgaccheyyuṁ jighacchādubbalyaparetā. Tyāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: ‘ahaṁ khomhi, bhikkhave, bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho; atthi ca me ayaṁ piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍanīyadhammo. Sace ākaṅkhatha, bhuñjatha, no ce tumhe bhuñjissatha, idānāhaṁ appaharite vā chaḍḍessāmi, appāṇake vā udake opilāpessāmī’ti. Tatrekassa bhikkhuno evamassa: ‘bhagavā kho bhuttāvī pavārito 510 --- mn3 1:3 paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho; atthi cāyaṁ bhagavato piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍanīyadhammo. Sace mayaṁ na bhuñjissāma, idāni bhagavā appaharite vā chaḍḍessati, appāṇake vā udake opilāpessati. Vuttaṁ kho panetaṁ bhagavatā: “dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavatha, mā āmisadāyādā”ti. Āmisaññataraṁ kho panetaṁ, yadidaṁ piṇḍapāto. Yannūnāhaṁ imaṁ piṇḍapātaṁ abhuñjitvā imināva jighacchādubbalyena evaṁ imaṁ rattindivaṁ vītināmeyyan’ti. So taṁ piṇḍapātaṁ abhuñjitvā teneva jighacchādubbalyena evaṁ taṁ rattindivaṁ vītināmeyya. Atha dutiyassa bhikkhuno evamassa: ‘bhagavā kho bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho; atthi cāyaṁ bhagavato piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍanīyadhammo. Sace mayaṁ na bhuñjissāma, idāni bhagavā appaharite vā chaḍḍessati, appāṇake vā udake opilāpessati. Yannūnāhaṁ imaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjitvā jighacchādubbalyaṁ paṭivinodetvā evaṁ imaṁ rattindivaṁ vītināmeyyan’ti. So taṁ piṇḍapātaṁ bhuñjitvā jighacchādubbalyaṁ paṭivinodetvā evaṁ taṁ rattindivaṁ vītināmeyya. Kiñcāpi so, bhikkhave, bhikkhu taṁ piṇḍapātaṁ bhuñjitvā jighacchādubbalyaṁ paṭivinodetvā evaṁ taṁ rattindivaṁ vītināmeyya, atha kho asuyeva me purimo bhikkhu pujjataro ca pāsaṁsataro ca. Taṁ kissa hetu? Tañhi tassa, bhikkhave, bhikkhuno dīgharattaṁ appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya subharatāya vīriyārambhāya saṁvattissati. Tasmātiha me, bhikkhave, dhammadāyādā bhavatha, mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampā: ‘kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṁ, no āmisadāyādā’”ti. 4 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. Tatra kho āyasmā sāriputto acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 5 “Kittāvatā nu kho, āvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṁ nānusikkhanti, kittāvatā ca pana satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantī”ti? “Dūratopi kho mayaṁ, āvuso, āgacchāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṁ. Sādhu vatāyasmantaṁyeva sāriputtaṁ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho; āyasmato sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 6 “Kittāvatā nu kho, āvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṁ nānusikkhanti? Idhāvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṁ nānusikkhanti, yesañca dhammānaṁ satthā pahānamāha, te ca dhamme nappajahanti, bāhulikā ca honti, sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā. Tatrāvuso, therā bhikkhū tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti. ‘Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṁ nānusikkhantī’ti—iminā paṭhamena ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. ‘Yesañca dhammānaṁ satthā pahānamāha te ca dhamme nappajahantī’ti—iminā dutiyena ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. ‘Bāhulikā ca, sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā’ti—iminā tatiyena ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. Therā, āvuso, bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti. Tatrāvuso, majjhimā bhikkhū …pe… navā bhikkhū tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti. ‘Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṁ nānusikkhantī’ti—iminā paṭhamena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti. ‘Yesañca dhammānaṁ satthā pahānamāha te ca dhamme nappajahantī’ti—iminā dutiyena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti. ‘Bāhulikā ca honti, sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā’ti—iminā tatiyena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti. Navā, āvuso, bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti. Ettāvatā kho, āvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṁ nānusikkhanti. 7 Kittāvatā ca panāvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti? Idhāvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti—yesañca dhammānaṁ satthā pahānamāha te ca dhamme pajahanti; na ca bāhulikā honti, na sāthalikā 511 --- mn3 1:7 okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā. Tatrāvuso, therā bhikkhū tīhi ṭhānehi pāsaṁsā bhavanti. ‘Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantī’ti—iminā paṭhamena ṭhānena therā bhikkhū pāsaṁsā bhavanti. ‘Yesañca dhammānaṁ satthā pahānamāha te ca dhamme pajahantī’ti—iminā dutiyena ṭhānena therā bhikkhū pāsaṁsā bhavanti. ‘Na ca bāhulikā, na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā’ti—iminā tatiyena ṭhānena therā bhikkhū pāsaṁsā bhavanti. Therā, āvuso, bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi pāsaṁsā bhavanti. Tatrāvuso, majjhimā bhikkhū …pe… navā bhikkhū tīhi ṭhānehi pāsaṁsā bhavanti. ‘Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantī’ti—iminā paṭhamena ṭhānena navā bhikkhū pāsaṁsā bhavanti. ‘Yesañca dhammānaṁ satthā pahānamāha te ca dhamme pajahantī’ti—iminā dutiyena ṭhānena navā bhikkhū pāsaṁsā bhavanti. ‘Na ca bāhulikā, na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā’ti—iminā tatiyena ṭhānena navā bhikkhū pāsaṁsā bhavanti. Navā, āvuso, bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi pāsaṁsā bhavanti. Ettāvatā kho, āvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti. 8 Tatrāvuso, lobho ca pāpako doso ca pāpako. Lobhassa ca pahānāya dosassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Katamā ca sā, āvuso, majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā, āvuso, majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 9-15 Tatrāvuso, kodho ca pāpako upanāho ca pāpako …pe… makkho ca pāpako paḷāso ca pāpako, issā ca pāpikā maccherañca pāpakaṁ, māyā ca pāpikā sāṭheyyañca pāpakaṁ, thambho ca pāpako sārambho ca pāpako, māno ca pāpako atimāno ca pāpako, mado ca pāpako pamādo ca pāpako. Madassa ca pahānāya pamādassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Katamā ca sā, āvuso, majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā, āvuso, majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattatī”ti. Idamavocāyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandunti. Dhammadāyādasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. mn71 0 Majjhima Nikāya 71 Tevijjavacchasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 2 Tena kho pana samayena vacchagotto paribbājako ekapuṇḍarīke paribbājakārāme paṭivasati. 3 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi: “atippago kho tāva vesāliyaṁ piṇḍāya carituṁ; yannūnāhaṁ yena ekapuṇḍarīko paribbājakārāmo yena vacchagotto paribbājako tenupasaṅkameyyan”ti. Atha kho bhagavā yena ekapuṇḍarīko paribbājakārāmo yena vacchagotto paribbājako tenupasaṅkami. 4 Addasā kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhagavantaṁ etadavoca: “Etu kho, bhante, bhagavā. Svāgataṁ, bhante, bhagavato. Cirassaṁ kho, bhante, bhagavā imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāya. Nisīdatu, bhante, bhagavā idamāsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Vacchagottopi kho paribbājako aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: 512 --- mn71 1:5 5 “sutaṁ metaṁ, bhante: ‘samaṇo gotamo sabbaññū sabbadassāvī, aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti, carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan’ti. Ye te, bhante, evamāhaṁsu: ‘samaṇo gotamo sabbaññū sabbadassāvī, aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti, carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan’ti, kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti? “Ye te, vaccha, evamāhaṁsu: ‘samaṇo gotamo sabbaññū sabbadassāvī, aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti, carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan’ti, na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca pana maṁ asatā abhūtenā”ti. 6 “Kathaṁ byākaramānā pana mayaṁ, bhante, vuttavādino ceva bhagavato assāma, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyāma, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyāma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti? “‘Tevijjo samaṇo gotamo’ti kho, vaccha, byākaramāno vuttavādī ceva me assa, na ca maṁ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṁ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyya. 7 Ahañhi, vaccha, yāvadeva ākaṅkhāmi anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. 8 Ahañhi, vaccha, yāvadeva ākaṅkhāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāmi. 9 Ahañhi, vaccha, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi. 10 ‘Tevijjo samaṇo gotamo’ti kho, vaccha, byākaramāno vuttavādī ceva me assa, na ca maṁ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṁ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti. 11 Evaṁ vutte, vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “atthi nu kho, bho gotama, koci gihī gihisaṁyojanaṁ appahāya kāyassa bhedā dukkhassantakaro”ti? “Natthi kho, vaccha, koci gihī gihisaṁyojanaṁ appahāya kāyassa bhedā dukkhassantakaro”ti. 12 “Atthi pana, bho gotama, koci gihī gihisaṁyojanaṁ appahāya kāyassa bhedā saggūpago”ti? “Na kho, vaccha, ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye gihī gihisaṁyojanaṁ appahāya kāyassa bhedā saggūpagā”ti. 13 “Atthi nu kho, bho gotama, koci ājīvako kāyassa bhedā dukkhassantakaro”ti? “Natthi kho, vaccha, koci ājīvako kāyassa bhedā dukkhassantakaro”ti. 14 “Atthi pana, bho gotama, koci ājīvako kāyassa bhedā saggūpago”ti? “Ito kho so, vaccha, ekanavuto kappo yamahaṁ anussarāmi, nābhijānāmi kañci ājīvakaṁ saggūpagaṁ aññatra ekena; sopāsi kammavādī kiriyavādī”ti. 15 “Evaṁ sante, bho gotama, suññaṁ aduṁ titthāyatanaṁ antamaso saggūpagenapī”ti? “Evaṁ, vaccha, suññaṁ aduṁ titthāyatanaṁ antamaso saggūpagenapī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano vacchagotto paribbājako bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Tevijjavacchasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. mn97 0 Majjhima Nikāya 97 Dhanañjānisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 2 Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto dakkhiṇāgirismiṁ cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. Atha kho aññataro bhikkhu rājagahe vassaṁvuṭṭho yena dakkhiṇāgiri yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ 513 --- mn97 1:2 kho taṁ bhikkhuṁ āyasmā sāriputto etadavoca: “kaccāvuso, bhagavā arogo ca balavā cā”ti? “Arogo cāvuso, bhagavā balavā cā”ti. “Kacci panāvuso, bhikkhusaṅgho arogo ca balavā cā”ti? “Bhikkhusaṅghopi kho, āvuso, arogo ca balavā cā”ti. “Ettha, āvuso, taṇḍulapālidvārāya dhanañjāni nāma brāhmaṇo atthi. Kaccāvuso, dhanañjāni brāhmaṇo arogo ca balavā cā”ti? “Dhanañjānipi kho, āvuso, brāhmaṇo arogo ca balavā cā”ti. “Kacci panāvuso, dhanañjāni brāhmaṇo appamatto”ti? “Kuto panāvuso, dhanañjānissa brāhmaṇassa appamādo? Dhanañjāni, āvuso, brāhmaṇo rājānaṁ nissāya brāhmaṇagahapatike vilumpati, brāhmaṇagahapatike nissāya rājānaṁ vilumpati. Yāpissa bhariyā saddhā saddhakulā ānītā sāpi kālaṅkatā; aññāssa bhariyā assaddhā assaddhakulā ānītā”ti. “Dussutaṁ vatāvuso, assumha, dussutaṁ vatāvuso, assumha; ye mayaṁ dhanañjāniṁ brāhmaṇaṁ pamattaṁ assumha. Appeva ca nāma mayaṁ kadāci karahaci dhanañjāninā brāhmaṇena saddhiṁ samāgaccheyyāma, appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo”ti? 3 Atha kho āyasmā sāriputto dakkhiṇāgirismiṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena rājagahaṁ tadavasari. Tatra sudaṁ āyasmā sāriputto rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 4 Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena dhanañjāni brāhmaṇo bahinagare gāvo goṭṭhe duhāpeti. Atha kho āyasmā sāriputto rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena dhanañjāni brāhmaṇo tenupasaṅkami. Addasā kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmantaṁ sāriputtaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “ito, bho sāriputta, payo, pīyataṁ tāva bhattassa kālo bhavissatī”ti. “Alaṁ, brāhmaṇa. Kataṁ me ajja bhattakiccaṁ. Amukasmiṁ me rukkhamūle divāvihāro bhavissati. Tattha āgaccheyyāsī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmato sāriputtassa paccassosi. 5 Atha kho dhanañjāni brāhmaṇo pacchābhattaṁ bhuttapātarāso yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho dhanañjāniṁ brāhmaṇaṁ āyasmā sāriputto etadavoca: “kaccāsi, dhanañjāni, appamatto”ti? “Kuto, bho sāriputta, amhākaṁ appamādo yesaṁ no mātāpitaro posetabbā, puttadāro posetabbo, dāsakammakarā posetabbā, mittāmaccānaṁ mittāmaccakaraṇīyaṁ kātabbaṁ, ñātisālohitānaṁ ñātisālohitakaraṇīyaṁ kātabbaṁ, atithīnaṁ atithikaraṇīyaṁ kātabbaṁ, pubbapetānaṁ pubbapetakaraṇīyaṁ kātabbaṁ, devatānaṁ devatākaraṇīyaṁ kātabbaṁ, rañño rājakaraṇīyaṁ kātabbaṁ, ayampi kāyo pīṇetabbo brūhetabbo”ti? 6 “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, idhekacco mātāpitūnaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṁ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṁ nirayapālā upakaḍḍheyyuṁ. Labheyya nu kho so ‘ahaṁ kho mātāpitūnaṁ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṁ, mā maṁ nirayaṁ nirayapālā’ti, mātāpitaro vā panassa labheyyuṁ ‘eso kho amhākaṁ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṁ nirayaṁ nirayapālā’”ti? “No hidaṁ, bho sāriputta. Atha kho naṁ vikkandantaṁyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṁ”. 7 “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, idhekacco puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṁ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṁ nirayapālā upakaḍḍheyyuṁ. Labheyya nu kho so ‘ahaṁ kho puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī ahosiṁ, mā maṁ nirayaṁ nirayapālā’ti, puttadāro vā panassa labheyya ‘eso kho amhākaṁ hetu adhammacārī visamacārī ahosi mā naṁ nirayaṁ nirayapālā’”ti? “No hidaṁ, bho sāriputta. Atha kho naṁ vikkandantaṁyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṁ”. 8 “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, idhekacco dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṁ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṁ nirayapālā upakaḍḍheyyuṁ. Labheyya nu kho so ‘ahaṁ kho dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī ahosiṁ, mā 514 --- mn97 1:8 maṁ nirayaṁ nirayapālā’ti, dāsakammakaraporisā vā panassa labheyyuṁ ‘eso kho amhākaṁ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṁ nirayaṁ nirayapālā’”ti? “No hidaṁ, bho sāriputta. Atha kho naṁ vikkandantaṁyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṁ”. 9 “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, idhekacco mittāmaccānaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṁ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṁ nirayapālā upakaḍḍheyyuṁ. Labheyya nu kho so ‘ahaṁ kho mittāmaccānaṁ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṁ, mā maṁ nirayaṁ nirayapālā’ti, mittāmaccā vā panassa labheyyuṁ ‘eso kho amhākaṁ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṁ nirayaṁ nirayapālā’”ti? “No hidaṁ, bho sāriputta. Atha kho naṁ vikkandantaṁyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṁ”. 10 “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, idhekacco ñātisālohitānaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṁ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṁ nirayapālā upakaḍḍheyyuṁ. Labheyya nu kho so ‘ahaṁ kho ñātisālohitānaṁ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṁ, mā maṁ nirayaṁ nirayapālā’ti, ñātisālohitā vā panassa labheyyuṁ ‘eso kho amhākaṁ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṁ nirayaṁ nirayapālā’”ti? “No hidaṁ, bho sāriputta. Atha kho naṁ vikkandantaṁyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṁ”. 11 “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, idhekacco atithīnaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṁ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṁ nirayapālā upakaḍḍheyyuṁ. Labheyya nu kho so ‘ahaṁ kho atithīnaṁ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṁ, mā maṁ nirayaṁ nirayapālā’ti, atithī vā panassa labheyyuṁ ‘eso kho amhākaṁ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṁ nirayaṁ nirayapālā’”ti? “No hidaṁ, bho sāriputta. Atha kho naṁ vikkandantaṁyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṁ”. 12 “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, idhekacco pubbapetānaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṁ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṁ nirayapālā upakaḍḍheyyuṁ. Labheyya nu kho so ‘ahaṁ kho pubbapetānaṁ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṁ, mā maṁ nirayaṁ nirayapālā’ti, pubbapetā vā panassa labheyyuṁ ‘eso kho amhākaṁ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṁ nirayaṁ nirayapālā’”ti? “No hidaṁ, bho sāriputta. Atha kho naṁ vikkandantaṁyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṁ”. 13 “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, idhekacco devatānaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṁ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṁ nirayapālā upakaḍḍheyyuṁ. Labheyya nu kho so ‘ahaṁ kho devatānaṁ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṁ, mā maṁ nirayaṁ nirayapālā’ti, devatā vā panassa labheyyuṁ ‘eso kho amhākaṁ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṁ nirayaṁ nirayapālā’”ti? “No hidaṁ, bho sāriputta. Atha kho naṁ vikkandantaṁyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṁ”. 14 “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, idhekacco rañño hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṁ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṁ nirayapālā upakaḍḍheyyuṁ. Labheyya nu kho so ‘ahaṁ kho rañño hetu adhammacārī visamacārī ahosiṁ, mā maṁ nirayaṁ nirayapālā’ti, rājā vā panassa labheyya ‘eso kho amhākaṁ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṁ nirayaṁ nirayapālā’”ti? “No hidaṁ, bho sāriputta. Atha kho naṁ vikkandantaṁyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṁ”. 15 “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, idhekacco kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṁ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṁ nirayapālā upakaḍḍheyyuṁ. Labheyya nu kho so ‘ahaṁ kho kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī ahosiṁ, mā maṁ nirayaṁ nirayapālā’ti, pare vā panassa labheyyuṁ ‘eso kho kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṁ nirayaṁ nirayapālā’”ti? “No hidaṁ, bho sāriputta. Atha kho naṁ vikkandantaṁyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṁ”. 16 “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, yo vā mātāpitūnaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā mātāpitūnaṁ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṁ seyyo”ti? “Yo hi, bho sāriputta, mātāpitūnaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṁ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, mātāpitūnaṁ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha 515 --- mn97 1:16 seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṁ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā mātāpitaro ceva posetuṁ, na ca pāpakammaṁ kātuṁ, puññañca paṭipadaṁ paṭipajjituṁ. 17 Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, yo vā puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā puttadārassa hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṁ seyyo”ti? “Yo hi, bho sāriputta, puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṁ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, puttadārassa hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṁ hetukā dhammikā kammantā yehi sakkā puttadārañceva posetuṁ, na ca pāpakammaṁ kātuṁ, puññañca paṭipadaṁ paṭipajjituṁ. 18 Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, yo vā dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā dāsakammakaraporisassa hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṁ seyyo”ti? “Yo hi, bho sāriputta, dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṁ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, dāsakammakaraporisassa hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṁ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā dāsakammakaraporise ceva posetuṁ, na ca pāpakammaṁ kātuṁ, puññañca paṭipadaṁ paṭipajjituṁ. 19 Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, yo vā mittāmaccānaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā mittāmaccānaṁ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṁ seyyo”ti? “Yo hi, bho sāriputta, mittāmaccānaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṁ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, mittāmaccānaṁ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṁ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā mittāmaccānañceva mittāmaccakaraṇīyaṁ kātuṁ, na ca pāpakammaṁ kātuṁ, puññañca paṭipadaṁ paṭipajjituṁ. 20 Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, yo vā ñātisālohitānaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā ñātisālohitānaṁ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṁ seyyo”ti? “Yo hi, bho sāriputta, ñātisālohitānaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṁ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, ñātisālohitānaṁ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṁ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā ñātisālohitānañceva ñātisālohitakaraṇīyaṁ kātuṁ, na ca pāpakammaṁ kātuṁ, puññañca paṭipadaṁ paṭipajjituṁ. 21 Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, yo vā atithīnaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā atithīnaṁ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṁ seyyo”ti? “Yo hi, bho sāriputta, atithīnaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṁ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, atithīnaṁ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṁ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā atithīnañceva atithikaraṇīyaṁ kātuṁ, na ca pāpakammaṁ kātuṁ, puññañca paṭipadaṁ paṭipajjituṁ. 22 Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, yo vā pubbapetānaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā pubbapetānaṁ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṁ seyyo”ti? “Yo hi, bho sāriputta, pubbapetānaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṁ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, pubbapetānaṁ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṁ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā pubbapetānañceva pubbapetakaraṇīyaṁ kātuṁ, na ca pāpakammaṁ kātuṁ, puññañca paṭipadaṁ paṭipajjituṁ. 23 Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, yo vā devatānaṁ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā devatānaṁ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṁ seyyo”ti? “Yo hi, bho sāriputta, devatānaṁ hetu adhammacārī visamacārī 516 --- mn97 1:23 assa, na taṁ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, devatānaṁ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṁ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā devatānañceva devatākaraṇīyaṁ kātuṁ, na ca pāpakammaṁ kātuṁ, puññañca paṭipadaṁ paṭipajjituṁ. 24 Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, yo vā rañño hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā rañño hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṁ seyyo”ti? “Yo hi, bho sāriputta, rañño hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṁ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, rañño hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṁ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā rañño ceva rājakaraṇīyaṁ kātuṁ, na ca pāpakammaṁ kātuṁ, puññañca paṭipadaṁ paṭipajjituṁ. 25 Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, yo vā kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu dhammacārī samacārī assa; katamaṁ seyyo”ti? “Yo hi, bho sāriputta, kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa, na taṁ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṁ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā kāyañceva pīṇetuṁ brūhetuṁ, na ca pāpakammaṁ kātuṁ, puññañca paṭipadaṁ paṭipajjitun”ti. 26 Atha kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 27 Atha kho dhanañjāni brāhmaṇo aparena samayena ābādhiko ahosi dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho dhanañjāni brāhmaṇo aññataraṁ purisaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, ambho purisa, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi: ‘dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Yena cāyasmā sāriputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandāhi: ‘dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi: ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena dhanañjānissa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so puriso dhanañjānissa brāhmaṇassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso bhagavantaṁ etadavoca: “dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī”ti. Yena cāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandati, evañca vadeti: ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena dhanañjānissa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. Adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuṇhībhāvena. 28 Atha kho āyasmā sāriputto nivāsetvā pattacīvaramādāya yena dhanañjānissa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā sāriputto dhanañjāniṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “kacci te, dhanañjāni, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti? Paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? 29 “Na me, bho sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti. Abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, bho sāriputta, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho, bho sāriputta, adhimattā vātā muddhani ca ūhananti. Na me, bho sāriputta, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti. Abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. 517 --- mn97 1:29 Seyyathāpi, bho sāriputta, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṁ dadeyya; evameva kho, bho sāriputta, adhimattā sīse sīsavedanā. Na me, bho sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti. Abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, bho sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṁ parikanteyya; evameva kho, bho sāriputta, adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti. Na me, bho sāriputta, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti. Abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, bho sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṁ samparitāpeyyuṁ; evameva kho, bho sāriputta, adhimatto kāyasmiṁ ḍāho. Na me, bho sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti. Abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti. 30 “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, katamaṁ seyyo—nirayo vā tiracchānayoni vā”ti? “Nirayā, bho sāriputta, tiracchānayoni seyyo”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, katamaṁ seyyo—tiracchānayoni vā pettivisayo vā”ti? “Tiracchānayoniyā, bho sāriputta, pettivisayo seyyo”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, katamaṁ seyyo—pettivisayo vā manussā vā”ti? “Pettivisayā, bho sāriputta, manussā seyyo”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, katamaṁ seyyo—manussā vā cātumahārājikā vā devā”ti? “Manussehi, bho sāriputta, cātumahārājikā devā seyyo”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, katamaṁ seyyo—cātumahārājikā vā devā tāvatiṁsā vā devā”ti? “Cātumahārājikehi, bho sāriputta, devehi tāvatiṁsā devā seyyo”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, katamaṁ seyyo—tāvatiṁsā vā devā yāmā vā devā”ti? “Tāvatiṁsehi, bho sāriputta, devehi yāmā devā seyyo”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, katamaṁ seyyo—yāmā vā devā tusitā vā devā”ti? “Yāmehi, bho sāriputta, devehi tusitā devā seyyo”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, katamaṁ seyyo—tusitā vā devā nimmānaratī vā devā”ti? “Tusitehi, bho sāriputta, devehi nimmānaratī devā seyyo”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, katamaṁ seyyo—nimmānaratī vā devā paranimmitavasavattī vā devā”ti? “Nimmānaratīhi, bho sāriputta, devehi paranimmitavasavattī devā seyyo”ti. 31 “Taṁ kiṁ maññasi, dhanañjāni, katamaṁ seyyo paranimmitavasavattī vā devā brahmaloko vā”ti? “‘Brahmaloko’ti—bhavaṁ sāriputto āha; ‘brahmaloko’ti—bhavaṁ sāriputto āhā”ti. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: “ime kho brāhmaṇā brahmalokādhimuttā. Yannūnāhaṁ dhanañjānissa brāhmaṇassa brahmānaṁ sahabyatāya maggaṁ deseyyan”ti. “Brahmānaṁ te, dhanañjāni, sahabyatāya maggaṁ desessāmi; taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmato sāriputtassa paccassosi. Āyasmā sāriputto etadavoca: 32 “katamo ca, dhanañjāni, brahmānaṁ sahabyatāya maggo? Idha, dhanañjāni, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Ayaṁ kho, dhanañjāni, brahmānaṁ sahabyatāya maggo. 33-35 Puna caparaṁ, dhanañjāni, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā … upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Ayaṁ kho, dhanañjāni, brahmānaṁ sahabyatāya maggo”ti. 36 “Tena hi, bho sāriputta, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi: ‘dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī’”ti. Atha kho āyasmā sāriputto dhanañjāniṁ brāhmaṇaṁ sati uttarikaraṇīye hīne brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho 518 --- mn97 1:36 dhanañjāni brāhmaṇo acirapakkante āyasmante sāriputte kālamakāsi, brahmalokañca upapajji. 37 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “eso, bhikkhave, sāriputto dhanañjāniṁ brāhmaṇaṁ sati uttarikaraṇīye hīne brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti. 38 Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandatī”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, sāriputta, dhanañjāniṁ brāhmaṇaṁ sati uttarikaraṇīye hīne brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti? “Mayhaṁ kho, bhante, evaṁ ahosi: ‘ime kho brāhmaṇā brahmalokādhimuttā, yannūnāhaṁ dhanañjānissa brāhmaṇassa brahmānaṁ sahabyatāya maggaṁ deseyyan’”ti. “Kālaṅkato ca, sāriputta, dhanañjāni brāhmaṇo, brahmalokañca upapanno”ti. Dhanañjānisuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. mn127 0 Majjhima Nikāya 127 Anuruddhasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Atha kho pañcakaṅgo thapati aññataraṁ purisaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, ambho purisa, yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato anuruddhassa pāde sirasā vandāhi: ‘pañcakaṅgo, bhante, thapati āyasmato anuruddhassa pāde sirasā vandatī’ti; evañca vadehi: ‘adhivāsetu kira, bhante, āyasmā anuruddho pañcakaṅgassa thapatissa svātanāya attacatuttho bhattaṁ; yena ca kira, bhante, āyasmā anuruddho pagevataraṁ āgaccheyya; pañcakaṅgo, bhante, thapati bahukicco bahukaraṇīyo rājakaraṇīyenā’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so puriso pañcakaṅgassa thapatissa paṭissutvā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ anuruddhaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca: “pañcakaṅgo, bhante, thapati āyasmato anuruddhassa pāde sirasā vandati, evañca vadeti: ‘adhivāsetu kira, bhante, āyasmā anuruddho pañcakaṅgassa thapatissa svātanāya attacatuttho bhattaṁ; yena ca kira, bhante, āyasmā anuruddho pagevataraṁ āgaccheyya; pañcakaṅgo, bhante, thapati bahukicco bahukaraṇīyo rājakaraṇīyenā’”ti. Adhivāsesi kho āyasmā anuruddho tuṇhībhāvena. 3 Atha kho āyasmā anuruddho tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena pañcakaṅgassa thapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ anuruddhaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ anuruddhaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca: 4 “Idha maṁ, bhante, therā bhikkhū upasaṅkamitvā evamāhaṁsu: ‘appamāṇaṁ, gahapati, cetovimuttiṁ bhāvehī’ti. Ekacce therā evamāhaṁsu: ‘mahaggataṁ, gahapati, cetovimuttiṁ bhāvehī’ti. Yā cāyaṁ, bhante, appamāṇā cetovimutti yā ca mahaggatā cetovimutti—ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca, udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? 5 “Tena hi, gahapati, taṁyevettha paṭibhātu, apaṇṇakante ito bhavissatī”ti. “Mayhaṁ kho, bhante, evaṁ hoti: ‘yā cāyaṁ appamāṇā cetovimutti yā ca mahaggatā cetovimutti ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan’”ti. 6 “Yā cāyaṁ, gahapati, appamāṇā cetovimutti yā ca mahaggatā cetovimutti ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. Tadamināpetaṁ, gahapati, pariyāyena veditabbaṁ yathā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. 7 Katamā ca, gahapati, appamāṇā cetovimutti? Idha, gahapati, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi 519 --- mn127 1:7 sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā … muditāsahagatena cetasā … upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Ayaṁ vuccati, gahapati, appamāṇā cetovimutti. 8 Katamā ca, gahapati, mahaggatā cetovimutti? Idha, gahapati, bhikkhu yāvatā ekaṁ rukkhamūlaṁ mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Ayaṁ vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. Idha pana, gahapati, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. Idha pana, gahapati, bhikkhu yāvatā ekaṁ gāmakkhettaṁ mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. Idha pana, gahapati, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. Idha pana, gahapati, bhikkhu yāvatā ekaṁ mahārajjaṁ mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. Idha pana, gahapati, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā mahārajjāni mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. Idha pana, gahapati, bhikkhu yāvatā samuddapariyantaṁ pathaviṁ mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. Iminā kho etaṁ, gahapati, pariyāyena veditabbaṁ yathā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. 9 Catasso kho imā gahapati, bhavūpapattiyo. Katamā catasso? Idha, gahapati, ekacco ‘parittābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parittābhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Idha pana, gahapati, ekacco ‘appamāṇābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā appamāṇābhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Idha pana, gahapati, ekacco ‘saṅkiliṭṭhābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā saṅkiliṭṭhābhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Idha pana, gahapati, ekacco ‘parisuddhābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parisuddhābhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Imā kho, gahapati, catasso bhavūpapattiyo. 10 Hoti kho so, gahapati, samayo, yā tā devatā ekajjhaṁ sannipatanti, tāsaṁ ekajjhaṁ sannipatitānaṁ vaṇṇanānattañhi kho paññāyati no ca ābhānānattaṁ. Seyyathāpi, gahapati, puriso sambahulāni telappadīpāni ekaṁ gharaṁ paveseyya. Tesaṁ ekaṁ gharaṁ pavesitānaṁ accinānattañhi kho paññāyetha, no ca ābhānānattaṁ; evameva kho, gahapati, hoti kho so samayo, yā tā devatā ekajjhaṁ sannipatanti tāsaṁ ekajjhaṁ sannipatitānaṁ vaṇṇanānattañhi kho paññāyati, no ca ābhānānattaṁ. 11 Hoti kho so, gahapati, samayo, yā tā devatā tato vipakkamanti, tāsaṁ tato vipakkamantīnaṁ vaṇṇanānattañceva paññāyati ābhānānattañca. Seyyathāpi, gahapati, puriso tāni sambahulāni telappadīpāni tamhā gharā nīhareyya. Tesaṁ tato nīhatānaṁ accinānattañceva paññāyetha ābhānānattañca; evameva kho, gahapati, hoti kho so samayo, yā tā devatā tato vipakkamanti, tāsaṁ tato vipakkamantīnaṁ vaṇṇanānattañceva paññāyati ābhānānattañca. 12 Na kho, gahapati, tāsaṁ devatānaṁ evaṁ hoti: ‘idaṁ amhākaṁ niccanti vā dhuvanti vā sassatanti vā’, api ca yattha yattheva tā devatā abhinivisanti tattha tattheva tā devatā abhiramanti. Seyyathāpi, gahapati, makkhikānaṁ kājena vā piṭakena vā harīyamānānaṁ na evaṁ hoti: ‘idaṁ amhākaṁ niccanti vā dhuvanti vā sassatanti vā’, api ca yattha yattheva tā makkhikā abhinivisanti tattha tattheva tā makkhikā abhiramanti; evameva kho, gahapati, tāsaṁ devatānaṁ na evaṁ hoti: ‘idaṁ amhākaṁ niccanti vā dhuvanti vā sassatanti vā’, api ca yattha yattheva 520 --- mn127 1:12 tā devatā abhinivisanti tattha tattheva tā devatā abhiramantī”ti. 13 Evaṁ vutte, āyasmā sabhiyo kaccāno āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca: “sādhu, bhante anuruddha. Atthi ca me ettha uttariṁ paṭipucchitabbaṁ. Yā tā, bhante, devatā ābhā sabbā tā parittābhā udāhu santettha ekaccā devatā appamāṇābhā”ti? “Tadaṅgena kho, āvuso kaccāna, santettha ekaccā devatā parittābhā, santi panettha ekaccā devatā appamāṇābhā”ti. 14 “Ko nu kho, bhante anuruddha, hetu ko paccayo yena tāsaṁ devatānaṁ ekaṁ devanikāyaṁ upapannānaṁ santettha ekaccā devatā parittābhā, santi panettha ekaccā devatā appamāṇābhā”ti? “Tena hāvuso kaccāna, taṁyevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, āvuso kaccāna, yvāyaṁ bhikkhu yāvatā ekaṁ rukkhamūlaṁ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yo cāyaṁ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati—imāsaṁ ubhinnaṁ cittabhāvanānaṁ katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti? “Yvāyaṁ, bhante, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati—ayaṁ imāsaṁ ubhinnaṁ cittabhāvanānaṁ mahaggatatarā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, āvuso kaccāna, yvāyaṁ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yo cāyaṁ bhikkhu yāvatā ekaṁ gāmakkhettaṁ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati—imāsaṁ ubhinnaṁ cittabhāvanānaṁ katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti? “Yvāyaṁ, bhante, bhikkhu yāvatā ekaṁ gāmakkhettaṁ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati—ayaṁ imāsaṁ ubhinnaṁ cittabhāvanānaṁ mahaggatatarā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, āvuso kaccāna, yvāyaṁ bhikkhu yāvatā ekaṁ gāmakkhettaṁ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yo cāyaṁ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati—imāsaṁ ubhinnaṁ cittabhāvanānaṁ katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti? “Yvāyaṁ, bhante, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati—ayaṁ imāsaṁ ubhinnaṁ cittabhāvanānaṁ mahaggatatarā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, āvuso kaccāna, yvāyaṁ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yo cāyaṁ bhikkhu yāvatā ekaṁ mahārajjaṁ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati—imāsaṁ ubhinnaṁ cittabhāvanānaṁ katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti? “Yvāyaṁ, bhante, bhikkhu yāvatā ekaṁ mahārajjaṁ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati—ayaṁ imāsaṁ ubhinnaṁ cittabhāvanānaṁ mahaggatatarā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, āvuso kaccāna, yvāyaṁ bhikkhu yāvatā ekaṁ mahārajjaṁ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yo cāyaṁ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā mahārajjāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati—imāsaṁ ubhinnaṁ cittabhāvanānaṁ katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti? “Yvāyaṁ, bhante, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā mahārajjāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati—ayaṁ imāsaṁ ubhinnaṁ cittabhāvanānaṁ mahaggatatarā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, āvuso kaccāna, yvāyaṁ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā mahārajjāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yo cāyaṁ bhikkhu yāvatā samuddapariyantaṁ pathaviṁ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati—imāsaṁ ubhinnaṁ cittabhāvanānaṁ katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti? “Yvāyaṁ, bhante, bhikkhu yāvatā samuddapariyantaṁ pathaviṁ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati—ayaṁ imāsaṁ ubhinnaṁ cittabhāvanānaṁ mahaggatatarā”ti? “Ayaṁ kho, āvuso kaccāna, hetu ayaṁ paccayo, yena tāsaṁ devatānaṁ ekaṁ devanikāyaṁ upapannānaṁ santettha ekaccā devatā parittābhā, santi panettha ekaccā devatā appamāṇābhā”ti. 15 “Sādhu, bhante anuruddha. Atthi ca me ettha uttariṁ paṭipucchitabbaṁ. Yāvatā, bhante, devatā ābhā sabbā tā saṅkiliṭṭhābhā udāhu santettha ekaccā devatā parisuddhābhā”ti? “Tadaṅgena kho, āvuso kaccāna, santettha ekaccā devatā saṅkiliṭṭhābhā, santi panettha ekaccā devatā parisuddhābhā”ti. 16 “Ko nu kho, bhante, anuruddha, hetu ko 521 --- mn127 1:16 paccayo, yena tāsaṁ devatānaṁ ekaṁ devanikāyaṁ upapannānaṁ santettha ekaccā devatā saṅkiliṭṭhābhā, santi panettha ekaccā devatā parisuddhābhā”ti? “Tena hāvuso kaccāna, upamaṁ te karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Seyyathāpi, āvuso kaccāna, telappadīpassa jhāyato telampi aparisuddhaṁ vaṭṭipi aparisuddhā. So telassapi aparisuddhattā vaṭṭiyāpi aparisuddhattā andhandhaṁ viya jhāyati; evameva kho, āvuso kaccāna, idhekacco bhikkhu ‘saṅkiliṭṭhābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, tassa kāyaduṭṭhullampi na suppaṭippassaddhaṁ hoti, thinamiddhampi na susamūhataṁ hoti, uddhaccakukkuccampi na suppaṭivinītaṁ hoti. So kāyaduṭṭhullassapi na suppaṭippassaddhattā thinamiddhassapi na susamūhatattā uddhaccakukkuccassapi na suppaṭivinītattā andhandhaṁ viya jhāyati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā saṅkiliṭṭhābhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Seyyathāpi, āvuso kaccāna, telappadīpassa jhāyato telampi parisuddhaṁ vaṭṭipi parisuddhā. So telassapi parisuddhattā vaṭṭiyāpi parisuddhattā na andhandhaṁ viya jhāyati; evameva kho, āvuso kaccāna, idhekacco bhikkhu ‘parisuddhābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati. Tassa kāyaduṭṭhullampi suppaṭippassaddhaṁ hoti, thinamiddhampi susamūhataṁ hoti, uddhaccakukkuccampi suppaṭivinītaṁ hoti. So kāyaduṭṭhullassapi suppaṭippassaddhattā thinamiddhassapi susamūhatattā uddhaccakukkuccassapi suppaṭivinītattā na andhandhaṁ viya jhāyati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parisuddhābhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, āvuso kaccāna, hetu ayaṁ paccayo yena tāsaṁ devatānaṁ ekaṁ devanikāyaṁ upapannānaṁ santettha ekaccā devatā saṅkiliṭṭhābhā, santi panettha ekaccā devatā parisuddhābhā”ti. 17 Evaṁ vutte, āyasmā sabhiyo kaccāno āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca: “sādhu, bhante anuruddha. Na, bhante, āyasmā anuruddho evamāha: ‘evaṁ me sutan’ti vā ‘evaṁ arahati bhavitun’ti vā; atha ca pana, bhante, āyasmā anuruddho ‘evampi tā devatā, itipi tā devatā’tveva bhāsati. Tassa mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘addhā āyasmatā anuruddhena tāhi devatāhi saddhiṁ sannivutthapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā’”ti. “Addhā kho ayaṁ, āvuso kaccāna, āsajja upanīya vācā bhāsitā, api ca te ahaṁ byākarissāmi: ‘dīgharattaṁ kho me, āvuso kaccāna, tāhi devatāhi saddhiṁ sannivutthapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā’”ti. 18 Evaṁ vutte, āyasmā sabhiyo kaccāno pañcakaṅgaṁ thapatiṁ etadavoca: “lābhā te, gahapati, suladdhaṁ te, gahapati, yaṁ tvañceva taṁ kaṅkhādhammaṁ pahāsi, mayañcimaṁ dhammapariyāyaṁ alatthamhā savanāyā”ti. Anuruddhasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. mn119 0 Majjhima Nikāya 119 Kāyagatāsatisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Atha kho sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: “acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso. Yāvañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā mahapphalā vuttā mahānisaṁsā”ti. Ayañca hidaṁ tesaṁ bhikkhūnaṁ antarākathā vippakatā hoti, atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? “Idha, bhante, amhākaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso. Yāvañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena kāyagatāsati bhāvitā 522 --- mn119 1:2 bahulīkatā mahapphalā vuttā mahānisaṁsā’ti. Ayaṁ kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto”ti. 3 “Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, kāyagatāsati kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā? 4 Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati satova passasati; dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti; rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. Tassa evaṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evaṁ, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṁ bhāveti. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu gacchanto vā ‘gacchāmī’ti pajānāti, ṭhito vā ‘ṭhitomhī’ti pajānāti, nisinno vā ‘nisinnomhī’ti pajānāti, sayāno vā ‘sayānomhī’ti pajānāti. Yathā yathā vā panassa kāyo paṇihito hoti tathā tathā naṁ pajānāti. Tassa evaṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṁ bhāveti. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Tassa evaṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṁ bhāveti. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti. Seyyathāpi, bhikkhave, ubhatomukhā putoḷi pūrā nānāvihitassa dhaññassa, seyyathidaṁ—sālīnaṁ vīhīnaṁ muggānaṁ māsānaṁ tilānaṁ taṇḍulānaṁ, tamenaṁ cakkhumā puriso muñcitvā paccavekkheyya: ‘ime sālī ime vīhī ime muggā ime māsā ime tilā ime taṇḍulā’ti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti. Tassa evaṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṁ bhāveti. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ yathāṭhitaṁ yathāpaṇihitaṁ dhātuso paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṁ vadhitvā catumahāpathe bilaso vibhajitvā nisinno assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ yathāṭhitaṁ yathāpaṇihitaṁ dhātuso paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti. Tassa evaṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṁ pahānā 523 --- mn119 1:8 ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṁ bhāveti. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ ekāhamataṁ vā dvīhamataṁ vā tīhamataṁ vā uddhumātakaṁ vinīlakaṁ vipubbakajātaṁ. So imameva kāyaṁ upasaṁharati: ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁanatīto’ti. Tassa evaṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṁ bhāveti. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ kākehi vā khajjamānaṁ kulalehi vā khajjamānaṁ gijjhehi vā khajjamānaṁ kaṅkehi vā khajjamānaṁ sunakhehi vā khajjamānaṁ byagghehi vā khajjamānaṁ dīpīhi vā khajjamānaṁ siṅgālehi vā khajjamānaṁ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṁ. So imameva kāyaṁ upasaṁharati: ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁanatīto’ti. Tassa evaṁ appamattassa …pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṁ bhāveti. 11-14 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ aṭṭhikasaṅkhalikaṁ samaṁsalohitaṁ nhārusambandhaṁ …pe… aṭṭhikasaṅkhalikaṁ nimmaṁsalohitamakkhitaṁ nhārusambandhaṁ …pe… aṭṭhikasaṅkhalikaṁ apagatamaṁsalohitaṁ nhārusambandhaṁ …pe… aṭṭhikāni apagatasambandhāni disāvidisāvikkhittāni aññena hatthaṭṭhikaṁ aññena pādaṭṭhikaṁ aññena gopphakaṭṭhikaṁ aññena jaṅghaṭṭhikaṁ aññena ūruṭṭhikaṁ aññena kaṭiṭṭhikaṁ aññena phāsukaṭṭhikaṁ aññena piṭṭhiṭṭhikaṁ aññena khandhaṭṭhikaṁ aññena gīvaṭṭhikaṁ aññena hanukaṭṭhikaṁ aññena dantaṭṭhikaṁ aññena sīsakaṭāhaṁ. So imameva kāyaṁ upasaṁharati: ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁanatīto’ti. Tassa evaṁ appamattassa …pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṁ bhāveti. 15-17 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ—aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇapaṭibhāgāni …pe… aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni …pe… aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. So imameva kāyaṁ upasaṁharati: ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁanatīto’ti. Tassa evaṁ appamattassa … pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṁ bhāveti. 18 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā kaṁsathāle nhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṁ paripphosakaṁ sanneyya, sāyaṁ nhānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā snehena na ca pagghariṇī; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Tassa evaṁ appamattassa … pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṁ bhāveti. 19 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado gambhīro ubbhidodako. Tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṁ na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṁ na uttarāya disāya udakassa āyamukhaṁ na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṁ; devo ca na kālena kālaṁ sammā dhāraṁ anuppaveccheyya; atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṁ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṁ assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ 524 --- mn119 1:19 hoti. Tassa evaṁ appamattassa …pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṁ bhāveti. 20 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni, nāssa kiñci sabbāvataṁ uppalānaṁ vā padumānaṁ vā puṇḍarīkānaṁ vā sītena vārinā apphuṭaṁ assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. Tassa evaṁ appamattassa …pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṁ bhāveti. 21 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso odātena vatthena sasīsaṁ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṁ assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. Tassa evaṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati, sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṁ bhāveti. 22 Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, antogadhāvāssa kusalā dhammā ye keci vijjābhāgiyā. Seyyathāpi, bhikkhave, yassa kassaci mahāsamuddo cetasā phuṭo, antogadhāvāssa kunnadiyo yā kāci samuddaṅgamā; evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, antogadhāvāssa kusalā dhammā ye keci vijjābhāgiyā. 23 Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro otāraṁ, labhati tassa māro ārammaṇaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso garukaṁ silāguḷaṁ allamattikāpuñje pakkhipeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu taṁ garukaṁ silāguḷaṁ allamattikāpuñje labhetha otāran”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro otāraṁ, labhati tassa māro ārammaṇaṁ. 24 Seyyathāpi, bhikkhave, sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ; atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya: ‘aggiṁ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amuṁ sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro otāraṁ, labhati tassa māro ārammaṇaṁ. 25 Seyyathāpi, bhikkhave, udakamaṇiko ritto tuccho ādhāre ṭhapito; atha puriso āgaccheyya udakabhāraṁ ādāya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso labhetha udakassa nikkhepanan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro otāraṁ, labhati tassa māro ārammaṇaṁ. 26 Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāraṁ, na tassa labhati māro ārammaṇaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso lahukaṁ suttaguḷaṁ sabbasāramaye aggaḷaphalake pakkhipeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso taṁ lahukaṁ suttaguḷaṁ sabbasāramaye aggaḷaphalake labhetha otāran”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāraṁ, na tassa labhati māro ārammaṇaṁ. 27 Seyyathāpi, bhikkhave, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ; atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya: ‘aggiṁ abhinibbattessāmi, tejo 525 --- mn119 1:27 pātukarissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amuṁ allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāraṁ, na tassa labhati māro ārammaṇaṁ. 28 Seyyathāpi, bhikkhave, udakamaṇiko pūro udakassa samatittiko kākapeyyo ādhāre ṭhapito; atha puriso āgaccheyya udakabhāraṁ ādāya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso labhetha udakassa nikkhepanan”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāraṁ, na tassa labhati māro ārammaṇaṁ. 29 Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, so yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati satiāyatane. Seyyathāpi, bhikkhave, udakamaṇiko pūro udakassa samatittiko kākapeyyo ādhāre ṭhapito. Tamenaṁ balavā puriso yato yato āviñcheyya, āgaccheyya udakan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā so, yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati satiāyatane. 30 Seyyathāpi, bhikkhave, same bhūmibhāge caturassā pokkharaṇī assa āḷibandhā pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā. Tamenaṁ balavā puriso yato yato āḷiṁ muñceyya āgaccheyya udakan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, so yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati satiāyatane. 31 Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṁ catumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo; tamenaṁ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiṇena hatthena patodaṁ gahetvā yenicchakaṁ yadicchakaṁ sāreyyāpi paccāsāreyyāpi; evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, so yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati satiāyatane. 32 Kāyagatāya, bhikkhave, satiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya dasānisaṁsā pāṭikaṅkhā. 33 Aratiratisaho hoti, na ca taṁ arati sahati, uppannaṁ aratiṁ abhibhuyya viharati. 34 Bhayabheravasaho hoti, na ca taṁ bhayabheravaṁ sahati, uppannaṁ bhayabheravaṁ abhibhuyya viharati. 35 Khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko hoti. 36 Catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 37 So anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccānubhoti. Ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti, āvibhāvaṁ …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. 38 Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca …pe…. 39 Parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṁ vā cittaṁ ‘sarāgaṁ cittan’ti pajānāti, vītarāgaṁ vā cittaṁ …pe… sadosaṁ vā cittaṁ … vītadosaṁ vā cittaṁ … samohaṁ vā cittaṁ … vītamohaṁ vā cittaṁ … saṅkhittaṁ vā cittaṁ … vikkhittaṁ vā cittaṁ … mahaggataṁ vā cittaṁ … amahaggataṁ vā cittaṁ … sauttaraṁ vā cittaṁ … anuttaraṁ vā cittaṁ … samāhitaṁ vā cittaṁ … asamāhitaṁ vā cittaṁ … vimuttaṁ vā cittaṁ … avimuttaṁ vā cittaṁ ‘avimuttaṁ cittan’ti pajānāti. 40 So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ 526 --- mn119 1:40 anussarati. 41 Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. 42 Āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 43 Kāyagatāya, bhikkhave, satiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime dasānisaṁsā pāṭikaṅkhā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Kāyagatāsatisuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. mn10 0 Majjhima Nikāya 10 Satipaṭṭhānasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Ekāyano ayaṁ, bhikkhave, maggo sattānaṁ visuddhiyā, sokaparidevānaṁ samatikkamāya, dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya, ñāyassa adhigamāya, nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ cattāro satipaṭṭhānā. 3 Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Uddeso niṭṭhito. 4 1. Kāyānupassanā 1.1. Kāyānupassanāānāpānapabba Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati, pallaṅkaṁ ābhujitvā, ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya, parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti. ‘Sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho bhamakāro vā bhamakārantevāsī vā dīghaṁ vā añchanto ‘dīghaṁ añchāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā añchanto ‘rassaṁ añchāmī’ti pajānāti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. 5 Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati. ‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Ānāpānapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 6 1.2. Kāyānupassanāiriyāpathapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu gacchanto vā ‘gacchāmī’ti pajānāti, ṭhito vā ‘ṭhitomhī’ti pajānāti, nisinno vā ‘nisinnomhī’ti pajānāti, sayāno vā ‘sayānomhī’ti pajānāti. Yathā yathā vā panassa kāyo paṇihito hoti tathā tathā naṁ pajānāti. 7 Iti ajjhattaṁ 527 --- mn10 1:7 vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati. ‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Iriyāpathapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 8 1.3. Kāyānupassanāsampajānapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. 9 Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Sampajānapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 10 1.4. Kāyānupassanāpaṭikūlamanasikārapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā, adho kesamatthakā, tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti. Seyyathāpi, bhikkhave, ubhatomukhā putoḷi pūrā nānāvihitassa dhaññassa, seyyathidaṁ—sālīnaṁ vīhīnaṁ muggānaṁ māsānaṁ tilānaṁ taṇḍulānaṁ. Tamenaṁ cakkhumā puriso muñcitvā paccavekkheyya: ‘ime sālī ime vīhī ime muggā ime māsā ime tilā ime taṇḍulā’ti. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā, adho kesamatthakā, tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā …pe… muttan’ti. 11 Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Paṭikūlamanasikārapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 12 1.5. Kāyānupassanādhātumanasikārapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ yathāṭhitaṁ yathāpaṇihitaṁ dhātuso paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṁ vadhitvā catumahāpathe bilaso vibhajitvā nisinno assa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ yathāṭhitaṁ yathāpaṇihitaṁ dhātuso paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti. 13 Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Dhātumanasikārapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 14 1.6. Kāyānupassanānavasivathikapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ ekāhamataṁ vā dvīhamataṁ vā tīhamataṁ vā uddhumātakaṁ vinīlakaṁ vipubbakajātaṁ. So imameva kāyaṁ upasaṁharati: ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁanatīto’ti. 15 Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. 16 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ kākehi vā khajjamānaṁ kulalehi vā khajjamānaṁ gijjhehi vā khajjamānaṁ kaṅkehi vā khajjamānaṁ sunakhehi vā khajjamānaṁ byagghehi vā khajjamānaṁ dīpīhi vā khajjamānaṁ siṅgālehi vā khajjamānaṁ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṁ. So imameva kāyaṁ upasaṁharati: ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁanatīto’ti. 17 Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. 18-23 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ aṭṭhikasaṅkhalikaṁ samaṁsalohitaṁ nhārusambandhaṁ …pe… Aṭṭhikasaṅkhalikaṁ nimaṁsalohitamakkhitaṁ nhārusambandhaṁ …pe… Aṭṭhikasaṅkhalikaṁ apagatamaṁsalohitaṁ nhārusambandhaṁ …pe… 24 Aṭṭhikāni 528 --- mn10 1:24 apagatasambandhāni disā vidisā vikkhittāni, aññena hatthaṭṭhikaṁ aññena pādaṭṭhikaṁ aññena gopphakaṭṭhikaṁ aññena jaṅghaṭṭhikaṁ aññena ūruṭṭhikaṁ aññena kaṭiṭṭhikaṁ aññena phāsukaṭṭhikaṁ aññena piṭṭhiṭṭhikaṁ aññena khandhaṭṭhikaṁ aññena gīvaṭṭhikaṁ aññena hanukaṭṭhikaṁ aññena dantaṭṭhikaṁ aññena sīsakaṭāhaṁ. So imameva kāyaṁ upasaṁharati: ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁanatīto’ti. 25 Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. 26-28 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ, aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇapaṭibhāgāni …pe… 29 Aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni …pe… 30 Aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. So imameva kāyaṁ upasaṁharati: ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁanatīto’ti. 31 Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati. ‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Navasivathikapabbaṁ niṭṭhitaṁ. Cuddasakāyānupassanā niṭṭhitā. 32 2. Vedanānupassanā Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhaṁ vā vedanaṁ vedayamāno ‘sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Dukkhaṁ vā vedanaṁ vedayamāno ‘dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Adukkhamasukhaṁ vā vedanaṁ vedayamāno ‘adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Sāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘sāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Nirāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘nirāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Sāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘sāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Nirāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘nirāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Sāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘sāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Nirāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘nirāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. 33 Iti ajjhattaṁ vā vedanāsu vedanānupassī viharati, bahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā vedanāsu viharati, vayadhammānupassī vā vedanāsu viharati, samudayavayadhammānupassī vā vedanāsu viharati. ‘Atthi vedanā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati. Vedanānupassanā niṭṭhitā. 34 3. Cittānupassanā Kathañca, bhikkhave, bhikkhu citte cittānupassī viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sarāgaṁ vā cittaṁ ‘sarāgaṁ cittan’ti pajānāti. Vītarāgaṁ vā cittaṁ ‘vītarāgaṁ cittan’ti pajānāti. Sadosaṁ vā cittaṁ ‘sadosaṁ cittan’ti pajānāti. Vītadosaṁ vā cittaṁ ‘vītadosaṁ cittan’ti pajānāti. Samohaṁ vā cittaṁ ‘samohaṁ cittan’ti pajānāti. Vītamohaṁ vā cittaṁ ‘vītamohaṁ cittan’ti pajānāti. Saṅkhittaṁ vā cittaṁ ‘saṅkhittaṁ cittan’ti pajānāti. Vikkhittaṁ vā cittaṁ ‘vikkhittaṁ cittan’ti pajānāti. Mahaggataṁ vā cittaṁ ‘mahaggataṁ cittan’ti pajānāti. Amahaggataṁ vā cittaṁ ‘amahaggataṁ cittan’ti pajānāti. Sauttaraṁ vā cittaṁ ‘sauttaraṁ cittan’ti pajānāti. Anuttaraṁ vā cittaṁ ‘anuttaraṁ cittan’ti pajānāti. Samāhitaṁ vā cittaṁ ‘samāhitaṁ cittan’ti pajānāti. Asamāhitaṁ vā cittaṁ ‘asamāhitaṁ cittan’ti pajānāti. Vimuttaṁ vā cittaṁ ‘vimuttaṁ cittan’ti pajānāti. Avimuttaṁ vā cittaṁ ‘avimuttaṁ cittan’ti pajānāti. 35 Iti ajjhattaṁ vā citte cittānupassī viharati, bahiddhā vā citte cittānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā citte cittānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā cittasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā cittasmiṁ 529 --- mn10 1:35 viharati, samudayavayadhammānupassī vā cittasmiṁ viharati. ‘Atthi cittan’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu citte cittānupassī viharati. Cittānupassanā niṭṭhitā. 36 4. Dhammānupassanā 4.1. Dhammānupassanānīvaraṇapabba Kathañca, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu santaṁ vā ajjhattaṁ kāmacchandaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ kāmacchando’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ kāmacchandaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ kāmacchando’ti pajānāti; yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa kāmacchandassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ byāpādaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ byāpādo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ byāpādaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ byāpādo’ti pajānāti; yathā ca anuppannassa byāpādassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa byāpādassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa byāpādassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ thinamiddhaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ thinamiddhan’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ thinamiddhaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ thinamiddhan’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa thinamiddhassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa thinamiddhassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa thinamiddhassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ uddhaccakukkuccaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ uddhaccakukkuccan’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ uddhaccakukkuccaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ uddhaccakukkuccan’ti pajānāti; yathā ca anuppannassa uddhaccakukkuccassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa uddhaccakukkuccassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa uddhaccakukkuccassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ vicikicchaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ vicikicchā’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ vicikicchaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ vicikicchā’ti pajānāti; yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. 37 Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu. Nīvaraṇapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 38 4.2. Dhammānupassanākhandhapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu: ‘iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṅgamo; iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthaṅgamo; iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṁ samudayo, iti saṅkhārānaṁ atthaṅgamo; iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti; 39 iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya 530 --- mn10 1:39 paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu. Khandhapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 40 4.3. Dhammānupassanāāyatanapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuñca pajānāti, rūpe ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Sotañca pajānāti, sadde ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Ghānañca pajānāti, gandhe ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Jivhañca pajānāti, rase ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Kāyañca pajānāti, phoṭṭhabbe ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. Manañca pajānāti, dhamme ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti. 41 Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. Āyatanapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 42 4.4. Dhammānupassanābojjhaṅgapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu santaṁ vā ajjhattaṁ satisambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ satisambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ satisambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ satisambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa satisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ dhammavicayasambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ dhammavicayasambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ dhammavicayasambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ dhammavicayasambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ vīriyasambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ vīriyasambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ 531 --- mn10 1:42 vīriyasambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ vīriyasambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa vīriyasambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ pītisambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ pītisambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ pītisambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ pītisambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa pītisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ passaddhisambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ passaddhisambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ passaddhisambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ passaddhisambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa passaddhisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ samādhisambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ samādhisambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ samādhisambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ samādhisambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa samādhisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. Santaṁ vā ajjhattaṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ upekkhāsambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ upekkhāsambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. 43 Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu. Bojjhaṅgapabbaṁ niṭṭhitaṁ. 44 4.5. Dhammānupassanāsaccapabba Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 45 Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu. Saccapabbaṁ niṭṭhitaṁ. Dhammānupassanā niṭṭhitā. 46 Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya satta vassāni, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ diṭṭheva dhamme aññā; sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhantu, bhikkhave, satta vassāni. Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya cha vassāni …pe… pañca vassāni … cattāri vassāni … tīṇi vassāni … dve vassāni … ekaṁ vassaṁ … tiṭṭhatu, bhikkhave, ekaṁ vassaṁ. Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya satta māsāni, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ diṭṭheva dhamme aññā; sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhantu, bhikkhave, satta māsāni. Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya cha māsāni …pe… pañca māsāni … cattāri 532 --- mn10 1:46 māsāni … tīṇi māsāni … dve māsāni … ekaṁ māsaṁ … aḍḍhamāsaṁ … tiṭṭhatu, bhikkhave, aḍḍhamāso. Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya sattāhaṁ, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ diṭṭheva dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitāti. 47 ‘Ekāyano ayaṁ, bhikkhave, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yadidaṁ cattāro satipaṭṭhānā’ti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttan”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Satipaṭṭhānasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Mūlapariyāyavaggo niṭṭhito paṭhamo. 48 Tassuddānaṁ Mūlasusaṁvaradhammadāyādā, Bheravānaṅgaṇākaṅkheyyavatthaṁ; Sallekhasammādiṭṭhisatipaṭṭhaṁ, Vaggavaro asamo susamatto. mn75 0 Majjhima Nikāya 75 Māgaṇḍiyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamo, bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasanthārake. 2 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kammāsadhammaṁ piṇḍāya pāvisi. Kammāsadhammaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena aññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. 3 Atha kho māgaṇḍiyo paribbājako jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṁ tenupasaṅkami. Addasā kho māgaṇḍiyo paribbājako bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasanthārakaṁ paññattaṁ. Disvāna bhāradvājagottaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “kassa nvayaṁ bhoto bhāradvājassa agyāgāre tiṇasanthārako paññatto, samaṇaseyyānurūpaṁ maññe”ti? 4 “Atthi, bho māgaṇḍiya, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tassesā bhoto gotamassa seyyā paññattā”ti. 5 “Duddiṭṭhaṁ vata, bho bhāradvāja, addasāma; duddiṭṭhaṁ vata, bho bhāradvāja, addasāma. Ye mayaṁ tassa bhoto gotamassa bhūnahuno seyyaṁ addasāmā”ti. “Rakkhassetaṁ, māgaṇḍiya, vācaṁ; rakkhassetaṁ, māgaṇḍiya, vācaṁ. Bahū hi tassa bhoto gotamassa khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi abhippasannā vinītā ariye ñāye dhamme kusale”ti. “Sammukhā cepi mayaṁ, bho bhāradvāja, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ passeyyāma, sammukhāpi naṁ vadeyyāma: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṁ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī”ti. “Sace taṁ bhoto māgaṇḍiyassa agaru āroceyyāmi taṁ samaṇassa gotamassā”ti. “Appossukko bhavaṁ bhāradvājo vuttova naṁ vadeyyā”ti. 6 Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya bhāradvājagottassa brāhmaṇassa māgaṇḍiyena paribbājakena saddhiṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nisīdi bhagavā paññatte tiṇasanthārake. Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho bhāradvājagottaṁ brāhmaṇaṁ bhagavā etadavoca: “ahu pana te, bhāradvāja, māgaṇḍiyena paribbājakena saddhiṁ imaṁyeva tiṇasanthārakaṁ ārabbha kocideva kathāsallāpo”ti? Evaṁ vutte, bhāradvājagotto brāhmaṇo saṁviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṁ etadavoca: “etadeva kho pana mayaṁ bhoto gotamassa ārocetukāmā. Atha ca pana bhavaṁ gotamo anakkhātaṁyeva akkhāsī”ti. 7 Ayañca hi bhagavato 533 --- mn75 1:7 bhāradvājagottena brāhmaṇena saddhiṁ antarākathā vippakatā hoti. Atha kho māgaṇḍiyo paribbājako jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho māgaṇḍiyaṁ paribbājakaṁ bhagavā etadavoca: 8 “Cakkhuṁ kho, māgaṇḍiya, rūpārāmaṁ rūparataṁ rūpasammuditaṁ. Taṁ tathāgatassa dantaṁ guttaṁ rakkhitaṁ saṁvutaṁ, tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Idaṁ nu te etaṁ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’”ti? “Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṁ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī”ti. “Sotaṁ kho, māgaṇḍiya, saddārāmaṁ …pe… ghānaṁ kho, māgaṇḍiya gandhārāmaṁ … jivhā kho, māgaṇḍiya, rasārāmā rasaratā rasasammuditā. Sā tathāgatassa dantā guttā rakkhitā saṁvutā, tassā ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Idaṁ nu te etaṁ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’”ti? “Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṁ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī”ti. “Kāyo kho, māgaṇḍiya, phoṭṭhabbārāmo phoṭṭhabbarato …pe… mano kho, māgaṇḍiya, dhammārāmo dhammarato dhammasammudito. So tathāgatassa danto gutto rakkhito saṁvuto, tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Idaṁ nu te etaṁ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’”ti? “Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṁ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī”ti. 9 “Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya: ‘idhekacco cakkhuviññeyyehi rūpehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, so aparena samayena rūpānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā rūpataṇhaṁ pahāya rūpapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te, māgaṇḍiya, kimassa vacanīyan’”ti? “Na kiñci, bho gotama”. “Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya: ‘idhekacco sotaviññeyyehi saddehi …pe… ghānaviññeyyehi gandhehi … jivhāviññeyyehi rasehi … kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, so aparena samayena phoṭṭhabbānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā phoṭṭhabbataṇhaṁ pahāya phoṭṭhabbapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te, māgaṇḍiya, kimassa vacanīyan’”ti? “Na kiñci, bho gotama”. 10 “Ahaṁ kho pana, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṁ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi …pe… ghānaviññeyyehi gandhehi … jivhāviññeyyehi rasehi … kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. Tassa mayhaṁ, māgaṇḍiya, tayo pāsādā ahesuṁ—eko vassiko, eko hemantiko, eko gimhiko. So kho ahaṁ, māgaṇḍiya, vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṁ orohāmi. So aparena samayena kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṁ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṁ kissa hetu? Yāhayaṁ, māgaṇḍiya, rati, aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi—api dibbaṁ sukhaṁ samadhigayha tiṭṭhati—tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi. 11 Seyyathāpi, māgaṇḍiya, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya cakkhuviññeyyehi rūpehi … pe… phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi 534 --- mn75 1:11 manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So kāyena sucaritaṁ caritvā vācāya sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ. So tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya. So passeyya gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṁ samaṅgībhūtaṁ paricārayamānaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so devaputto nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno amussa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā piheyya, mānusakānaṁ vā pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ mānusakehi vā kāmehi āvaṭṭeyyā”ti? “No hidaṁ, bho gotama. Taṁ kissa hetu? Mānusakehi, bho gotama, kāmehi dibbakāmā abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti. 12 “Evameva kho ahaṁ, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṁ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi …pe… ghānaviññeyyehi gandhehi … jivhāviññeyyehi rasehi … kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So aparena samayena kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante, so tesaṁ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṁ kissa hetu? Yāhayaṁ, māgaṇḍiya, rati aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi—api dibbaṁ sukhaṁ samadhigayha tiṭṭhati—tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi. 13 Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya. So taṁ bhesajjaṁ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayaṁvasī yena kāmaṁ gamo. So aññaṁ kuṭṭhiṁ purisaṁ passeyya arugattaṁ pakkagattaṁ kimīhi khajjamānaṁ nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamānaṁ aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpentaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so puriso amussa kuṭṭhissa purisassa piheyya aṅgārakāsuyā vā bhesajjaṁ paṭisevanāya vā”ti? “No hidaṁ, bho gotama. Taṁ kissa hetu? Roge hi, bho gotama, sati bhesajjena karaṇīyaṁ hoti, roge asati na bhesajjena karaṇīyaṁ hotī”ti. 14 “Evameva kho ahaṁ, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṁ, cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi …pe… ghānaviññeyyehi gandhehi … jivhāviññeyyehi rasehi … kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So aparena samayena kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṁ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṁ kissa hetu? Yāhayaṁ, māgaṇḍiya, rati, aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi—api dibbaṁ sukhaṁ samadhigayha tiṭṭhati—tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi. 15 Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya. So taṁ bhesajjaṁ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayaṁvasī yena kāmaṁ gamo. Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṁ upakaḍḍheyyuṁ. Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, api 535 --- mn75 1:15 nu so puriso iti citiceva kāyaṁ sannāmeyyā”ti? “Evaṁ, bho gotama. Taṁ kissa hetu? Asu hi, bho gotama, aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, idāneva nu kho so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca udāhu pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā”ti? “Idāni ceva, bho gotama, so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca, pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca. Asu ca, bho gotama, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno upahatindriyo dukkhasamphasseyeva aggismiṁ sukhamiti viparītasaññaṁ paccalatthā”ti. 16 “Evameva kho, māgaṇḍiya, atītampi addhānaṁ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, anāgatampi addhānaṁ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, etarahipi paccuppannaṁ addhānaṁ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca. Ime ca, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena pariḍayhamānā upahatindriyā dukkhasamphassesuyeva kāmesu sukhamiti viparītasaññaṁ paccalatthuṁ. 17 Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeti. Yathā yathā kho, māgaṇḍiya, asu kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeti tathā tathāssa tāni vaṇamukhāni asucitarāni ceva honti duggandhatarāni ca pūtikatarāni ca, hoti ceva kāci sātamattā assādamattā—yadidaṁ vaṇamukhānaṁ kaṇḍūvanahetu; evameva kho, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ca pariḍayhamānā kāme paṭisevanti. Yathā yathā kho, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ca pariḍayhamānā kāme paṭisevanti tathā tathā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ kāmataṇhā ceva pavaḍḍhati, kāmapariḷāhena ca pariḍayhanti, hoti ceva sātamattā assādamattā—yadidaṁ pañcakāmaguṇe paṭicca. 18 Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, api nu te diṭṭho vā suto vā rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṁ appahāya kāmapariḷāhaṁ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Sādhu, māgaṇḍiya. Mayāpi kho etaṁ, māgaṇḍiya, neva diṭṭhaṁ na sutaṁ rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṁ appahāya kāmapariḷāhaṁ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā. Atha kho, māgaṇḍiya, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vigatapipāsā ajjhattaṁ vūpasantacittā vihāsuṁ vā viharanti vā viharissanti vā sabbe te kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāsā ajjhattaṁ vūpasantacittā vihāsuṁ vā viharanti vā viharissanti vā”ti. 19 Atha kho bhagavā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: “Ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ; Aṭṭhaṅgiko ca maggānaṁ, khemaṁ amatagāminan”ti. Evaṁ vutte, māgaṇḍiyo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Yāva subhāsitañcidaṁ bhotā gotamena: ‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhan’ti. Mayāpi kho etaṁ, bho gotama, sutaṁ pubbakānaṁ paribbājakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhan’ti; tayidaṁ, bho gotama, sametī”ti. “Yaṁ pana te etaṁ, māgaṇḍiya, sutaṁ pubbakānaṁ paribbājakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhan’ti, katamaṁ taṁ ārogyaṁ, katamaṁ taṁ nibbānan”ti? Evaṁ vutte, māgaṇḍiyo paribbājako sakāneva sudaṁ gattāni pāṇinā anomajjati: “idantaṁ, bho gotama, ārogyaṁ, idantaṁ nibbānaṁ. Ahañhi, bho gotama, etarahi arogo sukhī, na maṁ kiñci ābādhatī”ti. 536 --- mn75 1:20 20 “Seyyathāpi, māgaṇḍiya, jaccandho puriso; so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṁ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye. So suṇeyya cakkhumato bhāsamānassa: ‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti. So odātapariyesanaṁ careyya. Tamenaṁ aññataro puriso telamalikatena sāhuḷicīrena vañceyya: ‘idaṁ te, ambho purisa, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti. So taṁ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavācaṁ nicchāreyya: ‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so jaccandho puriso jānanto passanto amuṁ telamalikataṁ sāhuḷicīraṁ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavācaṁ nicchāreyya: ‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti udāhu cakkhumato saddhāyā”ti? “Ajānanto hi, bho gotama, apassanto so jaccandho puriso amuṁ telamalikataṁ sāhuḷicīraṁ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavācaṁ nicchāreyya: ‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti, cakkhumato saddhāyā”ti. 21 “Evameva kho, māgaṇḍiya, aññatitthiyā paribbājakā andhā acakkhukā ajānantā ārogyaṁ, apassantā nibbānaṁ, atha ca panimaṁ gāthaṁ bhāsanti: ‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhan’ti. Pubbakehesā, māgaṇḍiya, arahantehi sammāsambuddhehi gāthā bhāsitā: ‘Ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ; Aṭṭhaṅgiko ca maggānaṁ, khemaṁ amatagāminan’ti. Sā etarahi anupubbena puthujjanagāthā. Ayaṁ kho pana, māgaṇḍiya, kāyo rogabhūto gaṇḍabhūto sallabhūto aghabhūto ābādhabhūto, so tvaṁ imaṁ kāyaṁ rogabhūtaṁ gaṇḍabhūtaṁ sallabhūtaṁ aghabhūtaṁ ābādhabhūtaṁ: ‘idantaṁ, bho gotama, ārogyaṁ, idantaṁ nibbānan’ti vadesi. Tañhi te, māgaṇḍiya, ariyaṁ cakkhuṁ natthi yena tvaṁ ariyena cakkhunā ārogyaṁ jāneyyāsi, nibbānaṁ passeyyāsī”ti. 22 “Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto gotamassa. Pahoti me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ ārogyaṁ jāneyyaṁ, nibbānaṁ passeyyan”ti. “Seyyathāpi, māgaṇḍiya, jaccandho puriso; so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṁ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya. So taṁ bhesajjaṁ āgamma na cakkhūni uppādeyya, na cakkhūni visodheyya. Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, nanu so vejjo yāvadeva kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti? “Evaṁ, bho gotama”. “Evameva kho, māgaṇḍiya, ahañce te dhammaṁ deseyyaṁ: ‘idantaṁ ārogyaṁ, idantaṁ nibbānan’ti, so tvaṁ ārogyaṁ na jāneyyāsi, nibbānaṁ na passeyyāsi. So mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā”ti. 23 “Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto gotamassa. Pahoti me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ ārogyaṁ jāneyyaṁ, nibbānaṁ passeyyan”ti. “Seyyathāpi, māgaṇḍiya, jaccandho puriso; so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṁ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye. So suṇeyya cakkhumato bhāsamānassa: ‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti. So odātapariyesanaṁ careyya. Tamenaṁ aññataro puriso telamalikatena sāhuḷicīrena vañceyya: ‘idaṁ te, ambho purisa, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti. So taṁ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya—uddhaṁvirecanaṁ adhovirecanaṁ añjanaṁ paccañjanaṁ natthukammaṁ. So taṁ bhesajjaṁ āgamma cakkhūni uppādeyya, cakkhūni visodheyya. Tassa saha cakkhuppādā yo amusmiṁ telamalikate sāhuḷicīre chandarāgo so pahīyetha. Tañca 537 --- mn75 1:23 naṁ purisaṁ amittatopi daheyya, paccatthikatopi daheyya, api ca jīvitā voropetabbaṁ maññeyya: ‘dīgharattaṁ vata, bho, ahaṁ iminā purisena telamalikatena sāhuḷicīrena nikato vañcito paluddho—idaṁ te, ambho purisa, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti. 24 Evameva kho, māgaṇḍiya, ahañce te dhammaṁ deseyyaṁ: ‘idantaṁ ārogyaṁ, idantaṁ nibbānan’ti. So tvaṁ ārogyaṁ jāneyyāsi, nibbānaṁ passeyyāsi. Tassa te saha cakkhuppādā yo pañcasupādānakkhandhesu chandarāgo so pahīyetha; api ca te evamassa: ‘dīgharattaṁ vata bho ahaṁ iminā cittena nikato vañcito paluddho. Ahañhi rūpaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ, vedanaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ, saññaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ, saṅkhāreyeva upādiyamāno upādiyiṁ, viññāṇaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ. Tassa me upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti; evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’”ti. 25 “Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto gotamassa. Pahoti me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ imamhā āsanā anandho vuṭṭhaheyyan”ti. “Tena hi tvaṁ, māgaṇḍiya, sappurise bhajeyyāsi. Yato kho tvaṁ, māgaṇḍiya, sappurise bhajissasi tato tvaṁ, māgaṇḍiya, saddhammaṁ sossasi; yato kho tvaṁ, māgaṇḍiya, saddhammaṁ sossasi tato tvaṁ, māgaṇḍiya, dhammānudhammaṁ paṭipajjissasi; yato kho tvaṁ, māgaṇḍiya, dhammānudhammaṁ paṭipajjissasi tato tvaṁ, māgaṇḍiya, sāmaṁyeva ñassasi, sāmaṁ dakkhissasi—ime rogā gaṇḍā sallā; idha rogā gaṇḍā sallā aparisesā nirujjhanti. Tassa me upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti; evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 26 Evaṁ vutte, māgaṇḍiyo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 27 “Yo kho, māgaṇḍiya, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, so cattāro māse parivasati; catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti. “Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṁ, ākaṅkhantā upasampadaṁ cattāro māse parivasanti, catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya; ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti. 28 Alattha kho māgaṇḍiyo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā māgaṇḍiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā māgaṇḍiyo arahataṁ ahosīti. Māgaṇḍiyasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. mn93 0 Majjhima Nikāya 93 Assalāyanasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṁ brāhmaṇānaṁ pañcamattāni brāhmaṇasatāni sāvatthiyaṁ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Atha kho tesaṁ brāhmaṇānaṁ etadahosi: “ayaṁ 538 --- mn93 1:2 kho samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paññapeti. Ko nu kho pahoti samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti? 3 Tena kho pana samayena assalāyano nāma māṇavo sāvatthiyaṁ paṭivasati daharo, vuttasiro, soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Atha kho tesaṁ brāhmaṇānaṁ etadahosi: “ayaṁ kho assalāyano māṇavo sāvatthiyaṁ paṭivasati daharo, vuttasiro, soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū …pe… anavayo. So kho pahoti samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti. 4 Atha kho te brāhmaṇā yena assalāyano māṇavo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā assalāyanaṁ māṇavaṁ etadavocuṁ: “ayaṁ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paññapeti. Etu bhavaṁ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetū”ti. Evaṁ vutte, assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca: “samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti. Nāhaṁ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti. Dutiyampi kho te brāhmaṇā assalāyanaṁ māṇavaṁ etadavocuṁ: “ayaṁ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paññapeti. Etu bhavaṁ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetu. Caritaṁ kho pana bhotā assalāyanena paribbājakan”ti. Dutiyampi kho assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca: “samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti. Nāhaṁ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti. Tatiyampi kho te brāhmaṇā assalāyanaṁ māṇavaṁ etadavocuṁ: “ayaṁ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paññapeti. Etu bhavaṁ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetu. Caritaṁ kho pana bhotā assalāyanena paribbājakaṁ. Mā bhavaṁ assalāyano ayuddhaparājitaṁ parājayī”ti. Evaṁ vutte, assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca: “addhā kho ahaṁ bhavanto na labhāmi. Samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti. Nāhaṁ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetunti. Api cāhaṁ bhavantānaṁ vacanena gamissāmī”ti. 5 Atha kho assalāyano māṇavo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho assalāyano māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: “brāhmaṇā, bho gotama, evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇova sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. Idha bhavaṁ gotamo kimāhā”ti? “Dissanti kho pana, assalāyana, brāhmaṇānaṁ brāhmaṇiyo utuniyopi gabbhiniyopi vijāyamānāpi pāyamānāpi. Te ca brāhmaṇiyonijāva samānā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti. 6 “Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, sutaṁ te: ‘yonakambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā—ayyo ceva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotī’”ti? “Evaṁ, bho, sutaṁ taṁ me: ‘yonakambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā—ayyo ceva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotī’”ti. “Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti? 7 “Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, khattiyova nu kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco 539 --- mn93 1:7 pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya, no brāhmaṇo? Vessova nu kho …pe… suddova nu kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya, no brāhmaṇo”ti? “No hidaṁ, bho gotama. Khattiyopi hi, bho gotama, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Brāhmaṇopi hi, bho gotama …pe… vessopi hi, bho gotama …pe… suddopi hi, bho gotama …pe… sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pāṇātipātino adinnādāyino kāmesumicchācārino musāvādino pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpino abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyun”ti. “Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti? 8 “Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, brāhmaṇova nu kho pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya, no khattiyo, no vesso, no suddo”ti? “No hidaṁ, bho gotama. Khattiyopi hi, bho gotama, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Brāhmaṇopi hi, bho gotama …pe… vessopi hi, bho gotama …pe… suddopi hi, bho gotama …pe… sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyun”ti. “Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti? 9 “Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, brāhmaṇova nu kho pahoti asmiṁ padese averaṁ abyābajjhaṁ mettacittaṁ bhāvetuṁ, no khattiyo, no vesso, no suddo”ti? “No hidaṁ, bho gotama. Khattiyopi hi, bho gotama, pahoti asmiṁ padese averaṁ abyābajjhaṁ mettacittaṁ bhāvetuṁ; brāhmaṇopi hi, bho gotama … vessopi hi, bho gotama … suddopi hi, bho gotama … sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pahonti asmiṁ padese averaṁ abyābajjhaṁ mettacittaṁ bhāvetun”ti. “Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti? 10 “Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, brāhmaṇova nu kho pahoti sottisināniṁ ādāya nadiṁ gantvā rajojallaṁ pavāhetuṁ, no khattiyo, no vesso, no suddo”ti? “No hidaṁ, bho gotama. Khattiyopi hi, bho gotama, pahoti sottisināniṁ ādāya nadiṁ gantvā rajojallaṁ pavāhetuṁ, brāhmaṇopi hi, bho gotama … vessopi hi, bho gotama … suddopi hi, bho gotama … sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pahonti sottisināniṁ ādāya nadiṁ gantvā rajojallaṁ pavāhetun”ti. “Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha 540 --- mn93 1:10 brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti? 11 “Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idha rājā khattiyo muddhāvasitto nānājaccānaṁ purisānaṁ purisasataṁ sannipāteyya: ‘āyantu bhonto ye tattha khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannā, sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṁ ādāya, aggiṁ abhinibbattentu, tejo pātukarontu. Āyantu pana bhonto ye tattha caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannā, sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṁ ādāya, aggiṁ abhinibbattentu, tejo pātukarontū’ti. Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, yo evaṁ nu kho so khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato, so eva nu khvāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātuṁ; yo pana so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato svāssa aggi na ceva accimā na ca vaṇṇavā na ca pabhassaro, na ca tena sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātun”ti? “No hidaṁ, bho gotama. Yopi hi so, bho gotama, khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātuṁ; yopi so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato, svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātuṁ. Sabbopi hi, bho gotama, aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, sabbenapi sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātun”ti. “Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti? 12 “Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idha khattiyakumāro brāhmaṇakaññāya saddhiṁ saṁvāsaṁ kappeyya, tesaṁ saṁvāsamanvāya putto jāyetha; yo so khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti? “Yo so, bho gotama, khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti. 13 “Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idha brāhmaṇakumāro khattiyakaññāya saddhiṁ saṁvāsaṁ kappeyya, tesaṁ saṁvāsamanvāya putto jāyetha; yo so brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti? “Yo so, bho gotama, brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti. 14 “Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idha vaḷavaṁ gadrabhena sampayojeyyuṁ, tesaṁ sampayogamanvāya kisoro jāyetha; yo so vaḷavāya gadrabhena kisoro uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘asso’tipi vattabbo ‘gadrabho’tipi vattabbo”ti? “Kuṇḍañhi so, bho gotama, assataro hoti. Idaṁ hissa, bho gotama, nānākaraṇaṁ passāmi; amutra ca panesānaṁ na kiñci nānākaraṇaṁ passāmī”ti. 15 “Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idhāssu dve māṇavakā bhātaro sodariyā, eko ajjhāyako 541 --- mn93 1:15 upanīto eko anajjhāyako anupanīto. Kamettha brāhmaṇā paṭhamaṁ bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti? “Yo so, bho gotama, māṇavako ajjhāyako upanīto tamettha brāhmaṇā paṭhamaṁ bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā. Kiñhi, bho gotama, anajjhāyake anupanīte dinnaṁ mahapphalaṁ bhavissatī”ti? 16 “Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idhāssu dve māṇavakā bhātaro sodariyā, eko ajjhāyako upanīto dussīlo pāpadhammo, eko anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo. Kamettha brāhmaṇā paṭhamaṁ bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti? “Yo so, bho gotama, māṇavako anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo tamettha brāhmaṇā paṭhamaṁ bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā. Kiñhi, bho gotama, dussīle pāpadhamme dinnaṁ mahapphalaṁ bhavissatī”ti? 17 “Pubbe kho tvaṁ, assalāyana, jātiṁ agamāsi; jātiṁ gantvā mante agamāsi; mante gantvā tape agamāsi; tape gantvā cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paccāgato, yamahaṁ paññapemī”ti. Evaṁ vutte, assalāyano māṇavo tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. 18 Atha kho bhagavā assalāyanaṁ māṇavaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā assalāyanaṁ māṇavaṁ etadavoca: “bhūtapubbaṁ, assalāyana, sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṁ evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo … pe… brahmadāyādā’ti. Assosi kho, assalāyana, asito devalo isi: ‘sattannaṁ kira brāhmaṇisīnaṁ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṁ evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’ti. Atha kho, assalāyana, asito devalo isi kesamassuṁ kappetvā mañjiṭṭhavaṇṇāni dussāni nivāsetvā paṭaliyo upāhanā āruhitvā jātarūpamayaṁ daṇḍaṁ gahetvā sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ patthaṇḍile pāturahosi. Atha kho, assalāyana, asito devalo isi sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ patthaṇḍile caṅkamamāno evamāha: ‘handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā; handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā’ti? Atha kho, assalāyana, sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ etadahosi: ‘ko nāyaṁ gāmaṇḍalarūpo viya sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ patthaṇḍile caṅkamamāno evamāha: “handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā; handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatāti? Handa naṁ abhisapāmā”’ti. Atha kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṁ devalaṁ isiṁ abhisapiṁsu: ‘bhasmā, vasala, hohi; bhasmā, vasala, hohī’ti. Yathā yathā kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṁ devalaṁ isiṁ abhisapiṁsu tathā tathā asito devalo isi abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro ca. Atha kho, assalāyana, sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ etadahosi: ‘moghaṁ vata no tapo, aphalaṁ brahmacariyaṁ. Mayañhi pubbe yaṁ abhisapāma—bhasmā, vasala, hohi; bhasmā, vasala, hohīti bhasmāva bhavati ekacco. Imaṁ pana mayaṁ yathā yathā abhisapāma tathā tathā abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro cā’ti. ‘Na bhavantānaṁ moghaṁ tapo, nāphalaṁ brahmacariyaṁ. Iṅgha bhavanto, yo mayi manopadoso taṁ pajahathā’ti. ‘Yo bhavati manopadoso taṁ pajahāma. Ko nu bhavaṁ hotī’ti? ‘Suto nu bhavataṁ—asito devalo isī’ti? ‘Evaṁ, bho’. ‘So khvāhaṁ, bho, homī’ti. Atha kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṁ devalaṁ isiṁ abhivādetuṁ upakkamiṁsu. Atha kho, assalāyana, asito devalo isi satta brāhmaṇisayo etadavoca: ‘sutaṁ metaṁ, bho, sattannaṁ kira brāhmaṇisīnaṁ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṁ evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. ‘Evaṁ, bho’. ‘Jānanti pana bhonto—yā janikā mātā brāhmaṇaṁyeva agamāsi, no abrāhmaṇan’ti? ‘No hidaṁ, bho’. ‘Jānanti pana bhonto—yā janikāmātu mātā yāva sattamā mātumātāmahayugā brāhmaṇaṁyeva agamāsi, no abrāhmaṇan’ti? ‘No hidaṁ, bho’. ‘Jānanti pana bhonto—yo janako pitā brāhmaṇiṁyeva agamāsi, no abrāhmaṇin’ti? 542 --- mn93 1:18 ‘No hidaṁ, bho’. ‘Jānanti pana bhonto—yo janakapitu pitā yāva sattamā pitupitāmahayugā brāhmaṇiṁyeva agamāsi, no abrāhmaṇin’ti? ‘No hidaṁ, bho’. ‘Jānanti pana bhonto—yathā gabbhassa avakkanti hotī’ti? ‘Jānāma mayaṁ, bho—yathā gabbhassa avakkanti hoti. Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti; evaṁ tiṇṇaṁ sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’ti. ‘Jānanti pana bhonto—taggha, so gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā’ti? ‘Na mayaṁ, bho, jānāma—taggha so gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā’ti. ‘Evaṁ sante, bho, jānātha—ke tumhe hothā’ti? ‘Evaṁ sante, bho, na mayaṁ jānāma—ke mayaṁ homā’ti. Te hi nāma, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitena devalena isinā sake jātivāde samanuyuñjīyamānā samanuggāhīyamānā samanubhāsīyamānā na sampāyissanti; kiṁ pana tvaṁ etarahi mayā sakasmiṁ jātivāde samanuyuñjīyamāno samanuggāhīyamāno samanubhāsīyamāno sampāyissasi, yesaṁ tvaṁ sācariyako na puṇṇo dabbigāho”ti. 19 Evaṁ vutte, assalāyano māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Assalāyanasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. mn7 0 Majjhima Nikāya 7 Vatthasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Seyyathāpi, bhikkhave, vatthaṁ saṅkiliṭṭhaṁ malaggahitaṁ; tamenaṁ rajako yasmiṁ yasmiṁ raṅgajāte upasaṁhareyya—yadi nīlakāya yadi pītakāya yadi lohitakāya yadi mañjiṭṭhakāya durattavaṇṇamevassa aparisuddhavaṇṇamevassa. Taṁ kissa hetu? Aparisuddhattā, bhikkhave, vatthassa. Evameva kho, bhikkhave, citte saṅkiliṭṭhe, duggati pāṭikaṅkhā. Seyyathāpi, bhikkhave, vatthaṁ parisuddhaṁ pariyodātaṁ; tamenaṁ rajako yasmiṁ yasmiṁ raṅgajāte upasaṁhareyya—yadi nīlakāya yadi pītakāya yadi lohitakāya yadi mañjiṭṭhakāya—surattavaṇṇamevassa parisuddhavaṇṇamevassa. Taṁ kissa hetu? Parisuddhattā, bhikkhave, vatthassa. Evameva kho, bhikkhave, citte asaṅkiliṭṭhe, sugati pāṭikaṅkhā. 3 Katame ca, bhikkhave, cittassa upakkilesā? Abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso, byāpādo cittassa upakkileso, kodho cittassa upakkileso, upanāho cittassa upakkileso, makkho cittassa upakkileso, paḷāso cittassa upakkileso, issā cittassa upakkileso, macchariyaṁ cittassa upakkileso, māyā cittassa upakkileso, sāṭheyyaṁ cittassa upakkileso, thambho cittassa upakkileso, sārambho cittassa upakkileso, māno cittassa upakkileso, atimāno cittassa upakkileso, mado cittassa upakkileso, pamādo cittassa upakkileso. 4 Sa kho so, bhikkhave, bhikkhu ‘abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso’ti—iti viditvā abhijjhāvisamalobhaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati; ‘byāpādo cittassa upakkileso’ti—iti viditvā byāpādaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati; ‘kodho cittassa upakkileso’ti—iti viditvā kodhaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati; ‘upanāho cittassa upakkileso’ti—iti viditvā upanāhaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati; ‘makkho cittassa upakkileso’ti—iti viditvā makkhaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati; ‘paḷāso cittassa upakkileso’ti—iti viditvā paḷāsaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati; ‘issā cittassa upakkileso’ti—iti viditvā issaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati; ‘macchariyaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā macchariyaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati; ‘māyā cittassa upakkileso’ti—iti viditvā māyaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati; ‘sāṭheyyaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā sāṭheyyaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati; ‘thambho cittassa upakkileso’ti—iti viditvā thambhaṁ cittassa 543 --- mn7 1:4 upakkilesaṁ pajahati; ‘sārambho cittassa upakkileso’ti—iti viditvā sārambhaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati; ‘māno cittassa upakkileso’ti—iti viditvā mānaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati; ‘atimāno cittassa upakkileso’ti—iti viditvā atimānaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati; ‘mado cittassa upakkileso’ti—iti viditvā madaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati; ‘pamādo cittassa upakkileso’ti—iti viditvā pamādaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. 5 Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno ‘abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso’ti—iti viditvā abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso pahīno hoti, ‘byāpādo cittassa upakkileso’ti—iti viditvā byāpādo cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘kodho cittassa upakkileso’ti—iti viditvā kodho cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘upanāho cittassa upakkileso’ti—iti viditvā upanāho cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘makkho cittassa upakkileso’ti—iti viditvā makkho cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘paḷāso cittassa upakkileso’ti—iti viditvā paḷāso cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘issā cittassa upakkileso’ti—iti viditvā issā cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘macchariyaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā macchariyaṁ cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘māyā cittassa upakkileso’ti—iti viditvā māyā cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘sāṭheyyaṁ cittassa upakkileso’ti—iti viditvā sāṭheyyaṁ cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘thambho cittassa upakkileso’ti—iti viditvā thambho cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘sārambho cittassa upakkileso’ti—iti viditvā sārambho cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘māno cittassa upakkileso’ti—iti viditvā māno cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘atimāno cittassa upakkileso’ti—iti viditvā atimāno cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘mado cittassa upakkileso’ti—iti viditvā mado cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘pamādo cittassa upakkileso’ti—iti viditvā pamādo cittassa upakkileso pahīno hoti. So buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti; 6 dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti; 7 saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni, aṭṭha purisapuggalā. Esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo, anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. 8 Yathodhi kho panassa cattaṁ hoti vantaṁ muttaṁ pahīnaṁ paṭinissaṭṭhaṁ, so ‘buddhe aveccappasādena samannāgatomhī’ti labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati; 9 ‘dhamme …pe… 10 saṅghe aveccappasādena samannāgatomhī’ti labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ; pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. 11 ‘Yathodhi kho pana me cattaṁ vantaṁ muttaṁ pahīnaṁ paṭinissaṭṭhan’ti labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ; pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. 12 Sa kho so, bhikkhave, bhikkhu evaṁsīlo evaṁdhammo evaṁpañño sālīnañcepi piṇḍapātaṁ bhuñjati vicitakāḷakaṁ anekasūpaṁ anekabyañjanaṁ, nevassa taṁ hoti antarāyāya. Seyyathāpi, bhikkhave, vatthaṁ saṅkiliṭṭhaṁ malaggahitaṁ acchodakaṁ āgamma parisuddhaṁ hoti pariyodātaṁ, ukkāmukhaṁ vā panāgamma jātarūpaṁ parisuddhaṁ hoti pariyodātaṁ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁsīlo evaṁdhammo evaṁpañño sālīnañcepi piṇḍapātaṁ bhuñjati vicitakāḷakaṁ anekasūpaṁ anekabyañjanaṁ, nevassa taṁ hoti antarāyāya. 13 So mettāsahagatena 544 --- mn7 1:13 cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati; 14 karuṇāsahagatena cetasā …pe… 15 muditāsahagatena cetasā …pe… 16 upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. 17 So ‘atthi idaṁ, atthi hīnaṁ, atthi paṇītaṁ, atthi imassa saññāgatassa uttari nissaraṇan’ti pajānāti. 18 Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘bhikkhu sināto antarena sinānenā’”ti. 19 Tena kho pana samayena sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “gacchati pana bhavaṁ gotamo bāhukaṁ nadiṁ sināyitun”ti? “Kiṁ, brāhmaṇa, bāhukāya nadiyā? Kiṁ bāhukā nadī karissatī”ti? “Lokkhasammatā hi, bho gotama, bāhukā nadī bahujanassa, puññasammatā hi, bho gotama, bāhukā nadī bahujanassa, bāhukāya pana nadiyā bahujano pāpakammaṁ kataṁ pavāhetī”ti. 20 Atha kho bhagavā sundarikabhāradvājaṁ brāhmaṇaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: “Bāhukaṁ adhikakkañca, gayaṁ sundarikaṁ mapi; Sarassatiṁ payāgañca, atho bāhumatiṁ nadiṁ; Niccampi bālo pakkhando, kaṇhakammo na sujjhati. Kiṁ sundarikā karissati, Kiṁ payāgā kiṁ bāhukā nadī; Veriṁ katakibbisaṁ naraṁ, Na hi naṁ sodhaye pāpakamminaṁ. Suddhassa ve sadā phaggu, Suddhassuposatho sadā; Suddhassa sucikammassa, Sadā sampajjate vataṁ; Idheva sināhi brāhmaṇa, Sabbabhūtesu karohi khemataṁ. Sace musā na bhaṇasi, sace pāṇaṁ na hiṁsasi; Sace adinnaṁ nādiyasi, saddahāno amaccharī; Kiṁ kāhasi gayaṁ gantvā, udapānopi te gayā”ti. 21 Evaṁ vutte, sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya—cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 22 Alattha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti. Vatthasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. mn54 0 Majjhima Nikāya 54 Potaliyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṁ nāma aṅguttarāpānaṁ nigamo. 2 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaṇaṁ piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. 3 Potaliyopi kho gahapati sampannanivāsanapāvuraṇo chattupāhanāhi jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ vanasaṇḍaṁ 545 --- mn54 1:3 ajjhogāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho potaliyaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: “saṁvijjanti kho, gahapati, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti. Evaṁ vutte, potaliyo gahapati “gahapativādena maṁ samaṇo gotamo samudācaratī”ti kupito anattamano tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā …pe… tatiyampi kho bhagavā potaliyaṁ gahapatiṁ etadavoca: “saṁvijjanti kho, gahapati, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti. Evaṁ vutte, potaliyo gahapati “gahapativādena maṁ samaṇo gotamo samudācaratī”ti kupito anattamano bhagavantaṁ etadavoca: “tayidaṁ, bho gotama, nacchannaṁ, tayidaṁ nappatirūpaṁ, yaṁ maṁ tvaṁ gahapativādena samudācarasī”ti. “Te hi te, gahapati, ākārā, te liṅgā, te nimittā yathā taṁ gahapatissā”ti. “Tathā hi pana me, bho gotama, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti. “Yathā kathaṁ pana te, gahapati, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti? “Idha me, bho gotama, yaṁ ahosi dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā sabbaṁ taṁ puttānaṁ dāyajjaṁ niyyātaṁ, tatthāhaṁ anovādī anupavādī ghāsacchādanaparamo viharāmi. Evaṁ kho me, bho gotama, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti. “Aññathā kho tvaṁ, gahapati, vohārasamucchedaṁ vadasi, aññathā ca pana ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī”ti. “Yathā kathaṁ pana, bhante, ariyassa vinaye vohārasamucchedo hoti? Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī”ti. “Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. 4 Bhagavā etadavoca: “aṭṭha kho ime, gahapati, dhammā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattanti. Katame aṭṭha? Apāṇātipātaṁ nissāya pāṇātipāto pahātabbo; dinnādānaṁ nissāya adinnādānaṁ pahātabbaṁ; saccavācaṁ nissāya musāvādo pahātabbo; apisuṇaṁ vācaṁ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā; agiddhilobhaṁ nissāya giddhilobho pahātabbo; anindārosaṁ nissāya nindāroso pahātabbo; akkodhūpāyāsaṁ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo; anatimānaṁ nissāya atimāno pahātabbo. Ime kho, gahapati, aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā, vitthārena avibhattā, ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattantī”ti. 5 “Ye me, bhante, bhagavatā aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā, vitthārena avibhattā, ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattanti, sādhu me, bhante, bhagavā ime aṭṭha dhamme vitthārena vibhajatu anukampaṁ upādāyā”ti. “Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 6 “‘Apāṇātipātaṁ nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu pāṇātipātī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana pāṇātipātī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya pāṇātipātapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ pāṇātipātapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā pāṇātipātapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ pāṇātipāto. Ye ca pāṇātipātapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, pāṇātipātā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Apāṇātipātaṁ nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti—iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 7 ‘Dinnādānaṁ nissāya adinnādānaṁ pahātabban’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu adinnādāyī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana adinnādāyī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya adinnādānapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ adinnādānapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā adinnādānapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ adinnādānaṁ. Ye ca adinnādānapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā 546 --- mn54 1:7 adinnādānā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Dinnādānaṁ nissāya adinnādānaṁ pahātabban’ti—iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 8 ‘Saccavācaṁ nissāya musāvādo pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu musāvādī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana musāvādī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya musāvādapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ musāvādapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā musāvādapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ musāvādo. Ye ca musāvādapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, musāvādā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Saccavācaṁ nissāya musāvādo pahātabbo’ti—iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 9 ‘Apisuṇaṁ vācaṁ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu pisuṇavāco assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana pisuṇavāco assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya pisuṇavācāpaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ pisuṇavācāpaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā pisuṇavācāpaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ pisuṇā vācā. Ye ca pisuṇavācāpaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, pisuṇāya vācāya paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Apisuṇaṁ vācaṁ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā’ti—iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 10 ‘Agiddhilobhaṁ nissāya giddhilobho pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu giddhilobhī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana giddhilobhī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya giddhilobhapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ giddhilobhapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā giddhilobhapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ giddhilobho. Ye ca giddhilobhapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, giddhilobhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Agiddhilobhaṁ nissāya giddhilobho pahātabbo’ti—iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 11 ‘Anindārosaṁ nissāya nindāroso pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu nindārosī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana nindārosī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya nindārosapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ nindārosapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā nindārosapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ nindāroso. Ye ca nindārosapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, anindārosissa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Anindārosaṁ nissāya nindāroso pahātabbo’ti—iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 12 ‘Akkodhūpāyāsaṁ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu kodhūpāyāsī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana kodhūpāyāsī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya kodhūpāyāsapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ kodhūpāyāsapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā kodhūpāyāsapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ kodhūpāyāso. Ye ca kodhūpāyāsapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, akkodhūpāyāsissa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Akkodhūpāyāsaṁ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti—iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 547 --- mn54 1:13 13 ‘Anatimānaṁ nissāya atimāno pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu atimānī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana atimānī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya atimānapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ atimānapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā atimānapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ atimāno. Ye ca atimānapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, anatimānissa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Anatimānaṁ nissāya atimāno pahātabbo’ti—iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 14 Ime kho, gahapati, aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā, vitthārena vibhattā, ye ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattanti; na tveva tāva ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hotī”ti. “Yathā kathaṁ pana, bhante, ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hoti? Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hotī”ti. “Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 15 1. Kāmādīnavakathā “Seyyathāpi, gahapati, kukkuro jighacchādubbalyapareto goghātakasūnaṁ paccupaṭṭhito assa. Tamenaṁ dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā aṭṭhikaṅkalaṁ sunikkantaṁ nikkantaṁ nimmaṁsaṁ lohitamakkhitaṁ upasumbheyya. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, api nu kho so kukkuro amuṁ aṭṭhikaṅkalaṁ sunikkantaṁ nikkantaṁ nimmaṁsaṁ lohitamakkhitaṁ palehanto jighacchādubbalyaṁ paṭivineyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Aduñhi, bhante, aṭṭhikaṅkalaṁ sunikkantaṁ nikkantaṁ nimmaṁsaṁ lohitamakkhitaṁ. Yāvadeva pana so kukkuro kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. “Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā taṁ abhinivajjetvā, yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṁ bhāveti. 16 Seyyathāpi, gahapati, gijjho vā kaṅko vā kulalo vā maṁsapesiṁ ādāya uḍḍīyeyya. Tamenaṁ gijjhāpi kaṅkāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitaccheyyuṁ vissajjeyyuṁ. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, sace so gijjho vā kaṅko vā kulalo vā taṁ maṁsapesiṁ na khippameva paṭinissajjeyya, so tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘maṁsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā taṁ abhinivajjetvā yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṁ bhāveti. 17 Seyyathāpi, gahapati, puriso ādittaṁ tiṇukkaṁ ādāya paṭivātaṁ gaccheyya. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, sace so puriso taṁ ādittaṁ tiṇukkaṁ na khippameva paṭinissajjeyya tassa sā ādittā tiṇukkā hatthaṁ vā daheyya bāhuṁ vā daheyya aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ daheyya, so tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā …pe… tamevūpekkhaṁ bhāveti. 18 Seyyathāpi, gahapati, aṅgārakāsu sādhikaporisā, pūrā aṅgārānaṁ vītaccikānaṁ vītadhūmānaṁ. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo. Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṁ upakaḍḍheyyuṁ. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, api nu so puriso iticiticeva kāyaṁ sannāmeyyā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Viditañhi, bhante, tassa purisassa imañcāhaṁ 548 --- mn54 1:18 aṅgārakāsuṁ papatissāmi, tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchissāmi maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti. “Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā …pe… tamevūpekkhaṁ bhāveti. 19 Seyyathāpi, gahapati, puriso supinakaṁ passeyya ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇirāmaṇeyyakaṁ. So paṭibuddho na kiñci paṭipasseyya. Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti …pe… tamevūpekkhaṁ bhāveti. 20 Seyyathāpi, gahapati, puriso yācitakaṁ bhogaṁ yācitvā yānaṁ vā poriseyyaṁ pavaramaṇikuṇḍalaṁ. So tehi yācitakehi bhogehi purakkhato parivuto antarāpaṇaṁ paṭipajjeyya. Tamenaṁ jano disvā evaṁ vadeyya: ‘bhogī vata bho puriso, evaṁ kira bhogino bhogāni bhuñjantī’ti. Tamenaṁ sāmikā yattha yattheva passeyyuṁ tattha tattheva sāni hareyyuṁ. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, alaṁ nu kho tassa purisassa aññathattāyā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Sāmino hi, bhante, sāni harantī”ti. “Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti …pe… tamevūpekkhaṁ bhāveti. 21 Seyyathāpi, gahapati, gāmassa vā nigamassa vā avidūre tibbo vanasaṇḍo. Tatrassa rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, na cassu kānici phalāni bhūmiyaṁ patitāni. Atha puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesī phalapariyesanaṁ caramāno. So taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā taṁ rukkhaṁ passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca. Tassa evamassa: ‘ayaṁ kho rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhūmiyaṁ patitāni. Jānāmi kho panāhaṁ rukkhaṁ ārohituṁ. Yannūnāhaṁ imaṁ rukkhaṁ ārohitvā yāvadatthañca khādeyyaṁ ucchaṅgañca pūreyyan’ti. So taṁ rukkhaṁ ārohitvā yāvadatthañca khādeyya ucchaṅgañca pūreyya. Atha dutiyo puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesī phalapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya. So taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā taṁ rukkhaṁ passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca. Tassa evamassa: ‘ayaṁ kho rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhūmiyaṁ patitāni. Na kho panāhaṁ jānāmi rukkhaṁ ārohituṁ. Yannūnāhaṁ imaṁ rukkhaṁ mūlato chetvā yāvadatthañca khādeyyaṁ ucchaṅgañca pūreyyan’ti. So taṁ rukkhaṁ mūlatova chindeyya. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, amuko yo so puriso paṭhamaṁ rukkhaṁ ārūḷho sace so na khippameva oroheyya tassa so rukkho papatanto hatthaṁ vā bhañjeyya pādaṁ vā bhañjeyya aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ bhañjeyya, so tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā taṁ abhinivajjetvā yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṁ bhāveti. 22 Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ āgamma anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 23 Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ āgamma dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti. 24 Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ āgamma āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 25 Ettāvatā kho, gahapati, ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hoti. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, yathā ariyassa vinaye 549 --- mn54 1:25 sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hoti, api nu tvaṁ evarūpaṁ vohārasamucchedaṁ attani samanupassasī”ti? “Ko cāhaṁ, bhante, ko ca ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo. Ārakā ahaṁ, bhante, ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedā. Mayañhi, bhante, pubbe aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne ājānīyāti amaññimha, anājānīyeva samāne ājānīyabhojanaṁ bhojimha, anājānīyeva samāne ājānīyaṭhāne ṭhapimha; bhikkhū pana mayaṁ, bhante, ājānīyeva samāne anājānīyāti amaññimha, ājānīyeva samāne anājānīyabhojanaṁ bhojimha, ājānīyeva samāne anājānīyaṭhāne ṭhapimha; idāni pana mayaṁ, bhante, aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne anājānīyāti jānissāma, anājānīyeva samāne anājānīyabhojanaṁ bhojessāma, anājānīyeva samāne anājānīyaṭhāne ṭhapessāma. Bhikkhū pana mayaṁ, bhante, ājānīyeva samāne ājānīyāti jānissāma, ājānīyeva samāne ājānīyabhojanaṁ bhojessāma, ājānīyeva samāne ājānīyaṭhāne ṭhapessāma. Ajanesi vata me, bhante, bhagavā samaṇesu samaṇappemaṁ, samaṇesu samaṇappasādaṁ, samaṇesu samaṇagāravaṁ. 26 Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ kho, bhante, bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Potaliyasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. mn31 0 Majjhima Nikāya 31 Cūḷagosiṅgasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. 2 Tena kho pana samayena āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo gosiṅgasālavanadāye viharanti. 3 Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena gosiṅgasālavanadāyo tenupasaṅkami. Addasā kho dāyapālo bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhagavantaṁ etadavoca: “mā, samaṇa, etaṁ dāyaṁ pāvisi. Santettha tayo kulaputtā attakāmarūpā viharanti. Mā tesaṁ aphāsumakāsī”ti. 4 Assosi kho āyasmā anuruddho dāyapālassa bhagavatā saddhiṁ mantayamānassa. Sutvāna dāyapālaṁ etadavoca: “mā, āvuso dāyapāla, bhagavantaṁ vāresi. Satthā no bhagavā anuppatto”ti. Atha kho āyasmā anuruddho yenāyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantañca nandiyaṁ āyasmantañca kimilaṁ etadavoca: “abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto, satthā no bhagavā anuppatto”ti. 5 Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo bhagavantaṁ paccuggantvā—eko bhagavato pattacīvaraṁ paṭiggahesi, eko āsanaṁ paññapesi, eko pādodakaṁ upaṭṭhāpesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi. Tepi kho āyasmanto bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ anuruddhaṁ bhagavā etadavoca: “Kacci vo, anuruddhā, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci piṇḍakena na kilamathā”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā; na ca mayaṁ, bhante, piṇḍakena kilamāmā”ti. 6 “Kacci pana vo, anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharathā”ti? “Taggha mayaṁ, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā”ti. “Yathā kathaṁ pana tumhe, anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharathā”ti? 7 “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yohaṁ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṁ viharāmī’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, imesu āyasmantesu mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi ceva raho ca; mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi ceva 550 --- mn31 1:7 raho ca; mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi ceva raho ca. Tassa mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vatteyyan’ti. So kho ahaṁ, bhante, sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vattāmi. Nānā hi kho no, bhante, kāyā ekañca pana maññe cittan”ti. Āyasmāpi kho nandiyo …pe… āyasmāpi kho kimilo bhagavantaṁ etadavoca: “mayhampi, bhante, evaṁ hoti: ‘lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yohaṁ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṁ viharāmī’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, imesu āyasmantesu mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi ceva raho ca, mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi ceva raho ca, mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi ceva raho ca. Tassa mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vatteyyan’ti. So kho ahaṁ, bhante, sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vattāmi. Nānā hi kho no, bhante, kāyā ekañca pana maññe cittan”ti. “Evaṁ kho mayaṁ, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā”ti. 8 “Sādhu sādhu, anuruddhā. Kacci pana vo, anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā”ti? 9 “Taggha mayaṁ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā”ti. “Yathā kathaṁ pana tumhe, anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā”ti? “Idha, bhante, amhākaṁ yo paṭhamaṁ gāmato piṇḍāya paṭikkamati so āsanāni paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, avakkārapātiṁ upaṭṭhāpeti. Yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati, sace hoti bhuttāvaseso sace ākaṅkhati bhuñjati, no ce ākaṅkhati appaharite vā chaḍḍeti, appāṇake vā udake opilāpeti. So āsanāni paṭisāmeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ paṭisāmeti, avakkārapātiṁ paṭisāmeti, bhattaggaṁ sammajjati. Yo passati pānīyaghaṭaṁ vā paribhojanīyaghaṭaṁ vā vaccaghaṭaṁ vā rittaṁ tucchaṁ so upaṭṭhāpeti. Sacassa hoti avisayhaṁ, hatthavikārena dutiyaṁ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpema, na tveva mayaṁ, bhante, tappaccayā vācaṁ bhindāma. Pañcāhikaṁ kho pana mayaṁ, bhante, sabbarattikaṁ dhammiyā kathāya sannisīdāma. Evaṁ kho mayaṁ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā”ti. 10 “Sādhu sādhu, anuruddhā. Atthi pana vo, anuruddhā, evaṁ appamattānaṁ ātāpīnaṁ pahitattānaṁ viharantānaṁ uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti? “Kiñhi no siyā, bhante. Idha mayaṁ, bhante, yāvadeva ākaṅkhāma vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāma. Ayaṁ kho no, bhante, amhākaṁ appamattānaṁ ātāpīnaṁ pahitattānaṁ viharantānaṁ uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti. 11-13 “Sādhu sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo, anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti? “Kiñhi no siyā, bhante. Idha mayaṁ, bhante, yāvadeva ākaṅkhāma vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāma. Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti. 14 “Sādhu sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo, anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti? “Kiñhi no siyā, bhante. Idha mayaṁ, bhante, yāvadeva ākaṅkhāma pītiyā ca virāgā upekkhakā ca viharāma, satā ca sampajānā, sukhañca kāyena paṭisaṁvedema, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāma. Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti. 15 “Sādhu sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo, 551 --- mn31 1:15 anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti? “Kiñhi no siyā, bhante. Idha mayaṁ, bhante, yāvadeva ākaṅkhāma sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāma. Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti. 16 “Sādhu sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo, anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti? “Kiñhi no siyā, bhante. Idha mayaṁ, bhante, yāvadeva ākaṅkhāma sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharāma. Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti. 17 “Sādhu sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo, anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti? “Kiñhi no siyā, bhante. Idha mayaṁ, bhante, yāvadeva ākaṅkhāma sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharāma …pe… sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharāma …pe… sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharāma. Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti. 18 “Sādhu sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo, anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti? “Kiñhi no siyā, bhante. Idha mayaṁ, bhante, yāvadeva ākaṅkhāma sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharāma, paññāya ca no disvā āsavā parikkhīṇā. Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro. Imamhā ca mayaṁ, bhante, phāsuvihārā aññaṁ phāsuvihāraṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na samanupassāmā”ti. “Sādhu sādhu, anuruddhā. Imamhā phāsuvihārā uttaritaro vā paṇītataro vā phāsuvihāro natthī”ti. 19 Atha kho bhagavā āyasmantañca anuruddhaṁ āyasmantañca nandiyaṁ āyasmantañca kimilaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 20 Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo bhagavantaṁ anusaṁyāyitvā tato paṭinivattitvā āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavocuṁ: “kiṁ nu kho mayaṁ āyasmato anuruddhassa evamārocimha: ‘imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṁ mayaṁ lābhino’ti, yaṁ no āyasmā anuruddho bhagavato sammukhā yāva āsavānaṁ khayā pakāsetī”ti? “Na kho me āyasmanto evamārocesuṁ: ‘imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṁ mayaṁ lābhino’ti, api ca me āyasmantānaṁ cetasā ceto paricca vidito: ‘imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṁ ime āyasmanto lābhino’ti. Devatāpi me etamatthaṁ ārocesuṁ: ‘imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṁ ime āyasmanto lābhino’ti. Tamenaṁ bhagavatā pañhābhipuṭṭhena byākatan”ti. 21 Atha kho dīgho parajano yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho dīgho parajano yakkho bhagavantaṁ etadavoca: “lābhā vata, bhante, vajjīnaṁ, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato viharati arahaṁ sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā—āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca nandiyo, āyasmā ca kimilo”ti. Dīghassa parajanassa 552 --- mn31 1:21 yakkhassa saddaṁ sutvā bhummā devā saddamanussāvesuṁ: “lābhā vata, bho, vajjīnaṁ, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato viharati arahaṁ sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā—āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca nandiyo, āyasmā ca kimilo”ti. Bhummānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā cātumahārājikā devā …pe… tāvatiṁsā devā …pe… yāmā devā …pe… tusitā devā …pe… nimmānaratī devā …pe… paranimmitavasavattī devā …pe… brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṁ: “lābhā vata, bho, vajjīnaṁ, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato viharati arahaṁ sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā—āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca nandiyo, āyasmā ca kimilo”ti. Itiha te āyasmanto tena khaṇena tena layena tena muhuttena yāva brahmalokā viditā ahesuṁ. 22 “Evametaṁ, dīgha, evametaṁ, dīgha. Yasmāpi, dīgha, kulā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, tañcepi kulaṁ ete tayo kulaputte pasannacittaṁ anussareyya, tassapāssa kulassa dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Yasmāpi, dīgha, kulaparivaṭṭā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, so cepi kulaparivaṭṭo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapāssa kulaparivaṭṭassa dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Yasmāpi, dīgha, gāmā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, so cepi gāmo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapāssa gāmassa dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Yasmāpi, dīgha, nigamā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, so cepi nigamo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapāssa nigamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Yasmāpi, dīgha, nagarā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, tañcepi nagaraṁ ete tayo kulaputte pasannacittaṁ anussareyya, tassapāssa nagarassa dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Yasmāpi, dīgha, janapadā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, so cepi janapado ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapāssa janapadassa dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, dīgha, khattiyā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṁ, sabbesānampāssa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, dīgha, brāhmaṇā …pe… sabbe cepi, dīgha, vessā …pe… sabbe cepi, dīgha, suddā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṁ, sabbesānampāssa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sadevako cepi, dīgha, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyya, sadevakassapāssa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Passa, dīgha, yāva ete tayo kulaputtā bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya lokānukampāya, atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano dīgho parajano yakkho bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Cūḷagosiṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. mn138 0 Majjhima Nikāya 138 Uddesavibhaṅgasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “uddesavibhaṅgaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya yathā yathā upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṁ avikkhittaṁ avisaṭaṁ, ajjhattaṁ asaṇṭhitaṁ anupādāya na paritasseyya. Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṁ asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṁ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotī”ti. 4 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. 5 Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ, acirapakkantassa bhagavato, etadahosi: “idaṁ kho no, āvuso, bhagavā 553 --- mn138 1:5 saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya yathā yathā upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṁ avikkhittaṁ avisaṭaṁ, ajjhattaṁ asaṇṭhitaṁ anupādāya na paritasseyya. Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṁ asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṁ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotī’ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā”ti? Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ; pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā”ti. 6 Atha kho te bhikkhū yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavocuṁ: “Idaṁ kho no, āvuso kaccāna, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya yathā yathā upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṁ avikkhittaṁ avisaṭaṁ, ajjhattaṁ asaṇṭhitaṁ anupādāya na paritasseyya. Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṁ asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṁ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotī’ti. Tesaṁ no, āvuso kaccāna, amhākaṁ, acirapakkantassa bhagavato, etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: “tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya, yathā yathā upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṁ avikkhittaṁ avisaṭaṁ ajjhattaṁ asaṇṭhitaṁ anupādāya na paritasseyya. Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṁ asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṁ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotī”ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti. Tesaṁ no, āvuso kaccāna, amhākaṁ etadahosi: ‘ayaṁ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti—vibhajatāyasmā mahākaccāno”ti. 7 “Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṁ atikkamma khandhaṁ sākhāpalāse sāraṁ pariyesitabbaṁ maññeyya, evaṁ sampadamidaṁ āyasmantānaṁ satthari sammukhībhūte taṁ bhagavantaṁ atisitvā amhe etamatthaṁ paṭipucchitabbaṁ maññatha. So hāvuso, bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ bhagavantaṁyeva etamatthaṁ paṭipuccheyyātha; yathā vo bhagavā byākareyya tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 8 “Addhāvuso kaccāna, bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ bhagavantaṁyeva etamatthaṁ paṭipuccheyyāma; yathā no bhagavā byākareyya tathā naṁ dhāreyyāma. Api cāyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ 554 --- mn138 1:8 vibhajituṁ. Vibhajatāyasmā mahākaccāno agaruṁ karitvā”ti. 9 “Tena hāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa paccassosuṁ. Āyasmā mahākaccāno etadavoca: “Yaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya, yathā yathā upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṁ avikkhittaṁ avisaṭaṁ ajjhattaṁ asaṇṭhitaṁ anupādāya na paritasseyya, bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṁ asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṁ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotī’ti. Imassa kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. 10 Kathañcāvuso, bahiddhā viññāṇaṁ vikkhittaṁ visaṭanti vuccati? Idhāvuso, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā rūpanimittānusāri viññāṇaṁ hoti rūpanimittassādagadhitaṁ rūpanimittassādavinibandhaṁ rūpanimittassādasaṁyojanasaṁyuttaṁ bahiddhā viññāṇaṁ vikkhittaṁ visaṭanti vuccati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya dhammanimittānusāri viññāṇaṁ hoti; dhammanimittassādagadhitaṁ dhammanimittassādavinibandhaṁ dhammanimittassādasaṁyojanasaṁyuttaṁ bahiddhā viññāṇaṁ vikkhittaṁ visaṭanti vuccati. Evaṁ kho, āvuso, bahiddhā viññāṇaṁ vikkhittaṁ visaṭanti vuccati. 11 Kathañcāvuso, bahiddhā viññāṇaṁ avikkhittaṁ avisaṭanti vuccati? Idhāvuso, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā na rūpanimittānusāri viññāṇaṁ hoti, na rūpanimittassādagadhitaṁ na rūpanimittassādavinibandhaṁ na rūpanimittassādasaṁyojanasaṁyuttaṁ bahiddhā viññāṇaṁ avikkhittaṁ avisaṭanti vuccati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na dhammanimittānusāri viññāṇaṁ hoti na dhammanimittassādagadhitaṁ na dhammanimittassādavinibandhaṁ na dhammanimittassādasaṁyojanasaṁyuttaṁ bahiddhā viññāṇaṁ avikkhittaṁ avisaṭanti vuccati. Evaṁ kho, āvuso, bahiddhā viññāṇaṁ avikkhittaṁ avisaṭanti vuccati. 12 Kathañcāvuso, ajjhattaṁ saṇṭhitanti vuccati? Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa vivekajapītisukhānusāri viññāṇaṁ hoti vivekajapītisukhassādagadhitaṁ vivekajapītisukhassādavinibandhaṁ vivekajapītisukhassādasaṁyojanasaṁyuttaṁ ajjhattaṁ cittaṁ saṇṭhitanti vuccati. 13 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa samādhijapītisukhānusāri viññāṇaṁ hoti samādhijapītisukhassādagadhitaṁ samādhijapītisukhassādavinibandhaṁ samādhijapītisukhassādasaṁyojanasaṁyuttaṁ ajjhattaṁ cittaṁ saṇṭhitanti vuccati. 14 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa upekkhānusāri viññāṇaṁ hoti upekkhāsukhassādagadhitaṁ upekkhāsukhassādavinibandhaṁ upekkhāsukhassādasaṁyojanasaṁyuttaṁ ajjhattaṁ cittaṁ saṇṭhitanti vuccati. 15 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa adukkhamasukhānusāri viññāṇaṁ hoti adukkhamasukhassādagadhitaṁ adukkhamasukhassādavinibandhaṁ adukkhamasukhassādasaṁyojanasaṁyuttaṁ ajjhattaṁ cittaṁ asaṇṭhitanti vuccati. Evaṁ kho, āvuso, ajjhattaṁ saṇṭhitanti vuccati. 16 Kathañcāvuso, ajjhattaṁ asaṇṭhitanti vuccati? Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 555 --- mn138 1:16 Tassa na vivekajapītisukhānusāri viññāṇaṁ hoti na vivekajapītisukhassādagadhitaṁ na vivekajapītisukhassādavinibandhaṁ na vivekajapītisukhassādasaṁyojanasaṁyuttaṁ ajjhattaṁ cittaṁ asaṇṭhitanti vuccati. 17 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa na samādhijapītisukhānusāri viññāṇaṁ hoti na samādhijapītisukhassādagadhitaṁ na samādhijapītisukhassādavinibandhaṁ na samādhijapītisukhassādasaṁyojanasaṁyuttaṁ ajjhattaṁ cittaṁ asaṇṭhitanti vuccati. 18 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa na upekkhānusāri viññāṇaṁ hoti na upekkhāsukhassādagadhitaṁ na upekkhāsukhassādavinibandhaṁ na upekkhāsukhassādasaṁyojanasaṁyuttaṁ ajjhattaṁ cittaṁ asaṇṭhitanti vuccati. 19 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa na adukkhamasukhānusāri viññāṇaṁ hoti na adukkhamasukhassādagadhitaṁ na adukkhamasukhassādavinibandhaṁ na adukkhamasukhassādasaṁyojanasaṁyuttaṁ ajjhattaṁ cittaṁ asaṇṭhitanti vuccati. Evaṁ kho, āvuso, ajjhattaṁ asaṇṭhitanti vuccati. 20 Kathañcāvuso, anupādā paritassanā hoti? Idhāvuso, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati rūpavantaṁ vā attānaṁ attani vā rūpaṁ rūpasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa rūpavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca anupādāya ca paritassati. Vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati viññāṇavantaṁ vā attānaṁ attani vā viññāṇaṁ viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca anupādāya ca paritassati. Evaṁ kho, āvuso, anupādā paritassanā hoti. 21 Kathañcāvuso, anupādānā aparitassanā hoti? Idhāvuso, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati na rūpavantaṁ vā attānaṁ na attani vā rūpaṁ na rūpasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā na ca rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa na rūpavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā anupādāya ca na paritassati. Na vedanaṁ … na saññaṁ … na saṅkhāre … na viññāṇaṁ attato samanupassati na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ na attani vā viññāṇaṁ na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā na ca viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa na viññāṇavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati. Evaṁ kho, āvuso, anupādā aparitassanā hoti. 22 Yaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya yathā yathā upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṁ avikkhittaṁ avisaṭaṁ, ajjhattaṁ asaṇṭhitaṁ anupādāya 556 --- mn138 1:22 na paritasseyya. Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṁ asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṁ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotī’ti. Imassa kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto bhagavantaṁyeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha; yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 23 Atha kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “Yaṁ kho no, bhante, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya yathā yathā upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṁ avikkhittaṁ avisaṭaṁ, ajjhattaṁ asaṇṭhitaṁ anupādāya na paritasseyya. Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṁ asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṁ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotī’ti. Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ, acirapakkantassa bhagavato, etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho—tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya, yathā yathā upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṁ avikkhittaṁ avisaṭaṁ, ajjhattaṁ asaṇṭhitaṁ anupādāya na paritasseyya. Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṁ asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṁ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotīti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: ‘ayaṁ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipucchimha. Tesaṁ no, bhante, āyasmatā mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto”ti. 24 “Paṇḍito, bhikkhave, mahākaccāno; mahāpañño, bhikkhave, mahākaccāno. Mañcepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi evamevaṁ byākareyyaṁ yathā taṁ mahākaccānena byākataṁ. Eso cevetassa attho. Evañca naṁ dhāreyyāthā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Uddesavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. mn106 0 Majjhima Nikāya 106 Āneñjasappāyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Aniccā, bhikkhave, kāmā tucchā musā mosadhammā. Māyākatametaṁ, bhikkhave, bālalāpanaṁ. Ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā—ubhayametaṁ māradheyyaṁ, mārassesa visayo, mārassesa nivāpo, mārassesa gocaro. Etthete pāpakā akusalā mānasā abhijjhāpi byāpādāpi sārambhāpi saṁvattanti. Teva ariyasāvakassa idhamanusikkhato antarāyāya sambhavanti. 3 Tatra, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā—ubhayametaṁ 557 --- mn106 1:3 māradheyyaṁ, mārassesa visayo, mārassesa nivāpo, mārassesa gocaro. Etthete pāpakā akusalā mānasā abhijjhāpi byāpādāpi sārambhāpi saṁvattanti, teva ariyasāvakassa idhamanusikkhato antarāyāya sambhavanti. Yannūnāhaṁ vipulena mahaggatena cetasā vihareyyaṁ abhibhuyya lokaṁ adhiṭṭhāya manasā. Vipulena hi me mahaggatena cetasā viharato abhibhuyya lokaṁ adhiṭṭhāya manasā ye pāpakā akusalā mānasā abhijjhāpi byāpādāpi sārambhāpi te na bhavissanti. Tesaṁ pahānā aparittañca me cittaṁ bhavissati appamāṇaṁ subhāvitan’ti. Tassa evaṁpaṭipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaṁ pasīdati. Sampasāde sati etarahi vā āneñjaṁ samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā. Ṭhānametaṁ vijjati yaṁ taṁsaṁvattanikaṁ viññāṇaṁ assa āneñjūpagaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamā āneñjasappāyā paṭipadā akkhāyati. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā; yaṁ kiñci rūpaṁ sabbaṁ rūpaṁ cattāri ca mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtānaṁ upādāyarūpan’ti. Tassa evaṁpaṭipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaṁ pasīdati. Sampasāde sati etarahi vā āneñjaṁ samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā. Ṭhānametaṁ vijjati yaṁ taṁsaṁvattanikaṁ viññāṇaṁ assa āneñjūpagaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyā āneñjasappāyā paṭipadā akkhāyati. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā; ye ca diṭṭhadhammikā rūpā, ye ca samparāyikā rūpā; yā ca diṭṭhadhammikā rūpasaññā, yā ca samparāyikā rūpasaññā—ubhayametaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ nālaṁ abhinandituṁ, nālaṁ abhivadituṁ, nālaṁ ajjhositun’ti. Tassa evaṁpaṭipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaṁ pasīdati. Sampasāde sati etarahi vā āneñjaṁ samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā. Ṭhānametaṁ vijjati yaṁ taṁsaṁvattanikaṁ viññāṇaṁ assa āneñjūpagaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyā āneñjasappāyā paṭipadā akkhāyati. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā; ye ca diṭṭhadhammikā rūpā, ye ca samparāyikā rūpā; yā ca diṭṭhadhammikā rūpasaññā, yā ca samparāyikā rūpasaññā; yā ca āneñjasaññā—sabbā saññā. Yatthetā aparisesā nirujjhanti etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ—yadidaṁ ākiñcaññāyatanan’ti. Tassa evaṁpaṭipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaṁ pasīdati. Sampasāde sati etarahi vā ākiñcaññāyatanaṁ samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā. Ṭhānametaṁ vijjati yaṁ taṁsaṁvattanikaṁ viññāṇaṁ assa ākiñcaññāyatanūpagaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamā ākiñcaññāyatanasappāyā paṭipadā akkhāyati. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘suññamidaṁ attena vā attaniyena vā’ti. Tassa evaṁpaṭipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaṁ pasīdati. Sampasāde sati etarahi vā ākiñcaññāyatanaṁ samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā. Ṭhānametaṁ vijjati yaṁ taṁsaṁvattanikaṁ viññāṇaṁ assa ākiñcaññāyatanūpagaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyā ākiñcaññāyatanasappāyā paṭipadā akkhāyati. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘nāhaṁ kvacani kassaci kiñcanatasmiṁ, na ca mama kvacani kismiñci kiñcanaṁ natthī’ti. Tassa evaṁpaṭipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaṁ pasīdati. Sampasāde sati etarahi vā ākiñcaññāyatanaṁ samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā. Ṭhānametaṁ vijjati yaṁ taṁsaṁvattanikaṁ viññāṇaṁ assa ākiñcaññāyatanūpagaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyā ākiñcaññāyatanasappāyā paṭipadā akkhāyati. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā; ye ca diṭṭhadhammikā rūpā, ye ca samparāyikā 558 --- mn106 1:9 rūpā; yā ca diṭṭhadhammikā rūpasaññā, yā ca samparāyikā rūpasaññā; yā ca āneñjasaññā, yā ca ākiñcaññāyatanasaññā—sabbā saññā. Yatthetā aparisesā nirujjhanti etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ—yadidaṁ nevasaññānāsaññāyatanan’ti. Tassa evaṁpaṭipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaṁ pasīdati. Sampasāde sati etarahi vā nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā. Ṭhānametaṁ vijjati yaṁ taṁsaṁvattanikaṁ viññāṇaṁ assa nevasaññānāsaññāyatanūpagaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, nevasaññānāsaññāyatanasappāyā paṭipadā akkhāyatī”ti. 10 Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “idha, bhante, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa, no ca me siyā; na bhavissati, na me bhavissati; yadatthi yaṁ, bhūtaṁ—taṁ pajahāmī’ti. Evaṁ upekkhaṁ paṭilabhati. Parinibbāyeyya nu kho so, bhante, bhikkhu na vā parinibbāyeyyā”ti? “Apetthekacco, ānanda, bhikkhu parinibbāyeyya, apetthekacco bhikkhu na parinibbāyeyyā”ti. “Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yenapetthekacco bhikkhu parinibbāyeyya, apetthekacco bhikkhu na parinibbāyeyyā”ti? “Idhānanda, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa, no ca me siyā; na bhavissati, na me bhavissati; yadatthi, yaṁ bhūtaṁ—taṁ pajahāmī’ti. Evaṁ upekkhaṁ paṭilabhati. So taṁ upekkhaṁ abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ upekkhaṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ hoti viññāṇaṁ tadupādānaṁ. Saupādāno, ānanda, bhikkhu na parinibbāyatī”ti. 11 “Kahaṁ pana so, bhante, bhikkhu upādiyamāno upādiyatī”ti? “Nevasaññānāsaññāyatanaṁ, ānandā”ti. “Upādānaseṭṭhaṁ kira so, bhante, bhikkhu upādiyamāno upādiyatī”ti? “Upādānaseṭṭhañhi so, ānanda, bhikkhu upādiyamāno upādiyati. Upādānaseṭṭhañhetaṁ, ānanda, yadidaṁ—nevasaññānāsaññāyatanaṁ. 12 Idhānanda, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa, no ca me siyā; na bhavissati, na me bhavissati; yadatthi, yaṁ bhūtaṁ—taṁ pajahāmī’ti. Evaṁ upekkhaṁ paṭilabhati. So taṁ upekkhaṁ nābhinandati, nābhivadati, na ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ upekkhaṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ hoti viññāṇaṁ na tadupādānaṁ. Anupādāno, ānanda, bhikkhu parinibbāyatī”ti. 13 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Nissāya nissāya kira no, bhante, bhagavatā oghassa nittharaṇā akkhātā. Katamo pana, bhante, ariyo vimokkho”ti? “Idhānanda, bhikkhu ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā; ye ca diṭṭhadhammikā rūpā, ye ca samparāyikā rūpā; yā ca diṭṭhadhammikā rūpasaññā, yā ca samparāyikā rūpasaññā; yā ca āneñjasaññā, yā ca ākiñcaññāyatanasaññā, yā ca nevasaññānāsaññāyatanasaññā—esa sakkāyo yāvatā sakkāyo. Etaṁ amataṁ yadidaṁ anupādā cittassa vimokkho. 14 Iti, kho, ānanda, desitā mayā āneñjasappāyā paṭipadā, desitā ākiñcaññāyatanasappāyā paṭipadā, desitā nevasaññānāsaññāyatanasappāyā paṭipadā, desitā nissāya nissāya oghassa nittharaṇā, desito ariyo vimokkho. 15 Yaṁ kho, ānanda, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, ānanda, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyathānanda, mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī’”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Āneñjasappāyasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. mn98 0 Majjhima Nikāya 98 Vāseṭṭhasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. 2 Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā icchānaṅgale paṭivasanti, seyyathidaṁ—caṅkī brāhmaṇo, tārukkho brāhmaṇo, pokkharasāti brāhmaṇo, 559 --- mn98 1:2 jāṇussoṇi brāhmaṇo, todeyyo brāhmaṇo, aññe ca abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā. 3 Atha kho vāseṭṭhabhāradvājānaṁ māṇavānaṁ jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamantānaṁ anuvicarantānaṁ ayamantarākathā udapādi: “kathaṁ, bho, brāhmaṇo hotī”ti? Bhāradvājo māṇavo evamāha: “yato kho, bho, ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena—ettāvatā kho, bho, brāhmaṇo hotī”ti. Vāseṭṭho māṇavo evamāha: “yato kho, bho, sīlavā ca hoti vattasampanno ca—ettāvatā kho, bho, brāhmaṇo hotī”ti. 4 Neva kho asakkhi bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhaṁ māṇavaṁ saññāpetuṁ, na pana asakkhi vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṁ māṇavaṁ saññāpetuṁ. 5 Atha kho vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṁ māṇavaṁ āmantesi: “ayaṁ kho, bho bhāradvāja, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Āyāma, bho bhāradvāja, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā samaṇaṁ gotamaṁ etamatthaṁ pucchissāma. Yathā no samaṇo gotamo byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti. “Evaṁ, bho”ti kho bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhassa māṇavassa paccassosi. 6 Atha kho vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 7 “Anuññātapaṭiññātā, tevijjā mayamasmubho; Ahaṁ pokkharasātissa, tārukkhassāyaṁ māṇavo. Tevijjānaṁ yadakkhātaṁ, tatra kevalinosmase; Padakasmā veyyākaraṇā, jappe ācariyasādisā; Tesaṁ no jātivādasmiṁ, vivādo atthi gotama. Jātiyā brāhmaṇo hoti, bhāradvājo iti bhāsati; Ahañca kammunā brūmi, evaṁ jānāhi cakkhuma. Te na sakkoma ñāpetuṁ, aññamaññaṁ mayaṁ ubho; Bhavantaṁ puṭṭhumāgamā, sambuddhaṁ iti vissutaṁ. Candaṁ yathā khayātītaṁ, pecca pañjalikā janā; Vandamānā namassanti, lokasmiṁ gotamaṁ. Cakkhuṁ loke samuppannaṁ, mayaṁ pucchāma gotamaṁ; Jātiyā brāhmaṇo hoti, udāhu bhavati kammunā; Ajānataṁ no pabrūhi, yathā jānemu brāhmaṇan”ti. 8 “Tesaṁ vo ahaṁ byakkhissaṁ, (vāseṭṭhāti bhagavā) Anupubbaṁ yathātathaṁ; Jātivibhaṅgaṁ pāṇānaṁ, Aññamaññāhi jātiyo. Tiṇarukkhepi jānātha, na cāpi paṭijānare; Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, aññamaññā hi jātiyo. Tato kīṭe paṭaṅge ca, yāva kunthakipillike; Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, aññamaññā hi jātiyo. Catuppadepi jānātha, khuddake ca mahallake; Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, aññamaññā hi jātiyo. Pādudarepi jānātha, urage dīghapiṭṭhike; Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, aññamaññā hi jātiyo. Tato macchepi jānātha, udake vārigocare; Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, aññamaññā hi jātiyo. Tato pakkhīpi jānātha, pattayāne vihaṅgame; Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, aññamaññā hi jātiyo. 9 Yathā etāsu jātīsu, liṅgaṁ jātimayaṁ puthu; Evaṁ natthi manussesu, liṅgaṁ jātimayaṁ puthu. Na kesehi na sīsehi, na kaṇṇehi na akkhīhi; Na mukhena na nāsāya, na oṭṭhehi bhamūhi vā. Na gīvāya na aṁsehi, na udarena na piṭṭhiyā; Na soṇiyā na urasā, na sambādhe na methune. Na hatthehi na pādehi, naṅgulīhi nakhehi vā; Na jaṅghāhi na ūrūhi, na vaṇṇena sarena vā; Liṅgaṁ jātimayaṁ neva, yathā aññāsu jātisu. Paccattañca sarīresu, manussesvetaṁ na vijjati; Vokārañca manussesu, samaññāya pavuccati. 10 Yo hi koci manussesu, gorakkhaṁ upajīvati; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, kassako so na brāhmaṇo. Yo hi koci manussesu, puthusippena jīvati; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, sippiko so na brāhmaṇo. Yo hi koci manussesu, vohāraṁ upajīvati; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, vāṇijo so na brāhmaṇo. Yo hi koci manussesu, parapessena jīvati; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, pessako so na brāhmaṇo. Yo hi koci manussesu, adinnaṁ upajīvati; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, coro eso na brāhmaṇo. Yo hi koci manussesu, issatthaṁ upajīvati; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, yodhājīvo na brāhmaṇo. Yo hi koci manussesu, porohiccena jīvati; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, yājako so na brāhmaṇo. Yo 560 --- mn98 1:10 hi koci manussesu, gāmaṁ raṭṭhañca bhuñjati; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, rājā eso na brāhmaṇo. 11 Na cāhaṁ brāhmaṇaṁ brūmi, yonijaṁ mattisambhavaṁ; Bhovādi nāma so hoti, sace hoti sakiñcano; Akiñcanaṁ anādānaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Sabbasaṁyojanaṁ chetvā, yo ve na paritassati; Saṅgātigaṁ visaṁyuttaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Chetvā naddhiṁ varattañca, sandānaṁ sahanukkamaṁ; Ukkhittapalighaṁ buddhaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Akkosaṁ vadhabandhañca, aduṭṭho yo titikkhati; Khantībalaṁ balānīkaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Akkodhanaṁ vatavantaṁ, sīlavantaṁ anussadaṁ; Dantaṁ antimasārīraṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Vāripokkharapatteva, āraggeriva sāsapo; Yo na limpati kāmesu, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Yo dukkhassa pajānāti, idheva khayamattano; Pannabhāraṁ visaṁyuttaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Gambhīrapaññaṁ medhāviṁ, maggāmaggassa kovidaṁ; Uttamatthamanuppattaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Asaṁsaṭṭhaṁ gahaṭṭhehi, anāgārehi cūbhayaṁ; Anokasārimappicchaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Nidhāya daṇḍaṁ bhūtesu, tasesu thāvaresu ca; Yo na hanti na ghāteti, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Aviruddhaṁ viruddhesu, attadaṇḍesu nibbutaṁ; Sādānesu anādānaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Yassa rāgo ca doso ca, māno makkho ca ohito; Sāsaporiva āraggā, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Akakkasaṁ viññāpaniṁ, giraṁ saccaṁ udīraye; Yāya nābhisajje kiñci, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Yo ca dīghaṁ va rassaṁ vā, aṇuṁ thūlaṁ subhāsubhaṁ; Loke adinnaṁ nādeti, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Āsā yassa na vijjanti, asmiṁ loke paramhi ca; Nirāsāsaṁ visaṁyuttaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Yassālayā na vijjanti, aññāya akathaṅkathiṁ; Amatogadhaṁ anuppattaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Yodhapuññañca pāpañca, ubho saṅgaṁ upaccagā; Asokaṁ virajaṁ suddhaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Candaṁ va vimalaṁ suddhaṁ, vippasannaṁ anāvilaṁ; Nandībhavaparikkhīṇaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Yo imaṁ palipathaṁ duggaṁ, saṁsāraṁ mohamaccagā; Tiṇṇo pāraṅgato jhāyī, anejo akathaṅkathī; Anupādāya nibbuto, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Yodhakāme pahantvāna, anāgāro paribbaje; Kāmabhavaparikkhīṇaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Yodhataṇhaṁ pahantvāna, anāgāro paribbaje; Taṇhābhavaparikkhīṇaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Hitvā mānusakaṁ yogaṁ, dibbaṁ yogaṁ upaccagā; Sabbayogavisaṁyuttaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Hitvā ratiñca aratiṁ, sītībhūtaṁ nirūpadhiṁ; Sabbalokābhibhuṁ vīraṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Cutiṁ yo vedi sattānaṁ, upapattiñca sabbaso; Asattaṁ sugataṁ buddhaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Yassa gatiṁ na jānanti, devā gandhabbamānusā; Khīṇāsavaṁ arahantaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Yassa pure ca pacchā ca, majjhe ca natthi kiñcanaṁ; Akiñcanaṁ anādānaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Usabhaṁ pavaraṁ vīraṁ, mahesiṁ vijitāvinaṁ; Anejaṁ nhātakaṁ buddhaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Pubbenivāsaṁ yo vedi, saggāpāyañca passati; Atho jātikkhayaṁ patto, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 12 Samaññā hesā lokasmiṁ, nāmagottaṁ pakappitaṁ; Sammuccā samudāgataṁ, tattha tattha pakappitaṁ. Dīgharattānusayitaṁ, diṭṭhigatamajānataṁ; Ajānantā no pabrunti, jātiyā hoti brāhmaṇo. Na jaccā brāhmaṇo hoti, na jaccā hoti abrāhmaṇo; Kammunā brāhmaṇo hoti, kammunā hoti abrāhmaṇo. Kassako kammunā hoti, sippiko hoti kammunā; Vāṇijo kammunā hoti, pessako hoti kammunā. Coropi kammunā hoti, yodhājīvopi kammunā; Yājako kammunā hoti, rājāpi hoti kammunā. 13 Evametaṁ yathābhūtaṁ, kammaṁ passanti paṇḍitā; Paṭiccasamuppādadassā, kammavipākakovidā. Kammunā vattati loko, kammunā vattati pajā; Kammanibandhanā sattā, rathassāṇīva yāyato. Tapena brahmacariyena, saṁyamena damena ca; Etena brāhmaṇo hoti, etaṁ brāhmaṇamuttamaṁ. Tīhi vijjāhi sampanno, santo khīṇapunabbhavo; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, brahmā sakko vijānatan”ti. 14 Evaṁ vutte, vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ 561 --- mn98 1:14 bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gate”ti. Vāseṭṭhasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. mn40 0 Majjhima Nikāya 40 Cūḷaassapurasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅgesu viharati assapuraṁ nāma aṅgānaṁ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Samaṇā samaṇāti vo, bhikkhave, jano sañjānāti. Tumhe ca pana ‘ke tumhe’ti puṭṭhā samānā ‘samaṇāmhā’ti paṭijānātha. Tesaṁ vo, bhikkhave, evaṁsamaññānaṁ sataṁ evaṁpaṭiññānaṁ sataṁ: ‘yā samaṇasāmīcippaṭipadā taṁ paṭipajjissāma; evaṁ no ayaṁ amhākaṁ samaññā ca saccā bhavissati paṭiññā ca bhūtā; yesañca mayaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjāma, tesaṁ te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaṁsā, amhākañcevāyaṁ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na samaṇasāmīcippaṭipadaṁ paṭipanno hoti? Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā appahīnā hoti, byāpannacittassa byāpādo appahīno hoti, kodhanassa kodho appahīno hoti, upanāhissa upanāho appahīno hoti, makkhissa makkho appahīno hoti, paḷāsissa paḷāso appahīno hoti, issukissa issā appahīnā hoti, maccharissa macchariyaṁ appahīnaṁ hoti, saṭhassa sāṭheyyaṁ appahīnaṁ hoti, māyāvissa māyā appahīnā hoti, pāpicchassa pāpikā icchā appahīnā hoti, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi appahīnā hoti—imesaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, samaṇamalānaṁ samaṇadosānaṁ samaṇakasaṭānaṁ āpāyikānaṁ ṭhānānaṁ duggativedaniyānaṁ appahānā ‘na samaṇasāmīcippaṭipadaṁ paṭipanno’ti vadāmi. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, matajaṁ nāma āvudhajātaṁ ubhatodhāraṁ pītanisitaṁ. Tadassa saṅghāṭiyā sampārutaṁ sampaliveṭhitaṁ. Tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imassa bhikkhuno pabbajjaṁ vadāmi. 5 Nāhaṁ, bhikkhave, saṅghāṭikassa saṅghāṭidhāraṇamattena sāmaññaṁ vadāmi. Nāhaṁ, bhikkhave, acelakassa acelakamattena sāmaññaṁ vadāmi. Nāhaṁ, bhikkhave, rajojallikassa rajojallikamattena sāmaññaṁ vadāmi. Nāhaṁ, bhikkhave, udakorohakassa udakorohaṇamattena sāmaññaṁ vadāmi. Nāhaṁ, bhikkhave, rukkhamūlikassa rukkhamūlikamattena sāmaññaṁ vadāmi. Nāhaṁ, bhikkhave, abbhokāsikassa abbhokāsikamattena sāmaññaṁ vadāmi. Nāhaṁ, bhikkhave, ubbhaṭṭhakassa ubbhaṭṭhakamattena sāmaññaṁ vadāmi. Nāhaṁ, bhikkhave, pariyāyabhattikassa pariyāyabhattikamattena sāmaññaṁ vadāmi. Nāhaṁ, bhikkhave, mantajjhāyakassa mantajjhāyakamattena sāmaññaṁ vadāmi. Nāhaṁ, bhikkhave, jaṭilakassa jaṭādhāraṇamattena sāmaññaṁ vadāmi. 6 Saṅghāṭikassa ce, bhikkhave, saṅghāṭidhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṁ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamenaṁ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṁ saṅghāṭikaṁ kareyyuṁ, saṅghāṭikattameva samādapeyyuṁ: ‘ehi tvaṁ, bhadramukha, saṅghāṭiko hohi, saṅghāṭikassa te sato saṅghāṭidhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissati, issukissa issā pahīyissati, maccharissa macchariyaṁ pahīyissati, saṭhassa 562 --- mn40 1:6 sāṭheyyaṁ pahīyissati, māyāvissa māyā pahīyissati, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyissatī’ti. Yasmā ca kho ahaṁ, bhikkhave, saṅghāṭikampi idhekaccaṁ passāmi abhijjhāluṁ byāpannacittaṁ kodhanaṁ upanāhiṁ makkhiṁ paḷāsiṁ issukiṁ macchariṁ saṭhaṁ māyāviṁ pāpicchaṁ micchādiṭṭhikaṁ, tasmā na saṅghāṭikassa saṅghāṭidhāraṇamattena sāmaññaṁ vadāmi. Acelakassa ce, bhikkhave …pe… rajojallikassa ce, bhikkhave …pe… udakorohakassa ce, bhikkhave …pe… rukkhamūlikassa ce, bhikkhave …pe… abbhokāsikassa ce, bhikkhave …pe… ubbhaṭṭhakassa ce, bhikkhave …pe… pariyāyabhattikassa ce, bhikkhave …pe… mantajjhāyakassa ce, bhikkhave …pe… jaṭilakassa ce, bhikkhave, jaṭādhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṁ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamenaṁ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṁ jaṭilakaṁ kareyyuṁ, jaṭilakattameva samādapeyyuṁ: ‘ehi tvaṁ, bhadramukha, jaṭilako hohi, jaṭilakassa te sato jaṭādhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati …pe… pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyissatī’ti. Yasmā ca kho ahaṁ, bhikkhave, jaṭilakampi idhekaccaṁ passāmi abhijjhāluṁ byāpannacittaṁ kodhanaṁ upanāhiṁ makkhiṁ palāsiṁ issukiṁ macchariṁ saṭhaṁ māyāviṁ pāpicchaṁ micchādiṭṭhiṁ, tasmā na jaṭilakassa jaṭādhāraṇamattena sāmaññaṁ vadāmi. 7 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu samaṇasāmīcippaṭipadaṁ paṭipanno hoti? Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā pahīnā hoti, byāpannacittassa byāpādo pahīno hoti, kodhanassa kodho pahīno hoti, upanāhissa upanāho pahīno hoti, makkhissa makkho pahīno hoti, paḷāsissa paḷāso pahīno hoti, issukissa issā pahīnā hoti, maccharissa macchariyaṁ pahīnaṁ hoti, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīnaṁ hoti, māyāvissa māyā pahīnā hoti, pāpicchassa pāpikā icchā pahīnā hoti, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīnā hoti—imesaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, samaṇamalānaṁ samaṇadosānaṁ samaṇakasaṭānaṁ āpāyikānaṁ ṭhānānaṁ duggativedaniyānaṁ pahānā ‘samaṇasāmīcippaṭipadaṁ paṭipanno’ti vadāmi. 8 So sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaṁ samanupassati (…). Tassa sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaṁ samanupassato (…) pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. 9 So mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. 10-12 Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. 13 Seyyathāpi, bhikkhave, pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā supatitthā ramaṇīyā. Puratthimāya cepi disāya puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṁ pokkharaṇiṁ āgamma vineyya udakapipāsaṁ vineyya ghammapariḷāhaṁ …pe… pacchimāya cepi disāya puriso āgaccheyya …pe… uttarāya cepi disāya puriso āgaccheyya …pe… dakkhiṇāya cepi disāya puriso āgaccheyya. Yato kuto cepi naṁ puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto, kilanto tasito pipāsito. So taṁ pokkharaṇiṁ āgamma vineyya udakapipāsaṁ, vineyya ghammapariḷāhaṁ. Evameva kho, bhikkhave, khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca 563 --- mn40 1:13 tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma, evaṁ mettaṁ karuṇaṁ muditaṁ upekkhaṁ bhāvetvā labhati ajjhattaṁ vūpasamaṁ. Ajjhattaṁ vūpasamā ‘samaṇasāmīcippaṭipadaṁ paṭipanno’ti vadāmi. Brāhmaṇakulā cepi …pe… vessakulā cepi …pe… suddakulā cepi …pe… yasmā kasmā cepi kulā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma, evaṁ mettaṁ karuṇaṁ muditaṁ upekkhaṁ bhāvetvā labhati ajjhattaṁ vūpasamaṁ. Ajjhattaṁ vūpasamā ‘samaṇasāmīcippaṭipadaṁ paṭipanno’ti vadāmi. 14 Khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti. So ca āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Āsavānaṁ khayā samaṇo hoti. Brāhmaṇakulā cepi …pe… vessakulā cepi … suddakulā cepi … yasmā kasmā cepi kulā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Āsavānaṁ khayā samaṇo hotī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Cūḷaassapurasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Mahāyamakavaggo niṭṭhito catuttho. 15 Tassuddānaṁ Giñjakasālavanaṁ pariharituṁ, Paññavato puna saccakanisedho; Mukhavaṇṇapasīdanatāpindo, Kevaṭṭaassapurajaṭilena. mn149 0 Majjhima Nikāya 149 Mahāsaḷāyatanikasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “mahāsaḷāyatanikaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Cakkhuṁ, bhikkhave, ajānaṁ apassaṁ yathābhūtaṁ, rūpe ajānaṁ apassaṁ yathābhūtaṁ, cakkhuviññāṇaṁ ajānaṁ apassaṁ yathābhūtaṁ, cakkhusamphassaṁ ajānaṁ apassaṁ yathābhūtaṁ, yamidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ajānaṁ apassaṁ yathābhūtaṁ, cakkhusmiṁ sārajjati, rūpesu sārajjati, cakkhuviññāṇe sārajjati, cakkhusamphasse sārajjati, yamidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi sārajjati. Tassa sārattassa saṁyuttassa sammūḷhassa assādānupassino viharato āyatiṁ pañcupādānakkhandhā upacayaṁ gacchanti. Taṇhā cassa ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, sā cassa pavaḍḍhati. Tassa kāyikāpi darathā pavaḍḍhanti, cetasikāpi darathā pavaḍḍhanti; kāyikāpi santāpā pavaḍḍhanti, cetasikāpi santāpā pavaḍḍhanti; kāyikāpi pariḷāhā pavaḍḍhanti, cetasikāpi pariḷāhā pavaḍḍhanti. So kāyadukkhampi cetodukkhampi paṭisaṁvedeti. 4-7 Sotaṁ, bhikkhave, ajānaṁ apassaṁ yathābhūtaṁ …pe… ghānaṁ, bhikkhave, ajānaṁ apassaṁ yathābhūtaṁ …pe… jivhaṁ, bhikkhave, ajānaṁ apassaṁ yathābhūtaṁ …pe… kāyaṁ, bhikkhave, ajānaṁ apassaṁ yathābhūtaṁ …pe… manaṁ, bhikkhave, ajānaṁ apassaṁ yathābhūtaṁ, dhamme, bhikkhave, ajānaṁ apassaṁ yathābhūtaṁ, manoviññāṇaṁ, bhikkhave, ajānaṁ apassaṁ yathābhūtaṁ, manosamphassaṁ, bhikkhave, ajānaṁ apassaṁ yathābhūtaṁ, yamidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ajānaṁ apassaṁ yathābhūtaṁ, manasmiṁ sārajjati, dhammesu sārajjati, manoviññāṇe sārajjati, manosamphasse sārajjati, yamidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi sārajjati. 8 Tassa sārattassa saṁyuttassa sammūḷhassa assādānupassino viharato āyatiṁ pañcupādānakkhandhā upacayaṁ gacchanti. Taṇhā cassa ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, sā cassa pavaḍḍhati. Tassa kāyikāpi darathā pavaḍḍhanti, cetasikāpi darathā pavaḍḍhanti; kāyikāpi 564 --- mn149 1:8 santāpā pavaḍḍhanti, cetasikāpi santāpā pavaḍḍhanti; kāyikāpi pariḷāhā pavaḍḍhanti, cetasikāpi pariḷāhā pavaḍḍhanti. So kāyadukkhampi cetodukkhampi paṭisaṁvedeti. 9 Cakkhuñca kho, bhikkhave, jānaṁ passaṁ yathābhūtaṁ, rūpe jānaṁ passaṁ yathābhūtaṁ, cakkhuviññāṇaṁ jānaṁ passaṁ yathābhūtaṁ, cakkhusamphassaṁ jānaṁ passaṁ yathābhūtaṁ, yamidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi jānaṁ passaṁ yathābhūtaṁ, cakkhusmiṁ na sārajjati, rūpesu na sārajjati, cakkhuviññāṇe na sārajjati, cakkhusamphasse na sārajjati, yamidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi na sārajjati. Tassa asārattassa asaṁyuttassa asammūḷhassa ādīnavānupassino viharato āyatiṁ pañcupādānakkhandhā apacayaṁ gacchanti. Taṇhā cassa ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, sā cassa pahīyati. Tassa kāyikāpi darathā pahīyanti, cetasikāpi darathā pahīyanti; kāyikāpi santāpā pahīyanti, cetasikāpi santāpā pahīyanti; kāyikāpi pariḷāhā pahīyanti, cetasikāpi pariḷāhā pahīyanti. So kāyasukhampi cetosukhampi paṭisaṁvedeti. 10 Yā tathābhūtassa diṭṭhi sāssa hoti sammādiṭṭhi; yo tathābhūtassa saṅkappo svāssa hoti sammāsaṅkappo; yo tathābhūtassa vāyāmo svāssa hoti sammāvāyāmo; yā tathābhūtassa sati sāssa hoti sammāsati; yo tathābhūtassa samādhi svāssa hoti sammāsamādhi. Pubbeva kho panassa kāyakammaṁ vacīkammaṁ ājīvo suparisuddho hoti. Evamassāyaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Tassa evaṁ imaṁ ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayato cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Tassime dve dhammā yuganandhā vattanti—samatho ca vipassanā ca. So ye dhammā abhiññā pariññeyyā te dhamme abhiññā parijānāti. Ye dhammā abhiññā pahātabbā te dhamme abhiññā pajahati. Ye dhammā abhiññā bhāvetabbā te dhamme abhiññā bhāveti. Ye dhammā abhiññā sacchikātabbā te dhamme abhiññā sacchikaroti. 11 Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā? ‘Pañcupādānakkhandhā’ tissa vacanīyaṁ, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime dhammā abhiññā pariññeyyā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā? Avijjā ca bhavataṇhā ca—ime dhammā abhiññā pahātabbā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā? Samatho ca vipassanā ca—ime dhammā abhiññā bhāvetabbā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā? Vijjā ca vimutti ca—ime dhammā abhiññā sacchikātabbā. 12-18 Sotaṁ, bhikkhave, jānaṁ passaṁ yathābhūtaṁ …pe… ghānaṁ bhikkhave, jānaṁ passaṁ yathābhūtaṁ …pe… jivhaṁ, bhikkhave, jānaṁ passaṁ yathābhūtaṁ …pe… kāyaṁ, bhikkhave, jānaṁ passaṁ yathābhūtaṁ …pe… manaṁ, bhikkhave, jānaṁ passaṁ yathābhūtaṁ, dhamme jānaṁ passaṁ yathābhūtaṁ, manoviññāṇaṁ jānaṁ passaṁ yathābhūtaṁ, manosamphassaṁ jānaṁ passaṁ yathābhūtaṁ, yamidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi jānaṁ passaṁ yathābhūtaṁ, manasmiṁ na sārajjati, dhammesu na sārajjati, manoviññāṇe na sārajjati, manosamphasse na sārajjati, yamidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi na sārajjati. 19 Tassa asārattassa asaṁyuttassa asammūḷhassa ādīnavānupassino viharato āyatiṁ pañcupādānakkhandhā apacayaṁ gacchanti. Taṇhā cassa ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, sā cassa pahīyati. Tassa kāyikāpi darathā pahīyanti, cetasikāpi darathā pahīyanti; kāyikāpi santāpā pahīyanti, cetasikāpi santāpā pahīyanti; kāyikāpi pariḷāhā pahīyanti, cetasikāpi pariḷāhā pahīyanti. So kāyasukhampi cetosukhampi paṭisaṁvedeti. 20 Yā tathābhūtassa diṭṭhi sāssa 565 --- mn149 1:20 hoti sammādiṭṭhi; yo tathābhūtassa saṅkappo svāssa hoti sammāsaṅkappo; yo tathābhūtassa vāyāmo svāssa hoti sammāvāyāmo; yā tathābhūtassa sati sāssa hoti sammāsati; yo tathābhūtassa samādhi svāssa hoti sammāsamādhi. Pubbeva kho panassa kāyakammaṁ vacīkammaṁ ājīvo suparisuddho hoti. Evamassāyaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 21 Tassa evaṁ imaṁ ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayato cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 22 Tassime dve dhammā yuganandhā vattanti—samatho ca vipassanā ca. So ye dhammā abhiññā pariññeyyā te dhamme abhiññā parijānāti. Ye dhammā abhiññā pahātabbā te dhamme abhiññā pajahati. Ye dhammā abhiññā bhāvetabbā te dhamme abhiññā bhāveti. Ye dhammā abhiññā sacchikātabbā te dhamme abhiññā sacchikaroti. 23 Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā? ‘Pañcupādānakkhandhā’ tissa vacanīyaṁ, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime dhammā abhiññā pariññeyyā. 24 Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā? Avijjā ca bhavataṇhā ca—ime dhammā abhiññā pahātabbā. 25 Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā? Samatho ca vipassanā ca—ime dhammā abhiññā bhāvetabbā. 26 Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā? Vijjā ca vimutti ca—ime dhammā abhiññā sacchikātabbā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Mahāsaḷāyatanikasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. mn112 0 Majjhima Nikāya 112 Chabbisodhanasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Idha, bhikkhave, bhikkhu aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. 3 Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṁ neva abhinanditabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā pañho pucchitabbo: ‘cattārome, āvuso, vohārā tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā. Katame cattāro? Diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā—ime kho, āvuso, cattāro vohārā tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā. Kathaṁ jānato panāyasmato, kathaṁ passato imesu catūsu vohāresu anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttan’ti? 4 Khīṇāsavassa, bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasaṁyojanassa sammadaññāvimuttassa ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya: ‘diṭṭhe kho ahaṁ, āvuso, anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharāmi. Sute kho ahaṁ, āvuso …pe… mute kho ahaṁ, āvuso … viññāte kho ahaṁ, āvuso, anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharāmi. Evaṁ kho me, āvuso, jānato evaṁ passato imesu catūsu vohāresu anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttan’ti. 5 Tassa, bhikkhave, bhikkhuno ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditabbaṁ anumoditabbaṁ. ‘Sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uttariṁ pañho pucchitabbo. ‘Pañcime, āvuso, upādānakkhandhā tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā. Katame pañca? Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho—ime kho, āvuso, 566 --- mn112 1:5 pañcupādānakkhandhā tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā. Kathaṁ jānato panāyasmato, kathaṁ passato imesu pañcasu upādānakkhandhesu anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttan’ti? 6 Khīṇāsavassa, bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasaṁyojanassa sammadaññāvimuttassa ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya: ‘rūpaṁ kho ahaṁ, āvuso, abalaṁ virāgunaṁ anassāsikanti viditvā ye rūpe upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. Vedanaṁ kho ahaṁ, āvuso …pe… saññaṁ kho ahaṁ, āvuso … saṅkhāre kho ahaṁ, āvuso … viññāṇaṁ kho ahaṁ, āvuso, abalaṁ virāgunaṁ anassāsikanti viditvā ye viññāṇe upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. Evaṁ kho me, āvuso, jānato evaṁ passato imesu pañcasu upādānakkhandhesu anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttan’ti. 7 Tassa, bhikkhave, bhikkhuno ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditabbaṁ, anumoditabbaṁ. ‘Sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uttariṁ pañho pucchitabbo. ‘Chayimā, āvuso, dhātuyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā. Katamā cha? Pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu—imā kho, āvuso, cha dhātuyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā. Kathaṁ jānato panāyasmato, kathaṁ passato imāsu chasu dhātūsu anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttan’ti? 8 Khīṇāsavassa, bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasaṁyojanassa sammadaññāvimuttassa ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya: ‘pathavīdhātuṁ kho ahaṁ, āvuso, na attato upagacchiṁ, na ca pathavīdhātunissitaṁ attānaṁ. Ye ca pathavīdhātunissitā upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. Āpodhātuṁ kho ahaṁ, āvuso …pe… tejodhātuṁ kho ahaṁ, āvuso … vāyodhātuṁ kho ahaṁ, āvuso … ākāsadhātuṁ kho ahaṁ, āvuso … viññāṇadhātuṁ kho ahaṁ, āvuso, na attato upagacchiṁ, na ca viññāṇadhātunissitaṁ attānaṁ. Ye ca viññāṇadhātunissitā upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. Evaṁ kho me, āvuso, jānato, evaṁ passato imāsu chasu dhātūsu anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttan’ti. 9 Tassa, bhikkhave, bhikkhuno ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditabbaṁ, anumoditabbaṁ. ‘Sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uttariṁ pañho pucchitabbo. ‘Cha kho panimāni, āvuso, ajjhattikabāhirāni āyatanāni tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātāni. Katamāni cha? Cakkhu ceva rūpā ca, sotañca saddā ca, ghānañca gandhā ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbā ca, mano ca dhammā ca—imāni kho, āvuso, cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātāni. Kathaṁ jānato panāyasmato, kathaṁ passato imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttan’ti? 10 Khīṇāsavassa, bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasaṁyojanassa sammadaññāvimuttassa ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya: ‘cakkhusmiṁ, āvuso, rūpe cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye ca upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. Sotasmiṁ, āvuso, sadde sotaviññāṇe …pe… ghānasmiṁ, āvuso, gandhe ghānaviññāṇe … jivhāya, āvuso, rase jivhāviññāṇe … kāyasmiṁ, āvuso, phoṭṭhabbe kāyaviññāṇe … manasmiṁ, āvuso, dhamme manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye ca upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. Evaṁ kho me, āvuso, 567 --- mn112 1:10 jānato evaṁ passato imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttan’ti. 11 Tassa, bhikkhave, bhikkhuno ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditabbaṁ anumoditabbaṁ. ‘Sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uttariṁ pañho pucchitabbo. ‘Kathaṁ jānato panāyasmato, kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā samūhatā’ti? 12 Khīṇāsavassa, bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasaṁyojanassa sammadaññāvimuttassa ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya: ‘pubbe kho ahaṁ, āvuso, agāriyabhūto samāno aviddasu ahosiṁ. Tassa me tathāgato vā tathāgatasāvako vā dhammaṁ desesi. Tāhaṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhiṁ. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhiṁ: “sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan”ti. 13 So kho ahaṁ, āvuso, aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya, appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁ. So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato ahosiṁ nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī vihāsiṁ. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato ahosiṁ dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā vihāsiṁ. Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī ahosiṁ ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato ahosiṁ saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato ahosiṁ, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya; iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā ahosiṁ. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato ahosiṁ; yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā ahosiṁ. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato ahosiṁ; kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā ahosiṁ kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. 14 So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato ahosiṁ, ekabhattiko ahosiṁ rattūparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato ahosiṁ. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato ahosiṁ. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato ahosiṁ. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ, āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ, āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ; itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ, dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ, ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ, kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ, hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ, khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ. Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato ahosiṁ, kayavikkayā paṭivirato ahosiṁ, tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato ahosiṁ, ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato ahosiṁ, chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato ahosiṁ. So santuṭṭho ahosiṁ kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamiṁ samādāyeva pakkamiṁ. Seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti sapattabhārova ḍeti; evameva kho ahaṁ, āvuso; santuṭṭho ahosiṁ kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamiṁ samādāyeva pakkamiṁ. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedesiṁ. 15 So cakkhunā rūpaṁ 568 --- mn112 1:15 disvā na nimittaggāhī ahosiṁ nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjiṁ; rakkhiṁ cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjiṁ. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī ahosiṁ nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjiṁ; rakkhiṁ manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjiṁ. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedesiṁ. 16 So abhikkante paṭikkante sampajānakārī ahosiṁ, ālokite vilokite sampajānakārī ahosiṁ, samiñjite pasārite sampajānakārī ahosiṁ, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī ahosiṁ, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī ahosiṁ, uccārapassāvakamme sampajānakārī ahosiṁ, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī ahosiṁ. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajiṁ araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdiṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 17 So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā vihāsiṁ, abhijjhāya cittaṁ parisodhesiṁ. Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto vihāsiṁ sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodhesiṁ. Thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho vihāsiṁ ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodhesiṁ. Uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato vihāsiṁ ajjhattaṁ, vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodhesiṁ. Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho vihāsiṁ akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodhesiṁ. 18 So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. 19 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ; ime āsavāti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ayaṁ āsavasamudayoti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ayaṁ āsavanirodhoti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. 20 Tassa me evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccittha. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ ahosi. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti abbhaññāsiṁ. Evaṁ kho me, āvuso, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā samūhatā’ti. 21 Tassa, bhikkhave, bhikkhuno ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditabbaṁ anumoditabbaṁ. ‘Sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā evamassa vacanīyo: ‘lābhā no, āvuso, suladdhaṁ no, āvuso, ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahmacāriṁ samanupassāmā’”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Chabbisodhanasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. mn25 0 569 --- mn25 1:0 Majjhima Nikāya 25 Nivāpasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Na, bhikkhave, nevāpiko nivāpaṁ nivapati migajātānaṁ: ‘imaṁ me nivāpaṁ nivuttaṁ migajātā paribhuñjantā dīghāyukā vaṇṇavanto ciraṁ dīghamaddhānaṁ yāpentū’ti. Evañca kho, bhikkhave, nevāpiko nivāpaṁ nivapati migajātānaṁ: ‘imaṁ me nivāpaṁ nivuttaṁ migajātā anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjissanti, anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjissanti, mattā samānā pamādaṁ āpajjissanti, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā bhavissanti imasmiṁ nivāpe’ti. 3 Tatra, bhikkhave, paṭhamā migajātā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu, mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Evañhi te, bhikkhave, paṭhamā migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. 4 Tatra, bhikkhave, dutiyā migajātā evaṁ samacintesuṁ: ‘ye kho te paṭhamā migajātā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu, mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṁ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṁsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṁsu. Tesaṁ gimhānaṁ pacchime māse, tiṇodakasaṅkhaye, adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti. Tesaṁ adhimattakasimānaṁ pattakāyānaṁ balavīriyaṁ parihāyi. Balavīriye parihīne tameva nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa paccāgamiṁsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu, mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Evañhi te, bhikkhave, dutiyāpi migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. 5 Tatra, bhikkhave, tatiyā migajātā evaṁ samacintesuṁ: ‘ye kho te paṭhamā migajātā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa …pe… evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yepi te dutiyā migajātā evaṁ samacintesuṁ: “ye kho te paṭhamā migajātā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa …pe… evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṁ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā”ti. Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṁsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṁsu. Tesaṁ gimhānaṁ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti. Tesaṁ adhimattakasimānaṁ pattakāyānaṁ balavīriyaṁ parihāyi. Balavīriye parihīne tameva nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa paccāgamiṁsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu, mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Evañhi te dutiyāpi migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṁ amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa upanissāya āsayaṁ kappeyyāma. Tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṁ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṁ nivāpe’ti. Te amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa upanissāya āsayaṁ kappayiṁsu. Tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu, te tattha 570 --- mn25 1:5 ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjiṁsu, amattā samānā na pamādaṁ āpajjiṁsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: ‘saṭhāssunāmime tatiyā migajātā ketabino, iddhimantāssunāmime tatiyā migajātā parajanā; imañca nāma nivāpaṁ nivuttaṁ paribhuñjanti, na ca nesaṁ jānāma āgatiṁ vā gatiṁ vā. Yannūna mayaṁ imaṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṁ anuparivāreyyāma, appeva nāma tatiyānaṁ migajātānaṁ āsayaṁ passeyyāma, yattha te gāhaṁ gaccheyyun’ti. Te amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṁ anuparivāresuṁ. Addasaṁsu kho, bhikkhave, nevāpiko ca nevāpikaparisā ca tatiyānaṁ migajātānaṁ āsayaṁ, yattha te gāhaṁ agamaṁsu. Evañhi te, bhikkhave, tatiyāpi migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. 6 Tatra, bhikkhave, catutthā migajātā evaṁ samacintesuṁ: ‘ye kho te paṭhamā migajātā …pe… evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yepi te dutiyā migajātā evaṁ samacintesuṁ: “ye kho te paṭhamā migajātā …pe… evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṁ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā”ti. Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṁsu …pe… evañhi te dutiyāpi migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yepi te tatiyā migajātā evaṁ samacintesuṁ: “ye kho te paṭhamā migajātā …pe… evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yepi te dutiyā migajātā evaṁ samacintesuṁ: ‘ye kho te paṭhamā migajātā …pe… evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṁ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṁsu …pe… evañhi te dutiyāpi migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṁ amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa upanissāya āsayaṁ kappeyyāma, tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṁ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṁ nivāpe”ti. Te amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa upanissāya āsayaṁ kappayiṁsu, tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjiṁsu, amattā samānā na pamādaṁ āpajjiṁsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Tatra nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: “saṭhāssunāmime tatiyā migajātā ketabino, iddhimantāssunāmime tatiyā migajātā parajanā, imañca nāma nivāpaṁ nivuttaṁ paribhuñjanti. Na ca nesaṁ jānāma āgatiṁ vā gatiṁ vā. Yannūna mayaṁ imaṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṁ anuparivāreyyāma, appeva nāma tatiyānaṁ migajātānaṁ āsayaṁ passeyyāma, yattha te gāhaṁ gaccheyyun”ti. Te amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṁ anuparivāresuṁ. Addasaṁsu kho nevāpiko ca nevāpikaparisā ca tatiyānaṁ migajātānaṁ āsayaṁ, yattha te gāhaṁ agamaṁsu. Evañhi te tatiyāpi migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṁ yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca tatrāsayaṁ kappeyyāma, tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṁ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṁ nivāpe’ti. Te yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca tatrāsayaṁ kappayiṁsu. Tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjiṁsu, 571 --- mn25 1:6 amattā samānā na pamādaṁ āpajjiṁsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: ‘saṭhāssunāmime catutthā migajātā ketabino, iddhimantāssunāmime catutthā migajātā parajanā. Imañca nāma nivāpaṁ nivuttaṁ paribhuñjanti, na ca nesaṁ jānāma āgatiṁ vā gatiṁ vā. Yannūna mayaṁ imaṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṁ anuparivāreyyāma, appeva nāma catutthānaṁ migajātānaṁ āsayaṁ passeyyāma yattha te gāhaṁ gaccheyyun’ti. Te amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṁ anuparivāresuṁ. Neva kho, bhikkhave, addasaṁsu nevāpiko ca nevāpikaparisā ca catutthānaṁ migajātānaṁ āsayaṁ, yattha te gāhaṁ gaccheyyuṁ. Tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: ‘sace kho mayaṁ catutthe migajāte ghaṭṭessāma, te ghaṭṭitā aññe ghaṭṭissanti te ghaṭṭitā aññe ghaṭṭissanti. Evaṁ imaṁ nivāpaṁ nivuttaṁ sabbaso migajātā parimuñcissanti. Yannūna mayaṁ catutthe migajāte ajjhupekkheyyāmā’ti. Ajjhupekkhiṁsu kho, bhikkhave, nevāpiko ca nevāpikaparisā ca catutthe migajāte. Evañhi te, bhikkhave, catutthā migajātā parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. 7 Upamā kho me ayaṁ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. Ayaṁ cevettha attho—nivāpoti kho, bhikkhave, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. Nevāpikoti kho, bhikkhave, mārassetaṁ pāpimato adhivacanaṁ. Nevāpikaparisāti kho, bhikkhave, māraparisāyetaṁ adhivacanaṁ. Migajātāti kho, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇānametaṁ adhivacanaṁ. 8 Tatra, bhikkhave, paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu, mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evañhi te, bhikkhave, paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Seyyathāpi te, bhikkhave, paṭhamā migajātā tathūpame ahaṁ ime paṭhame samaṇabrāhmaṇe vadāmi. 9 Tatra, bhikkhave, dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṁ samacintesuṁ: ‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu, mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṁ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṁsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmāti. Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṁsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṁsu. Te tattha sākabhakkhāpi ahesuṁ, sāmākabhakkhāpi ahesuṁ, nīvārabhakkhāpi ahesuṁ, daddulabhakkhāpi ahesuṁ, haṭabhakkhāpi ahesuṁ, kaṇabhakkhāpi ahesuṁ, ācāmabhakkhāpi ahesuṁ, piññākabhakkhāpi ahesuṁ, tiṇabhakkhāpi ahesuṁ, gomayabhakkhāpi ahesuṁ, vanamūlaphalāhārā yāpesuṁ pavattaphalabhojī. Tesaṁ gimhānaṁ pacchime māse, tiṇodakasaṅkhaye, adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti. Tesaṁ adhimattakasimānaṁ pattakāyānaṁ balavīriyaṁ parihāyi. Balavīriye parihīne cetovimutti parihāyi. Cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa paccāgamiṁsu tāni ca lokāmisāni. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu, mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evañhi te, bhikkhave, dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Seyyathāpi te, bhikkhave, dutiyā migajātā tathūpame ahaṁ ime dutiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi. 10 Tatra, bhikkhave, tatiyā samaṇabrāhmaṇā evaṁ samacintesuṁ: ‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṁ 572 --- mn25 1:10 nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni …pe…. Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṁ samacintesuṁ: “ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni …pe…. Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṁ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā”ti. Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṁsu. Bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṁsu. Te tattha sākabhakkhāpi ahesuṁ …pe… pavattaphalabhojī. Tesaṁ gimhānaṁ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti. Tesaṁ adhimattakasimānaṁ pattakāyānaṁ balavīriyaṁ parihāyi, balavīriye parihīne cetovimutti parihāyi, cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa paccāgamiṁsu tāni ca lokāmisāni. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu, mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṁ amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṁ kappeyyāma, tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṁ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise’ti. Te amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṁ kappayiṁsu. Tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu. Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjiṁsu, amattā samānā na pamādaṁ āpajjiṁsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Api ca kho evaṁdiṭṭhikā ahesuṁ—sassato loko itipi, asassato loko itipi; antavā loko itipi, anantavā loko itipi; taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ itipi, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ itipi; hoti tathāgato paraṁ maraṇā itipi, na hoti tathāgato paraṁ maraṇā itipi, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā itipi, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā itipi. Evañhi te, bhikkhave, tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Seyyathāpi te, bhikkhave, tatiyā migajātā tathūpame ahaṁ ime tatiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi. 11 Tatra, bhikkhave, catutthā samaṇabrāhmaṇā evaṁ samacintesuṁ: ‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa …pe…. Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṁ samacintesuṁ: ‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā …pe…. Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṁ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṁsu …pe…. Evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Yepi te tatiyā samaṇabrāhmaṇā evaṁ samacintesuṁ ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā …pe…. Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṁ samacintesuṁ ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā …pe…. Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṁ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṁsu …pe…. Evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṁ amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṁ kappeyyāma. Tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ 573 --- mn25 1:11 mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṁ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmiseti. Te amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṁ kappayiṁsu. Tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu. Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjiṁsu. Amattā samānā na pamādaṁ āpajjiṁsu. Appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Api ca kho evaṁdiṭṭhikā ahesuṁ sassato loko itipi …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā itipi. Evañhi te tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṁ yattha agati mārassa ca māraparisāya ca tatrāsayaṁ kappeyyāma. Tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṁ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmiseti. Te yattha agati mārassa ca māraparisāya ca tatrāsayaṁ kappayiṁsu. Tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjiṁsu, amattā samānā na pamādaṁ āpajjiṁsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evañhi te, bhikkhave, catutthā samaṇabrāhmaṇā parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Seyyathāpi te, bhikkhave, catutthā migajātā tathūpame ahaṁ ime catutthe samaṇabrāhmaṇe vadāmi. 12 Kathañca, bhikkhave, agati mārassa ca māraparisāya ca? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato. 13 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 14 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 15 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 16 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 17 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 18 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 19 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 20 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato tiṇṇo loke visattikan”ti. 574 --- mn25 1:20 Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Nivāpasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. mn133 0 Majjhima Nikāya 133 Mahākaccānabhaddekarattasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati tapodārāme. Atha kho āyasmā samiddhi rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya yena tapodo tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṁ. Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ tapodaṁ obhāsetvā yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā āyasmantaṁ samiddhiṁ etadavoca: 2 “dhāresi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā”ti? “Na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā”ti? “Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Dhāresi pana tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā”ti? “Na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthāti. Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā”ti? “Ahampi kho, bhikkhu na dhāremi bhaddekarattiyo gāthāti. Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca; pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca; dhārehi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Atthasaṁhito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyako”ti. Idamavoca sā devatā. Idaṁ vatvā tatthevantaradhāyi. 3 Atha kho āyasmā samiddhi tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaṁ etadavoca: “Idhāhaṁ, bhante, rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya yena tapodo tenupasaṅkamiṁ gattāni parisiñcituṁ. Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsiṁ gattāni pubbāpayamāno. Atha kho bhante, aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ tapodaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā maṁ etadavoca: ‘dhāresi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā’ti? 4 Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, taṁ devataṁ etadavocaṁ: ‘na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā’ti? ‘Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Dhāresi pana tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā’ti? ‘Na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthāti. Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā’ti? ‘Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattiyo gāthāti. Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca; pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca; dhārehi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Atthasaṁhito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyako’ti. Idamavoca, bhante, sā devatā. Idaṁ vatvā tatthevantaradhāyi. Sādhu me, bhante, bhagavā bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca desetū”ti. “Tena hi, bhikkhu, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā samiddhi bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 5 “Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ. Paccuppannañca yo dhammaṁ, tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, taṁ vidvā manubrūhaye. Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā. Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ 575 --- mn133 1:5 ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 6 Idamavoca bhagavā; idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. 7 Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ, acirapakkantassa bhagavato, etadahosi: “idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ. Paccuppannañca yo dhammaṁ, tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, taṁ vidvā manubrūhaye. Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā. Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī’ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā”ti? Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ; pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā”ti. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavocuṁ: “idaṁ kho no, āvuso kaccāna, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘Atītaṁ nānvāgameyya, …pe… Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī’ti. Tesaṁ no, āvuso kaccāna, amhākaṁ, acirapakkantassa bhagavato, etadahosi—idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘Atītaṁ nānvāgameyya, …pe… Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī’ti. 8 Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyāti? Tesaṁ no, āvuso kaccāna, amhākaṁ etadahosi: ‘ayaṁ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Vibhajatāyasmā mahākaccāno”ti. 9 “Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṁ atikkamma khandhaṁ sākhāpalāse sāraṁ pariyesitabbaṁ maññeyya; evaṁsampadamidaṁ āyasmantānaṁ satthari sammukhībhūte taṁ bhagavantaṁ atisitvā amhe etamatthaṁ paṭipucchitabbaṁ maññatha. So hāvuso, bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ bhagavantaṁyeva etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, yathā vo bhagavā byākareyya tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 10 “Addhāvuso kaccāna, bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ bhagavantaṁyeva etamatthaṁ paṭipuccheyyāma; yathā no bhagavā byākareyya tathā naṁ dhāreyyāma. Api cāyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ; pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Vibhajatāyasmā mahākaccāno agaruṁ karitvā”ti. 11 “Tena hāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa paccassosuṁ. Āyasmā mahākaccāno etadavoca: 12 “Yaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ 576 --- mn133 1:12 uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘Atītaṁ nānvāgameyya, …pe… Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī’ti. Imassa kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi— 13 Kathañca, āvuso, atītaṁ anvāgameti? Iti me cakkhu ahosi atītamaddhānaṁ iti rūpāti—tattha chandarāgappaṭibaddhaṁ hoti viññāṇaṁ, chandarāgappaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati, tadabhinandanto atītaṁ anvāgameti. Iti me sotaṁ ahosi atītamaddhānaṁ iti saddāti …pe… iti me ghānaṁ ahosi atītamaddhānaṁ iti gandhāti … iti me jivhā ahosi atītamaddhānaṁ iti rasāti … iti me kāyo ahosi atītamaddhānaṁ iti phoṭṭhabbāti … iti me mano ahosi atītamaddhānaṁ iti dhammāti—tattha chandarāgappaṭibaddhaṁ hoti viññāṇaṁ, chandarāgappaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati, tadabhinandanto atītaṁ anvāgameti—evaṁ kho, āvuso, atītaṁ anvāgameti. 14 Kathañca, āvuso, atītaṁ nānvāgameti? Iti me cakkhu ahosi atītamaddhānaṁ iti rūpāti—tattha na chandarāgappaṭibaddhaṁ hoti viññāṇaṁ, na chandarāgappaṭibaddhattā viññāṇassa na tadabhinandati, na tadabhinandanto atītaṁ nānvāgameti. Iti me sotaṁ ahosi atītamaddhānaṁ iti saddāti …pe… iti me ghānaṁ ahosi atītamaddhānaṁ iti gandhāti … iti me jivhā ahosi atītamaddhānaṁ iti rasāti … iti me kāyo ahosi atītamaddhānaṁ iti phoṭṭhabbāti … iti me mano ahosi atītamaddhānaṁ iti dhammāti—tattha na chandarāgappaṭibaddhaṁ hoti viññāṇaṁ, na chandarāgappaṭibaddhattā viññāṇassa, na tadabhinandati, na tadabhinandanto atītaṁ nānvāgameti—evaṁ kho, āvuso, atītaṁ nānvāgameti. 15 Kathañca, āvuso, anāgataṁ paṭikaṅkhati? Iti me cakkhu siyā anāgatamaddhānaṁ iti rūpāti—appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṁ paṇidahati, cetaso paṇidhānapaccayā tadabhinandati, tadabhinandanto anāgataṁ paṭikaṅkhati. Iti me sotaṁ siyā anāgatamaddhānaṁ iti saddāti …pe… iti me ghānaṁ siyā anāgatamaddhānaṁ iti gandhāti … iti me jivhā siyā anāgatamaddhānaṁ iti rasāti … iti me kāyo siyā anāgatamaddhānaṁ iti phoṭṭhabbāti … iti me mano siyā anāgatamaddhānaṁ iti dhammāti—appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṁ paṇidahati, cetaso paṇidhānapaccayā tadabhinandati, tadabhinandanto anāgataṁ paṭikaṅkhati—evaṁ kho, āvuso, anāgataṁ paṭikaṅkhati. 16 Kathañca, āvuso, anāgataṁ nappaṭikaṅkhati? Iti me cakkhu siyā anāgatamaddhānaṁ iti rūpāti—appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṁ nappaṇidahati, cetaso appaṇidhānapaccayā na tadabhinandati, na tadabhinandanto anāgataṁ nappaṭikaṅkhati. Iti me sotaṁ siyā anāgatamaddhānaṁ iti saddāti …pe… iti me ghānaṁ siyā anāgatamaddhānaṁ iti gandhāti … iti me jivhā siyā anāgatamaddhānaṁ iti rasāti … iti me kāyo siyā anāgatamaddhānaṁ iti phoṭṭhabbāti … iti me mano siyā anāgatamaddhānaṁ iti dhammāti—appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṁ nappaṇidahati, cetaso appaṇidhānapaccayā na tadabhinandati, na tadabhinandanto anāgataṁ nappaṭikaṅkhati—evaṁ kho, āvuso, anāgataṁ nappaṭikaṅkhati. 17 Kathañca, āvuso, paccuppannesu dhammesu saṁhīrati? Yañcāvuso, cakkhu ye ca rūpā—ubhayametaṁ paccuppannaṁ. Tasmiñce paccuppanne chandarāgappaṭibaddhaṁ hoti viññāṇaṁ, chandarāgappaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati, tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu saṁhīrati. Yañcāvuso, sotaṁ ye ca saddā …pe… yañcāvuso, ghānaṁ ye ca gandhā … yā cāvuso, jivhā ye ca rasā … yo cāvuso, kāyo ye ca phoṭṭhabbā … yo cāvuso, mano ye ca dhammā—ubhayametaṁ paccuppannaṁ. Tasmiñce paccuppanne chandarāgappaṭibaddhaṁ hoti viññāṇaṁ, chandarāgappaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati, tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu saṁhīrati—evaṁ kho, āvuso, paccuppannesu dhammesu saṁhīrati. 18 Kathañca, āvuso, paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati? Yañcāvuso, cakkhu ye ca rūpā—ubhayametaṁ paccuppannaṁ. Tasmiñce paccuppanne na chandarāgappaṭibaddhaṁ hoti viññāṇaṁ, na chandarāgappaṭibaddhattā viññāṇassa na tadabhinandati, na tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati. 577 --- mn133 1:18 Yañcāvuso, sotaṁ ye ca saddā …pe… yañcāvuso, ghānaṁ ye ca gandhā … yā cāvuso, jivhā ye ca rasā … yo cāvuso, kāyo ye ca phoṭṭhabbā … yo cāvuso, mano ye ca dhammā—ubhayametaṁ paccuppannaṁ. Tasmiñce paccuppanne na chandarāgappaṭibaddhaṁ hoti viññāṇaṁ, na chandarāgappaṭibaddhattā viññāṇassa na tadabhinandati, na tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati—evaṁ kho, āvuso, paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati. 19 Yaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘Atītaṁ nānvāgameyya, …pe… Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī’ti. Imassa kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto bhagavantaṁyeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 20 Atha kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “yaṁ kho no, bhante, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘Atītaṁ nānvāgameyya, …pe… Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī’ti. Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ, acirapakkantassa bhagavato, etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: “Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ. Paccuppannañca yo dhammaṁ, tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, taṁ vidvā manubrūhaye. Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā. Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: ‘ayaṁ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipucchimha. Tesaṁ no, bhante, āyasmatā mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto”ti. 21 “Paṇḍito, bhikkhave, mahākaccāno; mahāpañño, bhikkhave mahākaccāno. Mañcepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi taṁ evamevaṁ byākareyyaṁ yathā taṁ mahākaccānena byākataṁ. Eso cevetassa attho. Evañca naṁ dhārethā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Mahākaccānabhaddekarattasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. mn87 0 Majjhima Nikāya 87 Piyajātikasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Tena kho pana samayena aññatarassa gahapatissa ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato hoti. Tassa kālaṅkiriyāya neva kammantā paṭibhanti na bhattaṁ paṭibhāti. So āḷāhanaṁ gantvā kandati: “kahaṁ, ekaputtaka, kahaṁ, ekaputtakā”ti. 3 Atha kho so gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: “na kho te, gahapati, sake citte ṭhitassa indriyāni, atthi te indriyānaṁ aññathattan”ti. “Kiñhi me, 578 --- mn87 1:3 bhante, indriyānaṁ nāññathattaṁ bhavissati; mayhañhi, bhante, ekaputto piyo manāpo kālaṅkato. Tassa kālaṅkiriyāya neva kammantā paṭibhanti, na bhattaṁ paṭibhāti. Sohaṁ āḷāhanaṁ gantvā kandāmi: ‘kahaṁ, ekaputtaka, kahaṁ, ekaputtakā’”ti. “Evametaṁ, gahapati, evametaṁ, gahapati. Piyajātikā hi, gahapati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā”ti. “Kassa kho nāmetaṁ, bhante, evaṁ bhavissati: ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti? Piyajātikā hi kho, bhante, ānandasomanassā piyappabhavikā”ti. Atha kho so gahapati bhagavato bhāsitaṁ anabhinanditvā paṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 4 Tena kho pana samayena sambahulā akkhadhuttā bhagavato avidūre akkhehi dibbanti. Atha kho so gahapati yena te akkhadhuttā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā akkhadhutte etadavoca: “idhāhaṁ, bhonto, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā samaṇaṁ gotamaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho maṁ, bhonto, samaṇo gotamo etadavoca: ‘na kho te, gahapati, sake citte ṭhitassa indriyāni, atthi te indriyānaṁ aññathattan’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhonto, samaṇaṁ gotamaṁ etadavocaṁ: ‘kiñhi me, bhante, indriyānaṁ nāññathattaṁ bhavissati; mayhañhi, bhante, ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato. Tassa kālaṅkiriyāya neva kammantā paṭibhanti, na bhattaṁ paṭibhāti. Sohaṁ āḷāhanaṁ gantvā kandāmi—kahaṁ, ekaputtaka, kahaṁ, ekaputtakā’ti. ‘Evametaṁ, gahapati, evametaṁ, gahapati. Piyajātikā hi, gahapati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti. ‘Kassa kho nāmetaṁ, bhante, evaṁ bhavissati—piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā? Piyajātikā hi kho, bhante, ānandasomanassā piyappabhavikā’ti. Atha khvāhaṁ, bhonto, samaṇassa gotamassa bhāsitaṁ anabhinanditvā paṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamin”ti. “Evametaṁ, gahapati, evametaṁ, gahapati. Piyajātikā hi, gahapati, ānandasomanassā piyappabhavikā”ti. Atha kho so gahapati “sameti me akkhadhuttehī”ti pakkāmi. 5 Atha kho idaṁ kathāvatthu anupubbena rājantepuraṁ pāvisi. Atha kho rājā pasenadi kosalo mallikaṁ deviṁ āmantesi: “idaṁ te, mallike, samaṇena gotamena bhāsitaṁ: ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’”ti. “Sacetaṁ, mahārāja, bhagavatā bhāsitaṁ, evametan”ti. “Evameva panāyaṁ mallikā yaññadeva samaṇo gotamo bhāsati taṁ tadevassa abbhanumodati: ‘Sacetaṁ, mahārāja, bhagavatā bhāsitaṁ evametan’ti. Seyyathāpi nāma, yaññadeva ācariyo antevāsissa bhāsati taṁ tadevassa antevāsī abbhanumodati: ‘evametaṁ, ācariya, evametaṁ, ācariyā’ti. Evameva kho tvaṁ, mallike, yaññadeva samaṇo gotamo bhāsati taṁ tadevassa abbhanumodasi: ‘Sacetaṁ, mahārāja, bhagavatā bhāsitaṁ evametan’ti. Cara pire, mallike, vinassā”ti. 6 Atha kho mallikā devī nāḷijaṅghaṁ brāhmaṇaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, brāhmaṇa, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ puccha: ‘mallikā, bhante, devī bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchatī’ti; evañca vadehi: ‘bhāsitā nu kho, bhante, bhagavatā esā vācā—piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti. Yathā te bhagavā byākaroti taṁ sādhukaṁ uggahetvā mama āroceyyāsi. Na hi tathāgatā vitathaṁ bhaṇantī”ti. “Evaṁ, bhotī”ti kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo mallikāya deviyā paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “mallikā, bho gotama, devī bhoto gotamassa pāde sirasā vandati; appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati; evañca vadeti: ‘bhāsitā nu kho, bhante, bhagavatā esā vācā—piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’”ti. 7 “Evametaṁ, brāhmaṇa, evametaṁ, brāhmaṇa. Piyajātikā hi, brāhmaṇa, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti. 8 Tadamināpetaṁ, 579 --- mn87 1:8 brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṁ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā. Bhūtapubbaṁ, brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarissā itthiyā mātā kālamakāsi. Sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā evamāha: ‘api me mātaraṁ addassatha, api me mātaraṁ addassathā’ti? 9-14 Imināpi kho etaṁ, brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṁ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti. Bhūtapubbaṁ, brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarissā itthiyā pitā kālamakāsi … bhātā kālamakāsi … bhaginī kālamakāsi … putto kālamakāsi … dhītā kālamakāsi … sāmiko kālamakāsi. Sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā evamāha: ‘api me sāmikaṁ addassatha, api me sāmikaṁ addassathā’ti? 15-21 Imināpi kho etaṁ, brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṁ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti. Bhūtapubbaṁ, brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa purisassa mātā kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā evamāha: ‘api me mātaraṁ addassatha, api me mātaraṁ addassathā’ti? Imināpi kho etaṁ, brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṁ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti. Bhūtapubbaṁ, brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa purisassa pitā kālamakāsi … bhātā kālamakāsi … bhaginī kālamakāsi … putto kālamakāsi … dhītā kālamakāsi … pajāpati kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā evamāha: ‘api me pajāpatiṁ addassatha, api me pajāpatiṁ addassathā’ti? Imināpi kho etaṁ, brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṁ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti. 22 Bhūtapubbaṁ, brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarā itthī ñātikulaṁ agamāsi. Tassā te ñātakā sāmikaṁ acchinditvā aññassa dātukāmā. Sā ca taṁ na icchati. Atha kho sā itthī sāmikaṁ etadavoca: ‘ime, maṁ, ayyaputta, ñātakā tvaṁ acchinditvā aññassa dātukāmā. Ahañca taṁ na icchāmī’ti. Atha kho so puriso taṁ itthiṁ dvidhā chetvā attānaṁ upphālesi: ‘ubho pecca bhavissāmā’ti. Imināpi kho etaṁ, brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṁ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā”ti. 23 Atha kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena mallikā devī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā yāvatako ahosi bhagavatā saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ mallikāya deviyā ārocesi. Atha kho mallikā devī yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavoca: 24 “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, piyā te vajirī kumārī”ti? “Evaṁ, mallike, piyā me vajirī kumārī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, vajiriyā te kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Vajiriyā me, mallike, kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṁ, kiṁ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti. 25 Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, piyā te vāsabhā khattiyā”ti? “Evaṁ, mallike, piyā me vāsabhā khattiyā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, vāsabhāya te khattiyāya vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Vāsabhāya me, mallike, khattiyāya vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṁ, kiṁ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti. 26 Taṁ kiṁ maññasi, 580 --- mn87 1:26 mahārāja, piyo te viṭaṭūbho senāpatī”ti? “Evaṁ, mallike, piyo me viṭaṭūbho senāpatī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, viṭaṭūbhassa te senāpatissa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Viṭaṭūbhassa me, mallike, senāpatissa vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṁ, kiṁ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti. 27 Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, piyā te ahan”ti? “Evaṁ, mallike, piyā mesi tvan”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, mayhaṁ te vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Tuyhañhi me, mallike, vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṁ, kiṁ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti. 28 Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, piyā te kāsikosalā”ti? “Evaṁ, mallike, piyā me kāsikosalā. Kāsikosalānaṁ, mallike, ānubhāvena kāsikacandanaṁ paccanubhoma, mālāgandhavilepanaṁ dhāremā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, kāsikosalānaṁ te vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Kāsikosalānañhi, mallike, vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṁ, kiṁ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’”ti. 29 “Acchariyaṁ, mallike, abbhutaṁ, mallike. Yāvañca so bhagavā paññāya ativijjha maññe passati. Ehi, mallike, ācamehī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ udānaṁ udānesi: “Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassā”ti. Piyajātikasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. mn61 0 Majjhima Nikāya 61 Ambalaṭṭhikarāhulovādasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 2 Tena kho pana samayena āyasmā rāhulo ambalaṭṭhikāyaṁ viharati. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena ambalaṭṭhikā yenāyasmā rāhulo tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā rāhulo bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna āsanaṁ paññāpesi, udakañca pādānaṁ. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja pāde pakkhālesi. Āyasmāpi kho rāhulo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 3 Atha kho bhagavā parittaṁ udakāvasesaṁ udakādhāne ṭhapetvā āyasmantaṁ rāhulaṁ āmantesi: “passasi no tvaṁ, rāhula, imaṁ parittaṁ udakāvasesaṁ udakādhāne ṭhapitan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evaṁ parittakaṁ kho, rāhula, tesaṁ sāmaññaṁ yesaṁ natthi sampajānamusāvāde lajjā”ti. 4 Atha kho bhagavā parittaṁ udakāvasesaṁ chaḍḍetvā āyasmantaṁ rāhulaṁ āmantesi: “passasi no tvaṁ, rāhula, parittaṁ udakāvasesaṁ chaḍḍitan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evaṁ chaḍḍitaṁ kho, rāhula, tesaṁ sāmaññaṁ yesaṁ natthi sampajānamusāvāde lajjā”ti. 5 Atha kho bhagavā taṁ udakādhānaṁ nikkujjitvā āyasmantaṁ rāhulaṁ āmantesi: “passasi no tvaṁ, rāhula, imaṁ udakādhānaṁ nikkujjitan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evaṁ nikkujjitaṁ kho, rāhula, tesaṁ sāmaññaṁ yesaṁ natthi sampajānamusāvāde lajjā”ti. 6 Atha kho bhagavā taṁ udakādhānaṁ ukkujjitvā āyasmantaṁ rāhulaṁ āmantesi: “passasi no tvaṁ, rāhula, imaṁ udakādhānaṁ rittaṁ tucchan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evaṁ rittaṁ tucchaṁ kho, rāhula, tesaṁ sāmaññaṁ yesaṁ natthi 581 --- mn61 1:6 sampajānamusāvāde lajjāti. 7 Seyyathāpi, rāhula, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṁ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṁ karoti, purimenapi kāyena kammaṁ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṁ karoti, sīsenapi kammaṁ karoti, kaṇṇehipi kammaṁ karoti, dantehipi kammaṁ karoti, naṅguṭṭhenapi kammaṁ karoti; rakkhateva soṇḍaṁ. Tattha hatthārohassa evaṁ hoti: ‘ayaṁ kho rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṁ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṁ karoti …pe… naṅguṭṭhenapi kammaṁ karoti; rakkhateva soṇḍaṁ. Apariccattaṁ kho rañño nāgassa jīvitan’ti. Yato kho, rāhula, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṁ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṁ karoti …pe… naṅguṭṭhenapi kammaṁ karoti, soṇḍāyapi kammaṁ karoti, tattha hatthārohassa evaṁ hoti: ‘ayaṁ kho rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṁ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṁ karoti, purimenapi kāyena kammaṁ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṁ karoti, sīsenapi kammaṁ karoti, kaṇṇehipi kammaṁ karoti, dantehipi kammaṁ karoti, naṅguṭṭhenapi kammaṁ karoti, soṇḍāyapi kammaṁ karoti. Pariccattaṁ kho rañño nāgassa jīvitaṁ. Natthi dāni kiñci rañño nāgassa akaraṇīyan’ti. Evameva kho, rāhula, yassa kassaci sampajānamusāvāde natthi lajjā, nāhaṁ tassa kiñci pāpaṁ akaraṇīyanti vadāmi. Tasmātiha te, rāhula, ‘hassāpi na musā bhaṇissāmī’ti—evañhi te, rāhula, sikkhitabbaṁ. 8 Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, kimatthiyo ādāso”ti? “Paccavekkhaṇattho, bhante”ti. “Evameva kho, rāhula, paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyena kammaṁ kattabbaṁ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vācāya kammaṁ kattabbaṁ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manasā kammaṁ kattabbaṁ. 9 Yadeva tvaṁ, rāhula, kāyena kammaṁ kattukāmo ahosi, tadeva te kāyakammaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘yannu kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ kattukāmo idaṁ me kāyakammaṁ attabyābādhāyapi saṁvatteyya, parabyābādhāyapi saṁvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṁvatteyya—akusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti? Sace tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ kattukāmo idaṁ me kāyakammaṁ attabyābādhāyapi saṁvatteyya, parabyābādhāyapi saṁvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṁvatteyya—akusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti, evarūpaṁ te, rāhula, kāyena kammaṁ sasakkaṁ na karaṇīyaṁ. Sace pana tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ kattukāmo idaṁ me kāyakammaṁ nevattabyābādhāyapi saṁvatteyya, na parabyābādhāyapi saṁvatteyya, na ubhayabyābādhāyapi saṁvatteyya—kusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan’ti, evarūpaṁ te, rāhula, kāyena kammaṁ karaṇīyaṁ. 10 Karontenapi te, rāhula, kāyena kammaṁ tadeva te kāyakammaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘yannu kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ karomi idaṁ me kāyakammaṁ attabyābādhāyapi saṁvattati, parabyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—akusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti? Sace pana tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ karomi idaṁ me kāyakammaṁ attabyābādhāyapi saṁvattati, parabyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—akusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti, paṭisaṁhareyyāsi tvaṁ, rāhula, evarūpaṁ kāyakammaṁ. Sace pana tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ karomi idaṁ me kāyakammaṁ nevattabyābādhāyapi saṁvattati, na parabyābādhāyapi saṁvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—kusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan’ti, anupadajjeyyāsi tvaṁ, rāhula, evarūpaṁ kāyakammaṁ. 11 Katvāpi te, rāhula, kāyena kammaṁ tadeva te kāyakammaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘yannu kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ akāsiṁ idaṁ me kāyakammaṁ attabyābādhāyapi saṁvattati, 582 --- mn61 1:11 parabyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—akusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti? Sace kho tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ akāsiṁ, idaṁ me kāyakammaṁ attabyābādhāyapi saṁvattati, parabyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—akusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti, evarūpaṁ te, rāhula, kāyakammaṁ satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu desetabbaṁ, vivaritabbaṁ, uttānīkātabbaṁ; desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjitabbaṁ. Sace pana tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ akāsiṁ idaṁ me kāyakammaṁ nevattabyābādhāyapi saṁvattati, na parabyābādhāyapi saṁvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—kusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan’ti, teneva tvaṁ, rāhula, pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu. 12 “Yadeva tvaṁ, rāhula, vācāya kammaṁ kattukāmo ahosi, tadeva te vacīkammaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘yannu kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ kattukāmo idaṁ me vacīkammaṁ attabyābādhāyapi saṁvatteyya, parabyābādhāyapi saṁvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṁvatteyya—akusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti? Sace tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ kattukāmo idaṁ me vacīkammaṁ attabyābādhāyapi saṁvatteyya, parabyābādhāyapi saṁvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṁvatteyya—akusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti, evarūpaṁ te, rāhula, vācāya kammaṁ sasakkaṁ na karaṇīyaṁ. Sace pana tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ kattukāmo idaṁ me vacīkammaṁ nevattabyābādhāyapi saṁvatteyya, na parabyābādhāyapi saṁvatteyya—kusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan’ti, evarūpaṁ te, rāhula, vācāya kammaṁ karaṇīyaṁ. 13 Karontenapi te, rāhula, vācāya kammaṁ tadeva te vacīkammaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘yannu kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ karomi idaṁ me vacīkammaṁ attabyābādhāyapi saṁvattati, parabyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—akusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti? Sace pana tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ karomi idaṁ me vacīkammaṁ attabyābādhāyapi saṁvattati, parabyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—akusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti, paṭisaṁhareyyāsi tvaṁ, rāhula, evarūpaṁ vacīkammaṁ. Sace pana tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ karomi idaṁ me vacīkammaṁ nevattabyābādhāyapi saṁvattati, na parabyābādhāyapi saṁvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—kusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan’ti, anupadajjeyyāsi tvaṁ, rāhula, evarūpaṁ vacīkammaṁ. 14 Katvāpi te, rāhula, vācāya kammaṁ tadeva te vacīkammaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘yannu kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ akāsiṁ idaṁ me vacīkammaṁ attabyābādhāyapi saṁvattati, parabyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—akusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti? Sace kho tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ akāsiṁ idaṁ me vacīkammaṁ attabyābādhāyapi saṁvattati, parabyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—akusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti, evarūpaṁ te, rāhula, vacīkammaṁ satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu desetabbaṁ, vivaritabbaṁ, uttānīkattabbaṁ; desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjitabbaṁ. Sace pana tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ akāsiṁ idaṁ me vacīkammaṁ nevattabyābādhāyapi saṁvattati, na parabyābādhāyapi saṁvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—kusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan’ti, teneva tvaṁ, rāhula, pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu. 15 Yadeva tvaṁ, rāhula, manasā kammaṁ 583 --- mn61 1:15 kattukāmo ahosi, tadeva te manokammaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘yannu kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ kattukāmo idaṁ me manokammaṁ attabyābādhāyapi saṁvatteyya, parabyābādhāyapi saṁvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṁvatteyya—akusalaṁ idaṁ manokammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti? Sace tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ kattukāmo idaṁ me manokammaṁ attabyābādhāyapi saṁvatteyya, parabyābādhāyapi saṁvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṁvatteyya—akusalaṁ idaṁ manokammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti, evarūpaṁ te, rāhula, manasā kammaṁ sasakkaṁ na karaṇīyaṁ. Sace pana tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ kattukāmo idaṁ me manokammaṁ nevattabyābādhāyapi saṁvatteyya, na parabyābādhāyapi saṁvatteyya, na ubhayabyābādhāyapi saṁvatteyya—kusalaṁ idaṁ manokammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan’ti, evarūpaṁ te, rāhula, manasā kammaṁ karaṇīyaṁ. 16 Karontenapi te, rāhula, manasā kammaṁ tadeva te manokammaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘yannu kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ karomi idaṁ me manokammaṁ attabyābādhāyapi saṁvattati, parabyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—akusalaṁ idaṁ manokammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti? Sace pana tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ karomi idaṁ me manokammaṁ attabyābādhāyapi saṁvattati, parabyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—akusalaṁ idaṁ manokammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti, paṭisaṁhareyyāsi tvaṁ, rāhula, evarūpaṁ manokammaṁ. Sace pana tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ karomi idaṁ me manokammaṁ nevattabyābādhāyapi saṁvattati, na parabyābādhāyapi saṁvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—kusalaṁ idaṁ manokammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan’ti, anupadajjeyyāsi tvaṁ, rāhula, evarūpaṁ manokammaṁ. 17 Katvāpi te, rāhula, manasā kammaṁ tadeva te manokammaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘yannu kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ akāsiṁ idaṁ me manokammaṁ attabyābādhāyapi saṁvattati, parabyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—akusalaṁ idaṁ manokammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti? Sace kho tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ akāsiṁ idaṁ me manokammaṁ attabyābādhāyapi saṁvattati, parabyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—akusalaṁ idaṁ manokammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan’ti, evarūpaṁ pana te, rāhula, manokammaṁ aṭṭīyitabbaṁ harāyitabbaṁ jigucchitabbaṁ; aṭṭīyitvā harāyitvā jigucchitvā āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjitabbaṁ. Sace pana tvaṁ, rāhula, paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: ‘yaṁ kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ akāsiṁ idaṁ me manokammaṁ nevattabyābādhāyapi saṁvattati, na parabyābādhāyapi saṁvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṁvattati—kusalaṁ idaṁ manokammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan’ti, teneva tvaṁ, rāhula, pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu. 18 Ye hi keci, rāhula, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṁ parisodhesuṁ, vacīkammaṁ parisodhesuṁ, manokammaṁ parisodhesuṁ, sabbe te evamevaṁ paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṁ parisodhesuṁ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṁ parisodhesuṁ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṁ parisodhesuṁ. Yepi hi keci, rāhula, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṁ parisodhessanti, vacīkammaṁ parisodhessanti, manokammaṁ parisodhessanti, sabbe te evamevaṁ paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṁ parisodhessanti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṁ parisodhessanti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṁ parisodhessan”ti. Yepi hi keci, rāhula, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṁ parisodhenti, vacīkammaṁ parisodhenti, manokammaṁ parisodhenti, sabbe te evamevaṁ paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṁ parisodhenti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṁ parisodhenti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṁ parisodhenti. Tasmātiha, rāhula, ‘paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṁ 584 --- mn61 1:18 parisodhessāmi, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṁ parisodhessāmi, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṁ parisodhessāmī’ti—evañhi te, rāhula, sikkhitabban”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Ambalaṭṭhikarāhulovādasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. mn53 0 Majjhima Nikāya 53 Sekhasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. 2 Tena kho pana samayena kāpilavatthavānaṁ sakyānaṁ navaṁ santhāgāraṁ acirakāritaṁ hoti anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Atha kho kāpilavatthavā sakyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho kāpilavatthavā sakyā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, kāpilavatthavānaṁ sakyānaṁ navaṁ santhāgāraṁ acirakāritaṁ anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Taṁ, bhante, bhagavā paṭhamaṁ paribhuñjatu. Bhagavatā paṭhamaṁ paribhuttaṁ pacchā kāpilavatthavā sakyā paribhuñjissanti. Tadassa kāpilavatthavānaṁ sakyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 3 Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho kāpilavatthavā sakyā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena navaṁ santhāgāraṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ santhāgāraṁ santharitvā āsanāni paññapetvā udakamaṇikaṁ upaṭṭhapetvā telappadīpaṁ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho kāpilavatthavā sakyā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “sabbasanthariṁ santhataṁ, bhante, santhāgāraṁ, āsanāni paññattāni, udakamaṇiko upaṭṭhāpito, telappadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti. 4 Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena santhāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi, bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Kāpilavatthavāpi kho sakyā pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṁsu, bhagavantaṁyeva purakkhatvā. 5 Atha kho bhagavā kāpilavatthave sakye bahudeva rattiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “paṭibhātu taṁ, ānanda, kāpilavatthavānaṁ sakyānaṁ sekho pāṭipado. Piṭṭhi me āgilāyati; tamahaṁ āyamissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi, pāde pādaṁ accādhāya, sato sampajāno, uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. 6 Atha kho āyasmā ānando mahānāmaṁ sakkaṁ āmantesi: “idha, mahānāma, ariyasāvako sīlasampanno hoti, indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū hoti, jāgariyaṁ anuyutto hoti, sattahi saddhammehi samannāgato hoti, catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 7 Kathañca, mahānāma, ariyasāvako sīlasampanno hoti? Idha, mahānāma, ariyasāvako sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṁ kho, mahānāma, ariyasāvako sīlasampanno hoti. 8 Kathañca, mahānāma, ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti? Idha, mahānāma, ariyasāvako cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ 585 --- mn53 1:8 āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Evaṁ kho, mahānāma, ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti. 9 Kathañca, mahānāma, ariyasāvako bhojane mattaññū hoti? Idha, mahānāma, ariyasāvako paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: ‘neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya; yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. Evaṁ kho, mahānāma, ariyasāvako bhojane mattaññū hoti. 10 Kathañca, mahānāma, ariyasāvako jāgariyaṁ anuyutto hoti? Idha, mahānāma, ariyasāvako divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti, rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti, rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti, pāde pādaṁ accādhāya, sato sampajāno, uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā, rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Evaṁ kho, mahānāma, ariyasāvako jāgariyaṁ anuyutto hoti. 11 Kathañca, mahānāma, ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti? Idha, mahānāma, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. 12 Hirimā hoti, hirīyati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, hirīyati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. 13 Ottappī hoti, ottappati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. 14 Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 15 Āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 16 Satimā hoti, paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. 17 Paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Evaṁ kho, mahānāma, ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti. 18 Kathañca, mahānāma, ariyasāvako catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī? Idha, mahānāma, ariyasāvako vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evaṁ kho, mahānāma, ariyasāvako catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 19 Yato kho, mahānāma, ariyasāvako evaṁ sīlasampanno hoti, evaṁ indriyesu guttadvāro hoti, evaṁ bhojane mattaññū hoti, evaṁ jāgariyaṁ anuyutto hoti, evaṁ sattahi saddhammehi samannāgato hoti, evaṁ catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, ayaṁ vuccati, mahānāma, ariyasāvako sekho pāṭipado apuccaṇḍatāya samāpanno, bhabbo abhinibbhidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Seyyathāpi, mahānāma, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā tānāssu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā 586 --- mn53 1:19 paribhāvitāni, kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vatime kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyun’ti, atha kho bhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṁ. Evameva kho, mahānāma, yato ariyasāvako evaṁ sīlasampanno hoti, evaṁ indriyesu guttadvāro hoti, evaṁ bhojane mattaññū hoti, evaṁ jāgariyaṁ anuyutto hoti, evaṁ sattahi saddhammehi samannāgato hoti, evaṁ catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, ayaṁ vuccati, mahānāma, ariyasāvako sekho pāṭipado apuccaṇḍatāya samāpanno, bhabbo abhinibbhidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. 20 Sa kho so, mahānāma, ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ āgamma anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, ayamassa paṭhamābhinibbhidā hoti kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā. 21 Sa kho so, mahānāma, ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ āgamma dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti, ayamassa dutiyābhinibbhidā hoti kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā. 22 Sa kho so, mahānāma, ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ āgamma āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, ayamassa tatiyābhinibbhidā hoti kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā. 23 Yampi, mahānāma, ariyasāvako sīlasampanno hoti, idampissa hoti caraṇasmiṁ; yampi, mahānāma, ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti, idampissa hoti caraṇasmiṁ; yampi, mahānāma, ariyasāvako bhojane mattaññū hoti, idampissa hoti caraṇasmiṁ; yampi, mahānāma, ariyasāvako jāgariyaṁ anuyutto hoti, idampissa hoti caraṇasmiṁ; yampi, mahānāma, ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti, idampissa hoti caraṇasmiṁ; yampi, mahānāma, ariyasāvako catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, idampissa hoti caraṇasmiṁ. 24 Yañca kho, mahānāma, ariyasāvako anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, idampissa hoti vijjāya; yampi, mahānāma, ariyasāvako dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti, idampissa hoti vijjāya. Yampi, mahānāma, ariyasāvako āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampissa hoti vijjāya. 25 Ayaṁ vuccati, mahānāma, ariyasāvako vijjāsampanno itipi caraṇasampanno itipi vijjācaraṇasampanno itipi. Brahmunāpesā, mahānāma, sanaṅkumārena gāthā bhāsitā: ‘Khattiyo seṭṭho janetasmiṁ, ye gottapaṭisārino; Vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse’ti. Sā kho panesā, mahānāma, brahmunā sanaṅkumārena gāthā sugītā no duggītā, subhāsitā no dubbhāsitā, atthasaṁhitā no anatthasaṁhitā, anumatā bhagavatā”ti. 26 Atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “sādhu sādhu, ānanda, sādhu kho tvaṁ, ānanda, kāpilavatthavānaṁ sakyānaṁ sekhaṁ pāṭipadaṁ abhāsī”ti. Idamavocāyasmā ānando. Samanuñño satthā ahosi. Attamanā kāpilavatthavā sakyā āyasmato ānandassa bhāsitaṁ abhinandunti. Sekhasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. mn36 0 Majjhima Nikāya 36 Mahāsaccakasutta |1| Evaṁ me 587 --- mn36 1:1 sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 2 Tena kho pana samayena bhagavā pubbaṇhasamayaṁ sunivattho hoti pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pavisitukāmo. 3 Atha kho saccako nigaṇṭhaputto jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena mahāvanaṁ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā ānando saccakaṁ nigaṇṭhaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, saccako nigaṇṭhaputto āgacchati bhassappavādako paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa. Eso kho, bhante, avaṇṇakāmo buddhassa, avaṇṇakāmo dhammassa, avaṇṇakāmo saṅghassa. Sādhu, bhante, bhagavā muhuttaṁ nisīdatu anukampaṁ upādāyā”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ etadavoca: 4 “Santi, bho gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kāyabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, no cittabhāvanaṁ. Phusanti hi te, bho gotama, sārīrikaṁ dukkhaṁ vedanaṁ. Bhūtapubbaṁ, bho gotama, sārīrikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭhassa sato ūrukkhambhopi nāma bhavissati, hadayampi nāma phalissati, uṇhampi lohitaṁ mukhato uggamissati, ummādampi pāpuṇissati cittakkhepaṁ. Tassa kho etaṁ, bho gotama, kāyanvayaṁ cittaṁ hoti, kāyassa vasena vattati. Taṁ kissa hetu? Abhāvitattā cittassa. Santi pana, bho gotama, eke samaṇabrāhmaṇā cittabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, no kāyabhāvanaṁ. Phusanti hi te, bho gotama, cetasikaṁ dukkhaṁ vedanaṁ. Bhūtapubbaṁ, bho gotama, cetasikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭhassa sato ūrukkhambhopi nāma bhavissati, hadayampi nāma phalissati, uṇhampi lohitaṁ mukhato uggamissati, ummādampi pāpuṇissati cittakkhepaṁ. Tassa kho eso, bho gotama, cittanvayo kāyo hoti, cittassa vasena vattati. Taṁ kissa hetu? Abhāvitattā kāyassa. Tassa mayhaṁ, bho gotama, evaṁ hoti: ‘addhā bhoto gotamassa sāvakā cittabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, no kāyabhāvanan’”ti. 5 “Kinti pana te, aggivessana, kāyabhāvanā sutā”ti? “Seyyathidaṁ—nando vaccho, kiso saṅkicco, makkhali gosālo—etehi, bho gotama, acelakā muttācārā hatthāpalekhanā naehibhaddantikā natiṭṭhabhaddantikā na abhihaṭaṁ na uddissakataṁ na nimantanaṁ sādiyanti, te na kumbhimukhā paṭiggaṇhanti na kaḷopimukhā paṭiggaṇhanti na eḷakamantaraṁ na daṇḍamantaraṁ na musalamantaraṁ na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya na saṅkittīsu na yattha sā upaṭṭhito hoti na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaṁ na maṁsaṁ na suraṁ na merayaṁ na thusodakaṁ pivanti. Te ekāgārikā vā honti ekālopikā, dvāgārikā vā honti dvālopikā …pe… sattāgārikā vā honti sattālopikā. Ekissāpi dattiyā yāpenti, dvīhipi dattīhi yāpenti …pe… sattahipi dattīhi yāpenti. Ekāhikampi āhāraṁ āhārenti, dvīhikampi āhāraṁ āhārenti …pe… sattāhikampi āhāraṁ āhārenti. Iti evarūpaṁ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyuttā viharantī”ti. 6 “Kiṁ pana te, aggivessana, tāvatakeneva yāpentī”ti? “No hidaṁ, bho gotama. Appekadā, bho gotama, uḷārāni uḷārāni khādanīyāni khādanti, uḷārāni uḷārāni bhojanāni bhuñjanti, uḷārāni uḷārāni sāyanīyāni sāyanti, uḷārāni uḷārāni pānāni pivanti. Te imaṁ kāyaṁ balaṁ gāhenti nāma, brūhenti nāma, medenti nāmā”ti. “Yaṁ kho te, aggivessana, purimaṁ pahāya pacchā upacinanti, evaṁ imassa kāyassa ācayāpacayo hoti. Kinti pana te, aggivessana, cittabhāvanā sutā”ti? Cittabhāvanāya kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavatā puṭṭho samāno na sampāyāsi. 7 Atha kho bhagavā saccakaṁ nigaṇṭhaputtaṁ etadavoca: “yāpi kho te esā, aggivessana, purimā kāyabhāvanā bhāsitā sāpi ariyassa vinaye no dhammikā kāyabhāvanā. Kāyabhāvanampi kho tvaṁ, aggivessana, na aññāsi, kuto pana tvaṁ cittabhāvanaṁ jānissasi? Api ca, aggivessana, yathā abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca, bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto ca. Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, 588 --- mn36 1:7 bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 8 “Kathañca, aggivessana, abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca? Idha, aggivessana, assutavato puthujjanassa uppajjati sukhā vedanā. So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno sukhasārāgī ca hoti sukhasārāgitañca āpajjati. Tassa sā sukhā vedanā nirujjhati. Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati. Tassa kho esā, aggivessana, uppannāpi sukhā vedanā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa. Yassa kassaci, aggivessana, evaṁ ubhatopakkhaṁ uppannāpi sukhā vedanā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa, evaṁ kho, aggivessana, abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca. 9 Kathañca, aggivessana, bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto ca? Idha, aggivessana, sutavato ariyasāvakassa uppajjati sukhā vedanā. So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno na sukhasārāgī ca hoti, na sukhasārāgitañca āpajjati. Tassa sā sukhā vedanā nirujjhati. Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjati. Tassa kho esā, aggivessana, uppannāpi sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa. Yassa kassaci, aggivessana, evaṁ ubhatopakkhaṁ uppannāpi sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa. Evaṁ kho, aggivessana, bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto cā”ti. 10 “Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto gotamassa. Bhavañhi gotamo bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto cā”ti. “Addhā kho te ayaṁ, aggivessana, āsajja upanīya vācā bhāsitā, api ca te ahaṁ byākarissāmi. Yato kho ahaṁ, aggivessana, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, taṁ vata me uppannā vā sukhā vedanā cittaṁ pariyādāya ṭhassati, uppannā vā dukkhā vedanā cittaṁ pariyādāya ṭhassatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti. 11 “Na hi nūna bhoto gotamassa uppajjati tathārūpā sukhā vedanā yathārūpā uppannā sukhā vedanā cittaṁ pariyādāya tiṭṭheyya; na hi nūna bhoto gotamassa uppajjati tathārūpā dukkhā vedanā yathārūpā uppannā dukkhā vedanā cittaṁ pariyādāya tiṭṭheyyā”ti. 12 “Kiñhi no siyā, aggivessana? Idha me, aggivessana, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. 13 So kho ahaṁ, aggivessana, aparena samayena daharova samāno, susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā, akāmakānaṁ mātāpitūnaṁ assumukhānaṁ rudantānaṁ, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁ. So evaṁ pabbajito samāno kiṅkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā āḷāraṁ kālāmaṁ etadavocaṁ: ‘icchāmahaṁ, āvuso kālāma, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun’ti. Evaṁ vutte, aggivessana, āḷāro kālāmo maṁ etadavoca: ‘viharatāyasmā, tādiso ayaṁ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṁ ācariyakaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. So kho ahaṁ, aggivessana, nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ pariyāpuṇiṁ. So kho ahaṁ, aggivessana, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca, ‘jānāmi passāmī’ti ca paṭijānāmi, ahañceva aññe ca. Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘na kho āḷāro kālāmo imaṁ dhammaṁ kevalaṁ saddhāmattakena sayaṁ abhiññā sacchikatvā 589 --- mn36 1:13 upasampajja viharāmīti pavedeti, addhā āḷāro kālāmo imaṁ dhammaṁ jānaṁ passaṁ viharatī’ti. Atha khvāhaṁ, aggivessana, yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā āḷāraṁ kālāmaṁ etadavocaṁ: ‘kittāvatā no, āvuso kālāma, imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti? Evaṁ vutte, aggivessana, āḷāro kālāmo ākiñcaññāyatanaṁ pavedesi. Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘na kho āḷārasseva kālāmassa atthi saddhā, mayhampatthi saddhā; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi vīriyaṁ, mayhampatthi vīriyaṁ; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi sati, mayhampatthi sati; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi samādhi, mayhampatthi samādhi; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi paññā, mayhampatthi paññā; yannūnāhaṁ yaṁ dhammaṁ āḷāro kālāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti. So kho ahaṁ, aggivessana, nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṁ. 14 Atha khvāhaṁ, aggivessana, yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā āḷāraṁ kālāmaṁ etadavocaṁ: ‘ettāvatā no, āvuso kālāma, imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti? ‘Ettāvatā kho ahaṁ, āvuso, imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemī’ti. ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. ‘Lābhā no, āvuso, suladdhaṁ no, āvuso, ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahmacāriṁ passāma. Iti yāhaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi taṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi; yaṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi tamahaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi. Iti yāhaṁ dhammaṁ jānāmi taṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi; yaṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi tamahaṁ dhammaṁ jānāmi. Iti yādiso ahaṁ tādiso tuvaṁ, yādiso tuvaṁ tādiso ahaṁ. Ehi dāni, āvuso, ubhova santā imaṁ gaṇaṁ pariharāmā’ti. Iti kho, aggivessana, āḷāro kālāmo ācariyo me samāno attano antevāsiṁ maṁ samānaṁ attanā samasamaṁ ṭhapesi, uḷārāya ca maṁ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘nāyaṁ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati, yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyā’ti. So kho ahaṁ, aggivessana, taṁ dhammaṁ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṁ. 15 So kho ahaṁ, aggivessana, kiṅkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā udakaṁ rāmaputtaṁ etadavocaṁ: ‘icchāmahaṁ, āvuso, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun’ti. Evaṁ vutte, aggivessana, udako rāmaputto maṁ etadavoca: ‘viharatāyasmā, tādiso ayaṁ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṁ ācariyakaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. So kho ahaṁ, aggivessana, nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ pariyāpuṇiṁ. So kho ahaṁ, aggivessana, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca, ‘jānāmi passāmī’ti ca paṭijānāmi, ahañceva aññe ca. Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘na kho rāmo imaṁ dhammaṁ kevalaṁ saddhāmattakena sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi. Addhā rāmo imaṁ dhammaṁ jānaṁ passaṁ vihāsī’ti. Atha khvāhaṁ, aggivessana, yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā udakaṁ rāmaputtaṁ etadavocaṁ: ‘kittāvatā no āvuso rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti? Evaṁ vutte, aggivessana, udako rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanaṁ pavedesi. Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhampatthi saddhā; na kho rāmasseva ahosi vīriyaṁ, mayhampatthi vīriyaṁ; na kho rāmasseva ahosi sati, mayhampatthi sati; na kho rāmasseva ahosi samādhi, mayhampatthi samādhi; na kho rāmasseva ahosi paññā, mayhampatthi paññā; yannūnāhaṁ yaṁ dhammaṁ rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti. So kho ahaṁ, aggivessana, nacirasseva 590 --- mn36 1:15 khippameva taṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṁ. Atha khvāhaṁ, aggivessana, yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā udakaṁ rāmaputtaṁ etadavocaṁ: ‘ettāvatā no āvuso rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti? ‘Ettāvatā kho āvuso rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti. ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. ‘Lābhā no, āvuso, suladdhaṁ no, āvuso, ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahmacāriṁ passāma. Iti yaṁ dhammaṁ rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi, taṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi; yaṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, taṁ dhammaṁ rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi. Iti yaṁ dhammaṁ rāmo abhiññāsi taṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi; yaṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi taṁ dhammaṁ rāmo abhiññāsi. Iti yādiso rāmo ahosi tādiso tuvaṁ; yādiso tuvaṁ tādiso rāmo ahosi. Ehi dāni, āvuso, tuvaṁ imaṁ gaṇaṁ pariharā’ti. Iti kho, aggivessana, udako rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne ca maṁ ṭhapesi, uḷārāya ca maṁ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘nāyaṁ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati, yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyā’ti. So kho ahaṁ, aggivessana, taṁ dhammaṁ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṁ. 16 So kho ahaṁ, aggivessana, kiṅkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno magadhesu anupubbena cārikaṁ caramāno yena uruvelā senānigamo tadavasariṁ. Tatthaddasaṁ ramaṇīyaṁ bhūmibhāgaṁ, pāsādikañca vanasaṇḍaṁ, nadiñca sandantiṁ setakaṁ supatitthaṁ ramaṇīyaṁ, samantā ca gocaragāmaṁ. Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘ramaṇīyo vata bho bhūmibhāgo, pāsādiko ca vanasaṇḍo, nadī ca sandati setakā supatitthā ramaṇīyā, samantā ca gocaragāmo. Alaṁ vatidaṁ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyā’ti. So kho ahaṁ, aggivessana, tattheva nisīdiṁ ‘alamidaṁ padhānāyā’ti. 17 Apissumaṁ, aggivessana, tisso upamā paṭibhaṁsu anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathāpi, aggivessana, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ udake nikkhittaṁ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya: ‘aggiṁ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, api nu so puriso amuṁ allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ, udake nikkhittaṁ, uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Taṁ kissa hetu”? “Aduñhi, bho gotama, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ, tañca pana udake nikkhittaṁ. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. “Evameva kho, aggivessana, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṁ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho, so ca ajjhattaṁ na suppahīno hoti, na suppaṭippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṁ kho maṁ, aggivessana, paṭhamā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. 18 Aparāpi kho maṁ, aggivessana, dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathāpi, aggivessana, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ, ārakā udakā thale nikkhittaṁ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya: ‘aggiṁ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, api nu so puriso amuṁ allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ, ārakā udakā thale nikkhittaṁ, uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya tejo pātukareyyā”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Taṁ kissa hetu”? “Aduñhi, bho gotama, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ, kiñcāpi ārakā udakā thale nikkhittaṁ. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. “Evameva kho, aggivessana, ye hi keci 591 --- mn36 1:18 samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṁ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṁ na suppahīno hoti, na suppaṭippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṁ kho maṁ, aggivessana, dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā 19 Aparāpi kho maṁ, aggivessana, tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathāpi, aggivessana, sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ, ārakā udakā thale nikkhittaṁ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya: ‘aggiṁ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, api nu so puriso amuṁ sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ, ārakā udakā thale nikkhittaṁ, uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti? “Evaṁ, bho gotama”. “Taṁ kissa hetu”? “Aduñhi, bho gotama, sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ, tañca pana ārakā udakā thale nikkhittan”ti. “Evameva kho, aggivessana, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṁ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho, so ca ajjhattaṁ suppahīno hoti suppaṭippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṁ kho maṁ, aggivessana, tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Imā kho maṁ, aggivessana, tisso upamā paṭibhaṁsu anacchariyā pubbe assutapubbā. 20 Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ dantebhi dantamādhāya, jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇheyyaṁ abhinippīḷeyyaṁ abhisantāpeyyan’ti. So kho ahaṁ, aggivessana, dantebhi dantamādhāya, jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi. Tassa mayhaṁ, aggivessana, dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṁ āhacca cetasā cittaṁ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. Seyyathāpi, aggivessana, balavā puriso dubbalataraṁ purisaṁ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya; evameva kho me, aggivessana, dantebhi dantamādhāya, jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. Āraddhaṁ kho pana me, aggivessana, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. 21 Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti. So kho ahaṁ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṁ nikkhamantānaṁ adhimatto saddo hoti. Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti; evameva kho me, aggivessana, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṁ nikkhamantānaṁ adhimatto saddo hoti. Āraddhaṁ kho pana me, aggivessana, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. 22 Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti. So kho ahaṁ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani 592 --- mn36 1:22 ūhananti. Seyyathāpi, aggivessana, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho me, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti. Āraddhaṁ kho pana me, aggivessana, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. 23 Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti. So kho ahaṁ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. Seyyathāpi, aggivessana, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṁ dadeyya; evameva kho me, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. Āraddhaṁ kho pana me, aggivessana, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. 24 Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti. So kho ahaṁ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti. Seyyathāpi, aggivessana, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṁ parikanteyya; evameva kho me, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti. Āraddhaṁ kho pana me, aggivessana, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. 25 Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti. So kho ahaṁ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṁ ḍāho hoti. Seyyathāpi, aggivessana, dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṁ samparitāpeyyuṁ; evameva kho me, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṁ ḍāho hoti. Āraddhaṁ kho pana me, aggivessana, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. 26 Apissu maṁ, aggivessana, devatā disvā evamāhaṁsu: ‘kālaṅkato samaṇo gotamo’ti. Ekaccā devatā evamāhaṁsu: ‘na kālaṅkato samaṇo gotamo, api ca kālaṁ karotī’ti. Ekaccā devatā evamāhaṁsu: ‘na kālaṅkato samaṇo gotamo, napi kālaṁ karoti, arahaṁ samaṇo gotamo, vihāro tveva so arahato evarūpo hotī’ti. 27 Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjeyyan’ti. Atha kho maṁ, aggivessana, devatā upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘mā kho tvaṁ, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paṭipajji. Sace kho tvaṁ, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjissasi, tassa te mayaṁ dibbaṁ ojaṁ lomakūpehi ajjhohāressāma, tāya tvaṁ yāpessasī’ti. Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘ahañceva kho pana sabbaso ajajjitaṁ paṭijāneyyaṁ, imā ca me devatā dibbaṁ ojaṁ lomakūpehi ajjhohāreyyuṁ, tāya cāhaṁ yāpeyyaṁ, taṁ mamassa musā’ti. So kho ahaṁ, aggivessana, tā devatā paccācikkhāmi, ‘halan’ti vadāmi. 28 Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhāreyyaṁ, pasataṁ 593 --- mn36 1:28 pasataṁ, yadi vā muggayūsaṁ, yadi vā kulatthayūsaṁ, yadi vā kaḷāyayūsaṁ, yadi vā hareṇukayūsan’ti. So kho ahaṁ, aggivessana, thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhāresiṁ, pasataṁ pasataṁ, yadi vā muggayūsaṁ, yadi vā kulatthayūsaṁ, yadi vā kaḷāyayūsaṁ, yadi vā hareṇukayūsaṁ. Tassa mayhaṁ, aggivessana, thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhārayato, pasataṁ pasataṁ, yadi vā muggayūsaṁ, yadi vā kulatthayūsaṁ, yadi vā kaḷāyayūsaṁ, yadi vā hareṇukayūsaṁ, adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti. Seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā; evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṁ; evamevassu me ānisadaṁ hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī; evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti; evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti; evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena samphuṭito hoti sammilāto; evamevassu me sīsacchavi samphuṭitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ, aggivessana, udaracchaviṁ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaṁyeva pariggaṇhāmi, piṭṭhikaṇṭakaṁ parimasissāmīti udaracchaviṁyeva pariggaṇhāmi, yāvassu me, aggivessana, udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṁ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ, aggivessana, vaccaṁ vā muttaṁ vā karissāmīti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ, aggivessana, imameva kāyaṁ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi. Tassa mayhaṁ, aggivessana, pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya. 29 Apissu maṁ, aggivessana, manussā disvā evamāhaṁsu: ‘kāḷo samaṇo gotamo’ti. Ekacce manussā evamāhaṁsu: ‘na kāḷo samaṇo gotamo, sāmo samaṇo gotamo’ti. Ekacce manussā evamāhaṁsu: ‘na kāḷo samaṇo gotamo, napi sāmo, maṅguracchavi samaṇo gotamo’ti. Yāvassu me, aggivessana, tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāyevappāhāratāya. 30 Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘ye kho keci atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayiṁsu, etāvaparamaṁ, nayito bhiyyo. Yepi hi keci anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayissanti, etāvaparamaṁ, nayito bhiyyo. Yepi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, etāvaparamaṁ, nayito bhiyyo. Na kho panāhaṁ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ. Siyā nu kho añño maggo bodhāyā’ti? 31 Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘abhijānāmi kho panāhaṁ pitu sakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharitā. Siyā nu kho eso maggo bodhāyā’ti? Tassa mayhaṁ, aggivessana, satānusāri viññāṇaṁ ahosi: ‘eseva maggo bodhāyā’ti. 32 Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘kiṁ nu kho ahaṁ tassa sukhassa bhāyāmi, yaṁ taṁ sukhaṁ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ti? Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘na kho ahaṁ tassa sukhassa bhāyāmi, yaṁ taṁ sukhaṁ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ti. 33 Tassa mayhaṁ, aggivessana, etadahosi: ‘na kho taṁ sukaraṁ sukhaṁ adhigantuṁ evaṁ adhimattakasimānaṁ pattakāyena, yannūnāhaṁ oḷārikaṁ āhāraṁ āhāreyyaṁ odanakummāsan’ti. So kho ahaṁ, aggivessana, oḷārikaṁ āhāraṁ āhāresiṁ odanakummāsaṁ. Tena kho pana maṁ, aggivessana, samayena pañca bhikkhū paccupaṭṭhitā honti: ‘yaṁ kho samaṇo gotamo dhammaṁ adhigamissati, taṁ no ārocessatī’ti. Yato kho ahaṁ, aggivessana, oḷārikaṁ āhāraṁ āhāresiṁ odanakummāsaṁ, atha me te pañca bhikkhū nibbijja pakkamiṁsu: ‘bāhulliko samaṇo gotamo, padhānavibbhanto, āvatto bāhullāyā’ti. 34 So kho ahaṁ, aggivessana, oḷārikaṁ āhāraṁ āhāretvā, balaṁ 594 --- mn36 1:34 gahetvā, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. 35-37 Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṁ, sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṁvedesiṁ yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. 38 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. 39 Ayaṁ kho me, aggivessana, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. 40 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi …pe… 41 ayaṁ kho me, aggivessana, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. 42 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. ‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. 43 Tassa me evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccittha. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ ahosi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññāsiṁ. 44 Ayaṁ kho me, aggivessana, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. 45 Abhijānāmi kho panāhaṁ, aggivessana, anekasatāya parisāya dhammaṁ desetā. Apissu maṁ ekameko evaṁ maññati: ‘mamevārabbha samaṇo gotamo dhammaṁ desetī’ti. Na kho panetaṁ, aggivessana, evaṁ daṭṭhabbaṁ; yāvadeva viññāpanatthāya tathāgato paresaṁ dhammaṁ deseti. So kho ahaṁ, aggivessana, tassāyeva kathāya pariyosāne, tasmiṁyeva purimasmiṁ samādhinimitte ajjhattameva cittaṁ saṇṭhapemi sannisādemi ekodiṁ karomi samādahāmi, yena sudaṁ niccakappaṁ viharāmī”ti. “Okappaniyametaṁ bhoto gotamassa yathā taṁ arahato sammāsambuddhassa. Abhijānāti kho pana bhavaṁ gotamo divā supitā”ti? 46 “Abhijānāmahaṁ, aggivessana, gimhānaṁ pacchime māse 595 --- mn36 1:46 pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññapetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṁ okkamitā”ti. “Etaṁ kho, bho gotama, eke samaṇabrāhmaṇā sammohavihārasmiṁ vadantī”ti? “Na kho, aggivessana, ettāvatā sammūḷho vā hoti asammūḷho vā. Api ca, aggivessana, yathā sammūḷho ca hoti asammūḷho ca, taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 47 “Yassa kassaci, aggivessana, ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā appahīnā, tamahaṁ ‘sammūḷho’ti vadāmi. Āsavānañhi, aggivessana, appahānā sammūḷho hoti. Yassa kassaci, aggivessana, ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā pahīnā, tamahaṁ ‘asammūḷho’ti vadāmi. Āsavānañhi, aggivessana, pahānā asammūḷho hoti. Tathāgatassa kho, aggivessana, ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Seyyathāpi, aggivessana, tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā; evameva kho, aggivessana, tathāgatassa ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā”ti. 48 Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Yāvañcidaṁ bhoto gotamassa evaṁ āsajja āsajja vuccamānassa, upanītehi vacanappathehi samudācariyamānassa, chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṁ arahato sammāsambuddhassa. Abhijānāmahaṁ, bho gotama, pūraṇaṁ kassapaṁ vādena vādaṁ samārabhitā. Sopi mayā vādena vādaṁ samāraddho aññenaññaṁ paṭicari, bahiddhā kathaṁ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Bhoto pana gotamassa evaṁ āsajja āsajja vuccamānassa, upanītehi vacanappathehi samudācariyamānassa, chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṁ arahato sammāsambuddhassa. Abhijānāmahaṁ, bho gotama, makkhaliṁ gosālaṁ …pe… ajitaṁ kesakambalaṁ … pakudhaṁ kaccāyanaṁ … sañjayaṁ belaṭṭhaputtaṁ … nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ vādena vādaṁ samārabhitā. Sopi mayā vādena vādaṁ samāraddho aññenaññaṁ paṭicari, bahiddhā kathaṁ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Bhoto pana gotamassa evaṁ āsajja āsajja vuccamānassa, upanītehi vacanappathehi samudācariyamānassa, chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṁ arahato sammāsambuddhassa. Handa ca dāni mayaṁ, bho gotama, gacchāma. Bahukiccā mayaṁ, bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tvaṁ, aggivessana, kālaṁ maññasī”ti. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Mahāsaccakasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. mn101 0 Majjhima Nikāya 101 Devadahasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati devadahaṁ nāma sakyānaṁ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 2 “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, sabbaṁ taṁ pubbekatahetu. Iti purāṇānaṁ kammānaṁ tapasā byantībhāvā, navānaṁ kammānaṁ akaraṇā, āyatiṁ anavassavo; āyatiṁ anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatī’ti. Evaṁvādino, bhikkhave, nigaṇṭhā. 3 Evaṁvādāhaṁ, bhikkhave, nigaṇṭhe upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe, āvuso nigaṇṭhā, evaṁvādino evaṁdiṭṭhino—yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, sabbaṁ taṁ pubbekatahetu. Iti purāṇānaṁ 596 --- mn101 1:3 kammānaṁ tapasā byantībhāvā, navānaṁ kammānaṁ akaraṇā, āyatiṁ anavassavo; āyatiṁ anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatī’ti? Te ca me, bhikkhave, nigaṇṭhā evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. 4 Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘kiṁ pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha—ahuvamheva mayaṁ pubbe, na nāhuvamhā’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. ‘Kiṁ pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha—akaramheva mayaṁ pubbe pāpakammaṁ, na nākaramhā’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. ‘Kiṁ pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha—evarūpaṁ vā evarūpaṁ vā pāpakammaṁ akaramhā’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. ‘Kiṁ pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha—ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ, ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjīretabbaṁ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatī’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. ‘Kiṁ pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha—diṭṭheva dhamme akusalānaṁ dhammānaṁ pahānaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadan’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. 5 ‘Iti kira tumhe, āvuso nigaṇṭhā, na jānātha—ahuvamheva mayaṁ pubbe, na nāhuvamhāti, na jānātha—akaramheva mayaṁ pubbe pāpakammaṁ, na nākaramhāti, na jānātha—evarūpaṁ vā evarūpaṁ vā pāpakammaṁ akaramhāti, na jānātha—ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ, ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjīretabbaṁ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatīti, na jānātha—diṭṭheva dhamme akusalānaṁ dhammānaṁ pahānaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadaṁ; evaṁ sante āyasmantānaṁ nigaṇṭhānaṁ na kallamassa veyyākaraṇāya: “yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, sabbaṁ taṁ pubbekatahetu. Iti purāṇānaṁ kammānaṁ tapasā byantībhāvā, navānaṁ kammānaṁ akaraṇā, āyatiṁ anavassavo; āyatiṁ anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatī”ti. 6 Sace pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jāneyyātha—ahuvamheva mayaṁ pubbe, na nāhuvamhāti, jāneyyātha—akaramheva mayaṁ pubbe pāpakammaṁ, na nākaramhāti, jāneyyātha—evarūpaṁ vā evarūpaṁ vā pāpakammaṁ akaramhāti, jāneyyātha—ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ, ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjīretabbaṁ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatīti, jāneyyātha—diṭṭheva dhamme akusalānaṁ dhammānaṁ pahānaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadaṁ; evaṁ sante āyasmantānaṁ nigaṇṭhānaṁ kallamassa veyyākaraṇāya: “yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, sabbaṁ taṁ pubbekatahetu. Iti purāṇānaṁ kammānaṁ tapasā byantībhāvā, navānaṁ kammānaṁ akaraṇā, āyatiṁ anavassavo; āyatiṁ anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatī”ti. 7 Seyyathāpi, āvuso nigaṇṭhā, puriso sallena viddho assa savisena gāḷhūpalepanena; so sallassapi vedhanahetu dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ. Tassa so bhisakko sallakatto satthena vaṇamukhaṁ parikanteyya; so satthenapi vaṇamukhassa parikantanahetu dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyeyya. Tassa so bhisakko sallakatto esaniyā sallaṁ eseyya; so esaniyāpi sallassa esanāhetu dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyeyya. Tassa so bhisakko sallakatto sallaṁ abbuheyya; so sallassapi abbuhanahetu dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyeyya. Tassa so bhisakko sallakatto agadaṅgāraṁ vaṇamukhe odaheyya; so agadaṅgārassapi vaṇamukhe odahanahetu dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyeyya. So aparena samayena rūḷhena vaṇena sañchavinā arogo assa sukhī serī sayaṁvasī yena kāmaṅgamo. Tassa evamassa: “ahaṁ kho pubbe sallena viddho ahosiṁ savisena gāḷhūpalepanena. Sohaṁ sallassapi vedhanahetu dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyiṁ. Tassa me mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhapesuṁ. Tassa me so bhisakko sallakatto satthena vaṇamukhaṁ parikanti; sohaṁ satthenapi vaṇamukhassa parikantanahetu dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyiṁ. Tassa me so bhisakko sallakatto esaniyā sallaṁ esi; so ahaṁ esaniyāpi sallassa 597 --- mn101 1:7 esanāhetu dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyiṁ. Tassa me so bhisakko sallakatto sallaṁ abbuhi; sohaṁ sallassapi abbuhanahetu dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyiṁ. Tassa me so bhisakko sallakatto agadaṅgāraṁ vaṇamukhe odahi; sohaṁ agadaṅgārassapi vaṇamukhe odahanahetu dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyiṁ. Somhi etarahi rūḷhena vaṇena sañchavinā arogo sukhī serī sayaṁvasī yena kāmaṅgamo”ti. 8 Evameva kho, āvuso nigaṇṭhā, sace tumhe jāneyyātha—ahuvamheva mayaṁ pubbe, na nāhuvamhāti, jāneyyātha—akaramheva mayaṁ pubbe pāpakammaṁ, na nākaramhāti, jāneyyātha—evarūpaṁ vā evarūpaṁ vā pāpakammaṁ akaramhāti, jāneyyātha—ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ, ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjīretabbaṁ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatīti, jāneyyātha—diṭṭheva dhamme akusalānaṁ dhammānaṁ pahānaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadaṁ; evaṁ sante āyasmantānaṁ nigaṇṭhānaṁ kallamassa veyyākaraṇāya: “yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, sabbaṁ taṁ pubbekatahetu. Iti purāṇānaṁ kammānaṁ tapasā byantībhāvā, navānaṁ kammānaṁ akaraṇā, āyatiṁ anavassavo; āyatiṁ anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatī”ti. 9 Yasmā ca kho tumhe, āvuso nigaṇṭhā, na jānātha—ahuvamheva mayaṁ pubbe, na nāhuvamhāti, na jānātha—akaramheva mayaṁ pubbe pāpakammaṁ, na nākaramhāti, na jānātha—evarūpaṁ vā evarūpaṁ vā pāpakammaṁ akaramhāti, na jānātha—ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ, ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjīretabbaṁ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatīti, na jānātha—diṭṭheva dhamme akusalānaṁ dhammānaṁ pahānaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadaṁ; tasmā āyasmantānaṁ nigaṇṭhānaṁ na kallamassa veyyākaraṇāya: “yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, sabbaṁ taṁ pubbekatahetu. Iti purāṇānaṁ kammānaṁ tapasā byantībhāvā, navānaṁ kammānaṁ akaraṇā, āyatiṁ anavassavo; āyatiṁ anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatī”’ti. 10 Evaṁ vutte, bhikkhave, te nigaṇṭhā maṁ etadavocuṁ: ‘nigaṇṭho, āvuso, nāṭaputto sabbaññū sabbadassāvī, aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti. “Carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan”ti. So evamāha: “atthi kho vo, āvuso nigaṇṭhā, pubbeva pāpakammaṁ kataṁ, taṁ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya nijjīretha, yaṁ panettha etarahi kāyena saṁvutā vācāya saṁvutā manasā saṁvutā taṁ āyatiṁ pāpakammassa akaraṇaṁ. Iti purāṇānaṁ kammānaṁ tapasā byantībhāvā, navānaṁ kammānaṁ akaraṇā, āyatiṁ anavassavo; āyatiṁ anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatī”ti. Tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā’ti. 11 Evaṁ vutte, ahaṁ, bhikkhave, te nigaṇṭhe etadavocaṁ: ‘pañca kho ime, āvuso nigaṇṭhā, dhammā diṭṭheva dhamme dvidhāvipākā. Katame pañca? Saddhā, ruci, anussavo, ākāraparivitakko, diṭṭhinijjhānakkhanti—ime kho, āvuso nigaṇṭhā, pañca dhammā diṭṭheva dhamme dvidhāvipākā. Tatrāyasmantānaṁ nigaṇṭhānaṁ kā atītaṁse satthari saddhā, kā ruci, ko anussavo, ko ākāraparivitakko, kā diṭṭhinijjhānakkhantī’ti. Evaṁvādī kho ahaṁ, bhikkhave, nigaṇṭhesu na kañci sahadhammikaṁ vādapaṭihāraṁ samanupassāmi. 12 Puna caparāhaṁ, bhikkhave, te nigaṇṭhe evaṁ vadāmi: ‘taṁ kiṁ maññatha, āvuso nigaṇṭhā. Yasmiṁ vo samaye tibbo upakkamo hoti tibbaṁ padhānaṁ, tibbā tasmiṁ samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyetha; yasmiṁ pana vo samaye na tibbo upakkamo hoti na tibbaṁ padhānaṁ, na tibbā tasmiṁ samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyethā’ti? ‘Yasmiṁ no, āvuso gotama, samaye tibbo upakkamo hoti tibbaṁ padhānaṁ, tibbā tasmiṁ samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyāma; yasmiṁ pana no samaye na tibbo upakkamo hoti na tibbaṁ padhānaṁ, na tibbā tasmiṁ samaye opakkamikā dukkhā 598 --- mn101 1:12 tibbā kaṭukā vedanā vediyāmā’ti. 13 ‘Iti kira, āvuso nigaṇṭhā, yasmiṁ vo samaye tibbo upakkamo hoti tibbaṁ padhānaṁ, tibbā tasmiṁ samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyetha; yasmiṁ pana vo samaye na tibbo upakkamo hoti na tibbaṁ padhānaṁ, na tibbā tasmiṁ samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyetha. Evaṁ sante āyasmantānaṁ nigaṇṭhānaṁ na kallamassa veyyākaraṇāya: “yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, sabbaṁ taṁ pubbekatahetu. Iti purāṇānaṁ kammānaṁ tapasā byantībhāvā, navānaṁ kammānaṁ akaraṇā, āyatiṁ anavassavo; āyatiṁ anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatī”ti. 14 Sace, āvuso nigaṇṭhā, yasmiṁ vo samaye tibbo upakkamo hoti tibbaṁ padhānaṁ, na tibbā tasmiṁ samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyetha; yasmiṁ pana vo samaye na tibbo upakkamo hoti na tibbaṁ padhānaṁ, tibbā tasmiṁ samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyetha; evaṁ sante āyasmantānaṁ nigaṇṭhānaṁ kallamassa veyyākaraṇāya: “yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, sabbaṁ taṁ pubbekatahetu. Iti purāṇānaṁ kammānaṁ tapasā byantībhāvā, navānaṁ kammānaṁ akaraṇā, āyatiṁ anavassavo; āyatiṁ anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatī”ti. 15 Yasmā ca kho, āvuso nigaṇṭhā, yasmiṁ vo samaye tibbo upakkamo hoti tibbaṁ padhānaṁ, tibbā tasmiṁ samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyetha; yasmiṁ pana vo samaye na tibbo upakkamo hoti na tibbaṁ padhānaṁ, na tibbā tasmiṁ samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyetha; te tumhe sāmaṁyeva opakkamikā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānā avijjā aññāṇā sammohā vipaccetha: “yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, sabbaṁ taṁ pubbekatahetu. Iti purāṇānaṁ kammānaṁ tapasā byantībhāvā, navānaṁ kammānaṁ akaraṇā, āyatiṁ anavassavo; āyatiṁ anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatī”’ti. Evaṁvādīpi kho ahaṁ, bhikkhave, nigaṇṭhesu na kañci sahadhammikaṁ vādapaṭihāraṁ samanupassāmi. 16 Puna caparāhaṁ, bhikkhave, te nigaṇṭhe evaṁ vadāmi: ‘taṁ kiṁ maññathāvuso nigaṇṭhā, yamidaṁ kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā samparāyavedanīyaṁ hotūti labbhametan’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. ‘Yaṁ panidaṁ kammaṁ samparāyavedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā diṭṭhadhammavedanīyaṁ hotūti labbhametan’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. 17 ‘Taṁ kiṁ maññathāvuso nigaṇṭhā, yamidaṁ kammaṁ sukhavedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā dukkhavedanīyaṁ hotūti labbhametan’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. ‘Yaṁ panidaṁ kammaṁ dukkhavedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā sukhavedanīyaṁ hotūti labbhametan’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. 18 ‘Taṁ kiṁ maññathāvuso nigaṇṭhā, yamidaṁ kammaṁ paripakkavedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā aparipakkavedanīyaṁ hotūti labbhametan’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. ‘Yaṁ panidaṁ kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā paripakkavedanīyaṁ hotūti labbhametan’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. 19 ‘Taṁ kiṁ maññathāvuso nigaṇṭhā, yamidaṁ kammaṁ bahuvedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā appavedanīyaṁ hotūti labbhametan’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. ‘Yaṁ panidaṁ kammaṁ appavedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā bahuvedanīyaṁ hotūti labbhametan’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. 20 ‘Taṁ kiṁ maññathāvuso nigaṇṭhā, yamidaṁ kammaṁ savedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā avedanīyaṁ hotūti labbhametan’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. ‘Yaṁ panidaṁ kammaṁ avedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā savedanīyaṁ hotūti labbhametan’ti? ‘No hidaṁ, āvuso’. 21 ‘Iti kira, āvuso nigaṇṭhā, yamidaṁ kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā samparāyavedanīyaṁ hotūti alabbhametaṁ, yaṁ panidaṁ kammaṁ samparāyavedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā 599 --- mn101 1:21 diṭṭhadhammavedanīyaṁ hotūti alabbhametaṁ, yamidaṁ kammaṁ sukhavedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā dukkhavedanīyaṁ hotūti alabbhametaṁ, yamidaṁ kammaṁ dukkhavedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā sukhavedanīyaṁ hotūti alabbhametaṁ, yamidaṁ kammaṁ paripakkavedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā aparipakkavedanīyaṁ hotūti alabbhametaṁ, yamidaṁ kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā paripakkavedanīyaṁ hotūti alabbhametaṁ, yamidaṁ kammaṁ bahuvedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā appavedanīyaṁ hotūti alabbhametaṁ, yamidaṁ kammaṁ appavedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā bahuvedanīyaṁ hotūti alabbhametaṁ, yamidaṁ kammaṁ savedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā avedanīyaṁ hotūti alabbhametaṁ, yamidaṁ kammaṁ avedanīyaṁ taṁ upakkamena vā padhānena vā savedanīyaṁ hotūti alabbhametaṁ; evaṁ sante āyasmantānaṁ nigaṇṭhānaṁ aphalo upakkamo hoti, aphalaṁ padhānaṁ’. 22 Evaṁvādī, bhikkhave, nigaṇṭhā. Evaṁvādīnaṁ, bhikkhave, nigaṇṭhānaṁ dasa sahadhammikā vādānuvādā gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchanti. Sace, bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti; addhā, bhikkhave, nigaṇṭhā pubbe dukkaṭakammakārino yaṁ etarahi evarūpā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyanti. Sace, bhikkhave, sattā issaranimmānahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti; addhā, bhikkhave, nigaṇṭhā pāpakena issarena nimmitā yaṁ etarahi evarūpā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyanti. Sace, bhikkhave, sattā saṅgatibhāvahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti; addhā, bhikkhave, nigaṇṭhā pāpasaṅgatikā yaṁ etarahi evarūpā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyanti. Sace, bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti; addhā, bhikkhave, nigaṇṭhā pāpābhijātikā yaṁ etarahi evarūpā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyanti. Sace, bhikkhave, sattā diṭṭhadhammūpakkamahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti; addhā, bhikkhave, nigaṇṭhā evarūpā diṭṭhadhammūpakkamā yaṁ etarahi evarūpā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyanti. Sace, bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, gārayhā nigaṇṭhā; no ce sattā pubbekatahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, gārayhā nigaṇṭhā. Sace, bhikkhave, sattā issaranimmānahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, gārayhā nigaṇṭhā; no ce sattā issaranimmānahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, gārayhā nigaṇṭhā. Sace, bhikkhave, sattā saṅgatibhāvahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, gārayhā nigaṇṭhā; no ce sattā saṅgatibhāvahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, gārayhā nigaṇṭhā. Sace, bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, gārayhā nigaṇṭhā; no ce sattā abhijātihetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, gārayhā nigaṇṭhā. Sace, bhikkhave, sattā diṭṭhadhammūpakkamahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, gārayhā nigaṇṭhā; no ce sattā diṭṭhadhammūpakkamahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, gārayhā nigaṇṭhā. Evaṁvādī, bhikkhave, nigaṇṭhā. Evaṁvādīnaṁ, bhikkhave, nigaṇṭhānaṁ ime dasa sahadhammikā vādānuvādā gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchanti. Evaṁ kho, bhikkhave, aphalo upakkamo hoti, aphalaṁ padhānaṁ. 23 Kathañca, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphalaṁ padhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva anaddhabhūtaṁ attānaṁ dukkhena addhabhāveti, dhammikañca sukhaṁ na pariccajati, tasmiñca sukhe anadhimucchito hoti. So evaṁ pajānāti: ‘imassa kho me dukkhanidānassa saṅkhāraṁ padahato saṅkhārappadhānā virāgo hoti, imassa pana me dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkhaṁ bhāvayato virāgo hotī’ti. So yassa hi khvāssa dukkhanidānassa saṅkhāraṁ padahato saṅkhārappadhānā virāgo hoti, saṅkhāraṁ tattha padahati. Yassa panassa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkhaṁ bhāvayato virāgo hoti, upekkhaṁ tattha bhāveti. Tassa tassa dukkhanidānassa saṅkhāraṁ padahato saṅkhārappadhānā virāgo hoti—evampissa taṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ hoti. Tassa tassa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkhaṁ bhāvayato virāgo hoti—evampissa taṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ hoti. 24 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso itthiyā sāratto paṭibaddhacitto tibbacchando tibbāpekkho. So taṁ itthiṁ passeyya aññena purisena saddhiṁ santiṭṭhantiṁ sallapantiṁ 600 --- mn101 1:24 sañjagghantiṁ saṁhasantiṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu tassa purisassa amuṁ itthiṁ disvā aññena purisena saddhiṁ santiṭṭhantiṁ sallapantiṁ sañjagghantiṁ saṁhasantiṁ uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Amu hi, bhante, puriso amussā itthiyā sāratto paṭibaddhacitto tibbacchando tibbāpekkho. Tasmā taṁ itthiṁ disvā aññena purisena saddhiṁ santiṭṭhantiṁ sallapantiṁ sañjagghantiṁ saṁhasantiṁ uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā”ti. 25 “Atha kho, bhikkhave, tassa purisassa evamassa: ‘ahaṁ kho amussā itthiyā sāratto paṭibaddhacitto tibbacchando tibbāpekkho. Tassa me amuṁ itthiṁ disvā aññena purisena saddhiṁ santiṭṭhantiṁ sallapantiṁ sañjagghantiṁ saṁhasantiṁ uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā. Yannūnāhaṁ yo me amussā itthiyā chandarāgo taṁ pajaheyyan’ti. So yo amussā itthiyā chandarāgo taṁ pajaheyya. So taṁ itthiṁ passeyya aparena samayena aññena purisena saddhiṁ santiṭṭhantiṁ sallapantiṁ sañjagghantiṁ saṁhasantiṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu tassa purisassa amuṁ itthiṁ disvā aññena purisena saddhiṁ santiṭṭhantiṁ sallapantiṁ sañjagghantiṁ saṁhasantiṁ uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Amu hi, bhante, puriso amussā itthiyā virāgo. Tasmā taṁ itthiṁ disvā aññena purisena saddhiṁ santiṭṭhantiṁ sallapantiṁ sañjagghantiṁ saṁhasantiṁ na uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā”ti. 26 “Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu na heva anaddhabhūtaṁ attānaṁ dukkhena addhabhāveti, dhammikañca sukhaṁ na pariccajati, tasmiñca sukhe anadhimucchito hoti. So evaṁ pajānāti: ‘imassa kho me dukkhanidānassa saṅkhāraṁ padahato saṅkhārappadhānā virāgo hoti, imassa pana me dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkhaṁ bhāvayato virāgo hotī’ti. So yassa hi khvāssa dukkhanidānassa saṅkhāraṁ padahato saṅkhārappadhānā virāgo hoti, saṅkhāraṁ tattha padahati; yassa panassa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkhaṁ bhāvayato virāgo hoti, upekkhaṁ tattha bhāveti. Tassa tassa dukkhanidānassa saṅkhāraṁ padahato saṅkhārappadhānā virāgo hoti—evampissa taṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ hoti. Tassa tassa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkhaṁ bhāvayato virāgo hoti—evampissa taṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ hoti. Evampi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphalaṁ padhānaṁ. 27 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘yathāsukhaṁ kho me viharato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; dukkhāya pana me attānaṁ padahato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Yannūnāhaṁ dukkhāya attānaṁ padaheyyan’ti. So dukkhāya attānaṁ padahati. Tassa dukkhāya attānaṁ padahato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. So na aparena samayena dukkhāya attānaṁ padahati. Taṁ kissa hetu? Yassa hi so, bhikkhave, bhikkhu atthāya dukkhāya attānaṁ padaheyya svāssa attho abhinipphanno hoti. Tasmā na aparena samayena dukkhāya attānaṁ padahati. 28 Seyyathāpi, bhikkhave, usukāro tejanaṁ dvīsu alātesu ātāpeti paritāpeti ujuṁ karoti kammaniyaṁ. 29 Yato kho, bhikkhave, usukārassa tejanaṁ dvīsu alātesu ātāpitaṁ hoti paritāpitaṁ ujuṁ kataṁ kammaniyaṁ, na so taṁ aparena samayena usukāro tejanaṁ dvīsu alātesu ātāpeti paritāpeti ujuṁ karoti kammaniyaṁ. Taṁ kissa hetu? Yassa hi so, bhikkhave, atthāya usukāro tejanaṁ dvīsu alātesu ātāpeyya paritāpeyya ujuṁ kareyya kammaniyaṁ svāssa attho abhinipphanno hoti. Tasmā na aparena samayena usukāro tejanaṁ dvīsu alātesu ātāpeti paritāpeti ujuṁ karoti kammaniyaṁ. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘yathāsukhaṁ kho me viharato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; dukkhāya pana me attānaṁ padahato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Yannūnāhaṁ dukkhāya attānaṁ padaheyyan’ti. So dukkhāya attānaṁ padahati. Tassa dukkhāya attānaṁ padahato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. So na aparena 601 --- mn101 1:29 samayena dukkhāya attānaṁ padahati. Taṁ kissa hetu? Yassa hi so, bhikkhave, bhikkhu atthāya dukkhāya attānaṁ padaheyya svāssa attho abhinipphanno hoti. Tasmā na aparena samayena dukkhāya attānaṁ padahati. Evampi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphalaṁ padhānaṁ. 30 Puna caparaṁ, bhikkhave, idha tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. 31 Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya, appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. 32 So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti; ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya—iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti; yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. 33 So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti sapattabhārova ḍeti; evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena; so yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 34 So cakkhunā rūpaṁ disvā na 602 --- mn101 1:34 nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 35 So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. 36 So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā, ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya, parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 37 So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti. Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti. Thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. 38 So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evampi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphalaṁ padhānaṁ. 39 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evampi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphalaṁ padhānaṁ. 40 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evampi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphalaṁ padhānaṁ. 41 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evampi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphalaṁ padhānaṁ. 42 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Evampi, bhikkhave, saphalo upakkamo 603 --- mn101 1:42 hoti, saphalaṁ padhānaṁ. 43 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Evampi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphalaṁ padhānaṁ. 44 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 45 Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Evampi kho, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphalaṁ padhānaṁ. 46 Evaṁvādī, bhikkhave, tathāgatā. Evaṁvādīnaṁ, bhikkhave, tathāgatānaṁ dasa sahadhammikā pāsaṁsaṭṭhānā āgacchanti. Sace, bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti; addhā, bhikkhave, tathāgato pubbe sukatakammakārī yaṁ etarahi evarūpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace, bhikkhave, sattā issaranimmānahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti; addhā, bhikkhave, tathāgato bhaddakena issarena nimmito yaṁ etarahi evarūpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace, bhikkhave, sattā saṅgatibhāvahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti; addhā, bhikkhave, tathāgato kalyāṇasaṅgatiko yaṁ etarahi evarūpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace, bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti; addhā, bhikkhave, tathāgato kalyāṇābhijātiko yaṁ etarahi evarūpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace, bhikkhave, sattā diṭṭhadhammūpakkamahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti; addhā, bhikkhave, tathāgato kalyāṇadiṭṭhadhammūpakkamo yaṁ etarahi evarūpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace, bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, pāsaṁso tathāgato; no ce sattā pubbekatahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, pāsaṁso tathāgato. Sace, bhikkhave, sattā issaranimmānahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, pāsaṁso tathāgato; no ce sattā issaranimmānahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, pāsaṁso tathāgato. Sace, bhikkhave, sattā saṅgatibhāvahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, pāsaṁso tathāgato; no ce sattā saṅgatibhāvahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, pāsaṁso tathāgato. Sace, bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, pāsaṁso tathāgato; no ce sattā abhijātihetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, pāsaṁso tathāgato. Sace, bhikkhave, sattā diṭṭhadhammūpakkamahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, pāsaṁso tathāgato; no ce sattā diṭṭhadhammūpakkamahetu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti, pāsaṁso tathāgato. Evaṁvādī, bhikkhave, tathāgatā. Evaṁvādīnaṁ, bhikkhave, tathāgatānaṁ ime dasa sahadhammikā pāsaṁsaṭṭhānā āgacchantī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Devadahasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. mn120 0 Majjhima Nikāya 604 --- mn120 1:0 120 Saṅkhārupapattisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “saṅkhārupapattiṁ vo, bhikkhave, desessāmi, taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena samannāgato hoti, cāgena samannāgato hoti, paññāya samannāgato hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṁ bhāvitā evaṁ bahulīkatā tatrupapattiyā saṁvattanti. Ayaṁ, bhikkhave, maggo ayaṁ paṭipadā tatrupapattiyā saṁvattati. 4-5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena samannāgato hoti, cāgena samannāgato hoti, paññāya samannāgato hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brāhmaṇamahāsālānaṁ …pe… gahapatimahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṁ bhāvitā evaṁ bahulīkatā tatrupapattiyā saṁvattanti. Ayaṁ, bhikkhave, maggo ayaṁ paṭipadā tatrupapattiyā saṁvattati. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena samannāgato hoti, cāgena samannāgato hoti, paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṁ hoti: ‘cātumahārājikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṁ bhāvitā evaṁ bahulīkatā tatrupapattiyā saṁvattanti. Ayaṁ, bhikkhave, maggo ayaṁ paṭipadā tatrupapattiyā saṁvattati. 7-11 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena samannāgato hoti, cāgena samannāgato hoti, paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṁ hoti—tāvatiṁsā devā …pe… yāmā devā … tusitā devā … nimmānaratī devā … paranimmitavasavattī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṁ bhāvitā evaṁ bahulīkatā tatrupapattiyā saṁvattanti. Ayaṁ, bhikkhave, maggo ayaṁ paṭipadā tatrupapattiyā saṁvattati. 12 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena samannāgato hoti, cāgena samannāgato hoti, paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṁ hoti: ‘sahasso brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahulo’ti. Sahasso, bhikkhave, brahmā sahassilokadhātuṁ pharitvā adhimuccitvā viharati. Yepi tattha sattā upapannā tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso ekaṁ āmaṇḍaṁ hatthe karitvā paccavekkheyya; evameva kho, bhikkhave, sahasso brahmā sahassilokadhātuṁ pharitvā adhimuccitvā viharati. Yepi tattha sattā upapannā tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sahassassa brahmuno sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṁ bhāvitā evaṁ bahulīkatā tatrupapattiyā saṁvattanti. Ayaṁ, bhikkhave, maggo ayaṁ paṭipadā tatrupapattiyā saṁvattati. 13-16 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena … cāgena … paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṁ hoti—dvisahasso brahmā …pe… tisahasso brahmā … catusahasso brahmā … pañcasahasso brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahuloti. 605 --- mn120 1:13-16 Pañcasahasso, bhikkhave, brahmā pañcasahassilokadhātuṁ pharitvā adhimuccitvā viharati. Yepi tattha sattā upapannā tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso pañca āmaṇḍāni hatthe karitvā paccavekkheyya; evameva kho, bhikkhave, pañcasahasso brahmā pañcasahassilokadhātuṁ pharitvā adhimuccitvā viharati. Yepi tattha sattā upapannā tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pañcasahassassa brahmuno sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṁ bhāvitā evaṁ bahulīkatā tatrupapattiyā saṁvattanti. Ayaṁ, bhikkhave, maggo ayaṁ paṭipadā tatrupapattiyā saṁvattati. 17 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena … cāgena … paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṁ hoti: ‘dasasahasso brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahulo’ti. Dasasahasso, bhikkhave, brahmā dasasahassilokadhātuṁ pharitvā adhimuccitvā viharati. Yepi tattha sattā upapannā tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Seyyathāpi, bhikkhave, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva kho, bhikkhave, dasasahasso brahmā dasasahassilokadhātuṁ pharitvā adhimuccitvā viharati. Yepi tattha sattā upapannā tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā dasasahassassa brahmuno sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṁ bhāvitā evaṁ bahulīkatā tatrupapattiyā saṁvattanti. Ayaṁ, bhikkhave, maggo ayaṁ paṭipadā tatrupapattiyā saṁvattati. 18 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena … sutena … cāgena … paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṁ hoti: ‘satasahasso brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahulo’ti. Satasahasso, bhikkhave, brahmā satasahassilokadhātuṁ pharitvā adhimuccitvā viharati. Yepi tattha sattā upapannā tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Seyyathāpi, bhikkhave, nikkhaṁ jambonadaṁ dakkhakammāraputtaukkāmukhasukusalasampahaṭṭhaṁ paṇḍukambale nikkhittaṁ bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva kho, bhikkhave, satasahasso brahmā satasahassilokadhātuṁ pharitvā adhimuccitvā viharati. Yepi tattha sattā upapannā tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā satasahassassa brahmuno sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṁ bhāvitā evaṁ bahulīkatā tatrupapattiyā saṁvattanti. Ayaṁ, bhikkhave, maggo ayaṁ paṭipadā tatrupapattiyā saṁvattati. 19 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena … sutena … cāgena … paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṁ hoti—ābhā devā …pe… parittābhā devā … appamāṇābhā devā … ābhassarā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā ābhassarānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṁ bhāvitā evaṁ bahulīkatā tatrupapattiyā saṁvattanti. Ayaṁ, bhikkhave, maggo ayaṁ paṭipadā tatrupapattiyā saṁvattati. 20 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena … sutena … cāgena … paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṁ hoti—parittasubhā devā …pe… appamāṇasubhā devā … subhakiṇhā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā subhakiṇhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṁ bhāvitā evaṁ bahulīkatā tatrupapattiyā saṁvattanti. Ayaṁ, bhikkhave, maggo ayaṁ paṭipadā tatrupapattiyā saṁvattati. 21-30 Puna caparaṁ, 606 --- mn120 1:21-30 bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena … sutena … cāgena … paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṁ hoti—vehapphalā devā …pe… avihā devā … atappā devā … sudassā devā … sudassī devā … akaniṭṭhā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā akaniṭṭhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṁ bhāvitā evaṁ bahulīkatā tatrupapattiyā saṁvattanti. Ayaṁ, bhikkhave, maggo ayaṁ paṭipadā tatrupapattiyā saṁvattati. 31 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena … sutena … cāgena … paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṁ hoti: ‘ākāsānañcāyatanūpagā devā dīghāyukā ciraṭṭhitikā sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā ākāsānañcāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṁ bhāvitā evaṁ bahulīkatā tatrupapattiyā saṁvattanti. Ayaṁ, bhikkhave, maggo ayaṁ paṭipadā tatrupapattiyā saṁvattati. 32 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena … sutena … cāgena … paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṁ hoti: ‘viññāṇañcāyatanūpagā devā dīghāyukā ciraṭṭhitikā sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā viññāṇañcāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṁ bhāvitā evaṁ bahulīkatā tatrupapattiyā saṁvattanti. Ayaṁ, bhikkhave, maggo ayaṁ paṭipadā tatrupapattiyā saṁvattati. 33-36 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena … sutena … cāgena … paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṁ hoti—ākiñcaññāyatanūpagā devā …pe… nevasaññānāsaññāyatanūpagā devā dīghāyukā ciraṭṭhitikā sukhabahulāti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṁ bhāvitā evaṁ bahulīkatā tatrupapattiyā saṁvattanti. Ayaṁ, bhikkhave, maggo ayaṁ paṭipadā tatrupapattiyā saṁvattati. 37 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena … sutena … cāgena … paññāya samannāgato hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti. So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṁ, bhikkhave, bhikkhu na katthaci upapajjatī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Saṅkhārupapattisuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Anupadavaggo niṭṭhito dutiyo. 38 Tassuddānaṁ Anupada sodhana porisadhammo, Sevitabba bahudhātu vibhatti; Buddhassa kittināma cattārīsena, Ānāpāno kāyagato upapatti. mn17 0 Majjhima Nikāya 17 Vanapatthasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “vanapatthapariyāyaṁ vo, bhikkhave, desessāmi, taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Idha, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ vanapatthaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca 607 --- mn17 1:3 anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā—cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā—te kasirena samudāgacchanti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘ahaṁ kho imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharāmi, tassa me imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā—cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā—te kasirena samudāgacchantī’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā rattibhāgaṁ vā divasabhāgaṁ vā tamhā vanapatthā pakkamitabbaṁ, na vatthabbaṁ. 4 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ vanapatthaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā—cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā—te appakasirena samudāgacchanti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘ahaṁ kho imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā—cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā—te appakasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito na piṇḍapātahetu …pe… na senāsanahetu …pe… na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Atha ca pana me imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmī’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅkhāpi tamhā vanapatthā pakkamitabbaṁ, na vatthabbaṁ. 5 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ vanapatthaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā—cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘ahaṁ kho imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā—cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā—te kasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na piṇḍapātahetu …pe… na senāsanahetu …pe… na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Atha ca pana me imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmī’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅkhāpi tasmiṁ vanapatthe vatthabbaṁ, na pakkamitabbaṁ. 6 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ vanapatthaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca 608 --- mn17 1:6 anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā—cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā—te appakasirena samudāgacchanti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘ahaṁ kho imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā—cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā—te appakasirena samudāgacchantī’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā yāvajīvampi tasmiṁ vanapatthe vatthabbaṁ, na pakkamitabbaṁ. 7-10 Idha, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ upanissāya viharati …pe… 11-14 aññataraṁ nigamaṁ upanissāya viharati …pe… 15-18 aññataraṁ nagaraṁ upanissāya viharati …pe… 19-22 aññataraṁ janapadaṁ upanissāya viharati …pe… 23 aññataraṁ puggalaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā—cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā—te kasirena samudāgacchanti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘ahaṁ kho imaṁ puggalaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā—cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā—te kasirena samudāgacchantī’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā rattibhāgaṁ vā divasabhāgaṁ vā so puggalo anāpucchā pakkamitabbaṁ, nānubandhitabbo. 24 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ puggalaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā—cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘ahaṁ kho imaṁ puggalaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā—cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā—te appakasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na piṇḍapātahetu …pe… na senāsanahetu …pe… na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Atha ca pana me imaṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmī’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅkhāpi so puggalo āpucchā pakkamitabbaṁ, nānubandhitabbo. 25 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ puggalaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā 609 --- mn17 1:25 samudānetabbā—cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā—te kasirena samudāgacchanti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘ahaṁ kho imaṁ puggalaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā—cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā—te kasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na piṇḍapātahetu …pe… na senāsanahetu …pe… na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Atha ca pana me imaṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmī’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅkhāpi so puggalo anubandhitabbo, na pakkamitabbaṁ. 26 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ puggalaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā—cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā—te appakasirena samudāgacchanti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘ahaṁ kho imaṁ puggalaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā—cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā—te appakasirena samudāgacchantī’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā yāvajīvampi so puggalo anubandhitabbo, na pakkamitabbaṁ, api panujjamānenapī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Vanapatthasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. mn29 0 Majjhima Nikāya 29 Mahāsāropamasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte. Tatra kho bhagavā devadattaṁ ārabbha bhikkhū āmantesi: 2 “Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena attānukkaṁseti paraṁ vambheti: ‘ahamasmi lābhasakkārasilokavā, ime panaññe bhikkhū appaññātā appesakkhā’ti. So tena lābhasakkārasilokena majjati pamajjati pamādaṁ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṁ viharati. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ atikkamma phegguṁ atikkamma tacaṁ atikkamma papaṭikaṁ, sākhāpalāsaṁ chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: ‘na vatāyaṁ bhavaṁ puriso aññāsi sāraṁ, na aññāsi phegguṁ, na aññāsi tacaṁ, na aññāsi papaṭikaṁ, na aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ atikkamma phegguṁ atikkamma tacaṁ atikkamma papaṭikaṁ, sākhāpalāsaṁ chetvā ādāya pakkanto “sāran”ti maññamāno. Yañcassa 610 --- mn29 1:2 sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissatī’ti. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti ‘ahamasmi lābhasakkārasilokavā, ime panaññe bhikkhū appaññātā appesakkhā’ti. So tena lābhasakkārasilokena majjati pamajjati pamādaṁ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṁ viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sākhāpalāsaṁ aggahesi brahmacariyassa; tena ca vosānaṁ āpādi. 3 Idha pana, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati. Appamatto samāno sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya attānukkaṁseti, paraṁ vambheti: ‘ahamasmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā’ti. So tāya sīlasampadāya majjati pamajjati pamādaṁ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṁ viharati. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ atikkamma phegguṁ atikkamma tacaṁ, papaṭikaṁ chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: ‘na vatāyaṁ bhavaṁ puriso aññāsi sāraṁ, na aññāsi phegguṁ, na aññāsi tacaṁ, na aññāsi papaṭikaṁ, na aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ atikkamma phegguṁ atikkamma tacaṁ, papaṭikaṁ chetvā ādāya pakkanto “sāran”ti maññamāno; yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissatī’ti. 4 Evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati. Appamatto samāno sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya attānukkaṁseti, paraṁ vambheti: ‘ahamasmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā’ti. So tāya sīlasampadāya majjati pamajjati pamādaṁ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṁ viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu papaṭikaṁ aggahesi brahmacariyassa; tena ca vosānaṁ āpādi. Idha pana, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati, appamatto samāno sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya 611 --- mn29 1:4 sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati. Appamatto samāno samādhisampadaṁ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya attānukkaṁseti, paraṁ vambheti: ‘ahamasmi samāhito ekaggacitto, ime panaññe bhikkhū asamāhitā vibbhantacittā’ti. So tāya samādhisampadāya majjati pamajjati pamādaṁ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṁ viharati. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ atikkamma phegguṁ tacaṁ chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya ‘na vatāyaṁ bhavaṁ puriso aññāsi sāraṁ, na aññāsi phegguṁ, na aññāsi tacaṁ, na aññāsi papaṭikaṁ, na aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ atikkamma phegguṁ tacaṁ chetvā ādāya pakkanto “sāran”ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissatī’ti. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati, appamatto samāno sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati, appamatto samāno samādhisampadaṁ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya attānukkaṁseti, paraṁ vambheti: ‘ahamasmi samāhito ekaggacitto, ime panaññe bhikkhū asamāhitā vibbhantacittā’ti. So tāya samādhisampadāya majjati pamajjati pamādaṁ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṁ viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu tacaṁ aggahesi brahmacariyassa; tena ca vosānaṁ āpādi. 5 Idha pana, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati. Appamatto samāno sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati, appamatto samāno samādhisampadaṁ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati appamatto samāno ñāṇadassanaṁ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti: ‘ahamasmi jānaṁ passaṁ viharāmi. Ime panaññe bhikkhū ajānaṁ apassaṁ viharantī’ti. So tena ñāṇadassanena majjati pamajjati pamādaṁ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṁ viharati. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ phegguṁ chetvā 612 --- mn29 1:5 ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: ‘na vatāyaṁ bhavaṁ puriso aññāsi sāraṁ na aññāsi phegguṁ na aññāsi tacaṁ na aññāsi papaṭikaṁ na aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṁ phegguṁ chetvā ādāya pakkanto “sāran”ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissatī’ti. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati, appamatto samāno sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati, appamatto samāno samādhisampadaṁ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati, appamatto samāno ñāṇadassanaṁ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti: ‘ahamasmi jānaṁ passaṁ viharāmi, ime panaññe bhikkhū ajānaṁ apassaṁ viharantī’ti. So tena ñāṇadassanena majjati pamajjati pamādaṁ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṁ viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu phegguṁ aggahesi brahmacariyassa; tena ca vosānaṁ āpādi. 6 Idha pana, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti, na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati, appamatto samāno sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati, appamatto samāno samādhisampadaṁ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati, appamatto samāno ñāṇadassanaṁ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tena ñāṇadassanena na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati, appamatto samāno asamayavimokkhaṁ ārādheti. Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ so bhikkhu tāya asamayavimuttiyā parihāyetha. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti jānamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: ‘aññāsi vatāyaṁ bhavaṁ puriso sāraṁ, aññāsi phegguṁ, aññāsi tacaṁ, aññāsi papaṭikaṁ, aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkanto “sāran”ti jānamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ anubhavissatī’ti. Evameva kho, bhikkhave, 613 --- mn29 1:6 idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti, na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati, appamatto samāno sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati, appamatto samāno samādhisampadaṁ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati, appamatto samāno ñāṇadassanaṁ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. So tena ñāṇadassanena na majjati nappamajjati na pamādaṁ āpajjati, appamatto samāno asamayavimokkhaṁ ārādheti. Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ so bhikkhu tāya asamayavimuttiyā parihāyetha. 7 Iti kho, bhikkhave, nayidaṁ brahmacariyaṁ lābhasakkārasilokānisaṁsaṁ, na sīlasampadānisaṁsaṁ, na samādhisampadānisaṁsaṁ, na ñāṇadassanānisaṁsaṁ. Yā ca kho ayaṁ, bhikkhave, akuppā cetovimutti—etadatthamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ, etaṁ sāraṁ etaṁ pariyosānan”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Mahāsāropamasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. mn72 0 Majjhima Nikāya 72 Aggivacchasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: 3 “Kiṁ nu kho, bho gotama, ‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo”ti? “Na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi: ‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 4 “Kiṁ pana, bho gotama, ‘asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo”ti? “Na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi: ‘asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 5 “Kiṁ nu kho, bho gotama, ‘antavā loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo”ti? “Na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi: ‘antavā loko, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 6 “Kiṁ pana, bho gotama, ‘anantavā loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo”ti? “Na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi: ‘anantavā loko, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 7 “Kiṁ nu kho, bho gotama, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo”ti? “Na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 8 “Kiṁ pana, bho gotama, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo”ti? “Na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi: ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 9 “Kiṁ nu kho, bho gotama, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo”ti? “Na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 10 “Kiṁ pana, bho gotama, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo”ti? “Na kho ahaṁ, 614 --- mn72 1:10 vaccha, evaṁdiṭṭhi: ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 11 “Kiṁ nu kho, bho gotama, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo”ti? “Na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi: ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 12 “Kiṁ pana, bho gotama, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo”ti? “Na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 13 “‘Kiṁ nu kho, bho gotama, sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi—sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. ‘Kiṁ pana, bho gotama, asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi—asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, bho gotama, antavā loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi—antavā loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. ‘Kiṁ pana, bho gotama, anantavā loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi—anantavā loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, bho gotama, taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi—taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. ‘Kiṁ pana, bho gotama, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi—aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, bho gotama, hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi—hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. ‘Kiṁ pana, bho gotama, na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi—na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, bho gotama, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi—hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. ‘Kiṁ pana, bho gotama, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhi bhavaṁ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṁ, vaccha, evaṁdiṭṭhi—neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. Kiṁ pana bho gotamo ādīnavaṁ sampassamāno evaṁ imāni sabbaso diṭṭhigatāni anupagato”ti? 14 “‘Sassato loko’ti kho, vaccha, diṭṭhigatametaṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ sadukkhaṁ savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. ‘Asassato loko’ti kho, vaccha …pe… ‘antavā loko’ti kho, vaccha …pe… ‘anantavā loko’ti kho, vaccha …pe… ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti kho, vaccha …pe… ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti kho, vaccha …pe… ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, vaccha …pe… ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, vaccha …pe… ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, vaccha …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, vaccha, diṭṭhigatametaṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ sadukkhaṁ savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. Imaṁ kho ahaṁ, vaccha, ādīnavaṁ sampassamāno evaṁ imāni sabbaso diṭṭhigatāni anupagato”ti. 615 --- mn72 1:15 15 “Atthi pana bhoto gotamassa kiñci diṭṭhigatan”ti? “Diṭṭhigatanti kho, vaccha, apanītametaṁ tathāgatassa. Diṭṭhañhetaṁ, vaccha, tathāgatena: ‘iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṅgamo; iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthaṅgamo; iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṁ samudayo, iti saṅkhārānaṁ atthaṅgamo; iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. Tasmā tathāgato sabbamaññitānaṁ sabbamathitānaṁ sabbaahaṅkāramamaṅkāramānānusayānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anupādā vimuttoti vadāmī”ti. 16 “Evaṁ vimuttacitto pana, bho gotama, bhikkhu kuhiṁ upapajjatī”ti? “Upapajjatīti kho, vaccha, na upeti”. “Tena hi, bho gotama, na upapajjatī”ti? “Na upapajjatīti kho, vaccha, na upeti”. “Tena hi, bho gotama, upapajjati ca na ca upapajjatī”ti? “Upapajjati ca na ca upapajjatīti kho, vaccha, na upeti”. “Tena hi, bho gotama, neva upapajjati na na upapajjatī”ti? “Neva upapajjati na na upapajjatīti kho, vaccha, na upeti”. 17 “‘Evaṁ vimuttacitto pana, bho gotama, bhikkhu kuhiṁ upapajjatī’ti iti puṭṭho samāno ‘upapajjatīti kho, vaccha, na upetī’ti vadesi. ‘Tena hi, bho gotama, na upapajjatī’ti iti puṭṭho samāno ‘na upapajjatīti kho, vaccha, na upetī’ti vadesi. ‘Tena hi, bho gotama, upapajjati ca na ca upapajjatī’ti iti puṭṭho samāno ‘upapajjati ca na ca upapajjatīti kho, vaccha, na upetī’ti vadesi. ‘Tena hi, bho gotama, neva upapajjati na na upapajjatī’ti iti puṭṭho samāno ‘neva upapajjati na na upapajjatīti kho, vaccha, na upetī’ti vadesi. Etthāhaṁ, bho gotama, aññāṇamāpādiṁ, ettha sammohamāpādiṁ. Yāpi me esā bhoto gotamassa purimena kathāsallāpena ahu pasādamattā sāpi me etarahi antarahitā”ti. 18 “Alañhi te, vaccha, aññāṇāya, alaṁ sammohāya. Gambhīro hāyaṁ, vaccha, dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. So tayā dujjāno aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrayogena aññatrācariyakena. Tena hi, vaccha, taññevettha paṭipucchissāmi; yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. 19 Taṁ kiṁ maññasi, vaccha, sace te purato aggi jaleyya, jāneyyāsi tvaṁ: ‘ayaṁ me purato aggi jalatī’”ti? “Sace me, bho gotama, purato aggi jaleyya, jāneyyāhaṁ: ‘ayaṁ me purato aggi jalatī’”ti. “Sace pana taṁ, vaccha, evaṁ puccheyya: ‘yo te ayaṁ purato aggi jalati ayaṁ aggi kiṁ paṭicca jalatī’ti, evaṁ puṭṭho tvaṁ, vaccha, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, bho gotama, evaṁ puccheyya: ‘yo te ayaṁ purato aggi jalati ayaṁ aggi kiṁ paṭicca jalatī’ti, evaṁ puṭṭho ahaṁ, bho gotama, evaṁ byākareyyaṁ: ‘yo me ayaṁ purato aggi jalati ayaṁ aggi tiṇakaṭṭhupādānaṁ paṭicca jalatī’”ti. “Sace te, vaccha, purato so aggi nibbāyeyya, jāneyyāsi tvaṁ: ‘ayaṁ me purato aggi nibbuto’”ti? “Sace me, bho gotama, purato so aggi nibbāyeyya, jāneyyāhaṁ: ‘ayaṁ me purato aggi nibbuto’”ti. “Sace pana taṁ, vaccha, evaṁ puccheyya: ‘yo te ayaṁ purato aggi nibbuto so aggi ito katamaṁ disaṁ gato—puratthimaṁ vā dakkhiṇaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā’ti, evaṁ puṭṭho tvaṁ, vaccha, kinti byākareyyāsī”ti? “Na upeti, bho gotama, yañhi so, bho gotama, aggi tiṇakaṭṭhupādānaṁ paṭicca ajali tassa ca pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbutotveva saṅkhyaṁ gacchatī”ti. 20 “Evameva kho, vaccha, yena rūpena tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya taṁ rūpaṁ tathāgatassa pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Rūpasaṅkhayavimutto kho, vaccha, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāḷho—seyyathāpi mahāsamuddo. Upapajjatīti na upeti, na upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na na upapajjatīti na upeti. Yāya vedanāya tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya sā vedanā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Vedanāsaṅkhayavimutto kho, vaccha, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāḷho—seyyathāpi mahāsamuddo. Upapajjatīti na upeti, na 616 --- mn72 1:20 upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na na upapajjatīti na upeti. Yāya saññāya tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya sā saññā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Saññāsaṅkhayavimutto kho, vaccha, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāḷho—seyyathāpi mahāsamuddo. Upapajjatīti na upeti, na upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na na upapajjatīti na upeti. Yehi saṅkhārehi tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya te saṅkhārā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Saṅkhārasaṅkhayavimutto kho, vaccha, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāḷho—seyyathāpi mahāsamuddo. Upapajjatīti na upeti, na upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na na upapajjatīti na upeti. Yena viññāṇena tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya taṁ viññāṇaṁ tathāgatassa pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Viññāṇasaṅkhayavimutto kho, vaccha, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāḷho—seyyathāpi mahāsamuddo. Upapajjatīti na upeti, na upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na na upapajjatīti na upetī”ti. 21 Evaṁ vutte, vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “seyyathāpi, bho gotama, gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahāsālarukkho. Tassa aniccatā sākhāpalāsā palujjeyyuṁ, tacapapaṭikā palujjeyyuṁ, pheggū palujjeyyuṁ; so aparena samayena apagatasākhāpalāso apagatatacapapaṭiko apagataphegguko suddho assa, sāre patiṭṭhito; evameva bhoto gotamassa pāvacanaṁ apagatasākhāpalāsaṁ apagatatacapapaṭikaṁ apagatapheggukaṁ suddhaṁ, sāre patiṭṭhitaṁ. 22 Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Aggivacchasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. mn94 0 Majjhima Nikāya 94 Ghoṭamukhasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā udeno bārāṇasiyaṁ viharati khemiyambavane. 2 Tena kho pana samayena ghoṭamukho brāhmaṇo bārāṇasiṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho ghoṭamukho brāhmaṇo jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena khemiyambavanaṁ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena āyasmā udeno abbhokāse caṅkamati. Atha kho ghoṭamukho brāhmaṇo yenāyasmā udeno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā udenena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā āyasmantaṁ udenaṁ caṅkamantaṁ anucaṅkamamāno evamāha: “ambho samaṇa, ‘natthi dhammiko paribbajo’—evaṁ me ettha hoti. Tañca kho bhavantarūpānaṁ vā adassanā, yo vā panettha dhammo”ti. 3 Evaṁ vutte, āyasmā udeno caṅkamā orohitvā vihāraṁ pavisitvā paññatte āsane nisīdi. Ghoṭamukhopi kho brāhmaṇo caṅkamā orohitvā vihāraṁ pavisitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho ghoṭamukhaṁ brāhmaṇaṁ āyasmā udeno etadavoca: “saṁvijjanti kho, brāhmaṇa, āsanāni. Sace ākaṅkhasi, nisīdā”ti. “Etadeva kho pana mayaṁ bhoto udenassa āgamayamānā nisīdāma. Kathañhi nāma mādiso pubbe animantito āsane nisīditabbaṁ maññeyyā”ti? 4 Atha kho ghoṭamukho brāhmaṇo aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho ghoṭamukho brāhmaṇo āyasmantaṁ udenaṁ etadavoca: “ambho samaṇa, ‘natthi dhammiko paribbajo’—evaṁ me ettha hoti. Tañca kho bhavantarūpānaṁ vā adassanā, yo vā panettha dhammo”ti. “Sace kho pana me tvaṁ, brāhmaṇa, anuññeyyaṁ anujāneyyāsi, paṭikkositabbañca paṭikkoseyyāsi; yassa ca pana me bhāsitassa atthaṁ na jāneyyāsi, mamaṁyeva tattha uttari paṭipuccheyyāsi: ‘idaṁ, bho udena, kathaṁ, imassa kvattho’ti? Evaṁ katvā siyā no ettha kathāsallāpo”ti. “Anuññeyyaṁ khvāhaṁ bhoto udenassa 617 --- mn94 1:4 anujānissāmi, paṭikkositabbañca paṭikkosissāmi; yassa ca panāhaṁ bhoto udenassa bhāsitassa atthaṁ na jānissāmi, bhavantaṁyeva tattha udenaṁ uttari paṭipucchissāmi: ‘idaṁ, bho udena, kathaṁ, imassa kvattho’ti? Evaṁ katvā hotu no ettha kathāsallāpo”ti. 5 “Cattārome, brāhmaṇa, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, brāhmaṇa, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto. Idha pana, brāhmaṇa, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idha pana, brāhmaṇa, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idha pana, brāhmaṇa, ekacco puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati. Imesaṁ, brāhmaṇa, catunnaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo cittaṁ ārādhetī”ti? “Yvāyaṁ, bho udena, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto ayaṁ me puggalo cittaṁ nārādheti; yopāyaṁ, bho udena, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto ayampi me puggalo cittaṁ nārādheti; yopāyaṁ, bho udena, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto ayampi me puggalo cittaṁ nārādheti; yo ca kho ayaṁ, bho udena, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati. Ayameva me puggalo cittaṁ ārādhetī”ti. 6 “Kasmā pana te, brāhmaṇa, ime tayo puggalā cittaṁ nārādhentī”ti? “Yvāyaṁ, bho udena, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto so attānaṁ sukhakāmaṁ dukkhapaṭikkūlaṁ ātāpeti paritāpeti; iminā me ayaṁ puggalo cittaṁ nārādheti. Yopāyaṁ, bho udena, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto so paraṁ sukhakāmaṁ dukkhapaṭikkūlaṁ ātāpeti paritāpeti; iminā me ayaṁ puggalo cittaṁ nārādheti. Yopāyaṁ, bho udena, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto so attānañca parañca sukhakāmaṁ dukkhapaṭikkūlaṁ ātāpeti paritāpeti; iminā me ayaṁ puggalo cittaṁ nārādheti. Yo ca kho ayaṁ, bho udena, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati, so attānañca parañca sukhakāmaṁ dukkhapaṭikkūlaṁ neva ātāpeti na paritāpeti; iminā me ayaṁ puggalo cittaṁ ārādhetī”ti. 7 “Dvemā, brāhmaṇa, parisā. Katamā dve? Idha, brāhmaṇa, ekaccā parisā sārattarattā maṇikuṇḍalesu puttabhariyaṁ pariyesati, dāsidāsaṁ pariyesati, khettavatthuṁ pariyesati, jātarūparajataṁ pariyesati. Idha pana, brāhmaṇa, ekaccā parisā asārattarattā maṇikuṇḍalesu puttabhariyaṁ pahāya, dāsidāsaṁ pahāya, khettavatthuṁ pahāya, jātarūparajataṁ pahāya, agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā. Svāyaṁ, brāhmaṇa, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati. Idha katamaṁ tvaṁ, brāhmaṇa, puggalaṁ katamāya parisāya bahulaṁ samanupassasi—yā cāyaṁ parisā sārattarattā maṇikuṇḍalesu puttabhariyaṁ pariyesati dāsidāsaṁ pariyesati khettavatthuṁ pariyesati jātarūparajataṁ pariyesati, yā cāyaṁ parisā asārattarattā maṇikuṇḍalesu puttabhariyaṁ pahāya dāsidāsaṁ pahāya khettavatthuṁ pahāya jātarūparajataṁ pahāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā”ti? “Yvāyaṁ, bho udena, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati; imāhaṁ puggalaṁ yāyaṁ parisā 618 --- mn94 1:7 asārattarattā maṇikuṇḍalesu puttabhariyaṁ pahāya dāsidāsaṁ pahāya khettavatthuṁ pahāya jātarūparajataṁ pahāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā imissaṁ parisāyaṁ bahulaṁ samanupassāmī”ti. 8 “Idāneva kho pana te, brāhmaṇa, bhāsitaṁ: ‘mayaṁ evaṁ ājānāma—ambho samaṇa, natthi dhammiko paribbajo, evaṁ me ettha hoti. Tañca kho bhavantarūpānaṁ vā adassanā, yo vā panettha dhammo’”ti. “Addhā mesā, bho udena, sānuggahā vācā bhāsitā. ‘Atthi dhammiko paribbajo’—evaṁ me ettha hoti. Evañca pana maṁ bhavaṁ udeno dhāretu. Ye ca me bhotā udenena cattāro puggalā saṅkhittena vuttā vitthārena avibhattā, sādhu me bhavaṁ, udeno ime cattāro puggale vitthārena vibhajatu anukampaṁ upādāyā”ti. 9 “Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho ghoṭamukho brāhmaṇo āyasmato udenassa paccassosi. Āyasmā udeno etadavoca: 10 “Katamo ca, brāhmaṇa, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto? Idha, brāhmaṇa, ekacco puggalo acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano naehibhaddantiko natiṭṭhabhaddantiko, nābhihaṭaṁ na uddissakataṁ na nimantanaṁ sādiyati. So na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti, na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāti, na eḷakamantaraṁ, na daṇḍamantaraṁ, na musalamantaraṁ, na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saṅkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaṁ na maṁsaṁ, na suraṁ na merayaṁ na thusodakaṁ pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko …pe… sattāgāriko vā hoti sattālopiko; ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti …pe… sattahipi dattīhi yāpeti; ekāhikampi āhāraṁ āhāreti, dvīhikampi āhāraṁ āhāreti …pe… sattāhikampi āhāraṁ āhāreti—iti evarūpaṁ addhamāsikaṁ pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. So sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti, nīvārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti, haṭabhakkho vā hoti, kaṇabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, piññākabhakkho vā hoti, tiṇabhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti, vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. So sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti, paṁsukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinampi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vāḷakambalampi dhāreti, ulūkapakkhampi dhāreti; kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhitto, ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto, kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappeti; sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati—iti evarūpaṁ anekavihitaṁ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto. 11 Katamo ca, brāhmaṇa, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto? Idha, brāhmaṇa, ekacco puggalo orabbhiko hoti sūkariko sākuṇiko māgaviko luddo macchaghātako coro coraghātako goghātako bandhanāgāriko—ye vā panaññepi keci kurūrakammantā. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto. 12 Katamo ca, brāhmaṇa, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto? Idha, brāhmaṇa, ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhāvasitto, brāhmaṇo vā mahāsālo. So puratthimena nagarassa navaṁ santhāgāraṁ kārāpetvā kesamassuṁ ohāretvā kharājinaṁ nivāsetvā sappitelena kāyaṁ abbhañjitvā magavisāṇena piṭṭhiṁ kaṇḍuvamāno navaṁ santhāgāraṁ pavisati saddhiṁ mahesiyā brāhmaṇena ca purohitena. So tattha anantarahitāya bhūmiyā haritupalittāya seyyaṁ kappeti. Ekissāya gāviyā sarūpavacchāya yaṁ ekasmiṁ thane khīraṁ hoti tena rājā yāpeti, yaṁ dutiyasmiṁ thane khīraṁ hoti tena mahesī yāpeti, yaṁ tatiyasmiṁ thane khīraṁ hoti tena brāhmaṇo purohito yāpeti, yaṁ catutthasmiṁ thane khīraṁ hoti tena aggiṁ juhati, avasesena vacchako yāpeti. So evamāha: ‘ettakā usabhā haññantu 619 --- mn94 1:12 yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāya, ettakā assā haññantu yaññatthāya, ettakā rukkhā chijjantu yūpatthāya, ettakā dabbhā lūyantu barihisatthāyā’ti. Yepissa te honti ‘dāsā’ti vā ‘pessā’ti vā ‘kammakarā’ti vā tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. 13 Katamo ca, brāhmaṇa, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto; so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati? 14 Idha, brāhmaṇa, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. 15 Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: ‘sambādho gharāvāso rajopatho abbhokāso pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya, appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 16 Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī. Athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti; ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. 17 So 620 --- mn94 1:17 santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti sapattabhārova ḍeti; evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 18 So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 19 So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. 20 So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. 21 So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā, ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya, parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti; byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti; thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti; uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti; vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. 22 So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 23 Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 24 Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 25 Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 26 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto; so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto; so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti 621 --- mn94 1:26 sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 27 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā …pe… ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā …pe… ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. 28 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 29 Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 30 Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharatī”ti. 31 Evaṁ vutte, ghoṭamukho brāhmaṇo āyasmantaṁ udenaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho udena, abhikkantaṁ, bho udena. Seyyathāpi, bho udena, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā udenena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ udenaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ udeno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 32 “Mā kho maṁ tvaṁ, brāhmaṇa, saraṇaṁ agamāsi. Tameva bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāhi yamahaṁ saraṇaṁ gato”ti. “Kahaṁ pana, bho udena, etarahi so bhavaṁ gotamo viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti? “Parinibbuto kho, brāhmaṇa, etarahi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho”ti. “Sacepi mayaṁ, bho udena, suṇeyyāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dasasu yojanesu, dasapi mayaṁ yojanāni gaccheyyāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhaṁ. Sacepi mayaṁ, bho udena, suṇeyyāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ vīsatiyā yojanesu … tiṁsāya yojanesu … cattārīsāya yojanesu … paññāsāya yojanesu, paññāsampi mayaṁ yojanāni gaccheyyāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhaṁ. Yojanasate cepi mayaṁ, bho udena, suṇeyyāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ, yojanasatampi mayaṁ gaccheyyāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhaṁ. Yato ca kho, bho udena, parinibbuto so bhavaṁ gotamo, parinibbutampi mayaṁ taṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ udeno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. 33 Atthi ca me, bho udena, aṅgarājā devasikaṁ niccabhikkhaṁ dadāti, tato ahaṁ bhoto udenassa ekaṁ niccabhikkhaṁ dadāmī”ti. “Kiṁ pana te, brāhmaṇa, aṅgarājā devasikaṁ niccabhikkhaṁ dadātī”ti? “Pañca, bho udena, kahāpaṇasatānī”ti. “Na kho no, brāhmaṇa, kappati jātarūparajataṁ paṭiggahetun”ti. “Sace taṁ bhoto udenassa na kappati vihāraṁ bhoto udenassa kārāpessāmī”ti. “Sace kho me tvaṁ, 622 --- mn94 1:33 brāhmaṇa, vihāraṁ, kārāpetukāmo, pāṭaliputte saṅghassa upaṭṭhānasālaṁ kārāpehī”ti. “Imināpāhaṁ bhoto udenassa bhiyyoso mattāya attamano abhiraddho yaṁ maṁ bhavaṁ udeno saṅghe dāne samādapeti. Esāhaṁ, bho udena, etissā ca niccabhikkhāya aparāya ca niccabhikkhāya pāṭaliputte saṅghassa upaṭṭhānasālaṁ kārāpessāmī”ti. Atha kho ghoṭamukho brāhmaṇo etissā ca niccabhikkhāya aparāya ca niccabhikkhāya pāṭaliputte saṅghassa upaṭṭhānasālaṁ kārāpesi. Sā etarahi “ghoṭamukhī”ti vuccatīti. Ghoṭamukhasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. mn145 0 Majjhima Nikāya 145 Puṇṇovādasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā puṇṇo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā puṇṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “sādhu maṁ, bhante, bhagavā saṅkhittena ovādena ovadatu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Tena hi, puṇṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā puṇṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 3 “Santi kho, puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. ‘Nandīsamudayā dukkhasamudayo, puṇṇā’ti vadāmi. Santi kho, puṇṇa, sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. ‘Nandīsamudayā dukkhasamudayo, puṇṇā’ti vadāmi. 4 Santi ca kho, puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. ‘Nandīnirodhā dukkhanirodho, puṇṇā’ti vadāmi. Santi ca kho, puṇṇa, sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. ‘Nandīnirodhā dukkhanirodho, puṇṇā’ti vadāmi. 5 Iminā ca tvaṁ, puṇṇa, mayā saṅkhittena ovādena ovadito katarasmiṁ janapade viharissasī”ti? “Imināhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito, atthi sunāparanto nāma janapado, tatthāhaṁ viharissāmī”ti. “Caṇḍā kho, puṇṇa, sunāparantakā manussā; pharusā kho, puṇṇa, sunāparantakā manussā. Sace taṁ, puṇṇa, sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tattha te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti? “Sace maṁ, bhante, sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime pāṇinā pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti. “Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṁ dassanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti? “Sace me, bhante, sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṁ dassanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime leḍḍunā pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti. “Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṁ dassanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti? “Sace me, bhante, 623 --- mn145 1:5 sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṁ dassanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime daṇḍena pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti. “Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṁ dassanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti? “Sace me, bhante, sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṁ dassanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime satthena pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti. “Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā satthena pahāraṁ dassanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti? “Sace me, bhante, sunāparantakā manussā satthena pahāraṁ dassanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ maṁ nayime tiṇhena satthena jīvitā voropentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti. “Sace pana taṁ, puṇṇa, sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti? “Sace maṁ, bhante, sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘santi kho bhagavato sāvakā kāye ca jīvite ca aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṁ pariyesanti. Taṁ me idaṁ apariyiṭṭhaṁyeva satthahārakaṁ laddhan’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti. 6 “Sādhu sādhu, puṇṇa. Sakkhissasi kho tvaṁ, puṇṇa, iminā damūpasamena samannāgato sunāparantasmiṁ janapade viharituṁ. Yassadāni tvaṁ, puṇṇa, kālaṁ maññasī”ti. 7 Atha kho āyasmā puṇṇo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sunāparanto janapado tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sunāparanto janapado tadavasari. Tatra sudaṁ āyasmā puṇṇo sunāparantasmiṁ janapade viharati. Atha kho āyasmā puṇṇo tenevantaravassena pañcamattāni upāsakasatāni paṭivedesi, tenevantaravassena pañcamattāni upāsikasatāni paṭivedesi, tenevantaravassena tisso vijjā sacchākāsi. Atha kho āyasmā puṇṇo aparena samayena parinibbāyi. 8 Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “yo so, bhante, puṇṇo nāma kulaputto bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito so kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? “Paṇḍito, bhikkhave, puṇṇo kulaputto paccapādi dhammassānudhammaṁ, na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ viheṭhesi. Parinibbuto, bhikkhave, puṇṇo kulaputto”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Puṇṇovādasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. mn134 0 Majjhima Nikāya 134 Lomasakaṅgiyabhaddekarattasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā lomasakaṅgiyo sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. 2 Atha kho candano devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ nigrodhārāmaṁ obhāsetvā yenāyasmā lomasakaṅgiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho candano devaputto āyasmantaṁ lomasakaṅgiyaṁ etadavoca: “dhāresi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā”ti? “Na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā”ti? “Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. 624 --- mn134 1:2 Dhāresi pana tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā”ti? “Na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā”ti? “Dhāremi kho ahaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, āvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā”ti? “Ekamidaṁ, bhikkhu, samayaṁ bhagavā devesu tāvatiṁsesu viharati pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṁ. Tatra bhagavā devānaṁ tāvatiṁsānaṁ bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsi: 3 ‘Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ. Paccuppannañca yo dhammaṁ, tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, taṁ vidvā manubrūhaye. Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā. Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī’ti. 4 Evaṁ kho ahaṁ, bhikkhu, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca; pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca; dhārehi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Atthasaṁhito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyako”ti. Idamavoca candano devaputto. Idaṁ vatvā tatthevantaradhāyi. 5 Atha kho āyasmā lomasakaṅgiyo tassā rattiyā accayena senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi jetavanaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavantaṁ etadavoca: “Ekamidāhaṁ, bhante, samayaṁ sakkesu viharāmi kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho, bhante, aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ nigrodhārāmaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, bhante, so devaputto maṁ etadavoca: ‘dhāresi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, taṁ devaputtaṁ etadavocaṁ: ‘na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā’ti? ‘Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Dhāresi pana tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā’ti? ‘Na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā’ti? ‘Dhāremi kho ahaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā’ti. ‘Yathā kathaṁ pana tvaṁ, āvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā’ti? ‘Ekamidaṁ, bhikkhu, samayaṁ bhagavā devesu tāvatiṁsesu viharati pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṁ. Tatra kho bhagavā devānaṁ tāvatiṁsānaṁ bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsi: “Atītaṁ nānvāgameyya, …pe… Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. Evaṁ kho ahaṁ, bhikkhu, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca; pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca; dhārehi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Atthasaṁhito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyako’ti. Idamavoca, bhante, so devaputto. Idaṁ vatvā tatthevantaradhāyi. Sādhu me, bhante, bhagavā bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca desetū”ti. 6 “Jānāsi pana tvaṁ, bhikkhu, taṁ devaputtan”ti? “Na kho ahaṁ, bhante, jānāmi taṁ devaputtan”ti. “Candano nāma so, bhikkhu, devaputto. Candano, bhikkhu, devaputto aṭṭhiṁ katvā manasikatvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṁ suṇāti. Tena hi, bhikkhu, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 7 “Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ. Paccuppannañca yo dhammaṁ, tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, taṁ vidvā manubrūhaye. Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ 625 --- mn134 1:7 suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā. Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate muni. 8-13 Kathañca, bhikkhu, atītaṁ anvāgameti …pe… evaṁ kho, bhikkhu, atītaṁ anvāgameti. Kathañca, bhikkhu, atītaṁ nānvāgameti …pe… evaṁ kho, bhikkhu, atītaṁ nānvāgameti. Kathañca, bhikkhu, anāgataṁ paṭikaṅkhati …pe… evaṁ kho, bhikkhu, anāgataṁ paṭikaṅkhati. Kathañca, bhikkhu, anāgataṁ nappaṭikaṅkhati …pe… evaṁ kho, bhikkhu, anāgataṁ nappaṭikaṅkhati. Kathañca, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu saṁhīrati …pe… evaṁ kho, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu saṁhīrati. Kathañca, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati …pe… evaṁ kho, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati. 14 Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ. Paccuppannañca yo dhammaṁ, tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, taṁ vidvā manubrūhaye. Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā. Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Lomasakaṅgiyabhaddekarattasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. mn151 0 Majjhima Nikāya 151 Piṇḍapātapārisuddhisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ sāriputtaṁ bhagavā etadavoca: 2 “Vippasannāni kho te, sāriputta, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Katamena kho tvaṁ, sāriputta, vihārena etarahi bahulaṁ viharasī”ti? “Suññatāvihārena kho ahaṁ, bhante, etarahi bahulaṁ viharāmī”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta. Mahāpurisavihārena kira tvaṁ, sāriputta, etarahi bahulaṁ viharasi. Mahāpurisavihāro eso, sāriputta, yadidaṁ—suññatā. 3 Tasmātiha, sāriputta, bhikkhu sace ākaṅkheyya: ‘suññatāvihārena bahulaṁ vihareyyan’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘yena cāhaṁ maggena gāmaṁ piṇḍāya pāvisiṁ, yasmiñca padese piṇḍāya acariṁ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paṭikkamiṁ, atthi nu kho me tattha cakkhuviññeyyesu rūpesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṁ vāpi cetaso’ti? Sace, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘yena cāhaṁ maggena gāmaṁ piṇḍāya pāvisiṁ, yasmiñca padese piṇḍāya acariṁ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paṭikkamiṁ, atthi me tattha cakkhuviññeyyesu rūpesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṁ vāpi cetaso’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace pana, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘yena cāhaṁ maggena gāmaṁ piṇḍāya pāvisiṁ, yasmiñca padese piṇḍāya acariṁ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paṭikkamiṁ, natthi me tattha cakkhuviññeyyesu rūpesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṁ vāpi cetaso’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 4-8 Puna caparaṁ, sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘yena cāhaṁ maggena gāmaṁ piṇḍāya pāvisiṁ, yasmiñca padese piṇḍāya acariṁ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paṭikkamiṁ, atthi nu kho me tattha sotaviññeyyesu saddesu …pe… ghānaviññeyyesu gandhesu … jivhāviññeyyesu rasesu … kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu … manoviññeyyesu dhammesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṁ vāpi cetaso’ti? Sace, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘yena cāhaṁ maggena gāmaṁ piṇḍāya pāvisiṁ, yasmiñca padese piṇḍāya acariṁ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paṭikkamiṁ, atthi me tattha manoviññeyyesu 626 --- mn151 1:4-8 dhammesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṁ vāpi cetaso’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace pana, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘yena cāhaṁ maggena gāmaṁ piṇḍāya pāvisiṁ, yasmiñca padese piṇḍāya acariṁ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paṭikkamiṁ, natthi me tattha manoviññeyyesu dhammesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṁ vāpi cetaso’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 9 Puna caparaṁ, sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘pahīnā nu kho me pañca kāmaguṇā’ti? Sace, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘appahīnā kho me pañca kāmaguṇā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace pana, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘pahīnā kho me pañca kāmaguṇā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 10 Puna caparaṁ, sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘pahīnā nu kho me pañca nīvaraṇā’ti? Sace, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘appahīnā kho me pañca nīvaraṇā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā pañcannaṁ nīvaraṇānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace pana, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘pahīnā kho me pañca nīvaraṇā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 11 Puna caparaṁ, sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘pariññātā nu kho me pañcupādānakkhandhā’ti? Sace, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘apariññātā kho me pañcupādānakkhandhā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ pariññāya vāyamitabbaṁ. Sace pana, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘pariññātā kho me pañcupādānakkhandhā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 12 Puna caparaṁ, sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘bhāvitā nu kho me cattāro satipaṭṭhānā’ti? Sace, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘abhāvitā kho me cattāro satipaṭṭhānā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya vāyamitabbaṁ. Sace pana, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘bhāvitā kho me cattāro satipaṭṭhānā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 13 Puna caparaṁ, sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘bhāvitā nu kho me cattāro sammappadhānā’ti? Sace, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘abhāvitā kho me cattāro sammappadhānā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā catunnaṁ sammappadhānānaṁ bhāvanāya vāyamitabbaṁ. Sace pana, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘bhāvitā kho me cattāro sammappadhānā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 14 Puna caparaṁ, sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘bhāvitā nu kho me cattāro iddhipādā’ti? Sace, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘abhāvitā kho me cattāro iddhipādā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvanāya vāyamitabbaṁ. Sace pana, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘bhāvitā kho me cattāro iddhipādā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 15 Puna caparaṁ, sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘bhāvitāni nu kho me pañcindriyānī’ti? Sace, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘abhāvitāni kho me pañcindriyānī’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvanāya vāyamitabbaṁ. Sace pana, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘bhāvitāni kho me pañcindriyānī’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 16 Puna 627 --- mn151 1:16 caparaṁ, sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘bhāvitāni nu kho me pañca balānī’ti? Sace, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘abhāvitāni kho me pañca balānī’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā pañcannaṁ balānaṁ bhāvanāya vāyamitabbaṁ. Sace pana, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘bhāvitāni kho me pañca balānī’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 17 Puna caparaṁ, sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘bhāvitā nu kho me satta bojjhaṅgā’ti? Sace, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘abhāvitā kho me satta bojjhaṅgā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ bhāvanāya vāyamitabbaṁ. Sace pana, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘bhāvitā kho me satta bojjhaṅgā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 18 Puna caparaṁ, sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘bhāvito nu kho me ariyo aṭṭhaṅgiko maggo’ti? Sace, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘abhāvito kho me ariyo aṭṭhaṅgiko maggo’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanāya vāyamitabbaṁ. Sace pana, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘bhāvito kho me ariyo aṭṭhaṅgiko maggo’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 19 Puna caparaṁ, sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘bhāvitā nu kho me samatho ca vipassanā cā’ti? Sace, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘abhāvitā kho me samatho ca vipassanā cā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā samathavipassanānaṁ bhāvanāya vāyamitabbaṁ. Sace pana, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘bhāvitā kho me samatho ca vipassanā cā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 20 Puna caparaṁ, sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘sacchikatā nu kho me vijjā ca vimutti cā’ti? Sace, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘asacchikatā kho me vijjā ca vimutti cā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā vijjāya vimuttiyā sacchikiriyāya vāyamitabbaṁ. Sace pana, sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘sacchikatā kho me vijjā ca vimutti cā’ti, tena, sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 21 Ye hi keci, sāriputta, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā piṇḍapātaṁ parisodhesuṁ, sabbe te evameva paccavekkhitvā paccavekkhitvā piṇḍapātaṁ parisodhesuṁ. Yepi hi keci, sāriputta, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā piṇḍapātaṁ parisodhessanti, sabbe te evameva paccavekkhitvā paccavekkhitvā piṇḍapātaṁ parisodhessanti. Yepi hi keci, sāriputta, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā piṇḍapātaṁ parisodhenti, sabbe te evameva paccavekkhitvā paccavekkhitvā piṇḍapātaṁ parisodhenti. Tasmātiha, sāriputta, ‘paccavekkhitvā paccavekkhitvā piṇḍapātaṁ parisodhessāmā’ti—evañhi vo, sāriputta, sikkhitabban”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā sāriputto bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Piṇḍapātapārisuddhisuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. mn80 0 Majjhima Nikāya 80 Vekhanasasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Atha kho vekhanaso paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho vekhanaso paribbājako bhagavato santike udānaṁ udānesi: “ayaṁ paramo vaṇṇo, ayaṁ paramo vaṇṇo”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, kaccāna, evaṁ vadesi: ‘ayaṁ paramo vaṇṇo, ayaṁ paramo vaṇṇo’ti? Katamo, kaccāna, so paramo vaṇṇo”ti? 628 --- mn80 1:2 “Yasmā, bho gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo”ti. “Katamo pana so, kaccāna, vaṇṇo yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthī”ti? “Yasmā, bho gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo”ti. 3 “Dīghāpi kho te esā, kaccāna, phareyya: ‘yasmā, bho gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇaṁ na paññapesi. Seyyathāpi, kaccāna, puriso evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ yā imasmiṁ janapade janapadakalyāṇī, taṁ icchāmi taṁ kāmemī’ti. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ—khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ evaṁnāmā evaṅgottāti vāti …pe… dīghā vā rassā vā majjhimā vā kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vāti … amukasmiṁ gāme vā nigame vā nagare vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, taṁ tvaṁ icchasi kāmesī’ti? Iti puṭṭho ‘āmā’ti vadeyya. Taṁ kiṁ maññasi, kaccāna, nanu evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bho gotama, evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti. “Evameva kho tvaṁ, kaccāna, ‘yasmā, bho gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo’ti vadesi; tañca vaṇṇaṁ na paññapesī”ti. 4 “Seyyathāpi, bho gotama, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca, evaṁ vaṇṇo attā hoti arogo paraṁ maraṇā”ti. 5 “Taṁ kiṁ maññasi, kaccāna, yo vā maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca, yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṁ, bho gotama, rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 6 “Taṁ kiṁ maññasi, kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṁ, bho gotama, rattandhakāratimisāya telappadīpo, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 7 “Taṁ kiṁ maññasi, kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo, yo vā rattandhakāratimisāya mahāaggikkhandho, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṁ, bho gotama, rattandhakāratimisāya mahāaggikkhandho, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 8 “Taṁ kiṁ maññasi, kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāya mahāaggikkhandho, yā vā rattiyā paccūsasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṁ, bho gotama, rattiyā paccūsasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 9 “Taṁ kiṁ maññasi, kaccāna, yā vā rattiyā paccūsasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, yo vā tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṁ cando, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṁ, bho gotama, tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṁ cando, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 10 “Taṁ kiṁ maññasi, kaccāna, yo vā tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṁ cando, yo vā vassānaṁ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhanhikasamayaṁ sūriyo, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṁ, bho gotama, vassānaṁ pacchime 629 --- mn80 1:10 māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhanhikasamayaṁ sūriyo—ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 11 “Ato kho te, kaccāna, bahū hi bahutarā devā ye imesaṁ candimasūriyānaṁ ābhā nānubhonti, tyāhaṁ pajānāmi. Atha ca panāhaṁ na vadāmi: ‘yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro ca paṇītataro ca natthī’ti. Atha ca pana tvaṁ, kaccāna, ‘yvāyaṁ vaṇṇo kiminā khajjopanakena nihīnataro ca patikiṭṭhataro ca so paramo vaṇṇo’ti vadesi; tañca vaṇṇaṁ na paññapesi. 12 Pañca kho ime, kaccāna, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā—ime kho, kaccāna, pañca kāmaguṇā. 13 Yaṁ kho, kaccāna, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati kāmasukhaṁ. Iti kāmehi kāmasukhaṁ, kāmasukhā kāmaggasukhaṁ tattha aggamakkhāyatī”ti. 14 Evaṁ vutte, vekhanaso paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Yāva subhāsitañcidaṁ bhotā gotamena: ‘kāmehi kāmasukhaṁ, kāmasukhā kāmaggasukhaṁ tattha aggamakkhāyatī’ti. ‘Kāmehi, bho gotama, kāmasukhaṁ, kāmasukhā kāmaggasukhaṁ, tattha aggamakkhāyatī’”ti “dujjānaṁ kho etaṁ, kaccāna, tayā aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrayogena aññatrācariyakena—kāmā vā kāmasukhaṁ vā kāmaggasukhaṁ vā. Ye kho te, kaccāna, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā te kho etaṁ jāneyyuṁ—kāmā vā kāmasukhaṁ vā kāmaggasukhaṁ vā”ti. 15 Evaṁ vutte, vekhanaso paribbājako kupito anattamano bhagavantaṁyeva khuṁsento bhagavantaṁyeva vambhento bhagavantaṁyeva vadamāno: “samaṇo gotamo pāpito bhavissatī”ti bhagavantaṁ etadavoca: “evameva panidhekacce samaṇabrāhmaṇā ajānantā pubbantaṁ, apassantā aparantaṁ atha ca pana ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti—pajānāmā’ti—paṭijānanti. Tesamidaṁ bhāsitaṁ hassakaṁyeva sampajjati, nāmakaṁyeva sampajjati, rittakaṁyeva sampajjati, tucchakaṁyeva sampajjatī”ti. 16 “Ye kho te, kaccāna, samaṇabrāhmaṇā ajānantā pubbantaṁ, apassantā aparantaṁ, ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti—pajānāmā’ti—paṭijānanti; tesaṁ soyeva sahadhammiko niggaho hoti. Api ca, kaccāna, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno nacirasseva sāmaññeva ñassati sāmaṁ dakkhiti—evaṁ kira sammā bandhanā vippamokkho hoti, yadidaṁ avijjā bandhanā. Seyyathāpi, kaccāna, daharo kumāro mando uttānaseyyako kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho assa suttabandhanehi; tassa vuddhimanvāya indriyānaṁ paripākamanvāya tāni bandhanāni mucceyyuṁ; so mokkhomhīti kho jāneyya no ca bandhanaṁ. Evameva kho, kaccāna, etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi; yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno nacirasseva sāmaññeva ñassati, sāmaṁ dakkhiti: ‘evaṁ kira sammā bandhanā vippamokkho hoti, yadidaṁ avijjā bandhanā’”ti. 17 Evaṁ vutte, vekhanaso paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Vekhanasasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Paribbājakavaggo niṭṭhito tatiyo. 18 Tassuddānaṁ Puṇḍarī aggisaha kathināmo, Dīghanakho puna bhāradvājagotto; Sandakaudāyimuṇḍikaputto, Maṇiko tathākaccāno varavaggo. mn58 0 Majjhima Nikāya 58 Abhayarājakumārasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe 630 --- mn58 1:1 viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 2 Atha kho abhayo rājakumāro yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho abhayaṁ rājakumāraṁ nigaṇṭho nāṭaputto etadavoca: 3 “ehi tvaṁ, rājakumāra, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropehi. Evaṁ te kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchissati: ‘abhayena rājakumārena samaṇassa gotamassa evaṁ mahiddhikassa evaṁ mahānubhāvassa vādo āropito’”ti. “Yathā kathaṁ panāhaṁ, bhante, samaṇassa gotamassa evaṁ mahiddhikassa evaṁ mahānubhāvassa vādaṁ āropessāmī”ti? “Ehi tvaṁ, rājakumāra, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā samaṇaṁ gotamaṁ evaṁ vadehi: ‘bhāseyya nu kho, bhante, tathāgato taṁ vācaṁ yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā’ti? Sace te samaṇo gotamo evaṁ puṭṭho evaṁ byākaroti: ‘bhāseyya, rājakumāra, tathāgato taṁ vācaṁ yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā’ti, tamenaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘atha kiñcarahi te, bhante, puthujjanena nānākaraṇaṁ? Puthujjanopi hi taṁ vācaṁ bhāseyya yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā’ti. Sace pana te samaṇo gotamo evaṁ puṭṭho evaṁ byākaroti: ‘na, rājakumāra, tathāgato taṁ vācaṁ bhāseyya yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā’ti, tamenaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘atha kiñcarahi te, bhante, devadatto byākato: “āpāyiko devadatto, nerayiko devadatto, kappaṭṭho devadatto, atekiccho devadatto”ti? Tāya ca pana te vācāya devadatto kupito ahosi anattamano’ti. Imaṁ kho te, rājakumāra, samaṇo gotamo ubhatokoṭikaṁ pañhaṁ puṭṭho samāno neva sakkhiti uggilituṁ na sakkhiti ogilituṁ. Seyyathāpi nāma purisassa ayosiṅghāṭakaṁ kaṇṭhe vilaggaṁ, so neva sakkuṇeyya uggilituṁ na sakkuṇeyya ogilituṁ; evameva kho te, rājakumāra, samaṇo gotamo imaṁ ubhatokoṭikaṁ pañhaṁ puṭṭho samāno neva sakkhiti uggilituṁ na sakkhiti ogilitun”ti. 4 “Evaṁ, bhante”ti kho abhayo rājakumāro nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho abhayassa rājakumārassa sūriyaṁ ulloketvā etadahosi: “akālo kho ajja bhagavato vādaṁ āropetuṁ. Sve dānāhaṁ sake nivesane bhagavato vādaṁ āropessāmī”ti bhagavantaṁ etadavoca: “adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya attacatuttho bhattan”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 5 Atha kho abhayo rājakumāro bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena abhayassa rājakumārassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho abhayo rājakumāro bhagavantaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho abhayo rājakumāro bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. 6 Ekamantaṁ nisinno kho abhayo rājakumāro bhagavantaṁ etadavoca: “bhāseyya nu kho, bhante, tathāgato taṁ vācaṁ yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā”ti? “Na khvettha, rājakumāra, ekaṁsenā”ti. “Ettha, bhante, anassuṁ nigaṇṭhā”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, rājakumāra, evaṁ vadesi: ‘ettha, bhante, anassuṁ nigaṇṭhā’”ti? “Idhāhaṁ, bhante, yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho maṁ, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto etadavoca: ‘ehi tvaṁ, rājakumāra, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropehi. Evaṁ te kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchissati—abhayena rājakumārena samaṇassa gotamassa evaṁ mahiddhikassa evaṁ mahānubhāvassa vādo āropito’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavocaṁ: ‘yathā kathaṁ panāhaṁ, bhante, samaṇassa gotamassa evaṁ mahiddhikassa evaṁ mahānubhāvassa vādaṁ āropessāmī’ti? ‘Ehi tvaṁ, rājakumāra, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā samaṇaṁ gotamaṁ evaṁ vadehi: “bhāseyya nu kho, bhante, tathāgato taṁ vācaṁ yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā”ti? Sace te samaṇo gotamo evaṁ puṭṭho evaṁ byākaroti: “bhāseyya, 631 --- mn58 1:6 rājakumāra, tathāgato taṁ vācaṁ yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā”ti, tamenaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: “atha kiñcarahi te, bhante, puthujjanena nānākaraṇaṁ? Puthujjanopi hi taṁ vācaṁ bhāseyya yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā”ti. Sace pana te samaṇo gotamo evaṁ puṭṭho evaṁ byākaroti: “na, rājakumāra, tathāgato taṁ vācaṁ bhāseyya yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā”ti, tamenaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi—atha kiñcarahi te, bhante, devadatto byākato: “āpāyiko devadatto, nerayiko devadatto, kappaṭṭho devadatto, atekiccho devadatto”ti? Tāya ca pana te vācāya devadatto kupito ahosi anattamano’ti. Imaṁ kho te, rājakumāra, samaṇo gotamo ubhatokoṭikaṁ pañhaṁ puṭṭho samāno neva sakkhiti uggilituṁ na sakkhiti ogilituṁ. Seyyathāpi nāma purisassa ayosiṅghāṭakaṁ kaṇṭhe vilaggaṁ, so neva sakkuṇeyya uggilituṁ na sakkuṇeyya ogilituṁ; evameva kho te, rājakumāra, samaṇo gotamo imaṁ ubhatokoṭikaṁ pañhaṁ puṭṭho samāno neva sakkhiti uggilituṁ na sakkhiti ogilitun”ti. 7 Tena kho pana samayena daharo kumāro mando uttānaseyyako abhayassa rājakumārassa aṅke nisinno hoti. Atha kho bhagavā abhayaṁ rājakumāraṁ etadavoca: “Taṁ kiṁ maññasi, rājakumāra, sacāyaṁ kumāro tuyhaṁ vā pamādamanvāya dhātiyā vā pamādamanvāya kaṭṭhaṁ vā kaṭhalaṁ vā mukhe āhareyya, kinti naṁ kareyyāsī”ti? “Āhareyyassāhaṁ, bhante. Sace, bhante, na sakkuṇeyyaṁ ādikeneva āhattuṁ, vāmena hatthena sīsaṁ pariggahetvā dakkhiṇena hatthena vaṅkaṅguliṁ karitvā salohitampi āhareyyaṁ. Taṁ kissa hetu? Atthi me, bhante, kumāre anukampā”ti. 8 “Evameva kho, rājakumāra, yaṁ tathāgato vācaṁ jānāti abhūtaṁ atacchaṁ anatthasaṁhitaṁ sā ca paresaṁ appiyā amanāpā, na taṁ tathāgato vācaṁ bhāsati. Yampi tathāgato vācaṁ jānāti bhūtaṁ tacchaṁ anatthasaṁhitaṁ sā ca paresaṁ appiyā amanāpā, tampi tathāgato vācaṁ na bhāsati. Yañca kho tathāgato vācaṁ jānāti bhūtaṁ tacchaṁ atthasaṁhitaṁ sā ca paresaṁ appiyā amanāpā, tatra kālaññū tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāya. Yaṁ tathāgato vācaṁ jānāti abhūtaṁ atacchaṁ anatthasaṁhitaṁ sā ca paresaṁ piyā manāpā, na taṁ tathāgato vācaṁ bhāsati. Yampi tathāgato vācaṁ jānāti bhūtaṁ tacchaṁ anatthasaṁhitaṁ sā ca paresaṁ piyā manāpā tampi tathāgato vācaṁ na bhāsati. Yañca tathāgato vācaṁ jānāti bhūtaṁ tacchaṁ atthasaṁhitaṁ sā ca paresaṁ piyā manāpā, tatra kālaññū tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāya. Taṁ kissa hetu? Atthi, rājakumāra, tathāgatassa sattesu anukampā”ti. 9 “Yeme, bhante, khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi pañhaṁ abhisaṅkharitvā tathāgataṁ upasaṅkamitvā pucchanti, pubbeva nu kho, etaṁ, bhante, bhagavato cetaso parivitakkitaṁ hoti ‘ye maṁ upasaṅkamitvā evaṁ pucchissanti tesāhaṁ evaṁ puṭṭho evaṁ byākarissāmī’ti, udāhu ṭhānasovetaṁ tathāgataṁ paṭibhātī”ti? 10 “Tena hi, rājakumāra, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, rājakumāra, kusalo tvaṁ rathassa aṅgapaccaṅgānan”ti? “Evaṁ, bhante, kusalo ahaṁ rathassa aṅgapaccaṅgānan”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, rājakumāra, ye taṁ upasaṅkamitvā evaṁ puccheyyuṁ: ‘kiṁ nāmidaṁ rathassa aṅgapaccaṅgan’ti? Pubbeva nu kho te etaṁ cetaso parivitakkitaṁ assa ‘ye maṁ upasaṅkamitvā evaṁ pucchissanti tesāhaṁ evaṁ puṭṭho evaṁ byākarissāmī’ti, udāhu ṭhānasovetaṁ paṭibhāseyyā”ti? “Ahañhi, bhante, rathiko saññāto kusalo rathassa aṅgapaccaṅgānaṁ. Sabbāni me rathassa aṅgapaccaṅgāni suviditāni. Ṭhānasovetaṁ maṁ paṭibhāseyyā”ti. 11 “Evameva kho, rājakumāra, ye te khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi pañhaṁ abhisaṅkharitvā tathāgataṁ upasaṅkamitvā pucchanti, ṭhānasovetaṁ tathāgataṁ paṭibhāti. Taṁ kissa hetu? Sā hi, rājakumāra, tathāgatassa dhammadhātu suppaṭividdhā yassā dhammadhātuyā suppaṭividdhattā ṭhānasovetaṁ tathāgataṁ paṭibhātī”ti. 12 Evaṁ vutte, abhayo rājakumāro bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante …pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Abhayarājakumārasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. mn66 0 Majjhima Nikāya 66 632 --- mn66 1:0 Laṭukikopamasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṁ nāma aṅguttarāpānaṁ nigamo. 2 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaṇaṁ piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. 3 Āyasmāpi kho udāyī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaṇaṁ piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Atha kho āyasmato udāyissa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: 4 “bahūnaṁ vata no bhagavā dukkhadhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā sukhadhammānaṁ upahattā; bahūnaṁ vata no bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upahattā”ti. 5 Atha kho āyasmā udāyī sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā udāyī bhagavantaṁ etadavoca: 6 “idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘bahūnaṁ vata no bhagavā dukkhadhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā sukhadhammānaṁ upahattā; bahūnaṁ vata no bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upahattā’ti. Mayañhi, bhante, pubbe sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle. Ahu kho so, bhante, samayo yaṁ bhagavā bhikkhū āmantesi: ‘iṅgha tumhe, bhikkhave, etaṁ divāvikālabhojanaṁ pajahathā’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, ahudeva aññathattaṁ, ahudeva domanassaṁ: ‘yampi no saddhā gahapatikā divā vikāle paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ denti tassapi no bhagavā pahānamāha, tassapi no sugato paṭinissaggamāhā’ti. Te mayaṁ, bhante, bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca sampassamānā evaṁ taṁ divāvikālabhojanaṁ pajahimhā. Te mayaṁ, bhante, sāyañceva bhuñjāma pāto ca. Ahu kho so, bhante, samayo yaṁ bhagavā bhikkhū āmantesi: ‘iṅgha tumhe, bhikkhave, etaṁ rattiṁvikālabhojanaṁ pajahathā’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, ahudeva aññathattaṁ ahudeva domanassaṁ: ‘yampi no imesaṁ dvinnaṁ bhattānaṁ paṇītasaṅkhātataraṁ tassapi no bhagavā pahānamāha, tassapi no sugato paṭinissaggamāhā’ti. Bhūtapubbaṁ, bhante, aññataro puriso divā sūpeyyaṁ labhitvā evamāha: ‘handa ca imaṁ nikkhipatha, sāyaṁ sabbeva samaggā bhuñjissāmā’ti. Yā kāci, bhante, saṅkhatiyo sabbā tā rattiṁ, appā divā. Te mayaṁ, bhante, bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca sampassamānā evaṁ taṁ rattiṁvikālabhojanaṁ pajahimhā. Bhūtapubbaṁ, bhante, bhikkhū rattandhakāratimisāyaṁ piṇḍāya carantā candanikampi pavisanti, oligallepi papatanti, kaṇṭakāvāṭampi ārohanti, suttampi gāviṁ ārohanti, māṇavehipi samāgacchanti katakammehipi akatakammehipi, mātugāmopi te asaddhammena nimanteti. Bhūtapubbāhaṁ, bhante, rattandhakāratimisāyaṁ piṇḍāya carāmi. Addasā kho maṁ, bhante, aññatarā itthī vijjantarikāya bhājanaṁ dhovantī. Disvā maṁ bhītā vissaramakāsi: ‘abhumme pisāco vata man’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, taṁ itthiṁ etadavocaṁ: ‘nāhaṁ, bhagini, pisāco; bhikkhu piṇḍāya ṭhito’ti. ‘Bhikkhussa ātumārī, bhikkhussa mātumārī. Varaṁ te, bhikkhu, tiṇhena govikantanena kucchi parikanto, na tveva varaṁ yaṁ rattandhakāratimisāyaṁ kucchihetu piṇḍāya carasī’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, tadanussarato evaṁ hoti: ‘bahūnaṁ vata no bhagavā dukkhadhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā sukhadhammānaṁ upahattā; bahūnaṁ vata no bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upahattā’”ti. 7 “Evameva panudāyi, idhekacce moghapurisā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti. Te tañceva nappajahanti, mayi ca appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā tesaṁ taṁ, udāyi, hoti 633 --- mn66 1:7 balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro— 8 seyyathāpi, udāyi, laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṁ vā bandhaṁ vā maraṇaṁ vā āgameti. Yo nu kho, udāyi, evaṁ vadeyya: ‘yena sā laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṁ vā bandhaṁ vā maraṇaṁ vā āgameti, tañhi tassā abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanan’ti; sammā nu kho so, udāyi, vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante. Yena sā, bhante, laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṁ vā bandhaṁ vā maraṇaṁ vā āgameti, tañhi tassā balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro”ti. “Evameva kho, udāyi, idhekacce moghapurisā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti? Te tañceva nappajahanti, mayi ca appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā tesaṁ taṁ, udāyi, hoti balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro. 9 Idha panudāyi, ekacce kulaputtā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no bhagavā pahānamāha, yassa no sugato paṭinissaggamāhā’ti? Te tañceva pajahanti, mayi ca na appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te taṁ pahāya appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharanti. Tesaṁ taṁ, udāyi, hoti abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanaṁ— 10 seyyathāpi, udāyi, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro daḷhehi varattehi bandhanehi baddho īsakaṁyeva kāyaṁ sannāmetvā tāni bandhanāni saṁchinditvā sampadāletvā yena kāmaṁ pakkamati. Yo nu kho, udāyi, evaṁ vadeyya: ‘yehi so rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro daḷhehi varattehi bandhanehi baddho īsakaṁyeva kāyaṁ sannāmetvā tāni bandhanāni saṁchinditvā sampadāletvā yena kāmaṁ pakkamati, tañhi tassa balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro’ti; sammā nu kho so, udāyi, vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante. Yehi so, bhante, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro daḷhehi varattehi bandhanehi baddho īsakaṁyeva kāyaṁ sannāmetvā tāni bandhanāni saṁchinditvā sampadāletvā yena kāmaṁ pakkamati, tañhi tassa abalaṁ bandhanaṁ …pe… asārakaṁ bandhanan”ti. “Evameva kho, udāyi, idhekacce kulaputtā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no bhagavā pahānamāha, yassa no sugato paṭinissaggamāhā’ti? Te tañceva pajahanti, mayi ca na appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te taṁ pahāya appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharanti. Tesaṁ taṁ, udāyi, hoti abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanaṁ. 11 Seyyathāpi, udāyi, puriso daliddo assako anāḷhiyo; tassassa ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ naparamarūpaṁ, ekā khaṭopikā oluggaviluggā naparamarūpā, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ naparamarūpaṁ, ekā jāyikā naparamarūpā. So ārāmagataṁ bhikkhuṁ passeyya sudhotahatthapādaṁ manuññaṁ bhojanaṁ bhuttāviṁ sītāya chāyāya nisinnaṁ adhicitte yuttaṁ. Tassa evamassa: ‘sukhaṁ vata bho sāmaññaṁ, ārogyaṁ vata bho sāmaññaṁ. So vatassaṁ yohaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So na sakkuṇeyya ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ khaṭopikaṁ oluggaviluggaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ jāyikaṁ naparamarūpaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Yo nu kho, udāyi, evaṁ vadeyya: ‘yehi so puriso bandhanehi baddho na sakkoti ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ khaṭopikaṁ oluggaviluggaṁ naparamarūpaṁ pahāya, 634 --- mn66 1:11 ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ jāyikaṁ naparamarūpaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ; tañhi tassa abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanan’ti; sammā nu kho so, udāyi, vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante. Yehi so, bhante, puriso bandhanehi baddho, na sakkoti ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ khaṭopikaṁ oluggaviluggaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ jāyikaṁ naparamarūpaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ; tañhi tassa balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro”ti. “Evameva kho, udāyi, idhekacce moghapurisā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti? Te tañceva nappajahanti, mayi ca appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā tesaṁ taṁ, udāyi, hoti balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro. 12 Seyyathāpi, udāyi, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo, nekānaṁ nikkhagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ dhaññagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ khettagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ vatthugaṇānaṁ cayo, nekānaṁ bhariyagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ dāsagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ dāsigaṇānaṁ cayo; so ārāmagataṁ bhikkhuṁ passeyya sudhotahatthapādaṁ manuññaṁ bhojanaṁ bhuttāviṁ sītāya chāyāya nisinnaṁ adhicitte yuttaṁ. Tassa evamassa: ‘sukhaṁ vata bho sāmaññaṁ, ārogyaṁ vata bho sāmaññaṁ. So vatassaṁ yohaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So sakkuṇeyya nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyagaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Yo nu kho, udāyi, evaṁ vadeyya: ‘yehi so gahapati vā gahapatiputto vā bandhanehi baddho, sakkoti nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyagaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ, tañhi tassa balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro’ti; sammā nu kho so, udāyi, vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante. Yehi so, bhante, gahapati vā gahapatiputto vā bandhanehi baddho, sakkoti nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyagaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ; tañhi tassa abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanan”ti. “Evameva kho, udāyi, idhekacce kulaputtā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no bhagavā pahānamāha, yassa no sugato paṭinissaggamāhā’ti? Te tañceva pajahanti, mayi ca na appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te taṁ pahāya appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharanti. Tesaṁ taṁ, udāyi, hoti abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanaṁ. 13 Cattārome, udāyi, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? 14 Idhudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti. So te adhivāseti, nappajahati, na vinodeti, na byantīkaroti, na anabhāvaṁ gameti. Imaṁ kho ahaṁ, udāyi, puggalaṁ ‘saṁyutto’ti vadāmi no 635 --- mn66 1:14 ‘visaṁyutto’. Taṁ kissa hetu? Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṁ puggale viditā. 15 Idha panudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti. So te nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Imampi kho ahaṁ, udāyi, puggalaṁ ‘saṁyutto’ti vadāmi no ‘visaṁyutto’. Taṁ kissa hetu? Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṁ puggale viditā. 16 Idha panudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya kadāci karahaci satisammosā upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti; dandho, udāyi, satuppādo. Atha kho naṁ khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Seyyathāpi, udāyi, puriso divasaṁsantatte ayokaṭāhe dve vā tīṇi vā udakaphusitāni nipāteyya; dandho, udāyi, udakaphusitānaṁ nipāto. Atha kho naṁ khippameva parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya. Evameva kho, udāyi, idhekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya kadāci karahaci satisammosā upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti; dandho, udāyi, satuppādo. Atha kho naṁ khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Imampi kho ahaṁ, udāyi, puggalaṁ ‘saṁyutto’ti vadāmi no ‘visaṁyutto’. Taṁ kissa hetu? Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṁ puggale viditā. 17 Idha panudāyi, ekacco puggalo ‘upadhi dukkhassa mūlan’ti—iti viditvā nirupadhi hoti, upadhisaṅkhaye vimutto. Imaṁ kho ahaṁ, udāyi, puggalaṁ ‘visaṁyutto’ti vadāmi no ‘saṁyutto’ti. Taṁ kissa hetu? Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṁ puggale viditā. Ime kho, udāyi, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 18 Pañca kho ime, udāyi, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, udāyi, pañca kāmaguṇā. 19 Yaṁ kho, udāyi, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati kāmasukhaṁ miḷhasukhaṁ puthujjanasukhaṁ anariyasukhaṁ, na sevitabbaṁ, na bhāvetabbaṁ, na bahulīkātabbaṁ; ‘bhāyitabbaṁ etassa sukhassā’ti vadāmi. 20 Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 21 Idaṁ vuccati nekkhammasukhaṁ pavivekasukhaṁ upasamasukhaṁ sambodhasukhaṁ, āsevitabbaṁ, bhāvetabbaṁ, bahulīkātabbaṁ; ‘na bhāyitabbaṁ etassa sukhassā’ti vadāmi. 22 Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; idaṁ kho ahaṁ, udāyi, iñjitasmiṁ vadāmi. Kiñca tattha iñjitasmiṁ? Yadeva tattha vitakkavicārā aniruddhā honti idaṁ tattha iñjitasmiṁ. 23 Idhudāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; idampi kho ahaṁ, udāyi, iñjitasmiṁ vadāmi. Kiñca tattha iñjitasmiṁ? Yadeva tattha pītisukhaṁ aniruddhaṁ hoti idaṁ tattha iñjitasmiṁ. 24 Idhudāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; idampi kho ahaṁ, udāyi, iñjitasmiṁ vadāmi. Kiñca tattha iñjitasmiṁ? Yadeva tattha upekkhāsukhaṁ aniruddhaṁ hoti idaṁ tattha iñjitasmiṁ. 25 Idhudāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; idaṁ kho ahaṁ, udāyi, aniñjitasmiṁ vadāmi. 26 Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; idaṁ kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo? 27 Idhudāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, 636 --- mn66 1:27 ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo? 28 Idhudāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo? 29 Idhudāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo? 30 Idhudāyi, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo? 31 Idhudāyi, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo? 32 Idhudāyi, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo? 33 Idhudāyi, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo? 34 Idhudāyi, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; iti kho ahaṁ, udāyi, nevasaññānāsaññāyatanassapi pahānaṁ vadāmi. Passasi no tvaṁ, udāyi, taṁ saṁyojanaṁ aṇuṁ vā thūlaṁ vā yassāhaṁ no pahānaṁ vadāmī”ti? “No hetaṁ, bhante”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā udāyī bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Laṭukikopamasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. mn47 0 Majjhima Nikāya 47 Vīmaṁsakasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “vīmaṁsakena, bhikkhave, bhikkhunā parassa cetopariyāyaṁ ajānantena tathāgate samannesanā kātabbā ‘sammāsambuddho vā no vā’ iti viññāṇāyā”ti. 3 “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā, bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā; sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho; bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 4 “Vīmaṁsakena, bhikkhave, bhikkhunā parassa cetopariyāyaṁ ajānantena dvīsu dhammesu tathāgato samannesitabbo cakkhusotaviññeyyesu dhammesu: ‘ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṁvijjanti vā te tathāgatassa no vā’ti? Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te tathāgatassa saṁvijjantī’ti. 5 Yato naṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te tathāgatassa saṁvijjantī’ti, tato naṁ uttariṁ samannesati: ‘ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṁvijjanti vā te tathāgatassa no vā’ti? Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te tathāgatassa saṁvijjantī’ti. 6 Yato naṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te tathāgatassa saṁvijjantī’ti, tato naṁ uttariṁ samannesati: ‘ye vodātā 637 --- mn47 1:6 cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṁvijjanti vā te tathāgatassa no vā’ti? Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṁvijjanti te tathāgatassā’ti. 7 Yato naṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṁvijjanti te tathāgatassā’ti, tato naṁ uttariṁ samannesati: ‘dīgharattaṁ samāpanno ayamāyasmā imaṁ kusalaṁ dhammaṁ, udāhu ittarasamāpanno’ti? Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘dīgharattaṁ samāpanno ayamāyasmā imaṁ kusalaṁ dhammaṁ, nāyamāyasmā ittarasamāpanno’ti. 8 Yato naṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘dīgharattaṁ samāpanno ayamāyasmā imaṁ kusalaṁ dhammaṁ, nāyamāyasmā ittarasamāpanno’ti, tato naṁ uttariṁ samannesati: ‘ñattajjhāpanno ayamāyasmā bhikkhu yasappatto, saṁvijjantassa idhekacce ādīnavā’ti? Na tāva, bhikkhave, bhikkhuno idhekacce ādīnavā saṁvijjanti yāva na ñattajjhāpanno hoti yasappatto. Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu ñattajjhāpanno hoti yasappatto, athassa idhekacce ādīnavā saṁvijjanti. Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘ñattajjhāpanno ayamāyasmā bhikkhu yasappatto, nāssa idhekacce ādīnavā saṁvijjantī’ti. 9 Yato naṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘ñattajjhāpanno ayamāyasmā bhikkhu yasappatto, nāssa idhekacce ādīnavā saṁvijjantī’ti, tato naṁ uttariṁ samannesati: ‘abhayūparato ayamāyasmā, nāyamāyasmā bhayūparato; vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassā’ti? Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘abhayūparato ayamāyasmā, nāyamāyasmā bhayūparato; vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassā’ti. 10 Tañce, bhikkhave, bhikkhuṁ pare evaṁ puccheyyuṁ: ‘ke panāyasmato ākārā, ke anvayā, yenāyasmā evaṁ vadesi—abhayūparato ayamāyasmā, nāyamāyasmā bhayūparato; vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassā’ti. Sammā byākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaṁ byākareyya: ‘tathā hi pana ayamāyasmā saṅghe vā viharanto eko vā viharanto, ye ca tattha sugatā ye ca tattha duggatā, ye ca tattha gaṇamanusāsanti, ye ca idhekacce āmisesu sandissanti, ye ca idhekacce āmisena anupalittā, nāyamāyasmā taṁ tena avajānāti. Sammukhā kho pana metaṁ bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ—abhayūparatohamasmi, nāhamasmi bhayūparato, vītarāgattā kāme na sevāmi khayā rāgassā’ti. 11 Tatra, bhikkhave, tathāgatova uttariṁ paṭipucchitabbo: ‘ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṁvijjanti vā te tathāgatassa no vā’ti? Byākaramāno, bhikkhave, tathāgato evaṁ byākareyya: ‘ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te tathāgatassa saṁvijjantī’ti. 12 ‘Ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṁvijjanti vā te tathāgatassa no vā’ti? Byākaramāno, bhikkhave, tathāgato evaṁ byākareyya: ‘ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te tathāgatassa saṁvijjantī’ti. 13 ‘Ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṁvijjanti vā te tathāgatassa no vā’ti? Byākaramāno, bhikkhave, tathāgato evaṁ byākareyya: ‘ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṁvijjanti te tathāgatassa; etaṁ pathohamasmi, etaṁ gocaro, no ca tena tammayo’ti. 14 Evaṁvādiṁ kho, bhikkhave, satthāraṁ arahati sāvako upasaṅkamituṁ dhammassavanāya. Tassa satthā dhammaṁ deseti uttaruttariṁ paṇītapaṇītaṁ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṁ. Yathā yathā kho, bhikkhave, bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti uttaruttariṁ paṇītapaṇītaṁ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṁ tathā tathā so tasmiṁ dhamme abhiññāya idhekaccaṁ dhammaṁ dhammesu niṭṭhaṁ gacchati, satthari pasīdati: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno saṅgho’ti. 15 Tañce, bhikkhave, bhikkhuṁ pare evaṁ puccheyyuṁ: ‘ke panāyasmato ākārā, ke anvayā, yenāyasmā evaṁ vadesi—sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno saṅgho’ti? Sammā byākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaṁ byākareyya: ‘idhāhaṁ, āvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamiṁ dhammassavanāya. Tassa me bhagavā dhammaṁ deseti uttaruttariṁ paṇītapaṇītaṁ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṁ. Yathā yathā me, āvuso, bhagavā dhammaṁ deseti uttaruttariṁ paṇītapaṇītaṁ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṁ tathā tathāhaṁ tasmiṁ dhamme abhiññāya idhekaccaṁ 638 --- mn47 1:15 dhammaṁ dhammesu niṭṭhamagamaṁ, satthari pasīdiṁ—sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā, dhammo, suppaṭipanno saṅgho’ti. 16 Yassa kassaci, bhikkhave, imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi tathāgate saddhā niviṭṭhā hoti mūlajātā patiṭṭhitā, ayaṁ vuccati, bhikkhave, ākāravatī saddhā dassanamūlikā; daḷhā asaṁhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, tathāgate dhammasamannesanā hoti. Evañca pana tathāgato dhammatāsusamanniṭṭho hotī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Vīmaṁsakasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. mn79 0 Majjhima Nikāya 79 Cūḷasakuludāyisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sakuludāyī paribbājako moranivāpe paribbājakārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ. 2 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi: “atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṁ. Yannūnāhaṁ yena moranivāpo paribbājakārāmo yena sakuludāyī paribbājako tenupasaṅkameyyan”ti. Atha kho bhagavā yena moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaṅkami. 3 Tena kho pana samayena sakuludāyī paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentiyā, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā. Addasā kho sakuludāyī paribbājako bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna sakaṁ parisaṁ saṇṭhāpesi: “appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Ayaṁ samaṇo gotamo āgacchati; appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī. Appeva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ. 4 Atha kho bhagavā yena sakuludāyī paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho sakuludāyī paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “etu kho, bhante, bhagavā. Svāgataṁ, bhante, bhagavato. Cirassaṁ kho, bhante, bhagavā imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāya. Nisīdatu, bhante, bhagavā; idamāsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Sakuludāyīpi kho paribbājako aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho sakuludāyiṁ paribbājakaṁ bhagavā etadavoca: “kāya nuttha, udāyi, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? 5 “Tiṭṭhatesā, bhante, kathā yāya mayaṁ etarahi kathāya sannisinnā. Nesā, bhante, kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savanāya. Yadāhaṁ, bhante, imaṁ parisaṁ anupasaṅkanto homi athāyaṁ parisā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentī nisinnā hoti; yadā ca kho ahaṁ, bhante, imaṁ parisaṁ upasaṅkanto homi athāyaṁ parisā mamaññeva mukhaṁ ullokentī nisinnā hoti: ‘yaṁ no samaṇo udāyī dhammaṁ bhāsissati taṁ sossāmā’ti; yadā pana, bhante, bhagavā imaṁ parisaṁ upasaṅkanto hoti athāhañceva ayañca parisā bhagavato mukhaṁ ullokentā nisinnā homa: ‘yaṁ no bhagavā dhammaṁ bhāsissati taṁ sossāmā’”ti. 6 “Tenahudāyi, taṁyevettha paṭibhātu yathā maṁ paṭibhāseyyā”ti. “Purimāni, bhante, divasāni purimatarāni sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānamāno ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan’ti. So mayā pubbantaṁ ārabbha pañhaṁ puṭṭho samāno aññenaññaṁ 639 --- mn79 1:6 paṭicari, bahiddhā kathaṁ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Tassa mayhaṁ, bhante, bhagavantaṁyeva ārabbha sati udapādi: ‘aho nūna bhagavā, aho nūna sugato. Yo imesaṁ dhammānaṁ sukusalo’”ti. “Ko pana so, udāyi, sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānamāno ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan’ti, yo tayā pubbantaṁ ārabbha pañhaṁ puṭṭho samāno aññenaññaṁ paṭicari, bahiddhā kathaṁ apanāmesi kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsī”ti? “Nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto”ti. 7 “Yo kho, udāyi, anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyya, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyya, so vā maṁ pubbantaṁ ārabbha pañhaṁ puccheyya, taṁ vāhaṁ pubbantaṁ ārabbha pañhaṁ puccheyyaṁ; so vā me pubbantaṁ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya, tassa vāhaṁ pubbantaṁ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyyaṁ. Yo kho, udāyi, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyya, so vā maṁ aparantaṁ ārabbha pañhaṁ puccheyya, taṁ vāhaṁ aparantaṁ ārabbha pañhaṁ puccheyyaṁ; so vā me aparantaṁ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya, tassa vāhaṁ aparantaṁ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyyaṁ. Api ca, udāyi, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto. Dhammaṁ te desessāmi—imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhatī”ti. 8 “Ahañhi, bhante, yāvatakampi me iminā attabhāvena paccanubhūtaṁ tampi nappahomi sākāraṁ sauddesaṁ anussarituṁ, kuto panāhaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarissāmi, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarissāmi, seyyathāpi bhagavā? Ahañhi, bhante, etarahi paṁsupisācakampi na passāmi, kuto panāhaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passissāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānissāmi, seyyathāpi bhagavā? Yaṁ pana maṁ, bhante, bhagavā evamāha: ‘api ca, udāyi, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto; dhammaṁ te desessāmi—imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhatī’ti tañca pana me bhiyyoso mattāya na pakkhāyati. Appeva nāmāhaṁ, bhante, sake ācariyake bhagavato cittaṁ ārādheyyaṁ pañhassa veyyākaraṇenā”ti. 9 “Kinti pana te, udāyi, sake ācariyake hotī”ti? “Amhākaṁ, bhante, sake ācariyake evaṁ hoti: ‘ayaṁ paramo vaṇṇo, ayaṁ paramo vaṇṇo’”ti. “Yaṁ pana te etaṁ, udāyi, sake ācariyake evaṁ hoti: ‘ayaṁ paramo vaṇṇo, ayaṁ paramo vaṇṇo’ti, katamo so paramo vaṇṇo”ti? “Yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo”ti. “Katamo pana so paramo vaṇṇo yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthī”ti? “Yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo”ti. 10 “Dīghāpi kho te esā, udāyi, phareyya: ‘yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇaṁ na paññapesi. Seyyathāpi, udāyi, puriso evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ yā imasmiṁ janapade janapadakalyāṇī taṁ icchāmi, taṁ kāmemī’ti. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ—khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ—evaṁnāmā evaṅgottāti vāti …pe… dīghā vā rassā vā majjhimā vā kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vāti … amukasmiṁ gāme vā nigame vā nagare vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, taṁ tvaṁ icchasi kāmesī’ti? Iti puṭṭho ‘āmā’ti vadeyya. Taṁ kiṁ 640 --- mn79 1:10 maññasi, udāyi—nanu evaṁ sante, tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti. “Evameva kho tvaṁ, udāyi, ‘yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇaṁ na paññapesī”ti. 11 “Seyyathāpi, bhante, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca, evaṁ vaṇṇo attā hoti arogo paraṁ maraṇā”ti. 12 “Taṁ kiṁ maññasi, udāyi, yo vā maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca, yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako—imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṁ, bhante, rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako—ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 13 “Taṁ kiṁ maññasi, udāyi, yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo—imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṁ, bhante, rattandhakāratimisāya telappadīpo—ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 14 “Taṁ kiṁ maññasi, udāyi, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo, yo vā rattandhakāratimisāya mahāaggikkhandho—imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṁ, bhante, rattandhakāratimisāya mahāaggikkhandho—ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 15 “Taṁ kiṁ maññasi, udāyi, yo vā rattandhakāratimisāya mahāaggikkhandho, yā vā rattiyā paccūsasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā—imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṁ, bhante, rattiyā paccūsasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā—ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 16 “Taṁ kiṁ maññasi, udāyi, yā vā rattiyā paccūsasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, yo vā tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṁ cando—imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṁ, bhante, tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṁ cando—ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 17 “Taṁ kiṁ maññasi, udāyi, yo vā tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṁ cando, yo vā vassānaṁ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhanhikasamayaṁ sūriyo—imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṁ, bhante, vassānaṁ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhanhikasamayaṁ sūriyo—ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 18 “Ato kho te, udāyi, bahū hi bahutarā devā ye imesaṁ candimasūriyānaṁ ābhā nānubhonti, tyāhaṁ pajānāmi. Atha ca panāhaṁ na vadāmi: ‘yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthī’ti. Atha ca pana tvaṁ, udāyi, ‘yvāyaṁ vaṇṇo kiminā khajjopanakena nihīnataro ca patikiṭṭhataro ca so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇaṁ na paññapesī”ti. 19 “Acchidaṁ bhagavā kathaṁ, acchidaṁ sugato kathan”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, udāyi, evaṁ vadesi: ‘acchidaṁ bhagavā kathaṁ, acchidaṁ sugato kathan’”ti? “Amhākaṁ, bhante, sake ācariyake evaṁ hoti: ‘ayaṁ paramo vaṇṇo, ayaṁ paramo vaṇṇo’ti. Te mayaṁ, bhante, bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjīyamānā samanuggāhīyamānā samanubhāsīyamānā rittā tucchā aparaddhā”ti. 20 “Kiṁ panudāyi, atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti? “Amhākaṁ, bhante, sake ācariyake evaṁ hoti: ‘atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’”ti. 21 “Katamā pana sā, udāyi, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti? “Idha, bhante, ekacco pāṇātipātaṁ 641 --- mn79 1:21 pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, aññataraṁ vā pana tapoguṇaṁ samādāya vattati. Ayaṁ kho sā, bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti. 22 “Taṁ kiṁ maññasi, udāyi, yasmiṁ samaye pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṁ samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti? “Sukhadukkhī, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, udāyi, yasmiṁ samaye adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṁ samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti? “Sukhadukkhī, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, udāyi, yasmiṁ samaye kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṁ samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti? “Sukhadukkhī, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, udāyi, yasmiṁ samaye musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṁ samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti? “Sukhadukkhī, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, udāyi, yasmiṁ samaye aññataraṁ tapoguṇaṁ samādāya vattati, ekantasukhī vā tasmiṁ samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti? “Sukhadukkhī, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, udāyi, api nu kho vokiṇṇasukhadukkhaṁ paṭipadaṁ āgamma ekantasukhassa lokassa sacchikiriyā hotī”ti? 23 “Acchidaṁ bhagavā kathaṁ, acchidaṁ sugato kathan”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, udāyi, vadesi: ‘acchidaṁ bhagavā kathaṁ, acchidaṁ sugato kathan’”ti? “Amhākaṁ, bhante, sake ācariyake evaṁ hoti: ‘atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’ti. Te mayaṁ, bhante, bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanuggāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā”ti. “Kiṁ pana, bhante, atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti? 24 “Atthi kho, udāyi, ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti. “Katamā pana sā, bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti? 25 “Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati—ayaṁ kho sā, udāyi, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti. “Na kho sā, bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya, sacchikato hissa, bhante, ettāvatā ekantasukho loko hotī”ti. “Na khvāssa, udāyi, ettāvatā ekantasukho loko sacchikato hoti; ākāravatī tveva sā paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti. 26 Evaṁ vutte, sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinī uccāsaddamahāsaddā ahosi: “ettha mayaṁ anassāma sācariyakā, ettha mayaṁ anassāma sācariyakā. Na mayaṁ ito bhiyyo uttaritaraṁ pajānāmā”ti. Atha kho sakuludāyī paribbājako te paribbājake appasadde katvā bhagavantaṁ etadavoca: 27 “kittāvatā panāssa, bhante, ekantasukho loko sacchikato hotī”ti? “Idhudāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ … upasampajja viharati. Yā tā devatā ekantasukhaṁ lokaṁ upapannā tāhi devatāhi saddhiṁ santiṭṭhati sallapati sākacchaṁ samāpajjati. Ettāvatā khvāssa, udāyi, ekantasukho loko sacchikato hotī”ti. 28 “Etassa nūna, bhante, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṁ carantī”ti? “Na kho, udāyi, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti. Atthi kho, udāyi, aññeva dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesaṁ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ carantī”ti. “Katame pana te, bhante, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṁ sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṁ carantī”ti? 29-36 “Idhudāyi, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā …pe… 37 so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ 642 --- mn79 1:37 upasampajja viharati. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti. 38-40 Puna caparaṁ, udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā … dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti. 41 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti. 42 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti. 43 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti … ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti … ‘ayaṁ āsavanirodho’ti … ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 44 Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti. Ime kho, udāyi, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṁ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ carantī”ti. 45 Evaṁ vutte, sakuludāyī paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 46 Evaṁ vutte, sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ: “mā bhavaṁ, udāyi, samaṇe gotame brahmacariyaṁ cari; mā bhavaṁ, udāyi, ācariyo hutvā antevāsīvāsaṁ vasi. Seyyathāpi nāma udakamaṇiko hutvā udañcaniko assa, evaṁ sampadamidaṁ bhoto udāyissa bhavissati. Mā bhavaṁ, udāyi, samaṇe gotame brahmacariyaṁ cari; mā bhavaṁ, udāyi, ācariyo hutvā antevāsīvāsaṁ vasī”ti. Iti hidaṁ sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiṁ paribbājakaṁ antarāyamakāsi bhagavati brahmacariyeti. Cūḷasakuludāyisuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. mn115 0 Majjhima Nikāya 115 Bahudhātukasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Yāni kānici, bhikkhave, bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato 643 --- mn115 1:2 uppajjanti, no paṇḍitato; ye keci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato; ye keci upasaggā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Seyyathāpi, bhikkhave, naḷāgārā vā tiṇāgārā vā aggi mutto kūṭāgārānipi dahati ullittāvalittāni nivātāni phusitaggaḷāni pihitavātapānāni; evameva kho, bhikkhave, yāni kānici bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato; ye keci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato; ye keci upasaggā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Iti kho, bhikkhave, sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo paṇḍito; saupaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito; saupasaggo bālo, anupasaggo paṇḍito. Natthi, bhikkhave, paṇḍitato bhayaṁ, natthi paṇḍitato upaddavo, natthi paṇḍitato upasaggo. Tasmātiha, bhikkhave, ‘paṇḍitā bhavissāma vīmaṁsakā’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 3 Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “kittāvatā nu kho, bhante, paṇḍito bhikkhu ‘vīmaṁsako’ti alaṁvacanāyā”ti? “Yato kho, ānanda, bhikkhu dhātukusalo ca hoti, āyatanakusalo ca hoti, paṭiccasamuppādakusalo ca hoti, ṭhānāṭhānakusalo ca hoti—ettāvatā kho, ānanda, paṇḍito bhikkhu ‘vīmaṁsako’ti alaṁvacanāyā”ti. 4 “Kittāvatā pana, bhante, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti? “Aṭṭhārasa kho imā, ānanda, dhātuyo—cakkhudhātu, rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu; sotadhātu, saddadhātu, sotaviññāṇadhātu; ghānadhātu, gandhadhātu, ghānaviññāṇadhātu; jivhādhātu, rasadhātu, jivhāviññāṇadhātu; kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, kāyaviññāṇadhātu; manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu. Imā kho, ānanda, aṭṭhārasa dhātuyo yato jānāti passati—ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. 5 “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti? “Siyā, ānanda. Chayimā, ānanda, dhātuyo—pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu. Imā kho, ānanda, cha dhātuyo yato jānāti passati—ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. 6 “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti? “Siyā, ānanda. Chayimā, ānanda, dhātuyo—sukhadhātu, dukkhadhātu, somanassadhātu, domanassadhātu, upekkhādhātu, avijjādhātu. Imā kho, ānanda, cha dhātuyo yato jānāti passati—ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. 7 “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti? “Siyā, ānanda. Chayimā, ānanda, dhātuyo—kāmadhātu, nekkhammadhātu, byāpādadhātu, abyāpādadhātu, vihiṁsādhātu, avihiṁsādhātu. Imā kho, ānanda, cha dhātuyo yato jānāti passati—ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. 8 “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti? “Siyā, ānanda. Tisso imā, ānanda, dhātuyo—kāmadhātu, rūpadhātu, arūpadhātu. Imā kho, ānanda, tisso dhātuyo yato jānāti passati—ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. 9 “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti? “Siyā, ānanda. Dve imā, ānanda, dhātuyo—saṅkhatādhātu, asaṅkhatādhātu. Imā kho, ānanda, dve dhātuyo yato jānāti passati—ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. 10 “Kittāvatā pana, bhante, ‘āyatanakusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti? “Cha kho panimāni, ānanda, ajjhattikabāhirāni āyatanāni—cakkhu ceva rūpā ca sotañca saddā ca ghānañca gandhā ca jivhā ca rasā ca kāyo ca phoṭṭhabbā ca mano ca dhammā ca. Imāni kho, ānanda, cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni yato jānāti passati—ettāvatā kho, ānanda, ‘āyatanakusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. 11 “Kittāvatā pana, bhante, ‘paṭiccasamuppādakusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti? “Idhānanda, bhikkhu evaṁ pajānāti: ‘imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati, imasmiṁ asati 644 --- mn115 1:11 idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati, yadidaṁ—avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti’. Ettāvatā kho, ānanda, ‘paṭiccasamuppādakusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. 12 “Kittāvatā pana, bhante, ‘ṭhānāṭhānakusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti? “Idhānanda, bhikkhu ‘aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṁ niccato upagaccheyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ puthujjano kañci saṅkhāraṁ niccato upagaccheyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṁ sukhato upagaccheyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ puthujjano kañci saṅkhāraṁ sukhato upagaccheyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo kañci dhammaṁ attato upagaccheyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti, ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ puthujjano kañci dhammaṁ attato upagaccheyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. 13 ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo mātaraṁ jīvitā voropeyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ puthujjano mātaraṁ jīvitā voropeyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo pitaraṁ jīvitā voropeyya …pe… arahantaṁ jīvitā voropeyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo duṭṭhacitto tathāgatassa lohitaṁ uppādeyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ puthujjano duṭṭhacitto tathāgatassa lohitaṁ uppādeyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṁ bhindeyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ puthujjano saṅghaṁ bhindeyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo aññaṁ satthāraṁ uddiseyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ puthujjano aññaṁ satthāraṁ uddiseyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. 14 ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṁ acarimaṁ uppajjeyyuṁ, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ ekissā lokadhātuyā eko arahaṁ sammāsambuddho uppajjeyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ ekissā lokadhātuyā dve rājāno cakkavattino apubbaṁ acarimaṁ uppajjeyyuṁ, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ ekissā lokadhātuyā eko rājā cakkavattī uppajjeyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. 15 ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ itthī arahaṁ assa sammāsambuddho, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ puriso arahaṁ assa sammāsambuddho, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ itthī rājā assa cakkavattī, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ puriso rājā assa cakkavattī, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ itthī sakkattaṁ kareyya … mārattaṁ kareyya … brahmattaṁ kareyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ puriso sakkattaṁ kareyya … 645 --- mn115 1:15 mārattaṁ kareyya … brahmattaṁ kareyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. 16 ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ kāyaduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ kāyaduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ vacīduccaritassa …pe… yaṁ manoduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ vacīduccaritassa …pe… yaṁ manoduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṁ vijjatīti pajānāti. 17 ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ kāyasucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ kāyasucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ vacīsucaritassa …pe… yaṁ manosucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ vacīsucaritassa …pe… yaṁ manosucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. 18 ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ kāyaduccaritasamaṅgī taṁnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ kāyaduccaritasamaṅgī taṁnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. 19 ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ vacīduccaritasamaṅgī …pe… yaṁ manoduccaritasamaṅgī taṁnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ vacīduccaritasamaṅgī …pe… yaṁ manoduccaritasamaṅgī taṁnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ kāyasucaritasamaṅgī taṁnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ kāyasucaritasamaṅgī taṁnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ vacīsucaritasamaṅgī …pe… yaṁ manosucaritasamaṅgī taṁnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ vacīsucaritasamaṅgī …pe… yaṁ manosucaritasamaṅgī taṁnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya, ṭhānametaṁ vijjatī’ti pajānāti. Ettāvatā kho, ānanda, ‘ṭhānāṭhānakusalo bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. 20 Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Konāmo ayaṁ, bhante, dhammapariyāyo”ti? “Tasmātiha tvaṁ, ānanda, imaṁ dhammapariyāyaṁ ‘bahudhātuko’tipi naṁ dhārehi, ‘catuparivaṭṭo’tipi naṁ dhārehi, ‘dhammādāso’tipi naṁ dhārehi, ‘amatadundubhī’tipi naṁ dhārehi, ‘anuttaro saṅgāmavijayo’tipi naṁ dhārehī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Bahudhātukasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. mn22 0 Majjhima Nikāya 22 Alagaddūpamasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Tena kho pana samayena ariṭṭhassa nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: “tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. Assosuṁ kho sambahulā bhikkhū: “ariṭṭhassa 646 --- mn22 1:2 kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’”ti. 3 Atha kho te bhikkhū yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ etadavocuṁ: “saccaṁ kira te, āvuso ariṭṭha, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’”ti. “Evaṁ byā kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. Atha kho tepi bhikkhū ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjanti samanugāhanti samanubhāsanti: “mā hevaṁ, āvuso ariṭṭha, avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi; na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Anekapariyāyenāvuso ariṭṭha, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā … maṁsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā … tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā … aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā … supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā … yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā … rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā … asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā … sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā … sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo”ti. Evampi kho ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tehi bhikkhūhi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaṁ diṭṭhigataṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: “evaṁ byā kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṁsu ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṁ, atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “ariṭṭhassa nāma, bhante, bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’ti. Assumha kho mayaṁ, bhante: ‘ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ etadavocumha: ‘saccaṁ kira te, āvuso ariṭṭha, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’ti? Evaṁ vutte, bhante, ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo amhe etadavoca: ‘evaṁ byā kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjimha samanugāhimha samanubhāsimha: ‘mā hevaṁ, āvuso ariṭṭha, avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi; na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Anekapariyāyenāvuso ariṭṭha, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā …pe… sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evampi kho, bhante, ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo amhehi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaṁ 647 --- mn22 1:3 diṭṭhigataṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘evaṁ byā kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’ti. 4 Yato kho mayaṁ, bhante, nāsakkhimha ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṁ, atha mayaṁ etamatthaṁ bhagavato ārocemā”ti. 5 Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ āmantehi: ‘satthā taṁ, āvuso ariṭṭha, āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā, yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ etadavoca: “satthā taṁ, āvuso ariṭṭha, āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ bhagavā etadavoca: “saccaṁ kira te, ariṭṭha, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’”ti? “Evaṁ byā kho ahaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi: ‘yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’”ti. 6 “Kassa kho nāma tvaṁ, moghapurisa, mayā evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāsi? Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā? Alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā mayā … maṁsapesūpamā kāmā vuttā mayā … tiṇukkūpamā kāmā vuttā mayā … aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā mayā … supinakūpamā kāmā vuttā mayā … yācitakūpamā kāmā vuttā mayā … rukkhaphalūpamā kāmā vuttā mayā … asisūnūpamā kāmā vuttā mayā … sattisūlūpamā kāmā vuttā mayā … sappasirūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Atha ca pana tvaṁ, moghapurisa, attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhasi, attānañca khanasi, bahuñca apuññaṁ pasavasi. Tañhi te, moghapurisa, bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 7 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nāyaṁ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo usmīkatopi imasmiṁ dhammavinaye”ti? “Kiñhi siyā, bhante; no hetaṁ, bhante”ti. Evaṁ vutte, ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. Atha kho bhagavā ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ etadavoca: “paññāyissasi kho tvaṁ, moghapurisa, etena sakena pāpakena diṭṭhigatena. Idhāhaṁ bhikkhū paṭipucchissāmī”ti. 8 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “tumhepi me, bhikkhave, evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha yathāyaṁ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khanati, bahuñca apuññaṁ pasavatī”ti? “No hetaṁ, bhante. Anekapariyāyena hi no, bhante, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā; alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā …pe… sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo”ti. “Sādhu sādhu, bhikkhave, sādhu, kho me tumhe, bhikkhave, evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha. Anekapariyāyena hi kho, bhikkhave, antarāyikā dhammā vuttā mayā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā mayā …pe… sappasirūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Atha ca panāyaṁ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khanati, bahuñca apuññaṁ pasavati. Tañhi tassa moghapurisassa bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. 648 --- mn22 1:8 9 So vata, bhikkhave, aññatreva kāmehi aññatra kāmasaññāya aññatra kāmavitakkehi kāme paṭisevissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 10 Idha, bhikkhave, ekacce moghapurisā dhammaṁ pariyāpuṇanti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. Te taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā tesaṁ dhammānaṁ paññāya atthaṁ na upaparikkhanti. Tesaṁ te dhammā paññāya atthaṁ anupaparikkhataṁ na nijjhānaṁ khamanti. Te upārambhānisaṁsā ceva dhammaṁ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaṁsā ca. Yassa catthāya dhammaṁ pariyāpuṇanti tañcassa atthaṁ nānubhonti. Tesaṁ te dhammā duggahitā dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, dhammānaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṁ caramāno. So passeyya mahantaṁ alagaddaṁ. Tamenaṁ bhoge vā naṅguṭṭhe vā gaṇheyya. Tassa so alagaddo paṭiparivattitvā hatthe vā bāhāya vā aññatarasmiṁ vā aṅgapaccaṅge ḍaṁseyya. So tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Taṁ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, alagaddassa. Evameva kho, bhikkhave, idhekacce moghapurisā dhammaṁ pariyāpuṇanti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. Te taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā tesaṁ dhammānaṁ paññāya atthaṁ na upaparikkhanti. Tesaṁ te dhammā paññāya atthaṁ anupaparikkhataṁ na nijjhānaṁ khamanti. Te upārambhānisaṁsā ceva dhammaṁ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaṁsā ca. Yassa catthāya dhammaṁ pariyāpuṇanti tañcassa atthaṁ nānubhonti. Tesaṁ te dhammā duggahitā dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, dhammānaṁ. 11 Idha pana, bhikkhave, ekacce kulaputtā dhammaṁ pariyāpuṇanti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. Te taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā tesaṁ dhammānaṁ paññāya atthaṁ upaparikkhanti. Tesaṁ te dhammā paññāya atthaṁ upaparikkhataṁ nijjhānaṁ khamanti. Te na ceva upārambhānisaṁsā dhammaṁ pariyāpuṇanti na itivādappamokkhānisaṁsā ca. Yassa catthāya dhammaṁ pariyāpuṇanti tañcassa atthaṁ anubhonti. Tesaṁ te dhammā suggahitā dīgharattaṁ hitāya sukhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Suggahitattā bhikkhave dhammānaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṁ caramāno. So passeyya mahantaṁ alagaddaṁ. Tamenaṁ ajapadena daṇḍena suniggahitaṁ niggaṇheyya. Ajapadena daṇḍena suniggahitaṁ niggahitvā, gīvāya suggahitaṁ gaṇheyya. Kiñcāpi so, bhikkhave, alagaddo tassa purisassa hatthaṁ vā bāhaṁ vā aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ bhogehi paliveṭheyya, atha kho so neva tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Taṁ kissa hetu? Suggahitattā, bhikkhave, alagaddassa. Evameva kho, bhikkhave, idhekacce kulaputtā dhammaṁ pariyāpuṇanti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. Te taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā tesaṁ dhammānaṁ paññāya atthaṁ upaparikkhanti. Tesaṁ te dhammā paññāya atthaṁ upaparikkhataṁ nijjhānaṁ khamanti. Te na ceva upārambhānisaṁsā dhammaṁ pariyāpuṇanti, na itivādappamokkhānisaṁsā ca. Yassa catthāya dhammaṁ pariyāpuṇanti, tañcassa atthaṁ anubhonti. Tesaṁ te dhammā suggahitā dīgharattaṁ atthāya hitāya sukhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Suggahitattā, bhikkhave, dhammānaṁ. 12 Tasmātiha, bhikkhave, yassa me bhāsitassa atthaṁ ājāneyyātha, tathā naṁ dhāreyyātha. Yassa ca pana me bhāsitassa atthaṁ na ājāneyyātha, ahaṁ vo tattha paṭipucchitabbo, ye vā panāssu viyattā bhikkhū. 13 Kullūpamaṁ vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi nittharaṇatthāya, no gahaṇatthāya. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso addhānamaggappaṭipanno. So passeyya mahantaṁ udakaṇṇavaṁ, orimaṁ tīraṁ sāsaṅkaṁ sappaṭibhayaṁ, pārimaṁ tīraṁ khemaṁ 649 --- mn22 1:13 appaṭibhayaṁ; na cassa nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāraṁ gamanāya. Tassa evamassa: ‘ayaṁ kho mahāudakaṇṇavo, orimaṁ tīraṁ sāsaṅkaṁ sappaṭibhayaṁ, pārimaṁ tīraṁ khemaṁ appaṭibhayaṁ; natthi ca nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāraṁ gamanāya. Yannūnāhaṁ tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ saṅkaḍḍhitvā, kullaṁ bandhitvā, taṁ kullaṁ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṁ uttareyyan’ti. Atha kho so, bhikkhave, puriso tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ saṅkaḍḍhitvā, kullaṁ bandhitvā taṁ kullaṁ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṁ uttareyya. Tassa purisassa uttiṇṇassa pāraṅgatassa evamassa: ‘bahukāro kho me ayaṁ kullo; imāhaṁ kullaṁ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṁ uttiṇṇo. Yannūnāhaṁ imaṁ kullaṁ sīse vā āropetvā khandhe vā uccāretvā yena kāmaṁ pakkameyyan’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso evaṅkārī tasmiṁ kulle kiccakārī assā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Kathaṅkārī ca so, bhikkhave, puriso tasmiṁ kulle kiccakārī assa? Idha, bhikkhave, tassa purisassa uttiṇṇassa pāraṅgatassa evamassa: ‘bahukāro kho me ayaṁ kullo; imāhaṁ kullaṁ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṁ uttiṇṇo. Yannūnāhaṁ imaṁ kullaṁ thale vā ussādetvā udake vā opilāpetvā yena kāmaṁ pakkameyyan’ti. Evaṅkārī kho so, bhikkhave, puriso tasmiṁ kulle kiccakārī assa. Evameva kho, bhikkhave, kullūpamo mayā dhammo desito nittharaṇatthāya, no gahaṇatthāya. 14 Kullūpamaṁ vo, bhikkhave, dhammaṁ desitaṁ, ājānantehi dhammāpi vo pahātabbā pageva adhammā. 15 Chayimāni, bhikkhave, diṭṭhiṭṭhānāni. Katamāni cha? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; vedanaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; saññaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; saṅkhāre ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; yampi taṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ, anuvicaritaṁ manasā tampi ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; yampi taṁ diṭṭhiṭṭhānaṁ—so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṁ tatheva ṭhassāmīti—tampi ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. 16 Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; vedanaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; saññaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; saṅkhāre ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; yampi taṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ, anuvicaritaṁ manasā, tampi ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; yampi taṁ diṭṭhiṭṭhānaṁ—so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṁ tatheva ṭhassāmīti—tampi ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. 17 So evaṁ samanupassanto asati na paritassatī”ti. 18 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “siyā nu kho, bhante, bahiddhā asati paritassanā”ti? “Siyā, bhikkhū”ti—bhagavā avoca. “Idha bhikkhu ekaccassa evaṁ hoti: ‘ahu vata me, taṁ vata me natthi; siyā vata me, taṁ vatāhaṁ na labhāmī’ti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati. Evaṁ kho, bhikkhu, bahiddhā asati paritassanā hotī”ti. 19 “Siyā pana, bhante, bahiddhā asati aparitassanā”ti? “Siyā, bhikkhū”ti—bhagavā avoca. “Idha bhikkhu ekaccassa na evaṁ hoti: ‘ahu vata me, taṁ vata me natthi; siyā vata me, taṁ vatāhaṁ na labhāmī’ti. So na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjati. Evaṁ kho, bhikkhu, bahiddhā asati aparitassanā hotī”ti. 20 “Siyā nu kho, bhante, ajjhattaṁ asati paritassanā”ti? “Siyā, 650 --- mn22 1:20 bhikkhū”ti—bhagavā avoca. “Idha, bhikkhu, ekaccassa evaṁ diṭṭhi hoti: ‘so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṁ tatheva ṭhassāmī’ti. So suṇāti tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā sabbesaṁ diṭṭhiṭṭhānādhiṭṭhānapariyuṭṭhānābhinivesānusayānaṁ samugghātāya sabbasaṅkhārasamathāya sabbūpadhipaṭinissaggāya taṇhākkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammaṁ desentassa. Tassa evaṁ hoti: ‘ucchijjissāmi nāmassu, vinassissāmi nāmassu, nassu nāma bhavissāmī’ti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati. Evaṁ kho, bhikkhu, ajjhattaṁ asati paritassanā hotī”ti. 21 “Siyā pana, bhante, ajjhattaṁ asati aparitassanā”ti? “Siyā, bhikkhū”ti bhagavā avoca. “Idha, bhikkhu, ekaccassa na evaṁ diṭṭhi hoti: ‘so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṁ tatheva ṭhassāmī’ti. So suṇāti tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā sabbesaṁ diṭṭhiṭṭhānādhiṭṭhānapariyuṭṭhānābhinivesānusayānaṁ samugghātāya sabbasaṅkhārasamathāya sabbūpadhipaṭinissaggāya taṇhākkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammaṁ desentassa. Tassa na evaṁ hoti: ‘ucchijjissāmi nāmassu, vinassissāmi nāmassu, nassu nāma bhavissāmī’ti. So na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjati. Evaṁ kho, bhikkhu, ajjhattaṁ asati aparitassanā hoti. 22 Taṁ, bhikkhave, pariggahaṁ pariggaṇheyyātha, yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṁ tatheva tiṭṭheyya. Passatha no tumhe, bhikkhave, taṁ pariggahaṁ yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṁ tatheva tiṭṭheyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Ahampi kho taṁ, bhikkhave, pariggahaṁ na samanupassāmi yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva tiṭṭheyya. 23 Taṁ, bhikkhave, attavādupādānaṁ upādiyetha, yaṁsa attavādupādānaṁ upādiyato na uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Passatha no tumhe, bhikkhave, taṁ attavādupādānaṁ yaṁsa attavādupādānaṁ upādiyato na uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Ahampi kho taṁ, bhikkhave, attavādupādānaṁ na samanupassāmi yaṁsa attavādupādānaṁ upādiyato na uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. 24 Taṁ, bhikkhave, diṭṭhinissayaṁ nissayetha yaṁsa diṭṭhinissayaṁ nissayato na uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Passatha no tumhe, bhikkhave, taṁ diṭṭhinissayaṁ yaṁsa diṭṭhinissayaṁ nissayato na uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Ahampi kho taṁ, bhikkhave, diṭṭhinissayaṁ na samanupassāmi yaṁsa diṭṭhinissayaṁ nissayato na uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. 25 Attani vā, bhikkhave, sati ‘attaniyaṁ me’ti assā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Attaniye vā, bhikkhave, sati ‘attā me’ti assā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Attani ca, bhikkhave, attaniye ca saccato thetato anupalabbhamāne, yampi taṁ diṭṭhiṭṭhānaṁ: ‘so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṁ tatheva ṭhassāmī’ti—nanāyaṁ, bhikkhave, kevalo paripūro bāladhammo”ti? “Kiñhi no siyā, bhante, kevalo hi, bhante, paripūro bāladhammo”ti. 26 “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ—etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, vedanā …pe… saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ—etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 27 “Tasmātiha, bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ, ajjhattaṁ vā 651 --- mn22 1:27 bahiddhā vā, oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā, hīnaṁ vā paṇītaṁ vā, yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ, ajjhattaṁ vā bahiddhā vā, oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā, hīnaṁ vā paṇītaṁ vā, yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 28 Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmiṁ nibbindati, vedanāya nibbindati, saññāya nibbindati, saṅkhāresu nibbindati, viññāṇasmiṁ nibbindati, 29 nibbidā virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 30 Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho itipi, saṅkiṇṇaparikkho itipi, abbūḷhesiko itipi, niraggaḷo itipi, ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṁyutto itipi. 31 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā, āyatiṁ anuppādadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho hoti. 32 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu saṅkiṇṇaparikkho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno ponobbhaviko jātisaṁsāro pahīno hoti, ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato, āyatiṁ anuppādadhammo. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu saṅkiṇṇaparikkho hoti. 33 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu abbūḷhesiko hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā, āyatiṁ anuppādadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu abbūḷhesiko hoti. 34 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu niraggaḷo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno pañca orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti, ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅkatāni, āyatiṁ anuppādadhammāni. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu niraggaḷo hoti. 35 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṁyutto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti, ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato, āyatiṁ anuppādadhammo. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṁyutto hoti. 36 Evaṁ vimuttacittaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā anvesaṁ nādhigacchanti: ‘idaṁ nissitaṁ tathāgatassa viññāṇan’ti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhevāhaṁ, bhikkhave, dhamme tathāgataṁ ananuvijjoti vadāmi. 37 Evaṁvādiṁ kho maṁ, bhikkhave, evamakkhāyiṁ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: ‘venayiko samaṇo gotamo, sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññāpetī’ti. Yathā cāhaṁ na, bhikkhave, yathā cāhaṁ na vadāmi, tathā maṁ te bhonto samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: ‘venayiko samaṇo gotamo, sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññāpetī’ti. Pubbe cāhaṁ, bhikkhave, etarahi ca dukkhañceva paññāpemi, dukkhassa ca nirodhaṁ. Tatra ce, bhikkhave, pare tathāgataṁ akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti, tatra, bhikkhave, tathāgatassa na hoti āghāto na appaccayo na cetaso anabhiraddhi. 38 Tatra ce, bhikkhave, pare tathāgataṁ sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, tatra, bhikkhave, tathāgatassa na hoti ānando na somanassaṁ na cetaso uppilāvitattaṁ. Tatra ce, bhikkhave, pare vā tathāgataṁ sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, tatra, bhikkhave, tathāgatassa evaṁ hoti: ‘yaṁ kho idaṁ pubbe pariññātaṁ tattha me evarūpā kārā karīyantī’ti. 39 Tasmātiha, bhikkhave, tumhe cepi pare akkoseyyuṁ paribhāseyyuṁ roseyyuṁ viheseyyuṁ, tatra tumhe hi na āghāto na appaccayo na cetaso anabhiraddhi karaṇīyā. Tasmātiha, bhikkhave, tumhe cepi pare sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, tatra tumhehi na ānando na somanassaṁ na cetaso uppilāvitattaṁ karaṇīyaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, tumhe cepi pare sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, tatra tumhākaṁ evamassa: ‘yaṁ kho idaṁ pubbe pariññātaṁ, tattha me evarūpā kārā karīyantī’ti. 652 --- mn22 1:39 40 Tasmātiha, bhikkhave, yaṁ na tumhākaṁ taṁ pajahatha; taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 41 Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha; taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha; sā vo pahīnā dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Saññā, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha; sā vo pahīnā dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Saṅkhārā, bhikkhave, na tumhākaṁ, te pajahatha; te vo pahīnā dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissanti. Viññāṇaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha; taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ, taṁ jano hareyya vā daheyya vā yathāpaccayaṁ vā kareyya. Api nu tumhākaṁ evamassa: ‘amhe jano harati vā dahati vā yathāpaccayaṁ vā karotī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Na hi no etaṁ, bhante, attā vā attaniyaṁ vā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, yaṁ na tumhākaṁ taṁ pajahatha; taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha; taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā, bhikkhave …pe… saññā, bhikkhave … saṅkhārā, bhikkhave …pe… viññāṇaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha; taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 42 Evaṁ svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṁ svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike ye te bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya. 43 Evaṁ svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṁ svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike yesaṁ bhikkhūnaṁ pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni, sabbe te opapātikā, tattha parinibbāyino, anāvattidhammā tasmā lokā. 44 Evaṁ svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṁ svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike yesaṁ bhikkhūnaṁ tīṇi saṁyojanāni pahīnāni, rāgadosamohā tanubhūtā, sabbe te sakadāgāmino, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissanti. 45 Evaṁ svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṁ svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike yesaṁ bhikkhūnaṁ tīṇi saṁyojanāni pahīnāni, sabbe te sotāpannā, avinipātadhammā, niyatā sambodhiparāyanā. 46 Evaṁ svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṁ svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike ye te bhikkhū dhammānusārino saddhānusārino sabbe te sambodhiparāyanā. 47 Evaṁ svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṁ svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike yesaṁ mayi saddhāmattaṁ pemamattaṁ sabbe te saggaparāyanā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Alagaddūpamasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. mn43 0 Majjhima Nikāya 43 Mahāvedallasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 2 “‘Duppañño duppañño’ti, āvuso, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, duppaññoti vuccatī”ti? “‘Nappajānāti nappajānātī’ti kho, āvuso, 653 --- mn43 1:2 tasmā duppaññoti vuccati. Kiñca nappajānāti? ‘Idaṁ dukkhan’ti nappajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti nappajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti nappajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti nappajānāti. ‘Nappajānāti nappajānātī’ti kho, āvuso, tasmā duppaññoti vuccatī”ti. “Sādhāvuso”ti kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi: 3 “‘Paññavā paññavā’ti, āvuso, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, paññavāti vuccatī”ti? “‘Pajānāti pajānātī’ti kho, āvuso, tasmā paññavāti vuccati. Kiñca pajānāti? ‘Idaṁ dukkhan’ti pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti pajānāti. ‘Pajānāti pajānātī’ti kho, āvuso, tasmā paññavāti vuccatī”ti. 4 “‘Viññāṇaṁ viññāṇan’ti, āvuso, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, viññāṇanti vuccatī”ti? “‘Vijānāti vijānātī’ti kho, āvuso, tasmā viññāṇanti vuccati. Kiñca vijānāti? Sukhantipi vijānāti, dukkhantipi vijānāti, adukkhamasukhantipi vijānāti. ‘Vijānāti vijānātī’ti kho, āvuso, tasmā viññāṇanti vuccatī”ti. 5 “Yā cāvuso, paññā yañca viññāṇaṁ—ime dhammā saṁsaṭṭhā udāhu visaṁsaṭṭhā? Labbhā ca panimesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetun”ti? “Yā cāvuso, paññā yañca viññāṇaṁ—ime dhammā saṁsaṭṭhā, no visaṁsaṭṭhā. Na ca labbhā imesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetuṁ. Yaṁ hāvuso, pajānāti taṁ vijānāti, yaṁ vijānāti taṁ pajānāti. Tasmā ime dhammā saṁsaṭṭhā, no visaṁsaṭṭhā. Na ca labbhā imesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetun”ti. 6 “Yā cāvuso, paññā yañca viññāṇaṁ—imesaṁ dhammānaṁ saṁsaṭṭhānaṁ no visaṁsaṭṭhānaṁ kiṁ nānākaraṇan”ti? “Yā cāvuso, paññā yañca viññāṇaṁ—imesaṁ dhammānaṁ saṁsaṭṭhānaṁ no visaṁsaṭṭhānaṁ paññā bhāvetabbā, viññāṇaṁ pariññeyyaṁ. Idaṁ nesaṁ nānākaraṇan”ti. 7 “‘Vedanā vedanā’ti, āvuso, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, vedanāti vuccatī”ti? “‘Vedeti vedetī’ti kho, āvuso, tasmā vedanāti vuccati. Kiñca vedeti? Sukhampi vedeti, dukkhampi vedeti, adukkhamasukhampi vedeti. ‘Vedeti vedetī’ti kho, āvuso, tasmā vedanāti vuccatī”ti. 8 “‘Saññā saññā’ti, āvuso, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, saññāti vuccatī”ti? “‘Sañjānāti sañjānātī’ti kho, āvuso, tasmā saññāti vuccati. Kiñca sañjānāti? Nīlakampi sañjānāti, pītakampi sañjānāti, lohitakampi sañjānāti, odātampi sañjānāti. ‘Sañjānāti sañjānātī’ti kho, āvuso, tasmā saññāti vuccatī”ti. 9 “Yā cāvuso, vedanā yā ca saññā yañca viññāṇaṁ—ime dhammā saṁsaṭṭhā udāhu visaṁsaṭṭhā? Labbhā ca panimesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetun”ti? “Yā cāvuso, vedanā yā ca saññā yañca viññāṇaṁ—ime dhammā saṁsaṭṭhā, no visaṁsaṭṭhā. Na ca labbhā imesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetuṁ. Yaṁ hāvuso, vedeti taṁ sañjānāti, yaṁ sañjānāti taṁ vijānāti. Tasmā ime dhammā saṁsaṭṭhā no visaṁsaṭṭhā. Na ca labbhā imesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetun”ti. 10 “Nissaṭṭhena hāvuso, pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena kiṁ neyyan”ti? “Nissaṭṭhena, āvuso, pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ neyyaṁ, ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ neyyaṁ, ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ neyyan”ti. 11 “Neyyaṁ panāvuso, dhammaṁ kena pajānātī”ti? “Neyyaṁ kho, āvuso, dhammaṁ paññācakkhunā pajānātī”ti. 12 “Paññā panāvuso, kimatthiyā”ti? “Paññā kho, āvuso, abhiññatthā pariññatthā pahānatthā”ti. 13 “Kati panāvuso, paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyā”ti? “Dve kho, āvuso, paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya—parato ca ghoso, yoniso ca manasikāro. Ime kho, āvuso, dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyā”ti. 14 “Katihi panāvuso, aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṁsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṁsā cā”ti? “Pañcahi kho, āvuso, aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca 654 --- mn43 1:14 hoti cetovimuttiphalānisaṁsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṁsā ca. Idhāvuso, sammādiṭṭhi sīlānuggahitā ca hoti, sutānuggahitā ca hoti, sākacchānuggahitā ca hoti, samathānuggahitā ca hoti, vipassanānuggahitā ca hoti. Imehi kho, āvuso, pañcahaṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṁsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṁsā cā”ti. 15 “Kati panāvuso, bhavā”ti? “Tayome, āvuso, bhavā—kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo”ti. 16 “Kathaṁ panāvuso, āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hotī”ti? “Avijjānīvaraṇānaṁ kho, āvuso, sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ tatratatrābhinandanā—evaṁ āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hotī”ti. 17 “Kathaṁ panāvuso, āyatiṁ punabbhavābhinibbatti na hotī”ti? “Avijjāvirāgā kho, āvuso, vijjuppādā taṇhānirodhā—evaṁ āyatiṁ punabbhavābhinibbatti na hotī”ti. 18 “Katamaṁ panāvuso, paṭhamaṁ jhānan”ti? “Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati—idaṁ vuccati, āvuso, paṭhamaṁ jhānan”ti. 19 “Paṭhamaṁ panāvuso, jhānaṁ katiaṅgikan”ti? “Paṭhamaṁ kho, āvuso, jhānaṁ pañcaṅgikaṁ. Idhāvuso, paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa bhikkhuno vitakko ca vattati, vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca. Paṭhamaṁ kho, āvuso, jhānaṁ evaṁ pañcaṅgikan”ti. 20 “Paṭhamaṁ panāvuso, jhānaṁ kataṅgavippahīnaṁ kataṅgasamannāgatan”ti? “Paṭhamaṁ kho, āvuso, jhānaṁ pañcaṅgavippahīnaṁ, pañcaṅgasamannāgataṁ. Idhāvuso, paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti; vitakko ca vattati, vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca. Paṭhamaṁ kho, āvuso, jhānaṁ evaṁ pañcaṅgavippahīnaṁ pañcaṅgasamannāgatan”ti. 21 “Pañcimāni, āvuso, indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni, na aññamaññassa gocaravisayaṁ paccanubhonti, seyyathidaṁ—cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ. Imesaṁ kho, āvuso, pañcannaṁ indriyānaṁ nānāvisayānaṁ nānāgocarānaṁ, na aññamaññassa gocaravisayaṁ paccanubhontānaṁ, kiṁ paṭisaraṇaṁ, ko ca nesaṁ gocaravisayaṁ paccanubhotī”ti? “Pañcimāni, āvuso, indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni, na aññamaññassa gocaravisayaṁ paccanubhonti, seyyathidaṁ—cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ. Imesaṁ kho, āvuso, pañcannaṁ indriyānaṁ nānāvisayānaṁ nānāgocarānaṁ, na aññamaññassa gocaravisayaṁ paccanubhontānaṁ, mano paṭisaraṇaṁ, mano ca nesaṁ gocaravisayaṁ paccanubhotī”ti. 22 “Pañcimāni, āvuso, indriyāni, seyyathidaṁ—cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ. Imāni kho, āvuso, pañcindriyāni kiṁ paṭicca tiṭṭhantī”ti? “Pañcimāni, āvuso, indriyāni, seyyathidaṁ—cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ. Imāni kho, āvuso, pañcindriyāni āyuṁ paṭicca tiṭṭhantī”ti. “Āyu panāvuso, kiṁ paṭicca tiṭṭhatī”ti? “Āyu usmaṁ paṭicca tiṭṭhatī”ti. “Usmā panāvuso, kiṁ paṭicca tiṭṭhatī”ti? “Usmā āyuṁ paṭicca tiṭṭhatī”ti. “Idāneva kho mayaṁ, āvuso, āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ evaṁ ājānāma: ‘āyu usmaṁ paṭicca tiṭṭhatī’ti. Idāneva pana mayaṁ, āvuso, āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ evaṁ ājānāma: ‘usmā āyuṁ paṭicca tiṭṭhatī’ti. Yathā kathaṁ panāvuso, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo”ti? “Tena hāvuso, upamaṁ te karissāmi; upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Seyyathāpi, āvuso, telappadīpassa jhāyato acciṁ paṭicca ābhā paññāyati, ābhaṁ paṭicca acci paññāyati; evameva kho, āvuso, āyu usmaṁ paṭicca tiṭṭhati, usmā āyuṁ paṭicca tiṭṭhatī”ti. 23 “Teva nu kho, āvuso, āyusaṅkhārā, te vedaniyā dhammā udāhu aññe āyusaṅkhārā aññe vedaniyā dhammā”ti? “Na kho, āvuso, teva āyusaṅkhārā te vedaniyā dhammā. Te ca hāvuso, āyusaṅkhārā abhaviṁsu te vedaniyā dhammā, na yidaṁ 655 --- mn43 1:23 saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa bhikkhuno vuṭṭhānaṁ paññāyetha. Yasmā ca kho, āvuso, aññe āyusaṅkhārā aññe vedaniyā dhammā, tasmā saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa bhikkhuno vuṭṭhānaṁ paññāyatī”ti. 24 “Yadā nu kho, āvuso, imaṁ kāyaṁ kati dhammā jahanti; athāyaṁ kāyo ujjhito avakkhitto seti, yathā kaṭṭhaṁ acetanan”ti? “Yadā kho, āvuso, imaṁ kāyaṁ tayo dhammā jahanti—āyu usmā ca viññāṇaṁ; athāyaṁ kāyo ujjhito avakkhitto seti, yathā kaṭṭhaṁ acetanan”ti. 25 “Yvāyaṁ, āvuso, mato kālaṅkato, yo cāyaṁ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno—imesaṁ kiṁ nānākaraṇan”ti? “Yvāyaṁ, āvuso, mato kālaṅkato tassa kāyasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, vacīsaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, cittasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, āyu parikkhīṇo, usmā vūpasantā, indriyāni paribhinnāni. Yo cāyaṁ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno tassapi kāyasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, vacīsaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, cittasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, āyu na parikkhīṇo, usmā avūpasantā, indriyāni vippasannāni. Yvāyaṁ, āvuso, mato kālaṅkato, yo cāyaṁ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno—idaṁ nesaṁ nānākaraṇan”ti. 26 “Kati panāvuso, paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā”ti? “Cattāro kho, āvuso, paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā. Idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ime kho, āvuso, cattāro paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā”ti. 27 “Kati panāvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā”ti? “Dve kho, āvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā—sabbanimittānañca amanasikāro, animittāya ca dhātuyā manasikāro. Ime kho, āvuso, dve paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā”ti. “Kati panāvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā”ti? 28 “Tayo kho, āvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā—sabbanimittānañca amanasikāro, animittāya ca dhātuyā manasikāro, pubbe ca abhisaṅkhāro. Ime kho, āvuso, tayo paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā”ti. 29 “Kati panāvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāyā”ti? “Dve kho, āvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāya—sabbanimittānañca manasikāro, animittāya ca dhātuyā amanasikāro. Ime kho, āvuso, dve paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāyā”ti. “Yā cāyaṁ, āvuso, appamāṇā cetovimutti, yā ca ākiñcaññā cetovimutti, yā ca suññatā cetovimutti, yā ca animittā cetovimutti—ime dhammā nānātthā ceva nānābyañjanā ca udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? 30 “Yā cāyaṁ, āvuso, appamāṇā cetovimutti, yā ca ākiñcaññā cetovimutti, yā ca suññatā cetovimutti, yā ca animittā cetovimutti—atthi kho, āvuso, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā nānātthā ceva nānābyañjanā ca; atthi ca kho, āvuso, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā ekatthā, byañjanameva nānaṁ. 31 Katamo cāvuso, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā nānātthā ceva nānābyañjanā ca? Idhāvuso, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā … upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Ayaṁ vuccatāvuso, appamāṇā cetovimutti. 32 Katamā cāvuso, ākiñcaññā cetovimutti? Idhāvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccatāvuso, ākiñcaññā cetovimutti. 33 Katamā cāvuso, suññatā cetovimutti? Idhāvuso, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti 656 --- mn43 1:33 paṭisañcikkhati: ‘suññamidaṁ attena vā attaniyena vā’ti. Ayaṁ vuccatāvuso, suññatā cetovimutti. 34 Katamā cāvuso, animittā cetovimutti? Idhāvuso, bhikkhu sabbanimittānaṁ amanasikārā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccatāvuso, animittā cetovimutti. Ayaṁ kho, āvuso, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā nānātthā ceva nānābyañjanā ca. 35 Katamo cāvuso, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nānaṁ? Rāgo kho, āvuso, pamāṇakaraṇo, doso pamāṇakaraṇo, moho pamāṇakaraṇo. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Yāvatā kho, āvuso, appamāṇā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṁ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena. 36 Rāgo kho, āvuso, kiñcano, doso kiñcano, moho kiñcano. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Yāvatā kho, āvuso, ākiñcaññā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṁ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena. 37 Rāgo kho, āvuso, nimittakaraṇo, doso nimittakaraṇo, moho nimittakaraṇo. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Yāvatā kho, āvuso, animittā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṁ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena. Ayaṁ kho, āvuso, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan”ti. Idamavocāyasmā sāriputto. Attamano āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandīti. Mahāvedallasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. mn26 0 Majjhima Nikāya 26 Pāsarāsisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavocuṁ: “cirassutā no, āvuso ānanda, bhagavato sammukhā dhammī kathā. Sādhu mayaṁ, āvuso ānanda, labheyyāma bhagavato sammukhā dhammiṁ kathaṁ savanāyā”ti. “Tena hāyasmanto yena rammakassa brāhmaṇassa assamo tenupasaṅkamatha; appeva nāma labheyyātha bhagavato sammukhā dhammiṁ kathaṁ savanāyā”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. 3 Atha kho bhagavā sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena pubbārāmo migāramātupāsādo tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṁ yena pubbārāmo migāramātupāsādo tenupasaṅkami divāvihārāya. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena pubbakoṭṭhako tenupasaṅkamissāma gattāni parisiñcitun”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṁ yena pubbakoṭṭhako tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṁ. Pubbakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, rammakassa brāhmaṇassa assamo avidūre. Ramaṇīyo, bhante, rammakassa brāhmaṇassa assamo; pāsādiko, bhante, rammakassa brāhmaṇassa assamo. Sādhu, bhante, bhagavā yena rammakassa brāhmaṇassa assamo tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 4 Atha kho bhagavā yena rammakassa brāhmaṇassa assamo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū rammakassa brāhmaṇassa assame dhammiyā kathāya sannisinnā honti. Atha 657 --- mn26 1:4 kho bhagavā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi kathāpariyosānaṁ āgamayamāno. Atha kho bhagavā kathāpariyosānaṁ viditvā ukkāsitvā aggaḷaṁ ākoṭesi. Vivariṁsu kho te bhikkhū bhagavato dvāraṁ. Atha kho bhagavā rammakassa brāhmaṇassa assamaṁ pavisitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? “Bhagavantameva kho no, bhante, ārabbha dhammī kathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto”ti. “Sādhu, bhikkhave. Etaṁ kho, bhikkhave, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ yaṁ tumhe dhammiyā kathāya sannisīdeyyātha. Sannipatitānaṁ vo, bhikkhave, dvayaṁ karaṇīyaṁ—dhammī vā kathā, ariyo vā tuṇhībhāvo. 5 Dvemā, bhikkhave, pariyesanā—ariyā ca pariyesanā, anariyā ca pariyesanā. Katamā ca, bhikkhave, anariyā pariyesanā? Idha, bhikkhave, ekacco attanā jātidhammo samāno jātidhammaṁyeva pariyesati, attanā jarādhammo samāno jarādhammaṁyeva pariyesati, attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaṁyeva pariyesati, attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhammaṁyeva pariyesati, attanā sokadhammo samāno sokadhammaṁyeva pariyesati, attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhammaṁyeva pariyesati. 6 Kiñca, bhikkhave, jātidhammaṁ vadetha? Puttabhariyaṁ, bhikkhave, jātidhammaṁ, dāsidāsaṁ jātidhammaṁ, ajeḷakaṁ jātidhammaṁ, kukkuṭasūkaraṁ jātidhammaṁ, hatthigavāssavaḷavaṁ jātidhammaṁ, jātarūparajataṁ jātidhammaṁ. Jātidhammā hete, bhikkhave, upadhayo. Etthāyaṁ gathito mucchito ajjhāpanno attanā jātidhammo samāno jātidhammaṁyeva pariyesati. 7 Kiñca, bhikkhave, jarādhammaṁ vadetha? Puttabhariyaṁ, bhikkhave, jarādhammaṁ, dāsidāsaṁ jarādhammaṁ, ajeḷakaṁ jarādhammaṁ, kukkuṭasūkaraṁ jarādhammaṁ, hatthigavāssavaḷavaṁ jarādhammaṁ, jātarūparajataṁ jarādhammaṁ. Jarādhammā hete, bhikkhave, upadhayo. Etthāyaṁ gathito mucchito ajjhāpanno attanā jarādhammo samāno jarādhammaṁyeva pariyesati. 8 Kiñca, bhikkhave, byādhidhammaṁ vadetha? Puttabhariyaṁ, bhikkhave, byādhidhammaṁ, dāsidāsaṁ byādhidhammaṁ, ajeḷakaṁ byādhidhammaṁ, kukkuṭasūkaraṁ byādhidhammaṁ, hatthigavāssavaḷavaṁ byādhidhammaṁ. Byādhidhammā hete, bhikkhave, upadhayo. Etthāyaṁ gathito mucchito ajjhāpanno attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaṁyeva pariyesati. 9 Kiñca, bhikkhave, maraṇadhammaṁ vadetha? Puttabhariyaṁ, bhikkhave, maraṇadhammaṁ, dāsidāsaṁ maraṇadhammaṁ, ajeḷakaṁ maraṇadhammaṁ, kukkuṭasūkaraṁ maraṇadhammaṁ, hatthigavāssavaḷavaṁ maraṇadhammaṁ. Maraṇadhammā hete, bhikkhave, upadhayo. Etthāyaṁ gathito mucchito ajjhāpanno attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhammaṁyeva pariyesati. 10 Kiñca, bhikkhave, sokadhammaṁ vadetha? Puttabhariyaṁ, bhikkhave, sokadhammaṁ, dāsidāsaṁ sokadhammaṁ, ajeḷakaṁ sokadhammaṁ, kukkuṭasūkaraṁ sokadhammaṁ, hatthigavāssavaḷavaṁ sokadhammaṁ. Sokadhammā hete, bhikkhave, upadhayo. Etthāyaṁ gathito mucchito ajjhāpanno attanā sokadhammo samāno sokadhammaṁyeva pariyesati. 11 Kiñca, bhikkhave, saṅkilesadhammaṁ vadetha? Puttabhariyaṁ, bhikkhave, saṅkilesadhammaṁ, dāsidāsaṁ saṅkilesadhammaṁ, ajeḷakaṁ saṅkilesadhammaṁ, kukkuṭasūkaraṁ saṅkilesadhammaṁ, hatthigavāssavaḷavaṁ saṅkilesadhammaṁ, jātarūparajataṁ saṅkilesadhammaṁ. Saṅkilesadhammā hete, bhikkhave, upadhayo. Etthāyaṁ gathito mucchito ajjhāpanno attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhammaṁyeva pariyesati. Ayaṁ, bhikkhave, anariyā pariyesanā. 12 Katamā ca, bhikkhave, ariyā pariyesanā? Idha, bhikkhave, ekacco attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaṁ viditvā ajātaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesati, attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaṁ viditvā ajaraṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesati, attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādīnavaṁ viditvā abyādhiṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesati, attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaṁ viditvā amataṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ 658 --- mn26 1:12 pariyesati, attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādīnavaṁ viditvā asokaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesati, attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhamme ādīnavaṁ viditvā asaṅkiliṭṭhaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesati. Ayaṁ, bhikkhave, ariyā pariyesanā. 13 Ahampi sudaṁ, bhikkhave, pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno attanā jātidhammo samāno jātidhammaṁyeva pariyesāmi, attanā jarādhammo samāno jarādhammaṁyeva pariyesāmi, attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaṁyeva pariyesāmi, attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhammaṁyeva pariyesāmi, attanā sokadhammo samāno sokadhammaṁyeva pariyesāmi, attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhammaṁyeva pariyesāmi. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘kiṁ nu kho ahaṁ attanā jātidhammo samāno jātidhammaṁyeva pariyesāmi, attanā jarādhammo samāno …pe… byādhidhammo samāno … maraṇadhammo samāno … sokadhammo samāno … attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhammaṁyeva pariyesāmi? Yannūnāhaṁ attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaṁ viditvā ajātaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyeseyyaṁ, attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaṁ viditvā ajaraṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyeseyyaṁ, attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādīnavaṁ viditvā abyādhiṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyeseyyaṁ, attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaṁ viditvā amataṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyeseyyaṁ, attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādīnavaṁ viditvā asokaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyeseyyaṁ, attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhamme ādīnavaṁ viditvā asaṅkiliṭṭhaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyeseyyan’ti. 14 So kho ahaṁ, bhikkhave, aparena samayena daharova samāno susukāḷakeso, bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṁ mātāpitūnaṁ assumukhānaṁ rudantānaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁ. 15 So evaṁ pabbajito samāno kiṅkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṁ. upasaṅkamitvā āḷāraṁ kālāmaṁ etadavocaṁ: ‘icchāmahaṁ, āvuso kālāma, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, āḷāro kālāmo maṁ etadavoca: ‘viharatāyasmā; tādiso ayaṁ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṁ ācariyakaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. So kho ahaṁ, bhikkhave, nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ pariyāpuṇiṁ. So kho ahaṁ, bhikkhave, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca, ‘jānāmi passāmī’ti ca paṭijānāmi ahañceva aññe ca. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘na kho āḷāro kālāmo imaṁ dhammaṁ kevalaṁ saddhāmattakena sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti; addhā āḷāro kālāmo imaṁ dhammaṁ jānaṁ passaṁ viharatī’ti. Atha khvāhaṁ, bhikkhave, yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā āḷāraṁ kālāmaṁ etadavocaṁ: ‘kittāvatā no, āvuso kālāma, imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti? Evaṁ vutte, bhikkhave, āḷāro kālāmo ākiñcaññāyatanaṁ pavedesi. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘na kho āḷārasseva kālāmassa atthi saddhā, mayhampatthi saddhā; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi vīriyaṁ, mayhampatthi vīriyaṁ; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi sati, mayhampatthi sati; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi samādhi, mayhampatthi samādhi; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi paññā, mayhampatthi paññā. Yannūnāhaṁ yaṁ dhammaṁ āḷāro kālāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti, tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti. So kho ahaṁ, bhikkhave, nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṁ. Atha khvāhaṁ, bhikkhave, yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā āḷāraṁ kālāmaṁ etadavocaṁ: ‘Ettāvatā no, āvuso kālāma, imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti? ‘Ettāvatā kho ahaṁ, āvuso, imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja 659 --- mn26 1:15 pavedemī’ti. ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. ‘Lābhā no, āvuso, suladdhaṁ no, āvuso, ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahmacāriṁ passāma. Iti yāhaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi taṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi tamahaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi. Iti yāhaṁ dhammaṁ jānāmi taṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi, yaṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi tamahaṁ dhammaṁ jānāmi. Iti yādiso ahaṁ tādiso tuvaṁ, yādiso tuvaṁ tādiso ahaṁ. Ehi dāni, āvuso, ubhova santā imaṁ gaṇaṁ pariharāmā’ti. Iti kho, bhikkhave, āḷāro kālāmo ācariyo me samāno attano antevāsiṁ maṁ samānaṁ attanā samasamaṁ ṭhapesi, uḷārāya ca maṁ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘nāyaṁ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati, yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyā’ti. So kho ahaṁ, bhikkhave, taṁ dhammaṁ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṁ. 16 So kho ahaṁ, bhikkhave, kiṁ kusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā udakaṁ rāmaputtaṁ etadavocaṁ: ‘icchāmahaṁ, āvuso, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, udako rāmaputto maṁ etadavoca: ‘viharatāyasmā; tādiso ayaṁ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṁ ācariyakaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. So kho ahaṁ, bhikkhave, nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ pariyāpuṇiṁ. So kho ahaṁ, bhikkhave, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca, ‘jānāmi passāmī’ti ca paṭijānāmi ahañceva aññe ca. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘na kho rāmo imaṁ dhammaṁ kevalaṁ saddhāmattakena sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi; addhā rāmo imaṁ dhammaṁ jānaṁ passaṁ vihāsī’ti. Atha khvāhaṁ, bhikkhave, yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā udakaṁ rāmaputtaṁ etadavocaṁ: ‘kittāvatā no, āvuso, rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti? Evaṁ vutte, bhikkhave, udako rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanaṁ pavedesi. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhampatthi saddhā; na kho rāmasseva ahosi vīriyaṁ, mayhampatthi vīriyaṁ; na kho rāmasseva ahosi sati, mayhampatthi sati; na kho rāmasseva ahosi samādhi, mayhampatthi samādhi, na kho rāmasseva ahosi paññā, mayhampatthi paññā. Yannūnāhaṁ yaṁ dhammaṁ rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi, tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti. So kho ahaṁ, bhikkhave, nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṁ. Atha khvāhaṁ, bhikkhave, yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā udakaṁ rāmaputtaṁ etadavocaṁ: ‘Ettāvatā no, āvuso, rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti? ‘Ettāvatā kho, āvuso, rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti. ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. ‘Lābhā no, āvuso, suladdhaṁ no, āvuso, ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahmacāriṁ passāma. Iti yaṁ dhammaṁ rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi, taṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, taṁ dhammaṁ rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi. Iti yaṁ dhammaṁ rāmo abhiññāsi taṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi, yaṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi, taṁ dhammaṁ rāmo abhiññāsi. Iti yādiso rāmo ahosi tādiso tuvaṁ, yādiso tuvaṁ tādiso rāmo ahosi. Ehi dāni, āvuso, tuvaṁ imaṁ gaṇaṁ pariharā’ti. Iti kho, bhikkhave, udako rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne maṁ ṭhapesi, uḷārāya ca maṁ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘nāyaṁ dhammo nibbidāya 660 --- mn26 1:16 na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati, yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyā’ti. So kho ahaṁ, bhikkhave, taṁ dhammaṁ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṁ. 17 So kho ahaṁ, bhikkhave, kiṁ kusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno magadhesu anupubbena cārikaṁ caramāno yena uruvelā senānigamo tadavasariṁ. Tatthaddasaṁ ramaṇīyaṁ bhūmibhāgaṁ, pāsādikañca vanasaṇḍaṁ, nadiñca sandantiṁ setakaṁ supatitthaṁ ramaṇīyaṁ, samantā ca gocaragāmaṁ. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘ramaṇīyo vata bho bhūmibhāgo, pāsādiko ca vanasaṇḍo, nadī ca sandati setakā supatitthā ramaṇīyā, samantā ca gocaragāmo. Alaṁ vatidaṁ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyā’ti. So kho ahaṁ, bhikkhave, tattheva nisīdiṁ—alamidaṁ padhānāyāti. 18 So kho ahaṁ, bhikkhave, attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaṁ viditvā ajātaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesamāno ajātaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁ, attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaṁ viditvā ajaraṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesamāno ajaraṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁ, attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādīnavaṁ viditvā abyādhiṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesamāno abyādhiṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁ, attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaṁ viditvā amataṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁ, attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādīnavaṁ viditvā asokaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁ, attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhamme ādīnavaṁ viditvā asaṅkiliṭṭhaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesamāno asaṅkiliṭṭhaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’ti. 19 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘adhigato kho myāyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṁ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṁ idaṁ ṭhānaṁ yadidaṁ—idappaccayatā paṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaṁ duddasaṁ yadidaṁ—sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ahañceva kho pana dhammaṁ deseyyaṁ, pare ca me na ājāneyyuṁ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti. Apissu maṁ, bhikkhave, imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu pubbe assutapubbā: ‘Kicchena me adhigataṁ, halaṁ dāni pakāsituṁ; Rāgadosaparetehi, nāyaṁ dhammo susambudho. Paṭisotagāmiṁ nipuṇaṁ, gambhīraṁ duddasaṁ aṇuṁ; Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā’ti. Itiha me, bhikkhave, paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ namati, no dhammadesanāya. 20 Atha kho, bhikkhave, brahmuno sahampatissa mama cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi: ‘nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṁ namati, no dhammadesanāyā’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā maṁ etadavoca: ‘desetu, bhante, bhagavā dhammaṁ, desetu sugato dhammaṁ. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro’ti. Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati. Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca: ‘Pāturahosi magadhesu pubbe, Dhammo asuddho samalehi cintito; Apāpuretaṁ amatassa dvāraṁ, Suṇantu dhammaṁ vimalenānubuddhaṁ. Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, Yathāpi passe janataṁ samantato; Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha, Pāsādamāruyha samantacakkhu; Sokāvatiṇṇaṁ janatamapetasoko, Avekkhassu jātijarābhibhūtaṁ. Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, Satthavāha aṇaṇa vicara loke; Desassu bhagavā dhammaṁ, Aññātāro bhavissantī’ti. 21 Atha kho 661 --- mn26 1:21 ahaṁ, bhikkhave, brahmuno ca ajjhesanaṁ viditvā sattesu ca kāruññataṁ paṭicca buddhacakkhunā lokaṁ volokesiṁ. Addasaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, buddhacakkhunā lokaṁ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe, tikkhindriye mudindriye, svākāre dvākāre, suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni samodakaṁ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakaṁ accuggamma ṭhitāni anupalittāni udakena; evameva kho ahaṁ, bhikkhave, buddhacakkhunā lokaṁ volokento addasaṁ satte apparajakkhe mahārajakkhe, tikkhindriye mudindriye, svākāre dvākāre, suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Atha khvāhaṁ, bhikkhave, brahmānaṁ sahampatiṁ gāthāya paccabhāsiṁ: ‘Apārutā tesaṁ amatassa dvārā, Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṁ; Vihiṁsasaññī paguṇaṁ na bhāsiṁ, Dhammaṁ paṇītaṁ manujesu brahme’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati ‘katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā’ti maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. 22 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ; ko imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘ayaṁ kho āḷāro kālāmo paṇḍito viyatto medhāvī dīgharattaṁ apparajakkhajātiko. Yannūnāhaṁ āḷārassa kālāmassa paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ. So imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī’ti. Atha kho maṁ, bhikkhave, devatā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘sattāhakālaṅkato, bhante, āḷāro kālāmo’ti. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘sattāhakālaṅkato āḷāro kālāmo’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘mahājāniyo kho āḷāro kālāmo. Sace hi so imaṁ dhammaṁ suṇeyya, khippameva ājāneyyā’ti. 23 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ; ko imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘ayaṁ kho udako rāmaputto paṇḍito viyatto medhāvī dīgharattaṁ apparajakkhajātiko. Yannūnāhaṁ udakassa rāmaputtassa paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ. So imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī’ti. Atha kho maṁ, bhikkhave, devatā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘abhidosakālaṅkato, bhante, udako rāmaputto’ti. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘abhidosakālaṅkato udako rāmaputto’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘mahājāniyo kho udako rāmaputto. Sace hi so imaṁ dhammaṁ suṇeyya, khippameva ājāneyyā’ti. 24 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ; ko imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘bahukārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū, ye maṁ padhānapahitattaṁ upaṭṭhahiṁsu. Yannūnāhaṁ pañcavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyan’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘kahaṁ nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantī’ti? Addasaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena pañcavaggiye bhikkhū bārāṇasiyaṁ viharante isipatane migadāye. Atha khvāhaṁ, bhikkhave, uruvelāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṁ pakkamiṁ. 25 Addasā kho maṁ, bhikkhave, upako ājīvako antarā ca gayaṁ antarā ca bodhiṁ addhānamaggappaṭipannaṁ. Disvāna maṁ etadavoca: ‘vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kaṁsi tvaṁ, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesī’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ, bhikkhave, upakaṁ ājīvakaṁ gāthāhi ajjhabhāsiṁ: ‘Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi, Sabbesu dhammesu anūpalitto; Sabbañjaho taṇhākkhaye vimutto, Sayaṁ abhiññāya 662 --- mn26 1:25 kamuddiseyyaṁ. Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati; Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, natthi me paṭipuggalo. Ahañhi arahā loke, ahaṁ satthā anuttaro; Ekomhi sammāsambuddho, sītibhūtosmi nibbuto. Dhammacakkaṁ pavattetuṁ, Gacchāmi kāsinaṁ puraṁ; Andhībhūtasmiṁ lokasmiṁ, Āhañchaṁ amatadundubhin’ti. ‘Yathā kho tvaṁ, āvuso, paṭijānāsi, arahasi anantajino’ti. ‘Mādisā ve jinā honti, ye pattā āsavakkhayaṁ; Jitā me pāpakā dhammā, tasmāhamupaka jino’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, upako ājīvako ‘hupeyyapāvuso’ti vatvā sīsaṁ okampetvā ummaggaṁ gahetvā pakkāmi. 26 Atha khvāhaṁ, bhikkhave, anupubbena cārikaṁ caramāno yena bārāṇasī isipatanaṁ migadāyo yena pañcavaggiyā bhikkhū tenupasaṅkamiṁ. Addasaṁsu kho maṁ, bhikkhave, pañcavaggiyā bhikkhū dūrato āgacchantaṁ. Disvāna aññamaññaṁ saṇṭhapesuṁ: ‘ayaṁ kho, āvuso, samaṇo gotamo āgacchati bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya. So neva abhivādetabbo, na paccuṭṭhātabbo; nāssa pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ. Api ca kho āsanaṁ ṭhapetabbaṁ, sace ākaṅkhissati nisīdissatī’ti. Yathā yathā kho ahaṁ, bhikkhave, upasaṅkamiṁ tathā tathā pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhiṁsu sakāya katikāya saṇṭhātuṁ. Appekacce maṁ paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahesuṁ, appekacce āsanaṁ paññapesuṁ, appekacce pādodakaṁ upaṭṭhapesuṁ. Api ca kho maṁ nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti. 27 Evaṁ vutte, ahaṁ, bhikkhave, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṁ: ‘mā, bhikkhave, tathāgataṁ nāmena ca āvusovādena ca samudācaratha. Arahaṁ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. Odahatha, bhikkhave, sotaṁ, amatamadhigataṁ, ahamanusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamānā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, pañcavaggiyā bhikkhū maṁ etadavocuṁ: ‘tāyapi kho tvaṁ, āvuso gotama, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ, kiṁ pana tvaṁ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ, bhikkhave, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṁ: ‘na, bhikkhave, tathāgato bāhulliko, na padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya. Arahaṁ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. Odahatha, bhikkhave, sotaṁ, amatamadhigataṁ, ahamanusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamānā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. Dutiyampi kho, bhikkhave, pañcavaggiyā bhikkhū maṁ etadavocuṁ: ‘tāyapi kho tvaṁ, āvuso gotama, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ, kiṁ pana tvaṁ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan’ti? Dutiyampi kho ahaṁ, bhikkhave, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṁ: ‘na, bhikkhave, tathāgato bāhulliko …pe… upasampajja viharissathā’ti. Tatiyampi kho, bhikkhave, pañcavaggiyā bhikkhū maṁ etadavocuṁ: ‘tāyapi kho tvaṁ, āvuso gotama, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ, kiṁ pana tvaṁ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan’ti? 28 Evaṁ vutte, ahaṁ, bhikkhave, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṁ: ‘abhijānātha me no tumhe, bhikkhave, ito pubbe evarūpaṁ pabhāvitametan’ti? ‘No hetaṁ, bhante’. ‘Arahaṁ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. Odahatha, bhikkhave, sotaṁ, amatamadhigataṁ, ahamanusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamānā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā 663 --- mn26 1:28 sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. 29 Asakkhiṁ kho ahaṁ, bhikkhave, pañcavaggiye bhikkhū saññāpetuṁ. Dvepi sudaṁ, bhikkhave, bhikkhū ovadāmi, tayo bhikkhū piṇḍāya caranti. Yaṁ tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti tena chabbaggiyā yāpema. Tayopi sudaṁ, bhikkhave, bhikkhū ovadāmi, dve bhikkhū piṇḍāya caranti. Yaṁ dve bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti tena chabbaggiyā yāpema. 30 Atha kho, bhikkhave, pañcavaggiyā bhikkhū mayā evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā attanā jātidhammā samānā jātidhamme ādīnavaṁ viditvā ajātaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesamānā ajātaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁsu, attanā jarādhammā samānā jarādhamme ādīnavaṁ viditvā ajaraṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesamānā ajaraṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁsu, attanā byādhidhammā samānā …pe… attanā maraṇadhammā samānā … attanā sokadhammā samānā … attanā saṅkilesadhammā samānā saṅkilesadhamme ādīnavaṁ viditvā asaṅkiliṭṭhaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesamānā asaṅkiliṭṭhaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁsu. Ñāṇañca pana nesaṁ dassanaṁ udapādi: ‘akuppā no vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’ti. 31 Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. 32 Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā: ‘anayamāpannā byasanamāpannā yathākāmakaraṇīyā pāpimato’. Seyyathāpi, bhikkhave, āraññako mago baddho pāsarāsiṁ adhisayeyya. So evamassa veditabbo: ‘anayamāpanno byasanamāpanno yathākāmakaraṇīyo luddassa. Āgacchante ca pana ludde yena kāmaṁ na pakkamissatī’ti. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā: ‘anayamāpannā byasanamāpannā yathākāmakaraṇīyā pāpimato’. 33 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe agathitā amucchitā anajjhopannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā: ‘na anayamāpannā na byasanamāpannā na yathākāmakaraṇīyā pāpimato’. Seyyathāpi, bhikkhave, āraññako mago abaddho pāsarāsiṁ adhisayeyya. So evamassa veditabbo: ‘na anayamāpanno na byasanamāpanno na yathākāmakaraṇīyo luddassa. Āgacchante ca pana ludde yena kāmaṁ pakkamissatī’ti. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe agathitā amucchitā anajjhopannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā: ‘na anayamāpannā na byasanamāpannā na yathākāmakaraṇīyā pāpimato’. 34 Seyyathāpi, bhikkhave, āraññako mago araññe pavane caramāno vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati, vissattho nisīdati, vissattho seyyaṁ kappeti. Taṁ kissa hetu? Anāpāthagato, bhikkhave, luddassa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṁ apadaṁ, vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato. 35 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 36 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 37 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ 664 --- mn26 1:37 atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 38 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 39 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 40 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 41 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 42 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṁ apadaṁ, vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato. Tiṇṇo loke visattikaṁ vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati, vissattho nisīdati, vissattho seyyaṁ kappeti. Taṁ kissa hetu? Anāpāthagato, bhikkhave, pāpimato”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Pāsarāsisuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. mn18 0 Majjhima Nikāya 18 Madhupiṇḍikasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. 2 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kapilavatthuṁ piṇḍāya pāvisi. Kapilavatthusmiṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena mahāvanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. Mahāvanaṁ ajjhogāhetvā beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāraṁ nisīdi. 3 Daṇḍapāṇipi kho sakko jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena mahāvanaṁ tenupasaṅkami. Mahāvanaṁ ajjhogāhetvā yena beluvalaṭṭhikā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā daṇḍamolubbha ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho daṇḍapāṇi sakko bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁvādī samaṇo kimakkhāyī”ti? 4 “Yathāvādī kho, āvuso, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati, yathā ca pana kāmehi visaṁyuttaṁ viharantaṁ taṁ brāhmaṇaṁ akathaṅkathiṁ chinnakukkuccaṁ bhavābhave vītataṇhaṁ saññā nānusenti—evaṁvādī kho ahaṁ, āvuso, evamakkhāyī”ti. 5 Evaṁ vutte, daṇḍapāṇi sakko sīsaṁ okampetvā, jivhaṁ nillāḷetvā, tivisākhaṁ nalāṭikaṁ nalāṭe vuṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkāmi. 6 Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena nigrodhārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “idhāhaṁ, bhikkhave, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kapilavatthuṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Kapilavatthusmiṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena mahāvanaṁ tenupasaṅkamiṁ divāvihārāya. Mahāvanaṁ ajjhogāhetvā beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāraṁ nisīdiṁ. Daṇḍapāṇipi kho, bhikkhave, sakko jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena mahāvanaṁ tenupasaṅkami. Mahāvanaṁ ajjhogāhetvā yena beluvalaṭṭhikā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mayā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā daṇḍamolubbha ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, bhikkhave, daṇḍapāṇi sakko maṁ etadavoca: ‘kiṁvādī samaṇo kimakkhāyī’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ, bhikkhave, daṇḍapāṇiṁ sakkaṁ etadavocaṁ: ‘yathāvādī kho, āvuso, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya 665 --- mn18 1:6 na kenaci loke viggayha tiṭṭhati, yathā ca pana kāmehi visaṁyuttaṁ viharantaṁ taṁ brāhmaṇaṁ akathaṅkathiṁ chinnakukkuccaṁ bhavābhave vītataṇhaṁ saññā nānusenti—evaṁvādī kho ahaṁ, āvuso, evamakkhāyī’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, daṇḍapāṇi sakko sīsaṁ okampetvā, jivhaṁ nillāḷetvā, tivisākhaṁ nalāṭikaṁ nalāṭe vuṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkāmī”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 7 “kiṁvādī pana, bhante, bhagavā sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati? Kathañca pana, bhante, bhagavantaṁ kāmehi visaṁyuttaṁ viharantaṁ taṁ brāhmaṇaṁ akathaṅkathiṁ chinnakukkuccaṁ bhavābhave vītataṇhaṁ saññā nānusentī”ti? 8 “Yatonidānaṁ, bhikkhu, purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṁ abhivaditabbaṁ ajjhositabbaṁ. Esevanto rāgānusayānaṁ, esevanto paṭighānusayānaṁ, esevanto diṭṭhānusayānaṁ, esevanto vicikicchānusayānaṁ, esevanto mānānusayānaṁ, esevanto bhavarāgānusayānaṁ, esevanto avijjānusayānaṁ, esevanto daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṁtuvaṁpesuññamusāvādānaṁ. Etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī”ti. 9 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. 10 Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: “idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā, vitthārena atthaṁ avibhajitvā, uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘yatonidānaṁ, bhikkhu, purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṁ abhivaditabbaṁ ajjhositabbaṁ. Esevanto rāgānusayānaṁ …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā”ti? Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā”ti. 11 Atha kho te bhikkhū yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavocuṁ: “idaṁ kho no, āvuso kaccāna, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘yatonidānaṁ, bhikkhu, purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṁ abhivaditabbaṁ ajjhositabbaṁ. Esevanto rāgānusayānaṁ …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti. Tesaṁ no, āvuso kaccāna, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: “yatonidānaṁ, bhikkhu, purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṁ abhivaditabbaṁ ajjhositabbaṁ. Esevanto rāgānusayānaṁ …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī”’ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyāti? Tesaṁ no, āvuso kaccāna, amhākaṁ etadahosi: ‘ayaṁ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Vibhajatāyasmā mahākaccāno”ti. 12 “Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato 666 --- mn18 1:12 atikkammeva mūlaṁ, atikkamma khandhaṁ, sākhāpalāse sāraṁ pariyesitabbaṁ maññeyya; evaṁsampadamidaṁ āyasmantānaṁ satthari sammukhībhūte, taṁ bhagavantaṁ atisitvā, amhe etamatthaṁ paṭipucchitabbaṁ maññatha. So hāvuso, bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto, vattā pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi, yaṁ bhagavantaṁyeva etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākareyya tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 13 “Addhāvuso kaccāna, bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto, vattā pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi, yaṁ bhagavantaṁyeva etamatthaṁ paṭipuccheyyāma. Yathā no bhagavā byākareyya tathā naṁ dhāreyyāma. Api cāyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Vibhajatāyasmā mahākaccāno agaruṁ katvā”ti. 14 “Tena hāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa paccassosuṁ. Āyasmā mahākaccāno etadavoca: 15 “Yaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘yatonidānaṁ, bhikkhu, purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṁ abhivaditabbaṁ ajjhositabbaṁ, esevanto rāgānusayānaṁ …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti, imassa kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi— 16 Cakkhuñcāvuso, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, yaṁ vedeti taṁ sañjānāti, yaṁ sañjānāti taṁ vitakketi, yaṁ vitakketi taṁ papañceti, yaṁ papañceti tatonidānaṁ purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti atītānāgatapaccuppannesu cakkhuviññeyyesu rūpesu. Sotañcāvuso, paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṁ …pe… ghānañcāvuso, paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṁ …pe… jivhañcāvuso, paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ …pe… kāyañcāvuso, paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṁ …pe… manañcāvuso, paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, yaṁ vedeti taṁ sañjānāti, yaṁ sañjānāti taṁ vitakketi, yaṁ vitakketi taṁ papañceti, yaṁ papañceti tatonidānaṁ purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti atītānāgatapaccuppannesu manoviññeyyesu dhammesu. 17 So vatāvuso, cakkhusmiṁ sati rūpe sati cakkhuviññāṇe sati phassapaññattiṁ paññāpessatīti—ṭhānametaṁ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṁ paññāpessatīti—ṭhānametaṁ vijjati. Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṁ paññāpessatīti—ṭhānametaṁ vijjati. Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṁ paññāpessatīti—ṭhānametaṁ vijjati. Vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṁ paññāpessatīti—ṭhānametaṁ vijjati. So vatāvuso, sotasmiṁ sati sadde sati …pe… ghānasmiṁ sati gandhe sati …pe… jivhāya sati rase sati …pe… kāyasmiṁ sati phoṭṭhabbe sati …pe… manasmiṁ sati dhamme sati manoviññāṇe sati phassapaññattiṁ paññāpessatīti—ṭhānametaṁ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṁ paññāpessatīti—ṭhānametaṁ vijjati. Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṁ paññāpessatīti—ṭhānametaṁ vijjati. Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṁ paññāpessatīti—ṭhānametaṁ vijjati. Vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṁ paññāpessatīti—ṭhānametaṁ vijjati. 18 So vatāvuso, cakkhusmiṁ asati rūpe asati cakkhuviññāṇe asati phassapaññattiṁ paññāpessatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṁ paññāpessatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṁ paññāpessatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 667 --- mn18 1:18 Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṁ paññāpessatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṁ paññāpessatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vatāvuso, sotasmiṁ asati sadde asati …pe… ghānasmiṁ asati gandhe asati …pe… jivhāya asati rase asati …pe… kāyasmiṁ asati phoṭṭhabbe asati …pe… manasmiṁ asati dhamme asati manoviññāṇe asati phassapaññattiṁ paññāpessatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṁ paññāpessatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṁ paññāpessatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṁ paññāpessatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṁ paññāpessatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 19 Yaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘yatonidānaṁ, bhikkhu, purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti ettha ce natthi abhinanditabbaṁ abhivaditabbaṁ ajjhositabbaṁ esevanto rāgānusayānaṁ …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti, imassa kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto bhagavantaṁyeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 20 Atha kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “yaṁ kho no, bhante, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘yatonidānaṁ, bhikkhu, purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṁ abhivaditabbaṁ ajjhositabbaṁ. Esevanto rāgānusayānaṁ …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti. Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: “yatonidānaṁ, bhikkhu, purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṁ abhivaditabbaṁ ajjhositabbaṁ. Esevanto rāgānusayānaṁ, esevanto paṭighānusayānaṁ, esevanto diṭṭhānusayānaṁ, esevanto vicikicchānusayānaṁ, esevanto mānānusayānaṁ, esevanto bhavarāgānusayānaṁ, esevanto avijjānusayānaṁ, esevanto daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṁtuvaṁpesuññamusāvādānaṁ. Etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī”ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: ‘ayaṁ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ, yannūna mayaṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipucchimha. Tesaṁ no, bhante, āyasmatā mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto”ti. 21 “Paṇḍito, bhikkhave, mahākaccāno; mahāpañño, bhikkhave, mahākaccāno. Mañcepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi taṁ evamevaṁ byākareyyaṁ yathā taṁ mahākaccānena byākataṁ. Eso cevetassa attho. Evañca naṁ dhārethā”ti. 22 Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “seyyathāpi, bhante, puriso jighacchādubbalyapareto madhupiṇḍikaṁ adhigaccheyya, so yato yato sāyeyya, labhetheva sādurasaṁ asecanakaṁ. Evameva kho, bhante, cetaso bhikkhu dabbajātiko, yato yato imassa dhammapariyāyassa paññāya atthaṁ upaparikkheyya, 668 --- mn18 1:22 labhetheva attamanataṁ, labhetheva cetaso pasādaṁ. Ko nāmo ayaṁ, bhante, dhammapariyāyo”ti? “Tasmātiha tvaṁ, ānanda, imaṁ dhammapariyāyaṁ madhupiṇḍikapariyāyotveva naṁ dhārehī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Madhupiṇḍikasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. mn111 0 Majjhima Nikāya 111 Anupadasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Paṇḍito, bhikkhave, sāriputto; mahāpañño, bhikkhave, sāriputto; puthupañño, bhikkhave, sāriputto; hāsapañño, bhikkhave, sāriputto; javanapañño, bhikkhave, sāriputto; tikkhapañño, bhikkhave, sāriputto; nibbedhikapañño, bhikkhave, sāriputto; sāriputto, bhikkhave, aḍḍhamāsaṁ anupadadhammavipassanaṁ vipassati. Tatridaṁ, bhikkhave, sāriputtassa anupadadhammavipassanāya hoti. 3 Idha, bhikkhave, sāriputto vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 4 Ye ca paṭhame jhāne dhammā vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā cittaṁ chando adhimokkho vīriyaṁ sati upekkhā manasikāro—tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. So evaṁ pajānāti: ‘evaṁ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘atthi uttari nissaraṇan’ti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, sāriputto vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 6 Ye ca dutiye jhāne dhammā—ajjhattaṁ sampasādo ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā cittaṁ chando adhimokkho vīriyaṁ sati upekkhā manasikāro—tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. So evaṁ pajānāti: ‘evaṁ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘atthi uttari nissaraṇan’ti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, sāriputto pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 8 Ye ca tatiye jhāne dhammā—sukhañca sati ca sampajaññañca cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā cittaṁ chando adhimokkho vīriyaṁ sati upekkhā manasikāro—tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti, tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. So evaṁ pajānāti: ‘evaṁ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘atthi uttari nissaraṇan’ti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, sāriputto sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 10 Ye ca catutthe jhāne dhammā—upekkhā adukkhamasukhā vedanā passaddhattā cetaso anābhogo satipārisuddhi cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā cittaṁ chando adhimokkho vīriyaṁ sati upekkhā manasikāro—tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā viditā 669 --- mn111 1:10 uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. So evaṁ pajānāti: ‘evaṁ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘atthi uttari nissaraṇan’ti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti. 11 Puna caparaṁ, bhikkhave, sāriputto sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. 12 Ye ca ākāsānañcāyatane dhammā—ākāsānañcāyatanasaññā ca cittekaggatā ca phasso vedanā saññā cetanā cittaṁ chando adhimokkho vīriyaṁ sati upekkhā manasikāro—tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. So evaṁ pajānāti: ‘evaṁ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘atthi uttari nissaraṇan’ti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti. 13 Puna caparaṁ, bhikkhave, sāriputto sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. 14 Ye ca viññāṇañcāyatane dhammā—viññāṇañcāyatanasaññā ca cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā cittaṁ chando adhimokkho vīriyaṁ sati upekkhā manasikāro—tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. So evaṁ pajānāti: ‘evaṁ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘atthi uttari nissaraṇan’ti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti. 15 Puna caparaṁ, bhikkhave, sāriputto sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. 16 Ye ca ākiñcaññāyatane dhammā—ākiñcaññāyatanasaññā ca cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā cittaṁ chando adhimokkho vīriyaṁ sati upekkhā manasikāro—tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. So evaṁ pajānāti: ‘evaṁ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘atthi uttari nissaraṇan’ti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti. 17 Puna caparaṁ, bhikkhave, sāriputto sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. 18 So tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahati. So tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahitvā ye dhammā atītā niruddhā vipariṇatā te dhamme samanupassati: ‘evaṁ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘atthi uttari nissaraṇan’ti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti. 19 Puna caparaṁ, bhikkhave, sāriputto sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. 20 So tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahati. So tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahitvā ye dhammā atītā niruddhā vipariṇatā te dhamme samanupassati: ‘evaṁ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘natthi uttari nissaraṇan’ti pajānāti. Tabbahulīkārā natthi tvevassa hoti. 21 Yaṁ kho taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: ‘vasippatto pāramippatto ariyasmiṁ sīlasmiṁ, vasippatto pāramippatto ariyasmiṁ samādhismiṁ, vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya, vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyā’ti, sāriputtameva taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘vasippatto pāramippatto ariyasmiṁ sīlasmiṁ, vasippatto pāramippatto ariyasmiṁ samādhismiṁ, vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya, vasippatto pāramippatto 670 --- mn111 1:21 ariyāya vimuttiyā’ti. 22 Yaṁ kho taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: ‘bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo no āmisadāyādo’ti, sāriputtameva taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo no āmisadāyādo’ti. 23 Sāriputto, bhikkhave, tathāgatena anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ sammadeva anuppavattetī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Anupadasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. mn130 0 Majjhima Nikāya 130 Devadūtasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Seyyathāpi, bhikkhave, dve agārā sadvārā, tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṁ pavisantepi nikkhamantepi anucaṅkamantepi anuvicarantepi; evameva kho ahaṁ, bhikkhave, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi: ‘ime vata bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manussesu upapannā. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pettivisayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tiracchānayoniṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā’ti. 3 Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā nānābāhāsu gahetvā yamassa rañño dassenti: ‘ayaṁ, deva, puriso amatteyyo apetteyyo asāmañño abrāhmañño, na kule jeṭṭhāpacāyī. Imassa devo daṇḍaṁ paṇetū’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā paṭhamaṁ devadūtaṁ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati: ‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu paṭhamaṁ devadūtaṁ pātubhūtan’ti? So evamāha: ‘nāddasaṁ, bhante’ti. 4 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu daharaṁ kumāraṁ mandaṁ uttānaseyyakaṁ sake muttakarīse palipannaṁ semānan’ti? So evamāha: ‘addasaṁ, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi—ahampi khomhi jātidhammo, jātiṁ anatīto. Handāhaṁ kalyāṇaṁ karomi kāyena vācāya manasā’ti? So evamāha: ‘nāsakkhissaṁ, bhante, pamādassaṁ, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. Taggha tvaṁ, ambho purisa, tathā karissanti yathā taṁ pamattaṁ. Taṁ kho pana te etaṁ pāpakammaṁ neva mātarā kataṁ na pitarā kataṁ na bhātarā kataṁ na bhaginiyā kataṁ na mittāmaccehi kataṁ na ñātisālohitehi kataṁ na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ na devatāhi kataṁ, tayāvetaṁ pāpakammaṁ kataṁ, tvaññevetassa vipākaṁ paṭisaṁvedissasī’ti. 5 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā paṭhamaṁ devadūtaṁ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā dutiyaṁ 671 --- mn130 1:5 devadūtaṁ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati: ‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu dutiyaṁ devadūtaṁ pātubhūtan’ti? So evamāha: ‘nāddasaṁ, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu itthiṁ vā purisaṁ vā (…) jiṇṇaṁ gopānasivaṅkaṁ bhoggaṁ daṇḍaparāyanaṁ pavedhamānaṁ gacchantaṁ āturaṁ gatayobbanaṁ khaṇḍadantaṁ palitakesaṁ vilūnaṁ khalitasiraṁ valinaṁ tilakāhatagattan’ti? So evamāha: ‘addasaṁ, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi—ahampi khomhi jarādhammo, jaraṁ anatīto. Handāhaṁ kalyāṇaṁ karomi kāyena vācāya manasā’ti? So evamāha: ‘nāsakkhissaṁ, bhante, pamādassaṁ, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. Taggha tvaṁ, ambho purisa, tathā karissanti yathā taṁ pamattaṁ. Taṁ kho pana te etaṁ pāpakammaṁ neva mātarā kataṁ na pitarā kataṁ na bhātarā kataṁ na bhaginiyā kataṁ na mittāmaccehi kataṁ na ñātisālohitehi kataṁ na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ na devatāhi kataṁ, tayāvetaṁ pāpakammaṁ kataṁ, tvaññevetassa vipākaṁ paṭisaṁvedissasī’ti. 6 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā dutiyaṁ devadūtaṁ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā tatiyaṁ devadūtaṁ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati: ‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu tatiyaṁ devadūtaṁ pātubhūtan’ti? So evamāha: ‘nāddasaṁ, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu itthiṁ vā purisaṁ vā ābādhikaṁ dukkhitaṁ bāḷhagilānaṁ sake muttakarīse palipannaṁ semānaṁ aññehi vuṭṭhāpiyamānaṁ aññehi saṁvesiyamānan’ti? So evamāha: ‘addasaṁ, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi—ahampi khomhi byādhidhammo, byādhiṁ anatīto. Handāhaṁ kalyāṇaṁ karomi kāyena vācāya manasā’ti? So evamāha: ‘nāsakkhissaṁ, bhante, pamādassaṁ, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. Taggha tvaṁ, ambho purisa, tathā karissanti yathā taṁ pamattaṁ. Taṁ kho pana te etaṁ pāpakammaṁ neva mātarā kataṁ na pitarā kataṁ na bhātarā kataṁ na bhaginiyā kataṁ na mittāmaccehi kataṁ na ñātisālohitehi kataṁ na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ na devatāhi kataṁ, tayāvetaṁ pāpakammaṁ kataṁ, tvaññevetassa vipākaṁ paṭisaṁvedissasī’ti. 7 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā tatiyaṁ devadūtaṁ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā catutthaṁ devadūtaṁ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati: ‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu catutthaṁ devadūtaṁ pātubhūtan’ti? So evamāha: ‘nāddasaṁ, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu rājāno coraṁ āgucāriṁ gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente—kasāhipi tāḷente vettehipi tāḷente addhadaṇḍakehipi tāḷente hatthampi chindante pādampi chindante hatthapādampi chindante kaṇṇampi chindante nāsampi chindante kaṇṇanāsampi chindante bilaṅgathālikampi karonte saṅkhamuṇḍikampi karonte rāhumukhampi karonte jotimālikampi karonte hatthapajjotikampi karonte erakavattikampi karonte cīrakavāsikampi karonte eṇeyyakampi karonte baḷisamaṁsikampi karonte kahāpaṇikampi karonte khārāpatacchikampi karonte palighaparivattikampi karonte palālapīṭhakampi karonte tattenapi telena osiñcante sunakhehipi khādāpente jīvantampi sūle uttāsente asināpi sīsaṁ chindante’ti? So evamāha: ‘addasaṁ, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi—ye kira, bho, pāpakāni kammāni karonti te diṭṭheva dhamme evarūpā vividhā kammakāraṇā karīyanti, kimaṅgaṁ pana parattha. Handāhaṁ kalyāṇaṁ karomi kāyena vācāya manasā’ti? So evamāha: ‘nāsakkhissaṁ, bhante, pamādassaṁ, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. Taggha tvaṁ, ambho purisa, 672 --- mn130 1:7 tathā karissanti yathā taṁ pamattaṁ. Taṁ kho pana te etaṁ pāpakammaṁ neva mātarā kataṁ na pitarā kataṁ na bhātarā kataṁ na bhaginiyā kataṁ na mittāmaccehi kataṁ na ñātisālohitehi kataṁ na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ na devatāhi kataṁ, tayāvetaṁ pāpakammaṁ kataṁ, tvaññevetassa vipākaṁ paṭisaṁvedissasī’ti. 8 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā catutthaṁ devadūtaṁ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā pañcamaṁ devadūtaṁ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati: ‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu pañcamaṁ devadūtaṁ pātubhūtan’ti? So evamāha: ‘nāddasaṁ, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu itthiṁ vā purisaṁ vā ekāhamataṁ vā dvīhamataṁ vā tīhamataṁ vā uddhumātakaṁ vinīlakaṁ vipubbakajātan’ti? So evamāha: ‘addasaṁ, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi—ahampi khomhi maraṇadhammo, maraṇaṁ anatīto. Handāhaṁ kalyāṇaṁ karomi kāyena vācāya manasā’ti? So evamāha: ‘nāsakkhissaṁ, bhante, pamādassaṁ, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. Taggha tvaṁ, ambho purisa, tathā karissanti yathā taṁ pamattaṁ. Taṁ kho pana te etaṁ pāpakammaṁ neva mātarā kataṁ na pitarā kataṁ na bhātarā kataṁ na bhaginiyā kataṁ na mittāmaccehi kataṁ na ñātisālohitehi kataṁ na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ na devatāhi kataṁ, tayāvetaṁ pāpakammaṁ kataṁ, tvaññevetassa vipākaṁ paṭisaṁvedissasī’ti. 9 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā pañcamaṁ devadūtaṁ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā tuṇhī hoti. 10 Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā pañcavidhabandhanaṁ nāma kammakāraṇaṁ karonti—tattaṁ ayokhilaṁ hatthe gamenti, tattaṁ ayokhilaṁ dutiye hatthe gamenti, tattaṁ ayokhilaṁ pāde gamenti, tattaṁ ayokhilaṁ dutiye pāde gamenti, tattaṁ ayokhilaṁ majjheurasmiṁ gamenti. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 11 Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā saṁvesetvā kuṭhārīhi tacchanti …pe… 12 tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā vāsīhi tacchanti …pe… 13 tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā rathe yojetvā ādittāya pathaviyā sampajjalitāya sajotibhūtāya sārentipi, paccāsārentipi …pe… 14 tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā mahantaṁ aṅgārapabbataṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āropentipi oropentipi …pe… 15 tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya. So tattha pheṇuddehakaṁ paccati. So tattha pheṇuddehakaṁ paccamāno sakimpi uddhaṁ gacchati, sakimpi adho gacchati, sakimpi tiriyaṁ gacchati. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 16 Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā mahāniraye pakkhipanti. So kho pana, bhikkhave, mahānirayo—Catukkaṇṇo catudvāro, vibhatto bhāgaso mito; Ayopākārapariyanto, ayasā paṭikujjito. Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasāyutā; Samantā yojanasataṁ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā. 17 Tassa kho pana, bhikkhave, mahānirayassa puratthimāya bhittiyā acci uṭṭhahitvā pacchimāya bhittiyā paṭihaññati, pacchimāya bhittiyā acci uṭṭhahitvā puratthimāya bhittiyā paṭihaññati, uttarāya bhittiyā acci uṭṭhahitvā dakkhiṇāya bhittiyā paṭihaññati, dakkhiṇāya bhittiyā acci uṭṭhahitvā uttarāya bhittiyā paṭihaññati, heṭṭhā acci uṭṭhahitvā upari paṭihaññati, uparito acci uṭṭhahitvā heṭṭhā paṭihaññati. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 18 Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena tassa mahānirayassa puratthimaṁ dvāraṁ apāpurīyati. So tattha sīghena javena dhāvati. Tassa sīghena javena dhāvato chavimpi ḍayhati, cammampi ḍayhati, maṁsampi ḍayhati, nhārumpi ḍayhati, aṭṭhīnipi sampadhūpāyanti, ubbhataṁ 673 --- mn130 1:18 tādisameva hoti. Yato ca kho so, bhikkhave, bahusampatto hoti, atha taṁ dvāraṁ pidhīyati. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena tassa mahānirayassa pacchimaṁ dvāraṁ apāpurīyati …pe… uttaraṁ dvāraṁ apāpurīyati …pe… dakkhiṇaṁ dvāraṁ apāpurīyati. So tattha sīghena javena dhāvati. Tassa sīghena javena dhāvato chavimpi ḍayhati, cammampi ḍayhati, maṁsampi ḍayhati, nhārumpi ḍayhati, aṭṭhīnipi sampadhūpāyanti, ubbhataṁ tādisameva hoti. Yato ca kho so, bhikkhave, bahusampatto hoti, atha taṁ dvāraṁ pidhīyati. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 19 Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena tassa mahānirayassa puratthimaṁ dvāraṁ apāpurīyati. So tattha sīghena javena dhāvati. Tassa sīghena javena dhāvato chavimpi ḍayhati, cammampi ḍayhati, maṁsampi ḍayhati, nhārumpi ḍayhati, aṭṭhīnipi sampadhūpāyanti, ubbhataṁ tādisameva hoti. So tena dvārena nikkhamati. 20 Tassa kho pana, bhikkhave, mahānirayassa samanantarā sahitameva mahanto gūthanirayo. So tattha patati. Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, gūthaniraye sūcimukhā pāṇā chaviṁ chindanti, chaviṁ chetvā cammaṁ chindanti, cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindanti, maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindanti, nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindanti, aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ khādanti. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 21 Tassa kho pana, bhikkhave, gūthanirayassa samanantarā sahitameva mahanto kukkulanirayo. So tattha patati. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 22 Tassa kho pana, bhikkhave, kukkulanirayassa samanantarā sahitameva mahantaṁ simbalivanaṁ uddhaṁ yojanamuggataṁ soḷasaṅgulakaṇṭakaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ. Tattha āropentipi oropentipi. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 23 Tassa kho pana, bhikkhave, simbalivanassa samanantarā sahitameva mahantaṁ asipattavanaṁ. So tattha pavisati. Tassa vāteritāni pattāni patitāni hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 24 Tassa kho pana, bhikkhave, asipattavanassa samanantarā sahitameva mahatī khārodakā nadī. So tattha patati. So tattha anusotampi vuyhati, paṭisotampi vuyhati, anusotapaṭisotampi vuyhati. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 25 Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā balisena uddharitvā thale patiṭṭhāpetvā evamāhaṁsu: ‘ambho purisa, kiṁ icchasī’ti? So evamāha: ‘jighacchitosmi, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena tattaṁ lohaguḷaṁ mukhe pakkhipanti ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ. So tassa oṭṭhampi dahati, mukhampi dahati, kaṇṭhampi dahati, urampi dahati, antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgā nikkhamati. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 26 Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā evamāhaṁsu: ‘ambho purisa, kiṁ icchasī’ti? So evamāha: ‘pipāsitosmi, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena tattaṁ tambalohaṁ mukhe āsiñcanti ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ. Taṁ tassa oṭṭhampi dahati, mukhampi dahati, kaṇṭhampi dahati, urampi dahati, antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgā nikkhamati. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva 674 --- mn130 1:26 kālaṁ karoti, yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 27 Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā puna mahāniraye pakkhipanti. 28 Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, yamassa rañño etadahosi: ‘ye kira, bho, loke pāpakāni akusalāni kammāni karonti te evarūpā vividhā kammakāraṇā karīyanti. Aho vatāhaṁ manussattaṁ labheyyaṁ. Tathāgato ca loke uppajjeyya arahaṁ sammāsambuddho. Tañcāhaṁ bhagavantaṁ payirupāseyyaṁ. So ca me bhagavā dhammaṁ deseyya. Tassa cāhaṁ bhagavato dhammaṁ ājāneyyan’ti. 29 Taṁ kho panāhaṁ, bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi, api ca yadeva sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadevāhaṁ vadāmī”ti. 30 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: “Coditā devadūtehi, ye pamajjanti māṇavā; Te dīgharattaṁ socanti, hīnakāyūpagā narā. Ye ca kho devadūtehi, santo sappurisā idha; Coditā nappamajjanti, ariyadhamme kudācanaṁ. Upādāne bhayaṁ disvā, jātimaraṇasambhave; Anupādā vimuccanti, jātimaraṇasaṅkhaye. Te khemappattā sukhino, diṭṭhadhammābhinibbutā; Sabbaverabhayātītā, sabbadukkhaṁ upaccagun”ti. Devadūtasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Suññatavaggo niṭṭhito tatiyo. 31 Tassuddānaṁ Dvidhāva suññatā hoti, Abbhutadhammabākulaṁ; Aciravatabhūmijanāmo, Anuruddhupakkilesaṁ; Bālapaṇḍito devadūtañca te dasāti. mn39 0 Majjhima Nikāya 39 Mahāassapurasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅgesu viharati assapuraṁ nāma aṅgānaṁ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Samaṇā samaṇāti vo, bhikkhave, jano sañjānāti. Tumhe ca pana ‘ke tumhe’ti puṭṭhā samānā ‘samaṇāmhā’ti paṭijānātha; tesaṁ vo, bhikkhave, evaṁsamaññānaṁ sataṁ evaṁpaṭiññānaṁ sataṁ ‘ye dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca te dhamme samādāya vattissāma, evaṁ no ayaṁ amhākaṁ samaññā ca saccā bhavissati paṭiññā ca bhūtā. Yesañca mayaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjāma, tesaṁ te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaṁsā, amhākañcevāyaṁ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 3 Katame ca, bhikkhave, dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca? ‘Hirottappena samannāgatā bhavissāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṁ evamassa: ‘hirottappenamha samannāgatā, alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan’ti tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave: ‘mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ sāmaññattho parihāyi, sati uttariṁ karaṇīye’. 4 Kiñca, bhikkhave, uttariṁ karaṇīyaṁ? ‘Parisuddho no kāyasamācāro bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saṁvuto ca. Tāya ca pana parisuddhakāyasamācāratāya nevattānukkaṁsessāma na paraṁ vambhessāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṁ evamassa: ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan’ti tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave: ‘mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ sāmaññattho parihāyi, sati uttariṁ karaṇīye’. 5 Kiñca, bhikkhave, uttariṁ karaṇīyaṁ? ‘Parisuddho no vacīsamācāro bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saṁvuto ca. Tāya ca pana parisuddhavacīsamācāratāya nevattānukkaṁsessāma na paraṁ vambhessāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṁ evamassa: ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no 675 --- mn39 1:5 kiñci uttariṁ karaṇīyan’ti tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave: ‘mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ sāmaññattho parihāyi, sati uttariṁ karaṇīye’. 6 Kiñca, bhikkhave, uttariṁ karaṇīyaṁ? ‘Parisuddho no manosamācāro bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saṁvuto ca. Tāya ca pana parisuddhamanosamācāratāya nevattānukkaṁsessāma na paraṁ vambhessāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṁ evamassa: ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan’ti tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave: ‘mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ sāmaññattho parihāyi, sati uttariṁ karaṇīye’. 7 Kiñca, bhikkhave, uttariṁ karaṇīyaṁ? ‘Parisuddho no ājīvo bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saṁvuto ca. Tāya ca pana parisuddhājīvatāya nevattānukkaṁsessāma na paraṁ vambhessāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṁ evamassa: ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan’ti tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave: ‘mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ sāmaññattho parihāyi, sati uttariṁ karaṇīye’. 8 Kiñca, bhikkhave, uttariṁ karaṇīyaṁ? ‘Indriyesu guttadvārā bhavissāma; cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjissāma, rakkhissāma cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjissāma. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjissāma, rakkhissāma manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjissāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṁ evamassa: ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesumha guttadvārā; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan’ti tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave: ‘mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ sāmaññattho parihāyi, sati uttariṁ karaṇīye’. 9 Kiñca, bhikkhave, uttariṁ karaṇīyaṁ? ‘Bhojane mattaññuno bhavissāma, paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āharissāma, neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāma navañca vedanaṁ na uppādessāma, yātrā ca no bhavissati, anavajjatā ca, phāsu vihāro cā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṁ evamassa: ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesumha guttadvārā, bhojane mattaññuno; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan’ti tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave: ‘mā vo, sāmaññatthikānaṁ sataṁ sāmaññattho parihāyi sati uttariṁ karaṇīye’. 10 Kiñca, bhikkhave, uttariṁ karaṇīyaṁ? ‘Jāgariyaṁ anuyuttā bhavissāma, divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodhessāma. Rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodhessāma. Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena 676 --- mn39 1:10 passena sīhaseyyaṁ kappessāma pāde pādaṁ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodhessāmā’ti, evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṁ evamassa: ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesumha guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan’ti, tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave: ‘mā vo, sāmaññatthikānaṁ sataṁ sāmaññattho parihāyi sati uttariṁ karaṇīye’. 11 Kiñca, bhikkhave, uttariṁ karaṇīyaṁ? ‘Satisampajaññena samannāgatā bhavissāma, abhikkante paṭikkante sampajānakārī, ālokite vilokite sampajānakārī, samiñjite pasārite sampajānakārī, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī, uccārapassāvakamme sampajānakārī, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī’ti, evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṁ evamassa: ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesumha guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā, satisampajaññena samannāgatā; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan’ti tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave: ‘mā vo, sāmaññatthikānaṁ sataṁ sāmaññattho parihāyi sati uttariṁ karaṇīye’. 12 Kiñca, bhikkhave, uttariṁ karaṇīyaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivittaṁ senāsanaṁ bhajati—araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanappatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. 13 So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā, ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti; byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti; thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati, ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti; uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati, ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti; vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati, akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. 14 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso iṇaṁ ādāya kammante payojeyya. Tassa te kammantā samijjheyyuṁ. So yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantī kareyya, siyā cassa uttariṁ avasiṭṭhaṁ dārabharaṇāya. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho pubbe iṇaṁ ādāya kammante payojesiṁ, tassa me te kammantā samijjhiṁsu. Sohaṁ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantī akāsiṁ, atthi ca me uttariṁ avasiṭṭhaṁ dārabharaṇāyā’ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno, bhattañcassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā. So aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya, bhattañcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho pubbe ābādhiko ahosiṁ dukkhito bāḷhagilāno, bhattañca me nacchādesi, na ca me āsi kāye balamattā, somhi etarahi tamhā ābādhā mutto, bhattañca me chādeti, atthi ca me kāye balamattā’ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso bandhanāgāre baddho assa. So aparena samayena tamhā bandhanā mucceyya sotthinā abbhayena, na cassa kiñci bhogānaṁ vayo. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiṁ, somhi etarahi tamhā bandhanā mutto, sotthinā abbhayena, natthi ca me kiñci bhogānaṁ vayo’ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakāmaṅgamo. So aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno 677 --- mn39 1:14 bhujisso yenakāmaṅgamo. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho pubbe dāso ahosiṁ anattādhīno parādhīno na yenakāmaṅgamo, somhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṅgamo’ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṁ paṭipajjeyya. So aparena samayena tamhā kantārā nitthareyya sotthinā abbhayena, na cassa kiñci bhogānaṁ vayo. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṁ paṭipajjiṁ. Somhi etarahi tamhā kantārā nitthiṇṇo sotthinā abbhayena, natthi ca me kiñci bhogānaṁ vayo’ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu yathā iṇaṁ yathā rogaṁ yathā bandhanāgāraṁ yathā dāsabyaṁ yathā kantāraddhānamaggaṁ, ime pañca nīvaraṇe appahīne attani samanupassati. Seyyathāpi, bhikkhave, āṇaṇyaṁ yathā ārogyaṁ yathā bandhanāmokkhaṁ yathā bhujissaṁ yathā khemantabhūmiṁ; evameva bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassati. 15 So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā kaṁsathāle nhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṁ paripphosakaṁ sanneyya. Sāyaṁ nhānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā, phuṭā snehena na ca pagghariṇī. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. 16 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado ubbhidodako. Tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na uttarāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṁ, devo ca na kālena kālaṁ sammādhāraṁ anuppaveccheyya. Atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṁ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṁ assa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. 17 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni, nāssa kiñci sabbāvataṁ uppalānaṁ vā padumānaṁ vā puṇḍarīkānaṁ vā sītena vārinā apphuṭaṁ assa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. 18 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṁ 678 --- mn39 1:18 upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso odātena vatthena sasīsaṁ pārupetvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṁ assa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. 19 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ, dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sakamhā gāmā aññaṁ gāmaṁ gaccheyya, tamhāpi gāmā aññaṁ gāmaṁ gaccheyya, so tamhā gāmā sakaṁyeva gāmaṁ paccāgaccheyya. Tassa evamassa: ‘ahaṁ kho sakamhā gāmā amuṁ gāmaṁ agacchiṁ, tatrapi evaṁ aṭṭhāsiṁ evaṁ nisīdiṁ evaṁ abhāsiṁ evaṁ tuṇhī ahosiṁ; tamhāpi gāmā amuṁ gāmaṁ agacchiṁ, tatrapi evaṁ aṭṭhāsiṁ evaṁ nisīdiṁ evaṁ abhāsiṁ evaṁ tuṇhī ahosiṁ; somhi tamhā gāmā sakaṁyeva gāmaṁ paccāgato’ti. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 20 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti …pe… seyyathāpi, bhikkhave, dve agārā sadvārā. Tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṁ pavisantepi nikkhamantepi, anucaṅkamantepi anuvicarantepi. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti …pe…. 21 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Seyyathāpi, bhikkhave, pabbatasaṅkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakathalampi macchagumbampi, carantampi tiṭṭhantampi. Tassa evamassa: ‘ayaṁ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tatrime sippisambukāpi sakkharakathalāpi macchagumbāpi carantipi tiṭṭhantipī’ti’. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. 22 Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu ‘samaṇo’ itipi ‘brāhmaṇo’itipi ‘nhātako’itipi ‘vedagū’itipi ‘sottiyo’itipi ‘ariyo’itipi ‘arahaṁ’itipi. 23 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu samaṇo hoti? Samitāssa honti pāpakā akusalā dhammā, saṅkilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyatiṁ, jātijarāmaraṇiyā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu samaṇo hoti. 24 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu brāhmaṇo hoti? Bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā, saṅkilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyatiṁ, jātijarāmaraṇiyā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu brāhmaṇo hoti. 25 679 --- mn39 1:25 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu nhātako hoti? Nhātāssa honti pāpakā akusalā dhammā, saṅkilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyatiṁ, jātijarāmaraṇiyā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu nhātako hoti. 26 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vedagū hoti? Viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā, saṅkilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyatiṁ, jātijarāmaraṇiyā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vedagū hoti. 27 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sottiyo hoti? Nissutāssa honti pāpakā akusalā dhammā, saṅkilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyatiṁ, jātijarāmaraṇiyā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sottiyo hoti. 28 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyo hoti? Ārakāssa honti pāpakā akusalā dhammā, saṅkilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyatiṁ, jātijarāmaraṇiyā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyo hoti. 29 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ hoti? Ārakāssa honti pāpakā akusalā dhammā, saṅkilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyatiṁ, jātijarāmaraṇiyā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ hotī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Mahāassapurasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. mn84 0 Majjhima Nikāya 84 Madhurasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno madhurāyaṁ viharati gundāvane. 2 Assosi kho rājā mādhuro avantiputto: “samaṇo khalu, bho, kaccāno madhurāyaṁ viharati gundāvane. Taṁ kho pana bhavantaṁ kaccānaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca’. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 3 Atha kho rājā mādhuro avantiputto bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi madhurāya niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaṁ mahākaccānaṁ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā mādhuro avantiputto āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: 4 “brāhmaṇā, bho kaccāna, evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. Idha bhavaṁ kaccāno kimakkhāyī”ti? 5 “Ghosoyeva kho eso, mahārāja, lokasmiṁ: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. Tadamināpetaṁ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṁ yathā ghosoyeveso lokasmiṁ: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’ti. Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, khattiyassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī … brāhmaṇopissāssa … vessopissāssa … suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti? “Khattiyassa cepi, bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī … brāhmaṇopissāssa … vessopissāssa … suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, brāhmaṇassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī … vessopissāssa … suddopissāssa … khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī 680 --- mn84 1:5 kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti? “Brāhmaṇassa cepi, bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī … vessopissāssa … suddopissāssa … khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, vessassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī … suddopissāssa … khattiyopissāssa … brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti? “Vessassa cepi, bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī … suddopissāssa … khattiyopissāssa … brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, suddassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī … khattiyopissāssa … brāhmaṇopissāssa … vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti? “Suddassa cepi, bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti … khattiyopissāssa … brāhmaṇopissāssa … vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yadi evaṁ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? Kathaṁ vā te ettha hotī”ti? “Addhā kho, bho kaccāna, evaṁ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṁ ettha kiñci nānākaraṇaṁ samanupassāmī”ti. “Imināpi kho etaṁ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṁ yathā ghosoyeveso lokasmiṁ: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’ti. 6 Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idhassa khattiyo pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya no vā? Kathaṁ vā te ettha hotī”ti? “Khattiyopi hi, bho kaccāna, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Evaṁ me ettha hoti, evañca pana me etaṁ arahataṁ sutan”ti. “Sādhu sādhu, mahārāja. Sādhu kho te etaṁ, mahārāja, evaṁ hoti, sādhu ca pana te etaṁ arahataṁ sutaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idhassa brāhmaṇo …pe… idhassa vesso …pe… idhassa suddo pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya no vā? Kathaṁ vā te ettha hotī”ti? “Suddopi hi, bho kaccāna, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Evaṁ me ettha hoti, evañca pana me etaṁ arahataṁ sutan”ti. “Sādhu sādhu, mahārāja. Sādhu kho te etaṁ, mahārāja, evaṁ hoti, sādhu ca pana te etaṁ arahataṁ sutaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yadi evaṁ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? Kathaṁ vā te ettha hotī”ti? “Addhā kho, bho kaccāna, evaṁ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṁ ettha kiñci nānākaraṇaṁ samanupassāmī”ti. “Imināpi kho etaṁ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṁ yathā ghosoyeveso lokasmiṁ: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. 7 “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idhassa khattiyo pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, pisuṇāya vācāya paṭivirato, pharusāya vācāya paṭivirato, samphappalāpā paṭivirato, anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya no vā? Kathaṁ vā te ettha hotī”ti? “Khattiyopi hi, bho kaccāna, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā 681 --- mn84 1:7 paṭivirato, musāvādā paṭivirato, pisuṇāya vācāya paṭivirato, pharusāya vācāya paṭivirato, samphappalāpā paṭivirato, anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Evaṁ me ettha hoti, evañca pana me etaṁ arahataṁ sutan”ti. “Sādhu sādhu, mahārāja. Sādhu kho te etaṁ, mahārāja, evaṁ hoti, sādhu ca pana te etaṁ arahataṁ sutaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idhassa brāhmaṇo, idhassa vesso, idhassa suddo pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya no vā? Kathaṁ vā te ettha hotī”ti? “Suddopi hi, bho kaccāna, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Evaṁ me ettha hoti, evañca pana me etaṁ arahataṁ sutan”ti. “Sādhu sādhu, mahārāja. Sādhu kho te etaṁ, mahārāja, evaṁ hoti, sādhu ca pana te etaṁ arahataṁ sutaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yadi evaṁ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? Kathaṁ vā te ettha hotī”ti? “Addhā kho, bho kaccāna, evaṁ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṁ ettha kiñci nānākaraṇaṁ samanupassāmī”ti. “Imināpi kho etaṁ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṁ yathā ghosoyeveso lokasmiṁ: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. 8 “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha khattiyo sandhiṁ vā chindeyya, nillopaṁ vā hareyya, ekāgārikaṁ vā kareyya, paripanthe vā tiṭṭheyya, paradāraṁ vā gaccheyya, tañce te purisā gahetvā dasseyyuṁ: ‘ayaṁ te, deva, coro āgucārī. Imassa yaṁ icchasi taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. Kinti naṁ kareyyāsī”ti? “Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā pabbājeyyāma vā yathāpaccayaṁ vā kareyyāma. Taṁ kissa hetu? Yā hissa, bho kaccāna, pubbe ‘khattiyo’ti samaññā sāssa antarahitā; corotveva saṅkhyaṁ gacchatī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha brāhmaṇo, idha vesso, idha suddo sandhiṁ vā chindeyya, nillopaṁ vā hareyya, ekāgārikaṁ vā kareyya, paripanthe vā tiṭṭheyya, paradāraṁ vā gaccheyya, tañce te purisā gahetvā dasseyyuṁ: ‘ayaṁ te, deva, coro āgucārī. Imassa yaṁ icchasi taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. Kinti naṁ kareyyāsī”ti? “Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā pabbājeyyāma vā yathāpaccayaṁ vā kareyyāma. Taṁ kissa hetu? Yā hissa, bho kaccāna, pubbe ‘suddo’ti samaññā sāssa antarahitā; corotveva saṅkhyaṁ gacchatī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yadi evaṁ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? Kathaṁ vā te ettha hotī”ti? “Addhā kho, bho kaccāna, evaṁ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṁ ettha kiñci nānākaraṇaṁ samanupassāmī”ti. “Imināpi kho etaṁ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṁ yathā ghosoyeveso lokasmiṁ: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. 9 “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha khattiyo kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito assa virato pāṇātipātā, virato adinnādānā, virato musāvādā, rattūparato, ekabhattiko, brahmacārī, sīlavā, kalyāṇadhammo. Kinti naṁ kareyyāsī”ti? “Abhivādeyyāma vā, bho kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi dhammikaṁ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidaheyyāma. Taṁ kissa hetu? Yā hissa, bho kaccāna, pubbe ‘khattiyo’ti samaññā sāssa antarahitā; samaṇotveva saṅkhyaṁ gacchatī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha brāhmaṇo, idha vesso, idha suddo kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito assa virato pāṇātipātā, virato adinnādānā virato musāvādā, rattūparato, ekabhattiko, brahmacārī, sīlavā, kalyāṇadhammo. Kinti naṁ kareyyāsī”ti? “Abhivādeyyāma vā, bho kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi dhammikaṁ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidaheyyāma. Taṁ kissa hetu? Yā hissa, bho kaccāna, 682 --- mn84 1:9 pubbe ‘suddo’ti samaññā sāssa antarahitā; samaṇotveva saṅkhyaṁ gacchatī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yadi evaṁ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? Kathaṁ vā te ettha hotī”ti? “Addhā kho, bho kaccāna, evaṁ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṁ ettha kiñci nānākaraṇaṁ samanupassāmī”ti. “Imināpi kho etaṁ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṁ yathā ghosoyeveso lokasmiṁ: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti. 10 Evaṁ vutte, rājā mādhuro avantiputto āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho kaccāna, abhikkantaṁ, bho kaccāna. Seyyathāpi, bho kaccāna, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ kaccānaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. “Mā kho maṁ tvaṁ, mahārāja, saraṇaṁ agamāsi. Tameva tvaṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gaccha yamahaṁ saraṇaṁ gato”ti. “Kahaṁ pana, bho kaccāna, etarahi so bhagavā viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti? “Parinibbuto kho, mahārāja, etarahi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho”ti. 11 “Sacepi mayaṁ, bho kaccāna, suṇeyyāma taṁ bhagavantaṁ dasasu yojanesu, dasapi mayaṁ yojanāni gaccheyyāma taṁ bhagavantaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhaṁ. Sacepi mayaṁ, bho kaccāna, suṇeyyāma taṁ bhagavantaṁ vīsatiyā yojanesu, tiṁsāya yojanesu, cattārīsāya yojanesu, paññāsāya yojanesu, paññāsampi mayaṁ yojanāni gaccheyyāma taṁ bhagavantaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhaṁ. Yojanasate cepi mayaṁ bho kaccāna, suṇeyyāma taṁ bhagavantaṁ, yojanasatampi mayaṁ gaccheyyāma taṁ bhagavantaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhaṁ. Yato ca, bho kaccāna, parinibbuto so bhagavā, parinibbutampi mayaṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Madhurasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. mn62 0 Majjhima Nikāya 62 Mahārāhulovādasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Āyasmāpi kho rāhulo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. 3 Atha kho bhagavā apaloketvā āyasmantaṁ rāhulaṁ āmantesi: “yaṁ kiñci, rāhula, rūpaṁ—atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā—sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabban”ti. “Rūpameva nu kho, bhagavā, rūpameva nu kho, sugatā”ti? “Rūpampi, rāhula, vedanāpi, rāhula, saññāpi, rāhula, saṅkhārāpi, rāhula, viññāṇampi, rāhulā”ti. 4 Atha kho āyasmā rāhulo “ko najja bhagavatā sammukhā ovādena ovadito gāmaṁ piṇḍāya pavisissatī”ti tato paṭinivattitvā aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 5 Addasā kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ rāhulaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Disvāna āyasmantaṁ rāhulaṁ āmantesi: “ānāpānassatiṁ, rāhula, bhāvanaṁ bhāvehi. Ānāpānassati, rāhula, bhāvanā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā”ti. 6 Atha kho āyasmā rāhulo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ 683 --- mn62 1:6 nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṁ etadavoca: 7 “kathaṁ bhāvitā nu kho, bhante, ānāpānassati, kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā”ti? 8 “Yaṁ kiñci, rāhula, ajjhattaṁ paccattaṁ kakkhaḷaṁ kharigataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ kakkhaḷaṁ kharigataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, rāhula, ajjhattikā pathavīdhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā pathavīdhātu yā ca bāhirā pathavīdhātu, pathavīdhāturevesā. Taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā pathavīdhātuyā nibbindati, pathavīdhātuyā cittaṁ virājeti. 9 Katamā ca, rāhula, āpodhātu? Āpodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā. Katamā ca, rāhula, ajjhattikā āpodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ āpo āpogataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttaṁ, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ āpo āpogataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, rāhula, ajjhattikā āpodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu āpodhāturevesā. Taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaṁ virājeti. 10 Katamā ca, rāhula, tejodhātu? Tejodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā. Katamā ca, rāhula, ajjhattikā tejodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ tejo tejogataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—yena ca santappati yena ca jīrīyati yena ca pariḍayhati yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ sammā pariṇāmaṁ gacchati, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ tejo tejogataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, rāhula, ajjhattikā tejodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu tejodhāturevesā. Taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati, tejodhātuyā cittaṁ virājeti. 11 Katamā ca, rāhula, vāyodhātu? Vāyodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā. Katamā ca, rāhula, ajjhattikā vāyodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ vāyo vāyogataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—uddhaṅgamā vātā, adhogamā vātā, kucchisayā vātā, koṭṭhāsayā vātā, aṅgamaṅgānusārino vātā, assāso passāso iti, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ vāyo vāyogataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, rāhula, ajjhattikā vāyodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhāturevesā. Taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaṁ virājeti. 12 Katamā ca, rāhula, ākāsadhātu? Ākāsadhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā. Katamā ca, rāhula, ajjhattikā ākāsadhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ ākāsaṁ ākāsagataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—kaṇṇacchiddaṁ nāsacchiddaṁ mukhadvāraṁ, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ ajjhoharati, yattha ca asitapītakhāyitasāyitaṁ santiṭṭhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ adhobhāgaṁ nikkhamati, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ ākāsaṁ ākāsagataṁ, aghaṁ aghagataṁ, vivaraṁ vivaragataṁ, asamphuṭṭhaṁ, maṁsalohitehi upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, rāhula, ajjhattikā ākāsadhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā ākāsadhātu yā ca bāhirā ākāsadhātu ākāsadhāturevesā. Taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā ākāsadhātuyā cittaṁ nibbindati, ākāsadhātuyā cittaṁ virājeti. 13 Pathavīsamaṁ, rāhula, bhāvanaṁ bhāvehi. Pathavīsamañhi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti. Seyyathāpi, rāhula, pathaviyā sucimpi nikkhipanti, asucimpi nikkhipanti, gūthagatampi nikkhipanti, muttagatampi nikkhipanti, kheḷagatampi 684 --- mn62 1:13 nikkhipanti, pubbagatampi nikkhipanti, lohitagatampi nikkhipanti, na ca tena pathavī aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā; evameva kho tvaṁ, rāhula, pathavīsamaṁ bhāvanaṁ bhāvehi. Pathavīsamañhi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti. 14 Āposamaṁ, rāhula, bhāvanaṁ bhāvehi. Āposamañhi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti. Seyyathāpi, rāhula, āpasmiṁ sucimpi dhovanti, asucimpi dhovanti, gūthagatampi dhovanti, muttagatampi dhovanti, kheḷagatampi dhovanti, pubbagatampi dhovanti, lohitagatampi dhovanti, na ca tena āpo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā; evameva kho tvaṁ, rāhula, āposamaṁ bhāvanaṁ bhāvehi. Āposamañhi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti. 15 Tejosamaṁ, rāhula, bhāvanaṁ bhāvehi. Tejosamañhi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti. Seyyathāpi, rāhula, tejo sucimpi dahati, asucimpi dahati, gūthagatampi dahati, muttagatampi dahati, kheḷagatampi dahati, pubbagatampi dahati, lohitagatampi dahati, na ca tena tejo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā; evameva kho tvaṁ, rāhula, tejosamaṁ bhāvanaṁ bhāvehi. Tejosamañhi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti. 16 Vāyosamaṁ, rāhula, bhāvanaṁ bhāvehi. Vāyosamañhi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti. Seyyathāpi, rāhula, vāyo sucimpi upavāyati, asucimpi upavāyati, gūthagatampi upavāyati, muttagatampi upavāyati, kheḷagatampi upavāyati, pubbagatampi upavāyati, lohitagatampi upavāyati, na ca tena vāyo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā; evameva kho tvaṁ, rāhula, vāyosamaṁ bhāvanaṁ bhāvehi. Vāyosamañhi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti. 17 Ākāsasamaṁ, rāhula, bhāvanaṁ bhāvehi. Ākāsasamañhi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti. Seyyathāpi, rāhula, ākāso na katthaci patiṭṭhito; evameva kho tvaṁ, rāhula, ākāsasamaṁ bhāvanaṁ bhāvehi. Ākāsasamañhi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti. 18 Mettaṁ, rāhula, bhāvanaṁ bhāvehi. Mettañhi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato yo byāpādo so pahīyissati. 19 Karuṇaṁ, rāhula, bhāvanaṁ bhāvehi. Karuṇañhi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato yā vihesā sā pahīyissati. 20 Muditaṁ, rāhula, bhāvanaṁ bhāvehi. Muditañhi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato yā arati sā pahīyissati. 21 Upekkhaṁ, rāhula, bhāvanaṁ bhāvehi. Upekkhañhi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato yo paṭigho so pahīyissati. 22 Asubhaṁ, rāhula, bhāvanaṁ bhāvehi. Asubhañhi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato yo rāgo so pahīyissati. 23 Aniccasaññaṁ, rāhula, bhāvanaṁ bhāvehi. Aniccasaññañhi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato yo asmimāno so pahīyissati. 24 Ānāpānassatiṁ, rāhula, bhāvanaṁ bhāvehi. Ānāpānassati hi te, rāhula, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Kathaṁ bhāvitā ca, rāhula, ānāpānassati, kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā? 25 Idha, rāhula, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati satova passasati. 26 Dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti; rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti. ‘Sabbakāyappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati; ‘sabbakāyappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. 27 ‘Pītippaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati; ‘pītippaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti 685 --- mn62 1:27 sikkhati; ‘cittasaṅkhārappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasaṅkhārappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. 28 ‘Cittappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati; ‘cittappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘abhippamodayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati; ‘abhippamodayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘samādahaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati; ‘samādahaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati. 29 ‘Aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati; ‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati; ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati; ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati; ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. 30 Evaṁ bhāvitā kho, rāhula, ānāpānassati, evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Evaṁ bhāvitāya, rāhula, ānāpānassatiyā, evaṁ bahulīkatāya yepi te carimakā assāsā tepi viditāva nirujjhanti no aviditā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Mahārāhulovādasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. mn13 0 Majjhima Nikāya 13 Mahādukkhakkhandhasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisiṁsu. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “atippago kho tāva sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ, yaṁ nūna mayaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā”ti. Atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodiṁsu; sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ: 3 “samaṇo, āvuso, gotamo kāmānaṁ pariññaṁ paññapeti, mayampi kāmānaṁ pariññaṁ paññapema; samaṇo, āvuso, gotamo rūpānaṁ pariññaṁ paññapeti, mayampi rūpānaṁ pariññaṁ paññapema; samaṇo, āvuso, gotamo vedanānaṁ pariññaṁ paññapeti, mayampi vedanānaṁ pariññaṁ paññapema; idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṁ nānākaraṇaṁ samaṇassa vā gotamassa amhākaṁ vā—yadidaṁ dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ, anusāsaniyā vā anusāsanin”ti? 4 Atha kho te bhikkhū tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandiṁsu, nappaṭikkosiṁsu; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu: “bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā”ti. 5 Atha kho te bhikkhū sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha mayaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisimha. Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: ‘atippago kho tāva sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ, yaṁ nūna mayaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodimha; sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdimha. Ekamantaṁ nisinne kho amhe, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ: ‘samaṇo, āvuso, gotamo kāmānaṁ pariññaṁ paññapeti, mayampi kāmānaṁ pariññaṁ paññapema. Samaṇo, āvuso, gotamo rūpānaṁ pariññaṁ 686 --- mn13 1:5 paññapeti, mayampi rūpānaṁ pariññaṁ paññapema. Samaṇo, āvuso, gotamo vedanānaṁ pariññaṁ paññapeti, mayampi vedanānaṁ pariññaṁ paññapema. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṁ nānākaraṇaṁ samaṇassa vā gotamassa amhākaṁ vā, yadidaṁ dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ anusāsaniyā vā anusāsanin’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandimha, nappaṭikkosimha; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha: ‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā’”ti. 6 “Evaṁvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘ko panāvuso, kāmānaṁ assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko rūpānaṁ assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko vedanānaṁ assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’ti? Evaṁ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṁ āpajjissanti. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ, bhikkhave, avisayasmiṁ. Nāhaṁ taṁ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṁ pañhānaṁ veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā, ito vā pana sutvā. 7 Ko ca, bhikkhave, kāmānaṁ assādo? Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā—ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Yaṁ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ—ayaṁ kāmānaṁ assādo. 8 Ko ca, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo? Idha, bhikkhave, kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaṁ kappeti—yadi muddāya yadi gaṇanāya yadi saṅkhānena yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena—sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassehi rissamāno khuppipāsāya mīyamāno; ayampi, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 9 Tassa ce, bhikkhave, kulaputtassa evaṁ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā nābhinipphajjanti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati: ‘moghaṁ vata me uṭṭhānaṁ, aphalo vata me vāyāmo’ti. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 10 Tassa ce, bhikkhave, kulaputtassa evaṁ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā abhinipphajjanti. So tesaṁ bhogānaṁ ārakkhādhikaraṇaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti: ‘kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṁ, na corā hareyyuṁ, na aggi daheyya, na udakaṁ vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyun’ti. Tassa evaṁ ārakkhato gopayato te bhoge rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā dahati, udakaṁ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati: ‘yampi me ahosi tampi no natthī’ti. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 11 Puna caparaṁ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha kalahaviggahavivādāpannā aññamaññaṁ pāṇīhipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 12 Puna caparaṁ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu asicammaṁ gahetvā, dhanukalāpaṁ sannayhitvā, 687 --- mn13 1:12 ubhatobyūḷhaṁ saṅgāmaṁ pakkhandanti usūsupi khippamānesu, sattīsupi khippamānāsu, asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, asināpi sīsaṁ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 13 Puna caparaṁ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu asicammaṁ gahetvā, dhanukalāpaṁ sannayhitvā, addāvalepanā upakāriyo pakkhandanti usūsupi khippamānesu, sattīsupi khippamānāsu, asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, chakaṇakāyapi osiñcanti, abhivaggenapi omaddanti, asināpi sīsaṁ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 14 Puna caparaṁ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu sandhimpi chindanti, nillopampi haranti, ekāgārikampi karonti, paripanthepi tiṭṭhanti, paradārampi gacchanti. Tamenaṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti—kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, aḍḍhadaṇḍakehipi tāḷenti; hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti; bilaṅgathālikampi karonti, saṅkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti, baḷisamaṁsikampi karonti, kahāpaṇikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṁ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 15 Puna caparaṁ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti. Te kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo samparāyiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 16 Kiñca, bhikkhave, kāmānaṁ nissaraṇaṁ? Yo kho, bhikkhave, kāmesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ—idaṁ kāmānaṁ nissaraṇaṁ. 17 Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ kāmānaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nappajānanti te vata sāmaṁ vā kāme parijānissanti, paraṁ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno kāme parijānissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ kāmānaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ pajānanti, te vata sāmaṁ vā kāme parijānissanti paraṁ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno kāme parijānissatīti—ṭhānametaṁ vijjati. 18 Ko ca, bhikkhave, rūpānaṁ assādo? Seyyathāpi, bhikkhave, khattiyakaññā vā brāhmaṇakaññā vā gahapatikaññā vā pannarasavassuddesikā vā soḷasavassuddesikā vā, nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷī nāccodātā paramā sā, bhikkhave, tasmiṁ samaye subhā vaṇṇanibhāti? ‘Evaṁ, bhante’. Yaṁ kho, bhikkhave, subhaṁ vaṇṇanibhaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ—ayaṁ rūpānaṁ assādo. 19 Ko ca, bhikkhave, rūpānaṁ ādīnavo? Idha, bhikkhave, tameva bhaginiṁ passeyya aparena samayena āsītikaṁ vā nāvutikaṁ vā vassasatikaṁ vā jātiyā, jiṇṇaṁ gopānasivaṅkaṁ bhoggaṁ daṇḍaparāyanaṁ pavedhamānaṁ gacchantiṁ āturaṁ gatayobbanaṁ khaṇḍadantaṁ palitakesaṁ, vilūnaṁ khalitasiraṁ valinaṁ tilakāhatagattaṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā 688 --- mn13 1:19 antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? ‘Evaṁ, bhante’. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṁ ādīnavo. 20 Puna caparaṁ, bhikkhave, tameva bhaginiṁ passeyya ābādhikaṁ dukkhitaṁ bāḷhagilānaṁ, sake muttakarīse palipannaṁ semānaṁ, aññehi vuṭṭhāpiyamānaṁ, aññehi saṁvesiyamānaṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? ‘Evaṁ, bhante’. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṁ ādīnavo. 21 Puna caparaṁ, bhikkhave, tameva bhaginiṁ passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ—ekāhamataṁ vā dvīhamataṁ vā tīhamataṁ vā, uddhumātakaṁ vinīlakaṁ vipubbakajātaṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? ‘Evaṁ, bhante’. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṁ ādīnavo. 22 Puna caparaṁ, bhikkhave, tameva bhaginiṁ passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ—kākehi vā khajjamānaṁ, kulalehi vā khajjamānaṁ, gijjhehi vā khajjamānaṁ, kaṅkehi vā khajjamānaṁ, sunakhehi vā khajjamānaṁ, byagghehi vā khajjamānaṁ, dīpīhi vā khajjamānaṁ, siṅgālehi vā khajjamānaṁ, vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? ‘Evaṁ, bhante’. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṁ ādīnavo. 23-28 Puna caparaṁ, bhikkhave, tameva bhaginiṁ passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ—aṭṭhikasaṅkhalikaṁ samaṁsalohitaṁ nhārusambandhaṁ, aṭṭhikasaṅkhalikaṁ nimaṁsalohitamakkhitaṁ nhārusambandhaṁ, aṭṭhikasaṅkhalikaṁ apagatamaṁsalohitaṁ nhārusambandhaṁ, aṭṭhikāni apagatasambandhāni disāvidisāvikkhittāni—aññena hatthaṭṭhikaṁ, aññena pādaṭṭhikaṁ, aññena gopphakaṭṭhikaṁ, aññena jaṅghaṭṭhikaṁ, aññena ūruṭṭhikaṁ, aññena kaṭiṭṭhikaṁ, aññena phāsukaṭṭhikaṁ, aññena piṭṭhiṭṭhikaṁ, aññena khandhaṭṭhikaṁ, aññena gīvaṭṭhikaṁ, aññena hanukaṭṭhikaṁ, aññena dantaṭṭhikaṁ, aññena sīsakaṭāhaṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? ‘Evaṁ, bhante’. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṁ ādīnavo. 29 Puna caparaṁ, bhikkhave, tameva bhaginiṁ passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ—aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇapaṭibhāgāni, aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni, aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? ‘Evaṁ, bhante’. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṁ ādīnavo. 30 Kiñca, bhikkhave, rūpānaṁ nissaraṇaṁ? Yo, bhikkhave, rūpesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ—idaṁ rūpānaṁ nissaraṇaṁ. 31 Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ rūpānaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nappajānanti te vata sāmaṁ vā rūpe parijānissanti, paraṁ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno rūpe parijānissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ rūpānaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ pajānanti te vata sāmaṁ vā rūpe parijānissanti paraṁ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno rūpe parijānissatīti—ṭhānametaṁ vijjati. 32 Ko ca, bhikkhave, vedanānaṁ assādo? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, neva tasmiṁ samaye attabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti; abyābajjhaṁyeva tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti. Abyābajjhaparamāhaṁ, bhikkhave, vedanānaṁ assādaṁ vadāmi. 33-35 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati …pe… yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā, upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja 689 --- mn13 1:33-35 viharati …pe… yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, neva tasmiṁ samaye attabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti; abyābajjhaṁyeva tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti. Abyābajjhaparamāhaṁ, bhikkhave, vedanānaṁ assādaṁ vadāmi. 36 Ko ca, bhikkhave, vedanānaṁ ādīnavo? Yaṁ, bhikkhave, vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā—ayaṁ vedanānaṁ ādīnavo. 37 Kiñca, bhikkhave, vedanānaṁ nissaraṇaṁ? Yo, bhikkhave, vedanāsu chandarāgavinayo, chandarāgappahānaṁ—idaṁ vedanānaṁ nissaraṇaṁ. 38 Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ vedanānaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nappajānanti, te vata sāmaṁ vā vedanaṁ parijānissanti, paraṁ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno vedanaṁ parijānissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ vedanānaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ pajānanti te vata sāmaṁ vā vedanaṁ parijānissanti, paraṁ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno vedanaṁ parijānissatīti—ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Mahādukkhakkhandhasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. mn124 0 Majjhima Nikāya 124 Bākulasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā bākulo rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 2 Atha kho acelakassapo āyasmato bākulassa purāṇagihisahāyo yenāyasmā bākulo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā bākulena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho acelakassapo āyasmantaṁ bākulaṁ etadavoca: 3 “Kīvaciraṁ pabbajitosi, āvuso bākulā”ti? “Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassā”ti. “Imehi pana te, āvuso bākula, asītiyā vassehi katikkhattuṁ methuno dhammo paṭisevito”ti? “Na kho maṁ, āvuso kassapa, evaṁ pucchitabbaṁ: ‘imehi pana te, āvuso bākula, asītiyā vassehi katikkhattuṁ methuno dhammo paṭisevito’ti. Evañca kho maṁ, āvuso kassapa, pucchitabbaṁ: ‘imehi pana te, āvuso bākula, asītiyā vassehi katikkhattuṁ kāmasaññā uppannapubbā’”ti? (…) “Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi kāmasaññaṁ uppannapubbaṁ”. “Yampāyasmā bākulo asītiyā vassehi nābhijānāti kāmasaññaṁ uppannapubbaṁ idampi mayaṁ āyasmato bākulassa acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhārema”. 4-5 “Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi byāpādasaññaṁ …pe… vihiṁsāsaññaṁ uppannapubbaṁ”. “Yampāyasmā bākulo asītiyā vassehi nābhijānāti vihiṁsāsaññaṁ uppannapubbaṁ, idampi mayaṁ āyasmato bākulassa acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhārema”. 6 “Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi kāmavitakkaṁ uppannapubbaṁ”. “Yampāyasmā bākulo asītiyā vassehi nābhijānāti kāmavitakkaṁ uppannapubbaṁ, idampi mayaṁ āyasmato bākulassa acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhārema”. 7-8 “Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi byāpādavitakkaṁ …pe… vihiṁsāvitakkaṁ uppannapubbaṁ”. “Yampāyasmā bākulo asītiyā vassehi nābhijānāti vihiṁsāvitakkaṁ uppannapubbaṁ, idampi mayaṁ āyasmato bākulassa acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhārema”. 9 “Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi gahapaticīvaraṁ sāditā”. “Yampāyasmā bākulo asītiyā vassehi nābhijānāti gahapaticīvaraṁ sāditā, idampi mayaṁ āyasmato bākulassa acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhārema”. 10 “Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi satthena cīvaraṁ chinditā”. “Yampāyasmā bākulo asītiyā vassehi nābhijānāti satthena cīvaraṁ chinditā …pe… dhārema”. 11-15 “Asīti me, āvuso, 690 --- mn124 1:11-15 vassāni pabbajitassa nābhijānāmi sūciyā cīvaraṁ sibbitā …pe… nābhijānāmi rajanena cīvaraṁ rajitā … nābhijānāmi kathine cīvaraṁ sibbitā … nābhijānāmi sabrahmacārīnaṁ cīvarakamme vicāritā … 16-19 nābhijānāmi nimantanaṁ sāditā … nābhijānāmi evarūpaṁ cittaṁ uppannapubbaṁ: ‘aho vata maṁ koci nimanteyyā’ti … nābhijānāmi antaraghare nisīditā … nābhijānāmi antaraghare bhuñjitā … 20-25 nābhijānāmi mātugāmassa anubyañjanaso nimittaṁ gahetā … nābhijānāmi mātugāmassa dhammaṁ desitā antamaso catuppadampi gāthaṁ … nābhijānāmi bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitā … nābhijānāmi bhikkhuniyā dhammaṁ desitā … nābhijānāmi sikkhamānāya dhammaṁ desitā … nābhijānāmi sāmaṇeriyā dhammaṁ desitā … 26-29 nābhijānāmi pabbājetā … nābhijānāmi upasampādetā … nābhijānāmi nissayaṁ dātā … nābhijānāmi sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpetā … 30-36 nābhijānāmi jantāghare nhāyitā … nābhijānāmi cuṇṇena nhāyitā … nābhijānāmi sabrahmacārīgattaparikamme vicāritā … nābhijānāmi ābādhaṁ uppannapubbaṁ, antamaso gaddūhanamattampi … nābhijānāmi bhesajjaṁ upaharitā, antamaso haritakikhaṇḍampi … nābhijānāmi apassenakaṁ apassayitā … nābhijānāmi seyyaṁ kappetā”. “Yampāyasmā …pe… dhārema”. 37 “Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi gāmantasenāsane vassaṁ upagantā”. “Yampāyasmā bākulo asītiyā vassehi nābhijānāti gāmantasenāsane vassaṁ upagantā, idampi mayaṁ āyasmato bākulassa acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhārema”. 38 “Sattāhameva kho ahaṁ, āvuso, saraṇo raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjiṁ; atha aṭṭhamiyaṁ aññā udapādi. Yampāyasmā bākulo sattāhameva saraṇo raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñji; atha aṭṭhamiyaṁ aññā udapādi idampi mayaṁ āyasmato bākulassa acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhārema. 39 Labheyyāhaṁ, āvuso bākula, imasmiṁ dhammavinaye pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. Alattha kho acelakassapo imasmiṁ dhammavinaye pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno panāyasmā kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā kassapo arahataṁ ahosi. 40 Atha kho āyasmā bākulo aparena samayena avāpuraṇaṁ ādāya vihārena vihāraṁ upasaṅkamitvā evamāha: “abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto. Ajja me parinibbānaṁ bhavissatī”ti. “Yampāyasmā bākulo avāpuraṇaṁ ādāya vihārena vihāraṁ upasaṅkamitvā evamāha: ‘abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto; ajja me parinibbānaṁ bhavissatī’ti, idampi mayaṁ āyasmato bākulassa acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhārema”. 41 Āyasmā bākulo majjhe bhikkhusaṅghassa nisinnakova parinibbāyi. “Yampāyasmā bākulo majjhe bhikkhusaṅghassa nisinnakova parinibbāyi, idampi mayaṁ āyasmato bākulassa acchariyaṁ abbhutadhammaṁ dhāremā”ti. Bākulasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. mn141 0 Majjhima Nikāya 141 Saccavibhaṅgasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ, yadidaṁ—catunnaṁ ariyasaccānaṁ ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? 3 Dukkhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ, dukkhasamudayassa ariyasaccassa ācikkhanā 691 --- mn141 1:3 desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ, dukkhanirodhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ. 4 Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ, yadidaṁ—imesaṁ catunnaṁ ariyasaccānaṁ ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ. 5 Sevatha, bhikkhave, sāriputtamoggallāne; bhajatha, bhikkhave, sāriputtamoggallāne. Paṇḍitā bhikkhū anuggāhakā sabrahmacārīnaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, janetā, evaṁ sāriputto; seyyathāpi jātassa āpādetā, evaṁ moggallāno. Sāriputto, bhikkhave, sotāpattiphale vineti, moggallāno uttamatthe. Sāriputto, bhikkhave, pahoti cattāri ariyasaccāni vitthārena ācikkhituṁ desetuṁ paññāpetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātun”ti. 6 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. 7 Tatra kho āyasmā sāriputto acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 8 “Tathāgatena, āvuso, arahatā sammāsambuddhena bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ, yadidaṁ—catunnaṁ ariyasaccānaṁ ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? 9 Dukkhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ, dukkhasamudayassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ, dukkhanirodhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ. 10 Katamañcāvuso, dukkhaṁ ariyasaccaṁ? Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraṇampi dukkhaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ; saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. 11 Katamā cāvuso, jāti? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṁ pātubhāvo āyatanānaṁ paṭilābho, ayaṁ vuccatāvuso: ‘jāti’. 12 Katamā cāvuso, jarā? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṁ pāliccaṁ valittacatā āyuno saṁhāni indriyānaṁ paripāko, ayaṁ vuccatāvuso: ‘jarā’. 13 Katamañcāvuso, maraṇaṁ? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṁ maccu maraṇaṁ kālaṅkiriyā khandhānaṁ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassupacchedo, idaṁ vuccatāvuso: ‘maraṇaṁ’. 14 Katamo cāvuso, soko? Yo kho, āvuso, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṁ antosoko antoparisoko, ayaṁ vuccatāvuso: ‘soko’. 15 Katamo cāvuso, paridevo? Yo kho, āvuso, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṁ paridevitattaṁ, ayaṁ vuccatāvuso: ‘paridevo’. 16 Katamañcāvuso, dukkhaṁ? Yaṁ kho, āvuso, kāyikaṁ dukkhaṁ kāyikaṁ asātaṁ kāyasamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ, idaṁ vuccatāvuso: ‘dukkhaṁ’. 17 Katamañcāvuso, domanassaṁ? Yaṁ kho, āvuso, cetasikaṁ dukkhaṁ cetasikaṁ asātaṁ manosamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ, idaṁ vuccatāvuso: ‘domanassaṁ’. 18 Katamo cāvuso, upāyāso? Yo kho, āvuso, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitattaṁ upāyāsitattaṁ, ayaṁ vuccatāvuso: ‘upāyāso’. 19 Katamañcāvuso, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ? Jātidhammānaṁ, āvuso, 692 --- mn141 1:19 sattānaṁ evaṁ icchā uppajjati: ‘aho vata mayaṁ na jātidhammā assāma; na ca vata no jāti āgaccheyyā’ti. Na kho panetaṁ icchāya pattabbaṁ. Idampi: ‘yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ’. Jarādhammānaṁ, āvuso, sattānaṁ …pe… byādhidhammānaṁ, āvuso, sattānaṁ … maraṇadhammānaṁ, āvuso, sattānaṁ … sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammānaṁ, āvuso, sattānaṁ evaṁ icchā uppajjati: ‘aho vata mayaṁ na sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā assāma; na ca vata no sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā āgaccheyyun’ti. Na kho panetaṁ icchāya pattabbaṁ. Idampi: ‘yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ’. 20 Katame cāvuso, saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā? Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime vuccantāvuso: ‘saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā’. Idaṁ vuccatāvuso: ‘dukkhaṁ ariyasaccaṁ’. 21 Katamañcāvuso, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ? Yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ—kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, idaṁ vuccatāvuso: ‘dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ’. 22 Katamañcāvuso, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo, idaṁ vuccatāvuso: ‘dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ’. 23 Katamañcāvuso, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. 24 Katamā cāvuso, sammādiṭṭhi? Yaṁ kho, āvuso, dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ, ayaṁ vuccatāvuso: ‘sammādiṭṭhi’. 25 Katamo cāvuso, sammāsaṅkappo? Nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṁsāsaṅkappo, ayaṁ vuccatāvuso: ‘sammāsaṅkappo’. 26 Katamā cāvuso, sammāvācā? Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, ayaṁ vuccatāvuso: ‘sammāvācā’. 27 Katamo cāvuso, sammākammanto? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, ayaṁ vuccatāvuso: ‘sammākammanto’. 28 Katamo cāvuso, sammāājīvo? Idhāvuso, ariyasāvako micchāājīvaṁ pahāya sammāājīvena jīvikaṁ kappeti, ayaṁ vuccatāvuso: ‘sammāājīvo’. 29 Katamo cāvuso, sammāvāyāmo? Idhāvuso, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, ayaṁ vuccatāvuso: ‘sammāvāyāmo’. 30 Katamā cāvuso, sammāsati? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Vedanāsu vedanānupassī viharati …pe… citte cittānupassī viharati … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, ayaṁ vuccatāvuso: ‘sammāsati’. 31 Katamo cāvuso, sammāsamādhi? Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ayaṁ vuccatāvuso: ‘sammāsamādhi’. Idaṁ vuccatāvuso: ‘dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ’. 32 Tathāgatenāvuso, arahatā sammāsambuddhena bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ, yadidaṁ—imesaṁ catunnaṁ 693 --- mn141 1:32 ariyasaccānaṁ ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamman”ti. Idamavoca āyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandunti. Saccavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ ekādasamaṁ. mn4 0 Majjhima Nikāya 4 Bhayabheravasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “yeme, bho gotama, kulaputtā bhavantaṁ gotamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, bhavaṁ tesaṁ gotamo pubbaṅgamo, bhavaṁ tesaṁ gotamo bahukāro, bhavaṁ tesaṁ gotamo samādapetā; bhoto ca pana gotamassa sā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjatī”ti. “Evametaṁ, brāhmaṇa, evametaṁ, brāhmaṇa. Ye te, brāhmaṇa, kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, ahaṁ tesaṁ pubbaṅgamo, ahaṁ tesaṁ bahukāro, ahaṁ tesaṁ samādapetā; mama ca pana sā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjatī”ti. “Durabhisambhavāni hi kho, bho gotama, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraṁ pavivekaṁ, durabhiramaṁ ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhiṁ alabhamānassa bhikkhuno”ti. “Evametaṁ, brāhmaṇa, evametaṁ, brāhmaṇa. Durabhisambhavāni hi kho, brāhmaṇa, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraṁ pavivekaṁ, durabhiramaṁ ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhiṁ alabhamānassa bhikkhuno. 3 Mayhampi kho, brāhmaṇa, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘durabhisambhavāni hi kho araññavanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraṁ pavivekaṁ, durabhiramaṁ ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhiṁ alabhamānassa bhikkhuno’ti. 4 Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, etadahosi: ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddhakāyakammantā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, aparisuddhakāyakammantasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhāyanti. Na kho panāhaṁ aparisuddhakāyakammanto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; parisuddhakāyakammantohamasmi. Ye hi vo ariyā parisuddhakāyakammantā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṁ aññataro’ti. Etamahaṁ, brāhmaṇa, parisuddhakāyakammataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya. 5 Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, etadahosi: ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddhavacīkammantā …pe… aparisuddhamanokammantā …pe… aparisuddhājīvā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, aparisuddhājīvasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhāyanti. 6 Na kho panāhaṁ aparisuddhājīvo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; parisuddhājīvohamasmi. 7 Ye hi vo ariyā parisuddhājīvā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṁ aññataro’ti. Etamahaṁ, brāhmaṇa, parisuddhājīvataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya. 8 Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, etadahosi: ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā abhijjhālū kāmesu tibbasārāgā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, abhijjhālukāmesutibbasārāgasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhāyanti. Na kho panāhaṁ abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; anabhijjhālūhamasmi. Ye hi vo ariyā anabhijjhālū araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṁ aññataro’ti. Etamahaṁ, brāhmaṇa, anabhijjhālutaṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya. 9 694 --- mn4 1:9 Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, etadahosi: ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā byāpannacittā paduṭṭhamanasaṅkappā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, byāpannacittapaduṭṭhamanasaṅkappasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhāyanti. Na kho panāhaṁ byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; mettacittohamasmi. Ye hi vo ariyā mettacittā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṁ aññataro’ti. Etamahaṁ, brāhmaṇa, mettacittataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya. 10 Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, etadahosi: ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā thinamiddhapariyuṭṭhitā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, thinamiddhapariyuṭṭhānasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhāyanti. Na kho panāhaṁ thinamiddhapariyuṭṭhito araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; vigatathinamiddhohamasmi. Ye hi vo ariyā vigatathinamiddhā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṁ aññataro’ti. Etamahaṁ, brāhmaṇa, vigatathinamiddhataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya. 11 Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, etadahosi: ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā uddhatā avūpasantacittā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, uddhataavūpasantacittasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhāyanti. Na kho panāhaṁ uddhato avūpasantacitto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; vūpasantacittohamasmi. Ye hi vo ariyā vūpasantacittā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṁ aññataro’ti. Etamahaṁ, brāhmaṇa, vūpasantacittataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya. 12 Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, etadahosi: ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kaṅkhī vicikicchī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, kaṅkhivicikicchisandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhāyanti. Na kho panāhaṁ kaṅkhī vicikicchī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; tiṇṇavicikicchohamasmi. Ye hi vo ariyā tiṇṇavicikicchā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṁ aññataro’ti. Etamahaṁ, brāhmaṇa, tiṇṇavicikicchataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya. 13 Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, etadahosi: ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā attukkaṁsakā paravambhī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, attukkaṁsanaparavambhanasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhāyanti. Na kho panāhaṁ attukkaṁsako paravambhī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; anattukkaṁsako aparavambhīhamasmi. Ye hi vo ariyā anattukkaṁsakā aparavambhī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṁ aññataro’ti. Etamahaṁ, brāhmaṇa, anattukkaṁsakataṁ aparavambhitaṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya. 14 Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, etadahosi: ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā chambhī bhīrukajātikā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, chambhibhīrukajātikasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhāyanti. Na kho panāhaṁ chambhī bhīrukajātiko araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; vigatalomahaṁsohamasmi. Ye hi vo ariyā vigatalomahaṁsā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṁ aññataro’ti. Etamahaṁ, brāhmaṇa, vigatalomahaṁsataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya. 15 Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, etadahosi: ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokaṁ nikāmayamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, lābhasakkārasilokanikāmanasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhāyanti. Na kho panāhaṁ lābhasakkārasilokaṁ nikāmayamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni 695 --- mn4 1:15 paṭisevāmi; appicchohamasmi. Ye hi vo ariyā appicchā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṁ aññataro’ti. Etamahaṁ, brāhmaṇa, appicchataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya. 16 Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, etadahosi: ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kusītā hīnavīriyā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, kusītahīnavīriyasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhāyanti. Na kho panāhaṁ kusīto hīnavīriyo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; āraddhavīriyohamasmi. Ye hi vo ariyā āraddhavīriyā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṁ aññataro’ti. Etamahaṁ, brāhmaṇa, āraddhavīriyataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya. 17 Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, etadahosi: ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā muṭṭhassatī asampajānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, muṭṭhassatiasampajānasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhāyanti. Na kho panāhaṁ muṭṭhassati asampajāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; upaṭṭhitassatihamasmi. Ye hi vo ariyā upaṭṭhitassatī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṁ aññataro’ti. Etamahaṁ, brāhmaṇa, upaṭṭhitassatitaṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya. 18 Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, etadahosi: ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā asamāhitā vibbhantacittā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, asamāhitavibbhantacittasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhāyanti. Na kho panāhaṁ asamāhito vibbhantacitto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; samādhisampannohamasmi. Ye hi vo ariyā samādhisampannā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṁ aññataro’ti. Etamahaṁ, brāhmaṇa, samādhisampadaṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya. 19 Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, etadahosi: ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā duppaññā eḷamūgā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, duppaññaeḷamūgasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhāyanti. Na kho panāhaṁ duppañño eḷamūgo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; paññāsampannohamasmi. Ye hi vo ariyā paññāsampannā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṁ aññataro’ti. Etamahaṁ, brāhmaṇa, paññāsampadaṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya. Soḷasapariyāyaṁ niṭṭhitaṁ. 20 Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā—cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa—tathārūpāsu rattīsu yāni tāni ārāmacetiyāni vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiṁsanakāni salomahaṁsāni tathārūpesu senāsanesu vihareyyaṁ appeva nāmāhaṁ bhayabheravaṁ passeyyan’ti. So kho ahaṁ, brāhmaṇa, aparena samayena yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā—cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa—tathārūpāsu rattīsu yāni tāni ārāmacetiyāni vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiṁsanakāni salomahaṁsāni tathārūpesu senāsanesu viharāmi. Tattha ca me, brāhmaṇa, viharato mago vā āgacchati, moro vā kaṭṭhaṁ pāteti, vāto vā paṇṇakasaṭaṁ ereti; tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: ‘etaṁ nūna taṁ bhayabheravaṁ āgacchatī’ti. Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, etadahosi: ‘kiṁ nu kho ahaṁ aññadatthu bhayapaṭikaṅkhī viharāmi? Yannūnāhaṁ yathābhūtaṁ yathābhūtassa me taṁ bhayabheravaṁ āgacchati, tathābhūtaṁ tathābhūtova taṁ bhayabheravaṁ paṭivineyyan’ti. Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, caṅkamantassa taṁ bhayabheravaṁ āgacchati. So kho ahaṁ, brāhmaṇa, neva tāva tiṭṭhāmi na nisīdāmi na nipajjāmi, yāva caṅkamantova taṁ bhayabheravaṁ paṭivinemi. Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, ṭhitassa taṁ bhayabheravaṁ āgacchati. So kho ahaṁ, brāhmaṇa, neva tāva caṅkamāmi na nisīdāmi na nipajjāmi. Yāva ṭhitova taṁ bhayabheravaṁ paṭivinemi. Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, nisinnassa taṁ bhayabheravaṁ āgacchati. So kho ahaṁ, 696 --- mn4 1:20 brāhmaṇa, neva tāva nipajjāmi na tiṭṭhāmi na caṅkamāmi, yāva nisinnova taṁ bhayabheravaṁ paṭivinemi. Tassa mayhaṁ, brāhmaṇa, nipannassa taṁ bhayabheravaṁ āgacchati. So kho ahaṁ, brāhmaṇa, neva tāva nisīdāmi na tiṭṭhāmi na caṅkamāmi, yāva nipannova taṁ bhayabheravaṁ paṭivinemi. 21 Santi kho pana, brāhmaṇa, eke samaṇabrāhmaṇā rattiṁyeva samānaṁ divāti sañjānanti, divāyeva samānaṁ rattīti sañjānanti. Idamahaṁ tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ sammohavihārasmiṁ vadāmi. Ahaṁ kho pana, brāhmaṇa, rattiṁyeva samānaṁ rattīti sañjānāmi, divāyeva samānaṁ divāti sañjānāmi. Yaṁ kho taṁ, brāhmaṇa, sammā vadamāno vadeyya: ‘asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti, mameva taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti. 22-26 Āraddhaṁ kho pana me, brāhmaṇa, vīriyaṁ ahosi asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. So kho ahaṁ, brāhmaṇa, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṁ, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedesiṁ; yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. 27 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. 28 Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 29 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. 30 Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 31 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte 697 --- mn4 1:31 anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. ‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. 32 Tassa me evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccittha. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ ahosi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññāsiṁ. 33 Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 34 Siyā kho pana te, brāhmaṇa, evamassa: ‘ajjāpi nūna samaṇo gotamo avītarāgo avītadoso avītamoho, tasmā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevatī’ti. Na kho panetaṁ, brāhmaṇa, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Dve kho ahaṁ, brāhmaṇa, atthavase sampassamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi—attano ca diṭṭhadhammasukhavihāraṁ sampassamāno, pacchimañca janataṁ anukampamāno”ti. 35 “Anukampitarūpā vatāyaṁ bhotā gotamena pacchimā janatā, yathā taṁ arahatā sammāsambuddhena. Abhikkantaṁ, bho gotama. Abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Bhayabheravasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. mn76 0 Majjhima Nikāya 76 Sandakasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. 2 Tena kho pana samayena sandako paribbājako pilakkhaguhāyaṁ paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ pañcamattehi paribbājakasatehi. 3 Atha kho āyasmā ānando sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi: “āyāmāvuso, yena devakatasobbho tenupasaṅkamissāma guhādassanāyā”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. Atha kho āyasmā ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ yena devakatasobbho tenupasaṅkami. 4 Tena kho pana samayena sandako paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentiyā, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā. Addasā kho sandako paribbājako āyasmantaṁ ānandaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna sakaṁ parisaṁ saṇṭhāpesi: “appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha; ayaṁ samaṇassa gotamassa sāvako āgacchati samaṇo ānando. Yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā kosambiyaṁ paṭivasanti, ayaṁ tesaṁ aññataro samaṇo ānando. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino; appeva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ. 5 Atha kho āyasmā ānando yena sandako paribbājako 698 --- mn76 1:5 tenupasaṅkami. Atha kho sandako paribbājako āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “etu kho bhavaṁ ānando, svāgataṁ bhoto ānandassa. Cirassaṁ kho bhavaṁ ānando imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāya. Nisīdatu bhavaṁ ānando, idamāsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi kho āyasmā ānando paññatte āsane. Sandakopi kho paribbājako aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho sandakaṁ paribbājakaṁ āyasmā ānando etadavoca: “kāya nuttha, sandaka, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? “Tiṭṭhatesā, bho ānanda, kathā yāya mayaṁ etarahi kathāya sannisinnā. Nesā bhoto ānandassa kathā dullabhā bhavissati pacchāpi savanāya. Sādhu vata bhavantaṁyeva ānandaṁ paṭibhātu sake ācariyake dhammīkathā”ti. “Tena hi, sandaka, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho sandako paribbājako āyasmato ānandassa paccassosi. Āyasmā ānando etadavoca: 6 “cattārome, sandaka, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena abrahmacariyavāsā akkhātā cattāri ca anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni, yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti. “Katame pana te, bho ānanda, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā akkhātā, yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti? 7 “Idha, sandaka, ekacco satthā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhi: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātumahābhūtiko ayaṁ puriso yadā kālaṁ karoti, pathavī pathavīkāyaṁ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṁ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṁ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṁ anupeti anupagacchati, ākāsaṁ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṁ ādāya gacchanti, yāvāḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo; dattupaññattaṁ yadidaṁ dānaṁ. Tesaṁ tucchā musā vilāpo ye keci atthikavādaṁ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṁ maraṇā’ti. 8 Tatra, sandaka, viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi—natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātumahābhūtiko ayaṁ puriso yadā kālaṁ karoti, pathavī pathavīkāyaṁ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṁ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṁ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṁ anupeti anupagacchati, ākāsaṁ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṁ ādāya gacchanti, yāvāḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo; dattupaññattaṁ yadidaṁ dānaṁ. Tesaṁ tucchā musā vilāpo ye keci atthikavādaṁ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṁ maraṇā’ti. Sace imassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, akatena me ettha kataṁ, avusitena me ettha vusitaṁ. Ubhopi mayaṁ ettha samasamā sāmaññaṁ pattā, yo cāhaṁ na vadāmi ‘ubho kāyassa bhedā ucchijjissāma, vinassissāma, na bhavissāma paraṁ maraṇā’ti. Atirekaṁ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaṁ muṇḍiyaṁ ukkuṭikappadhānaṁ kesamassulocanaṁ, yohaṁ puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasanto kāsikacandanaṁ paccanubhonto mālāgandhavilepanaṁ dhārento jātarūparajataṁ sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaṁ. Sohaṁ kiṁ jānanto kiṁ passanto imasmiṁ satthari brahmacariyaṁ carissāmi? ‘So abrahmacariyavāso ayan’ti—iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati. 9 Ayaṁ kho, sandaka, tena bhagavatā jānatā passatā 699 --- mn76 1:9 arahatā sammāsambuddhena paṭhamo abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 10 Puna caparaṁ, sandaka, idhekacco satthā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhi: ‘karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socayato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṁ ādiyato sandhiṁ chindato nillopaṁ harato ekāgārikaṁ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṁ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pacāpento, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṁ puññaṁ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ, natthi puññassa āgamo’ti. 11 Tatra, sandaka, viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi—karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṁ ādiyato sandhiṁ chindato nillopaṁ harato ekāgārikaṁ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṁ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṁ khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pacāpento, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṁ puññaṁ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ, natthi puññassa āgamo’ti. Sace imassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, akatena me ettha kataṁ, avusitena me ettha vusitaṁ. Ubhopi mayaṁ ettha samasamā sāmaññaṁ pattā, yo cāhaṁ na vadāmi ‘ubhinnaṁ kurutaṁ na karīyati pāpan’ti. Atirekaṁ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaṁ muṇḍiyaṁ ukkuṭikappadhānaṁ kesamassulocanaṁ, yohaṁ puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasanto kāsikacandanaṁ paccanubhonto mālāgandhavilepanaṁ dhārento jātarūparajataṁ sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaṁ. Sohaṁ kiṁ jānanto kiṁ passanto imasmiṁ satthari brahmacariyaṁ carissāmi? ‘So abrahmacariyavāso ayan’ti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati. 12 Ayaṁ kho, sandaka, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 13 Puna caparaṁ, sandaka, idhekacco satthā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhi: ‘natthi hetu, natthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya; ahetū appaccayā sattā saṅkilissanti; natthi hetu, natthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā; ahetū appaccayā sattā visujjhanti; natthi balaṁ, natthi vīriyaṁ, natthi purisathāmo, natthi purisaparakkamo; sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’ti. 14 Tatra, sandaka, viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi—natthi hetu, natthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya, ahetū appaccayā sattā saṅkilissanti. Natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā, ahetū appaccayā sattā visujjhanti. Natthi balaṁ, natthi vīriyaṁ, natthi purisathāmo, natthi purisaparakkamo, sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’ti. Sace imassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, akatena me ettha kataṁ, avusitena me ettha vusitaṁ. Ubhopi mayaṁ ettha samasamā sāmaññaṁ pattā, yo cāhaṁ na vadāmi ‘ubho ahetū appaccayā visujjhissāmā’ti. Atirekaṁ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaṁ muṇḍiyaṁ 700 --- mn76 1:14 ukkuṭikappadhānaṁ kesamassulocanaṁ, yohaṁ puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasanto kāsikacandanaṁ paccanubhonto mālāgandhavilepanaṁ dhārento jātarūparajataṁ sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaṁ. Sohaṁ kiṁ jānanto kiṁ passanto imasmiṁ satthari brahmacariyaṁ carissāmi? ‘So abrahmacariyavāso ayan’ti—iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati. 15 Ayaṁ kho, sandaka, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 16 Puna caparaṁ, sandaka, idhekacco satthā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhi: ‘sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na vipariṇamanti na aññamaññaṁ byābādhenti nālaṁ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Katame satta? Pathavīkāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve sattame—ime sattakāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā. Te na iñjanti na vipariṇamanti na aññamaññaṁ byābādhenti. Nālaṁ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Tattha natthi hantā vā ghātetā vā sotā vā sāvetā vā viññātā vā viññāpetā vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṁ chindati, na koci kañci jīvitā voropeti. Sattannaṁ tveva kāyānamantarena satthaṁ vivaramanupatati. Cuddasa kho panimāni yonipamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca, dvaṭṭhipaṭipadā, dvaṭṭhantarakappā, chaḷābhijātiyo, aṭṭha purisabhūmiyo, ekūnapaññāsa ājīvakasate, ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate, vīse indriyasate, tiṁse nirayasate, chattiṁsa rajodhātuyo, satta saññīgabbhā, satta asaññīgabbhā, satta nigaṇṭhigabbhā, satta devā, satta mānusā, satta pesācā, satta sarā, satta pavuṭā, satta papātā, satta papātasatāni, satta supinā, satta supinasatāni, cullāsīti mahākappino satasahassāni, yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissanti. Tattha natthi imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṁ vā kammaṁ paripācessāmi, paripakkaṁ vā kammaṁ phussa phussa byantiṁ karissāmīti. Hevaṁ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakate saṁsāre, natthi hāyanavaḍḍhane, natthi ukkaṁsāvakaṁse. Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti; evameva bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissantī’ti. 17 Tatra, sandaka, viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi—sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā. Te na iñjanti na vipariṇamanti na aññamaññaṁ byābādhenti. Nālaṁ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Katame satta? Pathavīkāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve sattame—ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā. Te na iñjanti na vipariṇamanti na aññamaññaṁ byābādhenti. Nālaṁ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Tattha natthi hantā vā ghātetā vā sotā vā sāvetā vā viññātā vā viññāpetā vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṁ chindati, na koci kañci jīvitā voropeti. Sattannaṁ tveva kāyānamantarena satthaṁ vivaramanupatati. Cuddasa kho panimāni yonipamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca, dvaṭṭhipaṭipadā, dvaṭṭhantarakappā, chaḷābhijātiyo, aṭṭha purisabhūmiyo, ekūnapaññāsa ājīvakasate, ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate, vīse indriyasate, tiṁse nirayasate, chattiṁsa rajodhātuyo, satta saññīgabbhā, satta asaññīgabbhā, satta nigaṇṭhigabbhā, satta devā, satta mānusā, satta pesācā, satta sarā, satta pavuṭā, satta papātā, satta papātasatāni, satta supinā, satta supinasatāni, cullāsīti mahākappino satasahassāni, yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā 701 --- mn76 1:17 dukkhassantaṁ karissanti. Tattha natthi imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṁ vā kammaṁ paripācessāmi, paripakkaṁ vā kammaṁ phussa phussa byantiṁ karissāmīti, hevaṁ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakate saṁsāre, natthi hāyanavaḍḍhane, natthi ukkaṁsāvakaṁse. Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti; evameva bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissantī’ti. Sace pana imassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, akatena me ettha kataṁ, avusitena me ettha vusitaṁ. Ubhopi mayaṁ ettha samasamā sāmaññaṁ pattā, yo cāhaṁ na vadāmi ‘ubho sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissāmā’ti. Atirekaṁ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaṁ muṇḍiyaṁ ukkuṭikappadhānaṁ kesamassulocanaṁ, yohaṁ puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasanto kāsikacandanaṁ paccanubhonto mālāgandhavilepanaṁ dhārento jātarūparajataṁ sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaṁ. Sohaṁ kiṁ jānanto kiṁ passanto imasmiṁ satthari brahmacariyaṁ carissāmi? ‘So abrahmacariyavāso ayan’ti—iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati. 18 Ayaṁ kho, sandaka, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 19 Ime kho te, sandaka, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā akkhātā yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti. 20 “Acchariyaṁ, bho ānanda, abbhutaṁ, bho ānanda. Yāvañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsāva samānā ‘abrahmacariyavāsā’ti akkhātā yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalanti. Katamāni pana tāni, bho ānanda, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāri anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti? 21 “Idha, sandaka, ekacco satthā sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti: ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan’ti. So suññampi agāraṁ pavisati, piṇḍampi na labhati, kukkuropi ḍaṁsati, caṇḍenapi hatthinā samāgacchati, caṇḍenapi assena samāgacchati, caṇḍenapi goṇena samāgacchati, itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchati, gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchati. So ‘kimidan’ti puṭṭho samāno ‘suññaṁ me agāraṁ pavisitabbaṁ ahosi’, tena pāvisiṁ; ‘piṇḍampi aladdhabbaṁ ahosi’, tena nālatthaṁ; ‘kukkurena ḍaṁsitabbaṁ ahosi’, tenamhi daṭṭho; ‘caṇḍena hatthinā samāgantabbaṁ ahosi’, tena samāgamiṁ; ‘caṇḍena assena samāgantabbaṁ ahosi’, tena samāgamiṁ; ‘caṇḍena goṇena samāgantabbaṁ ahosi’, tena samāgamiṁ; ‘itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchitabbaṁ ahosi’, tena pucchiṁ; ‘gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchitabbaṁ ahosi’, tena pucchinti. 22 Tatra, sandaka, viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti …pe… ‘gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchitabbaṁ ahosi, tena pucchin’ti. So ‘anassāsikaṁ idaṁ brahmacariyan’ti—iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati. 23 Idaṁ kho, sandaka, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṁ anassāsikaṁ brahmacariyaṁ akkhātaṁ yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 24 Puna caparaṁ, sandaka, idhekacco satthā anussaviko hoti anussavasacco. So anussavena itihitihaparamparāya piṭakasampadāya dhammaṁ deseti. Anussavikassa kho pana, sandaka, satthuno anussavasaccassa sussutampi hoti dussutampi hoti tathāpi hoti aññathāpi hoti. 25 Tatra, sandaka, viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā anussaviko anussavasacco so anussavena 702 --- mn76 1:25 itihitihaparamparāya piṭakasampadāya dhammaṁ deseti. Anussavikassa kho pana satthuno anussavasaccassa sussutampi hoti dussutampi hoti tathāpi hoti aññathāpi hoti’. So ‘anassāsikaṁ idaṁ brahmacariyan’ti—iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati. 26 Idaṁ kho, sandaka, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyaṁ anassāsikaṁ brahmacariyaṁ akkhātaṁ yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 27 Puna caparaṁ, sandaka, idhekacco satthā takkī hoti vīmaṁsī. So takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānaṁ dhammaṁ deseti. Takkissa kho pana, sandaka, satthuno vīmaṁsissa sutakkitampi hoti duttakkitampi hoti tathāpi hoti aññathāpi hoti. 28 Tatra, sandaka, viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā takkī vīmaṁsī. So takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānaṁ dhammaṁ deseti. Takkissa kho pana satthuno vīmaṁsissa sutakkitampi hoti duttakkitampi hoti tathāpi hoti aññathāpi hoti’. So ‘anassāsikaṁ idaṁ brahmacariyan’ti—iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati. 29 Idaṁ kho, sandaka, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyaṁ anassāsikaṁ brahmacariyaṁ akkhātaṁ yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 30 Puna caparaṁ, sandaka, idhekacco satthā mando hoti momūho. So mandattā momūhattā tattha tattha pañhaṁ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṁ āpajjati amarāvikkhepaṁ: ‘evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no’ti. 31 Tatra, sandaka, viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā mando momūho. So mandattā momūhattā tattha tattha pañhaṁ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṁ āpajjati amarāvikkhepaṁ—evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no’ti. So ‘anassāsikaṁ idaṁ brahmacariyan’ti—iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati. 32 Idaṁ kho, sandaka, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catutthaṁ anassāsikaṁ brahmacariyaṁ akkhātaṁ yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 33 Imāni kho tāni, sandaka, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāri anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti. 34 “Acchariyaṁ, bho ānanda, abbhutaṁ, bho ānanda. Yāvañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāri anassāsikāneva brahmacariyāni anassāsikāni brahmacariyānīti akkhātāni yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. So pana, bho ānanda, satthā kiṁ vādī kiṁ akkhāyī yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ vaseyya, vasanto ca ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti. 35-42 “Idha, sandaka, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā …pe… so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yasmiṁ kho, sandaka, satthari sāvako evarūpaṁ uḷāravisesaṁ adhigacchati tattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ vaseyya, vasanto ca ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 43 Puna caparaṁ, sandaka, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yasmiṁ kho, sandaka, satthari sāvako evarūpaṁ uḷāravisesaṁ adhigacchati tattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ vaseyya, vasanto ca ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 44-45 Puna caparaṁ, sandaka, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yasmiṁ kho, sandaka, satthari sāvako evarūpaṁ uḷāravisesaṁ adhigacchati tattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ vaseyya, vasanto ca ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 703 --- mn76 1:46 46 Puna caparaṁ, sandaka, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yasmiṁ kho, sandaka, satthari sāvako evarūpaṁ uḷāravisesaṁ adhigacchati tattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ vaseyya, vasanto ca ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 47 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Yasmiṁ kho, sandaka, satthari sāvako evarūpaṁ uḷāravisesaṁ adhigacchati tattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ vaseyya, vasanto ca ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 48 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti. Yasmiṁ kho, sandaka, satthari sāvako evarūpaṁ uḷāravisesaṁ adhigacchati tattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ vaseyya, vasanto ca ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 49 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 50 Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Yasmiṁ kho, sandaka, satthari sāvako evarūpaṁ uḷāravisesaṁ adhigacchati tattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ vaseyya, vasanto ca ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti. 51 “Yo pana so, bho ānanda, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññā vimutto paribhuñjeyya so kāme”ti? “Yo so, sandaka, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, abhabbo so pañcaṭṭhānāni ajjhācarituṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropetuṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātuṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevetuṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṁ kāme paribhuñjituṁ, seyyathāpi pubbe agāriyabhūto. Yo so, sandaka, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, abhabbo so imāni pañcaṭṭhānāni ajjhācaritun”ti. 52 “Yo pana so, bho ānanda, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto tassa carato ceva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ: ‘khīṇā me āsavā’”ti? “Tena hi, sandaka, upamaṁ te karissāmi; upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Seyyathāpi, sandaka, purisassa hatthapādā chinnā; tassa carato ceva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ jānāti: ‘chinnā me hatthapādā’ti, udāhu paccavekkhamāno jānāti: ‘chinnā me hatthapādā’”ti? “Na kho, bho ānanda, so puriso satataṁ samitaṁ jānāti: ‘chinnā me hatthapādā’ti. Api ca kho pana naṁ paccavekkhamāno jānāti: ‘chinnā me hatthapādā’”ti. “Evameva kho, sandaka, yo so bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo 704 --- mn76 1:52 ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto tassa carato ceva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ na paccupaṭṭhitaṁ: ‘khīṇā me āsavā’ti; api ca kho pana naṁ paccavekkhamāno jānāti: ‘khīṇā me āsavā’”ti. 53 “Kīvabahukā pana, bho ānanda, imasmiṁ dhammavinaye niyyātāro”ti? “Na kho, sandaka, ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye imasmiṁ dhammavinaye niyyātāro”ti. “Acchariyaṁ, bho ānanda, abbhutaṁ, bho ānanda. Na ca nāma sadhammokkaṁsanā bhavissati, na paradhammavambhanā, āyatane ca dhammadesanā tāva bahukā ca niyyātāro paññāyissanti. Ime panājīvakā puttamatāya puttā attānañceva ukkaṁsenti, pare ca vambhenti tayo ceva niyyātāro paññapenti, seyyathidaṁ—nandaṁ vacchaṁ, kisaṁ saṅkiccaṁ, makkhaliṁ gosālan”ti. 54 Atha kho sandako paribbājako sakaṁ parisaṁ āmantesi: “carantu bhonto samaṇe gotame brahmacariyavāso. Na dāni sukaraṁ amhehi lābhasakkārasiloke pariccajitun”ti. Iti hidaṁ sandako paribbājako sakaṁ parisaṁ uyyojesi bhagavati brahmacariyeti. Sandakasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. mn48 0 Majjhima Nikāya 48 Kosambiyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. 2 Tena kho pana samayena kosambiyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Te na ceva aññamaññaṁ saññāpenti na ca saññattiṁ upenti, na ca aññamaññaṁ nijjhāpenti, na ca nijjhattiṁ upenti. 3 Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “idha, bhante, kosambiyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti, te na ceva aññamaññaṁ saññāpenti, na ca saññattiṁ upenti, na ca aññamaññaṁ nijjhāpenti, na ca nijjhattiṁ upentī”ti. 4 Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena te bhikkhū āmantehi: ‘satthā vo āyasmante āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: “satthā āyasmante āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharatha, te na ceva aññamaññaṁ saññāpetha, na ca saññattiṁ upetha, na ca aññamaññaṁ nijjhāpetha, na ca nijjhattiṁ upethā”ti? “Evaṁ, bhante”. 5 “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, yasmiṁ tumhe samaye bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharatha, api nu tumhākaṁ tasmiṁ samaye mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, mettaṁ vacīkammaṁ …pe… mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho cā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kira, bhikkhave, yasmiṁ tumhe samaye bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharatha, neva tumhākaṁ tasmiṁ samaye mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, na mettaṁ vacīkammaṁ …pe… na mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Atha kiñcarahi tumhe, moghapurisā, kiṁ jānantā kiṁ passantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharatha, te na ceva aññamaññaṁ saññāpetha, na ca saññattiṁ upetha, na ca aññamaññaṁ nijjhāpetha, na ca nijjhattiṁ upetha? Tañhi tumhākaṁ, moghapurisā, bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 6 Atha kho bhagavā bhikkhū 705 --- mn48 1:6 āmantesi: “chayime, bhikkhave, dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattanti. Katame cha? Idha, bhikkhave, bhikkhuno mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, cha sāraṇīyā dhammā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattanti. 7 Imesaṁ kho, bhikkhave, channaṁ sāraṇīyānaṁ dhammānaṁ etaṁ aggaṁ etaṁ saṅgāhikaṁ etaṁ saṅghāṭanikaṁ—yadidaṁ yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa etaṁ aggaṁ etaṁ saṅgāhikaṁ etaṁ saṅghāṭanikaṁ yadidaṁ kūṭaṁ; evameva kho, bhikkhave, imesaṁ channaṁ sāraṇīyānaṁ dhammānaṁ etaṁ aggaṁ etaṁ saṅgāhikaṁ etaṁ saṅghāṭanikaṁ yadidaṁ yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. 8 Kathañca, bhikkhave, yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘atthi nu kho me taṁ pariyuṭṭhānaṁ ajjhattaṁ appahīnaṁ, yenāhaṁ pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto yathābhūtaṁ nappajāneyyaṁ na passeyyan’ti? Sace, bhikkhave, bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace, bhikkhave, bhikkhu byāpādapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace, bhikkhave, bhikkhu thinamiddhapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace, bhikkhave, bhikkhu uddhaccakukkuccapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace, bhikkhave, bhikkhu vicikicchāpariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace, bhikkhave, bhikkhu idhalokacintāya pasuto hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace, bhikkhave, bhikkhu paralokacintāya pasuto hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanajāto kalahajāto vivādāpanno aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudanto viharati, pariyuṭṭhitacittova hoti. So evaṁ pajānāti: ‘natthi kho me taṁ pariyuṭṭhānaṁ ajjhattaṁ appahīnaṁ, yenāhaṁ pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto yathābhūtaṁ nappajāneyyaṁ na passeyyaṁ. Suppaṇihitaṁ me mānasaṁ saccānaṁ bodhāyā’ti. Idamassa paṭhamaṁ ñāṇaṁ adhigataṁ hoti ariyaṁ lokuttaraṁ asādhāraṇaṁ puthujjanehi. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘imaṁ nu kho ahaṁ diṭṭhiṁ āsevanto bhāvento bahulīkaronto labhāmi paccattaṁ samathaṁ, labhāmi paccattaṁ nibbutin’ti? So evaṁ pajānāti: ‘imaṁ kho ahaṁ diṭṭhiṁ āsevanto bhāvento bahulīkaronto labhāmi paccattaṁ samathaṁ, labhāmi paccattaṁ nibbutin’ti. 706 --- mn48 1:9 Idamassa dutiyaṁ ñāṇaṁ adhigataṁ hoti ariyaṁ lokuttaraṁ asādhāraṇaṁ puthujjanehi. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yathārūpāyāhaṁ diṭṭhiyā samannāgato, atthi nu kho ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā tathārūpāya diṭṭhiyā samannāgato’ti? So evaṁ pajānāti: ‘yathārūpāyāhaṁ diṭṭhiyā samannāgato, natthi ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā tathārūpāya diṭṭhiyā samannāgato’ti. Idamassa tatiyaṁ ñāṇaṁ adhigataṁ hoti ariyaṁ lokuttaraṁ asādhāraṇaṁ puthujjanehi. 11 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato’ti. Kathaṁrūpāya ca, bhikkhave, dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato? Dhammatā esā, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa: kiñcāpi tathārūpiṁ āpattiṁ āpajjati, yathārūpāya āpattiyā vuṭṭhānaṁ paññāyati, atha kho naṁ khippameva satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu deseti vivarati uttānīkaroti; desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjati. Seyyathāpi, bhikkhave, daharo kumāro mando uttānaseyyako hatthena vā pādena vā aṅgāraṁ akkamitvā khippameva paṭisaṁharati; evameva kho, bhikkhave, dhammatā esā diṭṭhisampannassa puggalassa: kiñcāpi tathārūpiṁ āpattiṁ āpajjati yathārūpāya āpattiyā vuṭṭhānaṁ paññāyati, atha kho naṁ khippameva satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu deseti vivarati uttānīkaroti; desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjati. So evaṁ pajānāti: ‘yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato’ti. Idamassa catutthaṁ ñāṇaṁ adhigataṁ hoti ariyaṁ lokuttaraṁ asādhāraṇaṁ puthujjanehi. 12 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato’ti. Kathaṁrūpāya ca, bhikkhave, dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato? Dhammatā esā, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa: kiñcāpi yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni tattha ussukkaṁ āpanno hoti, atha khvāssa tibbāpekkhā hoti adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya. Seyyathāpi, bhikkhave, gāvī taruṇavacchā thambañca ālumpati vacchakañca apacinati; evameva kho, bhikkhave, dhammatā esā diṭṭhisampannassa puggalassa: kiñcāpi yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni tattha ussukkaṁ āpanno hoti, atha khvāssa tibbāpekkhā hoti adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya. So evaṁ pajānāti: ‘yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato’ti. Idamassa pañcamaṁ ñāṇaṁ adhigataṁ hoti ariyaṁ lokuttaraṁ asādhāraṇaṁ puthujjanehi. 13 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato’ti. Kathaṁrūpāya ca, bhikkhave, balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato? Balatā esā, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa yaṁ tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aṭṭhiṁ katvā manasikatvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṁ suṇāti. So evaṁ pajānāti: ‘yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato’ti. Idamassa chaṭṭhaṁ ñāṇaṁ adhigataṁ hoti ariyaṁ lokuttaraṁ asādhāraṇaṁ puthujjanehi. 14 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato’ti. Kathaṁrūpāya ca, bhikkhave, balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato? Balatā esā, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa yaṁ tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. So evaṁ pajānāti: ‘yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato’ti. Idamassa sattamaṁ ñāṇaṁ adhigataṁ 707 --- mn48 1:14 hoti ariyaṁ lokuttaraṁ asādhāraṇaṁ puthujjanehi. 15 Evaṁ sattaṅgasamannāgatassa kho, bhikkhave, ariyasāvakassa dhammatā susamanniṭṭhā hoti sotāpattiphalasacchikiriyāya. Evaṁ sattaṅgasamannāgato kho, bhikkhave, ariyasāvako sotāpattiphalasamannāgato hotī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Kosambiyasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. mn90 0 Majjhima Nikāya 90 Kaṇṇakatthalasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā uruññāyaṁ viharati kaṇṇakatthale migadāye. 2 Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo uruññaṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṁ purisaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, ambho purisa, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ puccha: ‘rājā, bhante, pasenadi kosalo bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchatī’ti; evañca vadehi: ‘ajja kira, bhante, rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṁ bhuttapātarāso bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamissatī’”ti. “Evaṁ, devā”ti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso bhagavantaṁ etadavoca: “rājā, bhante, pasenadi kosalo bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati; evañca vadeti: ‘ajja kira, bhante, rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṁ bhuttapātarāso bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamissatī’”ti. 3 Assosuṁ kho somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī: “ajja kira rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṁ bhuttapātarāso bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamissatī”ti. Atha kho somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhattābhihāre upasaṅkamitvā etadavocuṁ: “tena hi, mahārāja, amhākampi vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ puccha: ‘somā ca, bhante, bhaginī sakulā ca bhaginī bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchatī’”ti. 4 Atha kho rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṁ bhuttapātarāso yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “somā ca, bhante, bhaginī sakulā ca bhaginī bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchatī”ti. “Kiṁ pana, mahārāja, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī aññaṁ dūtaṁ nālatthun”ti? “Assosuṁ kho, bhante, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī: ‘ajja kira rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṁ bhuttapātarāso bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamissatī’ti. Atha kho, bhante, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī maṁ bhattābhihāre upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘tena hi, mahārāja, amhākampi vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ puccha—somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchatī’”ti. “Sukhiniyo hontu tā, mahārāja, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī”ti. 5 Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante, samaṇo gotamo evamāha: ‘natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānissati, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti. Ye te, bhante, evamāhaṁsu: ‘samaṇo gotamo evamāha—natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānissati, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti; kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ 708 --- mn90 1:5 ṭhānaṁ āgacchatī”ti? “Ye te, mahārāja, evamāhaṁsu: ‘samaṇo gotamo evamāha—natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānissati, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti; na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca pana maṁ te asatā abhūtenā”ti. 6 Atha kho rājā pasenadi kosalo viṭaṭūbhaṁ senāpatiṁ āmantesi: “ko nu kho, senāpati, imaṁ kathāvatthuṁ rājantepure abbhudāhāsī”ti? “Sañjayo, mahārāja, brāhmaṇo ākāsagotto”ti. 7 Atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṁ purisaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, ambho purisa, mama vacanena sañjayaṁ brāhmaṇaṁ ākāsagottaṁ āmantehi: ‘rājā taṁ, bhante, pasenadi kosalo āmantetī’”ti. “Evaṁ, devā”ti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā yena sañjayo brāhmaṇo ākāsagotto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sañjayaṁ brāhmaṇaṁ ākāsagottaṁ etadavoca: “rājā taṁ, bhante, pasenadi kosalo āmantetī”ti. 8 Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “siyā nu kho, bhante, bhagavatā aññadeva kiñci sandhāya bhāsitaṁ, tañca jano aññathāpi paccāgaccheyya. Yathā kathaṁ pana, bhante, bhagavā abhijānāti vācaṁ bhāsitā”ti? “Evaṁ kho ahaṁ, mahārāja, abhijānāmi vācaṁ bhāsitā: ‘natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sakideva sabbaṁ ñassati, sabbaṁ dakkhiti, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’”ti. “Heturūpaṁ, bhante, bhagavā āha; saheturūpaṁ, bhante, bhagavā āha: ‘natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sakideva sabbaṁ ñassati, sabbaṁ dakkhiti, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti. 9 Cattārome, bhante, vaṇṇā—khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Imesaṁ nu kho, bhante, catunnaṁ vaṇṇānaṁ siyā viseso siyā nānākaraṇan”ti? “Cattārome, mahārāja, vaṇṇā—khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Imesaṁ kho, mahārāja, catunnaṁ vaṇṇānaṁ dve vaṇṇā aggamakkhāyanti—khattiyā ca brāhmaṇā ca—yadidaṁ abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammānī”ti. 10 “Nāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ diṭṭhadhammikaṁ pucchāmi; samparāyikāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ pucchāmi. Cattārome, bhante, vaṇṇā—khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Imesaṁ nu kho, bhante, catunnaṁ vaṇṇānaṁ siyā viseso siyā nānākaraṇan”ti? “Pañcimāni, mahārāja, padhāniyaṅgāni. Katamāni pañca? Idha, mahārāja, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti; appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaṁ attānaṁ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā—imāni kho, mahārāja, pañca padhāniyaṅgāni. Cattārome, mahārāja, vaṇṇā—khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Te cassu imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā; ettha pana nesaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 11 “Cattārome, bhante, vaṇṇā—khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Te cassu imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā; ettha pana nesaṁ, bhante, siyā viseso siyā nānākaraṇan”ti? “Ettha kho nesāhaṁ, mahārāja, padhānavemattataṁ vadāmi. Seyyathāpissu, mahārāja, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā. Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, ye te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā, api nu te dantāva dantakāraṇaṁ gaccheyyuṁ, dantāva dantabhūmiṁ sampāpuṇeyyun”ti? “Evaṁ, bhante”. “Ye pana te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā, api nu te adantāva dantakāraṇaṁ gaccheyyuṁ, adantāva dantabhūmiṁ sampāpuṇeyyuṁ, seyyathāpi te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evameva kho, mahārāja, yaṁ taṁ saddhena pattabbaṁ appābādhena asaṭhena amāyāvinā āraddhavīriyena paññavatā, taṁ vata assaddho bahvābādho 709 --- mn90 1:11 saṭho māyāvī kusīto duppañño pāpuṇissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti. 12 “Heturūpaṁ, bhante, bhagavā āha; saheturūpaṁ, bhante, bhagavā āha. Cattārome, bhante, vaṇṇā—khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Te cassu imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā te cassu sammappadhānā; ettha pana nesaṁ, bhante, siyā viseso siyā nānākaraṇan”ti? “Ettha kho nesāhaṁ, mahārāja, na kiñci nānākaraṇaṁ vadāmi—yadidaṁ vimuttiyā vimuttiṁ. Seyyathāpi, mahārāja, puriso sukkhaṁ sākakaṭṭhaṁ ādāya aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyya; athāparo puriso sukkhaṁ sālakaṭṭhaṁ ādāya aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyya; athāparo puriso sukkhaṁ ambakaṭṭhaṁ ādāya aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyya; athāparo puriso sukkhaṁ udumbarakaṭṭhaṁ ādāya aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyya. Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, siyā nu kho tesaṁ aggīnaṁ nānādāruto abhinibbattānaṁ kiñci nānākaraṇaṁ acciyā vā acciṁ, vaṇṇena vā vaṇṇaṁ, ābhāya vā ābhan”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evameva kho, mahārāja, yaṁ taṁ tejaṁ vīriyā nimmathitaṁ padhānābhinibbattaṁ, nāhaṁ tattha kiñci nānākaraṇaṁ vadāmi—yadidaṁ vimuttiyā vimuttin”ti. 13 “Heturūpaṁ, bhante, bhagavā āha; saheturūpaṁ, bhante, bhagavā āha. Kiṁ pana, bhante, atthi devā”ti? “Kiṁ pana tvaṁ, mahārāja, evaṁ vadesi: ‘kiṁ pana, bhante, atthi devā’”ti? “Yadi vā te, bhante, devā āgantāro itthattaṁ yadi vā anāgantāro itthattaṁ”? “Ye te, mahārāja, devā sabyābajjhā te devā āgantāro itthattaṁ, ye te devā abyābajjhā te devā anāgantāro itthattan”ti. 14 Evaṁ vutte, viṭaṭūbho senāpati bhagavantaṁ etadavoca: “ye te, bhante, devā sabyābajjhā āgantāro itthattaṁ te devā, ye te devā abyābajjhā anāgantāro itthattaṁ te deve tamhā ṭhānā cāvessanti vā pabbājessanti vā”ti? Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “ayaṁ kho viṭaṭūbho senāpati rañño pasenadissa kosalassa putto; ahaṁ bhagavato putto. Ayaṁ kho kālo yaṁ putto puttena manteyyā”ti. Atha kho āyasmā ānando viṭaṭūbhaṁ senāpatiṁ āmantesi: “tena hi, senāpati, taññevettha paṭipucchissāmi; yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, senāpati, yāvatā rañño pasenadissa kosalassa vijitaṁ yattha ca rājā pasenadi kosalo issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreti, pahoti tattha rājā pasenadi kosalo samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā puññavantaṁ vā apuññavantaṁ vā brahmacariyavantaṁ vā abrahmacariyavantaṁ vā tamhā ṭhānā cāvetuṁ vā pabbājetuṁ vā”ti? “Yāvatā, bho, rañño pasenadissa kosalassa vijitaṁ yattha ca rājā pasenadi kosalo issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreti, pahoti tattha rājā pasenadi kosalo samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā puññavantaṁ vā apuññavantaṁ vā brahmacariyavantaṁ vā abrahmacariyavantaṁ vā tamhā ṭhānā cāvetuṁ vā pabbājetuṁ vā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, senāpati, yāvatā rañño pasenadissa kosalassa avijitaṁ yattha ca rājā pasenadi kosalo na issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreti, tattha pahoti rājā pasenadi kosalo samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā puññavantaṁ vā apuññavantaṁ vā brahmacariyavantaṁ vā abrahmacariyavantaṁ vā tamhā ṭhānā cāvetuṁ vā pabbājetuṁ vā”ti? “Yāvatā, bho, rañño pasenadissa kosalassa avijitaṁ yattha ca rājā pasenadi kosalo na issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreti, na tattha pahoti rājā pasenadi kosalo samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā puññavantaṁ vā apuññavantaṁ vā brahmacariyavantaṁ vā abrahmacariyavantaṁ vā tamhā ṭhānā cāvetuṁ vā pabbājetuṁ vā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, senāpati, sutā te devā tāvatiṁsā”ti? “Evaṁ, bho. Sutā me devā tāvatiṁsā. Idhāpi bhotā raññā pasenadinā kosalena sutā devā tāvatiṁsā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, senāpati, pahoti rājā pasenadi kosalo deve tāvatiṁse tamhā ṭhānā cāvetuṁ vā pabbājetuṁ vā”ti? “Dassanampi, bho, rājā pasenadi kosalo deve tāvatiṁse nappahoti, kuto pana tamhā ṭhānā cāvessati vā pabbājessati vā”ti? “Evameva kho, senāpati, ye te devā sabyābajjhā āgantāro itthattaṁ te devā, ye te devā abyābajjhā anāgantāro itthattaṁ te deve dassanāyapi nappahonti; kuto pana tamhā ṭhānā cāvessanti vā pabbājessanti vā”ti? 15 Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “konāmo ayaṁ, 710 --- mn90 1:15 bhante, bhikkhū”ti? “Ānando nāma, mahārājā”ti. “Ānando vata bho, ānandarūpo vata bho. Heturūpaṁ, bhante, āyasmā ānando āha; saheturūpaṁ, bhante, āyasmā ānando āha. Kiṁ pana, bhante, atthi brahmā”ti? “Kiṁ pana tvaṁ, mahārāja, evaṁ vadesi: ‘kiṁ pana, bhante, atthi brahmā’”ti? “Yadi vā so, bhante, brahmā āgantā itthattaṁ, yadi vā anāgantā itthattan”ti? “Yo so, mahārāja, brahmā sabyābajjho so brahmā āgantā itthattaṁ, yo so brahmā abyābajjho so brahmā anāgantā itthattan”ti. 16 Atha kho aññataro puriso rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavoca: “sañjayo, mahārāja, brāhmaṇo ākāsagotto āgato”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo sañjayaṁ brāhmaṇaṁ ākāsagottaṁ etadavoca: “ko nu kho, brāhmaṇa, imaṁ kathāvatthuṁ rājantepure abbhudāhāsī”ti? “Viṭaṭūbho, mahārāja, senāpatī”ti. Viṭaṭūbho senāpati evamāha: “sañjayo, mahārāja, brāhmaṇo ākāsagotto”ti. 17 Atha kho aññataro puriso rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavoca: “yānakālo, mahārājā”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “sabbaññutaṁ mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ apucchimhā, sabbaññutaṁ bhagavā byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Cātuvaṇṇisuddhiṁ mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ apucchimhā, cātuvaṇṇisuddhiṁ bhagavā byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Adhideve mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ apucchimhā, adhideve bhagavā byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Adhibrahmānaṁ mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ apucchimhā, adhibrahmānaṁ bhagavā byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Yaṁ yadeva ca mayaṁ bhagavantaṁ apucchimhā taṁ tadeva bhagavā byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Handa ca dāni mayaṁ, bhante, gacchāma; bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tvaṁ, mahārāja, kālaṁ maññasī”ti. 18 Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmīti. Kaṇṇakatthalasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Rājavaggo niṭṭhito catuttho. 19 Tassuddānaṁ Ghaṭikāro raṭṭhapālo, maghadevo madhuriyaṁ; Bodhi aṅgulimālo ca, piyajātaṁ bāhitikaṁ; Dhammacetiyasuttañca, dasamaṁ kaṇṇakatthalaṁ. mn69 0 Majjhima Nikāya 69 Goliyānisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 2 Tena kho pana samayena goliyāni nāma bhikkhu āraññiko padasamācāro saṅghamajjhe osaṭo hoti kenacideva karaṇīyena. Tatra kho āyasmā sāriputto goliyāniṁ bhikkhuṁ ārabbha bhikkhū āmantesi: 3 “Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena sabrahmacārīsu sagāravena bhavitabbaṁ sappatissena. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto sabrahmacārīsu agāravo hoti appatisso, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā sabrahmacārīsu agāravo hoti appatisso’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena sabrahmacārīsu sagāravena bhavitabbaṁ sappatissena. 4 Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena āsanakusalena bhavitabbaṁ: ‘iti there ca bhikkhū nānupakhajja nisīdissāmi nave ca bhikkhū na āsanena paṭibāhissāmī’ti. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto na āsanakusalo hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā āsanakusalo na hotī’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena āsanakusalena bhavitabbaṁ. Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena ābhisamācārikopi dhammo jānitabbo. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu 711 --- mn69 1:4 saṅghagato saṅghe viharanto ābhisamācārikampi dhammaṁ na jānāti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā ābhisamācārikampi dhammaṁ na jānātī’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena ābhisamācārikopi dhammo jānitabbo. 5 Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena nātikālena gāmo pavisitabbo nātidivā paṭikkamitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto atikālena gāmaṁ pavisati atidivā paṭikkamati, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā atikālena gāmaṁ pavisati atidivā paṭikkamatī’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena nātikālena gāmo pavisitabbo, nātidivā paṭikkamitabbaṁ. 6 Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena na purebhattaṁ pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto purebhattaṁ pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjati, tassa bhavanti vattāro. ‘Ayaṁ nūnimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena viharato vikālacariyā bahulīkatā, tamenaṁ saṅghagatampi samudācaratī’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena na purebhattaṁ pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjitabbaṁ. 7 Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena anuddhatena bhavitabbaṁ acapalena. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto uddhato hoti capalo, tassa bhavanti vattāro. ‘Idaṁ nūnimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena viharato uddhaccaṁ cāpalyaṁ bahulīkataṁ, tamenaṁ saṅghagatampi samudācaratī’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena anuddhatena bhavitabbaṁ acapalena. 8 Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena amukharena bhavitabbaṁ avikiṇṇavācena. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto mukharo hoti vikiṇṇavāco, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā mukharo vikiṇṇavāco’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena amukharena bhavitabbaṁ avikiṇṇavācena. 9 Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena suvacena bhavitabbaṁ kalyāṇamittena. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto dubbaco hoti pāpamitto, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā dubbaco pāpamitto’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena suvacena bhavitabbaṁ kalyāṇamittena. 10 Āraññikenāvuso, bhikkhunā indriyesu guttadvārena bhavitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu indriyesu aguttadvāro hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā indriyesu aguttadvāro’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā indriyesu guttadvārena bhavitabbaṁ. 11 Āraññikenāvuso, bhikkhunā bhojane mattaññunā bhavitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu bhojane amattaññū hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā bhojane amattaññū’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā bhojane mattaññunā bhavitabbaṁ. 12 Āraññikenāvuso, bhikkhunā jāgariyaṁ anuyuttena bhavitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu jāgariyaṁ ananuyutto hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā jāgariyaṁ ananuyutto’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā jāgariyaṁ anuyuttena bhavitabbaṁ. 13 Āraññikenāvuso, bhikkhunā āraddhavīriyena bhavitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu kusīto hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā kusīto’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā 712 --- mn69 1:13 āraññikena bhikkhunā āraddhavīriyena bhavitabbaṁ. 14 Āraññikenāvuso, bhikkhunā upaṭṭhitassatinā bhavitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu muṭṭhassatī hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā muṭṭhassatī’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā upaṭṭhitassatinā bhavitabbaṁ. 15 Āraññikenāvuso, bhikkhunā samāhitena bhavitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu asamāhito hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā asamāhito’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā samāhitena bhavitabbaṁ. 16 Āraññikenāvuso, bhikkhunā paññavatā bhavitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu duppañño hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā duppañño’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā paññavatā bhavitabbaṁ. 17 Āraññikenāvuso, bhikkhunā abhidhamme abhivinaye yogo karaṇīyo. Santāvuso, āraññikaṁ bhikkhuṁ abhidhamme abhivinaye pañhaṁ pucchitāro. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu abhidhamme abhivinaye pañhaṁ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā abhidhamme abhivinaye pañhaṁ puṭṭho na sampāyatī’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā abhidhamme abhivinaye yogo karaṇīyo. 18 Āraññikenāvuso, bhikkhunā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha yogo karaṇīyo. Santāvuso, āraññikaṁ bhikkhuṁ ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha pañhaṁ pucchitāro. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha pañhaṁ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha pañhaṁ puṭṭho na sampāyatī’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha yogo karaṇīyo. 19 Āraññikenāvuso, bhikkhunā uttari manussadhamme yogo karaṇīyo. Santāvuso, āraññikaṁ bhikkhuṁ uttari manussadhamme pañhaṁ pucchitāro. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu uttari manussadhamme pañhaṁ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā yassatthāya pabbajito tamatthaṁ na jānātī’ti—tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā uttari manussadhamme yogo karaṇīyo”ti. Evaṁ vutte, āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “āraññikeneva nu kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā ime dhammā samādāya vattitabbā udāhu gāmantavihārināpī”ti? “Āraññikenāpi kho, āvuso moggallāna, bhikkhunā ime dhammā samādāya vattitabbā pageva gāmantavihārinā”ti. Goliyānisuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. mn57 0 Majjhima Nikāya 57 Kukkuravatikasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā koliyesu viharati haliddavasanaṁ nāma koliyānaṁ nigamo. 2 Atha kho puṇṇo ca koliyaputto govatiko acelo ca seniyo kukkuravatiko yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā kukkurova palikujjitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhittaṁ bhojanaṁ bhuñjati. Tassa taṁ kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? “Alaṁ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti. Dutiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko …pe… tatiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko 713 --- mn57 1:2 bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhittaṁ bhojanaṁ bhuñjati. Tassa taṁ kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? “Addhā kho te ahaṁ, puṇṇa, na labhāmi. Alaṁ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchīti; api ca tyāhaṁ byākarissāmi. 3 Idha, puṇṇa, ekacco kukkuravataṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurasīlaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkuracittaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurākappaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ. So kukkuravataṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurasīlaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkuracittaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurākappaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā kukkurānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Sace kho panassa evaṁdiṭṭhi hoti: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhissa kho ahaṁ, puṇṇa, dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Iti kho, puṇṇa, sampajjamānaṁ kukkuravataṁ kukkurānaṁ sahabyataṁ upaneti, vipajjamānaṁ nirayan”ti. 4 Evaṁ vutte, acelo seniyo kukkuravatiko parodi, assūni pavattesi. Atha kho bhagavā puṇṇaṁ koliyaputtaṁ govatikaṁ etadavoca: “etaṁ kho te ahaṁ, puṇṇa, nālatthaṁ. Alaṁ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti. “Nāhaṁ, bhante, etaṁ rodāmi yaṁ maṁ bhagavā evamāha; api ca me idaṁ, bhante, kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Ayaṁ, bhante, puṇṇo koliyaputto govatiko. Tassa taṁ govataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? “Alaṁ, seniya, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti. Dutiyampi kho acelo seniyo …pe… tatiyampi kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, puṇṇo koliyaputto govatiko. Tassa taṁ govataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? “Addhā kho te ahaṁ, seniya, na labhāmi. Alaṁ, seniya, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchīti; api ca tyāhaṁ byākarissāmi. 5 Idha, seniya, ekacco govataṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gosīlaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gocittaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gavākappaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ. So govataṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gosīlaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gocittaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gavākappaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gunnaṁ sahabyataṁ upapajjati. Sace kho panassa evaṁdiṭṭhi hoti: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhissa kho ahaṁ, seniya, dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Iti kho, seniya, sampajjamānaṁ govataṁ gunnaṁ sahabyataṁ upaneti, vipajjamānaṁ nirayan”ti. 6 Evaṁ vutte, puṇṇo koliyaputto govatiko parodi, assūni pavattesi. Atha kho bhagavā acelaṁ seniyaṁ kukkuravatikaṁ etadavoca: “etaṁ kho te ahaṁ, seniya, nālatthaṁ. Alaṁ, seniya, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti. “Nāhaṁ, bhante, etaṁ rodāmi yaṁ maṁ bhagavā evamāha; api ca me idaṁ, bhante, govataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Evaṁ pasanno ahaṁ, bhante, bhagavati; pahoti bhagavā tathā dhammaṁ desetuṁ yathā ahaṁ cevimaṁ govataṁ pajaheyyaṁ, ayañceva acelo seniyo kukkuravatiko taṁ kukkuravataṁ pajaheyyā”ti. “Tena hi, puṇṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 7 “Cattārimāni, puṇṇa, kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi, puṇṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; atthi, puṇṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; atthi, puṇṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; atthi, puṇṇa, kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ, kammakkhayāya saṁvattati. 8 Katamañca, puṇṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ? Idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ 714 --- mn57 1:8 manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ sabyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhā phassā phusanti. So sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṁ vedanaṁ vedeti ekantadukkhaṁ, seyyathāpi sattā nerayikā. Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṁ karoti tena upapajjati, upapannamenaṁ phassā phusanti. Evampāhaṁ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Idaṁ vuccati, puṇṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. 9 Katamañca, puṇṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? Idha, puṇṇa, ekacco abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ abyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ abyābajjhā phassā phusanti. So abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṁ vedanaṁ vedeti ekantasukhaṁ, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṁ karoti tena upapajjati, upapannamenaṁ phassā phusanti. Evampāhaṁ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Idaṁ vuccati, puṇṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. 10 Katamañca, puṇṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? Idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. So sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṁ vedeti vokiṇṇasukhadukkhaṁ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṁ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṁ phassā phusanti. Evampāhaṁ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Idaṁ vuccati, puṇṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. 11 Katamañca, puṇṇa, kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ, kammakkhayāya saṁvattati? Tatra, puṇṇa, yamidaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṁ kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṁ kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā—idaṁ vuccati, puṇṇa, kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ, kammakkhayāya saṁvattatīti. Imāni kho, puṇṇa, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. 12 Evaṁ vutte, puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 13 Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante …pe… pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 14 “Yo kho, seniya, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ so cattāro māse parivasati. Catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti. “Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṁ ākaṅkhantā upasampadaṁ te cattāro māse parivasanti catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya, ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi catunnaṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, 715 --- mn57 1:14 upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti. 15 Alattha kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā seniyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, Tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā seniyo arahataṁ ahosīti. Kukkuravatikasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. mn105 0 Majjhima Nikāya 105 Sunakkhattasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 2 Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā hoti: “‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmā”ti. Assosi kho sunakkhatto licchaviputto: “sambahulehi kira bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā hoti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmā’”ti. 3 Atha kho sunakkhatto licchaviputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sunakkhatto licchaviputto bhagavantaṁ etadavoca: 4 “sutaṁ metaṁ, bhante: ‘sambahulehi kira bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmā’ti. Ye te, bhante, bhikkhū bhagavato santike aññaṁ byākaṁsu: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmā’ti, kacci te, bhante, bhikkhū sammadeva aññaṁ byākaṁsu udāhu santetthekacce bhikkhū adhimānena aññaṁ byākaṁsū”ti? 5 “Ye te, sunakkhatta, bhikkhū mama santike aññaṁ byākaṁsu: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmā’ti. Santetthekacce bhikkhū sammadeva aññaṁ byākaṁsu, santi panidhekacce bhikkhū adhimānenapi aññaṁ byākaṁsu. Tatra, sunakkhatta, ye te bhikkhū sammadeva aññaṁ byākaṁsu tesaṁ taṁ tatheva hoti; ye pana te bhikkhū adhimānena aññaṁ byākaṁsu tatra, sunakkhatta, tathāgatassa evaṁ hoti: ‘dhammaṁ nesaṁ desessan’ti. Evañcettha, sunakkhatta, tathāgatassa hoti: ‘dhammaṁ nesaṁ desessan’ti. Atha ca panidhekacce moghapurisā pañhaṁ abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā tathāgataṁ upasaṅkamitvā pucchanti. Tatra, sunakkhatta, yampi tathāgatassa evaṁ hoti: ‘dhammaṁ nesaṁ desessan’ti tassapi hoti aññathattan”ti. 6 “Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaṁ bhagavā dhammaṁ deseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, sunakkhatta, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho sunakkhatto licchaviputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca— 7 Pañca kho ime, sunakkhatta, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā—ime kho, sunakkhatta, pañca kāmaguṇā. 8 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, sunakkhatta, vijjati yaṁ idhekacco purisapuggalo lokāmisādhimutto assa. Lokāmisādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṁ bhajati, tena ca vittiṁ āpajjati; āneñjapaṭisaṁyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṁ odahati, na aññā cittaṁ upaṭṭhāpeti, na ca taṁ purisaṁ bhajati, na ca tena vittiṁ āpajjati. 9 Seyyathāpi, sunakkhatta, puriso sakamhā gāmā vā nigamā vā ciravippavuttho assa. So aññataraṁ purisaṁ passeyya tamhā gāmā vā nigamā vā acirapakkantaṁ. So taṁ purisaṁ tassa gāmassa vā nigamassa vā khematañca 716 --- mn105 1:9 subhikkhatañca appābādhatañca puccheyya; tassa so puriso tassa gāmassa vā nigamassa vā khematañca subhikkhatañca appābādhatañca saṁseyya. Taṁ kiṁ maññasi, sunakkhatta, api nu so puriso tassa purisassa sussūseyya, sotaṁ odaheyya, aññā cittaṁ upaṭṭhāpeyya, tañca purisaṁ bhajeyya, tena ca vittiṁ āpajjeyyā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evameva kho, sunakkhatta, ṭhānametaṁ vijjati yaṁ idhekacco purisapuggalo lokāmisādhimutto assa. Lokāmisādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṁ bhajati, tena ca vittiṁ āpajjati; āneñjapaṭisaṁyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṁ odahati, na aññā cittaṁ upaṭṭhāpeti, na ca taṁ purisaṁ bhajati, na ca tena vittiṁ āpajjati. So evamassa veditabbo: ‘āneñjasaṁyojanena hi kho visaṁyutto lokāmisādhimutto purisapuggalo’ti. 10 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, sunakkhatta, vijjati yaṁ idhekacco purisapuggalo āneñjādhimutto assa. Āneñjādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṁ bhajati, tena ca vittiṁ āpajjati; lokāmisapaṭisaṁyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṁ odahati, na aññā cittaṁ upaṭṭhāpeti, na ca taṁ purisaṁ bhajati, na ca tena vittiṁ āpajjati. 11 Seyyathāpi, sunakkhatta, paṇḍupalāso bandhanā pavutto abhabbo haritattāya; evameva kho, sunakkhatta, āneñjādhimuttassa purisapuggalassa ye lokāmisasaṁyojane se pavutte. So evamassa veditabbo: ‘lokāmisasaṁyojanena hi kho visaṁyutto āneñjādhimutto purisapuggalo’ti. 12 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, sunakkhatta, vijjati yaṁ idhekacco purisapuggalo ākiñcaññāyatanādhimutto assa. Ākiñcaññāyatanādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṁ bhajati, tena ca vittiṁ āpajjati; āneñjapaṭisaṁyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṁ odahati, na aññā cittaṁ upaṭṭhāpeti, na ca taṁ purisaṁ bhajati, na ca tena vittiṁ āpajjati. 13 Seyyathāpi, sunakkhatta, puthusilā dvedhābhinnā appaṭisandhikā hoti; evameva kho, sunakkhatta, ākiñcaññāyatanādhimuttassa purisapuggalassa ye āneñjasaṁyojane se bhinne. So evamassa veditabbo: ‘āneñjasaṁyojanena hi kho visaṁyutto ākiñcaññāyatanādhimutto purisapuggalo’ti. 14 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, sunakkhatta, vijjati yaṁ idhekacco purisapuggalo nevasaññānāsaññāyatanādhimutto assa. Nevasaññānāsaññāyatanādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṁ bhajati, tena ca vittiṁ āpajjati; ākiñcaññāyatanapaṭisaṁyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṁ odahati, na aññā cittaṁ upaṭṭhāpeti, na ca taṁ purisaṁ bhajati, na ca tena vittiṁ āpajjati. 15 Seyyathāpi, sunakkhatta, puriso manuññabhojanaṁ bhuttāvī chaḍḍeyya. Taṁ kiṁ maññasi, sunakkhatta, api nu tassa purisassa tasmiṁ bhatte puna bhottukamyatā assā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Aduñhi, bhante, bhattaṁ paṭikūlasammatan”ti. “Evameva kho, sunakkhatta, nevasaññānāsaññāyatanādhimuttassa purisapuggalassa ye ākiñcaññāyatanasaṁyojane se vante. So evamassa veditabbo: ‘ākiñcaññāyatanasaṁyojanena hi kho visaṁyutto nevasaññānāsaññāyatanādhimutto purisapuggalo’ti. 16 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, sunakkhatta, vijjati yaṁ idhekacco purisapuggalo sammā nibbānādhimutto assa. Sammā nibbānādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṁ bhajati, tena ca vittiṁ āpajjati; nevasaññānāsaññāyatanapaṭisaṁyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṁ odahati, na aññā cittaṁ upaṭṭhāpeti, na ca taṁ purisaṁ bhajati, na ca tena vittiṁ āpajjati. 17 Seyyathāpi, sunakkhatta, tālo matthakacchinno abhabbo puna viruḷhiyā; evameva kho, sunakkhatta, sammā 717 --- mn105 1:17 nibbānādhimuttassa purisapuggalassa ye nevasaññānāsaññāyatanasaṁyojane se ucchinnamūle tālāvatthukate anabhāvaṅkate āyatiṁ anuppādadhamme. So evamassa veditabbo: ‘nevasaññānāsaññāyatanasaṁyojanena hi kho visaṁyutto sammā nibbānādhimutto purisapuggalo’ti. 18 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, sunakkhatta, vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evamassa: ‘taṇhā kho sallaṁ samaṇena vuttaṁ, avijjāvisadoso, chandarāgabyāpādena ruppati. Taṁ me taṇhāsallaṁ pahīnaṁ, apanīto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohamasmī’ti. Evaṁmāni assa atathaṁ samānaṁ. So yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni tāni anuyuñjeyya; asappāyaṁ cakkhunā rūpadassanaṁ anuyuñjeyya, asappāyaṁ sotena saddaṁ anuyuñjeyya, asappāyaṁ ghānena gandhaṁ anuyuñjeyya, asappāyaṁ jivhāya rasaṁ anuyuñjeyya, asappāyaṁ kāyena phoṭṭhabbaṁ anuyuñjeyya, asappāyaṁ manasā dhammaṁ anuyuñjeyya. Tassa asappāyaṁ cakkhunā rūpadassanaṁ anuyuttassa, asappāyaṁ sotena saddaṁ anuyuttassa, asappāyaṁ ghānena gandhaṁ anuyuttassa, asappāyaṁ jivhāya rasaṁ anuyuttassa, asappāyaṁ kāyena phoṭṭhabbaṁ anuyuttassa, asappāyaṁ manasā dhammaṁ anuyuttassa rāgo cittaṁ anuddhaṁseyya. So rāgānuddhaṁsitena cittena maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. 19 Seyyathāpi, sunakkhatta, puriso sallena viddho assa savisena gāḷhūpalepanena. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ. Tassa so bhisakko sallakatto satthena vaṇamukhaṁ parikanteyya. Satthena vaṇamukhaṁ parikantitvā esaniyā sallaṁ eseyya. Esaniyā sallaṁ esitvā sallaṁ abbuheyya, apaneyya visadosaṁ saupādisesaṁ. Saupādisesoti jānamāno so evaṁ vadeyya: ‘ambho purisa, ubbhataṁ kho te sallaṁ, apanīto visadoso saupādiseso. Analañca te antarāyāya. Sappāyāni ceva bhojanāni bhuñjeyyāsi, mā te asappāyāni bhojanāni bhuñjato vaṇo assāvī assa. Kālena kālañca vaṇaṁ dhoveyyāsi, kālena kālaṁ vaṇamukhaṁ ālimpeyyāsi, mā te na kālena kālaṁ vaṇaṁ dhovato na kālena kālaṁ vaṇamukhaṁ ālimpato pubbalohitaṁ vaṇamukhaṁ pariyonandhi. Mā ca vātātape cārittaṁ anuyuñji, mā te vātātape cārittaṁ anuyuttassa rajosūkaṁ vaṇamukhaṁ anuddhaṁsesi. Vaṇānurakkhī ca, ambho purisa, vihareyyāsi vaṇasāropī’ti. 20 Tassa evamassa: ‘ubbhataṁ kho me sallaṁ, apanīto visadoso anupādiseso. Analañca me antarāyāyā’ti. So asappāyāni ceva bhojanāni bhuñjeyya. Tassa asappāyāni bhojanāni bhuñjato vaṇo assāvī assa. Na ca kālena kālaṁ vaṇaṁ dhoveyya, na ca kālena kālaṁ vaṇamukhaṁ ālimpeyya. Tassa na kālena kālaṁ vaṇaṁ dhovato, na kālena kālaṁ vaṇamukhaṁ ālimpato pubbalohitaṁ vaṇamukhaṁ pariyonandheyya. Vātātape ca cārittaṁ anuyuñjeyya. Tassa vātātape cārittaṁ anuyuttassa rajosūkaṁ vaṇamukhaṁ anuddhaṁseyya. Na ca vaṇānurakkhī vihareyya na vaṇasāropī. Tassa imissā ca asappāyakiriyāya, asuci visadoso apanīto saupādiseso tadubhayena vaṇo puthuttaṁ gaccheyya. So puthuttaṁ gatena vaṇena maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. 21 Evameva kho, sunakkhatta, ṭhānametaṁ vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evamassa: ‘taṇhā kho sallaṁ samaṇena vuttaṁ, avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati. Taṁ me taṇhāsallaṁ pahīnaṁ, apanīto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohamasmī’ti. Evaṁmāni assa atathaṁ samānaṁ. So yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni tāni anuyuñjeyya, asappāyaṁ cakkhunā rūpadassanaṁ anuyuñjeyya, asappāyaṁ sotena saddaṁ anuyuñjeyya, asappāyaṁ ghānena gandhaṁ anuyuñjeyya, asappāyaṁ jivhāya rasaṁ anuyuñjeyya, asappāyaṁ kāyena phoṭṭhabbaṁ anuyuñjeyya, asappāyaṁ manasā dhammaṁ anuyuñjeyya. Tassa asappāyaṁ cakkhunā rūpadassanaṁ anuyuttassa, asappāyaṁ sotena saddaṁ anuyuttassa, asappāyaṁ ghānena gandhaṁ anuyuttassa, asappāyaṁ jivhāya rasaṁ anuyuttassa, asappāyaṁ kāyena phoṭṭhabbaṁ anuyuttassa, asappāyaṁ manasā dhammaṁ anuyuttassa rāgo cittaṁ anuddhaṁseyya. So rāgānuddhaṁsitena cittena maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. 22 Maraṇañhetaṁ, sunakkhatta, ariyassa vinaye yo sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati; maraṇamattañhetaṁ, sunakkhatta, dukkhaṁ yaṁ aññataraṁ 718 --- mn105 1:22 saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjati. 23 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, sunakkhatta, vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evamassa: ‘taṇhā kho sallaṁ samaṇena vuttaṁ, avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati. Taṁ me taṇhāsallaṁ pahīnaṁ, apanīto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohamasmī’ti. Sammā nibbānādhimuttasseva sato so yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni tāni nānuyuñjeyya, asappāyaṁ cakkhunā rūpadassanaṁ nānuyuñjeyya, asappāyaṁ sotena saddaṁ nānuyuñjeyya, asappāyaṁ ghānena gandhaṁ nānuyuñjeyya, asappāyaṁ jivhāya rasaṁ nānuyuñjeyya, asappāyaṁ kāyena phoṭṭhabbaṁ nānuyuñjeyya, asappāyaṁ manasā dhammaṁ nānuyuñjeyya. Tassa asappāyaṁ cakkhunā rūpadassanaṁ nānuyuttassa, asappāyaṁ sotena saddaṁ nānuyuttassa, asappāyaṁ ghānena gandhaṁ nānuyuttassa, asappāyaṁ jivhāya rasaṁ nānuyuttassa, asappāyaṁ kāyena phoṭṭhabbaṁ nānuyuttassa, asappāyaṁ manasā dhammaṁ nānuyuttassa rāgo cittaṁ nānuddhaṁseyya. So na rāgānuddhaṁsitena cittena neva maraṇaṁ vā nigaccheyya na maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. 24 Seyyathāpi, sunakkhatta, puriso sallena viddho assa savisena gāḷhūpalepanena. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ. Tassa so bhisakko sallakatto satthena vaṇamukhaṁ parikanteyya. Satthena vaṇamukhaṁ parikantitvā esaniyā sallaṁ eseyya. Esaniyā sallaṁ esitvā sallaṁ abbuheyya, apaneyya visadosaṁ anupādisesaṁ. Anupādisesoti jānamāno so evaṁ vadeyya: ‘ambho purisa, ubbhataṁ kho te sallaṁ, apanīto visadoso anupādiseso. Analañca te antarāyāya. Sappāyāni ceva bhojanāni bhuñjeyyāsi, mā te asappāyāni bhojanāni bhuñjato vaṇo assāvī assa. Kālena kālañca vaṇaṁ dhoveyyāsi, kālena kālaṁ vaṇamukhaṁ ālimpeyyāsi. Mā te na kālena kālaṁ vaṇaṁ dhovato na kālena kālaṁ vaṇamukhaṁ ālimpato pubbalohitaṁ vaṇamukhaṁ pariyonandhi. Mā ca vātātape cārittaṁ anuyuñji, mā te vātātape cārittaṁ anuyuttassa rajosūkaṁ vaṇamukhaṁ anuddhaṁsesi. Vaṇānurakkhī ca, ambho purisa, vihareyyāsi vaṇasāropī’ti. 25 Tassa evamassa: ‘ubbhataṁ kho me sallaṁ, apanīto visadoso anupādiseso. Analañca me antarāyāyā’ti. So sappāyāni ceva bhojanāni bhuñjeyya. Tassa sappāyāni bhojanāni bhuñjato vaṇo na assāvī assa. Kālena kālañca vaṇaṁ dhoveyya, kālena kālaṁ vaṇamukhaṁ ālimpeyya. Tassa kālena kālaṁ vaṇaṁ dhovato kālena kālaṁ vaṇamukhaṁ ālimpato na pubbalohitaṁ vaṇamukhaṁ pariyonandheyya. Na ca vātātape cārittaṁ anuyuñjeyya. Tassa vātātape cārittaṁ ananuyuttassa rajosūkaṁ vaṇamukhaṁ nānuddhaṁseyya. Vaṇānurakkhī ca vihareyya vaṇasāropī. Tassa imissā ca sappāyakiriyāya asu ca visadoso apanīto anupādiseso tadubhayena vaṇo viruheyya. So ruḷhena vaṇena sañchavinā neva maraṇaṁ vā nigaccheyya na maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. 26 Evameva kho, sunakkhatta, ṭhānametaṁ vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evamassa: ‘taṇhā kho sallaṁ samaṇena vuttaṁ, avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati. Taṁ me taṇhāsallaṁ pahīnaṁ, apanīto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohamasmī’ti. Sammā nibbānādhimuttasseva sato so yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni tāni nānuyuñjeyya, asappāyaṁ cakkhunā rūpadassanaṁ nānuyuñjeyya, asappāyaṁ sotena saddaṁ nānuyuñjeyya, asappāyaṁ ghānena gandhaṁ nānuyuñjeyya, asappāyaṁ jivhāya rasaṁ nānuyuñjeyya, asappāyaṁ kāyena phoṭṭhabbaṁ nānuyuñjeyya, asappāyaṁ manasā dhammaṁ nānuyuñjeyya. Tassa asappāyaṁ cakkhunā rūpadassanaṁ nānuyuttassa, asappāyaṁ sotena saddaṁ nānuyuttassa, asappāyaṁ ghānena gandhaṁ nānuyuttassa, asappāyaṁ jivhāya rasaṁ nānuyuttassa, asappāyaṁ kāyena phoṭṭhabbaṁ nānuyuttassa, asappāyaṁ manasā dhammaṁ nānuyuttassa, rāgo cittaṁ nānuddhaṁseyya. So na rāgānuddhaṁsitena cittena neva maraṇaṁ vā nigaccheyya na maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. 27 Upamā kho me ayaṁ, sunakkhatta, katā atthassa viññāpanāya. Ayaṁyevettha attho—vaṇoti kho, sunakkhatta, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ; visadosoti kho, sunakkhatta, avijjāyetaṁ adhivacanaṁ; sallanti kho, sunakkhatta, taṇhāyetaṁ adhivacanaṁ; esanīti kho, sunakkhatta, satiyāyetaṁ adhivacanaṁ; 719 --- mn105 1:27 satthanti kho, sunakkhatta, ariyāyetaṁ paññāya adhivacanaṁ; bhisakko sallakattoti kho, sunakkhatta, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. 28 So vata, sunakkhatta, bhikkhu chasu phassāyatanesu saṁvutakārī ‘upadhi dukkhassa mūlan’ti—iti viditvā nirupadhi upadhisaṅkhaye vimutto upadhismiṁ vā kāyaṁ upasaṁharissati cittaṁ vā uppādessatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 29 Seyyathāpi, sunakkhatta, āpānīyakaṁso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno; so ca kho visena saṁsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikūlo. Taṁ kiṁ maññasi, sunakkhatta, api nu so puriso amuṁ āpānīyakaṁsaṁ piveyya yaṁ jaññā: ‘imāhaṁ pivitvā maraṇaṁ vā nigacchāmi maraṇamattaṁ vā dukkhan’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evameva kho, sunakkhatta, so vata bhikkhu chasu phassāyatanesu saṁvutakārī ‘upadhi dukkhassa mūlan’ti—iti viditvā nirupadhi upadhisaṅkhaye vimutto upadhismiṁ vā kāyaṁ upasaṁharissati cittaṁ vā uppādessatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 30 Seyyathāpi, sunakkhatta, āsīviso ghoraviso. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikūlo. Taṁ kiṁ maññasi, sunakkhatta, api nu so puriso amussa āsīvisassa ghoravisassa hatthaṁ vā aṅguṭṭhaṁ vā dajjā yaṁ jaññā: ‘imināhaṁ daṭṭho maraṇaṁ vā nigacchāmi maraṇamattaṁ vā dukkhan’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evameva kho, sunakkhatta, so vata bhikkhu chasu phassāyatanesu saṁvutakārī ‘upadhi dukkhassa mūlan’ti—iti viditvā nirupadhi upadhisaṅkhaye vimutto upadhismiṁ vā kāyaṁ upasaṁharissati cittaṁ vā uppādessatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano sunakkhatto licchaviputto bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Sunakkhattasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. mn32 0 Majjhima Nikāya 32 Mahāgosiṅgasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā gosiṅgasālavanadāye viharati sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṁ—āyasmatā ca sāriputtena āyasmatā ca mahāmoggallānena āyasmatā ca mahākassapena āyasmatā ca anuruddhena āyasmatā ca revatena āyasmatā ca ānandena, aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṁ. 2 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākassapaṁ etadavoca: “āyāmāvuso, kassapa, yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamissāma dhammassavanāyā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā mahākassapo āyasmato mahāmoggallānassa paccassosi. Atha kho āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca anuruddho yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṁsu dhammassavanāya. 3 Addasā kho āyasmā ānando āyasmantañca mahāmoggallānaṁ āyasmantañca mahākassapaṁ āyasmantañca anuruddhaṁ yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamante dhammassavanāya. Disvāna yenāyasmā revato tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ revataṁ etadavoca: “upasaṅkamantā kho amū, āvuso revata, sappurisā yenāyasmā sāriputto tena dhammassavanāya. Āyāmāvuso revata, yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamissāma dhammassavanāyā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā revato āyasmato ānandassa paccassosi. Atha kho āyasmā ca revato āyasmā ca ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṁsu dhammassavanāya. 4 Addasā kho āyasmā sāriputto āyasmantañca revataṁ āyasmantañca ānandaṁ dūratova āgacchante. Disvāna āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “etu kho āyasmā ānando. Svāgataṁ āyasmato ānandassa bhagavato upaṭṭhākassa bhagavato santikāvacarassa. Ramaṇīyaṁ, āvuso ānanda, gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṁrūpena, āvuso ānanda, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti? “Idhāvuso sāriputta, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā 720 --- mn32 1:4 pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā; kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti, dhātā, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So catassannaṁ parisānaṁ dhammaṁ deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi anuppabandhehi anusayasamugghātāya. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti. 5 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṁ revataṁ etadavoca: “byākataṁ kho, āvuso revata, āyasmatā ānandena yathāsakaṁ paṭibhānaṁ. Tattha dāni mayaṁ āyasmantaṁ revataṁ pucchāma: ‘ramaṇīyaṁ, āvuso revata, gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṁrūpena, āvuso revata, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti? “Idhāvuso sāriputta, bhikkhu paṭisallānārāmo hoti paṭisallānarato, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti. 6 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca: “byākataṁ kho, āvuso anuruddha, āyasmatā revatena yathāsakaṁ paṭibhānaṁ. Tattha dāni mayaṁ āyasmantaṁ anuruddhaṁ pucchāma: ‘ramaṇīyaṁ, āvuso anuruddha, gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṁrūpena, āvuso anuruddha, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti? “Idhāvuso sāriputta, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṁ lokānaṁ voloketi. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, cakkhumā puriso uparipāsādavaragato sahassaṁ nemimaṇḍalānaṁ volokeyya; evameva kho, āvuso sāriputta, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṁ lokānaṁ voloketi. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti. 7 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahākassapaṁ etadavoca: “byākataṁ kho, āvuso kassapa, āyasmatā anuruddhena yathāsakaṁ paṭibhānaṁ. Tattha dāni mayaṁ āyasmantaṁ mahākassapaṁ pucchāma: ‘ramaṇīyaṁ, āvuso kassapa, gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṁrūpena, āvuso kassapa, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti? “Idhāvuso sāriputta, bhikkhu attanā ca āraññiko hoti āraññikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca piṇḍapātiko hoti piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca paṁsukūliko hoti paṁsukūlikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca tecīvariko hoti tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca appiccho hoti appicchatāya ca vaṇṇavādī, attanā ca santuṭṭho hoti santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, attanā ca pavivitto hoti pavivekassa ca vaṇṇavādī, attanā ca asaṁsaṭṭho hoti asaṁsaggassa ca vaṇṇavādī, attanā ca āraddhavīriyo hoti vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī, attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti. 8 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: “byākataṁ kho, āvuso moggallāna, āyasmatā mahākassapena yathāsakaṁ paṭibhānaṁ. Tattha dāni mayaṁ āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ pucchāma: ‘ramaṇīyaṁ, āvuso moggallāna, gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṁrūpena, āvuso moggallāna, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti? “Idhāvuso sāriputta, dve bhikkhū abhidhammakathaṁ kathenti, te aññamaññaṁ pañhaṁ pucchanti, aññamaññassa pañhaṁ puṭṭhā vissajjenti, no ca saṁsādenti, dhammī ca nesaṁ kathā pavattinī hoti. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti. 9 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “byākataṁ kho, āvuso sāriputta, amhehi sabbeheva yathāsakaṁ paṭibhānaṁ. Tattha dāni mayaṁ 721 --- mn32 1:9 āyasmantaṁ sāriputtaṁ pucchāma: ‘ramaṇīyaṁ, āvuso sāriputta, gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṁrūpena, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti? “Idhāvuso moggallāna, bhikkhu cittaṁ vasaṁ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṁ viharati. Seyyathāpi, āvuso moggallāna, rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṁ dussānaṁ dussakaraṇḍako pūro assa. So yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya pubbaṇhasamayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ pubbaṇhasamayaṁ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya majjhanhikasamayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ majjhanhikasamayaṁ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya sāyanhasamayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ sāyanhasamayaṁ pārupeyya. Evameva kho, āvuso moggallāna, bhikkhu cittaṁ vasaṁ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṁ viharati. Evarūpena kho, āvuso moggallāna, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti. 10 Atha kho āyasmā sāriputto te āyasmante etadavoca: “byākataṁ kho, āvuso, amhehi sabbeheva yathāsakaṁ paṭibhānaṁ. Āyāmāvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā etamatthaṁ bhagavato ārocessāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti. “Evamāvuso”ti kho te āyasmanto āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Atha kho te āyasmanto yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: 11 “idha, bhante, āyasmā ca revato āyasmā ca ānando yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu dhammassavanāya. Addasaṁ kho ahaṁ, bhante, āyasmantañca revataṁ āyasmantañca ānandaṁ dūratova āgacchante. Disvāna āyasmantaṁ ānandaṁ etadavocaṁ: ‘etu kho āyasmā ānando. Svāgataṁ āyasmato ānandassa bhagavato upaṭṭhākassa bhagavato santikāvacarassa. Ramaṇīyaṁ, āvuso ānanda, gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṁrūpena, āvuso ānanda, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’ti? Evaṁ vutte, bhante, āyasmā ānando maṁ etadavoca: ‘idhāvuso, sāriputta, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo …pe… anusayasamugghātāya. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta. Yathā taṁ ānandova sammā byākaramāno byākareyya. Ānando hi, sāriputta, bahussuto sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā; kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti, dhātā, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So catassannaṁ parisānaṁ dhammaṁ deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi anuppabandhehi anusayasamugghātāyā”ti. 12 “Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, āyasmantaṁ revataṁ etadavocaṁ: ‘byākataṁ kho, āvuso revata, āyasmatā ānandena yathāsakaṁ paṭibhānaṁ. Tattha dāni mayaṁ āyasmantaṁ revataṁ pucchāma—ramaṇīyaṁ, āvuso revata, gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṁrūpena, āvuso revata, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’ti? Evaṁ vutte, bhante, āyasmā revato maṁ etadavoca: ‘idhāvuso sāriputta, bhikkhu paṭisallānārāmo hoti paṭisallānarato, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto, anirākatajjhāno, vipassanāya 722 --- mn32 1:12 samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta. Yathā taṁ revatova sammā byākaramāno byākareyya. Revato hi, sāriputta, paṭisallānārāmo paṭisallānarato, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānan”ti. 13 “Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavocaṁ: ‘byākataṁ kho, āvuso anuruddha, āyasmatā revatena …pe… kathaṁrūpena, āvuso anuruddha, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’ti. Evaṁ vutte, bhante, āyasmā anuruddho maṁ etadavoca: ‘idhāvuso sāriputta, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṁ lokānaṁ voloketi. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, cakkhumā puriso …pe… evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta, yathā taṁ anuruddhova sammā byākaramāno byākareyya. Anuruddho hi, sāriputta, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṁ lokānaṁ voloketī”ti. 14 “Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, āyasmantaṁ mahākassapaṁ etadavocaṁ: ‘byākataṁ kho, āvuso kassapa, āyasmatā anuruddhena yathāsakaṁ paṭibhānaṁ. Tattha dāni mayaṁ āyasmantaṁ mahākassapaṁ pucchāma …pe… kathaṁrūpena kho, āvuso kassapa, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’ti? Evaṁ vutte, bhante, āyasmā mahākassapo maṁ etadavoca: ‘idhāvuso sāriputta, bhikkhu attanā ca āraññiko hoti āraññikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca piṇḍapātiko hoti …pe… attanā ca paṁsukūliko hoti …pe… attanā ca tecīvariko hoti …pe… attanā ca appiccho hoti …pe… attanā ca santuṭṭho hoti …pe… attanā ca pavivitto hoti …pe… attanā ca asaṁsaṭṭho hoti …pe… attanā ca āraddhavīriyo hoti …pe… attanā ca sīlasampanno hoti …pe… attanā ca samādhisampanno hoti …pe… attanā ca paññāsampanno hoti … attanā ca vimuttisampanno hoti … attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta. Yathā taṁ kassapova sammā byākaramāno byākareyya. Kassapo hi, sāriputta, attanā ca āraññiko āraññikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca piṇḍapātiko piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca paṁsukūliko paṁsukūlikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca tecīvariko tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca appiccho appicchatāya ca vaṇṇavādī, attanā ca santuṭṭho santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, attanā ca pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī, attanā ca asaṁsaṭṭho asaṁsaggassa ca vaṇṇavādī, attanā ca āraddhavīriyo vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī, attanā ca sīlasampanno sīlasampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca samādhisampanno samādhisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca paññāsampanno paññāsampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttisampanno vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī”ti. 15 “Evaṁ vutte, ahaṁ bhante āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavocaṁ: ‘byākataṁ kho, āvuso moggallāna, āyasmatā mahākassapena yathāsakaṁ paṭibhānaṁ. Tattha dāni mayaṁ āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ pucchāma …pe… kathaṁrūpena, āvuso moggallāna, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’ti? Evaṁ vutte, bhante, āyasmā mahāmoggallāno maṁ etadavoca: ‘idhāvuso sāriputta, dve bhikkhū abhidhammakathaṁ kathenti. Te aññamaññaṁ pañhaṁ pucchanti, aññamaññassa pañhaṁ puṭṭhā vissajjenti, no ca saṁsādenti, dhammī ca nesaṁ kathā pavattinī hoti. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta, yathā taṁ moggallānova sammā byākaramāno byākareyya. Moggallāno hi, sāriputta, dhammakathiko”ti. 16 Evaṁ vutte, āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṁ etadavoca: “atha khvāhaṁ, bhante, āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavocaṁ: ‘byākataṁ kho, āvuso sāriputta, amhehi sabbeheva yathāsakaṁ paṭibhānaṁ. Tattha dāni mayaṁ āyasmantaṁ sāriputtaṁ pucchāma—ramaṇīyaṁ, āvuso sāriputta, gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti. Kathaṁrūpena, āvuso 723 --- mn32 1:16 sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’ti? Evaṁ vutte, bhante, āyasmā sāriputto maṁ etadavoca: ‘idhāvuso moggallāna, bhikkhu cittaṁ vasaṁ vatteti no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṁ viharati. Seyyathāpi, āvuso moggallāna, rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṁ dussānaṁ dussakaraṇḍako pūro assa. So yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya pubbaṇhasamayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ pubbaṇhasamayaṁ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya majjhanhikasamayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ majjhanhikasamayaṁ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya sāyanhasamayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ sāyanhasamayaṁ pārupeyya. Evameva kho, āvuso moggallāna, bhikkhu cittaṁ vasaṁ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṁ viharati. Evarūpena kho, āvuso moggallāna, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti. “Sādhu sādhu, moggallāna. Yathā taṁ sāriputtova sammā byākaramāno byākareyya. Sāriputto hi, moggallāna, cittaṁ vasaṁ vatteti no ca sāriputto cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṁ viharatī”ti. 17 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “kassa nu kho, bhante, subhāsitan”ti? “Sabbesaṁ vo, sāriputta, subhāsitaṁ pariyāyena. Api ca mamapi suṇātha yathārūpena bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyya. Idha, sāriputta, bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā: ‘na tāvāhaṁ imaṁ pallaṅkaṁ bhindissāmi yāva me nānupādāya āsavehi cittaṁ vimuccissatī’ti. Evarūpena kho, sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te āyasmanto bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Mahāgosiṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. mn1 0 Majjhima Nikāya 1 Mūlapariyāyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā ukkaṭṭhāyaṁ viharati subhagavane sālarājamūle. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “sabbadhammamūlapariyāyaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto—pathaviṁ pathavito sañjānāti; pathaviṁ pathavito saññatvā pathaviṁ maññati, pathaviyā maññati, pathavito maññati, pathaviṁ meti maññati, pathaviṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 4 Āpaṁ āpato sañjānāti; āpaṁ āpato saññatvā āpaṁ maññati, āpasmiṁ maññati, āpato maññati, āpaṁ meti maññati, āpaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? 724 --- mn1 1:4 ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 5 Tejaṁ tejato sañjānāti; tejaṁ tejato saññatvā tejaṁ maññati, tejasmiṁ maññati, tejato maññati, tejaṁ meti maññati, tejaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 6 Vāyaṁ vāyato sañjānāti; vāyaṁ vāyato saññatvā vāyaṁ maññati, vāyasmiṁ maññati, vāyato maññati, vāyaṁ meti maññati, vāyaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 7 Bhūte bhūtato sañjānāti; bhūte bhūtato saññatvā bhūte maññati, bhūtesu maññati, bhūtato maññati, bhūte meti maññati, bhūte abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 8 Deve devato sañjānāti; deve devato saññatvā deve maññati, devesu maññati, devato maññati, deve meti maññati, deve abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 9 Pajāpatiṁ pajāpatito sañjānāti; pajāpatiṁ pajāpatito saññatvā pajāpatiṁ maññati, pajāpatismiṁ maññati, pajāpatito maññati, pajāpatiṁ meti maññati, pajāpatiṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 10 Brahmaṁ brahmato sañjānāti; brahmaṁ brahmato saññatvā brahmaṁ maññati, brahmasmiṁ maññati, brahmato maññati, brahmaṁ meti maññati, brahmaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 11 Ābhassare ābhassarato sañjānāti; ābhassare ābhassarato saññatvā ābhassare maññati, ābhassaresu maññati, ābhassarato maññati, ābhassare meti maññati, ābhassare abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 12 Subhakiṇhe subhakiṇhato sañjānāti; subhakiṇhe subhakiṇhato saññatvā subhakiṇhe maññati, subhakiṇhesu maññati, subhakiṇhato maññati, subhakiṇhe meti maññati, subhakiṇhe abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 13 Vehapphale vehapphalato sañjānāti; vehapphale vehapphalato saññatvā vehapphale maññati, vehapphalesu maññati, vehapphalato maññati, vehapphale meti maññati, vehapphale abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 14 Abhibhuṁ abhibhuto sañjānāti; abhibhuṁ abhibhuto saññatvā abhibhuṁ maññati, abhibhusmiṁ maññati, abhibhuto maññati, abhibhuṁ meti maññati, abhibhuṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 15 Ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato sañjānāti; ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato saññatvā ākāsānañcāyatanaṁ maññati, ākāsānañcāyatanasmiṁ maññati, ākāsānañcāyatanato maññati, ākāsānañcāyatanaṁ meti maññati, ākāsānañcāyatanaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 16 Viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato sañjānāti; viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato saññatvā viññāṇañcāyatanaṁ maññati, viññāṇañcāyatanasmiṁ maññati, viññāṇañcāyatanato maññati, viññāṇañcāyatanaṁ meti maññati, viññāṇañcāyatanaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 17 Ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato sañjānāti; ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato saññatvā ākiñcaññāyatanaṁ maññati, ākiñcaññāyatanasmiṁ maññati, ākiñcaññāyatanato maññati, ākiñcaññāyatanaṁ meti maññati, ākiñcaññāyatanaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 18 Nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato sañjānāti; nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato saññatvā nevasaññānāsaññāyatanaṁ maññati, nevasaññānāsaññāyatanasmiṁ maññati, nevasaññānāsaññāyatanato maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṁ meti maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 19 Diṭṭhaṁ diṭṭhato sañjānāti; diṭṭhaṁ diṭṭhato saññatvā diṭṭhaṁ maññati, diṭṭhasmiṁ maññati, diṭṭhato maññati, diṭṭhaṁ meti maññati, diṭṭhaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 20 Sutaṁ sutato sañjānāti; sutaṁ sutato saññatvā sutaṁ maññati, sutasmiṁ maññati, sutato maññati, sutaṁ meti maññati, sutaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 21 Mutaṁ mutato sañjānāti; mutaṁ mutato saññatvā mutaṁ maññati, mutasmiṁ maññati, mutato maññati, mutaṁ meti maññati, mutaṁ 725 --- mn1 1:21 abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 22 Viññātaṁ viññātato sañjānāti; viññātaṁ viññātato saññatvā viññātaṁ maññati, viññātasmiṁ maññati, viññātato maññati, viññātaṁ meti maññati, viññātaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 23 Ekattaṁ ekattato sañjānāti; ekattaṁ ekattato saññatvā ekattaṁ maññati, ekattasmiṁ maññati, ekattato maññati, ekattaṁ meti maññati, ekattaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 24 Nānattaṁ nānattato sañjānāti; nānattaṁ nānattato saññatvā nānattaṁ maññati, nānattasmiṁ maññati, nānattato maññati, nānattaṁ meti maññati, nānattaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 25 Sabbaṁ sabbato sañjānāti; sabbaṁ sabbato saññatvā sabbaṁ maññati, sabbasmiṁ maññati, sabbato maññati, sabbaṁ meti maññati, sabbaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 26 Nibbānaṁ nibbānato sañjānāti; nibbānaṁ nibbānato saññatvā nibbānaṁ maññati, nibbānasmiṁ maññati, nibbānato maññati, nibbānaṁ meti maññati, nibbānaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Apariññātaṁ tassā’ti vadāmi. Puthujjanavasena paṭhamanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 27 Yopi so, bhikkhave, bhikkhu sekkho appattamānaso anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamāno viharati, sopi pathaviṁ pathavito abhijānāti; pathaviṁ pathavito abhiññāya pathaviṁ mā maññi, pathaviyā mā maññi, pathavito mā maññi, pathaviṁ meti mā maññi, pathaviṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? ‘Pariññeyyaṁ tassā’ti vadāmi. 28 Āpaṁ …pe… 29 tejaṁ … 30 vāyaṁ … 31 bhūte … 32 deve … 33 pajāpatiṁ … 34 brahmaṁ … 35 ābhassare … 36 subhakiṇhe … 37 vehapphale … 38 abhibhuṁ … 39 ākāsānañcāyatanaṁ … 40 viññāṇañcāyatanaṁ … 41 ākiñcaññāyatanaṁ … 42 nevasaññānāsaññāyatanaṁ … 43 diṭṭhaṁ … 44 sutaṁ … 45 mutaṁ … 46 viññātaṁ … 47 ekattaṁ … 48 nānattaṁ … 49 sabbaṁ … 50 nibbānaṁ nibbānato abhijānāti; nibbānaṁ nibbānato abhiññāya nibbānaṁ mā maññi, nibbānasmiṁ mā maññi, nibbānato mā maññi, nibbānaṁ meti mā maññi, nibbānaṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? ‘Pariññeyyaṁ tassā’ti vadāmi. Sekkhavasena dutiyanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 51 Yopi so, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, sopi pathaviṁ pathavito abhijānāti; pathaviṁ pathavito abhiññāya pathaviṁ na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathaviṁ meti na maññati, pathaviṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Pariññātaṁ tassā’ti vadāmi. 52 Āpaṁ …pe… 53 tejaṁ … 54 vāyaṁ … 55 bhūte … 56 deve … 57 pajāpatiṁ … 58 brahmaṁ … 59 ābhassare … 60 subhakiṇhe … 61 vehapphale … 62 abhibhuṁ … 63 ākāsānañcāyatanaṁ … 64 viññāṇañcāyatanaṁ … 65 ākiñcaññāyatanaṁ … 66 nevasaññānāsaññāyatanaṁ … 67 diṭṭhaṁ … 68 sutaṁ … 69 mutaṁ … 70 viññātaṁ … 71 ekattaṁ … 72 nānattaṁ … 73 sabbaṁ … 74 nibbānaṁ nibbānato abhijānāti; nibbānaṁ nibbānato abhiññāya nibbānaṁ na maññati, nibbānasmiṁ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṁ meti na maññati, nibbānaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Pariññātaṁ tassā’ti vadāmi. Khīṇāsavavasena tatiyanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 75 Yopi so, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññā vimutto, sopi pathaviṁ pathavito abhijānāti; pathaviṁ pathavito abhiññāya pathaviṁ na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathaviṁ meti na maññati, pathaviṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa, vītarāgattā. 76 Āpaṁ …pe… 77 tejaṁ … 78 vāyaṁ … 79 bhūte … 80 deve … 81 pajāpatiṁ … 82 brahmaṁ … 83 ābhassare … 84 subhakiṇhe … 85 vehapphale … 86 abhibhuṁ … 87 ākāsānañcāyatanaṁ … 88 viññāṇañcāyatanaṁ … 89 ākiñcaññāyatanaṁ … 90 nevasaññānāsaññāyatanaṁ … 91 diṭṭhaṁ … 92 sutaṁ … 93 mutaṁ … 94 viññātaṁ … 95 ekattaṁ … 96 nānattaṁ … 97 sabbaṁ … 98 nibbānaṁ nibbānato abhijānāti; 726 --- mn1 1:98 nibbānaṁ nibbānato abhiññāya nibbānaṁ na maññati, nibbānasmiṁ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṁ meti na maññati, nibbānaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa, vītarāgattā. Khīṇāsavavasena catutthanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 99 Yopi so, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, sopi pathaviṁ pathavito abhijānāti; pathaviṁ pathavito abhiññāya pathaviṁ na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathaviṁ meti na maññati, pathaviṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa, vītadosattā. 100 Āpaṁ …pe… 101 tejaṁ … 102 vāyaṁ … 103 bhūte … 104 deve … 105 pajāpatiṁ … 106 brahmaṁ … 107 ābhassare … 108 subhakiṇhe … 109 vehapphale … 110 abhibhuṁ … 111 ākāsānañcāyatanaṁ … 112 viññāṇañcāyatanaṁ … 113 ākiñcaññāyatanaṁ … 114 nevasaññānāsaññāyatanaṁ … 115 diṭṭhaṁ … 116 sutaṁ … 117 mutaṁ … 118 viññātaṁ … 119 ekattaṁ … 120 nānattaṁ … 121 sabbaṁ … 122 nibbānaṁ nibbānato abhijānāti; nibbānaṁ nibbānato abhiññāya nibbānaṁ na maññati, nibbānasmiṁ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṁ meti na maññati, nibbānaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa, vītadosattā. Khīṇāsavavasena pañcamanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 123 Yopi so, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, sopi pathaviṁ pathavito abhijānāti; pathaviṁ pathavito abhiññāya pathaviṁ na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathaviṁ meti na maññati, pathaviṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa, vītamohattā. 124 Āpaṁ …pe… 125 tejaṁ … 126 vāyaṁ … 127 bhūte … 128 deve … 129 pajāpatiṁ … 130 brahmaṁ … 131 ābhassare … 132 subhakiṇhe … 133 vehapphale … 134 abhibhuṁ … 135 ākāsānañcāyatanaṁ … 136 viññāṇañcāyatanaṁ … 137 ākiñcaññāyatanaṁ … 138 nevasaññānāsaññāyatanaṁ … 139 diṭṭhaṁ … 140 sutaṁ … 141 mutaṁ … 142 viññātaṁ … 143 ekattaṁ … 144 nānattaṁ … 145 sabbaṁ … 146 nibbānaṁ nibbānato abhijānāti; nibbānaṁ nibbānato abhiññāya nibbānaṁ na maññati, nibbānasmiṁ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṁ meti na maññati, nibbānaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa, vītamohattā. Khīṇāsavavasena chaṭṭhanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 147 Tathāgatopi, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho pathaviṁ pathavito abhijānāti; pathaviṁ pathavito abhiññāya pathaviṁ na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathaviṁ meti na maññati, pathaviṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Pariññātantaṁ tathāgatassā’ti vadāmi. 148 Āpaṁ …pe… 149 tejaṁ … 150 vāyaṁ … 151 bhūte … 152 deve … 153 pajāpatiṁ … 154 brahmaṁ … 155 ābhassare … 156 subhakiṇhe … 157 vehapphale … 158 abhibhuṁ … 159 ākāsānañcāyatanaṁ … 160 viññāṇañcāyatanaṁ … 161 ākiñcaññāyatanaṁ … 162 nevasaññānāsaññāyatanaṁ … 163 diṭṭhaṁ … 164 sutaṁ … 165 mutaṁ … 166 viññātaṁ … 167 ekattaṁ … 168 nānattaṁ … 169 sabbaṁ … 170 nibbānaṁ nibbānato abhijānāti; nibbānaṁ nibbānato abhiññāya nibbānaṁ na maññati, nibbānasmiṁ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṁ meti na maññati, nibbānaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Pariññātantaṁ tathāgatassā’ti vadāmi. Tathāgatavasena sattamanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 171 Tathāgatopi, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho pathaviṁ pathavito abhijānāti; pathaviṁ pathavito abhiññāya pathaviṁ na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathaviṁ meti na maññati, pathaviṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandī dukkhassa mūlan’ti—iti viditvā ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha, bhikkhave, ‘tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti vadāmi. 172 Āpaṁ …pe… 173 tejaṁ … 174 vāyaṁ … 175 bhūte … 176 deve … 177 pajāpatiṁ … 178 brahmaṁ … 179 727 --- mn1 1:179 ābhassare … 180 subhakiṇhe … 181 vehapphale … 182 abhibhuṁ … 183 ākāsānañcāyatanaṁ … 184 viññāṇañcāyatanaṁ … 185 ākiñcaññāyatanaṁ … 186 nevasaññānāsaññāyatanaṁ … 187 diṭṭhaṁ … 188 sutaṁ … 189 mutaṁ … 190 viññātaṁ … 191 ekattaṁ … 192 nānattaṁ … 193 sabbaṁ … 194 nibbānaṁ nibbānato abhijānāti; nibbānaṁ nibbānato abhiññāya nibbānaṁ na maññati, nibbānasmiṁ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṁ meti na maññati, nibbānaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandī dukkhassa mūlan’ti—iti viditvā ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha, bhikkhave, ‘tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti vadāmī”ti. Tathāgatavasena aṭṭhamanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. Idamavoca bhagavā. Na te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Mūlapariyāyasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. mn144 0 Majjhima Nikāya 144 Channovādasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 2 Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmā ca channo gijjhakūṭe pabbate viharanti. 3 Tena kho pana samayena āyasmā channo ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahācundo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahācundaṁ etadavoca: “āyāmāvuso cunda, yenāyasmā channo tenupasaṅkamissāma gilānapucchakā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā mahācundo āyasmato sāriputtassa paccassosi. 4 Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo yenāyasmā channo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā channena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ channaṁ etadavoca: “kacci te, āvuso channa, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ? Kacci te dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? 5 “Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimattā vātā muddhani ūhananti. Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṁ dadeyya; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimattā sīse sīsavedanā. Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṁ parikanteyya; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti. Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṁ samparitāpeyyuṁ; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimatto kāyasmiṁ ḍāho. Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Satthaṁ, āvuso sāriputta, āharissāmi, nāvakaṅkhāmi jīvitan”ti. 6 “Māyasmā channo satthaṁ āharesi. Yāpetāyasmā channo. Yāpentaṁ mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ icchāma. Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhojanāni, ahaṁ āyasmato channassa sappāyāni bhojanāni pariyesissāmi. Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhesajjāni, ahaṁ āyasmato channassa 728 --- mn144 1:6 sappāyāni bhesajjāni pariyesissāmi. Sace āyasmato channassa natthi patirūpā upaṭṭhākā, ahaṁ āyasmantaṁ channaṁ upaṭṭhahissāmi. Māyasmā channo satthaṁ āharesi. Yāpetāyasmā channo. Yāpentaṁ mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ icchāmā”ti. 7 “Napi me, āvuso sāriputta, natthi sappāyāni bhojanāni; napi me natthi sappāyāni bhesajjāni; napi me natthi patirūpā upaṭṭhākā; api cāvuso sāriputta, pariciṇṇo me satthā dīgharattaṁ manāpeneva no amanāpena. Etañhi, āvuso sāriputta, sāvakassa patirūpaṁ yaṁ satthāraṁ paricareyya manāpeneva no amanāpena. ‘Anupavajjaṁ channo bhikkhu satthaṁ āharissatī’ti evametaṁ, āvuso sāriputta, dhārehī”ti. 8 “Puccheyyāma mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ kañcideva desaṁ, sace āyasmā channo okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti. “Pucchāvuso sāriputta, sutvā vedissāmī”ti. 9 “Cakkhuṁ, āvuso channa, cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasi? Sotaṁ, āvuso channa, sotaviññāṇaṁ …pe… ghānaṁ, āvuso channa, ghānaviññāṇaṁ … jivhaṁ, āvuso channa, jivhāviññāṇaṁ … kāyaṁ, āvuso channa, kāyaviññāṇaṁ … manaṁ, āvuso channa, manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti? “Cakkhuṁ, āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi. Sotaṁ, āvuso sāriputta …pe… ghānaṁ, āvuso sāriputta … jivhaṁ, āvuso sāriputta … kāyaṁ, āvuso sāriputta … manaṁ, āvuso sāriputta, manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti. 10 “Cakkhusmiṁ, āvuso channa, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya cakkhuṁ cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasi? Sotasmiṁ, āvuso channa, sotaviññāṇe … ghānasmiṁ, āvuso channa, ghānaviññāṇe … jivhāya, āvuso channa, jivhāviññāṇe … kāyasmiṁ, āvuso channa, kāyaviññāṇe … manasmiṁ, āvuso channa, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya manaṁ manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti? “Cakkhusmiṁ, āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya cakkhuṁ cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi. Sotasmiṁ, āvuso sāriputta, sotaviññāṇe … ghānasmiṁ, āvuso sāriputta, ghānaviññāṇe … jivhāya, āvuso sāriputta, jivhāviññāṇe … kāyasmiṁ, āvuso sāriputta, kāyaviññāṇe … manasmiṁ, āvuso sāriputta, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya manaṁ manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti. 11 Evaṁ vutte, āyasmā mahācundo āyasmantaṁ channaṁ etadavoca: “tasmātiha, āvuso channa, idampi tassa bhagavato sāsanaṁ, niccakappaṁ manasi kātabbaṁ: ‘nissitassa calitaṁ, anissitassa calitaṁ natthi. Calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti. Natiyā asati āgatigati na hoti. Āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti. Cutūpapāte asati nevidha na huraṁ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā’”ti. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmantaṁ channaṁ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. 12 Atha kho āyasmā channo acirapakkante āyasmante ca sāriputte āyasmante ca mahācunde satthaṁ āharesi. 13 Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “āyasmatā, bhante, channena satthaṁ āharitaṁ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? “Nanu te, sāriputta, channena bhikkhunā sammukhāyeva anupavajjatā byākatā”ti? “Atthi, bhante, pubbajiraṁ nāma vajjigāmo. Tatthāyasmato channassa mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulānī”ti. “Honti hete, sāriputta, channassa bhikkhuno mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulāni. Nāhaṁ, sāriputta, ettāvatā ‘saupavajjo’ti 729 --- mn144 1:13 vadāmi. Yo kho, sāriputta, imañca kāyaṁ nikkhipati aññañca kāyaṁ upādiyati tamahaṁ ‘saupavajjo’ti vadāmi. Taṁ channassa bhikkhuno natthi. ‘Anupavajjo channo bhikkhu satthaṁ āharesī’ti evametaṁ, sāriputta, dhārehī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā sāriputto bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Channovādasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. mn95 0 Majjhima Nikāya 95 Caṅkīsutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena opāsādaṁ nāma kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane. 2 Tena kho pana samayena caṅkī brāhmaṇo opāsādaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā pasenadinā kosalena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ. 3 Assosuṁ kho opāsādakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ opāsādaṁ anuppatto, opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 4 Atha kho opāsādakā brāhmaṇagahapatikā opāsādā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena devavanaṁ sālavanaṁ. 5 Tena kho pana samayena caṅkī brāhmaṇo uparipāsāde divāseyyaṁ upagato. Addasā kho caṅkī brāhmaṇo opāsādake brāhmaṇagahapatike opāsādā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūte uttarenamukhaṁ yena devavanaṁ sālavanaṁ tenupasaṅkamante. Disvā khattaṁ āmantesi: “kiṁ nu kho, bho khatte, opāsādakā brāhmaṇagahapatikā opāsādā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena devavanaṁ sālavanan”ti? 6 “Atthi, bho caṅkī, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ opāsādaṁ anuppatto, opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tamete bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya gacchantī”ti. “Tena hi, bho khatte, yena opāsādakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā opāsādake brāhmaṇagahapatike evaṁ vadehi: ‘caṅkī, bho, brāhmaṇo evamāha—āgamentu kira bhonto, caṅkīpi brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī’”ti. “Evaṁ, bho”ti kho so khatto caṅkissa brāhmaṇassa paṭissutvā yena opāsādakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā opāsādake brāhmaṇagahapatike etadavoca: “caṅkī, bho, brāhmaṇo evamāha: ‘āgamentu kira bhonto, caṅkīpi brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī’”ti. 7 Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṁ brāhmaṇānaṁ pañcamattāni brāhmaṇasatāni opāsāde paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Assosuṁ kho te brāhmaṇā: “caṅkī kira brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī”ti. Atha kho te brāhmaṇā yena caṅkī brāhmaṇo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā caṅkiṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ: “saccaṁ kira bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī”ti? “Evaṁ kho me, bho, hoti: ‘ahaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissāmī’”ti. 8 “Mā bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ 730 --- mn95 1:8 dassanāya upasaṅkami. Na arahati bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṁ caṅkiṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Bhavañhi caṅkī ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi bhavaṁ caṅkī ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṁ caṅkiṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Bhavañhi caṅkī aḍḍho mahaddhano mahābhogo …pe… bhavañhi caṅkī tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo …pe… bhavañhi caṅkī abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya …pe… bhavañhi caṅkī sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato …pe… bhavañhi caṅkī kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā …pe… bhavañhi caṅkī bahūnaṁ ācariyapācariyo, tīṇi māṇavakasatāni mante vāceti …pe… bhavañhi caṅkī rañño pasenadissa kosalassa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… bhavañhi caṅkī brāhmaṇassa pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… bhavañhi caṅkī opāsādaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā pasenadinā kosalena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ. Yampi bhavaṁ caṅkī opāsādaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā pasenadinā kosalena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ, imināpaṅgena na arahati bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṁ caṅkiṁ dassanāya upasaṅkamitun”ti. 9 Evaṁ vutte, caṅkī brāhmaṇo te brāhmaṇe etadavoca: “tena hi, bho, mamapi suṇātha, yathā mayameva arahāma taṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; na tveva arahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Samaṇo khalu, bho, gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi, bho, samaṇo gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; atha kho mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Samaṇo khalu, bho, gotamo pahūtaṁ hiraññasuvaṇṇaṁ ohāya pabbajito bhūmigatañca vehāsaṭṭhañca …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo daharova samāno yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo akāmakānaṁ mātāpitūnaṁ assumukhānaṁ rudantānaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo sīlavā ariyasīlī kusalasīlī kusalena sīlena samannāgato …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo bahūnaṁ ācariyapācariyo …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo khīṇakāmarāgo vigatacāpallo …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo kammavādī kiriyavādī apāpapurekkhāro brahmaññāya pajāya …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo uccā kulā pabbajito asambhinnā khattiyakulā …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo aḍḍhā kulā pabbajito mahaddhanā mahābhogā …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ tiroraṭṭhā tirojanapadā saṁpucchituṁ āgacchanti …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ anekāni devatāsahassāni pāṇehi saraṇaṁ gatāni …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā 731 --- mn95 1:9 devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ rājā māgadho seniyo bimbisāro saputtadāro pāṇehi saraṇaṁ gato …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ rājā pasenadi kosalo saputtadāro pāṇehi saraṇaṁ gato …pe… Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ brāhmaṇo pokkharasāti saputtadāro pāṇehi saraṇaṁ gato …pe… Samaṇo khalu, bho, gotamo opāsādaṁ anuppatto opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane. Ye kho te samaṇā vā brāhmaṇā vā amhākaṁ gāmakkhettaṁ āgacchanti, atithī no te honti. Atithī kho panamhehi sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Yampi samaṇo gotamo opāsādaṁ anuppatto opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane, atithimhākaṁ samaṇo gotamo. Atithi kho panamhehi sakkātabbo garukātabbo mānetabbo pūjetabbo. Imināpaṅgena na arahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; atha kho mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Ettake kho ahaṁ, bho, tassa bhoto gotamassa vaṇṇe pariyāpuṇāmi, no ca kho so bhavaṁ gotamo ettakavaṇṇo; aparimāṇavaṇṇo hi so bhavaṁ gotamo. Ekamekenapi tena aṅgena samannāgato na arahati, so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; atha kho mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamitunti. Tena hi, bho, sabbeva mayaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissāmā”ti. 10 Atha kho caṅkī brāhmaṇo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. 11 Tena kho pana samayena bhagavā vuddhehi vuddhehi brāhmaṇehi saddhiṁ kiñci kiñci kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā nisinno hoti. Tena kho pana samayena kāpaṭiko nāma māṇavo daharo vuttasiro soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. So vuddhānaṁ vuddhānaṁ brāhmaṇānaṁ bhagavatā saddhiṁ mantayamānānaṁ antarantarā kathaṁ opāteti. Atha kho bhagavā kāpaṭikaṁ māṇavaṁ apasādeti: “māyasmā bhāradvājo vuddhānaṁ vuddhānaṁ brāhmaṇānaṁ mantayamānānaṁ antarantarā kathaṁ opātetu. Kathāpariyosānaṁ āyasmā bhāradvājo āgametū”ti. Evaṁ vutte, caṅkī brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “mā bhavaṁ gotamo kāpaṭikaṁ māṇavaṁ apasādesi. kulaputto ca kāpaṭiko māṇavo, bahussuto ca kāpaṭiko māṇavo, paṇḍito ca kāpaṭiko māṇavo, kalyāṇavākkaraṇo ca kāpaṭiko māṇavo, pahoti ca kāpaṭiko māṇavo bhotā gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti. 12 Atha kho bhagavato etadahosi: “addhā kho kāpaṭikassa māṇavassa tevijjake pāvacane kathā bhavissati. Tathā hi naṁ brāhmaṇā sampurekkharontī”ti. Atha kho kāpaṭikassa māṇavassa etadahosi: “yadā me samaṇo gotamo cakkhuṁ upasaṁharissati, athāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ pañhaṁ pucchissāmī”ti. Atha kho bhagavā kāpaṭikassa māṇavassa cetasā cetoparivitakkamaññāya yena kāpaṭiko māṇavo tena cakkhūni upasaṁhāsi. Atha kho kāpaṭikassa māṇavassa etadahosi: “samannāharati kho maṁ samaṇo gotamo. Yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ pañhaṁ puccheyyan”ti. Atha kho kāpaṭiko māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: “yadidaṁ, bho gotama, brāhmaṇānaṁ porāṇaṁ mantapadaṁ itihitihaparamparāya piṭakasampadāya, tattha ca brāhmaṇā ekaṁsena niṭṭhaṁ gacchanti: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti. Idha bhavaṁ gotamo kimāhā”ti? 13 “Kiṁ pana, bhāradvāja, atthi koci brāhmaṇānaṁ ekabrāhmaṇopi yo evamāha: ‘ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi. Idameva saccaṁ, moghamaññan’”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Kiṁ pana, bhāradvāja, atthi koci brāhmaṇānaṁ ekācariyopi, ekācariyapācariyopi, yāva sattamā ācariyamahayugāpi, yo evamāha: ‘ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi. Idameva saccaṁ, moghamaññan’”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Kiṁ pana, bhāradvāja, yepi te brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tadanugāyanti tadanubhāsanti 732 --- mn95 1:13 bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi evamāhaṁsu: ‘mayametaṁ jānāma, mayametaṁ passāma. Idameva saccaṁ, moghamaññan’”ti? “No hidaṁ, bho gotama”. “Iti kira, bhāradvāja, natthi koci brāhmaṇānaṁ ekabrāhmaṇopi yo evamāha: ‘ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi. Idameva saccaṁ, moghamaññan’ti; natthi koci brāhmaṇānaṁ ekācariyopi ekācariyapācariyopi, yāva sattamā ācariyamahayugāpi, yo evamāha: ‘ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi. Idameva saccaṁ, moghamaññan’ti; yepi te brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi na evamāhaṁsu: ‘mayametaṁ jānāma, mayametaṁ passāma. Idameva saccaṁ, moghamaññan’ti. Seyyathāpi, bhāradvāja, andhaveṇi paramparāsaṁsattā purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati; evameva kho, bhāradvāja, andhaveṇūpamaṁ maññe brāhmaṇānaṁ bhāsitaṁ sampajjati—purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati. Taṁ kiṁ maññasi, bhāradvāja, nanu evaṁ sante brāhmaṇānaṁ amūlikā saddhā sampajjatī”ti? 14 “Na khvettha, bho gotama, brāhmaṇā saddhāyeva payirupāsanti, anussavāpettha brāhmaṇā payirupāsantī”ti. “Pubbeva kho tvaṁ, bhāradvāja, saddhaṁ agamāsi, anussavaṁ idāni vadesi. Pañca kho ime, bhāradvāja, dhammā diṭṭheva dhamme dvedhā vipākā. Katame pañca? Saddhā, ruci, anussavo, ākāraparivitakko, diṭṭhinijjhānakkhanti—ime kho, bhāradvāja, pañca dhammā diṭṭheva dhamme dvedhā vipākā. Api ca, bhāradvāja, susaddahitaṁyeva hoti, tañca hoti rittaṁ tucchaṁ musā; no cepi susaddahitaṁ hoti, tañca hoti bhūtaṁ tacchaṁ anaññathā. Api ca, bhāradvāja, surucitaṁyeva hoti …pe… svānussutaṁyeva hoti …pe… suparivitakkitaṁyeva hoti …pe… sunijjhāyitaṁyeva hoti, tañca hoti rittaṁ tucchaṁ musā; no cepi sunijjhāyitaṁ hoti, tañca hoti bhūtaṁ tacchaṁ anaññathā. Saccamanurakkhatā, bhāradvāja, viññunā purisena nālamettha ekaṁsena niṭṭhaṁ gantuṁ: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’”ti. 15 “Kittāvatā pana, bho gotama, saccānurakkhaṇā hoti, kittāvatā saccamanurakkhati? Saccānurakkhaṇaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Saddhā cepi, bhāradvāja, purisassa hoti; ‘evaṁ me saddhā’ti—iti vadaṁ saccamanurakkhati, na tveva tāva ekaṁsena niṭṭhaṁ gacchati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti (…). Ruci cepi, bhāradvāja, purisassa hoti …pe… anussavo cepi, bhāradvāja, purisassa hoti …pe… ākāraparivitakko cepi, bhāradvāja, purisassa hoti …pe… diṭṭhinijjhānakkhanti cepi, bhāradvāja, purisassa hoti; ‘evaṁ me diṭṭhinijjhānakkhantī’ti—iti vadaṁ saccamanurakkhati, na tveva tāva ekaṁsena niṭṭhaṁ gacchati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti. Ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānurakkhaṇaṁ paññapema; na tveva tāva saccānubodho hotī”ti. 16 “Ettāvatā, bho gotama, saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānurakkhaṇaṁ pekkhāma. Kittāvatā pana, bho gotama, saccānubodho hoti, kittāvatā saccamanubujjhati? Saccānubodhaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. 17 “Idha, bhāradvāja, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. Tamenaṁ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā tīsu dhammesu samannesati—lobhanīyesu dhammesu, dosanīyesu dhammesu, mohanīyesu dhammesu. Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti? Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā 733 --- mn95 1:17 vadeyya—jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṁ aluddhassa. Yaṁ kho pana ayamāyasmā dhammaṁ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo luddhenā’ti. 18 Yato naṁ samannesamāno visuddhaṁ lobhanīyehi dhammehi samanupassati tato naṁ uttari samannesati dosanīyesu dhammesu. Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā yathārūpehi dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti? Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā yathārūpehi dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṁ aduṭṭhassa. Yaṁ kho pana ayamāyasmā dhammaṁ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo duṭṭhenā’ti. 19 Yato naṁ samannesamāno visuddhaṁ dosanīyehi dhammehi samanupassati, tato naṁ uttari samannesati mohanīyesu dhammesu. Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā mohanīyā dhammā yathārūpehi mohanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti? Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā mohanīyā dhammā yathārūpehi mohanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṁ amūḷhassa. Yaṁ kho pana ayamāyasmā dhammaṁ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo mūḷhenā’ti. 20 Yato naṁ samannesamāno visuddhaṁ mohanīyehi dhammehi samanupassati; atha tamhi saddhaṁ niveseti, saddhājāto upasaṅkamati, upasaṅkamanto payirupāsati, payirupāsanto sotaṁ odahati, ohitasoto dhammaṁ suṇāti, sutvā dhammaṁ dhāreti, dhatānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati, atthaṁ upaparikkhato dhammā nijjhānaṁ khamanti, dhammanijjhānakkhantiyā sati chando jāyati, chandajāto ussahati, ussahitvā tuleti, tulayitvā padahati, pahitatto samāno kāyena ceva paramasaccaṁ sacchikaroti paññāya ca naṁ ativijjha passati. Ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānubodho hoti, ettāvatā saccamanubujjhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānubodhaṁ paññapema; na tveva tāva saccānuppatti hotī”ti. 21 “Ettāvatā, bho gotama, saccānubodho hoti, ettāvatā saccamanubujjhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānubodhaṁ pekkhāma. Kittāvatā pana, bho gotama, saccānuppatti hoti, kittāvatā saccamanupāpuṇāti? Saccānuppattiṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Tesaṁyeva, bhāradvāja, dhammānaṁ āsevanā bhāvanā bahulīkammaṁ saccānuppatti hoti. Ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānuppatti hoti, ettāvatā saccamanupāpuṇāti, ettāvatā ca mayaṁ saccānuppattiṁ paññapemā”ti. 22 “Ettāvatā, bho gotama, saccānuppatti hoti, ettāvatā saccamanupāpuṇāti, ettāvatā ca mayaṁ saccānuppattiṁ pekkhāma. Saccānuppattiyā pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Saccānuppattiyā bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Saccānuppattiyā kho, bhāradvāja, padhānaṁ bahukāraṁ. No cetaṁ padaheyya, nayidaṁ saccamanupāpuṇeyya. Yasmā ca kho padahati tasmā saccamanupāpuṇāti. Tasmā saccānuppattiyā padhānaṁ bahukāran”ti. 23 “Padhānassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Padhānassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ 734 --- mn95 1:23 pucchāmā”ti. “Padhānassa kho, bhāradvāja, tulanā bahukārā. No cetaṁ tuleyya, nayidaṁ padaheyya. Yasmā ca kho tuleti tasmā padahati. Tasmā padhānassa tulanā bahukārā”ti. 24 “Tulanāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Tulanāya bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Tulanāya kho, bhāradvāja, ussāho bahukāro. No cetaṁ ussaheyya, nayidaṁ tuleyya. Yasmā ca kho ussahati tasmā tuleti. Tasmā tulanāya ussāho bahukāro”ti. 25 “Ussāhassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Ussāhassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Ussāhassa kho, bhāradvāja, chando bahukāro. No cetaṁ chando jāyetha, nayidaṁ ussaheyya. Yasmā ca kho chando jāyati tasmā ussahati. Tasmā ussāhassa chando bahukāro”ti. 26 “Chandassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Chandassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Chandassa kho, bhāradvāja, dhammanijjhānakkhanti bahukārā. No cete dhammā nijjhānaṁ khameyyuṁ, nayidaṁ chando jāyetha. Yasmā ca kho dhammā nijjhānaṁ khamanti tasmā chando jāyati. Tasmā chandassa dhammanijjhānakkhanti bahukārā”ti. 27 “Dhammanijjhānakkhantiyā pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammanijjhānakkhantiyā bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Dhammanijjhānakkhantiyā kho, bhāradvāja, atthūpaparikkhā bahukārā. No cetaṁ atthaṁ upaparikkheyya, nayidaṁ dhammā nijjhānaṁ khameyyuṁ. Yasmā ca kho atthaṁ upaparikkhati tasmā dhammā nijjhānaṁ khamanti. Tasmā dhammanijjhānakkhantiyā atthūpaparikkhā bahukārā”ti. 28 “Atthūpaparikkhāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Atthūpaparikkhāya bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Atthūpaparikkhāya kho, bhāradvāja, dhammadhāraṇā bahukārā. No cetaṁ dhammaṁ dhāreyya, nayidaṁ atthaṁ upaparikkheyya. Yasmā ca kho dhammaṁ dhāreti tasmā atthaṁ upaparikkhati. Tasmā atthūpaparikkhāya dhammadhāraṇā bahukārā”ti. 29 “Dhammadhāraṇāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammadhāraṇāya bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Dhammadhāraṇāya kho, bhāradvāja, dhammassavanaṁ bahukāraṁ. No cetaṁ dhammaṁ suṇeyya, nayidaṁ dhammaṁ dhāreyya. Yasmā ca kho dhammaṁ suṇāti tasmā dhammaṁ dhāreti. Tasmā dhammadhāraṇāya dhammassavanaṁ bahukāran”ti. 30 “Dhammassavanassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammassavanassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Dhammassavanassa kho, bhāradvāja, sotāvadhānaṁ bahukāraṁ. No cetaṁ sotaṁ odaheyya, nayidaṁ dhammaṁ suṇeyya. Yasmā ca kho sotaṁ odahati tasmā dhammaṁ suṇāti. Tasmā dhammassavanassa sotāvadhānaṁ bahukāran”ti. 31 “Sotāvadhānassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Sotāvadhānassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Sotāvadhānassa kho, bhāradvāja, payirupāsanā bahukārā. No cetaṁ payirupāseyya, nayidaṁ sotaṁ odaheyya. Yasmā ca kho payirupāsati tasmā sotaṁ odahati. Tasmā sotāvadhānassa payirupāsanā bahukārā”ti. 32 “Payirupāsanāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Payirupāsanāya bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Payirupāsanāya kho, bhāradvāja, upasaṅkamanaṁ bahukāraṁ. No cetaṁ upasaṅkameyya, nayidaṁ payirupāseyya. Yasmā ca kho upasaṅkamati tasmā payirupāsati. Tasmā payirupāsanāya upasaṅkamanaṁ bahukāran”ti. 33 “Upasaṅkamanassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Upasaṅkamanassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Upasaṅkamanassa kho, bhāradvāja, saddhā bahukārā. No cetaṁ saddhā jāyetha, nayidaṁ upasaṅkameyya. Yasmā ca kho saddhā jāyati tasmā upasaṅkamati. Tasmā upasaṅkamanassa saddhā bahukārā”ti. 34 “Saccānurakkhaṇaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha, saccānurakkhaṇaṁ bhavaṁ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Saccānubodhaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha, saccānubodhaṁ bhavaṁ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Saccānuppattiṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha, 735 --- mn95 1:34 saccānuppattiṁ bhavaṁ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Saccānuppattiyā bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha, saccānuppattiyā bahukāraṁ dhammaṁ bhavaṁ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Yaṁyadeva ca mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha taṁtadeva bhavaṁ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Mayañhi, bho gotama, pubbe evaṁ jānāma: ‘ke ca muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, ke ca dhammassa aññātāro’ti? Ajanesi vata me bhavaṁ gotamo samaṇesu samaṇapemaṁ, samaṇesu samaṇapasādaṁ, samaṇesu samaṇagāravaṁ. 35 Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Caṅkīsuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. mn73 0 Majjhima Nikāya 73 Mahāvacchasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 2 Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: 3 “dīgharattāhaṁ bhotā gotamena sahakathī. Sādhu me bhavaṁ gotamo saṅkhittena kusalākusalaṁ desetū”ti. “Saṅkhittenapi kho te ahaṁ, vaccha, kusalākusalaṁ deseyyaṁ, vitthārenapi kho te ahaṁ, vaccha, kusalākusalaṁ deseyyaṁ; api ca te ahaṁ, vaccha, saṅkhittena kusalākusalaṁ desessāmi. Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho vacchagotto paribbājako bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 4 “Lobho kho, vaccha, akusalaṁ, alobho kusalaṁ; doso kho, vaccha, akusalaṁ, adoso kusalaṁ; moho kho, vaccha, akusalaṁ, amoho kusalaṁ. Iti kho, vaccha, ime tayo dhammā akusalā, tayo dhammā kusalā. 5 Pāṇātipāto kho, vaccha, akusalaṁ, pāṇātipātā veramaṇī kusalaṁ; adinnādānaṁ kho, vaccha, akusalaṁ, adinnādānā veramaṇī kusalaṁ; kāmesumicchācāro kho, vaccha, akusalaṁ, kāmesumicchācārā veramaṇī kusalaṁ; musāvādo kho, vaccha, akusalaṁ, musāvādā veramaṇī kusalaṁ; pisuṇā vācā kho, vaccha, akusalaṁ, pisuṇāya vācāya veramaṇī kusalaṁ; pharusā vācā kho, vaccha, akusalaṁ, pharusāya vācāya veramaṇī kusalaṁ; samphappalāpo kho, vaccha, akusalaṁ, samphappalāpā veramaṇī kusalaṁ; abhijjhā kho, vaccha, akusalaṁ, anabhijjhā kusalaṁ; byāpādo kho, vaccha, akusalaṁ, abyāpādo kusalaṁ; micchādiṭṭhi kho, vaccha, akusalaṁ sammādiṭṭhi kusalaṁ. Iti kho, vaccha, ime dasa dhammā akusalā, dasa dhammā kusalā. 6 Yato kho, vaccha, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, so hoti bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto”ti. 7 “Tiṭṭhatu bhavaṁ gotamo. Atthi pana te bhoto gotamassa ekabhikkhupi sāvako yo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti? “Na kho, vaccha, ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye bhikkhū mama sāvakā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. 8 “Tiṭṭhatu bhavaṁ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū. Atthi pana bhoto gotamassa ekā bhikkhunīpi sāvikā yā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti? “Na kho, vaccha, ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova yā bhikkhuniyo mama sāvikā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. 9 “Tiṭṭhatu bhavaṁ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, 736 --- mn73 1:9 tiṭṭhantu bhikkhuniyo. Atthi pana bhoto gotamassa ekupāsakopi sāvako gihī odātavasano brahmacārī yo pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā”ti? “Na kho, vaccha, ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā gihī odātavasanā brahmacārino pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā”ti. 10 “Tiṭṭhatu bhavaṁ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino. Atthi pana bhoto gotamassa ekupāsakopi sāvako gihī odātavasano kāmabhogī sāsanakaro ovādappaṭikaro yo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī”ti? “Na kho, vaccha, ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā gihī odātavasanā kāmabhogino sāsanakarā ovādappaṭikarā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharantī”ti. 11 “Tiṭṭhatu bhavaṁ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino. Atthi pana bhoto gotamassa ekupāsikāpi sāvikā gihinī odātavasanā brahmacārinī yā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā”ti? “Na kho, vaccha, ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyiniyo anāvattidhammā tasmā lokā”ti. 12 “Tiṭṭhatu bhavaṁ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino, tiṭṭhantu upāsikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo. Atthi pana bhoto gotamassa ekupāsikāpi sāvikā gihinī odātavasanā kāmabhoginī sāsanakarā ovādappaṭikarā yā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharatī”ti? “Na kho, vaccha, ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo sāsanakarā ovādappaṭikarā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharantī”ti. 13 “Sace hi, bho gotama, imaṁ dhammaṁ bhavaṁyeva gotamo ārādhako abhavissa, no ca kho bhikkhū ārādhakā abhavissaṁsu; evamidaṁ brahmacariyaṁ aparipūraṁ abhavissa tenaṅgena. Yasmā ca kho, bho gotama, imaṁ dhammaṁ bhavañceva gotamo ārādhako bhikkhū ca ārādhakā; evamidaṁ brahmacariyaṁ paripūraṁ tenaṅgena. Sace hi, bho gotama, imaṁ dhammaṁ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhavissaṁsu, no ca kho bhikkhuniyo ārādhikā abhavissaṁsu; evamidaṁ brahmacariyaṁ aparipūraṁ abhavissa tenaṅgena. Yasmā ca kho, bho gotama, imaṁ dhammaṁ bhavañceva gotamo ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā; evamidaṁ brahmacariyaṁ paripūraṁ tenaṅgena. Sace hi, bho gotama, imaṁ dhammaṁ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhavissaṁsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhavissaṁsu, no ca kho upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhavissaṁsu; evamidaṁ brahmacariyaṁ aparipūraṁ abhavissa tenaṅgena. Yasmā ca kho, bho gotama, imaṁ dhammaṁ bhavañceva gotamo ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā; evamidaṁ brahmacariyaṁ paripūraṁ tenaṅgena. Sace hi, bho gotama, imaṁ dhammaṁ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhavissaṁsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhavissaṁsu, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhavissaṁsu, no ca kho upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā abhavissaṁsu; evamidaṁ 737 --- mn73 1:13 brahmacariyaṁ aparipūraṁ abhavissa tenaṅgena. Yasmā ca kho, bho gotama, imaṁ dhammaṁ bhavañceva gotamo ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā; evamidaṁ brahmacariyaṁ paripūraṁ tenaṅgena. Sace hi, bho gotama, imaṁ dhammaṁ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhavissaṁsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhavissaṁsu, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhavissaṁsu, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā abhavissaṁsu, no ca kho upāsikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo ārādhikā abhavissaṁsu; evamidaṁ brahmacariyaṁ aparipūraṁ abhavissa tenaṅgena. Yasmā ca kho, bho gotama, imaṁ dhammaṁ bhavañceva gotamo ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā, upāsikā ca gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo ārādhikā; evamidaṁ brahmacariyaṁ paripūraṁ tenaṅgena. Sace hi, bho gotama, imaṁ dhammaṁ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhavissaṁsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhavissaṁsu, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhavissaṁsu, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā abhavissaṁsu, upāsikā ca gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo ārādhikā abhavissaṁsu, no ca kho upāsikā gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo ārādhikā abhavissaṁsu; evamidaṁ brahmacariyaṁ aparipūraṁ abhavissa tenaṅgena. Yasmā ca kho, bho gotama, imaṁ dhammaṁ bhavañceva gotamo ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā, upāsikā ca gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo ārādhikā, upāsikā ca gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo ārādhikā; evamidaṁ brahmacariyaṁ paripūraṁ tenaṅgena. 14 Seyyathāpi, bho gotama, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā samuddaṁ āhacca tiṭṭhati, evamevāyaṁ bhoto gotamassa parisā sagahaṭṭhapabbajitā nibbānaninnā nibbānapoṇā nibbānapabbhārā nibbānaṁ āhacca tiṭṭhati. 15 Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 16 “Yo kho, vaccha, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, so cattāro māse parivasati. Catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya; api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti. “Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṁ, ākaṅkhantā upasampadaṁ cattāro māse parivasanti, catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya; ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi. Catunnaṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti. Alattha kho vacchagotto paribbājako bhagavato santike pabbajjaṁ alattha upasampadaṁ. 17 Acirūpasampanno kho panāyasmā vacchagotto addhamāsūpasampanno yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā vacchagotto bhagavantaṁ etadavoca: “yāvatakaṁ, bhante, sekhena ñāṇena sekhāya vijjāya pattabbaṁ, anuppattaṁ taṁ mayā; uttari ca me bhagavā dhammaṁ desetū”ti. 18 “Tena hi tvaṁ, vaccha, dve dhamme uttari bhāvehi—samathañca vipassanañca. Ime kho te, vaccha, dve dhammā uttari bhāvitā—samatho ca vipassanā ca—anekadhātupaṭivedhāya saṁvattissanti. 19 So tvaṁ, vaccha, yāvadeva ākaṅkhissasi: ‘anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhaveyyaṁ—ekopi hutvā bahudhā assaṁ, bahudhāpi hutvā eko assaṁ; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gaccheyyaṁ, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ kareyyaṁ, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gaccheyyaṁ, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi 738 --- mn73 1:19 pallaṅkena kameyyaṁ, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimaseyyaṁ, parimajjeyyaṁ; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇissasi, sati satiāyatane. 20 So tvaṁ, vaccha, yāvadeva ākaṅkhissasi: ‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṁ—dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike cā’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇissasi, sati satiāyatane. 21 So tvaṁ, vaccha, yāvadeva ākaṅkhissasi: ‘parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajāneyyaṁ—sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ; sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ; samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajāneyyaṁ; saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajāneyyaṁ; mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajāneyyaṁ, amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajāneyyaṁ; sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajāneyyaṁ, anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajāneyyaṁ; samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajāneyyaṁ, asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajāneyyaṁ; vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajāneyyaṁ, avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajāneyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇissasi, sati satiāyatane. 22 So tvaṁ, vaccha, yāvadeva ākaṅkhissasi: ‘anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi; anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe—amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti; iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇissasi, sati satiāyatane. 23 So tvaṁ, vaccha, yāvadeva ākaṅkhissasi: ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṁ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṁ—ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannāti; iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṁ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇissasi, sati satiāyatane. 24 So tvaṁ, vaccha, yāvadeva ākaṅkhissasi: ‘āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇissasi, sati satiāyatane”ti. 25 Atha kho āyasmā vacchagotto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 26 Atha kho āyasmā vacchagotto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho 739 --- mn73 1:26 panāyasmā vacchagotto arahataṁ ahosi. 27 Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavantaṁ dassanāya gacchanti. Addasā kho āyasmā vacchagotto te bhikkhū dūratova āgacchante. Disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: “handa kahaṁ pana tumhe āyasmanto gacchathā”ti? “Bhagavantaṁ kho mayaṁ, āvuso, dassanāya gacchāmā”ti. “Tenahāyasmanto mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha, evañca vadetha: ‘vacchagotto, bhante, bhikkhu bhagavato pāde sirasā vandati, evañca vadeti—pariciṇṇo me bhagavā, pariciṇṇo me sugato’”ti. 28 “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato vacchagottassa paccassosuṁ. Atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “āyasmā, bhante, vacchagotto bhagavato pāde sirasā vandati, evañca vadeti: ‘pariciṇṇo me bhagavā, pariciṇṇo me sugato’”ti. “Pubbeva me, bhikkhave, vacchagotto bhikkhu cetasā ceto paricca vidito: ‘tevijjo vacchagotto bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo’ti. Devatāpi me etamatthaṁ ārocesuṁ: ‘tevijjo, bhante, vacchagotto bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo’”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Mahāvacchasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. mn16 0 Majjhima Nikāya 16 Cetokhilasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno pañca cetokhilā appahīnā, pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, so vatimasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 3 Katamāssa pañca cetokhilā appahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ paṭhamo cetokhilo appahīno hoti. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati …pe… evamassāyaṁ dutiyo cetokhilo appahīno hoti. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati …pe… evamassāyaṁ tatiyo cetokhilo appahīno hoti. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ catuttho cetokhilo appahīno hoti. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ pañcamo cetokhilo appahīno hoti. Imāssa pañca cetokhilā appahīnā honti. 8 Katamāssa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ paṭhamo cetasovinibandho asamucchinno hoti. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, 740 --- mn16 1:9 bhikkhu kāye avītarāgo hoti …pe… evamassāyaṁ dutiyo cetasovinibandho asamucchinno hoti. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu rūpe avītarāgo hoti …pe… evamassāyaṁ tatiyo cetasovinibandho asamucchinno hoti. 11 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ catuttho cetasovinibandho asamucchinno hoti. 12 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ pañcamo cetasovinibandho asamucchinno hoti. Imāssa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti. 13 Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno ime pañca cetokhilā appahīnā, ime pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, so vatimasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 14 Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno pañca cetokhilā pahīnā, pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, so vatimasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatīti—ṭhānametaṁ vijjati. 15 Katamāssa pañca cetokhilā pahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti. 16 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhamme na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati …pe… evamassāyaṁ dutiyo cetokhilo pahīno hoti. 17 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu saṅghe na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati …pe… evamassāyaṁ tatiyo cetokhilo pahīno hoti. 18 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati …pe… evamassāyaṁ catuttho cetokhilo pahīno hoti. 19 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti na anattamano anāhatacitto akhilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti na anattamano anāhatacitto akhilajāto, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ pañcamo cetokhilo pahīno hoti. Imāssa pañca cetokhilā pahīnā honti. 20 Katamāssa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ paṭhamo cetasovinibandho susamucchinno hoti. 21 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu kāye vītarāgo hoti …pe… 22 rūpe vītarāgo hoti …pe… 23 na yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu na yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ catuttho cetasovinibandho susamucchinno hoti. 24 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu na aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya 741 --- mn16 1:24 brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu na aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ pañcamo cetasovinibandho susamucchinno hoti. Imāssa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti. 25 Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno ime pañca cetokhilā pahīnā, ime pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, so vatimasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatīti—ṭhānametaṁ vijjati. 26 So chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, ussoḷhīyeva pañcamī. 27 Sa kho so, bhikkhave, evaṁ ussoḷhipannarasaṅgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. Tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni. Kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vatime kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyun’ti. Atha kho bhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṁ. Evameva kho, bhikkhave, evaṁ ussoḷhipannarasaṅgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Cetokhilasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. mn28 0 Majjhima Nikāya 28 Mahāhatthipadopamasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “Seyyathāpi, āvuso, yāni kānici jaṅgalānaṁ pāṇānaṁ padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ gacchanti, hatthipadaṁ tesaṁ aggamakkhāyati yadidaṁ mahantattena; evameva kho, āvuso, ye keci kusalā dhammā sabbete catūsu ariyasaccesu saṅgahaṁ gacchanti. Katamesu catūsu? Dukkhe ariyasacce, dukkhasamudaye ariyasacce, dukkhanirodhe ariyasacce, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasacce. 3 Katamañcāvuso, dukkhaṁ ariyasaccaṁ? Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraṇampi dukkhaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ; saṅkhittena, pañcupādānakkhandhā dukkhā. Katame cāvuso, pañcupādānakkhandhā? Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. 4 Katamo cāvuso, rūpupādānakkhandho? Cattāri ca mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpaṁ. 5 Katamā cāvuso, cattāro mahābhūtā? Pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu. 6 Katamā cāvuso, pathavīdhātu? Pathavīdhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā. Katamā cāvuso, ajjhattikā pathavīdhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ kakkhaḷaṁ kharigataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ kakkhaḷaṁ kharigataṁ upādinnaṁ. Ayaṁ vuccatāvuso, ajjhattikā pathavīdhātu. Yā ceva kho 742 --- mn28 1:6 pana ajjhattikā pathavīdhātu, yā ca bāhirā pathavīdhātu, pathavīdhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā pathavīdhātuyā nibbindati, pathavīdhātuyā cittaṁ virājeti. 7 Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ bāhirā āpodhātu pakuppati. Antarahitā tasmiṁ samaye bāhirā pathavīdhātu hoti. Tassā hi nāma, āvuso, bāhirāya pathavīdhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, vipariṇāmadhammatā paññāyissati. Kiṁ panimassa mattaṭṭhakassa kāyassa taṇhupādinnassa ‘ahanti vā mamanti vā asmī’ti vā? Atha khvāssa notevettha hoti. 8 Tañce, āvuso, bhikkhuṁ pare akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti, so evaṁ pajānāti: ‘uppannā kho me ayaṁ sotasamphassajā dukkhavedanā. Sā ca kho paṭicca, no apaṭicca. Kiṁ paṭicca? Phassaṁ paṭicca’. So phasso aniccoti passati, vedanā aniccāti passati, saññā aniccāti passati, saṅkhārā aniccāti passati, viññāṇaṁ aniccanti passati. Tassa dhātārammaṇameva cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. 9 Tañce, āvuso, bhikkhuṁ pare aniṭṭhehi akantehi amanāpehi samudācaranti—pāṇisamphassenapi leḍḍusamphassenapi daṇḍasamphassenapi satthasamphassenapi. So evaṁ pajānāti: ‘tathābhūto kho ayaṁ kāyo yathābhūtasmiṁ kāye pāṇisamphassāpi kamanti, leḍḍusamphassāpi kamanti, daṇḍasamphassāpi kamanti, satthasamphassāpi kamanti. Vuttaṁ kho panetaṁ bhagavatā kakacūpamovāde: “ubhatodaṇḍakena cepi, bhikkhave, kakacena corā ocarakā aṅgamaṅgāni okanteyyuṁ, tatrāpi yo mano padūseyya na me so tena sāsanakaro”ti. Āraddhaṁ kho pana me vīriyaṁ bhavissati asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. Kāmaṁ dāni imasmiṁ kāye pāṇisamphassāpi kamantu, leḍḍusamphassāpi kamantu, daṇḍasamphassāpi kamantu, satthasamphassāpi kamantu, karīyati hidaṁ buddhānaṁ sāsanan’ti. 10 Tassa ce, āvuso, bhikkhuno evaṁ buddhaṁ anussarato evaṁ dhammaṁ anussarato evaṁ saṅghaṁ anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti. So tena saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati: ‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ, yassa me evaṁ buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato, upekkhā kusalanissitā na saṇṭhātī’ti. Seyyathāpi, āvuso, suṇisā sasuraṁ disvā saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati; evameva kho, āvuso, tassa ce bhikkhuno evaṁ buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato, upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti, so tena saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati: ‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ, yassa me evaṁ buddhaṁ anussarato evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato, upekkhā kusalanissitā na saṇṭhātī’ti. Tassa ce, āvuso, bhikkhuno evaṁ buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena attamano hoti. Ettāvatāpi kho, āvuso, bhikkhuno bahukataṁ hoti. 11 Katamā cāvuso, āpodhātu? Āpodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā. Katamā cāvuso, ajjhattikā āpodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ āpo āpogataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttaṁ, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ āpo āpogataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccatāvuso, ajjhattikā āpodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu, āpodhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaṁ virājeti. 12 Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ bāhirā āpodhātu pakuppati. Sā gāmampi vahati, nigamampi vahati, nagarampi vahati, janapadampi vahati, janapadapadesampi vahati. Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ mahāsamudde yojanasatikānipi udakāni ogacchanti, dviyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, tiyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, 743 --- mn28 1:12 catuyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, pañcayojanasatikānipi udakāni ogacchanti, chayojanasatikānipi udakāni ogacchanti, sattayojanasatikānipi udakāni ogacchanti. Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ mahāsamudde sattatālampi udakaṁ saṇṭhāti, chattālampi udakaṁ saṇṭhāti, pañcatālampi udakaṁ saṇṭhāti, catuttālampi udakaṁ saṇṭhāti, titālampi udakaṁ saṇṭhāti, dvitālampi udakaṁ saṇṭhāti, tālamattampi udakaṁ saṇṭhāti. Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ mahāsamudde sattaporisampi udakaṁ saṇṭhāti, chapporisampi udakaṁ saṇṭhāti, pañcaporisampi udakaṁ saṇṭhāti, catupporisampi udakaṁ saṇṭhāti, tiporisampi udakaṁ saṇṭhāti, dviporisampi udakaṁ saṇṭhāti, porisamattampi udakaṁ saṇṭhāti. Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ mahāsamudde aḍḍhaporisampi udakaṁ saṇṭhāti, kaṭimattampi udakaṁ saṇṭhāti, jāṇukamattampi udakaṁ saṇṭhāti, gopphakamattampi udakaṁ saṇṭhāti. Hoti kho so, āvuso, samayo, yaṁ mahāsamudde aṅgulipabbatemanamattampi udakaṁ na hoti. Tassā hi nāma, āvuso, bāhirāya āpodhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, vipariṇāmadhammatā paññāyissati. 13 Kiṁ panimassa mattaṭṭhakassa kāyassa taṇhupādinnassa ‘ahanti vā mamanti vā asmī’ti vā? Atha khvāssa notevettha hoti …pe… 14 tassa ce, āvuso, bhikkhuno evaṁ buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti. So tena attamano hoti. 15 Ettāvatāpi kho, āvuso, bhikkhuno bahukataṁ hoti. 16 Katamā cāvuso, tejodhātu? Tejodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā. Katamā cāvuso, ajjhattikā tejodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ tejo tejogataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—yena ca santappati, yena ca jīrīyati, yena ca pariḍayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ sammā pariṇāmaṁ gacchati, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ tejo tejogataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccatāvuso, ajjhattikā tejodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu, tejodhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati, tejodhātuyā cittaṁ virājeti. 17 Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ bāhirā tejodhātu pakuppati. Sā gāmampi dahati, nigamampi dahati, nagarampi dahati, janapadampi dahati, janapadapadesampi dahati. Sā haritantaṁ vā panthantaṁ vā selantaṁ vā udakantaṁ vā ramaṇīyaṁ vā bhūmibhāgaṁ āgamma anāhārā nibbāyati. Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ kukkuṭapattenapi nhārudaddulenapi aggiṁ gavesanti. Tassā hi nāma, āvuso, bāhirāya tejodhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, vipariṇāmadhammatā paññāyissati. Kiṁ panimassa mattaṭṭhakassa kāyassa taṇhupādinnassa ‘ahanti vā mamanti vā asmī’ti vā? 18-20 Atha khvāssa notevettha hoti …pe… tassa ce, āvuso, bhikkhuno evaṁ buddhaṁ anussarato evaṁ dhammaṁ anussarato evaṁ saṅghaṁ anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena attamano hoti. Ettāvatāpi kho, āvuso, bhikkhuno bahukataṁ hoti. 21 Katamā cāvuso, vāyodhātu? Vāyodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā. Katamā cāvuso, ajjhattikā vāyodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ vāyo vāyogataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—uddhaṅgamā vātā, adhogamā vātā, kucchisayā vātā, koṭṭhāsayā vātā, aṅgamaṅgānusārino vātā, assāso passāso iti, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ vāyo vāyogataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccatāvuso, ajjhattikā vāyodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu, yā ca bāhirā vāyodhātu, vāyodhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati vāyodhātuyā cittaṁ virājeti. 22 Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ bāhirā vāyodhātu pakuppati. Sā gāmampi vahati, nigamampi vahati, nagarampi vahati, janapadampi vahati, janapadapadesampi vahati. Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ gimhānaṁ pacchime māse tālavaṇṭenapi vidhūpanenapi vātaṁ pariyesanti, ossavanepi tiṇāni 744 --- mn28 1:22 na icchanti. Tassā hi nāma, āvuso, bāhirāya vāyodhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, vipariṇāmadhammatā paññāyissati. Kiṁ panimassa mattaṭṭhakassa kāyassa taṇhupādinnassa ‘ahanti vā mamanti vā asmī’ti vā? Atha khvāssa notevettha hoti. 23 Tañce, āvuso, bhikkhuṁ pare akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti. So evaṁ pajānāti, uppannā kho me ayaṁ sotasamphassajā dukkhā vedanā. Sā ca kho paṭicca, no apaṭicca. Kiṁ paṭicca? Phassaṁ paṭicca. Sopi phasso aniccoti passati, vedanā aniccāti passati, saññā aniccāti passati, saṅkhārā aniccāti passati, viññāṇaṁ aniccanti passati. Tassa dhātārammaṇameva cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. 24 Tañce, āvuso, bhikkhuṁ pare aniṭṭhehi akantehi amanāpehi samudācaranti, pāṇisamphassenapi leḍḍusamphassenapi daṇḍasamphassenapi satthasamphassenapi. So evaṁ pajānāti ‘tathābhūto kho ayaṁ kāyo yathābhūtasmiṁ kāye pāṇisamphassāpi kamanti, leḍḍusamphassāpi kamanti, daṇḍasamphassāpi kamanti, satthasamphassāpi kamanti. Vuttaṁ kho panetaṁ bhagavatā kakacūpamovāde “ubhatodaṇḍakena cepi, bhikkhave, kakacena corā ocarakā aṅgamaṅgāni okanteyyuṁ. Tatrāpi yo mano padūseyya, na me so tena sāsanakaro”ti. Āraddhaṁ kho pana me vīriyaṁ bhavissati asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. Kāmaṁ dāni imasmiṁ kāye pāṇisamphassāpi kamantu, leḍḍusamphassāpi kamantu, daṇḍasamphassāpi kamantu, satthasamphassāpi kamantu. Karīyati hidaṁ buddhānaṁ sāsanan’ti. 25 Tassa ce, āvuso, bhikkhuno evaṁ buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti. So tena saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati: ‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ. Yassa me evaṁ buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhātī’ti. Seyyathāpi, āvuso, suṇisā sasuraṁ disvā saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati; evameva kho, āvuso, tassa ce bhikkhuno evaṁ buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato, upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti. So tena saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati: ‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ. Yassa me evaṁ buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato, upekkhā kusalanissitā na saṇṭhātī’ti. Tassa ce, āvuso, bhikkhuno evaṁ buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato, upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena attamano hoti. Ettāvatāpi kho, āvuso, bhikkhuno bahukataṁ hoti. 26 Seyyathāpi, āvuso, kaṭṭhañca paṭicca valliñca paṭicca tiṇañca paṭicca mattikañca paṭicca ākāso parivārito agārantveva saṅkhaṁ gacchati; evameva kho, āvuso, aṭṭhiñca paṭicca nhāruñca paṭicca maṁsañca paṭicca cammañca paṭicca ākāso parivārito rūpantveva saṅkhaṁ gacchati. 27 Ajjhattikañceva, āvuso, cakkhuṁ aparibhinnaṁ hoti, bāhirā ca rūpā na āpāthaṁ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Ajjhattikañceva, āvuso, cakkhuṁ aparibhinnaṁ hoti bāhirā ca rūpā āpāthaṁ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho, āvuso, ajjhattikañceva cakkhuṁ aparibhinnaṁ hoti, bāhirā ca rūpā āpāthaṁ āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti. Evaṁ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. 28 Yaṁ tathābhūtassa rūpaṁ taṁ rūpupādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati, yā tathābhūtassa vedanā sā vedanupādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati, yā tathābhūtassa saññā sā saññupādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati, ye tathābhūtassa saṅkhārā te saṅkhārupādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchanti, yaṁ tathābhūtassa viññāṇaṁ taṁ viññāṇupādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. So evaṁ pajānāti: ‘evañhi kira imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ saṅgaho sannipāto samavāyo hoti. Vuttaṁ kho panetaṁ bhagavatā: “yo paṭiccasamuppādaṁ passati so dhammaṁ 745 --- mn28 1:28 passati; yo dhammaṁ passati so paṭiccasamuppādaṁ passatī”ti. Paṭiccasamuppannā kho panime yadidaṁ pañcupādānakkhandhā. Yo imesu pañcasu upādānakkhandhesu chando ālayo anunayo ajjhosānaṁ so dukkhasamudayo. Yo imesu pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, so dukkhanirodho’ti. Ettāvatāpi kho, āvuso, bhikkhuno bahukataṁ hoti. 29-30 Ajjhattikañceva, āvuso, sotaṁ aparibhinnaṁ hoti …pe… 31-32 ghānaṁ aparibhinnaṁ hoti … 33-34 jivhā aparibhinnā hoti … 35-36 kāyo aparibhinno hoti … 37 mano aparibhinno hoti, bāhirā ca dhammā na āpāthaṁ āgacchanti no ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. 38 Ajjhattiko ceva, āvuso, mano aparibhinno hoti, bāhirā ca dhammā āpāthaṁ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho, āvuso, ajjhattiko ceva mano aparibhinno hoti, bāhirā ca dhammā āpāthaṁ āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti, evaṁ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaṁ tathābhūtassa rūpaṁ taṁ rūpupādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati, yā tathābhūtassa vedanā sā vedanupādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati, yā tathābhūtassa saññā sā saññupādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati, ye tathābhūtassa saṅkhārā te saṅkhārupādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchanti, yaṁ tathābhūtassa viññāṇaṁ taṁ viññāṇupādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. So evaṁ pajānāti: ‘evañhi kira imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ saṅgaho sannipāto samavāyo hoti. Vuttaṁ kho panetaṁ bhagavatā: “yo paṭiccasamuppādaṁ passati so dhammaṁ passati; yo dhammaṁ passati so paṭiccasamuppādaṁ passatī”ti. Paṭiccasamuppannā kho panime yadidaṁ pañcupādānakkhandhā. Yo imesu pañcasu upādānakkhandhesu chando ālayo anunayo ajjhosānaṁ so dukkhasamudayo. Yo imesu pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ so dukkhanirodho’ti. Ettāvatāpi kho, āvuso, bhikkhuno bahukataṁ hotī”ti. Idamavoca āyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandunti. Mahāhatthipadopamasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. mn121 0 Majjhima Nikāya 121 Cūḷasuññatasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. 2 Atha kho āyasmā ānando sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 3 “Ekamidaṁ, bhante, samayaṁ bhagavā sakkesu viharati nagarakaṁ nāma sakyānaṁ nigamo. Tattha me, bhante, bhagavato sammukhā sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘suññatāvihārenāhaṁ, ānanda, etarahi bahulaṁ viharāmī’ti. Kacci metaṁ, bhante, sussutaṁ suggahitaṁ sumanasikataṁ sūpadhāritan”ti? “Taggha te etaṁ, ānanda, sussutaṁ suggahitaṁ sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ. Pubbepāhaṁ, ānanda, etarahipi suññatāvihārena bahulaṁ viharāmi. 4 Seyyathāpi, ānanda, ayaṁ migāramātupāsādo suñño hatthigavassavaḷavena, suñño jātarūparajatena, suñño itthipurisasannipātena atthi cevidaṁ asuññataṁ yadidaṁ—bhikkhusaṅghaṁ paṭicca ekattaṁ; evameva kho, ānanda, bhikkhu amanasikaritvā gāmasaññaṁ, amanasikaritvā manussasaññaṁ, araññasaññaṁ paṭicca manasi karoti ekattaṁ. Tassa araññasaññāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṁ pajānāti: ‘ye assu darathā gāmasaññaṁ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā manussasaññaṁ paṭicca tedha na santi, atthi cevāyaṁ darathamattā yadidaṁ—araññasaññaṁ paṭicca ekattan’ti. So ‘suññamidaṁ saññāgataṁ gāmasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamidaṁ saññāgataṁ manussasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevidaṁ asuññataṁ yadidaṁ—araññasaññaṁ paṭicca ekattan’ti. Iti yañhi kho tattha na hoti tena taṁ suññaṁ samanupassati, yaṁ pana tattha avasiṭṭhaṁ hoti taṁ ‘santamidaṁ atthī’ti pajānāti. Evampissa esā, ānanda, yathābhuccā 746 --- mn121 1:4 avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati. 5 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhu amanasikaritvā manussasaññaṁ, amanasikaritvā araññasaññaṁ, pathavīsaññaṁ paṭicca manasi karoti ekattaṁ. Tassa pathavīsaññāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. Seyyathāpi, ānanda, āsabhacammaṁ saṅkusatena suvihataṁ vigatavalikaṁ; evameva kho, ānanda, bhikkhu yaṁ imissā pathaviyā ukkūlavikkūlaṁ nadīviduggaṁ khāṇukaṇṭakaṭṭhānaṁ pabbatavisamaṁ taṁ sabbaṁ amanasikaritvā pathavīsaññaṁ paṭicca manasi karoti ekattaṁ. Tassa pathavīsaññāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṁ pajānāti: ‘ye assu darathā manussasaññaṁ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā araññasaññaṁ paṭicca tedha na santi, atthi cevāyaṁ darathamattā yadidaṁ—pathavīsaññaṁ paṭicca ekattan’ti. So ‘suññamidaṁ saññāgataṁ manussasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamidaṁ saññāgataṁ araññasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevidaṁ asuññataṁ yadidaṁ—pathavīsaññaṁ paṭicca ekattan’ti. Iti yañhi kho tattha na hoti tena taṁ suññaṁ samanupassati, yaṁ pana tattha avasiṭṭhaṁ hoti taṁ ‘santamidaṁ atthī’ti pajānāti. Evampissa esā, ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati. 6 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhu amanasikaritvā araññasaññaṁ, amanasikaritvā pathavīsaññaṁ, ākāsānañcāyatanasaññaṁ paṭicca manasi karoti ekattaṁ. Tassa ākāsānañcāyatanasaññāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṁ pajānāti: ‘ye assu darathā araññasaññaṁ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā pathavīsaññaṁ paṭicca tedha na santi, atthi cevāyaṁ darathamattā yadidaṁ—ākāsānañcāyatanasaññaṁ paṭicca ekattan’ti. So ‘suññamidaṁ saññāgataṁ araññasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamidaṁ saññāgataṁ pathavīsaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevidaṁ asuññataṁ yadidaṁ—ākāsānañcāyatanasaññaṁ paṭicca ekattan’ti. Iti yañhi kho tattha na hoti tena taṁ suññaṁ samanupassati, yaṁ pana tattha avasiṭṭhaṁ hoti taṁ ‘santamidaṁ atthī’ti pajānāti. Evampissa esā, ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati. 7 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhu amanasikaritvā pathavīsaññaṁ, amanasikaritvā ākāsānañcāyatanasaññaṁ, viññāṇañcāyatanasaññaṁ paṭicca manasi karoti ekattaṁ. Tassa viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṁ pajānāti: ‘ye assu darathā pathavīsaññaṁ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā ākāsānañcāyatanasaññaṁ paṭicca tedha na santi, atthi cevāyaṁ darathamattā yadidaṁ—viññāṇañcāyatanasaññaṁ paṭicca ekattan’ti. So ‘suññamidaṁ saññāgataṁ pathavīsaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamidaṁ saññāgataṁ ākāsānañcāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevidaṁ asuññataṁ yadidaṁ—viññāṇañcāyatanasaññaṁ paṭicca ekattan’ti. Iti yañhi kho tattha na hoti tena taṁ suññaṁ samanupassati, yaṁ pana tattha avasiṭṭhaṁ hoti taṁ ‘santamidaṁ atthī’ti pajānāti. Evampissa esā, ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati. 8 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhu amanasikaritvā ākāsānañcāyatanasaññaṁ, amanasikaritvā viññāṇañcāyatanasaññaṁ, ākiñcaññāyatanasaññaṁ paṭicca manasi karoti ekattaṁ. Tassa ākiñcaññāyatanasaññāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṁ pajānāti: ‘ye assu darathā ākāsānañcāyatanasaññaṁ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā viññāṇañcāyatanasaññaṁ paṭicca tedha na santi, atthi cevāyaṁ darathamattā yadidaṁ—ākiñcaññāyatanasaññaṁ paṭicca ekattan’ti. So ‘suññamidaṁ saññāgataṁ ākāsānañcāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamidaṁ saññāgataṁ viññāṇañcāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevidaṁ asuññataṁ yadidaṁ—ākiñcaññāyatanasaññaṁ paṭicca ekattan’ti. Iti yañhi kho tattha na hoti tena taṁ suññaṁ samanupassati, yaṁ pana tattha avasiṭṭhaṁ hoti taṁ ‘santamidaṁ atthī’ti pajānāti. Evampissa esā, ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati. 9 Puna caparaṁ, ānanda bhikkhu amanasikaritvā viññāṇañcāyatanasaññaṁ, amanasikaritvā ākiñcaññāyatanasaññaṁ, 747 --- mn121 1:9 nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ paṭicca manasi karoti ekattaṁ. Tassa nevasaññānāsaññāyatanasaññāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṁ pajānāti: ‘ye assu darathā viññāṇañcāyatanasaññaṁ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā ākiñcaññāyatanasaññaṁ paṭicca tedha na santi, atthi cevāyaṁ darathamattā yadidaṁ—nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ paṭicca ekattan’ti. So ‘suññamidaṁ saññāgataṁ viññāṇañcāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamidaṁ saññāgataṁ ākiñcaññāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevidaṁ asuññataṁ yadidaṁ—nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ paṭicca ekattan’ti. Iti yañhi kho tattha na hoti tena taṁ suññaṁ samanupassati, yaṁ pana tattha avasiṭṭhaṁ hoti taṁ ‘santamidaṁ atthī’ti pajānāti. Evampissa esā, ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati. 10 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhu amanasikaritvā ākiñcaññāyatanasaññaṁ, amanasikaritvā nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ, animittaṁ cetosamādhiṁ paṭicca manasi karoti ekattaṁ. Tassa animitte cetosamādhimhi cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṁ pajānāti: ‘ye assu darathā ākiñcaññāyatanasaññaṁ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ paṭicca tedha na santi, atthi cevāyaṁ darathamattā yadidaṁ—imameva kāyaṁ paṭicca saḷāyatanikaṁ jīvitapaccayā’ti. So ‘suññamidaṁ saññāgataṁ ākiñcaññāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamidaṁ saññāgataṁ nevasaññānāsaññāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevidaṁ asuññataṁ yadidaṁ—imameva kāyaṁ paṭicca saḷāyatanikaṁ jīvitapaccayā’ti. Iti yañhi kho tattha na hoti tena taṁ suññaṁ samanupassati, yaṁ pana tattha avasiṭṭhaṁ hoti taṁ ‘santamidaṁ atthī’ti pajānāti. Evampissa esā, ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati. 11 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhu amanasikaritvā ākiñcaññāyatanasaññaṁ, amanasikaritvā nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ, animittaṁ cetosamādhiṁ paṭicca manasi karoti ekattaṁ. Tassa animitte cetosamādhimhi cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṁ pajānāti: ‘ayampi kho animitto cetosamādhi abhisaṅkhato abhisañcetayito’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 12 So evaṁ pajānāti: ‘ye assu darathā kāmāsavaṁ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā bhavāsavaṁ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā avijjāsavaṁ paṭicca tedha na santi, atthi cevāyaṁ darathamattā yadidaṁ—imameva kāyaṁ paṭicca saḷāyatanikaṁ jīvitapaccayā’ti. So ‘suññamidaṁ saññāgataṁ kāmāsavenā’ti pajānāti, ‘suññamidaṁ saññāgataṁ bhavāsavenā’ti pajānāti, ‘suññamidaṁ saññāgataṁ avijjāsavenā’ti pajānāti, ‘atthi cevidaṁ asuññataṁ yadidaṁ—imameva kāyaṁ paṭicca saḷāyatanikaṁ jīvitapaccayā’ti. Iti yañhi kho tattha na hoti tena taṁ suññaṁ samanupassati, yaṁ pana tattha avasiṭṭhaṁ hoti taṁ ‘santamidaṁ atthī’ti pajānāti. Evampissa esā, ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā paramānuttarā suññatāvakkanti bhavati. 13 Yepi hi keci, ānanda, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā parisuddhaṁ paramānuttaraṁ suññataṁ upasampajja vihariṁsu, sabbe te imaṁyeva parisuddhaṁ paramānuttaraṁ suññataṁ upasampajja vihariṁsu. Yepi hi keci, ānanda, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā parisuddhaṁ paramānuttaraṁ suññataṁ upasampajja viharissanti, sabbe te imaṁyeva parisuddhaṁ paramānuttaraṁ suññataṁ upasampajja viharissanti. Yepi hi keci, ānanda, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā parisuddhaṁ paramānuttaraṁ suññataṁ upasampajja viharanti, sabbe te imaṁyeva parisuddhaṁ paramānuttaraṁ suññataṁ upasampajja viharanti. Tasmātiha, ānanda, ‘parisuddhaṁ paramānuttaraṁ suññataṁ upasampajja viharissāmā’ti—evañhi vo, ānanda, sikkhitabban”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Cūḷasuññatasuttaṁ niṭṭhitaṁ 748 --- mn121 1:13 paṭhamaṁ. mn100 0 Majjhima Nikāya 100 Saṅgāravasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. 2 Tena kho pana samayena dhanañjānī nāma brāhmaṇī cañcalikappe paṭivasati abhippasannā buddhe ca dhamme ca saṅghe ca. Atha kho dhanañjānī brāhmaṇī upakkhalitvā tikkhattuṁ udānaṁ udānesi: “Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassā”ti. 3 Tena kho pana samayena saṅgāravo nāma māṇavo cañcalikappe paṭivasati tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Assosi kho saṅgāravo māṇavo dhanañjāniyā brāhmaṇiyā evaṁ vācaṁ bhāsamānāya. Sutvā dhanañjāniṁ brāhmaṇiṁ etadavoca: “avabhūtāva ayaṁ dhanañjānī brāhmaṇī, parabhūtāva ayaṁ dhanañjānī brāhmaṇī, vijjamānānaṁ tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ, atha ca pana tassa muṇḍakassa samaṇakassa vaṇṇaṁ bhāsissatī”ti. “Na hi pana tvaṁ, tāta bhadramukha, tassa bhagavato sīlapaññāṇaṁ jānāsi. Sace tvaṁ, tāta bhadramukha, tassa bhagavato sīlapaññāṇaṁ jāneyyāsi, na tvaṁ, tāta bhadramukha, taṁ bhagavantaṁ akkositabbaṁ paribhāsitabbaṁ maññeyyāsī”ti. “Tena hi, bhoti, yadā samaṇo gotamo cañcalikappaṁ anuppatto hoti atha me āroceyyāsī”ti. “Evaṁ, bhadramukhā”ti kho dhanañjānī brāhmaṇī saṅgāravassa māṇavassa paccassosi. 4 Atha kho bhagavā kosalesu anupubbena cārikaṁ caramāno yena cañcalikappaṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā cañcalikappe viharati todeyyānaṁ brāhmaṇānaṁ ambavane. 5 Assosi kho dhanañjānī brāhmaṇī: “bhagavā kira cañcalikappaṁ anuppatto, cañcalikappe viharati todeyyānaṁ brāhmaṇānaṁ ambavane”ti. Atha kho dhanañjānī brāhmaṇī yena saṅgāravo māṇavo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā saṅgāravaṁ māṇavaṁ etadavoca: “ayaṁ, tāta bhadramukha, so bhagavā cañcalikappaṁ anuppatto, cañcalikappe viharati todeyyānaṁ brāhmaṇānaṁ ambavane. Yassadāni, tāta bhadramukha, kālaṁ maññasī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho saṅgāravo māṇavo dhanañjāniyā brāhmaṇiyā paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho saṅgāravo māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: 6 “Santi kho, bho gotama, eke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā, ādibrahmacariyaṁ paṭijānanti. Tatra, bho gotama, ye te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā, ādibrahmacariyaṁ paṭijānanti, tesaṁ bhavaṁ gotamo katamo”ti? 7 “Diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattānaṁ, ādibrahmacariyaṁ paṭijānantānampi kho ahaṁ, bhāradvāja, vemattaṁ vadāmi. Santi, bhāradvāja, eke samaṇabrāhmaṇā anussavikā. Te anussavena diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā, ādibrahmacariyaṁ paṭijānanti; seyyathāpi brāhmaṇā tevijjā. Santi pana, bhāradvāja, eke samaṇabrāhmaṇā kevalaṁ saddhāmattakena diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā, ādibrahmacariyaṁ paṭijānanti; seyyathāpi takkī vīmaṁsī. Santi, bhāradvāja, eke samaṇabrāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁyeva dhammaṁ abhiññāya diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā, ādibrahmacariyaṁ paṭijānanti. Tatra, bhāradvāja, ye te samaṇabrāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁyeva dhammaṁ abhiññāya diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā, ādibrahmacariyaṁ paṭijānanti, tesāhamasmi. 8 Tadamināpetaṁ, bhāradvāja, pariyāyena veditabbaṁ, yathā ye te samaṇabrāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁyeva dhammaṁ abhiññāya diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā, ādibrahmacariyaṁ paṭijānanti, tesāhamasmi. 9 Idha me, bhāradvāja, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa 749 --- mn100 1:9 bodhisattasseva sato etadahosi: ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So kho ahaṁ, bhāradvāja, aparena samayena daharova samāno susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṁ mātāpitūnaṁ assumukhānaṁ rudantānaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁ. So evaṁ pabbajito samāno kiṅkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā āḷāraṁ kālāmaṁ etadavocaṁ: ‘icchāmahaṁ, āvuso kālāma, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun’ti. Evaṁ vutte, bhāradvāja, āḷāro kālāmo maṁ etadavoca: ‘viharatāyasmā. Tādiso ayaṁ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṁ ācariyakaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. So kho ahaṁ, bhāradvāja, nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ pariyāpuṇiṁ. So kho ahaṁ, bhāradvāja, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ‘ñāṇavādañca vadāmi, theravādañca jānāmi, passāmī’ti ca paṭijānāmi, ahañceva aññe ca. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘na kho āḷāro kālāmo imaṁ dhammaṁ kevalaṁ saddhāmattakena sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti; addhā āḷāro kālāmo imaṁ dhammaṁ jānaṁ passaṁ viharatī’ti. 10 Atha khvāhaṁ, bhāradvāja, yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā āḷāraṁ kālāmaṁ etadavocaṁ: ‘kittāvatā no, āvuso kālāma, imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti? Evaṁ vutte, bhāradvāja, āḷāro kālāmo ākiñcaññāyatanaṁ pavedesi. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘na kho āḷārasseva kālāmassa atthi saddhā, mayhampatthi saddhā; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi vīriyaṁ …pe… sati … samādhi … paññā, mayhampatthi paññā. Yannūnāhaṁ yaṁ dhammaṁ āḷāro kālāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti. So kho ahaṁ, bhāradvāja, nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṁ. Atha khvāhaṁ, bhāradvāja, yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā āḷāraṁ kālāmaṁ etadavocaṁ: ‘ettāvatā no, āvuso kālāma, imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti? ‘Ettāvatā kho ahaṁ, āvuso, imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemī’ti. ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. ‘Lābhā no, āvuso, suladdhaṁ no, āvuso, ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahmacāriṁ passāma. Iti yāhaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi taṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi; yaṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi tamahaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi. Iti yāhaṁ dhammaṁ jānāmi taṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi, yaṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi tamahaṁ dhammaṁ jānāmi. Iti yādiso ahaṁ tādiso tuvaṁ, yādiso tuvaṁ tādiso ahaṁ. Ehi dāni, āvuso, ubhova santā imaṁ gaṇaṁ pariharāmā’ti. Iti kho, bhāradvāja, āḷāro kālāmo ācariyo me samāno attano antevāsiṁ maṁ samānaṁ attanā samasamaṁ ṭhapesi, uḷārāya ca maṁ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘nāyaṁ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati, yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyā’ti. So kho ahaṁ, bhāradvāja, taṁ dhammaṁ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṁ. 11 So kho ahaṁ, bhāradvāja, kiṅkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā udakaṁ rāmaputtaṁ etadavocaṁ: ‘icchāmahaṁ, āvuso, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun’ti. Evaṁ vutte, bhāradvāja, udako rāmaputto maṁ etadavoca: ‘viharatāyasmā. Tādiso ayaṁ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṁ ācariyakaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja 750 --- mn100 1:11 vihareyyā’ti. So kho ahaṁ, bhāradvāja, nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ pariyāpuṇiṁ. So kho ahaṁ, bhāradvāja, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ‘ñāṇavādañca vadāmi, theravādañca jānāmi, passāmī’ti ca paṭijānāmi, ahañceva aññe ca. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘na kho rāmo imaṁ dhammaṁ kevalaṁ saddhāmattakena sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi; addhā rāmo imaṁ dhammaṁ jānaṁ passaṁ vihāsī’ti. Atha khvāhaṁ, bhāradvāja, yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā udakaṁ rāmaputtaṁ etadavocaṁ: ‘kittāvatā no, āvuso, rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti? Evaṁ vutte, bhāradvāja, udako rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanaṁ pavedesi. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhampatthi saddhā; na kho rāmasseva ahosi vīriyaṁ …pe… sati … samādhi … paññā, mayhampatthi paññā. Yannūnāhaṁ yaṁ dhammaṁ rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti. So kho ahaṁ, bhāradvāja, nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṁ. 12 Atha khvāhaṁ, bhāradvāja, yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā udakaṁ rāmaputtaṁ etadavocaṁ: ‘ettāvatā no, āvuso, rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti? ‘Ettāvatā kho, āvuso, rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti. ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. ‘Lābhā no, āvuso, suladdhaṁ no, āvuso, ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahmacāriṁ passāma. Iti yaṁ dhammaṁ rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi taṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi; yaṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi taṁ dhammaṁ rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi. Iti yaṁ dhammaṁ rāmo abhiññāsi taṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi, yaṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi taṁ dhammaṁ rāmo abhiññāsi. Iti yādiso rāmo ahosi tādiso tuvaṁ, yādiso tuvaṁ tādiso rāmo ahosi. Ehi dāni, āvuso, tuvaṁ imaṁ gaṇaṁ pariharā’ti. Iti kho, bhāradvāja, udako rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne maṁ ṭhapesi, uḷārāya ca maṁ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘nāyaṁ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati, yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyā’ti. So kho ahaṁ, bhāradvāja, taṁ dhammaṁ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṁ. 13 So kho ahaṁ, bhāradvāja, kiṅkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno magadhesu anupubbena cārikaṁ caramāno yena uruvelā senānigamo tadavasariṁ. Tatthaddasaṁ ramaṇīyaṁ bhūmibhāgaṁ, pāsādikañca vanasaṇḍaṁ, nadiñca sandantiṁ setakaṁ supatitthaṁ ramaṇīyaṁ, samantā ca gocaragāmaṁ. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘ramaṇīyo vata bho bhūmibhāgo, pāsādiko ca vanasaṇḍo, nadī ca sandati setakā supatitthā ramaṇīyā, samantā ca gocaragāmo. Alaṁ vatidaṁ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyā’ti. So kho ahaṁ, bhāradvāja, tattheva nisīdiṁ: ‘alamidaṁ padhānāyā’ti. 14 Apissu maṁ, bhāradvāja, tisso upamā paṭibhaṁsu anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathāpi, bhāradvāja, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ udake nikkhittaṁ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya: ‘aggiṁ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, bhāradvāja, api nu so puriso amuṁ allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ udake nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti? “No hidaṁ, bho gotama. Taṁ kissa hetu? Aduñhi, bho gotama, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ, tañca pana udake nikkhittaṁ; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. “Evameva kho, bhāradvāja, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṁ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṁ na suppahīno hoti 751 --- mn100 1:14 na suppaṭippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṁ kho maṁ, bhāradvāja, paṭhamā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. 15 Aparāpi kho maṁ, bhāradvāja, dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathāpi, bhāradvāja, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya: ‘aggiṁ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, bhāradvāja, api nu so puriso amuṁ allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya tejo pātukareyyā”ti? “No hidaṁ, bho gotama. Taṁ kissa hetu? Aduñhi, bho gotama, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ, kiñcāpi ārakā udakā thale nikkhittaṁ; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. “Evameva kho, bhāradvāja, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṁ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṁ na suppahīno hoti na suppaṭippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṁ kho maṁ, bhāradvāja, dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. 16 Aparāpi kho maṁ, bhāradvāja, tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathāpi, bhāradvāja, sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya: ‘aggiṁ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, bhāradvāja, api nu so puriso amuṁ sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti? “Evaṁ, bho gotama. Taṁ kissa hetu? Aduñhi, bho gotama, sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ, tañca pana ārakā udakā thale nikkhittan”ti. “Evameva kho, bhāradvāja, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṁ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṁ suppahīno hoti suppaṭippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṁ kho maṁ, bhāradvāja, tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Imā kho maṁ, bhāradvāja, tisso upamā paṭibhaṁsu anacchariyā pubbe assutapubbā. 17 Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇheyyaṁ abhinippīḷeyyaṁ abhisantāpeyyan’ti. So kho ahaṁ, bhāradvāja, dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. Seyyathāpi, bhāradvāja, balavā puriso dubbalataraṁ purisaṁ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya; evameva kho me, bhāradvāja, dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. Āraddhaṁ kho pana me, bhāradvāja, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā; sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 18 Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti. So kho ahaṁ, 752 --- mn100 1:18 bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṁ nikkhamantānaṁ adhimatto saddo hoti. Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti; evameva kho me, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṁ nikkhamantānaṁ adhimatto saddo hoti. Āraddhaṁ kho pana me, bhāradvāja, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā; sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 19 Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti. So kho ahaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti. Seyyathāpi, bhāradvāja, balavā puriso, tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho me, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti. Āraddhaṁ kho pana me, bhāradvāja, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā; sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 20 Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti. So kho ahaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. Seyyathāpi, bhāradvāja, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṁ dadeyya; evameva kho, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. Āraddhaṁ kho pana me, bhāradvāja, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā; sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 21 Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti. So kho ahaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti. Seyyathāpi, bhāradvāja, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṁ parikanteyya; evameva kho me, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti. Āraddhaṁ kho pana me, bhāradvāja, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā; sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 22 Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti. So kho ahaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṁ ḍāho hoti. Seyyathāpi, bhāradvāja, dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṁ samparitāpeyyuṁ; evameva kho me, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṁ ḍāho hoti. Āraddhaṁ kho pana me, bhāradvāja, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 23 Apissu maṁ, bhāradvāja, devatā disvā evamāhaṁsu: ‘kālaṅkato samaṇo gotamo’ti. Ekaccā devatā evamāhaṁsu: ‘na kālaṅkato samaṇo gotamo, api ca kālaṁ karotī’ti. Ekaccā devatā evamāhaṁsu: ‘na kālaṅkato samaṇo gotamo, nāpi kālaṁ karoti; arahaṁ samaṇo gotamo, vihāro tveva so arahato evarūpo hotī’ti. 24 Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjeyyan’ti. Atha kho maṁ, bhāradvāja, devatā upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘mā kho tvaṁ, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya 753 --- mn100 1:24 paṭipajji. Sace kho tvaṁ, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjissasi, tassa te mayaṁ dibbaṁ ojaṁ lomakūpehi ajjhohāressāma. Tāya tvaṁ yāpessasī’ti. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘ahañceva kho pana sabbaso ajajjitaṁ paṭijāneyyaṁ, imā ca me devatā dibbaṁ ojaṁ lomakūpehi ajjhohāreyyuṁ, tāya cāhaṁ yāpeyyaṁ. Taṁ mamassa musā’ti. So kho ahaṁ, bhāradvāja, tā devatā paccācikkhāmi, ‘halan’ti vadāmi. 25 Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhāreyyaṁ pasataṁ pasataṁ, yadi vā muggayūsaṁ, yadi vā kulatthayūsaṁ, yadi vā kaḷāyayūsaṁ, yadi vā hareṇukayūsan’ti. So kho ahaṁ, bhāradvāja, thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhāresiṁ pasataṁ pasataṁ, yadi vā muggayūsaṁ, yadi vā kulatthayūsaṁ, yadi vā kaḷāyayūsaṁ, yadi vā hareṇukayūsaṁ. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhārayato pasataṁ pasataṁ, yadi vā muggayūsaṁ, yadi vā kulatthayūsaṁ, yadi vā kaḷāyayūsaṁ, yadi vā hareṇukayūsaṁ, adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti. Seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā; evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṁ; evamevassu me ānisadaṁ hoti tāyevappāhāratāya; seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī; evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti; evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti; evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena samphuṭito hoti sammilāto; evamevassu me sīsacchavi samphuṭitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ, bhāradvāja, ‘udaracchaviṁ parimasissāmī’ti piṭṭhikaṇṭakaṁyeva pariggaṇhāmi, ‘piṭṭhikaṇṭakaṁ parimasissāmī’ti udaracchaviṁyeva pariggaṇhāmi; yāvassu me, bhāradvāja, udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṁ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ, bhāradvāja, ‘vaccaṁ vā muttaṁ vā karissāmī’ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ, bhāradvāja, imameva kāyaṁ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya. 26 Apissu maṁ, bhāradvāja, manussā disvā evamāhaṁsu: ‘kāḷo samaṇo gotamo’ti. Ekacce manussā evamāhaṁsu: ‘na kāḷo samaṇo gotamo, sāmo samaṇo gotamo’ti. Ekacce manussā evamāhaṁsu: ‘na kāḷo samaṇo gotamo napi sāmo, maṅguracchavi samaṇo gotamo’ti; yāvassu me, bhāradvāja, tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāyevappāhāratāya. 27 Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘ye kho keci atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayiṁsu, etāvaparamaṁ, nayito bhiyyo; yepi hi keci anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayissanti, etāvaparamaṁ, nayito bhiyyo; yepi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, etāvaparamaṁ, nayito bhiyyo. Na kho panāhaṁ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ. Siyā nu kho añño maggo bodhāyā’ti? 28 Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘abhijānāmi kho panāhaṁ pitu sakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharitā. Siyā nu kho eso maggo bodhāyā’ti? Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, satānusāri viññāṇaṁ ahosi: ‘eseva maggo bodhāyā’ti. 29 Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘kiṁ nu kho ahaṁ tassa sukhassa bhāyāmi yaṁ taṁ sukhaṁ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ti? Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘na kho ahaṁ tassa sukhassa bhāyāmi yaṁ taṁ sukhaṁ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ti. 30 Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi: ‘na kho taṁ sukaraṁ sukhaṁ adhigantuṁ evaṁ adhimattakasimānaṁ 754 --- mn100 1:30 pattakāyena. Yannūnāhaṁ oḷārikaṁ āhāraṁ āhāreyyaṁ odanakummāsan’ti. So kho ahaṁ, bhāradvāja, oḷārikaṁ āhāraṁ āhāresiṁ odanakummāsaṁ. Tena kho pana maṁ, bhāradvāja, samayena pañcavaggiyā bhikkhū paccupaṭṭhitā honti: ‘yaṁ kho samaṇo gotamo dhammaṁ adhigamissati taṁ no ārocessatī’ti. Yato kho ahaṁ, bhāradvāja, oḷārikaṁ āhāraṁ āhāresiṁ odanakummāsaṁ, atha me te pañcavaggiyā bhikkhū nibbijja pakkamiṁsu: ‘bāhulliko samaṇo gotamo padhānavibbhanto āvatto bāhullāyā’ti. 31-33 So kho ahaṁ, bhāradvāja, oḷārikaṁ āhāraṁ āhāretvā balaṁ gahetvā vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. 34 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. 35 Ayaṁ kho me, bhāradvāja, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 36-38 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi …pe… ayaṁ kho me, bhāradvāja, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 39 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ; ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. 40 Tassa me evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccittha. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ ahosi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññāsiṁ. 41 Ayaṁ kho me, bhāradvāja, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato”ti. 42 Evaṁ vutte, saṅgāravo māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: “aṭṭhitavataṁ bhoto gotamassa padhānaṁ ahosi, sappurisavataṁ bhoto gotamassa padhānaṁ ahosi; yathā taṁ arahato sammāsambuddhassa. Kiṁ nu kho, bho gotama, atthi devā”ti? “Ṭhānaso metaṁ, bhāradvāja, viditaṁ yadidaṁ—adhidevā”ti. “Kiṁ nu kho, bho gotama, ‘atthi devā’ti puṭṭho samāno ‘ṭhānaso metaṁ, bhāradvāja, viditaṁ yadidaṁ adhidevā’ti vadesi. Nanu, bho gotama, evaṁ sante tucchā musā hotī”ti? “‘Atthi devā’ti, bhāradvāja, puṭṭho samāno ‘atthi devā’ti yo vadeyya, ‘ṭhānaso me viditā’ti yo vadeyya; atha khvettha viññunā purisena ekaṁsena niṭṭhaṁ gantabbaṁ yadidaṁ: ‘atthi devā’”ti. “Kissa pana me bhavaṁ gotamo ādikeneva na byākāsī”ti? “Uccena sammataṁ kho etaṁ, bhāradvāja, lokasmiṁ yadidaṁ: ‘atthi devā’”ti. 43 Evaṁ vutte, saṅgāravo māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena 755 --- mn100 1:43 dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Saṅgāravasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Brāhmaṇavaggo niṭṭhito pañcamo. 44 Tassuddānaṁ Brahmāyu selassalāyano, ghoṭamukho ca brāhmaṇo; Caṅkī esu dhanañjāni, vāseṭṭho subhagāravoti. 45 Idaṁ vaggānamuddānaṁ Vaggo gahapati bhikkhu, paribbājakanāmako; Rājavaggo brāhmaṇoti, pañca majjhimaāgame. Majjhimapaṇṇāsakaṁ samattaṁ. mn37 0 Majjhima Nikāya 37 Cūḷataṇhāsaṅkhayasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. 2 Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṁ etadavoca: “kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti? 3 “Idha, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti: ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti. Evañcetaṁ, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti: ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti. So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti; sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti; sabbaṁ dhammaṁ pariññāya yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti—sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ettāvatā kho, devānaminda, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti. 4 Atha kho sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. 5 Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: “kiṁ nu kho so yakkho bhagavato bhāsitaṁ abhisamecca anumodi udāhu no; yannūnāhaṁ taṁ yakkhaṁ jāneyyaṁ—yadi vā so yakkho bhagavato bhāsitaṁ abhisamecca anumodi yadi vā no”ti? 6 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—pubbārāme migāramātupāsāde antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. 7 Tena kho pana samayena sakko devānamindo ekapuṇḍarīke uyyāne dibbehi pañcahi tūriyasatehi samappito samaṅgībhūto paricāreti. Addasā kho sakko devānamindo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna tāni dibbāni pañca tūriyasatāni paṭippaṇāmetvā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: “ehi kho, mārisa moggallāna, svāgataṁ, mārisa moggallāna. Cirassaṁ kho, mārisa moggallāna, imaṁ pariyāyaṁ akāsi yadidaṁ idhāgamanāya. Nisīda, mārisa moggallāna, idamāsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi kho āyasmā mahāmoggallāno paññatte āsane. Sakkopi kho devānamindo aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 8 “yathā kathaṁ pana kho, kosiya, bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ abhāsi? Sādhu mayampi etissā kathāya bhāgino assāma savanāyā”ti. “Mayaṁ kho, mārisa moggallāna, bahukiccā bahukaraṇīyā—appeva sakena karaṇīyena, api ca devānaṁyeva tāvatiṁsānaṁ karaṇīyena. Api ca, mārisa moggallāna, sussutaṁyeva hoti suggahitaṁ 756 --- mn37 1:8 sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ, yaṁ no khippameva antaradhāyati. Bhūtapubbaṁ, mārisa moggallāna, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṁ kho pana, mārisa moggallāna, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājiniṁsu. So kho ahaṁ, mārisa moggallāna, taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tato paṭinivattitvā vejayantaṁ nāma pāsādaṁ māpesiṁ. Vejayantassa kho, mārisa moggallāna, pāsādassa ekasataṁ niyyūhaṁ. Ekekasmiṁ niyyūhe satta satta kūṭāgārasatāni. Ekamekasmiṁ kūṭāgāre satta satta accharāyo. Ekamekissā accharāya satta satta paricārikāyo. Iccheyyāsi no tvaṁ, mārisa moggallāna, vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakaṁ daṭṭhun”ti? Adhivāsesi kho āyasmā mahāmoggallāno tuṇhībhāvena. 9 Atha kho sakko ca devānamindo vessavaṇo ca mahārājā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ purakkhatvā yena vejayanto pāsādo tenupasaṅkamiṁsu. Addasaṁsu kho sakkassa devānamindassa paricārikāyo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ dūratova āgacchantaṁ; disvā ottappamānā hirīyamānā sakaṁ sakaṁ ovarakaṁ pavisiṁsu. 10 Seyyathāpi nāma suṇisā sasuraṁ disvā ottappati hirīyati; evameva sakkassa devānamindassa paricārikāyo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ disvā ottappamānā hirīyamānā sakaṁ sakaṁ ovarakaṁ pavisiṁsu. Atha kho sakko ca devānamindo vessavaṇo ca mahārājā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ vejayante pāsāde anucaṅkamāpenti anuvicarāpenti: “idampi, mārisa moggallāna, passa vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakaṁ; idampi, mārisa moggallāna, passa vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakan”ti. “Sobhati idaṁ āyasmato kosiyassa, yathā taṁ pubbe katapuññassa. Manussāpi kiñcideva rāmaṇeyyakaṁ disvā evamāhaṁsu: ‘sobhati vata bho yathā devānaṁ tāvatiṁsānan’ti. Tayidaṁ āyasmato kosiyassa sobhati, yathā taṁ pubbe katapuññassā”ti. 11 Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: “atibāḷhaṁ kho ayaṁ yakkho pamatto viharati. Yannūnāhaṁ imaṁ yakkhaṁ saṁvejeyyan”ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi yathā vejayantaṁ pāsādaṁ pādaṅguṭṭhakena saṅkampesi sampakampesi sampavedhesi. Atha kho sakko ca devānamindo, vessavaṇo ca mahārājā, devā ca tāvatiṁsā acchariyabbhutacittajātā ahesuṁ: “acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho. Samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma dibbabhavanaṁ pādaṅguṭṭhakena saṅkampessati sampakampessati sampavedhessatī”ti. 12 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sakkaṁ devānamindaṁ saṁviggaṁ lomahaṭṭhajātaṁ viditvā sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: “yathā kathaṁ pana kho, kosiya, bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ abhāsi? Sādhu mayampi etissā kathāya bhāgino assāma savanāyā”ti. “Idhāhaṁ, mārisa moggallāna, yena bhagavā tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsiṁ. Ekamantaṁ ṭhito kho ahaṁ, mārisa moggallāna, bhagavantaṁ etadavocaṁ: ‘kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti? 13 Evaṁ vutte, mārisa moggallāna, bhagavā maṁ etadavoca: ‘idha, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti: “sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti. Evañcetaṁ, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti “sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti. So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti, sabbaṁ dhammaṁ pariññāya yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati, anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati: “khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāti. Ettāvatā kho, devānaminda, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti. Evaṁ kho me, mārisa moggallāna, bhagavā saṅkhittena 757 --- mn37 1:13 taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ abhāsī”ti. 14 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sakkassa devānamindassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—devesu tāvatiṁsesu antarahito pubbārāme migāramātupāsāde pāturahosi. Atha kho sakkassa devānamindassa paricārikāyo acirapakkante āyasmante mahāmoggallāne sakkaṁ devānamindaṁ etadavocuṁ: “eso nu te, mārisa, so bhagavā satthā”ti? “Na kho me, mārisa, so bhagavā satthā. Sabrahmacārī me eso āyasmā mahāmoggallāno”ti. “Lābhā te, mārisa, suladdhaṁ te, mārisa yassa te sabrahmacārī evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo. Aho nūna te so bhagavā satthā”ti. 15 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṁ etadavoca: “abhijānāti no, bhante, bhagavā ahu ñātaññatarassa mahesakkhassa yakkhassa saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ bhāsitā”ti? “Abhijānāmahaṁ, moggallāna, idha sakko devānamindo yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, moggallāna, sakko devānamindo maṁ etadavoca: ‘kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, moggallāna, sakkaṁ devānamindaṁ etadavocaṁ ‘idha devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti “sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti. Evaṁ cetaṁ, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti “sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti. So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti, sabbaṁ dhammaṁ pariññāya yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati, anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati: “khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāti. Ettāvatā kho, devānaminda, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti. Evaṁ kho ahaṁ, moggallāna, abhijānāmi sakkassa devānamindassa saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ bhāsitā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mahāmoggallāno bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Cūḷataṇhāsaṅkhayasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. mn52 0 Majjhima Nikāya 52 Aṭṭhakanāgarasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando vesāliyaṁ viharati beluvagāmake. Tena kho pana samayena dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputtaṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. 2 Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro yena kukkuṭārāmo yena aññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kahaṁ nu kho, bhante, āyasmā ānando etarahi viharati? Dassanakāmā hi mayaṁ taṁ āyasmantaṁ ānandan”ti. “Eso, gahapati, āyasmā ānando vesāliyaṁ viharati beluvagāmake”ti. 3 Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputte taṁ karaṇīyaṁ tīretvā yena vesālī yena beluvagāmako yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “atthi nu kho, bhante ānanda, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo 758 --- mn52 1:3 akkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti? “Atthi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti. “Katamo pana, bhante ānanda, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti? 4 “Idha, gahapati, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘idampi kho paṭhamaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ. Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 5 Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘idampi kho dutiyaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ …pe… anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 6 Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘idampi kho tatiyaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ …pe… anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 7 Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘idampi kho catutthaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ …pe… anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 8 Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho mettācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā. Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito …pe… anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 9 Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā …pe… 10 muditāsahagatena cetasā …pe… 11 upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho upekkhācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā. Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito …pe… anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 12 Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho ākāsānañcāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā. Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito …pe… anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 13 Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu sabbaso 759 --- mn52 1:13 ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho viññāṇañcāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā. Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito …pe… anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 14 Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho ākiñcaññāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā. Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti. 15 Evaṁ vutte, dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “seyyathāpi, bhante ānanda, puriso ekaṁva nidhimukhaṁ gavesanto sakideva ekādasa nidhimukhāni adhigaccheyya; evameva kho ahaṁ, bhante, ekaṁ amatadvāraṁ gavesanto sakideva ekādasa amatadvārāni alatthaṁ bhāvanāya. Seyyathāpi, bhante, purisassa agāraṁ ekādasadvāraṁ, so tasmiṁ agāre āditte ekamekenapi dvārena sakkuṇeyya attānaṁ sotthiṁ kātuṁ; evameva kho ahaṁ, bhante, imesaṁ ekādasannaṁ amatadvārānaṁ ekamekenapi amatadvārena sakkuṇissāmi attānaṁ sotthiṁ kātuṁ. Imehi nāma, bhante, aññatitthiyā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesissanti, kimaṅgaṁ panāhaṁ āyasmato ānandassa pūjaṁ na karissāmī”ti. 16 Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputtakañca vesālikañca bhikkhusaṅghaṁ sannipātetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi, ekamekañca bhikkhuṁ paccekaṁ dussayugena acchādesi, āyasmantañca ānandaṁ ticīvarena acchādesi, āyasmato ca ānandassa pañcasatavihāraṁ kārāpesīti. Aṭṭhakanāgarasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. mn23 0 Majjhima Nikāya 23 Vammikasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā kumārakassapo andhavane viharati. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ andhavanaṁ obhāsetvā yenāyasmā kumārakassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā āyasmantaṁ kumārakassapaṁ etadavoca: 2 “Bhikkhu bhikkhu, ayaṁ vammiko rattiṁ dhūmāyati, divā pajjalati. Brāhmaṇo evamāha: ‘abhikkhaṇa, sumedha, satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṁ ādāya addasa laṅgiṁ ‘laṅgī, bhadante’ti. Brāhmaṇo evamāha: ‘ukkhipa laṅgiṁ; abhikkhaṇa, sumedha, satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṁ ādāya addasa uddhumāyikaṁ. ‘Uddhumāyikā, bhadante’ti. Brāhmaṇo evamāha: ‘ukkhipa uddhumāyikaṁ; abhikkhaṇa, sumedha, satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṁ ādāya addasa dvidhāpathaṁ. ‘Dvidhāpatho, bhadante’ti. Brāhmaṇo evamāha: ‘ukkhipa dvidhāpathaṁ; abhikkhaṇa, sumedha, satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṁ ādāya addasa caṅgavāraṁ. ‘Caṅgavāro, bhadante’ti. Brāhmaṇo evamāha: ‘ukkhipa caṅgavāraṁ; abhikkhaṇa, sumedha, satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṁ ādāya addasa kummaṁ. ‘Kummo, bhadante’ti. Brāhmaṇo evamāha: ‘ukkhipa kummaṁ; abhikkhaṇa, sumedha, satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṁ ādāya addasa asisūnaṁ. ‘Asisūnā, bhadante’ti. Brāhmaṇo evamāha: 760 --- mn23 1:2 ‘ukkhipa asisūnaṁ; abhikkhaṇa, sumedha, satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṁ ādāya addasa maṁsapesiṁ. ‘Maṁsapesi, bhadante’ti. Brāhmaṇo evamāha: ‘ukkhipa maṁsapesiṁ; abhikkhaṇa, sumedha, satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṁ ādāya addasa nāgaṁ. ‘Nāgo, bhadante’ti. Brāhmaṇo evamāha: ‘tiṭṭhatu nāgo, mā nāgaṁ ghaṭṭesi; namo karohi nāgassā’ti. Ime kho tvaṁ, bhikkhu, pañhe bhagavantaṁ upasaṅkamitvā puccheyyāsi, yathā ca te bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāsi. Nāhaṁ taṁ, bhikkhu, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo imesaṁ pañhānaṁ veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya aññatra tathāgatena vā, tathāgatasāvakena vā, ito vā pana sutvā”ti—Idamavoca sā devatā. Idaṁ vatvā tatthevantaradhāyi. 3 Atha kho āyasmā kumārakassapo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā kumārakassapo bhagavantaṁ etadavoca: “imaṁ, bhante, rattiṁ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ andhavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho, bhante, sā devatā maṁ etadavoca: ‘bhikkhu bhikkhu, ayaṁ vammiko rattiṁ dhūmāyati, divā pajjalati. Brāhmaṇo evamāha: “abhikkhaṇa, sumedha, satthaṁ ādāyā”ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṁ ādāya …pe… ito vā pana sutvā’ti. Idamavoca, bhante, sā devatā. Idaṁ vatvā tatthevantaradhāyi. Ko nu kho, bhante, vammiko, kā rattiṁ dhūmāyanā, kā divā pajjalanā, ko brāhmaṇo, ko sumedho, kiṁ satthaṁ, kiṁ abhikkhaṇaṁ, kā laṅgī, kā uddhumāyikā, ko dvidhāpatho, kiṁ caṅgavāraṁ, ko kummo, kā asisūnā, kā maṁsapesi, ko nāgo”ti? 4 “‘Vammiko’ti kho, bhikkhu, imassetaṁ cātumahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṁ, mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammassa. Yaṁ kho, bhikkhu, divā kammante ārabbha rattiṁ anuvitakketi anuvicāreti—ayaṁ rattiṁ dhūmāyanā. Yaṁ kho, bhikkhu, rattiṁ anuvitakketvā anuvicāretvā divā kammante payojeti kāyena vācāya manasā—ayaṁ divā pajjalanā. ‘Brāhmaṇo’ti kho, bhikkhu, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. ‘Sumedho’ti kho, bhikkhu, sekkhassetaṁ bhikkhuno adhivacanaṁ. ‘Satthan’ti kho, bhikkhu, ariyāyetaṁ paññāya adhivacanaṁ. ‘Abhikkhaṇan’ti kho, bhikkhu, vīriyārambhassetaṁ adhivacanaṁ. ‘Laṅgī’ti kho, bhikkhu, avijjāyetaṁ adhivacanaṁ. Ukkhipa laṅgiṁ, pajaha avijjaṁ; abhikkhaṇa, sumedha, satthaṁ ādāyāti ayametassa attho. ‘Uddhumāyikā’ti kho, bhikkhu, kodhūpāyāsassetaṁ adhivacanaṁ. Ukkhipa uddhumāyikaṁ, pajaha kodhūpāyāsaṁ; abhikkhaṇa, sumedha, satthaṁ ādāyāti ayametassa attho. ‘Dvidhāpatho’ti kho, bhikkhu, vicikicchāyetaṁ adhivacanaṁ. Ukkhipa dvidhāpathaṁ, pajaha vicikicchaṁ; abhikkhaṇa, sumedha, satthaṁ ādāyāti ayametassa attho. ‘Caṅgavāran’ti kho, bhikkhu, pañcannetaṁ nīvaraṇānaṁ adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—kāmacchandanīvaraṇassa, byāpādanīvaraṇassa, thinamiddhanīvaraṇassa, uddhaccakukkuccanīvaraṇassa, vicikicchānīvaraṇassa. Ukkhipa caṅgavāraṁ, pajaha pañca nīvaraṇe; abhikkhaṇa, sumedha, satthaṁ ādāyāti ayametassa attho. ‘Kummo’ti kho, bhikkhu, pañcannetaṁ upādānakkhandhānaṁ adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandhassa, vedanupādānakkhandhassa, saññupādānakkhandhassa, saṅkhārupādānakkhandhassa, viññāṇupādānakkhandhassa. Ukkhipa kummaṁ, pajaha pañcupādānakkhandhe; abhikkhaṇa, sumedha, satthaṁ ādāyāti ayametassa attho. ‘Asisūnā’ti kho, bhikkhu, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ—cakkhuviññeyyānaṁ rūpānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ, sotaviññeyyānaṁ saddānaṁ …pe… ghānaviññeyyānaṁ gandhānaṁ …pe… jivhāviññeyyānaṁ rasānaṁ …pe… kāyaviññeyyānaṁ phoṭṭhabbānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. Ukkhipa asisūnaṁ, pajaha pañca kāmaguṇe; abhikkhaṇa, sumedha, satthaṁ ādāyāti ayametassa attho. ‘Maṁsapesī’ti 761 --- mn23 1:4 kho, bhikkhu, nandīrāgassetaṁ adhivacanaṁ. Ukkhipa maṁsapesiṁ, pajaha nandīrāgaṁ; abhikkhaṇa, sumedha, satthaṁ ādāyāti ayametassa attho. ‘Nāgo’ti kho, bhikkhu, khīṇāsavassetaṁ bhikkhuno adhivacanaṁ. Tiṭṭhatu nāgo, mā nāgaṁ ghaṭṭesi; namo karohi nāgassāti ayametassa attho”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā kumārakassapo bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Vammikasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. mn114 0 Majjhima Nikāya 114 Sevitabbāsevitabbasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “sevitabbāsevitabbaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Kāyasamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ kāyasamācāraṁ. Vacīsamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ vacīsamācāraṁ. Manosamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ manosamācāraṁ. Cittuppādampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ cittuppādaṁ. Saññāpaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ saññāpaṭilābhaṁ. Diṭṭhipaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ diṭṭhipaṭilābhaṁ. Attabhāvapaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābhan”ti. 4 Evaṁ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. 5 ‘Kāyasamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ kāyasamācāran’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo kāyasamācāro sevitabbo. Kathaṁrūpaṁ, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Idha, bhante, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatappahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu; adinnādāyī kho pana hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti; kāmesumicchācārī kho pana hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti—evarūpaṁ, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Kathaṁrūpaṁ, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, bhante, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati; adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā taṁ nādinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti; kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu na cārittaṁ 762 --- mn114 1:5 āpajjitā hoti—evarūpaṁ, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Kāyasamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ kāyasamācāran’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 6 ‘Vacīsamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ vacīsamācāran’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo vacīsamācāro sevitabbo. Kathaṁrūpaṁ, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Idha, bhante, ekacco musāvādī hoti. Sabhāgato vā parisāgato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti so ajānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti; apassaṁ vā āha: ‘passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti—iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti; pisuṇavāco kho pana hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya—iti samaggānaṁ vā bhettā, bhinnānaṁ vā anuppadātā, vaggārāmo, vaggarato, vagganandī, vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti; pharusavāco kho pana hoti, yā sā vācā kaṇḍakā kakkasā pharusā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṁvattanikā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti; samphappalāpī kho pana hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ—evarūpaṁ, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Kathaṁrūpaṁ, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, bhante, ekacco musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhāgato vā parisāgato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti so ajānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, apassaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘passāmī’ti—iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti; pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya—iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti; pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti; samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ—evarūpaṁ, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Vacīsamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ vacīsamācāran’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 7 ‘Manosamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ manosamācāran’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo manosamācāro na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo manosamācāro sevitabbo. Kathaṁrūpaṁ, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Idha, bhante, ekacco abhijjhālu hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ abhijjhātā hoti: ‘aho 763 --- mn114 1:7 vata yaṁ parassa taṁ mamassā’ti; byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesun’ti—evarūpaṁ, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Kathaṁrūpaṁ, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, bhante, ekacco anabhijjhālu hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ nābhijjhātā hoti: ‘aho vata yaṁ parassa taṁ mamassā’ti; abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā averā abyābajjhā anīghā sukhī attānaṁ pariharantū’ti—evarūpaṁ, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Manosamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ manosamācāran’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 8 ‘Cittuppādampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ cittuppādan’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo cittuppādo na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo cittuppādo sevitabbo. Kathaṁrūpaṁ, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Idha, bhante, ekacco abhijjhālu hoti, abhijjhāsahagatena cetasā viharati; byāpādavā hoti, byāpādasahagatena cetasā viharati; vihesavā hoti, vihesāsahagatena cetasā viharati—evarūpaṁ, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Kathaṁrūpaṁ, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, bhante, ekacco anabhijjhālu hoti, anabhijjhāsahagatena cetasā viharati; abyāpādavā hoti, abyāpādasahagatena cetasā viharati; avihesavā hoti, avihesāsahagatena cetasā viharati—evarūpaṁ, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Cittuppādampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ cittuppādan’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 9 ‘Saññāpaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ saññāpaṭilābhan’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo saññāpaṭilābho na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo saññāpaṭilābho sevitabbo. Kathaṁrūpaṁ, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Idha, bhante, ekacco abhijjhālu hoti, abhijjhāsahagatāya saññāya viharati; byāpādavā hoti, byāpādasahagatāya saññāya viharati; vihesavā hoti, vihesāsahagatāya saññāya viharati—evarūpaṁ, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Kathaṁrūpaṁ, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, bhante, ekacco anabhijjhālu hoti, anabhijjhāsahagatāya saññāya viharati; abyāpādavā hoti, abyāpādasahagatāya saññāya viharati; avihesavā hoti, avihesāsahagatāya saññāya viharati—evarūpaṁ, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Saññāpaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ saññāpaṭilābhan’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 10 ‘Diṭṭhipaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ diṭṭhipaṭilābhan’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, 764 --- mn114 1:10 kusalā dhammā parihāyanti evarūpo diṭṭhipaṭilābho na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti—evarūpo diṭṭhipaṭilābho sevitabbo. Kathaṁrūpaṁ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Idha, bhante, ekacco evaṁdiṭṭhiko hoti: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti—evarūpaṁ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Kathaṁrūpaṁ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, bhante, ekacco evaṁdiṭṭhiko hoti: ‘atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti—evarūpaṁ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Diṭṭhipaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ diṭṭhipaṭilābhan’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 11 ‘Attabhāvapaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābhan’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti—evarūpo attabhāvapaṭilābho na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti—evarūpo attabhāvapaṭilābho sevitabbo. Kathaṁrūpaṁ, bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Sabyābajjhaṁ, bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ abhinibbattayato apariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; abyābajjhaṁ, bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ abhinibbattayato pariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Attabhāvapaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābhan’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 12 Imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 13 “Sādhu sādhu, sāriputta. Sādhu kho tvaṁ, sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāsi. 14 ‘Kāyasamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ kāyasamācāran’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo; yathārūpañca kho, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti—evarūpo kāyasamācāro sevitabbo. 15 Kathaṁrūpaṁ, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Idha, sāriputta, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatappahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu; adinnādāyī kho pana hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti; kāmesumicchācārī kho pana hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti—evarūpaṁ, sāriputta, 765 --- mn114 1:15 kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. 16 Kathaṁrūpaṁ, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, sāriputta, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati; adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā taṁ nādinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti; kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti—evarūpaṁ, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Kāyasamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ kāyasamācāran’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 17-19 Vacīsamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe… manosamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe… cittuppādampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe… saññāpaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe… diṭṭhipaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe…. 20 ‘Attabhāvapaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābhan’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo attabhāvapaṭilābho na sevitabbo; yathārūpañca kho, sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti—evarūpo attabhāvapaṭilābho sevitabbo. 21 Kathaṁrūpaṁ, sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Sabyābajjhaṁ, sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ abhinibbattayato apariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; abyābajjhaṁ, sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ abhinibbattayato pariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Attabhāvapaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābhan’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Imassa kho, sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo. 22 Cakkhuviññeyyaṁ rūpampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; sotaviññeyyaṁ saddampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampi; ghānaviññeyyaṁ gandhampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; jivhāviññeyyaṁ rasampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; kāyaviññeyyaṁ phoṭṭhabbampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi; manoviññeyyaṁ dhammampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī”ti. 23 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. 24 ‘Cakkhuviññeyyaṁ rūpampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ na sevitabbaṁ; yathārūpañca kho, bhante, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevitabbaṁ. ‘Cakkhuviññeyyaṁ rūpampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 25 Sotaviññeyyaṁ saddampāhaṁ, sāriputta …pe… evarūpo 766 --- mn114 1:25 sotaviññeyyo saddo na sevitabbo … evarūpo sotaviññeyyo saddo sevitabbo … 26 evarūpo ghānaviññeyyo gandho na sevitabbo … evarūpo ghānaviññeyyo gandho sevitabbo … 27 evarūpo jivhāviññeyyo raso na sevitabbo … evarūpo jivhāviññeyyo raso sevitabbo … kāyaviññeyyaṁ phoṭṭhabbampāhaṁ, sāriputta … 28 evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo na sevitabbo … evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo sevitabbo. 29 ‘Manoviññeyyaṁ dhammampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 30 Yathārūpaṁ, bhante, manoviññeyyaṁ dhammaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, manoviññeyyaṁ dhammaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo. ‘Manoviññeyyaṁ dhammampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 31 “Sādhu sādhu, sāriputta. Sādhu kho tvaṁ, sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāsi. 32-36 ‘Cakkhuviññeyyaṁ rūpampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, sāriputta, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ na sevitabbaṁ; yathārūpañca kho, sāriputta, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevitabbaṁ. ‘Cakkhuviññeyyaṁ rūpampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 37 Sotaviññeyyaṁ saddampāhaṁ, sāriputta …pe… evarūpo sotaviññeyyo saddo na sevitabbo … evarūpo sotaviññeyyo saddo sevitabbo … evarūpo ghānaviññeyyo gandho na sevitabbo … evarūpo ghānaviññeyyo gandho sevitabbo … evarūpo jivhāviññeyyo raso na sevitabbo … evarūpo jivhāviññeyyo raso sevitabbo … evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo na sevitabbo … evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo sevitabbo. 38 Manoviññeyyaṁ dhammampāhaṁ, sāriputta …pe… evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabbo … evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo. ‘Manoviññeyyaṁ dhammampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Imassa kho, sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo. 39 Cīvaraṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampi …pe… piṇḍapātaṁpāhaṁ, sāriputta … senāsanaṁpāhaṁ, sāriputta … gāmampāhaṁ, sāriputta … nigamampāhaṁ, sāriputta … nagarampāhaṁ, sāriputta … janapadampāhaṁ, sāriputta … puggalaṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī”ti. 40 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. 41 ‘Cīvaraṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, cīvaraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpaṁ cīvaraṁ na sevitabbaṁ; yathārūpañca kho, bhante, cīvaraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpaṁ cīvaraṁ sevitabbaṁ. ‘Cīvaraṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 42 Piṇḍapātaṁpāhaṁ, sāriputta …pe… evarūpo piṇḍapāto na sevitabbo … evarūpo piṇḍapāto sevitabbo … 43 senāsanaṁpāhaṁ, sāriputta …pe… evarūpaṁ senāsanaṁ na sevitabbaṁ … evarūpaṁ senāsanaṁ sevitabbaṁ … 44 gāmampāhaṁ, sāriputta …pe… 45 evarūpo gāmo na 767 --- mn114 1:45 sevitabbo … evarūpo gāmo sevitabbo … evarūpo nigamo na sevitabbo … evarūpo nigamo sevitabbo … 46 evarūpaṁ nagaraṁ na sevitabbaṁ … evarūpaṁ nagaraṁ sevitabbaṁ … 47 evarūpo janapado na sevitabbo … evarūpo janapado sevitabbo. 48 ‘Puggalaṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, puggalaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo puggalo na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, puggalaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo puggalo sevitabbo. ‘Puggalaṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttanti. 49 Imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 50 “Sādhu sādhu, sāriputta. Sādhu kho tvaṁ, sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāsi. 51-58 ‘Cīvaraṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, sāriputta, cīvaraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpaṁ cīvaraṁ na sevitabbaṁ; yathārūpañca kho, sāriputta, cīvaraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpaṁ cīvaraṁ sevitabbaṁ. ‘Cīvaraṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. (Yathā paṭhamaṁ tathā vitthāretabbaṁ) Evarūpo piṇḍapāto … evarūpaṁ senāsanaṁ … evarūpo gāmo … evarūpo nigamo … evarūpaṁ nagaraṁ … evarūpo janapado. 59 ‘Puggalaṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, sāriputta, puggalaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo puggalo na sevitabbo; yathārūpañca kho, sāriputta, puggalaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo puggalo sevitabbo. ‘Puggalaṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi—sevitabbampi, asevitabbampī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Imassa kho, sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo. 60 Sabbepi ce, sāriputta, khattiyā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājāneyyuṁ, sabbesānampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbepi ce, sāriputta, brāhmaṇā …pe… sabbepi ce, sāriputta, vessā … sabbepi ce, sāriputta, suddā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājāneyyuṁ, sabbesānampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sadevakopi ce, sāriputta, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājāneyya, sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 61 Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā sāriputto bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Sevitabbāsevitabbasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. mn46 0 Majjhima Nikāya 46 Mahādhammasamādānasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “yebhuyyena, bhikkhave, sattā evaṅkāmā evaṁchandā evaṁadhippāyā: ‘aho vata aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyeyyuṁ, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍheyyun’ti. Tesaṁ, bhikkhave, sattānaṁ evaṅkāmānaṁ evaṁchandānaṁ evaṁadhippāyānaṁ aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā 768 --- mn46 1:2 manāpā dhammā parihāyanti. Tatra tumhe, bhikkhave, kaṁ hetuṁ paccethā”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā, bhagavaṁnettikā, bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho; bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano, ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, sevitabbe dhamme na jānāti asevitabbe dhamme na jānāti, bhajitabbe dhamme na jānāti abhajitabbe dhamme na jānāti. So sevitabbe dhamme ajānanto asevitabbe dhamme ajānanto, bhajitabbe dhamme ajānanto abhajitabbe dhamme ajānanto, asevitabbe dhamme sevati sevitabbe dhamme na sevati, abhajitabbe dhamme bhajati bhajitabbe dhamme na bhajati. Tassa asevitabbe dhamme sevato sevitabbe dhamme asevato, abhajitabbe dhamme bhajato bhajitabbe dhamme abhajato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, bhikkhave, hoti yathā taṁ aviddasuno. 4 Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako, ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, sevitabbe dhamme jānāti asevitabbe dhamme jānāti, bhajitabbe dhamme jānāti abhajitabbe dhamme jānāti. So sevitabbe dhamme jānanto asevitabbe dhamme jānanto, bhajitabbe dhamme jānanto abhajitabbe dhamme jānanto, asevitabbe dhamme na sevati sevitabbe dhamme sevati, abhajitabbe dhamme na bhajati bhajitabbe dhamme bhajati. Tassa asevitabbe dhamme asevato sevitabbe dhamme sevato, abhajitabbe dhamme abhajato bhajitabbe dhamme bhajato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, bhikkhave, hoti yathā taṁ viddasuno. 5 Cattārimāni, bhikkhave, dhammasamādānāni. Katamāni cattāri? Atthi, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ; atthi, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ; atthi, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ; atthi, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ. 6 Tatra, bhikkhave, yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ, taṁ avidvā avijjāgato yathābhūtaṁ nappajānāti: ‘idaṁ kho dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākan’ti. Taṁ avidvā avijjāgato yathābhūtaṁ appajānanto taṁ sevati, taṁ na parivajjeti. Tassa taṁ sevato, taṁ aparivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, bhikkhave, hoti yathā taṁ aviddasuno. 7 Tatra, bhikkhave, yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ taṁ avidvā avijjāgato yathābhūtaṁ nappajānāti: ‘idaṁ kho dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākan’ti. Taṁ avidvā avijjāgato yathābhūtaṁ appajānanto taṁ sevati, taṁ na parivajjeti. Tassa taṁ sevato, taṁ aparivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, bhikkhave, hoti yathā taṁ aviddasuno. 8 Tatra, bhikkhave, yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ, taṁ avidvā avijjāgato yathābhūtaṁ nappajānāti: ‘idaṁ kho dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākan’ti. Taṁ avidvā avijjāgato yathābhūtaṁ appajānanto taṁ na sevati, taṁ parivajjeti. Tassa taṁ asevato, taṁ parivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, bhikkhave, hoti yathā taṁ aviddasuno. 9 Tatra, bhikkhave, yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ, taṁ avidvā avijjāgato yathābhūtaṁ nappajānāti: ‘idaṁ 769 --- mn46 1:9 kho dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākan’ti. Taṁ avidvā avijjāgato yathābhūtaṁ appajānanto taṁ na sevati, taṁ parivajjeti. Tassa taṁ asevato, taṁ parivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, bhikkhave, hoti yathā taṁ aviddasuno. 10 Tatra, bhikkhave, yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ taṁ vidvā vijjāgato yathābhūtaṁ pajānāti: ‘idaṁ kho dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākan’ti. Taṁ vidvā vijjāgato yathābhūtaṁ pajānanto taṁ na sevati, taṁ parivajjeti. Tassa taṁ asevato, taṁ parivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, bhikkhave, hoti yathā taṁ viddasuno. 11 Tatra, bhikkhave, yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ taṁ vidvā vijjāgato yathābhūtaṁ pajānāti: ‘idaṁ kho dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākan’ti. Taṁ vidvā vijjāgato yathābhūtaṁ pajānanto taṁ na sevati, taṁ parivajjeti. Tassa taṁ asevato, taṁ parivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, bhikkhave, hoti yathā taṁ viddasuno. 12 Tatra, bhikkhave, yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ taṁ vidvā vijjāgato yathābhūtaṁ pajānāti: ‘idaṁ kho dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākan’ti. Taṁ vidvā vijjāgato yathābhūtaṁ pajānanto taṁ sevati, taṁ na parivajjeti. Tassa taṁ sevato, taṁ aparivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, bhikkhave, hoti yathā taṁ viddasuno. 13 Tatra, bhikkhave, yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ taṁ vidvā vijjāgato yathābhūtaṁ pajānāti: ‘idaṁ kho dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākan’ti. Taṁ vidvā vijjāgato yathābhūtaṁ pajānanto taṁ sevati, taṁ na parivajjeti. Tassa taṁ sevato, taṁ aparivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, bhikkhave, hoti yathā taṁ viddasuno. 14 Katamañca, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāṇātipātī hoti, pāṇātipātapaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena adinnādāyī hoti, adinnādānapaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesu micchācārī hoti, kāmesu micchācārapaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādī hoti, musāvādapaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pisuṇavāco hoti, pisuṇavācāpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusavāco hoti, pharusavācāpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpī hoti, samphappalāpapaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena abhijjhālu hoti, abhijjhāpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena byāpannacitto hoti, byāpādapaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena micchādiṭṭhi hoti, micchādiṭṭhipaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ. 15 Katamañca, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāṇātipātī hoti, pāṇātipātapaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena adinnādāyī hoti, adinnādānapaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ 770 --- mn46 1:15 paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesumicchācārī hoti, kāmesumicchācārapaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādī hoti, musāvādapaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena pisuṇavāco hoti, pisuṇavācāpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusavāco hoti, pharusavācāpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena samphappalāpī hoti, samphappalāpapaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena abhijjhālu hoti, abhijjhāpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena byāpannacitto hoti, byāpādapaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena micchādiṭṭhi hoti, micchādiṭṭhipaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ. 16 Katamañca, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāṇātipātā paṭivirato hoti, pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena adinnādānā paṭivirato hoti, adinnādānā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādā paṭivirato hoti, musāvādā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya veramaṇīpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpā paṭivirato hoti, samphappalāpā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena anabhijjhālu hoti, anabhijjhāpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena abyāpannacitto hoti, abyāpādapaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena sammādiṭṭhi hoti, sammādiṭṭhipaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ. 17 Katamañca, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāṇātipātā paṭivirato hoti, pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena adinnādānā paṭivirato hoti, adinnādānā veramaṇīpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā veramaṇīpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādā paṭivirato hoti, musāvādā veramaṇīpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya veramaṇīpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena samphappalāpā paṭivirato hoti, samphappalāpā veramaṇīpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena anabhijjhālu hoti, anabhijjhāpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena abyāpannacitto hoti, abyāpādapaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena sammādiṭṭhi 771 --- mn46 1:17 hoti, sammādiṭṭhipaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Idaṁ, vuccati, bhikkhave, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri dhammasamādānāni. 18 Seyyathāpi, bhikkhave, tittakālābu visena saṁsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, ayaṁ tittakālābu visena saṁsaṭṭho, sace ākaṅkhasi piva. Tassa te pivato ceva nacchādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana maraṇaṁ vā nigacchasi maraṇamattaṁ vā dukkhan’ti. So taṁ appaṭisaṅkhāya piveyya, nappaṭinissajjeyya. Tassa taṁ pivato ceva nacchādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ dhammasamādānaṁ vadāmi, yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ. 19 Seyyathāpi, bhikkhave, āpānīyakaṁso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. So ca kho visena saṁsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, ayaṁ āpānīyakaṁso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. So ca kho visena saṁsaṭṭho, sace ākaṅkhasi piva. Tassa te pivatohi kho chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana maraṇaṁ vā nigacchasi maraṇamattaṁ vā dukkhan’ti. So taṁ appaṭisaṅkhāya piveyya, nappaṭinissajjeyya. Tassa taṁ pivatohi kho chādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ dhammasamādānaṁ vadāmi, yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ. 20 Seyyathāpi, bhikkhave, pūtimuttaṁ nānābhesajjehi saṁsaṭṭhaṁ. Atha puriso āgaccheyya paṇḍukarogī. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, idaṁ pūtimuttaṁ nānābhesajjehi saṁsaṭṭhaṁ, sace ākaṅkhasi piva. Tassa te pivatohi kho nacchādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī bhavissasī’ti. So taṁ paṭisaṅkhāya piveyya, nappaṭinissajjeyya. Tassa taṁ pivatohi kho nacchādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī assa. Tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ dhammasamādānaṁ vadāmi, yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ. 21 Seyyathāpi, bhikkhave, dadhi ca madhu ca sappi ca phāṇitañca ekajjhaṁ saṁsaṭṭhaṁ. Atha puriso āgaccheyya lohitapakkhandiko. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, idaṁ dadhi ca madhu ca sappi ca phāṇitañca ekajjhaṁ saṁsaṭṭhaṁ, sace ākaṅkhasi piva. Tassa te pivato ceva chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī bhavissasī’ti. So taṁ paṭisaṅkhāya piveyya, nappaṭinissajjeyya. Tassa taṁ pivato ceva chādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī assa. Tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ dhammasamādānaṁ vadāmi, yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ. 22 Seyyathāpi, bhikkhave, vassānaṁ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṁ abbhussakkamāno sabbaṁ ākāsagataṁ tamagataṁ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocate ca; evameva kho, bhikkhave, yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ tadaññe puthusamaṇabrāhmaṇaparappavāde abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocate cā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Mahādhammasamādānasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. mn78 0 Majjhima Nikāya 78 Samaṇamuṇḍikasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya 772 --- mn78 1:1 ārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ pañcamattehi paribbājakasatehi. 2 Atha kho pañcakaṅgo thapati sāvatthiyā nikkhami divā divassa bhagavantaṁ dassanāya. Atha kho pañcakaṅgassa thapatissa etadahosi: “akālo kho tāva bhagavantaṁ dassanāya; paṭisallīno bhagavā. Manobhāvaniyānampi bhikkhūnaṁ asamayo dassanāya; paṭisallīnā manobhāvaniyā bhikkhū. Yannūnāhaṁ yena samayappavādako tindukācīro ekasālako mallikāya ārāmo yena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto tenupasaṅkameyyan”ti. Atha kho pañcakaṅgo thapati yena samayappavādako tindukācīro ekasālako mallikāya ārāmo yena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto tenupasaṅkami. 3 Tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentiyā, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā. Addasā kho uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto pañcakaṅgaṁ thapatiṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna sakaṁ parisaṁ saṇṭhāpesi: “appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha; ayaṁ samaṇassa gotamassa sāvako āgacchati pañcakaṅgo thapati. Yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā sāvatthiyaṁ paṭivasanti ayaṁ tesaṁ aññataro pañcakaṅgo thapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino; appeva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ. 4 Atha kho pañcakaṅgo thapati yena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā uggāhamānena paribbājakena samaṇamuṇḍikāputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho pañcakaṅgaṁ thapatiṁ uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto etadavoca: 5 “catūhi kho ahaṁ, gahapati, dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññapemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhaṁ. Katamehi catūhi? Idha, gahapati, na kāyena pāpakammaṁ karoti, na pāpakaṁ vācaṁ bhāsati, na pāpakaṁ saṅkappaṁ saṅkappeti, na pāpakaṁ ājīvaṁ ājīvati—imehi kho ahaṁ, gahapati, catūhi dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññapemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhan”ti. 6 Atha kho pañcakaṅgo thapati uggāhamānassa paribbājakassa samaṇamuṇḍikāputtassa bhāsitaṁ neva abhinandi nappaṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi: “bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmī”ti. 7 Atha kho pañcakaṅgo thapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho pañcakaṅgo thapati yāvatako ahosi uggāhamānena paribbājakena samaṇamuṇḍikāputtena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. 8 Evaṁ vutte, bhagavā pañcakaṅgaṁ thapatiṁ etadavoca: “evaṁ sante kho, thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamapattipatto samaṇo ayojjho, yathā uggāhamānassa paribbājakassa samaṇamuṇḍikāputtassa vacanaṁ. Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa kāyotipi na hoti, kuto pana kāyena pāpakammaṁ karissati, aññatra phanditamattā. Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa vācātipi na hoti, kuto pana pāpakaṁ vācaṁ bhāsissati, aññatra roditamattā. Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa saṅkappotipi na hoti, kuto pana pāpakaṁ saṅkappaṁ saṅkappissati, aññatra vikūjitamattā. Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ājīvotipi na hoti, kuto pana pāpakaṁ ājīvaṁ ājīvissati, aññatra mātuthaññā. 773 --- mn78 1:8 Evaṁ sante kho, thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamapattipatto samaṇo ayojjho, yathā uggāhamānassa paribbājakassa samaṇamuṇḍikāputtassa vacanaṁ. Catūhi kho ahaṁ, thapati, dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññapemi na ceva sampannakusalaṁ na paramakusalaṁ na uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhaṁ, api cimaṁ daharaṁ kumāraṁ mandaṁ uttānaseyyakaṁ samadhigayha tiṭṭhati. Katamehi catūhi? Idha, thapati, na kāyena pāpakammaṁ karoti, na pāpakaṁ vācaṁ bhāsati, na pāpakaṁ saṅkappaṁ saṅkappeti, na pāpakaṁ ājīvaṁ ājīvati—imehi kho ahaṁ, thapati, catūhi dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññapemi na ceva sampannakusalaṁ na paramakusalaṁ na uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhaṁ, api cimaṁ daharaṁ kumāraṁ mandaṁ uttānaseyyakaṁ samadhigayha tiṭṭhati. 9 Dasahi kho ahaṁ, thapati, dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññapemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhaṁ. Ime akusalā sīlā; tamahaṁ, thapati, veditabbanti vadāmi. Itosamuṭṭhānā akusalā sīlā; tamahaṁ, thapati, veditabbanti vadāmi. Idha akusalā sīlā aparisesā nirujjhanti; tamahaṁ, thapati, veditabbanti vadāmi. Evaṁ paṭipanno akusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti; tamahaṁ, thapati, veditabbanti vadāmi. Ime kusalā sīlā; tamahaṁ, thapati, veditabbanti vadāmi. Itosamuṭṭhānā kusalā sīlā; tamahaṁ, thapati, veditabbanti vadāmi. Idha kusalā sīlā aparisesā nirujjhanti; tamahaṁ, thapati, veditabbanti vadāmi. Evaṁ paṭipanno kusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti; tamahaṁ, thapati, veditabbanti vadāmi. Ime akusalā saṅkappā; tamahaṁ, thapati, veditabbanti vadāmi. Itosamuṭṭhānā akusalā saṅkappā; tamahaṁ, thapati, veditabbanti vadāmi. Idha akusalā saṅkappā aparisesā nirujjhanti; tamahaṁ, thapati, veditabbanti vadāmi. Evaṁ paṭipanno akusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti; tamahaṁ, thapati, veditabbanti vadāmi. Ime kusalā saṅkappā; tamahaṁ, thapati, veditabbanti vadāmi. Itosamuṭṭhānā kusalā saṅkappā; tamahaṁ, thapati, veditabbanti vadāmi. Idha kusalā saṅkappā aparisesā nirujjhanti; tamahaṁ, thapati, veditabbanti vadāmi. Evaṁ paṭipanno kusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti; tamahaṁ, thapati, veditabbanti vadāmi. 10 Katame ca, thapati, akusalā sīlā? Akusalaṁ kāyakammaṁ, akusalaṁ vacīkammaṁ, pāpako ājīvo—ime vuccanti, thapati, akusalā sīlā. Ime ca, thapati, akusalā sīlā kiṁsamuṭṭhānā? Samuṭṭhānampi nesaṁ vuttaṁ. ‘Cittasamuṭṭhānā’tissa vacanīyaṁ. Katamaṁ cittaṁ? Cittampi hi bahuṁ anekavidhaṁ nānappakārakaṁ. Yaṁ cittaṁ sarāgaṁ sadosaṁ samohaṁ, itosamuṭṭhānā akusalā sīlā. Ime ca, thapati, akusalā sīlā kuhiṁ aparisesā nirujjhanti? Nirodhopi nesaṁ vutto. Idha, thapati, bhikkhu kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, micchājīvaṁ pahāya sammājīvena jīvitaṁ kappeti—etthete akusalā sīlā aparisesā nirujjhanti. Kathaṁ paṭipanno, thapati, akusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti? Idha, thapati, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evaṁ paṭipanno kho, thapati, akusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti. 11 Katame ca, thapati, kusalā sīlā? Kusalaṁ kāyakammaṁ, kusalaṁ vacīkammaṁ, ājīvaparisuddhampi kho ahaṁ, thapati, sīlasmiṁ vadāmi. Ime vuccanti, thapati, kusalā sīlā. Ime ca, thapati, kusalā sīlā kiṁsamuṭṭhānā? Samuṭṭhānampi nesaṁ vuttaṁ. ‘Cittasamuṭṭhānā’tissa vacanīyaṁ. Katamaṁ cittaṁ? Cittampi hi bahuṁ anekavidhaṁ nānappakārakaṁ. Yaṁ cittaṁ vītarāgaṁ vītadosaṁ 774 --- mn78 1:11 vītamohaṁ, itosamuṭṭhānā kusalā sīlā. Ime ca, thapati, kusalā sīlā kuhiṁ aparisesā nirujjhanti? Nirodhopi nesaṁ vutto. Idha, thapati, bhikkhu sīlavā hoti no ca sīlamayo, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti; yatthassa te kusalā sīlā aparisesā nirujjhanti. Kathaṁ paṭipanno ca, thapati, kusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti? Idha, thapati, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya …pe… anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evaṁ paṭipanno kho, thapati, kusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti. 12 Katame ca, thapati, akusalā saṅkappā? Kāmasaṅkappo, byāpādasaṅkappo, vihiṁsāsaṅkappo—ime vuccanti, thapati, akusalā saṅkappā. Ime ca, thapati, akusalā saṅkappā kiṁsamuṭṭhānā? Samuṭṭhānampi nesaṁ vuttaṁ. ‘Saññāsamuṭṭhānā’tissa vacanīyaṁ. Katamā saññā? Saññāpi hi bahū anekavidhā nānappakārakā. Kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṁsāsaññā—itosamuṭṭhānā akusalā saṅkappā. Ime ca, thapati, akusalā saṅkappā kuhiṁ aparisesā nirujjhanti? Nirodhopi nesaṁ vutto. Idha, thapati, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; etthete akusalā saṅkappā aparisesā nirujjhanti. Kathaṁ paṭipanno ca, thapati, akusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti? Idha, thapati, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya …pe… anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evaṁ paṭipanno kho, thapati, akusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti. 13 Katame ca, thapati, kusalā saṅkappā? Nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṁsāsaṅkappo—ime vuccanti, thapati, kusalā saṅkappā. Ime ca, thapati, kusalā saṅkappā kiṁsamuṭṭhānā? Samuṭṭhānampi nesaṁ vuttaṁ. ‘Saññāsamuṭṭhānā’tissa vacanīyaṁ. Katamā saññā? Saññāpi hi bahū anekavidhā nānappakārakā. Nekkhammasaññā, abyāpādasaññā, avihiṁsāsaññā—itosamuṭṭhānā kusalā saṅkappā. Ime ca, thapati, kusalā saṅkappā kuhiṁ aparisesā nirujjhanti? Nirodhopi nesaṁ vutto. Idha, thapati, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; etthete kusalā saṅkappā aparisesā nirujjhanti. Kathaṁ paṭipanno ca, thapati, kusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti? Idha, thapati, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya …pe… anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evaṁ paṭipanno kho, thapati, kusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti. 14 Katamehi cāhaṁ, thapati, dasahi dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññapemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhaṁ? Idha, thapati, bhikkhu asekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaṅkappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammāājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti—imehi kho ahaṁ, thapati, dasahi dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññapemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhan”ti. Idamavoca 775 --- mn78 1:14 bhagavā. Attamano pañcakaṅgo thapati bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Samaṇamuṇḍikasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. mn59 0 Majjhima Nikāya 59 Bahuvedanīyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho pañcakaṅgo thapati yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “kati nu kho, bhante udāyi, vedanā vuttā bhagavatā”ti? “Tisso kho, thapati, vedanā vuttā bhagavatā. Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā kho, thapati, tisso vedanā vuttā bhagavatā”ti. Evaṁ vutte, pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “na kho, bhante udāyi, tisso vedanā vuttā bhagavatā; dve vedanā vuttā bhagavatā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā. Yāyaṁ, bhante, adukkhamasukhā vedanā santasmiṁ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatā”ti. 2 Dutiyampi kho āyasmā udāyī pañcakaṅgaṁ thapatiṁ etadavoca: “na kho, gahapati, dve vedanā vuttā bhagavatā; tisso vedanā vuttā bhagavatā. Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā kho, thapati, tisso vedanā vuttā bhagavatā”ti. Dutiyampi kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “na kho, bhante udāyi, tisso vedanā vuttā bhagavatā; dve vedanā vuttā bhagavatā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā. Yāyaṁ, bhante, adukkhamasukhā vedanā santasmiṁ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatā”ti. 3 Tatiyampi kho āyasmā udāyī pañcakaṅgaṁ thapatiṁ etadavoca: “na kho, thapati, dve vedanā vuttā bhagavatā; tisso vedanā vuttā bhagavatā. Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā kho, thapati, tisso vedanā vuttā bhagavatā”ti. Tatiyampi kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “na kho, bhante udāyi, tisso vedanā vuttā bhagavatā, dve vedanā vuttā bhagavatā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā. Yāyaṁ, bhante, adukkhamasukhā vedanā santasmiṁ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatā”ti. Neva kho sakkhi āyasmā udāyī pañcakaṅgaṁ thapatiṁ saññāpetuṁ, na panāsakkhi pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ udāyiṁ saññāpetuṁ. 4 Assosi kho āyasmā ānando āyasmato udāyissa pañcakaṅgena thapatinā saddhiṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako ahosi āyasmato udāyissa pañcakaṅgena thapatinā saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. Evaṁ vutte, bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 5 “santaññeva kho, ānanda, pariyāyaṁ pañcakaṅgo thapati udāyissa nābbhanumodi, santaññeva ca pana pariyāyaṁ udāyī pañcakaṅgassa thapatissa nābbhanumodi. Dvepānanda, vedanā vuttā mayā pariyāyena, tissopi vedanā vuttā mayā pariyāyena, pañcapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, chapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, aṭṭhārasapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, chattiṁsapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, aṭṭhasatampi vedanā vuttā mayā pariyāyena. Evaṁ pariyāyadesito kho, ānanda, mayā dhammo. Evaṁ pariyāyadesite kho, ānanda, mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṁ sulapitaṁ na samanujānissanti na samanumaññissanti na samanumodissanti tesametaṁ pāṭikaṅkhaṁ—bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharissanti. Evaṁ pariyāyadesito kho, ānanda, mayā dhammo. Evaṁ pariyāyadesite kho, ānanda, mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṁ sulapitaṁ samanujānissanti samanumaññissanti samanumodissanti tesametaṁ pāṭikaṅkhaṁ—samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharissanti. 6 Pañca kho ime, ānanda, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā 776 --- mn59 1:6 rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā …pe… jivhāviññeyyā rasā …pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā—ime kho, ānanda, pañca kāmaguṇā. Yaṁ kho, ānanda, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati kāmasukhaṁ. 7 Yo kho, ānanda, evaṁ vadeyya: ‘etaparamaṁ sattā sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti, idamassa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 8 Yo kho, ānanda, evaṁ vadeyya: ‘etaparamaṁ sattā sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti, idamassa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 9 Yo kho, ānanda, evaṁ vadeyya … pe…. Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 10 Yo kho, ānanda, evaṁ vadeyya … pe…. Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 11 Yo kho, ānanda, evaṁ vadeyya … pe…. Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā, paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā, nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 12 Yo kho, ānanda, evaṁ vadeyya … pe…. Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 13 Yo kho, ānanda, evaṁ vadeyya … pe…. Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 14 Yo kho, ānanda, evaṁ vadeyya … pe…. Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 15 Yo kho, ānanda, evaṁ vadeyya: ‘etaparamaṁ sattā sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti, idamassa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 16 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, ānanda, vijjati yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘saññāvedayitanirodhaṁ samaṇo gotamo āha; tañca sukhasmiṁ paññapeti. Tayidaṁ kiṁsu, tayidaṁ kathaṁsū’ti? Evaṁvādino, ānanda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘na kho, āvuso, bhagavā sukhaṁyeva vedanaṁ sandhāya sukhasmiṁ paññapeti; api ca, āvuso, yattha yattha sukhaṁ upalabbhati yahiṁ yahiṁ taṁ taṁ tathāgato sukhasmiṁ paññapetī’”ti. Idamavoca bhagavā. 777 --- mn59 1:16 Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Bahuvedanīyasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. mn67 0 Majjhima Nikāya 67 Cātumasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā cātumāyaṁ viharati āmalakīvane. 2 Tena kho pana samayena sāriputtamoggallānappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātumaṁ anuppattāni honti bhagavantaṁ dassanāya. Te ca āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā ahesuṁ. 3 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “ke panete, ānanda, uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope”ti? “Etāni, bhante, sāriputtamoggallānappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātumaṁ anuppattāni bhagavantaṁ dassanāya. Te āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā”ti. 4 “Tenahānanda, mama vacanena te bhikkhū āmantehi: ‘satthā āyasmante āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: “satthā āyasmante āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: “kiṁ nu tumhe, bhikkhave, uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope”ti? “Imāni, bhante, sāriputtamoggallānappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātumaṁ anuppattāni bhagavantaṁ dassanāya. Teme āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā”ti. 5 “Gacchatha, bhikkhave, paṇāmemi vo, na vo mama santike vatthabban”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya pakkamiṁsu. 6 Tena kho pana samayena cātumeyyakā sakyā santhāgāre sannipatitā honti kenacideva karaṇīyena. Addasaṁsu kho cātumeyyakā sakyā te bhikkhū dūratova āgacchante; disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavocuṁ: “handa kahaṁ pana tumhe āyasmanto gacchathā”ti? “Bhagavatā kho, āvuso, bhikkhusaṅgho paṇāmito”ti. “Tenahāyasmanto muhuttaṁ nisīdatha, appeva nāma mayaṁ sakkuṇeyyāma bhagavantaṁ pasādetun”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū cātumeyyakānaṁ sakyānaṁ paccassosuṁ. 7 Atha kho cātumeyyakā sakyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho cātumeyyakā sakyā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “abhinandatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṁ; abhivadatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṁ. Seyyathāpi, bhante, bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito; evameva bhagavā etarahi anuggaṇhātu bhikkhusaṅghaṁ. Santettha, bhante, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ. Tesaṁ bhagavantaṁ dassanāya alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ, siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi, bhante, bījānaṁ taruṇānaṁ udakaṁ alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo; evameva kho, bhante, santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ, tesaṁ bhagavantaṁ dassanāya alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ, siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi, bhante, vacchassa taruṇassa mātaraṁ apassantassa siyā aññathattaṁ, siyā vipariṇāmo; evameva kho, bhante, santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ, tesaṁ bhagavantaṁ apassantānaṁ siyā aññathattaṁ, siyā vipariṇāmo. Abhinandatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṁ; abhivadatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṁ. Seyyathāpi, bhante, bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito; evameva bhagavā 778 --- mn67 1:7 etarahi anuggaṇhātu bhikkhusaṅghan”ti. 8 Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: 9 “abhinandatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṁ; abhivadatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṁ. Seyyathāpi, bhante, bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito; evameva bhagavā etarahi anuggaṇhātu bhikkhusaṅghaṁ. Santettha, bhante, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ, tesaṁ bhagavantaṁ dassanāya alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ, siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi, bhante, bījānaṁ taruṇānaṁ udakaṁ alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ, siyā vipariṇāmo; evameva kho, bhante, santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ, tesaṁ bhagavantaṁ dassanāya alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ, siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi, bhante, vacchassa taruṇassa mātaraṁ apassantassa siyā aññathattaṁ, siyā vipariṇāmo; evameva kho, bhante, santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ, tesaṁ bhagavantaṁ apassantānaṁ siyā aññathattaṁ, siyā vipariṇāmo. Abhinandatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṁ; abhivadatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṁ. Seyyathāpi, bhante, bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito; evameva bhagavā etarahi anuggaṇhātu bhikkhusaṅghan”ti. 10 Asakkhiṁsu kho cātumeyyakā ca sakyā brahmā ca sahampati bhagavantaṁ pasādetuṁ bījūpamena ca taruṇūpamena ca. 11 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi: “uṭṭhethāvuso, gaṇhatha pattacīvaraṁ. Pasādito bhagavā cātumeyyakehi ca sakyehi brahmunā ca sahampatinā bījūpamena ca taruṇūpamena cā”ti. 12 “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā pattacīvaramādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ sāriputtaṁ bhagavā etadavoca: “kinti te, sāriputta, ahosi mayā bhikkhusaṅghe paṇāmite”ti? “Evaṁ kho me, bhante, ahosi: ‘bhagavatā bhikkhusaṅgho paṇāmito. Appossukko dāni bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṁ anuyutto viharissati, mayampi dāni appossukkā diṭṭhadhammasukhavihāramanuyuttā viharissāmā’”ti. “Āgamehi tvaṁ, sāriputta, āgamehi tvaṁ, sāriputta, diṭṭhadhammasukhavihāran”ti. 13 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ āmantesi: “kinti te, moggallāna, ahosi mayā bhikkhusaṅghe paṇāmite”ti? “Evaṁ kho me, bhante, ahosi: ‘bhagavatā bhikkhusaṅgho paṇāmito. Appossukko dāni bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṁ anuyutto viharissati, ahañca dāni āyasmā ca sāriputto bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmā’”ti. “Sādhu sādhu, moggallāna. Ahaṁ vā hi, moggallāna, bhikkhusaṅghaṁ parihareyyaṁ sāriputtamoggallānā vā”ti. 14 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “cattārimāni, bhikkhave, bhayāni udakorohante pāṭikaṅkhitabbāni. Katamāni cattāri? Ūmibhayaṁ, kumbhīlabhayaṁ, āvaṭṭabhayaṁ, susukābhayaṁ—imāni, bhikkhave, cattāri bhayāni udakorohante pāṭikaṅkhitabbāni. 15 Evameva kho, bhikkhave, cattārimāni bhayāni idhekacce puggale imasmiṁ dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajite pāṭikaṅkhitabbāni. Katamāni cattāri? Ūmibhayaṁ, kumbhīlabhayaṁ, āvaṭṭabhayaṁ, susukābhayaṁ. 16 Katamañca, bhikkhave, ūmibhayaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. Tamenaṁ tathā pabbajitaṁ samānaṁ sabrahmacārī ovadanti, anusāsanti: ‘evaṁ te abhikkamitabbaṁ, evaṁ te paṭikkamitabbaṁ, evaṁ te ālokitabbaṁ, evaṁ te vilokitabbaṁ, evaṁ te samiñjitabbaṁ, evaṁ te pasāritabbaṁ, evaṁ te saṅghāṭipattacīvaraṁ dhāretabban’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘mayaṁ kho pubbe agāriyabhūtā samānā aññe 779 --- mn67 1:16 ovadāma, anusāsāma. Ime panamhākaṁ puttamattā maññe, nattamattā maññe, amhe ovaditabbaṁ anusāsitabbaṁ maññantī’ti. So sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ūmibhayassa bhīto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto. ‘Ūmibhayan’ti kho, bhikkhave, kodhupāyāsassetaṁ adhivacanaṁ. 17 Katamañca, bhikkhave, kumbhīlabhayaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. Tamenaṁ tathā pabbajitaṁ samānaṁ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti: ‘idaṁ te khāditabbaṁ, idaṁ te na khāditabbaṁ; idaṁ te bhuñjitabbaṁ, idaṁ te na bhuñjitabbaṁ; idaṁ te sāyitabbaṁ, idaṁ te na sāyitabbaṁ; idaṁ te pātabbaṁ, idaṁ te na pātabbaṁ; kappiyaṁ te khāditabbaṁ, akappiyaṁ te na khāditabbaṁ; kappiyaṁ te bhuñjitabbaṁ, akappiyaṁ te na bhuñjitabbaṁ; kappiyaṁ te sāyitabbaṁ, akappiyaṁ te na sāyitabbaṁ; kappiyaṁ te pātabbaṁ, akappiyaṁ te na pātabbaṁ; kāle te khāditabbaṁ, vikāle te na khāditabbaṁ; kāle te bhuñjitabbaṁ, vikāle te na bhuñjitabbaṁ; kāle te sāyitabbaṁ, vikāle te na sāyitabbaṁ; kāle te pātabbaṁ, vikāle te na pātabban’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘mayaṁ kho pubbe agāriyabhūtā samānā yaṁ icchāma taṁ khādāma, yaṁ na icchāma na taṁ khādāma; yaṁ icchāma taṁ bhuñjāma, yaṁ na icchāma na taṁ bhuñjāma; yaṁ icchāma taṁ sāyāma, yaṁ na icchāma na taṁ sāyāma; yaṁ icchāma taṁ pivāma, yaṁ na icchāma na taṁ pivāma; kappiyampi khādāma, akappiyampi khādāma; kappiyampi bhuñjāma, akappiyampi bhuñjāma; kappiyampi sāyāma, akappiyampi sāyāma; kappiyampi pivāma, akappiyampi pivāma; kālepi khādāma, vikālepi khādāma; kālepi bhuñjāma vikālepi bhuñjāma; kālepi sāyāma, vikālepi sāyāma; kālepi pivāma, vikālepi pivāma. Yampi no saddhā gahapatikā divā vikāle paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ denti tatthapime mukhāvaraṇaṁ maññe karontī’ti. So sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kumbhīlabhayassa bhīto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto. ‘Kumbhīlabhayan’ti kho, bhikkhave, odarikattassetaṁ adhivacanaṁ. 18 Katamañca, bhikkhave, āvaṭṭabhayaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati. Arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi so tattha passati gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṁ samaṅgībhūtaṁ paricārayamānaṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘mayaṁ kho pubbe agāriyabhūtā samānā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārimhā. Saṁvijjanti kho pana me kule bhogā. Sakkā bhoge ca bhuñjituṁ puññāni ca kātun’ti. So sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, āvaṭṭabhayassa bhīto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto. ‘Āvaṭṭabhayan’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. 19 Katamañca, bhikkhave, susukābhayaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati. Arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi so tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsena cittena sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, susukābhayassa bhīto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto. 780 --- mn67 1:19 ‘Susukābhayan’ti kho, bhikkhave, mātugāmassetaṁ adhivacanaṁ. 20 Imāni kho, bhikkhave, cattāri bhayāni, idhekacce puggale imasmiṁ dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajite pāṭikaṅkhitabbānī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Cātumasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. mn81 0 Majjhima Nikāya 81 Ghaṭikārasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. 2 Atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṁ padese sitaṁ pātvākāsi. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “ko nu kho hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṁ pātukarontī”ti. Atha kho āyasmā ānando ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṁ pātukarontī”ti. 3 “Bhūtapubbaṁ, ānanda, imasmiṁ padese vegaḷiṅgaṁ nāma gāmanigamo ahosi iddho ceva phīto ca bahujano ākiṇṇamanusso. Vegaḷiṅgaṁ kho, ānanda, gāmanigamaṁ kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Idha sudaṁ, ānanda, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa ārāmo ahosi. Idha sudaṁ, ānanda, kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho nisinnako bhikkhusaṅghaṁ ovadatī”ti. 4 Atha kho āyasmā ānando catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññapetvā bhagavantaṁ etadavoca: “tena hi, bhante, bhagavā nisīdatu ettha. Ayaṁ bhūmipadeso dvīhi arahantehi sammāsambuddhehi paribhutto bhavissatī”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: 5 “Bhūtapubbaṁ, ānanda, imasmiṁ padese vegaḷiṅgaṁ nāma gāmanigamo ahosi iddho ceva phīto ca bahujano ākiṇṇamanusso. Vegaḷiṅgaṁ kho, ānanda, gāmanigamaṁ kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Idha sudaṁ, ānanda, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa ārāmo ahosi. Idha sudaṁ, ānanda, kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho nisinnako bhikkhusaṅghaṁ ovadati. 6 Vegaḷiṅge kho, ānanda, gāmanigame ghaṭikāro nāma kumbhakāro kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Ghaṭikārassa kho, ānanda, kumbhakārassa jotipālo nāma māṇavo sahāyo ahosi piyasahāyo. Atha kho, ānanda, ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṁ māṇavaṁ āmantesi: ‘āyāma, samma jotipāla, kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dassanāya upasaṅkamissāma. Sādhusammatañhi me tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassā’ti. Evaṁ vutte, ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭikāraṁ kumbhakāraṁ etadavoca: ‘alaṁ, samma ghaṭikāra. Kiṁ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenā’ti? Dutiyampi kho, ānanda …pe… tatiyampi kho, ānanda, ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṁ māṇavaṁ etadavoca: ‘āyāma, samma jotipāla, kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dassanāya upasaṅkamissāma. Sādhusammatañhi me tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassā’ti. Tatiyampi kho, ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭikāraṁ kumbhakāraṁ etadavoca: ‘alaṁ, samma ghaṭikāra. Kiṁ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenā’ti? ‘Tena hi, samma jotipāla, sottisināniṁ ādāya nadiṁ gamissāma sināyitun’ti. ‘Evaṁ, sammā’ti kho, ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭikārassa kumbhakārassa paccassosi. Atha kho, ānanda, ghaṭikāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo sottisināniṁ ādāya nadiṁ agamaṁsu sināyituṁ. 7 Atha kho, ānanda, ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṁ māṇavaṁ āmantesi: ‘ayaṁ, samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo. Āyāma, samma jotipāla, kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dassanāya upasaṅkamissāma. Sādhusammatañhi me tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassā’ti. Evaṁ vutte, ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭikāraṁ kumbhakāraṁ etadavoca: ‘alaṁ, samma ghaṭikāra. Kiṁ pana tena muṇḍakena 781 --- mn81 1:7 samaṇakena diṭṭhenā’ti? Dutiyampi kho, ānanda …pe… tatiyampi kho, ānanda, ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṁ māṇavaṁ etadavoca: ‘ayaṁ, samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo. Āyāma, samma jotipāla, kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dassanāya upasaṅkamissāma. Sādhusammatañhi me tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassā’ti. Tatiyampi kho, ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭikāraṁ kumbhakāraṁ etadavoca: ‘alaṁ, samma ghaṭikāra. Kiṁ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenā’ti? 8 Atha kho, ānanda, ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṁ māṇavaṁ ovaṭṭikāyaṁ parāmasitvā etadavoca: ‘ayaṁ, samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo. Āyāma, samma jotipāla, kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dassanāya upasaṅkamissāma. Sādhusammatañhi me tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassā’ti. Atha kho, ānanda, jotipālo māṇavo ovaṭṭikaṁ vinivaṭṭetvā ghaṭikāraṁ kumbhakāraṁ etadavoca: ‘alaṁ, samma ghaṭikāra. Kiṁ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenā’ti? 9 Atha kho, ānanda, ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṁ māṇavaṁ sīsaṁnhātaṁ kesesu parāmasitvā etadavoca: ‘ayaṁ, samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo. Āyāma, samma jotipāla, kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dassanāya upasaṅkamissāma. Sādhusammatañhi me tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassā’ti. Atha kho, ānanda, jotipālassa māṇavassa etadahosi: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Yatra hi nāmāyaṁ ghaṭikāro kumbhakāro ittarajacco samāno amhākaṁ sīsaṁnhātānaṁ kesesu parāmasitabbaṁ maññissati; na vatidaṁ kira orakaṁ maññe bhavissatī’ti; ghaṭikāraṁ kumbhakāraṁ etadavoca: ‘yāvatādohipi, samma ghaṭikārā’ti? ‘Yāvatādohipi, samma jotipāla. Tathā hi pana me sādhusammataṁ tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassā’ti. ‘Tena hi, samma ghaṭikāra, muñca; gamissāmā’ti. 10 Atha kho, ānanda, ghaṭikāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo yena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā ghaṭikāro kumbhakāro kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Jotipālo pana māṇavo kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho, ānanda, ghaṭikāro kumbhakāro kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: ‘ayaṁ me, bhante, jotipālo māṇavo sahāyo piyasahāyo. Imassa bhagavā dhammaṁ desetū’ti. Atha kho, ānanda, kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho ghaṭikārañca kumbhakāraṁ jotipālañca māṇavaṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho, ānanda, ghaṭikāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. 11 Atha kho, ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭikāraṁ kumbhakāraṁ etadavoca: ‘imaṁ nu tvaṁ, samma ghaṭikāra, dhammaṁ suṇanto atha ca pana agārasmā anagāriyaṁ na pabbajissasī’ti? ‘Nanu maṁ, samma jotipāla, jānāsi, andhe jiṇṇe mātāpitaro posemī’ti? ‘Tena hi, samma ghaṭikāra, ahaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajissāmī’ti. 12 Atha kho, ānanda, ghaṭikāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo yena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho, ānanda, ghaṭikāro kumbhakāro kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: ‘ayaṁ me, bhante, jotipālo māṇavo sahāyo piyasahāyo. Imaṁ bhagavā pabbājetū’ti. Alattha kho, ānanda, jotipālo māṇavo kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. 13 Atha kho, ānanda, kassapo bhagavā 782 --- mn81 1:13 arahaṁ sammāsambuddho acirūpasampanne jotipāle māṇave aḍḍhamāsupasampanne vegaḷiṅge yathābhirantaṁ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena bārāṇasī tadavasari. Tatra sudaṁ, ānanda, kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. 14 Assosi kho, ānanda, kikī kāsirājā: ‘kassapo kira bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bārāṇasiṁ anuppatto bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye’ti. Atha kho, ānanda, kikī kāsirājā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi bārāṇasiyā niyyāsi mahaccarājānubhāvena kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho, ānanda, kikiṁ kāsirājānaṁ kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho, ānanda, kikī kāsirājā kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: ‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā’ti. Adhivāsesi kho, ānanda, kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tuṇhībhāvena. 15 Atha kho, ānanda, kikī kāsirājā kassapassa bhagavato sammāsambuddhassa adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 16 Atha kho, ānanda, kikī kāsirājā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā paṇḍupuṭakassa sālino vigatakāḷakaṁ anekasūpaṁ anekabyañjanaṁ, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa kālaṁ ārocāpesi: ‘kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan’ti. 17 Atha kho, ānanda, kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kikissa kāsirañño nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho, ānanda, kikī kāsirājā buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho, ānanda, kikī kāsirājā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho, ānanda, kikī kāsirājā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: ‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā bārāṇasiyaṁ vassāvāsaṁ; evarūpaṁ saṅghassa upaṭṭhānaṁ bhavissatī’ti. ‘Alaṁ, mahārāja. Adhivuttho me vassāvāso’ti. Dutiyampi kho, ānanda … tatiyampi kho, ānanda, kikī kāsirājā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: ‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā bārāṇasiyaṁ vassāvāsaṁ; evarūpaṁ saṅghassa upaṭṭhānaṁ bhavissatī’ti. ‘Alaṁ, mahārāja. Adhivuttho me vassāvāso’ti. Atha kho, ānanda, kikissa kāsirañño ‘na me kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho adhivāseti bārāṇasiyaṁ vassāvāsan’ti ahudeva aññathattaṁ, ahu domanassaṁ. Atha kho, ānanda, kikī kāsirājā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: ‘atthi nu kho, bhante, añño koci mayā upaṭṭhākataro’ti? 18 ‘Atthi, mahārāja, vegaḷiṅgaṁ nāma gāmanigamo. Tattha ghaṭikāro nāma kumbhakāro; so me upaṭṭhāko aggupaṭṭhāko. Tuyhaṁ kho pana, mahārāja, na me kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho adhivāseti bārāṇasiyaṁ vassāvāsanti attheva aññathattaṁ, atthi domanassaṁ. Tayidaṁ ghaṭikārassa kumbhakārassa natthi ca na ca bhavissati. Ghaṭikāro kho, mahārāja, kumbhakāro buddhaṁ saraṇaṁ gato, dhammaṁ saraṇaṁ gato, saṅghaṁ saraṇaṁ gato. Ghaṭikāro kho, mahārāja, kumbhakāro pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato. Ghaṭikāro kho, mahārāja, kumbhakāro buddhe aveccappasādena samannāgato, dhamme aveccappasādena samannāgato, saṅghe 783 --- mn81 1:18 aveccappasādena samannāgato, ariyakantehi sīlehi samannāgato. Ghaṭikāro kho, mahārāja, kumbhakāro dukkhe nikkaṅkho, dukkhasamudaye nikkaṅkho, dukkhanirodhe nikkaṅkho, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nikkaṅkho. Ghaṭikāro kho, mahārāja, kumbhakāro ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo. Ghaṭikāro kho, mahārāja, kumbhakāro nikkhittamaṇisuvaṇṇo apetajātarūparajato. Ghaṭikāro kho, mahārāja, kumbhakāro pannamusalo na sahatthā pathaviṁ khaṇati. Yaṁ hoti kūlapaluggaṁ vā mūsikukkaro vā taṁ kājena āharitvā bhājanaṁ karitvā evamāha: “ettha yo icchati taṇḍulapaṭibhastāni vā muggapaṭibhastāni vā kaḷāyapaṭibhastāni vā nikkhipitvā yaṁ icchati taṁ haratū”ti. Ghaṭikāro kho, mahārāja, kumbhakāro andhe jiṇṇe mātāpitaro poseti. Ghaṭikāro kho, mahārāja, kumbhakāro pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. 19 Ekamidāhaṁ, mahārāja, samayaṁ vegaḷiṅge nāma gāmanigame viharāmi. Atha khvāhaṁ, mahārāja, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena ghaṭikārassa kumbhakārassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā ghaṭikārassa kumbhakārassa mātāpitaro etadavocaṁ: “handa ko nu kho ayaṁ bhaggavo gato”ti? “Nikkhanto kho te, bhante, upaṭṭhāko antokumbhiyā odanaṁ gahetvā pariyogā sūpaṁ gahetvā paribhuñjā”ti. Atha khvāhaṁ, mahārāja, kumbhiyā odanaṁ gahetvā pariyogā sūpaṁ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁ. Atha kho, mahārāja, ghaṭikāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: “ko kumbhiyā odanaṁ gahetvā pariyogā sūpaṁ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti? “Kassapo, tāta, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho kumbhiyā odanaṁ gahetvā pariyogā sūpaṁ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti? Atha kho, mahārāja, ghaṭikārassa kumbhakārassa etadahosi: “lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yassa me kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho evaṁ abhivissattho”ti. Atha kho, mahārāja, ghaṭikāraṁ kumbhakāraṁ aḍḍhamāsaṁ pītisukhaṁ na vijahati, sattāhaṁ mātāpitūnaṁ. 20 Ekamidāhaṁ, mahārāja, samayaṁ tattheva vegaḷiṅge nāma gāmanigame viharāmi. Atha khvāhaṁ, mahārāja, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena ghaṭikārassa kumbhakārassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā ghaṭikārassa kumbhakārassa mātāpitaro etadavocaṁ: “handa ko nu kho ayaṁ bhaggavo gato”ti? “Nikkhanto kho te, bhante, upaṭṭhāko anto kaḷopiyā kummāsaṁ gahetvā pariyogā sūpaṁ gahetvā paribhuñjā”ti. Atha khvāhaṁ, mahārāja, kaḷopiyā kummāsaṁ gahetvā pariyogā sūpaṁ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁ. Atha kho, mahārāja, ghaṭikāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: “ko kaḷopiyā kummāsaṁ gahetvā pariyogā sūpaṁ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti? “Kassapo, tāta, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho kaḷopiyā kummāsaṁ gahetvā pariyogā sūpaṁ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti. Atha kho, mahārāja, ghaṭikārassa kumbhakārassa etadahosi: “lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yassa me kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho evaṁ abhivissattho”ti. Atha kho, mahārāja, ghaṭikāraṁ kumbhakāraṁ aḍḍhamāsaṁ pītisukhaṁ na vijahati, sattāhaṁ mātāpitūnaṁ. 21 Ekamidāhaṁ, mahārāja, samayaṁ tattheva vegaḷiṅge nāma gāmanigame viharāmi. Tena kho pana samayena kuṭi ovassati. Atha khvāhaṁ, mahārāja, bhikkhū āmantesiṁ: “gacchatha, bhikkhave, ghaṭikārassa kumbhakārassa nivesane tiṇaṁ jānāthā”ti. Evaṁ vutte, mahārāja, te bhikkhū maṁ etadavocuṁ: “natthi kho, bhante, ghaṭikārassa kumbhakārassa nivesane tiṇaṁ, atthi ca khvāssa āvesane tiṇacchadanan”ti. “Gacchatha, bhikkhave, ghaṭikārassa kumbhakārassa āvesanaṁ uttiṇaṁ karothā”ti. Atha kho te, mahārāja, bhikkhū ghaṭikārassa kumbhakārassa āvesanaṁ uttiṇamakaṁsu. Atha kho, mahārāja, ghaṭikārassa kumbhakārassa mātāpitaro te bhikkhū etadavocuṁ: “ke āvesanaṁ uttiṇaṁ karontī”ti? “Bhikkhū, bhagini, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa kuṭi ovassatī”ti. “Haratha, bhante, haratha, bhadramukhā”ti. 784 --- mn81 1:21 Atha kho, mahārāja, ghaṭikāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: “ke āvesanaṁ uttiṇamakaṁsū”ti? “Bhikkhū, tāta, kassapassa kira bhagavato arahato sammāsambuddhassa kuṭi ovassatī”ti. Atha kho, mahārāja, ghaṭikārassa kumbhakārassa etadahosi: “lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yassa me kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho evaṁ abhivissattho”ti. Atha kho, mahārāja, ghaṭikāraṁ kumbhakāraṁ aḍḍhamāsaṁ pītisukhaṁ na vijahati, sattāhaṁ mātāpitūnaṁ. Atha kho, mahārāja, āvesanaṁ sabbantaṁ temāsaṁ ākāsacchadanaṁ aṭṭhāsi, na devotivassi. Evarūpo ca, mahārāja, ghaṭikāro kumbhakāro’ti. ‘Lābhā, bhante, ghaṭikārassa kumbhakārassa, suladdhā, bhante, ghaṭikārassa kumbhakārassa yassa bhagavā evaṁ abhivissattho’ti. 22 Atha kho, ānanda, kikī kāsirājā ghaṭikārassa kumbhakārassa pañcamattāni taṇḍulavāhasatāni pāhesi paṇḍupuṭakassa sālino tadupiyañca sūpeyyaṁ. Atha kho te, ānanda, rājapurisā ghaṭikāraṁ kumbhakāraṁ upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘imāni kho, bhante, pañcamattāni taṇḍulavāhasatāni kikinā kāsirājena pahitāni paṇḍupuṭakassa sālino tadupiyañca sūpeyyaṁ. Tāni, bhante, paṭiggaṇhathā’ti. ‘Rājā kho bahukicco bahukaraṇīyo. Alaṁ me. Raññova hotū’ti. 23 Siyā kho pana te, ānanda, evamassa: ‘añño nūna tena samayena jotipālo māṇavo ahosī’ti. Na kho panetaṁ, ānanda, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Ahaṁ tena samayena jotipālo māṇavo ahosin”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Ghaṭikārasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. mn150 0 Majjhima Nikāya 150 Nagaravindeyyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena nagaravindaṁ nāma kosalānaṁ brāhmaṇānaṁ gāmo tadavasari. 2 Assosuṁ kho nagaravindeyyakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ nagaravindaṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 3 Atha kho nagaravindeyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu; sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho nagaravindeyyake brāhmaṇagahapatike bhagavā etadavoca: 4 “Sace vo, gahapatayo, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘kathaṁbhūtā, gahapatayo, samaṇabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘ye te samaṇabrāhmaṇā cakkhuviññeyyesu rūpesu avītarāgā avītadosā avītamohā, ajjhattaṁ avūpasantacittā, samavisamaṁ caranti kāyena vācāya manasā, evarūpā samaṇabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā. Taṁ kissa hetu? Mayampi hi cakkhuviññeyyesu rūpesu avītarāgā avītadosā avītamohā, ajjhattaṁ avūpasantacittā, samavisamaṁ carāma kāyena vācāya manasā, tesaṁ no 785 --- mn150 1:4 samacariyampi hetaṁ uttari apassataṁ. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā. Ye te samaṇabrāhmaṇā sotaviññeyyesu saddesu … ghānaviññeyyesu gandhesu … jivhāviññeyyesu rasesu … kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu … manoviññeyyesu dhammesu avītarāgā avītadosā avītamohā, ajjhattaṁ avūpasantacittā, samavisamaṁ caranti kāyena vācāya manasā, evarūpā samaṇabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā. Taṁ kissa hetu? Mayampi hi manoviññeyyesu dhammesu avītarāgā avītadosā avītamohā, ajjhattaṁ avūpasantacittā, samavisamaṁ carāma kāyena vācāya manasā, tesaṁ no samacariyampi hetaṁ uttari apassataṁ. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā’ti. Evaṁ puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha. 5 Sace pana vo, gahapatayo, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘kathaṁbhūtā, gahapatayo, samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘ye te samaṇabrāhmaṇā cakkhuviññeyyesu rūpesu vītarāgā vītadosā vītamohā, ajjhattaṁ vūpasantacittā, samacariyaṁ caranti kāyena vācāya manasā, evarūpā samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Taṁ kissa hetu? Mayampi hi cakkhuviññeyyesu rūpesu avītarāgā avītadosā avītamohā, ajjhattaṁ avūpasantacittā, samavisamaṁ carāma kāyena vācāya manasā, tesaṁ no samacariyampi hetaṁ uttari passataṁ. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Ye te samaṇabrāhmaṇā sotaviññeyyesu saddesu … ghānaviññeyyesu gandhesu … jivhāviññeyyesu rasesu … kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu … manoviññeyyesu dhammesu vītarāgā vītadosā vītamohā, ajjhattaṁ vūpasantacittā, samacariyaṁ caranti kāyena vācāya manasā, evarūpā samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Taṁ kissa hetu? Mayampi hi manoviññeyyesu dhammesu avītarāgā avītadosā avītamohā ajjhattaṁ avūpasantacittā, samavisamaṁ carāma kāyena vācāya manasā, tesaṁ no samacariyampi hetaṁ uttari passataṁ. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā’ti. Evaṁ puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha. 6 Sace pana vo, gahapatayo, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘ke panāyasmantānaṁ ākārā, ke anvayā, yena tumhe āyasmanto evaṁ vadetha? Addhā te āyasmanto vītarāgā vā rāgavinayāya vā paṭipannā, vītadosā vā dosavinayāya vā paṭipannā, vītamohā vā mohavinayāya vā paṭipannā’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘tathā hi te āyasmanto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti. Natthi kho pana tattha tathārūpā cakkhuviññeyyā rūpā ye disvā disvā abhirameyyuṁ, natthi kho pana tattha tathārūpā sotaviññeyyā saddā ye sutvā sutvā abhirameyyuṁ, natthi kho pana tattha tathārūpā ghānaviññeyyā gandhā ye ghāyitvā ghāyitvā abhirameyyuṁ, natthi kho pana tattha tathārūpā jivhāviññeyyā rasā ye sāyitvā sāyitvā abhirameyyuṁ, natthi kho pana tattha tathārūpā kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā ye phusitvā phusitvā abhirameyyuṁ. Ime kho no, āvuso, ākārā, ime anvayā, yena mayaṁ evaṁ vadema—addhā te āyasmanto vītarāgā vā rāgavinayāya vā paṭipannā, vītadosā vā dosavinayāya vā paṭipannā, vītamohā vā mohavinayāya vā paṭipannā’ti. Evaṁ puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti. 7 Evaṁ vutte, nagaravindeyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. 786 --- mn150 1:7 Nagaravindeyyasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. mn135 0 Majjhima Nikāya 135 Cūḷakammavibhaṅgasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane, anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Atha kho subho māṇavo todeyyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṁ etadavoca: 3 “Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena manussānaṁyeva sataṁ manussabhūtānaṁ dissanti hīnappaṇītatā? Dissanti hi, bho gotama, manussā appāyukā, dissanti dīghāyukā; dissanti bavhābādhā, dissanti appābādhā; dissanti dubbaṇṇā, dissanti vaṇṇavanto; dissanti appesakkhā, dissanti mahesakkhā; dissanti appabhogā, dissanti mahābhogā; dissanti nīcakulīnā, dissanti uccākulīnā; dissanti duppaññā, dissanti paññavanto. Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena manussānaṁyeva sataṁ manussabhūtānaṁ dissanti hīnappaṇītatā”ti? 4 “Kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā. Kammaṁ satte vibhajati yadidaṁ—hīnappaṇītatāyā”ti. “Na kho ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti. “Tena hi, māṇava, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 5 “Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati appāyuko hoti. Appāyukasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. 6 Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati dīghāyuko hoti. Dīghāyukasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 7 Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṁ viheṭhakajātiko hoti, pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati bavhābādho hoti. Bavhābādhasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—sattānaṁ viheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. 8 Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṁ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati appābādho hoti. Appābādhasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—sattānaṁ 787 --- mn135 1:8 aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. 9 Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā kodhano hoti upāyāsabahulo. Appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati dubbaṇṇo hoti. Dubbaṇṇasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—kodhano hoti upāyāsabahulo; appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. 10 Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā akkodhano hoti anupāyāsabahulo; bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati pāsādiko hoti. Pāsādikasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—akkodhano hoti anupāyāsabahulo; bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. 11 Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā issāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṁ bandhati. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati appesakkho hoti. Appesakkhasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—issāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṁ bandhati. 12 Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā anissāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṁ bandhati. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahesakkho hoti. Mahesakkhasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—anissāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṁ bandhati. 13 Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati appabhogo hoti. Appabhogasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. 14 Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahābhogo hoti. Mahābhogasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. 15 Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā thaddho hoti atimānī—abhivādetabbaṁ na abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṁ na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsanaṁ deti, maggārahassa na maggaṁ deti, sakkātabbaṁ na sakkaroti, garukātabbaṁ na garukaroti, mānetabbaṁ 788 --- mn135 1:15 na māneti, pūjetabbaṁ na pūjeti. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati nīcakulīno hoti. Nīcakulīnasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—thaddho hoti atimānī; abhivādetabbaṁ na abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṁ na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsanaṁ deti, maggārahassa na maggaṁ deti, sakkātabbaṁ na sakkaroti, garukātabbaṁ na garukaroti, mānetabbaṁ na māneti, pūjetabbaṁ na pūjeti. 16 Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā atthaddho hoti anatimānī; abhivādetabbaṁ abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṁ paccuṭṭheti, āsanārahassa āsanaṁ deti, maggārahassa maggaṁ deti, sakkātabbaṁ sakkaroti, garukātabbaṁ garukaroti, mānetabbaṁ māneti, pūjetabbaṁ pūjeti. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati uccākulīno hoti. Uccākulīnasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—atthaddho hoti anatimānī; abhivādetabbaṁ abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṁ paccuṭṭheti, āsanārahassa āsanaṁ deti, maggārahassa maggaṁ deti, sakkātabbaṁ sakkaroti, garukātabbaṁ garukaroti, mānetabbaṁ māneti, pūjetabbaṁ pūjeti. 17 Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā na paripucchitā hoti: ‘kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ; kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ; kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ; kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya hoti, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotī’ti? So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati duppañño hoti. Duppaññasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā na paripucchitā hoti: ‘kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ; kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ; kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ; kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya hoti, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotī’ti? 18 Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā paripucchitā hoti: ‘kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ; kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ; kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ; kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya hoti, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotī’ti? So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahāpañño hoti. Mahāpaññasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā paripucchitā hoti: ‘kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ; kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ; kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ; kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya hoti, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotī’ti? 19 Iti kho, māṇava, appāyukasaṁvattanikā paṭipadā appāyukattaṁ upaneti, dīghāyukasaṁvattanikā paṭipadā dīghāyukattaṁ upaneti; bavhābādhasaṁvattanikā paṭipadā bavhābādhattaṁ upaneti, appābādhasaṁvattanikā paṭipadā appābādhattaṁ upaneti; dubbaṇṇasaṁvattanikā paṭipadā dubbaṇṇattaṁ upaneti, pāsādikasaṁvattanikā paṭipadā pāsādikattaṁ upaneti; appesakkhasaṁvattanikā paṭipadā appesakkhattaṁ upaneti, mahesakkhasaṁvattanikā paṭipadā mahesakkhattaṁ upaneti; appabhogasaṁvattanikā paṭipadā appabhogattaṁ upaneti, mahābhogasaṁvattanikā paṭipadā mahābhogattaṁ upaneti; nīcakulīnasaṁvattanikā paṭipadā nīcakulīnattaṁ upaneti, uccākulīnasaṁvattanikā paṭipadā uccākulīnattaṁ upaneti; 789 --- mn135 1:19 duppaññasaṁvattanikā paṭipadā duppaññattaṁ upaneti, mahāpaññasaṁvattanikā paṭipadā mahāpaññattaṁ upaneti. 20 Kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā. Kammaṁ satte vibhajati yadidaṁ—hīnappaṇītatāyā”ti. 21 Evaṁ vutte, subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Cūḷakammavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. mn63 0 Majjhima Nikāya 63 Cūḷamālukyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Atha kho āyasmato mālukyaputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “yānimāni diṭṭhigatāni bhagavatā abyākatāni ṭhapitāni paṭikkhittāni: ‘sassato loko’tipi, ‘asassato loko’tipi, ‘antavā loko’tipi, ‘anantavā loko’tipi, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’tipi, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’tipi, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi—tāni me bhagavā na byākaroti. Yāni me bhagavā na byākaroti taṁ me na ruccati, taṁ me nakkhamati. Sohaṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ pucchissāmi. Sace me bhagavā byākarissati: ‘sassato loko’ti vā ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā—evāhaṁ bhagavati brahmacariyaṁ carissāmi; no ce me bhagavā byākarissati: ‘sassato loko’ti vā ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā—evāhaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī”ti. 3 Atha kho āyasmā mālukyaputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mālukyaputto bhagavantaṁ etadavoca: “Idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—yānimāni diṭṭhigatāni bhagavatā abyākatāni ṭhapitāni paṭikkhittāni: ‘sassato loko’tipi, ‘asassato loko’tipi …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi—tāni me bhagavā na byākaroti. Yāni me bhagavā na byākaroti taṁ me na ruccati, taṁ me nakkhamati. Sohaṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ pucchissāmi. Sace me bhagavā byākarissati: ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā—evāhaṁ bhagavati, brahmacariyaṁ carissāmi. No ce me bhagavā byākarissati: ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā—evāhaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmīti. Sace bhagavā jānāti: ‘sassato loko’ti, ‘sassato loko’ti me bhagavā byākarotu; sace bhagavā jānāti: ‘asassato loko’ti, ‘asassato loko’ti me bhagavā byākarotu. No ce bhagavā jānāti: ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujukaṁ hoti yadidaṁ: ‘na jānāmi, na passāmī’ti. Sace bhagavā jānāti: ‘antavā loko’ti, ‘anantavā loko’ti me bhagavā byākarotu; sace bhagavā jānāti: ‘anantavā loko’ti, ‘anantavā loko’ti me bhagavā byākarotu. No ce bhagavā jānāti: ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujukaṁ hoti yadidaṁ: ‘na jānāmi, na passāmī’ti. Sace bhagavā jānāti: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti me bhagavā byākarotu; sace bhagavā jānāti: ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ 790 --- mn63 1:3 sarīran’ti, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti me bhagavā byākarotu. No ce bhagavā jānāti: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujukaṁ hoti yadidaṁ: ‘na jānāmi, na passāmī’ti. Sace bhagavā jānāti: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti me bhagavā byākarotu; sace bhagavā jānāti: ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti me bhagavā byākarotu. No ce bhagavā jānāti: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujukaṁ hoti yadidaṁ: ‘na jānāmi na passāmī’ti. Sace bhagavā jānāti: ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti me bhagavā byākarotu; sace bhagavā jānāti: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti me bhagavā byākarotu. No ce bhagavā jānāti: ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujukaṁ hoti yadidaṁ: ‘na jānāmi, na passāmī’”ti. 4 “Kiṁ nu tāhaṁ, mālukyaputta, evaṁ avacaṁ: ‘ehi tvaṁ, mālukyaputta, mayi brahmacariyaṁ cara, ahaṁ te byākarissāmi: “sassato loko”ti vā, “asassato loko”ti vā, “antavā loko”ti vā, “anantavā loko”ti vā, “taṁ jīvaṁ taṁ sarīran”ti vā, “aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran”ti vā, “hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā, “na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā, “hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā, “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tvaṁ vā pana maṁ evaṁ avaca: ‘ahaṁ, bhante, bhagavati brahmacariyaṁ carissāmi, bhagavā me byākarissati: “sassato loko”ti vā, “asassato loko”ti vā, “antavā loko”ti vā, “anantavā loko”ti vā, “taṁ jīvaṁ taṁ sarīran”ti vā, “aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran”ti vā, “hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā, “na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā, “hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā, “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kira, mālukyaputta, nevāhaṁ taṁ vadāmi: ‘ehi tvaṁ, mālukyaputta, mayi brahmacariyaṁ cara, ahaṁ te byākarissāmi: “sassato loko”ti vā, “asassato loko”ti vā …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”’ti; napi kira maṁ tvaṁ vadesi: ‘ahaṁ, bhante, bhagavati brahmacariyaṁ carissāmi, bhagavā me byākarissati: “sassato loko”ti vā “asassato loko”ti vā …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā’ti. Evaṁ sante, moghapurisa, ko santo kaṁ paccācikkhasi? 5 Yo kho, mālukyaputta, evaṁ vadeyya: ‘na tāvāhaṁ bhagavati brahmacariyaṁ carissāmi yāva me bhagavā na byākarissati: “sassato loko”ti vā, “asassato loko”ti vā …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā’ti, abyākatameva taṁ, mālukyaputta, tathāgatena assa, atha so puggalo kālaṁ kareyya. Seyyathāpi, mālukyaputta, puriso sallena viddho assa savisena gāḷhapalepanena. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhapeyyuṁ. So evaṁ vadeyya: ‘na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi yāva na taṁ purisaṁ jānāmi yenamhi viddho, khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā’ti; so evaṁ vadeyya: ‘na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi yāva na taṁ purisaṁ jānāmi yenamhi viddho, evaṁnāmo evaṅgotto iti vā’ti; so evaṁ vadeyya: ‘na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi yāva na taṁ purisaṁ jānāmi yenamhi viddho, dīgho vā rasso vā majjhimo vā’ti; so evaṁ vadeyya: ‘na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi yāva na taṁ purisaṁ jānāmi yenamhi viddho, kāḷo vā sāmo vā maṅguracchavī vā’ti; so evaṁ vadeyya: ‘na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi yāva na taṁ purisaṁ jānāmi yenamhi viddho, amukasmiṁ gāme vā nigame vā nagare vā’ti; so evaṁ vadeyya: ‘na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi yāva na taṁ dhanuṁ jānāmi yenamhi viddho, yadi vā cāpo yadi vā kodaṇḍo’ti; so evaṁ vadeyya: ‘na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi yāva na taṁ jiyaṁ jānāmi yāyamhi viddho, yadi vā akkassa yadi vā saṇhassa yadi vā nhārussa yadi vā maruvāya yadi vā khīrapaṇṇino’ti; so 791 --- mn63 1:5 evaṁ vadeyya: ‘na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi yāva na taṁ kaṇḍaṁ jānāmi yenamhi viddho, yadi vā gacchaṁ yadi vā ropiman’ti; so evaṁ vadeyya: ‘na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi yāva na taṁ kaṇḍaṁ jānāmi yenamhi viddho, yassa pattehi vājitaṁ yadi vā gijjhassa yadi vā kaṅkassa yadi vā kulalassa yadi vā morassa yadi vā sithilahanuno’ti; so evaṁ vadeyya: ‘na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi yāva na taṁ kaṇḍaṁ jānāmi yenamhi viddho, yassa nhārunā parikkhittaṁ yadi vā gavassa yadi vā mahiṁsassa yadi vā bheravassa yadi vā semhārassā’ti; so evaṁ vadeyya: ‘na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi yāva na taṁ sallaṁ jānāmi yenamhi viddho, yadi vā sallaṁ yadi vā khurappaṁ yadi vā vekaṇḍaṁ yadi vā nārācaṁ yadi vā vacchadantaṁ yadi vā karavīrapattan’ti—aññātameva taṁ, mālukyaputta, tena purisena assa, atha so puriso kālaṁ kareyya. Evameva kho, mālukyaputta, yo evaṁ vadeyya: ‘na tāvāhaṁ bhagavati brahmacariyaṁ carissāmi yāva me bhagavā na byākarissati: “sassato loko”ti vā “asassato loko”ti vā …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā’ti—abyākatameva taṁ, mālukyaputta, tathāgatena assa, atha so puggalo kālaṁ kareyya. 6 ‘Sassato loko’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evaṁ no. ‘Asassato loko’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi no. ‘Sassato loko’ti vā, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati, ‘asassato loko’ti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti, atthi jarā, atthi maraṇaṁ, santi sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā; yesāhaṁ diṭṭheva dhamme nighātaṁ paññapemi. ‘Antavā loko’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evaṁ no. ‘Anantavā loko’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi no. ‘Antavā loko’ti vā, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati, ‘anantavā loko’ti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti, atthi jarā, atthi maraṇaṁ, santi sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā; yesāhaṁ diṭṭheva dhamme nighātaṁ paññapemi. ‘Taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evaṁ no. ‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi no. ‘Taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti …pe… nighātaṁ paññapemi. ‘Hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evaṁ no. ‘Na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi no. ‘Hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti …pe… yesāhaṁ diṭṭheva dhamme nighātaṁ paññapemi. ‘Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evaṁ no. ‘Neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi no. ‘Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti …pe… yesāhaṁ diṭṭheva dhamme nighātaṁ paññapemi. 7 Tasmātiha, mālukyaputta, abyākatañca me abyākatato dhāretha; byākatañca me byākatato dhāretha. Kiñca, mālukyaputta, mayā abyākataṁ? ‘Sassato loko’ti mālukyaputta, mayā abyākataṁ; ‘asassato loko’ti—mayā abyākataṁ; ‘antavā loko’ti—mayā abyākataṁ; ‘anantavā loko’ti—mayā abyākataṁ; ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti—mayā abyākataṁ; ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti—mayā abyākataṁ; ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti—mayā abyākataṁ; ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti—mayā abyākataṁ; ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti—mayā abyākataṁ; ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti—mayā abyākataṁ. 8 Kasmā cetaṁ, mālukyaputta, mayā abyākataṁ? Na hetaṁ, mālukyaputta, atthasaṁhitaṁ na ādibrahmacariyakaṁ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. Tasmā taṁ mayā abyākataṁ. 9 Kiñca, mālukyaputta, mayā 792 --- mn63 1:9 byākataṁ? ‘Idaṁ dukkhan’ti, mālukyaputta, mayā byākataṁ; ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti—mayā byākataṁ; ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti—mayā byākataṁ; ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti—mayā byākataṁ. 10 Kasmā cetaṁ, mālukyaputta, mayā byākataṁ? Etañhi, mālukyaputta, atthasaṁhitaṁ etaṁ ādibrahmacariyakaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Tasmā taṁ mayā byākataṁ. Tasmātiha, mālukyaputta, abyākatañca me abyākatato dhāretha; byākatañca me byākatato dhārethā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mālukyaputto bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Cūḷamālukyasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. mn85 0 Majjhima Nikāya 85 Bodhirājakumārasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. 2 Tena kho pana samayena bodhissa rājakumārassa kokanado nāma pāsādo acirakārito hoti anajjhāvuṭṭho samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. 3 Atha kho bodhi rājakumāro sañjikāputtaṁ māṇavaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, samma sañjikāputta, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ puccha: ‘bodhi, bhante, rājakumāro bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchatī’ti. Evañca vadehi: ‘adhivāsetu kira, bhante, bhagavā bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā’”ti. 4 “Evaṁ, bho”ti kho sañjikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sañjikāputto māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: “bodhi kho rājakumāro bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati. Evañca vadeti: ‘adhivāsetu kira bhavaṁ gotamo bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā’”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho sañjikāputto māṇavo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā yena bodhi rājakumāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bodhiṁ rājakumāraṁ etadavoca: “avocumha bhoto vacanena taṁ bhavantaṁ gotamaṁ: ‘bodhi kho rājakumāro bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati. Evañca vadeti—adhivāsetu kira bhavaṁ gotamo bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā’ti. Adhivuṭṭhañca pana samaṇena gotamenā”ti. 5 Atha kho bodhi rājakumāro tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā, kokanadañca pāsādaṁ odātehi dussehi santharāpetvā yāva pacchimasopānakaḷevarā, sañjikāputtaṁ māṇavaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, samma sañjikāputta, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā bhagavato kālaṁ ārocehi: ‘kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan’”ti. “Evaṁ, bho”ti kho sañjikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato kālaṁ ārocesi: “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. 6 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena bodhissa rājakumārassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. 7 Tena kho pana samayena bodhi rājakumāro bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti bhagavantaṁ āgamayamāno. Addasā kho bodhi rājakumāro bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna paccuggantvā bhagavantaṁ abhivādetvā purakkhatvā yena kokanado pāsādo tenupasaṅkami. Atha kho bhagavā pacchimaṁ sopānakaḷevaraṁ nissāya aṭṭhāsi. Atha kho bodhi rājakumāro bhagavantaṁ etadavoca: “abhiruhatu, bhante, bhagavā dussāni, abhiruhatu sugato dussāni; yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Evaṁ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho 793 --- mn85 1:7 bodhi rājakumāro bhagavantaṁ etadavoca: “abhiruhatu, bhante, bhagavā dussāni, abhiruhatu sugato dussāni; yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ apalokesi. Atha kho āyasmā ānando bodhiṁ rājakumāraṁ etadavoca: “saṁharatu, rājakumāra, dussāni; na bhagavā celapaṭikaṁ akkamissati. Pacchimaṁ janataṁ tathāgato anukampatī”ti. 8 Atha kho bodhi rājakumāro dussāni saṁharāpetvā uparikokanadapāsāde āsanāni paññapesi. Atha kho bhagavā kokanadaṁ pāsādaṁ abhiruhitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. 9 Atha kho bodhi rājakumāro buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho bodhi rājakumāro bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho bodhi rājakumāro bhagavantaṁ etadavoca: “mayhaṁ kho, bhante, evaṁ hoti: ‘na kho sukhena sukhaṁ adhigantabbaṁ, dukkhena kho sukhaṁ adhigantabban’”ti. 10 “Mayhampi kho, rājakumāra, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘na kho sukhena sukhaṁ adhigantabbaṁ, dukkhena kho sukhaṁ adhigantabban’ti. 11 So kho ahaṁ, rājakumāra, aparena samayena daharova samāno susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṁ mātāpitūnaṁ assumukhānaṁ rudantānaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁ. So evaṁ pabbajito samāno kiṅkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā āḷāraṁ kālāmaṁ etadavocaṁ: ‘icchāmahaṁ, āvuso kālāma, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun’ti. Evaṁ vutte, rājakumāra, āḷāro kālāmo maṁ etadavoca: ‘viharatāyasmā, tādiso ayaṁ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṁ ācariyakaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. So kho ahaṁ, rājakumāra, nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ pariyāpuṇiṁ. So kho ahaṁ, rājakumāra, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi, theravādañca jānāmi passāmīti ca paṭijānāmi, ahañceva aññe ca. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘na kho āḷāro kālāmo imaṁ dhammaṁ kevalaṁ saddhāmattakena sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti; addhā āḷāro kālāmo imaṁ dhammaṁ jānaṁ passaṁ viharatī’ti. 12 Atha khvāhaṁ, rājakumāra, yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā āḷāraṁ kālāmaṁ etadavocaṁ: ‘kittāvatā no, āvuso kālāma, imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti? Evaṁ vutte, rājakumāra, āḷāro kālāmo ākiñcaññāyatanaṁ pavedesi. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘na kho āḷārasseva kālāmassa atthi saddhā, mayhampatthi saddhā; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi vīriyaṁ …pe… sati … samādhi … paññā, mayhampatthi paññā. Yannūnāhaṁ yaṁ dhammaṁ āḷāro kālāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti. So kho ahaṁ, rājakumāra, nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṁ. Atha khvāhaṁ, rājakumāra, yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā āḷāraṁ kālāmaṁ etadavocaṁ: ‘ettāvatā no, āvuso kālāma, imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti? ‘Ettāvatā kho ahaṁ, āvuso, imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemī’ti. ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. ‘Lābhā no, āvuso, suladdhaṁ no, āvuso, ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahmacāriṁ passāma. Iti yāhaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi, taṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, tamahaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi. Iti yāhaṁ dhammaṁ jānāmi taṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi; yaṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi tamahaṁ dhammaṁ jānāmi. Iti yādiso ahaṁ, tādiso tuvaṁ; yādiso tuvaṁ tādiso ahaṁ. Ehi dāni, āvuso, ubhova santā imaṁ gaṇaṁ pariharāmā’ti. Iti kho, 794 --- mn85 1:12 rājakumāra, āḷāro kālāmo ācariyo me samāno attano antevāsiṁ maṁ samānaṁ attanā samasamaṁ ṭhapesi, uḷārāya ca maṁ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘nāyaṁ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati, yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyā’ti. So kho ahaṁ, rājakumāra, taṁ dhammaṁ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṁ. So kho ahaṁ, rājakumāra, kiṅkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā udakaṁ rāmaputtaṁ etadavocaṁ: ‘icchāmahaṁ, āvuso, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun’ti. Evaṁ vutte, rājakumāra, udako rāmaputto maṁ etadavoca: ‘viharatāyasmā, tādiso ayaṁ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṁ ācariyakaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. So kho ahaṁ, rājakumāra, nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ pariyāpuṇiṁ. So kho ahaṁ, rājakumāra, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi, theravādañca jānāmi passāmīti ca paṭijānāmi, ahañceva aññe ca. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘na kho rāmo imaṁ dhammaṁ kevalaṁ saddhāmattakena sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi; addhā rāmo imaṁ dhammaṁ jānaṁ passaṁ vihāsī’ti. 13 Atha khvāhaṁ, rājakumāra, yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā udakaṁ rāmaputtaṁ etadavocaṁ: ‘kittāvatā no, āvuso, rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti? Evaṁ vutte, rājakumāra, udako rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanaṁ pavedesi. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhampatthi saddhā; na kho rāmasseva ahosi vīriyaṁ …pe… sati … samādhi … paññā, mayhampatthi paññā. Yannūnāhaṁ yaṁ dhammaṁ rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti. So kho ahaṁ, rājakumāra, nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṁ. Atha khvāhaṁ, rājakumāra, yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā udakaṁ rāmaputtaṁ etadavocaṁ: ‘ettāvatā no, āvuso, rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti? ‘Ettāvatā kho, āvuso, rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti. ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. ‘Lābhā no, āvuso, suladdhaṁ no, āvuso, ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahmacāriṁ passāma. Iti yaṁ dhammaṁ rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi taṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi taṁ dhammaṁ rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi. Iti yaṁ dhammaṁ rāmo abhiññāsi taṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi; yaṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi taṁ dhammaṁ rāmo abhiññāsi. Iti yādiso rāmo ahosi tādiso tuvaṁ, yādiso tuvaṁ tādiso rāmo ahosi. Ehi dāni, āvuso, tuvaṁ imaṁ gaṇaṁ pariharā’ti. Iti kho, rājakumāra, udako rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne maṁ ṭhapesi, uḷārāya ca maṁ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘nāyaṁ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati, yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyā’ti. So kho ahaṁ, rājakumāra, taṁ dhammaṁ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṁ. 14 So kho ahaṁ, rājakumāra, kiṅkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno, magadhesu anupubbena cārikaṁ caramāno, yena uruvelā senānigamo tadavasariṁ. Tatthaddasaṁ ramaṇīyaṁ bhūmibhāgaṁ, pāsādikañca vanasaṇḍaṁ, nadiñca sandantiṁ setakaṁ supatitthaṁ, ramaṇīyaṁ samantā ca gocaragāmaṁ. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘ramaṇīyo vata bho bhūmibhāgo, pāsādiko ca vanasaṇḍo, nadī ca sandati setakā supatitthā, ramaṇīyā samantā ca gocaragāmo. Alaṁ vatidaṁ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyā’ti. So kho ahaṁ, rājakumāra, tattheva nisīdiṁ: 795 --- mn85 1:14 ‘alamidaṁ padhānāyā’ti. 15 Apissu maṁ, rājakumāra, tisso upamā paṭibhaṁsu anacchariyā pubbe assutapubbā. 16 Seyyathāpi, rājakumāra, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ udake nikkhittaṁ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya: ‘aggiṁ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, rājakumāra, api nu so puriso amuṁ allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ udake nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti? “No hidaṁ, bhante. Taṁ kissa hetu? Aduñhi, bhante, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ tañca pana udake nikkhittaṁ, yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. 17 “Evameva kho, rājakumāra, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṁ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṁ na suppahīno hoti, na suppaṭippassaddho. Opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṁ kho maṁ, rājakumāra, paṭhamā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. 18 Aparāpi kho maṁ, rājakumāra, dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathāpi, rājakumāra, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya: ‘aggiṁ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, rājakumāra, api nu so puriso amuṁ allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti? “No hidaṁ, bhante. Taṁ kissa hetu? Aduñhi, bhante, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ kiñcāpi ārakā udakā thale nikkhittaṁ, yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. “Evameva kho, rājakumāra, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṁ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṁ na suppahīno hoti, na suppaṭippassaddho. Opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṁ kho maṁ, rājakumāra, dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. 19 Aparāpi kho maṁ, rājakumāra, tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathāpi, rājakumāra, sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya: ‘aggiṁ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, rājakumāra, api nu so puriso amuṁ sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti? “Evaṁ, bhante. Taṁ kissa hetu? Aduñhi, bhante, sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ, tañca pana ārakā udakā thale nikkhittan”ti. “Evameva kho, rājakumāra, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṁ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṁ suppahīno hoti suppaṭippassaddho. Opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṁ kho maṁ, rājakumāra, tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Imā kho maṁ, rājakumāra, tisso upamā paṭibhaṁsu anacchariyā pubbe assutapubbā. 20 Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇheyyaṁ abhinippīḷeyyaṁ abhisantāpeyyan’ti. So kho ahaṁ, rājakumāra, dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhāmi 796 --- mn85 1:20 abhinippīḷemi abhisantāpemi. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. Seyyathāpi, rājakumāra, balavā puriso dubbalataraṁ purisaṁ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya; evameva kho me, rājakumāra, dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. Āraddhaṁ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 21 Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti. So kho ahaṁ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṁ nikkhamantānaṁ adhimatto saddo hoti. Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti; evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṁ nikkhamantānaṁ adhimatto saddo hoti. Āraddhaṁ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 22 Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti. So kho ahaṁ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti. Seyyathāpi, rājakumāra, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti. Āraddhaṁ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 23 Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti. So kho ahaṁ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. Seyyathāpi, rājakumāra, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṁ dadeyya; evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. Āraddhaṁ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 24 Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti. So kho ahaṁ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti. Seyyathāpi, rājakumāra, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṁ parikanteyya; evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā, vātā kucchiṁ parikantanti. Āraddhaṁ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 25 Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti. So kho ahaṁ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṁ ḍāho hoti. Seyyathāpi, rājakumāra, dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṁ samparitāpeyyuṁ; evameva kho me, rājakumāra, mukhato 797 --- mn85 1:25 ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṁ ḍāho hoti. Āraddhaṁ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 26 Apissu maṁ, rājakumāra, devatā disvā evamāhaṁsu: ‘kālaṅkato samaṇo gotamo’ti. Ekaccā devatā evamāhaṁsu: ‘na kālaṅkato samaṇo gotamo, api ca kālaṁ karotī’ti. Ekaccā devatā evamāhaṁsu: ‘na kālaṅkato samaṇo gotamo, nāpi kālaṁ karoti. Arahaṁ samaṇo gotamo. Vihāro tveva so arahato evarūpo hotī’ti. 27 Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjeyyan’ti. Atha kho maṁ, rājakumāra, devatā upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘mā kho tvaṁ, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paṭipajji. Sace kho tvaṁ, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjissasi, tassa te mayaṁ dibbaṁ ojaṁ lomakūpehi ajjhohāressāma, tāya tvaṁ yāpessasī’ti. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘ahañceva kho pana sabbaso ajajjitaṁ paṭijāneyyaṁ. Imā ca me devatā dibbaṁ ojaṁ lomakūpehi ajjhohāreyyuṁ, tāya cāhaṁ yāpeyyaṁ, taṁ mamassa musā’ti. So kho ahaṁ, rājakumāra, tā devatā paccācikkhāmi. ‘Halan’ti vadāmi. 28 Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhāreyyaṁ pasataṁ pasataṁ, yadi vā muggayūsaṁ yadi vā kulatthayūsaṁ yadi vā kaḷāyayūsaṁ yadi vā hareṇukayūsan’ti. So kho ahaṁ, rājakumāra, thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhāresiṁ pasataṁ pasataṁ, yadi vā muggayūsaṁ yadi vā kulatthayūsaṁ yadi vā kaḷāyayūsaṁ yadi vā hareṇukayūsaṁ. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhārayato pasataṁ pasataṁ, yadi vā muggayūsaṁ yadi vā kulatthayūsaṁ yadi vā kaḷāyayūsaṁ yadi vā hareṇukayūsaṁ, adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti. Seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā; evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṁ; evamevassu me ānisadaṁ hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī; evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti; evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti; evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena samphuṭito hoti sammilāto; evamevassu me sīsacchavi samphuṭitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ, rājakumāra, ‘udaracchaviṁ parimasissāmī’ti piṭṭhikaṇṭakaṁyeva pariggaṇhāmi, ‘piṭṭhikaṇṭakaṁ parimasissāmī’ti udaracchaviṁyeva pariggaṇhāmi. Yāvassu me, rājakumāra, udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṁ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ, rājakumāra, ‘vaccaṁ vā muttaṁ vā karissāmī’ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ, rājakumāra, imameva kāyaṁ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya. 29 Apissu maṁ, rājakumāra, manussā disvā evamāhaṁsu: ‘kāḷo samaṇo gotamo’ti, ekacce manussā evamāhaṁsu: ‘na kāḷo samaṇo gotamo, sāmo samaṇo gotamo’ti. Ekacce manussā evamāhaṁsu: ‘na kāḷo samaṇo gotamo, napi sāmo, maṅguracchavi samaṇo gotamo’ti. Yāvassu me, rājakumāra, tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāyevappāhāratāya. 30 Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘ye kho keci atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayiṁsu, etāvaparamaṁ nayito bhiyyo. Yepi hi keci anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayissanti, etāvaparamaṁ nayito bhiyyo. Yepi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, etāvaparamaṁ nayito bhiyyo. Na kho panāhaṁ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ; siyā nu kho 798 --- mn85 1:30 añño maggo bodhāyā’ti. 31 Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘abhijānāmi kho panāhaṁ pitu sakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharitā; siyā nu kho eso maggo bodhāyā’ti. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, satānusāri viññāṇaṁ ahosi: ‘eseva maggo bodhāyā’ti. 32 Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘kiṁ nu kho ahaṁ tassa sukhassa bhāyāmi yaṁ taṁ sukhaṁ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ti? Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘na kho ahaṁ tassa sukhassa bhāyāmi yaṁ taṁ sukhaṁ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ti. 33 Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘na kho taṁ sukaraṁ sukhaṁ adhigantuṁ evaṁ adhimattakasimānaṁ pattakāyena. Yannūnāhaṁ oḷārikaṁ āhāraṁ āhāreyyaṁ odanakummāsan’ti. So kho ahaṁ, rājakumāra, oḷārikaṁ āhāraṁ āhāresiṁ odanakummāsaṁ. Tena kho pana maṁ, rājakumāra, samayena pañcavaggiyā bhikkhū paccupaṭṭhitā honti: ‘yaṁ kho samaṇo gotamo dhammaṁ adhigamissati taṁ no ārocessatī’ti. Yato kho ahaṁ, rājakumāra, oḷārikaṁ āhāraṁ āhāresiṁ odanakummāsaṁ, atha me te pañcavaggiyā bhikkhū nibbijja pakkamiṁsu: ‘bāhulliko samaṇo gotamo padhānavibbhanto, āvatto bāhullāyā’ti. 34-37 So kho ahaṁ, rājakumāra, oḷārikaṁ āhāraṁ āhāretvā balaṁ gahetvā vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā … dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. Ayaṁ kho me, rājakumāra, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno—yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 38 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi …pe… 39 ayaṁ kho me, rājakumāra, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno—yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 40 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ; ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ …pe… ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. 41 Tassa me evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccittha. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ ahosi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññāsiṁ. 42 Ayaṁ kho me, rājakumāra, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno—yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 43 Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘adhigato kho myāyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṁ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṁ idaṁ ṭhānaṁ yadidaṁ—idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaṁ duddasaṁ—yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ahañceva kho pana dhammaṁ deseyyaṁ, pare ca me na ājāneyyuṁ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti. Apissu maṁ, rājakumāra, imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu pubbe assutapubbā: ‘Kicchena me 799 --- mn85 1:43 adhigataṁ, halaṁ dāni pakāsituṁ; Rāgadosaparetehi, nāyaṁ dhammo susambudho. Paṭisotagāmiṁ nipuṇaṁ, gambhīraṁ duddasaṁ aṇuṁ; Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā’ti. Itiha me, rājakumāra, paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ namati no dhammadesanāya. 44 Atha kho, rājakumāra, brahmuno sahampatissa mama cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi: ‘nassati vata bho loko; vinassati vata bho loko. Yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṁ namati no dhammadesanāyā’ti. Atha kho, rājakumāra, brahmā sahampati—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. Atha kho, rājakumāra, brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā maṁ etadavoca: ‘desetu, bhante, bhagavā dhammaṁ, desetu sugato dhammaṁ. Santi sattā apparajakkhajātikā assavanatāya dhammassa parihāyanti; bhavissanti dhammassa aññātāro’ti. Idamavoca, rājakumāra, brahmā sahampati; idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca: ‘Pāturahosi magadhesu pubbe, Dhammo asuddho samalehi cintito; Apāpuretaṁ amatassa dvāraṁ, Suṇantu dhammaṁ vimalenānubuddhaṁ. Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, Yathāpi passe janataṁ samantato; Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha, Pāsādamāruyha samantacakkhu. Sokāvatiṇṇaṁ janatamapetasoko, Avekkhassu jātijarābhibhūtaṁ; Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, Satthavāha aṇaṇa vicara loke; Desassu bhagavā dhammaṁ, Aññātāro bhavissantī’ti. 45 Atha khvāhaṁ, rājakumāra, brahmuno ca ajjhesanaṁ viditvā sattesu ca kāruññataṁ paṭicca buddhacakkhunā lokaṁ volokesiṁ. Addasaṁ kho ahaṁ, rājakumāra, buddhacakkhunā lokaṁ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni samodakaṁ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakā accuggamma ṭhitāni anupalittāni udakena; evameva kho ahaṁ, rājakumāra; buddhacakkhunā lokaṁ volokento addasaṁ satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Atha khvāhaṁ, rājakumāra, brahmānaṁ sahampatiṁ gāthāya paccabhāsiṁ: ‘Apārutā tesaṁ amatassa dvārā, Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṁ; Vihiṁsasaññī paguṇaṁ na bhāsiṁ, Dhammaṁ paṇītaṁ manujesu brahme’ti. Atha kho, rājakumāra, brahmā sahampati ‘katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā’ti maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. 46 Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ? Ko imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī’ti? Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘ayaṁ kho āḷāro kālāmo paṇḍito viyatto medhāvī dīgharattaṁ apparajakkhajātiko. Yannūnāhaṁ āḷārassa kālāmassa paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ; so imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī’ti. Atha kho maṁ, rājakumāra, devatā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘sattāhakālaṅkato, bhante, āḷāro kālāmo’ti. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘sattāhakālaṅkato āḷāro kālāmo’ti. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘mahājāniyo kho āḷāro kālāmo. Sace hi so imaṁ dhammaṁ suṇeyya, khippameva ājāneyyā’ti. 47 Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ? Ko imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī’ti? Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘ayaṁ kho udako rāmaputto paṇḍito viyatto medhāvī dīgharattaṁ apparajakkhajātiko. Yannūnāhaṁ udakassa rāmaputtassa paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ; so imaṁ dhammaṁ khippameva 800 --- mn85 1:47 ājānissatī’ti. Atha kho maṁ, rājakumāra, devatā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘abhidosakālaṅkato, bhante, udako rāmaputto’ti. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘abhidosakālaṅkato udako rāmaputto’ti. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘mahājāniyo kho udako rāmaputto. Sace hi so imaṁ dhammaṁ suṇeyya, khippameva ājāneyyā’ti. 48 Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ? Ko imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī’ti? Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘bahukārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū ye maṁ padhānapahitattaṁ upaṭṭhahiṁsu. Yannūnāhaṁ pañcavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyan’ti. Tassa mayhaṁ, rājakumāra, etadahosi: ‘kahaṁ nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantī’ti. Addasaṁ khvāhaṁ, rājakumāra, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena pañcavaggiye bhikkhū bārāṇasiyaṁ viharante isipatane migadāye. 49 Atha khvāhaṁ, rājakumāra, uruvelāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṁ pakkamiṁ. Addasā kho maṁ, rājakumāra, upako ājīvako antarā ca gayaṁ antarā ca bodhiṁ addhānamaggappaṭipannaṁ. Disvāna maṁ etadavoca: ‘vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kaṁsi tvaṁ, āvuso, uddissa pabbajito? Ko vā te satthā? Kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesī’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ, rājakumāra, upakaṁ ājīvakaṁ gāthāhi ajjhabhāsiṁ: ‘Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi, Sabbesu dhammesu anūpalitto; Sabbañjaho taṇhākkhaye vimutto, Sayaṁ abhiññāya kamuddiseyyaṁ. Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati; Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, natthi me paṭipuggalo. Ahañhi arahā loke, ahaṁ satthā anuttaro; Ekomhi sammāsambuddho, sītibhūtosmi nibbuto. Dhammacakkaṁ pavattetuṁ, Gacchāmi kāsinaṁ puraṁ; Andhībhūtasmiṁ lokasmiṁ, Āhañchaṁ amatadundubhin’ti. ‘Yathā kho tvaṁ, āvuso, paṭijānāsi arahasi anantajino’ti. ‘Mādisā ve jinā honti, ye pattā āsavakkhayaṁ; Jitā me pāpakā dhammā, tasmāhamupaka jino’ti. Evaṁ vutte, rājakumāra, upako ājīvako ‘hupeyyapāvuso’ti vatvā sīsaṁ okampetvā ummaggaṁ gahetvā pakkāmi. 50 Atha khvāhaṁ, rājakumāra, anupubbena cārikaṁ caramāno yena bārāṇasī isipatanaṁ migadāyo yena pañcavaggiyā bhikkhū tenupasaṅkamiṁ. Addasaṁsu kho maṁ, rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū dūratova āgacchantaṁ. Disvāna aññamaññaṁ saṇṭhapesuṁ: ‘ayaṁ kho, āvuso, samaṇo gotamo āgacchati bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya. So neva abhivādetabbo, na paccuṭṭhātabbo, nāssa pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ; api ca kho āsanaṁ ṭhapetabbaṁ—sace so ākaṅkhissati nisīdissatī’ti. Yathā yathā kho ahaṁ, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū upasaṅkamiṁ tathā tathā pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhiṁsu sakāya katikāya saṇṭhātuṁ. Appekacce maṁ paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahesuṁ. Appekacce āsanaṁ paññapesuṁ. Appekacce pādodakaṁ upaṭṭhapesuṁ. Api ca kho maṁ nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti. 51 Evaṁ vutte, ahaṁ, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṁ: ‘mā, bhikkhave, tathāgataṁ nāmena ca āvusovādena ca samudācaratha; arahaṁ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. Odahatha, bhikkhave, sotaṁ. Amatamadhigataṁ ahamanusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamānā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. Evaṁ vutte, rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū maṁ etadavocuṁ: ‘tāyapi kho tvaṁ, āvuso gotama, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ; kiṁ pana tvaṁ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṁ: ‘na, bhikkhave, tathāgato bāhulliko na padhānavibbhanto na āvatto bāhullāya. Arahaṁ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. Odahatha, bhikkhave, sotaṁ. Amatamadhigataṁ ahamanusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. 801 --- mn85 1:51 Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamānā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. Dutiyampi kho, rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū maṁ etadavocuṁ: ‘tāyapi kho tvaṁ, āvuso gotama, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ; kiṁ pana tvaṁ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan’ti? Dutiyampi kho ahaṁ, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṁ: ‘na, bhikkhave, tathāgato bāhulliko na padhānavibbhanto na āvatto bāhullāya. Arahaṁ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. Odahatha, bhikkhave, sotaṁ. Amatamadhigataṁ ahamanusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamānā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. Tatiyampi kho, rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū maṁ etadavocuṁ: ‘tāyapi kho tvaṁ, āvuso gotama, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ; kiṁ pana tvaṁ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan’ti? 52 Evaṁ vutte, ahaṁ, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṁ: ‘abhijānātha me no tumhe, bhikkhave, ito pubbe evarūpaṁ pabhāvitametan’ti? ‘No hetaṁ, bhante’. ‘Arahaṁ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. Odahatha, bhikkhave, sotaṁ. Amatamadhigataṁ ahamanusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamānā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. 53 Asakkhiṁ kho ahaṁ, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū saññāpetuṁ. Dvepi sudaṁ, rājakumāra, bhikkhū ovadāmi. Tayo bhikkhū piṇḍāya caranti. Yaṁ tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti, tena chabbaggiyā yāpema. Tayopi sudaṁ, rājakumāra, bhikkhū ovadāmi, dve bhikkhū piṇḍāya caranti. Yaṁ dve bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti tena chabbaggiyā yāpema. 54 Atha kho, rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū mayā evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṁsū”ti. 55 Evaṁ vutte, bodhi rājakumāro bhagavantaṁ etadavoca: “kīva cirena nu kho, bhante, bhikkhu tathāgataṁ vināyakaṁ labhamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā”ti? “Tena hi, rājakumāra, taṁyevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya, tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, rājakumāra, kusalo tvaṁ hatthārūḷhe aṅkusagayhe sippe”ti? “Evaṁ, bhante, kusalo ahaṁ hatthārūḷhe aṅkusagayhe sippe”ti. 56 “Taṁ kiṁ maññasi, rājakumāra, idha puriso āgaccheyya: ‘bodhi rājakumāro hatthārūḷhaṁ aṅkusagayhaṁ sippaṁ jānāti; tassāhaṁ santike hatthārūḷhaṁ aṅkusagayhaṁ sippaṁ sikkhissāmī’ti. So cassa assaddho; yāvatakaṁ saddhena pattabbaṁ taṁ na sampāpuṇeyya. So cassa bahvābādho; yāvatakaṁ appābādhena pattabbaṁ taṁ na sampāpuṇeyya. So cassa saṭho māyāvī; yāvatakaṁ asaṭhena amāyāvinā pattabbaṁ taṁ na sampāpuṇeyya. So cassa kusīto; yāvatakaṁ āraddhavīriyena pattabbaṁ taṁ na sampāpuṇeyya. So cassa duppañño; yāvatakaṁ paññavatā pattabbaṁ taṁ na sampāpuṇeyya. Taṁ kiṁ maññasi, rājakumāra, api nu so puriso tava santike hatthārūḷhaṁ aṅkusagayhaṁ sippaṁ sikkheyyā”ti? “Ekamekenāpi, bhante, aṅgena samannāgato so puriso na mama santike hatthārūḷhaṁ aṅkusagayhaṁ sippaṁ sikkheyya, ko pana vādo pañcahaṅgehī”ti. 57 “Taṁ kiṁ maññasi, rājakumāra, 802 --- mn85 1:57 idha puriso āgaccheyya: ‘bodhi rājakumāro hatthārūḷhaṁ aṅkusagayhaṁ sippaṁ jānāti; tassāhaṁ santike hatthārūḷhaṁ aṅkusagayhaṁ sippaṁ sikkhissāmī’ti. So cassa saddho; yāvatakaṁ saddhena pattabbaṁ taṁ sampāpuṇeyya. So cassa appābādho; yāvatakaṁ appābādhena pattabbaṁ taṁ sampāpuṇeyya. So cassa asaṭho amāyāvī; yāvatakaṁ asaṭhena amāyāvinā pattabbaṁ taṁ sampāpuṇeyya. So cassa āraddhavīriyo; yāvatakaṁ āraddhavīriyena pattabbaṁ taṁ sampāpuṇeyya. So cassa paññavā; yāvatakaṁ paññavatā pattabbaṁ taṁ sampāpuṇeyya. Taṁ kiṁ maññasi, rājakumāra, api nu so puriso tava santike hatthārūḷhaṁ aṅkusagayhaṁ sippaṁ sikkheyyā”ti? “Ekamekenāpi, bhante, aṅgena samannāgato so puriso mama santike hatthārūḷhaṁ aṅkusagayhaṁ sippaṁ sikkheyya, ko pana vādo pañcahaṅgehī”ti. 58 “Evameva kho, rājakumāra, pañcimāni padhāniyaṅgāni. Katamāni pañca? Idha, rājakumāra, bhikkhu saddho hoti; saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti; appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaṁ attānaṁ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Imāni kho, rājakumāra, pañca padhāniyaṅgāni. 59 Imehi, rājakumāra, pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṁ vināyakaṁ labhamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya satta vassāni. Tiṭṭhantu, rājakumāra, satta vassāni. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṁ vināyakaṁ labhamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya chabbassāni … pañca vassāni … cattāri vassāni … tīṇi vassāni … dve vassāni … ekaṁ vassaṁ. Tiṭṭhatu, rājakumāra, ekaṁ vassaṁ. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṁ vināyakaṁ labhamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya satta māsāni. Tiṭṭhantu, rājakumāra, satta māsāni. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṁ vināyakaṁ labhamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya cha māsāni … pañca māsāni … cattāri māsāni … tīṇi māsāni … dve māsāni … ekaṁ māsaṁ … aḍḍhamāsaṁ. Tiṭṭhatu, rājakumāra, aḍḍhamāso. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṁ vināyakaṁ labhamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya satta rattindivāni. Tiṭṭhantu, rājakumāra, satta rattindivāni. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṁ vināyakaṁ labhamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya cha rattindivāni … pañca rattindivāni … cattāri rattindivāni … tīṇi rattindivāni … dve rattindivāni … ekaṁ rattindivaṁ. Tiṭṭhatu, rājakumāra, eko rattindivo. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṁ vināyakaṁ labhamāno sāyamanusiṭṭho pāto visesaṁ adhigamissati, pātamanusiṭṭho sāyaṁ visesaṁ adhigamissatī”ti. 60 Evaṁ vutte, bodhi rājakumāro bhagavantaṁ etadavoca: “aho 803 --- mn85 1:60 buddho, aho dhammo, aho dhammassa svākkhātatā. Yatra hi nāma sāyamanusiṭṭho pāto visesaṁ adhigamissati, pātamanusiṭṭho sāyaṁ visesaṁ adhigamissatī”ti. 61 Evaṁ vutte, sañjikāputto māṇavo bodhiṁ rājakumāraṁ etadavoca: “evameva panāyaṁ bhavaṁ bodhi: ‘aho buddho, aho dhammo, aho dhammassa svākkhātatā’ti ca vadeti; atha ca pana na taṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchati dhammañca bhikkhusaṅghañcā”ti. “Mā hevaṁ, samma sañjikāputta, avaca; mā hevaṁ, samma sañjikāputta, avaca. Sammukhā metaṁ, samma sañjikāputta, ayyāya sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ”. “Ekamidaṁ, samma sañjikāputta, samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho me ayyā kucchimatī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho me ayyā bhagavantaṁ etadavoca: ‘yo me ayaṁ, bhante, kucchigato kumārako vā kumārikā vā so bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchati dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ taṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan’ti. Ekamidaṁ, samma sañjikāputta, samayaṁ bhagavā idheva bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Atha kho maṁ dhāti aṅkena haritvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho maṁ dhāti bhagavantaṁ etadavoca: ‘ayaṁ, bhante, bodhi rājakumāro bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchati dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ taṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan’ti. Esāhaṁ, samma sañjikāputta, tatiyakampi bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Bodhirājakumārasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. mn38 0 Majjhima Nikāya 38 Mahātaṇhāsaṅkhayasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Tena kho pana samayena sātissa nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: “tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati anaññan”ti. 3 Assosuṁ kho sambahulā bhikkhū: “sātissa kira nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan’”ti. Atha kho te bhikkhū yena sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ etadavocuṁ: “saccaṁ kira te, āvuso sāti, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan’”ti? “Evaṁ byā kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan”ti. Atha kho te bhikkhū sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjanti samanugāhanti samanubhāsanti: “mā evaṁ, āvuso sāti, avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Anekapariyāyenāvuso sāti, paṭiccasamuppannaṁ viññāṇaṁ vuttaṁ bhagavatā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo”ti. Evampi kho sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tehi bhikkhūhi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaṁ diṭṭhigataṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: “evaṁ byā kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati anaññan”ti. 4 Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṁsu sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṁ, atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “sātissa nāma, bhante, bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: 804 --- mn38 1:4 ‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan’ti. Assumha kho mayaṁ, bhante, sātissa kira nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, yena sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ etadavocumha: ‘saccaṁ kira te, āvuso sāti, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: “tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan”’ti? Evaṁ vutte, bhante, sāti bhikkhu kevaṭṭaputto amhe etadavoca: ‘evaṁ byā kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjimha samanugāhimha samanubhāsimha: ‘mā evaṁ, āvuso sāti, avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Anekapariyāyenāvuso sāti, paṭiccasamuppannaṁ viññāṇaṁ vuttaṁ bhagavatā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo’ti. Evampi kho, bhante, sāti bhikkhu kevaṭṭaputto amhehi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaṁ diṭṭhigataṁ thāmasā parāmasā abhinivissa voharati: ‘evaṁ byā kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan’ti. Yato kho mayaṁ, bhante, nāsakkhimha sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṁ, atha mayaṁ etamatthaṁ bhagavato ārocemā”ti. 5 Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ bhikkhu, mama vacanena sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ āmantehi: ‘satthā taṁ, āvuso sāti, āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yena sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ etadavoca: “satthā taṁ, āvuso sāti, āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ bhagavā etadavoca: “saccaṁ kira te, sāti, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan’”ti? “Evaṁ byā kho ahaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan”ti. “Katamaṁ taṁ, sāti, viññāṇan”ti? “Yvāyaṁ, bhante, vado vedeyyo tatra tatra kalyāṇapāpakānaṁ kammānaṁ vipākaṁ paṭisaṁvedetī”ti. “Kassa nu kho nāma tvaṁ, moghapurisa, mayā evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāsi? Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena paṭiccasamuppannaṁ viññāṇaṁ vuttaṁ, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavoti? Atha ca pana tvaṁ, moghapurisa, attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhasi, attānañca khaṇasi, bahuñca apuññaṁ pasavasi. Tañhi te, moghapurisa, bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 6 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nāyaṁ sāti bhikkhu kevaṭṭaputto usmīkatopi imasmiṁ dhammavinaye”ti? “Kiñhi siyā, bhante? No hetaṁ, bhante”ti. Evaṁ vutte, sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. Atha kho bhagavā sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ etadavoca: “paññāyissasi kho tvaṁ, moghapurisa, etena sakena pāpakena diṭṭhigatena. Idhāhaṁ bhikkhū paṭipucchissāmī”ti. 7 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “tumhepi me, bhikkhave, evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha yathāyaṁ sāti bhikkhu kevaṭṭaputto attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khaṇati, bahuñca apuññaṁ pasavatī”ti? “No hetaṁ, bhante. Anekapariyāyena hi no, bhante, 805 --- mn38 1:7 paṭiccasamuppannaṁ viññāṇaṁ vuttaṁ bhagavatā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo”ti. “Sādhu sādhu, bhikkhave. Sādhu kho me tumhe, bhikkhave, evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha. Anekapariyāyena hi vo, bhikkhave, paṭiccasamuppannaṁ viññāṇaṁ vuttaṁ mayā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo”ti. Atha ca panāyaṁ sāti bhikkhu kevaṭṭaputto attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khaṇati, bahuñca apuññaṁ pasavati. Tañhi tassa moghapurisassa bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. 8 “Yaṁ yadeva, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppajjati viññāṇaṁ, tena teneva viññāṇantveva saṅkhyaṁ gacchati. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati viññāṇaṁ, cakkhuviññāṇantveva saṅkhyaṁ gacchati; sotañca paṭicca sadde ca uppajjati viññāṇaṁ, sotaviññāṇantveva saṅkhyaṁ gacchati; ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati viññāṇaṁ, ghānaviññāṇantveva saṅkhyaṁ gacchati; jivhañca paṭicca rase ca uppajjati viññāṇaṁ, jivhāviññāṇantveva saṅkhyaṁ gacchati; kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati viññāṇaṁ, kāyaviññāṇantveva saṅkhyaṁ gacchati; manañca paṭicca dhamme ca uppajjati viññāṇaṁ, manoviññāṇantveva saṅkhyaṁ gacchati. Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ yadeva paccayaṁ paṭicca aggi jalati tena teneva saṅkhyaṁ gacchati. Kaṭṭhañca paṭicca aggi jalati, kaṭṭhaggitveva saṅkhyaṁ gacchati; sakalikañca paṭicca aggi jalati, sakalikaggitveva saṅkhyaṁ gacchati; tiṇañca paṭicca aggi jalati, tiṇaggitveva saṅkhyaṁ gacchati; gomayañca paṭicca aggi jalati, gomayaggitveva saṅkhyaṁ gacchati; thusañca paṭicca aggi jalati, thusaggitveva saṅkhyaṁ gacchati; saṅkārañca paṭicca aggi jalati, saṅkāraggitveva saṅkhyaṁ gacchati. Evameva kho, bhikkhave, yaṁ yadeva paccayaṁ paṭicca uppajjati viññāṇaṁ, tena teneva saṅkhyaṁ gacchati. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati viññāṇaṁ, cakkhuviññāṇantveva saṅkhyaṁ gacchati; sotañca paṭicca sadde ca uppajjati viññāṇaṁ, sotaviññāṇantveva saṅkhyaṁ gacchati, ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati viññāṇaṁ, ghānaviññāṇantveva saṅkhyaṁ gacchati, jivhañca paṭicca rase ca uppajjati viññāṇaṁ, jivhāviññāṇantveva saṅkhyaṁ gacchati. Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati viññāṇaṁ, kāyaviññāṇantveva saṅkhyaṁ gacchati. Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati viññāṇaṁ, manoviññāṇantveva saṅkhyaṁ gacchati. 9 Bhūtamidanti, bhikkhave, passathā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Tadāhārasambhavanti, bhikkhave, passathā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ, taṁ nirodhadhammanti, bhikkhave, passathā”ti? “Evaṁ, bhante”. 10 “Bhūtamidaṁ nossūti, bhikkhave, kaṅkhato uppajjati vicikicchā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Tadāhārasambhavaṁ nossūti, bhikkhave, kaṅkhato uppajjati vicikicchā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ, taṁ nirodhadhammaṁ nossūti, bhikkhave, kaṅkhato uppajjati vicikicchā”ti? “Evaṁ, bhante”. 11 “Bhūtamidanti, bhikkhave, yathābhūtaṁ sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Tadāhārasambhavanti, bhikkhave, yathābhūtaṁ sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ, taṁ nirodhadhammanti, bhikkhave, yathābhūtaṁ sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatī”ti? “Evaṁ, bhante”. 12 “Bhūtamidanti, bhikkhave, itipi vo ettha nibbicikicchā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Tadāhārasambhavanti, bhikkhave, itipi vo ettha nibbicikicchā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti, bhikkhave, itipi vo ettha nibbicikicchā”ti? “Evaṁ, bhante”. 13 “Bhūtamidanti, bhikkhave, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Tadāhārasambhavanti, bhikkhave, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti, bhikkhave, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhan”ti? “Evaṁ, bhante”. 14 “Imañce tumhe, bhikkhave, diṭṭhiṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ allīyetha kelāyetha dhanāyetha mamāyetha, api nu me tumhe, bhikkhave, kullūpamaṁ dhammaṁ desitaṁ ājāneyyātha 806 --- mn38 1:14 nittharaṇatthāya no gahaṇatthāyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Imañce tumhe, bhikkhave, diṭṭhiṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ na allīyetha na kelāyetha na dhanāyetha na mamāyetha, api nu me tumhe, bhikkhave, kullūpamaṁ dhammaṁ desitaṁ ājāneyyātha nittharaṇatthāya no gahaṇatthāyā”ti? “Evaṁ, bhante”. 15 “Cattārome, bhikkhave, āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā, sambhavesīnaṁ vā anuggahāya. Katame cattāro? Kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ catutthaṁ. 16 Ime ca, bhikkhave, cattāro āhārā kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Ime cattāro āhārā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā. Taṇhā cāyaṁ, bhikkhave, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Taṇhā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā. Vedanā cāyaṁ, bhikkhave, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā. Phasso cāyaṁ, bhikkhave, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? Phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo. Saḷāyatanañcidaṁ, bhikkhave, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ? Saḷāyatanaṁ nāmarūpanidānaṁ nāmarūpasamudayaṁ nāmarūpajātikaṁ nāmarūpapabhavaṁ. Nāmarūpañcidaṁ, bhikkhave, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ? Nāmarūpaṁ viññāṇanidānaṁ viññāṇasamudayaṁ viññāṇajātikaṁ viññāṇapabhavaṁ. Viññāṇañcidaṁ, bhikkhave, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ? Viññāṇaṁ saṅkhāranidānaṁ saṅkhārasamudayaṁ saṅkhārajātikaṁ saṅkhārapabhavaṁ. Saṅkhārā cime, bhikkhave, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā. 17 Iti kho, bhikkhave, avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 18 Jātipaccayā jarāmaraṇanti iti kho panetaṁ vuttaṁ; jātipaccayā nu kho, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Jātipaccayā, bhante, jarāmaraṇaṁ; evaṁ no ettha hoti—jātipaccayā jarāmaraṇan”ti. “Bhavapaccayā jātīti iti kho panetaṁ vuttaṁ; bhavapaccayā nu kho, bhikkhave, jāti, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Bhavapaccayā, bhante, jāti; evaṁ no ettha hoti—bhavapaccayā jātī”ti. “Upādānapaccayā bhavoti iti kho panetaṁ vuttaṁ; upādānapaccayā nu kho, bhikkhave, bhavo, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Upādānapaccayā, bhante, bhavo; evaṁ no ettha hoti—upādānapaccayā bhavo”ti. “Taṇhāpaccayā upādānanti iti kho panetaṁ vuttaṁ, taṇhāpaccayā nu kho, bhikkhave, upādānaṁ, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Taṇhāpaccayā, bhante, upādānaṁ; evaṁ no ettha hoti—taṇhāpaccayā upādānan”ti. “Vedanāpaccayā taṇhāti iti kho panetaṁ vuttaṁ; vedanāpaccayā nu kho, bhikkhave, taṇhā, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Vedanāpaccayā, bhante, taṇhā; evaṁ no ettha hoti—vedanāpaccayā taṇhā”ti. “Phassapaccayā vedanāti iti kho panetaṁ vuttaṁ; phassapaccayā nu kho, bhikkhave, vedanā, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Phassapaccayā, bhante, vedanā; evaṁ no ettha hoti—phassapaccayā vedanā”ti. “Saḷāyatanapaccayā phassoti iti kho panetaṁ vuttaṁ; saḷāyatanapaccayā nu kho, bhikkhave, phasso, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Saḷāyatanapaccayā, bhante, phasso; evaṁ no ettha hoti—saḷāyatanapaccayā phasso”ti. “Nāmarūpapaccayā saḷāyatananti iti kho panetaṁ vuttaṁ; nāmarūpapaccayā nu kho, bhikkhave, saḷāyatanaṁ, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Nāmarūpapaccayā, bhante, saḷāyatanaṁ; evaṁ no ettha hoti—nāmarūpapaccayā saḷāyatanan”ti. “Viññāṇapaccayā nāmarūpanti iti kho panetaṁ vuttaṁ; viññāṇapaccayā nu kho, bhikkhave, nāmarūpaṁ, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Viññāṇapaccayā, bhante, 807 --- mn38 1:18 nāmarūpaṁ; evaṁ no ettha hoti—viññāṇapaccayā nāmarūpan”ti. “Saṅkhārapaccayā viññāṇanti iti kho panetaṁ vuttaṁ; saṅkhārapaccayā nu kho, bhikkhave, viññāṇaṁ, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Saṅkhārapaccayā, bhante, viññāṇaṁ; evaṁ no ettha hoti—saṅkhārapaccayā viññāṇan”ti. “Avijjāpaccayā saṅkhārāti iti kho panetaṁ vuttaṁ; avijjāpaccayā nu kho, bhikkhave, saṅkhārā, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Avijjāpaccayā, bhante, saṅkhārā; evaṁ no ettha hoti—avijjāpaccayā saṅkhārā”ti. 19 “Sādhu, bhikkhave. Iti kho, bhikkhave, tumhepi evaṁ vadetha, ahampi evaṁ vadāmi—imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati, yadidaṁ—avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 20 Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 21 Jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti iti kho panetaṁ vuttaṁ; jātinirodhā nu kho, bhikkhave, jarāmaraṇanirodho, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Jātinirodhā, bhante, jarāmaraṇanirodho; evaṁ no ettha hoti—jātinirodhā jarāmaraṇanirodho”ti. “Bhavanirodhā jātinirodhoti iti kho panetaṁ vuttaṁ; bhavanirodhā nu kho, bhikkhave, jātinirodho, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Bhavanirodhā, bhante, jātinirodho; evaṁ no ettha hoti—bhavanirodhā jātinirodho”ti. “Upādānanirodhā bhavanirodhoti iti kho panetaṁ vuttaṁ; upādānanirodhā nu kho, bhikkhave, bhavanirodho, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Upādānanirodhā, bhante, bhavanirodho; evaṁ no ettha hoti—upādānanirodhā bhavanirodho”ti. “Taṇhānirodhā upādānanirodhoti iti kho panetaṁ vuttaṁ; taṇhānirodhā nu kho, bhikkhave, upādānanirodho, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Taṇhānirodhā, bhante, upādānanirodho; evaṁ no ettha hoti—taṇhānirodhā upādānanirodho”ti. “Vedanānirodhā taṇhānirodhoti iti kho panetaṁ vuttaṁ; vedanānirodhā nu kho, bhikkhave, taṇhānirodho, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Vedanānirodhā, bhante, taṇhānirodho; evaṁ no ettha hoti—vedanānirodhā taṇhānirodho”ti. “Phassanirodhā vedanānirodhoti iti kho panetaṁ vuttaṁ; phassanirodhā nu kho, bhikkhave, vedanānirodho, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Phassanirodhā, bhante, vedanānirodho; evaṁ no ettha hoti—phassanirodhā vedanānirodho”ti. “Saḷāyatananirodhā phassanirodhoti iti kho panetaṁ vuttaṁ; saḷāyatananirodhā nu kho, bhikkhave, phassanirodho, no vā, kathaṁ vā ettha hotīti? Saḷāyatananirodhā, bhante, phassanirodho; evaṁ no ettha hoti—saḷāyatananirodhā phassanirodho”ti. “Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti iti kho panetaṁ vuttaṁ; nāmarūpanirodhā nu kho, bhikkhave, saḷāyatananirodho, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Nāmarūpanirodhā, bhante, saḷāyatananirodho; evaṁ no ettha hoti—nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho”ti. “Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti iti kho panetaṁ vuttaṁ; viññāṇanirodhā nu kho, bhikkhave, nāmarūpanirodho, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Viññāṇanirodhā, bhante, nāmarūpanirodho; evaṁ no ettha hoti—viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho”ti. “Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti iti kho panetaṁ vuttaṁ; saṅkhāranirodhā nu kho, bhikkhave, viññāṇanirodho, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Saṅkhāranirodhā, bhante, viññāṇanirodho; evaṁ no ettha hoti—saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho”ti. “Avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti iti 808 --- mn38 1:21 kho panetaṁ vuttaṁ; avijjānirodhā nu kho, bhikkhave, saṅkhāranirodho, no vā, kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Avijjānirodhā, bhante, saṅkhāranirodho; evaṁ no ettha hoti—avijjānirodhā saṅkhāranirodho”ti. 22 “Sādhu, bhikkhave. Iti kho, bhikkhave, tumhepi evaṁ vadetha, ahampi evaṁ vadāmi—imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati, yadidaṁ—avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 23 Api nu tumhe, bhikkhave, evaṁ jānantā evaṁ passantā pubbantaṁ vā paṭidhāveyyātha: ‘ahesumha nu kho mayaṁ atītamaddhānaṁ, nanu kho ahesumha atītamaddhānaṁ, kiṁ nu kho ahesumha atītamaddhānaṁ, kathaṁ nu kho ahesumha atītamaddhānaṁ, kiṁ hutvā kiṁ ahesumha nu kho mayaṁ atītamaddhānan’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Api nu tumhe, bhikkhave, evaṁ jānantā evaṁ passantā aparantaṁ vā paṭidhāveyyātha—bhavissāma nu kho mayaṁ anāgatamaddhānaṁ, nanu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṁ, kiṁ nu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṁ, kathaṁ nu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṁ, kiṁ hutvā kiṁ bhavissāma nu kho mayaṁ anāgatamaddhānan”ti? “No hetaṁ, bhante”. 24 “Api nu tumhe, bhikkhave, evaṁ jānantā evaṁ passantā etarahi vā paccuppannamaddhānaṁ ajjhattaṁ kathaṅkathī assatha—ahaṁ nu khosmi, no nu khosmi, kiṁ nu khosmi, kathaṁ nu khosmi, ayaṁ nu kho satto kuto āgato, so kuhiṁ gāmī bhavissatī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Api nu tumhe, bhikkhave, evaṁ jānantā evaṁ passantā evaṁ vadeyyātha—satthā no garu, satthugāravena ca mayaṁ evaṁ vademā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Api nu tumhe, bhikkhave, evaṁ jānantā evaṁ passantā evaṁ vadeyyātha—samaṇo evamāha, samaṇā ca nāma mayaṁ evaṁ vademā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Api nu tumhe, bhikkhave, evaṁ jānantā evaṁ passantā aññaṁ satthāraṁ uddiseyyāthā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Api nu tumhe, bhikkhave, evaṁ jānantā evaṁ passantā yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ vata kotūhalamaṅgalāni tāni sārato paccāgaccheyyāthā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Nanu, bhikkhave, yadeva tumhākaṁ sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ, tadeva tumhe vadethā”ti. “Evaṁ, bhante”. 25 “Sādhu, bhikkhave, upanītā kho me tumhe, bhikkhave, iminā sandiṭṭhikena dhammena akālikena ehipassikena opaneyyikena paccattaṁ veditabbena viññūhi. Sandiṭṭhiko ayaṁ, bhikkhave, dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhi—iti yantaṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttanti. 26 Tiṇṇaṁ kho pana, bhikkhave, sannipātā gabbhassāvakkanti hoti. Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca na utunī hoti, gandhabbo ca na paccupaṭṭhito hoti, neva tāva gabbhassāvakkanti hoti. Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca na paccupaṭṭhito hoti, neva tāva gabbhassāvakkanti hoti. Yato ca kho, bhikkhave, mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti—evaṁ tiṇṇaṁ sannipātā gabbhassāvakkanti hoti. 27 Tamenaṁ, bhikkhave, mātā nava vā dasa vā māse gabbhaṁ kucchinā pariharati mahatā saṁsayena garubhāraṁ. Tamenaṁ, bhikkhave, mātā navannaṁ vā dasannaṁ vā māsānaṁ accayena vijāyati mahatā saṁsayena garubhāraṁ. Tamenaṁ jātaṁ samānaṁ sakena lohitena poseti. Lohitañhetaṁ, bhikkhave, ariyassa vinaye yadidaṁ mātuthaññaṁ. 28 Sa kho so, bhikkhave, kumāro vuddhimanvāya indriyānaṁ paripākamanvāya yāni tāni kumārakānaṁ kīḷāpanakāni tehi kīḷati, seyyathidaṁ—vaṅkakaṁ ghaṭikaṁ mokkhacikaṁ ciṅgulakaṁ pattāḷhakaṁ rathakaṁ dhanukaṁ. 29 Sa kho so, bhikkhave, kumāro vuddhimanvāya indriyānaṁ paripākamanvāya pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti—cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi … 809 --- mn38 1:29 ghānaviññeyyehi gandhehi … jivhāviññeyyehi rasehi … kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. 30 So cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe sārajjati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṁ anurodhavirodhaṁ samāpanno yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so taṁ vedanaṁ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ vedanaṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Yā vedanāsu nandī tadupādānaṁ, tassupādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme sārajjati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṁ anurodhavirodhaṁ samāpanno yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so taṁ vedanaṁ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ vedanaṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Yā vedanāsu nandī tadupādānaṁ, tassupādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 31 Idha, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ; kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. 32 Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’”ti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya, mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya, appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya, mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya, kesamassuṁ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. 33 So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti—ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā, sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī, samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti—yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā 810 --- mn38 1:33 kālena, sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti, ekabhattiko hoti rattūparato, virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti, mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti, uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti, jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, hatthigavāssavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti, kayavikkayā paṭivirato hoti, tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti, ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti, chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. 34 So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti sapattabhārova ḍeti; evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 35 So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 36 So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. 37 So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato, vivittaṁ senāsanaṁ bhajati—araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. 38 So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā, ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya, parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti; byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti; thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī, sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti; uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti; vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. 39 So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 40 So cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe na sārajjati, appiyarūpe rūpe na 811 --- mn38 1:40 byāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṁ anurodhavirodhavippahīno yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti, sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so taṁ vedanaṁ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ vedanaṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandī sā nirujjhati. Tassa nandīnirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 41 Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme na sārajjati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṁ anurodhavirodhavippahīno yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti, sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so taṁ vedanaṁ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ vedanaṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandī sā nirujjhati. Tassa nandīnirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Imaṁ kho me tumhe, bhikkhave, saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ dhāretha, sātiṁ pana bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ mahātaṇhājālataṇhāsaṅghāṭappaṭimukkan”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Mahātaṇhāsaṅkhayasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. mn131 0 Majjhima Nikāya 131 Bhaddekarattasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “bhaddekarattassa vo, bhikkhave, uddesañca vibhaṅgañca desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ. Paccuppannañca yo dhammaṁ, Tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, Taṁ vidvā manubrūhaye. Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā. Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate muni. 4 Kathañca, bhikkhave, atītaṁ anvāgameti? ‘Evaṁrūpo ahosiṁ atītamaddhānan’ti tattha nandiṁ samanvāneti, ‘evaṁvedano ahosiṁ atītamaddhānan’ti tattha nandiṁ samanvāneti, ‘evaṁsañño ahosiṁ atītamaddhānan’ti tattha nandiṁ samanvāneti, ‘evaṁsaṅkhāro ahosiṁ atītamaddhānan’ti tattha nandiṁ samanvāneti, ‘evaṁviññāṇo ahosiṁ atītamaddhānan’ti tattha nandiṁ samanvāneti—evaṁ kho, bhikkhave, atītaṁ anvāgameti. 5 Kathañca, bhikkhave, atītaṁ nānvāgameti? ‘Evaṁrūpo ahosiṁ atītamaddhānan’ti tattha nandiṁ na samanvāneti, ‘evaṁvedano ahosiṁ atītamaddhānan’ti tattha nandiṁ na samanvāneti, ‘evaṁsañño ahosiṁ atītamaddhānan’ti tattha nandiṁ na samanvāneti, ‘evaṁsaṅkhāro ahosiṁ atītamaddhānan’ti tattha nandiṁ na samanvāneti, ‘evaṁviññāṇo ahosiṁ atītamaddhānan’ti tattha nandiṁ na samanvāneti—evaṁ kho, bhikkhave, atītaṁ nānvāgameti. 6 Kathañca, bhikkhave, anāgataṁ paṭikaṅkhati? ‘Evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānan’ti tattha nandiṁ samanvāneti, evaṁvedano siyaṁ …pe… evaṁsañño siyaṁ … evaṁsaṅkhāro siyaṁ … evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānanti tattha 812 --- mn131 1:6 nandiṁ samanvāneti—evaṁ kho, bhikkhave, anāgataṁ paṭikaṅkhati. 7 Kathañca, bhikkhave, anāgataṁ nappaṭikaṅkhati? ‘Evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānan’ti tattha nandiṁ na samanvāneti, evaṁvedano siyaṁ … evaṁsañño siyaṁ … evaṁsaṅkhāro siyaṁ … ‘evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānan’ti tattha nandiṁ na samanvāneti—evaṁ kho, bhikkhave, anāgataṁ nappaṭikaṅkhati. 8 Kathañca, bhikkhave, paccuppannesu dhammesu saṁhīrati? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ; vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ—evaṁ kho, bhikkhave, paccuppannesu dhammesu saṁhīrati. 9 Kathañca, bhikkhave, paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati? Idha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ; na vedanaṁ … na saññaṁ … na saṅkhāre … na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ—evaṁ kho, bhikkhave, paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati. 10 Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ. Paccuppannañca yo dhammaṁ, tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, taṁ vidvā manubrūhaye. Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā. Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munīti. 11 ‘Bhaddekarattassa vo, bhikkhave, uddesañca vibhaṅgañca desessāmī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Bhaddekarattasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. mn110 0 Majjhima Nikāya 110 Cūḷapuṇṇamasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. 2 Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā bhikkhū āmantesi: 3 “jāneyya nu kho, bhikkhave, asappuriso asappurisaṁ: ‘asappuriso ayaṁ bhavan’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave; aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ asappuriso asappurisaṁ jāneyya: ‘asappuriso ayaṁ bhavan’ti. Jāneyya pana, bhikkhave, asappuriso sappurisaṁ: ‘sappuriso ayaṁ bhavan’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave; etampi kho, bhikkhave, aṭṭhānaṁ anavakāso yaṁ asappuriso sappurisaṁ jāneyya: ‘sappuriso ayaṁ bhavan’ti. 4 Asappuriso, bhikkhave, assaddhammasamannāgato hoti, asappurisabhatti hoti, asappurisacintī hoti, asappurisamantī hoti, asappurisavāco hoti, asappurisakammanto hoti, asappurisadiṭṭhi hoti; asappurisadānaṁ deti. 5 Kathañca, bhikkhave, asappuriso assaddhammasamannāgato hoti? Idha, bhikkhave, asappuriso assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, asappuriso assaddhammasamannāgato hoti. 6 Kathañca, bhikkhave, asappuriso asappurisabhatti hoti? Idha, bhikkhave, asappurisassa ye te samaṇabrāhmaṇā assaddhā ahirikā anottappino appassutā kusītā muṭṭhassatino duppaññā tyāssa mittā honti te sahāyā. Evaṁ kho, bhikkhave, asappuriso asappurisabhatti hoti. 7 Kathañca, bhikkhave, asappuriso asappurisacintī hoti? Idha, bhikkhave, asappuriso attabyābādhāyapi 813 --- mn110 1:7 ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti. Evaṁ kho, bhikkhave, asappuriso asappurisacintī hoti. 8 Kathañca, bhikkhave, asappuriso asappurisamantī hoti? Idha, bhikkhave, asappuriso attabyābādhāyapi manteti, parabyābādhāyapi manteti, ubhayabyābādhāyapi manteti. Evaṁ kho, bhikkhave, asappuriso asappurisamantī hoti. 9 Kathañca, bhikkhave, asappuriso asappurisavāco hoti? Idha, bhikkhave, asappuriso musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, asappuriso asappurisavāco hoti. 10 Kathañca, bhikkhave, asappuriso asappurisakammanto hoti? Idha, bhikkhave, asappuriso pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, asappuriso asappurisakammanto hoti. 11 Kathañca, bhikkhave, asappuriso asappurisadiṭṭhi hoti? Idha, bhikkhave, asappuriso evaṁdiṭṭhi hoti: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, asappuriso asappurisadiṭṭhi hoti. 12 Kathañca, bhikkhave, asappuriso asappurisadānaṁ deti? Idha, bhikkhave, asappuriso asakkaccaṁ dānaṁ deti, asahatthā dānaṁ deti, acittīkatvā dānaṁ deti, apaviṭṭhaṁ dānaṁ deti anāgamanadiṭṭhiko dānaṁ deti. Evaṁ kho, bhikkhave, asappuriso asappurisadānaṁ deti. 13 So, bhikkhave, asappuriso evaṁ assaddhammasamannāgato, evaṁ asappurisabhatti, evaṁ asappurisacintī, evaṁ asappurisamantī, evaṁ asappurisavāco, evaṁ asappurisakammanto, evaṁ asappurisadiṭṭhi; evaṁ asappurisadānaṁ datvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā yā asappurisānaṁ gati tattha upapajjati. Kā ca, bhikkhave, asappurisānaṁ gati? Nirayo vā tiracchānayoni vā. 14 Jāneyya nu kho, bhikkhave, sappuriso sappurisaṁ: ‘sappuriso ayaṁ bhavan’”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave; ṭhānametaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ sappuriso sappurisaṁ jāneyya: ‘sappuriso ayaṁ bhavan’ti. Jāneyya pana, bhikkhave, sappuriso asappurisaṁ: ‘asappuriso ayaṁ bhavan’”ti? “Evaṁ, bhante”. 15 “Sādhu, bhikkhave; etampi kho, bhikkhave, ṭhānaṁ vijjati yaṁ sappuriso asappurisaṁ jāneyya: ‘asappuriso ayaṁ bhavan’ti. Sappuriso, bhikkhave, saddhammasamannāgato hoti, sappurisabhatti hoti, sappurisacintī hoti, sappurisamantī hoti, sappurisavāco hoti, sappurisakammanto hoti, sappurisadiṭṭhi hoti; sappurisadānaṁ deti. 16 Kathañca, bhikkhave, sappuriso saddhammasamannāgato hoti? Idha, bhikkhave, sappuriso saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, paññavā hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, sappuriso saddhammasamannāgato hoti. 17 Kathañca, bhikkhave, sappuriso sappurisabhatti hoti? Idha, bhikkhave, sappurisassa ye te samaṇabrāhmaṇā saddhā hirimanto ottappino bahussutā āraddhavīriyā upaṭṭhitassatino paññavanto tyāssa mittā honti, te sahāyā. Evaṁ kho, bhikkhave, sappuriso sappurisabhatti hoti. 18 Kathañca, bhikkhave, sappuriso sappurisacintī hoti? Idha, bhikkhave, sappuriso nevattabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti. Evaṁ kho, bhikkhave, sappuriso sappurisacintī hoti. 19 Kathañca, bhikkhave, sappuriso sappurisamantī hoti? Idha, bhikkhave, sappuriso nevattabyābādhāya manteti, na parabyābādhāya manteti, na ubhayabyābādhāya manteti. Evaṁ kho, bhikkhave, sappuriso sappurisamantī hoti. 20 Kathañca, bhikkhave, sappuriso sappurisavāco hoti? Idha, bhikkhave, sappuriso musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, sappuriso sappurisavāco hoti. 21 Kathañca, bhikkhave, sappuriso sappurisakammanto hoti? Idha, bhikkhave, sappuriso pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, 814 --- mn110 1:21 kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, sappuriso sappurisakammanto hoti. 22 Kathañca, bhikkhave, sappuriso sappurisadiṭṭhi hoti? Idha, bhikkhave, sappuriso evaṁdiṭṭhi hoti: ‘atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, sappuriso sappurisadiṭṭhi hoti. 23 Kathañca, bhikkhave, sappuriso sappurisadānaṁ deti? Idha, bhikkhave, sappuriso sakkaccaṁ dānaṁ deti, sahatthā dānaṁ deti, cittīkatvā dānaṁ deti, anapaviṭṭhaṁ dānaṁ deti, āgamanadiṭṭhiko dānaṁ deti. Evaṁ kho, bhikkhave, sappuriso sappurisadānaṁ deti. 24 So, bhikkhave, sappuriso evaṁ saddhammasamannāgato, evaṁ sappurisabhatti, evaṁ sappurisacintī, evaṁ sappurisamantī, evaṁ sappurisavāco, evaṁ sappurisakammanto, evaṁ sappurisadiṭṭhi; evaṁ sappurisadānaṁ datvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā yā sappurisānaṁ gati tattha upapajjati. Kā ca, bhikkhave, sappurisānaṁ gati? Devamahattatā vā manussamahattatā vā”ti. 25 Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Cūḷapuṇṇamasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Devadahavaggo niṭṭhito paṭhamo. 26 Tassuddānaṁ Devadahaṁ pañcattayaṁ, Kinti sāma sunakkhattaṁ; Sappāya gaṇa gopaka—Mahāpuṇṇa cūḷapuṇṇañcāti. mn27 0 Majjhima Nikāya 27 Cūḷahatthipadopamasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Tena kho pana samayena jāṇussoṇi brāhmaṇo sabbasetena vaḷavābhirathena sāvatthiyā niyyāti divādivassa. Addasā kho jāṇussoṇi brāhmaṇo pilotikaṁ paribbājakaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna pilotikaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “Handa kuto nu bhavaṁ vacchāyano āgacchati divādivassā”ti? “Ito hi kho ahaṁ, bho, āgacchāmi samaṇassa gotamassa santikā”ti. “Taṁ kiṁ maññati bhavaṁ vacchāyano samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṁ paṇḍito maññe”ti. “Ko cāhaṁ, bho, ko ca samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṁ jānissāmi. Sopi nūnassa tādisova yo samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṁ jāneyyā”ti. “Uḷārāya khalu bhavaṁ vacchāyano samaṇaṁ gotamaṁ pasaṁsāya pasaṁsatī”ti. “Ko cāhaṁ, bho, ko ca samaṇaṁ gotamaṁ pasaṁsissāmi, pasatthapasatthova so bhavaṁ gotamo seṭṭho devamanussānan”ti. “Kaṁ pana bhavaṁ vacchāyano atthavasaṁ sampassamāno samaṇe gotame evaṁ abhippasanno”ti? 3 “Seyyathāpi, bho, kusalo nāgavaniko nāgavanaṁ paviseyya. So passeyya nāgavane mahantaṁ hatthipadaṁ, dīghato ca āyataṁ, tiriyañca vitthataṁ. So niṭṭhaṁ gaccheyya: ‘mahā vata bho nāgo’ti. Evameva kho ahaṁ, bho, yato addasaṁ samaṇe gotame cattāri padāni athāhaṁ niṭṭhamagamaṁ: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. 4 Katamāni cattāri? Idhāhaṁ, bho, passāmi ekacce khattiyapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe, te bhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti: ‘samaṇo khalu, bho, gotamo amukaṁ nāma gāmaṁ vā nigamaṁ vā osarissatī’ti. Te pañhaṁ abhisaṅkharonti: ‘imaṁ mayaṁ pañhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ upasaṅkamitvā pucchissāma. Evañce no puṭṭho evaṁ byākarissati, evamassa mayaṁ vādaṁ āropessāma. Evañcepi no puṭṭho evaṁ byākarissati, evampissa mayaṁ vādaṁ āropessāmā’ti. Te suṇanti: ‘samaṇo khalu, bho, gotamo amukaṁ nāma gāmaṁ vā nigamaṁ vā osaṭo’ti. Te yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamanti. Te samaṇo gotamo dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te samaṇena gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā na ceva samaṇaṁ gotamaṁ pañhaṁ pucchanti, 815 --- mn27 1:4 kutossa vādaṁ āropessanti? Aññadatthu samaṇasseva gotamassa sāvakā sampajjanti. Yadāhaṁ, bho, samaṇe gotame imaṁ paṭhamaṁ padaṁ addasaṁ athāhaṁ niṭṭhamagamaṁ: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. 5 Puna caparāhaṁ, bho, passāmi idhekacce brāhmaṇapaṇḍite …pe… 6 gahapatipaṇḍite … pe… 7 samaṇapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe te bhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti: ‘samaṇo khalu bho gotamo amukaṁ nāma gāmaṁ vā nigamaṁ vā osarissatī’ti. Te pañhaṁ abhisaṅkharonti ‘imaṁ mayaṁ pañhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ upasaṅkamitvā pucchissāma. Evañce no puṭṭho evaṁ byākarissati, evamassa mayaṁ vādaṁ āropessāma. Evañcepi no puṭṭho evaṁ byākarissati, evampissa mayaṁ vādaṁ āropessāmā’ti. Te suṇanti ‘samaṇo khalu bho gotamo amukaṁ nāma gāmaṁ vā nigamaṁ vā osaṭo’ti. Te yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamanti. Te samaṇo gotamo dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te samaṇena gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā na ceva samaṇaṁ gotamaṁ pañhaṁ pucchanti, kutossa vādaṁ āropessanti? Aññadatthu samaṇaṁyeva gotamaṁ okāsaṁ yācanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Te samaṇo gotamo pabbājeti. Te tattha pabbajitā samānā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Te evamāhaṁsu: ‘manaṁ vata, bho, anassāma, manaṁ vata, bho, panassāma; mayañhi pubbe assamaṇāva samānā samaṇamhāti paṭijānimha, abrāhmaṇāva samānā brāhmaṇamhāti paṭijānimha, anarahantova samānā arahantamhāti paṭijānimha. Idāni khomha samaṇā, idāni khomha brāhmaṇā, idāni khomha arahanto’ti. Yadāhaṁ, bho, samaṇe gotame imaṁ catutthaṁ padaṁ addasaṁ athāhaṁ niṭṭhamagamaṁ: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. Yato kho ahaṁ, bho, samaṇe gotame imāni cattāri padāni addasaṁ athāhaṁ niṭṭhamagamaṁ: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’”ti. 8 Evaṁ vutte, jāṇussoṇi brāhmaṇo sabbasetā vaḷavābhirathā orohitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ udānaṁ udānesi: “Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa; namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa; namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassāti. Appeva nāma mayampi kadāci karahaci tena bhotā gotamena saddhiṁ samāgaccheyyāma, appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo”ti. 9 Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yāvatako ahosi pilotikena paribbājakena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. Evaṁ vutte, bhagavā jāṇussoṇiṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “na kho, brāhmaṇa, ettāvatā hatthipadopamo vitthārena paripūro hoti. Api ca, brāhmaṇa, yathā hatthipadopamo vitthārena paripūro hoti taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 10 “Seyyathāpi, brāhmaṇa, nāgavaniko nāgavanaṁ paviseyya. So passeyya nāgavane mahantaṁ hatthipadaṁ, dīghato ca āyataṁ, tiriyañca vitthataṁ. Yo hoti kusalo nāgavaniko neva tāva niṭṭhaṁ gacchati: ‘mahā vata bho nāgo’ti. Taṁ kissa hetu? Santi hi, brāhmaṇa, nāgavane vāmanikā nāma hatthiniyo mahāpadā, tāsaṁ petaṁ padaṁ assāti. So tamanugacchati. Tamanugacchanto passati nāgavane mahantaṁ hatthipadaṁ, dīghato ca āyataṁ, tiriyañca vitthataṁ, uccā ca nisevitaṁ. Yo hoti kusalo nāgavaniko neva tāva niṭṭhaṁ gacchati: ‘mahā vata bho nāgo’ti. Taṁ kissa hetu? Santi hi, brāhmaṇa, nāgavane uccā kāḷārikā nāma hatthiniyo mahāpadā, tāsaṁ petaṁ padaṁ assāti. So tamanugacchati. Tamanugacchanto passati nāgavane mahantaṁ 816 --- mn27 1:10 hatthipadaṁ, dīghato ca āyataṁ, tiriyañca vitthataṁ, uccā ca nisevitaṁ, uccā ca dantehi ārañjitāni. Yo hoti kusalo nāgavaniko neva tāva niṭṭhaṁ gacchati: ‘mahā vata bho nāgo’ti. Taṁ kissa hetu? Santi hi, brāhmaṇa, nāgavane uccā kaṇerukā nāma hatthiniyo mahāpadā, tāsaṁ petaṁ padaṁ assāti. So tamanugacchati. Tamanugacchanto passati nāgavane mahantaṁ hatthipadaṁ, dīghato ca āyataṁ, tiriyañca vitthataṁ, uccā ca nisevitaṁ, uccā ca dantehi ārañjitāni, uccā ca sākhābhaṅgaṁ. Tañca nāgaṁ passati rukkhamūlagataṁ vā abbhokāsagataṁ vā gacchantaṁ vā tiṭṭhantaṁ vā nisinnaṁ vā nipannaṁ vā. So niṭṭhaṁ gacchati: ‘ayameva so mahānāgo’ti. 11 Evameva kho, brāhmaṇa, idha tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ; kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. 12 Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: ‘sambādho gharāvāso rajopatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. 13 So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī. Athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti, ekabhattiko hoti rattūparato, virato vikālabhojanā, naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti, mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti, uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti, jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, hatthigavāssavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti, kayavikkayā paṭivirato hoti, tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti, ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti, chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. 14 So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena 817 --- mn27 1:14 yeneva ḍeti sapattabhārova ḍeti; evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 15 So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 16 So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. 17 So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. 18 So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā, ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya, parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti. Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī byāpādapadosā cittaṁ parisodheti. Thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati, ajjhattaṁ vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. 19 So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idampi vuccati, brāhmaṇa, tathāgatapadaṁ itipi, tathāgatanisevitaṁ itipi, tathāgatārañjitaṁ itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭhaṁ gacchati: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. 20 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idampi vuccati, brāhmaṇa …pe… suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. 21 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idampi vuccati, brāhmaṇa …pe… suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. 22 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idampi vuccati, brāhmaṇa, tathāgatapadaṁ itipi, tathāgatanisevitaṁ itipi, tathāgatārañjitaṁ itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭhaṁ gacchati: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. 23 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ 818 --- mn27 1:23 anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ, dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Idampi vuccati, brāhmaṇa, tathāgatapadaṁ itipi, tathāgatanisevitaṁ itipi, tathāgatārañjitaṁ itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭhaṁ gacchati: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. 24 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti. Idampi vuccati, brāhmaṇa, tathāgatapadaṁ itipi, tathāgatanisevitaṁ itipi, tathāgatārañjitaṁ itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭhaṁ gacchati: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. 25 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Idampi vuccati, brāhmaṇa, tathāgatapadaṁ itipi, tathāgatanisevitaṁ itipi, tathāgatārañjitaṁ itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭhaṁ gato hoti, api ca kho niṭṭhaṁ gacchati: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. 26 Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Idampi vuccati, brāhmaṇa, tathāgatapadaṁ itipi, tathāgatanisevitaṁ itipi, tathāgatārañjitaṁ itipi. Ettāvatā kho, brāhmaṇa, ariyasāvako niṭṭhaṁ gato hoti: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. Ettāvatā kho, brāhmaṇa, hatthipadopamo vitthārena paripūro hotī”ti. 27 Evaṁ vutte, jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Cūḷahatthipadopamasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. mn19 0 Majjhima Nikāya 19 Dvedhāvitakkasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘yannūnāhaṁ dvidhā katvā dvidhā katvā vitakke vihareyyan’ti. So kho ahaṁ, bhikkhave, yo cāyaṁ kāmavitakko yo ca byāpādavitakko yo ca vihiṁsāvitakko—imaṁ ekaṁ bhāgamakāsiṁ; yo cāyaṁ nekkhammavitakko yo ca abyāpādavitakko yo ca avihiṁsāvitakko—imaṁ dutiyaṁ bhāgamakāsiṁ. 3 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, evaṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati kāmavitakko. So evaṁ pajānāmi: ‘uppanno kho me ayaṁ kāmavitakko. So ca kho attabyābādhāyapi saṁvattati, parabyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati, paññānirodhiko vighātapakkhiko 819 --- mn19 1:3 anibbānasaṁvattaniko’. ‘Attabyābādhāya saṁvattatī’tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṁ gacchati; ‘parabyābādhāya saṁvattatī’tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṁ gacchati; ‘ubhayabyābādhāya saṁvattatī’tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṁ gacchati; ‘paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṁvattaniko’tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṁ gacchati. So kho ahaṁ, bhikkhave, uppannuppannaṁ kāmavitakkaṁ pajahameva vinodameva byantameva naṁ akāsiṁ. 4-5 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, evaṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati byāpādavitakko …pe… uppajjati vihiṁsāvitakko. So evaṁ pajānāmi: ‘uppanno kho me ayaṁ vihiṁsāvitakko. So ca kho attabyābādhāyapi saṁvattati, parabyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati, paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṁvattaniko’. ‘Attabyābādhāya saṁvattatī’tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṁ gacchati; ‘parabyābādhāya saṁvattatī’tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṁ gacchati; ‘ubhayabyābādhāya saṁvattatī’tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṁ gacchati; ‘paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṁvattaniko’tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṁ gacchati. So kho ahaṁ, bhikkhave, uppannuppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ pajahameva vinodameva byantameva naṁ akāsiṁ. 6 Yaññadeva, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, tathā tathā nati hoti cetaso. Kāmavitakkañce, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi nekkhammavitakkaṁ, kāmavitakkaṁ bahulamakāsi, tassa taṁ kāmavitakkāya cittaṁ namati. Byāpādavitakkañce, bhikkhave …pe… vihiṁsāvitakkañce, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi avihiṁsāvitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ bahulamakāsi, tassa taṁ vihiṁsāvitakkāya cittaṁ namati. 7 Seyyathāpi, bhikkhave, vassānaṁ pacchime māse saradasamaye kiṭṭhasambādhe gopālako gāvo rakkheyya. So tā gāvo tato tato daṇḍena ākoṭeyya paṭikoṭeyya sannirundheyya sannivāreyya. Taṁ kissa hetu? Passati hi so, bhikkhave, gopālako tatonidānaṁ vadhaṁ vā bandhanaṁ vā jāniṁ vā garahaṁ vā. Evameva kho ahaṁ, bhikkhave, addasaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ vodānapakkhaṁ. 8 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, evaṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati nekkhammavitakko. So evaṁ pajānāmi: ‘uppanno kho me ayaṁ nekkhammavitakko. So ca kho nevattabyābādhāya saṁvattati, na parabyābādhāya saṁvattati, na ubhayabyābādhāya saṁvattati, paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṁvattaniko’. Rattiñcepi naṁ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṁ anuvicāreyyaṁ, neva tatonidānaṁ bhayaṁ samanupassāmi. Divasañcepi naṁ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṁ anuvicāreyyaṁ, neva tatonidānaṁ bhayaṁ samanupassāmi. Rattindivañcepi naṁ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṁ anuvicāreyyaṁ, neva tatonidānaṁ bhayaṁ samanupassāmi. Api ca kho me aticiraṁ anuvitakkayato anuvicārayato kāyo kilameyya. Kāye kilante cittaṁ ūhaññeyya. Ūhate citte ārā cittaṁ samādhimhāti. So kho ahaṁ, bhikkhave, ajjhattameva cittaṁ saṇṭhapemi sannisādemi ekodiṁ karomi samādahāmi. Taṁ kissa hetu? ‘Mā me cittaṁ ūhaññī’ti. 9-10 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, evaṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati abyāpādavitakko …pe… uppajjati avihiṁsāvitakko. So evaṁ pajānāmi: ‘uppanno kho me ayaṁ avihiṁsāvitakko. So ca kho nevattabyābādhāya saṁvattati, na parabyābādhāya saṁvattati, na ubhayabyābādhāya saṁvattati, paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṁvattaniko’. Rattiñcepi naṁ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṁ anuvicāreyyaṁ, neva tatonidānaṁ bhayaṁ samanupassāmi. Divasañcepi naṁ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṁ anuvicāreyyaṁ, neva tatonidānaṁ bhayaṁ samanupassāmi. Rattindivañcepi naṁ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṁ anuvicāreyyaṁ, neva tatonidānaṁ bhayaṁ samanupassāmi. Api ca kho me aticiraṁ anuvitakkayato anuvicārayato kāyo kilameyya. Kāye kilante cittaṁ ūhaññeyya. 820 --- mn19 1:9-10 Ūhate citte ārā cittaṁ samādhimhāti. So kho ahaṁ, bhikkhave, ajjhattameva cittaṁ saṇṭhapemi, sannisādemi, ekodiṁ karomi samādahāmi. Taṁ kissa hetu? ‘Mā me cittaṁ ūhaññī’ti. 11 Yaññadeva, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, tathā tathā nati hoti cetaso. Nekkhammavitakkañce, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi kāmavitakkaṁ, nekkhammavitakkaṁ bahulamakāsi, tassaṁ taṁ nekkhammavitakkāya cittaṁ namati. Abyāpādavitakkañce, bhikkhave …pe… avihiṁsāvitakkañce, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi vihiṁsāvitakkaṁ, avihiṁsāvitakkaṁ bahulamakāsi, tassa taṁ avihiṁsāvitakkāya cittaṁ namati. 12 Seyyathāpi, bhikkhave, gimhānaṁ pacchime māse sabbasassesu gāmantasambhatesu gopālako gāvo rakkheyya, tassa rukkhamūlagatassa vā abbhokāsagatassa vā satikaraṇīyameva hoti: ‘etā gāvo’ti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, satikaraṇīyameva ahosi: ‘ete dhammā’ti. 13 Āraddhaṁ kho pana me, bhikkhave, vīriyaṁ ahosi asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. 14 So kho ahaṁ, bhikkhave, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. 15 Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. 16 Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṁ sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedesiṁ, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti, tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. 17 Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. 18 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. Seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. 19 Ayaṁ kho me, bhikkhave, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā; avijjā vihatā vijjā uppannā; tamo vihato āloko uppanno; yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 20 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne …pe… ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā …pe… iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāmi. 21 Ayaṁ kho me, bhikkhave, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā; avijjā vihatā vijjā uppannā; tamo vihato āloko uppanno; yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 22 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. 23 ‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. Tassa me evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccittha, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ ahosi: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññāsiṁ. 24 Ayaṁ kho me, bhikkhave, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā; avijjā vihatā vijjā uppannā; tamo vihato āloko uppanno; yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 821 --- mn19 1:25 25 Seyyathāpi, bhikkhave, araññe pavane mahantaṁ ninnaṁ pallalaṁ. Tamenaṁ mahāmigasaṅgho upanissāya vihareyya. Tassa kocideva puriso uppajjeyya anatthakāmo ahitakāmo ayogakkhemakāmo. So yvāssa maggo khemo sovatthiko pītigamanīyo taṁ maggaṁ pidaheyya, vivareyya kummaggaṁ, odaheyya okacaraṁ, ṭhapeyya okacārikaṁ. Evañhi so, bhikkhave, mahāmigasaṅgho aparena samayena anayabyasanaṁ āpajjeyya. Tasseva kho pana, bhikkhave, mahato migasaṅghassa kocideva puriso uppajjeyya atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo. So yvāssa maggo khemo sovatthiko pītigamanīyo taṁ maggaṁ vivareyya, pidaheyya kummaggaṁ, ūhaneyya okacaraṁ, nāseyya okacārikaṁ. Evañhi so, bhikkhave, mahāmigasaṅgho aparena samayena vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyya. 26 Upamā kho me ayaṁ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. Ayaṁ cevettha attho—mahantaṁ ninnaṁ pallalanti kho, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. Mahāmigasaṅghoti kho, bhikkhave, sattānametaṁ adhivacanaṁ. Puriso anatthakāmo ahitakāmo ayogakkhemakāmoti kho, bhikkhave, mārassetaṁ pāpimato adhivacanaṁ. Kummaggoti kho, bhikkhave, aṭṭhaṅgikassetaṁ micchāmaggassa adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—micchādiṭṭhiyā micchāsaṅkappassa micchāvācāya micchākammantassa micchāājīvassa micchāvāyāmassa micchāsatiyā micchāsamādhissa. Okacaroti kho, bhikkhave, nandīrāgassetaṁ adhivacanaṁ. Okacārikāti kho, bhikkhave, avijjāyetaṁ adhivacanaṁ. Puriso atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmoti kho, bhikkhave, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. Khemo maggo sovatthiko pītigamanīyoti kho, bhikkhave, ariyassetaṁ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhiyā sammāsaṅkappassa sammāvācāya sammākammantassa sammāājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatiyā sammāsamādhissa. Iti kho, bhikkhave, vivaṭo mayā khemo maggo sovatthiko pītigamanīyo, pihito kummaggo, ūhato okacaro, nāsitā okacārikā. 27 Yaṁ, bhikkhave, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni; jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Dvedhāvitakkasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. mn42 0 Majjhima Nikāya 42 Verañjakasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 2 Tena kho pana samayena verañjakā brāhmaṇagahapatikā sāvatthiyaṁ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Assosuṁ kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ; kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 3 Atha kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā 822 --- mn42 1:3 bhagavantaṁ etadavocuṁ: 4 “ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti? Ko pana, bho gotama, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti? 5 “Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, gahapatayo, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Dhammacariyāsamacariyāhetu kho, gahapatayo, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 6 “Na kho mayaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, vitthārena atthaṁ ājānāma. Sādhu no bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā mayaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, vitthārena atthaṁ ājāneyyāmā”ti. “Tena hi, gahapatayo, suṇātha sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 7 “Tividhaṁ kho, gahapatayo, kāyena adhammacārī visamacārī hoti, catubbidhaṁ vācāya adhammacārī visamacārī hoti, tividhaṁ manasā adhammacārī visamacārī hoti. 8 Kathañca, gahapatayo, tividhaṁ kāyena adhammacārī visamacārī hoti? Idha, gahapatayo, ekacco pāṇātipātī hoti. Luddo lohitapāṇi hatappahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. Adinnādāyī kho pana hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ … taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. Kāmesumicchācārī kho pana hoti. Yā tā māturakkhitā … tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti. Evaṁ kho, gahapatayo, tividhaṁ kāyena adhammacārī visamacārī hoti. 9 Kathañca, gahapatayo, catubbidhaṁ vācāya adhammacārī visamacārī hoti? Idha, gahapatayo, ekacco musāvādī hoti. Sabhāgato vā … sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisuṇavāco kho pana hoti. Ito sutvā amutra akkhātā … vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusavāco kho pana hoti. Yā sā vācā aṇḍakā kakkasā … tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpī kho pana hoti. Akālavādī … apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ. Evaṁ kho, gahapatayo, catubbidhaṁ vācāya adhammacārī visamacārī hoti. 10 Kathañca, gahapatayo, tividhaṁ manasā adhammacārī visamacārī hoti? Idha, gahapatayo, ekacco abhijjhālu hoti …pe… taṁ mamassā’ti. Byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā haññantu vā … mā vā ahesun’ti. Micchādiṭṭhiko kho pana hoti viparītadassano: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ … sacchikatvā pavedentī’ti. Evaṁ kho, gahapatayo, tividhaṁ manasā adhammacārī visamacārī hoti. Evaṁ adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, gahapatayo, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. 11 Tividhaṁ kho, gahapatayo, kāyena dhammacārī samacārī hoti, catubbidhaṁ vācāya dhammacārī samacārī hoti, tividhaṁ manasā dhammacārī samacārī hoti. 12 Kathañca, gahapatayo, tividhaṁ kāyena dhammacārī samacārī hoti? Idha, gahapatayo, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṁ taṁ parassa … taṁ nādinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. Kāmesumicchācāraṁ pahāya … tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti. Evaṁ kho, gahapatayo, tividhaṁ kāyena dhammacārī samacārī hoti. 13 Kathañca, gahapatayo, catubbidhaṁ vācāya dhammacārī samacārī hoti? Idha, gahapatayo, ekacco musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhāgato vā …pe… na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya … samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya … tathārūpaṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya … kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. Evaṁ kho, gahapatayo, catubbidhaṁ vācāya dhammacārī samacārī hoti. 14 Kathañca, gahapatayo, tividhaṁ manasā dhammacārī samacārī hoti? Idha, gahapatayo, ekacco anabhijjhālu hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ nābhijjhātā hoti: ‘aho vata yaṁ parassa, taṁ mamassā’ti. Abyāpannacitto kho pana hoti 823 --- mn42 1:14 appaduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā averā abyābajjhā anīghā sukhī attānaṁ pariharantū’ti. Sammādiṭṭhiko kho pana hoti aviparītadassano: ‘atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ … sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Evaṁ kho, gahapatayo, tividhaṁ manasā dhammacārī samacārī hoti. Evaṁ dhammacariyāsamacariyāhetu kho, gahapatayo, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 15 Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti; ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī. 16-17 Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brāhmaṇamahāsālānaṁ …pe… gahapatimahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti; ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gahapatimahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī. 18-42 Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti; ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī. Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tāvatiṁsānaṁ devānaṁ … yāmānaṁ devānaṁ … tusitānaṁ devānaṁ … nimmānaratīnaṁ devānaṁ … paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ … brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti; ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī. Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā ābhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti; ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā ābhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī. Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parittābhānaṁ devānaṁ …pe… appamāṇābhānaṁ devānaṁ … ābhassarānaṁ devānaṁ … parittasubhānaṁ devānaṁ … appamāṇasubhānaṁ devānaṁ … subhakiṇhānaṁ devānaṁ … vehapphalānaṁ devānaṁ … avihānaṁ devānaṁ … atappānaṁ devānaṁ … sudassānaṁ devānaṁ … sudassīnaṁ devānaṁ … akaniṭṭhānaṁ devānaṁ … ākāsānañcāyatanūpagānaṁ devānaṁ … viññāṇañcāyatanūpagānaṁ devānaṁ … ākiñcaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ … nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti; ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī. 43 Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī: ‘aho vatāhaṁ āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti; ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, ‘yaṁ so āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī’”ti. 44 Evaṁ vutte, verañjakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. Verañjakasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. mn33 0 Majjhima Nikāya 33 Mahāgopālakasutta 824 --- mn33 1:0 |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Ekādasahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātiṁ kātuṁ. Katamehi ekādasahi? Idha, bhikkhave, gopālako na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṁ hāretā hoti, na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṁ kattā hoti, na titthaṁ jānāti, na pītaṁ jānāti, na vīthiṁ jānāti, na gocarakusalo hoti anavasesadohī ca hoti. Ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti. Imehi kho, bhikkhave, ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātiṁ kātuṁ. 3 Evameva kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. Katamehi ekādasahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṁ hāretā hoti, na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṁ kattā hoti, na titthaṁ jānāti, na pītaṁ jānāti, na vīthiṁ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na rūpaññū hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yaṁ kiñci rūpaṁ sabbaṁ rūpaṁ ‘cattāri mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtānaṁ upādāyarūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na rūpaññū hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti. 6 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na āsāṭikaṁ hāretā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantī karoti na anabhāvaṁ gameti. Uppannaṁ byāpādavitakkaṁ …pe… uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ …pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantī karoti na anabhāvaṁ gameti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na āsāṭikaṁ hāretā hoti. 7 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye na saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya na paṭipajjati, na rakkhati manindriyaṁ, manindriye na saṁvaraṁ āpajjati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti. 8 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na dhūmaṁ kattā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ na vitthārena paresaṁ desetā hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na dhūmaṁ kattā hoti. 9 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na titthaṁ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā na paripucchati, na paripañhati: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ? Imassa ko attho’ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṁ na paṭivinodenti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na titthaṁ jānāti. 10 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na pītaṁ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṁ, na labhati dhammavedaṁ, na labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na pītaṁ jānāti. 11 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na vīthiṁ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ 825 --- mn33 1:11 aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na vīthiṁ jānāti. 12 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na gocarakusalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na gocarakusalo hoti. 13 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu anavasesadohī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuṁ saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṁ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi, tatra bhikkhu mattaṁ na jānāti paṭiggahaṇāya. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu anavasesadohī hoti. 14 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, tesu na mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca; na mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca; na mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti. Imehi kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. 15 Ekādasahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātiṁ kātuṁ. Katamehi ekādasahi? Idha, bhikkhave, gopālako rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaṁ hāretā hoti, vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, dhūmaṁ kattā hoti, titthaṁ jānāti, pītaṁ jānāti, vīthiṁ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī ca hoti. Ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti. Imehi kho, bhikkhave, ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātiṁ kātuṁ. 16 Evameva kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. Katamehi ekādasahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaṁ hāretā hoti, vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, dhūmaṁ kattā hoti, titthaṁ jānāti, pītaṁ jānāti, vīthiṁ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti. 17 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yaṁ kiñci rūpaṁ sabbaṁ rūpaṁ ‘cattāri mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtānaṁ upādāyarūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti. 18 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍitoti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti. 19 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu āsāṭikaṁ hāretā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti, pajahati vinodeti byantī karoti anabhāvaṁ gameti. Uppannaṁ byāpādavitakkaṁ …pe… uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ …pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti, pajahati vinodeti byantī karoti anabhāvaṁ gameti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu āsāṭikaṁ hāretā hoti. 20 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇaṁ paṭicchādetā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇaṁ paṭicchādetā hoti. 21 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu dhūmaṁ kattā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ desetā hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu dhūmaṁ 826 --- mn33 1:21 kattā hoti. 22 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu titthaṁ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā paripucchati, paripañhati: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ? Imassa ko attho’ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu titthaṁ jānāti. 23 Kathañca bhikkhave, bhikkhu pītaṁ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pītaṁ jānāti. 24 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vīthiṁ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vīthiṁ jānāti. 25 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu gocarakusalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu gocarakusalo hoti. 26 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sāvasesadohī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuṁ saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṁ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi. Tatra bhikkhu mattaṁ jānāti paṭiggahaṇāya. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sāvasesadohī hoti. 27 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te atirekapūjāya pūjetā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā tesu mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca; mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca; mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti. Imehi kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjitun”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Mahāgopālakasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. mn104 0 Majjhima Nikāya 104 Sāmagāmasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati sāmagāme. 2 Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto pāvāyaṁ adhunākālaṅkato hoti. Tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti: “na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi. Kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi. Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṁ me, asahitaṁ te. Purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṁ pure avaca. Adhiciṇṇaṁ te viparāvattaṁ. Āropito te vādo. Niggahitosi, cara vādappamokkhāya; nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti. Vadhoyeva kho maññe nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu vattati. Yepi nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvakā gihī odātavasanā tepi nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu nibbinnarūpā virattarūpā paṭivānarūpā yathā taṁ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṁvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnathūpe appaṭisaraṇe. 3 Atha kho cundo samaṇuddeso pāvāyaṁ vassaṁvuṭṭho yena sāmagāmo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho cundo samaṇuddeso āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto pāvāyaṁ adhunākālaṅkato. Tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā …pe… bhinnathūpe appaṭisaraṇe”ti. 4 Evaṁ vutte, āyasmā ānando cundaṁ samaṇuddesaṁ etadavoca: “atthi kho idaṁ, āvuso cunda, kathāpābhataṁ bhagavantaṁ dassanāya. Āyāma, āvuso cunda, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; 827 --- mn104 1:4 upasaṅkamitvā etamatthaṁ bhagavato ārocessāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho cundo samaṇuddeso āyasmato ānandassa paccassosi. Atha kho āyasmā ca ānando cundo ca samaṇuddeso yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, cundo samaṇuddeso evamāha: ‘nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto pāvāyaṁ adhunākālaṅkato. Tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā …pe… bhinnathūpe appaṭisaraṇe’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘mā heva bhagavato accayena saṅghe vivādo uppajji; svāssa vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānan’”ti. 5 “Taṁ kiṁ maññasi, ānanda, ye vo mayā dhammā abhiññā desitā, seyyathidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, passasi no tvaṁ, ānanda, imesu dhammesu dvepi bhikkhū nānāvāde”ti? “Ye me, bhante, dhammā bhagavatā abhiññā desitā, seyyathidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, nāhaṁ passāmi imesu dhammesu dvepi bhikkhū nānāvāde. Ye ca kho, bhante, puggalā bhagavantaṁ patissayamānarūpā viharanti tepi bhagavato accayena saṅghe vivādaṁ janeyyuṁ ajjhājīve vā adhipātimokkhe vā. Svāssa vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānan”ti. “Appamattako so, ānanda, vivādo yadidaṁ—ajjhājīve vā adhipātimokkhe vā. Magge vā hi, ānanda, paṭipadāya vā saṅghe vivādo uppajjamāno uppajjeyya; svāssa vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 6 Chayimāni, ānanda, vivādamūlāni. Katamāni cha? Idhānanda, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so, ānanda, bhikkhu kodhano hoti upanāhī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, ānanda, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme … saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī hoti, so saṅghe vivādaṁ janeti; yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, ānanda, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe, ānanda, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, ānanda, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, ānanda, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti, evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. 7-11 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī …pe… issukī hoti maccharī …pe… saṭho hoti māyāvī …pe… pāpiccho hoti micchādiṭṭhi …pe… sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yo so, ānanda, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, ānanda, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme … saṅghe … sikkhāya na paripūrakārī hoti so saṅghe vivādaṁ janeti; yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, ānanda, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, ānanda, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, ānanda, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, ānanda, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti, evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. Imāni kho, ānanda, cha vivādamūlāni. 12 Cattārimāni, ānanda, 828 --- mn104 1:12 adhikaraṇāni. Katamāni cattāri? Vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ—imāni kho, ānanda, cattāri adhikaraṇāni. 13 Satta kho panime, ānanda, adhikaraṇasamathā uppannuppannānaṁ adhikaraṇānaṁ samathāya vūpasamāya—sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṁ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. 14 Kathañcānanda, sammukhāvinayo hoti? Idhānanda, bhikkhū vivadanti dhammoti vā adhammoti vā vinayoti vā avinayoti vā. Tehānanda, bhikkhūhi sabbeheva samaggehi sannipatitabbaṁ. Sannipatitvā dhammanetti samanumajjitabbā. Dhammanettiṁ samanumajjitvā yathā tattha sameti tathā taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametabbaṁ. Evaṁ kho, ānanda, sammukhāvinayo hoti; evañca panidhekaccānaṁ adhikaraṇānaṁ vūpasamo hoti yadidaṁ—sammukhāvinayena. 15 Kathañcānanda, yebhuyyasikā hoti? Te ce, ānanda, bhikkhū na sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ tasmiṁ āvāse vūpasametuṁ. Tehānanda, bhikkhūhi yasmiṁ āvāse bahutarā bhikkhū so āvāso gantabbo. Tattha sabbeheva samaggehi sannipatitabbaṁ. Sannipatitvā dhammanetti samanumajjitabbā. Dhammanettiṁ samanumajjitvā yathā tattha sameti tathā taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametabbaṁ. Evaṁ kho, ānanda, yebhuyyasikā hoti, evañca panidhekaccānaṁ adhikaraṇānaṁ vūpasamo hoti yadidaṁ—yebhuyyasikāya. 16 Kathañcānanda, sativinayo hoti? Idhānanda, bhikkhū bhikkhuṁ evarūpāya garukāya āpattiyā codenti pārājikena vā pārājikasāmantena vā: ‘saratāyasmā evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti? So evamāha: ‘na kho ahaṁ, āvuso, sarāmi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. Tassa kho, ānanda, bhikkhuno sativinayo dātabbo. Evaṁ kho, ānanda, sativinayo hoti, evañca panidhekaccānaṁ adhikaraṇānaṁ vūpasamo hoti yadidaṁ—sativinayena. 17 Kathañcānanda, amūḷhavinayo hoti? Idhānanda, bhikkhū bhikkhuṁ evarūpāya garukāya āpattiyā codenti pārājikena vā pārājikasāmantena vā: ‘saratāyasmā evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti? So evamāha: ‘na kho ahaṁ, āvuso, sarāmi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. Tamenaṁ so nibbeṭhentaṁ ativeṭheti: ‘iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi yadi sarasi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. So evamāha: ‘ahaṁ kho, āvuso, ummādaṁ pāpuṇiṁ cetaso vipariyāsaṁ. Tena me ummattakena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi. Mūḷhena me etaṁ katan’ti. Tassa kho, ānanda, bhikkhuno amūḷhavinayo dātabbo. Evaṁ kho, ānanda, amūḷhavinayo hoti, evañca panidhekaccānaṁ adhikaraṇānaṁ vūpasamo hoti yadidaṁ—amūḷhavinayena. 18 Kathañcānanda, paṭiññātakaraṇaṁ hoti? Idhānanda, bhikkhu codito vā acodito vā āpattiṁ sarati, vivarati uttānīkaroti. Tena, ānanda, bhikkhunā vuḍḍhataraṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo: ‘ahaṁ, bhante, itthannāmaṁ āpattiṁ āpanno, taṁ paṭidesemī’ti. So evamāha: ‘passasī’ti? ‘Āma passāmī’ti. ‘Āyatiṁ saṁvareyyāsī’ti. ‘Saṁvarissāmī’ti. Evaṁ kho, ānanda, paṭiññātakaraṇaṁ hoti, evañca panidhekaccānaṁ adhikaraṇānaṁ vūpasamo hoti yadidaṁ—paṭiññātakaraṇena. 19 Kathañcānanda, tassapāpiyasikā hoti? Idhānanda, bhikkhu bhikkhuṁ evarūpāya garukāya āpattiyā codeti pārājikena vā pārājikasāmantena vā: ‘saratāyasmā evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti? So evamāha: ‘na kho ahaṁ, āvuso, sarāmi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. Tamenaṁ so nibbeṭhentaṁ ativeṭheti: ‘iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi yadi sarasi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. So evamāha: ‘na kho ahaṁ, āvuso, sarāmi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā; sarāmi ca kho ahaṁ, āvuso, evarūpiṁ appamattikaṁ āpattiṁ āpajjitā’ti. Tamenaṁ so nibbeṭhentaṁ ativeṭheti: ‘iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi yadi sarasi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā 829 --- mn104 1:19 pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti? So evamāha: ‘imañhi nāmāhaṁ, āvuso, appamattikaṁ āpattiṁ āpajjitvā apuṭṭho paṭijānissāmi. Kiṁ panāhaṁ evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitvā pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā puṭṭho na paṭijānissāmī’ti? So evamāha: ‘imañhi nāma tvaṁ, āvuso, appamattikaṁ āpattiṁ āpajjitvā apuṭṭho na paṭijānissasi, kiṁ pana tvaṁ evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitvā pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā puṭṭho paṭijānissasi? Iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi yadi sarasi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. So evamāha: ‘sarāmi kho ahaṁ, āvuso, evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā. Davā me etaṁ vuttaṁ, ravā me etaṁ vuttaṁ—nāhaṁ taṁ sarāmi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. Evaṁ kho, ānanda, tassapāpiyasikā hoti, evañca panidhekaccānaṁ adhikaraṇānaṁ vūpasamo hoti yadidaṁ—tassapāpiyasikāya. 20 Kathañcānanda, tiṇavatthārako hoti? Idhānanda, bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. Tehānanda, bhikkhūhi sabbeheva samaggehi sannipatitabbaṁ. Sannipatitvā ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ byattena bhikkhunā uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā añjaliṁ paṇāmetvā saṅgho ñāpetabbo—Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ yā ceva imesaṁ āyasmantānaṁ āpatti yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṁ atthāya attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṁ, ṭhapetvā thullavajjaṁ ṭhapetvā gihipaṭisaṁyuttan’ti. Athāparesaṁ ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ byattena bhikkhunā uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā añjaliṁ paṇāmetvā saṅgho ñāpetabbo: ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ yā ceva imesaṁ āyasmantānaṁ āpatti yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṁ atthāya attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṁ, ṭhapetvā thullavajjaṁ ṭhapetvā gihipaṭisaṁyuttan’ti. Evaṁ kho, ānanda, tiṇavatthārako hoti, evañca panidhekaccānaṁ adhikaraṇānaṁ vūpasamo hoti yadidaṁ—tiṇavatthārakena. 21 Chayime, ānanda, dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattanti. Katame cha? Idhānanda, bhikkhuno mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhuno mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhuno mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhu—ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi—apaṭivibhattabhogī hoti, sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhu—yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni tathārūpesu sīlesu—sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhu—yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā—diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Ime kho, 830 --- mn104 1:21 ānanda, cha sāraṇīyā dhammā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattanti. 22 Ime ce tumhe, ānanda, cha sāraṇīye dhamme samādāya vatteyyātha, passatha no tumhe, ānanda, taṁ vacanapathaṁ aṇuṁ vā thūlaṁ vā yaṁ tumhe nādhivāseyyāthā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātihānanda, ime cha sāraṇīye dhamme samādāya vattatha. Taṁ vo bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Sāmagāmasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. mn68 0 Majjhima Nikāya 68 Naḷakapānasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati naḷakapāne palāsavane. 2 Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā kulaputtā bhagavantaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā honti—āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca bhaddiyo, āyasmā ca kimilo, āyasmā ca bhagu, āyasmā ca koṇḍañño, āyasmā ca revato, āyasmā ca ānando, aññe ca abhiññātā abhiññātā kulaputtā. 3 Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. Atha kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi: “ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti? Evaṁ vutte, te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ. Dutiyampi kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi: “ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti? Dutiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ. Tatiyampi kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi: “ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti? Tatiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ. 4 Atha kho bhagavato etadahosi: “yannūnāhaṁ te kulaputte puccheyyan”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ anuruddhaṁ āmantesi: “kacci tumhe, anuruddhā, abhiratā brahmacariye”ti? “Taggha mayaṁ, bhante, abhiratā brahmacariye”ti. 5 “Sādhu sādhu, anuruddhā. Etaṁ kho, anuruddhā, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ yaṁ tumhe abhirameyyātha brahmacariye. Yena tumhe, anuruddhā, bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā susukāḷakesā kāme paribhuñjeyyātha tena tumhe, anuruddhā, bhadrenapi yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā susukāḷakesā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā. Te ca kho pana tumhe, anuruddhā, neva rājābhinītā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, na corābhinītā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, na iṇaṭṭā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, na bhayaṭṭā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, nājīvikāpakatā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā. Api ca khomhi otiṇṇo jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti—nanu tumhe, anuruddhā, evaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā”ti? “Evaṁ, bhante”. 6 “Evaṁ pabbajitena ca pana, anuruddhā, kulaputtena kimassa karaṇīyaṁ? Vivekaṁ, anuruddhā, kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ nādhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ, tassa abhijjhāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, byāpādopi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, thinamiddhampi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati uddhaccakukkuccampi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, vicikicchāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, aratīpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, tandīpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati. Vivekaṁ, anuruddhā, kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ nādhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ. Vivekaṁ, anuruddhā, kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ adhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ, tassa abhijjhāpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, byāpādopi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, thinamiddhampi cittaṁ na 831 --- mn68 1:6 pariyādāya tiṭṭhati, uddhaccakukkuccampi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, vicikicchāpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, aratīpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, tandīpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. Vivekaṁ, anuruddhā, kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ adhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ. 7 Kinti vo, anuruddhā, mayi hoti: ‘ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, appahīnā te tathāgatassa; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī’”ti? “Na kho no, bhante, bhagavati evaṁ hoti: ‘ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, appahīnā te tathāgatassa; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī’ti. Evaṁ kho no, bhante, bhagavati hoti: ‘ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te tathāgatassa; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī’”ti. “Sādhu sādhu, anuruddhā. Tathāgatassa, anuruddhā, ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Seyyathāpi, anuruddhā, tālo matthakacchinno abhabbo punavirūḷhiyā; evameva kho, anuruddhā, tathāgatassa ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti. 8 Taṁ kiṁ maññasi, anuruddhā, kaṁ atthavasaṁ sampassamāno tathāgato sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti: ‘asu amutra upapanno; asu amutra upapanno’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 9 “Na kho, anuruddhā, tathāgato janakuhanatthaṁ na janalapanatthaṁ na lābhasakkārasilokānisaṁsatthaṁ na ‘iti maṁ jano jānātū’ti sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti: ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Santi ca kho, anuruddhā, kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā. Te taṁ sutvā tadatthāya cittaṁ upasaṁharanti. Tesaṁ taṁ, anuruddhā, hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāya. 10 Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti: ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato—aññāya saṇṭhahī’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo so āyasmā ahosi itipi, evaṁpañño so āyasmā ahosi itipi, evaṁvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti. 11 Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti: ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato—pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo …pe… evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti. 12 Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti: ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato—tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo …pe… evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya 832 --- mn68 1:12 cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti. 13 Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti: ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato—tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo …pe… evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti. 14 Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti: ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā—aññāya saṇṭhahī’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁpaññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti. 15 Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti: ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā—pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā …pe… evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti. 16 Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti: ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā—tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāminī sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā …pe… evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti. 17 Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti: ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā—tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā … evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti. 18 Idhānuruddhā, upāsako suṇāti: ‘itthannāmo upāsako kālaṅkato; so bhagavatā byākato—pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo so āyasmā ahosi itipi, evaṁpañño so āyasmā ahosi itipi, evaṁvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsakassa phāsuvihāro hoti. 19 Idhānuruddhā, upāsako suṇāti: ‘itthannāmo upāsako kālaṅkato; so bhagavatā byākato—tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo … evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsakassa phāsuvihāro hoti. 20 Idhānuruddhā, upāsako suṇāti: ‘itthannāmo upāsako kālaṅkato; so bhagavatā byākato—tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. So kho 833 --- mn68 1:20 panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo … evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā upāsakassa phāsuvihāro hoti. 21 Idhānuruddhā, upāsikā suṇāti: ‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā—pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā … evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti. 22 Idhānuruddhā, upāsikā suṇāti: ‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā—tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāminī sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā … evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti. 23 Idhānuruddhā, upāsikā suṇāti: ‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā—tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁpaññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti. 24 Iti kho, anuruddhā, tathāgato na janakuhanatthaṁ na janalapanatthaṁ na lābhasakkārasilokānisaṁsatthaṁ na ‘iti maṁ jano jānātū’ti sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti: ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Santi ca kho, anuruddhā, kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā. Te taṁ sutvā tadatthāya cittaṁ upasaṁharanti. Tesaṁ taṁ, anuruddhā, hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā anuruddho bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Naḷakapānasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. mn56 0 Majjhima Nikāya 56 Upālisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane. 2 Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto nāḷandāyaṁ paṭivasati mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ. Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho nāḷandāyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena pāvārikambavanaṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ bhagavā etadavoca: “saṁvijjanti kho, tapassi, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti. 3 Evaṁ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ bhagavā etadavoca: “kati pana, tapassi, nigaṇṭho nāṭaputto kammāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti? “Na kho, āvuso gotama, āciṇṇaṁ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa ‘kammaṁ, kamman’ti paññapetuṁ; ‘daṇḍaṁ, daṇḍan’ti kho, āvuso gotama, āciṇṇaṁ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paññapetun”ti. “Kati pana, tapassi, nigaṇṭho nāṭaputto daṇḍāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti? “Tīṇi kho, āvuso gotama, nigaṇṭho nāṭaputto daṇḍāni paññapeti 834 --- mn56 1:3 pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti, seyyathidaṁ—kāyadaṇḍaṁ, vacīdaṇḍaṁ, manodaṇḍan”ti. “Kiṁ pana, tapassi, aññadeva kāyadaṇḍaṁ, aññaṁ vacīdaṇḍaṁ, aññaṁ manodaṇḍan”ti? “Aññadeva, āvuso gotama, kāyadaṇḍaṁ, aññaṁ vacīdaṇḍaṁ, aññaṁ manodaṇḍan”ti. “Imesaṁ pana, tapassi, tiṇṇaṁ daṇḍānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ katamaṁ daṇḍaṁ nigaṇṭho nāṭaputto mahāsāvajjataraṁ paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, yadi vā kāyadaṇḍaṁ, yadi vā vacīdaṇḍaṁ, yadi vā manodaṇḍan”ti? “Imesaṁ kho, āvuso gotama, tiṇṇaṁ daṇḍānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ kāyadaṇḍaṁ nigaṇṭho nāṭaputto mahāsāvajjataraṁ paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍaṁ, no tathā manodaṇḍan”ti. “Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”? “Kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmi”. “Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”? “Kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmi”. “Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”? “Kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmī”ti. Itiha bhagavā dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ imasmiṁ kathāvatthusmiṁ yāvatatiyakaṁ patiṭṭhāpesi. 4 Evaṁ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho bhagavantaṁ etadavoca: “tvaṁ panāvuso gotama, kati daṇḍāni paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti? “Na kho, tapassi, āciṇṇaṁ tathāgatassa ‘daṇḍaṁ, daṇḍan’ti paññapetuṁ; ‘kammaṁ, kamman’ti kho, tapassi, āciṇṇaṁ tathāgatassa paññapetun”ti? “Tvaṁ panāvuso gotama, kati kammāni paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti? “Tīṇi kho ahaṁ, tapassi, kammāni paññapemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, seyyathidaṁ—kāyakammaṁ, vacīkammaṁ, manokamman”ti. “Kiṁ panāvuso gotama, aññadeva kāyakammaṁ, aññaṁ vacīkammaṁ, aññaṁ manokamman”ti? “Aññadeva, tapassi, kāyakammaṁ, aññaṁ vacīkammaṁ, aññaṁ manokamman”ti. “Imesaṁ panāvuso gotama, tiṇṇaṁ kammānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ katamaṁ kammaṁ mahāsāvajjataraṁ paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, yadi vā kāyakammaṁ, yadi vā vacīkammaṁ, yadi vā manokamman”ti? “Imesaṁ kho ahaṁ, tapassi, tiṇṇaṁ kammānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ manokammaṁ mahāsāvajjataraṁ paññapemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā kāyakammaṁ, no tathā vacīkamman”ti. “Manokammanti, āvuso gotama, vadesi”? “Manokammanti, tapassi, vadāmi”. “Manokammanti, āvuso gotama, vadesi”? “Manokammanti, tapassi, vadāmi”. “Manokammanti, āvuso gotama, vadesi”? “Manokammanti, tapassi, vadāmī”ti. Itiha dīghatapassī nigaṇṭho bhagavantaṁ imasmiṁ kathāvatthusmiṁ yāvatatiyakaṁ patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami. 5 Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā gihiparisāya saddhiṁ nisinno hoti bālakiniyā parisāya upālipamukhāya. Addasā kho nigaṇṭho nāṭaputto dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ dūratova āgacchantaṁ; disvāna dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, tapassi, āgacchasi divā divassā”ti? “Ito hi kho ahaṁ, bhante, āgacchāmi samaṇassa gotamassa santikā”ti. “Ahu pana te, tapassi, samaṇena gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti? “Ahu kho me, bhante, samaṇena gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti. “Yathā kathaṁ pana te, tapassi, ahu samaṇena gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti? Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yāvatako ahosi bhagavatā saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa ārocesi. 6 Evaṁ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ etadavoca: “sādhu sādhu, tapassi. Yathā taṁ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṁ ājānantena evameva dīghatapassinā nigaṇṭhena samaṇassa gotamassa byākataṁ. Kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṁ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya. Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti. 7 Evaṁ vutte, upāli gahapati nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “sādhu sādhu, bhante dīghatapassī. Yathā taṁ sutavatā sāvakena 835 --- mn56 1:7 sammadeva satthusāsanaṁ ājānantena evamevaṁ bhadantena tapassinā samaṇassa gotamassa byākataṁ. Kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṁ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya. Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo. Handa cāhaṁ, bhante, gacchāmi samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropessāmi. Sace me samaṇo gotamo tathā patiṭṭhahissati yathā bhadantena tapassinā patiṭṭhāpitaṁ; seyyathāpi nāma balavā puriso dīghalomikaṁ eḷakaṁ lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakāro mahantaṁ soṇḍikākilañjaṁ gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto vālaṁ kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nipphoṭeyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ odhunissāmi niddhunissāmi nipphoṭessāmi. Seyyathāpi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīraṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā sāṇadhovikaṁ nāma kīḷitajātaṁ kīḷati; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ sāṇadhovikaṁ maññe kīḷitajātaṁ kīḷissāmi. Handa cāhaṁ, bhante, gacchāmi samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropessāmī”ti. “Gaccha tvaṁ, gahapati, samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi. Ahaṁ vā hi, gahapati, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyyaṁ, dīghatapassī vā nigaṇṭho, tvaṁ vā”ti. 8 Evaṁ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “na kho metaṁ, bhante, ruccati yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyya. Samaṇo hi, bhante, gotamo māyāvī āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī”ti. “Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, tapassi, anavakāso yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyya. Gaccha tvaṁ, gahapati, samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi. Ahaṁ vā hi, gahapati, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyyaṁ, dīghatapassī vā nigaṇṭho, tvaṁ vā”ti. 9 Dutiyampi kho dīghatapassī …pe… tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “na kho metaṁ, bhante, ruccati yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyya. Samaṇo hi, bhante, gotamo māyāvī āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī”ti. “Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, tapassi, anavakāso yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyya. Gaccha tvaṁ, gahapati, samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi. Ahaṁ vā hi, gahapati, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyyaṁ, dīghatapassī vā nigaṇṭho, tvaṁ vā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho upāli gahapati nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena pāvārikambavanaṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho upāli gahapati bhagavantaṁ etadavoca: “āgamā nu khvidha, bhante, dīghatapassī nigaṇṭho”ti? “Āgamā khvidha, gahapati, dīghatapassī nigaṇṭho”ti. “Ahu kho pana te, bhante, dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti? “Ahu kho me, gahapati, dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti. “Yathā kathaṁ pana te, bhante, ahu dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti? Atha kho bhagavā yāvatako ahosi dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ upālissa gahapatissa ārocesi. 10 Evaṁ vutte, upāli gahapati bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu sādhu, bhante tapassī. Yathā taṁ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṁ ājānantena evamevaṁ dīghatapassinā nigaṇṭhena bhagavato byākataṁ. Kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṁ oḷārikassa kāyadaṇḍassa 836 --- mn56 1:10 upanidhāya? Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti. “Sace kho tvaṁ, gahapati, sacce patiṭṭhāya manteyyāsi siyā no ettha kathāsallāpo”ti. “Sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo”ti. 11 “Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, idhassa nigaṇṭho ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno sītodakapaṭikkhitto uṇhodakapaṭisevī. So sītodakaṁ alabhamāno kālaṁ kareyya. Imassa pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto katthūpapattiṁ paññapetī”ti? “Atthi, bhante, manosattā nāma devā tattha so upapajjati”. “Taṁ kissa hetu”? “Asu hi, bhante, manopaṭibaddho kālaṁ karotī”ti. “Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā: ‘sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi, hotu no ettha kathāsallāpo’”ti. “Kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti. 12 “Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, idhassa nigaṇṭho nāṭaputto cātuyāmasaṁvarasaṁvuto sabbavārivārito sabbavāriyutto sabbavāridhuto sabbavāriphuṭo. So abhikkamanto paṭikkamanto bahū khuddake pāṇe saṅghātaṁ āpādeti. Imassa pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto kaṁ vipākaṁ paññapetī”ti? “Asañcetanikaṁ, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto no mahāsāvajjaṁ paññapetī”ti. “Sace pana, gahapati, cetetī”ti? “Mahāsāvajjaṁ, bhante, hotī”ti. “Cetanaṁ pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto kismiṁ paññapetī”ti? “Manodaṇḍasmiṁ, bhante”ti. “Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā: ‘sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo’”ti. “Kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti. 13 “Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, ayaṁ nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā”ti? “Evaṁ, bhante, ayaṁ nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, idha puriso āgaccheyya ukkhittāsiko. So evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ karissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, pahoti nu kho so puriso yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kātun”ti? “Dasapi, bhante, purisā, vīsampi, bhante, purisā, tiṁsampi, bhante, purisā, cattārīsampi, bhante, purisā, paññāsampi, bhante, purisā nappahonti yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kātuṁ. Kiñhi sobhati eko chavo puriso”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, idha āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto. So evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ imaṁ nāḷandaṁ ekena manopadosena bhasmaṁ karissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, pahoti nu kho so samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto imaṁ nāḷandaṁ ekena manopadosena bhasmaṁ kātun”ti? “Dasapi, bhante, nāḷandā, vīsampi nāḷandā, tiṁsampi nāḷandā, cattārīsampi nāḷandā, paññāsampi nāḷandā pahoti so samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto ekena manopadosena bhasmaṁ kātuṁ. Kiñhi sobhati ekā chavā nāḷandā”ti. “Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā: ‘sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo’”ti. “Kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, sutaṁ te daṇḍakīraññaṁ kāliṅgāraññaṁ majjhāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti? “Evaṁ, bhante, sutaṁ me daṇḍakīraññaṁ 837 --- mn56 1:13 kāliṅgāraññaṁ majjhāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti. 14 “Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, kinti te sutaṁ kena taṁ daṇḍakīraññaṁ kāliṅgāraññaṁ majjhāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti? “Sutaṁ metaṁ, bhante, isīnaṁ manopadosena taṁ daṇḍakīraññaṁ kāliṅgāraññaṁ majjhāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti. “Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā: ‘sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo’”ti. 15 “Purimenevāhaṁ, bhante, opammena bhagavato attamano abhiraddho. Api cāhaṁ imāni bhagavato vicitrāni pañhapaṭibhānāni sotukāmo, evāhaṁ bhagavantaṁ paccanīkaṁ kātabbaṁ amaññissaṁ. Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 16 “Anuviccakāraṁ kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī”ti. “Imināpāhaṁ, bhante, bhagavato bhiyyoso mattāya attamano abhiraddho yaṁ maṁ bhagavā evamāha: ‘anuviccakāraṁ kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī’ti. Mañhi, bhante, aññatitthiyā sāvakaṁ labhitvā kevalakappaṁ nāḷandaṁ paṭākaṁ parihareyyuṁ: ‘upāli amhākaṁ gahapati sāvakattaṁ upagato’ti. Atha ca pana maṁ bhagavā evamāha: ‘anuviccakāraṁ kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī’ti. Esāhaṁ, bhante, dutiyampi bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 17 “Dīgharattaṁ kho te, gahapati, nigaṇṭhānaṁ opānabhūtaṁ kulaṁ yena nesaṁ upagatānaṁ piṇḍakaṁ dātabbaṁ maññeyyāsī”ti. “Imināpāhaṁ, bhante, bhagavato bhiyyoso mattāya attamano abhiraddho yaṁ maṁ bhagavā evamāha: ‘dīgharattaṁ kho te, gahapati, nigaṇṭhānaṁ opānabhūtaṁ kulaṁ yena nesaṁ upagatānaṁ piṇḍakaṁ dātabbaṁ maññeyyāsī’ti. Sutaṁ metaṁ, bhante, samaṇo gotamo evamāha: ‘mayhameva dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ; mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ; mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ; mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan’ti. Atha ca pana maṁ bhagavā nigaṇṭhesupi dāne samādapeti. Api ca, bhante, mayamettha kālaṁ jānissāma. Esāhaṁ, bhante, tatiyampi bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 18 Atha kho bhagavā upālissa gahapatissa anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi upāliṁ gahapatiṁ kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva upālissa gahapatissa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Atha kho upāli gahapati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca: “handa ca dāni mayaṁ, bhante, gacchāma, bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tvaṁ, gahapati, kālaṁ maññasī”ti. 19 Atha kho upāli gahapati bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena sakaṁ nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dovārikaṁ 838 --- mn56 1:19 āmantesi: “ajjatagge, samma dovārika, āvarāmi dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Sace koci nigaṇṭho āgacchati tamenaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘tiṭṭha, bhante, mā pāvisi. Ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato. Āvaṭaṁ dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paccassosi. 20 Assosi kho dīghatapassī nigaṇṭho: “upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato”ti. Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante, upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato”ti. “Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, tapassi, anavakāso yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti. Dutiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho …pe… tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante … pe… upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti. “Handāhaṁ, bhante, gacchāmi yāva jānāmi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato yadi vā no”ti. “Gaccha tvaṁ, tapassi, jānāhi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato yadi vā no”ti. 21 Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yena upālissa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Addasā kho dovāriko dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ etadavoca: “tiṭṭha, bhante, mā pāvisi. Ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato. Āvaṭaṁ dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī”ti. “Na me, āvuso, piṇḍakena attho”ti vatvā tato paṭinivattitvā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “saccaṁyeva kho, bhante, yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato. Etaṁ kho te ahaṁ, bhante, nālatthaṁ, na kho me, bhante, ruccati yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyya. Samaṇo hi, bhante, gotamo māyāvī āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetīti. Āvaṭṭo kho te, bhante, upāli gahapati samaṇena gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā”ti. “Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, tapassi, anavakāso yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti. Dutiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “saccaṁyeva, bhante …pe… upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti. Tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “saccaṁyeva kho, bhante … pe… upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti. “Handa cāhaṁ, tapassi, gacchāmi yāva cāhaṁ sāmaṁyeva jānāmi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato yadi vā no”ti. 22 Atha kho nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ yena upālissa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Addasā kho dovāriko nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “tiṭṭha, bhante, mā pāvisi. Ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato. Āvaṭaṁ dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī”ti. “Tena hi, samma dovārika, yena upāli gahapati tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā upāliṁ gahapatiṁ evaṁ vadehi: ‘nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ bahidvārakoṭṭhake ṭhito; so te dassanakāmo’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paṭissutvā yena upāli gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā upāliṁ gahapatiṁ 839 --- mn56 1:22 etadavoca: “nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ bahidvārakoṭṭhake ṭhito; so te dassanakāmo”ti. “Tena hi, samma dovārika, majjhimāya dvārasālāya āsanāni paññapehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paṭissutvā majjhimāya dvārasālāya āsanāni paññapetvā yena upāli gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā upāliṁ gahapatiṁ etadavoca: “paññattāni kho, bhante, majjhimāya dvārasālāya āsanāni. Yassadāni kālaṁ maññasī”ti. 23 Atha kho upāli gahapati yena majjhimā dvārasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca tattha sāmaṁ nisīditvā dovārikaṁ āmantesi: “tena hi, samma dovārika, yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ evaṁ vadehi: ‘upāli, bhante, gahapati evamāha—pavisa kira, bhante, sace ākaṅkhasī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paṭissutvā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “upāli, bhante, gahapati evamāha: ‘pavisa kira, bhante, sace ākaṅkhasī’”ti. Atha kho nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ yena majjhimā dvārasālā tenupasaṅkami. 24 Atha kho upāli gahapati—yaṁ sudaṁ pubbe yato passati nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ disvāna tato paccuggantvā yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca taṁ uttarāsaṅgena sammajjitvā pariggahetvā nisīdāpeti so—dāni yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca tattha sāmaṁ nisīditvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “saṁvijjanti kho, bhante, āsanāni; sace ākaṅkhasi, nisīdā”ti. 25 Evaṁ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto upāliṁ gahapatiṁ etadavoca: “ummattosi tvaṁ, gahapati, dattosi tvaṁ, gahapati. ‘Gacchāmahaṁ, bhante, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropessāmī’ti gantvā mahatāsi vādasaṅghāṭena paṭimukko āgato. Seyyathāpi, gahapati, puriso aṇḍahārako gantvā ubbhatehi aṇḍehi āgaccheyya, seyyathā vā pana gahapati puriso akkhikahārako gantvā ubbhatehi akkhīhi āgaccheyya; evameva kho tvaṁ, gahapati, ‘gacchāmahaṁ, bhante, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropessāmī’ti gantvā mahatāsi vādasaṅghāṭena paṭimukko āgato. Āvaṭṭosi kho tvaṁ, gahapati, samaṇena gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā”ti. 26 “Bhaddikā, bhante, āvaṭṭanī māyā; kalyāṇī, bhante, āvaṭṭanī māyā; piyā me, bhante, ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; piyānampi me assa ñātisālohitānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya; sabbe cepi, bhante, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; sabbesānampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya; sabbe cepi, bhante, brāhmaṇā …pe… vessā …pe… suddā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; sabbesānampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya; sadevako cepi, bhante, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāyāti. Tena hi, bhante, upamaṁ te karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. 27 Bhūtapubbaṁ, bhante, aññatarassa brāhmaṇassa jiṇṇassa vuḍḍhassa mahallakassa daharā māṇavikā pajāpatī ahosi gabbhinī upavijaññā. Atha kho, bhante, sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca, ‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānehi, yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti. Evaṁ vutte, so brāhmaṇo taṁ māṇavikaṁ etadavoca: ‘āgamehi tāva, bhoti, yāva vijāyati. Sace tvaṁ, bhoti, kumārakaṁ vijāyissasi, tassā te ahaṁ āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānessāmi, yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissati. Sace pana tvaṁ, bhoti, kumārikaṁ vijāyissasi, tassā te ahaṁ āpaṇā makkaṭacchāpikaṁ kiṇitvā ānessāmi, yā te kumārikāya kīḷāpanikā bhavissatī’ti. Dutiyampi kho, bhante, sā māṇavikā …pe… tatiyampi kho, bhante, sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: ‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānehi, yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti. Atha kho, bhante, so brāhmaṇo tassā māṇavikāya sāratto paṭibaddhacitto āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ 840 --- mn56 1:27 kiṇitvā ānetvā taṁ māṇavikaṁ etadavoca: ‘ayaṁ te, bhoti, āpaṇā makkaṭacchāpako kiṇitvā ānīto, yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti. Evaṁ vutte, bhante, sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: ‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ evaṁ vadehi—icchāmahaṁ, samma rattapāṇi, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rajitaṁ ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti. Atha kho, bhante, so brāhmaṇo tassā māṇavikāya sāratto paṭibaddhacitto taṁ makkaṭacchāpakaṁ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ etadavoca: ‘icchāmahaṁ, samma rattapāṇi, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rajitaṁ ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti. Evaṁ vutte, bhante, rattapāṇi rajakaputto taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: ‘ayaṁ kho te, bhante, makkaṭacchāpako raṅgakkhamo hi kho, no ākoṭanakkhamo, no vimajjanakkhamo’ti. Evameva kho, bhante, bālānaṁ nigaṇṭhānaṁ vādo raṅgakkhamo hi kho bālānaṁ no paṇḍitānaṁ, no anuyogakkhamo, no vimajjanakkhamo. Atha kho, bhante, so brāhmaṇo aparena samayena navaṁ dussayugaṁ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ etadavoca: ‘icchāmahaṁ, samma rattapāṇi, imaṁ navaṁ dussayugaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rajitaṁ ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti. Evaṁ vutte, bhante, rattapāṇi rajakaputto taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: ‘idaṁ kho te, bhante, navaṁ dussayugaṁ raṅgakkhamañceva ākoṭanakkhamañca vimajjanakkhamañcā’ti. Evameva kho, bhante, tassa bhagavato vādo arahato sammāsambuddhassa raṅgakkhamo ceva paṇḍitānaṁ no bālānaṁ, anuyogakkhamo ca vimajjanakkhamo cā”ti. 28 “Sarājikā kho, gahapati, parisā evaṁ jānāti: ‘upāli gahapati nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvako’ti. Kassa taṁ, gahapati, sāvakaṁ dhāremā”ti? 29 Evaṁ vutte, upāli gahapati uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “tena hi, bhante, suṇohi yassāhaṁ sāvako”ti: “Dhīrassa vigatamohassa, Pabhinnakhīlassa vijitavijayassa; Anīghassa susamacittassa, Vuddhasīlassa sādhupaññassa; Vesamantarassa vimalassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. Akathaṅkathissa tusitassa, Vantalokāmisassa muditassa; Katasamaṇassa manujassa, Antimasārīrassa narassa; Anopamassa virajassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. Asaṁsayassa kusalassa, Venayikassa sārathivarassa; Anuttarassa ruciradhammassa, Nikkaṅkhassa pabhāsakassa; Mānacchidassa vīrassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. Nisabhassa appameyyassa, Gambhīrassa monapattassa; Khemaṅkarassa vedassa, Dhammaṭṭhassa saṁvutattassa; Saṅgātigassa muttassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. Nāgassa pantasenassa, Khīṇasaṁyojanassa muttassa; Paṭimantakassa dhonassa, Pannadhajassa vītarāgassa; Dantassa nippapañcassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. Isisattamassa akuhassa, Tevijjassa brahmapattassa; Nhātakassa padakassa, Passaddhassa viditavedassa; Purindadassa sakkassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. Ariyassa bhāvitattassa, Pattipattassa veyyākaraṇassa; Satimato vipassissa, Anabhinatassa no apanatassa; Anejassa vasippattassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. Samuggatassa jhāyissa, Ananugatantarassa suddhassa; Asitassa hitassa, Pavivittassa aggappattassa; Tiṇṇassa tārayantassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. Santassa bhūripaññassa, Mahāpaññassa vītalobhassa; Tathāgatassa sugatassa, Appaṭipuggalassa asamassa; Visāradassa nipuṇassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. Taṇhacchidassa buddhassa, Vītadhūmassa anupalittassa; Āhuneyyassa yakkhassa, Uttamapuggalassa atulassa; Mahato yasaggapattassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmī”ti. 30 “Kadā saññūḷhā pana te, gahapati, ime samaṇassa gotamassa vaṇṇā”ti? “Seyyathāpi, bhante, nānāpupphānaṁ mahāpuppharāsi, tamenaṁ dakkho mālākāro vā mālākārantevāsī vā vicittaṁ mālaṁ gantheyya; evameva kho, bhante, so bhagavā anekavaṇṇo anekasatavaṇṇo. Ko hi, 841 --- mn56 1:30 bhante, vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ na karissatī”ti? 31 Atha kho nigaṇṭhassa nāṭaputtassa bhagavato sakkāraṁ asahamānassa tattheva uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggacchīti. Upālisuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. mn91 0 Majjhima Nikāya 91 Brahmāyusutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā videhesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi. 2 Tena kho pana samayena brahmāyu brāhmaṇo mithilāyaṁ paṭivasati jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto, vīsavassasatiko jātiyā, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. 3 Assosi kho brahmāyu brāhmaṇo: “samaṇo khalu bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito videhesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 4 Tena kho pana samayena brahmāyussa brāhmaṇassa uttaro nāma māṇavo antevāsī hoti tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo uttaraṁ māṇavaṁ āmantesi: “ayaṁ, tāta uttara, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito videhesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho …pe… sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī’ti. Ehi tvaṁ, tāta uttara, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā samaṇaṁ gotamaṁ jānāhi, yadi vā taṁ bhavantaṁ gotamaṁ tathā santaṁyeva saddo abbhuggato, yadi vā no tathā; yadi vā so bhavaṁ gotamo tādiso, yadi vā na tādiso. Tathā mayaṁ taṁ bhavantaṁ gotamaṁ vedissāmā”ti. 5 “Yathā kathaṁ panāhaṁ, bho, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ jānissāmi yadi vā taṁ bhavantaṁ gotamaṁ tathā santaṁyeva saddo abbhuggato, yadi vā no tathā; yadi vā so bhavaṁ gotamo tādiso, yadi vā na tādiso”ti. “Āgatāni kho, tāta uttara, amhākaṁ mantesu dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveyeva gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraṁ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti, seyyathidaṁ—cakkaratanaṁ, hatthiratanaṁ, assaratanaṁ, maṇiratanaṁ, itthiratanaṁ, gahapatiratanaṁ, pariṇāyakaratanameva sattamaṁ. Parosahassaṁ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṁ pabbajati, arahaṁ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado. Ahaṁ kho pana, tāta uttara, mantānaṁ dātā; tvaṁ mantānaṁ paṭiggahetā”ti. 6 “Evaṁ, bho”ti kho uttaro māṇavo brahmāyussa brāhmaṇassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā brahmāyuṁ brāhmaṇaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā videhesu yena bhagavā tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uttaro māṇavo bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni samannesi. Addasā kho uttaro māṇavo bhagavato 842 --- mn91 1:6 kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni, yebhuyyena thapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya ca. Atha kho bhagavato etadahosi: “passati kho me ayaṁ uttaro māṇavo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni, yebhuyyena thapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā”ti. 7 Atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi yathā addasa uttaro māṇavo bhagavato kosohitaṁ vatthaguyhaṁ. Atha kho bhagavā jivhaṁ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi; ubhopi nāsikasotāni anumasi paṭimasi; kevalampi nalāṭamaṇḍalaṁ jivhāya chādesi. 8 Atha kho uttarassa māṇavassa etadahosi: “samannāgato kho samaṇo gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi. Yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ anubandheyyaṁ, iriyāpathamassa passeyyan”ti. Atha kho uttaro māṇavo sattamāsāni bhagavantaṁ anubandhi chāyāva anapāyinī. Atha kho uttaro māṇavo sattannaṁ māsānaṁ accayena videhesu yena mithilā tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena mithilā yena brahmāyu brāhmaṇo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā brahmāyuṁ brāhmaṇaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho uttaraṁ māṇavaṁ brahmāyu brāhmaṇo etadavoca: “kacci, tāta uttara, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ tathā santaṁyeva saddo abbhuggato, no aññathā? Kacci pana so bhavaṁ gotamo tādiso, no aññādiso”ti? “Tathā santaṁyeva, bho, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ saddo abbhuggato, no aññathā; tādisova so bhavaṁ gotamo, no aññādiso. Samannāgato ca so bhavaṁ gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi. 9 Suppatiṭṭhitapādo kho pana bho bhavaṁ gotamo; idampi tassa bhoto gotamassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṁ bhavati. Heṭṭhā kho pana tassa bhoto gotamassa pādatalesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni … Āyatapaṇhi kho pana so bhavaṁ gotamo … Dīghaṅguli kho pana so bhavaṁ gotamo … Mudutalunahatthapādo kho pana so bhavaṁ gotamo … Jālahatthapādo kho pana so bhavaṁ gotamo … Ussaṅkhapādo kho pana so bhavaṁ gotamo … Eṇijaṅgho kho pana so bhavaṁ gotamo … Ṭhitako kho pana so bhavaṁ gotamo anonamanto ubhohi pāṇitalehi jaṇṇukāni parimasati parimajjati … Kosohitavatthaguyho kho pana so bhavaṁ gotamo … Suvaṇṇavaṇṇo kho pana so bhavaṁ gotamo kañcanasannibhattaco … Sukhumacchavi kho pana so bhavaṁ gotamo. Sukhumattā chaviyā rajojallaṁ kāye na upalimpati … Ekekalomo kho pana so bhavaṁ gotamo; ekekāni lomāni lomakūpesu jātāni … Uddhaggalomo kho pana so bhavaṁ gotamo; uddhaggāni lomāni jātāni nīlāni añjanavaṇṇāni kuṇḍalāvaṭṭāni dakkhiṇāvaṭṭakajātāni … Brahmujugatto kho pana so bhavaṁ gotamo … Sattussado kho pana so bhavaṁ gotamo … Sīhapubbaddhakāyo kho pana so bhavaṁ gotamo … Citantaraṁso kho pana so bhavaṁ gotamo … Nigrodhaparimaṇḍalo kho pana so bhavaṁ gotamo; yāvatakvassa kāyo tāvatakvassa byāmo, yāvatakvassa byāmo tāvatakvassa kāyo … Samavaṭṭakkhandho kho pana so bhavaṁ gotamo … Rasaggasaggī kho pana so bhavaṁ gotamo … Sīhahanu kho pana so bhavaṁ gotamo … Cattālīsadanto kho pana so bhavaṁ gotamo … Samadanto kho pana so bhavaṁ gotamo … Aviraḷadanto kho pana so bhavaṁ gotamo … Susukkadāṭho kho pana so bhavaṁ gotamo … Pahūtajivho kho pana so bhavaṁ gotamo … Brahmassaro kho pana so bhavaṁ gotamo karavikabhāṇī … Abhinīlanetto kho pana so bhavaṁ gotamo … Gopakhumo kho pana so bhavaṁ gotamo … Uṇṇā kho panassa bhoto gotamassa bhamukantare jātā odātā mudutūlasannibhā … Uṇhīsasīso kho pana so bhavaṁ gotamo; idampi tassa bhoto gotamassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṁ bhavati. Imehi kho, bho, so bhavaṁ gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato. 10 Gacchanto kho pana so bhavaṁ gotamo dakkhiṇeneva pādena paṭhamaṁ pakkamati. So nātidūre pādaṁ uddharati, nāccāsanne pādaṁ nikkhipati; so nātisīghaṁ gacchati, nātisaṇikaṁ gacchati; na ca adduvena adduvaṁ saṅghaṭṭento gacchati, na ca gopphakena gopphakaṁ saṅghaṭṭento gacchati. So 843 --- mn91 1:10 gacchanto na satthiṁ unnāmeti, na satthiṁ onāmeti; na satthiṁ sannāmeti, na satthiṁ vināmeti. Gacchato kho pana tassa bhoto gotamassa adharakāyova iñjati, na ca kāyabalena gacchati. Apalokento kho pana so bhavaṁ gotamo sabbakāyeneva apaloketi; so na uddhaṁ ulloketi, na adho oloketi; na ca vipekkhamāno gacchati, yugamattañca pekkhati; tato cassa uttari anāvaṭaṁ ñāṇadassanaṁ bhavati. 11 So antaragharaṁ pavisanto na kāyaṁ unnāmeti, na kāyaṁ onāmeti; na kāyaṁ sannāmeti, na kāyaṁ vināmeti. 12 So nātidūre nāccāsanne āsanassa parivattati, na ca pāṇinā ālambitvā āsane nisīdati, na ca āsanasmiṁ kāyaṁ pakkhipati. So antaraghare nisinno samāno na hatthakukkuccaṁ āpajjati, na pādakukkuccaṁ āpajjati; na adduvena adduvaṁ āropetvā nisīdati; na ca gopphakena gopphakaṁ āropetvā nisīdati; na ca pāṇinā hanukaṁ upadahitvā nisīdati. So antaraghare nisinno samāno na chambhati na kampati na vedhati na paritassati. So achambhī akampī avedhī aparitassī vigatalomahaṁso. Vivekavatto ca so bhavaṁ gotamo antaraghare nisinno hoti. 13 So pattodakaṁ paṭiggaṇhanto na pattaṁ unnāmeti, na pattaṁ onāmeti; na pattaṁ sannāmeti, na pattaṁ vināmeti. 14 So pattodakaṁ paṭiggaṇhāti nātithokaṁ nātibahuṁ. So na khulukhulukārakaṁ pattaṁ dhovati, na samparivattakaṁ pattaṁ dhovati, na pattaṁ bhūmiyaṁ nikkhipitvā hatthe dhovati; hatthesu dhotesu patto dhoto hoti, patte dhote hatthā dhotā honti. So pattodakaṁ chaḍḍeti nātidūre nāccāsanne, na ca vicchaḍḍayamāno. So odanaṁ paṭiggaṇhanto na pattaṁ unnāmeti, na pattaṁ onāmeti; na pattaṁ sannāmeti, na pattaṁ vināmeti. So odanaṁ paṭiggaṇhāti nātithokaṁ nātibahuṁ. Byañjanaṁ kho pana bhavaṁ gotamo byañjanamattāya āhāreti, na ca byañjanena ālopaṁ atināmeti. Dvattikkhattuṁ kho bhavaṁ gotamo mukhe ālopaṁ samparivattetvā ajjhoharati; na cassa kāci odanamiñjā asambhinnā kāyaṁ pavisati, na cassa kāci odanamiñjā mukhe avasiṭṭhā hoti; athāparaṁ ālopaṁ upanāmeti. Rasapaṭisaṁvedī kho pana so bhavaṁ gotamo āhāraṁ āhāreti, no ca rasarāgapaṭisaṁvedī. Aṭṭhaṅgasamannāgataṁ kho pana so bhavaṁ gotamo āhāraṁ āhāreti—neva davāya, na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya: ‘iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. 15 So bhuttāvī pattodakaṁ paṭiggaṇhanto na pattaṁ unnāmeti, na pattaṁ onāmeti; na pattaṁ sannāmeti, na pattaṁ vināmeti. So pattodakaṁ paṭiggaṇhāti nātithokaṁ nātibahuṁ. So na khulukhulukārakaṁ pattaṁ dhovati, na samparivattakaṁ pattaṁ dhovati, na pattaṁ bhūmiyaṁ nikkhipitvā hatthe dhovati; hatthesu dhotesu patto dhoto hoti, patte dhote hatthā dhotā honti. So pattodakaṁ chaḍḍeti nātidūre nāccāsanne, na ca vicchaḍḍayamāno. 16 So bhuttāvī na pattaṁ bhūmiyaṁ nikkhipati nātidūre nāccāsanne, na ca anatthiko pattena hoti, na ca ativelānurakkhī pattasmiṁ. 17 So bhuttāvī muhuttaṁ tuṇhī nisīdati, na ca anumodanassa kālamatināmeti. So bhuttāvī anumodati, na taṁ bhattaṁ garahati, na aññaṁ bhattaṁ paṭikaṅkhati; aññadatthu dhammiyā kathāya taṁ parisaṁ sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. So taṁ parisaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkamati. 18 So nātisīghaṁ gacchati, nātisaṇikaṁ gacchati, na ca muccitukāmo gacchati; 19 na ca tassa bhoto gotamassa kāye cīvaraṁ accukkaṭṭhaṁ hoti na ca accokkaṭṭhaṁ, na ca kāyasmiṁ allīnaṁ na ca kāyasmā apakaṭṭhaṁ; na ca tassa bhoto gotamassa kāyamhā vāto cīvaraṁ apavahati; na ca tassa bhoto gotamassa kāye rajojallaṁ upalimpati. 20 So ārāmagato nisīdati paññatte āsane. Nisajja pāde pakkhāleti; na ca so bhavaṁ gotamo pādamaṇḍanānuyogamanuyutto viharati. So pāde pakkhāletvā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So neva attabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti; attahitaparahitaubhayahitasabbalokahitameva so bhavaṁ gotamo cintento 844 --- mn91 1:20 nisinno hoti. 21 So ārāmagato parisati dhammaṁ deseti, na taṁ parisaṁ ussādeti, na taṁ parisaṁ apasādeti; aññadatthu dhammiyā kathāya taṁ parisaṁ sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Aṭṭhaṅgasamannāgato kho panassa bhoto gotamassa mukhato ghoso niccharati—vissaṭṭho ca, viññeyyo ca, mañju ca, savanīyo ca, bindu ca, avisārī ca, gambhīro ca, ninnādī ca. Yathāparisaṁ kho pana so bhavaṁ gotamo sarena viññāpeti, na cassa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Te tena bhotā gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā uṭṭhāyāsanā pakkamanti avalokayamānāyeva avijahitattā. 22 Addasāma kho mayaṁ, bho, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ gacchantaṁ, addasāma ṭhitaṁ, addasāma antaragharaṁ pavisantaṁ, addasāma antaraghare nisinnaṁ tuṇhībhūtaṁ, addasāma antaraghare bhuñjantaṁ, addasāma bhuttāviṁ nisinnaṁ tuṇhībhūtaṁ, addasāma bhuttāviṁ anumodantaṁ, addasāma ārāmaṁ gacchantaṁ, addasāma ārāmagataṁ nisinnaṁ tuṇhībhūtaṁ, addasāma ārāmagataṁ parisati dhammaṁ desentaṁ. Ediso ca ediso ca so bhavaṁ gotamo, tato ca bhiyyo”ti. 23 Evaṁ vutte, brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ udānaṁ udāneti: “Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassāti. Appeva nāma mayaṁ kadāci karahaci tena bhotā gotamena samāgaccheyyāma? Appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo”ti. 24 Atha kho bhagavā videhesu anupubbena cārikaṁ caramāno yena mithilā tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā mithilāyaṁ viharati maghadevaambavane. Assosuṁ kho mithileyyakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito videhesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi mithilaṁ anuppatto, mithilāyaṁ viharati maghadevaambavane. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 25 Atha kho mithileyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. 26 Assosi kho brahmāyu brāhmaṇo: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito mithilaṁ anuppatto, mithilāyaṁ viharati maghadevaambavane”ti. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo sambahulehi sāvakehi saddhiṁ yena maghadevaambavanaṁ tenupasaṅkami. Atha kho brahmāyuno brāhmaṇassa avidūre ambavanassa etadahosi: “na kho metaṁ patirūpaṁ yohaṁ pubbe appaṭisaṁvidito samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkameyyan”ti. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo aññataraṁ māṇavakaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, māṇavaka, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena samaṇaṁ gotamaṁ appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ puccha: ‘brahmāyu, bho gotama, brāhmaṇo bhavantaṁ gotamaṁ appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchatī’ti. Evañca vadehi: ‘brahmāyu, bho gotama, brāhmaṇo jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto, vīsavassasatiko jātiyā, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Yāvatā, bho, brāhmaṇagahapatikā mithilāyaṁ paṭivasanti, brahmāyu tesaṁ brāhmaṇo 845 --- mn91 1:26 aggamakkhāyati—yadidaṁ bhogehi; brahmāyu tesaṁ brāhmaṇo aggamakkhāyati—yadidaṁ mantehi; brahmāyu tesaṁ brāhmaṇo aggamakkhāyati—yadidaṁ āyunā ceva yasasā ca. So bhoto gotamassa dassanakāmo’”ti. “Evaṁ, bho”ti kho so māṇavako brahmāyussa brāhmaṇassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho so māṇavako bhagavantaṁ etadavoca: “brahmāyu, bho gotama, brāhmaṇo bhavantaṁ gotamaṁ appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati; evañca vadeti: ‘brahmāyu, bho gotama, brāhmaṇo jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto, vīsavassasatiko jātiyā, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Yāvatā, bho, brāhmaṇagahapatikā mithilāyaṁ paṭivasanti, brahmāyu tesaṁ brāhmaṇo aggamakkhāyati—yadidaṁ bhogehi; brahmāyu tesaṁ brāhmaṇo aggamakkhāyati—yadidaṁ mantehi; brahmāyu tesaṁ brāhmaṇo aggamakkhāyati—yadidaṁ āyunā ceva yasasā ca. So bhoto gotamassa dassanakāmo’”ti. “Yassadāni, māṇava, brahmāyu brāhmaṇo kālaṁ maññatī”ti. 27 Atha kho so māṇavako yena brahmāyu brāhmaṇo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā brahmāyuṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “katāvakāso khomhi bhavatā samaṇena gotamena. Yassadāni bhavaṁ kālaṁ maññatī”ti. 28 Atha kho brahmāyu brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Addasā kho sā parisā brahmāyuṁ brāhmaṇaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna oramiya okāsamakāsi yathā taṁ ñātassa yasassino. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo taṁ parisaṁ etadavoca: “alaṁ, bho. Nisīdatha tumhe sake āsane. Idhāhaṁ samaṇassa gotamassa santike nisīdissāmī”ti. 29 Atha kho brahmāyu brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho brahmāyu brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni samannesi. Addasā kho brahmāyu brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni, yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya ca. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo bhagavantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: “Ye me dvattiṁsāti sutā, mahāpurisalakkhaṇā; Duve tesaṁ na passāmi, bhoto kāyasmiṁ gotama. Kacci kosohitaṁ bhoto, vatthaguyhaṁ naruttama; Nārīsamānasavhayā, kacci jivhā na dassakā. Kacci pahūtajivhosi, yathā taṁ jāniyāmase; Ninnāmayetaṁ pahūtaṁ, kaṅkhaṁ vinaya no ise. Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya ca; Katāvakāsā pucchāma, yaṁ kiñci abhipatthitan”ti. 30 Atha kho bhagavato etadahosi: “passati kho me ayaṁ brahmāyu brāhmaṇo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni, yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā”ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi yathā addasa brahmāyu brāhmaṇo bhagavato kosohitaṁ vatthaguyhaṁ. Atha kho bhagavā jivhaṁ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi; ubhopi nāsikasotāni anumasi paṭimasi; kevalampi nalāṭamaṇḍalaṁ jivhāya chādesi. Atha kho bhagavā brahmāyuṁ brāhmaṇaṁ gāthāhi paccabhāsi: 31 “Ye te dvattiṁsāti sutā, mahāpurisalakkhaṇā; Sabbe te mama kāyasmiṁ, mā te kaṅkhāhu brāhmaṇa. Abhiññeyyaṁ abhiññātaṁ, bhāvetabbañca bhāvitaṁ; Pahātabbaṁ pahīnaṁ me, tasmā buddhosmi brāhmaṇa. Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya ca; Katāvakāso pucchassu, yaṁ kiñci abhipatthitan”ti. 32 Atha kho brahmāyussa brāhmaṇassa etadahosi: “katāvakāso khomhi samaṇena gotamena. Kiṁ nu kho ahaṁ samaṇaṁ gotamaṁ puccheyyaṁ: ‘diṭṭhadhammikaṁ vā atthaṁ samparāyikaṁ vā’”ti. Atha kho brahmāyussa brāhmaṇassa etadahosi: “kusalo kho ahaṁ diṭṭhadhammikānaṁ atthānaṁ. Aññepi maṁ diṭṭhadhammikaṁ atthaṁ pucchanti. Yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ samparāyikaṁyeva atthaṁ puccheyyan”ti. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo bhagavantaṁ gāthāhi 846 --- mn91 1:32 ajjhabhāsi: “Kathaṁ kho brāhmaṇo hoti, kathaṁ bhavati vedagū; Tevijjo bho kathaṁ hoti, sotthiyo kinti vuccati. Arahaṁ bho kathaṁ hoti, kathaṁ bhavati kevalī; Muni ca bho kathaṁ hoti, buddho kinti pavuccatī”ti. 33 Atha kho bhagavā brahmāyuṁ brāhmaṇaṁ gāthāhi paccabhāsi: “Pubbenivāsaṁ yo vedi, saggāpāyañca passati; Atho jātikkhayaṁ patto, abhiññā vosito muni. Cittaṁ visuddhaṁ jānāti, muttaṁ rāgehi sabbaso; Pahīnajātimaraṇo, brahmacariyassa kevalī; Pāragū sabbadhammānaṁ, buddho tādī pavuccatī”ti. 34 Evaṁ vutte, brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti: “brahmāyu ahaṁ, bho gotama, brāhmaṇo; brahmāyu ahaṁ, bho gotama, brāhmaṇo”ti. 35 Atha kho sā parisā acchariyabbhutacittajātā ahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Yatra hi nāmāyaṁ brahmāyu brāhmaṇo ñāto yasassī evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karissatī”ti. Atha kho bhagavā brahmāyuṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “alaṁ, brāhmaṇa, uṭṭhaha nisīda tvaṁ sake āsane yato te mayi cittaṁ pasannan”ti. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhahitvā sake āsane nisīdi. 36 Atha kho bhagavā brahmāyussa brāhmaṇassa anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ, sīlakathaṁ, saggakathaṁ; kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi brahmāyuṁ brāhmaṇaṁ kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva brahmāyussa brāhmaṇassa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca: 37 “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. Adhivāsetu ca me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 38 Atha kho brahmāyu brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena brahmāyussa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo sattāhaṁ buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. 39 Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena videhesu cārikaṁ pakkāmi. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo acirapakkantassa bhagavato kālamakāsi. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “brahmāyu, bhante, brāhmaṇo kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? “Paṇḍito, bhikkhave, brahmāyu brāhmaṇo paccapādi dhammassānudhammaṁ, na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. Brahmāyu, bhikkhave, brāhmaṇo pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī, anāvattidhammo tasmā lokā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Brahmāyusuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. mn77 0 Majjhima Nikāya 77 Mahāsakuludāyisutta 847 --- mn77 1:0 |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 2 Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā moranivāpe paribbājakārāme paṭivasanti, seyyathidaṁ—annabhāro varadharo sakuludāyī ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā. 3 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi: “atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṁ. Yannūnāhaṁ yena moranivāpo paribbājakārāmo yena sakuludāyī paribbājako tenupasaṅkameyyan”ti. 4 Atha kho bhagavā yena moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena sakuludāyī paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentiyā, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā. Addasā kho sakuludāyī paribbājako bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna sakaṁ parisaṁ saṇṭhāpeti: “appasaddā bhonto hontu; mā bhonto saddamakattha. Ayaṁ samaṇo gotamo āgacchati; appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī. Appeva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ. 5 Atha kho bhagavā yena sakuludāyī paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho sakuludāyī paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “etu kho, bhante, bhagavā. Svāgataṁ, bhante, bhagavato. Cirassaṁ kho, bhante, bhagavā imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāya. Nisīdatu, bhante, bhagavā; idamāsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Sakuludāyīpi kho paribbājako aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho sakuludāyiṁ paribbājakaṁ bhagavā etadavoca: “Kāya nuttha, udāyi, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? 6 “Tiṭṭhatesā, bhante, kathā yāya mayaṁ etarahi kathāya sannisinnā. Nesā, bhante, kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savanāya. Purimāni, bhante, divasāni purimatarāni nānātitthiyānaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ kutūhalasālāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘lābhā vata, bho, aṅgamagadhānaṁ, suladdhalābhā vata, bho, aṅgamagadhānaṁ. Tatrime samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭā. Ayampi kho pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; sopi rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo. Ayampi kho makkhali gosālo …pe… ajito kesakambalo … pakudho kaccāyano … sañjayo belaṭṭhaputto … nigaṇṭho nāṭaputto saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; sopi rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo. Ayampi kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; sopi rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo. Ko nu kho imesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saṅghīnaṁ gaṇīnaṁ gaṇācariyānaṁ ñātānaṁ yasassinaṁ titthakarānaṁ sādhusammatānaṁ bahujanassa sāvakānaṁ sakkato garukato mānito pūjito, kañca pana sāvakā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharantī’ti? Tatrekacce evamāhaṁsu: ‘ayaṁ kho pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana pūraṇaṁ kassapaṁ sāvakā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṁ pūraṇo kassapo anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. Tatraññataro pūraṇassa kassapassa sāvako saddamakāsi: “mā bhonto pūraṇaṁ kassapaṁ etamatthaṁ pucchittha; neso etaṁ jānāti; mayametaṁ jānāma, amhe etamatthaṁ pucchatha; mayametaṁ 848 --- mn77 1:6 bhavantānaṁ byākarissāmā”ti. Bhūtapubbaṁ pūraṇo kassapo bāhā paggayha kandanto na labhati: “appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Nete, bhavante, pucchanti, amhe ete pucchanti; mayametesaṁ byākarissāmā”ti. Bahū kho pana pūraṇassa kassapassa sāvakā vādaṁ āropetvā apakkantā: “na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṁ me, asahitaṁ te, purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṁ pure avaca, adhiciṇṇaṁ te viparāvattaṁ, āropito te vādo, niggahitosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti. Iti pūraṇo kassapo sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana pūraṇaṁ kassapaṁ sāvakā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. Akkuṭṭho ca pana pūraṇo kassapo dhammakkosenā’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘ayampi kho makkhali gosālo …pe… ajito kesakambalo … pakudho kaccāyano … sañjayo belaṭṭhaputto … nigaṇṭho nāṭaputto saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ sāvakā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṁ nigaṇṭho nāṭaputto anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. Tatraññataro nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvako saddamakāsi: “mā bhonto nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etamatthaṁ pucchittha; neso etaṁ jānāti; mayametaṁ jānāma, amhe etamatthaṁ pucchatha; mayametaṁ bhavantānaṁ byākarissāmā”ti. Bhūtapubbaṁ nigaṇṭho nāṭaputto bāhā paggayha kandanto na labhati: “appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti; mayametesaṁ byākarissāmā”ti. Bahū kho pana nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvakā vādaṁ āropetvā apakkantā: “na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi. Kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṁ me asahitaṁ te, purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṁ pure avaca, adhiciṇṇaṁ te viparāvattaṁ, āropito te vādo, niggahitosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti. Iti nigaṇṭho nāṭaputto sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ sāvakā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. Akkuṭṭho ca pana nigaṇṭho nāṭaputto dhammakkosenā’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘ayampi kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakānaṁ sakkato garukato mānito pūjito, samaṇañca pana gotamaṁ sāvakā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṁ samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṁ desesi. Tatraññataro samaṇassa gotamassa sāvako ukkāsi. Tamenāññataro sabrahmacārī jaṇṇukena ghaṭṭesi: “appasaddo āyasmā hotu, māyasmā saddamakāsi, satthā no bhagavā dhammaṁ desesī”ti. Yasmiṁ samaye samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti, neva tasmiṁ samaye samaṇassa gotamassa sāvakānaṁ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Tamenaṁ mahājanakāyo paccāsīsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti: “yaṁ no bhagavā dhammaṁ bhāsissati taṁ no sossāmā”ti. Seyyathāpi nāma puriso cātummahāpathe khuddamadhuṁ anelakaṁ pīḷeyya. Tamenaṁ mahājanakāyo paccāsīsamānarūpo paccupaṭṭhito assa. Evameva yasmiṁ samaye samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti, neva tasmiṁ samaye samaṇassa gotamassa sāvakānaṁ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Tamenaṁ mahājanakāyo paccāsīsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti: “yaṁ no bhagavā dhammaṁ bhāsissati taṁ no sossāmā”ti. Yepi samaṇassa gotamassa sāvakā sabrahmacārīhi sampayojetvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattanti tepi satthu ceva vaṇṇavādino honti, dhammassa ca vaṇṇavādino honti, saṅghassa ca vaṇṇavādino honti, attagarahinoyeva honti anaññagarahino, “mayamevamhā alakkhikā mayaṁ appapuññā te mayaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhimhā yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caritun”ti. Te ārāmikabhūtā vā 849 --- mn77 1:6 upāsakabhūtā vā pañcasikkhāpade samādāya vattanti. Iti samaṇo gotamo sāvakānaṁ sakkato garukato mānito pūjito, samaṇañca pana gotamaṁ sāvakā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharantī’”ti. 7 “Kati pana tvaṁ, udāyi, mayi dhamme samanupassasi, yehi mamaṁ sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharantī”ti? 8 “Pañca kho ahaṁ, bhante, bhagavati dhamme samanupassāmi yehi bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. Katame pañca? Bhagavā hi, bhante, appāhāro, appāhāratāya ca vaṇṇavādī. Yampi, bhante, bhagavā appāhāro, appāhāratāya ca vaṇṇavādī imaṁ kho ahaṁ, bhante, bhagavati paṭhamaṁ dhammaṁ samanupassāmi yena bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. Puna caparaṁ, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Yampi, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, imaṁ kho ahaṁ, bhante, bhagavati dutiyaṁ dhammaṁ samanupassāmi yena bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. Puna caparaṁ, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Yampi, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, imaṁ kho ahaṁ, bhante, bhagavati tatiyaṁ dhammaṁ samanupassāmi yena bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. Puna caparaṁ, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Yampi, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, imaṁ kho ahaṁ, bhante, bhagavati catutthaṁ dhammaṁ samanupassāmi yena bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. Puna caparaṁ, bhante, bhagavā pavivitto, pavivekassa ca vaṇṇavādī. Yampi, bhante, bhagavā pavivitto, pavivekassa ca vaṇṇavādī, imaṁ kho ahaṁ, bhante, bhagavati pañcamaṁ dhammaṁ samanupassāmi yena bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. Ime kho ahaṁ, bhante, bhagavati pañca dhamme samanupassāmi yehi bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharantī”ti. 9 “‘Appāhāro samaṇo gotamo, appāhāratāya ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṁ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyuṁ, santi kho pana me, udāyi, sāvakā kosakāhārāpi aḍḍhakosakāhārāpi beluvāhārāpi aḍḍhabeluvāhārāpi. Ahaṁ kho pana, udāyi, appekadā iminā pattena samatittikampi bhuñjāmi bhiyyopi bhuñjāmi. ‘Appāhāro samaṇo gotamo, appāhāratāya ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṁ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyuṁ, ye te, udāyi, mama sāvakā kosakāhārāpi aḍḍhakosakāhārāpi beluvāhārāpi aḍḍhabeluvāhārāpi na maṁ te iminā dhammena sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyuṁ. ‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṁ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyuṁ, santi kho pana me, udāyi, sāvakā paṁsukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṁ karitvā dhārenti. Ahaṁ kho panudāyi, appekadā gahapaticīvarāni dhāremi daḷhāni satthalūkhāni alābulomasāni. ‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṁ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyuṁ, ye te, udāyi, mama sāvakā paṁsukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā 850 --- mn77 1:9 vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṁ karitvā dhārenti, na maṁ te iminā dhammena sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyuṁ. ‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṁ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyuṁ, santi kho pana me, udāyi, sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino uñchāsake vate ratā, te antaragharaṁ paviṭṭhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti. Ahaṁ kho panudāyi, appekadā nimantanepi bhuñjāmi sālīnaṁ odanaṁ vicitakāḷakaṁ anekasūpaṁ anekabyañjanaṁ. ‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṁ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyuṁ, ye te, udāyi, mama sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino uñchāsake vate ratā te antaragharaṁ paviṭṭhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti, na maṁ te iminā dhammena sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyuṁ. ‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṁ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyuṁ, santi kho pana me, udāyi, sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā, te aṭṭhamāse channaṁ na upenti. Ahaṁ kho panudāyi, appekadā kūṭāgāresupi viharāmi ullittāvalittesu nivātesu phusitaggaḷesu pihitavātapānesu. ‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṁ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyuṁ, ye te, udāyi, mama sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā te aṭṭhamāse channaṁ na upenti, na maṁ te iminā dhammena sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyuṁ. ‘Pavivitto samaṇo gotamo, pavivekassa ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṁ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyuṁ, santi kho pana me, udāyi, sāvakā āraññikā pantasenāsanā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni ajjhogāhetvā viharanti, te anvaddhamāsaṁ saṅghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya. Ahaṁ kho panudāyi, appekadā ākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. ‘Pavivitto samaṇo gotamo, pavivekassa ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṁ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyuṁ. Ye te, udāyi, mama sāvakā āraññakā pantasenāsanā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni ajjhogāhetvā viharanti te anvaddhamāsaṁ saṅghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya, na maṁ te iminā dhammena sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyuṁ. Iti kho, udāyi, na mamaṁ sāvakā imehi pañcahi dhammehi sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. 10 Atthi kho, udāyi, aññe ca pañca dhammā yehi pañcahi dhammehi mamaṁ sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. Katame pañca? Idhudāyi, mamaṁ sāvakā adhisīle sambhāventi: ‘sīlavā samaṇo gotamo paramena sīlakkhandhena samannāgato’ti. 11 Yampudāyi, mamaṁ sāvakā adhisīle sambhāventi: ‘sīlavā samaṇo gotamo paramena sīlakkhandhena samannāgato’ti, ayaṁ kho, udāyi, paṭhamo dhammo yena mamaṁ sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. 12 Puna caparaṁ, udāyi, mamaṁ sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi: ‘jānaṁyevāha samaṇo gotamo—jānāmīti, passaṁyevāha samaṇo gotamo—passāmīti; abhiññāya samaṇo gotamo dhammaṁ deseti no anabhiññāya; sanidānaṁ samaṇo gotamo dhammaṁ deseti no 851 --- mn77 1:12 anidānaṁ; sappāṭihāriyaṁ samaṇo gotamo dhammaṁ deseti no appāṭihāriyan’ti. Yampudāyi, mamaṁ sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi: ‘jānaṁyevāha samaṇo gotamo—jānāmīti, passaṁyevāha samaṇo gotamo—passāmīti; abhiññāya samaṇo gotamo dhammaṁ deseti no anabhiññāya; sanidānaṁ samaṇo gotamo dhammaṁ deseti no anidānaṁ; sappāṭihāriyaṁ samaṇo gotamo dhammaṁ deseti no appāṭihāriyan’ti, ayaṁ kho, udāyi, dutiyo dhammo yena mamaṁ sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. 13 Puna caparaṁ, udāyi, mamaṁ sāvakā adhipaññāya sambhāventi: ‘paññavā samaṇo gotamo paramena paññākkhandhena samannāgato; taṁ vata anāgataṁ vādapathaṁ na dakkhati, uppannaṁ vā parappavādaṁ na sahadhammena suniggahitaṁ niggaṇhissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati’. Taṁ kiṁ maññasi, udāyi, api nu me sāvakā evaṁ jānantā evaṁ passantā antarantarā kathaṁ opāteyyun”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Na kho panāhaṁ, udāyi, sāvakesu anusāsaniṁ paccāsīsāmi; aññadatthu mamayeva sāvakā anusāsaniṁ paccāsīsanti. Yampudāyi, mamaṁ sāvakā adhipaññāya sambhāventi: ‘paññavā samaṇo gotamo paramena paññākkhandhena samannāgato; taṁ vata anāgataṁ vādapathaṁ na dakkhati, uppannaṁ vā parappavādaṁ na sahadhammena niggahitaṁ niggaṇhissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati’. Ayaṁ kho, udāyi, tatiyo dhammo yena mamaṁ sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. 14 Puna caparaṁ, udāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā te maṁ upasaṅkamitvā dukkhaṁ ariyasaccaṁ pucchanti, tesāhaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho byākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena; te maṁ dukkhasamudayaṁ … dukkhanirodhaṁ … dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ pucchanti, tesāhaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho byākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Yampudāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā te maṁ upasaṅkamitvā dukkhaṁ ariyasaccaṁ pucchanti, tesāhaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho byākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṁ dukkhasamudayaṁ … dukkhanirodhaṁ … dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ pucchanti. Tesāhaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho byākaromi. Tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Ayaṁ kho, udāyi, catuttho dhammo yena mamaṁ sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. 15 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro satipaṭṭhāne bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati … citte cittānupassī viharati … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 16 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro sammappadhāne bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti, vāyamati, vīriyaṁ ārabhati, cittaṁ paggaṇhāti, padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti, vāyamati, vīriyaṁ ārabhati, cittaṁ paggaṇhāti, padahati; anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti, vāyamati, vīriyaṁ ārabhati, cittaṁ paggaṇhāti, padahati; uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti, vāyamati, vīriyaṁ ārabhati, cittaṁ paggaṇhāti, padahati. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 17 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro iddhipāde bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, 852 --- mn77 1:17 vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 18 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā pañcindriyāni bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ; vīriyindriyaṁ bhāveti …pe… satindriyaṁ bhāveti … samādhindriyaṁ bhāveti … paññindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 19 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā pañca balāni bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu saddhābalaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ; vīriyabalaṁ bhāveti …pe… satibalaṁ bhāveti … samādhibalaṁ bhāveti … paññābalaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 20 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā sattabojjhaṅge bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ; dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 21 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti, sammāsaṅkappaṁ bhāveti, sammāvācaṁ bhāveti, sammākammantaṁ bhāveti, sammāājīvaṁ bhāveti, sammāvāyāmaṁ bhāveti, sammāsatiṁ bhāveti, sammāsamādhiṁ bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 22 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā aṭṭha vimokkhe bhāventi. Rūpī rūpāni passati, ayaṁ paṭhamo vimokkho; ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati, ayaṁ dutiyo vimokkho; subhanteva adhimutto hoti, ayaṁ tatiyo vimokkho; sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ catuttho vimokkho; sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ pañcamo vimokkho; sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ chaṭṭho vimokkho; sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ sattamo vimokkho; sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, ayaṁ aṭṭhamo vimokkho. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 23 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā aṭṭha abhibhāyatanāni bhāventi. Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṁ saññī hoti. Idaṁ paṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṁ saññī hoti. Idaṁ dutiyaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṁ saññī hoti. Idaṁ tatiyaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṁ saññī hoti. Idaṁ catutthaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko 853 --- mn77 1:23 bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṁ saññī hoti. Idaṁ pañcamaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṁ saññī hoti. Idaṁ chaṭṭhaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṁ saññī hoti. Idaṁ sattamaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ odātaṁ odātavaṇṇaṁ odātanidassanaṁ odātanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ aṭṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 24 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dasa kasiṇāyatanāni bhāventi. Pathavīkasiṇameko sañjānāti uddhamadho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ; āpokasiṇameko sañjānāti …pe… tejokasiṇameko sañjānāti … vāyokasiṇameko sañjānāti … nīlakasiṇameko sañjānāti … pītakasiṇameko sañjānāti … lohitakasiṇameko sañjānāti … odātakasiṇameko sañjānāti … ākāsakasiṇameko sañjānāti … viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhamadho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 25 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāri jhānāni bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, udāyi, dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā kaṁsathāle nhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṁ paripphosakaṁ sanneyya, sāyaṁ nhānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā snehena na ca pagghariṇī; evameva kho, udāyi, bhikkhu imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. 26 Puna caparaṁ, udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, udāyi, udakarahado gambhīro ubbhidodako. Tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na uttarāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṁ, devo ca na kālena kālaṁ sammā dhāraṁ anuppaveccheyya; atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṁ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṁ 854 --- mn77 1:26 assa. Evameva kho, udāyi, bhikkhu imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. 27 Puna caparaṁ, udāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, udāyi, uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni, tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni, nāssa kiñci sabbāvataṁ, uppalānaṁ vā padumānaṁ vā puṇḍarīkānaṁ vā sītena vārinā apphuṭaṁ assa; evameva kho, udāyi, bhikkhu imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. 28 Puna caparaṁ, udāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, udāyi, puriso odātena vatthena sasīsaṁ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṁ assa; evameva kho, udāyi, bhikkhu imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 29 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā evaṁ pajānanti: ‘ayaṁ kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo; idañca pana me viññāṇaṁ ettha sitaṁ ettha paṭibaddhaṁ’. Seyyathāpi, udāyi, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno; tatridaṁ suttaṁ āvutaṁ nīlaṁ vā pītaṁ vā lohitaṁ vā odātaṁ vā paṇḍusuttaṁ vā. Tamenaṁ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya: ‘ayaṁ kho maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno; tatridaṁ suttaṁ āvutaṁ nīlaṁ vā pītaṁ vā lohitaṁ vā odātaṁ vā paṇḍusuttaṁ vā’ti. Evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā evaṁ pajānanti: ‘ayaṁ kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo; idañca pana me viññāṇaṁ ettha sitaṁ ettha paṭibaddhan’ti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 30 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā imamhā kāyā aññaṁ kāyaṁ abhinimminanti rūpiṁ manomayaṁ sabbaṅgapaccaṅgiṁ ahīnindriyaṁ. Seyyathāpi, udāyi, puriso muñjamhā īsikaṁ pabbāheyya; tassa evamassa: ‘ayaṁ muñjo, ayaṁ īsikā; añño muñjo, aññā īsikā; muñjamhā tveva īsikā pabbāḷhā’ti. Seyyathā vā panudāyi, puriso asiṁ kosiyā pabbāheyya; tassa evamassa: ‘ayaṁ asi, ayaṁ kosi; añño asi aññā kosi; kosiyā tveva asi pabbāḷho’ti. Seyyathā vā, panudāyi, puriso ahiṁ karaṇḍā uddhareyya; tassa evamassa: ‘ayaṁ ahi, ayaṁ karaṇḍo; añño ahi, añño karaṇḍo; karaṇḍā tveva ahi ubbhato’ti. Evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā imamhā kāyā aññaṁ kāyaṁ abhinimminanti rūpiṁ manomayaṁ sabbaṅgapaccaṅgiṁ ahīnindriyaṁ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 31 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhonti—ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā 855 --- mn77 1:31 gacchanti, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karonti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchanti, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamanti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattenti. Seyyathāpi, udāyi, dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā suparikammakatāya mattikāya yaṁ yadeva bhājanavikatiṁ ākaṅkheyya taṁ tadeva kareyya abhinipphādeyya; seyyathā vā panudāyi, dakkho dantakāro vā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiṁ dantasmiṁ yaṁ yadeva dantavikatiṁ ākaṅkheyya taṁ tadeva kareyya abhinipphādeyya; seyyathā vā panudāyi, dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā suparikammakatasmiṁ suvaṇṇasmiṁ yaṁ yadeva suvaṇṇavikatiṁ ākaṅkheyya taṁ tadeva kareyya abhinipphādeyya. Evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhonti—ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā gacchanti, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karonti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchanti, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamanti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattenti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 32 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇanti—dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. Seyyathāpi, udāyi, balavā saṅkhadhamo appakasireneva cātuddisā viññāpeyya; evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇanti—dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 33 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānanti—sarāgaṁ vā cittaṁ ‘sarāgaṁ cittan’ti pajānanti, vītarāgaṁ vā cittaṁ ‘vītarāgaṁ cittan’ti pajānanti; sadosaṁ vā cittaṁ ‘sadosaṁ cittan’ti pajānanti, vītadosaṁ vā cittaṁ ‘vītadosaṁ cittan’ti pajānanti; samohaṁ vā cittaṁ ‘samohaṁ cittan’ti pajānanti, vītamohaṁ vā cittaṁ ‘vītamohaṁ cittan’ti pajānanti; saṅkhittaṁ vā cittaṁ ‘saṅkhittaṁ cittan’ti pajānanti, vikkhittaṁ vā cittaṁ ‘vikkhittaṁ cittan’ti pajānanti; mahaggataṁ vā cittaṁ ‘mahaggataṁ cittan’ti pajānanti, amahaggataṁ vā cittaṁ ‘amahaggataṁ cittan’ti pajānanti; sauttaraṁ vā cittaṁ ‘sauttaraṁ cittan’ti pajānanti, anuttaraṁ vā cittaṁ ‘anuttaraṁ cittan’ti pajānanti; samāhitaṁ vā cittaṁ ‘samāhitaṁ cittan’ti pajānanti, asamāhitaṁ vā cittaṁ ‘asamāhitaṁ cittan’ti pajānanti; vimuttaṁ vā cittaṁ ‘vimuttaṁ cittan’ti pajānanti, avimuttaṁ vā cittaṁ ‘avimuttaṁ cittan’ti pajānanti. Seyyathāpi, udāyi, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno sakaṇikaṁ vā ‘sakaṇikan’ti jāneyya, akaṇikaṁ vā ‘akaṇikan’ti jāneyya; evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānanti—sarāgaṁ vā cittaṁ ‘sarāgaṁ cittan’ti pajānanti, vītarāgaṁ vā cittaṁ …pe… sadosaṁ vā cittaṁ … vītadosaṁ vā cittaṁ … samohaṁ vā cittaṁ … vītamohaṁ vā cittaṁ … saṅkhittaṁ vā cittaṁ … vikkhittaṁ vā cittaṁ … mahaggataṁ vā cittaṁ … amahaggataṁ vā cittaṁ … sauttaraṁ vā cittaṁ … anuttaraṁ vā cittaṁ … samāhitaṁ vā cittaṁ … asamāhitaṁ vā cittaṁ … vimuttaṁ vā cittaṁ … avimuttaṁ vā cittaṁ ‘avimuttaṁ cittan’ti pajānanti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 34 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ 856 --- mn77 1:34 anussaranti, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathāpi, udāyi, puriso sakamhā gāmā aññaṁ gāmaṁ gaccheyya, tamhāpi gāmā aññaṁ gāmaṁ gaccheyya; so tamhā gāmā sakaṁyeva gāmaṁ paccāgaccheyya; tassa evamassa: ‘ahaṁ kho sakamhā gāmā aññaṁ gāmaṁ agacchiṁ, tatra evaṁ aṭṭhāsiṁ evaṁ nisīdiṁ evaṁ abhāsiṁ evaṁ tuṇhī ahosiṁ; tamhāpi gāmā amuṁ gāmaṁ agacchiṁ, tatrāpi evaṁ aṭṭhāsiṁ evaṁ nisīdiṁ evaṁ abhāsiṁ evaṁ tuṇhī ahosiṁ, somhi tamhā gāmā sakaṁyeva gāmaṁ paccāgato’ti. Evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussaranti, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussaranti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 35 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti. Seyyathāpi, udāyi, dve agārā sadvārā. Tatra cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṁ pavisantepi nikkhamantepi anucaṅkamantepi anuvicarantepi; evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti …pe… tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 36 Puna caparaṁ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Seyyathāpi, udāyi, pabbatasaṅkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo, tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Tassa evamassa: ‘ayaṁ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo, tatrime sippisambukāpi sakkharakaṭhalāpi macchagumbāpi carantipi tiṭṭhantipī’ti. Evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 37 Ayaṁ kho, udāyi, pañcamo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanti. 38 Ime kho, udāyi, pañca dhammā yehi mamaṁ sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharantī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano sakuludāyī paribbājako bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Mahāsakuludāyisuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. mn49 0 Majjhima Nikāya 49 857 --- mn49 1:0 Brahmanimantanikasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Ekamidāhaṁ, bhikkhave, samayaṁ ukkaṭṭhāyaṁ viharāmi subhagavane sālarājamūle. Tena kho pana, bhikkhave, samayena bakassa brahmuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: ‘idaṁ niccaṁ, idaṁ dhuvaṁ, idaṁ sassataṁ, idaṁ kevalaṁ, idaṁ acavanadhammaṁ, idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, ito ca panaññaṁ uttari nissaraṇaṁ natthī’ti. 3 Atha khvāhaṁ, bhikkhave, bakassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—ukkaṭṭhāyaṁ subhagavane sālarājamūle antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosiṁ. Addasā kho maṁ, bhikkhave, bako brahmā dūratova āgacchantaṁ; disvāna maṁ etadavoca: ‘ehi kho, mārisa, svāgataṁ, mārisa. Cirassaṁ kho, mārisa, imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāya. Idañhi, mārisa, niccaṁ, idaṁ dhuvaṁ, idaṁ sassataṁ, idaṁ kevalaṁ, idaṁ acavanadhammaṁ, idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati. Ito ca panaññaṁ uttari nissaraṇaṁ natthī’ti. 4 Evaṁ vutte, ahaṁ, bhikkhave, bakaṁ brahmānaṁ etadavocaṁ: ‘avijjāgato vata bho bako brahmā, avijjāgato vata bho bako brahmā; yatra hi nāma aniccaṁyeva samānaṁ niccanti vakkhati, addhuvaṁyeva samānaṁ dhuvanti vakkhati, asassataṁyeva samānaṁ sassatanti vakkhati, akevalaṁyeva samānaṁ kevalanti vakkhati, cavanadhammaṁyeva samānaṁ acavanadhammanti vakkhati; yattha ca pana jāyati jīyati mīyati cavati upapajjati tañca vakkhati: “idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjatī”ti; santañca panaññaṁ uttari nissaraṇaṁ “natthaññaṁ uttari nissaraṇan”ti vakkhatī’ti. 5 Atha kho, bhikkhave, māro pāpimā aññataraṁ brahmapārisajjaṁ anvāvisitvā maṁ etadavoca: ‘bhikkhu bhikkhu, metamāsado metamāsado, eso hi, bhikkhu, brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānaṁ. Ahesuṁ kho ye, bhikkhu, tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṁ pathavīgarahakā pathavījigucchakā, āpagarahakā āpajigucchakā, tejagarahakā tejajigucchakā, vāyagarahakā vāyajigucchakā, bhūtagarahakā bhūtajigucchakā, devagarahakā devajigucchakā, pajāpatigarahakā pajāpatijigucchakā, brahmagarahakā brahmajigucchakā—te kāyassa bhedā pāṇupacchedā hīne kāye patiṭṭhitā ahesuṁ. Ye pana, bhikkhu, tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṁ pathavīpasaṁsakā pathavābhinandino, āpapasaṁsakā āpābhinandino, tejapasaṁsakā tejābhinandino, vāyapasaṁsakā vāyābhinandino, bhūtapasaṁsakā bhūtābhinandino, devapasaṁsakā devābhinandino, pajāpatipasaṁsakā pajāpatābhinandino, brahmapasaṁsakā brahmābhinandino—te kāyassa bhedā pāṇupacchedā paṇīte kāye patiṭṭhitā. Taṁ tāhaṁ, bhikkhu, evaṁ vadāmi: “iṅgha tvaṁ, mārisa, yadeva te brahmā āha tadeva tvaṁ karohi, mā tvaṁ brahmuno vacanaṁ upātivattittho”. Sace kho tvaṁ, bhikkhu, brahmuno vacanaṁ upātivattissasi, seyyathāpi nāma puriso siriṁ āgacchantiṁ daṇḍena paṭippaṇāmeyya, seyyathāpi vā pana, bhikkhu, puriso narakappapāte papatanto hatthehi ca pādehi ca pathaviṁ virādheyya, evaṁ sampadamidaṁ, bhikkhu, tuyhaṁ bhavissati. Iṅgha tvaṁ, mārisa, yadeva te brahmā āha tadeva tvaṁ karohi, mā tvaṁ brahmuno vacanaṁ upātivattittho. Nanu tvaṁ, bhikkhu, passasi brahmaparisaṁ sannipatitan’ti? Iti kho maṁ, bhikkhave, māro pāpimā brahmaparisaṁ upanesi. 6 Evaṁ vutte, ahaṁ, bhikkhave, māraṁ pāpimantaṁ etadavocaṁ: ‘jānāmi kho tāhaṁ, pāpima; mā tvaṁ maññittho: “na maṁ jānātī”ti. Māro tvamasi, pāpima. Yo ceva, pāpima, brahmā, yā ca brahmaparisā, ye ca brahmapārisajjā, sabbeva tava hatthagatā sabbeva tava vasaṅgatā. Tuyhañhi, pāpima, evaṁ hoti: “esopi me assa hatthagato, esopi me assa vasaṅgato”ti. Ahaṁ kho pana, pāpima, neva tava hatthagato neva tava vasaṅgato’ti. 7 Evaṁ vutte, 858 --- mn49 1:7 bhikkhave, bako brahmā maṁ etadavoca: ‘ahañhi, mārisa, niccaṁyeva samānaṁ “niccan”ti vadāmi, dhuvaṁyeva samānaṁ “dhuvan”ti vadāmi, sassataṁyeva samānaṁ “sassatan”ti vadāmi, kevalaṁyeva samānaṁ “kevalan”ti vadāmi, acavanadhammaṁyeva samānaṁ “acavanadhamman”ti vadāmi, yattha ca pana na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati tadevāhaṁ vadāmi: “idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjatī”ti. Asantañca panaññaṁ uttari nissaraṇaṁ “natthaññaṁ uttari nissaraṇan”ti vadāmi. Ahesuṁ kho, bhikkhu, tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṁ yāvatakaṁ tuyhaṁ kasiṇaṁ āyu tāvatakaṁ tesaṁ tapokammameva ahosi. Te kho evaṁ jāneyyuṁ santañca panaññaṁ uttari nissaraṇaṁ “atthaññaṁ uttari nissaraṇan”ti, asantaṁ vā aññaṁ uttari nissaraṇaṁ “natthaññaṁ uttari nissaraṇan”ti. Taṁ tāhaṁ, bhikkhu, evaṁ vadāmi: “na cevaññaṁ uttari nissaraṇaṁ dakkhissasi, yāvadeva ca pana kilamathassa vighātassa bhāgī bhavissasi. Sace kho tvaṁ, bhikkhu, pathaviṁ ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo. Sace āpaṁ … tejaṁ … vāyaṁ … bhūte … deve … pajāpatiṁ … brahmaṁ ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo”’ti. 8 ‘Ahampi kho evaṁ, brahme, jānāmi: “sace pathaviṁ ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo. Sace āpaṁ … tejaṁ … vāyaṁ … bhūte … deve … pajāpatiṁ … brahmaṁ ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo”ti api ca te ahaṁ, brahme, gatiñca pajānāmi, jutiñca pajānāmi: “evaṁ mahiddhiko bako brahmā, evaṁ mahānubhāvo bako brahmā, evaṁ mahesakkho bako brahmā”ti. Yathākathaṁ pana me tvaṁ, mārisa, gatiñca pajānāsi, jutiñca pajānāsi: “evaṁ mahiddhiko bako brahmā, evaṁ mahānubhāvo bako brahmā, evaṁ mahesakkho bako brahmā”’ti? 9 ‘Yāvatā candimasūriyā, Pariharanti disā bhanti virocanā; Tāva sahassadhā loko, Ettha te vattate vaso. Paroparañca jānāsi, atho rāgavirāginaṁ; Itthabhāvaññathābhāvaṁ, sattānaṁ āgatiṁ gatinti. Evaṁ kho te ahaṁ, brahme, gatiñca pajānāmi jutiñca pajānāmi: “evaṁ mahiddhiko bako brahmā, evaṁ mahānubhāvo bako brahmā, evaṁ mahesakkho bako brahmā”ti. 10 Atthi kho, brahme, añño kāyo, taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi; tamahaṁ jānāmi passāmi. Atthi kho, brahme, ābhassarā nāma kāyo yato tvaṁ cuto idhūpapanno. Tassa te aticiranivāsena sā sati pamuṭṭhā, tena taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi; tamahaṁ jānāmi passāmi. Evampi kho ahaṁ, brahme, neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo. Atthi kho, brahme, subhakiṇho nāma kāyo, vehapphalo nāma kāyo, abhibhū nāma kāyo, taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi; tamahaṁ jānāmi passāmi. Evampi kho ahaṁ, brahme, neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo. 11 Pathaviṁ kho ahaṁ, brahme, pathavito abhiññāya yāvatā pathaviyā pathavattena ananubhūtaṁ tadabhiññāya pathaviṁ nāpahosiṁ, pathaviyā nāpahosiṁ, pathavito nāpahosiṁ, pathaviṁ meti nāpahosiṁ, pathaviṁ nābhivadiṁ. Evampi kho ahaṁ, brahme, neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo. 12 Āpaṁ kho ahaṁ, brahme …pe… 13 tejaṁ kho ahaṁ, brahme …pe… 14 vāyaṁ kho ahaṁ, brahme …pe… 15 bhūte kho ahaṁ, brahme …pe… 16 deve kho ahaṁ, brahme …pe… 17 pajāpatiṁ kho ahaṁ, brahme …pe… 18 brahmaṁ kho ahaṁ, brahme …pe… 19 ābhassare kho ahaṁ, brahme …pe… 20 subhakiṇhe kho ahaṁ, brahme …pe… 21 vehapphale kho ahaṁ, brahme …pe… 22 abhibhuṁ kho ahaṁ, brahme …pe… 23 sabbaṁ kho ahaṁ, brahme, sabbato abhiññāya yāvatā sabbassa sabbattena ananubhūtaṁ tadabhiññāya sabbaṁ nāpahosiṁ sabbasmiṁ nāpahosiṁ sabbato nāpahosiṁ sabbaṁ meti nāpahosiṁ, sabbaṁ nābhivadiṁ. Evampi kho ahaṁ, brahme, neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo’ti. 24 ‘Sace kho, mārisa, sabbassa sabbattena ananubhūtaṁ, tadabhiññāya mā heva te rittakameva ahosi, tucchakameva ahosīti. 25 Viññāṇaṁ anidassanaṁ anantaṁ sabbato pabhaṁ, taṁ pathaviyā pathavattena ananubhūtaṁ, āpassa āpattena 859 --- mn49 1:25 ananubhūtaṁ, tejassa tejattena ananubhūtaṁ, vāyassa vāyattena ananubhūtaṁ, bhūtānaṁ bhūtattena ananubhūtaṁ, devānaṁ devattena ananubhūtaṁ, pajāpatissa pajāpatittena ananubhūtaṁ, brahmānaṁ brahmattena ananubhūtaṁ, ābhassarānaṁ ābhassarattena ananubhūtaṁ, subhakiṇhānaṁ subhakiṇhattena ananubhūtaṁ, vehapphalānaṁ vehapphalattena ananubhūtaṁ, abhibhussa abhibhuttena ananubhūtaṁ, sabbassa sabbattena ananubhūtaṁ. 26 Handa carahi te, mārisa, passa antaradhāyāmī’ti. ‘Handa carahi me tvaṁ, brahme, antaradhāyassu, sace visahasī’ti. Atha kho, bhikkhave, bako brahmā: ‘antaradhāyissāmi samaṇassa gotamassa, antaradhāyissāmi samaṇassa gotamassā’ti nevassu me sakkoti antaradhāyituṁ. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhikkhave, bakaṁ brahmānaṁ etadavocaṁ: ‘handa carahi te brahme antaradhāyāmī’ti. ‘Handa carahi me tvaṁ, mārisa, antaradhāyassu sace visahasī’ti. Atha kho ahaṁ, bhikkhave, tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsiṁ: ‘ettāvatā brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca saddañca me sossanti, na ca maṁ dakkhantī’ti. Antarahito imaṁ gāthaṁ abhāsiṁ: 27 ‘Bhavevāhaṁ bhayaṁ disvā, bhavañca vibhavesinaṁ; Bhavaṁ nābhivadiṁ kiñci, nandiñca na upādiyin’ti. 28 Atha kho, bhikkhave, brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca acchariyabbhutacittajātā ahesuṁ: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Samaṇassa gotamassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, na ca vata no ito pubbe diṭṭho vā, suto vā, añño samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁ mahiddhiko evaṁ mahānubhāvo yathāyaṁ samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito. Bhavarāmāya vata, bho, pajāya bhavaratāya bhavasammuditāya samūlaṁ bhavaṁ udabbahī’ti. 29 Atha kho, bhikkhave, māro pāpimā aññataraṁ brahmapārisajjaṁ anvāvisitvā maṁ etadavoca: ‘sace kho tvaṁ, mārisa, evaṁ pajānāsi, sace tvaṁ evaṁ anubuddho, mā sāvake upanesi, mā pabbajite; mā sāvakānaṁ dhammaṁ desesi, mā pabbajitānaṁ; mā sāvakesu gedhimakāsi, mā pabbajitesu. Ahesuṁ kho, bhikkhu, tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṁ arahanto sammāsambuddhā paṭijānamānā. Te sāvake upanesuṁ pabbajite, sāvakānaṁ dhammaṁ desesuṁ pabbajitānaṁ, sāvakesu gedhimakaṁsu pabbajitesu, te sāvake upanetvā pabbajite, sāvakānaṁ dhammaṁ desetvā pabbajitānaṁ, sāvakesu gedhitacittā pabbajitesu, kāyassa bhedā pāṇupacchedā hīne kāye patiṭṭhitā. Ahesuṁ ye pana, bhikkhu, tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṁ arahanto sammāsambuddhā paṭijānamānā. Te na sāvake upanesuṁ na pabbajite, na sāvakānaṁ dhammaṁ desesuṁ na pabbajitānaṁ, na sāvakesu gedhimakaṁsu na pabbajitesu, te na sāvake upanetvā na pabbajite, na sāvakānaṁ dhammaṁ desetvā na pabbajitānaṁ, na sāvakesu gedhitacittā na pabbajitesu, kāyassa bhedā pāṇupacchedā paṇīte kāye patiṭṭhitā. Taṁ tāhaṁ, bhikkhu, evaṁ vadāmi—iṅgha tvaṁ, mārisa, appossukko diṭṭhadhammasukhavihāramanuyutto viharassu, anakkhātaṁ kusalañhi, mārisa, mā paraṁ ovadāhī’ti. 30 Evaṁ vutte, ahaṁ, bhikkhave, māraṁ pāpimantaṁ etadavocaṁ: ‘jānāmi kho tāhaṁ, pāpima, mā tvaṁ maññittho: “na maṁ jānātī”ti. Māro tvamasi, pāpima. Na maṁ tvaṁ, pāpima, hitānukampī evaṁ vadesi; ahitānukampī maṁ tvaṁ, pāpima, evaṁ vadesi. Tuyhañhi, pāpima, evaṁ hoti: “yesaṁ samaṇo gotamo dhammaṁ desessati, te me visayaṁ upātivattissantī”ti. Asammāsambuddhāva pana te, pāpima, samānā sammāsambuddhāmhāti paṭijāniṁsu. Ahaṁ kho pana, pāpima, sammāsambuddhova samāno sammāsambuddhomhīti paṭijānāmi. Desentopi hi, pāpima, tathāgato sāvakānaṁ dhammaṁ tādisova adesentopi hi, pāpima, tathāgato sāvakānaṁ dhammaṁ tādisova. Upanentopi hi, pāpima, tathāgato sāvake tādisova, anupanentopi hi, pāpima, tathāgato sāvake tādisova. Taṁ kissa hetu? Tathāgatassa, pāpima, ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā—te pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Seyyathāpi, pāpima, tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā; evameva kho, pāpima, tathāgatassa ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā—te pahīnā 860 --- mn49 1:30 ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā’ti. 31 Iti hidaṁ mārassa ca anālapanatāya brahmuno ca abhinimantanatāya, tasmā imassa veyyākaraṇassa brahmanimantanikantveva adhivacanan”ti. Brahmanimantanikasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. mn140 0 Majjhima Nikāya 140 Dhātuvibhaṅgasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu cārikaṁ caramāno yena rājagahaṁ tadavasari; yena bhaggavo kumbhakāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhaggavaṁ kumbhakāraṁ etadavoca: 2 “sace te, bhaggava, agaru viharemu āvesane ekarattan”ti. “Na kho me, bhante, garu. Atthi cettha pabbajito paṭhamaṁ vāsūpagato. Sace so anujānāti, viharatha, bhante, yathāsukhan”ti. 3 Tena kho pana samayena pukkusāti nāma kulaputto bhagavantaṁ uddissa saddhāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. So tasmiṁ kumbhakārāvesane paṭhamaṁ vāsūpagato hoti. Atha kho bhagavā yenāyasmā pukkusāti tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ pukkusātiṁ etadavoca: “sace te, bhikkhu, agaru viharemu āvesane ekarattan”ti. “Urundaṁ, āvuso, kumbhakārāvesanaṁ. Viharatāyasmā yathāsukhan”ti. 4 Atha kho bhagavā kumbhakārāvesanaṁ pavisitvā ekamantaṁ tiṇasanthārakaṁ paññāpetvā nisīdi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Atha kho bhagavā bahudeva rattiṁ nisajjāya vītināmesi. Āyasmāpi kho pukkusāti bahudeva rattiṁ nisajjāya vītināmesi. Atha kho bhagavato etadahosi: “pāsādikaṁ kho ayaṁ kulaputto iriyati. Yannūnāhaṁ puccheyyan”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ pukkusātiṁ etadavoca: 5 “kaṁsi tvaṁ, bhikkhu, uddissa pabbajito? Ko vā te satthā? Kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesī”ti? “Atthāvuso, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito. Taṁ kho pana bhagavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tāhaṁ bhagavantaṁ uddissa pabbajito. So ca me bhagavā satthā. Tassa cāhaṁ bhagavato dhammaṁ rocemī”ti. “Kahaṁ pana, bhikkhu, etarahi so bhagavā viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti. “Atthāvuso, uttaresu janapadesu sāvatthi nāma nagaraṁ. Tattha so bhagavā etarahi viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti. “Diṭṭhapubbo pana te, bhikkhu, so bhagavā; disvā ca pana jāneyyāsī”ti? “Na kho me, āvuso, diṭṭhapubbo so bhagavā; disvā cāhaṁ na jāneyyan”ti. 6 Atha kho bhagavato etadahosi: “mamañca khvāyaṁ kulaputto uddissa pabbajito. Yannūnassāhaṁ dhammaṁ deseyyan”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ pukkusātiṁ āmantesi: “dhammaṁ te, bhikkhu, desessāmi. Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā pukkusāti bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 7 “‘Cha dhāturo ayaṁ, bhikkhu, puriso cha phassāyatano aṭṭhārasa manopavicāro caturādhiṭṭhāno; yattha ṭhitaṁ maññassavā nappavattanti, maññassave kho pana nappavattamāne muni santoti vuccati. Paññaṁ nappamajjeyya, saccamanurakkheyya, cāgamanubrūheyya, santimeva so sikkheyyā’ti—ayamuddeso dhātuvibhaṅgassa. 8 ‘Cha dhāturo ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Chayimā, bhikkhu, dhātuyo—pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu. ‘Cha dhāturo ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 9 ‘Cha phassāyatano ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Cakkhusamphassāyatanaṁ, sotasamphassāyatanaṁ, ghānasamphassāyatanaṁ, jivhāsamphassāyatanaṁ, kāyasamphassāyatanaṁ, manosamphassāyatanaṁ. ‘Cha phassāyatano ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 10 ‘Aṭṭhārasa manopavicāro ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca 861 --- mn140 1:10 vuttaṁ? Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati, domanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati, upekkhāṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati; sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya somanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati, domanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati, upekkhāṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati—iti cha somanassupavicārā, cha domanassupavicārā, cha upekkhupavicārā. ‘Aṭṭhārasa manopavicāro ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 11 ‘Caturādhiṭṭhāno ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Paññādhiṭṭhāno, saccādhiṭṭhāno, cāgādhiṭṭhāno, upasamādhiṭṭhāno. ‘Caturādhiṭṭhāno ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 12 ‘Paññaṁ nappamajjeyya, saccamanurakkheyya, cāgamanubrūheyya, santimeva so sikkheyyā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 13 Kathañca, bhikkhu, paññaṁ nappamajjati? Chayimā, bhikkhu, dhātuyo—pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu. 14 Katamā ca, bhikkhu, pathavīdhātu? Pathavīdhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā pathavīdhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ kakkhaḷaṁ kharigataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ kakkhaḷaṁ kharigataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā pathavīdhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā pathavīdhātu yā ca bāhirā pathavīdhātu pathavīdhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā pathavīdhātuyā nibbindati, pathavīdhātuyā cittaṁ virājeti. 15 Katamā ca, bhikkhu, āpodhātu? Āpodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā āpodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ āpo āpogataṁ upādinnaṁ seyyathidaṁ—pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttaṁ, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ āpo āpogataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā āpodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu āpodhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaṁ virājeti. 16 Katamā ca, bhikkhu, tejodhātu? Tejodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā tejodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ tejo tejogataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—yena ca santappati, yena ca jīrīyati, yena ca pariḍayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ sammā pariṇāmaṁ gacchati, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ tejo tejogataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā tejodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu tejodhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati, tejodhātuyā cittaṁ virājeti. 17 Katamā ca, bhikkhu, vāyodhātu? Vāyodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā vāyodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ vāyo vāyogataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—uddhaṅgamā vātā adhogamā vātā kucchisayā vātā koṭṭhāsayā vātā aṅgamaṅgānusārino vātā assāso passāso iti, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ vāyo vāyogataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā vāyodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaṁ virājeti. 18 Katamā ca, bhikkhu, ākāsadhātu? Ākāsadhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā 862 --- mn140 1:18 ca, bhikkhu, ajjhattikā ākāsadhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ ākāsaṁ ākāsagataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—kaṇṇacchiddaṁ nāsacchiddaṁ mukhadvāraṁ yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ ajjhoharati, yattha ca asitapītakhāyitasāyitaṁ santiṭṭhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ adhobhāgaṁ nikkhamati, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ ākāsaṁ ākāsagataṁ aghaṁ aghagataṁ vivaraṁ vivaragataṁ asamphuṭṭhaṁ maṁsalohitehi upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā ākāsadhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā ākāsadhātu yā ca bāhirā ākāsadhātu ākāsadhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā ākāsadhātuyā nibbindati, ākāsadhātuyā cittaṁ virājeti. 19 Athāparaṁ viññāṇaṁyeva avasissati parisuddhaṁ pariyodātaṁ. Tena ca viññāṇena kiṁ vijānāti? ‘Sukhan’tipi vijānāti, ‘dukkhan’tipi vijānāti, ‘adukkhamasukhan’tipi vijānāti. Sukhavedaniyaṁ, bhikkhu, phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. So sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti. Dukkhavedaniyaṁ, bhikkhu, phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ dukkhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā dukkhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti. Adukkhamasukhavedaniyaṁ, bhikkhu, phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. So adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti. Seyyathāpi, bhikkhu, dvinnaṁ kaṭṭhānaṁ saṅghaṭṭā samodhānā usmā jāyati, tejo abhinibbattati, tesaṁyeva dvinnaṁ kaṭṭhānaṁ nānābhāvā vinikkhepā yā tajjā usmā sā nirujjhati, sā vūpasammati; evameva kho, bhikkhu, sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. So sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti. Dukkhavedaniyaṁ, bhikkhu, phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ dukkhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā dukkhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti. Adukkhamasukhavedaniyaṁ, bhikkhu, phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. So adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti. 20 Athāparaṁ upekkhāyeva avasissati parisuddhā pariyodātā mudu ca kammaññā ca pabhassarā ca. Seyyathāpi, bhikkhu, dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā ukkaṁ bandheyya, ukkaṁ bandhitvā ukkāmukhaṁ ālimpeyya, ukkāmukhaṁ ālimpetvā saṇḍāsena jātarūpaṁ gahetvā ukkāmukhe pakkhipeyya, tamenaṁ kālena kālaṁ abhidhameyya, kālena kālaṁ udakena paripphoseyya, kālena kālaṁ ajjhupekkheyya, taṁ hoti jātarūpaṁ sudhantaṁ niddhantaṁ nīhaṭaṁ ninnītakasāvaṁ mudu ca kammaññañca pabhassarañca, yassā yassā ca piḷandhanavikatiyā ākaṅkhati—yadi paṭṭikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya yadi suvaṇṇamālāya tañcassa atthaṁ anubhoti; evameva kho, bhikkhu, athāparaṁ upekkhāyeva avasissati parisuddhā pariyodātā mudu ca kammaññā ca pabhassarā ca. 21 So evaṁ pajānāti: ‘imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ ākāsānañcāyatanaṁ 863 --- mn140 1:21 upasaṁhareyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ. Evaṁ me ayaṁ upekkhā tannissitā tadupādānā ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ viññāṇañcāyatanaṁ upasaṁhareyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ. Evaṁ me ayaṁ upekkhā tannissitā tadupādānā ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ ākiñcaññāyatanaṁ upasaṁhareyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ. Evaṁ me ayaṁ upekkhā tannissitā tadupādānā ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasaṁhareyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ. Evaṁ me ayaṁ upekkhā tannissitā tadupādānā ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyyā’ti. 22 So evaṁ pajānāti: ‘imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ ākāsānañcāyatanaṁ upasaṁhareyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ; saṅkhatametaṁ. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ viññāṇañcāyatanaṁ upasaṁhareyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ; saṅkhatametaṁ. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ ākiñcaññāyatanaṁ upasaṁhareyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ; saṅkhatametaṁ. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasaṁhareyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ; saṅkhatametan’ti. So neva taṁ abhisaṅkharoti, na abhisañcetayati bhavāya vā vibhavāya vā. So anabhisaṅkharonto anabhisañcetayanto bhavāya vā vibhavāya vā na kiñci loke upādiyati, anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaṁyeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 23 So sukhañce vedanaṁ vedeti, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti. Dukkhañce vedanaṁ vedeti, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti. Adukkhamasukhañce vedanaṁ vedeti, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti. 24 So sukhañce vedanaṁ vedeti, visaṁyutto naṁ vedeti; dukkhañce vedanaṁ vedeti, visaṁyutto naṁ vedeti; adukkhamasukhañce vedanaṁ vedeti, visaṁyutto naṁ vedeti. So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, ‘kāyassa bhedā paraṁ maraṇā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti. Seyyathāpi, bhikkhu, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyati; tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbāyati; evameva kho, bhikkhu, kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, ‘kāyassa bhedā paraṁ maraṇā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti. 25 Tasmā evaṁ samannāgato bhikkhu iminā paramena paññādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Esā hi, bhikkhu, paramā ariyā paññā yadidaṁ—sabbadukkhakkhaye ñāṇaṁ. 26 Tassa sā vimutti sacce ṭhitā akuppā hoti. Tañhi, bhikkhu, musā yaṁ mosadhammaṁ, taṁ saccaṁ yaṁ amosadhammaṁ nibbānaṁ. Tasmā evaṁ samannāgato bhikkhu iminā paramena saccādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Etañhi, bhikkhu, paramaṁ ariyasaccaṁ yadidaṁ—amosadhammaṁ nibbānaṁ. 27 Tasseva kho pana pubbe aviddasuno upadhī honti samattā samādinnā. Tyāssa pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā evaṁ samannāgato bhikkhu iminā paramena cāgādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Eso hi, bhikkhu, paramo ariyo cāgo yadidaṁ—sabbūpadhipaṭinissaggo. 28 Tasseva kho pana pubbe aviddasuno abhijjhā hoti chando sārāgo. Svāssa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Tasseva kho pana pubbe aviddasuno āghāto hoti byāpādo sampadoso. Svāssa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato 864 --- mn140 1:28 anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Tasseva kho pana pubbe aviddasuno avijjā hoti sammoho. Svāssa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Tasmā evaṁ samannāgato bhikkhu iminā paramena upasamādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Eso hi, bhikkhu, paramo ariyo upasamo yadidaṁ—rāgadosamohānaṁ upasamo. 29 ‘Paññaṁ nappamajjeyya, saccamanurakkheyya, cāgamanubrūheyya, santimeva so sikkheyyā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 30 ‘Yattha ṭhitaṁ maññassavā nappavattanti, maññassave kho pana nappavattamāne muni santoti vuccatī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 31 ‘Asmī’ti, bhikkhu, maññitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti maññitametaṁ, ‘bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘na bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti maññitametaṁ. Maññitaṁ, bhikkhu, rogo maññitaṁ gaṇḍo maññitaṁ sallaṁ. Sabbamaññitānaṁ tveva, bhikkhu, samatikkamā muni santoti vuccati. Muni kho pana, bhikkhu, santo na jāyati, na jīyati, na mīyati, na kuppati, na piheti. Tañhissa, bhikkhu, natthi yena jāyetha, ajāyamāno kiṁ jīyissati, ajīyamāno kiṁ mīyissati, amīyamāno kiṁ kuppissati, akuppamāno kissa pihessati? 32 ‘Yattha ṭhitaṁ maññassavā nappavattanti, maññassave kho pana nappavattamāne muni santoti vuccatī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Imaṁ kho me tvaṁ, bhikkhu, saṅkhittena chadhātuvibhaṅgaṁ dhārehī”ti. 33 Atha kho āyasmā pukkusāti: “satthā kira me anuppatto, sugato kira me anuppatto, sammāsambuddho kira me anuppatto”ti uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca: “accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yohaṁ bhagavantaṁ āvusovādena samudācaritabbaṁ amaññissaṁ. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. “Taggha tvaṁ, bhikkhu, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yaṁ maṁ tvaṁ āvusovādena samudācaritabbaṁ amaññittha. Yato ca kho tvaṁ, bhikkhu, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi, taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuddhihesā, bhikkhu, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjatī”ti. 34 “Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike upasampadan”ti. “Paripuṇṇaṁ pana te, bhikkhu, pattacīvaran”ti? “Na kho me, bhante, paripuṇṇaṁ pattacīvaran”ti. “Na kho, bhikkhu, tathāgatā aparipuṇṇapattacīvaraṁ upasampādentī”ti. 35 Atha kho āyasmā pukkusāti bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pattacīvarapariyesanaṁ pakkāmi. Atha kho āyasmantaṁ pukkusātiṁ pattacīvarapariyesanaṁ carantaṁ vibbhantā gāvī jīvitā voropesi. 36 Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “yo so, bhante, pukkusāti nāma kulaputto bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito so kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? “Paṇḍito, bhikkhave, pukkusāti kulaputto paccapādi dhammassānudhammaṁ, na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. Pukkusāti, bhikkhave, kulaputto pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Dhātuvibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. mn5 0 Majjhima Nikāya 5 Anaṅgaṇasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū 865 --- mn5 1:1 āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “Cattārome, āvuso, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idhāvuso, ekacco puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Idha panāvuso, ekacco puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Idhāvuso, ekacco puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Idha panāvuso, ekacco puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ayaṁ imesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ sāṅgaṇānaṁyeva sataṁ hīnapuriso akkhāyati. Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ imesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ sāṅgaṇānaṁyeva sataṁ seṭṭhapuriso akkhāyati. Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ayaṁ imesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ anaṅgaṇānaṁyeva sataṁ hīnapuriso akkhāyati. Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ imesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ anaṅgaṇānaṁyeva sataṁ seṭṭhapuriso akkhāyatī”ti. 3 Evaṁ vutte, āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “Ko nu kho, āvuso sāriputta, hetu ko paccayo yenimesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ sāṅgaṇānaṁyeva sataṁ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyati? Ko panāvuso sāriputta, hetu ko paccayo yenimesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ anaṅgaṇānaṁyeva sataṁ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyatī”ti? 4 “Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—na chandaṁ janessati na vāyamissati na vīriyaṁ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya; so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati. Seyyathāpi, āvuso, kaṁsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā rajena ca malena ca pariyonaddhā. Tamenaṁ sāmikā na ceva paribhuñjeyyuṁ na ca pariyodapeyyuṁ, rajāpathe ca naṁ nikkhipeyyuṁ. Evañhi sā, āvuso, kaṁsapāti aparena samayena saṅkiliṭṭhatarā assa malaggahitā”ti? “Evamāvuso”ti. “Evameva kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—na chandaṁ janessati na vāyamissati na vīriyaṁ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya; so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati. 5 Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—chandaṁ janessati vāyamissati vīriyaṁ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya; so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati. Seyyathāpi, āvuso, kaṁsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā rajena ca malena ca pariyonaddhā. Tamenaṁ sāmikā paribhuñjeyyuñceva pariyodapeyyuñca, na ca naṁ rajāpathe nikkhipeyyuṁ. Evañhi sā, āvuso, kaṁsapāti aparena samayena parisuddhatarā assa pariyodātā”ti? “Evamāvuso”ti. “Evameva kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—chandaṁ janessati vāyamissati vīriyaṁ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya; so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati. 6 Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—subhanimittaṁ manasi karissati, tassa subhanimittassa manasikārā rāgo cittaṁ anuddhaṁsessati; so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati. Seyyathāpi, āvuso, kaṁsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā. Tamenaṁ sāmikā na ceva paribhuñjeyyuṁ na ca pariyodapeyyuṁ, rajāpathe ca naṁ nikkhipeyyuṁ. Evañhi sā, āvuso, kaṁsapāti aparena samayena saṅkiliṭṭhatarā assa malaggahitā”ti? “Evamāvuso”ti. “Evameva kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo 866 --- mn5 1:6 anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—subhanimittaṁ manasi karissati, tassa subhanimittassa manasikārā rāgo cittaṁ anuddhaṁsessati; so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati. 7 Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—subhanimittaṁ na manasi karissati, tassa subhanimittassa amanasikārā rāgo cittaṁ nānuddhaṁsessati; so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati. Seyyathāpi, āvuso, kaṁsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā. Tamenaṁ sāmikā paribhuñjeyyuñceva pariyodapeyyuñca, na ca naṁ rajāpathe nikkhipeyyuṁ. Evañhi sā, āvuso, kaṁsapāti aparena samayena parisuddhatarā assa pariyodātā”ti? “Evamāvuso”ti. “Evameva kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—subhanimittaṁ na manasi karissati, tassa subhanimittassa amanasikārā rāgo cittaṁ nānuddhaṁsessati; so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati. 8 Ayaṁ kho, āvuso moggallāna, hetu ayaṁ paccayo yenimesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ sāṅgaṇānaṁyeva sataṁ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyati. Ayaṁ panāvuso moggallāna, hetu ayaṁ paccayo yenimesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ anaṅgaṇānaṁyeva sataṁ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyatī”ti. 9 “Aṅgaṇaṁ aṅgaṇanti, āvuso, vuccati. Kissa nu kho etaṁ, āvuso, adhivacanaṁ yadidaṁ aṅgaṇan”ti? “Pāpakānaṁ kho etaṁ, āvuso, akusalānaṁ icchāvacarānaṁ adhivacanaṁ, yadidaṁ aṅgaṇan”ti. 10 “Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: ‘āpattiñca vata āpanno assaṁ, na ca maṁ bhikkhū jāneyyuṁ āpattiṁ āpanno’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ taṁ bhikkhuṁ bhikkhū jāneyyuṁ: ‘āpattiṁ āpanno’ti. ‘Jānanti maṁ bhikkhū āpattiṁ āpanno’ti—iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo—ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ. 11 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: ‘āpattiñca vata āpanno assaṁ, anuraho maṁ bhikkhū codeyyuṁ, no saṅghamajjhe’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ taṁ bhikkhuṁ bhikkhū saṅghamajjhe codeyyuṁ, no anuraho. ‘Saṅghamajjhe maṁ bhikkhū codenti, no anuraho’ti—iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo—ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ. 12 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: ‘āpattiñca vata āpanno assaṁ, sappaṭipuggalo maṁ codeyya, no appaṭipuggalo’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ taṁ bhikkhuṁ appaṭipuggalo codeyya, no sappaṭipuggalo. ‘Appaṭipuggalo maṁ codeti, no sappaṭipuggalo’ti—iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo—ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ. 13 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata mameva satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyya, na aññaṁ bhikkhuṁ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyyā’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ aññaṁ bhikkhuṁ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyya, na taṁ bhikkhuṁ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyya. ‘Aññaṁ bhikkhuṁ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti, na maṁ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṁ dhammaṁ desetī’ti—iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo—ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ. 14 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata mameva bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṁ bhattāya paviseyyuṁ, na aññaṁ bhikkhuṁ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṁ bhattāya paviseyyun’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ aññaṁ bhikkhuṁ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṁ bhattāya paviseyyuṁ, na taṁ bhikkhuṁ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṁ bhattāya paviseyyuṁ. ‘Aññaṁ bhikkhuṁ bhikkhū 867 --- mn5 1:14 purakkhatvā purakkhatvā gāmaṁ bhattāya pavisanti, na maṁ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṁ bhattāya pavisantī’ti—iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo—ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ. 15 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata ahameva labheyyaṁ bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍaṁ, na añño bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ añño bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍaṁ, na so bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍaṁ. ‘Añño bhikkhu labhati bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍaṁ, nāhaṁ labhāmi bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan’ti—iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo—ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ. 16 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata ahameva bhattagge bhuttāvī anumodeyyaṁ, na añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyyā’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyya, na so bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyya. ‘Añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodati, nāhaṁ bhattagge bhuttāvī anumodāmī’ti—iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo—ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ. 17 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata ahameva ārāmagatānaṁ bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, na añño bhikkhu ārāmagatānaṁ bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyyā’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ añño bhikkhu ārāmagatānaṁ bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyya, na so bhikkhu ārāmagatānaṁ bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyya. ‘Añño bhikkhu ārāmagatānaṁ bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti, nāhaṁ ārāmagatānaṁ bhikkhūnaṁ dhammaṁ desemī’ti—iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo—ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ. 18-20 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata ahameva ārāmagatānaṁ bhikkhunīnaṁ dhammaṁ deseyyaṁ …pe… upāsakānaṁ dhammaṁ deseyyaṁ …pe… upāsikānaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, na añño bhikkhu ārāmagatānaṁ upāsikānaṁ dhammaṁ deseyyā’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ añño bhikkhu ārāmagatānaṁ upāsikānaṁ dhammaṁ deseyya, na so bhikkhu ārāmagatānaṁ upāsikānaṁ dhammaṁ deseyya. ‘Añño bhikkhu ārāmagatānaṁ upāsikānaṁ dhammaṁ deseti, nāhaṁ ārāmagatānaṁ upāsikānaṁ dhammaṁ desemī’ti—iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo—ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ. 21 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata mameva bhikkhū sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, na aññaṁ bhikkhuṁ bhikkhū sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyun’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ aññaṁ bhikkhuṁ bhikkhū sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, na taṁ bhikkhuṁ bhikkhū sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ. ‘Aññaṁ bhikkhuṁ bhikkhū sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, na maṁ bhikkhū sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjentī’ti—iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo—ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ. 22-24 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata mameva bhikkhuniyo …pe… upāsakā …pe… upāsikā sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, na aññaṁ bhikkhuṁ upāsikā sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyun’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ aññaṁ bhikkhuṁ upāsikā sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, na taṁ bhikkhuṁ upāsikā sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ. ‘Aññaṁ bhikkhuṁ upāsikā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, na maṁ upāsikā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjentī’ti—iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo—ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ. 25 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata ahameva 868 --- mn5 1:25 lābhī assaṁ paṇītānaṁ cīvarānaṁ, na añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ cīvarānan’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ cīvarānaṁ, na so bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ cīvarānaṁ. ‘Añño bhikkhu lābhī paṇītānaṁ cīvarānaṁ, nāhaṁ lābhī paṇītānaṁ cīvarānan’ti—iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo—ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ. 26-27 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata ahameva lābhī assaṁ paṇītānaṁ piṇḍapātānaṁ …pe… paṇītānaṁ senāsanānaṁ …pe… paṇītānaṁ gilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, na añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ gilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ gilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, na so bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ gilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. ‘Añño bhikkhu lābhī paṇītānaṁ gilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, nāhaṁ lābhī paṇītānaṁ gilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti—iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo—ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ. 28 Imesaṁ kho etaṁ, āvuso, pāpakānaṁ akusalānaṁ icchāvacarānaṁ adhivacanaṁ, yadidaṁ aṅgaṇanti. 29 Yassa kassaci, āvuso, bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti āraññiko pantasenāsano piṇḍapātiko sapadānacārī paṁsukūliko lūkhacīvaradharo, atha kho naṁ sabrahmacārī na ceva sakkaronti na garuṁ karonti na mānenti na pūjenti. Taṁ kissa hetu? Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca. Seyyathāpi, āvuso, kaṁsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā. Tamenaṁ sāmikā ahikuṇapaṁ vā kukkurakuṇapaṁ vā manussakuṇapaṁ vā racayitvā aññissā kaṁsapātiyā paṭikujjitvā antarāpaṇaṁ paṭipajjeyyuṁ. Tamenaṁ jano disvā evaṁ vadeyya: ‘ambho, kimevidaṁ harīyati jaññajaññaṁ viyā’ti? Tamenaṁ uṭṭhahitvā apāpuritvā olokeyya. Tassa sahadassanena amanāpatā ca saṇṭhaheyya, pāṭikulyatā ca saṇṭhaheyya, jegucchatā ca saṇṭhaheyya; jighacchitānampi na bhottukamyatā assa, pageva suhitānaṁ. Evameva kho, āvuso, yassa kassaci bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti āraññiko pantasenāsano piṇḍapātiko sapadānacārī paṁsukūliko lūkhacīvaradharo, atha kho naṁ sabrahmacārī na ceva sakkaronti na garuṁ karonti na mānenti na pūjenti. Taṁ kissa hetu? Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca. 30 Yassa kassaci, āvuso, bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti gāmantavihārī nemantaniko gahapaticīvaradharo, atha kho naṁ sabrahmacārī sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti. Taṁ kissa hetu? Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca. Seyyathāpi, āvuso, kaṁsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā. Tamenaṁ sāmikā sālīnaṁ odanaṁ vicitakāḷakaṁ anekasūpaṁ anekabyañjanaṁ racayitvā aññissā kaṁsapātiyā paṭikujjitvā antarāpaṇaṁ paṭipajjeyyuṁ. Tamenaṁ jano disvā evaṁ vadeyya: ‘ambho, kimevidaṁ harīyati jaññajaññaṁ viyā’ti? Tamenaṁ uṭṭhahitvā apāpuritvā olokeyya. Tassa saha dassanena manāpatā ca saṇṭhaheyya, appāṭikulyatā ca saṇṭhaheyya, ajegucchatā ca saṇṭhaheyya; suhitānampi bhottukamyatā assa, pageva jighacchitānaṁ. Evameva kho, āvuso, yassa kassaci bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti gāmantavihārī nemantaniko gahapaticīvaradharo, atha kho naṁ sabrahmacārī sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti. Taṁ kissa hetu? Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti cā”ti. 31 Evaṁ vutte, āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “upamā maṁ, āvuso sāriputta, paṭibhātī”ti. “Paṭibhātu taṁ, āvuso moggallānā”ti. “Ekamidāhaṁ, āvuso, samayaṁ rājagahe viharāmi giribbaje. Atha khvāhaṁ, āvuso, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā 869 --- mn5 1:31 pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Tena kho pana samayena samīti yānakāraputto rathassa nemiṁ tacchati. Tamenaṁ paṇḍuputto ājīvako purāṇayānakāraputto paccupaṭṭhito hoti. Atha kho, āvuso, paṇḍuputtassa ājīvakassa purāṇayānakāraputtassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘aho vatāyaṁ samīti yānakāraputto imissā nemiyā imañca vaṅkaṁ imañca jimhaṁ imañca dosaṁ taccheyya, evāyaṁ nemi apagatavaṅkā apagatajimhā apagatadosā suddhā assa sāre patiṭṭhitā’ti. Yathā yathā kho, āvuso, paṇḍuputtassa ājīvakassa purāṇayānakāraputtassa cetaso parivitakko hoti tathā tathā samīti yānakāraputto tassā nemiyā tañca vaṅkaṁ tañca jimhaṁ tañca dosaṁ tacchati. Atha kho, āvuso, paṇḍuputto ājīvako purāṇayānakāraputto attamano attamanavācaṁ nicchāresi: ‘hadayā hadayaṁ maññe aññāya tacchatī’ti. 32 Evameva kho, āvuso, ye te puggalā assaddhā, jīvikatthā na saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, saṭhā māyāvino ketabino uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā, indriyesu aguttadvārā, bhojane amattaññuno, jāgariyaṁ ananuyuttā, sāmaññe anapekkhavanto, sikkhāya na tibbagāravā, bāhulikā sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, kusītā hīnavīriyā muṭṭhassatī asampajānā asamāhitā vibbhantacittā duppaññā eḷamūgā, tesaṁ āyasmā sāriputto iminā dhammapariyāyena hadayā hadayaṁ maññe aññāya tacchati. Ye pana te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, asaṭhā amāyāvino aketabino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā, indriyesu guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā, sāmaññe apekkhavanto, sikkhāya tibbagāravā, na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, āraddhavīriyā pahitattā upaṭṭhitassatī sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto aneḷamūgā, te āyasmato sāriputtassa imaṁ dhammapariyāyaṁ sutvā pivanti maññe, ghasanti maññe vacasā ceva manasā ca: ‘sādhu vata, bho, sabrahmacārī akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetī’ti. 33 Seyyathāpi, āvuso, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsaṁnhāto uppalamālaṁ vā vassikamālaṁ vā atimuttakamālaṁ vā labhitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā uttamaṅge sirasmiṁ patiṭṭhapeyya; evameva kho, āvuso, ye te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, asaṭhā amāyāvino aketabino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā, indriyesu guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā, sāmaññe apekkhavanto, sikkhāya tibbagāravā, na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, āraddhavīriyā pahitattā upaṭṭhitassatī sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto aneḷamūgā, te āyasmato sāriputtassa imaṁ dhammapariyāyaṁ sutvā pivanti maññe, ghasanti maññe vacasā ceva manasā ca: ‘sādhu vata, bho, sabrahmacārī akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetī’”ti. Itiha te ubho mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṁ samanumodiṁsūti. Anaṅgaṇasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. mn125 0 Majjhima Nikāya 125 Dantabhūmisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 2 Tena kho pana samayena aciravato samaṇuddeso araññakuṭikāyaṁ viharati. Atha kho jayaseno rājakumāro jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena aciravato samaṇuddeso tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā aciravatena samaṇuddesena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jayaseno rājakumāro aciravataṁ samaṇuddesaṁ etadavoca: “Sutaṁ metaṁ, bho aggivessana: ‘idha bhikkhu appamatto ātāpī pahitatto viharanto phuseyya cittassa ekaggatan’”ti. “Evametaṁ, rājakumāra, evametaṁ, rājakumāra. Idha bhikkhu appamatto ātāpī pahitatto viharanto phuseyya cittassa ekaggatan”ti. 3 “Sādhu me bhavaṁ aggivessano yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ 870 --- mn125 1:3 dhammaṁ desetū”ti. “Na kho te ahaṁ, rājakumāra, sakkomi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ desetuṁ. Ahañca hi te, rājakumāra, yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, tvañca me bhāsitassa atthaṁ na ājāneyyāsi; so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā”ti. 4 “Desetu me bhavaṁ aggivessano yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ. Appevanāmāhaṁ bhoto aggivessanassa bhāsitassa atthaṁ ājāneyyan”ti. “Deseyyaṁ kho te ahaṁ, rājakumāra, yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ. Sace me tvaṁ bhāsitassa atthaṁ ājāneyyāsi, iccetaṁ kusalaṁ; no ce me tvaṁ bhāsitassa atthaṁ ājāneyyāsi, yathāsake tiṭṭheyyāsi, na maṁ tattha uttariṁ paṭipuccheyyāsī”ti. “Desetu me bhavaṁ aggivessano yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ. Sace ahaṁ bhoto aggivessanassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmi, iccetaṁ kusalaṁ; no ce ahaṁ bhoto aggivessanassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmi, yathāsake tiṭṭhissāmi, nāhaṁ tattha bhavantaṁ aggivessanaṁ uttariṁ paṭipucchissāmī”ti. 5 Atha kho aciravato samaṇuddeso jayasenassa rājakumārassa yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ desesi. Evaṁ vutte, jayaseno rājakumāro aciravataṁ samaṇuddesaṁ etadavoca: “aṭṭhānametaṁ, bho aggivessana, anavakāso yaṁ bhikkhu appamatto ātāpī pahitatto viharanto phuseyya cittassa ekaggatan”ti. Atha kho jayaseno rājakumāro aciravatassa samaṇuddesassa aṭṭhānatañca anavakāsatañca pavedetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 6 Atha kho aciravato samaṇuddeso acirapakkante jayasene rājakumāre yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho aciravato samaṇuddeso yāvatako ahosi jayasenena rājakumārena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. 7 Evaṁ vutte, bhagavā aciravataṁ samaṇuddesaṁ etadavoca: “‘taṁ kutettha, aggivessana, labbhā. Yaṁ taṁ nekkhammena ñātabbaṁ nekkhammena daṭṭhabbaṁ nekkhammena pattabbaṁ nekkhammena sacchikātabbaṁ taṁ vata jayaseno rājakumāro kāmamajjhe vasanto kāme paribhuñjanto kāmavitakkehi khajjamāno kāmapariḷāhena pariḍayhamāno kāmapariyesanāya ussuko ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 8 Seyyathāpissu, aggivessana, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, ye te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā, api nu te dantāva dantakāraṇaṁ gaccheyyuṁ, dantāva dantabhūmiṁ sampāpuṇeyyun”ti? “Evaṁ, bhante”. “Ye pana te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā, api nu te adantāva dantakāraṇaṁ gaccheyyuṁ, adantāva dantabhūmiṁ sampāpuṇeyyuṁ, seyyathāpi te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evameva kho, aggivessana, ‘yaṁ taṁ nekkhammena ñātabbaṁ nekkhammena daṭṭhabbaṁ nekkhammena pattabbaṁ nekkhammena sacchikātabbaṁ taṁ vata jayaseno rājakumāro kāmamajjhe vasanto kāme paribhuñjanto kāmavitakkehi khajjamāno kāmapariḷāhena pariḍayhamāno kāmapariyesanāya ussuko ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 9 Seyyathāpi, aggivessana, gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahāpabbato. Tamenaṁ dve sahāyakā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā hatthavilaṅghakena yena so pabbato tenupasaṅkameyyuṁ; upasaṅkamitvā eko sahāyako heṭṭhā pabbatapāde tiṭṭheyya, eko sahāyako uparipabbataṁ āroheyya. Tamenaṁ heṭṭhā pabbatapāde ṭhito sahāyako uparipabbate ṭhitaṁ sahāyakaṁ evaṁ vadeyya: ‘yaṁ, samma, kiṁ tvaṁ passasi uparipabbate ṭhito’ti? So evaṁ vadeyya: ‘passāmi kho ahaṁ, samma, uparipabbate ṭhito ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇīrāmaṇeyyakan’ti. So evaṁ vadeyya: ‘aṭṭhānaṁ kho etaṁ, samma, anavakāso yaṁ tvaṁ uparipabbate ṭhito passeyyāsi ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇīrāmaṇeyyakan’ti. Tamenaṁ uparipabbate ṭhito sahāyako heṭṭhimapabbatapādaṁ orohitvā taṁ sahāyakaṁ bāhāyaṁ gahetvā uparipabbataṁ āropetvā muhuttaṁ assāsetvā evaṁ vadeyya: ‘yaṁ, 871 --- mn125 1:9 samma, kiṁ tvaṁ passasi uparipabbate ṭhito’ti? So evaṁ vadeyya: ‘passāmi kho ahaṁ, samma, uparipabbate ṭhito ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇīrāmaṇeyyakan’ti. So evaṁ vadeyya: ‘idāneva kho te, samma, bhāsitaṁ—mayaṁ evaṁ ājānāma—aṭṭhānaṁ kho etaṁ samma, anavakāso yaṁ tvaṁ uparipabbate ṭhito passeyyāsi ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇīrāmaṇeyyakan’ti. Idāneva ca pana te bhāsitaṁ mayaṁ evaṁ ājānāma: ‘passāmi kho ahaṁ, samma, uparipabbate ṭhito ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇīrāmaṇeyyakan’ti. So evaṁ vadeyya: ‘tathā hi panāhaṁ, samma, iminā mahatā pabbatena āvuto daṭṭheyyaṁ nāddasan’ti. 10 Ato mahantatarena, aggivessana, ‘avijjākhandhena jayaseno rājakumāro āvuto nivuto ophuṭo pariyonaddho. So vata yaṁ taṁ nekkhammena ñātabbaṁ nekkhammena daṭṭhabbaṁ nekkhammena pattabbaṁ nekkhammena sacchikātabbaṁ taṁ vata jayaseno rājakumāro kāmamajjhe vasanto kāme paribhuñjanto kāmavitakkehi khajjamāno kāmapariḷāhena pariḍayhamāno kāmapariyesanāya ussuko ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 11 Sace kho taṁ, aggivessana, jayasenassa rājakumārassa imā dve upamā paṭibhāyeyyuṁ, anacchariyaṁ te jayaseno rājakumāro pasīdeyya, pasanno ca te pasannākāraṁ kareyyā”ti. “Kuto pana maṁ, bhante, jayasenassa rājakumārassa imā dve upamā paṭibhāyissanti anacchariyā pubbe assutapubbā, seyyathāpi bhagavantan”ti? 12 “Seyyathāpi, aggivessana, rājā khattiyo muddhāvasitto nāgavanikaṁ āmanteti: ‘ehi tvaṁ, samma nāgavanika, rañño nāgaṁ abhiruhitvā nāgavanaṁ pavisitvā āraññakaṁ nāgaṁ atipassitvā rañño nāgassa gīvāyaṁ upanibandhāhī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, aggivessana, nāgavaniko rañño khattiyassa muddhāvasittassa paṭissutvā rañño nāgaṁ abhiruhitvā nāgavanaṁ pavisitvā āraññakaṁ nāgaṁ atipassitvā rañño nāgassa gīvāyaṁ upanibandhati. Tamenaṁ rañño nāgo abbhokāsaṁ nīharati. Ettāvatā kho, aggivessana, āraññako nāgo abbhokāsaṁ gato hoti. Etthagedhā hi, aggivessana, āraññakā nāgā yadidaṁ—nāgavanaṁ. Tamenaṁ nāgavaniko rañño khattiyassa muddhāvasittassa ārocesi: ‘abbhokāsagato kho, deva, āraññako nāgo’ti. Atha kho aggivessana, tamenaṁ rājā khattiyo muddhāvasitto hatthidamakaṁ āmantesi: ‘ehi tvaṁ, samma hatthidamaka, āraññakaṁ nāgaṁ damayāhi āraññakānañceva sīlānaṁ abhinimmadanāya āraññakānañceva sarasaṅkappānaṁ abhinimmadanāya āraññakānañceva darathakilamathapariḷāhānaṁ abhinimmadanāya gāmante abhiramāpanāya manussakantesu sīlesu samādapanāyā’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, aggivessana, hatthidamako rañño khattiyassa muddhāvasittassa paṭissutvā mahantaṁ thambhaṁ pathaviyaṁ nikhaṇitvā āraññakassa nāgassa gīvāyaṁ upanibandhati āraññakānañceva sīlānaṁ abhinimmadanāya āraññakānañceva sarasaṅkappānaṁ abhinimmadanāya āraññakānañceva darathakilamathapariḷāhānaṁ abhinimmadanāya gāmante abhiramāpanāya manussakantesu sīlesu samādapanāya. Tamenaṁ hatthidamako yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpāhi vācāhi samudācarati. Yato kho, aggivessana, āraññako nāgo hatthidamakassa yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpāhi vācāhi samudācariyamāno sussūsati, sotaṁ odahati, aññā cittaṁ upaṭṭhāpeti; tamenaṁ hatthidamako uttari tiṇaghāsodakaṁ anuppavecchati. Yato kho, aggivessana, āraññako nāgo hatthidamakassa tiṇaghāsodakaṁ paṭiggaṇhāti, tatra hatthidamakassa evaṁ hoti: ‘jīvissati kho dāni āraññako nāgo’ti. Tamenaṁ hatthidamako uttari kāraṇaṁ kāreti: ‘ādiya, bho, nikkhipa, bho’ti. Yato kho, aggivessana, āraññako nāgo hatthidamakassa ādānanikkhepe vacanakaro hoti ovādappaṭikaro, tamenaṁ hatthidamako uttari kāraṇaṁ kāreti: ‘abhikkama, bho, paṭikkama, bho’ti. Yato kho, aggivessana, āraññako nāgo hatthidamakassa abhikkamapaṭikkamavacanakaro hoti ovādappaṭikaro, tamenaṁ hatthidamako uttari kāraṇaṁ kāreti: ‘uṭṭhaha, 872 --- mn125 1:12 bho, nisīda, bho’ti. Yato kho, aggivessana, āraññako nāgo hatthidamakassa uṭṭhānanisajjāya vacanakaro hoti ovādappaṭikaro, tamenaṁ hatthidamako uttari āneñjaṁ nāma kāraṇaṁ kāreti, mahantassa phalakaṁ soṇḍāya upanibandhati, tomarahattho ca puriso uparigīvāya nisinno hoti, samantato ca tomarahatthā purisā parivāretvā ṭhitā honti, hatthidamako ca dīghatomarayaṭṭhiṁ gahetvā purato ṭhito hoti. So āneñjaṁ kāraṇaṁ kāriyamāno neva purime pāde copeti na pacchime pāde copeti, na purimakāyaṁ copeti na pacchimakāyaṁ copeti, na sīsaṁ copeti, na kaṇṇe copeti, na dante copeti, na naṅguṭṭhaṁ copeti, na soṇḍaṁ copeti. So hoti āraññako nāgo khamo sattippahārānaṁ asippahārānaṁ usuppahārānaṁ sarapattappahārānaṁ bheripaṇavavaṁsasaṅkhaḍiṇḍimaninnādasaddānaṁ sabbavaṅkadosanihitaninnītakasāvo rājāraho rājabhoggo rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. 13 Evameva kho, aggivessana, idha tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. 14 Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Ettāvatā kho, aggivessana, ariyasāvako abbhokāsagato hoti. Etthagedhā hi, aggivessana, devamanussā yadidaṁ—pañca kāmaguṇā. 15 Tamenaṁ tathāgato uttariṁ vineti: ‘ehi tvaṁ, bhikkhu, sīlavā hohi, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharāhi ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhassu sikkhāpadesū’ti. 16 Yato kho, aggivessana, ariyasāvako sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, tamenaṁ tathāgato uttariṁ vineti: ‘ehi tvaṁ, bhikkhu, indriyesu guttadvāro hohi, cakkhunā rūpaṁ disvā mā nimittaggāhī …pe… 17-21 (yathā gaṇakamoggallānasuttante, evaṁ vitthāretabbāni.) 22 So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 23 Vedanāsu …pe… citte … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Seyyathāpi, aggivessana, hatthidamako mahantaṁ thambhaṁ pathaviyaṁ nikhaṇitvā āraññakassa nāgassa gīvāyaṁ upanibandhati āraññakānañceva sīlānaṁ abhinimmadanāya āraññakānañceva sarasaṅkappānaṁ abhinimmadanāya āraññakānañceva darathakilamathapariḷāhānaṁ abhinimmadanāya gāmante abhiramāpanāya manussakantesu sīlesu samādapanāya; evameva kho, aggivessana, ariyasāvakassa ime cattāro satipaṭṭhānā cetaso upanibandhanā honti gehasitānañceva sīlānaṁ abhinimmadanāya gehasitānañceva sarasaṅkappānaṁ abhinimmadanāya gehasitānañceva darathakilamathapariḷāhānaṁ abhinimmadanāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. 24 Tamenaṁ tathāgato uttariṁ vineti: ‘ehi tvaṁ, bhikkhu, kāye kāyānupassī viharāhi, mā ca kāmūpasaṁhitaṁ vitakkaṁ vitakkesi. Vedanāsu … citte … dhammesu dhammānupassī viharāhi, mā ca kāmūpasaṁhitaṁ vitakkaṁ vitakkesī’ti. 25 So vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ 873 --- mn125 1:25 pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 26 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 27-28 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti. 29 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 30 So hoti bhikkhu khamo sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko hoti sabbarāgadosamohanihitaninnītakasāvo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 31 Mahallako cepi, aggivessana, rañño nāgo adanto avinīto kālaṁ karoti, ‘adantamaraṇaṁ mahallako rañño nāgo kālaṅkato’tveva saṅkhaṁ gacchati; majjhimo cepi, aggivessana, rañño nāgo. Daharo cepi, aggivessana, rañño nāgo adanto avinīto kālaṁ karoti, ‘adantamaraṇaṁ daharo rañño nāgo kālaṅkato’tveva saṅkhaṁ gacchati; evameva kho, aggivessana, thero cepi bhikkhu akhīṇāsavo kālaṁ karoti, ‘adantamaraṇaṁ thero bhikkhu kālaṅkato’tveva saṅkhaṁ gacchati; majjhimo cepi, aggivessana, bhikkhu. Navo cepi, aggivessana, bhikkhu akhīṇāsavo kālaṁ karoti, ‘adantamaraṇaṁ navo bhikkhu kālaṅkato’tveva saṅkhaṁ gacchati. 32 Mahallako cepi, aggivessana, rañño nāgo sudanto suvinīto kālaṁ karoti, ‘dantamaraṇaṁ mahallako rañño nāgo kālaṅkato’tveva saṅkhaṁ gacchati; majjhimo cepi, aggivessana, rañño nāgo … daharo cepi, aggivessana, rañño nāgo sudanto suvinīto kālaṁ karoti, ‘dantamaraṇaṁ daharo rañño nāgo kālaṅkato’tveva saṅkhaṁ gacchati; evameva kho, aggivessana, thero cepi bhikkhu khīṇāsavo kālaṁ karoti, ‘dantamaraṇaṁ thero bhikkhu kālaṅkato’tveva saṅkhaṁ gacchati; majjhimo cepi, aggivessana, bhikkhu. Navo cepi, aggivessana, bhikkhu khīṇāsavo kālaṁ karoti, ‘dantamaraṇaṁ navo bhikkhu kālaṅkato’tveva saṅkhaṁ gacchatī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano aciravato samaṇuddeso bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Dantabhūmisuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. mn12 0 Majjhima Nikāya 12 Mahāsīhanādasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati bahinagare aparapure vanasaṇḍe. 2 Tena kho pana samayena sunakkhatto licchaviputto acirapakkanto hoti imasmā dhammavinayā. So vesāliyaṁ parisati evaṁ vācaṁ bhāsati: “natthi samaṇassa gotamassa uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso. 874 --- mn12 1:2 Takkapariyāhataṁ samaṇo gotamo dhammaṁ deseti vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānaṁ. Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā”ti. 3 Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Assosi kho āyasmā sāriputto sunakkhattassa licchaviputtassa vesāliyaṁ parisati evaṁ vācaṁ bhāsamānassa: “natthi samaṇassa gotamassa uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso. Takkapariyāhataṁ samaṇo gotamo dhammaṁ deseti vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānaṁ. Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā”ti. Atha kho āyasmā sāriputto vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “sunakkhatto, bhante, licchaviputto acirapakkanto imasmā dhammavinayā. So vesāliyaṁ parisati evaṁ vācaṁ bhāsati: ‘natthi samaṇassa gotamassa uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso. Takkapariyāhataṁ samaṇo gotamo dhammaṁ deseti vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānaṁ. Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’”ti. 4 “Kodhano heso, sāriputta, sunakkhatto moghapuriso. Kodhā ca panassa esā vācā bhāsitā. ‘Avaṇṇaṁ bhāsissāmī’ti kho, sāriputta, sunakkhatto moghapuriso vaṇṇaṁyeva tathāgatassa bhāsati. Vaṇṇo heso, sāriputta, tathāgatassa yo evaṁ vadeyya: ‘yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti. 5 Ayampi hi nāma, sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṁ, buddho bhagavā’ti. 6 Ayampi hi nāma, sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati: ‘itipi so bhagavā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattetī’ti. 7 Ayampi hi nāma, sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati: ‘itipi so bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti—dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike cā’ti. 8 Ayampi hi nāma, sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati: ‘itipi so bhagavā parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti—sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānāti, vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajānāti; sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajānāti, vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajānāti; samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajānāti, vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajānāti; saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajānāti, vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajānāti; mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajānāti, amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajānāti; sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajānāti, anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajānāti; samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajānāti, asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajānāti; vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānāti, avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānātī’ti. 9 Dasa kho panimāni, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. Katamāni dasa? 10 Idha, sāriputta, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato 875 --- mn12 1:10 ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 11 Puna caparaṁ, sāriputta, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 12 Puna caparaṁ, sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiṁ paṭipadaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiṁ paṭipadaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 13 Puna caparaṁ, sāriputta, tathāgato anekadhātunānādhātulokaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato anekadhātunānādhātulokaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 14 Puna caparaṁ, sāriputta, tathāgato sattānaṁ nānādhimuttikataṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato sattānaṁ nānādhimuttikataṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 15 Puna caparaṁ, sāriputta, tathāgato parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 16 Puna caparaṁ, sāriputta, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 17 Puna caparaṁ, sāriputta, tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Yampi, sāriputta, tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 18 Puna caparaṁ, sāriputta, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena 876 --- mn12 1:18 samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 19 Puna caparaṁ, sāriputta, tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yampi, sāriputta, tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 20 Imāni kho, sāriputta, dasa tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 21 Yo kho maṁ, sāriputta, evaṁ jānantaṁ evaṁ passantaṁ evaṁ vadeyya: ‘natthi samaṇassa gotamassa uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso; takkapariyāhataṁ samaṇo gotamo dhammaṁ deseti vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānan’ti, taṁ, sāriputta, vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṁ ārādheyya, evaṁ sampadamidaṁ, sāriputta, vadāmi. Taṁ vācaṁ appahāya, taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 22 Cattārimāni, sāriputta, tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. Katamāni cattāri? 23 ‘Sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā’ti. Tatra vata maṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṁ, sāriputta, na samanupassāmi. Etamahaṁ, sāriputta, nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 24 ‘Khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā’ti. Tatra vata maṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṁ, sāriputta, na samanupassāmi. Etamahaṁ, sāriputta, nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 25 ‘Ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’ti. Tatra vata maṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṁ, sāriputta, na samanupassāmi. Etamahaṁ, sāriputta, nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 26 ‘Yassa kho pana te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti. Tatra vata maṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṁ, sāriputta, na samanupassāmi. 877 --- mn12 1:26 Etamahaṁ, sāriputta, nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 27 Imāni kho, sāriputta, cattāri tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 28 Yo kho maṁ, sāriputta, evaṁ jānantaṁ evaṁ passantaṁ evaṁ vadeyya: ‘natthi samaṇassa gotamassa uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṁ samaṇo gotamo dhammaṁ deseti vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānan’ti, taṁ, sāriputta, vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṁ ārādheyya, evaṁ sampadamidaṁ, sāriputta, vadāmi. Taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 29 Aṭṭha kho imā, sāriputta, parisā. Katamā aṭṭha? Khattiyaparisā, brāhmaṇaparisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā, cātumahārājikaparisā, tāvatiṁsaparisā, māraparisā, brahmaparisā—imā kho, sāriputta, aṭṭha parisā. Imehi kho, sāriputta, catūhi vesārajjehi samannāgato tathāgato imā aṭṭha parisā upasaṅkamati ajjhogāhati. Abhijānāmi kho panāhaṁ, sāriputta, anekasataṁ khattiyaparisaṁ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva, sallapitapubbañca, sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṁ bhayaṁ vā sārajjaṁ vā okkamissatīti nimittametaṁ, sāriputta, na samanupassāmi. Etamahaṁ, sāriputta, nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 30 Abhijānāmi kho panāhaṁ, sāriputta, anekasataṁ brāhmaṇaparisaṁ …pe… gahapatiparisaṁ … samaṇaparisaṁ … cātumahārājikaparisaṁ … tāvatiṁsaparisaṁ … māraparisaṁ … brahmaparisaṁ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva, sallapitapubbañca, sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṁ bhayaṁ vā sārajjaṁ vā okkamissatīti nimittametaṁ, sāriputta, na samanupassāmi. Etamahaṁ, sāriputta, nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 31 Yo kho maṁ, sāriputta, evaṁ jānantaṁ evaṁ passantaṁ evaṁ vadeyya: ‘natthi samaṇassa gotamassa uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṁ samaṇo gotamo dhammaṁ deseti vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānan’ti, taṁ, sāriputta, vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṁ ārādheyya, evaṁ sampadamidaṁ, sāriputta, vadāmi. Taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 32 Catasso kho imā, sāriputta, yoniyo. Katamā catasso? Aṇḍajā yoni, jalābujā yoni, saṁsedajā yoni, opapātikā yoni. 33 Katamā ca, sāriputta, aṇḍajā yoni? Ye kho te, sāriputta, sattā aṇḍakosaṁ abhinibbhijja jāyanti—ayaṁ vuccati, sāriputta, aṇḍajā yoni. Katamā ca, sāriputta, jalābujā yoni? Ye kho te, sāriputta, sattā vatthikosaṁ abhinibbhijja jāyanti—ayaṁ vuccati, sāriputta, jalābujā yoni. Katamā ca, sāriputta, saṁsedajā yoni? Ye kho te, sāriputta, sattā pūtimacche vā jāyanti pūtikuṇape vā pūtikummāse vā candanikāye vā oḷigalle vā jāyanti—ayaṁ vuccati, sāriputta, saṁsedajā yoni. Katamā ca, sāriputta, opapātikā yoni? Devā, nerayikā, ekacce ca manussā, ekacce ca vinipātikā—ayaṁ vuccati, sāriputta, opapātikā yoni. Imā kho, sāriputta, catasso yoniyo. 34 Yo kho maṁ, sāriputta, evaṁ jānantaṁ evaṁ passantaṁ evaṁ vadeyya: ‘natthi samaṇassa gotamassa uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṁ samaṇo gotamo dhammaṁ deseti vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānan’ti, taṁ, sāriputta, vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme 878 --- mn12 1:34 aññaṁ ārādheyya, evaṁ sampadamidaṁ, sāriputta, vadāmi. Taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 35 Pañca kho imā, sāriputta, gatiyo. Katamā pañca? Nirayo, tiracchānayoni, pettivisayo, manussā, devā. 36 Nirayañcāhaṁ, sāriputta, pajānāmi, nirayagāmiñca maggaṁ, nirayagāminiñca paṭipadaṁ; yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Tiracchānayoniñcāhaṁ, sāriputta, pajānāmi, tiracchānayonigāmiñca maggaṁ, tiracchānayonigāminiñca paṭipadaṁ; yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tiracchānayoniṁ upapajjati tañca pajānāmi. Pettivisayañcāhaṁ, sāriputta, pajānāmi, pettivisayagāmiñca maggaṁ, pettivisayagāminiñca paṭipadaṁ; yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pettivisayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Manusse cāhaṁ, sāriputta, pajānāmi, manussalokagāmiñca maggaṁ, manussalokagāminiñca paṭipadaṁ; yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manussesu upapajjati tañca pajānāmi. Deve cāhaṁ, sāriputta, pajānāmi, devalokagāmiñca maggaṁ, devalokagāminiñca paṭipadaṁ; yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Nibbānañcāhaṁ, sāriputta, pajānāmi, nibbānagāmiñca maggaṁ, nibbānagāminiñca paṭipadaṁ; yathā paṭipanno ca āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati tañca pajānāmi. 37 Idhāhaṁ, sāriputta, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjissatīti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ, ekantadukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṁ. Seyyathāpi, sāriputta, aṅgārakāsu sādhikaporisā pūrā aṅgārānaṁ vītaccikānaṁ vītadhūmānaṁ. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva aṅgārakāsuṁ paṇidhāya. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: ‘tathāyaṁ bhavaṁ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā imaṁyeva aṅgārakāsuṁ āgamissatī’ti. Tamenaṁ passeyya aparena samayena tassā aṅgārakāsuyā patitaṁ, ekantadukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṁ. Evameva kho ahaṁ, sāriputta, idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho yathā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjissatīti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ, ekantadukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṁ. 38 Idha panāhaṁ, sāriputta, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tiracchānayoniṁ upapajjissatīti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tiracchānayoniṁ upapannaṁ, dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṁ. Seyyathāpi, sāriputta, gūthakūpo sādhikaporiso, pūro gūthassa. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva gūthakūpaṁ paṇidhāya. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: ‘tathāyaṁ bhavaṁ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho yathā imaṁyeva gūthakūpaṁ āgamissatī’ti. Tamenaṁ passeyya aparena samayena tasmiṁ gūthakūpe patitaṁ, dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṁ. Evameva kho ahaṁ, sāriputta, idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tiracchānayoniṁ upapajjissatīti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena 879 --- mn12 1:38 dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tiracchānayoniṁ upapannaṁ, dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṁ. 39 Idha panāhaṁ, sāriputta, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pettivisayaṁ upapajjissatīti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pettivisayaṁ upapannaṁ, dukkhabahulā vedanā vedayamānaṁ. Seyyathāpi, sāriputta, rukkho visame bhūmibhāge jāto tanupattapalāso kabaracchāyo. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva rukkhaṁ paṇidhāya. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: ‘tathāyaṁ bhavaṁ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā imaṁyeva rukkhaṁ āgamissatī’ti. Tamenaṁ passeyya, aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya nisinnaṁ vā nipannaṁ vā dukkhabahulā vedanā vedayamānaṁ. Evameva kho ahaṁ, sāriputta, idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pettivisayaṁ upapajjissatīti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pettivisayaṁ upapannaṁ, dukkhabahulā vedanā vedayamānaṁ. 40 Idha panāhaṁ, sāriputta, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho yathā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manussesu upapajjissatīti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manussesu upapannaṁ, sukhabahulā vedanā vedayamānaṁ. Seyyathāpi, sāriputta, rukkho same bhūmibhāge jāto bahalapattapalāso sandacchāyo. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva rukkhaṁ paṇidhāya. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: ‘tathāyaṁ bhavaṁ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā imameva rukkhaṁ āgamissatī’ti. Tamenaṁ passeyya aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya nisinnaṁ vā nipannaṁ vā sukhabahulā vedanā vedayamānaṁ. Evameva kho ahaṁ, sāriputta, idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho yathā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manussesu upapajjissatīti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manussesu upapannaṁ, sukhabahulā vedanā vedayamānaṁ. 41 Idha panāhaṁ, sāriputta, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissatī’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannaṁ, ekantasukhā vedanā vedayamānaṁ. Seyyathāpi, sāriputta, pāsādo, tatrāssa kūṭāgāraṁ ullittāvalittaṁ nivātaṁ phusitaggaḷaṁ pihitavātapānaṁ. Tatrāssa pallaṅko gonakatthato paṭikatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo sauttaracchado ubhatolohitakūpadhāno. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva pāsādaṁ paṇidhāya. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: ‘tathāyaṁ bhavaṁ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā imaṁyeva pāsādaṁ āgamissatī’ti. Tamenaṁ passeyya aparena samayena tasmiṁ pāsāde tasmiṁ kūṭāgāre tasmiṁ pallaṅke nisinnaṁ vā nipannaṁ vā ekantasukhā vedanā vedayamānaṁ. Evameva kho ahaṁ, sāriputta, idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho yathā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissatīti. Tamenaṁ passāmi aparena 880 --- mn12 1:41 samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannaṁ, ekantasukhā vedanā vedayamānaṁ. 42 Idha panāhaṁ, sāriputta, ekaccaṁ puggalaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatīti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantaṁ, ekantasukhā vedanā vedayamānaṁ. Seyyathāpi, sāriputta, pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā supatitthā ramaṇīyā. Avidūre cassā tibbo vanasaṇḍo. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva pokkharaṇiṁ paṇidhāya. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: ‘tathā bhavaṁ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā imaṁyeva pokkharaṇiṁ āgamissatī’ti. Tamenaṁ passeyya aparena samayena taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā nhāyitvā ca pivitvā ca sabbadarathakilamathapariḷāhaṁ paṭippassambhetvā paccuttaritvā tasmiṁ vanasaṇḍe nisinnaṁ vā nipannaṁ vā, ekantasukhā vedanā vedayamānaṁ. Evameva kho ahaṁ, sāriputta, idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatī’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantaṁ, ekantasukhā vedanā vedayamānaṁ. Imā kho, sāriputta, pañca gatiyo. 43 Yo kho maṁ, sāriputta, evaṁ jānantaṁ evaṁ passantaṁ evaṁ vadeyya: ‘natthi samaṇassa gotamassa uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso; takkapariyāhataṁ samaṇo gotamo dhammaṁ deseti vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānan’ti taṁ, sāriputta, vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṁ ārādheyya; evaṁ sampadamidaṁ, sāriputta, vadāmi taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 44 Abhijānāmi kho panāhaṁ, sāriputta, caturaṅgasamannāgataṁ brahmacariyaṁ caritā—tapassī sudaṁ homi paramatapassī, lūkho sudaṁ homi paramalūkho, jegucchī sudaṁ homi paramajegucchī, pavivitto sudaṁ homi paramapavivitto. 45 Tatrāssu me idaṁ, sāriputta, tapassitāya hoti—acelako homi muttācāro hatthāpalekhano, naehibhaddantiko natiṭṭhabhaddantiko; nābhihaṭaṁ na uddissakataṁ na nimantanaṁ sādiyāmi. So na kumbhimukhā paṭiggaṇhāmi, na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāmi, na eḷakamantaraṁ, na daṇḍamantaraṁ, na musalamantaraṁ, na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saṅkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī; na macchaṁ na maṁsaṁ na suraṁ na merayaṁ na thusodakaṁ pivāmi; so ekāgāriko vā homi ekālopiko, dvāgāriko vā homi dvālopiko …pe… sattāgāriko vā homi sattālopiko; ekissāpi dattiyā yāpemi, dvīhipi dattīhi yāpemi …pe… sattahipi dattīhi yāpemi; ekāhikampi āhāraṁ āhāremi, dvīhikampi āhāraṁ āhāremi …pe… sattāhikampi āhāraṁ āhāremi; iti evarūpaṁ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharāmi. So sākabhakkho vā homi, sāmākabhakkho vā homi, nīvārabhakkho vā homi, daddulabhakkho vā homi, haṭabhakkho vā homi, kaṇabhakkho vā homi, ācāmabhakkho vā homi, piññākabhakkho vā homi, tiṇabhakkho vā homi, gomayabhakkho vā homi, vanamūlaphalāhāro yāpemi pavattaphalabhojī. So sāṇānipi dhāremi, masāṇānipi dhāremi, chavadussānipi dhāremi, paṁsukūlānipi dhāremi, tirīṭānipi dhāremi, ajinampi dhāremi, ajinakkhipampi dhāremi, kusacīrampi 881 --- mn12 1:45 dhāremi, vākacīrampi dhāremi, phalakacīrampi dhāremi, kesakambalampi dhāremi, vāḷakambalampi dhāremi, ulūkapakkhampi dhāremi; kesamassulocakopi homi kesamassulocanānuyogamanuyutto; ubbhaṭṭhakopi homi āsanapaṭikkhitto; ukkuṭikopi homi ukkuṭikappadhānamanuyutto; kaṇṭakāpassayikopi homi kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappemi; sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharāmi—iti evarūpaṁ anekavihitaṁ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharāmi. Idaṁsu me, sāriputta, tapassitāya hoti. 46 Tatrāssu me idaṁ, sāriputta, lūkhasmiṁ hoti—nekavassagaṇikaṁ rajojallaṁ kāye sannicitaṁ hoti papaṭikajātaṁ. Seyyathāpi, sāriputta, tindukakhāṇu nekavassagaṇiko sannicito hoti papaṭikajāto, evamevāssu me, sāriputta, nekavassagaṇikaṁ rajojallaṁ kāye sannicitaṁ hoti papaṭikajātaṁ. Tassa mayhaṁ, sāriputta, na evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ imaṁ rajojallaṁ pāṇinā parimajjeyyaṁ, aññe vā pana me imaṁ rajojallaṁ pāṇinā parimajjeyyun’ti. Evampi me, sāriputta, na hoti. Idaṁsu me, sāriputta, lūkhasmiṁ hoti. 47 Tatrāssu me idaṁ, sāriputta, jegucchismiṁ hoti—so kho ahaṁ, sāriputta, satova abhikkamāmi, satova paṭikkamāmi, yāva udakabindumhipi me dayā paccupaṭṭhitā hoti: ‘māhaṁ khuddake pāṇe visamagate saṅghātaṁ āpādesin’ti. Idaṁsu me, sāriputta, jegucchismiṁ hoti. 48 Tatrāssu me idaṁ, sāriputta, pavivittasmiṁ hoti—so kho ahaṁ, sāriputta, aññataraṁ araññāyatanaṁ ajjhogāhetvā viharāmi. Yadā passāmi gopālakaṁ vā pasupālakaṁ vā tiṇahārakaṁ vā kaṭṭhahārakaṁ vā vanakammikaṁ vā, vanena vanaṁ gahanena gahanaṁ ninnena ninnaṁ thalena thalaṁ sampatāmi. Taṁ kissa hetu? Mā maṁ te addasaṁsu ahañca mā te addasanti. Seyyathāpi, sāriputta, āraññako mago manusse disvā vanena vanaṁ gahanena gahanaṁ ninnena ninnaṁ thalena thalaṁ sampatati; evameva kho ahaṁ, sāriputta, yadā passāmi gopālakaṁ vā pasupālakaṁ vā tiṇahārakaṁ vā kaṭṭhahārakaṁ vā vanakammikaṁ vā vanena vanaṁ gahanena gahanaṁ ninnena ninnaṁ thalena thalaṁ sampatāmi. Taṁ kissa hetu? Mā maṁ te addasaṁsu ahañca mā te addasanti. Idaṁsu me, sāriputta, pavivittasmiṁ hoti. 49 So kho ahaṁ, sāriputta, ye te goṭṭhā paṭṭhitagāvo apagatagopālakā, tattha catukkuṇḍiko upasaṅkamitvā yāni tāni vacchakānaṁ taruṇakānaṁ dhenupakānaṁ gomayāni tāni sudaṁ āhāremi. Yāvakīvañca me, sāriputta, sakaṁ muttakarīsaṁ apariyādinnaṁ hoti, sakaṁyeva sudaṁ muttakarīsaṁ āhāremi. Idaṁsu me, sāriputta, mahāvikaṭabhojanasmiṁ hoti. 50 So kho ahaṁ, sāriputta, aññataraṁ bhiṁsanakaṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā viharāmi. Tatrāssudaṁ, sāriputta, bhiṁsanakassa vanasaṇḍassa bhiṁsanakatasmiṁ hoti—yo koci avītarāgo taṁ vanasaṇḍaṁ pavisati, yebhuyyena lomāni haṁsanti. So kho ahaṁ, sāriputta, yā tā rattiyo sītā hemantikā antaraṭṭhakā himapātasamayā tathārūpāsu rattīsu rattiṁ abbhokāse viharāmi, divā vanasaṇḍe; gimhānaṁ pacchime māse divā abbhokāse viharāmi, rattiṁ vanasaṇḍe. Apissu maṁ, sāriputta, ayaṁ anacchariyagāthā paṭibhāsi pubbe assutapubbā: ‘Sotatto sosinno ceva, eko bhiṁsanake vane; Naggo na caggimāsīno, esanāpasuto munī’ti. 51 So kho ahaṁ, sāriputta, susāne seyyaṁ kappemi chavaṭṭhikāni upadhāya. Apissu maṁ, sāriputta, gāmaṇḍalā upasaṅkamitvā oṭṭhubhantipi, omuttentipi, paṁsukenapi okiranti, kaṇṇasotesupi salākaṁ pavesenti. Na kho panāhaṁ, sāriputta, abhijānāmi tesu pāpakaṁ cittaṁ uppādetā. Idaṁsu me, sāriputta, upekkhāvihārasmiṁ hoti. 52 Santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘āhārena suddhī’ti. Te evamāhaṁsu: ‘kolehi yāpemā’ti. Te kolampi khādanti, kolacuṇṇampi khādanti, kolodakampi pivanti—anekavihitampi kolavikatiṁ paribhuñjanti. Abhijānāmi kho panāhaṁ, sāriputta, ekaṁyeva kolaṁ āhāraṁ āhāritā. Siyā kho pana te, sāriputta, evamassa: ‘mahā nūna tena samayena kolo ahosī’ti. Na kho panetaṁ, sāriputta, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Tadāpi etaparamoyeva kolo ahosi seyyathāpi etarahi. Tassa mayhaṁ, sāriputta, ekaṁyeva kolaṁ āhāraṁ āhārayato adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti. Seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā; evamevassu me 882 --- mn12 1:52 aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṁ; evamevassu me ānisadaṁ hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī; evamevassu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti; evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti; evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena samphuṭito hoti sammilāto; evamevassu me sīsacchavi samphuṭitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ, sāriputta, ‘udaracchaviṁ parimasissāmī’ti piṭṭhikaṇṭakaṁyeva pariggaṇhāmi, ‘piṭṭhikaṇṭakaṁ parimasissāmī’ti udaracchaviṁyeva pariggaṇhāmi, yāvassu me, sāriputta, udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṁ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ, sāriputta, ‘vaccaṁ vā muttaṁ vā karissāmī’ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ, sāriputta, tameva kāyaṁ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi. Tassa mayhaṁ, sāriputta, pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā patanti tāyevappāhāratāya. 53-55 Santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘āhārena suddhī’ti. Te evamāhaṁsu: ‘muggehi yāpema …pe… tilehi yāpema …pe… taṇḍulehi yāpemā’ti. Te taṇḍulampi khādanti, taṇḍulacuṇṇampi khādanti, taṇḍulodakampi pivanti—anekavihitampi taṇḍulavikatiṁ paribhuñjanti. Abhijānāmi kho panāhaṁ, sāriputta, ekaṁyeva taṇḍulaṁ āhāraṁ āhāritā. Siyā kho pana te, sāriputta, evamassa: ‘mahā nūna tena samayena taṇḍulo ahosī’ti. Na kho panetaṁ, sāriputta, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Tadāpi etaparamoyeva taṇḍulo ahosi, seyyathāpi etarahi. Tassa mayhaṁ, sāriputta, ekaṁyeva taṇḍulaṁ āhāraṁ āhārayato adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti. Seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā; evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṁ; evamevassu me ānisadaṁ hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī; evamevassu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti; evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti; evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena samphuṭito hoti sammilāto; evamevassu me sīsacchavi samphuṭitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ, sāriputta, ‘udaracchaviṁ parimasissāmī’ti piṭṭhikaṇṭakaṁyeva pariggaṇhāmi, ‘piṭṭhikaṇṭakaṁ parimasissāmī’ti udaracchaviṁyeva pariggaṇhāmi. Yāvassu me, sāriputta, udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṁ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ, sāriputta, ‘vaccaṁ vā muttaṁ vā karissāmī’ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ, sāriputta, tameva kāyaṁ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi. Tassa mayhaṁ, sāriputta, pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā patanti tāyevappāhāratāya. 56 Tāyapi kho ahaṁ, sāriputta, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamaṁ uttariṁ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ. Taṁ kissa hetu? Imissāyeva ariyāya paññāya anadhigamā, yāyaṁ ariyā paññā adhigatā ariyā niyyānikā, niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. 57 Santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘saṁsārena suddhī’ti. Na kho pana so, sāriputta, saṁsāro sulabharūpo yo mayā asaṁsaritapubbo iminā dīghena addhunā, aññatra suddhāvāsehi devehi. Suddhāvāse cāhaṁ, sāriputta, deve saṁsareyyaṁ, nayimaṁ lokaṁ punarāgaccheyyaṁ. 58 Santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘upapattiyā suddhī’ti. Na kho pana sā, sāriputta, upapatti sulabharūpā yā mayā anupapannapubbā iminā dīghena addhunā, aññatra 883 --- mn12 1:58 suddhāvāsehi devehi. Suddhāvāse cāhaṁ, sāriputta, deve upapajjeyyaṁ, nayimaṁ lokaṁ punarāgaccheyyaṁ. 59 Santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘āvāsena suddhī’ti. Na kho pana so, sāriputta, āvāso sulabharūpo yo mayā anāvuṭṭhapubbo iminā dīghena addhunā, aññatra suddhāvāsehi devehi. Suddhāvāse cāhaṁ, sāriputta, deve āvaseyyaṁ, nayimaṁ lokaṁ punarāgaccheyyaṁ. 60 Santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaññena suddhī’ti. Na kho pana so, sāriputta, yañño sulabharūpo yo mayā ayiṭṭhapubbo iminā dīghena addhunā, tañca kho raññā vā satā khattiyena muddhāvasittena brāhmaṇena vā mahāsālena. 61 Santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘aggiparicariyāya suddhī’ti. Na kho pana so, sāriputta, aggi sulabharūpo yo mayā apariciṇṇapubbo iminā dīghena addhunā, tañca kho raññā vā satā khattiyena muddhāvasittena brāhmaṇena vā mahāsālena. 62 Santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yāvadevāyaṁ bhavaṁ puriso daharo hoti yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā tāvadeva paramena paññāveyyattiyena samannāgato hoti. Yato ca kho ayaṁ bhavaṁ puriso jiṇṇo hoti vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto, āsītiko vā nāvutiko vā vassasatiko vā jātiyā, atha tamhā paññāveyyattiyā, parihāyatī’ti. Na kho panetaṁ, sāriputta, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Ahaṁ kho pana, sāriputta, etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto, āsītiko me vayo vattati. Idha me assu, sāriputta, cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino, paramāya satiyā ca gatiyā ca dhitiyā ca samannāgatā paramena ca paññāveyyattiyena. Seyyathāpi, sāriputta, daḷhadhammā dhanuggaho sikkhito katahattho katūpāsano lahukena asanena appakasireneva tiriyaṁ tālacchāyaṁ atipāteyya, evaṁ adhimattasatimanto evaṁ adhimattagatimanto evaṁ adhimattadhitimanto evaṁ paramena paññāveyyattiyena samannāgatā. Te maṁ catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ upādāyupādāya pañhaṁ puccheyyuṁ, puṭṭho puṭṭho cāhaṁ tesaṁ byākareyyaṁ, byākatañca me byākatato dhāreyyuṁ, na ca maṁ dutiyakaṁ uttari paṭipuccheyyuṁ. Aññatra asitapītakhāyitasāyitā aññatra uccārapassāvakammā, aññatra niddākilamathapaṭivinodanā apariyādinnāyevassa, sāriputta, tathāgatassa dhammadesanā, apariyādinnaṁyevassa tathāgatassa dhammapadabyañjanaṁ, apariyādinnaṁyevassa tathāgatassa pañhapaṭibhānaṁ. Atha me te cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino vassasatassa accayena kālaṁ kareyyuṁ. Mañcakena cepi maṁ, sāriputta, pariharissatha, nevatthi tathāgatassa paññāveyyattiyassa aññathattaṁ. 63 Yaṁ kho taṁ, sāriputta, sammā vadamāno vadeyya: ‘asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti, mameva taṁ sammā vadamāno vadeyya ‘asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’”ti. 64 Tena kho pana samayena āyasmā nāgasamālo bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṁ bījayamāno. Atha kho āyasmā nāgasamālo bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Api hi me, bhante, imaṁ dhammapariyāyaṁ sutvā lomāni haṭṭhāni. Konāmo ayaṁ, bhante, dhammapariyāyo”ti? “Tasmātiha tvaṁ, nāgasamāla, imaṁ dhammapariyāyaṁ lomahaṁsanapariyāyotveva naṁ dhārehī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā nāgasamālo bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Mahāsīhanādasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. sn38 0 Saṁyutta Nikāya 38.10 1. Jambukhādakavagga Taṇhāpañhāsutta |10| “‘Taṇhā, taṇhā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, taṇhā”ti? “Tisso imā, āvuso, taṇhā. Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā—imā kho, āvuso, tisso taṇhā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ 884 --- sn38 10:1 taṇhānaṁ pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 38.1 1. Jambukhādakavagga Nibbānapañhāsutta |1| Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake. Atha kho jambukhādako paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jambukhādako paribbājako āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 2 “‘Nibbānaṁ, nibbānan’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, nibbānan”ti? “Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—idaṁ vuccati nibbānan”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa nibbānassa sacchikiriyāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 38.5 1. Jambukhādakavagga Assāsappattasutta |5| “‘Assāsappatto, assāsappatto’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, assāsappatto hotī”ti? “Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, assāsappatto hotī”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa assāsassa sacchikiriyāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 38.14 1. Jambukhādakavagga Dukkhapañhāsutta |14| “‘Dukkhaṁ, dukkhan’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, dukkhan”ti? “Tisso imā, āvuso, dukkhatā. Dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā, vipariṇāmadukkhatā—imā kho, āvuso, tisso dukkhatā”ti. “Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Cuddasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 38.11 1. Jambukhādakavagga Oghapañhāsutta |11| “‘Ogho, ogho’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, ogho”ti? “Cattārome, āvuso, oghā. Kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho—ime kho, āvuso, cattāro oghā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ oghānaṁ pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ oghānaṁ pahānāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṁ oghānaṁ pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṁ oghānaṁ pahānāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etesaṁ oghānaṁ pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā 885 --- sn38 11:1 paṭipadā, etesaṁ oghānaṁ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 38.15 1. Jambukhādakavagga Sakkāyapañhāsutta |15| “‘Sakkāyo, sakkāyo’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, sakkāyo”ti? “Pañcime, āvuso, upādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime kho, āvuso, pañcupādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etassa sakkāyassa pariññāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Pannarasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 38.4 1. Jambukhādakavagga Kimatthiyasutta |4| “Kimatthiyaṁ, āvuso sāriputta, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī”ti? “Dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāyā”ti? “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāyā”ti? 2 “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etassa dukkhassa pariññāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 38.3 1. Jambukhādakavagga Dhammavādīpañhāsutta |3| “Ke nu kho, āvuso sāriputta, loke dhammavādino, ke loke suppaṭipannā, ke loke sugatā”ti? “Ye kho, āvuso, rāgappahānāya dhammaṁ desenti, dosappahānāya dhammaṁ desenti, mohappahānāya dhammaṁ desenti, te loke dhammavādino. Ye kho, āvuso, rāgassa pahānāya paṭipannā, dosassa pahānāya paṭipannā, mohassa pahānāya paṭipannā, te loke suppaṭipannā. Yesaṁ kho, āvuso, rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, doso pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, moho pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, te loke sugatā”ti. 2 “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 38.12 1. Jambukhādakavagga Upādānapañhāsutta |12| “‘Upādānaṁ, upādānan’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, upādānan”ti? “Cattārimāni, āvuso, upādānāni. Kāmupādānaṁ, diṭṭhupādānaṁ sīlabbatupādānaṁ, attavādupādānaṁ—imāni kho, āvuso, cattāri upādānānī”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ upādānānaṁ pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ upādānānaṁ pahānāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṁ upādānānaṁ pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṁ upādānānaṁ pahānāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etesaṁ upādānānaṁ pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṁ upādānānaṁ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Dvādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 38.8 1. Jambukhādakavagga Āsavapañhāsutta |8| “‘Āsavo, āsavo’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, āsavo”ti? “Tayo me, āvuso, āsavā. Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo—ime kho, 886 --- sn38 8:1 āvuso, tayo āsavā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etesaṁ āsavānaṁ pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etesaṁ āsavānaṁ pahānāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etesaṁ āsavānaṁ pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etesaṁ āsavānaṁ pahānāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etesaṁ āsavānaṁ pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṁ āsavānaṁ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 38.16 1. Jambukhādakavagga Dukkarapañhāsutta |16| “Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, imasmiṁ dhammavinaye dukkaran”ti? “Pabbajjā kho, āvuso, imasmiṁ dhammavinaye dukkarā”ti. “Pabbajitena panāvuso, kiṁ dukkaran”ti? “Pabbajitena kho, āvuso, abhirati dukkarā”ti. “Abhiratena panāvuso, kiṁ dukkaran”ti? “Abhiratena kho, āvuso, dhammānudhammappaṭipatti dukkarā”ti. “Kīvaciraṁ panāvuso, dhammānudhammappaṭipanno bhikkhu arahaṁ assā”ti? “Naciraṁ, āvuso”ti. Soḷasamaṁ. Jambukhādakasaṁyuttaṁ samattaṁ. 2 Tassuddānaṁ Nibbānaṁ arahattañca, dhammavādī kimatthiyaṁ; Assāso paramassāso, vedanā āsavāvijjā; Taṇhā oghā upādānaṁ, bhavo dukkhañca sakkāyo. Imasmiṁ dhammavinaye dukkaranti. 0 Saṁyutta Nikāya 38.7 1. Jambukhādakavagga Vedanāpañhāsutta |7| “‘Vedanā, vedanā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vedanā”ti? “Tisso imāvuso, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā kho, āvuso, tisso vedanā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 38.13 1. Jambukhādakavagga Bhavapañhāsutta |13| “‘Bhavo, bhavo’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, bhavo”ti? “Tayome, āvuso, bhavā. Kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo—ime kho, āvuso, tayo bhavā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ bhavānaṁ pariññāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ bhavānaṁ pariññāyā”ti. “Katamo, panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṁ bhavānaṁ pariññāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṁ bhavānaṁ pariññāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etesaṁ bhavānaṁ pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṁ bhavānaṁ pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Terasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 38.2 1. Jambukhādakavagga Arahattapañhāsutta |2| “‘Arahattaṁ, arahattan’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, arahattan”ti? “Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—idaṁ vuccati arahattan”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa arahattassa sacchikiriyāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo, ayaṁ paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 38.9 1. Jambukhādakavagga Avijjāpañhāsutta |9| “‘Avijjā, avijjā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā”ti? “Yaṁ kho, āvuso, dukkhe aññāṇaṁ, dukkhasamudaye aññāṇaṁ, dukkhanirodhe aññāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ—ayaṁ vuccatāvuso, avijjā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etissā avijjāya 887 --- sn38 9:1 pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etissā avijjāya pahānāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etissā avijjāya pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 38.6 1. Jambukhādakavagga Paramassāsappattasutta |6| “‘Paramassāsappatto, paramassāsappatto’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, paramassāsappatto hotī”ti? “Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti, ettāvatā kho, āvuso, paramassāsappatto hotī”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā”ti. “Katamo pana, āvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa paramassāsassa sacchikiriyāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Chaṭṭhaṁ. sn36 0 Saṁyutta Nikāya 36.15 2. Rahogatavagga Paṭhamaānandasutta |15| Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “katamā nu kho, bhante, vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī paṭipadā? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan”ti? “Tisso imā, ānanda, vedanā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā vuccanti, ānanda, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo; phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Yaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ vedanāya assādo. Yaṁ vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ vedanāya ādīnavo. Yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ vedanāya nissaraṇaṁ. Atha kho panānanda, mayā anupubbasaṅkhārānaṁ nirodho akkhāto. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā niruddhā hoti …pe… saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti. Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo niruddho hoti, doso niruddho hoti, moho niruddho hoti. Atha kho panānanda, mayā anupubbasaṅkhārānaṁ vūpasamo akkhāto. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā vūpasantā hoti …pe… saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca vūpasantā honti. Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo vūpasanto hoti, doso vūpasanto hoti, moho vūpasanto hoti. Atha kho panānanda, mayā anupubbasaṅkhārānaṁ paṭippassaddhi akkhātā. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā paṭippassaddhā hoti …pe… ākāsānañcāyatanaṁ samāpannassa rūpasaññā paṭippassaddhā hoti. Viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā paṭippassaddhā hoti. Ākiñcaññāyatanaṁ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā paṭippassaddhā hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā paṭippassaddhā hoti. Saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca paṭippassaddhā honti. Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo paṭippassaddho hoti, doso paṭippassaddho hoti, moho paṭippassaddho hotī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.20 2. Rahogatavagga Bhikkhusutta |20| “Dvepi mayā, bhikkhave, vedanā vuttā pariyāyena, tissopi mayā vedanā vuttā pariyāyena, pañcapi mayā vedanā vuttā pariyāyena, chapi mayā vedanā vuttā pariyāyena, aṭṭhārasāpi mayā vedanā vuttā pariyāyena, chattiṁsāpi mayā vedanā vuttā pariyāyena, aṭṭhasatampi mayā vedanā vuttā pariyāyena. Evaṁ pariyāyadesito, bhikkhave, mayā dhammo. Evaṁ 888 --- sn36 20:1 pariyāyadesite kho, bhikkhave, mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṁ sulapitaṁ na samanumaññissanti, na samanujānissanti, na samanumodissanti, tesaṁ etaṁ pāṭikaṅkhaṁ—bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharissantīti. Evaṁ pariyāyadesito, bhikkhave, mayā dhammo. Evaṁ pariyāyadesite kho, bhikkhave, mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṁ sulapitaṁ samanumaññissanti samanujānissanti samanumodissanti, tesaṁ etaṁ pāṭikaṅkhaṁ—samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharissantīti. 2 Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā …pe… ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘saññāvedayitanirodhaṁ samaṇo gotamo āha, tañca sukhasmiṁ paññapeti. Tayidaṁ kiṁsu, tayidaṁ kathaṁsū’ti? Evaṁvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘na kho, āvuso, bhagavā sukhaññeva vedanaṁ sandhāya sukhasmiṁ paññapeti. Yattha yattha, āvuso, sukhaṁ upalabbhati yahiṁ yahiṁ, taṁ taṁ tathāgato sukhasmiṁ paññapetī’”ti. Dasamaṁ. Rahogatavaggo dutiyo. 3 Tassuddānaṁ Rahogataṁ dve ākāsaṁ, agāraṁ dve ca ānandā; Sambahulā duve vuttā, pañcakaṅgo ca bhikkhunāti. 0 Saṁyutta Nikāya 36.5 1. Sagāthāvagga Daṭṭhabbasutta |5| “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Sukhā, bhikkhave, vedanā dukkhato daṭṭhabbā, dukkhā vedanā sallato daṭṭhabbā, adukkhamasukhā vedanā aniccato daṭṭhabbā. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno sukhā vedanā dukkhato diṭṭhā hoti, dukkhā vedanā sallato diṭṭhā hoti, adukkhamasukhā vedanā aniccato diṭṭhā hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu sammaddaso acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’ti. 2 Yo sukhaṁ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato; Adukkhamasukhaṁ santaṁ, addakkhi naṁ aniccato. 3 Sa ve sammaddaso bhikkhu, parijānāti vedanā; So vedanā pariññāya, diṭṭhe dhamme anāsavo; Kāyassa bhedā dhammaṭṭho, saṅkhyaṁ nopeti vedagū”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.1 1. Sagāthāvagga Samādhisutta |1| “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā kho, bhikkhave, tisso vedanāti. 2 Samāhito sampajāno, sato buddhassa sāvako; Vedanā ca pajānāti, vedanānañca sambhavaṁ. 3 Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṁ; Vedanānaṁ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.24 3. Aṭṭhasatapariyāyavagga Pubbasutta |24| “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘katamā nu kho vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamā vedanāsamudayagāminī paṭipadā, katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī paṭipadā? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘tisso imā vedanā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā vuccanti vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo. Taṇhā vedanāsamudayagāminī paṭipadā …pe… yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ. Idaṁ vedanāya nissaraṇan’”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.30 3. Aṭṭhasatapariyāyavagga Suddhikasutta |30| “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā kho, bhikkhave, tisso vedanā”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.11 2. Rahogatavagga Rahogatasutta |11| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—tisso vedanā vuttā bhagavatā. Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā tisso vedanā vuttā bhagavatā. Vuttaṁ kho panetaṁ bhagavatā: ‘yaṁ kiñci vedayitaṁ taṁ dukkhasmin’ti. Kiṁ nu kho etaṁ bhagavatā sandhāya bhāsitaṁ: ‘yaṁ kiñci vedayitaṁ taṁ dukkhasmin’”ti? 2 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Tisso imā, bhikkhu, vedanā vuttā mayā. Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā tisso vedanā vuttā mayā. Vuttaṁ kho panetaṁ, bhikkhu, mayā: ‘yaṁ kiñci vedayitaṁ, taṁ dukkhasmin’ti. Taṁ kho panetaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhārānaṁyeva aniccataṁ sandhāya bhāsitaṁ: ‘yaṁ kiñci 889 --- sn36 11:2 vedayitaṁ taṁ dukkhasmin’ti. Taṁ kho panetaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhārānaṁyeva khayadhammataṁ …pe… vayadhammataṁ …pe… virāgadhammataṁ …pe… nirodhadhammataṁ …pe… vipariṇāmadhammataṁ sandhāya bhāsitaṁ: ‘yaṁ kiñci vedayitaṁ taṁ dukkhasmin’ti. Atha kho pana, bhikkhu, mayā anupubbasaṅkhārānaṁ nirodho akkhāto. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā niruddhā hoti. Dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti. Tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pīti niruddhā hoti. Catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa assāsapassāsā niruddhā honti. Ākāsānañcāyatanaṁ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti. Viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Ākiñcaññāyatanaṁ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti. Saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti. Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo niruddho hoti, doso niruddho hoti, moho niruddho hoti. Atha kho, bhikkhu, mayā anupubbasaṅkhārānaṁ vūpasamo akkhāto. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā vūpasantā hoti. Dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārā vūpasantā honti …pe… saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca vūpasantā honti. Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo vūpasanto hoti, doso vūpasanto hoti, moho vūpasanto hoti. Chayimā, bhikkhu, passaddhiyo. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā paṭippassaddhā hoti. Dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārā paṭippassaddhā honti. Tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pīti paṭippassaddhā hoti. Catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa assāsapassāsā paṭippassaddhā honti. Saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca paṭippassaddhā honti. Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo paṭippassaddho hoti, doso paṭippassaddho hoti, moho paṭippassaddho hotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.14 2. Rahogatavagga Agārasutta |14| “Seyyathāpi, bhikkhave, āgantukāgāraṁ. Tattha puratthimāyapi disāya āgantvā vāsaṁ kappenti, pacchimāyapi disāya āgantvā vāsaṁ kappenti, uttarāyapi disāya āgantvā vāsaṁ kappenti, dakkhiṇāyapi disāya āgantvā vāsaṁ kappenti. Khattiyāpi āgantvā vāsaṁ kappenti, brāhmaṇāpi āgantvā vāsaṁ kappenti, vessāpi āgantvā vāsaṁ kappenti, suddāpi āgantvā vāsaṁ kappenti. Evameva kho, bhikkhave, imasmiṁ kāyasmiṁ vividhā vedanā uppajjanti. Sukhāpi vedanā uppajjati, dukkhāpi vedanā uppajjati, adukkhamasukhāpi vedanā uppajjati. Sāmisāpi sukhā vedanā uppajjati, sāmisāpi dukkhā vedanā uppajjati, sāmisāpi adukkhamasukhā vedanā uppajjati. Nirāmisāpi sukhā vedanā uppajjati, nirāmisāpi dukkhā vedanā uppajjati, nirāmisāpi adukkhamasukhā vedanā uppajjatī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.4 1. Sagāthāvagga Pātālasutta |4| “Assutavā, bhikkhave, puthujjano yaṁ vācaṁ bhāsati: ‘atthi mahāsamudde pātālo’ti. Taṁ kho panetaṁ, bhikkhave, assutavā puthujjano asantaṁ avijjamānaṁ evaṁ vācaṁ bhāsati: ‘atthi mahāsamudde pātālo’ti. Sārīrikānaṁ kho etaṁ, bhikkhave, dukkhānaṁ vedanānaṁ adhivacanaṁ yadidaṁ ‘pātālo’ti. Assutavā, bhikkhave, puthujjano sārīrikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘assutavā puthujjano pātāle na paccuṭṭhāsi, gādhañca nājjhagā’. Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako sārīrikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno neva socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘sutavā ariyasāvako pātāle paccuṭṭhāsi, gādhañca ajjhagā’ti. 2 Yo etā nādhivāseti, uppannā vedanā dukhā; Sārīrikā pāṇaharā, yāhi phuṭṭho pavedhati. 3 Akkandati parodati, dubbalo appathāmako; Na so pātāle paccuṭṭhāsi, atho gādhampi nājjhagā. 4 Yo cetā adhivāseti, uppannā vedanā dukhā; Sārīrikā pāṇaharā, yāhi phuṭṭho na vedhati; Sa ve pātāle paccuṭṭhāsi, atho gādhampi ajjhagā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.21 3. Aṭṭhasatapariyāyavagga Sīvakasutta |21| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho moḷiyasīvako paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ 890 --- sn36 21:1 sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho moḷiyasīvako paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “santi, bho gotama, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū’ti. Idha bhavaṁ gotamo kimāhā”ti? 2 “Pittasamuṭṭhānānipi kho, sīvaka, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Sāmampi kho etaṁ, sīvaka, veditabbaṁ yathā pittasamuṭṭhānānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Lokassapi kho etaṁ, sīvaka, saccasammataṁ yathā pittasamuṭṭhānānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Tatra, sīvaka, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū’ti. Yañca sāmaṁ ñātaṁ tañca atidhāvanti, yañca loke saccasammataṁ tañca atidhāvanti. Tasmā tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ micchāti vadāmi. 3 Semhasamuṭṭhānānipi kho, sīvaka …pe… vātasamuṭṭhānānipi kho, sīvaka …pe… sannipātikānipi kho, sīvaka …pe… utupariṇāmajānipi kho, sīvaka …pe… visamaparihārajānipi kho, sīvaka …pe… opakkamikānipi kho, sīvaka …pe… kammavipākajānipi kho, sīvaka, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Sāmampi kho etaṁ, sīvaka, veditabbaṁ. Yathā kammavipākajānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti; lokassapi kho etaṁ, sīvaka, saccasammataṁ. Yathā kammavipākajānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti; tatra, sīvaka, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū’ti. Yañca sāmaṁ ñātaṁ tañca atidhāvanti yañca loke saccasammataṁ tañca atidhāvanti. Tasmā ‘tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ micchā’ti vadāmī”ti. 4 Evaṁ vutte, moḷiyasīvako paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 5 “Pittaṁ semhañca vāto ca, Sannipātā utūni ca; Visamaṁ opakkamikaṁ, Kammavipākena aṭṭhamī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.25 3. Aṭṭhasatapariyāyavagga Ñāṇasutta |25| “‘Imā vedanā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Ayaṁ vedanāsamudayo’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. ‘Ayaṁ vedanāsamudayagāminī paṭipadā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… ‘ayaṁ vedanānirodho’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… ‘ayaṁ vedanānirodhagāminī paṭipadā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… ‘ayaṁ vedanāya assādo’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu …pe… ‘ayaṁ vedanāya ādīnavo’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu …pe… ‘idaṁ kho nissaraṇan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.10 1. Sagāthāvagga Phassamūlakasutta |10| “Tisso imā, bhikkhave, vedanā phassajā phassamūlakā phassanidānā phassapaccayā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Sukhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā, yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhā vedanā, sā nirujjhati, sā vūpasammati. Dukkhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā, yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ dukkhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā dukkhā vedanā, sā nirujjhati, sā vūpasammati. Adukkhamasukhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā, yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā, sā nirujjhati, sā vūpasammati. Seyyathāpi, bhikkhave, dvinnaṁ kaṭṭhānaṁ saṅghaṭṭanasamodhānā usmā jāyati, tejo abhinibbattati. 891 --- sn36 10:1 Tesaṁyeva kaṭṭhānaṁ nānābhāvā vinikkhepā, yā tajjā usmā, sā nirujjhati, sā vūpasammati. Evameva kho, bhikkhave, imā tisso vedanā phassajā phassamūlakā phassanidānā phassapaccayā. Tajjaṁ phassaṁ paṭicca tajjā vedanā uppajjanti. Tajjassa phassassa nirodhā tajjā vedanā nirujjhantī”ti. Dasamaṁ. Vedanāsaṁyuttassa sagāthāvaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Samādhi sukhaṁ pahānena, pātālaṁ daṭṭhabbena ca; Sallena ceva gelaññā, anicca phassamūlakāti. 0 Saṁyutta Nikāya 36.31 3. Aṭṭhasatapariyāyavagga Nirāmisasutta |31| “Atthi, bhikkhave, sāmisā pīti, atthi nirāmisā pīti, atthi nirāmisā nirāmisatarā pīti; atthi sāmisaṁ sukhaṁ, atthi nirāmisaṁ sukhaṁ, atthi nirāmisā nirāmisataraṁ sukhaṁ; atthi sāmisā upekkhā, atthi nirāmisā upekkhā, atthi nirāmisā nirāmisatarā upekkhā; atthi sāmiso vimokkho, atthi nirāmiso vimokkho, atthi nirāmisā nirāmisataro vimokkho. Katamā ca, bhikkhave, sāmisā pīti? Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā …pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Yā kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati pīti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, sāmisā pīti. 2 Katamā ca, bhikkhave, nirāmisā pīti? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, nirāmisā pīti. 3 Katamā ca, bhikkhave, nirāmisā nirāmisatarā pīti? Yā kho, bhikkhave, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato, dosā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato, mohā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato uppajjati pīti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, nirāmisā nirāmisatarā pīti. 4 Katamañca, bhikkhave, sāmisaṁ sukhaṁ? Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā …pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Yaṁ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, sāmisaṁ sukhaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, nirāmisaṁ sukhaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, nirāmisaṁ sukhaṁ. 6 Katamañca, bhikkhave, nirāmisā nirāmisataraṁ sukhaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato, dosā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato, mohā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, nirāmisā nirāmisataraṁ sukhaṁ. 7 Katamā ca, bhikkhave, sāmisā upekkhā? Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā …pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Yā kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati upekkhā, ayaṁ vuccati, bhikkhave, sāmisā upekkhā. 8 Katamā ca, bhikkhave, nirāmisā upekkhā? Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā, dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, nirāmisā upekkhā. 9 Katamā ca, bhikkhave, nirāmisā nirāmisatarā upekkhā? Yā kho, bhikkhave, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ 892 --- sn36 31:9 paccavekkhato, dosā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato, mohā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato uppajjati upekkhā, ayaṁ vuccati, bhikkhave, nirāmisā nirāmisatarā upekkhā. 10 Katamo ca, bhikkhave, sāmiso vimokkho? Rūpappaṭisaṁyutto vimokkho sāmiso vimokkho. 11 Katamo ca, bhikkhave, nirāmiso vimokkho? Arūpappaṭisaṁyutto vimokkho nirāmiso vimokkho. 12 Katamo ca, bhikkhave, nirāmisā nirāmisataro vimokkho? Yo kho, bhikkhave, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato, dosā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato, mohā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato uppajjati vimokkho, ayaṁ vuccati, bhikkhave, nirāmisā nirāmisataro vimokkho”ti. Ekādasamaṁ. Aṭṭhasatapariyāyavaggo tatiyo. 13 Tassuddānaṁ Sīvakaaṭṭhasataṁ bhikkhu, pubbe ñāṇañca bhikkhunā; Samaṇabrāhmaṇā tīṇi, suddhikañca nirāmisanti. Vedanāsaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.7 1. Sagāthāvagga Paṭhamagelaññasutta |7| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena gilānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 2 “Sato, bhikkhave, bhikkhu sampajāno kālaṁ āgameyya. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati …pe… citte cittānupassī viharati …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajānakārī hoti. Sato, bhikkhave, bhikkhu sampajāno kālaṁ āgameyya. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī. 5 Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁ satassa sampajānassa appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati sukhā vedanā, so evaṁ pajānāti: ‘uppannā kho myāyaṁ sukhā vedanā. Sā ca kho paṭicca, no appaṭicca. Kiṁ paṭicca? Imameva kāyaṁ paṭicca. Ayaṁ kho pana kāyo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Aniccaṁ kho pana saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ kāyaṁ paṭicca uppannā sukhā vedanā kuto niccā bhavissatī’ti. So kāye ca sukhāya ca vedanāya aniccānupassī viharati, vayānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. Tassa kāye ca sukhāya ca vedanāya aniccānupassino viharato, vayānupassino viharato, virāgānupassino viharato, nirodhānupassino viharato, paṭinissaggānupassino viharato, yo kāye ca sukhāya ca vedanāya rāgānusayo, so pahīyati. 6 Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁ satassa sampajānassa appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati dukkhā vedanā. So evaṁ pajānāti: ‘uppannā kho myāyaṁ dukkhā vedanā. Sā ca kho paṭicca, no appaṭicca. Kiṁ paṭicca? Imameva kāyaṁ paṭicca. Ayaṁ kho pana kāyo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Aniccaṁ kho pana saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ kāyaṁ paṭicca uppannā dukkhā vedanā kuto niccā bhavissatī’ti. So kāye ca dukkhāya ca vedanāya aniccānupassī viharati, vayānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. Tassa kāye ca dukkhāya ca vedanāya aniccānupassino viharato …pe… paṭinissaggānupassino viharato, yo kāye ca dukkhāya ca vedanāya paṭighānusayo, so pahīyati. 7 Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁ satassa sampajānassa appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati adukkhamasukhā vedanā, so evaṁ pajānāti: ‘uppannā kho myāyaṁ adukkhamasukhā vedanā. Sā ca kho paṭicca, no appaṭicca. Kiṁ paṭicca? Imameva 893 --- sn36 7:7 kāyaṁ paṭicca. Ayaṁ kho pana kāyo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Aniccaṁ kho pana saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ kāyaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā kuto niccā bhavissatī’ti. So kāye ca adukkhamasukhāya ca vedanāya aniccānupassī viharati, vayānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. Tassa kāye ca adukkhamasukhāya ca vedanāya aniccānupassino viharato …pe… paṭinissaggānupassino viharato, yo kāye ca adukkhamasukhāya ca vedanāya avijjānusayo, so pahīyati. 8 So sukhañce vedanaṁ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti; dukkhañce vedanaṁ vedayati …pe… adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti. So sukhañce vedanaṁ vedayati, visaññutto naṁ vedayati; dukkhañce vedanaṁ vedayati, visaññutto naṁ vedayati; adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, visaññutto naṁ vedayati. So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti. 9 Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya, tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānātī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.22 3. Aṭṭhasatapariyāyavagga Aṭṭhasatasutta |22| “Aṭṭhasatapariyāyaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, aṭṭhasatapariyāyo, dhammapariyāyo? Dvepi mayā, bhikkhave, vedanā vuttā pariyāyena; tissopi mayā vedanā vuttā pariyāyena; pañcapi mayā vedanā vuttā pariyāyena; chapi mayā vedanā vuttā pariyāyena; aṭṭhārasāpi mayā vedanā vuttā pariyāyena; chattiṁsāpi mayā vedanā vuttā pariyāyena; aṭṭhasatampi mayā vedanā vuttā pariyāyena. 2 Katamā ca, bhikkhave, dve vedanā? Kāyikā ca cetasikā ca—imā vuccanti, bhikkhave, dve vedanā. Katamā ca, bhikkhave, tisso vedanā? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā vuccanti, bhikkhave, tisso vedanā. Katamā ca, bhikkhave, pañca vedanā? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ—imā vuccanti, bhikkhave, pañca vedanā. Katamā ca, bhikkhave, cha vedanā? Cakkhusamphassajā vedanā …pe… manosamphassajā vedanā—imā vuccanti, bhikkhave, cha vedanā. Katamā ca, bhikkhave, aṭṭhārasa vedanā? Cha somanassūpavicārā, cha domanassūpavicārā, cha upekkhūpavicārā—imā vuccanti, bhikkhave, aṭṭhārasa vedanā. Katamā ca, bhikkhave, chattiṁsa vedanā? Cha gehasitāni somanassāni, cha nekkhammasitāni somanassāni, cha gehasitāni domanassāni, cha nekkhammasitāni domanassāni, cha gehasitā upekkhā, cha nekkhammasitā upekkhā—imā vuccanti, bhikkhave, chattiṁsa vedanā. Katamañca, bhikkhave, aṭṭhasataṁ vedanā? Atītā chattiṁsa vedanā, anāgatā chattiṁsa vedanā, paccuppannā chattiṁsa vedanā—imā vuccanti, bhikkhave, aṭṭhasataṁ vedanā. Ayaṁ, bhikkhave, aṭṭhasatapariyāyo dhammapariyāyo”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.17 2. Rahogatavagga Paṭhamasambahulasutta |17| Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “katamā nu kho, bhante, vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī paṭipadā? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan”ti? “Tisso imā, bhikkhave, vedanā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā vuccanti, bhikkhave, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo; phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo 894 --- sn36 17:1 vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Yaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ vedanāya assādo. Yaṁ vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ vedanāya ādīnavo. Yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ vedanāya nissaraṇaṁ. 2 Atha kho pana, bhikkhave, mayā anupubbasaṅkhārānaṁ nirodho akkhāto. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā niruddhā hoti …pe… khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo niruddho hoti, doso niruddho hoti, moho niruddho hoti. Atha kho pana, bhikkhave, mayā anupubbasaṅkhārānaṁ vūpasamo akkhāto. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā vūpasantā hoti …pe… khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo vūpasanto hoti, doso vūpasanto hoti, moho vūpasanto hoti. Chayimā, bhikkhave, passaddhiyo. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā paṭippassaddhā hoti. Dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārā paṭippassaddhā honti. Tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pīti paṭippassaddhā hoti. Catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa assāsapassāsā paṭippassaddhā honti. Saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca paṭippassaddhā honti. Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo paṭippassaddho hoti, doso paṭippassaddho hoti, moho paṭippassaddho hotī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.29 3. Aṭṭhasatapariyāyavagga Tatiyasamaṇabrāhmaṇasutta |29| “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā vedanaṁ nappajānanti, vedanāsamudayaṁ nappajānanti, vedanānirodhaṁ nappajānanti, vedanānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti …pe… pajānanti …pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.13 2. Rahogatavagga Dutiyaākāsasutta |13| “Seyyathāpi, bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyanti. Puratthimāpi vātā vāyanti …pe… adhimattāpi vātā vāyanti. Evameva kho, bhikkhave, imasmiṁ kāyasmiṁ vividhā vedanā uppajjanti, sukhāpi vedanā uppajjati, dukkhāpi vedanā uppajjati, adukkhamasukhāpi vedanā uppajjatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.8 1. Sagāthāvagga Dutiyagelaññasutta |8| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena gilānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 2 “Sato, bhikkhave, bhikkhu sampajāno kālaṁ āgameyya. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati … citte cittānupassī viharati … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti …pe… bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti. Sato, bhikkhave, bhikkhu sampajāno kālaṁ āgameyya. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī. 5 Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁ satassa sampajānassa appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati sukhā vedanā. So evaṁ pajānāti: ‘uppannā kho myāyaṁ sukhā vedanā; sā ca kho paṭicca, no appaṭicca. Kiṁ paṭicca? Imameva phassaṁ paṭicca. Ayaṁ kho pana phasso anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Aniccaṁ kho pana saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhā vedanā kuto niccā bhavissatī’ti. So phasse ca sukhāya ca vedanāya aniccānupassī viharati, vayānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. Tassa phasse ca sukhāya ca vedanāya aniccānupassino viharato, vayānupassino viharato, virāgānupassino viharato, nirodhānupassino viharato, paṭinissaggānupassino viharato yo phasse ca sukhāya ca vedanāya rāgānusayo, so pahīyati. 6 Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁ satassa …pe… viharato uppajjati dukkhā vedanā …pe… uppajjati adukkhamasukhā vedanā. So evaṁ pajānāti: ‘uppannā kho myāyaṁ adukkhamasukhā vedanā; sā ca kho paṭicca, no appaṭicca. Kiṁ paṭicca? Imameva phassaṁ paṭicca. (Yathā purimasutte, tathā vitthāretabbo.) Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti. 7 Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo 895 --- sn36 8:7 jhāyeyya, tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.26 3. Aṭṭhasatapariyāyavagga Sambahulabhikkhusutta |26| Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā …pe… ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “katamā nu kho, bhante, vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamā vedanāsamudayagāminī paṭipadā? Katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī paṭipadā? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan”ti? “Tisso imā, bhikkhave, vedanā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā vuccanti, bhikkhave, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo. Taṇhā vedanāsamudayagāminī paṭipadā. Phassanirodhā …pe… yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ. Idaṁ vedanāya nissaraṇan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.18 2. Rahogatavagga Dutiyasambahulasutta |18| Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu …pe… ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: “katamā nu kho, bhikkhave, vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī paṭipadā? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe…” “tisso imā, bhikkhave, vedanā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā vuccanti, bhikkhave, vedanā …pe… phassasamudayā …pe…. (Yathā purimasuttante, tathā vitthāretabbo.) Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.3 1. Sagāthāvagga Pahānasutta |3| “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Sukhāya, bhikkhave, vedanāya rāgānusayo pahātabbo, dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo, adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno sukhāya vedanāya rāgānusayo pahīno hoti, dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahīno hoti, adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahīno hoti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu niranusayo sammaddaso acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’ti. 2 Sukhaṁ vedayamānassa, vedanaṁ appajānato; So rāgānusayo hoti, anissaraṇadassino. 3 Dukkhaṁ vedayamānassa, vedanaṁ appajānato; Paṭighānusayo hoti, anissaraṇadassino. 4 Adukkhamasukhaṁ santaṁ, bhūripaññena desitaṁ; Tañcāpi abhinandati, neva dukkhā pamuccati. 5 Yato ca bhikkhu ātāpī, sampajaññaṁ na riñcati; Tato so vedanā sabbā, parijānāti paṇḍito. 6 So vedanā pariññāya, diṭṭhe dhamme anāsavo; Kāyassa bhedā dhammaṭṭho, saṅkhyaṁ nopeti vedagū”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.23 3. Aṭṭhasatapariyāyavagga Aññatarabhikkhusutta |23| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “katamā nu kho, bhante, vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamā vedanāsamudayagāminī paṭipadā? Katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī paṭipadā? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan”ti? 2 “Tisso imā, bhikkhu, vedanā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā vuccanti, bhikkhu, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo. Taṇhā vedanāsamudayagāminī paṭipadā. Phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Yaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ vedanāya assādo; yaṁ vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ vedanāya ādīnavo; yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ vedanāya nissaraṇan”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.6 1. Sagāthāvagga Sallasutta |6| “Assutavā, bhikkhave, puthujjano sukhampi vedanaṁ vedayati, dukkhampi vedanaṁ vedayati, adukkhamasukhampi vedanaṁ vedayati. Sutavā, bhikkhave, ariyasāvako sukhampi 896 --- sn36 6:1 vedanaṁ vedayati, dukkhampi vedanaṁ vedayati, adukkhamasukhampi vedanaṁ vedayati. Tatra, bhikkhave, ko viseso ko adhippayāso kiṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanenā”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… assutavā, bhikkhave, puthujjano dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati. So dve vedanā vedayati—kāyikañca, cetasikañca. Seyyathāpi, bhikkhave, purisaṁ sallena vijjheyya. Tamenaṁ dutiyena sallena anuvedhaṁ vijjheyya. Evañhi so, bhikkhave, puriso dvisallena vedanaṁ vedayati. Evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati. So dve vedanā vedayati—kāyikañca, cetasikañca. Tassāyeva kho pana dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno paṭighavā hoti. Tamenaṁ dukkhāya vedanāya paṭighavantaṁ, yo dukkhāya vedanāya paṭighānusayo, so anuseti. So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno kāmasukhaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Na hi so, bhikkhave, pajānāti assutavā puthujjano aññatra kāmasukhā dukkhāya vedanāya nissaraṇaṁ, tassa kāmasukhañca abhinandato, yo sukhāya vedanāya rāgānusayo, so anuseti. So tāsaṁ vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Tassa tāsaṁ vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ appajānato, yo adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo, so anuseti. So sukhañce vedanaṁ vedayati, saññutto naṁ vedayati. Dukkhañce vedanaṁ vedayati, saññutto naṁ vedayati. Adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, saññutto naṁ vedayati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘assutavā puthujjano saññutto jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, saññutto dukkhasmā’ti vadāmi. 2 Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. So ekaṁ vedanaṁ vedayati—kāyikaṁ, na cetasikaṁ. 3 Seyyathāpi, bhikkhave, purisaṁ sallena vijjheyya. Tamenaṁ dutiyena sallena anuvedhaṁ na vijjheyya. Evañhi so, bhikkhave, puriso ekasallena vedanaṁ vedayati. Evameva kho, bhikkhave, sutavā ariyasāvako dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. So ekaṁ vedanaṁ vedayati—kāyikaṁ, na cetasikaṁ. Tassāyeva kho pana dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno paṭighavā na hoti. Tamenaṁ dukkhāya vedanāya appaṭighavantaṁ, yo dukkhāya vedanāya paṭighānusayo, so nānuseti. So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno kāmasukhaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pajānāti hi so, bhikkhave, sutavā ariyasāvako aññatra kāmasukhā dukkhāya vedanāya nissaraṇaṁ. Tassa kāmasukhaṁ nābhinandato yo sukhāya vedanāya rāgānusayo, so nānuseti. So tāsaṁ vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavaṁ ca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa tāsaṁ vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānato, yo adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo, so nānuseti. So sukhañce vedanaṁ vedayati, visaññutto naṁ vedayati. Dukkhañce vedanaṁ vedayati, visaññutto naṁ vedayati. Adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, visaññutto naṁ vedayati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘sutavā ariyasāvako visaññutto jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, visaññutto dukkhasmā’ti vadāmi. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso, ayaṁ adhippayāso, idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanenāti. 4 Na vedanaṁ vedayati sapañño, Sukhampi dukkhampi bahussutopi; Ayañca dhīrassa puthujjanena, Mahā viseso kusalassa hoti. 5 Saṅkhātadhammassa bahussutassa, Vipassato lokamimaṁ parañca; Iṭṭhassa dhammā na mathenti cittaṁ, Aniṭṭhato no paṭighātameti. 6 Tassānurodhā athavā virodhā, Vidhūpitā atthagatā na santi; Padañca ñatvā virajaṁ asokaṁ, Sammā pajānāti bhavassa pāragū”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.16 2. Rahogatavagga Dutiyaānandasutta |16| Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā 897 --- sn36 16:1 bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: “katamā nu kho, ānanda, vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī paṭipadā? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu, bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, ānanda, suṇohi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: “tisso imā, ānanda, vedanā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā vuccanti, ānanda, vedanā …pe… phassasamudayā …pe… khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo paṭippassaddho hoti, doso paṭippassaddho hoti, moho paṭippassaddho hotī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.28 3. Aṭṭhasatapariyāyavagga Dutiyasamaṇabrāhmaṇasutta |28| “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti …pe… pajānanti …pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.9 1. Sagāthāvagga Aniccasutta |9| “Tisso imā, bhikkhave, vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā kho, bhikkhave, tisso vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.12 2. Rahogatavagga Paṭhamaākāsasutta |12| “Seyyathāpi, bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyanti. Puratthimāpi vātā vāyanti, pacchimāpi vātā vāyanti, uttarāpi vātā vāyanti, dakkhiṇāpi vātā vāyanti, sarajāpi vātā vāyanti, arajāpi vātā vāyanti, sītāpi vātā vāyanti, uṇhāpi vātā vāyanti, parittāpi vātā vāyanti, adhimattāpi vātā vāyanti. Evameva kho, bhikkhave, imasmiṁ kāyasmiṁ vividhā vedanā uppajjanti, sukhāpi vedanā uppajjati, dukkhāpi vedanā uppajjati, adukkhamasukhāpi vedanā uppajjatīti. 2 Yathāpi vātā ākāse, vāyanti vividhā puthū; Puratthimā pacchimā cāpi, uttarā atha dakkhiṇā. 3 Sarajā arajā capi, sītā uṇhā ca ekadā; Adhimattā parittā ca, puthū vāyanti mālutā. 4 Tathevimasmiṁ kāyasmiṁ, samuppajjanti vedanā; Sukhadukkhasamuppatti, adukkhamasukhā ca yā. 5 Yato ca bhikkhu ātāpī, sampajaññaṁ na riñcati; Tato so vedanā sabbā, parijānāti paṇḍito. 6 So vedanā pariññāya, diṭṭhe dhamme anāsavo; Kāyassa bhedā dhammaṭṭho, saṅkhyaṁ nopeti vedagū”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.2 1. Sagāthāvagga Sukhasutta |2| “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā kho, bhikkhave, tisso vedanāti. 2 Sukhaṁ vā yadi vā dukkhaṁ, adukkhamasukhaṁ saha; Ajjhattañca bahiddhā ca, yaṁ kiñci atthi veditaṁ. 3 Etaṁ dukkhanti ñatvāna, mosadhammaṁ palokinaṁ; Phussa phussa vayaṁ passaṁ, evaṁ tattha virajjatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.27 3. Aṭṭhasatapariyāyavagga Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasutta |27| “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti. Na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti. Te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca, diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 36.19 2. 898 --- sn36 19:0 Rahogatavagga Pañcakaṅgasutta |19| Atha kho pañcakaṅgo thapati yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “kati nu kho, bhante udāyi, vedanā vuttā bhagavatā”ti? “Tisso kho, thapati, vedanā vuttā bhagavatā. Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā kho, thapati, tisso vedanā vuttā bhagavatā”ti. Evaṁ vutte, pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “na kho, bhante udāyi, tisso vedanā vuttā bhagavatā. Dve vedanā vuttā bhagavatā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā. Yāyaṁ, bhante, adukkhamasukhā vedanā, santasmiṁ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatā”ti. 2 Dutiyampi kho āyasmā udāyī pañcakaṅgaṁ thapatiṁ etadavoca: “na kho, thapati, dve vedanā vuttā bhagavatā. Tisso vedanā vuttā bhagavatā. Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā tisso vedanā vuttā bhagavatā”ti. Dutiyampi kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “na kho, bhante udāyi, tisso vedanā vuttā bhagavatā. Dve vedanā vuttā bhagavatā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā. Yāyaṁ, bhante, adukkhamasukhā vedanā, santasmiṁ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatā”ti. 3 Tatiyampi kho āyasmā udāyī pañcakaṅgaṁ thapatiṁ etadavoca: “na kho, thapati, dve vedanā vuttā bhagavatā. Tisso vedanā vuttā bhagavatā. Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā tisso vedanā vuttā bhagavatā”ti. Tatiyampi kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “na kho, bhante udāyi, tisso vedanā vuttā bhagavatā. Dve vedanā vuttā bhagavatā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā. Yāyaṁ, bhante, adukkhamasukhā vedanā, santasmiṁ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatā”ti. Neva sakkhi āyasmā udāyī pañcakaṅgaṁ thapatiṁ saññāpetuṁ, na panāsakkhi pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ udāyiṁ saññāpetuṁ. Assosi kho āyasmā ānando āyasmato udāyissa pañcakaṅgena thapatinā saddhiṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. 4 Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako āyasmato udāyissa pañcakaṅgena thapatinā saddhiṁ ahosi kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. 5 “Santameva, ānanda, pariyāyaṁ pañcakaṅgo thapati udāyissa bhikkhuno nābbhanumodi; santañca panānanda, pariyāyaṁ udāyī bhikkhu pañcakaṅgassa thapatino nābbhanumodi. Dvepi mayā, ānanda, vedanā vuttā pariyāyena. Tissopi mayā vedanā vuttā pariyāyena. Pañcapi mayā vedanā vuttā pariyāyena. Chapi mayā vedanā vuttā pariyāyena. Aṭṭhārasāpi mayā vedanā vuttā pariyāyena. Chattiṁsāpi mayā vedanā vuttā pariyāyena. Aṭṭhasatampi mayā vedanā vuttā pariyāyena. Evaṁ pariyāyadesito kho, ānanda, mayā dhammo. Evaṁ pariyāyadesite kho, ānanda, mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṁ sulapitaṁ, na samanumaññissanti, na samanujānissanti, na samanumodissanti, tesaṁ etaṁ pāṭikaṅkhaṁ—bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharissantīti. Evaṁ pariyāyadesito kho, ānanda, mayā dhammo. Evaṁ pariyāyadesite kho, ānanda, mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṁ sulapitaṁ samanumaññissanti samanujānissanti samanumodissanti, tesaṁ etaṁ pāṭikaṅkhaṁ—samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharissantīti. 6 Pañcime, ānanda, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā …pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, ānanda, pañca kāmaguṇā. Yaṁ kho, ānanda, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ—idaṁ vuccati kāmasukhaṁ. Ye kho, ānanda, evaṁ vadeyyuṁ: ‘etapparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti—idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 7 Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, 899 --- sn36 19:7 ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Ye kho, ānanda, evaṁ vadeyyuṁ: ‘etapparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti—idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 8 Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu, vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Ye kho, ānanda, evaṁ vadeyyuṁ: ‘etapparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti—idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 9 Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Ye kho, ānanda, evaṁ vadeyyuṁ: ‘etapparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti—idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 10 Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Ye kho, ānanda, evaṁ vadeyyuṁ: ‘etapparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti—idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 11 Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā, paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā, nānattasaññānaṁ amanasikārā, ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Ye kho, ānanda, evaṁ vadeyyuṁ: ‘etapparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti—idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 12 Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma, ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Ye kho, ānanda, evaṁ vadeyyuṁ: ‘etapparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti—idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 13 Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma, ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Ye kho, ānanda, evaṁ vadeyyuṁ: ‘etapparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti—idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 14 Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Ye kho, ānanda, evaṁ vadeyyuṁ: ‘etapparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti—idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 15 Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ 900 --- sn36 19:15 abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 16 Ṭhānaṁ kho panetaṁ, ānanda, vijjati yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘saññāvedayitanirodhaṁ samaṇo gotamo āha, tañca sukhasmiṁ paññapeti. Tayidaṁ kiṁsu, tayidaṁ kathaṁsū’ti? Evaṁvādino, ānanda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘na kho, āvuso, bhagavā sukhaññeva vedanaṁ sandhāya sukhasmiṁ paññapeti. Yattha yattha, āvuso, sukhaṁ upalabbhati, yahiṁ yahiṁ, taṁ taṁ tathāgato sukhasmiṁ paññapetī’”ti. Navamaṁ. sn31 0 Saṁyutta Nikāya 31.3 1. Gandhabbavagga Mūlagandhadātāsutta |3| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā mūlagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. Tassa sutaṁ hoti: ‘mūlagandhe adhivatthā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā mūlagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So dātā hoti mūlagandhānaṁ. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā mūlagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu …pe… yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā mūlagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 31.23–112 1. Gandhabbavagga Sāragandhādidānūpakārasuttanavutika |23-112| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sāragandhe adhivatthānaṁ devānaṁ …pe… pheggugandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … tacagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … papaṭikagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … pattagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … pupphagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … phalagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … rasagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … gandhagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. Tassa sutaṁ hoti: ‘gandhagandhe adhivatthā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So annaṁ deti …pe… pānaṁ deti … vatthaṁ deti … yānaṁ deti … mālaṁ deti … gandhaṁ deti … vilepanaṁ deti … seyyaṁ deti … āvasathaṁ deti … padīpeyyaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Dvādasasatimaṁ. 2 (Evaṁ piṇḍakena ekasatañca dvādasa ca suttantā honti.) Gandhabbavaggo paṭhamo. 3 Tassuddānaṁ Suddhikañca sucaritaṁ, dātā hi apare dasa; Dānūpakārā satadhā, gandhabbe suppakāsitāti. Gandhabbakāyasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 31.2 1. Gandhabbavagga Sucaritasutta |2| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhabbakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. Tassa sutaṁ hoti: ‘gandhabbakāyikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhabbakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhabbakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā 901 --- sn31 2:1 gandhabbakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 31.1 1. Gandhabbavagga Suddhikasutta |1| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme …pe… bhagavā etadavoca: “gandhabbakāyike vo, bhikkhave, deve desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, gandhabbakāyikā devā? Santi, bhikkhave, mūlagandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, sāragandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, pheggugandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, tacagandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, papaṭikagandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, pattagandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, pupphagandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, phalagandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, rasagandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, gandhagandhe adhivatthā devā. Ime vuccanti, bhikkhave, gandhabbakāyikā devā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 31.4–12 1. Gandhabbavagga Sāragandhādidātāsuttanavaka |4-12| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sāragandhe adhivatthānaṁ devānaṁ …pe… pheggugandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … tacagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … papaṭikagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … pattagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … pupphagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … phalagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … rasagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … gandhagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. Tassa sutaṁ hoti: ‘sāragandhe adhivatthā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sāragandhe adhivatthānaṁ devānaṁ …pe… pheggugandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … tacagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … papaṭikagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … pattagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … pupphagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … phalagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … rasagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ … gandhagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So dātā hoti sāragandhānaṁ …pe… so dātā hoti pheggugandhānaṁ … so dātā hoti tacagandhānaṁ … so dātā hoti papaṭikagandhānaṁ … so dātā hoti pattagandhānaṁ … so dātā hoti pupphagandhānaṁ … so dātā hoti phalagandhānaṁ … so dātā hoti rasagandhānaṁ … so dātā hoti gandhagandhānaṁ. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Dvādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 31.13–22 1. Gandhabbavagga Mūlagandhadānūpakārasuttadasaka |13-22| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā mūlagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. Tassa sutaṁ hoti: ‘mūlagandhe adhivatthā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā mūlagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So annaṁ deti …pe… pānaṁ deti … vatthaṁ deti … yānaṁ deti … mālaṁ deti … gandhaṁ deti … vilepanaṁ deti … seyyaṁ deti … āvasathaṁ deti … padīpeyyaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā mūlagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā mūlagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Bāvīsatimaṁ. sn54 0 Saṁyutta Nikāya 54.12 2. Dutiyavagga Kaṅkheyyasutta |12| Ekaṁ samayaṁ āyasmā lomasakaṁbhiyo sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yenāyasmā lomasakaṁbhiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā 902 --- sn54 12:1 āyasmantaṁ lomasakaṁbhiyaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko āyasmantaṁ lomasakaṁbhiyaṁ etadavoca: “so eva nu kho, bhante, sekho vihāro so tathāgatavihāro, udāhu aññova sekho vihāro añño tathāgatavihāro”ti? 2 “Na kho, āvuso mahānāma, sveva sekho vihāro, so tathāgatavihāro. Añño kho, āvuso mahānāma, sekho vihāro, añño tathāgatavihāro. Ye te, āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, te pañca nīvaraṇe pahāya viharanti. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṁ pahāya viharanti, byāpādanīvaraṇaṁ …pe… thinamiddhanīvaraṇaṁ … uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ … vicikicchānīvaraṇaṁ pahāya viharanti. 3 Yepi te, āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, te ime pañca nīvaraṇe pahāya viharanti. 4 Ye ca kho te, āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesaṁ pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṁ pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ; byāpādanīvaraṇaṁ pahīnaṁ …pe… thinamiddhanīvaraṇaṁ … uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ … vicikicchānīvaraṇaṁ pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. 5 Ye te, āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesaṁ ime pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tadamināpetaṁ, āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṁ yathā—aññova sekho vihāro, añño tathāgatavihāro. 6 Ekamidaṁ, āvuso mahānāma, samayaṁ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tatra kho, āvuso mahānāma, bhagavā bhikkhū āmantesi: ‘icchāmahaṁ, bhikkhave, temāsaṁ paṭisallīyituṁ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’ti. ‘Evaṁ, bhante’ti kho, āvuso mahānāma, te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṁ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena. 7 Atha kho, āvuso, bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi: ‘sace kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: “katamenāvuso, vihārena samaṇo gotamo vassāvāsaṁ bahulaṁ vihāsī”ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: “ānāpānassatisamādhinā kho, āvuso, bhagavā vassāvāsaṁ bahulaṁ vihāsī”’ti. Idhāhaṁ, bhikkhave, sato assasāmi, sato passasāmi. Dīghaṁ assasanto dīghaṁ assasāmīti pajānāmi, dīghaṁ passasanto dīghaṁ passasāmīti pajānāmi …pe… paṭinissaggānupassī assasissāmīti pajānāmi, paṭinissaggānupassī passasissāmīti pajānāmi. 8 Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya—ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi. Ānāpānassatisamādhiṁ sammā vadamāno vadeyya—ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi. 9 Ye te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, tesaṁ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato āsavānaṁ khayāya saṁvattati. 10 Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesaṁ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato diṭṭheva dhamme sukhavihārāya ceva saṁvattati satisampajaññāya ca. 11 Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya—ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi. Ānāpānassatisamādhiṁ sammā vadamāno vadeyya—ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipīti. Iminā kho etaṁ, āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṁ, yathā—aññova sekho vihāro, añño tathāgatavihāro”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.9 1. Ekadhammavagga Vesālīsutta |9| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhūnaṁ 903 --- sn54 9:1 anekapariyāyena asubhakathaṁ katheti, asubhāya vaṇṇaṁ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṁ bhāsati. 2 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “icchāmahaṁ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṁ paṭisallīyituṁ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṁ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena. 3 Atha kho te bhikkhū: “bhagavā anekapariyāyena asubhakathaṁ katheti, asubhāya vaṇṇaṁ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṁ bhāsatī”ti anekākāravokāraṁ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te iminā kāyena aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṁ pariyesanti. Dasapi bhikkhū ekāhena satthaṁ āharanti, vīsampi …pe… tiṁsampi bhikkhū ekāhena satthaṁ āharanti. 4 Atha kho bhagavā tassa aḍḍhamāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “kiṁ nu kho, ānanda, tanubhūto viya bhikkhusaṅgho”ti? “Tathā hi pana, bhante, ‘bhagavā bhikkhūnaṁ anekapariyāyena asubhakathaṁ katheti, asubhāya vaṇṇaṁ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṁ bhāsatī’ti anekākāravokāraṁ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te iminā kāyena aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṁ pariyesanti. Dasapi bhikkhū ekāhena satthaṁ āharanti, vīsampi bhikkhū … tiṁsampi bhikkhū ekāhena satthaṁ āharanti. Sādhu, bhante, bhagavā aññaṁ pariyāyaṁ ācikkhatu yathāyaṁ bhikkhusaṅgho aññāya saṇṭhaheyyā”ti. 5 “Tenahānanda, yāvatikā bhikkhū vesāliṁ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṁ sannipātehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū vesāliṁ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṁ sannipātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “sannipatito, bhante, bhikkhusaṅgho. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti. 6 Atha kho bhagavā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “ayampi kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. 7 Seyyathāpi, bhikkhave, gimhānaṁ pacchime māse ūhataṁ rajojallaṁ, tamenaṁ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Kathaṁ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti? 8 Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṁ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.19 2. Dutiyavagga Addhānapariññāsutta |19| “… Addhānapariññāya saṁvattati …. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.2 1. Ekadhammavagga Bojjhaṅgasutta |2| “Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu ānāpānassatisahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, ānāpānassatisahagataṁ dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… ānāpānassatisahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.6 1. Ekadhammavagga Ariṭṭhasutta |6| Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho bhagavā …pe… etadavoca: “bhāvetha no tumhe bhikkhave, 904 --- sn54 6:1 ānāpānassatin”ti? Evaṁ vutte, āyasmā ariṭṭho bhagavantaṁ etadavoca: “ahaṁ kho, bhante, bhāvemi ānāpānassatin”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, ariṭṭha, bhāvesi ānāpānassatin”ti? “Atītesu me, bhante, kāmesu kāmacchando pahīno, anāgatesu me kāmesu kāmacchando vigato, ajjhattabahiddhā ca me dhammesu paṭighasaññā suppaṭivinītā. So satova assasissāmi, satova passasissāmi. Evaṁ khvāhaṁ, bhante, bhāvemi ānāpānassatin”ti. 2 “‘Atthesā, ariṭṭha, ānāpānassati, nesā natthī’ti vadāmi. Api ca, ariṭṭha, yathā ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hoti taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ariṭṭho bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 3 “Kathañca, ariṭṭha, ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hoti? Idha, ariṭṭha, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ kho, ariṭṭha, ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hotī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.16 2. Dutiyavagga Dutiyabhikkhusutta |16| Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: “atthi nu kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Atthi, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti. 2 Katamo ca, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti? Ānāpānassatisamādhi, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentīti. 3 Kathaṁ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. 4 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti …pe… sabbakāyappaṭisaṁvedī …pe… ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati—kāye kāyānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṁ, bhikkhave, etaṁ vadāmi, yadidaṁ—assāsapassāsaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 5 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu pītippaṭisaṁvedī …pe… sukhappaṭisaṁvedī … cittasaṅkhārappaṭisaṁvedī … ‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati—vedanāsu vedanānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṁ, bhikkhave, etaṁ vadāmi, yadidaṁ—assāsapassāsānaṁ sādhukaṁ manasikāraṁ. Tasmātiha, bhikkhave, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 6 Yasmiṁ samaye, 905 --- sn54 16:6 bhikkhave, bhikkhu cittappaṭisaṁvedī …pe… abhippamodayaṁ cittaṁ …pe… ‘samādahaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādahaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati—citte cittānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Nāhaṁ, bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṁ vadāmi. Tasmātiha, bhikkhave, citte cittānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 7 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu aniccānupassī …pe… virāgānupassī …pe… nirodhānupassī …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati—dhammesu dhammānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. So yaṁ taṁ hoti abhijjhādomanassānaṁ pahānaṁ taṁ paññāya disvā sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātiha, bhikkhave, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 8 Evaṁ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṁ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti. 9 Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā kathaṁ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti? Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati—upaṭṭhitāssa tasmiṁ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā—satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 10 So tathāsato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṁsamāpajjati. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṁsamāpajjati—dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 11 Tassa taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṁsamāpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṁsamāpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ—vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 12 Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā—pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 13 Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati—passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 14 Passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati—samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, samādhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 15 So tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti—upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 16 906 --- sn54 16:16 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati—upaṭṭhitāssa tasmiṁ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā—satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti—satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati …pe…. 17 So tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti—upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā evaṁ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti. 18 Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrenti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ; dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.8 1. Ekadhammavagga Padīpopamasutta |8| “Ānāpānassatisamādhi, bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso. Kathaṁ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso? 2 Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṁ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso. 3 Ahampi sudaṁ, bhikkhave, pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno iminā vihārena bahulaṁ viharāmi. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iminā vihārena bahulaṁ viharato neva kāyo kilamati na cakkhūni; anupādāya ca me āsavehi cittaṁ vimucci. 4 Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘neva me kāyo kilameyya na cakkhūni, anupādāya ca me āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo. 5 Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘ye me gehasitā sarasaṅkappā te pahīyeyyun’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo. 6 Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo. 7 Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo. 8 Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo. 9 Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo. 10 Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo. 11 Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo. 12 Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva 907 --- sn54 8:12 ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo. 13 Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaṁ sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeyyaṁ, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti—upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo. 14 Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo. 15 Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo. 16 Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo. 17 Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo. 18 Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo. 19 Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ‘sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo. 20 Evaṁ bhāvite kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi evaṁ bahulīkate, sukhañce vedanaṁ vedayati, sā ‘aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti; dukkhañce vedanaṁ vedayati, sā ‘aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti; adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti. 21 Sukhañce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati; dukkhañce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati; adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati. So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, ‘kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti. 22 Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca, vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya, tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, ‘kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.13 2. Dutiyavagga Paṭhamaānandasutta |13| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “atthi nu kho, bhante, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī”ti? 2 “Atthi kho, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī”ti. 3 “Katamo pana, bhante, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī”ti? “Ānāpānassatisamādhi kho, 908 --- sn54 13:3 ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrenti. 4 Kathaṁ bhāvito, ānanda, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. 5 Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhu dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti; rassaṁ vā …pe… ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati—kāye kāyānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṁ, ānanda, etaṁ vadāmi, yadidaṁ—assāsapassāsaṁ. Tasmātihānanda, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 6 Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhu ‘pītippaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, sukhappaṭisaṁvedī …pe… cittasaṅkhārappaṭisaṁvedī … ‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati—vedanāsu vedanānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṁ, ānanda, etaṁ vadāmi, yadidaṁ—assāsapassāsānaṁ sādhukaṁ manasikāraṁ. Tasmātihānanda, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 7 Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhu ‘cittappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; abhippamodayaṁ cittaṁ …pe… samādahaṁ cittaṁ … ‘vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati—citte cittānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Nāhaṁ, ānanda, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṁ vadāmi. Tasmātihānanda, citte cittānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 8 Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhu aniccānupassī …pe… virāgānupassī … nirodhānupassī … ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati—dhammesu dhammānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. So yaṁ taṁ hoti abhijjhādomanassānaṁ pahānaṁ taṁ paññāya disvā sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātihānanda, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 9 Evaṁ bhāvito kho, ānanda, ānāpānassatisamādhi evaṁ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti. 10 Kathaṁ bhāvitā cānanda, cattāro satipaṭṭhānā kathaṁ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti? Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati—upaṭṭhitāssa tasmiṁ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā—satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 11 So tathā sato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṁsamāpajjati. Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhu tathā sato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṁsamāpajjati—dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, 909 --- sn54 13:11 dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 12 Tassa taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṁsamāpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ. Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhuno taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṁsamāpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ—vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 13 Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā—pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 14 Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati. Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati—passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 15 Passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati. Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati—samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, samādhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 16 So tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhu tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti—upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 17 Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhu vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati—upaṭṭhitāssa tasmiṁ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā—satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. (Yathā paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ, evaṁ vitthāretabbaṁ.) 18 So tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhu tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti—upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Evaṁ bhāvitā kho, ānanda, cattāro satipaṭṭhānā evaṁ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti. 19 Kathaṁ bhāvitā, ānanda, satta bojjhaṅgā kathaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrenti? Idhānanda, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, ānanda, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.3 1. Ekadhammavagga Suddhikasutta |3| “Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.18 2. Dutiyavagga Anusayasamugghātasutta |18| “… Anusayasamugghātāya saṁvattati …. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.7 1. Ekadhammavagga Mahākappinasutta |7| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena āyasmā mahākappino bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ 910 --- sn54 7:1 kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ mahākappinaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Disvāna bhikkhū āmantesi: 2 “Passatha no tumhe, bhikkhave, etassa bhikkhuno kāyassa iñjitattaṁ vā phanditattaṁ vā”ti? “Yadāpi mayaṁ, bhante, taṁ āyasmantaṁ passāma saṅghamajjhe vā nisinnaṁ ekaṁ vā raho nisinnaṁ, tadāpi mayaṁ tassa āyasmato na passāma kāyassa iñjitattaṁ vā phanditattaṁ vā”ti. 3 “Yassa, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, na cittassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, tassa so, bhikkhave, bhikkhu samādhissa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Katamassa ca, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, na cittassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā? 4 Ānāpānassatisamādhissa, bhikkhave, bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, na cittassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā. Kathaṁ bhāvite ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi kathaṁ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, na cittassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā? 5 Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ bhāvite ca kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi evaṁ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, na cittassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.17 2. Dutiyavagga Saṁyojanappahānasutta |17| “Ānāpānassatisamādhi, bhikkhave, bhāvito bahulīkato saṁyojanappahānāya saṁvattati …pe…. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.10 1. Ekadhammavagga Kimilasutta |10| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kimilāyaṁ viharati veḷuvane. Tatra kho bhagavā āyasmantaṁ kimilaṁ āmantesi: “kathaṁ bhāvito nu kho, kimila, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso”ti? 2 Evaṁ vutte, āyasmā kimilo tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ kimilaṁ āmantesi: “kathaṁ bhāvito nu kho, kimila, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso”ti? Tatiyampi kho āyasmā kimilo tuṇhī ahosi. 3 Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo. Yaṁ bhagavā ānāpānassatisamādhiṁ bhāseyya, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 4 “Tenahānanda, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: “kathaṁ bhāvito ca, ānanda, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ bhāvito kho, ānanda, ānāpānassatisamādhi evaṁ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso. 5 Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhu dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti; rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati—kāye kāyānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṁ, ānanda, etaṁ vadāmi yadidaṁ—assāsapassāsaṁ. Tasmātihānanda, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 6 Yasmiṁ 911 --- sn54 10:6 samaye, ānanda, bhikkhu ‘pītippaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītippaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasaṅkhārappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasaṅkhārappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati—vedanāsu vedanānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṁ, ānanda, etaṁ vadāmi, yadidaṁ—assāsapassāsānaṁ sādhukaṁ manasikāraṁ. Tasmātihānanda, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 7 Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhu ‘cittappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; abhippamodayaṁ cittaṁ …pe… samādahaṁ cittaṁ … ‘vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati—citte cittānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Nāhaṁ, ānanda, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṁ vadāmi. Tasmātihānanda, citte cittānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 8 Yasmiṁ samaye, ānanda, bhikkhu ‘aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati …pe… virāgānupassī … nirodhānupassī … ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati—dhammesu dhammānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. So yaṁ taṁ hoti abhijjhādomanassānaṁ pahānaṁ taṁ paññāya disvā sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātihānanda, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 9 Seyyathāpi, ānanda, catumahāpathe mahāpaṁsupuñjo. Puratthimāya cepi disāyaṁ āgaccheyya sakaṭaṁ vā ratho vā, upahanateva taṁ paṁsupuñjaṁ; pacchimāya cepi disāya āgaccheyya … uttarāya cepi disāya … dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya sakaṭaṁ vā ratho vā, upahanateva taṁ paṁsupuñjaṁ. Evameva kho, ānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharantopi upahanateva pāpake akusale dhamme; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharantopi upahanateva pāpake akusale dhamme”ti. Dasamaṁ. Ekadhammavaggo paṭhamo. 10 Tassuddānaṁ Ekadhammo ca bojjhaṅgo, suddhikañca duve phalā; Ariṭṭho kappino dīpo, vesālī kimilena cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 54.14 2. Dutiyavagga Dutiyaānandasutta |14| Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: “atthi nu kho, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī”ti. “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “atthānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti. 2 Katamo cānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti? Ānāpānassatisamādhi, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentīti. Kathaṁ bhāvito cānanda, ānāpānassatisamādhi, kathaṁ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā …pe… evaṁ bhāvitā kho, ānanda, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.4 1. Ekadhammavagga Paṭhamaphalasutta |4| “Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti 912 --- sn54 4:1 mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Evaṁ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṁ bahulīkatāya dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.1 1. Ekadhammavagga Ekadhammasutta |1| Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho …pe… etadavoca: “ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso. Katamo ekadhammo? Ānāpānassati. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. 2 Dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti; rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. 3 ‘Pītippaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītippaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasaṅkhārappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasaṅkhārappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. 4 ‘Cittappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘abhippamodayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘abhippamodayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘samādahaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādahaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati. 5 ‘Aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. 6 Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.11 2. Dutiyavagga Icchānaṅgalasutta |11| Ekaṁ samayaṁ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “icchāmahaṁ, bhikkhave, temāsaṁ paṭisallīyituṁ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṁ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena. 2 Atha kho bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi: “sace kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘katamenāvuso, vihārena samaṇo gotamo vassāvāsaṁ bahulaṁ vihāsī’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘ānāpānassatisamādhinā kho, āvuso, bhagavā vassāvāsaṁ bahulaṁ vihāsī’ti. Idhāhaṁ, bhikkhave, sato assasāmi, sato passasāmi. Dīghaṁ assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāmi, dīghaṁ passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāmi; rassaṁ assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāmi, rassaṁ passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāmi; ‘sabbakāyappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti pajānāmi …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti pajānāmi, ‘paṭinissaggānupassī 913 --- sn54 11:2 passasissāmī’ti pajānāmi. 3 Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: ‘ariyavihāro’ itipi, ‘brahmavihāro’ itipi, ‘tathāgatavihāro’ itipi. Ānāpānassatisamādhiṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘ariyavihāro’ itipi, ‘brahmavihāro’ itipi, ‘tathāgatavihāro’ itipi. Ye te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti tesaṁ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato āsavānaṁ khayāya saṁvattati. Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesaṁ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato diṭṭhadhammasukhavihārāya ceva saṁvattati satisampajaññāya ca. 4 Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: ‘ariyavihāro’ itipi, ‘brahmavihāro’ itipi, ‘tathāgatavihāro’ itipi. Ānāpānassatisamādhiṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘ariyavihāro’ itipi, ‘brahmavihāro’ itipi, ‘tathāgatavihāro’ itipī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.15 2. Dutiyavagga Paṭhamabhikkhusutta |15| Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “atthi nu kho, bhante, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī”ti? “Atthi kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī”ti. 2 “Katamo pana, bhante, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī”ti? “Ānāpānassatisamādhi kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentīti. 3 Kathaṁ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā …pe… evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.20 2. Dutiyavagga Āsavakkhayasutta |20| “… Āsavānaṁ khayāya saṁvattati. Kathaṁ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato saṁyojanappahānāya saṁvattati … anusayasamugghātāya saṁvattati … addhānapariññāya saṁvattati … āsavānaṁ khayāya saṁvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā …pe… paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati, paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati. Evaṁ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṁ bahulīkato saṁyojanappahānāya saṁvattati …pe… anusayasamugghātāya saṁvattati …pe… addhānapariññāya saṁvattati …pe… āsavānaṁ khayāya saṁvattatī”ti. Dasamaṁ. Dutiyo vaggo. 2 Tassuddānaṁ Icchānaṅgalaṁ kaṅkheyyaṁ, ānandā apare duve; Bhikkhū saṁyojanānusayā, addhānaṁ āsavakkhayanti. Ānāpānasaṁyuttaṁ dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 54.5 1. Ekadhammavagga Dutiyaphalasutta |5| “Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. 2 Evaṁ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṁ bahulīkatāya satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā. Katame satta phalā sattānisaṁsā? Diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti; no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti. Atha maraṇakāle aññaṁ ārādheti; no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṁ ārādheti. Atha pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ 914 --- sn54 5:2 parikkhayā antarāparinibbāyī hoti … upahaccaparinibbāyī hoti … asaṅkhāraparinibbāyī hoti … sasaṅkhāraparinibbāyī hoti … uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī—evaṁ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṁ bahulīkatāya ime satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā”ti. Pañcamaṁ. sn53 0 Saṁyutta Nikāya 53.35 4. Esanāvagga Esanāvagga |35-44| (Esanāvaggo vitthāretabbo.) 2 Tassuddānaṁ Esanā vidhā āsavo, Bhavo ca dukkhatā tisso; Khilaṁ malañca nīgho ca, Vedanā taṇhā tasinā cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 53.23 3. Balakaraṇīyavagga Balakaraṇīyavagga |23-34| (Balakaraṇīyavaggo vitthāretabbo.) 2 Tassuddānaṁ Balaṁ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā; Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti. 0 Saṁyutta Nikāya 53.13 2. Appamādavagga Appamādavagga |13-22| (Appamādavaggo vitthāretabbo.) 2 Tassuddānaṁ Tathāgataṁ padaṁ kūṭaṁ, mūlaṁ sāro ca vassikaṁ; Rājā candimasūriyā, vatthena dasamaṁ padanti. 0 Saṁyutta Nikāya 53.45–54 5. Oghavagga Oghādisutta |45-54| “Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā—imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro jhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro jhānā bhāvetabbā”ti vitthāretabbaṁ. (Yathā maggasaṁyuttaṁ tathā vitthāretabbaṁ.) Oghavaggo pañcamo. 2 Tassuddānaṁ Ogho yogo upādānaṁ, ganthā anusayena ca; Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti. Jhānasaṁyuttaṁ navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 53.1–12 1. Gaṅgāpeyyālavagga Jhānādisutta |1-12| Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho …pe… “cattārome, bhikkhave, jhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ime kho, bhikkhave, cattāro jhānāti. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro jhāne bhāvento cattāro jhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cattāro jhāne bhāvento cattāro jhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro jhāne bhāvento cattāro jhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Dvādasamaṁ. Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo. 3 Tassuddānaṁ Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato; Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti. sn30 0 Saṁyutta Nikāya 30.1 1. Supaṇṇavagga 915 --- sn30 1:0 Suddhikasutta |1| Sāvatthinidānaṁ. “Catasso imā, bhikkhave, supaṇṇayoniyo. Katamā catasso? Aṇḍajā supaṇṇā, jalābujā supaṇṇā, saṁsedajā supaṇṇā, opapātikā supaṇṇā—imā kho, bhikkhave, catasso supaṇṇayoniyo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 30.7–16 1. Supaṇṇavagga Aṇḍajadānūpakārasuttadasaka |7-16| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṁ hoti: ‘aṇḍajā supaṇṇā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So annaṁ deti …pe… pānaṁ deti … vatthaṁ deti … yānaṁ deti … mālaṁ deti … gandhaṁ deti … vilepanaṁ deti … seyyaṁ deti … āvasathaṁ deti … padīpeyyaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Soḷasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 30.2 1. Supaṇṇavagga Harantisutta |2| Sāvatthinidānaṁ. “Catasso imā, bhikkhave, supaṇṇayoniyo. Katamā catasso? Aṇḍajā …pe… imā kho, bhikkhave, catasso supaṇṇayoniyo. Tatra, bhikkhave, aṇḍajā supaṇṇā aṇḍajeva nāge haranti, na jalābuje, na saṁsedaje, na opapātike. Tatra, bhikkhave, jalābujā supaṇṇā aṇḍaje ca jalābuje ca nāge haranti, na saṁsedaje, na opapātike. Tatra, bhikkhave, saṁsedajā supaṇṇā aṇḍaje ca jalābuje ca saṁsedaje ca nāge haranti, na opapātike. Tatra, bhikkhave, opapātikā supaṇṇā aṇḍaje ca jalābuje ca saṁsedaje ca opapātike ca nāge haranti. Imā kho, bhikkhave, catasso supaṇṇayoniyo”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 30.4–6 1. Supaṇṇavagga Dutiyādidvayakārīsuttattika |4-6| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā jalābujānaṁ supaṇṇānaṁ …pe… saṁsedajānaṁ supaṇṇānaṁ …pe… opapātikānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṁ hoti: ‘opapātikā supaṇṇā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 30.3 1. Supaṇṇavagga Dvayakārīsutta |3| Sāvatthinidānaṁ. Aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṁ hoti: ‘aṇḍajā supaṇṇā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 30.17–46 1. Supaṇṇavagga Jalābujadānūpakārasutta |17-46| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā jalābujānaṁ supaṇṇānaṁ …pe… saṁsedajānaṁ supaṇṇānaṁ …pe… opapātikānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṁ hoti: ‘opapātikā supaṇṇā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So annaṁ deti …pe… pānaṁ deti …pe… padīpeyyaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ supaṇṇānaṁ 916 --- sn30 17-46:1 sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Chacattālīsamaṁ. (Evaṁ piṇḍakena chacattālīsaṁ suttantā honti.) Supaṇṇavaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Suddhikaṁ haranti ceva, dvayakārī ca caturo; Dānūpakārā tālīsaṁ, supaṇṇe suppakāsitāti. Supaṇṇasaṁyuttaṁ samattaṁ. sn37 0 Saṁyutta Nikāya 37.34 3. Balavagga Vaḍḍhīsutta |34| “Pañcahi, bhikkhave, vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati sārādāyinī ca hoti varādāyinī ca kāyassa. Katamehi pañcahi? Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati—imehi kho, bhikkhave, pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyinī ca hoti, varādāyinī ca kāyassāti. 2 Saddhāya sīlena ca yādha vaḍḍhati, Paññāya cāgena sutena cūbhayaṁ; Sā tādisī sīlavatī upāsikā, Ādīyati sāramidheva attano”ti. Dasamaṁ. Balavaggo tatiyo. 3 Tassuddānaṁ Visāradā pasayha abhibhuyya, Ekaṁ aṅgena pañcamaṁ; Nāsenti hetu ṭhānañca, Visārado vaḍḍhinā dasāti. Mātugāmasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.15 2. Dutiyapeyyālavagga Akkodhanasutta |15| Atha kho āyasmā anuruddho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā anuruddho bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, mātugāmaṁ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantaṁ. Katīhi nu kho, bhante, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti? 2 “Pañcahi kho, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottappī ca hoti, akkodhano ca hoti, paññavā ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.9 1. Paṭhamapeyyālavagga Aticārīsutta |9| “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, aticārī ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… upapajjatī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.2 1. Paṭhamapeyyālavagga Purisasutta |2| “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato puriso ekantaamanāpo hoti mātugāmassa. Katamehi pañcahi? Na ca rūpavā hoti, na ca bhogavā hoti, na ca sīlavā hoti, alaso ca hoti, pajañcassa na labhati—imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato puriso ekantaamanāpo hoti mātugāmassa. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato puriso ekantamanāpo hoti mātugāmassa. Katamehi pañcahi? Rūpavā ca hoti, bhogavā ca hoti, sīlavā ca hoti, dakkho ca hoti analaso, pajañcassa labhati—imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato puriso ekantamanāpo hoti mātugāmassā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.20 2. Dutiyapeyyālavagga Susīlasutta |20| “Sīlavā ca hoti, paññavā ca hoti …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.6 1. Paṭhamapeyyālavagga Upanāhīsutta |6| “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, upanāhī ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.24 2. Dutiyapeyyālavagga Pañcasīlasutta |24| “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātā paṭivirato ca hoti, adinnādānā paṭivirato ca hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato ca hoti, musāvādā paṭivirato ca hoti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭivirato ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā 917 --- sn37 24:1 paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti. Dasamaṁ. Dutiyapeyyālavaggo. 2 Tassuddānaṁ Dutiye ca akkodhano, anupanāhī anissukī; Amaccharī anaticārī, sīlavā ca bahussuto; Vīriyaṁ sati sīlañca, sukkapakkhe pakāsito. 0 Saṁyutta Nikāya 37.11 1. Paṭhamapeyyālavagga Appassutasutta |11| “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, appassuto ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… nirayaṁ upapajjatī”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.30 3. Balavagga Nāsentisutta |30| “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa balāni. Katamāni pañca? Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ. Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca sīlabalena, nāsenteva naṁ, kule na vāsenti. Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, na ca sīlabalena, nāsenteva naṁ, kule na vāsenti. Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, na ca sīlabalena, nāsenteva naṁ, kule na vāsenti. Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, puttabalena ca, na ca sīlabalena, nāsenteva naṁ, kule na vāsenti. Sīlabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca rūpabalena, vāsenteva naṁ, kule na nāsenti. Sīlabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca bhogabalena, vāsenteva naṁ, kule na nāsenti. Sīlabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca ñātibalena, vāsenteva naṁ, kule na nāsenti. Sīlabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca puttabalena, vāsenteva naṁ, kule na nāsenti. Imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa balānī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.8 1. Paṭhamapeyyālavagga Maccharīsutta |8| “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, maccharī ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.14 1. Paṭhamapeyyālavagga Pañcaverasutta |14| “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātī ca hoti, adinnādāyī ca hoti, kāmesumicchācārī ca hoti, musāvādī ca hoti, surāmerayamajjappamādaṭṭhāyī ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. Cuddasamaṁ. Paṭhamapeyyālavaggo. 2 Tassuddānaṁ Mātugāmo puriso ca, āveṇikā tidhammo ca; Kodhano upanāhī ca, issukī maccharena ca; Aticārī ca dussīlo, appassuto ca kusīto; Muṭṭhassati pañcaveraṁ, kaṇhapakkhe pakāsito. 0 Saṁyutta Nikāya 37.21 2. Dutiyapeyyālavagga Bahussutasutta |21| “Bahussuto ca hoti, paññavā ca hoti …pe…. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.3 1. Paṭhamapeyyālavagga Āveṇikadukkhasutta |3| “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa āveṇikāni dukkhāni, yāni mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, mātugāmo daharova samāno patikulaṁ gacchati, ñātakehi vinā hoti. Idaṁ, bhikkhave, mātugāmassa paṭhamaṁ āveṇikaṁ dukkhaṁ, yaṁ mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi. Puna caparaṁ, bhikkhave, mātugāmo utunī hoti. Idaṁ, bhikkhave, mātugāmassa dutiyaṁ āveṇikaṁ dukkhaṁ, yaṁ mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi. Puna caparaṁ, bhikkhave, mātugāmo gabbhinī hoti. Idaṁ, bhikkhave, mātugāmassa tatiyaṁ āveṇikaṁ dukkhaṁ, yaṁ mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi. Puna caparaṁ, bhikkhave, mātugāmo vijāyati. Idaṁ, bhikkhave, mātugāmassa catutthaṁ āveṇikaṁ dukkhaṁ, yaṁ mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi. Puna caparaṁ, bhikkhave, mātugāmo purisassa pāricariyaṁ upeti. Idaṁ kho, bhikkhave, mātugāmassa pañcamaṁ āveṇikaṁ dukkhaṁ, yaṁ mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi. Imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa āveṇikāni dukkhāni, yāni mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.25 3. Balavagga Visāradasutta |25| “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa balāni. Katamāni pañca? Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca 918 --- sn37 25:1 mātugāmassa balāni. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi balehi samannāgato mātugāmo visārado agāraṁ ajjhāvasatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.7 1. Paṭhamapeyyālavagga Issukīsutta |7| “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, issukī ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.31 3. Balavagga Hetusutta |31| “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa balāni. Katamāni pañca? Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ. Na, bhikkhave, mātugāmo rūpabalahetu vā bhogabalahetu vā ñātibalahetu vā puttabalahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Sīlabalahetu kho, bhikkhave, mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa balānī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.10 1. Paṭhamapeyyālavagga Dussīlasutta |10| “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, dussīlo ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… nirayaṁ upapajjatī”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.22 2. Dutiyapeyyālavagga Āraddhavīriyasutta |22| “Āraddhavīriyo ca hoti, paññavā ca hoti …pe…. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.29 3. Balavagga Aṅgasutta |29| “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa balāni. Katamāni pañca? Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ. Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca bhogabalena—evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Yato ca kho, bhikkhave, mātugāmo rūpabalena ca samannāgato hoti, bhogabalena ca—evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, na ca ñātibalena—evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Yato ca kho, bhikkhave, mātugāmo rūpabalena ca samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca—evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, na ca puttabalena—evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Yato ca kho, bhikkhave, mātugāmo rūpabalena ca samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, puttabalena ca—evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, puttabalena ca, na ca sīlabalena—evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Yato ca kho, bhikkhave, mātugāmo rūpabalena ca samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, puttabalena ca, sīlabalena ca—evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. Imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa balānī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.17 2. Dutiyapeyyālavagga Anissukīsutta |17| “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottappī ca hoti, anissukī ca hoti, paññavā ca hoti …pe…. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.32 3. Balavagga Ṭhānasutta |32| “Pañcimāni, bhikkhave, ṭhānāni dullabhāni akatapuññena mātugāmena. Katamāni pañca? Patirūpe kule jāyeyyanti—idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ ṭhānaṁ dullabhaṁ akatapuññena mātugāmena. Patirūpe kule jāyitvā patirūpaṁ kulaṁ gaccheyyanti—idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ ṭhānaṁ dullabhaṁ akatapuññena mātugāmena. Patirūpe kule jāyitvā, patirūpaṁ kulaṁ gantvā, asapatti agāraṁ ajjhāvaseyyanti—idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ ṭhānaṁ dullabhaṁ akatapuññena mātugāmena. Patirūpe kule jāyitvā, patirūpaṁ kulaṁ gantvā, asapatti agāraṁ ajjhāvasantī puttavatī assanti—idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ ṭhānaṁ dullabhaṁ akatapuññena mātugāmena. Patirūpe kule jāyitvā, patirūpaṁ kulaṁ gantvā, asapatti agāraṁ ajjhāvasantī puttavatī samānā sāmikaṁ abhibhuyya vatteyyanti—idaṁ, bhikkhave, pañcamaṁ ṭhānaṁ dullabhaṁ akatapuññena mātugāmena. Imāni kho, bhikkhave, pañca ṭhānāni dullabhāni akatapuññena mātugāmenāti. 2 Pañcimāni, bhikkhave, ṭhānāni sulabhāni katapuññena mātugāmena. Katamāni 919 --- sn37 32:2 pañca? Patirūpe kule jāyeyyanti—idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ ṭhānaṁ sulabhaṁ katapuññena mātugāmena. Patirūpe kule jāyitvā patirūpaṁ kulaṁ gaccheyyanti—idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ ṭhānaṁ sulabhaṁ katapuññena mātugāmena. Patirūpe kule jāyitvā patirūpaṁ kulaṁ gantvā asapatti agāraṁ ajjhāvaseyyanti—idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ ṭhānaṁ sulabhaṁ katapuññena mātugāmena. Patirūpe kule jāyitvā patirūpaṁ kulaṁ gantvā asapatti agāraṁ ajjhāvasantī puttavatī assanti—idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ ṭhānaṁ sulabhaṁ katapuññena mātugāmena. Patirūpe kule jāyitvā patirūpaṁ kulaṁ gantvā asapatti agāraṁ ajjhāvasantī puttavatī samānā sāmikaṁ abhibhuyya vatteyyanti—idaṁ, bhikkhave, pañcamaṁ ṭhānaṁ sulabhaṁ katapuññena mātugāmena. Imāni kho, bhikkhave, pañca ṭhānāni sulabhāni katapuññena mātugāmenā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.13 1. Paṭhamapeyyālavagga Muṭṭhassatisutta |13| “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, muṭṭhassati ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… nirayaṁ upapajjatī”ti. Terasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.18 2. Dutiyapeyyālavagga Amaccharīsutta |18| “Amaccharī ca hoti, paññavā ca hoti …pe…. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.26 3. Balavagga Pasayhasutta |26| “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa balāni. Katamāni pañca? Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa balāni. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi balehi samannāgato mātugāmo sāmikaṁ pasayha agāraṁ ajjhāvasatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.4 1. Paṭhamapeyyālavagga Tīhidhammehisutta |4| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo yebhuyyena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, mātugāmo pubbaṇhasamayaṁ maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati. Majjhanhikasamayaṁ issāpariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati. Sāyanhasamayaṁ kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato mātugāmo yebhuyyena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. Catutthaṁ. (…) 0 Saṁyutta Nikāya 37.1 1. Paṭhamapeyyālavagga Mātugāmasutta |1| “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mātugāmo ekantaamanāpo hoti purisassa. Katamehi pañcahi? Na ca rūpavā hoti, na ca bhogavā hoti, na ca sīlavā hoti, alaso ca hoti, pajañcassa na labhati—imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato mātugāmo ekantaamanāpo hoti purisassa. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mātugāmo ekantamanāpo hoti purisassa. Katamehi pañcahi? Rūpavā ca hoti, bhogavā ca hoti, sīlavā ca hoti, dakkho ca hoti analaso, pajañcassa labhati—imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato mātugāmo ekantamanāpo hoti purisassā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.23 2. Dutiyapeyyālavagga Upaṭṭhitassatisutta |23| “Upaṭṭhitassati ca hoti, paññavā ca hoti …pe… imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti. Navamaṁ. 2 Ime aṭṭha suttantasaṅkhepā. 0 Saṁyutta Nikāya 37.28 3. Balavagga Ekasutta |28| “Ekena ca kho, bhikkhave, balena samannāgato puriso mātugāmaṁ abhibhuyya vattati. Katamena ekena balena? Issariyabalena abhibhūtaṁ mātugāmaṁ neva rūpabalaṁ tāyati, na bhogabalaṁ tāyati, na ñātibalaṁ tāyati, na puttabalaṁ tāyati, na sīlabalaṁ tāyatī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.16 2. Dutiyapeyyālavagga Anupanāhīsutta |16| “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottappī ca hoti, anupanāhī ca hoti, paññavā ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.12 1. Paṭhamapeyyālavagga Kusītasutta |12| “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, kusīto ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. Dvādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.33 3. Balavagga Pañcasīlavisāradasutta |33| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo visārado agāraṁ ajjhāvasati. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātā paṭivirato ca hoti, adinnādānā 920 --- sn37 33:1 paṭivirato ca hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato ca hoti, musāvādā paṭivirato ca hoti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭivirato ca hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo visārado agāraṁ ajjhāvasatī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.5 1. Paṭhamapeyyālavagga Kodhanasutta |5| Atha kho āyasmā anuruddho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā anuruddho bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, mātugāmaṁ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantaṁ. Katīhi nu kho, bhante, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti? 2 “Pañcahi kho, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, kodhano ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.19 2. Dutiyapeyyālavagga Anaticārīsutta |19| “Anaticārī ca hoti, paññavā ca hoti …pe…. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 37.27 3. Balavagga Abhibhuyyasutta |27| “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa balāni. Katamāni pañca? Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa balāni. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi balehi samannāgato mātugāmo sāmikaṁ abhibhuyya vattatī”ti. Tatiyaṁ. sn39 0 Saṁyutta Nikāya 39.1 1. Sāmaṇḍakavagga Sāmaṇḍakasutta |1-15| Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto vajjīsu viharati ukkacelāyaṁ gaṅgāya nadiyā tīre. Atha kho sāmaṇḍako paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sāmaṇḍako paribbājako āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 2 “‘Nibbānaṁ, nibbānan’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, nibbānan”ti? “Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—idaṁ vuccati nibbānan”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. 3 “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etassa nibbānassa sacchikiriyāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa nibbānassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti. Paṭhamaṁ. 4 (Yathā jambukhādakasaṁyuttaṁ, tathā vitthāretabbaṁ.) 0 Saṁyutta Nikāya 39.16 1. Sāmaṇḍakavagga Dukkarasutta |16| “Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, imasmiṁ dhammavinaye dukkaran”ti? “Pabbajjā kho, āvuso, imasmiṁ dhammavinaye dukkarā”ti. “Pabbajitena panāvuso, kiṁ dukkaran”ti? “Pabbajitena kho, āvuso, abhirati dukkarā”ti. “Abhiratena panāvuso, kiṁ dukkaran”ti? “Abhiratena kho, āvuso, dhammānudhammappaṭipatti dukkarā”ti. “Kīvaciraṁ panāvuso, dhammānudhammappaṭipanno bhikkhu arahaṁ assā”ti? “Naciraṁ, āvuso”ti. Soḷasamaṁ. (Purimakasadisaṁ uddānaṁ.) Sāmaṇḍakasaṁyuttaṁ samattaṁ. sn52 0 Saṁyutta Nikāya 52.16 2. Dutiyavagga Kammasamādānasutta |16| “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.23 2. 921 --- sn52 23:0 Dutiyavagga Dibbacakkhusutta |23| “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne …pe… iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena yathākammūpage satte pajānāmī”ti. Terasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.7 1. Rahogatavagga Taṇhākkhayasutta |7| Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho āyasmā anuruddho bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhavo”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato anuruddhassa paccassosuṁ. Āyasmā anuruddho etadavoca: 2 “Cattārome, āvuso, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā taṇhākkhayāya saṁvattanti. Katame cattāro? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati …pe… vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ—ime kho, āvuso, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā taṇhākkhayāya saṁvattantī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.3 1. Rahogatavagga Sutanusutta |3| Ekaṁ samayaṁ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṁ viharati sutanutīre. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavocuṁ: “katamesaṁ āyasmā anuruddho dhammānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto”ti? 2 “Catunnaṁ khvāhaṁ, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto. Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāhaṁ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ—imesaṁ khvāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto. Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā hīnaṁ dhammaṁ hīnato abbhaññāsiṁ, majjhimaṁ dhammaṁ majjhimato abbhaññāsiṁ, paṇītaṁ dhammaṁ paṇītato abbhaññāsin”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.19 2. Dutiyavagga Nānādhimuttisutta |19| “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā sattānaṁ nānādhimuttikataṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.8 1. Rahogatavagga Salaḷāgārasutta |8| Ekaṁ samayaṁ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṁ viharati salaḷāgāre. Tatra kho āyasmā anuruddho bhikkhū āmantesi …pe… etadavoca: “seyyathāpi, āvuso, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya kudālapiṭakaṁ ādāya: ‘mayaṁ imaṁ gaṅgānadiṁ pacchāninnaṁ karissāma pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāran’ti. Taṁ kiṁ maññathāvuso, api nu so mahājanakāyo gaṅgānadiṁ pacchāninnaṁ kareyya pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāran”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Taṁ kissa hetu”? “Gaṅgā, āvuso, nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Sā na sukarā pacchāninnaṁ kātuṁ pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāraṁ. Yāvadeva ca pana so mahājanakāyo kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. 2 “Evameva kho, āvuso, bhikkhuṁ cattāro satipaṭṭhāne bhāventaṁ cattāro satipaṭṭhāne bahulīkarontaṁ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyyuṁ: ‘ehambho purisa, kiṁ te ime kāsāvā anudahanti? Kiṁ muṇḍo kapālamanusañcarasi? Ehi hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī’ti. 3 So vata, āvuso, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāvento cattāro satipaṭṭhāne bahulīkaronto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Yañhi taṁ, āvuso, cittaṁ dīgharattaṁ vivekaninnaṁ vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ taṁ vata hīnāyāvattissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Kathañcāvuso, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāveti, cattāro satipaṭṭhāne bahulīkarotīti? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati …pe… vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāveti, cattāro satipaṭṭhāne bahulīkarotī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.12 2. Dutiyavagga Iddhividhasutta |12| “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhomi—ekopi hutvā bahudhā homi 922 --- sn52 12:1 …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattemī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.17 2. Dutiyavagga Sabbatthagāminisutta |17| “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā sabbatthagāminippaṭipadaṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.6 1. Rahogatavagga Tatiyakaṇḍakīsutta |6| Sāketanidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca: “katamesaṁ āyasmā anuruddho dhammānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto”ti? “Catunnaṁ khvāhaṁ, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto. Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāhaṁ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ—imesaṁ khvāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto. Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā sahassaṁ lokaṁ abhijānāmī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.22 2. Dutiyavagga Pubbenivāsasutta |22| “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmī”ti. Dvādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.18 2. Dutiyavagga Nānādhātusutta |18| “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā anekadhātunānādhātulokaṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.2 1. Rahogatavagga Dutiyarahogatasutta |2| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmato anuruddhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “yesaṁ kesañci cattāro satipaṭṭhānā viraddhā, viraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī; yesaṁ kesañci cattāro satipaṭṭhānā āraddhā, āraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī”ti. 2 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmato anuruddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—āyasmato anuruddhassa sammukhe pāturahosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca: 3 “kittāvatā nu kho, āvuso anuruddha, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī”ti? 4 “Idhāvuso, bhikkhu ajjhattaṁ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Bahiddhā kāye kāyānupassī viharati …pe… ajjhattabahiddhā kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 5 Ajjhattaṁ vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 6 Ajjhattaṁ citte …pe… bahiddhā citte …pe… ajjhattabahiddhā citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 7 Ajjhattaṁ dhammesu …pe… bahiddhā dhammesu …pe… ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.13 2. Dutiyavagga Dibbasotasutta |13| “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāmi dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.9 1. Rahogatavagga Ambapālivanasutta |9| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca anuruddho āyasmā ca sāriputto vesāliyaṁ viharanti ambapālivane. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca: 2 “Vippasannāni kho te, āvuso anuruddha, indriyāni, parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā anuruddho vihārena etarahi bahulaṁ viharatī”ti? “Catūsu khvāhaṁ, āvuso, 923 --- sn52 9:2 satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto etarahi bahulaṁ viharāmi. Katamesu catūsu? Idhāhaṁ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ—imesu khvāhaṁ, āvuso, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto etarahi bahulaṁ viharāmi. Yo so, āvuso, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, so imesu catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto bahulaṁ viharatī”ti. 3 “Lābhā vata no, āvuso, suladdhaṁ vata no, āvuso. Ye mayaṁ āyasmato anuruddhassa sammukhāva assumha āsabhiṁ vācaṁ bhāsamānassā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.21 2. Dutiyavagga Jhānādisutta |21| “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.5 1. Rahogatavagga Dutiyakaṇḍakīsutta |5| Sāketanidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca: “asekhenāvuso anuruddha, bhikkhunā katame dhammā upasampajja vihātabbā”ti? “Asekhenāvuso sāriputta, bhikkhunā cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā. Katame cattāro? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ—asekhenāvuso sāriputta, bhikkhunā ime cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.14 2. Dutiyavagga Cetopariyasutta |14| “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—sarāgaṁ vā cittaṁ ‘sarāgaṁ cittan’ti pajānāmi …pe… avimuttaṁ vā cittaṁ ‘avimuttaṁ cittan’ti pajānāmī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.10 1. Rahogatavagga Bāḷhagilānasutta |10| Ekaṁ samayaṁ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṁ viharati andhavanasmiṁ ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavocuṁ: 2 “Katamenāyasmato anuruddhassa vihārena viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhantī”ti? “Catūsu kho me, āvuso, satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittassa viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhanti. Katamesu catūsu? Idhāhaṁ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi …pe… vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ—imesu kho me, āvuso, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittassa viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhantī”ti. Dasamaṁ. Rahogatavaggo paṭhamo. 3 Tassuddānaṁ Rahogatena dve vuttā, sutanu kaṇḍakī tayo; Taṇhākkhayasalaḷāgāraṁ, ambapāli ca gilānanti. 0 Saṁyutta Nikāya 52.1 1. Rahogatavagga Paṭhamarahogatasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmato anuruddhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “yesaṁ kesañci cattāro satipaṭṭhānā viraddhā, viraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci cattāro satipaṭṭhānā āraddhā, āraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī”ti. 2 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmato anuruddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—āyasmato anuruddhassa sammukhe pāturahosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca: “kittāvatā nu kho, āvuso anuruddha, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī”ti? 3 “Idhāvuso, bhikkhu ajjhattaṁ kāye samudayadhammānupassī viharati, ajjhattaṁ kāye vayadhammānupassī viharati, ajjhattaṁ kāye samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Bahiddhā kāye samudayadhammānupassī viharati, bahiddhā kāye vayadhammānupassī viharati, 924 --- sn52 1:3 bahiddhā kāye samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ajjhattabahiddhā kāye samudayadhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā kāye vayadhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā kāye samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 4 So sace ākaṅkhati: ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati: ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati: ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati: ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati: ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. 5 Ajjhattaṁ vedanāsu samudayadhammānupassī viharati, ajjhattaṁ vedanāsu vayadhammānupassī viharati, ajjhattaṁ vedanāsu samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Bahiddhā vedanāsu samudayadhammānupassī viharati, bahiddhā vedanāsu vayadhammānupassī viharati, bahiddhā vedanāsu samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ajjhattabahiddhā vedanāsu samudayadhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vedanāsu vayadhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vedanāsu samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 6 So sace ākaṅkhati: ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati: ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati: ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati: ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati: ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. 7 Ajjhattaṁ citte …pe… bahiddhā citte …pe… ajjhattabahiddhā citte samudayadhammānupassī viharati … ajjhattabahiddhā citte vayadhammānupassī viharati … ajjhattabahiddhā citte samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī …pe… abhijjhādomanassaṁ. 8 So sace ākaṅkhati: ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati …pe… upekkhako tattha viharati sato sampajāno. 9 Ajjhattaṁ dhammesu …pe… bahiddhā dhammesu …pe… ajjhattabahiddhā dhammesu samudayadhammānupassī viharati … ajjhattabahiddhā dhammesu vayadhammānupassī viharati … ajjhattabahiddhā dhammesu samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 10 So sace ākaṅkhati: ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati …pe… upekkhako tattha viharati sato sampajāno. Ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.4 1. Rahogatavagga Paṭhamakaṇḍakīsutta |4| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca anuruddho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno sākete viharanti kaṇḍakīvane. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhitā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca: “sekhenāvuso anuruddha, bhikkhunā katame dhammā upasampajja vihātabbā”ti? 2 “Sekhenāvuso sāriputta, bhikkhunā cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā. Katame cattāro? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ—sekhenāvuso sāriputta, bhikkhunā ime cattāro satipaṭṭhānā 925 --- sn52 4:2 upasampajja vihātabbā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.20 2. Dutiyavagga Indriyaparopariyattasutta |20| “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.15 2. Dutiyavagga Ṭhānasutta |15| “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāmī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.11 2. Dutiyavagga Kappasahassasutta |11| Ekaṁ samayaṁ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṁ …pe… ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavocuṁ: 2 “Katamesaṁ āyasmā anuruddho dhammānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto”ti? “Catunnaṁ khvāhaṁ, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto. Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāhaṁ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi …pe… vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ—imesaṁ khvāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto. Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā kappasahassaṁ anussarāmī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 52.24 2. Dutiyavagga Āsavakkhayasutta |24| “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī”ti. Cuddasamaṁ. Dutiyo vaggo. 2 Tassuddānaṁ Mahābhiññaṁ iddhi dibbaṁ, Cetopariyaṁ ṭhānaṁ kammaṁ; Sabbatthadhātudhimutti, Indriyaṁ jhānaṁ tisso vijjāti. Anuruddhasaṁyuttaṁ aṭṭhamaṁ. sn55 0 Saṁyutta Nikāya 55.49 5. Sagāthakapuññābhisandavagga Mahānāmasutta |49| Kapilavatthunidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho mahānāmaṁ sakkaṁ bhagavā etadavoca: “catūhi kho, mahānāma, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti …pe… sambodhiparāyaṇo. 2 Katamehi catūhi? Idha, mahānāma, ariyasāvako buddhe …pe… dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, mahānāma, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.12 2. Rājakārāmavagga Brāhmaṇasutta |12| Sāvatthinidānaṁ. “Brāhmaṇā, bhikkhave, udayagāminiṁ nāma paṭipadaṁ paññapenti. Te sāvakaṁ evaṁ samādapenti: ‘ehi tvaṁ, ambho purisa, kālasseva uṭṭhāya pācīnamukho yāhi. So tvaṁ mā sobbhaṁ parivajjehi, mā papātaṁ, mā khāṇuṁ, mā kaṇḍakaṭhānaṁ, mā candaniyaṁ, mā oḷigallaṁ. Yattha papateyyāsi tattheva maraṇaṁ āgameyyāsi. Evaṁ tvaṁ, ambho purisa, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissasī’ti. 2 Taṁ kho panetaṁ, bhikkhave, brāhmaṇānaṁ bālagamanametaṁ mūḷhagamanametaṁ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. Ahañca kho, bhikkhave, ariyassa vinaye udayagāminiṁ paṭipadaṁ paññāpemi; yā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 3 Katamā ca sā, bhikkhave, udayagāminī paṭipadā; yā ekantanibbidāya …pe… nibbānāya saṁvattati? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti; dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, udayagāminī paṭipadā ekantanibbidāya …pe… nibbānāya saṁvattatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.33 4. Puññābhisandavagga Tatiyapuññābhisandasutta |33| “Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā. Katame 926 --- sn55 33:1 cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Ayaṁ paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme …pe… saṅghe …pe…. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ayaṁ catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.56 6. Sappaññavagga Sakadāgāmiphalasutta |56| “Cattārome, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṁvattanti. Katame cattāro? … pe Saṁvattantī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.68 7. Mahāpaññavagga Paññābāhullasutta |68| “… Paññābāhullāya saṁvattantī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.19 2. Rājakārāmavagga Dutiyadevacārikasutta |19| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—jetavane antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. Atha kho sambahulā tāvatiṁsakāyikā devatāyo yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā devatāyo āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 2 “Sādhu kho, āvuso, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, āvuso, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā. Sādhu kho, āvuso, dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, āvuso, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā”ti. 3 “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā. Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.27 3. Saraṇānivagga Dutiyaanāthapiṇḍikasutta |27| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati aññataraṁ purisaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, ambho purisa, yenāyasmā ānando tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato ānandassa pāde sirasā vanda: ‘anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato ānandassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi: ‘sādhu kira, bhante, āyasmā ānando yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. 2 “Evaṁ, bhante”ti kho so puriso anāthapiṇḍikassa gahapatissa paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato ānandassa pāde sirasā vandati. Evañca vadati: ‘sādhu kira, bhante, āyasmā ānando yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena. 3 Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā ānando anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: “kacci te, gahapati, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? “Na me, bhante, 927 --- sn55 27:3 khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti. 4 “Catūhi kho, gahapati, dhammehi samannāgatassa assutavato puthujjanassa hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. Katamehi catūhi? Idha, gahapati, assutavā puthujjano buddhe appasādena samannāgato hoti. Tañca panassa buddhe appasādaṁ attani samanupassato hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 5 Puna caparaṁ, gahapati, assutavā puthujjano dhamme appasādena samannāgato hoti. Tañca panassa dhamme appasādaṁ attani samanupassato hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 6 Puna caparaṁ, gahapati, assutavā puthujjano saṅghe appasādena samannāgato hoti. Tañca panassa saṅghe appasādaṁ attani samanupassato hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 7 Puna caparaṁ, gahapati, assutavā puthujjano dussīlyena samannāgato hoti. Tañca panassa dussīlyaṁ attani samanupassato hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. Imehi kho, gahapati, catūhi dhammehi samannāgatassa assutavato puthujjanassa hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 8 Catūhi kho, gahapati, dhammehi samannāgatassa sutavato ariyasāvakassa na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. Katamehi catūhi? Idha, gahapati, sutavā ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Tañca panassa buddhe aveccappasādaṁ attani samanupassato na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 9 Puna caparaṁ, gahapati, sutavā ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti—svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhīti. Tañca panassa dhamme aveccappasādaṁ attani samanupassato na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 10 Puna caparaṁ, gahapati, sutavā ariyasāvako saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti—suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. Tañca panassa saṅghe aveccappasādaṁ attani samanupassato na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 11 Puna caparaṁ, gahapati, sutavā ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Tāni ca panassa ariyakantāni sīlāni attani samanupassato na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. Imehi kho, gahapati, catūhi dhammehi samannāgatassa sutavato ariyasāvakassa na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayan”ti. 12 “Nāhaṁ, bhante ānanda, bhāyāmi. Kyāhaṁ bhāyissāmi. Ahañhi, bhante, buddhe aveccappasādena samannāgato homi—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe aveccappasādena samannāgato homi—suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. Yāni cimāni, bhante, bhagavatā gihisāmīcikāni sikkhāpadāni desitāni, nāhaṁ tesaṁ kiñci attani khaṇḍaṁ samanupassāmī”ti. “Lābhā te, gahapati, suladdhaṁ te, gahapati. Sotāpattiphalaṁ tayā, gahapati, byākatan”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.42 5. Sagāthakapuññābhisandavagga Dutiyaabhisandasutta |42| “Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā, kusalābhisandā, sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Ayaṁ paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme …pe… saṅghe …pe…. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. Ayaṁ catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā, kusalābhisandā, sukhassāhārā. 4 Imehi kho, bhikkhave, catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na 928 --- sn55 42:4 sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gaṇetuṁ: ‘ettako puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhyaṁ gacchati. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṁsandanti samenti, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tattha na sukaraṁ udakassa pamāṇaṁ gaṇetuṁ: ‘ettakāni udakāḷhakānī’ti vā ‘ettakāni udakāḷhakasatānī’ti vā ‘ettakāni udakāḷhakasahassānī’ti vā ‘ettakāni udakāḷhakasatasahassānī’ti vāti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhyaṁ gacchati. Evameva kho, bhikkhave, imehi catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gaṇetuṁ: ‘ettako puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhyaṁ gacchatī”ti. Idamavoca bhagavā …pe… satthā: 6 “Mahodadhiṁ aparimitaṁ mahāsaraṁ, Bahubheravaṁ ratanagaṇānamālayaṁ; Najjo yathā naragaṇasaṅghasevitā, Puthū savantī upayanti sāgaraṁ. 7 Evaṁ naraṁ annapānavatthadadaṁ, Seyyāni paccattharaṇassa dāyakaṁ; Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṁ, Najjo yathā vārivahāva sāgaran”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.5 1. Veḷudvāravagga Dutiyasāriputtasutta |5| Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ sāriputtaṁ bhagavā etadavoca: “‘sotāpattiyaṅgaṁ, sotāpattiyaṅgan’ti hidaṁ, sāriputta, vuccati. Katamaṁ nu kho, sāriputta, sotāpattiyaṅgan”ti? “Sappurisasaṁsevo hi, bhante, sotāpattiyaṅgaṁ, saddhammassavanaṁ sotāpattiyaṅgaṁ, yonisomanasikāro sotāpattiyaṅgaṁ, dhammānudhammappaṭipatti sotāpattiyaṅgan”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta. Sappurisasaṁsevo hi, sāriputta, sotāpattiyaṅgaṁ, saddhammassavanaṁ sotāpattiyaṅgaṁ, yonisomanasikāro sotāpattiyaṅgaṁ, dhammānudhammappaṭipatti sotāpattiyaṅgaṁ. 2 ‘Soto, soto’ti hidaṁ, sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, sāriputta, soto”ti? “Ayameva hi, bhante, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo soto, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhī”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta. Ayameva hi, sāriputta, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo soto, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 3 ‘Sotāpanno, sotāpanno’ti hidaṁ, sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, sāriputta, sotāpanno”ti? “Yo hi, bhante, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato ayaṁ vuccati sotāpanno, svāyaṁ āyasmā evaṁnāmo evaṅgotto”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta. Yo hi, sāriputta, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato ayaṁ vuccati sotāpanno, svāyaṁ āyasmā evaṁnāmo evaṅgotto”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.63 7. Mahāpaññavagga Puthupaññāsutta |63| “… Puthupaññatāya saṁvattantī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.38 4. Puññābhisandavagga Vassasutta |38| “Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ paripūrenti; evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa yo ca buddhe aveccappasādo, yo ca dhamme aveccappasādo, yo ca saṅghe aveccappasādo, yāni ca ariyakantāni sīlāni—ime dhammā sandamānā pāraṁ gantvā āsavānaṁ khayāya saṁvattantī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.67 7. Mahāpaññavagga Bhūripaññāsutta |67| “… Bhūripaññatāya saṁvattantī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.59 6. Sappaññavagga Paññāpaṭilābhasutta |59| “… Paññāpaṭilābhāya saṁvattantī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.1 1. Veḷudvāravagga Cakkavattirājasutta |1| Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho bhagavā …pe… etadavoca: “kiñcāpi, bhikkhave, rājā cakkavattī catunnaṁ dīpānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāretvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ, so tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti, so catūhi dhammehi asamannāgato, atha kho so aparimuttova nirayā aparimutto tiracchānayoniyā aparimutto pettivisayā aparimutto 929 --- sn55 1:1 apāyaduggativinipātā. Kiñcāpi, bhikkhave, ariyasāvako piṇḍiyālopena yāpeti, nantakāni ca dhāreti, so catūhi dhammehi samannāgato, atha kho so parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 2 Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ—cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Imehi catūhi dhammehi samannāgato hoti. Yo ca, bhikkhave, catunnaṁ dīpānaṁ paṭilābho, yo catunnaṁ dhammānaṁ paṭilābho catunnaṁ dīpānaṁ paṭilābho catunnaṁ dhammānaṁ paṭilābhassa kalaṁ nāgghati soḷasin”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.23 3. Saraṇānivagga Godhasakkasutta |23| Kapilavatthunidānaṁ. Atha kho mahānāmo sakko yena godhā sakko tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā godhaṁ sakkaṁ etadavoca: “katihi tvaṁ, godhe, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāsi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇan”ti? 2 “Tīhi khvāhaṁ, mahānāma, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. Katamehi tīhi? Idha, mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti—suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. Imehi khvāhaṁ, mahānāma, tīhi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. 3 Tvaṁ pana, mahānāma, katihi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāsi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇan”ti? “Catūhi khvāhaṁ, godhe, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. Katamehi catūhi? Idha, godhe, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi khvāhaṁ, godhe, catūhi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇan”ti. 4 “Āgamehi tvaṁ, mahānāma, āgamehi tvaṁ, mahānāma. Bhagavāva etaṁ jāneyya etehi dhammehi samannāgataṁ vā asamannāgataṁ vā”ti. “Āyāma, godhe, yena bhagavā tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocessāmā”ti. Atha kho mahānāmo sakko godhā ca sakko yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: 5 “Idhāhaṁ, bhante, yena godhā sakko tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā godhaṁ sakkaṁ etadavocaṁ: ‘katihi tvaṁ, godhe, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāsi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ’? Evaṁ vutte, bhante, godhā sakko maṁ etadavoca— 6 Tīhi khvāhaṁ, mahānāma, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. Katamehi tīhi? Idha, mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti—suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. Imehi khvāhaṁ, mahānāma, tīhi dhammehi 930 --- sn55 23:6 samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. Tvaṁ pana, mahānāma, katamehi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāsi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇan’ti? 7 Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, godhaṁ sakkaṁ etadavocaṁ: ‘catūhi khvāhaṁ, godhe, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. Katamehi catūhi? Idha, godhe, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi khvāhaṁ, godhe, catūhi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇan’ti. 8 Evaṁ vutte, bhante, godhā sakko maṁ etadavoca: ‘āgamehi tvaṁ, mahānāma, āgamehi tvaṁ, mahānāma. Bhagavāva etaṁ jāneyya etehi dhammehi samannāgataṁ vā asamannāgataṁ vā’ti. Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho ca. Yeneva bhagavā tenevāhaṁ assaṁ. Evaṁ pasannaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu. Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅgho ca. Yeneva bhagavā tenevāhaṁ assaṁ. Evaṁ pasannaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu. Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅgho ca upāsakā ca. Yeneva bhagavā tenevāhaṁ assaṁ. Evaṁ pasannaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu. Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅgho upāsakā upāsikāyo ca. Yeneva bhagavā tenevāhaṁ assaṁ. Evaṁ pasannaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu. Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅgho upāsakā upāsikāyo sadevako ca loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā. Yeneva bhagavā tenevāhaṁ assaṁ. Evaṁ pasannaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretū”ti. “Evaṁvādī tvaṁ, godhe, mahānāmaṁ sakkaṁ kiṁ vadesī”ti? “Evaṁvādāhaṁ, bhante, mahānāmaṁ sakkaṁ na kiñci vadāmi, aññatra kalyāṇā aññatra kusalā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.46 5. Sagāthakapuññābhisandavagga Suddhakasutta |46| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. 2 Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.37 4. Puññābhisandavagga Mahānāmasutta |37| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Kittāvatā nu kho, bhante, upāsako hotī”ti? “Yato kho, mahānāma, buddhaṁ saraṇaṁ gato hoti, dhammaṁ saraṇaṁ gato hoti, saṅghaṁ saraṇaṁ gato hoti—ettāvatā kho, mahānāma, upāsako hotī”ti. 3 “Kittāvatā pana, bhante, upāsako sīlasampanno hotī”ti? “Yato kho, mahānāma, upāsako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭivirato hoti—ettāvatā kho, mahānāma, upāsako sīlasampanno hotī”ti. 4 “Kittāvatā pana, bhante, upāsako saddhāsampanno hotī”ti? “Idha, mahānāma, upāsako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Ettāvatā kho, mahānāma, upāsako saddhāsampanno hotī”ti. 5 “Kittāvatā pana, bhante, upāsako cāgasampanno hotī”ti? “Idha, mahānāma, upāsako vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato—ettāvatā kho, mahānāma, upāsako 931 --- sn55 37:5 cāgasampanno hotī”ti. 6 “Kittāvatā pana, bhante, upāsako paññāsampanno hotī”ti? “Idha, mahānāma, upāsako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā—ettāvatā kho, mahānāma, upāsako paññāsampanno hotī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.52 6. Sappaññavagga Vassaṁvutthasutta |52| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṁ vassaṁvuttho kapilavatthuṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Assosuṁ kho kāpilavatthavā sakyā: “aññataro kira bhikkhu sāvatthiyaṁ vassaṁvuttho kapilavatthuṁ anuppatto”ti. 2 Atha kho kāpilavatthavā sakyā yena so bhikkhu tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho kāpilavatthavā sakyā taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ: “kacci, bhante, bhagavā arogo ceva balavā cā”ti? “Arogo cāvuso, bhagavā balavā cā”ti. 3 “Kacci pana, bhante, sāriputtamoggallānā arogā ceva balavanto cā”ti? “Sāriputtamoggallānāpi kho, āvuso, arogā ceva balavanto cā”ti. 4 “Kacci pana, bhante, bhikkhusaṅgho arogo ca balavā cā”ti. “Bhikkhusaṅghopi kho, āvuso, arogo ca balavā cā”ti. 5 “Atthi pana te, bhante, kiñci iminā antaravassena bhagavato sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitan”ti? “Sammukhā metaṁ, āvuso, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘appakā te, bhikkhave, bhikkhū ye āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Atha kho eteva bahutarā bhikkhū ye pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā’ti. 6 Aparampi kho me, āvuso, bhagavato sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘appakā te, bhikkhave, bhikkhū ye pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Atha kho eteva bahutarā bhikkhū ye tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmino, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissantī’ti. 7 Aparampi kho me, āvuso, bhagavato sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘appakā te, bhikkhave, bhikkhū ye tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmino, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissanti. Atha kho eteva bahutarā bhikkhū ye tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.73 7. Mahāpaññavagga Tikkhapaññāsutta |73| “… Tikkhapaññatāya saṁvattantī”ti. Dvādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.28 3. Saraṇānivagga Paṭhamabhayaverūpasantasutta |28| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: “yato kho, gahapati, ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni ca honti, catūhi ca sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ariyo cassa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto; sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’. 2 Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti? Yaṁ, gahapati, pāṇātipātī pāṇātipātappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyati. Pāṇātipātā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. Yaṁ, gahapati, adinnādāyī …pe… yaṁ, gahapati, kāmesumicchācārī …pe… yaṁ, gahapati, musāvādī …pe… yaṁ, gahapati, surāmerayamajjappamādaṭṭhāyī surāmerayamajjappamādaṭṭhānappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyati. Surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. Imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. 3 Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti? Idha, gahapati, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… 932 --- sn55 28:3 samādhisaṁvattanikehi. Imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. 4 Katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho? Idha, gahapati, ariyasāvako paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti—iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; iti imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati; yadidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayamassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho. 5 Yato kho, gahapati, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho. So ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto; sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.16 2. Rājakārāmavagga Paṭhamamittāmaccasutta |16| “Ye te, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ—mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā—te, bhikkhave, catūsu sotāpattiyaṅgesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā. Katamesu catūsu? Buddhe aveccappasāde samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantesu sīlesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā akhaṇḍesu …pe… samādhisaṁvattanikesu. Ye te, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ—mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā—te, bhikkhave, imesu catūsu sotāpattiyaṅgesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.57 6. Sappaññavagga Anāgāmiphalasutta |57| “… Anāgāmiphalasacchikiriyāya saṁvattantī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.69 7. Mahāpaññavagga Sīghapaññāsutta |69| “… Sīghapaññatāya saṁvattantī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.32 4. Puññābhisandavagga Dutiyapuññābhisandasutta |32| “Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Ayaṁ paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme …pe… saṅghe …pe…. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. Ayaṁ catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.13 2. Rājakārāmavagga Ānandattherasutta |13| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca ānando āyasmā ca sāriputto sāvatthiyaṁ viharanti jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “katinaṁ kho, āvuso ānanda, dhammānaṁ pahānā, katinaṁ dhammānaṁ samannāgamanahetu, evamayaṁ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti? “Catunnaṁ kho, āvuso, dhammānaṁ pahānā, catunnaṁ dhammānaṁ samannāgamanahetu, evamayaṁ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇāti. 2 Katamesaṁ catunnaṁ? Yathārūpena kho, āvuso, buddhe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tathārūpassa buddhe appasādo na hoti. Yathārūpena ca kho, āvuso, buddhe aveccappasādena samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati tathārūpassa buddhe aveccappasādo hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 3 Yathārūpena ca kho, āvuso, dhamme appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati 933 --- sn55 13:3 tathārūpassa dhamme appasādo na hoti. Yathārūpena ca kho, āvuso, dhamme aveccappasādena samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati tathārūpassa dhamme aveccappasādo hoti—svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… viññūhīti. 4 Yathārūpena ca kho, āvuso, saṅghe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tathārūpassa saṅghe appasādo na hoti. Yathārūpena ca kho, āvuso, saṅghe aveccappasādena samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati tathārūpassa saṅghe aveccappasādo hoti—suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. 5 Yathārūpena ca kho, āvuso, dussīlyena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tathārūpassa dussīlyaṁ na hoti. Yathārūpehi ca kho, āvuso, ariyakantehi sīlehi samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati tathārūpāni ariyakantāni sīlāni honti akhaṇḍāni …pe… samādhisaṁvattanikāni. Imesaṁ kho, āvuso, catunnaṁ dhammānaṁ pahānā imesaṁ catunnaṁ dhammānaṁ samannāgamanahetu evamayaṁ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.48 5. Sagāthakapuññābhisandavagga Bhaddiyasutta |48| Kapilavatthunidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho bhaddiyaṁ sakkaṁ bhagavā etadavoca: “catūhi kho, bhaddiya, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. 2 Katamehi catūhi? Idha, bhaddiya, ariyasāvako buddhe …pe… dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhaddiya, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.39 4. Puññābhisandavagga Kāḷigodhasutta |39| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kāḷigodhāya sākiyāniyā nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho kāḷigodhā sākiyānī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho kāḷigodhaṁ sākiyāniṁ bhagavā etadavoca: 2 “Catūhi kho, godhe, dhammehi samannāgatā ariyasāvikā sotāpannā hoti avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. Katamehi catūhi? Idha, godhe, ariyasāvikā buddhe aveccappasādena samannāgatā hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgā payatapāṇinī vossaggaratā yācayogā dānasaṁvibhāgaratā. Imehi kho, godhe, catūhi dhammehi samannāgatā ariyasāvikā sotāpannā hoti avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti. 3 “Yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sotāpattiyaṅgāni desitāni, saṁvijjante dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahañhi, bhante, buddhe aveccappasādena samannāgatā—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… yaṁ kho pana kiñci kule deyyadhammaṁ sabbaṁ taṁ appaṭivibhattaṁ sīlavantehi kalyāṇadhammehī”ti. “Lābhā te, godhe, suladdhaṁ te, godhe. Sotāpattiphalaṁ tayā, godhe, byākatan”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.4 1. Veḷudvāravagga Paṭhamasāriputtasutta |4| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca ānando sāvatthiyaṁ viharanti jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “katinaṁ nu kho, āvuso sāriputta, dhammānaṁ samannāgamanahetu evamayaṁ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti? “Catunnaṁ kho, āvuso, dhammānaṁ samannāgamanahetu evamayaṁ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. 2 Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāvuso, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato 934 --- sn55 4:2 hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Imesaṁ kho, āvuso, catunnaṁ dhammānaṁ samannāgamanahetu evamayaṁ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.62 7. Mahāpaññavagga Mahāpaññāsutta |62| “Cattārome, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā mahāpaññatāya saṁvattanti. Katame cattāro? Sappurisasaṁsevo, saddhammassavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti—ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā mahāpaññatāya saṁvattantī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.43 5. Sagāthakapuññābhisandavagga Tatiyaabhisandasutta |43| “Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā, kusalābhisandā, sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Ayaṁ paṭhamo puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme …pe… saṅghe …pe…. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ayaṁ catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā. 4 Imehi kho, bhikkhave, catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gaṇetuṁ: ‘ettako puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhyaṁ gacchatī”ti. Idamavoca bhagavā …pe… satthā: 5 “Yo puññakāmo kusale patiṭṭhito, Bhāveti maggaṁ amatassa pattiyā; So dhammasārādhigamo khaye rato, Na vedhati maccurājāgamanasmin”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.18 2. Rājakārāmavagga Paṭhamadevacārikasutta |18| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—jetavane antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. Atha kho sambahulā tāvatiṁsakāyikā devatāyo yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā devatāyo āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 2 “Sādhu kho, āvuso, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, āvuso, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, āvuso, dhamme …pe… saṅghe …pe… sādhu kho, āvuso, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, āvuso, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 3 “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.26 3. Saraṇānivagga Paṭhamaanāthapiṇḍikasutta |26| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati aññataraṁ purisaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, ambho purisa, yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vanda: ‘anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi: ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. 2 “Evaṁ, 935 --- sn55 26:2 bhante”ti kho so puriso anāthapiṇḍikassa gahapatissa paṭissutvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 3 “Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandati. Evañca vadati: ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. Adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuṇhībhāvena. 4 Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā sāriputto anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: “kacci te, gahapati, khamanīyaṁ kacci yāpanīyaṁ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? “Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti. 5 “Yathārūpena kho, gahapati, buddhe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tathārūpo te buddhe appasādo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, buddhe aveccappasādo—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Tañca pana te buddhe aveccappasādaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 6 Yathārūpena kho, gahapati, dhamme appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te dhamme appasādo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, dhamme aveccappasādo—svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhīti. Tañca pana te dhamme aveccappasādaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 7 Yathārūpena kho, gahapati, saṅghe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te saṅghe appasādo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, saṅghe aveccappasādo—suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. Tañca pana te saṅghe aveccappasādaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 8 Yathārūpena kho, gahapati, dussīlyena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpaṁ te dussīlyaṁ natthi. Atthi ca kho te, gahapati, ariyakantāni sīlāni … pe samādhisaṁvattanikāni. Tāni ca pana te ariyakantāni sīlāni attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 9 Yathārūpāya kho, gahapati, micchādiṭṭhiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpā te micchādiṭṭhi natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammādiṭṭhi. Tañca pana te sammādiṭṭhiṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 10 Yathārūpena kho, gahapati, micchāsaṅkappena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te micchāsaṅkappo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāsaṅkappo. Tañca pana te sammāsaṅkappaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 11 Yathārūpāya kho, gahapati, micchāvācāya samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpā te micchāvācā natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāvācā. Tañca pana te sammāvācaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 12 Yathārūpena kho, gahapati, micchākammantena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te micchākammanto natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammākammanto. Tañca pana te sammākammantaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 13 Yathārūpena kho, gahapati, micchāājīvena 936 --- sn55 26:13 samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te micchāājīvo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāājīvo. Tañca pana te sammāājīvaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 14 Yathārūpena kho, gahapati, micchāvāyāmena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te micchāvāyāmo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāvāyāmo. Tañca pana te sammāvāyāmaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 15 Yathārūpāya kho, gahapati, micchāsatiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpā te micchāsati natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāsati. Tañca pana te sammāsatiṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 16 Yathārūpena kho, gahapati, micchāsamādhinā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te micchāsamādhi natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāsamādhi. Tañca pana te sammāsamādhiṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 17 Yathārūpena kho, gahapati, micchāñāṇena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpaṁ te micchāñāṇaṁ natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāñāṇaṁ. Tañca pana te sammāñāṇaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 18 Yathārūpāya kho, gahapati, micchāvimuttiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpā te micchāvimutti natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāvimutti. Tañca pana te sammāvimuttiṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyā”ti. 19 Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa ṭhānaso vedanā paṭippassambhiṁsu. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati āyasmantañca sāriputtaṁ āyasmantañca ānandaṁ sakeneva thālipākena parivisi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati āyasmantaṁ sāriputtaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcāsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ āyasmā sāriputto imāhi gāthāhi anumodi: 20 “Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā; Sīlañca yassa kalyāṇaṁ, ariyakantaṁ pasaṁsitaṁ. 21 Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṁ; Adaliddoti taṁ āhu, amoghaṁ tassa jīvitaṁ. 22 Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṁ dhammadassanaṁ; Anuyuñjetha medhāvī, saraṁ buddhānasāsanan”ti. 23 Atha kho āyasmā sāriputto anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 24 Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, ānanda, āgacchasi divādivassā”ti? “Āyasmatā, bhante, sāriputtena anāthapiṇḍiko gahapati iminā ca iminā ca ovādena ovadito”ti. “Paṇḍito, ānanda, sāriputto; mahāpañño, ānanda, sāriputto, yatra hi nāma cattāri sotāpattiyaṅgāni dasahākārehi vibhajissatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.47 5. Sagāthakapuññābhisandavagga Nandiyasutta |47| Kapilavatthunidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho nandiyaṁ sakkaṁ bhagavā etadavoca: “catūhi kho, nandiya, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. 2 Katamehi catūhi? Idha, nandiya, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, nandiya, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.22 3. Saraṇānivagga Dutiyamahānāmasutta |22| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; 937 --- sn55 22:1 upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: “idaṁ, bhante, kapilavatthu iddhañceva phītañca bāhujaññaṁ ākiṇṇamanussaṁ sambādhabyūhaṁ. So khvāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ vā payirupāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṁ kapilavatthuṁ pavisanto; bhantenapi hatthinā samāgacchāmi; bhantenapi assena samāgacchāmi; bhantenapi rathena samāgacchāmi; bhantenapi sakaṭena samāgacchāmi; bhantenapi purisena samāgacchāmi. Tassa mayhaṁ, bhante, tasmiṁ samaye mussateva bhagavantaṁ ārabbha sati, mussati dhammaṁ ārabbha sati, mussati saṅghaṁ ārabbha sati. Tassa mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘imamhi cāhaṁ samaye kālaṁ kareyyaṁ, kā mayhaṁ gati, ko abhisamparāyo’”ti? 2 “Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma. Apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati apāpikā kālaṅkiriyā. Catūhi kho, mahānāma, dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Katamehi catūhi? Idha, mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. 3 Seyyathāpi, mahānāma, rukkho pācīnaninno pācīnapoṇo pācīnapabbhāro, so mūlacchinno katamena papateyyā”ti? “Yena, bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāro”ti. “Evameva kho, mahānāma, imehi catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.66 7. Mahāpaññavagga Appamattapaññāsutta |66| “… Appamattapaññatāya saṁvattantī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.58 6. Sappaññavagga Arahattaphalasutta |58| “… Arahattaphalasacchikiriyāya saṁvattantī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.29 3. Saraṇānivagga Dutiyabhayaverūpasantasutta |29| Sāvatthinidānaṁ …pe… “yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho; so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto; sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.17 2. Rājakārāmavagga Dutiyamittāmaccasutta |17| “Ye te, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ—mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā—te, bhikkhave, catūsu sotāpattiyaṅgesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā. Katamesu catūsu? Buddhe aveccappasāde samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 2 Siyā, bhikkhave, catunnaṁ mahābhūtānaṁ aññathattaṁ—pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā—na tveva buddhe aveccappasādena samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathattaṁ. Tatridaṁ aññathattaṁ—so vata buddhe aveccappasādena samannāgato ariyasāvako nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjissatī”ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantesu sīlesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā akhaṇḍesu …pe… samādhisaṁvattanikesu. Siyā, bhikkhave, catunnaṁ mahābhūtānaṁ aññathattaṁ—pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā—na tveva ariyakantehi sīlehi samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathattaṁ. Tatridaṁ aññathattaṁ—so vata ariyakantehi sīlehi samannāgato ariyasāvako nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ye te, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ—mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā—te, bhikkhave, imesu catūsu sotāpattiyaṅgesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.72 7. Mahāpaññavagga Javanapaññāsutta |72| “… Javanapaññatāya saṁvattantī”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.53 6. Sappaññavagga Dhammadinnasutta |53| Ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. Atha kho dhammadinno upāsako pañcahi upāsakasatehi saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho dhammadinno upāsako bhagavantaṁ etadavoca: “ovadatu no, bhante, bhagavā; anusāsatu no, bhante, bhagavā yaṁ amhākaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 2 “Tasmātiha vo, 938 --- sn55 53:2 dhammadinna, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatapaṭisaṁyuttā te kālena kālaṁ upasampajja viharissāmā’ti. Evañhi vo, dhammadinna, sikkhitabban”ti. “Na kho netaṁ, bhante, sukaraṁ amhehi puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantehi kāsikacandanaṁ paccanubhontehi mālāgandhavilepanaṁ dhārayantehi jātarūparajataṁ sādiyantehi—ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatapaṭisaṁyuttā te kālena kālaṁ upasampajja viharituṁ. Tesaṁ no, bhante, bhagavā amhākaṁ pañcasu sikkhāpadesu ṭhitānaṁ uttaridhammaṁ desetū”ti. 3 “Tasmātiha vo, dhammadinna, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘buddhe aveccappasādena samannāgatā bhavissāma—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgatā bhavissāma akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehī’ti. Evañhi vo, dhammadinna, sikkhitabban”ti. 4 “Yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sotāpattiyaṅgāni desitāni, saṁvijjante dhammā amhesu, mayañca tesu dhammesu sandissāma. Mayañhi, bhante, buddhe aveccappasādena samannāgatā—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgatā akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehī”ti. “Lābhā vo, dhammadinna, suladdhaṁ vo, dhammadinna. Sotāpattiphalaṁ tumhehi byākatan”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.36 4. Puññābhisandavagga Devasabhāgatasutta |36| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgataṁ attamanā devā sabhāgataṁ kathenti. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Yā tā devatā buddhe aveccappasādena samannāgatā ito cutā tatrūpapannā tāsaṁ evaṁ hoti: ‘yathārūpena kho mayaṁ buddhe aveccappasādena samannāgatā tato cutā idhūpapannā, ariyasāvakopi tathārūpena buddhe aveccappasādena samannāgato ehīti devānaṁ santike’ti. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Yā tā devatā ariyakantehi sīlehi samannāgatā ito cutā tatrūpapannā tāsaṁ evaṁ hoti: ‘yathārūpehi kho mayaṁ ariyakantehi sīlehi samannāgatā tato cutā idhūpapannā, ariyasāvakopi tathārūpehi ariyakantehi sīlehi samannāgato ehīti devānaṁ santike’ti. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgataṁ attamanā devā sabhāgataṁ kathentī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.61 6. Sappaññavagga Paññāvepullasutta |61| “…. Paññāvepullāya … saṁvattantī”ti. Ekādasamaṁ. Sappaññavaggo chaṭṭho. 2 Tassuddānaṁ Sagāthakaṁ vassaṁvutthaṁ, dhammadinnañca gilānaṁ; Caturo phalā paṭilābho, vuddhi vepullatāya cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 55.7 1. Veḷudvāravagga Veḷudvāreyyasutta |7| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena veḷudvāraṁ nāma kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. Assosuṁ kho te veḷudvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ veḷudvāraṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 2 Atha kho te veḷudvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu; sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce 939 --- sn55 7:2 tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te veḷudvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “mayaṁ, bho gotama, evaṅkāmā evaṁchandā evaṁadhippāyā—puttasambādhasayanaṁ ajjhāvaseyyāma, kāsikacandanaṁ paccanubhaveyyāma, mālāgandhavilepanaṁ dhāreyyāma, jātarūparajataṁ sādiyeyyāma, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyāma. Tesaṁ no bhavaṁ gotamo amhākaṁ evaṅkāmānaṁ evaṁchandānaṁ evaṁadhippāyānaṁ tathā dhammaṁ desetu yathā mayaṁ puttasambādhasayanaṁ ajjhāvaseyyāma …pe… sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyāmā”ti. 3 “Attupanāyikaṁ vo, gahapatayo, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho te veḷudvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 4 “Katamo ca, gahapatayo, attupanāyiko dhammapariyāyo? Idha, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khosmi jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo. Yo kho maṁ jīvitukāmaṁ amaritukāmaṁ sukhakāmaṁ dukkhappaṭikūlaṁ jīvitā voropeyya, na metaṁ assa piyaṁ manāpaṁ. Ahañceva kho pana paraṁ jīvitukāmaṁ amaritukāmaṁ sukhakāmaṁ dukkhappaṭikūlaṁ jīvitā voropeyyaṁ, parassapi taṁ assa appiyaṁ amanāpaṁ. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, parassa peso dhammo appiyo amanāpo. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, kathāhaṁ paraṁ tena saṁyojeyyan’ti. So iti paṭisaṅkhāya attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati. Evamassāyaṁ kāyasamācāro tikoṭiparisuddho hoti. 5 Puna caparaṁ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yo kho me adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyeyya, na metaṁ assa piyaṁ manāpaṁ. Ahañceva kho pana parassa adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyeyyaṁ, parassapi taṁ assa appiyaṁ amanāpaṁ. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, parassa peso dhammo appiyo amanāpo. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, kathāhaṁ paraṁ tena saṁyojeyyan’ti. So iti paṭisaṅkhāya attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati. Evamassāyaṁ kāyasamācāro tikoṭiparisuddho hoti. 6 Puna caparaṁ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yo kho me dāresu cārittaṁ āpajjeyya, na metaṁ assa piyaṁ manāpaṁ. Ahañceva kho pana parassa dāresu cārittaṁ āpajjeyyaṁ, parassapi taṁ assa appiyaṁ amanāpaṁ. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, parassa peso dhammo appiyo amanāpo. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, kathāhaṁ paraṁ tena saṁyojeyyan’ti. So iti paṭisaṅkhāya attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati. Evamassāyaṁ kāyasamācāro tikoṭiparisuddho hoti. 7 Puna caparaṁ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yo kho me musāvādena atthaṁ bhañjeyya, na metaṁ assa piyaṁ manāpaṁ. Ahañceva kho pana parassa musāvādena atthaṁ bhañjeyyaṁ, parassapi taṁ assa appiyaṁ amanāpaṁ. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, parassa peso dhammo appiyo amanāpo. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, kathāhaṁ paraṁ tena saṁyojeyyan’ti. So iti paṭisaṅkhāya attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati. Evamassāyaṁ vacīsamācāro tikoṭiparisuddho hoti. 8 Puna caparaṁ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: “yo kho maṁ pisuṇāya vācāya mitte bhindeyya, na metaṁ assa piyaṁ manāpaṁ. Ahañceva kho pana paraṁ pisuṇāya vācāya mitte bhindeyyaṁ, parassapi taṁ assa appiyaṁ amanāpaṁ …pe… evamassāyaṁ vacīsamācāro tikoṭiparisuddho hoti. 9 Puna caparaṁ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: “yo kho maṁ pharusāya vācāya samudācareyya, na metaṁ assa piyaṁ manāpaṁ. Ahañceva kho pana paraṁ pharusāya vācāya samudācareyyaṁ, parassapi taṁ assa appiyaṁ amanāpaṁ. Yo kho myāyaṁ dhammo …pe… evamassāyaṁ vacīsamācāro tikoṭiparisuddho hoti. 10 Puna caparaṁ, 940 --- sn55 7:10 gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yo kho maṁ samphabhāsena samphappalāpabhāsena samudācareyya, na metaṁ assa piyaṁ manāpaṁ. Ahañceva kho pana paraṁ samphabhāsena samphappalāpabhāsena samudācareyyaṁ, parassapi taṁ assa appiyaṁ amanāpaṁ. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, parassa peso dhammo appiyo amanāpo. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, kathāhaṁ paraṁ tena saṁyojeyyan’ti. So iti paṭisaṅkhāya attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati. Evamassāyaṁ vacīsamācāro tikoṭiparisuddho hoti. 11 So buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti; dhamme …pe… saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Yato kho, gahapatayo, ariyasāvako imehi sattahi saddhammehi samannāgato hoti imehi catūhi ākaṅkhiyehi ṭhānehi, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. 12 Evaṁ vutte, veḷudvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… ete mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.40 4. Puññābhisandavagga Nandiyasakkasutta |40| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho nandiyo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho nandiyo sakko bhagavantaṁ etadavoca: “yasseva nu kho, bhante, ariyasāvakassa cattāri sotāpattiyaṅgāni sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ natthi sveva nu kho, bhante, ariyasāvako pamādavihārī”ti. 2 “‘Yassa kho, nandiya, cattāri sotāpattiyaṅgāni sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ natthi tamahaṁ bāhiro puthujjanapakkhe ṭhito’ti vadāmi. Api ca, nandiya, yathā ariyasāvako pamādavihārī ceva hoti, appamādavihārī ca taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho nandiyo sakko bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 3 “Kathañca, nandiya, ariyasāvako pamādavihārī hoti? Idha, nandiya, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. So tena buddhe aveccappasādena santuṭṭho na uttari vāyamati divā pavivekāya, rattiṁ paṭisallānāya. Tassa evaṁ pamattassa viharato pāmojjaṁ na hoti. Pāmojje asati, pīti na hoti. Pītiyā asati, passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati, dukkhaṁ viharati. Dukkhino cittaṁ na samādhiyati. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhyaṁ gacchati. 4 Puna caparaṁ, nandiya, ariyasāvako dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. So tehi ariyakantehi sīlehi santuṭṭho na uttari vāyamati divā pavivekāya rattiṁ paṭisallānāya. Tassa evaṁ pamattassa viharato pāmojjaṁ na hoti. Pāmojje asati, pīti na hoti. Pītiyā asati, passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati, dukkhaṁ viharati. Dukkhino cittaṁ na samādhiyati. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhyaṁ gacchati. Evaṁ kho, nandiya, ariyasāvako pamādavihārī hoti. 5 Kathañca, nandiya, ariyasāvako appamādavihārī hoti? Idha, nandiya, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. So tena buddhe aveccappasādena asantuṭṭho uttari vāyamati divā pavivekāya rattiṁ paṭisallānāya. Tassa evaṁ appamattassa viharato pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vediyati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārītveva saṅkhyaṁ gacchati. 6 Puna caparaṁ, nandiya, 941 --- sn55 40:6 ariyasāvako dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. So tehi ariyakantehi sīlehi asantuṭṭho uttari vāyamati divā pavivekāya rattiṁ paṭisallānāya. Tassa evaṁ appamattassa viharato pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vediyati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārītveva saṅkhyaṁ gacchati. Evaṁ kho, nandiya, ariyasāvako appamādavihārī hotī”ti. Dasamaṁ. Puññābhisandavaggo catuttho. 7 Tassuddānaṁ Abhisandā tayo vuttā, duve devapadāni ca; Sabhāgataṁ mahānāmo, vassaṁ kāḷī ca nandiyāti. 0 Saṁyutta Nikāya 55.25 3. Saraṇānivagga Dutiyasaraṇānisakkasutta |25| Kapilavatthunidānaṁ. Tena kho pana samayena saraṇāni sakko kālaṅkato hoti. So bhagavatā byākato: “sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Tatra sudaṁ sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati. Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato. So bhagavatā byākato: ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Saraṇāni sakko sikkhāya aparipūrakārī ahosī”ti. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Idha, bhante, saraṇāni sakko kālaṅkato. So bhagavatā byākato: ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Tatra sudaṁ, bhante, sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati. Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato. So bhagavatā byākato—sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇoti. Saraṇāni sakko sikkhāya aparipūrakārī ahosī’”ti. 3 “Yo so, mahānāma, dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato, so kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya. Yañhi taṁ, mahānāma, sammā vadamāno vadeyya: ‘dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato’, saraṇāniṁ sakkaṁ sammā vadamāno vadeyya. Saraṇāni, mahānāma, sakko dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato, so kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya. 4 Idha, mahānāma, ekacco puggalo buddhe ekantagato hoti abhippasanno—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… hāsapañño javanapañño vimuttiyā ca samannāgato. So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 5 Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe ekantagato hoti abhippasanno—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… hāsapañño javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, upahaccaparinibbāyī hoti, asaṅkhāraparinibbāyī hoti, sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 6 Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe ekantagato hoti abhippasanno—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 7 Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe ekantagato hoti abhippasanno—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā 942 --- sn55 25:7 samannāgato. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 8 Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe ekantagato hoti abhippasanno …pe… na dhamme …pe… na saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato; api cassa ime dhammā honti—saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya mattaso nijjhānaṁ khamanti. Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ. 9 Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe ekantagato hoti abhippasanno … na dhamme …pe… na saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato; api cassa ime dhammā honti—saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. Tathāgate cassa saddhāmattaṁ hoti pemamattaṁ. Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ. 10 Seyyathāpi, mahānāma, dukkhettaṁ dubbhūmaṁ avihatakhāṇukaṁ, bījāni cassu khaṇḍāni pūtīni vātātapahatāni asārādāni asukhasayitāni, devo ca na sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. Api nu tāni bījāni vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyyun”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evameva kho, mahānāma, idha dhammo durakkhāto hoti duppavedito aniyyāniko anupasamasaṁvattaniko asammāsambuddhappavedito—idamahaṁ dukkhettasmiṁ vadāmi. Tasmiñca dhamme sāvako viharati dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī—idamahaṁ dubbījasmiṁ vadāmi. 11 Seyyathāpi, mahānāma, sukhettaṁ subhūmaṁ suvihatakhāṇukaṁ, bījāni cassu akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni; devo ca sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. Api nu tāni bījāni vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyyun”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evameva kho, mahānāma, idha dhammo svākkhāto hoti suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito—idamahaṁ sukhettasmiṁ vadāmi. Tasmiñca dhamme sāvako viharati dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī—idamahaṁ subījasmiṁ vadāmi. Kimaṅgaṁ pana saraṇāniṁ sakkaṁ. Saraṇāni, mahānāma, sakko maraṇakāle sikkhāya paripūrakārī ahosī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.54 6. Sappaññavagga Gilānasutta |54| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti: “niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī”ti. Assosi kho mahānāmo sakko: “sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti: ‘niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī’”ti. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: “sutametaṁ, bhante: ‘sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti—niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī’ti. Na kho netaṁ, bhante, bhagavato sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ sappaññena upāsakena sappañño upāsako ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno ovaditabbo”ti. 2 “Sappaññena, mahānāma, upāsakena sappañño upāsako ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno catūhi assāsanīyehi dhammehi assāsetabbo: ‘assāsatāyasmā—atthāyasmato buddhe aveccappasādo itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Assāsatāyasmā—atthāyasmato dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantāni sīlāni akhaṇḍāni …pe… samādhisaṁvattanikānī’ti. 3 Sappaññena, mahānāma, upāsakena sappañño upāsako ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno imehi catūhi assāsanīyehi dhammehi assāsetvā evamassa vacanīyo: ‘atthāyasmato mātāpitūsu apekkhā’ti? So ce evaṁ vadeyya: ‘atthi me mātāpitūsu apekkhā’ti, so evamassa vacanīyo: ‘āyasmā kho māriso maraṇadhammo. Sacepāyasmā mātāpitūsu apekkhaṁ karissati, marissateva; no cepāyasmā mātāpitūsu apekkhaṁ karissati, marissateva. Sādhāyasmā, yā te mātāpitūsu apekkhā taṁ pajahā’ti. 4 So ce evaṁ 943 --- sn55 54:4 vadeyya: ‘yā me mātāpitūsu apekkhā sā pahīnā’ti, so evamassa vacanīyo: ‘atthi panāyasmato puttadāresu apekkhā’ti? So ce evaṁ vadeyya: ‘atthi me puttadāresu apekkhā’ti, so evamassa vacanīyo: ‘āyasmā kho māriso maraṇadhammo. Sacepāyasmā puttadāresu apekkhaṁ karissati, marissateva; no cepāyasmā puttadāresu apekkhaṁ karissati, marissateva. Sādhāyasmā, yā te puttadāresu apekkhā taṁ pajahā’ti. 5 So ce evaṁ vadeyya: ‘yā me puttadāresu apekkhā sā pahīnā’ti, so evamassa vacanīyo: ‘atthi panāyasmato mānusakesu pañcasu kāmaguṇesu apekkhā’ti? So ce evaṁ vadeyya: ‘atthi me mānusakesu pañcasu kāmaguṇesu apekkhā’ti, so evamassa vacanīyo: ‘mānusakehi kho, āvuso, kāmehi dibbā kāmā abhikkantatarā ca paṇītatarā ca. Sādhāyasmā, mānusakehi kāmehi cittaṁ vuṭṭhāpetvā cātumahārājikesu devesu cittaṁ adhimocehī’ti. 6 So ce evaṁ vadeyya: ‘mānusakehi me kāmehi cittaṁ vuṭṭhitaṁ, cātumahārājikesu devesu cittaṁ adhimocitan’ti, so evamassa vacanīyo: ‘cātumahārājikehi kho, āvuso, devehi tāvatiṁsā devā abhikkantatarā ca paṇītatarā ca. Sādhāyasmā, cātumahārājikehi devehi cittaṁ vuṭṭhāpetvā tāvatiṁsesu devesu cittaṁ adhimocehī’ti. 7 So ce evaṁ vadeyya: ‘cātumahārājikehi me devehi cittaṁ vuṭṭhitaṁ, tāvatiṁsesu devesu cittaṁ adhimocitan’ti, so evamassa vacanīyo: ‘tāvatiṁsehi kho, āvuso, devehi yāmā devā …pe… tusitā devā …pe… nimmānaratī devā …pe… paranimmitavasavattī devā …pe… paranimmitavasavattīhi kho, āvuso, devehi brahmaloko abhikkantataro ca paṇītataro ca. Sādhāyasmā, paranimmitavasavattīhi devehi cittaṁ vuṭṭhāpetvā brahmaloke cittaṁ adhimocehī’ti. So ce evaṁ vadeyya: ‘paranimmitavasavattīhi me devehi cittaṁ vuṭṭhitaṁ, brahmaloke cittaṁ adhimocitan’ti, so evamassa vacanīyo: ‘brahmalokopi kho, āvuso, anicco addhuvo sakkāyapariyāpanno. Sādhāyasmā, brahmalokā cittaṁ vuṭṭhāpetvā sakkāyanirodhe cittaṁ upasaṁharāhī’ti. 8 So ce evaṁ vadeyya: ‘brahmalokā me cittaṁ vuṭṭhitaṁ, sakkāyanirodhe cittaṁ upasaṁharāmī’ti; evaṁ vimuttacittassa kho, mahānāma, upāsakassa āsavā vimuttacittena bhikkhunā na kiñci nānākaraṇaṁ vadāmi, yadidaṁ—vimuttiyā vimuttan”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.31 4. Puññābhisandavagga Paṭhamapuññābhisandasutta |31| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Ayaṁ paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti—svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhīti. Ayaṁ dutiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti—suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. Ayaṁ tatiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ayaṁ catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.10 1. Veḷudvāravagga Tatiyagiñjakāvasathasutta |10| Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “kakkaṭo nāma, bhante, ñātike upāsako kālaṅkato; tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Kaḷibho nāma, bhante, ñātike upāsako …pe… nikato nāma, bhante, ñātike upāsako … kaṭissaho nāma, bhante, ñātike upāsako … tuṭṭho nāma, bhante, ñātike upāsako … santuṭṭho nāma, bhante, ñātike upāsako … bhaddo nāma, bhante, ñātike upāsako … subhaddo nāma, bhante, ñātike upāsako kālaṅkato; tassa kā gati ko abhisamparāyo”ti? 2 “Kakkaṭo, ānanda, upāsako kālaṅkato pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Kaḷibho, ānanda …pe… nikato, ānanda … kaṭissaho, ānanda … tuṭṭho, ānanda … santuṭṭho, ānanda … bhaddo, ānanda …pe… subhaddo, ānanda, upāsako kālaṅkato pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ 944 --- sn55 10:2 parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. (Sabbe ekagatikā kātabbā.) 3 Paropaññāsa, ānanda, ñātike upāsakā kālaṅkatā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikanavuti, ānanda, ñātike upāsakā kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmino; sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissanti. Chātirekāni kho, ānanda, pañcasatāni ñātike upāsakā kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. 4 Anacchariyaṁ kho panetaṁ, ānanda, yaṁ manussabhūto kālaṁ kareyya; tasmiṁ tasmiñce maṁ kālaṅkate upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipucchissatha. Vihesā pesā, ānanda, assa tathāgatassa. Tasmātihānanda, dhammādāsaṁ nāma dhammapariyāyaṁ desessāmi; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’. 5 Katamo ca so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’. 6 Idhānanda, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ayaṁ kho so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. Dasamaṁ. Veḷudvāravaggo paṭhamo. 7 Tassuddānaṁ Rājā ogadhadīghāvu, sāriputtāpare duve; Thapatī veḷudvāreyyā, giñjakāvasathe tayoti. 0 Saṁyutta Nikāya 55.14 2. Rājakārāmavagga Duggatibhayasutta |14| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggatibhayaṁ samatikkanto hoti. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggatibhayaṁ samatikkanto hotī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.71 7. Mahāpaññavagga Hāsapaññāsutta |71| “… Hāsapaññatāya saṁvattantī”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.8 1. Veḷudvāravagga Paṭhamagiñjakāvasathasutta |8| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā ñātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Sāḷho nāma, bhante, bhikkhu kālaṅkato; tassa kā gati ko abhisamparāyo? Nandā nāma, bhante, bhikkhunī kālaṅkatā; tassā kā gati ko abhisamparāyo? Sudatto nāma, bhante, upāsako kālaṅkato; tassa kā gati ko abhisamparāyo? Sujātā nāma, bhante, upāsikā kālaṅkatā; tassā kā gati, ko abhisamparāyo”ti? 3 “Sāḷho, ānanda, bhikkhu kālaṅkato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Nandā, ānanda, bhikkhunī kālaṅkatā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā. Sudatto, ānanda, upāsako kālaṅkato tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī; sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissati. Sujātā, ānanda, upāsikā kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. 4 Anacchariyaṁ kho panetaṁ, ānanda, yaṁ manussabhūto kālaṁ kareyya; tasmiṁ tasmiñce maṁ kālaṅkate upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipucchissatha. Vihesā pesā, ānanda, assa tathāgatassa. Tasmātihānanda, dhammādāsaṁ nāma dhammapariyāyaṁ desessāmi; yena samannāgato ariyasāvako 945 --- sn55 8:4 ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’. 5 Katamo ca so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’? 6 Idha, ānanda, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ayaṁ kho so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. Aṭṭhamaṁ. (Tīṇipi suttantāni ekanidānāni.) 0 Saṁyutta Nikāya 55.50 5. Sagāthakapuññābhisandavagga Aṅgasutta |50| “Cattārimāni, bhikkhave, sotāpattiyaṅgāni. Katamāni cattāri? Sappurisasaṁsevo, saddhammassavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti—imāni kho, bhikkhave, cattāri sotāpattiyaṅgānī”ti. Dasamaṁ. Sagāthakapuññābhisandavaggo pañcamo. 2 Tassuddānaṁ Abhisandā tayo vuttā, Duve mahaddhanena ca; Suddhaṁ nandiyaṁ bhaddiyaṁ, Mahānāmaṅgena te dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 55.35 4. Puññābhisandavagga Dutiyadevapadasutta |35| “Cattārimāni, bhikkhave, devānaṁ devapadāni avisuddhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā apariyodātānaṁ sattānaṁ pariyodapanāya. 2 Katamāni cattāri? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. So iti paṭisañcikkhati: ‘kiṁ nu kho devānaṁ devapadan’ti? So evaṁ pajānāti: ‘abyābajjhaparame khvāhaṁ etarahi deve suṇāmi. Na ca kho panāhaṁ kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā. Addhāhaṁ devapadadhammasamannāgato viharāmī’ti. Idaṁ paṭhamaṁ devānaṁ devapadaṁ avisuddhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā apariyodātānaṁ sattānaṁ pariyodapanāya. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme …pe… saṅghe …pe…. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. So iti paṭisañcikkhati: ‘kiṁ nu kho devānaṁ devapadan’ti? So evaṁ pajānāti: ‘abyābajjhaparame khvāhaṁ etarahi deve suṇāmi. Na kho panāhaṁ kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā. Addhāhaṁ devapadadhammasamannāgato viharāmī’ti. Idaṁ catutthaṁ devānaṁ devapadaṁ avisuddhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā apariyodātānaṁ sattānaṁ pariyodapanāya. Imāni kho, bhikkhave, cattāri devānaṁ devapadāni avisuddhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā apariyodātānaṁ sattānaṁ pariyodapanāyā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.44 5. Sagāthakapuññābhisandavagga Paṭhamamahaddhanasutta |44| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako ‘aḍḍho mahaddhano mahābhogo’ti vuccati. 2 Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti; dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako ‘aḍḍho mahaddhano mahābhogo’ti vuccatī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.21 3. Saraṇānivagga Paṭhamamahānāmasutta |21| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: “idaṁ, bhante, kapilavatthu iddhañceva phītañca bāhujaññaṁ ākiṇṇamanussaṁ sambādhabyūhaṁ. So khvāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ vā payirupāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṁ kapilavatthuṁ pavisanto; bhantenapi hatthinā samāgacchāmi; bhantenapi assena samāgacchāmi; bhantenapi rathena samāgacchāmi; bhantenapi sakaṭena samāgacchāmi; bhantenapi purisena samāgacchāmi. Tassa mayhaṁ, bhante, tasmiṁ samaye mussateva bhagavantaṁ 946 --- sn55 21:1 ārabbha sati, mussati dhammaṁ ārabbha sati, mussati saṅghaṁ ārabbha sati. Tassa mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘imamhi cāhaṁ samaye kālaṁ kareyyaṁ, kā mayhaṁ gati, ko abhisamparāyo’”ti? 2 “Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma. Apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati apāpikā kālaṅkiriyā. Yassa kassaci, mahānāma, dīgharattaṁ saddhāparibhāvitaṁ cittaṁ sīlaparibhāvitaṁ cittaṁ sutaparibhāvitaṁ cittaṁ cāgaparibhāvitaṁ cittaṁ paññāparibhāvitaṁ cittaṁ, tassa yo hi khvāyaṁ kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo. Taṁ idheva kākā vā khādanti gijjhā vā khādanti kulalā vā khādanti sunakhā vā khādanti siṅgālā vā khādanti vividhā vā pāṇakajātā khādanti; yañca khvassa cittaṁ dīgharattaṁ saddhāparibhāvitaṁ …pe… paññāparibhāvitaṁ taṁ uddhagāmi hoti visesagāmi. 3 Seyyathāpi, mahānāma, puriso sappikumbhaṁ vā telakumbhaṁ vā gambhīraṁ udakarahadaṁ ogāhitvā bhindeyya. Tatra yā assa sakkharā vā kaṭhalā vā sā adhogāmī assa, yañca khvassa tatra sappi vā telaṁ vā taṁ uddhagāmi assa visesagāmi. Evameva kho, mahānāma, yassa kassaci dīgharattaṁ saddhāparibhāvitaṁ cittaṁ …pe… paññāparibhāvitaṁ cittaṁ tassa yo hi khvāyaṁ kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo taṁ idheva kākā vā khādanti gijjhā vā khādanti kulalā vā khādanti sunakhā vā khādanti siṅgālā vā khādanti vividhā vā pāṇakajātā khādanti; yañca khvassa cittaṁ dīgharattaṁ saddhāparibhāvitaṁ …pe… paññāparibhāvitaṁ taṁ uddhagāmi hoti visesagāmi. Tuyhaṁ kho pana, mahānāma, dīgharattaṁ saddhāparibhāvitaṁ cittaṁ …pe… paññāparibhāvitaṁ cittaṁ. Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma. Apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati, apāpikā kālaṅkiriyā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.3 1. Veḷudvāravagga Dīghāvuupāsakasutta |3| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena dīghāvu upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho dīghāvu upāsako pitaraṁ jotikaṁ gahapatiṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, gahapati, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda: ‘dīghāvu, bhante, upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi: ‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena dīghāvussa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. “Evaṁ, tātā”ti kho jotiko gahapati dīghāvussa upāsakassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jotiko gahapati bhagavantaṁ etadavoca: “dīghāvu, bhante, upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandati. Evañca vadeti: ‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena dīghāvussa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 2 Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya yena dīghāvussa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā dīghāvuṁ upāsakaṁ etadavoca: “kacci te, dīghāvu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? “Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti. “Tasmātiha te, dīghāvu, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘buddhe aveccappasādena samannāgato bhavissāmi—itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato bhavissāmi akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi’. Evañhi te, dīghāvu, sikkhitabban”ti. 3 “Yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sotāpattiyaṅgāni desitāni, saṁvijjante dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahañhi, bhante, buddhe aveccappasādena samannāgato—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… 947 --- sn55 3:3 ariyakantehi sīlehi samannāgato akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehī”ti. “Tasmātiha tvaṁ, dīghāvu, imesu catūsu sotāpattiyaṅgesu patiṭṭhāya cha vijjābhāgiye dhamme uttari bhāveyyāsi. Idha tvaṁ, dīghāvu, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharāhi, anicce dukkhasaññī, dukkhe anattasaññī pahānasaññī virāgasaññī nirodhasaññīti. Evañhi te, dīghāvu, sikkhitabban”ti. 4 “Yeme, bhante, bhagavatā cha vijjābhāgiyā dhammā desitā, saṁvijjante dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahañhi, bhante, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharāmi, anicce dukkhasaññī, dukkhe anattasaññī pahānasaññī virāgasaññī nirodhasaññī. Api ca me, bhante, evaṁ hoti: ‘mā hevāyaṁ jotiko gahapati mamaccayena vighātaṁ āpajjī’”ti. “Mā tvaṁ, tāta dīghāvu, evaṁ manasākāsi. Iṅgha tvaṁ, tāta dīghāvu, yadeva te bhagavā āha, tadeva tvaṁ sādhukaṁ manasi karohī”ti. 5 Atha kho bhagavā dīghāvuṁ upāsakaṁ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho dīghāvu upāsako acirapakkantassa bhagavato kālamakāsi. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “yo so, bhante, dīghāvu nāma upāsako bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito so kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? “Paṇḍito, bhikkhave, dīghāvu upāsako, paccapādi dhammassānudhammaṁ, na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. Dīghāvu, bhikkhave, upāsako pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.65 7. Mahāpaññavagga Gambhīrapaññāsutta |65| “… Gambhīrapaññatāya saṁvattantī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.24 3. Saraṇānivagga Paṭhamasaraṇānisakkasutta |24| Kapilavatthunidānaṁ. Tena kho pana samayena saraṇāni sakko kālaṅkato hoti. So bhagavatā byākato: “sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Tatra sudaṁ sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati. Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato; so bhagavatā byākato: ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Saraṇāni sakko sikkhādubbalyamāpādi, majjapānaṁ apāyī”ti. 2 Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: “idha, bhante, saraṇāni sakko kālaṅkato. So bhagavatā byākato: ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Tatra sudaṁ, bhante, sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti—acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho. Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati. Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato; so bhagavatā byākato: ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Saraṇāni sakko sikkhādubbalyamāpādi, majjapānaṁ apāyī”ti. 3 “Yo so, mahānāma, dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato, so kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya. Yañhi taṁ, mahānāma, sammā vadamāno vadeyya: ‘dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato’ti, saraṇāni sakkaṁ sammā vadamāno vadeyya. Saraṇāni, mahānāma, sakko dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato. So kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya. 4 Idha, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… hāsapañño javanapañño vimuttiyā ca samannāgato. So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 5 Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… hāsapañño javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā 948 --- sn55 24:5 opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 6 Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 7 Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti; dhamme …pe… saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇoti. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 8 Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe aveccappasādena samannāgato hoti … na dhamme …pe… na saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. Api cassa ime dhammā honti—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya mattaso nijjhānaṁ khamanti. Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ. 9 Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe aveccappasādena samannāgato hoti … na dhamme …pe… na saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato, api cassa ime dhammā honti saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. Tathāgate cassa saddhāmattaṁ hoti pemamattaṁ. Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ. Ime cepi, mahānāma, mahāsālā subhāsitaṁ dubbhāsitaṁ ājāneyyuṁ, ime cāhaṁ mahāsāle byākareyyaṁ: ‘sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti; kimaṅgaṁ pana saraṇāniṁ sakkaṁ. Saraṇāni, mahānāma, sakko maraṇakāle sikkhaṁ samādiyī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.41 5. Sagāthakapuññābhisandavagga Paṭhamaabhisandasutta |41| “Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā, kusalābhisandā, sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Ayaṁ paṭhamo puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme …pe… saṅghe …pe…. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ayaṁ catuttho puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā, kusalābhisandā, sukhassāhārā. 4 Imehi kho, bhikkhave, catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gaṇetuṁ: ‘ettako puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhyaṁ gacchati. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṁ udakassa pamāṇaṁ gaṇetuṁ: ‘ettakāni udakāḷhakānī’ti vā ‘ettakāni udakāḷhakasatānī’ti vā ‘ettakāni udakāḷhakasahassānī’ti vā ‘ettakāni udakāḷhakasatasahassānī’ti vāti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhyaṁ gacchati. Evameva kho, bhikkhave, imehi catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gaṇetuṁ: ‘ettako puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhyaṁ gacchatī”ti. 6 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 7 “Mahodadhiṁ aparimitaṁ mahāsaraṁ, Bahubheravaṁ 949 --- sn55 41:7 ratanagaṇānamālayaṁ; Najjo yathā naragaṇasaṅghasevitā, Puthū savantī upayanti sāgaraṁ. 8 Evaṁ naraṁ annapānavatthadadaṁ, Seyyāni paccattharaṇassa dāyakaṁ; Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṁ, Najjo yathā vārivahāva sāgaran”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.60 6. Sappaññavagga Paññāvuddhisutta |60| “… Paññāvuddhiyā saṁvattantī”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.6 1. Veḷudvāravagga Thapatisutta |6| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti: “niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī”ti. Tena kho pana samayena isidattapurāṇā thapatayo sādhuke paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Assosuṁ kho isidattapurāṇā thapatayo: “sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti: ‘niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī’”ti. 2 Atha kho isidattapurāṇā thapatayo magge purisaṁ ṭhapesuṁ: “yadā tvaṁ, ambho purisa, passeyyāsi bhagavantaṁ āgacchantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ, atha amhākaṁ āroceyyāsī”ti. Dvīhatīhaṁ ṭhito kho so puriso addasa bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna yena isidattapurāṇā thapatayo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā isidattapurāṇe thapatayo etadavoca: “ayaṁ so, bhante, bhagavā āgacchati arahaṁ sammāsambuddho. Yassadāni kālaṁ maññathā”ti. 3 Atha kho isidattapurāṇā thapatayo yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhiṁsu. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṁ rukkhamūlaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Isidattapurāṇā thapatayo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te isidattapurāṇā thapatayo bhagavantaṁ etadavocuṁ: 4 “Yadā mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘sāvatthiyā kosalesu cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ: ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘sāvatthiyā kosalesu cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ: ‘dūre no bhagavā’ti. 5 Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘kosalehi mallesu cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ: ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘kosalehi mallesu cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ: ‘dūre no bhagavā’ti. 6 Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘mallehi vajjīsu cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ: ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘mallehi vajjīsu cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ: ‘dūre no bhagavā’ti. 7 Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘vajjīhi kāsīsu cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ: ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘vajjīhi kāsīsu cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ: ‘dūre no bhagavā’ti. 8 Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘kāsīhi māgadhe cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ: ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘kāsīhi māgadhe cārikaṁ pakkanto’ti, hoti anappakā no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti anappakaṁ domanassaṁ: ‘dūre no bhagavā’ti. 9 Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘māgadhehi kāsīsu cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ: ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘māgadhehi kāsīsu cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ: ‘āsanne no bhagavā’ti. 10 Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘kāsīhi vajjīsu cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ: ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘kāsīhi vajjīsu cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye 950 --- sn55 6:10 attamanatā hoti somanassaṁ: ‘āsanne no bhagavā’ti. 11 Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘vajjīhi mallesu cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ: ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘vajjīhi mallesu cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ: ‘āsanne no bhagavā’ti. 12 Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘mallehi kosale cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ: ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘mallehi kosale cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ: ‘āsanne no bhagavā’ti. 13 Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘kosalehi sāvatthiṁ cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ: ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇāma: ‘sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme’ti, hoti anappakā no tasmiṁ samaye attamanatā hoti anappakaṁ somanassaṁ: ‘āsanne no bhagavā’”ti. 14 “Tasmātiha, thapatayo, sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Alañca pana vo, thapatayo, appamādāyā”ti. “Atthi kho no, bhante, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā”ti. “Katamo pana vo, thapatayo, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā”ti? 15 “Idha mayaṁ, bhante, yadā rājā pasenadi kosalo uyyānabhūmiṁ niyyātukāmo hoti, ye te rañño pasenadissa kosalassa nāgā opavayhā te kappetvā, yā tā rañño pasenadissa kosalassa pajāpatiyo piyā manāpā tā ekaṁ purato ekaṁ pacchato nisīdāpema. Tāsaṁ kho pana, bhante, bhaginīnaṁ evarūpo gandho hoti, seyyathāpi nāma gandhakaraṇḍakassa tāvadeva vivariyamānassa, yathā taṁ rājakaññānaṁ gandhena vibhūsitānaṁ. Tāsaṁ kho pana, bhante, bhaginīnaṁ evarūpo kāyasamphasso hoti, seyyathāpi nāma tūlapicuno vā kappāsapicuno vā, yathā taṁ rājakaññānaṁ sukhedhitānaṁ. Tasmiṁ kho pana, bhante, samaye nāgopi rakkhitabbo hoti, tāpi bhaginiyo rakkhitabbā honti, attāpi rakkhitabbo hoti. Na kho pana mayaṁ, bhante, abhijānāma tāsu bhaginīsu pāpakaṁ cittaṁ uppādetā. Ayaṁ kho no, bhante, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā”ti. 16 “Tasmātiha, thapatayo, sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Alañca pana vo, thapatayo, appamādāya. Catūhi kho, thapatayo, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. 17 Katamehi catūhi? Idha, thapatayo, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… vigatamalamaccherena cetasā ajjhāgāraṁ vasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. Imehi kho, thapatayo, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. 18 Tumhe kho, thapatayo, buddhe aveccappasādena samannāgatā—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… yaṁ kho pana kiñci kule deyyadhammaṁ sabbaṁ taṁ appaṭivibhattaṁ sīlavantehi kalyāṇadhammehi. Taṁ kiṁ maññatha, thapatayo, katividhā te kosalesu manussā ye tumhākaṁ samasamā, yadidaṁ—dānasaṁvibhāge”ti? “Lābhā no, bhante, suladdhaṁ no, bhante. Yesaṁ no bhagavā evaṁ pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.74 7. Mahāpaññavagga Nibbedhikapaññāsutta |74| “… Nibbedhikapaññatāya saṁvattanti. Katame cattāro? Sappurisasaṁsevo, saddhammassavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti—ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbedhikapaññatāya saṁvattantī”ti. Terasamaṁ. Mahāpaññavaggo sattamo. 2 Tassuddānaṁ Mahā puthu vipula gambhīraṁ, Appamatta bhūri bāhullaṁ; Sīgha lahu hāsa javana, Tikkha nibbedhikāya cāti. Sotāpattisaṁyuttaṁ ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.11 2. Rājakārāmavagga Sahassabhikkhunisaṅghasutta |11| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati rājakārāme. Atha kho 951 --- sn55 11:1 sahassabhikkhunisaṅgho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā bhikkhuniyo bhagavā etadavoca: 2 “Catūhi kho, bhikkhuniyo, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhuniyo, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti, akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhikkhuniyo, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.30 3. Saraṇānivagga Nandakalicchavisutta |30| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho nandako licchavimahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho nandakaṁ licchavimahāmattaṁ bhagavā etadavoca: 2 “Catūhi kho, nandaka, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Katamehi catūhi? Idha, nandaka, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, nandaka, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. 3 Imehi ca pana, nandaka, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako āyunā saṁyutto hoti dibbenapi mānusenapi; vaṇṇena saṁyutto hoti dibbenapi mānusenapi; sukhena saṁyutto hoti dibbenapi mānusenapi; yasena saṁyutto hoti dibbenapi mānusenapi; ādhipateyyena saṁyutto hoti dibbenapi mānusenapi. Taṁ kho panāhaṁ, nandaka, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi. Api ca yadeva mayā sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ, tadevāhaṁ vadāmī”ti. 4 Evaṁ vutte, aññataro puriso nandakaṁ licchavimahāmattaṁ etadavoca: “nahānakālo, bhante”ti. “Alaṁ dāni, bhaṇe, etena bāhirena nahānena. Alamidaṁ ajjhattaṁ nahānaṁ bhavissati, yadidaṁ—bhagavati pasādo”ti. Dasamaṁ. Saraṇānivaggo tatiyo. 5 Tassuddānaṁ Mahānāmena dve vuttā, godhā ca saraṇā duve; Duve anāthapiṇḍikā, duve verabhayena ca; Licchavī dasamo vutto, vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 55.55 6. Sappaññavagga Sotāpattiphalasutta |55| “Cattārome, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā sotāpattiphalasacchikiriyāya saṁvattanti. Katame cattāro? Sappurisasaṁsevo, saddhammassavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti—ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā sotāpattiphalasacchikiriyāya saṁvattantī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.34 4. Puññābhisandavagga Paṭhamadevapadasutta |34| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārimāni, bhikkhave, devānaṁ devapadāni avisuddhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā apariyodātānaṁ sattānaṁ pariyodapanāya. 2 Katamāni cattāri? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Idaṁ paṭhamaṁ devānaṁ devapadaṁ avisuddhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā apariyodātānaṁ sattānaṁ pariyodapanāya. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme …pe… saṅghe …pe…. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Idaṁ catutthaṁ devānaṁ devapadaṁ avisuddhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā apariyodātānaṁ sattānaṁ pariyodapanāya. Imāni kho, bhikkhave, cattāri devānaṁ devapadāni avisuddhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā apariyodātānaṁ sattānaṁ pariyodapanāyā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.9 1. Veḷudvāravagga Dutiyagiñjakāvasathasutta |9| Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “asoko nāma, bhante, bhikkhu kālaṅkato; tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Asokā nāma, bhante, bhikkhunī kālaṅkatā …pe… asoko nāma, bhante, upāsako kālaṅkato …pe… asokā nāma, bhante, upāsikā kālaṅkatā; tassā kā gati, ko abhisamparāyo”ti? 2 “Asoko, ānanda, bhikkhu kālaṅkato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ 952 --- sn55 9:2 abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi …pe… (purimaveyyākaraṇena ekanidānaṁ.) 3 Ayaṁ kho so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.51 6. Sappaññavagga Sagāthakasutta |51| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. 2 Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 3 “Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā; Sīlañca yassa kalyāṇaṁ, ariyakantaṁ pasaṁsitaṁ. 4 Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṁ; Adaliddoti taṁ āhu, amoghaṁ tassa jīvitaṁ. 5 Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṁ dhammadassanaṁ; Anuyuñjetha medhāvī, saraṁ buddhānasāsanan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.70 7. Mahāpaññavagga Lahupaññāsutta |70| “… Lahupaññatāya saṁvattantī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.15 2. Rājakārāmavagga Duggativinipātabhayasutta |15| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggativinipātabhayaṁ samatikkanto hoti. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggativinipātabhayaṁ samatikkanto hotī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.2 1. Veḷudvāravagga Brahmacariyogadhasutta |2| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. 2 Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. 3 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 4 “Yesaṁ saddhā ca sīlañca, Pasādo dhammadassanaṁ; Te ve kālena paccenti, Brahmacariyogadhaṁ sukhan”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.64 7. Mahāpaññavagga Vipulapaññāsutta |64| “… Vipulapaññatāya saṁvattantī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 55.20 2. Rājakārāmavagga Tatiyadevacārikasutta |20| Atha kho bhagavā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—jetavane antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. Atha kho sambahulā tāvatiṁsakāyikā devatāyo yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā devatāyo bhagavā etadavoca: 2 “Sādhu kho, āvuso, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, āvuso, evam’idhekacce sattā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. Sādhu kho, āvuso, dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, āvuso, evam’idhekacce sattā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti. 3 “Sādhu kho, mārisa, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa, evamayaṁ pajā sotāpannā avinipātadhammā niyatā 953 --- sn55 20:3 sambodhiparāyaṇā. Sādhu kho, mārisa, dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa, evamayaṁ pajā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti. Dasamaṁ. Rājakārāmavaggo dutiyo. 4 Tassuddānaṁ Sahassabrāhmaṇānanda, duggati apare duve; Mittāmaccā duve vuttā, tayo ca devacārikāti. 0 Saṁyutta Nikāya 55.45 5. Sagāthakapuññābhisandavagga Dutiyamahaddhanasutta |45| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako ‘aḍḍho mahaddhano mahābhogo mahāyaso’ti vuccati. 2 Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako ‘aḍḍho mahaddhano mahābhogo mahāyaso’ti vuccatī”ti. Pañcamaṁ. sn6 0 Saṁyutta Nikāya 6.5 1. Paṭhamavagga Aññatarabrahmasutta |5| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena aññatarassa brahmuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: “natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo idha āgaccheyyā”ti. Atha kho bhagavā tassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso …pe… tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho bhagavā tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṁ samāpajjitvā. 2 Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: “kahaṁ nu kho bhagavā etarahi viharatī”ti? Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisinnaṁ tejodhātuṁ samāpannaṁ. Disvāna—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno puratthimaṁ disaṁ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṁ samāpajjitvā nīcataraṁ bhagavato. 3 Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi: “kahaṁ nu kho bhagavā etarahi viharatī”ti? Addasā kho āyasmā mahākassapo bhagavantaṁ dibbena cakkhunā …pe… disvāna—seyyathāpi nāma balavā puriso …pe… evameva—jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā mahākassapo dakkhiṇaṁ disaṁ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṁ samāpajjitvā nīcataraṁ bhagavato. 4 Atha kho āyasmato mahākappinassa etadahosi: “kahaṁ nu kho bhagavā etarahi viharatī”ti? Addasā kho āyasmā mahākappino bhagavantaṁ dibbena cakkhunā …pe… tejodhātuṁ samāpannaṁ. Disvāna—seyyathāpi nāma balavā puriso …pe… evameva—jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā mahākappino pacchimaṁ disaṁ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṁ samāpajjitvā nīcataraṁ bhagavato. 5 Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi: “kahaṁ nu kho bhagavā etarahi viharatī”ti? Addasā kho āyasmā anuruddho …pe… tejodhātuṁ samāpannaṁ. Disvāna—seyyathāpi nāma balavā puriso …pe… tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā anuruddho uttaraṁ disaṁ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṁ samāpajjitvā nīcataraṁ bhagavato. 6 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ brahmānaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 7 “Ajjāpi te āvuso sā diṭṭhi, Yā te diṭṭhi pure ahu; Passasi vītivattantaṁ, Brahmaloke pabhassaran”ti. 8 “Na me mārisa sā diṭṭhi, yā me diṭṭhi pure ahu; Passāmi vītivattantaṁ, brahmaloke pabhassaraṁ; Svāhaṁ ajja kathaṁ vajjaṁ, ahaṁ niccomhi sassato”ti. 9 Atha kho bhagavā taṁ brahmānaṁ saṁvejetvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—tasmiṁ brahmaloke antarahito jetavane pāturahosi. Atha kho so brahmā aññataraṁ brahmapārisajjaṁ āmantesi: 954 --- sn6 5:9 “ehi tvaṁ, mārisa, yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ evaṁ vadehi: ‘atthi nu kho, mārisa moggallāna, aññepi tassa bhagavato sāvakā evaṁmahiddhikā evaṁmahānubhāvā; seyyathāpi bhavaṁ moggallāno kassapo kappino anuruddho’”ti? “Evaṁ, mārisā”ti kho so brahmapārisajjo tassa brahmuno paṭissutvā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: “atthi nu kho, mārisa moggallāna, aññepi tassa bhagavato sāvakā evaṁmahiddhikā evaṁmahānubhāvā; seyyathāpi bhavaṁ moggallāno kassapo kappino anuruddho”ti? Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ brahmapārisajjaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 10 “Tevijjā iddhipattā ca, cetopariyāyakovidā; Khīṇāsavā arahanto, bahū buddhassa sāvakā”ti. 11 Atha kho so brahmapārisajjo āyasmato mahāmoggallānassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā yena so brahmā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ brahmānaṁ etadavoca: “āyasmā, mārisa, mahāmoggallāno evamāha: 12 ‘Tevijjā iddhipattā ca, cetopariyāyakovidā; Khīṇāsavā arahanto, bahū buddhassa sāvakā’”ti. 13 Idamavoca so brahmapārisajjo. Attamano ca so brahmā tassa brahmapārisajjassa bhāsitaṁ abhinandīti. 0 Saṁyutta Nikāya 6.12 2. Dutiyavagga Devadattasutta |12| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte. Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ pabbataṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sahampati devadattaṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Phalaṁ ve kadaliṁ hanti, phalaṁ veḷuṁ phalaṁ naḷaṁ; Sakkāro kāpurisaṁ hanti, gabbho assatariṁ yathā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 6.1 1. Paṭhamavagga Brahmāyācanasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “adhigato kho myāyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṁ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṁ idaṁ ṭhānaṁ yadidaṁ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaṁ duddasaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ahañceva kho pana dhammaṁ deseyyaṁ; pare ca me na ājāneyyuṁ; so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā”ti. Apissu bhagavantaṁ imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu pubbe assutapubbā: 2 “Kicchena me adhigataṁ, halaṁ dāni pakāsituṁ; Rāgadosaparetehi, nāyaṁ dhammo susambudho. 3 Paṭisotagāmiṁ nipuṇaṁ, gambhīraṁ duddasaṁ aṇuṁ; Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā”ti. 4 Itiha bhagavato paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ namati, no dhammadesanāya. 5 Atha kho brahmuno sahampatissa bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi: “nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṁ namati, no dhammadesanāyā”ti. Atha kho brahmā sahampati—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “desetu, bhante, bhagavā dhammaṁ, desetu sugato dhammaṁ. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro”ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca: 6 “Pāturahosi magadhesu pubbe, Dhammo asuddho samalehi cintito; Apāpuretaṁ amatassa dvāraṁ, Suṇantu dhammaṁ vimalenānubuddhaṁ. 7 Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, Yathāpi passe janataṁ samantato; Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha, Pāsādamāruyha samantacakkhu; Sokāvatiṇṇaṁ 955 --- sn6 1:7 janatamapetasoko, Avekkhassu jātijarābhibhūtaṁ. 8 Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, Satthavāha anaṇa vicara loke; Desassu bhagavā dhammaṁ, Aññātāro bhavissantī”ti. 9 Atha kho bhagavā brahmuno ca ajjhesanaṁ viditvā sattesu ca kāruññataṁ paṭicca buddhacakkhunā lokaṁ volokesi. Addasā kho bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni samodakaṁ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakā accuggamma ṭhitāni anupalittāni udakena; evameva bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Disvāna brahmānaṁ sahampatiṁ gāthāya paccabhāsi: 10 “Apārutā tesaṁ amatassa dvārā, Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṁ; Vihiṁsasaññī paguṇaṁ na bhāsiṁ, Dhammaṁ paṇītaṁ manujesu brahme”ti. 11 Atha kho brahmā sahampati “katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā”ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 6.4 1. Paṭhamavagga Bakabrahmasutta |4| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bakassa brahmuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: “idaṁ niccaṁ, idaṁ dhuvaṁ, idaṁ sassataṁ, idaṁ kevalaṁ, idaṁ acavanadhammaṁ, idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, ito ca panaññaṁ uttari nissaraṇaṁ natthī”ti. 2 Atha kho bhagavā bakassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Addasā kho bako brahmā bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhagavantaṁ etadavoca: “ehi kho, mārisa, svāgataṁ te, mārisa. Cirassaṁ kho, mārisa, imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāya. Idañhi, mārisa, niccaṁ, idaṁ dhuvaṁ, idaṁ sassataṁ, idaṁ kevalaṁ, idaṁ acavanadhammaṁ, idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati. Ito ca panaññaṁ uttari nissaraṇaṁ natthī”ti. 3 Evaṁ vutte, bhagavā bakaṁ brahmānaṁ etadavoca: “avijjāgato vata bho bako brahmā, avijjāgato vata bho bako brahmā. Yatra hi nāma aniccaṁyeva samānaṁ niccanti vakkhati, adhuvaṁyeva samānaṁ dhuvanti vakkhati, asassataṁyeva samānaṁ sassatanti vakkhati, akevalaṁyeva samānaṁ kevalanti vakkhati, cavanadhammaṁyeva samānaṁ acavanadhammanti vakkhati. Yattha ca pana jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca, tañca tathā vakkhati: ‘idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati’. Santañca panaññaṁ uttari nissaraṇaṁ, ‘natthaññaṁ uttari nissaraṇan’ti vakkhatī”ti. 4 “Dvāsattati gotama puññakammā, Vasavattino jātijaraṁ atītā; Ayamantimā vedagū brahmupapatti, Asmābhijappanti janā anekā”ti. 5 “Appañhi etaṁ na hi dīghamāyu, Yaṁ tvaṁ baka maññasi dīghamāyuṁ; Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ, Āyuṁ pajānāmi tavāhaṁ brahme”ti. 6 “Anantadassī bhagavāhamasmi, Jātijaraṁ sokamupātivatto; Kiṁ me purāṇaṁ vatasīlavattaṁ, Ācikkha me taṁ yamahaṁ vijaññā”ti. 7 “Yaṁ tvaṁ apāyesi bahū manusse, Pipāsite ghammani samparete; Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ, Suttappabuddhova anussarāmi. 8 Yaṁ eṇikūlasmiṁ janaṁ gahītaṁ, Amocayī gayhakaṁ nīyamānaṁ; Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ, Suttappabuddhova anussarāmi. 9 Gaṅgāya sotasmiṁ gahītanāvaṁ, Luddena nāgena manussakamyā; 956 --- sn6 4:9 Pamocayittha balasā pasayha, Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ; Suttappabuddhova anussarāmi. 10 Kappo ca te baddhacaro ahosiṁ, Sambuddhimantaṁ vatinaṁ amaññi; Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ, Suttappabuddhova anussarāmī”ti. 11 “Addhā pajānāsi mametamāyuṁ, Aññepi jānāsi tathā hi buddho; Tathā hi tyāyaṁ jalitānubhāvo, Obhāsayaṁ tiṭṭhati brahmalokan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 6.13 2. Dutiyavagga Andhakavindasutta |13| Ekaṁ samayaṁ bhagavā māgadhesu viharati andhakavinde. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ abbhokāse nisinno hoti, devo ca ekamekaṁ phusāyati. Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ andhakavindaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi: 2 “Sevetha pantāni senāsanāni, Careyya saṁyojanavippamokkhā; Sace ratiṁ nādhigaccheyya tattha, Saṅghe vase rakkhitatto satīmā. 3 Kulākulaṁ piṇḍikāya caranto, Indriyagutto nipako satimā; Sevetha pantāni senāsanāni, Bhayā pamutto abhaye vimutto. 4 Yattha bheravā sarīsapā, Vijju sañcarati thanayati devo; Andhakāratimisāya rattiyā, Nisīdi tattha bhikkhu vigatalomahaṁso. 5 Idañhi jātu me diṭṭhaṁ, nayidaṁ itihītihaṁ; Ekasmiṁ brahmacariyasmiṁ, sahassaṁ maccuhāyinaṁ. 6 Bhiyyo pañcasatā sekkhā, dasā ca dasadhā dasa; Sabbe sotasamāpannā, atiracchānagāmino. 7 Athāyaṁ itarā pajā, puññabhāgāti me mano; Saṅkhātuṁ nopi sakkomi, musāvādassa ottapan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 6.14 2. Dutiyavagga Aruṇavatīsutta |14| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati …pe… tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, rājā ahosi aruṇavā nāma. Rañño kho pana, bhikkhave, aruṇavato aruṇavatī nāma rājadhānī ahosi. Aruṇavatiṁ kho pana, bhikkhave, rājadhāniṁ sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Sikhissa kho pana, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa abhibhūsambhavaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhuṁ bhikkhuṁ āmantesi: ‘āyāma, brāhmaṇa, yena aññataro brahmaloko tenupasaṅkamissāma, yāva bhattassa kālo bhavissatī’ti. ‘Evaṁ, bhante’ti kho bhikkhave, abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paccassosi. Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhū ca bhikkhu—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—aruṇavatiyā rājadhāniyā antarahitā tasmiṁ brahmaloke pāturahesuṁ. 3 Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhuṁ bhikkhuṁ āmantesi: ‘paṭibhātu, brāhmaṇa, taṁ brahmuno ca brahmaparisāya ca brahmapārisajjānañca dhammī kathā’ti. ‘Evaṁ, bhante’ti kho, bhikkhave, abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā, brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Tatra sudaṁ, bhikkhave, brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca ujjhāyanti khiyyanti vipācenti: ‘acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata bho, kathañhi nāma satthari sammukhībhūte sāvako dhammaṁ desessatī’ti. 4 Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhuṁ bhikkhuṁ āmantesi: ‘ujjhāyanti kho te, brāhmaṇa, brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca—acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, kathañhi nāma satthari sammukhībhūte sāvako dhammaṁ desessatīti. Tena hi tvaṁ, brāhmaṇa, bhiyyoso mattāya brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca saṁvejehī’ti. ‘Evaṁ, bhante’ti kho, bhikkhave, abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā dissamānenapi kāyena dhammaṁ desesi, adissamānenapi kāyena dhammaṁ desesi, dissamānenapi heṭṭhimena upaḍḍhakāyena adissamānena uparimena upaḍḍhakāyena dhammaṁ desesi, dissamānenapi uparimena upaḍḍhakāyena adissamānena heṭṭhimena upaḍḍhakāyena dhammaṁ desesi. Tatra sudaṁ, bhikkhave, brahmā ca brahmaparisā ca 957 --- sn6 14:4 brahmapārisajjā ca acchariyabbhutacittajātā ahesuṁ: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā’ti. 5 Atha kho abhibhū bhikkhu sikhiṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: ‘abhijānāmi khvāhaṁ, bhante, bhikkhusaṅghassa majjhe evarūpiṁ vācaṁ bhāsitā—pahomi khvāhaṁ, āvuso, brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṁ sarena viññāpetun’ti. ‘Etassa, brāhmaṇa, kālo, etassa, brāhmaṇa, kālo; yaṁ tvaṁ, brāhmaṇa, brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṁ sarena viññāpeyyāsī’ti. ‘Evaṁ, bhante’ti kho, bhikkhave, abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā brahmaloke ṭhito imā gāthāyo abhāsi: 6 ‘Ārambhatha nikkamatha, Yuñjatha buddhasāsane; Dhunātha maccuno senaṁ, Naḷāgāraṁva kuñjaro. 7 Yo imasmiṁ dhammavinaye, appamatto vihassati; Pahāya jātisaṁsāraṁ, dukkhassantaṁ karissatī’ti. 8 Atha kho, bhikkhave, sikhī ca bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhū ca bhikkhu brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca saṁvejetvā—seyyathāpi nāma …pe… tasmiṁ brahmaloke antarahitā aruṇavatiyā rājadhāniyā pāturahesuṁ. Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi: ‘assuttha no tumhe, bhikkhave, abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā’ti? ‘Assumha kho mayaṁ, bhante, abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā’ti. ‘Yathā kathaṁ pana tumhe, bhikkhave, assuttha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā’ti? Evaṁ kho mayaṁ, bhante, assumha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassa: 9 ‘Ārambhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane; Dhunātha maccuno senaṁ, naḷāgāraṁva kuñjaro. 10 Yo imasmiṁ dhammavinaye, appamatto vihassati; Pahāya jātisaṁsāraṁ, dukkhassantaṁ karissatī’ti. 11 ‘Evaṁ kho mayaṁ, bhante, assumha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā’ti. ‘Sādhu sādhu, bhikkhave; sādhu kho tumhe, bhikkhave, assuttha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā’”ti. 12 Idamavoca bhagavā, attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. 0 Saṁyutta Nikāya 6.7 1. Paṭhamavagga Kokālikasutta |7| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ nissāya aṭṭhaṁsu. Atha kho subrahmā paccekabrahmā kokālikaṁ bhikkhuṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Appameyyaṁ paminanto, Kodha vidvā vikappaye; Appameyyaṁ pamāyinaṁ, Nivutaṁ taṁ maññe puthujjanan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 6.8 1. Paṭhamavagga Katamodakatissasutta |8| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ nissāya aṭṭhaṁsu. Atha kho suddhāvāso paccekabrahmā katamodakatissakaṁ bhikkhuṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Appameyyaṁ paminanto, Kodha vidvā vikappaye; Appameyyaṁ pamāyinaṁ, Nivutaṁ taṁ maññe akissavan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 6.3 1. Paṭhamavagga Brahmadevasutta |3| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarissā brāhmaṇiyā brahmadevo nāma putto bhagavato santike agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti. 2 Atha kho āyasmā brahmadevo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā brahmadevo arahataṁ ahosi. 3 Atha kho āyasmā brahmadevo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena sakamātu nivesanaṁ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena āyasmato brahmadevassa mātā brāhmaṇī brahmuno āhutiṁ niccaṁ paggaṇhāti. Atha 958 --- sn6 3:3 kho brahmuno sahampatissa etadahosi: “ayaṁ kho āyasmato brahmadevassa mātā brāhmaṇī brahmuno āhutiṁ niccaṁ paggaṇhāti. Yannūnāhaṁ taṁ upasaṅkamitvā saṁvejeyyan”ti. Atha kho brahmā sahampati—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito āyasmato brahmadevassa mātu nivesane pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati vehāsaṁ ṭhito āyasmato brahmadevassa mātaraṁ brāhmaṇiṁ gāthāya ajjhabhāsi: 4 “Dūre ito brāhmaṇi brahmaloko, Yassāhutiṁ paggaṇhāsi niccaṁ; Netādiso brāhmaṇi brahmabhakkho, Kiṁ jappasi brahmapathaṁ ajānaṁ. 5 Eso hi te brāhmaṇi brahmadevo, Nirūpadhiko atidevapatto; Akiñcano bhikkhu anaññaposī, Yo te so piṇḍāya gharaṁ paviṭṭho. 6 Āhuneyyo vedagu bhāvitatto, Narānaṁ devānañca dakkhiṇeyyo; Bāhitvā pāpāni anūpalitto, Ghāsesanaṁ iriyati sītibhūto. 7 Na tassa pacchā na puratthamatthi, Santo vidhūmo anigho nirāso; Nikkhittadaṇḍo tasathāvaresu, So tyāhutiṁ bhuñjatu aggapiṇḍaṁ. 8 Visenibhūto upasantacitto, Nāgova danto carati anejo; Bhikkhu susīlo suvimuttacitto, So tyāhutiṁ bhuñjatu aggapiṇḍaṁ. 9 Tasmiṁ pasannā avikampamānā, Patiṭṭhapehi dakkhiṇaṁ dakkhiṇeyye; Karohi puññaṁ sukhamāyatikaṁ, Disvā muniṁ brāhmaṇi oghatiṇṇanti. 10 Tasmiṁ pasannā avikampamānā, Patiṭṭhapesi dakkhiṇaṁ dakkhiṇeyye; Akāsi puññaṁ sukhamāyatikaṁ, Disvā muniṁ brāhmaṇī oghatiṇṇan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 6.10 1. Paṭhamavagga Kokālikasutta |10| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “pāpicchā, bhante, sāriputtamoggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti. Evaṁ vutte, bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: “mā hevaṁ, kokālika, avaca; mā hevaṁ, kokālika, avaca. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti. Dutiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi me, bhante, bhagavā saddhāyiko paccayiko; atha kho pāpicchāva bhante, sāriputtamoggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti. Dutiyampi kho bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: “mā hevaṁ, kokālika, avaca; mā hevaṁ, kokālika, avaca. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti. Tatiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi …pe… icchānaṁ vasaṁ gatā”ti. Tatiyampi kho bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: “mā hevaṁ …pe… pesalā sāriputtamoggallānā”ti. 2 Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi pīḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi. Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṁ, muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo ahesuṁ, kalāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṁ, kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṁ, kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṁ, āmalakamattiyo hutvā beluvasalāṭukamattiyo ahesuṁ, beluvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṁ, billamattiyo hutvā pabhijjiṁsu. Pubbañca lohitañca pagghariṁsu. Atha kho kokāliko bhikkhu teneva ābādhena kālamakāsi. Kālaṅkato ca kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapajji sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā. 3 Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṁ etadavoca: “kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti. Idamavoca brahmā sahampati. Idaṁ vatvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti. 4 Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, 959 --- sn6 10:4 bhikkhave, brahmā sahampati maṁ etadavoca: ‘kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā’ti. Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati, idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyī”ti. 5 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kīvadīghaṁ nu kho, bhante, padume niraye āyuppamāṇan”ti? “Dīghaṁ kho, bhikkhu, padume niraye āyuppamāṇaṁ. Taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ: ‘ettakāni vassāni iti vā, ettakāni vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni vassasatasahassāni iti vā’”ti. “Sakkā pana, bhante, upamaṁ kātun”ti? “Sakkā, bhikkhū”ti bhagavā avoca: 6 “Seyyathāpi, bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho. Tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṁ tilaṁ uddhareyya; khippataraṁ kho so, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudanirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā, evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā, evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā, evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalanirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalā nirayā, evameko puṇḍariko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati puṇḍarikā nirayā, evameko padumo nirayo. Padume pana, bhikkhu, niraye kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 7 “Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe; Yāya chindati attānaṁ, bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ. 8 Yo nindiyaṁ pasaṁsati, Taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo; Vicināti mukhena so kaliṁ, Kalinā tena sukhaṁ na vindati. 9 Appamattako ayaṁ kali, Yo akkhesu dhanaparājayo; Sabbassāpi sahāpi attanā, Ayameva mahantaro kali; Yo sugatesu manaṁ padosaye. 10 Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ, Chattiṁsati pañca ca abbudāni; Yamariyagarahī nirayaṁ upeti, Vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakan”ti. Paṭhamo vaggo. 11 Tassuddānaṁ Āyācanaṁ gāravo brahmadevo, Bako ca brahmā aparā ca diṭṭhi; Pamādakokālikatissako ca, Turū ca brahmā aparo ca kokālikoti. 0 Saṁyutta Nikāya 6.15 2. Dutiyavagga Parinibbānasutta |15| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kusinārāyaṁ viharati upavattane mallānaṁ sālavane antarena yamakasālānaṁ parinibbānasamaye. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “handa dāni, bhikkhave, āmantayāmi vo: ‘vayadhammā saṅkhārā, appamādena sampādethā’”ti. Ayaṁ tathāgatassa pacchimā vācā. 2 Atha kho bhagavā paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajji. Paṭhamā jhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Dutiyā jhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Tatiyā jhānā vuṭṭhahitvā catutthaṁ jhānaṁ samāpajji. Catutthā jhānā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṁ samāpajji. Ākāsānañcāyatanā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṁ samāpajji. Viññāṇañcāyatanā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṁ samāpajji. Ākiñcaññāyatanā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpajji. Nevasaññānāsaññāyatanā vuṭṭhahitvā saññāvedayitanirodhaṁ samāpajji. 3 Saññāvedayitanirodhā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpajji. Nevasaññānāsaññāyatanā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṁ samāpajji. Ākiñcaññāyatanā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṁ samāpajji. Viññāṇañcāyatanā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṁ samāpajji. Ākāsānañcāyatanā vuṭṭhahitvā catutthaṁ jhānaṁ samāpajji. Catutthā jhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Tatiyā jhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Dutiyā jhānā vuṭṭhahitvā paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajji. Paṭhamā jhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Dutiyā jhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Tatiyā jhānā vuṭṭhahitvā catutthaṁ jhānaṁ samāpajji. Catutthā jhānā 960 --- sn6 15:3 vuṭṭhahitvā samanantaraṁ bhagavā parinibbāyi. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā brahmā sahampati imaṁ gāthaṁ abhāsi: 4 “Sabbeva nikkhipissanti, bhūtā loke samussayaṁ; Yattha etādiso satthā, loke appaṭipuggalo; Tathāgato balappatto, sambuddho parinibbuto”ti. 5 Parinibbute bhagavati saha parinibbānā sakko devānamindo imaṁ gāthaṁ abhāsi: 6 “Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino; Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṁ vūpasamo sukho”ti. 7 Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā ānando imaṁ gāthaṁ abhāsi: 8 “Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ; Sabbākāravarūpete, sambuddhe parinibbute”ti. 9 Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā anuruddho imā gāthāyo abhāsi: 10 “Nāhu assāsapassāso, ṭhitacittassa tādino; Anejo santimārabbha, cakkhumā parinibbuto. 11 Asallīnena cittena, vedanaṁ ajjhavāsayi; Pajjotasseva nibbānaṁ, vimokkho cetaso ahū”ti. Dutiyo vaggo. 12 Tassuddānaṁ Brahmāsanaṁ devadatto, Andhakavindo aruṇavatī; Parinibbānena ca desitaṁ, Idaṁ brahmapañcakanti. Brahmasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 6.6 1. Paṭhamavagga Brahmalokasutta |6| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ upanissāya aṭṭhaṁsu. Atha kho subrahmā paccekabrahmā suddhāvāsaṁ paccekabrahmānaṁ etadavoca: “akālo kho tāva, mārisa, bhagavantaṁ payirupāsituṁ; divāvihāragato bhagavā paṭisallīno ca. Asuko ca brahmaloko iddho ceva phīto ca, brahmā ca tatra pamādavihāraṁ viharati. Āyāma, mārisa, yena so brahmaloko tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā taṁ brahmānaṁ saṁvejeyyāmā”ti. “Evaṁ, mārisā”ti kho suddhāvāso paccekabrahmā subrahmuno paccekabrahmuno paccassosi. 2 Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā—seyyathāpi nāma balavā puriso …pe… evameva—bhagavato purato antarahitā tasmiṁ brahmaloke pāturahesuṁ. Addasā kho so brahmā te brahmāno dūratova āgacchante. Disvāna te brahmāno etadavoca: “handa kuto nu tumhe, mārisā, āgacchathā”ti? “Āgatā kho mayaṁ, mārisa, amha tassa bhagavato santikā arahato sammāsambuddhassa. Gaccheyyāsi pana tvaṁ, mārisa, tassa bhagavato upaṭṭhānaṁ arahato sammāsambuddhassā”ti? 3 Evaṁ vutto, kho so brahmā taṁ vacanaṁ anadhivāsento sahassakkhattuṁ attānaṁ abhinimminitvā subrahmānaṁ paccekabrahmānaṁ etadavoca: “passasi me no tvaṁ, mārisa, evarūpaṁ iddhānubhāvan”ti? “Passāmi kho tyāhaṁ, mārisa, evarūpaṁ iddhānubhāvan”ti. “So khvāhaṁ, mārisa, evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo kassa aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā upaṭṭhānaṁ gamissāmī”ti? 4 Atha kho subrahmā paccekabrahmā dvisahassakkhattuṁ attānaṁ abhinimminitvā taṁ brahmānaṁ etadavoca: “passasi me no tvaṁ, mārisa, evarūpaṁ iddhānubhāvan”ti? “Passāmi kho tyāhaṁ, mārisa, evarūpaṁ iddhānubhāvan”ti. “Tayā ca kho, mārisa, mayā ca sveva bhagavā mahiddhikataro ceva mahānubhāvataro ca. Gaccheyyāsi tvaṁ, mārisa, tassa bhagavato upaṭṭhānaṁ arahato sammāsambuddhassā”ti? Atha kho so brahmā subrahmānaṁ paccekabrahmānaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 5 “Tayo supaṇṇā caturo ca haṁsā, Byagghīnisā pañcasatā ca jhāyino; Tayidaṁ vimānaṁ jalate ca brahme, Obhāsayaṁ uttarassaṁ disāyan”ti. 6 “Kiñcāpi te taṁ jalate vimānaṁ, Obhāsayaṁ uttarassaṁ disāyaṁ; Rūpe raṇaṁ disvā sadā pavedhitaṁ, Tasmā na rūpe ramatī sumedho”ti. 7 Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā taṁ brahmānaṁ saṁvejetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Agamāsi ca kho so brahmā aparena samayena bhagavato upaṭṭhānaṁ arahato sammāsambuddhassāti. 0 Saṁyutta Nikāya 6.9 1. Paṭhamavagga Turūbrahmasutta |9| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena kokāliko bhikkhu ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho turū paccekabrahmā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena kokāliko bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṁ ṭhito kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: “pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti. “Kosi tvaṁ, āvuso”ti? “Ahaṁ turū 961 --- sn6 9:1 paccekabrahmā”ti. “Nanu tvaṁ, āvuso, bhagavatā anāgāmī byākato, atha kiñcarahi idhāgato? Passa, yāvañca te idaṁ aparaddhan”ti. 2 “Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe; Yāya chindati attānaṁ, bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ. 3 Yo nindiyaṁ pasaṁsati, Taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo; Vicināti mukhena so kaliṁ, Kalinā tena sukhaṁ na vindati. 4 Appamattako ayaṁ kali, Yo akkhesu dhanaparājayo; Sabbassāpi sahāpi attanā, Ayameva mahantataro kali; Yo sugatesu manaṁ padosaye. 5 Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ, Chattiṁsati pañca ca abbudāni; Yamariyagarahī nirayaṁ upeti, Vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 6.2 1. Paṭhamavagga Gāravasutta |2| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “dukkhaṁ kho agāravo viharati appatisso, kaṁ nu khvāhaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan”ti? 2 Atha kho bhagavato etadahosi: “aparipuṇṇassa kho sīlakkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā sīlasampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. 3 Aparipuṇṇassa kho samādhikkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke …pe… attanā samādhisampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. 4 Aparipuṇṇassa paññākkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake …pe… attanā paññāsampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. 5 Aparipuṇṇassa kho vimuttikkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake …pe… attanā vimuttisampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. 6 Aparipuṇṇassa kho vimuttiñāṇadassanakkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā vimuttiñāṇadassanasampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Yannūnāhaṁ yvāyaṁ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan”ti. 7 Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Yepi te, bhante, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto dhammaññeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihariṁsu; yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaññeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharissanti. Bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṁ sammāsambuddho dhammaññeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharatū”ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca: 8 “Ye ca atītā sambuddhā, ye ca buddhā anāgatā; Yo cetarahi sambuddho, bahūnaṁ sokanāsano. 9 Sabbe saddhammagaruno, vihaṁsu viharanti ca; Tathāpi viharissanti, esā buddhāna dhammatā. 10 Tasmā hi attakāmena, mahattamabhikaṅkhatā; Saddhammo garukātabbo, saraṁ buddhāna sāsanan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 6.11 2. Dutiyavagga Sanaṅkumārasutta |11| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati sappinītīre. Atha kho brahmā sanaṅkumāro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ 962 --- sn6 11:1 sappinītīraṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sanaṅkumāro bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Khattiyo seṭṭho janetasmiṁ, ye gottapaṭisārino; Vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse”ti. 3 Idamavoca brahmā sanaṅkumāro. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho brahmā sanaṅkumāro “samanuñño me satthā”ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti. sn1 0 Saṁyutta Nikāya 1.63 7. Addhavagga Taṇhāsutta |63| “Kenassu nīyati loko, kenassu parikassati; Kissassu ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū”ti. 2 “Taṇhāya nīyati loko, taṇhāya parikassati; Taṇhāya ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.38 4. Satullapakāyikavagga Sakalikasutta |38| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati maddakucchismiṁ migadāye. Tena kho pana samayena bhagavato pādo sakalikāya khato hoti. Bhusā sudaṁ bhagavato vedanā vattanti sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā; tā sudaṁ bhagavā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno. Atha kho bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno. 2 Atha kho sattasatā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ maddakucchiṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi: “nāgo vata, bho, samaṇo gotamo; nāgavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti. 3 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi: “sīho vata, bho, samaṇo gotamo; sīhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti. 4 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi: “ājānīyo vata, bho, samaṇo gotamo; ājānīyavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti. 5 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi: “nisabho vata, bho, samaṇo gotamo; nisabhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti. 6 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi: “dhorayho vata, bho, samaṇo gotamo; dhorayhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti. 7 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi: “danto vata, bho, samaṇo gotamo; dantavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti. 8 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi: “passa samādhiṁ subhāvitaṁ cittañca suvimuttaṁ, na cābhinataṁ na cāpanataṁ na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagataṁ. Yo evarūpaṁ purisanāgaṁ purisasīhaṁ purisaājānīyaṁ purisanisabhaṁ purisadhorayhaṁ purisadantaṁ atikkamitabbaṁ maññeyya kimaññatra adassanā”ti. 9 “Pañcavedā sataṁ samaṁ, Tapassī brāhmaṇā caraṁ; Cittañca nesaṁ na sammā vimuttaṁ, Hīnattharūpā na pāraṅgamā te. 10 Taṇhādhipannā vatasīlabaddhā, Lūkhaṁ tapaṁ vassasataṁ carantā; Cittañca nesaṁ na sammā vimuttaṁ, Hīnattharūpā na pāraṅgamā te. 11 Na mānakāmassa damo idhatthi, Na monamatthi asamāhitassa; Eko araññe viharaṁ pamatto, Na maccudheyyassa tareyya pāran”ti. 12 “Mānaṁ pahāya susamāhitatto, Sucetaso sabbadhi vippamutto; Eko araññe viharamappamatto, Sa maccudheyyassa tareyya pāran”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.27 3. Sattivagga Sarasutta |27| “Kuto sarā nivattanti, kattha vaṭṭaṁ na vattati; Kattha nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhatī”ti. 2 “Yattha āpo ca pathavī, tejo vāyo na gādhati; Ato sarā nivattanti, ettha 963 --- sn1 27:2 vaṭṭaṁ na vattati; Ettha nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.19 2. Nandanavagga Kuṭikāsutta |19| “Kacci te kuṭikā natthi, kacci natthi kulāvakā; Kacci santānakā natthi, kacci muttosi bandhanā”ti. 2 “Taggha me kuṭikā natthi, taggha natthi kulāvakā; Taggha santānakā natthi, taggha muttomhi bandhanā”ti. 3 “Kintāhaṁ kuṭikaṁ brūmi, kiṁ te brūmi kulāvakaṁ; Kiṁ te santānakaṁ brūmi, kintāhaṁ brūmi bandhanan”ti. 4 “Mātaraṁ kuṭikaṁ brūsi, bhariyaṁ brūsi kulāvakaṁ; Putte santānake brūsi, taṇhaṁ me brūsi bandhanan”ti. 5 “Sāhu te kuṭikā natthi, sāhu natthi kulāvakā; Sāhu santānakā natthi, sāhu muttosi bandhanā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.42 5. Ādittavagga Kiṁdadasutta |42| “Kiṁdado balado hoti, kiṁdado hoti vaṇṇado; Kiṁdado sukhado hoti, kiṁdado hoti cakkhudo; Ko ca sabbadado hoti, taṁ me akkhāhi pucchito”ti. 2 “Annado balado hoti, vatthado hoti vaṇṇado; Yānado sukhado hoti, dīpado hoti cakkhudo. 3 So ca sabbadado hoti, yo dadāti upassayaṁ; Amataṁ dado ca so hoti, yo dhammamanusāsatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.33 4. Satullapakāyikavagga Sādhusutta |33| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi: 2 “Sādhu kho mārisa dānaṁ, maccherā ca pamādā ca; Evaṁ dānaṁ na dīyati, puññaṁ ākaṅkhamānena; Deyyaṁ hoti vijānatā”ti. 3 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Sādhu kho mārisa dānaṁ, Api ca appakasmimpi sāhu dānaṁ. 5 Appasmeke pavecchanti, bahuneke na dicchare; Appasmā dakkhiṇā dinnā, sahassena samaṁ mitā”ti. 6 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi: 7 “Sādhu kho mārisa dānaṁ, Appakasmimpi sāhu dānaṁ; Api ca saddhāyapi sāhu dānaṁ, Dānañca yuddhañca samānamāhu; Appāpi santā bahuke jinanti, Appampi ce saddahāno dadāti; Teneva so hoti sukhī paratthā”ti. 8 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi: 9 “Sādhu kho mārisa dānaṁ, Appakasmimpi sāhu dānaṁ; Saddhāyapi sāhu dānaṁ, Api ca dhammaladdhassāpi sāhu dānaṁ. 10 Yo dhammaladdhassa dadāti dānaṁ, Uṭṭhānavīriyādhigatassa jantu; Atikkamma so vetaraṇiṁ yamassa, Dibbāni ṭhānāni upeti macco”ti. 11 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi: 12 “Sādhu kho mārisa dānaṁ, Appakasmimpi sāhu dānaṁ; Saddhāyapi sāhu dānaṁ, Dhammaladdhassāpi sāhu dānaṁ; Api ca viceyya dānampi sāhu dānaṁ. 13 Viceyya dānaṁ sugatappasatthaṁ, Ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke; Etesu dinnāni mahapphalāni, Bījāni vuttāni yathā sukhette”ti. 14 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi: 15 “Sādhu kho mārisa dānaṁ, Appakasmimpi sāhu dānaṁ; Saddhāyapi sāhu dānaṁ, Dhammaladdhassāpi sāhu dānaṁ; Viceyya dānampi sāhu dānaṁ, Api ca pāṇesupi sādhu saṁyamo. 16 Yo pāṇabhūtāni aheṭhayaṁ caraṁ, Parūpavādā na karonti pāpaṁ; Bhīruṁ pasaṁsanti na hi tattha sūraṁ, Bhayā hi santo na karonti pāpan”ti. 17 Atha kho aparā devatā bhagavantaṁ etadavoca: “kassa nu kho, bhagavā, subhāsitan”ti? 18 “Sabbāsaṁ vo subhāsitaṁ pariyāyena, api ca mamapi suṇātha— 19 Saddhā hi dānaṁ bahudhā pasatthaṁ, Dānā ca kho dhammapadaṁva seyyo; Pubbe ca hi pubbatare ca santo, Nibbānamevajjhagamuṁ sapaññā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.7 1. Naḷavagga Appaṭividitasutta |7| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Yesaṁ dhammā appaṭividitā, Paravādesu nīyare; Suttā te nappabujjhanti, Kālo tesaṁ pabujjhitun”ti. 3 “Yesaṁ dhammā suppaṭividitā, Paravādesu na nīyare; Te sambuddhā sammadaññā, Caranti visame saman”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.68 7. Addhavagga Pihitasutta |68| “Kenassu pihito loko, kismiṁ loko patiṭṭhito; Kenassu uḍḍito loko, kenassu parivārito”ti. 2 “Maccunā pihito loko, dukkhe loko patiṭṭhito; Taṇhāya uḍḍito loko, jarāya parivārito”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.56 6. Jarāvagga Dutiyajanasutta |56| “Kiṁsu janeti purisaṁ, kiṁsu tassa vidhāvati; Kiṁsu saṁsāramāpādi, kismā na parimuccatī”ti. 2 “Taṇhā janeti purisaṁ, cittamassa vidhāvati; Satto saṁsāramāpādi, dukkhā na 964 --- sn1 56:2 parimuccatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.77 8. Chetvāvagga Issariyasutta |77| “Kiṁsu issariyaṁ loke, kiṁsu bhaṇḍānamuttamaṁ; Kiṁsu satthamalaṁ loke, kiṁsu lokasmimabbudaṁ. 2 Kiṁsu harantaṁ vārenti, haranto pana ko piyo; Kiṁsu punappunāyantaṁ, abhinandanti paṇḍitā”ti. 3 “Vaso issariyaṁ loke, itthī bhaṇḍānamuttamaṁ; Kodho satthamalaṁ loke, corā lokasmimabbudā. 4 Coraṁ harantaṁ vārenti, haranto samaṇo piyo; Samaṇaṁ punappunāyantaṁ, abhinandanti paṇḍitā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.49 5. Ādittavagga Maccharisutta |49| “Yedha maccharino loke, kadariyā paribhāsakā; Aññesaṁ dadamānānaṁ, antarāyakarā narā. 2 Kīdiso tesaṁ vipāko, samparāyo ca kīdiso; Bhagavantaṁ puṭṭhumāgamma, kathaṁ jānemu taṁ mayan”ti. 3 “Yedha maccharino loke, kadariyā paribhāsakā; Aññesaṁ dadamānānaṁ, antarāyakarā narā. 4 Nirayaṁ tiracchānayoniṁ, yamalokaṁ upapajjare; Sace enti manussattaṁ, dalidde jāyare kule. 5 Coḷaṁ piṇḍo ratī khiḍḍā, yattha kicchena labbhati; Parato āsīsare bālā, tampi tesaṁ na labbhati; Diṭṭhe dhammesa vipāko, samparāye ca duggatī”ti. 6 “Itihetaṁ vijānāma, aññaṁ pucchāma gotama; Yedha laddhā manussattaṁ, vadaññū vītamaccharā. 7 Buddhe pasannā dhamme ca, saṅghe ca tibbagāravā; Kīdiso tesaṁ vipāko, samparāyo ca kīdiso; Bhagavantaṁ puṭṭhumāgamma, kathaṁ jānemu taṁ mayan”ti. 8 “Yedha laddhā manussattaṁ, vadaññū vītamaccharā; Buddhe pasannā dhamme ca, saṅghe ca tibbagāravā; Ete saggā pakāsanti, yattha te upapajjare. 9 Sace enti manussattaṁ, aḍḍhe ājāyare kule; Coḷaṁ piṇḍo ratī khiḍḍā, yatthākicchena labbhati. 10 Parasambhatesu bhogesu, vasavattīva modare; Diṭṭhe dhammesa vipāko, samparāye ca suggatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.12 2. Nandanavagga Nandatisutta |12| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Nandati puttehi puttimā, Gomā gohi tatheva nandati; Upadhīhi narassa nandanā, Na hi so nandati yo nirūpadhī”ti. 3 “Socati puttehi puttimā, Gomā gohi tatheva socati; Upadhīhi narassa socanā, Na hi so socati yo nirūpadhī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.73 8. Chetvāvagga Vittasutta |73| “Kiṁsūdha vittaṁ purisassa seṭṭhaṁ, Kiṁsu suciṇṇo sukhamāvahati; Kiṁsu have sādutaraṁ rasānaṁ, Kathaṁjīviṁ jīvitamāhu seṭṭhan”ti. 2 “Saddhīdha vittaṁ purisassa seṭṭhaṁ, Dhammo suciṇṇo sukhamāvahati; Saccaṁ have sādutaraṁ rasānaṁ, Paññājīviṁ jīvitamāhu seṭṭhan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.16 2. Nandanavagga Niddātandīsutta |16| “Niddā tandī vijambhitā, Aratī bhattasammado; Etena nappakāsati, Ariyamaggo idha pāṇinan”ti. 2 “Niddaṁ tandiṁ vijambhitaṁ, Aratiṁ bhattasammadaṁ; Vīriyena naṁ paṇāmetvā, Ariyamaggo visujjhatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.28 3. Sattivagga Mahaddhanasutta |28| “Mahaddhanā mahābhogā, raṭṭhavantopi khattiyā; Aññamaññābhigijjhanti, kāmesu analaṅkatā. 2 Tesu ussukkajātesu, bhavasotānusārisu; Kedha taṇhaṁ pajahiṁsu, ke lokasmiṁ anussukā”ti. 3 “Hitvā agāraṁ pabbajitā, hitvā puttaṁ pasuṁ piyaṁ; Hitvā rāgañca dosañca, avijjañca virājiya; Khīṇāsavā arahanto, te lokasmiṁ anussukā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.37 4. Satullapakāyikavagga Samayasutta |37| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi; dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṁ dassanāya bhikkhusaṅghañca. Atha kho catunnaṁ suddhāvāsakāyikānaṁ devatānaṁ etadahosi: “ayaṁ kho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi; dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṁ dassanāya bhikkhusaṅghañca. Yannūna mayampi yena bhagavā tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā bhagavato santike paccekaṁ gāthaṁ bhāseyyāmā”ti. 2 Atha kho tā devatā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—suddhāvāsesu devesu antarahitā bhagavato purato pāturahesuṁ. Atha kho tā devatā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 3 “Mahāsamayo pavanasmiṁ, Devakāyā samāgatā; Āgatamha imaṁ dhammasamayaṁ, Dakkhitāye aparājitasaṅghan”ti. 4 Atha kho aparā devatā bhagavato santike 965 --- sn1 37:4 imaṁ gāthaṁ abhāsi: 5 “Tatra bhikkhavo samādahaṁsu, Cittamattano ujukaṁ akaṁsu; Sārathīva nettāni gahetvā, Indriyāni rakkhanti paṇḍitā”ti. 6 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 7 “Chetvā khīlaṁ chetvā palighaṁ, Indakhīlaṁ ūhacca manejā; Te caranti suddhā vimalā, Cakkhumatā sudantā susunāgā”ti. 8 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 9 “Ye keci buddhaṁ saraṇaṁ gatāse, Na te gamissanti apāyabhūmiṁ; Pahāya mānusaṁ dehaṁ, Devakāyaṁ paripūressantī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.52 6. Jarāvagga Ajarasāsutta |52| “Kiṁsu ajarasā sādhu, kiṁsu sādhu adhiṭṭhitaṁ; Kiṁsu narānaṁ ratanaṁ, kiṁsu corehyahāriyan”ti. 2 “Sīlaṁ ajarasā sādhu, saddhā sādhu adhiṭṭhitā; Paññā narānaṁ ratanaṁ, puññaṁ corehyahāriyan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.3 1. Naḷavagga Upanīyasutta |3| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Upanīyati jīvitamappamāyu, Jarūpanītassa na santi tāṇā; Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno, Puññāni kayirātha sukhāvahānī”ti. 3 “Upanīyati jīvitamappamāyu, Jarūpanītassa na santi tāṇā; Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno, Lokāmisaṁ pajahe santipekkho”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.23 3. Sattivagga Jaṭāsutta |23| “Antojaṭā bahijaṭā, Jaṭāya jaṭitā pajā; Taṁ taṁ gotama pucchāmi, Ko imaṁ vijaṭaye jaṭan”ti. 2 “Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, Cittaṁ paññañca bhāvayaṁ; Ātāpī nipako bhikkhu, So imaṁ vijaṭaye jaṭaṁ. 3 Yesaṁ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā; Khīṇāsavā arahanto, tesaṁ vijaṭitā jaṭā. 4 Yattha nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhati; Paṭighaṁ rūpasaññā ca, etthesā chijjate jaṭā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.46 5. Ādittavagga Accharāsutta |46| “Accharāgaṇasaṅghuṭṭhaṁ, pisācagaṇasevitaṁ; Vanantaṁ mohanaṁ nāma, kathaṁ yātrā bhavissatī”ti. 2 “Ujuko nāma so maggo, abhayā nāma sā disā; Ratho akūjano nāma, dhammacakkehi saṁyuto. 3 Hirī tassa apālambo, satyassa parivāraṇaṁ; Dhammāhaṁ sārathiṁ brūmi, sammādiṭṭhipurejavaṁ. 4 Yassa etādisaṁ yānaṁ, itthiyā purisassa vā; Sa ve etena yānena, nibbānasseva santike”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.78 8. Chetvāvagga Kāmasutta |78| “Kimatthakāmo na dade, kiṁ macco na pariccaje; Kiṁsu muñceyya kalyāṇaṁ, pāpikaṁ na ca mocaye”ti. 2 “Attānaṁ na dade poso, attānaṁ na pariccaje; Vācaṁ muñceyya kalyāṇaṁ, pāpikañca na mocaye”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.81 8. Chetvāvagga Araṇasutta |81| “Kesūdha araṇā loke, kesaṁ vusitaṁ na nassati; Kedha icchaṁ parijānanti, kesaṁ bhojissiyaṁ sadā. 2 Kiṁsu mātā pitā bhātā, vandanti naṁ patiṭṭhitaṁ; Kiṁsu idha jātihīnaṁ, abhivādenti khattiyā”ti. 3 “Samaṇīdha araṇā loke, Samaṇānaṁ vusitaṁ na nassati; Samaṇā icchaṁ parijānanti, Samaṇānaṁ bhojissiyaṁ sadā. 4 Samaṇaṁ mātā pitā bhātā, vandanti naṁ patiṭṭhitaṁ; Samaṇīdha jātihīnaṁ, abhivādenti khattiyā”ti. Chetvāvaggo aṭṭhamo. 5 Tassuddānaṁ Chetvā rathañca cittañca, vuṭṭhi bhītā najīrati; Issaraṁ kāmaṁ pātheyyaṁ, pajjoto araṇena cāti. Devatāsaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 1.59 6. Jarāvagga Dutiyasutta |59| “Kiṁsu dutiyā purisassa hoti, Kiṁsu cenaṁ pasāsati; Kissa cābhirato macco, Sabbadukkhā pamuccatī”ti. 2 “Saddhā dutiyā purisassa hoti, Paññā cenaṁ pasāsati; Nibbānābhirato macco, Sabbadukkhā pamuccatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.67 7. Addhavagga Uḍḍitasutta |67| “Kenassu uḍḍito loko, kenassu parivārito; Kenassu pihito loko, kismiṁ loko patiṭṭhito”ti. 2 “Taṇhāya uḍḍito loko, jarāya parivārito; Maccunā pihito loko, dukkhe loko patiṭṭhito”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.8 1. Naḷavagga Susammuṭṭhasutta |8| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Yesaṁ dhammā susammuṭṭhā, paravādesu nīyare; Suttā te nappabujjhanti, kālo tesaṁ pabujjhitun”ti. 3 “Yesaṁ dhammā asammuṭṭhā, paravādesu na nīyare; Te sambuddhā sammadaññā, caranti visame saman”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.43 5. Ādittavagga Annasutta |43| “Annamevābhinandanti, ubhaye devamānusā; Atha ko nāma so yakkho, yaṁ annaṁ nābhinandatī”ti. 2 “Ye naṁ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā; Tameva annaṁ bhajati, asmiṁ loke paramhi ca. 3 Tasmā vineyya maccheraṁ, dajjā dānaṁ malābhibhū; Puññāni paralokasmiṁ, patiṭṭhā honti pāṇinan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.26 3. Sattivagga Pajjotasutta |26| “Kati lokasmiṁ pajjotā, Tehi loko pakāsati; Bhagavantaṁ puṭṭhumāgamma, Kathaṁ jānemu taṁ mayan”ti. 2 “Cattāro loke pajjotā, pañcamettha na vijjati; Divā tapati ādicco, rattimābhāti candimā. 3 Atha aggi divārattiṁ, tattha tattha pakāsati; Sambuddho tapataṁ seṭṭho, esā 966 --- sn1 26:3 ābhā anuttarā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.18 2. Nandanavagga Hirīsutta |18| “Hirīnisedho puriso, koci lokasmiṁ vijjati; Yo nindaṁ apabodhati, asso bhadro kasāmivā”ti. 2 “Hirīnisedhā tanuyā, ye caranti sadā satā; Antaṁ dukkhassa pappuyya, caranti visame saman”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.39 4. Satullapakāyikavagga Paṭhamapajjunnadhītusutta |39| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho kokanadā pajjunnassa dhītā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ mahāvanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā kokanadā pajjunnassa dhītā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi: 2 “Vesāliyaṁ vane viharantaṁ, Aggaṁ sattassa sambuddhaṁ; Kokanadāhamasmi abhivande, Kokanadā pajjunnassa dhītā. 3 Sutameva pure āsi, Dhammo cakkhumatānubuddho; Sāhaṁ dāni sakkhi jānāmi, Munino desayato sugatassa. 4 Ye keci ariyaṁ dhammaṁ, Vigarahantā caranti dummedhā; Upenti roruvaṁ ghoraṁ, Cirarattaṁ dukkhaṁ anubhavanti. 5 Ye ca kho ariye dhamme, Khantiyā upasamena upetā; Pahāya mānusaṁ dehaṁ, Devakāyaṁ paripūressantī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.62 7. Addhavagga Cittasutta |62| “Kenassu nīyati loko, kenassu parikassati; Kissassu ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū”ti. 2 “Cittena nīyati loko, cittena parikassati; Cittassa ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.13 2. Nandanavagga Natthiputtasamasutta |13| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Natthi puttasamaṁ pemaṁ, natthi gosamitaṁ dhanaṁ; Natthi sūriyasamā ābhā, samuddaparamā sarā”ti. 3 “Natthi attasamaṁ pemaṁ, natthi dhaññasamaṁ dhanaṁ; Natthi paññāsamā ābhā, vuṭṭhi ve paramā sarā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.76 8. Chetvāvagga Najīratisutta |76| “Kiṁ jīrati kiṁ na jīrati, kiṁsu uppathoti vuccati; Kiṁsu dhammānaṁ paripantho, kiṁsu rattindivakkhayo; Kiṁ malaṁ brahmacariyassa, kiṁ sinānamanodakaṁ. 2 Kati lokasmiṁ chiddāni, yattha vittaṁ na tiṭṭhati; Bhagavantaṁ puṭṭhumāgamma, kathaṁ jānemu taṁ mayan”ti. 3 “Rūpaṁ jīrati maccānaṁ, nāmagottaṁ na jīrati; Rāgo uppathoti vuccati. 4 Lobho dhammānaṁ paripantho, Vayo rattindivakkhayo; Itthī malaṁ brahmacariyassa, Etthāyaṁ sajjate pajā; Tapo ca brahmacariyañca, Taṁ sinānamanodakaṁ. 5 Cha lokasmiṁ chiddāni, yattha vittaṁ na tiṭṭhati; Ālasyañca pamādo ca, anuṭṭhānaṁ asaṁyamo; Niddā tandī ca te chidde, sabbaso taṁ vivajjaye”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.48 5. Ādittavagga Jetavanasutta |48| “Idañhi taṁ jetavanaṁ, isisaṅghanisevitaṁ; Āvutthaṁ dhammarājena, pītisañjananaṁ mama. 2 Kammaṁ vijjā ca dhammo ca, sīlaṁ jīvitamuttamaṁ; Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā. 3 Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṁ atthamattano; Yoniso vicine dhammaṁ, evaṁ tattha visujjhati. 4 Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca; Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.69 7. Addhavagga Icchāsutta |69| “Kenassu bajjhatī loko, kissa vinayāya muccati; Kissassu vippahānena, sabbaṁ chindati bandhanan”ti. 2 “Icchāya bajjhatī loko, icchāvinayāya muccati; Icchāya vippahānena, sabbaṁ chindati bandhanan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.57 6. Jarāvagga Tatiyajanasutta |57| “Kiṁsu janeti purisaṁ, kiṁsu tassa vidhāvati; Kiṁsu saṁsāramāpādi, kiṁsu tassa parāyanan”ti. 2 “Taṇhā janeti purisaṁ, cittamassa vidhāvati; Satto saṁsāramāpādi, kammaṁ tassa parāyanan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.6 1. Naḷavagga Jāgarasutta |6| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Kati jāgarataṁ suttā, kati suttesu jāgarā; Katibhi rajamādeti, katibhi parisujjhatī”ti. 3 “Pañca jāgarataṁ suttā, pañca suttesu jāgarā; Pañcabhi rajamādeti, pañcabhi parisujjhatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.32 4. Satullapakāyikavagga Maccharisutta |32| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Maccherā ca pamādā ca, evaṁ dānaṁ na dīyati; Puññaṁ ākaṅkhamānena, deyyaṁ 967 --- sn1 32:2 hoti vijānatā”ti. 3 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi: 4 “Yasseva bhīto na dadāti maccharī, Tadevādadato bhayaṁ; Jighacchā ca pipāsā ca, Yassa bhāyati maccharī; Tameva bālaṁ phusati, Asmiṁ loke paramhi ca. 5 Tasmā vineyya maccheraṁ, dajjā dānaṁ malābhibhū; Puññāni paralokasmiṁ, patiṭṭhā honti pāṇinan”ti. 6 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi: 7 “Te matesu na mīyanti, panthānaṁva sahabbajaṁ; Appasmiṁ ye pavecchanti, esa dhammo sanantano. 8 Appasmeke pavecchanti, bahuneke na dicchare; Appasmā dakkhiṇā dinnā, sahassena samaṁ mitā”ti. 9 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi: 10 “Duddadaṁ dadamānānaṁ, dukkaraṁ kamma kubbataṁ; Asanto nānukubbanti, sataṁ dhammo duranvayo. 11 Tasmā satañca asataṁ, nānā hoti ito gati; Asanto nirayaṁ yanti, santo saggaparāyanā”ti. 12 Atha kho aparā devatā bhagavato santike etadavoca: “kassa nu kho, bhagavā, subhāsitan”ti? 13 “Sabbāsaṁ vo subhāsitaṁ pariyāyena; api ca mamapi suṇātha— 14 Dhammaṁ care yopi samuñjakaṁ care, Dārañca posaṁ dadamappakasmiṁ; Sataṁ sahassānaṁ sahassayāginaṁ, Kalampi nāgghanti tathāvidhassa te”ti. 15 Atha kho aparā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 16 “Kenesa yañño vipulo mahaggato, Samena dinnassa na agghameti; Kathaṁ sataṁ sahassānaṁ sahassayāginaṁ, Kalampi nāgghanti tathāvidhassa te”ti. 17 “Dadanti heke visame niviṭṭhā, Chetvā vadhitvā atha socayitvā; Sā dakkhiṇā assumukhā sadaṇḍā, Samena dinnassa na agghameti. 18 Evaṁ sataṁ sahassānaṁ sahassayāginaṁ, Kalampi nāgghanti tathāvidhassa te”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.2 1. Naḷavagga Nimokkhasutta |2| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Jānāsi no tvaṁ, mārisa, sattānaṁ nimokkhaṁ pamokkhaṁ vivekan”ti? 3 “Jānāmi khvāhaṁ, āvuso, sattānaṁ nimokkhaṁ pamokkhaṁ vivekan”ti. 4 “Yathākathaṁ pana tvaṁ, mārisa, jānāsi sattānaṁ nimokkhaṁ pamokkhaṁ vivekan”ti? 5 “Nandībhavaparikkhayā, Saññāviññāṇasaṅkhayā; Vedanānaṁ nirodhā upasamā, Evaṁ khvāhaṁ āvuso jānāmi; Sattānaṁ nimokkhaṁ pamokkhaṁ vivekan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.53 6. Jarāvagga Mittasutta |53| “Kiṁsu pavasato mittaṁ, kiṁsu mittaṁ sake ghare; Kiṁ mittaṁ atthajātassa, kiṁ mittaṁ samparāyikan”ti. 2 “Sattho pavasato mittaṁ, mātā mittaṁ sake ghare; Sahāyo atthajātassa, hoti mittaṁ punappunaṁ; Sayaṅkatāni puññāni, taṁ mittaṁ samparāyikan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.36 4. Satullapakāyikavagga Saddhāsutta |36| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Saddhā dutiyā purisassa hoti, No ce assaddhiyaṁ avatiṭṭhati; Yaso ca kittī ca tatvassa hoti, Saggañca so gacchati sarīraṁ vihāyā”ti. 3 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi: 4 “Kodhaṁ jahe vippajaheyya mānaṁ, Saṁyojanaṁ sabbamatikkameyya; Taṁ nāmarūpasmimasajjamānaṁ, Akiñcanaṁ nānupatanti saṅgā”ti. 5 “Pamādamanuyuñjanti, bālā dummedhino janā; Appamādañca medhāvī, dhanaṁ seṭṭhaṁva rakkhati. 6 Mā pamādamanuyuñjetha, mā kāmarati santhavaṁ; Appamatto hi jhāyanto, pappoti paramaṁ sukhan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.17 2. Nandanavagga Dukkarasutta |17| “Dukkaraṁ duttitikkhañca, abyattena ca sāmaññaṁ; Bahūhi tattha sambādhā, yattha bālo visīdatī”ti. 2 “Katihaṁ careyya sāmaññaṁ, cittañce na nivāraye; Pade pade visīdeyya, saṅkappānaṁ vasānugoti. 3 Kummova aṅgāni sake kapāle, Samodahaṁ bhikkhu manovitakke; Anissito aññamaheṭhayāno, Parinibbuto nūpavadeyya kañcī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.29 3. Sattivagga Catucakkasutta |29| “Catucakkaṁ navadvāraṁ, puṇṇaṁ lobhena saṁyutaṁ; Paṅkajātaṁ mahāvīra, kathaṁ yātrā bhavissatī”ti. 2 “Chetvā naddhiṁ varattañca, icchā lobhañca pāpakaṁ; Samūlaṁ taṇhamabbuyha, evaṁ yātrā bhavissatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.72 8. Chetvāvagga Rathasutta 968 --- sn1 72:1 |72| “Kiṁsu rathassa paññāṇaṁ, kiṁsu paññāṇamaggino; Kiṁsu raṭṭhassa paññāṇaṁ, kiṁsu paññāṇamitthiyā”ti. 2 “Dhajo rathassa paññāṇaṁ, dhūmo paññāṇamaggino; Rājā raṭṭhassa paññāṇaṁ, bhattā paññāṇamitthiyā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.9 1. Naḷavagga Mānakāmasutta |9| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Na mānakāmassa damo idhatthi, Na monamatthi asamāhitassa; Eko araññe viharaṁ pamatto, Na maccudheyyassa tareyya pāran”ti. 3 “Mānaṁ pahāya susamāhitatto, Sucetaso sabbadhi vippamutto; Eko araññe viharaṁ appamatto, Sa maccudheyyassa tareyya pāran”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.58 6. Jarāvagga Uppathasutta |58| “Kiṁsu uppatho akkhāto, kiṁsu rattindivakkhayo; Kiṁ malaṁ brahmacariyassa, kiṁ sinānamanodakan”ti. 2 “Rāgo uppatho akkhāto, Vayo rattindivakkhayo; Itthī malaṁ brahmacariyassa, Etthāyaṁ sajjate pajā; Tapo ca brahmacariyañca, Taṁ sinānamanodakan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.66 7. Addhavagga Attahatasutta |66| “Kenassubbhāhato loko, kenassu parivārito; Kena sallena otiṇṇo, kissa dhūpāyito sadā”ti. 2 “Maccunābbhāhato loko, jarāya parivārito; Taṇhāsallena otiṇṇo, icchādhūpāyito sadā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.80 8. Chetvāvagga Pajjotasutta |80| “Kiṁsu lokasmi pajjoto, kiṁsu lokasmi jāgaro; Kiṁsu kamme sajīvānaṁ, kimassa iriyāpatho. 2 Kiṁsu alasaṁ analasañca, Mātā puttaṁva posati; Kiṁ bhūtā upajīvanti, Ye pāṇā pathavissitā”ti. 3 “Paññā lokasmi pajjoto, sati lokasmi jāgaro; Gāvo kamme sajīvānaṁ, sītassa iriyāpatho. 4 Vuṭṭhi alasaṁ analasañca, Mātā puttaṁva posati; Vuṭṭhiṁ bhūtā upajīvanti, Ye pāṇā pathavissitā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.47 5. Ādittavagga Vanaropasutta |47| “Kesaṁ divā ca ratto ca, sadā puññaṁ pavaḍḍhati; Dhammaṭṭhā sīlasampannā, ke janā saggagāmino”ti. 2 “Ārāmaropā vanaropā, ye janā setukārakā; Papañca udapānañca, ye dadanti upassayaṁ. 3 Tesaṁ divā ca ratto ca, sadā puññaṁ pavaḍḍhati; Dhammaṭṭhā sīlasampannā, te janā saggagāmino”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.79 8. Chetvāvagga Pātheyyasutta |79| “Kiṁsu bandhati pātheyyaṁ, kiṁsu bhogānamāsayo; Kiṁsu naraṁ parikassati, kiṁsu lokasmi dujjahaṁ; Kismiṁ baddhā puthū sattā, pāsena sakuṇī yathā”ti. 2 “Saddhā bandhati pātheyyaṁ, sirī bhogānamāsayo; Icchā naraṁ parikassati, icchā lokasmi dujjahā; Icchābaddhā puthū sattā, pāsena sakuṇī yathā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.22 3. Sattivagga Phusatisutta |22| “Nāphusantaṁ phusati ca, phusantañca tato phuse; Tasmā phusantaṁ phusati, appaduṭṭhapadosinan”ti. 2 “Yo appaduṭṭhassa narassa dussati, Suddhassa posassa anaṅgaṇassa; Tameva bālaṁ pacceti pāpaṁ, Sukhumo rajo paṭivātaṁva khitto”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.10 1. Naḷavagga Araññasutta |10| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Araññe viharantānaṁ, santānaṁ brahmacārinaṁ; Ekabhattaṁ bhuñjamānānaṁ, kena vaṇṇo pasīdatī”ti. 3 “Atītaṁ nānusocanti, nappajappanti nāgataṁ; Paccuppannena yāpenti, tena vaṇṇo pasīdati. 4 Anāgatappajappāya, atītassānusocanā; Etena bālā sussanti, naḷova harito luto”ti. Naḷavaggo paṭhamo. 5 Tassuddānaṁ Oghaṁ nimokkhaṁ upaneyyaṁ, Accenti katichindi ca; Jāgaraṁ appaṭividitā, Susammuṭṭhā mānakāminā; Araññe dasamo vutto, Vaggo tena pavuccati. 0 Saṁyutta Nikāya 1.75 8. Chetvāvagga Bhītāsutta |75| “Kiṁsūdha bhītā janatā anekā, Maggo canekāyatanappavutto; Pucchāmi taṁ gotama bhūripañña, Kismiṁ ṭhito paralokaṁ na bhāye”ti. 2 “Vācaṁ manañca paṇidhāya sammā, Kāyena pāpāni akubbamāno; Bahvannapānaṁ gharamāvasanto, Saddho mudū saṁvibhāgī vadaññū; Etesu dhammesu ṭhito catūsu, Dhamme ṭhito paralokaṁ na bhāye”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.5 1. Naḷavagga Katichindasutta |5| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Kati chinde kati jahe, kati cuttari bhāvaye; Kati saṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccatī”ti. 3 “Pañca chinde pañca jahe, pañca cuttari bhāvaye; Pañca saṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.54 6. Jarāvagga Vatthusutta |54| “Kiṁsu vatthu manussānaṁ, kiṁsūdha paramo sakhā; Kiṁsu bhūtā upajīvanti, ye pāṇā pathavissitā”ti. 2 “Puttā vatthu manussānaṁ, bhariyā ca paramo sakhā; Vuṭṭhiṁ bhūtā upajīvanti, ye pāṇā pathavissitā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.31 4. Satullapakāyikavagga Sabbhisutta |31| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 969 --- sn1 31:1 2 “Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Sataṁ saddhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo”ti. 3 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 4 “Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Sataṁ saddhammamaññāya, paññā labbhati nāññato”ti. 5 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 6 “Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Sataṁ saddhammamaññāya, sokamajjhe na socatī”ti. 7 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 8 “Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Sataṁ saddhammamaññāya, ñātimajjhe virocatī”ti. 9 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 10 “Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Sataṁ saddhammamaññāya, sattā gacchanti suggatin”ti. 11 Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 12 “Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Sataṁ saddhammamaññāya, sattā tiṭṭhanti sātatan”ti. 13 Atha kho aparā devatā bhagavantaṁ etadavoca: “kassa nu kho, bhagavā, subhāsitan”ti? 14 “Sabbāsaṁ vo subhāsitaṁ pariyāyena, api ca mamapi suṇātha— 15 Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Sataṁ saddhammamaññāya, sabbadukkhā pamuccatī”ti. 16 Idamavoca bhagavā. Attamanā tā devatāyo bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsūti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.40 4. Satullapakāyikavagga Dutiyapajjunnadhītusuttaṁ |40| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho cūḷakokanadā pajjunnassa dhītā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ mahāvanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā cūḷakokanadā pajjunnassa dhītā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi: 2 “Idhāgamā vijjupabhāsavaṇṇā, Kokanadā pajjunnassa dhītā; Buddhañca dhammañca namassamānā, Gāthācimā atthavatī abhāsi. 3 Bahunāpi kho taṁ vibhajeyyaṁ, Pariyāyena tādiso dhammo; Saṅkhittamatthaṁ lapayissāmi, Yāvatā me manasā pariyattaṁ. 4 Pāpaṁ na kayirā vacasā manasā, Kāyena vā kiñcana sabbaloke; Kāme pahāya satimā sampajāno, Dukkhaṁ na sevetha anatthasaṁhitan”ti. Satullapakāyikavaggo catuttho. 5 Tassuddānaṁ Sabbhimaccharinā sādhu, na santujjhānasaññino; Saddhā samayo sakalikaṁ, ubho pajjunnadhītaroti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.25 3. Sattivagga Arahantasutta |25| “Yo hoti bhikkhu arahaṁ katāvī, Khīṇāsavo antimadehadhārī; Ahaṁ vadāmītipi so vadeyya, Mamaṁ vadantītipi so vadeyyā”ti. 2 “Yo hoti bhikkhu arahaṁ katāvī, Khīṇāsavo antimadehadhārī; Ahaṁ vadāmītipi so vadeyya, Mamaṁ vadantītipi so vadeyya; Loke samaññaṁ kusalo viditvā, Vohāramattena so vohareyyā”ti. 3 “Yo hoti bhikkhu arahaṁ katāvī, Khīṇāsavo antimadehadhārī; Mānaṁ nu kho so upagamma bhikkhu, Ahaṁ vadāmītipi so vadeyya; Mamaṁ vadantītipi so vadeyyā”ti. 4 “Pahīnamānassa na santi ganthā, Vidhūpitā mānaganthassa sabbe; Sa vītivatto maññataṁ sumedho, Ahaṁ vadāmītipi so vadeyya. 5 Mamaṁ vadantītipi so vadeyya, Loke samaññaṁ kusalo viditvā; Vohāramattena so vohareyyā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.61 7. Addhavagga Nāmasutta |61| “Kiṁsu sabbaṁ addhabhavi, kismā bhiyyo na vijjati; Kissassu ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū”ti. 2 “Nāmaṁ sabbaṁ addhabhavi, nāmā bhiyyo na vijjati; Nāmassa ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.65 7. Addhavagga Bandhanasutta |65| “Kiṁsu sambandhano loko, kiṁsu tassa vicāraṇaṁ; Kissassu vippahānena, sabbaṁ chindati bandhanan”ti. 2 “Nandīsambandhano loko, vitakkassa vicāraṇaṁ; Taṇhāya vippahānena, sabbaṁ chindati bandhanan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.44 5. Ādittavagga Ekamūlasutta |44| “Ekamūlaṁ dvirāvaṭṭaṁ, timalaṁ pañcapattharaṁ; Samuddaṁ dvādasāvaṭṭaṁ, pātālaṁ atarī isī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.21 3. Sattivagga Sattisutta |21| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake; Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje”ti. 3 “Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake; Sakkāyadiṭṭhippahānāya, sato bhikkhu paribbaje”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.50 5. Ādittavagga Ghaṭīkārasutta |50| “Avihaṁ upapannāse, vimuttā satta bhikkhavo; Rāgadosaparikkhīṇā, tiṇṇā loke visattikan”ti. 2 “Ke ca te ataruṁ paṅkaṁ, maccudheyyaṁ suduttaraṁ; Ke 970 --- sn1 50:2 hitvā mānusaṁ dehaṁ, dibbayogaṁ upaccagun”ti. 3 “Upako palagaṇḍo ca, pukkusāti ca te tayo; Bhaddiyo khaṇḍadevo ca, bāhuraggi ca siṅgiyo; Te hitvā mānusaṁ dehaṁ, dibbayogaṁ upaccagun”ti. 4 “Kusalī bhāsasī tesaṁ, mārapāsappahāyinaṁ; Kassa te dhammamaññāya, acchiduṁ bhavabandhanan”ti. 5 “Na aññatra bhagavatā, nāññatra tava sāsanā; Yassa te dhammamaññāya, acchiduṁ bhavabandhanaṁ. 6 Yattha nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhati; Taṁ te dhammaṁ idhaññāya, acchiduṁ bhavabandhanan”ti. 7 “Gambhīraṁ bhāsasī vācaṁ, dubbijānaṁ sudubbudhaṁ; Kassa tvaṁ dhammamaññāya, vācaṁ bhāsasi īdisan”ti. 8 “Kumbhakāro pure āsiṁ, vekaḷiṅge ghaṭīkaro; Mātāpettibharo āsiṁ, kassapassa upāsako. 9 Virato methunā dhammā, brahmacārī nirāmiso; Ahuvā te sagāmeyyo, ahuvā te pure sakhā. 10 Sohamete pajānāmi, vimutte satta bhikkhavo; Rāgadosaparikkhīṇe, tiṇṇe loke visattikan”ti. 11 “Evametaṁ tadā āsi, yathā bhāsasi bhaggava; Kumbhakāro pure āsi, vekaḷiṅge ghaṭīkaro; Mātāpettibharo āsi, kassapassa upāsako. 12 Virato methunā dhammā, brahmacārī nirāmiso; Ahuvā me sagāmeyyo, ahuvā me pure sakhā”ti. 13 “Evametaṁ purāṇānaṁ, sahāyānaṁ ahu saṅgamo; Ubhinnaṁ bhāvitattānaṁ, sarīrantimadhārinan”ti. Ādittavaggo pañcamo. 14 Tassuddānaṁ Ādittaṁ kiṁdadaṁ annaṁ, ekamūlaanomiyaṁ; Accharāvanaropajetaṁ, maccharena ghaṭīkaroti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.1 1. Naḷavagga Oghataraṇasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ etadavoca: “kathaṁ nu tvaṁ, mārisa, oghamatarī”ti? “Appatiṭṭhaṁ khvāhaṁ, āvuso, anāyūhaṁ oghamatarin”ti. “Yathākathaṁ pana tvaṁ, mārisa, appatiṭṭhaṁ anāyūhaṁ oghamatarī”ti? “Yadāsvāhaṁ, āvuso, santiṭṭhāmi tadāssu saṁsīdāmi; yadāsvāhaṁ, āvuso, āyūhāmi tadāssu nibbuyhāmi. Evaṁ khvāhaṁ, āvuso, appatiṭṭhaṁ anāyūhaṁ oghamatarin”ti. 2 “Cirassaṁ vata passāmi, brāhmaṇaṁ parinibbutaṁ; Appatiṭṭhaṁ anāyūhaṁ, tiṇṇaṁ loke visattikan”ti. 3 Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā: “samanuñño me satthā”ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.35 4. Satullapakāyikavagga Ujjhānasaññisutta |35| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā ujjhānasaññikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā vehāsaṁ aṭṭhaṁsu. Vehāsaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Aññathā santamattānaṁ, aññathā yo pavedaye; Nikacca kitavasseva, bhuttaṁ theyyena tassa taṁ. 3 Yañhi kayirā tañhi vade, yaṁ na kayirā na taṁ vade; Akarontaṁ bhāsamānaṁ, parijānanti paṇḍitā”ti. 4 “Na yidaṁ bhāsitamattena, ekantasavanena vā; Anukkamitave sakkā, yāyaṁ paṭipadā daḷhā; Yāya dhīrā pamuccanti, jhāyino mārabandhanā. 5 Na ve dhīrā pakubbanti, viditvā lokapariyāyaṁ; Aññāya nibbutā dhīrā, tiṇṇā loke visattikan”ti. 6 Atha kho tā devatāyo pathaviyaṁ patiṭṭhahitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “accayo no, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yā mayaṁ bhagavantaṁ āsādetabbaṁ amaññimhā. Tāsaṁ no, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. Atha kho bhagavā sitaṁ pātvākāsi. Atha kho tā devatāyo bhiyyoso mattāya ujjhāyantiyo vehāsaṁ abbhuggañchuṁ. Ekā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 7 “Accayaṁ desayantīnaṁ, yo ce na paṭigaṇhati; Kopantaro dosagaru, sa veraṁ paṭimuñcatī”ti. 8 “Accayo ce na vijjetha, nocidhāpagataṁ siyā; Verāni na ca sammeyyuṁ, kenīdha kusalo siyā”ti. 9 “Kassaccayā na vijjanti, kassa natthi apāgataṁ; Ko na sammohamāpādi, ko ca dhīro sadā sato”ti. 10 “Tathāgatassa buddhassa, sabbabhūtānukampino; Tassaccayā na vijjanti, tassa natthi apāgataṁ; So na sammohamāpādi, sova dhīro sadā satoti. 11 Accayaṁ desayantīnaṁ, yo ce na paṭigaṇhati; Kopantaro dosagaru, sa veraṁ 971 --- sn1 35:11 paṭimuñcati; Taṁ veraṁ nābhinandāmi, paṭiggaṇhāmi voccayan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.14 2. Nandanavagga Khattiyasutta |14| “Khattiyo dvipadaṁ seṭṭho, balībaddo catuppadaṁ; Komārī seṭṭhā bhariyānaṁ, yo ca puttāna pubbajo”ti. 2 “Sambuddho dvipadaṁ seṭṭho, ājānīyo catuppadaṁ; Sussūsā seṭṭhā bhariyānaṁ, yo ca puttānamassavo”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.71 8. Chetvāvagga Chetvāsutta |71| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Kiṁsu chetvā sukhaṁ seti, kiṁsu chetvā na socati; Kissassu ekadhammassa, vadhaṁ rocesi gotamā”ti. 3 “Kodhaṁ chetvā sukhaṁ seti, kodhaṁ chetvā na socati; Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa devate; Vadhaṁ ariyā pasaṁsanti, tañhi chetvā na socatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.30 3. Sattivagga Eṇijaṅghasutta |30| “Eṇijaṅghaṁ kisaṁ vīraṁ, appāhāraṁ alolupaṁ; Sīhaṁvekacaraṁ nāgaṁ, kāmesu anapekkhinaṁ; Upasaṅkamma pucchāma, kathaṁ dukkhā pamuccatī”ti. 2 “Pañca kāmaguṇā loke, manochaṭṭhā paveditā; Ettha chandaṁ virājetvā, evaṁ dukkhā pamuccatī”ti. Sattivaggo tatiyo. 3 Tassuddānaṁ Sattiyā phusati ceva, jaṭā manonivāraṇā; Arahantena pajjoto, sarā mahaddhanena ca; Catucakkena navamaṁ, eṇijaṅghena te dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.55 6. Jarāvagga Paṭhamajanasutta |55| “Kiṁsu janeti purisaṁ, kiṁsu tassa vidhāvati; Kiṁsu saṁsāramāpādi, kiṁsu tassa mahabbhayan”ti. 2 “Taṇhā janeti purisaṁ, cittamassa vidhāvati; Satto saṁsāramāpādi, dukkhamassa mahabbhayan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.4 1. Naḷavagga Accentisutta |4| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Accenti kālā tarayanti rattiyo, Vayoguṇā anupubbaṁ jahanti; Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno, Puññāni kayirātha sukhāvahānī”ti. 3 “Accenti kālā tarayanti rattiyo, Vayoguṇā anupubbaṁ jahanti; Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno, Lokāmisaṁ pajahe santipekkho”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.74 8. Chetvāvagga Vuṭṭhisutta |74| “Kiṁsu uppatataṁ seṭṭhaṁ, kiṁsu nipatataṁ varaṁ; Kiṁsu pavajamānānaṁ, kiṁsu pavadataṁ varan”ti. 2 “Bījaṁ uppatataṁ seṭṭhaṁ, vuṭṭhi nipatataṁ varā; Gāvo pavajamānānaṁ, putto pavadataṁ varo”ti. 3 “Vijjā uppatataṁ seṭṭhā, avijjā nipatataṁ varā; Saṅgho pavajamānānaṁ, buddho pavadataṁ varo”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.11 2. Nandanavagga Nandanasutta |11| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, aññatarā tāvatiṁsakāyikā devatā nandane vane accharāsaṅghaparivutā dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārayamānā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 3 ‘Na te sukhaṁ pajānanti, ye na passanti nandanaṁ; Āvāsaṁ naradevānaṁ, tidasānaṁ yasassinan’ti. 4 Evaṁ vutte, bhikkhave, aññatarā devatā taṁ devataṁ gāthāya paccabhāsi: 5 ‘Na tvaṁ bāle pajānāsi, yathā arahataṁ vaco; Aniccā sabbasaṅkhārā, uppādavayadhammino; Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṁ vūpasamo sukho’”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.60 6. Jarāvagga Kavisutta |60| “Kiṁsu nidānaṁ gāthānaṁ, kiṁsu tāsaṁ viyañjanaṁ; Kiṁsu sannissitā gāthā, kiṁsu gāthānamāsayo”ti. 2 “Chando nidānaṁ gāthānaṁ, akkharā tāsaṁ viyañjanaṁ; Nāmasannissitā gāthā, kavi gāthānamāsayo”ti. Jarāvaggo chaṭṭho. 3 Tassuddānaṁ Jarā ajarasā mittaṁ, vatthu tīṇi janāni ca; Uppatho ca dutiyo ca, kavinā pūrito vaggoti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.24 3. Sattivagga Manonivāraṇasutta |24| “Yato yato mano nivāraye, Na dukkhameti naṁ tato tato; Sa sabbato mano nivāraye, Sa sabbato dukkhā pamuccatī”ti. 2 “Na sabbato mano nivāraye, Na mano saṁyatattamāgataṁ; Yato yato ca pāpakaṁ, Tato tato mano nivāraye”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.41 5. Ādittavagga Ādittasutta |41| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi: 2 “Ādittasmiṁ agārasmiṁ, yaṁ nīharati bhājanaṁ; Taṁ tassa hoti atthāya, no ca yaṁ tattha ḍayhati. 3 Evaṁ ādittako loko, jarāya maraṇena ca; Nīharetheva dānena, dinnaṁ hoti sunīhataṁ. 4 Dinnaṁ sukhaphalaṁ hoti, nādinnaṁ hoti taṁ tathā; Corā haranti rājāno, aggi ḍahati nassati. 5 Atha antena jahati, Sarīraṁ sapariggahaṁ; Etadaññāya medhāvī, Bhuñjetha ca dadetha ca; Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṁ, Anindito saggamupeti ṭhānan”ti. 972 --- sn1 41:5 0 Saṁyutta Nikāya 1.20 2. Nandanavagga Samiddhisutta |20| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati tapodārāme. Atha kho āyasmā samiddhi rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṁ. Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ tapodaṁ obhāsetvā yena āyasmā samiddhi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṁ ṭhitā āyasmantaṁ samiddhiṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Abhutvā bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi; Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taṁ kālo upaccagā”ti. 3 “Kālaṁ vohaṁ na jānāmi, channo kālo na dissati; Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṁ kālo upaccagā”ti. 4 Atha kho sā devatā pathaviyaṁ patiṭṭhahitvā āyasmantaṁ samiddhiṁ etadavoca: “daharo tvaṁ, bhikkhu, pabbajito susu kāḷakeso, bhadrena yobbanena samannāgato, paṭhamena vayasā, anikkīḷitāvī kāmesu. Bhuñja, bhikkhu, mānusake kāme; mā sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvī”ti. 5 “Na khvāhaṁ, āvuso, sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvāmi. Kālikañca khvāhaṁ, āvuso, hitvā sandiṭṭhikaṁ anudhāvāmi. Kālikā hi, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaṁ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti. 6 “Kathañca, bhikkhu, kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo? Kathaṁ sandiṭṭhiko ayaṁ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti? 7 “Ahaṁ kho, āvuso, navo acirapabbajito adhunāgato imaṁ dhammavinayaṁ. Na tāhaṁ sakkomi vitthārena ācikkhituṁ. Ayaṁ so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho rājagahe viharati tapodārāme. Taṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccha. Yathā te bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāsī”ti. 8 “Na kho, bhikkhu, sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituṁ, aññāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto. Sace kho tvaṁ, bhikkhu, taṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccheyyāsi, mayampi āgaccheyyāma dhammassavanāyā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā samiddhi tassā devatāya paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaṁ etadavoca: 9 “Idhāhaṁ, bhante, rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkamiṁ gattāni parisiñcituṁ. Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsiṁ gattāni pubbāpayamāno. Atha kho, bhante, aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ tapodaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṁ ṭhitā imāya gāthāya ajjhabhāsi: 10 ‘Abhutvā bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi; Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taṁ kālo upaccagā’ti. 11 Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, taṁ devataṁ gāthāya paccabhāsiṁ: 12 ‘Kālaṁ vohaṁ na jānāmi, channo kālo na dissati; Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṁ kālo upaccagā’ti. 13 Atha kho, bhante, sā devatā pathaviyaṁ patiṭṭhahitvā maṁ etadavoca: ‘daharo tvaṁ, bhikkhu, pabbajito susu kāḷakeso, bhadrena yobbanena samannāgato, paṭhamena vayasā, anikkīḷitāvī kāmesu. Bhuñja, bhikkhu, mānusake kāme; mā sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvī’ti. 14 Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, taṁ devataṁ etadavocaṁ: ‘na khvāhaṁ, āvuso, sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvāmi; kālikañca khvāhaṁ, āvuso, hitvā sandiṭṭhikaṁ anudhāvāmi. Kālikā hi, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaṁ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. 15 Evaṁ vutte, bhante, sā devatā maṁ etadavoca: ‘kathañca, bhikkhu, kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo? Kathaṁ sandiṭṭhiko ayaṁ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti? 16 Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, taṁ devataṁ etadavocaṁ: ‘ahaṁ kho, āvuso, navo acirapabbajito adhunāgato imaṁ dhammavinayaṁ, na tāhaṁ sakkomi vitthārena ācikkhituṁ. Ayaṁ so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho rājagahe viharati 973 --- sn1 20:16 tapodārāme. Taṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccha. Yathā te bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāsī’ti. 17 Evaṁ vutte, bhante, sā devatā maṁ etadavoca: ‘na kho, bhikkhu, sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituṁ, aññāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto. Sace kho tvaṁ, bhikkhu, taṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccheyyāsi, mayampi āgaccheyyāma dhammassavanāyā’ti. Sace, bhante, tassā devatāya saccaṁ vacanaṁ, idheva sā devatā avidūre”ti. 18 Evaṁ vutte, sā devatā āyasmantaṁ samiddhiṁ etadavoca: “puccha, bhikkhu, puccha, bhikkhu, yamahaṁ anuppattā”ti. 19 Atha kho bhagavā taṁ devataṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 20 “Akkheyyasaññino sattā, akkheyyasmiṁ patiṭṭhitā; Akkheyyaṁ apariññāya, yogamāyanti maccuno. 21 Akkheyyañca pariññāya, Akkhātāraṁ na maññati; Tañhi tassa na hotīti, Yena naṁ vajjā na tassa atthi; Sace vijānāsi vadehi yakkhā”ti. 22 “Na khvāhaṁ, bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṁ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ jāneyyan”ti. 23 “Samo visesī uda vā nihīno, Yo maññatī so vivadetha tena; Tīsu vidhāsu avikampamāno, Samo visesīti na tassa hoti; Sace vijānāsi vadehi yakkhā”ti. 24 “Imassapi khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa na vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṁ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ jāneyyan”ti. 25 “Pahāsi saṅkhaṁ na vimānamajjhagā, Acchecchi taṇhaṁ idha nāmarūpe; Taṁ chinnaganthaṁ anighaṁ nirāsaṁ, Pariyesamānā nājjhagamuṁ; Devā manussā idha vā huraṁ vā, Saggesu vā sabbanivesanesu. 26 Sace vijānāsi vadehi yakkhā”ti. 27 “Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi— 28 Pāpaṁ na kayirā vacasā manasā, Kāyena vā kiñcana sabbaloke; Kāme pahāya satimā sampajāno, Dukkhaṁ na sevetha anatthasaṁhitan”ti. Nandanavaggo dutiyo. 29 Tassuddānaṁ Nandanā nandati ceva, Natthiputtasamena ca; Khattiyo saṇamāno ca, Niddātandī ca dukkaraṁ; Hirī kuṭikā navamo, Dasamo vutto samiddhināti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.45 5. Ādittavagga Anomasutta |45| “Anomanāmaṁ nipuṇatthadassiṁ, Paññādadaṁ kāmālaye asattaṁ; Taṁ passatha sabbaviduṁ sumedhaṁ, Ariye pathe kamamānaṁ mahesin”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.64 7. Addhavagga Saṁyojanasutta |64| “Kiṁsu saṁyojano loko, kiṁsu tassa vicāraṇaṁ; Kissassu vippahānena, nibbānaṁ iti vuccatī”ti. 2 “Nandīsaṁyojano loko, vitakkassa vicāraṇaṁ; Taṇhāya vippahānena, nibbānaṁ iti vuccatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.70 7. Addhavagga Lokasutta |70| “Kismiṁ loko samuppanno, kismiṁ kubbati santhavaṁ; Kissa loko upādāya, kismiṁ loko vihaññatī”ti. 2 “Chasu loko samuppanno, chasu kubbati santhavaṁ; Channameva upādāya, chasu loko vihaññatī”ti. Addhavaggo sattamo. 3 Tassuddānaṁ Nāmaṁ cittañca taṇhā ca, saṁyojanañca bandhanā; Abbhāhatuḍḍito pihito, icchā lokena te dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.15 2. Nandanavagga Saṇamānasutta |15| “Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu; Saṇateva brahāraññaṁ, taṁ bhayaṁ paṭibhāti man”ti. 2 “Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu; Saṇateva brahāraññaṁ, sā rati paṭibhāti man”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.34 4. Satullapakāyikavagga Nasantisutta |34| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Na santi kāmā manujesu niccā, Santīdha kamanīyāni yesu baddho; Yesu pamatto apunāgamanaṁ, Anāgantā puriso maccudheyyā”ti. 3 “Chandajaṁ aghaṁ chandajaṁ dukkhaṁ, Chandavinayā aghavinayo; Aghavinayā dukkhavinayo”ti. 4 “Na te kāmā yāni citrāni loke, Saṅkapparāgo purisassa kāmo; Tiṭṭhanti citrāni tatheva loke, Athettha dhīrā vinayanti chandaṁ. 5 Kodhaṁ jahe vippajaheyya mānaṁ, Saṁyojanaṁ sabbamatikkameyya; Taṁ nāmarūpasmimasajjamānaṁ, Akiñcanaṁ nānupatanti dukkhā. 6 Pahāsi saṅkhaṁ na vimānamajjhagā, Acchecchi taṇhaṁ idha nāmarūpe; Taṁ chinnaganthaṁ anighaṁ nirāsaṁ, Pariyesamānā nājjhagamuṁ; Devā 974 --- sn1 34:6 manussā idha vā huraṁ vā, Saggesu vā sabbanivesanesū”ti. 7 “Tañce hi nāddakkhuṁ tathāvimuttaṁ, (iccāyasmā mogharājā) Devā manussā idha vā huraṁ vā; Naruttamaṁ atthacaraṁ narānaṁ, Ye taṁ namassanti pasaṁsiyā te”ti. 8 “Pasaṁsiyā tepi bhavanti bhikkhū, (mogharājāti bhagavā) Ye taṁ namassanti tathāvimuttaṁ; Aññāya dhammaṁ vicikicchaṁ pahāya, Saṅgātigā tepi bhavanti bhikkhū”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 1.51 6. Jarāvagga Jarāsutta |51| “Kiṁsu yāva jarā sādhu, kiṁsu sādhu patiṭṭhitaṁ; Kiṁsu narānaṁ ratanaṁ, kiṁsu corehi dūharan”ti. 2 “Sīlaṁ yāva jarā sādhu, saddhā sādhu patiṭṭhitā; Paññā narānaṁ ratanaṁ, puññaṁ corehi dūharan”ti. sn8 0 Saṁyutta Nikāya 8.1 1. Vaṅgīsavagga Nikkhantasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā vaṅgīso āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye āyasmatā nigrodhakappena upajjhāyena saddhiṁ. Tena kho pana samayena āyasmā vaṅgīso navako hoti acirapabbajito ohiyyako vihārapālo. Atha kho sambahulā itthiyo samalaṅkaritvā yena aggāḷavako ārāmo tenupasaṅkamiṁsu vihārapekkhikāyo. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa tā itthiyo disvā anabhirati uppajjati, rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi: “alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ; yassa me anabhirati uppannā, rāgo cittaṁ anuddhaṁseti, taṁ kutettha labbhā, yaṁ me paro anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādeyya. Yannūnāhaṁ attanāva attano anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādeyyan”ti. Atha kho āyasmā vaṅgīso attanāva attano anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādetvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi: 2 “Nikkhantaṁ vata maṁ santaṁ, agārasmānagāriyaṁ; Vitakkā upadhāvanti, pagabbhā kaṇhato ime. 3 Uggaputtā mahissāsā, sikkhitā daḷhadhammino; Samantā parikireyyuṁ, sahassaṁ apalāyinaṁ. 4 Sacepi etato bhiyyo, āgamissanti itthiyo; Neva maṁ byādhayissanti, dhamme samhi patiṭṭhitaṁ. 5 Sakkhī hi me sutaṁ etaṁ, buddhassādiccabandhuno; Nibbānagamanaṁ maggaṁ, tattha me nirato mano. 6 Evañce maṁ viharantaṁ, pāpima upagacchasi; Tathā maccu karissāmi, na me maggampi dakkhasī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 8.5 1. Vaṅgīsavagga Subhāsitasutta |5| Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, no dubbhāsitā; anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnaṁ. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu subhāsitaṁyeva bhāsati no dubbhāsitaṁ, dhammaṁyeva bhāsati no adhammaṁ, piyaṁyeva bhāsati no appiyaṁ, saccaṁyeva bhāsati no alikaṁ. Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnan”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 3 “Subhāsitaṁ uttamamāhu santo, Dhammaṁ bhaṇe nādhammaṁ taṁ dutiyaṁ; Piyaṁ bhaṇe nāppiyaṁ taṁ tatiyaṁ, Saccaṁ bhaṇe nālikaṁ taṁ catutthan”ti. 4 Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti. “Paṭibhātu taṁ, vaṅgīsā”ti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi: 5 “Tameva vācaṁ bhāseyya, yāyattānaṁ na tāpaye; Pare ca na vihiṁseyya, sā ve vācā subhāsitā. 6 Piyavācaṁva bhāseyya, yā vācā paṭinanditā; Yaṁ anādāya pāpāni, paresaṁ bhāsate piyaṁ. 7 Saccaṁ ve amatā vācā, esa dhammo sanantano; Sacce atthe ca dhamme ca, āhu santo patiṭṭhitā. 8 Yaṁ buddho bhāsate vācaṁ, khemaṁ nibbānapattiyā; Dukkhassantakiriyāya, sā ve vācānamuttamā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 8.12 1. Vaṅgīsavagga Vaṅgīsasutta |12| Ekaṁ samayaṁ āyasmā vaṅgīso sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā vaṅgīso aciraarahattappatto hutvā vimuttisukhaṁ paṭisaṁvedī tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi: 2 “Kāveyyamattā 975 --- sn8 12:2 vicarimha pubbe, Gāmā gāmaṁ purā puraṁ; Athaddasāma sambuddhaṁ, Saddhā no upapajjatha. 3 So me dhammamadesesi, khandhāyatanadhātuyo; Tassāhaṁ dhammaṁ sutvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 4 Bahunnaṁ vata atthāya, bodhiṁ ajjhagamā muni; Bhikkhūnaṁ bhikkhunīnañca, ye niyāmagataddasā. 5 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Pubbenivāsaṁ jānāmi, Dibbacakkhuṁ visodhitaṁ; Tevijjo iddhipattomhi, Cetopariyāyakovido”ti. 7 Tassuddānaṁ Nikkhantaṁ arati ceva, pesalā atimaññanā; Ānandena subhāsitā, sāriputtapavāraṇā; Parosahassaṁ koṇḍañño, moggallānena gaggarā; Vaṅgīsena dvādasāti. Vaṅgīsasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 8.4 1. Vaṅgīsavagga Ānandasutta |4| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi āyasmatā vaṅgīsena pacchāsamaṇena. Tena kho pana samayena āyasmato vaṅgīsassa anabhirati uppannā hoti, rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṁ ānandaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Kāmarāgena ḍayhāmi, cittaṁ me pariḍayhati; Sādhu nibbāpanaṁ brūhi, anukampāya gotamā”ti. 3 “Saññāya vipariyesā, cittaṁ te pariḍayhati; Nimittaṁ parivajjehi, subhaṁ rāgūpasaṁhitaṁ. 4 Saṅkhāre parato passa, dukkhato mā ca attato; Nibbāpehi mahārāgaṁ, mā ḍayhittho punappunaṁ. 5 Asubhāya cittaṁ bhāvehi, ekaggaṁ susamāhitaṁ; Sati kāyagatā tyatthu, nibbidābahulo bhava. 6 Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha; Tato mānābhisamayā, upasanto carissasī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 8.3 1. Vaṅgīsavagga Pesalasutta |3| Ekaṁ samayaṁ āyasmā vaṅgīso āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye āyasmatā nigrodhakappena upajjhāyena saddhiṁ. Tena kho pana samayena āyasmā vaṅgīso attano paṭibhānena aññe pesale bhikkhū atimaññati. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi: “alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ; yvāhaṁ attano paṭibhānena aññe pesale bhikkhū atimaññāmī”ti. Atha kho āyasmā vaṅgīso attanāva attano vippaṭisāraṁ uppādetvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi: 2 “Mānaṁ pajahassu gotama, Mānapathañca pajahassu; Asesaṁ mānapathasmiṁ, Samucchito vippaṭisārīhuvā cirarattaṁ. 3 Makkhena makkhitā pajā, Mānahatā nirayaṁ papatanti; Socanti janā cirarattaṁ, Mānahatā nirayaṁ upapannā. 4 Na hi socati bhikkhu kadāci, Maggajino sammāpaṭipanno; Kittiñca sukhañca anubhoti, Dhammadasoti tamāhu pahitattaṁ. 5 Tasmā akhilodha padhānavā, Nīvaraṇāni pahāya visuddho; Mānañca pahāya asesaṁ, Vijjāyantakaro samitāvī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 8.11 1. Vaṅgīsavagga Gaggarāsutta |11| Ekaṁ samayaṁ bhagavā campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sattahi ca upāsakasatehi sattahi ca upāsikāsatehi anekehi ca devatāsahassehi. Tyāssudaṁ bhagavā atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi: “ayaṁ kho bhagavā campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sattahi ca upāsakasatehi sattahi ca upāsikāsatehi anekehi ca devatāsahassehi. Tyāssudaṁ bhagavā atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. Yannūnāhaṁ bhagavantaṁ sammukhā sāruppāya gāthāya abhitthaveyyan”ti. 2 Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti. “Paṭibhātu taṁ, vaṅgīsā”ti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṁ sammukhā sāruppāya gāthāya abhitthavi: 3 “Cando yathā vigatavalāhake nabhe, Virocati vigatamalova bhāṇumā; Evampi aṅgīrasa tvaṁ mahāmuni, Atirocasi yasasā sabbalokan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 8.8 1. Vaṅgīsavagga Parosahassasutta |8| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā 976 --- sn8 8:1 samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi: “ayaṁ kho bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Yannūnāhaṁ bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti. 2 Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti. “Paṭibhātu taṁ, vaṅgīsā”ti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi: 3 “Parosahassaṁ bhikkhūnaṁ, sugataṁ payirupāsati; Desentaṁ virajaṁ dhammaṁ, nibbānaṁ akutobhayaṁ. 4 Suṇanti dhammaṁ vimalaṁ, sammāsambuddhadesitaṁ; Sobhati vata sambuddho, bhikkhusaṅghapurakkhato. 5 Nāganāmosi bhagavā, isīnaṁ isisattamo; Mahāmeghova hutvāna, sāvake abhivassati. 6 Divāvihārā nikkhamma, satthudassanakamyatā; Sāvako te mahāvīra, pāde vandati vaṅgiso”ti. 7 “Kiṁ nu te, vaṅgīsa, imā gāthāyo pubbe parivitakkitā, udāhu ṭhānasova taṁ paṭibhantī”ti? “Na kho me, bhante, imā gāthāyo pubbe parivitakkitā, atha kho ṭhānasova maṁ paṭibhantī”ti. “Tena hi taṁ, vaṅgīsa, bhiyyoso mattāya pubbe aparivitakkitā gāthāyo paṭibhantū”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā vaṅgīso bhagavato paṭissutvā bhiyyoso mattāya bhagavantaṁ pubbe aparivitakkitāhi gāthāhi abhitthavi: 8 “Ummaggapathaṁ mārassa abhibhuyya, Carasi pabhijja khilāni; Taṁ passatha bandhapamuñcakaraṁ, Asitaṁ bhāgaso pavibhajaṁ. 9 Oghassa nittharaṇatthaṁ, Anekavihitaṁ maggaṁ akkhāsi; Tasmiñce amate akkhāte, Dhammaddasā ṭhitā asaṁhīrā. 10 Pajjotakaro ativijjha, Sabbaṭṭhitīnaṁ atikkamamaddasa; Ñatvā ca sacchikatvā ca, Aggaṁ so desayi dasaddhānaṁ. 11 Evaṁ sudesite dhamme, Ko pamādo vijānataṁ dhammaṁ; Tasmā hi tassa bhagavato sāsane, Appamatto sadā namassamanusikkhe”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 8.7 1. Vaṅgīsavagga Pavāraṇāsutta |7| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase pavāraṇāya bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā bhikkhū āmantesi: “handa dāni, bhikkhave, pavāremi vo. Na ca me kiñci garahatha kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā”ti. 2 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “na kho mayaṁ, bhante, bhagavato kiñci garahāma kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā. Bhagavā hi, bhante, anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido. Maggānugā ca, bhante, etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā; ahañca kho, bhante, bhagavantaṁ pavāremi. Na ca me bhagavā kiñci garahati kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā”ti. 3 “Na khvāhaṁ te, sāriputta, kiñci garahāmi kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā. Paṇḍito tvaṁ, sāriputta, mahāpañño tvaṁ, sāriputta, puthupañño tvaṁ, sāriputta, hāsapañño tvaṁ, sāriputta, javanapañño tvaṁ, sāriputta, tikkhapañño tvaṁ, sāriputta, nibbedhikapañño tvaṁ, sāriputta. Seyyathāpi, sāriputta, rañño cakkavattissa jeṭṭhaputto pitarā pavattitaṁ cakkaṁ sammadeva anuppavatteti; evameva kho tvaṁ, sāriputta, mayā anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ sammadeva anuppavattesī”ti. 4 “No ce kira me, bhante, bhagavā kiñci garahati kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā. Imesaṁ pana, bhante, bhagavā pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ na kiñci garahati kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā”ti. “Imesampi khvāhaṁ, sāriputta, pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ na kiñci garahāmi kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā. Imesañhi, sāriputta, pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ saṭṭhi bhikkhū tevijjā, saṭṭhi bhikkhū chaḷabhiññā, saṭṭhi bhikkhū ubhatobhāgavimuttā, atha itare paññāvimuttā”ti. 5 Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā 977 --- sn8 7:5 bhagavantaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti. “Paṭibhātu taṁ, vaṅgīsā”ti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi: 6 “Ajja pannarase visuddhiyā, Bhikkhū pañcasatā samāgatā; Saṁyojanabandhanacchidā, Anīghā khīṇapunabbhavā isī. 7 Cakkavattī yathā rājā, amaccaparivārito; Samantā anupariyeti, sāgarantaṁ mahiṁ imaṁ. 8 Evaṁ vijitasaṅgāmaṁ, satthavāhaṁ anuttaraṁ; Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino. 9 Sabbe bhagavato puttā, palāpettha na vijjati; Taṇhāsallassa hantāraṁ, vande ādiccabandhunan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 8.2 1. Vaṅgīsavagga Aratīsutta |2| Ekaṁ samayaṁ …pe… āyasmā vaṅgīso āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye āyasmatā nigrodhakappena upajjhāyena saddhiṁ. Tena kho pana samayena āyasmā nigrodhakappo pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṁ pavisati, sāyaṁ vā nikkhamati aparajju vā kāle. Tena kho pana samayena āyasmato vaṅgīsassa anabhirati uppannā hoti, rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi: “alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ; yassa me anabhirati uppannā, rāgo cittaṁ anuddhaṁseti; taṁ kutettha labbhā, yaṁ me paro anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādeyya. Yannūnāhaṁ attanāva attano anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādeyyan”ti. Atha kho āyasmā vaṅgīso attanāva attano anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādetvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi: 2 “Aratiñca ratiñca pahāya, Sabbaso gehasitañca vitakkaṁ; Vanathaṁ na kareyya kuhiñci, Nibbanatho arato sa hi bhikkhu. 3 Yamidha pathaviñca vehāsaṁ, Rūpagatañca jagatogadhaṁ; Kiñci parijīyati sabbamaniccaṁ, Evaṁ samecca caranti mutattā. 4 Upadhīsu janā gadhitāse, Diṭṭhasute paṭighe ca mute ca; Ettha vinodaya chandamanejo, Yo ettha na limpati taṁ munimāhu. 5 Atha saṭṭhinissitā savitakkā, Puthū janatāya adhammā niviṭṭhā; Na ca vaggagatassa kuhiñci, No pana duṭṭhullabhāṇī sa bhikkhu. 6 Dabbo cirarattasamāhito, Akuhako nipako apihālu; Santaṁ padaṁ ajjhagamā muni paṭicca, Parinibbuto kaṅkhati kālan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 8.9 1. Vaṅgīsavagga Koṇḍaññasutta |9| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā aññāsikoṇḍañño sucirasseva yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti: “koṇḍaññohaṁ, bhagavā, koṇḍaññohaṁ, sugatā”ti. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā aññāsikoṇḍañño sucirasseva yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti: ‘koṇḍaññohaṁ, bhagavā, koṇḍaññohaṁ, sugatā’ti. Yannūnāhaṁ āyasmantaṁ aññāsikoṇḍaññaṁ bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti. 2 Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti. “Paṭibhātu taṁ, vaṅgīsā”ti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṁ aññāsikoṇḍaññaṁ bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi: 3 “Buddhānubuddho so thero, koṇḍañño tibbanikkamo; Lābhī sukhavihārānaṁ, vivekānaṁ abhiṇhaso. 4 Yaṁ sāvakena pattabbaṁ, satthusāsanakārinā; Sabbassa taṁ anuppattaṁ, appamattassa sikkhato. 5 Mahānubhāvo tevijjo, cetopariyāyakovido; Koṇḍañño buddhadāyādo, pāde vandati satthuno”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 8.10 1. Vaṅgīsavagga Moggallānasutta |10| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati isigilipasse kāḷasilāyaṁ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tesaṁ sudaṁ āyasmā mahāmoggallāno cetasā cittaṁ samannesati vippamuttaṁ nirupadhiṁ. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi: “ayaṁ kho bhagavā rājagahe viharati isigilipasse kāḷasilāyaṁ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tesaṁ sudaṁ āyasmā mahāmoggallāno cetasā cittaṁ samannesati vippamuttaṁ nirupadhiṁ. Yannūnāhaṁ āyasmantaṁ 978 --- sn8 10:1 mahāmoggallānaṁ bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti. 2 Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti. “Paṭibhātu taṁ, vaṅgīsā”ti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi: 3 “Nagassa passe āsīnaṁ, muniṁ dukkhassa pāraguṁ; Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino. 4 Te cetasā anupariyeti, Moggallāno mahiddhiko; Cittaṁ nesaṁ samannesaṁ, Vippamuttaṁ nirūpadhiṁ. 5 Evaṁ sabbaṅgasampannaṁ, Muniṁ dukkhassa pāraguṁ; Anekākārasampannaṁ, Payirupāsanti gotaman”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 8.6 1. Vaṅgīsavagga Sāriputtasutta |6| Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā. Te ca bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā sāriputto bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā. Te ca bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Yannūnāhaṁ āyasmantaṁ sāriputtaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti. 2 Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yenāyasmā sāriputto tenañjaliṁ paṇāmetvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, āvuso sāriputta, paṭibhāti maṁ, āvuso sāriputtā”ti. “Paṭibhātu taṁ, āvuso vaṅgīsā”ti. Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṁ sāriputtaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi: 3 “Gambhīrapañño medhāvī, maggāmaggassa kovido; Sāriputto mahāpañño, dhammaṁ deseti bhikkhunaṁ. 4 Saṅkhittenapi deseti, vitthārenapi bhāsati; Sāḷikāyiva nigghoso, paṭibhānaṁ udīrayi. 5 Tassa taṁ desayantassa, suṇanti madhuraṁ giraṁ; Sarena rajanīyena, savanīyena vaggunā; Udaggacittā muditā, sotaṁ odhenti bhikkhavo”ti. sn9 0 Saṁyutta Nikāya 9.13 1. Vanavagga Pākatindriyasutta |13| Ekaṁ samayaṁ sambahulā bhikkhū kosalesu viharanti aññatarasmiṁ vanasaṇḍe uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tesaṁ bhikkhūnaṁ anukampikā atthakāmā te bhikkhū saṁvejetukāmā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū gāthāhi ajjhabhāsi: 2 “Sukhajīvino pure āsuṁ, bhikkhū gotamasāvakā; Anicchā piṇḍamesanā, anicchā sayanāsanaṁ; Loke aniccataṁ ñatvā, dukkhassantaṁ akaṁsu te. 3 Dupposaṁ katvā attānaṁ, gāme gāmaṇikā viya; Bhutvā bhutvā nipajjanti, parāgāresu mucchitā. 4 Saṅghassa añjaliṁ katvā, idhekacce vadāmahaṁ; Apaviddhā anāthā te, yathā petā tatheva te. 5 Ye kho pamattā viharanti, te me sandhāya bhāsitaṁ; Ye appamattā viharanti, namo tesaṁ karomahan”ti. 6 Atha kho te bhikkhū tāya devatāya saṁvejitā saṁvegamāpādunti. 0 Saṁyutta Nikāya 9.6 1. Vanavagga Anuruddhasutta |6| Ekaṁ samayaṁ āyasmā anuruddho kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Atha kho aññatarā tāvatiṁsakāyikā devatā jālinī nāma āyasmato anuruddhassa purāṇadutiyikā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ anuruddhaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Tattha cittaṁ paṇidhehi, yattha te vusitaṁ pure; Tāvatiṁsesu devesu, sabbakāmasamiddhisu; Purakkhato parivuto, devakaññāhi sobhasī”ti. 3 “Duggatā devakaññāyo, sakkāyasmiṁ patiṭṭhitā; Te cāpi duggatā sattā, devakaññāhi patthitā”ti. 4 “Na te sukhaṁ pajānanti, ye na passanti nandanaṁ; Āvāsaṁ naradevānaṁ, tidasānaṁ yasassinan”ti. 5 “Na tvaṁ bāle vijānāsi, yathā 979 --- sn9 6:5 arahataṁ vaco; Aniccā sabbasaṅkhārā, uppādavayadhammino; Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṁ vūpasamo sukho. 6 Natthi dāni punāvāso, devakāyasmi jālini; Vikkhīṇo jātisaṁsāro, natthi dāni punabbhavo”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 9.2 1. Vanavagga Upaṭṭhānasutta |2| Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato supati. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 2 “Uṭṭhehi bhikkhu kiṁ sesi, ko attho supitena te; Āturassa hi kā niddā, sallaviddhassa ruppato. 3 Yāya saddhāya pabbajito, agārasmānagāriyaṁ; Tameva saddhaṁ brūhehi, mā niddāya vasaṁ gamī”ti. 4 “Aniccā addhuvā kāmā, yesu mandova mucchito; Baddhesu muttaṁ asitaṁ, kasmā pabbajitaṁ tape. 5 Chandarāgassa vinayā, avijjāsamatikkamā; Taṁ ñāṇaṁ paramodānaṁ, kasmā pabbajitaṁ tape. 6 Chetvā avijjaṁ vijjāya, āsavānaṁ parikkhayā; Asokaṁ anupāyāsaṁ, kasmā pabbajitaṁ tape. 7 Āraddhavīriyaṁ pahitattaṁ, Niccaṁ daḷhaparakkamaṁ; Nibbānaṁ abhikaṅkhantaṁ, Kasmā pabbajitaṁ tape”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 9.9 1. Vanavagga Vajjiputtasutta |9| Ekaṁ samayaṁ aññataro vajjiputtako bhikkhu vesāliyaṁ viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena vesāliyaṁ vajjiputtako sabbaratticāro hoti. Atha kho so bhikkhu vesāliyā tūriyatāḷitavāditanigghosasaddaṁ sutvā paridevamāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Ekakā mayaṁ araññe viharāma, Apaviddhaṁva vanasmiṁ dārukaṁ; Etādisikāya rattiyā, Ko su nāmamhehi pāpiyo”ti. 3 Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāya ajjhabhāsi: 4 “Ekakova tvaṁ araññe viharasi, Apaviddhaṁva vanasmiṁ dārukaṁ; Tassa te bahukā pihayanti, Nerayikā viya saggagāminan”ti. 5 Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti. 0 Saṁyutta Nikāya 9.12 1. Vanavagga Majjhanhikasutta |12| Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Atha kho tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tassa bhikkhuno santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu; Saṇateva brahāraññaṁ, taṁ bhayaṁ paṭibhāti maṁ. 3 Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu; Saṇateva brahāraññaṁ, sā rati paṭibhāti man”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 9.7 1. Vanavagga Nāgadattasutta |7| Ekaṁ samayaṁ āyasmā nāgadatto kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena āyasmā nāgadatto atikālena gāmaṁ pavisati, atidivā paṭikkamati. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmato nāgadattassa anukampikā atthakāmā āyasmantaṁ nāgadattaṁ saṁvejetukāmā yenāyasmā nāgadatto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāgadattaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 2 “Kāle pavisa nāgadatta, Divā ca āgantvā ativelacārī; Saṁsaṭṭho gahaṭṭhehi, Samānasukhadukkho. 3 Bhāyāmi nāgadattaṁ suppagabbhaṁ, Kulesu vinibaddhaṁ; Mā heva maccurañño balavato, Antakassa vasaṁ upesī”ti. 4 Atha kho āyasmā nāgadatto tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti. 0 Saṁyutta Nikāya 9.3 1. Vanavagga Kassapagottasutta |3| Ekaṁ samayaṁ āyasmā kassapagotto kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena āyasmā kassapagotto divāvihāragato aññataraṁ chetaṁ ovadati. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmantaṁ kassapagottaṁ saṁvejetukāmā yenāyasmā kassapagotto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ kassapagottaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 2 “Giriduggacaraṁ chetaṁ, appapaññaṁ acetasaṁ; Akāle ovadaṁ bhikkhu, mandova paṭibhāti maṁ. 3 Suṇāti na vijānāti, Āloketi na passati; Dhammasmiṁ bhaññamānasmiṁ, Atthaṁ bālo na bujjhati. 4 Sacepi dasa pajjote, dhārayissasi kassapa; Neva dakkhati rūpāni, cakkhu hissa na vijjatī”ti. 5 Atha kho āyasmā kassapagotto tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti. 0 Saṁyutta Nikāya 9.8 1. Vanavagga Kulagharaṇīsutta |8| Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu aññatarasmiṁ kule ativelaṁ ajjhogāḷhappatto viharati. Atha kho yā 980 --- sn9 8:1 tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yā tasmiṁ kule kulagharaṇī, tassā vaṇṇaṁ abhinimminitvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Nadītīresu saṇṭhāne, sabhāsu rathiyāsu ca; Janā saṅgamma mantenti, mañca tañca kimantaran”ti. 3 “Bahūhi saddā paccūhā, khamitabbā tapassinā; Na tena maṅku hotabbaṁ, na hi tena kilissati. 4 Yo ca saddaparittāsī, vane vātamigo yathā; Lahucittoti taṁ āhu, nāssa sampajjate vatan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 9.4 1. Vanavagga Sambahulasutta |4| Ekaṁ samayaṁ sambahulā bhikkhū kosalesu viharanti aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Atha kho te bhikkhū vassaṁvuṭṭhā temāsaccayena cārikaṁ pakkamiṁsu. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā te bhikkhū apassantī paridevamānā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Arati viya mejja khāyati, Bahuke disvāna vivitte āsane; Te cittakathā bahussutā, Kome gotamasāvakā gatā”ti. 3 Evaṁ vutte, aññatarā devatā taṁ devataṁ gāthāya paccabhāsi: 4 “Māgadhaṁ gatā kosalaṁ gatā, Ekacciyā pana vajjibhūmiyā; Magā viya asaṅgacārino, Aniketā viharanti bhikkhavo”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 9.11 1. Vanavagga Akusalavitakkasutta |11| Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato pāpake akusale vitakke vitakketi, seyyathidaṁ—kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 2 “Ayoniso manasikārā, so vitakkehi khajjasi; Ayoniso paṭinissajja, yoniso anucintaya. 3 Satthāraṁ dhammamārabbha, saṅghaṁ sīlāni attano; Adhigacchasi pāmojjaṁ, pītisukhamasaṁsayaṁ; Tato pāmojjabahulo, dukkhassantaṁ karissasī”ti. 4 Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti. 0 Saṁyutta Nikāya 9.5 1. Vanavagga Ānandasutta |5| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena āyasmā ānando ativelaṁ gihisaññattibahulo viharati. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmato ānandassa anukampikā atthakāmā āyasmantaṁ ānandaṁ saṁvejetukāmā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Rukkhamūlagahanaṁ pasakkiya, Nibbānaṁ hadayasmiṁ opiya; Jhāya gotama mā pamādo, Kiṁ te biḷibiḷikā karissatī”ti. 3 Atha kho āyasmā ānando tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti. 0 Saṁyutta Nikāya 9.10 1. Vanavagga Sajjhāyasutta |10| Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu yaṁ sudaṁ pubbe ativelaṁ sajjhāyabahulo viharati so aparena samayena appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno dhammaṁ asuṇantī yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Kasmā tuvaṁ dhammapadāni bhikkhu, Nādhīyasi bhikkhuhi saṁvasanto; Sutvāna dhammaṁ labhatippasādaṁ, Diṭṭheva dhamme labhatippasaṁsan”ti. 3 “Ahu pure dhammapadesu chando, Yāva virāgena samāgamimha; Yato virāgena samāgamimha, Yaṁ kiñci diṭṭhaṁva sutaṁ mutaṁ vā; Aññāya nikkhepanamāhu santo”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 9.14 1. Vanavagga Gandhatthenasutta |14| Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto pokkharaṇiṁ ogāhetvā padumaṁ upasiṅghati. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Yametaṁ vārijaṁ pupphaṁ, adinnaṁ upasiṅghasi; Ekaṅgametaṁ theyyānaṁ, gandhatthenosi mārisā”ti. 3 “Na harāmi na bhañjāmi, ārā siṅghāmi vārijaṁ; Atha kena nu vaṇṇena, gandhatthenoti vuccati. 4 Yvāyaṁ bhisāni khanati, puṇḍarīkāni bhañjati; Evaṁ ākiṇṇakammanto, kasmā eso na vuccatī”ti. 5 “Ākiṇṇaluddo puriso, dhāticelaṁva makkhito; Tasmiṁ me vacanaṁ natthi, tvañcārahāmi vattave. 6 Anaṅgaṇassa posassa, niccaṁ sucigavesino; 981 --- sn9 14:6 Vālaggamattaṁ pāpassa, abbhāmattaṁva khāyatī”ti. 7 “Addhā maṁ yakkha jānāsi, atho me anukampasi; Punapi yakkha vajjāsi, yadā passasi edisan”ti. 8 “Neva taṁ upajīvāma, napi te bhatakāmhase; Tvameva bhikkhu jāneyya, yena gaccheyya suggatin”ti. 9 Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti. Vanavaggo paṭhamo. 10 Tassuddānaṁ Vivekaṁ upaṭṭhānañca, Kassapagottena sambahulā; Ānando anuruddho ca, Nāgadattañca kulagharaṇī. 11 Vajjiputto ca vesālī, Sajjhāyena ayoniso; Majjhanhikālamhi pākatindriya—Padumapupphena cuddasa bhaveti. Vanasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 9.1 1. Vanavagga Vivekasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato pāpake akusale vitakke vitakketi gehanissite. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 2 “Vivekakāmosi vanaṁ paviṭṭho, Atha te mano niccharatī bahiddhā; Jano janasmiṁ vinayassu chandaṁ, Tato sukhī hohisi vītarāgo. 3 Aratiṁ pajahāsi sato, Bhavāsi sataṁ taṁ sārayāmase; Pātālarajo hi duttaro, Mā taṁ kāmarajo avāhari. 4 Sakuṇo yathā paṁsukunthito, Vidhunaṁ pātayati sitaṁ rajaṁ; Evaṁ bhikkhu padhānavā satimā, Vidhunaṁ pātayati sitaṁ rajan”ti. 5 Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti. sn7 0 Saṁyutta Nikāya 7.9 1. Arahantavagga Sundarikasutta |9| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati sundarikāya nadiyā tīre. Tena kho pana samayena sundarikabhāradvājo brāhmaṇo sundarikāya nadiyā tīre aggiṁ juhati, aggihuttaṁ paricarati. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo aggiṁ juhitvā aggihuttaṁ paricaritvā uṭṭhāyāsanā samantā catuddisā anuvilokesi: “ko nu kho imaṁ habyasesaṁ bhuñjeyyā”ti? Addasā kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle sasīsaṁ pārutaṁ nisinnaṁ. Disvāna vāmena hatthena habyasesaṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena kamaṇḍaluṁ gahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Atha kho bhagavā sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa padasaddena sīsaṁ vivari. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo “muṇḍo ayaṁ bhavaṁ, muṇḍako ayaṁ bhavan”ti tatova puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa etadahosi: “muṇḍāpi hi idhekacce brāhmaṇā bhavanti; yannūnāhaṁ taṁ upasaṅkamitvā jātiṁ puccheyyan”ti. 2 Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁjacco bhavan”ti? 3 “Mā jātiṁ puccha caraṇañca puccha, Kaṭṭhā have jāyati jātavedo; Nīcākulīnopi muni dhitimā, Ājānīyo hoti hirīnisedho. 4 Saccena danto damasā upeto, Vedantagū vusitabrahmacariyo; Yaññopanīto tamupavhayetha, Kālena so juhati dakkhiṇeyye”ti. 5 “Addhā suyiṭṭhaṁ suhutaṁ mama yidaṁ, Yaṁ tādisaṁ vedagumaddasāmi; Tumhādisānañhi adassanena, Añño jano bhuñjati habyasesan”ti. 6 “Bhuñjatu bhavaṁ gotamo. Brāhmaṇo bhavan”ti. 7 “Gāthābhigītaṁ me abhojaneyyaṁ, Sampassataṁ brāhmaṇa nesa dhammo; Gāthābhigītaṁ panudanti buddhā, Dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā. 8 Aññena ca kevalinaṁ mahesiṁ, Khīṇāsavaṁ kukkuccavūpasantaṁ; Annena pānena upaṭṭhahassu, Khettañhi taṁ puññapekkhassa hotī”ti. 9 “Atha kassa cāhaṁ, bho gotama, imaṁ habyasesaṁ dammī”ti? “Na khvāhaṁ, brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yasseso habyaseso bhutto sammā pariṇāmaṁ gaccheyya aññatra, brāhmaṇa, tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā. Tena hi tvaṁ, brāhmaṇa, taṁ habyasesaṁ appaharite vā chaḍḍehi appāṇake vā udake opilāpehī”ti. 10 Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo taṁ habyasesaṁ appāṇake udake opilāpesi. Atha kho so habyaseso udake pakkhitto cicciṭāyati 982 --- sn7 9:10 ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati. Seyyathāpi nāma phālo divasaṁsantatto udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati; evameva so habyaseso udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati. 11 Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo saṁviggo lomahaṭṭhajāto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sundarikabhāradvājaṁ brāhmaṇaṁ bhagavā gāthāhi ajjhabhāsi: 12 “Mā brāhmaṇa dāru samādahāno, Suddhiṁ amaññi bahiddhā hi etaṁ; Na hi tena suddhiṁ kusalā vadanti, Yo bāhirena parisuddhimicche. 13 Hitvā ahaṁ brāhmaṇa dārudāhaṁ, Ajjhattamevujjalayāmi jotiṁ; Niccagginī niccasamāhitatto, Arahaṁ ahaṁ brahmacariyaṁ carāmi. 14 Māno hi te brāhmaṇa khāribhāro, Kodho dhumo bhasmani mosavajjaṁ; Jivhā sujā hadayaṁ jotiṭhānaṁ, Attā sudanto purisassa joti. 15 Dhammo rahado brāhmaṇa sīlatittho, Anāvilo sabbhi sataṁ pasattho; Yattha have vedaguno sinātā, Anallagattāva taranti pāraṁ. 16 Saccaṁ dhammo saṁyamo brahmacariyaṁ, Majjhe sitā brāhmaṇa brahmapatti; Sa tujjubhūtesu namo karohi, Tamahaṁ naraṁ dhammasārīti brūmī”ti. 17 Evaṁ vutte, sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.2 1. Arahantavagga Akkosasutta |2| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Assosi kho akkosakabhāradvājo brāhmaṇo: 2 “bhāradvājagotto kira brāhmaṇo samaṇassa gotamassa santike agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti kupito anattamano yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosati paribhāsati. Evaṁ vutte, bhagavā akkosakabhāradvājaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, api nu kho te āgacchanti mittāmaccā ñātisālohitā atithiyo”ti? “Appekadā me, bho gotama, āgacchanti mittāmaccā ñātisālohitā atithiyo”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, api nu tesaṁ anuppadesi khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sāyanīyaṁ vā”ti? “Appekadā nesāhaṁ, bho gotama, anuppademi khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sāyanīyaṁ vā”ti. “Sace kho pana te, brāhmaṇa, nappaṭiggaṇhanti, kassa taṁ hotī”ti? “Sace te, bho gotama, nappaṭiggaṇhanti, amhākameva taṁ hotī”ti. “Evameva kho, brāhmaṇa, yaṁ tvaṁ amhe anakkosante akkosasi, arosente rosesi, abhaṇḍante bhaṇḍasi, taṁ te mayaṁ nappaṭiggaṇhāma. Tavevetaṁ, brāhmaṇa, hoti; tavevetaṁ, brāhmaṇa, hoti. 3 Yo kho, brāhmaṇa, akkosantaṁ paccakkosati, rosentaṁ paṭiroseti, bhaṇḍantaṁ paṭibhaṇḍati, ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, sambhuñjati vītiharatīti. Te mayaṁ tayā neva sambhuñjāma na vītiharāma. Tavevetaṁ, brāhmaṇa, hoti; tavevetaṁ, brāhmaṇa, hotī”ti. “Bhavantaṁ kho gotamaṁ sarājikā parisā evaṁ jānāti: ‘arahaṁ samaṇo gotamo’ti. Atha ca pana bhavaṁ gotamo kujjhatī”ti. 4 “Akkodhassa kuto kodho, dantassa samajīvino; Sammadaññā vimuttassa, upasantassa tādino. 5 Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṁ paṭikujjhati; Kuddhaṁ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṁ jeti dujjayaṁ. 6 Ubhinnamatthaṁ carati, attano ca parassa ca; Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā, yo sato upasammati. 7 Ubhinnaṁ tikicchantānaṁ, attano ca parassa ca; Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā”ti. 8 Evaṁ vutte, akkosakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ, bhante, bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 9 Alattha kho akkosakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā akkosakabhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.16 2. 983 --- sn7 16:0 Upāsakavagga Paccanīkasutta |16| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena paccanīkasāto nāma brāhmaṇo sāvatthiyaṁ paṭivasati. Atha kho paccanīkasātassa brāhmaṇassa etadahosi: “yannūnāhaṁ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṁ. Yaṁ yadeva samaṇo gotamo bhāsissati taṁ tadevassāhaṁ paccanīkāssan”ti. Tena kho pana samayena bhagavā abbhokāse caṅkamati. Atha kho paccanīkasāto brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ caṅkamantaṁ etadavoca: “bhaṇa samaṇadhamman”ti. 2 “Na paccanīkasātena, suvijānaṁ subhāsitaṁ; Upakkiliṭṭhacittena, sārambhabahulena ca. 3 Yo ca vineyya sārambhaṁ, appasādañca cetaso; Āghātaṁ paṭinissajja, sa ve jaññā subhāsitan”ti. 4 Evaṁ vutte, paccanīkasāto brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.12 2. Upāsakavagga Udayasutta |12| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena udayassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Atha kho udayo brāhmaṇo bhagavato pattaṁ odanena pūresi. Dutiyampi kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena udayassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami …pe… tatiyampi kho udayo brāhmaṇo bhagavato pattaṁ odanena pūretvā bhagavantaṁ etadavoca: “pakaṭṭhakoyaṁ samaṇo gotamo punappunaṁ āgacchatī”ti. 2 “Punappunañceva vapanti bījaṁ, Punappunaṁ vassati devarājā; Punappunaṁ khettaṁ kasanti kassakā, Punappunaṁ dhaññamupeti raṭṭhaṁ. 3 Punappunaṁ yācakā yācayanti, Punappunaṁ dānapatī dadanti; Punappunaṁ dānapatī daditvā, Punappunaṁ saggamupenti ṭhānaṁ. 4 Punappunaṁ khīranikā duhanti, Punappunaṁ vaccho upeti mātaraṁ; Punappunaṁ kilamati phandati ca, Punappunaṁ gabbhamupeti mando. 5 Punappunaṁ jāyati mīyati ca, Punappunaṁ sivathikaṁ haranti; Maggañca laddhā apunabbhavāya, Na punappunaṁ jāyati bhūripañño”ti. 6 Evaṁ vutte, udayo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.6 1. Arahantavagga Jaṭāsutta |6| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho jaṭābhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jaṭābhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Antojaṭā bahijaṭā, Jaṭāya jaṭitā pajā; Taṁ taṁ gotama pucchāmi, Ko imaṁ vijaṭaye jaṭan”ti. 3 “Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, Cittaṁ paññañca bhāvayaṁ; Ātāpī nipako bhikkhu, So imaṁ vijaṭaye jaṭaṁ. 4 Yesaṁ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā; Khīṇāsavā arahanto, tesaṁ vijaṭitā jaṭā. 5 Yattha nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhati; Paṭighaṁ rūpasaññā ca, etthesā chijjate jaṭā”ti. 6 Evaṁ vutte, jaṭābhāradvājo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.19 2. Upāsakavagga Mātuposakasutta |19| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho mātuposako brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mātuposako brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “ahañhi, bho gotama, dhammena bhikkhaṁ pariyesāmi, dhammena bhikkhaṁ pariyesitvā mātāpitaro posemi. Kaccāhaṁ, bho gotama, evaṅkārī kiccakārī homī”ti? “Taggha tvaṁ, brāhmaṇa, evaṅkārī kiccakārī hosi. Yo kho, brāhmaṇa, dhammena bhikkhaṁ pariyesati, dhammena bhikkhaṁ pariyesitvā mātāpitaro poseti, bahuṁ so puññaṁ pasavatīti. 2 Yo mātaraṁ pitaraṁ vā, macco dhammena posati; Tāya naṁ pāricariyāya, mātāpitūsu paṇḍitā; Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodatī”ti. 3 Evaṁ vutte, mātuposako brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.22 2. Upāsakavagga Khomadussasutta |22| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati khomadussaṁ nāmaṁ sakyānaṁ nigamo. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya khomadussaṁ nigamaṁ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena 984 --- sn7 22:1 khomadussakā brāhmaṇagahapatikā sabhāyaṁ sannipatitā honti kenacideva karaṇīyena, devo ca ekamekaṁ phusāyati. Atha kho bhagavā yena sā sabhā tenupasaṅkami. Addasaṁsu khomadussakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna etadavocuṁ: “ke ca muṇḍakā samaṇakā, ke ca sabhādhammaṁ jānissantī”ti? Atha kho bhagavā khomadussake brāhmaṇagahapatike gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Nesā sabhā yattha na santi santo, Santo na te ye na vadanti dhammaṁ; Rāgañca dosañca pahāya mohaṁ, Dhammaṁ vadantā ca bhavanti santo”ti. 3 Evaṁ vutte, khomadussakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. Upāsakavaggo dutiyo. 4 Tassuddānaṁ Kasi udayo devahito, Aññataramahāsālaṁ; Mānatthaddhaṁ paccanīkaṁ, Navakammi kaṭṭhahāraṁ; Mātuposakaṁ bhikkhako, Saṅgāravo ca khomadussena dvādasāti. Brāhmaṇasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 7.8 1. Arahantavagga Aggikasutta |8| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa sappinā pāyaso sannihito hoti: “aggiṁ juhissāmi, aggihuttaṁ paricarissāmī”ti. 2 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. Rājagahe sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Addasā kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ piṇḍāya ṭhitaṁ. Disvāna bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 3 “Tīhi vijjāhi sampanno, jātimā sutavā bahū; Vijjācaraṇasampanno, somaṁ bhuñjeyya pāyasan”ti. 4 “Bahumpi palapaṁ jappaṁ, na jaccā hoti brāhmaṇo; Antokasambu saṅkiliṭṭho, kuhanāparivārito. 5 Pubbenivāsaṁ yo vedī, saggāpāyañca passati; Atho jātikkhayaṁ patto, abhiññāvosito muni. 6 Etāhi tīhi vijjāhi, tevijjo hoti brāhmaṇo; Vijjācaraṇasampanno, somaṁ bhuñjeyya pāyasan”ti. 7 “Bhuñjatu bhavaṁ gotamo. Brāhmaṇo bhavan”ti. 8 “Gāthābhigītaṁ me abhojaneyyaṁ, Sampassataṁ brāhmaṇa nesa dhammo; Gāthābhigītaṁ panudanti buddhā, Dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā. 9 Aññena ca kevalinaṁ mahesiṁ, Khīṇāsavaṁ kukkuccavūpasantaṁ; Annena pānena upaṭṭhahassu, Khettañhi taṁ puññapekkhassa hotī”ti. 10 Evaṁ vutte, aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… aññataro ca panāyasmā aggikabhāradvājo arahataṁ ahosīti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.17 2. Upāsakavagga Navakammikasutta |17| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena navakammikabhāradvājo brāhmaṇo tasmiṁ vanasaṇḍe kammantaṁ kārāpeti. Addasā kho navakammikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ aññatarasmiṁ sālarukkhamūle nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Disvānassa etadahosi: “ahaṁ kho imasmiṁ vanasaṇḍe kammantaṁ kārāpento ramāmi. Ayaṁ samaṇo gotamo kiṁ kārāpento ramatī”ti? Atha kho navakammikabhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Ke nu kammantā karīyanti, bhikkhu sālavane tava; Yadekako araññasmiṁ, ratiṁ vindati gotamo”ti. 3 “Na me vanasmiṁ karaṇīyamatthi, Ucchinnamūlaṁ me vanaṁ visūkaṁ; Svāhaṁ vane nibbanatho visallo, Eko rame aratiṁ vippahāyā”ti. 4 Evaṁ vutte, navakammikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.3 1. Arahantavagga Asurindakasutta |3| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Assosi kho asurindakabhāradvājo brāhmaṇo: “bhāradvājagotto brāhmaṇo kira samaṇassa gotamassa santike agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti 985 --- sn7 3:1 kupito anattamano yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosati paribhāsati. Evaṁ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi. Atha kho asurindakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “jitosi, samaṇa, jitosi, samaṇā”ti. 2 “Jayaṁ ve maññati bālo, vācāya pharusaṁ bhaṇaṁ; Jayañcevassa taṁ hoti, yā titikkhā vijānato. 3 Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṁ paṭikujjhati; Kuddhaṁ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṁ jeti dujjayaṁ. 4 Ubhinnamatthaṁ carati, attano ca parassa ca; Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā, yo sato upasammati. 5 Ubhinnaṁ tikicchantānaṁ, attano ca parassa ca; Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā”ti. 6 Evaṁ vutte, asurindakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.7 1. Arahantavagga Suddhikasutta |7| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho suddhikabhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho suddhikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike imaṁ gāthaṁ ajjhabhāsi: 2 “Na brāhmaṇo sujjhati koci, Loke sīlavāpi tapokaraṁ; Vijjācaraṇasampanno, So sujjhati na aññā itarā pajā”ti. 3 “Bahumpi palapaṁ jappaṁ, na jaccā hoti brāhmaṇo; Antokasambu saṅkiliṭṭho, kuhanaṁ upanissito. 4 Khattiyo brāhmaṇo vesso, Suddo caṇḍālapukkuso; Āraddhavīriyo pahitatto, Niccaṁ daḷhaparakkamo; Pappoti paramaṁ suddhiṁ, Evaṁ jānāhi brāhmaṇā”ti. 5 Evaṁ vutte, suddhikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.13 2. Upāsakavagga Devahitasutta |13| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena bhagavā vātehābādhiko hoti; āyasmā ca upavāṇo bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ upavāṇaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, upavāṇa, uṇhodakaṁ jānāhī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā upavāṇo bhagavato paṭissutvā nivāsetvā pattacīvaramādāya yena devahitassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tuṇhībhūto ekamantaṁ aṭṭhāsi. Addasā kho devahito brāhmaṇo āyasmantaṁ upavāṇaṁ tuṇhībhūtaṁ ekamantaṁ ṭhitaṁ. Disvāna āyasmantaṁ upavāṇaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Tuṇhībhūto bhavaṁ tiṭṭhaṁ, muṇḍo saṅghāṭipāruto; Kiṁ patthayāno kiṁ esaṁ, kiṁ nu yācitumāgato”ti. 3 “Arahaṁ sugato loke, vātehābādhiko muni; Sace uṇhodakaṁ atthi, munino dehi brāhmaṇa. 4 Pūjito pūjaneyyānaṁ, sakkareyyāna sakkato; Apacito apaceyyānaṁ, tassa icchāmi hātave”ti. 5 Atha kho devahito brāhmaṇo uṇhodakassa kājaṁ purisena gāhāpetvā phāṇitassa ca puṭaṁ āyasmato upavāṇassa pādāsi. Atha kho āyasmā upavāṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ uṇhodakena nhāpetvā uṇhodakena phāṇitaṁ āloletvā bhagavato pādāsi. Atha kho bhagavato ābādho paṭippassambhi. 6 Atha kho devahito brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho devahito brāhmaṇo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 7 “Kattha dajjā deyyadhammaṁ, kattha dinnaṁ mahapphalaṁ; Kathañhi yajamānassa, kathaṁ ijjhati dakkhiṇā”ti. 8 “Pubbenivāsaṁ yo vedī, saggāpāyañca passati; Atho jātikkhayaṁ patto, abhiññāvosito muni. 9 Ettha dajjā deyyadhammaṁ, ettha dinnaṁ mahapphalaṁ; Evañhi yajamānassa, evaṁ ijjhati dakkhiṇā”ti. 10 Evaṁ vutte, devahito brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.18 2. Upāsakavagga Kaṭṭhahārasutta |18| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena aññatarassa bhāradvājagottassa brāhmaṇassa sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā yena vanasaṇḍo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā addasaṁsu bhagavantaṁ tasmiṁ vanasaṇḍe nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Disvāna yena bhāradvājagotto brāhmaṇo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhāradvājagottaṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ: “yagghe 986 --- sn7 18:1 bhavaṁ jāneyyāsi. Asukasmiṁ vanasaṇḍe samaṇo nisinno pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā”. Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo tehi māṇavakehi saddhiṁ yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavantaṁ tasmiṁ vanasaṇḍe nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Gambhīrarūpe bahubherave vane, Suññaṁ araññaṁ vijanaṁ vigāhiya; Aniñjamānena ṭhitena vaggunā, Sucārurūpaṁ vata bhikkhu jhāyasi. 3 Na yattha gītaṁ napi yattha vāditaṁ, Eko araññe vanavassito muni; Accherarūpaṁ paṭibhāti maṁ idaṁ, Yadekako pītimano vane vase. 4 Maññāmahaṁ lokādhipatisahabyataṁ, Ākaṅkhamāno tidivaṁ anuttaraṁ; Kasmā bhavaṁ vijanamaraññamassito, Tapo idha kubbasi brahmapattiyā”ti. 5 “Yā kāci kaṅkhā abhinandanā vā, Anekadhātūsu puthū sadāsitā; Aññāṇamūlappabhavā pajappitā, Sabbā mayā byantikatā samūlikā. 6 Svāhaṁ akaṅkho asito anūpayo, Sabbesu dhammesu visuddhadassano; Pappuyya sambodhimanuttaraṁ sivaṁ, Jhāyāmahaṁ brahma raho visārado”ti. 7 Evaṁ vutte, bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.14 2. Upāsakavagga Mahāsālasutta |14| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro brāhmaṇamahāsālo lūkho lūkhapāvuraṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ brāhmaṇamahāsālaṁ bhagavā etadavoca: “kiṁ nu tvaṁ, brāhmaṇa, lūkho lūkhapāvuraṇo”ti? “Idha me, bho gotama, cattāro puttā. Te maṁ dārehi sampuccha gharā nikkhāmentī”ti. “Tena hi tvaṁ, brāhmaṇa, imā gāthāyo pariyāpuṇitvā sabhāyaṁ mahājanakāye sannipatite puttesu ca sannisinnesu bhāsassu: 2 ‘Yehi jātehi nandissaṁ, yesañca bhavamicchisaṁ; Te maṁ dārehi sampuccha, sāva vārenti sūkaraṁ. 3 Asantā kira maṁ jammā, tāta tātāti bhāsare; Rakkhasā puttarūpena, te jahanti vayogataṁ. 4 Assova jiṇṇo nibbhogo, khādanā apanīyati; Bālakānaṁ pitā thero, parāgāresu bhikkhati. 5 Daṇḍova kira me seyyo, yañce puttā anassavā; Caṇḍampi goṇaṁ vāreti, atho caṇḍampi kukkuraṁ. 6 Andhakāre pure hoti, gambhīre gādhamedhati; Daṇḍassa ānubhāvena, khalitvā patitiṭṭhatī’”ti. 7 Atha kho so brāhmaṇamahāsālo bhagavato santike imā gāthāyo pariyāpuṇitvā sabhāyaṁ mahājanakāye sannipatite puttesu ca sannisinnesu abhāsi: 8 “Yehi jātehi nandissaṁ, yesañca bhavamicchisaṁ; Te maṁ dārehi sampuccha, sāva vārenti sūkaraṁ. 9 Asantā kira maṁ jammā, tāta tātāti bhāsare; Rakkhasā puttarūpena, te jahanti vayogataṁ. 10 Assova jiṇṇo nibbhogo, khādanā apanīyati; Bālakānaṁ pitā thero, parāgāresu bhikkhati. 11 Daṇḍova kira me seyyo, yañce puttā anassavā; Caṇḍampi goṇaṁ vāreti, atho caṇḍampi kukkuraṁ. 12 Andhakāre pure hoti, gambhīre gādhamedhati; Daṇḍassa ānubhāvena, khalitvā patitiṭṭhatī”ti. 13 Atha kho naṁ brāhmaṇamahāsālaṁ puttā gharaṁ netvā nhāpetvā paccekaṁ dussayugena acchādesuṁ. Atha kho so brāhmaṇamahāsālo ekaṁ dussayugaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho brāhmaṇamahāsālo bhagavantaṁ etadavoca: “mayaṁ, bho gotama, brāhmaṇā nāma ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesāma. Paṭiggaṇhatu me bhavaṁ gotamo ācariyadhanan”ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya. Atha kho so brāhmaṇamahāsālo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.21 2. Upāsakavagga Saṅgāravasutta |21| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena saṅgāravo nāma brāhmaṇo sāvatthiyaṁ paṭivasati udakasuddhiko, udakena parisuddhiṁ pacceti, sāyaṁ pātaṁ udakorohanānuyogamanuyutto viharati. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto 987 --- sn7 21:1 yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “idha, bhante, saṅgāravo nāma brāhmaṇo sāvatthiyaṁ paṭivasati udakasuddhiko, udakena suddhiṁ pacceti, sāyaṁ pātaṁ udakorohanānuyogamanuyutto viharati. Sādhu, bhante, bhagavā yena saṅgāravassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 2 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena saṅgāravassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ bhagavā etadavoca: “saccaṁ kira tvaṁ, brāhmaṇa, udakasuddhiko, udakena suddhiṁ paccesi, sāyaṁ pātaṁ udakorohanānuyogamanuyutto viharasī”ti? “Evaṁ, bho gotama”. “Kiṁ pana tvaṁ, brāhmaṇa, atthavasaṁ sampassamāno udakasuddhiko, udakasuddhiṁ paccesi, sāyaṁ pātaṁ udakorohanānuyogamanuyutto viharasī”ti? “Idha me, bho gotama, yaṁ divā pāpakammaṁ kataṁ hoti, taṁ sāyaṁ nhānena pavāhemi, yaṁ rattiṁ pāpakammaṁ kataṁ hoti taṁ pātaṁ nhānena pavāhemi. Imaṁ khvāhaṁ, bho gotama, atthavasaṁ sampassamāno udakasuddhiko, udakena suddhiṁ paccemi, sāyaṁ pātaṁ udakorohanānuyogamanuyutto viharāmī”ti. 3 “Dhammo rahado brāhmaṇa sīlatittho, Anāvilo sabbhi sataṁ pasattho; Yattha have vedaguno sinātā, Anallagattāva taranti pāran”ti. 4 Evaṁ vutte, saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.4 1. Arahantavagga Bilaṅgikasutta |4| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Assosi kho bilaṅgikabhāradvājo brāhmaṇo: “bhāradvājagotto kira brāhmaṇo samaṇassa gotamassa santike agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti kupito anattamano yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tuṇhībhūto ekamantaṁ aṭṭhāsi. Atha kho bhagavā bilaṅgikassa bhāradvājassa brāhmaṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya bilaṅgikaṁ bhāradvājaṁ brāhmaṇaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Yo appaduṭṭhassa narassa dussati, Suddhassa posassa anaṅgaṇassa; Tameva bālaṁ pacceti pāpaṁ, Sukhumo rajo paṭivātaṁva khitto”ti. 3 Evaṁ vutte, bilaṅgikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.10 1. Arahantavagga Bahudhītarasutta |10| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena aññatarassa bhāradvājagottassa brāhmaṇassa catuddasa balībaddā naṭṭhā honti. Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo te balībadde gavesanto yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā addasa bhagavantaṁ tasmiṁ vanasaṇḍe nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi: 2 “Na hi nūnimassa samaṇassa, Balībaddā catuddasa; Ajjasaṭṭhiṁ na dissanti, Tenāyaṁ samaṇo sukhī. 3 Na hi nūnimassa samaṇassa, Tilākhettasmi pāpakā; Ekapaṇṇā dupaṇṇā ca, Tenāyaṁ samaṇo sukhī. 4 Na hi nūnimassa samaṇassa, Tucchakoṭṭhasmi mūsikā; Ussoḷhikāya naccanti, Tenāyaṁ samaṇo sukhī. 5 Na hi nūnimassa samaṇassa, Santhāro sattamāsiko; Uppāṭakehi sañchanno, Tenāyaṁ samaṇo sukhī. 6 Na hi nūnimassa samaṇassa, Vidhavā satta dhītaro; Ekaputtā duputtā ca, Tenāyaṁ samaṇo sukhī. 7 Na hi nūnimassa samaṇassa, Piṅgalā tilakāhatā; Sottaṁ pādena bodheti, Tenāyaṁ samaṇo sukhī. 8 Na hi nūnimassa samaṇassa, Paccūsamhi iṇāyikā; Detha dethāti codenti, Tenāyaṁ samaṇo sukhī”ti. 9 “Na hi mayhaṁ brāhmaṇa, balībaddā catuddasa; Ajjasaṭṭhiṁ na dissanti, tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī. 10 Na hi mayhaṁ brāhmaṇa, tilākhettasmi pāpakā; Ekapaṇṇā dupaṇṇā ca, tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī. 11 Na hi mayhaṁ brāhmaṇa, tucchakoṭṭhasmi mūsikā; Ussoḷhikāya naccanti, 988 --- sn7 10:11 tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī. 12 Na hi mayhaṁ brāhmaṇa, santhāro sattamāsiko; Uppāṭakehi sañchanno, tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī. 13 Na hi mayhaṁ brāhmaṇa, vidhavā satta dhītaro; Ekaputtā duputtā ca, tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī. 14 Na hi mayhaṁ brāhmaṇa, piṅgalā tilakāhatā; Sottaṁ pādena bodheti, tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī. 15 Na hi mayhaṁ brāhmaṇa, paccūsamhi iṇāyikā; Detha dethāti codenti, tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī”ti. 16 Evaṁ vutte, bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 17 Alattha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti. Arahantavaggo paṭhamo. 18 Tassuddānaṁ Dhanañjānī ca akkosaṁ, asurindaṁ bilaṅgikaṁ; Ahiṁsakaṁ jaṭā ceva, suddhikañceva aggikā; Sundarikaṁ bahudhīta—rena ca te dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.1 1. Arahantavagga Dhanañjānīsutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññatarassa bhāradvājagottassa brāhmaṇassa dhanañjānī nāma brāhmaṇī abhippasannā hoti buddhe ca dhamme ca saṅghe ca. Atha kho dhanañjānī brāhmaṇī bhāradvājagottassa brāhmaṇassa bhattaṁ upasaṁharantī upakkhalitvā tikkhattuṁ udānaṁ udānesi: 2 “Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 3 Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 4 Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassā”ti. 5 Evaṁ vutte, bhāradvājagotto brāhmaṇo dhanañjāniṁ brāhmaṇiṁ etadavoca: “evamevaṁ panāyaṁ vasalī yasmiṁ vā tasmiṁ vā tassa muṇḍakassa samaṇassa vaṇṇaṁ bhāsati. Idāni tyāhaṁ, vasali, tassa satthuno vādaṁ āropessāmī”ti. “Na khvāhaṁ taṁ, brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo tassa bhagavato vādaṁ āropeyya arahato sammāsambuddhassa. Api ca tvaṁ, brāhmaṇa, gaccha, gantvā vijānissasī”ti. 6 Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo kupito anattamano yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 7 “Kiṁsu chetvā sukhaṁ seti, kiṁsu chetvā na socati; Kissassu ekadhammassa, vadhaṁ rocesi gotamā”ti. 8 “Kodhaṁ chetvā sukhaṁ seti, kodhaṁ chetvā na socati; Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa brāhmaṇa; Vadhaṁ ariyā pasaṁsanti, tañhi chetvā na socatī”ti. 9 Evaṁ vutte, bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 10 Alattha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ 989 --- sn7 1:10 brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.15 2. Upāsakavagga Mānatthaddhasutta |15| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena mānatthaddho nāma brāhmaṇo sāvatthiyaṁ paṭivasati. So neva mātaraṁ abhivādeti, na pitaraṁ abhivādeti, na ācariyaṁ abhivādeti, na jeṭṭhabhātaraṁ abhivādeti. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ deseti. Atha kho mānatthaddhassa brāhmaṇassa etadahosi: “ayaṁ kho samaṇo gotamo mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ deseti. Yannūnāhaṁ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṁ. Sace maṁ samaṇo gotamo ālapissati, ahampi taṁ ālapissāmi. No ce maṁ samaṇo gotamo ālapissati, ahampi nālapissāmī”ti. Atha kho mānatthaddho brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tuṇhībhūto ekamantaṁ aṭṭhāsi. Atha kho bhagavā taṁ nālapi. Atha kho mānatthaddho brāhmaṇo: “nāyaṁ samaṇo gotamo kiñci jānātī”ti tatova puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho bhagavā mānatthaddhassa brāhmaṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya mānatthaddhaṁ brāhmaṇaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Na mānaṁ brāhmaṇa sādhu, atthikassīdha brāhmaṇa; Yena atthena āgacchi, tamevamanubrūhaye”ti. 3 Atha kho mānatthaddho brāhmaṇo: “cittaṁ me samaṇo gotamo jānātī”ti tattheva bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti: “mānatthaddhāhaṁ, bho gotama, mānatthaddhāhaṁ, bho gotamā”ti. Atha kho sā parisā abbhutavittajātā ahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Ayañhi mānatthaddho brāhmaṇo neva mātaraṁ abhivādeti, na pitaraṁ abhivādeti, na ācariyaṁ abhivādeti, na jeṭṭhabhātaraṁ abhivādeti; atha ca pana samaṇe gotame evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karotī”ti. Atha kho bhagavā mānatthaddhaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “alaṁ, brāhmaṇa, uṭṭhehi, sake āsane nisīda. Yato te mayi cittaṁ pasannan”ti. Atha kho mānatthaddho brāhmaṇo sake āsane nisīditvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 4 “Kesu na mānaṁ kayirātha, kesu cassa sagāravo; Kyassa apacitā assu, kyassu sādhu supūjitā”ti. 5 “Mātari pitari cāpi, atho jeṭṭhamhi bhātari; Ācariye catutthamhi, tesu na mānaṁ kayirātha; Tesu assa sagāravo, tyassa apacitā assu; Tyassu sādhu supūjitā. 6 Arahante sītībhūte, katakicce anāsave; Nihacca mānaṁ athaddho, te namasse anuttare”ti. 7 Evaṁ vutte, mānatthaddho brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.20 2. Upāsakavagga Bhikkhakasutta |20| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho bhikkhako brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho bhikkhako brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “ahampi kho, bho gotama, bhikkhako, bhavampi bhikkhako, idha no kiṁ nānākaraṇan”ti? 2 “Na tena bhikkhako hoti, yāvatā bhikkhate pare; Vissaṁ dhammaṁ samādāya, bhikkhu hoti na tāvatā. 3 Yodha puññañca pāpañca, bāhitvā brahmacariyaṁ; Saṅkhāya loke carati, sa ve bhikkhūti vuccatī”ti. 4 Evaṁ vutte, bhikkhako brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.11 2. Upāsakavagga Kasibhāradvājasutta |11| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu viharati dakkhiṇāgirismiṁ ekanāḷāyaṁ brāhmaṇagāme. Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa pañcamattāni naṅgalasatāni payuttāni honti vappakāle. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa kammanto tenupasaṅkami. 2 Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa parivesanā vattati. Atha kho bhagavā yena parivesanā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Addasā kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ piṇḍāya ṭhitaṁ. Disvā bhagavantaṁ etadavoca: “ahaṁ kho, samaṇa, kasāmi ca vapāmi ca, kasitvā ca vapitvā ca 990 --- sn7 11:2 bhuñjāmi. Tvampi, samaṇa, kasassu ca vapassu ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjassū”ti. “Ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī”ti. “Na kho mayaṁ passāma bhoto gotamassa yugaṁ vā naṅgalaṁ vā phālaṁ vā pācanaṁ vā balībadde vā, atha ca pana bhavaṁ gotamo evamāha: ‘ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī’”ti. Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 3 “Kassako paṭijānāsi, na ca passāmi te kasiṁ; Kassako pucchito brūhi, kathaṁ jānemu taṁ kasin”ti. 4 “Saddhā bījaṁ tapo vuṭṭhi, paññā me yuganaṅgalaṁ; Hirī īsā mano yottaṁ, sati me phālapācanaṁ. 5 Kāyagutto vacīgutto, āhāre udare yato; Saccaṁ karomi niddānaṁ, soraccaṁ me pamocanaṁ. 6 Vīriyaṁ me dhuradhorayhaṁ, yogakkhemādhivāhanaṁ; Gacchati anivattantaṁ, yattha gantvā na socati. 7 Evamesā kasī kaṭṭhā, sā hoti amatapphalā; Etaṁ kasiṁ kasitvāna, sabbadukkhā pamuccatī”ti. 8 “Bhuñjatu bhavaṁ gotamo. Kassako bhavaṁ. Yañhi bhavaṁ gotamo amatapphalampi kasiṁ kasatī”ti. 9 “Gāthābhigītaṁ me abhojaneyyaṁ, Sampassataṁ brāhmaṇa nesa dhammo; Gāthābhigītaṁ panudanti buddhā, Dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā. 10 Aññena ca kevalinaṁ mahesiṁ, Khīṇāsavaṁ kukkuccavūpasantaṁ; Annena pānena upaṭṭhahassu, Khettañhi taṁ puññapekkhassa hotī”ti. 11 Evaṁ vutte, kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 7.5 1. Arahantavagga Ahiṁsakasutta |5| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho ahiṁsakabhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho ahiṁsakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “ahiṁsakāhaṁ, bho gotama, ahiṁsakāhaṁ, bho gotamā”ti. 2 “Yathā nāmaṁ tathā cassa, siyā kho tvaṁ ahiṁsako; Yo ca kāyena vācāya, manasā ca na hiṁsati; Sa ve ahiṁsako hoti, yo paraṁ na vihiṁsatī”ti. 3 Evaṁ vutte, ahiṁsakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā ahiṁsakabhāradvājo arahataṁ ahosīti. sn46 0 Saṁyutta Nikāya 46.13 2. Gilānavagga Dutiyasūriyūpamasutta |13| “Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—aruṇuggaṁ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ uppādāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—yonisomanasikāro. Yonisomanasikārasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.48 5. Cakkavattivagga Ādiccasutta |48| “Ādiccassa, bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—aruṇuggaṁ. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ uppādāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.76 8. Nirodhavagga Nirodhasutta |76| “Nirodhasaññā, bhikkhave, bhāvitā 991 --- sn46 76:1 bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, nirodhasaññā kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu nirodhasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… nirodhasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, nirodhasaññā evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsāti. 2 Nirodhasaññāya, bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. Kathaṁ bhāvitāya, bhikkhave, nirodhasaññāya kathaṁ bahulīkatāya dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā? Idha, bhikkhave, bhikkhu nirodhasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… nirodhasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitāya kho, bhikkhave, nirodhasaññāya evaṁ bahulīkatāya dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. 3 Nirodhasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṁvattati, mahato yogakkhemāya saṁvattati, mahato saṁvegāya saṁvattati, mahato phāsuvihārāya saṁvattati. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, nirodhasaññā kathaṁ bahulīkatā mahato atthāya saṁvattati, mahato yogakkhemāya saṁvattati, mahato saṁvegāya saṁvattati, mahato phāsuvihārāya saṁvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu nirodhasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… nirodhasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, nirodhasaññā evaṁ bahulīkatā mahato atthāya saṁvattati, mahato yogakkhemāya saṁvattati, mahato saṁvegāya saṁvattati, mahato phāsuvihārāya saṁvattatī”ti. Dasamaṁ. Nirodhavaggo aṭṭhamo. 4 Tassuddānaṁ Asubhamaraṇaāhāre, Paṭikūlaanabhiratena; Aniccadukkhaanattapahānaṁ, Virāganirodhena te dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 46.143–152 15. Punaappamādavagga Punatathāgatādisutta |143-152| …pe… Pannarasamo. 2 Uddānaṁ Tathāgataṁ padaṁ kūṭaṁ, mūlaṁ sārena vassikaṁ; Rājā candimasūriyā ca, vatthena dasamaṁ padanti. 3 (Appamādavaggo rāgavasena vitthāretabbo.) 0 Saṁyutta Nikāya 46.57 7. Ānāpānavagga Aṭṭhikamahapphalasutta |57| Sāvatthinidānaṁ. “Aṭṭhikasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… aṭṭhikasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññā evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā”ti. 2 Aññataraphalasutta “Aṭṭhikasaññāya, bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. Kathaṁ bhāvitāya ca kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññāya kathaṁ bahulīkatāya dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… aṭṭhikasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitāya kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññāya evaṁ bahulīkatāya dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. 3 Mahatthasutta “Aṭṭhikasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṁvattati. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṁ bahulīkatā mahato atthāya saṁvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… aṭṭhikasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ 992 --- sn46 57:3 virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññā evaṁ bahulīkatā mahato atthāya saṁvattatī”ti. 4 Yogakkhemasutta “Aṭṭhikasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṁvattati. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṁ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṁvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… aṭṭhikasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññā evaṁ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṁvattatī”ti. 5 Saṁvegasutta “Aṭṭhikasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṁvegāya saṁvattati. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṁ bahulīkatā mahato saṁvegāya saṁvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… aṭṭhikasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññā evaṁ bahulīkatā mahato saṁvegāya saṁvattatī”ti. 6 Phāsuvihārasutta “Aṭṭhikasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṁvattati. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṁ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṁvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… aṭṭhikasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññā evaṁ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṁvattatī”ti Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.69 8. Nirodhavagga Āhārepaṭikūlasutta |69| “Āhāre paṭikūlasaññā, bhikkhave …pe…” tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.32 4. Nīvaraṇavagga Dutiyakusalasutta |32| “Ye keci, bhikkhave, dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā, sabbe te yonisomanasikāramūlakā yonisomanasikārasamosaraṇā; yonisomanasikāro tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati. Yonisomanasikārasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.1 1. Pabbatavagga Himavantasutta |1| Sāvatthinidānaṁ. “Seyyathāpi, bhikkhave, himavantaṁ pabbatarājānaṁ nissāya nāgā kāyaṁ vaḍḍhenti, balaṁ gāhenti; te tattha kāyaṁ vaḍḍhetvā balaṁ gāhetvā kusobbhe otaranti, kusobbhe otaritvā mahāsobbhe otaranti, mahāsobbhe otaritvā kunnadiyo otaranti, kunnadiyo otaritvā mahānadiyo otaranti, mahānadiyo otaritvā mahāsamuddasāgaraṁ otaranti; te tattha mahantattaṁ vepullattaṁ āpajjanti kāyena; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṁ vepullattaṁ pāpuṇāti dhammesu. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṁ vepullattaṁ pāpuṇāti dhammesūti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ; dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṁ vepullattaṁ pāpuṇāti dhammesū”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.43 5. Cakkavattivagga Mārasutta |43| “Mārasenappamaddanaṁ vo, bhikkhave, maggaṁ desessāmi; taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, mārasenappamaddano maggo? Yadidaṁ—satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo—ayaṁ kho, bhikkhave, 993 --- sn46 43:1 mārasenappamaddano maggo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.18 2. Gilānavagga Viraddhasutta |18| “Yesaṁ kesañci, bhikkhave, satta bojjhaṅgā viraddhā, viraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, satta bojjhaṅgā āraddhā, āraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Katame satta? Satisambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo—yesaṁ kesañci, bhikkhave, ime satta bojjhaṅgā viraddhā, viraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ime satta bojjhaṅgā āraddhā, āraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.26 3. Udāyivagga Taṇhakkhayasutta |26| “Yo, bhikkhave, maggo yā paṭipadā taṇhakkhayāya saṁvattati, taṁ maggaṁ taṁ paṭipadaṁ bhāvetha. Katamo ca, bhikkhave, maggo katamā ca paṭipadā taṇhakkhayāya saṁvattati? Yadidaṁ—satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo”ti. Evaṁ vutte, āyasmā udāyī bhagavantaṁ etadavoca: “kathaṁ bhāvitā nu kho, bhante, satta bojjhaṅgā, kathaṁ bahulīkatā taṇhakkhayāya saṁvattantī”ti? 2 “Idha, udāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ vipulaṁ mahaggataṁ appamāṇaṁ abyāpajjaṁ. Tassa satisambojjhaṅgaṁ bhāvayato vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ vipulaṁ mahaggataṁ appamāṇaṁ abyāpajjaṁ taṇhā pahīyati. Taṇhāya pahānā kammaṁ pahīyati. Kammassa pahānā dukkhaṁ pahīyati …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ vipulaṁ mahaggataṁ appamāṇaṁ abyāpajjaṁ. Tassa upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāvayato vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ vipulaṁ mahaggataṁ appamāṇaṁ abyāpajjaṁ taṇhā pahīyati taṇhāya pahānā kammaṁ pahīyati. Kammassa pahānā dukkhaṁ pahīyati. Iti kho, udāyi, taṇhakkhayā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.39 4. Nīvaraṇavagga Rukkhasutta |39| “Santi, bhikkhave, mahārukkhā aṇubījā mahākāyā rukkhānaṁ ajjhāruhā, yehi rukkhā ajjhārūḷhā obhaggavibhaggā vipatitā senti. Katame ca te, bhikkhave, mahārukkhā aṇubījā mahākāyā rukkhānaṁ ajjhāruhā, yehi rukkhā ajjhārūḷhā obhaggavibhaggā vipatitā senti? Assattho, nigrodho, pilakkho, udumbaro, kacchako, kapitthano—ime kho te, bhikkhave, mahārukkhā aṇubījā mahākāyā rukkhānaṁ ajjhāruhā, yehi rukkhā ajjhārūḷhā obhaggavibhaggā vipatitā senti. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto yādisake kāme ohāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so tādisakehi kāmehi tato vā pāpiṭṭhatarehi obhaggavibhaggo vipatito seti. 2 Pañcime, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhāruho paññāya dubbalīkaraṇo. Byāpādo, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhāruho paññāya dubbalīkaraṇo. Thinamiddhaṁ, bhikkhave, āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ cetaso ajjhāruhaṁ paññāya dubbalīkaraṇaṁ. Uddhaccakukkuccaṁ, bhikkhave, āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ cetaso ajjhāruhaṁ paññāya dubbalīkaraṇaṁ. Vicikicchā, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. Ime kho, bhikkhave, pañca āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. 3 Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anajjhāruhā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anajjhāruho bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati …pe… upekkhāsambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anajjhāruho bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anajjhāruhā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattantī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.62 7. Ānāpānavagga Mettāsutta |62| “Mettā, bhikkhave, bhāvitā …pe…” chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.66 7. Ānāpānavagga Ānāpānasutta |66| “Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā …pe…” dasamaṁ. Ānāpānavaggo sattamo. 2 Tassuddānaṁ Aṭṭhikapuḷavakaṁ vinīlakaṁ, Vicchiddakaṁ uddhumātena pañcamaṁ; 994 --- sn46 66:2 Mettā karuṇā muditā, Upekkhā ānāpānena te dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 46.58 7. Ānāpānavagga Puḷavakasutta |58| “Puḷavakasaññā, bhikkhave, bhāvitā …pe…” dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.175–184 18. Punaoghavagga Punaoghādisutta |175-184| …pe… Bojjhaṅgasaṁyuttassa punaoghavaggo aṭṭhārasamo. 2 Uddānaṁ Ogho yogo upādānaṁ, Ganthā anusayena ca; Kāmaguṇā nīvaraṇā, Khandhā oruddhambhāgiyānīti. 3 (Rāgavinayapariyosāna-dosavinayapariyosāna-mohavinayapariyosānavaggo vitthāretabbo.) (Yadapi maggasaṁyuttaṁ vitthāretabbaṁ, tadapi bojjhaṅgasaṁyuttaṁ vitthāretabbaṁ.) Bojjhaṅgasaṁyuttaṁ dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.5 1. Pabbatavagga Bhikkhusutta |5| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘bojjhaṅgā, bojjhaṅgā’ti, bhante, vuccanti. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘bojjhaṅgā’ti vuccantī”ti? “Bodhāya saṁvattantīti kho, bhikkhu, tasmā ‘bojjhaṅgā’ti vuccanti. Idha, bhikkhu, satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Tassime satta bojjhaṅge bhāvayato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Bodhāya saṁvattantīti, bhikkhu, tasmā ‘bojjhaṅgā’ti vuccantī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.47 5. Cakkavattivagga Adaliddasutta |47| “‘Adaliddo, adaliddo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘adaliddo’ti vuccatī”ti? “Sattannaṁ kho, bhikkhu, bojjhaṅgānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā ‘adaliddo’ti vuccati. Katamesaṁ sattannaṁ? Satisambojjhaṅgassa …pe… upekkhāsambojjhaṅgassa—imesaṁ kho, bhikkhu, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā ‘adaliddo’ti vuccatī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.22 3. Udāyivagga Bojjhaṅgadesanāsutta |22| “Satta vo, bhikkhave, bojjhaṅge desessāmi; taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā? Satisambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo—ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.53 6. Sākacchavagga Aggisutta |53| Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. (Pariyāyasuttasadisaṁ.) 2 “Evaṁvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘yasmiṁ, āvuso, samaye līnaṁ cittaṁ hoti, katamesaṁ tasmiṁ samaye bojjhaṅgānaṁ akālo bhāvanāya, katamesaṁ tasmiṁ samaye bojjhaṅgānaṁ kālo bhāvanāya? Yasmiṁ panāvuso, samaye uddhataṁ cittaṁ hoti, katamesaṁ tasmiṁ samaye bojjhaṅgānaṁ akālo bhāvanāya, katamesaṁ tasmiṁ samaye bojjhaṅgānaṁ kālo bhāvanāyā’ti? Evaṁ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṁ āpajjissanti. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ, bhikkhave, avisayasmiṁ. 3 Nāhaṁ taṁ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṁ pañhānaṁ veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā. 4 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye līnaṁ cittaṁ hoti, akālo tasmiṁ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Līnaṁ, bhikkhave, cittaṁ taṁ etehi dhammehi dussamuṭṭhāpayaṁ hoti. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṁ aggiṁ ujjāletukāmo assa. So tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, allāni ca gomayāni pakkhipeyya, allāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, udakavātañca dadeyya, paṁsukena ca okireyya; bhabbo nu kho so puriso parittaṁ aggiṁ ujjāletun”ti? “No hetaṁ, bhante”. 6 “Evameva kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye līnaṁ cittaṁ hoti, akālo tasmiṁ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Līnaṁ, bhikkhave, cittaṁ taṁ etehi dhammehi dussamuṭṭhāpayaṁ hoti. 7 Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye līnaṁ cittaṁ hoti, kālo tasmiṁ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa 995 --- sn46 53:7 bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Līnaṁ, bhikkhave, cittaṁ taṁ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṁ hoti. 8 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṁ aggiṁ ujjāletukāmo assa. So tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātañca dadeyya, na ca paṁsukena okireyya; bhabbo nu kho so puriso parittaṁ aggiṁ ujjāletun”ti? “Evaṁ, bhante”. 9 “Evameva kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye līnaṁ cittaṁ hoti, kālo tasmiṁ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Līnaṁ, bhikkhave, cittaṁ taṁ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṁ hoti. 10 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye uddhataṁ cittaṁ hoti, akālo tasmiṁ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Uddhataṁ, bhikkhave, cittaṁ taṁ etehi dhammehi duvūpasamayaṁ hoti. 11 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahantaṁ aggikkhandhaṁ nibbāpetukāmo assa. So tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātañca dadeyya, na ca paṁsukena okireyya; bhabbo nu kho so puriso mahantaṁ aggikkhandhaṁ nibbāpetun”ti? “No hetaṁ, bhante”. 12 “Evameva kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye uddhataṁ cittaṁ hoti, akālo tasmiṁ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Uddhataṁ, bhikkhave, cittaṁ taṁ etehi dhammehi duvūpasamayaṁ hoti. 13 Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye uddhataṁ cittaṁ hoti, kālo tasmiṁ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Uddhataṁ, bhikkhave, cittaṁ taṁ etehi dhammehi suvūpasamayaṁ hoti. 14 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahantaṁ aggikkhandhaṁ nibbāpetukāmo assa. So tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, allāni ca gomayāni pakkhipeyya, allāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, udakavātañca dadeyya, paṁsukena ca okireyya; bhabbo nu kho so puriso mahantaṁ aggikkhandhaṁ nibbāpetun”ti? “Evaṁ, bhante”. 15 “Evameva kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye uddhataṁ cittaṁ hoti, kālo tasmiṁ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Uddhataṁ, bhikkhave, cittaṁ taṁ etehi dhammehi suvūpasamayaṁ hoti. Satiñca khvāhaṁ, bhikkhave, sabbatthikaṁ vadāmī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.165–174 17. Punaesanāvagga Punaesanādisutta |165-174| …pe… Punaesanāvaggo sattarasamo. 2 Uddānaṁ Esanā vidhā āsavo, Bhavo ca dukkhatā tisso; Khilaṁ malañca nīgho ca, Vedanātaṇhā tasināya cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 46.36 4. Nīvaraṇavagga Buddhisutta |36| “Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā buddhiyā aparihānāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā buddhiyā aparihānāya saṁvattantī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.29 3. Udāyivagga Ekadhammasutta |29| “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṁ bhāvito bahulīkato saṁyojanīyānaṁ dhammānaṁ pahānāya saṁvattati, yathayidaṁ, bhikkhave, satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṁ bahulīkatā saṁyojanīyānaṁ dhammānaṁ pahānāya saṁvattanti? 2 Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā saṁyojanīyānaṁ dhammānaṁ pahānāya saṁvattanti. 3 Katame ca, bhikkhave, saṁyojanīyā dhammā? Cakkhu, bhikkhave, saṁyojanīyo dhammo. Etthete uppajjanti saṁyojanavinibandhā ajjhosānā …pe… jivhā saṁyojanīyā dhammā. Etthete uppajjanti saṁyojanavinibandhā ajjhosānā …pe… mano saṁyojanīyo dhammo. Etthete uppajjanti saṁyojanavinibandhā ajjhosānā. Ime 996 --- sn46 29:3 vuccanti, bhikkhave, saṁyojanīyā dhammā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.17 2. Gilānavagga Pāraṅgamasutta |17| “Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṁ gamanāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo—ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṁ gamanāya saṁvattantīti. 2 Appakā te manussesu, ye janā pāragāmino; Athāyaṁ itarā pajā, tīramevānudhāvati. 3 Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino; Te janā pāramessanti, maccudheyyaṁ suduttaraṁ. 4 Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya, sukkaṁ bhāvetha paṇḍito; Okā anokamāgamma, viveke yattha dūramaṁ. 5 Tatrābhiratimiccheyya, hitvā kāme akiñcano; Pariyodapeyya attānaṁ, cittaklesehi paṇḍito. 6 Yesaṁ sambodhiyaṅgesu, sammā cittaṁ subhāvitaṁ; Ādānappaṭinissagge, anupādāya ye ratā; Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.72 8. Nirodhavagga Dukkhasutta |72| “Anicce dukkhasaññā, bhikkhave …pe…” chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.33 4. Nīvaraṇavagga Upakkilesasutta |33| “Pañcime, bhikkhave, jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ jātarūpaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. Katame pañca? Ayo, bhikkhave, jātarūpassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṁ jātarūpaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. Lohaṁ, bhikkhave, jātarūpassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṁ jātarūpaṁ …pe… tipu, bhikkhave, jātarūpassa upakkileso …pe… sīsaṁ, bhikkhave, jātarūpassa upakkileso …pe… sajjhu, bhikkhave, jātarūpassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṁ jātarūpaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. Ime kho, bhikkhave, pañca jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ jātarūpaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. 2 Evameva kho, bhikkhave, pañcime cittassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ cittaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca, na ca sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, cittassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṁ cittaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca, na ca sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya …pe… ime kho, bhikkhave, pañca cittassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ cittaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca, na ca sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāyā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.56 6. Sākacchavagga Abhayasutta |56| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho abhayo rājakumāro yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho abhayo rājakumāro bhagavantaṁ etadavoca: “pūraṇo, bhante, kassapo evamāha: ‘natthi hetu, natthi paccayo aññāṇāya adassanāya. Ahetu, appaccayo aññāṇaṁ adassanaṁ hoti. Natthi hetu, natthi paccayo ñāṇāya dassanāya. Ahetu, appaccayo ñāṇaṁ dassanaṁ hotī’ti. Idha bhagavā kimāhā”ti? “Atthi, rājakumāra, hetu, atthi paccayo aññāṇāya adassanāya. Sahetu, sappaccayo aññāṇaṁ adassanaṁ hoti. Atthi, rājakumāra, hetu, atthi paccayo ñāṇāya dassanāya. Sahetu, sappaccayo ñāṇaṁ dassanaṁ hotī”ti. 2 “Katamo pana, bhante, hetu, katamo paccayo aññāṇāya adassanāya? Kathaṁ sahetu, sappaccayo aññāṇaṁ adassanaṁ hotī”ti? “Yasmiṁ kho, rājakumāra, samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ na jānāti na passati—ayampi kho, rājakumāra, hetu, ayaṁ paccayo aññāṇāya adassanāya. Evampi sahetu sappaccayo aññāṇaṁ adassanaṁ hoti. 3 Puna caparaṁ, rājakumāra, yasmiṁ samaye byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena …pe… thinamiddhapariyuṭṭhitena …pe… uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena …pe… vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ na jānāti na passati—ayampi kho, 997 --- sn46 56:3 rājakumāra, hetu, ayaṁ paccayo aññāṇāya adassanāya. Evampi sahetu sappaccayo aññāṇaṁ adassanaṁ hotī”ti. 4 “Ko nāmāyaṁ, bhante, dhammapariyāyo”ti? “Nīvaraṇā nāmete, rājakumārā”ti. “Taggha, bhagavā, nīvaraṇā; taggha, sugata, nīvaraṇā. Ekamekenapi kho, bhante, nīvaraṇena abhibhūto yathābhūtaṁ na jāneyya na passeyya, ko pana vādo pañcahi nīvaraṇehi? 5 Katamo pana, bhante, hetu, katamo paccayo ñāṇāya dassanāya? Kathaṁ sahetu, sappaccayo ñāṇaṁ dassanaṁ hotī”ti? “Idha, rājakumāra, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. So satisambojjhaṅgaṁ bhāvitena cittena yathābhūtaṁ jānāti passati—ayampi kho, rājakumāra, hetu, ayaṁ paccayo ñāṇāya dassanāya. Evampi sahetu, sappaccayo ñāṇaṁ dassanaṁ hoti. 6 Puna caparaṁ, rājakumāra, bhikkhu …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. So upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāvitena cittena yathābhūtaṁ jānāti passati—ayampi kho, rājakumāra, hetu, ayaṁ paccayo ñāṇāya dassanāya. Evaṁ sahetu, sappaccayo ñāṇaṁ dassanaṁ hotī”ti. 7 “Ko nāmāyaṁ, bhante, dhammapariyāyo”ti? “Bojjhaṅgā nāmete, rājakumārā”ti. “Taggha, bhagavā, bojjhaṅgā; taggha, sugata, bojjhaṅgā. Ekamekenapi kho, bhante, bojjhaṅgena samannāgato yathābhūtaṁ jāneyya passeyya, ko pana vādo sattahi bojjhaṅgehi? Yopi me, bhante, gijjhakūṭaṁ pabbataṁ ārohantassa kāyakilamatho cittakilamatho, sopi me paṭippassaddho, dhammo ca me abhisamito”ti. Chaṭṭhaṁ. Sākacchavaggo chaṭṭho. 8 Tassuddānaṁ Āhārā pariyāyamaggi, mettaṁ saṅgāravena ca; Abhayo pucchito pañhaṁ, gijjhakūṭamhi pabbateti. 0 Saṁyutta Nikāya 46.68 8. Nirodhavagga Maraṇasutta |68| “Maraṇasaññā, bhikkhave …pe…” dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.49 5. Cakkavattivagga Ajjhattikaṅgasutta |49| “Ajjhattikaṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ uppādāya, yathayidaṁ—bhikkhave, yonisomanasikāro. Yonisomanasikārasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.12 2. Gilānavagga Paṭhamasūriyūpamasutta |12| “Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—aruṇuggaṁ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ uppādāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ nimittaṁ, yadidaṁ—kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.63 7. Ānāpānavagga Karuṇāsutta |63| “Karuṇā, bhikkhave, bhāvitā …pe…” sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.38 4. Nīvaraṇavagga Anīvaraṇasutta |38| Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbaṁ cetaso samannāharitvā ohitasoto dhammaṁ suṇāti, imassa pañca nīvaraṇā tasmiṁ samaye na honti. Satta bojjhaṅgā tasmiṁ samaye bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 2 Katame pañca nīvaraṇā tasmiṁ samaye na honti? Kāmacchandanīvaraṇaṁ tasmiṁ samaye na hoti, byāpādanīvaraṇaṁ tasmiṁ samaye na hoti, thinamiddhanīvaraṇaṁ tasmiṁ samaye na hoti, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ tasmiṁ samaye na hoti, vicikicchānīvaraṇaṁ tasmiṁ samaye na hoti. Imassa pañca nīvaraṇā tasmiṁ samaye na honti. 3 Katame satta bojjhaṅgā tasmiṁ samaye bhāvanāpāripūriṁ gacchanti? Satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhāvanāpāripūriṁ gacchati …pe… upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Ime satta 998 --- sn46 38:3 bojjhaṅgā tasmiṁ samaye bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbaṁ cetaso samannāharitvā ohitasoto dhammaṁ suṇāti, imassa pañca nīvaraṇā tasmiṁ samaye na honti. Ime satta bojjhaṅgā tasmiṁ samaye bhāvanāpāripūriṁ gacchantī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.19 2. Gilānavagga Ariyasutta |19| “Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā nīyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Katame satta? Satisambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo—ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā nīyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.27 3. Udāyivagga Taṇhānirodhasutta |27| “Yo, bhikkhave, maggo yā paṭipadā taṇhānirodhāya saṁvattati, taṁ maggaṁ taṁ paṭipadaṁ bhāvetha. Katamo ca, bhikkhave, maggo katamā ca paṭipadā taṇhānirodhāya saṁvattati? Yadidaṁ—satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṁ bahulīkatā taṇhānirodhāya saṁvattanti? 2 Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā taṇhānirodhāya saṁvattantī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.153–164 16. Punabalakaraṇīyavagga Punabalādisutta |153-164| …pe… Soḷasamo. 2 Uddānaṁ Balaṁ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā; Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti. 3 (Bojjhaṅgasaṁyuttassa balakaraṇīyavaggo rāgavasena vitthāretabbo.) 0 Saṁyutta Nikāya 46.42 5. Cakkavattivagga Cakkavattisutta |42| “Rañño, bhikkhave, cakkavattissa pātubhāvā sattannaṁ ratanānaṁ pātubhāvo hoti. Katamesaṁ sattannaṁ? Cakkaratanassa pātubhāvo hoti, hatthiratanassa pātubhāvo hoti, assaratanassa pātubhāvo hoti, maṇiratanassa pātubhāvo hoti, itthiratanassa pātubhāvo hoti, gahapatiratanassa pātubhāvo hoti, pariṇāyakaratanassa pātubhāvo hoti. Rañño, bhikkhave, cakkavattissa pātubhāvā imesaṁ sattannaṁ ratanānaṁ pātubhāvo hoti. 2 Tathāgatassa, bhikkhave, pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa sattannaṁ bojjhaṅgaratanānaṁ pātubhāvo hoti. Katamesaṁ sattannaṁ? Satisambojjhaṅgassa ratanassa pātubhāvo hoti …pe… upekkhāsambojjhaṅgassa ratanassa pātubhāvo hoti. Tathāgatassa, bhikkhave, pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa imesaṁ sattannaṁ bojjhaṅgaratanānaṁ pātubhāvo hotī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.23 3. Udāyivagga Ṭhāniyasutta |23| “Kāmarāgaṭṭhāniyānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ manasikārabahulīkārā anuppanno ceva kāmacchando uppajjati, uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati. Byāpādaṭṭhāniyānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ manasikārabahulīkārā anuppanno ceva byāpādo uppajjati, uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati. Thinamiddhaṭṭhāniyānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ manasikārabahulīkārā anuppannañceva thinamiddhaṁ uppajjati, uppannañca thinamiddhaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati. Uddhaccakukkuccaṭṭhāniyānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ manasikārabahulīkārā anuppannañceva uddhaccakukkuccaṁ uppajjati, uppannañca uddhaccakukkuccaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati. Vicikicchāṭṭhāniyānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ manasikārabahulīkārā anuppannā ceva vicikicchā uppajjati, uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati. 2 Satisambojjhaṅgaṭṭhāniyānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ manasikārabahulīkārā anuppanno ceva satisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca satisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṁ gacchati …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhāniyānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ manasikārabahulīkārā anuppanno ceva upekkhāsambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca upekkhāsambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṁ gacchatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.46 5. Cakkavattivagga Daliddasutta |46| “‘Daliddo, daliddo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘daliddo’ti vuccatī”ti? “Sattannaṁ kho, bhikkhu, bojjhaṅgānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā ‘daliddo’ti vuccati. Katamesaṁ sattannaṁ? Satisambojjhaṅgassa …pe… upekkhāsambojjhaṅgassa—imesaṁ kho, bhikkhu, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ 999 --- sn46 46:1 abhāvitattā abahulīkatattā ‘daliddo’ti vuccatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.4 1. Pabbatavagga Vatthasutta |4| Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhavo”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “Sattime, āvuso, bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo—ime kho, āvuso, satta bojjhaṅgā. Imesaṁ khvāhaṁ, āvuso, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi pubbaṇhasamayaṁ viharituṁ, tena tena bojjhaṅgena pubbaṇhasamayaṁ viharāmi; yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi majjhanhikaṁ samayaṁ viharituṁ, tena tena bojjhaṅgena majjhanhikaṁ samayaṁ viharāmi; yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi sāyanhasamayaṁ viharituṁ, tena tena bojjhaṅgena sāyanhasamayaṁ viharāmi. Satisambojjhaṅgo iti ce me, āvuso, hoti, ‘appamāṇo’ti me hoti, ‘susamāraddho’ti me hoti, tiṭṭhantañca naṁ ‘tiṭṭhatī’ti pajānāmi. Sacepi me cavati, ‘idappaccayā me cavatī’ti pajānāmi …pe… upekkhāsambojjhaṅgo iti ce me, āvuso, hoti, ‘appamāṇo’ti me hoti, ‘susamāraddho’ti me hoti, tiṭṭhantañca naṁ ‘tiṭṭhatī’ti pajānāmi. Sacepi me cavati, ‘idappaccayā me cavatī’ti pajānāmi. 3 Seyyathāpi, āvuso, rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṁ dussānaṁ dussakaraṇḍako pūro assa. So yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya pubbaṇhasamayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ pubbaṇhasamayaṁ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya majjhanhikaṁ samayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ majjhanhikaṁ samayaṁ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya sāyanhasamayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ sāyanhasamayaṁ pārupeyya. Evameva khvāhaṁ, āvuso, imesaṁ sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi pubbaṇhasamayaṁ viharituṁ, tena tena bojjhaṅgena pubbaṇhasamayaṁ viharāmi; yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi majjhanhikaṁ samayaṁ viharituṁ, tena tena bojjhaṅgena majjhanhikaṁ samayaṁ viharāmi; yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi sāyanhasamayaṁ viharituṁ, tena tena bojjhaṅgena sāyanhasamayaṁ viharāmi. Satisambojjhaṅgo iti ce me, āvuso, hoti, ‘appamāṇo’ti me hoti, ‘susamāraddho’ti me hoti, tiṭṭhantañca naṁ ‘tiṭṭhatī’ti pajānāmi. Sacepi me cavati, ‘idappaccayā me cavatī’ti pajānāmi …pe… upekkhāsambojjhaṅgo iti ce me, āvuso, hoti, ‘appamāṇo’ti me hoti, ‘susamāraddho’ti me hoti, tiṭṭhantañca naṁ ‘tiṭṭhatī’ti pajānāmi. Sacepi me cavati, ‘idappaccayā me cavatī’ti pajānāmī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.131–142 14. Punagaṅgāpeyyālavagga Punagaṅgānadīādisutta |131-142| …pe… vaggo cuddasamo. 2 Uddānaṁ Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato; Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti. 3 (Bojjhaṅgasaṁyuttassa gaṅgāpeyyālaṁ rāgavasena vitthāretabbaṁ.) 0 Saṁyutta Nikāya 46.67 8. Nirodhavagga Asubhasutta |67| “Asubhasaññā, bhikkhave …pe…” paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.59 7. Ānāpānavagga Vinīlakasutta |59| “Vinīlakasaññā, bhikkhave …pe…” tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.130 13. Oghavagga Uddhambhāgiyasutta |130| Sāvatthinidānaṁ. “Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā—imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya satta bojjhaṅgā bhāvetabbā. Katame satta? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ … amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ … nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime satta bojjhaṅgā bhāvetabbā”ti. Dasamaṁ. Oghavaggo terasamo. 2 Tassuddānaṁ Ogho yogo upādānaṁ, Ganthā anusayena ca; Kāmaguṇā nīvaraṇā, Khandhā oruddhambhāgiyānīti. 0 Saṁyutta Nikāya 46.73 8. Nirodhavagga 1000 --- sn46 73:0 Anattasutta |73| “Dukkhe anattasaññā, bhikkhave …pe…” sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.28 3. Udāyivagga Nibbedhabhāgiyasutta |28| “Nibbedhabhāgiyaṁ vo, bhikkhave, maggaṁ desessāmi; taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, nibbedhabhāgiyo maggo? Yadidaṁ—satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo”ti. Evaṁ vutte, āyasmā udāyī bhagavantaṁ etadavoca: “kathaṁ bhāvitā nu kho, bhante, satta bojjhaṅgā kathaṁ bahulīkatā nibbedhāya saṁvattantī”ti? 2 “Idha, udāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ vipulaṁ mahaggataṁ appamāṇaṁ abyāpajjaṁ. So satisambojjhaṅgaṁ bhāvitena cittena anibbiddhapubbaṁ appadālitapubbaṁ lobhakkhandhaṁ nibbijjhati padāleti; anibbiddhapubbaṁ appadālitapubbaṁ dosakkhandhaṁ nibbijjhati padāleti; anibbiddhapubbaṁ appadālitapubbaṁ mohakkhandhaṁ nibbijjhati padāleti …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ vipulaṁ mahaggataṁ appamāṇaṁ abyāpajjaṁ. So upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāvitena cittena anibbiddhapubbaṁ appadālitapubbaṁ lobhakkhandhaṁ nibbijjhati padāleti; anibbiddhapubbaṁ appadālitapubbaṁ dosakkhandhaṁ nibbijjhati padāleti; anibbiddhapubbaṁ appadālitapubbaṁ mohakkhandhaṁ nibbijjhati padāleti. Evaṁ bhāvitā kho, udāyi, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā nibbedhāya saṁvattantī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.16 2. Gilānavagga Tatiyagilānasutta |16| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhagavā ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā mahācundo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ mahācundaṁ bhagavā etadavoca: “paṭibhantu taṁ, cunda, bojjhaṅgā”ti. 2 “Sattime, bhante, bojjhaṅgā bhagavatā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo kho, bhante, bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati …pe… upekkhāsambojjhaṅgo kho, bhante, bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Ime kho, bhante, satta bojjhaṅgā bhagavatā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī”ti. “Taggha, cunda, bojjhaṅgā; taggha, cunda, bojjhaṅgā”ti. 3 Idamavocāyasmā cundo. Samanuñño satthā ahosi. Vuṭṭhahi ca bhagavā tamhā ābādhā. Tathāpahīno ca bhagavato so ābādho ahosīti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.37 4. Nīvaraṇavagga Āvaraṇanīvaraṇasutta |37| “Pañcime, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso upakkilesā paññāya dubbalīkaraṇā. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso upakkileso paññāya dubbalīkaraṇo. Byāpādo, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso upakkileso paññāya dubbalīkaraṇo. Thinamiddhaṁ, bhikkhave, āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ cetaso upakkilesaṁ paññāya dubbalīkaraṇaṁ. Uddhaccakukkuccaṁ, bhikkhave, āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ cetaso upakkilesaṁ paññāya dubbalīkaraṇaṁ. Vicikicchā, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso upakkilesā paññāya dubbalīkaraṇā. Ime kho, bhikkhave, pañca āvaraṇā nīvaraṇā cetaso upakkilesā paññāya dubbalīkaraṇā. 2 Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati …pe… upekkhāsambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattantīti. 0 Saṁyutta Nikāya 46.52 6. Sākacchavagga Pariyāyasutta |52| Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “atippago kho tāva sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ. Yannūna mayaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo 1001 --- sn46 52:1 tenupasaṅkameyyāmā”ti. 2 Atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ: 3 “Samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvethā’ti. Mayampi kho, āvuso, sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ desema: ‘etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvethā’ti. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṁ nānākaraṇaṁ samaṇassa vā gotamassa amhākaṁ vā, yadidaṁ—dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ, anusāsaniyā vā anusāsanin”ti? 4 Atha kho te bhikkhū tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandiṁsu nappaṭikkosiṁsu; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu: “bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā”ti. Atha kho te bhikkhū sāvatthiṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 5 “Idha mayaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisimha. Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: ‘atippago kho tāva sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ, yannūna mayaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodimha. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdimha. Ekamantaṁ nisinne kho amhe, bhante, aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ: 6 ‘Samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ deseti “etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvethā”ti. Mayampi kho, āvuso, sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ desema: “etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvethā”ti. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṁ nānākaraṇaṁ samaṇassa vā gotamassa amhākaṁ vā, yadidaṁ—dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ, anusāsaniyā vā anusāsanin’ti? 7 Atha kho mayaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandimha nappaṭikkosimha, anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha: ‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā’”ti. 8 “Evaṁvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘atthi panāvuso, pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma pañca nīvaraṇā dasa honti, satta bojjhaṅgā catuddasā’ti. Evaṁ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṁ āpajjissanti. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ, bhikkhave, avisayasmiṁ. Nāhaṁ taṁ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo imesaṁ pañhānaṁ veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā. 9 Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma pañca nīvaraṇā dasa honti? Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṁ kāmacchando tadapi nīvaraṇaṁ, yadapi bahiddhā kāmacchando tadapi nīvaraṇaṁ. ‘Kāmacchandanīvaraṇan’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṁ byāpādo tadapi nīvaraṇaṁ, yadapi bahiddhā byāpādo tadapi nīvaraṇaṁ. ‘Byāpādanīvaraṇan’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. Yadapi, bhikkhave, thinaṁ tadapi nīvaraṇaṁ, yadapi middhaṁ tadapi nīvaraṇaṁ. ‘Thinamiddhanīvaraṇan’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. Yadapi, bhikkhave, uddhaccaṁ tadapi nīvaraṇaṁ, yadapi kukkuccaṁ tadapi nīvaraṇaṁ. 1002 --- sn46 52:9 ‘Uddhaccakukkuccanīvaraṇan’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṁ dhammesu vicikicchā tadapi nīvaraṇaṁ, yadapi bahiddhā dhammesu vicikicchā tadapi nīvaraṇaṁ. ‘Vicikicchānīvaraṇan’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma pañca nīvaraṇā dasa honti. 10 Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma satta bojjhaṅgā catuddasa honti? Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṁ dhammesu sati tadapi satisambojjhaṅgo, yadapi bahiddhā dhammesu sati tadapi satisambojjhaṅgo. ‘Satisambojjhaṅgo’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. 11 Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṁ dhammesu paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṁsamāpajjati tadapi dhammavicayasambojjhaṅgo, yadapi bahiddhā dhammesu paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṁsamāpajjati tadapi dhammavicayasambojjhaṅgo. ‘Dhammavicayasambojjhaṅgo’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. 12 Yadapi, bhikkhave, kāyikaṁ vīriyaṁ tadapi vīriyasambojjhaṅgo, yadapi cetasikaṁ vīriyaṁ tadapi vīriyasambojjhaṅgo. ‘Vīriyasambojjhaṅgo’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. 13 Yadapi, bhikkhave, savitakkasavicārā pīti tadapi pītisambojjhaṅgo, yadapi avitakkaavicārā pīti tadapi pītisambojjhaṅgo. ‘Pītisambojjhaṅgo’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. 14 Yadapi, bhikkhave, kāyappassaddhi tadapi passaddhisambojjhaṅgo, yadapi cittappassaddhi tadapi passaddhisambojjhaṅgo. ‘Passaddhisambojjhaṅgo’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. 15 Yadapi, bhikkhave, savitakko savicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgo, yadapi avitakkaavicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgo. ‘Samādhisambojjhaṅgo’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. 16 Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṁ dhammesu upekkhā tadapi upekkhāsambojjhaṅgo, yadapi bahiddhā dhammesu upekkhā tadapi upekkhāsambojjhaṅgo. ‘Upekkhāsambojjhaṅgo’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma satta bojjhaṅgā catuddasā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.60 7. Ānāpānavagga Vicchiddakasutta |60| “Vicchiddakasaññā, bhikkhave …pe…” catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.24 3. Udāyivagga Ayonisomanasikārasutta |24| “Ayoniso, bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati, uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; anuppanno ceva byāpādo uppajjati, uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; anuppannañceva thinamiddhaṁ uppajjati, uppannañca thinamiddhaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; anuppannañceva uddhaccakukkuccaṁ uppajjati, uppannañca uddhaccakukkuccaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; anuppannā ceva vicikicchā uppajjati, uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; anuppanno ceva satisambojjhaṅgo nuppajjati, uppanno ca satisambojjhaṅgo nirujjhati …pe… anuppanno ceva upekkhāsambojjhaṅgo nuppajjati, uppanno ca upekkhāsambojjhaṅgo nirujjhati. 2 Yoniso ca kho, bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva kāmacchando nuppajjati, uppanno ca kāmacchando pahīyati; anuppanno ceva byāpādo nuppajjati, uppanno ca byāpādo pahīyati; anuppannañceva thinamiddhaṁ nuppajjati, uppannañca thinamiddhaṁ pahīyati; anuppannañceva uddhaccakukkuccaṁ nuppajjati, uppannañca uddhaccakukkuccaṁ pahīyati; anuppannā ceva vicikicchā nuppajjati, uppannā ca vicikicchā pahīyati. 3 Anuppanno ceva satisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca satisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṁ gacchati …pe… anuppanno ceva upekkhāsambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca upekkhāsambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṁ gacchatī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.41 5. Cakkavattivagga Vidhāsutta |41| Sāvatthinidānaṁ. “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā tisso vidhā pajahiṁsu, sabbe te sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ bhāvitattā 1003 --- sn46 41:1 bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā tisso vidhā pajahissanti, sabbe te sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā tisso vidhā pajahanti, sabbe te sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Katamesaṁ sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ? Satisambojjhaṅgassa …pe… upekkhāsambojjhaṅgassa. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā tisso vidhā pajahiṁsu …pe… pajahissanti …pe… pajahanti, sabbe te imesaṁyeva sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.3 1. Pabbatavagga Sīlasutta |3| “Ye te, bhikkhave, bhikkhū sīlasampannā samādhisampannā ñāṇasampannā vimuttisampannā vimuttiñāṇadassanasampannā, dassanampāhaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahukāraṁ vadāmi; savanampāhaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahukāraṁ vadāmi; upasaṅkamanampāhaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahukāraṁ vadāmi; payirupāsanampāhaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahukāraṁ vadāmi; anussatimpāhaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahukāraṁ vadāmi; anupabbajjampāhaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahukāraṁ vadāmi. Taṁ kissa hetu? Tathārūpānaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ dhammaṁ sutvā dvayena vūpakāsena vūpakaṭṭho viharati—kāyavūpakāsena ca cittavūpakāsena ca. So tathā vūpakaṭṭho viharanto taṁ dhammaṁ anussarati anuvitakketi. 2 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā vūpakaṭṭho viharanto taṁ dhammaṁ anussarati anuvitakketi, satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti; satisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti; satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. So tathā sato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṁsamāpajjati. 3 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā sato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṁsamāpajjati, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti; dhammavicayasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti; dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Tassa taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṁsamāpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ. 4 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṁsamāpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti; vīriyasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti; vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. 5 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti; pītisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti; pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati. 6 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati cittampi passambhati, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti; passaddhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti; passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati. 7 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati, samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti; samādhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti; samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. So tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. 8 Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti; upekkhāsambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti; upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. 9 Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhave, sattasu sambojjhaṅgesu evaṁ bahulīkatesu satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā. Katame satta phalā sattānisaṁsā? Diṭṭheva 1004 --- sn46 3:9 dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, atha maraṇakāle aññaṁ ārādheti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṁ ārādheti, atha pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṁ ārādheti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, atha pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṁ ārādheti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti, atha pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṁ ārādheti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti, atha pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṁ ārādheti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, atha pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhave, sattasu bojjhaṅgesu evaṁ bahulīkatesu ime satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.30 3. Udāyivagga Udāyisutta |30| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sumbhesu viharati setakaṁ nāma sumbhānaṁ nigamo. Atha kho āyasmā udāyī yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā udāyī bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva bahukatañca me, bhante, bhagavati pemañca gāravo ca hirī ca ottappañca. Ahañhi, bhante, pubbe agārikabhūto samāno abahukato ahosiṁ dhammena abahukato saṅghena. So khvāhaṁ bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca sampassamāno agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Tassa me bhagavā dhammaṁ desesi: ‘iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā …pe… iti saññā … iti saṅkhārā … iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. 3 So khvāhaṁ, bhante, suññāgāragato imesaṁ pañcupādānakkhandhānaṁ ukkujjāvakujjaṁ samparivattento ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. Dhammo ca me, bhante, abhisamito, maggo ca me paṭiladdho; yo me bhāvito bahulīkato tathā tathā viharantaṁ tathattāya upanessati yathāhaṁ: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānissāmi. 4 Satisambojjhaṅgo me, bhante, paṭiladdho, yo me bhāvito bahulīkato tathā tathā viharantaṁ tathattāya upanessati yathāhaṁ: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānissāmi …pe… upekkhāsambojjhaṅgo me, bhante, paṭiladdho, yo me bhāvito bahulīkato tathā tathā viharantaṁ tathattāya upanessati yathāhaṁ: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānissāmi. Ayaṁ kho me, bhante, maggo paṭiladdho, yo me bhāvito bahulīkato tathā tathā viharantaṁ tathattāya upanessati yathāhaṁ: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānissāmī”ti. 5 “Sādhu sādhu, udāyi. Eso hi te, udāyi, maggo paṭiladdho, yo te bhāvito bahulīkato tathā tathā viharantaṁ 1005 --- sn46 30:5 tathattāya upanessati yathā tvaṁ: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānissasī”ti. Dasamaṁ. Udāyivaggo tatiyo. 6 Tassuddānaṁ Bodhāya desanā ṭhānā, ayoniso cāparihānī; Khayo nirodho nibbedho, ekadhammo udāyināti. 0 Saṁyutta Nikāya 46.55 6. Sākacchavagga Saṅgāravasutta |55| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo yenekadā dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā? Ko pana, bho gotama, hetu, ko paccayo yenekadā dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā”ti? 3 “Yasmiṁ kho, brāhmaṇa, samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 4 Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto saṁsaṭṭho lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ na jāneyya na passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati …pe… paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 5 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 6 Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto agginā santatto pakkuthito usmudakajāto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ na jāneyya na passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi tasmiṁ samaye …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 7 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 8 Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto sevālapaṇakapariyonaddho. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ na jāneyya na passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 9 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva 1006 --- sn46 55:9 asajjhāyakatā. 10 Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto vāterito calito bhanto ūmijāto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ na jāneyya na passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 11 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi … dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 12 Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto āvilo luḷito kalalībhūto andhakāre nikkhitto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ na jāneyya na passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, hetu ayaṁ paccayo yenekadā dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 13 Yasmiñca kho, brāhmaṇa, samaye na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati; dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. 14 Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto asaṁsaṭṭho lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ jāneyya passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti …pe…. 15 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati na byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi …pe… dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. 16 Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto na agginā santatto na pakkuthito na usmudakajāto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ jāneyya passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati na byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi …pe… dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. 17 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati na thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi …pe… dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. 18 Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto na sevālapaṇakapariyonaddho. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ jāneyya passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati na thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ 1007 --- sn46 55:18 pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi …pe… dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. 19 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati na uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi …pe… dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. 20 Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto na vāterito na calito na bhanto na ūmijāto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ jāneyya passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati na uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi …pe… dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. 21 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati; ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati; dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. 22 Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto accho vippasanno anāvilo āloke nikkhitto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ jāneyya passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati; dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, hetu ayaṁ paccayo yenekadā dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. 23 Sattime, brāhmaṇa, bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo kho, brāhmaṇa, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati …pe… upekkhāsambojjhaṅgo kho, brāhmaṇa, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati. Ime kho, brāhmaṇa, satta bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattantī”ti. 24 Evaṁ vutte, saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.8 1. Pabbatavagga Upavānasutta |8| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca upavāno āyasmā ca sāriputto kosambiyaṁ viharanti ghositārāme. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā upavāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā upavānena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ upavānaṁ etadavoca: 2 “Jāneyya nu kho, āvuso upavāna, bhikkhu ‘paccattaṁ yonisomanasikārā evaṁ susamāraddhā me satta bojjhaṅgā phāsuvihārāya saṁvattantī’”ti? “Jāneyya kho, āvuso sāriputta, bhikkhu ‘paccattaṁ yonisomanasikārā evaṁ susamāraddhā me satta bojjhaṅgā phāsuvihārāya saṁvattantī’”ti. 3 “Satisambojjhaṅgaṁ kho, āvuso, bhikkhu ārabbhamāno pajānāti ‘cittañca me suvimuttaṁ, thinamiddhañca me susamūhataṁ, uddhaccakukkuccañca me suppaṭivinītaṁ, āraddhañca me vīriyaṁ, aṭṭhiṁ katvā manasi karomi, no ca līnan’ti …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ āvuso, bhikkhu ārabbhamāno pajānāti ‘cittañca me suvimuttaṁ, thinamiddhañca me susamūhataṁ, uddhaccakukkuccañca me 1008 --- sn46 8:3 suppaṭivinītaṁ, āraddhañca me vīriyaṁ, aṭṭhiṁ katvā manasi karomi, no ca līnan’”ti. “Evaṁ kho, āvuso sāriputta, bhikkhu jāneyya ‘paccattaṁ yonisomanasikārā evaṁ susamāraddhā me satta bojjhaṅgā phāsuvihārāya saṁvattantī’”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.74 8. Nirodhavagga Pahānasutta |74| “Pahānasaññā, bhikkhave …pe…” aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.121–129 13. Oghavagga Oghādisutta |121-129| “Cattārome, bhikkhave, oghā. Katame cattāro? Kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho”ti. vitthāretabbaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.11 2. Gilānavagga Pāṇasutta |11| “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci pāṇā cattāro iriyāpathe kappenti—kālena gamanaṁ, kālena ṭhānaṁ, kālena nisajjaṁ, kālena seyyaṁ, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya evamete cattāro iriyāpathe kappenti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.70 8. Nirodhavagga Anabhiratisutta |70| “Sabbaloke anabhiratisaññā, bhikkhave …pe…” catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.15 2. Gilānavagga Dutiyagilānasutta |15| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno gijjhakūṭe pabbate viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: 2 “Kacci te, moggallāna, khamanīyaṁ kacci yāpanīyaṁ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? “Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti. 3 “Sattime, moggallāna, bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo kho, moggallāna, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati …pe… upekkhāsambojjhaṅgo kho, moggallāna, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Ime kho, moggallāna, satta bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī”ti. “Taggha, bhagavā, bojjhaṅgā; taggha, sugata, bojjhaṅgā”ti. 4 Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mahāmoggallāno bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Vuṭṭhahi cāyasmā mahāmoggallāno tamhā ābādhā. Tathāpahīno cāyasmato mahāmoggallānassa so ābādho ahosīti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.34 4. Nīvaraṇavagga Anupakkilesasutta |34| “Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati …pe… upekkhāsambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattantī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.51 6. Sākacchavagga Āhārasutta |51| Sāvatthinidānaṁ. “Pañcannañca, bhikkhave, nīvaraṇānaṁ sattannañca bojjhaṅgānaṁ āhārañca anāhārañca desessāmi; taṁ suṇātha. Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, subhanimittaṁ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro 1009 --- sn46 51:1 anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya. 2 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, paṭighanimittaṁ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya. 3 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, arati tandi vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṁ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya. 4 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, cetaso avūpasamo. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya. 5 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, vicikicchāṭṭhānīyā dhammā. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya. 6 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 7 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 8 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 9 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 10 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kāyappassaddhi cittappassaddhi. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 11 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, samathanimittaṁ abyagganimittaṁ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 12 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā 1010 --- sn46 51:12 upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 13 Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, asubhanimittaṁ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamanāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya. 14 Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, mettācetovimutti. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamanāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya. 15 Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamanāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya. 16 Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, cetaso vūpasamo. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamanāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya. 17 Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamanāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya. 18 Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro—ayamanāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 19 Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro—ayamanāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 20 Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha amanasikārabahulīkāro—ayamanāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 21 Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro—ayamanāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 22 Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kāyappassaddhi cittappassaddhi. Tattha amanasikārabahulīkāro—ayamanāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 23 Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, samathanimittaṁ abyagganimittaṁ. Tattha amanasikārabahulīkāro—ayamanāhāro anuppannassa vā 1011 --- sn46 51:23 samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 24 Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro—ayamanāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.111–120 12. Esanāvagga Esanādisutta |111-120| “Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā”ti vitthāretabbaṁ. Esanāvaggo dvādasamo. 2 Tassuddānaṁ Esanā vidhā āsavo, Bhavo ca dukkhatā tisso; Khilaṁ malañca nīgho ca, Vedanā taṇhā tasināya cāti. 3 (Bojjhaṅgasaṁyuttassa esanāpeyyālaṁ vivekanissitato vitthāretabbaṁ.) 0 Saṁyutta Nikāya 46.20 2. Gilānavagga Nibbidāsutta |20| “Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo—ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī”ti. Dasamaṁ. Gilānavaggo dutiyo. 2 Tassuddānaṁ Pāṇā sūriyūpamā dve, gilānā apare tayo; Pāraṅgāmī viraddho ca, ariyo nibbidāya cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 46.77–88 9. Gaṅgāpeyyālavagga Gaṅgānadīādisutta |77-88| “Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ … evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. (Yāva esanā pāḷi vitthāretabbā.) Gaṅgāpeyyālavaggo navamo. 2 Tassuddānaṁ Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato; Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 46.45 5. Cakkavattivagga Paññavantasutta |45| “‘Paññavā aneḷamūgo, paññavā aneḷamūgo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘paññavā aneḷamūgo’ti vuccatī”ti? “Sattannaṁ kho, bhikkhu, bojjhaṅgānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā ‘paññavā aneḷamūgo’ti vuccati. Katamesaṁ sattannaṁ? Satisambojjhaṅgassa …pe… upekkhāsambojjhaṅgassa—imesaṁ kho, bhikkhu, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā ‘paññavā aneḷamūgo’ti vuccatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.7 1. Pabbatavagga Kūṭāgārasutta |7| “Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo, sabbā tā kūṭaninnā kūṭapoṇā kūṭapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.64 7. Ānāpānavagga Muditāsutta |64| “Muditā, bhikkhave, bhāvitā …pe…” aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.2 1. Pabbatavagga Kāyasutta |2| Sāvatthinidānaṁ. “Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṁ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṁ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, pañca nīvaraṇā āhāraṭṭhitikā, āhāraṁ paṭicca tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhanti. 2 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, subhanimittaṁ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya. 1012 --- sn46 2:2 3 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, paṭighanimittaṁ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya. 4 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, arati tandi vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṁ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya. 5 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, cetaso avūpasamo. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya. 6 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, vicikicchāṭṭhānīyā dhammā. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya. 7 Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṁ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṁ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, ime pañca nīvaraṇā āhāraṭṭhitikā, āhāraṁ paṭicca tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhanti. 8 Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṁ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṁ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā āhāraṭṭhitikā, āhāraṁ paṭicca tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhanti. 9 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 10 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā, sāvajjānavajjā dhammā, hīnapaṇītā dhammā, kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 11 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 12 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 13 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kāyapassaddhi, cittapassaddhi. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 14 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, samathanimittaṁ abyagganimittaṁ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa 1013 --- sn46 2:14 bhāvanāya pāripūriyā. 15 Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro—ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. 16 Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṁ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṁ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, ime satta bojjhaṅgā āhāraṭṭhitikā, āhāraṁ paṭicca tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhantī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.40 4. Nīvaraṇavagga Nīvaraṇasutta |40| “Pañcime, bhikkhave, nīvaraṇā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhikā vighātapakkhiyā anibbānasaṁvattanikā. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṁ, bhikkhave, andhakaraṇaṁ acakkhukaraṇaṁ aññāṇakaraṇaṁ paññānirodhikaṁ vighātapakkhiyaṁ anibbānasaṁvattanikaṁ. Byāpādanīvaraṇaṁ, bhikkhave …pe… thinamiddhanīvaraṇaṁ, bhikkhave …pe… uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, bhikkhave …pe… vicikicchānīvaraṇaṁ, bhikkhave, andhakaraṇaṁ acakkhukaraṇaṁ aññāṇakaraṇaṁ paññānirodhikaṁ vighātapakkhiyaṁ anibbānasaṁvattanikaṁ. Ime kho, bhikkhave, pañca nīvaraṇā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhikā vighātapakkhiyā anibbānasaṁvattanikā. 2 Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññābuddhiyā avighātapakkhiyā nibbānasaṁvattanikā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, bhikkhave, cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññābuddhiyo avighātapakkhiyo nibbānasaṁvattaniko …pe… upekkhāsambojjhaṅgo, bhikkhave, cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññābuddhiyo avighātapakkhiyo nibbānasaṁvattaniko. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññābuddhiyā avighātapakkhiyā nibbānasaṁvattanikā”ti. Dasamaṁ. Nīvaraṇavaggo catuttho. 3 Tassuddānaṁ Dve kusalā kilesā ca, Dve yoniso ca buddhi ca; Āvaraṇā nīvaraṇā rukkhaṁ, Nīvaraṇañca te dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 46.25 3. Udāyivagga Aparihāniyasutta |25| “Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi; taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yadidaṁ—satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo—ime kho, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.61 7. Ānāpānavagga Uddhumātakasutta |61| “Uddhumātakasaññā, bhikkhave …pe…” pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.10 1. Pabbatavagga Dutiyauppannasutta |10| “Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo—ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā”ti. Dasamaṁ. Pabbatavaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Himavantaṁ kāyaṁ sīlaṁ, vatthaṁ bhikkhu ca kuṇḍali; Kūṭañca upavānañca, uppannā apare duveti. 0 Saṁyutta Nikāya 46.75 8. Nirodhavagga Virāgasutta |75| “Virāgasaññā, bhikkhave …pe…” navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.9 1. Pabbatavagga Paṭhamauppannasutta |9| “Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame satta? Satisambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo—ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.54 6. Sākacchavagga Mettāsahagatasutta |54| Ekaṁ samayaṁ bhagavā koliyesu viharati haliddavasanaṁ nāma koliyānaṁ nigamo. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya haliddavasanaṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “atippago kho tāva haliddavasane piṇḍāya carituṁ. Yannūna mayaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā”ti. 2 Atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū aññatitthiyā paribbājakā 1014 --- sn46 54:2 etadavocuṁ: 3 “Samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatha. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatha. Muditāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatha. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā’ti. 4 Mayampi kho, āvuso, sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ desema: ‘etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha …pe… karuṇāsahagatena cetasā … muditāsahagatena cetasā … upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā’ti. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṁ nānākaraṇaṁ samaṇassa vā gotamassa amhākaṁ vā, yadidaṁ—dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ, anusāsaniyā vā anusāsanin”ti? 5 Atha kho te bhikkhū tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandiṁsu nappaṭikkosiṁsu. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu: “bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā”ti. Atha kho te bhikkhū haliddavasane piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 6 “Idha mayaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya haliddavasane piṇḍāya pavisimha. Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: ‘atippago kho tāva haliddavasane piṇḍāya carituṁ. 7 Yannūna mayaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamimha, upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodimha. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdimha. Ekamantaṁ nisinne kho amhe, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ: 8 ‘Samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: “etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha …pe… karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā’ti. 9 Mayampi kho, āvuso, sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ desema: ‘etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha …pe… karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya 1015 --- sn46 54:9 sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā’ti. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṁ nānākaraṇaṁ samaṇassa vā gotamassa amhākaṁ vā, yadidaṁ, dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ, anusāsaniyā vā anusāsaninti? 10 Atha kho mayaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandimha nappaṭikkosimha, anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha: ‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā’”ti. 11 “Evaṁvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘kathaṁ bhāvitā panāvuso, mettācetovimutti, kiṅgatikā hoti, kiṁparamā, kiṁphalā, kiṁpariyosānā? Kathaṁ bhāvitā panāvuso, karuṇācetovimutti, kiṅgatikā hoti, kiṁparamā, kiṁphalā, kiṁpariyosānā? Kathaṁ bhāvitā panāvuso, muditācetovimutti, kiṅgatikā hoti, kiṁparamā, kiṁphalā, kiṁpariyosānā? Kathaṁ bhāvitā panāvuso, upekkhācetovimutti, kiṅgatikā hoti, kiṁparamā, kiṁphalā, kiṁpariyosānā’ti? Evaṁ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṁ āpajjissanti. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ, bhikkhave, avisayasmiṁ. Nāhaṁ taṁ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo imesaṁ pañhānaṁ veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā. 12 Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, mettācetovimutti, kiṅgatikā hoti, kiṁparamā, kiṁphalā, kiṁpariyosānā? Idha, bhikkhave, bhikkhu mettāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… mettāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. So sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno’ti, upekkhako ca tattha viharati sato sampajāno, subhaṁ vā kho pana vimokkhaṁ upasampajja viharati. Subhaparamāhaṁ, bhikkhave, mettācetovimuttiṁ vadāmi, idhapaññassa bhikkhuno uttarivimuttiṁ appaṭivijjhato. 13 Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, karuṇācetovimutti, kiṅgatikā hoti, kiṁparamā, kiṁphalā, kiṁpariyosānā? Idha, bhikkhave, bhikkhu karuṇāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… karuṇāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. So sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati …pe… sace ākaṅkhati ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. Sabbaso vā pana rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ākāsānañcāyatanaparamāhaṁ, bhikkhave, karuṇācetovimuttiṁ vadāmi, idhapaññassa bhikkhuno uttarivimuttiṁ appaṭivijjhato. 14 Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, muditācetovimutti, kiṅgatikā hoti, kiṁparamā, kiṁphalā, kiṁpariyosānā? Idha, bhikkhave, bhikkhu muditāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… muditāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. So sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati …pe… sace ākaṅkhati ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. Sabbaso vā pana ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Viññāṇañcāyatanaparamāhaṁ, bhikkhave, muditācetovimuttiṁ 1016 --- sn46 54:14 vadāmi, idhapaññassa bhikkhuno uttarivimuttiṁ appaṭivijjhato. 15 Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, upekkhācetovimutti, kiṅgatikā hoti, kiṁparamā, kiṁphalā, kiṁpariyosānā? Idha, bhikkhave, bhikkhu upekkhāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… upekkhāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. So sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. Sabbaso vā pana viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ākiñcaññāyatanaparamāhaṁ, bhikkhave, upekkhācetovimuttiṁ vadāmi, idhapaññassa bhikkhuno uttarivimuttiṁ appaṭivijjhato”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.31 4. Nīvaraṇavagga Paṭhamakusalasutta |31| “Ye keci, bhikkhave, dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati. Appamattassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.50 5. Cakkavattivagga Bāhiraṅgasutta |50| “Bāhiraṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ uppādāya, yathayidaṁ—bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. Dasamaṁ. Cakkavattivaggo pañcamo. 2 Tassuddānaṁ Vidhā cakkavatti māro, duppañño paññavena ca; Daliddo adaliddo ca, ādiccaṅgena te dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 46.35 4. Nīvaraṇavagga Ayonisomanasikārasutta |35| “Ayoniso, bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati, uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; anuppanno ceva byāpādo uppajjati, uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; anuppannañceva thinamiddhaṁ uppajjati, uppannañca thinamiddhaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; anuppannañceva uddhaccakukkuccaṁ uppajjati, uppannañca uddhaccakukkuccaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; anuppannā ceva vicikicchā uppajjati, uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. Pañcamaṁ. 2 Yonisomanasikārasutta “Yoniso ca kho, bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva satisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca satisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṁ gacchati …pe… anuppanno ceva upekkhāsambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca upekkhāsambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṁ gacchatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.14 2. Gilānavagga Paṭhamagilānasutta |14| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pippaliguhāyaṁ viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ 1017 --- sn46 14:1 mahākassapaṁ etadavoca: 2 “Kacci te, kassapa, khamanīyaṁ kacci yāpanīyaṁ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? “Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti. 3 “Sattime, kassapa, bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo kho, kassapa, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati …pe… upekkhāsambojjhaṅgo kho, kassapa, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Ime kho, kassapa, satta bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī”ti. “Taggha, bhagavā, bojjhaṅgā; taggha, sugata, bojjhaṅgā”ti. 4 Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mahākassapo bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Vuṭṭhahi cāyasmā mahākassapo tamhā ābādhā. Tathāpahīno cāyasmato mahākassapassa so ābādho ahosīti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.71 8. Nirodhavagga Aniccasutta |71| “Aniccasaññā, bhikkhave …pe…” pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.89–98 10. Appamādavagga Tathāgatādisutta |89-98| “Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā”ti vitthāretabbaṁ. Appamādavaggo dasamo. 2 Tassuddānaṁ Tathāgataṁ padaṁ kūṭaṁ, mūlaṁ sārena vassikaṁ; Rājā candimasūriyā ca, vatthena dasamaṁ padanti. 3 (Appamādavaggo bojjhaṅgasaṁyuttassa bojjhaṅgavasena vitthāretabbo.) 0 Saṁyutta Nikāya 46.99–110 11. Balakaraṇīyavagga Balādisutta |99-110| “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyan”ti vitthāretabbaṁ. Balakaraṇīyavaggo ekādasamo. 2 Tassuddānaṁ Balaṁ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā; Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti. 3 (Balakaraṇīyavaggo bojjhaṅgasaṁyuttassa bojjhaṅgavasena vitthāretabbo.) 0 Saṁyutta Nikāya 46.65 7. Ānāpānavagga Upekkhāsutta |65| “Upekkhā, bhikkhave, bhāvitā …pe…” navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.6 1. Pabbatavagga Kuṇḍaliyasutta |6| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sākete viharati añjanavane migadāye. Atha kho kuṇḍaliyo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho kuṇḍaliyo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “ahamasmi, bho gotama, ārāmanissayī parisāvacaro. Tassa mayhaṁ, bho gotama, pacchābhattaṁ bhuttapātarāsassa ayamācāro hoti—ārāmena ārāmaṁ uyyānena uyyānaṁ anucaṅkamāmi anuvicarāmi. So tattha passāmi eke samaṇabrāhmaṇe itivādappamokkhānisaṁsañceva kathaṁ kathente upārambhānisaṁsañca: ‘bhavaṁ pana gotamo kimānisaṁso viharatī’”ti? “Vijjāvimuttiphalānisaṁso kho, kuṇḍaliya, tathāgato viharatī”ti. 2 “Katame pana, bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti? “Satta kho, kuṇḍaliya, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti. “Katame pana, bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī”ti? “Cattāro kho, kuṇḍaliya, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī”ti. “Katame pana, bho gotama, dhammā bhāvitā, bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūrentī”ti? “Tīṇi kho, kuṇḍaliya, sucaritāni bhāvitāni bahulīkatāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrentī”ti. “Katame pana, bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā tīṇi sucaritāni paripūrentī”ti? “Indriyasaṁvaro kho, kuṇḍaliya, bhāvito bahulīkato tīṇi sucaritāni paripūretīti. 3 Kathaṁ bhāvito ca, kuṇḍaliya, indriyasaṁvaro kathaṁ bahulīkato tīṇi sucaritāni paripūretīti? Idha, kuṇḍaliya, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā manāpaṁ nābhijjhati nābhihaṁsati, na rāgaṁ janeti. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. Cakkhunā kho paneva rūpaṁ disvā amanāpaṁ na maṅku hoti appatiṭṭhitacitto adīnamānaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhito ca kāyo hoti ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. 4 Puna caparaṁ, kuṇḍaliya, bhikkhu sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya manāpaṁ nābhijjhati nābhihaṁsati, na 1018 --- sn46 6:4 rāgaṁ janeti. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. Manasā kho paneva dhammaṁ viññāya amanāpaṁ na maṅku hoti appatiṭṭhitacitto adīnamānaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. 5 Yato kho, kuṇḍaliya, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā manāpāmanāpesu rūpesu ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya manāpāmanāpesu dhammesu ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. Evaṁ bhāvito kho, kuṇḍaliya, indriyasaṁvaro evaṁ bahulīkato tīṇi sucaritāni paripūreti. 6 Kathaṁ bhāvitāni ca, kuṇḍaliya, tīṇi sucaritāni kathaṁ bahulīkatāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti? Idha, kuṇḍaliya, bhikkhu kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti. Evaṁ bhāvitāni kho, kuṇḍaliya, tīṇi sucaritāni evaṁ bahulīkatāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti. 7 Kathaṁ bhāvitā ca, kuṇḍaliya, cattāro satipaṭṭhānā kathaṁ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti? Idha, kuṇḍaliya, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ bhāvitā kho, kuṇḍaliya, cattāro satipaṭṭhānā evaṁ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti. 8 Kathaṁ bhāvitā ca, kuṇḍaliya, satta bojjhaṅgā kathaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrenti? Idha, kuṇḍaliya, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, kuṇḍaliya, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti. 9 Evaṁ vutte, kuṇḍaliyo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.44 5. Cakkavattivagga Duppaññasutta |44| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘duppañño eḷamūgo, duppañño eḷamūgo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘duppañño eḷamūgo’ti vuccatī”ti? “Sattannaṁ kho, bhikkhu, bojjhaṅgānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā ‘duppañño eḷamūgo’ti vuccati. Katamesaṁ sattannaṁ? Satisambojjhaṅgassa …pe… upekkhāsambojjhaṅgassa—imesaṁ kho, bhikkhu, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā ‘duppañño eḷamūgo’ti vuccatī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 46.21 3. Udāyivagga Bodhāyasutta |21| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 2 “‘Bojjhaṅgā, bojjhaṅgā’ti, bhante, vuccanti. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘bojjhaṅgā’ti vuccantī”ti? “‘Bodhāya saṁvattantī’ti kho, bhikkhu, tasmā bojjhaṅgāti vuccanti. Idha, bhikkhu, satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. ‘Bodhāya saṁvattantī’ti kho, bhikkhu, tasmā ‘bojjhaṅgā’ti vuccantī”ti. Paṭhamaṁ. sn41 0 Saṁyutta Nikāya 41.8 1. Cittavagga Nigaṇṭhanāṭaputtasutta |8| Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto 1019 --- sn41 8:1 macchikāsaṇḍaṁ anuppatto hoti mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ. Assosi kho citto gahapati: “nigaṇṭho kira nāṭaputto macchikāsaṇḍaṁ anuppatto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhin”ti. Atha kho citto gahapati sambahulehi upāsakehi saddhiṁ yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhena nāṭaputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cittaṁ gahapatiṁ nigaṇṭho nāṭaputto etadavoca: “saddahasi tvaṁ, gahapati, samaṇassa gotamassa—atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṁ nirodho”ti? 2 “Na khvāhaṁ ettha, bhante, bhagavato saddhāya gacchāmi. Atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṁ nirodho”ti. Evaṁ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto ulloketvā etadavoca: “idaṁ bhavanto passantu, yāva ujuko cāyaṁ citto gahapati, yāva asaṭho cāyaṁ citto gahapati, yāva amāyāvī cāyaṁ citto gahapati, vātaṁ vā so jālena bādhetabbaṁ maññeyya, yo vitakkavicāre nirodhetabbaṁ maññeyya, sakamuṭṭhinā vā so gaṅgāya sotaṁ āvāretabbaṁ maññeyya, yo vitakkavicāre nirodhetabbaṁ maññeyyā”ti. 3 “Taṁ kiṁ maññasi, bhante, katamaṁ nu kho paṇītataraṁ—ñāṇaṁ vā saddhā vā”ti? “Saddhāya kho, gahapati, ñāṇaṁyeva paṇītataran”ti. “Ahaṁ kho, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Ahaṁ kho, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Ahaṁ kho, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Ahaṁ kho, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Na so khvāhaṁ, bhante, evaṁ jānanto evaṁ passanto kassa aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā saddhāya gamissāmi? Atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṁ nirodho”ti. 4 Evaṁ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto sakaṁ parisaṁ apaloketvā etadavoca: “idaṁ bhavanto passantu, yāva anujuko cāyaṁ citto gahapati, yāva saṭho cāyaṁ citto gahapati, yāva māyāvī cāyaṁ citto gahapatī”ti. 5 “Idāneva kho te mayaṁ, bhante, bhāsitaṁ: ‘evaṁ ājānāma idaṁ bhavanto passantu, yāva ujuko cāyaṁ citto gahapati, yāva asaṭho cāyaṁ citto gahapati, yāva amāyāvī cāyaṁ citto gahapatī’ti. Idāneva ca pana mayaṁ, bhante, bhāsitaṁ: ‘evaṁ ājānāma idaṁ bhavanto passantu, yāva anujuko cāyaṁ citto gahapati, yāva saṭho cāyaṁ citto gahapati, yāva māyāvī cāyaṁ citto gahapatī’ti. Sace te, bhante, purimaṁ saccaṁ, pacchimaṁ te micchā. Sace pana te, bhante, purimaṁ micchā, pacchimaṁ te saccaṁ. Ime kho pana, bhante, dasa sahadhammikā pañhā āgacchanti. Yadā nesaṁ atthaṁ ājāneyyāsi, atha maṁ paṭihareyyāsi saddhiṁ nigaṇṭhaparisāya. Eko pañho, eko uddeso, ekaṁ veyyākaraṇaṁ. Dve pañhā, dve uddesā, dve veyyākaraṇāni. Tayo pañhā, tayo uddesā, tīṇi veyyākaraṇāni. Cattāro pañhā, cattāro uddesā, cattāri veyyākaraṇāni. Pañca pañhā, pañca uddesā, pañca veyyākaraṇāni. Cha pañhā, cha uddesā, cha veyyākaraṇāni. Satta pañhā, satta uddesā, satta veyyākaraṇāni. Aṭṭha pañhā, aṭṭha uddesā, aṭṭha veyyākaraṇāni. Nava pañhā, nava uddesā, nava veyyākaraṇāni. Dasa pañhā, dasa uddesā, dasa veyyākaraṇānī”ti. Atha kho citto gahapati nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ ime dasa sahadhammike pañhe āpucchitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 41.3 1. Cittavagga Dutiyaisidattasutta |3| Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho citto gahapati there bhikkhū etadavoca: “adhivāsentu me, bhante therā, svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesuṁ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena. Atha kho citto gahapati therānaṁ bhikkhūnaṁ adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatissa 1020 --- sn41 3:1 nivesanaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁsu. 2 Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho citto gahapati āyasmantaṁ theraṁ etadavoca: “yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti: ‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṁ sati honti, kismiṁ asati na hontī”ti? 3 Evaṁ vutte, āyasmā thero tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho citto gahapati …pe… tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaṁ theraṁ etadavoca: “yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṁ sati honti, kismiṁ asati na hontī”ti? Tatiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi. 4 Tena kho pana samayena āyasmā isidatto tasmiṁ bhikkhusaṅghe sabbanavako hoti. Atha kho āyasmā isidatto āyasmantaṁ theraṁ etadavoca: “byākaromahaṁ, bhante thera, cittassa gahapatino etaṁ pañhan”ti? “Byākarohi tvaṁ, āvuso isidatta, cittassa gahapatino etaṁ pañhan”ti. “Evañhi tvaṁ, gahapati, pucchasi: ‘yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti—sassato lokoti vā …pe…; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṁ sati honti, kismiṁ asati na hontī’”ti? “Evaṁ, bhante”. “Yā imā, gahapati, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti: ‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā kho, gahapati, diṭṭhiyo sakkāyadiṭṭhiyā sati honti, sakkāyadiṭṭhiyā asati na hontī’”ti. 5 “Kathaṁ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti? “Idha, gahapati, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ; vedanaṁ attato samanupassati …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Evaṁ kho, gahapati, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti. 6 “Kathaṁ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti? “Idha, gahapati, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ; na vedanaṁ … na saññaṁ … na saṅkhāre … na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Evaṁ kho, gahapati, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti. 7 “Kuto, bhante, ayyo isidatto āgacchatī”ti? “Avantiyā kho, gahapati, āgacchāmī”ti. “Atthi, bhante, avantiyā isidatto nāma kulaputto amhākaṁ adiṭṭhasahāyo pabbajito? Diṭṭho so āyasmatā”ti? “Evaṁ, gahapatī”ti. “Kahaṁ nu kho so, bhante, āyasmā etarahi viharatī”ti? Evaṁ vutte, āyasmā isidatto tuṇhī ahosi. “Ayyo no, bhante, isidatto”ti? “Evaṁ, gahapatī”ti. “Abhiramatu, bhante, ayyo isidatto macchikāsaṇḍe. Ramaṇīyaṁ ambāṭakavanaṁ. Ahaṁ ayyassa isidattassa 1021 --- sn41 3:7 ussukkaṁ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. “Kalyāṇaṁ vuccati, gahapatī”ti. 8 Atha kho citto gahapati āyasmato isidattassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā there bhikkhū paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. Atha kho āyasmā thero āyasmantaṁ isidattaṁ etadavoca: “sādhu kho taṁ, āvuso isidatta, eso pañho paṭibhāsi. Neso pañho maṁ paṭibhāsi. Tenahāvuso isidatta, yadā aññathāpi evarūpo pañho āgaccheyya, taññevettha paṭibhāseyyā”ti. Atha kho āyasmā isidatto senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya macchikāsaṇḍamhā pakkāmi. Yaṁ macchikāsaṇḍamhā pakkāmi, tathā pakkantova ahosi, na puna paccāgacchīti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 41.7 1. Cittavagga Godattasutta |7| Ekaṁ samayaṁ āyasmā godatto macchikāsaṇḍe viharati ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yenāyasmā godatto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ godattaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cittaṁ gahapatiṁ āyasmā godatto etadavoca: “yā cāyaṁ, gahapati, appamāṇā cetovimutti, yā ca ākiñcaññā cetovimutti, yā ca suññatā cetovimutti, yā ca animittā cetovimutti, ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? “Atthi, bhante, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. Atthi pana, bhante, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan”ti. 2 “Katamo ca, bhante, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca? Idha, bhante, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Ayaṁ vuccati, bhante, appamāṇā cetovimutti. 3 Katamā ca, bhante, ākiñcaññā cetovimutti? Idha, bhante, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma, ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhante, ākiñcaññā cetovimutti. 4 Katamā ca, bhante, suññatā cetovimutti? Idha, bhante, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘suññamidaṁ attena vā attaniyena vā’ti. Ayaṁ vuccati, bhante, suññatā cetovimutti. 5 Katamā ca, bhante, animittā cetovimutti? Idha, bhante, bhikkhu sabbanimittānaṁ amanasikārā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhante, animittā cetovimutti. Ayaṁ kho, bhante, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. 6 Katamo ca, bhante, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nānaṁ? Rāgo, bhante, pamāṇakaraṇo, doso pamāṇakaraṇo, moho pamāṇakaraṇo. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Yāvatā kho, bhante, appamāṇā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṁ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho pana akuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena. Rāgo kho, bhante, kiñcanaṁ, doso kiñcanaṁ, moho kiñcanaṁ. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Yāvatā kho, bhante, ākiñcaññā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṁ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho pana akuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena. Rāgo kho, bhante, nimittakaraṇo, doso nimittakaraṇo, moho nimittakaraṇo. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Yāvatā kho, bhante, animittā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṁ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho pana akuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā 1022 --- sn41 7:6 dosena, suññā mohena. Ayaṁ kho, bhante, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan”ti. “Lābhā te, gahapati, suladdhaṁ te, gahapati. Yassa te gambhīre buddhavacane paññācakkhu kamatī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 41.9 1. Cittavagga Acelakassapasutta |9| Tena kho pana samayena acelo kassapo macchikāsaṇḍaṁ anuppatto hoti cittassa gahapatino purāṇagihisahāyo. Assosi kho citto gahapati: “acelo kira kassapo macchikāsaṇḍaṁ anuppatto amhākaṁ purāṇagihisahāyo”ti. Atha kho citto gahapati yena acelo kassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā acelena kassapena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho citto gahapati acelaṁ kassapaṁ etadavoca: “kīvaciraṁ pabbajitassa, bhante kassapā”ti? “Tiṁsamattāni kho me, gahapati, vassāni pabbajitassā”ti. “Imehi pana te, bhante, tiṁsamattehi vassehi atthi koci uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti? “Imehi kho me, gahapati, tiṁsamattehi vassehi pabbajitassa natthi koci uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro, aññatra naggeyyā ca muṇḍeyyā ca pāvaḷanipphoṭanāya cā”ti. Evaṁ vutte, citto gahapati acelaṁ kassapaṁ etadavoca: “acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho. Dhammassa svākkhātatā yatra hi nāma tiṁsamattehi vassehi na koci uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato abhavissa phāsuvihāro, aññatra naggeyyā ca muṇḍeyyā ca pāvaḷanipphoṭanāya cā”ti. 2 “Tuyhaṁ pana, gahapati, kīvaciraṁ upāsakattaṁ upagatassā”ti? “Mayhampi kho pana, bhante, tiṁsamattāni vassāni upāsakattaṁ upagatassā”ti. “Imehi pana te, gahapati, tiṁsamattehi vassehi atthi koci uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti? “Gihinopi siyā, bhante. Ahañhi, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Ahañhi, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, vitakkavicārānaṁ vūpasamā … dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Ahañhi, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Ahañhi, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Sace kho panāhaṁ, bhante, bhagavato paṭhamataraṁ kālaṁ kareyyaṁ, anacchariyaṁ kho panetaṁ yaṁ maṁ bhagavā evaṁ byākareyya: ‘natthi taṁ saṁyojanaṁ yena saṁyojanena saṁyutto citto gahapati puna imaṁ lokaṁ āgaccheyyā’”ti. Evaṁ vutte, acelo kassapo cittaṁ gahapatiṁ etadavoca: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Dhammassa svākkhātatā, yatra hi nāma gihī odātavasano evarūpaṁ uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ adhigamissati phāsuvihāraṁ. Labheyyāhaṁ, gahapati, imasmiṁ dhammavinaye pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 3 Atha kho citto gahapati acelaṁ kassapaṁ ādāya yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū etadavoca: “ayaṁ, bhante, acelo kassapo amhākaṁ purāṇagihisahāyo. Imaṁ therā pabbājentu upasampādentu. Ahamassa ussukkaṁ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. Alattha kho acelo kassapo imasmiṁ dhammavinaye pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno ca panāyasmā kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā kassapo arahataṁ ahosīti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 41.2 1. Cittavagga Paṭhamaisidattasutta |2| Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho citto gahapati there bhikkhū etadavoca: “adhivāsentu me, 1023 --- sn41 2:1 bhante, therā svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesuṁ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena. Atha kho citto gahapati therānaṁ bhikkhūnaṁ adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁsu. 2 Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho citto gahapati āyasmantaṁ theraṁ etadavoca: “‘dhātunānattaṁ, dhātunānattan’ti, bhante thera, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṁ vuttaṁ bhagavatā”ti? Evaṁ vutte, āyasmā thero tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho citto gahapati āyasmantaṁ theraṁ etadavoca: “‘dhātunānattaṁ, dhātunānattan’ti, bhante thera, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṁ vuttaṁ bhagavatā”ti? Dutiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaṁ theraṁ etadavoca: “‘dhātunānattaṁ, dhātunānattan’ti, bhante thera, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṁ vuttaṁ bhagavatā”ti? Tatiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi. 3 Tena kho pana samayena āyasmā isidatto tasmiṁ bhikkhusaṅghe sabbanavako hoti. Atha kho āyasmā isidatto āyasmantaṁ theraṁ etadavoca: “byākaromahaṁ, bhante thera, cittassa gahapatino etaṁ pañhan”ti? “Byākarohi tvaṁ, āvuso isidatta, cittassa gahapatino etaṁ pañhan”ti. “Evañhi tvaṁ, gahapati, pucchasi: ‘dhātunānattaṁ, dhātunānattanti, bhante thera, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṁ, vuttaṁ bhagavatā’”ti? “Evaṁ, bhante”. “Idaṁ kho, gahapati, dhātunānattaṁ vuttaṁ bhagavatā—cakkhudhātu, rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu …pe… manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu. Ettāvatā kho, gahapati, dhātunānattaṁ vuttaṁ bhagavatā”ti. 4 Atha kho citto gahapati āyasmato isidattassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā there bhikkhū paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. Atha kho āyasmā thero āyasmantaṁ isidattaṁ etadavoca: “sādhu kho taṁ, āvuso isidatta, eso pañho paṭibhāsi, neso pañho maṁ paṭibhāsi. Tenahāvuso isidatta, yadā aññathāpi evarūpo pañho āgaccheyya, taññevettha paṭibhāseyyā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 41.6 1. Cittavagga Dutiyakāmabhūsutta |6| Ekaṁ samayaṁ āyasmā kāmabhū macchikāsaṇḍe viharati ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yenāyasmā kāmabhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho citto gahapati āyasmantaṁ kāmabhuṁ etadavoca: “kati nu kho, bhante, saṅkhārā”ti? “Tayo kho, gahapati, saṅkhārā—kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro”ti. “Sādhu, bhante”ti kho citto gahapati āyasmato kāmabhussa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṁ kāmabhuṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi: “katamo pana, bhante, kāyasaṅkhāro, katamo vacīsaṅkhāro, katamo cittasaṅkhāro”ti? “Assāsapassāsā kho, gahapati, kāyasaṅkhāro, vitakkavicārā vacīsaṅkhāro, saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti. 2 “Sādhu, bhante”ti kho citto gahapati …pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi: “kasmā pana, bhante, assāsapassāsā kāyasaṅkhāro, kasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro, kasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti? “Assāsapassāsā kho, gahapati, kāyikā. Ete dhammā kāyappaṭibaddhā, tasmā assāsapassāsā kāyasaṅkhāro. Pubbe kho, gahapati, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṁ bhindati, tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro. Saññā ca vedanā ca cetasikā. Ete dhammā cittappaṭibaddhā, tasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti. 3 “Sādhu …pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi: “kathaṁ pana, bhante, saññāvedayitanirodhasamāpatti hotī”ti? “Na kho, gahapati, saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjantassa bhikkhuno evaṁ hoti: ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjissan’ti vā ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno’ti vā. Atha khvassa pubbeva tathā cittaṁ bhāvitaṁ hoti yaṁ taṁ 1024 --- sn41 6:3 tathattāya upanetī”ti. 4 “Sādhu …pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi: “saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjantassa pana, bhante, bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṁ nirujjhanti, yadi vā kāyasaṅkhāro, yadi vā vacīsaṅkhāro, yadi vā cittasaṅkhāro”ti? “Saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjantassa kho, gahapati, bhikkhuno vacīsaṅkhāro paṭhamaṁ nirujjhati, tato kāyasaṅkhāro, tato cittasaṅkhāro”ti. 5 “Sādhu …pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi: “yvāyaṁ, bhante, mato kālaṅkato, yo cāyaṁ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno, imesaṁ kiṁ nānākaraṇan”ti? “Yvāyaṁ, gahapati, mato kālaṅkato tassa kāyasaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, vacīsaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, cittasaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, āyu parikkhīṇo, usmā vūpasantā, indriyāni viparibhinnāni. Yo ca khvāyaṁ, gahapati, bhikkhu saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno, tassapi kāyasaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, vacīsaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, cittasaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, āyu aparikkhīṇo, usmā avūpasantā, indriyāni vippasannāni. Yvāyaṁ, gahapati, mato kālaṅkato, yo cāyaṁ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno, idaṁ nesaṁ nānākaraṇan”ti. 6 “Sādhu …pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi: “kathaṁ pana, bhante, saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhānaṁ hotī”ti? “Na kho, gahapati, saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa bhikkhuno evaṁ hoti: ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahissan’ti vā ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahāmī’ti vā ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhito’ti vā. Atha khvassa pubbeva tathā cittaṁ bhāvitaṁ hoti, yaṁ taṁ tathattāya upanetī”ti. 7 “Sādhu, bhante …pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi: “saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa pana, bhante, bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṁ uppajjanti, yadi vā kāyasaṅkhāro, yadi vā vacīsaṅkhāro, yadi vā cittasaṅkhāro”ti? “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa, gahapati, bhikkhuno cittasaṅkhāro paṭhamaṁ uppajjati, tato kāyasaṅkhāro, tato vacīsaṅkhāro”ti. 8 “Sādhu …pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi: “saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṁ pana, bhante, bhikkhuṁ kati phassā phusanti”? “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṁ kho, gahapati, bhikkhuṁ tayo phassā phusanti—suññato phasso, animitto phasso, appaṇihito phasso”ti. 9 “Sādhu …pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi: “saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa pana, bhante, bhikkhuno kiṁninnaṁ cittaṁ hoti, kiṁpoṇaṁ, kiṁpabbhāran”ti? “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa kho, gahapati, bhikkhuno vivekaninnaṁ cittaṁ hoti vivekapoṇaṁ vivekapabbhāran”ti. 10 “Sādhu, bhante”ti kho citto gahapati āyasmato kāmabhussa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṁ kāmabhuṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi: “saññāvedayitanirodhasamāpattiyā pana, bhante, kati dhammā bahūpakārā”ti? “Addhā kho tvaṁ, gahapati, yaṁ paṭhamaṁ pucchitabbaṁ taṁ pucchasi. Api ca tyāhaṁ byākarissāmi. Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā kho, gahapati, dve dhammā bahūpakārā—samatho ca vipassanā cā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 41.1 1. Cittavagga Saṁyojanasutta |1| Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane. Tena kho pana samayena sambahulānaṁ therānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: “‘saṁyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? Tatrekaccehi therehi bhikkhūhi evaṁ byākataṁ hoti: “‘saṁyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā cā”ti. Ekaccehi therehi bhikkhūhi evaṁ byākataṁ hoti: “‘saṁyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan”ti. 2 Tena kho pana samayena citto gahapati migapathakaṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Assosi kho citto gahapati sambahulānaṁ kira therānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: “‘saṁyojanan’ti vā, 1025 --- sn41 1:2 āvuso, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? Tatrekaccehi therehi bhikkhūhi evaṁ byākataṁ: “‘saṁyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā cā”ti. Ekaccehi therehi bhikkhūhi evaṁ byākataṁ: “‘saṁyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan”ti. 3 Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho citto gahapati there bhikkhū etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante, sambahulānaṁ kira therānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘saṁyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? Ekaccehi therehi bhikkhūhi evaṁ byākataṁ: “‘saṁyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā cā”ti. Ekaccehi therehi bhikkhūhi evaṁ byākataṁ “‘saṁyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan”ti. “Evaṁ, gahapatī”ti. 4 “‘Saṁyojanan’ti vā, bhante, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. Tena hi, bhante, upamaṁ vo karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Seyyathāpi, bhante, kāḷo ca balībaddo odāto ca balībaddo ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā assu. Yo nu kho evaṁ vadeyya: ‘kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanan’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, gahapati. Na kho, gahapati, kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, napi odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanaṁ; yena kho te ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā taṁ tattha saṁyojanan”ti. “Evameva kho, bhante, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ. Na sotaṁ saddānaṁ … na ghānaṁ gandhānaṁ … na jivhā rasānaṁ … na kāyo phoṭṭhabbānaṁ saṁyojanaṁ, na phoṭṭhabbā kāyassa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ. Na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanan”ti. “Lābhā te, gahapati, suladdhaṁ te, gahapati, yassa te gambhīre buddhavacane paññācakkhu kamatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 41.5 1. Cittavagga Paṭhamakāmabhūsutta |5| Ekaṁ samayaṁ āyasmā kāmabhū macchikāsaṇḍe viharati ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yenāyasmā kāmabhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ kāmabhuṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cittaṁ gahapatiṁ āyasmā kāmabhū etadavoca: 2 “Vuttamidaṁ, gahapati: 3 ‘Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī ratho; Anīghaṁ passa āyantaṁ, chinnasotaṁ abandhanan’ti. 4 Imassa nu kho, gahapati, saṅkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti? “Kiṁ nu kho etaṁ, bhante, bhagavatā bhāsitan”ti? “Evaṁ, gahapatī”ti. “Tena hi, bhante, muhuttaṁ āgamehi yāvassa atthaṁ pekkhāmī”ti. Atha kho citto gahapati muhuttaṁ tuṇhī hutvā āyasmantaṁ kāmabhuṁ etadavoca: 5 “‘Nelaṅgan’ti kho, bhante, sīlānametaṁ adhivacanaṁ. ‘Setapacchādo’ti kho, bhante, vimuttiyā etaṁ adhivacanaṁ. ‘Ekāro’ti kho, bhante, satiyā etaṁ adhivacanaṁ. ‘Vattatī’ti kho, bhante, abhikkamapaṭikkamassetaṁ adhivacanaṁ. ‘Ratho’ti kho, bhante, imassetaṁ cātumahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṁ mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammassa. Rāgo kho, bhante, nīgho, doso nīgho, moho nīgho. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā khīṇāsavo bhikkhu ‘anīgho’ti vuccati. ‘Āyantan’ti kho, bhante, arahato etaṁ adhivacanaṁ. ‘Soto’ti kho, bhante, taṇhāyetaṁ adhivacanaṁ. Sā khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ 1026 --- sn41 5:5 anuppādadhammā. Tasmā khīṇāsavo bhikkhu ‘chinnasoto’ti vuccati. Rāgo kho, bhante, bandhanaṁ, doso bandhanaṁ, moho bandhanaṁ. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā khīṇāsavo bhikkhu ‘abandhano’ti vuccati. Iti kho, bhante, yaṁ taṁ bhagavatā vuttaṁ: 6 ‘Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī ratho; Anīghaṁ passa āyantaṁ, chinnasotaṁ abandhanan’ti. 7 Imassa kho, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. “Lābhā te, gahapati, suladdhaṁ te, gahapati. Yassa te gambhīre buddhavacane paññācakkhu kamatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 41.10 1. Cittavagga Gilānadassanasutta |10| Tena kho pana samayena citto gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho sambahulā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā saṅgamma samāgamma cittaṁ gahapatiṁ etadavocuṁ: “paṇidhehi, gahapati, anāgatamaddhānaṁ rājā assaṁ cakkavattī”ti. 2 Evaṁ vutte, citto gahapati tā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā etadavoca: “tampi aniccaṁ, tampi addhuvaṁ, tampi pahāya gamanīyan”ti. Evaṁ vutte, cittassa gahapatino mittāmaccā ñātisālohitā cittaṁ gahapatiṁ etadavocuṁ: “satiṁ, ayyaputta, upaṭṭhapehi, mā vippalapī”ti. “Kiṁ tāhaṁ vadāmi yaṁ maṁ tumhe evaṁ vadetha: ‘satiṁ, ayyaputta, upaṭṭhapehi, mā vippalapī’”ti? “Evaṁ kho tvaṁ, ayyaputta, vadesi: ‘tampi aniccaṁ, tampi addhuvaṁ, tampi pahāya gamanīyan’”ti. “Tathā hi pana maṁ ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā evamāhaṁsu: ‘paṇidhehi, gahapati, anāgatamaddhānaṁ rājā assaṁ cakkavattī’ti. Tāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tampi aniccaṁ …pe… tampi pahāya gamanīyan’”ti. “Kiṁ pana tā, ayyaputta, ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā atthavasaṁ sampassamānā evamāhaṁsu: ‘paṇidhehi, gahapati, anāgatamaddhānaṁ rājā assaṁ cakkavattī’”ti? “Tāsaṁ kho ārāmadevatānaṁ vanadevatānaṁ rukkhadevatānaṁ osadhitiṇavanappatīsu adhivatthānaṁ devatānaṁ evaṁ hoti: ‘ayaṁ kho citto gahapati, sīlavā kalyāṇadhammo. Sace paṇidahissati—anāgatamaddhānaṁ rājā assaṁ cakkavattī’ti, ‘tassa kho ayaṁ ijjhissati, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā dhammiko dhammikaṁ phalaṁ anupassatī’ti. Imaṁ kho tā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā atthavasaṁ sampassamānā evamāhaṁsu: ‘paṇidhehi, gahapati, anāgatamaddhānaṁ rājā assaṁ cakkavattī’ti. Tāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tampi aniccaṁ, tampi addhuvaṁ, tampi pahāya gamanīyan’”ti. 3 “Tena hi, ayyaputta, amhepi ovadāhī”ti. “Tasmā hi vo evaṁ sikkhitabbaṁ—buddhe aveccappasādena samannāgatā bhavissāma: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgatā bhavissāma: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgatā bhavissāma: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Yaṁ kho pana kiñci kule deyyadhammaṁ sabbaṁ taṁ appaṭivibhattaṁ bhavissati sīlavantehi kalyāṇadhammehīti evañhi vo sikkhitabban”ti. Atha kho citto gahapati mittāmacce ñātisālohite buddhe ca dhamme ca saṅghe ca cāge ca samādapetvā kālamakāsīti. Dasamaṁ. Cittavaggo paṭhamo. 4 Tassuddānaṁ Saṁyojanaṁ dve isidattā, Mahako kāmabhūpi ca; Godatto ca nigaṇṭho ca, Acelena gilānadassananti. Cittasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 41.4 1. Cittavagga Mahakapāṭihāriyasutta |4| Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā 1027 --- sn41 4:1 ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho citto gahapati there bhikkhū etadavoca: “adhivāsentu me, bhante therā, svātanāya gokule bhattan”ti. Adhivāsesuṁ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena. Atha kho citto gahapati therānaṁ bhikkhūnaṁ adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatino gokulaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁsu. 2 Atha kho citto gahapati there bhikkhū paṇītena sappipāyāsena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. Cittopi kho gahapati “sesakaṁ vissajjethā”ti vatvā there bhikkhū piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Tena kho pana samayena uṇhaṁ hoti kuthitaṁ; te ca therā bhikkhū paveliyamānena maññe kāyena gacchanti, yathā taṁ bhojanaṁ bhuttāvino. 3 Tena kho pana samayena āyasmā mahako tasmiṁ bhikkhusaṅghe sabbanavako hoti. Atha kho āyasmā mahako āyasmantaṁ theraṁ etadavoca: “sādhu khvassa, bhante thera, sītako ca vāto vāyeyya, abbhasampilāpo ca assa, devo ca ekamekaṁ phusāyeyyā”ti. 4 “Sādhu khvassa, āvuso mahaka, yaṁ sītako ca vāto vāyeyya, abbhasampilāpo ca assa, devo ca ekamekaṁ phusāyeyyā”ti. Atha kho āyasmā mahako tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhari yathā sītako ca vāto vāyi, abbhasampilāpo ca assa, devo ca ekamekaṁ phusi. Atha kho cittassa gahapatino etadahosi: “yo kho imasmiṁ bhikkhusaṅghe sabbanavako bhikkhu tassāyaṁ evarūpo iddhānubhāvo”ti. Atha kho āyasmā mahako ārāmaṁ sampāpuṇitvā āyasmantaṁ theraṁ etadavoca: “alamettāvatā, bhante therā”ti? “Alamettāvatā, āvuso mahaka. Katamettāvatā, āvuso mahaka. Pūjitamettāvatā, āvuso mahakā”ti. Atha kho therā bhikkhū yathāvihāraṁ agamaṁsu. Āyasmāpi mahako sakaṁ vihāraṁ agamāsi. 5 Atha kho citto gahapati yenāyasmā mahako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahakaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho citto gahapati āyasmantaṁ mahakaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, ayyo mahako uttari manussadhammaṁ iddhipāṭihāriyaṁ dassetū”ti. “Tena hi tvaṁ, gahapati, ālinde uttarāsaṅgaṁ paññapetvā tiṇakalāpaṁ okāsehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho citto gahapati āyasmato mahakassa paṭissutvā ālinde uttarāsaṅgaṁ paññapetvā tiṇakalāpaṁ okāsesi. Atha kho āyasmā mahako vihāraṁ pavisitvā sūcighaṭikaṁ datvā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhari yathā tālacchiggaḷena ca aggaḷantarikāya ca acci nikkhamitvā tiṇāni jhāpesi, uttarāsaṅgaṁ na jhāpesi. Atha kho citto gahapati uttarāsaṅgaṁ papphoṭetvā saṁviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaṁ aṭṭhāsi. Atha kho āyasmā mahako vihārā nikkhamitvā cittaṁ gahapatiṁ etadavoca: “alamettāvatā, gahapatī”ti? 6 “Alamettāvatā, bhante mahaka. Katamettāvatā, bhante, mahaka. Pūjitamettāvatā, bhante mahaka. Abhiramatu, bhante, ayyo mahako macchikāsaṇḍe. Ramaṇīyaṁ ambāṭakavanaṁ. Ahaṁ ayyassa mahakassa ussukkaṁ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. “Kalyāṇaṁ vuccati, gahapatī”ti. Atha kho āyasmā mahako senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya macchikāsaṇḍamhā pakkāmi. Yaṁ macchikāsaṇḍamhā pakkāmi, tathā pakkantova ahosi; na puna paccāgacchīti. Catutthaṁ. sn48 0 Saṁyutta Nikāya 48.23 3. Chaḷindriyavagga Aññindriyasutta |23| “Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīṇi? Anaññātaññassāmītindriyaṁ, aññindriyaṁ, aññātāvindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, tīṇi indriyānī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.46 5. Jarāvagga Dutiyapubbārāmasutta |46| Taṁyeva nidānaṁ. “Katinaṁ nu kho, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti 1028 --- sn48 46:1 pajānāmī”ti? 2 “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “dvinnaṁ kho, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmīti. Katamesaṁ dvinnaṁ? Ariyāya ca paññāya, ariyāya ca vimuttiyā. Yā hissa, bhikkhave, ariyā paññā tadassa paññindriyaṁ. Yā hissa, bhikkhave, ariyā vimutti tadassa samādhindriyaṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.59 6. Sūkarakhatavagga Paṭhamauppādasutta |59| Sāvatthinidānaṁ. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anuppannāni uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anuppannāni uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.67 7. Bodhipakkhiyavagga Paṭhamarukkhasutta |67| “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci jambudīpakā rukkhā, jambū tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—bodhāya. Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṁ, bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Vīriyindriyaṁ …pe… satindriyaṁ … samādhindriyaṁ … paññindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci jambudīpakā rukkhā, jambū tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—bodhāyā”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.115–124 12. Oghavagga Oghādisutta |115-124| “Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā—imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya pañcindriyāni bhāvetabbāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… paññindriyaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya imāni pañcindriyāni bhāvetabbānī”ti. Dasamaṁ. (Yathā maggasaṁyuttaṁ, tathā vitthāretabbaṁ.) Oghavaggo dvādasamo. 2 Tassuddānaṁ Ogho yogo upādānaṁ, ganthā anusayena ca; Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti. 0 Saṁyutta Nikāya 48.125–136 13. Punagaṅgāpeyyālavagga Punapācīnādisutta |125-136| “Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ …pe… paññindriyaṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Dvādasamaṁ. Gaṅgāpeyyālavaggo terasamo. 2 Tassuddānaṁ Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato; Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 48.5 1. Suddhikavagga Dutiyaarahantasutta |5| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro 1029 --- sn48 5:1 anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.16 2. Mudutaravagga Dutiyavitthārasutta |16| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ samattā paripūrattā arahaṁ hoti, tato mudutarehi antarāparinibbāyī hoti, tato mudutarehi upahaccaparinibbāyī hoti, tato mudutarehi asaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho, bhikkhave, indriyavemattatā phalavemattatā hoti, phalavemattatā puggalavemattatā hotī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.28 3. Chaḷindriyavagga Sambuddhasutta |28| “Chayimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha? Cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ, manindriyaṁ. Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.37 4. Sukhindriyavagga Dutiyavibhaṅgasutta |37| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, sukhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ sukhaṁ, kāyikaṁ sātaṁ, kāyasamphassajaṁ sukhaṁ sātaṁ vedayitaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, sukhindriyaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, dukkhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ dukkhaṁ, kāyikaṁ asātaṁ, kāyasamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhindriyaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, somanassindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cetasikaṁ sukhaṁ, cetasikaṁ sātaṁ, manosamphassajaṁ sukhaṁ sātaṁ vedayitaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, somanassindriyaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, domanassindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cetasikaṁ dukkhaṁ, cetasikaṁ asātaṁ, manosamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, domanassindriyaṁ. 6 Katamañca, bhikkhave, upekkhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā nevasātaṁ nāsātaṁ vedayitaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, upekkhindriyaṁ. 7 Tatra, bhikkhave, yañca sukhindriyaṁ yañca somanassindriyaṁ, sukhā sā vedanā daṭṭhabbā. Tatra, bhikkhave, yañca dukkhindriyaṁ yañca domanassindriyaṁ, dukkhā sā vedanā daṭṭhabbā. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ upekkhindriyaṁ, adukkhamasukhā sā vedanā daṭṭhabbā. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.52 6. Sūkarakhatavagga Mallikasutta |52| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu viharati uruvelakappaṁ nāma mallānaṁ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “yāvakīvañca, bhikkhave, ariyasāvakassa ariyañāṇaṁ na uppannaṁ hoti neva tāva catunnaṁ indriyānaṁ saṇṭhiti hoti, neva tāva catunnaṁ indriyānaṁ avaṭṭhiti hoti. Yato ca kho, bhikkhave, ariyasāvakassa ariyañāṇaṁ uppannaṁ hoti, atha catunnaṁ indriyānaṁ saṇṭhiti hoti, atha catunnaṁ indriyānaṁ avaṭṭhiti hoti. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, yāvakīvañca kūṭāgārassa kūṭaṁ na ussitaṁ hoti, neva tāva gopānasīnaṁ saṇṭhiti hoti, neva tāva gopānasīnaṁ avaṭṭhiti hoti. Yato ca kho, bhikkhave, kūṭāgārassa kūṭaṁ ussitaṁ hoti, atha gopānasīnaṁ saṇṭhiti hoti, atha gopānasīnaṁ avaṭṭhiti hoti. Evameva kho, bhikkhave, yāvakīvañca ariyasāvakassa ariyañāṇaṁ na uppannaṁ hoti, neva tāva catunnaṁ indriyānaṁ saṇṭhiti hoti, neva tāva catunnaṁ indriyānaṁ avaṭṭhiti hoti. Yato ca kho, 1030 --- sn48 52:2 bhikkhave, ariyasāvakassa ariyañāṇaṁ uppannaṁ hoti, atha catunnaṁ indriyānaṁ …pe… avaṭṭhiti hoti. 3 Katamesaṁ catunnaṁ? Saddhindriyassa, vīriyindriyassa, satindriyassa, samādhindriyassa. Paññavato, bhikkhave, ariyasāvakassa tadanvayā saddhā saṇṭhāti, tadanvayaṁ vīriyaṁ saṇṭhāti, tadanvayā sati saṇṭhāti, tadanvayo samādhi saṇṭhātī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.33 4. Sukhindriyavagga Arahantasutta |33| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.68 7. Bodhipakkhiyavagga Dutiyarukkhasutta |68| “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci devānaṁ tāvatiṁsānaṁ rukkhā, pārichattako tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—bodhāya. Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṁ, bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Vīriyindriyaṁ …pe… satindriyaṁ … samādhindriyaṁ … paññindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci devānaṁ tāvatiṁsānaṁ rukkhā, pārichattako tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—bodhāyā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.56 6. Sūkarakhatavagga Patiṭṭhitasutta |56| “Ekadhamme patiṭṭhitassa, bhikkhave, bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Katamasmiṁ ekadhamme? Appamāde. Katamo ca bhikkhave, appamādo? Idha, bhikkhave, bhikkhu cittaṁ rakkhati āsavesu ca sāsavesu ca dhammesu. Tassa cittaṁ rakkhato āsavesu ca sāsavesu ca dhammesu saddhindriyampi bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Vīriyindriyampi bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Satindriyampi bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Samādhindriyampi bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Paññindriyampi bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Evampi kho, bhikkhave, ekadhamme patiṭṭhitassa bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitānī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.1 1. Suddhikavagga Suddhikasutta |1| Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho bhagavā etadavoca. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.49 5. Jarāvagga Piṇḍolabhāradvājasutta |49| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmatā piṇḍolabhāradvājena aññā byākatā hoti: “khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī”ti. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 2 “Āyasmatā, bhante, piṇḍolabhāradvājena aññā byākatā: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmīti. Kiṁ nu kho, bhante, atthavasaṁ sampassamānena āyasmatā piṇḍolabhāradvājena aññā byākatā: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti? 3 “Tiṇṇannaṁ kho, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā piṇḍolabhāradvājena bhikkhunā aññā byākatā: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmīti. Katamesaṁ tiṇṇannaṁ? Satindriyassa, samādhindriyassa, paññindriyassa—Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā piṇḍolabhāradvājena bhikkhunā aññā byākatā: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmīti. Imāni ca, bhikkhave, tīṇindriyāni kimantāni? Khayantāni. Kissa khayantāni? Jātijarāmaraṇassa. ‘Jātijarāmaraṇaṁ khayan’ti kho, bhikkhave, sampassamānena piṇḍolabhāradvājena bhikkhunā aññā byākatā: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti 1031 --- sn48 49:3 pajānāmī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.12 2. Mudutaravagga Paṭhamasaṅkhittasutta |12| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ samattā paripūrattā arahaṁ hoti, tato mudutarehi anāgāmī hoti, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hotī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.63 7. Bodhipakkhiyavagga Pariññāsutta |63| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni addhānapariññāya saṁvattanti. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni addhānapariññāya saṁvattantī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.38 4. Sukhindriyavagga Tatiyavibhaṅgasutta |38| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, sukhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ sukhaṁ, kāyikaṁ sātaṁ, kāyasamphassajaṁ sukhaṁ sātaṁ vedayitaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, sukhindriyaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, dukkhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ dukkhaṁ, kāyikaṁ asātaṁ, kāyasamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhindriyaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, somanassindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cetasikaṁ sukhaṁ, cetasikaṁ sātaṁ, manosamphassajaṁ sukhaṁ sātaṁ vedayitaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, somanassindriyaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, domanassindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cetasikaṁ dukkhaṁ, cetasikaṁ asātaṁ, manosamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, domanassindriyaṁ. 6 Katamañca, bhikkhave, upekkhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā neva sātaṁ nāsātaṁ vedayitaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, upekkhindriyaṁ. 7 Tatra, bhikkhave, yañca sukhindriyaṁ yañca somanassindriyaṁ, sukhā sā vedanā daṭṭhabbā. Tatra, bhikkhave, yañca dukkhindriyaṁ yañca domanassindriyaṁ, dukkhā sā vedanā daṭṭhabbā. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ upekkhindriyaṁ, adukkhamasukhā sā vedanā daṭṭhabbā. Iti kho, bhikkhave, imāni pañcindriyāni pañca hutvā tīṇi honti, tīṇi hutvā pañca honti pariyāyenā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.27 3. Chaḷindriyavagga Arahantasutta |27| “Chayimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha? Cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ, manindriyaṁ. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṁ channaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto’”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.19 2. Mudutaravagga Sampannasutta |19| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 2 “‘Indriyasampanno, indriyasampanno’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, indriyasampanno hotī”ti? “Idha, bhikkhu, bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ, vīriyindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ, satindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ, samādhindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ, paññindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. Ettāvatā kho, bhikkhu, bhikkhu indriyasampanno hotī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.42 5. Jarāvagga Uṇṇābhabrāhmaṇasutta |42| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho uṇṇābho brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uṇṇābho brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Pañcimāni, bho gotama, indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni, na aññamaññassa gocaravisayaṁ paccanubhonti. Katamāni pañca? Cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ. Imesaṁ nu kho, bho gotama, pañcannaṁ indriyānaṁ nānāvisayānaṁ nānāgocarānaṁ na aññamaññassa gocaravisayaṁ paccanubhontānaṁ kiṁ paṭisaraṇaṁ, ko ca nesaṁ gocaravisayaṁ paccanubhotī”ti? 3 “Pañcimāni, brāhmaṇa, indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni na aññamaññassa gocaravisayaṁ 1032 --- sn48 42:3 paccanubhonti. Katamāni pañca? Cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ. Imesaṁ kho, brāhmaṇa, pañcannaṁ indriyānaṁ nānāvisayānaṁ nānāgocarānaṁ na aññamaññassa gocaravisayaṁ paccanubhontānaṁ mano paṭisaraṇaṁ, manova nesaṁ gocaravisayaṁ paccanubhotī”ti. 4 “Manassa pana, bho gotama, kiṁ paṭisaraṇan”ti? “Manassa kho, brāhmaṇa, sati paṭisaraṇan”ti. “Satiyā pana, bho gotama, kiṁ paṭisaraṇan”ti? “Satiyā kho, brāhmaṇa, vimutti paṭisaraṇan”ti. “Vimuttiyā pana, bho gotama, kiṁ paṭisaraṇan”ti? “Vimuttiyā kho, brāhmaṇa, nibbānaṁ paṭisaraṇan”ti. “Nibbānassa pana, bho gotama, kiṁ paṭisaraṇan”ti? “Accayāsi, brāhmaṇa, pañhaṁ, nāsakkhi pañhassa pariyantaṁ gahetuṁ. Nibbānogadhañhi, brāhmaṇa, brahmacariyaṁ vussati nibbānaparāyaṇaṁ nibbānapariyosānan”ti. 5 Atha kho uṇṇābho brāhmaṇo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 6 Atha kho bhagavā acirapakkante uṇṇābhe brāhmaṇe bhikkhū āmantesi: “seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgāre vā kūṭāgārasālāyaṁ vā pācīnavātapānā sūriye uggacchante vātapānena rasmi pavisitvā kvāssa patiṭṭhitā”ti? “Pacchimāyaṁ, bhante, bhittiyan”ti. “Evameva kho, bhikkhave, uṇṇābhassa brāhmaṇassa tathāgate saddhā niviṭṭhā mūlajātā patiṭṭhitā daḷhā asaṁhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. Imamhi ce, bhikkhave, samaye uṇṇābho brāhmaṇo kālaṁ kareyya, natthi taṁ saṁyojanaṁ yena saṁyojanena saṁyutto uṇṇābho brāhmaṇo puna imaṁ lokaṁ āgaccheyyā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.58 6. Sūkarakhatavagga Sūkarakhatasutta |58| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate sūkarakhatāyaṁ. Tatra kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “kiṁ nu kho, sāriputta, atthavasaṁ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatī”ti? “Anuttarañhi, bhante, yogakkhemaṁ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatī”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta. Anuttarañhi, sāriputta, yogakkhemaṁ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattati. 2 Katamo ca, sāriputta, anuttaro yogakkhemo yaṁ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatī”ti? “Idha, bhante, khīṇāsavo bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ, vīriyindriyaṁ bhāveti …pe… satindriyaṁ bhāveti … samādhindriyaṁ bhāveti … paññindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. Ayaṁ kho, bhante, anuttaro yogakkhemo yaṁ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatī”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta. Eso hi, sāriputta, anuttaro yogakkhemo yaṁ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatīti. 3 Katamo ca, sāriputta, paramanipaccakāro yaṁ khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatī”ti? “Idha, bhante, khīṇāsavo bhikkhu satthari sagāravo viharati sappatisso, dhamme sagāravo viharati sappatisso, saṅghe sagāravo viharati sappatisso, sikkhāya sagāravo viharati sappatisso, samādhismiṁ sagāravo viharati sappatisso. Ayaṁ kho, bhante, paramanipaccakāro yaṁ khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatī”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta. Eso hi, sāriputta, paramanipaccakāro yaṁ khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.66 7. Bodhipakkhiyavagga Dutiyaphalasutta |66| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā. Katame satta phalā sattānisaṁsā? Diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, atha maraṇakāle aññaṁ ārādheti. No ce diṭṭheva dhamme aññaṁ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṁ 1033 --- sn48 66:1 ārādheti, atha pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, upahaccaparinibbāyī hoti, asaṅkhāraparinibbāyī hoti, sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā ime satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.93 10. Balakaraṇīyavagga Balakaraṇīyavagga |93-104| (Balakaraṇīyavaggo vitthāretabbo.) 2 Tassuddānaṁ Balaṁ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā; Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti. 0 Saṁyutta Nikāya 48.47 5. Jarāvagga Tatiyapubbārāmasutta |47| Taṁyeva nidānaṁ. “Katinaṁ nu kho, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti? 2 “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “catunnaṁ kho, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmīti. Katamesaṁ catunnaṁ? Vīriyindriyassa, satindriyassa, samādhindriyassa, paññindriyassa—Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.22 3. Chaḷindriyavagga Jīvitindriyasutta |22| “Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīṇi? Itthindriyaṁ, purisindriyaṁ, jīvitindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, tīṇi indriyānī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.53 6. Sūkarakhatavagga Sekhasutta |53| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “atthi nu kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajāneyya, asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘asekhosmī’ti pajāneyyā”ti? 2 “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “atthi, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajāneyya, asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘asekhosmī’ti pajāneyya. 3 Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajānāti? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti—ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajānāti. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, sekho bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘atthi nu kho ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā yo evaṁ bhūtaṁ tacchaṁ tathaṁ dhammaṁ deseti yathā bhagavā’ti? So evaṁ pajānāti: ‘natthi kho ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā yo evaṁ bhūtaṁ tacchaṁ tathaṁ dhammaṁ deseti yathā bhagavā’ti. Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajānāti. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, sekho bhikkhu pañcindriyāni pajānāti—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Yaṅgatikāni yaṁparamāni yaṁphalāni yaṁpariyosānāni. Na heva kho kāyena phusitvā viharati; paññāya ca ativijjha passati. Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajānāti. 6 Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘asekhosmī’ti pajānāti? Idha, bhikkhave, asekho bhikkhu pañcindriyāni pajānāti—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Yaṅgatikāni yaṁparamāni yaṁphalāni yaṁpariyosānāni. Kāyena ca phusitvā viharati; paññāya ca ativijjha passati. Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘asekhosmī’ti pajānāti. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, asekho bhikkhu cha indriyāni pajānāti. ‘Cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ, 1034 --- sn48 53:7 manindriyaṁ—imāni kho cha indriyāni sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesaṁ nirujjhissanti, aññāni ca cha indriyāni na kuhiñci kismiñci uppajjissantī’ti pajānāti. Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘asekhosmī’ti pajānātī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.36 4. Sukhindriyavagga Paṭhamavibhaṅgasutta |36| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, sukhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ sukhaṁ, kāyikaṁ sātaṁ, kāyasamphassajaṁ sukhaṁ sātaṁ vedayitaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, sukhindriyaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, dukkhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ dukkhaṁ, kāyikaṁ asātaṁ, kāyasamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhindriyaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, somanassindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cetasikaṁ sukhaṁ, cetasikaṁ sātaṁ, manosamphassajaṁ sukhaṁ sātaṁ vedayitaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, somanassindriyaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, domanassindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cetasikaṁ dukkhaṁ, cetasikaṁ asātaṁ, manosamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, domanassindriyaṁ. 6 Katamañca, bhikkhave, upekkhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā nevasātaṁ nāsātaṁ vedayitaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, upekkhindriyaṁ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.17 2. Mudutaravagga Tatiyavitthārasutta |17| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ samattā paripūrattā arahaṁ hoti, tato mudutarehi antarāparinibbāyī hoti, tato mudutarehi upahaccaparinibbāyī hoti, tato mudutarehi asaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho, bhikkhave, paripūraṁ paripūrakārī ārādheti, padesaṁ padesakārī ārādheti. ‘Avañjhāni tvevāhaṁ, bhikkhave, pañcindriyānī’ti vadāmī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.29 3. Chaḷindriyavagga Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasutta |29| “Chayimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha? Cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ, manindriyaṁ. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ channaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ channaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.4 1. Suddhikavagga Paṭhamaarahantasutta |4| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.13 2. Mudutaravagga Dutiyasaṅkhittasutta |13| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ samattā paripūrattā arahaṁ hoti, tato mudutarehi anāgāmī hoti, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho, 1035 --- sn48 13:1 bhikkhave, indriyavemattatā phalavemattatā hoti, phalavemattatā puggalavemattatā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.48 5. Jarāvagga Catutthapubbārāmasutta |48| Taṁyeva nidānaṁ. “Katinaṁ nu kho, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti? 2 “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “pañcannaṁ kho, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmīti. Katamesaṁ pañcannaṁ? Saddhindriyassa, vīriyindriyassa, satindriyassa, samādhindriyassa, paññindriyassa—Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.137 13. Punagaṅgāpeyyālavagga Punaappamādavagga |137-146| On Display: Title of Section Only 0 Saṁyutta Nikāya 48.69 7. Bodhipakkhiyavagga Tatiyarukkhasutta |69| “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci asurānaṁ rukkhā, cittapāṭali tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—bodhāya. Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṁ, bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati …pe… paññindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci asurānaṁ rukkhā, cittapāṭali tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—bodhāyā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.57 6. Sūkarakhatavagga Sahampatibrahmasutta |57| Ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyaṇāni amatapariyosānāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ. Vīriyindriyaṁ …pe… satindriyaṁ …pe… samādhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ. Imāni pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyaṇāni amatapariyosānānī”ti. 2 Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “evametaṁ, bhagavā, evametaṁ sugata. Pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyaṇāni amatapariyosānāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ …pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ. Imāni pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyaṇāni amatapariyosānāni. 3 Bhūtapubbāhaṁ, bhante, kassape sammāsambuddhe brahmacariyaṁ acariṁ. Tatrapi maṁ evaṁ jānanti: ‘sahako bhikkhu, sahako bhikkhū’ti. So khvāhaṁ, bhante, imesaṁyeva pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā kāmesu kāmacchandaṁ virājetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ brahmalokaṁ upapanno. Tatrapi maṁ evaṁ jānanti: ‘brahmā sahampati, brahmā sahampatī’ti. Evametaṁ, bhagavā, evametaṁ sugata. Ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi yathā imāni pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyaṇāni amatapariyosānānī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.32 4. Sukhindriyavagga Sotāpannasutta |32| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca 1036 --- sn48 32:1 assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.43 5. Jarāvagga Sāketasutta |43| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sākete viharati añjanavane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “atthi nu kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma yāni pañcindriyāni tāni pañca balāni honti, yāni pañca balāni tāni pañcindriyāni hontī”ti? 2 “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti …pe… 3 “Atthi, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma yāni pañcindriyāni tāni pañca balāni honti, yāni pañca balāni tāni pañcindriyāni honti. 4 Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma yāni pañcindriyāni tāni pañca balāni honti, yāni pañca balāni tāni pañcindriyāni honti? Yaṁ, bhikkhave, saddhindriyaṁ taṁ saddhābalaṁ, yaṁ saddhābalaṁ taṁ saddhindriyaṁ; yaṁ vīriyindriyaṁ taṁ vīriyabalaṁ, yaṁ vīriyabalaṁ taṁ vīriyindriyaṁ; yaṁ satindriyaṁ taṁ satibalaṁ, yaṁ satibalaṁ taṁ satindriyaṁ; yaṁ samādhindriyaṁ taṁ samādhibalaṁ, yaṁ samādhibalaṁ taṁ samādhindriyaṁ; yaṁ paññindriyaṁ taṁ paññābalaṁ, yaṁ paññābalaṁ taṁ paññindriyaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā, tassa majjhe dīpo. Atthi, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma tassā nadiyā eko sototveva saṅkhyaṁ gacchati. Atthi pana, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma tassā nadiyā dve sotānitveva saṅkhyaṁ gacchanti. 5 Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma tassā nadiyā eko sototveva saṅkhyaṁ gacchati? Yañca, bhikkhave, tassa dīpassa purimante udakaṁ, yañca pacchimante udakaṁ—ayaṁ kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma tassā nadiyā eko sototveva saṅkhyaṁ gacchati. 6 Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma tassā nadiyā dve sotānitveva saṅkhyaṁ gacchanti? Yañca, bhikkhave, tassa dīpassa uttarante udakaṁ, yañca dakkhiṇante udakaṁ—ayaṁ kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma tassā nadiyā dve sotānitveva saṅkhyaṁ gacchanti. Evameva kho, bhikkhave, yaṁ saddhindriyaṁ taṁ saddhābalaṁ, yaṁ saddhābalaṁ taṁ saddhindriyaṁ; yaṁ vīriyindriyaṁ taṁ vīriyabalaṁ, yaṁ vīriyabalaṁ taṁ vīriyindriyaṁ; yaṁ satindriyaṁ taṁ satibalaṁ, yaṁ satibalaṁ taṁ satindriyaṁ; yaṁ samādhindriyaṁ taṁ samādhibalaṁ, yaṁ samādhibalaṁ taṁ samādhindriyaṁ; yaṁ paññindriyaṁ taṁ paññābalaṁ, yaṁ paññābalaṁ taṁ paññindriyaṁ. Pañcannaṁ, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.26 3. Chaḷindriyavagga Sotāpannasutta |26| “Chayimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha? Cakkhundriyaṁ …pe… manindriyaṁ. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṁ channaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.18 2. Mudutaravagga Paṭipannasutta |18| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ samattā paripūrattā arahaṁ hoti, tato mudutarehi arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi anāgāmī hoti, tato mudutarehi anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti. Yassa kho, bhikkhave, imāni pañcindriyāni sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ natthi, tamahaṁ ‘bāhiro puthujjanapakkhe ṭhito’ti vadāmī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.159 14. Punaesanāvagga Punaesanāvagga |159-168| (Appamādavagga-balakaraṇīyavagga-esanāvaggā vitthāretabbā.) 0 Saṁyutta Nikāya 48.39 4. Sukhindriyavagga Kaṭṭhopamasutta |39| “Pañcimāni, 1037 --- sn48 39:1 bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. Sukhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati sukhindriyaṁ. So sukhitova samāno ‘sukhitosmī’ti pajānāti. Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā ‘yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannaṁ sukhindriyaṁ taṁ nirujjhati, taṁ vūpasammatī’ti pajānāti. 2 Dukkhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhindriyaṁ. So dukkhitova samāno ‘dukkhitosmī’ti pajānāti. Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā ‘yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ dukkhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannaṁ dukkhindriyaṁ taṁ nirujjhati, taṁ vūpasammatī’ti pajānāti. 3 Somanassavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati somanassindriyaṁ. So sumanova samāno ‘sumanosmī’ti pajānāti. Tasseva somanassavedaniyassa phassassa nirodhā ‘yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ somanassavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannaṁ somanassindriyaṁ taṁ nirujjhati, taṁ vūpasammatī’ti pajānāti. 4 Domanassavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati domanassindriyaṁ. So dummanova samāno ‘dummanosmī’ti pajānāti. Tasseva domanassavedaniyassa phassassa nirodhā ‘yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ domanassavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannaṁ domanassindriyaṁ taṁ nirujjhati, taṁ vūpasammatī’ti pajānāti. 5 Upekkhāvedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati upekkhindriyaṁ. So upekkhakova samāno ‘upekkhakosmī’ti pajānāti. Tasseva upekkhāvedaniyassa phassassa nirodhā ‘yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ upekkhāvedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannaṁ upekkhindriyaṁ taṁ nirujjhati, taṁ vūpasammatī’ti pajānāti. 6 Seyyathāpi, bhikkhave, dvinnaṁ kaṭṭhānaṁ saṅghaṭṭanasamodhānā usmā jāyati, tejo abhinibbattati; tesaṁyeva kaṭṭhānaṁ nānābhāvāvinikkhepā yā tajjā usmā sā nirujjhati sā vūpasammati; evameva kho, bhikkhave, sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati sukhindriyaṁ. So sukhitova samāno ‘sukhitosmī’ti pajānāti. Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā ‘yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati sukhindriyaṁ taṁ nirujjhati, taṁ vūpasammatī’ti pajānāti. 7 Dukkhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca …pe… somanassavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca …pe… domanassavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca …pe… upekkhāvedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati upekkhindriyaṁ. So upekkhakova samāno ‘upekkhakosmī’ti pajānāti. Tasseva upekkhāvedaniyassa phassassa nirodhā ‘yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ upekkhāvedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati upekkhindriyaṁ taṁ nirujjhati, taṁ vūpasammatī’ti pajānāti”. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.62 7. Bodhipakkhiyavagga Anusayasutta |62| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anusayasamugghātāya saṁvattanti. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anusayasamugghātāya saṁvattantī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.50 5. Jarāvagga Āpaṇasutta |50| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅgesu viharati āpaṇaṁ nāma aṅgānaṁ nigamo. Tatra kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “yo so, sāriputta, ariyasāvako tathāgate ekantagato abhippasanno, na so tathāgate vā tathāgatasāsane vā kaṅkheyya vā vicikiccheyya vā”ti? 2 “Yo so, bhante, ariyasāvako tathāgate ekantagato abhippasanno, na so tathāgate vā tathāgatasāsane vā kaṅkheyya vā vicikiccheyya vā. saddhassa hi, bhante, ariyasāvakassa etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ āraddhavīriyo viharissati—akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yaṁ hissa, bhante, vīriyaṁ tadassa vīriyindriyaṁ. 3 Saddhassa hi, bhante, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ satimā bhavissati, paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yā hissa, bhante, sati tadassa satindriyaṁ. 4 Saddhassa hi, bhante, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa upaṭṭhitassatino etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ vossaggārammaṇaṁ karitvā labhissati samādhiṁ, labhissati cittassa ekaggataṁ. Yo hissa, bhante, samādhi tadassa 1038 --- sn48 50:4 samādhindriyaṁ. 5 Saddhassa hi, bhante, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa upaṭṭhitassatino samāhitacittassa etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ evaṁ pajānissati—anamataggo kho saṁsāro. Pubbakoṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Avijjāya tveva tamokāyassa asesavirāganirodho santametaṁ padaṁ paṇītametaṁ padaṁ, yadidaṁ—sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Yā hissa, bhante, paññā tadassa paññindriyaṁ. 6 Saddho so, bhante, ariyasāvako evaṁ padahitvā padahitvā evaṁ saritvā saritvā evaṁ samādahitvā samādahitvā evaṁ pajānitvā pajānitvā evaṁ abhisaddahati: ‘ime kho te dhammā ye me pubbe sutavā ahesuṁ. Tenāhaṁ etarahi kāyena ca phusitvā viharāmi, paññāya ca ativijjha passāmī’ti. Yā hissa, bhante, saddhā tadassa saddhindriyan”ti. 7 “Sādhu sādhu, sāriputta. Yo so, sāriputta, ariyasāvako tathāgate ekantagato abhippasanno, na so tathāgate vā tathāgatasāsane vā kaṅkheyya vā vicikiccheyya vā. Saddhassa hi, sāriputta, ariyasāvakassa etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ āraddhavīriyo viharissati—akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yaṁ hissa, sāriputta, vīriyaṁ tadassa vīriyindriyaṁ. 8 Saddhassa hi, sāriputta, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ satimā bhavissati, paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yā hissa, sāriputta, sati tadassa satindriyaṁ. 9 Saddhassa hi, sāriputta, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa upaṭṭhitassatino etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ vossaggārammaṇaṁ karitvā labhissati samādhiṁ, labhissati cittassa ekaggataṁ. Yo hissa, sāriputta, samādhi tadassa samādhindriyaṁ. 10 Saddhassa hi, sāriputta, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa upaṭṭhitassatino samāhitacittassa etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ evaṁ pajānissati—anamataggo kho saṁsāro. Pubbakoṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Avijjāya tveva tamokāyassa asesavirāganirodho santametaṁ padaṁ paṇītametaṁ padaṁ, yadidaṁ—sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Yā hissa, sāriputta, paññā tadassa paññindriyaṁ. 11 Saddho so, sāriputta, ariyasāvako evaṁ padahitvā padahitvā evaṁ saritvā saritvā evaṁ samādahitvā samādahitvā evaṁ pajānitvā pajānitvā evaṁ abhisaddahati: ‘ime kho te dhammā ye me pubbe sutavā ahesuṁ. Tenāhaṁ etarahi kāyena ca phusitvā viharāmi, paññāya ca ativijjha passāmī’ti. Yā hissa, sāriputta, saddhā tadassa saddhindriyan”ti. Dasamaṁ. Jarāvaggo pañcamo. 12 Tassuddānaṁ Jarā uṇṇābho brāhmaṇo, sāketo pubbakoṭṭhako; Pubbārāme ca cattāri, piṇḍolo āpaṇena cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 48.35 4. Sukhindriyavagga Dutiyasamaṇabrāhmaṇasutta |35| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā sukhindriyaṁ nappajānanti, sukhindriyasamudayaṁ nappajānanti, sukhindriyanirodhaṁ nappajānanti, sukhindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; dukkhindriyaṁ nappajānanti …pe… somanassindriyaṁ nappajānanti …pe… domanassindriyaṁ nappajānanti …pe… upekkhindriyaṁ nappajānanti, upekkhindriyasamudayaṁ nappajānanti, upekkhindriyanirodhaṁ nappajānanti, upekkhindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 2 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā sukhindriyaṁ pajānanti, sukhindriyasamudayaṁ pajānanti, sukhindriyanirodhaṁ pajānanti, sukhindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti; dukkhindriyaṁ pajānanti …pe… somanassindriyaṁ pajānanti …pe… domanassindriyaṁ pajānanti …pe… upekkhindriyaṁ pajānanti, upekkhindriyasamudayaṁ pajānanti, upekkhindriyanirodhaṁ pajānanti, 1039 --- sn48 35:2 upekkhindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti, te ca kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.14 2. Mudutaravagga Tatiyasaṅkhittasutta |14| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ samattā paripūrattā arahaṁ hoti, tato mudutarehi anāgāmī hoti, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho, bhikkhave, paripūraṁ paripūrakārī ārādheti, padesaṁ padesakārī ārādheti. ‘Avañjhāni tvevāhaṁ, bhikkhave, pañcindriyānī’ti vadāmī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.7 1. Suddhikavagga Dutiyasamaṇabrāhmaṇasutta |7| “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā saddhindriyaṁ nappajānanti, saddhindriyasamudayaṁ nappajānanti, saddhindriyanirodhaṁ nappajānanti, saddhindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; vīriyindriyaṁ nappajānanti …pe… satindriyaṁ nappajānanti …pe… samādhindriyaṁ nappajānanti …pe… paññindriyaṁ nappajānanti, paññindriyasamudayaṁ nappajānanti, paññindriyanirodhaṁ nappajānanti, paññindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 2 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā saddhindriyaṁ pajānanti, saddhindriyasamudayaṁ pajānanti, saddhindriyanirodhaṁ pajānanti, saddhindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti; vīriyindriyaṁ pajānanti, vīriyindriyasamudayaṁ pajānanti, vīriyindriyanirodhaṁ pajānanti, vīriyindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti; satindriyaṁ pajānanti …pe… samādhindriyaṁ pajānanti …pe… paññindriyaṁ pajānanti, paññindriyasamudayaṁ pajānanti, paññindriyanirodhaṁ pajānanti, paññindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.65 7. Bodhipakkhiyavagga Paṭhamaphalasutta |65| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.44 5. Jarāvagga Pubbakoṭṭhakasutta |44| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbakoṭṭhake. Tatra kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “saddahasi tvaṁ, sāriputta—saddhindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ …pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānan”ti? 2 “Na khvāhaṁ ettha, bhante, bhagavato saddhāya gacchāmi—saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ. Yesañhetaṁ, bhante, aññātaṁ assa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya, te tattha paresaṁ saddhāya gaccheyyuṁ—saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ. Yesañca kho etaṁ, bhante, ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya, nikkaṅkhā te tattha nibbicikicchā—saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ. Mayhañca kho etaṁ, bhante, ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya. Nikkaṅkhvāhaṁ tattha nibbicikiccho saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti 1040 --- sn48 44:2 amataparāyaṇaṁ amatapariyosānan”ti. 3 “Sādhu sādhu, sāriputta. Yesañhetaṁ, sāriputta, aññātaṁ assa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya, te tattha paresaṁ saddhāya gaccheyyuṁ—saddhindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ …pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ. Yesañca kho etaṁ, sāriputta, ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya, nikkaṅkhā te tattha nibbicikicchā—saddhindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ …pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānan”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.21 3. Chaḷindriyavagga Punabbhavasutta |21| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.8 1. Suddhikavagga Daṭṭhabbasutta |8| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. Kattha ca, bhikkhave, saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu sotāpattiyaṅgesu—ettha saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kattha ca, bhikkhave, vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu sammappadhānesu—ettha vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kattha ca, bhikkhave, satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu satipaṭṭhānesu—ettha satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kattha ca, bhikkhave, samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu jhānesu—ettha samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kattha ca, bhikkhave, paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu ariyasaccesu—ettha paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.40 4. Sukhindriyavagga Uppaṭipāṭikasutta |40| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Dukkhindriyaṁ, domanassindriyaṁ, sukhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. Idha, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati dukkhindriyaṁ. So evaṁ pajānāti: ‘uppannaṁ kho me idaṁ dukkhindriyaṁ, tañca kho sanimittaṁ sanidānaṁ sasaṅkhāraṁ sappaccayaṁ. Tañca animittaṁ anidānaṁ asaṅkhāraṁ appaccayaṁ dukkhindriyaṁ uppajjissatī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So dukkhindriyañca pajānāti, dukkhindriyasamudayañca pajānāti, dukkhindriyanirodhañca pajānāti, yattha cuppannaṁ dukkhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati tañca pajānāti. Kattha cuppannaṁ dukkhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ettha cuppannaṁ dukkhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu aññāsi dukkhindriyassa nirodhaṁ, tadatthāya cittaṁ upasaṁharati’. 2 Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati domanassindriyaṁ. So evaṁ pajānāti: ‘uppannaṁ kho me idaṁ domanassindriyaṁ, tañca kho sanimittaṁ sanidānaṁ sasaṅkhāraṁ sappaccayaṁ. tañca animittaṁ anidānaṁ asaṅkhāraṁ appaccayaṁ domanassindriyaṁ uppajjissatī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So domanassindriyañca pajānāti, domanassindriyasamudayañca pajānāti, domanassindriyanirodhañca pajānāti, yattha cuppannaṁ domanassindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati tañca pajānāti. Kattha cuppannaṁ domanassindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ 1041 --- sn48 40:2 pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ettha cuppannaṁ domanassindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu aññāsi domanassindriyassa nirodhaṁ, tadatthāya cittaṁ upasaṁharati’. 3 Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati sukhindriyaṁ. So evaṁ pajānāti: ‘uppannaṁ kho me idaṁ sukhindriyaṁ, tañca kho sanimittaṁ sanidānaṁ sasaṅkhāraṁ sappaccayaṁ. tañca animittaṁ anidānaṁ asaṅkhāraṁ appaccayaṁ sukhindriyaṁ uppajjissatī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So sukhindriyañca pajānāti, sukhindriyasamudayañca pajānāti, sukhindriyanirodhañca pajānāti, yattha cuppannaṁ sukhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati tañca pajānāti. Kattha cuppannaṁ sukhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ettha cuppannaṁ sukhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu aññāsi sukhindriyassa nirodhaṁ, tadatthāya cittaṁ upasaṁharati’. 4 Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati somanassindriyaṁ. So evaṁ pajānāti: ‘uppannaṁ kho me idaṁ somanassindriyaṁ, tañca kho sanimittaṁ sanidānaṁ sasaṅkhāraṁ sappaccayaṁ. tañca animittaṁ anidānaṁ asaṅkhāraṁ appaccayaṁ somanassindriyaṁ uppajjissatī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So somanassindriyañca pajānāti, somanassindriyasamudayañca pajānāti, somanassindriyanirodhañca pajānāti, yattha cuppannaṁ somanassindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati tañca pajānāti. Kattha cuppannaṁ somanassindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ettha cuppannaṁ somanassindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu aññāsi somanassindriyassa nirodhaṁ, tadatthāya cittaṁ upasaṁharati’. 5 Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati upekkhindriyaṁ. So evaṁ pajānāti: ‘uppannaṁ kho me idaṁ upekkhindriyaṁ, tañca kho sanimittaṁ sanidānaṁ sasaṅkhāraṁ sappaccayaṁ. tañca animittaṁ anidānaṁ asaṅkhāraṁ appaccayaṁ upekkhindriyaṁ uppajjissatī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So upekkhindriyañca pajānāti, upekkhindriyasamudayañca pajānāti, upekkhindriyanirodhañca pajānāti, yattha cuppannaṁ upekkhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati tañca pajānāti. Kattha cuppannaṁ upekkhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, ettha cuppannaṁ upekkhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu aññāsi upekkhindriyassa nirodhaṁ, tadatthāya cittaṁ upasaṁharatī’”ti. Dasamaṁ. Sukhindriyavaggo catuttho. 6 Tassuddānaṁ Suddhikañca soto arahā, duve samaṇabrāhmaṇā; Vibhaṅgena tayo vuttā, kaṭṭho uppaṭipāṭikanti. 0 Saṁyutta Nikāya 48.25 3. Chaḷindriyavagga Suddhakasutta |25| “Chayimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha? Cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ, manindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, cha indriyānī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.61 7. Bodhipakkhiyavagga Saṁyojanasutta |61| Sāvatthinidānaṁ. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni saṁyojanappahānāya saṁvattanti. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni saṁyojanappahānāya saṁvattantī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.10 1. Suddhikavagga Dutiyavibhaṅgasutta |10| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. Katamañca, bhikkhave, saddhindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā 1042 --- sn48 10:1 devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti—idaṁ vuccati, bhikkhave, saddhindriyaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, vīriyindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. So anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati—idaṁ vuccati, bhikkhave, vīriyindriyaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, satindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. So kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, satindriyaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, samādhindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vossaggārammaṇaṁ karitvā labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati—idaṁ vuccati, bhikkhave, samādhindriyaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, paññindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya, sammā dukkhakkhayagāminiyā. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti—idaṁ vuccati, bhikkhave, paññindriyaṁ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī”ti. Dasamaṁ. Suddhikavaggo paṭhamo. 6 Tassuddānaṁ Suddhikañceva dve sotā, arahantā apare duve; Samaṇabrāhmaṇā daṭṭhabbaṁ, vibhaṅgā apare duveti. 0 Saṁyutta Nikāya 48.3 1. Suddhikavagga Dutiyasotāpannasutta |3| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.54 6. Sūkarakhatavagga Padasutta |54| “Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici jaṅgalānaṁ pāṇānaṁ padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ gacchanti, hatthipadaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—mahantattena; evameva kho, bhikkhave, yāni kānici padāni bodhāya saṁvattanti, paññindriyaṁ padaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—bodhāya. Katamāni ca, bhikkhave, padāni bodhāya saṁvattanti? Saddhindriyaṁ, bhikkhave, padaṁ, taṁ bodhāya saṁvattati; vīriyindriyaṁ padaṁ, taṁ bodhāya saṁvattati; satindriyaṁ padaṁ, taṁ bodhāya saṁvattati; samādhindriyaṁ padaṁ, taṁ bodhāya saṁvattati; paññindriyaṁ padaṁ, taṁ bodhāya saṁvattati. Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici jaṅgalānaṁ pāṇānaṁ padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ gacchanti, hatthipadaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—mahantattena; evameva kho, bhikkhave, yāni kānici padāni bodhāya saṁvattanti, paññindriyaṁ padaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—bodhāyā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.31 1043 --- sn48 31:0 4. Sukhindriyavagga Suddhikasutta |31| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.6 1. Suddhikavagga Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasutta |6| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 2 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā; te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.70 7. Bodhipakkhiyavagga Catuttharukkhasutta |70| “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci supaṇṇānaṁ rukkhā, kūṭasimbalī tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—bodhāya. Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṁ, bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati …pe… paññindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci supaṇṇānaṁ rukkhā, kūṭasimbalī tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—bodhāyā”ti. Dasamaṁ. Bodhipakkhiyavaggo sattamo. 2 Tassuddānaṁ Saṁyojanā anusayā, pariññā āsavakkhayā; Dve phalā caturo rukkhā, vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 48.15 2. Mudutaravagga Paṭhamavitthārasutta |15| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ samattā paripūrattā arahaṁ hoti, tato mudutarehi antarāparinibbāyī hoti, tato mudutarehi upahaccaparinibbāyī hoti, tato mudutarehi asaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hotī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.147 13. Punagaṅgāpeyyālavagga Punabalakaraṇīyavagga |147-158| On Display: Title of Section Only 0 Saṁyutta Nikāya 48.34 4. Sukhindriyavagga Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasutta |34| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 2 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.51 6. Sūkarakhatavagga Sālasutta |51| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati sālāya brāhmaṇagāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “seyyathāpi, bhikkhave, ye keci tiracchānagatā pāṇā, sīho migarājā tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—thāmena javena sūrena; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—bodhāya. 2 Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṁ, bhikkhave, 1044 --- sn48 51:2 bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati; vīriyindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati; satindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati; samādhindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati; paññindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci tiracchānagatā pāṇā, sīho migarājā tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—thāmena javena sūrena; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—bodhāyā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.20 2. Mudutaravagga Āsavakkhayasutta |20| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Dasamaṁ. Mudutaravaggo dutiyo. 2 Tassuddānaṁ Paṭilābho tayo saṅkhittā, vitthārā apare tayo; Paṭipanno ca sampanno, dasamaṁ āsavakkhayanti. 0 Saṁyutta Nikāya 48.45 5. Jarāvagga Paṭhamapubbārāmasutta |45| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “katinaṁ nu kho, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti? 2 “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “ekassa kho, bhikkhave, indriyassa bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmīti. Katamassa ekassa paññindriyassa paññavato, bhikkhave, ariyasāvakassa tadanvayā saddhā saṇṭhāti, tadanvayaṁ vīriyaṁ saṇṭhāti, tadanvayā sati saṇṭhāti, tadanvayo samādhi saṇṭhāti. Imassa kho, bhikkhave, ekassa indriyassa bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.64 7. Bodhipakkhiyavagga Āsavakkhayasutta |64| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni āsavānaṁ khayāya saṁvattanti. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni āsavānaṁ khayāya saṁvattantīti. 2 Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni saṁyojanappahānāya saṁvattanti, anusayasamugghātāya saṁvattanti, addhānapariññāya saṁvattanti, āsavānaṁ khayāya saṁvattanti. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni saṁyojanappahānāya saṁvattanti, anusayasamugghātāya saṁvattanti, addhānapariññāya saṁvattanti, āsavānaṁ khayāya saṁvattantī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.83 9. Appamādavagga Appamādavagga |83-92| (Appamādavaggo vitthāretabbo.) 2 Tassuddānaṁ Tathāgataṁ padaṁ kūṭaṁ, mūlaṁ sārena vassikaṁ; Rājā candimasūriyā, vatthena dasamaṁ padanti. 0 Saṁyutta Nikāya 48.60 6. Sūkarakhatavagga Dutiyauppādasutta |60| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anuppannāni uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anuppannāni uppajjanti, nāññatra sugatavinayā”ti. Dasamaṁ. Sūkarakhatavaggo chaṭṭho. 2 Tassuddānaṁ Sālaṁ mallikaṁ sekho ca, padaṁ sāraṁ patiṭṭhitaṁ; Brahmasūkarakhatāyo, uppādā apare duveti. 0 Saṁyutta Nikāya 48.169–178 15. Punaoghavagga punaoghādisutta |169-178| “Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā—imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya pañcindriyāni bhāvetabbāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ 1045 --- sn48 169-178:1 dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Vīriyindriyaṁ …pe… satindriyaṁ … samādhindriyaṁ … paññindriyaṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya imāni pañcindriyāni bhāvetabbānī”ti. Oghavaggo sattarasamo. 2 Tassuddānaṁ Ogho yogo upādānaṁ, ganthā anusayena ca; Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti. Indriyasaṁyuttaṁ catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.24 3. Chaḷindriyavagga Ekabījīsutta |24| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ samattā paripūrattā arahaṁ hoti, tato mudutarehi antarāparinibbāyī hoti, tato mudutarehi upahaccaparinibbāyī hoti, tato mudutarehi asaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi ekabījī hoti, tato mudutarehi kolaṅkolo hoti, tato mudutarehi sattakkhattuparamo hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hotī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.41 5. Jarāvagga Jarādhammasutta |41| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito pacchātape nisinno hoti piṭṭhiṁ otāpayamāno. 2 Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā bhagavato gattāni pāṇinā anomajjanto bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Na cevaṁ dāni, bhante, bhagavato tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto, sithilāni ca gattāni sabbāni valiyajātāni, purato pabbhāro ca kāyo, dissati ca indriyānaṁ aññathattaṁ—cakkhundriyassa sotindriyassa ghānindriyassa jivhindriyassa kāyindriyassā”ti. 3 “Evañhetaṁ, ānanda, hoti—jarādhammo yobbaññe, byādhidhammo ārogye, maraṇadhammo jīvite. Na ceva tāva parisuddho hoti chavivaṇṇo pariyodāto, sithilāni ca honti gattāni sabbāni valiyajātāni, purato pabbhāro ca kāyo, dissati ca indriyānaṁ aññathattaṁ—cakkhundriyassa sotindriyassa ghānindriyassa jivhindriyassa kāyindriyassā”ti. 4 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvā ca sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 5 “Dhī taṁ jammi jare atthu, dubbaṇṇakaraṇī jare; Tāva manoramaṁ bimbaṁ, jarāya abhimadditaṁ. 6 Yopi vassasataṁ jīve, sopi maccuparāyaṇo; Na kiñci parivajjeti, sabbamevābhimaddatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.9 1. Suddhikavagga Paṭhamavibhaṅgasutta |9| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. Katamañca, bhikkhave, saddhindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti—idaṁ vuccati, bhikkhave, saddhindriyaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, vīriyindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu—idaṁ vuccati, bhikkhave, vīriyindriyaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, satindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā—idaṁ vuccati, bhikkhave, satindriyaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, samādhindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vossaggārammaṇaṁ karitvā labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, samādhindriyaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, paññindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya, sammā dukkhakkhayagāminiyā—idaṁ vuccati, bhikkhave, paññindriyaṁ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.30 3. Chaḷindriyavagga Dutiyasamaṇabrāhmaṇasutta |30| “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā cakkhundriyaṁ nappajānanti, cakkhundriyasamudayaṁ nappajānanti, cakkhundriyanirodhaṁ nappajānanti, cakkhundriyanirodhagāminiṁ 1046 --- sn48 30:1 paṭipadaṁ nappajānanti; sotindriyaṁ …pe… ghānindriyaṁ …pe… jivhindriyaṁ …pe… kāyindriyaṁ …pe… manindriyaṁ nappajānanti, manindriyasamudayaṁ nappajānanti, manindriyanirodhaṁ nappajānanti, manindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti. Na me te, bhikkhave …pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 2 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā cakkhundriyaṁ pajānanti, cakkhundriyasamudayaṁ pajānanti, cakkhundriyanirodhaṁ pajānanti, cakkhundriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti, sotindriyaṁ …pe… ghānindriyaṁ …pe… jivhindriyaṁ …pe… kāyindriyaṁ …pe… manindriyaṁ pajānanti, manindriyasamudayaṁ pajānanti, manindriyanirodhaṁ pajānanti, manindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Dasamaṁ. Chaḷindriyavaggo tatiyo. 3 Tassuddānaṁ Punabbhavo jīvitaññāya, ekabījī ca suddhakaṁ; Soto arahasambuddho, dve ca samaṇabrāhmaṇāti. 0 Saṁyutta Nikāya 48.71–82 8. Gaṅgāpeyyālavagga Pācīnādisutta |71-82| “Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, vīriyindriyaṁ …pe… satindriyaṁ … samādhindriyaṁ … paññindriyaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Dvādasamaṁ. Gaṅgāpeyyālavaggo aṭṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato; Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 48.55 6. Sūkarakhatavagga Sārasutta |55| “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—bodhāya. Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṁ, bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Vīriyindriyaṁ …pe… satindriyaṁ …pe… samādhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—bodhāyā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.105 11. Esanāvagga Esanāvagga |105-114| (Esanāvaggo vitthāretabbo.) 2 Tassuddānaṁ Esanā vidhā āsavo, Bhavo ca dukkhatā tisso; Khilaṁ malañca nīgho ca, Vedanā taṇhā tasinā cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 48.2 1. Suddhikavagga Paṭhamasotāpannasutta |2| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 48.11 2. Mudutaravagga Paṭilābhasutta |11| “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ …pe…. Katamañca, bhikkhave, saddhindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti—idaṁ vuccati, bhikkhave, saddhindriyaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, vīriyindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cattāro sammappadhāne ārabbha vīriyaṁ paṭilabhati—idaṁ vuccati, bhikkhave, vīriyindriyaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, satindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhāne ārabbha satiṁ paṭilabhati—idaṁ vuccati, bhikkhave, satindriyaṁ. 4 Katamañca, 1047 --- sn48 11:4 bhikkhave, samādhindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vossaggārammaṇaṁ karitvā labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, samādhindriyaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, paññindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā—idaṁ vuccati, bhikkhave, paññindriyaṁ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī”ti. Paṭhamaṁ. sn24 0 Saṁyutta Nikāya 24.46–69 3. Tatiyagamanavagga Etaṁmamādisutta |46-69| (Dutiyavagge viya catuvīsati suttāni pūretabbāni.) Pañcavīsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.71 4. Catutthagamanavagga Navātasutta |71| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe…. 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘na vātā vāyanti …pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘na vātā vāyanti …pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti. “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 3 “Tasmātiha, bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā, oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 4 Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.14 1. Sotāpattivagga Aññaṁjīvaṁaññaṁsarīraṁsutta |14| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… niyato sambodhiparāyano”ti. Cuddasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.6 1. Sotāpattivagga Karotosutta |6| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṁ ādiyato sandhiṁ chindato nillopaṁ harato ekāgārikaṁ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṁ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekamaṁsakhalaṁ ekamaṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya; hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya; dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṁ puññaṁ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ natthi puññassa āgamo’”ti. “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi 1048 --- sn24 6:2 uppajjati: ‘karoto kārayato …pe… natthi puññaṁ natthi puññassa āgamo’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘karoto kārayato …pe… natthi puññaṁ natthi puññassa āgamo’ti. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘karoto …pe… natthi puññaṁ natthi puññassa āgamo”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘karoto kārayato …pe… natthi puññaṁ natthi puññassa āgamo’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘karoto kārayato …pe… natthi puññaṁ natthi puññassa āgamo’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 4 “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.44 2. Dutiyagamanavagga Adukkhamasukhīsutta |44| “Adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti. Vedanāya sati … saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṁ upādāya, dukkhaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṁ upādāya, dukkhaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti. Chabbīsatimaṁ. Dutiyapeyyālo. 4 Tassuddānaṁ Vātaṁ etaṁ mama so, attā no ca me siyā; Natthi karoto hetu ca, mahādiṭṭhena aṭṭhamaṁ. 5 Sassato asassato ceva, antānantavā ca vuccati; Taṁ jīvaṁ aññaṁ jīvañca, tathāgatena cattāro. 6 Rūpī attā hoti arūpī ca attā hoti, Rūpī ca arūpī ca attā hoti; Neva rūpī nārūpī attā hoti, Ekantasukhī attā hoti. 7 Ekantadukkhī attā hoti, Sukhadukkhī attā hoti; Adukkhamasukhī attā hoti, Arogo paraṁ maraṇāti; Ime chabbīsati suttā, Dutiyavārena desitā. 0 Saṁyutta Nikāya 24.20–35 2. Dutiyagamanavagga Etaṁmamādisutta |20-35| (Purimavagge viya aṭṭhārasa veyyākaraṇāni vitthāretabbānīti.) Sattarasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.40 2. Dutiyagamanavagga Nevarūpīnārūpīattāsutta |40| “Neva rūpī nārūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā”ti …pe…. Bāvīsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.2 1. Sotāpattivagga Etaṁmamasutta |2| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. 2 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… “vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ 1049 --- sn24 2:2 sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 3 “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.10 1. Sotāpattivagga Asassatadiṭṭhisutta |10| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘asassato loko’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati …pe… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘asassato loko’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘asassato loko’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 3 “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.9 1. Sotāpattivagga Sassatadiṭṭhisutta |9| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘sassato loko’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘sassato loko’ti. Vedanāya sati …pe… saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘sassato loko’ti. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘sassato loko’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘sassato loko’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘sassato loko’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 4 “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.15 1. Sotāpattivagga Hotitathāgatosutta |15| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… niyato sambodhiparāyano”ti. Pannarasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.96 4. Catutthagamanavagga Adukkhamasukhīsutta |96| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe…. 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti. Vedanāya sati … saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … 1050 --- sn24 96:3 viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 4 “Tasmātiha, bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā, oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 5 Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Catutthapeyyālo. 6 Tassuddānaṁ Purimagamane aṭṭhārasa veyyākaraṇā, Dutiyagamane chabbīsaṁ vitthāretabbāni; Tatiyagamane chabbīsaṁ vitthāretabbāni, Catutthagamane chabbīsaṁ vitthāretabbāni. Diṭṭhisaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.70 3. Tatiyagamanavagga Adukkhamasukhīsutta |70| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe…. 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti. “Vedanāya sati …pe… saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Tasmiṁ sati, tadupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti. “Vedanā …pe… saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Tasmiṁ sati, tadupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti. Chabbīsatimaṁ. Tatiyapeyyālo. 0 Saṁyutta Nikāya 24.45 3. Tatiyagamanavagga Navātasutta |45| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe…. 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati—na vātā vāyanti …pe… vedanāya sati … saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘na vātā vāyanti …pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘na vātā vāyanti …pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Tasmiṁ sati, tadupādāya, evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘na vātā vāyanti …pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, 1051 --- sn24 45:3 yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Tasmiṁ sati, tadupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘na vātā vāyanti …pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.7 1. Sotāpattivagga Hetusutta |7| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘natthi hetu, natthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya. Ahetū appaccayā sattā saṅkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā. Ahetū appaccayā sattā visujjhanti. Natthi balaṁ natthi vīriyaṁ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo. Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘natthi hetu, natthi paccayo …pe… sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘natthi hetu, natthi paccayo …pe… sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’ti. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘natthi hetu, natthi paccayo …pe… sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘natthi hetu, natthi paccayo …pe… sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘natthi hetu natthi paccayo …pe… sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 4 “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.3 1. Sotāpattivagga Soattāsutta |3| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe…. 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘so attā …pe… avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ bhante …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘so attā …pe… avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 4 “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.41 2. Dutiyagamanavagga Ekantasukhīsutta |41| “Ekantasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā”ti …pe…. Tevīsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.8 1. Sotāpattivagga Mahādiṭṭhisutta |8| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘sattime kāyā akaṭā, akaṭavidhā, animmitā, animmātā, vañjhā, 1052 --- sn24 8:1 kūṭaṭṭhā, esikaṭṭhāyiṭṭhitā; te na iñjanti, na vipariṇamanti, na aññamaññaṁ byābādhenti; nālaṁ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Katame satta? Pathavīkāyo, āpokāyo, tejokāyo, vāyokāyo, sukhe, dukkhe, jīve sattame. Ime satta kāyā akaṭā, akaṭavidhā, animmitā, animmātā, vañjhā, kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā; te na iñjanti, na vipariṇamanti, na aññamaññaṁ byābādhenti; nālaṁ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṁ chindati, na sopi kañci jīvitā voropeti; sattannaṁ tveva kāyānamantarena satthaṁ vivaramanupavisati. Cuddasa kho panimāni yonipamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā, dvaṭṭhantarakappā, chaḷābhijātiyo, aṭṭha purisabhūmiyo, ekūnapaññāsa ājīvakasate, ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgavāsasate, vīse indriyasate, tiṁse nirayasate, chattiṁsarajodhātuyo, satta saññīgabbhā, satta asaññīgabbhā, satta nigaṇṭhigabbhā, satta devā, satta mānusā, satta pesācā, satta sarā, satta pavuṭā, satta papātā, satta ca papātasatāni, satta supinā, satta supinasatāni, cullāsīti mahākappino satasahassāni, yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissanti. Tattha natthi imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṁ vā kammaṁ paripācessāmi; paripakkaṁ vā kammaṁ phussa phussa byantīkarissāmīti hevaṁ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakate saṁsāre, natthi hāyanavaḍḍhane, natthi ukkaṁsāvakaṁse. Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti; evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṁ palentī’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘sattime kāyā akaṭā, akaṭavidhā …pe… sukhadukkhaṁ palentī’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘sattime kāyā akaṭā, akaṭavidhā …pe… sukhadukkhaṁ palentī’ti. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… “yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā …pe… sukhadukkhaṁ palentī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā …pe… nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṁ palentī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 4 “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.11 1. Sotāpattivagga Antavāsutta |11| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘antavā loko’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… niyato sambodhiparāyano”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.4 1. Sotāpattivagga Nocamesiyāsutta |4| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘no cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe…. 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘no cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti. Vedanāya sati … saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘no cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘no cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ 1053 --- sn24 4:3 niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘no cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘no cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 4 “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.16 1. Sotāpattivagga Nahotitathāgatosutta |16| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… niyato sambodhiparāyano”ti. Soḷasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.37 2. Dutiyagamanavagga Rūpīattāsutta |37| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘rūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘rūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘rūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘rūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṁ upādāya, dukkhaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘rūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti? “Vedanā …pe… “no hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṁ upādāya, dukkhaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘rūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti. Ekūnavīsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.12 1. Sotāpattivagga Anantavāsutta |12| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘anantavā loko’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… niyato sambodhiparāyano”ti. Dvādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.72–95 4. Catutthagamanavagga Etaṁmamādisutta |72-95| (Dutiyavagge viya catuvīsati suttāni pūretabbāni.) Pañcavīsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.38 2. Dutiyagamanavagga Arūpīattāsutta |38| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘arūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti? (Peyyālo.) Vīsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.42 2. Dutiyagamanavagga Ekantadukkhīsutta |42| “Ekantadukkhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā”ti …pe…. Catuvīsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.19 2. Dutiyagamanavagga Vātasutta |19| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā, esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘na vātā vāyanti …pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati …pe… saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘na vātā vāyanti …pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya—na vātā vāyanti …pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṁ upādāya, dukkhaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘na vātā vāyanti …pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya ‘na vātā vāyanti …pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṁ upādāya, dukkhaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā 1054 --- sn24 19:3 udenti vā apenti vā, esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.5 1. Sotāpattivagga Natthidinnasutta |5| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko; natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātumahābhūtiko ayaṁ puriso yadā kālaṁ karoti pathavī pathavīkāyaṁ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṁ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṁ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṁ anupeti anupagacchati. Ākāsaṁ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṁ ādāya gacchanti. Yāva āḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo. Dattupaññattaṁ yadidaṁ dānaṁ. Tesaṁ tucchaṁ musā vilāpo ye keci atthikavādaṁ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṁ maraṇā’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ …pe… kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṁ maraṇā’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ …pe… kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṁ maraṇā’ti. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ …pe… kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ …pe… kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ …pe… ye keci atthikavādaṁ vadanti; bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 4 “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.36 2. Dutiyagamanavagga Nevahotinanahotisutta |36| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Vedanāya sati … saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṁ upādāya, dukkhaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṁ upādāya dukkhaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. Aṭṭhārasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 1055 --- sn24 17:0 24.17 1. Sotāpattivagga Hoticanacahotitathāgatosutta |17| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… niyato sambodhiparāyano”ti. Sattarasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.13 1. Sotāpattivagga Taṁjīvaṁtaṁsarīraṁsutta |13| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… niyato sambodhiparāyano”ti. Terasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.18 1. Sotāpattivagga Nevahotinanahotitathāgatosutta |18| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘neva hoti, na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… 2 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘neva hoti, na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti …pe…. 3 “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘neva hoti, na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘neva hoti, na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 4 “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Aṭṭhārasamaṁ. Sotāpattivaggo. Aṭṭhārasaveyyākaraṇaṁ niṭṭhitaṁ. 5 Tassuddānaṁ Vātaṁ etaṁ mama, so attā no ca me siyā; Natthi karoto hetu ca, mahādiṭṭhena aṭṭhamaṁ. 6 Sassato loko ca, Asassato ca antavā ca; Anantavā ca taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti, Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti ca. 7 Hoti tathāgato paraṁ maraṇāti, Na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti; Neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti. 0 Saṁyutta Nikāya 24.43 2. Dutiyagamanavagga Sukhadukkhīsutta |43| “Sukhadukkhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā”ti …pe…. Pañcavīsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.1 1. Sotāpattivagga Vātasutta |1| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane. Bhagavā etadavoca: “kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? 2 “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 4 “Vedanā niccā vā aniccā vā”ti … “saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 1056 --- sn24 1:4 “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 5 “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 24.39 2. Dutiyagamanavagga Rūpīcaarūpīcaattāsutta |39| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo paraṁ maraṇā”ti …pe…. Ekavīsatimaṁ. sn23 0 Saṁyutta Nikāya 23.10 1. Paṭhamamāravagga Dutiyachandarāgasutta |10| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rādhaṁ bhagavā etadavoca: “rūpe kho, rādha, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahatha. Evaṁ taṁ rūpaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Vedanāya yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahatha. Evaṁ sā vedanā pahīnā bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Saññāya … saṅkhāresu yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahatha. Evaṁ te saṅkhārā pahīnā bhavissanti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Viññāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahatha. Evaṁ taṁ viññāṇaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhamman”ti. Dasamaṁ. Rādhasaṁyuttassa paṭhamamāravaggo. 2 Tassuddānaṁ Māro satto bhavanetti, pariññeyyā samaṇā duve; Sotāpanno arahā ca, chandarāgāpare duveti. 0 Saṁyutta Nikāya 23.35–45 4. Upanisinnavagga Mārādisuttaekādasaka |35| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rādhaṁ bhagavā etadavoca: “yo kho, rādha, māro; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Ko ca, rādha, māro? Rūpaṁ kho, rādha, māro; tatra te chando pahātabbo …pe… viññāṇaṁ māro; tatra te chando pahātabbo …pe… yo kho, rādha, māro; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti. |36| “Yo kho, rādha, māradhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo …pe…. |37| “Yaṁ kho, rādha, aniccaṁ …pe…. |38| “Yo kho, rādha, aniccadhammo …pe…. |39| “Yaṁ kho, rādha, dukkhaṁ …pe…. |40| “Yo kho, rādha, dukkhadhammo …pe…. |41| “Yo kho, rādha, anattā …pe…. |42| “Yo kho, rādha, anattadhammo …pe…. |43| “Yo kho, rādha, khayadhammo …pe…. |44| “Yo kho, rādha, vayadhammo …pe…. |45| “Yo kho, rādha, samudayadhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo …pe…. 0 Saṁyutta Nikāya 23.4 1. Paṭhamamāravagga Pariññeyyasutta |4| Sāvatthinidānaṁ. Āyasmā rādho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rādhaṁ bhagavā etadavoca: 2 “Pariññeyye ca, rādha, dhamme desessāmi pariññañca pariññātāviṁ puggalañca. Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā rādho bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: “katame ca, rādha, pariññeyyā 1057 --- sn23 4:2 dhammā? Rūpaṁ kho, rādha, pariññeyyo dhammo, vedanā pariññeyyo dhammo, saññā pariññeyyo dhammo, saṅkhārā pariññeyyo dhammo, viññāṇaṁ pariññeyyo dhammo. Ime vuccanti, rādha, pariññeyyā dhammā. Katamā ca, rādha, pariññā? Yo kho, rādha, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—ayaṁ vuccati, rādha, pariññā. Katamo ca, rādha, pariññātāvī puggalo? ‘Arahā’tissa vacanīyaṁ. Yvāyaṁ āyasmā evaṁnāmo evaṅgotto—ayaṁ vuccati, rādha, pariññātāvī puggalo”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.21 2. Dutiyamāravagga Samudayadhammasutta |21| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “‘samudayadhammo, samudayadhammo’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, samudayadhammo”ti? “Rūpaṁ kho, rādha, samudayadhammo, vedanā samudayadhammo, saññā samudayadhammo, saṅkhārā samudayadhammo, viññāṇaṁ samudayadhammo. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.14 2. Dutiyamāravagga Aniccadhammasutta |14| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “‘aniccadhammo, aniccadhammo’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, aniccadhammo”ti? “Rūpaṁ kho, rādha, aniccadhammo, vedanā aniccadhammo, saññā aniccadhammo, saṅkhārā aniccadhammo, viññāṇaṁ aniccadhammo. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.11 2. Dutiyamāravagga Mārasutta |11| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “‘māro, māro’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, māro”ti? “Rūpaṁ kho, rādha, māro, vedanā māro, saññā māro, saṅkhārā māro, viññāṇaṁ māro. Evaṁ passaṁ, rādha, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.5 1. Paṭhamamāravagga Samaṇasutta |5| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rādhaṁ bhagavā etadavoca: “pañcime, rādha, upādānakkhandhā. Katame pañca? Rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ye hi keci, rādha, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti; na me te, rādha, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Ye ca kho keci, rādha, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti; te kho me, rādha, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.20 2. Dutiyamāravagga Vayadhammasutta |20| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “‘vayadhammo, vayadhammo’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, vayadhammo”ti? “Rūpaṁ kho, rādha, vayadhammo, vedanā vayadhammo, saññā vayadhammo, saṅkhārā vayadhammo, viññāṇaṁ vayadhammo. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.1 1. Paṭhamamāravagga Mārasutta |1| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā rādho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: 2 “‘Māro, māro’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, māro”ti? “Rūpe kho, rādha, sati māro vā assa māretā vā yo vā pana mīyati. Tasmātiha tvaṁ, rādha, rūpaṁ māroti passa, māretāti passa, mīyatīti passa, rogoti passa, gaṇḍoti passa, sallanti passa, aghanti passa, aghabhūtanti passa. Ye naṁ evaṁ passanti te sammā passanti. Vedanāya sati … saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati māro vā assa māretā vā yo vā pana mīyati. Tasmātiha tvaṁ, rādha, viññāṇaṁ māroti passa, māretāti passa, mīyatīti passa, rogoti passa, gaṇḍoti passa, sallanti 1058 --- sn23 1:2 passa, aghanti passa, aghabhūtanti passa. Ye naṁ evaṁ passanti, te sammā passantī”ti. 3 “Sammādassanaṁ pana, bhante, kimatthiyan”ti? “Sammādassanaṁ kho, rādha, nibbidatthaṁ”. “Nibbidā pana, bhante, kimatthiyā”ti? “Nibbidā kho, rādha, virāgatthā”. “Virāgo pana, bhante, kimatthiyo”ti? “Virāgo kho, rādha, vimuttattho”. “Vimutti pana, bhante, kimatthiyā”ti? “Vimutti kho, rādha, nibbānatthā”. “Nibbānaṁ pana, bhante, kimatthiyan”ti? “Accayāsi, rādha, pañhaṁ, nāsakkhi pañhassa pariyantaṁ gahetuṁ. Nibbānogadhañhi, rādha, brahmacariyaṁ vussati, nibbānaparāyanaṁ nibbānapariyosānan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.15 2. Dutiyamāravagga Dukkhasutta |15| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “‘dukkhaṁ, dukkhan’ti, bhante, vuccati. Katamaṁ nu kho, bhante, dukkhan”ti? “Rūpaṁ kho, rādha, dukkhaṁ, vedanā dukkhā, saññā dukkhā, saṅkhārā dukkhā, viññāṇaṁ dukkhaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.34 3. Āyācanavagga Nirodhadhammasutta |34| Sāvatthinidānaṁ. Āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 2 “Yo kho, rādha, nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Ko ca, rādha, nirodhadhammo? Rūpaṁ kho, rādha, nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo …pe… vedanā nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo …pe… saññā nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo …pe… saṅkhārā nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo …pe… viññāṇaṁ nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo …pe… yo kho, rādha, nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti. Āyācanavaggo tatiyo. 3 Tassuddānaṁ Māro ca māradhammo ca, Aniccena apare duve; Dukkhena ca duve vuttā, Anattena tatheva ca; Khayavayasamudayaṁ, Nirodhadhammena dvādasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 23.23–33 3. Āyācanavagga Mārādisuttaekādasaka |23| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 2 “Yo kho, rādha, māro; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Ko ca, rādha, māro? Rūpaṁ kho, rādha, māro; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Vedanā māro; tatra te chando pahātabbo …pe… saññā māro; tatra te chando pahātabbo …pe… saṅkhārā māro; tatra te chando pahātabbo …pe… viññāṇaṁ māro; tatra te chando pahātabbo …pe… yo kho, rādha, māro; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti. |24| “Yo kho, rādha, māradhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo …pe…. |25| “Yaṁ kho, rādha, aniccaṁ …pe…. |26| “Yo kho, rādha, aniccadhammo …pe…. |27| “Yaṁ kho, rādha, dukkhaṁ …pe…. |28| “Yo kho, rādha, dukkhadhammo …pe…. |29| “Yo kho, rādha, anattā …pe…. |30| “Yo kho, rādha, anattadhammo …pe…. |31| “Yo kho, rādha, khayadhammo …pe…. |32| “Yo kho, rādha, vayadhammo …pe…. |33| “Yo kho, rādha, samudayadhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo …pe…. 0 Saṁyutta Nikāya 23.19 2. Dutiyamāravagga Khayadhammasutta |19| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “‘khayadhammo, khayadhammo’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, khayadhammo”ti? “Rūpaṁ kho, rādha, khayadhammo, vedanā khayadhammo, saññā khayadhammo, saṅkhārā khayadhammo, viññāṇaṁ khayadhammo. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.6 1. Paṭhamamāravagga Dutiyasamaṇasutta |6| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rādhaṁ bhagavā etadavoca: “pañcime, rādha, upādānakkhandhā. Katame pañca? Rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Ye hi keci, rādha, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti …pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.12 2. 1059 --- sn23 12:0 Dutiyamāravagga Māradhammasutta |12| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “‘māradhammo, māradhammo’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, māradhammo”ti? “Rūpaṁ kho, rādha, māradhammo, vedanā māradhammo, saññā māradhammo, saṅkhārā māradhammo, viññāṇaṁ māradhammo. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.9 1. Paṭhamamāravagga Chandarāgasutta |9| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rādhaṁ bhagavā etadavoca: “rūpe kho, rādha, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, taṁ pajahatha. Evaṁ taṁ rūpaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Vedanāya yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, taṁ pajahatha. Evaṁ sā vedanā pahīnā bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Saññāya … saṅkhāresu yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, taṁ pajahatha. Evaṁ te saṅkhārā pahīnā bhavissanti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Viññāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, taṁ pajahatha. Evaṁ taṁ viññāṇaṁ pahīnaṁ bhavissati …pe… anuppādadhamman”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.16 2. Dutiyamāravagga Dukkhadhammasutta |16| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “‘dukkhadhammo, dukkhadhammo’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, dukkhadhammo”ti? “Rūpaṁ kho, rādha, dukkhadhammo, vedanā dukkhadhammo, saññā dukkhadhammo, saṅkhārā dukkhadhammo, viññāṇaṁ dukkhadhammo. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.46 4. Upanisinnavagga Nirodhadhammasutta |46| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rādhaṁ bhagavā etadavoca: “yo kho, rādha, nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Ko ca, rādha, nirodhadhammo? Rūpaṁ kho, rādha, nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Vedanā …pe… saññā …pe… saṅkhārā …pe… viññāṇaṁ nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Yo kho, rādha, nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti. Upanisinnavaggo catuttho. 2 Tassuddānaṁ Māro ca māradhammo ca, Aniccena apare duve; Dukkhena ca duve vuttā, Anattena tatheva ca; Khayavayasamudayaṁ, Nirodhadhammena dvādasāti. Rādhasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.2 1. Paṭhamamāravagga Sattasutta |2| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “‘satto, satto’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sattoti vuccatī”ti? “Rūpe kho, rādha, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, tatra satto, tatra visatto, tasmā sattoti vuccati. Vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, tatra satto, tatra visatto, tasmā sattoti vuccati. 2 Seyyathāpi, rādha, kumārakā vā kumārikāyo vā paṁsvāgārakehi kīḷanti. Yāvakīvañca tesu paṁsvāgārakesu avigatarāgā honti avigatacchandā avigatapemā avigatapipāsā avigatapariḷāhā avigatataṇhā, tāva tāni paṁsvāgārakāni allīyanti keḷāyanti dhanāyanti mamāyanti. Yato ca kho, rādha, kumārakā vā kumārikāyo vā tesu paṁsvāgārakesu vigatarāgā honti vigatacchandā vigatapemā vigatapipāsā vigatapariḷāhā vigatataṇhā, atha kho tāni paṁsvāgārakāni hatthehi ca pādehi ca vikiranti vidhamanti viddhaṁsenti vikīḷaniyaṁ karonti. Evameva kho, rādha, tumhepi rūpaṁ vikiratha vidhamatha viddhaṁsetha vikīḷaniyaṁ karotha taṇhākkhayāya paṭipajjatha. Vedanaṁ vikiratha vidhamatha viddhaṁsetha vikīḷaniyaṁ karotha taṇhākkhayāya paṭipajjatha. Saññaṁ … saṅkhāre vikiratha vidhamatha viddhaṁsetha vikīḷaniyaṁ karotha taṇhākkhayāya paṭipajjatha. Viññāṇaṁ vikiratha vidhamatha viddhaṁsetha vikīḷaniyaṁ karotha taṇhākkhayāya paṭipajjatha. Taṇhākkhayo hi, rādha, nibbānan”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.18 2. Dutiyamāravagga Anattadhammasutta |18| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “‘anattadhammo, anattadhammo’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, anattadhammo”ti? “Rūpaṁ kho, rādha, anattadhammo, vedanā anattadhammo, saññā anattadhammo, saṅkhārā anattadhammo, viññāṇaṁ anattadhammo. Evaṁ passaṁ 1060 --- sn23 18:1 …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.7 1. Paṭhamamāravagga Sotāpannasutta |7| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rādhaṁ bhagavā etadavoca: “pañcime, rādha, upādānakkhandhā. Katame pañca? Rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Yato kho, rādha, ariyasāvako imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti—ayaṁ vuccati, rādha, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.13 2. Dutiyamāravagga Aniccasutta |13| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “‘aniccaṁ, aniccan’ti, bhante, vuccati. Katamaṁ nu kho, bhante, aniccan”ti? “Rūpaṁ kho, rādha, aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.8 1. Paṭhamamāravagga Arahantasutta |8| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rādhaṁ bhagavā etadavoca: “pañcime, rādha, upādānakkhandhā. Katame pañca? Rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Yato kho, rādha, bhikkhu imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti—ayaṁ vuccati, rādha, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.17 2. Dutiyamāravagga Anattasutta |17| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “‘anattā, anattā’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, anattā”ti? “Rūpaṁ kho, rādha, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 23.22 2. Dutiyamāravagga Nirodhadhammasutta |22| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “‘nirodhadhammo, nirodhadhammo’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, nirodhadhammo”ti? “Rūpaṁ kho, rādha, nirodhadhammo, vedanā nirodhadhammo, saññā nirodhadhammo, saṅkhārā nirodhadhammo, viññāṇaṁ nirodhadhammo. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Dvādasamaṁ. Dutiyamāravaggo. 2 Tassuddānaṁ Māro ca māradhammo ca, Aniccena apare duve; Dukkhena ca duve vuttā, Anattena tatheva ca; Khayavayasamudayaṁ, Nirodhadhammena dvādasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 23.3 1. Paṭhamamāravagga Bhavanettisutta |3| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “‘bhavanettinirodho, bhavanettinirodho’ti, bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, bhavanetti, katamo bhavanettinirodho”ti? “Rūpe kho, rādha, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā—ayaṁ vuccati bhavanetti. Tesaṁ nirodho bhavanettinirodho. Vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe yo chando …pe… adhiṭṭhānābhinivesānusayā—ayaṁ vuccati bhavanetti. Tesaṁ nirodho bhavanettinirodho”ti. Tatiyaṁ. sn15 0 Saṁyutta Nikāya 15.18 2. Dutiyavagga Puttasutta |18| Sāvatthiyaṁ viharati …pe… “na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo naputtabhūtapubbo …pe… alaṁ vimuccitun”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.1 1. Paṭhamavagga Tiṇakaṭṭhasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso yaṁ imasmiṁ jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ taṁ chetvā ekajjhaṁ saṁharitvā caturaṅgulaṁ caturaṅgulaṁ ghaṭikaṁ katvā nikkhipeyya: ‘ayaṁ me mātā, tassā me mātu ayaṁ mātā’ti, apariyādinnāva, bhikkhave, tassa purisassa mātumātaro assu, atha imasmiṁ jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. 1061 --- sn15 1:1 Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Evaṁ dīgharattaṁ vo, bhikkhave, dukkhaṁ paccanubhūtaṁ tibbaṁ paccanubhūtaṁ byasanaṁ paccanubhūtaṁ, kaṭasī vaḍḍhitā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ alaṁ virajjituṁ alaṁ vimuccitun”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.13 2. Dutiyavagga Tiṁsamattasutta |13| Rājagahe viharati veḷuvane. Atha kho tiṁsamattā pāveyyakā bhikkhū sabbe āraññikā sabbe piṇḍapātikā sabbe paṁsukūlikā sabbe tecīvarikā sabbe sasaṁyojanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Atha kho bhagavato etadahosi: “ime kho tiṁsamattā pāveyyakā bhikkhū sabbe āraññikā sabbe piṇḍapātikā sabbe paṁsukūlikā sabbe tecīvarikā sabbe sasaṁyojanā. Yannūnāhaṁ imesaṁ tathā dhammaṁ deseyyaṁ yathā nesaṁ imasmiṁyeva āsane anupādāya āsavehi cittāni vimucceyyun”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yaṁ vā vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ sīsacchinnānaṁ lohitaṁ passannaṁ paggharitaṁ, yaṁ vā catūsu mahāsamuddesu udakan”ti? “Yathā kho mayaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāma, etadeva, bhante, bahutaraṁ, yaṁ no iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ sīsacchinnānaṁ lohitaṁ passannaṁ paggharitaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakan”ti. 3 “Sādhu sādhu, bhikkhave, sādhu kho me tumhe, bhikkhave, evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha. Etadeva, bhikkhave, bahutaraṁ, yaṁ vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ sīsacchinnānaṁ lohitaṁ passannaṁ paggharitaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṁ. Dīgharattaṁ vo, bhikkhave, gunnaṁ sataṁ gobhūtānaṁ sīsacchinnānaṁ lohitaṁ passannaṁ paggharitaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṁ. Dīgharattaṁ vo, bhikkhave, mahiṁsānaṁ sataṁ mahiṁsabhūtānaṁ sīsacchinnānaṁ lohitaṁ passannaṁ paggharitaṁ …pe… dīgharattaṁ vo, bhikkhave, urabbhānaṁ sataṁ urabbhabhūtānaṁ …pe… ajānaṁ sataṁ ajabhūtānaṁ … migānaṁ sataṁ migabhūtānaṁ … kukkuṭānaṁ sataṁ kukkuṭabhūtānaṁ … sūkarānaṁ sataṁ sūkarabhūtānaṁ … dīgharattaṁ vo, bhikkhave, corā gāmaghātāti gahetvā sīsacchinnānaṁ lohitaṁ passannaṁ paggharitaṁ. Dīgharattaṁ vo, bhikkhave, corā pāripanthikāti gahetvā sīsacchinnānaṁ lohitaṁ passannaṁ paggharitaṁ. Dīgharattaṁ vo, bhikkhave, corā pāradārikāti gahetvā sīsacchinnānaṁ lohitaṁ passannaṁ paggharitaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṁ. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro …pe… alaṁ vimuccitun”ti. 4 Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tiṁsamattānaṁ pāveyyakānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.17 2. Dutiyavagga Bhaginisutta |17| Sāvatthiyaṁ viharati …pe… “na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo nabhaginibhūtapubbo …pe… alaṁ vimuccitun”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.5 1. Paṭhamavagga Pabbatasutta |5| Sāvatthiyaṁ viharati …pe… ārāme …pe…. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kīvadīgho nu kho, bhante, kappo”ti? “Dīgho kho, bhikkhu, kappo. So na sukaro saṅkhātuṁ ettakāni vassāni iti vā, ettakāni vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni vassasatasahassāni iti vā”ti. 2 “Sakkā pana, bhante, upamaṁ kātun”ti? “Sakkā, bhikkhū”ti bhagavā avoca. “Seyyathāpi, bhikkhu, mahāselo pabbato yojanaṁ āyāmena yojanaṁ vitthārena yojanaṁ ubbedhena acchinno asusiro ekagghano. Tamenaṁ puriso vassasatassa vassasatassa accayena kāsikena vatthena sakiṁ sakiṁ parimajjeyya. Khippataraṁ kho so, bhikkhu, mahāselo pabbato iminā upakkamena parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, na tveva kappo. Evaṁ dīgho, bhikkhu, kappo. Evaṁ dīghānaṁ kho, 1062 --- sn15 5:2 bhikkhu, kappānaṁ neko kappo saṁsito, nekaṁ kappasataṁ saṁsitaṁ, nekaṁ kappasahassaṁ saṁsitaṁ, nekaṁ kappasatasahassaṁ saṁsitaṁ. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhu, saṁsāro. Pubbā koṭi …pe… yāvañcidaṁ, bhikkhu, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccitun”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.19 2. Dutiyavagga Dhītusutta |19| Sāvatthiyaṁ viharati. “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo na dhītābhūtapubbo iminā dīghena addhunā. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Evaṁ dīgharattaṁ vo, bhikkhave, dukkhaṁ paccanubhūtaṁ tibbaṁ paccanubhūtaṁ byasanaṁ paccanubhūtaṁ, kaṭasī vaḍḍhitā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccitun”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.12 2. Dutiyavagga Sukhitasutta |12| Sāvatthiyaṁ viharati. “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro …pe… yaṁ, bhikkhave, passeyyātha sukhitaṁ susajjitaṁ, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘amhehipi evarūpaṁ paccanubhūtaṁ iminā dīghena addhunā’ti. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati …pe… alaṁ vimuccitun”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.16 2. Dutiyavagga Bhātusutta |16| Sāvatthiyaṁ viharati …pe… “na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo nabhātābhūtapubbo …pe… alaṁ vimuccitun”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.4 1. Paṭhamavagga Khīrasutta |4| Sāvatthiyaṁ viharati. “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yaṁ vā vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ mātuthaññaṁ pītaṁ, yaṁ vā catūsu mahāsamuddesu udakan”ti? “Yathā kho mayaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāma, etadeva, bhante, bahutaraṁ yaṁ no iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ mātuthaññaṁ pītaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakan”ti. 2 “Sādhu sādhu, bhikkhave, sādhu kho me tumhe, bhikkhave, evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha. Etadeva, bhikkhave, bahutaraṁ yaṁ vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ mātuthaññaṁ pītaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṁ. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro …pe… alaṁ vimuccitun”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.8 1. Paṭhamavagga Gaṅgāsutta |8| Rājagahe viharati veḷuvane. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “kīvabahukā nu kho, bho gotama, kappā abbhatītā atikkantā”ti? “Bahukā kho, brāhmaṇa, kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṁ: ‘ettakā kappā iti vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni kappasatasahassāni iti vā’”ti. 2 “Sakkā pana, bho gotama, upamaṁ kātun”ti? “Sakkā, brāhmaṇā”ti bhagavā avoca. “Seyyathāpi, brāhmaṇa, yato cāyaṁ gaṅgā nadī pabhavati yattha ca mahāsamuddaṁ appeti, yā etasmiṁ antare vālikā sā na sukarā saṅkhātuṁ: ‘ettakā vālikā iti vā, ettakāni vālikasatāni iti vā, ettakāni vālikasahassāni iti vā, ettakāni vālikasatasahassāni iti vā’ti. Tato bahutarā kho, brāhmaṇa, kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṁ: ‘ettakā kappā iti vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni kappasatasahassāni iti vā’ti. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, brāhmaṇa, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Evaṁ dīgharattaṁ kho, brāhmaṇa, dukkhaṁ paccanubhūtaṁ tibbaṁ paccanubhūtaṁ byasanaṁ paccanubhūtaṁ, kaṭasī vaḍḍhitā. Yāvañcidaṁ, brāhmaṇa, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccitun”ti. 3 Evaṁ vutte, so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.11 2. Dutiyavagga Duggatasutta |11| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati. Tatra kho …pe… “Anamataggoyaṁ, 1063 --- sn15 11:1 bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Yaṁ, bhikkhave, passeyyātha duggataṁ durūpetaṁ niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘amhehipi evarūpaṁ paccanubhūtaṁ iminā dīghena addhunā’ti. Taṁ kissa hetu …pe… yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ alaṁ virajjituṁ alaṁ vimuccitun”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.3 1. Paṭhamavagga Assusutta |3| Sāvatthiyaṁ viharati. “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yaṁ vā vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṁ rodantānaṁ assu passannaṁ paggharitaṁ, yaṁ vā catūsu mahāsamuddesu udakan”ti? “Yathā kho mayaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāma, etadeva, bhante, bahutaraṁ yaṁ no iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṁ rodantānaṁ assu passannaṁ paggharitaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakan”ti. 2 “Sādhu sādhu, bhikkhave, sādhu kho me tumhe, bhikkhave, evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha. Etadeva, bhikkhave, bahutaraṁ yaṁ vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṁ rodantānaṁ assu passannaṁ paggharitaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṁ. Dīgharattaṁ vo, bhikkhave, mātumaraṇaṁ paccanubhūtaṁ; tesaṁ vo mātumaraṇaṁ paccanubhontānaṁ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṁ rodantānaṁ assu passannaṁ paggharitaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṁ. Dīgharattaṁ vo, bhikkhave, pitumaraṇaṁ paccanubhūtaṁ …pe… bhātumaraṇaṁ paccanubhūtaṁ … bhaginimaraṇaṁ paccanubhūtaṁ … puttamaraṇaṁ paccanubhūtaṁ … dhītumaraṇaṁ paccanubhūtaṁ … ñātibyasanaṁ paccanubhūtaṁ … bhogabyasanaṁ paccanubhūtaṁ. Dīgharattaṁ vo, bhikkhave, rogabyasanaṁ paccanubhūtaṁ, tesaṁ vo rogabyasanaṁ paccanubhontānaṁ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṁ rodantānaṁ assu passannaṁ paggharitaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṁ. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro …pe… yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccitun”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.20 2. Dutiyavagga Vepullapabbatasutta |20| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, imassa vepullassa pabbatassa ‘pācīnavaṁso’tveva samaññā udapādi. Tena kho pana, bhikkhave, samayena manussānaṁ ‘tivarā’tveva samaññā udapādi. Tivarānaṁ, bhikkhave, manussānaṁ cattārīsa vassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi. Tivarā, bhikkhave, manussā pācīnavaṁsaṁ pabbataṁ catūhena ārohanti, catūhena orohanti. Tena kho pana, bhikkhave, samayena kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke uppanno hoti. Kakusandhassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhurasañjīvaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Passatha, bhikkhave, sā cevimassa pabbatassa samaññā antarahitā, te ca manussā kālaṅkatā, so ca bhagavā parinibbuto. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ addhuvā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ anassāsikā, bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccituṁ. 3 Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, imassa vepullassa pabbatassa ‘vaṅkako’tveva samaññā udapādi. Tena kho pana, bhikkhave, samayena manussānaṁ ‘rohitassā’tveva samaññā udapādi. Rohitassānaṁ, bhikkhave, manussānaṁ tiṁsavassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi. Rohitassā, bhikkhave, manussā vaṅkakaṁ pabbataṁ tīhena ārohanti, tīhena orohanti. Tena kho pana, bhikkhave, samayena koṇāgamano bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke uppanno hoti. Koṇāgamanassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa 1064 --- sn15 20:3 bhiyyosuttaraṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Passatha, bhikkhave, sā cevimassa pabbatassa samaññā antarahitā, te ca manussā kālaṅkatā, so ca bhagavā parinibbuto. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ. 4 Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, imassa vepullassa pabbatassa ‘supasso’tveva samaññā udapādi. Tena kho pana, bhikkhave, samayena manussānaṁ ‘suppiyā’tveva samaññā udapādi. Suppiyānaṁ, bhikkhave, manussānaṁ vīsativassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi. Suppiyā, bhikkhave, manussā supassaṁ pabbataṁ dvīhena ārohanti, dvīhena orohanti. Tena kho pana, bhikkhave, samayena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke uppanno hoti. Kassapassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tissabhāradvājaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Passatha, bhikkhave, sā cevimassa pabbatassa samaññā antarahitā, te ca manussā kālaṅkatā, so ca bhagavā parinibbuto. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ addhuvā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ. 5 Etarahi kho pana, bhikkhave, imassa vepullassa pabbatassa ‘vepullo’tveva samaññā udapādi. Etarahi kho pana, bhikkhave, imesaṁ manussānaṁ ‘māgadhakā’tveva samaññā udapādi. Māgadhakānaṁ, bhikkhave, manussānaṁ appakaṁ āyuppamāṇaṁ parittaṁ lahukaṁ; yo ciraṁ jīvati so vassasataṁ appaṁ vā bhiyyo. Māgadhakā, bhikkhave, manussā vepullaṁ pabbataṁ muhuttena ārohanti muhuttena orohanti. Etarahi kho panāhaṁ, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho loke uppanno. Mayhaṁ kho pana, bhikkhave, sāriputtamoggallānaṁ nāma sāvakayugaṁ aggaṁ bhaddayugaṁ. Bhavissati, bhikkhave, so samayo yā ayañcevimassa pabbatassa samaññā antaradhāyissati, ime ca manussā kālaṁ karissanti, ahañca parinibbāyissāmi. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ addhuvā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ anassāsikā, bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccitun”ti. 6 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 7 “Pācīnavaṁso tivarānaṁ, rohitassāna vaṅkako; Suppiyānaṁ supassoti, māgadhānañca vepullo. 8 Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino; Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṁ vūpasamo sukho”ti. Dasamaṁ. Dutiyo vaggo. 9 Tassuddānaṁ Duggataṁ sukhitañceva, tiṁsa mātāpitena ca; Bhātā bhaginī putto ca, dhītā vepullapabbataṁ. Anamataggasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.7 1. Paṭhamavagga Sāvakasutta |7| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā …pe… ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “kīvabahukā nu kho, bhante, kappā abbhatītā atikkantā”ti? “Bahukā kho, bhikkhave, kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṁ: ‘ettakā kappā iti vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni kappasatasahassāni iti vā’”ti. 2 “Sakkā pana, bhante, upamaṁ kātun”ti? “Sakkā, bhikkhave”ti bhagavā avoca. “Idhassu, bhikkhave, cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino. Te divase divase kappasatasahassaṁ kappasatasahassaṁ anussareyyuṁ. Ananussaritāva, bhikkhave, tehi kappā assu, atha kho te cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino vassasatassa accayena kālaṁ kareyyuṁ. Evaṁ bahukā kho, bhikkhave, kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṁ: ‘ettakā kappā iti vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni kappasatasahassāni iti vā’ti. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro …pe… alaṁ vimuccitun”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.15 2. Dutiyavagga Pitusutta |15| Sāvatthiyaṁ viharati. “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro …pe… na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo napitābhūtapubbo …pe… alaṁ vimuccitun”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.10 1. Paṭhamavagga Puggalasutta |10| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro …pe… ekapuggalassa, bhikkhave, kappaṁ sandhāvato saṁsarato siyā evaṁ mahā aṭṭhikaṅkalo aṭṭhipuñjo aṭṭhirāsi yathāyaṁ vepullo pabbato, sace saṁhārako 1065 --- sn15 10:2 assa, sambhatañca na vinasseyya. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro …pe… alaṁ vimuccitun”ti. 3 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 4 “Ekassekena kappena, puggalassaṭṭhisañcayo; Siyā pabbatasamo rāsi, iti vuttaṁ mahesinā. 5 So kho panāyaṁ akkhāto, vepullo pabbato mahā; Uttaro gijjhakūṭassa, magadhānaṁ giribbaje. 6 Yato ca ariyasaccāni, sammappaññāya passati; Dukkhaṁ dukkhasamuppādaṁ, dukkhassa ca atikkamaṁ; Ariyaṁ caṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, dukkhūpasamagāminaṁ. 7 Sa sattakkhattuṁparamaṁ, sandhāvitvāna puggalo; Dukkhassantakaro hoti, sabbasaṁyojanakkhayā”ti. Dasamaṁ. Paṭhamo vaggo. 8 Tassuddānaṁ Tiṇakaṭṭhañca pathavī, assu khīrañca pabbataṁ; Sāsapā sāvakā gaṅgā, daṇḍo ca puggalena cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 15.9 1. Paṭhamavagga Daṇḍasutta |9| Sāvatthiyaṁ viharati. “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, daṇḍo uparivehāsaṁ khitto sakimpi mūlena nipatati, sakimpi majjhena nipatati, sakimpi antena nipatati; evameva kho, bhikkhave, avijjānīvaraṇā sattā taṇhāsaṁyojanā sandhāvantā saṁsarantā sakimpi asmā lokā paraṁ lokaṁ gacchanti, sakimpi parasmā lokā imaṁ lokaṁ āgacchanti. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro …pe… alaṁ vimuccitun”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.2 1. Paṭhamavagga Pathavīsutta |2| Sāvatthiyaṁ viharati. “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso imaṁ mahāpathaviṁ kolaṭṭhimattaṁ kolaṭṭhimattaṁ mattikāguḷikaṁ karitvā nikkhipeyya: ‘ayaṁ me pitā, tassa me pitu ayaṁ pitā’ti, apariyādinnāva bhikkhave, tassa purisassa pitupitaro assu, athāyaṁ mahāpathavī parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Evaṁ dīgharattaṁ vo, bhikkhave, dukkhaṁ paccanubhūtaṁ tibbaṁ paccanubhūtaṁ byasanaṁ paccanubhūtaṁ, kaṭasī vaḍḍhitā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccitun”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.6 1. Paṭhamavagga Sāsapasutta |6| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kīvadīgho nu kho, bhante, kappo”ti? “Dīgho kho, bhikkhu, kappo. So na sukaro saṅkhātuṁ ettakāni vassāni iti vā …pe… ettakāni vassasatasahassāni iti vā”ti. 2 “Sakkā pana, bhante, upamaṁ kātun”ti? “Sakkā, bhikkhū”ti bhagavā avoca. “Seyyathāpi, bhikkhu, āyasaṁ nagaraṁ yojanaṁ āyāmena yojanaṁ vitthārena yojanaṁ ubbedhena, puṇṇaṁ sāsapānaṁ guḷikābaddhaṁ. Tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṁ sāsapaṁ uddhareyya. Khippataraṁ kho so, bhikkhu, mahāsāsaparāsi iminā upakkamena parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, na tveva kappo. Evaṁ dīgho kho, bhikkhu, kappo. Evaṁ dīghānaṁ kho, bhikkhu, kappānaṁ neko kappo saṁsito, nekaṁ kappasataṁ saṁsitaṁ, nekaṁ kappasahassaṁ saṁsitaṁ, nekaṁ kappasatasahassaṁ saṁsitaṁ. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhu, saṁsāro …pe… alaṁ vimuccitun”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 15.14 2. Dutiyavagga Mātusutta |14| Sāvatthiyaṁ viharati. “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro …pe… na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo namātābhūtapubbo iminā dīghena addhunā. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro …pe… alaṁ vimuccitun”ti. Catutthaṁ. sn12 0 Saṁyutta Nikāya 12.58 6. Dukkhavagga Nāmarūpasutta |58| Sāvatthiyaṁ viharati. “Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato nāmarūpassa avakkanti hoti. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. Tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca 1066 --- sn12 58:2 tiriyaṅgamāni, sabbāni tāni uddhaṁ ojaṁ abhiharanti. Evañhi so, bhikkhave, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassino viharato nāmarūpassa avakkanti hoti …pe…. 3 Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato nāmarūpassa avakkanti na hoti. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya …pe… āyatiṁ anuppādadhammo. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato nāmarūpassa avakkanti na hoti. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.66 7. Mahāvagga Sammasasutta |66| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “sammasatha no tumhe, bhikkhave, antaraṁ sammasan”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahaṁ kho, bhante, sammasāmi antaraṁ sammasan”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, sammasasi antaraṁ sammasan”ti? Atha kho so bhikkhu byākāsi. Yathā so bhikkhu byākāsi na so bhikkhu bhagavato cittaṁ ārādhesi. 2 Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo; yaṁ bhagavā antaraṁ sammasaṁ bhāseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tenahānanda, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Idha, bhikkhave, bhikkhu sammasamāno sammasati antaraṁ sammasaṁ: ‘yaṁ kho idaṁ anekavidhaṁ nānappakārakaṁ dukkhaṁ loke uppajjati jarāmaraṇaṁ. Idaṁ kho dukkhaṁ kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ, kismiṁ sati jarāmaraṇaṁ hoti, kismiṁ asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti? So sammasamāno evaṁ jānāti: ‘yaṁ kho idaṁ anekavidhaṁ nānappakārakaṁ dukkhaṁ loke uppajjati jarāmaraṇaṁ. Idaṁ kho dukkhaṁ upadhinidānaṁ upadhisamudayaṁ upadhijātikaṁ upadhipabhavaṁ, upadhismiṁ sati jarāmaraṇaṁ hoti, upadhismiṁ asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti. So jarāmaraṇañca pajānāti jarāmaraṇasamudayañca pajānāti jarāmaraṇanirodhañca pajānāti yā ca jarāmaraṇanirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti. Tathāpaṭipanno ca hoti anudhammacārī. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno jarāmaraṇanirodhāya. 4 Athāparaṁ sammasamāno sammasati antaraṁ sammasaṁ: ‘upadhi panāyaṁ kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo, kismiṁ sati upadhi hoti, kismiṁ asati upadhi na hotī’ti? So sammasamāno evaṁ jānāti: ‘upadhi taṇhānidāno taṇhāsamudayo taṇhājātiko taṇhāpabhavo, taṇhāya sati upadhi hoti, taṇhāya asati upadhi na hotī’ti. So upadhiñca pajānāti upadhisamudayañca pajānāti upadhinirodhañca pajānāti yā ca upadhinirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti. Tathāpaṭipanno ca hoti anudhammacārī. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno upadhinirodhāya. 5 Athāparaṁ sammasamāno sammasati antaraṁ sammasaṁ: ‘taṇhā panāyaṁ kattha uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisatī’ti? So sammasamāno evaṁ jānāti—yaṁ kho loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Kiñca loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ? Cakkhuṁ loke piyarūpaṁ, sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ …pe… ghānaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ … jivhā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ … kāyo loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ … mano loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati. 6 Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ niccato addakkhuṁ sukhato addakkhuṁ attato addakkhuṁ ārogyato addakkhuṁ khemato addakkhuṁ. Te taṇhaṁ vaḍḍhesuṁ. Ye taṇhaṁ vaḍḍhesuṁ te upadhiṁ vaḍḍhesuṁ. Ye upadhiṁ vaḍḍhesuṁ te dukkhaṁ vaḍḍhesuṁ. Ye dukkhaṁ 1067 --- sn12 66:6 vaḍḍhesuṁ te na parimucciṁsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimucciṁsu dukkhasmāti vadāmi. 7 Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ niccato dakkhissanti sukhato dakkhissanti attato dakkhissanti ārogyato dakkhissanti khemato dakkhissanti. Te taṇhaṁ vaḍḍhissanti. Ye taṇhaṁ vaḍḍhissanti te upadhiṁ vaḍḍhissanti. Ye upadhiṁ vaḍḍhissanti te dukkhaṁ vaḍḍhissanti. Ye dukkhaṁ vaḍḍhissanti te na parimuccissanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccissanti dukkhasmāti vadāmi. 8 Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ niccato passanti sukhato passanti attato passanti ārogyato passanti khemato passanti. Te taṇhaṁ vaḍḍhenti. Ye taṇhaṁ vaḍḍhenti te upadhiṁ vaḍḍhenti. Ye upadhiṁ vaḍḍhenti te dukkhaṁ vaḍḍhenti. Ye dukkhaṁ vaḍḍhenti te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccanti dukkhasmāti vadāmi. 9 Seyyathāpi, bhikkhave, āpānīyakaṁso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. So ca kho visena saṁsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ayaṁ te, ambho purisa, āpānīyakaṁso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno; so ca kho visena saṁsaṭṭho. Sace ākaṅkhasi piva. Pivato hi kho taṁ chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchasi maraṇamattaṁ vā dukkhan’ti. So taṁ āpānīyakaṁsaṁ sahasā appaṭisaṅkhā piveyya, nappaṭinissajjeyya. So tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ …pe… anāgatamaddhānaṁ …pe… etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ niccato passanti sukhato passanti attato passanti ārogyato passanti khemato passanti, te taṇhaṁ vaḍḍhenti. Ye taṇhaṁ vaḍḍhenti te upadhiṁ vaḍḍhenti. Ye upadhiṁ vaḍḍhenti te dukkhaṁ vaḍḍhenti. Ye dukkhaṁ vaḍḍhenti te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccanti dukkhasmāti vadāmi. 10 Ye ca kho keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ aniccato addakkhuṁ dukkhato addakkhuṁ anattato addakkhuṁ rogato addakkhuṁ bhayato addakkhuṁ, te taṇhaṁ pajahiṁsu. Ye taṇhaṁ pajahiṁsu te upadhiṁ pajahiṁsu. Ye upadhiṁ pajahiṁsu te dukkhaṁ pajahiṁsu. Ye dukkhaṁ pajahiṁsu te parimucciṁsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimucciṁsu dukkhasmāti vadāmi. 11 Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ aniccato dakkhissanti dukkhato dakkhissanti anattato dakkhissanti rogato dakkhissanti bhayato dakkhissanti, te taṇhaṁ pajahissanti. Ye taṇhaṁ pajahissanti …pe… parimuccissanti dukkhasmāti vadāmi. 12 Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ aniccato passanti dukkhato passanti anattato passanti rogato passanti bhayato passanti, te taṇhaṁ pajahanti. Ye taṇhaṁ pajahanti te upadhiṁ pajahanti. Ye upadhiṁ pajahanti te dukkhaṁ pajahanti. Ye dukkhaṁ pajahanti te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccanti dukkhasmāti vadāmi. 13 Seyyathāpi, bhikkhave, āpānīyakaṁso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. So ca kho visena saṁsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ayaṁ te, ambho purisa, āpānīyakaṁso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno so ca kho visena saṁsaṭṭho. Sace ākaṅkhasi piva. Pivato hi kho taṁ chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi; pivitvā ca pana tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchasi maraṇamattaṁ vā dukkhan’ti. Atha kho, bhikkhave, tassa purisassa evamassa: ‘sakkā kho me ayaṁ surāpipāsitā pānīyena 1068 --- sn12 66:13 vā vinetuṁ dadhimaṇḍakena vā vinetuṁ bhaṭṭhaloṇikāya vā vinetuṁ loṇasovīrakena vā vinetuṁ, na tvevāhaṁ taṁ piveyyaṁ, yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā’ti. So taṁ āpānīyakaṁsaṁ paṭisaṅkhā na piveyya, paṭinissajjeyya. So tatonidānaṁ na maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ aniccato addakkhuṁ dukkhato addakkhuṁ anattato addakkhuṁ rogato addakkhuṁ bhayato addakkhuṁ, te taṇhaṁ pajahiṁsu. Ye taṇhaṁ pajahiṁsu te upadhiṁ pajahiṁsu. Ye upadhiṁ pajahiṁsu te dukkhaṁ pajahiṁsu. Ye dukkhaṁ pajahiṁsu te parimucciṁsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimucciṁsu dukkhasmāti vadāmi. 14 Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ …pe… etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ aniccato passanti dukkhato passanti anattato passanti rogato passanti bhayato passanti, te taṇhaṁ pajahanti. Ye taṇhaṁ pajahanti te upadhiṁ pajahanti. Ye upadhiṁ pajahanti te dukkhaṁ pajahanti. Ye dukkhaṁ pajahanti te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccanti dukkhasmāti vadāmī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.22 3. Dasabalavagga Dutiyadasabalasutta |22| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dasabalasamannāgato, bhikkhave, tathāgato catūhi ca vesārajjehi samannāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti: ‘iti rūpaṁ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo, iti vedanā iti vedanāya samudayo iti vedanāya atthaṅgamo, iti saññā iti saññāya samudayo iti saññāya atthaṅgamo, iti saṅkhārā iti saṅkhārānaṁ samudayo iti saṅkhārānaṁ atthaṅgamo, iti viññāṇaṁ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamo. Iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; imasmiṁ asati idaṁ na hoti imassa nirodhā idaṁ nirujjhati. Yadidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti’. 2 Evaṁ svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṁ svākkhāte kho, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike alameva saddhāpabbajitena kulaputtena vīriyaṁ ārabhituṁ: ‘kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ. Yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ, na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti. 3 Dukkhaṁ, bhikkhave, kusīto viharati vokiṇṇo pāpakehi akusalehi dhammehi, mahantañca sadatthaṁ parihāpeti. Āraddhavīriyo ca kho, bhikkhave, sukhaṁ viharati pavivitto pāpakehi akusalehi dhammehi, mahantañca sadatthaṁ paripūreti. Na, bhikkhave, hīnena aggassa patti hoti. Aggena ca kho, bhikkhave, aggassa patti hoti. Maṇḍapeyyamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ, satthā sammukhībhūto. Tasmātiha, bhikkhave, vīriyaṁ ārabhatha appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya. ‘Evaṁ no ayaṁ amhākaṁ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayā. Yesañca mayaṁ paribhuñjāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ tesaṁ te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaṁsā’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Attatthaṁ vā hi, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṁ; paratthaṁ vā hi, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṁ; ubhayatthaṁ vā hi, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetun”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.47 5. Gahapativagga Jāṇussoṇisutta |47| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ …pe… ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Kiṁ nu kho, bho gotama, sabbamatthī”ti? “‘Sabbamatthī’ti kho, brāhmaṇa, ayameko anto”. 3 “Kiṁ pana, bho gotama, sabbaṁ natthī”ti? “‘Sabbaṁ natthī’ti kho, brāhmaṇa, ayaṁ dutiyo 1069 --- sn12 47:3 anto. Ete te, brāhmaṇa, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti: ‘avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti. 4 Evaṁ vutte, jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.3 1. Buddhavagga Paṭipadāsutta |3| Sāvatthiyaṁ viharati …pe… “micchāpaṭipadañca vo, bhikkhave, desessāmi sammāpaṭipadañca. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipadā? Avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipadā. 3 Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipadā? Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipadā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.36 4. Kaḷārakhattiyavagga Dutiyaavijjāpaccayasutta |36| Sāvatthiyaṁ viharati. “Avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 2 ‘Katamaṁ jarāmaraṇaṁ, kassa ca panidaṁ jarāmaraṇan’ti iti vā, bhikkhave, yo vadeyya, ‘aññaṁ jarāmaraṇaṁ, aññassa ca panidaṁ jarāmaraṇan’ti iti vā, bhikkhave, yo vadeyya, ubhayametaṁ ekatthaṁ byañjanameva nānaṁ. ‘Taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ’ iti vā, bhikkhave, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. ‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ’ iti vā, bhikkhave, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te, bhikkhave, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti: ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’ti. 3 Katamā jāti …pe… katamo bhavo … katamaṁ upādānaṁ … katamā taṇhā … katamā vedanā … katamo phasso … katamaṁ saḷāyatanaṁ … katamaṁ nāmarūpaṁ … katamaṁ viññāṇaṁ … katame saṅkhārā, kassa ca panime saṅkhārāti iti vā, bhikkhave, yo vadeyya, ‘aññe saṅkhārā aññassa ca panime saṅkhārā’ti iti vā, bhikkhave, yo vadeyya, ubhayametaṁ ekatthaṁ byañjanameva nānaṁ. ‘Taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ’ iti vā, bhikkhave, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. ‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ’ iti vā, bhikkhave, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te, bhikkhave, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti: ‘avijjāpaccayā saṅkhārā’ti. 4 Avijjāya tveva, bhikkhave, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyikāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici. ‘Katamaṁ jarāmaraṇaṁ, kassa ca panidaṁ jarāmaraṇaṁ’ iti vā, ‘aññaṁ jarāmaraṇaṁ, aññassa ca panidaṁ jarāmaraṇaṁ’ iti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ’ iti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ, aññaṁ sarīraṁ’ iti vā. Sabbānissa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅkatāni āyatiṁ anuppādadhammāni. 5 Avijjāya tveva, bhikkhave, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyikāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici. Katamā jāti …pe… katamo bhavo … katamaṁ upādānaṁ … katamā taṇhā … katamā vedanā … katamo phasso … katamaṁ saḷāyatanaṁ … katamaṁ nāmarūpaṁ … katamaṁ viññāṇaṁ … ‘katame saṅkhārā, kassa ca panime saṅkhārā’ iti vā, ‘aññe saṅkhārā, aññassa ca panime saṅkhārā’ iti vā; ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ’ iti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ’ iti vā. Sabbānissa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅkatāni āyatiṁ anuppādadhammānī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.53 6. Dukkhavagga Saṁyojanasutta |53| Sāvatthiyaṁ viharati. “Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya. Tatra puriso kālena kālaṁ telaṁ āsiñceyya vaṭṭiṁ upasaṁhareyya. Evañhi so, bhikkhave, telappadīpo tadāhāro 1070 --- sn12 53:2 tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ jaleyya. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 3 Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya. Tatra puriso na kālena kālaṁ telaṁ āsiñceyya na vaṭṭiṁ upasaṁhareyya. Evañhi so, bhikkhave, telappadīpo purimassa ca upādānassa pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbāyeyya. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.8 1. Buddhavagga Koṇāgamanasutta |8| “Koṇāgamanassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa …pe…. 0 Saṁyutta Nikāya 12.17 2. Āhāravagga Acelakassapasutta |17| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho acelo kassapo bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho acelo kassapo bhagavantaṁ etadavoca: “puccheyyāma mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ kañcideva desaṁ, sace no bhavaṁ gotamo okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti. “Akālo kho tāva, kassapa, pañhassa; antaragharaṁ paviṭṭhamhā”ti. 2 Dutiyampi kho acelo kassapo bhagavantaṁ etadavoca: “puccheyyāma mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ kañcideva desaṁ, sace no bhavaṁ gotamo okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti. “Akālo kho tāva, kassapa, pañhassa; antaragharaṁ paviṭṭhamhā”ti. Tatiyampi kho acelo kassapo …pe… antaragharaṁ paviṭṭhamhāti. Evaṁ vutte, acelo kassapo bhagavantaṁ etadavoca: “na kho pana mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ bahudeva pucchitukāmā”ti. “Puccha, kassapa, yadākaṅkhasī”ti. 3 “Kiṁ nu kho, bho gotama, ‘sayaṅkataṁ dukkhan’ti? ‘Mā hevaṁ, kassapā’ti bhagavā avoca. ‘Kiṁ pana, bho gotama, paraṅkataṁ dukkhan’ti? ‘Mā hevaṁ, kassapā’ti bhagavā avoca. ‘Kiṁ nu kho, bho gotama, sayaṅkatañca paraṅkatañca dukkhan’ti? ‘Mā hevaṁ, kassapā’ti bhagavā avoca. ‘Kiṁ pana, bho gotama, asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhan’ti? ‘Mā hevaṁ, kassapā’ti bhagavā avoca. ‘Kiṁ nu kho, bho gotama, natthi dukkhan’ti? ‘Na kho, kassapa, natthi dukkhaṁ. Atthi kho, kassapa, dukkhan’ti. ‘Tena hi bhavaṁ gotamo dukkhaṁ na jānāti, na passatī’ti. ‘Na khvāhaṁ, kassapa, dukkhaṁ na jānāmi, na passāmi. Jānāmi khvāhaṁ, kassapa, dukkhaṁ; passāmi khvāhaṁ, kassapa, dukkhan’”ti. 4 “Kiṁ nu kho, bho gotama, ‘sayaṅkataṁ dukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṁ, kassapā’ti vadesi. ‘Kiṁ pana, bho gotama, paraṅkataṁ dukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṁ, kassapā’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, bho gotama, sayaṅkatañca paraṅkatañca dukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṁ, kassapā’ti vadesi. ‘Kiṁ pana, bho gotama, asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṁ, kassapā’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, bho gotama, natthi dukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho, kassapa, natthi dukkhaṁ, atthi kho, kassapa, dukkhan’ti vadesi. ‘Tena hi bhavaṁ gotamo dukkhaṁ na jānāti na passatī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṁ, kassapa, dukkhaṁ na jānāmi na passāmi. Jānāmi khvāhaṁ, kassapa, dukkhaṁ; passāmi khvāhaṁ, kassapa, dukkhan’ti vadesi. Ācikkhatu ca me, bhante, bhagavā dukkhaṁ. Desetu ca me, bhante, bhagavā dukkhan”ti. 5 “‘So karoti so paṭisaṁvedayatī’ti kho, kassapa, 1071 --- sn12 17:5 ādito sato ‘sayaṅkataṁ dukkhan’ti iti vadaṁ sassataṁ etaṁ pareti. ‘Añño karoti añño paṭisaṁvedayatī’ti kho, kassapa, vedanābhitunnassa sato ‘paraṅkataṁ dukkhan’ti iti vadaṁ ucchedaṁ etaṁ pareti. Ete te, kassapa, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti: ‘avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti. 6 Evaṁ vutte, acelo kassapo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya …pe… ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 7 “Yo kho, kassapa, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, so cattāro māse parivasati. Catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mayā puggalavemattatā viditā”ti. 8 “Sace, bhante, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, cattāro māse parivasati. Catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya. Ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti. 9 Alattha kho acelo kassapo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno ca panāyasmā kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā kassapo arahataṁ ahosīti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.29 3. Dasabalavagga Samaṇabrāhmaṇasutta |29| Sāvatthiyaṁ viharati. “Tatra kho …pe… ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ na parijānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ na parijānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ na parijānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ na parijānanti, jātiṁ na parijānanti …pe… bhavaṁ … upādānaṁ … taṇhaṁ … vedanaṁ … phassaṁ … saḷāyatanaṁ … nāmarūpaṁ … viññāṇaṁ … saṅkhāre … saṅkhārasamudayaṁ … saṅkhāranirodhaṁ … saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ na parijānanti. Na mete, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 2 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ parijānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ parijānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ parijānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ parijānanti, jātiṁ parijānanti …pe… bhavaṁ … upādānaṁ … taṇhaṁ … vedanaṁ … phassaṁ … saḷāyatanaṁ … nāmarūpaṁ … viññāṇaṁ … saṅkhāre parijānanti, saṅkhārasamudayaṁ parijānanti, saṅkhāranirodhaṁ parijānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ parijānanti. Te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.48 5. Gahapativagga Lokāyatikasutta |48| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho lokāyatiko brāhmaṇo yena bhagavā …pe… ekamantaṁ nisinno kho lokāyatiko brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Kiṁ nu kho, bho gotama, sabbamatthī”ti? “‘Sabbamatthī’ti kho, brāhmaṇa, jeṭṭhametaṁ lokāyataṁ”. 3 “Kiṁ pana, bho gotama, sabbaṁ natthī”ti? “‘Sabbaṁ natthī’ti kho, brāhmaṇa, dutiyametaṁ lokāyataṁ”. 4 “Kiṁ nu kho, bho gotama, sabbamekattan”ti? “‘Sabbamekattan’ti kho, brāhmaṇa, tatiyametaṁ lokāyataṁ”. 5 “Kiṁ pana, bho 1072 --- sn12 48:5 gotama, sabbaṁ puthuttan”ti? “‘Sabbaṁ puthuttan’ti kho, brāhmaṇa, catutthametaṁ lokāyataṁ. 6 Ete te, brāhmaṇa, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti: ‘avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti. 7 Evaṁ vutte, lokāyatiko brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.13 2. Āhāravagga Samaṇabrāhmaṇasutta |13| Sāvatthiyaṁ viharati. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ nappajānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; jātiṁ …pe… bhavaṁ … upādānaṁ … taṇhaṁ … vedanaṁ … phassaṁ … saḷāyatanaṁ … nāmarūpaṁ … viññāṇaṁ … saṅkhāre nappajānanti, saṅkhārasamudayaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā; na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 2 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ pajānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ pajānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ pajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti; jātiṁ …pe… bhavaṁ … upādānaṁ … taṇhaṁ … vedanaṁ … phassaṁ … saḷāyatanaṁ … nāmarūpaṁ … viññāṇaṁ … saṅkhāre pajānanti, saṅkhārasamudayaṁ pajānanti, saṅkhāranirodhaṁ pajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā; te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.32 4. Kaḷārakhattiyavagga Kaḷārasutta |32| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho kaḷārakhattiyo bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho kaḷārakhattiyo bhikkhu āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “moḷiyaphagguno, āvuso sāriputta, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto”ti. “Na hi nūna so āyasmā imasmiṁ dhammavinaye assāsamalatthā”ti. 2 “Tena hāyasmā sāriputto imasmiṁ dhammavinaye assāsaṁ patto”ti? 3 “Na khvāhaṁ, āvuso, kaṅkhāmī”ti. “Āyatiṁ, panāvuso”ti? 4 “Na khvāhaṁ, āvuso, vicikicchāmī”ti. 5 Atha kho kaḷārakhattiyo bhikkhu uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho kaḷārakhattiyo bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “āyasmatā, bhante, sāriputtena aññā byākatā: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti. 6 Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena sāriputtaṁ āmantehi: ‘satthā taṁ, āvuso sāriputta, āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “satthā taṁ, āvuso sāriputta, āmantetī”ti. “Evaṁ, āvuso”ti kho āyasmā sāriputto tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ sāriputtaṁ bhagavā etadavoca: “saccaṁ kira tayā, sāriputta, aññā byākatā: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti? “Na kho, bhante, etehi padehi etehi byañjanehi attho vutto”ti. “Yena kenacipi, sāriputta, pariyāyena kulaputto aññaṁ byākaroti, atha kho byākataṁ byākatato daṭṭhabban”ti. “Nanu ahampi, bhante, evaṁ vadāmi: ‘na kho, bhante, etehi padehi etehi byañjanehi attho vutto’”ti. 7 “Sace taṁ, sāriputta, evaṁ puccheyyuṁ: ‘kathaṁ jānatā pana tayā, āvuso sāriputta, kathaṁ passatā aññā 1073 --- sn12 32:7 byākatā—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evaṁ puṭṭho tvaṁ, sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti? 8 “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ: ‘kathaṁ jānatā pana tayā, āvuso sāriputta, kathaṁ passatā aññā byākatā—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti; evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ: ‘yaṁnidānā, āvuso, jāti, tassa nidānassa khayā khīṇasmiṁ khīṇāmhīti viditaṁ. Khīṇāmhīti viditvā—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti. 9 “Sace pana taṁ, sāriputta, evaṁ puccheyyuṁ: ‘jāti panāvuso sāriputta, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā’ti? Evaṁ puṭṭho taṁ, sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ: ‘jāti panāvuso sāriputta, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ: ‘jāti kho, āvuso, bhavanidānā bhavasamudayā bhavajātikā bhavappabhavā’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti. 10 “Sace pana taṁ, sāriputta, evaṁ puccheyyuṁ: ‘bhavo panāvuso sāriputta, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo’ti? Evaṁ puṭṭho tvaṁ, sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ: ‘bhavo panāvuso sāriputta, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ: ‘bhavo kho, āvuso, upādānanidāno upādānasamudayo upādānajātiko upādānappabhavo’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti. 11 “Sace pana taṁ, sāriputta, evaṁ puccheyyuṁ: ‘upādānaṁ panāvuso …pe… sace pana taṁ, sāriputta, evaṁ puccheyyuṁ—taṇhā panāvuso sāriputta, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā’ti? Evaṁ puṭṭho tvaṁ, sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ: ‘taṇhā panāvuso sāriputta, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ: ‘taṇhā kho, āvuso, vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti. 12 “Sace pana taṁ, sāriputta, evaṁ puccheyyuṁ: ‘kathaṁ jānato pana te, āvuso sāriputta, kathaṁ passato yā vedanāsu nandī sā na upaṭṭhāsī’ti. Evaṁ puṭṭho tvaṁ, sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ: ‘kathaṁ jānato pana te, āvuso sāriputta, kathaṁ passato yā vedanāsu nandī sā na upaṭṭhāsī’ti evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ: ‘tisso kho imā, āvuso, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā kho, āvuso, tisso vedanā aniccā. Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti viditaṁ, yā vedanāsu nandī sā na upaṭṭhāsī’ti. Evaṁ, puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti. 13 “Sādhu sādhu, sāriputta. Ayampi kho, sāriputta, pariyāyo, etasseva atthassa saṅkhittena veyyākaraṇāya: ‘yaṁ kiñci vedayitaṁ taṁ dukkhasmin’”ti. 14 “Sace pana taṁ, sāriputta, evaṁ puccheyyuṁ: ‘kathaṁ vimokkhā pana tayā, āvuso sāriputta, aññā byākatā—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti? Evaṁ puṭṭho tvaṁ, sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ: ‘kathaṁ vimokkhā pana tayā, āvuso sāriputta, aññā byākatā—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ: ‘ajjhattaṁ vimokkhā khvāhaṁ, āvuso, sabbupādānakkhayā tathā sato viharāmi yathā sataṁ viharantaṁ āsavā nānussavanti, attānañca nāvajānāmī’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti. 15 “Sādhu sādhu, sāriputta. Ayampi kho sāriputta, pariyāyo etasseva atthassa saṅkhittena veyyākaraṇāya—ye āsavā samaṇena vuttā tesvāhaṁ na kaṅkhāmi, te me pahīnāti na vicikicchāmī”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvā sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. 16 Tatra kho āyasmā sāriputto acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi: “pubbe appaṭisaṁviditaṁ maṁ, āvuso, bhagavā paṭhamaṁ pañhaṁ apucchi, tassa me ahosi dandhāyitattaṁ. Yato ca 1074 --- sn12 32:16 kho me, āvuso, bhagavā paṭhamaṁ pañhaṁ anumodi, tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi—divasañcepi maṁ bhagavā etamatthaṁ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, divasampāhaṁ bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi. Rattiñcepi maṁ bhagavā etamatthaṁ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, rattimpāhaṁ bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi. Rattindivaṁ cepi maṁ bhagavā etamatthaṁ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, rattindivampāhaṁ bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi. Dve rattindivāni cepi maṁ bhagavā etamatthaṁ puccheyya …pe… dve rattindivānipāhaṁ bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ …pe… tīṇi rattindivāni cepi maṁ bhagavā etamatthaṁ puccheyya …pe… tīṇi rattindivānipāhaṁ bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ …pe… cattāri rattindivāni cepi maṁ bhagavā etamatthaṁ puccheyya …pe… cattāri rattindivānipāhaṁ bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ …pe… pañca rattindivāni cepi maṁ bhagavā etamatthaṁ puccheyya …pe… pañca rattindivānipāhaṁ bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ …pe… cha rattindivāni cepi maṁ bhagavā etamatthaṁ puccheyya …pe… cha rattindivānipāhaṁ bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ …pe… satta rattindivāni cepi maṁ bhagavā etamatthaṁ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, satta rattindivānipāhaṁ bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehī”ti. 17 Atha kho kaḷārakhattiyo bhikkhu uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho kaḷārakhattiyo bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “āyasmatā, bhante, sāriputtena sīhanādo nadito—pubbe appaṭisaṁviditaṁ maṁ, āvuso, bhagavā paṭhamaṁ pañhaṁ apucchi, tassa me ahosi dandhāyitattaṁ. Yato ca kho me, āvuso, bhagavā paṭhamaṁ pañhaṁ anumodi, tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi—divasañcepi maṁ bhagavā etamatthaṁ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, divasampāhaṁ bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi; rattiñcepi …pe… rattindivañcepi maṁ bhagavā …pe… dve rattindivāni cepi maṁ bhagavā …pe… tīṇi … cattāri … pañca … cha … satta rattindivāni cepi maṁ bhagavā etamatthaṁ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, satta rattindivānipāhaṁ bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehī”ti. 18 “Sā hi, bhikkhu, sāriputtassa dhammadhātu suppaṭividdhā, yassā dhammadhātuyā suppaṭividdhattā divasaṁ cepāhaṁ sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, divasampi me sāriputto etamatthaṁ byākareyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi. Rattiṁ cepāhaṁ sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, rattimpi me sāriputto etamatthaṁ byākareyya …pe… rattindivaṁ cepāhaṁ sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ, rattindivampi me sāriputto etamatthaṁ byākareyya … dve rattindivāni cepāhaṁ sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ, dve rattindivānipi me sāriputto etamatthaṁ byākareyya … tīṇi rattindivāni cepāhaṁ sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ, tīṇi rattindivānipi me sāriputto etamatthaṁ byākareyya … cattāri rattindivāni cepāhaṁ sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ, cattāri rattindivānipi me sāriputto etamatthaṁ byākareyya … pañca rattindivāni cepāhaṁ sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ, pañca rattindivānipi me sāriputto etamatthaṁ byākareyya … cha rattindivāni cepāhaṁ sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ, cha rattindivānipi me sāriputto etamatthaṁ byākareyya … satta rattindivāni cepāhaṁ sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, satta rattindivānipi me sāriputto etamatthaṁ byākareyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.69 7. Mahāvagga Upayantisutta |69| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa 1075 --- sn12 69:1 ārāme. Tatra kho …pe… “mahāsamuddo, bhikkhave, upayanto mahānadiyo upayāpeti, mahānadiyo upayantiyo kunnadiyo upayāpenti, kunnadiyo upayantiyo mahāsobbhe upayāpenti, mahāsobbhā upayantā kusobbhe upayāpenti. Evameva kho, bhikkhave, avijjā upayantī saṅkhāre upayāpeti, saṅkhārā upayantā viññāṇaṁ upayāpenti, viññāṇaṁ upayantaṁ nāmarūpaṁ upayāpeti, nāmarūpaṁ upayantaṁ saḷāyatanaṁ upayāpeti, saḷāyatanaṁ upayantaṁ phassaṁ upayāpeti, phasso upayanto vedanaṁ upayāpeti, vedanā upayantī taṇhaṁ upayāpeti, taṇhā upayantī upādānaṁ upayāpeti, upādānaṁ upayantaṁ bhavaṁ upayāpeti, bhavo upayanto jātiṁ upayāpeti, jāti upayantī jarāmaraṇaṁ upayāpeti. 2 Mahāsamuddo, bhikkhave, apayanto mahānadiyo apayāpeti, mahānadiyo apayantiyo kunnadiyo apayāpenti, kunnadiyo apayantiyo mahāsobbhe apayāpenti, mahāsobbhā apayantā kusobbhe apayāpenti. Evameva kho, bhikkhave, avijjā apayantī saṅkhāre apayāpeti, saṅkhārā apayantā viññāṇaṁ apayāpenti, viññāṇaṁ apayantaṁ nāmarūpaṁ apayāpeti, nāmarūpaṁ apayantaṁ saḷāyatanaṁ apayāpeti, saḷāyatanaṁ apayantaṁ phassaṁ apayāpeti, phasso apayanto vedanaṁ apayāpeti, vedanā apayantī taṇhaṁ apayāpeti, taṇhā apayantī upādānaṁ apayāpeti, upādānaṁ apayantaṁ bhavaṁ apayāpeti, bhavo apayanto jātiṁ apayāpeti, jāti apayantī jarāmaraṇaṁ apayāpetī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.57 6. Dukkhavagga Taruṇarukkhasutta |57| Sāvatthiyaṁ viharati. “Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, taruṇo rukkho. Tassa puriso kālena kālaṁ mūlāni palimajjeyya kālena kālaṁ paṁsuṁ dadeyya, kālena kālaṁ udakaṁ dadeyya. Evañhi so, bhikkhave, taruṇo rukkho tadāhāro tadupādāno vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyya. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 3 Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, taruṇo rukkho. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya …pe… nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evañhi so, bhikkhave, taruṇo rukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.26 3. Dasabalavagga Upavāṇasutta |26| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā upavāṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upavāṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Santi pana, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā sayaṅkataṁ dukkhaṁ paññapenti. Santi pana, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā paraṅkataṁ dukkhaṁ paññapenti. Santi pana, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā sayaṅkatañca paraṅkatañca dukkhaṁ paññapenti. Santi pana, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti. Idha no, bhante, bhagavā kiṁvādī kimakkhāyī kathaṁ byākaramānā ca mayaṁ vuttavādino ceva bhagavato assāma, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyāma, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyāma, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti? 3 “Paṭiccasamuppannaṁ kho, upavāṇa, dukkhaṁ vuttaṁ mayā. Kiṁ paṭicca? Phassaṁ paṭicca. Iti vadaṁ vuttavādī ceva me assa, na ca maṁ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṁ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyya. 4 Tatra, upavāṇa, ye te samaṇabrāhmaṇā sayaṅkataṁ dukkhaṁ paññapenti, tadapi phassapaccayā. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. 5 Tatra, upavāṇa, ye te samaṇabrāhmaṇā sayaṅkataṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ 1076 --- sn12 26:5 paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.18 2. Āhāravagga Timbarukasutta |18| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho timbaruko paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho timbaruko paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Kiṁ nu kho, bho gotama, sayaṅkataṁ sukhadukkhanti? Mā hevaṁ, timbarukāti bhagavā avoca. Kiṁ pana, bho gotama, paraṅkataṁ sukhadukkhanti? Mā hevaṁ, timbarukāti bhagavā avoca. Kiṁ nu kho, bho gotama, sayaṅkatañca paraṅkatañca sukhadukkhanti? Mā hevaṁ, timbarukāti bhagavā avoca. Kiṁ pana, bho gotama, asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhanti? Mā hevaṁ, timbarukāti bhagavā avoca. Kiṁ nu kho, bho gotama, natthi sukhadukkhanti? Na kho, timbaruka, natthi sukhadukkhaṁ; atthi kho, timbaruka, sukhadukkhanti. Tena hi bhavaṁ gotamo sukhadukkhaṁ na jānāti, na passatīti? Na khvāhaṁ, timbaruka, sukhadukkhaṁ na jānāmi, na passāmi. Jānāmi khvāhaṁ, timbaruka, sukhadukkhaṁ; passāmi khvāhaṁ, timbaruka, sukhadukkhan”ti. 3 “‘Kiṁ nu kho, bho gotama, sayaṅkataṁ sukhadukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṁ, timbarukā’ti vadesi. ‘Kiṁ pana, bho gotama, paraṅkataṁ sukhadukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṁ, timbarukā’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, bho gotama, sayaṅkatañca paraṅkatañca sukhadukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṁ, timbarukā’ti vadesi. ‘Kiṁ pana, bho gotama, asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṁ, timbarukā’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, bho gotama, natthi sukhadukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho, timbaruka, natthi sukhadukkhaṁ; atthi kho, timbaruka, sukhadukkhan’ti vadesi. ‘Tena hi bhavaṁ gotamo sukhadukkhaṁ na jānāti, na passatī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṁ, timbaruka, sukhadukkhaṁ na jānāmi, na passāmi. Jānāmi khvāhaṁ, timbaruka, sukhadukkhaṁ; passāmi khvāhaṁ, timbaruka, sukhadukkhan’ti vadesi. Ācikkhatu ca me bhavaṁ gotamo sukhadukkhaṁ. Desetu ca me bhavaṁ gotamo sukhadukkhan”ti. 4 “‘Sā vedanā, so vedayatī’ti kho, timbaruka, ādito sato ‘sayaṅkataṁ sukhadukkhan’ti evampāhaṁ na vadāmi. ‘Aññā vedanā, añño vedayatī’ti kho, timbaruka, vedanābhitunnassa sato ‘paraṅkataṁ sukhadukkhan’ti evampāhaṁ na vadāmi. Ete te, timbaruka, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti: ‘avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti. 5 Evaṁ vutte, timbaruko paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.7 1. Buddhavagga Kakusandhasutta |7| “Kakusandhassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa …pe…. 0 Saṁyutta Nikāya 12.43 5. Gahapativagga Dukkhasutta |43| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dukkhassa, bhikkhave, samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamo ca, bhikkhave, dukkhassa samudayo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṁ kho, bhikkhave, dukkhassa samudayo. 3 Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṁ …pe… ghānañca paṭicca gandhe ca …pe… jivhañca paṭicca rase ca …pe… kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca …pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṁ kho, bhikkhave, dukkhassa samudayo. 4 Katamo ca, bhikkhave, dukkhassa atthaṅgamo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 1077 --- sn12 43:4 Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, dukkhassa atthaṅgamo. 5 Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṁ …pe… ghānañca paṭicca gandhe ca …pe… jivhañca paṭicca rase ca …pe… kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca …pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, dukkhassa atthaṅgamo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.62 7. Mahāvagga Dutiyaassutavāsutta |62| Sāvatthiyaṁ viharati. “Assutavā, bhikkhave, puthujjano imasmiṁ cātumahābhūtikasmiṁ kāyasmiṁ nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi. Taṁ kissa hetu? Dissati, bhikkhave, imassa cātumahābhūtikassa kāyassa ācayopi apacayopi ādānampi nikkhepanampi. Tasmā tatrāssutavā puthujjano nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi. Yañca kho etaṁ, bhikkhave, vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, tatrāssutavā puthujjano nālaṁ nibbindituṁ nālaṁ virajjituṁ nālaṁ vimuccituṁ. Taṁ kissa hetu? Dīgharattañhetaṁ, bhikkhave, assutavato puthujjanassa ajjhositaṁ mamāyitaṁ parāmaṭṭhaṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. Tasmā tatrāssutavā puthujjano nālaṁ nibbindituṁ nālaṁ virajjituṁ nālaṁ vimuccituṁ. 2 Varaṁ, bhikkhave, assutavā puthujjano imaṁ cātumahābhūtikaṁ kāyaṁ attato upagaccheyya, na tveva cittaṁ. Taṁ kissa hetu? Dissatāyaṁ, bhikkhave, cātumahābhūtiko kāyo ekampi vassaṁ tiṭṭhamāno dvepi vassāni tiṭṭhamāno tīṇipi vassāni tiṭṭhamāno cattāripi vassāni tiṭṭhamāno pañcapi vassāni tiṭṭhamāno dasapi vassāni tiṭṭhamāno vīsatipi vassāni tiṭṭhamāno tiṁsampi vassāni tiṭṭhamāno cattārīsampi vassāni tiṭṭhamāno paññāsampi vassāni tiṭṭhamāno vassasatampi tiṭṭhamāno, bhiyyopi tiṭṭhamāno. Yañca kho etaṁ, bhikkhave, vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, taṁ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati aññaṁ nirujjhati. 3 Tatra, bhikkhave, sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṁyeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti: ‘iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhatī’ti. Sukhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati sukhavedanā. Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhavedanā sā nirujjhati sā vūpasammati. Dukkhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhavedanā. Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ dukkhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā dukkhavedanā sā nirujjhati sā vūpasammati. Adukkhamasukhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhavedanā. Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhavedanā sā nirujjhati sā vūpasammati. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, dvinnaṁ kaṭṭhānaṁ saṅghaṭṭanasamodhānā usmā jāyati tejo abhinibbattati. Tesaṁyeva dvinnaṁ kaṭṭhānaṁ nānākatavinibbhogā yā tajjā usmā sā nirujjhati sā vūpasammati; evameva kho, bhikkhave, sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati sukhavedanā. Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhavedanā sā nirujjhati sā vūpasammati …pe… dukkhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca … adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhavedanā. Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhavedanā sā 1078 --- sn12 62:4 nirujjhati sā vūpasammati. 5 Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako phassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.39 4. Kaḷārakhattiyavagga Dutiyacetanāsutta |39| Sāvatthiyaṁ viharati. “Yañca, bhikkhave, ceteti yañca pakappeti yañca anuseti, ārammaṇametaṁ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṁ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe nāmarūpassa avakkanti hoti. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ; saḷāyatanapaccayā phasso; phassapaccayā vedanā …pe… taṇhā … upādānaṁ … bhavo … jāti … jarāmaraṇaṁ … sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 2 No ce, bhikkhave, ceteti no ce pakappeti, atha ce anuseti, ārammaṇametaṁ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṁ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe nāmarūpassa avakkanti hoti. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 3 Yato ca kho, bhikkhave, no ceva ceteti no ca pakappeti no ca anuseti, ārammaṇametaṁ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Ārammaṇe asati patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhite viññāṇe avirūḷhe nāmarūpassa avakkanti na hoti. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.46 5. Gahapativagga Aññatarabrāhmaṇasutta |46| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Kiṁ nu kho, bho gotama, so karoti so paṭisaṁvedayatī”ti? “‘So karoti so paṭisaṁvedayatī’ti kho, brāhmaṇa, ayameko anto”. 3 “Kiṁ pana, bho gotama, añño karoti, añño paṭisaṁvedayatī”ti? “‘Añño karoti, añño paṭisaṁvedayatī’ti kho, brāhmaṇa, ayaṁ dutiyo anto. Ete te, brāhmaṇa, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti: ‘avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti. 4 Evaṁ vutte, so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.2 1. Buddhavagga Vibhaṅgasutta |2| Sāvatthiyaṁ viharati. “Paṭiccasamuppādaṁ vo, bhikkhave, desessāmi vibhajissāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamo ca, bhikkhave, paṭiccasamuppādo? Avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ; viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ; nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ; saḷāyatanapaccayā phasso; phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 3 Katamañca, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṁ pāliccaṁ valittacatā āyuno saṁhāni indriyānaṁ paripāko; ayaṁ vuccati jarā. Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṁ maccu maraṇaṁ kālakiriyā khandhānaṁ bhedo kaḷevarassa nikkhepo (…), idaṁ vuccati maraṇaṁ. Iti ayañca jarā, idañca maraṇaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ. 4 Katamā ca, bhikkhave, jāti? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṁ pātubhāvo āyatanānaṁ paṭilābho. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, jāti. 5 Katamo ca, bhikkhave, bhavo? Tayome, bhikkhave, bhavā—kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo. 1079 --- sn12 2:5 Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhavo. 6 Katamañca, bhikkhave, upādānaṁ? Cattārimāni, bhikkhave, upādānāni—kāmupādānaṁ, diṭṭhupādānaṁ, sīlabbatupādānaṁ, attavādupādānaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, upādānaṁ. 7 Katamā ca, bhikkhave, taṇhā? Chayime, bhikkhave, taṇhākāyā—rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, taṇhā. 8 Katamā ca, bhikkhave, vedanā? Chayime, bhikkhave, vedanākāyā—cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, vedanā. 9 Katamo ca, bhikkhave, phasso? Chayime, bhikkhave, phassakāyā—cakkhusamphasso, sotasamphasso, ghānasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphasso, manosamphasso. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, phasso. 10 Katamañca, bhikkhave, saḷāyatanaṁ? Cakkhāyatanaṁ, sotāyatanaṁ, ghānāyatanaṁ, jivhāyatanaṁ, kāyāyatanaṁ, manāyatanaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, saḷāyatanaṁ. 11 Katamañca, bhikkhave, nāmarūpaṁ? Vedanā, saññā, cetanā, phasso, manasikāro—idaṁ vuccati nāmaṁ. Cattāro ca mahābhūtā, catunnañca mahābhūtānaṁ upādāyarūpaṁ. Idaṁ vuccati rūpaṁ. Iti idañca nāmaṁ, idañca rūpaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, nāmarūpaṁ. 12 Katamañca, bhikkhave, viññāṇaṁ? Chayime, bhikkhave, viññāṇakāyā—cakkhuviññāṇaṁ, sotaviññāṇaṁ, ghānaviññāṇaṁ, jivhāviññāṇaṁ, kāyaviññāṇaṁ, manoviññāṇaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, viññāṇaṁ. 13 Katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? Tayome, bhikkhave, saṅkhārā—kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro. Ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhārā. 14 Katamā ca, bhikkhave, avijjā? Yaṁ kho, bhikkhave, dukkhe aññāṇaṁ, dukkhasamudaye aññāṇaṁ, dukkhanirodhe aññāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, avijjā. 15 Iti kho, bhikkhave, avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.23 3. Dasabalavagga Upanisasutta |23| Sāvatthiyaṁ viharati. “Jānato ahaṁ, bhikkhave, passato āsavānaṁ khayaṁ vadāmi, no ajānato no apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato kiṁ passato āsavānaṁ khayo hoti? Iti rūpaṁ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo, iti vedanā …pe… iti saññā … iti saṅkhārā … iti viññāṇaṁ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamoti. Evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato āsavānaṁ khayo hoti. 2 Yampissa taṁ, bhikkhave, khayasmiṁ khaye ñāṇaṁ, tampi saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, khaye ñāṇassa upanisā? ‘Vimuttī’tissa vacanīyaṁ. Vimuttimpāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, vimuttiyā upanisā? ‘Virāgo’tissa vacanīyaṁ. Virāgampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, virāgassa upanisā? ‘Nibbidā’tissa vacanīyaṁ. Nibbidampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, nibbidāya upanisā? ‘Yathābhūtañāṇadassanan’tissa vacanīyaṁ. Yathābhūtañāṇadassanampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, yathābhūtañāṇadassanassa upanisā? ‘Samādhī’tissa vacanīyaṁ. Samādhimpāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. 3 Kā ca, bhikkhave, samādhissa upanisā? ‘Sukhan’tissa vacanīyaṁ. Sukhampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, sukhassa upanisā? ‘Passaddhī’tissa vacanīyaṁ. Passaddhimpāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, passaddhiyā upanisā? ‘Pītī’tissa vacanīyaṁ. Pītimpāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, pītiyā upanisā? ‘Pāmojjan’tissa vacanīyaṁ. Pāmojjampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, pāmojjassa upanisā? ‘Saddhā’tissa vacanīyaṁ. Saddhampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, 1080 --- sn12 23:3 no anupanisaṁ. 4 Kā ca, bhikkhave, saddhāya upanisā? ‘Dukkhan’tissa vacanīyaṁ. Dukkhampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, dukkhassa upanisā? ‘Jātī’tissa vacanīyaṁ. Jātimpāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, jātiyā upanisā? ‘Bhavo’tissa vacanīyaṁ. Bhavampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, bhavassa upanisā? ‘Upādānan’tissa vacanīyaṁ. Upādānampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, upādānassa upanisā? ‘Taṇhā’tissa vacanīyaṁ. Taṇhampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. 5 Kā ca, bhikkhave, taṇhāya upanisā? ‘Vedanā’tissa vacanīyaṁ …pe… ‘phasso’tissa vacanīyaṁ … ‘saḷāyatanan’tissa vacanīyaṁ … ‘nāmarūpan’tissa vacanīyaṁ … ‘viññāṇan’tissa vacanīyaṁ … ‘saṅkhārā’tissa vacanīyaṁ. Saṅkhārepāhaṁ, bhikkhave, saupanise vadāmi, no anupanise. Kā ca, bhikkhave, saṅkhārānaṁ upanisā? ‘Avijjā’tissa vacanīyaṁ. 6 Iti kho, bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā, saṅkhārūpanisaṁ viññāṇaṁ, viññāṇūpanisaṁ nāmarūpaṁ, nāmarūpūpanisaṁ saḷāyatanaṁ, saḷāyatanūpaniso phasso, phassūpanisā vedanā, vedanūpanisā taṇhā, taṇhūpanisaṁ upādānaṁ, upādānūpaniso bhavo, bhavūpanisā jāti, jātūpanisaṁ dukkhaṁ, dukkhūpanisā saddhā, saddhūpanisaṁ pāmojjaṁ, pāmojjūpanisā pīti, pītūpanisā passaddhi, passaddhūpanisaṁ sukhaṁ, sukhūpaniso samādhi, samādhūpanisaṁ yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassanūpanisā nibbidā, nibbidūpaniso virāgo, virāgūpanisā vimutti, vimuttūpanisaṁ khaye ñāṇaṁ. 7 Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti. Pabbatakandarapadarasākhāparipūrā kusobbhe paripūrenti. Kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti. Mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti. Kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti. Mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ paripūrenti. 8 Evameva kho, bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā, saṅkhārūpanisaṁ viññāṇaṁ, viññāṇūpanisaṁ nāmarūpaṁ, nāmarūpūpanisaṁ saḷāyatanaṁ, saḷāyatanūpaniso phasso, phassūpanisā vedanā, vedanūpanisā taṇhā, taṇhūpanisaṁ upādānaṁ, upādānūpaniso bhavo, bhavūpanisā jāti, jātūpanisaṁ dukkhaṁ, dukkhūpanisā saddhā, saddhūpanisaṁ pāmojjaṁ, pāmojjūpanisā pīti, pītūpanisā passaddhi, passaddhūpanisaṁ sukhaṁ, sukhūpaniso samādhi, samādhūpanisaṁ yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassanūpanisā nibbidā, nibbidūpaniso virāgo, virāgūpanisā vimutti, vimuttūpanisaṁ khaye ñāṇan”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.93–213 9. Antarapeyyāla Sikkhāsuttādipeyyālaekādasaka |93-103| “Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ jarāmaraṇe yathābhūtaṁ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. 2 (Peyyālo. Catusaccikaṁ kātabbaṁ.) |104-114| “Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… yogo karaṇīyo …pe…. |115-125| “Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… chando karaṇīyo …pe…. |126-136| “Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… ussoḷhī karaṇīyā …pe…. |137-147| “Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… appaṭivānī karaṇīyā …pe…. |148-158| “Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… ātappaṁ karaṇīyaṁ …pe…. |159-169| “Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… vīriyaṁ karaṇīyaṁ …pe…. |170-180| “Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… sātaccaṁ karaṇīyaṁ …pe…. |181-191| “Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… sati karaṇīyā …pe…. |192-202| “Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… sampajaññaṁ karaṇīyaṁ …pe…. |203-213| “Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… appamādo karaṇīyo …pe…. Antarapeyyālo navamo. 2 Tassuddānaṁ Satthā sikkhā ca yogo ca, chando ussoḷhipañcamī; Appaṭivāni yātappaṁ, vīriyaṁ sātaccamuccati; Sati ca sampajaññañca, appamādena dvādasāti. Suttantā antarapeyyālā niṭṭhitā. 3 Pare te dvādasa honti, suttā dvattiṁsa satāni; Catusaccena te vuttā, peyyālaantaramhi yeti. Antarapeyyālesu uddānaṁ samattaṁ. Nidānasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.83–92 9. Antarapeyyāla Dutiyasatthusuttādidasaka |83| “Jātiṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā 1081 --- sn12 83:1 yathābhūtaṁ …pe…. |84| “Bhavaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. |85| “Upādānaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. |86| “Taṇhaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. |87| “Vedanaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. |88| “Phassaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. |89| “Saḷāyatanaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. |90| “Nāmarūpaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. |91| “Viññāṇaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. |92| “Saṅkhāre, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ saṅkhāresu yathābhūtaṁ ñāṇāya satthā pariyesitabbo; saṅkhārasamudayaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ saṅkhārasamudaye yathābhūtaṁ ñāṇāya satthā pariyesitabbo; saṅkhāranirodhaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ saṅkhāranirodhe yathābhūtaṁ ñāṇāya satthā pariyesitabbo; saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṁ ñāṇāya satthā pariyesitabbo”ti. Ekādasamaṁ. (Sabbesaṁ catusaccikaṁ kātabbaṁ.) 0 Saṁyutta Nikāya 12.59 6. Dukkhavagga Viññāṇasutta |59| Sāvatthiyaṁ viharati. “Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato viññāṇassa avakkanti hoti. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. Tassa yāni ceva mūlāni …pe… evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassino viharato viññāṇassa avakkanti hoti …pe…. 3 Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato viññāṇassa avakkanti na hoti. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya …pe… āyatiṁ anuppādadhammo. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato viññāṇassa avakkanti na hoti. Viññāṇassa nirodhā nāmarūpanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.67 7. Mahāvagga Naḷakalāpīsutta |67| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, sayaṅkataṁ jarāmaraṇaṁ, paraṅkataṁ jarāmaraṇaṁ, sayaṅkatañca paraṅkatañca jarāmaraṇaṁ, udāhu asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ jarāmaraṇan”ti? “Na kho, āvuso koṭṭhika, sayaṅkataṁ jarāmaraṇaṁ, na paraṅkataṁ jarāmaraṇaṁ, na sayaṅkatañca paraṅkatañca jarāmaraṇaṁ, nāpi asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ jarāmaraṇaṁ. Api ca jātipaccayā jarāmaraṇan”ti. 2 “Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, sayaṅkatā jāti, paraṅkatā jāti, sayaṅkatā ca paraṅkatā ca jāti, udāhu asayaṅkārā aparaṅkārā adhiccasamuppannā jātī”ti? “Na kho, āvuso koṭṭhika, sayaṅkatā jāti, na paraṅkatā jāti, na sayaṅkatā ca paraṅkatā ca jāti, nāpi asayaṅkārā aparaṅkārā adhiccasamuppannā jāti. Api ca bhavapaccayā jātī”ti. 3 “Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, sayaṅkato bhavo …pe… sayaṅkataṁ upādānaṁ … sayaṅkatā taṇhā … sayaṅkatā vedanā … sayaṅkato phasso … sayaṅkataṁ saḷāyatanaṁ … sayaṅkataṁ nāmarūpaṁ, paraṅkataṁ nāmarūpaṁ, sayaṅkatañca paraṅkatañca nāmarūpaṁ, udāhu asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ nāmarūpan”ti? “Na kho, āvuso koṭṭhika, sayaṅkataṁ nāmarūpaṁ, na paraṅkataṁ nāmarūpaṁ, na sayaṅkatañca paraṅkatañca nāmarūpaṁ, nāpi asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ, adhiccasamuppannaṁ nāmarūpaṁ. Api ca viññāṇapaccayā nāmarūpan”ti. 4 “Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, sayaṅkataṁ viññāṇaṁ, paraṅkataṁ viññāṇaṁ, sayaṅkatañca paraṅkatañca viññāṇaṁ, udāhu asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ viññāṇan”ti? “Na kho, āvuso koṭṭhika, sayaṅkataṁ viññāṇaṁ, na paraṅkataṁ viññāṇaṁ, na sayaṅkatañca paraṅkatañca viññāṇaṁ, nāpi asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ viññāṇaṁ. Api ca nāmarūpapaccayā viññāṇan”ti. 5 “Idāneva 1082 --- sn12 67:5 kho mayaṁ āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ evaṁ ājānāma: ‘na khvāvuso koṭṭhika, sayaṅkataṁ nāmarūpaṁ, na paraṅkataṁ nāmarūpaṁ, na sayaṅkatañca paraṅkatañca nāmarūpaṁ, nāpi asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ nāmarūpaṁ. Api ca viññāṇapaccayā nāmarūpan’ti. 6 Idāneva ca pana mayaṁ āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ evaṁ ājānāma: ‘na khvāvuso koṭṭhika, sayaṅkataṁ viññāṇaṁ, na paraṅkataṁ viññāṇaṁ, na sayaṅkatañca paraṅkatañca viññāṇaṁ, nāpi asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ viññāṇaṁ. Api ca nāmarūpapaccayā viññāṇan’ti. 7 Yathā kathaṁ panāvuso sāriputta, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo”ti? “Tenahāvuso, upamaṁ te karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ jānanti. Seyyathāpi, āvuso, dve naḷakalāpiyo aññamaññaṁ nissāya tiṭṭheyyuṁ. Evameva kho, āvuso, nāmarūpapaccayā viññāṇaṁ; viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ; nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ; saḷāyatanapaccayā phasso …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Tāsañce, āvuso, naḷakalāpīnaṁ ekaṁ ākaḍḍheyya, ekā papateyya; aparañce ākaḍḍheyya, aparā papateyya. Evameva kho, āvuso, nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho; nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho; saḷāyatananirodhā phassanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 8 “Acchariyaṁ, āvuso sāriputta; abbhutaṁ, āvuso sāriputta. Yāvasubhāsitañcidaṁ āyasmatā sāriputtena. Idañca pana mayaṁ āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ imehi chattiṁsāya vatthūhi anumodāma: 9 ‘Jarāmaraṇassa ce, āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṁvacanāya. Jarāmaraṇassa ce, āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammappaṭipanno bhikkhūti alaṁvacanāya. Jarāmaraṇassa ce, āvuso, bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṁvacanāya. Jātiyā ce … bhavassa ce … upādānassa ce … taṇhāya ce … vedanāya ce … phassassa ce … saḷāyatanassa ce … nāmarūpassa ce … viññāṇassa ce … saṅkhārānañce … avijjāya ce, āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṁvacanāya. Avijjāya ce, āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammappaṭipanno bhikkhūti alaṁvacanāya. Avijjāya ce, āvuso, bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṁvacanāyā’”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.16 2. Āhāravagga Dhammakathikasutta |16| Sāvatthiyaṁ … Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘dhammakathiko dhammakathiko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhammakathiko hotī”ti? 2 “Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁvacanāya. 3 Jātiyā ce bhikkhu …pe… bhavassa ce bhikkhu … upādānassa ce bhikkhu … taṇhāya ce bhikkhu … vedanāya ce bhikkhu … phassassa ce bhikkhu … saḷāyatanassa ce bhikkhu … nāmarūpassa ce bhikkhu … viññāṇassa ce bhikkhu … saṅkhārānañce bhikkhu … avijjāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Avijjāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Avijjāya ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.28 3. Dasabalavagga Bhikkhusutta |28| Sāvatthiyaṁ viharati. “Tatra kho …pe… idha, bhikkhave, bhikkhu jarāmaraṇaṁ pajānāti, jarāmaraṇasamudayaṁ pajānāti, jarāmaraṇanirodhaṁ pajānāti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, jātiṁ pajānāti …pe… bhavaṁ pajānāti … upādānaṁ pajānāti … taṇhaṁ 1083 --- sn12 28:1 pajānāti … vedanaṁ pajānāti … phassaṁ pajānāti … saḷāyatanaṁ pajānāti … nāmarūpaṁ pajānāti … viññāṇaṁ pajānāti … saṅkhāre pajānāti, saṅkhārasamudayaṁ pajānāti, saṅkhāranirodhaṁ pajānāti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti. 2 Katamañca, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṁ pāliccaṁ valittacatā āyuno saṁhāni indriyānaṁ paripāko—ayaṁ vuccati jarā. Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṁ maccu maraṇaṁ kālakiriyā khandhānaṁ bhedo kaḷevarassa nikkhepo; idaṁ vuccati maraṇaṁ. Iti ayañca jarā idañca maraṇaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ. Jātisamudayā jarāmaraṇasamudayo; jātinirodhā jarāmaraṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā. Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 3 Katamā ca, bhikkhave, jāti …pe… katamo ca, bhikkhave, bhavo … katamañca, bhikkhave, upādānaṁ … katamā ca, bhikkhave, taṇhā … vedanā … phasso … saḷāyatanaṁ … nāmarūpaṁ … viññāṇaṁ …. 4 Katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? Tayome, bhikkhave, saṅkhārā—kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro. Ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhārā. Avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo; avijjānirodhā saṅkhāranirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā. Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 5 Yato kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ jarāmaraṇaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇasamudayaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇanirodhaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, evaṁ jātiṁ pajānāti …pe… bhavaṁ … upādānaṁ … taṇhaṁ … vedanaṁ … phassaṁ … saḷāyatanaṁ … nāmarūpaṁ … viññāṇaṁ … saṅkhāre … saṅkhārasamudayaṁ … saṅkhāranirodhaṁ … evaṁ saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṁ saddhammaṁ itipi, passati imaṁ saddhammaṁ itipi, sekkhena ñāṇena samannāgato itipi, sekkhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṁ samāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṁ āhacca tiṭṭhati itipī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.9 1. Buddhavagga Kassapasutta |9| “Kassapassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa …pe…. 0 Saṁyutta Nikāya 12.52 6. Dukkhavagga Upādānasutta |52| Sāvatthiyaṁ viharati. “Upādāniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, dasannaṁ vā kaṭṭhavāhānaṁ vīsāya vā kaṭṭhavāhānaṁ tiṁsāya vā kaṭṭhavāhānaṁ cattārīsāya vā kaṭṭhavāhānaṁ mahāaggikkhandho jaleyya. Tatra puriso kālena kālaṁ sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya. Evañhi so, bhikkhave, mahāaggikkhandho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ jaleyya. Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 3 Upādāniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, dasannaṁ vā kaṭṭhavāhānaṁ vīsāya vā tiṁsāya vā cattārīsāya vā kaṭṭhavāhānaṁ mahāaggikkhandho jaleyya; tatra puriso na kālena kālaṁ sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, na sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, na sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya. Evañhi so, bhikkhave, mahāaggikkhandho purimassa ca upādānassa pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbāyeyya. Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati, taṇhānirodhā upādānanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.37 4. Kaḷārakhattiyavagga Natumhasutta |37| Sāvatthiyaṁ viharati. “Nāyaṁ, 1084 --- sn12 37:1 bhikkhave, kāyo tumhākaṁ napi aññesaṁ. Purāṇamidaṁ, bhikkhave, kammaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ vedaniyaṁ daṭṭhabbaṁ. 2 Tatra kho, bhikkhave, sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti: ‘iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati, yadidaṁ—avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.68 7. Mahāvagga Kosambisutta |68| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca musilo āyasmā ca paviṭṭho āyasmā ca nārado āyasmā ca ānando kosambiyaṁ viharanti ghositārāme. Atha kho āyasmā paviṭṭho āyasmantaṁ musilaṁ etadavoca: “aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti. 2 “Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘bhavapaccayā jātīti …pe… upādānapaccayā bhavoti … taṇhāpaccayā upādānanti … vedanāpaccayā taṇhāti … phassapaccayā vedanāti … saḷāyatanapaccayā phassoti … nāmarūpapaccayā saḷāyatananti … viññāṇapaccayā nāmarūpanti … saṅkhārapaccayā viññāṇanti … avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti. 3 “Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti. 4 “Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘bhavanirodhā jātinirodhoti …pe… upādānanirodhā bhavanirodhoti … taṇhānirodhā upādānanirodhoti … vedanānirodhā taṇhānirodhoti … phassanirodhā vedanānirodhoti … saḷāyatananirodhā phassanirodhoti … nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti … viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti … saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti … avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti. 5 “Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘bhavanirodho nibbānan’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘bhavanirodho nibbānan’”ti. 6 “Tenahāyasmā musilo arahaṁ khīṇāsavo”ti? Evaṁ vutte, āyasmā musilo tuṇhī ahosi. 7 Atha kho āyasmā nārado āyasmantaṁ paviṭṭhaṁ etadavoca: “sādhāvuso paviṭṭha, ahaṁ etaṁ pañhaṁ labheyyaṁ. Maṁ etaṁ pañhaṁ puccha. Ahaṁ te etaṁ pañhaṁ byākarissāmī”ti. “Labhatāyasmā nārado etaṁ pañhaṁ. Pucchāmahaṁ āyasmantaṁ nāradaṁ etaṁ pañhaṁ. Byākarotu ca me āyasmā nārado etaṁ pañhaṁ. 8 Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa 1085 --- sn12 68:8 paccattameva ñāṇaṁ: ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti. 9 “Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ—bhavapaccayā jāti …pe… avijjāpaccayā saṅkhārā”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti. 10 “Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti. 11 “Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘bhavanirodhā jātinirodhoti …pe… avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti. 12 “Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘bhavanirodho nibbānan’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘bhavanirodho nibbānan’”ti. 13 “Tenahāyasmā nārado arahaṁ khīṇāsavo”ti? “‘Bhavanirodho nibbānan’ti kho me, āvuso, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, na camhi arahaṁ khīṇāsavo. Seyyathāpi, āvuso, kantāramagge udapāno, tatra nevassa rajju na udakavārako. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, so taṁ udapānaṁ olokeyya. Tassa ‘udakan’ti hi kho ñāṇaṁ assa, na ca kāyena phusitvā vihareyya. Evameva kho, āvuso, ‘bhavanirodho nibbānan’ti yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, na camhi arahaṁ khīṇāsavo”ti. 14 Evaṁ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṁ paviṭṭhaṁ etadavoca: “evaṁvādī tvaṁ, āvuso paviṭṭha, āyasmantaṁ nāradaṁ kiṁ vadesī”ti? “Evaṁvādāhaṁ, āvuso ānanda, āyasmantaṁ nāradaṁ na kiñci vadāmi aññatra kalyāṇā aññatra kusalā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.56 6. Dukkhavagga Dutiyamahārukkhasutta |56| Sāvatthiyaṁ viharati. “Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. Tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca tiriyaṅgamāni, sabbāni tāni uddhaṁ ojaṁ abhiharanti. Evañhi so, bhikkhave, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya. So taṁ rukkhaṁ mūle chindeyya, mūle chetvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya …pe… nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evañhi so, bhikkhave, mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.33 4. Kaḷārakhattiyavagga Ñāṇavatthusutta |33| Sāvatthiyaṁ … “Catucattārīsaṁ vo, bhikkhave, ñāṇavatthūni desessāmi, taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamāni, bhikkhave, catucattārīsaṁ 1086 --- sn12 33:2 ñāṇavatthūni? Jarāmaraṇe ñāṇaṁ, jarāmaraṇasamudaye ñāṇaṁ, jarāmaraṇanirodhe ñāṇaṁ, jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ; jātiyā ñāṇaṁ, jātisamudaye ñāṇaṁ, jātinirodhe ñāṇaṁ, jātinirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ; bhave ñāṇaṁ, bhavasamudaye ñāṇaṁ, bhavanirodhe ñāṇaṁ, bhavanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ; upādāne ñāṇaṁ, upādānasamudaye ñāṇaṁ, upādānanirodhe ñāṇaṁ, upādānanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ; taṇhāya ñāṇaṁ, taṇhāsamudaye ñāṇaṁ, taṇhānirodhe ñāṇaṁ, taṇhānirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ; vedanāya ñāṇaṁ, vedanāsamudaye ñāṇaṁ, vedanānirodhe ñāṇaṁ, vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ; phasse ñāṇaṁ …pe… saḷāyatane ñāṇaṁ … nāmarūpe ñāṇaṁ … viññāṇe ñāṇaṁ … saṅkhāresu ñāṇaṁ, saṅkhārasamudaye ñāṇaṁ, saṅkhāranirodhe ñāṇaṁ, saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ. Imāni vuccanti, bhikkhave, catucattārīsaṁ ñāṇavatthūni. 3 Katamañca, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṁ pāliccaṁ valittacatā āyuno saṁhāni indriyānaṁ paripāko, ayaṁ vuccati jarā. Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṁ maccu maraṇaṁ kālakiriyā khandhānaṁ bhedo kaḷevarassa nikkhepo. Idaṁ vuccati maraṇaṁ. Iti ayañca jarā, idañca maraṇaṁ; idaṁ vuccati, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ. 4 Jātisamudayā jarāmaraṇasamudayo; jātinirodhā jarāmaraṇanirodho; ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 5 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ jarāmaraṇaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇasamudayaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇanirodhaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, idamassa dhamme ñāṇaṁ. So iminā dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgatena yaṁ neti. 6 Ye kho keci atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ abbhaññaṁsu, jarāmaraṇasamudayaṁ abbhaññaṁsu, jarāmaraṇanirodhaṁ abbhaññaṁsu, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abbhaññaṁsu, sabbete evameva abbhaññaṁsu, seyyathāpāhaṁ etarahi. 7 Yepi hi keci anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ abhijānissanti, jarāmaraṇasamudayaṁ abhijānissanti, jarāmaraṇanirodhaṁ abhijānissanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhijānissanti, sabbete evameva abhijānissanti, seyyathāpāhaṁ etarahīti. Idamassa anvaye ñāṇaṁ. 8 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imāni dve ñāṇāni parisuddhāni honti pariyodātāni—dhamme ñāṇañca anvaye ñāṇañca. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṁ saddhammaṁ itipi, passati imaṁ saddhammaṁ itipi, sekkhena ñāṇena samannāgato itipi, sekkhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṁ samāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṁ āhacca tiṭṭhati itipīti. 9 Katamā ca, bhikkhave, jāti … katamo ca, bhikkhave, bhavo … katamañca, bhikkhave, upādānaṁ … katamā ca, bhikkhave, taṇhā … katamā ca, bhikkhave, vedanā … katamo ca, bhikkhave, phasso … katamañca, bhikkhave, saḷāyatanaṁ … katamañca, bhikkhave, nāmarūpaṁ … katamañca, bhikkhave, viññāṇaṁ … katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? Tayome, bhikkhave, saṅkhārā—kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāroti. Ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhārā. 10 Avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo; avijjānirodhā saṅkhāranirodho; ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 11 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ saṅkhāre pajānāti, evaṁ saṅkhārasamudayaṁ pajānāti, evaṁ saṅkhāranirodhaṁ pajānāti, evaṁ saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, idamassa dhamme ñāṇaṁ. So iminā dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgatena yaṁ neti. 12 Ye kho keci atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā saṅkhāre abbhaññaṁsu, saṅkhārasamudayaṁ abbhaññaṁsu, saṅkhāranirodhaṁ abbhaññaṁsu, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abbhaññaṁsu, sabbete evameva abbhaññaṁsu, 1087 --- sn12 33:12 seyyathāpāhaṁ etarahi. 13 Ye hipi keci anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā saṅkhāre abhijānissanti, saṅkhārasamudayaṁ abhijānissanti, saṅkhāranirodhaṁ abhijānissanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhijānissanti, sabbete evameva abhijānissanti, seyyathāpāhaṁ etarahi. Idamassa anvaye ñāṇaṁ. 14 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imāni dve ñāṇāni parisuddhāni honti pariyodātāni—dhamme ñāṇañca anvaye ñāṇañca. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṁ saddhammaṁ itipi, passati imaṁ saddhammaṁ itipi, sekkhena ñāṇena samannāgato itipi, sekkhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṁ samāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṁ āhacca tiṭṭhati itipī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.12 2. Āhāravagga Moḷiyaphaggunasutta |12| Sāvatthiyaṁ viharati. “Cattārome, bhikkhave, āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya. Katame cattāro? Kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ catutthaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāyā”ti. 2 Evaṁ vutte, āyasmā moḷiyaphagguno bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, viññāṇāhāraṁ āhāretī”ti? “No kallo pañho”ti bhagavā avoca: “‘āhāretī’ti ahaṁ na vadāmi. ‘Āhāretī’ti cāhaṁ vadeyyaṁ, tatrassa kallo pañho: ‘ko nu kho, bhante, āhāretī’ti? Evañcāhaṁ na vadāmi. Evaṁ maṁ avadantaṁ yo evaṁ puccheyya: ‘kissa nu kho, bhante, viññāṇāhāro’ti, esa kallo pañho. Tatra kallaṁ veyyākaraṇaṁ: ‘viññāṇāhāro āyatiṁ punabbhavābhinibbattiyā paccayo, tasmiṁ bhūte sati saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso’”ti. 3 “Ko nu kho, bhante, phusatī”ti? “No kallo pañho”ti bhagavā avoca: “‘phusatī’ti ahaṁ na vadāmi. ‘Phusatī’ti cāhaṁ vadeyyaṁ, tatrassa kallo pañho: ‘ko nu kho, bhante, phusatī’ti? Evañcāhaṁ na vadāmi. Evaṁ maṁ avadantaṁ yo evaṁ puccheyya: ‘kiṁpaccayā nu kho, bhante, phasso’ti, esa kallo pañho. Tatra kallaṁ veyyākaraṇaṁ: ‘saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā’”ti. 4 “Ko nu kho, bhante, vedayatī”ti? “No kallo pañho”ti bhagavā avoca: “‘vedayatī’ti ahaṁ na vadāmi. ‘Vedayatī’ti cāhaṁ vadeyyaṁ, tatrassa kallo pañho: ‘ko nu kho, bhante, vedayatī’ti? Evañcāhaṁ na vadāmi. Evaṁ maṁ avadantaṁ yo evaṁ puccheyya: ‘kiṁpaccayā nu kho, bhante, vedanā’ti, esa kallo pañho. Tatra kallaṁ veyyākaraṇaṁ: ‘phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā’”ti. 5 “Ko nu kho, bhante, tasatī”ti? “No kallo pañho”ti bhagavā avoca: “‘tasatī’ti ahaṁ na vadāmi. ‘Tasatī’ti cāhaṁ vadeyyaṁ, tatrassa kallo pañho: ‘ko nu kho, bhante, tasatī’ti? Evañcāhaṁ na vadāmi. Evaṁ maṁ avadantaṁ yo evaṁ puccheyya: ‘kiṁpaccayā nu kho, bhante, taṇhā’ti, esa kallo pañho. Tatra kallaṁ veyyākaraṇaṁ: ‘vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānan’”ti. 6 “Ko nu kho, bhante, upādiyatī”ti? “No kallo pañho”ti bhagavā avoca: “‘upādiyatī’ti ahaṁ na vadāmi. ‘Upādiyatī’ti cāhaṁ vadeyyaṁ, tatrassa kallo pañho: ‘ko nu kho, bhante, upādiyatī’ti? Evañcāhaṁ na vadāmi. Evaṁ maṁ avadantaṁ yo evaṁ puccheyya: ‘kiṁpaccayā nu kho, bhante, upādānan’ti, esa kallo pañho. Tatra kallaṁ veyyākaraṇaṁ: ‘taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo’ti …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 7 Channaṁ tveva, phagguna, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā phassanirodho; phassanirodhā vedanānirodho; vedanānirodhā taṇhānirodho; taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.49 5. Gahapativagga Ariyasāvakasutta |49| Sāvatthiyaṁ viharati. “Na, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa evaṁ hoti: ‘kiṁ nu kho—kismiṁ sati kiṁ hoti, kissuppādā kiṁ uppajjati? Kismiṁ sati saṅkhārā honti, kismiṁ sati viññāṇaṁ hoti, kismiṁ sati nāmarūpaṁ hoti, kismiṁ sati saḷāyatanaṁ hoti, kismiṁ sati phasso hoti, kismiṁ sati vedanā hoti, kismiṁ sati taṇhā hoti, kismiṁ sati upādānaṁ hoti, kismiṁ sati bhavo hoti, kismiṁ sati jāti hoti, 1088 --- sn12 49:1 kismiṁ sati jarāmaraṇaṁ hotī’ti? 2 Atha kho, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti: ‘imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati. Avijjāya sati saṅkhārā honti; saṅkhāresu sati viññāṇaṁ hoti; viññāṇe sati nāmarūpaṁ hoti; nāmarūpe sati saḷāyatanaṁ hoti; saḷāyatane sati phasso hoti; phasse sati vedanā hoti; vedanāya sati taṇhā hoti; taṇhāya sati upādānaṁ hoti; upādāne sati bhavo hoti; bhave sati jāti hoti; jātiyā sati jarāmaraṇaṁ hotī’ti. So evaṁ pajānāti: ‘evamayaṁ loko samudayatī’ti. 3 Na, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa evaṁ hoti: ‘kiṁ nu kho—kismiṁ asati kiṁ na hoti, kissa nirodhā kiṁ nirujjhati? Kismiṁ asati saṅkhārā na honti, kismiṁ asati viññāṇaṁ na hoti, kismiṁ asati nāmarūpaṁ na hoti, kismiṁ asati saḷāyatanaṁ na hoti, kismiṁ asati phasso na hoti, kismiṁ asati vedanā na hoti, kismiṁ asati taṇhā na hoti, kismiṁ asati upādānaṁ na hoti, kismiṁ asati bhavo na hoti, kismiṁ asati jāti na hoti, kismiṁ asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti? 4 Atha kho, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti: ‘imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati. Avijjāya asati saṅkhārā na honti; saṅkhāresu asati viññāṇaṁ na hoti; viññāṇe asati nāmarūpaṁ na hoti; nāmarūpe asati saḷāyatanaṁ na hoti …pe… bhavo na hoti … jāti na hoti … jātiyā asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti. So evaṁ pajānāti: ‘evamayaṁ loko nirujjhatī’ti. 5 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ lokassa samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi …pe… amatadvāraṁ āhacca tiṭṭhati itipī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.38 4. Kaḷārakhattiyavagga Cetanāsutta |38| Sāvatthiyaṁ viharati. “Yañca, bhikkhave, ceteti yañca pakappeti yañca anuseti, ārammaṇametaṁ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṁ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti. Āyatiṁ punabbhavābhinibbattiyā sati āyatiṁ jāti jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 2 No ce, bhikkhave, ceteti no ce pakappeti, atha ce anuseti, ārammaṇametaṁ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṁ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti. Āyatiṁ punabbhavābhinibbattiyā sati āyatiṁ jāti jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 3 Yato ca kho, bhikkhave, no ceva ceteti no ca pakappeti no ca anuseti, ārammaṇametaṁ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Ārammaṇe asati patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhite viññāṇe avirūḷhe āyatiṁ punabbhavābhinibbatti na hoti. Āyatiṁ punabbhavābhinibbattiyā asati āyatiṁ jāti jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.63 7. Mahāvagga Puttamaṁsasutta |63| Sāvatthiyaṁ … “cattārome, bhikkhave, āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya. Katame cattāro? Kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ catutthaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya. 2 Kathañca, bhikkhave, kabaḷīkāro āhāro daṭṭhabbo? Seyyathāpi, bhikkhave, dve jāyampatikā parittaṁ sambalaṁ ādāya kantāramaggaṁ paṭipajjeyyuṁ. Tesamassa ekaputtako piyo manāpo. Atha kho tesaṁ, bhikkhave, dvinnaṁ jāyampatikānaṁ kantāragatānaṁ yā parittā sambalamattā, sā parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya. Siyā ca nesaṁ kantārāvaseso anatiṇṇo. Atha kho tesaṁ, bhikkhave, dvinnaṁ jāyampatikānaṁ evamassa: ‘amhākaṁ kho yā parittā sambalamattā sā parikkhīṇā pariyādiṇṇā. Atthi cāyaṁ kantārāvaseso anittiṇṇo. Yannūna mayaṁ imaṁ ekaputtakaṁ piyaṁ manāpaṁ vadhitvā vallūrañca soṇḍikañca karitvā puttamaṁsāni khādantā evaṁ taṁ kantārāvasesaṁ nitthareyyāma, mā sabbeva tayo vinassimhā’ti. Atha kho te, bhikkhave, dve jāyampatikā taṁ ekaputtakaṁ piyaṁ manāpaṁ vadhitvā vallūrañca soṇḍikañca karitvā puttamaṁsāni 1089 --- sn12 63:2 khādantā evaṁ taṁ kantārāvasesaṁ nitthareyyuṁ. Te puttamaṁsāni ceva khādeyyuṁ, ure ca paṭipiseyyuṁ: ‘kahaṁ, ekaputtaka, kahaṁ, ekaputtakā’ti. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu te davāya vā āhāraṁ āhāreyyuṁ, madāya vā āhāraṁ āhāreyyuṁ, maṇḍanāya vā āhāraṁ āhāreyyuṁ, vibhūsanāya vā āhāraṁ āhāreyyun”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Nanu te, bhikkhave, yāvadeva kantārassa nittharaṇatthāya āhāraṁ āhāreyyun”ti? “Evaṁ, bhante”. “‘Evameva khvāhaṁ, bhikkhave, kabaḷīkāro āhāro daṭṭhabbo’ti vadāmi. Kabaḷīkāre, bhikkhave, āhāre pariññāte pañca kāmaguṇiko rāgo pariññāto hoti. Pañca kāmaguṇike rāge pariññāte natthi taṁ saṁyojanaṁ yena saṁyojanena saṁyutto ariyasāvako puna imaṁ lokaṁ āgaccheyya. 4 Kathañca, bhikkhave, phassāhāro daṭṭhabbo? Seyyathāpi, bhikkhave, gāvī niccammā kuṭṭañce nissāya tiṭṭheyya. Ye kuṭṭanissitā pāṇā te naṁ khādeyyuṁ. Rukkhañce nissāya tiṭṭheyya, ye rukkhanissitā pāṇā te naṁ khādeyyuṁ. Udakañce nissāya tiṭṭheyya, ye udakanissitā pāṇā te naṁ khādeyyuṁ. Ākāsañce nissāya tiṭṭheyya, ye ākāsanissitā pāṇā te naṁ khādeyyuṁ. Yaṁ yadeva hi sā, bhikkhave, gāvī niccammā nissāya tiṭṭheyya, ye tannissitā pāṇā te naṁ khādeyyuṁ. Evameva khvāhaṁ, bhikkhave, ‘phassāhāro daṭṭhabbo’ti vadāmi. Phasse, bhikkhave, āhāre pariññāte tisso vedanā pariññātā honti. Tīsu vedanāsu pariññātāsu ariyasāvakassa natthi kiñci uttarikaraṇīyanti vadāmi. 5 Kathañca, bhikkhave, manosañcetanāhāro daṭṭhabbo? Seyyathāpi, bhikkhave, aṅgārakāsu sādhikaporisā puṇṇā aṅgārānaṁ vītaccikānaṁ vītadhūmānaṁ. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo. Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā taṁ aṅgārakāsuṁ upakaḍḍheyyuṁ. Atha kho, bhikkhave, tassa purisassa ārakāvassa cetanā ārakā patthanā ārakā paṇidhi. Taṁ kissa hetu? Evañhi, bhikkhave, tassa purisassa hoti: ‘imañcāhaṁ aṅgārakāsuṁ papatissāmi, tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchāmi maraṇamattaṁ vā dukkhan’ti. Evameva khvāhaṁ, bhikkhave, ‘manosañcetanāhāro daṭṭhabbo’ti vadāmi. Manosañcetanāya, bhikkhave, āhāre pariññāte tisso taṇhā pariññātā honti. Tīsu taṇhāsu pariññātāsu ariyasāvakassa natthi kiñci uttarikaraṇīyanti vadāmi. 6 Kathañca, bhikkhave, viññāṇāhāro daṭṭhabbo? Seyyathāpi, bhikkhave, coraṁ āgucāriṁ gahetvā rañño dasseyyuṁ: ‘ayaṁ te, deva, coro āgucārī, imassa yaṁ icchasi taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya: ‘gacchatha, bho, imaṁ purisaṁ pubbaṇhasamayaṁ sattisatena hanathā’ti. Tamenaṁ pubbaṇhasamayaṁ sattisatena haneyyuṁ. Atha rājā majjhanhikasamayaṁ evaṁ vadeyya: ‘ambho, kathaṁ so puriso’ti? ‘Tatheva, deva, jīvatī’ti. Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya: ‘gacchatha, bho, taṁ purisaṁ majjhanhikasamayaṁ sattisatena hanathā’ti. Tamenaṁ majjhanhikasamayaṁ sattisatena haneyyuṁ. Atha rājā sāyanhasamayaṁ evaṁ vadeyya: ‘ambho, kathaṁ so puriso’ti? ‘Tatheva, deva, jīvatī’ti. Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya: ‘gacchatha, bho, taṁ purisaṁ sāyanhasamayaṁ sattisatena hanathā’ti. Tamenaṁ sāyanhasamayaṁ sattisatena haneyyuṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso divasaṁ tīhi sattisatehi haññamāno tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyethā”ti? “Ekissāpi, bhante, sattiyā haññamāno tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyetha; ko pana vādo tīhi sattisatehi haññamāno”ti. “Evameva khvāhaṁ, bhikkhave, viññāṇāhāro daṭṭhabboti vadāmi. Viññāṇe, bhikkhave, āhāre pariññāte nāmarūpaṁ pariññātaṁ hoti, nāmarūpe pariññāte ariyasāvakassa natthi kiñci uttarikaraṇīyanti vadāmī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.6 1. Buddhavagga Vessabhūsutta |6| “Vessabhussa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa …pe…. 0 Saṁyutta Nikāya 12.42 5. Gahapativagga Dutiyapañcaverabhayasutta |42| Sāvatthiyaṁ viharati. “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, catūhi ca sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ariyo cassa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi …pe… avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano’ti. 2 Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti? Yaṁ, bhikkhave, pāṇātipātī …pe… yaṁ, bhikkhave, adinnādāyī … yaṁ, bhikkhave, 1090 --- sn12 42:2 kāmesumicchācārī … yaṁ, bhikkhave, musāvādī … yaṁ, bhikkhave, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī …pe… imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. 3 Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe …pe… dhamme … saṅghe … ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti. Imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. 4 Katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti …pe… ayamassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho. 5 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano’”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.27 3. Dasabalavagga Paccayasutta |27| Sāvatthiyaṁ viharati. “Avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 2 Katamañca, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṁ pāliccaṁ valittacatā āyuno saṁhāni indriyānaṁ paripāko—ayaṁ vuccati jarā. Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṁ maccu maraṇaṁ kālakiriyā khandhānaṁ bhedo kaḷevarassa nikkhepo; idaṁ vuccati maraṇaṁ. Iti ayañca jarā idañca maraṇaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ. Jātisamudayā jarāmaraṇasamudayo; jātinirodhā jarāmaraṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā. Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. 3 Katamā ca, bhikkhave, jāti …pe… katamo ca, bhikkhave, bhavo … katamañca, bhikkhave, upādānaṁ … katamā ca, bhikkhave, taṇhā … katamā ca, bhikkhave, vedanā … katamo ca, bhikkhave, phasso … katamañca, bhikkhave, saḷāyatanaṁ … katamañca, bhikkhave, nāmarūpaṁ … katamañca, bhikkhave, viññāṇaṁ …? 4 Katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? Tayome, bhikkhave, saṅkhārā—kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro. Ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhārā. Avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo; avijjānirodhā saṅkhāranirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā. Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 5 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ paccayaṁ pajānāti, evaṁ paccayasamudayaṁ pajānāti, evaṁ paccayanirodhaṁ pajānāti, evaṁ paccayanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṁ saddhammaṁ itipi, passati imaṁ saddhammaṁ itipi, sekkhena ñāṇena samannāgato itipi, sekkhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṁ samāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṁ āhacca tiṭṭhati itipī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.19 2. Āhāravagga Bālapaṇḍitasutta |19| Sāvatthiyaṁ viharati. “Avijjānīvaraṇassa, bhikkhave, bālassa taṇhāya sampayuttassa evamayaṁ kāyo samudāgato. Iti ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpaṁ, itthetaṁ dvayaṁ, dvayaṁ paṭicca phasso saḷevāyatanāni, yehi phuṭṭho bālo sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedayati etesaṁ vā aññatarena. 2 Avijjānīvaraṇassa, bhikkhave, paṇḍitassa taṇhāya sampayuttassa evamayaṁ kāyo samudāgato. Iti ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpaṁ, itthetaṁ dvayaṁ, dvayaṁ paṭicca phasso saḷevāyatanāni, yehi phuṭṭho paṇḍito sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedayati etesaṁ vā aññatarena. 3 Tatra, bhikkhave, ko viseso ko adhippayāso kiṁ nānākaraṇaṁ paṇḍitassa bālenā”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā, bhagavaṁnettikā, bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 4 “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 1091 --- sn12 19:4 Bhagavā etadavoca: 5 “Yāya ca, bhikkhave, avijjāya nivutassa bālassa yāya ca taṇhāya sampayuttassa ayaṁ kāyo samudāgato, sā ceva avijjā bālassa appahīnā sā ca taṇhā aparikkhīṇā. Taṁ kissa hetu? Na, bhikkhave, bālo acari brahmacariyaṁ sammā dukkhakkhayāya. Tasmā bālo kāyassa bhedā kāyūpago hoti, so kāyūpago samāno na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. 6 Yāya ca, bhikkhave, avijjāya nivutassa paṇḍitassa yāya ca taṇhāya sampayuttassa ayaṁ kāyo samudāgato, sā ceva avijjā paṇḍitassa pahīnā, sā ca taṇhā parikkhīṇā. Taṁ kissa hetu? Acari, bhikkhave, paṇḍito brahmacariyaṁ sammā dukkhakkhayāya. Tasmā paṇḍito kāyassa bhedā na kāyūpago hoti. So akāyūpago samāno parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccati dukkhasmāti vadāmi. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso, ayaṁ adhippayāso, idaṁ nānākaraṇaṁ paṇḍitassa bālena yadidaṁ brahmacariyavāso”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.15 2. Āhāravagga Kaccānagottasutta |15| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā kaccānagotto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā kaccānagotto bhagavantaṁ etadavoca: “‘sammādiṭṭhi sammādiṭṭhī’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sammādiṭṭhi hotī”ti? 2 “Dvayanissito khvāyaṁ, kaccāna, loko yebhuyyena—atthitañceva natthitañca. Lokasamudayaṁ kho, kaccāna, yathābhūtaṁ sammappaññāya passato yā loke natthitā sā na hoti. Lokanirodhaṁ kho, kaccāna, yathābhūtaṁ sammappaññāya passato yā loke atthitā sā na hoti. Upayupādānābhinivesavinibandho khvāyaṁ, kaccāna, loko yebhuyyena. Tañcāyaṁ upayupādānaṁ cetaso adhiṭṭhānaṁ abhinivesānusayaṁ na upeti na upādiyati nādhiṭṭhāti: ‘attā me’ti. ‘Dukkhameva uppajjamānaṁ uppajjati, dukkhaṁ nirujjhamānaṁ nirujjhatī’ti na kaṅkhati na vicikicchati aparapaccayā ñāṇamevassa ettha hoti. Ettāvatā kho, kaccāna, sammādiṭṭhi hoti. 3 ‘Sabbamatthī’ti kho, kaccāna, ayameko anto. ‘Sabbaṁ natthī’ti ayaṁ dutiyo anto. Ete te, kaccāna, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti: ‘avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.70 7. Mahāvagga Susimaparibbājakasutta |70| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 2 Tena kho pana samayena susimo paribbājako rājagahe paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ. Atha kho susimassa paribbājakassa parisā susimaṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ: “ehi tvaṁ, āvuso susima, samaṇe gotame brahmacariyaṁ cara. Tvaṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā amhe vāceyyāsi. Taṁ mayaṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā gihīnaṁ bhāsissāma. Evaṁ mayampi sakkatā bhavissāma garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. “Evamāvuso”ti kho susimo paribbājako sakāya parisāya paṭissuṇitvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho susimo paribbājako āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “icchāmahaṁ, āvuso ānanda, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun”ti. 3 Atha kho āyasmā ānando susimaṁ paribbājakaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando 1092 --- sn12 70:3 bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, susimo paribbājako evamāha: ‘icchāmahaṁ, āvuso ānanda, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun’”ti. “Tenahānanda, susimaṁ pabbājethā”ti. Alattha kho susimo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. 4 Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā hoti: “khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmā”ti. Assosi kho āyasmā susimo: “sambahulehi kira bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmā”ti. Atha kho āyasmā susimo yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi bhikkhūhi saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā susimo te bhikkhū etadavoca: “saccaṁ kirāyasmantehi bhagavato santike aññā byākatā: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmā”ti? “Evamāvuso”ti. 5 “Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhotha—ekopi hutvā bahudhā hotha, bahudhāpi hutvā eko hotha; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ, tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā gacchatha, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karotha, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchatha, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamatha, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasatha parimajjatha, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattethā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. 6 “Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇātha dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. 7 “Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānātha—sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānātha; vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajānātha; sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajānātha; vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajānātha; samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajānātha; vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajānātha; saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajānātha; vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajānātha; mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajānātha; amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajānātha; sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajānātha; anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajānātha; samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajānātha; asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajānātha; vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānātha; avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānāthā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. 8 “Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussaratha, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarathā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. 9 “Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānātha: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā 1093 --- sn12 70:9 kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā, ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāthā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. 10 “Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā viharathā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. 11 “Ettha dāni āyasmanto idañca veyyākaraṇaṁ imesañca dhammānaṁ asamāpatti; idaṁ no, āvuso, kathan”ti? “Paññāvimuttā kho mayaṁ, āvuso susimā”ti. 12 “Na khvāhaṁ imassa āyasmantānaṁ saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me āyasmanto tathā bhāsantu yathāhaṁ imassa āyasmantānaṁ saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti. “Ājāneyyāsi vā tvaṁ, āvuso susima, na vā tvaṁ ājāneyyāsi atha kho paññāvimuttā mayan”ti. 13 Atha kho āyasmā susimo uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā susimo yāvatako tehi bhikkhūhi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. “Pubbe kho, susima, dhammaṭṭhitiñāṇaṁ, pacchā nibbāne ñāṇan”ti. 14 “Na khvāhaṁ, bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṁ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti. “Ājāneyyāsi vā tvaṁ, susima, na vā tvaṁ ājāneyyāsi, atha kho dhammaṭṭhitiñāṇaṁ pubbe, pacchā nibbāne ñāṇaṁ. 15 Taṁ kiṁ maññasi, susima, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Saññā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” …pe… “saṅkhārā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 16 “Tasmātiha, susima, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā vedanā netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci saññā …pe… ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, sabbe saṅkhārā netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 17 Evaṁ passaṁ, susima, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ 1094 --- sn12 70:17 vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 18 ‘Jātipaccayā jarāmaraṇan’ti, susima, passasī”ti? “Evaṁ, bhante”. “‘Bhavapaccayā jātī’ti, susima, passasī”ti? “Evaṁ, bhante”. “‘Upādānapaccayā bhavo’ti, susima, passasī”ti? “Evaṁ, bhante”. “‘Taṇhāpaccayā upādānan’ti, susima, passasī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Vedanāpaccayā taṇhāti … phassapaccayā vedanāti … saḷāyatanapaccayā phassoti … nāmarūpapaccayā saḷāyatananti … viññāṇapaccayā nāmarūpanti … saṅkhārapaccayā viññāṇanti … avijjāpaccayā saṅkhārāti, susima, passasī”ti? “Evaṁ, bhante”. 19 “‘Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti, susima, passasī”ti? “Evaṁ, bhante”. “‘Bhavanirodhā jātinirodho’ti susima, passasī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Upādānanirodhā bhavanirodhoti … taṇhānirodhā upādānanirodhoti … vedanānirodhā taṇhānirodhoti … phassanirodhā vedanānirodhoti … saḷāyatananirodhā phassanirodhoti … nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti … viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti … saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti … avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti, susima, passasī”ti? “Evaṁ, bhante”. 20 “Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhosi—ekopi hutvā bahudhā hosi, bahudhāpi hutvā eko hosi; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ, tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchasi, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karosi, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāno gacchasi, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamasi, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasasi parimajjasi, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattesī”ti? “No hetaṁ, bhante”. 21 “Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇasi dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 22 “Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāsi—sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānāsi …pe… vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānāsī”ti? “No hetaṁ, bhante”. 23 “Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarasi, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. 24 “Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passasi cavamāne …pe… yathākammūpage satte pajānāsī”ti? “No hetaṁ, bhante”. 25 “Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā viharasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. 26 “Ettha dāni, susima, idañca veyyākaraṇaṁ imesañca dhammānaṁ asamāpatti, idaṁ no, susima, kathan”ti? 27 Atha kho āyasmā susimo bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca: “accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yvāhaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. 28 “Taggha tvaṁ, susima, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yo tvaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito. Seyyathāpi, susima, coraṁ āgucāriṁ gahetvā rañño dasseyyuṁ: ‘ayaṁ te, deva, coro āgucārī, imassa yaṁ icchasi taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya: ‘gacchatha, bho, imaṁ purisaṁ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindathā’ti. Tamenaṁ rañño purisā daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindeyyuṁ. Taṁ kiṁ maññasi, susima, api nu so puriso tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyethā”ti? “Evaṁ, bhante”. 29 “Yaṁ 1095 --- sn12 70:29 kho so, susima, puriso tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyetha. Yā evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenakassa pabbajjā, ayaṁ tato dukkhavipākatarā ca kaṭukavipākatarā ca, api ca vinipātāya saṁvattati. Yato ca kho tvaṁ, susima, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuddhi hesā, susima, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiñca saṁvaraṁ āpajjatī”ti. Dasamaṁ. Mahāvaggo sattamo. 30 Tassuddānaṁ Dve assutavatā vuttā, puttamaṁsena cāparaṁ; Atthirāgo ca nagaraṁ, sammasaṁ naḷakalāpiyaṁ; Kosambī upayanti ca, dasamo susimena cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 12.51 6. Dukkhavagga Parivīmaṁsanasutta |51| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Kittāvatā nu kho, bhikkhave, bhikkhu parivīmaṁsamāno parivīmaṁseyya sabbaso sammā dukkhakkhayāyā”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Idha, bhikkhave, bhikkhu parivīmaṁsamāno parivīmaṁsati: ‘yaṁ kho idaṁ anekavidhaṁ nānappakārakaṁ dukkhaṁ loke uppajjati jarāmaraṇaṁ; idaṁ nu kho dukkhaṁ kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ? Kismiṁ sati jarāmaraṇaṁ hoti, kismiṁ asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti? So parivīmaṁsamāno evaṁ pajānāti: ‘yaṁ kho idaṁ anekavidhaṁ nānappakārakaṁ dukkhaṁ loke uppajjati jarāmaraṇaṁ, idaṁ kho dukkhaṁ jātinidānaṁ jātisamudayaṁ jātijātikaṁ jātippabhavaṁ. Jātiyā sati jarāmaraṇaṁ hoti, jātiyā asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti. 4 So jarāmaraṇañca pajānāti, jarāmaraṇasamudayañca pajānāti, jarāmaraṇanirodhañca pajānāti, yā ca jarāmaraṇanirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti, tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī; ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno jarāmaraṇanirodhāya. 5 Athāparaṁ parivīmaṁsamāno parivīmaṁsati: ‘jāti panāyaṁ kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā, kismiṁ sati jāti hoti, kismiṁ asati jāti na hotī’ti? So parivīmaṁsamāno evaṁ pajānāti: ‘jāti bhavanidānā bhavasamudayā bhavajātikā bhavappabhavā; bhave sati jāti hoti, bhave asati jāti na hotī’ti. 6 So jātiñca pajānāti, jātisamudayañca pajānāti, jātinirodhañca pajānāti, yā ca jātinirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti, tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī; ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno jātinirodhāya. 7 Athāparaṁ parivīmaṁsamāno parivīmaṁsati: ‘bhavo panāyaṁ kiṁnidāno …pe… upādānaṁ panidaṁ kiṁnidānaṁ … taṇhā panāyaṁ kiṁnidānā … vedanā … phasso … saḷāyatanaṁ panidaṁ kiṁnidānaṁ … nāmarūpaṁ panidaṁ … viññāṇaṁ panidaṁ … saṅkhārā panime kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā; kismiṁ sati saṅkhārā honti, kismiṁ asati saṅkhārā na hontī’ti? So parivīmaṁsamāno evaṁ pajānāti: ‘saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā; avijjāya sati saṅkhārā honti, avijjāya asati saṅkhārā na hontī’ti. 8 So saṅkhāre ca pajānāti, saṅkhārasamudayañca pajānāti, saṅkhāranirodhañca pajānāti, yā ca saṅkhāranirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti, tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī; ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno saṅkhāranirodhāya. 9 Avijjāgato yaṁ, bhikkhave, purisapuggalo puññañce saṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, puññūpagaṁ hoti viññāṇaṁ. Apuññañce saṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, apuññūpagaṁ hoti viññāṇaṁ. Āneñjañce saṅkhāraṁ abhisaṅkharoti āneñjūpagaṁ hoti viññāṇaṁ. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva puññābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti na apuññābhisaṅkhāraṁ 1096 --- sn12 51:9 abhisaṅkharoti na āneñjābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. Anabhisaṅkharonto anabhisañcetayanto na kiñci loke upādiyati; anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 10 So sukhañce vedanaṁ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti. Dukkhañce vedanaṁ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti. Adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti. So sukhañce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati. Dukkhañce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati. Adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati. 11 So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmīti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmīti pajānāti. Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissanti, sarīrāni avasissantīti pajānāti. 12 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso kumbhakārapākā uṇhaṁ kumbhaṁ uddharitvā same bhūmibhāge paṭisisseyya. Tatra yāyaṁ usmā sā tattheva vūpasameyya, kapallāni avasisseyyuṁ. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmīti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmīti pajānāti. Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissanti, sarīrāni avasissantīti pajānāti. 13 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu kho khīṇāsavo bhikkhu puññābhisaṅkhāraṁ vā abhisaṅkhareyya apuññābhisaṅkhāraṁ vā abhisaṅkhareyya āneñjābhisaṅkhāraṁ vā abhisaṅkhareyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 14 “Sabbaso vā pana saṅkhāresu asati, saṅkhāranirodhā api nu kho viññāṇaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 15 “Sabbaso vā pana viññāṇe asati, viññāṇanirodhā api nu kho nāmarūpaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 16 “Sabbaso vā pana nāmarūpe asati, nāmarūpanirodhā api nu kho saḷāyatanaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 17 “Sabbaso vā pana saḷāyatane asati, saḷāyatananirodhā api nu kho phasso paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 18 “Sabbaso vā pana phasse asati, phassanirodhā api nu kho vedanā paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 19 “Sabbaso vā pana vedanāya asati, vedanānirodhā api nu kho taṇhā paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 20 “Sabbaso vā pana taṇhāya asati, taṇhānirodhā api nu kho upādānaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 21 “Sabbaso vā pana upādāne asati, upādānanirodhā api nu kho bhavo paññāyethā”ti. “No hetaṁ, bhante”. 22 “Sabbaso vā pana bhave asati, bhavanirodhā api nu kho jāti paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 23 “Sabbaso vā pana jātiyā asati, jātinirodhā api nu kho jarāmaraṇaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 24 “Sādhu sādhu, bhikkhave, evametaṁ, bhikkhave, netaṁ aññathā. Saddahatha me taṁ, bhikkhave, adhimuccatha, nikkaṅkhā ettha hotha nibbicikicchā. Esevanto dukkhassā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.34 4. Kaḷārakhattiyavagga Dutiyañāṇavatthusutta |34| Sāvatthiyaṁ viharati. “Sattasattari vo, bhikkhave, ñāṇavatthūni desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamāni, bhikkhave, sattasattari ñāṇavatthūni? Jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṁ; asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṁ; atītampi addhānaṁ jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṁ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṁ; anāgatampi addhānaṁ jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṁ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṁ; yampissa taṁ dhammaṭṭhitiñāṇaṁ tampi khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammanti ñāṇaṁ. 3 Bhavapaccayā jātīti ñāṇaṁ …pe… upādānapaccayā bhavoti ñāṇaṁ … taṇhāpaccayā upādānanti ñāṇaṁ … vedanāpaccayā taṇhāti ñāṇaṁ … phassapaccayā vedanāti ñāṇaṁ … saḷāyatanapaccayā phassoti ñāṇaṁ … nāmarūpapaccayā saḷāyatananti ñāṇaṁ … viññāṇapaccayā nāmarūpanti ñāṇaṁ … saṅkhārapaccayā viññāṇanti ñāṇaṁ; 1097 --- sn12 34:3 avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṁ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṁ; atītampi addhānaṁ avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṁ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṁ; anāgatampi addhānaṁ avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṁ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṁ; yampissa taṁ dhammaṭṭhitiñāṇaṁ tampi khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammanti ñāṇaṁ. Imāni vuccanti, bhikkhave, sattasattari ñāṇavatthūnī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.45 5. Gahapativagga Ñātikasutta |45| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā ñātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho bhagavā rahogato paṭisallāno imaṁ dhammapariyāyaṁ abhāsi: 2 “Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 3 Sotañca paṭicca sadde ca …pe… ghānañca paṭicca gandhe ca … jivhañca paṭicca rase ca … kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca … manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 4 Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 5 Sotañca paṭicca sadde ca …pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 6 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato upassuti ṭhito hoti. Addasā kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ upassuti ṭhitaṁ. Disvāna taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “assosi no tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyan”ti? “Evaṁ, bhante”ti. “Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ; pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ; dhārehi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ. Atthasaṁhito ayaṁ, bhikkhu, dhammapariyāyo ādibrahmacariyako”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.1 1. Buddhavagga Paṭiccasamuppādasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “paṭiccasamuppādaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamo ca, bhikkhave, paṭiccasamuppādo? Avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ; viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ; nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ; saḷāyatanapaccayā phasso; phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, paṭiccasamuppādo. 3 Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho; nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho; saḷāyatananirodhā phassanirodho; phassanirodhā vedanānirodho; vedanānirodhā taṇhānirodho; taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.20 2. Āhāravagga Paccayasutta |20| Sāvatthiyaṁ viharati. “Paṭiccasamuppādañca vo, bhikkhave, desessāmi paṭiccasamuppanne ca dhamme. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamo ca, bhikkhave, paṭiccasamuppādo? Jātipaccayā, 1098 --- sn12 20:2 bhikkhave, jarāmaraṇaṁ. Uppādā vā tathāgatānaṁ anuppādā vā tathāgatānaṁ, ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā. Taṁ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. ‘Passathā’ti cāha: ‘jātipaccayā, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ’. 3 Bhavapaccayā, bhikkhave, jāti …pe… upādānapaccayā, bhikkhave, bhavo … taṇhāpaccayā, bhikkhave, upādānaṁ … vedanāpaccayā, bhikkhave, taṇhā … phassapaccayā, bhikkhave, vedanā … saḷāyatanapaccayā, bhikkhave, phasso … nāmarūpapaccayā, bhikkhave, saḷāyatanaṁ … viññāṇapaccayā, bhikkhave, nāmarūpaṁ … saṅkhārapaccayā, bhikkhave, viññāṇaṁ … avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā uppādā vā tathāgatānaṁ anuppādā vā tathāgatānaṁ, ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā. Taṁ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. ‘Passathā’ti cāha: ‘avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā’. Iti kho, bhikkhave, yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā idappaccayatā—ayaṁ vuccati, bhikkhave, paṭiccasamuppādo. 4 Katame ca, bhikkhave, paṭiccasamuppannā dhammā? Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, aniccaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammaṁ. Jāti, bhikkhave, aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Bhavo, bhikkhave, anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo. Upādānaṁ bhikkhave …pe… taṇhā, bhikkhave … vedanā, bhikkhave … phasso, bhikkhave … saḷāyatanaṁ, bhikkhave … nāmarūpaṁ, bhikkhave … viññāṇaṁ, bhikkhave … saṅkhārā, bhikkhave … avijjā, bhikkhave, aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Ime vuccanti, bhikkhave, paṭiccasamuppannā dhammā. 5 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa ‘ayañca paṭiccasamuppādo, ime ca paṭiccasamuppannā dhammā’ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, so vata pubbantaṁ vā paṭidhāvissati: ‘ahosiṁ nu kho ahaṁ atītamaddhānaṁ, nanu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ, kiṁ nu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ, kathaṁ nu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ, kiṁ hutvā kiṁ ahosiṁ nu kho ahaṁ atītamaddhānan’ti; aparantaṁ vā upadhāvissati: ‘bhavissāmi nu kho ahaṁ anāgatamaddhānaṁ, nanu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ, kiṁ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ, kathaṁ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ, kiṁ hutvā kiṁ bhavissāmi nu kho ahaṁ anāgatamaddhānan’ti; etarahi vā paccuppannaṁ addhānaṁ ajjhattaṁ kathaṅkathī bhavissati: ‘ahaṁ nu khosmi, no nu khosmi, kiṁ nu khosmi, kathaṁ nu khosmi, ayaṁ nu kho satto kuto āgato, so kuhiṁ gamissatī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Tathā hi, bhikkhave, ariyasāvakassa ayañca paṭiccasamuppādo ime ca paṭiccasamuppannā dhammā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā”ti. Dasamaṁ. Āhāravaggo dutiyo. 6 Tassuddānaṁ Āhāraṁ phagguno ceva, Dve ca samaṇabrāhmaṇā; Kaccānagotta dhammakathikaṁ, Acelaṁ timbarukena ca; Bālapaṇḍitato ceva, Dasamo paccayena cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 12.64 7. Mahāvagga Atthirāgasutta |64| Sāvatthiyaṁ viharati. “Cattārome, bhikkhave, āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya. Katame cattāro? Kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ catutthaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya. 2 Kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sadaraṁ saupāyāsanti vadāmi. 3 Phasse ce, bhikkhave, āhāre …pe… manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre … 1099 --- sn12 64:3 viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sadaraṁ saupāyāsanti vadāmi. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, rajako vā cittakārako vā sati rajanāya vā lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā suparimaṭṭhe vā phalake bhittiyā vā dussapaṭṭe vā itthirūpaṁ vā purisarūpaṁ vā abhinimmineyya sabbaṅgapaccaṅgaṁ; evameva kho, bhikkhave, kabaḷīkāre ce āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sadaraṁ saupāyāsanti vadāmi. 5 Phasse ce, bhikkhave, āhāre …pe… manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre … viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sadaraṁ saupāyāsanti vadāmi. 6 Kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ avirūḷhaṁ. Yattha appatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ, natthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha natthi saṅkhārānaṁ vuddhi, natthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha natthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, asokaṁ taṁ, bhikkhave, adaraṁ anupāyāsanti vadāmi. 7 Phasse ce, bhikkhave, āhāre …pe… manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre … viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ avirūḷhaṁ. Yattha appatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ, natthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha natthi saṅkhārānaṁ vuddhi, natthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha natthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, asokaṁ taṁ, bhikkhave, adaraṁ anupāyāsanti vadāmi. 8 Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgāraṁ vā kūṭāgārasālaṁ vā uttarāya vā dakkhiṇāya vā pācīnāya vā vātapānā sūriye uggacchante vātapānena rasmi pavisitvā kvāssa patiṭṭhitā”ti? “Pacchimāyaṁ, bhante, bhittiyan”ti. “Pacchimā ce, bhikkhave, bhitti nāssa kvāssa patiṭṭhitā”ti? “Pathaviyaṁ, bhante”ti. “Pathavī ce, bhikkhave, nāssa kvāssa patiṭṭhitā”ti? “Āpasmiṁ, bhante”ti. “Āpo ce, bhikkhave, nāssa kvāssa patiṭṭhitā”ti? “Appatiṭṭhitā, bhante”ti. “Evameva kho, bhikkhave, kabaḷīkāre ce āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā …pe…. 9 Phasse ce, bhikkhave, āhāre … manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre … viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ avirūḷhaṁ. Yattha appatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ, natthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha natthi saṅkhārānaṁ vuddhi, natthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha natthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ 1100 --- sn12 64:9 asokaṁ taṁ, bhikkhave, adaraṁ anupāyāsanti vadāmī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.82 9. Antarapeyyāla Satthusutta |82| Sāvatthiyaṁ viharati. “Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ jarāmaraṇe yathābhūtaṁ ñāṇāya satthā pariyesitabbo; jarāmaraṇasamudayaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ jarāmaraṇasamudaye yathābhūtaṁ ñāṇāya satthā pariyesitabbo; jarāmaraṇanirodhaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ jarāmaraṇanirodhe yathābhūtaṁ ñāṇāya satthā pariyesitabbo; jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṁ ñāṇāya satthā pariyesitabbo”ti. (Suttanto eko.) Paṭhamaṁ. (Sabbesaṁ peyyālo evaṁ vitthāretabbo.) 0 Saṁyutta Nikāya 12.60 6. Dukkhavagga Nidānasutta |60| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamo. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva gambhīro cāyaṁ, bhante, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca, atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyatī”ti. 2 “Mā hevaṁ, ānanda, mā hevaṁ, ānanda. Gambhīro cāyaṁ, ānanda, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca. Etassa, ānanda, dhammassa ananubodhā appaṭivedhā evamayaṁ pajā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā muñjapabbajabhūtā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattati. 3 Upādāniyesu, ānanda, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 4 Seyyathāpi, ānanda, mahārukkho. Tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca tiriyaṅgamāni, sabbāni tāni uddhaṁ ojaṁ abhiharanti. Evañhi so, ānanda, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Evameva kho, ānanda, upādāniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 5 Upādāniyesu, ānanda, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 6 Seyyathāpi, ānanda, mahārukkho. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya. So taṁ rukkhaṁ mūle chindeyya, mūle chetvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya antamaso usīranāḷimattānipi. So taṁ rukkhaṁ khaṇḍākhaṇḍikaṁ chindeyya. Khaṇḍākhaṇḍikaṁ chinditvā phāleyya; phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya, sakalikaṁ sakalikaṁ karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahetvā masiṁ kareyya, masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya, nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evañhi so, ānanda, mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Evameva kho, ānanda, upādāniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Dasamaṁ. Dukkhavaggo chaṭṭho. 7 Tassuddānaṁ Parivīmaṁsanupādānaṁ, dve ca saṁyojanāni ca; Mahārukkhena dve vuttā, taruṇena ca sattamaṁ; Nāmarūpañca viññāṇaṁ, nidānena ca te dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 12.5 1. Buddhavagga Sikhīsutta |5| “Sikhissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa …pe…. 0 Saṁyutta Nikāya 12.41 5. Gahapativagga Pañcaverabhayasutta |41| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 2 “Yato kho, gahapati, ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, catūhi ca sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ariyo cassa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi 1101 --- sn12 41:2 khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano’ti. 3 Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti? Yaṁ, gahapati, pāṇātipātī pāṇātipātapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati, pāṇātipātā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. 4 Yaṁ, gahapati, adinnādāyī adinnādānapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati, adinnādānā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. 5 Yaṁ, gahapati, kāmesumicchācārī kāmesumicchācārapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati, kāmesumicchācārā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. 6 Yaṁ, gahapati, musāvādī musāvādapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati, musāvādā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. 7 Yaṁ, gahapati, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī surāmerayamajjapamādaṭṭhānapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. Imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. 8 Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti? Idha, gahapati, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. 9 Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. 10 Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. 11 Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. 12 Katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho? Idha, gahapati, ariyasāvako paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti: ‘iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imasmiṁ asati idaṁ na hoti; imassuppādā idaṁ uppajjati, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati. Yadidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayamassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho. 13 Yato kho, gahapati, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano’”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.24 3. Dasabalavagga Aññatitthiyasutta |24| Rājagahe viharati veḷuvane. Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: “atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṁ. Yannūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyan”ti. 2 Atha kho āyasmā sāriputto yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo 1102 --- sn12 24:2 tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ sāriputtaṁ te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ: 3 “Santāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkataṁ dukkhaṁ paññapenti. Santi panāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṅkataṁ dukkhaṁ paññapenti. Santāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkatañca paraṅkatañca dukkhaṁ paññapenti. Santi panāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti. Idha, panāvuso sāriputta, samaṇo gotamo kiṁvādī kimakkhāyī? Kathaṁ byākaramānā ca mayaṁ vuttavādino ceva samaṇassa gotamassa assāma, na ca samaṇaṁ gotamaṁ abhūtena abbhācikkheyyāma, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyāma, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti? 4 “Paṭiccasamuppannaṁ kho, āvuso, dukkhaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiṁ paṭicca? Phassaṁ paṭicca. Iti vadaṁ vuttavādī ceva bhagavato assa, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṁ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyya. 5 Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkataṁ dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṅkataṁ dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkatañca paraṅkatañca dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. 6 Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkataṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṅkataṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkatañca paraṅkatañca dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti. 7 Assosi kho āyasmā ānando āyasmato sāriputtassa tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho āyasmā ānando rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako āyasmato sāriputtassa tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. 8 “Sādhu sādhu, ānanda, yathā taṁ sāriputto sammā byākaramāno byākareyya. Paṭiccasamuppannaṁ kho, ānanda, dukkhaṁ vuttaṁ mayā. Kiṁ paṭicca? Phassaṁ paṭicca. Iti vadaṁ vuttavādī ceva me assa, na ca maṁ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṁ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyya. 9 Tatrānanda, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkataṁ dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. 10 Tatrānanda, yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkataṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 11 Ekamidāhaṁ, ānanda, samayaṁ idheva rājagahe viharāmi veḷuvane kalandakanivāpe. Atha khvāhaṁ, ānanda, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṁ. Yannūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyan’ti. 12 Atha khvāhaṁ, ānanda, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo 1103 --- sn12 24:12 tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodiṁ. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho maṁ, ānanda, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ: 13 ‘Santāvuso gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkataṁ dukkhaṁ paññapenti. Santi panāvuso gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṅkataṁ dukkhaṁ paññapenti. Santāvuso gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkatañca paraṅkatañca dukkhaṁ paññapenti. Santi panāvuso gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti. Idha no āyasmā gotamo kiṁvādī kimakkhāyī? Kathaṁ byākaramānā ca mayaṁ vuttavādino ceva āyasmato gotamassa assāma, na ca āyasmantaṁ gotamaṁ abhūtena abbhācikkheyyāma, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyāma, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā’ti? 14 Evaṁ vuttāhaṁ, ānanda, te aññatitthiye paribbājake etadavocaṁ: ‘paṭiccasamuppannaṁ kho, āvuso, dukkhaṁ vuttaṁ mayā. Kiṁ paṭicca? Phassaṁ paṭicca. Iti vadaṁ vuttavādī ceva me assa, na ca maṁ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṁ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyāti. 15 Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkataṁ dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. 16 Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkataṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’”ti. 17 “Acchariyaṁ bhante, abbhutaṁ bhante. Yatra hi nāma ekena padena sabbo attho vutto bhavissati. Siyā nu kho, bhante, esevattho vitthārena vuccamāno gambhīro ceva assa gambhīrāvabhāso cā”ti? 18 “Tena hānanda, taññevettha paṭibhātū”ti. “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ: ‘jarāmaraṇaṁ, āvuso ānanda, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavan’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ: ‘jarāmaraṇaṁ kho, āvuso, jātinidānaṁ jātisamudayaṁ jātijātikaṁ jātipabhavan’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ. 19 Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ: ‘jāti panāvuso ānanda, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ: ‘jāti kho, āvuso, bhavanidānā bhavasamudayā bhavajātikā bhavappabhavā’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ. 20 Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ: ‘bhavo panāvuso ānanda, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ: ‘bhavo kho, āvuso, upādānanidāno upādānasamudayo upādānajātiko upādānappabhavo’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ. 21 Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ—upādānaṁ panāvuso …pe… taṇhā panāvuso …pe… vedanā panāvuso …pe… sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ: ‘phasso panāvuso ānanda, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ: ‘phasso kho, āvuso, saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanappabhavo’ti. ‘Channaṁ tveva, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā phassanirodho; phassanirodhā vedanānirodho; vedanānirodhā taṇhānirodho; taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.72–81 8. Samaṇabrāhmaṇavagga Jātisuttādidasaka |72-81| “Sāvatthiyaṁ viharati. Jātiṁ nappajānanti …pe…. 2 “Bhavaṁ nappajānanti …pe…. 3 “Upādānaṁ nappajānanti …pe…. 4 “Taṇhaṁ nappajānanti …pe…. 5 “Vedanaṁ nappajānanti …pe…. 6 “Phassaṁ nappajānanti 1104 --- sn12 72-81:6 …pe…. 7 “Saḷāyatanaṁ nappajānanti …pe…. 8 “Nāmarūpaṁ nappajānanti …pe…. 9 “Viññāṇaṁ nappajānanti …pe…. 10 “Saṅkhāre nappajānanti, saṅkhārasamudayaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti …pe… pajānanti …pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Ekādasamaṁ. Samaṇabrāhmaṇavaggo aṭṭhamo. 11 Tassuddānaṁ Paccayekādasa vuttā, catusaccavibhajjanā; Samaṇabrāhmaṇavaggo, nidāne bhavati aṭṭhamo. 12 vagguddānaṁ Buddho āhāro dasabalo, Kaḷāro gahapatipañcamo; Dukkhavaggo mahāvaggo, Aṭṭhamo samaṇabrāhmaṇoti. 0 Saṁyutta Nikāya 12.55 6. Dukkhavagga Mahārukkhasutta |55| Sāvatthiyaṁ viharati. “Upādāniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. Tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca tiriyaṅgamāni, sabbāni tāni uddhaṁ ojaṁ abhiharanti. Evañhi so, bhikkhave, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 3 Upādāniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya. So taṁ rukkhaṁ mūle chindeyya, mūlaṁ chinditvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya antamaso usīranāḷimattānipi. So taṁ rukkhaṁ khaṇḍākhaṇḍikaṁ chindeyya, khaṇḍākhaṇḍikaṁ chinditvā phāleyya, phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya, sakalikaṁ sakalikaṁ karitvā vātātape visoseyya; vātātape visosetvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahetvā masiṁ kareyya, masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evañhi so, bhikkhave, mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.30 3. Dasabalavagga Dutiyasamaṇabrāhmaṇasutta |30| Sāvatthiyaṁ viharati. “Tatra kho …pe… ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ nappajānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti te vata jarāmaraṇaṁ samatikkamma ṭhassantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Jātiṁ nappajānanti …pe… bhavaṁ … upādānaṁ … taṇhaṁ … vedanaṁ … phassaṁ … saḷāyatanaṁ … nāmarūpaṁ … viññāṇaṁ … saṅkhāre nappajānanti, saṅkhārasamudayaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti te vata saṅkhāre samatikkamma ṭhassantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 2 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ pajānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ pajānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ pajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti te vata jarāmaraṇaṁ samatikkamma ṭhassantīti ṭhānametaṁ vijjati. Jātiṁ pajānanti …pe… bhavaṁ … upādānaṁ … taṇhaṁ … vedanaṁ … phassaṁ … saḷāyatanaṁ … nāmarūpaṁ … viññāṇaṁ … saṅkhāre pajānanti, saṅkhārasamudayaṁ pajānanti, saṅkhāranirodhaṁ pajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti. Te vata saṅkhāre samatikkamma ṭhassantīti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Dasamaṁ. Dasabalavaggo tatiyo. 3 Tassuddānaṁ Dve dasabalā upanisā ca, Aññatitthiyabhūmijo; Upavāṇo paccayo bhikkhu, Dve ca samaṇabrāhmaṇāti. 0 Saṁyutta Nikāya 12.11 2. Āhāravagga Āhārasutta |11| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme … “cattārome, bhikkhave, āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya. Katame cattāro? Kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ 1105 --- sn12 11:1 catutthaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya. 2 Ime, bhikkhave, cattāro āhārā kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Ime cattāro āhārā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā. Taṇhā cāyaṁ, bhikkhave, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Taṇhā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā. Vedanā cāyaṁ, bhikkhave, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā. Phasso cāyaṁ, bhikkhave, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? Phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo. Saḷāyatanañcidaṁ, bhikkhave, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ? Saḷāyatanaṁ nāmarūpanidānaṁ nāmarūpasamudayaṁ nāmarūpajātikaṁ nāmarūpapabhavaṁ. Nāmarūpañcidaṁ, bhikkhave, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ? Nāmarūpaṁ viññāṇanidānaṁ viññāṇasamudayaṁ viññāṇajātikaṁ viññāṇapabhavaṁ. Viññāṇañcidaṁ, bhikkhave, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ? Viññāṇaṁ saṅkhāranidānaṁ saṅkhārasamudayaṁ saṅkhārajātikaṁ saṅkhārapabhavaṁ. Saṅkhārā cime, bhikkhave, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā. 3 Iti kho, bhikkhave, avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.35 4. Kaḷārakhattiyavagga Avijjāpaccayasutta |35| Sāvatthiyaṁ viharati. “Avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘katamaṁ nu kho, bhante, jarāmaraṇaṁ, kassa ca panidaṁ jarāmaraṇan’ti? ‘No kallo pañho’ti bhagavā avoca, ‘katamaṁ jarāmaraṇaṁ, kassa ca panidaṁ jarāmaraṇan’ti iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ‘aññaṁ jarāmaraṇaṁ aññassa ca panidaṁ jarāmaraṇan’ti, iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ubhayametaṁ ekatthaṁ byañjanameva nānaṁ. Taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te, bhikkhu, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti: ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti. 2 “Katamā nu kho, bhante, jāti, kassa ca panāyaṁ jātī”ti? “No kallo pañho”ti bhagavā avoca, “‘katamā jāti, kassa ca panāyaṁ jātī’ti iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ‘aññā jāti aññassa ca panāyaṁ jātī’ti iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ubhayametaṁ ekatthaṁ byañjanameva nānaṁ. Taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te, bhikkhu, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti: ‘bhavapaccayā jātī’”ti. 3 “Katamo nu kho, bhante, bhavo, kassa ca panāyaṁ bhavo”ti? “No kallo pañho”ti bhagavā avoca, “‘katamo bhavo, kassa ca panāyaṁ bhavo’ti iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ‘añño bhavo aññassa ca panāyaṁ bhavo’ti iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ubhayametaṁ ekatthaṁ byañjanameva nānaṁ. Taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti; aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te, bhikkhu, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti: ‘upādānapaccayā bhavo’ti …pe… ‘taṇhāpaccayā upādānanti … vedanāpaccayā taṇhāti … phassapaccayā vedanāti … saḷāyatanapaccayā phassoti … nāmarūpapaccayā saḷāyatananti … viññāṇapaccayā nāmarūpanti … saṅkhārapaccayā viññāṇan’”ti. 4 “Katame nu kho, bhante, saṅkhārā, kassa ca panime saṅkhārā”ti? “No kallo pañho”ti bhagavā avoca, “‘katame saṅkhārā kassa ca panime saṅkhārā’ti iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ‘aññe saṅkhārā aññassa ca panime saṅkhārā’ti iti vā, 1106 --- sn12 35:4 bhikkhu, yo vadeyya, ubhayametaṁ ekatthaṁ byañjanameva nānaṁ. Taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti; aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te, bhikkhu, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti: ‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti. 5 “Avijjāya tveva, bhikkhu, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyikāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici. ‘Katamaṁ jarāmaraṇaṁ, kassa ca panidaṁ jarāmaraṇaṁ’ iti vā, ‘aññaṁ jarāmaraṇaṁ, aññassa ca panidaṁ jarāmaraṇaṁ’ iti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ’ iti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ’ iti vā. Sabbānissa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅkatāni āyatiṁ anuppādadhammāni. 6 Avijjāya tveva, bhikkhu, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyikāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici. ‘Katamā jāti, kassa ca panāyaṁ jāti’ iti vā, ‘aññā jāti, aññassa ca panāyaṁ jāti’ iti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ’ iti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ’ iti vā. Sabbānissa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅkatāni āyatiṁ anuppādadhammāni. 7 Avijjāya tveva, bhikkhu, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyikāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici. Katamo bhavo …pe… katamaṁ upādānaṁ … katamā taṇhā … katamā vedanā … katamo phasso … katamaṁ saḷāyatanaṁ … katamaṁ nāmarūpaṁ … katamaṁ viññāṇaṁ …pe…. 8 Avijjāya tveva, bhikkhu, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyikāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici. ‘Katame saṅkhārā, kassa ca panime saṅkhārā’ iti vā, ‘aññe saṅkhārā, aññassa ca panime saṅkhārā’ iti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ’ iti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ, aññaṁ sarīraṁ’ iti vā. Sabbānissa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅkatāni āyatiṁ anuppādadhammānī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.50 5. Gahapativagga Dutiyaariyasāvakasutta |50| Sāvatthiyaṁ viharati. “Na, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa evaṁ hoti: ‘kiṁ nu kho kismiṁ sati kiṁ hoti, kissuppādā kiṁ uppajjati? Kismiṁ sati saṅkhārā honti, kismiṁ sati viññāṇaṁ hoti, kismiṁ sati nāmarūpaṁ hoti, kismiṁ sati saḷāyatanaṁ hoti, kismiṁ sati phasso hoti, kismiṁ sati vedanā hoti, kismiṁ sati taṇhā hoti, kismiṁ sati upādānaṁ hoti, kismiṁ sati bhavo hoti, kismiṁ sati jāti hoti, kismiṁ sati jarāmaraṇaṁ hotī’ti? 2 Atha kho, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti: ‘imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati. Avijjāya sati saṅkhārā honti; saṅkhāresu sati viññāṇaṁ hoti; viññāṇe sati nāmarūpaṁ hoti; nāmarūpe sati saḷāyatanaṁ hoti; saḷāyatane sati phasso hoti; phasse sati vedanā hoti; vedanāya sati taṇhā hoti; taṇhāya sati upādānaṁ hoti; upādāne sati bhavo hoti; bhave sati jāti hoti; jātiyā sati jarāmaraṇaṁ hotī’ti. So evaṁ pajānāti: ‘evamayaṁ loko samudayatī’ti. 3 Na, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa evaṁ hoti: ‘kiṁ nu kho kismiṁ asati kiṁ na hoti, kissa nirodhā kiṁ nirujjhati? Kismiṁ asati saṅkhārā na honti, kismiṁ asati viññāṇaṁ na hoti, kismiṁ asati nāmarūpaṁ na hoti, kismiṁ asati saḷāyatanaṁ na hoti, kismiṁ asati phasso na hoti, kismiṁ asati vedanā na hoti, kismiṁ asati taṇhā na hoti …pe… upādānaṁ … bhavo … jāti … kismiṁ asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti? 4 Atha kho, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti: ‘imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati. Avijjāya asati saṅkhārā na honti; saṅkhāresu asati viññāṇaṁ na hoti; viññāṇe asati nāmarūpaṁ na hoti; nāmarūpe asati saḷāyatanaṁ na hoti …pe… jātiyā asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti. So evaṁ pajānāti: ‘evamayaṁ loko nirujjhatī’ti. 5 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ lokassa samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṁ saddhammaṁ itipi, passati imaṁ saddhammaṁ itipi, sekkhena ñāṇena samannāgato itipi, sekkhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṁ samāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṁ āhacca tiṭṭhati itipī”ti. Dasamaṁ. 1107 --- sn12 50:5 Gahapativaggo pañcamo. 6 Tassuddānaṁ Dve pañcaverabhayā vuttā, dukkhaṁ loko ca ñātikaṁ; Aññataraṁ jāṇussoṇi ca, lokāyatikena aṭṭhamaṁ; Dve ariyasāvakā vuttā, vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 12.71 8. Samaṇabrāhmaṇavagga Jarāmaraṇasutta |71| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā …pe… “ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ nappajānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 2 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ pajānanti …pe… paṭipadaṁ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. (Suttanto eko.) Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.14 2. Āhāravagga Dutiyasamaṇabrāhmaṇasutta |14| Sāvatthiyaṁ viharati. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ime dhamme nappajānanti, imesaṁ dhammānaṁ samudayaṁ nappajānanti, imesaṁ dhammānaṁ nirodhaṁ nappajānanti, imesaṁ dhammānaṁ nirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti, katame dhamme nappajānanti, katamesaṁ dhammānaṁ samudayaṁ nappajānanti, katamesaṁ dhammānaṁ nirodhaṁ nappajānanti, katamesaṁ dhammānaṁ nirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti? 2 Jarāmaraṇaṁ nappajānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; jātiṁ …pe… bhavaṁ … upādānaṁ … taṇhaṁ … vedanaṁ … phassaṁ … saḷāyatanaṁ … nāmarūpaṁ … viññāṇaṁ … saṅkhāre nappajānanti, saṅkhārasamudayaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti. Ime dhamme nappajānanti, imesaṁ dhammānaṁ samudayaṁ nappajānanti, imesaṁ dhammānaṁ nirodhaṁ nappajānanti, imesaṁ dhammānaṁ nirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti. Na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 3 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ime dhamme pajānanti, imesaṁ dhammānaṁ samudayaṁ pajānanti, imesaṁ dhammānaṁ nirodhaṁ pajānanti, imesaṁ dhammānaṁ nirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti, katame dhamme pajānanti, katamesaṁ dhammānaṁ samudayaṁ pajānanti, katamesaṁ dhammānaṁ nirodhaṁ pajānanti, katamesaṁ dhammānaṁ nirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti? 4 Jarāmaraṇaṁ pajānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ pajānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ pajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti; jātiṁ …pe… bhavaṁ … upādānaṁ … taṇhaṁ … vedanaṁ … phassaṁ … saḷāyatanaṁ … nāmarūpaṁ … viññāṇaṁ … saṅkhāre pajānanti, saṅkhārasamudayaṁ pajānanti, saṅkhāranirodhaṁ pajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti. Ime dhamme pajānanti, imesaṁ dhammānaṁ samudayaṁ pajānanti, imesaṁ dhammānaṁ nirodhaṁ pajānanti, imesaṁ dhammānaṁ nirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti. Te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā, brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.65 7. Mahāvagga Nagarasutta |65| Sāvatthiyaṁ viharati. “Pubbe me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘kicchā vatāyaṁ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca. Atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṁ nappajānāti jarāmaraṇassa. Kudāssu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṁ paññāyissati jarāmaraṇassā’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, kiṁpaccayā jarāmaraṇan’ti? 1108 --- sn12 65:1 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘jātiyā kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, jātipaccayā jarāmaraṇan’ti. 2 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘kimhi nu kho sati jāti hoti …pe… bhavo hoti … upādānaṁ hoti … taṇhā hoti … vedanā hoti … phasso hoti … saḷāyatanaṁ hoti … nāmarūpaṁ hoti … kiṁpaccayā nāmarūpan’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘viññāṇe kho sati nāmarūpaṁ hoti, viññāṇapaccayā nāmarūpan’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘kimhi nu kho sati viññāṇaṁ hoti, kiṁpaccayā viññāṇan’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘nāmarūpe kho sati viññāṇaṁ hoti, nāmarūpapaccayā viññāṇan’ti. 3 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi—paccudāvattati kho idaṁ viññāṇaṁ nāmarūpamhā na paraṁ gacchati. Ettāvatā jāyetha vā jīyetha vā mīyetha vā cavetha vā upapajjetha vā, yadidaṁ nāmarūpapaccayā viññāṇaṁ; viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ; nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ; saḷāyatanapaccayā phasso …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. ‘Samudayo, samudayo’ti kho me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi ñāṇaṁ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. 4 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘kimhi nu kho asati, jarāmaraṇaṁ na hoti; kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘jātiyā kho asati, jarāmaraṇaṁ na hoti; jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘kimhi nu kho asati jāti na hoti …pe… bhavo na hoti … upādānaṁ na hoti … taṇhā na hoti … vedanā na hoti … phasso na hoti … saḷāyatanaṁ na hoti … nāmarūpaṁ na hoti. Kissa nirodhā nāmarūpanirodho’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘viññāṇe kho asati, nāmarūpaṁ na hoti; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho’ti. 5 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘kimhi nu kho asati viññāṇaṁ na hoti; kissa nirodhā viññāṇanirodho’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘nāmarūpe kho asati, viññāṇaṁ na hoti; nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho’ti. 6 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi—adhigato kho myāyaṁ maggo bodhāya yadidaṁ—nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho; nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho; saḷāyatananirodhā phassanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. ‘Nirodho, nirodho’ti kho me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi ñāṇaṁ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. 7 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso araññe pavane caramāno passeyya purāṇaṁ maggaṁ purāṇañjasaṁ pubbakehi manussehi anuyātaṁ. So tamanugaccheyya. Tamanugacchanto passeyya purāṇaṁ nagaraṁ purāṇaṁ rājadhāniṁ pubbakehi manussehi ajjhāvuṭṭhaṁ ārāmasampannaṁ vanasampannaṁ pokkharaṇīsampannaṁ uddhāpavantaṁ ramaṇīyaṁ. Atha kho so, bhikkhave, puriso rañño vā rājamahāmattassa vā āroceyya: ‘yagghe, bhante, jāneyyāsi—ahaṁ addasaṁ araññe pavane caramāno purāṇaṁ maggaṁ purāṇañjasaṁ pubbakehi manussehi anuyātaṁ tamanugacchiṁ. Tamanugacchanto addasaṁ purāṇaṁ nagaraṁ purāṇaṁ rājadhāniṁ pubbakehi manussehi ajjhāvuṭṭhaṁ ārāmasampannaṁ vanasampannaṁ pokkharaṇīsampannaṁ uddhāpavantaṁ ramaṇīyaṁ. Taṁ, bhante, nagaraṁ māpehī’ti. Atha kho so, bhikkhave, rājā vā rājamahāmatto vā taṁ nagaraṁ māpeyya. Tadassa nagaraṁ aparena samayena iddhañceva phītañca bāhujaññaṁ ākiṇṇamanussaṁ vuddhivepullappattaṁ. Evameva khvāhaṁ, bhikkhave, addasaṁ purāṇaṁ maggaṁ purāṇañjasaṁ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyātaṁ. 8 Katamo ca so, bhikkhave, purāṇamaggo purāṇañjaso pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāto? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho so, bhikkhave, purāṇamaggo purāṇañjaso pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāto, tamanugacchiṁ; tamanugacchanto jarāmaraṇaṁ abbhaññāsiṁ; jarāmaraṇasamudayaṁ abbhaññāsiṁ; jarāmaraṇanirodhaṁ abbhaññāsiṁ; jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abbhaññāsiṁ. Tamanugacchiṁ; tamanugacchanto 1109 --- sn12 65:8 jātiṁ abbhaññāsiṁ …pe… bhavaṁ abbhaññāsiṁ … upādānaṁ abbhaññāsiṁ … taṇhaṁ abbhaññāsiṁ … vedanaṁ abbhaññāsiṁ … phassaṁ abbhaññāsiṁ … saḷāyatanaṁ abbhaññāsiṁ … nāmarūpaṁ abbhaññāsiṁ … viññāṇaṁ abbhaññāsiṁ. Tamanugacchiṁ; tamanugacchanto saṅkhāre abbhaññāsiṁ; saṅkhārasamudayaṁ abbhaññāsiṁ; saṅkhāranirodhaṁ abbhaññāsiṁ; saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abbhaññāsiṁ. Tadabhiññāya ācikkhiṁ bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Tayidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ iddhañceva phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitan”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.21 3. Dasabalavagga Dasabalasutta |21| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dasabalasamannāgato, bhikkhave, tathāgato catūhi ca vesārajjehi samannāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti—iti rūpaṁ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo, iti vedanā iti vedanāya samudayo iti vedanāya atthaṅgamo, iti saññā iti saññāya samudayo iti saññāya atthaṅgamo, iti saṅkhārā iti saṅkhārānaṁ samudayo iti saṅkhārānaṁ atthaṅgamo, iti viññāṇaṁ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamo. Iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati. Imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati. Yadidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.44 5. Gahapativagga Lokasutta |44| Sāvatthiyaṁ viharati. “Lokassa, bhikkhave, samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamo ca, bhikkhave, lokassa samudayo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa samudayo. 3 Sotañca paṭicca sadde ca …pe… ghānañca paṭicca gandhe ca … jivhañca paṭicca rase ca … kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca … manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā …pe… jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa samudayo. 4 Katamo ca, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo. 5 Sotañca paṭicca sadde ca …pe… ghānañca paṭicca gandhe ca … jivhañca paṭicca rase ca … kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca … manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.25 3. Dasabalavagga Bhūmijasutta |25| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā bhūmijo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā bhūmijo āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 2 “Santāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkataṁ sukhadukkhaṁ paññapenti. Santi panāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṅkataṁ sukhadukkhaṁ paññapenti. Santāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkatañca paraṅkatañca sukhadukkhaṁ paññapenti. Santi panāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ paññapenti. Idha no, āvuso 1110 --- sn12 25:2 sāriputta, bhagavā kiṁvādī kimakkhāyī, kathaṁ byākaramānā ca mayaṁ vuttavādino ceva bhagavato assāma, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyāma, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyāma, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti? 3 “Paṭiccasamuppannaṁ kho, āvuso, sukhadukkhaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiṁ paṭicca? Phassaṁ paṭicca. Iti vadaṁ vuttavādī ceva bhagavato assa, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṁ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyya. 4 Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkataṁ sukhadukkhaṁ paññapenti, tadapi phassapaccayā. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ paññapenti, tadapi phassapaccayā. 5 Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkataṁ sukhadukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti. 6 Assosi kho āyasmā ānando āyasmato sāriputtassa āyasmatā bhūmijena saddhiṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako āyasmato sāriputtassa āyasmatā bhūmijena saddhiṁ ahosi kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. 7 “Sādhu sādhu, ānanda, yathā taṁ sāriputto sammā byākaramāno byākareyya. Paṭiccasamuppannaṁ kho, ānanda, sukhadukkhaṁ vuttaṁ mayā. Kiṁ paṭicca? Phassaṁ paṭicca. Iti vadaṁ vuttavādī ceva me assa, na ca maṁ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṁ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyya. 8 Tatrānanda, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkataṁ sukhadukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. 9 Tatrānanda, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṅkataṁ sukhadukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 10 Kāye vā hānanda, sati kāyasañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Vācāya vā hānanda, sati vacīsañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Mane vā hānanda, sati manosañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ avijjāpaccayā ca. 11 Sāmaṁ vā taṁ, ānanda, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Pare vā taṁ, ānanda, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Sampajāno vā taṁ, ānanda, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Asampajāno vā taṁ, ānanda, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. 12 Sāmaṁ vā taṁ, ānanda, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Pare vā taṁ, ānanda, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Sampajāno vā taṁ, ānanda …pe… asampajāno vā taṁ, ānanda, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. 13 Sāmaṁ vā taṁ, ānanda, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Pare vā taṁ, ānanda, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Sampajāno vā taṁ, ānanda …pe… asampajāno vā taṁ, ānanda, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. 14 Imesu, ānanda, dhammesu avijjā anupatitā. Avijjāya tveva, ānanda, asesavirāganirodhā so kāyo na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ 1111 --- sn12 25:14 sukhadukkhaṁ. Sā vācā na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. So mano na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Khettaṁ taṁ na hoti …pe… vatthu taṁ na hoti …pe… āyatanaṁ taṁ na hoti …pe… adhikaraṇaṁ taṁ na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhan”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.4 1. Buddhavagga Vipassīsutta |4| Sāvatthiyaṁ viharati …pe… “vipassissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘kicchaṁ vatāyaṁ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca. Atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṁ nappajānāti jarāmaraṇassa. Kudāssu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṁ paññāyissati jarāmaraṇassā’ti? 2 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, kiṁpaccayā jarāmaraṇan’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘jātiyā kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, jātipaccayā jarāmaraṇan’ti. 3 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati jāti hoti, kiṁpaccayā jātī’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘bhave kho sati jāti hoti, bhavapaccayā jātī’ti. 4 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati bhavo hoti, kiṁpaccayā bhavo’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘upādāne kho sati bhavo hoti, upādānapaccayā bhavo’ti. 5 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati upādānaṁ hoti, kiṁpaccayā upādānan’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘taṇhāya kho sati upādānaṁ hoti, taṇhāpaccayā upādānan’ti. 6 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati taṇhā hoti, kiṁpaccayā taṇhā’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘vedanāya kho sati taṇhā hoti, vedanāpaccayā taṇhā’ti. 7 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati vedanā hoti, kiṁpaccayā vedanā’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘phasse kho sati vedanā hoti, phassapaccayā vedanā’ti. 8 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati phasso hoti, kiṁpaccayā phasso’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘saḷāyatane kho sati phasso hoti, saḷāyatanapaccayā phasso’ti. 9 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati saḷāyatanaṁ hoti, kiṁpaccayā saḷāyatanan’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘nāmarūpe kho sati saḷāyatanaṁ hoti, nāmarūpapaccayā saḷāyatanan’ti. 10 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati nāmarūpaṁ hoti, kiṁpaccayā nāmarūpan’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘viññāṇe kho sati nāmarūpaṁ hoti, viññāṇapaccayā nāmarūpan’ti. 11 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati viññāṇaṁ hoti, kiṁpaccayā viññāṇan’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘saṅkhāresu kho sati viññāṇaṁ hoti, saṅkhārapaccayā viññāṇan’ti. 12 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho sati saṅkhārā honti, kiṁpaccayā saṅkhārā’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘avijjāya kho sati saṅkhārā honti, avijjāpaccayā saṅkhārā’ti. 13 Iti hidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. ‘Samudayo, samudayo’ti kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa pubbe 1112 --- sn12 4:13 ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 14 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati jarāmaraṇaṁ na hoti, kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘jātiyā kho asati jarāmaraṇaṁ na hoti, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti. 15 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati jāti na hoti, kissa nirodhā jātinirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘bhave kho asati jāti na hoti, bhavanirodhā jātinirodho’ti. 16 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati bhavo na hoti, kissa nirodhā bhavanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘upādāne kho asati bhavo na hoti, upādānanirodhā bhavanirodho’ti. 17 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati upādānaṁ na hoti, kissa nirodhā upādānanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘taṇhāya kho asati upādānaṁ na hoti, taṇhānirodhā upādānanirodho’ti. 18 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati taṇhā na hoti, kissa nirodhā taṇhānirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘vedanāya kho asati taṇhā na hoti, vedanānirodhā taṇhānirodho’ti. 19 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati vedanā na hoti, kissa nirodhā vedanānirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘phasse kho asati vedanā na hoti, phassanirodhā vedanānirodho’ti. 20 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati phasso na hoti, kissa nirodhā phassanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘saḷāyatane kho asati phasso na hoti, saḷāyatananirodhā phassanirodho’ti. 21 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati saḷāyatanaṁ na hoti, kissa nirodhā saḷāyatananirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘nāmarūpe kho asati saḷāyatanaṁ na hoti, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho’ti. 22 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati nāmarūpaṁ na hoti, kissa nirodhā nāmarūpanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘viññāṇe kho asati nāmarūpaṁ na hoti, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho’ti. 23 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati viññāṇaṁ na hoti, kissa nirodhā viññāṇanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘saṅkhāresu kho asati viññāṇaṁ na hoti, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho’ti. 24 Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ‘kimhi nu kho asati saṅkhārā na honti, kissa nirodhā saṅkhāranirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘avijjāya kho asati saṅkhārā na honti, avijjānirodhā saṅkhāranirodho’ti. 25 Iti hidaṁ avijjānirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. ‘Nirodho, nirodho’ti kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī”ti. Catutthaṁ. 26 (Sattannampi buddhānaṁ evaṁ vitthāretabbo.) 0 Saṁyutta Nikāya 12.40 4. Kaḷārakhattiyavagga Tatiyacetanāsutta |40| Sāvatthiyaṁ viharati. “Yañca, bhikkhave, ceteti yañca pakappeti yañca anuseti ārammaṇametaṁ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṁ patiṭṭhite viññāṇe 1113 --- sn12 40:1 virūḷhe nati hoti. Natiyā sati āgatigati hoti. Āgatigatiyā sati cutūpapāto hoti. Cutūpapāte sati āyatiṁ jāti jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 2 No ce, bhikkhave, ceteti no ce pakappeti atha ce anuseti, ārammaṇametaṁ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṁ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe nati hoti. Natiyā sati āgatigati hoti. Āgatigatiyā sati cutūpapāto hoti. Cutūpapāte sati āyatiṁ jāti jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 3 Yato ca kho, bhikkhave, no ceva ceteti no ca pakappeti no ca anuseti, ārammaṇametaṁ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Ārammaṇe asati patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhite viññāṇe avirūḷhe nati na hoti. Natiyā asati āgatigati na hoti. Āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti. Cutūpapāte asati āyatiṁ jāti jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Dasamaṁ. Kaḷārakhattiyavaggo catuttho. 4 Tassuddānaṁ Bhūtamidaṁ kaḷārañca, duve ca ñāṇavatthūni; Avijjāpaccayā ca dve, natumhā cetanā tayoti. 0 Saṁyutta Nikāya 12.61 7. Mahāvagga Assutavāsutta |61| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme … “assutavā, bhikkhave, puthujjano imasmiṁ cātumahābhūtikasmiṁ kāyasmiṁ nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi. Taṁ kissa hetu? Dissati, bhikkhave, imassa cātumahābhūtikassa kāyassa ācayopi apacayopi ādānampi nikkhepanampi. Tasmā tatrāssutavā puthujjano nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi. 2 Yañca kho etaṁ, bhikkhave, vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, tatrāssutavā puthujjano nālaṁ nibbindituṁ nālaṁ virajjituṁ nālaṁ vimuccituṁ. Taṁ kissa hetu? Dīgharattañhetaṁ, bhikkhave, assutavato puthujjanassa ajjhositaṁ mamāyitaṁ parāmaṭṭhaṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. Tasmā tatrāssutavā puthujjano nālaṁ nibbindituṁ nālaṁ virajjituṁ nālaṁ vimuccituṁ. 3 Varaṁ, bhikkhave, assutavā puthujjano imaṁ cātumahābhūtikaṁ kāyaṁ attato upagaccheyya, na tveva cittaṁ. Taṁ kissa hetu? Dissatāyaṁ, bhikkhave, cātumahābhūtiko kāyo ekampi vassaṁ tiṭṭhamāno dvepi vassāni tiṭṭhamāno tīṇipi vassāni tiṭṭhamāno cattāripi vassāni tiṭṭhamāno pañcapi vassāni tiṭṭhamāno dasapi vassāni tiṭṭhamāno vīsatipi vassāni tiṭṭhamāno tiṁsampi vassāni tiṭṭhamāno cattārīsampi vassāni tiṭṭhamāno paññāsampi vassāni tiṭṭhamāno vassasatampi tiṭṭhamāno, bhiyyopi tiṭṭhamāno. 4 Yañca kho etaṁ, bhikkhave, vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, taṁ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati aññaṁ nirujjhati. Seyyathāpi, bhikkhave, makkaṭo araññe pavane caramāno sākhaṁ gaṇhati, taṁ muñcitvā aññaṁ gaṇhati, taṁ muñcitvā aññaṁ gaṇhati; evameva kho, bhikkhave, yamidaṁ vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, taṁ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati aññaṁ nirujjhati. 5 Tatra, bhikkhave, sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṁyeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti: ‘iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati—yadidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’ti. 6 Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.10 1. Buddhavagga Gotamasutta |10| “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘kicchaṁ vatāyaṁ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca. Atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṁ 1114 --- sn12 10:1 nappajānāti jarāmaraṇassa. Kudāssu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṁ paññāyissati jarāmaraṇassā’ti? 2 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, kiṁpaccayā jarāmaraṇan’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘jātiyā kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, jātipaccayā jarāmaraṇan’ti. 3 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘kimhi nu kho sati jāti hoti …pe… bhavo … upādānaṁ … taṇhā … vedanā … phasso … saḷāyatanaṁ … nāmarūpaṁ … viññāṇaṁ … saṅkhārā honti, kiṁpaccayā saṅkhārā’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘avijjāya kho sati saṅkhārā honti, avijjāpaccayā saṅkhārā’ti. 4 Iti hidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. ‘Samudayo, samudayo’ti kho me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 5 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘kimhi nu kho asati jarāmaraṇaṁ na hoti, kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘jātiyā kho asati jarāmaraṇaṁ na hoti, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti. 6 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘kimhi nu kho asati jāti na hoti …pe… bhavo … upādānaṁ … taṇhā … vedanā … phasso … saḷāyatanaṁ … nāmarūpaṁ … viññāṇaṁ … saṅkhārā na honti, kissa nirodhā saṅkhāranirodho’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ‘avijjāya kho asati saṅkhārā na honti, avijjānirodhā saṅkhāranirodho’ti. 7 Iti hidaṁ avijjānirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. ‘Nirodho, nirodho’ti kho me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī”ti. Dasamo. Buddhavaggo paṭhamo. 8 Tassuddānaṁ Desanā vibhaṅgapaṭipadā ca, Vipassī sikhī ca vessabhū; Kakusandho koṇāgamano kassapo, Mahāsakyamuni ca gotamoti. 0 Saṁyutta Nikāya 12.31 4. Kaḷārakhattiyavagga Bhūtasutta |31| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati. Tatra kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “vuttamidaṁ, sāriputta, pārāyane ajitapañhe: 2 ‘Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekkhā puthū idha; Tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisā’ti. 3 Imassa nu kho, sāriputta, saṅkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti? Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto tuṇhī ahosi. 4 Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi …pe… dutiyampi kho āyasmā sāriputto tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “vuttamidaṁ, sāriputta, pārāyane ajitapañhe: 5 ‘Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekkhā puthū idha; Tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisā’ti. 6 Imassa nu kho, sāriputta, saṅkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti? Tatiyampi kho āyasmā sāriputto tuṇhī ahosi. 7 “Bhūtamidanti, sāriputta, passasī”ti? “Bhūtamidanti, bhante, yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Bhūtamidanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āhārasambhavassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā nirodhadhammassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Evaṁ kho, bhante, sekkho hoti. 8 Kathañca, bhante, saṅkhātadhammo hoti? Bhūtamidanti, bhante, yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Bhūtamidanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āhārasambhavassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti. Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 1115 --- sn12 31:8 Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā nirodhadhammassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti. Evaṁ kho, bhante, saṅkhātadhammo hoti. Iti kho, bhante, yaṁ taṁ vuttaṁ pārāyane ajitapañhe: 9 ‘Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekkhā puthū idha; Tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisā’ti. 10 Imassa khvāhaṁ, bhante, saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 11 “Sādhu sādhu, sāriputta, bhūtamidanti, sāriputta, yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Bhūtamidanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āhārasambhavassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā nirodhadhammassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Evaṁ kho, sāriputta, sekkho hoti. 12 Kathañca, sāriputta, saṅkhātadhammo hoti? Bhūtamidanti, sāriputta, yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Bhūtamidanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āhārasambhavassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti. Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ sammappaññā disvā nirodhadhammassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti. Evaṁ kho, sāriputta, saṅkhātadhammo hoti. Iti kho, sāriputta, yaṁ taṁ vuttaṁ pārāyane ajitapañhe: 13 ‘Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekkhā puthū idha; Tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisā’ti. 14 Imassa kho, sāriputta, saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 12.54 6. Dukkhavagga Dutiyasaṁyojanasutta |54| Sāvatthiyaṁ viharati. “Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya. Tatra puriso kālena kālaṁ telaṁ āsiñceyya vaṭṭiṁ upasaṁhareyya. Evañhi so, bhikkhave, telappadīpo tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ jaleyya. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya. Tatra puriso na kālena kālaṁ telaṁ āsiñceyya na vaṭṭiṁ upasaṁhareyya. Evañhi so, bhikkhave, telappadīpo purimassa ca upādānassa pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbāyeyya. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Catutthaṁ. sn49 0 Saṁyutta Nikāya 49.45–54 5. Oghavagga Oghādisutta |45-54| “Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā—imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro sammappadhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime 1116 --- sn49 45-54:1 cattāro sammappadhānā bhāvetabbā”ti. (Vitthāretabbā.) Dasamaṁ. Oghavaggo pañcamo. 2 Tassuddānaṁ Ogho yogo upādānaṁ, ganthā anusayena ca; Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti. Sammappadhānasaṁyuttaṁ pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 49.23–34 3. Balakaraṇīyavagga Balakaraṇīyādisutta |23-34| “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā kayiranti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā kayiranti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro sammappadhāne bhāveti, cattāro sammappadhāne bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro sammappadhāne bhāveti, cattāro sammappadhāne bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro sammappadhāne bhāveti, cattāro sammappadhāne bahulīkarotī”ti. (Evaṁ balakaraṇīyavaggo sammappadhānavasena vitthāretabbo.) Dvādasamaṁ. Balakaraṇīyavaggo tatiyo. 2 Tassuddānaṁ Balaṁ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā; Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti. 0 Saṁyutta Nikāya 49.35–44 4. Esanāvagga Esanādisuttadasaka |35-44| “Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā—imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro sammappadhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro sammappadhānā bhāvetabbā”ti. (Vitthāretabbaṁ.) Dasamaṁ. Esanāvaggo catuttho. 2 Tassuddānaṁ Esanā vidhā āsavo, Bhavo ca dukkhatā tisso; Khilaṁ malañca nīgho ca, Vedanā taṇhā tasinā cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 49.1–12 1. Gaṅgāpeyyālavagga Pācīnādisutta |1-12| Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho bhagavā etadavoca: “cattārome, bhikkhave, sammappadhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ime kho, bhikkhave, cattāro sammappadhānāti. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro sammappadhāne bhāvento cattāro sammappadhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cattāro sammappadhāne bhāvento cattāro sammappadhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro sammappadhāne bhāvento cattāro sammappadhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Dvādasamaṁ. 1117 --- sn49 1-12:2 Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo. 3 (Sammappadhānasaṁyuttassa gaṅgāpeyyālī sammappadhānavasena vitthāretabbā.) 4 Tassuddānaṁ Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato; Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 49.13 2. Appamādavagga Appamādavagga |13-22| (Appamādavaggo sammappadhānavasena vitthāretabbo.) 2 Tassuddānaṁ Tathāgataṁ padaṁ kūṭaṁ, mūlaṁ sārena vassikaṁ; Rājā candimasūriyā, vatthena dasamaṁ padanti. sn40 0 Saṁyutta Nikāya 40.4 1. Moggallānavagga Catutthajhānapañhāsutta |4| “‘Catutthaṁ jhānaṁ, catutthaṁ jhānan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho catutthaṁ jhānanti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati catutthaṁ jhānan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato sukhasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. 2 Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, catutthaṁ jhānaṁ pamādo, catutthe jhāne cittaṁ saṇṭhapehi, catutthe jhāne cittaṁ ekodiṁ karohi, catutthe jhāne cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya …pe… mahābhiññataṁ patto”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 40.5 1. Moggallānavagga Ākāsānañcāyatanapañhāsutta |5| “‘Ākāsānañcāyatanaṁ, ākāsānañcāyatanan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho ākāsānañcāyatananti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati ākāsānañcāyatanan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato rūpasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. 2 Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, ākāsānañcāyatanaṁ pamādo, ākāsānañcāyatane cittaṁ saṇṭhapehi, ākāsānañcāyatane cittaṁ ekodiṁ karohi, ākāsānañcāyatane cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya …pe… mahābhiññataṁ patto”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 40.1 1. Moggallānavagga Paṭhamajhānapañhāsutta |1| Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahāmoggallāno sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṁ. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 2 “Idha mayhaṁ, āvuso, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘paṭhamaṁ jhānaṁ, paṭhamaṁ jhānan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho paṭhamaṁ jhānanti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati paṭhamaṁ jhānan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. 3 Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, 1118 --- sn40 1:3 moggallāna. Mā, brāhmaṇa, paṭhamaṁ jhānaṁ pamādo, paṭhame jhāne cittaṁ saṇṭhapehi, paṭhame jhāne cittaṁ ekodiṁ karohi, paṭhame jhāne cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya: ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’ti, mamaṁ taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 40.6 1. Moggallānavagga Viññāṇañcāyatanapañhāsutta |6| “‘Viññāṇañcāyatanaṁ, viññāṇañcāyatanan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho viññāṇañcāyatananti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati viññāṇañcāyatanan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. 2 Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, viññāṇañcāyatanaṁ pamādo, viññāṇañcāyatane cittaṁ saṇṭhapehi, viññāṇañcāyatane cittaṁ ekodiṁ karohi, viññāṇañcāyatane cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya …pe… mahābhiññataṁ patto”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 40.9 1. Moggallānavagga Animittapañhāsutta |9| “‘Animitto cetosamādhi, animitto cetosamādhī’ti vuccati. Katamo nu kho animitto cetosamādhīti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu sabbanimittānaṁ amanasikārā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati animitto cetosamādhī’ti. So khvāhaṁ, āvuso, sabbanimittānaṁ amanasikārā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato nimittānusāri viññāṇaṁ hoti. 2 Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, animittaṁ cetosamādhiṁ pamādo, animitte cetosamādhismiṁ cittaṁ saṇṭhapehi, animitte cetosamādhismiṁ cittaṁ ekodiṁ karohi, animitte cetosamādhismiṁ cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sabbanimittānaṁ amanasikārā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya: ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’ti, mamaṁ taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 40.11 1. Moggallānavagga Candanasutta |11| Atha kho candano devaputto …pe…. 2 Atha kho suyāmo devaputto …pe…. 3 Atha kho santusito devaputto …pe…. 4 Atha kho sunimmito devaputto …pe…. 5 Atha kho vasavatti devaputto …pe…. 6 (Yathā sakkasuttaṁ tathā ime pañca peyyālā vitthāretabbā.) Ekādasamaṁ. Moggallānavaggo paṭhamo. 7 Tassuddānaṁ Savitakkāvitakkañca, sukhena ca upekkhako; Ākāsañceva viññāṇaṁ, ākiñcaṁ nevasaññinā; Animitto ca sakko ca, candanekādasena cāti. Moggallānasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 40.2 1. Moggallānavagga Dutiyajhānapañhāsutta |2| “‘Dutiyaṁ jhānaṁ, dutiyaṁ jhānan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho dutiyaṁ jhānanti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati dutiyaṁ jhānan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. 2 Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, dutiyaṁ jhānaṁ pamādo, dutiye jhāne cittaṁ saṇṭhapehi, dutiye jhāne cittaṁ ekodiṁ karohi, dutiye jhāne cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena vitakkavicārānaṁ vūpasamā 1119 --- sn40 2:2 ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya: ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’ti, mamaṁ taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 40.7 1. Moggallānavagga Ākiñcaññāyatanapañhāsutta |7| “‘Ākiñcaññāyatanaṁ, ākiñcaññāyatanan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho ākiñcaññāyatananti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati ākiñcaññāyatanan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. 2 Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, ākiñcaññāyatanaṁ pamādo, ākiñcaññāyatane cittaṁ saṇṭhapehi, ākiñcaññāyatane cittaṁ ekodiṁ karohi, ākiñcaññāyatane cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya …pe… mahābhiññataṁ patto”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 40.10 1. Moggallānavagga Sakkasutta |10| Atha kho āyasmā mahāmoggallāno—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—jetavane antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. Atha kho sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṁ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 2 “Sādhu kho, devānaminda, buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, devānaminda, dhammasaraṇagamanaṁ hoti. Dhammasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, devānaminda, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 3 “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhammasaraṇagamanaṁ hoti. Dhammasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅgha …pe… sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 4 Atha kho sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṁ …pe… atha kho sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṁ …pe… atha kho sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṁ …pe… atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṁ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 5 “Sādhu kho, devānaminda, buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, devānaminda, dhammasaraṇagamanaṁ hoti. Dhammasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, devānaminda, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 6 “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa 1120 --- sn40 10:6 bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhammasaraṇagamanaṁ hoti …pe… sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 7 Atha kho sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṁ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 8 “Sādhu kho, devānaminda, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 9 Sādhu kho, devānaminda, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 10 Sādhu kho, devānaminda, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 11 Sādhu kho, devānaminda, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 12 “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘itipi so …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 13 Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 14 Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 15 Sādhu kho, mārisa moggallāna, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 16 Atha kho sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṁ …pe…. Atha kho sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṁ …pe…. Atha kho sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṁ …pe…. Atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṁ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 17 “Sādhu kho, devānaminda, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu 1121 --- sn40 10:17 kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 18 Sādhu kho, devānaminda, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 19 Sādhu kho, devānaminda, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 20 Sādhu kho, devānaminda, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 21 “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 22 Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 23 Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 24 Sādhu kho, mārisa moggallāna, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 25 Atha kho sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṁ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 26 “Sādhu kho, devānaminda, buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi. 27 Sādhu kho, devānaminda, dhammasaraṇagamanaṁ hoti. Dhammasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi. 28 Sādhu kho, devānaminda, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti. 29 “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi. 30 Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhammasaraṇagamanaṁ hoti …pe…. 31 Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. 1122 --- sn40 10:31 Saṅghasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti. 32 Atha kho sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṁ …pe… atha kho sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṁ …pe… atha kho sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṁ …pe… atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṁ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 33 “Sādhu kho, devānaminda, buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi. 34 Sādhu kho, devānaminda, dhammasaraṇagamanaṁ hoti …pe…. 35 Sādhu kho, devānaminda, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti. 36 “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhasaraṇagamanaṁ hoti …pe… sādhu kho, mārisa moggallāna, dhammasaraṇagamanaṁ hoti …pe… sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti. 37 Atha kho sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṁ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 38 “Sādhu kho, devānaminda, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi. 39 Sādhu kho, devānaminda, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti …pe…. 40 Sādhu kho, devānaminda, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti …pe…. 41 Sādhu kho, devānaminda, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehī”ti. 42 “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā 1123 --- sn40 10:42 sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi. 43 Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi. 44 Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti …pe…. 45 Sādhu kho, mārisa moggallāna, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehī”ti. 46 Atha kho sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṁ …pe… atha kho sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṁ …pe… atha kho sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṁ …pe… atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṁ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 47 “Sādhu kho, devānaminda, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi. 48 Sādhu kho, devānaminda, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi. 49 Sādhu kho, devānaminda, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi. 50 Sādhu kho, devānaminda, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti. 51 “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho 1124 --- sn40 10:51 bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi. 52 Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi. 53 Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi. 54 Sādhu kho, mārisa moggallāna, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 40.8 1. Moggallānavagga Nevasaññānāsaññāyatanapañhāsutta |8| “‘Nevasaññānāsaññāyatanaṁ, nevasaññānāsaññāyatanan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho nevasaññānāsaññāyatananti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati nevasaññānāsaññāyatanan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. 2 Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, nevasaññānāsaññāyatanaṁ pamādo, nevasaññānāsaññāyatane cittaṁ saṇṭhapehi, nevasaññānāsaññāyatane cittaṁ ekodiṁ karohi, nevasaññānāsaññāyatane cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya …pe… mahābhiññataṁ patto”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 40.3 1. Moggallānavagga Tatiyajhānapañhāsutta |3| “‘Tatiyaṁ jhānaṁ, tatiyaṁ jhānan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho tatiyaṁ jhānanti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi—idha bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati tatiyaṁ jhānanti. So khvāhaṁ, āvuso, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedemi. Yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. 2 Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, tatiyaṁ jhānaṁ pamādo, tatiye jhāne cittaṁ saṇṭhapehi, tatiye jhāne cittaṁ ekodiṁ karohi, tatiye jhāne cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedemi, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ āvuso sammā vadamāno vadeyya …pe… mahābhiññataṁ patto”ti. Tatiyaṁ. sn47 0 Saṁyutta Nikāya 47.32 4. Ananussutavagga Virāgasutta 1125 --- sn47 32:0 |32| “Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. 2 Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.13 2. Nālandavagga Cundasutta |13| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Cundo ca samaṇuddeso āyasmato sāriputtassa upaṭṭhāko hoti. 2 Atha kho āyasmā sāriputto teneva ābādhena parinibbāyi. Atha kho cundo samaṇuddeso āyasmato sāriputtassa pattacīvaramādāya yena sāvatthi jetavanaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho cundo samaṇuddeso āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “āyasmā, bhante, sāriputto parinibbuto. Idamassa pattacīvaran”ti. 3 “Atthi kho idaṁ, āvuso cunda, kathāpābhataṁ bhagavantaṁ dassanāya. Āyāmāvuso cunda, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocessāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho cundo samaṇuddeso āyasmato ānandassa paccassosi. 4 Atha kho āyasmā ca ānando cundo ca samaṇuddeso yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, cundo samaṇuddeso evamāha: ‘āyasmā, bhante, sāriputto parinibbuto; idamassa pattacīvaran’ti. Api ca me, bhante, madhurakajāto viya kāyo, disāpi me na pakkhāyanti, dhammāpi maṁ nappaṭibhanti ‘āyasmā sāriputto parinibbuto’ti sutvā”. 5 “Kiṁ nu kho te, ānanda, sāriputto sīlakkhandhaṁ vā ādāya parinibbuto, samādhikkhandhaṁ vā ādāya parinibbuto, paññākkhandhaṁ vā ādāya parinibbuto, vimuttikkhandhaṁ vā ādāya parinibbuto, vimuttiñāṇadassanakkhandhaṁ vā ādāya parinibbuto”ti? “Na ca kho me, bhante, āyasmā sāriputto sīlakkhandhaṁ vā ādāya parinibbuto, samādhikkhandhaṁ vā …pe… paññākkhandhaṁ vā …pe… vimuttikkhandhaṁ vā …pe… vimuttiñāṇadassanakkhandhaṁ vā ādāya parinibbuto. Api ca me, bhante, āyasmā sāriputto ovādako ahosi otiṇṇo viññāpako sandassako samādapako samuttejako sampahaṁsako, akilāsu dhammadesanāya, anuggāhako sabrahmacārīnaṁ. Taṁ mayaṁ āyasmato sāriputtassa dhammojaṁ dhammabhogaṁ dhammānuggahaṁ anussarāmā”ti. 6 “Nanu taṁ, ānanda, mayā paṭikacceva akkhātaṁ: ‘sabbehi piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo. Taṁ kutettha, ānanda, labbhā. Yaṁ taṁ jātaṁ bhūtaṁ saṅkhataṁ palokadhammaṁ, taṁ vata mā palujjīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Seyyathāpi, ānanda, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato yo mahantataro khandho so palujjeyya; evameva kho ānanda, mahato bhikkhusaṅghassa tiṭṭhato sāravato sāriputto parinibbuto. Taṁ kutettha, ānanda, labbhā. Yaṁ taṁ jātaṁ bhūtaṁ saṅkhataṁ palokadhammaṁ, taṁ vata mā palujjī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tasmātihānanda, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. 7 Kathañcānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. Ye hi keci, ānanda, etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā; tamatagge mete, ānanda, bhikkhū 1126 --- sn47 13:7 bhavissanti ye keci sikkhākāmā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.48 5. Amatavagga Mittasutta |48| “Ye, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca kho sotabbaṁ maññeyyuṁ mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, te vo, bhikkhave, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. 2 Katamesaṁ, catunnaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ye, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, te vo, bhikkhave, imesaṁ catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.6 1. Ambapālivagga Sakuṇagghisutta |6| “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sakuṇagghi lāpaṁ sakuṇaṁ sahasā ajjhappattā aggahesi. Atha kho, bhikkhave, lāpo sakuṇo sakuṇagghiyā hariyamāno evaṁ paridevasi: ‘mayamevamha alakkhikā, mayaṁ appapuññā, ye mayaṁ agocare carimha paravisaye. Sacejja mayaṁ gocare careyyāma sake pettike visaye, na myāyaṁ, sakuṇagghi, alaṁ abhavissa, yadidaṁ—yuddhāyā’ti. ‘Ko pana te, lāpa, gocaro sako pettiko visayo’ti? ‘Yadidaṁ—naṅgalakaṭṭhakaraṇaṁ leḍḍuṭṭhānan’ti. Atha kho, bhikkhave, sakuṇagghi sake bale apatthaddhā sake bale asaṁvadamānā lāpaṁ sakuṇaṁ pamuñci: ‘gaccha kho tvaṁ, lāpa, tatrapi me gantvā na mokkhasī’ti. 2 Atha kho, bhikkhave, lāpo sakuṇo naṅgalakaṭṭhakaraṇaṁ leḍḍuṭṭhānaṁ gantvā mahantaṁ leḍḍuṁ abhiruhitvā sakuṇagghiṁ vadamāno aṭṭhāsi: ‘ehi kho dāni me, sakuṇagghi, ehi kho dāni me, sakuṇagghī’ti. Atha kho sā, bhikkhave, sakuṇagghi sake bale apatthaddhā sake bale asaṁvadamānā ubho pakkhe sannayha lāpaṁ sakuṇaṁ sahasā ajjhappattā. Yadā kho, bhikkhave, aññāsi lāpo sakuṇo ‘bahuāgato kho myāyaṁ sakuṇagghī’ti, atha tasseva leḍḍussa antaraṁ paccupādi. Atha kho, bhikkhave, sakuṇagghi tattheva uraṁ paccatāḷesi. Evañhi taṁ, bhikkhave, hoti yo agocare carati paravisaye. 3 Tasmātiha, bhikkhave, mā agocare carittha paravisaye. Agocare, bhikkhave, carataṁ paravisaye lacchati māro otāraṁ, lacchati māro ārammaṇaṁ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? Yadidaṁ—pañca kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā …pe… jivhāviññeyyā rasā …pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā—ayaṁ, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo. 4 Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare, bhikkhave, carataṁ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṁ, na lacchati māro ārammaṇaṁ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo? Yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ—ayaṁ, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.39 4. Ananussutavagga Bhāvanāsutta |39| “Catunnaṁ, bhikkhave, satipaṭṭhānānaṁ bhāvanaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamā, bhikkhave, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ayaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.85–94 9. Esanāvagga Esanādisutta |85-94| “Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā”ti vitthāretabbaṁ. Esanāvaggo navamo. 2 Tassuddānaṁ Esanā vidhā āsavo, Bhavo ca dukkhatā tisso; Khilaṁ malañca nīgho ca, Vedanā taṇhā tasināya cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 47.43 5. Amatavagga Maggasutta |43| Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “ekamidāhaṁ, bhikkhave, samayaṁ uruvelāyaṁ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘ekāyanvāyaṁ maggo sattānaṁ 1127 --- sn47 43:1 visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā. 2 Katame cattāro? Kāye vā bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vā bhikkhu vedanānupassī vihareyya …pe… citte vā bhikkhu cittānupassī vihareyya …pe… dhammesu vā bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ekāyanvāyaṁ maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā’ti. 3 Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati mama cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā maṁ etadavoca: ‘evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Ekāyanvāyaṁ, bhante, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā. 4 Katame cattāro? Kāye vā, bhante, bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vā …pe… citte vā …pe… dhammesu vā, bhante, bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ekāyanvāyaṁ, bhante, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā’ti. 5 Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati. Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca: 6 ‘Ekāyanaṁ jātikhayantadassī, Maggaṁ pajānāti hitānukampī; Etena maggena tariṁsu pubbe, Tarissanti ye ca taranti oghan’”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.26 3. Sīlaṭṭhitivagga Padesasutta |26| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca anuruddho sākete viharanti kaṇḍakīvane. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhitā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca: “‘sekho, sekho’ti, āvuso anuruddha, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, sekho hotī”ti? “Catunnaṁ kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ padesaṁ bhāvitattā sekho hoti. 2 Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ padesaṁ bhāvitattā sekho hotī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.18 2. Nālandavagga Brahmasutta |18| Ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “ekāyanvāyaṁ maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā. 2 Katame cattāro? Kāye vā bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vā bhikkhu …pe… citte vā bhikkhu …pe… dhammesu vā bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ekāyanvāyaṁ maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā”ti. 3 Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva kho brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā 1128 --- sn47 18:3 sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Ekāyanvāyaṁ, bhante, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā. 4 Katame cattāro? Kāye vā, bhante, bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vā, bhante, bhikkhu …pe… citte vā, bhante, bhikkhu …pe… dhammesu vā, bhante, bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ekāyanvāyaṁ, bhante, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā”ti. 5 Idamavoca brahmā sahampati. Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca: 6 “Ekāyanaṁ jātikhayantadassī, Maggaṁ pajānāti hitānukampī; Etena maggena tariṁsu pubbe, Tarissanti ye ca taranti oghan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.73–84 8. Balakaraṇīyavagga Balādisutta |73-84| “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyantī”ti vitthāretabbaṁ.Balakaraṇīyavaggo aṭṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Balaṁ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā; Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti. 0 Saṁyutta Nikāya 47.47 5. Amatavagga Duccaritasutta |47| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Tasmātiha tvaṁ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṁ dhammānaṁ? Idha tvaṁ, bhikkhu, kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāvessasi. Vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāvessasi. Manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāvessasi. Yato kho tvaṁ, bhikkhu, kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāvessasi, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāvessasi, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāvessasi, tato tvaṁ, bhikkhu, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi. 2 Katame cattāro? Idha tvaṁ, bhikkhu, kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Yato kho tvaṁ, bhikkhu, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāvessasi, tato tuyhaṁ, bhikkhu, yā ratti vā divaso vā āgamissati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī”ti …pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.22 3. Sīlaṭṭhitivagga Ciraṭṭhitisutta |22| Taṁyeva nidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā bhaddo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “ko nu kho, āvuso ānanda, hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti? Ko panāvuso ānanda, hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti? 2 “Sādhu sādhu, āvuso bhadda. Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṁ, āvuso bhadda, pucchasi: ‘ko nu kho, āvuso ānanda, hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti? Ko panāvuso ānanda, hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī’”ti? “Evamāvuso”ti. “Catunnaṁ kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Catunnañca kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hoti. 3 Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Imesañca kho, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.2 1129 --- sn47 2:0 1. Ambapālivagga Satisutta |2| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati ambapālivane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajānakārī hoti. Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.17 2. Nālandavagga Ariyasutta |17| “Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.29 3. Sīlaṭṭhitivagga Sirivaḍḍhasutta |29| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sirivaḍḍho gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho sirivaḍḍho gahapati aññataraṁ purisaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, ambho purisa, yenāyasmā ānando tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato ānandassa pāde sirasā vanda: ‘sirivaḍḍho, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato ānandassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi: ‘sādhu kira, bhante, āyasmā ānando yena sirivaḍḍhassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so puriso sirivaḍḍhassa gahapatissa paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “sirivaḍḍho, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so āyasmato ānandassa pāde sirasā vandati. Evañca vadeti: ‘sādhu kira, bhante, āyasmā ānando yena sirivaḍḍhassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena. 2 Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sirivaḍḍhassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā ānando sirivaḍḍhaṁ gahapatiṁ etadavoca: “kacci te, gahapati, khamanīyaṁ kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? “Na me, bhante, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti. 3 “Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘kāye kāyānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassan’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabban”ti. 4 “Yeme, bhante, bhagavatā cattāro satipaṭṭhānā desitā saṁvijjanti, te dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahañhi, bhante, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Yāni cimāni, bhante, bhagavatā 1130 --- sn47 29:4 pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni desitāni, nāhaṁ, bhante, tesaṁ kiñci attani appahīnaṁ samanupassāmī”ti. “Lābhā te, gahapati, suladdhaṁ te, gahapati. Anāgāmiphalaṁ tayā, gahapati, byākatan”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.36 4. Ananussutavagga Aññāsutta |36| “Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.9 1. Ambapālivagga Gilānasutta |9| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati veḷuvagāmake. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “etha tumhe, bhikkhave, samantā vesāliyā yathāmittaṁ yathāsandiṭṭhaṁ yathāsambhattaṁ vassaṁ upetha. Idhevāhaṁ veḷuvagāmake vassaṁ upagacchāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā samantā vesāliyā yathāmittaṁ yathāsandiṭṭhaṁ yathāsambhattaṁ vassaṁ upagacchuṁ. Bhagavā pana tattheva veḷuvagāmake vassaṁ upagacchi. 2 Atha kho bhagavato vassūpagatassa kharo ābādho uppajji, bāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Tatra sudaṁ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno. Atha kho bhagavato etadahosi: “na kho me taṁ patirūpaṁ, yohaṁ anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ parinibbāyeyyaṁ. Yannūnāhaṁ imaṁ ābādhaṁ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṁ adhiṭṭhāya vihareyyan”ti. Atha kho bhagavā taṁ ābādhaṁ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṁ adhiṭṭhāya vihāsi. Atha kho bhagavato so ābādho paṭippassambhi. 3 Atha kho bhagavā gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā vihārā nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṁ paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “diṭṭho me, bhante, bhagavato phāsu; diṭṭhaṁ, bhante, bhagavato khamanīyaṁ; diṭṭhaṁ, bhante, bhagavato yāpanīyaṁ. Api ca me, bhante, madhurakajāto viya kāyo, disāpi me na pakkhāyanti, dhammāpi maṁ nappaṭibhanti bhagavato gelaññena. Api ca me, bhante, ahosi kācideva assāsamattā: ‘na tāva bhagavā parinibbāyissati, na yāva bhagavā bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāharatī’”ti. 4 “Kiṁ pana dāni, ānanda, bhikkhusaṅgho mayi paccāsīsati? Desito, ānanda, mayā dhammo anantaraṁ abāhiraṁ karitvā. Natthānanda, tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhi. Yassa nūna, ānanda, evamassa: ‘ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī’ti vā, ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā, so nūna, ānanda, bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāhareyya. Tathāgatassa kho, ānanda, na evaṁ hoti: ‘ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī’ti vā, ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā. Sa kiṁ, ānanda, tathāgato bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāharissati. Etarahi kho panāhaṁ, ānanda, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto. Āsītiko me vayo vattati. Seyyathāpi, ānanda, jajjarasakaṭaṁ veḷamissakena yāpeti; evameva kho, ānanda, veḷamissakena maññe tathāgatassa kāyo yāpeti. 5 Yasmiṁ, ānanda, samaye tathāgato sabbanimittānaṁ amanasikārā ekaccānaṁ vedanānaṁ nirodhā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, phāsutaro, ānanda, tasmiṁ samaye tathāgatassa kāyo hoti. Tasmātihānanda, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. 6 Kathañcānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. Ye hi keci, ānanda, 1131 --- sn47 9:6 etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā; tamatagge mete, ānanda, bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.49 5. Amatavagga Vedanāsutta |49| “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā kho, bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ vedanānaṁ pariññāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā. 2 Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ vedanānaṁ pariññāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.12 2. Nālandavagga Nālandasutta |12| Ekaṁ samayaṁ bhagavā nālandāyaṁ viharati pāvārikambavane. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “evaṁpasanno ahaṁ, bhante, bhagavati. Na cāhu, na ca bhavissati, na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro, yadidaṁ—sambodhiyan”ti. “Uḷārā kho tyāyaṁ, sāriputta, āsabhī vācā bhāsitā, ekaṁso gahito, sīhanādo nadito: ‘evaṁpasanno ahaṁ, bhante, bhagavati. Na cāhu, na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro, yadidaṁ—sambodhiyan’ti. 2 Kiṁ nu te, sāriputta, ye te ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā: ‘evaṁsīlā te bhagavanto ahesuṁ’ iti vā, ‘evaṁdhammā te bhagavanto ahesuṁ’ iti vā, ‘evaṁpaññā te bhagavanto ahesuṁ’ iti vā, ‘evaṁvihārino te bhagavanto ahesuṁ’ iti vā, ‘evaṁvimuttā te bhagavanto ahesuṁ’ iti vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 3 “Kiṁ pana te, sāriputta, ye te bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā: ‘evaṁsīlā te bhagavanto bhavissanti’ iti vā, ‘evaṁdhammā te bhagavanto bhavissanti’ iti vā, ‘evaṁpaññā te bhagavanto bhavissanti’ iti vā, ‘evaṁvihārino te bhagavanto bhavissanti’ iti vā, ‘evaṁvimuttā te bhagavanto bhavissanti’ iti vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 4 “Kiṁ pana tyāhaṁ, sāriputta, etarahi, arahaṁ sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito: ‘evaṁsīlo bhagavā’ iti vā, ‘evaṁdhammo bhagavā’ iti vā, ‘evaṁpañño bhagavā’ iti vā, ‘evaṁvihārī bhagavā’ iti vā, ‘evaṁvimutto bhagavā’ iti vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 5 “Ettha ca te, sāriputta, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṁ natthi. Atha kiñcarahi tyāyaṁ, sāriputta, uḷārā āsabhī vācā bhāsitā, ekaṁso gahito, sīhanādo nadito: ‘evaṁpasanno ahaṁ, bhante, bhagavati. Na cāhu, na ca bhavissati, na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā’ bhiyyobhiññataro, yadidaṁ—sambodhiyan”ti? 6 “Na kho me, bhante, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṁ atthi, api ca me dhammanvayo vidito. Seyyathāpi, bhante, rañño paccantimaṁ nagaraṁ daḷhuddhāpaṁ daḷhapākāratoraṇaṁ ekadvāraṁ. Tatrassa dovāriko paṇḍito byatto medhāvī aññātānaṁ nivāretā ñātānaṁ pavesetā. So tassa nagarassa samantā anupariyāyapathaṁ anukkamamāno na passeyya pākārasandhiṁ vā pākāravivaraṁ vā, antamaso biḷāranikkhamanamattampi. Tassa evamassa: ‘ye kho keci oḷārikā pāṇā imaṁ nagaraṁ pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te imināva dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā’ti. Evameva kho me, bhante, dhammanvayo vidito: ‘yepi te, bhante, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya, cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā, satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā, anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhiṁsu. Yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañca nīvaraṇe 1132 --- sn47 12:6 pahāya, cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā, satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā, anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhissanti. Bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṁ sammāsambuddho pañca nīvaraṇe pahāya, cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto, satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā, anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’”ti. 7 “Sādhu sādhu, sāriputta. Tasmātiha tvaṁ, sāriputta, imaṁ dhammapariyāyaṁ abhikkhaṇaṁ bhāseyyāsi bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Yesampi hi, sāriputta, moghapurisānaṁ bhavissati tathāgate kaṅkhā vā vimati vā, tesampimaṁ dhammapariyāyaṁ sutvā yā tathāgate kaṅkhā vā vimati vā sā pahīyissatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.33 4. Ananussutavagga Viraddhasutta |33| “Yesaṁ kesañci, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā viraddhā, viraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā āraddhā, āraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. 2 Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhānā viraddhā, viraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhānā āraddhā, āraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.27 3. Sīlaṭṭhitivagga Samattasutta |27| Taṁyeva nidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca: “‘asekho, asekho’ti, āvuso anuruddha, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, asekho hotī”ti? “Catunnaṁ kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ samattaṁ bhāvitattā asekho hoti. 2 Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ samattaṁ bhāvitattā asekho hotī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.19 2. Nālandavagga Sedakasutta |19| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sumbhesu viharati sedakaṁ nāma sumbhānaṁ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhūtapubbaṁ, bhikkhave, caṇḍālavaṁsiko caṇḍālavaṁsaṁ ussāpetvā medakathālikaṁ antevāsiṁ āmantesi: ‘ehi tvaṁ, samma medakathālike, caṇḍālavaṁsaṁ abhiruhitvā mama uparikhandhe tiṭṭhāhī’ti. ‘Evaṁ, ācariyā’ti kho, bhikkhave, medakathālikā antevāsī caṇḍālavaṁsikassa paṭissutvā caṇḍālavaṁsaṁ abhiruhitvā ācariyassa uparikhandhe aṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, caṇḍālavaṁsiko medakathālikaṁ antevāsiṁ etadavoca: ‘tvaṁ, samma medakathālike, mamaṁ rakkha, ahaṁ taṁ rakkhissāmi. Evaṁ mayaṁ aññamaññaṁ guttā aññamaññaṁ rakkhitā sippāni ceva dassessāma, lābhañca lacchāma, sotthinā ca caṇḍālavaṁsā orohissāmā’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, medakathālikā antevāsī caṇḍālavaṁsikaṁ etadavoca: ‘na kho panetaṁ, ācariya, evaṁ bhavissati. Tvaṁ, ācariya, attānaṁ rakkha, ahaṁ attānaṁ rakkhissāmi. Evaṁ mayaṁ attaguttā attarakkhitā sippāni ceva dassessāma, lābhañca lacchāma, sotthinā ca caṇḍālavaṁsā orohissāmā’”ti. 2 “So tattha ñāyo”ti bhagavā etadavoca, “yathā medakathālikā antevāsī ācariyaṁ avoca. Attānaṁ, bhikkhave, rakkhissāmīti satipaṭṭhānaṁ sevitabbaṁ; paraṁ rakkhissāmīti satipaṭṭhānaṁ sevitabbaṁ. Attānaṁ, bhikkhave, rakkhanto paraṁ rakkhati, paraṁ rakkhanto attānaṁ rakkhati. 3 Kathañca, bhikkhave, attānaṁ rakkhanto paraṁ rakkhati? Āsevanāya, bhāvanāya, bahulīkammena—evaṁ kho, bhikkhave, attānaṁ rakkhanto paraṁ rakkhati. Kathañca, bhikkhave, paraṁ rakkhanto attānaṁ rakkhati? Khantiyā, avihiṁsāya, mettacittatāya, anudayatāya—evaṁ kho, bhikkhave, paraṁ rakkhanto attānaṁ rakkhati. Attānaṁ, bhikkhave, rakkhissāmīti satipaṭṭhānaṁ sevitabbaṁ; paraṁ rakkhissāmīti satipaṭṭhānaṁ sevitabbaṁ. Attānaṁ, bhikkhave, rakkhanto paraṁ rakkhati, paraṁ rakkhanto attānaṁ rakkhatī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 1133 --- sn47 42:0 47.42 5. Amatavagga Samudayasutta |42| “Catunnaṁ, bhikkhave, satipaṭṭhānānaṁ samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṁ suṇātha. Ko ca, bhikkhave, kāyassa samudayo? Āhārasamudayā kāyassa samudayo; āhāranirodhā kāyassa atthaṅgamo. Phassasamudayā vedanānaṁ samudayo; phassanirodhā vedanānaṁ atthaṅgamo. Nāmarūpasamudayā cittassa samudayo; nāmarūpanirodhā cittassa atthaṅgamo. Manasikārasamudayā dhammānaṁ samudayo; manasikāranirodhā dhammānaṁ atthaṅgamo”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.38 4. Ananussutavagga Pariññātasutta |38| “Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa kāye kāyānupassino viharato kāyo pariññāto hoti. Kāyassa pariññātattā amataṁ sacchikataṁ hoti. 2 Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa vedanāsu vedanānupassino viharato vedanā pariññātā honti. Vedanānaṁ pariññātattā amataṁ sacchikataṁ hoti. 3 Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa citte cittānupassino viharato cittaṁ pariññātaṁ hoti. Cittassa pariññātattā amataṁ sacchikataṁ hoti. 4 Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato dhammā pariññātā honti. Dhammānaṁ pariññātattā amataṁ sacchikataṁ hotī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.7 1. Ambapālivagga Makkaṭasutta |7| “Atthi, bhikkhave, himavato pabbatarājassa duggā visamā desā, yattha neva makkaṭānaṁ cārī na manussānaṁ. Atthi, bhikkhave, himavato pabbatarājassa duggā visamā desā, yattha makkaṭānañhi kho cārī, na manussānaṁ. Atthi, bhikkhave, himavato pabbatarājassa samā bhūmibhāgā ramaṇīyā, yattha makkaṭānañceva cārī manussānañca. Tatra, bhikkhave, luddā makkaṭavīthīsu lepaṁ oḍḍenti makkaṭānaṁ bādhanāya. 2 Tatra, bhikkhave, ye te makkaṭā abālajātikā alolajātikā, te taṁ lepaṁ disvā ārakā parivajjanti. Yo pana so hoti makkaṭo bālajātiko lolajātiko, so taṁ lepaṁ upasaṅkamitvā hatthena gaṇhāti. So tattha bajjhati. ‘Hatthaṁ mocessāmī’ti dutiyena hatthena gaṇhāti. So tattha bajjhati. ‘Ubho hatthe mocessāmī’ti pādena gaṇhāti. So tattha bajjhati. ‘Ubho hatthe mocessāmi pādañcā’ti dutiyena pādena gaṇhāti. So tattha bajjhati. ‘Ubho hatthe mocessāmi pāde cā’ti tuṇḍena gaṇhāti. So tattha bajjhati. Evañhi so, bhikkhave, makkaṭo pañcoḍḍito thunaṁ seti anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo luddassa. Tamenaṁ, bhikkhave, luddo vijjhitvā tasmiṁyeva kaṭṭhakataṅgāre avassajjetvā yena kāmaṁ pakkamati. Evaṁ so taṁ, bhikkhave, hoti yo agocare carati paravisaye. 3 Tasmātiha, bhikkhave, mā agocare carittha paravisaye. Agocare, bhikkhave, carataṁ paravisaye lacchati māro otāraṁ, lacchati māro ārammaṇaṁ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? Yadidaṁ—pañca kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā …pe… jivhāviññeyyā rasā …pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ayaṁ, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo. 4 Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare, bhikkhave, carataṁ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṁ, na lacchati māro ārammaṇaṁ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo? Yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.3 1. Ambapālivagga Bhikkhusutta |3| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena 1134 --- sn47 3:1 dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Evameva panidhekacce moghapurisā mañceva ajjhesanti, dhamme ca bhāsite mameva anubandhitabbaṁ maññantī”ti. “Desetu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ, desetu sugato saṅkhittena dhammaṁ. Appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ jāneyyaṁ, appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti. “Tasmātiha tvaṁ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṁ dhammānaṁ? Sīlañca suvisuddhaṁ, diṭṭhi ca ujukā. Yato kho te, bhikkhu, sīlañca suvisuddhaṁ bhavissati diṭṭhi ca ujukā, tato tvaṁ, bhikkhu, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne tividhena bhāveyyāsi. 2 Katame cattāro? Idha tvaṁ, bhikkhu, ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ajjhattaṁ vā vedanāsu …pe… bahiddhā vā vedanāsu … ajjhattabahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ajjhattaṁ vā citte … bahiddhā vā citte … ajjhattabahiddhā vā citte cittānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ajjhattaṁ vā dhammesu … bahiddhā vā dhammesu … ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Yato kho tvaṁ, bhikkhu, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ tividhena bhāvessasi, tato tuyhaṁ, bhikkhu, yā ratti vā divaso vā āgamissati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī”ti. 3 Atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.23 3. Sīlaṭṭhitivagga Parihānasutta |23| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca ānando āyasmā ca bhaddo pāṭaliputte viharanti kukkuṭārāme. Atha kho āyasmā bhaddo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā bhaddo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “ko nu kho, āvuso ānanda, hetu, ko paccayo yena saddhammaparihānaṁ hoti? Ko nu kho, āvuso ānanda, hetu, ko paccayo yena saddhammaaparihānaṁ hotī”ti? 2 “Sādhu sādhu, āvuso bhadda. Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṁ, āvuso bhadda, pucchasi: ‘ko nu kho, āvuso ānanda, hetu, ko paccayo yena saddhammaparihānaṁ hoti? Ko panāvuso ānanda, hetu, ko paccayo yena saddhammaaparihānaṁ hotī’”ti? “Evamāvuso”ti. “Catunnaṁ kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā saddhammaparihānaṁ hoti. Catunnañca kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā saddhammaaparihānaṁ hoti. 3 Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā saddhammaparihānaṁ hoti. Imesañca kho, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā saddhammaaparihānaṁ hotī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.63–72 7. Appamādavagga Tathāgatādisutta |63-72| “Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā”ti vitthāretabbaṁ.Appamādavaggo sattamo. 2 Tassuddānaṁ Tathāgataṁ padaṁ kūṭaṁ, mūlaṁ sāro ca vassikaṁ; Rājā 1135 --- sn47 63-72:2 candimasūriyā, vatthena dasamaṁ padanti. 0 Saṁyutta Nikāya 47.46 5. Amatavagga Pātimokkhasaṁvarasutta |46| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Tasmātiha tvaṁ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṁ dhammānaṁ? Idha tvaṁ, bhikkhu, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharāhi ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhassu sikkhāpadesu. Yato kho tvaṁ, bhikkhu, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharissasi ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhassu sikkhāpadesu; tato tvaṁ, bhikkhu, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi. 3 Katame cattāro? Idha tvaṁ, bhikkhu, kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Yato kho tvaṁ, bhikkhu, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāvessasi, tato tuyhaṁ, bhikkhu, yā ratti vā divaso vā āgamissati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī”ti. Atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 4 Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.8 1. Ambapālivagga Sūdasutta |8| “Seyyathāpi, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo rājānaṁ vā rājamahāmattaṁ vā nānaccayehi sūpehi paccupaṭṭhito assa—ambilaggehipi, tittakaggehipi, kaṭukaggehipi, madhuraggehipi, khārikehipi, akhārikehipi, loṇikehipi, aloṇikehipi. 2 Sa kho so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṁ na uggaṇhāti: ‘idaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati, imassa vā abhiharati, imassa vā bahuṁ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṁ bhāsati. Ambilaggaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati, ambilaggassa vā abhiharati, ambilaggassa vā bahuṁ gaṇhāti, ambilaggassa vā vaṇṇaṁ bhāsati. Tittakaggaṁ vā me ajja … kaṭukaggaṁ vā me ajja … madhuraggaṁ vā me ajja … khārikaṁ vā me ajja … akhārikaṁ vā me ajja … loṇikaṁ vā me ajja … aloṇikaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati, aloṇikassa vā abhiharati, aloṇikassa vā bahuṁ gaṇhāti, aloṇikassa vā vaṇṇaṁ bhāsatī’ti. 3 Sa kho so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo na ceva lābhī hoti acchādanassa, na lābhī vetanassa, na lābhī abhihārānaṁ. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṁ na uggaṇhāti. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bālo abyatto akusalo bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṁ na samādhiyati, upakkilesā na pahīyanti. So taṁ nimittaṁ na uggaṇhāti. Vedanāsu vedanānupassī viharati …pe… citte cittānupassī viharati …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato cittaṁ na samādhiyati, upakkilesā na pahīyanti. So taṁ nimittaṁ na uggaṇhāti. 4 Sa kho so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo bhikkhu na ceva lābhī hoti diṭṭheva dhamme sukhavihārānaṁ, na lābhī satisampajaññassa. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo bhikkhu sakassa cittassa nimittaṁ na uggaṇhāti. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo rājānaṁ vā rājamahāmattaṁ vā nānaccayehi sūpehi paccupaṭṭhito assa—ambilaggehipi, tittakaggehipi, kaṭukaggehipi, madhuraggehipi, khārikehipi, akhārikehipi, 1136 --- sn47 8:5 loṇikehipi, aloṇikehipi. 6 Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṁ uggaṇhāti: ‘idaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati, imassa vā abhiharati, imassa vā bahuṁ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṁ bhāsati. Ambilaggaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati, ambilaggassa vā abhiharati, ambilaggassa vā bahuṁ gaṇhāti, ambilaggassa vā vaṇṇaṁ bhāsati. Tittakaggaṁ vā me ajja … kaṭukaggaṁ vā me ajja … madhuraggaṁ vā me ajja … khārikaṁ vā me ajja … akhārikaṁ vā me ajja … loṇikaṁ vā me ajja … aloṇikaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati, aloṇikassa vā abhiharati, aloṇikassa vā bahuṁ gaṇhāti, aloṇikassa vā vaṇṇaṁ bhāsatī’ti. 7 Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo lābhī ceva hoti acchādanassa, lābhī vetanassa, lābhī abhihārānaṁ. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṁ uggaṇhāti. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco paṇḍito byatto kusalo bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṁ samādhiyati, upakkilesā pahīyanti. So taṁ nimittaṁ uggaṇhāti. Vedanāsu vedanānupassī viharati …pe… citte cittānupassī viharati …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato cittaṁ samādhiyati, upakkilesā pahīyanti. So taṁ nimittaṁ uggaṇhāti. 8 Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo bhikkhu lābhī ceva hoti diṭṭheva dhamme sukhavihārānaṁ, lābhī hoti satisampajaññassa. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo bhikkhu sakassa cittassa nimittaṁ uggaṇhātī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.37 4. Ananussutavagga Chandasutta |37| “Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa kāye kāyānupassino viharato yo kāyasmiṁ chando so pahīyati. Chandassa pahānā amataṁ sacchikataṁ hoti. 2 Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa vedanāsu vedanānupassino viharato yo vedanāsu chando so pahīyati. Chandassa pahānā amataṁ sacchikataṁ hoti. 3 Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa citte cittānupassino viharato yo cittamhi chando so pahīyati. Chandassa pahānā amataṁ sacchikataṁ hoti. 4 Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato yo dhammesu chando so pahīyati. Chandassa pahānā amataṁ sacchikataṁ hotī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.16 2. Nālandavagga Uttiyasutta |16| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā uttiyo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā uttiyo bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Tasmātiha tvaṁ, uttiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṁ dhammānaṁ? Sīlañca suvisuddhaṁ, diṭṭhi ca ujukā. Yato ca kho te, uttiya, sīlañca suvisuddhaṁ bhavissati, diṭṭhi ca ujukā, tato tvaṁ, uttiya, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi. 2 Katame cattāro? Idha tvaṁ, uttiya, kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Yato kho tvaṁ, uttiya, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāvessasi, tato tvaṁ, uttiya, gamissasi maccudheyyassa pāran”ti. 3 Atha kho āyasmā uttiyo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā uttiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā 1137 --- sn47 16:3 upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā uttiyo arahataṁ ahosīti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.28 3. Sīlaṭṭhitivagga Lokasutta |28| Taṁyeva nidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca: “katamesaṁ, āvuso anuruddha, dhammānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto”ti? “Catunnaṁ, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto. 2 Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāhaṁ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ khvāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto. Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā sahassaṁ lokaṁ abhijānāmī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.24 3. Sīlaṭṭhitivagga Suddhasutta |24| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.41 5. Amatavagga Amatasutta |41| Sāvatthinidānaṁ. “Catūsu, bhikkhave, satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharatha. Mā vo amataṁ panassa. Katamesu catūsu? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesu, bhikkhave, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharatha. Mā vo amataṁ panassā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.4 1. Ambapālivagga Sālasutta |4| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati sālāya brāhmaṇagāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi …pe… etadavoca: 2 “Ye te, bhikkhave, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ, te vo, bhikkhave, bhikkhū catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. Katamesaṁ catunnaṁ? Etha tumhe, āvuso, kāye kāyānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, kāyassa yathābhūtaṁ ñāṇāya; vedanāsu vedanānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, vedanānaṁ yathābhūtaṁ ñāṇāya; citte cittānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, cittassa yathābhūtaṁ ñāṇāya; dhammesu dhammānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, dhammānaṁ yathābhūtaṁ ñāṇāya. 3 Yepi te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, tepi kāye kāyānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, kāyassa pariññāya; vedanāsu vedanānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, vedanānaṁ pariññāya; citte cittānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, cittassa pariññāya; dhammesu dhammānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, dhammānaṁ pariññāya. 4 Yepi te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tepi kāye kāyānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, kāyena visaṁyuttā; vedanāsu vedanānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, vedanāhi visaṁyuttā; citte cittānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, cittena visaṁyuttā; dhammesu dhammānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, dhammehi visaṁyuttā. 5 Yepi te, bhikkhave, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ 1138 --- sn47 4:5 dhammavinayaṁ, te vo, bhikkhave, bhikkhū imesaṁ catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.11 2. Nālandavagga Mahāpurisasutta |11| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “‘mahāpuriso, mahāpuriso’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, mahāpuriso hotī”ti? “Vimuttacittattā khvāhaṁ, sāriputta, ‘mahāpuriso’ti vadāmi. Avimuttacittattā ‘no mahāpuriso’ti vadāmi. 2 Kathañca, sāriputta, vimuttacitto hoti? Idha, sāriputta, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṁ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi. Vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato cittaṁ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi. Evaṁ kho, sāriputta, vimuttacitto hoti. Vimuttacittattā khvāhaṁ, sāriputta, ‘mahāpuriso’ti vadāmi. Avimuttacittattā ‘no mahāpuriso’ti vadāmī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.30 3. Sīlaṭṭhitivagga Mānadinnasutta |30| Taṁyeva nidānaṁ. Tena kho pana samayena mānadinno gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho mānadinno gahapati aññataraṁ purisaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, ambho purisa …pe… na me, bhante, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamoti. Evarūpāya cāhaṁ, bhante, dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Yāni cimāni, bhante, bhagavatā pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni desitāni, nāhaṁ, bhante, tesaṁ kiñci attani appahīnaṁ samanupassāmī”ti. “Lābhā te, gahapati, suladdhaṁ te, gahapati. Anāgāmiphalaṁ tayā, gahapati, byākatan”ti. Dasamaṁ. Sīlaṭṭhitivaggo tatiyo. 2 Tassuddānaṁ Sīlaṁ ṭhiti parihānaṁ, suddhaṁ brāhmaṇapadesaṁ; Samattaṁ loko sirivaḍḍho, mānadinnena te dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 47.34 4. Ananussutavagga Bhāvitasutta |34| “Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṁ gamanāya saṁvattanti. 2 Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṁ gamanāya saṁvattantī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.51–62 6. Gaṅgāpeyyālavagga Gaṅgānadīādisuttadvādasaka |51-62| “Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāvento cattāro satipaṭṭhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāvento cattāro satipaṭṭhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāvento cattāro satipaṭṭhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti vitthāretabbaṁ. Gaṅgāpeyyālavaggo chaṭṭho. 3 Tassuddānaṁ Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato; Ete dve cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 47.15 2. Nālandavagga Bāhiyasutta |15| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā bāhiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā bāhiyo bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Tasmātiha tvaṁ, bāhiya, 1139 --- sn47 15:1 ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṁ dhammānaṁ? Sīlañca suvisuddhaṁ, diṭṭhi ca ujukā. Yato ca kho te, bāhiya, sīlañca suvisuddhaṁ bhavissati, diṭṭhi ca ujukā, tato tvaṁ, bāhiya, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi. 2 Katame cattāro? Idha tvaṁ, bāhiya, kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Yato kho tvaṁ, bāhiya, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāvessasi, tato tuyhaṁ, bāhiya, yā ratti vā divaso vā āgamissati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī”ti. 3 Atha kho āyasmā bāhiyo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā bāhiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bāhiyo arahataṁ ahosīti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.95–104 10. Oghavagga Uddhambhāgiyādisutta |95-104| “Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā—imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā. 2 Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. Dasamaṁ. 3 (Yathā maggasaṁyuttaṁ tathā satipaṭṭhānasaṁyuttaṁ vitthāretabbaṁ.) Oghavaggo dasamo. 4 Tassuddānaṁ Ogho yogo upādānaṁ, ganthā anusayena ca; Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti. Satipaṭṭhānasaṁyuttaṁ tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.20 2. Nālandavagga Janapadakalyāṇīsutta |20| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sumbhesu viharati sedakaṁ nāma sumbhānaṁ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Seyyathāpi, bhikkhave, ‘janapadakalyāṇī, janapadakalyāṇī’ti kho, bhikkhave, mahājanakāyo sannipateyya. ‘Sā kho panassa janapadakalyāṇī paramapāsāvinī nacce, paramapāsāvinī gīte. Janapadakalyāṇī naccati gāyatī’ti kho, bhikkhave, bhiyyoso mattāya mahājanakāyo sannipateyya. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo. Tamenaṁ evaṁ vadeyya: ‘ayaṁ te, ambho purisa, samatittiko telapatto antarena ca mahāsamajjaṁ antarena ca janapadakalyāṇiyā pariharitabbo. Puriso ca te ukkhittāsiko piṭṭhito piṭṭhito anubandhissati. Yattheva naṁ thokampi chaḍḍessati tattheva te siro pātessatī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amuṁ telapattaṁ amanasikaritvā bahiddhā pamādaṁ āhareyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 3 “Upamā kho myāyaṁ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. Ayaṁ cevettha attho—samatittiko telapattoti kho, bhikkhave, kāyagatāya etaṁ satiyā adhivacanaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘kāyagatā sati no bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. Evañhi kho, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dasamaṁ. Nālandavaggo dutiyo. 4 Tassuddānaṁ Mahāpuriso nālandaṁ, Cundo celañca bāhiyo; Uttiyo ariyo brahmā, Sedakaṁ janapadena cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 47.45 5. Amatavagga Kusalarāsisutta |45| “‘Kusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, kusalarāsi, 1140 --- sn47 45:1 yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā. 2 Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. ‘Kusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno ime cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, kusalarāsi, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.5 1. Ambapālivagga Akusalarāsisutta |5| Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho bhagavā etadavoca: “‘akusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno pañca nīvaraṇe sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, akusalarāsi, yadidaṁ—pañca nīvaraṇā. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṁ, byāpādanīvaraṇaṁ, thinamiddhanīvaraṇaṁ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, vicikicchānīvaraṇaṁ. ‘Akusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno ime pañca nīvaraṇe sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, akusalarāsi, yadidaṁ—pañca nīvaraṇā. 2 ‘Kusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, kusalarāsi, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. ‘Kusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno ime cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, kusalarāsi, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.40 4. Ananussutavagga Vibhaṅgasutta |40| “Satipaṭṭhānañca vo, bhikkhave, desessāmi satipaṭṭhānabhāvanañca satipaṭṭhānabhāvanāgāminiñca paṭipadaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, satipaṭṭhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati …pe… citte cittānupassī viharati …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, satipaṭṭhānaṁ. 2 Katamā ca, bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu samudayadhammānupassī kāyasmiṁ viharati, vayadhammānupassī kāyasmiṁ viharati, samudayavayadhammānupassī kāyasmiṁ viharati, ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Samudayadhammānupassī vedanāsu viharati …pe… samudayadhammānupassī citte viharati …pe… samudayadhammānupassī dhammesu viharati, vayadhammānupassī dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī dhammesu viharati, ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanā. 3 Katamā ca, bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanāgāminī paṭipadā”ti. Dasamaṁ. Ananussutavaggo catuttho. 4 Tassuddānaṁ Ananussutaṁ virāgo, viraddho bhāvanā sati; Aññā chandaṁ pariññāya, bhāvanā vibhaṅgena cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 47.25 3. Sīlaṭṭhitivagga Aññatarabrāhmaṇasutta |25| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti? Ko pana, bho gotama, hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti? 2 “Catunnaṁ kho, brāhmaṇa, satipaṭṭhānānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Catunnañca kho, brāhmaṇa, satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hoti. 3 Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, brāhmaṇa, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya 1141 --- sn47 25:3 loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho, brāhmaṇa, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Imesañca kho, brāhmaṇa, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti. 4 Evaṁ vutte, so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.31 4. Ananussutavagga Ananussutasutta |31| Sāvatthinidānaṁ. “‘Ayaṁ kāye kāyānupassanā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Sā kho panāyaṁ kāye kāyānupassanā bhāvetabbā’ti me, bhikkhave …pe… bhāvitā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 2 ‘Ayaṁ vedanāsu vedanānupassanā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Sā kho panāyaṁ vedanāsu vedanānupassanā bhāvetabbā’ti me, bhikkhave …pe… bhāvitā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 3 ‘Ayaṁ citte cittānupassanā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Sā kho panāyaṁ citte cittānupassanā bhāvetabbā’ti me, bhikkhave …pe… bhāvitā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 4 ‘Ayaṁ dhammesu dhammānupassanā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Sā kho panāyaṁ dhammesu dhammānupassanā bhāvetabbā’ti me, bhikkhave …pe… bhāvitā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.10 1. Ambapālivagga Bhikkhunupassayasutta |10| Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena aññataro bhikkhunupassayo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sambahulā bhikkhuniyo yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavocuṁ: 2 “Idha, bhante ānanda, sambahulā bhikkhuniyo catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharantiyo uḷāraṁ pubbenāparaṁ visesaṁ sañjānantī”ti. “Evametaṁ, bhaginiyo, evametaṁ, bhaginiyo. Yo hi koci, bhaginiyo, bhikkhu vā bhikkhunī vā catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto viharati, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘uḷāraṁ pubbenāparaṁ visesaṁ sañjānissatī’”ti. 3 Atha kho āyasmā ānando tā bhikkhuniyo dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā ānando sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 4 “Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena aññataro bhikkhunupassayo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁ. Atha kho, bhante, sambahulā bhikkhuniyo yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho, bhante, tā bhikkhuniyo maṁ etadavocuṁ: ‘idha, bhante ānanda, sambahulā bhikkhuniyo catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharantiyo uḷāraṁ pubbenāparaṁ visesaṁ sañjānantī’ti. Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, tā bhikkhuniyo etadavocaṁ: ‘evametaṁ, bhaginiyo, evametaṁ, bhaginiyo. Yo hi koci, bhaginiyo, bhikkhu vā bhikkhunī vā catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto viharati, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—uḷāraṁ pubbenāparaṁ visesaṁ sañjānissatī’”ti. 5 1142 --- sn47 10:5 “Evametaṁ, ānanda, evametaṁ, ānanda. Yo hi koci, ānanda, bhikkhu vā bhikkhunī vā catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto viharati, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘uḷāraṁ pubbenāparaṁ visesaṁ sañjānissati’. 6 Katamesu catūsu? Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa kāye kāyānupassino viharato kāyārammaṇo vā uppajjati kāyasmiṁ pariḷāho, cetaso vā līnattaṁ, bahiddhā vā cittaṁ vikkhipati. Tenānanda, bhikkhunā kismiñcideva pasādanīye nimitte cittaṁ paṇidahitabbaṁ. Tassa kismiñcideva pasādanīye nimitte cittaṁ paṇidahato pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. So iti paṭisañcikkhati: ‘yassa khvāhaṁ atthāya cittaṁ paṇidahiṁ, so me attho abhinipphanno. Handa dāni paṭisaṁharāmī’ti. So paṭisaṁharati ceva na ca vitakketi na ca vicāreti. ‘Avitakkomhi avicāro, ajjhattaṁ satimā sukhamasmī’ti pajānāti. 7 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhu vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato dhammārammaṇo vā uppajjati kāyasmiṁ pariḷāho, cetaso vā līnattaṁ, bahiddhā vā cittaṁ vikkhipati. Tenānanda, bhikkhunā kismiñcideva pasādanīye nimitte cittaṁ paṇidahitabbaṁ. Tassa kismiñcideva pasādanīye nimitte cittaṁ paṇidahato pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. So iti paṭisañcikkhati: ‘yassa khvāhaṁ atthāya cittaṁ paṇidahiṁ, so me attho abhinipphanno. Handa dāni paṭisaṁharāmī’ti. So paṭisaṁharati ceva na ca vitakketi na ca vicāreti. ‘Avitakkomhi avicāro, ajjhattaṁ satimā sukhamasmī’ti pajānāti. Evaṁ kho, ānanda, paṇidhāya bhāvanā hoti. 8 Kathañcānanda, appaṇidhāya bhāvanā hoti? Bahiddhā, ānanda, bhikkhu cittaṁ appaṇidhāya ‘appaṇihitaṁ me bahiddhā cittan’ti pajānāti. Atha pacchāpure ‘asaṅkhittaṁ vimuttaṁ appaṇihitan’ti pajānāti. Atha ca pana ‘kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā sukhamasmī’ti pajānāti. Bahiddhā, ānanda, bhikkhu cittaṁ appaṇidhāya ‘appaṇihitaṁ me bahiddhā cittan’ti pajānāti. Atha pacchāpure ‘asaṅkhittaṁ vimuttaṁ appaṇihitan’ti pajānāti. Atha ca pana ‘vedanāsu vedanānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā sukhamasmī’ti pajānāti. Bahiddhā, ānanda, bhikkhu cittaṁ appaṇidhāya ‘appaṇihitaṁ me bahiddhā cittan’ti pajānāti. Atha pacchāpure ‘asaṅkhittaṁ vimuttaṁ appaṇihitan’ti pajānāti. Atha ca pana ‘citte cittānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā sukhamasmī’ti pajānāti. Bahiddhā, ānanda, bhikkhu cittaṁ appaṇidhāya ‘appaṇihitaṁ me bahiddhā cittan’ti pajānāti. Atha pacchāpure ‘asaṅkhittaṁ vimuttaṁ appaṇihitan’ti pajānāti. Atha ca pana ‘dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā sukhamasmī’ti pajānāti. Evaṁ kho, ānanda, appaṇidhāya bhāvanā hoti. 9 Iti kho, ānanda, desitā mayā paṇidhāya bhāvanā, desitā appaṇidhāya bhāvanā. Yaṁ, ānanda, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, ānanda, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyathānanda, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. 10 Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Dasamaṁ. Ambapālivaggo paṭhamo. 11 Tassuddānaṁ Ambapāli sato bhikkhu, Sālā kusalarāsi ca; Sakuṇagghi makkaṭo sūdo, Gilāno bhikkhunupassayoti. 0 Saṁyutta Nikāya 47.14 2. Nālandavagga Ukkacelasutta |14| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vajjīsu viharati ukkacelāyaṁ gaṅgāya nadiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aciraparinibbutesu sāriputtamoggallānesu. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto ajjhokāse nisinno hoti. 2 Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā bhikkhū āmantesi: “api myāyaṁ, bhikkhave, parisā suññā viya khāyati parinibbutesu sāriputtamoggallānesu. Asuññā me, bhikkhave, parisā 1143 --- sn47 14:2 hoti, anapekkhā tassaṁ disāyaṁ hoti, yassaṁ disāyaṁ sāriputtamoggallānā viharanti. Ye hi te, bhikkhave, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, tesampi bhagavantānaṁ etapparamaṁyeva sāvakayugaṁ ahosi—seyyathāpi mayhaṁ sāriputtamoggallānā. Yepi te, bhikkhave, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, tesampi bhagavantānaṁ etapparamaṁyeva sāvakayugaṁ bhavissati—seyyathāpi mayhaṁ sāriputtamoggallānā. Acchariyaṁ, bhikkhave, sāvakānaṁ, abbhutaṁ, bhikkhave, sāvakānaṁ. Satthu ca nāma sāsanakarā bhavissanti ovādappaṭikarā, catunnañca parisānaṁ piyā bhavissanti manāpā garubhāvanīyā ca. Acchariyaṁ, bhikkhave, tathāgatassa, abbhutaṁ, bhikkhave, tathāgatassa. Evarūpepi nāma sāvakayuge parinibbute natthi tathāgatassa soko vā paridevo vā. Taṁ kutettha, bhikkhave, labbhā. Yaṁ taṁ jātaṁ bhūtaṁ saṅkhataṁ palokadhammaṁ, taṁ vata mā palujjīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Seyyathāpi, bhikkhave, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato ye mahantatarā khandhā te palujjeyyuṁ; evameva kho, bhikkhave, mahato bhikkhusaṅghassa tiṭṭhato sāravato sāriputtamoggallānā parinibbutā. Taṁ kutettha, bhikkhave, labbhā. Yaṁ taṁ jātaṁ bhūtaṁ saṅkhataṁ palokadhammaṁ, taṁ vata mā palujjīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tasmātiha, bhikkhave, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā; tamatagge mete, bhikkhave, bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.50 5. Amatavagga Āsavasutta |50| “Tayome, bhikkhave āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo—ime kho, bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ āsavānaṁ pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā. 2 Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ āsavānaṁ pahānāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. Dasamaṁ. Amatavaggo pañcamo. 3 Tassuddānaṁ Amataṁ samudayo maggo, Sati kusalarāsi ca; Pātimokkhaṁ duccaritaṁ, Mittavedanā āsavena cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 47.35 4. Ananussutavagga Satisutta |35| Sāvatthinidānaṁ. “Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti. Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.44 5. Amatavagga Satisutta |44| “Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti. Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Catutthaṁ. 0 1144 --- sn47 21:0 Saṁyutta Nikāya 47.21 3. Sīlaṭṭhitivagga Sīlasutta |21| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā ca ānando āyasmā ca bhaddo pāṭaliputte viharanti kukkuṭārāme. Atha kho āyasmā bhaddo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā bhaddo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “yānimāni, āvuso ānanda, kusalāni sīlāni vuttāni bhagavatā, imāni kusalāni sīlāni kimatthiyāni vuttāni bhagavatā”ti? 2 “Sādhu sādhu, āvuso bhadda. Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṁ, āvuso bhadda, pucchasi: ‘yānimāni, āvuso ānanda, kusalāni sīlāni vuttāni bhagavatā, imāni kusalāni sīlāni kimatthiyāni vuttāni bhagavatā’”ti? “Evamāvuso”ti. “Yānimāni, āvuso bhadda, kusalāni sīlāni vuttāni bhagavatā, imāni kusalāni sīlāni yāvadeva catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya vuttāni bhagavatā. 3 Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Yānimāni, āvuso bhadda, kusalāni sīlāni vuttāni bhagavatā, imāni kusalāni sīlāni yāvadeva imesaṁ catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya vuttāni bhagavatā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 47.1 1. Ambapālivagga Ambapālisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati ambapālivane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Ekāyanvāyaṁ, bhikkhave, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ekāyanvāyaṁ, bhikkhave, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā”ti. 3 Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Paṭhamaṁ. sn13 0 Saṁyutta Nikāya 13.4 1. Abhisamayavagga Dutiyasambhejjaudakasutta |4| Sāvatthiyaṁ viharati. “Seyyathāpi, bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṁsandanti samenti, seyyathidaṁ—gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī, taṁ udakaṁ parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yaṁ vā sambhejjaudakaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ yāni vā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti? 2 “Etadeva, bhante, bahutaraṁ sambhejjaudakaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti sambhejjaudakaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave …pe… dhammacakkhupaṭilābho”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 13.5 1. Abhisamayavagga Pathavīsutta |5| Sāvatthiyaṁ viharati. “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahāpathaviyā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhipeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yā vā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā yā vā mahāpathavī”ti? 2 “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ mahāpathavī; appamattikā satta 1145 --- sn13 5:2 kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti mahāpathaviṁ upanidhāya satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā”ti. “Evameva kho, bhikkhave …pe… dhammacakkhupaṭilābho”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 13.1 1. Abhisamayavagga Nakhasikhāsutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā parittaṁ nakhasikhāyaṁ paṁsuṁ āropetvā bhikkhū āmantesi: “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yo vāyaṁ mayā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito, ayaṁ vā mahāpathavī”ti? 2 “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ mahāpathavī. Appamattako bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito. Neva satimaṁ kalaṁ upeti na sahassimaṁ kalaṁ upeti na satasahassimaṁ kalaṁ upeti mahāpathaviṁ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṁ dukkhaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ; appamattakaṁ avasiṭṭhaṁ. Neva satimaṁ kalaṁ upeti na sahassimaṁ kalaṁ upeti na satasahassimaṁ kalaṁ upeti purimaṁ dukkhakkhandhaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ upanidhāya yadidaṁ sattakkhattuṁparamatā. Evaṁ mahatthiyo kho, bhikkhave, dhammābhisamayo; evaṁ mahatthiyo dhammacakkhupaṭilābho”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 13.6 1. Abhisamayavagga Dutiyapathavīsutta |6| Sāvatthiyaṁ viharati. “Seyyathāpi, bhikkhave, mahāpathavī parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, ṭhapetvā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yaṁ vā mahāpathaviyā parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ yā vā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā”ti? 2 “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, mahāpathaviyā, yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ; appamattikā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti mahāpathaviyā parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ upanidhāya satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā”ti. “Evameva kho, bhikkhave …pe… dhammacakkhupaṭilābho”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 13.2 1. Abhisamayavagga Pokkharaṇīsutta |2| Sāvatthiyaṁ viharati. “Seyyathāpi, bhikkhave, pokkharaṇī paññāsayojanāni āyāmena paññāsayojanāni vitthārena paññāsayojanāni ubbedhena, puṇṇā udakassa samatittikā kākapeyyā. Tato puriso kusaggena udakaṁ uddhareyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yaṁ vā kusaggena udakaṁ ubbhataṁ yaṁ vā pokkharaṇiyā udakan”ti? 2 “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ pokkharaṇiyā udakaṁ. Appamattakaṁ kusaggena udakaṁ ubbhataṁ. Neva satimaṁ kalaṁ upeti na sahassimaṁ kalaṁ upeti na satasahassimaṁ kalaṁ upeti pokkharaṇiyā udakaṁ upanidhāya kusaggena udakaṁ ubbhatan”ti. 3 “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṁ dukkhaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ; appamattakaṁ avasiṭṭhaṁ. Neva satimaṁ kalaṁ upeti na sahassimaṁ kalaṁ upeti na satasahassimaṁ kalaṁ upeti purimaṁ dukkhakkhandhaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ upanidhāya, yadidaṁ sattakkhattuṁparamatā. Evaṁ mahatthiyo kho, bhikkhave, dhammābhisamayo; evaṁ mahatthiyo dhammacakkhupaṭilābho”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 13.11 1. Abhisamayavagga Tatiyapabbatasutta |11| Sāvatthiyaṁ viharati. “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sinerussa pabbatarājassa satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yā vā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā yo vā sineru pabbatarājā”ti? 2 “Etadeva, bhante, bahutaraṁ yadidaṁ sineru pabbatarājā; appamattikā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti sineruṁ pabbatarājānaṁ upanidhāya satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā”ti. 3 “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa adhigamaṁ upanidhāya aññatitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakānaṁ adhigamo neva satimaṁ kalaṁ upeti na sahassimaṁ kalaṁ upeti na satasahassimaṁ 1146 --- sn13 11:3 kalaṁ upeti. Evaṁ mahādhigamo, bhikkhave, diṭṭhisampanno puggalo, evaṁ mahābhiñño”ti. Ekādasamaṁ. Abhisamayasaṁyuttaṁ samattaṁ. 4 Tassuddānaṁ Nakhasikhā pokkharaṇī, sambhejjaudake ca dve; Dve pathavī dve samuddā, tayo ca pabbatūpamāti. 0 Saṁyutta Nikāya 13.9 1. Abhisamayavagga Pabbatasutta |9| Sāvatthiyaṁ viharati. “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso himavato pabbatarājassa satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yā vā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā yo vā himavā pabbatarājā”ti? 2 “Etadeva, bhante, bahutaraṁ yadidaṁ himavā pabbatarājā; appamattikā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti himavantaṁ pabbatarājānaṁ upanidhāya satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā”ti. “Evameva kho …pe… dhammacakkhupaṭilābho”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 13.7 1. Abhisamayavagga Samuddasutta |7| Sāvatthiyaṁ viharati. “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahāsamuddato dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yāni vā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni yaṁ vā mahāsamudde udakan”ti? 2 “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ mahāsamudde udakaṁ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti mahāsamudde udakaṁ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave …pe… dhammacakkhupaṭilābho”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 13.3 1. Abhisamayavagga Sambhejjaudakasutta |3| Sāvatthiyaṁ viharati. “Seyyathāpi, bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṁsandanti samenti, seyyathidaṁ—gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī, tato puriso dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yāni vā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni yaṁ vā sambhejjaudakan”ti? 2 “Etadeva, bhante, bahutaraṁ yadidaṁ sambhejjaudakaṁ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti sambhejjaudakaṁ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave …pe… dhammacakkhupaṭilābho”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 13.8 1. Abhisamayavagga Dutiyasamuddasutta |8| Sāvatthiyaṁ viharati. “Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yaṁ vā mahāsamudde udakaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ yāni vā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti? 2 “Etadeva, bhante, bahutaraṁ mahāsamudde udakaṁ, yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti mahāsamudde udakaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave …pe… dhammacakkhupaṭilābho”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 13.10 1. Abhisamayavagga Dutiyapabbatasutta |10| Sāvatthiyaṁ viharati. “Seyyathāpi, bhikkhave, himavā pabbatarājā parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, ṭhapetvā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yaṁ vā himavato pabbatarājassa parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ yā vā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā”ti? 2 “Etadeva, bhante, bahutaraṁ himavato pabbatarājassa yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ; appamattikā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti himavato pabbatarājassa parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ upanidhāya satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā”ti. 3 “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṁ dukkhaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ; appamattakaṁ avasiṭṭhaṁ. Neva satimaṁ kalaṁ upeti na sahassimaṁ kalaṁ upeti na satasahassimaṁ kalaṁ upeti purimaṁ dukkhakkhandhaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ upanidhāya yadidaṁ sattakkhattuṁparamatā. Evaṁ mahatthiyo kho, bhikkhave, 1147 --- sn13 10:3 dhammābhisamayo, evaṁ mahatthiyo dhammacakkhupaṭilābho”ti. Dasamaṁ. sn14 0 Saṁyutta Nikāya 14.39 4. Catutthavagga Tatiyasamaṇabrāhmaṇasutta |39| Sāvatthiyaṁ viharati. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā pathavīdhātuṁ nappajānanti, pathavīdhātusamudayaṁ nappajānanti, pathavīdhātunirodhaṁ nappajānanti, pathavīdhātunirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti …pe… āpodhātuṁ nappajānanti … tejodhātuṁ nappajānanti … vāyodhātuṁ nappajānanti, vāyodhātusamudayaṁ nappajānanti, vāyodhātunirodhaṁ nappajānanti, vāyodhātunirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā; na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 2 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā pathavīdhātuṁ pajānanti, pathavīdhātusamudayaṁ pajānanti, pathavīdhātunirodhaṁ pajānanti, pathavīdhātunirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti … ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā …pe… āpodhātuṁ pajānanti … tejodhātuṁ pajānanti … vāyodhātuṁ pajānanti, vāyodhātusamudayaṁ pajānanti, vāyodhātunirodhaṁ pajānanti, vāyodhātunirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti, te ca kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā; te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Dasamaṁ. Catuttho vaggo. 3 Tassuddānaṁ Catasso pubbe acariṁ, nocedañca dukkhena ca; Abhinandañca uppādo, tayo samaṇabrāhmaṇāti. Dhātusaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.18 2. Dutiyavagga Assaddhamūlakasutta |18| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Atītampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandiṁsu samiṁsu …pe… anāgatampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandissanti samessanti …pe…. 2 Etarahipi kho, bhikkhave, paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentīti. 3 Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ottappino ottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti …pe… paṭhamavāro viya vitthāretabbo. 4 Dhātusova, bhikkhave …pe… assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; appassutā appassutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; bahussutā bahussutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti …pe…. 5 Dhātusova, bhikkhave …pe… assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kusītā kusītehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; āraddhavīriyā āraddhavīriyehi saddhiṁ saṁsandanti 1148 --- sn14 18:5 samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti …pe…. 6 Dhātusova, bhikkhave …pe… assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; upaṭṭhitassatino upaṭṭhitassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti …pe…. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.26 3. Kammapathavagga Sattakammapathasutta |26| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Pāṇātipātino pāṇātipātīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; adinnādāyino adinnādāyīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kāmesumicchācārino kāmesumicchācārīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; musāvādino musāvādīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; pisuṇavācā pisuṇavācehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; pharusavācā pharusavācehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; samphappalāpino samphappalāpīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti. 2 Pāṇātipātā paṭiviratā …pe… adinnādānā paṭiviratā … kāmesumicchācārā paṭiviratā … musāvādā paṭiviratā … pisuṇāya vācāya paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; pharusāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; samphappalāpā paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.6 1. Nānattavagga Bāhiradhātunānattasutta |6| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātunānattaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha …pe… katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Rūpadhātu saddadhātu gandhadhātu rasadhātu phoṭṭhabbadhātu dhammadhātu—idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.32 4. Catutthavagga Acariṁsutta |32| Sāvatthiyaṁ viharati. “Pathavīdhātuyāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ, yo pathavīdhātuyā assādo tadajjhagamaṁ, yāvatā pathavīdhātuyā assādo paññāya me so sudiṭṭho. Pathavīdhātuyāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ, yo pathavīdhātuyā ādīnavo tadajjhagamaṁ, yāvatā pathavīdhātuyā ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Pathavīdhātuyāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ, yaṁ pathavīdhātuyā nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ, yāvatā pathavīdhātuyā nissaraṇaṁ paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ. 2 Āpodhātuyāhaṁ, bhikkhave …pe… tejodhātuyāhaṁ, bhikkhave … vāyodhātuyāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ, yo vāyodhātuyā assādo tadajjhagamaṁ, yāvatā vāyodhātuyā assādo paññāya me so sudiṭṭho. Vāyodhātuyāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ, yo vāyodhātuyā ādīnavo tadajjhagamaṁ, yāvatā vāyodhātuyā ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Vāyodhātuyāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ, yaṁ vāyodhātuyā nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ, yāvatā vāyodhātuyā nissaraṇaṁ paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ. 3 Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ na abbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. 4 Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.13 2. Dutiyavagga Giñjakāvasathasutta |13| Ekaṁ samayaṁ bhagavā ñātike viharati giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Dhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati saññā, uppajjati diṭṭhi, uppajjati vitakko”ti. Evaṁ vutte, āyasmā kaccāno bhagavantaṁ etadavoca: “yāyaṁ, bhante, diṭṭhi: ‘asammāsambuddhesu sammāsambuddhā’ti, ayaṁ nu kho, bhante, diṭṭhi kiṁ paṭicca paññāyatī”ti? 3 “Mahati kho esā, kaccāna, dhātu yadidaṁ avijjādhātu. Hīnaṁ, kaccāna, dhātuṁ paṭicca uppajjati hīnā saññā, hīnā diṭṭhi, hīno vitakko, hīnā cetanā, hīnā patthanā, hīno paṇidhi, hīno puggalo, hīnā vācā; hīnaṁ ācikkhati deseti 1149 --- sn14 13:3 paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti; hīnā tassa upapattīti vadāmi. 4 Majjhimaṁ, kaccāna, dhātuṁ paṭicca uppajjati majjhimā saññā, majjhimā diṭṭhi, majjhimo vitakko, majjhimā cetanā, majjhimā patthanā, majjhimo paṇidhi, majjhimo puggalo, majjhimā vācā; majjhimaṁ ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti; majjhimā tassa upapattīti vadāmi. 5 Paṇītaṁ, kaccāna, dhātuṁ paṭicca uppajjati paṇītā saññā, paṇītā diṭṭhi, paṇīto vitakko, paṇītā cetanā, paṇītā patthanā, paṇīto paṇidhi, paṇīto puggalo, paṇītā vācā; paṇītaṁ ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti; paṇītā tassa upapattīti vadāmī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.9 1. Nānattavagga Bāhiraphassanānattasutta |9| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattaṁ, vedanānānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, chandanānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṁ, pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati lābhanānattaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Rūpadhātu …pe… dhammadhātu—idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattaṁ. 2 Kathañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati …pe… lābhanānattaṁ? 3 Rūpadhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati rūpasaññā, rūpasaññaṁ paṭicca uppajjati rūpasaṅkappo, rūpasaṅkappaṁ paṭicca uppajjati rūpasamphasso, rūpasamphassaṁ paṭicca uppajjati rūpasamphassajā vedanā, rūpasamphassajaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati rūpacchando, rūpacchandaṁ paṭicca uppajjati rūpapariḷāho, rūpapariḷāhaṁ paṭicca uppajjati rūpapariyesanā, rūpapariyesanaṁ paṭicca uppajjati rūpalābho …pe… dhammadhātuṁ paṭicca uppajjati dhammasaññā, dhammasaññaṁ paṭicca uppajjati dhammasaṅkappo, dhammasaṅkappaṁ paṭicca uppajjati dhammasamphasso, dhammasamphassaṁ paṭicca uppajjati dhammasamphassajā vedanā, dhammasamphassajaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati dhammacchando, dhammacchandaṁ paṭicca uppajjati dhammapariḷāho, dhammapariḷāhaṁ paṭicca uppajjati dhammapariyesanā, dhammapariyesanaṁ paṭicca uppajjati dhammalābho. 4 Evaṁ kho, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati …pe… pariyesanānānattaṁ, pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati lābhanānattan”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.29 3. Kammapathavagga Dasaṅgasutta |29| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; micchāsaṅkappā …pe… micchāvācā … micchākammantā … micchāājīvā … micchāvāyāmā … micchāsatino … micchāsamādhino micchāsamādhīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; micchāñāṇino micchāñāṇīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; micchāvimuttino micchāvimuttīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti. 2 Sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; sammāsaṅkappā …pe… sammāvācā … sammākammantā … sammāājīvā … sammāvāyāmā … sammāsatino … sammāsamādhino … sammāñāṇino sammāñāṇīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; sammāvimuttino sammāvimuttīhi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Sattamaṁ. (Sabbattha atītānāgatapaccuppannaṁ kātabbaṁ.) 3 Sattannaṁ suttantānaṁ uddānaṁ Asamāhitaṁ dussīlaṁ, pañca sikkhāpadāni ca; Satta kammapathā vuttā, dasakammapathena ca; Chaṭṭhaṁ aṭṭhaṅgiko vutto, dasaṅgena ca sattamaṁ. Kammapathavaggo tatiyo. 0 Saṁyutta Nikāya 14.17 2. Dutiyavagga Assaddhasaṁsandanasutta |17| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; appassutā appassutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kusītā kusītehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi 1150 --- sn14 17:1 saddhiṁ saṁsandanti samenti. 2 Atītampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandiṁsu samiṁsu. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu; ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu; anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu; appassutā appassutehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu; kusītā kusītehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu; muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu. 3 Anāgatampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandissanti samessanti. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandissanti samessanti; ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandissanti samessanti; anottappino anottappīhi saddhiṁ …pe… appassutā appassutehi saddhiṁ …pe… kusītā kusītehi saddhiṁ …pe… muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ …pe… duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandissanti samessanti. 4 Etarahipi kho, bhikkhave, paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ahirikā ahirikehi saddhiṁ …pe… anottappino anottappīhi saddhiṁ …pe… appassutā appassutehi saddhiṁ …pe… kusītā kusītehi saddhiṁ …pe… muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. 5 Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ottappino ottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; bahussutā bahussutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; āraddhavīriyā āraddhavīriyehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; upaṭṭhitassatino upaṭṭhitassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Atītampi kho, bhikkhave, addhānaṁ …pe… anāgatampi kho, bhikkhave …pe… etarahipi kho, bhikkhave, paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Saddhā saddhehi saddhiṁ …pe… paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.36 4. Catutthavagga Uppādasutta |36| Sāvatthiyaṁ viharati. “Yo, bhikkhave, pathavīdhātuyā uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṁ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo āpodhātuyā …pe… yo tejodhātuyā … yo vāyodhātuyā uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṁ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo. 2 Yo ca kho, bhikkhave, pathavīdhātuyā nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho rogānaṁ vūpasamo jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo āpodhātuyā …pe… yo tejodhātuyā … yo vāyodhātuyā nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho rogānaṁ vūpasamo jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.22 2. Dutiyavagga Kusītamūlakasutta |22| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Kusītā kusītehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; āraddhavīriyā āraddhavīriyehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; upaṭṭhitassatino upaṭṭhitassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti …pe…. Dvādasamaṁ. (Sabbattha atītānāgatapaccuppannaṁ kātabbaṁ.) Dutiyo vaggo. 2 Tassuddānaṁ Sattimā sanidānañca, giñjakāvasathena ca; Hīnādhimutti caṅkamaṁ, sagāthā assaddhasattamaṁ. 3 Assaddhamūlakā pañca, Cattāro ahirikamūlakā; Anottappamūlakā tīṇi, Duve appassutena ca. 4 Kusītaṁ ekakaṁ vuttaṁ, Suttantā tīṇi pañcakā; Bāvīsati vuttā suttā, Dutiyo vaggo pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 14.2 1. Nānattavagga Phassanānattasutta |2| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati phassanānattaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Cakkhudhātu sotadhātu ghānadhātu jivhādhātu kāyadhātu manodhātu—idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattaṁ. 2 Kathañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ? Cakkhudhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati cakkhusamphasso. Sotadhātuṁ paṭicca … ghānadhātuṁ paṭicca … jivhādhātuṁ paṭicca … kāyadhātuṁ paṭicca … manodhātuṁ paṭicca uppajjati manosamphasso. Evaṁ kho, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattan”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.7 1. Nānattavagga 1151 --- sn14 7:0 Saññānānattasutta |7| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, chandanānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Rūpadhātu …pe… dhammadhātu—idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattaṁ. 2 Kathañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, chandanānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṁ? 3 Rūpadhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati rūpasaññā, rūpasaññaṁ paṭicca uppajjati rūpasaṅkappo, rūpasaṅkappaṁ paṭicca uppajjati rūpacchando, rūpacchandaṁ paṭicca uppajjati rūpapariḷāho, rūpapariḷāhaṁ paṭicca uppajjati rūpapariyesanā …pe… dhammadhātuṁ paṭicca uppajjati dhammasaññā, dhammasaññaṁ paṭicca uppajjati dhammasaṅkappo, dhammasaṅkappaṁ paṭicca uppajjati dhammacchando, dhammacchandaṁ paṭicca uppajjati dhammapariḷāho, dhammapariḷāhaṁ paṭicca uppajjati dhammapariyesanā. 4 Evaṁ, kho, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, chandanānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattan”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.19 2. Dutiyavagga Ahirikamūlakasutta |19| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātusova …pe… ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti, duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, ottappino ottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti, paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti …pe…. 2 Ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, appassutā appassutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, bahussutā bahussutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti …pe…. 3 Ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, kusītā kusītehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, āraddhavīriyā āraddhavīriyehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti …pe…. 4 Ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti, duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, upaṭṭhitassatino upaṭṭhitassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti, paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti …pe…. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.27 3. Kammapathavagga Dasakammapathasutta |27| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Pāṇātipātino pāṇātipātīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; adinnādāyino …pe… kāmesumicchācārino … musāvādino … pisuṇavācā … pharusavācā … samphappalāpino samphappalāpīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; abhijjhāluno abhijjhālūhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; byāpannacittā byāpannacittehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. 2 Pāṇātipātā paṭiviratā pāṇātipātā paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; adinnādānā paṭiviratā …pe… kāmesumicchācārā paṭiviratā … musāvādā paṭiviratā … pisuṇāya vācāya … pharusāya vācāya … samphappalāpā paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; anabhijjhāluno anabhijjhālūhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; abyāpannacittā abyāpannacittehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.38 4. Catutthavagga Dutiyasamaṇabrāhmaṇasutta |38| Sāvatthiyaṁ viharati. “Catasso imā, bhikkhave, dhātuyo. Katamā catasso? 1152 --- sn14 38:1 Pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti …pe… (vitthāretabbaṁ) pajānanti …pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.12 2. Dutiyavagga Sanidānasutta |12| Sāvatthiyaṁ viharati. “Sanidānaṁ, bhikkhave, uppajjati kāmavitakko, no anidānaṁ; sanidānaṁ uppajjati byāpādavitakko, no anidānaṁ; sanidānaṁ uppajjati vihiṁsāvitakko, no anidānaṁ. 2 Kathañca, bhikkhave, sanidānaṁ uppajjati kāmavitakko, no anidānaṁ; sanidānaṁ uppajjati byāpādavitakko, no anidānaṁ; sanidānaṁ uppajjati vihiṁsāvitakko, no anidānaṁ? Kāmadhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati kāmasaññā, kāmasaññaṁ paṭicca uppajjati kāmasaṅkappo, kāmasaṅkappaṁ paṭicca uppajjati kāmacchando, kāmacchandaṁ paṭicca uppajjati kāmapariḷāho, kāmapariḷāhaṁ paṭicca uppajjati kāmapariyesanā. Kāmapariyesanaṁ, bhikkhave, pariyesamāno assutavā puthujjano tīhi ṭhānehi micchā paṭipajjati—kāyena, vācāya, manasā. 3 Byāpādadhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati byāpādasaññā, byāpādasaññaṁ paṭicca uppajjati byāpādasaṅkappo …pe… byāpādacchando … byāpādapariḷāho … byāpādapariyesanā … byāpādapariyesanaṁ, bhikkhave, pariyesamāno assutavā puthujjano tīhi ṭhānehi micchā paṭipajjati—kāyena, vācāya, manasā. 4 Vihiṁsādhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati vihiṁsāsaññā; vihiṁsāsaññaṁ paṭicca uppajjati vihiṁsāsaṅkappo …pe… vihiṁsāchando … vihiṁsāpariḷāho … vihiṁsāpariyesanā … vihiṁsāpariyesanaṁ, bhikkhave, pariyesamāno assutavā puthujjano tīhi ṭhānehi micchā paṭipajjati—kāyena, vācāya, manasā. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso ādittaṁ tiṇukkaṁ sukkhe tiṇadāye nikkhipeyya; no ce hatthehi ca pādehi ca khippameva nibbāpeyya. Evañhi, bhikkhave, ye tiṇakaṭṭhanissitā pāṇā te anayabyasanaṁ āpajjeyyuṁ. Evameva kho, bhikkhave, yo hi koci samaṇo vā brāhmaṇo vā uppannaṁ visamagataṁ saññaṁ na khippameva pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, so diṭṭhe ceva dhamme dukkhaṁ viharati savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ; kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. 6 Sanidānaṁ, bhikkhave, uppajjati nekkhammavitakko, no anidānaṁ; sanidānaṁ uppajjati abyāpādavitakko, no anidānaṁ; sanidānaṁ uppajjati avihiṁsāvitakko, no anidānaṁ. 7 Kathañca, bhikkhave, sanidānaṁ uppajjati nekkhammavitakko, no anidānaṁ; sanidānaṁ uppajjati abyāpādavitakko, no anidānaṁ; sanidānaṁ uppajjati avihiṁsāvitakko, no anidānaṁ? Nekkhammadhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati nekkhammasaññā, nekkhammasaññaṁ paṭicca uppajjati nekkhammasaṅkappo, nekkhammasaṅkappaṁ paṭicca uppajjati nekkhammacchando, nekkhammacchandaṁ paṭicca uppajjati nekkhammapariḷāho, nekkhammapariḷāhaṁ paṭicca uppajjati nekkhammapariyesanā; nekkhammapariyesanaṁ, bhikkhave, pariyesamāno sutavā ariyasāvako tīhi ṭhānehi sammā paṭipajjati—kāyena, vācāya, manasā. 8 Abyāpādadhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati abyāpādasaññā, abyāpādasaññaṁ paṭicca uppajjati abyāpādasaṅkappo …pe… abyāpādacchando … abyāpādapariḷāho … abyāpādapariyesanā, abyāpādapariyesanaṁ, bhikkhave, pariyesamāno sutavā ariyasāvako tīhi ṭhānehi sammā paṭipajjati—kāyena, vācāya, manasā. 9 Avihiṁsādhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati avihiṁsāsaññā, avihiṁsāsaññaṁ paṭicca uppajjati avihiṁsāsaṅkappo, avihiṁsāsaṅkappaṁ paṭicca uppajjati avihiṁsāchando, avihiṁsāchandaṁ paṭicca uppajjati avihiṁsāpariḷāho, avihiṁsāpariḷāhaṁ paṭicca uppajjati avihiṁsāpariyesanā; avihiṁsāpariyesanaṁ, bhikkhave, pariyesamāno sutavā ariyasāvako tīhi ṭhānehi sammā paṭipajjati—kāyena, vācāya, manasā. 10 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso ādittaṁ tiṇukkaṁ sukkhe tiṇadāye nikkhipeyya; tamenaṁ hatthehi ca pādehi ca khippameva nibbāpeyya. Evañhi, bhikkhave, ye tiṇakaṭṭhanissitā pāṇā te na anayabyasanaṁ āpajjeyyuṁ. Evameva kho, bhikkhave, yo hi koci samaṇo vā brāhmaṇo vā uppannaṁ visamagataṁ saññaṁ khippameva pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, so diṭṭhe ceva dhamme sukhaṁ 1153 --- sn14 12:10 viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ; kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.33 4. Catutthavagga Nocedaṁsutta |33| Sāvatthiyaṁ viharati. “No cedaṁ, bhikkhave, pathavīdhātuyā assādo abhavissa, nayidaṁ sattā pathavīdhātuyā sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi pathavīdhātuyā assādo, tasmā sattā pathavīdhātuyā sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, pathavīdhātuyā ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā pathavīdhātuyā nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi pathavīdhātuyā ādīnavo, tasmā sattā pathavīdhātuyā nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, pathavīdhātuyā nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā pathavīdhātuyā nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi pathavīdhātuyā nissaraṇaṁ, tasmā sattā pathavīdhātuyā nissaranti. 2 No cedaṁ, bhikkhave, āpodhātuyā assādo abhavissa …pe… no cedaṁ, bhikkhave, tejodhātuyā …pe… no cedaṁ, bhikkhave, vāyodhātuyā assādo abhavissa, nayidaṁ sattā vāyodhātuyā sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi vāyodhātuyā assādo, tasmā sattā vāyodhātuyā sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, vāyodhātuyā ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā vāyodhātuyā nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi vāyodhātuyā ādīnavo, tasmā sattā vāyodhātuyā nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, vāyodhātuyā nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā vāyodhātuyā nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi vāyodhātuyā nissaraṇaṁ, tasmā sattā vāyodhātuyā nissaranti. 3 Yāvakīvañcime, bhikkhave, sattā imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ na abbhaññaṁsu, neva tāvime, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṁyuttā vippamuttā vimariyādikatena cetasā vihariṁsu. 4 Yato ca kho, bhikkhave, sattā imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññaṁsu, atha, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṁyuttā vippamuttā vimariyādikatena cetasā viharantī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.37 4. Catutthavagga Samaṇabrāhmaṇasutta |37| Sāvatthiyaṁ viharati. “Catasso imā, bhikkhave, dhātuyo. Katamā catasso? Pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā; na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 2 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti, te ca kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā; te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.28 3. Kammapathavagga Aṭṭhaṅgikasutta |28| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; micchāsaṅkappā …pe… micchāvācā … micchākammantā … micchāājīvā … micchāvāyāmā … micchāsatino … micchāsamādhino micchāsamādhīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti. 2 Sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; sammāsaṅkappā …pe… sammāvācā … sammākammantā … sammāājīvā … sammāvāyāmā … sammāsatino … sammāsamādhino sammāsamādhīhi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.16 2. Dutiyavagga Sagāthāsutta |16| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Atītampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandiṁsu samiṁsu. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu. 2 Anāgatampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandissanti samessanti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ 1154 --- sn14 16:2 saṁsandissanti samessanti. 3 Etarahipi kho, bhikkhave, paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, gūtho gūthena saṁsandati sameti; muttaṁ muttena saṁsandati sameti; kheḷo kheḷena saṁsandati sameti; pubbo pubbena saṁsandati sameti; lohitaṁ lohitena saṁsandati sameti; evameva kho, bhikkhave, dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Atītampi kho addhānaṁ …pe… anāgatampi kho addhānaṁ …pe… etarahipi kho paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. 5 Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Atītampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandiṁsu samiṁsu. Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu. 6 Anāgatampi kho, bhikkhave, addhānaṁ …pe… etarahipi kho, bhikkhave, paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. 7 Seyyathāpi, bhikkhave, khīraṁ khīrena saṁsandati sameti; telaṁ telena saṁsandati sameti; sappi sappinā saṁsandati sameti; madhu madhunā saṁsandati sameti; phāṇitaṁ phāṇitena saṁsandati sameti; evameva kho, bhikkhave, dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Atītampi kho addhānaṁ … anāgatampi kho addhānaṁ … etarahipi kho paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. 8 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 9 “Saṁsaggā vanatho jāto, asaṁsaggena chijjati; Parittaṁ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇave. 10 Evaṁ kusītamāgamma, sādhujīvipi sīdati; Tasmā taṁ parivajjeyya, kusītaṁ hīnavīriyaṁ. 11 Pavivittehi ariyehi, pahitattehi jhāyīhi; Niccaṁ āraddhavīriyehi, paṇḍitehi sahāvase”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.8 1. Nānattavagga Nopariyesanānānattasutta |8| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, chandanānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṁ; no pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, no pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, no chandanānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, no saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, no saññānānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Rūpadhātu …pe… dhammadhātu—idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattaṁ. 2 Kathañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati …pe… pariyesanānānattaṁ; no pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, no pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, no chandanānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, no saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, no saññānānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattaṁ? 3 Rūpadhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati rūpasaññā …pe… dhammadhātuṁ paṭicca uppajjati dhammasaññā, dhammasaññaṁ paṭicca uppajjati …pe… dhammapariyesanā; no dhammapariyesanaṁ paṭicca uppajjati dhammapariḷāho, no dhammapariḷāhaṁ paṭicca uppajjati dhammacchando, no dhammacchandaṁ paṭicca uppajjati dhammasaṅkappo, no dhammasaṅkappaṁ paṭicca uppajjati dhammasaññā, no dhammasaññaṁ paṭicca uppajjati dhammadhātu. 4 Evaṁ kho, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati …pe… pariyesanānānattaṁ; no pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, no pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, no chandanānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, no saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, no saññānānattaṁ paṭicca 1155 --- sn14 8:4 uppajjati dhātunānattan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.3 1. Nānattavagga Nophassanānattasutta |3| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, no phassanānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Cakkhudhātu …pe… manodhātu—idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattaṁ. 2 Kathañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, no phassanānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattaṁ? Cakkhudhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati cakkhusamphasso, no cakkhusamphassaṁ paṭicca uppajjati cakkhudhātu …pe… manodhātuṁ paṭicca uppajjati manosamphasso, no manosamphassaṁ paṭicca uppajjati manodhātu. Evaṁ kho, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, no phassanānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattan”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.23 3. Kammapathavagga Asamāhitasutta |23| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; asamāhitā asamāhitehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. 2 Saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ottappino ottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; samāhitā samāhitehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.11 2. Dutiyavagga Sattadhātusutta |11| Sāvatthiyaṁ viharati. “Sattimā, bhikkhave, dhātuyo. Katamā satta? Ābhādhātu, subhadhātu, ākāsānañcāyatanadhātu, viññāṇañcāyatanadhātu, ākiñcaññāyatanadhātu, nevasaññānāsaññāyatanadhātu, saññāvedayitanirodhadhātu—imā kho, bhikkhave, satta dhātuyo”ti. 2 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “yā cāyaṁ, bhante, ābhādhātu yā ca subhadhātu yā ca ākāsānañcāyatanadhātu yā ca viññāṇañcāyatanadhātu yā ca ākiñcaññāyatanadhātu yā ca nevasaññānāsaññāyatanadhātu yā ca saññāvedayitanirodhadhātu—imā nu kho, bhante, dhātuyo kiṁ paṭicca paññāyantī”ti? 3 “Yāyaṁ, bhikkhu, ābhādhātu—ayaṁ dhātu andhakāraṁ paṭicca paññāyati. Yāyaṁ, bhikkhu, subhadhātu—ayaṁ dhātu asubhaṁ paṭicca paññāyati. Yāyaṁ, bhikkhu, ākāsānañcāyatanadhātu—ayaṁ dhātu rūpaṁ paṭicca paññāyati. Yāyaṁ, bhikkhu, viññāṇañcāyatanadhātu—ayaṁ dhātu ākāsānañcāyatanaṁ paṭicca paññāyati. Yāyaṁ, bhikkhu, ākiñcaññāyatanadhātu—ayaṁ dhātu viññāṇañcāyatanaṁ paṭicca paññāyati. Yāyaṁ, bhikkhu, nevasaññānāsaññāyatanadhātu—ayaṁ dhātu ākiñcaññāyatanaṁ paṭicca paññāyati. Yāyaṁ, bhikkhu, saññāvedayitanirodhadhātu—ayaṁ dhātu nirodhaṁ paṭicca paññāyatī”ti. 4 “Yā cāyaṁ, bhante, ābhādhātu yā ca subhadhātu yā ca ākāsānañcāyatanadhātu yā ca viññāṇañcāyatanadhātu yā ca ākiñcaññāyatanadhātu yā ca nevasaññānāsaññāyatanadhātu yā ca saññāvedayitanirodhadhātu—imā nu kho, bhante, dhātuyo kathaṁ samāpatti pattabbā”ti? 5 “Yā cāyaṁ, bhikkhu, ābhādhātu yā ca subhadhātu yā ca ākāsānañcāyatanadhātu yā ca viññāṇañcāyatanadhātu yā ca ākiñcaññāyatanadhātu—imā dhātuyo saññāsamāpatti pattabbā. Yāyaṁ, bhikkhu, nevasaññānāsaññāyatanadhātu—ayaṁ dhātu saṅkhārāvasesasamāpatti pattabbā. Yāyaṁ, bhikkhu, saññāvedayitanirodhadhātu—ayaṁ dhātu nirodhasamāpatti pattabbā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.30 4. Catutthavagga Catudhātusutta |30| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme … “catasso imā, bhikkhave, dhātuyo. Katamā catasso? Pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu—imā kho, bhikkhave, catasso dhātuyo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.4 1. Nānattavagga Vedanānānattasutta |4| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Cakkhudhātu …pe… manodhātu—idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattaṁ. 2 Kathañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattaṁ? Cakkhudhātuṁ, bhikkhave, 1156 --- sn14 4:2 paṭicca uppajjati cakkhusamphasso, cakkhusamphassaṁ paṭicca uppajjati cakkhusamphassajā vedanā …pe… manodhātuṁ paṭicca uppajjati manosamphasso, manosamphassaṁ paṭicca uppajjati manosamphassajā vedanā. Evaṁ kho, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattan”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.24 3. Kammapathavagga Dussīlasutta |24| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; dussīlā dussīlehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. 2 Saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ottappino ottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; sīlavanto sīlavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.20 2. Dutiyavagga Anottappamūlakasutta |20| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; appassutā appassutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ottappino ottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; bahussutā bahussutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti …pe…. 2 Anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kusītā kusītehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ottappino ottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; āraddhavīriyā āraddhavīriyehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti …pe…. 3 Anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ottappino ottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; upaṭṭhitassatino upaṭṭhitassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti …pe…. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.34 4. Catutthavagga Ekantadukkhasutta |34| Sāvatthiyaṁ viharati. “Pathavīdhātu ce hidaṁ, bhikkhave, ekantadukkhā abhavissa dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, nayidaṁ sattā pathavīdhātuyā sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, pathavīdhātu sukhā sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, tasmā sattā pathavīdhātuyā sārajjanti. 2 Āpodhātu ce hidaṁ, bhikkhave …pe… tejodhātu ce hidaṁ, bhikkhave … vāyodhātu ce hidaṁ, bhikkhave, ekantadukkhā abhavissa dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, nayidaṁ sattā vāyodhātuyā sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, vāyodhātu sukhā sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, tasmā sattā vāyodhātuyā sārajjanti. 3 Pathavīdhātu ce hidaṁ, bhikkhave, ekantasukhā abhavissa sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, nayidaṁ sattā pathavīdhātuyā nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, pathavīdhātu dukkhā dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, tasmā sattā pathavīdhātuyā nibbindanti. 4 Āpodhātu ce hidaṁ, bhikkhave …pe… tejodhātu ce hidaṁ, bhikkhave … vāyodhātu ce hidaṁ, bhikkhave, ekantasukhā abhavissa sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, nayidaṁ sattā vāyodhātuyā nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, vāyodhātu dukkhā dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, tasmā sattā vāyodhātuyā nibbindantī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.15 2. Dutiyavagga Caṅkamasutta |15| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ bhagavato avidūre caṅkamati; āyasmāpi kho mahāmoggallāno sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ bhagavato avidūre caṅkamati; āyasmāpi kho mahākassapo sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ bhagavato avidūre caṅkamati; āyasmāpi kho anuruddho sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ bhagavato avidūre caṅkamati; āyasmāpi kho puṇṇo mantāniputto sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ 1157 --- sn14 15:1 bhagavato avidūre caṅkamati; āyasmāpi kho upāli sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ bhagavato avidūre caṅkamati; āyasmāpi kho ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ bhagavato avidūre caṅkamati; devadattopi kho sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ bhagavato avidūre caṅkamati. 2 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, sāriputtaṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū mahāpaññā. Passatha no tumhe, bhikkhave, moggallānaṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū mahiddhikā. Passatha no tumhe, bhikkhave, kassapaṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū dhutavādā. Passatha no tumhe, bhikkhave, anuruddhaṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū dibbacakkhukā. Passatha no tumhe, bhikkhave, puṇṇaṁ mantāniputtaṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū dhammakathikā. Passatha no tumhe, bhikkhave, upāliṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū vinayadharā. Passatha no tumhe, bhikkhave, ānandaṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū bahussutā. Passatha no tumhe, bhikkhave, devadattaṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū pāpicchā. 3 Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Atītampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandiṁsu samiṁsu. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu; kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu. 4 Anāgatampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandissanti samessanti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandissanti samessanti; kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandissanti samessanti. 5 Etarahipi kho, bhikkhave, paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.31 4. Catutthavagga Pubbesambodhasutta |31| Sāvatthiyaṁ viharati. “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘ko nu kho pathavīdhātuyā assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ; ko āpodhātuyā assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ; ko tejodhātuyā assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ; ko vāyodhātuyā assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’ti? 2 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘yaṁ kho pathavīdhātuṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ pathavīdhātuyā assādo; yaṁ pathavīdhātu aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ pathavīdhātuyā ādīnavo; yo pathavīdhātuyā chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ pathavīdhātuyā nissaraṇaṁ. Yaṁ āpodhātuṁ paṭicca …pe… yaṁ tejodhātuṁ paṭicca …pe… yaṁ vāyodhātuṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ vāyodhātuyā assādo; yaṁ vāyodhātu aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ vāyodhātuyā ādīnavo; yo vāyodhātuyā chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ vāyodhātuyā nissaraṇaṁ’. 3 Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ evaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ na abbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. 4 Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ evaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi 1158 --- sn14 31:4 dāni punabbhavo’”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.10 1. Nānattavagga Dutiyabāhiraphassanānattasutta |10| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, phassa … vedanā … chanda … pariḷāha … pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati lābhanānattaṁ; no lābhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṁ, no pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, no pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati …pe… chanda … vedanā … phassa … saṅkappa … saññānānattaṁ, no saññānānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Rūpadhātu …pe… dhammadhātu—idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattaṁ. 2 Kathañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ? Phassa … vedanā … chanda … pariḷāha … pariyesanā … lābha … no lābhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṁ, no pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāha … chanda … vedanā … phassa … no saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, no saññānānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattaṁ? 3 Rūpadhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati rūpasaññā …pe… dhammadhātuṁ paṭicca uppajjati dhammasaññā, dhammasaññaṁ paṭicca uppajjati …pe… dhammapariyesanā, dhammapariyesanaṁ paṭicca uppajjati dhammalābho; no dhammalābhaṁ paṭicca uppajjati dhammapariyesanā, no dhammapariyesanaṁ paṭicca uppajjati dhammapariḷāho, no dhammapariḷāhaṁ paṭicca uppajjati dhammacchando, no dhammacchandaṁ paṭicca uppajjati dhammasamphassajā vedanā, no dhammasamphassajaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati dhammasamphasso, no dhammasamphassaṁ paṭicca uppajjati dhammasaṅkappo, no dhammasaṅkappaṁ paṭicca uppajjati dhammasaññā, no dhammasaññaṁ paṭicca uppajjati dhammadhātu. 4 Evaṁ kho, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati …pe… saṅkappa … phassa … vedanā … chanda … pariḷāha … pariyesanā … lābha … no lābhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṁ, no pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, no pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, no chandanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattaṁ, no vedanānānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, no phassanānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, no saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, no saññānānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattan”ti. Dasamaṁ. Nānattavaggo paṭhamo. 5 Tassuddānaṁ Dhātuphassañca no cetaṁ, vedanā apare duve; Etaṁ ajjhattapañcakaṁ, dhātusaññañca no cetaṁ; Phassassa apare duve, etaṁ bāhirapañcakanti. 0 Saṁyutta Nikāya 14.25 3. Kammapathavagga Pañcasikkhāpadasutta |25| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Pāṇātipātino pāṇātipātīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; adinnādāyino adinnādāyīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kāmesumicchācārino kāmesumicchācārīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; musāvādino musāvādīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; surāmerayamajjappamādaṭṭhāyino surāmerayamajjappamādaṭṭhāyīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti. 2 Pāṇātipātā paṭiviratā pāṇātipātā paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; adinnādānā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kāmesumicchācārā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; musāvādā paṭiviratā musāvādā paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.5 1. Nānattavagga Dutiyavedanānānattasutta |5| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattaṁ, no vedanānānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, no phassanānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Cakkhudhātu …pe… manodhātu—idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattaṁ. 2 Kathañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, 1159 --- sn14 5:2 phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattaṁ, no vedanānānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, no phassanānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattaṁ? Cakkhudhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati cakkhusamphasso, cakkhusamphassaṁ paṭicca uppajjati cakkhusamphassajā vedanā, no cakkhusamphassajaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati cakkhusamphasso, no cakkhusamphassaṁ paṭicca uppajjati cakkhudhātu …pe… manodhātuṁ paṭicca uppajjati manosamphasso, manosamphassaṁ paṭicca uppajjati manosamphassajā vedanā, no manosamphassajaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati manosamphasso, no manosamphassaṁ paṭicca uppajjati manodhātu. Evaṁ kho, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattaṁ, no vedanānānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, no phassanānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattan”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.21 2. Dutiyavagga Appassutamūlakasutta |21| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Appassutā appassutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kusītā kusītehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; bahussutā bahussutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; āraddhavīriyā āraddhavīriyehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti …pe…. 2 Appassutā appassutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; bahussutā bahussutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; upaṭṭhitassatino upaṭṭhitassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti …pe…. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.1 1. Nānattavagga Dhātunānattasutta |1| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātunānattaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu, manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu—idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.14 2. Dutiyavagga Hīnādhimuttikasutta |14| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. 2 Atītampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandiṁsu samiṁsu. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu; kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu. 3 Anāgatampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandissanti samessanti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandissanti samessanti; kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandissanti samessanti. 4 Etarahipi kho, bhikkhave, paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 14.35 4. Catutthavagga Abhinandasutta |35| Sāvatthiyaṁ viharati. “Yo, bhikkhave, pathavīdhātuṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo āpodhātuṁ abhinandati …pe… yo tejodhātuṁ … yo vāyodhātuṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. 2 Yo ca kho, bhikkhave, pathavīdhātuṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo āpodhātuṁ …pe… yo tejodhātuṁ … yo vāyodhātuṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmī”ti. Chaṭṭhaṁ. sn22 0 Saṁyutta Nikāya 1160 --- sn22 31:0 22.31 3. Bhāravagga Aghamūlasutta |31| Sāvatthinidānaṁ. “Aghañca, bhikkhave, desessāmi aghamūlañca. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, aghaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, aghaṁ, vedanā aghaṁ, saññā aghaṁ, saṅkhārā aghaṁ, viññāṇaṁ aghaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, aghaṁ. Katamañca, bhikkhave, aghamūlaṁ? Yāyaṁ taṇhā ponobhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī; Seyyathidaṁ—kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, aghamūlan”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.125 12. Dhammakathikavagga Dutiyakappasutta |125| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā kappo bhagavantaṁ etadavoca: “kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhā samatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti? 2 “Yaṁ kiñci, kappa, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ …pe… sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. Evaṁ kho, kappa, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhā samatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti. Terasamaṁ. Dhammakathikavaggo dutiyo. 3 Tassuddānaṁ Avijjā vijjā dve kathikā, Bandhanā paripucchitā duve; Saṁyojanaṁ upādānaṁ, Sīlaṁ sutavā dve ca kappenāti. 0 Saṁyutta Nikāya 22.8 1. Nakulapituvagga Dutiyaupādāparitassanāsutta |8| Sāvatthinidānaṁ. “Upādāparitassanañca vo, bhikkhave, desessāmi anupādāaparitassanañca. Taṁ suṇātha …pe… kathañca, bhikkhave, upādāparitassanā hoti? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano rūpaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Vedanaṁ etaṁ mama …pe… saññaṁ etaṁ mama … saṅkhāre etaṁ mama … viññāṇaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Evaṁ kho, bhikkhave, upādāparitassanā hoti. 2 Kathañca, bhikkhave, anupādāaparitassanā hoti? Idha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Vedanaṁ netaṁ mama … saññaṁ netaṁ mama … saṅkhāre netaṁ mama … viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Evaṁ kho, bhikkhave, anupādāaparitassanā hotī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.140 14. Kukkuḷavagga Dukkhasutta |140| Sāvatthinidānaṁ. “Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ; tatra vo chando pahātabbo …pe… yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ; tatra vo chando pahātabbo”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.54 6. Upayavagga Bījasutta |54| Sāvatthinidānaṁ. “Pañcimāni, bhikkhave, bījajātāni. Katamāni pañca? Mūlabījaṁ, khandhabījaṁ, aggabījaṁ, phalubījaṁ, bījabījaññeva pañcamaṁ. Imāni cassu, bhikkhave, pañca bījajātāni akhaṇḍāni apūtikāni avātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni, pathavī ca nāssa, āpo ca nāssa; api numāni, bhikkhave, pañca bījajātāni vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyyun”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Imāni cassu, bhikkhave, pañca bījajātāni akhaṇḍāni …pe… sukhasayitāni, pathavī ca assa, āpo ca assa; api numāni, bhikkhave, pañca bījajātāni vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyyun”ti? “Evaṁ, bhante”. “Seyyathāpi, bhikkhave, pathavīdhātu, evaṁ catasso viññāṇaṭṭhitiyo daṭṭhabbā. Seyyathāpi, bhikkhave, āpodhātu, evaṁ nandirāgo daṭṭhabbo. Seyyathāpi, bhikkhave, pañca bījajātāni, evaṁ viññāṇaṁ 1161 --- sn22 54:1 sāhāraṁ daṭṭhabbaṁ. 2 Rūpupayaṁ, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, rūpārammaṇaṁ rūpappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyya. Vedanupayaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya …pe… saññupayaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya …pe… saṅkhārupayaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, saṅkhārārammaṇaṁ saṅkhārappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyya. 3 Yo, bhikkhave, evaṁ vadeyya: ‘ahamaññatra rūpā aññatra vedanāya aññatra saññāya aññatra saṅkhārehi viññāṇassa āgatiṁ vā gatiṁ vā cutiṁ vā upapattiṁ vā vuddhiṁ vā virūḷhiṁ vā vepullaṁ vā paññāpessāmī’ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 4 Rūpadhātuyā ceva, bhikkhave, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṁ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Vedanādhātuyā ce … saññādhātuyā ce … saṅkhāradhātuyā ce … viññāṇadhātuyā ce, bhikkhave, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṁ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ anabhisaṅkhacca vimuttaṁ. Vimuttattā ṭhitaṁ. Ṭhitattā santusitaṁ. Santusitattā na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.75 8. Khajjanīyavagga Dutiyasamudayasutta |75| Sāvatthinidānaṁ. “Sutavā, bhikkhave, ariyasāvako rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Vedanāya … saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānātī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.93 10. Pupphavagga Nadīsutta |93| Sāvatthinidānaṁ. “Seyyathāpi, bhikkhave, nadī pabbateyyā ohārinī dūraṅgamā sīghasotā. Tassā ubhosu tīresu kāsā cepi jātā assu, te naṁ ajjholambeyyuṁ; kusā cepi jātā assu, te naṁ ajjholambeyyuṁ; pabbajā cepi jātā assu, te naṁ ajjholambeyyuṁ; bīraṇā cepi jātā assu, te naṁ ajjholambeyyuṁ; rukkhā cepi jātā assu, te naṁ ajjholambeyyuṁ. Tassā puriso sotena vuyhamāno kāse cepi gaṇheyya, te palujjeyyuṁ. So tatonidānaṁ anayabyasanaṁ āpajjeyya. Kuse cepi gaṇheyya, pabbaje cepi gaṇheyya, bīraṇe cepi gaṇheyya, rukkhe cepi gaṇheyya, te palujjeyyuṁ. So tatonidānaṁ anayabyasanaṁ āpajjeyya. Evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ rūpaṁ palujjati. So tatonidānaṁ anayabyasanaṁ āpajjati. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ viññāṇaṁ palujjati. So tatonidānaṁ anayabyasanaṁ āpajjati. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. …pe… “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Tasmātiha …pe… evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.104 11. Antavagga Dukkhasutta |104| Sāvatthinidānaṁ. “Dukkhañca vo, bhikkhave, desessāmi dukkhasamudayañca dukkhanirodhañca dukkhanirodhagāminiñca paṭipadaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, dukkhaṁ? Pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṁ. Katame pañca? Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ. Katamo ca, bhikkhave, dukkhasamudayo? Yāyaṁ taṇhā ponobhavikā …pe… vibhavataṇhā—ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayo. Katamo ca, bhikkhave, dukkhanirodho? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo—ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodho. Katamā ca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.10 1. Nakulapituvagga Kālattayadukkhasutta |10| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ rūpasmiṁ 1162 --- sn22 10:1 anapekkho hoti; anāgataṁ rūpaṁ nābhinandati; paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Vedanā dukkhā … saññā dukkhā … saṅkhārā dukkhā … viññāṇaṁ dukkhaṁ atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ viññāṇasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ viññāṇaṁ nābhinandati; paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.3 1. Nakulapituvagga Hāliddikānisutta |3| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare papāte pabbate. Atha kho hāliddikāni gahapati yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho hāliddikāni gahapati āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: “vuttamidaṁ, bhante, bhagavatā aṭṭhakavaggiye māgaṇḍiyapañhe: 2 ‘Okaṁ pahāya aniketasārī, Gāme akubbaṁ muni santhavāni; Kāmehi ritto apurakkharāno, Kathaṁ na viggayha janena kayirā’ti. 3 Imassa nu kho, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti? 4 “Rūpadhātu kho, gahapati, viññāṇassa oko. Rūpadhāturāgavinibandhañca pana viññāṇaṁ ‘okasārī’ti vuccati. Vedanādhātu kho, gahapati, viññāṇassa oko. Vedanādhāturāgavinibandhañca pana viññāṇaṁ ‘okasārī’ti vuccati. Saññādhātu kho, gahapati, viññāṇassa oko. Saññādhāturāgavinibandhañca pana viññāṇaṁ ‘okasārī’ti vuccati. Saṅkhāradhātu kho, gahapati, viññāṇassa oko. Saṅkhāradhāturāgavinibandhañca pana viññāṇaṁ ‘okasārī’ti vuccati. Evaṁ kho, gahapati, okasārī hoti. 5 Kathañca, gahapati, anokasārī hoti? Rūpadhātuyā kho, gahapati, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā tathāgato ‘anokasārī’ti vuccati. Vedanādhātuyā kho, gahapati … saññādhātuyā kho, gahapati … saṅkhāradhātuyā kho, gahapati … viññāṇadhātuyā kho, gahapati, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā tathāgato ‘anokasārī’ti vuccati. Evaṁ kho, gahapati, anokasārī hoti. 6 Kathañca, gahapati, niketasārī hoti? Rūpanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, ‘niketasārī’ti vuccati. Saddanimitta …pe… gandhanimitta … rasanimitta … phoṭṭhabbanimitta … dhammanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, ‘niketasārī’ti vuccati. Evaṁ kho, gahapati, niketasārī hoti. 7 Kathañca, gahapati, aniketasārī hoti? Rūpanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā tathāgato ‘aniketasārī’ti vuccati. Saddanimitta … gandhanimitta … rasanimitta … phoṭṭhabbanimitta … dhammanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā tathāgato ‘aniketasārī’ti vuccati. Evaṁ kho, gahapati, aniketasārī hoti. 8 Kathañca, gahapati, gāme santhavajāto hoti? Idha, gahapati, ekacco gihīhi saṁsaṭṭho viharati sahanandī sahasokī, sukhitesu sukhito, dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā tesu yogaṁ āpajjati. Evaṁ kho, gahapati, gāme santhavajāto hoti. 9 Kathañca, gahapati, gāme na santhavajāto hoti? Idha, gahapati, bhikkhu gihīhi asaṁsaṭṭho viharati na sahanandī na sahasokī na sukhitesu sukhito na dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu na attanā tesu yogaṁ āpajjati. Evaṁ kho, gahapati, gāme na santhavajāto hoti. 10 Kathañca, gahapati, kāmehi aritto hoti? Idha, gahapati, ekacco kāmesu avigatarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Evaṁ kho, gahapati, kāmehi aritto hoti. 11 Kathañca, gahapati, kāmehi ritto hoti? Idha, gahapati, ekacco kāmesu vigatarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho 1163 --- sn22 3:11 vigatataṇho. Evaṁ kho, gahapati, kāmehi ritto hoti. 12 Kathañca, gahapati, purakkharāno hoti? Idha, gahapati, ekaccassa evaṁ hoti: ‘evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁvedano siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsañño siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsaṅkhāro siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānan’ti. Evaṁ kho, gahapati, purakkharāno hoti. 13 Kathañca, gahapati, apurakkharāno hoti? Idha, gahapati, ekaccassa na evaṁ hoti: ‘evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁvedano siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsañño siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsaṅkhāro siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānan’ti. Evaṁ kho, gahapati, apurakkharāno hoti. 14 Kathañca, gahapati, kathaṁ viggayha janena kattā hoti? Idha, gahapati, ekacco evarūpiṁ kathaṁ kattā hoti: ‘na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi; ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi. Kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi; ahamasmi sammāpaṭipanno. Pure vacanīyaṁ pacchā avaca; pacchā vacanīyaṁ pure avaca. Sahitaṁ me, asahitaṁ te. Adhiciṇṇaṁ te viparāvattaṁ. Āropito te vādo; cara vādappamokkhāya. Niggahitosi; nibbeṭhehi vā sace pahosī’ti. Evaṁ kho, gahapati, kathaṁ viggayha janena kattā hoti. 15 Kathañca, gahapati, kathaṁ na viggayha janena kattā hoti? Idha, gahapati, bhikkhu na evarūpiṁ kathaṁ kattā hoti: ‘na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi …pe… nibbeṭhehi vā sace pahosī’ti. Evaṁ kho, gahapati, kathaṁ na viggayha janena kattā hoti. 16 Iti kho, gahapati, yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā aṭṭhakavaggiye māgaṇḍiyapañhe: 17 ‘Okaṁ pahāya aniketasārī, Gāme akubbaṁ munisanthavāni; Kāmehi ritto apurakkharāno, Kathaṁ na viggayha janena kayirā’ti. 18 Imassa kho, gahapati, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.87 9. Theravagga Vakkalisutta |87| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā vakkali kumbhakāranivesane viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā vakkali upaṭṭhāke āmantesi: “etha tumhe, āvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamatha; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha: ‘vakkali, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadetha: ‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena vakkali bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “vakkali, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandati; evañca pana vadeti: ‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena vakkali bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 2 Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya yenāyasmā vakkali tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā vakkali bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna mañcake samadhosi. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ vakkaliṁ etadavoca: “alaṁ, vakkali, mā tvaṁ mañcake samadhosi. Santimāni āsanāni paññattāni; tatthāhaṁ nisīdissāmī”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ vakkaliṁ etadavoca: “kacci te, vakkali, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? “Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ; bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti. “Kacci te, vakkali, na kiñci kukkuccaṁ, na koci vippaṭisāro”ti? “Taggha me, bhante, anappakaṁ kukkuccaṁ, anappako vippaṭisāro”ti. “Kacci pana taṁ, vakkali, attā sīlato na upavadatī”ti? “Na kho maṁ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti. “No ce kira taṁ, vakkali, attā sīlato upavadati; atha kiñca te kukkuccaṁ ko ca vippaṭisāro”ti? “Cirapaṭikāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitukāmo, natthi ca me 1164 --- sn22 87:2 kāyasmiṁ tāvatikā balamattā, yāvatāhaṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkameyyan”ti. 3 “Alaṁ, vakkali, kiṁ te iminā pūtikāyena diṭṭhena? Yo kho, vakkali, dhammaṁ passati so maṁ passati; yo maṁ passati so dhammaṁ passati. Dhammañhi, vakkali, passanto maṁ passati; maṁ passanto dhammaṁ passati. 4 Taṁ kiṁ maññasi, vakkali, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… eso me attāti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātiha …pe… evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 5 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ vakkaliṁ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā yena gijjhakūṭo pabbato tena pakkāmi. Atha kho āyasmā vakkali acirapakkantassa bhagavato upaṭṭhāke āmantesi: “etha maṁ, āvuso, mañcakaṁ āropetvā yena isigilipassaṁ kāḷasilā tenupasaṅkamatha. Kathañhi nāma mādiso antaraghare kālaṁ kattabbaṁ maññeyyā”ti? “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā āyasmantaṁ vakkaliṁ mañcakaṁ āropetvā yena isigilipassaṁ kāḷasilā tenupasaṅkamiṁsu. Atha kho bhagavā tañca rattiṁ tañca divāvasesaṁ gijjhakūṭe pabbate vihāsi. Atha kho dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu …pe… ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavantaṁ etadavoca: “vakkali, bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetī”ti. Aparā devatā bhagavantaṁ etadavoca: “so hi nūna, bhante, suvimutto vimuccissatī”ti. Idamavocuṁ tā devatāyo. Idaṁ vatvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu. 6 Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “etha tumhe, bhikkhave, yena vakkali bhikkhu tenupasaṅkamatha; upasaṅkamitvā vakkaliṁ bhikkhuṁ evaṁ vadetha: 7 ‘Suṇāvuso tvaṁ, vakkali, bhagavato vacanaṁ dvinnañca devatānaṁ. Imaṁ, āvuso, rattiṁ dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho, āvuso, ekā devatā bhagavantaṁ etadavoca—vakkali, bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetīti. Aparā devatā bhagavantaṁ etadavoca—so hi nūna, bhante, suvimutto vimuccissatīti. Bhagavā ca taṁ, āvuso vakkali, evamāha—mā bhāyi, vakkali; mā bhāyi, vakkali. Apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati, apāpikā kālakiriyā’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā yenāyasmā vakkali tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ vakkaliṁ etadavocuṁ: “suṇāvuso vakkali, bhagavato vacanaṁ dvinnañca devatānan”ti. 8 Atha kho āyasmā vakkali upaṭṭhāke āmantesi: “etha maṁ, āvuso, mañcakā oropetha. Kathañhi nāma mādiso ucce āsane nisīditvā tassa bhagavato sāsanaṁ sotabbaṁ maññeyyā”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā āyasmantaṁ vakkaliṁ mañcakā oropesuṁ. “Imaṁ, āvuso, rattiṁ dve devatāyo abhikkantāya rattiyā …pe… ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho, āvuso, ekā devatā bhagavantaṁ etadavoca: ‘vakkali, bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetī’ti. Aparā devatā bhagavantaṁ etadavoca: ‘so hi nūna, bhante, suvimutto vimuccissatī’ti. Bhagavā ca taṁ, āvuso vakkali, evamāha: ‘mā bhāyi, vakkali; mā bhāyi, vakkali. Apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati, apāpikā kālakiriyā’”ti. “Tena hāvuso, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha: ‘vakkali, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadetha: ‘rūpaṁ aniccaṁ. Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmi. Vedanā aniccā. Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na 1165 --- sn22 87:8 vicikicchāmi. Saññā … saṅkhārā aniccā. Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmi. Viññāṇaṁ aniccaṁ. Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmī’”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā pakkamiṁsu. Atha kho āyasmā vakkali acirapakkantesu tesu bhikkhūsu satthaṁ āharesi. 9 Atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “vakkali, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno; so bhagavato pāde sirasā vandati; evañca vadeti: ‘rūpaṁ aniccaṁ. Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmi. Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ aniccaṁ. Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmī’”ti. 10 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “āyāma, bhikkhave, yena isigilipassaṁ kāḷasilā tenupasaṅkamissāma; yattha vakkalinā kulaputtena satthamāharitan”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ yena isigilipassaṁ kāḷasilā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ vakkaliṁ dūratova mañcake vivattakkhandhaṁ semānaṁ. 11 Tena kho pana samayena dhūmāyitattaṁ timirāyitattaṁ gacchateva purimaṁ disaṁ, gacchati pacchimaṁ disaṁ, gacchati uttaraṁ disaṁ, gacchati dakkhiṇaṁ disaṁ, gacchati uddhaṁ disaṁ, gacchati adho disaṁ, gacchati anudisaṁ. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, etaṁ dhūmāyitattaṁ timirāyitattaṁ gacchateva purimaṁ disaṁ …pe… gacchati anudisan”ti. “Evaṁ, bhante”. “Eso kho, bhikkhave, māro pāpimā vakkalissa kulaputtassa viññāṇaṁ samanvesati: ‘kattha vakkalissa kulaputtassa viññāṇaṁ patiṭṭhitan’ti? Appatiṭṭhitena ca, bhikkhave, viññāṇena vakkali kulaputto parinibbuto”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.61 6. Upayavagga Ādittasutta |61| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, ādittaṁ, vedanā ādittā, saññā ādittā, saṅkhārā ādittā, viññāṇaṁ ādittaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi … saññāyapi … saṅkhāresupi … viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.110 11. Antavagga Arahantasutta |110| Sāvatthinidānaṁ. “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.131 13. Avijjāvagga Samudayasutta |131| Bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye …pe… “‘avijjā, avijjā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā; kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti? 2 “Idhāvuso, assutavā puthujjano rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.25 3. Bhāravagga Chandarāgasutta |25| Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, rūpasmiṁ chandarāgo taṁ pajahatha. Evaṁ taṁ rūpaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Yo vedanāya chandarāgo taṁ pajahatha. Evaṁ sā vedanā 1166 --- sn22 25:1 pahīnā bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Yo saññāya chandarāgo taṁ pajahatha. Evaṁ sā saññā pahīnā bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Yo saṅkhāresu chandarāgo taṁ pajahatha. Evaṁ te saṅkhārā pahīnā bhavissanti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Yo viññāṇasmiṁ chandarāgo taṁ pajahatha. Evaṁ taṁ viññāṇaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhamman”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.98 10. Pupphavagga Suddhikasutta |98| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “atthi nu kho, bhante, kiñci rūpaṁ, yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati? Atthi nu kho, bhante, kāci vedanā …pe… kāci saññā … keci saṅkhārā … kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti? “Natthi kho, bhikkhu, kiñci rūpaṁ yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. Natthi kho, bhikkhu, kāci vedanā … kāci saññā … keci saṅkhārā … kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.40 4. Natumhākavagga Dutiyaanudhammasutta |40| Sāvatthinidānaṁ. “Dhammānudhammappaṭipannassa, bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti yaṁ rūpe aniccānupassī vihareyya …pe… parimuccati dukkhasmāti vadāmī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.154 15. Diṭṭhivagga Micchādiṭṭhisutta |154| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa micchādiṭṭhi uppajjatī”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa micchādiṭṭhi uppajjati. Vedanāya sati … saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa micchādiṭṭhi uppajjati. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ …pe… api nu taṁ anupādāya micchādiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya micchādiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.21 2. Aniccavagga Ānandasutta |21| Sāvatthiyaṁ … ārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “‘nirodho nirodho’ti, bhante, vuccati. Katamesānaṁ kho, bhante, dhammānaṁ nirodho ‘nirodho’ti vuccatī”ti? “Rūpaṁ kho, ānanda, aniccaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammaṁ. Tassa nirodho ‘nirodho’ti vuccati. Vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Tassā nirodho ‘nirodho’ti vuccati. Saññā … saṅkhārā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Tesaṁ nirodho ‘nirodho’ti vuccati. Viññāṇaṁ aniccaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammaṁ. Tassa nirodho ‘nirodho’ti vuccati. Imesaṁ kho, ānanda, dhammānaṁ nirodho ‘nirodho’ti vuccatī”ti. Dasamaṁ. Aniccavaggo dutiyo. 2 Tassuddānaṁ Aniccaṁ dukkhaṁ anattā, yadaniccāpare tayo; Hetunāpi tayo vuttā, ānandena ca te dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 22.135 13. Avijjāvagga Tatiyakoṭṭhikasutta |135| Taññeva nidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahākoṭṭhikaṁ etadavoca: “‘avijjā, avijjā’ti, āvuso koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā; kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti? 2 “Idhāvuso, assutavā puthujjano rūpaṁ nappajānāti, rūpasamudayaṁ nappajānāti, rūpanirodhaṁ nappajānāti, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānāti. Vedanaṁ nappajānāti …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ 1167 --- sn22 135:2 nappajānāti, viññāṇasamudayaṁ nappajānāti, viññāṇanirodhaṁ nappajānāti, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti. 3 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahākoṭṭhikaṁ etadavoca: “‘vijjā, vijjā’ti, āvuso koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vijjā; kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti? 4 “Idhāvuso, sutavā ariyasāvako rūpaṁ pajānāti, rūpasamudayaṁ pajānāti, rūpanirodhaṁ pajānāti, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ pajānāti, viññāṇasamudayaṁ pajānāti, viññāṇanirodhaṁ pajānāti, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Dasamaṁ. Avijjāvaggo tatiyo. 5 Tassuddānaṁ Samudayadhamme tīṇi, assādo apare duve; Samudaye ca dve vuttā, koṭṭhike apare tayoti. 0 Saṁyutta Nikāya 22.150 15. Diṭṭhivagga Ajjhattasutta |150| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhan”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati rūpaṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Vedanāya sati …pe… saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati viññāṇaṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṁ sukhadukkhan”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā …pe… saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṁ sukhadukkhan”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.44 5. Attadīpavagga Paṭipadāsutta |44| Sāvatthinidānaṁ. “Sakkāyasamudayagāminiñca vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi, sakkāyanirodhagāminiñca paṭipadaṁ. Taṁ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, sakkāyasamudayagāminī paṭipadā? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Vedanaṁ attato … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘sakkāyasamudayagāminī paṭipadā, sakkāyasamudayagāminī paṭipadā’ti. Iti hidaṁ, bhikkhave, vuccati ‘dukkhasamudayagāminī samanupassanā’ti. Ayamevettha attho. 2 Katamā ca, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminī paṭipadā? Idha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ. Na vedanaṁ attato … na saññaṁ … na saṅkhāre … na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘sakkāyanirodhagāminī paṭipadā, sakkāyanirodhagāminī paṭipadā’ti. Iti hidaṁ, bhikkhave, vuccati ‘dukkhanirodhagāminī samanupassanā’ti. Ayamevettha attho”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.83 9. Theravagga Ānandasutta |83| Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. Āyasmā ānando etadavoca: 2 “Puṇṇo nāma, āvuso, āyasmā mantāṇiputto amhākaṁ navakānaṁ sataṁ bahūpakāro hoti. So amhe iminā ovādena ovadati: ‘upādāya, āvuso ānanda, asmīti hoti, no anupādāya. Kiñca upādāya asmīti hoti, no anupādāya? Rūpaṁ upādāya asmīti hoti, no anupādāya. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ upādāya asmīti hoti, no anupādāya. 3 Seyyathāpi, āvuso ānanda, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṁ 1168 --- sn22 83:3 mukhanimittaṁ paccavekkhamāno upādāya passeyya, no anupādāya; evameva kho, āvuso ānanda, rūpaṁ upādāya asmīti hoti, no anupādāya. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ upādāya asmīti hoti, no anupādāya. 4 Taṁ kiṁ maññasi, āvuso ānanda, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā’ti? ‘Aniccaṁ, āvuso’. ‘Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā’ti? ‘Aniccaṁ, āvuso’ …pe…. Tasmātiha …pe… evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātīti. Puṇṇo nāma, āvuso, āyasmā mantāṇiputto amhākaṁ navakānaṁ sataṁ bahūpakāro hoti. So amhe iminā ovādena ovadati. Idañca pana me āyasmato puṇṇassa mantāṇiputtassa dhammadesanaṁ sutvā dhammo abhisamito”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.65 7. Arahantavagga Abhinandamānasutta |65| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena …pe… pahitatto vihareyyan”ti. “Abhinandamāno kho, bhikkhu, baddho mārassa; anabhinandamāno mutto pāpimato”ti. “Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, sugatā”ti. 2 “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ kho, bhante, abhinandamāno baddho mārassa; anabhinandamāno mutto pāpimato. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ abhinandamāno baddho mārassa; anabhinandamāno mutto pāpimato. Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 3 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ kho, bhikkhu, abhinandamāno baddho mārassa; anabhinandamāno mutto pāpimato. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ abhinandamāno baddho mārassa; anabhinandamāno mutto pāpimato. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.7 1. Nakulapituvagga Upādāparitassanāsutta |7| Sāvatthinidānaṁ. “Upādāparitassanañca vo, bhikkhave, desessāmi anupādāaparitassanañca. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti, kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Kathañca, bhikkhave, upādāparitassanā hoti? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa rūpavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati. 3 Vedanaṁ attato samanupassati, vedanāvantaṁ vā attānaṁ; attani vā vedanaṁ, vedanāya vā attānaṁ. Tassa sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa vedanāvipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati. 4 Saññaṁ attato samanupassati …pe… saṅkhāre attato samanupassati, saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ; attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṁ. Tassa te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā saṅkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa saṅkhāravipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati. 5 Viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca 1169 --- sn22 7:5 upādāya ca paritassati. Evaṁ kho, bhikkhave, upādāparitassanā hoti. 6 Kathañca, bhikkhave, anupādāaparitassanā hoti? Idha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā na rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa na rūpavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati. 7 Na vedanaṁ attato samanupassati, na vedanāvantaṁ vā attānaṁ; na attani vā vedanaṁ, na vedanāya vā attānaṁ. Tassa sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā na vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa na vedanāvipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati. 8 Na saññaṁ …pe… na saṅkhāre attato samanupassati, na attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṁ. na saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ; Tassa te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā na saṅkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa na saṅkhāravipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati. 9 Na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ …pe… tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā na viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa na viññāṇavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati. Evaṁ kho, bhikkhave, anupādā aparitassanaṁ hotī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.114 12. Dhammakathikavagga Vijjāsutta |114| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘vijjā, vijjā’ti, bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, vijjā; kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti? “Idha, bhikkhu, sutavā ariyasāvako rūpaṁ pajānāti, rūpasamudayaṁ … rūpanirodhaṁ … rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre pajānāti …pe… viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhu, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.71 7. Arahantavagga Rādhasutta |71| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā rādho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti? “Yaṁ kiñci, rādha, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ …pe… yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Evaṁ kho, rādha, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti …pe… aññataro ca panāyasmā rādho arahataṁ ahosīti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.97 10. Pupphavagga Nakhasikhāsutta |97| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “atthi nu kho, bhante, kiñci rūpaṁ yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati? Atthi nu kho, bhante, kāci vedanā yā vedanā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassati? Atthi nu kho, bhante, kāci saññā …pe… keci 1170 --- sn22 97:1 saṅkhārā, ye saṅkhārā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassanti? Atthi nu kho, bhante, kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti? “Natthi kho, bhikkhu, kiñci rūpaṁ, yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. Natthi kho, bhikkhu, kāci vedanā … kāci saññā … keci saṅkhārā …pe… kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti. 2 Atha kho bhagavā parittaṁ nakhasikhāyaṁ paṁsuṁ āropetvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “ettakampi kho, bhikkhu, rūpaṁ natthi niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. Ettakañcepi, bhikkhu, rūpaṁ abhavissa niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, bhikkhu, ettakampi rūpaṁ natthi niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya”. 3 Ettakāpi kho, bhikkhu, vedanā natthi niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. Ettakā cepi, bhikkhu, vedanā abhavissa niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā, na yidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, bhikkhu, ettakāpi vedanā natthi niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya. 4 Ettakāpi kho, bhikkhu, saññā natthi …pe… ettakāpi kho, bhikkhu, saṅkhārā natthi niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassanti. Ettakā cepi, bhikkhu, saṅkhārā abhavissaṁsu niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā, na yidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, bhikkhu, ettakāpi saṅkhārā natthi niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya. 5 Ettakampi kho, bhikkhu, viññāṇaṁ natthi niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. Ettakampi kho, bhikkhu, viññāṇaṁ abhavissa niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ, na yidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, bhikkhu, ettakampi viññāṇaṁ natthi niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya. 6 Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… “tasmātiha …pe… evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.14 2. Aniccavagga Anattasutta |14| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.100 10. Pupphavagga Dutiyagaddulabaddhasutta |100| Sāvatthinidānaṁ. “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, sā gaddulabaddho daḷhe khīle vā thambhe vā upanibaddho. So gacchati cepi tameva khīlaṁ vā thambhaṁ vā upagacchati; tiṭṭhati cepi tameva khīlaṁ vā thambhaṁ vā upatiṭṭhati; nisīdati cepi tameva khīlaṁ vā thambhaṁ vā upanisīdati; nipajjati cepi tameva khīlaṁ vā thambhaṁ vā upanipajjati. Evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano rūpaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. So gacchati cepi ime pañcupādānakkhandhe upagacchati; tiṭṭhati cepi ime pañcupādānakkhandhe upatiṭṭhati; nisīdati cepi ime pañcupādānakkhandhe upanisīdati; nipajjati cepi ime pañcupādānakkhandhe upanipajjati. Tasmātiha, bhikkhave, abhikkhaṇaṁ sakaṁ cittaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘dīgharattamidaṁ cittaṁ 1171 --- sn22 100:1 saṅkiliṭṭhaṁ rāgena dosena mohenā’ti. Cittasaṅkilesā, bhikkhave, sattā saṅkilissanti; cittavodānā sattā visujjhanti. 2 Diṭṭhaṁ vo, bhikkhave, caraṇaṁ nāma cittan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Tampi kho, bhikkhave, caraṇaṁ nāma cittaṁ citteneva cittitaṁ. Tenapi kho, bhikkhave, caraṇena cittena cittaññeva cittataraṁ. Tasmātiha, bhikkhave, abhikkhaṇaṁ sakaṁ cittaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘dīgharattamidaṁ cittaṁ saṅkiliṭṭhaṁ rāgena dosena mohenā’ti. Cittasaṅkilesā, bhikkhave, sattā saṅkilissanti; cittavodānā sattā visujjhanti. 3 Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekanikāyampi samanupassāmi evaṁ cittaṁ yathayidaṁ, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā. tepi kho, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā citteneva cittitā, tehipi kho, bhikkhave, tiracchānagatehi pāṇehi cittaññeva cittataraṁ. Tasmātiha, bhikkhave, abhikkhaṇaṁ sakaṁ cittaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘dīgharattamidaṁ cittaṁ saṅkiliṭṭhaṁ rāgena dosena mohenā’ti. Cittasaṅkilesā, bhikkhave, sattā saṅkilissanti; cittavodānā sattā visujjhanti. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, rajako vā cittakārako vā rajanāya vā lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā suparimaṭṭhe phalake vā bhittiyā vā dussapaṭṭe vā itthirūpaṁ vā purisarūpaṁ vā abhinimmineyya sabbaṅgapaccaṅgiṁ; evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano rūpaññeva abhinibbattento abhinibbatteti, vedanaññeva …pe… saññaññeva … saṅkhāreyeva … viññāṇaññeva abhinibbattento abhinibbatteti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ …pe… “tasmātiha, bhikkhave …pe… evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.121 12. Dhammakathikavagga Upādāniyasutta |121| Sāvatthinidānaṁ. “Upādāniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi upādānañca. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, upādāniyā dhammā, katamaṁ upādānaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, upādāniyo dhammo, yo tattha chandarāgo, taṁ tattha upādānaṁ. Vedanā …pe… saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ upādāniyo dhammo; yo tattha chandarāgo, taṁ tattha upādānaṁ. Ime vuccanti, bhikkhave, upādāniyā dhammā, idaṁ upādānan”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.35 4. Natumhākavagga Aññatarabhikkhusutta |35| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu; yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho, appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Yaṁ kho, bhikkhu, anuseti, tena saṅkhaṁ gacchati; yaṁ nānuseti, na tena saṅkhaṁ gacchatī”ti. “Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, sugatā”ti. 2 “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpañce, bhante, anuseti tena saṅkhaṁ gacchati. Vedanañce anuseti tena saṅkhaṁ gacchati. Saññañce anuseti tena saṅkhaṁ gacchati. Saṅkhāre ce anuseti tena saṅkhaṁ gacchati. Viññāṇañce anuseti tena saṅkhaṁ gacchati. Rūpañce, bhante, nānuseti na tena saṅkhaṁ gacchati. Vedanañce … saññañce … saṅkhāre ce … viññāṇañce nānuseti na tena saṅkhaṁ gacchati. Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 3 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpañce, bhikkhu, anuseti tena saṅkhaṁ gacchati. Vedanañce … saññañce … saṅkhāre ce … viññāṇañce anuseti tena saṅkhaṁ gacchati. Rūpañce, bhikkhu, nānuseti na tena saṅkhaṁ gacchati. Vedanañce … saññañce … saṅkhāre ce … viññāṇañce nānuseti na tena saṅkhaṁ gacchati. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena, bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. 4 Atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 5 Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ 1172 --- sn22 35:5 ahosīti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.50 5. Attadīpavagga Dutiyasoṇasutta |50| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho soṇo gahapatiputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho soṇaṁ gahapatiputtaṁ bhagavā etadavoca: 2 “Ye hi keci, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā rūpaṁ nappajānanti, rūpasamudayaṁ nappajānanti, rūpanirodhaṁ nappajānanti, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; vedanaṁ nappajānanti, vedanāsamudayaṁ nappajānanti, vedanānirodhaṁ nappajānanti, vedanānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; saññaṁ nappajānanti …pe… saṅkhāre nappajānanti, saṅkhārasamudayaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; viññāṇaṁ nappajānanti, viññāṇasamudayaṁ nappajānanti, viññāṇanirodhaṁ nappajānanti, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti. Na me te, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 3 Ye ca kho keci, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā rūpaṁ pajānanti, rūpasamudayaṁ pajānanti, rūpanirodhaṁ pajānanti, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti; vedanaṁ pajānanti …pe… saññaṁ pajānanti … saṅkhāre pajānanti … viññāṇaṁ pajānanti, viññāṇasamudayaṁ pajānanti, viññāṇanirodhaṁ pajānanti, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti. Te ca kho me, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.88 9. Theravagga Assajisutta |88| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā assaji kassapakārāme viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā assaji upaṭṭhāke āmantesi: “etha tumhe, āvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamatha; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha: ‘assaji, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadetha: ‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena assaji bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato assajissa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “assaji, bhante, bhikkhu ābādhiko …pe… sādhu kira, bhante, bhagavā yena assaji bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 2 Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā assaji tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā assaji bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna mañcake samadhosi. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ assajiṁ etadavoca: “alaṁ, assaji, mā tvaṁ mañcake samadhosi. Santimāni āsanāni paññattāni, tatthāhaṁ nisīdissāmī”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ assajiṁ etadavoca: “kacci te, assaji, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ …pe… paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo”ti? 3 “Na me, bhante, khamanīyaṁ …pe… abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo”ti. “Kacci te, assaji, na kiñci kukkuccaṁ na koci vippaṭisāro”ti? “Taggha me, bhante, anappakaṁ kukkuccaṁ anappako vippaṭisāro”ti. “Kacci pana taṁ, assaji, attā sīlato na upavadatī”ti? “Na kho maṁ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti. “No ce kira taṁ, assaji, attā sīlato upavadati, atha kiñca te kukkuccaṁ ko ca vippaṭisāro”ti? “Pubbe khvāhaṁ, bhante, gelaññe passambhetvā passambhetvā kāyasaṅkhāre viharāmi, sohaṁ samādhiṁ nappaṭilabhāmi. Tassa mayhaṁ, bhante, taṁ samādhiṁ appaṭilabhato evaṁ hoti: ‘no cassāhaṁ parihāyāmī’”ti. “Ye te, assaji, samaṇabrāhmaṇā samādhisārakā samādhisāmaññā tesaṁ taṁ samādhiṁ appaṭilabhataṁ evaṁ hoti: ‘no cassu mayaṁ parihāyāmā’ti. 4 Taṁ kiṁ maññasi, assaji, rūpaṁ 1173 --- sn22 88:4 niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… viññāṇaṁ …pe… “tasmātiha …pe… evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātīti. So sukhañce vedanaṁ vedayati, sā ‘aniccā’ti pajānāti. ‘Anajjhositā’ti pajānāti. ‘Anabhinanditā’ti pajānāti. Dukkhañce vedanaṁ vedayati, sā ‘aniccā’ti pajānāti. ‘Anajjhositā’ti pajānāti. ‘Anabhinanditā’ti pajānāti. Adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, sā ‘aniccā’ti pajānāti …pe… ‘anabhinanditā’ti pajānāti. So sukhañce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati; dukkhañce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati; adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati. So kāyapariyantikañce vedanaṁ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Jīvitapariyantikañce vedanaṁ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti. 5 Seyyathāpi, assaji, telañca paṭicca, vaṭṭiñca paṭicca, telappadīpo jhāyeyya; tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya. Evameva kho, assaji, bhikkhu kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.144 14. Kukkuḷavagga Dutiyaanattasutta |144| Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, anattā; tatra vo rāgo pahātabbo. Ko ca, bhikkhave, anattā? Rūpaṁ, bhikkhave, anattā; tatra vo rāgo pahātabbo. Vedanā anattā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ anattā; tatra vo rāgo pahātabbo. Yo, bhikkhave, anattā; tatra vo rāgo pahātabbo”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.11 1. Nakulapituvagga Kālattayaanattasutta |11| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, anattā atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ rūpasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ rūpaṁ nābhinandati; paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Vedanā anattā … saññā anattā … saṅkhārā anattā … viññāṇaṁ anattā atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ viññāṇasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ viññāṇaṁ nābhinandati; paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Ekādasamaṁ. Nakulapituvaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Nakulapitā devadahā, Dvepi hāliddikāni ca; Samādhipaṭisallāṇā, Upādāparitassanā duve; Atītānāgatapaccuppannā, Vaggo tena pavuccati. 0 Saṁyutta Nikāya 22.105 11. Antavagga Sakkāyasutta |105| Sāvatthinidānaṁ. “Sakkāyañca vo, bhikkhave, desessāmi sakkāyasamudayañca sakkāyanirodhañca sakkāyanirodhagāminiñca paṭipadaṁ. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, sakkāyo? Pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṁ. Katame pañca? Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sakkāyo. Katamo ca, bhikkhave, sakkāyasamudayo? Yāyaṁ taṇhā ponobhavikā …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, sakkāyasamudayo. Katamo ca, bhikkhave, sakkāyanirodho? Yo tassāyeva taṇhāya …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, sakkāyanirodho. Katamā ca, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminī paṭipadā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.92 9. Theravagga Dutiyarāhulasutta |92| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṁ etadavoca: “kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhāsamatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti? 2 “Yaṁ kiñci, rāhula, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā …pe… yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ 1174 --- sn22 92:2 vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. Evaṁ kho, rāhula, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhāsamatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti. Dasamaṁ. Theravaggo catuttho. 3 Tassuddānaṁ Ānando tisso yamako, anurādho ca vakkali; Assaji khemako channo, rāhulā apare duve. 0 Saṁyutta Nikāya 22.74 8. Khajjanīyavagga Samudayasutta |74| Sāvatthinidānaṁ. “Assutavā, bhikkhave, puthujjano rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Vedanāya … saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Vedanāya … saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānātī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.55 6. Upayavagga Udānasutta |55| Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho bhagavā udānaṁ udānesi: “‘no cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti—evaṁ adhimuccamāno bhikkhu chindeyya orambhāgiyāni saṁyojanānī”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “yathā kathaṁ pana, bhante, ‘no cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti—evaṁ adhimuccamāno bhikkhu chindeyya orambhāgiyāni saṁyojanānī”ti? 2 “Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī …pe… sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 3 So aniccaṁ rūpaṁ ‘aniccaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, aniccaṁ vedanaṁ ‘aniccā vedanā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, aniccaṁ saññaṁ ‘aniccā saññā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, anicce saṅkhāre ‘aniccā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, aniccaṁ viññāṇaṁ ‘aniccaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 4 Dukkhaṁ rūpaṁ ‘dukkhaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, dukkhaṁ vedanaṁ … dukkhaṁ saññaṁ … dukkhe saṅkhāre … dukkhaṁ viññāṇaṁ ‘dukkhaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 5 Anattaṁ rūpaṁ ‘anattā rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, anattaṁ vedanaṁ ‘anattā vedanā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, anattaṁ saññaṁ ‘anattā saññā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, anatte saṅkhāre ‘anattā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, anattaṁ viññāṇaṁ ‘anattā viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 6 Saṅkhataṁ rūpaṁ ‘saṅkhataṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, saṅkhataṁ vedanaṁ … saṅkhataṁ saññaṁ … saṅkhate saṅkhāre … saṅkhataṁ viññāṇaṁ ‘saṅkhataṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Rūpaṁ vibhavissatīti yathābhūtaṁ nappajānāti. Vedanā vibhavissati … saññā vibhavissati … saṅkhārā vibhavissanti … viññāṇaṁ vibhavissatīti yathābhūtaṁ nappajānāti. 7 Sutavā ca kho, bhikkhu, ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati …pe… na vedanaṁ … na saññaṁ … na saṅkhāre … na viññāṇaṁ attato samanupassati. 8 So aniccaṁ rūpaṁ ‘aniccaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Aniccaṁ vedanaṁ … aniccaṁ saññaṁ … anicce saṅkhāre … aniccaṁ viññāṇaṁ ‘aniccaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Dukkhaṁ rūpaṁ …pe… dukkhaṁ viññāṇaṁ … anattaṁ rūpaṁ …pe… anattaṁ viññāṇaṁ … saṅkhataṁ rūpaṁ …pe… saṅkhataṁ viññāṇaṁ ‘saṅkhataṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Rūpaṁ vibhavissatīti yathābhūtaṁ pajānāti. Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ vibhavissatīti yathābhūtaṁ pajānāti. 9 So rūpassa vibhavā, vedanāya vibhavā, saññāya vibhavā, saṅkhārānaṁ vibhavā, viññāṇassa vibhavā, evaṁ kho, bhikkhu, ‘no cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti—evaṁ adhimuccamāno bhikkhu chindeyya orambhāgiyāni saṁyojanānī”ti. “Evaṁ adhimuccamāno, bhante, bhikkhu chindeyya orambhāgiyāni saṁyojanānī”ti. 10 “Kathaṁ pana, bhante, 1175 --- sn22 55:10 jānato kathaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hotī”ti? “Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano atasitāye ṭhāne tāsaṁ āpajjati. Tāso heso bhikkhu assutavato puthujjanassa: ‘no cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti. 11 Sutavā ca kho, bhikkhu, ariyasāvako atasitāye ṭhāne na tāsaṁ āpajjati. Na heso, bhikkhu, tāso sutavato ariyasāvakassa: ‘no cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti. Rūpupayaṁ vā, bhikkhu, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, rūpārammaṇaṁ rūpappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyya. Vedanupayaṁ vā, bhikkhu … saññupayaṁ vā, bhikkhu … saṅkhārupayaṁ vā, bhikkhu, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, saṅkhārārammaṇaṁ saṅkhārappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyya. 12 Yo, bhikkhu, evaṁ vadeyya: ‘ahamaññatra rūpā, aññatra vedanāya, aññatra saññāya, aññatra saṅkhārehi viññāṇassa āgatiṁ vā gatiṁ vā cutiṁ vā upapattiṁ vā vuddhiṁ vā virūḷhiṁ vā vepullaṁ vā paññāpessāmī’ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 13 Rūpadhātuyā ce, bhikkhu, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṁ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Vedanādhātuyā ce, bhikkhu, bhikkhuno … saññādhātuyā ce, bhikkhu, bhikkhuno … saṅkhāradhātuyā ce, bhikkhu, bhikkhuno … viññāṇadhātuyā ce, bhikkhu, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṁ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ anabhisaṅkhacca vimuttaṁ. Vimuttattā ṭhitaṁ. Ṭhitattā santusitaṁ. Santusitattā na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hotī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.9 1. Nakulapituvagga Kālattayaaniccasutta |9| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ rūpasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ rūpaṁ nābhinandati; paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Vedanā aniccā …pe… saññā aniccā … saṅkhārā aniccā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu saṅkhāresu anapekkho hoti; anāgate saṅkhāre nābhinandati; paccuppannānaṁ saṅkhārānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Viññāṇaṁ aniccaṁ atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ viññāṇasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ viññāṇaṁ nābhinandati; paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.141 14. Kukkuḷavagga Dutiyadukkhasutta |141| Sāvatthinidānaṁ. “Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ; tatra vo rāgo pahātabbo …pe… yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ; tatra vo rāgo pahātabbo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.124 12. Dhammakathikavagga Kappasutta |124| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā kappo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā kappo bhagavantaṁ etadavoca: “kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti? 2 “Yaṁ kiñci, kappa, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Evaṁ kho, kappa, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti. Dvādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.30 3. Bhāravagga Uppādasutta |30| Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, rūpassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṁ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo vedanāya …pe… yo saññāya …pe… yo saṅkhārānaṁ …pe… yo viññāṇassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṁ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, rūpassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, 1176 --- sn22 30:1 dukkhasseso nirodho rogānaṁ vūpasamo jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo vedanāya …pe… yo saññāya … yo saṅkhārānaṁ … yo viññāṇassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho rogānaṁ vūpasamo jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.155 15. Diṭṭhivagga Sakkāyadiṭṭhisutta |155| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa sakkāyadiṭṭhi uppajjatī”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa sakkāyadiṭṭhi uppajjati. Vedanāya sati … saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa sakkāyadiṭṭhi uppajjati. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ …pe… api nu taṁ anupādāya sakkāyadiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ …pe… api nu taṁ anupādāya sakkāyadiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.41 4. Natumhākavagga Tatiyaanudhammasutta |41| Sāvatthinidānaṁ. “Dhammānudhammappaṭipannassa, bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti yaṁ rūpe dukkhānupassī vihareyya …pe… parimuccati dukkhasmāti vadāmī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.99 10. Pupphavagga Gaddulabaddhasutta |99| Sāvatthinidānaṁ. “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ mahāsamuddo ussussati visussati na bhavati; na tvevāhaṁ, bhikkhave, avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmi. Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ sineru pabbatarājā ḍayhati vinassati na bhavati; na tvevāhaṁ, bhikkhave, avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmi. Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ mahāpathavī ḍayhati vinassati na bhavati; na tvevāhaṁ, bhikkhave, avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmi. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, sā gaddulabaddho daḷhe khīle vā thambhe vā upanibaddho tameva khīlaṁ vā thambhaṁ vā anuparidhāvati anuparivattati; evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī …pe… sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati …pe… vedanaṁ attato samanupassati … saññaṁ attato samanupassati … saṅkhāre attato samanupassati … viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. So rūpaññeva anuparidhāvati anuparivattati, vedanaññeva …pe… saññaññeva … saṅkhāreyeva … viññāṇaññeva anuparidhāvati anuparivattati. So rūpaṁ anuparidhāvaṁ anuparivattaṁ, vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ anuparidhāvaṁ anuparivattaṁ, na parimuccati rūpamhā, na parimuccati vedanāya, na parimuccati saññāya, na parimuccati saṅkhārehi, na parimuccati viññāṇamhā, na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Na parimuccati dukkhasmā’ti vadāmi. 3 Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī …pe… sappurisadhamme suvinīto, na rūpaṁ attato samanupassati …pe… na vedanaṁ … na saññaṁ … na saṅkhāre … na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. So rūpaṁ nānuparidhāvati nānuparivattati, vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ nānuparidhāvati nānuparivattati. So rūpaṁ ananuparidhāvaṁ ananuparivattaṁ, vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ ananuparidhāvaṁ ananuparivattaṁ; parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Parimuccati dukkhasmā’ti vadāmī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.24 3. Bhāravagga Abhijānasutta |24| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya; vedanaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya; saññaṁ anabhijānaṁ … saṅkhāre anabhijānaṁ 1177 --- sn22 24:1 aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya; viññāṇaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Rūpañca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya; vedanaṁ abhijānaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.130 13. Avijjāvagga Dutiyaassādasutta |130| Bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye …pe… “‘vijja, vijjā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vijjā; kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti? 2 “Idhāvuso, sutavā ariyasāvako rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.111 11. Antavagga Chandappahānasutta |111| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpe, bhikkhave, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, taṁ pajahatha. Evaṁ taṁ rūpaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, taṁ pajahatha. Evaṁ taṁ viññāṇaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhamman”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.60 6. Upayavagga Mahālisutta |60| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho mahāli licchavi yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho mahāli licchavi bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Pūraṇo, bhante, kassapo evamāha: ‘natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya; ahetū appaccayā sattā saṅkilissanti. Natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā; ahetū appaccayā sattā visujjhantī’ti. Idha bhagavā kimāhā”ti? 3 “Atthi, mahāli, hetu atthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya; sahetū sappaccayā sattā saṅkilissanti. Atthi, mahāli, hetu, atthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā; sahetū sappaccayā sattā visujjhantī”ti. 4 “Katamo pana, bhante, hetu katamo paccayo sattānaṁ saṅkilesāya; kathaṁ sahetū sappaccayā sattā saṅkilissantī”ti? 5 “Rūpañca hidaṁ, mahāli, ekantadukkhaṁ abhavissa dukkhānupatitaṁ dukkhāvakkantaṁ anavakkantaṁ sukhena, nayidaṁ sattā rūpasmiṁ sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, mahāli, rūpaṁ sukhaṁ sukhānupatitaṁ sukhāvakkantaṁ anavakkantaṁ dukkhena, tasmā sattā rūpasmiṁ sārajjanti; sārāgā saṁyujjanti; saṁyogā saṅkilissanti. Ayaṁ kho, mahāli, hetu, ayaṁ paccayo sattānaṁ saṅkilesāya; evaṁ sahetū sappaccayā sattā saṅkilissanti. 6 Vedanā ca hidaṁ, mahāli, ekantadukkhā abhavissa dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, nayidaṁ sattā vedanāya sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, mahāli, vedanā sukhā sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, tasmā sattā vedanāya sārajjanti; sārāgā saṁyujjanti; saṁyogā saṅkilissanti. Ayampi kho, mahāli, hetu, ayaṁ paccayo sattānaṁ saṅkilesāya. Evampi sahetū sappaccayā sattā saṅkilissanti. 7 Saññā ca hidaṁ, mahāli …pe… saṅkhārā ca hidaṁ, mahāli, ekantadukkhā abhavissaṁsu dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, nayidaṁ sattā saṅkhāresu sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, mahāli, saṅkhārā sukhā sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, tasmā sattā saṅkhāresu sārajjanti; sārāgā saṁyujjanti; saṁyogā saṅkilissanti. Ayampi kho, mahāli, hetu, ayaṁ paccayo sattānaṁ saṅkilesāya. Evampi sahetū sappaccayā sattā saṅkilissanti. 8 Viññāṇañca hidaṁ, mahāli, ekantadukkhaṁ abhavissa dukkhānupatitaṁ dukkhāvakkantaṁ anavakkantaṁ sukhena, nayidaṁ sattā viññāṇasmiṁ sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, mahāli, viññāṇaṁ sukhaṁ sukhānupatitaṁ sukhāvakkantaṁ anavakkantaṁ dukkhena, tasmā sattā viññāṇasmiṁ sārajjanti; sārāgā saṁyujjanti; saṁyogā saṅkilissanti. Ayampi kho, mahāli, hetu ayaṁ paccayo sattānaṁ saṅkilesāya. Evampi sahetū sappaccayā sattā saṅkilissantī”ti. 9 “Katamo pana, bhante, hetu katamo paccayo sattānaṁ visuddhiyā; kathaṁ sahetū sappaccayā sattā visujjhantī”ti? “Rūpañca hidaṁ, mahāli, ekantasukhaṁ 1178 --- sn22 60:9 abhavissa sukhānupatitaṁ sukhāvakkantaṁ anavakkantaṁ dukkhena, nayidaṁ sattā rūpasmiṁ nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, mahāli, rūpaṁ dukkhaṁ dukkhānupatitaṁ dukkhāvakkantaṁ anavakkantaṁ sukhena, tasmā sattā rūpasmiṁ nibbindanti; nibbindaṁ virajjanti; virāgā visujjhanti. Ayaṁ kho, mahāli, hetu, ayaṁ paccayo, sattānaṁ visuddhiyā. Evaṁ sahetū sappaccayā sattā visujjhanti. 10 Vedanā ca hidaṁ, mahāli, ekantasukhā abhavissa …pe… saññā ca hidaṁ, mahāli …pe… saṅkhārā ca hidaṁ, mahāli, ekantasukhā abhavissaṁsu …pe… viññāṇañca hidaṁ, mahāli, ekantasukhaṁ abhavissa sukhānupatitaṁ sukhāvakkantaṁ anavakkantaṁ dukkhena, nayidaṁ sattā viññāṇasmiṁ nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, mahāli, viññāṇaṁ dukkhaṁ dukkhānupatitaṁ dukkhāvakkantaṁ anavakkantaṁ sukhena, tasmā sattā viññāṇasmiṁ nibbindanti; nibbindaṁ virajjanti; virāgā visujjhanti. Ayaṁ kho, mahāli, hetu, ayaṁ paccayo, sattānaṁ visuddhiyā. Evampi sahetū sappaccayā sattā visujjhantī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.86 9. Theravagga Anurādhasutta |86| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena āyasmā anurādho bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharati. Atha kho sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāyasmā anurādho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anurādhena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ etadavocuṁ: “yo so, āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti? 2 Evaṁ vutte, āyasmā anurādho te aññatitthiye paribbājake etadavoca: “yo so āvuso tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti. Evaṁ vutte, aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ etadavocuṁ: “so cāyaṁ bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito, thero vā pana bālo abyatto”ti. Atha kho aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. 3 Atha kho āyasmato anurādhassa acirapakkantesu tesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi: “sace kho maṁ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṁ pañhaṁ puccheyyuṁ. Kathaṁ byākaramāno nu khvāhaṁ tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ vuttavādī ceva bhagavato assaṁ, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyaṁ, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyaṁ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti? 4 Atha kho āyasmā anurādho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā anurādho bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharāmi. Atha kho, bhante, sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu …pe… maṁ etadavocuṁ: ‘yo so, āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto taṁ tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti—hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti … hoti ca na ca hoti, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā’”ti? 5 Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, te aññatitthiye paribbājake etadavocaṁ: “yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vāti. Evaṁ vutte, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṁ etadavocuṁ: ‘so cāyaṁ bhikkhu na vo bhavissati acirapabbajito thero vā pana bālo abyatto’ti. Atha kho maṁ, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. 6 Tassa mayhaṁ, bhante, acirapakkantesu tesu 1179 --- sn22 86:6 aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi: ‘sace kho maṁ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṁ pañhaṁ puccheyyuṁ. Kathaṁ byākaramāno nu khvāhaṁ tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ vuttavādī ceva bhagavato assaṁ, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyaṁ, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyaṁ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā’”ti? 7 “Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… tasmātiha …pe… evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti”. 8 “Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, rūpaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. 9 “Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, rūpasmiṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Aññatra rūpā tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanāya …pe… aññatra vedanāya …pe… saññāya … aññatra saññāya … saṅkhāresu … aññatra saṅkhārehi … viññāṇasmiṁ … aññatra viññāṇā tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. 10 “Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, rūpaṁ … vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. 11 “Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, ayaṁ so arūpī … avedano … asaññī … asaṅkhāro … aviññāṇo tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. 12 “Ettha ca te, anurādha, diṭṭheva dhamme saccato thetato tathāgate anupalabbhiyamāne kallaṁ nu te taṁ veyyākaraṇaṁ: ‘yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti—hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā … na hoti … hoti ca na ca hoti … neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 13 “Sādhu sādhu, anurādha. Pubbe cāhaṁ, anurādha, etarahi ca dukkhañceva paññapemi, dukkhassa ca nirodhan”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.2 1. Nakulapituvagga Devadahasutta |2| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati devadahaṁ nāma sakyānaṁ nigamo. Atha kho sambahulā pacchābhūmagamikā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “icchāma mayaṁ, bhante, pacchābhūmaṁ janapadaṁ gantuṁ, pacchābhūme janapade nivāsaṁ kappetun”ti. 2 “Apalokito pana vo, bhikkhave, sāriputto”ti? “Na kho no, bhante, apalokito āyasmā sāriputto”ti. “Apaloketha, bhikkhave, sāriputtaṁ. Sāriputto, bhikkhave, paṇḍito, bhikkhūnaṁ anuggāhako sabrahmacārīnan”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 3 Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre aññatarasmiṁ eḷagalāgumbe nisinno hoti. Atha kho te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavocuṁ: “icchāma mayaṁ, āvuso sāriputta, pacchābhūmaṁ janapadaṁ gantuṁ, pacchābhūme janapade nivāsaṁ kappetuṁ. Apalokito no satthā”ti. 4 “Santi hāvuso, nānāverajjagataṁ bhikkhuṁ pañhaṁ pucchitāro—khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi. Paṇḍitā hāvuso, manussā vīmaṁsakā: ‘kiṁvādī panāyasmantānaṁ satthā kimakkhāyī’ti, kacci vo āyasmantānaṁ dhammā sussutā suggahitā sumanasikatā sūpadhāritā suppaṭividdhā paññāya, yathā byākaramānā āyasmanto vuttavādino ceva bhagavato assatha, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyātha, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyātha, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti? 5 “Dūratopi kho mayaṁ, 1180 --- sn22 2:5 āvuso, āgaccheyyāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṁ. Sādhu vatāyasmantaṁyeva sāriputtaṁ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho”ti. “Tena hāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 6 “Santi hāvuso, nānāverajjagataṁ bhikkhuṁ pañhaṁ pucchitāro—khattiyapaṇḍitāpi …pe… samaṇapaṇḍitāpi. Paṇḍitā hāvuso, manussā vīmaṁsakā: ‘kiṁvādī panāyasmantānaṁ satthā kimakkhāyī’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, āvuso, evaṁ byākareyyātha: ‘chandarāgavinayakkhāyī kho no, āvuso, satthā’ti. 7 Evaṁ byākatepi kho, āvuso, assuyeva uttariṁ pañhaṁ pucchitāro—khattiyapaṇḍitāpi …pe… samaṇapaṇḍitāpi. Paṇḍitā hāvuso, manussā vīmaṁsakā: ‘kismiṁ panāyasmantānaṁ chandarāgavinayakkhāyī satthā’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, āvuso, evaṁ byākareyyātha: ‘rūpe kho, āvuso, chandarāgavinayakkhāyī satthā, vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe chandarāgavinayakkhāyī satthā’ti. 8 Evaṁ byākatepi kho, āvuso, assuyeva uttariṁ pañhaṁ pucchitāro—khattiyapaṇḍitāpi …pe… samaṇapaṇḍitāpi. Paṇḍitā hāvuso, manussā vīmaṁsakā: ‘kiṁ panāyasmantānaṁ ādīnavaṁ disvā rūpe chandarāgavinayakkhāyī satthā, vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe chandarāgavinayakkhāyī satthā’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, āvuso, evaṁ byākareyyātha: ‘rūpe kho, āvuso, avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Vedanāya … saññāya … saṅkhāresu avigatarāgassa …pe… avigatataṇhassa tesaṁ saṅkhārānaṁ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Viññāṇe avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa tassa viññāṇassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Idaṁ kho no, āvuso, ādīnavaṁ disvā rūpe chandarāgavinayakkhāyī satthā, vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe chandarāgavinayakkhāyī satthā’ti. 9 Evaṁ byākatepi kho, āvuso, assuyeva uttariṁ pañhaṁ pucchitāro—khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi. Paṇḍitā hāvuso, manussā vīmaṁsakā: ‘kiṁ panāyasmantānaṁ ānisaṁsaṁ disvā rūpe chandarāgavinayakkhāyī satthā, vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe chandarāgavinayakkhāyī satthā’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, āvuso, evaṁ byākareyyātha: ‘rūpe kho, āvuso, vigatarāgassa vigatacchandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Vedanāya … saññāya … saṅkhāresu vigatarāgassa vigatacchandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tesaṁ saṅkhārānaṁ vipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Viññāṇe vigatarāgassa vigatacchandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassa viññāṇassa vipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Idaṁ kho no, āvuso, ānisaṁsaṁ disvā rūpe chandarāgavinayakkhāyī satthā, vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe chandarāgavinayakkhāyī satthā’ti. 10 Akusale cāvuso, dhamme upasampajja viharato diṭṭhe ceva dhamme sukho vihāro abhavissa avighāto anupāyāso apariḷāho, kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā, nayidaṁ bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ pahānaṁ vaṇṇeyya. Yasmā ca kho, āvuso, akusale dhamme upasampajja viharato diṭṭhe ceva dhamme dukkho vihāro savighāto saupāyāso sapariḷāho, kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā, tasmā bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ pahānaṁ vaṇṇeti. 11 Kusale cāvuso, dhamme upasampajja viharato diṭṭhe ceva dhamme dukkho vihāro abhavissa savighāto saupāyāso sapariḷāho, kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā, nayidaṁ bhagavā 1181 --- sn22 2:11 kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadaṁ vaṇṇeyya. Yasmā ca kho, āvuso, kusale dhamme upasampajja viharato diṭṭhe ceva dhamme sukho vihāro avighāto anupāyāso apariḷāho, kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā, tasmā bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadaṁ vaṇṇetī”ti. 12 Idamavocāyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandunti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.115 12. Dhammakathikavagga Dhammakathikasutta |115| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘dhammakathiko, dhammakathiko’ti, bhante, vuccati; kittāvatā nu kho, bhante, dhammakathiko hotī”ti? “Rūpassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti ‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Rūpassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Rūpassa ce, bhikkhu, nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Vedanāya ce, bhikkhu …pe… saññāya ce, bhikkhu … saṅkhārānañce, bhikkhu … viññāṇassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Viññāṇassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Viññāṇassa ce, bhikkhu, nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.6 1. Nakulapituvagga Paṭisallāṇasutta |6| Sāvatthinidānaṁ. “Paṭisallāṇe, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīṇo, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? Rūpassa samudayañca atthaṅgamañca, vedanāya samudayañca atthaṅgamañca, saññāya samudayañca atthaṅgamañca, saṅkhārānaṁ samudayañca atthaṅgamañca, viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca …pe… (yathā paṭhamasutte tathā vitthāretabbo.) Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.64 7. Arahantavagga Maññamānasutta |64| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu …pe… ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Maññamāno kho, bhikkhu, baddho mārassa; amaññamāno mutto pāpimato”ti. “Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, sugatā”ti. 2 “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ kho, bhante, maññamāno baddho mārassa; amaññamāno mutto pāpimato. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ maññamāno baddho mārassa; amaññamāno mutto pāpimato. Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 3 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ kho, bhikkhu, maññamāno baddho mārassa; amaññamāno mutto pāpimato. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ maññamāno baddho mārassa; amaññamāno mutto pāpimato. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.82 8. Khajjanīyavagga Puṇṇamasutta |82| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto ajjhokāse nisinno hoti. 2 Atha kho aññataro bhikkhu uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “puccheyyāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ kiñcideva desaṁ, sace me bhagavā okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti? “Tena hi tvaṁ, bhikkhu, sake āsane nisīditvā puccha yadākaṅkhasī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā sake āsane nisīditvā bhagavantaṁ etadavoca: “ime nu kho, bhante, pañcupādānakkhandhā, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho”ti. 3 “Ime kho, bhikkhu, pañcupādānakkhandhā; Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho”ti. “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā 1182 --- sn22 82:3 bhagavantaṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi: 4 “Ime kho pana, bhante, pañcupādānakkhandhā kiṁmūlakā”ti? “Ime kho, bhikkhu, pañcupādānakkhandhā chandamūlakā”ti …pe… taññeva nu kho, bhante, upādānaṁ te pañcupādānakkhandhā udāhu aññatra pañcahi upādānakkhandhehi upādānan”ti? “Na kho, bhikkhu, taññeva upādānaṁ te pañcupādānakkhandhā nāpi aññatra pañcahi upādānakkhandhehi upādānaṁ, api ca yo tattha chandarāgo taṁ tattha upādānan”ti. “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu …pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi: 5 “Siyā pana, bhante, pañcupādānakkhandhesu chandarāgavemattatā”ti? “Siyā, bhikkhū”ti bhagavā avoca: “idha, bhikkhu, ekaccassa evaṁ hoti: ‘evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁvedano siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsañño siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsaṅkhāro siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānan’ti. Evaṁ kho, bhikkhu, siyā pañcupādānakkhandhesu chandarāgavemattatā”ti? “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu …pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi: 6 “Kittāvatā nu kho, bhante, khandhānaṁ khandhādhivacanan”ti? “Yaṁ kiñci, bhikkhu, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, ayaṁ vuccati rūpakkhandho. Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, ayaṁ vuccati viññāṇakkhandho. Ettāvatā kho, bhikkhu, khandhānaṁ khandhādhivacanan”ti. “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu …pe… apucchi: 7 “Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāya; ko hetu ko paccayo vedanākkhandhassa paññāpanāya; ko hetu ko paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya; ko hetu ko paccayo saṅkhārakkhandhassa paññāpanāya; ko hetu ko paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyā”ti? “Cattāro kho, bhikkhu, mahābhūtā hetu, cattāro mahābhūtā paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāya. Phasso hetu phasso paccayo vedanākkhandhassa paññāpanāya. Phasso hetu phasso paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya. Phasso hetu, phasso paccayo saṅkhārakkhandhassa paññāpanāya. Nāmarūpaṁ hetu, nāmarūpaṁ paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyā”ti. “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu …pe… apucchi: 8 “Kathaṁ nu kho, bhante, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti? “Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ; vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti. “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu …pe… apucchi: 9 “Kathaṁ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti? “Idha, bhikkhu, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ; na vedanaṁ … na saññaṁ … na saṅkhāre … na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti. “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu …pe… apucchi: 10 “Ko nu kho, bhante, rūpassa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ; ko vedanāya … ko saññāya … ko saṅkhārānaṁ … ko viññāṇassa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan”ti? “Yaṁ kho, bhikkhu, rūpaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ—ayaṁ rūpassa assādo. Yaṁ rūpaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ—ayaṁ rūpassa ādīnavo. Yo rūpasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ—idaṁ rūpassa nissaraṇaṁ. Yaṁ vedanaṁ paṭicca … yaṁ saññaṁ paṭicca … ye saṅkhāre paṭicca … yaṁ viññāṇaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ—ayaṁ viññāṇassa assādo. Yaṁ viññāṇaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ—ayaṁ viññāṇassa ādīnavo. Yo viññāṇasmiṁ chandarāgavinayo 1183 --- sn22 82:10 chandarāgappahānaṁ—idaṁ viññāṇassa nissaraṇan”ti. “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi: 11 “Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti? “Yaṁ kiñci, bhikkhu, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti. 12 Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “iti kira bho rūpaṁ anattā, vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ anattā; anattakatāni kammāni kathamattānaṁ phusissantī”ti. Atha kho bhagavā tassa bhikkhuno cetasā ceto parivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi: 13 “Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ idhekacco moghapuriso avidvā avijjāgato taṇhādhipateyyena cetasā satthusāsanaṁ atidhāvitabbaṁ maññeyya. ‘Iti kira, bho, rūpaṁ anattā, vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ anattā. Anattakatāni kammāni kathamattānaṁ phusissantī’ti? Paṭipucchāvinītā kho me tumhe, bhikkhave, tatra tatra tesu tesu dhammesu. 14 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. Tasmātiha …pe… evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 15 “Dve khandhā taññeva siyaṁ, adhivacanañca hetunā; Sakkāyena duve vuttā, assādaviññāṇakena ca; Ete dasavidhā vuttā, hoti bhikkhu pucchāyā”ti. Dasamaṁ. Khajjanīyavaggo tatiyo. 16 Tassuddānaṁ Assādo dve samudayā, arahantehi apare dve; Sīho khajjanī piṇḍolyaṁ, pālileyyena puṇṇamāti. 0 Saṁyutta Nikāya 22.45 5. Attadīpavagga Aniccasutta |45| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato cittaṁ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Vedanā aniccā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato cittaṁ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Rūpadhātuyā ce, bhikkhave, bhikkhuno cittaṁ virattaṁ vimuttaṁ hoti anupādāya āsavehi, vedanādhātuyā …pe… saññādhātuyā … saṅkhāradhātuyā … viññāṇadhātuyā ce, bhikkhave, bhikkhuno cittaṁ virattaṁ vimuttaṁ hoti anupādāya āsavehi. Vimuttattā ṭhitaṁ. Ṭhitattā santusitaṁ. Santusitattā na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.151 15. Diṭṭhivagga Etaṁmamasutta |151| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassatī”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa …pe… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti 1184 --- sn22 151:1 samanupasseyyāti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti samanupasseyyāti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.134 13. Avijjāvagga Dutiyakoṭṭhikasutta |134| Bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye …pe… “‘avijjā, avijjā’ti, āvuso koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā; kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti? 2 “Idhāvuso, assutavā puthujjano rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti. 3 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahākoṭṭhikaṁ etadavoca: “‘vijjā, vijjā’ti, āvuso koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vijjā; kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti? 4 “Idhāvuso, sutavā ariyasāvako rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.20 2. Aniccavagga Sahetuanattasutta |20| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, anattā. Yopi hetu yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtaṁ, bhikkhave, rūpaṁ kuto attā bhavissati. Vedanā anattā … saññā anattā … saṅkhārā anattā … viññāṇaṁ anattā. Yopi hetu yopi paccayo viññāṇassa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtaṁ, bhikkhave, viññāṇaṁ kuto attā bhavissati. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.145 14. Kukkuḷavagga Tatiyaanattasutta |145| Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, anattā; tatra vo chandarāgo pahātabbo. Ko ca, bhikkhave, anattā? Rūpaṁ, bhikkhave, anattā; tatra vo chandarāgo pahātabbo. Vedanā anattā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ anattā; tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yo, bhikkhave, anattā; tatra vo chandarāgo pahātabbo”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.89 9. Theravagga Khemakasutta |89| Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū kosambiyaṁ viharanti ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā khemako badarikārāme viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho therā bhikkhū sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhitā āyasmantaṁ dāsakaṁ āmantesuṁ: “ehi tvaṁ, āvuso dāsaka, yena khemako bhikkhu tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā khemakaṁ bhikkhuṁ evaṁ vadehi: ‘therā taṁ, āvuso khemaka, evamāhaṁsu—kacci te, āvuso, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo’”ti? “Evamāvuso”ti kho āyasmā dāsako therānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yenāyasmā khemako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ khemakaṁ etadavoca: “therā taṁ, āvuso khemaka, evamāhaṁsu: ‘kacci te, āvuso, khamanīyaṁ …pe… no abhikkamo’”ti? “Na me, āvuso, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ …pe… abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo”ti. 2 Atha kho āyasmā dāsako yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū etadavoca: “khemako, āvuso, bhikkhu evamāha: ‘na me, āvuso, khamanīyaṁ …pe… abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo’”ti. “Ehi tvaṁ, āvuso dāsaka, yena khemako bhikkhu tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā khemakaṁ bhikkhuṁ evaṁ vadehi: ‘therā taṁ, āvuso khemaka, evamāhaṁsu—pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Imesu āyasmā khemako pañcasu upādānakkhandhesu kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassatī’”ti? 3 “Evamāvuso”ti kho āyasmā dāsako therānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yenāyasmā khemako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… therā taṁ, āvuso khemaka, evamāhaṁsu: “pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, 1185 --- sn22 89:3 seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Imesu āyasmā khemako pañcasu upādānakkhandhesu kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassatī”ti? “Pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Imesu khvāhaṁ, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu na kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassāmī”ti. 4 Atha kho āyasmā dāsako yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū etadavoca: “khemako, āvuso, bhikkhu evamāha: ‘pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Imesu khvāhaṁ, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu na kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassāmī’”ti. “Ehi tvaṁ, āvuso dāsaka, yena khemako bhikkhu tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā khemakaṁ bhikkhuṁ evaṁ vadehi: ‘therā taṁ, āvuso khemaka, evamāhaṁsu—pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. No ce kirāyasmā khemako imesu pañcasu upādānakkhandhesu kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassati. Tenahāyasmā khemako arahaṁ khīṇāsavo’”ti. 5 “Evamāvuso”ti kho āyasmā dāsako therānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yenāyasmā khemako …pe… therā taṁ, āvuso khemaka, evamāhaṁsu: “pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho; no ce kirāyasmā khemako imesu pañcasu upādānakkhandhesu kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassati, tenahāyasmā khemako arahaṁ khīṇāsavo”ti. “Pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Imesu khvāhaṁ, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu na kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassāmi, na camhi arahaṁ khīṇāsavo; api ca me, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu ‘asmī’ti adhigataṁ, ‘ayamahamasmī’ti na ca samanupassāmī”ti. 6 Atha kho āyasmā dāsako yena therā bhikkhū …pe… there bhikkhū etadavoca: “khemako, āvuso, bhikkhu evamāha—pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Imesu khvāhaṁ, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu na kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassāmi, na camhi arahaṁ khīṇāsavo; api ca me, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu ‘asmī’ti adhigataṁ, ‘ayamahamasmī’ti na ca samanupassāmī”ti. 7 “Ehi tvaṁ, āvuso dāsaka, yena khemako bhikkhu tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā khemakaṁ bhikkhuṁ evaṁ vadehi: ‘therā taṁ, āvuso khemaka, evamāhaṁsu—yametaṁ, āvuso khemaka, asmīti vadesi, kimetaṁ asmīti vadesi? Rūpaṁ asmīti vadesi, aññatra rūpā asmīti vadesi, vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ asmīti vadesi, aññatra viññāṇā asmīti vadesi. Yametaṁ, āvuso khemaka, asmīti vadesi. Kimetaṁ asmīti vadesī’”ti? 8 “Evamāvuso”ti kho āyasmā dāsako therānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yenāyasmā khemako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ khemakaṁ etadavoca—therā taṁ, āvuso khemaka, evamāhaṁsu: “yametaṁ, āvuso khemaka, ‘asmī’ti vadesi, kimetaṁ ‘asmī’ti vadesi? Rūpaṁ ‘asmī’ti vadesi aññatra rūpā ‘asmī’ti vadesi? Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ ‘asmī’ti vadesi aññatra viññāṇā ‘asmī’ti vadesi? Yametaṁ, āvuso khemaka, ‘asmī’ti vadesi, kimetaṁ ‘asmī’ti vadesī”ti? “Alaṁ, āvuso dāsaka, kiṁ imāya sandhāvanikāya. Āharāvuso, daṇḍaṁ; ahameva yena therā bhikkhū tenupasaṅkamissāmī”ti. 9 Atha kho āyasmā khemako daṇḍamolubbha yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā therehi bhikkhūhi saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ khemakaṁ therā bhikkhū etadavocuṁ: “yametaṁ, āvuso khemaka, ‘asmī’ti vadesi, kimetaṁ ‘asmī’ti vadesi? Rūpaṁ ‘asmī’ti vadesi, aññatra rūpā ‘asmī’ti vadesi? Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ ‘asmī’ti vadesi, aññatra viññāṇā ‘asmī’ti vadesi? Yametaṁ, āvuso khemaka, ‘asmī’ti vadesi, kimetaṁ ‘asmī’ti vadesī”ti? “Na khvāhaṁ, āvuso, rūpaṁ ‘asmī’ti vadāmi; napi 1186 --- sn22 89:9 aññatra rūpā ‘asmī’ti vadāmi. Na vedanaṁ … na saññaṁ … na saṅkhāre … na viññāṇaṁ ‘asmī’ti vadāmi; napi aññatra viññāṇā ‘asmī’ti vadāmi. Api ca me, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu ‘asmī’ti adhigataṁ ‘ayamahamasmī’ti na ca samanupassāmi. 10 Seyyathāpi, āvuso, uppalassa vā padumassa vā puṇḍarīkassa vā gandho. Yo nu kho evaṁ vadeyya: ‘pattassa gandho’ti vā ‘vaṇṇassa gandho’ti vā ‘kiñjakkhassa gandho’ti vā sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Yathā kathaṁ, panāvuso, sammā byākaramāno byākareyyā”ti? “‘Pupphassa gandho’ti kho, āvuso, sammā byākaramāno byākareyyā”ti. “Evameva khvāhaṁ, āvuso, na rūpaṁ ‘asmī’ti vadāmi, napi aññatra rūpā ‘asmī’ti vadāmi. Na vedanaṁ … na saññaṁ … na saṅkhāre … na viññāṇaṁ ‘asmī’ti vadāmi, napi aññatra viññāṇā ‘asmī’ti vadāmi. Api ca me, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu ‘asmī’ti adhigataṁ ‘ayamahamasmī’ti na ca samanupassāmi. 11 Kiñcāpi, āvuso, ariyasāvakassa pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni bhavanti, atha khvassa hoti: ‘yo ca pañcasu upādānakkhandhesu anusahagato asmīti māno, asmīti chando, asmīti anusayo asamūhato. So aparena samayena pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati—iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā … iti saññā … iti saṅkhārā … iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. Tassimesu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato yopissa hoti pañcasu upādānakkhandhesu anusahagato ‘asmī’ti, māno ‘asmī’ti, chando ‘asmī’ti anusayo asamūhato, sopi samugghātaṁ gacchati. 12 Seyyathāpi, āvuso, vatthaṁ saṅkiliṭṭhaṁ malaggahitaṁ. Tamenaṁ sāmikā rajakassa anupadajjuṁ. Tamenaṁ rajako ūse vā khāre vā gomaye vā sammadditvā acche udake vikkhāleti. Kiñcāpi taṁ hoti vatthaṁ parisuddhaṁ pariyodātaṁ, atha khvassa hoti yeva anusahagato ūsagandho vā khāragandho vā gomayagandho vā asamūhato. Tamenaṁ rajako sāmikānaṁ deti. Tamenaṁ sāmikā gandhaparibhāvite karaṇḍake nikkhipanti. Yopissa hoti anusahagato ūsagandho vā khāragandho vā gomayagandho vā asamūhato, sopi samugghātaṁ gacchati. Evameva kho, āvuso, kiñcāpi ariyasāvakassa pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni bhavanti, atha khvassa hoti yeva pañcasu upādānakkhandhesu anusahagato ‘asmī’ti, māno ‘asmī’ti, chando ‘asmī’ti anusayo asamūhato. So aparena samayena pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati. ‘Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā … iti saññā … iti saṅkhārā … iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. Tassa imesu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato yopissa hoti pañcasu upādānakkhandhesu anusahagato ‘asmī’ti, māno ‘asmī’ti, chando ‘asmī’ti anusayo asamūhato, sopi samugghātaṁ gacchatī”ti. 13 Evaṁ vutte, therā bhikkhū āyasmantaṁ khemakaṁ etadavocuṁ: “na kho mayaṁ āyasmantaṁ khemakaṁ vihesāpekhā pucchimha, api cāyasmā khemako pahosi tassa bhagavato sāsanaṁ vitthārena ācikkhituṁ desetuṁ paññāpetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ. Tayidaṁ āyasmatā khemakena tassa bhagavato sāsanaṁ vitthārena ācikkhitaṁ desitaṁ paññāpitaṁ paṭṭhapitaṁ vivaritaṁ vibhajitaṁ uttānīkatan”ti. 14 Idamavoca āyasmā khemako. Attamanā therā bhikkhū āyasmato khemakassa bhāsitaṁ abhinanduṁ. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne saṭṭhimattānaṁ therānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu, āyasmato khemakassa cāti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.51 5. Attadīpavagga Nandikkhayasutta |51| Sāvatthinidānaṁ. “Aniccaññeva, bhikkhave, bhikkhu rūpaṁ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ vimuttaṁ suvimuttanti vuccati. Aniccaññeva, bhikkhave, bhikkhu vedanaṁ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ vimuttaṁ suvimuttanti vuccati. Aniccaññeva, bhikkhave, bhikkhu saññaṁ aniccanti passati …pe… anicceyeva bhikkhave, bhikkhu saṅkhāre aniccāti passati. Sāssa hoti 1187 --- sn22 51:1 sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ vimuttaṁ suvimuttanti vuccati. Aniccaññeva, bhikkhave, bhikkhu viññāṇaṁ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ vimuttaṁ suvimuttanti vuccatī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.34 4. Natumhākavagga Dutiyanatumhākasutta |34| Sāvatthinidānaṁ. “Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā na tumhākaṁ … saññā na tumhākaṁ … saṅkhārā na tumhākaṁ … viññāṇaṁ na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.120 12. Dhammakathikavagga Saṁyojaniyasutta |120| Sāvatthinidānaṁ. “Saṁyojaniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi saṁyojanañca. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā, katamaṁ saṁyojanaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, saṁyojaniyo dhammo; yo tattha chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ. Vedanā …pe… saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ saṁyojaniyo dhammo; yo tattha chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ. Ime vuccanti, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā, idaṁ saṁyojanan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.101 10. Pupphavagga Vāsijaṭasutta |101| Sāvatthinidānaṁ. “Jānato ahaṁ, bhikkhave, passato āsavānaṁ khayaṁ vadāmi, no ajānato no apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato kiṁ passato āsavānaṁ khayo hoti? ‘Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā … iti saññā … iti saṅkhārā … iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti—evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato āsavānaṁ khayo hoti. 2 Bhāvanānuyogaṁ ananuyuttassa, bhikkhave, bhikkhuno viharato kiñcāpi evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata me anupādāya āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, atha khvassa neva anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. Taṁ kissa hetu? ‘Abhāvitattā’ tissa vacanīyaṁ. Kissa abhāvitattā? Abhāvitattā catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ, abhāvitattā catunnaṁ sammappadhānānaṁ, abhāvitattā catunnaṁ iddhipādānaṁ, abhāvitattā pañcannaṁ indriyānaṁ, abhāvitattā pañcannaṁ balānaṁ, abhāvitattā sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ, abhāvitattā ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa. 3 Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. Tānassu kukkuṭiyā na sammā adhisayitāni, na sammā pariseditāni, na sammā paribhāvitāni. Kiñcāpi tassā kukkuṭiyā evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata me kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyun’ti, atha kho abhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṁ. Taṁ kissa hetu? Tathā hi pana, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā; tāni kukkuṭiyā na sammā adhisayitāni, na sammā pariseditāni, na sammā paribhāvitāni. Evameva kho, bhikkhave, bhāvanānuyogaṁ ananuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata me anupādāya āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, atha khvassa neva anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. Taṁ kissa hetu? ‘Abhāvitattā’tissa vacanīyaṁ. Kissa abhāvitattā? Abhāvitattā catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ …pe… aṭṭhaṅgikassa maggassa. 4 Bhāvanānuyogaṁ anuyuttassa, bhikkhave, bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata me anupādāya āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, atha khvassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. Taṁ kissa hetu? ‘Bhāvitattā’tissa vacanīyaṁ. Kissa bhāvitattā? Bhāvitattā catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ, bhāvitattā catunnaṁ sammappadhānānaṁ, bhāvitattā catunnaṁ iddhipādānaṁ, bhāvitattā pañcannaṁ indriyānaṁ, bhāvitattā pañcannaṁ balānaṁ, bhāvitattā sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ, bhāvitattā ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. Tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni, sammā pariseditāni, sammā paribhāvitāni. 1188 --- sn22 101:5 Kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata me kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyun’ti, atha kho bhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṁ. Taṁ kissa hetu? Tathā hi pana, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā; tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni, sammā pariseditāni, sammā paribhāvitāni. Evameva kho, bhikkhave, bhāvanānuyogaṁ anuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata me anupādāya āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, atha khvassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. Taṁ kissa hetu? ‘Bhāvitattā’tissa vacanīyaṁ. Kissa bhāvitattā? Bhāvitattā catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ …pe… bhāvitattā ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa. 6 Seyyathāpi, bhikkhave, palagaṇḍassa vā palagaṇḍantevāsissa vā vāsijaṭe dissanteva aṅgulipadāni dissati aṅguṭṭhapadaṁ. No ca khvassa evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘ettakaṁ vata me ajja vāsijaṭassa khīṇaṁ, ettakaṁ hiyyo, ettakaṁ pare’ti. Atha khvassa khīṇe khīṇantveva ñāṇaṁ hoti. Evameva kho, bhikkhave, bhāvanānuyogaṁ anuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘ettakaṁ vata me ajja āsavānaṁ khīṇaṁ, ettakaṁ hiyyo, ettakaṁ pare’ti, atha khvassa khīṇe khīṇantveva ñāṇaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhanabaddhāya vassamāsāni udake pariyādāya hemantikena thalaṁ ukkhittāya vātātapaparetāni vettabandhanāni. Tāni pāvusakena meghena abhippavuṭṭhāni appakasireneva paṭippassambhanti pūtikāni bhavanti; evameva kho, bhikkhave, bhāvanānuyogaṁ anuyuttassa bhikkhuno viharato appakasireneva saṁyojanāni paṭippassambhanti pūtikāni bhavantī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.15 2. Aniccavagga Yadaniccasutta |15| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Vedanā aniccā. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saññā aniccā …pe… saṅkhārā aniccā … viññāṇaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.96 10. Pupphavagga Gomayapiṇḍasutta |96| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “atthi nu kho, bhante, kiñci rūpaṁ yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati? Atthi nu kho, bhante, kāci vedanā yā vedanā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassati? Atthi nu kho, bhante, kāci saññā yā saññā …pe… atthi nu kho, bhante, keci saṅkhārā ye saṅkhārā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassanti? Atthi nu kho, bhante, kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti? “Natthi kho, bhikkhu, kiñci rūpaṁ, yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. Natthi kho, bhikkhu, kāci vedanā … kāci saññā … keci saṅkhārā … kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti. 2 Atha kho bhagavā parittaṁ gomayapiṇḍaṁ pāṇinā gahetvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “ettakopi kho, bhikkhu, attabhāvapaṭilābho natthi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. Ettako cepi, bhikkhu, attabhāvapaṭilābho abhavissa nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, bhikkhu, ettakopi attabhāvapaṭilābho natthi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya. 3 Bhūtapubbāhaṁ, bhikkhu, rājā ahosiṁ khattiyo muddhāvasitto. Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītinagarasahassāni 1189 --- sn22 96:3 ahesuṁ kusāvatīrājadhānippamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītipāsādasahassāni ahesuṁ dhammapāsādappamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītikūṭāgārasahassāni ahesuṁ mahābyūhakūṭāgārappamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītipallaṅkasahassāni ahesuṁ dantamayāni sāramayāni sovaṇṇamayāni goṇakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītināgasahassāni ahesuṁ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇaddhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītiassasahassāni ahesuṁ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇaddhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājappamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītirathasahassāni ahesuṁ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇaddhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītimaṇisahassāni ahesuṁ maṇiratanappamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu …pe… caturāsītiitthisahassāni ahesuṁ subhaddādevippamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu …pe… caturāsītikhattiyasahassāni ahesuṁ anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu …pe… caturāsītidhenusahassāni ahesuṁ dukūlasandānāni kaṁsūpadhāraṇāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu …pe… caturāsītivatthakoṭisahassāni ahesuṁ khomasukhumāni koseyyasukhumāni kambalasukhumāni kappāsikasukhumāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu …pe… caturāsītithālipākasahassāni ahesuṁ; sāyaṁ pātaṁ bhattābhihāro abhihariyittha. 4 Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā nagarasahassānaṁ ekaññeva taṁ nagaraṁ hoti yamahaṁ tena samayena ajjhāvasāmi—kusāvatī rājadhānī. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā pāsādasahassānaṁ ekoyeva so pāsādo hoti yamahaṁ tena samayena ajjhāvasāmi—dhammo pāsādo. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā kūṭāgārasahassānaṁ ekaññeva taṁ kūṭāgāraṁ hoti yamahaṁ tena samayena ajjhāvasāmi—mahābyūhaṁ kūṭāgāraṁ. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā pallaṅkasahassānaṁ ekoyeva so pallaṅko hoti yamahaṁ tena samayena paribhuñjāmi—dantamayo vā sāramayo vā sovaṇṇamayo vā rūpiyamayo vā. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā nāgasahassānaṁ ekoyeva so nāgo hoti yamahaṁ tena samayena abhiruhāmi—uposatho nāgarājā. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā assasahassānaṁ ekoyeva so asso hoti yamahaṁ tena samayena abhiruhāmi—valāhako assarājā. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā rathasahassānaṁ ekoyeva so ratho hoti yamahaṁ tena samayena abhiruhāmi—vejayanto ratho. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā itthisahassānaṁ ekāyeva sā itthī hoti yā maṁ tena samayena paccupaṭṭhāti—khattiyānī vā velāmikā vā. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā vatthakoṭisahassānaṁ ekaññeva taṁ vatthayugaṁ hoti yamahaṁ tena samayena paridahāmi—khomasukhumaṁ vā koseyyasukhumaṁ vā kambalasukhumaṁ vā kappāsikasukhumaṁ vā. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā thālipākasahassānaṁ ekoyeva so thālipāko hoti yato nāḷikodanaparamaṁ bhuñjāmi tadupiyañca sūpeyyaṁ. Iti kho, bhikkhu, sabbe te saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā. Evaṁ aniccā kho, bhikkhu, saṅkhārā. Evaṁ addhuvā kho, bhikkhu, saṅkhārā. Evaṁ anassāsikā kho, bhikkhu, saṅkhārā. Yāvañcidaṁ, bhikkhu, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccitun”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.70 7. Arahantavagga Rajanīyasaṇṭhitasutta |70| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā …pe… vihareyyan”ti. “Yaṁ kho, bhikkhu, rajanīyasaṇṭhitaṁ; tatra te chando pahātabbo”ti. “Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, 1190 --- sn22 70:1 sugatā”ti. 2 “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ kho, bhante, rajanīyasaṇṭhitaṁ; tatra me chando pahātabbo. Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ rajanīyasaṇṭhitaṁ; tatra me chando pahātabbo. Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 3 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ kho, bhikkhu, rajanīyasaṇṭhitaṁ; tatra te chando pahātabbo. Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ rajanīyasaṇṭhitaṁ; tatra te chando pahātabbo. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.42 4. Natumhākavagga Catutthaanudhammasutta |42| Sāvatthinidānaṁ. “Dhammānudhammappaṭipannassa, bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti yaṁ rūpe anattānupassī vihareyya, vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe anattānupassī vihareyya. Yo rūpe anattānupassī viharanto …pe… rūpaṁ parijānāti, vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ parijānāti, so rūpaṁ parijānaṁ, vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ parijānaṁ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmī”ti. Dasamaṁ. Natumhākavaggo catuttho. 2 Tassuddānaṁ Natumhākena dve vuttā, bhikkhūhi apare duve; Ānandena ca dve vuttā, anudhammehi dve dukāti. 0 Saṁyutta Nikāya 22.156 15. Diṭṭhivagga Attānudiṭṭhisutta |156| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa attānudiṭṭhi uppajjatī”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa attānudiṭṭhi uppajjati. Vedanāya sati … saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa attānudiṭṭhi uppajjati. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ …pe… api nu taṁ anupādāya attānudiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ …pe… api nu taṁ anupādāya attānudiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.133 13. Avijjāvagga Koṭṭhikasutta |133| Bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahākoṭṭhikaṁ etadavoca: “‘avijjā, avijjā’ti, āvuso koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā; kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti? 2 “Idhāvuso, assutavā puthujjano rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti. 3 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahākoṭṭhikaṁ etadavoca: “‘vijjā, vijjā’ti, āvuso koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vijjā; kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti? 4 “Idhāvuso, sutavā ariyasāvako rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.27 3. Bhāravagga Dutiyaassādasutta |27| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpassāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo rūpassa assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā rūpassa assādo paññāya me so sudiṭṭho. Rūpassāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo rūpassa ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā rūpassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Rūpassāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ rūpassa nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā rūpassa nissaraṇaṁ paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ. Vedanāyāhaṁ, bhikkhave … saññāyāhaṁ, bhikkhave … saṅkhārānāhaṁ, bhikkhave … viññāṇassāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo viññāṇassa assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā 1191 --- sn22 27:1 viññāṇassa assādo paññāya me so sudiṭṭho. Viññāṇassāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo viññāṇassa ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā viññāṇassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Viññāṇassāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ viññāṇassa nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā viññāṇassa nissaraṇaṁ paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ. Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ …pe… abbhaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti; ayamantimā jāti; natthi dāni punabbhavo’”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.19 2. Aniccavagga Sahetudukkhasutta |19| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ. Yopi hetu yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūtaṁ, bhikkhave, rūpaṁ kuto sukhaṁ bhavissati. Vedanā dukkhā … saññā dukkhā … saṅkhārā dukkhā … viññāṇaṁ dukkhaṁ. Yopi hetu yopi paccayo viññāṇassa uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūtaṁ, bhikkhave, viññāṇaṁ kuto sukhaṁ bhavissati. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.38 4. Natumhākavagga Dutiyaānandasutta |38| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: 2 “Sace taṁ, ānanda, evaṁ puccheyyuṁ: ‘katamesaṁ, āvuso ānanda, dhammānaṁ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha? Katamesaṁ dhammānaṁ uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati? Katamesaṁ dhammānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatī’ti? Evaṁ puṭṭho tvaṁ, ānanda, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ: ‘katamesaṁ, āvuso ānanda, dhammānaṁ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha? Katamesaṁ dhammānaṁ uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati? Katamesaṁ dhammānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatī’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ: ‘yaṁ kho, āvuso, rūpaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ; tassa uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha. Yā vedanā atītā niruddhā vipariṇatā; tassā uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitāya aññathattaṁ paññāyittha. Yā saññā … ye saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā; tesaṁ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha. Yaṁ viññāṇaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ; tassa uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha. Imesaṁ kho, āvuso, dhammānaṁ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha. 3 Yaṁ kho, āvuso, rūpaṁ ajātaṁ apātubhūtaṁ; tassa uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati. Yā vedanā ajātā apātubhūtā; tassā uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitāya aññathattaṁ paññāyissati. Yā saññā …pe… ye saṅkhārā ajātā apātubhūtā; tesaṁ uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati. Yaṁ viññāṇaṁ ajātaṁ apātubhūtaṁ; tassa uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati. Imesaṁ kho, āvuso, dhammānaṁ uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati. 4 Yaṁ kho, āvuso, rūpaṁ jātaṁ pātubhūtaṁ; tassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Yā vedanā jātā pātubhūtā …pe… yā saññā … ye saṅkhārā jātā pātubhūtā; tesaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Yaṁ viññāṇaṁ jātaṁ pātubhūtaṁ tassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Imesaṁ kho, āvuso, dhammānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatī’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti. 5 “Sādhu sādhu, ānanda. Yaṁ kho, ānanda, rūpaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ; tassa uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha. Yā vedanā … yā saññā … ye saṅkhārā … yaṁ 1192 --- sn22 38:5 viññāṇaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ; tassa uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha. Imesaṁ kho, ānanda, dhammānaṁ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha. 6 Yaṁ kho, ānanda, rūpaṁ ajātaṁ apātubhūtaṁ; tassa uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati. Yā vedanā … yā saññā … ye saṅkhārā … yaṁ viññāṇaṁ ajātaṁ apātubhūtaṁ; tassa uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati. Imesaṁ kho, ānanda, dhammānaṁ uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati. 7 Yaṁ kho, ānanda, rūpaṁ jātaṁ pātubhūtaṁ; tassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Yā vedanā jātā pātubhūtā … yā saññā … ye saṅkhārā … yaṁ viññāṇaṁ jātaṁ pātubhūtaṁ; tassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Imesaṁ kho, ānanda, dhammānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatīti. Evaṁ puṭṭho tvaṁ, ānanda, evaṁ byākareyyāsī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.112 11. Antavagga Dutiyachandappahānasutta |112| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpe, bhikkhave, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahatha. Evaṁ taṁ rūpaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ …pe… vedanāya … saññāya … saṅkhāresu yo chando …pe… evaṁ te saṅkhārā pahīnā bhavissanti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Viññāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahatha. Evaṁ taṁ viññāṇaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhamman”ti. Dasamaṁ. Antavaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Anto dukkhañca sakkāyo, pariññeyyā samaṇā duve; Sotāpanno arahā ca, duve ca chandappahānāti. 0 Saṁyutta Nikāya 22.149 14. Kukkuḷavagga Anattānupassīsutta |149| Sāvatthinidānaṁ. “Saddhāpabbajitassa, bhikkhave, kulaputtassa ayamanudhammo hoti—yaṁ rūpe anattānupassī vihareyya. Vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe anattānupassī vihareyya. Anattānupassī viharanto, vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe anattānupassī viharanto rūpaṁ parijānāti, vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ parijānāti. So rūpaṁ parijānaṁ vedanaṁ parijānaṁ saññaṁ parijānaṁ saṅkhāre parijānaṁ viññāṇaṁ parijānaṁ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; ‘parimuccati dukkhasmā’ti vadāmī”ti. Cuddasamaṁ. Kukkuḷavaggo catuttho. 2 Tassuddānaṁ Kukkuḷā tayo aniccena, dukkhena apare tayo; Anattena tayo vuttā, kulaputtena dve dukāti. 0 Saṁyutta Nikāya 22.1 1. Nakulapituvagga Nakulapitusutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Atha kho nakulapitā gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho nakulapitā gahapati bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Ahamasmi, bhante, jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto āturakāyo abhikkhaṇātaṅko. Aniccadassāvī kho panāhaṁ, bhante, bhagavato manobhāvanīyānañca bhikkhūnaṁ. Ovadatu maṁ, bhante, bhagavā; anusāsatu maṁ, bhante, bhagavā; yaṁ mamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 3 “Evametaṁ, gahapati, evametaṁ, gahapati. Āturo hāyaṁ, gahapati, kāyo aṇḍabhūto pariyonaddho. Yo hi, gahapati, imaṁ kāyaṁ pariharanto muhuttampi ārogyaṁ paṭijāneyya, kimaññatra bālyā? Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘āturakāyassa me sato cittaṁ anāturaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabban”ti. 4 Atha kho nakulapitā gahapati bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho nakulapitaraṁ gahapatiṁ āyasmā sāriputto etadavoca: “vippasannāni kho te, gahapati, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Alattha no ajja bhagavato sammukhā dhammiṁ 1193 --- sn22 1:4 kathaṁ savanāyā”ti? 5 “Kathañhi no siyā, bhante. Idānāhaṁ, bhante, bhagavatā dhammiyā kathāya amatena abhisitto”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, gahapati, bhagavatā dhammiyā kathāya amatena abhisitto”ti? “Idhāhaṁ, bhante, yena bhagavā tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁ. Ekamantaṁ nisinno khvāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ etadavocaṁ: ‘ahamasmi, bhante, jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto āturakāyo abhikkhaṇātaṅko. Aniccadassāvī kho panāhaṁ, bhante, bhagavato manobhāvanīyānañca bhikkhūnaṁ. Ovadatu maṁ, bhante, bhagavā; anusāsatu maṁ, bhante, bhagavā; yaṁ mamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā’ti. 6 Evaṁ vutte, maṁ, bhante, bhagavā etadavoca: ‘evametaṁ, gahapati, evametaṁ, gahapati. Āturo hāyaṁ, gahapati, kāyo aṇḍabhūto pariyonaddho. Yo hi, gahapati, imaṁ kāyaṁ pariharanto muhuttampi ārogyaṁ paṭijāneyya, kimaññatra bālyā? Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ—āturakāyassa me sato cittaṁ anāturaṁ bhavissatīti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabban’ti. Evaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā dhammiyā kathāya amatena abhisitto”ti. 7 “Na hi pana taṁ, gahapati, paṭibhāsi bhagavantaṁ uttariṁ paṭipucchituṁ: ‘kittāvatā nu kho, bhante, āturakāyo ceva hoti āturacitto ca, kittāvatā ca pana āturakāyo hi kho hoti no ca āturacitto’”ti? “Dūratopi kho mayaṁ, bhante, āgaccheyyāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṁ. Sādhu vatāyasmantaṁyeva sāriputtaṁ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho”ti. 8 “Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho nakulapitā gahapati āyasmato sāriputtassa paccassosi. Āyasmā sāriputto etadavoca: 9 “Kathañca, gahapati, āturakāyo ceva hoti, āturacitto ca? Idha, gahapati, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. ‘Ahaṁ rūpaṁ, mama rūpan’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘ahaṁ rūpaṁ, mama rūpan’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyino taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. 10 Vedanaṁ attato samanupassati, vedanāvantaṁ vā attānaṁ; attani vā vedanaṁ, vedanāya vā attānaṁ. ‘Ahaṁ vedanā, mama vedanā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘ahaṁ vedanā, mama vedanā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyino, sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. 11 Saññaṁ attato samanupassati, saññāvantaṁ vā attānaṁ; attani vā saññaṁ, saññāya vā attānaṁ. ‘Ahaṁ saññā, mama saññā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘ahaṁ saññā, mama saññā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyino, sā saññā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa saññāvipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. 12 Saṅkhāre attato samanupassati, saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ; attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṁ. ‘Ahaṁ saṅkhārā, mama saṅkhārā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘ahaṁ saṅkhārā, mama saṅkhārā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyino, te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. 13 Viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. ‘Ahaṁ viññāṇaṁ, mama viññāṇan’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘ahaṁ viññāṇaṁ, mama viññāṇan’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyino, taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Evaṁ kho, gahapati, āturakāyo ceva hoti āturacitto ca. 14 Kathañca, gahapati, āturakāyo hi kho hoti no ca āturacitto? Idha, gahapati, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato 1194 --- sn22 1:14 samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ. ‘Ahaṁ rūpaṁ, mama rūpan’ti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘ahaṁ rūpaṁ, mama rūpan’ti apariyuṭṭhaṭṭhāyino, taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. 15 Na vedanaṁ attato samanupassati, na vedanāvantaṁ vā attānaṁ; na attani vā vedanaṁ, na vedanāya vā attānaṁ. ‘Ahaṁ vedanā, mama vedanā’ti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘ahaṁ vedanā, mama vedanā’ti apariyuṭṭhaṭṭhāyino, sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. 16 Na saññaṁ attato samanupassati, na saññāvantaṁ vā attānaṁ; na attani vā saññaṁ, na saññāya vā attānaṁ. ‘Ahaṁ saññā, mama saññā’ti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘ahaṁ saññā, mama saññā’ti apariyuṭṭhaṭṭhāyino, sā saññā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa saññāvipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. 17 Na saṅkhāre attato samanupassati, na saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ; na attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṁ. ‘Ahaṁ saṅkhārā, mama saṅkhārā’ti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘ahaṁ saṅkhārā, mama saṅkhārā’ti apariyuṭṭhaṭṭhāyino, te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. 18 Na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. ‘Ahaṁ viññāṇaṁ, mama viññāṇan’ti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘ahaṁ viññāṇaṁ, mama viññāṇan’ti apariyuṭṭhaṭṭhāyino, taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Evaṁ kho, gahapati, āturakāyo hoti no ca āturacitto”ti. 19 Idamavoca āyasmā sāriputto. Attamano nakulapitā gahapati āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandīti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.63 7. Arahantavagga Upādiyamānasutta |63| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Upādiyamāno kho, bhikkhu, baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato”ti. “Aññātaṁ bhagavā, aññātaṁ sugatā”ti. 2 “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ kho, bhante, upādiyamāno baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato. Vedanaṁ upādiyamāno baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato. Saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ upādiyamāno baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato. Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 3 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ kho, bhikkhu, upādiyamāno baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ upādiyamāno baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. 4 Atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.85 9. Theravagga Yamakasutta |85| Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa 1195 --- sn22 85:1 ārāme. Tena kho pana samayena yamakassa nāma bhikkhuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: “tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā”ti. 2 Assosuṁ kho sambahulā bhikkhū yamakassa kira nāma bhikkhuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: “tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā”ti. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā yamako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā yamakena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ yamakaṁ etadavocuṁ: 3 “Saccaṁ kira te, āvuso yamaka, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’”ti? “Evaṁ khvāhaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi: ‘khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’”ti. 4 “Mā, āvuso yamaka, evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhācikkhanaṁ. Na hi bhagavā evaṁ vadeyya: ‘khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’”ti. Evampi kho āyasmā yamako tehi bhikkhūhi vuccamāno tatheva taṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: “tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā”ti. 5 Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṁsu āyasmantaṁ yamakaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṁ, atha kho te bhikkhū uṭṭhāyāsanā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavocuṁ: “yamakassa nāma, āvuso sāriputta, bhikkhuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’ti. Sādhāyasmā sāriputto yena yamako bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. Adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā yamako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā yamakena saddhiṁ sammodi …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ yamakaṁ etadavoca: 6 “Saccaṁ kira te, āvuso yamaka, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’”ti? “Evaṁ khvāhaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā”ti. 7 “Taṁ kiṁ maññasi, āvuso yamaka, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, āvuso”. “Vedanā niccā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, āvuso”. “Tasmātiha …pe… evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. 8 Taṁ kiṁ maññasi, āvuso yamaka, rūpaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso” … “vedanaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso” … “saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso”. 9 “Taṁ kiṁ maññasi, āvuso yamaka, rūpasmiṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Aññatra rūpā tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Vedanāya … aññatra vedanāya …pe… saññāya … aññatra saññāya … saṅkhāresu … aññatra saṅkhārehi … viññāṇasmiṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Aññatra viññāṇā tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso”. 10 “Taṁ kiṁ maññasi, āvuso yamaka, rūpaṁ … vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso”. 11 “Taṁ kiṁ maññasi, āvuso yamaka, ayaṁ so arūpī … avedano … asaññī … asaṅkhāro … aviññāṇo tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Ettha ca te, āvuso yamaka, diṭṭheva dhamme saccato thetato tathāgate anupalabbhiyamāne, kallaṁ nu te taṁ veyyākaraṇaṁ: ‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ 1196 --- sn22 85:11 desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’”ti? 12 “Ahu kho me taṁ, āvuso sāriputta, pubbe aviddasuno pāpakaṁ diṭṭhigataṁ; idañca panāyasmato sāriputtassa dhammadesanaṁ sutvā tañceva pāpakaṁ diṭṭhigataṁ pahīnaṁ, dhammo ca me abhisamito”ti. 13 “Sace taṁ, āvuso yamaka, evaṁ puccheyyuṁ: ‘yo so, āvuso yamaka, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā kiṁ hotī’ti? Evaṁ puṭṭho tvaṁ, āvuso yamaka, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, āvuso, evaṁ puccheyyuṁ: ‘yo so, āvuso yamaka, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā kiṁ hotī’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, āvuso, evaṁ byākareyyaṁ: ‘rūpaṁ kho, āvuso, aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ taṁ niruddhaṁ tadatthaṅgataṁ. Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ taṁ niruddhaṁ tadatthaṅgatan’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, āvuso, evaṁ byākareyyan”ti. 14 “Sādhu sādhu, āvuso yamaka. Tena hāvuso yamaka, upamaṁ te karissāmi etasseva atthassa bhiyyoso mattāya ñāṇāya. Seyyathāpi, āvuso yamaka, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo; so ca ārakkhasampanno. Tassa kocideva puriso uppajjeyya anatthakāmo ahitakāmo ayogakkhemakāmo jīvitā voropetukāmo. Tassa evamassa: ‘ayaṁ kho gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo; so ca ārakkhasampanno; nāyaṁ sukaro pasayha jīvitā voropetuṁ. Yannūnāhaṁ anupakhajja jīvitā voropeyyan’ti. So taṁ gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: ‘upaṭṭhaheyyaṁ taṁ, bhante’ti. Tamenaṁ so gahapati vā gahapatiputto vā upaṭṭhāpeyya. So upaṭṭhaheyya pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī. Tassa so gahapati vā gahapatiputto vā mittatopi naṁ saddaheyya; suhajjatopi naṁ saddaheyya; tasmiñca vissāsaṁ āpajjeyya. Yadā kho, āvuso, tassa purisassa evamassa: ‘saṁvissattho kho myāyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā’ti, atha naṁ rahogataṁ viditvā tiṇhena satthena jīvitā voropeyya. 15 Taṁ kiṁ maññasi, āvuso yamaka, yadā hi so puriso amuṁ gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā upasaṅkamitvā evaṁ āha: ‘upaṭṭhaheyyaṁ taṁ, bhante’ti, tadāpi so vadhakova. Vadhakañca pana santaṁ na aññāsi: ‘vadhako me’ti. Yadāpi so upaṭṭhahati pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, tadāpi so vadhakova. Vadhakañca pana santaṁ na aññāsi: ‘vadhako me’ti. Yadāpi naṁ rahogataṁ viditvā tiṇhena satthena jīvitā voropeti, tadāpi so vadhakova. Vadhakañca pana santaṁ na aññāsi: ‘vadhako me’”ti. “Evamāvuso”ti. “Evameva kho, āvuso, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 16 So aniccaṁ rūpaṁ ‘aniccaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Aniccaṁ vedanaṁ ‘aniccā vedanā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Aniccaṁ saññaṁ ‘aniccā saññā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Anicce saṅkhāre ‘aniccā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Aniccaṁ viññāṇaṁ ‘aniccaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 17 Dukkhaṁ rūpaṁ ‘dukkhaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Dukkhaṁ vedanaṁ … dukkhaṁ saññaṁ … dukkhe saṅkhāre … dukkhaṁ viññāṇaṁ ‘dukkhaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 18 Anattaṁ rūpaṁ ‘anattā rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Anattaṁ vedanaṁ … anattaṁ saññaṁ … anatte saṅkhāre … anattaṁ viññāṇaṁ ‘anattaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 19 Saṅkhataṁ rūpaṁ ‘saṅkhataṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Saṅkhataṁ vedanaṁ … saṅkhataṁ saññaṁ … saṅkhate saṅkhāre … saṅkhataṁ viññāṇaṁ ‘saṅkhataṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 20 Vadhakaṁ rūpaṁ ‘vadhakaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Vadhakaṁ vedanaṁ ‘vadhakā vedanā’ti … vadhakaṁ saññaṁ ‘vadhakā saññā’ti … vadhake saṅkhāre ‘vadhakā saṅkhārā’ti 1197 --- sn22 85:20 yathābhūtaṁ nappajānāti. Vadhakaṁ viññāṇaṁ ‘vadhakaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 21 So rūpaṁ upeti upādiyati adhiṭṭhāti ‘attā me’ti. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ upeti upādiyati adhiṭṭhāti ‘attā me’ti. Tassime pañcupādānakkhandhā upetā upādinnā dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya saṁvattanti. 22 Sutavā ca kho, āvuso, ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī …pe… sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ attānaṁ; na attani rūpaṁ, na rūpasmiṁ attānaṁ. Na vedanaṁ … na saññaṁ … na saṅkhāre … na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ attānaṁ; na attani viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ attānaṁ. 23 So aniccaṁ rūpaṁ ‘aniccaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Aniccaṁ vedanaṁ … aniccaṁ saññaṁ … anicce saṅkhāre … aniccaṁ viññāṇaṁ ‘aniccaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 24 Dukkhaṁ rūpaṁ ‘dukkhaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Dukkhaṁ vedanaṁ … dukkhaṁ saññaṁ … dukkhe saṅkhāre … dukkhaṁ viññāṇaṁ ‘dukkhaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 25 Anattaṁ rūpaṁ ‘anattā rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Anattaṁ vedanaṁ … anattaṁ saññaṁ … anatte saṅkhāre … anattaṁ viññāṇaṁ ‘anattā viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 26 Saṅkhataṁ rūpaṁ ‘saṅkhataṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Saṅkhataṁ vedanaṁ … saṅkhataṁ saññaṁ … saṅkhate saṅkhāre … saṅkhataṁ viññāṇaṁ ‘saṅkhataṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 27 Vadhakaṁ rūpaṁ ‘vadhakaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Vadhakaṁ vedanaṁ … vadhakaṁ saññaṁ … vadhake saṅkhāre ‘vadhakā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Vadhakaṁ viññāṇaṁ ‘vadhakaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 28 So rūpaṁ na upeti, na upādiyati, nādhiṭṭhāti: ‘attā me’ti. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ na upeti, na upādiyati, nādhiṭṭhāti: ‘attā me’ti. Tassime pañcupādānakkhandhā anupetā anupādinnā dīgharattaṁ hitāya sukhāya saṁvattantī”ti. “Evametaṁ, āvuso sāriputta, hoti yesaṁ āyasmantānaṁ tādisā sabrahmacārino anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā. Idañca pana me āyasmato sāriputtassa dhammadesanaṁ sutvā anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttan”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.106 11. Antavagga Pariññeyyasutta |106| Sāvatthinidānaṁ. “Pariññeyye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi pariññañca pariññātāviñca puggalaṁ. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, pariññeyyā dhammā? Rūpaṁ, bhikkhave, pariññeyyo dhammo. Vedanā …pe… saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ pariññeyyo dhammo. Ime vuccanti, bhikkhave, pariññeyyā dhammā. Katamā ca, bhikkhave, pariññā? Rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo—ayaṁ vuccati, bhikkhave, pariññā. Katamo ca, bhikkhave, pariññātāvī puggalo? Arahātissa vacanīyaṁ. Yvāyaṁ āyasmā evaṁnāmo evaṅgotto—ayaṁ vuccati, bhikkhave, pariññātāvī puggalo”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.138 14. Kukkuḷavagga Dutiyaaniccasutta |138| Sāvatthinidānaṁ. “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo rāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo rāgo pahātabbo. Vedanā aniccā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ aniccaṁ; tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo rāgo pahātabbo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.12 2. Aniccavagga Aniccasutta |12| Evaṁ me sutaṁ—sāvatthiyaṁ. Tatra kho …pe… “rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.91 9. Theravagga Rāhulasutta |91| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṁ etadavoca: “kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti? 2 “Yaṁ kiñci, rāhula, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci 1198 --- sn22 91:2 viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā …pe… sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Evaṁ kho, rāhula, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.77 8. Khajjanīyavagga Dutiyaarahantasutta |77| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti …pe… evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 2 Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi … saññāyapi … saṅkhāresupi … viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Yāvatā, bhikkhave, sattāvāsā, yāvatā bhavaggaṁ, ete aggā, ete seṭṭhā lokasmiṁ yadidaṁ arahanto”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.49 5. Attadīpavagga Soṇasutta |49| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho soṇo gahapatiputto yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinnaṁ kho soṇaṁ gahapatiputtaṁ bhagavā etadavoca: 2 “Ye hi keci, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa adassanā? Aniccāya vedanāya dukkhāya vipariṇāmadhammāya ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa adassanā? Aniccāya saññāya … aniccehi saṅkhārehi dukkhehi vipariṇāmadhammehi ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa adassanā? Aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa adassanā? 3 Ye ca kho keci, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti; ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti; ‘hīnohamasmī’tipi na samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa dassanā? Aniccāya vedanāya … aniccāya saññāya … aniccehi saṅkhārehi … aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti; ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti; ‘hīnohamasmī’tipi na samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa dassanā? 4 Taṁ kiṁ maññasi, soṇa, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 5 “Tasmātiha, soṇa, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 6 Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 7 Evaṁ passaṁ, soṇa, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti 1199 --- sn22 49:7 ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.142 14. Kukkuḷavagga Tatiyadukkhasutta |142| Sāvatthinidānaṁ. “Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ; tatra vo chandarāgo pahātabbo …pe… yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ; tatra vo chandarāgo pahātabbo”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.68 7. Arahantavagga Anattasutta |68| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu …pe… ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Yo kho, bhikkhu, anattā; tatra te chando pahātabbo”ti. “Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, sugatā”ti. 2 “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ kho, bhante, anattā; tatra me chando pahātabbo. Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ anattā; tatra me chando pahātabbo. Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 3 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ kho, bhikkhu, anattā; tatra te chando pahātabbo. Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ anattā; tatra te chando pahātabbo. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.56 6. Upayavagga Upādānaparipavattasutta |56| Sāvatthinidānaṁ. “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, ime pañcupādānakkhandhe catuparivaṭṭaṁ yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, ime pañcupādānakkhandhe catuparivaṭṭaṁ yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke …pe… sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. 2 Kathañca catuparivaṭṭaṁ? Rūpaṁ abbhaññāsiṁ, rūpasamudayaṁ abbhaññāsiṁ, rūpanirodhaṁ abbhaññāsiṁ, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abbhaññāsiṁ; vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ abbhaññāsiṁ, viññāṇasamudayaṁ abbhaññāsiṁ, viññāṇanirodhaṁ abbhaññāsiṁ, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abbhaññāsiṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, rūpaṁ? Cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, rūpaṁ. Āhārasamudayā rūpasamudayo; āhāranirodhā rūpanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo rūpanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 4 Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ rūpaṁ abhiññāya, evaṁ rūpasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ rūpanirodhaṁ abhiññāya, evaṁ rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṁ dhammavinaye gādhanti. 5 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ rūpaṁ abhiññāya …pe… evaṁ rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya, rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā te suvimuttā. Ye suvimuttā te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya. 6 Katamā ca, bhikkhave, vedanā? Chayime, bhikkhave, vedanākāyā—cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo; phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 7 Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ vedanaṁ abhiññāya, evaṁ vedanāsamudayaṁ abhiññāya, evaṁ vedanānirodhaṁ abhiññāya, evaṁ vedanānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṁ dhammavinaye gādhanti. 8 Ye ca kho keci, bhikkhave, 1200 --- sn22 56:8 samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ vedanaṁ abhiññāya …pe… evaṁ vedanānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya …pe… vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya. 9 Katamā ca, bhikkhave, saññā? Chayime, bhikkhave, saññākāyā—rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, saññā. Phassasamudayā saññāsamudayo; phassanirodhā saññānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saññānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi …pe… vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya. 10 Katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? Chayime, bhikkhave, cetanākāyā—rūpasañcetanā, saddasañcetanā, gandhasañcetanā, rasasañcetanā, phoṭṭhabbasañcetanā, dhammasañcetanā. Ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhārā. Phassasamudayā saṅkhārasamudayo; phassanirodhā saṅkhāranirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 11 Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ saṅkhāre abhiññāya, evaṁ saṅkhārasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ saṅkhāranirodhaṁ abhiññāya, evaṁ saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya saṅkhārānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṁ dhammavinaye gādhanti. 12 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ saṅkhāre abhiññāya, evaṁ saṅkhārasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ saṅkhāranirodhaṁ abhiññāya, evaṁ saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya saṅkhārānaṁ nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā, te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya. 13 Katamañca, bhikkhave, viññāṇaṁ? Chayime, bhikkhave, viññāṇakāyā—cakkhuviññāṇaṁ, sotaviññāṇaṁ, ghānaviññāṇaṁ, jivhāviññāṇaṁ, kāyaviññāṇaṁ, manoviññāṇaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, viññāṇaṁ. Nāmarūpasamudayā viññāṇasamudayo; nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viññāṇanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 14 Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ viññāṇaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇanirodhaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṁ dhammavinaye gādhanti. 15 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ viññāṇaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇanirodhaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā, te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāyā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.33 4. Natumhākavagga Natumhākasutta |33| Sāvatthinidānaṁ. “Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Saññā na tumhākaṁ … saṅkhārā na tumhākaṁ, te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Viññāṇaṁ na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ taṁ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṁ vā kareyya. Api nu tumhākaṁ evamassa: ‘amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṁ vā karotī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Na hi no etaṁ, bhante, attā vā attaniyaṁ vā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, rūpaṁ na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Saññā na tumhākaṁ … saṅkhārā na tumhākaṁ … viññāṇaṁ na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.119 12. Dhammakathikavagga Dutiyaparipucchitasutta |119| Sāvatthinidānaṁ. “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassathā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Rūpaṁ, bhikkhave, ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti 1201 --- sn22 119:1 evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassathā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Viññāṇaṁ, bhikkhave, ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ … evaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.127 13. Avijjāvagga Dutiyasamudayadhammasutta |127| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “‘avijjā, avijjā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā; kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti? 2 “Idhāvuso assutavā puthujjano samudayadhammaṁ rūpaṁ ‘samudayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; vayadhammaṁ rūpaṁ …pe… ‘samudayavayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Samudayadhammaṁ vedanaṁ …pe… vayadhammaṁ vedanaṁ …pe… ‘samudayavayadhammā vedanā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Samudayadhammaṁ saññaṁ …pe… samudayadhamme saṅkhāre …pe… vayadhamme saṅkhāre …pe… samudayavayadhamme saṅkhāre ‘samudayavayadhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Samudayadhammaṁ viññāṇaṁ …pe… samudayavayadhammaṁ viññāṇaṁ ‘samudayavayadhammaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccati, āvuso, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.52 5. Attadīpavagga Dutiyanandikkhayasutta |52| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, yoniso manasi karotha, rūpāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Rūpaṁ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasi karonto, rūpāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto rūpasmiṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ vimuttaṁ suvimuttanti vuccati. Vedanaṁ, bhikkhave, yoniso manasi karotha, vedanāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Vedanaṁ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasi karonto, vedanāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto vedanāya nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ vimuttaṁ suvimuttanti vuccati. Saññaṁ bhikkhave … saṅkhāre, bhikkhave, yoniso manasi karotha, saṅkhārāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Saṅkhāre, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasi karonto, saṅkhārāniccataṁ yathābhūtaṁ samanupassanto saṅkhāresu nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ vimuttaṁ suvimuttanti vuccati. Viññāṇaṁ, bhikkhave, yoniso manasi karotha, viññāṇāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Viññāṇaṁ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasi karonto, viññāṇāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto viññāṇasmiṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ vimuttaṁ suvimuttanti vuccatī”ti. Dasamaṁ. Attadīpavaggo pañcamo. 2 Tassuddānaṁ Attadīpā paṭipadā, Dve ca honti aniccatā; Samanupassanā khandhā, Dve soṇā dve nandikkhayena cāti. Mūlapaṇṇāsako samatto. 3 Tassa mūlapaṇṇāsakassa vagguddānaṁ Nakulapitā anicco ca, Bhāro natumhākena ca; Attadīpena paññāso, Paṭhamo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 22.146 14. Kukkuḷavagga Nibbidābahulasutta |146| Sāvatthinidānaṁ. “Saddhāpabbajitassa, bhikkhave, kulaputtassa ayamanudhammo hoti—yaṁ rūpe nibbidābahulo vihareyya. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe nibbidābahulo vihareyya. Yo rūpe nibbidābahulo viharanto, vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe nibbidābahulo viharanto rūpaṁ parijānāti, vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ parijānāti; so rūpaṁ parijānaṁ vedanaṁ parijānaṁ saññaṁ parijānaṁ saṅkhāre parijānaṁ viññāṇaṁ parijānaṁ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; ‘parimuccati dukkhasmā’ti vadāmī”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.123 12. Dhammakathikavagga Sutavantasutta |123| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto 1202 --- sn22 123:1 āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… etadavoca: 2 “Sutavatāvuso sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Sutavatāvuso koṭṭhika, bhikkhunā pañcupādānakkhandhā aniccato …pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Katame pañca? Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Sutavatāvuso koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato …pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati—yaṁ sutavā bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato …pe… anattato yoniso manasi karonto sotāpattiphalaṁ sacchikareyyā”ti. 3 “Sotāpannena panāvuso sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Sotāpannenapi kho āvuso koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato …pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati—yaṁ sotāpanno bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato …pe… anattato yoniso manasi karonto sakadāgāmiphalaṁ …pe… anāgāmiphalaṁ …pe… arahattaphalaṁ sacchikareyyā”ti. 4 “Arahatā panāvuso sāriputta, katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Arahatāpi khvāvuso koṭṭhika, ime pañcupādānakkhandhā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. Natthi, khvāvuso, arahato uttari karaṇīyaṁ, katassa vā paticayo; api ca kho ime dhammā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya ceva saṁvattanti satisampajaññāya cā”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.37 4. Natumhākavagga Ānandasutta |37| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā ānando …pe… ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: 2 “Sace taṁ, ānanda, evaṁ puccheyyuṁ: ‘katamesaṁ, āvuso ānanda, dhammānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatī’ti? Evaṁ puṭṭho tvaṁ, ānanda, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ: ‘katamesaṁ, āvuso ānanda, dhammānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatī’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ: ‘rūpassa kho, āvuso, uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Vedanāya … saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Imesaṁ kho, āvuso, dhammānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatī’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti. 3 “Sādhu sādhu, ānanda. Rūpassa kho, ānanda, uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Vedanāya … saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Imesaṁ kho, ānanda, dhammānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatīti. Evaṁ puṭṭho tvaṁ, ānanda, evaṁ byākareyyāsī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.16 2. Aniccavagga Yaṁdukkhasutta |16| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Vedanā dukkhā … saññā dukkhā … saṅkhārā dukkhā … viññāṇaṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.28 3. Bhāravagga Tatiyaassādasutta |28| Sāvatthinidānaṁ. “No cedaṁ, bhikkhave, rūpassa assādo abhavissa nayidaṁ sattā rūpasmiṁ sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi rūpassa assādo, tasmā sattā rūpasmiṁ sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, rūpassa ādīnavo abhavissa nayidaṁ sattā rūpasmiṁ nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi rūpassa ādīnavo, tasmā sattā rūpasmiṁ nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, rūpassa nissaraṇaṁ abhavissa nayidaṁ sattā rūpasmā nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi rūpassa nissaraṇaṁ, tasmā sattā rūpasmā nissaranti. No cedaṁ, bhikkhave, vedanāya …pe… no cedaṁ, bhikkhave, saññāya … no cedaṁ, bhikkhave, saṅkhārānaṁ nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā saṅkhārehi nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, 1203 --- sn22 28:1 atthi saṅkhārānaṁ nissaraṇaṁ, tasmā sattā saṅkhārehi nissaranti. No cedaṁ, bhikkhave, viññāṇassa assādo abhavissa, nayidaṁ sattā viññāṇasmiṁ sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi viññāṇassa assādo, tasmā sattā viññāṇasmiṁ sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, viññāṇassa ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā viññāṇasmiṁ nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi viññāṇassa ādīnavo, tasmā sattā viññāṇasmiṁ nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, viññāṇassa nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā viññāṇasmā nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi viññāṇassa nissaraṇaṁ, tasmā sattā viññāṇasmā nissaranti. 2 Yāvakīvañca, bhikkhave, sattā imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññaṁsu; neva tāva, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṁyuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā vihariṁsu. Yato ca kho, bhikkhave, sattā imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññaṁsu; atha, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṁyuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā viharanti”. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.102 10. Pupphavagga Aniccasaññāsutta |102| Sāvatthinidānaṁ. “Aniccasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā sabbaṁ kāmarāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ rūparāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ bhavarāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ avijjaṁ pariyādiyati, sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye kassako mahānaṅgalena kasanto sabbāni mūlasantānakāni sampadālento kasati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā bhāvitā bahulīkatā sabbaṁ kāmarāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ rūparāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ bhavarāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ avijjaṁ pariyādiyati, sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati. 3 Seyyathāpi, bhikkhave, pabbajalāyako pabbajaṁ lāyitvā agge gahetvā odhunāti niddhunāti nicchoṭeti; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā bhāvitā bahulīkatā sabbaṁ kāmarāgaṁ pariyādiyati …pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, ambapiṇḍiyā vaṇṭacchinnāya yāni tattha ambāni vaṇṭapaṭibandhāni sabbāni tāni tadanvayāni bhavanti; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā bhāvitā …pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭaṁ tāsaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā bhāvitā …pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati. 6 Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci mūlagandhā kāḷānusārigandho tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā …pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati. 7 Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā …pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati. 8 Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci pupphagandhā, vassikaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā …pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati. 9 Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci kuṭṭarājāno, sabbete rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti, rājā tesaṁ cakkavatti aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā …pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati. 10 Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṁ pabhā, sabbā tā candimappabhāya kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ, candappabhā tāsaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā …pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati. 11 Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nataṁ abbhussakkamāno, sabbaṁ ākāsagataṁ tamagataṁ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocate ca; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā bhāvitā bahulīkatā sabbaṁ kāmarāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ rūparāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ bhavarāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ avijjaṁ pariyādiyati, sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati. 12 Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, aniccasaññā kathaṁ bahulīkatā sabbaṁ kāmarāgaṁ pariyādiyati …pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati? ‘Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā … iti saññā … iti 1204 --- sn22 102:12 saṅkhārā … iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti—evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, aniccasaññā evaṁ bahulīkatā sabbaṁ kāmarāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ rūparāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ bhavarāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ avijjaṁ pariyādiyati, sabbaṁ asmimānaṁ samūhanatī”ti. Dasamaṁ. Pupphavaggo pañcamo. 13 Tassuddānaṁ Nadī pupphañca pheṇañca, gomayañca nakhāsikhaṁ; Suddhikaṁ dve ca gaddulā, vāsījaṭaṁ aniccatāti. Majjhimapaṇṇāsako samatto. 14 Tassa majjhimapaṇṇāsakassa vagguddānaṁ Upayo arahanto ca, khajjanī therasavhayaṁ; Pupphavaggena paṇṇāsa, dutiyo tena vuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 22.159 15. Diṭṭhivagga Ānandasutta |159| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 2 “Taṁ kiṁ maññasi, ānanda, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Dasamaṁ. Diṭṭhivaggo pañcamo. 3 Tassuddānaṁ Ajjhattikaṁ etaṁmama, Soattā nocamesiyā; Micchāsakkāyattānu dve, Abhinivesā ānandenāti. Uparipaṇṇāsako samatto. 4 Tassa uparipaṇṇāsakassa vagguddānaṁ Anto dhammakathikā vijjā, kukkuḷaṁ diṭṭhipañcamaṁ; Tatiyo paṇṇāsako vutto, nipātoti pavuccatīti. Khandhasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.95 10. Pupphavagga Pheṇapiṇḍūpamasutta |95| Ekaṁ samayaṁ bhagavā ayujjhāyaṁ viharati gaṅgāya nadiyā tīre. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 2 “Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṁ gaṅgā nadī mahantaṁ pheṇapiṇḍaṁ āvaheyya. Tamenaṁ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya, asārakaññeva khāyeyya. Kiñhi siyā, bhikkhave, pheṇapiṇḍe sāro? Evameva kho, bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ …pe… yaṁ dūre santike vā taṁ bhikkhu passati nijjhāyati yoniso upaparikkhati. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, asārakaññeva khāyati. Kiñhi siyā, bhikkhave, rūpe sāro? 3 Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye thullaphusitake deve vassante udake udakapubbuḷaṁ uppajjati ceva nirujjhati ca. Tamenaṁ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya, asārakaññeva khāyeyya. Kiñhi siyā, bhikkhave, udakapubbuḷe sāro? Evameva kho, bhikkhave, yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā …pe… yā dūre santike vā taṁ bhikkhu passati nijjhāyati yoniso upaparikkhati. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, asārakaññeva khāyati. Kiñhi siyā, bhikkhave, vedanāya sāro? 4 Seyyathāpi, bhikkhave, gimhānaṁ pacchime māse ṭhite majjhanhike kāle marīcikā phandati. Tamenaṁ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya …pe… kiñhi siyā, bhikkhave, marīcikāya sāro? Evameva kho, bhikkhave, yā kāci saññā …pe…. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya vanaṁ paviseyya. So tattha passeyya mahantaṁ kadalikkhandhaṁ ujuṁ navaṁ akukkukajātaṁ. Tamenaṁ mūle chindeyya; mūle chetvā agge chindeyya, agge chetvā pattavaṭṭiṁ vinibbhujeyya. So tassa pattavaṭṭiṁ 1205 --- sn22 95:5 vinibbhujanto pheggumpi nādhigaccheyya, kuto sāraṁ. Tamenaṁ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya, asārakaññeva khāyeyya. Kiñhi siyā, bhikkhave, kadalikkhandhe sāro? Evameva kho, bhikkhave, ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā …pe… ye dūre santike vā taṁ bhikkhu passati nijjhāyati yoniso upaparikkhati. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, asārakaññeva khāyati. Kiñhi siyā, bhikkhave, saṅkhāresu sāro? 6 Seyyathāpi, bhikkhave, māyākāro vā māyākārantevāsī vā catumahāpathe māyaṁ vidaṁseyya. Tamenaṁ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya, asārakaññeva khāyeyya. Kiñhi siyā, bhikkhave, māyāya sāro? Evameva kho, bhikkhave, yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ …pe… yaṁ dūre santike vā, taṁ bhikkhu passati nijjhāyati yoniso upaparikkhati. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, asārakaññeva khāyati. Kiñhi siyā, bhikkhave, viññāṇe sāro? 7 Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi … saññāyapi … saṅkhāresupi … viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti”. 8 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 9 “Pheṇapiṇḍūpamaṁ rūpaṁ, vedanā bubbuḷūpamā; Marīcikūpamā saññā, saṅkhārā kadalūpamā; Māyūpamañca viññāṇaṁ, desitādiccabandhunā. 10 Yathā yathā nijjhāyati, yoniso upaparikkhati; Rittakaṁ tucchakaṁ hoti, yo naṁ passati yoniso. 11 Imañca kāyaṁ ārabbha, bhūripaññena desitaṁ; Pahānaṁ tiṇṇaṁ dhammānaṁ, rūpaṁ passatha chaḍḍitaṁ. 12 Āyu usmā ca viññāṇaṁ, yadā kāyaṁ jahantimaṁ; Apaviddho tadā seti, parabhattaṁ acetanaṁ. 13 Etādisāyaṁ santāno, māyāyaṁ bālalāpinī; Vadhako esa akkhāto, sāro ettha na vijjati. 14 Evaṁ khandhe avekkheyya, bhikkhu āraddhavīriyo; Divā vā yadi vā rattiṁ, sampajāno paṭissato. 15 Jaheyya sabbasaṁyogaṁ, kareyya saraṇattano; Careyyādittasīsova, patthayaṁ accutaṁ padan”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.73 8. Khajjanīyavagga Assādasutta |73| Sāvatthinidānaṁ. “Assutavā, bhikkhave, puthujjano rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Vedanāya … saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Vedanāya … saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānātī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.128 13. Avijjāvagga Tatiyasamudayadhammasutta |128| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “‘vijjā, vijjā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vijjā; kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti? 2 “Idhāvuso, sutavā ariyasāvako samudayadhammaṁ rūpaṁ ‘samudayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; vayadhammaṁ rūpaṁ …pe… samudayavayadhammaṁ rūpaṁ ‘samudayavayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; samudayadhammaṁ vedanaṁ …pe… samudayavayadhammā vedanā … samudayadhammaṁ saññaṁ …pe… samudayadhamme saṅkhāre … vayadhamme saṅkhāre … samudayavayadhamme saṅkhāre ‘samudayavayadhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Samudayadhammaṁ viññāṇaṁ … vayadhammaṁ viññāṇaṁ … samudayavayadhammaṁ viññāṇaṁ ‘samudayavayadhammaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.116 12. Dhammakathikavagga Dutiyadhammakathikasutta |116| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘dhammakathiko, dhammakathiko’ti, bhante, vuccati; kittāvatā nu kho, bhante, dhammakathiko hoti; kittāvatā dhammānudhammappaṭipanno hoti, kittāvatā 1206 --- sn22 116:1 diṭṭhadhammanibbānappatto hotī”ti? “Rūpassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Rūpassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Rūpassa ce, bhikkhu, nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Vedanāya ce, bhikkhu …pe… saññāya ce, bhikkhu … saṅkhārānañce, bhikkhu … viññāṇassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Viññāṇassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Viññāṇassa ce, bhikkhu, nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.59 6. Upayavagga Anattalakkhaṇasutta |59| Ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Rūpaṁ, bhikkhave, anattā. Rūpañca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ rūpaṁ ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca rūpe: ‘evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṁ anattā, tasmā rūpaṁ ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati rūpe: ‘evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī’ti. 3 Vedanā anattā. Vedanā ca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ vedanā ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca vedanāya: ‘evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati vedanāya: ‘evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosī’ti. 4 Saññā anattā …pe… saṅkhārā anattā. Saṅkhārā ca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissaṁsu, nayidaṁ saṅkhārā ābādhāya saṁvatteyyuṁ, labbhetha ca saṅkhāresu: ‘evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, saṅkhārā anattā, tasmā saṅkhārā ābādhāya saṁvattanti, na ca labbhati saṅkhāresu: ‘evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun’ti. 5 Viññāṇaṁ anattā. Viññāṇañca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ viññāṇaṁ ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca viññāṇe: ‘evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, viññāṇaṁ anattā, tasmā viññāṇaṁ ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati viññāṇe: ‘evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī’ti. 6 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 7 “Tasmātiha, bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 8 Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā …pe… yā dūre santike vā, sabbā vedanā: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 9 Yā kāci saññā …pe… ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā …pe… ye dūre santike vā, sabbe saṅkhārā: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 10 Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti 1207 --- sn22 59:10 evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 11 Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 12 Idamavoca bhagavā. Attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinanduṁ. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne pañcavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.67 7. Arahantavagga Dukkhasutta |67| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu …pe… ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Yaṁ kho, bhikkhu, dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo”ti. “Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, sugatā”ti. 2 “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ kho, bhante, dukkhaṁ; tatra me chando pahātabbo. Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ dukkhaṁ; tatra me chando pahātabbo. Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 3 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ kho, bhikkhu, dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo. Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.81 8. Khajjanīyavagga Pālileyyasutta |81| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṁ piṇḍāya pāvisi. Kosambiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto sāmaṁ senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ eko adutiyo cārikaṁ pakkāmi. 2 Atha kho aññataro bhikkhu acirapakkantassa bhagavato yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “esāvuso ānanda, bhagavā sāmaṁ senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ eko adutiyo cārikaṁ pakkanto”ti. “Yasmiṁ, āvuso, samaye bhagavā sāmaṁ senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ eko adutiyo cārikaṁ pakkamati, ekova bhagavā tasmiṁ samaye viharitukāmo hoti; na bhagavā tasmiṁ samaye kenaci anubandhitabbo hotī”ti. 3 Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena pālileyyakaṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā pālileyyake viharati bhaddasālamūle. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ ānandaṁ etadavocuṁ: “cirassutā kho no, āvuso ānanda, bhagavato sammukhā dhammī kathā; icchāma mayaṁ, āvuso ānanda, bhagavato sammukhā dhammiṁ kathaṁ sotun”ti. 4 Atha kho āyasmā ānando tehi bhikkhūhi saddhiṁ yena pālileyyakaṁ bhaddasālamūlaṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “kathaṁ nu kho jānato kathaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hotī”ti? Atha kho bhagavā tassa bhikkhuno cetasā cetoparivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi: “vicayaso desito, bhikkhave, mayā dhammo; vicayaso desitā cattāro satipaṭṭhānā; vicayaso desitā cattāro sammappadhānā; vicayaso desitā cattāro iddhipādā; vicayaso desitāni pañcindriyāni; vicayaso desitāni pañca balāni; vicayaso desitā sattabojjhaṅgā; vicayaso desito ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Evaṁ vicayaso desito, bhikkhave, mayā dhammo. Evaṁ vicayaso desite kho, bhikkhave, mayā dhamme atha ca 1208 --- sn22 81:4 panidhekaccassa bhikkhuno evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘kathaṁ nu kho jānato kathaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hotī’ti? 5 Kathañca, bhikkhave, jānato kathaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti? Idha bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati. Yā kho pana sā, bhikkhave, samanupassanā saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; tatojo so saṅkhāro. Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi taṇhā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Sāpi vedanā, sopi phasso anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Evampi kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti. 6 Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati; api ca kho rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati. Yā kho pana sā, bhikkhave, samanupassanā saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; tatojo so saṅkhāro. Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi taṇhā … sāpi vedanā … sopi phasso … sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Evampi kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti. 7 Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati; api ca kho attani rūpaṁ samanupassati. Yā kho pana sā, bhikkhave, samanupassanā saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; tatojo so saṅkhāro. Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi taṇhā … sāpi vedanā … sopi phasso … sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Evampi kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti. 8 Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati, na attani rūpaṁ samanupassati; api ca kho rūpasmiṁ attānaṁ samanupassati. Yā kho pana sā, bhikkhave, samanupassanā saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; tatojo so saṅkhāro. Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi taṇhā … sāpi vedanā … sopi phasso … sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Evampi kho, bhikkhave, jānato …pe… āsavānaṁ khayo hoti. 9 Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ attānaṁ, na attani rūpaṁ, na rūpasmiṁ attānaṁ samanupassati; api ca kho vedanaṁ attato samanupassati, api ca kho vedanāvantaṁ attānaṁ samanupassati, api ca kho attani vedanaṁ samanupassati, api ca kho vedanāya attānaṁ samanupassati; api ca kho saññaṁ … api ca kho saṅkhāre attato samanupassati, api ca kho saṅkhāravantaṁ attānaṁ samanupassati, api ca kho attani saṅkhāre samanupassati, api ca kho saṅkhāresu attānaṁ samanupassati; api ca kho viññāṇaṁ attato samanupassati, api ca kho viññāṇavantaṁ attānaṁ, api ca kho attani viññāṇaṁ, api ca kho viññāṇasmiṁ attānaṁ samanupassati. Yā kho pana sā, bhikkhave, samanupassanā saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kiṁnidāno …pe… kiṁpabhavo? Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; tatojo so saṅkhāro. Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi taṇhā … sāpi vedanā … sopi phasso … sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti. 10 Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, na vedanaṁ attato samanupassati, na saññaṁ … na saṅkhāre … na viññāṇaṁ attato samanupassati; api ca kho evaṁdiṭṭhi hoti: ‘so attā so loko, 1209 --- sn22 81:10 so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti. Yā kho pana sā, bhikkhave, sassatadiṭṭhi saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kiṁnidāno …pe… evampi kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti. 11 Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, na vedanaṁ … na saññaṁ … na saṅkhāre … na viññāṇaṁ attato samanupassati; nāpi evaṁdiṭṭhi hoti: ‘so attā so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti. Api ca kho evaṁdiṭṭhi hoti: ‘no cassaṁ no ca me siyā nābhavissaṁ na me bhavissatī’ti. Yā kho pana sā, bhikkhave, ucchedadiṭṭhi saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; tatojo so saṅkhāro. Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco …pe… evampi kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti. 12 Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, na vedanaṁ … na saññaṁ … na saṅkhāre … na viññāṇaṁ attato samanupassati …pe… na viññāṇasmiṁ attato samanupassati, nāpi evaṁdiṭṭhi hoti: ‘so attā so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti; nāpi evaṁdiṭṭhi hoti: ‘no cassaṁ no ca me siyā nābhavissaṁ na me bhavissatī’ti; api ca kho kaṅkhī hoti vicikicchī aniṭṭhaṅgato saddhamme. Yā kho pana sā, bhikkhave, kaṅkhitā vicikicchitā aniṭṭhaṅgatatā saddhamme saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; tatojo so saṅkhāro. Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi taṇhā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Sāpi vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Sopi phasso anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hotī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.5 1. Nakulapituvagga Samādhisutta |5| Evaṁ me sutaṁ—…pe… sāvatthiyaṁ … tatra kho …pe… etadavoca: “samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha; samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? Rūpassa samudayañca atthaṅgamañca, vedanāya samudayañca atthaṅgamañca, saññāya samudayañca atthaṅgamañca, saṅkhārānaṁ samudayañca atthaṅgamañca, viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca. 2 Ko ca, bhikkhave, rūpassa samudayo, ko vedanāya samudayo, ko saññāya samudayo, ko saṅkhārānaṁ samudayo, ko viññāṇassa samudayo? Idha, bhikkhave, bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. 3 Kiñca abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati? Rūpaṁ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa rūpaṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Yā rūpe nandī tadupādānaṁ. Tassupādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 4 Vedanaṁ abhinandati …pe… saññaṁ abhinandati … saṅkhāre abhinandati … viññāṇaṁ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa viññāṇaṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Yā viññāṇe nandī tadupādānaṁ. Tassupādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 5 Ayaṁ, bhikkhave, rūpassa samudayo; ayaṁ vedanāya samudayo; ayaṁ saññāya samudayo; ayaṁ saṅkhārānaṁ samudayo; ayaṁ viññāṇassa samudayo. 6 Ko ca, bhikkhave, rūpassa atthaṅgamo, ko vedanāya … ko saññāya … ko saṅkhārānaṁ … ko viññāṇassa atthaṅgamo? 7 Idha, bhikkhave, nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. 8 Kiñca nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati? Rūpaṁ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa rūpaṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā rūpe nandī sā nirujjhati. Tassa nandīnirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 9 Vedanaṁ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa vedanaṁ 1210 --- sn22 5:9 anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāya nandī sā nirujjhati. Tassa nandīnirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 10 Saññaṁ nābhinandati …pe… saṅkhāre nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa saṅkhāre anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā saṅkhāresu nandī sā nirujjhati. Tassa nandīnirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 11 Viññāṇaṁ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa viññāṇaṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā viññāṇe nandī sā nirujjhati. Tassa nandīnirodhā upādānanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 12 Ayaṁ, bhikkhave, rūpassa atthaṅgamo, ayaṁ vedanāya atthaṅgamo, ayaṁ saññāya atthaṅgamo, ayaṁ saṅkhārānaṁ atthaṅgamo, ayaṁ viññāṇassa atthaṅgamo”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.152 15. Diṭṭhivagga Soattāsutta |152| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe…. “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu …pe… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti. 2 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘so attā so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.46 5. Attadīpavagga Dutiyaaniccasutta |46| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Vedanā aniccā … saññā aniccā … saṅkhārā aniccā … viññāṇaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 2 Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato pubbantānudiṭṭhiyo na honti. Pubbantānudiṭṭhīnaṁ asati, aparantānudiṭṭhiyo na honti. Aparantānudiṭṭhīnaṁ asati, thāmaso parāmāso na hoti. Thāmase parāmāse asati rūpasmiṁ … vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇasmiṁ cittaṁ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Vimuttattā ṭhitaṁ. Ṭhitattā santusitaṁ. Santusitattā na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.78 8. Khajjanīyavagga Sīhasutta |78| Sāvatthinidānaṁ. “Sīho, bhikkhave, migarājā sāyanhasamayaṁ āsayā nikkhamati; āsayā nikkhamitvā vijambhati; vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi; samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadati; tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā gocarāya pakkamati. Ye hi keci, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā sīhassa migarañño nadato saddaṁ suṇanti; yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjanti; bilaṁ bilāsayā pavisanti; dakaṁ dakāsayā pavisanti; vanaṁ vanāsayā pavisanti; ākāsaṁ pakkhino bhajanti. Yepi te, bhikkhave, rañño nāgā gāmanigamarājadhānīsu, daḷhehi varattehi baddhā, tepi tāni bandhanāni 1211 --- sn22 78:1 sañchinditvā sampadāletvā bhītā muttakarīsaṁ cajamānā, yena vā tena vā palāyanti. Evaṁ mahiddhiko kho, bhikkhave, sīho migarājā tiracchānagatānaṁ pāṇānaṁ, evaṁ mahesakkho, evaṁ mahānubhāvo. 2 Evameva kho, bhikkhave, yadā tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So dhammaṁ deseti: ‘iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā … iti saññā … iti saṅkhārā … iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. Yepi te, bhikkhave, devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā tepi tathāgatassa dhammadesanaṁ sutvā yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjanti: ‘aniccāva kira, bho, mayaṁ samānā niccamhāti amaññimha. Addhuvāva kira, bho, mayaṁ samānā dhuvamhāti amaññimha. Asassatāva kira, bho, mayaṁ samānā sassatamhāti amaññimha. Mayampi kira, bho, aniccā addhuvā asassatā sakkāyapariyāpannā’ti. Evaṁ mahiddhiko kho, bhikkhave, tathāgato sadevakassa lokassa, evaṁ mahesakkho, evaṁ mahānubhāvo”ti. Idamavoca bhagavā …pe… etadavoca satthā: 3 “Yadā buddho abhiññāya, dhammacakkaṁ pavattayi; Sadevakassa lokassa, satthā appaṭipuggalo. 4 Sakkāyañca nirodhañca, sakkāyassa ca sambhavaṁ; Ariyañcaṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, dukkhūpasamagāminaṁ. 5 Yepi dīghāyukā devā, vaṇṇavanto yasassino; Bhītā santāsamāpāduṁ, sīhassevitare migā. 6 Avītivattā sakkāyaṁ, aniccā kira bho mayaṁ; Sutvā arahato vākyaṁ, vippamuttassa tādino”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.23 3. Bhāravagga Pariññasutta |23| Sāvatthinidānaṁ. “Pariññeyye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi pariññañca. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, pariññeyyā dhammā? Rūpaṁ, bhikkhave, pariññeyyo dhammo, vedanā pariññeyyo dhammo, saññā pariññeyyo dhammo, saṅkhārā pariññeyyo dhammo, viññāṇaṁ pariññeyyo dhammo. Ime vuccanti, bhikkhave, pariññeyyā dhammā. Katamā ca, bhikkhave, pariññā? Yo, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pariññā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.137 14. Kukkuḷavagga Aniccasutta |137| Sāvatthinidānaṁ. “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo chando pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo chando pahātabbo. Vedanā aniccā …pe… saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ aniccaṁ; tatra vo chando pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo chando pahātabbo”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.109 11. Antavagga Sotāpannasutta |109| Sāvatthinidānaṁ. “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.84 9. Theravagga Tissasutta |84| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena āyasmā tisso bhagavato pitucchāputto sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ evamāroceti: “api me, āvuso, madhurakajāto viya kāyo; disāpi me na pakkhāyanti; dhammāpi maṁ na paṭibhanti; thinamiddhañca me cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati; anabhirato ca brahmacariyaṁ carāmi; hoti ca me dhammesu vicikicchā”ti. 2 Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “āyasmā, bhante, tisso bhagavato pitucchāputto sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ evamāroceti: ‘api me, āvuso, madhurakajāto viya kāyo; disāpi me na pakkhāyanti; dhammāpi maṁ na paṭibhanti; thinamiddhañca me cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati; anabhirato ca brahmacariyaṁ carāmi; hoti ca me dhammesu vicikicchā’”ti. 3 Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena tissaṁ bhikkhuṁ āmantehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā tisso tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ tissaṁ etadavoca: “satthā taṁ, āvuso tissa, āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā tisso tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā 1212 --- sn22 84:3 ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ tissaṁ bhagavā etadavoca: “saccaṁ kira tvaṁ, tissa, sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ evamārocesi: ‘api me, āvuso, madhurakajāto viya kāyo …pe… hoti ca me dhammesu vicikicchā’”ti? “Evaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, tissa, rūpe avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa, tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Evaṁ, bhante”. 4 “Sādhu sādhu, tissa. Evañhetaṁ, tissa, hoti. Yathā taṁ rūpe avigatarāgassa … vedanāya … saññāya … saṅkhāresu avigatarāgassa …pe… tesaṁ saṅkhārānaṁ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Evaṁ, bhante”. 5 “Sādhu sādhu, tissa. Evañhetaṁ, tissa, hoti. Yathā taṁ saṅkhāresu anigatarāgassa, viññāṇe avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa, tassa viññāṇassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Evaṁ, bhante”. 6 “Sādhu sādhu, tissa. Evañhetaṁ, tissa, hoti. Yathā taṁ viññāṇe avigatarāgassa. Taṁ kiṁ maññasi, tissa, rūpe vigatarāgassa vigatacchandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa, tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 7 “Sādhu sādhu, tissa. Evañhetaṁ, tissa, hoti. Yathā taṁ rūpe vigatarāgassa … vedanāya … saññāya … saṅkhāresu vigatarāgassa … viññāṇe vigatarāgassa vigatacchandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassa viññāṇassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 8 “Sādhu sādhu, tissa. Evañhetaṁ, tissa, hoti. Yathā taṁ viññāṇe vigatarāgassa. Taṁ kiṁ maññasi, tissa, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Tasmātiha …pe… evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. 9 Seyyathāpi, tissa, dve purisā—eko puriso amaggakusalo, eko puriso maggakusalo. Tamenaṁ so amaggakusalo puriso amuṁ maggakusalaṁ purisaṁ maggaṁ puccheyya. So evaṁ vadeyya: ‘ehi, bho purisa, ayaṁ maggo. Tena muhuttaṁ gaccha. Tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi dvedhāpathaṁ, tattha vāmaṁ muñcitvā dakkhiṇaṁ gaṇhāhi. Tena muhuttaṁ gaccha. Tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi tibbaṁ vanasaṇḍaṁ. Tena muhuttaṁ gaccha. Tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi mahantaṁ ninnaṁ pallalaṁ. Tena muhuttaṁ gaccha. Tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi sobbhaṁ papātaṁ. Tena muhuttaṁ gaccha. Tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi samaṁ bhūmibhāgaṁ ramaṇīyan’ti. 10 Upamā kho myāyaṁ, tissa, katā atthassa viññāpanāya. Ayaṁ cevettha attho: ‘puriso amaggakusalo’ti kho, tissa, puthujjanassetaṁ adhivacanaṁ. ‘Puriso maggakusalo’ti kho, tissa, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. ‘Dvedhāpatho’ti kho, tissa, vicikicchāyetaṁ adhivacanaṁ. ‘Vāmo maggo’ti kho, tissa, aṭṭhaṅgikassetaṁ micchāmaggassa adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—micchādiṭṭhiyā …pe… micchāsamādhissa. ‘Dakkhiṇo maggo’ti kho, tissa, ariyassetaṁ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhiyā …pe… sammāsamādhissa. ‘Tibbo vanasaṇḍo’ti kho, tissa, avijjāyetaṁ adhivacanaṁ. ‘Mahantaṁ ninnaṁ pallalan’ti kho, tissa, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. ‘Sobbho papāto’ti kho, tissa, kodhūpāyāsassetaṁ adhivacanaṁ. ‘Samo bhūmibhāgo ramaṇīyo’ti kho, tissa, nibbānassetaṁ adhivacanaṁ. Abhirama, tissa, abhirama, tissa. Ahamovādena ahamanuggahena ahamanusāsaniyā”ti. 11 Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā tisso bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.62 6. Upayavagga Niruttipathasutta |62| Sāvatthinidānaṁ. “Tayome, bhikkhave, niruttipathā adhivacanapathā paññattipathā asaṅkiṇṇā asaṅkiṇṇapubbā, na saṅkīyanti, na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katame tayo? Yaṁ, bhikkhave, rūpaṁ 1213 --- sn22 62:1 atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ ‘ahosī’ti tassa saṅkhā, ‘ahosī’ti tassa samaññā, ‘ahosī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’ti. 2 Yā vedanā atītā niruddhā vipariṇatā ‘ahosī’ti tassā saṅkhā, ‘ahosī’ti tassā samaññā, ‘ahosī’ti tassā paññatti; na tassā saṅkhā ‘atthī’ti, na tassā saṅkhā ‘bhavissatī’ti. 3 Yā saññā … ye saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā ‘ahesun’ti tesaṁ saṅkhā, ‘ahesun’ti tesaṁ samaññā, ‘ahesun’ti tesaṁ paññatti; na tesaṁ saṅkhā ‘atthī’ti, na tesaṁ saṅkhā ‘bhavissantī’ti. 4 Yaṁ viññāṇaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ, ‘ahosī’ti tassa saṅkhā, ‘ahosī’ti tassa samaññā, ‘ahosī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’ti. 5 Yaṁ, bhikkhave, rūpaṁ ajātaṁ apātubhūtaṁ, ‘bhavissatī’ti tassa saṅkhā, ‘bhavissatī’ti tassa samaññā, ‘bhavissatī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘ahosī’ti. 6 Yā vedanā ajātā apātubhūtā, ‘bhavissatī’ti tassā saṅkhā, ‘bhavissatī’ti tassā samaññā, ‘bhavissatī’ti tassā paññatti; na tassā saṅkhā ‘atthī’ti, na tassā saṅkhā ‘ahosī’ti. 7 Yā saññā … ye saṅkhārā ajātā apātubhūtā, ‘bhavissantī’ti tesaṁ saṅkhā, ‘bhavissantī’ti tesaṁ samaññā, ‘bhavissantī’ti tesaṁ paññatti; na tesaṁ saṅkhā ‘atthī’ti, na tesaṁ saṅkhā ‘ahesun’ti. 8 Yaṁ viññāṇaṁ ajātaṁ apātubhūtaṁ, ‘bhavissatī’ti tassa saṅkhā, ‘bhavissatī’ti tassa samaññā, ‘bhavissatī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘ahosī’ti. 9 Yaṁ, bhikkhave, rūpaṁ jātaṁ pātubhūtaṁ, ‘atthī’ti tassa saṅkhā, ‘atthī’ti tassa samaññā, ‘atthī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘ahosī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’ti. 10 Yā vedanā jātā pātubhūtā, ‘atthī’ti tassā saṅkhā, ‘atthī’ti tassā samaññā, ‘atthī’ti tassā paññatti; na tassā saṅkhā ‘ahosī’ti, na tassā saṅkhā ‘bhavissatī’ti. 11 Yā saññā … ye saṅkhārā jātā pātubhūtā, ‘atthī’ti tesaṁ saṅkhā, ‘atthī’ti tesaṁ samaññā, ‘atthī’ti tesaṁ paññatti; na tesaṁ saṅkhā ‘ahesun’ti, na tesaṁ saṅkhā, ‘bhavissantī’ti. 12 Yaṁ viññāṇaṁ jātaṁ pātubhūtaṁ, ‘atthī’ti tassa saṅkhā, ‘atthī’ti tassa samaññā, ‘atthī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘ahosī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’ti. 13 Ime kho, bhikkhave, tayo niruttipathā adhivacanapathā paññattipathā asaṅkiṇṇā asaṅkiṇṇapubbā, na saṅkīyanti, na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Yepi te, bhikkhave, ahesuṁ ukkalā vassabhaññā ahetukavādā akiriyavādā natthikavādā, tepime tayo niruttipathe adhivacanapathe paññattipathe na garahitabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ amaññiṁsu. Taṁ kissa hetu? Nindāghaṭṭanabyārosaupārambhabhayā”ti. Majjhimapaṇṇāsakassa upayavaggo paṭhamo. 14 Tassuddānaṁ Upayo bījaṁ udānaṁ, Upādānaparivattaṁ; Sattaṭṭhānañca sambuddho, Pañcamahāli ādittā; Vaggo niruttipathena cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 22.148 14. Kukkuḷavagga Dukkhānupassīsutta |148| Sāvatthinidānaṁ. “Saddhāpabbajitassa, bhikkhave, kulaputtassa ayamanudhammo hoti—yaṁ rūpe dukkhānupassī vihareyya. Vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe dukkhānupassī vihareyya …pe… ‘parimuccati dukkhasmā’ti vadāmī”ti. Terasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.113 12. Dhammakathikavagga Avijjāsutta |113| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘avijjā, avijjā’ti, bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, avijjā; kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti? “Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano rūpaṁ nappajānāti, rūpasamudayaṁ nappajānāti, rūpanirodhaṁ nappajānāti, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānāti; vedanaṁ nappajānāti … saññaṁ … saṅkhāre nappajānāti …pe… viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhu, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.39 4. Natumhākavagga Anudhammasutta |39| Sāvatthinidānaṁ. “Dhammānudhammappaṭipannassa, bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti yaṁ rūpe nibbidābahulo vihareyya, vedanāya nibbidābahulo vihareyya, saññāya nibbidābahulo vihareyya, saṅkhāresu nibbidābahulo vihareyya, viññāṇe nibbidābahulo vihareyya. Yo rūpe nibbidābahulo viharanto, 1214 --- sn22 39:1 vedanāya … saññāya … saṅkhāresu nibbidābahulo viharanto, viññāṇe nibbidābahulo viharanto rūpaṁ parijānāti, vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ parijānāti, so rūpaṁ parijānaṁ, vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ parijānaṁ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.26 3. Bhāravagga Assādasutta |26| Sāvatthinidānaṁ. “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘ko nu kho rūpassa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko saññāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko saṅkhārānaṁ assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko viññāṇassa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘yaṁ kho rūpaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ rūpassa assādo. Yaṁ rūpaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, ayaṁ rūpassa ādīnavo. Yo rūpasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ rūpassa nissaraṇaṁ. Yaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ vedanāya assādo. Yaṁ vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ vedanāya ādīnavo. Yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ vedanāya nissaraṇaṁ. Yaṁ saññaṁ paṭicca uppajjati …pe… yaṁ saṅkhāre paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ saṅkhārānaṁ assādo. Yaṁ saṅkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ saṅkhārānaṁ ādīnavo. Yo saṅkhāresu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ saṅkhārānaṁ nissaraṇaṁ. Yaṁ viññāṇaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ viññāṇassa assādo. Yaṁ viññāṇaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, ayaṁ viññāṇassa ādīnavo. Yo viññāṇasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ viññāṇassa nissaraṇaṁ’. 2 Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ evaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, ‘sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ evaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ; athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti; ayamantimā jāti; natthi dāni punabbhavo’”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.18 2. Aniccavagga Sahetuaniccasutta |18| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Yopi hetu, yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṁ, bhikkhave, rūpaṁ kuto niccaṁ bhavissati. Vedanā aniccā. Yopi hetu, yopi paccayo vedanāya uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtā, bhikkhave, vedanā kuto niccā bhavissati. Saññā aniccā … saṅkhārā aniccā. Yopi hetu yopi paccayo saṅkhārānaṁ uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtā, bhikkhave, saṅkhārā kuto niccā bhavissanti. Viññāṇaṁ aniccaṁ. Yopi hetu yopi paccayo viññāṇassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṁ, bhikkhave, viññāṇaṁ kuto niccaṁ bhavissati. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.132 13. Avijjāvagga Dutiyasamudayasutta |132| Bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “‘vijjā, vijjā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vijjā; kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti? 2 “Idhāvuso, sutavā ariyasāvako rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.157 15. Diṭṭhivagga Abhinivesasutta |157| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ 1215 --- sn22 157:1 abhinivissa uppajjanti saṁyojanābhinivesavinibandhā”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa uppajjanti saṁyojanābhinivesavinibandhā. Vedanāya sati … saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa uppajjanti saṁyojanābhinivesavinibandhā. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ …pe… api nu taṁ anupādāya uppajjeyyuṁ saṁyojanābhinivesavinibandhā”ti? “No hetaṁ, bhante” …pe… “evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.43 5. Attadīpavagga Attadīpasutta |43| Sāvatthinidānaṁ. “Attadīpā, bhikkhave, viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. Attadīpānaṁ, bhikkhave, viharataṁ attasaraṇānaṁ anaññasaraṇānaṁ, dhammadīpānaṁ dhammasaraṇānaṁ anaññasaraṇānaṁ yoni upaparikkhitabbā ‘Kiṁjātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, kiṁpahotikā’ti? 2 Kiṁjātikā ca, bhikkhave, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, kiṁpahotikā? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati, aññathā ca hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Vedanaṁ attato samanupassati, vedanāvantaṁ vā attānaṁ; attani vā vedanaṁ, vedanāya vā attānaṁ. Tassa sā vedanā vipariṇamati, aññathā ca hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparideva …pe… pāyāsā. Saññaṁ attato samanupassati … saṅkhāre attato samanupassati … viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati, aññathā ca hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. 3 Rūpassa tveva, bhikkhave, aniccataṁ viditvā vipariṇāmaṁ virāgaṁ nirodhaṁ, ‘pubbe ceva rūpaṁ etarahi ca sabbaṁ rūpaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhamman’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. Tesaṁ pahānā na paritassati, aparitassaṁ sukhaṁ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccati. Vedanāya tveva, bhikkhave, aniccataṁ viditvā vipariṇāmaṁ virāgaṁ nirodhaṁ, ‘pubbe ceva vedanā etarahi ca sabbā vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. Tesaṁ pahānā na paritassati, aparitassaṁ sukhaṁ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccati. Saññāya … saṅkhārānaṁ tveva, bhikkhave, aniccataṁ viditvā vipariṇāmaṁ virāgaṁ nirodhaṁ, ‘pubbe ceva saṅkhārā etarahi ca sabbe saṅkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. Tesaṁ pahānā na paritassati, aparitassaṁ sukhaṁ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccati. Viññāṇassa tveva, bhikkhave, aniccataṁ viditvā vipariṇāmaṁ virāgaṁ nirodhaṁ, ‘pubbe ceva viññāṇaṁ etarahi ca sabbaṁ viññāṇaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhamman’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. Tesaṁ pahānā na paritassati, aparitassaṁ sukhaṁ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.118 12. Dhammakathikavagga Paripucchitasutta |118| Sāvatthinidānaṁ. “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassathā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Rūpaṁ, bhikkhave, ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassathā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Viññāṇaṁ, bhikkhave, ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na 1216 --- sn22 118:1 meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.126 13. Avijjāvagga Samudayadhammasutta |126| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘avijjā, avijjā’ti, bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, avijjā; kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti? 2 “Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano samudayadhammaṁ rūpaṁ ‘samudayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; vayadhammaṁ rūpaṁ ‘vayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; samudayavayadhammaṁ rūpaṁ ‘samudayavayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Samudayadhammaṁ vedanaṁ ‘samudayadhammā vedanā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; vayadhammaṁ vedanaṁ ‘vayadhammā vedanā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; samudayavayadhammaṁ vedanaṁ ‘samudayavayadhammā vedanā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Samudayadhammaṁ saññaṁ …pe… samudayadhamme saṅkhāre ‘samudayadhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; vayadhamme saṅkhāre ‘vayadhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; samudayavayadhamme saṅkhāre ‘samudayavayadhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Samudayadhammaṁ viññāṇaṁ ‘samudayadhammaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; vayadhammaṁ viññāṇaṁ ‘vayadhammaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; samudayavayadhammaṁ viññāṇaṁ ‘samudayavayadhammaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhu, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti. 3 Evaṁ vutte, so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘vijjā, vijjā’ti, bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, vijjā; kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti? 4 “Idha, bhikkhu, sutavā ariyasāvako samudayadhammaṁ rūpaṁ ‘samudayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; vayadhammaṁ rūpaṁ ‘vayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; samudayavayadhammaṁ rūpaṁ ‘samudayavayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Samudayadhammaṁ vedanaṁ ‘samudayadhammā vedanā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; vayadhammaṁ vedanaṁ ‘vayadhammā vedanā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; samudayavayadhammaṁ vedanaṁ ‘samudayavayadhammā vedanā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Samudayadhammaṁ saññaṁ … samudayadhamme saṅkhāre ‘samudayadhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; vayadhamme saṅkhāre ‘vayadhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; samudayavayadhamme saṅkhāre ‘samudayavayadhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Samudayadhammaṁ viññāṇaṁ ‘samudayadhammaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; vayadhammaṁ viññāṇaṁ ‘vayadhammaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; samudayavayadhammaṁ viññāṇaṁ ‘samudayavayadhammaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhu, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.32 3. Bhāravagga Pabhaṅgusutta |32| Sāvatthinidānaṁ. “Pabhaṅguñca, bhikkhave, desessāmi appabhaṅguñca. Taṁ suṇātha. Kiñca, bhikkhave, pabhaṅgu, kiṁ appabhaṅgu? Rūpaṁ, bhikkhave, pabhaṅgu. Yo tassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, idaṁ appabhaṅgu. Vedanā pabhaṅgu. Yo tassā nirodho vūpasamo atthaṅgamo, idaṁ appabhaṅgu. Saññā pabhaṅgu … saṅkhārā pabhaṅgu. Yo tesaṁ nirodho vūpasamo atthaṅgamo, idaṁ appabhaṅgu. Viññāṇaṁ pabhaṅgu. Yo tassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, idaṁ appabhaṅgū”ti. Ekādasamaṁ. Bhāravaggo tatiyo. 2 Tassuddānaṁ Bhāraṁ pariññaṁ abhijānaṁ, chandarāgaṁ catutthakaṁ; Assādā ca tayo vuttā, abhinandanamaṭṭhamaṁ; Uppādaṁ aghamūlañca, ekādasamo pabhaṅgūti. 0 Saṁyutta Nikāya 22.69 7. Arahantavagga Anattaniyasutta |69| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu …pe… vihareyyan”ti. “Yaṁ kho, bhikkhu, anattaniyaṁ; tatra te chando pahātabbo”ti. “Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, sugatā”ti. 2 “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ kho, bhante, anattaniyaṁ; tatra me chando pahātabbo. Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ anattaniyaṁ; tatra me chando pahātabbo. Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 3 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa 1217 --- sn22 69:3 vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ kho, bhikkhu, anattaniyaṁ; tatra te chando pahātabbo. Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ anattaniyaṁ; tatra te chando pahātabbo. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.57 6. Upayavagga Sattaṭṭhānasutta |57| Sāvatthinidānaṁ. “Sattaṭṭhānakusalo, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī imasmiṁ dhammavinaye kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sattaṭṭhānakusalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu rūpaṁ pajānāti, rūpasamudayaṁ pajānāti, rūpanirodhaṁ pajānāti, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; rūpassa assādaṁ pajānāti, rūpassa ādīnavaṁ pajānāti, rūpassa nissaraṇaṁ pajānāti; vedanaṁ pajānāti … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ pajānāti, viññāṇasamudayaṁ pajānāti, viññāṇanirodhaṁ pajānāti, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; viññāṇassa assādaṁ pajānāti, viññāṇassa ādīnavaṁ pajānāti, viññāṇassa nissaraṇaṁ pajānāti. 2 Katamañca, bhikkhave, rūpaṁ? Cattāro ca mahābhūtā, catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, rūpaṁ. Āhārasamudayā rūpasamudayo; āhāranirodhā rūpanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo rūpanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 3 Yaṁ rūpaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ—ayaṁ rūpassa assādo. Yaṁ rūpaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ—ayaṁ rūpassa ādīnavo. Yo rūpasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ—idaṁ rūpassa nissaraṇaṁ. 4 Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ rūpaṁ abhiññāya, evaṁ rūpasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ rūpanirodhaṁ abhiññāya, evaṁ rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya; evaṁ rūpassa assādaṁ abhiññāya, evaṁ rūpassa ādīnavaṁ abhiññāya, evaṁ rūpassa nissaraṇaṁ abhiññāya rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṁ dhammavinaye gādhanti. 5 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ rūpaṁ abhiññāya, evaṁ rūpasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ rūpanirodhaṁ abhiññāya, evaṁ rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya; evaṁ rūpassa assādaṁ abhiññāya, evaṁ rūpassa ādīnavaṁ abhiññāya, evaṁ rūpassa nissaraṇaṁ abhiññāya rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā, te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya. 6 Katamā ca, bhikkhave, vedanā? Chayime, bhikkhave, vedanākāyā—cakkhusamphassajā vedanā …pe… manosamphassajā vedanā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo; phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 7 Yaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ—ayaṁ vedanāya assādo. Yā vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā—ayaṁ vedanāya ādīnavo. Yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ—idaṁ vedanāya nissaraṇaṁ. 8 Ye hi, keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ vedanaṁ abhiññāya, evaṁ vedanāsamudayaṁ abhiññāya, evaṁ vedanānirodhaṁ abhiññāya, evaṁ vedanānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya; evaṁ vedanāya assādaṁ abhiññāya, evaṁ vedanāya ādīnavaṁ abhiññāya, evaṁ vedanāya nissaraṇaṁ abhiññāya vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṁ dhammavinaye gādhanti. 9 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ vedanaṁ abhiññāya …pe… vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya. 10 Katamā ca, bhikkhave, saññā? Chayime, bhikkhave, saññākāyā—rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, saññā. Phassasamudayā saññāsamudayo; phassanirodhā saññānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saññānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi …pe… vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya. 11 Katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? Chayime, bhikkhave, cetanākāyā—rūpasañcetanā …pe… dhammasañcetanā. Ime vuccanti, bhikkhave, 1218 --- sn22 57:11 saṅkhārā. Phassasamudayā saṅkhārasamudayo; phassanirodhā saṅkhāranirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 12 Yaṁ saṅkhāre paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ—ayaṁ saṅkhārānaṁ assādo. Ye saṅkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā—ayaṁ saṅkhārānaṁ ādīnavo. Yo saṅkhāresu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ—idaṁ saṅkhārānaṁ nissaraṇaṁ. 13 Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ saṅkhāre abhiññāya, evaṁ saṅkhārasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ saṅkhāranirodhaṁ abhiññāya, evaṁ saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya …pe… saṅkhārānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṁ dhammavinaye gādhanti …pe… vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya. 14 Katamañca, bhikkhave, viññāṇaṁ? Chayime, bhikkhave, viññāṇakāyā—cakkhuviññāṇaṁ, sotaviññāṇaṁ, ghānaviññāṇaṁ, jivhāviññāṇaṁ, kāyaviññāṇaṁ, manoviññāṇaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, viññāṇaṁ. Nāmarūpasamudayā viññāṇasamudayo; nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viññāṇanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 15 Yaṁ viññāṇaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ—ayaṁ viññāṇassa assādo. Yaṁ viññāṇaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ—ayaṁ viññāṇassa ādīnavo. Yo viññāṇasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ—idaṁ viññāṇassa nissaraṇaṁ. 16 Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ viññāṇaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇanirodhaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya; evaṁ viññāṇassa assādaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇassa ādīnavaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇassa nissaraṇaṁ abhiññāya viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṁ dhammavinaye gādhanti. 17 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ viññāṇaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇanirodhaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya; evaṁ viññāṇassa assādaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇassa ādīnavaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇassa nissaraṇaṁ abhiññāya viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā, te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sattaṭṭhānakusalo hoti. 18 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu dhātuso upaparikkhati, āyatanaso upaparikkhati, paṭiccasamuppādaso upaparikkhati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī hoti. Sattaṭṭhānakusalo, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī, imasmiṁ dhammavinaye kevalī vusitavā ‘uttamapuriso’ti vuccatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.143 14. Kukkuḷavagga Anattasutta |143| Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, anattā; tatra vo chando pahātabbo. Ko ca, bhikkhave, anattā? Rūpaṁ, bhikkhave, anattā; tatra vo chando pahātabbo. Vedanā anattā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ anattā; tatra vo chando pahātabbo. Yo, bhikkhave, anattā; tatra vo chando pahātabbo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.76 8. Khajjanīyavagga Arahantasutta |76| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 2 Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi … saññāyapi … saṅkhāresupi … viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Yāvatā, bhikkhave, sattāvāsā, yāvatā bhavaggaṁ, ete aggā, ete seṭṭhā lokasmiṁ yadidaṁ arahanto”ti. 3 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 4 “Sukhino vata arahanto, taṇhā tesaṁ na vijjati; Asmimāno 1219 --- sn22 76:4 samucchinno, mohajālaṁ padālitaṁ. 5 Anejaṁ te anuppattā, cittaṁ tesaṁ anāvilaṁ; Loke anupalittā te, brahmabhūtā anāsavā. 6 Pañcakkhandhe pariññāya, satta saddhammagocarā; Pasaṁsiyā sappurisā, puttā buddhassa orasā. 7 Sattaratanasampannā, Tīsu sikkhāsu sikkhitā; Anuvicaranti mahāvīrā, Pahīnabhayabheravā. 8 Dasahaṅgehi sampannā, mahānāgā samāhitā; Ete kho seṭṭhā lokasmiṁ, taṇhā tesaṁ na vijjati. 9 Asekhañāṇamuppannaṁ, antimoyaṁ samussayo; Yo sāro brahmacariyassa, tasmiṁ aparapaccayā. 10 Vidhāsu na vikampanti, vippamuttā punabbhavā; Dantabhūmimanuppattā, te loke vijitāvino. 11 Uddhaṁ tiriyaṁ apācīnaṁ, nandī tesaṁ na vijjati; Nadanti te sīhanādaṁ, buddhā loke anuttarā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.48 5. Attadīpavagga Khandhasutta |48| Sāvatthinidānaṁ. “Pañca, bhikkhave, khandhe desessāmi, pañcupādānakkhandhe ca. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, pañcakkhandhā? Yaṁ kiñci, bhikkhave, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, ayaṁ vuccati rūpakkhandho. Yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā …pe… ayaṁ vuccati saṅkhārakkhandho. Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, ayaṁ vuccati viññāṇakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, pañcakkhandhā. 2 Katame ca, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā? Yaṁ kiñci, bhikkhave, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ …pe… yaṁ dūre santike vā sāsavaṁ upādāniyaṁ, ayaṁ vuccati rūpupādānakkhandho. Yā kāci vedanā …pe… yā dūre santike vā sāsavā upādāniyā, ayaṁ vuccati vedanupādānakkhandho. Yā kāci saññā …pe… yā dūre santike vā sāsavā upādāniyā, ayaṁ vuccati saññupādānakkhandho. Ye keci saṅkhārā …pe… sāsavā upādāniyā, ayaṁ vuccati saṅkhārupādānakkhandho. Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ …pe… yaṁ dūre santike vā sāsavaṁ upādāniyaṁ, ayaṁ vuccati viññāṇupādānakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.90 9. Theravagga Channasutta |90| Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā channo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito avāpuraṇaṁ ādāya vihārena vihāraṁ upasaṅkamitvā there bhikkhū etadavoca: “ovadantu maṁ āyasmanto therā, anusāsantu maṁ āyasmanto therā, karontu me āyasmanto therā dhammiṁ kathaṁ, yathāhaṁ dhammaṁ passeyyan”ti. 2 Evaṁ vutte, therā bhikkhū āyasmantaṁ channaṁ etadavocuṁ: “rūpaṁ kho, āvuso channa, aniccaṁ; vedanā aniccā; saññā aniccā; saṅkhārā aniccā; viññāṇaṁ aniccaṁ. Rūpaṁ anattā; vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā; sabbe dhammā anattā”ti. 3 Atha kho āyasmato channassa etadahosi: “mayhampi kho etaṁ evaṁ hoti: ‘rūpaṁ aniccaṁ, vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ aniccaṁ; rūpaṁ anattā, vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. Atha ca pana me sabbasaṅkhārasamathe sabbūpadhipaṭinissagge taṇhākkhaye virāge nirodhe nibbāne cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Paritassanā upādānaṁ uppajjati; paccudāvattati mānasaṁ: ‘atha ko carahi me attā’ti? Na kho panevaṁ dhammaṁ passato hoti. Ko nu kho me tathā dhammaṁ deseyya yathāhaṁ dhammaṁ passeyyan”ti. 4 Atha kho āyasmato channassa etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti ca me āyasmā ānando tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ dhammaṁ passeyyaṁ; atthi ca me āyasmante ānande tāvatikā vissaṭṭhi. Yannūnāhaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyan”ti. Atha kho āyasmā channo senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena kosambī ghositārāmo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā channo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 5 “Ekamidāhaṁ, āvuso ānanda, samayaṁ bārāṇasiyaṁ viharāmi isipatane migadāye. 1220 --- sn22 90:5 Atha khvāhaṁ, āvuso, sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito avāpuraṇaṁ ādāya vihārena vihāraṁ upasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā there bhikkhū etadavocaṁ: ‘ovadantu maṁ āyasmanto therā, anusāsantu maṁ āyasmanto therā, karontu me āyasmanto therā dhammiṁ kathaṁ yathāhaṁ dhammaṁ passeyyan’ti. Evaṁ vutte, maṁ, āvuso, therā bhikkhū etadavocuṁ: ‘rūpaṁ kho, āvuso channa, aniccaṁ; vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ aniccaṁ; rūpaṁ anattā …pe… viññāṇaṁ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. 6 Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘mayhampi kho etaṁ evaṁ hoti—rūpaṁ aniccaṁ …pe… viññāṇaṁ aniccaṁ, rūpaṁ anattā, vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. Atha ca pana me sabbasaṅkhārasamathe sabbūpadhipaṭinissagge taṇhākkhaye virāge nirodhe nibbāne cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Paritassanā upādānaṁ uppajjati; paccudāvattati mānasaṁ: ‘atha ko carahi me attā’ti? Na kho panevaṁ dhammaṁ passato hoti. Ko nu kho me tathā dhammaṁ deseyya yathāhaṁ dhammaṁ passeyyanti. 7 Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘ayaṁ kho āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti ca me āyasmā ānando tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ dhammaṁ passeyyaṁ. Atthi ca me āyasmante ānande tāvatikā vissaṭṭhi. Yannūnāhaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyan’ti. Ovadatu maṁ, āyasmā ānando; anusāsatu maṁ, āyasmā ānando; karotu me, āyasmā ānando dhammiṁ kathaṁ yathāhaṁ dhammaṁ passeyyan”ti. 8 “Ettakenapi mayaṁ āyasmato channassa attamanā api nāma taṁ āyasmā channo āvi akāsi khīlaṁ chindi. Odahāvuso channa, sotaṁ; bhabbosi dhammaṁ viññātun”ti. Atha kho āyasmato channassa tāvatakeneva uḷāraṁ pītipāmojjaṁ uppajji: “bhabbo kirasmi dhammaṁ viññātun”ti. 9 “Sammukhā metaṁ, āvuso channa, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ kaccānagottaṁ bhikkhuṁ ovadantassa—dvayanissito khvāyaṁ, kaccāna, loko yebhuyyena atthitañceva natthitañca. Lokasamudayaṁ kho, kaccāna, yathābhūtaṁ sammappaññāya passato yā loke natthitā, sā na hoti. Lokanirodhaṁ kho, kaccāna, yathābhūtaṁ sammappaññāya passato yā loke atthitā, sā na hoti. Upayupādānābhinivesavinibandho khvāyaṁ, kaccāna, loko yebhuyyena taṁ cāyaṁ upayupādānaṁ cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayaṁ na upeti na upādiyati nādhiṭṭhāti ‘attā me’ti. Dukkhameva uppajjamānaṁ uppajjati, dukkhaṁ nirujjhamānaṁ nirujjhatīti na kaṅkhati na vicikicchati. Aparappaccayā ñāṇamevassa ettha hoti. Ettāvatā kho, kaccāna, sammādiṭṭhi hoti. Sabbamatthīti kho, kaccāna, ayameko anto. Sabbaṁ natthīti ayaṁ dutiyo anto. Ete te, kaccāna, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti—avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 10 “Evametaṁ, āvuso ānanda, hoti yesaṁ āyasmantānaṁ tādisā sabrahmacārayo anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā. Idañca pana me āyasmato ānandassa dhammadesanaṁ sutvā dhammo abhisamito”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.13 2. Aniccavagga Dukkhasutta |13| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ, vedanā dukkhā, saññā dukkhā, saṅkhārā dukkhā, viññāṇaṁ dukkhaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.107 11. Antavagga Samaṇasutta |107| Sāvatthinidānaṁ. “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti …pe… pajānanti, sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.139 14. Kukkuḷavagga Tatiyaaniccasutta |139| Sāvatthinidānaṁ. “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo chandarāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Vedanā aniccā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ aniccaṁ; tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo chandarāgo 1221 --- sn22 139:1 pahātabbo”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.72 7. Arahantavagga Surādhasutta |72| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā surādho bhagavantaṁ etadavoca: “kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti, vidhā samatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti? “Yaṁ kiñci, surādha, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ …pe… yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbā vedanā …pe… sabbā saññā … sabbe saṅkhārā … sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. Evaṁ kho, surādha, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhā samatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti …pe… aññataro ca panāyasmā surādho arahataṁ ahosīti. Dasamaṁ. Arahantavaggo dutiyo. 2 Tassuddānaṁ Upādiyamaññamānā, Athābhinandamāno ca; Aniccaṁ dukkhaṁ anattā ca, Anattaniyaṁ rajanīyasaṇṭhitaṁ; Rādhasurādhena te dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 22.94 10. Pupphavagga Pupphasutta |94| Sāvatthinidānaṁ. “Nāhaṁ, bhikkhave, lokena vivadāmi, lokova mayā vivadati. Na, bhikkhave, dhammavādī kenaci lokasmiṁ vivadati. Yaṁ, bhikkhave, natthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ, ahampi taṁ ‘natthī’ti vadāmi. Yaṁ, bhikkhave, atthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ, ahampi taṁ ‘atthī’ti vadāmi. 2 Kiñca, bhikkhave, natthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ, yamahaṁ ‘natthī’ti vadāmi? Rūpaṁ, bhikkhave, niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ natthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘natthī’ti vadāmi. Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ natthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘natthī’ti vadāmi. Idaṁ kho, bhikkhave, natthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘natthī’ti vadāmi. 3 Kiñca, bhikkhave, atthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ, yamahaṁ ‘atthī’ti vadāmi? Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ atthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘atthī’ti vadāmi. Vedanā aniccā …pe… viññāṇaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ atthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘atthī’ti vadāmi. Idaṁ kho, bhikkhave, atthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘atthī’ti vadāmi. 4 Atthi, bhikkhave, loke lokadhammo, taṁ tathāgato abhisambujjhati abhisameti; abhisambujjhitvā abhisametvā taṁ ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. 5 Kiñca, bhikkhave, loke lokadhammo, taṁ tathāgato abhisambujjhati abhisameti, abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti? Rūpaṁ, bhikkhave, loke lokadhammo taṁ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. 6 Yo, bhikkhave, tathāgatena evaṁ ācikkhiyamāne desiyamāne paññapiyamāne paṭṭhapiyamāne vivariyamāne vibhajiyamāne uttānīkariyamāne na jānāti na passati tamahaṁ, bhikkhave, bālaṁ puthujjanaṁ andhaṁ acakkhukaṁ ajānantaṁ apassantaṁ kinti karomi. Vedanā, bhikkhave, loke lokadhammo …pe… saññā, bhikkhave … saṅkhārā, bhikkhave … viññāṇaṁ, bhikkhave, loke lokadhammo taṁ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. 7 Yo, bhikkhave, tathāgatena evaṁ ācikkhiyamāne desiyamāne paññapiyamāne paṭṭhapiyamāne vivariyamāne vibhajiyamāne uttānīkariyamāne na jānāti na passati tamahaṁ, bhikkhave, bālaṁ puthujjanaṁ andhaṁ acakkhukaṁ ajānantaṁ apassantaṁ kinti karomi. 8 Seyyathāpi, bhikkhave, uppalaṁ vā padumaṁ vā puṇḍarīkaṁ vā udake jātaṁ udake saṁvaḍḍhaṁ udakā accuggamma ṭhāti anupalittaṁ udakena; evameva kho, bhikkhave, tathāgato loke jāto loke saṁvaḍḍho lokaṁ abhibhuyya viharati anupalitto 1222 --- sn22 94:8 lokenā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.158 15. Diṭṭhivagga Dutiyaabhinivesasutta |158| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa uppajjanti saṁyojanābhinivesavinibandhājjhosānā”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa uppajjanti saṁyojanābhinivesavinibandhājjhosānā. Vedanāya sati … saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa uppajjanti saṁyojanābhinivesavinibandhājjhosānā. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ …pe… api nu taṁ anupādāya uppajjeyyuṁ saṁyojanābhinivesavinibandhājjhosānā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.103 11. Antavagga Antasutta |103| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, antā. Katame cattāro? Sakkāyanto, sakkāyasamudayanto, sakkāyanirodhanto, sakkāyanirodhagāminippaṭipadanto. Katamo ca, bhikkhave, sakkāyanto? Pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṁ. Katame pañca? Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sakkāyanto. 2 Katamo ca, bhikkhave, sakkāyasamudayanto? Yāyaṁ taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ—kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sakkāyasamudayanto. 3 Katamo ca, bhikkhave, sakkāyanirodhanto? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sakkāyanirodhanto. 4 Katamo ca, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminippaṭipadanto? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminippaṭipadanto. Ime kho, bhikkhave, cattāro antā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.17 2. Aniccavagga Yadanattāsutta |17| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, anattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Vedanā anattā … saññā anattā … saṅkhārā anattā … viññāṇaṁ anattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.29 3. Bhāravagga Abhinandanasutta |29| Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, rūpaṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo vedanaṁ abhinandati … yo saññaṁ abhinandati … yo saṅkhāre abhinandati … yo viññāṇaṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo ca kho, bhikkhave, rūpaṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo vedanaṁ nābhinandati … yo saññaṁ nābhinandati … yo saṅkhāre nābhinandati … yo viññāṇaṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.36 4. Natumhākavagga Dutiyaaññatarabhikkhusutta |36| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Yaṁ kho, bhikkhu, anuseti taṁ anumīyati; yaṁ anumīyati tena saṅkhaṁ gacchati. Yaṁ nānuseti na taṁ anumīyati; yaṁ nānumīyati na tena saṅkhaṁ gacchatī”ti. “Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, sugatā”ti. 2 “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpañce, bhante, anuseti taṁ anumīyati; yaṁ anumīyati tena saṅkhaṁ gacchati. Vedanañce anuseti … saññañce anuseti … saṅkhāre ce anuseti … viññāṇañce anuseti taṁ anumīyati; yaṁ anumīyati tena saṅkhaṁ gacchati. Rūpañce, bhante, nānuseti na taṁ anumīyati; yaṁ nānumīyati na tena saṅkhaṁ gacchati. Vedanañce nānuseti … saññañce nānuseti … saṅkhāre ce nānuseti … viññāṇañce nānuseti na 1223 --- sn22 36:2 taṁ anumīyati; yaṁ nānumīyati na tena saṅkhaṁ gacchati. Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 3 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpañce, bhikkhu, anuseti taṁ anumīyati; yaṁ anumīyati tena saṅkhaṁ gacchati. Vedanañce, bhikkhu … saññañce, bhikkhu … saṅkhāre ce, bhikkhu … viññāṇañce, bhikkhu, anuseti taṁ anumīyati; yaṁ anumīyati tena saṅkhaṁ gacchati. Rūpañce, bhikkhu, nānuseti na taṁ anumīyati; yaṁ nānumīyati na tena saṅkhaṁ gacchati. Vedanañce nānuseti … saññañce nānuseti … saṅkhāre ce nānuseti … viññāṇañce nānuseti na taṁ anumīyati; yaṁ nānumīyati na tena saṅkhaṁ gacchati. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.122 12. Dhammakathikavagga Sīlavantasutta |122| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami …pe… etadavoca: “sīlavatāvuso, sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasikātabbā”ti? “Sīlavatāvuso, koṭṭhika, bhikkhunā pañcupādānakkhandhā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. Katame pañca? Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Sīlavatāvuso, koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ sīlavā bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato …pe… anattato yoniso manasi karonto sotāpattiphalaṁ sacchikareyyā”ti. 2 “Sotāpannena panāvuso sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Sotāpannenapi kho, āvuso koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato …pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ sotāpanno bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato …pe… anattato yoniso manasi karonto sakadāgāmiphalaṁ sacchikareyyā”ti. 3 “Sakadāgāminā panāvuso sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Sakadāgāmināpi kho, āvuso koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato …pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ sakadāgāmī bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato …pe… anattato yoniso manasi karonto anāgāmiphalaṁ sacchikareyyā”ti. 4 “Anāgāminā panāvuso sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Anāgāmināpi kho, āvuso koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato …pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ anāgāmī bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato …pe… anattato yoniso manasi karonto arahattaṁ sacchikareyyā”ti. 5 “Arahatā panāvuso sāriputta, katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Arahatāpi kho, āvuso koṭṭhika, ime pañcupādānakkhandhe aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. Natthi, khvāvuso, arahato uttari karaṇīyaṁ katassa vā paticayo; api ca ime dhammā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya ceva saṁvattanti satisampajaññāya cā”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.147 14. Kukkuḷavagga Aniccānupassīsutta |147| Sāvatthinidānaṁ. “Saddhāpabbajitassa, bhikkhave, kulaputtassa ayamanudhammo hoti—yaṁ rūpe aniccānupassī vihareyya. Vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe aniccānupassī vihareyya …pe… ‘parimuccati dukkhasmā’ti vadāmī”ti. Dvādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.53 6. Upayavagga Upayasutta |53| Sāvatthinidānaṁ. “Upayo, bhikkhave, avimutto, anupayo vimutto. Rūpupayaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, rūpārammaṇaṁ rūpappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyya. Vedanupayaṁ vā …pe… saññupayaṁ vā …pe… saṅkhārupayaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ 1224 --- sn22 53:1 tiṭṭheyya, saṅkhārārammaṇaṁ saṅkhārappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyya. 2 Yo, bhikkhave, evaṁ vadeyya: ‘ahamaññatra rūpā aññatra vedanāya aññatra saññāya aññatra saṅkhārehi viññāṇassa āgatiṁ vā gatiṁ vā cutiṁ vā upapattiṁ vā vuddhiṁ vā virūḷhiṁ vā vepullaṁ vā paññāpessāmī’ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 3 Rūpadhātuyā ce, bhikkhave, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṁ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Vedanādhātuyā ce, bhikkhave … saññādhātuyā ce, bhikkhave … saṅkhāradhātuyā ce, bhikkhave … viññāṇadhātuyā ce, bhikkhave, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṁ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ anabhisaṅkhacca vimuttaṁ. Vimuttattā ṭhitaṁ. Ṭhitattā santusitaṁ. Santusitattā na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.136 14. Kukkuḷavagga Kukkuḷasutta |136| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, kukkuḷaṁ, vedanā kukkuḷā, saññā kukkuḷā, saṅkhārā kukkuḷā, viññāṇaṁ kukkuḷaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.108 11. Antavagga Dutiyasamaṇasutta |108| Sāvatthinidānaṁ. “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti …pe… pajānanti, sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.22 3. Bhāravagga Bhārasutta |22| Sāvatthiyaṁ … tatra kho … “bhārañca vo, bhikkhave, desessāmi bhārahārañca bhārādānañca bhāranikkhepanañca. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, bhāro? Pañcupādānakkhandhā tissa vacanīyaṁ. Katame pañca? Rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho; ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhāro. 2 Katamo ca, bhikkhave, bhārahāro? Puggalo tissa vacanīyaṁ. Yvāyaṁ āyasmā evaṁnāmo evaṅgotto; ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhārahāro. 3 Katamañca, bhikkhave, bhārādānaṁ? Yāyaṁ taṇhā ponobhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ—kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhārādānaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, bhāranikkhepanaṁ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāranikkhepanan”ti. 5 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 6 “Bhārā have pañcakkhandhā, bhārahāro ca puggalo; Bhārādānaṁ dukhaṁ loke, bhāranikkhepanaṁ sukhaṁ. 7 Nikkhipitvā garuṁ bhāraṁ, aññaṁ bhāraṁ anādiya; Samūlaṁ taṇhamabbuyha, nicchāto parinibbuto”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.47 5. Attadīpavagga Samanupassanāsutta |47| Sāvatthinidānaṁ. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ attānaṁ samanupassamānā samanupassanti, sabbete pañcupādānakkhandhe samanupassanti, etesaṁ vā aññataraṁ. Katame pañca? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 2 Iti ayañceva samanupassanā ‘asmī’ti cassa avigataṁ hoti. ‘Asmī’ti kho pana, bhikkhave, avigate pañcannaṁ indriyānaṁ avakkanti hoti—cakkhundriyassa sotindriyassa ghānindriyassa jivhindriyassa kāyindriyassa. Atthi, bhikkhave, mano, atthi dhammā, atthi avijjādhātu. 1225 --- sn22 47:2 Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa ‘asmī’tipissa hoti; ‘ayamahamasmī’tipissa hoti; ‘bhavissan’tipissa hoti; ‘na bhavissan’tipissa hoti; ‘rūpī bhavissan’tipissa hoti; ‘arūpī bhavissan’tipissa hoti; ‘saññī bhavissan’tipissa hoti; ‘asaññī bhavissan’tipissa hoti; ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’tipissa hoti. 3 Tiṭṭhanteva kho, bhikkhave, tattheva pañcindriyāni. Athettha sutavato ariyasāvakassa avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Tassa avijjāvirāgā vijjuppādā ‘asmī’tipissa na hoti; ‘ayamahamasmī’tipissa na hoti; ‘bhavissan’ti … ‘na bhavissan’ti … rūpī … arūpī … saññī … asaññī … ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’tipissa na hotī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.79 8. Khajjanīyavagga Khajjanīyasutta |79| Sāvatthinidānaṁ. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussaramānā anussaranti sabbete pañcupādānakkhandhe anussaranti etesaṁ vā aññataraṁ. Katame pañca? ‘Evaṁrūpo ahosiṁ atītamaddhānan’ti—iti vā hi, bhikkhave, anussaramāno rūpaṁyeva anussarati. ‘Evaṁvedano ahosiṁ atītamaddhānan’ti—iti vā hi, bhikkhave, anussaramāno vedanaṁyeva anussarati. ‘Evaṁsañño ahosiṁ atītamaddhānan’ti … ‘evaṁsaṅkhāro ahosiṁ atītamaddhānan’ti … ‘evaṁviññāṇo ahosiṁ atītamaddhānan’ti—iti vā hi, bhikkhave, anussaramāno viññāṇameva anussarati. 2 Kiñca, bhikkhave, rūpaṁ vadetha? Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘rūpan’ti vuccati. Kena ruppati? Sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassenapi ruppati. Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘rūpan’ti vuccati. 3 Kiñca, bhikkhave, vedanaṁ vadetha? Vedayatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘vedanā’ti vuccati. Kiñca vedayati? Sukhampi vedayati, dukkhampi vedayati, adukkhamasukhampi vedayati. Vedayatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘vedanā’ti vuccati. 4 Kiñca, bhikkhave, saññaṁ vadetha? Sañjānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘saññā’ti vuccati. Kiñca sañjānāti? Nīlampi sañjānāti, pītakampi sañjānāti, lohitakampi sañjānāti, odātampi sañjānāti. Sañjānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘saññā’ti vuccati. 5 Kiñca, bhikkhave, saṅkhāre vadetha? Saṅkhatamabhisaṅkharontīti kho, bhikkhave, tasmā ‘saṅkhārā’ti vuccati. Kiñca saṅkhatamabhisaṅkharonti? Rūpaṁ rūpattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, vedanaṁ vedanattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, saññaṁ saññattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, saṅkhāre saṅkhārattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, viññāṇaṁ viññāṇattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti. Saṅkhatamabhisaṅkharontīti kho, bhikkhave, tasmā ‘saṅkhārā’ti vuccati. 6 Kiñca, bhikkhave, viññāṇaṁ vadetha? Vijānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘viññāṇan’ti vuccati. Kiñca vijānāti? Ambilampi vijānāti, tittakampi vijānāti, kaṭukampi vijānāti, madhurampi vijānāti, khārikampi vijānāti, akhārikampi vijānāti, loṇikampi vijānāti, aloṇikampi vijānāti. Vijānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘viññāṇan’ti vuccati. 7 Tatra, bhikkhave, sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ kho etarahi rūpena khajjāmi. Atītampāhaṁ addhānaṁ evameva rūpena khajjiṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannena rūpena khajjāmi. Ahañceva kho pana anāgataṁ rūpaṁ abhinandeyyaṁ, anāgatampāhaṁ addhānaṁ evameva rūpena khajjeyyaṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannena rūpena khajjāmī’ti. So iti paṭisaṅkhāya atītasmiṁ rūpasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ rūpaṁ nābhinandati; paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 8 ‘Ahaṁ kho etarahi vedanāya khajjāmi. Atītampāhaṁ addhānaṁ evameva vedanāya khajjiṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannāya vedanāya khajjāmi. Ahañceva kho pana anāgataṁ vedanaṁ abhinandeyyaṁ; anāgatampāhaṁ addhānaṁ evameva vedanāya khajjeyyaṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannāya vedanāya khajjāmī’ti. So iti paṭisaṅkhāya atītāya vedanāya anapekkho hoti; anāgataṁ vedanaṁ nābhinandati; paccuppannāya vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 9 ‘Ahaṁ kho etarahi saññāya khajjāmi …pe… ahaṁ kho etarahi saṅkhārehi khajjāmi. Atītampāhaṁ 1226 --- sn22 79:9 addhānaṁ evameva saṅkhārehi khajjiṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannehi saṅkhārehi khajjāmīti. Ahañceva kho pana anāgate saṅkhāre abhinandeyyaṁ; anāgatampāhaṁ addhānaṁ evameva saṅkhārehi khajjeyyaṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannehi saṅkhārehi khajjāmī’ti. So iti paṭisaṅkhāya atītesu saṅkhāresu anapekkho hoti; anāgate saṅkhāre nābhinandati; paccuppannānaṁ saṅkhārānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 10 ‘Ahaṁ kho etarahi viññāṇena khajjāmi. Atītampi addhānaṁ evameva viññāṇena khajjiṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannena viññāṇena khajjāmi. Ahañceva kho pana anāgataṁ viññāṇaṁ abhinandeyyaṁ; anāgatampāhaṁ addhānaṁ evameva viññāṇena khajjeyyaṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannena viññāṇena khajjāmī’ti. So iti paṭisaṅkhāya atītasmiṁ viññāṇasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ viññāṇaṁ nābhinandati; paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 11 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātiha, bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ …pe… yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 12 Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako apacināti, no ācināti; pajahati, na upādiyati; visineti, na ussineti; vidhūpeti, na sandhūpeti. Kiñca apacināti, no ācināti? Rūpaṁ apacināti, no ācināti; vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ apacināti, no ācināti. Kiñca pajahati, na upādiyati? Rūpaṁ pajahati, na upādiyati; vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ pajahati, na upādiyati. Kiñca visineti, na ussineti? Rūpaṁ visineti, na ussineti; vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ visineti, na ussineti. Kiñca vidhūpeti, na sandhūpeti? Rūpaṁ vidhūpeti, na sandhūpeti; vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ vidhūpeti, na sandhūpeti. 13 Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi … saññāyapi … saṅkhāresupi … viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 14 Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu nevācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito; neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito; neva visineti na ussineti, visinetvā ṭhito; neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhito Kiñca nevācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito? Rūpaṁ nevācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito; vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ nevācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito. Kiñca neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito? Rūpaṁ neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito; vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito. Kiñca neva visineti na ussineti, visinetvā ṭhito? Rūpaṁ neva visineti na ussineti, visinetvā ṭhito; vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ neva visineti na ussineti, visinetvā ṭhito. Kiñca neva vidhūpeti na sandhūpeti, vidhūpetvā ṭhito? Rūpaṁ neva vidhūpeti na sandhūpeti, vidhūpetvā ṭhito; vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ neva vidhūpeti na sandhūpeti, vidhūpetvā ṭhito. Evaṁvimuttacittaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti: 15 ‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Yassa te nābhijānāma, yampi 1227 --- sn22 79:15 nissāya jhāyasī’”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.153 15. Diṭṭhivagga Nocamesiyāsutta |153| Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘no cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘no cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti. Vedanāya sati … saññāya sati … saṅkhāresu sati … viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa, evaṁ diṭṭhi uppajjati: ‘no cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘no cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya: ‘no cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.4 1. Nakulapituvagga Dutiyahāliddikānisutta |4| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare papāte pabbate. Atha kho hāliddikāni gahapati yenāyasmā mahākaccāno …pe… ekamantaṁ nisinno kho hāliddikāni gahapati āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: “vuttamidaṁ, bhante, bhagavatā sakkapañhe: ‘ye te samaṇabrāhmaṇā taṇhāsaṅkhayavimuttā, te accantaniṭṭhā accantayogakkhemino accantabrahmacārino accantapariyosānā seṭṭhā devamanussānan’ti. 2 Imassa nu kho, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti? 3 “Rūpadhātuyā kho, gahapati, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā ‘cittaṁ suvimuttanti’ vuccati. 4 Vedanādhātuyā kho, gahapati … saññādhātuyā kho, gahapati … saṅkhāradhātuyā kho, gahapati … viññāṇadhātuyā kho, gahapati, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā ‘cittaṁ suvimuttanti’ vuccati. 5 Iti kho, gahapati, yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā sakkapañhe: ‘ye te samaṇabrāhmaṇā taṇhāsaṅkhayavimuttā te accantaniṭṭhā accantayogakkhemino accantabrahmacārino accantapariyosānā seṭṭhā devamanussānan’ti. 6 Imassa kho, gahapati, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.80 8. Khajjanīyavagga Piṇḍolyasutta |80| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho bhagavā kismiñcideva pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ paṇāmetvā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kapilavatthuṁ piṇḍāya pāvisi. Kapilavatthusmiṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena mahāvanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. Mahāvanaṁ ajjhogāhetvā beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāraṁ nisīdi. 2 Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “mayā kho bhikkhusaṅgho pabāḷho. Santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ. Tesaṁ mamaṁ apassantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi nāma vacchassa taruṇassa mātaraṁ apassantassa siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo; evameva santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ tesaṁ mamaṁ apassantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi nāma bījānaṁ taruṇānaṁ udakaṁ alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo; evameva santettha …pe… tesaṁ mamaṁ alabhantānaṁ dassanāya siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. Yannūnāhaṁ yatheva mayā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito, evameva etarahi anuggaṇheyyaṁ bhikkhusaṅghan”ti. 3 Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā 1228 --- sn22 80:3 cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Bhagavatā, bhante, bhikkhusaṅgho pabāḷho. Santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ. Tesaṁ bhagavantaṁ apassantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi nāma vacchassa taruṇassa mātaraṁ apassantassa siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo; evameva santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ tesaṁ bhagavantaṁ apassantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi nāma bījānaṁ taruṇānaṁ udakaṁ alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo; evameva santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ, tesaṁ bhagavantaṁ alabhantānaṁ dassanāya siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. Abhinandatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṁ; abhivadatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṁ. Yatheva bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito, evameva etarahi anuggaṇhātu bhikkhusaṅghan”ti. 4 Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho brahmā sahampati bhagavato adhivāsanaṁ viditvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. 5 Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena nigrodhārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi yathā te bhikkhū ekadvīhikāya sārajjamānarūpā yenāhaṁ tenupasaṅkameyyuṁ. Tepi bhikkhū ekadvīhikāya sārajjamānarūpā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: 6 “Antamidaṁ, bhikkhave, jīvikānaṁ yadidaṁ piṇḍolyaṁ. Abhisāpoyaṁ, bhikkhave, lokasmiṁ piṇḍolo vicarasi pattapāṇīti. Tañca kho etaṁ, bhikkhave, kulaputtā upenti atthavasikā, atthavasaṁ paṭicca; neva rājābhinītā, na corābhinītā, na iṇaṭṭā, na bhayaṭṭā, na ājīvikāpakatā; api ca kho otiṇṇāmha jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇā dukkhaparetā appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. 7 Evaṁ pabbajito cāyaṁ, bhikkhave, kulaputto. So ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo. Seyyathāpi, bhikkhave, chavālātaṁ ubhatopadittaṁ majjhe gūthagataṁ, neva gāme kaṭṭhatthaṁ pharati, nāraññe kaṭṭhatthaṁ pharati. Tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi gihibhogā ca parihīno, sāmaññatthañca na paripūreti. 8 Tayome, bhikkhave, akusalavitakkā—kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṁsāvitakko. Ime ca bhikkhave, tayo akusalavitakkā kva aparisesā nirujjhanti? Catūsu vā satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittassa viharato animittaṁ vā samādhiṁ bhāvayato. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva animitto samādhi bhāvetuṁ. Animitto, bhikkhave, samādhi bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso. 9 Dvemā, bhikkhave, diṭṭhiyo—bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca. Tatra kho, bhikkhave, sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘atthi nu kho taṁ kiñci lokasmiṁ yamahaṁ upādiyamāno na vajjavā assan’ti? So evaṁ pajānāti: ‘natthi nu kho taṁ kiñci lokasmiṁ yamahaṁ upādiyamāno na vajjavā assaṁ. Ahañhi rūpaññeva upādiyamāno upādiyeyyaṁ vedanaññeva … saññaññeva … saṅkhāreyeva viññāṇaññeva upādiyamāno upādiyeyyaṁ. Tassa me assa upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhaveyyuṁ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo assā’ti. 10 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … 1229 --- sn22 80:10 viññāṇaṁ …pe… tasmātiha, bhikkhave, evaṁ passaṁ … nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.58 6. Upayavagga Sammāsambuddhasutta |58| Sāvatthinidānaṁ. “Tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto paññāvimuttoti vuccati. 2 Tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho vedanāya nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto vedanāya nibbidā …pe… paññāvimuttoti vuccati. 3 Tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto paññāvimuttoti vuccati. 4 Tatra kho, bhikkhave, ko viseso, ko adhippayāso, kiṁ nānākaraṇaṁ, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunā”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 5 “Tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā maggaññū, maggavidū, maggakovido; maggānugā ca, bhikkhave, etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso, ayaṁ adhippayāso, idaṁ nānākaraṇaṁ tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.66 7. Arahantavagga Aniccasutta |66| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu …pe… ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Yaṁ kho, bhikkhu, aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo”ti. “Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, sugatā”ti. 2 “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ kho, bhante, aniccaṁ; tatra me chando pahātabbo. Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ aniccaṁ; tatra me chando pahātabbo. Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 3 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ kho, bhikkhu, aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. Vedanā aniccā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ aniccaṁ; tatra kho te chando pahātabbo. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.129 13. Avijjāvagga Assādasutta |129| Bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “‘avijjā, avijjā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā; kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti? 2 “Idhāvuso assutavā puthujjano rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 22.117 12. Dhammakathikavagga Bandhanasutta |117| Sāvatthinidānaṁ. “Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī …pe… sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, assutavā puthujjano rūpabandhanabaddho santarabāhirabandhanabaddho atīradassī apāradassī, baddho jīyati baddho mīyati baddho asmā lokā paraṁ lokaṁ gacchati. Vedanaṁ attato samanupassati …pe… vedanāya vā attānaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, assutavā puthujjano vedanābandhanabaddho santarabāhirabandhanabaddho atīradassī apāradassī, baddho 1230 --- sn22 117:1 jīyati baddho mīyati baddho asmā lokā paraṁ lokaṁ gacchati. Saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, assutavā puthujjano viññāṇabandhanabaddho santarabāhirabandhanabaddho atīradassī apāradassī, baddho jīyati baddho mīyati baddho asmā lokā paraṁ lokaṁ gacchati. 2 Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī …pe… sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sutavā ariyasāvako na rūpabandhanabaddho, na santarabāhirabandhanabaddho, tīradassī, pāradassī; ‘parimutto so dukkhasmā’ti vadāmi. Na vedanaṁ attato …pe… na saññaṁ attato …pe… na saṅkhāre attato …pe… na viññāṇaṁ attato samanupassati …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, sutavā ariyasāvako na viññāṇabandhanabaddho, na santarabāhirabandhanabaddho, tīradassī, pāradassī, ‘parimutto so dukkhasmā’ti vadāmī”ti. Pañcamaṁ. sn25 0 Saṁyutta Nikāya 25.1 1. Cakkhuvagga Cakkhusutta |1| Sāvatthinidānaṁ. “Cakkhuṁ, bhikkhave, aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi; sotaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi; ghānaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi; jivhā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; kāyo anicco vipariṇāmi aññathābhāvi; mano anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati—ayaṁ vuccati saddhānusārī, okkanto sammattaniyāmaṁ, sappurisabhūmiṁ okkanto, vītivatto puthujjanabhūmiṁ; abhabbo taṁ kammaṁ kātuṁ, yaṁ kammaṁ katvā nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjeyya; abhabbo ca tāva kālaṁ kātuṁ yāva na sotāpattiphalaṁ sacchikaroti. 2 Yassa kho, bhikkhave, ime dhammā evaṁ paññāya mattaso nijjhānaṁ khamanti, ayaṁ vuccati: ‘dhammānusārī, okkanto sammattaniyāmaṁ, sappurisabhūmiṁ okkanto, vītivatto puthujjanabhūmiṁ; abhabbo taṁ kammaṁ kātuṁ, yaṁ kammaṁ katvā nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjeyya; abhabbo ca tāva kālaṁ kātuṁ yāva na sotāpattiphalaṁ sacchikaroti’. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ pajānāti evaṁ passati, ayaṁ vuccati: ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano’”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 25.5 1. Cakkhuvagga Samphassajasutta |5| Sāvatthinidānaṁ. “Cakkhusamphassajā, bhikkhave, vedanā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; sotasamphassajā vedanā …pe… ghānasamphassajā vedanā …pe… jivhāsamphassajā vedanā …pe… kāyasamphassajā vedanā …pe… manosamphassajā vedanā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati ‘saddhānusārī …pe… sambodhiparāyano’”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 25.10 1. Cakkhuvagga Khandhasutta |10| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi; vedanā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; saññā … saṅkhārā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino; viññāṇaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati saddhānusārī, okkanto sammattaniyāmaṁ, sappurisabhūmiṁ okkanto, vītivatto puthujjanabhūmiṁ; abhabbo taṁ kammaṁ kātuṁ, yaṁ kammaṁ katvā nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjeyya; abhabbo ca tāva kālaṁ kātuṁ yāva na sotāpattiphalaṁ sacchikaroti. 2 Yassa kho, bhikkhave, ime dhammā evaṁ paññāya mattaso nijjhānaṁ khamanti, ayaṁ vuccati: ‘dhammānusārī, okkanto sammattaniyāmaṁ, sappurisabhūmiṁ okkanto, vītivatto puthujjanabhūmiṁ; abhabbo taṁ kammaṁ kātuṁ, yaṁ kammaṁ katvā nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjeyya; abhabbo ca tāva kālaṁ kātuṁ yāva na sotāpattiphalaṁ sacchikaroti’. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ pajānāti evaṁ passati, ayaṁ vuccati: ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano’”ti. Dasamaṁ. Cakkhuvaggo paṭhamo. 3 Tassuddānaṁ Cakkhu rūpañca viññāṇaṁ, phasso ca vedanāya ca; Saññā ca cetanā taṇhā, dhātu khandhena te dasāti. Okkantasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta 1231 --- sn25 4:0 Nikāya 25.4 1. Cakkhuvagga Samphassasutta |4| Sāvatthinidānaṁ. “Cakkhusamphasso, bhikkhave, anicco vipariṇāmī aññathābhāvī; sotasamphasso … ghānasamphasso … jivhāsamphasso … kāyasamphasso … manosamphasso anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati ‘saddhānusārī …pe… sambodhiparāyano’”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 25.3 1. Cakkhuvagga Viññāṇasutta |3| Sāvatthinidānaṁ. “Cakkhuviññāṇaṁ, bhikkhave, aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi; sotaviññāṇaṁ … ghānaviññāṇaṁ … jivhāviññāṇaṁ … kāyaviññāṇaṁ … manoviññāṇaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Yo bhikkhave …pe… sambodhiparāyano”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 25.8 1. Cakkhuvagga Rūpataṇhāsutta |8| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpataṇhā, bhikkhave, aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; saddataṇhā … gandhataṇhā … rasataṇhā … phoṭṭhabbataṇhā … dhammataṇhā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati ‘saddhānusārī …pe… sambodhiparāyano’”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 25.7 1. Cakkhuvagga Rūpasañcetanāsutta |7| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpasañcetanā, bhikkhave, aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; saddasañcetanā … gandhasañcetanā … rasasañcetanā … phoṭṭhabbasañcetanā … dhammasañcetanā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati ‘saddhānusārī …pe… sambodhiparāyano’”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 25.2 1. Cakkhuvagga Rūpasutta |2| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpā, bhikkhave, aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino; saddā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino; gandhā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino; rasā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino; phoṭṭhabbā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino; dhammā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati saddhānusārī, okkanto sammattaniyāmaṁ, sappurisabhūmiṁ okkanto, vītivatto puthujjanabhūmiṁ; abhabbo taṁ kammaṁ kātuṁ, yaṁ kammaṁ katvā nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjeyya; abhabbo ca tāva kālaṁ kātuṁ yāva na sotāpattiphalaṁ sacchikaroti. 2 Yassa kho, bhikkhave, ime dhammā evaṁ paññāya mattaso nijjhānaṁ khamanti, ayaṁ vuccati: ‘dhammānusārī, okkanto sammattaniyāmaṁ, sappurisabhūmiṁ okkanto, vītivatto puthujjanabhūmiṁ; abhabbo taṁ kammaṁ kātuṁ, yaṁ kammaṁ katvā nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjeyya; abhabbo ca tāva kālaṁ kātuṁ yāva na sotāpattiphalaṁ sacchikaroti’. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ pajānāti evaṁ passati, ayaṁ vuccati: ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano’”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 25.9 1. Cakkhuvagga Pathavīdhātusutta |9| Sāvatthinidānaṁ. “Pathavīdhātu, bhikkhave, aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; āpodhātu … tejodhātu … vāyodhātu … ākāsadhātu … viññāṇadhātu aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati ‘saddhānusārī …pe… sambodhiparāyano’”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 25.6 1. Cakkhuvagga Rūpasaññāsutta |6| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpasaññā, bhikkhave, aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; saddasaññā … gandhasaññā … rasasaññā … phoṭṭhabbasaññā … dhammasaññā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati ‘saddhānusārī …pe… sambodhiparāyano’”ti. Chaṭṭhaṁ. sn50 0 Saṁyutta Nikāya 50.23 3. Balakaraṇīyavagga Balakaraṇīyavagga |23-34| (Balakaraṇīyavaggo vitthāretabbo.) 2 Tassuddānaṁ Balaṁ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā; Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti. 0 Saṁyutta Nikāya 50.1–12 1. Gaṅgāpeyyālavagga Balādisutta |1-12| “Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca balānīti. Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo 1232 --- sn50 1-12:1 nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhābalaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, vīriyabalaṁ …pe… satibalaṁ … samādhibalaṁ … paññābalaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Dvādasamaṁ. Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato; Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 50.55–66 6. Punagaṅgāpeyyālavagga Pācīnādisutta |55-66| “Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu, saddhābalaṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ … evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Vitthāretabbā. Dvādasamaṁ. Gaṅgāpeyyālavaggo chaṭṭho. 2 Tassuddānaṁ Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato; Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 50.35 4. Esanāvagga Esanāvagga |35-44| (Esanāvaggo vitthāretabbo.) 2 Tassuddānaṁ Esanā vidhā āsavo, Bhavo ca dukkhatā tisso; Khilaṁ malañca nīgho ca, Vedanā taṇhā tasinā cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 50.89–98 8. Punaesanāvagga Punaesanādisutta |89-98| (Evaṁ esanāpāḷi vitthāretabbā—rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ.) Esanāvaggo navamo. 2 Tassuddānaṁ Esanā vidhā āsavo, Bhavo ca dukkhatā tisso; Khilaṁ malañca nīgho ca, Vedanā taṇhā tasinā cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 50.77 7. Punabalakaraṇīyavagga Punabalakaraṇīyavagga |77-88| (Appamādavagga-balakaraṇīyavaggā vitthāretabbā.) 0 Saṁyutta Nikāya 50.13 2. Appamādavagga Appamādavagga |13-22| (Appamādavaggo vitthāretabbo.) 2 Tassuddānaṁ Tathāgataṁ padaṁ kūṭaṁ, mūlaṁ sārena vassikaṁ; Rājā candimasūriyā, vatthena dasamaṁ padanti. 0 Saṁyutta Nikāya 50.99–108 9. Punaoghavagga Punaoghādisutta |99-108| “Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ avijjā—imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya pañca balāni bhāvetabbāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhābalaṁ bhāveti …pe… paññābalaṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya imāni pañca balāni bhāvetabbānī”ti. Dasamaṁ. Oghavaggo dasamo. 2 Tassuddānaṁ Ogho yogo upādānaṁ, ganthā anusayena ca; Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti. Balasaṁyuttaṁ chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 50.45–54 5. Oghavagga Oghādisutta |45-54| “Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā—imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya pañca balāni bhāvetabbāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu, saddhābalaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, vīriyabalaṁ …pe… satibalaṁ … samādhibalaṁ … paññābalaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya imāni pañca balāni bhāvetabbānī”ti. (Evaṁ vitthāretabbā.) 0 Saṁyutta Nikāya 50.67 6. Punagaṅgāpeyyālavagga Punaappamādavagga |67-76| On Display: Title of Section Only sn32 0 Saṁyutta Nikāya 32.55 1. 1233 --- sn32 55:0 Valāhakavagga Abbhavalāhakasutta |55| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yenekadā abbhaṁ hotī”ti? “Santi, bhikkhu, abbhavalāhakā nāma devā. Tesaṁ yadā evaṁ hoti: ‘yannūna mayaṁ sakāya ratiyā vaseyyāmā’ti, tesaṁ taṁ cetopaṇidhimanvāya abbhaṁ hoti. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yenekadā abbhaṁ hotī”ti. Pañcapaññāsamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 32.3–12 1. Valāhakavagga Sītavalāhakadānūpakārasuttadasaka |3-12| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sītavalāhakānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. Tassa sutaṁ hoti: ‘sītavalāhakā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sītavalāhakānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So annaṁ deti …pe… padīpeyyaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sītavalāhakānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sītavalāhakānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Dvādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 32.54 1. Valāhakavagga Uṇhavalāhakasutta |54| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yenekadā uṇhaṁ hotī”ti? “Santi, bhikkhu, uṇhavalāhakā nāma devā. Tesaṁ yadā evaṁ hoti: ‘yannūna mayaṁ sakāya ratiyā vaseyyāmā’ti, tesaṁ taṁ cetopaṇidhimanvāya uṇhaṁ hoti. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yenekadā uṇhaṁ hotī”ti. Catupaññāsamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 32.2 1. Valāhakavagga Sucaritasutta |2| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā valāhakakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. Tassa sutaṁ hoti: ‘valāhakakāyikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā valāhakakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā valāhakakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā valāhakakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 32.57 1. Valāhakavagga Vassavalāhakasutta |57| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yenekadā devo vassatī”ti? “Santi, bhikkhu, vassavalāhakā nāma devā. Tesaṁ yadā evaṁ hoti: ‘yannūna mayaṁ sakāya ratiyā vaseyyāmā’ti, tesaṁ taṁ cetopaṇidhimanvāya devo vassati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yenekadā devo vassatī”ti. Sattapaññāsamaṁ. Sattapaññāsasuttantaṁ niṭṭhitaṁ. Valāhakavaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Suddhikaṁ sucaritañca, dānūpakārapaññāsaṁ; Sītaṁ uṇhañca abbhañca, vātavassavalāhakāti. Valāhakasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 32.1 1. Valāhakavagga Suddhikasutta |1| Sāvatthinidānaṁ. “Valāhakakāyike vo, bhikkhave, deve desessāmi. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, valāhakakāyikā devā? Santi, bhikkhave, sītavalāhakā devā; santi uṇhavalāhakā devā; santi abbhavalāhakā devā; santi vātavalāhakā devā; santi vassavalāhakā devā—ime vuccanti, bhikkhave, ‘valāhakakāyikā devā’”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 32.13–52 1. Valāhakavagga Uṇhavalāhakadānūpakārasutta |13-52| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā uṇhavalāhakānaṁ devānaṁ …pe… abbhavalāhakānaṁ devānaṁ …pe… vātavalāhakānaṁ devānaṁ …pe… vassavalāhakānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. Tassa sutaṁ hoti: ‘vassavalāhakā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā vassavalāhakānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So annaṁ deti …pe… padīpeyyaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ 1234 --- sn32 13-52:1 maraṇā vassavalāhakānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā vassavalāhakānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Dvepaññāsamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 32.53 1. Valāhakavagga Sītavalāhakasutta |53| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yenekadā sītaṁ hotī”ti? “Santi, bhikkhu, sītavalāhakā nāma devā. Tesaṁ yadā evaṁ hoti: ‘yannūna mayaṁ sakāya ratiyā vaseyyāmā’ti, tesaṁ taṁ cetopaṇidhimanvāya sītaṁ hoti. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yenekadā sītaṁ hotī”ti. Tepaññāsamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 32.56 1. Valāhakavagga Vātavalāhakasutta |56| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yenekadā vāto hotī”ti? “Santi, bhikkhu, vātavalāhakā nāma devā. Tesaṁ yadā evaṁ hoti: ‘yannūna mayaṁ sakāya ratiyā vaseyyāmā’ti, tesaṁ taṁ cetopaṇidhimanvāya vāto hoti. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yenekadā vāto hotī”ti. Chappaññāsamaṁ. sn35 0 Saṁyutta Nikāya 35.165 16. Nandikkhayavagga Micchādiṭṭhipahānasutta |165| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato micchādiṭṭhi pahīyatī”ti? 2 “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Rūpe aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Cakkhuviññāṇaṁ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Cakkhusamphassaṁ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato micchādiṭṭhi pahīyatī”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.64 7. Migajālavagga Dutiyamigajālasutta |64| Atha kho āyasmā migajālo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā migajālo bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 2 “Santi kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Nandisamudayā dukkhasamudayo, migajālāti vadāmi …pe… santi ca kho, migajāla, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi ca kho, migajāla, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Nandisamudayā dukkhasamudayo, migajālāti vadāmi. 3 Santi ca kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. Nandinirodhā dukkhanirodho, migajālāti vadāmi …pe… santi ca kho, migajāla, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā …pe… santi ca kho, migajāla, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. Nandinirodhā dukkhanirodho, migajālāti vadāmī”ti. 4 Atha kho āyasmā migajālo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā migajālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharato nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā 1235 --- sn35 64:4 upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā migajālo arahataṁ ahosīti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.82 8. Gilānavagga Lokapañhāsutta |82| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 2 “‘Loko, loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, lokoti vuccatī”ti? “‘Lujjatī’ti kho, bhikkhu, tasmā lokoti vuccati. Kiñca lujjati? Cakkhu kho, bhikkhu, lujjati. Rūpā lujjanti, cakkhuviññāṇaṁ lujjati, cakkhusamphasso lujjati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi lujjati …pe… jivhā lujjati …pe… mano lujjati, dhammā lujjanti, manoviññāṇaṁ lujjati, manosamphasso lujjati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi lujjati. Lujjatīti kho, bhikkhu, tasmā lokoti vuccatī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.100 10. Saḷavagga Paṭisallānasutta |100| “Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? ‘Cakkhu aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘rūpā aniccā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘cakkhuviññāṇaṁ aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘cakkhusamphasso anicco’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānātī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.204 17. Saṭṭhipeyyālavagga Ajjhattātītayadaniccasutta |204| “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ atītaṁ. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… jivhā aniccā atītā. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… mano anicco atīto. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.20 2. Yamakavagga Dutiyābhinandasutta |20| “Yo, bhikkhave, rūpe abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo sadde …pe… gandhe … rase … phoṭṭhabbe … dhamme abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmā”ti vadāmi. 2 “Yo ca kho, bhikkhave, rūpe nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmā”ti vadāmi. Yo sadde …pe… gandhe … rase … phoṭṭhabbe … dhamme nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmā”ti vadāmi. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.225 17. Saṭṭhipeyyālavagga Bāhirāyatanaaniccasutta |225| “Rūpā, bhikkhave, aniccā. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā aniccā. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.121 12. Lokakāmaguṇavagga Rāhulovādasutta |121| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācaniyā dhammā; yannūnāhaṁ rāhulaṁ uttariṁ āsavānaṁ khaye vineyyan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ rāhulaṁ āmantesi: “gaṇhāhi, rāhula, nisīdanaṁ. Yena andhavanaṁ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā rāhulo bhagavato paṭissutvā nisīdanaṁ ādāya bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. 2 Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni bhagavantaṁ anubandhāni honti: “ajja bhagavā āyasmantaṁ rāhulaṁ uttariṁ āsavānaṁ khaye vinessatī”ti. Atha kho bhagavā andhavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho rāhulo bhagavantaṁ 1236 --- sn35 121:2 abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rāhulaṁ bhagavā etadavoca: 3 “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 4 “Aniccaṁ, bhante”. 5 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 6 “Dukkhaṁ, bhante”. 7 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 8 “No hetaṁ, bhante”. (…) 9 “Rūpā niccā vā aniccā vā”ti? 10 “Aniccā, bhante” …pe…. 11 “Cakkhuviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 12 “Aniccaṁ, bhante” …pe…. 13 “Cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti? 14 “Anicco, bhante” …pe…. 15 “Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 16 “Aniccaṁ, bhante”. 17 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 18 “Dukkhaṁ, bhante”. 19 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 20 “No hetaṁ, bhante” …pe…. 21 “Jivhā niccā vā aniccā vā”ti? 22 “Aniccā, bhante” …pe…. 23 “Jivhāviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 24 “Aniccaṁ, bhante” …pe…. 25 “Jivhāsamphasso nicco vā anicco vā”ti? 26 “Anicco, bhante” …pe…. 27 “Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 28 “Aniccaṁ, bhante”. 29 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 30 “Dukkhaṁ, bhante”. 31 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 32 “No hetaṁ, bhante” …pe…. 33 “Mano nicco vā anicco vā”ti? 34 “Anicco, bhante”. 35 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 36 “Dukkhaṁ, bhante”. 37 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 38 “No hetaṁ, bhante”. 39 “Dhammā niccā vā aniccā vā”ti? 40 “Aniccā, bhante” …pe…. 41 “Manoviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 42 “Aniccaṁ, bhante” …pe…. 43 “Manosamphasso nicco vā anicco vā”ti? 44 “Anicco, bhante” …pe…. 45 “Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 46 “Aniccaṁ, bhante”. 47 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 48 “Dukkhaṁ, bhante”. 49 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 50 “No hetaṁ, bhante”. 51 “Evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati …pe… jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati …pe…. 52 Manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 53 Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne āyasmato rāhulassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci. Anekānañca devatāsahassānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.240 19. Āsīvisavagga Kummopamasutta |240| “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, kummo kacchapo sāyanhasamayaṁ anunadītīre gocarapasuto ahosi. Siṅgālopi kho, bhikkhave, sāyanhasamayaṁ anunadītīre gocarapasuto ahosi. Addasā kho, bhikkhave, kummo kacchapo siṅgālaṁ dūratova gocarapasutaṁ. Disvāna soṇḍipañcamāni aṅgāni sake kapāle samodahitvā appossukko tuṇhībhūto 1237 --- sn35 240:1 saṅkasāyati. Siṅgālopi kho, bhikkhave, addasa kummaṁ kacchapaṁ dūratova gocarapasutaṁ. Disvāna yena kummo kacchapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kummaṁ kacchapaṁ paccupaṭṭhito ahosi: ‘yadāyaṁ kummo kacchapo soṇḍipañcamānaṁ aṅgānaṁ aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgaṁ abhininnāmessati, tattheva naṁ gahetvā uddālitvā khādissāmī’ti. Yadā kho, bhikkhave, kummo kacchapo soṇḍipañcamānaṁ aṅgānaṁ aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgaṁ na abhininnāmi, atha siṅgālo kummamhā nibbijja pakkāmi, otāraṁ alabhamāno. 2 Evameva kho, bhikkhave, tumhepi māro pāpimā satataṁ samitaṁ paccupaṭṭhito: ‘appeva nāmāhaṁ imesaṁ cakkhuto vā otāraṁ labheyyaṁ …pe… jivhāto vā otāraṁ labheyyaṁ …pe… manato vā otāraṁ labheyyan’ti. Tasmātiha, bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharatha. Cakkhunā rūpaṁ disvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mā anubyañjanaggāhino. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjatha, rakkhatha cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjatha. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya mā nimittaggāhino ahuvattha, mā anubyañjanaggāhino. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjatha, rakkhatha manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjatha. Yato tumhe, bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharissatha, atha tumhehipi māro pāpimā nibbijja pakkamissati, otāraṁ alabhamāno—kummamhāva siṅgāloti. 3 Kummova aṅgāni sake kapāle, Samodahaṁ bhikkhu manovitakke; Anissito aññamaheṭhayāno, Parinibbuto nūpavadeyya kañcī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.144 14. Devadahavagga Bāhiradukkhahetusutta |144| “Rūpā, bhikkhave, dukkhā. Yopi hetu, yopi paccayo rūpānaṁ uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūtā, bhikkhave, rūpā kuto sukhā bhavissanti. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā dukkhā. Yopi hetu, yopi paccayo dhammānaṁ uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūtā, bhikkhave, dhammā kuto sukhā bhavissanti. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.33–42 4. Jātidhammavagga Jātidhammādisuttadasaka |33| Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho …pe… “sabbaṁ, bhikkhave, jātidhammaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ jātidhammaṁ? Cakkhu, bhikkhave, jātidhammaṁ. Rūpā … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphasso jātidhammo. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi jātidhammaṁ …pe… jivhā … rasā … jivhāviññāṇaṁ … jivhāsamphasso … yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi jātidhammaṁ. Kāyo …pe… mano jātidhammo, dhammā jātidhammā, manoviññāṇaṁ jātidhammaṁ, manosamphasso jātidhammo. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi jātidhammaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi … cakkhuviññāṇepi … cakkhusamphassepi …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ. |34| “Sabbaṁ, bhikkhave, jarādhammaṁ … saṅkhittaṁ. Dutiyaṁ. |35| “Sabbaṁ, bhikkhave, byādhidhammaṁ … saṅkhittaṁ. Tatiyaṁ. |36| “Sabbaṁ, bhikkhave, maraṇadhammaṁ … saṅkhittaṁ. Catutthaṁ. |37| “Sabbaṁ, bhikkhave, sokadhammaṁ … saṅkhittaṁ. Pañcamaṁ. |38| “Sabbaṁ, bhikkhave, saṅkilesikadhammaṁ … saṅkhittaṁ. Chaṭṭhaṁ. |39| “Sabbaṁ, bhikkhave, khayadhammaṁ … saṅkhittaṁ. Sattamaṁ. |40| “Sabbaṁ, bhikkhave, vayadhammaṁ … saṅkhittaṁ. Aṭṭhamaṁ. |41| “Sabbaṁ, bhikkhave, samudayadhammaṁ … saṅkhittaṁ. Navamaṁ. |42| “Sabbaṁ, bhikkhave, nirodhadhammaṁ … saṅkhittaṁ. Dasamaṁ. Jātidhammavaggo catuttho. 2 Tassuddānaṁ Jātijarābyādhimaraṇaṁ, Soko ca saṅkilesikaṁ; Khayavayasamudayaṁ, Nirodhadhammena te dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.135 14. Devadahavagga Khaṇasutta |135| “Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṁ vo, bhikkhave, khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāya. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, chaphassāyatanikā nāma nirayā. Tattha yaṁ kiñci cakkhunā rūpaṁ passati aniṭṭharūpaṁyeva passati, no 1238 --- sn35 135:1 iṭṭharūpaṁ; akantarūpaṁyeva passati, no kantarūpaṁ; amanāparūpaṁyeva passati, no manāparūpaṁ. Yaṁ kiñci sotena saddaṁ suṇāti …pe… yaṁ kiñci ghānena gandhaṁ ghāyati …pe… yaṁ kiñci jivhāya rasaṁ sāyati …pe… yaṁ kiñci kāyena phoṭṭhabbaṁ phusati …pe… yaṁ kiñci manasā dhammaṁ vijānāti aniṭṭharūpaṁyeva vijānāti, no iṭṭharūpaṁ; akantarūpaṁyeva vijānāti, no kantarūpaṁ; amanāparūpaṁyeva vijānāti, no manāparūpaṁ. Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṁ vo, bhikkhave, khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāya. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, chaphassāyatanikā nāma saggā. Tattha yaṁ kiñci cakkhunā rūpaṁ passati iṭṭharūpaṁyeva passati, no aniṭṭharūpaṁ; kantarūpaṁyeva passati, no akantarūpaṁ; manāparūpaṁyeva passati, no amanāparūpaṁ …pe… yaṁ kiñci jivhāya rasaṁ sāyati …pe… yaṁ kiñci manasā dhammaṁ vijānāti iṭṭharūpaṁyeva vijānāti, no aniṭṭharūpaṁ; kantarūpaṁyeva vijānāti, no akantarūpaṁ; manāparūpaṁyeva vijānāti, no amanāparūpaṁ. Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṁ vo, bhikkhave, khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāyā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.231 18. Samuddavagga Khīrarukkhopamasutta |231| “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu yo rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno tassa parittā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti pariyādiyantevassa cittaṁ; ko pana vādo adhimattānaṁ. Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo, so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno …pe…. 2 Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu yo rāgo so atthi …pe…. 3 Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno, tassa parittā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti pariyādiyantevassa cittaṁ; ko pana vādo adhimattānaṁ. Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo, so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, khīrarukkho assattho vā nigrodho vā pilakkho vā udumbaro vā daharo taruṇo komārako. Tamenaṁ puriso tiṇhāya kuṭhāriyā yato yato ābhindeyya āgaccheyya khīran”ti? “Evaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Yañhi, bhante, khīraṁ taṁ atthī”ti. 5 “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu yo rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno, tassa parittā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti pariyādiyantevassa cittaṁ; ko pana vādo adhimattānaṁ. Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno …pe…. 6 Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu yo rāgo so atthi …pe…. 7 Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno, tassa parittā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti pariyādiyantevassa cittaṁ; ko pana vādo adhimattānaṁ. Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno. 8 Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti nevassa cittaṁ pariyādiyanti; ko pana vādo parittānaṁ. Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno …pe…. 9 Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā 1239 --- sn35 231:9 bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu …pe… manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti nevassa cittaṁ pariyādiyanti; ko pana vādo parittānaṁ. Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno. Seyyathāpi, bhikkhave, khīrarukkho assattho vā nigrodho vā pilakkho vā udumbaro vā sukkho kolāpo terovassiko. Tamenaṁ puriso tiṇhāya kuṭhāriyā yato yato ābhindeyya āgaccheyya khīran”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Yañhi, bhante, khīraṁ taṁ natthī”ti. 10 “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti nevassa cittaṁ pariyādiyanti; ko pana vādo parittānaṁ. Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno …pe…. 11 Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu …pe…. 12 Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti; ko pana vādo parittānaṁ. Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.188 17. Saṭṭhipeyyālavagga Ajjhattapaccuppannāniccasutta |188| “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ paccuppannaṁ …pe… jivhā aniccā paccuppannā …pe… mano anicco paccuppanno. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.150 15. Navapurāṇavagga Nibbānasappāyapaṭipadāsutta |150| “Nibbānasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha …pe… katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā? Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 2 “Aniccaṁ, bhante”. 3 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 4 “Dukkhaṁ, bhante”. 5 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 6 “No hetaṁ, bhante”. 7 “Rūpā niccā vā aniccā vā”ti? 8 “Aniccā, bhante”. 9 “Cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphasso …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 10 “Aniccaṁ, bhante”. 11 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 12 “Dukkhaṁ, bhante”. 13 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 14 “No hetaṁ, bhante”. 15 “Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.89 9. Channavagga Bāhiyasutta |89| Atha kho āyasmā bāhiyo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā bāhiyo bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 2 “Taṁ kiṁ maññasi, bāhiya, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 3 “Aniccaṁ, bhante”. 4 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 5 “Dukkhaṁ, bhante”. 6 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 7 “No hetaṁ, bhante”. 8 “Rūpā niccā vā aniccā vā”ti? 9 “Aniccā, bhante” …pe… cakkhuviññāṇaṁ …pe… cakkhusamphasso …pe… yampidaṁ 1240 --- sn35 89:9 manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 10 “Aniccaṁ, bhante”. 11 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 12 “Dukkhaṁ, bhante”. 13 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 14 “No hetaṁ, bhante”. 15 “Evaṁ passaṁ, bāhiya, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 16 Atha kho āyasmā bāhiyo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā bāhiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bāhiyo arahataṁ ahosīti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.96 10. Saḷavagga Parihānadhammasutta |96| “Parihānadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi aparihānadhammañca cha ca abhibhāyatanāni. Taṁ suṇātha. Kathañca, bhikkhave, parihānadhammo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tañce bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Parihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti …pe…. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā uppajjanti …pe… puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tañce bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Parihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti. Evaṁ kho, bhikkhave, parihānadhammo hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, aparihānadhammo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tañce bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Aparihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti …pe…. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā uppajjanti …pe… puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tañce bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Aparihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti. Evaṁ kho, bhikkhave, aparihānadhammo hoti. 5 Katamāni ca, bhikkhave, cha abhibhāyatanāni? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā nuppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘abhibhūtametaṁ āyatanaṁ’. Abhibhāyatanañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti …pe… puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya nuppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘abhibhūtametaṁ āyatanaṁ’. Abhibhāyatanañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti. Imāni vuccanti, bhikkhave, cha abhibhāyatanānī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.1 1. Aniccavagga Ajjhattāniccasutta |1| Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Cakkhuṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ 1241 --- sn35 1:2 sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Sotaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ …pe… ghānaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ …pe… jivhā aniccā. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Kāyo anicco. Yadaniccaṁ …pe… mano anicco. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.70 7. Migajālavagga Upavāṇasandiṭṭhikasutta |70| Atha kho āyasmā upavāṇo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upavāṇo bhagavantaṁ etadavoca: “‘sandiṭṭhiko dhammo, sandiṭṭhiko dhammo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sandiṭṭhiko dhammo hoti, akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti? 2 “Idha pana, upavāṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā rūpappaṭisaṁvedī ca hoti rūparāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ rūpesu rāgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ rūpesu rāgo’ti pajānāti. Yaṁ taṁ, upavāṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā rūpappaṭisaṁvedī ca hoti rūparāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ rūpesu rāgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ rūpesu rāgo’ti pajānāti. Evampi kho, upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhi …pe…. 3 Puna caparaṁ, upavāṇa, bhikkhu jivhāya rasaṁ sāyitvā rasappaṭisaṁvedī ca hoti rasarāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ rasesu rāgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ rasesu rāgo’ti pajānāti. Yaṁ taṁ, upavāṇa, bhikkhu jivhāya rasaṁ sāyitvā rasappaṭisaṁvedī ca hoti rasarāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ rasesu rāgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ rasesu rāgo’ti pajānāti. Evampi kho, upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhi …pe…. 4 Puna caparaṁ, upavāṇa, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya dhammappaṭisaṁvedī ca hoti dhammarāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ dhammesu rāgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ dhammesu rāgo’ti pajānāti. Yaṁ taṁ, upavāṇa, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya dhammappaṭisaṁvedī ca hoti dhammarāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ dhammesu rāgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ dhammesu rāgo’ti pajānāti. Evampi kho, upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhi …pe…. 5 Idha pana, upavāṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā rūpappaṭisaṁvedī ca hoti, no ca rūparāgappaṭisaṁvedī. Asantañca ajjhattaṁ rūpesu rāgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ rūpesu rāgo’ti pajānāti. Yaṁ taṁ, upavāṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā rūpappaṭisaṁvedīhi kho hoti, no ca rūparāgappaṭisaṁvedī. Asantañca ajjhattaṁ rūpesu rāgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ rūpesu rāgo’ti pajānāti. Evampi kho, upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti, akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhi …pe…. 6 Puna caparaṁ, upavāṇa, bhikkhu jivhāya rasaṁ sāyitvā rasappaṭisaṁvedīhi kho hoti, no ca rasarāgappaṭisaṁvedī. Asantañca ajjhattaṁ rasesu rāgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ rasesu rāgo’ti pajānāti …pe…. 7 Puna caparaṁ, upavāṇa, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya dhammappaṭisaṁvedīhi kho hoti, no ca dhammarāgappaṭisaṁvedī. Asantañca ajjhattaṁ dhammesu rāgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ dhammesu rāgo’ti pajānāti. Yaṁ taṁ, upavāṇa, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya dhammappaṭisaṁvedīhi kho hoti, no ca dhammarāgappaṭisaṁvedī. Asantañca ajjhattaṁ dhammesu rāgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ dhammesu rāgo’ti pajānāti. Evampi kho, upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti, akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.15 2. Yamakavagga Paṭhamaassādapariyesanasutta |15| “Cakkhussāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo cakkhussa assādo 1242 --- sn35 15:1 tadajjhagamaṁ. Yāvatā cakkhussa assādo paññāya me so sudiṭṭho. Cakkhussāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo cakkhussa ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā cakkhussa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Cakkhussāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ cakkhussa nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā cakkhussa nissaraṇaṁ, paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ. Sotassāhaṁ, bhikkhave … ghānassāhaṁ, bhikkhave … jivhāyāhaṁ bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo jivhāya assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā jivhāya assādo paññāya me so sudiṭṭho. Jivhāyāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo jivhāya ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā jivhāya ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Jivhāyāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ jivhāya nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā jivhāya nissaraṇaṁ, paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ …pe… manassāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo manassa assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā manassa assādo paññāya me so sudiṭṭho. Manassāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo manassa ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā manassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Manassāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ manassa nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā manassa nissaraṇaṁ, paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ. 2 Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ …pe… paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.114 12. Lokakāmaguṇavagga Paṭhamamārapāsasutta |114| “Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. Baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe…. 2 Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. Baddho so mārabandhanena …pe…. 3 Santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. Baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe… 4 Santi ca kho, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe…. 5 Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe…. 6 Santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.92 9. Channavagga Paṭhamadvayasutta |92| “Dvayaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha. Kiñca, bhikkhave, dvayaṁ? Cakkhuñceva rūpā ca, sotañceva saddā ca, ghānañceva gandhā ca, jivhā ceva rasā ca, kāyo ceva phoṭṭhabbā ca, mano ceva dhammā ca—idaṁ vuccati, bhikkhave, dvayaṁ. 2 Yo, bhikkhave, evaṁ vadeyya: ‘ahametaṁ dvayaṁ paccakkhāya aññaṁ dvayaṁ paññapessāmī’ti, tassa vācāvatthukamevassa. Puṭṭho ca na sampāyeyya. Uttariñca vighātaṁ āpajjeyya. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ, bhikkhave, avisayasmin”ti. 1243 --- sn35 92:2 Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.5 1. Aniccavagga Bāhiradukkhasutta |5| “Rūpā, bhikkhave, dukkhā. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā dukkhā. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.74 8. Gilānavagga Paṭhamagilānasutta |74| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “amukasmiṁ, bhante, vihāre aññataro bhikkhu navo appaññāto ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Sādhu, bhante, bhagavā yena so bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. 2 Atha kho bhagavā navavādañca sutvā gilānavādañca, “appaññāto bhikkhū”ti iti viditvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Addasā kho so bhikkhu bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna mañcake samadhosi. Atha kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “alaṁ, bhikkhu, mā tvaṁ mañcake samadhosi. Santimāni āsanāni paññattāni, tatthāhaṁ nisīdissāmī”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kacci te, bhikkhu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo”ti? 3 “Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo”ti. 4 “Kacci te, bhikkhu, na kiñci kukkuccaṁ, na koci vippaṭisāro”ti? 5 “Taggha me, bhante, anappakaṁ kukkuccaṁ, anappako vippaṭisāro”ti. 6 “Kacci pana taṁ, bhikkhu, attā sīlato upavadatī”ti? 7 “Na kho maṁ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti. 8 “No ce kira te, bhikkhu, attā sīlato upavadati, atha kiñca te kukkuccaṁ ko ca vippaṭisāro”ti? 9 “Na khvāhaṁ, bhante, sīlavisuddhatthaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti. 10 “No ce kira tvaṁ, bhikkhu, sīlavisuddhatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi, atha kimatthaṁ carahi tvaṁ, bhikkhu, mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsī”ti? 11 “Rāgavirāgatthaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti. 12 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, rāgavirāgatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi. Rāgavirāgattho hi, bhikkhu, mayā dhammo desito. Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 13 “Aniccaṁ, bhante”. 14 “ …pe… Sotaṁ … ghānaṁ … jivhā … kāyo … mano nicco vā anicco vā”ti? 15 “Anicco, bhante”. 16 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 17 “Dukkhaṁ, bhante”. 18 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 19 “No hetaṁ, bhante”. 20 “Evaṁ passaṁ, bhikkhu, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 21 Idamavoca bhagavā. Attamano so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tassa bhikkhuno virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.110 11. Yogakkhemivagga Upādāniyasutta |110| “Upādāniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi upādānañca. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, upādāniyā dhammā, katamañca upādānaṁ? Cakkhuṁ, bhikkhave, upādāniyo dhammo. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha upādānaṁ …pe… jivhā upādāniyo dhammo …pe… mano upādāniyo dhammo. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha upādānaṁ. Ime vuccanti, bhikkhave, upādāniyā dhammā, idaṁ upādānan”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.11 1. Aniccavagga Bāhiradukkhātītānāgatasutta |11| “Rūpā, bhikkhave, dukkhā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekkho hoti; anāgate rūpe nābhinandati; paccuppannānaṁ rūpānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti …pe…. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.235 18. Samuddavagga 1244 --- sn35 235:0 Ādittapariyāyasutta |235| “Ādittapariyāyaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, ādittapariyāyo, dhammapariyāyo? Varaṁ, bhikkhave, tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya cakkhundriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva cakkhuviññeyyesu rūpesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya, ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya—nirayaṁ vā, tiracchānayoniṁ vā. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi. 2 Varaṁ, bhikkhave, tiṇhena ayosaṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena sotindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva sotaviññeyyesu saddesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya, ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi. 3 Varaṁ, bhikkhave, tiṇhena nakhacchedanena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena ghānindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva ghānaviññeyyesu gandhesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya. Ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi. 4 Varaṁ, bhikkhave, tiṇhena khurena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena jivhindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva jivhāviññeyyesu rasesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya. Ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi. 5 Varaṁ, bhikkhave, tiṇhāya sattiyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya kāyindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya. Ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi. 6 Varaṁ, bhikkhave, sottaṁ. Sottaṁ kho panāhaṁ, bhikkhave, vañjhaṁ jīvitānaṁ vadāmi, aphalaṁ jīvitānaṁ vadāmi, momūhaṁ jīvitānaṁ vadāmi, na tveva tathārūpe vitakke vitakkeyya yathārūpānaṁ vitakkānaṁ vasaṁ gato saṅghaṁ bhindeyya. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, vañjhaṁ jīvitānaṁ ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi. 7 Tattha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘tiṭṭhatu tāva tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya cakkhundriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi—iti cakkhu aniccaṁ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ, cakkhusamphasso anicco, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ’. 8 Tiṭṭhatu tāva tiṇhena ayosaṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena sotindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi—iti sotaṁ aniccaṁ, saddā aniccā, sotaviññāṇaṁ aniccaṁ, sotasamphasso anicco, yampidaṁ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. 9 Tiṭṭhatu tāva tiṇhena nakhacchedanena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena ghānindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi—iti ghānaṁ aniccaṁ, gandhā aniccā, ghānaviññāṇaṁ aniccaṁ, ghānasamphasso anicco, yampidaṁ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ …pe… tampi aniccaṁ. 10 Tiṭṭhatu tāva tiṇhena khurena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena jivhindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi—iti 1245 --- sn35 235:10 jivhā aniccā, rasā aniccā, jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ, jivhāsamphasso anicco, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati …pe… tampi aniccaṁ. 11 Tiṭṭhatu tāva tiṇhāya sattiyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya kāyindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi—iti kāyo anicco, phoṭṭhabbā aniccā, kāyaviññāṇaṁ aniccaṁ, kāyasamphasso anicco, yampidaṁ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ …pe… tampi aniccaṁ. 12 Tiṭṭhatu tāva sottaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi—iti mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṁ aniccaṁ, manosamphasso anicco, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ”. 13 Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ayaṁ kho, bhikkhave, ādittapariyāyo, dhammapariyāyo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.201–203 17. Saṭṭhipeyyālavagga Bāhirātītādianattasutta |201-203| “Rūpā, bhikkhave, anattā atītā anāgatā paccuppannā. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā anattā atītā anāgatā paccuppannā. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.30 3. Sabbavagga Samugghātasāruppasutta |30| “Sabbamaññitasamugghātasāruppaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmīti. Katamā ca sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasāruppā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ na maññati, cakkhusmiṁ na maññati, cakkhuto na maññati, cakkhuṁ meti na maññati. Rūpe na maññati, rūpesu na maññati, rūpato na maññati, rūpā meti na maññati. Cakkhuviññāṇaṁ na maññati, cakkhuviññāṇasmiṁ na maññati, cakkhuviññāṇato na maññati, cakkhuviññāṇaṁ meti na maññati. Cakkhusamphassaṁ na maññati, cakkhusamphassasmiṁ na maññati, cakkhusamphassato na maññati, cakkhusamphasso meti na maññati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati …pe… jivhaṁ na maññati, jivhāya na maññati, jivhāto na maññati, jivhā meti na maññati. Rase na maññati, rasesu na maññati, rasato na maññati, rasā meti na maññati. Jivhāviññāṇaṁ na maññati, jivhāviññāṇasmiṁ na maññati, jivhāviññāṇato na maññati, jivhāviññāṇaṁ meti na maññati. Jivhāsamphassaṁ na maññati, jivhāsamphassasmiṁ na maññati, jivhāsamphassato na maññati, jivhāsamphasso meti na maññati. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati …pe… manaṁ na maññati, manasmiṁ na maññati, manato na maññati, mano meti na maññati. Dhamme na maññati, dhammesu na maññati, dhammato na maññati, dhammā meti na maññati. Manoviññāṇaṁ na maññati, manoviññāṇasmiṁ na maññati, manoviññāṇato na maññati, manoviññāṇaṁ meti na maññati. Manosamphassaṁ na maññati, manosamphassasmiṁ na maññati, manosamphassato na maññati, manosamphasso meti na maññati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. Sabbaṁ na maññati, sabbasmiṁ na maññati, sabbato na maññati, sabbaṁ meti na maññati. So evaṁ amaññamāno na ca kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasāruppā paṭipadā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.131 13. Gahapativagga Nakulapitusutta |131| Ekaṁ samayaṁ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Atha kho nakulapitā gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho nakulapitā gahapati 1246 --- sn35 131:1 bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? “Santi kho, gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Saupādāno, gahapati, bhikkhu no parinibbāyati …pe… santi kho, gahapati, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi kho, gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Saupādāno, gahapati, bhikkhu no parinibbāyati. Ayaṁ kho, gahapati, hetu ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti. 2 Santi ca kho, gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. Anupādāno, gahapati, bhikkhu parinibbāyati …pe… santi kho, gahapati, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi kho, gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ nābhinandato nābhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti na tadupādānaṁ. Anupādāno, gahapati, bhikkhu parinibbāyati. Ayaṁ kho, gahapati, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.216–218 17. Saṭṭhipeyyālavagga Bāhirātītādiyaṁdukkhasutta |216-218| “Rūpā, bhikkhave, dukkhā atītā anāgatā paccuppannā. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā dukkhā atītā anāgatā paccuppannā. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.55 6. Avijjāvagga Saṁyojanasamugghātasutta |55| “Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchantī”ti? “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, anattato jānato passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchanti. Rūpe anattato … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphassaṁ … yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchanti. Sotaṁ … ghānaṁ … jivhaṁ … kāyaṁ … manaṁ … dhamme … manoviññāṇaṁ … manosamphassaṁ … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchanti. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchantī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.154 15. Navapurāṇavagga Indriyasampannasutta |154| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘indriyasampanno, indriyasampanno’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, indriyasampanno hotī”ti? 2 “Cakkhundriye ce, bhikkhu, udayabbayānupassī viharanto cakkhundriye nibbindati …pe… jivhindriye ce, bhikkhu, udayabbayānupassī viharanto jivhindriye nibbindati …pe… manindriye ce, bhikkhu, udayabbayānupassī viharanto manindriye nibbindati. Nibbindaṁ virajjati …pe… vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ettāvatā kho, bhikkhu, indriyasampanno hotī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.177–179 17. Saṭṭhipeyyālavagga Bāhirāniccachandādisutta |177-179| “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ? Rūpā, bhikkhave, aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Saddā aniccā; 1247 --- sn35 177-179:1 tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Gandhā aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Rasā aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Phoṭṭhabbā aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Dhammā aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.125 13. Gahapativagga Vajjīsutta |125| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vajjīsu viharati hatthigāme. Atha kho uggo gahapati hatthigāmako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggo gahapati hatthigāmako bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? (Yathā purimasuttantaṁ, evaṁ vitthāretabbaṁ.) “Ayaṁ kho, gahapati, hetu ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.24 3. Sabbavagga Pahānasutta |24| “Sabbappahānāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, sabbappahānāya dhammo? Cakkhuṁ, bhikkhave, pahātabbaṁ, rūpā pahātabbā, cakkhuviññāṇaṁ pahātabbaṁ, cakkhusamphasso pahātabbo, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi pahātabbaṁ …pe… jivhā pahātabbā, rasā pahātabbā, jivhāviññāṇaṁ pahātabbaṁ, jivhāsamphasso pahātabbo, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi pahātabbaṁ. Kāyo pahātabbo … mano pahātabbo, dhammā pahātabbā, manoviññāṇaṁ pahātabbaṁ, manosamphasso pahātabbo, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi pahātabbaṁ. Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbappahānāya dhammo”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.140 14. Devadahavagga Ajjhattaaniccahetusutta |140| “Cakkhuṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Yopi hetu, yopi paccayo cakkhussa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṁ, bhikkhave, cakkhu kuto niccaṁ bhavissati …pe… jivhā aniccā. Yopi hetu, yopi paccayo jivhāya uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtā, bhikkhave, jivhā kuto niccā bhavissati …pe… mano anicco. Yopi, bhikkhave, hetu yopi paccayo manassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūto, bhikkhave, mano kuto nicco bhavissati. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… jivhāyapi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati, nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.244 19. Āsīvisavagga Dukkhadhammasutta |244| “Yato kho, bhikkhave, bhikkhu sabbesaṁyeva dukkhadhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti. Tathā kho panassa kāmā diṭṭhā honti, yathāssa kāme passato, yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho, so nānuseti. Tathā kho panassa cāro ca vihāro ca anubuddho hoti, yathā carantaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā nānusenti. 2 Kathañca, bhikkhave, sabbesaṁyeva dukkhadhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti? ‘Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā … iti saññā … iti saṅkhārā … iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti—evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sabbesaṁyeva dukkhadhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno kāmā diṭṭhā honti? Yathāssa kāme passato, yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho, so nānuseti. Seyyathāpi, bhikkhave, aṅgārakāsu sādhikaporisā puṇṇā aṅgārānaṁ vītaccikānaṁ vītadhūmānaṁ. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikūlo. Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā, taṁ aṅgārakāsuṁ upakaḍḍheyyuṁ. So 1248 --- sn35 244:3 iticīticeva kāyaṁ sannāmeyya. Taṁ kissa hetu? Ñātañhi, bhikkhave, tassa purisassa imañcāhaṁ aṅgārakāsuṁ papatissāmi, tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchissāmi maraṇamattaṁ vā dukkhanti. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā diṭṭhā honti, yathāssa kāme passato, yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho, so nānuseti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno cāro ca vihāro ca anubuddho hoti, yathā carantaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā nānussavanti? Seyyathāpi, bhikkhave, puriso bahukaṇṭakaṁ dāyaṁ paviseyya. Tassa puratopi kaṇṭako, pacchatopi kaṇṭako, uttaratopi kaṇṭako, dakkhiṇatopi kaṇṭako, heṭṭhatopi kaṇṭako, uparitopi kaṇṭako. So satova abhikkameyya, satova paṭikkameyya: ‘mā maṁ kaṇṭako’ti. Evameva kho, bhikkhave, yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, ayaṁ vuccati ariyassa vinaye kaṇṭako”ti. Iti viditvā saṁvaro ca asaṁvaro ca veditabbo. 5 Kathañca, bhikkhave, asaṁvaro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Evaṁ kho, bhikkhave, asaṁvaro hoti. 6 Kathañca, bhikkhave, saṁvaro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Evaṁ kho, bhikkhave, saṁvaro hoti. 7 Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁ carato evaṁ viharato kadāci karahaci satisammosā uppajjanti, pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā, dandho, bhikkhave, satuppādo. Atha kho naṁ khippameva pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. 8 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso divasaṁsantatte ayokaṭāhe dve vā tīṇi vā udakaphusitāni nipāteyya. Dandho, bhikkhave, udakaphusitānaṁ nipāto, atha kho naṁ khippameva parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya. Evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno evaṁ carato, evaṁ viharato kadāci karahaci satisammosā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā, dandho, bhikkhave, satuppādo. Atha kho naṁ khippameva pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno cāro ca vihāro ca anubuddho hoti; yathā carantaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā nānussavanti. Tañce, bhikkhave, bhikkhuṁ evaṁ carantaṁ evaṁ viharantaṁ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, bhogehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyyuṁ: ‘ehi, bho purisa, kiṁ te ime kāsāvā anudahanti, kiṁ muṇḍo kapālamanucarasi, ehi hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohī’ti. So vata, bhikkhave, bhikkhu evaṁ caranto evaṁ viharanto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 9 Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya: ‘mayaṁ imaṁ gaṅgaṁ nadiṁ pacchāninnaṁ karissāma pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāran’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu kho so mahājanakāyo gaṅgaṁ nadiṁ pacchāninnaṁ kareyya pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāran”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Gaṅgā, bhante, nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; sā na sukarā pacchāninnā 1249 --- sn35 244:9 kātuṁ pacchāpoṇā pacchāpabbhārā. Yāvadeva ca pana so mahājanakāyo kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, tañce bhikkhuṁ evaṁ carantaṁ evaṁ viharantaṁ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyyuṁ: ‘ehi, bho purisa, kiṁ te ime kāsāvā anudahanti, kiṁ muṇḍo kapālamanucarasi, ehi hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohī’ti. So vata, bhikkhave, bhikkhu evaṁ caranto evaṁ viharanto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Yañhi taṁ, bhikkhave, cittaṁ dīgharattaṁ vivekaninnaṁ vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ, tathā hīnāyāvattissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.195–197 17. Saṭṭhipeyyālavagga Bāhirātītādianiccasutta |195-197| “Rūpā, bhikkhave, aniccā atītā anāgatā paccuppannā. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā aniccā atītā anāgatā paccuppannā. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.99 10. Saḷavagga Samādhisutta |99| “Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? ‘Cakkhu aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘rūpā aniccā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘cakkhuviññāṇaṁ aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘cakkhusamphasso anicco’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘mano aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Dhammā … manoviññāṇaṁ … manosamphasso … ‘yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.60 6. Avijjāvagga Sabbupādānapariññāsutta |60| “Sabbupādānapariññāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, sabbupādānapariññāya dhammo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimokkhā ‘pariññātaṁ me upādānan’ti pajānāti. Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati … ghānañca paṭicca gandhe ca … jivhañca paṭicca rase ca … kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca … manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimokkhā ‘pariññātaṁ me upādānan’ti pajānāti. Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbupādānapariññāya dhammo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.86 9. Channavagga Saṅkhittadhammasutta |86| Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 2 “Taṁ kiṁ maññasi, ānanda, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 3 “Aniccaṁ, bhante”. 4 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 5 “Dukkhaṁ, bhante”. 6 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 7 “No hetaṁ, bhante”. 8 “Rūpā niccā vā aniccā vā”ti? 9 “Aniccā, bhante” …pe…. 10 “Cakkhuviññāṇaṁ …pe… yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 11 “Aniccaṁ, bhante”. 12 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 13 “Dukkhaṁ, bhante”. 14 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 15 “No hetaṁ, bhante” …pe…. 16 “Jivhā niccā vā aniccā vā”ti? 17 “Aniccā, bhante” …pe…. 18 “Jivhāviññāṇaṁ … jivhāsamphasso …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ 1250 --- sn35 86:18 vā”ti? 19 “Aniccaṁ, bhante”. 20 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 21 “Dukkhaṁ, bhante”. 22 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 23 “No hetaṁ, bhante”. 24 “Evaṁ passaṁ, ānanda, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… cakkhusamphassepi nibbindati …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.161 16. Nandikkhayavagga Jīvakambavanapaṭisallānasutta |161| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati jīvakambavane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi …pe… “paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīnassa, bhikkhave, bhikkhuno yathābhūtaṁ okkhāyati. Kiñca yathābhūtaṁ okkhāyati? Cakkhuṁ aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati, rūpā aniccāti yathābhūtaṁ okkhāyati, cakkhuviññāṇaṁ aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati, cakkhusamphasso aniccoti yathābhūtaṁ okkhāyati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati …pe… mano aniccoti yathābhūtaṁ okkhāyati, dhammā … manoviññāṇaṁ … manosamphasso … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati. Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīnassa, bhikkhave, bhikkhuno yathābhūtaṁ okkhāyatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.187 17. Saṭṭhipeyyālavagga Ajjhattānāgatāniccasutta |187| “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ anāgataṁ …pe… jivhā aniccā anāgatā …pe… mano anicco anāgato. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.104 11. Yogakkhemivagga Yogakkhemisutta |104| Sāvatthinidānaṁ. “Yogakkhemipariyāyaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, yogakkhemipariyāyo dhammapariyāyo? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tesañca pahānāya akkhāsi yogaṁ, tasmā tathāgato ‘yogakkhemī’ti vuccati …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tesañca pahānāya akkhāsi yogaṁ, tasmā tathāgato ‘yogakkhemī’ti vuccati. Ayaṁ kho, bhikkhave, yogakkhemipariyāyo dhammapariyāyo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.241 19. Āsīvisavagga Paṭhamadārukkhandhopamasutta |241| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati gaṅgāya nadiyā tīre. Addasā kho bhagavā mahantaṁ dārukkhandhaṁ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, amuṁ mahantaṁ dārukkhandhaṁ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sace so, bhikkhave, dārukkhandho na orimaṁ tīraṁ upagacchati, na pārimaṁ tīraṁ upagacchati, na majjhe saṁsīdissati, na thale ussīdissati, na manussaggāho gahessati, na amanussaggāho gahessati, na āvaṭṭaggāho gahessati, na antopūti bhavissati; evañhi so, bhikkhave, dārukkhandho samuddaninno bhavissati samuddapoṇo samuddapabbhāro. Taṁ kissa hetu? Samuddaninno, bhikkhave, gaṅgāya nadiyā soto samuddapoṇo samuddapabbhāro. 2 Evameva kho, bhikkhave, sace tumhepi na orimaṁ tīraṁ upagacchatha, na pārimaṁ tīraṁ upagacchatha; na majjhe saṁsīdissatha, na thale ussīdissatha, na manussaggāho gahessati, na amanussaggāho gahessati, na āvaṭṭaggāho gahessati, na antopūtī bhavissatha; evaṁ tumhe, bhikkhave, nibbānaninnā bhavissatha nibbānapoṇā nibbānapabbhārā. Taṁ kissa hetu? Nibbānaninnā, bhikkhave, sammādiṭṭhi nibbānapoṇā nibbānapabbhārā”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, bhante, orimaṁ tīraṁ, kiṁ pārimaṁ tīraṁ, ko majjhe saṁsādo, ko thale ussādo, ko manussaggāho, ko amanussaggāho, ko āvaṭṭaggāho, ko antopūtibhāvo”ti? 3 “‘Orimaṁ tīran’ti 1251 --- sn35 241:3 kho, bhikkhu, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. ‘Pārimaṁ tīran’ti kho, bhikkhu, channetaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. ‘Majjhe saṁsādo’ti kho, bhikkhu, nandīrāgassetaṁ adhivacanaṁ. ‘Thale ussādo’ti kho, bhikkhu, asmimānassetaṁ adhivacanaṁ. 4 Katamo ca, bhikkhu, manussaggāho? Idha, bhikkhu, gihīhi saṁsaṭṭho viharati, sahanandī sahasokī, sukhitesu sukhito, dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā tesu yogaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhu, manussaggāho. 5 Katamo ca, bhikkhu, amanussaggāho? Idha, bhikkhu, ekacco aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhu, amanussaggāho. ‘Āvaṭṭaggāho’ti kho, bhikkhu, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. 6 Katamo ca, bhikkhu, antopūtibhāvo? Idha, bhikkhu, ekacco dussīlo hoti pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto. Ayaṁ vuccati, bhikkhu, ‘antopūtibhāvo’”ti. 7 Tena kho pana samayena nando gopālako bhagavato avidūre ṭhito hoti. Atha kho nando gopālako bhagavantaṁ etadavoca: “ahaṁ kho, bhante, na orimaṁ tīraṁ upagacchāmi, na pārimaṁ tīraṁ upagacchāmi, na majjhe saṁsīdissāmi, na thale ussīdissāmi, na maṁ manussaggāho gahessati, na amanussaggāho gahessati, na āvaṭṭaggāho gahessati, na antopūti bhavissāmi. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. “Tena hi tvaṁ, nanda, sāmikānaṁ gāvo niyyātehī”ti. “Gamissanti, bhante, gāvo vacchagiddhiniyo”ti. “Niyyāteheva tvaṁ, nanda, sāmikānaṁ gāvo”ti. Atha kho nando gopālako sāmikānaṁ gāvo niyyātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “niyyātitā, bhante, sāmikānaṁ gāvo. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. Alattha kho nando gopālako bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno ca panāyasmā nando eko vūpakaṭṭho …pe… aññataro ca panāyasmā nando arahataṁ ahosīti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.145 14. Devadahavagga Bāhirānattahetusutta |145| “Rūpā, bhikkhave, anattā. Yopi hetu, yopi paccayo rūpānaṁ uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtā, bhikkhave, rūpā kuto attā bhavissanti. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā anattā. Yopi hetu, yopi paccayo dhammānaṁ uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtā, bhikkhave, dhammā kuto attā bhavissanti. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi … gandhesupi … rasesupi … phoṭṭhabbesupi … dhammesupi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Dvādasamaṁ. Devadahavaggo catuttho. 2 Tassuddānaṁ Devadaho khaṇo rūpā, dve natumhākameva ca; Hetunāpi tayo vuttā, duve ajjhattabāhirāti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.192–194 17. Saṭṭhipeyyālavagga Ajjhattātītādianattasutta |192-194| “Cakkhu, bhikkhave, anattā atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ …pe… jivhā anattā …pe… mano anattā atīto anāgato paccuppanno. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.224 17. Saṭṭhipeyyālavagga Ajjhattāyatanaanattasutta |224| “Cakkhu, bhikkhave, anattā …pe… jivhā anattā …pe… mano anattā. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.43–51 5. Sabbaaniccavagga Aniccādisuttanavaka |43| Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho …pe… “sabbaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ aniccaṁ? Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ, cakkhusamphasso anicco. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ …pe… jivhā aniccā, rasā aniccā, jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ, jivhāsamphasso anicco. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. Kāyo anicco …pe… mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṁ aniccaṁ, manosamphasso anicco. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ 1252 --- sn35 43:1 vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ. |44| “Sabbaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ …pe…. Dutiyaṁ. |45| “Sabbaṁ, bhikkhave, anattā …pe…. Tatiyaṁ. |46| “Sabbaṁ, bhikkhave, abhiññeyyaṁ …pe…. Catutthaṁ. |47| “Sabbaṁ, bhikkhave, pariññeyyaṁ …pe…. Pañcamaṁ. |48| “Sabbaṁ, bhikkhave, pahātabbaṁ …pe…. Chaṭṭhaṁ. |49| “Sabbaṁ, bhikkhave, sacchikātabbaṁ …pe…. Sattamaṁ. |50| “Sabbaṁ, bhikkhave, abhiññāpariññeyyaṁ …pe…. Aṭṭhamaṁ. |51| “Sabbaṁ, bhikkhave, upaddutaṁ …pe…. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.21 2. Yamakavagga Paṭhamadukkhuppādasutta |21| “Yo, bhikkhave, cakkhussa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo sotassa …pe… yo ghānassa … yo jivhāya … yo kāyassa … yo manassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. 2 Yo ca kho, bhikkhave, cakkhussa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo sotassa … yo ghānassa … yo jivhāya … yo kāyassa … yo manassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.120 12. Lokakāmaguṇavagga Sāriputtasaddhivihārikasutta |120| Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “saddhivihāriko, āvuso sāriputta, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto”ti. 2 “Evametaṁ, āvuso, hoti indriyesu aguttadvārassa, bhojane amattaññuno, jāgariyaṁ ananuyuttassa. ‘So vatāvuso, bhikkhu indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū jāgariyaṁ ananuyutto yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ santānessatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘So vatāvuso, bhikkhu indriyesu guttadvāro, bhojane mattaññū, jāgariyaṁ anuyutto yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ santānessatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 3 Kathañcāvuso, indriyesu guttadvāro hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Evaṁ kho, āvuso, indriyesu guttadvāro hoti. 4 Kathañcāvuso, bhojane mattaññū hoti? Idhāvuso, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: ‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. Evaṁ kho, āvuso, bhojane mattaññū hoti. 5 Kathañcāvuso, jāgariyaṁ anuyutto hoti? Idhāvuso, bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ 1253 --- sn35 120:5 caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno, uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Evaṁ kho, āvuso, jāgariyaṁ anuyutto hoti. Tasmātihāvuso, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘indriyesu guttadvārā bhavissāma, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā’ti. Evañhi vo, āvuso, sikkhitabban”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.101 10. Saḷavagga Paṭhamanatumhākasutta |101| “Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Cakkhuviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhusamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. …pe… 2 Jivhā na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Rasā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Jivhāviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Jivhāsamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati …pe…. 3 Mano na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Dhammā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Manoviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Manosamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ taṁ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṁ vā kareyya, api nu tumhākaṁ evamassa: ‘amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṁ vā karotī’”ti? 5 “No hetaṁ, bhante”. 6 “Taṁ kissa hetu”? 7 “Na hi no etaṁ, bhante, attā vā attaniyaṁ vā”ti. 8 “Evameva kho, bhikkhave, cakkhu na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṁ … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphasso …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.205 17. Saṭṭhipeyyālavagga Ajjhattānāgatayadaniccasutta |205| “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ anāgataṁ. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… jivhā aniccā anāgatā. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… mano anicco anāgato. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.164 16. Nandikkhayavagga Koṭṭhikaanattasutta |164| Ekamantaṁ …pe… vihareyyanti. “Yo kho, koṭṭhika, anattā tatra te chando pahātabbo. Ko ca, koṭṭhika, anattā? Cakkhu kho, koṭṭhika, anattā; tatra te chando pahātabbo. Rūpā anattā; tatra te chando pahātabbo. Cakkhuviññāṇaṁ anattā; tatra te chando pahātabbo. Cakkhusamphasso anattā; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattā; tatra te chando pahātabbo …pe… 1254 --- sn35 164:1 jivhā anattā; tatra te chando pahātabbo …pe… mano anattā; tatra te chando pahātabbo. Dhammā anattā; tatra te chando pahātabbo. Manoviññāṇaṁ … manosamphasso … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattā; tatra te chando pahātabbo. Yo kho, koṭṭhika, anattā, tatra te chando pahātabbo”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.83 8. Gilānavagga Phaggunapañhāsutta |83| Atha kho āyasmā phagguno …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā phagguno bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Atthi nu kho, bhante, taṁ cakkhu, yena cakkhunā atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyya …pe… atthi nu kho, bhante, sā jivhā, yāya jivhāya atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyya …pe… atthi nu kho so, bhante, mano, yena manena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyyā”ti? 3 “Natthi kho taṁ, phagguna, cakkhu, yena cakkhunā atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyya …pe… natthi kho sā, phagguna, jivhā, yāya jivhāya atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyya …pe… natthi kho so, phagguna, mano, yena manena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyyā”ti. Dasamaṁ. Gilānavaggo tatiyo. 4 Tassuddānaṁ Gilānena duve vuttā, rādhena apare tayo; Avijjāya ca dve vuttā, bhikkhu loko ca phaggunoti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.65 7. Migajālavagga Paṭhamasamiddhimārapañhāsutta |65| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā samiddhi yena bhagavā …pe… bhagavantaṁ etadavoca: “‘māro, māro’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, māro vā assa mārapaññatti vā”ti? 2 “Yattha kho, samiddhi, atthi cakkhu, atthi rūpā, atthi cakkhuviññāṇaṁ, atthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Atthi sotaṁ, atthi saddā, atthi sotaviññāṇaṁ, atthi sotaviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Atthi ghānaṁ, atthi gandhā, atthi ghānaviññāṇaṁ, atthi ghānaviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Atthi jivhā, atthi rasā, atthi jivhāviññāṇaṁ, atthi jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Atthi kāyo, atthi phoṭṭhabbā, atthi kāyaviññāṇaṁ, atthi kāyaviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Atthi mano, atthi dhammā, atthi manoviññāṇaṁ, atthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. 3 Yattha ca kho, samiddhi, natthi cakkhu, natthi rūpā, natthi cakkhuviññāṇaṁ, natthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Natthi sotaṁ …pe… natthi ghānaṁ …pe… natthi jivhā, natthi rasā, natthi jivhāviññāṇaṁ, natthi jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Natthi kāyo …pe…. Natthi mano, natthi dhammā, natthi manoviññāṇaṁ, natthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha māro vā mārapaññatti vā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.14 2. Yamakavagga Dutiyapubbesambodhasutta |14| “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘ko nu kho rūpānaṁ assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko saddānaṁ …pe… ko gandhānaṁ … ko rasānaṁ … ko phoṭṭhabbānaṁ … ko dhammānaṁ assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘yaṁ kho rūpe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ rūpānaṁ assādo. Yaṁ rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ rūpānaṁ ādīnavo. Yo rūpesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ rūpānaṁ nissaraṇaṁ. Yaṁ sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … yaṁ dhamme paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ dhammānaṁ assādo. Yaṁ dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ dhammānaṁ ādīnavo. Yo dhammesu chandarāgavinayo 1255 --- sn35 14:1 chandarāgappahānaṁ, idaṁ dhammānaṁ nissaraṇan’ti. 2 Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ evaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ evaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.115 12. Lokakāmaguṇavagga Dutiyamārapāsasutta |115| “Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu baddho cakkhuviññeyyesu rūpesu, āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. Baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe…. 2 Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu baddho manoviññeyyesu dhammesu, āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. Baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe…. 3 Santi ca kho, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu mutto cakkhuviññeyyehi rūpehi, nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe…. 4 Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu mutto manoviññeyyehi dhammehi, nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.71 7. Migajālavagga Paṭhamachaphassāyatanasutta |71| “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Avusitaṁ tena brahmacariyaṁ, ārakā so imasmā dhammavinayā”ti. 2 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “etthāhaṁ, bhante, anassasaṁ. Ahañhi, bhante, channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāmī”ti. 3 “Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, cakkhuṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti? 4 “No hetaṁ, bhante”. 5 “Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, cakkhu ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Esevanto dukkhassa …pe… jivhaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti? 6 “No hetaṁ, bhante”. 7 “Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, jivhā ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Esevanto dukkhassa …pe… manaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti? 8 “No hetaṁ, bhante”. 9 “Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, mano ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Esevanto dukkhassā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.97 10. Saḷavagga Pamādavihārīsutta |97| “Pamādavihāriñca vo, bhikkhave, desessāmi appamādavihāriñca. Taṁ suṇātha. Kathañca, bhikkhave, pamādavihārī hoti? Cakkhundriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu. tassa byāsittacittassa pāmojjaṁ na hoti. Pāmojje 1256 --- sn35 97:1 asati pīti na hoti. Pītiyā asati passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati dukkhaṁ hoti. Dukkhino cittaṁ na samādhiyati. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe… jivhindriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati jivhāviññeyyesu rasesu, tassa byāsittacittassa …pe… pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe… manindriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati manoviññeyyesu dhammesu, tassa byāsittacittassa pāmojjaṁ na hoti. Pāmojje asati pīti na hoti. Pītiyā asati passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati dukkhaṁ hoti. Dukkhino cittaṁ na samādhiyati. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati. Evaṁ kho, bhikkhave, pamādavihārī hoti. 2 Kathañca, bhikkhave, appamādavihārī hoti? Cakkhundriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu, tassa abyāsittacittassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ viharati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe… jivhindriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati …pe… appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati. Manindriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati, manoviññeyyesu dhammesu, tassa abyāsittacittassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ viharati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati. Evaṁ kho, bhikkhave, appamādavihārī hotī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.170 17. Saṭṭhipeyyālavagga Ajjhattaaniccachandarāgasutta |170| “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ? Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo chandarāgo pahātabbo …pe… jivhā aniccā; tatra vo chandarāgo pahātabbo …pe… mano anicco; tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chandarāgo pahātabbo”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.151 15. Navapurāṇavagga Antevāsikasutta |151| “Anantevāsikamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati anācariyakaṁ. Santevāsiko, bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati. Anantevāsiko, bhikkhave, bhikkhu anācariyako sukhaṁ phāsu viharati. Kathañca, bhikkhu, santevāsiko sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā santevāsikoti vuccati. Te naṁ samudācaranti, samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati …pe…. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā santevāsikoti vuccati. Te naṁ samudācaranti, samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati …pe…. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā santevāsikoti vuccati. Te naṁ samudācaranti, samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu santevāsiko sācariyako dukkhaṁ, na phāsu viharati. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu anantevāsiko anācariyako sukhaṁ phāsu viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā na uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anantevāsikoti vuccati. Te naṁ na samudācaranti, na samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anācariyakoti vuccati …pe…. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā na uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anantevāsikoti vuccati. Te naṁ na 1257 --- sn35 151:5 samudācaranti, na samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anācariyakoti vuccati …pe…. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya na uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anantevāsikoti vuccati. Te naṁ na samudācaranti, na samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anācariyakoti vuccati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu anantevāsiko anācariyako sukhaṁ phāsu viharati. Anantevāsikamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati. Anācariyakaṁ santevāsiko, bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṁ, na phāsu viharati. Anantevāsiko, bhikkhave, bhikkhu anācariyako sukhaṁ phāsu viharatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.88 9. Channavagga Puṇṇasutta |88| Atha kho āyasmā puṇṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā puṇṇo bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 2 “Santi kho, puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. ‘Nandisamudayā dukkhasamudayo, puṇṇā’ti vadāmi …pe… santi kho, puṇṇa, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi kho, puṇṇa, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. ‘Nandisamudayā dukkhasamudayo, puṇṇā’ti vadāmi. 3 Santi kho, puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nirujjhati nandī. ‘Nandinirodhā dukkhanirodho, puṇṇā’ti vadāmi …pe… santi kho, puṇṇa, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nirujjhati nandī. ‘Nandinirodhā dukkhanirodho, puṇṇā’ti vadāmi. 4 Iminā tvaṁ, puṇṇa, mayā saṅkhittena ovādena ovadito katamasmiṁ janapade viharissasī”ti? “Atthi, bhante, sunāparanto nāma janapado, tatthāhaṁ viharissāmī”ti. 5 “Caṇḍā kho, puṇṇa, sunāparantakā manussā; pharusā kho, puṇṇa, sunāparantakā manussā. Sace taṁ, puṇṇa, sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tatra te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti? 6 “Sace maṁ, bhante, sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tatra me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime pāṇinā pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti. 7 “Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṁ dassanti, tatra pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti? 8 “Sace me, bhante, sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṁ dassanti, tatra me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime leḍḍunā pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti. 9 “Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṁ dassanti, tatra pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti? 10 “Sace me, bhante, sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṁ dassanti, tatra me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime daṇḍena pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti. 11 “Sace pana puṇṇa, sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṁ dassanti, tatra pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti? 12 “Sace me, bhante, sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṁ dassanti, tatra me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime 1258 --- sn35 88:12 satthena pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti. 13 “Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā satthena pahāraṁ dassanti, tatra pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti? 14 “Sace me, bhante, sunāparantakā manussā satthena pahāraṁ dassanti, tatra me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ maṁ nayime tiṇhena satthena jīvitā voropentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti. 15 “Sace pana taṁ, puṇṇa, sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tatra pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti? 16 “Sace maṁ, bhante, sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tatra me evaṁ bhavissati: ‘santi kho tassa bhagavato sāvakā kāyena ca jīvitena ca aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṁ pariyesanti, taṁ me idaṁ apariyiṭṭhaññeva satthahārakaṁ laddhan’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti. 17 “Sādhu sādhu, puṇṇa. Sakkhissasi kho tvaṁ, puṇṇa, iminā damūpasamena samannāgato sunāparantasmiṁ janapade vatthuṁ. Yassadāni tvaṁ, puṇṇa, kālaṁ maññasī”ti. 18 Atha kho āyasmā puṇṇo bhagavato vacanaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sunāparanto janapado tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sunāparanto janapado tadavasari. Tatra sudaṁ āyasmā puṇṇo sunāparantasmiṁ janapade viharati. Atha kho āyasmā puṇṇo tenevantaravassena pañcamattāni upāsakasatāni paṭivedesi. Tenevantaravassena pañcamattāni upāsikāsatāni paṭivedesi. Tenevantaravassena tisso vijjā sacchākāsi. Tenevantaravassena parinibbāyi. 19 Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu …pe… ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “yo so, bhante, puṇṇo nāma kulaputto bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito, so kālaṅkato. Tassa kā gati ko abhisamparāyo”ti? 20 “Paṇḍito, bhikkhave, puṇṇo kulaputto, paccapādi dhammassānudhammaṁ, na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. Parinibbuto, bhikkhave, puṇṇo kulaputto”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.134 14. Devadahavagga Devadahasutta |134| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati devadahaṁ nāma sakyānaṁ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “nāhaṁ, bhikkhave, sabbesaṁyeva bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi, na ca panāhaṁ, bhikkhave, sabbesaṁyeva bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu nāppamādena karaṇīyanti vadāmi. Ye te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesāhaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu nāppamādena karaṇīyanti vadāmi. Taṁ kissa hetu? Kataṁ tesaṁ appamādena, abhabbā te pamajjituṁ. Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū sekkhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, tesāhaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi. Taṁ kissa hetu? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā manoramāpi, amanoramāpi. Tyāssa phussa phussa cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, appamādaphalaṁ sampassamāno tesaṁ bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā manoramāpi amanoramāpi. Tyāssa phussa phussa cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, appamādaphalaṁ sampassamāno tesaṁ bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.230 18. Samuddavagga Bāḷisikopamasutta |230| “Seyyathāpi, bhikkhave, bāḷisiko āmisagatabaḷisaṁ gambhīre udakarahade pakkhipeyya. Tamenaṁ aññataro āmisacakkhu maccho gileyya. Evañhi so, bhikkhave, maccho gilitabaḷiso 1259 --- sn35 230:1 bāḷisikassa anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo bāḷisikassa. 2 Evameva kho, bhikkhave, chayime baḷisā lokasmiṁ anayāya sattānaṁ vadhāya pāṇinaṁ. Katame cha? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce, bhikkhu, abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilitabaḷiso, mārassa anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe… santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe…. 3 Santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce, bhikkhu, abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilitabaḷiso mārassa anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato. 4 Santi ca, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce, bhikkhu, nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa abhedi baḷisaṁ paribhedi baḷisaṁ na anayaṁ āpanno na byasanaṁ āpanno na yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe…. 5 Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe…. Santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa abhedi baḷisaṁ paribhedi baḷisaṁ na anayaṁ āpanno na byasanaṁ āpanno na yathākāmakaraṇīyo pāpimato”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.54 6. Avijjāvagga Saṁyojanappahānasutta |54| “Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato, saṁyojanā pahīyantī”ti? “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato saṁyojanā pahīyanti. Rūpe … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphassaṁ … yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato saṁyojanā pahīyanti. Sotaṁ … ghānaṁ … jivhaṁ … kāyaṁ … manaṁ … dhamme … manoviññāṇaṁ … manosamphassaṁ … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato saṁyojanā pahīyanti. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato saṁyojanā pahīyantī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.155 15. Navapurāṇavagga Dhammakathikapucchasutta |155| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘dhammakathiko, dhammakathiko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhammakathiko hotī”ti? 2 “Cakkhussa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Cakkhussa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Cakkhussa ce, bhikkhu, nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁvacanāya …pe… jivhāya ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁvacanāya …pe… manassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Manassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Manassa ce, bhikkhu, nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. Dasamaṁ. Navapurāṇavaggo pañcamo. 3 Tassuddānaṁ Kammaṁ cattāri sappāyā, anantevāsi kimatthiyā; Atthi nu kho pariyāyo, indriyakathikena cāti. Saḷāyatanavagge tatiyapaṇṇāsako samatto. 4 Tassa vagguddānaṁ Yogakkhemi ca loko ca, Gahapati devadahena ca; Navapurāṇena paṇṇāso, Tatiyo tena vuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.31 3. Sabbavagga Paṭhamasamugghātasappāyasutta |31| “Sabbamaññitasamugghātasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamā ca sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasappāyā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ na maññati, cakkhusmiṁ na maññati, cakkhuto na maññati, cakkhuṁ meti na maññati. Rūpe na maññati …pe… cakkhuviññāṇaṁ na maññati, cakkhusamphassaṁ na maññati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, 1260 --- sn35 31:1 tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati …pe… jivhaṁ na maññati, jivhāya na maññati, jivhāto na maññati, jivhā meti na maññati. Rase na maññati …pe… jivhāviññāṇaṁ na maññati, jivhāsamphassaṁ na maññati. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati …pe… manaṁ na maññati, manasmiṁ na maññati, manato na maññati, mano meti na maññati. Dhamme na maññati …pe… manoviññāṇaṁ na maññati, manosamphassaṁ na maññati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati. Yāvatā, bhikkhave, khandhadhātuāyatanaṁ tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. So evaṁ amaññamāno na ca kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasappāyā paṭipadā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.234 18. Samuddavagga Udāyīsutta |234| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca ānando āyasmā ca udāyī kosambiyaṁ viharanti ghositārāme. Atha kho āyasmā udāyī sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā udāyī āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 2 “Yatheva nu kho, āvuso ānanda, ayaṁ kāyo bhagavatā anekapariyāyena akkhāto vivaṭo pakāsito: ‘itipāyaṁ kāyo anattā’ti, sakkā evameva viññāṇaṁ pidaṁ ācikkhituṁ desetuṁ paññapetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ: ‘itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti? 3 “Yatheva kho, āvuso udāyī, ayaṁ kāyo bhagavatā anekapariyāyena akkhāto vivaṭo pakāsito: ‘itipāyaṁ kāyo anattā’ti, sakkā evameva viññāṇaṁ pidaṁ ācikkhituṁ desetuṁ paññapetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ: ‘itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti. 4 “Cakkhuñca, āvuso, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇan”ti? “Evamāvuso”ti. “Yo cāvuso, hetu, yo ca paccayo cakkhuviññāṇassa uppādāya, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesaṁ nirujjheyya. Api nu kho cakkhuviññāṇaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena bhagavatā akkhātaṁ vivaṭaṁ pakāsitaṁ: ‘itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti …pe…. 5 “Jivhañcāvuso, paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇan”ti? “Evamāvuso”ti. “Yo cāvuso, hetu yo ca paccayo jivhāviññāṇassa uppādāya, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesaṁ nirujjheyya, api nu kho jivhāviññāṇaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena bhagavatā akkhātaṁ vivaṭaṁ pakāsitaṁ: ‘itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti …pe…. 6 “Manañcāvuso, paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇan”ti? “Evamāvuso”ti. “Yo cāvuso, hetu, yo ca paccayo manoviññāṇassa uppādāya, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesaṁ nirujjheyya, api nu kho manoviññāṇaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena bhagavatā akkhātaṁ vivaṭaṁ pakāsitaṁ: ‘itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’ti. 7 Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya vanaṁ paviseyya. So tattha passeyya mahantaṁ kadalikkhandhaṁ ujuṁ navaṁ akukkukajātaṁ. Tamenaṁ mūle chindeyya; mūle chetvā agge chindeyya; agge chetvā pattavaṭṭiṁ vinibbhujeyya. So tattha pheggumpi 1261 --- sn35 234:7 nādhigaccheyya, kuto sāraṁ. Evameva kho, āvuso, bhikkhu chasu phassāyatanesu nevattānaṁ na attaniyaṁ samanupassati. So evaṁ asamanupassanto na kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.130 13. Gahapativagga Hāliddikānisutta |130| Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare papāte pabbate. Atha kho hāliddikāni gahapati yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho hāliddikāni gahapati āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: “vuttamidaṁ, bhante, bhagavatā: ‘dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ; phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattan’ti. Kathaṁ nu kho, bhante, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ; phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattan”ti? “Idha, gahapati, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā ‘manāpaṁ itthetan’ti pajānāti cakkhuviññāṇaṁ sukhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Cakkhunā kho paneva rūpaṁ disvā ‘amanāpaṁ itthetan’ti pajānāti cakkhuviññāṇaṁ dukkhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Cakkhunā kho paneva rūpaṁ disvā ‘upekkhāṭṭhāniyaṁ itthetan’ti pajānāti cakkhuviññāṇaṁ adukkhamasukhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. 2 Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya ‘manāpaṁ itthetan’ti pajānāti manoviññāṇaṁ sukhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Manasā kho paneva dhammaṁ viññāya ‘amanāpaṁ itthetan’ti pajānāti manoviññāṇaṁ dukkhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Manasā kho paneva dhammaṁ viññāya ‘upekkhāṭṭhāniyaṁ itthetan’ti pajānāti manoviññāṇaṁ adukkhamasukhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Evaṁ kho, gahapati, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ; phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattan”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.111 11. Yogakkhemivagga Ajjhattikāyatanaparijānanasutta |111| “Cakkhuṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Sotaṁ … ghānaṁ … jivhaṁ … kāyaṁ … manaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhuñca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya …pe… jivhaṁ … kāyaṁ … manaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.10 1. Aniccavagga Bāhirāniccātītānāgatasutta |10| “Rūpā, bhikkhave, aniccā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekkho hoti; anāgate rūpe nābhinandati; paccuppannānaṁ rūpānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā aniccā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu dhammesu anapekkho hoti; anāgate dhamme nābhinandati; paccuppannānaṁ dhammānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.75 8. Gilānavagga Dutiyagilānasutta |75| Atha kho aññataro bhikkhu …pe… bhagavantaṁ etadavoca: “amukasmiṁ, bhante, vihāre aññataro bhikkhu navo appaññāto ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Sādhu, bhante, bhagavā yena so bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. 2 Atha kho bhagavā navavādañca sutvā gilānavādañca, “appaññāto bhikkhū”ti iti viditvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Addasā kho so bhikkhu bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna mañcake samadhosi. Atha kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “alaṁ, bhikkhu, mā tvaṁ mañcake samadhosi. Santimāni āsanāni paññattāni, tatthāhaṁ nisīdissāmī”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kacci te, bhikkhu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo”ti? 3 “Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ …pe… na kho maṁ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti. 4 “No ce kira te, bhikkhu, attā 1262 --- sn35 75:4 sīlato upavadati, atha kiñca te kukkuccaṁ ko ca vippaṭisāro”ti? 5 “Na khvāhaṁ, bhante, sīlavisuddhatthaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti. 6 “No ce kira tvaṁ, bhikkhu, sīlavisuddhatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi, atha kimatthaṁ carahi tvaṁ, bhikkhu, mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsī”ti? 7 “Anupādāparinibbānatthaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti. 8 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, anupādāparinibbānatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi. Anupādāparinibbānattho hi, bhikkhu, mayā dhammo desito. 9 Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 10 “Aniccaṁ, bhante”. 11 “ …pe… Sotaṁ … ghānaṁ … jivhā … kāyo … mano … manoviññāṇaṁ … manosamphasso … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 12 “Aniccaṁ, bhante”. 13 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 14 “Dukkhaṁ, bhante”. 15 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 16 “No hetaṁ, bhante”. 17 “Evaṁ passaṁ, bhikkhu, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… manasmimpi … manoviññāṇepi … manosamphassepi nibbindati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 18 Idamavoca bhagavā. Attamano so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tassa bhikkhussa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccīti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.4 1. Aniccavagga Bāhirāniccasutta |4| “Rūpā, bhikkhave, aniccā. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā aniccā. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.93 9. Channavagga Dutiyadvayasutta |93| “Dvayaṁ, bhikkhave, paṭicca viññāṇaṁ sambhoti. Kathañca, bhikkhave, dvayaṁ paṭicca viññāṇaṁ sambhoti? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Cakkhu aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Rūpā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Itthetaṁ dvayaṁ calañceva byathañca aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Yopi hetu yopi paccayo cakkhuviññāṇassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppannaṁ cakkhuviññāṇaṁ kuto niccaṁ bhavissati. Yā kho, bhikkhave, imesaṁ tiṇṇaṁ dhammānaṁ saṅgati sannipāto samavāyo, ayaṁ vuccati cakkhusamphasso. Cakkhusamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Yopi hetu yopi paccayo cakkhusamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppanno cakkhusamphasso kuto nicco bhavissati. Phuṭṭho, bhikkhave, vedeti, phuṭṭho ceteti, phuṭṭho sañjānāti. Itthetepi dhammā calā ceva byathā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino …pe… 2 Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ. Jivhā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī. Rasā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Itthetaṁ dvayaṁ calañceva byathañca aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Yopi hetu yopi paccayo jivhāviññāṇassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppannaṁ 1263 --- sn35 93:2 jivhāviññāṇaṁ, kuto niccaṁ bhavissati. Yā kho, bhikkhave, imesaṁ tiṇṇaṁ dhammānaṁ saṅgati sannipāto samavāyo, ayaṁ vuccati jivhāsamphasso. Jivhāsamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Yopi hetu yopi paccayo jivhāsamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppanno jivhāsamphasso, kuto nicco bhavissati. Phuṭṭho, bhikkhave, vedeti, phuṭṭho ceteti, phuṭṭho sañjānāti. Itthetepi dhammā calā ceva byathā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino …pe… 3 Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Mano anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Dhammā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Itthetaṁ dvayaṁ calañceva byathañca aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Manoviññāṇaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Yopi hetu yopi paccayo manoviññāṇassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppannaṁ manoviññāṇaṁ, kuto niccaṁ bhavissati. Yā kho, bhikkhave, imesaṁ tiṇṇaṁ dhammānaṁ saṅgati sannipāto samavāyo, ayaṁ vuccati manosamphasso. Manosamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Yopi hetu yopi paccayo manosamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppanno manosamphasso, kuto nicco bhavissati. Phuṭṭho, bhikkhave, vedeti, phuṭṭho ceteti, phuṭṭho sañjānāti. Itthetepi dhammā calā ceva byathā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Evaṁ kho, bhikkhave, dvayaṁ paṭicca viññāṇaṁ sambhotī”ti. Dasamaṁ. Channavaggo catuttho. 4 Tassuddānaṁ Palokasuññā saṅkhittaṁ, channo puṇṇo ca bāhiyo; Ejena ca duve vuttā, dvayehi apare duveti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.105 11. Yogakkhemivagga Upādāyasutta |105| “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati kiṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti? 2 “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe…. 3 “Cakkhusmiṁ kho, bhikkhave, sati cakkhuṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… manasmiṁ sati manaṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 4 “Aniccaṁ, bhante”. 5 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 6 “Dukkhaṁ, bhante”. 7 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti? 8 “No hetaṁ, bhante” …pe…. 9 “Jivhā niccā vā aniccā vā”ti? 10 “Aniccā, bhante”. 11 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 12 “Dukkhaṁ, bhante”. 13 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti? 14 “No hetaṁ, bhante” …pe…. 15 “Mano nicco vā anicco vā”ti? 16 “Anicco, bhante”. 17 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 18 “Dukkhaṁ, bhante”. 19 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti? 20 “No hetaṁ, bhante”. 21 “Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.87 9. Channavagga Channasutta |87| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmā ca channo gijjhakūṭe pabbate viharanti. Tena kho pana samayena yena āyasmā channo ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahācundo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahācundaṁ etadavoca: “āyāmāvuso cunda, yenāyasmā channo tenupasaṅkamissāma gilānapucchakā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā mahācundo āyasmato sāriputtassa paccassosi. 2 Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo yenāyasmā channo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁsu. Nisajja kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ channaṁ etadavoca: “kacci te, āvuso channa, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā 1264 --- sn35 87:2 vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo”ti? 3 “Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho, āvuso, adhimattā vātā muddhani ūhananti. Na me, āvuso, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ …pe… no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṁ dadeyya; evameva kho, āvuso, adhimattā sīse sīsavedanā. Na me, āvuso, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ …pe… no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṁ parikanteyya; evameva kho adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti. Na me, āvuso, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ …pe… no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso, dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṁ samparitāpeyyuṁ; evameva kho, āvuso, adhimatto kāyasmiṁ ḍāho. Na me, āvuso, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo. Satthaṁ, āvuso sāriputta, āharissāmi, nāvakaṅkhāmi jīvitan”ti. 4 “Mā āyasmā channo satthaṁ āharesi. Yāpetāyasmā channo, yāpentaṁ mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ icchāma. Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhojanāni, ahaṁ āyasmato channassa sappāyāni bhojanāni pariyesissāmi. Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhesajjāni, ahaṁ āyasmato channassa sappāyāni bhesajjāni pariyesissāmi. Sace āyasmato channassa natthi patirūpā upaṭṭhākā, ahaṁ āyasmantaṁ channaṁ upaṭṭhahissāmi. Mā āyasmā channo satthaṁ āharesi. Yāpetāyasmā channo, yāpentaṁ mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ icchāmā”ti. 5 “Na me, āvuso sāriputta, natthi sappāyāni bhojanāni; atthi me sappāyāni bhojanāni. Napi me natthi sappāyāni bhesajjāni; atthi me sappāyāni bhesajjāni. Napi me natthi patirūpā upaṭṭhākā; atthi me patirūpā upaṭṭhākā. Api ca me, āvuso, satthā pariciṇṇo dīgharattaṁ manāpeneva, no amanāpena. Etañhi, āvuso, sāvakassa patirūpaṁ yaṁ satthāraṁ paricareyya manāpeneva, no amanāpena. ‘Anupavajjaṁ channo bhikkhu satthaṁ āharissatī’ti—evametaṁ, āvuso sāriputta, dhārehī”ti. 6 “Puccheyyāma mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ kañcideva desaṁ, sace āyasmā channo okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti. “Pucchāvuso sāriputta, sutvā vedissāmā”ti. 7 “Cakkhuṁ, āvuso channa, cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasi …pe… jivhaṁ, āvuso channa, jivhāviññāṇaṁ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasi …pe… manaṁ, āvuso channa, manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti? 8 “Cakkhuṁ, āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi …pe… jivhaṁ, āvuso sāriputta, jivhāviññāṇaṁ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi …pe… manaṁ, āvuso sāriputta, manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti. 9 “Cakkhusmiṁ, āvuso channa, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya cakkhuṁ cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasi … jivhāya, āvuso channa, jivhāviññāṇe jivhāviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya jivhaṁ jivhāviññāṇaṁ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasi … manasmiṁ, āvuso channa, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya manaṁ manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti? 10 “Cakkhusmiṁ, āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya cakkhuṁ 1265 --- sn35 87:10 cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi …pe… jivhāya, āvuso sāriputta, jivhāviññāṇe jivhāviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya jivhaṁ jivhāviññāṇaṁ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi …pe… manasmiṁ, āvuso sāriputta, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya manaṁ manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti. 11 Evaṁ vutte, āyasmā mahācundo āyasmantaṁ channaṁ etadavoca: “tasmātiha, āvuso channa, idampi tassa bhagavato sāsanaṁ niccakappaṁ sādhukaṁ manasi kātabbaṁ: ‘nissitassa calitaṁ, anissitassa calitaṁ natthi. Calite asati passaddhi hoti. Passaddhiyā sati nati na hoti. Natiyā asati āgatigati na hoti. Āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti. Cutūpapāte asati nevidha na huraṁ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā’”ti. 12 Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmantaṁ channaṁ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. Atha kho āyasmā channo acirapakkantesu tesu āyasmantesu satthaṁ āharesi. 13 Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “āyasmatā, bhante, channena satthaṁ āharitaṁ. Tassa kā gati ko abhisamparāyo”ti? “Nanu te, sāriputta, channena bhikkhunā sammukhāyeva anupavajjatā byākatā”ti? “Atthi, bhante, pubbavijjanaṁ nāma vajjigāmo. Tatthāyasmato channassa mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulānī”ti. “Honti hete, sāriputta, channassa bhikkhuno mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulāni. Na kho panāhaṁ, sāriputta, ettāvatā saupavajjoti vadāmi. Yo kho, sāriputta, tañca kāyaṁ nikkhipati, aññañca kāyaṁ upādiyati, tamahaṁ saupavajjoti vadāmi. Taṁ channassa bhikkhuno natthi. ‘Anupavajjaṁ channena bhikkhunā satthaṁ āharitan’ti—evametaṁ, sāriputta, dhārehī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.61 6. Avijjāvagga Paṭhamasabbupādānapariyādānasutta |61| “Sabbupādānapariyādānāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, sabbupādānapariyādānāya dhammo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimokkhā ‘pariyādinnaṁ me upādānan’ti pajānāti …pe… jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ …pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati manosamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimokkhā ‘pariyādinnaṁ me upādānan’ti pajānāti. Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbupādānapariyādānāya dhammo”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.186 17. Saṭṭhipeyyālavagga Ajjhattātītāniccasutta |186| “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ atītaṁ …pe… jivhā aniccā atītā …pe… mano anicco atīto. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… jivhāyapi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.160 16. Nandikkhayavagga Jīvakambavanasamādhisutta |160| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati jīvakambavane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti …pe… “samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhitassa, bhikkhave, bhikkhuno yathābhūtaṁ okkhāyati. Kiñca yathābhūtaṁ okkhāyati? Cakkhuṁ aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati, rūpā aniccāti yathābhūtaṁ okkhāyati, cakkhuviññāṇaṁ aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati, cakkhusamphasso aniccoti yathābhūtaṁ okkhāyati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti yathābhūtaṁ 1266 --- sn35 160:1 okkhāyati …pe… jivhā aniccāti yathābhūtaṁ okkhāyati …pe… mano aniccoti yathābhūtaṁ okkhāyati, dhammā aniccāti yathābhūtaṁ okkhāyati …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati. Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhitassa, bhikkhave, bhikkhuno yathābhūtaṁ okkhāyatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.141 14. Devadahavagga Ajjhattadukkhahetusutta |141| “Cakkhuṁ, bhikkhave, dukkhaṁ. Yopi hetu yopi paccayo cakkhussa uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūtaṁ, bhikkhave, cakkhu kuto sukhaṁ bhavissati …pe… jivhā dukkhā. Yopi hetu, yopi paccayo jivhāya uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūtā, bhikkhave, jivhā kuto sukhā bhavissati …pe… mano dukkho. Yopi hetu yopi paccayo manassa uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūto, bhikkhave, mano kuto sukho bhavissati. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.98 10. Saḷavagga Saṁvarasutta |98| “Saṁvarañca vo, bhikkhave, desessāmi, asaṁvarañca. Taṁ suṇātha. Kathañca, bhikkhave, asaṁvaro hoti? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘parihāyāmi kusalehi dhammehi. Parihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatā’ti …pe… santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘parihāyāmi kusalehi dhammehi. Parihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatā’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, asaṁvaro hoti. 2 Kathañca, bhikkhave, saṁvaro hoti? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi. Aparihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatā’ti …pe… santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṁ bhikkhunā: ‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi. Aparihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatā’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, saṁvaro hotī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.245 19. Āsīvisavagga Kiṁsukopamasutta |245| Atha kho aññataro bhikkhu yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti? “Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti. 2 Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti? “Yato kho, āvuso, bhikkhu pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti. 3 Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti? “Yato kho, āvuso, bhikkhu catunnaṁ mahābhūtānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti. 4 Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti? “Yato kho, āvuso, bhikkhu yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti. 5 Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, yenaññataro bhikkhu 1267 --- sn35 245:5 tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ: ‘kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī’ti? Evaṁ vutte, bhante, so bhikkhu maṁ etadavoca: ‘yato kho, āvuso, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī’ti. Atha khvāhaṁ, bhante, asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ: ‘kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī’ti? Evaṁ vutte, bhante, so bhikkhu maṁ etadavoca: ‘yato kho, āvuso, bhikkhu pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ …pe… catunnaṁ mahābhūtānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti …pe… yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī’ti. Atha khvāhaṁ, bhante, asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena yena bhagavā tenupasaṅkamiṁ (…). Kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti? 6 “Seyyathāpi, bhikkhu, purisassa kiṁsuko adiṭṭhapubbo assa. So yenaññataro puriso kiṁsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya. Upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ evaṁ vadeyya: ‘kīdiso, bho purisa, kiṁsuko’ti? So evaṁ vadeyya: ‘kāḷako kho, ambho purisa, kiṁsuko—seyyathāpi jhāmakhāṇū’ti. Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṁsuko yathāpi tassa purisassa dassanaṁ. 7 Atha kho so, bhikkhu, puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro puriso kiṁsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya; upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ evaṁ vadeyya: ‘kīdiso, bho purisa, kiṁsuko’ti? So evaṁ vadeyya: ‘lohitako kho, ambho purisa, kiṁsuko—seyyathāpi maṁsapesī’ti. Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṁsuko yathāpi tassa purisassa dassanaṁ. Atha kho so bhikkhu puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro puriso kiṁsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya; upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ evaṁ vadeyya: ‘kīdiso, bho purisa, kiṁsuko’ti? So evaṁ vadeyya: ‘ocīrakajāto kho, ambho purisa, kiṁsuko ādinnasipāṭiko—seyyathāpi sirīso’ti. Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṁsuko, yathāpi tassa purisassa dassanaṁ. Atha kho so bhikkhu puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro puriso kiṁsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya; upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ evaṁ vadeyya: ‘kīdiso, bho purisa, kiṁsuko’ti? So evaṁ vadeyya: ‘bahalapattapalāso sandacchāyo kho, ambho purisa, kiṁsuko—seyyathāpi nigrodho’ti. Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṁsuko, yathāpi tassa purisassa dassanaṁ. Evameva kho, bhikkhu, yathā yathā adhimuttānaṁ tesaṁ sappurisānaṁ dassanaṁ suvisuddhaṁ hoti tathā tathā kho tehi sappurisehi byākataṁ. 8 Seyyathāpi, bhikkhu, rañño paccantimaṁ nagaraṁ daḷhuddhāpaṁ daḷhapākāratoraṇaṁ chadvāraṁ. Tatrassa dovāriko paṇḍito byatto medhāvī, aññātānaṁ nivāretā, ñātānaṁ pavesetā. Puratthimāya disāya āgantvā sīghaṁ dūtayugaṁ taṁ dovārikaṁ evaṁ vadeyya: ‘kahaṁ, bho purisa, imassa nagarassa nagarassāmī’ti? So evaṁ vadeyya: ‘eso, bhante, majjhe siṅghāṭake nisinno’ti. Atha kho taṁ sīghaṁ dūtayugaṁ nagarassāmikassa yathābhūtaṁ vacanaṁ niyyātetvā yathāgatamaggaṁ paṭipajjeyya. Pacchimāya disāya āgantvā sīghaṁ dūtayugaṁ …pe… uttarāya disāya … dakkhiṇāya disāya āgantvā sīghaṁ dūtayugaṁ taṁ dovārikaṁ evaṁ vadeyya: ‘kahaṁ, bho purisa, imassa nagarassāmī’ti? So evaṁ vadeyya: ‘eso, bhante, majjhe siṅghāṭake nisinno’ti. Atha kho taṁ sīghaṁ dūtayugaṁ nagarassāmikassa yathābhūtaṁ vacanaṁ niyyātetvā yathāgatamaggaṁ paṭipajjeyya. 9 Upamā kho myāyaṁ, bhikkhu, katā atthassa viññāpanāya. Ayañcettha attho: ‘nagaran’ti kho, bhikkhu, imassetaṁ cātumahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṁ mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammassa. ‘Cha dvārā’ti kho, bhikkhu, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. ‘Dovāriko’ti kho, bhikkhu, satiyā etaṁ adhivacanaṁ. ‘Sīghaṁ dūtayugan’ti kho, bhikkhu, 1268 --- sn35 245:9 samathavipassanānetaṁ adhivacanaṁ. ‘Nagarassāmī’ti kho, bhikkhu, viññāṇassetaṁ adhivacanaṁ. ‘Majjhe siṅghāṭako’ti kho, bhikkhu, catunnetaṁ mahābhūtānaṁ adhivacanaṁ—pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā. ‘Yathābhūtaṁ vacanan’ti kho, bhikkhu, nibbānassetaṁ adhivacanaṁ. ‘Yathāgatamaggo’ti kho, bhikkhu, ariyassetaṁ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhiyā …pe… sammāsamādhissā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.124 13. Gahapativagga Vesālīsutta |124| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho uggo gahapati vesāliko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggo gahapati vesāliko bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? 2 “Santi kho, gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Saupādāno, gahapati, bhikkhu no parinibbāyati …pe… santi kho, gahapati, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi kho, gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Saupādāno, gahapati, bhikkhu no parinibbāyati. Ayaṁ kho, gahapati, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti. 3 Santi ca kho, gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. Anupādāno, gahapati, bhikkhu parinibbāyati …pe… santi kho, gahapati, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi kho, gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato. Na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. Anupādāno, gahapati, bhikkhu parinibbāyati. Ayaṁ kho, gahapati, hetu ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.25 3. Sabbavagga Abhiññāpariññāpahānasutta |25| “Sabbaṁ abhiññā pariññā pahānāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, sabbaṁ abhiññā pariññā pahānāya dhammo? Cakkhuṁ, bhikkhave, abhiññā pariññā pahātabbaṁ, rūpā abhiññā pariññā pahātabbā, cakkhuviññāṇaṁ abhiññā pariññā pahātabbaṁ, cakkhusamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṁ …pe… jivhā abhiññā pariññā pahātabbā, rasā abhiññā pariññā pahātabbā, jivhāviññāṇaṁ abhiññā pariññā pahātabbaṁ, jivhāsamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṁ. Kāyo abhiññā pariññā pahātabbo … mano abhiññā pariññā pahātabbo, dhammā abhiññā pariññā pahātabbā, manoviññāṇaṁ abhiññā pariññā pahātabbaṁ, manosamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṁ. Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ abhiññā pariññā pahānāya dhammo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.207–209 17. Saṭṭhipeyyālavagga Ajjhattātītādiyaṁdukkhasutta |207-209| “Cakkhu, bhikkhave, dukkhaṁ atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… jivhā dukkhā …pe… mano dukkho atīto anāgato paccuppanno. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ 1269 --- sn35 207-209:1 ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.116 12. Lokakāmaguṇavagga Lokantagamanasutta |116| “Nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī”ti. Idaṁ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: “idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘“nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyan”ti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā”ti? 2 Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā”ti. 3 Atha kho te bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ ānandaṁ etadavocuṁ: 4 “Idaṁ kho no, āvuso ānanda, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti. Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho—nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmīti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ etadahosi: ‘ayaṁ kho, āvuso, āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Vibhajatāyasmā ānando”ti. 5 “Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva, mūlaṁ atikkammeva, khandhaṁ sākhāpalāse sāraṁ pariyesitabbaṁ maññeyya; evaṁ sampadamidaṁ āyasmantānaṁ satthari sammukhībhūte taṁ bhagavantaṁ atisitvā amhe etamatthaṁ paṭipucchitabbaṁ maññatha. So hāvuso, bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati—cakkhubhūto, ñāṇabhūto, dhammabhūto, brahmabhūto, vattā, pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī, tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ bhagavantaṁyeva etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākareyya tathā vo dhāreyyāthā”ti. 6 “Addhāvuso ānanda, bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati—cakkhubhūto, ñāṇabhūto, dhammabhūto, brahmabhūto, vattā, pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī, tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ bhagavantaṁyeva etamatthaṁ paṭipuccheyyāma. Yathā no bhagavā byākareyya tathā naṁ dhāreyyāma. Api cāyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Vibhajatāyasmā ānando agaruṁ karitvā”ti. 7 “Tenahāvuso, suṇātha, 1270 --- sn35 116:7 sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. Āyasmā ānando etadavoca: 8 “Yaṁ kho vo, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti, imassa khvāhaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Yena kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī—ayaṁ vuccati ariyassa vinaye loko. Kena cāvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī? Cakkhunā kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī. Sotena kho, āvuso … ghānena kho, āvuso … jivhāya kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī. Kāyena kho, āvuso … manena kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī. Yena kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī—ayaṁ vuccati ariyassa vinaye loko. Yaṁ kho vo, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti, imassa khvāhaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto bhagavantaṁyeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 9 “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 10 “Yaṁ kho no, bhante, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti. Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho—nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmīti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: ‘ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, yenāyasmā ānando tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipucchimha. Tesaṁ no, bhante, āyasmatā ānandena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto”ti. 11 “Paṇḍito, bhikkhave, ānando; mahāpañño, bhikkhave, ānando. Mañcepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi taṁ evamevaṁ byākareyyaṁ yathā taṁ ānandena byākataṁ. Eso cevetassa attho, evañca naṁ dhāreyyāthā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.128 13. Gahapativagga Soṇasutta |128| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho soṇo gahapatiputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho soṇo gahapatiputto bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? (Yathā purimasuttantaṁ, evaṁ vitthāretabbaṁ.) Ayaṁ kho, soṇa, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantīti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta 1271 --- sn35 29:0 Nikāya 35.29 3. Sabbavagga Addhabhūtasutta |29| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “sabbaṁ, bhikkhave, addhabhūtaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ addhabhūtaṁ? Cakkhu, bhikkhave, addhabhūtaṁ, rūpā addhabhūtā, cakkhuviññāṇaṁ addhabhūtaṁ, cakkhusamphasso addhabhūto, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi addhabhūtaṁ. Kena addhabhūtaṁ? ‘Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi addhabhūtan’ti vadāmi …pe… jivhā addhabhūtā, rasā addhabhūtā, jivhāviññāṇaṁ addhabhūtaṁ, jivhāsamphasso addhabhūto, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi addhabhūtaṁ. Kena addhabhūtaṁ? ‘Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi addhabhūtan’ti vadāmi. Kāyo addhabhūto …pe… mano addhabhūto, dhammā addhabhūtā, manoviññāṇaṁ addhabhūtaṁ, manosamphasso addhabhūto, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi addhabhūtaṁ. Kena addhabhūtaṁ? ‘Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi addhabhūtan’ti vadāmi. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ ‘vimuttam’iti ñāṇaṁ hoti, ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.17 2. Yamakavagga Paṭhamanoceassādasutta |17| “No cedaṁ, bhikkhave, cakkhussa assādo abhavissa, nayidaṁ sattā cakkhusmiṁ sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi cakkhussa assādo tasmā sattā cakkhusmiṁ sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, cakkhussa ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā cakkhusmiṁ nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi cakkhussa ādīnavo tasmā sattā cakkhusmiṁ nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, cakkhussa nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā cakkhusmā nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi cakkhussa nissaraṇaṁ tasmā sattā cakkhusmā nissaranti. No cedaṁ, bhikkhave, sotassa assādo abhavissa … no cedaṁ, bhikkhave, ghānassa assādo abhavissa … no cedaṁ, bhikkhave, jivhāya assādo abhavissa, nayidaṁ sattā jivhāya sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi jivhāya assādo, tasmā sattā jivhāya sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, jivhāya ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā jivhāya nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi jivhāya ādīnavo, tasmā sattā jivhāya nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, jivhāya nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā jivhāya nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi jivhāya nissaraṇaṁ, tasmā sattā jivhāya nissaranti. No cedaṁ, bhikkhave, kāyassa assādo abhavissa … no cedaṁ, bhikkhave, manassa assādo abhavissa, nayidaṁ sattā manasmiṁ sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi manassa assādo, tasmā sattā manasmiṁ sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, manassa ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā manasmiṁ nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi manassa ādīnavo, tasmā sattā manasmiṁ nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, manassa nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā manasmā nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi manassa nissaraṇaṁ, tasmā sattā manasmā nissaranti. 2 Yāvakīvañca, bhikkhave, sattā imesaṁ channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññaṁsu, neva tāva, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā vihariṁsu. Yato ca kho, bhikkhave, sattā imesaṁ channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññaṁsu, atha, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya 1272 --- sn35 17:2 nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā viharantī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.210–212 17. Saṭṭhipeyyālavagga Ajjhattātītādiyadanattasutta |210-212| “Cakkhu, bhikkhave, anattā atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… jivhā anattā …pe… mano anattā atīto anāgato paccuppanno. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.3 1. Aniccavagga Ajjhattānattasutta |3| “Cakkhuṁ, bhikkhave, anattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Sotaṁ anattā …pe… ghānaṁ anattā … jivhā anattā … kāyo anattā … mano anattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.72 7. Migajālavagga Dutiyachaphassāyatanasutta |72| “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Avusitaṁ tena brahmacariyaṁ, ārakā so imasmā dhammavinayā”ti. 2 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “etthāhaṁ, bhante, anassasaṁ panassasaṁ. Ahañhi, bhante, channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāmī”ti. 3 “Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, cakkhuṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti? 4 “Evaṁ, bhante”. 5 “Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, cakkhu ‘netaṁ mama, nesohamasmi na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Evaṁ te etaṁ paṭhamaṁ phassāyatanaṁ pahīnaṁ bhavissati āyatiṁ apunabbhavāya …pe…. 6 “Jivhaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti? 7 “Evaṁ, bhante”. 8 “Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, jivhā ‘netaṁ mama, nesohamasmi na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Evaṁ te etaṁ catutthaṁ phassāyatanaṁ pahīnaṁ bhavissati āyatiṁ apunabbhavāya …pe…. 9 “Manaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti? 10 “Evaṁ, bhante”. 11 “Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, mano ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Evaṁ te etaṁ chaṭṭhaṁ phassāyatanaṁ pahīnaṁ bhavissati āyatiṁ apunabbhavāyā”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.94 10. Saḷavagga Adantaaguttasutta |94| Sāvatthinidānaṁ. “Chayime, bhikkhave, phassāyatanā adantā aguttā arakkhitā asaṁvutā dukkhādhivāhā honti. Katame cha? Cakkhu, bhikkhave, phassāyatanaṁ adantaṁ aguttaṁ arakkhitaṁ asaṁvutaṁ dukkhādhivāhaṁ hoti …pe… jivhā, bhikkhave, phassāyatanaṁ adantaṁ aguttaṁ arakkhitaṁ asaṁvutaṁ dukkhādhivāhaṁ hoti …pe… mano, bhikkhave, phassāyatanaṁ adantaṁ aguttaṁ arakkhitaṁ asaṁvutaṁ dukkhādhivāhaṁ hoti. Ime kho, bhikkhave, cha phassāyatanā adantā aguttā arakkhitā asaṁvutā dukkhādhivāhā honti”. 2 Chayime, bhikkhave, phassāyatanā sudantā suguttā surakkhitā susaṁvutā sukhādhivāhā honti. Katame cha? Cakkhu, bhikkhave, phassāyatanaṁ sudantaṁ suguttaṁ surakkhitaṁ susaṁvutaṁ sukhādhivāhaṁ hoti …pe… jivhā, bhikkhave, phassāyatanaṁ sudantaṁ suguttaṁ surakkhitaṁ susaṁvutaṁ sukhādhivāhaṁ hoti …pe… mano, bhikkhave, phassāyatanaṁ sudantaṁ suguttaṁ surakkhitaṁ susaṁvutaṁ sukhādhivāhaṁ hoti. Ime kho, bhikkhave, cha phassāyatanā sudantā suguttā surakkhitā susaṁvutā sukhādhivāhā hontī”ti. Idamavoca bhagavā …pe… etadavoca satthā: 3 “Saḷeva phassāyatanāni bhikkhavo, Asaṁvuto yattha dukkhaṁ nigacchati; Tesañca ye saṁvaraṇaṁ avedisuṁ, Saddhādutiyā viharantānavassutā. 4 Disvāna rūpāni manoramāni, Athopi disvāna amanoramāni; Manorame rāgapathaṁ vinodaye, Na cāppiyaṁ meti manaṁ padosaye. 5 Saddañca sutvā dubhayaṁ piyāppiyaṁ, Piyamhi sadde na samucchito siyā; Athoppiye dosagataṁ vinodaye, Na cāppiyaṁ meti manaṁ padosaye. 6 Gandhañca ghatvā surabhiṁ manoramaṁ, Athopi ghatvā asuciṁ akantiyaṁ; Akantiyasmiṁ 1273 --- sn35 94:6 paṭighaṁ vinodaye, Chandānunīto na ca kantiye siyā. 7 Rasañca bhotvāna asāditañca sāduṁ, Athopi bhotvāna asādumekadā; Sāduṁ rasaṁ nājjhosāya bhuñje, Virodhamāsādusu nopadaṁsaye. 8 Phassena phuṭṭho na sukhena majje, Dukkhena phuṭṭhopi na sampavedhe; Phassadvayaṁ sukhadukkhe upekkhe, Anānuruddho aviruddha kenaci. 9 Papañcasaññā itarītarā narā, Papañcayantā upayanti saññino; Manomayaṁ gehasitañca sabbaṁ, Panujja nekkhammasitaṁ irīyati. 10 Evaṁ mano chassu yadā subhāvito, Phuṭṭhassa cittaṁ na vikampate kvaci; Te rāgadose abhibhuyya bhikkhavo, Bhavattha jātimaraṇassa pāragā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.53 6. Avijjāvagga Avijjāpahānasutta |53| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti? 2 “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rūpe aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphassaṁ … yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sotaṁ … ghānaṁ … jivhaṁ … kāyaṁ … manaṁ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Dhamme … manoviññāṇaṁ … manosamphassaṁ … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.152 15. Navapurāṇavagga Kimatthiyabrahmacariyasutta |152| “Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘dukkhassa kho, āvuso, pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘katamaṁ panāvuso, dukkhaṁ, yassa pariññāya samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: 2 ‘Cakkhu kho, āvuso, dukkhaṁ; tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Rūpā dukkhā; tesaṁ pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Cakkhuviññāṇaṁ dukkhaṁ; tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Cakkhusamphasso dukkho; tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ; tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati …pe… jivhā dukkhā … mano dukkho; tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ; tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Idaṁ kho, āvuso, dukkhaṁ; yassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.233 18. Samuddavagga Kāmabhūsutta |233| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca ānando āyasmā ca kāmabhū kosambiyaṁ viharanti ghositārāme. Atha kho āyasmā kāmabhū sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā kāmabhū āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 2 “Kiṁ nu kho, āvuso ānanda, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ …pe… jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, rasā jivhāya saṁyojanaṁ …pe… mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, dhammā manassa saṁyojanan”ti? 3 “Na kho, āvuso kāmabhū, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ …pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha 1274 --- sn35 233:3 tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ. 4 Seyyathāpi, āvuso, kāḷo ca balībaddo odāto ca balībaddo ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā assu. Yo nu kho evaṁ vadeyya: ‘kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanan’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Na kho, āvuso, kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, napi odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanaṁ. Yena ca kho te ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā, taṁ tattha saṁyojanaṁ. Evameva kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ …pe… na jivhā …pe… na mano …pe… yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.109 11. Yogakkhemivagga Saṁyojaniyasutta |109| “Saṁyojaniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi saṁyojanañca. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā, katamañca saṁyojanaṁ? Cakkhuṁ, bhikkhave, saṁyojaniyo dhammo. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… jivhā saṁyojaniyo dhammo …pe… mano saṁyojaniyo dhammo. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ. Ime vuccanti, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā, idaṁ saṁyojanan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.137 14. Devadahavagga Dutiyarūpārāmasutta |137| “Rūpārāmā, bhikkhave, devamanussā rūparatā rūpasammuditā. Rūpavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. Saddārāmā … gandhārāmā … rasārāmā … phoṭṭhabbārāmā … dhammārāmā, bhikkhave, devamanussā dhammaratā dhammasammuditā. Dhammavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. Tathāgato ca, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho rūpānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā na rūpārāmo na rūparato na rūpasammudito. Rūpavipariṇāmavirāganirodhā sukho, bhikkhave, tathāgato viharati. Saddānaṁ … gandhānaṁ … rasānaṁ … phoṭṭhabbānaṁ … dhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā na dhammārāmo na dhammarato na dhammasammudito. Dhammavipariṇāmavirāganirodhā sukho, bhikkhave, tathāgato viharatī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.146 15. Navapurāṇavagga Kammanirodhasutta |146| “Navapurāṇāni, bhikkhave, kammāni desessāmi kammanirodhaṁ kammanirodhagāminiñca paṭipadaṁ. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmīti. Katamañca, bhikkhave, purāṇakammaṁ? Cakkhu, bhikkhave, purāṇakammaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ vedaniyaṁ daṭṭhabbaṁ …pe… jivhā purāṇakammā abhisaṅkhatā abhisañcetayitā vedaniyā daṭṭhabbā …pe… mano purāṇakammo abhisaṅkhato abhisañcetayito vedaniyo daṭṭhabbo. Idaṁ vuccati, bhikkhave, purāṇakammaṁ. Katamañca, bhikkhave, navakammaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, etarahi kammaṁ karoti kāyena vācāya manasā, idaṁ vuccati, bhikkhave, navakammaṁ. Katamo ca, bhikkhave, kammanirodho? Yo kho, bhikkhave, kāyakammavacīkammamanokammassa nirodhā vimuttiṁ phusati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, kammanirodho. Katamā ca, bhikkhave, kammanirodhagāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, kammanirodhagāminī paṭipadā. Iti kho, bhikkhave, desitaṁ mayā purāṇakammaṁ, desitaṁ navakammaṁ, desito kammanirodho, desitā kammanirodhagāminī paṭipadā. Yaṁ kho, bhikkhave, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchāvippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.242 19. Āsīvisavagga Dutiyadārukkhandhopamasutta |242| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kimilāyaṁ viharati gaṅgāya nadiyā tīre. Addasā kho bhagavā mahantaṁ dārukkhandhaṁ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, amuṁ mahantaṁ dārukkhandhaṁ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānan”ti? “Evaṁ, bhante” …pe… evaṁ vutte, āyasmā kimilo bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, bhante, orimaṁ tīraṁ …pe… “katamo 1275 --- sn35 242:1 ca, kimila, antopūtibhāvo. Idha, kimila, bhikkhu aññataraṁ saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpanno hoti yathārūpāya āpattiyā na vuṭṭhānaṁ paññāyati. Ayaṁ vuccati, kimila, antopūtibhāvo”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.79 8. Gilānavagga Paṭhamaavijjāpahānasutta |79| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “atthi nu kho, bhante, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti? 2 “Atthi kho, bhikkhu, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti. 3 “Katamo pana, bhante, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti? 4 “Avijjā kho, bhikkhu, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti. 5 “Kathaṁ pana, bhante, jānato, kathaṁ passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti? 6 “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rūpe … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphassaṁ … yampidaṁ, cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati …pe… manaṁ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Dhamme … manoviññāṇaṁ … manosamphassaṁ … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.8 1. Aniccavagga Ajjhattadukkhātītānāgatasutta |8| “Cakkhuṁ, bhikkhave, dukkhaṁ atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ cakkhusmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ cakkhuṁ nābhinandati; paccuppannassa cakkhussa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Sotaṁ dukkhaṁ …pe… ghānaṁ dukkhaṁ …pe… jivhā dukkhā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannāya. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītāya jivhāya anapekkho hoti; anāgataṁ jivhaṁ nābhinandati; paccuppannāya jivhāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Kāyo dukkho …pe… mano dukkho atītānāgato; ko pana vādo paccuppannassa. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ manasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ manaṁ nābhinandati; paccuppannassa manassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.213–215 17. Saṭṭhipeyyālavagga Bāhirātītādiyadaniccasutta |213-215| “Rūpā, bhikkhave, aniccā atītā anāgatā paccuppannā. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā aniccā atītā anāgatā paccuppannā. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.123 12. Lokakāmaguṇavagga Upādāniyadhammasutta |123| “Upādāniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi upādānañca. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, upādāniyā dhammā, katamañca upādānaṁ? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime vuccanti, bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha upādānaṁ …pe… santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime vuccanti, bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṁ tattha upādānan”ti. Dasamaṁ. Lokakāmaguṇavaggo dutiyo. 2 Tassuddānaṁ Mārapāsena dve vuttā, lokakāmaguṇena ca; Sakko pañcasikho ceva, sāriputto ca rāhulo; Saṁyojanaṁ upādānaṁ, vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.227 17. Saṭṭhipeyyālavagga Bāhirāyatanaanattasutta |227| “Rūpā, bhikkhave, anattā. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā anattā. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Saṭṭhipeyyālo samatto. 2 Tassuddānaṁ Chandenaṭṭhārasa honti, atītena ca dve nava; Yadaniccāṭṭhārasa vuttā, tayo ajjhattabāhirā; Peyyālo saṭṭhiko vutto, buddhenādiccabandhunāti. 1276 --- sn35 227:2 Suttantāni saṭṭhi. 0 Saṁyutta Nikāya 35.22 2. Yamakavagga Dutiyadukkhuppādasutta |22| “Yo, bhikkhave, rūpānaṁ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo saddānaṁ …pe… yo gandhānaṁ … yo rasānaṁ … yo phoṭṭhabbānaṁ … yo dhammānaṁ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. 2 Yo ca kho, bhikkhave, rūpānaṁ nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo saddānaṁ …pe… yo gandhānaṁ … yo rasānaṁ … yo phoṭṭhabbānaṁ … yo dhammānaṁ nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Dasamaṁ. Yamakavaggo dutiyo. 3 Tassuddānaṁ Sambodhena duve vuttā, Assādena apare duve; No cetena duve vuttā, Abhinandena apare duve; Uppādena duve vuttā, Vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.171–173 17. Saṭṭhipeyyālavagga Dukkhachandādisutta |171-173| “Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, dukkhaṁ? Cakkhu, bhikkhave, dukkhaṁ; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo …pe… jivhā dukkhā …pe… mano dukkho; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.238 19. Āsīvisavagga Āsīvisopamasutta |238| “Seyyathāpi, bhikkhave, cattāro āsīvisā uggatejā ghoravisā. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ime te, ambho purisa, cattāro āsīvisā uggatejā ghoravisā kālena kālaṁ vuṭṭhāpetabbā, kālena kālaṁ nhāpetabbā, kālena kālaṁ bhojetabbā, kālena kālaṁ saṁvesetabbā. Yadā ca kho te, ambho purisa, imesaṁ catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ aññataro vā aññataro vā kuppissati, tato tvaṁ, ambho purisa, maraṇaṁ vā nigacchasi, maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Yaṁ te, ambho purisa, karaṇīyaṁ taṁ karohī’ti. 2 Atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ yena vā tena vā palāyetha. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ime kho, ambho purisa, pañca vadhakā paccatthikā piṭṭhito piṭṭhito anubandhā, yattheva naṁ passissāma tattheva jīvitā voropessāmāti. Yaṁ te, ambho purisa, karaṇīyaṁ taṁ karohī’ti. 3 Atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ, bhīto pañcannaṁ vadhakānaṁ paccatthikānaṁ yena vā tena vā palāyetha. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ayaṁ te, ambho purisa, chaṭṭho antaracaro vadhako ukkhittāsiko piṭṭhito piṭṭhito anubandho yattheva naṁ passissāmi tattheva siro pātessāmīti. Yaṁ te, ambho purisa, karaṇīyaṁ taṁ karohī’ti. 4 Atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ, bhīto pañcannaṁ vadhakānaṁ paccatthikānaṁ, bhīto chaṭṭhassa antaracarassa vadhakassa ukkhittāsikassa yena vā tena vā palāyetha. So passeyya suññaṁ gāmaṁ. Yaññadeva gharaṁ paviseyya rittakaññeva paviseyya tucchakaññeva paviseyya suññakaññeva paviseyya. Yaññadeva bhājanaṁ parimaseyya rittakaññeva parimaseyya tucchakaññeva parimaseyya suññakaññeva parimaseyya. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘idāni, ambho purisa, imaṁ suññaṁ gāmaṁ corā gāmaghātakā pavisanti. Yaṁ te, ambho purisa, karaṇīyaṁ taṁ karohī’ti. 5 Atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ, bhīto pañcannaṁ vadhakānaṁ paccatthikānaṁ, bhīto chaṭṭhassa antaracarassa vadhakassa ukkhittāsikassa, bhīto corānaṁ gāmaghātakānaṁ yena vā tena vā palāyetha. So passeyya mahantaṁ udakaṇṇavaṁ orimaṁ tīraṁ sāsaṅkaṁ sappaṭibhayaṁ, pārimaṁ tīraṁ khemaṁ appaṭibhayaṁ. Na cassa nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāraṁ gamanāya. Atha kho, bhikkhave, tassa purisassa evamassa: ‘ayaṁ kho mahāudakaṇṇavo orimaṁ tīraṁ sāsaṅkaṁ sappaṭibhayaṁ, pārimaṁ tīraṁ khemaṁ appaṭibhayaṁ, natthi ca nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāraṁ gamanāya. Yannūnāhaṁ tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ saṅkaḍḍhitvā kullaṁ bandhitvā taṁ kullaṁ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṁ 1277 --- sn35 238:5 gaccheyyan’ti. 6 Atha kho so, bhikkhave, puriso tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ saṅkaḍḍhitvā kullaṁ bandhitvā taṁ kullaṁ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṁ gaccheyya, tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo. 7 Upamā kho myāyaṁ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. Ayañcettha attho—cattāro āsīvisā uggatejā ghoravisāti kho, bhikkhave, catunnetaṁ mahābhūtānaṁ adhivacanaṁ—pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā. 8 Pañca vadhakā paccatthikāti kho, bhikkhave, pañcannetaṁ upādānakkhandhānaṁ adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandhassa, vedanupādānakkhandhassa, saññupādānakkhandhassa, saṅkhārupādānakkhandhassa, viññāṇupādānakkhandhassa. 9 Chaṭṭho antaracaro vadhako ukkhittāsikoti kho, bhikkhave, nandīrāgassetaṁ adhivacanaṁ. 10 Suñño gāmoti kho, bhikkhave, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. Cakkhuto cepi naṁ, bhikkhave, paṇḍito byatto medhāvī upaparikkhati rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, suññakaññeva khāyati …pe… jivhāto cepi naṁ, bhikkhave …pe… manato cepi naṁ, bhikkhave, paṇḍito byatto medhāvī upaparikkhati rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, suññakaññeva khāyati. 11 Corā gāmaghātakāti kho, bhikkhave, channetaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. Cakkhu, bhikkhave, haññati manāpāmanāpesu rūpesu; sotaṁ, bhikkhave …pe… ghānaṁ, bhikkhave …pe… jivhā, bhikkhave, haññati manāpāmanāpesu rasesu; kāyo, bhikkhave …pe… mano, bhikkhave, haññati manāpāmanāpesu dhammesu. 12 Mahā udakaṇṇavoti kho, bhikkhave, catunnetaṁ oghānaṁ adhivacanaṁ—kāmoghassa, bhavoghassa, diṭṭhoghassa, avijjoghassa. 13 Orimaṁ tīraṁ sāsaṅkaṁ sappaṭibhayanti kho, bhikkhave, sakkāyassetaṁ adhivacanaṁ. 14 Pārimaṁ tīraṁ khemaṁ appaṭibhayanti kho, bhikkhave, nibbānassetaṁ adhivacanaṁ. 15 Kullanti kho, bhikkhave, ariyassetaṁ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 16 Tassa hatthehi ca pādehi ca vāyāmoti kho, bhikkhave, vīriyārambhassetaṁ adhivacanaṁ. 17 Tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇoti kho, bhikkhave, arahato etaṁ adhivacanan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.206 17. Saṭṭhipeyyālavagga Ajjhattapaccuppannayadaniccasutta |206| “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ paccuppannaṁ. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… jivhā aniccā paccuppannā. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… mano anicco paccuppanno. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.102 10. Saḷavagga Dutiyanatumhākasutta |102| “Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Cakkhuviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhusamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Yampi, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.80 8. Gilānavagga Dutiyaavijjāpahānasutta |80| Atha kho aññataro bhikkhu …pe… etadavoca: “atthi nu kho, bhante, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti? 2 “Atthi kho, bhikkhu, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti. 3 “Katamo pana, bhante, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti? 4 “Avijjā kho, bhikkhu, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno 1278 --- sn35 80:4 avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti. 5 “Kathaṁ pana, bhante, jānato, kathaṁ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti? 6 “Idha, bhikkhu, bhikkhuno sutaṁ hoti: ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti. Evañcetaṁ, bhikkhu, bhikkhuno sutaṁ hoti: ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti. So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti, sabbaṁ dhammaṁ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, cakkhuṁ aññato passati, rūpe … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphassaṁ … yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aññato passati …pe… manaṁ aññato passati, dhamme … manoviññāṇaṁ … manosamphassaṁ … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aññato passati. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.66 7. Migajālavagga Samiddhisattapañhāsutta |66| “‘Satto, satto’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, satto vā assa sattapaññatti vā”ti …pe…. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.58 6. Avijjāvagga Anusayapahānasutta |58| “Kathaṁ nu kho …pe… anusayā pahīyantī”ti …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.159 16. Nandikkhayavagga Bāhiraaniccanandikkhayasutta |159| “Rūpe, bhikkhave, yoniso manasi karotha, rūpāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Rūpe, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, rūpāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto rūpesupi nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccati. Sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … dhamme, bhikkhave, yoniso manasi karotha, dhammāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Dhamme, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, dhammāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto dhammesupi nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccatī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.167 16. Nandikkhayavagga Attānudiṭṭhipahānasutta |167| Atha kho aññataro bhikkhu …pe… etadavoca: “kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato attānudiṭṭhi pahīyatī”ti? “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Rūpe anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Cakkhuviññāṇaṁ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Cakkhusamphassaṁ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati …pe… jivhaṁ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati …pe… manaṁ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Dhamme … manoviññāṇaṁ … manosamphassaṁ … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyatī”ti. Dvādasamaṁ. Nandikkhayavaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Nandikkhayena cattāro, jīvakambavane duve; Koṭṭhikena tayo vuttā, micchā sakkāya attanoti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.198–200 17. Saṭṭhipeyyālavagga Bāhirātītādidukkhasutta |198-200| “Rūpā, bhikkhave, dukkhā atītā anāgatā paccuppannā. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā dukkhā atītā anāgatā paccuppannā. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.138 14. Devadahavagga Paṭhamanatumhākasutta |138| “Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati …pe… jivhā na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati …pe… mano na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ taṁ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṁ vā kareyya, api nu tumhākaṁ evamassa: ‘amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṁ vā karotī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Na hi no etaṁ, bhante, attā vā attaniyaṁ vā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, cakkhu na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati …pe… jivhā na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā 1279 --- sn35 138:1 hitāya sukhāya bhavissati …pe… mano na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.106 11. Yogakkhemivagga Dukkhasamudayasutta |106| “Dukkhassa, bhikkhave, samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, dukkhassa samudayo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṁ dukkhassa samudayo …pe… jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṁ dukkhassa samudayo …pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṁ kho, bhikkhave, dukkhassa samudayo. 2 Katamo ca, bhikkhave, dukkhassa atthaṅgamo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ dukkhassa atthaṅgamo …pe… jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ …pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, dukkhassa atthaṅgamo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.163 16. Nandikkhayavagga Koṭṭhikadukkhasutta |163| Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko …pe… bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante …pe… vihareyyan”ti. “Yaṁ kho, koṭṭhika, dukkhaṁ tatra te chando pahātabbo. Kiñca, koṭṭhika, dukkhaṁ? Cakkhu kho, koṭṭhika, dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo. Rūpā dukkhā; tatra te chando pahātabbo. Cakkhuviññāṇaṁ dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo. Cakkhusamphasso dukkho; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo …pe… jivhā dukkhā; tatra te chando pahātabbo …pe… mano dukkho; tatra te chando pahātabbo. Dhammā dukkhā; tatra te chando pahātabbo. Manoviññāṇaṁ dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo. Manosamphasso dukkho; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo. Yaṁ kho, koṭṭhika, dukkhaṁ tatra te chando pahātabbo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.84 9. Channavagga Palokadhammasutta |84| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 2 “‘Loko, loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, lokoti vuccatī”ti? “Yaṁ kho, ānanda, palokadhammaṁ, ayaṁ vuccati ariyassa vinaye loko. Kiñca, ānanda, palokadhammaṁ? Cakkhu kho, ānanda, palokadhammaṁ, rūpā palokadhammā, cakkhuviññāṇaṁ palokadhammaṁ, cakkhusamphasso palokadhammo, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā …pe… tampi palokadhammaṁ …pe… jivhā palokadhammā, rasā palokadhammā, jivhāviññāṇaṁ palokadhammaṁ, jivhāsamphasso palokadhammo, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā …pe… tampi palokadhammaṁ …pe… mano palokadhammo, dhammā palokadhammā, manoviññāṇaṁ palokadhammaṁ, manosamphasso palokadhammo, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi palokadhammaṁ. Yaṁ kho, ānanda, palokadhammaṁ, ayaṁ vuccati ariyassa vinaye loko”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.62 6. Avijjāvagga Dutiyasabbupādānapariyādānasutta |62| “Sabbupādānapariyādānāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, sabbupādānapariyādānāya dhammo? 2 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 3 “Aniccaṁ, bhante”. 4 “Yaṁ panāniccaṁ 1280 --- sn35 62:4 dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 5 “Dukkhaṁ, bhante”. 6 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 7 “No hetaṁ, bhante”. 8 “Rūpā …pe… cakkhuviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 9 “Aniccaṁ, bhante” …pe…. 10 “Cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti? 11 “Anicco, bhante” …pe…. 12 “Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 13 “Aniccaṁ, bhante” …pe…. 14 “Sotaṁ … ghānaṁ … jivhā … kāyo … mano … dhammā … manoviññāṇaṁ … manosamphasso … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 15 “Aniccaṁ, bhante”. 16 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 17 “Dukkhaṁ, bhante”. 18 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 19 “No hetaṁ, bhante”. 20 “Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe… jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati …pe… manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbupādānapariyādānāya dhammo”ti. Dasamaṁ. Avijjāvaggo paṭhamo. 21 Tassuddānaṁ Avijjā saṁyojanā dve, āsavena duve vuttā; Anusayā apare dve, pariññā dve pariyādinnaṁ; Vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.246 19. Āsīvisavagga Vīṇopamasutta |246| “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṁ vāpi cetaso, tato cittaṁ nivāreyya. Sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca duhitiko ca. Asappurisasevito ceso maggo, na ceso maggo sappurisehi sevito. Na tvaṁ etaṁ arahasīti. Tato cittaṁ nivāraye cakkhuviññeyyehi rūpehi …pe… yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu …pe… manoviññeyyesu dhammesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṁ vāpi cetaso tato cittaṁ nivāreyya. Sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca duhitiko ca. Asappurisasevito ceso maggo, na ceso maggo sappurisehi sevito. Na tvaṁ etaṁ arahasīti. Tato cittaṁ nivāraye manoviññeyyehi dhammehi. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, kiṭṭhaṁ sampannaṁ. Kiṭṭhārakkho ca pamatto, goṇo ca kiṭṭhādo aduṁ kiṭṭhaṁ otaritvā yāvadatthaṁ madaṁ āpajjeyya pamādaṁ āpajjeyya; evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano chasu phassāyatanesu asaṁvutakārī pañcasu kāmaguṇesu yāvadatthaṁ madaṁ āpajjati pamādaṁ āpajjati. 3 Seyyathāpi, bhikkhave, kiṭṭhaṁ sampannaṁ kiṭṭhārakkho ca appamatto goṇo ca kiṭṭhādo aduṁ kiṭṭhaṁ otareyya. Tamenaṁ kiṭṭhārakkho nāsāyaṁ suggahitaṁ gaṇheyya. Nāsāyaṁ suggahitaṁ gahetvā uparighaṭāyaṁ suniggahitaṁ niggaṇheyya. Uparighaṭāyaṁ suniggahitaṁ niggahetvā daṇḍena sutāḷitaṁ tāḷeyya. Daṇḍena sutāḷitaṁ tāḷetvā osajjeyya. Dutiyampi kho, bhikkhave …pe… tatiyampi kho, bhikkhave, goṇo kiṭṭhādo aduṁ kiṭṭhaṁ otareyya. Tamenaṁ kiṭṭhārakkho nāsāyaṁ suggahitaṁ gaṇheyya. Nāsāyaṁ suggahitaṁ gahetvā uparighaṭāyaṁ suniggahitaṁ niggaṇheyya. Uparighaṭāyaṁ suniggahitaṁ niggahetvā daṇḍena sutāḷitaṁ tāḷeyya. Daṇḍena sutāḷitaṁ tāḷetvā osajjeyya. Evañhi so, bhikkhave, goṇo kiṭṭhādo gāmagato vā araññagato vā, ṭhānabahulo vā assa nisajjabahulo vā na taṁ kiṭṭhaṁ puna otareyya—tameva purimaṁ daṇḍasamphassaṁ 1281 --- sn35 246:3 samanussaranto. Evameva kho, bhikkhave, yato kho bhikkhuno chasu phassāyatanesu cittaṁ udujitaṁ hoti sudujitaṁ, ajjhattameva santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, rañño vā rājamahāmattassa vā vīṇāya saddo assutapubbo assa. So vīṇāsaddaṁ suṇeyya. So evaṁ vadeyya: ‘ambho, kassa nu kho eso saddo evaṁrajanīyo evaṅkamanīyo evaṁmadanīyo evaṁmucchanīyo evambandhanīyo’ti? Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘esā, kho, bhante, vīṇā nāma, yassā eso saddo evaṁrajanīyo evaṅkamanīyo evaṁmadanīyo evaṁmucchanīyo evambandhanīyo’ti. So evaṁ vadeyya: ‘gacchatha me, bho, taṁ vīṇaṁ āharathā’ti. Tassa taṁ vīṇaṁ āhareyyuṁ. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ayaṁ kho sā, bhante, vīṇā yassā eso saddo evaṁrajanīyo evaṅkamanīyo evaṁmadanīyo evaṁmucchanīyo evambandhanīyo’ti. So evaṁ vadeyya: ‘alaṁ me, bho, tāya vīṇāya, tameva me saddaṁ āharathā’ti. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ayaṁ kho, bhante, vīṇā nāma anekasambhārā mahāsambhārā. Anekehi sambhārehi samāraddhā vadati, seyyathidaṁ—doṇiñca paṭicca cammañca paṭicca daṇḍañca paṭicca upadhāraṇe ca paṭicca tantiyo ca paṭicca koṇañca paṭicca purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca evāyaṁ, bhante, vīṇā nāma anekasambhārā mahāsambhārā. Anekehi sambhārehi samāraddhā vadatī’ti. So taṁ vīṇaṁ dasadhā vā satadhā vā phāleyya, dasadhā vā satadhā vā taṁ phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya. Sakalikaṁ sakalikaṁ karitvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahitvā masiṁ kareyya. Masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuneyya, nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. So evaṁ vadeyya: ‘asatī kirāyaṁ, bho, vīṇā nāma, yathevaṁ yaṁ kiñci vīṇā nāma ettha ca panāyaṁ jano ativelaṁ pamatto palaḷito’ti. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu rūpaṁ samanvesati yāvatā rūpassa gati, vedanaṁ samanvesati yāvatā vedanāya gati, saññaṁ samanvesati yāvatā saññāya gati, saṅkhāre samanvesati yāvatā saṅkhārānaṁ gati, viññāṇaṁ samanvesati yāvatā viññāṇassa gati. Tassa rūpaṁ samanvesato yāvatā rūpassa gati, vedanaṁ samanvesato …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ samanvesato yāvatā viññāṇassa gati. Yampissa taṁ hoti ahanti vā mamanti vā asmīti vā tampi tassa na hotī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.142 14. Devadahavagga Ajjhattānattahetusutta |142| “Cakkhuṁ, bhikkhave, anattā. Yopi hetu, yopi paccayo cakkhussa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtaṁ, bhikkhave, cakkhu kuto attā bhavissati …pe… jivhā anattā. Yopi hetu yopi paccayo jivhāya uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtā, bhikkhave, jivhā kuto attā bhavissati …pe… mano anattā. Yopi hetu yopi paccayo manassa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūto, bhikkhave, mano kuto attā bhavissati. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.223 17. Saṭṭhipeyyālavagga Ajjhattāyatanadukkhasutta |223| “Cakkhu, bhikkhave, dukkhaṁ …pe… jivhā dukkhā …pe… mano dukkho. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.18 2. Yamakavagga Dutiyanoceassādasutta |18| “No cedaṁ, bhikkhave, rūpānaṁ assādo abhavissa, nayidaṁ sattā rūpesu sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi rūpānaṁ assādo, tasmā sattā rūpesu sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, rūpānaṁ ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā rūpesu nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi rūpānaṁ ādīnavo, tasmā sattā rūpesu nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, rūpānaṁ nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā rūpehi nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi rūpānaṁ nissaraṇaṁ, tasmā sattā rūpehi nissaranti. No cedaṁ, bhikkhave, saddānaṁ … gandhānaṁ … rasānaṁ … phoṭṭhabbānaṁ … dhammānaṁ assādo abhavissa, nayidaṁ sattā dhammesu sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi dhammānaṁ assādo, tasmā sattā dhammesu sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā dhammesu nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi dhammānaṁ ādīnavo, tasmā sattā dhammesu nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā dhammehi nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi dhammānaṁ nissaraṇaṁ, tasmā sattā dhammehi nissaranti. 2 Yāvakīvañca, bhikkhave, sattā imesaṁ channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ assādañca 1282 --- sn35 18:2 assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññaṁsu, neva tāva, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā vihariṁsu. Yato ca kho, bhikkhave, sattā imesaṁ channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññaṁsu, atha, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā viharantī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.26 3. Sabbavagga Paṭhamaaparijānanasutta |26| “Sabbaṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya? Cakkhuṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Rūpe anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhuviññāṇaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhusamphassaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya …pe… jivhaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Rase …pe… jivhāviññāṇaṁ …pe… jivhāsamphassaṁ …pe… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Kāyaṁ …pe… manaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Dhamme …pe… manoviññāṇaṁ …pe… manosamphassaṁ …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Idaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 2 Sabbañca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya? Cakkhuṁ, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Rūpe abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhuviññāṇaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhusamphassaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya …pe… jivhaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Rase …pe… jivhāviññāṇaṁ …pe… jivhāsamphassaṁ …pe… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Kāyaṁ …pe… manaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Dhamme …pe… manoviññāṇaṁ …pe… manosamphassaṁ …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Idaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.127 13. Gahapativagga Bhāradvājasutta |127| Ekaṁ samayaṁ āyasmā piṇḍolabhāradvājo kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho rājā udeno yenāyasmā piṇḍolabhāradvājo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā piṇḍolabhāradvājena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā udeno āyasmantaṁ piṇḍolabhāradvājaṁ etadavoca: “ko nu kho, bho bhāradvāja, hetu ko paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṁ 1283 --- sn35 127:1 paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caranti, addhānañca āpādentī”ti? “Vuttaṁ kho etaṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: ‘etha tumhe, bhikkhave, mātumattīsu mātucittaṁ upaṭṭhapetha, bhaginimattīsu bhaginicittaṁ upaṭṭhapetha, dhītumattīsu dhītucittaṁ upaṭṭhapethā’ti. Ayaṁ kho, mahārāja, hetu, ayaṁ paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caranti, addhānañca āpādentī”ti. 2 “Lolaṁ kho, bho bhāradvāja, cittaṁ. Appekadā mātumattīsupi lobhadhammā uppajjanti, bhaginimattīsupi lobhadhammā uppajjanti, dhītumattīsupi lobhadhammā uppajjanti. Atthi nu kho, bho bhāradvāja, añño ca hetu, añño ca paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā …pe… addhānañca āpādentī”ti? 3 “Vuttaṁ kho etaṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: ‘etha tumhe, bhikkhave, imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhatha—atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti. Ayampi kho, mahārāja, hetu, ayaṁ paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā …pe… addhānañca āpādentī”ti. “Ye te, bho bhāradvāja, bhikkhū bhāvitakāyā bhāvitasīlā bhāvitacittā bhāvitapaññā, tesaṁ taṁ sukaraṁ hoti. Ye ca kho te, bho bhāradvāja, bhikkhū abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā, tesaṁ taṁ dukkaraṁ hoti. Appekadā, bho bhāradvāja, asubhato manasi karissāmīti subhatova āgacchati. Atthi nu kho, bho bhāradvāja, añño ca kho hetu añño ca paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā …pe… addhānañca āpādentī”ti? 4 “Vuttaṁ kho etaṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: ‘etha tumhe, bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharatha. Cakkhunā rūpaṁ disvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjatha. Rakkhatha cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjatha. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjatha. Rakkhatha manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjathā’ti. Ayampi kho, mahārāja, hetu ayaṁ paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caranti, addhānañca āpādentī”ti. 5 “Acchariyaṁ, bho bhāradvāja; abbhutaṁ, bho bhāradvāja. Yāva subhāsitañcidaṁ, bho bhāradvāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena. Esova kho, bho bhāradvāja, hetu, esa paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caranti, addhānañca āpādentīti. Ahampi kho, bho bhāradvāja, yasmiṁ samaye arakkhiteneva kāyena, arakkhitāya vācāya, arakkhitena cittena, anupaṭṭhitāya satiyā, asaṁvutehi indriyehi antepuraṁ pavisāmi, ativiya maṁ tasmiṁ samaye lobhadhammā parisahanti. Yasmiñca khvāhaṁ, bho bhāradvāja, samaye rakkhiteneva kāyena, rakkhitāya vācāya, rakkhitena cittena, upaṭṭhitāya satiyā, saṁvutehi indriyehi antepuraṁ pavisāmi, na maṁ tathā tasmiṁ samaye lobhadhammā parisahanti. Abhikkantaṁ, bho bhāradvāja, abhikkantaṁ, bho bhāradvāja. Seyyathāpi, bho bhāradvāja, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā bhāradvājena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bho bhāradvāja, 1284 --- sn35 127:5 taṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ bhāradvājo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.119 12. Lokakāmaguṇavagga Pañcasikhasutta |119| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho pañcasikho gandhabbadevaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho pañcasikho gandhabbadevaputto bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? “Santi kho, pañcasikha, cakkhuviññeyyā rūpā …pe… santi kho, pañcasikha, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Saupādāno, pañcasikha, bhikkhu no parinibbāyati. Ayaṁ kho, pañcasikha, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti. 2 Santi ca kho, pañcasikha, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā …pe… santi kho, pañcasikha, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. Anupādāno, pañcasikha, bhikkhu parinibbāyati. Ayaṁ kho, pañcasikha, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.168 17. Saṭṭhipeyyālavagga Ajjhattaaniccachandasutta |168| “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chando pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ? Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo chando pahātabbo …pe… jivhā aniccā; tatra vo chando pahātabbo …pe… mano anicco; tatra vo chando pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chando pahātabbo”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.156 16. Nandikkhayavagga Ajjhattanandikkhayasutta |156| “Aniccaṁyeva, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ aniccanti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccati …pe… aniccaṁyeva, bhikkhave, bhikkhu jivhaṁ aniccanti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā …pe… cittaṁ suvimuttanti vuccati …pe… aniccaṁyeva, bhikkhave, bhikkhu manaṁ aniccanti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.57 6. Avijjāvagga Āsavasamugghātasutta |57| “Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato āsavā samugghātaṁ gacchantī”ti …pe…. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.69 7. Migajālavagga Upasenaāsīvisasutta |69| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca upaseno rājagahe viharanti sītavane sappasoṇḍikapabbhāre. Tena kho pana samayena āyasmato upasenassa kāye āsīviso patito hoti. Atha kho āyasmā upaseno bhikkhū āmantesi: “etha me, āvuso, imaṁ kāyaṁ mañcakaṁ āropetvā bahiddhā nīharatha. Purāyaṁ kāyo idheva vikirati; seyyathāpi bhusamuṭṭhī”ti. 2 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṁ upasenaṁ etadavoca: “na kho pana mayaṁ passāma āyasmato upasenassa kāyassa vā aññathattaṁ indriyānaṁ vā vipariṇāmaṁ. Atha ca panāyasmā upaseno evamāha: ‘etha me, āvuso, imaṁ kāyaṁ mañcakaṁ āropetvā bahiddhā nīharatha. Purāyaṁ kāyo idheva vikirati; seyyathāpi bhusamuṭṭhī’”ti. “Yassa nūna, āvuso sāriputta, evamassa: ‘ahaṁ cakkhūti vā mama cakkhūti vā …pe… ahaṁ jivhāti vā mama jivhāti vā … ahaṁ manoti vā mama mano’ti vā. Tassa, āvuso sāriputta, siyā kāyassa vā aññathattaṁ indriyānaṁ vā vipariṇāmo. Mayhañca kho, āvuso sāriputta, na evaṁ hoti: ‘ahaṁ cakkhūti vā mama cakkhūti vā …pe… ahaṁ jivhāti vā mama jivhāti vā …pe… ahaṁ manoti vā mama manoti vā’. Tassa mayhañca kho, āvuso sāriputta, kiṁ kāyassa vā aññathattaṁ bhavissati, indriyānaṁ vā vipariṇāmo”ti. 3 Tathā hi panāyasmato upasenassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayo susamūhato. Tasmā āyasmato upasenassa na evaṁ hoti: “‘ahaṁ cakkhūti vā mama 1285 --- sn35 69:3 cakkhūti vā …pe… ahaṁ jivhāti vā mama jivhāti vā …pe… ahaṁ manoti vā mama mano’ti vā”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmato upasenassa kāyaṁ mañcakaṁ āropetvā bahiddhā nīhariṁsu. Atha kho āyasmato upasenassa kāyo tattheva vikiri; seyyathāpi bhusamuṭṭhīti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.133 13. Gahapativagga Verahaccānisutta |133| Ekaṁ samayaṁ āyasmā udāyī kāmaṇḍāyaṁ viharati todeyyassa brāhmaṇassa ambavane. Atha kho verahaccānigottāya brāhmaṇiyā antevāsī māṇavako yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā udāyinā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ māṇavakaṁ āyasmā udāyī dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho so māṇavako āyasmatā udāyinā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā yena verahaccānigottā brāhmaṇī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā verahaccānigottaṁ brāhmaṇiṁ etadavoca: “yagghe, bhoti, jāneyyāsi. Samaṇo udāyī dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ, sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetī”ti. 2 “Tena hi tvaṁ, māṇavaka, mama vacanena samaṇaṁ udāyiṁ nimantehi svātanāya bhattenā”ti. “Evaṁ, bhotī”ti kho so māṇavako verahaccānigottāya brāhmaṇiyā paṭissutvā yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “adhivāsetu kira, bhavaṁ udāyī amhākaṁ ācariyabhariyāya verahaccānigottāya brāhmaṇiyā svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesi kho āyasmā udāyī tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmā udāyī tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verahaccānigottāya brāhmaṇiyā nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ udāyiṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ udāyiṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ pādukā ārohitvā ucce āsane nisīditvā sīsaṁ oguṇṭhitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “bhaṇa, samaṇa, dhamman”ti. “Bhavissati, bhagini, samayo”ti vatvā uṭṭhāyāsanā pakkami. 3 Dutiyampi kho so māṇavako yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā udāyinā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ māṇavakaṁ āyasmā udāyī dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Dutiyampi kho so māṇavako āyasmatā udāyinā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā yena verahaccānigottā brāhmaṇī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā verahaccānigottaṁ brāhmaṇiṁ etadavoca: “yagghe, bhoti, jāneyyāsi. Samaṇo udāyī dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ, sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetī”ti. 4 “Evamevaṁ pana tvaṁ, māṇavaka, samaṇassa udāyissa vaṇṇaṁ bhāsasi. Samaṇo panudāyī ‘bhaṇa, samaṇa, dhamman’ti vutto samāno ‘bhavissati, bhagini, samayo’ti vatvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti. “Tathā hi pana tvaṁ, bhoti, pādukā ārohitvā ucce āsane nisīditvā sīsaṁ oguṇṭhitvā etadavoca: ‘bhaṇa, samaṇa, dhamman’ti. Dhammagaruno hi te bhavanto dhammagāravā”ti. “Tena hi tvaṁ, māṇavaka, mama vacanena samaṇaṁ udāyiṁ nimantehi svātanāya bhattenā”ti. “Evaṁ, bhotī”ti kho so māṇavako verahaccānigottāya brāhmaṇiyā paṭissutvā yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “adhivāsetu kira bhavaṁ udāyī amhākaṁ ācariyabhariyāya verahaccānigottāya brāhmaṇiyā svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesi kho āyasmā udāyī tuṇhībhāvena. 5 Atha kho āyasmā udāyī tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verahaccānigottāya brāhmaṇiyā nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ udāyiṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho 1286 --- sn35 133:5 verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ udāyiṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ pādukā orohitvā nīce āsane nisīditvā sīsaṁ vivaritvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “kismiṁ nu kho, bhante, sati arahanto sukhadukkhaṁ paññapenti, kismiṁ asati arahanto sukhadukkhaṁ na paññapentī”ti? 6 “Cakkhusmiṁ kho, bhagini, sati arahanto sukhadukkhaṁ paññapenti, cakkhusmiṁ asati arahanto sukhadukkhaṁ na paññapenti …pe… jivhāya sati arahanto sukhadukkhaṁ paññapenti, jivhāya asati arahanto sukhadukkhaṁ na paññapenti …pe…. Manasmiṁ sati arahanto sukhadukkhaṁ paññapenti, manasmiṁ asati arahanto sukhadukkhaṁ na paññapentī”ti. 7 Evaṁ vutte, verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ ayyena udāyinā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, ayya udāyi, taṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsikaṁ maṁ ayyo udāyī dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Dasamaṁ. Gahapativaggo tatiyo. 8 Tassuddānaṁ Vesālī vajji nāḷandā, Bhāradvāja soṇo ca ghosito; Hāliddiko nakulapitā, Lohicco verahaccānīti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.32 3. Sabbavagga Dutiyasamugghātasappāyasutta |32| “Sabbamaññitasamugghātasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamā ca sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasappāyā paṭipadā? 2 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 3 “Aniccaṁ, bhante”. 4 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 5 “Dukkhaṁ, bhante”. 6 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 7 “No hetaṁ bhante”. 8 “Rūpā …pe… cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti? 9 “Anicco, bhante” …pe…. 10 “Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 11 “Aniccaṁ, bhante”. 12 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 13 “Dukkhaṁ, bhante”. 14 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 15 “No hetaṁ, bhante” …pe…. 16 “Jivhā niccā vā aniccā vā”ti? 17 “Aniccā, bhante” …pe…. 18 “Rasā … jivhāviññāṇaṁ … jivhāsamphasso …pe… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 19 “Aniccaṁ, bhante” …pe… 20 dhammā … manoviññāṇaṁ … manosamphasso nicco vā anicco vā”ti? 21 “Anicco, bhante”. 22 “Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 23 “Aniccaṁ, bhante”. 24 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 25 “Dukkhaṁ bhante”. 26 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 27 “No hetaṁ, bhante”. 28 “Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe… jivhāyapi nibbindati, rasesupi …pe… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe…. Manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasappāyā paṭipadā”ti. Dasamaṁ. Sabbavaggo tatiyo. 29 Tassuddānaṁ Sabbañca dvepi pahānā, parijānāpare duve; Ādittaṁ addhabhūtañca, sāruppā dve ca sappāyā; Vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.237 18. Samuddavagga Dutiyahatthapādopamasutta |237| “Hatthesu, 1287 --- sn35 237:1 bhikkhave, sati ādānanikkhepanaṁ hoti; pādesu sati abhikkamapaṭikkamo hoti; pabbesu sati samiñjanapasāraṇaṁ hoti; kucchismiṁ sati jighacchā pipāsā hoti. Evameva kho, bhikkhave, cakkhusmiṁ sati cakkhusamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… jivhāya sati …pe… manasmiṁ sati manosamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe…. 2 Hatthesu, bhikkhave, asati ādānanikkhepanaṁ na hoti; pādesu asati abhikkamapaṭikkamo na hoti; pabbesu asati samiñjanapasāraṇaṁ na hoti; kucchismiṁ asati jighacchā pipāsā na hoti. Evameva kho, bhikkhave, cakkhusmiṁ asati cakkhusamphassapaccayā nuppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… jivhāya asati jivhāsamphassapaccayā nuppajjati …pe… manasmiṁ asati manosamphassapaccayā nuppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti. Dasamaṁ. Samuddavaggo tatiyo. 3 Tassuddānaṁ Dve samuddā bāḷisiko, khīrarukkhena koṭṭhiko; Kāmabhū udāyī ceva, ādittena ca aṭṭhamaṁ; Hatthapādūpamā dveti, vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.13 2. Yamakavagga Paṭhamapubbesambodhasutta |13| Sāvatthinidānaṁ. “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘ko nu kho cakkhussa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko sotassa …pe… ko ghānassa … ko jivhāya … ko kāyassa … ko manassa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘yaṁ kho cakkhuṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ cakkhussa assādo. Yaṁ cakkhuṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, ayaṁ cakkhussa ādīnavo. Yo cakkhusmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ cakkhussa nissaraṇaṁ. Yaṁ sotaṁ …pe… yaṁ ghānaṁ …pe… yaṁ jivhaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ jivhāya assādo. Yaṁ jivhā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ jivhāya ādīnavo. Yo jivhāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ jivhāya nissaraṇaṁ. Yaṁ kāyaṁ …pe… yaṁ manaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ manassa assādo. Yaṁ mano anicco dukkho vipariṇāmadhammo, ayaṁ manassa ādīnavo. Yo manasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ manassa nissaraṇan’ti. 2 Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ evaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ evaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.228 18. Samuddavagga Paṭhamasamuddasutta |228| “‘Samuddo, samuddo’ti, bhikkhave, assutavā puthujjano bhāsati. Neso, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo. Mahā eso, bhikkhave, udakarāsi mahāudakaṇṇavo. Cakkhu, bhikkhave, purisassa samuddo; tassa rūpamayo vego. 2 Yo taṁ rūpamayaṁ vegaṁ sahati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, atari cakkhusamuddaṁ saūmiṁ sāvaṭṭaṁ sagāhaṁ sarakkhasaṁ; tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo …pe… jivhā, bhikkhave, purisassa samuddo; tassa rasamayo vego. Yo taṁ rasamayaṁ vegaṁ sahati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, atari jivhāsamuddaṁ saūmiṁ sāvaṭṭaṁ sagāhaṁ sarakkhasaṁ; tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo …pe… mano, bhikkhave, purisassa samuddo; tassa dhammamayo vego. Yo taṁ dhammamayaṁ vegaṁ sahati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, atari manosamuddaṁ saūmiṁ sāvaṭṭaṁ sagāhaṁ sarakkhasaṁ; tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo”ti. Idamavoca …pe… satthā: 3 “Yo imaṁ samuddaṁ sagāhaṁ sarakkhasaṁ, Saūmiṁ sāvaṭṭaṁ sabhayaṁ duttaraṁ accatari; Sa vedagū vusitabrahmacariyo, Lokantagū pāragatoti vuccatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.112 11. Yogakkhemivagga Bāhirāyatanaparijānanasutta |112| “Rūpe, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … dhamme anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Rūpe ca kho, 1288 --- sn35 112:1 bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … dhamme abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.7 1. Aniccavagga Ajjhattāniccātītānāgatasutta |7| “Cakkhuṁ, bhikkhave, aniccaṁ atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ cakkhusmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ cakkhuṁ nābhinandati; paccuppannassa cakkhussa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Sotaṁ aniccaṁ … ghānaṁ aniccaṁ … jivhā aniccā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannāya. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītāya jivhāya anapekkho hoti; anāgataṁ jivhaṁ nābhinandati; paccuppannāya jivhāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Kāyo anicco …pe… mano anicco atītānāgato; ko pana vādo paccuppannassa. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ manasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ manaṁ nābhinandati; paccuppannassa manassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.76 8. Gilānavagga Rādhaaniccasutta |76| Atha kho āyasmā rādho …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Yaṁ kho, rādha, aniccaṁ tatra te chando pahātabbo. Kiñca, rādha, aniccaṁ tatra te chando pahātabbo? Cakkhu aniccaṁ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphasso … yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. Tatra te chando pahātabbo …pe… jivhā … kāyo … mano anicco. Tatra te chando pahātabbo. Dhammā … manoviññāṇaṁ … manosamphasso … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. Tatra te chando pahātabbo. Yaṁ kho, rādha, aniccaṁ tatra te chando pahātabbo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.90 9. Channavagga Paṭhamaejāsutta |90| “Ejā, bhikkhave, rogo, ejā gaṇḍo, ejā sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, tathāgato anejo viharati vītasallo. Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya ‘anejo vihareyyaṁ vītasallo’ti, cakkhuṁ na maññeyya, cakkhusmiṁ na maññeyya, cakkhuto na maññeyya, cakkhu meti na maññeyya; rūpe na maññeyya, rūpesu na maññeyya, rūpato na maññeyya, rūpā meti na maññeyya; cakkhuviññāṇaṁ na maññeyya, cakkhuviññāṇasmiṁ na maññeyya, cakkhuviññāṇato na maññeyya, cakkhuviññāṇaṁ meti na maññeyya; cakkhusamphassaṁ na maññeyya, cakkhusamphassasmiṁ na maññeyya, cakkhusamphassato na maññeyya, cakkhusamphasso meti na maññeyya. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya. 2 Sotaṁ na maññeyya …pe… ghānaṁ na maññeyya …pe… jivhaṁ na maññeyya, jivhāya na maññeyya, jivhāto na maññeyya, jivhā meti na maññeyya; rase na maññeyya …pe… jivhāviññāṇaṁ na maññeyya …pe… jivhāsamphassaṁ na maññeyya …pe… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya. 3 Kāyaṁ na maññeyya …pe… manaṁ na maññeyya, manasmiṁ na maññeyya, manato na maññeyya, mano meti na maññeyya; dhamme na maññeyya …pe… mano viññāṇaṁ …pe… manosamphassaṁ …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya; sabbaṁ na maññeyya, sabbasmiṁ na maññeyya, sabbato na maññeyya, sabbaṁ meti na maññeyya. 4 So evaṁ amaññamāno na kiñcipi loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.149 15. Navapurāṇavagga Anattanibbānasappāyasutta |149| “Nibbānasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha …pe… katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu 1289 --- sn35 149:1 cakkhuṁ anattāti passati, rūpā anattāti passati, cakkhuviññāṇaṁ anattāti passati, cakkhusamphasso anattāti passati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattāti passati …pe… mano anattāti passati, dhammā anattāti passati, manoviññāṇaṁ anattāti passati, manosamphasso anattāti passati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattāti passati. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.232 18. Samuddavagga Koṭṭhikasutta |232| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 2 “Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ …pe… jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, rasā jivhāya saṁyojanaṁ …pe… mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, dhammā manassa saṁyojanan”ti? 3 “Na kho, āvuso koṭṭhika, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ. 4 Seyyathāpi, āvuso, kāḷo ca balībaddo odāto ca balībaddo ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā assu. Yo nu kho evaṁ vadeyya: ‘kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanan’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Na kho, āvuso, kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, na odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanaṁ. Yena ca kho te ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā taṁ tattha saṁyojanaṁ. 5 Evameva kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ …pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ. 6 Cakkhu vā, āvuso, rūpānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, rūpā vā cakkhussa saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya …pe…. 7 Jivhā, āvuso, rasānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, rasā vā jivhāya saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, āvuso, na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya …pe…. 8 Mano vā, āvuso, dhammānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, dhammā vā manassa saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, āvuso, na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya. 9 Imināpetaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ …pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ. 10 Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato cakkhu. Passati bhagavā 1290 --- sn35 232:10 cakkhunā rūpaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato sotaṁ. Suṇāti bhagavā sotena saddaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato ghānaṁ. Ghāyati bhagavā ghānena gandhaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato jivhā. Sāyati bhagavā jivhāya rasaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato kāyo. Phusati bhagavā kāyena phoṭṭhabbaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato mano. Vijānāti bhagavā manasā dhammaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. 11 Iminā kho etaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ. Na sotaṁ … na ghānaṁ … na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ. Na kāyo … na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanan”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.108 11. Yogakkhemivagga Seyyohamasmisutta |108| “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati kiṁ upādāya kiṁ abhinivissa seyyohamasmīti vā hoti, sadisohamasmīti vā hoti, hīnohamasmīti vā hotī”ti? 2 “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe…. 3 “Cakkhusmiṁ kho, bhikkhave, sati cakkhuṁ upādāya cakkhuṁ abhinivissa seyyohamasmīti vā hoti, sadisohamasmīti vā hoti, hīnohamasmīti vā hoti …pe… jivhāya sati …pe… manasmiṁ sati manaṁ upādāya manaṁ abhinivissa seyyohamasmīti vā hoti, sadisohamasmīti vā hoti, hīnohamasmīti vā hoti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 4 “Aniccaṁ, bhante”. 5 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 6 “Dukkhaṁ, bhante”. 7 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya seyyohamasmīti vā assa, sadisohamasmīti vā assa, hīnohamasmīti vā assā”ti? 8 “No hetaṁ, bhante” …pe… jivhā … niccā vā aniccā vā”ti? 9 “Aniccā, bhante” …pe…. 10 “Mano nicco vā anicco vā”ti? 11 “Anicco, bhante”. 12 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 13 “Dukkhaṁ, bhante”. 14 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya seyyohamasmīti vā assa, sadisohamasmīti vā assa, hīnohamasmīti vā assā”ti? 15 “No hetaṁ, bhante”. 16 “Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.136 14. Devadahavagga Paṭhamarūpārāmasutta |136| “Rūpārāmā, bhikkhave, devamanussā rūparatā rūpasammuditā. Rūpavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. Saddārāmā, bhikkhave, devamanussā saddaratā saddasammuditā. Saddavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. Gandhārāmā … rasārāmā … phoṭṭhabbārāmā … dhammārāmā, bhikkhave, devamanussā dhammaratā dhammasammuditā. Dhammavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. Tathāgato ca kho, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho rūpānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā na rūpārāmo na rūparato na rūpasammudito. Rūpavipariṇāmavirāganirodhā sukho, bhikkhave, tathāgato viharati. Saddānaṁ … gandhānaṁ … rasānaṁ … phoṭṭhabbānaṁ … dhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā na dhammārāmo, na dhammarato, na dhammasammudito. Dhammavipariṇāmavirāganirodhā sukho, bhikkhave, tathāgato viharati”. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 2 “Rūpā saddā rasā gandhā, phassā dhammā ca kevalā; Iṭṭhā kantā manāpā ca, yāvatatthīti vuccati. 3 Sadevakassa lokassa, 1291 --- sn35 136:3 ete vo sukhasammatā; Yattha cete nirujjhanti, taṁ tesaṁ dukkhasammataṁ. 4 Sukhaṁ diṭṭhamariyebhi, sakkāyassa nirodhanaṁ; Paccanīkamidaṁ hoti, sabbalokena passataṁ. 5 Yaṁ pare sukhato āhu, tadariyā āhu dukkhato; Yaṁ pare dukkhato āhu, tadariyā sukhato vidū. 6 Passa dhammaṁ durājānaṁ, sammūḷhettha aviddasu; Nivutānaṁ tamo hoti, andhakāro apassataṁ. 7 Satañca vivaṭaṁ hoti, āloko passatāmiva; Santike na vijānanti, maggā dhammassa akovidā. 8 Bhavarāgaparetebhi, bhavarāgānusārībhi; Māradheyyānupannehi, nāyaṁ dhammo susambudho. 9 Ko nu aññatra mariyebhi, Padaṁ sambuddhumarahati; Yaṁ padaṁ sammadaññāya, Parinibbanti anāsavā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.52 5. Sabbaaniccavagga Upassaṭṭhasutta |52| “Sabbaṁ, bhikkhave, upassaṭṭhaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ upassaṭṭhaṁ? Cakkhu, bhikkhave, upassaṭṭhaṁ, rūpā upassaṭṭhā, cakkhuviññāṇaṁ upassaṭṭhaṁ, cakkhusamphasso upassaṭṭho. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi upassaṭṭhaṁ …pe… jivhā upassaṭṭhā, rasā upassaṭṭhā, jivhāviññāṇaṁ upassaṭṭhaṁ, jivhāsamphasso upassaṭṭho. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi upassaṭṭhaṁ. Kāyo upassaṭṭho … mano upassaṭṭho, dhammā upassaṭṭhā, manoviññāṇaṁ upassaṭṭhaṁ, manosamphasso upassaṭṭho. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi upassaṭṭhaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Dasamaṁ. Sabbaaniccavaggo pañcamo. 2 Tassuddānaṁ Aniccaṁ dukkhaṁ anattā, abhiññeyyaṁ pariññeyyaṁ; Pahātabbaṁ sacchikātabbaṁ, abhiññeyyapariññeyyaṁ; Upaddutaṁ upassaṭṭhaṁ, vaggo tena pavuccatīti. Saḷāyatanavagge paṭhamapaṇṇāsako samatto. 3 Tassa vagguddānaṁ Aniccavaggaṁ yamakaṁ, Sabbaṁ vaggaṁ jātidhammaṁ; Aniccavaggena paññāsaṁ, Pañcamo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.153 15. Navapurāṇavagga Atthinukhopariyāyasutta |153| “Atthi nu kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākareyya: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā, bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “atthi, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākareyya: ‘“khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāmī’ti. 2 Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya …pe… aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti. Yaṁ taṁ, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā 1292 --- sn35 153:2 ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti. Api nu me, bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā, ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakkena vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Nanume, bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Ayaṁ kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākaroti: ‘“khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāmī’ti …pe…. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu jivhāya rasaṁ sāyitvā santaṁ vā ajjhattaṁ …pe… rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti. Yaṁ taṁ, bhikkhave, jivhāya rasaṁ sāyitvā santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; api nu me, bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā, ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakkena vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Nanume, bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākaroti: ‘“khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāmī’ti …pe…. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti. Yaṁ taṁ, bhikkhave, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; api nu me, bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā, ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakkena vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Nanume, bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākaroti: ‘“khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāmī’ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.248 19. Āsīvisavagga Yavakalāpisutta |248| “Seyyathāpi, bhikkhave, yavakalāpī cātumahāpathe nikkhittā assa. Atha cha purisā āgaccheyyuṁ byābhaṅgihatthā. Te yavakalāpiṁ chahi byābhaṅgīhi haneyyuṁ. Evañhi sā, bhikkhave, yavakalāpī suhatā assa chahi byābhaṅgīhi haññamānā. Atha sattamo puriso āgaccheyya byābhaṅgihattho. So taṁ yavakalāpiṁ sattamāya byābhaṅgiyā haneyya. Evañhi sā bhikkhave, yavakalāpī suhatatarā assa, sattamāya byābhaṅgiyā haññamānā. Evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano cakkhusmiṁ haññati manāpāmanāpehi rūpehi …pe… jivhāya haññati manāpāmanāpehi rasehi …pe… manasmiṁ haññati manāpāmanāpehi dhammehi. Sace so, bhikkhave, assutavā puthujjano āyatiṁ punabbhavāya ceteti, evañhi so, bhikkhave, moghapuriso suhatataro hoti, seyyathāpi sā yavakalāpī sattamāya byābhaṅgiyā haññamānā. 2 Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo asure āmantesi: ‘sace, mārisā, devāsurasaṅgāme samupabyūḷhe asurā jineyyuṁ devā parājineyyuṁ, yena naṁ sakkaṁ devānamindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha asurapuran’ti. Sakkopi kho, bhikkhave, devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi: ‘sace, mārisā, devāsurasaṅgāme samupabyūḷhe devā jineyyuṁ asurā parājineyyuṁ, yena naṁ vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha sudhammaṁ devasabhan’ti. Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme 1293 --- sn35 248:2 devā jiniṁsu, asurā parājiniṁsu. Atha kho, bhikkhave, devā tāvatiṁsā vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā sakkassa devānamindassa santike ānesuṁ sudhammaṁ devasabhaṁ. Tatra sudaṁ, bhikkhave, vepacitti asurindo kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho hoti. Yadā kho, bhikkhave, vepacittissa asurindassa evaṁ hoti: ‘dhammikā kho devā, adhammikā asurā, idheva dānāhaṁ devapuraṁ gacchāmī’ti. Atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi muttaṁ attānaṁ samanupassati, dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti. Yadā ca kho, bhikkhave, vepacittissa asurindassa evaṁ hoti: ‘dhammikā kho asurā, adhammikā devā, tattheva dānāhaṁ asurapuraṁ gamissāmī’ti. atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddhaṁ attānaṁ samanupassati, dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi parihāyati. Evaṁ sukhumaṁ kho, bhikkhave, vepacittibandhanaṁ. Tato sukhumataraṁ mārabandhanaṁ. Maññamāno kho, bhikkhave, baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato. 3 ‘Asmī’ti, bhikkhave, maññitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti maññitametaṁ, ‘bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘na bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti maññitametaṁ. Maññitaṁ, bhikkhave, rogo, maññitaṁ gaṇḍo, maññitaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘amaññamānena cetasā viharissāmā’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 4 ‘Asmī’ti, bhikkhave, iñjitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti iñjitametaṁ, ‘bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘na bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti iñjitametaṁ. Iñjitaṁ, bhikkhave, rogo, iñjitaṁ gaṇḍo, iñjitaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘aniñjamānena cetasā viharissāmā’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 5 ‘Asmī’ti, bhikkhave, phanditametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti phanditametaṁ, ‘bhavissan’ti …pe… ‘na bhavissan’ti … ‘rūpī bhavissan’ti … ‘arūpī bhavissan’ti … ‘saññī bhavissan’ti … ‘asaññī bhavissan’ti … ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti phanditametaṁ. Phanditaṁ, bhikkhave, rogo, phanditaṁ gaṇḍo, phanditaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘aphandamānena cetasā viharissāmā’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 6 ‘Asmī’ti, bhikkhave, papañcitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti papañcitametaṁ, ‘bhavissan’ti …pe… ‘na bhavissan’ti … ‘rūpī bhavissan’ti … ‘arūpī bhavissan’ti … ‘saññī bhavissan’ti … ‘asaññī bhavissan’ti … ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti papañcitametaṁ. Papañcitaṁ, bhikkhave, rogo, papañcitaṁ gaṇḍo, papañcitaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘nippapañcena cetasā viharissāmā’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 7 ‘Asmī’ti, bhikkhave, mānagatametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti mānagatametaṁ, ‘bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘na bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti mānagatametaṁ. Mānagataṁ, bhikkhave, rogo, mānagataṁ gaṇḍo, mānagataṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘nihatamānena cetasā viharissāmā’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Ekādasamaṁ. Āsīvisavaggo catuttho. 8 Tassuddānaṁ Āsīviso ratho kummo, dve dārukkhandhā avassuto; Dukkhadhammā kiṁsukā vīṇā, chappāṇā yavakalāpīti. Saḷāyatanavagge catutthapaṇṇāsako samatto. 9 Tassa vagguddānaṁ Nandikkhayo saṭṭhinayo, samuddo uragena ca; Catupaṇṇāsakā ete, nipātesu pakāsitāti. Saḷāyatanasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.95 10. Saḷavagga Mālukyaputtasutta |95| Atha kho āyasmā mālukyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mālukyaputto bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 2 “Ettha dāni, mālukyaputta, kiṁ dahare bhikkhū vakkhāma. 1294 --- sn35 95:2 Yatra hi nāma tvaṁ, bhikkhu, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto saṅkhittena ovādaṁ yācasī”ti. 3 “Kiñcāpāhaṁ, bhante, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto. Desetu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ, desetu sugato saṅkhittena dhammaṁ, appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ ājāneyyaṁ. Appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti. 4 “Taṁ kiṁ maññasi, mālukyaputta, ye te cakkhuviññeyyā rūpā adiṭṭhā adiṭṭhapubbā, na ca passasi, na ca te hoti passeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 5 “Ye te sotaviññeyyā saddā assutā assutapubbā, na ca suṇāsi, na ca te hoti suṇeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 6 “Ye te ghānaviññeyyā gandhā aghāyitā aghāyitapubbā, na ca ghāyasi, na ca te hoti ghāyeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 7 “Ye te jivhāviññeyyā rasā asāyitā asāyitapubbā, na ca sāyasi, na ca te hoti sāyeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 8 “Ye te kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā asamphuṭṭhā asamphuṭṭhapubbā, na ca phusasi, na ca te hoti phuseyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 9 “Ye te manoviññeyyā dhammā aviññātā aviññātapubbā, na ca vijānāsi, na ca te hoti vijāneyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 10 “Ettha ca te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissati. Yato kho te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissati; tato tvaṁ, mālukyaputta, na tena. Yato tvaṁ, mālukyaputta, na tena; tato tvaṁ, mālukyaputta, na tattha. Yato tvaṁ, mālukyaputta, na tattha; tato tvaṁ, mālukyaputta, nevidha, na huraṁ, na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā”ti. 11 “Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi: 12 ‘Rūpaṁ disvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 13 Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rūpasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati. 14 Saddaṁ sutvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 15 Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā saddasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati. 16 Gandhaṁ ghatvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 17 Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā gandhasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati. 18 Rasaṁ bhotvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 19 Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rasasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati. 20 Phassaṁ phussa sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 21 Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā phassasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati. 22 Dhammaṁ ñatvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 23 Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā dhammasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati. 24 Na so rajjati rūpesu, rūpaṁ disvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati. 25 Yathāssa passato rūpaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati. 26 Na so rajjati saddesu, saddaṁ sutvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati. 27 Yathāssa suṇato saddaṁ, sevato cāpi 1295 --- sn35 95:27 vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati. 28 Na so rajjati gandhesu, gandhaṁ ghatvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati. 29 Yathāssa ghāyato gandhaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati. 30 Na so rajjati rasesu, rasaṁ bhotvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati. 31 Yathāssa sāyato rasaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati. 32 Na so rajjati phassesu, phassaṁ phussa paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati. 33 Yathāssa phusato phassaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati. 34 Na so rajjati dhammesu, dhammaṁ ñatvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati. 35 Yathāssa jānato dhammaṁ, Sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, Evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, Santike nibbāna vuccatī’ti. 36 Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. “Sādhu sādhu, mālukyaputta. Sādhu kho tvaṁ, mālukyaputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi: 37 ‘Rūpaṁ disvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 38 Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rūpasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati. …pe… 39 Na so rajjati dhammesu, dhammaṁ ñatvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati. 40 Yathāssa vijānato dhammaṁ, Sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, Evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, Santike nibbāna vuccatī’ti. 41 Imassa kho, mālukyaputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. 42 Atha kho āyasmā mālukyaputto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā mālukyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā mālukyaputto arahataṁ ahosīti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.73 7. Migajālavagga Tatiyachaphassāyatanasutta |73| “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Avusitaṁ tena brahmacariyaṁ, ārakā so imasmā dhammavinayā”ti. 2 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “etthāhaṁ, bhante, anassasaṁ panassasaṁ. Ahañhi, bhante, channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāmī”ti. 3 “Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 4 “Aniccaṁ, bhante”. 5 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 6 “Dukkhaṁ, bhante”. 7 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 8 “No hetaṁ, bhante”. 9 “Sotaṁ … ghānaṁ … jivhā … kāyo … mano nicco vā anicco vā”ti? 10 “Anicco, bhante”. 11 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 12 “Dukkhaṁ, bhante”. 13 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 14 “No hetaṁ, bhante”. 15 “Evaṁ passaṁ, bhikkhu, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Ekādasamaṁ. Migajālavaggo dutiyo. 16 Tassuddānaṁ Migajālena dve vuttā, Cattāro ca samiddhinā; Upaseno upavāṇo, 1296 --- sn35 73:16 Chaphassāyatanikā tayoti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.2 1. Aniccavagga Ajjhattadukkhasutta |2| “Cakkhuṁ, bhikkhave, dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Sotaṁ dukkhaṁ …pe… ghānaṁ dukkhaṁ … jivhā dukkhā … kāyo dukkho … mano dukkho. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.117 12. Lokakāmaguṇavagga Kāmaguṇasutta |117| “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘yeme pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra me cittaṁ bahulaṁ gacchamānaṁ gaccheyya paccuppannesu vā appaṁ vā anāgatesu’. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘yeme pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra me attarūpena appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo’. Tasmātiha, bhikkhave, tumhākampi ye te pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra vo cittaṁ bahulaṁ gacchamānaṁ gaccheyya paccuppannesu vā appaṁ vā anāgatesu. Tasmātiha, bhikkhave, tumhākampi ye te pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra vo attarūpehi appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo. Tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe”ti. Idaṁ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. 2 Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: “idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā”ti? 3 Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā”ti. 4 Atha kho te bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ ānandaṁ etadavocuṁ: 5 “Idaṁ kho no, āvuso ānanda, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: “tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe”ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ etadahosi: ‘ayaṁ kho āyasmā ānando 1297 --- sn35 117:5 satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Vibhajatāyasmā ānando”ti. 6 “Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa …pe… vibhajatāyasmā ānando agaruṁ karitvā”ti. 7 “Tenahāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. Āyasmā ānando etadavoca: 8 “Yaṁ kho vo, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. Imassa khvāhaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Saḷāyatananirodhaṁ no etaṁ, āvuso, bhagavatā sandhāya bhāsitaṁ: ‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe, yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. Ayaṁ kho, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. Imassa khvāhaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto bhagavantaṁyeva upasaṅkamatha; upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 9 “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 10 “Yaṁ kho no, bhante, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti, tesaṁ no, bhante, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: “tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe”ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: ‘ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, yenāyasmā ānando tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipucchimha. Tesaṁ no, bhante, āyasmatā ānandena imehi ākārehi, imehi padehi, imehi byañjanehi attho vibhatto”ti. 11 “Paṇḍito, bhikkhave, ānando; mahāpañño, bhikkhave, ānando. Mañcepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi taṁ evamevaṁ byākareyyaṁ yathā taṁ ānandena byākataṁ. Eso cevetassa attho. Evañca naṁ dhāreyyāthā”ti. 1298 --- sn35 117:11 Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.129 13. Gahapativagga Ghositasutta |129| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho ghosito gahapati yenāyasmā ānando tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho ghosito gahapati āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “‘dhātunānattaṁ, dhātunānattan’ti, bhante ānanda, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṁ vuttaṁ bhagavatā”ti? “Saṁvijjati kho, gahapati, cakkhudhātu, rūpā ca manāpā, cakkhuviññāṇañca sukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, cakkhudhātu, rūpā ca amanāpā, cakkhuviññāṇañca dukkhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, cakkhudhātu, rūpā ca manāpā upekkhāvedaniyā, cakkhuviññāṇañca adukkhamasukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā …pe… saṁvijjati kho, gahapati, jivhādhātu, rasā ca manāpā, jivhāviññāṇañca sukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, jivhādhātu, rasā ca amanāpā, jivhāviññāṇañca dukkhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, jivhādhātu, rasā ca upekkhāvedaniyā, jivhāviññāṇañca adukkhamasukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā …pe… saṁvijjati kho, gahapati, manodhātu, dhammā ca manāpā, manoviññāṇañca sukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, manodhātu, dhammā ca amanāpā, manoviññāṇañca dukkhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, manodhātu, dhammā ca upekkhāvedaniyā, manoviññāṇañca adukkhamasukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Ettāvatā kho, gahapati, dhātunānattaṁ vuttaṁ bhagavatā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.28 3. Sabbavagga Ādittasutta |28| Ekaṁ samayaṁ bhagavā gayāyaṁ viharati gayāsīse saddhiṁ bhikkhusahassena. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “sabbaṁ, bhikkhave, ādittaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ ādittaṁ? Cakkhu, bhikkhave, ādittaṁ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṁ ādittaṁ, cakkhusamphasso āditto. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? ‘Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittan’ti vadāmi …pe… jivhā ādittā, rasā ādittā, jivhāviññāṇaṁ ādittaṁ, jivhāsamphasso āditto. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? ‘Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittan’ti vadāmi …pe… mano āditto, dhammā ādittā, manoviññāṇaṁ ādittaṁ, manosamphasso āditto. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? ‘Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittan’ti vadāmi. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 2 Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinanduṁ. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tassa bhikkhusahassassa anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.16 2. Yamakavagga Dutiyaassādapariyesanasutta |16| “Rūpānāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo rūpānaṁ assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā rūpānaṁ assādo paññāya me so sudiṭṭho. Rūpānāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ 1299 --- sn35 16:1 acariṁ. Yo rūpānaṁ ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā rūpānaṁ ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Rūpānāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ rūpānaṁ nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā rūpānaṁ nissaraṇaṁ, paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ. Saddānāhaṁ, bhikkhave … gandhānāhaṁ, bhikkhave … rasānāhaṁ, bhikkhave … phoṭṭhabbānāhaṁ, bhikkhave … dhammānāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo dhammānaṁ assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā dhammānaṁ assādo paññāya me so sudiṭṭho. Dhammānāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo dhammānaṁ ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā dhammānaṁ ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Dhammānāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ dhammānaṁ nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā dhammānaṁ nissaraṇaṁ, paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ. 2 Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ …pe… paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.67 7. Migajālavagga Samiddhidukkhapañhāsutta |67| “‘Dukkhaṁ, dukkhan’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dukkhaṁ vā assa dukkhapaññatti vā”ti …pe…. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.59 6. Avijjāvagga Anusayasamugghātasutta |59| “Kathaṁ nu kho …pe… anusayā samugghātaṁ gacchantī”ti? “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, anattato jānato passato anusayā samugghātaṁ gacchanti …pe… sotaṁ … ghānaṁ … jivhaṁ … kāyaṁ … manaṁ … dhamme … manoviññāṇaṁ … manosamphassaṁ … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṁ gacchanti. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato anusayā samugghātaṁ gacchantī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.81 8. Gilānavagga Sambahulabhikkhusutta |81| Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu …pe… ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha no, bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe evaṁ pucchanti: ‘kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? Evaṁ puṭṭhā mayaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākaroma: ‘dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. Kacci mayaṁ, bhante, evaṁ puṭṭhā evaṁ byākaramānā vuttavādino ceva bhagavato homa, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhāma, dhammassa cānudhammaṁ byākaroma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti? 2 “Taggha tumhe, bhikkhave, evaṁ puṭṭhā evaṁ byākaramānā vuttavādino ceva me hotha, na ca maṁ abhūtena abbhācikkhatha, dhammassa cānudhammaṁ byākarotha, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati. Dukkhassa hi, bhikkhave, pariññatthaṁ mayi brahmacariyaṁ vussati. Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘katamaṁ pana taṁ, āvuso, dukkhaṁ, yassa pariññāya samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘cakkhu kho, āvuso, dukkhaṁ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Rūpā …pe… yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ. Tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati …pe… mano dukkho …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ. Tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Idaṁ kho taṁ, āvuso, dukkhaṁ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.158 16. Nandikkhayavagga Ajjhattaaniccanandikkhayasutta |158| “Cakkhuṁ, bhikkhave, yoniso manasi karotha, cakkhāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Cakkhuṁ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, cakkhāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto cakkhusmimpi nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccati. Sotaṁ, bhikkhave, yoniso manasi karotha … ghānaṁ … jivhaṁ, bhikkhave, yoniso manasi karotha, jivhāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Jivhaṁ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, 1300 --- sn35 158:1 jivhāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto jivhāyapi nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccati. Kāyaṁ … manaṁ, bhikkhave, yoniso manasi karotha, manāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Manaṁ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, manāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto manasmimpi nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.166 16. Nandikkhayavagga Sakkāyadiṭṭhipahānasutta |166| Atha kho aññataro bhikkhu …pe… etadavoca: “kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato sakkāyadiṭṭhi pahīyatī”ti? “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Rūpe dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Cakkhuviññāṇaṁ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Cakkhusamphassaṁ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato sakkāyadiṭṭhi pahīyatī”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.239 19. Āsīvisavagga Rathopamasutta |239| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāya. Katamehi tīhi? Indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū, jāgariyaṁ anuyutto. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ. Tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṁ cātumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. Tamenaṁ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā, dakkhiṇena hatthena patodaṁ gahetvā, yenicchakaṁ yadicchakaṁ sāreyyapi paccāsāreyyapi. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṁ channaṁ indriyānaṁ ārakkhāya sikkhati, saṁyamāya sikkhati, damāya sikkhati, upasamāya sikkhati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: ‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā, yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso vaṇaṁ ālimpeyya yāvadeva rohanatthāya, seyyathā vā pana akkhaṁ abbhañjeyya yāvadeva bhārassa nittharaṇatthāya; evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: ‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā, yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ 1301 --- sn35 239:4 parisodheti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāyā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.103 10. Saḷavagga Udakasutta |103| “Udako sudaṁ, bhikkhave, rāmaputto evaṁ vācaṁ bhāsati: ‘idaṁ jātu vedagū, idaṁ jātu sabbajī, idaṁ jātu apalikhataṁ gaṇḍamūlaṁ palikhaṇin’ti. Taṁ kho panetaṁ, bhikkhave, udako rāmaputto avedagūyeva samāno ‘vedagūsmī’ti bhāsati, asabbajīyeva samāno ‘sabbajīsmī’ti bhāsati, apalikhataṁyeva gaṇḍamūlaṁ palikhataṁ me ‘gaṇḍamūlan’ti bhāsati. Idha kho taṁ, bhikkhave, bhikkhu sammā vadamāno vadeyya: ‘idaṁ jātu vedagū, idaṁ jātu sabbajī, idaṁ jātu apalikhataṁ gaṇḍamūlaṁ palikhaṇin’ti. 2 Kathañca, bhikkhave, vedagū hoti? Yato kho, bhikkhave, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti; evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vedagū hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sabbajī hoti? Yato kho, bhikkhave, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti; evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sabbajī hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno apalikhataṁ gaṇḍamūlaṁ palikhataṁ hoti? Gaṇḍoti kho, bhikkhave, imassetaṁ cātumahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṁ mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammassa. Gaṇḍamūlanti kho, bhikkhave, taṇhāyetaṁ adhivacanaṁ. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā; evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno apalikhataṁ gaṇḍamūlaṁ palikhataṁ hoti. 5 Udako sudaṁ, bhikkhave, rāmaputto evaṁ vācaṁ bhāsati: ‘idaṁ jātu vedagū, idaṁ jātu sabbajī, idaṁ jātu apalikhataṁ gaṇḍamūlaṁ palikhaṇin’ti. Taṁ kho panetaṁ, bhikkhave, udako rāmaputto avedagūyeva samāno ‘vedagūsmī’ti bhāsati, asabbajīyeva samāno ‘sabbajīsmī’ti bhāsati; apalikhataṁyeva gaṇḍamūlaṁ ‘palikhataṁ me gaṇḍamūlan’ti bhāsati. Idha kho taṁ, bhikkhave, bhikkhu sammā vadamāno vadeyya: ‘idaṁ jātu vedagū, idaṁ jātu sabbajī, idaṁ jātu apalikhataṁ gaṇḍamūlaṁ palikhaṇin’ti. Dasamaṁ. Saḷavaggo pañcamo. 6 Tassuddānaṁ Dve saṅgayhā parihānaṁ, Pamādavihārī ca saṁvaro; Samādhi paṭisallānaṁ, Dve natumhākena uddakoti. Saḷāyatanavagge dutiyapaṇṇāsako samatto. 7 Tassa vagguddānaṁ Avijjā migajālañca, Gilānaṁ channaṁ catutthakaṁ; Saḷavaggena paññāsaṁ, Dutiyo paṇṇāsako ayanti. Paṭhamasatakaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.219–221 17. Saṭṭhipeyyālavagga Bāhirātītādiyadanattasutta |219-221| “Rūpā, bhikkhave, anattā atītā anāgatā paccuppannā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā anattā atītā anāgatā paccuppannā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.122 12. Lokakāmaguṇavagga Saṁyojaniyadhammasutta |122| “Saṁyojaniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi saṁyojanañca. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā, katamañca saṁyojanaṁ? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime vuccanti, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime vuccanti, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṁ tattha saṁyojanan”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.23 3. Sabbavagga Sabbasutta |23| Sāvatthinidānaṁ. “Sabbaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ? Cakkhuñceva rūpā ca, sotañca saddā ca, ghānañca gandhā ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbā ca, mano ca dhammā ca—idaṁ vuccati, bhikkhave, sabbaṁ. Yo, bhikkhave, evaṁ vadeyya: ‘ahametaṁ sabbaṁ paccakkhāya 1302 --- sn35 23:1 aññaṁ sabbaṁ paññāpessāmī’ti, tassa vācāvatthukamevassa; puṭṭho ca na sampāyeyya, uttariñca vighātaṁ āpajjeyya. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ, bhikkhave, avisayasmin”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.226 17. Saṭṭhipeyyālavagga Bāhirāyatanadukkhasutta |226| “Rūpā, bhikkhave, dukkhā. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā dukkhā. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.147 15. Navapurāṇavagga Aniccanibbānasappāyasutta |147| “Nibbānasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha …pe… katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ aniccanti passati, rūpā aniccāti passati, cakkhuviññāṇaṁ aniccanti passati, cakkhusamphasso aniccoti passati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti passati …pe… jivhā aniccāti passati, rasā aniccāti passati, jivhāviññāṇaṁ aniccanti passati, jivhāsamphasso aniccoti passati, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti passati …pe… mano aniccoti passati, dhammā aniccāti passati, manoviññāṇaṁ aniccanti passati, manosamphasso aniccoti passati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti passati. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.9 1. Aniccavagga Ajjhattānattātītānāgatasutta |9| “Cakkhuṁ, bhikkhave, anattā atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ cakkhusmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ cakkhuṁ nābhinandati; paccuppannassa cakkhussa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Sotaṁ anattā …pe… ghānaṁ anattā …pe… jivhā anattā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannāya. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītāya jivhāya anapekkho hoti; anāgataṁ jivhaṁ nābhinandati; paccuppannāya jivhāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Kāyo anattā …pe… mano anattā atītānāgato; ko pana vādo paccuppannassa. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ manasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ manaṁ nābhinandati; paccuppannassa manassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.78 8. Gilānavagga Rādhaanattasutta |78| “Yo kho, rādha, anattā tatra te chando pahātabbo. Ko ca, rādha, anattā? Cakkhu kho, rādha, anattā. Tatra te chando pahātabbo. Rūpā … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphasso … yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā …pe… mano anattā … dhammā … manoviññāṇaṁ … manosamphasso … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattā. Tatra te chando pahātabbo. Yo kho, rādha, anattā tatra te chando pahātabbo”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.243 19. Āsīvisavagga Avassutapariyāyasutta |243| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena kāpilavatthavānaṁ sakyānaṁ navaṁ santhāgāraṁ acirakāritaṁ hoti anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Atha kho kāpilavatthavā sakyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho kāpilavatthavā sakyā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, kāpilavatthavānaṁ sakyānaṁ navaṁ santhāgāraṁ acirakāritaṁ anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Taṁ, bhante, bhagavā paṭhamaṁ paribhuñjatu. Bhagavatā paṭhamaṁ paribhuttaṁ pacchā kāpilavatthavā sakyā paribhuñjissanti. Tadassa kāpilavatthavānaṁ sakyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 2 Atha kho kāpilavatthavā sakyā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena navaṁ santhāgāraṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ santhāgāraṁ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpetvā telappadīpaṁ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “sabbasantharisanthataṁ, bhante, santhāgāraṁ, āsanāni paññattāni, 1303 --- sn35 243:2 udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telappadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti. Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena navaṁ santhāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Kāpilavatthavā sakyā pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṁsu bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā kāpilavatthave sakye bahudeva rattiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uyyojesi: “abhikkantā kho, gotamā, ratti. Yassadāni kālaṁ maññathā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho kāpilavatthavā sakyā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. 3 Atha kho bhagavā acirapakkantesu kāpilavatthavesu sakyesu āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ āmantesi: “vigatathinamiddho kho, moggallāna, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṁ, moggallāna, bhikkhūnaṁ dhammī kathā. Piṭṭhi me āgilāyati; tamahaṁ āyamissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññapetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi, pāde pādaṁ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṁ. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: “avassutapariyāyañca vo, āvuso, desessāmi, anavassutapariyāyañca. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṁ. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 4 “Kathaṁ, āvuso, avassuto hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassatī viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassatī ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Ayaṁ vuccati, āvuso, bhikkhu avassuto cakkhuviññeyyesu rūpesu …pe… avassuto jivhāviññeyyesu rasesu …pe… avassuto manoviññeyyesu dhammesu. Evaṁvihāriñcāvuso, bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ …pe… jivhāto cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ …pe… manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ. 5 Seyyathāpi, āvuso, naḷāgāraṁ vā tiṇāgāraṁ vā sukkhaṁ kolāpaṁ terovassikaṁ. Puratthimāya cepi naṁ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, labhetheva aggi otāraṁ, labhetha aggi ārammaṇaṁ; pacchimāya cepi naṁ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya …pe… uttarāya cepi naṁ disāya …pe… dakkhiṇāya cepi naṁ disāya …pe… heṭṭhimato cepi naṁ …pe… uparimato cepi naṁ … yato kutoci cepi naṁ puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, labhetheva aggi otāraṁ labhetha aggi ārammaṇaṁ. Evameva kho, āvuso, evaṁvihāriṁ bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ …pe… jivhāto cepi naṁ māro upasaṅkamati …pe… manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ. Evaṁvihāriñcāvuso, bhikkhuṁ rūpā adhibhaṁsu, na bhikkhu rūpe adhibhosi; saddā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu sadde adhibhosi; gandhā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu gandhe adhibhosi; rasā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu rase adhibhosi; phoṭṭhabbā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu phoṭṭhabbe adhibhosi; dhammā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu dhamme adhibhosi. Ayaṁ 1304 --- sn35 243:5 vuccatāvuso, bhikkhu rūpādhibhūto, saddādhibhūto, gandhādhibhūto, rasādhibhūto, phoṭṭhabbādhibhūto, dhammādhibhūto, adhibhūto, anadhibhū, adhibhaṁsu naṁ pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. Evaṁ kho, āvuso, avassuto hoti. 6 Kathañcāvuso, anavassuto hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Ayaṁ vuccatāvuso, bhikkhu anavassuto cakkhuviññeyyesu rūpesu …pe… anavassuto manoviññeyyesu dhammesu. Evaṁvihāriñcāvuso, bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṁ, na labhati māro ārammaṇaṁ …pe… jivhāto cepi naṁ māro upasaṅkamati …pe… manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṁ, na labhati māro ārammaṇaṁ. 7 Seyyathāpi, āvuso, kūṭāgāraṁ vā sālā vā bahalamattikā addāvalepanā. Puratthimāya cepi naṁ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, neva labhetha aggi otāraṁ, na labhetha aggi ārammaṇaṁ …pe… pacchimāya cepi naṁ … uttarāya cepi naṁ … dakkhiṇāya cepi naṁ … heṭṭhimato cepi naṁ … uparimato cepi naṁ … yato kutoci cepi naṁ puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, neva labhetha aggi otāraṁ, na labhetha aggi ārammaṇaṁ. Evameva kho, āvuso, evaṁvihāriṁ bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṁ, na labhati māro ārammaṇaṁ …pe… manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṁ, na labhati māro ārammaṇaṁ. Evaṁvihārī cāvuso, bhikkhu rūpe adhibhosi, na rūpā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; sadde bhikkhu adhibhosi, na saddā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; gandhe bhikkhu adhibhosi, na gandhā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; rase bhikkhu adhibhosi, na rasā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; phoṭṭhabbe bhikkhu adhibhosi, na phoṭṭhabbā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; dhamme bhikkhu adhibhosi, na dhammā bhikkhuṁ adhibhaṁsu. Ayaṁ vuccatāvuso, bhikkhu rūpādhibhū, saddādhibhū, gandhādhibhū, rasādhibhū, phoṭṭhabbādhibhū, dhammādhibhū, adhibhū, anadhibhūto, adhibhosi te pāpake akusale dhamme saṅkilesike ponobhavike sadare dukkhavipāke āyatiṁ jātijarāmaraṇiye. Evaṁ kho, āvuso, anavassuto hotī”ti. 8 Atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ āmantesi: “sādhu sādhu, moggallāna. Sādhu kho tvaṁ, moggallāna, bhikkhūnaṁ avassutapariyāyañca anavassutapariyāyañca abhāsī”ti. 9 Idamavoca āyasmā mahāmoggallāno. Samanuñño satthā ahosi. Attamanā te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa bhāsitaṁ abhinandunti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.19 2. Yamakavagga Paṭhamābhinandasutta |19| “Yo, bhikkhave, cakkhuṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo sotaṁ …pe… yo ghānaṁ …pe… yo jivhaṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmā”ti vadāmi. Yo kāyaṁ …pe… yo manaṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmā”ti vadāmi. 2 “Yo ca kho, bhikkhave, cakkhuṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo sotaṁ …pe… yo ghānaṁ …pe… yo jivhaṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo kāyaṁ …pe… yo manaṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmā”ti vadāmi. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.27 3. Sabbavagga Dutiyaaparijānanasutta |27| “Sabbaṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya? Yañca, bhikkhave, cakkhu, ye ca rūpā, yañca 1305 --- sn35 27:1 cakkhuviññāṇaṁ, ye ca cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā …pe… yā ca jivhā, ye ca rasā, yañca jivhāviññāṇaṁ, ye ca jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā; yo ca kāyo, ye ca phoṭṭhabbā, yañca kāyaviññāṇaṁ, ye ca kāyaviññāṇaviññātabbā dhammā; yo ca mano, ye ca dhammā, yañca manoviññāṇaṁ, ye ca manoviññāṇaviññātabbā dhammā—idaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 2 Sabbaṁ, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya? Yañca, bhikkhave, cakkhu, ye ca rūpā, yañca cakkhuviññāṇaṁ, ye ca cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā …pe… yā ca jivhā, ye ca rasā, yañca jivhāviññāṇaṁ, ye ca jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā; yo ca kāyo, ye ca phoṭṭhabbā, yañca kāyaviññāṇaṁ, ye ca kāyaviññāṇaviññātabbā dhammā; yo ca mano, ye ca dhammā, yañca manoviññāṇaṁ, ye ca manoviññāṇaviññātabbā dhammā—idaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.222 17. Saṭṭhipeyyālavagga Ajjhattāyatanaaniccasutta |222| “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ …pe… jivhā aniccā …pe… mano anicco. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.126 13. Gahapativagga Nāḷandasutta |126| Ekaṁ samayaṁ bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane. Atha kho, upāli gahapati, yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho, upāli gahapati, bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? (Yathā purimasuttantaṁ, evaṁ vitthāretabbaṁ.) “Ayaṁ kho, gahapati, hetu ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.118 12. Lokakāmaguṇavagga Sakkapañhasutta |118| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? 2 “Santi kho, devānaminda, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Saupādāno, devānaminda, bhikkhu no parinibbāyati …pe…. 3 Santi kho, devānaminda, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi kho, devānaminda, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Saupādāno, devānaminda, bhikkhu no parinibbāyati. Ayaṁ kho, devānaminda, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti. 4 Santi ca kho, devānaminda, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. Anupādāno, devānaminda, bhikkhu parinibbāyati …pe…. 5 Santi kho, devānaminda, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi kho, devānaminda, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti na tadupādānaṁ. Anupādāno, devānaminda, bhikkhu parinibbāyati. Ayaṁ kho, devānaminda, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.189–191 17. Saṭṭhipeyyālavagga Ajjhattātītādidukkhasutta |189-191| “Cakkhu, bhikkhave, dukkhaṁ atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ …pe… jivhā dukkhā atītā anāgatā paccuppannā …pe… mano dukkho atīto anāgato paccuppanno. 1306 --- sn35 189-191:1 Evaṁ passaṁ, bhikkhave …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.247 19. Āsīvisavagga Chappāṇakopamasutta |247| “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso arugatto pakkagatto saravanaṁ paviseyya. Tassa kusakaṇṭakā ceva pāde vijjheyyuṁ, sarapattāni ca gattāni vilekheyyuṁ. Evañhi so, bhikkhave, puriso bhiyyoso mattāya tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyetha. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu gāmagato vā araññagato vā labhati vattāraṁ: ‘ayañca so āyasmā evaṅkārī evaṁsamācāro asucigāmakaṇṭako’ti. Taṁ kaṇṭakoti iti viditvā saṁvaro ca asaṁvaro ca veditabbo. 2 Kathañca, bhikkhave, asaṁvaro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 3 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso chappāṇake gahetvā nānāvisaye nānāgocare daḷhāya rajjuyā bandheyya. Ahiṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Susumāraṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Pakkhiṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Kukkuraṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Siṅgālaṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Makkaṭaṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Daḷhāya rajjuyā bandhitvā majjhe gaṇṭhiṁ karitvā ossajjeyya. Atha kho, te, bhikkhave, chappāṇakā nānāvisayā nānāgocarā sakaṁ sakaṁ gocaravisayaṁ āviñcheyyuṁ—ahi āviñcheyya ‘vammikaṁ pavekkhāmī’ti, susumāro āviñcheyya ‘udakaṁ pavekkhāmī’ti, pakkhī āviñcheyya ‘ākāsaṁ ḍessāmī’ti, kukkuro āviñcheyya ‘gāmaṁ pavekkhāmī’ti, siṅgālo āviñcheyya ‘sīvathikaṁ pavekkhāmī’ti, makkaṭo āviñcheyya ‘vanaṁ pavekkhāmī’ti. Yadā kho te, bhikkhave, chappāṇakā jhattā assu kilantā, atha kho yo nesaṁ pāṇakānaṁ balavataro assa tassa te anuvatteyyuṁ, anuvidhāyeyyuṁ vasaṁ gaccheyyuṁ. Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, taṁ cakkhu āviñchati manāpiyesu rūpesu, amanāpiyā rūpā paṭikūlā honti …pe… mano āviñchati manāpiyesu dhammesu, amanāpiyā dhammā paṭikūlā honti. Evaṁ kho, bhikkhave, asaṁvaro hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, saṁvaro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso chappāṇake gahetvā nānāvisaye nānāgocare daḷhāya rajjuyā bandheyya. Ahiṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Susumāraṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Pakkhiṁ gahetvā …pe… kukkuraṁ gahetvā … siṅgālaṁ gahetvā … makkaṭaṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Daḷhāya rajjuyā bandhitvā daḷhe khīle vā thambhe vā upanibandheyya. Atha kho te, bhikkhave, chappāṇakā nānāvisayā nānāgocarā sakaṁ sakaṁ gocaravisayaṁ āviñcheyyuṁ—ahi āviñcheyya ‘vammikaṁ pavekkhāmī’ti, susumāro āviñcheyya ‘udakaṁ pavekkhāmī’ti, pakkhī āviñcheyya ‘ākāsaṁ ḍessāmī’ti, kukkuro āviñcheyya ‘gāmaṁ pavekkhāmī’ti, siṅgālo āviñcheyya ‘sīvathikaṁ pavekkhāmī’ti, makkaṭo āviñcheyya ‘vanaṁ pavekkhāmī’ti. Yadā kho te, bhikkhave, chappāṇakā jhattā assu kilantā, atha tameva khīlaṁ vā thambhaṁ vā 1307 --- sn35 247:5 upatiṭṭheyyuṁ, upanisīdeyyuṁ, upanipajjeyyuṁ. Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, taṁ cakkhu nāviñchati manāpiyesu rūpesu, amanāpiyā rūpā nappaṭikūlā honti …pe… jivhā nāviñchati manāpiyesu rasesu …pe… mano nāviñchati manāpiyesu dhammesu, amanāpiyā dhammā nappaṭikūlā honti. Evaṁ kho, bhikkhave, saṁvaro hoti. 6 ‘Daḷhe khīle vā thambhe vā’ti kho, bhikkhave, kāyagatāya satiyā etaṁ adhivacanaṁ. Tasmātiha vo, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘kāyagatā no sati bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. Evañhi kho, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.143 14. Devadahavagga Bāhirāniccahetusutta |143| “Rūpā, bhikkhave, aniccā. Yopi hetu, yopi paccayo rūpānaṁ uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtā, bhikkhave, rūpā kuto niccā bhavissanti. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā aniccā. Yopi hetu, yopi paccayo dhammānaṁ uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtā, bhikkhave, dhammā kuto niccā bhavissanti. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.174–176 17. Saṭṭhipeyyālavagga Anattachandādisutta |174-176| “Yo, bhikkhave, anattā, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Ko ca, bhikkhave, anattā? Cakkhu, bhikkhave, anattā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo …pe… jivhā anattā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo …pe… mano anattā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Yo, bhikkhave, anattā tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.162 16. Nandikkhayavagga Koṭṭhikaaniccasutta |162| Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā koṭṭhiko bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 2 “Yaṁ kho, koṭṭhika, aniccaṁ tatra te chando pahātabbo. Kiñca, koṭṭhika, aniccaṁ? Cakkhu kho, koṭṭhika, aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. Rūpā aniccā; tatra te chando pahātabbo. Cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. Cakkhusamphasso anicco; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo …pe… jivhā aniccā; tatra te chando pahātabbo. Rasā aniccā; tatra te chando pahātabbo. Jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. Jivhāsamphasso anicco; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo …pe… mano anicco; tatra te chando pahātabbo. Dhammā aniccā; tatra te chando pahātabbo. Manoviññāṇaṁ aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. Manosamphasso anicco; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. Yaṁ kho, koṭṭhika, aniccaṁ tatra te chando pahātabbo”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.63 7. Migajālavagga Paṭhamamigajālasutta |63| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā migajālo yena bhagavā …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā migajālo bhagavantaṁ etadavoca: “‘ekavihārī, ekavihārī’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, ekavihārī hoti, kittāvatā ca pana sadutiyavihārī hotī”ti? 2 “Santi kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Nandiyā sati sārāgo hoti; sārāge sati saṁyogo hoti. Nandisaṁyojanasaṁyutto kho, migajāla, bhikkhu sadutiyavihārīti vuccati. …pe… Santi kho, migajāla, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Nandiyā sati sārāgo hoti; sārāge sati saṁyogo hoti. Nandisaṁyojanasaṁyutto 1308 --- sn35 63:2 kho, migajāla, bhikkhu sadutiyavihārīti vuccati. Evaṁvihārī ca, migajāla, bhikkhu kiñcāpi araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni; atha kho sadutiyavihārīti vuccati. Taṁ kissa hetu? Taṇhā hissa dutiyā, sāssa appahīnā. Tasmā ‘sadutiyavihārī’ti vuccati. 3 Santi ca kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. Nandiyā asati sārāgo na hoti; sārāge asati saṁyogo na hoti. Nandisaṁyojanavisaṁyutto kho, migajāla, bhikkhu ekavihārīti vuccati …pe… santi ca kho, migajāla, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi ca kho, migajāla, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. Nandiyā asati sārāgo na hoti; sārāge asati saṁyogo na hoti. Nandisaṁyojanavippayutto kho, migajāla, bhikkhu ekavihārīti vuccati. Evaṁvihārī ca, migajāla, bhikkhu kiñcāpi gāmante viharati ākiṇṇo bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Atha kho ekavihārīti vuccati. Taṁ kissa hetu? Taṇhā hissa dutiyā, sāssa pahīnā. Tasmā ‘ekavihārī’ti vuccatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.85 9. Channavagga Suññatalokasutta |85| Atha kho āyasmā ānando …pe… bhagavantaṁ etadavoca: “‘suñño loko, suñño loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, suñño lokoti vuccatī”ti? “Yasmā ca kho, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā tasmā suñño lokoti vuccati. Kiñca, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā? Cakkhu kho, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā. Rūpā suññā attena vā attaniyena vā, cakkhuviññāṇaṁ suññaṁ attena vā attaniyena vā, cakkhusamphasso suñño attena vā attaniyena vā …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi suññaṁ attena vā attaniyena vā. Yasmā ca kho, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.139 14. Devadahavagga Dutiyanatumhākasutta |139| “Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Rūpā, bhikkhave, na tumhākaṁ; te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā na tumhākaṁ; te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ jetavane tiṇakaṭṭha …pe… evameva kho, bhikkhave, rūpā na tumhākaṁ; te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissantī”ti …. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.107 11. Yogakkhemivagga Lokasamudayasutta |107| “Lokassa, bhikkhave, samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, lokassa samudayo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa samudayo …pe… jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ …pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa samudayo. 2 Katamo ca, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo …pe… jivhañca paṭicca rase ca uppajjati …pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā 1309 --- sn35 107:2 taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.183–185 17. Saṭṭhipeyyālavagga Bāhirānattachandādisutta |183-185| “Yo, bhikkhave, anattā, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Ko ca, bhikkhave, anattā? Rūpā, bhikkhave, anattā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā anattā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Yo, bhikkhave, anattā tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.91 9. Channavagga Dutiyaejāsutta |91| “Ejā, bhikkhave, rogo, ejā gaṇḍo, ejā sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, tathāgato anejo viharati vītasallo. Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya ‘anejo vihareyyaṁ vītasallo’ti, cakkhuṁ na maññeyya, cakkhusmiṁ na maññeyya, cakkhuto na maññeyya, cakkhu meti na maññeyya; rūpe na maññeyya … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphassaṁ … yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya. Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati …pe…. 2 Jivhaṁ na maññeyya, jivhāya na maññeyya, jivhāto na maññeyya, jivhā meti na maññeyya; rase na maññeyya … jivhāviññāṇaṁ … jivhāsamphassaṁ … yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya. Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati …pe…. 3 Manaṁ na maññeyya, manasmiṁ na maññeyya, manato na maññeyya, mano meti na maññeyya … manoviññāṇaṁ … manosamphassaṁ … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya. Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati. 4 Yāvatā, bhikkhave, khandhadhātuāyatanā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya. So evaṁ amaññamāno na kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.77 8. Gilānavagga Rādhadukkhasutta |77| “Yaṁ kho, rādha, dukkhaṁ tatra te chando pahātabbo. Kiñca, rādha, dukkhaṁ? Cakkhu kho, rādha, dukkhaṁ. Tatra te chando pahātabbo. Rūpā … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphasso … yampidaṁ cakkhusamphassa …pe… adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ. Tatra te chando pahātabbo …pe… mano dukkho … dhammā … manoviññāṇaṁ … manosamphasso … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ. Tatra te chando pahātabbo. Yaṁ kho, rādha, dukkhaṁ tatra te chando pahātabbo”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.6 1. Aniccavagga Bāhirānattasutta |6| “Rūpā, bhikkhave, anattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā …pe… gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā anattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.148 15. Navapurāṇavagga Dukkhanibbānasappāyasutta |148| “Nibbānasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha …pe… katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā? Idha, bhikkhave, cakkhuṁ dukkhanti passati, rūpā dukkhāti passati, cakkhuviññāṇaṁ dukkhanti passati, cakkhusamphasso dukkhoti passati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati 1310 --- sn35 148:1 vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhanti passati …pe… jivhā dukkhāti passati …pe… mano dukkhoti passati, dhammā dukkhāti passati, manoviññāṇaṁ dukkhanti passati, manosamphasso dukkhoti passati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhanti passati. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.229 18. Samuddavagga Dutiyasamuddasutta |229| “‘Samuddo, samuddo’ti, bhikkhave, assutavā puthujjano bhāsati. Neso, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo. Mahā eso, bhikkhave, udakarāsi mahāudakaṇṇavo. Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo. Etthāyaṁ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā muñjapabbajabhūtā, apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattati …pe…. 2 Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo. Etthāyaṁ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā muñjapabbajabhūtā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattatīti. 3 Yassa rāgo ca doso ca, Avijjā ca virājitā; So imaṁ samuddaṁ sagāhaṁ sarakkhasaṁ, Saūmibhayaṁ duttaraṁ accatari. 4 Saṅgātigo maccujaho nirupadhi, Pahāsi dukkhaṁ apunabbhavāya; Atthaṅgato so na puneti, Amohayī maccurājanti brūmī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.12 1. Aniccavagga Bāhirānattātītānāgatasutta |12| “Rūpā, bhikkhave, anattā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekkho hoti; anāgate rūpe nābhinandati; paccuppannānaṁ rūpānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā anattā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu dhammesu anapekkho hoti; anāgate dhamme nābhinandati; paccuppannānaṁ dhammānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Dvādasamaṁ. Aniccavaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Aniccaṁ dukkhaṁ anattā ca, tayo ajjhattabāhirā; Yadaniccena tayo vuttā, te te ajjhattabāhirāti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.113 11. Yogakkhemivagga Upassutisutta |113| Ekaṁ samayaṁ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho bhagavā rahogato paṭisallīno imaṁ dhammapariyāyaṁ abhāsi: “cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati …pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 2 Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti …pe… jivhañca paṭicca rase ca uppajjati …pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 3 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu 1311 --- sn35 113:3 bhagavato upassuti ṭhito hoti. Addasā kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ upassuti ṭhitaṁ. Disvāna taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “assosi no tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ. Pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ. Dhārehi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ. Atthasañhitoyaṁ, bhikkhu, dhammapariyāyo ādibrahmacariyako”ti. Dasamaṁ. Yogakkhemivaggo paṭhamo. 4 Tassuddānaṁ Yogakkhemi upādāya, Dukkhaṁ loko ca seyyo ca; Saṁyojanaṁ upādānaṁ, Dve parijānaṁ upassutīti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.132 13. Gahapativagga Lohiccasutta |132| Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati makkarakate araññakuṭikāyaṁ. Atha kho lohiccassa brāhmaṇassa sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā yenāyasmato mahākaccānassa araññakuṭikā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā parito parito kuṭikāya anucaṅkamanti anuvicaranti uccāsaddā mahāsaddā kānici kānici seleyyakāni karonti: “ime pana muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, imesaṁ bharatakānaṁ sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā”ti. Atha kho āyasmā mahākaccāno vihārā nikkhamitvā te māṇavake etadavoca: “mā māṇavakā saddamakattha; dhammaṁ vo bhāsissāmī”ti. Evaṁ vutte, te māṇavakā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho āyasmā mahākaccāno te māṇavake gāthāhi ajjhabhāsi: 2 “Sīluttamā pubbatarā ahesuṁ, Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti; Guttāni dvārāni surakkhitāni, Ahesuṁ tesaṁ abhibhuyya kodhaṁ. 3 Dhamme ca jhāne ca ratā ahesuṁ, Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti. 4 Ime ca vokkamma japāmaseti, Gottena mattā visamaṁ caranti; Kodhābhibhūtā puthuattadaṇḍā, Virajjamānā sataṇhātaṇhesu. 5 Aguttadvārassa bhavanti moghā, Supineva laddhaṁ purisassa vittaṁ; Anāsakā thaṇḍilasāyikā ca, Pāto sinānañca tayo ca vedā. 6 Kharājinaṁ jaṭāpaṅko, mantā sīlabbataṁ tapo; Kuhanā vaṅkadaṇḍā ca, udakācamanāni ca; Vaṇṇā ete brāhmaṇānaṁ, katā kiñcikkhabhāvanā. 7 Cittañca susamāhitaṁ, vippasannamanāvilaṁ; Akhilaṁ sabbabhūtesu, so maggo brahmapattiyā”ti. 8 Atha kho te māṇavakā kupitā anattamanā yena lohicco brāhmaṇo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā lohiccaṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ: “yagghe bhavaṁ jāneyya, samaṇo mahākaccāno brāhmaṇānaṁ mante ekaṁsena apavadati, paṭikkosatī”ti? Evaṁ vutte, lohicco brāhmaṇo kupito ahosi anattamano. Atha kho lohiccassa brāhmaṇassa etadahosi: “na kho pana metaṁ patirūpaṁ yohaṁ aññadatthu māṇavakānaṁyeva sutvā samaṇaṁ mahākaccānaṁ akkoseyyaṁ paribhāseyyaṁ. Yannūnāhaṁ upasaṅkamitvā puccheyyan”ti. 9 Atha kho lohicco brāhmaṇo tehi māṇavakehi saddhiṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho lohicco brāhmaṇo āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: “āgamaṁsu nu khvidha, bho kaccāna, amhākaṁ sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā”ti? “Āgamaṁsu khvidha te, brāhmaṇa, sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā”ti. “Ahu pana bhoto kaccānassa tehi māṇavakehi saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti? “Ahu kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti. “Yathā kathaṁ pana bhoto kaccānassa tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo”ti? “Evaṁ kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo: 10 ‘Sīluttamā pubbatarā ahesuṁ, Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti; …pe… Akhilaṁ sabbabhūtesu, So maggo brahmapattiyā’ti. 11 Evaṁ kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo”ti. 12 “‘Aguttadvāro’ti bhavaṁ kaccāno āha. Kittāvatā nu kho, bho kaccāna, aguttadvāro hotī”ti? “Idha, brāhmaṇa, ekacco cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati, parittacetaso tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe ca dhamme byāpajjati, 1312 --- sn35 132:12 anupaṭṭhitakāyassati ca viharati, parittacetaso tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Evaṁ kho, brāhmaṇa, aguttadvāro hotī”ti. “Acchariyaṁ, bho kaccāna, abbhutaṁ, bho kaccāna. Yāvañcidaṁ bhotā kaccānena aguttadvārova samāno aguttadvāroti akkhāto. 13 ‘Guttadvāro’ti bhavaṁ kaccāno āha. Kittāvatā nu kho, bho kaccāna, guttadvāro hotī”ti? “Idha, brāhmaṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati, appamāṇacetaso tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati, appamāṇacetaso tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Evaṁ kho, brāhmaṇa, guttadvāro hotī”ti. 14 “Acchariyaṁ, bho kaccāna, abbhutaṁ, bho kaccāna. Yāvañcidaṁ bhotā kaccānena guttadvārova samāno guttadvāroti akkhāto. Abhikkantaṁ, bho kaccāna; abhikkantaṁ, bho kaccāna. Seyyathāpi, bho kaccāna, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bho kaccāna, taṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. Yathā ca bhavaṁ kaccāno makkarakate upāsakakulāni upasaṅkamati; evameva lohiccakulaṁ upasaṅkamatu. Tattha ye māṇavakā vā māṇavikā vā bhavantaṁ kaccānaṁ abhivādessanti paccuṭṭhissanti āsanaṁ vā udakaṁ vā dassanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.236 18. Samuddavagga Paṭhamahatthapādopamasutta |236| “Hatthesu, bhikkhave, sati ādānanikkhepanaṁ paññāyati; pādesu sati abhikkamapaṭikkamo paññāyati; pabbesu sati samiñjanapasāraṇaṁ paññāyati; kucchismiṁ sati jighacchā pipāsā paññāyati. Evameva kho, bhikkhave, cakkhusmiṁ sati cakkhusamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… jivhāya sati jivhāsamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… manasmiṁ sati manosamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe…. 2 Hatthesu, bhikkhave, asati ādānanikkhepanaṁ na paññāyati; pādesu asati abhikkamapaṭikkamo na paññāyati; pabbesu asati samiñjanapasāraṇaṁ na paññāyati; kucchismiṁ asati jighacchā pipāsā na paññāyati. Evameva kho, bhikkhave, cakkhusmiṁ asati cakkhusamphassapaccayā nuppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… jivhāya asati jivhāsamphassapaccayā nuppajjati …pe… manasmiṁ asati manosamphassapaccayā nuppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.169 17. Saṭṭhipeyyālavagga Ajjhattaaniccarāgasutta |169| “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo rāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ? Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo rāgo pahātabbo …pe… jivhā aniccā; tatra vo rāgo pahātabbo …pe… mano anicco; tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo rāgo pahātabbo”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 35.157 16. Nandikkhayavagga Bāhiranandikkhayasutta |157| “Anicceyeva, bhikkhave, bhikkhu rūpe aniccāti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccati. Anicceyeva, bhikkhave, bhikkhu sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … dhamme aniccāti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.56 6. Avijjāvagga Āsavapahānasutta |56| “Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato āsavā pahīyantī”ti …pe…. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.68 7. Migajālavagga Samiddhilokapañhāsutta |68| “‘Loko, loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, loko vā assa 1313 --- sn35 68:1 lokapaññatti vā”ti? “Yattha kho, samiddhi, atthi cakkhu, atthi rūpā, atthi cakkhuviññāṇaṁ, atthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha loko vā lokapaññatti vāti …pe… atthi jivhā …pe… atthi mano, atthi dhammā, atthi manoviññāṇaṁ, atthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha loko vā lokapaññatti vā. 2 Yattha ca kho, samiddhi, natthi cakkhu, natthi rūpā, natthi cakkhuviññāṇaṁ, natthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha loko vā lokapaññatti vā …pe… natthi jivhā …pe… natthi mano, natthi dhammā, natthi manoviññāṇaṁ, natthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha loko vā lokapaññatti vā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 35.180–182 17. Saṭṭhipeyyālavagga Bāhiradukkhachandādisutta |180-182| “Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, dukkhaṁ? Rūpā, bhikkhave, dukkhā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā dukkhā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti. sn56 0 Saṁyutta Nikāya 56.38 4. Sīsapāvanavagga Dutiyasūriyasutta |38| “Yāvakīvañca, bhikkhave, candimasūriyā loke nuppajjanti, neva tāva mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. Andhatamaṁ tadā hoti andhakāratimisā. Neva tāva rattindivā paññāyanti, na māsaddhamāsā paññāyanti, na utusaṁvaccharā paññāyanti. 2 Yato ca kho, bhikkhave, candimasūriyā loke uppajjanti, atha mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. Neva andhakāratamaṁ tadā hoti na andhakāratimisā. Atha rattindivā paññāyanti, māsaddhamāsā paññāyanti, utusaṁvaccharā paññāyanti. Evameva kho, bhikkhave, yāvakīvañca tathāgato loke nuppajjati arahaṁ sammāsambuddho, neva tāva mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. Andhatamaṁ tadā hoti andhakāratimisā. Neva tāva catunnaṁ ariyasaccānaṁ ācikkhaṇā hoti desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ. 3 Yato ca kho, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho, atha mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. Neva andhatamaṁ tadā hoti na andhakāratimisā. Atha kho catunnaṁ ariyasaccānaṁ ācikkhaṇā hoti desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 4 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.63 7. Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavagga Paññāsutta |63| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pana ariyena paññācakkhunā samannāgatā; atha kho eteva bahutarā sattā ye avijjāgatā sammuḷhā …pe…. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.85 9. Tatiyaāmakadhaññapeyyālavagga Āmakamaṁsasutta |85| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye āmakamaṁsapaṭiggahaṇā appaṭiviratā …pe…. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.42 5. Papātavagga Papātasutta |42| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “āyāma, bhikkhave, yena paṭibhānakūṭo tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ yena paṭibhānakūṭo tenupasaṅkami. Addasā kho aññataro bhikkhu paṭibhānakūṭe mahantaṁ papātaṁ. Disvāna bhagavantaṁ etadavoca: “mahā vatāyaṁ, bhante, papāto subhayānako, bhante, papāto. Atthi nu kho, bhante, imamhā papātā añño papāto mahantataro ca bhayānakataro cā”ti? “Atthi kho, bhikkhu, imamhā papātā añño papāto mahantataro ca bhayānakataro cā”ti. 2 “Katamo pana, bhante, imamhā papātā 1314 --- sn56 42:2 añño papāto mahantataro ca bhayānakataro cā”ti? “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, te jātisaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti, jarāsaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti, maraṇasaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti. Te jātisaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiratā jarāsaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiratā maraṇasaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiratā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiratā jātisaṁvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti, jarāsaṁvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti, maraṇasaṁvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṁvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti. Te jātisaṁvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā jarāsaṁvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā maraṇasaṁvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṁvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā jātipapātampi papatanti, jarāpapātampi papatanti, maraṇapapātampi papatanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapapātampi papatanti. Te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi. 3 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti, te jātisaṁvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti, jarāsaṁvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti, maraṇasaṁvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṁvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti. Te jātisaṁvattanikesu saṅkhāresu anabhiratā, jarāsaṁvattanikesu saṅkhāresu anabhiratā, maraṇasaṁvattanikesu saṅkhāresu anabhiratā, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṁvattanikesu saṅkhāresu anabhiratā, jātisaṁvattanikepi saṅkhāre nābhisaṅkharonti, jarāsaṁvattanikepi saṅkhāre nābhisaṅkharonti, maraṇasaṁvattanikepi saṅkhāre nābhisaṅkharonti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṁvattanikepi saṅkhāre nābhisaṅkharonti. Te jātisaṁvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā, jarāsaṁvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā, maraṇasaṁvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṁvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā, jātipapātampi nappapatanti, jarāpapātampi nappapatanti, maraṇapapātampi nappapatanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapapātampi nappapatanti. Te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi. 4 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.27 3. Koṭigāmavagga Tathasutta |27| “Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ—imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni tathāni avitathāni anaññathāni; tasmā ‘ariyasaccānī’ti vuccanti. 2 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.19 2. Dhammacakkappavattanavagga Saṅkāsanasutta |19| “‘Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccan’ti, bhikkhave, mayā paññattaṁ. Tattha aparimāṇā vaṇṇā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā saṅkāsanā: ‘itipidaṁ dukkhaṁ ariyasaccan’ti; idaṁ dukkhasamudayaṁ …pe… idaṁ dukkhanirodhaṁ …pe… ‘idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan’ti, bhikkhave, mayā paññattaṁ. Tattha aparimāṇā vaṇṇā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā saṅkāsanā: ‘itipidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan’ti. 2 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ 1315 --- sn56 19:2 dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.68 7. Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavagga Sāmaññasutta |68| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye sāmaññā; atha kho eteva bahutarā sattā ye asāmaññā …pe…. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.56 6. Abhisamayavagga Dutiyamahāpathavīsutta |56| “Seyyathāpi, bhikkhave, mahāpathavī parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya ṭhapetvā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yaṁ vā mahāpathaviyā parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ, yā vā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ mahāpathaviyā yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattikā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāpathaviyā parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa …pe… yogo karaṇīyo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.33 4. Sīsapāvanavagga Daṇḍasutta |33| “Seyyathāpi, bhikkhave, daṇḍo uparivehāsaṁ khitto sakimpi mūlena nipatati, sakimpi aggena nipatati; evameva kho, bhikkhave, avijjānīvaraṇā sattā taṇhāsaṁyojanā sandhāvantā saṁsarantā sakimpi asmā lokā paraṁ lokaṁ gacchanti, sakimpi parasmā lokā imaṁ lokaṁ āgacchanti. Taṁ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 2 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.102 11. Pañcagatipeyyālavagga Manussacutinirayasutta |102| Atha kho bhagavā parittaṁ nakhasikhāyaṁ paṁsuṁ āropetvā bhikkhū āmantesi: “taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yo vāyaṁ mayā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito, ayaṁ vā mahāpathavī”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ—mahāpathavī; appamattakāyaṁ bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṁ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito”ti. “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā niraye paccājāyanti …pe…. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.1 1. Samādhivagga Samādhisutta |1| Sāvatthinidānaṁ. …pe… “Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. 2 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.12 2. Dhammacakkappavattanavagga Tathāgatasutta |12| “‘Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccan’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññeyyan’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe …pe… udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññātan’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 2 ‘Idaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccan’ti bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahātabban’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe …pe… udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahīnan’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 3 ‘Idaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccan’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikātabban’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe 1316 --- sn56 12:3 …pe… udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikatan’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 4 ‘Idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvetabban’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe …pe… udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvitan’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.91 10. Catutthaāmakadhaññapeyyālavagga Khettavatthusutta |91| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye khettavatthupaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye khettavatthupaṭiggahaṇā appaṭiviratā …pe…. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.77 8. Dutiyaāmakadhaññapeyyālavagga Samphappalāpasutta |77| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye samphappalāpā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye samphappalāpā appaṭiviratā …pe…. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.49 5. Papātavagga Paṭhamasinerupabbatarājasutta |49| “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sinerussa pabbatarājassa satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yā vā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā, yo vā sinerupabbatarājā”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ—sinerupabbatarājā; appamattikā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti sinerupabbatarājānaṁ upanidhāya satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṁ dukkhaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattakaṁ avasiṭṭhaṁ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, purimaṁ dukkhakkhandhaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya yadidaṁ sattakkhattuparamatā; yo ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 2 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.5 1. Samādhivagga Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasutta |5| “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṁ abhisambojjhiṁsu, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambojjhiṁsu. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṁ abhisambojjhissanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambojjhissanti. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṁ abhisambojjhanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambojjhanti. 2 Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ …pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṁ abhisambojjhiṁsu …pe… abhisambojjhissanti …pe… abhisambojjhanti, sabbe te imāni cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambojjhanti. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.120–122 11. Pañcagatipeyyālavagga Tiracchānamanussanirayādisutta |120-122| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti …pe…. Ekavīsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.16 2. Dhammacakkappavattanavagga Dutiyadhāraṇasutta |16| “Dhāretha no tumhe, bhikkhave, mayā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti? Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahaṁ kho, bhante, dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti. 2 “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti? “Dukkhaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā paṭhamaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi. Yo hi koci, bhante, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁ vadeyya: ‘netaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ yaṁ samaṇena gotamena desitaṁ. 1317 --- sn56 16:2 Ahametaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ paccakkhāya aññaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ paññapessāmī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Dukkhasamudayaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā …pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā catutthaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi. Yo hi koci, bhante, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁ vadeyya: ‘netaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā catutthaṁ ariyasaccaṁ yaṁ samaṇena gotamena desitaṁ. Ahametaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ catutthaṁ ariyasaccaṁ paccakkhāya aññaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ catutthaṁ ariyasaccaṁ paññapessāmī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Evaṁ khvāhaṁ, bhante, dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti. 3 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti. Dukkhaṁ kho, bhikkhu, mayā paṭhamaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi. Yo hi koci, bhikkhu, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁ vadeyya: ‘netaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ yaṁ samaṇena gotamena desitaṁ. Ahametaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ paccakkhāya aññaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ paññapessāmī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Dukkhasamudayaṁ kho, bhikkhu …pe… dukkhanirodhaṁ kho, bhikkhu …pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā kho, bhikkhu, mayā catutthaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi. Yo hi koci, bhikkhu, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁ vadeyya: ‘netaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā catutthaṁ ariyasaccaṁ yaṁ samaṇena gotamena desitaṁ. Ahametaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ catutthaṁ ariyasaccaṁ paccakkhāya aññaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ catutthaṁ ariyasaccaṁ paññapessāmī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Evaṁ kho tvaṁ, bhikkhu, dhārehi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti. 4 Tasmātiha, bhikkhu, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.28 3. Koṭigāmavagga Lokasutta |28| “Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. Sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato ariyo; tasmā ‘ariyasaccānī’ti vuccanti. 2 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.95 10. Catutthaāmakadhaññapeyyālavagga Ukkoṭanasutta |95| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye ukkoṭanavañcananikatisāciyogā appaṭiviratā …pe…. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.73 8. Dutiyaāmakadhaññapeyyālavagga Kāmesumicchācārasutta |73| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye kāmesumicchācārā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye kāmesumicchācārā appaṭiviratā …pe…. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.52 6. Abhisamayavagga Pokkharaṇīsutta |52| “Seyyathāpi, bhikkhave, pokkharaṇī paññāsayojanāni āyāmena, paññāsayojanāni vitthārena, paññāsayojanāni ubbedhena, puṇṇā udakassa samatittikā kākapeyyā. Tato puriso kusaggena udakaṁ uddhareyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yaṁ vā kusaggena ubbhataṁ, yaṁ vā pokkharaṇiyā udakan”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ—pokkharaṇiyā udakaṁ; appamattakaṁ kusaggena udakaṁ ubbhataṁ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti pokkharaṇiyā udakaṁ upanidhāya kusaggena udakaṁ ubbhatan”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa …pe… yogo karaṇīyo”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.37 4. Sīsapāvanavagga Paṭhamasūriyasutta |37| “Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—aruṇuggaṁ. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—sammādiṭṭhi. Tassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ: ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānissati …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānissati. 2 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.123–125 11. Pañcagatipeyyālavagga Tiracchānadevanirayādisutta |123-125| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā 1318 --- sn56 123-125:1 devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti …pe…. Catuvīsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.46 5. Papātavagga Andhakārasutta |46| “Atthi, bhikkhave, lokantarikā aghā asaṁvutā andhakārā andhakāratimisā, yatthamimesaṁ candimasūriyānaṁ evaṁmahiddhikānaṁ evaṁ mahānubhāvānaṁ ābhāya nānubhontī”ti. 2 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “mahā vata so, bhante, andhakāro, sumahā vata so, bhante, andhakāro. Atthi nu kho, bhante, etamhā andhakārā añño andhakāro mahantataro ca bhayānakataro cā”ti? “Atthi kho, bhikkhu, etamhā andhakārā añño andhakāro mahantataro ca bhayānakataro cā”ti. 3 “Katamo pana, bhante, etamhā andhakārā añño andhakāro mahantataro ca bhayānakataro cā”ti? “Ye hi keci, bhikkhu, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, te jātisaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti …pe… abhiratā …pe… abhisaṅkharonti …pe… abhisaṅkharitvā jātandhakārampi papatanti, jarandhakārampi papatanti, maraṇandhakārampi papatanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsandhakārampi papatanti. Te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi. 4 Ye ca kho keci, bhikkhu, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti, te jātisaṁvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti …pe… anabhiratā …pe… nābhisaṅkharonti …pe… anabhisaṅkharitvā jātandhakārampi nappapatanti, jarandhakārampi nappapatanti, maraṇandhakārampi nappapatanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsandhakārampi nappapatanti. Te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi. 5 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.78 8. Dutiyaāmakadhaññapeyyālavagga Bījagāmasutta |78| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye bījagāmabhūtagāmasamārambhā appaṭiviratā …pe…. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.23 3. Koṭigāmavagga Sammāsambuddhasutta |23| Sāvatthinidānaṁ. Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ …pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ—imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisambuddhattā tathāgato ‘arahaṁ sammāsambuddho’ti vuccati. 2 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.105–107 11. Pañcagatipeyyālavagga Manussacutidevanirayādisutta |105-107| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.59 6. Abhisamayavagga Paṭhamapabbatūpamasutta |59| “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso himavato pabbatarājassa satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yā vā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā, ayaṁ vā himavā pabbatarājā”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ—himavā pabbatarājā; appamattikā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti himavantaṁ pabbatarājānaṁ upanidhāya satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa …pe… yogo karaṇīyo”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.67 7. Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavagga Petteyyasutta |67| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye petteyyā; atha kho eteva bahutarā sattā ye apetteyyā …pe…. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.81 9. Tatiyaāmakadhaññapeyyālavagga Naccagītasutta |81| …. “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye 1319 --- sn56 81:1 naccagītavāditavisūkadassanā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye naccagītavāditavisūkadassanā appaṭiviratā. Taṁ kissa hetu …pe…. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.26 3. Koṭigāmavagga Mittasutta |26| “Ye hi keci, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ—mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā—te vo, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. 2 Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa, dukkhasamudayassa ariyasaccassa, dukkhanirodhassa ariyasaccassa, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. Ye hi keci, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ—mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā—te vo, bhikkhave, imesaṁ catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.18 2. Dhammacakkappavattanavagga Vijjāsutta |18| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘vijjā, vijjā’ti, bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, vijjā; kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti? “Yaṁ kho, bhikkhu, dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhu, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotīti. 2 Tasmātiha, bhikkhu, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.43 5. Papātavagga Mahāpariḷāhasutta |43| “Atthi, bhikkhave, mahāpariḷāho nāma nirayo. Tattha yaṁ kiñci cakkhunā rūpaṁ passati, aniṭṭharūpaññeva passati no iṭṭharūpaṁ; akantarūpaññeva passati no kantarūpaṁ; amanāparūpaññeva passati no manāparūpaṁ. Yaṁ kiñci sotena saddaṁ suṇāti …pe… yaṁ kiñci kāyena phoṭṭhabbaṁ phusati …pe… yaṁ kiñci manasā dhammaṁ vijānāti, aniṭṭharūpaññeva vijānāti no iṭṭharūpaṁ; akantarūpaññeva vijānāti no kantarūpaṁ; amanāparūpaññeva vijānāti no manāparūpan”ti. 2 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “mahā vata so, bhante, pariḷāho, sumahā vata so, bhante, pariḷāho. Atthi nu kho, bhante, etamhā pariḷāhā añño pariḷāho mahantataro ceva bhayānakataro cā”ti? “Atthi kho, bhikkhu, etamhā pariḷāhā añño pariḷāho mahantataro ca bhayānakataro cā”ti. 3 “Katamo pana, bhante, etamhā pariḷāhā añño pariḷāho mahantataro ca bhayānakataro cā”ti? “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, te jātisaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti …pe… abhiratā …pe… abhisaṅkharonti …pe… abhisaṅkharitvā jātipariḷāhenapi pariḍayhanti, jarāpariḷāhenapi pariḍayhanti, maraṇapariḷāhenapi pariḍayhanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapariḷāhenapi pariḍayhanti. Te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi. 4 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti. Te jātisaṁvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti …pe… anabhiratā …pe… nābhisaṅkharonti …pe… anabhisaṅkharitvā jātipariḷāhenapi na pariḍayhanti, jarāpariḷāhenapi na pariḍayhanti, maraṇapariḷāhenapi na pariḍayhanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapariḷāhenapi na pariḍayhanti. Te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi. 5 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.84 9. Tatiyaāmakadhaññapeyyālavagga Āmakadhaññasutta |84| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye āmakadhaññapaṭiggahaṇā appaṭiviratā …pe…. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.62 7. 1320 --- sn56 62:0 Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavagga Paccantasutta |62| Atha kho bhagavā parittaṁ nakhasikhāyaṁ paṁsuṁ āropetvā bhikkhū āmantesi: “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yo vāyaṁ mayā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito, ayaṁ vā mahāpathavī”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ—mahāpathavī; appamattakāyaṁ bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṁ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito”ti. 2 “Evameva kho, bhikkhave, appamattakā te sattā ye majjhimesu janapadesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye paccantimesu janapadesu paccājāyanti aviññātāresu milakkhesu …pe…. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.108–110 11. Pañcagatipeyyālavagga Devacutinirayādisutta |108-110| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye devā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti …pe…. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.117–119 11. Pañcagatipeyyālavagga Nirayadevanirayādisutta |117-119| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti …pe…. Aṭṭhārasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.39 4. Sīsapāvanavagga Indakhīlasutta |39| “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, te aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṁ ullokenti: ‘ayaṁ nūna bhavaṁ jānaṁ jānāti, passaṁ passatī’ti. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, tūlapicu vā kappāsapicu vā lahuko vātūpādāno same bhūmibhāge nikkhitto. Tamenaṁ puratthimo vāto pacchimena saṁhareyya, pacchimo vāto puratthimena saṁhareyya, uttaro vāto dakkhiṇena saṁhareyya, dakkhiṇo vāto uttarena saṁhareyya. Taṁ kissa hetu? Lahukattā, bhikkhave, kappāsapicuno. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, te aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṁ ullokenti: ‘ayaṁ nūna bhavaṁ jānaṁ jānāti, passaṁ passatī’ti. Taṁ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. 3 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti, te na aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṁ ullokenti: ‘ayaṁ nūna bhavaṁ jānaṁ jānāti, passaṁ passatī’ti. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, ayokhīlo vā indakhīlo vā gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī. Puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya; pacchimāya cepi disāya …pe… uttarāya cepi disāya …pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya. Taṁ kissa hetu? Gambhīrattā, bhikkhave, nemassa sunikhātattā indakhīlassa. Evameva kho, bhikkhave, ye ca kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti …pe… ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti, te na aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṁ ullokenti: ‘ayaṁ nūna bhavaṁ jānaṁ jānāti, passaṁ passatī’ti. Taṁ kissa hetu? Sudiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 5 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.76 8. Dutiyaāmakadhaññapeyyālavagga Pharusavācāsutta |76| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pharusāya vācāya paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye pharusāya vācāya appaṭiviratā …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.48 5. Papātavagga Dutiyachiggaḷayugasutta |48| “Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṁ mahāpathavī ekodakā assa. Tatra puriso ekacchiggaḷaṁ yugaṁ pakkhipeyya. Tamenaṁ puratthimo vāto pacchimena saṁhareyya, pacchimo vāto puratthimena saṁhareyya, uttaro vāto 1321 --- sn56 48:1 dakkhiṇena saṁhareyya, dakkhiṇo vāto uttarena saṁhareyya. Tatrassa kāṇo kacchapo. So vassasatassa vassasatassa accayena sakiṁ sakiṁ ummujjeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu kho kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṁ sakiṁ ummujjanto amusmiṁ ekacchiggaḷe yuge gīvaṁ paveseyyā”ti? “Adhiccamidaṁ, bhante, yaṁ so kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṁ sakiṁ ummujjanto amusmiṁ ekacchiggaḷe yuge gīvaṁ paveseyyā”ti. 2 “Evaṁ adhiccamidaṁ, bhikkhave, yaṁ manussattaṁ labhati. Evaṁ adhiccamidaṁ, bhikkhave, yaṁ tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho. Evaṁ adhiccamidaṁ, bhikkhave, yaṁ tathāgatappavedito dhammavinayo loke dibbati. Tassidaṁ, bhikkhave, manussattaṁ laddhaṁ, tathāgato loke uppanno arahaṁ sammāsambuddho, tathāgatappavedito ca dhammavinayo loke dibbati. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.90 9. Tatiyaāmakadhaññapeyyālavagga Hatthigavassasutta |90| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā appaṭiviratā …pe…. Dasamaṁ. Tatiyaāmakadhaññapeyyālavaggo navamo. 2 Tassuddānaṁ Naccaṁ sayanaṁ rajataṁ, dhaññaṁ maṁsaṁ kumārikā; Dāsī ajeḷakañceva, kukkuṭasūkarahatthīti. 0 Saṁyutta Nikāya 56.13 2. Dhammacakkappavattanavagga Khandhasutta |13| “Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ? ‘Pañcupādānakkhandhā’ tissa vacanīyaṁ, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ? Yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ—kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo—idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi—idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. 6 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.103 11. Pañcagatipeyyālavagga Manussacutitiracchānasutta |103| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe…. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.32 4. Sīsapāvanavagga Khadirapattasutta |32| “Yo, bhikkhave, evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ khadirapattānaṁ vā saralapattānaṁ vā āmalakapattānaṁ vā puṭaṁ karitvā udakaṁ vā tālapattaṁ vā āharissāmī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati; evameva kho, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca …pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 3 Yo ca kho, bhikkhave, evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti—ṭhānametaṁ vijjati. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ padumapattānaṁ vā palāsapattānaṁ vā māluvapattānaṁ vā puṭaṁ karitvā 1322 --- sn56 32:4 udakaṁ vā tālapattaṁ vā āharissāmī’ti—ṭhānametaṁ vijjati; evameva kho, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca …pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti—ṭhānametaṁ vijjati. 5 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.69 7. Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavagga Brahmaññasutta |69| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye brahmaññā; atha kho eteva bahutarā sattā ye abrahmaññā …pe…. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.57 6. Abhisamayavagga Paṭhamamahāsamuddasutta |57| “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahāsamuddato dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddharitāni. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni, yaṁ vā mahāsamudde udakan”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ—mahāsamudde udakaṁ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāsamudde udakaṁ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa …pe… yogo karaṇīyo”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.36 4. Sīsapāvanavagga Pāṇasutta |36| “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso yaṁ imasmiṁ jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ tacchetvā ekajjhaṁ saṁhareyya; ekajjhaṁ saṁharitvā sūlaṁ kareyya. Sūlaṁ karitvā ye mahāsamudde mahantakā pāṇā te mahantakesu sūlesu āvuneyya, ye mahāsamudde majjhimakā pāṇā te majjhimakesu sūlesu āvuneyya, ye mahāsamudde sukhumakā pāṇā te sukhumakesu sūlesu āvuneyya. Apariyādinnā ca, bhikkhave, mahāsamudde oḷārikā pāṇā assu. 2 Atha imasmiṁ jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya. Ito bahutarā kho, bhikkhave, mahāsamudde sukhumakā pāṇā, ye na sukarā sūlesu āvunituṁ. Taṁ kissa hetu? Sukhumattā, bhikkhave, attabhāvassa. Evaṁ mahā kho, bhikkhave, apāyo. Evaṁ mahantasmā kho, bhikkhave, apāyasmā parimutto diṭṭhisampanno puggalo ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.53 6. Abhisamayavagga Paṭhamasambhejjasutta |53| “Seyyathāpi, bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṁsandanti samenti, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tato puriso dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni, yaṁ vā sambhejjaudakan”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ—saṁbhejjaudakaṁ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti saṁbhejjaudakaṁ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa …pe… yogo karaṇīyo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.72 8. Dutiyaāmakadhaññapeyyālavagga Adinnādānasutta |72| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye adinnādānā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye adinnādānā appaṭiviratā …pe…. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.94 10. Catutthaāmakadhaññapeyyālavagga Tulākūṭasutta |94| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā appaṭiviratā …pe…. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.17 2. Dhammacakkappavattanavagga Avijjāsutta |17| Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘avijjā, avijjā’ti, bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, avijjā; kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti? “Yaṁ kho, bhikkhu, dukkhe aññāṇaṁ, dukkhasamudaye aññāṇaṁ, dukkhanirodhe aññāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhu, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotīti. 2 Tasmātiha, bhikkhu, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.29 3. Koṭigāmavagga Pariññeyyasutta |29| “Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā 1323 --- sn56 29:1 ariyasaccaṁ—imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ atthi ariyasaccaṁ pariññeyyaṁ, atthi ariyasaccaṁ pahātabbaṁ, atthi ariyasaccaṁ sacchikātabbaṁ, atthi ariyasaccaṁ bhāvetabbaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, ariyasaccaṁ pariññeyyaṁ? Dukkhaṁ, bhikkhave, ariyasaccaṁ pariññeyyaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahātabbaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikātabbaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvetabbaṁ. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.4 1. Samādhivagga Dutiyakulaputtasutta |4| “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā yathābhūtaṁ abhisamesuṁ, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisamesuṁ. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā yathābhūtaṁ abhisamessanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisamessanti. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā yathābhūtaṁ abhisamenti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisamenti. 2 Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā yathābhūtaṁ abhisamesuṁ …pe… abhisamessanti …pe… abhisamenti, sabbe te imāni cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisamenti. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.80 8. Dutiyaāmakadhaññapeyyālavagga Gandhavilepanasutta |80| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā appaṭiviratā …pe…. Dasamaṁ. Dutiyaāmakadhaññapeyyālavaggo aṭṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Pāṇaṁ adinnaṁ kāmesu, musāvādañca pesuññaṁ; Pharusaṁ samphappalāpaṁ, bījañca vikālaṁ gandhanti. 0 Saṁyutta Nikāya 56.129–130 11. Pañcagatipeyyālavagga Pettidevanirayādisutta |129-130| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti …pe… evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe…. Ekūnatiṁsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.58 6. Abhisamayavagga Dutiyamahāsamuddasutta |58| “Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde udakaṁ parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yaṁ vā mahāsamudde udakaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ, yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ mahāsamudde udakaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāsamudde udakaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa …pe… yogo karaṇīyo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.66 7. Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavagga Matteyyasutta |66| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye matteyyā; atha kho eteva bahutarā sattā ye amatteyyā …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.22 3. Koṭigāmavagga Dutiyakoṭigāmasutta |22| “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 2 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti, 1324 --- sn56 22:2 ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. 3 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 4 “Ye dukkhaṁ nappajānanti, atho dukkhassa sambhavaṁ; Yattha ca sabbaso dukkhaṁ, asesaṁ uparujjhati. 5 Tañca maggaṁ na jānanti, Dukkhūpasamagāminaṁ; Cetovimuttihīnā te, Atho paññāvimuttiyā; Abhabbā te antakiriyāya, Te ve jātijarūpagā. 6 Ye ca dukkhaṁ pajānanti, atho dukkhassa sambhavaṁ; Yattha ca sabbaso dukkhaṁ, asesaṁ uparujjhati. 7 Tañca maggaṁ pajānanti, dukkhūpasamagāminaṁ; Cetovimuttisampannā, atho paññāvimuttiyā; Bhabbā te antakiriyāya, na te jātijarūpagā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.47 5. Papātavagga Paṭhamachiggaḷayugasutta |47| “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahāsamudde ekacchiggaḷaṁ yugaṁ pakkhipeyya. Tatrāpissa kāṇo kacchapo. So vassasatassa vassasatassa accayena sakiṁ sakiṁ ummujjeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu kho kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṁ sakiṁ ummujjanto amusmiṁ ekacchiggaḷe yuge gīvaṁ paveseyyā”ti? “Yadi nūna, bhante, kadāci karahaci dīghassa addhuno accayenā”ti. 2 “Khippataraṁ kho so, bhikkhave, kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṁ sakiṁ ummujjanto amusmiṁ ekacchiggaḷe yuge gīvaṁ paveseyya, na tvevāhaṁ, bhikkhave, sakiṁ vinipātagatena bālena manussattaṁ vadāmi. 3 Taṁ kissa hetu? Na hettha, bhikkhave, atthi dhammacariyā, samacariyā, kusalakiriyā, puññakiriyā. Aññamaññakhādikā ettha, bhikkhave, vattati dubbalakhādikā. Taṁ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 4 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.79 8. Dutiyaāmakadhaññapeyyālavagga Vikālabhojanasutta |79| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye vikālabhojanā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye vikālabhojanā appaṭiviratā …pe…. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.75 8. Dutiyaāmakadhaññapeyyālavagga Pesuññasutta |75| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pisuṇāya vācāya paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye pisuṇāya vācāya appaṭiviratā …pe…. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.93 10. Catutthaāmakadhaññapeyyālavagga Dūteyyasutta |93| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye dūteyyapahiṇagamanānuyogā appaṭiviratā …pe…. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.10 1. Samādhivagga Tiracchānakathāsutta |10| “Mā, bhikkhave, anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ katheyyātha, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ, bhayakathaṁ yuddhakathaṁ, annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ, ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ, pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ, lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā. Taṁ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, kathā atthasaṁhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. 2 Kathentā ca kho tumhe, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti katheyyātha, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti katheyyātha, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti katheyyātha, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti katheyyātha. Taṁ kissa hetu? Esā, bhikkhave, kathā atthasaṁhitā, esā ādibrahmacariyakā, esā nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dasamaṁ. Samādhivaggo paṭhamo. 4 Tassuddānaṁ Samādhi paṭisallānā, kulaputtā apare duve; Samaṇabrāhmaṇā vitakkaṁ, cintā viggāhikā kathāti. 0 Saṁyutta Nikāya 56.3 1. Samādhivagga Paṭhamakulaputtasutta |3| “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ kulaputtā 1325 --- sn56 3:1 sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁsu, sabbe te catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissanti, sabbe te catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, sabbe te catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya. 2 Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa dukkhanirodhassa ariyasaccassa dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁsu …pe… pabbajissanti …pe… pabbajanti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.126–128 11. Pañcagatipeyyālavagga Pettimanussanirayādisutta |126-128| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti …pe…. Sattavīsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.31 4. Sīsapāvanavagga Sīsapāvanasutta |31| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati sīsapāvane. Atha kho bhagavā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahetvā bhikkhū āmantesi: “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yāni vā mayā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahitāni yadidaṁ upari sīsapāvane”ti? “Appamattakāni, bhante, bhagavatā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahitāni; atha kho etāneva bahutarāni yadidaṁ upari sīsapāvane”ti. “Evameva kho, bhikkhave, etadeva bahutaraṁ yaṁ vo mayā abhiññāya anakkhātaṁ. Kasmā cetaṁ, bhikkhave, mayā anakkhātaṁ? Na hetaṁ, bhikkhave, atthasaṁhitaṁ nādibrahmacariyakaṁ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati; tasmā taṁ mayā anakkhātaṁ. 2 Kiñca, bhikkhave, mayā akkhātaṁ? ‘Idaṁ dukkhan’ti, bhikkhave, mayā akkhātaṁ, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti mayā akkhātaṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti mayā akkhātaṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti mayā akkhātaṁ. 3 Kasmā cetaṁ, bhikkhave, mayā akkhātaṁ? Etañhi, bhikkhave, atthasaṁhitaṁ etaṁ ādibrahmacariyakaṁ etaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati; tasmā taṁ mayā akkhātaṁ. 4 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.54 6. Abhisamayavagga Dutiyasambhejjasutta |54| “Seyyathāpi, bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṁsandanti samenti, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, taṁ udakaṁ parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yaṁ vā saṁbhejjaudakaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ, yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ saṁbhejjaudakaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti saṁbhejjaudakaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa …pe… yogo karaṇīyo”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.8 1. Samādhivagga Cintasutta |8| “Mā, bhikkhave, pāpakaṁ akusalaṁ cittaṁ cinteyyātha: ‘sassato loko’ti vā ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā. Taṁ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, cintā atthasaṁhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. 2 Cintentā ca kho tumhe, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti cinteyyātha, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti 1326 --- sn56 8:2 cinteyyātha, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti cinteyyātha, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti cinteyyātha. Taṁ kissa hetu? Esā, bhikkhave, cintā atthasaṁhitā, esā ādibrahmacariyakā, esā nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.25 3. Koṭigāmavagga Āsavakkhayasutta |25| “Jānatohaṁ, bhikkhave, passato āsavānaṁ khayaṁ vadāmi, no ajānato apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato passato āsavānaṁ khayo hoti? ‘Idaṁ dukkhan’ti, bhikkhave, jānato passato āsavānaṁ khayo hoti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti jānato passato āsavānaṁ khayo hoti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti jānato passato āsavānaṁ khayo hoti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti jānato passato āsavānaṁ khayo hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato āsavānaṁ khayo hoti. 2 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.40 4. Sīsapāvanavagga Vādatthikasutta |40| “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, puratthimāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī: ‘vādamassa āropessāmī’ti, taṁ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Pacchimāya cepi disāya …pe… uttarāya cepi disāya …pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī: ‘vādamassa āropessāmī’ti, taṁ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, silāyūpo soḷasa kukkuko. Tassassu aṭṭha kukku heṭṭhā nemaṅgamā, aṭṭha kukku uparinemassa. Puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya; pacchimāya cepi disāya …pe… uttarāya cepi disāya …pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya. Taṁ kissa hetu? Gambhīrattā, bhikkhave, nemassa sunikhātattā silāyūpassa. Evameva kho, bhikkhave, yo hi koci bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; puratthimāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī ‘vādamassa āropessāmī’ti, taṁ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Pacchimāya cepi disāya …pe… uttarāya cepi disāya …pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī: ‘vādamassa āropessāmī’ti, taṁ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Sudiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dasamaṁ. Sīsapāvanavaggo catuttho. 4 Tassuddānaṁ Sīsapā khadiro daṇḍo, celā sattisatena ca; Pāṇā sūriyūpamā dvedhā, indakhīlo ca vādinoti. 0 Saṁyutta Nikāya 56.87 9. Tatiyaāmakadhaññapeyyālavagga Dāsidāsasutta |87| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye dāsidāsapaṭiggahaṇā appaṭiviratā …pe…. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.114–116 11. Pañcagatipeyyālavagga Nirayamanussanirayādisutta |114-116| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti …pe…. Pannarasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.61 7. Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavagga Aññatrasutta |61| Atha kho bhagavā parittaṁ nakhasikhāyaṁ paṁsuṁ āropetvā bhikkhū āmantesi: “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yo vāyaṁ mayā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito, ayaṁ vā mahāpathavī”ti? 1327 --- sn56 61:1 “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ—mahāpathavī; appamattakāyaṁ bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṁ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito”ti. 2 “Evameva kho, bhikkhave, appamattakā te sattā ye manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye aññatra manussehi paccājāyanti. Taṁ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.83 9. Tatiyaāmakadhaññapeyyālavagga Jātarūparajatasutta |83| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye jātarūparajatapaṭiggahaṇā appaṭiviratā …pe…. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.65 7. Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavagga Odakasutta |65| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye thalajā; atha kho eteva bahutarā sattā ye udakajā. Taṁ kissa hetu …pe…. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.21 3. Koṭigāmavagga Paṭhamakoṭigāmasutta |21| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vajjīsu viharati koṭigāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “catunnaṁ, bhikkhave, ariyasaccānaṁ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. 2 Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Dukkhasamudayassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Tayidaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ; ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti; natthi dāni punabbhavo”ti. 3 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 4 “Catunnaṁ ariyasaccānaṁ, Yathābhūtaṁ adassanā; Saṁsitaṁ dīghamaddhānaṁ, Tāsu tāsveva jātisu. 5 Tāni etāni diṭṭhāni, bhavanetti samūhatā; Ucchinnaṁ mūlaṁ dukkhassa, natthi dāni punabbhavo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.131 11. Pañcagatipeyyālavagga Pettidevapettivisayasutta |131| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā pettivisaye paccājāyanti. Taṁ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa, dukkhasamudayassa ariyasaccassa, dukkhanirodhassa ariyasaccassa, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 2 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 3 Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Tiṁsatimaṁ. Pañcagatipeyyālavaggo ekādasamo. 4 Tassuddānaṁ Manussato cutā chāpi, devā cutā nirayato; Tiracchānapettivisayā, tiṁsamatto gativaggoti. Saccasaṁyuttaṁ dvādasamaṁ. Mahāvaggo pañcamo. 5 Tassuddānaṁ Maggabojjhaṅgaṁ satiyā, indriyaṁ sammappadhānaṁ; Baliddhipādānuruddhā, jhānānāpānasaṁyutaṁ; Sotāpatti saccañcāti, mahāvaggoti vuccatīti. Mahāvaggasaṁyuttapāḷi niṭṭhitā. Saṁyuttanikāyo samatto. 0 Saṁyutta Nikāya 56.44 5. Papātavagga Kūṭāgārasutta |44| “Yo hi, bhikkhave, evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca …pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ kūṭāgārassa heṭṭhimaṁ gharaṁ akaritvā uparimaṁ gharaṁ āropessāmī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati; evameva kho, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca …pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca sammā dukkhassantaṁ 1328 --- sn56 44:2 karissāmī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 3 Yo ca kho, bhikkhave, evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca …pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti—ṭhānametaṁ vijjati. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ kūṭāgārassa heṭṭhimaṁ gharaṁ karitvā uparimaṁ gharaṁ āropessāmī’ti—ṭhānametaṁ vijjati; evameva kho, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca …pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti—ṭhānametaṁ vijjati. 5 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.35 4. Sīsapāvanavagga Sattisatasutta |35| “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso vassasatāyuko vassasatajīvī. Tamenaṁ evaṁ vadeyya: ‘ehambho purisa, pubbaṇhasamayaṁ taṁ sattisatena hanissanti, majjhanhikasamayaṁ sattisatena hanissanti, sāyanhasamayaṁ sattisatena hanissanti. So kho tvaṁ, ambho purisa, divase divase tīhi tīhi sattisatehi haññamāno vassasatāyuko vassasatajīvī vassasatassa accayena anabhisametāni cattāri ariyasaccāni abhisamessasī’ti. 2 Atthavasikena, bhikkhave, kulaputtena alaṁ upagantuṁ. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro; pubbā koṭi nappaññāyati sattippahārānaṁ asippahārānaṁ usuppahārānaṁ pharasuppahārānaṁ. Evañcetaṁ, bhikkhave, assa. Na kho panāhaṁ, bhikkhave, saha dukkhena, saha domanassena catunnaṁ ariyasaccānaṁ abhisamayaṁ vadāmi; api cāhaṁ, bhikkhave, sahāva sukhena, sahāva somanassena catunnaṁ ariyasaccānaṁ abhisamayaṁ vadāmi. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.50 5. Papātavagga Dutiyasinerupabbatarājasutta |50| “Seyyathāpi, bhikkhave, sinerupabbatarājāyaṁ parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, ṭhapetvā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yaṁ vā sinerussa pabbatarājassa parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ, yā vā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ sinerussa pabbatarājassa yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattikā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti sinerussa pabbatarājassa parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṁ dukkhaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattakaṁ avasiṭṭhaṁ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, purimaṁ dukkhakkhandhaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya yadidaṁ sattakkhattuparamatā; yo ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 2 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dasamaṁ. Papātavaggo pañcamo. 3 Tassuddānaṁ Cintā papāto pariḷāho, kūṭaṁ vālandhakāro ca; Chiggaḷena ca dve vuttā, sineru apare duveti. 0 Saṁyutta Nikāya 56.88 9. Tatiyaāmakadhaññapeyyālavagga Ajeḷakasutta |88| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye ajeḷakapaṭiggahaṇā appaṭiviratā …pe…. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.71 8. Dutiyaāmakadhaññapeyyālavagga Pāṇātipātasutta |71| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pāṇātipātā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye pāṇātipātā appaṭiviratā. Taṁ kissa hetu? …pe…. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.14 2. Dhammacakkappavattanavagga Ajjhattikāyatanasutta |14| “Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. 2 Katamañca, 1329 --- sn56 14:2 bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ? ‘Cha ajjhattikāni āyatanānī’tissa vacanīyaṁ. Katamāni cha? Cakkhāyatanaṁ …pe… manāyatanaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ? Yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ—kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā—idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo—idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi—idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. 6 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.7 1. Samādhivagga Vitakkasutta |7| “Mā, bhikkhave, pāpake akusale vitakke vitakkeyyātha, seyyathidaṁ—kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ. Taṁ kissa hetu? Nete, bhikkhave, vitakkā atthasaṁhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattanti. 2 Vitakkentā ca kho tumhe, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti vitakkeyyātha, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti vitakkeyyātha, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti vitakkeyyātha, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti vitakkeyyātha. Taṁ kissa hetu? Ete, bhikkhave, vitakkā atthasaṁhitā ete ādibrahmacariyakā ete nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.104 11. Pañcagatipeyyālavagga Manussacutipettivisayasutta |104| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā pettivisaye paccājāyanti …pe…. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.55 6. Abhisamayavagga Paṭhamamahāpathavīsutta |55| “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahāpathaviyā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhipeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yā vā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā, ayaṁ vā mahāpathavī”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ—mahāpathavī; appamattikā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāpathaviṁ upanidhāya satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa …pe… yogo karaṇīyo”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.30 3. Koṭigāmavagga Gavampatisutta |30| Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū cetesu viharanti sahañcanike. Tena kho pana samayena sambahulānaṁ therānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: “yo nu kho, āvuso, dukkhaṁ passati dukkhasamudayampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadampi passatī”ti. 2 Evaṁ vutte, āyasmā gavampati thero bhikkhū etadavoca: “sammukhā metaṁ, āvuso, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yo, bhikkhave, dukkhaṁ passati dukkhasamudayampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadampi passati. Yo dukkhasamudayaṁ passati dukkhampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadampi passati. Yo dukkhanirodhaṁ passati dukkhampi so passati, dukkhasamudayampi passati, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadampi passati. Yo dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ passati dukkhampi so passati, dukkhasamudayampi passati, dukkhanirodhampi passatī’”ti. Dasamaṁ. Koṭigāmavaggo tatiyo. 3 Tassuddānaṁ Dve vajjī sammāsambuddho, arahaṁ āsavakkhayo; Mittaṁ tathā ca loko ca, pariññeyyaṁ gavampatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 56.2 1. Samādhivagga Paṭisallānasutta |2| “Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, 1330 --- sn56 2:1 ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. 2 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.11 2. Dhammacakkappavattanavagga Dhammacakkappavattanasutta |11| Ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi: 2 “Dveme, bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā. Katame dve? Yo cāyaṁ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṁhito, yo cāyaṁ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṁhito. Ete kho, bhikkhave, ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 3 Katamā ca sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 4 Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ—jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi dukkho, maraṇampi dukkhaṁ, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ—saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ—yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ—kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ—yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ—ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 5 ‘Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññeyyan’ti me, bhikkhave, pubbe …pe… udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññātan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 6 ‘Idaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahātabban’ti me, bhikkhave, pubbe …pe… udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahīnan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 7 ‘Idaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikātabban’ti me, bhikkhave, pubbe …pe… udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikatan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 8 ‘Idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvetabban’ti me, bhikkhave, pubbe …pe… udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvitan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 9 Yāvakīvañca me, bhikkhave, imesu catūsu 1331 --- sn56 11:9 ariyasaccesu evaṁ tiparivaṭṭaṁ dvādasākāraṁ yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ na suvisuddhaṁ ahosi, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. 10 Yato ca kho me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṁ tiparivaṭṭaṁ dvādasākāraṁ yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ suvisuddhaṁ ahosi, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. 11 Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne āyasmato koṇḍaññassa virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. 12 Pavattite ca pana bhagavatā dhammacakke bhummā devā saddamanussāvesuṁ: “etaṁ bhagavatā bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. Bhummānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā cātumahārājikā devā saddamanussāvesuṁ: “etaṁ bhagavatā bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ, appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. Cātumahārājikānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā tāvatiṁsā devā …pe… yāmā devā …pe… tusitā devā …pe… nimmānaratī devā …pe… paranimmitavasavattī devā …pe… brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṁ: “etaṁ bhagavatā bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. 13 Itiha tena khaṇena tena layena tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggacchi. Ayañca dasasahassilokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi, appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pāturahosi atikkamma devānaṁ devānubhāvanti. 14 Atha kho bhagavā imaṁ udānaṁ udānesi: “aññāsi vata bho, koṇḍañño, aññāsi vata bho, koṇḍañño”ti. Iti hidaṁ āyasmato koṇḍaññassa “aññāsikoṇḍañño” tveva nāmaṁ ahosīti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.92 10. Catutthaāmakadhaññapeyyālavagga Kayavikkayasutta |92| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye kayavikkayā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye kayavikkayā appaṭiviratā …pe…. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.74 8. Dutiyaāmakadhaññapeyyālavagga Musāvādasutta |74| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye musāvādā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye musāvādā appaṭiviratā …pe…. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.60 6. Abhisamayavagga Dutiyapabbatūpamasutta |60| “Seyyathāpi, bhikkhave, himavā pabbatarājā parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, ṭhapetvā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yaṁ vā himavato pabbatarājassa parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ, yā vā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ himavato pabbatarājassa yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattikā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti himavato pabbatarājassa parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṁ dukkhaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattakaṁ avasiṭṭhaṁ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, purimaṁ dukkhakkhandhaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya yadidaṁ sattakkhattuparamatā; yo ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 2 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dasamaṁ. Abhisamayavaggo chaṭṭho. 3 Tassuddānaṁ Nakhasikhā pokkharaṇī, sambhejja apare duve; Pathavī dve samuddā dve, dvemā ca pabbatūpamāti. 0 Saṁyutta Nikāya 56.86 9. 1332 --- sn56 86:0 Tatiyaāmakadhaññapeyyālavagga Kumārikasutta |86| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye itthikumārikapaṭiggahaṇā appaṭiviratā …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.41 5. Papātavagga Lokacintāsutta |41| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhūtapubbaṁ, bhikkhave, aññataro puriso rājagahā nikkhamitvā ‘lokacintaṁ cintessāmī’ti yena sumāgadhā pokkharaṇī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre nisīdi lokacintaṁ cintento. Addasā kho, bhikkhave, so puriso sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre caturaṅginiṁ senaṁ bhisamuḷālaṁ pavisantaṁ. Disvānassa etadahosi: ‘ummattosmi nāmāhaṁ, vicetosmi nāmāhaṁ. Yaṁ loke natthi taṁ mayā diṭṭhan’ti. 2 Atha kho so, bhikkhave, puriso nagaraṁ pavisitvā mahājanakāyassa ārocesi: ‘ummattosmi nāmāhaṁ, bhante, vicetosmi nāmāhaṁ, bhante. Yaṁ loke natthi taṁ mayā diṭṭhan’ti. ‘Kathaṁ pana tvaṁ, ambho purisa, ummatto kathaṁ viceto? Kiñca loke natthi yaṁ tayā diṭṭhan’ti? ‘Idhāhaṁ, bhante, rājagahā nikkhamitvā “lokacintaṁ cintessāmī”ti yena sumāgadhā pokkharaṇī tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre nisīdiṁ lokacintaṁ cintento. Addasaṁ khvāhaṁ, bhante, sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre caturaṅginiṁ senaṁ bhisamuḷālaṁ pavisantaṁ. Evaṁ khvāhaṁ, bhante, ummatto evaṁ viceto. Idañca loke natthi yaṁ mayā diṭṭhan’ti. ‘Taggha tvaṁ, ambho purisa, ummatto taggha viceto. Idañca loke natthi yaṁ tayā diṭṭhan’ti. 3 Taṁ kho pana, bhikkhave, so puriso bhūtaṁyeva addasa, no abhūtaṁ. Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājiniṁsu. Parājitā ca kho, bhikkhave, asurā bhītā bhisamuḷālena asurapuraṁ pavisiṁsu devānaṁyeva mohayamānā. 4 Tasmātiha, bhikkhave, mā lokacintaṁ cintetha: ‘sassato loko’ti vā ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā. Taṁ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, cintā atthasaṁhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. 5 Cintentā kho tumhe, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti cinteyyātha …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti cinteyyātha. Taṁ kissa hetu? Esā, bhikkhave, cintā atthasaṁhitā esā ādibrahmacariyakā esā nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 6 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.24 3. Koṭigāmavagga Arahantasutta |24| Sāvatthinidānaṁ. “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṁ abhisambujjhiṁsu, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambujjhiṁsu. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṁ abhisambujjhissanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambujjhissanti. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṁ abhisambujjhanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambujjhanti. 2 Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. Ye hi, keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṁ abhisambujjhiṁsu …pe… abhisambujjhissanti … abhisambujjhanti, sabbe te imāni cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambujjhanti. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.9 1. Samādhivagga Viggāhikakathāsutta |9| “Mā, bhikkhave, viggāhikakathaṁ katheyyātha: ‘na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi. Kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi. Micchāpaṭipanno 1333 --- sn56 9:1 tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṁ me, asahitaṁ te. Purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṁ pure avaca. Adhiciṇṇaṁ te viparāvattaṁ. Āropito te vādo, cara vādappamokkhāya. Niggahitosi, nibbeṭhehi vā sace pahosī’ti. Taṁ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, kathā atthasaṁhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. 2 Kathentā ca kho tumhe, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti katheyyātha, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti katheyyātha, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti katheyyātha, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti katheyyātha …pe… yogo karaṇīyo”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.45 5. Papātavagga Vālasutta |45| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho āyasmā ānando sambahule licchavikumārake santhāgāre upāsanaṁ karonte, dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṁ atipātente, poṅkhānupoṅkhaṁ avirādhitaṁ. Disvānassa etadahosi: “sikkhitā vatime licchavikumārakā, susikkhitā vatime licchavikumārakā; yatra hi nāma dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṁ atipātessanti poṅkhānupoṅkhaṁ avirādhitan”ti. 2 Atha kho āyasmā ānando vesāliṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Addasaṁ khvāhaṁ, bhante, sambahule licchavikumārake santhāgāre upāsanaṁ karonte dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṁ atipātente poṅkhānupoṅkhaṁ avirādhitaṁ. Disvāna me etadahosi: ‘sikkhitā vatime licchavikumārakā, susikkhitā vatime licchavikumārakā; yatra hi nāma dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṁ atipātessanti poṅkhānupoṅkhaṁ avirādhitan’”ti. 3 “Taṁ kiṁ maññasi, ānanda, katamaṁ nu kho dukkarataraṁ vā durabhisambhavataraṁ vā—yo dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṁ atipāteyya poṅkhānupoṅkhaṁ avirādhitaṁ, yo vā sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṁ paṭivijjheyyā”ti? “Etadeva, bhante, dukkaratarañceva durabhisambhavatarañca yo vā sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṁ paṭivijjheyyā”ti. “Atha kho, ānanda, duppaṭivijjhataraṁ paṭivijjhanti, ye ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ paṭivijjhanti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ paṭivijjhanti. 4 Tasmātihānanda, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.111–113 11. Pañcagatipeyyālavagga Devamanussanirayādisutta |111-113| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye devā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti …pe…. Dvādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.20 2. Dhammacakkappavattanavagga Tathasutta |20| “Cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathāni anaññathāni. Katamāni cattāri? ‘Idaṁ dukkhan’ti, bhikkhave, tathametaṁ avitathametaṁ anaññathametaṁ; ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti tathametaṁ avitathametaṁ anaññathametaṁ; ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti tathametaṁ avitathametaṁ anaññathametaṁ; ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti tathametaṁ avitathametaṁ anaññathametaṁ—imāni kho, bhikkhave, cattāri tathāni avitathāni anaññathāni. 2 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dasamaṁ. Dhammacakkappavattanavaggo dutiyo. 3 Tassuddānaṁ Dhammacakkaṁ tathāgataṁ, khandhā āyatanena ca; Dhāraṇā ca dve avijjā, vijjā saṅkāsanā tathāti. 0 Saṁyutta Nikāya 56.96–101 10. Catutthaāmakadhaññapeyyālavagga Chedanādisutta |96-101| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā appaṭiviratā. Taṁ kissa hetu? Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa 1334 --- sn56 96-101:1 ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 2 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Ekādasamaṁ. Catutthaāmakadhaññapeyyālavaggo dasamo. 3 Tassuddānaṁ Khettaṁ kāyaṁ dūteyyañca, tulākūṭaṁ ukkoṭanaṁ; Chedanaṁ vadhabandhanaṁ, viparālopaṁ sāhasanti. 0 Saṁyutta Nikāya 56.64 7. Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavagga Surāmerayasutta |64| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye surāmerayamajjappamādaṭṭhānā apaṭiviratā …pe…. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.82 9. Tatiyaāmakadhaññapeyyālavagga Uccāsayanasutta |82| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye uccāsayanamahāsayanā appaṭiviratā …pe…. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.6 1. Samādhivagga Dutiyasamaṇabrāhmaṇasutta |6| “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṁ abhisambuddhaṁ pakāsesuṁ, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambuddhaṁ pakāsesuṁ. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṁ abhisambuddhaṁ pakāsessanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambuddhaṁ pakāsessanti. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṁ abhisambuddhaṁ pakāsenti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambuddhaṁ pakāsenti. 2 Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ …pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṁ abhisambuddhaṁ pakāsesuṁ …pe… pakāsessanti …pe… pakāsenti, sabbe te imāni cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambuddhaṁ pakāsenti. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.15 2. Dhammacakkappavattanavagga Paṭhamadhāraṇasutta |15| “Dhāretha no tumhe, bhikkhave, mayā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti? Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahaṁ kho, bhante, dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti? “Dukkhaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā paṭhamaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi; dukkhasamudayaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā dutiyaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi; dukkhanirodhaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā tatiyaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi; dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā catutthaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi. Evaṁ khvāhaṁ, bhante, dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti. 2 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti. Dukkhaṁ kho, bhikkhu, mayā paṭhamaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi; dukkhasamudayaṁ kho, bhikkhu, mayā dutiyaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi; dukkhanirodhaṁ kho, bhikkhu, mayā tatiyaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi; dukkhanirodhagāminī paṭipadā kho, bhikkhu, mayā catutthaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi. Evaṁ kho, bhikkhu, dhārehi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti. 3 Tasmātiha, bhikkhu, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.70 7. Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavagga Pacāyikasutta |70| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye kule jeṭṭhāpacāyino; atha kho eteva bahutarā sattā ye kule ajeṭṭhāpacāyinoti …pe…. Dasamaṁ. Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavaggo sattamo. 2 Tassuddānaṁ Aññatra paccantaṁ paññā, Surāmerayaodakā; Matteyya petteyyā cāpi, Sāmaññaṁ brahmapacāyikanti. 0 Saṁyutta Nikāya 56.89 9. Tatiyaāmakadhaññapeyyālavagga Kukkuṭasūkarasutta |89| … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā appaṭiviratā …pe…. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.51 6. Abhisamayavagga Nakhasikhāsutta |51| Atha kho bhagavā parittaṁ nakhasikhāyaṁ paṁsuṁ āropetvā bhikkhū āmantesi: “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yo 1335 --- sn56 51:1 vāyaṁ mayā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito, ayaṁ vā mahāpathavī”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ yadidaṁ—mahāpathavī; appamattakāyaṁ bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṁ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṁ dukkhaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattakaṁ avasiṭṭhaṁ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti purimaṁ dukkhakkhandhaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya yadidaṁ sattakkhattuparamatā; yo ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 2 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 56.34 4. Sīsapāvanavagga Celasutta |34| “Āditte, bhikkhave, cele vā sīse vā kimassa karaṇīyan”ti? “Āditte, bhante, cele vā sīse vā, tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyan”ti. 2 “Ādittaṁ, bhikkhave, celaṁ vā sīsaṁ vā ajjhupekkhitvā amanasikaritvā anabhisametānaṁ catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 3 Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Catutthaṁ. sn51 0 Saṁyutta Nikāya 51.23 3. Ayoguḷavagga Bhikkhusutta |23| “Cattārome, bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.8 1. Cāpālavagga Buddhasutta |8| “Cattārome, bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi …pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato ‘arahaṁ sammāsambuddho’ti vuccatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.16 2. Pāsādakampanavagga Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasutta |16| “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā ahesuṁ mahānubhāvā, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā bhavissanti mahānubhāvā, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā mahānubhāvā, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. 2 Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā ahesuṁ mahānubhāvā, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā bhavissanti mahānubhāvā, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā mahānubhāvā, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ 1336 --- sn51 16:2 iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.28 3. Ayoguḷavagga Dutiyaānandasutta |28| Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: “katamā nu kho, ānanda, iddhi, katamo iddhipādo, katamā iddhipādabhāvanā, katamā iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā …pe…. 2 “Idhānanda, bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti—ayaṁ vuccatānanda, iddhi. 3 Katamo cānanda, iddhipādo? Yo, ānanda, maggo yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṁvattati—ayaṁ vuccatānanda, iddhipādo. 4 Katamā cānanda, iddhipādabhāvanā? Idhānanda, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—ayaṁ vuccatānanda, iddhipādabhāvanā. 5 Katamā cānanda, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi—ayaṁ vuccatānanda, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.3 1. Cāpālavagga Ariyasutta |3| “Cattārome, bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi …pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.7 1. Cāpālavagga Bhikkhusutta |7| “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ bhikkhū āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṁsu, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ bhikkhū āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissanti, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi bhikkhū āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. 2 Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi …pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ bhikkhū āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṁsu sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ bhikkhū āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissanti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi bhikkhū āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.12 2. Pāsādakampanavagga Mahapphalasutta |12| “Cattārome, bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro iddhipādā kathaṁ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṅkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā 1337 --- sn51 12:1 divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. 2 Vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—iti me vīmaṁsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṅkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā evaṁ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā. 3 Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti …pe…. 4 Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.27 3. Ayoguḷavagga Paṭhamaānandasutta |27| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Katamā nu kho, bhante, iddhi, katamo iddhipādo, katamā iddhipādabhāvanā, katamā iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti? “Idhānanda, bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti—ayaṁ vuccatānanda, iddhi. 3 Katamo cānanda, iddhipādo? Yo, ānanda, maggo yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṁvattati—ayaṁ vuccatānanda, iddhipādo. 4 Katamā cānanda, iddhipādabhāvanā? Idhānanda, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—ayaṁ vuccatānanda, iddhipādabhāvanā. 5 Katamā cānanda, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi—ayaṁ vuccatānanda, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.19 2. Pāsādakampanavagga Iddhādidesanāsutta |19| “Iddhiṁ vo, bhikkhave, desessāmi iddhipādañca iddhipādabhāvanañca iddhipādabhāvanāgāminiñca paṭipadaṁ. Taṁ suṇātha. 2 Katamā ca, bhikkhave, iddhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhi. 3 Katamo ca, bhikkhave, iddhipādo? Yo so, bhikkhave, maggo yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṁvattati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipādo. 4 Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanā. 5 Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.9 1. Cāpālavagga Ñāṇasutta |9| “‘Ayaṁ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘So kho panāyaṁ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo’ti me, bhikkhave … ‘bhāvito’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 2 ‘Ayaṁ vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā 1338 --- sn51 9:2 udapādi, āloko udapādi. ‘So kho panāyaṁ vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo’ti me, bhikkhave … ‘bhāvito’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 3 ‘Ayaṁ cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘So kho panāyaṁ cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo’ti me, bhikkhave … ‘bhāvito’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 4 ‘Ayaṁ vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘So kho panāyaṁ vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo’ti me, bhikkhave … ‘bhāvito’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.22 3. Ayoguḷavagga Ayoguḷasutta |22| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “abhijānāti nu kho, bhante, bhagavā iddhiyā manomayena kāyena brahmalokaṁ upasaṅkamitā”ti? “Abhijānāmi khvāhaṁ, ānanda, iddhiyā manomayena kāyena brahmalokaṁ upasaṅkamitā”ti. “Abhijānāti pana, bhante, bhagavā iminā cātumahābhūtikena kāyena iddhiyā brahmalokaṁ upasaṅkamitā”ti? “Abhijānāmi khvāhaṁ, ānanda, iminā cātumahābhūtikena kāyena iddhiyā brahmalokaṁ upasaṅkamitā”ti. 2 “Yañca kho omāti, bhante, bhagavā iddhiyā manomayena kāyena brahmalokaṁ upasaṅkamituṁ, yañca kho abhijānāti, bhante, bhagavā iminā cātumahābhūtikena kāyena iddhiyā brahmalokaṁ upasaṅkamitā, tayidaṁ, bhante, bhagavato acchariyañceva abbhutañcā”ti. “Acchariyā ceva, ānanda, tathāgatā acchariyadhammasamannāgatā ca, abbhutā ceva, ānanda, tathāgatā abbhutadhammasamannāgatā ca. 3 Yasmiṁ, ānanda, samaye tathāgato kāyampi citte samodahati cittampi kāye samodahati, sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati; tasmiṁ, ānanda, samaye tathāgatassa kāyo lahutaro ceva hoti mudutaro ca kammaniyataro ca pabhassarataro ca. 4 Seyyathāpi, ānanda, ayoguḷo divasaṁ santatto lahutaro ceva hoti mudutaro ca kammaniyataro ca pabhassarataro ca; evameva kho, ānanda, yasmiṁ samaye tathāgato kāyampi citte samodahati, cittampi kāye samodahati, sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati; tasmiṁ, ānanda, samaye tathāgatassa kāyo lahutaro ceva hoti mudutaro ca kammaniyataro ca pabhassarataro ca. 5 Yasmiṁ, ānanda, samaye tathāgato kāyampi citte samodahati, cittampi kāye samodahati, sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati; tasmiṁ, ānanda, samaye tathāgatassa kāyo appakasireneva pathaviyā vehāsaṁ abbhuggacchati, so anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. 6 Seyyathāpi, ānanda, tūlapicu vā kappāsapicu vā lahuko vātūpādāno appakasireneva pathaviyā vehāsaṁ abbhuggacchati; evameva kho, ānanda, yasmiṁ samaye tathāgato kāyampi citte samodahati, cittampi kāye samodahati, sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati; tasmiṁ, ānanda, samaye tathāgatassa kāyo appakasireneva pathaviyā vehāsaṁ abbhuggacchati, so anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattetī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.2 1. Cāpālavagga Viraddhasutta |2| “Yesaṁ kesañci, bhikkhave, cattāro iddhipādā viraddhā, viraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, cattāro iddhipādā āraddhā, āraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ 1339 --- sn51 2:1 iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi …pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ime cattāro iddhipādā viraddhā, viraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ime cattāro iddhipādā āraddhā, āraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.17 2. Pāsādakampanavagga Dutiyasamaṇabrāhmaṇasutta |17| “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhosuṁ—ekopi hutvā bahudhā ahesuṁ, bahudhāpi hutvā eko ahesuṁ; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā agamaṁsu, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ akaṁsu, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne agamaṁsu, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamiṁsu, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasiṁsu parimajjiṁsu; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattesuṁ, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. 2 Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhossanti—ekopi hutvā bahudhā bhavissanti, bahudhāpi hutvā eko bhavissanti; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā gamissanti, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karissanti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gamissanti, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamissanti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasissanti parimajjissanti; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattissanti, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. 3 Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhonti—ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko honti; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā gacchanti, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karonti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchanti, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamanti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattenti, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattāti. 4 Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhosuṁ—ekopi hutvā bahudhā ahesuṁ …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattesuṁ, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. 5 Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhossanti—ekopi hutvā bahudhā bhavissanti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattissanti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. 6 Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhonti—ekopi hutvā bahudhā honti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattenti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.29 3. Ayoguḷavagga Paṭhamabhikkhusutta |29| Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “katamā nu kho, bhante, iddhi, katamo iddhipādo, katamā iddhipādabhāvanā, katamā iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti? 2 “Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhi. 3 Katamo ca, bhikkhave, iddhipādo? Yo, bhikkhave, maggo, yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya 1340 --- sn51 29:3 saṁvattati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipādo. 4 Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanā. 5 Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.55 6. Balakaraṇīyavagga Balakaraṇīyavagga |55-66| (Balakaraṇīyavaggo vitthāretabbo.) 2 Tassuddānaṁ Balaṁ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā; Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti. 0 Saṁyutta Nikāya 51.13 2. Pāsādakampanavagga Chandasamādhisutta |13| “Chandañce, bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ—ayaṁ vuccati chandasamādhi. So anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti ‘padhānasaṅkhārā’ti. Iti ayañca chando, ayañca chandasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā—ayaṁ vuccati, bhikkhave, chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo. 2 Vīriyañce, bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ—ayaṁ vuccati ‘vīriyasamādhi’. So anuppannānaṁ …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti ‘padhānasaṅkhārā’ti. Iti idañca vīriyaṁ, ayañca vīriyasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā—ayaṁ vuccati, bhikkhave, vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo. 3 Cittañce, bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ—ayaṁ vuccati ‘cittasamādhi’. So anuppannānaṁ pāpakānaṁ …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti ‘padhānasaṅkhārā’ti. Iti idañca cittaṁ, ayañca cittasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā—ayaṁ vuccati, bhikkhave, cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo. 4 Vīmaṁsañce, bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ—ayaṁ vuccati ‘vīmaṁsāsamādhi’. So anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti ‘padhānasaṅkhārā’ti. Iti ayañca vīmaṁsā, ayañca vīmaṁsāsamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā—ayaṁ vuccati, bhikkhave, vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.32 3. Ayoguḷavagga Tathāgatasutta |32| Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamesaṁ dhammānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo”ti? 2 “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “catunnaṁ kho, bhikkhave, iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo. 3 Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, bhikkhave, tathāgato chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṅkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā 1341 --- sn51 32:3 tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—iti me vīmaṁsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atipaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṅkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo. 4 Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Dvādasamaṁ. (Chapi abhiññāyo vitthāretabbā.) Ayoguḷavaggo tatiyo. 5 Tassuddānaṁ Maggo ayoguḷo bhikkhu, suddhikañcāpi dve phalā; Dve cānandā duve bhikkhū, moggallāno tathāgatoti. 0 Saṁyutta Nikāya 51.6 1. Cāpālavagga Samattasutta |6| “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṁ iddhiṁ abhinipphādesuṁ, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṁ iddhiṁ abhinipphādessanti, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṁ iddhiṁ abhinipphādenti, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. 2 Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi …pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṁ iddhiṁ abhinipphādesuṁ, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṁ iddhiṁ abhinipphādessanti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṁ iddhiṁ abhinipphādenti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.26 3. Ayoguḷavagga Dutiyaphalasutta |26| “Cattārome, bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā. 2 Katame satta phalā sattānisaṁsā? Diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti; atha maraṇakāle aññaṁ ārādheti, no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṁ ārādheti; atha pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, upahaccaparinibbāyī hoti, asaṅkhāraparinibbāyī hoti, sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā ime satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.18 2. Pāsādakampanavagga Bhikkhusutta |18| “Catunnaṁ, bhikkhave, iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 2 Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi 1342 --- sn51 18:2 …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.33–44 4. Gaṅgāpeyyālavagga Gaṅgānadīādisutta |33-44| “Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro iddhipāde bhāvento cattāro iddhipāde bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cattāro iddhipāde bhāvento cattāro iddhipāde bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. 2 Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro iddhipāde bhāvento cattāro iddhipāde bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Dvādasamaṁ. Gaṅgāpeyyālavaggo catuttho. 3 Tassuddānaṁ Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato; Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 51.77–86 8. Oghavagga Oghādisutta |77-86| “Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā—imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro iddhipādā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro iddhipādā bhāvetabbā”ti. (Yathā maggasaṁyuttaṁ tathā vitthāretabbaṁ.) Oghavaggo aṭṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Ogho yogo upādānaṁ, ganthā anusayena ca; Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti. Iddhipādasaṁyuttaṁ sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.1 1. Cāpālavagga Apārasutta |1| “Cattārome, bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṁ gamanāya saṁvattanti. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṁ gamanāya saṁvattantī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.14 2. Pāsādakampanavagga Moggallānasutta |14| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū heṭṭhāmigāramātupāsāde viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā bhantacittā pākatindriyā. 2 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ āmantesi: “ete kho, moggallāna, sabrahmacārino heṭṭhāmigāramātupāsāde viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā bhantacittā pākatindriyā. Gaccha, moggallāna, te bhikkhū saṁvejehī”ti. 3 “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paṭissutvā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāresi yathā pādaṅguṭṭhakena migāramātupāsādaṁ saṅkampesi sampakampesi sampacālesi. Atha kho te bhikkhū saṁviggā lomahaṭṭhajātā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Nivātañca vata ayañca migāramātupāsādo gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī, atha ca pana saṅkampito sampakampito sampacālito”ti. 4 Atha kho bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū bhagavā etadavoca: “kiṁ nu tumhe, bhikkhave, saṁviggā lomahaṭṭhajātā ekamantaṁ ṭhitā”ti? “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ bhante. Nivātañca vata ayañca migāramātupāsādo gambhīranemo sunikhāto 1343 --- sn51 14:4 acalo asampakampī, atha ca pana saṅkampito sampakampito sampacālito”ti. “Tumheva kho, bhikkhave, saṁvejetukāmena moggallānena bhikkhunā pādaṅguṭṭhakena migāramātupāsādo, saṅkampito sampakampito sampacālito. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamesaṁ dhammānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā, bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 5 “Tena hi, bhikkhave, suṇātha. Catunnaṁ kho, bhikkhave, iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo. Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, bhikkhave, moggallāno bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—iti me vīmaṁsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati; na ca ajjhattaṁ saṅkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo. Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti …pe… imesañca pana, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.21 3. Ayoguḷavagga Maggasutta |21| Sāvatthinidānaṁ. “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘ko nu kho maggo, kā paṭipadā iddhipādabhāvanāyā’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘idha bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṅkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—iti me vīmaṁsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṅkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ yathā rattiṁ tathā divā’—iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. 2 Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Paṭhamaṁ. (Chapi abhiññāyo vitthāretabbā.) 0 Saṁyutta Nikāya 51.25 3. Ayoguḷavagga Paṭhamaphalasutta |25| “Cattārome, bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhunā dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.67 7. Esanāvagga Esanāvagga 1344 --- sn51 67-76:1 |67-76| (Esanāvaggo vitthāretabbo.) 2 Tassuddānaṁ Esanā vidhā āsavo, Bhavo ca dukkhatā tisso; Khilaṁ malañca nīgho ca, Vedanā taṇhā tasinā cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 51.10 1. Cāpālavagga Cetiyasutta |10| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “gaṇhāhi, ānanda, nisīdanaṁ. Yena cāpālaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanaṁ ādāya bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. 2 Atha kho bhagavā yena cāpālaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho ānando bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: 3 “Ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṁ udenaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ gotamakaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ sattambaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ bahuputtaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ sārandadaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ cāpālaṁ cetiyaṁ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā”ti. 4 Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṁ; na bhagavantaṁ yāci: “tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ, tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti yathā taṁ mārena pariyuṭṭhitacitto. 5 Dutiyampi kho bhagavā …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṁ udenaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ gotamakaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ sattambaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ bahuputtaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ sārandadaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ cāpālaṁ cetiyaṁ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā”ti. 6 Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṁ; na bhagavantaṁ yāci: “tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ, tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti yathā taṁ mārena pariyuṭṭhitacitto. 7 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “gaccha kho tvaṁ, ānanda, yassadāni kālaṁ maññasī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā avidūre aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi. 8 Atha kho māro pāpimā, acirapakkante āyasmante ānande, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: 9 “Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu dāni sugato. Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. 10 Santi kho pana, bhante, etarahi bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti 1345 --- sn51 10:10 uttānīkaronti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu dāni, sugato. Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. 11 Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. 12 Santi kho pana, bhante, etarahi bhikkhuniyo bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu dāni, sugato. Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. 13 Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsakā …pe… yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. 14 Santi kho pana, bhante, etarahi upāsakā … upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu dāni, sugato. Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. 15 Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me idaṁ brahmacariyaṁ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthāritaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitan’ti. Tayidaṁ, bhante, bhagavato brahmacariyaṁ iddhañceva phītañca vitthāritaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitaṁ. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu dāni sugato. Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato”ti. 16 Evaṁ vutte, bhagavā māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “appossukko tvaṁ, pāpima, hohi. Na ciraṁ tathāgatassa parinibbānaṁ bhavissati. Ito tiṇṇaṁ māsānaṁ accayena tathāgato parinibbāyissatī”ti. 17 Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṁ ossaji. Ossaṭṭhe ca bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi bhiṁsanako lomahaṁso, devadundubhiyo ca phaliṁsu. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 18 “Tulamatulañca sambhavaṁ, Bhavasaṅkhāramavassaji muni; Ajjhattarato samāhito, Abhindi kavacamivattasambhavan”ti. Dasamaṁ. Cāpālavaggo paṭhamo. 19 Tassuddānaṁ Apārāpi viraddho ca, ariyā nibbidāpi ca; Padesaṁ samattaṁ bhikkhu, buddhaṁ ñāṇañca cetiyanti. 0 Saṁyutta Nikāya 51.31 3. Ayoguḷavagga Moggallānasutta |31| Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamesaṁ dhammānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo”ti? 2 “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā …pe… “catunnaṁ kho, bhikkhave, iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo. 3 Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, bhikkhave, moggallāno bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṁ 1346 --- sn51 31:3 saṅkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—iti me vīmaṁsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṅkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati …pe… iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo. 4 Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṁ anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.5 1. Cāpālavagga Iddhipadesasutta |5| “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṁ abhinipphādesuṁ sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṁ abhinipphādessanti sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṁ abhinipphādenti sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. 2 Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi …pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṁ abhinipphādesuṁ, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṁ abhinipphādessanti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṁ abhinipphādenti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.15 2. Pāsādakampanavagga Uṇṇābhabrāhmaṇasutta |15| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho uṇṇābho brāhmaṇo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uṇṇābho brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “kimatthiyaṁ nu kho, bho ānanda, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī”ti? “Chandappahānatthaṁ kho, brāhmaṇa, bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti. 2 “Atthi pana, bho ānanda, maggo atthi paṭipadā etassa chandassa pahānāyā”ti? “Atthi kho, brāhmaṇa, maggo, atthi paṭipadā etassa chandassa pahānāyā”ti. 3 “Katamo pana, bho ānanda, maggo katamā paṭipadā etassa chandassa pahānāyā”ti? “Idha, brāhmaṇa, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—ayaṁ kho, brāhmaṇa, maggo ayaṁ paṭipadā etassa chandassa pahānāyā”ti. 4 “Evaṁ sante, bho ānanda, santakaṁ hoti no asantakaṁ. Chandeneva chandaṁ pajahissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati”. “Tena hi, brāhmaṇa, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā taṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, ahosi te pubbe chando ‘ārāmaṁ gamissāmī’ti? Tassa te ārāmagatassa yo tajjo chando so paṭippassaddho”ti? “Evaṁ, bho”. “Ahosi te pubbe vīriyaṁ ‘ārāmaṁ gamissāmī’ti? Tassa te ārāmagatassa yaṁ tajjaṁ vīriyaṁ taṁ paṭippassaddhan”ti? “Evaṁ, bho”. “Ahosi te pubbe cittaṁ ‘ārāmaṁ 1347 --- sn51 15:4 gamissāmī’ti? Tassa te ārāmagatassa yaṁ tajjaṁ cittaṁ taṁ paṭippassaddhan”ti? “Evaṁ, bho”. “Ahosi te pubbe vīmaṁsā ‘ārāmaṁ gamissāmī’ti? Tassa te ārāmagatassa yā tajjā vīmaṁsā sā paṭippassaddhā”ti? “Evaṁ, bho”. 5 “Evameva kho, brāhmaṇa, yo so bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, tassa yo pubbe chando ahosi arahattappattiyā, arahattappatte yo tajjo chando so paṭippassaddho; yaṁ pubbe vīriyaṁ ahosi arahattappattiyā, arahattappatte yaṁ tajjaṁ vīriyaṁ taṁ paṭippassaddhaṁ; yaṁ pubbe cittaṁ ahosi arahattappattiyā, arahattappatte yaṁ tajjaṁ cittaṁ taṁ paṭippassaddhaṁ; yā pubbe vīmaṁsā ahosi arahattappattiyā, arahattappatte yā tajjā vīmaṁsā sā paṭippassaddhā. Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, iti evaṁ sante, santakaṁ vā hoti no asantakaṁ vā”ti? 6 “Addhā, bho ānanda, evaṁ sante, santakaṁ hoti no asantakaṁ. Abhikkantaṁ, bho ānanda, abhikkantaṁ, bho ānanda. Seyyathāpi, bho ānanda, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā ānandena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bho ānanda, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ ānando dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.45 5. Appamādavagga Appamādavagga |45-54| (Appamādavaggo vitthāretabbo.) 2 Tassuddānaṁ Tathāgataṁ padaṁ kūṭaṁ, mūlaṁ sāro ca vassikaṁ; Rājā candimasūriyā, vatthena dasamaṁ padanti. 0 Saṁyutta Nikāya 51.20 2. Pāsādakampanavagga Vibhaṅgasutta |20| “Cattārome, bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā”. 2 Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro iddhipādā kathaṁ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṅkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—iti me vīmaṁsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṅkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. 3 Katamo ca, bhikkhave, atilīno chando? Yo, bhikkhave, chando kosajjasahagato kosajjasampayutto—ayaṁ vuccati, bhikkhave, atilīno chando. 4 Katamo ca, bhikkhave, atippaggahito chando? Yo, bhikkhave, chando uddhaccasahagato uddhaccasampayutto—ayaṁ vuccati, bhikkhave, atippaggahito chando. 5 Katamo ca, bhikkhave, ajjhattaṁ saṅkhitto chando? Yo, bhikkhave, chando thinamiddhasahagato thinamiddhasampayutto—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṁ saṅkhitto chando. 6 Katamo ca, bhikkhave, bahiddhā vikkhitto chando? Yo, bhikkhave, chando bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhitto anuvisaṭo—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhitto chando. 7 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pacchāpuresaññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure? Idha, bhikkhave, bhikkhuno pacchāpuresaññā suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā suppaṭividdhā paññāya. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pacchāpuresaññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure. 8 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati: ‘atthi 1348 --- sn51 20:8 imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho viharati. 9 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi divā chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, so tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi rattiṁ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti; yehi vā pana ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi rattiṁ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, so tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi divā chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā viharati. 10 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno ālokasaññā suggahitā hoti divāsaññā svādhiṭṭhitā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. 11 Katamañca, bhikkhave, atilīnaṁ vīriyaṁ? Yaṁ, bhikkhave, vīriyaṁ kosajjasahagataṁ kosajjasampayuttaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, atilīnaṁ vīriyaṁ. 12 Katamañca, bhikkhave, atippaggahitaṁ vīriyaṁ? Yaṁ, bhikkhave, vīriyaṁ uddhaccasahagataṁ uddhaccasampayuttaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, atippaggahitaṁ vīriyaṁ. 13 Katamañca, bhikkhave, ajjhattaṁ saṅkhittaṁ vīriyaṁ? Yaṁ, bhikkhave, vīriyaṁ thinamiddhasahagataṁ thinamiddhasampayuttaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṁ saṅkhittaṁ vīriyaṁ. 14 Katamañca, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṁ vīriyaṁ? Yaṁ, bhikkhave, vīriyaṁ bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittaṁ anuvisaṭaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṁ vīriyaṁ …pe…. 15 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno ālokasaññā suggahitā hoti divāsaññā svādhiṭṭhitā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. 16 Katamañca, bhikkhave, atilīnaṁ cittaṁ? Yaṁ, bhikkhave, cittaṁ kosajjasahagataṁ kosajjasampayuttaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, atilīnaṁ cittaṁ. 17 Katamañca, bhikkhave, atippaggahitaṁ cittaṁ? Yaṁ, bhikkhave, cittaṁ uddhaccasahagataṁ uddhaccasampayuttaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, atippaggahitaṁ cittaṁ. 18 Katamañca, bhikkhave, ajjhattaṁ saṅkhittaṁ cittaṁ? Yaṁ, bhikkhave, cittaṁ thinamiddhasahagataṁ thinamiddhasampayuttaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṁ saṅkhittaṁ cittaṁ. 19 Katamañca, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṁ cittaṁ? Yaṁ, bhikkhave, cittaṁ bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittaṁ anuvisaṭaṁ—idaṁ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṁ cittaṁ …pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. 20 Katamā ca, bhikkhave, atilīnā vīmaṁsā? Yā, bhikkhave, vīmaṁsā kosajjasahagatā kosajjasampayuttā—ayaṁ vuccati, bhikkhave, atilīnā vīmaṁsā. 21 Katamā ca, bhikkhave, atippaggahitā vīmaṁsā? Yā, bhikkhave, vīmaṁsā uddhaccasahagatā uddhaccasampayuttā—ayaṁ vuccati, bhikkhave, atippaggahitā vīmaṁsā. 22 Katamā ca, bhikkhave, ajjhattaṁ saṅkhittā vīmaṁsā? Yā, bhikkhave, vīmaṁsā thinamiddhasahagatā thinamiddhasampayuttā—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṁ saṅkhittā vīmaṁsā. 23 Katamā ca, bhikkhave, bahiddhā vikkhittā vīmaṁsā? Yā, bhikkhave, vīmaṁsā bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittā anuvisaṭā—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittā vīmaṁsā …pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā evaṁ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā. 24 Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu 1349 --- sn51 20:24 evaṁ bahulīkatesu, anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Dasamaṁ. Pāsādakampanavaggo dutiyo. 25 Tassuddānaṁ Pubbaṁ mahapphalaṁ chandaṁ, Moggallānañca uṇṇābhaṁ; Dve samaṇabrāhmaṇā bhikkhu, Desanā vibhaṅgena cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 51.24 3. Ayoguḷavagga Suddhikasutta |24| “Cattārome, bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.4 1. Cāpālavagga Nibbidāsutta |4| “Cattārome, bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi …pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.30 3. Ayoguḷavagga Dutiyabhikkhusutta |30| Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu …pe… ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: “katamā nu kho, bhikkhave, iddhi, katamo iddhipādo, katamā iddhipādabhāvanā, katamā iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā …pe…. 2 “Katamā ca, bhikkhave, iddhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhi. 3 Katamo ca, bhikkhave, iddhipādo? Yo, bhikkhave, maggo, yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṁvattati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipādo. 4 Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanā. 5 Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 51.11 2. Pāsādakampanavagga Pubbasutta |11| Sāvatthinidānaṁ. “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘ko nu kho hetu, ko paccayo iddhipādabhāvanāyā’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘idha bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṅkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti’. 2 Vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—iti me vīriyaṁ na ca atilīnaṁ bhavissati, na ca atippaggahitaṁ bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṅkhittaṁ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṁ bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. 3 Cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—iti me cittaṁ na ca atilīnaṁ bhavissati, na ca atippaggahitaṁ bhavissati, na ca ajjhattaṁ 1350 --- sn51 11:3 saṅkhittaṁ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṁ bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. 4 Vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti—iti me vīmaṁsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṅkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. 5 Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. 6 Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti—dibbe ca mānuse ca, dūre santike cāti. 7 Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṁ vā cittaṁ ‘sarāgaṁ cittan’ti pajānāti; vītarāgaṁ vā cittaṁ ‘vītarāgaṁ cittan’ti pajānāti; sadosaṁ vā cittaṁ ‘sadosaṁ cittan’ti pajānāti; vītadosaṁ vā cittaṁ ‘vītadosaṁ cittan’ti pajānāti; samohaṁ vā cittaṁ ‘samohaṁ cittan’ti pajānāti; vītamohaṁ vā cittaṁ ‘vītamohaṁ cittan’ti pajānāti; saṅkhittaṁ vā cittaṁ ‘saṅkhittaṁ cittan’ti pajānāti; vikkhittaṁ vā cittaṁ ‘vikkhittaṁ cittan’ti pajānāti; mahaggataṁ vā cittaṁ ‘mahaggataṁ cittan’ti pajānāti; amahaggataṁ vā cittaṁ ‘amahaggataṁ cittan’ti pajānāti; sauttaraṁ vā cittaṁ ‘sauttaraṁ cittan’ti pajānāti; anuttaraṁ vā cittaṁ ‘anuttaraṁ cittan’ti pajānāti; samāhitaṁ vā cittaṁ ‘samāhitaṁ cittan’ti pajānāti; asamāhitaṁ vā cittaṁ ‘asamāhitaṁ cittan’ti pajānāti; vimuttaṁ vā cittaṁ ‘vimuttaṁ cittan’ti pajānāti; avimuttaṁ vā cittaṁ ‘avimuttaṁ cittan’ti pajānāti. 8 Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 9 Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata, bhonto, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana, bhonto, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati 1351 --- sn51 11:9 cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte, suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. 10 Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Paṭhamaṁ. sn34 0 Saṁyutta Nikāya 34.15 1. Jhānavagga Samāpattimūlakagocarasutta |15| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ gocarakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ gocarakusalo hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ gocarakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ gocarakusalo ca. Tatra …pe… pavaro cā”ti. Pannarasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.53–54 1. Jhānavagga Sakkaccamūlakasātaccakārīsuttadukādi |53| Sāvatthinidānaṁ … “samādhismiṁ sakkaccakārī hoti, na samādhismiṁ sātaccakārī … samādhismiṁ sātaccakārī hoti, na samādhismiṁ sakkaccakārī … neva samādhismiṁ sakkaccakārī hoti, na ca samādhismiṁ sātaccakārī … samādhismiṁ sakkaccakārī ca hoti, samādhismiṁ sātaccakārī ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ …pe… uttamo ca pavaro cā”ti. Tepaññāsamaṁ. |54| “Samādhismiṁ sakkaccakārī hoti, na samādhismiṁ sappāyakārī …pe…. Catupaññāsamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.6 1. Jhānavagga Samādhimūlakagocarasutta |6| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ gocarakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ gocarakusalo hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ gocarakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ gocarakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ gocarakusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ …pe… pavaro cā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.2 1. Jhānavagga Samādhimūlakaṭhitisutta |2| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ ṭhitikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ ṭhitikusalo hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ ṭhitikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ ṭhitikusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ ṭhitikusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo tatra aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ ṭhitikusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro cā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.20–27 1. Jhānavagga Ṭhitimūlakavuṭṭhānasuttādiaṭṭhaka |20-27| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ ṭhitikusalo hoti, na samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo hoti, na samādhismiṁ ṭhitikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ ṭhitikusalo hoti, na ca samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ ṭhitikusalo ca hoti, samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī …pe… uttamo ca pavaro cā”ti. 1352 --- sn34 20-27:1 Vīsatimaṁ. (Purimamūlakāni viya yāva sattavīsatimā ṭhitimūlakasappāyakārīsuttā aṭṭha suttāni pūretabbāni.) (Ṭhitimūlakaṁ.) 0 Saṁyutta Nikāya 34.55 1. Jhānavagga Sātaccamūlakasappāyakārīsutta |55| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sātaccakārī hoti, na samādhismiṁ sappāyakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sappāyakārī hoti, na samādhismiṁ sātaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ sātaccakārī hoti, na ca samādhismiṁ sappāyakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sātaccakārī ca hoti, samādhismiṁ sappāyakārī ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ sātaccakārī ca hoti samādhismiṁ sappāyakārī ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo tatra aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ sātaccakārī ca hoti, samādhismiṁ sappāyakārī ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro cā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Pañcapaññāsamaṁ. (Yathā pañcapaññāsaṁ veyyākaraṇāni honti tathā vitthāretabbāni.) Khandhavaggo tatiyo. 2 Tassuddānaṁ Samādhi samāpatti ṭhiti ca, Vuṭṭhānaṁ kallitārammaṇena ca; Gocarā abhinīhāro sakkacca, Sātacca athopi sappāyanti. Jhānasaṁyuttaṁ samattaṁ. 3 Tassuddānaṁ Khandha rādhasaṁyuttañca, diṭṭhiokkanta uppādā; Kilesa sāriputtā ca, nāgā supaṇṇa gandhabbā; Valāha vacchajhānanti, khandhavaggamhi terasāti. Khandhavaggasaṁyuttapāḷi niṭṭhitā. 0 Saṁyutta Nikāya 34.11 1. Jhānavagga Samāpattimūlakaṭhitisutta |11| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ ṭhitikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ ṭhitikusalo hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ ṭhitikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ ṭhitikusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ ṭhitikusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ …pe… pavaro cā”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.9 1. Jhānavagga Samādhimūlakasātaccakārīsutta |9| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ sātaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sātaccakārī hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ sātaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ sātaccakārī ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ sātaccakārī ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ …pe… pavaro cā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.41–45 1. Jhānavagga Ārammaṇamūlakagocarasuttādipañcaka |41-45| Sāvatthinidānaṁ … “samādhismiṁ ārammaṇakusalo hoti, na samādhismiṁ gocarakusalo … samādhismiṁ gocarakusalo hoti, na samādhismiṁ ārammaṇakusalo … neva samādhismiṁ ārammaṇakusalo hoti, na ca samādhismiṁ gocarakusalo … samādhismiṁ ārammaṇakusalo ca hoti, samādhismiṁ gocarakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī …pe… uttamo ca pavaro cā”ti. Ekacattālīsamaṁ. (Purimamūlakāni viya yāva pañcacattālīsamā ārammaṇamūlakasappāyakārīsuttā pañca suttāni pūretabbāni.) (Ārammaṇamūlakaṁ.) 0 Saṁyutta Nikāya 34.7 1. Jhānavagga Samādhimūlakaabhinīhārasutta |7| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ abhinīhārakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ 1353 --- sn34 7:1 abhinīhārakusalo hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ abhinīhārakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ abhinīhārakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ abhinīhārakusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ …pe… pavaro cā”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.14 1. Jhānavagga Samāpattimūlakaārammaṇasutta |14| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ ārammaṇakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ ārammaṇakusalo hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ ārammaṇakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ ārammaṇakusalo ca. Tatra …pe… pavaro cā”ti. Cuddasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.10 1. Jhānavagga Samādhimūlakasappāyakārīsutta |10| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ sappāyakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sappāyakārī hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ sappāyakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ sappāyakārī ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ sappāyakārī ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ …pe… pavaro cā”ti. Dasamaṁ. (Samādhimūlakaṁ.) 0 Saṁyutta Nikāya 34.3 1. Jhānavagga Samādhimūlakavuṭṭhānasutta |3| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ …pe… pavaro cā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.8 1. Jhānavagga Samādhimūlakasakkaccakārīsutta |8| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ sakkaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sakkaccakārī hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ sakkaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ sakkaccakārī ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ sakkaccakārī ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ …pe… pavaro cā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.4 1. Jhānavagga Samādhimūlakakallitasutta |4| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ kallitakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ kallitakusalo hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ kallitakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ kallitakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ kallitakusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho 1354 --- sn34 4:1 ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ …pe… pavaro cā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.28–34 1. Jhānavagga Vuṭṭhānamūlakakallitasuttādisattaka |28-34| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo hoti, na samādhismiṁ kallitakusalo … samādhismiṁ kallitakusalo hoti, na samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo … neva samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo hoti, na ca samādhismiṁ kallitakusalo … samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo ca hoti samādhismiṁ kallitakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī …pe… uttamo ca pavaro cā”ti. Aṭṭhavīsatimaṁ. (Purimamūlakāni viya yāva catuttiṁsatimā vuṭṭhānamūlakasappāyakārīsuttā satta suttāni pūretabbāni.) (Vuṭṭhānamūlakaṁ.) 0 Saṁyutta Nikāya 34.17 1. Jhānavagga Samāpattimūlakasakkaccasutta |17| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ sakkaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sakkaccakārī hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ sakkaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ sakkaccakārī ca. Tatra …pe… pavaro cā”ti. Sattarasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.50–52 1. Jhānavagga Abhinīhāramūlakasakkaccasuttāditika |50| Sāvatthinidānaṁ … “samādhismiṁ abhinīhārakusalo hoti, na samādhismiṁ sakkaccakārī … samādhismiṁ sakkaccakārī hoti, na samādhismiṁ abhinīhārakusalo … neva samādhismiṁ abhinīhārakusalo hoti, na ca samādhismiṁ sakkaccakārī … samādhismiṁ abhinīhārakusalo ca hoti, samādhismiṁ sakkaccakārī ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī …pe… uttamo ca pavaro cā”ti. Paññāsamaṁ. |51| “Samādhismiṁ abhinīhārakusalo hoti, na samādhismiṁ sātaccakārī …pe….Ekapaññāsamaṁ. |52| “Samādhismiṁ abhinīhārakusalo hoti, na samādhismiṁ sappāyakārī …pe…. Dvepaññāsamaṁ. (Abhinīhāramūlakaṁ.) 0 Saṁyutta Nikāya 34.18 1. Jhānavagga Samāpattimūlakasātaccasutta |18| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ sātaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sātaccakārī hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ sātaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ sātaccakārī ca. Tatra …pe… pavaro cā”ti. Aṭṭhārasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.13 1. Jhānavagga Samāpattimūlakakallitasutta |13| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ kallitakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ kallitakusalo hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ kallitakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ kallitakusalo ca. Tatra …pe… pavaro cā”ti. Terasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.16 1. Jhānavagga Samāpattimūlakaabhinīhārasutta |16| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ abhinīhārakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ abhinīhārakusalo hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ abhinīhārakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ abhinīhārakusalo ca. Tatra …pe… pavaro cā”ti. Soḷasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.5 1. Jhānavagga Samādhimūlakaārammaṇasutta |5| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ ārammaṇakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ ārammaṇakusalo hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva 1355 --- sn34 5:1 samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ ārammaṇakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ ārammaṇakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ ārammaṇakusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ …pe… pavaro cā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.35–40 1. Jhānavagga Kallitamūlakaārammaṇasuttādichakka |35-40| Sāvatthinidānaṁ … “samādhismiṁ kallitakusalo hoti, na samādhismiṁ ārammaṇakusalo … samādhismiṁ ārammaṇakusalo hoti, na samādhismiṁ kallitakusalo … neva samādhismiṁ kallitakusalo hoti, na ca samādhismiṁ ārammaṇakusalo … samādhismiṁ kallitakusalo ca hoti, samādhismiṁ ārammaṇakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī …pe… uttamo ca pavaro cā”ti. Pañcatiṁsatimaṁ. (Purimamūlakāni viya yāva cattālīsamā kallitamūlakasappāyakārīsuttā cha suttāni pūretabbāni.) (Kallitamūlakaṁ.) 0 Saṁyutta Nikāya 34.19 1. Jhānavagga Samāpattimūlakasappāyakārīsutta |19| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ sappāyakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sappāyakārī hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ sappāyakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ sappāyakārī ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti samādhismiṁ sappāyakārī ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo tatra aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti samādhismiṁ sappāyakārī ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro cā”ti. Ekūnavīsatimaṁ. (Samāpattimūlakaṁ.) 0 Saṁyutta Nikāya 34.1 1. Jhānavagga Samādhimūlakasamāpattisutta |1| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ samāpattikusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ samāpattikusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo tatra aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ samāpattikusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro cā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 34.46–49 1. Jhānavagga Gocaramūlakaabhinīhārasuttādicatukka |46| Sāvatthinidānaṁ … “samādhismiṁ gocarakusalo hoti, na samādhismiṁ abhinīhārakusalo … samādhismiṁ abhinīhārakusalo hoti, na samādhismiṁ gocarakusalo … neva samādhismiṁ gocarakusalo hoti, na ca samādhismiṁ abhinīhārakusalo … samādhismiṁ gocarakusalo ca hoti, samādhismiṁ abhinīhārakusalo ca … seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo tatra aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ gocarakusalo ca hoti samādhismiṁ abhinīhārakusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ …pe… uttamo ca pavaro cā”ti. Chacattālīsamaṁ. |47| “Samādhismiṁ gocarakusalo hoti, na samādhismiṁ sakkaccakārī …pe…. Vitthāretabbaṁ. Sattacattālīsamaṁ. |48| “Samādhismiṁ gocarakusalo hoti, na 1356 --- sn34 48:1 samādhismiṁ sātaccakārī …pe…. Aṭṭhacattālīsamaṁ. |49| “Samādhismiṁ gocarakusalo hoti, na samādhismiṁ sappāyakārī …pe…. Ekūnapaññāsamaṁ. (Gocaramūlakaṁ.) 0 Saṁyutta Nikāya 34.12 1. Jhānavagga Samāpattimūlakavuṭṭhānasutta |12| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī …pe… pavaro cā”ti. Dvādasamaṁ. sn33 0 Saṁyutta Nikāya 33.55 1. Vacchagottavagga Viññāṇaappaccakkhakammasutta |55| Sāvatthinidānaṁ. “Viññāṇe kho, vaccha, appaccakkhakammā, viññāṇasamudaye appaccakkhakammā, viññāṇanirodhe appaccakkhakammā, viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya appaccakkhakammā; evamimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vāti. Ayaṁ kho, vaccha, hetu, ayaṁ paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti. Pañcapaññāsamaṁ. Vacchagottavaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Aññāṇā adassanā ceva, Anabhisamayā ananubodhā; Appaṭivedhā asallakkhaṇā, Anupalakkhaṇena appaccupalakkhaṇā; Asamapekkhaṇā appaccupekkhaṇā, Appaccakkhakammanti. Vacchagottasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 33.4 1. Vacchagottavagga Saṅkhāraaññāṇasutta |4| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti? “Saṅkhāresu kho, vaccha, aññāṇā, saṅkhārasamudaye aññāṇā, saṅkhāranirodhe aññāṇā, saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇā; evamimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vāti. Ayaṁ kho, vaccha, hetu, ayaṁ paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 33.16–20 1. Vacchagottavagga Rūpaananubodhādisuttapañcaka |16| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca—ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo …pe… rūpe kho, vaccha, ananubodhā …pe… “rūpanirodhagāminiyā paṭipadāya ananubodhā …pe…. |17| Sāvatthinidānaṁ. “Vedanāya kho, vaccha …pe…. |18| Sāvatthinidānaṁ. “Saññāya kho, vaccha …pe…. |19| Sāvatthinidānaṁ. “Saṅkhāresu kho, vaccha …pe…. |20| Sāvatthinidānaṁ. “Viññāṇe kho, vaccha, ananubodhā …pe… viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya ananubodhā …pe… vīsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 33.51–54 1. Vacchagottavagga Rūpaappaccakkhakammādisuttacatukka |51| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti? “Rūpe kho, vaccha, appaccakkhakammā, 1357 --- sn33 51:1 rūpasamudaye appaccakkhakammā, rūpanirodhe appaccakkhakammā, rūpanirodhagāminiyā paṭipadāya appaccakkhakammā …pe…. |52| Sāvatthinidānaṁ. “Vedanāya kho, vaccha, appaccakkhakammā …pe… vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya appaccakkhakammā …pe…. |53| Sāvatthinidānaṁ. “Saññāya kho, vaccha, appaccakkhakammā …pe… saññānirodhagāminiyā paṭipadāya appaccakkhakammā …pe…. |54| Sāvatthinidānaṁ. “Saṅkhāresu kho, vaccha, appaccakkhakammā …pe… saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya appaccakkhakammā …pe…. Catupaññāsamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 33.41–45 1. Vacchagottavagga Rūpaasamapekkhaṇādisuttapañcaka |41-45| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpe kho, vaccha, asamapekkhaṇā …pe… viññāṇe kho, vaccha, asamapekkhaṇā …pe…. Pañcacattālīsamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 33.11–15 1. Vacchagottavagga Rūpaanabhisamayādisuttapañcaka |11| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpe kho, vaccha, anabhisamayā …pe… rūpanirodhagāminiyā paṭipadāya anabhisamayā …pe…. |12| Sāvatthinidānaṁ. “Vedanāya kho, vaccha, anabhisamayā …pe…. |13| Sāvatthinidānaṁ. “Saññāya kho, vaccha, anabhisamayā …pe…. |14| Sāvatthinidānaṁ. “Saṅkhāresu kho, vaccha, anabhisamayā …pe…. |15| Sāvatthinidānaṁ. “Viññāṇe kho, vaccha, anabhisamayā …pe…. Pannarasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 33.46–50 1. Vacchagottavagga Rūpaappaccupekkhaṇādisuttapañcaka |46-50| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpe kho, vaccha, appaccupekkhaṇā …pe… viññāṇe kho, vaccha, appaccupekkhaṇā …pe…. Paññāsamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 33.5 1. Vacchagottavagga Viññāṇaaññāṇasutta |5| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti? “Viññāṇe kho, vaccha, aññāṇā, viññāṇasamudaye aññāṇā, viññāṇanirodhe aññāṇā, viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇā; evamimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vāti. Ayaṁ kho, vaccha, hetu, ayaṁ paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 33.6–10 1. Vacchagottavagga Rūpaadassanādisuttapañcaka |6-10| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti? “Rūpe kho, vaccha, adassanā …pe… rūpanirodhagāminiyā paṭipadāya adassanā …pe… vedanāya … saññāya … saṅkhāresu kho, vaccha, adassanā …pe… viññāṇe kho, vaccha, adassanā …pe… viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya adassanā …pe…. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 33.1 1. Vacchagottavagga Rūpaaññāṇasutta |1| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti? “Rūpe kho, vaccha, aññāṇā, rūpasamudaye aññāṇā, rūpanirodhe aññāṇā, rūpanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇā; evamimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vāti. Ayaṁ kho, vaccha, hetu, ayaṁ paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 33.21–25 1. Vacchagottavagga Rūpaappaṭivedhādisuttapañcaka |21-25| Sāvatthinidānaṁ. Ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo …pe…. “Rūpe kho, vaccha, appaṭivedhā …pe… viññāṇe kho, vaccha, appaṭivedhā …pe…. Pañcavīsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 33.2 1. Vacchagottavagga Vedanāaññāṇasutta 1358 --- sn33 2:0 |2| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti? “Vedanāya kho, vaccha, aññāṇā, vedanāsamudaye aññāṇā, vedanānirodhe aññāṇā, vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇā; evamimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vāti. Ayaṁ kho, vaccha, hetu, ayaṁ paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 33.26–30 1. Vacchagottavagga Rūpaasallakkhaṇādisuttapañcaka |26-30| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpe kho, vaccha, asallakkhaṇā …pe… viññāṇe kho, vaccha, asallakkhaṇā …pe…. Tiṁsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 33.36–40 1. Vacchagottavagga Rūpaappaccupalakkhaṇādisuttapañcaka |36-40| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpe kho, vaccha, appaccupalakkhaṇā …pe… viññāṇe kho, vaccha, appaccupalakkhaṇā …pe…. Cattālīsamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 33.31–35 1. Vacchagottavagga Rūpaanupalakkhaṇādisuttapañcaka |31-35| Sāvatthinidānaṁ. “Rūpe kho, vaccha, anupalakkhaṇā …pe… viññāṇe kho, vaccha, anupalakkhaṇā …pe…. Pañcatiṁsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 33.3 1. Vacchagottavagga Saññāaññāṇasutta |3| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti? “Saññāya kho, vaccha, aññāṇā, saññāsamudaye aññāṇā, saññānirodhe aññāṇā, saññānirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇā; evamimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vāti. Ayaṁ kho, vaccha, hetu, ayaṁ paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti. Tatiyaṁ. sn2 0 Saṁyutta Nikāya 2.8 1. Paṭhamavagga Tāyanasutta |8| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho tāyano devaputto purāṇatitthakaro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho tāyano devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi: 2 “Chinda sotaṁ parakkamma, kāme panuda brāhmaṇa; Nappahāya munī kāme, nekattamupapajjati. 3 Kayirā ce kayirāthenaṁ, daḷhamenaṁ parakkame; Sithilo hi paribbājo, bhiyyo ākirate rajaṁ. 4 Akataṁ dukkaṭaṁ seyyo, pacchā tapati dukkaṭaṁ; Katañca sukataṁ seyyo, yaṁ katvā nānutappati. 5 Kuso yathā duggahito, hatthamevānukantati; Sāmaññaṁ dupparāmaṭṭhaṁ, nirayāyūpakaḍḍhati. 6 Yaṁ kiñci sithilaṁ kammaṁ, saṅkiliṭṭhañca yaṁ vataṁ; Saṅkassaraṁ brahmacariyaṁ, na taṁ hoti mahapphalan”ti. 7 Idamavoca tāyano devaputto; idaṁ vatvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti. 8 Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ tāyano nāma devaputto purāṇatitthakaro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, bhikkhave, tāyano devaputto mama santike imā gāthāyo abhāsi: 9 ‘Chinda sotaṁ parakkamma, kāme panuda brāhmaṇa; Nappahāya munī kāme, nekattamupapajjati. 10 Kayirā ce kayirāthenaṁ, daḷhamenaṁ parakkame; Sithilo hi paribbājo, bhiyyo ākirate rajaṁ. 11 Akataṁ dukkaṭaṁ seyyo, pacchā tapati dukkaṭaṁ; Katañca sukataṁ seyyo, yaṁ katvā nānutappati. 12 Kuso yathā duggahito, hatthamevānukantati; Sāmaññaṁ dupparāmaṭṭhaṁ, nirayāyūpakaḍḍhati. 1359 --- sn2 8:13 13 Yaṁ kiñci sithilaṁ kammaṁ, saṅkiliṭṭhañca yaṁ vataṁ; Saṅkassaraṁ brahmacariyaṁ, na taṁ hoti mahapphalan’ti. 14 Idamavoca, bhikkhave, tāyano devaputto, idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. Uggaṇhātha, bhikkhave, tāyanagāthā; pariyāpuṇātha, bhikkhave, tāyanagāthā; dhāretha, bhikkhave, tāyanagāthā. Atthasaṁhitā, bhikkhave, tāyanagāthā ādibrahmacariyikā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.12 2. Anāthapiṇḍikavagga Veṇḍusutta |12| Ekamantaṁ ṭhito kho veṇḍu devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Sukhitāva te manujā, sugataṁ payirupāsiya; Yuñjaṁ gotamasāsane, appamattā nu sikkhare”ti. 3 “Ye me pavutte siṭṭhipade, (veṇḍūti bhagavā) Anusikkhanti jhāyino; Kāle te appamajjantā, Na maccuvasagā siyun”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.3 1. Paṭhamavagga Māghasutta |3| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho māgho devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho māgho devaputto bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Kiṁsu chetvā sukhaṁ seti, kiṁsu chetvā na socati; Kissassu ekadhammassa, vadhaṁ rocesi gotamā”ti. 3 “Kodhaṁ chetvā sukhaṁ seti, kodhaṁ chetvā na socati; Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa vatrabhū; Vadhaṁ ariyā pasaṁsanti, tañhi chetvā na socatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.19 2. Anāthapiṇḍikavagga Uttarasutta |19| Rājagahanidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhito kho uttaro devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Upanīyati jīvitamappamāyu, Jarūpanītassa na santi tāṇā; Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno, Puññāni kayirātha sukhāvahānī”ti. 3 “Upanīyati jīvitamappamāyu, Jarūpanītassa na santi tāṇā; Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno, Lokāmisaṁ pajahe santipekkho”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.27 3. Nānātitthiyavagga Nandasutta |27| Ekamantaṁ ṭhito kho nando devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Accenti kālā tarayanti rattiyo, Vayoguṇā anupubbaṁ jahanti; Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno, Puññāni kayirātha sukhāvahānī”ti. 3 “Accenti kālā tarayanti rattiyo, Vayoguṇā anupubbaṁ jahanti; Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno, Lokāmisaṁ pajahe santipekkho”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.23 3. Nānātitthiyavagga Serīsutta |23| Ekamantaṁ ṭhito kho serī devaputto bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Annamevābhinandanti, ubhaye devamānusā; Atha ko nāma so yakkho, yaṁ annaṁ nābhinandatī”ti. 3 “Ye naṁ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā; Tameva annaṁ bhajati, asmiṁ loke paramhi ca. 4 Tasmā vineyya maccheraṁ, dajjā dānaṁ malābhibhū; Puññāni paralokasmiṁ, patiṭṭhā honti pāṇinan”ti. 5 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāvasubhāsitamidaṁ, bhante, bhagavatā: 6 ‘Ye naṁ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā; Tameva annaṁ bhajati, asmiṁ loke paramhi ca. 7 Tasmā vineyya maccheraṁ, dajjā dānaṁ malābhibhū; Puññāni paralokasmiṁ, patiṭṭhā honti pāṇinan’ti. 8 Bhūtapubbāhaṁ, bhante, sirī nāma rājā ahosiṁ dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Tassa mayhaṁ, bhante, catūsu dvāresu dānaṁ dīyittha samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṁ. Atha kho maṁ, bhante, itthāgāraṁ upasaṅkamitvā etadavoca: ‘devassa kho dānaṁ dīyati; amhākaṁ dānaṁ na dīyati. Sādhu mayampi devaṁ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘ahaṁ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṁ dassāmāti vadante kinti vadeyyan’ti? So khvāhaṁ, bhante, paṭhamaṁ dvāraṁ itthāgārassa adāsiṁ. Tattha itthāgārassa dānaṁ dīyittha; mama dānaṁ paṭikkami. 9 Atha kho maṁ, bhante, khattiyā anuyantā upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘devassa kho dānaṁ dīyati; itthāgārassa dānaṁ dīyati; amhākaṁ dānaṁ na dīyati. Sādhu mayampi devaṁ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘ahaṁ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṁ dassāmāti vadante kinti vadeyyan’ti? So khvāhaṁ, bhante, dutiyaṁ dvāraṁ khattiyānaṁ anuyantānaṁ adāsiṁ. Tattha khattiyānaṁ anuyantānaṁ dānaṁ dīyittha, mama dānaṁ paṭikkami. 10 Atha kho maṁ, bhante, balakāyo upasaṅkamitvā etadavoca: ‘devassa kho dānaṁ dīyati; itthāgārassa dānaṁ dīyati; khattiyānaṁ anuyantānaṁ dānaṁ dīyati; amhākaṁ dānaṁ na dīyati. Sādhu mayampi devaṁ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti. Tassa 1360 --- sn2 23:10 mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘ahaṁ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṁ dassāmāti vadante kinti vadeyyan’ti? So khvāhaṁ, bhante, tatiyaṁ dvāraṁ balakāyassa adāsiṁ. Tattha balakāyassa dānaṁ dīyittha, mama dānaṁ paṭikkami. 11 Atha kho maṁ, bhante, brāhmaṇagahapatikā upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘devassa kho dānaṁ dīyati; itthāgārassa dānaṁ dīyati; khattiyānaṁ anuyantānaṁ dānaṁ dīyati; balakāyassa dānaṁ dīyati; amhākaṁ dānaṁ na dīyati. Sādhu mayampi devaṁ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘ahaṁ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṁ dassāmāti vadante kinti vadeyyan’ti? So khvāhaṁ, bhante, catutthaṁ dvāraṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ adāsiṁ. Tattha brāhmaṇagahapatikānaṁ dānaṁ dīyittha, mama dānaṁ paṭikkami. 12 Atha kho maṁ, bhante, purisā upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘na kho dāni devassa koci dānaṁ dīyatī’ti. Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, te purise etadavocaṁ: ‘tena hi, bhaṇe, yo bāhiresu janapadesu āyo sañjāyati tato upaḍḍhaṁ antepure pavesetha, upaḍḍhaṁ tattheva dānaṁ detha samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānan’ti. So khvāhaṁ, bhante, evaṁ dīgharattaṁ katānaṁ puññānaṁ evaṁ dīgharattaṁ katānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ pariyantaṁ nādhigacchāmi—ettakaṁ puññanti vā ettako puññavipākoti vā ettakaṁ sagge ṭhātabbanti vāti. Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāvasubhāsitamidaṁ, bhante, bhagavatā: 13 ‘Ye naṁ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā; Tameva annaṁ bhajati, asmiṁ loke paramhi ca. 14 Tasmā vineyya maccheraṁ, dajjā dānaṁ malābhibhū; Puññāni paralokasmiṁ, patiṭṭhā honti pāṇinan’”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.7 1. Paṭhamavagga Pañcālacaṇḍasutta |7| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhito kho pañcālacaṇḍo devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Sambādhe vata okāsaṁ, Avindi bhūrimedhaso; Yo jhānamabujjhi buddho, Paṭilīnanisabho munī”ti. 3 “Sambādhe vāpi vindanti, (pañcālacaṇḍāti bhagavā) Dhammaṁ nibbānapattiyā; Ye satiṁ paccalatthaṁsu, Sammā te susamāhitā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.28 3. Nānātitthiyavagga Nandivisālasutta |28| Ekamantaṁ ṭhito kho nandivisālo devaputto bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Catucakkaṁ navadvāraṁ, puṇṇaṁ lobhena saṁyutaṁ; Paṅkajātaṁ mahāvīra, kathaṁ yātrā bhavissatī”ti. 3 “Chetvā naddhiṁ varattañca, icchālobhañca pāpakaṁ; Samūlaṁ taṇhamabbuyha, evaṁ yātrā bhavissatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.16 2. Anāthapiṇḍikavagga Vāsudattasutta |16| Ekamantaṁ ṭhito kho vāsudatto devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake; Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje”ti. 3 “Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake; Sakkāyadiṭṭhippahānāya, sato bhikkhu paribbaje”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.13 2. Anāthapiṇḍikavagga Dīghalaṭṭhisutta |13| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho dīghalaṭṭhi devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ veḷuvanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho dīghalaṭṭhi devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Bhikkhu siyā jhāyī vimuttacitto, Ākaṅkhe ce hadayassānupattiṁ; Lokassa ñatvā udayabbayañca, Sucetaso anissito tadānisaṁso”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.9 1. Paṭhamavagga Candimasutta |9| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena candimā devaputto rāhunā asurindena gahito hoti. Atha kho candimā devaputto bhagavantaṁ anussaramāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Namo te buddha vīratthu, vippamuttosi sabbadhi; Sambādhapaṭipannosmi, tassa me saraṇaṁ bhavā”ti. 3 Atha kho bhagavā candimaṁ devaputtaṁ ārabbha rāhuṁ asurindaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 4 “Tathāgataṁ arahantaṁ, candimā saraṇaṁ gato; Rāhu candaṁ pamuñcassu, buddhā lokānukampakā”ti. 5 Atha kho rāhu asurindo candimaṁ devaputtaṁ muñcitvā taramānarūpo yena vepacitti asurindo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā saṁviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho rāhuṁ asurindaṁ vepacitti asurindo gāthāya ajjhabhāsi: 6 “Kiṁ nu santaramānova, rāhu candaṁ pamuñcasi; Saṁviggarūpo āgamma, kiṁ nu bhītova tiṭṭhasī”ti. 7 “Sattadhā me phale muddhā, jīvanto na sukhaṁ labhe; Buddhagāthābhigītomhi, no ce muñceyya candiman”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.18 2. Anāthapiṇḍikavagga 1361 --- sn2 18:0 Kakudhasutta |18| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sākete viharati añjanavane migadāye. Atha kho kakudho devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ añjanavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho kakudho devaputto bhagavantaṁ etadavoca: “nandasi, samaṇā”ti? “Kiṁ laddhā, āvuso”ti? “Tena hi, samaṇa, socasī”ti? “Kiṁ jīyittha, āvuso”ti? “Tena hi, samaṇa, neva nandasi na ca socasī”ti? “Evamāvuso”ti. 2 “Kacci tvaṁ anagho bhikkhu, kacci nandī na vijjati; Kacci taṁ ekamāsīnaṁ, aratī nābhikīratī”ti. 3 “Anagho ve ahaṁ yakkha, atho nandī na vijjati; Atho maṁ ekamāsīnaṁ, aratī nābhikīratī”ti. 4 “Kathaṁ tvaṁ anagho bhikkhu, kathaṁ nandī na vijjati; Kathaṁ taṁ ekamāsīnaṁ, aratī nābhikīratī”ti. 5 “Aghajātassa ve nandī, nandījātassa ve aghaṁ; Anandī anagho bhikkhu, evaṁ jānāhi āvuso”ti. 6 “Cirassaṁ vata passāmi, brāhmaṇaṁ parinibbutaṁ; Anandiṁ anaghaṁ bhikkhuṁ, tiṇṇaṁ loke visattikan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.26 3. Nānātitthiyavagga Rohitassasutta |26| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhito kho rohitasso devaputto bhagavantaṁ etadavoca: “yattha nu kho, bhante, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, sakkā nu kho so, bhante, gamanena lokassa anto ñātuṁ vā daṭṭhuṁ vā pāpuṇituṁ vā”ti? “Yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṁ taṁ gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ daṭṭheyyaṁ patteyyanti vadāmī”ti. 2 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāvasubhāsitamidaṁ, bhante, bhagavatā: ‘yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṁ taṁ gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ daṭṭheyyaṁ patteyyanti vadāmī’ti. 3 Bhūtapubbāhaṁ, bhante, rohitasso nāma isi ahosiṁ bhojaputto iddhimā vehāsaṅgamo. Tassa mayhaṁ, bhante, evarūpo javo ahosi; seyyathāpi nāma daḷhadhammā dhanuggaho susikkhito katahattho katayoggo katūpāsano lahukena asanena appakasireneva tiriyaṁ tālacchāyaṁ atipāteyya. Tassa mayhaṁ, bhante, evarūpo padavītihāro ahosi; seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo. Tassa mayhaṁ, bhante, evarūpaṁ icchāgataṁ uppajji: ‘ahaṁ gamanena lokassa antaṁ pāpuṇissāmī’ti. So khvāhaṁ, bhante, evarūpena javena samannāgato evarūpena ca padavītihārena, aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatra uccārapassāvakammā aññatra niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataṁ gantvā appatvāva lokassa antaṁ antarāva kālaṅkato. 4 Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāvasubhāsitamidaṁ, bhante, bhagavatā: ‘yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṁ taṁ gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ daṭṭheyyaṁ patteyyanti vadāmī’”ti. 5 “Na kho panāhaṁ, āvuso, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmi. Api ca khvāhaṁ, āvuso, imasmiṁyeva byāmamatte kaḷevare sasaññimhi samanake lokañca paññapemi lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadanti. 6 Gamanena na pattabbo, lokassanto kudācanaṁ; Na ca appatvā lokantaṁ, dukkhā atthi pamocanaṁ. 7 Tasmā have lokavidū sumedho, Lokantagū vusitabrahmacariyo; Lokassa antaṁ samitāvi ñatvā, Nāsīsati lokamimaṁ parañcā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.2 1. Paṭhamavagga Dutiyakassapasutta |2| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhito kho kassapo devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Bhikkhu siyā jhāyī vimuttacitto, Ākaṅkhe ce hadayassānupattiṁ; Lokassa ñatvā udayabbayañca, Sucetaso anissito tadānisaṁso”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.6 1. Paṭhamavagga Kāmadasutta |6| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhito kho kāmado devaputto bhagavantaṁ etadavoca: “dukkaraṁ, bhagavā, sudukkaraṁ, bhagavā”ti. 2 “Dukkaraṁ vāpi karonti, (kāmadāti bhagavā) Sekhā sīlasamāhitā; Ṭhitattā anagāriyupetassa, Tuṭṭhi hoti sukhāvahā”ti. 3 “Dullabhā, bhagavā, yadidaṁ tuṭṭhī”ti. 4 “Dullabhaṁ vāpi labhanti, (kāmadāti bhagavā) Cittavūpasame ratā; Yesaṁ divā ca ratto ca, Bhāvanāya rato mano”ti. 5 “Dussamādahaṁ, bhagavā, yadidaṁ cittan”ti. 6 “Dussamādahaṁ vāpi samādahanti, (kāmadāti bhagavā) Indriyūpasame ratā; Te chetvā maccuno jālaṁ, Ariyā gacchanti kāmadā”ti. 7 “Duggamo, bhagavā, visamo maggo”ti. 8 “Duggame visame vāpi, Ariyā gacchanti kāmada; Anariyā visame magge, 1362 --- sn2 6:8 Papatanti avaṁsirā; Ariyānaṁ samo maggo, Ariyā hi visame samā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.22 3. Nānātitthiyavagga Khemasutta |22| Ekamantaṁ ṭhito kho khemo devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi: 2 “Caranti bālā dummedhā, amitteneva attanā; Karontā pāpakaṁ kammaṁ, yaṁ hoti kaṭukapphalaṁ. 3 Na taṁ kammaṁ kataṁ sādhu, yaṁ katvā anutappati; Yassa assumukho rodaṁ, vipākaṁ paṭisevati. 4 Tañca kammaṁ kataṁ sādhu, yaṁ katvā nānutappati; Yassa patīto sumano, vipākaṁ paṭisevati. 5 Paṭikacceva taṁ kayirā, yaṁ jaññā hitamattano; Na sākaṭikacintāya, mantā dhīro parakkame. 6 Yathā sākaṭiko maṭṭhaṁ, samaṁ hitvā mahāpathaṁ; Visamaṁ maggamāruyha, akkhacchinnova jhāyati. 7 Evaṁ dhammā apakkamma, adhammamanuvattiya; Mando maccumukhaṁ patto, akkhacchinnova jhāyatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.29 3. Nānātitthiyavagga Susimasutta |29| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: “tuyhampi no, ānanda, sāriputto ruccatī”ti? 2 “Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyya? Paṇḍito, bhante, āyasmā sāriputto. Mahāpañño, bhante, āyasmā sāriputto. Puthupañño, bhante, āyasmā sāriputto. Hāsapañño, bhante, āyasmā sāriputto. Javanapañño, bhante, āyasmā sāriputto. Tikkhapañño, bhante, āyasmā sāriputto. Nibbedhikapañño, bhante, āyasmā sāriputto. Appiccho, bhante, āyasmā sāriputto. Santuṭṭho, bhante, āyasmā sāriputto. Pavivitto, bhante, āyasmā sāriputto. Asaṁsaṭṭho, bhante, āyasmā sāriputto. Āraddhavīriyo, bhante, āyasmā sāriputto. Vattā, bhante, āyasmā sāriputto. Vacanakkhamo, bhante, āyasmā sāriputto. Codako, bhante, āyasmā sāriputto. Pāpagarahī, bhante, āyasmā sāriputto. Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyyā”ti? 3 “Evametaṁ, ānanda, evametaṁ, ānanda. Kassa hi nāma, ānanda, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa sāriputto na rucceyya? Paṇḍito, ānanda, sāriputto. Mahāpañño, ānanda, sāriputto. Puthupañño, ānanda, sāriputto. Hāsapañño, ānanda, sāriputto. Javanapañño, ānanda, sāriputto. Tikkhapañño, ānanda, sāriputto. Nibbedhikapañño, ānanda, sāriputto. Appiccho, ānanda, sāriputto. Santuṭṭho, ānanda, sāriputto. Pavivitto, ānanda, sāriputto. Asaṁsaṭṭho, ānanda, sāriputto. Āraddhavīriyo, ānanda, sāriputto. Vattā, ānanda, sāriputto. Vacanakkhamo, ānanda, sāriputto. Codako, ānanda, sāriputto. Pāpagarahī, ānanda, sāriputto. Kassa hi nāma, ānanda, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa sāriputto na rucceyyā”ti? 4 Atha kho susimo devaputto āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne mahatiyā devaputtaparisāya parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho susimo devaputto bhagavantaṁ etadavoca: 5 “Evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyya? Paṇḍito, bhante, āyasmā sāriputto. Mahāpañño, bhante, puthupañño, bhante, hāsapañño, bhante, javanapañño, bhante, tikkhapañño, bhante, nibbedhikapañño, bhante, appiccho, bhante, santuṭṭho, bhante, pavivitto, bhante, asaṁsaṭṭho, bhante, āraddhavīriyo, bhante, vattā, bhante, vacanakkhamo, bhante, codako, bhante, pāpagarahī, bhante, āyasmā sāriputto. Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyya? 6 Ahampi hi, bhante, yaññadeva devaputtaparisaṁ upasaṅkamiṁ, etadeva bahulaṁ saddaṁ suṇāmi: ‘paṇḍito āyasmā sāriputto; mahāpañño āyasmā, puthupañño āyasmā, hāsapañño āyasmā, javanapañño āyasmā, tikkhapañño āyasmā, nibbedhikapañño āyasmā, appiccho āyasmā, santuṭṭho āyasmā, pavivitto āyasmā, asaṁsaṭṭho āyasmā, āraddhavīriyo āyasmā, vattā āyasmā, vacanakkhamo āyasmā, codako āyasmā, pāpagarahī āyasmā sāriputto’ti. Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyyā”ti? 7 1363 --- sn2 29:7 Atha kho susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṁseti. 8 Seyyathāpi nāma maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṁ susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṁseti. 9 Seyyathāpi nāma nikkhaṁ jambonadaṁ dakkhakammāraputtaukkāmukhasukusalasampahaṭṭhaṁ paṇḍukambale nikkhittaṁ bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṁ susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṁseti. 10 Seyyathāpi nāma saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve rattiyā paccūsasamayaṁ osadhitārakā bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṁ susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṁseti. 11 Seyyathāpi nāma saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṁ abbhussakkamāno sabbaṁ ākāsagataṁ tamagataṁ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṁ susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṁseti. 12 Atha kho susimo devaputto āyasmantaṁ sāriputtaṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 13 “Paṇḍitoti samaññāto, sāriputto akodhano; Appiccho sorato danto, satthuvaṇṇābhato isī”ti. 14 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ ārabbha susimaṁ devaputtaṁ gāthāya paccabhāsi: 15 “Paṇḍitoti samaññāto, sāriputto akodhano; Appiccho sorato danto, kālaṁ kaṅkhati sudanto”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.17 2. Anāthapiṇḍikavagga Subrahmasutta |17| Ekamantaṁ ṭhito kho subrahmā devaputto bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Niccaṁ utrastamidaṁ cittaṁ, niccaṁ ubbiggamidaṁ mano; Anuppannesu kicchesu, atho uppatitesu ca; Sace atthi anutrastaṁ, taṁ me akkhāhi pucchito”ti. 3 “Nāññatra bojjhā tapasā, nāññatrindriyasaṁvarā; Nāññatra sabbanissaggā, sotthiṁ passāmi pāṇinan”ti. 4 Idamavoca …pe… tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.1 1. Paṭhamavagga Paṭhamakassapasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho kassapo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho kassapo devaputto bhagavantaṁ etadavoca: “bhikkhuṁ bhagavā pakāsesi, no ca bhikkhuno anusāsan”ti. “Tena hi, kassapa, taññevettha paṭibhātū”ti. 2 “Subhāsitassa sikkhetha, samaṇūpāsanassa ca; Ekāsanassa ca raho, cittavūpasamassa cā”ti. 3 Idamavoca kassapo devaputto; samanuñño satthā ahosi. Atha kho kassapo devaputto “samanuñño me satthā”ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.25 3. Nānātitthiyavagga Jantusutta |25| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ sambahulā bhikkhū, kosalesu viharanti himavantapasse araññakuṭikāya uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. 2 Atha kho jantu devaputto tadahuposathe pannarase yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū gāthāhi ajjhabhāsi: 3 “Sukhajīvino pure āsuṁ, bhikkhū gotamasāvakā; Anicchā piṇḍamesanā, anicchā sayanāsanaṁ; Loke aniccataṁ ñatvā, dukkhassantaṁ akaṁsu te. 4 Dupposaṁ katvā attānaṁ, gāme gāmaṇikā viya; Bhutvā bhutvā nipajjanti, parāgāresu mucchitā. 5 Saṅghassa añjaliṁ katvā, idhekacce vadāmahaṁ; Apaviddhā anāthā te, yathā petā tatheva te. 6 Ye kho pamattā viharanti, te me sandhāya bhāsitaṁ; Ye appamattā viharanti, namo tesaṁ karomahan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.10 1. Paṭhamavagga Sūriyasutta |10| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena sūriyo devaputto rāhunā asurindena gahito hoti. Atha kho sūriyo devaputto bhagavantaṁ anussaramāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Namo te buddha vīratthu, vippamuttosi sabbadhi; Sambādhapaṭipannosmi, tassa me saraṇaṁ bhavā”ti. 3 Atha kho bhagavā 1364 --- sn2 10:3 sūriyaṁ devaputtaṁ ārabbha rāhuṁ asurindaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 4 “Tathāgataṁ arahantaṁ, sūriyo saraṇaṁ gato; Rāhu sūriyaṁ pamuñcassu, buddhā lokānukampakā. 5 Yo andhakāre tamasi pabhaṅkaro, Verocano maṇḍalī uggatejo; Mā rāhu gilī caramantalikkhe, Pajaṁ mamaṁ rāhu pamuñca sūriyan”ti. 6 Atha kho rāhu asurindo sūriyaṁ devaputtaṁ muñcitvā taramānarūpo yena vepacitti asurindo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā saṁviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho rāhuṁ asurindaṁ vepacitti asurindo gāthāya ajjhabhāsi: 7 “Kiṁ nu santaramānova, rāhu sūriyaṁ pamuñcasi; Saṁviggarūpo āgamma, kiṁ nu bhītova tiṭṭhasī”ti. 8 “Sattadhā me phale muddhā, jīvanto na sukhaṁ labhe; Buddhagāthābhigītomhi, no ce muñceyya sūriyan”ti. Paṭhamo vaggo. 9 Tassuddānaṁ Dve kassapā ca māgho ca, Māgadho dāmali kāmado; Pañcālacaṇḍo tāyano, Candimasūriyena te dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.14 2. Anāthapiṇḍikavagga Nandanasutta |14| Ekamantaṁ ṭhito kho nandano devaputto bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Pucchāmi taṁ gotama bhūripañña, Anāvaṭaṁ bhagavato ñāṇadassanaṁ; Kathaṁvidhaṁ sīlavantaṁ vadanti, Kathaṁvidhaṁ paññavantaṁ vadanti; Kathaṁvidho dukkhamaticca iriyati, Kathaṁvidhaṁ devatā pūjayantī”ti. 3 “Yo sīlavā paññavā bhāvitatto, Samāhito jhānarato satīmā; Sabbassa sokā vigatā pahīnā, Khīṇāsavo antimadehadhārī. 4 Tathāvidhaṁ sīlavantaṁ vadanti, Tathāvidhaṁ paññavantaṁ vadanti; Tathāvidho dukkhamaticca iriyati, Tathāvidhaṁ devatā pūjayantī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.21 3. Nānātitthiyavagga Sivasutta |21| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sivo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sivo devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi: 2 “Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Sataṁ saddhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo. 3 Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Sataṁ saddhammamaññāya, paññā labbhati nāññato. 4 Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Sataṁ saddhammamaññāya, sokamajjhe na socati. 5 Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Sataṁ saddhammamaññāya, ñātimajjhe virocati. 6 Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Sataṁ saddhammamaññāya, sattā gacchanti suggatiṁ. 7 Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Sataṁ saddhammamaññāya, sattā tiṭṭhanti sātatan”ti. 8 Atha kho bhagavā sivaṁ devaputtaṁ gāthāya paccabhāsi: 9 “Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Sataṁ saddhammamaññāya, sabbadukkhā pamuccatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.5 1. Paṭhamavagga Dāmalisutta |5| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho dāmali devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho dāmali devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Karaṇīyametaṁ brāhmaṇena, Padhānaṁ akilāsunā; Kāmānaṁ vippahānena, Na tenāsīsate bhavan”ti. 3 “Natthi kiccaṁ brāhmaṇassa, (dāmalīti bhagavā) Katakicco hi brāhmaṇo; Yāva na gādhaṁ labhati nadīsu, Āyūhati sabbagattebhi jantu; Gādhañca laddhāna thale ṭhito yo, Nāyūhatī pāragato hi sova. 4 Esūpamā dāmali brāhmaṇassa, Khīṇāsavassa nipakassa jhāyino; Pappuyya jātimaraṇassa antaṁ, Nāyūhatī pāragato hi so”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.24 3. Nānātitthiyavagga Ghaṭīkārasutta |24| Ekamantaṁ ṭhito kho ghaṭīkāro devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Avihaṁ upapannāse, vimuttā satta bhikkhavo; Rāgadosaparikkhīṇā, tiṇṇā loke visattikan”ti. 3 “Ke ca te ataruṁ paṅkaṁ, maccudheyyaṁ suduttaraṁ; Ke hitvā mānusaṁ dehaṁ, dibbayogaṁ upaccagun”ti. 4 “Upako palagaṇḍo ca, pukkusāti ca te tayo; Bhaddiyo khaṇḍadevo ca, bāhuraggi ca saṅgiyo; Te hitvā mānusaṁ dehaṁ, dibbayogaṁ upaccagun”ti. 5 “Kusalī bhāsasī tesaṁ, mārapāsappahāyinaṁ; Kassa te dhammamaññāya, acchiduṁ bhavabandhanan”ti. 6 “Na aññatra bhagavatā, nāññatra tava sāsanā; Yassa te dhammamaññāya, acchiduṁ bhavabandhanaṁ. 7 Yattha 1365 --- sn2 24:7 nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhati; Taṁ te dhammaṁ idhaññāya, acchiduṁ bhavabandhanan”ti. 8 “Gambhīraṁ bhāsasī vācaṁ, dubbijānaṁ sudubbudhaṁ; Kassa tvaṁ dhammamaññāya, vācaṁ bhāsasi īdisan”ti. 9 “Kumbhakāro pure āsiṁ, vekaḷiṅge ghaṭīkaro; Mātāpettibharo āsiṁ, kassapassa upāsako. 10 Virato methunā dhammā, brahmacārī nirāmiso; Ahuvā te sagāmeyyo, ahuvā te pure sakhā. 11 Sohamete pajānāmi, vimutte satta bhikkhavo; Rāgadosaparikkhīṇe, tiṇṇe loke visattikan”ti. 12 “Evametaṁ tadā āsi, yathā bhāsasi bhaggava; Kumbhakāro pure āsi, vekaḷiṅge ghaṭīkaro. 13 Mātāpettibharo āsi, kassapassa upāsako; Virato methunā dhammā, brahmacārī nirāmiso; Ahuvā me sagāmeyyo, ahuvā me pure sakhā”ti. 14 “Evametaṁ purāṇānaṁ, sahāyānaṁ ahu saṅgamo; Ubhinnaṁ bhāvitattānaṁ, sarīrantimadhārinan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.11 2. Anāthapiṇḍikavagga Candimasasutta |11| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho candimaso devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho candimaso devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Te hi sotthiṁ gamissanti, kacchevāmakase magā; Jhānāni upasampajja, ekodi nipakā satā”ti. 3 “Te hi pāraṁ gamissanti, chetvā jālaṁva ambujo; Jhānāni upasampajja, appamattā raṇañjahā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.30 3. Nānātitthiyavagga Nānātitthiyasāvakasutta |30| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho sambahulā nānātitthiyasāvakā devaputtā asamo ca sahali ca nīko ca ākoṭako ca vegabbhari ca māṇavagāmiyo ca abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ veḷuvanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhito kho asamo devaputto pūraṇaṁ kassapaṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Idha chinditamārite, Hatajānīsu kassapo; Na pāpaṁ samanupassati, Puññaṁ vā pana attano; Sa ve vissāsamācikkhi, Satthā arahati mānanan”ti. 3 Atha kho sahali devaputto makkhaliṁ gosālaṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 4 “Tapojigucchāya susaṁvutatto, Vācaṁ pahāya kalahaṁ janena; Samosavajjā virato saccavādī, Na hi nūna tādisaṁ karoti pāpan”ti. 5 Atha kho nīko devaputto nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 6 “Jegucchī nipako bhikkhu, Cātuyāmasusaṁvuto; Diṭṭhaṁ sutañca ācikkhaṁ, Na hi nūna kibbisī siyā”ti. 7 Atha kho ākoṭako devaputto nānātitthiye ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 8 “Pakudhako kātiyāno nigaṇṭho, Ye cāpime makkhalipūraṇāse; Gaṇassa satthāro sāmaññappattā, Na hi nūna te sappurisehi dūre”ti. 9 Atha kho vegabbhari devaputto ākoṭakaṁ devaputtaṁ gāthāya paccabhāsi: 10 “Sahācaritena chavo sigālo, Na kotthuko sīhasamo kadāci; Naggo musāvādī gaṇassa satthā, Saṅkassarācāro na sataṁ sarikkho”ti. 11 Atha kho māro pāpimā begabbhariṁ devaputtaṁ anvāvisitvā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 12 “Tapojigucchāya āyuttā, pālayaṁ pavivekiyaṁ; Rūpe ca ye niviṭṭhāse, devalokābhinandino; Te ve sammānusāsanti, paralokāya mātiyā”ti. 13 Atha kho bhagavā “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā, māraṁ pāpimantaṁ gāthāya paccabhāsi: 14 “Ye keci rūpā idha vā huraṁ vā, Ye cantalikkhasmiṁ pabhāsavaṇṇā; Sabbeva te te namucippasatthā, Āmisaṁva macchānaṁ vadhāya khittā”ti. 15 Atha kho māṇavagāmiyo devaputto bhagavantaṁ ārabbha bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi: 16 “Vipulo rājagahīyānaṁ, giri seṭṭho pavuccati; Seto himavataṁ seṭṭho, ādicco aghagāminaṁ. 17 Samuddo udadhinaṁ seṭṭho, nakkhattānaṁva candimā; Sadevakassa lokassa, buddho aggo pavuccatī”ti. Nānātitthiyavaggo tatiyo. 18 Tassuddānaṁ Sivo khemo ca serī ca, Ghaṭī jantu ca rohito; Nando nandivisālo ca, Susimo nānātitthiyena te dasāti. Devaputtasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 2.15 2. Anāthapiṇḍikavagga Candanasutta |15| Ekamantaṁ ṭhito kho candano devaputto bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Kathaṁsu tarati oghaṁ, 1366 --- sn2 15:2 rattindivamatandito; Appatiṭṭhe anālambe, ko gambhīre na sīdatī”ti. 3 “Sabbadā sīlasampanno, Paññavā susamāhito; Āraddhavīriyo pahitatto, Oghaṁ tarati duttaraṁ. 4 Virato kāmasaññāya, rūpasaṁyojanātigo; Nandīrāgaparikkhīṇo, so gambhīre na sīdatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.4 1. Paṭhamavagga Māgadhasutta |4| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ ṭhito kho māgadho devaputto bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Kati lokasmiṁ pajjotā, yehi loko pakāsati; Bhavantaṁ puṭṭhumāgamma, kathaṁ jānemu taṁ mayan”ti. 3 “Cattāro loke pajjotā, pañcamettha na vijjati; Divā tapati ādicco, rattimābhāti candimā. 4 Atha aggi divārattiṁ, tattha tattha pakāsati; Sambuddho tapataṁ seṭṭho, esā ābhā anuttarā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 2.20 2. Anāthapiṇḍikavagga Anāthapiṇḍikasutta |20| Ekamantaṁ ṭhito kho anāthapiṇḍiko devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi: 2 “Idañhi taṁ jetavanaṁ, isisaṅghanisevitaṁ; Āvutthaṁ dhammarājena, pītisañjananaṁ mama. 3 Kammaṁ vijjā ca dhammo ca, sīlaṁ jīvitamuttamaṁ; Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā. 4 Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṁ atthamattano; Yoniso vicine dhammaṁ, evaṁ tattha visujjhati. 5 Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca; Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā”ti. 6 Idamavoca anāthapiṇḍiko devaputto. Idaṁ vatvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. 7 Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, bhikkhave, so devaputto mama santike imā gāthāyo abhāsi: 8 ‘Idañhi taṁ jetavanaṁ, isisaṅghanisevitaṁ; Āvutthaṁ dhammarājena, pītisañjananaṁ mama. 9 Kammaṁ vijjā ca dhammo ca, sīlaṁ jīvitamuttamaṁ; Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā. 10 Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṁ atthamattano; Yoniso vicine dhammaṁ, evaṁ tattha visujjhati. 11 Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca; Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’ti. 12 Idamavoca, bhikkhave, so devaputto. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyī”ti. 13 Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “so hi nūna, bhante, anāthapiṇḍiko devaputto bhavissati. Anāthapiṇḍiko gahapati āyasmante sāriputte abhippasanno ahosī”ti. “Sādhu sādhu, ānanda, yāvatakaṁ kho, ānanda, takkāya pattabbaṁ anuppattaṁ taṁ tayā. Anāthapiṇḍiko hi so, ānanda, devaputto”ti. Anāthapiṇḍikavaggo dutiyo. 14 Tassuddānaṁ Candimaso ca veṇḍu ca, Dīghalaṭṭhi ca nandano; Candano vāsudatto ca, Subrahmā kakudhena ca; Uttaro navamo vutto, Dasamo anāthapiṇḍikoti. sn5 0 Saṁyutta Nikāya 5.1 1. Bhikkhunīvagga Āḷavikāsutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āḷavikā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṁ tenupasaṅkami vivekatthinī. Atha kho māro pāpimā āḷavikāya bhikkhuniyā bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo vivekamhā cāvetukāmo yena āḷavikā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āḷavikaṁ bhikkhuniṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Natthi nissaraṇaṁ loke, kiṁ vivekena kāhasi; Bhuñjassu kāmaratiyo, māhu pacchānutāpinī”ti. 3 Atha kho āḷavikāya bhikkhuniyā etadahosi: “ko nu khvāyaṁ manusso vā amanusso vā gāthaṁ bhāsatī”ti? Atha kho āḷavikāya bhikkhuniyā etadahosi: “māro kho ayaṁ pāpimā mama bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo vivekamhā cāvetukāmo gāthaṁ bhāsatī”ti. Atha kho āḷavikā bhikkhunī “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi paccabhāsi: 4 “Atthi nissaraṇaṁ loke, paññāya me suphussitaṁ; Pamattabandhu pāpima, na tvaṁ jānāsi taṁ padaṁ. 5 Sattisūlūpamā 1367 --- sn5 1:5 kāmā, khandhāsaṁ adhikuṭṭanā; Yaṁ tvaṁ kāmaratiṁ brūsi, arati mayha sā ahū”ti. 6 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ āḷavikā bhikkhunī”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 5.5 1. Bhikkhunīvagga Uppalavaṇṇāsutta |5| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā …pe… aññatarasmiṁ supupphitasālarukkhamūle aṭṭhāsi. Atha kho māro pāpimā uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena uppalavaṇṇā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā uppalavaṇṇaṁ bhikkhuniṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Supupphitaggaṁ upagamma bhikkhuni, Ekā tuvaṁ tiṭṭhasi sālamūle; Na catthi te dutiyā vaṇṇadhātu, Bāle na tvaṁ bhāyasi dhuttakānan”ti. 3 Atha kho uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā etadahosi: “ko nu khvāyaṁ manusso vā amanusso vā gāthaṁ bhāsatī”ti? Atha kho uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā etadahosi: “māro kho ayaṁ pāpimā mama bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṁ bhāsatī”ti. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi paccabhāsi: 4 “Sataṁ sahassānipi dhuttakānaṁ, Idhāgatā tādisakā bhaveyyuṁ; Lomaṁ na iñjāmi na santasāmi, Na māra bhāyāmi tamekikāpi. 5 Esā antaradhāyāmi, kucchiṁ vā pavisāmi te; Pakhumantarikāyampi, tiṭṭhantiṁ maṁ na dakkhasi. 6 Cittasmiṁ vasībhūtāmhi, iddhipādā subhāvitā; Sabbabandhanamuttāmhi, na taṁ bhāyāmi āvuso”ti. 7 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ uppalavaṇṇā bhikkhunī”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 5.4 1. Bhikkhunīvagga Vijayāsutta |4| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho vijayā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā …pe… aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Atha kho māro pāpimā vijayāya bhikkhuniyā bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena vijayā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vijayaṁ bhikkhuniṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Daharā tvaṁ rūpavatī, ahañca daharo susu; Pañcaṅgikena turiyena, ehayyebhiramāmase”ti. 3 Atha kho vijayāya bhikkhuniyā etadahosi: “ko nu khvāyaṁ manusso vā amanusso vā gāthaṁ bhāsatī”ti? Atha kho vijayāya bhikkhuniyā etadahosi: “māro kho ayaṁ pāpimā mama bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṁ bhāsatī”ti. Atha kho vijayā bhikkhunī “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi paccabhāsi: 4 “Rūpā saddā rasā gandhā, phoṭṭhabbā ca manoramā; Niyyātayāmi tuyheva, māra nāhaṁ tenatthikā. 5 Iminā pūtikāyena, bhindanena pabhaṅgunā; Aṭṭīyāmi harāyāmi, kāmataṇhā samūhatā. 6 Ye ca rūpūpagā sattā, ye ca arūpaṭṭhāyino; Yā ca santā samāpatti, sabbattha vihato tamo”ti. 7 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ vijayā bhikkhunī”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 5.3 1. Bhikkhunīvagga Kisāgotamīsutta |3| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho kisāgotamī bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā divāvihārāya. Andhavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Atha kho māro pāpimā kisāgotamiyā bhikkhuniyā bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena kisāgotamī bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kisāgotamiṁ bhikkhuniṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Kiṁ nu tvaṁ mataputtāva, ekamāsi rudammukhī; Vanamajjhagatā ekā, purisaṁ nu gavesasī”ti. 3 Atha kho kisāgotamiyā bhikkhuniyā etadahosi: “ko nu khvāyaṁ manusso vā amanusso vā gāthaṁ bhāsatī”ti? Atha kho kisāgotamiyā bhikkhuniyā etadahosi: “māro kho ayaṁ pāpimā mama bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṁ bhāsatī”ti. 4 Atha kho kisāgotamī bhikkhunī “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi paccabhāsi: 5 “Accantaṁ mataputtāmhi, purisā etadantikā; Na socāmi na rodāmi, na taṁ bhāyāmi āvuso. 6 Sabbattha vihatā nandī, tamokkhandho padālito; Jetvāna maccuno senaṁ, viharāmi anāsavā”ti. 7 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ kisāgotamī bhikkhunī”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 5.8 1. Bhikkhunīvagga Sīsupacālāsutta 1368 --- sn5 8:0 |8| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho sīsupacālā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā …pe… aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Atha kho māro pāpimā yena sīsupacālā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sīsupacālaṁ bhikkhuniṁ etadavoca: “kassa nu tvaṁ, bhikkhuni, pāsaṇḍaṁ rocesī”ti? “Na khvāhaṁ, āvuso, kassaci pāsaṇḍaṁ rocemī”ti. 2 “Kaṁ nu uddissa muṇḍāsi, Samaṇī viya dissasi; Na ca rocesi pāsaṇḍaṁ, Kimiva carasi momūhā”ti. 3 “Ito bahiddhā pāsaṇḍā, diṭṭhīsu pasīdanti te; Na tesaṁ dhammaṁ rocemi, te dhammassa akovidā. 4 Atthi sakyakule jāto, buddho appaṭipuggalo; Sabbābhibhū māranudo, sabbatthamaparājito. 5 Sabbattha mutto asito, sabbaṁ passati cakkhumā; Sabbakammakkhayaṁ patto, vimutto upadhisaṅkhaye; So mayhaṁ bhagavā satthā, tassa rocemi sāsanan”ti. 6 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ sīsupacālā bhikkhunī”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 5.10 1. Bhikkhunīvagga Vajirāsutta |10| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho vajirā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Atha kho māro pāpimā vajirāya bhikkhuniyā bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena vajirā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vajiraṁ bhikkhuniṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Kenāyaṁ pakato satto, kuvaṁ sattassa kārako; Kuvaṁ satto samuppanno, kuvaṁ satto nirujjhatī”ti. 3 Atha kho vajirāya bhikkhuniyā etadahosi: “ko nu khvāyaṁ manusso vā amanusso vā gāthaṁ bhāsatī”ti? Atha kho vajirāya bhikkhuniyā etadahosi: “māro kho ayaṁ pāpimā mama bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṁ bhāsatī”ti. Atha kho vajirā bhikkhunī “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā, māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi paccabhāsi: 4 “Kiṁ nu sattoti paccesi, māra diṭṭhigataṁ nu te; Suddhasaṅkhārapuñjoyaṁ, nayidha sattupalabbhati. 5 Yathā hi aṅgasambhārā, hoti saddo ratho iti; Evaṁ khandhesu santesu, hoti sattoti sammuti. 6 Dukkhameva hi sambhoti, dukkhaṁ tiṭṭhati veti ca; Nāññatra dukkhā sambhoti, nāññaṁ dukkhā nirujjhatī”ti. 7 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ vajirā bhikkhunī”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. Bhikkhunīvaggo paṭhamo. 8 Tassuddānaṁ Āḷavikā ca somā ca, Gotamī vijayā saha; Uppalavaṇṇā ca cālā, Upacālā sīsupacālā ca; Selā vajirāya te dasāti. Bhikkhunīsaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 5.7 1. Bhikkhunīvagga Upacālāsutta |7| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho upacālā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā …pe… aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Atha kho māro pāpimā yena upacālā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā upacālaṁ bhikkhuniṁ etadavoca: “kattha nu tvaṁ, bhikkhuni, uppajjitukāmā”ti? “Na khvāhaṁ, āvuso, katthaci uppajjitukāmā”ti. 2 “Tāvatiṁsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā; Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino; Tattha cittaṁ paṇidhehi, ratiṁ paccanubhossasī”ti. 3 “Tāvatiṁsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā; Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino; Kāmabandhanabaddhā te, enti māravasaṁ puna. 4 Sabbo ādīpito loko, sabbo loko padhūpito; Sabbo pajjālito loko, sabbo loko pakampito. 5 Akampitaṁ apajjalitaṁ, aputhujjanasevitaṁ; Agati yattha mārassa, tattha me nirato mano”ti. 6 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ upacālā bhikkhunī”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 5.2 1. Bhikkhunīvagga Somāsutta |2| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho somā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Atha kho māro pāpimā somāya bhikkhuniyā bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena somā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā somaṁ bhikkhuniṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Yaṁ taṁ isīhi pattabbaṁ, ṭhānaṁ 1369 --- sn5 2:2 durabhisambhavaṁ; Na taṁ dvaṅgulapaññāya, sakkā pappotumitthiyā”ti. 3 Atha kho somāya bhikkhuniyā etadahosi: “ko nu khvāyaṁ manusso vā amanusso vā gāthaṁ bhāsatī”ti? Atha kho somāya bhikkhuniyā etadahosi: “māro kho ayaṁ pāpimā mama bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṁ bhāsatī”ti. Atha kho somā bhikkhunī “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi paccabhāsi: 4 “Itthibhāvo kiṁ kayirā, cittamhi susamāhite; Ñāṇamhi vattamānamhi, sammā dhammaṁ vipassato. 5 Yassa nūna siyā evaṁ, Itthāhaṁ purisoti vā; Kiñci vā pana aññasmi, Taṁ māro vattumarahatī”ti. 6 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ somā bhikkhunī”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 5.9 1. Bhikkhunīvagga Selāsutta |9| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho selā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā …pe… aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Atha kho māro pāpimā selāya bhikkhuniyā bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo …pe… selaṁ bhikkhuniṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Kenidaṁ pakataṁ bimbaṁ, kvanu bimbassa kārako; Kvanu bimbaṁ samuppannaṁ, kvanu bimbaṁ nirujjhatī”ti. 3 Atha kho selāya bhikkhuniyā etadahosi: “ko nu khvāyaṁ manusso vā amanusso vā gāthaṁ bhāsatī”ti? Atha kho selāya bhikkhuniyā etadahosi: “māro kho ayaṁ pāpimā mama bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṁ bhāsatī”ti. Atha kho selā bhikkhunī “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi paccabhāsi: 4 “Nayidaṁ attakataṁ bimbaṁ, nayidaṁ parakataṁ aghaṁ; Hetuṁ paṭicca sambhūtaṁ, hetubhaṅgā nirujjhati. 5 Yathā aññataraṁ bījaṁ, khette vuttaṁ virūhati; Pathavīrasañcāgamma, sinehañca tadūbhayaṁ. 6 Evaṁ khandhā ca dhātuyo, cha ca āyatanā ime; Hetuṁ paṭicca sambhūtā, hetubhaṅgā nirujjhare”ti. 7 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ selā bhikkhunī”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 5.6 1. Bhikkhunīvagga Cālāsutta |6| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho cālā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā …pe… aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Atha kho māro pāpimā yena cālā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā cālaṁ bhikkhuniṁ etadavoca: “kiṁ nu tvaṁ, bhikkhuni, na rocesī”ti? “Jātiṁ khvāhaṁ, āvuso, na rocemī”ti. 2 “Kiṁ nu jātiṁ na rocesi, jāto kāmāni bhuñjati; Ko nu taṁ idamādapayi, jātiṁ mā roca bhikkhunī”ti. 3 “Jātassa maraṇaṁ hoti, jāto dukkhāni phussati; Bandhaṁ vadhaṁ pariklesaṁ, tasmā jātiṁ na rocaye. 4 Buddho dhammamadesesi, jātiyā samatikkamaṁ; Sabbadukkhappahānāya, so maṁ sacce nivesayi. 5 Ye ca rūpūpagā sattā, ye ca arūpaṭṭhāyino; Nirodhaṁ appajānantā, āgantāro punabbhavan”ti. 6 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ cālā bhikkhunī”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. sn4 0 Saṁyutta Nikāya 4.16 2. Dutiyavagga Pattasutta |16| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena bhagavā pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ upādāya bhikkhūnaṁ dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. 2 Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: “ayaṁ kho samaṇo gotamo pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ upādāya bhikkhūnaṁ dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Yannūnāhaṁ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṁ vicakkhukammāyā”ti. 3 Tena kho pana samayena sambahulā pattā abbhokāse nikkhittā honti. Atha kho māro pāpimā balībaddavaṇṇaṁ abhinimminitvā yena te pattā tenupasaṅkami. Atha kho aññataro bhikkhu aññataraṁ bhikkhuṁ etadavoca: “bhikkhu bhikkhu, eso balībaddo patte bhindeyyā”ti. Evaṁ vutte, bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “na so, bhikkhu, balībaddo. Māro eso pāpimā tumhākaṁ vicakkhukammāya āgato”ti. Atha kho bhagavā “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 4 “Rūpaṁ vedayitaṁ saññā, viññāṇaṁ yañca 1370 --- sn4 16:4 saṅkhataṁ; Nesohamasmi netaṁ me, evaṁ tattha virajjati. 5 Evaṁ virattaṁ khemattaṁ, sabbasaṁyojanātigaṁ; Anvesaṁ sabbaṭṭhānesu, mārasenāpi nājjhagā”ti. 6 Atha kho māro pāpimā …pe… tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.6 1. Paṭhamavagga Sappasutta |6| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ abbhokāse nisinno hoti, devo ca ekamekaṁ phusāyati. 2 Atha kho māro pāpimā bhagavato bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo mahantaṁ sapparājavaṇṇaṁ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Seyyathāpi nāma mahatī ekarukkhikā nāvā; evamassa kāyo hoti. Seyyathāpi nāma mahantaṁ soṇḍikākiḷañjaṁ; evamassa phaṇo hoti. Seyyathāpi nāma mahatī kosalikā kaṁsapāti; evamassa akkhīni bhavanti. Seyyathāpi nāma deve gaḷagaḷāyante vijjullatā niccharanti; evamassa mukhato jivhā niccharati. Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya saddo hoti; evamassa assāsapassāsānaṁ saddo hoti. 3 Atha kho bhagavā “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 4 “Yo suññagehāni sevati, Seyyā so muni attasaññato; Vossajja careyya tattha so, Patirūpañhi tathāvidhassa taṁ. 5 Carakā bahū bheravā bahū, Atho ḍaṁsasarīsapā bahū; Lomampi na tattha iñjaye, Suññāgāragato mahāmuni. 6 Nabhaṁ phaleyya pathavī caleyya, Sabbepi pāṇā uda santaseyyuṁ; Sallampi ce urasi pakappayeyyuṁ, Upadhīsu tāṇaṁ na karonti buddhā”ti. 7 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.23 3. Tatiyavagga Godhikasutta |23| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā godhiko isigilipasse viharati kāḷasilāyaṁ. Atha kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṁ cetovimuttiṁ phusi. Atha kho āyasmā godhiko tamhā sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi. Dutiyampi kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṁ cetovimuttiṁ phusi. Dutiyampi kho āyasmā godhiko tamhā sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi. Tatiyampi kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṁ cetovimuttiṁ phusi. Tatiyampi kho āyasmā godhiko tamhā …pe… parihāyi. Catutthampi kho āyasmā godhiko appamatto …pe… vimuttiṁ phusi. Catutthampi kho āyasmā godhiko tamhā …pe… parihāyi. Pañcamampi kho āyasmā godhiko …pe… cetovimuttiṁ phusi. Pañcamampi kho āyasmā …pe… vimuttiyā parihāyi. Chaṭṭhampi kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṁ cetovimuttiṁ phusi. Chaṭṭhampi kho āyasmā godhiko tamhā sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi. Sattamampi kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṁ cetovimuttiṁ phusi. 2 Atha kho āyasmato godhikassa etadahosi: “yāva chaṭṭhaṁ khvāhaṁ sāmayikāya cetovimuttiyā parihīno. Yannūnāhaṁ satthaṁ āhareyyan”ti. Atha kho māro pāpimā āyasmato godhikassa cetasā cetoparivitakkamaññāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 3 “Mahāvīra mahāpañña, iddhiyā yasasā jala; Sabbaverabhayātīta, pāde vandāmi cakkhuma. 4 Sāvako te mahāvīra, maraṇaṁ maraṇābhibhū; Ākaṅkhati cetayati, taṁ nisedha jutindhara. 5 Kathañhi bhagavā tuyhaṁ, Sāvako sāsane rato; Appattamānaso sekkho, Kālaṁ kayirā janesutā”ti. 6 Tena kho pana samayena āyasmatā godhikena satthaṁ āharitaṁ hoti. Atha kho bhagavā “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 7 “Evañhi dhīrā kubbanti, nāvakaṅkhanti jīvitaṁ; Samūlaṁ taṇhamabbuyha, godhiko parinibbuto”ti. 8 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “āyāma, bhikkhave, yena isigilipassaṁ kāḷasilā tenupasaṅkamissāma yattha godhikena kulaputtena satthaṁ āharitan”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 9 Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ yena isigilipassaṁ kāḷasilā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ godhikaṁ dūratova mañcake vivattakkhandhaṁ semānaṁ. Tena kho pana samayena dhūmāyitattaṁ timirāyitattaṁ gacchateva purimaṁ disaṁ, gacchati pacchimaṁ 1371 --- sn4 23:9 disaṁ, gacchati uttaraṁ disaṁ, gacchati dakkhiṇaṁ disaṁ, gacchati uddhaṁ, gacchati adho, gacchati anudisaṁ. 10 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, etaṁ dhūmāyitattaṁ timirāyitattaṁ gacchateva purimaṁ disaṁ, gacchati pacchimaṁ disaṁ, gacchati uttaraṁ disaṁ, gacchati dakkhiṇaṁ disaṁ, gacchati uddhaṁ, gacchati adho, gacchati anudisan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Eso kho, bhikkhave, māro pāpimā godhikassa kulaputtassa viññāṇaṁ samanvesati: ‘kattha godhikassa kulaputtassa viññāṇaṁ patiṭṭhitan’ti? Appatiṭṭhitena ca, bhikkhave, viññāṇena godhiko kulaputto parinibbuto”ti. Atha kho māro pāpimā beluvapaṇḍuvīṇaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 11 “Uddhaṁ adho ca tiriyaṁ, disā anudisā svahaṁ; Anvesaṁ nādhigacchāmi, godhiko so kuhiṁ gato”ti. 12 “Yo dhīro dhitisampanno, jhāyī jhānarato sadā; Ahorattaṁ anuyuñjaṁ, jīvitaṁ anikāmayaṁ. 13 Jetvāna maccuno senaṁ, anāgantvā punabbhavaṁ; Samūlaṁ taṇhamabbuyha, godhiko parinibbuto”ti. 14 Tassa sokaparetassa, vīṇā kacchā abhassatha; Tato so dummano yakkho, tatthevantaradhāyathāti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.19 2. Dutiyavagga Kassakasutta |19| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhūnaṁ nibbānapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. 2 Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: “ayaṁ kho samaṇo gotamo bhikkhūnaṁ nibbānapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya …pe… yannūnāhaṁ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṁ vicakkhukammāyā”ti. Atha kho māro pāpimā kassakavaṇṇaṁ abhinimminitvā mahantaṁ naṅgalaṁ khandhe karitvā dīghapācanayaṭṭhiṁ gahetvā haṭahaṭakeso sāṇasāṭinivattho kaddamamakkhitehi pādehi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “api, samaṇa, balībadde addasā”ti? “Kiṁ pana, pāpima, te balībaddehī”ti? “Mameva, samaṇa, cakkhu, mama rūpā, mama cakkhusamphassaviññāṇāyatanaṁ. Kuhiṁ me, samaṇa, gantvā mokkhasi? Mameva, samaṇa, sotaṁ, mama saddā …pe… mameva, samaṇa, ghānaṁ, mama gandhā; mameva, samaṇa, jivhā, mama rasā; mameva, samaṇa, kāyo, mama phoṭṭhabbā; mameva, samaṇa, mano, mama dhammā, mama manosamphassaviññāṇāyatanaṁ. Kuhiṁ me, samaṇa, gantvā mokkhasī”ti? 3 “Taveva, pāpima, cakkhu, tava rūpā, tava cakkhusamphassaviññāṇāyatanaṁ. Yattha ca kho, pāpima, natthi cakkhu, natthi rūpā, natthi cakkhusamphassaviññāṇāyatanaṁ, agati tava tattha, pāpima. Taveva, pāpima, sotaṁ, tava saddā, tava sotasamphassaviññāṇāyatanaṁ. Yattha ca kho, pāpima, natthi sotaṁ, natthi saddā, natthi sotasamphassaviññāṇāyatanaṁ, agati tava tattha, pāpima. Taveva, pāpima, ghānaṁ, tava gandhā, tava ghānasamphassaviññāṇāyatanaṁ. Yattha ca kho, pāpima, natthi ghānaṁ, natthi gandhā, natthi ghānasamphassaviññāṇāyatanaṁ, agati tava tattha, pāpima. Taveva, pāpima, jivhā, tava rasā, tava jivhāsamphassaviññāṇāyatanaṁ …pe… taveva, pāpima, kāyo, tava phoṭṭhabbā, tava kāyasamphassaviññāṇāyatanaṁ …pe… taveva, pāpima, mano, tava dhammā, tava manosamphassaviññāṇāyatanaṁ. Yattha ca kho, pāpima, natthi mano, natthi dhammā, natthi manosamphassaviññāṇāyatanaṁ, agati tava tattha, pāpimā”ti. 4 “Yaṁ vadanti mama yidanti, ye vadanti mamanti ca; Ettha ce te mano atthi, na me samaṇa mokkhasī”ti. 5 “Yaṁ vadanti na taṁ mayhaṁ, ye vadanti na te ahaṁ; Evaṁ pāpima jānāhi, na me maggampi dakkhasī”ti. 6 Atha kho māro pāpimā …pe… tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.2 1. Paṭhamavagga Hatthirājavaṇṇasutta |2| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ abbhokāse nisinno hoti, devo ca ekamekaṁ phusāyati. Atha kho māro pāpimā bhagavato bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo mahantaṁ hatthirājavaṇṇaṁ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Seyyathāpi nāma 1372 --- sn4 2:1 mahāariṭṭhako maṇi; evamassa sīsaṁ hoti. Seyyathāpi nāma suddhaṁ rūpiyaṁ; evamassa dantā honti. Seyyathāpi nāma mahatī naṅgalīsā; evamassa soṇḍo hoti. Atha kho bhagavā “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Saṁsaraṁ dīghamaddhānaṁ, Vaṇṇaṁ katvā subhāsubhaṁ; Alaṁ te tena pāpima, Nihato tvamasi antakā”ti. 3 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.12 2. Dutiyavagga Kinnusīhasutta |12| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ deseti. 2 Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: “ayaṁ kho samaṇo gotamo mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ deseti. Yannūnāhaṁ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṁ vicakkhukammāyā”ti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 3 “Kinnu sīhova nadasi, parisāyaṁ visārado; Paṭimallo hi te atthi, vijitāvī nu maññasī”ti. 4 “Nadanti ve mahāvīrā, parisāsu visāradā; Tathāgatā balappattā, tiṇṇā loke visattikan”ti. 5 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.9 1. Paṭhamavagga Paṭhamaāyusutta |9| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Appamidaṁ, bhikkhave, manussānaṁ āyu. Gamanīyo samparāyo, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ. Natthi jātassa amaraṇaṁ. Yo, bhikkhave, ciraṁ jīvati, so vassasataṁ appaṁ vā bhiyyo”ti. 3 Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 4 “Dīghamāyu manussānaṁ, na naṁ hīḷe suporiso; Careyya khīramattova, natthi maccussa āgamo”ti. 5 “Appamāyu manussānaṁ, hīḷeyya naṁ suporiso; Careyyādittasīsova, natthi maccussa nāgamo”ti. 6 Atha kho māro …pe… tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.17 2. Dutiyavagga Chaphassāyatanasutta |17| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena bhagavā channaṁ phassāyatanānaṁ upādāya bhikkhūnaṁ dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. 2 Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: “ayaṁ kho samaṇo gotamo channaṁ phassāyatanānaṁ upādāya bhikkhūnaṁ dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sappahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Yannūnāhaṁ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṁ vicakkhukammāyā”ti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato avidūre mahantaṁ bhayabheravaṁ saddamakāsi, apissudaṁ pathavī maññe undrīyati. Atha kho aññataro bhikkhu aññataraṁ bhikkhuṁ etadavoca: “bhikkhu bhikkhu, esā pathavī maññe undrīyatī”ti. Evaṁ vutte, bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “nesā, bhikkhu, pathavī undrīyati. Māro eso pāpimā tumhākaṁ vicakkhukammāya āgato”ti. Atha kho bhagavā “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 3 “Rūpā saddā rasā gandhā, phassā dhammā ca kevalā; Etaṁ lokāmisaṁ ghoraṁ, ettha loko vimucchito. 4 Etañca samatikkamma, sato buddhassa sāvako; Māradheyyaṁ atikkamma, ādiccova virocatī”ti. 5 Atha kho māro pāpimā …pe… tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.22 3. Tatiyavagga Samiddhisutta |22| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati silāvatiyaṁ. Tena kho pana samayena āyasmā samiddhi bhagavato avidūre appamatto ātāpī pahitatto viharati. Atha kho āyasmato samiddhissa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yassa me satthā arahaṁ sammāsambuddho. Lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yvāhaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajito. Lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yassa me sabrahmacārino sīlavanto kalyāṇadhammā”ti. Atha kho māro pāpimā āyasmato samiddhissa cetasā cetoparivitakkamaññāya yenāyasmā samiddhi 1373 --- sn4 22:1 tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato samiddhissa avidūre mahantaṁ bhayabheravaṁ saddamakāsi, apissudaṁ pathavī maññe undrīyati. 2 Atha kho āyasmā samiddhi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno āyasmā samiddhi bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, bhagavato avidūre appamatto ātāpī pahitatto viharāmi. Tassa mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yassa me satthā arahaṁ sammāsambuddho. Lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yvāhaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajito. Lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yassa me sabrahmacārino sīlavanto kalyāṇadhammā’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, avidūre mahābhayabheravasaddo ahosi, apissudaṁ pathavī maññe undrīyatī”ti. 3 “Nesā, samiddhi, pathavī undrīyati. Māro eso pāpimā tuyhaṁ vicakkhukammāya āgato. Gaccha tvaṁ, samiddhi, tattheva appamatto ātāpī pahitatto viharāhī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā samiddhi bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Dutiyampi kho āyasmā samiddhi tattheva appamatto ātāpī pahitatto vihāsi. Dutiyampi kho āyasmato samiddhissa rahogatassa paṭisallīnassa …pe… dutiyampi kho māro pāpimā āyasmato samiddhissa cetasā cetoparivitakkamaññāya …pe… apissudaṁ pathavī maññe undrīyati. Atha kho āyasmā samiddhi māraṁ pāpimantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 4 “Saddhāyāhaṁ pabbajito, agārasmā anagāriyaṁ; Sati paññā ca me buddhā, cittañca susamāhitaṁ; Kāmaṁ karassu rūpāni, neva maṁ byādhayissasī”ti. 5 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ samiddhi bhikkhū”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.7 1. Paṭhamavagga Supatisutta |7| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho bhagavā bahudevarattiṁ abbhokāse caṅkamitvā rattiyā paccūsasamayaṁ pāde pakkhāletvā vihāraṁ pavisitvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Kiṁ soppasi kiṁ nu soppasi, Kimidaṁ soppasi dubbhago viya; Suññamagāranti soppasi, Kimidaṁ soppasi sūriye uggate”ti. 3 “Yassa jālinī visattikā, Taṇhā natthi kuhiñci netave; Sabbūpadhiparikkhayā buddho, Soppati kiṁ tavettha mārā”ti. 4 Atha kho māro pāpimā …pe… tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.3 1. Paṭhamavagga Subhasutta |3| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ abbhokāse nisinno hoti, devo ca ekamekaṁ phusāyati. Atha kho māro pāpimā, bhagavato bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato avidūre uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṁseti, subhā ceva asubhā ca. Atha kho bhagavā “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 2 “Saṁsaraṁ dīghamaddhānaṁ, vaṇṇaṁ katvā subhāsubhaṁ; Alaṁ te tena pāpima, nihato tvamasi antaka. 3 Ye ca kāyena vācāya, manasā ca susaṁvutā; Na te māravasānugā, na te mārassa baddhagū”ti. 4 Atha kho māro …pe… tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.18 2. Dutiyavagga Piṇḍasutta |18| Ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu viharati pañcasālāyaṁ brāhmaṇagāme. Tena kho pana samayena pañcasālāyaṁ brāhmaṇagāme kumārikānaṁ pāhunakāni bhavanti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya pañcasālaṁ brāhmaṇagāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena pañcasāleyyakā brāhmaṇagahapatikā mārena pāpimatā anvāviṭṭhā bhavanti: “mā samaṇo gotamo piṇḍamalatthā”ti. 2 Atha kho bhagavā yathādhotena pattena pañcasālaṁ brāhmaṇagāmaṁ piṇḍāya pāvisi tathādhotena pattena paṭikkami. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “api tvaṁ, samaṇa, piṇḍamalatthā”ti? “Tathā nu tvaṁ, pāpima, akāsi yathāhaṁ piṇḍaṁ na labheyyan”ti. “Tena hi, bhante, bhagavā dutiyampi pañcasālaṁ brāhmaṇagāmaṁ piṇḍāya pavisatu. Tathāhaṁ karissāmi yathā 1374 --- sn4 18:2 bhagavā piṇḍaṁ lacchatī”ti. 3 “Apuññaṁ pasavi māro, āsajja naṁ tathāgataṁ; Kiṁ nu maññasi pāpima, na me pāpaṁ vipaccati. 4 Susukhaṁ vata jīvāma, yesaṁ no natthi kiñcanaṁ; Pītibhakkhā bhavissāma, devā ābhassarā yathā”ti. 5 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.8 1. Paṭhamavagga Nandatisutta |8| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Nandati puttehi puttimā, Gomā gobhi tatheva nandati; Upadhīhi narassa nandanā, Na hi so nandati yo nirūpadhī”ti. 3 “Socati puttehi puttimā, Gomā gobhi tatheva socati; Upadhīhi narassa socanā, Na hi so socati yo nirūpadhī”ti. 4 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.13 2. Dutiyavagga Sakalikasutta |13| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati maddakucchismiṁ migadāye. Tena kho pana samayena bhagavato pādo sakalikāya khato hoti, bhusā sudaṁ bhagavato vedanā vattanti sārīrikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā. Tā sudaṁ bhagavā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno. Atha kho bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññapetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Mandiyā nu kho sesi udāhu kāveyyamatto, Atthā nu te sampacurā na santi; Eko vivitte sayanāsanamhi, Niddāmukho kimidaṁ soppase vā”ti. 3 “Na mandiyā sayāmi nāpi kāveyyamatto, Atthaṁ sameccāhamapetasoko; Eko vivitte sayanāsanamhi, Sayāmahaṁ sabbabhūtānukampī. 4 Yesampi sallaṁ urasi paviṭṭhaṁ, Muhuṁ muhuṁ hadayaṁ vedhamānaṁ; Tepīdha soppaṁ labhare sasallā, Tasmā ahaṁ na supe vītasallo. 5 Jaggaṁ na saṅke napi bhemi sottuṁ, Rattindivā nānutapanti māmaṁ; Hāniṁ na passāmi kuhiñci loke, Tasmā supe sabbabhūtānukampī”ti. 6 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.4 1. Paṭhamavagga Paṭhamamārapāsasutta |4| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Mayhaṁ kho, bhikkhave, yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttarā vimutti anuppattā, anuttarā vimutti sacchikatā. Tumhepi, bhikkhave, yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttaraṁ vimuttiṁ anupāpuṇātha, anuttaraṁ vimuttiṁ sacchikarothā”ti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 3 “Baddhosi mārapāsena, ye dibbā ye ca mānusā; Mārabandhanabaddhosi, na me samaṇa mokkhasī”ti. 4 “Muttāhaṁ mārapāsena, Ye dibbā ye ca mānusā; Mārabandhanamuttomhi, Nihato tvamasi antakā”ti. 5 Atha kho māro pāpimā …pe… tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.21 3. Tatiyavagga Sambahulasutta |21| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati silāvatiyaṁ. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato avidūre appamattā ātāpino pahitattā viharanti. Atha kho māro pāpimā brāhmaṇavaṇṇaṁ abhinimminitvā mahantena jaṭaṇḍuvena ajinakkhipanivattho jiṇṇo gopānasivaṅko ghurughurupassāsī udumbaradaṇḍaṁ gahetvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: “daharā bhavanto pabbajitā susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikkīḷitāvino kāmesu. Bhuñjantu bhavanto mānusake kāme. Mā sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvitthā”ti. “Na kho mayaṁ, brāhmaṇa, sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvāma. Kālikañca kho mayaṁ, brāhmaṇa, hitvā sandiṭṭhikaṁ anudhāvāma. Kālikā hi, brāhmaṇa, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaṁ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti. Evaṁ vutte, māro pāpimā sīsaṁ okampetvā jivhaṁ nillāletvā tivisākhaṁ nalāṭe nalāṭikaṁ vuṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkāmi. 2 Atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ 1375 --- sn4 21:2 abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha mayaṁ, bhante, bhagavato avidūre appamattā ātāpino pahitattā viharāma. Atha kho, bhante, aññataro brāhmaṇo mahantena jaṭaṇḍuvena ajinakkhipanivattho jiṇṇo gopānasivaṅko ghurughurupassāsī udumbaradaṇḍaṁ gahetvā yena mayaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā amhe etadavoca: ‘daharā bhavanto pabbajitā susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikkīḷitāvino kāmesu. Bhuñjantu bhavanto mānusake kāme. Mā sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvitthā’ti. Evaṁ vutte, mayaṁ, bhante, taṁ brāhmaṇaṁ etadavocumha: ‘na kho mayaṁ, brāhmaṇa, sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvāma. Kālikañca kho mayaṁ, brāhmaṇa, hitvā sandiṭṭhikaṁ anudhāvāma. Kālikā hi, brāhmaṇa, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaṁ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Evaṁ vutte, bhante, so brāhmaṇo sīsaṁ okampetvā jivhaṁ nillāletvā tivisākhaṁ nalāṭe nalāṭikaṁ vuṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkanto”ti. 3 “Neso, bhikkhave, brāhmaṇo. Māro eso pāpimā tumhākaṁ vicakkhukammāya āgato”ti. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 4 “Yo dukkhamaddakkhi yatonidānaṁ, Kāmesu so jantu kathaṁ nameyya; Upadhiṁ viditvā saṅgoti loke, Tasseva jantu vinayāya sikkhe”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.14 2. Dutiyavagga Patirūpasutta |14| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati ekasālāyaṁ brāhmaṇagāme. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā gihiparisāya parivuto dhammaṁ deseti. 2 Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: “ayaṁ kho samaṇo gotamo mahatiyā gihiparisāya parivuto dhammaṁ deseti. Yannūnāhaṁ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṁ vicakkhukammāyā”ti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 3 “Netaṁ tava patirūpaṁ, yadaññamanusāsasi; Anurodhavirodhesu, mā sajjittho tadācaran”ti. 4 “Hitānukampī sambuddho, yadaññamanusāsati; Anurodhavirodhehi, vippamutto tathāgato”ti. 5 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.10 1. Paṭhamavagga Dutiyaāyusutta |10| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho bhagavā …pe… etadavoca: 2 “Appamidaṁ, bhikkhave, manussānaṁ āyu. Gamanīyo samparāyo, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ. Natthi jātassa amaraṇaṁ. Yo, bhikkhave, ciraṁ jīvati, so vassasataṁ appaṁ vā bhiyyo”ti. 3 Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 4 “Nāccayanti ahorattā, Jīvitaṁ nūparujjhati; Āyu anupariyāyati maccānaṁ, Nemīva rathakubbaran”ti. 5 “Accayanti ahorattā, jīvitaṁ uparujjhati; Āyu khīyati maccānaṁ, kunnadīnaṁva odakan”ti. 6 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. Paṭhamo vaggo. 7 Tassuddānaṁ Tapokammañca nāgo ca, subhaṁ pāsena te duve; Sappo supati nandanaṁ, āyunā apare duveti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.25 3. Tatiyavagga Māradhītusutta |25| Atha kho māro pāpimā bhagavato santike imā nibbejanīyā gāthāyo abhāsitvā tamhā ṭhānā apakkamma bhagavato avidūre pathaviyaṁ pallaṅkena nisīdi tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno kaṭṭhena bhūmiṁ vilikhanto. Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro yena māro pāpimā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāya ajjhabhāsiṁsu: 2 “Kenāsi dummano tāta, purisaṁ kaṁ nu socasi; Mayaṁ taṁ rāgapāsena, āraññamiva kuñjaraṁ; Bandhitvā ānayissāma, vasago te bhavissatī”ti. 3 “Arahaṁ sugato loke, na rāgena suvānayo; Māradheyyaṁ atikkanto, tasmā socāmahaṁ bhusan”ti. 4 Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “pāde te, samaṇa, paricāremā”ti. Atha kho bhagavā na manasākāsi, yathā taṁ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto. 5 Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro ekamantaṁ apakkamma evaṁ samacintesuṁ: “uccāvacā kho purisānaṁ 1376 --- sn4 25:5 adhippāyā. Yannūna mayaṁ ekasataṁ ekasataṁ kumārivaṇṇasataṁ abhinimmineyyāmā”ti. Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro ekasataṁ ekasataṁ kumārivaṇṇasataṁ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “pāde te, samaṇa, paricāremā”ti. Tampi bhagavā na manasākāsi, yathā taṁ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto. 6 Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro ekamantaṁ apakkamma evaṁ samacintesuṁ: “uccāvacā kho purisānaṁ adhippāyā. Yannūna mayaṁ ekasataṁ ekasataṁ avijātavaṇṇasataṁ abhinimmineyyāmā”ti. Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro ekasataṁ ekasataṁ avijātavaṇṇasataṁ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “pāde te, samaṇa, paricāremā”ti. Tampi bhagavā na manasākāsi, yathā taṁ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto. 7 Atha kho taṇhā ca …pe… yannūna mayaṁ ekasataṁ ekasataṁ sakiṁ vijātavaṇṇasataṁ abhinimmineyyāmāti. Atha kho taṇhā ca …pe… sakiṁ vijātavaṇṇasataṁ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “pāde te, samaṇa, paricāremā”ti. Tampi bhagavā na manasākāsi, yathā taṁ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto. 8 Atha kho taṇhā ca …pe… yannūna mayaṁ ekasataṁ ekasataṁ duvijātavaṇṇasataṁ abhinimmineyyāmāti. Atha kho taṇhā ca …pe… duvijātavaṇṇasataṁ abhinimminitvā yena bhagavā …pe… yathā taṁ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto. Atha kho taṇhā ca …pe… majjhimitthivaṇṇasataṁ abhinimmineyyāmā”ti. Atha kho taṇhā ca …pe… majjhimitthivaṇṇasataṁ abhinimminitvā …pe… anuttare upadhisaṅkhaye vimutto. 9 Atha kho taṇhā ca …pe… mahitthivaṇṇasataṁ abhinimmineyyāmāti. Atha kho taṇhā ca …pe… mahitthivaṇṇasataṁ abhinimminitvā yena bhagavā …pe… anuttare upadhisaṅkhaye vimutto. Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro ekamantaṁ apakkamma etadavocuṁ: “saccaṁ kira no pitā avoca: 10 ‘Arahaṁ sugato loke, na rāgena suvānayo; Māradheyyaṁ atikkanto, tasmā socāmahaṁ bhusan’ti. 11 Yañhi mayaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā avītarāgaṁ iminā upakkamena upakkameyyāma hadayaṁ vāssa phaleyya, uṇhaṁ lohitaṁ vā mukhato uggaccheyya, ummādaṁ vā pāpuṇeyya cittakkhepaṁ vā. Seyyathā vā pana naḷo harito luto ussussati visussati milāyati; evameva ussusseyya visusseyya milāyeyyā”ti. 12 Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho taṇhā māradhītā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 13 “Sokāvatiṇṇo nu vanamhi jhāyasi, Vittaṁ nu jīno uda patthayāno; Āguṁ nu gāmasmimakāsi kiñci, Kasmā janena na karosi sakkhiṁ; Sakkhī na sampajjati kenaci te”ti. 14 “Atthassa pattiṁ hadayassa santiṁ, Jetvāna senaṁ piyasātarūpaṁ; Ekohaṁ jhāyaṁ sukhamanubodhiṁ, Tasmā janena na karomi sakkhiṁ; Sakkhī na sampajjati kenaci me”ti. 15 Atha kho arati māradhītā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 16 “Kathaṁvihārībahulodha bhikkhu, Pañcoghatiṇṇo atarīdha chaṭṭhaṁ; Kathaṁ jhāyiṁ bahulaṁ kāmasaññā, Paribāhirā honti aladdha yo tan”ti. 17 “Passaddhakāyo suvimuttacitto, Asaṅkharāno satimā anoko; Aññāya dhammaṁ avitakkajhāyī, Na kuppati na sarati na thino. 18 Evaṁvihārībahulodha bhikkhu, Pañcoghatiṇṇo atarīdha chaṭṭhaṁ; Evaṁ jhāyiṁ bahulaṁ kāmasaññā, Paribāhirā honti aladdha yo tan”ti. 19 Atha kho ragā māradhītā bhagavato santike gāthāya ajjhabhāsi: 20 “Acchejja taṇhaṁ gaṇasaṅghacārī, Addhā carissanti bahū ca saddhā; Bahuṁ vatāyaṁ janataṁ anoko, Acchejja nessati maccurājassa pāran”ti. 21 “Nayanti ve mahāvīrā, saddhammena tathāgatā; Dhammena nayamānānaṁ, kā usūyā vijānatan”ti. 22 Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro yena māro pāpimā tenupasaṅkamiṁsu. Addasā kho māro pāpimā taṇhañca aratiñca ragañca māradhītaro dūratova āgacchantiyo. Disvāna gāthāhi ajjhabhāsi: 23 “Bālā kumudanāḷehi, pabbataṁ abhimatthatha; Giriṁ nakhena khanatha, ayo dantehi khādatha. 24 Selaṁva sirasūhacca, pātāle gādhamesatha; Khāṇuṁva urasāsajja, nibbijjāpetha gotamā”ti. 25 “Daddallamānā 1377 --- sn4 25:25 āgañchuṁ, taṇhā ca aratī ragā; Tā tattha panudī satthā, tūlaṁ bhaṭṭhaṁva māluto”ti. Tatiyo vaggo. 26 Tassuddānaṁ Sambahulā samiddhi ca, Godhikaṁ sattavassāni; Dhītaraṁ desitaṁ buddha, Seṭṭhena imaṁ mārapañcakanti. Mārasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 4.20 2. Dutiyavagga Rajjasutta |20| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati himavantapadese araññakuṭikāyaṁ. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “sakkā nu kho rajjaṁ kāretuṁ ahanaṁ aghātayaṁ ajinaṁ ajāpayaṁ asocaṁ asocāpayaṁ dhammenā”ti? 2 Atha kho māro pāpimā bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “kāretu, bhante, bhagavā rajjaṁ, kāretu, sugato, rajjaṁ ahanaṁ aghātayaṁ ajinaṁ ajāpayaṁ asocaṁ asocāpayaṁ dhammenā”ti. “Kiṁ pana me tvaṁ, pāpima, passasi yaṁ maṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘kāretu, bhante, bhagavā rajjaṁ, kāretu sugato, rajjaṁ ahanaṁ aghātayaṁ ajinaṁ ajāpayaṁ asocaṁ asocāpayaṁ dhammenā’”ti? “Bhagavatā kho, bhante, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno ca, bhante, bhagavā himavantaṁ pabbatarājaṁ suvaṇṇaṁ tveva adhimucceyya suvaṇṇañca panassā”ti. 3 “Pabbatassa suvaṇṇassa, jātarūpassa kevalo; Dvittāva nālamekassa, iti vidvā samañcare. 4 Yo dukkhamaddakkhi yatonidānaṁ, Kāmesu so jantu kathaṁ nameyya; Upadhiṁ viditvā saṅgoti loke, Tasseva jantu vinayāya sikkhe”ti. 5 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. Dutiyo vaggo. 6 Tassuddānaṁ Pāsāṇo sīho sakalikaṁ, Patirūpañca mānasaṁ; Pattaṁ āyatanaṁ piṇḍaṁ, Kassakaṁ rajjena te dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.5 1. Paṭhamavagga Dutiyamārapāsasutta |5| Ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Muttāhaṁ, bhikkhave, sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā. Tumhepi, bhikkhave, muttā sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā. Caratha, bhikkhave, cārikaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Mā ekena dve agamittha. Desetha, bhikkhave, dhammaṁ ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetha. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro. Ahampi, bhikkhave, yena uruvelā senānigamo tenupasaṅkamissāmi dhammadesanāyā”ti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 3 “Baddhosi sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā; Mahābandhanabaddhosi, na me samaṇa mokkhasī”ti. 4 “Muttāhaṁ sabbapāsehi, Ye dibbā ye ca mānusā; Mahābandhanamuttomhi, Nihato tvamasi antakā”ti. 5 Atha kho māro pāpimā …pe… tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.15 2. Dutiyavagga Mānasasutta |15| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Antalikkhacaro pāso, yvāyaṁ carati mānaso; Tena taṁ bādhayissāmi, na me samaṇa mokkhasī”ti. 3 “Rūpā saddā rasā gandhā, Phoṭṭhabbā ca manoramā; Ettha me vigato chando, Nihato tvamasi antakā”ti. 4 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.11 2. Dutiyavagga Pāsāṇasutta |11| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ abbhokāse nisinno hoti, devo ca ekamekaṁ phusāyati. Atha kho māro pāpimā bhagavato bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato avidūre mahante pāsāṇe padālesi. 2 Atha kho bhagavā “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 3 “Sacepi kevalaṁ sabbaṁ, gijjhakūṭaṁ calessasi; Neva sammāvimuttānaṁ, buddhānaṁ atthi iñjitan”ti. 4 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti dukkhī 1378 --- sn4 11:4 dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.1 1. Paṭhamavagga Tapokammasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “mutto vatamhi tāya dukkarakārikāya. Sādhu mutto vatamhi tāya anatthasaṁhitāya dukkarakārikāya. Sādhu vatamhi mutto bodhiṁ samajjhagan”ti. 2 Atha kho māro pāpimā bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 3 “Tapokammā apakkamma, ye na sujjhanti māṇavā; Asuddho maññasi suddho, suddhimaggā aparaddho”ti. 4 Atha kho bhagavā “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 5 “Anatthasaṁhitaṁ ñatvā, yaṁ kiñci amaraṁ tapaṁ; Sabbaṁ natthāvahaṁ hoti, phiyārittaṁva dhammani. 6 Sīlaṁ samādhi paññañca, Maggaṁ bodhāya bhāvayaṁ; Pattosmi paramaṁ suddhiṁ, Nihato tvamasi antakā”ti. 7 Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti, dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. 0 Saṁyutta Nikāya 4.24 3. Tatiyavagga Sattavassānubandhasutta |24| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe. Tena kho pana samayena māro pāpimā sattavassāni bhagavantaṁ anubandho hoti otārāpekkho otāraṁ alabhamāno. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Sokāvatiṇṇo nu vanamhi jhāyasi, Vittaṁ nu jīno uda patthayāno; Āguṁ nu gāmasmimakāsi kiñci, Kasmā janena na karosi sakkhiṁ; Sakkhī na sampajjati kenaci te”ti. 3 “Sokassa mūlaṁ palikhāya sabbaṁ, Anāgu jhāyāmi asocamāno; Chetvāna sabbaṁ bhavalobhajappaṁ, Anāsavo jhāyāmi pamattabandhū”ti. 4 “Yaṁ vadanti mama yidanti, ye vadanti mamanti ca; Ettha ce te mano atthi, na me samaṇa mokkhasī”ti. 5 “Yaṁ vadanti na taṁ mayhaṁ, ye vadanti na te ahaṁ; Evaṁ pāpima jānāhi, na me maggampi dakkhasī”ti. 6 “Sace maggaṁ anubuddhaṁ, khemaṁ amatagāminaṁ; Apehi gaccha tvameveko, kimaññamanusāsasī”ti. 7 “Amaccudheyyaṁ pucchanti, ye janā pāragāmino; Tesāhaṁ puṭṭho akkhāmi, yaṁ saccaṁ taṁ nirūpadhin”ti. 8 “Seyyathāpi, bhante, gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī. Tatrassa kakkaṭako. Atha kho, bhante, sambahulā kumārakā vā kumārikāyo vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā yena sā pokkharaṇī tenupasaṅkameyyuṁ; upasaṅkamitvā taṁ kakkaṭakaṁ udakā uddharitvā thale patiṭṭhapeyyuṁ. Yaṁ yadeva hi so, bhante, kakkaṭako aḷaṁ abhininnāmeyya taṁ tadeva te kumārakā vā kumārikāyo vā kaṭṭhena vā kathalāya vā sañchindeyyuṁ sambhañjeyyuṁ sampalibhañjeyyuṁ. Evañhi so, bhante, kakkaṭako sabbehi aḷehi sañchinnehi sambhaggehi sampalibhaggehi abhabbo taṁ pokkharaṇiṁ otarituṁ. Evameva kho, bhante, yāni kānici visūkāyikāni visevitāni vipphanditāni, sabbāni tāni bhagavatā sañchinnāni sambhaggāni sampalibhaggāni. Abhabbo dānāhaṁ, bhante, puna bhagavantaṁ upasaṅkamituṁ yadidaṁ otārāpekkho”ti. Atha kho māro pāpimā bhagavato santike imā nibbejanīyā gāthāyo abhāsi: 9 “Medavaṇṇañca pāsāṇaṁ, vāyaso anupariyagā; Apettha muduṁ vindema, api assādanā siyā. 10 Aladdhā tattha assādaṁ, vāyasetto apakkame; Kākova selamāsajja, nibbijjāpema gotamā”ti. sn3 0 Saṁyutta Nikāya 3.12 2. Dutiyavagga Pañcarājasutta |12| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena pañcannaṁ rājūnaṁ pasenadipamukhānaṁ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṁ samaṅgībhūtānaṁ paricārayamānānaṁ ayamantarākathā udapādi: “kiṁ nu kho kāmānaṁ aggan”ti? Tatrekacce evamāhaṁsu: “rūpā kāmānaṁ aggan”ti. Ekacce evamāhaṁsu: “saddā kāmānaṁ aggan”ti. Ekacce evamāhaṁsu: “gandhā kāmānaṁ aggan”ti. Ekacce evamāhaṁsu: “rasā kāmānaṁ aggan”ti. Ekacce evamāhaṁsu: “phoṭṭhabbā kāmānaṁ 1379 --- sn3 12:1 aggan”ti. Yato kho te rājāno nāsakkhiṁsu aññamaññaṁ saññāpetuṁ. 2 Atha kho rājā pasenadi kosalo te rājāno etadavoca: “āyāma, mārisā, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etamatthaṁ paṭipucchissāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti. “Evaṁ, mārisā”ti kho te rājāno rañño pasenadissa kosalassa paccassosuṁ. 3 Atha kho te pañca rājāno pasenadipamukhā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “idha, bhante, amhākaṁ pañcannaṁ rājūnaṁ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṁ samaṅgībhūtānaṁ paricārayamānānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘kiṁ nu kho kāmānaṁ aggan’ti? Ekacce evamāhaṁsu: ‘rūpā kāmānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘saddā kāmānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘gandhā kāmānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘rasā kāmānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘phoṭṭhabbā kāmānaṁ aggan’ti. Kiṁ nu kho, bhante, kāmānaṁ aggan”ti? 4 “Manāpapariyantaṁ khvāhaṁ, mahārāja, pañcasu kāmaguṇesu agganti vadāmi. Teva, mahārāja, rūpā ekaccassa manāpā honti, teva rūpā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo rūpehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rūpehi aññaṁ rūpaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa rūpā paramā honti. Te tassa rūpā anuttarā honti. 5 Teva, mahārāja, saddā ekaccassa manāpā honti, teva saddā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo saddehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi saddehi aññaṁ saddaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa saddā paramā honti. Te tassa saddā anuttarā honti. 6 Teva, mahārāja, gandhā ekaccassa manāpā honti, teva gandhā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo gandhehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi gandhehi aññaṁ gandhaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa gandhā paramā honti. Te tassa gandhā anuttarā honti. 7 Teva, mahārāja, rasā ekaccassa manāpā honti, teva rasā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo rasehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rasehi aññaṁ rasaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa rasā paramā honti. Te tassa rasā anuttarā honti. 8 Teva, mahārāja, phoṭṭhabbā ekaccassa manāpā honti, teva phoṭṭhabbā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo phoṭṭhabbehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi phoṭṭhabbehi aññaṁ phoṭṭhabbaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa phoṭṭhabbā paramā honti. Te tassa phoṭṭhabbā anuttarā hontī”ti. 9 Tena kho pana samayena candanaṅgaliko upāsako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Atha kho candanaṅgaliko upāsako uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti. “Paṭibhātu taṁ, candanaṅgalikā”ti bhagavā avoca. 10 Atha kho candanaṅgaliko upāsako bhagavato sammukhā tadanurūpāya gāthāya abhitthavi: 11 “Padumaṁ yathā kokanadaṁ sugandhaṁ, Pāto siyā phullamavītagandhaṁ; Aṅgīrasaṁ passa virocamānaṁ, Tapantamādiccamivantalikkhe”ti. 12 Atha kho te pañca rājāno candanaṅgalikaṁ upāsakaṁ pañcahi uttarāsaṅgehi acchādesuṁ. Atha kho candanaṅgaliko upāsako tehi pañcahi uttarāsaṅgehi bhagavantaṁ acchādesīti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.4 1. Paṭhamavagga Piyasutta |4| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘kesaṁ nu kho piyo attā, kesaṁ appiyo attā’ti? Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘ye ca kho keci kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti; tesaṁ appiyo attā. Kiñcāpi te evaṁ vadeyyuṁ: “piyo no attā”ti, atha kho tesaṁ appiyo attā’. Taṁ kissa hetu? Yañhi appiyo appiyassa kareyya, taṁ te attanāva attano karonti; tasmā tesaṁ appiyo attā. Ye ca kho keci kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti; tesaṁ piyo attā. Kiñcāpi te evaṁ vadeyyuṁ: ‘appiyo no attā’ti; atha kho tesaṁ piyo attā. Taṁ kissa hetu? Yañhi piyo 1380 --- sn3 4:1 piyassa kareyya, taṁ te attanāva attano karonti; tasmā tesaṁ piyo attā”ti. 2 “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Ye hi keci, mahārāja, kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti; tasmā tesaṁ appiyo attā. Kiñcāpi te evaṁ vadeyyuṁ: ‘piyo no attā’ti, atha kho tesaṁ appiyo attā. Taṁ kissa hetu? Yañhi, mahārāja, appiyo appiyassa kareyya, taṁ te attanāva attano karonti; tasmā tesaṁ appiyo attā. Ye ca kho keci, mahārāja, kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti; tesaṁ piyo attā. Kiñcāpi te evaṁ vadeyyuṁ: ‘appiyo no attā’ti; atha kho tesaṁ piyo attā. Taṁ kissa hetu? Yañhi, mahārāja, piyo piyassa kareyya, taṁ te attanāva attano karonti; tasmā tesaṁ piyo attā”ti. Idamavoca …pe… 3 “Attānañce piyaṁ jaññā, na naṁ pāpena saṁyuje; Na hi taṁ sulabhaṁ hoti, sukhaṁ dukkaṭakārinā. 4 Antakenādhipannassa, jahato mānusaṁ bhavaṁ; Kiñhi tassa sakaṁ hoti, kiñca ādāya gacchati; Kiñcassa anugaṁ hoti, chāyāva anapāyinī. 5 Ubho puññañca pāpañca, yaṁ macco kurute idha; Tañhi tassa sakaṁ hoti, taṁva ādāya gacchati; Taṁvassa anugaṁ hoti, chāyāva anapāyinī. 6 Tasmā kareyya kalyāṇaṁ, nicayaṁ samparāyikaṁ; Puññāni paralokasmiṁ, patiṭṭhā honti pāṇinan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.19 2. Dutiyavagga Paṭhamaaputtakasutta |19| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho rājā pasenadi kosalo divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, mahārāja, āgacchasi divā divassā”ti? 2 “Idha, bhante, sāvatthiyaṁ seṭṭhi gahapati kālaṅkato. Tamahaṁ aputtakaṁ sāpateyyaṁ rājantepuraṁ atiharitvā āgacchāmi. Asīti, bhante, satasahassāni hiraññasseva, ko pana vādo rūpiyassa. Tassa kho pana, bhante, seṭṭhissa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi—kaṇājakaṁ bhuñjati bilaṅgadutiyaṁ. Evarūpo vatthabhogo ahosi—sāṇaṁ dhāreti tipakkhavasanaṁ. Evarūpo yānabhogo ahosi—jajjararathakena yāti paṇṇachattakena dhāriyamānenā”ti. 3 “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Asappuriso kho, mahārāja, uḷāre bhoge labhitvā nevattānaṁ sukheti pīṇeti, na mātāpitaro sukheti pīṇeti, na puttadāraṁ sukheti pīṇeti, na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, na mittāmacce sukheti pīṇeti, na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā aparibhuñjiyamāne rājāno vā haranti corā vā haranti aggi vā ḍahati udakaṁ vā vahati appiyā vā dāyādā haranti. Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṁ gacchanti, no paribhogaṁ. 4 Seyyathāpi, mahārāja, amanussaṭṭhāne pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. Taṁ jano neva hareyya na piveyya na nahāyeyya na yathāpaccayaṁ vā kareyya. Evañhi taṁ, mahārāja, udakaṁ sammā aparibhuñjiyamānaṁ parikkhayaṁ gaccheyya, no paribhogaṁ. Evameva kho, mahārāja, asappuriso uḷāre bhoge labhitvā nevattānaṁ sukheti pīṇeti, na mātāpitaro sukheti pīṇeti, na puttadāraṁ sukheti pīṇeti, na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, na mittāmacce sukheti pīṇeti, na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā aparibhuñjiyamāne rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā ḍahati, udakaṁ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti. Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṁ gacchanti, no paribhogaṁ. 5 Sappuriso ca kho, mahārāja, uḷāre bhoge labhitvā attānaṁ sukheti pīṇeti, mātāpitaro sukheti pīṇeti, puttadāraṁ sukheti pīṇeti, dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, mittāmacce sukheti pīṇeti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā paribhuñjiyamāne neva rājāno haranti, na corā haranti, na aggi ḍahati, na udakaṁ vahati, na appiyā dāyādā haranti. Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṁ gacchanti, no parikkhayaṁ. 6 Seyyathāpi, mahārāja, gāmassa vā nigamassa vā 1381 --- sn3 19:6 avidūre pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. Tañca udakaṁ jano hareyyapi piveyyapi nahāyeyyapi yathāpaccayampi kareyya. Evañhi taṁ, mahārāja, udakaṁ sammā paribhuñjiyamānaṁ paribhogaṁ gaccheyya, no parikkhayaṁ. Evameva kho, mahārāja, sappuriso uḷāre bhoge labhitvā attānaṁ sukheti pīṇeti, mātāpitaro sukheti pīṇeti, puttadāraṁ sukheti pīṇeti, dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, mittāmacce sukheti pīṇeti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā paribhuñjiyamāne neva rājāno haranti, na corā haranti, na aggi ḍahati, na udakaṁ vahati, na appiyā dāyādā haranti. Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṁ gacchanti, no parikkhayan”ti. 7 “Amanussaṭṭhāne udakaṁva sītaṁ, Tadapeyyamānaṁ parisosameti; Evaṁ dhanaṁ kāpuriso labhitvā, Nevattanā bhuñjati no dadāti. 8 Dhīro ca viññū adhigamma bhoge, So bhuñjati kiccakaro ca hoti; So ñātisaṅghaṁ nisabho bharitvā, Anindito saggamupeti ṭhānan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.23 3. Tatiyavagga Lokasutta |23| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “kati nu kho, bhante, lokassa dhammā uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyā”ti? “Tayo kho, mahārāja, lokassa dhammā uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho, mahārāja, lokassa dhammo, uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho, mahārāja, lokassa dhammo, uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho, mahārāja, lokassa dhammo, uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho, mahārāja, tayo lokassa dhammā uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyā”ti. Idamavoca …pe… 2 “Lobho doso ca moho ca, purisaṁ pāpacetasaṁ; Hiṁsanti attasambhūtā, tacasāraṁva samphalan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.16 2. Dutiyavagga Mallikāsutta |16| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Atha kho aññataro puriso yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rañño pasenadissa kosalassa upakaṇṇake ārocesi: “mallikā, deva, devī dhītaraṁ vijātā”ti. Evaṁ vutte, rājā pasenadi kosalo anattamano ahosi. 2 Atha kho bhagavā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ anattamanataṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi: 3 “Itthīpi hi ekacciyā, seyyā posa janādhipa; Medhāvinī sīlavatī, sassudevā patibbatā. 4 Tassā yo jāyati poso, sūro hoti disampati; Tādisā subhagiyā putto, rajjampi anusāsatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.13 2. Dutiyavagga Doṇapākasutta |13| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo doṇapākakuraṁ bhuñjati. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhuttāvī mahassāsī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 2 Atha kho bhagavā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhuttāviṁ mahassāsiṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 3 “Manujassa sadā satīmato, Mattaṁ jānato laddhabhojane; Tanukassa bhavanti vedanā, Saṇikaṁ jīrati āyupālayan”ti. 4 Tena kho pana samayena sudassano māṇavo rañño pasenadissa kosalassa piṭṭhito ṭhito hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo sudassanaṁ māṇavaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, tāta sudassana, bhagavato santike imaṁ gāthaṁ pariyāpuṇitvā mama bhattābhihāre bhattābhihāre bhāsa. Ahañca te devasikaṁ kahāpaṇasataṁ kahāpaṇasataṁ niccaṁ bhikkhaṁ pavattayissāmī”ti. “Evaṁ, devā”ti kho sudassano māṇavo rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ pariyāpuṇitvā rañño pasenadissa kosalassa bhattābhihāre sudaṁ bhāsati: 5 “Manujassa sadā satīmato, Mattaṁ jānato laddhabhojane; Tanukassa bhavanti vedanā, Saṇikaṁ jīrati āyupālayan”ti. 6 Atha kho rājā pasenadi kosalo anupubbena nāḷikodanaparamatāya saṇṭhāsi. Atha kho rājā pasenadi kosalo aparena samayena susallikhitagatto pāṇinā gattāni anumajjanto tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: “ubhayena vata maṁ so bhagavā atthena anukampi—diṭṭhadhammikena ceva atthena samparāyikena cā”ti. 0 1382 --- sn3 18:0 Saṁyutta Nikāya 3.18 2. Dutiyavagga Kalyāṇamittasutta |18| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo, so ca kho kalyāṇamittassa kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa, no pāpamittassa no pāpasahāyassa no pāpasampavaṅkassā’”ti. 2 “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Svākkhāto, mahārāja, mayā dhammo. So ca kho kalyāṇamittassa kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa, no pāpamittassa no pāpasahāyassa no pāpasampavaṅkassāti. 3 Ekamidāhaṁ, mahārāja, samayaṁ sakkesu viharāmi nagarakaṁ nāma sakyānaṁ nigamo. Atha kho, mahārāja, ānando bhikkhu yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho, mahārāja, ānando bhikkhu maṁ etadavoca: ‘upaḍḍhamidaṁ, bhante, brahmacariyassa—yadidaṁ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’ti. 4 Evaṁ vuttāhaṁ, mahārāja, ānandaṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ: ‘mā hevaṁ, ānanda, mā hevaṁ, ānanda. Sakalameva hidaṁ, ānanda, brahmacariyaṁ—yadidaṁ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṁ, ānanda, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. 5 Kathañca, ānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idhānanda, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, sammāsaṅkappaṁ bhāveti … sammāvācaṁ bhāveti … sammākammantaṁ bhāveti … sammāājīvaṁ bhāveti … sammāvāyāmaṁ bhāveti … sammāsatiṁ bhāveti … sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, ānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti. Tadamināpetaṁ, ānanda, pariyāyena veditabbaṁ yathā sakalamevidaṁ brahmacariyaṁ—yadidaṁ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatāti. 6 Mamañhi, ānanda, kalyāṇamittaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, byādhidhammā sattā byādhito parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṁ, ānanda, pariyāyena veditabbaṁ yathā sakalamevidaṁ brahmacariyaṁ—yadidaṁ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’ti. 7 Tasmātiha te, mahārāja, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘kalyāṇamitto bhavissāmi kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko’ti. Evañhi te, mahārāja, sikkhitabbaṁ. 8 Kalyāṇamittassa te, mahārāja, kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa ayaṁ eko dhammo upanissāya vihātabbo—appamādo kusalesu dhammesu. 9 Appamattassa te, mahārāja, viharato appamādaṁ upanissāya, itthāgārassa anuyantassa evaṁ bhavissati: ‘rājā kho appamatto viharati, appamādaṁ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma, appamādaṁ upanissāyā’ti. 10 Appamattassa te, mahārāja, viharato appamādaṁ upanissāya, khattiyānampi anuyantānaṁ evaṁ bhavissati: ‘rājā kho appamatto viharati appamādaṁ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma, appamādaṁ upanissāyā’ti. 11 Appamattassa te, mahārāja, viharato appamādaṁ upanissāya, balakāyassapi evaṁ bhavissati: ‘rājā kho appamatto viharati appamādaṁ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma, appamādaṁ upanissāyā’ti. 12 Appamattassa te, mahārāja, viharato appamādaṁ upanissāya, negamajānapadassapi evaṁ bhavissati: ‘rājā kho appamatto viharati, appamādaṁ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma, appamādaṁ upanissāyā’ti? 13 Appamattassa te, mahārāja, viharato appamādaṁ upanissāya, attāpi gutto rakkhito bhavissati—itthāgārampi guttaṁ rakkhitaṁ bhavissati, kosakoṭṭhāgārampi guttaṁ 1383 --- sn3 18:13 rakkhitaṁ bhavissatī”ti. Idamavoca …pe… 14 “Bhoge patthayamānena, uḷāre aparāpare; Appamādaṁ pasaṁsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā; Appamatto ubho atthe, adhiggaṇhāti paṇḍito. 15 Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho samparāyiko; Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.5 1. Paṭhamavagga Attarakkhitasutta |5| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘kesaṁ nu kho rakkhito attā, kesaṁ arakkhito attā’ti? Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘ye kho keci kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti; tesaṁ arakkhito attā. Kiñcāpi te hatthikāyo vā rakkheyya, assakāyo vā rakkheyya, rathakāyo vā rakkheyya, pattikāyo vā rakkheyya; atha kho tesaṁ arakkhito attā. Taṁ kissa hetu? Bāhirā hesā rakkhā, nesā rakkhā ajjhattikā; tasmā tesaṁ arakkhito attā. Ye ca kho keci kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti; tesaṁ rakkhito attā. Kiñcāpi te neva hatthikāyo rakkheyya, na assakāyo rakkheyya, na rathakāyo rakkheyya, na pattikāyo rakkheyya; atha kho tesaṁ rakkhito attā. Taṁ kissa hetu? Ajjhattikā hesā rakkhā, nesā rakkhā bāhirā; tasmā tesaṁ rakkhito attā’”ti. 2 “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Ye hi keci, mahārāja, kāyena duccaritaṁ caranti …pe… tesaṁ arakkhito attā. Taṁ kissa hetu? Bāhirā hesā, mahārāja, rakkhā, nesā rakkhā ajjhattikā; tasmā tesaṁ arakkhito attā. Ye hi keci, mahārāja, kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti; tesaṁ rakkhito attā. Kiñcāpi te neva hatthikāyo rakkheyya, na assakāyo rakkheyya, na rathakāyo rakkheyya, na pattikāyo rakkheyya; atha kho tesaṁ rakkhito attā. Taṁ kissa hetu? Ajjhattikā hesā, mahārāja, rakkhā, nesā rakkhā bāhirā; tasmā tesaṁ rakkhito attā”ti. Idamavoca …pe… 3 “Kāyena saṁvaro sādhu, sādhu vācāya saṁvaro; Manasā saṁvaro sādhu, sādhu sabbattha saṁvaro; Sabbattha saṁvuto lajjī, rakkhitoti pavuccatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.1 1. Paṭhamavagga Daharasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “bhavampi no gotamo anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paṭijānātī”ti? “Yañhi taṁ, mahārāja, sammā vadamāno vadeyya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti, mameva taṁ sammā vadamāno vadeyya. Ahañhi, mahārāja, anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti. 2 “Yepi te, bho gotama, samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathidaṁ—pūraṇo kassapo, makkhali gosālo, nigaṇṭho nāṭaputto, sañcayo belaṭṭhaputto, pakudho kaccāyano, ajito kesakambalo; tepi mayā ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paṭijānāthā’ti puṭṭhā samānā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti na paṭijānanti. Kiṁ pana bhavaṁ gotamo daharo ceva jātiyā navo ca pabbajjāyā”ti? 3 “Cattāro kho me, mahārāja, daharāti na uññātabbā, daharāti na paribhotabbā. Katame cattāro? Khattiyo kho, mahārāja, daharoti na uññātabbo, daharoti na paribhotabbo. Urago kho, mahārāja, daharoti na uññātabbo, daharoti na paribhotabbo. Aggi kho, mahārāja, daharoti na uññātabbo, daharoti na paribhotabbo. Bhikkhu, kho, mahārāja, daharoti na uññātabbo, daharoti na paribhotabbo. Ime kho, mahārāja, cattāro daharāti na uññātabbā, daharāti na paribhotabbā”ti. 4 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 5 “Khattiyaṁ jātisampannaṁ, abhijātaṁ yasassinaṁ; Daharoti nāvajāneyya, na naṁ paribhave naro. 6 Ṭhānañhi so manujindo, rajjaṁ laddhāna khattiyo; So kuddho rājadaṇḍena, tasmiṁ pakkamate bhusaṁ; Tasmā taṁ parivajjeyya, rakkhaṁ jīvitamattano. 7 Gāme vā yadi vā raññe, yattha passe bhujaṅgamaṁ; Daharoti nāvajāneyya, na naṁ paribhave naro. 1384 --- sn3 1:7 8 Uccāvacehi vaṇṇehi, urago carati tejasī; So āsajja ḍaṁse bālaṁ, naraṁ nāriñca ekadā; Tasmā taṁ parivajjeyya, rakkhaṁ jīvitamattano. 9 Pahūtabhakkhaṁ jālinaṁ, pāvakaṁ kaṇhavattaniṁ; Daharoti nāvajāneyya, na naṁ paribhave naro. 10 Laddhā hi so upādānaṁ, mahā hutvāna pāvako; So āsajja ḍahe bālaṁ, naraṁ nāriñca ekadā; Tasmā taṁ parivajjeyya, rakkhaṁ jīvitamattano. 11 Vanaṁ yadaggi ḍahati, pāvako kaṇhavattanī; Jāyanti tattha pārohā, ahorattānamaccaye. 12 Yañca kho sīlasampanno, bhikkhu ḍahati tejasā; Na tassa puttā pasavo, dāyādā vindare dhanaṁ; Anapaccā adāyādā, tālāvatthū bhavanti te. 13 Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṁ atthamattano; Bhujaṅgamaṁ pāvakañca, khattiyañca yasassinaṁ; Bhikkhuñca sīlasampannaṁ, sammadeva samācare”ti. 14 Evaṁ vutte, rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.22 3. Tatiyavagga Ayyikāsutta |22| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, mahārāja, āgacchasi divādivassā”ti? 2 “Ayyikā me, bhante, kālaṅkatā jiṇṇā vuḍḍhā mahallikā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā. Ayyikā kho pana me, bhante, piyā hoti manāpā. Hatthiratanena cepāhaṁ, bhante, labheyyaṁ ‘mā me ayyikā kālamakāsī’ti, hatthiratanampāhaṁ dadeyyaṁ: ‘mā me ayyikā kālamakāsī’ti. Assaratanena cepāhaṁ, bhante, labheyyaṁ ‘mā me ayyikā kālamakāsī’ti, assaratanampāhaṁ dadeyyaṁ: ‘mā me ayyikā kālamakāsī’ti. Gāmavarena cepāhaṁ, bhante, labheyyaṁ ‘mā me ayyikā kālamakāsī’ti, gāmavarampāhaṁ dadeyyaṁ: ‘mā me ayyikā kālamakāsī’ti. Janapadapadesena cepāhaṁ, bhante, labheyyaṁ ‘mā me ayyikā kālamakāsī’ti, janapadapadesampāhaṁ dadeyyaṁ: ‘mā me ayyikā kālamakāsī’ti. ‘Sabbe sattā, mahārāja, maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaṁ anatītā’ti. ‘Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāvasubhāsitamidaṁ, bhante, bhagavatā—sabbe sattā maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaṁ anatītā’”ti. 3 “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Sabbe sattā maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaṁ anatītā. Seyyathāpi, mahārāja, yāni kānici kumbhakārabhājanāni āmakāni ceva pakkāni ca sabbāni tāni bhedanadhammāni bhedanapariyosānāni bhedanaṁ anatītāni; evameva kho, mahārāja, sabbe sattā maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaṁ anatītā”ti. Idamavoca …pe… 4 “Sabbe sattā marissanti, maraṇantañhi jīvitaṁ; Yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā; Nirayaṁ pāpakammantā, puññakammā ca suggatiṁ. 5 Tasmā kareyya kalyāṇaṁ, nicayaṁ samparāyikaṁ; Puññāni paralokasmiṁ, patiṭṭhā honti pāṇinan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.17 2. Dutiyavagga Appamādasutta |17| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “atthi nu kho, bhante, eko dhammo yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcā”ti? 2 “Atthi kho, mahārāja, eko dhammo yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcā”ti. 3 “Katamo pana, bhante, eko dhammo, yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcā”ti? 4 “Appamādo kho, mahārāja, eko dhammo, yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcāti. Seyyathāpi, mahārāja, yāni kānici jaṅgalānaṁ pāṇānaṁ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ gacchanti, hatthipadaṁ tesaṁ aggamakkhāyati—yadidaṁ mahantattena; evameva kho, mahārāja, appamādo eko dhammo, yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcā”ti. Idamavoca …pe… 5 “Āyuṁ arogiyaṁ vaṇṇaṁ, saggaṁ uccākulīnataṁ; Ratiyo patthayantena, uḷārā aparāparā. 6 Appamādaṁ pasaṁsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā; Appamatto 1385 --- sn3 17:6 ubho atthe, adhiggaṇhāti paṇḍito. 7 Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho samparāyiko; Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.25 3. Tatiyavagga Pabbatūpamasutta |25| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, mahārāja, āgacchasi divā divassā”ti? “Yāni tāni, bhante, raññaṁ khattiyānaṁ muddhāvasittānaṁ issariyamadamattānaṁ kāmagedhapariyuṭṭhitānaṁ janapadatthāvariyappattānaṁ mahantaṁ pathavimaṇḍalaṁ abhivijiya ajjhāvasantānaṁ rājakaraṇīyāni bhavanti, tesu khvāhaṁ, etarahi ussukkamāpanno”ti. 2 “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha te puriso āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: ‘yagghe, mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi puratthimāya disāya. Tatthaddasaṁ mahantaṁ pabbataṁ abbhasamaṁ, sabbe pāṇe nippothento āgacchati. Yaṁ te, mahārāja, karaṇīyaṁ, taṁ karohī’ti. Atha dutiyo puriso āgaccheyya pacchimāya disāya …pe… atha tatiyo puriso āgaccheyya uttarāya disāya … atha catuttho puriso āgaccheyya dakkhiṇāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: ‘yagghe, mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi dakkhiṇāya disāya. Tatthaddasaṁ mahantaṁ pabbataṁ abbhasamaṁ sabbe pāṇe nippothento āgacchati. Yaṁ te, mahārāja, karaṇīyaṁ taṁ karohī’ti. Evarūpe te, mahārāja, mahati mahabbhaye samuppanne dāruṇe manussakkhaye dullabhe manussatte kimassa karaṇīyan”ti? 3 “Evarūpe me, bhante, mahati mahabbhaye samuppanne dāruṇe manussakkhaye dullabhe manussatte kimassa karaṇīyaṁ aññatra dhammacariyāya aññatra samacariyāya aññatra kusalakiriyāya aññatra puññakiriyāyā”ti? 4 “Ārocemi kho te, mahārāja, paṭivedemi kho te, mahārāja, adhivattati kho taṁ, mahārāja, jarāmaraṇaṁ. Adhivattamāne ce te, mahārāja, jarāmaraṇe kimassa karaṇīyan”ti? “Adhivattamāne ca me, bhante, jarāmaraṇe kimassa karaṇīyaṁ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāya? Yāni tāni, bhante, raññaṁ khattiyānaṁ muddhāvasittānaṁ issariyamadamattānaṁ kāmagedhapariyuṭṭhitānaṁ janapadatthāvariyappattānaṁ mahantaṁ pathavimaṇḍalaṁ abhivijiya ajjhāvasantānaṁ hatthiyuddhāni bhavanti; tesampi, bhante, hatthiyuddhānaṁ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe. Yānipi tāni, bhante, raññaṁ khattiyānaṁ muddhāvasittānaṁ …pe… ajjhāvasantānaṁ assayuddhāni bhavanti …pe… rathayuddhāni bhavanti …pe… pattiyuddhāni bhavanti; tesampi, bhante, pattiyuddhānaṁ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe. Santi kho pana, bhante, imasmiṁ rājakule mantino mahāmattā, ye pahonti āgate paccatthike mantehi bhedayituṁ. Tesampi, bhante, mantayuddhānaṁ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe. Saṁvijjati kho pana, bhante, imasmiṁ rājakule pahūtaṁ hiraññasuvaṇṇaṁ bhūmigatañceva vehāsaṭṭhañca, yena mayaṁ pahoma āgate paccatthike dhanena upalāpetuṁ. Tesampi, bhante, dhanayuddhānaṁ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe. Adhivattamāne ca me, bhante, jarāmaraṇe kimassa karaṇīyaṁ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāyā”ti? 5 “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Adhivattamāne jarāmaraṇe kimassa karaṇīyaṁ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāyā”ti? Idamavoca bhagavā …pe… satthā: 6 “Yathāpi selā vipulā, nabhaṁ āhacca pabbatā; Samantānupariyāyeyyuṁ, nippothento catuddisā. 7 Evaṁ jarā ca maccu ca, adhivattanti pāṇine; Khattiye brāhmaṇe vesse, sudde caṇḍālapukkuse; Na kiñci parivajjeti, sabbamevābhimaddati. 8 Na tattha hatthīnaṁ bhūmi, na rathānaṁ na pattiyā; Na cāpi mantayuddhena, sakkā jetuṁ dhanena vā. 9 Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṁ atthamattano; Buddhe dhamme ca saṅghe ca, dhīro saddhaṁ nivesaye. 10 Yo dhammaṁ cari kāyena, vācāya uda cetasā; Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodatī”ti. Tatiyo vaggo. 11 Tassuddānaṁ Puggalo ayyikā loko, issattaṁ pabbatūpamā; Desitaṁ buddhaseṭṭhena, imaṁ kosalapañcakanti. Kosalasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta 1386 --- sn3 6:0 Nikāya 3.6 1. Paṭhamavagga Appakasutta |6| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘appakā te sattā lokasmiṁ ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā na ceva majjanti, na ca pamajjanti, na ca kāmesu gedhaṁ āpajjanti, na ca sattesu vippaṭipajjanti. Atha kho eteva bahutarā sattā lokasmiṁ ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā majjanti ceva pamajjanti ca kāmesu ca gedhaṁ āpajjanti, sattesu ca vippaṭipajjantī’”ti. 2 “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Appakā te, mahārāja, sattā lokasmiṁ, ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā na ceva majjanti, na ca pamajjanti, na ca kāmesu gedhaṁ āpajjanti, na ca sattesu vippaṭipajjanti. Atha kho eteva bahutarā sattā lokasmiṁ, ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā majjanti ceva pamajjanti ca kāmesu ca gedhaṁ āpajjanti, sattesu ca vippaṭipajjantī”ti. Idamavoca …pe… 3 “Sārattā kāmabhogesu, giddhā kāmesu mucchitā; Atisāraṁ na bujjhanti, migā kūṭaṁva oḍḍitaṁ; Pacchāsaṁ kaṭukaṁ hoti, vipāko hissa pāpako”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.10 1. Paṭhamavagga Bandhanasutta |10| Tena kho pana samayena raññā pasenadinā kosalena mahājanakāyo bandhāpito hoti, appekacce rajjūhi appekacce andūhi appekacce saṅkhalikāhi. 2 Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, raññā pasenadinā kosalena mahājanakāyo bandhāpito, appekacce rajjūhi appekacce andūhi appekacce saṅkhalikāhī”ti. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi: 4 “Na taṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā, Yadāyasaṁ dārujaṁ pabbajañca; Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, Puttesu dāresu ca yā apekkhā. 5 Etaṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā, Ohārinaṁ sithilaṁ duppamuñcaṁ; Etampi chetvāna paribbajanti, Anapekkhino kāmasukhaṁ pahāyā”ti. Paṭhamo vaggo. 6 Tassuddānaṁ Daharo puriso jarā, piyaṁ attānarakkhito; Appakā aḍḍakaraṇaṁ, mallikā yaññabandhananti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.9 1. Paṭhamavagga Yaññasutta |9| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarisatāni pañca ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya. Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti. 2 Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, rañño pasenadissa kosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarisatāni pañca ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya. Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karontī”ti. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi: 4 “Assamedhaṁ purisamedhaṁ, sammāpāsaṁ vājapeyyaṁ; Niraggaḷaṁ mahārambhā, na te honti mahapphalā. 5 Ajeḷakā ca gāvo ca, vividhā yattha haññare; Na taṁ sammaggatā yaññaṁ, upayanti mahesino. 6 Ye ca yaññā nirārambhā, yajanti anukulaṁ sadā; Ajeḷakā ca gāvo ca, vividhā nettha haññare; Etaṁ sammaggatā yaññaṁ, upayanti mahesino. 7 Etaṁ yajetha medhāvī, eso yañño mahapphalo; Etañhi yajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo; Yañño ca vipulo hoti, pasīdanti ca devatā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.14 2. Dutiyavagga Paṭhamasaṅgāmasutta |14| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ abbhuyyāsi yena kāsi. Assosi kho rājā pasenadi kosalo: “rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ 1387 --- sn3 14:1 abbhuyyāto yena kāsī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ paccuyyāsi yena kāsi. Atha kho rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṁ. Tasmiṁ kho pana saṅgāme rājā māgadho ajātasattu vedehiputto rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ parājesi. Parājito ca rājā pasenadi kosalo sakameva rājadhāniṁ sāvatthiṁ paccuyyāsi. 2 Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 3 “Idha, bhante, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ abbhuyyāsi yena kāsi. Assosi kho, bhante, rājā pasenadi kosalo: ‘rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhuyyāto yena kāsī’ti. Atha kho, bhante, rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ paccuyyāsi yena kāsi. Atha kho, bhante, rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṁ. Tasmiṁ kho pana, bhante, saṅgāme rājā māgadho ajātasattu vedehiputto rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ parājesi. Parājito ca, bhante, rājā pasenadi kosalo sakameva rājadhāniṁ sāvatthiṁ paccuyyāsī”ti. 4 “Rājā, bhikkhave, māgadho ajātasattu vedehiputto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko; rājā ca kho, bhikkhave, pasenadi kosalo kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Ajjeva, bhikkhave, rājā pasenadi kosalo imaṁ rattiṁ dukkhaṁ seti parājito”ti. Idamavoca …pe… 5 “Jayaṁ veraṁ pasavati, dukkhaṁ seti parājito; Upasanto sukhaṁ seti, hitvā jayaparājayan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.2 1. Paṭhamavagga Purisasutta |2| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “kati nu kho, bhante, purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyā”ti? 2 “Tayo kho, mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho, mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyā”ti. Idamavoca …pe… 3 “Lobho doso ca moho ca, purisaṁ pāpacetasaṁ; Hiṁsanti attasambhūtā, tacasāraṁva samphalan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.21 3. Tatiyavagga Puggalasutta |21| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhagavā etadavoca: “cattārome, mahārāja puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Tamotamaparāyano, tamojotiparāyano, jotitamaparāyano, jotijotiparāyano. 2 Kathañca, mahārāja puggalo tamotamaparāyano hoti? Idha, mahārāja, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti, caṇḍālakule vā venakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 3 Seyyathāpi, mahārāja, puriso andhakārā vā andhakāraṁ gaccheyya, tamā vā tamaṁ 1388 --- sn3 21:3 gaccheyya, lohitamalā vā lohitamalaṁ gaccheyya. Tathūpamāhaṁ, mahārāja, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evaṁ kho, mahārāja, puggalo tamotamaparāyano hoti. 4 Kathañca, mahārāja, puggalo tamojotiparāyano hoti? Idha, mahārāja, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti, caṇḍālakule vā venakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca kho hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho, kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. So kāyena sucaritaṁ caritvā vācāya sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 5 Seyyathāpi, mahārāja, puriso pathaviyā vā pallaṅkaṁ āroheyya, pallaṅkā vā assapiṭṭhiṁ āroheyya, assapiṭṭhiyā vā hatthikkhandhaṁ āroheyya, hatthikkhandhā vā pāsādaṁ āroheyya. Tathūpamāhaṁ, mahārāja, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evaṁ kho, mahārāja, puggalo tamojotiparāyano hoti. 6 Kathañca, mahārāja, puggalo jotitamaparāyano hoti? Idha, mahārāja, ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti, khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā, aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko, paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 7 Seyyathāpi, mahārāja, puriso pāsādā vā hatthikkhandhaṁ oroheyya, hatthikkhandhā vā assapiṭṭhiṁ oroheyya, assapiṭṭhiyā vā pallaṅkaṁ oroheyya, pallaṅkā vā pathaviṁ oroheyya, pathaviyā vā andhakāraṁ paviseyya. Tathūpamāhaṁ, mahārāja, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evaṁ kho, mahārāja, puggalo jotitamaparāyano hoti. 8 Kathañca, mahārāja, puggalo jotijotiparāyano hoti? Idha, mahārāja, ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti, khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā, aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko, paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. So kāyena sucaritaṁ caritvā vācāya sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 9 Seyyathāpi, mahārāja, puriso pallaṅkā vā pallaṅkaṁ saṅkameyya, assapiṭṭhiyā vā assapiṭṭhiṁ saṅkameyya, hatthikkhandhā vā hatthikkhandhaṁ saṅkameyya, pāsādā vā pāsādaṁ saṅkameyya. Tathūpamāhaṁ, mahārāja, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evaṁ kho, mahārāja, puggalo jotijotiparāyano hoti. Ime kho, mahārāja, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Idamavoca …pe… 10 “Daliddo puriso rāja, assaddho hoti maccharī; Kadariyo pāpasaṅkappo, micchādiṭṭhi anādaro. 11 Samaṇe brāhmaṇe vāpi, aññe vāpi vanibbake; Akkosati paribhāsati, natthiko hoti rosako. 12 Dadamānaṁ nivāreti, yācamānāna bhojanaṁ; Tādiso puriso rāja, mīyamāno janādhipa; Upeti nirayaṁ ghoraṁ, tamotamaparāyano. 13 Daliddo puriso rāja, saddho hoti amaccharī; Dadāti seṭṭhasaṅkappo, abyaggamanaso naro. 14 Samaṇe brāhmaṇe vāpi, aññe vāpi vanibbake; Uṭṭhāya abhivādeti, samacariyāya sikkhati. 15 Dadamānaṁ na vāreti, yācamānāna bhojanaṁ; Tādiso puriso rāja, mīyamāno janādhipa; Upeti tidivaṁ ṭhānaṁ, tamojotiparāyano. 16 Aḍḍho ce puriso rāja, assaddho hoti maccharī; Kadariyo pāpasaṅkappo, micchādiṭṭhi anādaro. 17 Samaṇe brāhmaṇe vāpi, aññe 1389 --- sn3 21:17 vāpi vanibbake; Akkosati paribhāsati, natthiko hoti rosako. 18 Dadamānaṁ nivāreti, yācamānāna bhojanaṁ; Tādiso puriso rāja, mīyamāno janādhipa; Upeti nirayaṁ ghoraṁ, jotitamaparāyano. 19 Aḍḍho ce puriso rāja, saddho hoti amaccharī; Dadāti seṭṭhasaṅkappo, abyaggamanaso naro. 20 Samaṇe brāhmaṇe vāpi, aññe vāpi vanibbake; Uṭṭhāya abhivādeti, samacariyāya sikkhati. 21 Dadamānaṁ na vāreti, yācamānāna bhojanaṁ; Tādiso puriso rāja, mīyamāno janādhipa; Upeti tidivaṁ ṭhānaṁ, jotijotiparāyano”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.7 1. Paṭhamavagga Aḍḍakaraṇasutta |7| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, aḍḍakaraṇe nisinno passāmi khattiyamahāsālepi brāhmaṇamahāsālepi gahapatimahāsālepi aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ sampajānamusā bhāsante. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘alaṁ dāni me aḍḍakaraṇena, bhadramukho dāni aḍḍakaraṇena paññāyissatī’”ti. 2 “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Yepi te, mahārāja, khattiyamahāsālā brāhmaṇamahāsālā gahapatimahāsālā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittūpakaraṇā pahūtadhanadhaññā kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ sampajānamusā bhāsanti; tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. Idamavoca …pe… 3 “Sārattā kāmabhogesu, giddhā kāmesu mucchitā; Atisāraṁ na bujjhanti, macchā khippaṁva oḍḍitaṁ; Pacchāsaṁ kaṭukaṁ hoti, vipāko hissa pāpako”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.24 3. Tatiyavagga Issattasutta |24| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “kattha nu kho, bhante, dānaṁ dātabban”ti? “Yattha kho, mahārāja, cittaṁ pasīdatī”ti. “Kattha pana, bhante, dinnaṁ mahapphalan”ti? “Aññaṁ kho etaṁ, mahārāja, kattha dānaṁ dātabbaṁ, aññaṁ panetaṁ kattha dinnaṁ mahapphalanti? Sīlavato kho, mahārāja, dinnaṁ mahapphalaṁ, no tathā dussīle. Tena hi, mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā, te khameyya, tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha tyassa yuddhaṁ paccupaṭṭhitaṁ saṅgāmo samupabyūḷho. Atha āgaccheyya khattiyakumāro asikkhito akatahattho akatayoggo akatūpāsano bhīru chambhī utrāsī palāyī. Bhareyyāsi taṁ purisaṁ, attho ca te tādisena purisenā”ti? “Nāhaṁ, bhante, bhareyyaṁ taṁ purisaṁ, na ca me attho tādisena purisenā”ti. “Atha āgaccheyya brāhmaṇakumāro asikkhito …pe… atha āgaccheyya vessakumāro asikkhito …pe… atha āgaccheyya suddakumāro asikkhito …pe… na ca me attho tādisena purisenā”ti. 2 “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha tyassa yuddhaṁ paccupaṭṭhitaṁ saṅgāmo samupabyūḷho. Atha āgaccheyya khattiyakumāro susikkhito katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī. Bhareyyāsi taṁ purisaṁ, attho ca te tādisena purisenā”ti? “Bhareyyāhaṁ, bhante, taṁ purisaṁ, attho ca me tādisena purisenā”ti. “Atha āgaccheyya brāhmaṇakumāro …pe… atha āgaccheyya vessakumāro …pe… atha āgaccheyya suddakumāro susikkhito katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī. Bhareyyāsi taṁ purisaṁ, attho ca te tādisena purisenā”ti? “Bhareyyāhaṁ, bhante, taṁ purisaṁ, attho ca me tādisena purisenā”ti. 3 “Evameva kho, mahārāja, yasmā kasmā cepi kulā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca hoti pañcaṅgavippahīno pañcaṅgasamannāgato, tasmiṁ dinnaṁ mahapphalaṁ hoti. Katamāni pañcaṅgāni pahīnāni honti? Kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Imāni pañcaṅgāni pahīnāni honti. Katamehi pañcahaṅgehi samannāgato hoti? Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Imehi pañcahaṅgehi samannāgato hoti. Iti pañcaṅgavippahīne pañcaṅgasamannāgate dinnaṁ mahapphalan”ti. Idamavoca bhagavā …pe… satthā: 4 “Issattaṁ balavīriyañca, yasmiṁ vijjetha māṇave; Taṁ yuddhattho bhare rājā, nāsūraṁ jātipaccayā. 5 Tatheva 1390 --- sn3 24:5 khantisoraccaṁ, dhammā yasmiṁ patiṭṭhitā; Ariyavuttiṁ medhāviṁ, hīnajaccampi pūjaye. 6 Kāraye assame ramme, vāsayettha bahussute; Papañca vivane kayirā, dugge saṅkamanāni ca. 7 Annaṁ pānaṁ khādanīyaṁ, vatthasenāsanāni ca; Dadeyya ujubhūtesu, vippasannena cetasā. 8 Yathā hi megho thanayaṁ, vijjumālī satakkaku; Thalaṁ ninnañca pūreti, abhivassaṁ vasundharaṁ. 9 Tatheva saddho sutavā, abhisaṅkhacca bhojanaṁ; Vanibbake tappayati, annapānena paṇḍito. 10 Āmodamāno pakireti, detha dethāti bhāsati; Taṁ hissa gajjitaṁ hoti, devasseva pavassato; Sā puññadhārā vipulā, dātāraṁ abhivassatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.11 2. Dutiyavagga Sattajaṭilasutta |11| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito bahidvārakoṭṭhake nisinno hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 2 Tena kho pana samayena satta ca jaṭilā satta ca nigaṇṭhā satta ca acelakā satta ca ekasāṭakā satta ca paribbājakā parūḷhakacchanakhalomā khārivividhamādāya bhagavato avidūre atikkamanti. Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena te satta ca jaṭilā satta ca nigaṇṭhā satta ca acelakā satta ca ekasāṭakā satta ca paribbājakā tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ nāmaṁ sāvesi: “rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo …pe… rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo”ti. 3 Atha kho rājā pasenadi kosalo acirapakkantesu tesu sattasu ca jaṭilesu sattasu ca nigaṇṭhesu sattasu ca acelakesu sattasu ca ekasāṭakesu sattasu ca paribbājakesu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “ye te, bhante, loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā ete tesaṁ aññatarā”ti. 4 “Dujjānaṁ kho etaṁ, mahārāja, tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantena kāsikacandanaṁ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṁ dhārayantena jātarūparajataṁ sādiyantena: ‘ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṁ samāpannā’ti. 5 Saṁvāsena kho, mahārāja, sīlaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. Saṁvohārena kho, mahārāja, soceyyaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. Āpadāsu kho, mahārāja, thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. Sākacchāya, kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā”ti. 6 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitamidaṁ, bhante, bhagavatā: ‘dujjānaṁ kho etaṁ, mahārāja, tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantena kāsikacandanaṁ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṁ dhārayantena jātarūparajataṁ sādiyantena: “ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṁ samāpannā”ti. Saṁvāsena kho, mahārāja, sīlaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. Saṁvohārena kho, mahārāja, soceyyaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. Āpadāsu kho, mahārāja, thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. Sākacchāya kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti. 7 Ete, bhante, mama purisā carā ocarakā janapadaṁ ocaritvā āgacchanti. Tehi paṭhamaṁ ociṇṇaṁ ahaṁ pacchā osāpayissāmi. Idāni te, bhante, taṁ rajojallaṁ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappitakesamassū odātavatthā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricāressantī”ti. 8 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi: 9 “Na vaṇṇarūpena naro sujāno, Na vissase 1391 --- sn3 11:9 ittaradassanena; Susaññatānañhi viyañjanena, Asaññatā lokamimaṁ caranti. 10 Patirūpako mattikākuṇḍalova, Lohaḍḍhamāsova suvaṇṇachanno; Caranti loke parivārachannā, Anto asuddhā bahi sobhamānā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.15 2. Dutiyavagga Dutiyasaṅgāmasutta |15| Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ abbhuyyāsi yena kāsi. Assosi kho rājā pasenadi kosalo: “rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhuyyāto yena kāsī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ paccuyyāsi yena kāsi. Atha kho rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṁ. Tasmiṁ kho pana saṅgāme rājā pasenadi kosalo rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ parājesi, jīvaggāhañca naṁ aggahesi. Atha kho rañño pasenadissa kosalassa etadahosi: “kiñcāpi kho myāyaṁ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto adubbhantassa dubbhati, atha ca pana me bhāgineyyo hoti. Yannūnāhaṁ rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ rathakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā jīvantameva naṁ osajjeyyan”ti. 2 Atha kho rājā pasenadi kosalo rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ rathakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā jīvantameva naṁ osajji. 3 Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 4 “Idha, bhante, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ abbhuyyāsi yena kāsi. Assosi kho, bhante, rājā pasenadi kosalo: ‘rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhuyyāto yena kāsī’ti. Atha kho, bhante, rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ paccuyyāsi yena kāsi. Atha kho, bhante, rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṁ. Tasmiṁ kho pana, bhante, saṅgāme rājā pasenadi kosalo rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ parājesi, jīvaggāhañca naṁ aggahesi. Atha kho, bhante, rañño pasenadissa kosalassa etadahosi: ‘kiñcāpi kho myāyaṁ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto adubbhantassa dubbhati, atha ca pana me bhāgineyyo hoti. Yannūnāhaṁ rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ assakāyaṁ sabbaṁ rathakāyaṁ sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā jīvantameva naṁ osajjeyyan’”ti. 5 “Atha kho, bhante, rājā pasenadi kosalo rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ rathakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā jīvantameva naṁ osajjī”ti. 6 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi: 7 “Vilumpateva puriso, yāvassa upakappati; Yadā caññe vilumpanti, so vilutto viluppati. 8 Ṭhānañhi maññati bālo, yāva pāpaṁ na paccati; Yadā ca paccati pāpaṁ, atha dukkhaṁ nigacchati. 9 Hantā labhati hantāraṁ, jetāraṁ labhate jayaṁ; Akkosako ca akkosaṁ, rosetārañca rosako; Atha kammavivaṭṭena, so vilutto viluppatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.8 1. Paṭhamavagga Mallikāsutta |8| Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo mallikāya deviyā saddhiṁ uparipāsādavaragato hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo mallikaṁ deviṁ etadavoca: “atthi nu kho te, mallike, kocañño attanā piyataro”ti? “Natthi kho me, mahārāja, kocañño attanā piyataro. Tuyhaṁ pana, mahārāja, atthañño koci attanā piyataro”ti? “Mayhampi kho, mallike, natthañño koci attanā piyataro”ti. 2 Atha kho rājā pasenadi kosalo pāsādā orohitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi 1392 --- sn3 8:2 kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, mallikāya deviyā saddhiṁ uparipāsādavaragato mallikaṁ deviṁ etadavocaṁ: ‘atthi nu kho te, mallike, kocañño attanā piyataro’ti? Evaṁ vutte, bhante, mallikā devī maṁ etadavoca: ‘natthi kho me, mahārāja, kocañño attanā piyataro. Tuyhaṁ pana, mahārāja, atthañño koci attanā piyataro’ti? Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, mallikaṁ deviṁ etadavocaṁ: ‘mayhampi kho, mallike, natthañño koci attanā piyataro’”ti. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 4 “Sabbā disā anuparigamma cetasā, Nevajjhagā piyataramattanā kvaci; Evaṁ piyo puthu attā paresaṁ, Tasmā na hiṁse paramattakāmo”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.20 2. Dutiyavagga Dutiyaaputtakasutta |20| Atha kho rājā pasenadi kosalo divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, mahārāja, āgacchasi divā divassā”ti? 2 “Idha, bhante, sāvatthiyaṁ seṭṭhi gahapati kālaṅkato. Tamahaṁ aputtakaṁ sāpateyyaṁ rājantepuraṁ atiharitvā āgacchāmi. Sataṁ, bhante, satasahassāni hiraññasseva, ko pana vādo rūpiyassa. Tassa kho pana, bhante, seṭṭhissa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi—kaṇājakaṁ bhuñjati bilaṅgadutiyaṁ. Evarūpo vatthabhogo ahosi—sāṇaṁ dhāreti tipakkhavasanaṁ. Evarūpo yānabhogo ahosi—jajjararathakena yāti paṇṇachattakena dhāriyamānenā”ti. 3 “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Bhūtapubbaṁ so, mahārāja, seṭṭhi gahapati taggarasikhiṁ nāma paccekasambuddhaṁ piṇḍapātena paṭipādesi. ‘Detha samaṇassa piṇḍan’ti vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Datvā ca pana pacchā vippaṭisārī ahosi: ‘varametaṁ piṇḍapātaṁ dāsā vā kammakarā vā bhuñjeyyun’ti. Bhātu ca pana ekaputtakaṁ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi. 4 Yaṁ kho so, mahārāja, seṭṭhi gahapati taggarasikhiṁ paccekasambuddhaṁ piṇḍapātena paṭipādesi, tassa kammassa vipākena sattakkhattuṁ sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajji. Tasseva kammassa vipākāvasesena imissāyeva sāvatthiyā sattakkhattuṁ seṭṭhittaṁ kāresi. Yaṁ kho so, mahārāja, seṭṭhi gahapati datvā pacchā vippaṭisārī ahosi: ‘varametaṁ piṇḍapātaṁ dāsā vā kammakarā vā bhuñjeyyun’ti, tassa kammassa vipākena nāssuḷārāya bhattabhogāya cittaṁ namati, nāssuḷārāya vatthabhogāya cittaṁ namati, nāssuḷārāya yānabhogāya cittaṁ namati, nāssuḷārānaṁ pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ bhogāya cittaṁ namati. Yaṁ kho so, mahārāja, seṭṭhi gahapati bhātu ca pana ekaputtakaṁ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi, tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccittha. Tasseva kammassa vipākāvasesena idaṁ sattamaṁ aputtakaṁ sāpateyyaṁ rājakosaṁ paveseti. Tassa kho, mahārāja, seṭṭhissa gahapatissa purāṇañca puññaṁ parikkhīṇaṁ, navañca puññaṁ anupacitaṁ. Ajja pana, mahārāja, seṭṭhi gahapati mahāroruve niraye paccatī”ti. “Evaṁ, bhante, seṭṭhi gahapati mahāroruvaṁ nirayaṁ upapanno”ti. “Evaṁ, mahārāja, seṭṭhi gahapati mahāroruvaṁ nirayaṁ upapanno”ti. Idamavoca …pe…. 5 “Dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ, Pariggahaṁ vāpi yadatthi kiñci; Dāsā kammakarā pessā, Ye cassa anujīvino. 6 Sabbaṁ nādāya gantabbaṁ, sabbaṁ nikkhippagāminaṁ; Yañca karoti kāyena, vācāya uda cetasā. 7 Tañhi tassa sakaṁ hoti, taṁva ādāya gacchati; Taṁvassa anugaṁ hoti, chāyāva anapāyinī. 8 Tasmā kareyya kalyāṇaṁ, nicayaṁ samparāyikaṁ; Puññāni paralokasmiṁ, patiṭṭhā honti pāṇinan”ti. Dutiyo vaggo. 9 Tassuddānaṁ Jaṭilā pañca rājāno, Doṇapākakurena ca; Saṅgāmena dve vuttāni, Mallikā dve appamādena ca; Aputtakena dve vuttā, Vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 3.3 1. Paṭhamavagga Jarāmaraṇasutta |3| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “atthi nu kho, bhante, jātassa aññatra jarāmaraṇā”ti? “Natthi kho, mahārāja, jātassa aññatra jarāmaraṇā. Yepi te, mahārāja, khattiyamahāsālā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittūpakaraṇā pahūtadhanadhaññā, tesampi jātānaṁ natthi aññatra jarāmaraṇā. Yepi te, mahārāja, brāhmaṇamahāsālā …pe… gahapatimahāsālā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā 1393 --- sn3 3:1 pahūtavittūpakaraṇā pahūtadhanadhaññā, tesampi jātānaṁ natthi aññatra jarāmaraṇā. Yepi te, mahārāja, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesampāyaṁ kāyo bhedanadhammo nikkhepanadhammo”ti. Idamavoca …pe… 2 “Jīranti ve rājarathā sucittā, Atho sarīrampi jaraṁ upeti; Satañca dhammo na jaraṁ upeti, Santo have sabbhi pavedayantī”ti. sn20 0 Saṁyutta Nikāya 20.10 1. Opammavagga Biḷārasutta |10| Sāvatthiyaṁ viharati. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ativelaṁ kulesu cārittaṁ āpajjati. Tamenaṁ bhikkhū evamāhaṁsu: “māyasmā ativelaṁ kulesu cārittaṁ āpajjī”ti. So bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno na viramati. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, aññataro bhikkhu ativelaṁ kulesu cārittaṁ āpajjati. Tamenaṁ bhikkhū evamāhaṁsu: ‘māyasmā ativelaṁ kulesu cārittaṁ āpajjī’ti. So bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno na viramatī”ti. 2 “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, biḷāro sandhisamalasaṅkaṭīre ṭhito ahosi mudumūsiṁ maggayamāno: ‘yadāyaṁ mudumūsi gocarāya pakkamissati, tattheva naṁ gahetvā khādissāmī’ti. Atha kho so, bhikkhave, mudumūsi gocarāya pakkāmi. Tamenaṁ biḷāro gahetvā sahasā saṅkhāditvā ajjhohari. Tassa so mudumūsi antampi khādi, antaguṇampi khādi. So tatonidānaṁ maraṇampi nigacchi maraṇamattampi dukkhaṁ. 3 Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena, anupaṭṭhitāya satiyā, asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsena cittena maraṇaṁ vā nigacchati maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Maraṇañhetaṁ, bhikkhave, ariyassa vinaye yo sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Maraṇamattañhetaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ yadidaṁ aññataraṁ saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjati. Yathārūpāya āpattiyā vuṭṭhānaṁ paññāyati. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘rakkhiteneva kāyena rakkhitāya vācāya rakkhitena cittena, upaṭṭhitāya satiyā, saṁvutehi indriyehi gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 20.4 1. Opammavagga Okkhāsutta |4| Sāvatthiyaṁ viharati. “Yo, bhikkhave, pubbaṇhasamayaṁ okkhāsataṁ dānaṁ dadeyya, yo majjhanhikasamayaṁ okkhāsataṁ dānaṁ dadeyya, yo sāyanhasamayaṁ okkhāsataṁ dānaṁ dadeyya, yo vā pubbaṇhasamayaṁ antamaso gadduhanamattampi mettacittaṁ bhāveyya, yo vā majjhanhikasamayaṁ antamaso gadduhanamattampi mettacittaṁ bhāveyya, yo vā sāyanhasamayaṁ antamaso gadduhanamattampi mettacittaṁ bhāveyya, idaṁ tato mahapphalataraṁ. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘mettā no cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 20.11 1. Opammavagga Siṅgālasutta |11| Sāvatthiyaṁ viharati. “Assuttha no tumhe, bhikkhave, rattiyā paccūsasamayaṁ jarasiṅgālassa vassamānassā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Eso kho, bhikkhave, jarasiṅgālo ukkaṇḍakena nāma rogajātena phuṭṭho. So yena yena icchati tena tena gacchati; yattha yattha icchati tattha tattha tiṭṭhati; yattha yattha icchati tattha tattha nisīdati; yattha yattha icchati tattha tattha nipajjati; sītakopi naṁ vāto upavāyati. Sādhu khvassa, bhikkhave, yaṁ idhekacco sakyaputtiyapaṭiñño evarūpampi attabhāvapaṭilābhaṁ paṭisaṁvediyetha. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘appamattā viharissāmā’ti. Evañhi vo, 1394 --- sn20 11:1 bhikkhave, sikkhitabban”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 20.1 1. Opammavagga Kūṭasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā …pe… etadavoca: “seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭasamosaraṇā kūṭasamugghātā sabbā tā samugghātaṁ gacchanti; evameva kho, bhikkhave, ye keci akusalā dhammā sabbe te avijjāmūlakā avijjāsamosaraṇā avijjāsamugghātā, sabbe te samugghātaṁ gacchanti. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘appamattā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 20.5 1. Opammavagga Sattisutta |5| Sāvatthiyaṁ viharati. “Seyyathāpi, bhikkhave, satti tiṇhaphalā. Atha puriso āgaccheyya: ‘ahaṁ imaṁ sattiṁ tiṇhaphalaṁ pāṇinā vā muṭṭhinā vā paṭileṇissāmi paṭikoṭṭissāmi paṭivaṭṭessāmī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, bhabbo nu kho so puriso amuṁ sattiṁ tiṇhaphalaṁ pāṇinā vā muṭṭhinā vā paṭileṇetuṁ paṭikoṭṭetuṁ paṭivaṭṭetun”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Asu hi, bhante, satti tiṇhaphalā na sukarā pāṇinā vā muṭṭhinā vā paṭileṇetuṁ paṭikoṭṭetuṁ paṭivaṭṭetuṁ. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. 2 “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno mettācetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, tassa ce amanusso cittaṁ khipitabbaṁ maññeyya; atha kho sveva amanusso kilamathassa vighātassa bhāgī assa. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘mettā no cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 20.12 1. Opammavagga Dutiyasiṅgālasutta |12| Sāvatthiyaṁ viharati. “Assuttha no tumhe, bhikkhave, rattiyā paccūsasamayaṁ jarasiṅgālassa vassamānassā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Siyā kho, bhikkhave, tasmiṁ jarasiṅgāle yā kāci kataññutā kataveditā, na tveva idhekacce sakyaputtiyapaṭiññe siyā yā kāci kataññutā kataveditā. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘kataññuno bhavissāma katavedino; na ca no amhesu appakampi kataṁ nassissatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dvādasamaṁ. Opammavaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Kūṭaṁ nakhasikhaṁ kulaṁ, okkhā satti dhanuggaho; Āṇi kaliṅgaro nāgo, biḷāro dve siṅgālakāti. Opammasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 20.2 1. Opammavagga Nakhasikhasutta |2| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho bhagavā parittaṁ nakhasikhāyaṁ paṁsuṁ āropetvā bhikkhū āmantesi: “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yo cāyaṁ mayā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito yā cāyaṁ mahāpathavī”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ yadidaṁ mahāpathavī. Appamattakoyaṁ bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito. Saṅkhampi na upeti upanidhimpi na upeti kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṁ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito”ti. “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussesu paccājāyanti; atha kho eteyeva bahutarā sattā ye aññatra manussehi paccājāyanti. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘appamattā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 20.9 1. Opammavagga Nāgasutta |9| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro navo bhikkhu ativelaṁ kulāni upasaṅkamati. Tamenaṁ bhikkhū evamāhaṁsu: “māyasmā ativelaṁ kulāni upasaṅkamī”ti. So bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno evamāha: “ime hi nāma therā bhikkhū kulāni upasaṅkamitabbaṁ maññissanti, kimaṅgaṁ panāhan”ti? 2 Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, aññataro navo bhikkhu ativelaṁ kulāni upasaṅkamati. Tamenaṁ bhikkhū evamāhaṁsu: ‘māyasmā ativelaṁ kulāni upasaṅkamī’ti. So bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno evamāha: ‘ime hi nāma therā bhikkhū kulāni upasaṅkamitabbaṁ maññissanti, kimaṅgaṁ panāhan’”ti. 3 “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, araññāyatane 1395 --- sn20 9:3 mahāsarasī. Taṁ nāgā upanissāya viharanti. Te taṁ sarasiṁ ogāhetvā soṇḍāya bhisamuḷālaṁ abbuhetvā suvikkhālitaṁ vikkhāletvā akaddamaṁ saṅkhāditvā ajjhoharanti. Tesaṁ taṁ vaṇṇāya ceva hoti balāya ca, na ca tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchanti maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Tesaṁyeva kho pana, bhikkhave, mahānāgānaṁ anusikkhamānā taruṇā bhiṅkacchāpā taṁ sarasiṁ ogāhetvā soṇḍāya bhisamuḷālaṁ abbuhetvā na suvikkhālitaṁ vikkhāletvā sakaddamaṁ asaṅkhāditvā ajjhoharanti. Tesaṁ taṁ neva vaṇṇāya hoti na balāya. Tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchanti maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. 4 Evameva kho, bhikkhave, idha therā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisanti. Te tattha dhammaṁ bhāsanti. Tesaṁ gihī pasannākāraṁ karonti. Te taṁ lābhaṁ agadhitā amucchitā anajjhopannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti. Tesaṁ taṁ vaṇṇāya ceva hoti balāya ca, na ca tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchanti maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Tesaṁyeva kho pana, bhikkhave, therānaṁ bhikkhūnaṁ anusikkhamānā navā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisanti. Te tattha dhammaṁ bhāsanti. Tesaṁ gihī pasannākāraṁ karonti. Te taṁ lābhaṁ gadhitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti. Tesaṁ taṁ neva vaṇṇāya hoti na balāya, te tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchanti maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘agadhitā amucchitā anajjhopannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā taṁ lābhaṁ paribhuñjissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 20.6 1. Opammavagga Dhanuggahasutta |6| Sāvatthiyaṁ viharati. “Seyyathāpi, bhikkhave, cattāro daḷhadhammā dhanuggahā susikkhitā katahatthā katūpāsanā catuddisā ṭhitā assu. Atha puriso āgaccheyya: ‘ahaṁ imesaṁ catunnaṁ daḷhadhammānaṁ dhanuggahānaṁ susikkhitānaṁ katahatthānaṁ katūpāsanānaṁ catuddisā kaṇḍe khitte appatiṭṭhite pathaviyaṁ gahetvā āharissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, ‘javano puriso paramena javena samannāgato’ti alaṁvacanāyā”ti? 2 “Ekassa cepi, bhante, daḷhadhammassa dhanuggahassa susikkhitassa katahatthassa katūpāsanassa kaṇḍaṁ khittaṁ appatiṭṭhitaṁ pathaviyaṁ gahetvā āhareyya: ‘javano puriso paramena javena samannāgato’ti alaṁvacanāya, ko pana vādo catunnaṁ daḷhadhammānaṁ dhanuggahānaṁ susikkhitānaṁ katahatthānaṁ katūpāsanānan”ti? 3 “Yathā ca, bhikkhave, tassa purisassa javo, yathā ca candimasūriyānaṁ javo, tato sīghataro. Yathā ca, bhikkhave, tassa purisassa javo yathā ca candimasūriyānaṁ javo yathā ca yā devatā candimasūriyānaṁ purato dhāvanti tāsaṁ devatānaṁ javo, (…) tato sīghataraṁ āyusaṅkhārā khīyanti. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘appamattā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 20.3 1. Opammavagga Kulasutta |3| Sāvatthiyaṁ viharati. “Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici kulāni bahutthikāni appapurisāni tāni suppadhaṁsiyāni honti corehi kumbhatthenakehi; evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno mettācetovimutti abhāvitā abahulīkatā so suppadhaṁsiyo hoti amanussehi. Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici kulāni appitthikāni bahupurisāni tāni duppadhaṁsiyāni honti corehi kumbhatthenakehi; evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno mettācetovimutti bhāvitā bahulīkatā so duppadhaṁsiyo hoti amanussehi. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘mettā no cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 20.8 1. Opammavagga Kaliṅgarasutta |8| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Kaliṅgarūpadhānā, bhikkhave, etarahi licchavī viharanti appamattā ātāpino upāsanasmiṁ. Tesaṁ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto na labhati otāraṁ na labhati ārammaṇaṁ. Bhavissanti, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ licchavī sukhumālā mudutalunahatthapādā te mudukāsu seyyāsu tūlabibbohanāsu 1396 --- sn20 8:2 yāvasūriyuggamanā seyyaṁ kappissanti. Tesaṁ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto lacchati otāraṁ lacchati ārammaṇaṁ. 3 Kaliṅgarūpadhānā, bhikkhave, etarahi bhikkhū viharanti appamattā ātāpino padhānasmiṁ. Tesaṁ māro pāpimā na labhati otāraṁ na labhati ārammaṇaṁ. Bhavissanti, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ bhikkhū sukhumā mudutalunahatthapādā. Te mudukāsu seyyāsu tūlabibbohanāsu yāvasūriyuggamanā seyyaṁ kappissanti. Tesaṁ māro pāpimā lacchati otāraṁ lacchati ārammaṇaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘kaliṅgarūpadhānā viharissāma appamattā ātāpino padhānasmin’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 20.7 1. Opammavagga Āṇisutta |7| Sāvatthiyaṁ viharati. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, dasārahānaṁ ānako nāma mudiṅgo ahosi. Tassa dasārahā ānake ghaṭite aññaṁ āṇiṁ odahiṁsu. Ahu kho so, bhikkhave, samayo yaṁ ānakassa mudiṅgassa porāṇaṁ pokkharaphalakaṁ antaradhāyi. Āṇisaṅghāṭova avasissi. Evameva kho, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṁ, ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatappaṭisaṁyuttā, tesu bhaññamānesu na sussūsissanti na sotaṁ odahissanti na aññā cittaṁ upaṭṭhāpessanti na ca te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññissanti. 2 Ye pana te suttantā kavikatā kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā, tesu bhaññamānesu sussūsissanti, sotaṁ odahissanti, aññā cittaṁ upaṭṭhāpessanti, te ca dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññissanti. Evametesaṁ, bhikkhave, suttantānaṁ tathāgatabhāsitānaṁ gambhīrānaṁ gambhīratthānaṁ lokuttarānaṁ suññatappaṭisaṁyuttānaṁ antaradhānaṁ bhavissati. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatappaṭisaṁyuttā, tesu bhaññamānesu sussūsissāma, sotaṁ odahissāma, aññā cittaṁ upaṭṭhāpessāma, te ca dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Sattamaṁ. sn27 0 Saṁyutta Nikāya 27.9 1. Kilesavagga Dhātusutta |9| Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, pathavīdhātuyā chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo āpodhātuyā … yo tejodhātuyā … yo vāyodhātuyā … yo ākāsadhātuyā … yo viññāṇadhātuyā chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno imesu chasu ṭhānesu cetaso upakkileso pahīno hoti, nekkhammaninnañcassa cittaṁ hoti. Nekkhammaparibhāvitaṁ cittaṁ kammaniyaṁ khāyati, abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 27.2 1. Kilesavagga Rūpasutta |2| Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, rūpesu chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo saddesu … yo gandhesu … yo rasesu … yo phoṭṭhabbesu … yo dhammesu chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno imesu chasu ṭhānesu cetaso upakkileso pahīno hoti, nekkhammaninnañcassa cittaṁ hoti. Nekkhammaparibhāvitaṁ cittaṁ kammaniyaṁ khāyati, abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 27.10 1. Kilesavagga Khandhasutta |10| Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, rūpasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso …pe… yo viññāṇasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno imesu pañcasu ṭhānesu cetaso upakkileso pahīno hoti, nekkhammaninnañcassa cittaṁ hoti. Nekkhammaparibhāvitaṁ cittaṁ kammaniyaṁ khāyati, abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Dasamaṁ. Kilesavaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Cakkhu rūpañca viññāṇaṁ, phasso ca vedanāya ca; Saññā ca cetanā taṇhā, dhātu khandhena te dasāti. Kilesasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 27.6 1. Kilesavagga Saññāsutta |6| Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, rūpasaññāya chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo saddasaññāya … yo gandhasaññāya … yo rasasaññāya … yo phoṭṭhabbasaññāya … yo dhammasaññāya chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno …pe… abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 27.8 1. Kilesavagga Taṇhāsutta |8| Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, rūpataṇhāya chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo saddataṇhāya … yo gandhataṇhāya … yo rasataṇhāya … yo 1397 --- sn27 8:1 phoṭṭhabbataṇhāya … yo dhammataṇhāya chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno …pe… abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 27.3 1. Kilesavagga Viññāṇasutta |3| Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, cakkhuviññāṇasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo sotaviññāṇasmiṁ … yo ghānaviññāṇasmiṁ … yo jivhāviññāṇasmiṁ … yo kāyaviññāṇasmiṁ … yo manoviññāṇasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno imesu chasu ṭhānesu cetaso upakkileso pahīno hoti, nekkhammaninnañcassa cittaṁ hoti. Nekkhammaparibhāvitaṁ cittaṁ kammaniyaṁ khāyati, abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 27.7 1. Kilesavagga Sañcetanāsutta |7| Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, rūpasañcetanāya chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo saddasañcetanāya … yo gandhasañcetanāya … yo rasasañcetanāya … yo phoṭṭhabbasañcetanāya … yo dhammasañcetanāya chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno …pe… abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 27.4 1. Kilesavagga Samphassasutta |4| Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, cakkhusamphassasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo sotasamphassasmiṁ … yo ghānasamphassasmiṁ … yo jivhāsamphassasmiṁ … yo kāyasamphassasmiṁ … yo manosamphassasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno …pe… abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 27.1 1. Kilesavagga Cakkhusutta |1| Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, cakkhusmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo sotasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo ghānasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo jivhāya chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo kāyasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo manasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno imesu chasu ṭhānesu cetaso upakkileso pahīno hoti, nekkhammaninnañcassa cittaṁ hoti. Nekkhammaparibhāvitaṁ cittaṁ kammaniyaṁ khāyati, abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 27.5 1. Kilesavagga Samphassajasutta |5| Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, cakkhusamphassajāya vedanāya chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo sotasamphassajāya vedanāya … yo ghānasamphassajāya vedanāya … yo jivhāsamphassajāya vedanāya … yo kāyasamphassajāya vedanāya … yo manosamphassajāya vedanāya chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno …pe… abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Pañcamaṁ. sn18 0 Saṁyutta Nikāya 18.1 1. Paṭhamavagga Cakkhusutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 2 “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, cakkhuṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 3 “Sotaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe…. “Ghānaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” … “Jivhā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “Kāyo nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante” … “Mano nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 4 “Evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… sotasmimpi nibbindati … ghānasmimpi nibbindati … jivhāyapi nibbindati … kāyasmimpi nibbindati … manasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati; virāgā 1398 --- sn18 1:4 vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. (Etena peyyālena dasa suttantā kātabbā.) Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 18.5 1. Paṭhamavagga Vedanāsutta |5| Sāvatthiyaṁ viharati. “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, cakkhusamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “sotasamphassajā vedanā …pe… ghānasamphassajā vedanā … jivhāsamphassajā vedanā … kāyasamphassajā vedanā … manosamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusamphassajāya vedanāyapi nibbindati …pe… sota … ghāna … jivhā … kāya … manosamphassajāya vedanāyapi nibbindati …pe… pajānātī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 18.22 2. Dutiyavagga Apagatasutta |22| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṁ etadavoca: “kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiṁ ca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhā samatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti? “Yaṁ kiñci, rāhula, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. 2 Yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. Evaṁ kho, rāhula, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhā samatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti. Dvādasamaṁ. Dutiyo vaggo. 3 Tassuddānaṁ Cakkhu rūpañca viññāṇaṁ, Samphasso vedanāya ca; Saññā sañcetanā taṇhā, Dhātu khandhena te dasa; Anusayaṁ apagatañceva, Vaggo tena pavuccatīti. Rāhulasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 18.4 1. Paṭhamavagga Samphassasutta |4| Sāvatthiyaṁ viharati. “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante” … “sotasamphasso …pe… ghānasamphasso … jivhāsamphasso … kāyasamphasso … manosamphasso nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante” … “evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusamphassasmimpi nibbindati …pe… sotasamphassasmimpi nibbindati … ghānasamphassasmimpi nibbindati … jivhāsamphassasmimpi nibbindati … kāyasamphassasmimpi nibbindati … manosamphassasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati …pe… pajānātī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 18.12–20 2. Dutiyavagga Rūpādisuttanavaka |12-20| Sāvatthiyaṁ viharati. “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, rūpā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” …pe… saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā …. 2 “Cakkhuviññāṇaṁ …pe… sotaviññāṇaṁ … ghānaviññāṇaṁ … jivhāviññāṇaṁ … kāyaviññāṇaṁ … manoviññāṇaṁ …. 3 Cakkhusamphasso …pe… sotasamphasso … ghānasamphasso … jivhāsamphasso … kāyasamphasso … manosamphasso …. 4 Cakkhusamphassajā vedanā …pe… sotasamphassajā vedanā … ghānasamphassajā vedanā … jivhāsamphassajā vedanā … kāyasamphassajā vedanā … manosamphassajā vedanā …. 5 Rūpasaññā …pe… saddasaññā … gandhasaññā … rasasaññā … phoṭṭhabbasaññā … dhammasaññā …. 6 Rūpasañcetanā …pe… saddasañcetanā … gandhasañcetanā … rasasañcetanā … phoṭṭhabbasañcetanā … dhammasañcetanā …. 7 Rūpataṇhā …pe… saddataṇhā … gandhataṇhā … rasataṇhā … phoṭṭhabbataṇhā … dhammataṇhā …. 8 Pathavīdhātu …pe… āpodhātu … tejodhātu … vāyodhātu … ākāsadhātu … viññāṇadhātu …. 9 Rūpaṁ …pe… vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? Aniccaṁ, bhante …pe… “evaṁ passaṁ rāhula …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 18.8 1. Paṭhamavagga Taṇhāsutta |8| Sāvatthiyaṁ viharati. “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, rūpataṇhā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “saddataṇhā …pe… gandhataṇhā … rasataṇhā … 1399 --- sn18 8:1 phoṭṭhabbataṇhā … dhammataṇhā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako rūpataṇhāyapi nibbindati …pe… saddataṇhāyapi nibbindati … gandhataṇhāyapi nibbindati … rasataṇhāyapi nibbindati … phoṭṭhabbataṇhāyapi nibbindati … dhammataṇhāyapi nibbindati …pe… pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 18.3 1. Paṭhamavagga Viññāṇasutta |3| Sāvatthiyaṁ viharati. “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, cakkhuviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” … “sotaviññāṇaṁ …pe… ghānaviññāṇaṁ … jivhāviññāṇaṁ … kāyaviññāṇaṁ … manoviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” … “evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhuviññāṇasmimpi nibbindati …pe… sotaviññāṇasmimpi nibbindati … ghānaviññāṇasmimpi nibbindati … jivhāviññāṇasmimpi nibbindati … kāyaviññāṇasmimpi nibbindati … manoviññāṇasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati …pe… pajānātī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 18.21 2. Dutiyavagga Anusayasutta |21| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṁ etadavoca: “kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti? “Yaṁ kiñci, rāhula, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Evaṁ kho, rāhula, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 18.7 1. Paṭhamavagga Sañcetanāsutta |7| Sāvatthiyaṁ viharati. “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, rūpasañcetanā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “saddasañcetanā …pe… gandhasañcetanā … rasasañcetanā … phoṭṭhabbasañcetanā … dhammasañcetanā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako rūpasañcetanāyapi nibbindati …pe… saddasañcetanāyapi nibbindati … gandhasañcetanāyapi nibbindati … rasasañcetanāyapi nibbindati … phoṭṭhabbasañcetanāyapi nibbindati … dhammasañcetanāyapi nibbindati …pe… pajānātī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 18.10 1. Paṭhamavagga Khandhasutta |10| Sāvatthiyaṁ viharati. “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” … “vedanā …pe… saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” … “evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati …pe… vedanāyapi nibbindati … saññāyapi nibbindati … saṅkhāresupi nibbindati … viññāṇasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Dasamaṁ. Paṭhamo vaggo. 2 Tassuddānaṁ Cakkhu rūpañca viññāṇaṁ, samphasso vedanāya ca; Saññā sañcetanā taṇhā, dhātu khandhena te dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 18.9 1. Paṭhamavagga Dhātusutta |9| Sāvatthiyaṁ viharati. “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, pathavīdhātu niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “āpodhātu …pe… tejodhātu … vāyodhātu … ākāsadhātu … viññāṇadhātu niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako pathavīdhātuyāpi nibbindati …pe… āpodhātuyāpi nibbindati … tejodhātuyāpi nibbindati … vāyodhātuyāpi nibbindati … ākāsadhātuyāpi nibbindati … viññāṇadhātuyāpi nibbindati …pe… pajānātī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 18.2 1. Paṭhamavagga Rūpasutta |2| Sāvatthiyaṁ viharati. “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, rūpā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” …pe… saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati … saddesupi nibbindati … gandhesupi nibbindati … rasesupi nibbindati … phoṭṭhabbesupi nibbindati … dhammesupi nibbindati; nibbindaṁ 1400 --- sn18 2:1 virajjati …pe… pajānātī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 18.6 1. Paṭhamavagga Saññāsutta |6| Sāvatthiyaṁ viharati. “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, rūpasaññā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “saddasaññā …pe… gandhasaññā … rasasaññā … phoṭṭhabbasaññā … dhammasaññā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” … “evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako rūpasaññāyapi nibbindati …pe… saddasaññāyapi nibbindati … gandhasaññāyapi nibbindati … rasasaññāyapi nibbindati … phoṭṭhabbasaññāyapi nibbindati … dhammasaññāyapi nibbindati …pe… pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 18.11 2. Dutiyavagga Cakkhusutta |11| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rāhulaṁ bhagavā etadavoca: “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, cakkhuṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sotaṁ …pe… ghānaṁ … jivhā … kāyo … mano nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… sotasmimpi nibbindati … ghānasmimpi nibbindati … jivhāyapi nibbindati … kāyasmimpi nibbindati … manasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. (Etena peyyālena dasa suttantā kātabbā.) Paṭhamaṁ. sn11 0 Saṁyutta Nikāya 11.17 2. Dutiyavagga Buddhavandanāsutta |17| Sāvatthiyaṁ jetavane. Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho sakko ca devānamindo brahmā ca sahampati yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ nissāya aṭṭhaṁsu. Atha kho sakko devānamindo bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, Pannabhāra anaṇa vicara loke; Cittañca te suvimuttaṁ, Cando yathā pannarasāya rattin”ti. 3 “Na kho, devānaminda, tathāgatā evaṁ vanditabbā. Evañca kho, devānaminda, tathāgatā vanditabbā: 4 ‘Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, Satthavāha anaṇa vicara loke; Desassu bhagavā dhammaṁ, Aññātāro bhavissantī’”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.7 1. Paṭhamavagga Nadubbhiyasutta |7| Sāvatthiyaṁ. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sakkassa devānamindassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘yopi me assa supaccatthiko tassapāhaṁ na dubbheyyan’ti. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo sakkassa devānamindassa cetasā cetoparivitakkamaññāya yena sakko devānamindo tenupasaṅkami. Addasā kho, bhikkhave, sakko devānamindo vepacittiṁ asurindaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna vepacittiṁ asurindaṁ etadavoca: ‘tiṭṭha, vepacitti, gahitosī’ti. 2 ‘Yadeva te, mārisa, pubbe cittaṁ, tadeva tvaṁ mā pajahāsī’ti. 3 ‘Sapassu ca me, vepacitti, adubbhāyā’ti. 4 ‘Yaṁ musā bhaṇato pāpaṁ, Yaṁ pāpaṁ ariyūpavādino; Mittadduno ca yaṁ pāpaṁ, Yaṁ pāpaṁ akataññuno; Tameva pāpaṁ phusatu, Yo te dubbhe sujampatī’”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.22 3. Tatiyavagga Dubbaṇṇiyasutta |22| Sāvatthiyaṁ jetavane. Tatra kho …pe… etadavoca: “bhūtapubbaṁ, bhikkhave, aññataro yakkho dubbaṇṇo okoṭimako sakkassa devānamindassa āsane nisinno ahosi. Tatra sudaṁ, bhikkhave, devā tāvatiṁsā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Ayaṁ yakkho dubbaṇṇo okoṭimako sakkassa devānamindassa āsane nisinno’ti. Yathā yathā kho, bhikkhave, devā tāvatiṁsā ujjhāyanti 1401 --- sn11 22:1 khiyyanti vipācenti tathā tathā so yakkho abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro ca. 2 Atha kho, bhikkhave, devā tāvatiṁsā yena sakko devānamindo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sakkaṁ devānamindaṁ etadavocuṁ: ‘idha te, mārisa, aññataro yakkho dubbaṇṇo okoṭimako sakkassa devānamindassa āsane nisinno. Tatra sudaṁ, mārisa, devā tāvatiṁsā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Ayaṁ yakkho dubbaṇṇo okoṭimako sakkassa devānamindassa āsane nisinno”ti. Yathā yathā kho, mārisa, devā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti tathā tathā so yakkho abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro cāti. So hi nūna, mārisa, kodhabhakkho yakkho bhavissatī’ti. 3 Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo yena so kodhabhakkho yakkho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena so kodhabhakkho yakkho tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ nāmaṁ sāveti: ‘sakkohaṁ, mārisa, devānamindo, sakkohaṁ, mārisa, devānamindo’ti. Yathā yathā kho, bhikkhave, sakko devānamindo nāmaṁ sāvesi tathā tathā so yakkho dubbaṇṇataro ceva ahosi okoṭimakataro ca. Dubbaṇṇataro ceva hutvā okoṭimakataro ca tatthevantaradhāyīti. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo sake āsane nisīditvā deve tāvatiṁse anunayamāno tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi: 4 ‘Na sūpahatacittomhi, nāvattena suvānayo; Na vo cirāhaṁ kujjhāmi, kodho mayi nāvatiṭṭhati. 5 Kuddhāhaṁ na pharusaṁ brūmi, Na ca dhammāni kittaye; Sanniggaṇhāmi attānaṁ, Sampassaṁ atthamattano’”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.8 1. Paṭhamavagga Verocanaasurindasutta |8| Sāvatthiyaṁ jetavane. Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho sakko ca devānamindo verocano ca asurindo yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ nissāya aṭṭhaṁsu. Atha kho verocano asurindo bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Vāyametheva puriso, yāva atthassa nipphadā; Nipphannasobhano attho, verocanavaco idan”ti. 3 “Vāyametheva puriso, yāva atthassa nipphadā; Nipphannasobhano attho, khantyā bhiyyo na vijjatī”ti. 4 “Sabbe sattā atthajātā, tattha tattha yathārahaṁ; Saṁyogaparamā tveva, sambhogā sabbapāṇinaṁ; Nipphannasobhano attho, verocanavaco idan”ti. 5 “Sabbe sattā atthajātā, tattha tattha yathārahaṁ; Saṁyogaparamā tveva, sambhogā sabbapāṇinaṁ; Nipphannasobhano attho, khantyā bhiyyo na vijjatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.18 2. Dutiyavagga Gahaṭṭhavandanāsutta |18| Sāvatthiyaṁ. Tatra …pe… etadavoca: “bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sakko devānamindo mātaliṁ saṅgāhakaṁ āmantesi: ‘yojehi, samma mātali, sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ. Uyyānabhūmiṁ gacchāma subhūmiṁ dassanāyā’ti. ‘Evaṁ, bhaddantavā’ti kho, bhikkhave, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ yojetvā sakkassa devānamindassa paṭivedesi: ‘yutto kho te, mārisa, sahassayutto ājaññaratho. Yassadāni kālaṁ maññasī’ti. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo vejayantapāsādā orohanto añjaliṁ katvā sudaṁ puthuddisā namassati. Atha kho, bhikkhave, mātali saṅgāhako sakkaṁ devānamindaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 ‘Taṁ namassanti tevijjā, sabbe bhummā ca khattiyā; Cattāro ca mahārājā, tidasā ca yasassino; Atha ko nāma so yakkho, yaṁ tvaṁ sakka namassasī’ti. 3 ‘Maṁ namassanti tevijjā, sabbe bhummā ca khattiyā; Cattāro ca mahārājā, tidasā ca yasassino. 4 Ahañca sīlasampanne, cirarattasamāhite; Sammāpabbajite vande, brahmacariyaparāyane. 5 Ye gahaṭṭhā puññakarā, sīlavanto upāsakā; Dhammena dāraṁ posenti, te namassāmi mātalī’ti. 6 ‘Seṭṭhā hi kira lokasmiṁ, ye tvaṁ sakka namassasi; Ahampi te namassāmi, ye namassasi vāsavā’ti. 7 Idaṁ vatvāna maghavā, devarājā sujampati; Puthuddisā namassitvā, pamukho rathamāruhī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.3 1. Paṭhamavagga Dhajaggasutta |3| Sāvatthiyaṁ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Atha kho, bhikkhave, sakko 1402 --- sn11 3:2 devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi: 3 ‘Sace, mārisā, devānaṁ saṅgāmagatānaṁ uppajjeyya bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, mameva tasmiṁ samaye dhajaggaṁ ullokeyyātha. Mamañhi vo dhajaggaṁ ullokayataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati. 4 No ce me dhajaggaṁ ullokeyyātha, atha pajāpatissa devarājassa dhajaggaṁ ullokeyyātha. Pajāpatissa hi vo devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati. 5 No ce pajāpatissa devarājassa dhajaggaṁ ullokeyyātha, atha varuṇassa devarājassa dhajaggaṁ ullokeyyātha. Varuṇassa hi vo devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati. 6 No ce varuṇassa devarājassa dhajaggaṁ ullokeyyātha, atha īsānassa devarājassa dhajaggaṁ ullokeyyātha. Īsānassa hi vo devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissatī’ti. 7 Taṁ kho pana, bhikkhave, sakkassa vā devānamindassa dhajaggaṁ ullokayataṁ, pajāpatissa vā devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ, varuṇassa vā devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ, īsānassa vā devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyethāpi nopi pahīyetha. 8 Taṁ kissa hetu? Sakko hi, bhikkhave, devānamindo avītarāgo avītadoso avītamoho bhīru chambhī utrāsī palāyīti. 9 Ahañca kho, bhikkhave, evaṁ vadāmi: ‘sace tumhākaṁ, bhikkhave, araññagatānaṁ vā rukkhamūlagatānaṁ vā suññāgāragatānaṁ vā uppajjeyya bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, mameva tasmiṁ samaye anussareyyātha: “itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā”ti. Mamañhi vo, bhikkhave, anussarataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati. 10 No ce maṁ anussareyyātha, atha dhammaṁ anussareyyātha: “svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti. Dhammañhi vo, bhikkhave, anussarataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati. 11 No ce dhammaṁ anussareyyātha, atha saṅghaṁ anussareyyātha: “suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho, āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Saṅghañhi vo, bhikkhave, anussarataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati. 12 Taṁ kissa hetu? Tathāgato hi, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho vītarāgo vītadoso vītamoho abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī’”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 13 “Araññe rukkhamūle vā, suññāgāreva bhikkhavo; Anussaretha sambuddhaṁ, bhayaṁ tumhāka no siyā. 14 No ce buddhaṁ sareyyātha, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ; Atha dhammaṁ sareyyātha, niyyānikaṁ sudesitaṁ. 15 No ce dhammaṁ sareyyātha, niyyānikaṁ sudesitaṁ; Atha saṅghaṁ sareyyātha, puññakkhettaṁ anuttaraṁ. 16 Evaṁ buddhaṁ sarantānaṁ, Dhammaṁ saṅghañca bhikkhavo; Bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā, Lomahaṁso na hessatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.13 2. Dutiyavagga Mahālisutta |13| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho mahāli licchavī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahāli licchavī bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Diṭṭho kho, bhante, bhagavatā sakko devānamindo”ti? 3 “Diṭṭho kho me, mahāli, sakko devānamindo”ti. 4 “So hi nūna, bhante, sakkapatirūpako bhavissati. Duddaso hi, bhante, sakko devānamindo”ti. 5 “Sakkañca khvāhaṁ, mahāli, pajānāmi sakkakaraṇe ca dhamme, yesaṁ dhammānaṁ samādinnattā sakko sakkattaṁ ajjhagā, tañca pajānāmi. 6 Sakko, mahāli, devānamindo pubbe manussabhūto samāno magho 1403 --- sn11 13:6 nāma māṇavo ahosi, tasmā maghavāti vuccati. 7 Sakko, mahāli, devānamindo pubbe manussabhūto samāno sakkaccaṁ dānaṁ adāsi, tasmā sakkoti vuccati. 8 Sakko, mahāli, devānamindo pubbe manussabhūto samāno pure dānaṁ adāsi, tasmā purindadoti vuccati. 9 Sakko, mahāli, devānamindo pubbe manussabhūto samāno āvasathaṁ adāsi, tasmā vāsavoti vuccati. 10 Sakko, mahāli, devānamindo sahassampi atthānaṁ muhuttena cinteti, tasmā sahassakkhoti vuccati. 11 Sakkassa, mahāli, devānamindassa sujā nāma asurakaññā pajāpati, tasmā sujampatīti vuccati. 12 Sakko, mahāli, devānamindo devānaṁ tāvatiṁsānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreti, tasmā devānamindoti vuccati. 13 Sakkassa, mahāli, devānamindassa pubbe manussabhūtassa satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ, yesaṁ samādinnattā sakko sakkattaṁ ajjhagā. Katamāni satta vatapadāni? Yāvajīvaṁ mātāpettibharo assaṁ, yāvajīvaṁ kule jeṭṭhāpacāyī assaṁ, yāvajīvaṁ saṇhavāco assaṁ, yāvajīvaṁ apisuṇavāco assaṁ, yāvajīvaṁ vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvaseyyaṁ muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato, yāvajīvaṁ saccavāco assaṁ, yāvajīvaṁ akkodhano assaṁ—sacepi me kodho uppajjeyya, khippameva naṁ paṭivineyyanti. Sakkassa, mahāli, devānamindassa pubbe manussabhūtassa imāni satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ, yesaṁ samādinnattā sakko sakkattaṁ ajjhagāti. 14 Mātāpettibharaṁ jantuṁ, kule jeṭṭhāpacāyinaṁ; Saṇhaṁ sakhilasambhāsaṁ, pesuṇeyyappahāyinaṁ. 15 Maccheravinaye yuttaṁ, saccaṁ kodhābhibhuṁ naraṁ; Taṁ ve devā tāvatiṁsā, āhu sappuriso itī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.6 1. Paṭhamavagga Kulāvakasutta |6| Sāvatthiyaṁ. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme asurā jiniṁsu, devā parājiniṁsu. Parājitā ca kho, bhikkhave, devā apāyaṁsveva uttarenamukhā, abhiyaṁsveva ne asurā. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo mātali saṅgāhakaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 ‘Kulāvakā mātali simbalismiṁ, Īsāmukhena parivajjayassu; Kāmaṁ cajāma asuresu pāṇaṁ, Māyime dijā vikulāvakā ahesun’ti. 3 ‘Evaṁ, bhaddantavā’ti kho, bhikkhave, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ paccudāvattesi. Atha kho, bhikkhave, asurānaṁ etadahosi: ‘paccudāvatto kho dāni sakkassa devānamindassa sahassayutto ājaññaratho. Dutiyampi kho devā asurehi saṅgāmessantī’ti bhītā asurapurameva pāvisiṁsu. Iti kho, bhikkhave, sakkassa devānamindassa dhammena jayo ahosī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.16 2. Dutiyavagga Yajamānasutta |16| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Yajamānānaṁ manussānaṁ, puññapekkhāna pāṇinaṁ; Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ, kattha dinnaṁ mahapphalan”ti. 3 “Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phale ṭhitā; Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito. 4 Yajamānānaṁ manussānaṁ, Puññapekkhāna pāṇinaṁ; Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ, Saṅghe dinnaṁ mahapphalan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.23 3. Tatiyavagga Sambarimāyāsutta |23| Sāvatthiyaṁ …pe… bhagavā etadavoca: “bhūtapubbaṁ, bhikkhave, vepacitti asurindo ābādhiko ahosi dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo yena vepacitti asurindo tenupasaṅkami gilānapucchako. Addasā kho, bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaṁ devānamindaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: ‘tikiccha maṁ, devānamindā’ti. ‘Vācehi maṁ, vepacitti, sambarimāyan’ti. ‘Na tāvāhaṁ vācemi, yāvāhaṁ, mārisa, asure paṭipucchāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo asure paṭipucchi: ‘vācemahaṁ, mārisā, sakkaṁ devānamindaṁ sambarimāyan’ti? ‘Mā kho tvaṁ, mārisa, vācesi sakkaṁ devānamindaṁ sambarimāyan’ti. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaṁ devānamindaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 ‘Māyāvī maghavā sakka, devarāja sujampati; Upeti nirayaṁ ghoraṁ, sambarova sataṁ saman’”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.19 2. Dutiyavagga Satthāravandanāsutta |19| Sāvatthiyaṁ jetavane. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sakko devānamindo mātaliṁ 1404 --- sn11 19:1 saṅgāhakaṁ āmantesi: ‘yojehi, samma mātali, sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ, uyyānabhūmiṁ gacchāma subhūmiṁ dassanāyā’ti. ‘Evaṁ, bhaddantavā’ti kho, bhikkhave, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ yojetvā sakkassa devānamindassa paṭivedesi: ‘yutto kho te, mārisa, sahassayutto ājaññaratho. Yassadāni kālaṁ maññasī’ti. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo vejayantapāsādā orohanto añjaliṁ katvā sudaṁ bhagavantaṁ namassati. Atha kho, bhikkhave, mātali saṅgāhako sakkaṁ devānamindaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 ‘Yañhi devā manussā ca, taṁ namassanti vāsava; Atha ko nāma so yakkho, yaṁ tvaṁ sakka namassasī’ti. 3 ‘Yo idha sammāsambuddho, asmiṁ loke sadevake; Anomanāmaṁ satthāraṁ, taṁ namassāmi mātali. 4 Yesaṁ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā; Khīṇāsavā arahanto, te namassāmi mātali. 5 Ye rāgadosavinayā, avijjāsamatikkamā; Sekkhā apacayārāmā, appamattānusikkhare; Te namassāmi mātalī’ti. 6 ‘Seṭṭhā hi kira lokasmiṁ, ye tvaṁ sakka namassasi; Ahampi te namassāmi, ye namassasi vāsavā’ti. 7 Idaṁ vatvāna maghavā, devarājā sujampati; Bhagavantaṁ namassitvā, pamukho rathamāruhī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.9 1. Paṭhamavagga Araññāyatanaisisutta |9| Sāvatthiyaṁ. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sambahulā isayo sīlavanto kalyāṇadhammā araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammanti. Atha kho, bhikkhave, sakko ca devānamindo vepacitti ca asurindo yena te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā tenupasaṅkamiṁsu. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo paṭaliyo upāhanā ārohitvā khaggaṁ olaggetvā chattena dhāriyamānena aggadvārena assamaṁ pavisitvā te isayo sīlavante kalyāṇadhamme apabyāmato karitvā atikkami. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo paṭaliyo upāhanā orohitvā khaggaṁ aññesaṁ datvā chattaṁ apanāmetvā dvāreneva assamaṁ pavisitvā te isayo sīlavante kalyāṇadhamme anuvātaṁ pañjaliko namassamāno aṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā sakkaṁ devānamindaṁ gāthāya ajjhabhāsiṁsu: 2 ‘Gandho isīnaṁ ciradikkhitānaṁ, Kāyā cuto gacchati mālutena; Ito paṭikkamma sahassanetta, Gandho isīnaṁ asuci devarājā’ti. 3 ‘Gandho isīnaṁ ciradikkhitānaṁ, Kāyā cuto gacchatu mālutena; Sucitrapupphaṁ sirasmiṁva mālaṁ, Gandhaṁ etaṁ paṭikaṅkhāma bhante; Na hettha devā paṭikūlasaññino’”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.12 2. Dutiyavagga Sakkanāmasutta |12| Sāvatthiyaṁ jetavane. Tatra kho bhagavā bhikkhū etadavoca: “sakko, bhikkhave, devānamindo pubbe manussabhūto samāno magho nāma māṇavo ahosi, tasmā maghavāti vuccati. 2 Sakko, bhikkhave, devānamindo pubbe manussabhūto samāno pure dānaṁ adāsi, tasmā purindadoti vuccati. 3 Sakko, bhikkhave, devānamindo pubbe manussabhūto samāno sakkaccaṁ dānaṁ adāsi, tasmā sakkoti vuccati. 4 Sakko, bhikkhave, devānamindo pubbe manussabhūto samāno āvasathaṁ adāsi, tasmā vāsavoti vuccati. 5 Sakko, bhikkhave, devānamindo sahassampi atthānaṁ muhuttena cinteti, tasmā sahassakkhoti vuccati. 6 Sakkassa, bhikkhave, devānamindassa sujā nāma asurakaññā pajāpati, tasmā sujampatīti vuccati. 7 Sakko, bhikkhave, devānamindo devānaṁ tāvatiṁsānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreti, tasmā devānamindoti vuccati. 8 Sakkassa, bhikkhave, devānamindassa pubbe manussabhūtassa satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ, yesaṁ samādinnattā sakko sakkattaṁ ajjhagā. Katamāni satta vatapadāni? Yāvajīvaṁ mātāpettibharo assaṁ, yāvajīvaṁ kule jeṭṭhāpacāyī assaṁ, yāvajīvaṁ saṇhavāco assaṁ, yāvajīvaṁ apisuṇavāco assaṁ, yāvajīvaṁ vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvaseyyaṁ muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato, yāvajīvaṁ saccavāco assaṁ, yāvajīvaṁ akkodhano assaṁ—sacepi me kodho uppajjeyya, khippameva naṁ paṭivineyyanti. Sakkassa, bhikkhave, devānamindassa pubbe manussabhūtassa imāni satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ, yesaṁ samādinnattā sakko sakkattaṁ ajjhagāti. 9 Mātāpettibharaṁ jantuṁ, kule jeṭṭhāpacāyinaṁ; Saṇhaṁ sakhilasambhāsaṁ, pesuṇeyyappahāyinaṁ. 10 Maccheravinaye yuttaṁ, saccaṁ kodhābhibhuṁ naraṁ; Taṁ ve devā tāvatiṁsā, āhu sappuriso itī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.2 1. Paṭhamavagga Susīmasutta |2| 1405 --- sn11 2:1 Sāvatthiyaṁ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, asurā deve abhiyaṁsu. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo susīmaṁ devaputtaṁ āmantesi: ‘ete, tāta susīma, asurā deve abhiyanti. Gaccha, tāta susīma, asure paccuyyāhī’ti. ‘Evaṁ, bhaddantavā’ti kho, bhikkhave, susīmo devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā pamādaṁ āpādesi. Dutiyampi kho, bhikkhave, sakko devānamindo susīmaṁ devaputtaṁ āmantesi …pe… dutiyampi pamādaṁ āpādesi. Tatiyampi kho, bhikkhave, sakko devānamindo susīmaṁ devaputtaṁ āmantesi …pe… tatiyampi pamādaṁ āpādesi. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo susīmaṁ devaputtaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 3 ‘Anuṭṭhahaṁ avāyāmaṁ, sukhaṁ yatrādhigacchati; Susīma tattha gacchāhi, mañca tattheva pāpayā’ti. 4 ‘Alasvassa anuṭṭhātā, na ca kiccāni kāraye; Sabbakāmasamiddhassa, taṁ me sakka varaṁ disā’ti. 5 ‘Yatthālaso anuṭṭhātā, accantaṁ sukhamedhati; Susīma tattha gacchāhi, mañca tattheva pāpayā’ti. 6 ‘Akammunā devaseṭṭha, sakka vindemu yaṁ sukhaṁ; Asokaṁ anupāyāsaṁ, taṁ me sakka varaṁ disā’ti. 7 ‘Sace atthi akammena, koci kvaci na jīvati; Nibbānassa hi so maggo, susīma tattha gacchāhi; Mañca tattheva pāpayā’ti. 8 So hi nāma, bhikkhave, sakko devānamindo sakaṁ puññaphalaṁ upajīvamāno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kārento uṭṭhānavīriyassa vaṇṇavādī bhavissati. Idha kho taṁ, bhikkhave, sobhetha, yaṁ tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā uṭṭhaheyyātha ghaṭeyyātha vāyameyyātha appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāyā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.20 2. Dutiyavagga Saṅghavandanāsutta |20| Sāvatthiyaṁ jetavane. Tatra kho …pe… etadavoca: “bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sakko devānamindo mātaliṁ saṅgāhakaṁ āmantesi: ‘yojehi, samma mātali, sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ, uyyānabhūmiṁ gacchāma subhūmiṁ dassanāyā’ti. ‘Evaṁ, bhaddantavā’ti kho, bhikkhave, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā, sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ yojetvā sakkassa devānamindassa paṭivedesi: ‘yutto kho te, mārisa, sahassayutto ājaññaratho, yassadāni kālaṁ maññasī’ti. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo vejayantapāsādā orohanto añjaliṁ katvā sudaṁ bhikkhusaṅghaṁ namassati. Atha kho, bhikkhave, mātali saṅgāhako sakkaṁ devānamindaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 ‘Tañhi ete namasseyyuṁ, pūtidehasayā narā; Nimuggā kuṇapamhete, khuppipāsasamappitā. 3 Kiṁ nu tesaṁ pihayasi, anāgārāna vāsava; Ācāraṁ isinaṁ brūhi, taṁ suṇoma vaco tavā’ti. 4 ‘Etaṁ tesaṁ pihayāmi, anāgārāna mātali; Yamhā gāmā pakkamanti, anapekkhā vajanti te. 5 Na tesaṁ koṭṭhe openti, na kumbhi na kaḷopiyaṁ; Paraniṭṭhitamesānā, tena yāpenti subbatā. 6 Sumantamantino dhīrā, tuṇhībhūtā samañcarā; Devā viruddhā asurehi, puthu maccā ca mātali. 7 Aviruddhā viruddhesu, attadaṇḍesu nibbutā; Sādānesu anādānā, te namassāmi mātalī’ti. 8 ‘Seṭṭhā hi kira lokasmiṁ, ye tvaṁ sakka namassasi; Ahampi te namassāmi, ye namassasi vāsavā’”ti. 9 Idaṁ vatvāna maghavā, devarājā sujampati; Bhikkhusaṅghaṁ namassitvā, pamukho rathamāruhīti. Dutiyo vaggo. 10 Tassuddānaṁ Devā pana tayo vuttā, daliddañca rāmaṇeyyakaṁ; Yajamānañca vandanā, tayo sakkanamassanāti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.5 1. Paṭhamavagga Subhāsitajayasutta |5| Sāvatthinidānaṁ. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: ‘hotu, devānaminda, subhāsitena jayo’ti. ‘Hotu, vepacitti, subhāsitena jayo’ti. Atha kho, bhikkhave, devā ca asurā ca pārisajje ṭhapesuṁ: ‘ime no subhāsitadubbhāsitaṁ ājānissantī’ti. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: ‘bhaṇa, devānaminda, gāthan’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, sakko devānamindo vepacittiṁ asurindaṁ etadavoca: ‘tumhe khvettha, vepacitti, pubbadevā. Bhaṇa, vepacitti, gāthan’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, vepacitti asurindo imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 ‘Bhiyyo bālā pabhijjeyyuṁ, no cassa paṭisedhako; Tasmā bhusena daṇḍena, dhīro 1406 --- sn11 5:2 bālaṁ nisedhaye’ti. 3 Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṁsu, devā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: ‘bhaṇa, devānaminda, gāthan’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, sakko devānamindo imaṁ gāthaṁ abhāsi: 4 ‘Etadeva ahaṁ maññe, bālassa paṭisedhanaṁ; Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā, yo sato upasammatī’ti. 5 Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, sakkena devānamindena gāthāya, devā anumodiṁsu, asurā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo vepacittiṁ asurindaṁ etadavoca: ‘bhaṇa, vepacitti, gāthan’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, vepacitti asurindo imaṁ gāthaṁ abhāsi: 6 ‘Etadeva titikkhāya, vajjaṁ passāmi vāsava; Yadā naṁ maññati bālo, bhayā myāyaṁ titikkhati; Ajjhāruhati dummedho, gova bhiyyo palāyinan’ti. 7 Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṁsu, devā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: ‘bhaṇa, devānaminda, gāthan’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, sakko devānamindo imā gāthāyo abhāsi: 8 ‘Kāmaṁ maññatu vā mā vā, bhayā myāyaṁ titikkhati; Sadatthaparamā atthā, khantyā bhiyyo na vijjati. 9 Yo have balavā santo, dubbalassa titikkhati; Tamāhu paramaṁ khantiṁ, niccaṁ khamati dubbalo. 10 Abalaṁ taṁ balaṁ āhu, yassa bālabalaṁ balaṁ; Balassa dhammaguttassa, paṭivattā na vijjati. 11 Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṁ paṭikujjhati; Kuddhaṁ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṁ jeti dujjayaṁ. 12 Ubhinnamatthaṁ carati, attano ca parassa ca; Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā, yo sato upasammati. 13 Ubhinnaṁ tikicchantānaṁ, attano ca parassa ca; Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā’ti. 14 Bhāsitāsu kho pana, bhikkhave, sakkena devānamindena gāthāsu, devā anumodiṁsu, asurā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho, bhikkhave, devānañca asurānañca pārisajjā etadavocuṁ: ‘bhāsitā kho vepacittinā asurindena gāthāyo. Tā ca kho sadaṇḍāvacarā sasatthāvacarā, iti bhaṇḍanaṁ iti viggaho iti kalaho. Bhāsitā kho sakkena devānamindena gāthāyo. Tā ca kho adaṇḍāvacarā asatthāvacarā, iti abhaṇḍanaṁ iti aviggaho iti akalaho. Sakkassa devānamindassa subhāsitena jayo’ti. Iti kho, bhikkhave, sakkassa devānamindassa subhāsitena jayo ahosī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.15 2. Dutiyavagga Rāmaṇeyyakasutta |15| Sāvatthiyaṁ jetavane. Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, bhante, bhūmirāmaṇeyyakan”ti? 2 “Ārāmacetyā vanacetyā, pokkharañño sunimmitā; Manussarāmaṇeyyassa, kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ. 3 Gāme vā yadi vāraññe, Ninne vā yadi vā thale; Yattha arahanto viharanti, Taṁ bhūmirāmaṇeyyakan”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.11 2. Dutiyavagga Vatapadasutta |11| Sāvatthiyaṁ. “Sakkassa, bhikkhave, devānamindassa pubbe manussabhūtassa satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ, yesaṁ samādinnattā sakko sakkattaṁ ajjhagā. Katamāni satta vatapadāni? Yāvajīvaṁ mātāpettibharo assaṁ, yāvajīvaṁ kule jeṭṭhāpacāyī assaṁ, yāvajīvaṁ saṇhavāco assaṁ, yāvajīvaṁ apisuṇavāco assaṁ, yāvajīvaṁ vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvaseyyaṁ muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato, yāvajīvaṁ saccavāco assaṁ, yāvajīvaṁ akkodhano assaṁ—sacepi me kodho uppajjeyya, khippameva naṁ paṭivineyyanti. Sakkassa, bhikkhave, devānamindassa pubbe manussabhūtassa imāni satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ, yesaṁ samādinnattā sakko sakkattaṁ ajjhagāti. 2 Mātāpettibharaṁ jantuṁ, kule jeṭṭhāpacāyinaṁ; Saṇhaṁ sakhilasambhāsaṁ, pesuṇeyyappahāyinaṁ. 3 Maccheravinaye yuttaṁ, saccaṁ kodhābhibhuṁ naraṁ; Taṁ ve devā tāvatiṁsā, āhu sappuriso itī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.1 1. Paṭhamavagga Suvīrasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, asurā deve abhiyaṁsu. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo suvīraṁ devaputtaṁ āmantesi: ‘ete, tāta suvīra, asurā deve 1407 --- sn11 1:2 abhiyanti. Gaccha, tāta suvīra, asure paccuyyāhī’ti. ‘Evaṁ, bhaddantavā’ti kho, bhikkhave, suvīro devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā pamādaṁ āpādesi. Dutiyampi kho, bhikkhave, sakko devānamindo suvīraṁ devaputtaṁ āmantesi: ‘ete, tāta suvīra, asurā deve abhiyanti. Gaccha, tāta suvīra, asure paccuyyāhī’ti. ‘Evaṁ, bhaddantavā’ti kho, bhikkhave, suvīro devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā dutiyampi pamādaṁ āpādesi. Tatiyampi kho, bhikkhave, sakko devānamindo suvīraṁ devaputtaṁ āmantesi: ‘ete, tāta suvīra, asurā deve abhiyanti. Gaccha, tāta suvīra, asure paccuyyāhī’ti. ‘Evaṁ, bhaddantavā’ti kho, bhikkhave, suvīro devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā tatiyampi pamādaṁ āpādesi. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo suvīraṁ devaputtaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 3 ‘Anuṭṭhahaṁ avāyāmaṁ, sukhaṁ yatrādhigacchati; Suvīra tattha gacchāhi, mañca tattheva pāpayā’ti. 4 ‘Alasvassa anuṭṭhātā, na ca kiccāni kāraye; Sabbakāmasamiddhassa, taṁ me sakka varaṁ disā’ti. 5 ‘Yatthālaso anuṭṭhātā, accantaṁ sukhamedhati; Suvīra tattha gacchāhi, mañca tattheva pāpayā’ti. 6 ‘Akammunā devaseṭṭha, sakka vindemu yaṁ sukhaṁ; Asokaṁ anupāyāsaṁ, taṁ me sakka varaṁ disā’ti. 7 ‘Sace atthi akammena, koci kvaci na jīvati; Nibbānassa hi so maggo, suvīra tattha gacchāhi; Mañca tattheva pāpayā’ti. 8 So hi nāma, bhikkhave, sakko devānamindo sakaṁ puññaphalaṁ upajīvamāno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kārento uṭṭhānavīriyassa vaṇṇavādī bhavissati. Idha kho taṁ, bhikkhave, sobhetha, yaṁ tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā uṭṭhaheyyātha ghaṭeyyātha vāyameyyātha appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāyā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.24 3. Tatiyavagga Accayasutta |24| Sāvatthiyaṁ …pe… ārāme. Tena kho pana samayena dve bhikkhū sampayojesuṁ. Tatreko bhikkhu accasarā. Atha kho so bhikkhu tassa bhikkhuno santike accayaṁ accayato deseti; so bhikkhu nappaṭiggaṇhāti. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, dve bhikkhū sampayojesuṁ, tatreko bhikkhu accasarā. Atha kho so, bhante, bhikkhu tassa bhikkhuno santike accayaṁ accayato deseti, so bhikkhu nappaṭiggaṇhātī”ti. 2 “Dveme, bhikkhave, bālā. Yo ca accayaṁ accayato na passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ nappaṭiggaṇhāti—ime kho, bhikkhave, dve bālā. Dveme, bhikkhave, paṇḍitā. Yo ca accayaṁ accayato passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ paṭiggaṇhāti—ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā. 3 Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sakko devānamindo sudhammāyaṁ sabhāyaṁ deve tāvatiṁse anunayamāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 4 ‘Kodho vo vasamāyātu, Mā ca mittehi vo jarā; Agarahiyaṁ mā garahittha, Mā ca bhāsittha pesuṇaṁ; Atha pāpajanaṁ kodho, Pabbatovābhimaddatī’”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.21 3. Tatiyavagga Chetvāsutta |21| Sāvatthiyaṁ jetavane. Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Kiṁsu chetvā sukhaṁ seti, kiṁsu chetvā na socati; Kissassu ekadhammassa, vadhaṁ rocesi gotamā”ti. 3 “Kodhaṁ chetvā sukhaṁ seti, kodhaṁ chetvā na socati; Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa vāsava; Vadhaṁ ariyā pasaṁsanti, tañhi chetvā na socatī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.14 2. Dutiyavagga Daliddasutta |14| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, aññataro puriso imasmiṁyeva rājagahe manussadaliddo ahosi manussakapaṇo manussavarāko. So tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṁ samādiyi, sīlaṁ samādiyi, sutaṁ samādiyi, cāgaṁ samādiyi, paññaṁ samādiyi. So tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṁ samādiyitvā sīlaṁ samādiyitvā sutaṁ samādiyitvā cāgaṁ samādiyitvā 1408 --- sn11 14:2 paññaṁ samādiyitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajji devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ. So aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. Tatra sudaṁ, bhikkhave, devā tāvatiṁsā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Ayañhi devaputto pubbe manussabhūto samāno manussadaliddo ahosi manussakapaṇo manussavarāko; so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapanno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ. So aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā cā’ti. 3 Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi: ‘mā kho tumhe, mārisā, etassa devaputtassa ujjhāyittha. Eso kho, mārisā, devaputto pubbe manussabhūto samāno tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṁ samādiyi, sīlaṁ samādiyi, sutaṁ samādiyi, cāgaṁ samādiyi, paññaṁ samādiyi. So tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṁ samādiyitvā sīlaṁ samādiyitvā sutaṁ samādiyitvā cāgaṁ samādiyitvā paññaṁ samādiyitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapanno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ. So aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā cā’ti. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo deve tāvatiṁse anunayamāno tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi: 4 ‘Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā; Sīlañca yassa kalyāṇaṁ, ariyakantaṁ pasaṁsitaṁ. 5 Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṁ; Adaliddoti taṁ āhu, amoghaṁ tassa jīvitaṁ. 6 Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṁ dhammadassanaṁ; Anuyuñjetha medhāvī, saraṁ buddhāna sāsanan’”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.4 1. Paṭhamavagga Vepacittisutta |4| Sāvatthinidānaṁ. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo asure āmantesi: ‘sace, mārisā, devānaṁ asurasaṅgāme samupabyūḷhe asurā jineyyuṁ devā parājineyyuṁ, yena naṁ sakkaṁ devānamindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha asurapuran’ti. Sakkopi kho, bhikkhave, devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi: ‘sace, mārisā, devānaṁ asurasaṅgāme samupabyūḷhe devā jineyyuṁ asurā parājineyyuṁ, yena naṁ vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha sudhammasabhan’ti. Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājiniṁsu. Atha kho, bhikkhave, devā tāvatiṁsā vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā sakkassa devānamindassa santike ānesuṁ sudhammasabhaṁ. Tatra sudaṁ, bhikkhave, vepacitti asurindo kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho sakkaṁ devānamindaṁ sudhammasabhaṁ pavisantañca nikkhamantañca asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosati paribhāsati. Atha kho, bhikkhave, mātali saṅgāhako sakkaṁ devānamindaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 2 ‘Bhayā nu maghavā sakka, dubbalyā no titikkhasi; Suṇanto pharusaṁ vācaṁ, sammukhā vepacittino’ti. 3 ‘Nāhaṁ bhayā na dubbalyā, khamāmi vepacittino; Kathañhi mādiso viññū, bālena paṭisaṁyuje’ti. 4 ‘Bhiyyo bālā pabhijjeyyuṁ, no cassa paṭisedhako; Tasmā bhusena daṇḍena, dhīro bālaṁ nisedhaye’ti. 5 ‘Etadeva ahaṁ maññe, bālassa paṭisedhanaṁ; Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā, yo sato upasammatī’ti. 6 ‘Etadeva titikkhāya, vajjaṁ passāmi vāsava; Yadā naṁ maññati bālo, bhayā myāyaṁ titikkhati; Ajjhāruhati dummedho, gova bhiyyo palāyinan’ti. 7 ‘Kāmaṁ maññatu vā mā vā, bhayā myāyaṁ titikkhati; Sadatthaparamā atthā, khantyā bhiyyo na vijjati. 8 Yo have balavā santo, dubbalassa titikkhati; Tamāhu paramaṁ khantiṁ, niccaṁ khamati dubbalo. 9 Abalaṁ taṁ balaṁ āhu, yassa bālabalaṁ balaṁ; Balassa dhammaguttassa, paṭivattā na vijjati. 10 Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṁ paṭikujjhati; Kuddhaṁ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṁ jeti dujjayaṁ. 11 Ubhinnamatthaṁ carati, attano ca parassa ca; Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā, yo sato upasammati. 12 Ubhinnaṁ tikicchantānaṁ, attano ca parassa ca; Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā’ti. 13 So hi nāma, bhikkhave, sakko devānamindo sakaṁ puññaphalaṁ upajīvamāno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kārento khantisoraccassa vaṇṇavādī bhavissati. Idha kho taṁ, bhikkhave, sobhetha yaṁ tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā khamā ca bhaveyyātha soratā cā”ti. 0 1409 --- sn11 10:0 Saṁyutta Nikāya 11.10 1. Paṭhamavagga Samuddakasutta |10| Sāvatthiyaṁ. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sambahulā isayo sīlavanto kalyāṇadhammā samuddatīre paṇṇakuṭīsu sammanti. Tena kho pana samayena devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Atha kho, bhikkhave, tesaṁ isīnaṁ sīlavantānaṁ kalyāṇadhammānaṁ etadahosi: ‘dhammikā kho devā, adhammikā asurā. Siyāpi no asurato bhayaṁ. Yannūna mayaṁ sambaraṁ asurindaṁ upasaṅkamitvā abhayadakkhiṇaṁ yāceyyāmā’ti. Atha kho, bhikkhave, te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—samuddatīre paṇṇakuṭīsu antarahitā sambarassa asurindassa sammukhe pāturahesuṁ. Atha kho, bhikkhave, te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā sambaraṁ asurindaṁ gāthāya ajjhabhāsiṁsu: 2 ‘Isayo sambaraṁ pattā, yācanti abhayadakkhiṇaṁ; Kāmaṅkaro hi te dātuṁ, bhayassa abhayassa vā’ti. 3 ‘Isīnaṁ abhayaṁ natthi, duṭṭhānaṁ sakkasevinaṁ; Abhayaṁ yācamānānaṁ, bhayameva dadāmi vo’ti. 4 ‘Abhayaṁ yācamānānaṁ, bhayameva dadāsi no; Paṭiggaṇhāma te etaṁ, akkhayaṁ hotu te bhayaṁ. 5 Yādisaṁ vapate bījaṁ, tādisaṁ harate phalaṁ; Kalyāṇakārī kalyāṇaṁ, pāpakārī ca pāpakaṁ; Pavuttaṁ tāta te bījaṁ, phalaṁ paccanubhossasī’ti. 6 Atha kho, bhikkhave, te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā sambaraṁ asurindaṁ abhisapitvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—sambarassa asurindassa sammukhe antarahitā samuddatīre paṇṇakuṭīsu pāturahesuṁ. Atha kho, bhikkhave, sambaro asurindo tehi isīhi sīlavantehi kalyāṇadhammehi abhisapito rattiyā sudaṁ tikkhattuṁ ubbijjī”ti. Paṭhamo vaggo. 7 Tassuddānaṁ Suvīraṁ susīmañceva, dhajaggaṁ vepacittino; Subhāsitaṁ jayañceva, kulāvakaṁ nadubbhiyaṁ; Verocana asurindo, isayo araññakañceva; Isayo ca samuddakāti. 0 Saṁyutta Nikāya 11.25 3. Tatiyavagga Akkodhasutta |25| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū …pe… bhagavā etadavoca: “bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sakko devānamindo sudhammāyaṁ sabhāyaṁ deve tāvatiṁse anunayamāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 ‘Mā vo kodho ajjhabhavi, mā ca kujjhittha kujjhataṁ; Akkodho avihiṁsā ca, ariyesu ca paṭipadā; Atha pāpajanaṁ kodho, pabbatovābhimaddatī’”ti. Tatiyo vaggo. 3 Tassuddānaṁ Chetvā dubbaṇṇiya māyā, accayena akodhano; Desitaṁ buddhaseṭṭhena, idañhi sakkapañcakanti. Sakkasaṁyuttaṁ samattaṁ. Sagāthāvaggo paṭhamo. 4 Tassuddānaṁ Devatā devaputto ca, rājā māro ca bhikkhunī; Brahmā brāhmaṇa vaṅgīso, vanayakkhena vāsavoti. Sagāthāvaggasaṁyuttapāḷi niṭṭhitā. sn16 0 Saṁyutta Nikāya 16.13 1. Kassapavagga Saddhammappatirūpakasutta |13| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā mahākassapo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākassapo bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena pubbe appatarāni ceva sikkhāpadāni ahesuṁ bahutarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahiṁsu? Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yenetarahi bahutarāni ceva sikkhāpadāni appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahantī”ti? “Evañcetaṁ, kassapa, hoti sattesu hāyamānesu saddhamme antaradhāyamāne, bahutarāni ceva sikkhāpadāni honti appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahanti. Na tāva, kassapa, saddhammassa antaradhānaṁ hoti yāva na saddhammappatirūpakaṁ loke uppajjati. Yato ca kho, kassapa, saddhammappatirūpakaṁ loke uppajjati, atha saddhammassa antaradhānaṁ hoti. 2 Seyyathāpi, kassapa, na tāva jātarūpassa antaradhānaṁ hoti yāva na jātarūpappatirūpakaṁ loke uppajjati. Yato ca kho, kassapa, jātarūpappatirūpakaṁ loke uppajjati, atha kho jātarūpassa antaradhānaṁ hoti. 1410 --- sn16 13:2 Evameva kho, kassapa, na tāva saddhammassa antaradhānaṁ hoti yāva na saddhammappatirūpakaṁ loke uppajjati. Yato ca kho, kassapa, saddhammappatirūpakaṁ loke uppajjati, atha saddhammassa antaradhānaṁ hoti. 3 Na kho, kassapa, pathavīdhātu saddhammaṁ antaradhāpeti, na āpodhātu saddhammaṁ antaradhāpeti, na tejodhātu saddhammaṁ antaradhāpeti, na vāyodhātu saddhammaṁ antaradhāpeti; atha kho idheva te uppajjanti moghapurisā ye imaṁ saddhammaṁ antaradhāpenti. Seyyathāpi, kassapa, nāvā ādikeneva opilavati; na kho, kassapa, evaṁ saddhammassa antaradhānaṁ hoti. 4 Pañca khome, kassapa, okkamaniyā dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti. Katame pañca? Idha, kassapa, bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari agāravā viharanti appatissā, dhamme agāravā viharanti appatissā, saṅghe agāravā viharanti appatissā, sikkhāya agāravā viharanti appatissā, samādhismiṁ agāravā viharanti appatissā—ime kho, kassapa, pañca okkamaniyā dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti. 5 Pañca khome, kassapa, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti. Katame pañca? Idha, kassapa, bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saṅghe sagāravā viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, samādhismiṁ sagāravā viharanti sappatissā—ime kho, kassapa, pañca dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattantī”ti. Terasamaṁ. Kassapavaggo paṭhamo. 6 Tassuddānaṁ Santuṭṭhañca anottappī, candūpamaṁ kulūpakaṁ; Jiṇṇaṁ tayo ca ovādā, jhānābhiññā upassayaṁ; Cīvaraṁ paraṁmaraṇaṁ, saddhammappatirūpakanti. Kassapasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 16.5 1. Kassapavagga Jiṇṇasutta |5| Evaṁ me sutaṁ … rājagahe veḷuvane. Atha kho āyasmā mahākassapo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ mahākassapaṁ bhagavā etadavoca: “jiṇṇosi dāni tvaṁ, kassapa, garukāni ca te imāni sāṇāni paṁsukūlāni nibbasanāni. Tasmātiha tvaṁ, kassapa, gahapatāni ceva cīvarāni dhārehi, nimantanāni ca bhuñjāhi, mama ca santike viharāhī”ti. 2 “Ahaṁ kho, bhante, dīgharattaṁ āraññiko ceva āraññikattassa ca vaṇṇavādī, piṇḍapātiko ceva piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, paṁsukūliko ceva paṁsukūlikattassa ca vaṇṇavādī, tecīvariko ceva tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, appiccho ceva appicchatāya ca vaṇṇavādī, santuṭṭho ceva santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, pavivitto ceva pavivekassa ca vaṇṇavādī, asaṁsaṭṭho ceva asaṁsaggassa ca vaṇṇavādī, āraddhavīriyo ceva vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī”ti. 3 “Kiṁ pana tvaṁ, kassapa, atthavasaṁ sampassamāno dīgharattaṁ āraññiko ceva āraññikattassa ca vaṇṇavādī, piṇḍapātiko ceva …pe… paṁsukūliko ceva … tecīvariko ceva … appiccho ceva … santuṭṭho ceva … pavivitto ceva … asaṁsaṭṭho ceva … āraddhavīriyo ceva vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī”ti? 4 “Dve khvāhaṁ, bhante, atthavase sampassamāno dīgharattaṁ āraññiko ceva āraññikattassa ca vaṇṇavādī, piṇḍapātiko ceva …pe… paṁsukūliko ceva … tecīvariko ceva … appiccho ceva … santuṭṭho ceva … pavivitto ceva … asaṁsaṭṭho ceva … āraddhavīriyo ceva vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī. 5 Attano ca diṭṭhadhammasukhavihāraṁ sampassamāno, pacchimañca janataṁ anukampamāno: ‘appeva nāma pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ. Ye kira te ahesuṁ buddhānubuddhasāvakā te dīgharattaṁ āraññikā ceva ahesuṁ āraññikattassa ca vaṇṇavādino …pe… piṇḍapātikā ceva ahesuṁ …pe… paṁsukūlikā ceva ahesuṁ … tecīvarikā ceva ahesuṁ … appicchā ceva ahesuṁ … santuṭṭhā ceva ahesuṁ … pavivittā ceva ahesuṁ … asaṁsaṭṭhā ceva ahesuṁ … āraddhavīriyā ceva ahesuṁ vīriyārambhassa ca vaṇṇavādino’ti. Te tathattāya paṭipajjissanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāya. 6 Ime khvāhaṁ, bhante, dve atthavase sampassamāno dīgharattaṁ āraññiko ceva āraññikattassa ca vaṇṇavādī, piṇḍapātiko ceva …pe… 1411 --- sn16 5:6 paṁsukūliko ceva … tecīvariko ceva … appiccho ceva … santuṭṭho ceva … pavivitto ceva … asaṁsaṭṭho ceva … āraddhavīriyo ceva vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī”ti. 7 “Sādhu sādhu, kassapa. Bahujanahitāya kira tvaṁ, kassapa, paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Tasmātiha tvaṁ, kassapa, sāṇāni ceva paṁsukūlāni dhārehi nibbasanāni, piṇḍāya ca carāhi, araññe ca viharāhī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 16.1 1. Kassapavagga Santuṭṭhasutta |1| Sāvatthiyaṁ viharati. “Santuṭṭhāyaṁ, bhikkhave, kassapo itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī; na ca cīvarahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca cīvaraṁ na paritassati; laddhā ca cīvaraṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. 2 Santuṭṭhāyaṁ, bhikkhave, kassapo itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī; na ca piṇḍapātahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca piṇḍapātaṁ na paritassati; laddhā ca piṇḍapātaṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. 3 Santuṭṭhāyaṁ, bhikkhave, kassapo itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī; na ca senāsanahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca senāsanaṁ na paritassati; laddhā ca senāsanaṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. 4 Santuṭṭhāyaṁ, bhikkhave, kassapo itarītarena gilānappaccayabhesajjaparikkhārena, itarītaragilānappaccayabhesajjaparikkhārasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī; na ca gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ na paritassati; laddhā ca gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. 5 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘santuṭṭhā bhavissāma itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādino; na ca cīvarahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjissāma; aladdhā ca cīvaraṁ na ca paritassissāma; laddhā ca cīvaraṁ agadhitā amucchitā anajjhāpannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjissāma’. (Evaṁ sabbaṁ kātabbaṁ.) 6 ‘Santuṭṭhā bhavissāma itarītarena piṇḍapātena …pe… santuṭṭhā bhavissāma itarītarena senāsanena …pe… santuṭṭhā bhavissāma itarītarena gilānappaccayabhesajjaparikkhārena, itarītaragilānappaccayabhesajjaparikkhārasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādino; na ca gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjissāma aladdhā ca gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ na paritassissāma; laddhā ca gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ agadhitā amucchitā anajjhāpannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Kassapena vā hi vo, bhikkhave, ovadissāmi yo vā panassa kassapasadiso, ovaditehi ca pana vo tathattāya paṭipajjitabban”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 16.4 1. Kassapavagga Kulūpakasutta |4| Sāvatthiyaṁ viharati. “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, kathaṁrūpo bhikkhu arahati kulūpako hotuṁ, kathaṁrūpo bhikkhu na arahati kulūpako hotun”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… bhagavā etadavoca: 2 “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu evaṁcitto kulāni upasaṅkamati: ‘dentuyeva me, mā nādaṁsu; bahukaññeva me dentu, mā thokaṁ; paṇītaññeva me dentu, mā lūkhaṁ; sīghaññeva me dentu, mā dandhaṁ; sakkaccaññeva me dentu, mā asakkaccan’ti. Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁcittassa kulāni upasaṅkamato na denti, tena bhikkhu sandīyati; so tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Thokaṁ denti, no bahukaṁ …pe… lūkhaṁ denti, no paṇītaṁ … dandhaṁ denti, no sīghaṁ, tena bhikkhu sandīyati; so tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Asakkaccaṁ denti, no sakkaccaṁ; tena bhikkhu sandīyati; so tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Evarūpo kho, bhikkhave, bhikkhu na arahati kulūpako hotuṁ. 3 1412 --- sn16 4:3 Yo ca kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁcitto kulāni upasaṅkamati: ‘taṁ kutettha labbhā parakulesu—dentuyeva me, mā nādaṁsu; bahukaññeva me dentu, mā thokaṁ; paṇītaññeva me dentu, mā lūkhaṁ; sīghaññeva me dentu, mā dandhaṁ; sakkaccaññeva me dentu, mā asakkaccan’ti. Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁcittassa kulāni upasaṅkamato na denti; tena bhikkhu na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Thokaṁ denti, no bahukaṁ; tena bhikkhu na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Lūkhaṁ denti, no paṇītaṁ; tena bhikkhu na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Dandhaṁ denti, no sīghaṁ; tena bhikkhu na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Asakkaccaṁ denti, no sakkaccaṁ; tena bhikkhu na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Evarūpo kho, bhikkhave, bhikkhu arahati kulūpako hotuṁ. 4 Kassapo, bhikkhave, evaṁcitto kulāni upasaṅkamati: ‘taṁ kutettha labbhā parakulesu—dentuyeva me, mā nādaṁsu; bahukaññeva me dentu, mā thokaṁ; paṇītaññeva me dentu, mā lūkhaṁ; sīghaññeva me dentu, mā dandhaṁ; sakkaccaññeva me dentu, mā asakkaccan’ti. Tassa ce, bhikkhave, kassapassa evaṁcittassa kulāni upasaṅkamato na denti; tena kassapo na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Thokaṁ denti, no bahukaṁ; tena kassapo na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Lūkhaṁ denti, no paṇītaṁ; tena kassapo na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Dandhaṁ denti, no sīghaṁ; tena kassapo na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Asakkaccaṁ denti, no sakkaccaṁ; tena kassapo na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Kassapena vā hi vo, bhikkhave, ovadissāmi yo vā panassa kassapasadiso. Ovaditehi ca pana vo tathattāya paṭipajjitabban”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 16.12 1. Kassapavagga Paraṁmaraṇasutta |12| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca sāriputto bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākassapena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahākassapaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, āvuso kassapa, hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, āvuso, bhagavatā: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ panāvuso, na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Evampi kho, āvuso, abyākataṁ bhagavatā: ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ nu kho, āvuso, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, āvuso, bhagavatā: ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ panāvuso, neva hoti, na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Evampi kho, āvuso, abyākataṁ bhagavatā: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kasmā cetaṁ, āvuso, abyākataṁ bhagavatā”ti? “Na hetaṁ, āvuso, atthasaṁhitaṁ nādibrahmacariyakaṁ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. Tasmā taṁ abyākataṁ bhagavatā”ti. 2 “Atha kiñcarahāvuso, byākataṁ bhagavatā”ti? “Idaṁ ‘dukkhan’ti kho, āvuso, byākataṁ bhagavatā; ayaṁ ‘dukkhasamudayo’ti byākataṁ bhagavatā; ayaṁ ‘dukkhanirodho’ti byākataṁ bhagavatā; ayaṁ ‘dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti byākataṁ bhagavatā”ti. “Kasmā cetaṁ, āvuso, byākataṁ bhagavatā”ti? “Etañhi, āvuso, atthasaṁhitaṁ etaṁ ādibrahmacariyakaṁ etaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Tasmā taṁ byākataṁ bhagavatā”ti. Dvādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 16.7 1. Kassapavagga Dutiyaovādasutta |7| Rājagahe viharati veḷuvane. Atha kho āyasmā mahākassapo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ mahākassapaṁ bhagavā etadavoca: “ovada, kassapa, bhikkhū; karohi, kassapa, bhikkhūnaṁ 1413 --- sn16 7:1 dhammiṁ kathaṁ. Ahaṁ vā, kassapa, bhikkhū ovadeyyaṁ tvaṁ vā; ahaṁ vā bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ kareyyaṁ tvaṁ vā”ti. 2 “Dubbacā kho, bhante, etarahi bhikkhū, dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā akkhamā appadakkhiṇaggāhino anusāsaniṁ. Yassa kassaci, bhante, saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi kusalesu dhammesu, ottappaṁ natthi kusalesu dhammesu, vīriyaṁ natthi kusalesu dhammesu, paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi. 3 Seyyathāpi, bhante, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena. Evameva kho, bhante, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu …pe… hirī natthi … ottappaṁ natthi … vīriyaṁ natthi … paññā natthi … kusalesu dhammesu tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi. 4 ‘Assaddho purisapuggalo’ti, bhante, parihānametaṁ; ‘ahiriko purisapuggalo’ti, bhante, parihānametaṁ; ‘anottappī purisapuggalo’ti, bhante, parihānametaṁ; ‘kusīto purisapuggalo’ti, bhante, parihānametaṁ; ‘duppañño purisapuggalo’ti, bhante, parihānametaṁ; ‘kodhano purisapuggalo’ti, bhante, parihānametaṁ; ‘upanāhī purisapuggalo’ti, bhante, parihānametaṁ; ‘na santi bhikkhū ovādakā’ti, bhante, parihānametaṁ. 5 Yassa kassaci, bhante, saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi kusalesu dhammesu, ottappaṁ atthi kusalesu dhammesu, vīriyaṁ atthi kusalesu dhammesu, paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. 6 Seyyathāpi, bhante, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena. Evameva kho, bhante, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu … hirī atthi …pe… ottappaṁ atthi … vīriyaṁ atthi … paññā atthi kusalesu dhammesu tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. 7 ‘Saddho purisapuggalo’ti, bhante, aparihānametaṁ; ‘hirimā purisapuggalo’ti, bhante, aparihānametaṁ; ‘ottappī purisapuggalo’ti, bhante, aparihānametaṁ; ‘āraddhavīriyo purisapuggalo’ti, bhante, aparihānametaṁ; ‘paññavā purisapuggalo’ti, bhante, aparihānametaṁ; ‘akkodhano purisapuggalo’ti, bhante, aparihānametaṁ; ‘anupanāhī purisapuggalo’ti, bhante, aparihānametaṁ; ‘santi bhikkhū ovādakā’ti, bhante, aparihānametan”ti. 8 “Sādhu sādhu, kassapa. Yassa kassaci, kassapa, saddhā natthi kusalesu dhammesu …pe… hirī natthi … ottappaṁ natthi … vīriyaṁ natthi … paññā natthi kusalesu dhammesu tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi. 9 Seyyathāpi, kassapa, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena …pe… hāyati ārohapariṇāhena. Evameva kho, kassapa, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu …pe… hirī natthi … ottappaṁ natthi … vīriyaṁ natthi … paññā natthi kusalesu dhammesu tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi. ‘Assaddho purisapuggalo’ti, kassapa, parihānametaṁ; ahiriko …pe… anottappī … kusīto … duppañño … kodhano … ‘upanāhī purisapuggalo’ti, kassapa, parihānametaṁ; ‘na santi bhikkhū ovādakā’ti, kassapa, parihānametaṁ. 10 Yassa kassaci, kassapa, saddhā atthi kusalesu dhammesu …pe… hirī atthi … ottappaṁ atthi … vīriyaṁ atthi … paññā atthi kusalesu dhammesu tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. 11 Seyyathāpi, kassapa, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena. Evameva kho, kassapa, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu hirī atthi … ottappaṁ atthi … vīriyaṁ atthi … paññā atthi kusalesu dhammesu tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. 12 ‘Saddho purisapuggalo’ti, kassapa, aparihānametaṁ; hirimā …pe… ottappī … 1414 --- sn16 7:12 āraddhavīriyo … paññavā … akkodhano … ‘anupanāhī purisapuggalo’ti, kassapa, aparihānametaṁ; ‘santi bhikkhū ovādakā’ti, kassapa, aparihānametan”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 16.11 1. Kassapavagga Cīvarasutta |11| Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākassapo rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ānando dakkhiṇagirismiṁ cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. 2 Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa tiṁsamattā saddhivihārino bhikkhū sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattā bhavanti yebhuyyena kumārabhūtā. Atha kho āyasmā ānando dakkhiṇagirismiṁ yathābhirantaṁ cārikaṁ caritvā yena rājagahaṁ veḷuvanaṁ kalandakanivāpo yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākassapaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ āyasmā mahākassapo etadavoca: “kati nu kho, āvuso ānanda, atthavase paṭicca bhagavatā kulesu tikabhojanaṁ paññattan”ti? 3 “Tayo kho, bhante kassapa, atthavase paṭicca bhagavatā kulesu tikabhojanaṁ paññattaṁ—dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya, mā pāpicchā pakkhaṁ nissāya saṅghaṁ bhindeyyuṁ, kulānuddayatāya ca. Ime kho, bhante kassapa, tayo atthavase paṭicca bhagavatā kulesu tikabhojanaṁ paññattan”ti. 4 “Atha kiñcarahi tvaṁ, āvuso ānanda, imehi navehi bhikkhūhi indriyesu aguttadvārehi bhojane amattaññūhi jāgariyaṁ ananuyuttehi saddhiṁ cārikaṁ carasi? Sassaghātaṁ maññe carasi, kulūpaghātaṁ maññe carasi. Olujjati kho te, āvuso ānanda, parisā; palujjanti kho te, āvuso, navappāyā. Na vāyaṁ kumārako mattamaññāsī”ti. 5 “Api me, bhante kassapa, sirasmiṁ palitāni jātāni. Atha ca pana mayaṁ ajjāpi āyasmato mahākassapassa kumārakavādā na muccāmā”ti. “Tathā hi pana tvaṁ, āvuso ānanda, imehi navehi bhikkhūhi indriyesu aguttadvārehi bhojane amattaññūhi jāgariyaṁ ananuyuttehi saddhiṁ cārikaṁ carasi, sassaghātaṁ maññe carasi, kulūpaghātaṁ maññe carasi. Olujjati kho te, āvuso ānanda, parisā; palujjanti kho te, āvuso, navappāyā. Na vāyaṁ kumārako mattamaññāsī”ti. 6 Assosi kho thullanandā bhikkhunī: “ayyena kira mahākassapena ayyo ānando vedehamuni kumārakavādena apasādito”ti. 7 Atha kho thullanandā bhikkhunī anattamanā anattamanavācaṁ nicchāresi: “kiṁ pana ayyo mahākassapo aññatitthiyapubbo samāno ayyaṁ ānandaṁ vedehamuniṁ kumārakavādena apasādetabbaṁ maññatī”ti. Assosi kho āyasmā mahākassapo thullanandāya bhikkhuniyā imaṁ vācaṁ bhāsamānāya. 8 Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “tagghāvuso ānanda, thullanandāya bhikkhuniyā sahasā appaṭisaṅkhā vācā bhāsitā. Yatvāhaṁ, āvuso, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, nābhijānāmi aññaṁ satthāraṁ uddisitā, aññatra tena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena. Pubbe me, āvuso, agārikabhūtassa sato etadahosi: ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena paṭapilotikānaṁ saṅghāṭiṁ kāretvā ye loke arahanto te uddissa kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁ. 9 So evaṁ pabbajito samāno addhānamaggappaṭipanno addasaṁ bhagavantaṁ antarā ca rājagahaṁ antarā ca nāḷandaṁ bahuputte cetiye nisinnaṁ. Disvāna me etadahosi: ‘satthārañca vatāhaṁ passeyyaṁ, bhagavantameva passeyyaṁ; sugatañca vatāhaṁ passeyyaṁ, bhagavantameva passeyyaṁ; sammāsambuddhañca vatāhaṁ passeyyaṁ; bhagavantameva passeyyan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, tattheva bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavocaṁ: ‘satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmi; satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī’ti. Evaṁ vutte, maṁ, āvuso, bhagavā etadavoca: ‘yo kho, kassapa, evaṁ sabbacetasā samannāgataṁ sāvakaṁ ajānaññeva vadeyya jānāmīti, apassaññeva vadeyya passāmīti, muddhāpi 1415 --- sn16 11:9 tassa vipateyya. Ahaṁ kho pana, kassapa, jānaññeva vadāmi jānāmīti, passaññeva vadāmi passāmīti. 10 Tasmātiha te, kassapa, evaṁ sikkhitabbaṁ: “tibbaṁ me hirottappaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavissati theresu navesu majjhimesū”ti. Evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṁ. 11 Tasmātiha te, kassapa, evaṁ sikkhitabbaṁ: “yaṁ kiñci dhammaṁ suṇissāmi kusalūpasaṁhitaṁ sabbaṁ taṁ aṭṭhiṁ katvā manasi karitvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṁ suṇissāmī”ti. Evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṁ. 12 Tasmātiha te, kassapa, evaṁ sikkhitabbaṁ: “sātasahagatā ca me kāyagatāsati na vijahissatī”ti. Evañhi te, kassapa, sikkhitabbanti’. 13 Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Sattāhameva khvāhaṁ, āvuso, saraṇo raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjiṁ aṭṭhamiyā aññā udapādi. 14 Atha kho, āvuso, bhagavā maggā okkamma yena aññataraṁ rukkhamūlaṁ tenupasaṅkami. Atha khvāhaṁ, āvuso, paṭapilotikānaṁ saṅghāṭiṁ catugguṇaṁ paññapetvā bhagavantaṁ etadavocaṁ: ‘idha, bhante, bhagavā nisīdatu, yaṁ mamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā’ti. Nisīdi kho, āvuso, bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho maṁ, āvuso, bhagavā etadavoca: ‘mudukā kho tyāyaṁ, kassapa, paṭapilotikānaṁ saṅghāṭī’ti. ‘Paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā paṭapilotikānaṁ saṅghāṭiṁ anukampaṁ upādāyā’ti. ‘Dhāressasi pana me tvaṁ, kassapa, sāṇāni paṁsukūlāni nibbasanānī’ti. ‘Dhāressāmahaṁ, bhante, bhagavato sāṇāni paṁsukūlāni nibbasanānī’ti. So khvāhaṁ, āvuso, paṭapilotikānaṁ saṅghāṭiṁ bhagavato pādāsiṁ. Ahaṁ pana bhagavato sāṇāni paṁsukūlāni nibbasanāni paṭipajjiṁ. 15 Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya: ‘bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo, paṭiggahitāni sāṇāni paṁsukūlāni nibbasanānī’ti, mamaṁ taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo, paṭiggahitāni sāṇāni paṁsukūlāni nibbasanānī’ti. 16 Ahaṁ kho, āvuso, yāvade ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Ahaṁ kho, āvuso, yāvade ākaṅkhāmi …pe… (navannaṁ anupubbavihārasamāpattīnaṁ pañcannañca abhiññānaṁ evaṁ vitthāro veditabbo.) 17 Ahaṁ kho, āvuso, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi; sattaratanaṁ vā, āvuso, nāgaṁ aḍḍhaṭṭhamaratanaṁ vā tālapattikāya chādetabbaṁ maññeyya, yo me cha abhiññā chādetabbaṁ maññeyyā”ti. 18 Cavittha ca pana thullanandā bhikkhunī brahmacariyamhāti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 16.3 1. Kassapavagga Candūpamāsutta |3| Sāvatthiyaṁ viharati. “Candūpamā, bhikkhave, kulāni upasaṅkamatha—apakasseva kāyaṁ, apakassa cittaṁ, niccanavakā kulesu appagabbhā. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso jarudapānaṁ vā olokeyya pabbatavisamaṁ vā nadīviduggaṁ vā—apakasseva kāyaṁ, apakassa cittaṁ; evameva kho, bhikkhave, candūpamā kulāni upasaṅkamatha—apakasseva kāyaṁ, apakassa cittaṁ, niccanavakā kulesu appagabbhā. 2 Kassapo, bhikkhave, candūpamo kulāni upasaṅkamati—apakasseva kāyaṁ, apakassa cittaṁ, niccanavako kulesu appagabbho. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, kathaṁrūpo bhikkhu arahati kulāni upasaṅkamitun”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 3 Atha kho bhagavā ākāse pāṇiṁ cālesi. “Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṁ ākāse pāṇi na sajjati na gayhati na bajjhati; evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno kulāni upasaṅkamato kulesu cittaṁ na sajjati na gayhati na bajjhati: ‘labhantu lābhakāmā, puññakāmā karontu puññānī’ti; yathāsakena lābhena attamano hoti sumano, evaṁ paresaṁ lābhena attamano hoti sumano; evarūpo kho, bhikkhave, bhikkhu arahati kulāni upasaṅkamituṁ. 4 Kassapassa, bhikkhave, kulāni upasaṅkamato kulesu cittaṁ na sajjati na gayhati na bajjhati: ‘labhantu lābhakāmā, puññakāmā karontu puññānī’ti; yathāsakena lābhena attamano hoti 1416 --- sn16 3:4 sumano; evaṁ paresaṁ lābhena attamano hoti sumano. 5 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, kathaṁrūpassa bhikkhuno aparisuddhā dhammadesanā hoti, kathaṁrūpassa bhikkhuno parisuddhā dhammadesanā hotī”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 6 “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu evaṁcitto paresaṁ dhammaṁ deseti: ‘aho vata me dhammaṁ suṇeyyuṁ, sutvā ca pana dhammaṁ pasīdeyyuṁ, pasannā ca me pasannākāraṁ kareyyun’ti; evarūpassa kho, bhikkhave, bhikkhuno aparisuddhā dhammadesanā hoti. 7 Yo ca kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁcitto paresaṁ dhammaṁ deseti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhīti. Aho vata me dhammaṁ suṇeyyuṁ, sutvā ca pana dhammaṁ ājāneyyuṁ, ājānitvā ca pana tathattāya paṭipajjeyyun’ti. Iti dhammasudhammataṁ paṭicca paresaṁ dhammaṁ deseti, kāruññaṁ paṭicca anuddayaṁ paṭicca anukampaṁ upādāya paresaṁ dhammaṁ deseti. Evarūpassa kho, bhikkhave, bhikkhuno parisuddhā dhammadesanā hoti. 8 Kassapo, bhikkhave, evaṁcitto paresaṁ dhammaṁ deseti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhīti. Aho vata me dhammaṁ suṇeyyuṁ, sutvā ca pana dhammaṁ ājāneyyuṁ, ājānitvā ca pana tathattāya paṭipajjeyyun’ti. Iti dhammasudhammataṁ paṭicca paresaṁ dhammaṁ deseti, kāruññaṁ paṭicca anuddayaṁ paṭicca anukampaṁ upādāya paresaṁ dhammaṁ deseti. Kassapena vā hi vo, bhikkhave, ovadissāmi yo vā panassa kassapasadiso, ovaditehi ca pana vo tathattāya paṭipajjitabban”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 16.8 1. Kassapavagga Tatiyaovādasutta |8| Rājagahe kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā mahākassapo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ mahākassapaṁ bhagavā etadavoca: “ovada, kassapa, bhikkhū; karohi, kassapa, bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ. Ahaṁ vā, kassapa, bhikkhūnaṁ ovadeyyaṁ tvaṁ vā; ahaṁ vā bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ kareyyaṁ tvaṁ vā”ti. 2 “Dubbacā kho, bhante, etarahi bhikkhū, dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā, akkhamā, appadakkhiṇaggāhino anusāsanin”ti. “Tathā hi pana, kassapa, pubbe therā bhikkhū āraññikā ceva ahesuṁ āraññikattassa ca vaṇṇavādino, piṇḍapātikā ceva ahesuṁ piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādino, paṁsukūlikā ceva ahesuṁ paṁsukūlikattassa ca vaṇṇavādino, tecīvarikā ceva ahesuṁ tecīvarikattassa ca vaṇṇavādino, appicchā ceva ahesuṁ appicchatāya ca vaṇṇavādino, santuṭṭhā ceva ahesuṁ santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādino, pavivittā ceva ahesuṁ pavivekassa ca vaṇṇavādino, asaṁsaṭṭhā ceva ahesuṁ asaṁsaggassa ca vaṇṇavādino, āraddhavīriyā ceva ahesuṁ vīriyārambhassa ca vaṇṇavādino. 3 Tatra yo hoti bhikkhu āraññiko ceva āraññikattassa ca vaṇṇavādī, piṇḍapātiko ceva piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, paṁsukūliko ceva paṁsukūlikattassa ca vaṇṇavādī, tecīvariko ceva tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, appiccho ceva appicchatāya ca vaṇṇavādī, santuṭṭho ceva santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, pavivitto ceva pavivekassa ca vaṇṇavādī, asaṁsaṭṭho ceva asaṁsaggassa ca vaṇṇavādī, āraddhavīriyo ceva vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī, taṁ therā bhikkhū āsanena nimantenti: ‘ehi, bhikkhu, ko nāmāyaṁ bhikkhu, bhaddako vatāyaṁ bhikkhu, sikkhākāmo vatāyaṁ bhikkhu; ehi, bhikkhu, idaṁ āsanaṁ nisīdāhī’ti. 4 Tatra, kassapa, navānaṁ bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ‘yo kira so hoti bhikkhu āraññiko ceva āraññikattassa ca vaṇṇavādī, piṇḍapātiko ceva …pe… paṁsukūliko ceva … tecīvariko ceva … appiccho ceva … santuṭṭho ceva … pavivitto ceva … asaṁsaṭṭho ceva … āraddhavīriyo ceva vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī, taṁ therā bhikkhū āsanena nimantenti—ehi, bhikkhu, ko nāmāyaṁ bhikkhu, bhaddako vatāyaṁ bhikkhu, sikkhākāmo vatāyaṁ bhikkhu; ehi, bhikkhu, 1417 --- sn16 8:4 idaṁ āsanaṁ nisīdāhī’ti. Te tathattāya paṭipajjanti; tesaṁ taṁ hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāya. 5 Etarahi pana, kassapa, therā bhikkhū na ceva āraññikā na ca āraññikattassa vaṇṇavādino, na ceva piṇḍapātikā na ca piṇḍapātikattassa vaṇṇavādino, na ceva paṁsukūlikā na ca paṁsukūlikattassa vaṇṇavādino, na ceva tecīvarikā na ca tecīvarikattassa vaṇṇavādino, na ceva appicchā na ca appicchatāya vaṇṇavādino, na ceva santuṭṭhā na ca santuṭṭhiyā vaṇṇavādino, na ceva pavivittā na ca pavivekassa vaṇṇavādino, na ceva asaṁsaṭṭhā na ca asaṁsaggassa vaṇṇavādino, na ceva āraddhavīriyā na ca vīriyārambhassa vaṇṇavādino. 6 Tatra yo hoti bhikkhu ñāto yasassī lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ taṁ therā bhikkhū āsanena nimantenti: ‘ehi, bhikkhu, ko nāmāyaṁ bhikkhu, bhaddako vatāyaṁ bhikkhu, sabrahmacārikāmo vatāyaṁ bhikkhu; ehi, bhikkhu, idaṁ āsanaṁ nisīdāhī’ti. 7 Tatra, kassapa, navānaṁ bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ‘yo kira so hoti bhikkhu ñāto yasassī lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ taṁ therā bhikkhū āsanena nimantenti—ehi, bhikkhu, ko nāmāyaṁ bhikkhu, bhaddako vatāyaṁ bhikkhu, sabrahmacārikāmo vatāyaṁ bhikkhu; ehi, bhikkhu, idaṁ āsanaṁ nisīdāhī’ti. Te tathattāya paṭipajjanti. Tesaṁ taṁ hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Yañhi taṁ, kassapa, sammā vadamāno vadeyya: ‘upaddutā brahmacārī brahmacārūpaddavena abhipatthanā brahmacārī brahmacāriabhipatthanenā’ti, etarahi taṁ, kassapa, sammā vadamāno vadeyya: ‘upaddutā brahmacārī brahmacārūpaddavena abhipatthanā brahmacārī brahmacāriabhipatthanenā’”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 16.10 1. Kassapavagga Upassayasutta |10| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākassapo sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākassapaṁ etadavoca: “āyāma, bhante kassapa, yena aññataro bhikkhunupassayo tenupasaṅkamissāmā”ti. “Gaccha tvaṁ, āvuso ānanda, bahukicco tvaṁ bahukaraṇīyo”ti. Dutiyampi kho āyasmā ānando āyasmantaṁ mahākassapaṁ etadavoca: “āyāma, bhante kassapa, yena aññataro bhikkhunupassayo tenupasaṅkamissāmā”ti. “Gaccha tvaṁ, āvuso ānanda, bahukicco tvaṁ bahukaraṇīyo”ti. Tatiyampi kho āyasmā ānando āyasmantaṁ mahākassapaṁ etadavoca: “āyāma, bhante kassapa, yena aññataro bhikkhunupassayo tenupasaṅkamissāmā”ti. 2 Atha kho āyasmā mahākassapo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena aññataro bhikkhunupassayo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sambahulā bhikkhuniyo yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākassapaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmā mahākassapo dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho āyasmā mahākassapo tā bhikkhuniyo dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 3 Atha kho thullatissā bhikkhunī anattamanā anattamanavācaṁ nicchāresi: “kiṁ pana ayyo mahākassapo, ayyassa ānandassa vedehamunino sammukhā dhammaṁ bhāsitabbaṁ maññati? Seyyathāpi nāma sūcivāṇijako sūcikārassa santike sūciṁ vikketabbaṁ maññeyya; evameva ayyo mahākassapo ayyassa ānandassa vedehamunino sammukhā dhammaṁ bhāsitabbaṁ maññatī”ti. 4 Assosi kho āyasmā mahākassapo thullatissāya bhikkhuniyā imaṁ vācaṁ bhāsamānāya. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, āvuso ānanda, ahaṁ sūcivāṇijako, tvaṁ sūcikāro; udāhu ahaṁ sūcikāro, tvaṁ sūcivāṇijako”ti? “Khama, bhante kassapa, bālo mātugāmo”ti. “Āgamehi tvaṁ, āvuso ānanda, mā te saṅgho uttari upaparikkhi. 5 Taṁ kiṁ maññasi, āvuso ānanda, api nu tvaṁ bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: ‘ahaṁ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ 1418 --- sn16 10:5 pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Ānandopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharatī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 6 “Ahaṁ kho, āvuso, bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: ‘ahaṁ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharatī’ti …pe…. (Navannaṁ anupubbavihārasamāpattīnaṁ pañcannañca abhiññānaṁ evaṁ vitthāro veditabbo.) 7 Taṁ kiṁ maññasi, āvuso ānanda, api nu tvaṁ bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: ‘ahaṁ, bhikkhave, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi. Ānandopi, bhikkhave, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 8 “Ahaṁ kho, āvuso, bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: ‘ahaṁ, bhikkhave, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. 9 Sattaratanaṁ vā, āvuso, nāgaṁ aḍḍhaṭṭhamaratanaṁ vā tālapattikāya chādetabbaṁ maññeyya, yo me cha abhiññā chādetabbaṁ maññeyyā”ti. 10 Cavittha ca pana thullatissā bhikkhunī brahmacariyamhāti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 16.6 1. Kassapavagga Ovādasutta |6| Rājagahe veḷuvane. Atha kho āyasmā mahākassapo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ mahākassapaṁ bhagavā etadavoca: “ovada, kassapa, bhikkhū; karohi, kassapa, bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ. Ahaṁ vā, kassapa, bhikkhū ovadeyyaṁ tvaṁ vā; ahaṁ vā bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ kareyyaṁ tvaṁ vā”ti. 2 “Dubbacā kho, bhante, etarahi bhikkhū, dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā, akkhamā, appadakkhiṇaggāhino anusāsaniṁ. Idhāhaṁ, bhante, addasaṁ bhaṇḍañca nāma bhikkhuṁ ānandassa saddhivihāriṁ abhijikañca nāma bhikkhuṁ anuruddhassa saddhivihāriṁ aññamaññaṁ sutena accāvadante: ‘ehi, bhikkhu, ko bahutaraṁ bhāsissati, ko sundarataraṁ bhāsissati, ko cirataraṁ bhāsissatī’”ti. 3 Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena bhaṇḍañca bhikkhuṁ ānandassa saddhivihāriṁ abhijikañca bhikkhuṁ anuruddhassa saddhivihāriṁ āmantehi: ‘satthā āyasmante āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: “satthā āyasmante āmantetī”ti. 4 “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, aññamaññaṁ sutena accāvadatha: ‘ehi, bhikkhu, ko bahutaraṁ bhāsissati, ko sundarataraṁ bhāsissati, ko cirataraṁ bhāsissatī’”ti? “Evaṁ, bhante”. “Kiṁ nu kho me tumhe, bhikkhave, evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha: ‘etha tumhe, bhikkhave, aññamaññaṁ sutena accāvadatha—ehi, bhikkhu, ko bahutaraṁ bhāsissati, ko sundarataraṁ bhāsissati, ko cirataraṁ bhāsissatī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “No ce kira me tumhe, bhikkhave, evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha, atha kiñcarahi tumhe, moghapurisā, kiṁ jānantā kiṁ passantā evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā aññamaññaṁ sutena accāvadatha: ‘ehi, bhikkhu, ko bahutaraṁ bhāsissati, ko sundarataraṁ bhāsissati, ko cirataraṁ bhāsissatī’”ti. 5 Atha kho te bhikkhū bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “accayo no, bhante, accagamā, yathābāle yathāmūḷhe yathāakusale, ye mayaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā aññamaññaṁ sutena accāvadimha: ‘ehi, bhikkhu, ko 1419 --- sn16 6:5 bahutaraṁ bhāsissati, ko sundarataraṁ bhāsissati, ko cirataraṁ bhāsissatī’ti. Tesaṁ no, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. 6 “Taggha tumhe, bhikkhave, accayo accagamā yathābāle yathāmūḷhe yathāakusale, ye tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā aññamaññaṁ sutena accāvadittha: ‘ehi, bhikkhu, ko bahutaraṁ bhāsissati, ko sundarataraṁ bhāsissati, ko cirataraṁ bhāsissatī’ti. Yato ca kho tumhe, bhikkhave, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarotha, taṁ vo mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuddhi hesā, bhikkhave, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti āyatiñca saṁvaraṁ āpajjatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 16.2 1. Kassapavagga Anottappīsutta |2| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca sāriputto bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākassapena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahākassapaṁ etadavoca: “vuccati hidaṁ, āvuso kassapa, anātāpī anottappī abhabbo sambodhāya abhabbo nibbānāya abhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya; ātāpī ca kho ottappī bhabbo sambodhāya bhabbo nibbānāya bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā”ti. 2 “Kittāvatā nu kho, āvuso, anātāpī hoti anottappī abhabbo sambodhāya abhabbo nibbānāya abhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya; kittāvatā ca panāvuso, ātāpī hoti ottappī bhabbo sambodhāya bhabbo nibbānāya bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā”ti? “Idhāvuso, bhikkhu ‘anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti na ātappaṁ karoti, ‘uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti na ātappaṁ karoti, ‘anuppannā me kusalā dhammā nuppajjamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti na ātappaṁ karoti, ‘uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti na ātappaṁ karoti. Evaṁ kho, āvuso, anātāpī hoti. 3 Kathañcāvuso, anottappī hoti? Idhāvuso, bhikkhu ‘anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti na ottappati, ‘uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti na ottappati, ‘anuppannā me kusalā dhammā nuppajjamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti na ottappati, ‘uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti na ottappati. Evaṁ kho, āvuso, anottappī hoti. Evaṁ kho, āvuso, anātāpī anottappī abhabbo sambodhāya abhabbo nibbānāya abhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. 4 Kathañcāvuso, ātāpī hoti? Idhāvuso, bhikkhu ‘anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti ātappaṁ karoti, ‘uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti ātappaṁ karoti, anuppannā me kusalā dhammā …pe… ātappaṁ karoti. Evaṁ kho, āvuso, ātāpī hoti. 5 Kathañcāvuso, ottappī hoti? Idhāvuso, bhikkhu ‘anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti ottappati, ‘uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti ottappati, ‘anuppannā me kusalā dhammā anuppajjamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti ottappati, ‘uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti ottappati. Evaṁ kho, āvuso, ottappī hoti. Evaṁ kho, āvuso, ātāpī ottappī bhabbo sambodhāya bhabbo nibbānāya bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 16.9 1. Kassapavagga Jhānābhiññasutta |9| Sāvatthiyaṁ viharati. “Ahaṁ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 2 Ahaṁ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ 1420 --- sn16 9:2 upasampajja viharati. 3 Ahaṁ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedemi, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 4 Ahaṁ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 5 Ahaṁ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā …pe… ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. 6 Ahaṁ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. 7 Ahaṁ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati …pe… ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. 8 Ahaṁ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati …pe… nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. 9 Ahaṁ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave …pe… saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. 10 Ahaṁ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhomi—ekopi hutvā bahudhā homi, bahudhāpi hutvā eko homi; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ, tirokuṭṭaṁ, tiropākāraṁ, tiropabbataṁ, asajjamāno gacchāmi, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karomi, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchāmi, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamāmi, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasāmi parimajjāmi; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattemi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. 11 Ahaṁ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāmi, dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati dibbāya sotadhātuyā …pe… dūre santike ca. 12 Ahaṁ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānāmi, vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajānāmi, sadosaṁ vā cittaṁ …pe… vītadosaṁ vā cittaṁ … samohaṁ vā cittaṁ … vītamohaṁ vā cittaṁ … saṅkhittaṁ vā cittaṁ … vikkhittaṁ vā cittaṁ … mahaggataṁ vā cittaṁ … amahaggataṁ vā cittaṁ … sauttaraṁ vā cittaṁ … anuttaraṁ vā cittaṁ … samāhitaṁ vā cittaṁ … asamāhitaṁ vā cittaṁ … vimuttaṁ vā cittaṁ … avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti—sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānāti …pe… avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānāti. 13 Ahaṁ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi 1421 --- sn16 9:13 jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 14 Ahaṁ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi: ‘ime vata, bhonto, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana, bhonto, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne …pe… yathākammūpage satte pajānāti. 15 Ahaṁ, bhikkhave, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Navamaṁ. sn29 0 Saṁyutta Nikāya 29.6 1. Nāgavagga Catutthauposathasutta |6| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena m’idhekacce opapātikā nāgā uposathaṁ upavasanti vossaṭṭhakāyā ca bhavantī”ti? 2 “Idha, bhikkhu, ekaccānaṁ opapātikānaṁ nāgānaṁ evaṁ hoti: ‘mayaṁ kho pubbe kāyena dvayakārino ahumha, vācāya dvayakārino, manasā dvayakārino. Te mayaṁ kāyena dvayakārino, vācāya dvayakārino, manasā dvayakārino, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapannā. Sacajja mayaṁ kāyena sucaritaṁ careyyāma, vācāya … manasā sucaritaṁ careyyāma, evaṁ mayaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyāma. Handa mayaṁ etarahi kāyena sucaritaṁ carāma, vācāya … manasā sucaritaṁ carāmā’ti. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena m’idhekacce opapātikā nāgā uposathaṁ upavasanti vossaṭṭhakāyā ca bhavantī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 29.2 1. Nāgavagga Paṇītatarasutta |2| Sāvatthinidānaṁ. “Catasso imā, bhikkhave, nāgayoniyo. Katamā catasso? Aṇḍajā nāgā, jalābujā nāgā, saṁsedajā nāgā, opapātikā nāgā. Tatra, bhikkhave, aṇḍajehi nāgehi jalābujā ca saṁsedajā ca opapātikā ca nāgā paṇītatarā. Tatra, bhikkhave, aṇḍajehi ca jalābujehi ca nāgehi saṁsedajā ca opapātikā ca nāgā paṇītatarā. Tatra, bhikkhave, aṇḍajehi ca jalābujehi ca saṁsedajehi ca nāgehi opapātikā nāgā paṇītatarā. Imā kho, bhikkhave, catasso nāgayoniyo”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 29.21–50 1. Nāgavagga Jalābujādidānūpakārasuttattiṁsaka |21-50| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā jalābujānaṁ nāgānaṁ …pe… saṁsedajānaṁ nāgānaṁ …pe… opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? 2 “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī 1422 --- sn29 21-50:2 hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṁ hoti: ‘opapātikā nāgā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So annaṁ deti …pe… pānaṁ deti …pe… padīpeyyaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. 3 (Iminā peyyālena dasa dasa suttantā kātabbā. Evaṁ catūsu yonīsu cattālīsaṁ veyyākaraṇā honti. Purimehi pana dasahi suttantehi saha honti paṇṇāsasuttantāti.) Nāgavaggo paṭhamo. 4 Tassuddānaṁ Suddhikaṁ paṇītataraṁ, caturo ca uposathā; Tassa sutaṁ caturo ca, dānūpakārā ca tālīsaṁ; Paṇṇāsa piṇḍato suttā, nāgamhi suppakāsitāti. Nāgasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 29.9 1. Nāgavagga Tatiyasutasutta |9| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā saṁsedajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? …pe… Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā saṁsedajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 29.10 1. Nāgavagga Catutthasutasutta |10| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? 2 “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṁ hoti: ‘opapātikā nāgā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 29.7 1. Nāgavagga Sutasutta |7| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? 2 “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī hoti, manasā dvayakārī hoti. Tassa sutaṁ hoti: ‘aṇḍajā nāgā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 29.3 1. Nāgavagga Uposathasutta |3| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena m’idhekacce aṇḍajā nāgā uposathaṁ upavasanti vossaṭṭhakāyā ca bhavantī”ti? 2 “Idha, bhikkhu, ekaccānaṁ aṇḍajānaṁ nāgānaṁ evaṁ hoti: ‘mayaṁ kho pubbe kāyena dvayakārino ahumha, vācāya dvayakārino, manasā dvayakārino. Te mayaṁ kāyena dvayakārino, vācāya dvayakārino, manasā dvayakārino, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapannā. Sacajja mayaṁ kāyena sucaritaṁ careyyāma, vācāya sucaritaṁ careyyāma, manasā sucaritaṁ careyyāma, evaṁ mayaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyāma. Handa mayaṁ etarahi kāyena sucaritaṁ carāma, vācāya sucaritaṁ carāma, manasā sucaritaṁ carāmā’ti. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena m’idhekacce aṇḍajā nāgā uposathaṁ upavasanti vossaṭṭhakāyā ca bhavantī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 29.8 1. Nāgavagga Dutiyasutasutta |8| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā jalābujānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? …pe… Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā jalābujānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 29.4 1. 1423 --- sn29 4:0 Nāgavagga Dutiyauposathasutta |4| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena m’idhekacce jalābujā nāgā uposathaṁ upavasanti vossaṭṭhakāyā ca bhavantī”ti? (Sabbaṁ vitthāretabbaṁ.) “Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena m’idhekacce jalābujā nāgā uposathaṁ upavasanti vossaṭṭhakāyā ca bhavantī”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 29.11–20 1. Nāgavagga Aṇḍajadānūpakārasuttadasaka |11-20| Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? 2 “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṁ hoti: ‘aṇḍajā nāgā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So annaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu …pe… upapajjatīti …pe… so pānaṁ deti …pe… vatthaṁ deti …pe… yānaṁ deti …pe… mālaṁ deti …pe… gandhaṁ deti …pe… vilepanaṁ deti …pe… seyyaṁ deti …pe… āvasathaṁ deti …pe… padīpeyyaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Vīsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 29.5 1. Nāgavagga Tatiyauposathasutta |5| Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena m’idhekacce saṁsedajā nāgā uposathaṁ upavasanti vossaṭṭhakāyā ca bhavantī”ti? (Sabbaṁ vitthāretabbaṁ.) “Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena m’idhekacce saṁsedajā nāgā uposathaṁ upavasanti vossaṭṭhakāyā ca bhavantī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 29.1 1. Nāgavagga Suddhikasutta |1| Sāvatthinidānaṁ. “Catasso imā, bhikkhave, nāgayoniyo. Katamā catasso? Aṇḍajā nāgā, jalābujā nāgā, saṁsedajā nāgā, opapātikā nāgā—imā kho, bhikkhave, catasso nāgayoniyo”ti. Paṭhamaṁ. sn42 0 Saṁyutta Nikāya 42.7 1. Gāmaṇivagga Khettūpamasutta |7| Ekaṁ samayaṁ bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane. Atha kho asibandhakaputto gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho asibandhakaputto gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “nanu, bhante, bhagavā sabbapāṇabhūtahitānukampī viharatī”ti? “Evaṁ, gāmaṇi, tathāgato sabbapāṇabhūtahitānukampī viharatī”ti. “Atha kiñcarahi, bhante, bhagavā ekaccānaṁ sakkaccaṁ dhammaṁ deseti, ekaccānaṁ no tathā sakkaccaṁ dhammaṁ desetī”ti? “Tena hi, gāmaṇi, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, idhassu kassakassa gahapatino tīṇi khettāni—ekaṁ khettaṁ aggaṁ, ekaṁ khettaṁ majjhimaṁ, ekaṁ khettaṁ hīnaṁ jaṅgalaṁ ūsaraṁ pāpabhūmi. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, asu kassako gahapati bījāni patiṭṭhāpetukāmo kattha paṭhamaṁ patiṭṭhāpeyya, yaṁ vā aduṁ khettaṁ aggaṁ, yaṁ vā aduṁ khettaṁ majjhimaṁ, yaṁ vā aduṁ khettaṁ hīnaṁ jaṅgalaṁ ūsaraṁ pāpabhūmī”ti? “Asu, bhante, kassako gahapati bījāni patiṭṭhāpetukāmo yaṁ aduṁ khettaṁ aggaṁ tattha patiṭṭhāpeyya. Tattha patiṭṭhāpetvā yaṁ aduṁ khettaṁ majjhimaṁ tattha patiṭṭhāpeyya. Tattha patiṭṭhāpetvā yaṁ aduṁ khettaṁ hīnaṁ jaṅgalaṁ ūsaraṁ pāpabhūmi tattha patiṭṭhāpeyyapi, nopi patiṭṭhāpeyya. Taṁ kissa hetu? Antamaso gobhattampi bhavissatī”ti. 2 “Seyyathāpi, gāmaṇi, yaṁ aduṁ khettaṁ aggaṁ; evameva mayhaṁ bhikkhubhikkhuniyo. Tesāhaṁ dhammaṁ desemi—ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ, sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsemi. Taṁ kissa hetu? Ete hi, gāmaṇi, maṁdīpā maṁleṇā maṁtāṇā maṁsaraṇā viharanti. Seyyathāpi, gāmaṇi, yaṁ 1424 --- sn42 7:2 aduṁ khettaṁ majjhimaṁ; evameva mayhaṁ upāsakaupāsikāyo. Tesaṁ pāhaṁ dhammaṁ desemi—ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ, sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsemi. Taṁ kissa hetu? Ete hi, gāmaṇi, maṁdīpā maṁleṇā maṁtāṇā maṁsaraṇā viharanti. Seyyathāpi, gāmaṇi, yaṁ aduṁ khettaṁ hīnaṁ jaṅgalaṁ ūsaraṁ pāpabhūmi; evameva mayhaṁ aññatitthiyā samaṇabrāhmaṇaparibbājakā. Tesaṁ pāhaṁ dhammaṁ desemi—ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsemi. Taṁ kissa hetu? Appeva nāma ekaṁ padampi ājāneyyuṁ taṁ nesaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyāti. 3 Seyyathāpi, gāmaṇi, purisassa tayo udakamaṇikā—eko udakamaṇiko acchiddo ahārī aparihārī, eko udakamaṇiko acchiddo hārī parihārī, eko udakamaṇiko chiddo hārī parihārī. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, asu puriso udakaṁ nikkhipitukāmo kattha paṭhamaṁ nikkhipeyya, yo vā so udakamaṇiko acchiddo ahārī aparihārī, yo vā so udakamaṇiko acchiddo hārī parihārī, yo vā so udakamaṇiko chiddo hārī parihārī”ti? “Asu, bhante, puriso udakaṁ nikkhipitukāmo, yo so udakamaṇiko acchiddo ahārī aparihārī tattha nikkhipeyya, tattha nikkhipitvā, yo so udakamaṇiko acchiddo hārī parihārī tattha nikkhipeyya, tattha nikkhipitvā, yo so udakamaṇiko chiddo hārī parihārī tattha nikkhipeyyapi, nopi nikkhipeyya. Taṁ kissa hetu? Antamaso bhaṇḍadhovanampi bhavissatī”ti. 4 “Seyyathāpi, gāmaṇi, yo so udakamaṇiko acchiddo ahārī aparihārī; evameva mayhaṁ bhikkhubhikkhuniyo. Tesāhaṁ dhammaṁ desemi—ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsemi. Taṁ kissa hetu? Ete hi, gāmaṇi, maṁdīpā maṁleṇā maṁtāṇā maṁsaraṇā viharanti. Seyyathāpi, gāmaṇi, yo so udakamaṇiko acchiddo hārī parihārī; evameva mayhaṁ upāsakaupāsikāyo. Tesāhaṁ dhammaṁ desemi—ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsemi. Taṁ kissa hetu? Ete hi, gāmaṇi, maṁdīpā maṁleṇā maṁtāṇā maṁsaraṇā viharanti. Seyyathāpi, gāmaṇi, yo so udakamaṇiko chiddo hārī parihārī; evameva mayhaṁ aññatitthiyā samaṇabrāhmaṇaparibbājakā. Tesāhaṁ dhammaṁ desemi—ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsemi. Taṁ kissa hetu? Appeva nāma ekaṁ padampi ājāneyyuṁ, taṁ nesaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 5 Evaṁ vutte, asibandhakaputto gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 42.3 1. Gāmaṇivagga Yodhājīvasutta |3| Atha kho yodhājīvo gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… ekamantaṁ nisinno kho yodhājīvo gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante, pubbakānaṁ ācariyapācariyānaṁ yodhājīvānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘yo so yodhājīvo saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti. Idha bhagavā kimāhā”ti? “Alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho yodhājīvo gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante, pubbakānaṁ ācariyapācariyānaṁ yodhājīvānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘yo so yodhājīvo saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti. Idha bhagavā kimāhā”ti? 2 “Addhā kho tyāhaṁ, gāmaṇi, na labhāmi: ‘alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī’ti. Api ca tyāhaṁ byākarissāmi. Yo so, gāmaṇi, yodhājīvo saṅgāme ussahati vāyamati, tassa taṁ cittaṁ pubbe gahitaṁ dukkaṭaṁ duppaṇihitaṁ: ‘ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuṁ iti vā’ti. Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti; so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajito nāma nirayo 1425 --- sn42 3:2 tattha upapajjatīti. Sace kho panassa evaṁ diṭṭhi hoti: ‘yo so yodhājīvo saṅgāme ussahati vāyamati tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa kho panāhaṁ, gāmaṇi, purisapuggalassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā”ti. 3 Evaṁ vutte, yodhājīvo gāmaṇi parodi, assūni pavattesi. “Etaṁ kho tyāhaṁ, gāmaṇi, nālatthaṁ: ‘alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī’”ti. “Nāhaṁ, bhante, etaṁ rodāmi yaṁ maṁ bhagavā evamāha; api cāhaṁ, bhante, pubbakehi ācariyapācariyehi yodhājīvehi dīgharattaṁ nikato vañcito paluddho: ‘yo so yodhājīvo saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’”ti. “Abhikkantaṁ, bhante …pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 42.13 1. Gāmaṇivagga Pāṭaliyasutta |13| Ekaṁ samayaṁ bhagavā koliyesu viharati uttaraṁ nāma koliyānaṁ nigamo. Atha kho pāṭaliyo gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho pāṭaliyo gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante: ‘samaṇo gotamo māyaṁ jānātī’ti. 2 Ye te, bhante, evamāhaṁsu: ‘samaṇo gotamo māyaṁ jānātī’ti, kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati? Anabbhācikkhitukāmā hi mayaṁ, bhante, bhagavantan”ti. “Ye te, gāmaṇi, evamāhaṁsu: ‘samaṇo gotamo māyaṁ jānātī’ti, vuttavādino ceva me, te na ca maṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti. “Saccaṁyeva kira, bho, mayaṁ tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ na saddahāma: ‘samaṇo gotamo māyaṁ jānātī’ti, samaṇo khalu bho gotamo māyāvī”ti. “Yo nu kho, gāmaṇi, evaṁ vadeti: ‘ahaṁ māyaṁ jānāmī’ti, so evaṁ vadeti: ‘ahaṁ māyāvī’”ti. “Tatheva taṁ bhagavā hoti, tatheva taṁ sugata hotī”ti. “Tena hi, gāmaṇi, taññevettha paṭipucchissāmi; yathā te khameyya, tathā taṁ byākareyyāsi— 3 Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, jānāsi tvaṁ koliyānaṁ lambacūḷake bhaṭe”ti? “Jānāmahaṁ, bhante, koliyānaṁ lambacūḷake bhaṭe”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, kimatthiyā koliyānaṁ lambacūḷakā bhaṭā”ti? “Ye ca, bhante, koliyānaṁ corā te ca paṭisedhetuṁ, yāni ca koliyānaṁ dūteyyāni tāni ca vahātuṁ, etadatthiyā, bhante, koliyānaṁ lambacūḷakā bhaṭā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, jānāsi tvaṁ koliyānaṁ lambacūḷake bhaṭe sīlavante vā te dussīle vā”ti? “Jānāmahaṁ, bhante, koliyānaṁ lambacūḷake bhaṭe dussīle pāpadhamme; ye ca loke dussīlā pāpadhammā koliyānaṁ lambacūḷakā bhaṭā tesaṁ aññatarā”ti. “Yo nu kho, gāmaṇi, evaṁ vadeyya: ‘pāṭaliyo gāmaṇi jānāti koliyānaṁ lambacūḷake bhaṭe dussīle pāpadhamme, pāṭaliyopi gāmaṇi dussīlo pāpadhammo’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante. Aññe, bhante, koliyānaṁ lambacūḷakā bhaṭā, aññohamasmi. Aññathādhammā koliyānaṁ lambacūḷakā bhaṭā, aññathādhammohamasmī”ti. “Tvañhi nāma, gāmaṇi, lacchasi: ‘pāṭaliyo gāmaṇi jānāti koliyānaṁ lambacūḷake bhaṭe dussīle pāpadhamme, na ca pāṭaliyo gāmaṇi dussīlo pāpadhammo’ti, kasmā tathāgato na lacchati: ‘tathāgato māyaṁ jānāti, na ca tathāgato māyāvī’ti? Māyañcāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, māyāya ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca māyāvī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. 4 Pāṇātipātañcāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, pāṇātipātassa ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca pāṇātipātī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Adinnādānañcāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, adinnādānassa ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca adinnādāyī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Kāmesumicchācārañcāhaṁ, gāmaṇi, 1426 --- sn42 13:4 pajānāmi, kāmesumicchācārassa ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca kāmesumicchācārī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Musāvādañcāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, musāvādassa ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca musāvādī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Pisuṇavācañcāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, pisuṇavācāya ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca pisuṇavāco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Pharusavācañcāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, pharusavācāya ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca pharusavāco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Samphappalāpañcāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, samphappalāpassa ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca samphappalāpī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Abhijjhañcāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, abhijjhāya ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca abhijjhālu kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Byāpādapadosañcāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, byāpādapadosassa ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca byāpannacitto kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Micchādiṭṭhiñcāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, micchādiṭṭhiyā ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca micchādiṭṭhiko kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. 5 Santi hi, gāmaṇi, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yo koci pāṇamatipāteti, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Yo koci adinnaṁ ādiyati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Yo koci kāmesu micchā carati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Yo koci musā bhaṇati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayatī’ti. 6 Dissati kho pana, gāmaṇi, idhekacco mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu itthikāmehi rājā maññe paricārento. Tamenaṁ evamāhaṁsu: ‘ambho, ayaṁ puriso kiṁ akāsi mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu itthikāmehi rājā maññe paricāretī’ti? Tamenaṁ evamāhaṁsu: ‘ambho, ayaṁ puriso rañño paccatthikaṁ pasayha jīvitā voropesi. Tassa rājā attamano abhihāramadāsi. Tenāyaṁ puriso mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu, itthikāmehi rājā maññe paricāretī’ti. 7 Dissati kho, gāmaṇi, idhekacco daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā, dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā, dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chijjamāno. Tamenaṁ evamāhaṁsu: ‘ambho, ayaṁ puriso kiṁ akāsi, daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindatī’ti? Tamenaṁ evamāhaṁsu: ‘ambho, ayaṁ puriso rājaverī itthiṁ vā purisaṁ vā jīvitā voropesi, tena naṁ rājāno gahetvā evarūpaṁ kammakāraṇaṁ kārentī’ti. 8 Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu te evarūpaṁ diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. “Tatra, gāmaṇi, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yo koci pāṇamatipāteti, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayatī’ti, saccaṁ vā te āhaṁsu musā vā”ti? “Musā, bhante”. “Ye pana te tucchaṁ musā vilapanti, sīlavanto vā te dussīlā vā”ti? “Dussīlā, bhante”. “Ye pana te dussīlā pāpadhammā micchāpaṭipannā vā te sammāpaṭipannā vā”ti? “Micchāpaṭipannā, bhante”. “Ye pana te micchāpaṭipannā micchādiṭṭhikā vā te sammādiṭṭhikā vā”ti? “Micchādiṭṭhikā, bhante”. “Ye pana te micchādiṭṭhikā kallaṁ nu tesu pasīditun”ti? “No hetaṁ, bhante”. 9 “Dissati kho pana, gāmaṇi, idhekacco mālī kuṇḍalī …pe… itthikāmehi rājā maññe paricārento. Tamenaṁ evamāhaṁsu: ‘ambho, ayaṁ puriso kiṁ akāsi mālī kuṇḍalī 1427 --- sn42 13:9 …pe… itthikāmehi rājā maññe paricāretī’ti? Tamenaṁ evamāhaṁsu: ‘ambho, ayaṁ puriso rañño paccatthikassa pasayha ratanaṁ ahāsi. Tassa rājā attamano abhihāramadāsi. Tenāyaṁ puriso mālī kuṇḍalī …pe… itthikāmehi rājā maññe paricāretī’ti. 10 Dissati kho, gāmaṇi, idhekacco daḷhāya rajjuyā …pe… dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chijjamāno tamenaṁ evamāhaṁsu: ‘ambho, ayaṁ puriso kiṁ akāsi daḷhāya rajjuyā …pe… dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindatī’ti? Tamenaṁ evamāhaṁsu: ‘ambho, ayaṁ puriso gāmā vā araññā vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyi. Tena naṁ rājāno gahetvā evarūpaṁ kammakāraṇaṁ kārentī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu te evarūpaṁ diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. “Tatra, gāmaṇi, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yo koci adinnaṁ ādiyati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayatī’ti, saccaṁ vā te āhaṁsu musā vāti …pe… kallaṁ nu tesu pasīditun”ti? “No hetaṁ, bhante”. 11 “Dissati kho pana, gāmaṇi, idhekacco mālī kuṇḍalī …pe… itthikāmehi rājā maññe paricārento. Tamenaṁ evamāhaṁsu: ‘ambho, ayaṁ puriso kiṁ akāsi mālī kuṇḍalī …pe… itthikāmehi rājā maññe paricāretī’ti? Tamenaṁ evamāhaṁsu: ‘ambho, ayaṁ puriso rañño paccatthikassa dāresu cārittaṁ āpajji. Tassa rājā attamano abhihāramadāsi. Tenāyaṁ puriso mālī kuṇḍalī …pe… itthikāmehi rājā maññe paricāretī’ti. 12 Dissati kho, gāmaṇi, idhekacco daḷhāya rajjuyā …pe… dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chijjamāno. Tamenaṁ evamāhaṁsu: ‘ambho, ayaṁ puriso kiṁ akāsi daḷhāya rajjuyā …pe… dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindatī’ti? Tamenaṁ evamāhaṁsu: ‘ambho, ayaṁ puriso kulitthīsu kulakumārīsu cārittaṁ āpajji, tena naṁ rājāno gahetvā evarūpaṁ kammakāraṇaṁ kārentī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu te evarūpaṁ diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. “Tatra, gāmaṇi, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yo koci kāmesu micchā carati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayatī’ti, saccaṁ vā te āhaṁsu musā vāti …pe… kallaṁ nu tesu pasīditun”ti? “No hetaṁ, bhante”. 13 “Dissati kho pana, gāmaṇi, idhekacco mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu itthikāmehi rājā maññe paricārento. Tamenaṁ evamāhaṁsu: ‘ambho, ayaṁ puriso kiṁ akāsi mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu itthikāmehi rājā maññe paricāretī’ti? Tamenaṁ evamāhaṁsu: ‘ambho, ayaṁ puriso rājānaṁ musāvādena hāsesi. Tassa rājā attamano abhihāramadāsi. Tenāyaṁ puriso mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu itthikāmehi rājā maññe paricāretī’ti. 14 Dissati kho, gāmaṇi, idhekacco daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chijjamāno. Tamenaṁ evamāhaṁsu: ‘ambho, ayaṁ puriso kiṁ akāsi daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā, dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā, dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindatī’ti? Tamenaṁ evamāhaṁsu: ‘ambho, ayaṁ puriso gahapatissa vā gahapatiputtassa vā musāvādena atthaṁ bhañji, tena naṁ rājāno gahetvā evarūpaṁ kammakāraṇaṁ kārentī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu te evarūpaṁ diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. “Tatra, gāmaṇi, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yo koci musā bhaṇati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayatī’ti, saccaṁ vā te āhaṁsu musā vā”ti? “Musā, bhante”. “Ye pana te tucchaṁ musā vilapanti sīlavanto vā te dussīlā vā”ti? “Dussīlā, bhante”. “Ye pana te dussīlā pāpadhammā micchāpaṭipannā vā te sammāpaṭipannā vā”ti? “Micchāpaṭipannā, bhante”. “Ye pana te micchāpaṭipannā micchādiṭṭhikā vā te sammādiṭṭhikā vā”ti? “Micchādiṭṭhikā, bhante”. “Ye pana te micchādiṭṭhikā kallaṁ nu tesu 1428 --- sn42 13:14 pasīditun”ti? “No hetaṁ, bhante”. 15 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Atthi me, bhante, āvasathāgāraṁ. Tattha atthi mañcakāni, atthi āsanāni, atthi udakamaṇiko, atthi telappadīpo. Tattha yo samaṇo vā brāhmaṇo vā vāsaṁ upeti, tenāhaṁ yathāsatti yathābalaṁ saṁvibhajāmi. Bhūtapubbaṁ, bhante, cattāro satthāro nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā, tasmiṁ āvasathāgāre vāsaṁ upagacchuṁ. 16 Eko satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko. Natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 17 Eko satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: ‘atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 18 Eko satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: ‘karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato, karoto na karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācāpento, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṁ puññaṁ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ, natthi puññassa āgamo’ti. 19 Eko satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: ‘karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato, karoto karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, atthi tatonidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācāpento, atthi tatonidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento, atthi tatonidānaṁ puññaṁ, atthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena atthi puññaṁ, atthi puññassa āgamo’ti. 20 Tassa mayhaṁ, bhante, ahudeva kaṅkhā, ahu vicikicchā: ‘kosu nāma imesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ āha, ko musā’”ti? 21 “Alañhi te, gāmaṇi, kaṅkhituṁ, alaṁ vicikicchituṁ. Kaṅkhanīye ca pana te ṭhāne vicikicchā uppannā”ti. “Evaṁ pasannohaṁ, bhante, bhagavati. Pahoti me bhagavā tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyan”ti. 22 “Atthi, gāmaṇi, dhammasamādhi. Tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi. Evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsi. Katamo ca, gāmaṇi, dhammasamādhi? Idha, gāmaṇi, ariyasāvako pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, abhijjhaṁ pahāya anabhijjhālu hoti, byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiṁ pahāya sammādiṭṭhiko hoti. 23 Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā 1429 --- sn42 13:23 catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘yvāyaṁ satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: “natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā, sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī”ti. Sace tassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, apaṇṇakatāya mayhaṁ, yvāhaṁ na kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā? Ubhayamettha kaṭaggāho, yaṁ camhi kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti. Tassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi. Tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi, evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsi. 24 Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘yvāyaṁ satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: “atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā, sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī”ti. Sace tassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, apaṇṇakatāya mayhaṁ, yvāhaṁ na kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā? Ubhayamettha kaṭaggāho, yaṁ camhi kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti. Tassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi. Tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi, evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsi. 25 Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘yvāyaṁ satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: “karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato, karoto na karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācāpento, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṁ puññaṁ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ, natthi puññassa āgamo”ti. Sace tassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, apaṇṇakatāya mayhaṁ, yvāhaṁ na kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā? Ubhayamettha kaṭaggāho, yaṁ camhi kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti. Tassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. 1430 --- sn42 13:25 Ayaṁ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi, evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsi. 26 Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘yvāyaṁ satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: “karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato, karoto karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, atthi tatonidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācāpento, atthi tatonidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento, atthi tatonidānaṁ puññaṁ, atthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena atthi puññaṁ atthi puññassa āgamo”ti. Sace tassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, apaṇṇakatāya mayhaṁ, yvāhaṁ na kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā? Ubhayamettha kaṭaggāho, yaṁ camhi kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti. Tassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi. Tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi, evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsi. 27 Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato karuṇāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati …pe… muditāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati …pe…. 28 Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘yvāyaṁ satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: “natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī”ti. Sace tassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, apaṇṇakatāya mayhaṁ, yvāhaṁ na kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā? Ubhayamettha kaṭaggāho, yaṁ camhi kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti. Tassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi. Tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi, evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsi. 29 Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘yvāyaṁ satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: “atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko atthi paro loko, 1431 --- sn42 13:29 atthi mātā atthi pitā atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī”ti. Sace tassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, apaṇṇakatāya mayhaṁ, yvāhaṁ na kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā? Ubhayamettha kaṭaggāho, yaṁ camhi kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti. Tassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi. Tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi, evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsi. 30 Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘yvāyaṁ satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: “karoto kārayato, chedato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato, karoto na karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācāpento, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṁ puññaṁ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ, natthi puññassa āgamo”ti. Sace tassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, apaṇṇakatāya mayhaṁ, yvāhaṁ na kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā? Ubhayamettha kaṭaggāho, yaṁ camhi kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti. Tassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi. Tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi, evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsi. 31 Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘yvāyaṁ satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: “karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato, karoto karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, atthi tatonidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācāpento, atthi tatonidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento, atthi tatonidānaṁ puññaṁ, atthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena atthi puññaṁ, atthi puññassa āgamo”ti. Sace tassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, apaṇṇakatāya mayhaṁ, yvāhaṁ na kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā? Ubhayamettha kaṭaggāho, yaṁ camhi kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ 1432 --- sn42 13:31 upapajjissāmī’ti. Tassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi. Tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi, evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsī”ti. 32 Evaṁ vutte, pāṭaliyo gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante …pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Terasamaṁ. Gāmaṇivaggo paṭhamo. 33 Tassuddānaṁ Caṇḍo puṭo yodhājīvo, Hatthasso asibandhako; Desanā saṅkhakulaṁ maṇicūḷaṁ, Bhadrarāsiyapāṭalīti. Gāmaṇisaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 42.8 1. Gāmaṇivagga Saṅkhadhamasutta |8| Ekaṁ samayaṁ bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane. Atha kho asibandhakaputto gāmaṇi nigaṇṭhasāvako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho asibandhakaputtaṁ gāmaṇiṁ bhagavā etadavoca: “kathaṁ nu kho, gāmaṇi, nigaṇṭho nāṭaputto sāvakānaṁ dhammaṁ desetī”ti? “Evaṁ kho, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto sāvakānaṁ dhammaṁ deseti: ‘yo koci pāṇaṁ atipāteti, sabbo so āpāyiko nerayiko, yo koci adinnaṁ ādiyati, sabbo so āpāyiko nerayiko, yo koci kāmesu micchā carati, sabbo so āpāyiko nerayiko, yo koci musā bhaṇati sabbo, so āpāyiko nerayiko. Yaṁbahulaṁ yaṁbahulaṁ viharati, tena tena nīyatī’ti. Evaṁ kho, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto sāvakānaṁ dhammaṁ desetī”ti. “‘Yaṁbahulaṁ yaṁbahulañca, gāmaṇi, viharati, tena tena nīyati’, evaṁ sante na koci āpāyiko nerayiko bhavissati, yathā nigaṇṭhassa nāṭaputtassa vacanaṁ. 2 Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṁ upādāya, katamo bahutaro samayo, yaṁ vā so pāṇamatipāteti, yaṁ vā so pāṇaṁ nātipātetī”ti? “Yo so, bhante, puriso pāṇātipātī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṁ upādāya, appataro so samayo yaṁ so pāṇamatipāteti, atha kho sveva bahutaro samayo yaṁ so pāṇaṁ nātipātetī”ti. “‘Yaṁbahulaṁ yaṁbahulañca, gāmaṇi, viharati tena tena nīyatī’ti, evaṁ sante na koci āpāyiko nerayiko bhavissati, yathā nigaṇṭhassa nāṭaputtassa vacanaṁ. 3 Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, yo so puriso adinnādāyī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṁ upādāya, katamo bahutaro samayo, yaṁ vā so adinnaṁ ādiyati, yaṁ vā so adinnaṁ nādiyatī”ti. “Yo so, bhante, puriso adinnādāyī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṁ upādāya appataro so samayo, yaṁ so adinnaṁ ādiyati, atha kho sveva bahutaro samayo, yaṁ so adinnaṁ nādiyatī”ti. “‘Yaṁbahulaṁ yaṁbahulañca, gāmaṇi, viharati tena tena nīyatī’ti, evaṁ sante na koci āpāyiko nerayiko bhavissati, yathā nigaṇṭhassa nāṭaputtassa vacanaṁ. 4 Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, yo so puriso kāmesumicchācārī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṁ upādāya, katamo bahutaro samayo, yaṁ vā so kāmesu micchā carati, yaṁ vā so kāmesu micchā na caratī”ti? “Yo so, bhante, puriso kāmesumicchācārī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṁ upādāya, appataro so samayo yaṁ so kāmesu micchā carati, atha kho sveva bahutaro samayo, yaṁ so kāmesu micchā na caratī”ti. “‘Yaṁbahulaṁ yaṁbahulañca, gāmaṇi, viharati tena tena nīyatī’ti, evaṁ sante na koci āpāyiko nerayiko bhavissati, yathā nigaṇṭhassa nāṭaputtassa vacanaṁ. 5 Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, yo so puriso musāvādī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṁ upādāya, katamo bahutaro samayo, yaṁ vā so musā bhaṇati, yaṁ vā so musā na bhaṇatī”ti? “Yo so, bhante, puriso musāvādī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṁ upādāya, appataro so samayo, yaṁ so musā bhaṇati, atha kho sveva bahutaro samayo, yaṁ so musā na bhaṇatī”ti. “‘Yaṁbahulaṁ yaṁbahulañca, gāmaṇi, viharati tena tena nīyatī’ti, evaṁ sante na koci āpāyiko nerayiko bhavissati, yathā nigaṇṭhassa nāṭaputtassa vacanaṁ. 6 Idha, gāmaṇi, ekacco satthā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhi: ‘yo koci pāṇamatipāteti, sabbo so āpāyiko nerayiko, yo koci adinnaṁ ādiyati, sabbo so āpāyiko nerayiko, yo koci kāmesu micchā carati, sabbo so āpāyiko nerayiko, yo koci musā bhaṇati, sabbo so āpāyiko nerayiko’ti. Tasmiṁ kho pana, gāmaṇi, satthari sāvako abhippasanno hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘mayhaṁ kho satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi—yo koci pāṇamatipāteti, 1433 --- sn42 8:6 sabbo so āpāyiko nerayikoti. Atthi kho pana mayā pāṇo atipātito, ahampamhi āpāyiko nerayikoti diṭṭhiṁ paṭilabhati. Taṁ, gāmaṇi, vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Mayhaṁ kho satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi—yo koci adinnaṁ ādiyati, sabbo so āpāyiko nerayikoti. Atthi kho pana mayā adinnaṁ ādinnaṁ ahampamhi āpāyiko nerayikoti diṭṭhiṁ paṭilabhati. Taṁ, gāmaṇi, vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Mayhaṁ kho satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi—yo koci kāmesu micchā carati, sabbo so āpāyiko nerayiko’ti. Atthi kho pana mayā kāmesu micchā ciṇṇaṁ. ‘Ahampamhi āpāyiko nerayiko’ti diṭṭhiṁ paṭilabhati. Taṁ, gāmaṇi, vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Mayhaṁ kho satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi—yo koci musā bhaṇati, sabbo so āpāyiko nerayikoti. Atthi kho pana mayā musā bhaṇitaṁ. ‘Ahampamhi āpāyiko nerayiko’ti diṭṭhiṁ paṭilabhati. Taṁ, gāmaṇi, vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 7 Idha pana, gāmaṇi, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So anekapariyāyena pāṇātipātaṁ garahati vigarahati, ‘pāṇātipātā viramathā’ti cāha. Adinnādānaṁ garahati vigarahati, ‘adinnādānā viramathā’ti cāha. Kāmesumicchācāraṁ garahati, vigarahati ‘kāmesumicchācārā viramathā’ti cāha. Musāvādaṁ garahati vigarahati ‘musāvādā viramathā’ti cāha. Tasmiṁ kho pana, gāmaṇi, satthari sāvako abhippasanno hoti. So iti paṭisañcikkhati: ‘bhagavā kho anekapariyāyena pāṇātipātaṁ garahati vigarahati, pāṇātipātā viramathāti cāha. Atthi kho pana mayā pāṇo atipātito yāvatako vā tāvatako vā. Yo kho pana mayā pāṇo atipātito yāvatako vā tāvatako vā, taṁ na suṭṭhu, taṁ na sādhu. Ahañceva kho pana tappaccayā vippaṭisārī assaṁ. Na metaṁ pāpaṁ kammaṁ akataṁ bhavissatī’ti. So iti paṭisaṅkhāya tañceva pāṇātipātaṁ pajahati. Āyatiñca pāṇātipātā paṭivirato hoti. Evametassa pāpassa kammassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpassa kammassa samatikkamo hoti. 8 ‘Bhagavā kho anekapariyāyena adinnādānaṁ garahati vigarahati, adinnādānā viramathāti cāha. Atthi kho pana mayā adinnaṁ ādinnaṁ yāvatakaṁ vā tāvatakaṁ vā. Yaṁ kho pana mayā adinnaṁ ādinnaṁ yāvatakaṁ vā tāvatakaṁ vā taṁ na suṭṭhu, taṁ na sādhu. Ahañceva kho pana tappaccayā vippaṭisārī assaṁ, na metaṁ pāpaṁ kammaṁ akataṁ bhavissatī’ti. So iti paṭisaṅkhāya tañceva adinnādānaṁ pajahati. Āyatiñca adinnādānā paṭivirato hoti. Evametassa pāpassa kammassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpassa kammassa samatikkamo hoti. 9 ‘Bhagavā kho pana anekapariyāyena kāmesumicchācāraṁ garahati vigarahati, kāmesumicchācārā viramathāti cāha. Atthi kho pana mayā kāmesu micchā ciṇṇaṁ yāvatakaṁ vā tāvatakaṁ vā. Yaṁ kho pana mayā kāmesu micchā ciṇṇaṁ yāvatakaṁ vā tāvatakaṁ vā taṁ na suṭṭhu, taṁ na sādhu. Ahañceva kho pana tappaccayā vippaṭisārī assaṁ, na metaṁ pāpaṁ kammaṁ akataṁ bhavissatī’ti. So iti paṭisaṅkhāya tañceva kāmesumicchācāraṁ pajahati, āyatiñca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Evametassa pāpassa kammassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpassa kammassa samatikkamo hoti. 10 ‘Bhagavā kho pana anekapariyāyena musāvādaṁ garahati vigarahati, musāvādā viramathāti cāha. Atthi kho pana mayā musā bhaṇitaṁ yāvatakaṁ vā tāvatakaṁ vā. Yaṁ kho pana mayā musā bhaṇitaṁ yāvatakaṁ vā tāvatakaṁ vā taṁ na suṭṭhu, taṁ na sādhu. Ahañceva kho pana tappaccayā vippaṭisārī assaṁ, na metaṁ pāpaṁ kammaṁ akataṁ bhavissatī’ti. So iti paṭisaṅkhāya tañceva musāvādaṁ pajahati, āyatiñca musāvādā paṭivirato hoti. Evametassa pāpassa kammassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpassa kammassa samatikkamo hoti. 11 So pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti. Kāmesumicchācāraṁ pahāya 1434 --- sn42 8:11 kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti. Abhijjhaṁ pahāya anabhijjhālu hoti. Byāpādappadosaṁ pahāya abyāpannacitto hoti. Micchādiṭṭhiṁ pahāya sammādiṭṭhiko hoti. 12 Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Seyyathāpi, gāmaṇi, balavā saṅkhadhamo appakasireneva catuddisā viññāpeyya; evameva kho, gāmaṇi, evaṁ bhāvitāya mettāya cetovimuttiyā evaṁ bahulīkatāya yaṁ pamāṇakataṁ kammaṁ, na taṁ tatrāvasissati, na taṁ tatrāvatiṭṭhati. 13 Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe…. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Seyyathāpi, gāmaṇi, balavā saṅkhadhamo appakasireneva catuddisā viññāpeyya; evameva kho, gāmaṇi, evaṁ bhāvitāya upekkhāya cetovimuttiyā evaṁ bahulīkatāya yaṁ pamāṇakataṁ kammaṁ na taṁ tatrāvasissati, na taṁ tatrāvatiṭṭhatī”ti. 14 Evaṁ vutte, asibandhakaputto gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 42.6 1. Gāmaṇivagga Asibandhakaputtasutta |6| Ekaṁ samayaṁ bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane. Atha kho asibandhakaputto gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho asibandhakaputto gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: 2 “brāhmaṇā, bhante, pacchā bhūmakā kāmaṇḍalukā sevālamālikā udakorohakā aggiparicārakā. Te mataṁ kālaṅkataṁ uyyāpenti nāma saññāpenti nāma saggaṁ nāma okkāmenti. Bhagavā pana, bhante, arahaṁ sammāsambuddho pahoti tathā kātuṁ yathā sabbo loko kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyā”ti? 3 “Tena hi, gāmaṇi, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsīti. 4 Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, idhassa puriso pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko. Tamenaṁ mahājanakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya: ‘ayaṁ puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatū’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu so puriso mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikā anuparisakkanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 5 “Seyyathāpi, gāmaṇi, puriso mahatiṁ puthusilaṁ gambhīre udakarahade pakkhipeyya. Tamenaṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya: ‘ummujja, bho puthusile, uplava, bho puthusile, thalamuplava, bho puthusile’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu sā puthusilā mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikā anuparisakkanahetu vā ummujjeyya vā uplaveyya vā thalaṁ vā uplaveyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evameva kho, gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko. Kiñcāpi taṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya: ‘ayaṁ puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatū’ti, atha kho so puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. 6 Taṁ kiṁ 1435 --- sn42 6:6 maññasi, gāmaṇi, idhassa puriso pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhiko. Tamenaṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya: ‘ayaṁ puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatū’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu so puriso mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikā anuparisakkanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 7 “Seyyathāpi, gāmaṇi, puriso sappikumbhaṁ vā telakumbhaṁ vā gambhīre udakarahade ogāhetvā bhindeyya. Tatra yāssa sakkharā vā kaṭhalā vā sā adhogāmī assa; yañca khvassa tatra sappi vā telaṁ vā taṁ uddhaṁ gāmi assa. Tamenaṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya: ‘osīda, bho sappitela, saṁsīda, bho sappitela, adho gaccha, bho sappitelā’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu taṁ sappitelaṁ mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikā anuparisakkanahetu vā osīdeyya vā saṁsīdeyya vā adho vā gaccheyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 8 “Evameva kho, gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, pisuṇāya vācāya paṭivirato, pharusāya vācāya paṭivirato, samphappalāpā paṭivirato, anabhijjhālu, abyāpannacitto, sammādiṭṭhiko, kiñcāpi taṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya: ‘ayaṁ puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatū’ti, atha kho so puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyā”ti. Evaṁ vutte, asibandhakaputto gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante …pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 42.12 1. Gāmaṇivagga Rāsiyasutta |12| Atha kho rāsiyo gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rāsiyo gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante, ‘samaṇo gotamo sabbaṁ tapaṁ garahati, sabbaṁ tapassiṁ lūkhajīviṁ ekaṁsena upavadati upakkosatī’ti. Ye te, bhante, evamāhaṁsu: ‘samaṇo gotamo sabbaṁ tapaṁ garahati, sabbaṁ tapassiṁ lūkhajīviṁ ekaṁsena upavadati upakkosatī’ti, kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti? “Ye te, gāmaṇi, evamāhaṁsu: ‘samaṇo gotamo sabbaṁ tapaṁ garahati, sabbaṁ tapassiṁ lūkhajīviṁ ekaṁsena upavadati upakkosatī’ti, na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca pana maṁ te asatā tucchā abhūtena. 2 Dveme, gāmaṇi, antā pabbajitena na sevitabbā—yo cāyaṁ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṁhito, yo cāyaṁ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṁhito. Ete te, gāmaṇi, ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā—cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Katamā ca sā, gāmaṇi, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā—cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā, gāmaṇi, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā—cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 3 Tayo kho me, gāmaṇi, kāmabhogino santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Idha, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati, sāhasena adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṁ sukheti na pīṇeti na saṁvibhajati na puññāni karoti. Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena. Adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti, na saṁvibhajati na puññāni karoti. Idha pana, gāmaṇi, ekacco 1436 --- sn42 12:3 kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena. Adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti. 4 Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi. Dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi na attānaṁ sukheti, na pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi. Dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṁ sukheti pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati, sāhasenapi asāhasenapi. Dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti. 5 Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. Dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena na attānaṁ sukheti, na pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. Dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. Dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti. Te ca bhoge gadhito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. Dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti. Te ca bhoge agadhito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. 6 Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṁ sukheti, na pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī tīhi ṭhānehi gārayho. Katamehi tīhi ṭhānehi gārayho? Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. Na attānaṁ sukheti na pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Na saṁvibhajati, na puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi gārayho. 7 Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī dvīhi ṭhānehi gārayho, ekena ṭhānena pāsaṁso. Katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho? Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. Na saṁvibhajati, na puññāni karotīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Katamena ekena ṭhānena pāsaṁso? Attānaṁ sukheti pīṇetīti, iminā ekena ṭhānena pāsaṁso. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi gārayho, iminā ekena ṭhānena pāsaṁso. 8 Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī ekena ṭhānena gārayho, dvīhi ṭhānehi pāsaṁso. Katamena ekena ṭhānena gārayho? Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā ekena ṭhānena gārayho. Katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso? Attānaṁ sukheti pīṇetīti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. Saṁvibhajati puññāni karotīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī, iminā ekena ṭhānena gārayho, imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso. 9 Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi na attānaṁ sukheti, na pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaṁso, tīhi ṭhānehi gārayho. Katamena ekena ṭhānena pāsaṁso? Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā ekena ṭhānena pāsaṁso. Katamehi tīhi ṭhānehi gārayho? Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. Na attānaṁ sukheti, na pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Na saṁvibhajati, na puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena 1437 --- sn42 12:9 gārayho. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaṁso, imehi tīhi ṭhānehi gārayho. 10 Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṁ sukheti pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaṁso, dvīhi ṭhānehi gārayho. Katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso? Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. Attānaṁ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. Katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho? Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. Na saṁvibhajati, na puññāni karotīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso, imehi dvīhi ṭhānehi gārayho. 11 Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaṁso, ekena ṭhānena gārayho. Katamehi tīhi ṭhānehi pāsaṁso? Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. Attānaṁ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. Saṁvibhajati puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena pāsaṁso. Katamena ekena ṭhānena gārayho? Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā ekena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaṁso, iminā ekena ṭhānena gārayho. 12 Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena, na attānaṁ sukheti, na pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaṁso, dvīhi ṭhānehi gārayho. Katamena ekena ṭhānena pāsaṁso? Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā ekena ṭhānena pāsaṁso. Katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho? Na attānaṁ sukheti, na pīṇetīti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. Na saṁvibhajati, na puññāni karotīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaṁso, imehi dvīhi ṭhānehi gārayho. 13 Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaṁso, ekena ṭhānena gārayho. Katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso? Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. Attānaṁ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. Katamena ekena ṭhānena gārayho? Na saṁvibhajati, na puññāni karotīti, iminā ekena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso, iminā ekena ṭhānena gārayho. 14 Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge gadhito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaṁso, ekena ṭhānena gārayho. Katamehi tīhi ṭhānehi pāsaṁso? Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. Attānaṁ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. Saṁvibhajati puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena pāsaṁso. Katamena ekena ṭhānena gārayho? Te ca bhoge gadhito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjatīti, iminā ekena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaṁso, iminā ekena ṭhānena gārayho. 15 Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti. Te ca bhoge agadhito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī catūhi ṭhānehi pāsaṁso. Katamehi catūhi ṭhānehi pāsaṁso? Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. Attānaṁ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. 1438 --- sn42 12:15 Saṁvibhajati puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena pāsaṁso. Te ca bhoge agadhito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjatīti, iminā catutthena ṭhānena pāsaṁso. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi catūhi ṭhānehi pāsaṁso. 16 Tayome, gāmaṇi, tapassino lūkhajīvino santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Idha, gāmaṇi, ekacco tapassī lūkhajīvī saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘appeva nāma kusalaṁ dhammaṁ adhigaccheyyaṁ, appeva nāma uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikareyyan’ti. So attānaṁ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṁ nādhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ na sacchikaroti. 17 Idha pana, gāmaṇi, ekacco tapassī lūkhajīvī saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘appeva nāma kusalaṁ dhammaṁ adhigaccheyyaṁ, appeva nāma uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikareyyan’ti. So attānaṁ ātāpeti paritāpeti, kusalañhi kho dhammaṁ adhigacchati, uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ na sacchikaroti. 18 Idha pana, gāmaṇi, ekacco tapassī lūkhajīvī saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘appeva nāma kusalaṁ dhammaṁ adhigaccheyyaṁ, appeva nāma uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikareyyan’ti. So attānaṁ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṁ adhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikaroti. 19 Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ tapassī lūkhajīvī attānaṁ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṁ nādhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ na sacchikaroti. Ayaṁ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī tīhi ṭhānehi gārayho. Katamehi tīhi ṭhānehi gārayho? Attānaṁ ātāpeti paritāpetīti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. Kusalañca dhammaṁ nādhigacchatīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ na sacchikarotīti, iminā tatiyena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī, imehi tīhi ṭhānehi gārayho. 20 Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ tapassī lūkhajīvī attānaṁ ātāpeti paritāpeti, kusalañhi kho dhammaṁ adhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ na sacchikaroti. Ayaṁ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī dvīhi ṭhānehi gārayho, ekena ṭhānena pāsaṁso. Katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho? Attānaṁ ātāpeti paritāpetīti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. Uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ na sacchikarotīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Katamena ekena ṭhānena pāsaṁso? Kusalañhi kho dhammaṁ adhigacchatīti, iminā ekena ṭhānena pāsaṁso. Ayaṁ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī imehi dvīhi ṭhānehi gārayho, iminā ekena ṭhānena pāsaṁso. 21 Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ tapassī lūkhajīvī attānaṁ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṁ adhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikaroti. Ayaṁ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī ekena ṭhānena gārayho, dvīhi ṭhānehi pāsaṁso. Katamena ekena ṭhānena gārayho? Attānaṁ ātāpeti paritāpetīti, iminā ekena ṭhānena gārayho. Katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso? Kusalañca dhammaṁ adhigacchatīti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. Uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikarotīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. Ayaṁ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī iminā ekena ṭhānena gārayho, imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso. 22 Tisso imā, gāmaṇi, sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Katamā tisso? Yaṁ ratto rāgādhikaraṇaṁ attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti. Rāge pahīne nevattabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Yaṁ duṭṭho dosādhikaraṇaṁ attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti. Dose pahīne nevattabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Yaṁ mūḷho mohādhikaraṇaṁ 1439 --- sn42 12:22 attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti. Mohe pahīne nevattabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Imā kho, gāmaṇi, tisso sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhī”ti. 23 Evaṁ vutte, rāsiyo gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Dvādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 42.2 1. Gāmaṇivagga Tālapuṭasutta |2| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho tālapuṭo naṭagāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho tālapuṭo naṭagāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante, pubbakānaṁ ācariyapācariyānaṁ naṭānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṁ hāseti rameti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pahāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti. Idha bhagavā kimāhā”ti? “Alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ. Mā maṁ etaṁ pucchī”ti. Dutiyampi kho tālapuṭo naṭagāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante, pubbakānaṁ ācariyapācariyānaṁ naṭānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṁ hāseti rameti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pahāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti. Idha bhagavā kimāhā”ti? “Alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ. Mā maṁ etaṁ pucchī”ti. Tatiyampi kho tālapuṭo naṭagāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante, pubbakānaṁ ācariyapācariyānaṁ naṭānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṁ hāseti rameti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pahāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti. Idha bhagavā kimāhā”ti? 2 “Addhā kho tyāhaṁ, gāmaṇi, na labhāmi: ‘alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ, mā maṁ etaṁ pucchī’ti. Api ca tyāhaṁ byākarissāmi. Pubbe kho, gāmaṇi, sattā avītarāgā rāgabandhanabaddhā. Tesaṁ naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe ye dhammā rajanīyā te upasaṁharati bhiyyoso mattāya. Pubbe kho, gāmaṇi, sattā avītadosā dosabandhanabaddhā. Tesaṁ naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe ye dhammā dosanīyā te upasaṁharati bhiyyoso mattāya. Pubbe kho, gāmaṇi, sattā avītamohā mohabandhanabaddhā. Tesaṁ naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe ye dhammā mohanīyā te upasaṁharati bhiyyoso mattāya. So attanā matto pamatto pare madetvā pamādetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pahāso nāma nirayo tattha upapajjati. Sace kho panassa evaṁdiṭṭhi hoti: ‘yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṁ hāseti rameti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pahāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa kho panāhaṁ, gāmaṇi, purisapuggalassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā”ti. 3 Evaṁ vutte, tālapuṭo naṭagāmaṇi parodi assūni pavattesi. “Etaṁ kho tyāhaṁ, gāmaṇi, nālatthaṁ: ‘alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī’”ti. “Nāhaṁ, bhante, etaṁ rodāmi yaṁ maṁ bhagavā evamāha; api cāhaṁ, bhante, pubbakehi ācariyapācariyehi naṭehi dīgharattaṁ nikato vañcito paluddho: ‘yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṁ hāseti rameti so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pahāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’”ti. “Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. Alattha kho tālapuṭo naṭagāmaṇi bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno ca panāyasmā tālapuṭo …pe… arahataṁ ahosīti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 42.9 1. Gāmaṇivagga Kulasutta |9| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena nāḷandā tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane. 2 Tena kho pana samayena nāḷandā dubbhikkhā hoti dvīhitikā 1440 --- sn42 9:2 setaṭṭhikā salākāvuttā. Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto nāḷandāyaṁ paṭivasati mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ. Atha kho asibandhakaputto gāmaṇi nigaṇṭhasāvako yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho asibandhakaputtaṁ gāmaṇiṁ nigaṇṭho nāṭaputto etadavoca: “ehi tvaṁ, gāmaṇi, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropehi. Evaṁ te kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchissati: ‘asibandhakaputtena gāmaṇinā samaṇassa gotamassa evaṁmahiddhikassa evaṁmahānubhāvassa vādo āropito’”ti. 3 “Kathaṁ panāhaṁ, bhante, samaṇassa gotamassa evaṁmahiddhikassa evaṁmahānubhāvassa vādaṁ āropessāmī”ti? “Ehi tvaṁ, gāmaṇi, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā samaṇaṁ gotamaṁ evaṁ vadehi: ‘nanu, bhante, bhagavā anekapariyāyena kulānaṁ anuddayaṁ vaṇṇeti, anurakkhaṁ vaṇṇeti, anukampaṁ vaṇṇetī’ti? Sace kho, gāmaṇi, samaṇo gotamo evaṁ puṭṭho evaṁ byākaroti: ‘evaṁ, gāmaṇi, tathāgato anekapariyāyena kulānaṁ anuddayaṁ vaṇṇeti, anurakkhaṁ vaṇṇeti, anukampaṁ vaṇṇetī’ti, tamenaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘atha kiñcarahi, bhante, bhagavā dubbhikkhe dvīhitike setaṭṭhike salākāvutte mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ cārikaṁ carati? Ucchedāya bhagavā kulānaṁ paṭipanno, anayāya bhagavā kulānaṁ paṭipanno, upaghātāya bhagavā kulānaṁ paṭipanno’ti. Imaṁ kho te, gāmaṇi, samaṇo gotamo ubhatokoṭikaṁ pañhaṁ puṭṭho neva sakkhati uggilituṁ, neva sakkhati ogilitun”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho asibandhakaputto gāmaṇi nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho asibandhakaputto gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: 4 “Nanu, bhante, bhagavā anekapariyāyena kulānaṁ anuddayaṁ vaṇṇeti, anurakkhaṁ vaṇṇeti, anukampaṁ vaṇṇetī”ti? “Evaṁ, gāmaṇi, tathāgato anekapariyāyena kulānaṁ anuddayaṁ vaṇṇeti, anurakkhaṁ vaṇṇeti, anukampaṁ vaṇṇetī”ti. “Atha kiñcarahi, bhante, bhagavā dubbhikkhe dvīhitike setaṭṭhike salākāvutte mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ cārikaṁ carati? Ucchedāya bhagavā kulānaṁ paṭipanno, anayāya bhagavā kulānaṁ paṭipanno, upaghātāya bhagavā kulānaṁ paṭipanno”ti. “Ito so, gāmaṇi, ekanavutikappe yamahaṁ anussarāmi, nābhijānāmi kiñci kulaṁ pakkabhikkhānuppadānamattena upahatapubbaṁ. Atha kho yāni tāni kulāni aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni, sabbāni tāni dānasambhūtāni ceva saccasambhūtāni ca sāmaññasambhūtāni ca. Aṭṭha kho, gāmaṇi, hetū, aṭṭha paccayā kulānaṁ upaghātāya. Rājato vā kulāni upaghātaṁ gacchanti, corato vā kulāni upaghātaṁ gacchanti, aggito vā kulāni upaghātaṁ gacchanti, udakato vā kulāni upaghātaṁ gacchanti, nihitaṁ vā ṭhānā vigacchati, duppayuttā vā kammantā vipajjanti, kule vā kulaṅgāroti uppajjati, yo te bhoge vikirati vidhamati viddhaṁseti, aniccatāyeva aṭṭhamīti. Ime kho, gāmaṇi, aṭṭha hetū, aṭṭha paccayā kulānaṁ upaghātāya. Imesu kho, gāmaṇi, aṭṭhasu hetūsu, aṭṭhasu paccayesu saṁvijjamānesu yo maṁ evaṁ vadeyya: ‘ucchedāya bhagavā kulānaṁ paṭipanno, anayāya bhagavā kulānaṁ paṭipanno, upaghātāya bhagavā kulānaṁ paṭipanno’ti, taṁ, gāmaṇi, vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye”ti. 5 Evaṁ vutte, asibandhakaputto gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 42.5 1. Gāmaṇivagga Assārohasutta |5| Atha kho assāroho gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho assāroho gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante, pubbakānaṁ ācariyapācariyānaṁ assārohānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘yo so assāroho saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ 1441 --- sn42 5:1 maraṇā parajitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti. Idha bhagavā kimāhā”ti? “Alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti. 2 Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho assāroho gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante, pubbakānaṁ ācariyapācariyānaṁ assārohānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘yo so assāroho saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti. Idha bhagavā kimāhā”ti? 3 “Addhā kho tyāhaṁ, gāmaṇi, na labhāmi: ‘alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī’ti. Api ca kho tyāhaṁ byākarissāmi. Yo so, gāmaṇi, assāroho saṅgāme ussahati vāyamati tassa taṁ cittaṁ pubbe gahitaṁ dukkaṭaṁ duppaṇihitaṁ: ‘ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā ahesuṁ iti vā’ti. Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajito nāma nirayo tattha upapajjati. Sace kho panassa evaṁ diṭṭhi hoti: ‘yo so assāroho saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa kho panāhaṁ, gāmaṇi, purisapuggalassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā”ti. 4 Evaṁ vutte, assāroho gāmaṇi parodi, assūni pavattesi. “Etaṁ kho tyāhaṁ, gāmaṇi, nālatthaṁ: ‘alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī’”ti. “Nāhaṁ, bhante, etaṁ rodāmi yaṁ maṁ bhagavā evamāha. Api cāhaṁ, bhante, pubbakehi ācariyapācariyehi assārohehi dīgharattaṁ nikato vañcito paluddho: ‘yo so assāroho saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’”ti. “Abhikkantaṁ, bhante …pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 42.11 1. Gāmaṇivagga Bhadrakasutta |11| Ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu viharati uruvelakappaṁ nāma mallānaṁ nigamo. Atha kho bhadrako gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho bhadrako gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca desetū”ti. “Ahañce te, gāmaṇi, atītamaddhānaṁ ārabbha dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca deseyyaṁ: ‘evaṁ ahosi atītamaddhānan’ti, tatra te siyā kaṅkhā, siyā vimati. Ahañce te, gāmaṇi, anāgatamaddhānaṁ ārabbha dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca deseyyaṁ: ‘evaṁ bhavissati anāgatamaddhānan’ti, tatrāpi te siyā kaṅkhā, siyā vimati. Api cāhaṁ, gāmaṇi, idheva nisinno ettheva te nisinnassa dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho bhadrako gāmaṇi bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 2 “Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, atthi te uruvelakappe manussā yesaṁ te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Atthi me, bhante, uruvelakappe manussā yesaṁ me vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti. “Atthi pana te, gāmaṇi, uruvelakappe manussā yesaṁ te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Atthi me, bhante, uruvelakappe manussā yesaṁ me vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti. “Ko nu kho, gāmaṇi, hetu, ko paccayo yena te ekaccānaṁ uruvelakappiyānaṁ manussānaṁ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Yesaṁ me, bhante, uruvelakappiyānaṁ manussānaṁ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, atthi me tesu chandarāgo. Yesaṁ pana, bhante, uruvelakappiyānaṁ manussānaṁ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, natthi me tesu 1442 --- sn42 11:2 chandarāgo”ti. “Iminā tvaṁ, gāmaṇi, dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgate nayaṁ nehi: ‘yaṁ kho kiñci atītamaddhānaṁ dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajji sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassa. Yampi hi kiñci anāgatamaddhānaṁ dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjissati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassā’”ti. “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, bhagavatā: ‘yaṁ kiñci dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassā’ti. Atthi me, bhante, ciravāsī nāma kumāro bahi āvasathe paṭivasati. So khvāhaṁ, bhante, kālasseva vuṭṭhāya purisaṁ uyyojemi: ‘gaccha, bhaṇe, ciravāsiṁ kumāraṁ jānāhī’ti. Yāvakīvañca, bhante, so puriso nāgacchati, tassa me hoteva aññathattaṁ: ‘mā heva ciravāsissa kumārassa kiñci ābādhayitthā’”ti. 3 “Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, ciravāsissa kumārassa vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Ciravāsissa me, bhante, kumārassa vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā jīvitassapi siyā aññathattaṁ, kiṁ pana me nuppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti. “Imināpi kho etaṁ, gāmaṇi, pariyāyena veditabbaṁ: ‘yaṁ kiñci dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassā’ti. 4 Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, yadā te ciravāsimātā adiṭṭhā ahosi, assutā ahosi, te ciravāsimātuyā chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Dassanaṁ vā te, gāmaṇi, āgamma savanaṁ vā evaṁ te ahosi: ‘ciravāsimātuyā chando vā rāgo vā pemaṁ vā’”ti? “Evaṁ, bhante”. 5 “Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, ciravāsimātuyā te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Ciravāsimātuyā me, bhante, vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā jīvitassapi siyā aññathattaṁ, kiṁ pana me nuppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti. “Imināpi kho etaṁ, gāmaṇi, pariyāyena veditabbaṁ: ‘yaṁ kiñci dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassā’”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 42.1 1. Gāmaṇivagga Caṇḍasutta |1| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho caṇḍo gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho caṇḍo gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacco caṇḍo caṇḍotveva saṅkhaṁ gacchati. Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacco sorato soratotveva saṅkhaṁ gacchatī”ti? “Idha, gāmaṇi, ekaccassa rāgo appahīno hoti. Rāgassa appahīnattā pare kopenti, parehi kopiyamāno kopaṁ pātukaroti. So caṇḍotveva saṅkhaṁ gacchati. Doso appahīno hoti. Dosassa appahīnattā pare kopenti, parehi kopiyamāno kopaṁ pātukaroti. So caṇḍotveva saṅkhaṁ gacchati. Moho appahīno hoti. Mohassa appahīnattā pare kopenti, parehi kopiyamāno kopaṁ pātukaroti. So caṇḍotveva saṅkhaṁ gacchati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, hetu, ayaṁ paccayo yena midhekacco caṇḍo caṇḍotveva saṅkhaṁ gacchati. 2 Idha pana, gāmaṇi, ekaccassa rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahīnattā pare na kopenti, parehi kopiyamāno kopaṁ na pātukaroti. So soratotveva saṅkhaṁ gacchati. Doso pahīno hoti. Dosassa pahīnattā pare na kopenti, parehi kopiyamāno kopaṁ na pātukaroti. So soratotveva saṅkhaṁ gacchati. Moho pahīno hoti. Mohassa pahīnattā pare na kopenti, parehi kopiyamāno kopaṁ na pātukaroti. So soratotveva saṅkhaṁ gacchati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, hetu ayaṁ paccayo yena midhekacco sorato soratotveva saṅkhaṁ gacchatī”ti. 3 Evaṁ vutte, caṇḍo gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ 1443 --- sn42 1:3 saraṇaṁ gatan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 42.4 1. Gāmaṇivagga Hatthārohasutta |4| Atha kho hatthāroho gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 42.10 1. Gāmaṇivagga Maṇicūḷakasutta |10| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājantepure rājaparisāya sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: “kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ, sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ, paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajatan”ti. 2 Tena kho pana samayena maṇicūḷako gāmaṇi tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Atha kho maṇicūḷako gāmaṇi taṁ parisaṁ etadavoca: “mā ayyo evaṁ avacuttha. Na kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ, na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ, nappaṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ, nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatā”ti. Asakkhi kho maṇicūḷako gāmaṇi taṁ parisaṁ saññāpetuṁ. Atha kho maṇicūḷako gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho maṇicūḷako gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca: “idha, bhante, rājantepure rājaparisāya sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ, sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ, paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajatan’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, taṁ parisaṁ etadavocaṁ: ‘mā ayyo evaṁ avacuttha. Na kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ, na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ, nappaṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ, nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatā’ti. Asakkhiṁ khvāhaṁ, bhante, taṁ parisaṁ saññāpetuṁ. Kaccāhaṁ, bhante, evaṁ byākaramāno vuttavādī ceva bhagavato homi, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhāmi, dhammassa cānudhammaṁ byākaromi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti? 3 “Taggha tvaṁ, gāmaṇi, evaṁ byākaramāno vuttavādī ceva me hosi, na ca maṁ abhūtena abbhācikkhasi, dhammassa cānudhammaṁ byākarosi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati. Na hi, gāmaṇi, kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ, na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ, nappaṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ, nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatā. Yassa kho, gāmaṇi, jātarūparajataṁ kappati, pañcapi tassa kāmaguṇā kappanti. Yassa pañca kāmaguṇā kappanti (…), ekaṁsenetaṁ, gāmaṇi, dhāreyyāsi assamaṇadhammo asakyaputtiyadhammoti. Api cāhaṁ, gāmaṇi, evaṁ vadāmi—tiṇaṁ tiṇatthikena pariyesitabbaṁ, dāru dārutthikena pariyesitabbaṁ, sakaṭaṁ sakaṭatthikena pariyesitabbaṁ, puriso purisatthikena pariyesitabbo. Na tvevāhaṁ, gāmaṇi, kenaci pariyāyena ‘jātarūparajataṁ sāditabbaṁ pariyesitabban’ti vadāmī”ti. Dasamaṁ. sn45 0 Saṁyutta Nikāya 45.139 11. Appamādapeyyālavagga Tathāgatasutta |139| Sāvatthinidānaṁ. “Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati. Appamattassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ 1444 --- sn45 139:1 vossaggapariṇāmiṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotīti. 2 Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati. Appamattassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotīti. 3 Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati. Appamattassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotīti. 4 Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati. Appamattassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.62 6. Sūriyapeyyālavagga Dutiyayonisomanasikārasampadāsutta |62| “Yadidaṁ—yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Sattamaṁ. Sūriyapeyyālaṁ. 2 Tassuddānaṁ Kalyāṇamittaṁ sīlañca, chando ca attasampadā; Diṭṭhi ca appamādo ca, yoniso bhavati sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.84 8. Dutiyaekadhammapeyyālavagga Dutiyakalyāṇamittasutta |84| “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṁ gacchati, yathayidaṁ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. 1445 --- sn45 84:1 Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.39 4. Paṭipattivagga Paṭhamabrahmacariyasutta |39| Sāvatthinidānaṁ. “Brahmacariyañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmacariyaphalāni ca. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmacariyaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, brahmacariyaṁ. Katamāni ca, bhikkhave, brahmacariyaphalāni? Sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattaphalaṁ—imāni vuccanti, bhikkhave, brahmacariyaphalānī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.104–108 10. Dutiyagaṅgāpeyyālavagga Dutiyādipācīnaninnasuttapañcaka |104| “Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… dutiyaṁ. |105| “Seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… tatiyaṁ. |106| “Seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… catutthaṁ. |107| “Seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… pañcamaṁ. |108| “Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.57–61 6. Sūriyapeyyālavagga Dutiyasīlasampadādisuttapañcaka |57-61| “Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—aruṇuggaṁ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—sīlasampadā …pe… yadidaṁ—chandasampadā …pe… yadidaṁ—attasampadā …pe… yadidaṁ—diṭṭhisampadā …pe… yadidaṁ—appamādasampadā …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.162 13. Esanāvagga Vidhāsutta |162| “Tisso imā, bhikkhave, vidhā. Katamā tisso? ‘Seyyohamasmī’ti vidhā, ‘sadisohamasmī’ti vidhā, ‘hīnohamasmī’ti vidhā—imā kho, bhikkhave, tisso vidhā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ vidhānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ … imāsaṁ kho, bhikkhave tissannaṁ vidhānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. (Yathā esanā, evaṁ vitthāretabbaṁ.) Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.26 3. Micchattavagga Dutiyaasappurisasutta |26| Sāvatthinidānaṁ. “Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca. Sappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi sappurisena sappurisatarañca. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti …pe… micchāsamādhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappuriso. 2 Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti …pe… micchāsamādhi, micchāñāṇī, micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro. 3 Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti …pe… sammāsamādhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappuriso. 4 Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti …pe… sammāsamādhi, sammāñāṇī, sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.18 2. Vihāravagga Paṭhamakukkuṭārāmasutta |18| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā ca 1446 --- sn45 18:1 ānando āyasmā ca bhaddo pāṭaliputte viharanti kukkuṭārāme. Atha kho āyasmā bhaddo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā bhaddo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 2 “‘Abrahmacariyaṁ, abrahmacariyan’ti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, abrahmacariyan”ti? “Sādhu sādhu, āvuso bhadda. Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṁ, āvuso bhadda, pucchasi: ‘abrahmacariyaṁ, abrahmacariyanti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, abrahmacariyan’”ti? “Evamāvuso”ti. “Ayameva kho, āvuso, aṭṭhaṅgiko micchāmaggo abrahmacariyaṁ, seyyathidaṁ—micchādiṭṭhi …pe… micchāsamādhī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.32 4. Paṭipattivagga Dutiyapaṭipattisutta |32| Sāvatthinidānaṁ. “Micchāpaṭipannañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipannañca. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, micchāpaṭipanno? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti …pe… micchāsamādhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipanno. Katamo ca, bhikkhave, sammāpaṭipanno? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti …pe… sammāsamādhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipanno”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.110–114 10. Dutiyagaṅgāpeyyālavagga Dutiyādisamuddaninnasutta |110| “Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… dutiyaṁ. |111| “Seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… tatiyaṁ. |112| “Seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… catutthaṁ. |113| “Seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… pañcamaṁ. |114| “Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Chaṭṭhaṁ. (Rāgavinayadvādasakī dutiyakī samuddaninnanti.) 0 Saṁyutta Nikāya 45.5 1. Avijjāvagga Kimatthiyasutta |5| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu …pe… ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 2 “Idha no, bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe evaṁ pucchanti: ‘kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? Evaṁ puṭṭhā mayaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākaroma: ‘dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. Kacci mayaṁ, bhante, evaṁ puṭṭhā evaṁ byākaramānā vuttavādino ceva bhagavato homa, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhāma, dhammassa cānudhammaṁ byākaroma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti? 3 “Taggha tumhe, bhikkhave, evaṁ puṭṭhā evaṁ byākaramānā vuttavādino ceva me hotha, na ca maṁ abhūtena abbhācikkhatha, dhammassa cānudhammaṁ byākarotha, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati. Dukkhassa hi pariññatthaṁ mayi brahmacariyaṁ vussati. Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ 1447 --- sn45 5:3 paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā’ti. 4 Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ, bhikkhave, maggo, ayaṁ paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti. Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.157 12. Balakaraṇīyavagga Dutiyameghasutta |157| “Seyyathāpi, bhikkhave, uppannaṁ mahāmeghaṁ, tamenaṁ mahāvāto antarāyeva antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti vūpasameti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti vūpasameti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ … evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti vūpasametī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.169 13. Esanāvagga Vedanāsutta |169| “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā kho, bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ vedanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.69 7. Ekadhammapeyyālavagga Yonisomanasikārasampadāsutta |69| “Yadidaṁ—yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.90 8. Dutiyaekadhammapeyyālavagga Dutiyayonisomanasikārasampadāsutta |90| “Yathayidaṁ, bhikkhave, yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Sattamaṁ. Dutiyaekadhammapeyyālaṁ. 2 Tassuddānaṁ Kalyāṇamittaṁ sīlañca, chando ca attasampadā; Diṭṭhi ca appamādo ca, yoniso bhavati sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.76 7. Ekadhammapeyyālavagga Dutiyayonisomanasikārasampadāsutta |76| “Yadidaṁ—yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Sattamaṁ. Ekadhammapeyyālaṁ. 2 Tassuddānaṁ Kalyāṇamittaṁ sīlañca, chando ca attasampadā; Diṭṭhi ca appamādo 1448 --- sn45 76:2 ca, yoniso bhavati sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.48 5. Aññatitthiyapeyyālavagga Anupādāparinibbānasutta |48| Sāvatthinidānaṁ. “Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘anupādāparinibbānatthaṁ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā anupādāparinibbānāyā’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā anupādāparinibbānāyā’ti. Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā ca paṭipadā anupādāparinibbānāya? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ, bhikkhave, maggo, ayaṁ paṭipadā anupādāparinibbānāyāti. Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti. Aṭṭhamaṁ. Aññatitthiyapeyyālaṁ. 2 Tassuddānaṁ Virāgasaṁyojanaṁ anusayaṁ, Addhānaṁ āsavā khayā; Vijjāvimuttiñāṇañca, Anupādāya aṭṭhamī. 0 Saṁyutta Nikāya 45.176 14. Oghavagga Kāmaguṇasutta |176| “Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā …pe… jivhāviññeyyā rasā …pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā—ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.13 2. Vihāravagga Sekkhasutta |13| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘sekkho, sekkho’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sekkho hotī”ti? 2 “Idha, bhikkhu, sekkhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti …pe… sekkhena sammāsamādhinā samannāgato hoti. Ettāvatā kho, bhikkhu, sekkho hotī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.50–54 6. Sūriyapeyyālavagga Sīlasampadādisuttapañcaka |50-54| “Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—aruṇuggaṁ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—sīlasampadā. Sīlasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ …pe… yadidaṁ—chandasampadā …pe… yadidaṁ—attasampadā …pe… yadidaṁ—diṭṭhisampadā …pe… yadidaṁ—appamādasampadā …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.17 2. Vihāravagga Dutiyaparisuddhasutta |17| Sāvatthinidānaṁ. “Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.29 3. Micchattavagga Vedanāsutta |29| Sāvatthinidānaṁ. “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā kho, bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ vedanānaṁ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ vedanānaṁ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.172 14. Oghavagga Yogasutta |172| “Cattārome, bhikkhave, yogā. Katame cattāro? Kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo avijjāyogo—ime kho, bhikkhave, cattāro yogā. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ yogānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.153 12. Balakaraṇīyavagga Kumbhasutta |153| “Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho nikkujjo vamateva udakaṁ, no paccāvamati; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme, no 1449 --- sn45 153:1 paccāvamati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme, no paccāvamati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ … evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme, no paccāvamatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.1 1. Avijjāvagga Avijjāsutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Avijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā, anvadeva ahirikaṁ anottappaṁ. Avijjāgatassa, bhikkhave, aviddasuno micchādiṭṭhi pahoti; micchādiṭṭhissa micchāsaṅkappo pahoti; micchāsaṅkappassa micchāvācā pahoti; micchāvācassa micchākammanto pahoti; micchākammantassa micchāājīvo pahoti; micchāājīvassa micchāvāyāmo pahoti; micchāvāyāmassa micchāsati pahoti; micchāsatissa micchāsamādhi pahoti. 3 Vijjā ca kho, bhikkhave, pubbaṅgamā kusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā, anvadeva hirottappaṁ. Vijjāgatassa, bhikkhave, viddasuno sammādiṭṭhi pahoti; sammādiṭṭhissa sammāsaṅkappo pahoti; sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti; sammāvācassa sammākammanto pahoti; sammākammantassa sammāājīvo pahoti; sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti; sammāvāyāmassa sammāsati pahoti; sammāsatissa sammāsamādhi pahotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.36 4. Paṭipattivagga Dutiyasāmaññasutta |36| Sāvatthinidānaṁ. “Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, sāmaññatthañca. Taṁ suṇātha. Katamañca kho, bhikkhave, sāmaññaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, sāmaññaṁ. Katamo ca, bhikkhave, sāmaññattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sāmaññattho”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.22 3. Micchattavagga Akusaladhammasutta |22| Sāvatthinidānaṁ. “Akusale ca kho, bhikkhave, dhamme desessāmi, kusale ca dhamme. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, akusalā dhammā? Seyyathidaṁ—micchādiṭṭhi …pe… micchāsamādhi. Ime vuccanti, bhikkhave, akusalā dhammā. Katame ca, bhikkhave, kusalā dhammā? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ime vuccanti, bhikkhave, kusalā dhammā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.179 14. Oghavagga Orambhāgiyasutta |179| “Pañcimāni, bhikkhave, orambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo—imāni kho, bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.103 10. Dutiyagaṅgāpeyyālavagga Paṭhamapācīnaninnasutta |103| “Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.166 13. Esanāvagga Khilasutta |166| “Tayome, bhikkhave, khilā. Katame tayo? Rāgo khilo, doso khilo, moho khilo—ime kho, bhikkhave, tayo khilā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ khilānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.158 12. Balakaraṇīyavagga 1450 --- sn45 158:0 Nāvāsutta |158| “Seyyathāpi, bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhanabandhāya cha māsāni udake pariyādāya hemantikena thalaṁ ukkhittāya vātātapaparetāni bandhanāni tāni pāvussakena meghena abhippavuṭṭhāni appakasireneva paṭippassambhanti, pūtikāni bhavanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayato ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroto appakasireneva saṁyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavanti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayato ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroto appakasireneva saṁyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavanti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ … evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayato ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroto appakasireneva saṁyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavantī”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.180 14. Oghavagga Uddhambhāgiyasutta |180| “Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā—imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabboti. 2 Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā—imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ … amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ … nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Dasamaṁ. Oghavaggo aṭṭhamo. 3 Tassuddānaṁ Ogho yogo upādānaṁ, ganthaṁ anusayena ca; Kāmaguṇā nīvaraṇaṁ, khandhā oruddhambhāgiyāti. 4 vagguddānaṁ Avijjāvaggo paṭhamo, dutiyaṁ vihāraṁ vuccati; Micchattaṁ tatiyo vaggo, catutthaṁ paṭipanneneva. 5 Titthiyaṁ pañcamo vaggo, chaṭṭho sūriyena ca; Bahukate sattamo vaggo, uppādo aṭṭhamena ca. 6 Divasavaggo navamo, Dasamo appamādena ca; Ekādasabalavaggo, Dvādasa esanā pāḷiyaṁ; Oghavaggo bhavati terasāti. Maggasaṁyuttaṁ paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.127 10. Dutiyagaṅgāpeyyālavagga Paṭhamapācīnaninnasutta |127| “Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.27 3. Micchattavagga Kumbhasutta |27| Sāvatthinidānaṁ. “Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho anādhāro suppavattiyo hoti, sādhāro duppavattiyo hoti; evameva kho, bhikkhave, cittaṁ anādhāraṁ suppavattiyaṁ hoti, sādhāraṁ duppavattiyaṁ hoti. Ko ca, bhikkhave, cittassa ādhāro? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… 1451 --- sn45 27:1 sammāsamādhi. Ayaṁ cittassa ādhāro. Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho anādhāro suppavattiyo hoti, sādhāro duppavattiyo hoti; evameva kho, bhikkhave, cittaṁ anādhāraṁ suppavattiyaṁ hoti, sādhāraṁ duppavattiyaṁ hotī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.19 2. Vihāravagga Dutiyakukkuṭārāmasutta |19| Pāṭaliputtanidānaṁ. “‘Brahmacariyaṁ, brahmacariyan’ti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, brahmacariyaṁ, katamaṁ brahmacariyapariyosānan”ti? “Sādhu sādhu, āvuso bhadda. Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṁ, āvuso bhadda, pucchasi: ‘brahmacariyaṁ, brahmacariyanti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, brahmacariyaṁ, katamaṁ brahmacariyapariyosānan’”ti? “Evamāvuso”ti. “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṁ, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—idaṁ brahmacariyapariyosānan”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.163 13. Esanāvagga Āsavasutta |163| “Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo—ime kho, bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ āsavānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.38 4. Paṭipattivagga Dutiyabrahmaññasutta |38| Sāvatthinidānaṁ. “Brahmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmaññatthañca. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmaññaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, brahmaññaṁ. Katamo ca, bhikkhave, brahmaññattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—ayaṁ vuccati, bhikkhave, brahmaññattho”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.63 7. Ekadhammapeyyālavagga Kalyāṇamittasutta |63| Sāvatthinidānaṁ. “Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṁ—kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.12 2. Vihāravagga Dutiyavihārasutta |12| Sāvatthinidānaṁ. “Icchāmahaṁ, bhikkhave, temāsaṁ paṭisallīyituṁ. Namhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṁ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena. 2 Atha kho bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi: “yena svāhaṁ, bhikkhave, vihārena paṭhamābhisambuddho viharāmi, tassa padesena vihāsiṁ. So evaṁ pajānāmi: ‘micchādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṁ; micchādiṭṭhivūpasamapaccayāpi vedayitaṁ; sammādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṁ; sammādiṭṭhivūpasamapaccayāpi vedayitaṁ …pe… micchāsamādhipaccayāpi vedayitaṁ; micchāsamādhivūpasamapaccayāpi vedayitaṁ, sammāsamādhipaccayāpi vedayitaṁ; sammāsamādhivūpasamapaccayāpi vedayitaṁ; chandapaccayāpi vedayitaṁ; chandavūpasamapaccayāpi vedayitaṁ; vitakkapaccayāpi vedayitaṁ; vitakkavūpasamapaccayāpi vedayitaṁ; saññāpaccayāpi vedayitaṁ; saññāvūpasamapaccayāpi vedayitaṁ; chando ca avūpasanto hoti, vitakko ca avūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṁ; chando ca vūpasanto hoti, vitakko ca vūpasanto hoti, saññā ca vūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṁ; appattassa pattiyā atthi āyāmaṁ, tasmimpi ṭhāne anuppatte tappaccayāpi vedayitan’”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.149 12. Balakaraṇīyavagga Balasutta |149| Sāvatthinidānaṁ. “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ 1452 --- sn45 149:1 patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotīti. 2 (Paragaṅgāpeyyālīvaṇṇiyato paripuṇṇasuttanti vitthāramaggī.) 3 Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotīti. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotīti. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.177 14. Oghavagga Nīvaraṇasutta |177| “Pañcimāni, bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṁ, byāpādanīvaraṇaṁ, thinamiddhanīvaraṇaṁ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, vicikicchānīvaraṇaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ nīvaraṇānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.77 8. Dutiyaekadhammapeyyālavagga Kalyāṇamittasutta |77| Sāvatthinidānaṁ. “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṁ gacchati, yathayidaṁ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu 1453 --- sn45 77:1 kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.49 6. Sūriyapeyyālavagga Kalyāṇamittasutta |49| Sāvatthinidānaṁ. “Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—aruṇuggaṁ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.91 9. Gaṅgāpeyyālavagga Paṭhamapācīnaninnasutta |91| Sāvatthinidānaṁ. “Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.56 6. Sūriyapeyyālavagga Dutiyakalyāṇamittasutta |56| “Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—aruṇuggaṁ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.133 10. Dutiyagaṅgāpeyyālavagga Paṭhamasamuddaninnasutta |133| “Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.156 12. Balakaraṇīyavagga Paṭhamameghasutta |156| “Seyyathāpi, bhikkhave, gimhānaṁ pacchime māse ūhataṁ rajojallaṁ, tamenaṁ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento 1454 --- sn45 156:1 ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ … evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.168 13. Esanāvagga Nīghasutta |168| “Tayome, bhikkhave, nīghā. Katame tayo? Rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho—ime kho, bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ nīghānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.33 4. Paṭipattivagga Viraddhasutta |33| Sāvatthinidānaṁ. “Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viraddho, viraddho tesaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āraddho, āraddho tesaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Katamo ca, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viraddho, viraddho tesaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āraddho, āraddho tesaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.4 1. Avijjāvagga Jāṇussoṇibrāhmaṇasutta |4| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho āyasmā ānando jāṇussoṇiṁ brāhmaṇaṁ sabbasetena vaḷavābhirathena sāvatthiyā niyyāyantaṁ. Setā sudaṁ assā yuttā honti setālaṅkārā, seto ratho, setaparivāro, setā rasmiyo, setā patodalaṭṭhi, setaṁ chattaṁ, setaṁ uṇhīsaṁ, setāni vatthāni, setā upāhanā, setāya sudaṁ vālabījaniyā bījīyati. Tamenaṁ jano disvā evamāha: “brahmaṁ vata, bho, yānaṁ. Brahmayānarūpaṁ vata, bho”ti. 2 Atha kho āyasmā ānando sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 3 “Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Addasaṁ khvāhaṁ, bhante, jāṇussoṇiṁ brāhmaṇaṁ sabbasetena vaḷavābhirathena sāvatthiyā niyyāyantaṁ. Setā sudaṁ assā yuttā honti setālaṅkārā, seto ratho, setaparivāro, setā rasmiyo, setā patodalaṭṭhi, setaṁ chattaṁ, setaṁ uṇhīsaṁ, setāni vatthāni, setā upāhanā, setāya sudaṁ vālabījaniyā bījīyati. Tamenaṁ jano disvā evamāha: ‘brahmaṁ vata, bho, yānaṁ. Brahmayānarūpaṁ vata, bho’ti. Sakkā nu kho, bhante, imasmiṁ dhammavinaye brahmayānaṁ paññāpetun”ti? 4 “Sakkā, ānandā”ti bhagavā avoca: “imasseva kho etaṁ, ānanda, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṁ: ‘brahmayānaṁ’ itipi, ‘dhammayānaṁ’ itipi, ‘anuttaro saṅgāmavijayo’ itipīti. 5 Sammādiṭṭhi, ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosavinayapariyosānā hoti, mohavinayapariyosānā hoti. Sammāsaṅkappo, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosavinayapariyosāno hoti, mohavinayapariyosāno hoti. Sammāvācā, ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosa …pe… mohavinayapariyosānā hoti. Sammākammanto, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa …pe… mohavinayapariyosāno hoti. Sammāājīvo, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa …pe… mohavinayapariyosāno hoti. Sammāvāyāmo, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa …pe… mohavinayapariyosāno hoti. Sammāsati, ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosa …pe… mohavinayapariyosānā hoti. Sammāsamādhi, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa …pe… mohavinayapariyosāno hoti. 6 Iminā kho etaṁ, ānanda, pariyāyena veditabbaṁ yathā imassevetaṁ ariyassa aṭṭhaṅgikassa 1455 --- sn45 4:6 maggassa adhivacanaṁ: ‘brahmayānaṁ’ itipi, ‘dhammayānaṁ’ itipi, ‘anuttaro saṅgāmavijayo’ itipī”ti. Idamavoca bhagavā. 7 Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 8 “Yassa saddhā ca paññā ca, Dhammā yuttā sadā dhuraṁ; Hirī īsā mano yottaṁ, Sati ārakkhasārathi. 9 Ratho sīlaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo; Upekkhā dhurasamādhi, anicchā parivāraṇaṁ. 10 Abyāpādo avihiṁsā, viveko yassa āvudhaṁ; Titikkhā cammasannāho, yogakkhemāya vattati. 11 Etadattani sambhūtaṁ, brahmayānaṁ anuttaraṁ; Niyyanti dhīrā lokamhā, aññadatthu jayaṁ jayan”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.109 10. Dutiyagaṅgāpeyyālavagga Paṭhamasamuddaninnasutta |109| “Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.37 4. Paṭipattivagga Paṭhamabrahmaññasutta |37| Sāvatthinidānaṁ. “Brahmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmaññaphalāni ca. Taṁ suṇātha. Katamañca kho, bhikkhave, brahmaññaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, brahmaññaṁ. Katamāni ca, bhikkhave, brahmaññaphalāni? Sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattaphalaṁ—imāni vuccanti, bhikkhave, brahmaññaphalānī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.152 12. Balakaraṇīyavagga Rukkhasutta |152| “Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho pācīnaninno pācīnapoṇo pācīnapabbhāro. So mūlacchinno katamena papateyyā”ti? “Yena, bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāro”ti. “Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ … evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.64–68 7. Ekadhammapeyyālavagga Sīlasampadādisuttapañcaka |64-68| “Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṁ—sīlasampadā …pe… yadidaṁ—chandasampadā …pe… yadidaṁ—attasampadā …pe… yadidaṁ—diṭṭhisampadā …pe… yadidaṁ—appamādasampadā …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.173 14. Oghavagga Upādānasutta |173| “Cattārimāni, bhikkhave, upādānāni. Katamāni cattāri? Kāmupādānaṁ, diṭṭhupādānaṁ, sīlabbatupādānaṁ, attavādupādānaṁ—imāni kho, bhikkhave, cattāri upādānāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ upādānānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.16 2. Vihāravagga Paṭhamaparisuddhasutta |16| Sāvatthinidānaṁ. “Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame aṭṭha? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.28 3. Micchattavagga Samādhisutta |28| Sāvatthinidānaṁ. “Ariyaṁ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṁ desessāmi saupanisaṁ saparikkhāraṁ. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, ariyo 1456 --- sn45 28:1 sammāsamādhi saupaniso saparikkhāro? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsati. Yā kho, bhikkhave, imehi sattahaṅgehi cittassa ekaggatā saparikkhāratā—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi saupaniso itipi saparikkhāro itipī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.98–102 9. Gaṅgāpeyyālavagga Dutiyādisamuddaninnasuttapañcaka |98-102| “Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Chaṭṭhaṁ. Gaṅgāpeyyālaṁ. 2 Tassuddānaṁ Cha pācīnato ninnā, Cha ninnā ca samuddato; Ete dve cha dvādasa honti, Vaggo tena pavuccatīti; Gaṅgāpeyyālī pācīnaninnavācanamaggī, Vivekanissitaṁ dvādasakī paṭhamakī. 0 Saṁyutta Nikāya 45.167 13. Esanāvagga Malasutta |167| “Tīṇimāni, bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi? Rāgo malaṁ, doso malaṁ, moho malaṁ—imāni kho, bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ malānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.159 12. Balakaraṇīyavagga Āgantukasutta |159| “Seyyathāpi, bhikkhave, āgantukāgāraṁ. Tattha puratthimāyapi disāya āgantvā vāsaṁ kappenti, pacchimāyapi disāya āgantvā vāsaṁ kappenti, uttarāyapi disāya āgantvā vāsaṁ kappenti, dakkhiṇāyapi disāya āgantvā vāsaṁ kappenti, khattiyāpi āgantvā vāsaṁ kappenti, brāhmaṇāpi āgantvā vāsaṁ kappenti, vessāpi āgantvā vāsaṁ kappenti, suddāpi āgantvā vāsaṁ kappenti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto ye dhammā abhiññā pariññeyyā, te dhamme abhiññā parijānāti …pe… ye dhammā abhiññā pahātabbā, te dhamme abhiññā pajahati, ye dhammā abhiññā sacchikātabbā, te dhamme abhiññā sacchikaroti, ye dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāveti. 2 Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā? Pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṁ. Katame pañca? Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Ime, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā? Avijjā ca bhavataṇhā ca—ime, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā? Vijjā ca vimutti ca—ime, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā? Samatho ca vipassanā ca—ime, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto, ye dhammā abhiññā pariññeyyā te dhamme abhiññā parijānāti …pe… ye dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāveti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ … evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto ye dhammā abhiññā pariññeyyā, te dhamme abhiññā parijānāti, ye dhammā abhiññā pahātabbā, te dhamme abhiññā 1457 --- sn45 159:2 pajahati, ye dhammā abhiññā sacchikātabbā, te dhamme abhiññā sacchikaroti, ye dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāvetī”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.92–95 9. Gaṅgāpeyyālavagga Dutiyādipācīnaninnasuttacatukka |92-95| “Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave …pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave …pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave …pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave …pe…. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.178 14. Oghavagga Upādānakkhandhasutta |178| “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime kho, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.23 3. Micchattavagga Paṭhamapaṭipadāsutta |23| Sāvatthinidānaṁ. “Micchāpaṭipadañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipadañca. Taṁ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipadā? Seyyathidaṁ—micchādiṭṭhi …pe… micchāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipadā. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipadā? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipadā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.174 14. Oghavagga Ganthasutta |174| “Cattārome, bhikkhave, ganthā. Katame cattāro? Abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṁsaccābhiniveso kāyagantho—ime kho, bhikkhave, cattāro ganthā. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ ganthānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.11 2. Vihāravagga Paṭhamavihārasutta |11| Sāvatthinidānaṁ. “Icchāmahaṁ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṁ paṭisallīyituṁ. Namhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṁ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena. 2 Atha kho bhagavā tassa aḍḍhamāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi: “yena svāhaṁ, bhikkhave, vihārena paṭhamābhisambuddho viharāmi, tassa padesena vihāsiṁ. So evaṁ pajānāmi: ‘micchādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṁ; sammādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṁ …pe… micchāsamādhipaccayāpi vedayitaṁ; sammāsamādhipaccayāpi vedayitaṁ; chandapaccayāpi vedayitaṁ; vitakkapaccayāpi vedayitaṁ; saññāpaccayāpi vedayitaṁ; chando ca avūpasanto hoti, vitakko ca avūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṁ; chando ca vūpasanto hoti, vitakko ca vūpasanto hoti, saññā ca vūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṁ; appattassa pattiyā atthi āyāmaṁ, tasmimpi ṭhāne anuppatte tappaccayāpi vedayitan’”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.55 6. Sūriyapeyyālavagga Yonisomanasikārasampadāsutta |55| “Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—aruṇuggaṁ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.71–75 7. Ekadhammapeyyālavagga Dutiyasīlasampadādisuttapañcaka |71-75| Sāvatthinidānaṁ. “Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṁ—sīlasampadā …pe… 1458 --- sn45 71-75:1 yadidaṁ—chandasampadā …pe… yadidaṁ—attasampadā …pe… yadidaṁ—diṭṭhisampadā …pe… yadidaṁ—appamādasampadā …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.7 1. Avijjāvagga Dutiyaaññatarabhikkhusutta |7| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 2 “‘Rāgavinayo dosavinayo mohavinayo’ti, bhante, vuccati. Kissa nu kho etaṁ, bhante, adhivacanaṁ: ‘rāgavinayo dosavinayo mohavinayo’”ti? “Nibbānadhātuyā kho etaṁ, bhikkhu, adhivacanaṁ: ‘rāgavinayo dosavinayo mohavinayo’ti. Āsavānaṁ khayo tena vuccatī”ti. 3 Evaṁ vutte, so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘amataṁ, amatan’ti, bhante, vuccati. Katamaṁ nu kho, bhante, amataṁ, katamo amatagāmimaggo”ti? “Yo kho, bhikkhu, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—idaṁ vuccati amataṁ. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo amatagāmimaggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.30 3. Micchattavagga Uttiyasutta |30| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā uttiyo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā uttiyo bhagavantaṁ etadavoca: “idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā. Katame nu kho pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā’”ti? “Sādhu sādhu, uttiya. Pañcime kho, uttiya, kāmaguṇā vuttā mayā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā …pe… jivhāviññeyyā rasā …pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā—ime kho, uttiya, pañca kāmaguṇā vuttā mayā. Imesaṁ kho, uttiya, pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Imesaṁ kho, uttiya, pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ pahānāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Dasamaṁ. Micchattavaggo tatiyo. 2 Tassuddānaṁ Micchattaṁ akusalaṁ dhammaṁ, Duve paṭipadāpi ca; Asappurisena dve kumbho, Samādhi vedanuttiyenāti. 0 Saṁyutta Nikāya 45.155 12. Balakaraṇīyavagga Ākāsasutta |155| “Seyyathāpi, bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyanti—puratthimāpi vātā vāyanti, pacchimāpi vātā vāyanti, uttarāpi vātā vāyanti, dakkhiṇāpi vātā vāyanti, sarajāpi vātā vāyanti, arajāpi vātā vāyanti, sītāpi vātā vāyanti, uṇhāpi vātā vāyanti, parittāpi vātā vāyanti, adhimattāpi vātā vāyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayato ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayato ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ … evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayato ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṁ gacchantī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.41 5. Aññatitthiyapeyyālavagga Rāgavirāgasutta |41| Sāvatthinidānaṁ. “Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘rāgavirāgatthaṁ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṁ 1459 --- sn45 41:1 vussatī’ti. Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā rāgavirāgāyā’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā rāgavirāgāyā’ti. Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā ca paṭipadā rāgavirāgāya? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ, bhikkhave, maggo, ayaṁ paṭipadā rāgavirāgāyāti. Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.42–47 5. Aññatitthiyapeyyālavagga Saṁyojanappahānādisuttachakka |42-47| “Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘saṁyojanappahānatthaṁ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti …pe… ‘anusayasamugghātanatthaṁ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti …pe… ‘addhānapariññatthaṁ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti …pe… ‘āsavānaṁ khayatthaṁ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti …pe… ‘vijjāvimuttiphalasacchikiriyatthaṁ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti …pe… ‘ñāṇadassanatthaṁ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti …pe…. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.24 3. Micchattavagga Dutiyapaṭipadāsutta |24| Sāvatthinidānaṁ. “Gihino vāhaṁ, bhikkhave, pabbajitassa vā micchāpaṭipadaṁ na vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu nārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 2 Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipadā? Seyyathidaṁ—micchādiṭṭhi …pe… micchāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipadā. Gihino vāhaṁ, bhikkhave, pabbajitassa vā micchāpaṭipadaṁ na vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu nārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 3 Gihino vāhaṁ, bhikkhave, pabbajitassa vā sammāpaṭipadaṁ vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipadā? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipadā. Gihino vāhaṁ, bhikkhave, pabbajitassa vā sammāpaṭipadaṁ vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.160 12. Balakaraṇīyavagga Nadīsutta |160| “Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya: ‘mayaṁ imaṁ gaṅgaṁ nadiṁ pacchāninnaṁ karissāma pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāran’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so mahājanakāyo gaṅgaṁ nadiṁ pacchāninnaṁ kareyya pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāran”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Gaṅgā, bhante, nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Sā na sukarā pacchāninnaṁ kātuṁ pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāraṁ. Yāvadeva pana so mahājanakāyo kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuṁ ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāventaṁ ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarontaṁ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā ñātisālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyyuṁ: ‘ehambho purisa, kiṁ te ime kāsāvā anudahanti, kiṁ muṇḍo kapālamanusaṁcarasi. Ehi, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohī’ti. So vata, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Yañhi taṁ, bhikkhave, cittaṁ dīgharattaṁ vivekaninnaṁ vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ taṁ vata hīnāyāvattissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… sammāsamādhiṁ 1460 --- sn45 160:1 bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ … evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. (Yadapi balakaraṇīyaṁ, tadapi vitthāretabbaṁ.) Dvādasamaṁ. Balakaraṇīyavaggo chaṭṭho. 2 Tassuddānaṁ Balaṁ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā; Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti. 0 Saṁyutta Nikāya 45.164 13. Esanāvagga Bhavasutta |164| “Tayome, bhikkhave, bhavā. Katame tayo? Kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo—ime kho, bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ bhavānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.8 1. Avijjāvagga Vibhaṅgasutta |8| Sāvatthinidānaṁ. “Ariyaṁ vo, bhikkhave, aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ desessāmi vibhajissāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamo ca, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 3 Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi? Yaṁ kho, bhikkhave, dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammādiṭṭhi. 4 Katamo ca, bhikkhave, sammāsaṅkappo? Yo kho, bhikkhave, nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṁsāsaṅkappo—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsaṅkappo. 5 Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā? Yā kho, bhikkhave, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāvācā. 6 Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto? Yā kho, bhikkhave, pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, abrahmacariyā veramaṇī—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammākammanto. 7 Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo? Idha, bhikkhave, ariyasāvako micchāājīvaṁ pahāya sammāājīvena jīvitaṁ kappeti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāājīvo. 8 Katamo ca, bhikkhave, sammāvāyāmo? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti …pe… anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāvāyāmo. 9 Katamā ca, bhikkhave, sammāsati? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsati. 10 Katamo ca, bhikkhave, sammāsamādhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsamādhī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.20 2. Vihāravagga Tatiyakukkuṭārāmasutta |20| Pāṭaliputtanidānaṁ. “‘Brahmacariyaṁ, brahmacariyan’ti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, brahmacariyaṁ, katamo brahmacārī, katamaṁ brahmacariyapariyosānan”ti? “Sādhu sādhu, āvuso bhadda. Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṁ, āvuso bhadda, pucchasi: 1461 --- sn45 20:1 ‘brahmacariyaṁ, brahmacariyanti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, brahmacariyaṁ, katamo brahmacārī, katamaṁ brahmacariyapariyosānan’”ti? “Evamāvuso”ti. “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṁ, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Yo kho, āvuso, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato—ayaṁ vuccati brahmacārī. Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—idaṁ brahmacariyapariyosānan”ti. Dasamaṁ. Tīṇi suttantāni ekanidānāni. Vihāravaggo dutiyo. 2 Tassuddānaṁ Dve vihārā ca sekkho ca, uppādā apare duve; Parisuddhena dve vuttā, kukkuṭārāmena tayoti. 0 Saṁyutta Nikāya 45.151 12. Balakaraṇīyavagga Nāgasutta |151| “Seyyathāpi, bhikkhave, himavantaṁ pabbatarājaṁ nissāya nāgā kāyaṁ vaḍḍhenti, balaṁ gāhenti; te tattha kāyaṁ vaḍḍhetvā balaṁ gāhetvā kusobbhe otaranti, kusobbhe otaritvā mahāsobbhe otaranti, mahāsobbhe otaritvā kunnadiyo otaranti, kunnadiyo otaritvā mahānadiyo otaranti, mahānadiyo otaritvā mahāsamuddaṁ otaranti, te tattha mahantattaṁ vepullattaṁ āpajjanti kāyena; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto mahantattaṁ vepullattaṁ pāpuṇāti dhammesu. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto mahantattaṁ vepullattaṁ pāpuṇāti dhammesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ … evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto mahantattaṁ vepullattaṁ pāpuṇāti dhammesū”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.78–82 8. Dutiyaekadhammapeyyālavagga Sīlasampadādisuttapañcaka |78-82| “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṁ gacchati, yathayidaṁ, bhikkhave, sīlasampadā …pe… yathayidaṁ, bhikkhave, chandasampadā …pe… yathayidaṁ, bhikkhave, attasampadā …pe… yathayidaṁ, bhikkhave, diṭṭhisampadā …pe… yathayidaṁ, bhikkhave, appamādasampadā …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.34 4. Paṭipattivagga Pāraṅgamasutta |34| Sāvatthinidānaṁ. “Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṁ gamanāya saṁvattanti. Katame aṭṭha? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṁ gamanāya saṁvattantī”ti. 2 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 3 “Appakā te manussesu, ye janā pāragāmino; Athāyaṁ itarā pajā, tīramevānudhāvati. 4 Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino; Te janā pāramessanti, maccudheyyaṁ suduttaraṁ. 5 Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya, sukkaṁ bhāvetha paṇḍito; Okā anokamāgamma, viveke yattha dūramaṁ. 6 Tatrābhiratimiccheyya, hitvā kāme akiñcano; Pariyodapeyya attānaṁ, cittaklesehi paṇḍito. 7 Yesaṁ sambodhiyaṅgesu, sammā cittaṁ subhāvitaṁ; Ādānapaṭinissagge, anupādāya ye ratā; Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.3 1. Avijjāvagga Sāriputtasutta |3| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “sakalamidaṁ, bhante, brahmacariyaṁ, yadidaṁ—kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā”ti. 2 “Sādhu sādhu, sāriputta. Sakalamidaṁ, sāriputta, brahmacariyaṁ, yadidaṁ—kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṁ, sāriputta, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, sāriputta, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ 1462 --- sn45 3:2 aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? 3 Idha, sāriputta, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, sāriputta, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti. 4 Tadamināpetaṁ, sāriputta, pariyāyena veditabbaṁ yathā sakalamidaṁ brahmacariyaṁ, yadidaṁ—kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Mamañhi, sāriputta, kalyāṇamittaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti; jarādhammā sattā jarāya parimuccanti; maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṁ, sāriputta, pariyāyena veditabbaṁ yathā sakalamidaṁ brahmacariyaṁ, yadidaṁ—kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.15 2. Vihāravagga Dutiyauppādasutta |15| Sāvatthinidānaṁ. “Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.116–120 10. Dutiyagaṅgāpeyyālavagga Dutiyādipācīnaninnasutta |116| “Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… dutiyaṁ. |117| “Seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… tatiyaṁ. |118| “Seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… catutthaṁ. |119| “Seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… pañcamaṁ. |120| “Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.170 13. Esanāvagga Taṇhāsutta |170| “Tisso imā, bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso? Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā—imā kho, bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ taṇhānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ taṇhānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Dasamaṁ. 2 Tasināsutta “Tisso imā, bhikkhave, tasinā. Katamā tisso? Kāmatasinā, bhavatasinā, vibhavatasinā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ tasinānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe…. rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ …pe… amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ …pe… nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ tasinānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Ekādasamaṁ. Esanāvaggo sattamo. Tassuddānaṁ Esanā vidhā āsavo, bhavo ca dukkhatā khilā; Malaṁ nīgho ca vedanā, dve taṇhā tasināya cāti. 0 Saṁyutta Nikāya 45.115 10. Dutiyagaṅgāpeyyālavagga Paṭhamapācīnaninnasutta |115| “Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ 1463 --- sn45 115:1 aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.70 7. Ekadhammapeyyālavagga Dutiyakalyāṇamittasutta |70| Sāvatthinidānaṁ. “Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṁ—kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.96 9. Gaṅgāpeyyālavagga Chaṭṭhapācīnaninnasutta |96| “Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.85–89 8. Dutiyaekadhammapeyyālavagga Dutiyasīlasampadādisuttapañcaka |85-89| “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṁ gacchati, yathayidaṁ, bhikkhave, sīlasampadā …pe… yathayidaṁ, bhikkhave, chandasampadā …pe… yathayidaṁ, bhikkhave, attasampadā …pe… yathayidaṁ, bhikkhave, diṭṭhisampadā …pe… yathayidaṁ, bhikkhave, appamādasampadā …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.154 12. Balakaraṇīyavagga Sūkasutta |154| “Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṁ vā yavasūkaṁ vā sammāpaṇihitaṁ hatthena vā pādena vā akkantaṁ hatthaṁ vā pādaṁ vā bhindissati lohitaṁ vā uppādessatīti—ṭhānametaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṁ bhindissati, vijjaṁ uppādessati, nibbānaṁ sacchikarissatīti—ṭhānametaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṁ bhindati, vijjaṁ uppādeti, nibbānaṁ sacchikaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ … evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṁ bhindati, vijjaṁ uppādeti, nibbānaṁ sacchikarotī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.6 1. Avijjāvagga Paṭhamaaññatarabhikkhusutta |6| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘brahmacariyaṁ, brahmacariyan’ti, bhante, vuccati. Katamaṁ nu kho, bhante, brahmacariyaṁ, katamaṁ brahmacariyapariyosānan”ti? 2 “Ayameva kho, bhikkhu, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṁ, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Yo kho, bhikkhu, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—idaṁ brahmacariyapariyosānan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.31 4. Paṭipattivagga Paṭhamapaṭipattisutta |31| Sāvatthinidānaṁ. “Micchāpaṭipattiñca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipattiñca. Taṁ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipatti? 1464 --- sn45 31:1 Seyyathidaṁ—micchādiṭṭhi …pe… micchāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipatti. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipatti? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipattī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.146–148 11. Appamādapeyyālavagga Candimādisutta |146-148| “Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṁ pabhā, sabbā tā candimappabhāya kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ, candappabhā tāsaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave …pe… aṭṭhamaṁ. 2 “Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṁ abbhussakkamāno sabbaṁ ākāsagataṁ tamagataṁ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva kho, bhikkhave …pe… navamaṁ. 3 “Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici tantāvutānaṁ vatthānaṁ, kāsikavatthaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati. Appamattassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Dasamaṁ. (Yadapi tathāgataṁ, tadapi vitthāretabbaṁ.) Appamādavaggo pañcamo. 4 Tassuddānaṁ Tathāgataṁ padaṁ kūṭaṁ, mūlaṁ sāro ca vassikaṁ; Rājā candimasūriyā ca, vatthena dasamaṁ padaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.10 1. Avijjāvagga Nandiyasutta |10| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho nandiyo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho nandiyo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “kati nu kho, bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā”ti? 2 “Aṭṭhime kho, nandiya, dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ime kho, nandiya, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā”ti. Evaṁ vutte, nandiyo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Dasamaṁ. Avijjāvaggo paṭhamo. 3 Tassuddānaṁ Avijjañca upaḍḍhañca, sāriputto ca brāhmaṇo; Kimatthiyo ca dve bhikkhū, vibhaṅgo sūkanandiyāti. 0 Saṁyutta Nikāya 45.175 14. Oghavagga Anusayasutta |175| “Sattime, bhikkhave, anusayā. Katame satta? Kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo—ime kho, bhikkhave, sattānusayā. Imesaṁ kho, bhikkhave, sattannaṁ anusayānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.161 13. Esanāvagga Esanāsutta |161| Sāvatthinidānaṁ. “Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā—imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabboti. 2 Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā—imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ 1465 --- sn45 161:2 mohavinayapariyosānaṁ. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabboti. 3 Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā—imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabboti. 4 Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā—imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabboti. 5 Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā—imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ pariññāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabboti. (Yadapi abhiññā, tadapi pariññāya vitthāretabbaṁ.) 6 Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā—imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ parikkhayāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabboti. (Yadapi abhiññā, tadapi parikkhayāya vitthāretabbaṁ.) 7 Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā—imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ … Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ pahānāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. (Yadapi abhiññā, tadapi pahānāya vitthāretabbaṁ.) Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.25 3. Micchattavagga Paṭhamaasappurisasutta |25| Sāvatthinidānaṁ. “Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, sappurisañca. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo, micchāvāco, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappuriso. 2 Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo, sammāvāco, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappuriso”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.134–138 10. Dutiyagaṅgāpeyyālavagga Dutiyādisamuddaninnasutta |134-138| “Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ 1466 --- sn45 134-138:1 maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Chaṭṭhaṁ. (Gaṅgāpeyyālī.) 2 Tassuddānaṁ Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato; Ete dve cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti; Nibbānaninno dvādasakī, catutthakī chaṭṭhā navakī. 0 Saṁyutta Nikāya 45.140 11. Appamādapeyyālavagga Padasutta |140| “Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici jaṅgalānaṁ pāṇānaṁ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ gacchanti; hatthipadaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—mahantattena; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati. Appamattassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ … evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.141–145 11. Appamādapeyyālavagga Kūṭādisutta |141| “Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā; kūṭaṁ tāsaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave …pe… (yathā heṭṭhimasuttantaṁ, evaṁ vitthāretabbaṁ.) Tatiyaṁ. 2 “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci mūlagandhā, kāḷānusāriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave …pe… catutthaṁ. 3 “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave …pe… pañcamaṁ. 4 “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci pupphagandhā, vassikaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave …pe… chaṭṭhaṁ. 5 “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci kuṭṭarājāno, sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti, rājā tesaṁ cakkavatti aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave …pe… sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.40 4. Paṭipattivagga Dutiyabrahmacariyasutta |40| Sāvatthinidānaṁ. “Brahmacariyañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmacariyatthañca. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmacariyaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, brahmacariyaṁ. Katamo ca, bhikkhave, brahmacariyattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—ayaṁ vuccati, bhikkhave, brahmacariyattho”ti. Dasamaṁ. Paṭipattivaggo catuttho. 2 Tassuddānaṁ Paṭipatti paṭipanno ca, viraddhañca pāraṅgamā; Sāmaññena ca dve vuttā, brahmaññā apare duve; Brahmacariyena dve vuttā, vaggo tena pavuccatīti. 0 Saṁyutta Nikāya 45.21 3. Micchattavagga Micchattasutta |21| Sāvatthinidānaṁ. “Micchattañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammattañca. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, micchattaṁ? Seyyathidaṁ—micchādiṭṭhi …pe… micchāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, micchattaṁ. Katamañca, bhikkhave, sammattaṁ? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, sammattan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.121 10. Dutiyagaṅgāpeyyālavagga Paṭhamasamuddaninnasutta |121| “Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.83 8. Dutiyaekadhammapeyyālavagga Yonisomanasikārasampadāsutta |83| “Yathayidaṁ, bhikkhave, yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ 1467 --- sn45 83:1 maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.9 1. Avijjāvagga Sūkasutta |9| Sāvatthinidānaṁ. “Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṁ vā yavasūkaṁ vā micchāpaṇihitaṁ hatthena vā pādena vā akkantaṁ hatthaṁ vā pādaṁ vā bhindissati, lohitaṁ vā uppādessatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evameva kho, bhikkhave, so vata bhikkhu micchāpaṇihitāya diṭṭhiyā micchāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṁ bhindissati, vijjaṁ uppādessati, nibbānaṁ sacchikarissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṁ vā yavasūkaṁ vā sammāpaṇihitaṁ hatthena vā pādena vā akkantaṁ hatthaṁ vā pādaṁ vā bhindissati, lohitaṁ vā uppādessatīti—ṭhānametaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evameva kho, bhikkhave, so vata bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṁ bhindissati, vijjaṁ uppādessati, nibbānaṁ sacchikarissatīti—ṭhānametaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṁ bhindati, vijjaṁ uppādeti, nibbānaṁ sacchikarotīti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṁ bhindati, vijjaṁ uppādeti, nibbānaṁ sacchikarotī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.165 13. Esanāvagga Dukkhatāsutta |165| “Tisso imā, bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso? Dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā, vipariṇāmadukkhatā—imā kho, bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ dukkhatānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.97 9. Gaṅgāpeyyālavagga Paṭhamasamuddaninnasutta |97| “Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.128–132 10. Dutiyagaṅgāpeyyālavagga Dutiyādipācīnaninnasutta |128-132| “Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ 1468 --- sn45 128-132:1 nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.171 14. Oghavagga Oghasutta |171| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, oghā. Katame cattāro? Kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho—ime kho, bhikkhave, cattāro oghā. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ oghānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya …pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. (Yathā esanā, evaṁ vitthāretabbaṁ.) Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.14 2. Vihāravagga Paṭhamauppādasutta |14| Sāvatthinidānaṁ. “Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame aṭṭha? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.35 4. Paṭipattivagga Paṭhamasāmaññasutta |35| Sāvatthinidānaṁ. “Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, sāmaññaphalāni ca. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, sāmaññaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, sāmaññaṁ. Katamāni ca, bhikkhave, sāmaññaphalāni? Sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattaphalaṁ—imāni vuccanti, bhikkhave, sāmaññaphalānī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.2 1. Avijjāvagga Upaḍḍhasutta |2| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakyesu viharati nagarakaṁ nāma sakyānaṁ nigamo. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “upaḍḍhamidaṁ, bhante, brahmacariyaṁ, yadidaṁ—kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā”ti. 2 “Mā hevaṁ, ānanda, mā hevaṁ, ānanda. Sakalamevidaṁ, ānanda, brahmacariyaṁ, yadidaṁ—kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṁ, ānanda, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa—ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. 3 Kathañcānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idhānanda, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ; sammāsaṅkappaṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… sammāvācaṁ bhāveti …pe… sammākammantaṁ bhāveti …pe… sammāājīvaṁ bhāveti …pe… sammāvāyāmaṁ bhāveti …pe… sammāsatiṁ bhāveti …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, ānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti. 4 Tadamināpetaṁ, ānanda, pariyāyena veditabbaṁ yathā sakalamevidaṁ brahmacariyaṁ, yadidaṁ—kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Mamañhi, ānanda, kalyāṇamittaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti; jarādhammā sattā jarāya parimuccanti; maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṁ, ānanda, pariyāyena veditabbaṁ yathā sakalamevidaṁ brahmacariyaṁ, yadidaṁ—kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.150 12. Balakaraṇīyavagga Bījasutta |150| “Seyyathāpi, bhikkhave, ye kecime bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya evamete bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ pāpuṇāti dhammesu. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ pāpuṇāti dhammesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ 1469 --- sn45 150:1 bhāveti vivekanissitaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ pāpuṇāti dhammesū”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 45.122–126 10. Dutiyagaṅgāpeyyālavagga Dutiyādisamuddaninnasutta |122-126| “Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu …pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ …pe… sammāsamādhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Chaṭṭhaṁ. (Amatogadhadvādasakī tatiyakī.) sn17 0 Saṁyutta Nikāya 17.2 1. Paṭhamavagga Baḷisasutta |2| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Seyyathāpi, bhikkhave, bāḷisiko āmisagataṁ baḷisaṁ gambhīre udakarahade pakkhipeyya. Tamenaṁ aññataro āmisacakkhu maccho gileyya. Evañhi so, bhikkhave, maccho gilabaḷiso bāḷisikassa anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo bāḷisikassa. 2 Bāḷisikoti kho, bhikkhave, mārassetaṁ pāpimato adhivacanaṁ. Baḷisanti kho, bhikkhave, lābhasakkārasilokassetaṁ adhivacanaṁ. Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ assādeti nikāmeti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilabaḷiso mārassa anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.32 4. Catutthavagga Kusalamūlasutta |32| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādiṇṇacittassa, bhikkhave, devadattassa kusalamūlaṁ samucchedamagamā. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… sikkhitabban”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.26 3. Tatiyavagga Dutiyasamaṇabrāhmaṇasutta |26| Sāvatthiyaṁ viharati. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti …pe… pajānanti …pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.9 1. Paṭhamavagga Verambhasutta |9| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya. Upari, bhikkhave, ākāse verambhā nāma vātā vāyanti. Tattha yo pakkhī gacchati tamenaṁ verambhā vātā khipanti. Tassa verambhavātakkhittassa 1470 --- sn17 9:1 aññeneva pādā gacchanti, aññena pakkhā gacchanti, aññena sīsaṁ gacchati, aññena kāyo gacchati. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena, anupaṭṭhitāya satiyā, asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Tassa aññe cīvaraṁ haranti, aññe pattaṁ haranti, aññe nisīdanaṁ haranti, aññe sūcigharaṁ haranti, verambhavātakkhittasseva sakuṇassa. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.22 3. Tatiyavagga Kalyāṇīsutta |22| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… na tassa, bhikkhave, janapadakalyāṇī ekā ekassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yassa lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.36 4. Catutthavagga Pañcarathasatasutta |36| Rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena devadattassa ajātasattukumāro pañcahi rathasatehi sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ gacchati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyati. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “devadattassa, bhante, ajātasattukumāro pañcahi rathasatehi sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ gacchati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyatī”ti. “Mā, bhikkhave, devadattassa lābhasakkārasilokaṁ pihayittha. Yāvakīvañca, bhikkhave, devadattassa ajātasattukumāro pañcahi rathasatehi sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ gamissati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro āharīyissati, hāniyeva, bhikkhave, devadattassa pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, caṇḍassa kukkurassa nāsāya pittaṁ bhindeyyuṁ, evañhi so, bhikkhave, kukkuro bhiyyoso mattāya caṇḍataro assa; evameva, bhikkhave, yāvakīvañca devadattassa ajātasattukumāro pañcahi rathasatehi sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ gamissati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro āharīyissati, hāniyeva, bhikkhave, devadattassa pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.6 1. Paṭhamavagga Asanisutta |6| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya. Kaṁ, bhikkhave, asanivicakkaṁ āgacchatu, sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇātu. 2 Asanivicakkanti kho, bhikkhave, lābhasakkārasilokassetaṁ adhivacanaṁ. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.29 3. Tatiyavagga Rajjusutta |29| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Lābhasakkārasiloko, bhikkhave, chaviṁ chindati, chaviṁ chetvā cammaṁ chindati, cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindati, maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindati, nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindati, aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭhati. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, balavā puriso daḷhāya vāḷarajjuyā jaṅghaṁ veṭhetvā ghaṁseyya. Sā chaviṁ chindeyya, chaviṁ chetvā cammaṁ chindeyya, cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindeyya, maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindeyya, nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindeyya, aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyya. Evameva kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko chaviṁ chindati, chaviṁ chetvā cammaṁ chindati, cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindati, maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindati, nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindati, aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭhati. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.3 1. Paṭhamavagga Kummasutta |3| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya. Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, aññatarasmiṁ udakarahade mahākummakulaṁ ciranivāsi ahosi. Atha kho, 1471 --- sn17 3:1 bhikkhave, aññataro kummo aññataraṁ kummaṁ etadavoca: ‘mā kho tvaṁ, tāta kumma, etaṁ padesaṁ agamāsī’ti. Agamāsi kho, bhikkhave, so kummo taṁ padesaṁ. Tamenaṁ luddo papatāya vijjhi. Atha kho, bhikkhave, so kummo yena so kummo tenupasaṅkami. Addasā kho, bhikkhave, so kummo taṁ kummaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna taṁ kummaṁ etadavoca: ‘kacci tvaṁ, tāta kumma, na taṁ padesaṁ agamāsī’ti? ‘Agamāsiṁ khvāhaṁ, tāta kumma, taṁ padesan’ti. ‘Kacci panāsi, tāta kumma, akkhato anupahato’ti? ‘Akkhato khomhi, tāta kumma, anupahato, atthi ca me idaṁ suttakaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhan’ti. ‘Tagghasi, tāta kumma, khato, taggha upahato. Etena hi te, tāta kumma, suttakena pitaro ca pitāmahā ca anayaṁ āpannā byasanaṁ āpannā. Gaccha dāni tvaṁ, tāta kumma, na dāni tvaṁ amhākan’ti. 2 Luddoti kho, bhikkhave, mārassetaṁ pāpimato adhivacanaṁ. Papatāti kho, bhikkhave, lābhasakkārasilokassetaṁ adhivacanaṁ. Suttakanti kho, bhikkhave, nandīrāgassetaṁ adhivacanaṁ. Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ assādeti nikāmeti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu giddho papatāya anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.33 4. Catutthavagga Kusaladhammasutta |33| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādiṇṇacittassa, bhikkhave, devadattassa kusalo dhammo samucchedamagamā. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… sikkhitabban”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.12 2. Dutiyavagga Rūpiyapātisutta |12| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘na cāyamāyasmā rūpiyapātiyāpi suvaṇṇacuṇṇaparipūrāya hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ sampajānamusā bhāsantaṁ. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.8 1. Paṭhamavagga Siṅgālasutta |8| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya. Assuttha no tumhe, bhikkhave, rattiyā paccūsasamayaṁ jarasiṅgālassa vassamānassā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Eso kho, bhikkhave, jarasiṅgālo ukkaṇḍakena nāma rogajātena phuṭṭho neva bilagato ramati, na rukkhamūlagato ramati, na ajjhokāsagato ramati; yena yena gacchati, yattha yattha tiṭṭhati, yattha yattha nisīdati, yattha yattha nipajjati; tattha tattha anayabyasanaṁ āpajjati. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto neva suññāgāragato ramati, na rukkhamūlagato ramati, na ajjhokāsagato ramati; yena yena gacchati, yattha yattha tiṭṭhati, yattha yattha nisīdati, yattha yattha nipajjati; tattha tattha anayabyasanaṁ āpajjati. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.27 3. Tatiyavagga Tatiyasamaṇabrāhmaṇasutta |27| Sāvatthiyaṁ viharati. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokaṁ yathābhūtaṁ nappajānanti, lābhasakkārasilokasamudayaṁ nappajānanti, lābhasakkārasilokanirodhaṁ nappajānanti, lābhasakkārasilokanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti …pe… pajānanti …pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.23 3. Tatiyavagga Ekaputtakasutta |23| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… saddhā, bhikkhave, upāsikā ekaputtakaṁ piyaṁ manāpaṁ evaṁ sammā āyācamānā āyāceyya: ‘tādiso, tāta, bhavāhi yādiso citto ca gahapati hatthako ca āḷavako’ti. Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvakānaṁ upāsakānaṁ, yadidaṁ citto ca gahapati hatthako ca āḷavako. Sace kho tvaṁ, tāta, agārasmā anagāriyaṁ pabbajasi; tādiso, tāta, bhavāhi yādisā sāriputtamoggallānāti. Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ, yadidaṁ sāriputtamoggalānā. Mā ca kho tvaṁ, tāta, sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇātūti. Tañce, bhikkhave, bhikkhuṁ sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇāti, so 1472 --- sn17 23:1 tassa hoti antarāyāya. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.28 3. Tatiyavagga Chavisutta |28| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Lābhasakkārasiloko, bhikkhave, chaviṁ chindati, chaviṁ chetvā cammaṁ chindati, cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindati, maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindati, nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindati, aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭhati. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo bhikkhave, sikkhitabban”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.37 4. Catutthavagga Mātusutta |37| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘na cāyamāyasmā mātupi hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ sampajānamusā bhāsantaṁ. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ pajahissāma. Na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.7 1. Paṭhamavagga Diddhasutta |7| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya. Kaṁ, bhikkhave, diddhagatena visallena sallena vijjhatu, sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇātu. 2 Sallanti kho, bhikkhave, lābhasakkārasilokassetaṁ adhivacanaṁ. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.24 3. Tatiyavagga Ekadhītusutta |24| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… saddhā bhikkhave upāsikā ekaṁ dhītaraṁ piyaṁ manāpaṁ evaṁ sammā āyācamānā āyāceyya: ‘tādisā, ayye, bhavāhi yādisā khujjuttarā ca upāsikā veḷukaṇḍakiyā ca nandamātā’ti. Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvikānaṁ upāsikānaṁ, yadidaṁ khujjuttarā ca upāsikā veḷukaṇḍakiyā ca nandamātā. Sace kho tvaṁ, ayye, agārasmā anagāriyaṁ pabbajasi; tādisā, ayye, bhavāhi yādisā khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā cāti. Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvikānaṁ bhikkhunīnaṁ, yadidaṁ khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā ca. Mā ca kho tvaṁ, ayye, sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇātūti. Tañce, bhikkhave, bhikkhuniṁ sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇāti, so tassā hoti antarāyāya. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.30 3. Tatiyavagga Bhikkhusutta |30| Sāvatthiyaṁ viharati. “Yopi so, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo tassapāhaṁ lābhasakkārasiloko antarāyāya vadāmī”ti. Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “kissa pana, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno lābhasakkārasiloko antarāyāyā”ti? “Yā hissa sā, ānanda, akuppā cetovimutti nāhaṁ tassā lābhasakkārasilokaṁ antarāyāya vadāmi. Ye ca khvassa, ānanda, appamattassa ātāpino pahitattassa viharato diṭṭhadhammasukhavihārā adhigatā tesāhamassa lābhasakkārasilokaṁ antarāyāya vadāmi. Evaṁ dāruṇo kho, ānanda, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātihānanda, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Evañhi vo, ānanda, sikkhitabban”ti. Dasamaṁ. Tatiyo vaggo. 2 Tassuddānaṁ Mātugāmo ca kalyāṇī, putto ca ekadhītu ca; Samaṇabrāhmaṇā tīṇi, chavi rajju ca bhikkhunāti. 0 Saṁyutta Nikāya 17.38–43 4. Catutthavagga Pitusuttādichakka |38-43| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘na cāyamāyasmā pitupi hetu …pe… (vitthāretabbaṁ) … bhātupi hetu … bhaginiyāpi hetu … puttassapi hetu … dhītuyāpi hetu … pajāpatiyāpi hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ sampajānamusā bhāsantaṁ. 1473 --- sn17 38-43:1 Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Terasamaṁ. Catuttho vaggo. 2 Tassuddānaṁ Bhindi mūlaṁ duve dhammā, pakkantaṁ ratha mātari; Pitā bhātā ca bhaginī, putto dhītā pajāpatīti. Lābhasakkārasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.11 2. Dutiyavagga Suvaṇṇapātisutta |11| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya. Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘na cāyamāyasmā suvaṇṇapātiyāpi rūpiyacuṇṇaparipūrāya hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ sampajānamusā bhāsantaṁ. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.4 1. Paṭhamavagga Dīghalomikasutta |4| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya. Seyyathāpi, bhikkhave, dīghalomikā eḷakā kaṇṭakagahanaṁ paviseyya. Sā tatra tatra sajjeyya, tatra tatra gayheyya, tatra tatra bajjheyya, tatra tatra anayabyasanaṁ āpajjeyya. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati. So tatra tatra sajjati, tatra tatra gayhati, tatra tatra bajjhati, tatra tatra anayabyasanaṁ āpajjati. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.34 4. Catutthavagga Sukkadhammasutta |34| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādiṇṇacittassa, bhikkhave, devadattassa sukko dhammo samucchedamagamā. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… sikkhitabban”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.25 3. Tatiyavagga Samaṇabrāhmaṇasutta |25| Sāvatthiyaṁ viharati. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmantā sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti, te ca kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.10 1. Paṭhamavagga Sagāthakasutta |10| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya. Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ passāmi sakkārena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ. Idha panāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ passāmi asakkārena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ. Idha panāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ passāmi sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 2 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 3 “Yassa sakkariyamānassa, asakkārena cūbhayaṁ; Samādhi na vikampati, appamāṇavihārino. 4 Taṁ jhāyinaṁ sātatikaṁ, sukhumaṁ diṭṭhivipassakaṁ; Upādānakkhayārāmaṁ, āhu sappuriso itī”ti. Dasamaṁ. Paṭhamo vaggo. 5 Tassuddānaṁ Dāruṇo baḷisaṁ kummaṁ, dīghalomi ca mīḷhakaṁ; Asani diddhaṁ siṅgālaṁ, verambhena sagāthakanti. 0 Saṁyutta Nikāya 17.13–20 2. Dutiyavagga 1474 --- sn17 13-20:0 Suvaṇṇanikkhasuttādiaṭṭhaka |13-20| Sāvatthiyaṁ viharati. “Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘na cāyamāyasmā suvaṇṇanikkhassāpi hetu …pe… suvaṇṇanikkhasatassāpi hetu … siṅgīnikkhassāpi hetu … siṅgīnikkhasatassāpi hetu … pathaviyāpi jātarūpaparipūrāya hetu … āmisakiñcikkhahetupi … jīvitahetupi … janapadakalyāṇiyāpi hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ sampajānamusā bhāsantaṁ. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dasamaṁ. Dutiyo vaggo. 2 Tassuddānaṁ Dve pāti dve suvaṇṇā ca, Siṅgīhi apare duve; Pathavī kiñcikkhajīvitaṁ, Janapadakalyāṇiyā dasāti. 0 Saṁyutta Nikāya 17.31 4. Catutthavagga Bhindisutta |31| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto, bhikkhave, devadatto saṅghaṁ bhindi. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… sikkhitabban”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.1 1. Paṭhamavagga Dāruṇasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.5 1. Paṭhamavagga Mīḷhakasutta |5| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya. Seyyathāpi, bhikkhave, mīḷhakā gūthādī gūthapūrā puṇṇā gūthassa. Purato cassa mahāgūthapuñjo. Sā tena aññā mīḷhakā atimaññeyya: ‘ahamhi gūthādī gūthapūrā puṇṇā gūthassa, purato ca myāyaṁ mahāgūthapuñjo’ti. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati. So tattha bhuttāvī ca hoti yāvadattho, nimantito ca svātanāya, piṇḍapāto cassa pūro. So ārāmaṁ gantvā bhikkhugaṇassa majjhe vikatthati: ‘bhuttāvī camhi yāvadattho, nimantito camhi svātanāya, piṇḍapāto ca myāyaṁ pūro, lābhī camhi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, ime panaññe bhikkhū appapuññā appesakkhā na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti. So tena lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto aññe pesale bhikkhū atimaññati. Tañhi tassa, bhikkhave, moghapurisassa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo bhikkhave, sikkhitabban”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.35 4. Catutthavagga Acirapakkantasutta |35| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte. Tatra kho bhagavā devadattaṁ ārabbha bhikkhū āmantesi: “attavadhāya, bhikkhave, devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, kadalī attavadhāya phalaṁ deti, parābhavāya phalaṁ deti; evameva kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. 3 Seyyathāpi, bhikkhave, veḷu attavadhāya phalaṁ deti, parābhavāya phalaṁ deti; evameva kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, naḷo attavadhāya phalaṁ deti, parābhavāya phalaṁ deti; evameva kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, assatarī attavadhāya gabbhaṁ gaṇhāti, parābhavāya gabbhaṁ gaṇhāti; evameva kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko 1475 --- sn17 35:5 udapādi. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 6 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 7 “Phalaṁ ve kadaliṁ hanti, phalaṁ veḷuṁ phalaṁ naḷaṁ; Sakkāro kāpurisaṁ hanti, gabbho assatariṁ yathā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 17.21 3. Tatiyavagga Mātugāmasutta |21| Sāvatthiyaṁ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… na tassa, bhikkhave, mātugāmo eko ekassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yassa lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Paṭhamaṁ. sn28 0 Saṁyutta Nikāya 28.1 1. Sāriputtavagga Vivekajasutta |1| Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena andhavanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. 2 Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena jetavanaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmo tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā ānando āyasmantaṁ sāriputtaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “vippasannāni kho te, āvuso sāriputta, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā sāriputto ajja vihārena vihāsī”ti? 3 “Idhāhaṁ, āvuso, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, na evaṁ hoti: ‘ahaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ samāpanno’ti vā ‘ahaṁ paṭhamā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa na evaṁ hoti: “‘ahaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ samāpanno’ti vā ‘ahaṁ paṭhamā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 28.5 1. Sāriputtavagga Ākāsānañcāyatanasutta |5| Sāvatthinidānaṁ. Addasā kho āyasmā ānando …pe… “idhāhaṁ, āvuso, sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharāmi …pe… vuṭṭhitoti vā”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 28.10 1. Sāriputtavagga Sucimukhīsutta |10| Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahe piṇḍāya pāvisi. Rājagahe sapadānaṁ piṇḍāya caritvā taṁ piṇḍapātaṁ aññataraṁ kuṭṭamūlaṁ nissāya paribhuñjati. Atha kho sucimukhī paribbājikā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 2 “Kiṁ nu kho, samaṇa, adhomukho bhuñjasī”ti? “Na khvāhaṁ, bhagini, adhomukho bhuñjāmī”ti. “Tena hi, samaṇa, ubbhamukho bhuñjasī”ti? “Na khvāhaṁ, bhagini, ubbhamukho bhuñjāmī”ti. “Tena hi, samaṇa, disāmukho bhuñjasī”ti? “Na khvāhaṁ, bhagini, disāmukho bhuñjāmī”ti. “Tena hi, samaṇa, vidisāmukho bhuñjasī”ti? “Na khvāhaṁ, bhagini, vidisāmukho bhuñjāmī”ti. 3 “‘Kiṁ nu, samaṇa, adhomukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṁ, bhagini, adhomukho bhuñjāmī’ti vadesi. ‘Tena hi, samaṇa, ubbhamukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṁ, bhagini, ubbhamukho bhuñjāmī’ti vadesi. ‘Tena hi, samaṇa, disāmukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṁ, bhagini, disāmukho bhuñjāmī’ti vadesi. ‘Tena hi, samaṇa, vidisāmukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṁ, bhagini, vidisāmukho bhuñjāmī’ti vadesi. 4 Kathañcarahi, samaṇa, bhuñjasī”ti? “Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā vatthuvijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti, ime 1476 --- sn28 10:4 vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘adhomukhā bhuñjantī’ti. Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā nakkhattavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘ubbhamukhā bhuñjantī’ti. Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā dūteyyapahiṇagamanānuyogāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘disāmukhā bhuñjantī’ti. Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā aṅgavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘vidisāmukhā bhuñjantī’ti. 5 So khvāhaṁ, bhagini, na vatthuvijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappemi, na nakkhattavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappemi, na dūteyyapahiṇagamanānuyogāya micchājīvena jīvikaṁ kappemi, na aṅgavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappemi. Dhammena bhikkhaṁ pariyesāmi; dhammena bhikkhaṁ pariyesitvā bhuñjāmī”ti. 6 Atha kho sucimukhī paribbājikā rājagahe rathiyāya rathiyaṁ, siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā evamārocesi: “dhammikaṁ samaṇā sakyaputtiyā āhāraṁ āhārenti; anavajjaṁ samaṇā sakyaputtiyā āhāraṁ āhārenti. Detha samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ piṇḍan”ti. Dasamaṁ. Sāriputtavaggo paṭhamo. 7 Tassuddānaṁ Vivekajaṁ avitakkaṁ, pīti upekkhā catutthakaṁ; Ākāsañceva viññāṇaṁ, ākiñcaṁ nevasaññinā; Nirodho navamo vutto, dasamaṁ sūcimukhī cāti. Sāriputtasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 28.4 1. Sāriputtavagga Upekkhāsutta |4| Sāvatthinidānaṁ. Addasā kho āyasmā ānando …pe… “vippasannāni kho te, āvuso sāriputta, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā sāriputto ajja vihārena vihāsī”ti? 2 “Idhāhaṁ, āvuso, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, na evaṁ hoti: ‘ahaṁ catutthaṁ jhānaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṁ catutthaṁ jhānaṁ samāpanno’ti vā ‘ahaṁ catutthā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa na evaṁ hoti: “‘ahaṁ catutthaṁ jhānaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṁ catutthaṁ jhānaṁ samāpanno’ti vā ‘ahaṁ catutthā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 28.3 1. Sāriputtavagga Pītisutta |3| Sāvatthinidānaṁ. Addasā kho āyasmā ānando …pe… “vippasannāni kho te, āvuso sāriputta, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā sāriputto ajja vihārena vihāsī”ti? 2 “Idhāhaṁ, āvuso, pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṁ sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedemi; yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, na evaṁ hoti: ‘ahaṁ tatiyaṁ jhānaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṁ tatiyaṁ jhānaṁ samāpanno’ti vā ‘ahaṁ tatiyā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa na evaṁ hoti: “‘ahaṁ tatiyaṁ jhānaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṁ tatiyaṁ jhānaṁ samāpanno’ti vā ‘ahaṁ tatiyā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 28.8 1. Sāriputtavagga Nevasaññānāsaññāyatanasutta |8| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā sāriputto …pe… “idhāhaṁ, āvuso, ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharāmi …pe… vuṭṭhitoti vā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 28.7 1. Sāriputtavagga Ākiñcaññāyatanasutta |7| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā sāriputto …pe… “idhāhaṁ, āvuso, sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma, natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharāmi …pe… vuṭṭhitoti vā”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 28.2 1. Sāriputtavagga Avitakkasutta |2| Sāvatthinidānaṁ. Addasā kho āyasmā ānando …pe… āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “vippasannāni kho te, āvuso sāriputta, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā sāriputto ajja vihārena vihāsī”ti? 2 “Idhāhaṁ, āvuso, vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ 1477 --- sn28 2:2 upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, na evaṁ hoti: ‘ahaṁ dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṁ dutiyaṁ jhānaṁ samāpanno’ti vā ‘ahaṁ dutiyā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa na evaṁ hoti: “‘ahaṁ dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṁ dutiyaṁ jhānaṁ samāpanno’ti vā ‘ahaṁ dutiyā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 28.9 1. Sāriputtavagga Nirodhasamāpattisutta |9| Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā sāriputto …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, na evaṁ hoti: ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno’ti vā ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhā vuṭṭhito’ti vā”ti. Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa na evaṁ hoti: “‘ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno’ti vā ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhā vuṭṭhito’ti vā”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 28.6 1. Sāriputtavagga Viññāṇañcāyatanasutta |6| Sāvatthinidānaṁ. Addasā kho āyasmā ānando …pe… “idhāhaṁ, āvuso, sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharāmi …pe… vuṭṭhitoti vā”ti. Chaṭṭhaṁ. sn10 0 Saṁyutta Nikāya 10.4 1. Indakavagga Maṇibhaddasutta |4| Ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu viharati maṇimālike cetiye maṇibhaddassa yakkhassa bhavane. Atha kho maṇibhaddo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Satīmato sadā bhaddaṁ, satimā sukhamedhati; Satīmato suve seyyo, verā ca parimuccatī”ti. 3 “Satīmato sadā bhaddaṁ, satimā sukhamedhati; Satīmato suve seyyo, verā na parimuccati. 4 Yassa sabbamahorattaṁ, ahiṁsāya rato mano; Mettaṁso sabbabhūtesu, veraṁ tassa na kenacī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 10.1 1. Indakavagga Indakasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati indakūṭe pabbate, indakassa yakkhassa bhavane. Atha kho indako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Rūpaṁ na jīvanti vadanti buddhā, Kathaṁ nvayaṁ vindatimaṁ sarīraṁ; Kutassa aṭṭhīyakapiṇḍameti, Kathaṁ nvayaṁ sajjati gabbharasmin”ti. 3 “Paṭhamaṁ kalalaṁ hoti, kalalā hoti abbudaṁ; Abbudā jāyate pesi, pesi nibbattatī ghano; Ghanā pasākhā jāyanti, kesā lomā nakhāpi ca. 4 Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṁ pānañca bhojanaṁ; Tena so tattha yāpeti, mātukucchigato naro”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 10.5 1. Indakavagga Sānusutta |5| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarissā upāsikāya sānu nāma putto yakkhena gahito hoti. Atha kho sā upāsikā paridevamānā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi: 2 “Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ. 3 Uposathaṁ upavasanti, brahmacariyaṁ caranti ye; Na tehi yakkhā kīḷanti, iti me arahataṁ sutaṁ; Sā dāni ajja passāmi, yakkhā kīḷanti sānunā”ti. 4 “Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ; 5 Uposathaṁ upavasanti, brahmacariyaṁ caranti ye. Na tehi yakkhā kīḷanti, sāhu te arahataṁ sutaṁ; 6 Sānuṁ pabuddhaṁ vajjāsi, yakkhānaṁ vacanaṁ idaṁ; Mākāsi pāpakaṁ kammaṁ, āvi vā yadi vā raho. 7 Sace ca pāpakaṁ kammaṁ, karissasi karosi vā; Na te dukkhā pamutyatthi, uppaccāpi palāyato”ti. 8 “Mataṁ vā amma rodanti, yo vā jīvaṁ na dissati; Jīvantaṁ amma passantī, kasmā maṁ amma rodasī”ti. 9 “Mataṁ vā putta rodanti, yo vā jīvaṁ na dissati; Yo ca kāme cajitvāna, punarāgacchate idha; Taṁ vāpi putta rodanti, puna jīvaṁ mato hi so. 10 Kukkuḷā ubbhato tāta, 1478 --- sn10 5:10 kukkuḷaṁ patitumicchasi; Narakā ubbhato tāta, narakaṁ patitumicchasi. 11 Abhidhāvatha bhaddante, kassa ujjhāpayāmase; Ādittā nīhataṁ bhaṇḍaṁ, puna ḍayhitumicchasī”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 10.12 1. Indakavagga Āḷavakasutta |12| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā āḷaviyaṁ viharati āḷavakassa yakkhassa bhavane. Atha kho āḷavako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “nikkhama, samaṇā”ti. “Sādhāvuso”ti bhagavā nikkhami. “Pavisa, samaṇā”ti. “Sādhāvuso”ti bhagavā pāvisi. Dutiyampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṁ etadavoca: “nikkhama, samaṇā”ti. “Sādhāvuso”ti bhagavā nikkhami. “Pavisa, samaṇā”ti. “Sādhāvuso”ti bhagavā pāvisi. Tatiyampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṁ etadavoca: “nikkhama, samaṇā”ti. “Sādhāvuso”ti bhagavā nikkhami. “Pavisa, samaṇā”ti. “Sādhāvuso”ti bhagavā pāvisi. Catutthampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṁ etadavoca: “nikkhama, samaṇā”ti. “Na khvāhaṁ taṁ, āvuso, nikkhamissāmi. Yaṁ te karaṇīyaṁ taṁ karohī”ti. “Pañhaṁ taṁ, samaṇa, pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṁ vā te khipissāmi, hadayaṁ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī”ti. “Na khvāhaṁ taṁ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo me cittaṁ vā khipeyya hadayaṁ vā phāleyya, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya. Api ca tvaṁ, āvuso, puccha yadā kaṅkhasī”ti (…). 2 “Kiṁsūdha vittaṁ purisassa seṭṭhaṁ, Kiṁsu suciṇṇaṁ sukhamāvahāti; Kiṁsu have sādutaraṁ rasānaṁ, Kathaṁjīviṁ jīvitamāhu seṭṭhan”ti. 3 “Saddhīdha vittaṁ purisassa seṭṭhaṁ, Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti; Saccaṁ have sādutaraṁ rasānaṁ, Paññājīviṁ jīvitamāhu seṭṭhan”ti. 4 “Kathaṁsu tarati oghaṁ, kathaṁsu tarati aṇṇavaṁ; Kathaṁsu dukkhamacceti, kathaṁsu parisujjhatī”ti. 5 “Saddhāya tarati oghaṁ, appamādena aṇṇavaṁ; Vīriyena dukkhamacceti, paññāya parisujjhatī”ti. 6 “Kathaṁsu labhate paññaṁ, kathaṁsu vindate dhanaṁ; Kathaṁsu kittiṁ pappoti, kathaṁ mittāni ganthati; Asmā lokā paraṁ lokaṁ, kathaṁ pecca na socatī”ti. 7 “Saddahāno arahataṁ, dhammaṁ nibbānapattiyā; Sussūsaṁ labhate paññaṁ, appamatto vicakkhaṇo. 8 Patirūpakārī dhuravā, uṭṭhātā vindate dhanaṁ; Saccena kittiṁ pappoti, dadaṁ mittāni ganthati; Asmā lokā paraṁ lokaṁ, evaṁ pecca na socati. 9 Yassete caturo dhammā, saddhassa gharamesino; Saccaṁ dhammo dhiti cāgo, sa ve pecca na socati. 10 Iṅgha aññepi pucchassu, puthū samaṇabrāhmaṇe; Yadi saccā dhammā cāgā, khantyā bhiyyodha vijjatī”ti. 11 “Kathaṁ nu dāni puccheyyaṁ, puthū samaṇabrāhmaṇe; Yohaṁ ajja pajānāmi, yo attho samparāyiko. 12 Atthāya vata me buddho, vāsāyāḷavimāgamā; Yohaṁ ajja pajānāmi, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ. 13 So ahaṁ vicarissāmi, Gāmā gāmaṁ purā puraṁ; Namassamāno sambuddhaṁ, Dhammassa ca sudhammatan”ti. Indakavaggo paṭhamo. 14 Tassuddānaṁ Indako sakka sūci ca, Maṇibhaddo ca sānu ca; Piyaṅkara punabbasu sudatto ca, Dve sukkā cīraāḷavīti dvādasa. Yakkhasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 10.9 1. Indakavagga Paṭhamasukkāsutta |9| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sukkā bhikkhunī mahatiyā parisāya parivutā dhammaṁ deseti. Atha kho sukkāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho rājagahe rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi: 2 “Kiṁ me katā rājagahe manussā, Madhupītāva seyare; Ye sukkaṁ na payirupāsanti, Desentiṁ amataṁ padaṁ. 3 Tañca pana appaṭivānīyaṁ, Asecanakamojavaṁ; Pivanti maññe sappaññā, Valāhakamiva panthagū”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 10.2 1. Indakavagga Sakkanāmasutta |2| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sakkanāmako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Sabbaganthappahīnassa, vippamuttassa te sato; Samaṇassa na taṁ sādhu, yadaññamanusāsasī”ti. 3 “Yena kenaci vaṇṇena, saṁvāso sakka jāyati; Na taṁ arahati sappañño, manasā anukampituṁ. 4 Manasā ce pasannena, yadaññamanusāsati; Na tena hoti saṁyutto, yānukampā anuddayā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 10.6 1. Indakavagga Piyaṅkarasutta |6| Ekaṁ samayaṁ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 1479 --- sn10 6:1 Tena kho pana samayena āyasmā anuruddho rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya dhammapadāni bhāsati. Atha kho piyaṅkaramātā yakkhinī puttakaṁ evaṁ tosesi: 2 “Mā saddaṁ kari piyaṅkara, Bhikkhu dhammapadāni bhāsati; Api ca dhammapadaṁ vijāniya, Paṭipajjema hitāya no siyā. 3 Pāṇesu ca saṁyamāmase, Sampajānamusā na bhaṇāmase; Sikkhema susīlyamattano, Api muccema pisācayoniyā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 10.11 1. Indakavagga Cīrāsutta |11| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññataro upāsako cīrāya bhikkhuniyā cīvaraṁ adāsi. Atha kho cīrāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho rājagahe rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Puññaṁ vata pasavi bahuṁ, Sappañño vatāyaṁ upāsako; Yo cīrāya adāsi cīvaraṁ, Sabbayogehi vippamuttiyā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 10.8 1. Indakavagga Sudattasutta |8| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati sītavane. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati rājagahaṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Assosi kho anāthapiṇḍiko gahapati: “buddho kira loke uppanno”ti. Tāvadeva ca pana bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitukāmo hoti. Athassa anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosi: “akālo kho ajja bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Sve dānāhaṁ kālena bhagavantaṁ dassanāya gamissāmī”ti buddhagatāya satiyā nipajji. Rattiyā sudaṁ tikkhattuṁ vuṭṭhāsi pabhātanti maññamāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena sivathikadvāraṁ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṁ vivariṁsu. Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa nagaramhā nikkhamantassa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso udapādi, tatova puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi: 2 “Sataṁ hatthī sataṁ assā, Sataṁ assatarīrathā; Sataṁ kaññāsahassāni, Āmukkamaṇikuṇḍalā; Ekassa padavītihārassa, Kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ. 3 Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati; Abhikkamanaṁ te seyyo, no paṭikkamanan”ti. 4 Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi, āloko pāturahosi, yaṁ ahosi bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso, so paṭippassambhi. Dutiyampi kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso udapādi, tatova puna nivattitukāmo ahosi. Dutiyampi kho sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi: 5 “Sataṁ hatthī sataṁ assā, …pe… Kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ. 6 Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati; Abhikkamanaṁ te seyyo, no paṭikkamanan”ti. 7 Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi, āloko pāturahosi, yaṁ ahosi bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso, so paṭippassambhi. Tatiyampi kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso udapādi, tatova puna nivattitukāmo ahosi. Tatiyampi kho sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi: 8 “Sataṁ hatthī sataṁ assā, …pe… Kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ. 9 Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati; Abhikkamanaṁ te seyyo, no paṭikkamanan”ti. 10 Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi, āloko pāturahosi, yaṁ ahosi bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso, so paṭippassambhi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena sītavanaṁ yena bhagavā tenupasaṅkami. 11 Tena kho pana samayena bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya abbhokāse caṅkamati. Addasā kho bhagavā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna caṅkamā orohitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: “ehi, sudattā”ti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati, nāmena maṁ bhagavā ālapatīti, haṭṭho udaggo tattheva bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca: “kacci, bhante, bhagavā sukhamasayitthā”ti? 12 “Sabbadā ve sukhaṁ seti, brāhmaṇo parinibbuto; Yo na limpati kāmesu, sītibhūto nirūpadhi. 13 Sabbā āsattiyo chetvā, vineyya hadaye daraṁ; Upasanto sukhaṁ seti, santiṁ pappuyya cetasā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 10.3 1. Indakavagga Sūcilomasutta |3| Ekaṁ samayaṁ bhagavā gayāyaṁ viharati ṭaṅkitamañce sūcilomassa yakkhassa 1480 --- sn10 3:1 bhavane. Tena kho pana samayena kharo ca yakkho sūcilomo ca yakkho bhagavato avidūre atikkamanti. Atha kho kharo yakkho sūcilomaṁ yakkhaṁ etadavoca: “eso samaṇo”ti. “Neso samaṇo, samaṇako eso. Yāva jānāmi yadi vā so samaṇo yadi vā pana so samaṇako”ti. 2 Atha kho sūcilomo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato kāyaṁ upanāmesi. Atha kho bhagavā kāyaṁ apanāmesi. Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṁ etadavoca: “bhāyasi maṁ, samaṇā”ti? “Na khvāhaṁ taṁ, āvuso, bhāyāmi; api ca te samphasso pāpako”ti. “Pañhaṁ taṁ, samaṇa, pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṁ vā te khipissāmi, hadayaṁ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī”ti. “Na khvāhaṁ taṁ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo me cittaṁ vā khipeyya hadayaṁ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya; api ca tvaṁ, āvuso, puccha yadā kaṅkhasī”ti. (…) 3 “Rāgo ca doso ca kutonidānā, Aratī ratī lomahaṁso kutojā; Kuto samuṭṭhāya manovitakkā, Kumārakā dhaṅkamivossajantī”ti. 4 “Rāgo ca doso ca itonidānā, Aratī ratī lomahaṁso itojā; Ito samuṭṭhāya manovitakkā, Kumārakā dhaṅkamivossajanti. 5 Snehajā attasambhūtā, nigrodhasseva khandhajā; Puthū visattā kāmesu, māluvāva vitatā vane. 6 Ye naṁ pajānanti yatonidānaṁ, Te naṁ vinodenti suṇohi yakkha; Te duttaraṁ oghamimaṁ taranti, Atiṇṇapubbaṁ apunabbhavāyā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 10.10 1. Indakavagga Dutiyasukkāsutta |10| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññataro upāsako sukkāya bhikkhuniyā bhojanaṁ adāsi. Atha kho sukkāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho rājagahe rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 “Puññaṁ vata pasavi bahuṁ, Sappañño vatāyaṁ upāsako; Yo sukkāya adāsi bhojanaṁ, Sabbaganthehi vippamuttiyā”ti. 0 Saṁyutta Nikāya 10.7 1. Indakavagga Punabbasusutta |7| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Atha kho punabbasumātā yakkhinī puttake evaṁ tosesi: 2 “Tuṇhī uttarike hohi, tuṇhī hohi punabbasu; Yāvāhaṁ buddhaseṭṭhassa, dhammaṁ sossāmi satthuno. 3 Nibbānaṁ bhagavā āha, sabbaganthappamocanaṁ; Ativelā ca me hoti, asmiṁ dhamme piyāyanā. 4 Piyo loke sako putto, piyo loke sako pati; Tato piyatarā mayhaṁ, assa dhammassa magganā. 5 Na hi putto pati vāpi, piyo dukkhā pamocaye; Yathā saddhammassavanaṁ, dukkhā moceti pāṇinaṁ. 6 Loke dukkhaparetasmiṁ, Jarāmaraṇasaṁyute; Jarāmaraṇamokkhāya, Yaṁ dhammaṁ abhisambudhaṁ; Taṁ dhammaṁ sotumicchāmi, Tuṇhī hohi punabbasū”ti. 7 “Ammā na byāharissāmi, tuṇhībhūtāyamuttarā; Dhammameva nisāmehi, saddhammassavanaṁ sukhaṁ; Saddhammassa anaññāya, ammā dukkhaṁ carāmase. 8 Esa devamanussānaṁ, sammūḷhānaṁ pabhaṅkaro; Buddho antimasārīro, dhammaṁ deseti cakkhumā”ti. 9 “Sādhu kho paṇḍito nāma, putto jāto uresayo; Putto me buddhaseṭṭhassa, dhammaṁ suddhaṁ piyāyati. 10 Punabbasu sukhī hohi, ajjāhamhi samuggatā; Diṭṭhāni ariyasaccāni, uttarāpi suṇātu me”ti. sn26 0 Saṁyutta Nikāya 26.5 1. Uppādavagga Samphassajasutta |5| Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, cakkhusamphassajāya vedanāya uppādo ṭhiti …pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo …pe…. 2 Yo manosamphassajāya vedanāya uppādo ṭhiti …pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, cakkhusamphassajāya vedanāya nirodho vūpasamo …pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo …pe… yo manosamphassajāya vedanāya nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 26.10 1. Uppādavagga Khandhasutta 1481 --- sn26 10:0 |10| Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, rūpassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo vedanāya … yo saññāya … yo saṅkhārānaṁ … yo viññāṇassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, rūpassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo vedanāya … yo saññāya … yo saṅkhārānaṁ … yo viññāṇassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Dasamaṁ. Uppādavaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Cakkhu rūpañca viññāṇaṁ, phasso ca vedanāya ca; Saññā ca cetanā taṇhā, dhātu khandhena te dasāti. Uppādasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 26.1 1. Uppādavagga Cakkhusutta |1| Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, cakkhussa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo sotassa uppādo ṭhiti …pe… yo ghānassa uppādo ṭhiti … yo jivhāya uppādo ṭhiti … yo kāyassa uppādo ṭhiti … yo manassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca, bhikkhave, cakkhussa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo sotassa nirodho …pe… yo ghānassa nirodho … yo jivhāya nirodho … yo kāyassa nirodho … yo manassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 26.4 1. Uppādavagga Samphassasutta |4| Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, cakkhusamphassassa uppādo ṭhiti …pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo …pe… yo manosamphassassa uppādo ṭhiti …pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, cakkhusamphassassa nirodho …pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo …pe… yo manosamphassassa nirodho …pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 26.7 1. Uppādavagga Sañcetanāsutta |7| Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, rūpasañcetanāya uppādo ṭhiti …pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo …pe… yo dhammasañcetanāya uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, rūpasañcetanāya nirodho …pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo …pe… yo dhammasañcetanāya nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 26.8 1. Uppādavagga Taṇhāsutta |8| Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, rūpataṇhāya uppādo ṭhiti …pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo …pe… yo dhammataṇhāya uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, rūpataṇhāya nirodho …pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo …pe… yo dhammataṇhāya nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 26.3 1. Uppādavagga Viññāṇasutta |3| Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, cakkhuviññāṇassa uppādo ṭhiti …pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo …pe… yo manoviññāṇassa uppādo ṭhiti …pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, cakkhuviññāṇassa nirodho …pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo …pe… yo manoviññāṇassa nirodho …pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 26.6 1. Uppādavagga Saññāsutta |6| Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, rūpasaññāya uppādo ṭhiti …pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo …pe… yo dhammasaññāya uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, rūpasaññāya nirodho …pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo …pe… yo dhammasaññāya nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 26.9 1. Uppādavagga Dhātusutta |9| Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, pathavīdhātuyā uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo …pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo; yo āpodhātuyā … yo tejodhātuyā … yo vāyodhātuyā … yo ākāsadhātuyā … yo viññāṇadhātuyā uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, pathavīdhātuyā nirodho …pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo; yo āpodhātuyā nirodho … yo tejodhātuyā nirodho … yo vāyodhātuyā 1482 --- sn26 9:1 nirodho … yo ākāsadhātuyā nirodho … yo viññāṇadhātuyā nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 26.2 1. Uppādavagga Rūpasutta |2| Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, rūpānaṁ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo saddānaṁ … yo gandhānaṁ … yo rasānaṁ … yo phoṭṭhabbānaṁ … yo dhammānaṁ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, rūpānaṁ nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo saddānaṁ … yo gandhānaṁ … yo rasānaṁ … yo phoṭṭhabbānaṁ … yo dhammānaṁ nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Dutiyaṁ. sn19 0 Saṁyutta Nikāya 19.6 1. Paṭhamavagga Sattisutta |6| “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ sattilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa tā sattiyo uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe māgaviko ahosi …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.16 2. Dutiyavagga Asīsakasutta |16| “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ asīsakaṁ kabandhaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa ure akkhīni ceva honti mukhañca. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe hāriko nāma coraghātako ahosi …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.9 1. Paṭhamavagga Dutiyasūcilomasutta |9| “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ sūcilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa tā sūciyo sīse pavisitvā mukhato nikkhamanti; mukhe pavisitvā urato nikkhamanti; ure pavisitvā udarato nikkhamanti; udare pavisitvā ūrūhi nikkhamanti; ūrūsu pavisitvā jaṅghāhi nikkhamanti; jaṅghāsu pavisitvā pādehi nikkhamanti; so sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe sūcako ahosi …pe…. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.12 2. Dutiyavagga Gūthakhādasutta |12| “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ purisaṁ gūthakūpe nimuggaṁ ubhohi hatthehi gūthaṁ khādantaṁ …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe duṭṭhabrāhmaṇo ahosi. So kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane bhikkhusaṅghaṁ bhattena nimantetvā doṇiyo gūthassa pūrāpetvā etadavoca—aho bhonto yāvadatthaṁ bhuñjantu ceva harantu cā’ti …pe…. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.2 1. Paṭhamavagga Pesisutta |2| “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ maṁsapesiṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe goghātako ahosi …pe…. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.19 2. Dutiyavagga Pāpasikkhamānasutta |19| “Addasaṁ sikkhamānaṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tassā saṅghāṭipi ādittā …pe… pāpasikkhamānā ahosi …pe…. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.7 1. Paṭhamavagga Usulomasutta |7| “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ usulomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa te usū uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe kāraṇiko ahosi …pe…. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.17 2. Dutiyavagga Pāpabhikkhusutta |17| “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ bhikkhuṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa saṅghāṭipi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, pattopi āditto sampajjalito sajotibhūto, kāyabandhanampi ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ, kāyopi āditto sampajjalito sajotibhūto. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, bhikkhu kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpabhikkhu ahosi …pe…. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.13 2. Dutiyavagga Nicchavitthisutta |13| “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ nicchaviṁ itthiṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… esā, bhikkhave, itthī 1483 --- sn19 13:1 imasmiṁyeva rājagahe aticārinī ahosi …pe…. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.8 1. Paṭhamavagga Sūcilomasutta |8| “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ sūcilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa tā sūciyo uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe sūto ahosi …pe…. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.18 2. Dutiyavagga Pāpabhikkhunīsutta |18| “Addasaṁ bhikkhuniṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tassā saṅghāṭipi ādittā …pe… pāpabhikkhunī ahosi …pe…. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.3 1. Paṭhamavagga Piṇḍasutta |3| “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ maṁsapiṇḍaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe sākuṇiko ahosi …pe…. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.14 2. Dutiyavagga Maṅgulitthisutta |14| “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ itthiṁ duggandhaṁ maṅguliṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… esā, bhikkhave, itthī imasmiṁyeva rājagahe ikkhaṇikā ahosi …pe…. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.4 1. Paṭhamavagga Nicchavisutta |4| “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ nicchaviṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe orabbhiko ahosi …pe…. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.21 2. Dutiyavagga Pāpasāmaṇerīsutta |21| “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ sāmaṇeriṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tassā saṅghāṭipi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, pattopi āditto sampajjalito sajotibhūto, kāyabandhanampi ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ, kāyopi āditto sampajjalito sajotibhūto. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti. Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Evarūpopi nāma satto bhavissati. Evarūpopi nāma yakkho bhavissati. Evarūpopi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī’”ti. 2 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “cakkhubhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti; ñāṇabhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṁ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṁ vā karissati. Pubbeva me sā, bhikkhave, sāmaṇerī diṭṭhā ahosi. Api cāhaṁ na byākāsiṁ. Ahañcetaṁ byākareyyaṁ, pare ca me na saddaheyyuṁ. Ye me na saddaheyyuṁ, tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Esā, bhikkhave, sāmaṇerī kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpasāmaṇerī ahosi. Sā tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṁ attabhāvapaṭilābhaṁ paṭisaṁvedayatī”ti. Ekādasamaṁ. Dutiyo vaggo. 3 Tassuddānaṁ Kūpe nimuggo hi so pāradāriko, Gūthakhādi ahu duṭṭhabrāhmaṇo; Nicchavitthi aticārinī ahu, Maṅgulitthi ahu ikkhaṇitthikā; Okilini sapattaṅgārokiri, Sīsacchinno ahu coraghātako. 4 Bhikkhu bhikkhunī sikkhamānā, Sāmaṇero atha sāmaṇerikā; Kassapassa vinayasmiṁ pabbajjaṁ, Pāpakammaṁ kariṁsu tāvadeti. Lakkhaṇasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.10 1. Paṭhamavagga Kumbhaṇḍasutta |10| “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ kumbhaṇḍaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. So gacchantopi teva aṇḍe khandhe āropetvā gacchati. Nisīdantopi tesveva aṇḍesu nisīdati. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe gāmakūṭako ahosi …pe…. Dasamaṁ. Paṭhamo vaggo. 2 Tassuddānaṁ Aṭṭhi pesi ubho gāvaghātakā, Piṇḍo sākuṇiyo nicchavorabbhi; Asi sūkariko sattimāgavi, Usu kāraṇiko sūci sārathi; Yo ca sibbiyati sūcako hi so, Aṇḍabhāri ahu gāmakūṭakoti. 0 Saṁyutta Nikāya 19.15 2. Dutiyavagga Okilinīsutta |15| “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ itthiṁ uppakkaṁ okiliniṁ okiriniṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… esā, bhikkhave, itthī kaliṅgassa rañño aggamahesī ahosi. Sā issāpakatā sapattiṁ aṅgārakaṭāhena okiri …pe…. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.20 2. Dutiyavagga 1484 --- sn19 20:0 Pāpasāmaṇerasutta |20| “Addasaṁ sāmaṇeraṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa saṅghāṭipi ādittā …pe… pāpasāmaṇero ahosi …pe…. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.5 1. Paṭhamavagga Asilomasutta |5| “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ asilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa te asī uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe sūkariko ahosi …pe…. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.1 1. Paṭhamavagga Aṭṭhisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ca lakkhaṇo āyasmā ca mahāmoggallāno gijjhakūṭe pabbate viharanti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yenāyasmā lakkhaṇo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ lakkhaṇaṁ etadavoca: “āyāmāvuso lakkhaṇa, rājagahaṁ piṇḍāya pavisissāmā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā lakkhaṇo āyasmato mahāmoggallānassa paccassosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno gijjhakūṭā pabbatā orohanto aññatarasmiṁ padese sitaṁ pātvākāsi. Atha kho āyasmā lakkhaṇo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: “ko nu kho, āvuso moggallāna, hetu ko paccayo sitassa pātukammāyā”ti? “Akālo kho, āvuso lakkhaṇa, etassa pañhassa. Bhagavato maṁ santike etaṁ pañhaṁ pucchā”ti. 2 Atha kho āyasmā ca lakkhaṇo āyasmā ca mahāmoggallāno rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā lakkhaṇo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: “idhāyasmā mahāmoggallāno gijjhakūṭā pabbatā orohanto aññatarasmiṁ padese sitaṁ pātvākāsi. Ko nu kho, āvuso moggallāna, hetu ko paccayo sitassa pātukammāyā”ti? 3 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ aṭṭhikasaṅkhalikaṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā phāsuḷantarikāhi vitudenti vitacchenti virājenti. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti. Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Evarūpopi nāma satto bhavissati. Evarūpopi nāma yakkho bhavissati. Evarūpopi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī’”ti. 4 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “cakkhubhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti; ñāṇabhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṁ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṁ vā karissati. Pubbeva me so, bhikkhave, satto diṭṭho ahosi, api cāhaṁ na byākāsiṁ. Ahañcetaṁ byākareyyaṁ, pare ca me na saddaheyyuṁ. Ye me na saddaheyyuṁ, tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe goghātako ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṁ attabhāvapaṭilābhaṁ paṭisaṁvedayatī”ti. (Sabbesaṁ suttantānaṁ eseva peyyālo.) Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 19.11 2. Dutiyavagga Sasīsakasutta |11| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ rājagahe veḷuvane. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ purisaṁ gūthakūpe sasīsakaṁ nimuggaṁ …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe pāradāriko ahosi …pe…. Paṭhamaṁ. sn21 0 Saṁyutta Nikāya 21.7 1. Bhikkhuvagga Visākhasutta |7| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena āyasmā visākho pañcālaputto upaṭṭhānasālāyaṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti, poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāya. 2 Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “ko 1485 --- sn21 7:2 nu kho, bhikkhave, upaṭṭhānasālāyaṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyā”ti? “Āyasmā, bhante, visākho pañcālaputto upaṭṭhānasālāyaṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti, poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyā”ti. 3 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ visākhaṁ pañcālaputtaṁ āmantesi: “sādhu sādhu, visākha, sādhu kho tvaṁ, visākha, bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesi …pe… atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyā”ti. 4 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 5 “Nābhāsamānaṁ jānanti, missaṁ bālehi paṇḍitaṁ; Bhāsamānañca jānanti, desentaṁ amataṁ padaṁ. 6 Bhāsaye jotaye dhammaṁ, paggaṇhe isinaṁ dhajaṁ; Subhāsitadhajā isayo, dhammo hi isinaṁ dhajo”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 21.10 1. Bhikkhuvagga Theranāmakasutta |10| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu theranāmako ekavihārī ceva hoti ekavihārassa ca vaṇṇavādī. So eko gāmaṁ piṇḍāya pavisati eko paṭikkamati eko raho nisīdati eko caṅkamaṁ adhiṭṭhāti. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, aññataro bhikkhu theranāmako ekavihārī ekavihārassa ca vaṇṇavādī”ti. 2 Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena theraṁ bhikkhuṁ āmantehi: ‘satthā taṁ, āvuso thera, āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā thero tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ theraṁ etadavoca: “satthā taṁ, āvuso thera, āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā thero tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ theraṁ bhagavā etadavoca: “saccaṁ kira tvaṁ, thera, ekavihārī ekavihārassa ca vaṇṇavādī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, thera, ekavihārī ekavihārassa ca vaṇṇavādī”ti? “Idhāhaṁ, bhante, eko gāmaṁ piṇḍāya pavisāmi eko paṭikkamāmi eko raho nisīdāmi eko caṅkamaṁ adhiṭṭhāmi. Evaṁ khvāhaṁ, bhante, ekavihārī ekavihārassa ca vaṇṇavādī”ti. 3 “Attheso, thera, ekavihāro neso natthīti vadāmi. Api ca, thera, yathā ekavihāro vitthārena paripuṇṇo hoti taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho …pe…. “Kathañca, thera, ekavihāro vitthārena paripuṇṇo hoti. Idha, thera, yaṁ atītaṁ taṁ pahīnaṁ, yaṁ anāgataṁ taṁ paṭinissaṭṭhaṁ, paccuppannesu ca attabhāvapaṭilābhesu chandarāgo suppaṭivinīto. Evaṁ kho, thera, ekavihāro vitthārena paripuṇṇo hotī”ti. 4 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 5 “Sabbābhibhuṁ sabbaviduṁ sumedhaṁ, Sabbesu dhammesu anūpalittaṁ; Sabbañjahaṁ taṇhākkhaye vimuttaṁ, Tamahaṁ naraṁ ekavihārīti brūmī”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 21.3 1. Bhikkhuvagga Ghaṭasutta |3| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno rājagahe viharanti veḷuvane kalandakanivāpe ekavihāre. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahāmoggallānena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: 2 “Vippasannāni kho te, āvuso moggallāna, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto santena nūnāyasmā mahāmoggallāno ajja vihārena vihāsī”ti. “Oḷārikena khvāhaṁ, āvuso, ajja vihārena vihāsiṁ. Api ca me ahosi dhammī kathā”ti. “Kena saddhiṁ panāyasmato mahāmoggallānassa ahosi dhammī kathā”ti? “Bhagavatā kho me, āvuso, saddhiṁ ahosi dhammī kathā”ti. “Dūre kho, āvuso, bhagavā etarahi sāvatthiyaṁ viharati 1486 --- sn21 3:2 jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Kiṁ nu kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṁ iddhiyā upasaṅkami; udāhu bhagavā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ iddhiyā upasaṅkamī”ti? “Na khvāhaṁ, āvuso, bhagavantaṁ iddhiyā upasaṅkamiṁ; napi maṁ bhagavā iddhiyā upasaṅkami. Api ca me yāvatā bhagavā ettāvatā dibbacakkhu visujjhi dibbā ca sotadhātu. Bhagavatopi yāvatāhaṁ ettāvatā dibbacakkhu visujjhi dibbā ca sotadhātū”ti. “Yathākathaṁ panāyasmato mahāmoggallānassa bhagavatā saddhiṁ ahosi dhammī kathā”ti? 3 “Idhāhaṁ, āvuso, bhagavantaṁ etadavocaṁ: ‘āraddhavīriyo āraddhavīriyoti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, āraddhavīriyo hotī’ti? Evaṁ vutte, maṁ, āvuso, bhagavā etadavoca: ‘idha, moggallāna, bhikkhu āraddhavīriyo viharati—kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatīti. Evaṁ kho, moggallāna, āraddhavīriyo hotī’ti. Evaṁ kho me, āvuso, bhagavatā saddhiṁ ahosi dhammī kathā”ti. 4 “Seyyathāpi, āvuso, himavato pabbatarājassa parittā pāsāṇasakkharā yāvadeva upanikkhepanamattāya; evameva kho mayaṁ āyasmato mahāmoggallānassa yāvadeva upanikkhepanamattāya. Āyasmā hi mahāmoggallāno mahiddhiko mahānubhāvo ākaṅkhamāno kappaṁ tiṭṭheyyā”ti. 5 “Seyyathāpi, āvuso, mahatiyā loṇaghaṭāya parittā loṇasakkharāya yāvadeva upanikkhepanamattāya; evameva kho mayaṁ āyasmato sāriputtassa yāvadeva upanikkhepanamattāya. Āyasmā hi sāriputto bhagavatā anekapariyāyena thomito vaṇṇito pasattho: 6 ‘Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca; Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’”ti. 7 Itiha te ubho mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṁ sulapitaṁ samanumodiṁsūti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 21.8 1. Bhikkhuvagga Nandasutta |8| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā nando bhagavato mātucchāputto ākoṭitapaccākoṭitāni cīvarāni pārupitvā akkhīni añjetvā acchaṁ pattaṁ gahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ nandaṁ bhagavā etadavoca: “na kho te taṁ, nanda, patirūpaṁ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa, yaṁ tvaṁ ākoṭitapaccākoṭitāni cīvarāni pārupeyyāsi, akkhīni ca añjeyyāsi, acchañca pattaṁ dhāreyyāsi. Etaṁ kho te, nanda, patirūpaṁ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa, yaṁ tvaṁ āraññiko ca assasi, piṇḍapātiko ca paṁsukūliko ca kāmesu ca anapekkho vihareyyāsī”ti. Idamavoca bhagavā …pe… satthā: 2 “Kadāhaṁ nandaṁ passeyyaṁ, āraññaṁ paṁsukūlikaṁ; Aññātuñchena yāpentaṁ, kāmesu anapekkhinan”ti. 3 Atha kho āyasmā nando aparena samayena āraññiko ca piṇḍapātiko ca paṁsukūliko ca kāmesu ca anapekkho vihāsīti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 21.11 1. Bhikkhuvagga Mahākappinasutta |11| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā mahākappino yena bhagavā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ mahākappinaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, etaṁ bhikkhuṁ āgacchantaṁ odātakaṁ tanukaṁ tuṅganāsikan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Eso kho, bhikkhave, bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo. Na ca sā samāpatti sulabharūpā yā tena bhikkhunā asamāpannapubbā. Yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. 2 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 3 “Khattiyo seṭṭho janetasmiṁ, ye gottapaṭisārino; Vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse. 4 Divā tapati ādicco, rattimābhāti candimā; Sannaddho khattiyo tapati, jhāyī tapati brāhmaṇo; Atha sabbamahorattiṁ, buddho tapati tejasā”ti. Ekādasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 21.6 1. Bhikkhuvagga Lakuṇḍakabhaddiyasutta |6| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā lakuṇḍakabhaddiyo yena bhagavā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ lakuṇḍakabhaddiyaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, etaṁ bhikkhuṁ āgacchantaṁ dubbaṇṇaṁ duddasikaṁ okoṭimakaṁ bhikkhūnaṁ paribhūtarūpan”ti? “Evaṁ, bhante”. 1487 --- sn21 6:1 “Eso kho, bhikkhave, bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo, na ca sā samāpatti sulabharūpā yā tena bhikkhunā asamāpannapubbā. Yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Idamavoca bhagavā …pe… satthā: 2 “Haṁsā koñcā mayūrā ca, hatthayo pasadā migā; Sabbe sīhassa bhāyanti, natthi kāyasmiṁ tulyatā. 3 Evameva manussesu, daharo cepi paññavā; So hi tattha mahā hoti, neva bālo sarīravā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 21.2 1. Bhikkhuvagga Upatissasutta |2| Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “Idha mayhaṁ, āvuso, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘atthi nu kho taṁ kiñci lokasmiṁ yassa me vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā’ti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘natthi kho taṁ kiñci lokasmiṁ yassa me vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā’”ti. 3 Evaṁ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “satthupi kho te, āvuso sāriputta, vipariṇāmaññathābhāvā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Satthupi kho me, āvuso, vipariṇāmaññathābhāvā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, api ca me evamassa: ‘mahesakkho vata bho satthā antarahito mahiddhiko mahānubhāvo. Sace hi bhagavā ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti. Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa satthupi vipariṇāmaññathābhāvā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 21.9 1. Bhikkhuvagga Tissasutta |9| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā tisso bhagavato pitucchāputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi dukkhī dummano assūni pavattayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ tissaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho tvaṁ, tissa, ekamantaṁ nisinno dukkhī dummano assūni pavattayamāno”ti? “Tathā hi pana maṁ, bhante, bhikkhū samantā vācāyasannitodakena sañjambharimakaṁsū”ti. “Tathāhi pana tvaṁ, tissa, vattā no ca vacanakkhamo; na kho te taṁ, tissa, patirūpaṁ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa, yaṁ tvaṁ vattā no ca vacanakkhamo. Etaṁ kho te, tissa, patirūpaṁ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa: ‘yaṁ tvaṁ vattā ca assa vacanakkhamo cā’”ti. 2 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 3 “Kiṁ nu kujjhasi mā kujjhi, Akkodho tissa te varaṁ; Kodhamānamakkhavinayatthañhi, Tissa brahmacariyaṁ vussatī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 21.5 1. Bhikkhuvagga Sujātasutta |5| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā sujāto yena bhagavā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ sujātaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi: “ubhayenevāyaṁ, bhikkhave, kulaputto sobhati—yañca abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Idamavoca bhagavā …pe… satthā: 2 “Sobhati vatāyaṁ bhikkhu, ujubhūtena cetasā; Vippayutto visaṁyutto, anupādāya nibbuto; Dhāreti antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhinin”ti. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 21.12 1. Bhikkhuvagga Sahāyakasutta |12| Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho dve bhikkhū sahāyakā āyasmato mahākappinassa saddhivihārino yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Addasā kho bhagavā te bhikkhū dūratova āgacchante. Disvāna bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, ete bhikkhū sahāyake āgacchante kappinassa saddhivihārino”ti? “Evaṁ, bhante”. “Ete kho te bhikkhū mahiddhikā mahānubhāvā. Na ca sā samāpatti sulabharūpā, yā tehi bhikkhūhi asamāpannapubbā. Yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme 1488 --- sn21 12:1 sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. 2 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 3 “Sahāyāvatime bhikkhū, cirarattaṁ sametikā; Sameti nesaṁ saddhammo, dhamme buddhappavedite. 4 Suvinītā kappinena, dhamme ariyappavedite; Dhārenti antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhinin”ti. Dvādasamaṁ. Bhikkhuvaggo paṭhamo. 5 Tassuddānaṁ Kolito upatisso ca, ghaṭo cāpi pavuccati; Navo sujāto bhaddi ca, visākho nando tisso ca; Theranāmo ca kappino, sahāyena ca dvādasāti. Bhikkhusaṁyuttaṁ samattaṁ. Nidānavaggo dutiyo. 6 Tassuddānaṁ Nidānābhisamayadhātu, anamataggena kassapaṁ; Sakkārarāhulalakkhaṇo, opammabhikkhunā vaggo. Dutiyo tena pavuccatīti. Nidānavaggasaṁyuttapāḷi niṭṭhitā. 0 Saṁyutta Nikāya 21.1 1. Bhikkhuvagga Kolitasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṁ. 2 Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: “idha mayhaṁ, āvuso, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘ariyo tuṇhībhāvo, ariyo tuṇhībhāvoti vuccati. Katamo nu kho ariyo tuṇhībhāvo’ti? Tassa mayhaṁ āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati ariyo tuṇhībhāvo’ti. So khvāhaṁ, āvuso, vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihariṁ. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato vitakkasahagatā saññā manasikārā samudācaranti. 3 Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna moggallāna, mā, brāhmaṇa, ariyaṁ tuṇhībhāvaṁ pamādo, ariye tuṇhībhāve cittaṁ saṇṭhapehi, ariye tuṇhībhāve cittaṁ ekodibhāvaṁ karohi, ariye tuṇhībhāve cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya: ‘satthārā anuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’ti, mamaṁ taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘satthārā anuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 21.4 1. Bhikkhuvagga Navasutta |4| Sāvatthiyaṁ viharati. Tena kho pana samayena aññataro navo bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṁ pavisitvā appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati, na bhikkhūnaṁ veyyāvaccaṁ karoti cīvarakārasamaye. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, aññataro navo bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṁ pavisitvā appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati, na bhikkhūnaṁ veyyāvaccaṁ karoti cīvarakārasamaye”ti. 2 Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena taṁ bhikkhuṁ āmantehi ‘satthā taṁ, āvuso, āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “satthā taṁ, āvuso, āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho so bhikkhu tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ bhikkhuṁ bhagavā etadavoca: “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṁ pavisitvā appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyasi, na bhikkhūnaṁ veyyāvaccaṁ karosi cīvarakārasamaye”ti? “Ahampi kho, bhante, sakaṁ kiccaṁ karomī”ti. 3 Atha kho bhagavā tassa bhikkhuno cetasā cetoparivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi: “mā kho tumhe, bhikkhave, etassa bhikkhuno ujjhāyittha. Eso kho, bhikkhave, bhikkhu catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, yassa 1489 --- sn21 4:3 catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. 4 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 5 “Nayidaṁ sithilamārabbha, nayidaṁ appena thāmasā; Nibbānaṁ adhigantabbaṁ, sabbadukkhappamocanaṁ. 6 Ayañca daharo bhikkhu, ayamuttamapuriso; Dhāreti antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhinin”ti. Catutthaṁ. sn44 0 Saṁyutta Nikāya 44.9 1. Abyākatavagga Kutūhalasālāsutta |9| Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Purimāni, bho gotama, divasāni purimatarāni sambahulānaṁ nānātitthiyānaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ paribbājakānaṁ kutūhalasālāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘ayaṁ kho pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṁ abbhatītaṁ kālaṅkataṁ upapattīsu byākaroti: “asu amutra upapanno, asu amutra upapanno”ti. Yopissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto tampi sāvakaṁ abbhatītaṁ kālaṅkataṁ upapattīsu byākaroti: “asu amutra upapanno, asu amutra upapanno”ti. 3 Ayampi kho makkhali gosālo …pe… ayampi kho nigaṇṭho nāṭaputto …pe… ayampi kho sañcayo belaṭṭhaputto …pe… ayampi kho pakudho kaccāno …pe… ayampi kho ajito kesakambalo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṁ abbhatītaṁ kālaṅkataṁ upapattīsu byākaroti: “asu amutra upapanno, asu amutra upapanno”ti. Yopissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto tampi sāvakaṁ abbhatītaṁ kālaṅkataṁ upapattīsu byākaroti: “asu amutra upapanno, asu amutra upapanno”’ti. 4 Ayampi kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṁ abbhatītaṁ kālaṅkataṁ upapattīsu byākaroti: ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Yopissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto tañca sāvakaṁ abbhatītaṁ kālaṅkataṁ upapattīsu na byākaroti: ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Api ca kho naṁ evaṁ byākaroti: ‘acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’ti. Tassa mayhaṁ, bho gotama, ahu deva kaṅkhā, ahu vicikicchā: ‘kathaṁ nāma samaṇassa gotamassa dhammo abhiññeyyo’”ti? 5 “Alañhi te, vaccha, kaṅkhituṁ, alaṁ vicikicchituṁ. Kaṅkhanīye ca pana te ṭhāne vicikicchā uppannā. Saupādānassa khvāhaṁ, vaccha, upapattiṁ paññāpemi no anupādānassa. Seyyathāpi, vaccha, aggi saupādāno jalati, no anupādāno; evameva khvāhaṁ, vaccha, saupādānassa upapattiṁ paññāpemi, no anupādānassā”ti. 6 “Yasmiṁ, bho gotama, samaye acci vātena khittā dūrampi gacchati, imassa pana bhavaṁ gotamo kiṁ upādānasmiṁ paññāpetī”ti? “Yasmiṁ kho, vaccha, samaye acci vātena khittā dūrampi gacchati, tamahaṁ vātūpādānaṁ paññāpemi. Vāto hissa, vaccha, tasmiṁ samaye upādānaṁ hotī”ti. “Yasmiñca pana, bho gotama, samaye imañca kāyaṁ nikkhipati, satto ca aññataraṁ kāyaṁ anupapanno hoti, imassa pana bhavaṁ gotamo kiṁ upādānasmiṁ paññāpetī”ti? “Yasmiṁ kho, vaccha, samaye imañca kāyaṁ nikkhipati, satto ca aññataraṁ kāyaṁ anupapanno hoti, tamahaṁ taṇhūpādānaṁ vadāmi. Taṇhā hissa, vaccha, tasmiṁ samaye upādānaṁ hotī”ti. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 44.2 1. Abyākatavagga Anurādhasutta |2| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena āyasmā anurādho bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharati. Atha kho sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāyasmā anurādho tenupasaṅkamiṁsu; 1490 --- sn44 2:1 upasaṅkamitvā āyasmatā anurādhena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ etadavocuṁ: “yo so, āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti? “Yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti. Evaṁ vutte, te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ etadavocuṁ: “so cāyaṁ bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito, thero vā pana bālo abyatto”ti. Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. 2 Atha kho āyasmato anurādhassa acirapakkantesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi: “sace kho maṁ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṁ puccheyyuṁ, kathaṁ byākaramāno nu khvāhaṁ tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ vuttavādī ceva bhagavato assaṁ, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyaṁ, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyaṁ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti? Atha kho āyasmā anurādho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā anurādho bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharāmi. Atha kho, bhante, sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā mayā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṁ etadavocuṁ: ‘yo so, āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti: “hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā’ti? Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, te aññatitthiye paribbājake etadavocaṁ: ‘yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: “hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā’ti. Evaṁ vutte, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṁ etadavocuṁ: ‘so cāyaṁ bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito thero vā pana bālo abyatto’ti. Atha kho maṁ, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. Tassa mayhaṁ, bhante, acirapakkantesu tesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi: ‘sace kho maṁ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṁ puccheyyuṁ, kathaṁ byākaramāno nu khvāhaṁ tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ vuttavādī ceva bhagavato assaṁ, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyaṁ, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyaṁ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā’”ti? 3 “Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 4 “Aniccaṁ, bhante”. 5 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 6 “Dukkhaṁ, bhante”. 7 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 8 “No hetaṁ, bhante”. 9 “Vedanā niccā vā aniccā vā”ti? …pe… Saññā …pe… saṅkhārā …pe… “viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 10 “Aniccaṁ, bhante”. 11 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 12 “Dukkhaṁ, bhante”. 13 “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 14 “No hetaṁ, bhante”. 15 “Tasmātiha, anurādha, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā 1491 --- sn44 2:15 sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā …pe… yā kāci saññā …pe… ye keci saṅkhārā …pe… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ, anurādha, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 16 Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, rūpaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Saññaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Saṅkhāre tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Viññāṇaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, rūpasmiṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Aññatra rūpā tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanāya …pe… aññatra vedanāya …pe… saññāya …pe… aññatra saññāya …pe… saṅkhāresu …pe… aññatra saṅkhārehi …pe… viññāṇasmiṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Aññatra viññāṇā tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. 17 “Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, rūpaṁ, vedanaṁ, saññaṁ, saṅkhāre, viññāṇaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, ayaṁ so arūpī avedano asaññī asaṅkhāro aviññāṇo tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Ettha ca te, anurādha, diṭṭheva dhamme saccato thetato tathāgate anupalabbhiyamāne kallaṁ nu te taṁ veyyākaraṇaṁ—yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu sādhu, anurādha. Pubbe cāhaṁ, anurādha, etarahi ca dukkhañceva paññāpemi dukkhassa ca nirodhan”ti. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 44.6 1. Abyākatavagga Catutthasāriputtakoṭṭhikasutta |6| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto, āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākoṭṭhiko tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākoṭṭhikena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahākoṭṭhikaṁ etadavoca: “‘kiṁ nu kho, āvuso koṭṭhika, hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti …pe… ‘kiṁ panāvuso, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti puṭṭho samāno: ‘etampi kho, āvuso, abyākataṁ bhagavatā—neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. Ko nu kho, āvuso, hetu, ko paccayo, yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti? 2 “Rūpārāmassa kho, āvuso, rūparatassa rūpasammuditassa rūpanirodhaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti. Vedanārāmassa kho, āvuso, vedanāratassa vedanāsammuditassa, vedanānirodhaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti …pe… saññārāmassa kho, āvuso …pe… saṅkhārārāmassa kho āvuso …pe… viññāṇārāmassa kho, āvuso, viññāṇaratassa viññāṇasammuditassa viññāṇanirodhaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti. 3 Na rūpārāmassa kho, āvuso, na rūparatassa na rūpasammuditassa, rūpanirodhaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti. Na 1492 --- sn44 6:3 vedanārāmassa kho, āvuso …pe… na saññārāmassa kho, āvuso …pe… na saṅkhārārāmassa kho, āvuso …pe… na viññāṇārāmassa kho, āvuso, na viññāṇaratassa na viññāṇasammuditassa, viññāṇanirodhaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti. Ayaṁ kho, āvuso, hetu, ayaṁ paccayo, yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti. 4 “Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo, yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti? “Siyā, āvuso. Bhavārāmassa kho, āvuso, bhavaratassa bhavasammuditassa, bhavanirodhaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti. Na bhavārāmassa kho, āvuso, na bhavaratassa na bhavasammuditassa, bhavanirodhaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti. Ayampi kho, āvuso, pariyāyo, yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti. 5 “Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo, yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti? “Siyā, āvuso. Upādānārāmassa kho, āvuso, upādānaratassa upādānasammuditassa, upādānanirodhaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti. Na upādānārāmassa kho, āvuso, na upādānaratassa na upādānasammuditassa, upādānanirodhaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti …pe… ‘neva, hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti. Ayampi kho, āvuso, pariyāyo, yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti. 6 “Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo, yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti? “Siyā, āvuso. Taṇhārāmassa kho, āvuso, taṇhāratassa taṇhāsammuditassa, taṇhānirodhaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti. Na taṇhārāmassa kho, āvuso, na taṇhāratassa na taṇhāsammuditassa, taṇhānirodhaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti. Ayampi kho, āvuso, pariyāyo, yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti. 7 “Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo, yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti? “Ettha dāni, āvuso sāriputta, ito uttari kiṁ icchasi? Taṇhāsaṅkhayavimuttassa, āvuso sāriputta, bhikkhuno vaṭṭaṁ natthi paññāpanāyā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 44.8 1. Abyākatavagga Vacchagottasutta |8| Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, bho gotama, sassato loko”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, vaccha, mayā: ‘sassato loko’ti …pe…. “Kiṁ pana, bho gotama, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? “Etampi kho, vaccha, abyākataṁ mayā: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. 2 “Ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ puṭṭhānaṁ evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti: ‘sassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā? Ko pana, bho gotama, hetu, ko paccayo, yena bhoto gotamassa evaṁ puṭṭhassa na evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti: ‘sassato loko’tipi …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipī”ti? 3 “Aññatitthiyā kho, vaccha, paribbājakā rūpaṁ attato samanupassanti, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Vedanaṁ attato samanupassanti …pe… saññaṁ …pe… saṅkhāre …pe… viññāṇaṁ attato samanupassanti, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Tasmā aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ puṭṭhānaṁ evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti: ‘sassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā. Tathāgato ca kho, vaccha, arahaṁ sammāsambuddho na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ. Na vedanaṁ 1493 --- sn44 8:3 attato samanupassati …pe… na saññaṁ …pe… na saṅkhāre …pe… na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Tasmā tathāgatassa evaṁ puṭṭhassa na evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti: ‘sassato loko’tipi …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipī”ti. 4 Atha kho vacchagotto paribbājako uṭṭhāyāsanā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahāmoggallānena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, bho moggallāna, sassato loko”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, vaccha, bhagavatā: ‘sassato loko’ti …pe…. “Kiṁ pana, bho moggallāna, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? “Etampi kho, vaccha, abyākataṁ bhagavatā: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. 5 “Ko nu kho, bho moggallāna, hetu, ko paccayo, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ puṭṭhānaṁ evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti: ‘sassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā? Ko pana, bho moggallāna, hetu, ko paccayo yena samaṇassa gotamassa evaṁ puṭṭhassa na evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti: ‘sassato loko’tipi …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipī”ti? 6 “Aññatitthiyā kho, vaccha, paribbājakā rūpaṁ attato samanupassanti, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Vedanaṁ attato samanupassanti …pe… saññaṁ …pe… saṅkhāre …pe… viññāṇaṁ attato samanupassanti, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Tasmā aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ puṭṭhānaṁ evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti: ‘sassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā. Tathāgato ca kho, vaccha, arahaṁ sammāsambuddho na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ. Na vedanaṁ attato samanupassati …pe… na saññaṁ …pe… na saṅkhāre …pe… na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Tasmā tathāgatassa evaṁ puṭṭhassa na evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti: ‘sassato loko’tipi, ‘asassato loko’tipi, ‘antavā loko’tipi, ‘anantavā loko’tipi, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’tipi, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’tipi, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipī”ti. 7 “Acchariyaṁ, bho moggallāna, abbhutaṁ, bho moggallāna. Yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṁ saṁsandissati, samessati, na virodhayissati, yadidaṁ aggapadasmiṁ. Idānāhaṁ, bho moggallāna, samaṇaṁ gotamaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ apucchiṁ. Samaṇopi me gotamo etehi padehi etehi byañjanehi etamatthaṁ byākāsi, seyyathāpi bhavaṁ moggallāno. Acchariyaṁ, bho moggallāna, abbhutaṁ, bho moggallāna. Yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṁ saṁsandissati samessati na virodhayissati, yadidaṁ aggapadasmin”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 44.3 1. Abyākatavagga Paṭhamasāriputtakoṭṭhikasutta |3| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto, āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 2 “Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, āvuso, bhagavatā: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ panāvuso, na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, āvuso, abyākataṁ bhagavatā: ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ nu kho, āvuso, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, āvuso, bhagavatā: ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ panāvuso, neva hoti na na hoti tathāgato 1494 --- sn44 3:2 paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, āvuso, abyākataṁ bhagavatā: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. 3 “‘Kiṁ nu kho, āvuso, hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti puṭṭho samāno, ‘abyākataṁ kho etaṁ, āvuso, bhagavatā—hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi …pe… ‘kiṁ panāvuso, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti puṭṭho samāno: ‘etampi kho, āvuso, abyākataṁ bhagavatā—neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. Ko nu kho, āvuso, hetu, ko paccayo yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti? 4 “Hoti tathāgato paraṁ maraṇāti kho, āvuso, rūpagatametaṁ. Na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti, rūpagatametaṁ. Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti, rūpagatametaṁ. Neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti, rūpagatametaṁ. Hoti tathāgato paraṁ maraṇāti kho, āvuso, vedanāgatametaṁ. Na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti, vedanāgatametaṁ. Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti, vedanāgatametaṁ. Neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti, vedanāgatametaṁ. Hoti tathāgato paraṁ maraṇāti kho, āvuso, saññāgatametaṁ. Na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti, saññāgatametaṁ. Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti, saññāgatametaṁ. Neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti, saññāgatametaṁ. Hoti tathāgato paraṁ maraṇāti kho, āvuso, saṅkhāragatametaṁ. Na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti, saṅkhāragatametaṁ. Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti, saṅkhāragatametaṁ. Neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti, saṅkhāragatametaṁ. Hoti tathāgato paraṁ maraṇāti kho, āvuso, viññāṇagatametaṁ. Na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti, viññāṇagatametaṁ. Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti, viññāṇagatametaṁ. Neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti, viññāṇagatametaṁ. Ayaṁ kho, āvuso, hetu ayaṁ paccayo, yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 44.7 1. Abyākatavagga Moggallānasutta |7| Atha kho vacchagotto paribbājako yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahāmoggallānena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: 2 “Kiṁ nu kho, bho moggallāna, sassato loko”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, vaccha, bhagavatā: ‘sassato loko’”ti. “Kiṁ pana, bho moggallāna, asassato loko”ti? “Etampi kho, vaccha, abyākataṁ bhagavatā: ‘asassato loko’”ti. “Kiṁ nu kho, bho moggallāna, antavā loko”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, vaccha, bhagavatā: ‘antavā loko’”ti. “Kiṁ pana, bho moggallāna, anantavā loko”ti? “Etampi kho, vaccha, abyākataṁ bhagavatā: ‘anantavā loko’”ti. “Kiṁ nu kho, bho moggallāna, taṁ jīvaṁ taṁ sarīran”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, vaccha, bhagavatā: ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’”ti. “Kiṁ pana, bho moggallāna, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran”ti? “Etampi kho, vaccha, abyākataṁ bhagavatā: ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’”ti. “Kiṁ nu kho, bho moggallāna, hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, vaccha, bhagavatā: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ pana, bho moggallāna, na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, vaccha, abyākataṁ bhagavatā: ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ nu kho, bho moggallāna, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, vaccha, bhagavatā: ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ pana, bho moggallāna, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, vaccha, abyākataṁ bhagavatā: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. 3 “Ko nu kho, bho moggallāna, hetu ko paccayo, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ puṭṭhānaṁ evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā? Ko pana, bho moggallāna, hetu ko paccayo, yena samaṇassa gotamassa evaṁ puṭṭhassa na evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti—sassato lokotipi, asassato lokotipi, antavā lokotipi, anantavā lokotipi, taṁ jīvaṁ taṁ 1495 --- sn44 7:3 sarīrantipi, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīrantipi, hoti tathāgato paraṁ maraṇātipi, na hoti tathāgato paraṁ maraṇātipi, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇātipi, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇātipī”ti? 4 “Aññatitthiyā kho, vaccha, paribbājakā cakkhuṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassanti …pe… jivhaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassanti …pe… manaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassanti. Tasmā aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ puṭṭhānaṁ evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti—sassato lokoti vā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā. Tathāgato ca kho, vaccha, arahaṁ sammāsambuddho cakkhuṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati …pe… jivhaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati …pe… manaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Tasmā tathāgatassa evaṁ puṭṭhassa na evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti—sassato lokotipi …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇātipī”ti. 5 Atha kho vacchagotto paribbājako uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, bho gotama, sassato loko”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, vaccha, mayā: ‘sassato loko’ti …pe…. “Kiṁ pana, bho gotama, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, vaccha, abyākataṁ mayā: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. 6 “Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ puṭṭhānaṁ evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti: ‘sassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā? Ko pana, bho gotama, hetu ko paccayo, yena bhoto gotamassa evaṁ puṭṭhassa na evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti: ‘sassato loko’tipi …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipī”ti? 7 “Aññatitthiyā kho, vaccha, paribbājakā cakkhuṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassanti …pe… jivhaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassanti …pe… manaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassanti. Tasmā aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ puṭṭhānaṁ evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti: ‘sassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā. Tathāgato ca kho, vaccha, arahaṁ sammāsambuddho cakkhuṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati …pe… jivhaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati …pe… manaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Tasmā tathāgatassa evaṁ puṭṭhassa na evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti: ‘sassato loko’tipi, ‘asassato loko’tipi, ‘antavā loko’tipi, ‘anantavā loko’tipi, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’tipi, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’tipi, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipī”ti. 8 “Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṁ saṁsandissati samessati na virodhayissati, yadidaṁ aggapadasmiṁ. Idānāhaṁ, bho gotama, samaṇaṁ mahāmoggallānaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ apucchiṁ. Samaṇopi me moggallāno etehi padehi etehi byañjanehi tamatthaṁ byākāsi, seyyathāpi bhavaṁ gotamo. Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṁ saṁsandissati samessati na virodhayissati, yadidaṁ aggapadasmin”ti. Sattamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 44.11 1. Abyākatavagga Sabhiyakaccānasutta |11| Ekaṁ samayaṁ āyasmā sabhiyo kaccāno ñātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho vacchagotto paribbājako yenāyasmā sabhiyo kaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sabhiyena kaccānena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako āyasmantaṁ sabhiyaṁ kaccānaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho bho, kaccāna, hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? 1496 --- sn44 11:1 “Abyākataṁ kho etaṁ, vaccha, bhagavatā: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ pana, bho kaccāna, na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, vaccha, abyākataṁ bhagavatā: ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. 2 “Kiṁ nu kho, bho kaccāna, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, vaccha, bhagavatā: ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ pana, bho kaccāna, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, vaccha, abyākataṁ bhagavatā: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. 3 “‘Kiṁ nu kho, bho kaccāna, hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, iti puṭṭho samāno: ‘abyākataṁ kho etaṁ, vaccha, bhagavatā—hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṁ pana, bho kaccāna, na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, iti puṭṭho samāno: ‘abyākataṁ kho etaṁ, vaccha, bhagavatā—na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, bho kaccāna, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, iti puṭṭho samāno: ‘abyākataṁ kho etaṁ, vaccha, bhagavatā—hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṁ pana, bho kaccāna, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, iti puṭṭho samāno: ‘etampi kho, vaccha, abyākataṁ bhagavatā—neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. Ko nu kho, bho kaccāna, hetu, ko paccayo, yenetaṁ abyākataṁ samaṇena gotamenā”ti? “Yo ca, vaccha, hetu, yo ca paccayo paññāpanāya rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesaṁ nirujjheyya. Kena naṁ paññāpayamāno paññāpeyya rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā”ti. “Kīvaciraṁ pabbajitosi, bho kaccānā”ti? “Naciraṁ, āvuso, tīṇi vassānī”ti. “Yassapassa, āvuso, etamettakena ettakameva tampassa bahu, ko pana vādo evaṁ abhikkante”ti. Ekādasamaṁ. Abyākatavaggo paṭhamo. 4 Tassuddānaṁ Khemātherī anurādho, sāriputtoti koṭṭhiko; Moggallāno ca vaccho ca, kutūhalasālānando; Sabhiyo ekādasamanti. Abyākatasaṁyuttaṁ samattaṁ. 5 Tassuddānaṁ Saḷāyatanavedanā, mātugāmo jambukhādako; Sāmaṇḍako moggallāno, citto gāmaṇi saṅkhataṁ; Abyākatanti dasadhāti. Saḷāyatanavaggo catuttho. Saḷāyatanavaggasaṁyuttapāḷi niṭṭhitā. 0 Saṁyutta Nikāya 44.4 1. Abyākatavagga Dutiyasāriputtakoṭṭhikasutta |4| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto, āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye …pe… (sāyeva pucchā.) “Ko nu kho, āvuso, hetu, ko paccayo, yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti? “Rūpaṁ kho, āvuso, ajānato apassato yathābhūtaṁ, rūpasamudayaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, rūpanirodhaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti. Vedanaṁ …pe… saññaṁ …pe… saṅkhāre …pe… viññāṇaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, viññāṇasamudayaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, viññāṇanirodhaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”tipissa hoti. 2 Rūpañca kho, āvuso, jānato passato yathābhūtaṁ, rūpasamudayaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, rūpanirodhaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti. Vedanaṁ …pe… saññaṁ …pe… saṅkhāre …pe… viññāṇaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, viññāṇasamudayaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, viññāṇanirodhaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti; ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti; ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti; ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti. Ayaṁ kho, 1497 --- sn44 4:2 āvuso, hetu ayaṁ paccayo, yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 44.1 1. Abyākatavagga Khemāsutta |1| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena khemā bhikkhunī kosalesu cārikaṁ caramānā antarā ca sāvatthiṁ antarā ca sāketaṁ toraṇavatthusmiṁ vāsaṁ upagatā hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo sāketā sāvatthiṁ gacchanto, antarā ca sāketaṁ antarā ca sāvatthiṁ toraṇavatthusmiṁ ekarattivāsaṁ upagacchi. Atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṁ purisaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, ambho purisa, toraṇavatthusmiṁ tathārūpaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā jāna yamahaṁ ajja payirupāseyyan”ti. 2 “Evaṁ, devā”ti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā kevalakappaṁ toraṇavatthuṁ āhiṇḍanto nāddasa tathārūpaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā yaṁ rājā pasenadi kosalo payirupāseyya. Addasā kho so puriso khemaṁ bhikkhuniṁ toraṇavatthusmiṁ vāsaṁ upagataṁ. Disvāna yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavoca: 3 “Natthi kho, deva, toraṇavatthusmiṁ tathārūpo samaṇo vā brāhmaṇo vā yaṁ devo payirupāseyya. Atthi ca kho, deva, khemā nāma bhikkhunī, tassa bhagavato sāvikā arahato sammāsambuddhassa. Tassā kho pana ayyāya evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘paṇḍitā, viyattā medhāvinī bahussutā cittakathā kalyāṇapaṭibhānā’ti. Taṁ devo payirupāsatū”ti. 4 Atha kho rājā pasenadi kosalo yena khemā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā khemaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo khemaṁ bhikkhuniṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, ayye, hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, mahārāja, bhagavatā: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ panayye, na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, mahārāja, abyākataṁ bhagavatā: ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ nu kho, ayye, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, mahārāja, bhagavatā: ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ panayye, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti. “Etampi kho, mahārāja, abyākataṁ bhagavatā: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. 5 “‘Kiṁ nu kho, ayye, hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, iti puṭṭhā samānā: ‘abyākataṁ kho etaṁ, mahārāja, bhagavatā—hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṁ panayye, na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti puṭṭhā samānā: ‘etampi kho, mahārāja, abyākataṁ bhagavatā—na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, ayye, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti puṭṭhā samānā: ‘abyākataṁ kho etaṁ, mahārāja, bhagavatā—hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṁ panayye, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti puṭṭhā samānā: ‘etampi kho, mahārāja, abyākataṁ bhagavatā—neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. Ko nu kho, ayye, hetu, ko paccayo yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti? 6 “Tena hi, mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, atthi te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti gaṅgāya vālukaṁ gaṇetuṁ—ettakā vālukā iti vā, ettakāni vālukasatāni iti vā, ettakāni vālukasahassāni iti vā, ettakāni vālukasatasahassāni iti vā”ti? “No hetaṁ, ayye”. “Atthi pana te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti mahāsamudde udakaṁ gaṇetuṁ—ettakāni udakāḷhakāni iti vā, ettakāni udakāḷhakasatāni iti vā, ettakāni udakāḷhakasahassāni iti vā, ettakāni udakāḷhakasatasahassāni iti vā”ti? “No hetaṁ, ayye”. “Taṁ kissa hetu”? “Mahāyye, samuddo gambhīro appameyyo duppariyogāho”ti. “Evameva kho, mahārāja, yena rūpena tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya taṁ rūpaṁ tathāgatassa pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Rūpasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho—seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti 1498 --- sn44 1:6 tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti. 7 Yāya vedanāya tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya, sā vedanā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Vedanāsaṅkhāyavimutto, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho—seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti. 8 Yāya saññāya tathāgataṁ …pe… yehi saṅkhārehi tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya, te saṅkhārā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Saṅkhārasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho—seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti. 9 Yena viññāṇena tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya taṁ viññāṇaṁ tathāgatassa pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Viññāṇasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho—seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upetī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo khemāya bhikkhuniyā bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā khemaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 10 Atha kho rājā pasenadi kosalo aparena samayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, bhante, hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, mahārāja, mayā: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ pana, bhante, na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, mahārāja, abyākataṁ mayā: ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ nu kho, bhante, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, mahārāja, mayā: ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ pana, bhante, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, mahārāja, abyākataṁ mayā: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “‘Kiṁ nu kho, bhante, hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti puṭṭho samāno: ‘abyākataṁ kho etaṁ, mahārāja, mayā—hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi …pe…. “‘Kiṁ pana, bhante, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti puṭṭho samāno: ‘etampi kho, mahārāja, abyākataṁ mayā—neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti? 11 “Tena hi, mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, atthi te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti gaṅgāya vālukaṁ gaṇetuṁ—ettakā vālukā iti vā …pe… ettakāni vālukasatasahassāni iti vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Atthi pana te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti mahāsamudde udakaṁ gaṇetuṁ—ettakāni udakāḷhakāni iti vā …pe… ettakāni udakāḷhakasatasahassāni iti vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Mahā, bhante, samuddo gambhīro appameyyo duppariyogāho. Evameva kho, mahārāja, yena rūpena tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya, taṁ rūpaṁ tathāgatassa pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Rūpasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho—seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na 1499 --- sn44 1:11 upeti. Yāya vedanāya …pe… yāya saññāya …pe… yehi saṅkhārehi …pe…. 12 Yena viññāṇena tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya, taṁ viññāṇaṁ tathāgatassa pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Viññāṇasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho—seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upetī”ti. 13 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yatra hi nāma satthu ceva sāvikāya ca atthena attho byañjanena byañjanaṁ saṁsandissati, samessati, na virodhayissati yadidaṁ aggapadasmiṁ. Ekamidāhaṁ, bhante, samayaṁ khemaṁ bhikkhuniṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ apucchiṁ. Sāpi me ayyā etehi padehi etehi byañjanehi etamatthaṁ byākāsi, seyyathāpi bhagavā. Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yatra hi nāma satthu ceva sāvikāya ca atthena attho byañjanena byañjanaṁ saṁsandissati, samessati, na virodhayissati yadidaṁ aggapadasmiṁ. Handa dāni mayaṁ, bhante, gacchāma. Bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tvaṁ, mahārāja, kālaṁ maññasī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmīti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 44.10 1. Abyākatavagga Ānandasutta |10| Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, bho gotama, atthattā”ti? Evaṁ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi. “Kiṁ pana, bho gotama, natthattā”ti? Dutiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi. Atha kho vacchagotto paribbājako uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 2 Atha kho āyasmā ānando acirapakkante vacchagotte paribbājake bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, bhante, bhagavā vacchagottassa paribbājakassa pañhaṁ puṭṭho na byākāsī”ti? “Ahañcānanda, vacchagottassa paribbājakassa ‘atthattā’ti puṭṭho samāno ‘atthattā’ti byākareyyaṁ, ye te, ānanda, samaṇabrāhmaṇā sassatavādā tesametaṁ saddhiṁ abhavissa. Ahañcānanda, vacchagottassa paribbājakassa ‘natthattā’ti puṭṭho samāno ‘natthattā’ti byākareyyaṁ, ye te, ānanda, samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā tesametaṁ saddhiṁ abhavissa. Ahañcānanda, vacchagottassa paribbājakassa ‘atthattā’ti puṭṭho samāno ‘atthattā’ti byākareyyaṁ, api nu me taṁ, ānanda, anulomaṁ abhavissa ñāṇassa uppādāya: ‘sabbe dhammā anattā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Ahañcānanda, vacchagottassa paribbājakassa ‘natthattā’ti puṭṭho samāno ‘natthattā’ti byākareyyaṁ, sammūḷhassa, ānanda, vacchagottassa paribbājakassa bhiyyo sammohāya abhavissa: ‘ahuvā me nūna pubbe attā, so etarahi natthī’”ti. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 44.5 1. Abyākatavagga Tatiyasāriputtakoṭṭhikasutta |5| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto, āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye …pe… (sāyeva pucchā.) “Ko nu kho, āvuso, hetu ko paccayo, yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti? “Rūpe kho, āvuso, avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti. Vedanāya …pe… saññāya …pe… saṅkhāresu …pe… viññāṇe avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti. Rūpe ca kho, āvuso, vigatarāgassa …pe… vedanāya …pe… saññāya …pe… saṅkhāresu …pe… viññāṇe vigatarāgassa vigatacchandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti. Ayaṁ kho, āvuso, hetu, ayaṁ paccayo, yenetaṁ abyākataṁ bhagavatā”ti. Pañcamaṁ. sn43 0 Saṁyutta Nikāya 43.13 2. Dutiyavagga Anatasutta 1500 --- sn43 13:0 |13| “Anatañca vo, bhikkhave, desessāmi, anatagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, anataṁ …pe…”. (Yathā asaṅkhataṁ tathā vitthāretabbaṁ.) Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 43.4 1. Paṭhamavagga Suññatasamādhisutta |4| “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. Catutthaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 43.1 1. Paṭhamavagga Kāyagatāsatisutta |1| Sāvatthinidānaṁ. “Asaṅkhatañca vo, bhikkhave, desessāmi asaṅkhatagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, asaṅkhataṁ? Yo, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—idaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhataṁ. Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Kāyagatāsati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo. 2 Iti kho, bhikkhave, desitaṁ vo mayā asaṅkhataṁ, desito asaṅkhatagāmimaggo. Yaṁ, bhikkhave, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 43.5 1. Paṭhamavagga Satipaṭṭhānasutta |5| “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Cattāro satipaṭṭhānā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. Pañcamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 43.12 2. Dutiyavagga Asaṅkhatasutta |12| “Asaṅkhatañca vo, bhikkhave, desessāmi asaṅkhatagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, asaṅkhataṁ? Yo, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—idaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhataṁ. Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Samatho. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo. Iti kho, bhikkhave, desitaṁ vo mayā asaṅkhataṁ, desito asaṅkhatagāmimaggo. Yaṁ, bhikkhave, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanīti. 2 Asaṅkhatañca vo, bhikkhave, desessāmi asaṅkhatagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, asaṅkhataṁ? Yo, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—idaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhataṁ. Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Vipassanā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo. Iti kho, bhikkhave, desitaṁ vo mayā asaṅkhataṁ …pe… ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanīti. 3 Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Savitakko savicāro samādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Avitakko vicāramatto samādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Avitakko avicāro samādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. 4 Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Suññato samādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Animitto samādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Appaṇihito samādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. 5 Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu citte cittānupassī viharati …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. 6 Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, 1501 --- sn43 12:6 bhikkhave, bhikkhu uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. 7 Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu vīmaṁsasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. 8 Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu vīriyindriyaṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu satindriyaṁ bhāveti …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu samādhindriyaṁ bhāveti …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu paññindriyaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. 9 Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhābalaṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu vīriyabalaṁ bhāveti …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu satibalaṁ bhāveti …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu samādhibalaṁ bhāveti …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu paññābalaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. 10 Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. 11 Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe… katamo ca, 1502 --- sn43 12:11 bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammāsaṅkappaṁ bhāveti …pe… sammāvācaṁ bhāveti …pe… sammākammantaṁ bhāveti …pe… sammāājīvaṁ bhāveti …pe… sammāvāyāmaṁ bhāveti …pe… sammāsatiṁ bhāveti …pe… asaṅkhatañca vo, bhikkhave, desessāmi asaṅkhatagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, asaṅkhataṁ …pe…? Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo. Iti kho, bhikkhave, desitaṁ vo mayā asaṅkhataṁ, desito asaṅkhatagāmimaggo. Yaṁ, bhikkhave, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 43.2 1. Paṭhamavagga Samathavipassanāsutta |2| “Asaṅkhatañca vo, bhikkhave, desessāmi asaṅkhatagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, asaṅkhataṁ? Yo, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—idaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhataṁ. Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Samatho ca vipassanā ca. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. Dutiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 43.9 1. Paṭhamavagga Balasutta |9| “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Pañca balāni. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. Navamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 43.6 1. Paṭhamavagga Sammappadhānasutta |6| “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Cattāro sammappadhānā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 43.11 1. Paṭhamavagga Maggaṅgasutta |11| “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo. Iti kho, bhikkhave, desitaṁ vo mayā asaṅkhataṁ, desito asaṅkhatagāmimaggo. Yaṁ, bhikkhave, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Ekādasamaṁ. Asaṅkhatasaṁyuttassa paṭhamo vaggo. 2 Tassuddānaṁ Kāyo samatho savitakko, suññato satipaṭṭhānā; Sammappadhānā iddhipādā, indriyabalabojjhaṅgā; Maggena ekādasamaṁ, Tassuddānaṁ pavuccati. 0 Saṁyutta Nikāya 43.3 1. Paṭhamavagga Savitakkasavicārasutta |3| “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Savitakkasavicāro samādhi, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro samādhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. Tatiyaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 43.8 1. Paṭhamavagga Indriyasutta |8| “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Pañcindriyāni. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. Aṭṭhamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 43.44 2. Dutiyavagga Parāyanasutta |44| “Parāyanañca vo, bhikkhave, desessāmi parāyanagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, parāyanaṁ? Yo, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—idaṁ vuccati, bhikkhave, parāyanaṁ. Katamo ca, bhikkhave, parāyanagāmī maggo? Kāyagatāsati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, parāyanagāmimaggo. Iti kho, bhikkhave, desitaṁ vo mayā parāyanaṁ, desito parāyanagāmimaggo. Yaṁ, bhikkhave, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. (Yathā asaṅkhataṁ tathā vitthāretabbaṁ.) Tettiṁsatimaṁ. Dutiyo vaggo. 2 Tassuddānaṁ Asaṅkhataṁ anataṁ anāsavaṁ, Saccañca pāraṁ nipuṇaṁ sududdasaṁ; Ajajjaraṁ dhuvaṁ apalokitaṁ, Anidassanaṁ nippapañca santaṁ. 3 Amataṁ paṇītañca sivañca khemaṁ, Taṇhākkhayo acchariyañca abbhutaṁ; Anītikaṁ anītikadhammaṁ, Nibbānametaṁ sugatena desitaṁ. 4 Abyābajjho virāgo ca, suddhi mutti anālayo; Dīpo leṇañca tāṇañca, saraṇañca parāyananti. Asaṅkhatasaṁyuttaṁ samattaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 43.14–43 2. Dutiyavagga Anāsavādisutta |14| “Anāsavañca vo, bhikkhave, desessāmi anāsavagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, anāsavaṁ …pe…. |15| 1503 --- sn43 15:1 Saccañca vo, bhikkhave, desessāmi saccagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, saccaṁ …pe…. |16| Pārañca vo, bhikkhave, desessāmi pāragāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, pāraṁ …pe…. |17| Nipuṇañca vo, bhikkhave, desessāmi nipuṇagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, nipuṇaṁ …pe…. |18| Sududdasañca vo, bhikkhave, desessāmi sududdasagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, sududdasaṁ …pe…. |19| Ajajjarañca vo, bhikkhave, desessāmi ajajjaragāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, ajajjaraṁ …pe…. |20| Dhuvañca vo, bhikkhave, desessāmi dhuvagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, dhuvaṁ …pe…. |21| Apalokitañca vo, bhikkhave, desessāmi apalokitagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, apalokitaṁ …pe…. |22| Anidassanañca vo, bhikkhave, desessāmi anidassanagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, anidassanaṁ …pe…. |23| Nippapañcañca vo, bhikkhave, desessāmi nippapañcagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, nippapañcaṁ …pe…? |24| Santañca vo, bhikkhave, desessāmi santagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, santaṁ …pe…. |25| Amatañca vo, bhikkhave, desessāmi amatagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, amataṁ …pe…. |26| Paṇītañca vo, bhikkhave, desessāmi paṇītagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, paṇītaṁ …pe…. |27| Sivañca vo, bhikkhave, desessāmi sivagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, sivaṁ …pe…. |28| Khemañca vo, bhikkhave, desessāmi khemagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, khemaṁ …pe…. |29| Taṇhākkhayañca vo, bhikkhave, desessāmi taṇhākkhayagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, taṇhākkhayaṁ …pe…? |30| Acchariyañca vo, bhikkhave, desessāmi acchariyagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, acchariyaṁ …pe…. |31| Abbhutañca vo, bhikkhave, desessāmi abbhutagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, abbhutaṁ …pe…. |32| Anītikañca vo, bhikkhave, desessāmi anītikagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, anītikaṁ …pe…. |33| Anītikadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi anītikadhammagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, anītikadhammaṁ …pe…. |34| Nibbānañca vo, bhikkhave, desessāmi nibbānagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, nibbānaṁ …pe…. |35| Abyābajjhañca vo, bhikkhave, desessāmi abyābajjhagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, abyābajjhaṁ …pe…. |36| Virāgañca vo, bhikkhave, desessāmi virāgagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, virāgo …pe…? |37| Suddhiñca vo, bhikkhave, desessāmi suddhigāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, suddhi …pe…. |38| Muttiñca vo, bhikkhave, desessāmi muttigāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, mutti …pe…. |39| Anālayañca vo, bhikkhave, desessāmi anālayagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, anālayo …pe…. |40| Dīpañca vo, bhikkhave, desessāmi dīpagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, dīpaṁ …pe…. |41| Leṇañca vo, bhikkhave, desessāmi leṇagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, leṇaṁ …pe…. |42| Tāṇañca vo, bhikkhave, desessāmi tāṇagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, tāṇaṁ …pe…. |43| Saraṇañca vo, bhikkhave, desessāmi saraṇagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, saraṇaṁ …pe…. Bāttiṁsatimaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 43.10 1. Paṭhamavagga Bojjhaṅgasutta |10| “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Satta bojjhaṅgā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. Dasamaṁ. 0 Saṁyutta Nikāya 43.7 1. Paṭhamavagga Iddhipādasutta |7| “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Cattāro iddhipādā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…. Sattamaṁ. an6 0 Aṅguttara Nikāya 1504 --- an6 75:0 6.75 8. Arahattavagga Dukkhasutta |75| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṁ viharati savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Katamehi chahi? Kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṁsāvitakkena, kāmasaññāya, byāpādasaññāya, vihiṁsāsaññāya—imehi, kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṁ viharati savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. 2 Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā. Katamehi chahi? Nekkhammavitakkena, abyāpādavitakkena, avihiṁsāvitakkena, nekkhammasaññāya, abyāpādasaññāya, avihiṁsāsaññāya—imehi, kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.93 9. Sītivagga Dutiyaabhabbaṭṭhānasutta |93| “Chayimāni, bhikkhave, abhabbaṭṭhānāni. Katamāni cha? Abhabbo diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṁ niccato upagantuṁ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṁ sukhato upagantuṁ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo kañci dhammaṁ attato upagantuṁ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo ānantariyaṁ kammaṁ kātuṁ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo kotūhalamaṅgalena suddhiṁ paccāgantuṁ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṁ gavesituṁ. Imāni kho, bhikkhave, cha abhabbaṭṭhānānī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.10 1. Āhuneyyavagga Mahānāmasutta |10| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno, kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: “yo so, bhante, ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so katamena vihārena bahulaṁ viharatī”ti? 2 “Yo so, mahānāma, ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so iminā vihārena bahulaṁ viharati. Idha, mahānāma, ariyasāvako tathāgataṁ anussarati: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṁ anussarati nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti tathāgataṁ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati, mahānāma: ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṁ samāpanno buddhānussatiṁ bhāveti’. 3 Puna caparaṁ, mahānāma, ariyasāvako dhammaṁ anussarati: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako dhammaṁ anussarati nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti dhammaṁ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati, mahānāma: ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṁ samāpanno dhammānussatiṁ bhāveti’. 4 Puna caparaṁ, mahānāma, ariyasāvako saṅghaṁ anussarati: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato 1505 --- an6 10:4 sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako saṅghaṁ anussarati nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti saṅghaṁ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati, mahānāma: ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṁ samāpanno saṅghānussatiṁ bhāveti’. 5 Puna caparaṁ, mahānāma, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni. Yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako sīlaṁ anussarati nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti sīlaṁ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati, mahānāma: ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṁ samāpanno sīlānussatiṁ bhāveti’. 6 Puna caparaṁ, mahānāma, ariyasāvako attano cāgaṁ anussarati: ‘lābhā vata me, suladdhaṁ vata me. Yohaṁ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇi vosaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato’ti. Yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako cāgaṁ anussarati nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti cāgaṁ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati, mahānāma: ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṁ samāpanno cāgānussatiṁ bhāveti’. 7 Puna caparaṁ, mahānāma, ariyasāvako devatānussatiṁ bhāveti: ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṁsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmānaratino, santi devā paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṁvijjati. Yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṁ sīlaṁ saṁvijjati. Yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṁ sutaṁ saṁvijjati. Yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpo cāgo saṁvijjati. Yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṁvijjatī’ti. Yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṁ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti tā devatā ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ 1506 --- an6 10:7 vuccati, mahānāma: ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṁ samāpanno devatānussatiṁ bhāveti’. 8 Yo so, mahānāma, ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so iminā vihārena bahulaṁ viharatī”ti. Dasamaṁ. Āhuneyyavaggo paṭhamo. 9 Tassuddānaṁ Dve āhuneyyā indriya, balāni tayo ājānīyā; Anuttariya anussatī, mahānāmena te dasāti. 0 Aṅguttara Nikāya 6.102 10. Ānisaṁsavagga Anavatthitasutta |102| “Cha, bhikkhave, ānisaṁse sampassamānena alameva bhikkhunā sabbasaṅkhāresu anodhiṁ karitvā aniccasaññaṁ upaṭṭhāpetuṁ. Katame cha? ‘Sabbasaṅkhārā ca me anavatthitā khāyissanti, sabbaloke ca me mano nābhiramissati, sabbalokā ca me mano vuṭṭhahissati, nibbānapoṇañca me mānasaṁ bhavissati, saṁyojanā ca me pahānaṁ gacchissanti, paramena ca sāmaññena samannāgato bhavissāmī’ti. Ime kho, bhikkhave, cha ānisaṁse sampassamānena alameva bhikkhunā sabbasaṅkhāresu anodhiṁ karitvā aniccasaññaṁ upaṭṭhāpetun”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.31 4. Devatāvagga Sekhasutta |31| “Chayime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. Katame cha? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā—ime kho, bhikkhave, cha dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. 2 Chayime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame cha? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā—ime kho, bhikkhave, cha dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.54 5. Dhammikavagga Dhammikasutta |54| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena āyasmā dhammiko jātibhūmiyaṁ āvāsiko hoti sabbaso jātibhūmiyaṁ sattasu āvāsesu. Tatra sudaṁ āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṁsati vitudati roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṁ. 2 Atha kho jātibhūmakānaṁ upāsakānaṁ etadahosi: “mayaṁ kho bhikkhusaṅghaṁ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Atha ca pana āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṁ. Ko nu kho hetu ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsan”ti? Atha kho jātibhūmakānaṁ upāsakānaṁ etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṁsati vitudati roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṁ. Yannūna mayaṁ āyasmantaṁ dhammikaṁ pabbājeyyāmā”ti. 3 Atha kho jātibhūmakā upāsakā yena āyasmā dhammiko tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ dhammikaṁ etadavocuṁ: “pakkamatu, bhante, āyasmā dhammiko imamhā āvāsā; alaṁ te idha vāsenā”ti. Atha kho āyasmā dhammiko tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ agamāsi. Tatrapi sudaṁ āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṁsati vitudati roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṁ. 4 Atha kho jātibhūmakānaṁ upāsakānaṁ etadahosi: “mayaṁ kho bhikkhusaṅghaṁ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Atha ca pana āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṁ. Ko nu kho hetu ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsan”ti? Atha kho jātibhūmakānaṁ upāsakānaṁ etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṁsati vitudati roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṁ. Yannūna mayaṁ āyasmantaṁ dhammikaṁ pabbājeyyāmā”ti. 5 Atha kho jātibhūmakā 1507 --- an6 54:5 upāsakā yenāyasmā dhammiko tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ dhammikaṁ etadavocuṁ: “pakkamatu, bhante, āyasmā dhammiko imamhāpi āvāsā; alaṁ te idha vāsenā”ti. Atha kho āyasmā dhammiko tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ agamāsi. Tatrapi sudaṁ āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṁsati vitudati roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṁ. 6 Atha kho jātibhūmakānaṁ upāsakānaṁ etadahosi: “mayaṁ kho bhikkhusaṅghaṁ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Atha ca pana āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṁ. Ko nu kho hetu ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsan”ti? Atha kho jātibhūmakānaṁ upāsakānaṁ etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati …pe…. Yannūna mayaṁ āyasmantaṁ dhammikaṁ pabbājeyyāma sabbaso jātibhūmiyaṁ sattahi āvāsehī”ti. Atha kho jātibhūmakā upāsakā yenāyasmā dhammiko tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ dhammikaṁ etadavocuṁ: “pakkamatu, bhante, āyasmā dhammiko sabbaso jātibhūmiyaṁ sattahi āvāsehī”ti. Atha kho āyasmato dhammikassa etadahosi: “pabbājito khomhi jātibhūmakehi upāsakehi sabbaso jātibhūmiyaṁ sattahi āvāsehi. Kahaṁ nu kho dāni gacchāmī”ti? Atha kho āyasmato dhammikassa etadahosi: “yannūnāhaṁ yena bhagavā tenupasaṅkameyyan”ti. 7 Atha kho āyasmā dhammiko pattacīvaramādāya yena rājagahaṁ tena pakkāmi. Anupubbena yena rājagahaṁ gijjhakūṭo pabbato yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ dhammikaṁ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, brāhmaṇa dhammika, āgacchasī”ti? “Pabbājito ahaṁ, bhante, jātibhūmakehi upāsakehi sabbaso jātibhūmiyaṁ sattahi āvāsehī”ti. “Alaṁ, brāhmaṇa dhammika, kiṁ te iminā, yaṁ taṁ tato tato pabbājenti, so tvaṁ tato tato pabbājito mameva santike āgacchasi. 8 Bhūtapubbaṁ, brāhmaṇa dhammika, sāmuddikā vāṇijā tīradassiṁ sakuṇaṁ gahetvā nāvāya samuddaṁ ajjhogāhanti. Te atīradakkhiṇiyā nāvāya tīradassiṁ sakuṇaṁ muñcanti. So gacchateva puratthimaṁ disaṁ, gacchati pacchimaṁ disaṁ, gacchati uttaraṁ disaṁ, gacchati dakkhiṇaṁ disaṁ, gacchati uddhaṁ, gacchati anudisaṁ. Sace so samantā tīraṁ passati, tathāgatakova hoti. Sace pana so samantā tīraṁ na passati tameva nāvaṁ paccāgacchati. Evamevaṁ kho, brāhmaṇa dhammika, yaṁ taṁ tato tato pabbājenti so tvaṁ tato tato pabbājito mameva santike āgacchasi. 9 Bhūtapubbaṁ, brāhmaṇa dhammika, rañño korabyassa suppatiṭṭho nāma nigrodharājā ahosi pañcasākho sītacchāyo manoramo. Suppatiṭṭhassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa dvādasayojanāni abhiniveso ahosi, pañca yojanāni mūlasantānakānaṁ. Suppatiṭṭhassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa tāva mahantāni phalāni ahesuṁ; seyyathāpi nāma āḷhakathālikā. Evamassa sādūni phalāni ahesuṁ; seyyathāpi nāma khuddaṁ madhuṁ anelakaṁ. Suppatiṭṭhassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa ekaṁ khandhaṁ rājā paribhuñjati saddhiṁ itthāgārena, ekaṁ khandhaṁ balakāyo paribhuñjati, ekaṁ khandhaṁ negamajānapadā paribhuñjanti, ekaṁ khandhaṁ samaṇabrāhmaṇā paribhuñjanti, ekaṁ khandhaṁ migā paribhuñjanti. Suppatiṭṭhassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa na koci phalāni rakkhati, na ca sudaṁ aññamaññassa phalāni hiṁsanti. 10 Atha kho, brāhmaṇa dhammika, aññataro puriso suppatiṭṭhassa nigrodharājassa yāvadatthaṁ phalāni bhakkhitvā sākhaṁ bhañjitvā pakkāmi. Atha kho, brāhmaṇa dhammika, suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthāya devatāya etadahosi: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Yāva pāpo manusso, yatra hi nāma suppatiṭṭhassa nigrodharājassa yāvadatthaṁ phalāni bhakkhitvā sākhaṁ bhañjitvā pakkamissati, yannūna suppatiṭṭho nigrodharājā āyatiṁ phalaṁ na dadeyyā’ti. Atha kho, brāhmaṇa dhammika, suppatiṭṭho nigrodharājā āyatiṁ phalaṁ na adāsi. 11 Atha kho, brāhmaṇa dhammika, rājā 1508 --- an6 54:11 korabyo yena sakko devānamindo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: ‘yagghe, mārisa, jāneyyāsi suppatiṭṭho nigrodharājā phalaṁ na detī’ti. Atha kho, brāhmaṇa dhammika, sakko devānamindo tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi, yathā bhusā vātavuṭṭhi āgantvā suppatiṭṭhaṁ nigrodharājaṁ pavattesi ummūlamakāsi. Atha kho, brāhmaṇa dhammika, suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthā devatā dukkhī dummanā assumukhī rudamānā ekamantaṁ aṭṭhāsi. 12 Atha kho, brāhmaṇa dhammika, sakko devānamindo yena suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthā devatā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthaṁ devataṁ etadavoca: ‘kiṁ nu tvaṁ, devate, dukkhī dummanā assumukhī rudamānā ekamantaṁ ṭhitā’ti? ‘Tathā hi pana me, mārisa, bhusā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaṁ pavattesi ummūlamakāsī’ti. ‘Api nu tvaṁ, devate, rukkhadhamme ṭhitāya bhusā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaṁ pavattesi ummūlamakāsī’ti? ‘Kathaṁ pana, mārisa, rukkho rukkhadhamme ṭhito hotī’ti? ‘Idha, devate, rukkhassa mūlaṁ mūlatthikā haranti, tacaṁ tacatthikā haranti, pattaṁ pattatthikā haranti, pupphaṁ pupphatthikā haranti, phalaṁ phalatthikā haranti. Na ca tena devatāya anattamanatā vā anabhinandi vā karaṇīyā. Evaṁ kho, devate, rukkho rukkhadhamme ṭhito hotī’ti. ‘Aṭṭhitāyeva kho me, mārisa, rukkhadhamme bhusā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaṁ pavattesi ummūlamakāsī’ti. ‘Sace kho tvaṁ, devate, rukkhadhamme tiṭṭheyyāsi, siyā te bhavanaṁ yathāpure’ti. ‘Ṭhassāmahaṁ, mārisa, rukkhadhamme, hotu me bhavanaṁ yathāpure’ti. 13 Atha kho, brāhmaṇa dhammika, sakko devānamindo tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi, yathā bhusā vātavuṭṭhi āgantvā suppatiṭṭhaṁ nigrodharājaṁ ussāpesi, sacchavīni mūlāni ahesuṁ. Evamevaṁ kho, brāhmaṇa dhammika, api nu taṁ samaṇadhamme ṭhitaṁ jātibhūmakā upāsakā pabbājesuṁ sabbaso jātibhūmiyaṁ sattahi āvāsehī”ti? “Kathaṁ pana, bhante, samaṇo samaṇadhamme ṭhito hotī”ti? “Idha, brāhmaṇa dhammika, samaṇo akkosantaṁ na paccakkosati, rosantaṁ na paṭirosati, bhaṇḍantaṁ na paṭibhaṇḍati. Evaṁ kho, brāhmaṇa dhammika, samaṇo samaṇadhamme ṭhito hotī”ti. “Aṭṭhitaṁyeva maṁ, bhante, samaṇadhamme jātibhūmakā upāsakā pabbājesuṁ sabbaso jātibhūmiyaṁ sattahi āvāsehī”ti. “Bhūtapubbaṁ, brāhmaṇa dhammika, sunetto nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Sunettassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṁ. Sunetto satthā sāvakānaṁ brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desesi. Ye kho pana, brāhmaṇa dhammika, sunettassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desentassa cittāni na pasādesuṁ te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjiṁsu. Ye kho pana, brāhmaṇa dhammika, sunettassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desentassa cittāni pasādesuṁ te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjiṁsu. 14 Bhūtapubbaṁ, brāhmaṇa dhammika, mūgapakkho nāma satthā ahosi …pe… 15 Aranemi nāma satthā ahosi … 16 … Kuddālako nāma satthā ahosi … 17 … Hatthipālo nāma satthā ahosi … 18 … Jotipālo nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Jotipālassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṁ. Jotipālo satthā sāvakānaṁ brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desesi. Ye kho pana, brāhmaṇa dhammika, jotipālassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desentassa cittāni na pasādesuṁ te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjiṁsu. Ye kho pana, brāhmaṇa dhammika, jotipālassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desentassa cittāni pasādesuṁ te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjiṁsu. 19 Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa dhammika, yo ime cha satthāre titthakare kāmesu vītarāge, anekasataparivāre sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuṁ so apuññaṁ pasaveyyā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Yo kho, brāhmaṇa dhammika, ime cha satthāre titthakare kāmesu vītarāge anekasataparivāre sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuṁ 1509 --- an6 54:19 so apuññaṁ pasaveyya. Yo ekaṁ diṭṭhisampannaṁ puggalaṁ paduṭṭhacitto akkosati paribhāsati, ayaṁ tato bahutaraṁ apuññaṁ pasavati. Taṁ kissa hetu? Nāhaṁ, brāhmaṇa dhammika, ito bahiddhā evarūpiṁ khantiṁ vadāmi, yathāmaṁ sabrahmacārīsu. Tasmātiha, brāhmaṇa dhammika, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na no samasabrahmacārīsu cittāni paduṭṭhāni bhavissantī’ti. Evañhi te, brāhmaṇa dhammika, sikkhitabbanti. 20 Sunetto mūgapakkho ca, aranemi ca brāhmaṇo; Kuddālako ahu satthā, hatthipālo ca māṇavo. 21 Jotipālo ca govindo, ahu sattapurohito; Ahiṁsakā atītaṁse, cha satthāro yasassino. 22 Nirāmagandhā karuṇedhimuttā, Kāmasaṁyojanātigā; Kāmarāgaṁ virājetvā, Brahmalokūpagā ahuṁ. 23 Ahesuṁ sāvakā tesaṁ, Anekāni satānipi; Nirāmagandhā karuṇedhimuttā, Kāmasaṁyojanātigā; Kāmarāgaṁ virājetvā, Brahmalokūpagā ahuṁ. 24 Yete isī bāhirake, vītarāge samāhite; Paduṭṭhamanasaṅkappo, yo naro paribhāsati; Bahuñca so pasavati, apuññaṁ tādiso naro. 25 Yo cekaṁ diṭṭhisampannaṁ, Bhikkhuṁ buddhassa sāvakaṁ; Paduṭṭhamanasaṅkappo, Yo naro paribhāsati; Ayaṁ tato bahutaraṁ, Apuññaṁ pasave naro. 26 Na sādhurūpaṁ āsīde, diṭṭhiṭṭhānappahāyinaṁ; Sattamo puggalo eso, ariyasaṅghassa vuccati. 27 Avītarāgo kāmesu, yassa pañcindriyā mudū; Saddhā sati ca vīriyaṁ, samatho ca vipassanā. 28 Tādisaṁ bhikkhumāsajja, pubbeva upahaññati; Attānaṁ upahantvāna, pacchā aññaṁ vihiṁsati. 29 Yo ca rakkhati attānaṁ, rakkhito tassa bāhiro; Tasmā rakkheyya attānaṁ, akkhato paṇḍito sadā”ti. Dvādasamaṁ. Dhammikavaggo pañcamo. 30 Tassuddānaṁ Nāgamigasālā iṇaṁ, Cundaṁ dve sandiṭṭhikā duve; Khemaindriya ānanda, Khattiyā appamādena dhammikoti. Paṭhamo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 6.109 11. Tikavagga Vitakkasutta |109| “Tayome, bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṁsāvitakko. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Kāmavitakkassa pahānāya nekkhammavitakko bhāvetabbo, byāpādavitakkassa pahānāya abyāpādavitakko bhāvetabbo, vihiṁsāvitakkassa pahānāya avihiṁsāvitakko bhāvetabbo. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.25 3. Anuttariyavagga Anussatiṭṭhānasutta |25| “Chayimāni, bhikkhave, anussatiṭṭhānāni. Katamāni cha? Idha, bhikkhave, ariyasāvako tathāgataṁ anussarati: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako tathāgataṁ anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti, nikkhantaṁ muttaṁ vuṭṭhitaṁ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. Idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṁ karitvā evam’idhekacce sattā visujjhanti. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhammaṁ anussarati: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako dhammaṁ anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti, nikkhantaṁ muttaṁ vuṭṭhitaṁ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. Idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṁ karitvā evam’idhekacce sattā visujjhanti. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako saṅghaṁ anussarati: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako saṅghaṁ anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti, nikkhantaṁ muttaṁ vuṭṭhitaṁ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. Idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṁ karitvā evam’idhekacce sattā visujjhanti. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako 1510 --- an6 25:4 attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni …pe… samādhisaṁvattanikāni. Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako sīlaṁ anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti, nikkhantaṁ muttaṁ vuṭṭhitaṁ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. Idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṁ karitvā evam’idhekacce sattā visujjhanti. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako attano cāgaṁ anussarati: ‘lābhā vata me. Suladdhaṁ vata me …pe… yācayogo dānasaṁvibhāgarato’ti. …pe… Evam’idhekacce sattā visujjhanti. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako devatā anussarati: ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṁsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmānaratino, santi devā paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi tathārūpā saddhā saṁvijjati. Yathārūpena sīlena … sutena … cāgena … paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi tathārūpā paññā saṁvijjatī’ti. 7 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṁ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti, nikkhantaṁ muttaṁ vuṭṭhitaṁ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. Idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṁ karitvā evam’idhekacce sattā visujjhanti. 8 Imāni kho, bhikkhave, cha anussatiṭṭhānānī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.98 10. Ānisaṁsavagga Aniccasutta |98| “‘So vata, bhikkhave, bhikkhu kañci saṅkhāraṁ niccato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Anulomikāya khantiyā asamannāgato sammattaniyāmaṁ okkamissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Sammattaniyāmaṁ anokkamamāno sotāpattiphalaṁ vā sakadāgāmiphalaṁ vā anāgāmiphalaṁ vā arahattaṁ vā sacchikarissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 2 ‘So vata, bhikkhave, bhikkhu sabbasaṅkhāre aniccato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Anulomikāya khantiyā samannāgato sammattaniyāmaṁ okkamissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Sammattaniyāmaṁ okkamamāno sotāpattiphalaṁ vā sakadāgāmiphalaṁ vā anāgāmiphalaṁ vā arahattaṁ vā sacchikarissatī’ti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.40 4. Devatāvagga Kimilasutta |40| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kimilāyaṁ viharati niculavane. Atha kho āyasmā kimilo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā kimilo bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī”ti? “Idha, kimila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari agāravā viharanti appatissā, dhamme agāravā viharanti appatissā, saṅghe agāravā viharanti appatissā, sikkhāya agāravā viharanti appatissā, appamāde agāravā viharanti appatissā, paṭisanthāre agāravā viharanti appatissā. Ayaṁ kho, kimila, hetu ayaṁ paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti”. 2 “Ko pana, bhante, hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti? “Idha, kimila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saṅghe sagāravā viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, appamāde sagāravā viharanti sappatissā, paṭisanthāre sagāravā viharanti sappatissā. Ayaṁ kho, kimila, hetu ayaṁ paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.87 9. Sītivagga Voropitasutta |87| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṁ abhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. Katamehi chahi? Mātā jīvitā voropitā hoti, pitā jīvitā voropito 1511 --- an6 87:1 hoti, arahaṁ jīvitā voropito hoti, tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaṁ uppāditaṁ hoti, saṅgho bhinno hoti, duppañño hoti jaḷo eḷamūgo. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṁ abhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. 2 Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. Katamehi chahi? Na mātā jīvitā voropitā hoti, na pitā jīvitā voropito hoti, na arahaṁ jīvitā voropito hoti, na tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaṁ uppāditaṁ hoti, na saṅgho bhinno hoti, paññavā hoti ajaḷo aneḷamūgo. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattan”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.61 6. Mahāvagga Majjhesutta |61| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. Tena kho pana samayena sambahulānaṁ therānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: “vuttamidaṁ, āvuso, bhagavatā pārāyane metteyyapañhe: 2 ‘Yo ubhonte viditvāna, majjhe mantā na lippati; Taṁ brūmi mahāpurisoti, sodha sibbinimaccagā’”ti. 3 “Katamo nu kho, āvuso, eko anto, katamo dutiyo anto, kiṁ majjhe, kā sibbinī”ti? Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu there bhikkhū etadavoca: “phasso kho, āvuso, eko anto, phassasamudayo dutiyo anto, phassanirodho majjhe, taṇhā sibbinī; taṇhā hi naṁ sibbati tassa tasseva bhavassa abhinibbattiyā. Ettāvatā kho, āvuso, bhikkhu abhiññeyyaṁ abhijānāti, pariññeyyaṁ parijānāti, abhiññeyyaṁ abhijānanto pariññeyyaṁ parijānanto diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hotī”ti. 4 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu there bhikkhū etadavoca: “atītaṁ kho, āvuso, eko anto, anāgataṁ dutiyo anto, paccuppannaṁ majjhe, taṇhā sibbinī; taṇhā hi naṁ sibbati tassa tasseva bhavassa abhinibbattiyā. Ettāvatā kho, āvuso, bhikkhu abhiññeyyaṁ abhijānāti, pariññeyyaṁ parijānāti, abhiññeyyaṁ abhijānanto, pariññeyyaṁ parijānanto diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hotī”ti. 5 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu there bhikkhū etadavoca: “sukhā, āvuso, vedanā eko anto, dukkhā vedanā dutiyo anto, adukkhamasukhā vedanā majjhe, taṇhā sibbinī; taṇhā hi naṁ sibbati tassa tasseva bhavassa abhinibbattiyā. Ettāvatā kho, āvuso, bhikkhu abhiññeyyaṁ abhijānāti, pariññeyyaṁ parijānāti, abhiññeyyaṁ abhijānanto, pariññeyyaṁ parijānanto diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hotī”ti. 6 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu there bhikkhū etadavoca: “nāmaṁ kho, āvuso, eko anto, rūpaṁ dutiyo anto, viññāṇaṁ majjhe, taṇhā sibbinī; taṇhā hi naṁ sibbati tassa tasseva bhavassa abhinibbattiyā. Ettāvatā kho, āvuso, bhikkhu abhiññeyyaṁ abhijānāti, pariññeyyaṁ parijānāti, abhiññeyyaṁ abhijānanto pariññeyyaṁ parijānanto diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hotī”ti. 7 Evaṁ vutte aññataro bhikkhu there bhikkhū etadavoca: “cha kho, āvuso, ajjhattikāni āyatanāni eko anto, cha bāhirāni āyatanāni dutiyo anto, viññāṇaṁ majjhe, taṇhā sibbinī; taṇhā hi naṁ sibbati tassa tasseva bhavassa abhinibbattiyā. Ettāvatā kho, āvuso, bhikkhu abhiññeyyaṁ abhijānāti, pariññeyyaṁ parijānāti, abhiññeyyaṁ abhijānanto pariññeyyaṁ parijānanto diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hotī”ti. 8 Evaṁ vutte aññataro bhikkhu there bhikkhū etadavoca: “sakkāyo kho, āvuso, eko anto, sakkāyasamudayo dutiyo anto, sakkāyanirodho majjhe, taṇhā sibbinī; taṇhā hi naṁ sibbati tassa tasseva bhavassa abhinibbattiyā. Ettāvatā kho, āvuso, bhikkhu abhiññeyyaṁ abhijānāti, pariññeyyaṁ parijānāti, abhiññeyyaṁ abhijānanto pariññeyyaṁ parijānanto diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hotī”ti. 9 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu there bhikkhū etadavoca: “byākataṁ kho, āvuso, amhehi sabbeheva yathāsakaṁ paṭibhānaṁ. Āyāmāvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocessāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti. 10 “Evamāvuso”ti kho therā bhikkhū tassa bhikkhuno paccassosuṁ. Atha kho therā bhikkhū yena bhagavā 1512 --- an6 61:10 tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho therā bhikkhū yāvatako ahosi sabbeheva saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesuṁ. “Kassa nu kho, bhante, subhāsitan”ti? “Sabbesaṁ vo, bhikkhave, subhāsitaṁ pariyāyena, api ca yaṁ mayā sandhāya bhāsitaṁ pārāyane metteyyapañhe: 11 ‘Yo ubhonte viditvāna, majjhe mantā na lippati; Taṁ brūmi mahāpurisoti, sodha sibbinimaccagā’ti. 12 Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho therā bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “phasso kho, bhikkhave, eko anto, phassasamudayo dutiyo anto, phassanirodho majjhe, taṇhā sibbinī; taṇhā hi naṁ sibbati tassa tasseva bhavassa abhinibbattiyā. Ettāvatā kho, bhikkhave, bhikkhu abhiññeyyaṁ abhijānāti, pariññeyyaṁ parijānāti, abhiññeyyaṁ abhijānanto pariññeyyaṁ parijānanto diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hotī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.6 1. Āhuneyyavagga Dutiyaājānīyasutta |6| “Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo hoti rūpānaṁ, khamo saddānaṁ, khamo gandhānaṁ, khamo rasānaṁ, khamo phoṭṭhabbānaṁ, balasampanno ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṁ gacchati. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṁ …pe… khamo dhammānaṁ. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.116 11. Tikavagga Uddhaccasutta |116| “Tayome, bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Uddhaccaṁ, asaṁvaro, pamādo. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Uddhaccassa pahānāya samatho bhāvetabbo, asaṁvarassa pahānāya saṁvaro bhāvetabbo, pamādassa pahānāya appamādo bhāvetabbo. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā”ti. Dasamaṁ. Tikavaggo ekādasamo. 2 Tassuddānaṁ Rāgaduccaritavitakka, Saññā dhātūti vuccati; Assādaaratituṭṭhi, Duve ca uddhaccena vaggoti. 0 Aṅguttara Nikāya 6.2 1. Āhuneyyavagga Dutiyaāhuneyyasutta |2| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. 2 Dibbāya, sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti—dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. 3 Parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānāti, vītarāgaṁ vā cittaṁ … sadosaṁ vā cittaṁ … vītadosaṁ vā cittaṁ … samohaṁ vā cittaṁ … vītamohaṁ vā cittaṁ … saṅkhittaṁ vā cittaṁ … vikkhittaṁ vā cittaṁ … mahaggataṁ vā cittaṁ … amahaggataṁ vā cittaṁ … sauttaraṁ vā cittaṁ … anuttaraṁ vā cittaṁ … samāhitaṁ vā cittaṁ … asamāhitaṁ vā cittaṁ … vimuttaṁ vā cittaṁ … avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānāti. 4 Anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe…. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 5 Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ 1513 --- an6 2:5 upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. 6 Āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 7 Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.83 8. Arahattavagga Aggadhammasutta |83| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo aggaṁ dhammaṁ arahattaṁ sacchikātuṁ. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, duppañño hoti, kāye ca jīvite ca sāpekkho hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo aggaṁ dhammaṁ arahattaṁ sacchikātuṁ. 2 Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo aggaṁ dhammaṁ arahattaṁ sacchikātuṁ. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti, kāye ca jīvite ca anapekkho hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo aggaṁ dhammaṁ arahattaṁ sacchikātun”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.65 7. Devatāvagga Anāgāmiphalasutta |65| “Cha, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo anāgāmiphalaṁ sacchikātuṁ. Katame cha? Assaddhiyaṁ, ahirikaṁ, anottappaṁ, kosajjaṁ, muṭṭhassaccaṁ, duppaññataṁ—ime kho, bhikkhave, cha dhamme appahāya abhabbo anāgāmiphalaṁ sacchikātuṁ. 2 Cha, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo anāgāmiphalaṁ sacchikātuṁ. Katame cha? Assaddhiyaṁ, ahirikaṁ, anottappaṁ, kosajjaṁ, muṭṭhassaccaṁ, duppaññataṁ—ime kho, bhikkhave, cha dhamme pahāya bhabbo anāgāmiphalaṁ sacchikātun”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.112 11. Tikavagga Assādasutta |112| “Tayome, bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Assādadiṭṭhi, attānudiṭṭhi, micchādiṭṭhi. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Assādadiṭṭhiyā pahānāya aniccasaññā bhāvetabbā, attānudiṭṭhiyā pahānāya anattasaññā bhāvetabbā, micchādiṭṭhiyā pahānāya sammādiṭṭhi bhāvetabbā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.21 3. Anuttariyavagga Sāmakasutta |21| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati sāmagāmake pokkharaṇiyāyaṁ. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ pokkharaṇiyaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Tayome, bhante, dhammā bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. Katame tayo? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā—ime kho, bhante, tayo dhammā bhikkhuno parihānāya saṁvattantī”ti. Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā “samanuñño me satthā”ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. 3 Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ pokkharaṇiyaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṁ etadavoca: ‘tayome, bhante, dhammā bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. Katame tayo? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā—ime kho, bhante, tayo dhammā bhikkhuno parihānāya saṁvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. Tesaṁ vo, bhikkhave, alābhā tesaṁ dulladdhaṁ, ye vo devatāpi jānanti kusalehi dhammehi parihāyamāne. 4 Aparepi, bhikkhave, tayo parihāniye dhamme desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā 1514 --- an6 21:4 etadavoca: “katame ca, bhikkhave, tayo parihāniyā dhammā? Saṅgaṇikārāmatā, dovacassatā, pāpamittatā—ime kho, bhikkhave, tayo parihāniyā dhammā. 5 Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ parihāyiṁsu kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi parihāyiṁsu kusalehi dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ parihāyissanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi parihāyissanti kusalehi dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi parihāyanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi parihāyanti kusalehi dhammehī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.44 5. Dhammikavagga Migasālāsutta |44| Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho migasālā upāsikā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho migasālā upāsikā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 2 “Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṁ? Pitā me, bhante, purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā. So kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti. Petteyyopi me, bhante, isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho. Sopi kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmipatto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti. Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan”ti? “Evaṁ kho panetaṁ, bhagini, bhagavatā byākatan”ti. 3 Atha kho āyasmā ānando migasālāya upāsikāya nivesane piṇḍapātaṁ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā ānando pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 4 “Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁ. Atha kho, bhante, migasālā upāsikā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho, bhante, migasālā upāsikā maṁ etadavoca: ‘kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṁ. Pitā me, bhante, purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā. So kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmipatto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti. Petteyyopi me, bhante, isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho. Sopi kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmipatto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti. Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, migasālaṁ upāsikaṁ etadavocaṁ: ‘evaṁ kho panetaṁ, bhagini, bhagavatā byākatan’”ti. 5 “Kā cānanda, migasālā upāsikā bālā abyattā ammakā ammakapaññā, ke ca purisapuggalaparopariyañāṇe? Chayime, ānanda, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 6 Katame cha? Idhānanda, ekacco puggalo sorato hoti sukhasaṁvāso, abhinandanti sabrahmacārī ekattavāsena. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmīyeva hoti no visesagāmī. 7 Idha panānanda, ekacco puggalo sorato hoti sukhasaṁvāso, abhinandanti sabrahmacārī ekattavāsena. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti no hānāya, visesagāmīyeva hoti no hānagāmī. 8 Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti: ‘imassapi teva dhammā aparassapi teva dhammā, kasmā tesaṁ eko hīno eko paṇīto’ti. Tañhi tesaṁ, ānanda, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. 9 Tatrānanda, yvāyaṁ 1515 --- an6 44:9 puggalo sorato hoti sukhasaṁvāso, abhinandanti sabrahmacārī ekattavāsena, tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. Ayaṁ, ānanda, puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imaṁ hānanda, puggalaṁ dhammasoto nibbahati, tadantaraṁ ko jāneyya aññatra tathāgatena. Tasmātihānanda, mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha; mā puggalesu pamāṇaṁ gaṇhittha. Khaññati hānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇhanto. Ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ, yo vā panassa mādiso. 10 Idha panānanda, ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañcassa lobhadhammā uppajjanti. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmīyeva hoti no visesagāmī. 11 Idha panānanda, ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañcassa lobhadhammā uppajjanti. Tassa savanenapi kataṁ hoti …pe… no hānagāmī. 12 Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti …pe… yo vā panassa mādiso. 13 Idha panānanda, ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañcassa vacīsaṅkhārā uppajjanti. Tassa savanenapi akataṁ hoti …pe… sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmīyeva hoti no visesagāmī. 14 Idha panānanda, ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañcassa vacīsaṅkhārā uppajjanti. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti no hānāya, visesagāmīyeva hoti no hānagāmī. 15 Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti: ‘imassapi teva dhammā, aparassapi teva dhammā. Kasmā tesaṁ eko hīno, eko paṇīto’ti? Tañhi tesaṁ, ānanda, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. 16 Tatrānanda, yassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañcassa vacīsaṅkhārā uppajjanti, tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. Ayaṁ, ānanda, puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imaṁ hānanda, puggalaṁ dhammasoto nibbahati. Tadantaraṁ ko jāneyya aññatra tathāgatena. Tasmātihānanda, mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha; mā puggalesu pamāṇaṁ gaṇhittha. Khaññati hānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇhanto. Ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ, yo vā panassa mādiso. 17 Kā cānanda, migasālā upāsikā bālā abyattā ammakā ammakapaññā, ke ca purisapuggalaparopariyañāṇe. Ime kho, ānanda, cha puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 18 Yathārūpena, ānanda, sīlena purāṇo samannāgato ahosi, tathārūpena sīlena isidatto samannāgato abhavissa. Nayidha purāṇo isidattassa gatimpi aññassa. Yathārūpāya ca, ānanda, paññāya isidatto samannāgato ahosi, tathārūpāya paññāya purāṇo samannāgato abhavissa. Nayidha isidatto purāṇassa gatimpi aññassa. Iti kho, ānanda, ime puggalā ubho ekaṅgahīnā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.35 4. Devatāvagga Vijjābhāgiyasutta |35| “Chayime, bhikkhave, dhammā vijjābhāgiyā. Katame cha? Aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā—ime kho, bhikkhave, cha dhammā vijjābhāgiyā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.119 12. Sāmaññavagga Tapussasutta |119| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato tapusso gahapati tathāgate niṭṭhaṅgato amataddaso amataṁ sacchikatvā iriyati. Katamehi chahi? Buddhe aveccappasādena, dhamme aveccappasādena, saṅghe aveccappasādena, ariyena sīlena, ariyena ñāṇena, ariyāya vimuttiyā. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato tapusso gahapati tathāgate niṭṭhaṅgato amataddaso amataṁ sacchikatvā iriyatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.9 1. Āhuneyyavagga Anussatiṭṭhānasutta |9| “Chayimāni, bhikkhave, anussatiṭṭhānāni. Katamāni cha? Buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati. Imāni kho, bhikkhave, cha anussatiṭṭhānānī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.50 5. 1516 --- an6 50:0 Dhammikavagga Indriyasaṁvarasutta |50| “Indriyasaṁvare, bhikkhave, asati indriyasaṁvaravipannassa hatūpanisaṁ hoti sīlaṁ; sīle asati sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati, tacopi na pāripūriṁ gacchati, pheggupi na pāripūriṁ gacchati, sāropi na pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, indriyasaṁvare asati indriyasaṁvaravipannassa hatūpanisaṁ hoti sīlaṁ …pe… vimuttiñāṇadassanaṁ. 2 Indriyasaṁvare, bhikkhave, sati indriyasaṁvarasampannassa upanisasampannaṁ hoti sīlaṁ; sīle sati sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṁ gacchati, tacopi pāripūriṁ gacchati, pheggupi pāripūriṁ gacchati, sāropi pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, indriyasaṁvare sati indriyasaṁvarasampannassa upanisasampannaṁ hoti sīlaṁ …pe… vimuttiñāṇadassanan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6 13. Rāgapeyyāla ~ |142| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya cha dhammā bhāvetabbā. Katame cha? Aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā. Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime cha dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 6.88 9. Sītivagga Sussūsatisutta |88| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṁ abhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. Katamehi chahi? Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na sussūsati, na sotaṁ odahati, na aññā cittaṁ upaṭṭhāpeti, anatthaṁ gaṇhāti, atthaṁ riñcati, ananulomikāya khantiyā samannāgato hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṁ abhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. 2 Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. Katamehi chahi? Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne sussūsati, sotaṁ odahati, aññā cittaṁ upaṭṭhāpeti, atthaṁ gaṇhāti, anatthaṁ riñcati, anulomikāya khantiyā samannāgato hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattan”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.71 7. Devatāvagga Sakkhibhabbasutta |71| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇituṁ sati sati āyatane. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘ime hānabhāgiyā dhammā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ‘ime ṭhitibhāgiyā dhammā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ‘ime visesabhāgiyā dhammā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ‘ime nibbedhabhāgiyā dhammā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, asakkaccakārī ca hoti, asappāyakārī ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇituṁ sati sati āyatane. 2 Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇituṁ sati sati āyatane. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘ime hānabhāgiyā dhammā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ime ṭhitibhāgiyā dhammā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ime visesabhāgiyā dhammā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ime nibbedhabhāgiyā dhammā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, sakkaccakārī ca hoti, sappāyakārī ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇituṁ sati sati āyatane”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.97 10. Ānisaṁsavagga Ānisaṁsasutta |97| “Chayime, bhikkhave, ānisaṁsā sotāpattiphalasacchikiriyāya. Katame cha? Saddhammaniyato hoti, aparihānadhammo hoti, pariyantakatassa dukkhaṁ hoti, asādhāraṇena ñāṇena samannāgato hoti, hetu cassa sudiṭṭho, hetusamuppannā ca 1517 --- an6 97:1 dhammā. Ime kho, bhikkhave, cha ānisaṁsā sotāpattiphalasacchikiriyāyā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.14 2. Sāraṇīyavagga Bhaddakasutta |14| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “Tathā tathā, āvuso, bhikkhu vihāraṁ kappeti yathā yathāssa vihāraṁ kappayato na bhaddakaṁ maraṇaṁ hoti, na bhaddikā kālakiriyā. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṁ kappeti yathā yathāssa vihāraṁ kappayato na bhaddakaṁ maraṇaṁ hoti, na bhaddikā kālakiriyā? 3 Idhāvuso, bhikkhu kammārāmo hoti kammarato kammārāmataṁ anuyutto, bhassārāmo hoti bhassarato bhassārāmataṁ anuyutto, niddārāmo hoti niddārato niddārāmataṁ anuyutto, saṅgaṇikārāmo hoti saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṁ anuyutto, saṁsaggārāmo hoti saṁsaggarato saṁsaggārāmataṁ anuyutto, papañcārāmo hoti papañcarato papañcārāmataṁ anuyutto. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṁ kappeti yathā yathāssa vihāraṁ kappayato na bhaddakaṁ maraṇaṁ hoti, na bhaddikā kālakiriyā. Ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu sakkāyābhirato nappajahāsi sakkāyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāya’. 4 Tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṁ kappeti yathā yathāssa vihāraṁ kappayato bhaddakaṁ maraṇaṁ hoti, bhaddikā kālakiriyā. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṁ kappeti yathā yathāssa vihāraṁ kappayato bhaddakaṁ maraṇaṁ hoti, bhaddikā kālakiriyā? 5 Idhāvuso, bhikkhu na kammārāmo hoti na kammarato na kammārāmataṁ anuyutto, na bhassārāmo hoti na bhassarato na bhassārāmataṁ anuyutto, na niddārāmo hoti na niddārato na niddārāmataṁ anuyutto, na saṅgaṇikārāmo hoti na saṅgaṇikarato na saṅgaṇikārāmataṁ anuyutto, na saṁsaggārāmo hoti na saṁsaggarato na saṁsaggārāmataṁ anuyutto, na papañcārāmo hoti na papañcarato na papañcārāmataṁ anuyutto. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṁ kappeti yathā yathāssa vihāraṁ kappayato bhaddakaṁ maraṇaṁ hoti, bhaddikā kālakiriyā. Ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu nibbānābhirato pajahāsi sakkāyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā’ti. 6 Yo papañcamanuyutto, papañcābhirato mago; Virādhayī so nibbānaṁ, yogakkhemaṁ anuttaraṁ. 7 Yo ca papañcaṁ hitvāna, nippapañcapade rato; Ārādhayī so nibbānaṁ, yogakkhemaṁ anuttaran”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.106 10. Ānisaṁsavagga Taṇhāsutta |106| “Tisso imā, bhikkhave, taṇhā pahātabbā, tayo ca mānā. Katamā tisso taṇhā pahātabbā? Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā—imā tisso taṇhā pahātabbā. Katame tayo mānā pahātabbā? Māno, omāno, atimāno—ime tayo mānā pahātabbā. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno imā tisso taṇhā pahīnā honti, ime ca tayo mānā; ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā”ti. Ekādasamaṁ. Ānisaṁsavaggo dasamo. 2 Tassuddānaṁ Pātubhāvo ānisaṁso, aniccadukkhaanattato; Nibbānaṁ anavatthi, ukkhittāsi atammayo; Bhavā taṇhāyekā dasāti. Dutiyo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 6.55 6. Mahāvagga Soṇasutta |55| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena āyasmā soṇo rājagahe viharati sītavanasmiṁ. Atha kho āyasmato soṇassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “ye kho keci bhagavato sāvakā āraddhavīriyā viharanti, ahaṁ tesaṁ aññataro. Atha ca pana me na anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati, saṁvijjanti kho pana me kule bhogā, sakkā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Yannūnāhaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṁ puññāni ca kareyyan”ti. 2 Atha kho bhagavā āyasmato soṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ kho—gijjhakūṭe pabbate antarahito sītavane āyasmato soṇassa sammukhe pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Āyasmāpi kho soṇo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ soṇaṁ bhagavā etadavoca: 3 “Nanu te, soṇa, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘ye kho keci bhagavato sāvakā āraddhavīriyā viharanti, ahaṁ tesaṁ aññataro. Atha ca 1518 --- an6 55:3 pana me na anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati, saṁvijjanti kho pana me kule bhogā, sakkā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Yannūnāhaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṁ puññāni ca kareyyan’”ti? “Evaṁ, bhante”. 4 “Taṁ kiṁ maññasi, soṇa, kusalo tvaṁ pubbe agāriyabhūto vīṇāya tantissare”ti? “Evaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo accāyatā honti, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 5 “Taṁ kiṁ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo atisithilā honti, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 6 “Yadā pana te, soṇa, vīṇāya tantiyo na accāyatā honti nātisithilā same guṇe patiṭṭhitā, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā”ti? “Evaṁ, bhante”. 7 “Evamevaṁ kho, soṇa, accāraddhavīriyaṁ uddhaccāya saṁvattati, atisithilavīriyaṁ kosajjāya saṁvattati. Tasmātiha tvaṁ, soṇa, vīriyasamathaṁ adhiṭṭhaha, indriyānañca samataṁ paṭivijjha, tattha ca nimittaṁ gaṇhāhī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā soṇo bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ soṇaṁ iminā ovādena ovaditvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ kho—sītavane antarahito gijjhakūṭe pabbate pāturahosi. 8 Atha kho āyasmā soṇo aparena samayena vīriyasamathaṁ adhiṭṭhāsi, indriyānañca samataṁ paṭivijjhi, tattha ca nimittaṁ aggahesi. Atha kho āyasmā soṇo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anāgāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā soṇo arahataṁ ahosi. 9 Atha kho āyasmato soṇassa arahattappattassa etadahosi: “yannūnāhaṁ yena bhagavā tenupasaṅkameyyaṁ; upasaṅkamitvā bhagavato santike aññaṁ byākareyyan”ti. Atha kho āyasmā soṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā soṇo bhagavantaṁ etadavoca: 10 “Yo so, bhante, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, so cha ṭhānāni adhimutto hoti—nekkhammādhimutto hoti, pavivekādhimutto hoti, abyāpajjādhimutto hoti, taṇhākkhayādhimutto hoti, upādānakkhayādhimutto hoti, asammohādhimutto hoti. 11 Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa: ‘kevalaṁsaddhāmattakaṁ nūna ayamāyasmā nissāya nekkhammādhimutto’ti. Na kho panetaṁ, bhante, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇīyaṁ attano asamanupassanto katassa vā paṭicayaṁ khayā rāgassa vītarāgattā nekkhammādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā nekkhammādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā nekkhammādhimutto hoti. 12 Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa: ‘lābhasakkārasilokaṁ nūna ayamāyasmā nikāmayamāno pavivekādhimutto’ti. Na kho panetaṁ, bhante, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇīyaṁ attano asamanupassanto katassa vā paṭicayaṁ khayā rāgassa vītarāgattā pavivekādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā pavivekādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā pavivekādhimutto hoti. 13 Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa: ‘sīlabbataparāmāsaṁ nūna ayamāyasmā sārato paccāgacchanto abyāpajjādhimutto’ti. Na kho panetaṁ, bhante, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇīyaṁ attano asamanupassanto katassa vā paṭicayaṁ khayā rāgassa vītarāgattā abyāpajjādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā abyāpajjādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā abyāpajjādhimutto hoti. 14 Khayā rāgassa vītarāgattā taṇhākkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā taṇhākkhayādhimutto hoti, khayā mohassa 1519 --- an6 55:14 vītamohattā taṇhākkhayādhimutto hoti. 15 Khayā rāgassa vītarāgattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā upādānakkhayādhimutto hoti. 16 Khayā rāgassa vītarāgattā asammohādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā asammohādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā asammohādhimutto hoti. 17 Evaṁ sammā vimuttacittassa, bhante, bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ vayañcassānupassati. Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ vayañcassānupassati. Seyyathāpi, bhante, selo pabbato acchiddo asusiro ekagghano. Atha puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi neva naṁ saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, atha pacchimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi … atha uttarāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi … atha dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi neva naṁ saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya; evamevaṁ kho, bhante, evaṁ sammāvimuttacittassa bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṁ hoti, ṭhitaṁ āneñjappattaṁ vayañcassānupassati. Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ vayañcassānupassatīti. 18 Nekkhammaṁ adhimuttassa, pavivekañca cetaso; Abyāpajjādhimuttassa, upādānakkhayassa ca. 19 Taṇhākkhayādhimuttassa, asammohañca cetaso; Disvā āyatanuppādaṁ, sammā cittaṁ vimuccati. 20 Tassa sammā vimuttassa, santacittassa bhikkhuno; Katassa paṭicayo natthi, karaṇīyaṁ na vijjati. 21 Selo yathā ekagghano, vātena na samīrati; Evaṁ rūpā rasā saddā, gandhā phassā ca kevalā. 22 Iṭṭhā dhammā aniṭṭhā ca, nappavedhenti tādino; Ṭhitaṁ cittaṁ vippamuttaṁ, vayañcassānupassatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.30 3. Anuttariyavagga Anuttariyasutta |30| “Chayimāni, bhikkhave, anuttariyāni. Katamāni cha? Dassanānuttariyaṁ, savanānuttariyaṁ, lābhānuttariyaṁ, sikkhānuttariyaṁ, pāricariyānuttariyaṁ, anussatānuttariyanti. 2 Katamañca, bhikkhave, dassanānuttariyaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco hatthiratanampi dassanāya gacchati, assaratanampi dassanāya gacchati, maṇiratanampi dassanāya gacchati, uccāvacaṁ vā pana dassanāya gacchati, samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā micchādiṭṭhikaṁ micchāpaṭipannaṁ dassanāya gacchati. Atthetaṁ, bhikkhave, dassanaṁ; netaṁ natthīti vadāmi. Tañca kho etaṁ, bhikkhave, dassanaṁ hīnaṁ gammaṁ pothujjanikaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgataṁ vā tathāgatasāvakaṁ vā dassanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṁ, bhikkhave, dassanānaṁ sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ tathāgataṁ vā tathāgatasāvakaṁ vā dassanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dassanānuttariyaṁ. Iti dassanānuttariyaṁ. 3 Savanānuttariyañca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco bherisaddampi savanāya gacchati, vīṇāsaddampi savanāya gacchati, gītasaddampi savanāya gacchati, uccāvacaṁ vā pana savanāya gacchati, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā micchādiṭṭhikassa micchāpaṭipannassa dhammassavanāya gacchati. Atthetaṁ, bhikkhave, savanaṁ; netaṁ natthīti vadāmi. Tañca kho etaṁ, bhikkhave, savanaṁ hīnaṁ gammaṁ pothujjanikaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na 1520 --- an6 30:3 nibbānāya saṁvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā dhammassavanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṁ, bhikkhave, savanānaṁ sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā dhammassavanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṁ vuccati, bhikkhave, savanānuttariyaṁ. Iti dassanānuttariyaṁ, savanānuttariyaṁ. 4 Lābhānuttariyañca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puttalābhampi labhati, dāralābhampi labhati, dhanalābhampi labhati, uccāvacaṁ vā pana lābhaṁ labhati, samaṇe vā brāhmaṇe vā micchādiṭṭhike micchāpaṭipanne saddhaṁ paṭilabhati. Attheso, bhikkhave, lābho; neso natthīti vadāmi. So ca kho eso, bhikkhave, lābho hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṁhito, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgate vā tathāgatasāvake vā saddhaṁ paṭilabhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṁ, bhikkhave, lābhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ tathāgate vā tathāgatasāvake vā saddhaṁ paṭilabhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṁ vuccati, bhikkhave, lābhānuttariyaṁ. Iti dassanānuttariyaṁ, savanānuttariyaṁ, lābhānuttariyaṁ. 5 Sikkhānuttariyañca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco hatthismimpi sikkhati, assasmimpi sikkhati, rathasmimpi sikkhati, dhanusmimpi sikkhati, tharusmimpi sikkhati, uccāvacaṁ vā pana sikkhati, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā micchādiṭṭhikassa micchāpaṭipannassa sikkhati. Atthesā, bhikkhave, sikkhā; nesā natthīti vadāmi. Sā ca kho esā, bhikkhave, sikkhā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṁhitā, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgatappavedite dhammavinaye adhisīlampi sikkhati, adhicittampi sikkhati, adhipaññampi sikkhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṁ, bhikkhave, sikkhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ tathāgatappavedite dhammavinaye adhisīlampi sikkhati, adhicittampi sikkhati, adhipaññampi sikkhati, niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṁ vuccati, bhikkhave, sikkhānuttariyaṁ. Iti dassanānuttariyaṁ, savanānuttariyaṁ, lābhānuttariyaṁ, sikkhānuttariyaṁ. 6 Pāricariyānuttariyañca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco khattiyampi paricarati, brāhmaṇampi paricarati, gahapatimpi paricarati, uccāvacaṁ vā pana paricarati, samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā micchādiṭṭhikaṁ micchāpaṭipannaṁ paricarati. Atthesā, bhikkhave, pāricariyā; nesā natthīti vadāmi. Sā ca kho esā, bhikkhave, pāricariyā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṁhitā, na nibbidāya …pe… na nibbānāya saṁvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgataṁ vā tathāgatasāvakaṁ vā paricarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṁ, bhikkhave, pāricariyānaṁ sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ tathāgataṁ vā tathāgatasāvakaṁ vā paricarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṁ vuccati, bhikkhave, pāricariyānuttariyaṁ. Iti dassanānuttariyaṁ, savanānuttariyaṁ, lābhānuttariyaṁ, sikkhānuttariyaṁ, pāricariyānuttariyaṁ. 7 Anussatānuttariyañca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puttalābhampi anussarati, dāralābhampi anussarati, dhanalābhampi anussarati, uccāvacaṁ vā pana lābhaṁ anussarati, samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā micchādiṭṭhikaṁ 1521 --- an6 30:7 micchāpaṭipannaṁ anussarati. Atthesā, bhikkhave, anussati; nesā natthīti vadāmi. Sā ca kho esā, bhikkhave, anussati hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṁhitā, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgataṁ vā tathāgatasāvakaṁ vā anussarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṁ, bhikkhave, anussatīnaṁ sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ tathāgataṁ vā tathāgatasāvakaṁ vā anussarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṁ vuccati, bhikkhave, anussatānuttariyaṁ. 8 Imāni kho, bhikkhave, cha anuttariyānīti. 9 Ye dassanānuttaraṁ laddhā, savanañca anuttaraṁ; Lābhānuttariyaṁ laddhā, sikkhānuttariye ratā. 10 Upaṭṭhitā pāricariyā, bhāvayanti anussatiṁ; Vivekappaṭisaṁyuttaṁ, khemaṁ amatagāminiṁ. 11 Appamāde pamuditā, nipakā sīlasaṁvutā; Te ve kālena paccenti, yattha dukkhaṁ nirujjhatī”ti. Dasamaṁ. Anuttariyavaggo tatiyo. 12 Tassuddānaṁ Sāmako aparihāniyo, Bhayaṁ himavānussati; Kaccāno dve ca samayā, Udāyī anuttariyenāti. 0 Aṅguttara Nikāya 6.103 10. Ānisaṁsavagga Ukkhittāsikasutta |103| “Cha, bhikkhave, ānisaṁse sampassamānena alameva bhikkhunā sabbasaṅkhāresu anodhiṁ karitvā dukkhasaññaṁ upaṭṭhāpetuṁ. Katame cha? ‘Sabbasaṅkhāresu ca me nibbidasaññā paccupaṭṭhitā bhavissati, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake. Sabbalokā ca me mano vuṭṭhahissati, nibbāne ca santadassāvī bhavissāmi, anusayā ca me samugghātaṁ gacchissanti, kiccakārī ca bhavissāmi, satthā ca me pariciṇṇo bhavissati mettāvatāyā’ti. Ime kho, bhikkhave, cha ānisaṁse sampassamānena alameva bhikkhunā sabbasaṅkhāresu anodhiṁ karitvā dukkhasaññaṁ upaṭṭhāpetun”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.11 2. Sāraṇīyavagga Paṭhamasāraṇīyasutta |11| “Chayime, bhikkhave, dhammā sāraṇīyā. Katame cha? Idha, bhikkhave, bhikkhuno mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī, ayampi dhammo sāraṇīyo. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo. 7 Ime kho, bhikkhave, cha dhammā sāraṇīyā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.92 9. Sītivagga Paṭhamaabhabbaṭṭhānasutta |92| “Chayimāni, bhikkhave, abhabbaṭṭhānāni. Katamāni cha? Abhabbo diṭṭhisampanno puggalo satthari agāravo viharituṁ appatisso, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo dhamme agāravo viharituṁ appatisso, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo saṅghe agāravo viharituṁ appatisso, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo sikkhāya agāravo viharituṁ appatisso, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo anāgamanīyaṁ vatthuṁ paccāgantuṁ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo aṭṭhamaṁ bhavaṁ nibbattetuṁ. Imāni kho, bhikkhave, cha abhabbaṭṭhānānī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.74 7. Devatāvagga Dutiyatajjhānasutta |74| “Cha, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. Katame cha? Kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ, kāmasaññaṁ, byāpādasaññaṁ, vihiṁsāsaññaṁ—ime kho, bhikkhave, cha dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. 2 Cha, 1522 --- an6 74:2 bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. Katame cha? Kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ, kāmasaññaṁ, byāpādasaññaṁ, vihiṁsāsaññaṁ—ime kho, bhikkhave, cha dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharitun”ti. Dasamaṁ. Devatāvaggo sattamo. 3 Tassuddānaṁ Anāgāmi arahaṁ mittā, saṅgaṇikārāmadevatā; Samādhisakkhibhabbaṁ balaṁ, tajjhānā apare duveti. 0 Aṅguttara Nikāya 6.117 12. Sāmaññavagga Kāyānupassīsutta |117| “Cha, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo kāye kāyānupassī viharituṁ. Katame cha? Kammārāmataṁ, bhassārāmataṁ, niddārāmataṁ, saṅgaṇikārāmataṁ, indriyesu aguttadvārataṁ, bhojane amattaññutaṁ. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme appahāya abhabbo kāye kāyānupassī viharituṁ. 2 Cha, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo kāye kāyānupassī viharituṁ. Katame cha? Kammārāmataṁ, bhassārāmataṁ, niddārāmataṁ, saṅgaṇikārāmataṁ, indriyesu aguttadvārataṁ, bhojane amattaññutaṁ. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme pahāya bhabbo kāye kāyānupassī viharitun”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.7 1. Āhuneyyavagga Tatiyaājānīyasutta |7| “Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo hoti rūpānaṁ, khamo saddānaṁ, khamo gandhānaṁ, khamo rasānaṁ, khamo phoṭṭhabbānaṁ, javasampanno ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṁ gacchati. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṁ …pe… khamo dhammānaṁ. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.60 6. Mahāvagga Hatthisāriputtasutta |60| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. Tena kho pana samayena sambahulā therā bhikkhū pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā maṇḍalamāḷe sannisinnā sannipatitā abhidhammakathaṁ kathenti. Tatra sudaṁ āyasmā citto hatthisāriputto therānaṁ bhikkhūnaṁ abhidhammakathaṁ kathentānaṁ antarantarā kathaṁ opāteti. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ cittaṁ hatthisāriputtaṁ etadavoca: “māyasmā citto hatthisāriputto therānaṁ bhikkhūnaṁ abhidhammakathaṁ kathentānaṁ antarantarā kathaṁ opātesi, yāva kathāpariyosānaṁ āyasmā citto āgametū”ti. Evaṁ vutte, āyasmato cittassa hatthisāriputtassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṁ mahākoṭṭhikaṁ etadavocuṁ: “māyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ cittaṁ hatthisāriputtaṁ apasādesi, paṇḍito āyasmā citto hatthisāriputto. Pahoti cāyasmā citto hatthisāriputto therānaṁ bhikkhūnaṁ abhidhammakathaṁ kathetun”ti. 2 “Dujjānaṁ kho etaṁ, āvuso, parassa cetopariyāyaṁ ajānantehi. Idhāvuso, ekacco puggalo tāvadeva soratasorato hoti, nivātanivāto hoti, upasantupasanto hoti, yāva satthāraṁ upanissāya viharati aññataraṁ vā garuṭṭhāniyaṁ sabrahmacāriṁ. Yato ca kho so vapakassateva satthārā, vapakassati garuṭṭhāniyehi sabrahmacārīhi, so saṁsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Tassa saṁsaṭṭhassa vissatthassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. 3 Seyyathāpi, āvuso, goṇo kiṭṭhādo dāmena vā baddho vaje vā oruddho. Yo nu kho, āvuso, evaṁ vadeyya: ‘na dānāyaṁ goṇo kiṭṭhādo punadeva kiṭṭhaṁ otarissatī’ti, sammā nu kho so, āvuso, vadamāno vadeyyā”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Ṭhānañhetaṁ, āvuso, vijjati, yaṁ so goṇo kiṭṭhādo dāmaṁ vā chetvā vajaṁ vā bhinditvā, atha punadeva kiṭṭhaṁ otareyyāti. Evamevaṁ kho, āvuso, idhekacco puggalo tāvadeva soratasorato hoti, nivātanivāto hoti, upasantupasanto hoti yāva satthāraṁ upanissāya viharati aññataraṁ vā garuṭṭhāniyaṁ sabrahmacāriṁ. Yato ca kho so vapakassateva satthārā, vapakassati garuṭṭhāniyehi sabrahmacārīhi, so saṁsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā 1523 --- an6 60:3 rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Tassa saṁsaṭṭhassa vissatthassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. 4 Idha panāvuso, ekacco puggalo vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi paṭhamassa jhānassā’ti saṁsaṭṭho viharati bhikkhūhi …pe… sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Seyyathāpi, āvuso, cātumahāpathe thullaphusitako devo vassanto rajaṁ antaradhāpeyya, cikkhallaṁ pātukareyya. Yo nu kho, āvuso, evaṁ vadeyya: ‘na dāni amusmiṁ cātumahāpathe punadeva rajo pātubhavissatī’ti, sammā nu kho so, āvuso, vadamāno vadeyyā”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Ṭhānañhetaṁ, āvuso, vijjati, yaṁ amusmiṁ cātumahāpathe manussā vā atikkameyyuṁ, gopasū vā atikkameyyuṁ, vātātapo vā snehagataṁ pariyādiyeyya, atha punadeva rajo pātubhaveyyāti. Evamevaṁ kho, āvuso, idhekacco puggalo vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi paṭhamassa jhānassā’ti saṁsaṭṭho viharati bhikkhūhi …pe… sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. 5 Idha panāvuso, ekacco puggalo vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi dutiyassa jhānassā’ti saṁsaṭṭho viharati bhikkhūhi …pe… sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Seyyathāpi, āvuso, gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahantaṁ taḷākaṁ. Tattha thullaphusitako devo vuṭṭho sippisambukampi sakkharakaṭhalampi antaradhāpeyya. Yo nu kho, āvuso, evaṁ vadeyya: ‘na dāni amusmiṁ taḷāke punadeva sippisambukā vā sakkharakaṭhalā vā pātubhavissantī’ti, sammā nu kho so, āvuso, vadamāno vadeyyā”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Ṭhānañhetaṁ, āvuso, vijjati, yaṁ amusmiṁ taḷāke manussā vā piveyyuṁ, gopasū vā piveyyuṁ, vātātapo vā snehagataṁ pariyādiyeyya, atha punadeva sippisambukāpi sakkharakaṭhalāpi pātubhaveyyunti. Evamevaṁ kho, āvuso, idhekacco puggalo vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi dutiyassa jhānassā’ti saṁsaṭṭho viharati bhikkhūhi …pe… sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. 6 Idha panāvuso, ekacco puggalo pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi tatiyassa jhānassā’ti saṁsaṭṭho viharati bhikkhūhi …pe… sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Seyyathāpi, āvuso, purisaṁ paṇītabhojanaṁ bhuttāviṁ ābhidosikaṁ bhojanaṁ nacchādeyya. Yo nu kho, āvuso, evaṁ vadeyya: ‘na dāni amuṁ purisaṁ punadeva bhojanaṁ chādessatī’ti, sammā nu kho so, āvuso, vadamāno vadeyyā”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Ṭhānañhetaṁ, āvuso, vijjati, amuṁ purisaṁ paṇītabhojanaṁ bhuttāviṁ yāvassa sā ojā kāye ṭhassati tāva na aññaṁ bhojanaṁ chādessati. Yato ca khvassa sā ojā antaradhāyissati, atha punadeva taṁ bhojanaṁ chādeyyāti. Evamevaṁ kho, āvuso, idhekacco puggalo pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi tatiyassa jhānassā’ti saṁsaṭṭho viharati bhikkhūhi …pe… sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. 7 Idha, panāvuso, ekacco puggalo sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi catutthassa jhānassā’ti saṁsaṭṭho viharati bhikkhūhi …pe… sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Seyyathāpi, āvuso, pabbatasaṅkhepe udakarahado nivāto vigataūmiko. Yo nu kho, āvuso, evaṁ vadeyya: ‘na dāni amusmiṁ udakarahade punadeva ūmi pātubhavissatī’ti, sammā nu kho so, āvuso, vadamāno vadeyyā”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Ṭhānañhetaṁ, āvuso, vijjati, yā puratthimāya disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi. Sā tasmiṁ udakarahade ūmiṁ janeyya. Yā pacchimāya disāya āgaccheyya …pe… yā uttarāya disāya āgaccheyya … yā dakkhiṇāya disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi. Sā tasmiṁ udakarahade ūmiṁ janeyyāti. Evamevaṁ kho, āvuso, idhekacco puggalo sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi catutthassa jhānassā’ti saṁsaṭṭho viharati bhikkhūhi …pe… sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. 8 Idha, panāvuso, ekacco puggalo sabbanimittānaṁ amanasikārā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati. So 1524 --- an6 60:8 ‘lābhimhi animittassa cetosamādhissā’ti saṁsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Tassa saṁsaṭṭhassa vissatthassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Seyyathāpi, āvuso, rājā vā rājamahāmatto vā caturaṅginiyā senāya addhānamaggappaṭipanno aññatarasmiṁ vanasaṇḍe ekarattiṁ vāsaṁ upagaccheyya. Tatra hatthisaddena assasaddena rathasaddena pattisaddena bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddena cīrikasaddo antaradhāyeyya. Yo nu kho, āvuso, evaṁ vadeyya: ‘na dāni amusmiṁ vanasaṇḍe punadeva cīrikasaddo pātubhavissatī’ti, sammā nu kho so, āvuso, vadamāno vadeyyā”ti? “No hidaṁ, āvuso”. “Ṭhānañhetaṁ, āvuso, vijjati, yaṁ so rājā vā rājamahāmatto vā tamhā vanasaṇḍā pakkameyya, atha punadeva cīrikasaddo pātubhaveyyāti. Evamevaṁ kho, āvuso, idhekacco puggalo sabbanimittānaṁ amanasikārā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi animittassa cetosamādhissā’ti saṁsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Tassa saṁsaṭṭhassa vissatthassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattatī”ti. 9 Atha kho āyasmā citto hatthisāriputto aparena samayena sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Atha kho cittassa hatthisāriputtassa sahāyakā bhikkhū yenāyasmā mahākoṭṭhiko tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākoṭṭhikaṁ etadavocuṁ: “kiṁ nu kho āyasmatā mahākoṭṭhikena citto hatthisāriputto cetasā ceto paricca vidito: ‘imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṁ citto hatthisāriputto lābhī, atha ca pana sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissatī’ti; udāhu devatā etamatthaṁ ārocesuṁ: ‘citto, bhante, hatthisāriputto imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṁ lābhī, atha ca pana sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissatī’”ti? “Cetasā ceto paricca vidito me, āvuso: ‘citto hatthisāriputto imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṁ lābhī, atha ca pana sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissatī’ti. Devatāpi me etamatthaṁ ārocesuṁ: ‘citto, bhante, hatthisāriputto imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṁ lābhī, atha ca pana sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissatī’”ti. 10 Atha kho cittassa hatthisāriputtassa sahāyakā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “citto, bhante, hatthisāriputto imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṁ lābhī, atha ca pana sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattatī”ti. “Na, bhikkhave, citto ciraṁ sarissati nekkhammassā”ti. 11 Atha kho citto hatthisāriputto nacirasseva kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbaji. Atha kho āyasmā citto hatthisāriputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā citto hatthisāriputto arahataṁ ahosīti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.86 9. Sītivagga Āvaraṇasutta |86| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṁ abhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. Katamehi chahi? Kammāvaraṇatāya samannāgato hoti, kilesāvaraṇatāya samannāgato hoti, vipākāvaraṇatāya samannāgato hoti, assaddho ca hoti, acchandiko ca, duppañño ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṁ abhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. 2 Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. Katamehi chahi? Na kammāvaraṇatāya samannāgato hoti, na kilesāvaraṇatāya samannāgato hoti, na vipākāvaraṇatāya samannāgato hoti, saddho ca hoti, chandiko ca, paññavā ca. Imehi kho, 1525 --- an6 86:2 bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattan”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.41 4. Devatāvagga Dārukkhandhasutta |41| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasa aññatarasmiṁ padese mahantaṁ dārukkhandhaṁ. Disvā bhikkhū āmantesi: “passatha no, āvuso, tumhe amuṁ mahantaṁ dārukkhandhan”ti? “Evamāvuso”ti. 2 “Ākaṅkhamāno, āvuso, bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuṁ dārukkhandhaṁ pathavītveva adhimucceyya. Taṁ kissa hetu? Atthi, āvuso, amumhi dārukkhandhe pathavīdhātu, yaṁ nissāya bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuṁ dārukkhandhaṁ pathavītveva adhimucceyya. Ākaṅkhamāno, āvuso, bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuṁ dārukkhandhaṁ āpotveva adhimucceyya …pe… tejotveva adhimucceyya … vāyotveva adhimucceyya … subhantveva adhimucceyya … asubhantveva adhimucceyya. Taṁ kissa hetu? Atthi, āvuso, amumhi dārukkhandhe asubhadhātu, yaṁ nissāya bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuṁ dārukkhandhaṁ asubhantveva adhimucceyyā”ti. Ekādasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.99 10. Ānisaṁsavagga Dukkhasutta |99| “So vata, bhikkhave, bhikkhu kañci saṅkhāraṁ sukhato samanupassanto …pe… sabbasaṅkhāre dukkhato samanupassanto …pe… ṭhānametaṁ vijjati”. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.24 3. Anuttariyavagga Himavantasutta |24| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu himavantaṁ pabbatarājaṁ padāleyya, ko pana vādo chavāya avijjāya. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu samādhissa samāpattikusalo hoti, samādhissa ṭhitikusalo hoti, samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti, samādhissa kallitakusalo hoti, samādhissa gocarakusalo hoti, samādhissa abhinīhārakusalo hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu himavantaṁ pabbatarājaṁ padāleyya, ko pana vādo chavāya avijjāyā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.108 11. Tikavagga Duccaritasutta |108| “Tayome, bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Kāyaduccaritaṁ, vacīduccaritaṁ, manoduccaritaṁ. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Kāyaduccaritassa pahānāya kāyasucaritaṁ bhāvetabbaṁ, vacīduccaritassa pahānāya vacīsucaritaṁ bhāvetabbaṁ, manoduccaritassa pahānāya manosucaritaṁ bhāvetabbaṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.45 5. Dhammikavagga Iṇasutta |45| “Dāliddiyaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ lokasmiṁ kāmabhogino”ti? “Evaṁ, bhante”. 2 “Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko iṇaṁ ādiyati, iṇādānampi, bhikkhave, dukkhaṁ lokasmiṁ kāmabhogino”ti? “Evaṁ, bhante”. 3 “Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko iṇaṁ ādiyitvā vaḍḍhiṁ paṭissuṇāti, vaḍḍhipi, bhikkhave, dukkhā lokasmiṁ kāmabhogino”ti? “Evaṁ, bhante”. 4 “Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko vaḍḍhiṁ paṭissuṇitvā kālābhataṁ vaḍḍhiṁ na deti, codentipi naṁ; codanāpi, bhikkhave, dukkhā lokasmiṁ kāmabhogino”ti? “Evaṁ, bhante”. 5 “Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko codiyamāno na deti, anucarantipi naṁ; anucariyāpi, bhikkhave, dukkhā lokasmiṁ kāmabhogino”ti? “Evaṁ, bhante”. 6 “Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko anucariyamāno na deti, bandhantipi naṁ; bandhanampi, bhikkhave, dukkhaṁ lokasmiṁ kāmabhogino”ti? “Evaṁ, bhante”. 7 “Iti kho, bhikkhave, dāliddiyampi dukkhaṁ lokasmiṁ kāmabhogino, iṇādānampi dukkhaṁ lokasmiṁ kāmabhogino, vaḍḍhipi dukkhā lokasmiṁ kāmabhogino, codanāpi dukkhā lokasmiṁ kāmabhogino, anucariyāpi dukkhā lokasmiṁ kāmabhogino, bandhanampi dukkhaṁ lokasmiṁ kāmabhogino; evamevaṁ kho, bhikkhave, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi kusalesu dhammesu, ottappaṁ natthi kusalesu dhammesu, vīriyaṁ natthi kusalesu dhammesu, paññā natthi kusalesu dhammesu—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyassa vinaye daliddo assako anāḷhiko. 8 Sa kho so, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko saddhāya asati kusalesu dhammesu, hiriyā asati kusalesu dhammesu, ottappe 1526 --- an6 45:8 asati kusalesu dhammesu, vīriye asati kusalesu dhammesu, paññāya asati kusalesu dhammesu, kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. Idamassa iṇādānasmiṁ vadāmi. 9 So tassa kāyaduccaritassa paṭicchādanahetu pāpikaṁ icchaṁ paṇidahati. ‘Mā maṁ jaññū’ti icchati, ‘mā maṁ jaññū’ti saṅkappati, ‘mā maṁ jaññū’ti vācaṁ bhāsati, ‘mā maṁ jaññū’ti kāyena parakkamati. So tassa vacīduccaritassa paṭicchādanahetu …pe… so tassa manoduccaritassa paṭicchādanahetu …pe… ‘mā maṁ jaññū’ti kāyena parakkamati. Idamassa vaḍḍhiyā vadāmi. 10 Tamenaṁ pesalā sabrahmacārī evamāhaṁsu: ‘ayañca so āyasmā evaṅkārī evaṁsamācāro’ti. Idamassa codanāya vadāmi. 11 Tamenaṁ araññagataṁ vā rukkhamūlagataṁ vā suññāgāragataṁ vā vippaṭisārasahagatā pāpakā akusalavitakkā samudācaranti. Idamassa anucariyāya vadāmi. 12 Sa kho so, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā nirayabandhane vā bajjhati tiracchānayonibandhane vā. Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekabandhanampi samanupassāmi evaṁdāruṇaṁ evaṅkaṭukaṁ evaṁantarāyakaraṁ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya, yathayidaṁ, bhikkhave, nirayabandhanaṁ vā tiracchānayonibandhanaṁ vāti. 13 Dāliddiyaṁ dukkhaṁ loke, iṇādānañca vuccati; Daliddo iṇamādāya, bhuñjamāno vihaññati. 14 Tato anucaranti naṁ, bandhanampi nigacchati; Etañhi bandhanaṁ dukkhaṁ, kāmalābhābhijappinaṁ. 15 Tatheva ariyavinaye, saddhā yassa na vijjati; Ahirīko anottappī, pāpakammavinibbayo. 16 Kāyaduccaritaṁ katvā, vacīduccaritāni ca; Manoduccaritaṁ katvā, ‘mā maṁ jaññū’ti icchati. 17 So saṁsappati kāyena, vācāya uda cetasā; Pāpakammaṁ pavaḍḍhento, tattha tattha punappunaṁ. 18 So pāpakammo dummedho, jānaṁ dukkaṭamattano; Daliddo iṇamādāya, bhuñjamāno vihaññati. 19 Tato anucaranti naṁ, saṅkappā mānasā dukhā; Gāme vā yadi vāraññe, yassa vippaṭisārajā. 20 So pāpakammo dummedho, jānaṁ dukkaṭamattano; Yonimaññataraṁ gantvā, niraye vāpi bajjhati. 21 Etañhi bandhanaṁ dukkhaṁ, yamhā dhīro pamuccati; Dhammaladdhehi bhogehi, dadaṁ cittaṁ pasādayaṁ. 22 Ubhayattha kaṭaggāho, saddhassa gharamesino; Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya ca; Evametaṁ gahaṭṭhānaṁ, cāgo puññaṁ pavaḍḍhati. 23 Tatheva ariyavinaye, saddhā yassa patiṭṭhitā; Hirīmano ca ottappī, paññavā sīlasaṁvuto. 24 Eso kho ariyavinaye, ‘sukhajīvī’ti vuccati; Nirāmisaṁ sukhaṁ laddhā, upekkhaṁ adhitiṭṭhati. 25 Pañca nīvaraṇe hitvā, niccaṁ āraddhavīriyo; Jhānāni upasampajja, ekodi nipako sato. 26 Evaṁ ñatvā yathābhūtaṁ, sabbasaṁyojanakkhaye; Sabbaso anupādāya, sammā cittaṁ vimuccati. 27 Tassa sammā vimuttassa, ñāṇañce hoti tādino; ‘Akuppā me vimuttī’ti, bhavasaṁyojanakkhaye. 28 Etaṁ kho paramaṁ ñāṇaṁ, etaṁ sukhamanuttaraṁ; Asokaṁ virajaṁ khemaṁ, etaṁ ānaṇyamuttaman”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.20 2. Sāraṇīyavagga Dutiyamaraṇassatisutta |20| Ekaṁ samayaṁ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “maraṇassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, maraṇassati kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā? 2 Idha, bhikkhave, bhikkhu divase nikkhante rattiyā patihitāya iti paṭisañcikkhati: ‘bahukā kho me paccayā maraṇassa—ahi vā maṁ ḍaṁseyya, vicchiko vā maṁ ḍaṁseyya, satapadī vā maṁ ḍaṁseyya; tena me assa kālakiriyā, so mamassa antarāyo. Upakkhalitvā vā papateyyaṁ, bhattaṁ vā me bhuttaṁ byāpajjeyya, pittaṁ vā me kuppeyya, semhaṁ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṁ; tena me assa kālakiriyā, so mamassa antarāyo’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu rattiṁ kālaṁ karontassa antarāyāyā’ti. 3 Sace, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘atthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu rattiṁ kālaṁ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ 1527 --- an6 20:3 akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya; evamevaṁ kho, bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. 4 Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘natthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu rattiṁ kālaṁ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 5 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu rattiyā nikkhantāya divase patihite iti paṭisañcikkhati: ‘bahukā kho me paccayā maraṇassa—ahi vā maṁ ḍaṁseyya, vicchiko vā maṁ ḍaṁseyya, satapadī vā maṁ ḍaṁseyya; tena me assa kālakiriyā so mamassa antarāyo. Upakkhalitvā vā papateyyaṁ, bhattaṁ vā me bhuttaṁ byāpajjeyya, pittaṁ vā me kuppeyya, semhaṁ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṁ; tena me assa kālakiriyā so mamassa antarāyo’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu divā kālaṁ karontassa antarāyāyā’ti. 6 Sace, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘atthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu divā kālaṁ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya; evamevaṁ kho, bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. 7 Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘natthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu divā kālaṁ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 8 Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, maraṇassati evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā”ti. Dasamaṁ. Sāraṇīyavaggo dutiyo. 9 Tassuddānaṁ Dve sāraṇī nisāraṇīyaṁ, bhaddakaṁ anutappiyaṁ; Nakulaṁ soppamacchā ca, dve honti maraṇassatīti. 0 Aṅguttara Nikāya 6.113 11. Tikavagga Aratisutta |113| “Tayome, bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Arati, vihiṁsā, adhammacariyā. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Aratiyā pahānāya muditā bhāvetabbā, vihiṁsāya pahānāya avihiṁsā bhāvetabbā, adhammacariyāya pahānāya dhammacariyā bhāvetabbā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.64 6. Mahāvagga Sīhanādasutta |64| “Chayimāni, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. Katamāni cha? Idha, bhikkhave, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi, bhikkhave, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi, bhikkhave, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ 1528 --- an6 64:2 nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi, bhikkhave, tathāgato …pe… idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ, dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Yampi, bhikkhave, tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ, dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti. Yampi, bhikkhave, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Yampi, bhikkhave, tathāgato āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. Imāni kho, bhikkhave, cha tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 7 Tatra ce, bhikkhave, pare tathāgataṁ ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ ñāṇena upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchanti. Yathā yathā, bhikkhave, tathāgatassa ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ ñāṇaṁ viditaṁ tathā tathā tesaṁ tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ ñāṇena pañhaṁ puṭṭho byākaroti. 8 Tatra ce, bhikkhave, pare tathāgataṁ atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ ñāṇena upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchanti. Yathā yathā, bhikkhave, tathāgatassa atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ ñāṇaṁ viditaṁ tathā tathā tesaṁ tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ ñāṇena pañhaṁ puṭṭho byākaroti. 9 Tatra ce, bhikkhave, pare tathāgataṁ jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ ñāṇena upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchanti. Yathā yathā, bhikkhave, tathāgatassa jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ ñāṇaṁ viditaṁ tathā tathā tesaṁ tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ ñāṇena pañhaṁ puṭṭho byākaroti. 10 Tatra ce, bhikkhave, pare tathāgataṁ pubbenivāsānussatiṁ yathābhūtaṁ ñāṇena upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchanti. Yathā yathā, bhikkhave, tathāgatassa pubbenivāsānussatiṁ yathābhūtaṁ ñāṇaṁ viditaṁ tathā tathā tesaṁ tathāgato pubbenivāsānussatiṁ yathābhūtaṁ ñāṇena pañhaṁ puṭṭho byākaroti. 11 Tatra ce, bhikkhave, pare tathāgataṁ sattānaṁ cutūpapātaṁ yathābhūtaṁ ñāṇena upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchanti. Yathā yathā, bhikkhave, tathāgatassa sattānaṁ cutūpapātaṁ yathābhūtaṁ ñāṇaṁ viditaṁ tathā tathā tesaṁ tathāgato sattānaṁ cutūpapātaṁ yathābhūtaṁ ñāṇena pañhaṁ puṭṭho byākaroti. 12 Tatra ce, bhikkhave, pare tathāgataṁ āsavānaṁ khayā …pe… yathābhūtaṁ ñāṇena upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchanti. Yathā yathā, bhikkhave, tathāgatassa āsavānaṁ khayā …pe… yathābhūtaṁ ñāṇaṁ viditaṁ tathā tathā tesaṁ tathāgato āsavānaṁ khayā …pe… yathābhūtaṁ ñāṇena pañhaṁ puṭṭho byākaroti. 13 Tatra, bhikkhave, 1529 --- an6 64:13 yampidaṁ ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ ñāṇaṁ tampi samāhitassa vadāmi no asamāhitassa. Yampidaṁ atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ ñāṇaṁ tampi samāhitassa vadāmi no asamāhitassa. Yampidaṁ jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ ñāṇaṁ tampi samāhitassa vadāmi no asamāhitassa. Yampidaṁ pubbenivāsānussatiṁ yathābhūtaṁ ñāṇaṁ tampi samāhitassa vadāmi no asamāhitassa. Yampidaṁ sattānaṁ cutūpapātaṁ yathābhūtaṁ ñāṇaṁ tampi samāhitassa vadāmi no asamāhitassa. Yampidaṁ āsavānaṁ khayā …pe… yathābhūtaṁ ñāṇaṁ tampi samāhitassa vadāmi no asamāhitassa. Iti kho, bhikkhave, samādhi maggo, asamādhi kummaggo”ti. Dasamaṁ. Mahāvaggo chaṭṭho. 14 Tassuddānaṁ Soṇo phagguno bhijāti, āsavā dāruhatthi ca; Majjhe ñāṇaṁ nibbedhikaṁ, sīhanādoti te dasāti. 0 Aṅguttara Nikāya 6.82 8. Arahattavagga Dutiyanirayasutta |82| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi chahi? Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, luddho ca, pagabbho ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi chahi? Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, aluddho ca, appagabbho ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.3 1. Āhuneyyavagga Indriyasutta |3| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi chahi? Saddhindriyena, vīriyindriyena, satindriyena, samādhindriyena, paññindriyena, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.107 11. Tikavagga Rāgasutta |107| “Tayome, bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Rāgo, doso, moho. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Rāgassa pahānāya asubhā bhāvetabbā, dosassa pahānāya mettā bhāvetabbā, mohassa pahānāya paññā bhāvetabbā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.15 2. Sāraṇīyavagga Anutappiyasutta |15| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṁ kappeti yathā yathāssa vihāraṁ kappayato kālakiriyā anutappā hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṁ kappeti yathā yathāssa vihāraṁ kappayato kālakiriyā anutappā hoti? 2 Idhāvuso, bhikkhu kammārāmo hoti kammarato kammārāmataṁ anuyutto, bhassārāmo hoti … niddārāmo hoti … saṅgaṇikārāmo hoti … saṁsaggārāmo hoti … papañcārāmo hoti papañcarato papañcārāmataṁ anuyutto. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṁ kappeti yathā yathāssa vihāraṁ kappayato kālakiriyā anutappā hoti. Ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu sakkāyābhirato nappajahāsi sakkāyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāya’. 3 Tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṁ kappeti yathā yathāssa vihāraṁ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṁ kappeti yathā yathāssa vihāraṁ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti? 4 Idhāvuso, bhikkhu na kammārāmo hoti na kammarato na kammārāmataṁ anuyutto, na bhassārāmo hoti … na niddārāmo hoti … na saṅgaṇikārāmo hoti … na saṁsaggārāmo hoti … na papañcārāmo hoti na papañcarato na papañcārāmataṁ anuyutto. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṁ kappeti yathā yathāssa vihāraṁ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti. Ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu nibbānābhirato pajahāsi sakkāyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā’ti. 5 Yo papañcamanuyutto, papañcābhirato mago; Virādhayī so nibbānaṁ, yogakkhemaṁ anuttaraṁ. 6 Yo ca papañcaṁ hitvāna, nippapañcapade rato; Ārādhayī so nibbānaṁ, yogakkhemaṁ anuttaran”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.96 10. Ānisaṁsavagga Pātubhāvasutta |96| “Channaṁ, bhikkhave, pātubhāvo dullabho lokasmiṁ. Katamesaṁ channaṁ? 1530 --- an6 96:1 Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pātubhāvo dullabho lokasmiṁ, tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desetā puggalo dullabho lokasmiṁ, ariyāyatane paccājāti dullabhā lokasmiṁ, indriyānaṁ avekallatā dullabhā lokasmiṁ, ajaḷatā aneḷamūgatā dullabhā lokasmiṁ, kusale dhamme chando dullabho lokasmiṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, channaṁ pātubhāvo dullabho lokasmin”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.70 7. Devatāvagga Samādhisutta |70| “‘So vata, bhikkhave, bhikkhu na santena samādhinā na paṇītena na paṭippassaddhiladdhena na ekodibhāvādhigatena anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhavissati—ekopi hutvā bahudhā bhavissati, bahudhāpi hutvā eko bhavissati …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattessatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇissati—dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānissati—sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānissati …pe… vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarissati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ, dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passissati …pe… yathākammūpage satte pajānissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 2 ‘So vata, bhikkhave, bhikkhu santena samādhinā paṇītena paṭippassaddhiladdhena ekodibhāvādhigatena anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhavissati …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattessatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇissati—dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānissati—sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānissati …pe… vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarissati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ, dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passissati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ …pe… sacchikatvā upasampajja viharissatī’ti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.120–139 12. Sāmaññavagga Bhallikādisutta |120-139| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhalliko gahapati …pe… sudatto gahapati anāthapiṇḍiko … citto gahapati macchikāsaṇḍiko … hatthako āḷavako … mahānāmo sakko … uggo gahapati vesāliko … uggato gahapati … sūrambaṭṭho … jīvako komārabhacco … nakulapitā gahapati … tavakaṇṇiko gahapati … pūraṇo gahapati … isidatto gahapati … sandhāno gahapati … vicayo gahapati … vijayamāhiko gahapati … meṇḍako gahapati … vāseṭṭho upāsako … ariṭṭho upāsako … sāraggo upāsako tathāgate niṭṭhaṅgato amataddaso amataṁ sacchikatvā iriyati. Katamehi chahi? Buddhe aveccappasādena, dhamme aveccappasādena, saṅghe aveccappasādena, ariyena sīlena, ariyena ñāṇena, ariyāya vimuttiyā. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato sāraggo upāsako tathāgate niṭṭhaṅgato amataddaso amataṁ sacchikatvā iriyatī”ti. Tevīsatimaṁ. Sāmaññavaggo dvādasamo. 0 Aṅguttara Nikāya 6.89 9. Sītivagga Appahāyasutta |89| “Cha, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo diṭṭhisampadaṁ sacchikātuṁ. Katame cha? Sakkāyadiṭṭhiṁ, vicikicchaṁ, sīlabbataparāmāsaṁ, apāyagamanīyaṁ rāgaṁ, apāyagamanīyaṁ dosaṁ, apāyagamanīyaṁ mohaṁ. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme appahāya abhabbo diṭṭhisampadaṁ sacchikātuṁ. 2 Cha, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo diṭṭhisampadaṁ sacchikātuṁ. Katame cha? Sakkāyadiṭṭhiṁ, vicikicchaṁ, sīlabbataparāmāsaṁ, apāyagamanīyaṁ rāgaṁ, apāyagamanīyaṁ dosaṁ, apāyagamanīyaṁ mohaṁ. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme pahāya bhabbo diṭṭhisampadaṁ sacchikātun”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 1531 --- an6 51:0 6.51 5. Dhammikavagga Ānandasutta |51| Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 2 “Kittāvatā nu kho, āvuso sāriputta, bhikkhu assutañceva dhammaṁ suṇāti, sutā cassa dhammā na sammosaṁ gacchanti, ye cassa dhammā pubbe cetasā samphuṭṭhapubbā te ca samudācaranti, aviññātañca vijānātī”ti? “Āyasmā kho ānando bahussuto. Paṭibhātu āyasmantaṁyeva ānandan”ti. “Tenahāvuso sāriputta, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā sāriputto āyasmato ānandassa paccassosi. Āyasmā ānando etadavoca: 3 “Idhāvuso sāriputta, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ. So yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti, yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ vāceti, yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti, yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. Yasmiṁ āvāse therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā tasmiṁ āvāse vassaṁ upeti. Te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ; imassa kvattho’ti? Te tassa āyasmato avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti. Ettāvatā kho, āvuso sāriputta, bhikkhu assutañceva dhammaṁ suṇāti, sutā cassa dhammā na sammosaṁ gacchanti, ye cassa dhammā pubbe cetasā samphuṭṭhapubbā te ca samudācaranti, aviññātañca vijānātī”ti. 4 “Acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso, yāva subhāsitañcidaṁ āyasmatā ānandena. Imehi ca mayaṁ chahi dhammehi samannāgataṁ āyasmantaṁ ānandaṁ dhārema. Āyasmā hi ānando dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ. Āyasmā ānando yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti, āyasmā ānando yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ vāceti, āyasmā ānando yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti, āyasmā ānando yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. Āyasmā ānando yasmiṁ āvāse therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā tasmiṁ āvāse vassaṁ upeti. Te āyasmā ānando kālena kālaṁ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ; imassa kvattho’ti? Te āyasmato ānandassa avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodentī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.8 1. Āhuneyyavagga Anuttariyasutta |8| “Chayimāni, bhikkhave, anuttariyāni. Katamāni cha? Dassanānuttariyaṁ, savanānuttariyaṁ, lābhānuttariyaṁ, sikkhānuttariyaṁ, pāricariyānuttariyaṁ, anussatānuttariyaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cha anuttariyānī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6 13. Rāgapeyyāla ~ |170-649| “Dosassa …pe… mohassa … kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa abhiññāya …pe… pariññāya … parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya …pe… ime cha dhammā bhāvetabbā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Rāgapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. Chakkanipātapāḷi niṭṭhitā. 0 Aṅguttara Nikāya 6.118 12. Sāmaññavagga Dhammānupassīsutta |118| “Cha, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo ajjhattaṁ kāye …pe… bahiddhā kāye …pe… ajjhattabahiddhā kāye …pe… ajjhattaṁ vedanāsu …pe… bahiddhā vedanāsu …pe… ajjhattabahiddhā vedanāsu …pe… ajjhattaṁ citte …pe… bahiddhā citte …pe… ajjhattabahiddhā citte …pe… ajjhattaṁ dhammesu …pe… bahiddhā dhammesu …pe… ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharituṁ. Katame cha? Kammārāmataṁ, bhassārāmataṁ, niddārāmataṁ, saṅgaṇikārāmataṁ, indriyesu aguttadvārataṁ, 1532 --- an6 118:1 bhojane amattaññutaṁ. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme pahāya bhabbo ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharitun”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.34 4. Devatāvagga Mahāmoggallānasutta |34| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “katamesānaṁ devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti? Tena kho pana samayena tisso nāma bhikkhu adhunākālaṅkato aññataraṁ brahmalokaṁ upapanno hoti. Tatrapi naṁ evaṁ jānanti: “tisso brahmā mahiddhiko mahānubhāvo”ti. 2 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Addasā kho tisso brahmā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: “ehi kho, mārisa moggallāna; svāgataṁ, mārisa moggallāna; cirassaṁ kho, mārisa moggallāna; imaṁ pariyāyamakāsi, yadidaṁ idhāgamanāya. Nisīda, mārisa moggallāna, idamāsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi kho āyasmā mahāmoggallāno paññatte āsane. Tissopi kho brahmā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho tissaṁ brahmānaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 3 “Katamesānaṁ kho, tissa, devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti? “Cātumahārājikānaṁ kho, mārisa moggallāna, devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti. 4 “Sabbesaññeva nu kho, tissa, cātumahārājikānaṁ devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti? “Na kho, mārisa moggallāna, sabbesaṁ cātumahārājikānaṁ devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Ye kho te, mārisa moggallāna, cātumahārājikā devā buddhe aveccappasādena asamannāgatā dhamme aveccappasādena asamannāgatā saṅghe aveccappasādena asamannāgatā ariyakantehi sīlehi asamannāgatā na tesaṁ devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Ye ca kho te, mārisa moggallāna, cātumahārājikā devā buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena samannāgatā, saṅghe aveccappasādena samannāgatā ariyakantehi sīlehi samannāgatā, tesaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti. 5 “Cātumahārājikānaññeva nu kho, tissa, devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti udāhu tāvatiṁsānampi devānaṁ …pe… yāmānampi devānaṁ … tusitānampi devānaṁ … nimmānaratīnampi devānaṁ … paranimmitavasavattīnampi devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti? “Paranimmitavasavattīnampi kho, mārisa moggallāna, devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti. 6 “Sabbesaññeva nu kho, tissa, paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti? “Na kho, mārisa moggallāna, sabbesaṁ paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Ye kho te, mārisa moggallāna, paranimmitavasavattī devā buddhe aveccappasādena asamannāgatā, dhamme aveccappasādena asamannāgatā, saṅghe aveccappasādena asamannāgatā, ariyakantehi sīlehi asamannāgatā, na tesaṁ devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Ye ca kho te, mārisa moggallāna, paranimmitavasavattī devā buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena samannāgatā, saṅghe aveccappasādena samannāgatā, ariyakantehi sīlehi samannāgatā tesaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti. 7 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno tissassa brahmuno bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā: “seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, 1533 --- an6 34:7 pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ: ‘brahmaloke antarahito jetavane pāturahosī’”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.38 4. Devatāvagga Attakārīsutta |38| Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “ahañhi, bho gotama, evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: ‘natthi attakāro, natthi parakāro’”ti. “Māhaṁ, brāhmaṇa, evaṁvādiṁ evaṁdiṭṭhiṁ addasaṁ vā assosiṁ vā. Kathañhi nāma sayaṁ abhikkamanto, sayaṁ paṭikkamanto evaṁ vakkhati: ‘natthi attakāro, natthi parakāro’ti. 2 Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, atthi ārabbhadhātū”ti? “Evaṁ, bho”. “Ārabbhadhātuyā sati ārabbhavanto sattā paññāyantī”ti? “Evaṁ, bho”. “Yaṁ kho, brāhmaṇa, ārabbhadhātuyā sati ārabbhavanto sattā paññāyanti, ayaṁ sattānaṁ attakāro ayaṁ parakāro. 3 Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, atthi nikkamadhātu …pe… atthi parakkamadhātu … atthi thāmadhātu … atthi ṭhitidhātu … atthi upakkamadhātū”ti? “Evaṁ, bho”. “Upakkamadhātuyā sati upakkamavanto sattā paññāyantī”ti? “Evaṁ, bho”. “Yaṁ kho, brāhmaṇa, upakkamadhātuyā sati upakkamavanto sattā paññāyanti, ayaṁ sattānaṁ attakāro ayaṁ parakāro. 4 Māhaṁ, brāhmaṇa, evaṁvādiṁ evaṁdiṭṭhiṁ addasaṁ vā assosiṁ vā. Kathañhi nāma sayaṁ abhikkamanto sayaṁ paṭikkamanto evaṁ vakkhati: ‘natthi attakāro natthi parakāro’”ti. 5 “Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.114 11. Tikavagga Santuṭṭhitāsutta |114| “Tayome, bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Asantuṭṭhitā, asampajaññaṁ, mahicchatā. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Asantuṭṭhitāya pahānāya santuṭṭhitā bhāvetabbā, asampajaññassa pahānāya sampajaññaṁ bhāvetabbaṁ, mahicchatāya pahānāya appicchatā bhāvetabbā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.63 6. Mahāvagga Nibbedhikasutta |63| “Nibbedhikapariyāyaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamo ca so, bhikkhave, nibbedhikapariyāyo dhammapariyāyo? Kāmā, bhikkhave, veditabbā, kāmānaṁ nidānasambhavo veditabbo, kāmānaṁ vemattatā veditabbā, kāmānaṁ vipāko veditabbo, kāmanirodho veditabbo, kāmanirodhagāminī paṭipadā veditabbā. 3 Vedanā, bhikkhave, veditabbā, vedanānaṁ nidānasambhavo veditabbo, vedanānaṁ vemattatā veditabbā, vedanānaṁ vipāko veditabbo, vedanānirodho veditabbo, vedanānirodhagāminī paṭipadā veditabbā. 4 Saññā, bhikkhave, veditabbā, saññānaṁ nidānasambhavo veditabbo, saññānaṁ vemattatā veditabbā, saññānaṁ vipāko veditabbo, saññānirodho veditabbo, saññānirodhagāminī paṭipadā veditabbā. 5 Āsavā, bhikkhave, veditabbā, āsavānaṁ nidānasambhavo veditabbo, āsavānaṁ vemattatā veditabbā, āsavānaṁ vipāko veditabbo, āsavanirodho veditabbo, āsavanirodhagāminī paṭipadā veditabbā. 6 Kammaṁ, bhikkhave, veditabbaṁ, kammānaṁ nidānasambhavo veditabbo, kammānaṁ vemattatā veditabbā, kammānaṁ vipāko veditabbo, kammanirodho veditabbo, kammanirodhagāminī paṭipadā veditabbā. 7 Dukkhaṁ, bhikkhave, veditabbaṁ, dukkhassa nidānasambhavo veditabbo, dukkhassa vemattatā veditabbā, dukkhassa vipāko veditabbo, dukkhanirodho veditabbo, dukkhanirodhagāminī paṭipadā veditabbā. 8 ‘Kāmā, bhikkhave, veditabbā, kāmānaṁ nidānasambhavo veditabbo, kāmānaṁ vemattatā veditabbā, kāmānaṁ vipāko veditabbo, kāmanirodho veditabbo, kāmanirodhagāminī paṭipadā veditabbā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā—cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Api ca kho, bhikkhave, nete kāmā kāmaguṇā nāmete 1534 --- an6 63:8 ariyassa vinaye vuccanti—Saṅkapparāgo purisassa kāmo, Nete kāmā yāni citrāni loke; Saṅkapparāgo purisassa kāmo, Tiṭṭhanti citrāni tatheva loke; Athettha dhīrā vinayanti chandanti. 9 Katamo ca, bhikkhave, kāmānaṁ nidānasambhavo? 10 Phasso, bhikkhave, kāmānaṁ nidānasambhavo. 11 Katamā ca, bhikkhave, kāmānaṁ vemattatā? Añño, bhikkhave, kāmo rūpesu, añño kāmo saddesu, añño kāmo gandhesu, añño kāmo rasesu, añño kāmo phoṭṭhabbesu. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kāmānaṁ vemattatā. 12 Katamo ca, bhikkhave, kāmānaṁ vipāko? Yaṁ kho, bhikkhave, kāmayamāno tajjaṁ tajjaṁ attabhāvaṁ abhinibbatteti puññabhāgiyaṁ vā apuññabhāgiyaṁ vā, ayaṁ vuccati, bhikkhave, kāmānaṁ vipāko. 13 Katamo ca, bhikkhave, kāmanirodho? Phassanirodho, bhikkhave, kāmanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo kāmanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. 14 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ kāme pajānāti, evaṁ kāmānaṁ nidānasambhavaṁ pajānāti, evaṁ kāmānaṁ vemattataṁ pajānāti, evaṁ kāmānaṁ vipākaṁ pajānāti, evaṁ kāmanirodhaṁ pajānāti, evaṁ kāmanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so imaṁ nibbedhikaṁ brahmacariyaṁ pajānāti kāmanirodhaṁ. Kāmā, bhikkhave, veditabbā …pe… kāmanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 15 Vedanā, bhikkhave, veditabbā …pe… vedanānirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tisso imā, bhikkhave, vedanā—sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. 16 Katamo ca, bhikkhave, vedanānaṁ nidānasambhavo? Phasso, bhikkhave, vedanānaṁ nidānasambhavo. 17 Katamā ca, bhikkhave, vedanānaṁ vemattatā? Atthi, bhikkhave, sāmisā sukhā vedanā, atthi nirāmisā sukhā vedanā, atthi sāmisā dukkhā vedanā, atthi nirāmisā dukkhā vedanā, atthi sāmisā adukkhamasukhā vedanā, atthi nirāmisā adukkhamasukhā vedanā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, vedanānaṁ vemattatā. 18 Katamo ca, bhikkhave, vedanānaṁ vipāko? Yaṁ kho, bhikkhave, vediyamāno tajjaṁ tajjaṁ attabhāvaṁ abhinibbatteti puññabhāgiyaṁ vā apuññabhāgiyaṁ vā, ayaṁ vuccati, bhikkhave, vedanānaṁ vipāko. 19 Katamo ca, bhikkhave, vedanānirodho? Phassanirodho, bhikkhave, vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 20 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ vedanaṁ pajānāti, evaṁ vedanānaṁ nidānasambhavaṁ pajānāti, evaṁ vedanānaṁ vemattataṁ pajānāti, evaṁ vedanānaṁ vipākaṁ pajānāti, evaṁ vedanānirodhaṁ pajānāti, evaṁ vedanānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti. So imaṁ nibbedhikaṁ brahmacariyaṁ pajānāti vedanānirodhaṁ. Vedanā, bhikkhave, veditabbā …pe… vedanānirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 21 Saññā, bhikkhave, veditabbā …pe… saññānirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Chayimā, bhikkhave, saññā—rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā. 22 Katamo ca, bhikkhave, saññānaṁ nidānasambhavo? Phasso, bhikkhave, saññānaṁ nidānasambhavo. 23 Katamā ca, bhikkhave, saññānaṁ vemattatā? Aññā, bhikkhave, saññā rūpesu, aññā saññā saddesu, aññā saññā gandhesu, aññā saññā rasesu, aññā saññā phoṭṭhabbesu, aññā saññā dhammesu. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, saññānaṁ vemattatā. 24 Katamo ca, bhikkhave, saññānaṁ vipāko? Vohāravepakkaṁ, bhikkhave, saññaṁ vadāmi. Yathā yathā naṁ sañjānāti tathā tathā voharati, evaṁ saññī ahosinti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, saññānaṁ vipāko. 25 Katamo ca, bhikkhave, saññānirodho? Phassanirodho, bhikkhave, saññānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saññānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 26 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ saññaṁ pajānāti, evaṁ saññānaṁ nidānasambhavaṁ pajānāti, evaṁ saññānaṁ vemattataṁ pajānāti, evaṁ saññānaṁ vipākaṁ pajānāti, evaṁ saññānirodhaṁ pajānāti, evaṁ saññānirodhagāminiṁ 1535 --- an6 63:26 paṭipadaṁ pajānāti, so imaṁ nibbedhikaṁ brahmacariyaṁ pajānāti saññānirodhaṁ. Saññā, bhikkhave, veditabbā …pe… saññānirodhagāminī paṭipadā veditabbāti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 27 Āsavā, bhikkhave, veditabbā …pe… āsavanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tayome, bhikkhave, āsavā—kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo. 28 Katamo ca, bhikkhave, āsavānaṁ nidānasambhavo? Avijjā, bhikkhave, āsavānaṁ nidānasambhavo. 29 Katamā ca, bhikkhave, āsavānaṁ vemattatā? Atthi, bhikkhave, āsavā nirayagamanīyā, atthi āsavā tiracchānayonigamanīyā, atthi āsavā pettivisayagamanīyā, atthi āsavā manussalokagamanīyā, atthi āsavā devalokagamanīyā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, āsavānaṁ vemattatā. 30 Katamo ca, bhikkhave, āsavānaṁ vipāko? Yaṁ kho, bhikkhave, avijjāgato tajjaṁ tajjaṁ attabhāvaṁ abhinibbatteti puññabhāgiyaṁ vā apuññabhāgiyaṁ vā, ayaṁ vuccati, bhikkhave, āsavānaṁ vipāko. 31 Katamo ca, bhikkhave, āsavanirodho? Avijjānirodho, bhikkhave, āsavanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āsavanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 32 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ āsave pajānāti, evaṁ āsavānaṁ nidānasambhavaṁ pajānāti, evaṁ āsavānaṁ vemattataṁ pajānāti, evaṁ āsavānaṁ vipākaṁ pajānāti, evaṁ āsavānaṁ nirodhaṁ pajānāti, evaṁ āsavānaṁ nirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so imaṁ nibbedhikaṁ brahmacariyaṁ pajānāti āsavanirodhaṁ. Āsavā, bhikkhave, veditabbā …pe… āsavanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 33 Kammaṁ, bhikkhave, veditabbaṁ …pe… kammanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Cetanāhaṁ, bhikkhave, kammaṁ vadāmi. Cetayitvā kammaṁ karoti—kāyena vācāya manasā. 34 Katamo ca, bhikkhave, kammānaṁ nidānasambhavo? Phasso, bhikkhave, kammānaṁ nidānasambhavo. 35 Katamā ca, bhikkhave, kammānaṁ vemattatā? Atthi, bhikkhave, kammaṁ nirayavedanīyaṁ, atthi kammaṁ tiracchānayonivedanīyaṁ, atthi kammaṁ pettivisayavedanīyaṁ, atthi kammaṁ manussalokavedanīyaṁ, atthi kammaṁ devalokavedanīyaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kammānaṁ vemattatā. 36 Katamo ca, bhikkhave, kammānaṁ vipāko? Tividhāhaṁ, bhikkhave, kammānaṁ vipākaṁ vadāmi—diṭṭheva dhamme, upapajje vā, apare vā pariyāye. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kammānaṁ vipāko. 37 Katamo ca, bhikkhave, kammanirodho? Phassanirodho, bhikkhave, kammanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo kammanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 38 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ kammaṁ pajānāti, evaṁ kammānaṁ nidānasambhavaṁ pajānāti, evaṁ kammānaṁ vemattataṁ pajānāti, evaṁ kammānaṁ vipākaṁ pajānāti, evaṁ kammanirodhaṁ pajānāti, evaṁ kammanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so imaṁ nibbedhikaṁ brahmacariyaṁ pajānāti kammanirodhaṁ. Kammaṁ, bhikkhave, veditabbaṁ …pe… kammanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 39 Dukkhaṁ, bhikkhave, veditabbaṁ, dukkhassa nidānasambhavo veditabbo, dukkhassa vemattatā veditabbā, dukkhassa vipāko veditabbo, dukkhanirodho veditabbo, dukkhanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti. Iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi dukkho, maraṇampi dukkhaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ, saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. 40 Katamo ca, bhikkhave, dukkhassa nidānasambhavo? Taṇhā, bhikkhave, dukkhassa nidānasambhavo. 41 Katamā ca, bhikkhave, dukkhassa vemattatā? Atthi, bhikkhave, dukkhaṁ adhimattaṁ, atthi parittaṁ, atthi dandhavirāgi, atthi khippavirāgi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhassa vemattatā. 42 Katamo ca, bhikkhave, dukkhassa vipāko? Idha, bhikkhave, ekacco yena dukkhena abhibhūto pariyādinnacitto socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati, yena vā pana 1536 --- an6 63:42 dukkhena abhibhūto pariyādinnacitto bahiddhā pariyeṭṭhiṁ āpajjati: ‘ko ekapadaṁ dvipadaṁ jānāti imassa dukkhassa nirodhāyā’ti? Sammohavepakkaṁ vāhaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ vadāmi pariyeṭṭhivepakkaṁ vā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhassa vipāko. 43 Katamo ca, bhikkhave, dukkhanirodho? Taṇhānirodho, bhikkhave, dukkhanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhassa nirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 44 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ dukkhaṁ pajānāti, evaṁ dukkhassa nidānasambhavaṁ pajānāti, evaṁ dukkhassa vemattataṁ pajānāti, evaṁ dukkhassa vipākaṁ pajānāti, evaṁ dukkhanirodhaṁ pajānāti, evaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, so imaṁ nibbedhikaṁ brahmacariyaṁ pajānāti dukkhanirodhaṁ. Dukkhaṁ, bhikkhave, veditabbaṁ, dukkhassa nidānasambhavo veditabbo, dukkhassa vemattatā veditabbā, dukkhassa vipāko veditabbo, dukkhanirodho veditabbo, dukkhanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 45 Ayaṁ kho so, bhikkhave, nibbedhikapariyāyo dhammapariyāyo”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.85 9. Sītivagga Sītibhāvasutta |85| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anuttaraṁ sītibhāvaṁ sacchikātuṁ. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu yasmiṁ samaye cittaṁ niggahetabbaṁ tasmiṁ samaye cittaṁ na niggaṇhāti, yasmiṁ samaye cittaṁ paggahetabbaṁ tasmiṁ samaye cittaṁ na paggaṇhāti, yasmiṁ samaye cittaṁ sampahaṁsitabbaṁ tasmiṁ samaye cittaṁ na sampahaṁseti, yasmiṁ samaye cittaṁ ajjhupekkhitabbaṁ tasmiṁ samaye cittaṁ na ajjhupekkhati, hīnādhimuttiko ca hoti, sakkāyābhirato ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anuttaraṁ sītibhāvaṁ sacchikātuṁ. 2 Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraṁ sītibhāvaṁ sacchikātuṁ. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu yasmiṁ samaye cittaṁ niggahetabbaṁ tasmiṁ samaye cittaṁ niggaṇhāti, yasmiṁ samaye cittaṁ paggahetabbaṁ tasmiṁ samaye cittaṁ paggaṇhāti, yasmiṁ samaye cittaṁ sampahaṁsitabbaṁ tasmiṁ samaye cittaṁ sampahaṁseti, yasmiṁ samaye cittaṁ ajjhupekkhitabbaṁ tasmiṁ samaye cittaṁ ajjhupekkhati, paṇītādhimuttiko ca hoti nibbānābhirato ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraṁ sītibhāvaṁ sacchikātun”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.4 1. Āhuneyyavagga Balasutta |4| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi chahi? Saddhābalena, vīriyabalena, satibalena, samādhibalena, paññābalena, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.42 4. Devatāvagga Nāgitasutta |42| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena icchānaṅgalaṁ nāma kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Assosuṁ kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgalaṁ anuppatto icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno …pe… buddho bhagavā’ti. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ …pe… arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. Atha kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahūtaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaṁsu uccāsaddā mahāsaddā. 2 Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ nāgitaṁ āmantesi: “ke pana te, nāgita, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope”ti? “Ete, bhante, icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā pahūtaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya bahidvārakoṭṭhake ṭhitā bhagavantaṁyeva uddissa bhikkhusaṅghañcā”ti. “Māhaṁ, 1537 --- an6 42:2 nāgita, yasena samāgamaṁ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṁ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taṁ mīḷhasukhaṁ middhasukhaṁ lābhasakkārasilokasukhaṁ sādiyeyyā”ti. 3 “Adhivāsetu dāni, bhante, bhagavā; adhivāsetu, sugato; adhivāsanakālo dāni, bhante, bhagavato. Yena yeneva dāni, bhante, bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Seyyathāpi, bhante, thullaphusitake deve vassante yathāninnaṁ udakāni pavattanti; evamevaṁ kho, bhante, yena yeneva dāni bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Taṁ kissa hetu? Tathā hi, bhante, bhagavato sīlapaññāṇan”ti. 4 “Māhaṁ, nāgita, yasena samāgamaṁ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṁ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taṁ mīḷhasukhaṁ middhasukhaṁ lābhasakkārasilokasukhaṁ sādiyeyya. 5 Idhāhaṁ, nāgita, bhikkhuṁ passāmi gāmantavihāriṁ samāhitaṁ nisinnaṁ. Tassa mayhaṁ, nāgita, evaṁ hoti: ‘idānimaṁ āyasmantaṁ ārāmiko vā upaṭṭhahissati samaṇuddeso vā taṁ tamhā samādhimhā cāvessatī’ti. Tenāhaṁ, nāgita, tassa bhikkhuno na attamano homi gāmantavihārena. 6 Idha panāhaṁ, nāgita, bhikkhuṁ passāmi āraññikaṁ araññe pacalāyamānaṁ nisinnaṁ. Tassa mayhaṁ, nāgita, evaṁ hoti: ‘idāni ayamāyasmā imaṁ niddākilamathaṁ paṭivinodetvā araññasaññaṁyeva manasi karissati ekattan’ti. Tenāhaṁ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. 7 Idha panāhaṁ, nāgita, bhikkhuṁ passāmi āraññikaṁ araññe asamāhitaṁ nisinnaṁ. Tassa mayhaṁ, nāgita, evaṁ hoti: ‘idāni ayamāyasmā asamāhitaṁ vā cittaṁ samādahissati, samāhitaṁ vā cittaṁ anurakkhissatī’ti. Tenāhaṁ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. 8 Idha panāhaṁ, nāgita, bhikkhuṁ passāmi āraññikaṁ araññe samāhitaṁ nisinnaṁ. Tassa mayhaṁ, nāgita, evaṁ hoti: ‘idāni ayamāyasmā avimuttaṁ vā cittaṁ vimocessati, vimuttaṁ vā cittaṁ anurakkhissatī’ti. Tenāhaṁ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. 9 Idha panāhaṁ, nāgita, bhikkhuṁ passāmi gāmantavihāriṁ lābhiṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. So taṁ lābhasakkārasilokaṁ nikāmayamāno riñcati paṭisallānaṁ riñcati araññavanapatthāni pantāni senāsanāni; gāmanigamarājadhāniṁ osaritvā vāsaṁ kappeti. Tenāhaṁ, nāgita, tassa bhikkhuno na attamano homi gāmantavihārena. 10 Idha panāhaṁ, nāgita, bhikkhuṁ passāmi āraññikaṁ lābhiṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. So taṁ lābhasakkārasilokaṁ paṭipaṇāmetvā na riñcati paṭisallānaṁ na riñcati araññavanapatthāni pantāni senāsanāni. Tenāhaṁ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. 11 Yasmāhaṁ, nāgita, samaye addhānamaggappaṭipanno na kañci passāmi purato vā pacchato vā, phāsu me, nāgita, tasmiṁ samaye hoti antamaso uccārapassāvakammāyā”ti. Dvādasamaṁ. Devatāvaggo catuttho. 12 Tassuddānaṁ Sekhā dve aparihāni, Moggallāna vijjābhāgiyā; Vivādadānattakārī nidānaṁ, Kimiladārukkhandhena nāgitoti. 0 Aṅguttara Nikāya 6.27 3. Anuttariyavagga Paṭhamasamayasutta |27| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kati nu kho, bhante, samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun”ti? “Chayime, bhikkhu, samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṁ. 2 Katame cha? Idha, bhikkhu, yasmiṁ samaye bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā 1538 --- an6 27:2 viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti tasmiṁ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘ahaṁ kho, āvuso, kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāmi. Sādhu vata me āyasmā kāmarāgassa pahānāya dhammaṁ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu kāmarāgassa pahānāya dhammaṁ deseti. Ayaṁ, bhikkhu, paṭhamo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṁ. 3 Puna caparaṁ, bhikkhu, yasmiṁ samaye bhikkhu byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti tasmiṁ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘ahaṁ kho, āvuso, byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāmi. Sādhu vata me āyasmā byāpādassa pahānāya dhammaṁ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu byāpādassa pahānāya dhammaṁ deseti. Ayaṁ, bhikkhu, dutiyo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṁ. 4 Puna caparaṁ, bhikkhu, yasmiṁ samaye bhikkhu thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti tasmiṁ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘ahaṁ kho, āvuso, thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāmi. Sādhu vata me āyasmā thinamiddhassa pahānāya dhammaṁ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu thinamiddhassa pahānāya dhammaṁ deseti. Ayaṁ, bhikkhu, tatiyo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṁ. 5 Puna caparaṁ, bhikkhu, yasmiṁ samaye bhikkhu uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti tasmiṁ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘ahaṁ kho, āvuso, uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāmi. Sādhu vata me āyasmā uddhaccakukkuccassa pahānāya dhammaṁ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu uddhaccakukkuccassa pahānāya dhammaṁ deseti. Ayaṁ, bhikkhu, catuttho samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṁ. 6 Puna caparaṁ, bhikkhu, yasmiṁ samaye bhikkhu vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti tasmiṁ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘ahaṁ, āvuso, vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharāmi vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāmi. Sādhu vata me āyasmā vicikicchāya pahānāya dhammaṁ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu vicikicchāya pahānāya dhammaṁ deseti. Ayaṁ, bhikkhu, pañcamo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṁ. 7 Puna caparaṁ, bhikkhu, yasmiṁ samaye bhikkhu yaṁ nimittaṁ āgamma yaṁ nimittaṁ manasikaroto anantarā āsavānaṁ khayo hoti taṁ nimittaṁ nappajānāti tasmiṁ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘ahaṁ kho, āvuso, yaṁ nimittaṁ āgamma yaṁ nimittaṁ manasikaroto anantarā āsavānaṁ khayo hoti, taṁ nimittaṁ nappajānāmi. Sādhu vata me āyasmā āsavānaṁ khayāya dhammaṁ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu āsavānaṁ khayāya dhammaṁ deseti. Ayaṁ, bhikkhu, chaṭṭho samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṁ. 8 Ime kho, bhikkhu, cha samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.19 2. Sāraṇīyavagga Paṭhamamaraṇassatisutta |19| Ekaṁ samayaṁ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “maraṇassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā 1539 --- an6 19:1 amatogadhā amatapariyosānā. Bhāvetha no tumhe, bhikkhave, maraṇassatin”ti? 2 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahaṁ kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ rattindivaṁ jīveyyaṁ, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. 3 Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ divasaṁ jīveyyaṁ, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. 4 Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ ekapiṇḍapātaṁ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. 5 Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ cattāro pañca ālope saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. 6 Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ ekaṁ ālopaṁ saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. 7 Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ assasitvā vā passasāmi passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. 8 Evaṁ vutte, bhagavā te bhikkhū etadavoca: “yo cāyaṁ, bhikkhave, bhikkhu evaṁ maraṇassatiṁ bhāveti: ‘aho vatāhaṁ rattindivaṁ jīveyyaṁ, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. 9 Yo cāyaṁ, bhikkhave, bhikkhu evaṁ maraṇassatiṁ bhāveti: ‘aho vatāhaṁ divasaṁ jīveyyaṁ, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. 10 Yo cāyaṁ, bhikkhave, bhikkhu evaṁ maraṇassatiṁ bhāveti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ ekapiṇḍapātaṁ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. 11 Yo cāyaṁ, bhikkhave, bhikkhu evaṁ maraṇassatiṁ bhāveti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ cattāro pañca ālope saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. 12 Ime vuccanti, bhikkhave, bhikkhū pamattā viharanti dandhaṁ maraṇassatiṁ bhāventi āsavānaṁ khayāya. 13 Yo ca khvāyaṁ, bhikkhave, bhikkhu evaṁ maraṇassatiṁ bhāveti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ ekaṁ ālopaṁ saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. 14 Yo cāyaṁ, bhikkhave, bhikkhu evaṁ maraṇassatiṁ bhāveti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ assasitvā vā passasāmi passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. 15 Ime vuccanti, bhikkhave, bhikkhū appamattā viharanti tikkhaṁ maraṇassatiṁ bhāventi āsavānaṁ khayāya. 16 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘appamattā viharissāma, tikkhaṁ maraṇassatiṁ bhāvessāma āsavānaṁ khayāyā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.68 7. Devatāvagga Saṅgaṇikārāmasutta |68| “‘So vata, bhikkhave, bhikkhu saṅgaṇikārāmo 1540 --- an6 68:1 saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṁ anuyutto, gaṇārāmo gaṇarato gaṇārāmataṁ anuyutto, eko paviveke abhiramissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Eko paviveke anabhiramanto cittassa nimittaṁ gahessatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Cittassa nimittaṁ agaṇhanto sammādiṭṭhiṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Sammādiṭṭhiṁ aparipūretvā sammāsamādhiṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Sammāsamādhiṁ aparipūretvā saṁyojanāni pajahissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Saṁyojanāni appahāya nibbānaṁ sacchikarissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 2 ‘So vata, bhikkhave, bhikkhu na saṅgaṇikārāmo na saṅgaṇikarato na saṅgaṇikārāmataṁ anuyutto, na gaṇārāmo na gaṇarato na gaṇārāmataṁ anuyutto, eko paviveke abhiramissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Eko paviveke abhiramanto cittassa nimittaṁ gahessatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Cittassa nimittaṁ gaṇhanto sammādiṭṭhiṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Sammādiṭṭhiṁ paripūretvā sammāsamādhiṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Sammāsamādhiṁ paripūretvā saṁyojanāni pajahissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Saṁyojanāni pahāya nibbānaṁ sacchikarissatī’ti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.56 6. Mahāvagga Phaggunasutta |56| Tena kho pana samayena āyasmā phagguno ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “āyasmā, bhante, phagguno ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Sādhu, bhante, bhagavā yenāyasmā phagguno tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā phagguno tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā phagguno bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna mañcake samadhosi. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ phaggunaṁ etadavoca: “alaṁ, phagguna, mā tvaṁ mañcake samadhosi. Santimāni āsanāni parehi paññattāni, tatthāhaṁ nisīdissāmī”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ phaggunaṁ etadavoca: 2 “Kacci te, phagguna, khamanīyaṁ kacci yāpanīyaṁ? Kacci te dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? “Na me, bhante, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. 3 Seyyathāpi, bhante, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evamevaṁ kho me, bhante, adhimattā vātā muddhani ūhananti. Na me, bhante, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. 4 Seyyathāpi, bhante, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīsaveṭhanaṁ dadeyya; evamevaṁ kho me, bhante, adhimattā sīse sīsavedanā. Na me, bhante, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. 5 Seyyathāpi, bhante, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṁ parikanteyya; evamevaṁ kho me, bhante, adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti. Na me, bhante, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. 6 Seyyathāpi, bhante, dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṁ samparitāpeyyuṁ; evamevaṁ kho me, bhante, adhimatto kāyasmiṁ ḍāho. Na me, bhante, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ phaggunaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 7 Atha kho āyasmā phagguno acirapakkantassa bhagavato kālamakāsi. Tamhi cassa samaye maraṇakāle indriyāni vippasīdiṁsu. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “āyasmā, bhante, phagguno acirapakkantassa bhagavato 1541 --- an6 56:7 kālamakāsi. Tamhi cassa samaye maraṇakāle indriyāni vippasīdiṁsū”ti. 8 “Kiṁ hānanda, phaggunassa bhikkhuno indriyāni na vippasīdissanti. Phaggunassa, ānanda, bhikkhuno pañcahi orambhāgiyehi saṁyojanehi cittaṁ avimuttaṁ ahosi. Tassa taṁ dhammadesanaṁ sutvā pañcahi orambhāgiyehi saṁyojanehi cittaṁ vimuttaṁ. 9 Chayime, ānanda, ānisaṁsā kālena dhammassavane kālena atthupaparikkhāya. Katame cha? Idhānanda, bhikkhuno pañcahi orambhāgiyehi saṁyojanehi cittaṁ avimuttaṁ hoti. So tamhi samaye maraṇakāle labhati tathāgataṁ dassanāya. Tassa tathāgato dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Tassa taṁ dhammadesanaṁ sutvā pañcahi orambhāgiyehi saṁyojanehi cittaṁ vimuccati. Ayaṁ, ānanda, paṭhamo ānisaṁso kālena dhammassavane. 10 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhuno pañcahi orambhāgiyehi saṁyojanehi cittaṁ avimuttaṁ hoti. So tamhi samaye maraṇakāle na heva kho labhati tathāgataṁ dassanāya, api ca kho tathāgatasāvakaṁ labhati dassanāya. Tassa tathāgatasāvako dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Tassa taṁ dhammadesanaṁ sutvā pañcahi orambhāgiyehi saṁyojanehi cittaṁ vimuccati. Ayaṁ, ānanda, dutiyo ānisaṁso kālena dhammassavane. 11 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhuno pañcahi orambhāgiyehi saṁyojanehi cittaṁ avimuttaṁ hoti. So tamhi samaye maraṇakāle na heva kho labhati tathāgataṁ dassanāya, napi tathāgatasāvakaṁ labhati dassanāya; api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. Tassa yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakkayato anuvicārayato manasānupekkhato pañcahi orambhāgiyehi saṁyojanehi cittaṁ vimuccati. Ayaṁ, ānanda, tatiyo ānisaṁso kālena atthupaparikkhāya. 12 Idhānanda, bhikkhuno pañcahi orambhāgiyehi saṁyojanehi cittaṁ vimuttaṁ hoti, anuttare ca kho upadhisaṅkhaye cittaṁ avimuttaṁ hoti. So tamhi samaye maraṇakāle labhati tathāgataṁ dassanāya. Tassa tathāgato dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ …pe… brahmacariyaṁ pakāseti. Tassa taṁ dhammadesanaṁ sutvā anuttare upadhisaṅkhaye cittaṁ vimuccati. Ayaṁ, ānanda, catuttho ānisaṁso kālena dhammassavane. 13 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhuno pañcahi orambhāgiyehi saṁyojanehi cittaṁ vimuttaṁ hoti, anuttare ca kho upadhisaṅkhaye cittaṁ avimuttaṁ hoti. So tamhi samaye maraṇakāle na heva kho labhati tathāgataṁ dassanāya, api ca kho tathāgatasāvakaṁ labhati dassanāya. Tassa tathāgatasāvako dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ …pe… parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Tassa taṁ dhammadesanaṁ sutvā anuttare upadhisaṅkhaye cittaṁ vimuccati. Ayaṁ, ānanda, pañcamo ānisaṁso kālena dhammassavane. 14 Puna caparaṁ, ānanda, bhikkhuno pañcahi orambhāgiyehi saṁyojanehi cittaṁ vimuttaṁ hoti, anuttare ca kho upadhisaṅkhaye cittaṁ avimuttaṁ hoti. So tamhi samaye maraṇakāle na heva kho labhati tathāgataṁ dassanāya, napi tathāgatasāvakaṁ labhati dassanāya; api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. Tassa yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakkayato anuvicārayato manasānupekkhato anuttare upadhisaṅkhaye cittaṁ vimuccati. Ayaṁ, ānanda, chaṭṭho ānisaṁso kālena atthupaparikkhāya. 15 Ime kho, ānanda, cha ānisaṁsā kālena dhammassavane kālena atthupaparikkhāyā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.33 4. Devatāvagga Dutiyaaparihānasutta |33| “Imaṁ, bhikkhave, rattiṁ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṁ etadavoca: ‘chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, hirigāravatā, ottappagāravatā—ime kho, bhante, 1542 --- an6 33:1 cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti. 2 Satthugaru dhammagaru, saṅghe ca tibbagāravo; Hiriottappasampanno, sappatisso sagāravo; Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.100 10. Ānisaṁsavagga Anattasutta |100| “So vata, bhikkhave, bhikkhu kañci dhammaṁ attato samanupassanto …pe… sabbadhamme anattato samanupassanto …pe… ṭhānametaṁ vijjati”. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.12 2. Sāraṇīyavagga Dutiyasāraṇīyasutta |12| “Chayime, bhikkhave, dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattanti. Katame cha? Idha, bhikkhave, bhikkhuno mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti …pe…. 3 Mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 7 Ime kho, bhikkhave, cha dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattantī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.91 9. Sītivagga Abhabbasutta |91| “Cha, bhikkhave, dhamme abhabbo diṭṭhisampanno puggalo uppādetuṁ. Katame cha? Sakkāyadiṭṭhiṁ, vicikicchaṁ, sīlabbataparāmāsaṁ, apāyagamanīyaṁ rāgaṁ, apāyagamanīyaṁ dosaṁ, apāyagamanīyaṁ mohaṁ. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme abhabbo diṭṭhisampanno puggalo uppādetun”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.77 8. Arahattavagga Uttarimanussadhammasutta |77| “Cha, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo uttari manussadhammaṁ alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikātuṁ. Katame cha? Muṭṭhassaccaṁ, asampajaññaṁ, indriyesu aguttadvārataṁ, bhojane amattaññutaṁ, kuhanaṁ, lapanaṁ. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme appahāya abhabbo uttari manussadhammaṁ alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikātuṁ. 2 Cha, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo uttari manussadhammaṁ alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikātuṁ. Katame cha? Muṭṭhassaccaṁ, asampajaññaṁ, indriyesu aguttadvārataṁ, bhojane amattaññutaṁ, kuhanaṁ, lapanaṁ. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme pahāya bhabbo uttari manussadhammaṁ alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikātun”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.49 5. Dhammikavagga Khemasutta |49| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā ca khemo āyasmā ca sumano sāvatthiyaṁ viharanti andhavanasmiṁ. Atha kho āyasmā ca khemo āyasmā ca sumano yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā khemo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Yo so, bhante, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto tassa na evaṁ hoti: ‘atthi me seyyoti vā atthi me sadisoti vā atthi me hīnoti vā’”ti. Idamavocāyasmā khemo. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho āyasmā khemo “samanuñño me satthā”ti uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 3 1543 --- an6 49:3 Atha kho āyasmā sumano acirapakkante āyasmante kheme bhagavantaṁ etadavoca: “yo so, bhante, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto tassa na evaṁ hoti: ‘natthi me seyyoti vā natthi me sadisoti vā natthi me hīnoti vā’”ti. Idamavocāyasmā sumano. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho āyasmā sumano “samanuñño me satthā”ti uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 4 Atha kho bhagavā acirapakkantesu āyasmante ca kheme āyasmante ca sumane bhikkhū āmantesi: “evaṁ kho, bhikkhave, kulaputtā aññaṁ byākaronti. Attho ca vutto attā ca anupanīto. Atha ca pana idhekacce moghapurisā hasamānakā maññe aññaṁ byākaronti. Te pacchā vighātaṁ āpajjantīti. 5 Na ussesu na omesu, Samatte nopanīyare; Khīṇā jāti vusitaṁ brahmacariyaṁ, Caranti saṁyojanavippamuttā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.104 10. Ānisaṁsavagga Atammayasutta |104| “Cha, bhikkhave, ānisaṁse sampassamānena alameva bhikkhunā sabbadhammesu anodhiṁ karitvā anattasaññaṁ upaṭṭhāpetuṁ. Katame cha? Sabbaloke ca atammayo bhavissāmi, ahaṅkārā ca me uparujjhissanti, mamaṅkārā ca me uparujjhissanti, asādhāraṇena ca ñāṇena samannāgato bhavissāmi, hetu ca me sudiṭṭho bhavissati, hetusamuppannā ca dhammā. Ime kho, bhikkhave, cha ānisaṁse sampassamānena alameva bhikkhunā sabbadhammesu anodhiṁ karitvā anattasaññaṁ upaṭṭhāpetun”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.16 2. Sāraṇīyavagga Nakulapitusutta |16| Ekaṁ samayaṁ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena nakulapitā gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho nakulamātā gahapatānī nakulapitaraṁ gahapatiṁ etadavoca: 2 “Mā kho tvaṁ, gahapati, sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā. Siyā kho pana te, gahapati, evamassa: ‘na nakulamātā gahapatānī mamaccayena sakkhissati dārake posetuṁ, gharāvāsaṁ santharitun’ti. Na kho panetaṁ, gahapati, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Kusalāhaṁ, gahapati, kappāsaṁ kantituṁ veṇiṁ olikhituṁ. Sakkomahaṁ, gahapati, tavaccayena dārake posetuṁ, gharāvāsaṁ santharituṁ. Tasmātiha tvaṁ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā. 3 Siyā kho pana te, gahapati, evamassa: ‘nakulamātā gahapatānī mamaccayena aññaṁ gharaṁ gamissatī’ti. Na kho panetaṁ, gahapati, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Tvañceva kho, gahapati, jānāsi ahañca, yaṁ no soḷasavassāni gahaṭṭhakaṁ brahmacariyaṁ samāciṇṇaṁ. Tasmātiha tvaṁ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā. 4 Siyā kho pana te, gahapati, evamassa: ‘nakulamātā gahapatānī mamaccayena na dassanakāmā bhavissati bhagavato na dassanakāmā bhikkhusaṅghassā’ti. Na kho panetaṁ, gahapati, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Ahañhi, gahapati, tavaccayena dassanakāmatarā ceva bhavissāmi bhagavato, dassanakāmatarā ca bhikkhusaṅghassa. Tasmātiha tvaṁ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā. 5 Siyā kho pana te, gahapati, evamassa: ‘na nakulamātā gahapatānī mamaccayena sīlesu paripūrakārinī’ti. Na kho panetaṁ, gahapati, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Yāvatā kho, gahapati, tassa bhagavato sāvikā gihī odātavasanā sīlesu paripūrakāriniyo, ahaṁ tāsaṁ aññatarā. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā—ayaṁ so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye—taṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pucchatu. Tasmātiha tvaṁ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā. 6 Siyā kho pana te, gahapati, evamassa: ‘na nakulamātā gahapatānī lābhinī ajjhattaṁ cetosamathassā’ti. Na kho panetaṁ, gahapati, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Yāvatā kho, gahapati, tassa bhagavato sāvikā gihī odātavasanā lābhiniyo ajjhattaṁ cetosamathassa, ahaṁ tāsaṁ aññatarā. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā—ayaṁ so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhaggesu viharati susumāragire 1544 --- an6 16:6 bhesakaḷāvane migadāye—taṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pucchatu. Tasmātiha tvaṁ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā. 7 Siyā kho pana te, gahapati, evamassa: ‘na nakulamātā gahapatānī imasmiṁ dhammavinaye ogādhappattā patigādhappattā assāsappattā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharatī’ti. Na kho panetaṁ, gahapati, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Yāvatā kho, gahapati, tassa bhagavato sāvikā gihī odātavasanā imasmiṁ dhammavinaye ogādhappattā patigādhappattā assāsappattā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharanti, ahaṁ tāsaṁ aññatarā. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā—ayaṁ so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye—taṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pucchatu. Tasmātiha tvaṁ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā”ti. 8 Atha kho nakulapituno gahapatissa nakulamātarā gahapatāniyā iminā ovādena ovadiyamānassa so ābādho ṭhānaso paṭippassambhi. Vuṭṭhahi ca nakulapitā gahapati tamhā ābādhā; tathā pahīno ca pana nakulapituno gahapatissa so ābādho ahosi. Atha kho nakulapitā gahapati gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā daṇḍamolubbha yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho nakulapitaraṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 9 “Lābhā te, gahapati, suladdhaṁ te, gahapati. Yassa te nakulamātā gahapatānī anukampikā atthakāmā ovādikā anusāsikā. Yāvatā kho, gahapati, mama sāvikā gihī odātavasanā sīlesu paripūrakāriniyo, nakulamātā gahapatānī tāsaṁ aññatarā. Yāvatā kho, gahapati, mama sāvikā gihī odātavasanā lābhiniyo ajjhattaṁ cetosamathassa, nakulamātā gahapatānī tāsaṁ aññatarā. Yāvatā kho, gahapati, mama sāvikā gihī odātavasanā imasmiṁ dhammavinaye ogādhappattā patigādhappattā assāsappattā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharanti, nakulamātā gahapatānī tāsaṁ aññatarā. Lābhā te, gahapati, suladdhaṁ te, gahapati. Yassa te nakulamātā gahapatānī anukampikā atthakāmā ovādikā anusāsikā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.28 3. Anuttariyavagga Dutiyasamayasutta |28| Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. Atha kho tesaṁ therānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: “ko nu kho, āvuso, samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun”ti? 2 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu there bhikkhū etadavoca: “yasmiṁ, āvuso, samaye manobhāvanīyo bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun”ti. 3 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “na kho, āvuso, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṁ. Yasmiṁ, āvuso, samaye manobhāvanīyo bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā, cārittakilamathopissa tasmiṁ samaye appaṭippassaddho hoti, bhattakilamathopissa tasmiṁ samaye appaṭippassaddho hoti. Tasmā so asamayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṁ. Yasmiṁ, āvuso, samaye manobhāvanīyo bhikkhu sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito vihārapacchāyāyaṁ nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun”ti. 4 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “na kho, āvuso, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṁ. Yasmiṁ, āvuso, samaye manobhāvanīyo bhikkhu sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito vihārapacchāyāyaṁ nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya 1545 --- an6 28:4 parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā, yadevassa divā samādhinimittaṁ manasikataṁ hoti tadevassa tasmiṁ samaye samudācarati. Tasmā so asamayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṁ. Yasmiṁ, āvuso, samaye manobhāvanīyo bhikkhu rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun”ti. 5 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “na kho, āvuso, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṁ. Yasmiṁ, āvuso, samaye manobhāvanīyo bhikkhu rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā, ojaṭṭhāyissa tasmiṁ samaye kāyo hoti phāsussa hoti buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ. Tasmā so asamayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun”ti. 6 Evaṁ vutte āyasmā mahākaccāno there bhikkhū etadavoca: “sammukhā metaṁ, āvuso, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘chayime, bhikkhu, samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṁ. 7 Katame cha? Idha, bhikkhu, yasmiṁ samaye bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, tasmiṁ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: “ahaṁ kho, āvuso, kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāmi. Sādhu vata me āyasmā kāmarāgassa pahānāya dhammaṁ desetū”ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu kāmarāgassa pahānāya dhammaṁ deseti. Ayaṁ, bhikkhu, paṭhamo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṁ. 8 Puna caparaṁ, bhikkhu, yasmiṁ samaye bhikkhu byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati …pe…. 9 Thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati …. 10 Uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati …. 11 Vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati …. 12 Yaṁ nimittaṁ āgamma yaṁ nimittaṁ manasikaroto anantarā āsavānaṁ khayo hoti, taṁ nimittaṁ na jānāti na passati, tasmiṁ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: “ahaṁ kho, āvuso, yaṁ nimittaṁ āgamma yaṁ nimittaṁ manasikaroto anantarā āsavānaṁ khayo hoti taṁ nimittaṁ na jānāmi na passāmi. Sādhu vata me āyasmā āsavānaṁ khayāya dhammaṁ desetū”ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu āsavānaṁ khayāya dhammaṁ deseti. Ayaṁ, bhikkhu, chaṭṭho samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṁ’. 13 Sammukhā metaṁ, āvuso, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘ime kho, bhikkhu, cha samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun’”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.95 9. Sītivagga Catutthaabhabbaṭṭhānasutta |95| “Chayimāni, bhikkhave, abhabbaṭṭhānāni. Katamāni cha? Abhabbo diṭṭhisampanno puggalo sayaṅkataṁ sukhadukkhaṁ paccāgantuṁ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo paraṅkataṁ sukhadukkhaṁ paccāgantuṁ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo sayaṅkatañca paraṅkatañca sukhadukkhaṁ paccāgantuṁ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo asayaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ paccāgantuṁ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ paccāgantuṁ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo asayaṅkārañca aparaṅkārañca adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ paccāgantuṁ. Taṁ kissa hetu? Tathā hissa, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa hetu ca sudiṭṭho hetusamuppannā ca dhammā. Imāni kho, bhikkhave, cha abhabbaṭṭhānānī”ti. Ekādasamaṁ. Sītivaggo navamo. 2 Tassuddānaṁ Sītibhāvaṁ āvaraṇaṁ, voropitā sussūsati; Appahāya pahīnābhabbo, taṭṭhānā caturopi cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 6.73 7. Devatāvagga Paṭhamatajjhānasutta |73| “Cha, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. Katame cha? Kāmacchandaṁ, byāpādaṁ, thinamiddhaṁ, uddhaccakukkuccaṁ, vicikicchaṁ. Kāmesu kho panassa ādīnavo na yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭho hoti. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. 2 Cha, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. 1546 --- an6 73:2 Katame cha? Kāmacchandaṁ, byāpādaṁ, thinamiddhaṁ, uddhaccakukkuccaṁ, vicikicchaṁ, kāmesu kho panassa ādīnavo na yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭho hoti. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharitun”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6 13. Rāgapeyyāla ~ |140| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya cha dhammā bhāvetabbā. Katame cha? Dassanānuttariyaṁ, savanānuttariyaṁ, lābhānuttariyaṁ, sikkhānuttariyaṁ, pāricariyānuttariyaṁ, anussatānuttariyaṁ. Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime cha dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 6.52 5. Dhammikavagga Khattiyasutta |52| Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Khattiyā, bho gotama, kiṁadhippāyā, kiṁupavicārā, kiṁadhiṭṭhānā, kiṁabhinivesā, kiṁpariyosānā”ti? “Khattiyā kho, brāhmaṇa, bhogādhippāyā paññūpavicārā balādhiṭṭhānā pathavībhinivesā issariyapariyosānā”ti. 3 “Brāhmaṇā pana, bho gotama, kiṁadhippāyā, kiṁupavicārā, kiṁadhiṭṭhānā, kiṁabhinivesā, kiṁpariyosānā”ti? “Brāhmaṇā kho, brāhmaṇa, bhogādhippāyā paññūpavicārā mantādhiṭṭhānā yaññābhinivesā brahmalokapariyosānā”ti. 4 “Gahapatikā pana, bho gotama, kiṁadhippāyā, kiṁupavicārā, kiṁadhiṭṭhānā, kiṁabhinivesā, kiṁpariyosānā”ti? “Gahapatikā kho, brāhmaṇa, bhogādhippāyā paññūpavicārā sippādhiṭṭhānā kammantābhinivesā niṭṭhitakammantapariyosānā”ti. 5 “Itthī pana, bho gotama, kiṁadhippāyā, kiṁupavicārā, kiṁadhiṭṭhānā, kiṁabhinivesā, kiṁpariyosānā”ti? “Itthī kho, brāhmaṇa, purisādhippāyā alaṅkārūpavicārā puttādhiṭṭhānā asapattībhinivesā issariyapariyosānā”ti. 6 “Corā pana, bho gotama, kiṁadhippāyā, kiṁupavicārā, kiṁadhiṭṭhānā, kiṁabhinivesā, kiṁpariyosānā”ti? “Corā kho, brāhmaṇa, ādānādhippāyā gahanūpavicārā satthādhiṭṭhānā andhakārābhinivesā adassanapariyosānā”ti. 7 “Samaṇā pana, bho gotama, kiṁadhippāyā, kiṁupavicārā, kiṁadhiṭṭhānā, kiṁabhinivesā, kiṁpariyosānā”ti? “Samaṇā kho, brāhmaṇa, khantisoraccādhippāyā paññūpavicārā sīlādhiṭṭhānā ākiñcaññābhinivesā nibbānapariyosānā”ti. 8 “Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Khattiyānampi bhavaṁ gotamo jānāti adhippāyañca upavicārañca adhiṭṭhānañca abhinivesañca pariyosānañca. Brāhmaṇānampi bhavaṁ gotamo jānāti …pe… gahapatīnampi bhavaṁ gotamo jānāti … itthīnampi bhavaṁ gotamo jānāti … corānampi bhavaṁ gotamo jānāti … samaṇānampi bhavaṁ gotamo jānāti adhippāyañca upavicārañca adhiṭṭhānañca abhinivesañca pariyosānañca. Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.37 4. Devatāvagga Chaḷaṅgadānasutta |37| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena veḷukaṇḍakī nandamātā upāsikā sāriputtamoggallānappamukhe bhikkhusaṅghe chaḷaṅgasamannāgataṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena veḷukaṇḍakiṁ nandamātaraṁ upāsikaṁ sāriputtamoggallānappamukhe bhikkhusaṅghe chaḷaṅgasamannāgataṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpentiṁ. Disvā bhikkhū āmantesi: “esā, bhikkhave, veḷukaṇḍakī nandamātā upāsikā sāriputtamoggallānappamukhe bhikkhusaṅghe chaḷaṅgasamannāgataṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti. 2 Kathañca, bhikkhave, chaḷaṅgasamannāgatā dakkhiṇā hoti? Idha, bhikkhave, dāyakassa tīṇaṅgāni honti, paṭiggāhakānaṁ tīṇaṅgāni. Katamāni dāyakassa tīṇaṅgāni? Idha, bhikkhave, dāyako pubbeva dānā sumano hoti, dadaṁ cittaṁ pasādeti, datvā attamano hoti. Imāni dāyakassa tīṇaṅgāni. 3 Katamāni paṭiggāhakānaṁ tīṇaṅgāni? Idha, bhikkhave, paṭiggāhakā vītarāgā vā honti rāgavinayāya vā paṭipannā, vītadosā vā honti dosavinayāya vā paṭipannā, vītamohā vā honti mohavinayāya vā paṭipannā. Imāni paṭiggāhakānaṁ tīṇaṅgāni. Iti dāyakassa tīṇaṅgāni, paṭiggāhakānaṁ tīṇaṅgāni. Evaṁ kho, bhikkhave, chaḷaṅgasamannāgatā dakkhiṇā hoti. 4 Evaṁ chaḷaṅgasamannāgatāya, bhikkhave, 1547 --- an6 37:4 dakkhiṇāya na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gahetuṁ: ‘ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattatī’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṁ gacchati. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṁ udakassa pamāṇaṁ gahetuṁ: ‘ettakāni udakāḷhakānīti vā ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā ettakāni udakāḷhakasatasahassānī’ti vā. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhaṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, evaṁ chaḷaṅgasamannāgatāya dakkhiṇāya na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gahetuṁ: ‘ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattatī’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṁ gacchatī”ti. 6 “Pubbeva dānā sumano, dadaṁ cittaṁ pasādaye; Datvā attamano hoti, esā yaññassa sampadā. 7 Vītarāgā vītadosā, vītamohā anāsavā; Khettaṁ yaññassa sampannaṁ, saññatā brahmacārayo. 8 Sayaṁ ācamayitvāna, datvā sakehi pāṇibhi; Attano parato ceso, yañño hoti mahapphalo. 9 Evaṁ yajitvā medhāvī, saddho muttena cetasā; Abyāpajjaṁ sukhaṁ lokaṁ, paṇḍito upapajjatī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.46 5. Dhammikavagga Mahācundasutta |46| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā mahācundo cetīsu viharati sayaṁjātiyaṁ. Tatra kho āyasmā mahācundo bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahācundassa paccassosuṁ. Āyasmā mahācundo etadavoca: 2 “Idhāvuso, dhammayogā bhikkhū jhāyī bhikkhū apasādenti: ‘ime pana jhāyinomhā, jhāyinomhāti jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti avajjhāyanti. Kimime jhāyanti, kintime jhāyanti, kathaṁ ime jhāyantī’ti? Tattha dhammayogā ca bhikkhū nappasīdanti, jhāyī ca bhikkhū nappasīdanti, na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 3 Idha panāvuso, jhāyī bhikkhū dhammayoge bhikkhū apasādenti: ‘ime pana dhammayogamhā, dhammayogamhāti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatī asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. Kimime dhammayogā, kintime dhammayogā, kathaṁ ime dhammayogā’ti? Tattha jhāyī ca bhikkhū nappasīdanti, dhammayogā ca bhikkhū nappasīdanti, na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 4 Idha panāvuso, dhammayogā bhikkhū dhammayogānaññeva bhikkhūnaṁ vaṇṇaṁ bhāsanti, no jhāyīnaṁ bhikkhūnaṁ vaṇṇaṁ bhāsanti. Tattha dhammayogā ca bhikkhū nappasīdanti, jhāyī ca bhikkhū nappasīdanti, na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 5 Idha panāvuso, jhāyī bhikkhū jhāyīnaññeva bhikkhūnaṁ vaṇṇaṁ bhāsanti, no dhammayogānaṁ bhikkhūnaṁ vaṇṇaṁ bhāsanti. Tattha jhāyī ca bhikkhū nappasīdanti, dhammayogā ca bhikkhū nappasīdanti, na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 6 Tasmātihāvuso, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘dhammayogā samānā jhāyīnaṁ bhikkhūnaṁ vaṇṇaṁ bhāsissāmā’ti. Evañhi vo, āvuso, sikkhitabbaṁ. Taṁ kissa hetu? Acchariyā hete, āvuso, puggalā dullabhā lokasmiṁ, ye amataṁ dhātuṁ kāyena phusitvā viharanti. 7 Tasmātihāvuso, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘jhāyī samānā dhammayogānaṁ bhikkhūnaṁ vaṇṇaṁ bhāsissāmā’ti. Evañhi vo, āvuso, sikkhitabbaṁ. Taṁ kissa hetu? Acchariyā hete, āvuso, puggalā dullabhā lokasmiṁ ye gambhīraṁ atthapadaṁ paññāya ativijjha passantī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.78 8. Arahattavagga Sukhasomanassasutta |78| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāya. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammārāmo hoti, bhāvanārāmo hoti, pahānārāmo hoti, pavivekārāmo hoti, abyāpajjhārāmo hoti, nippapañcārāmo hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāyā”ti. 1548 --- an6 78:1 Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.23 3. Anuttariyavagga Bhayasutta |23| “‘Bhayan’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ; ‘dukkhan’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ; ‘rogo’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ; ‘gaṇḍo’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ; ‘saṅgo’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ; ‘paṅko’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. 2 Kasmā ca, bhikkhave, ‘bhayan’ti kāmānametaṁ adhivacanaṁ? Kāmarāgarattāyaṁ, bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi bhayā na parimuccati, samparāyikāpi bhayā na parimuccati, tasmā ‘bhayan’ti kāmānametaṁ adhivacanaṁ. Kasmā ca, bhikkhave, dukkhanti …pe… rogoti … gaṇḍoti … saṅgoti … paṅkoti kāmānametaṁ adhivacanaṁ? Kāmarāgarattāyaṁ, bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi paṅkā na parimuccati, samparāyikāpi paṅkā na parimuccati, tasmā ‘paṅko’ti kāmānametaṁ adhivacananti. 3 Bhayaṁ dukkhaṁ rogo gaṇḍo, saṅgo paṅko ca ubhayaṁ; Ete kāmā pavuccanti, yattha satto puthujjano. 4 Upādāne bhayaṁ disvā, jātimaraṇasambhave; Anupādā vimuccanti, jātimaraṇasaṅkhaye. 5 Te khemappattā sukhino, diṭṭhadhammābhinibbutā; Sabbaverabhayātītā, sabbadukkhaṁ upaccagun”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.110 11. Tikavagga Saññāsutta |110| “Tayome, bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṁsāsaññā. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Kāmasaññāya pahānāya nekkhammasaññā bhāvetabbā, byāpādasaññāya pahānāya abyāpādasaññā bhāvetabbā, vihiṁsāsaññāya pahānāya avihiṁsāsaññā bhāvetabbā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.59 6. Mahāvagga Dārukammikasutta |59| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho dārukammiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho dārukammikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: “api nu te, gahapati, kule dānaṁ dīyatī”ti? “Dīyati me, bhante, kule dānaṁ. Tañca kho ye te bhikkhū āraññikā piṇḍapātikā paṁsukūlikā arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā, tathārūpesu me, bhante, bhikkhūsu dānaṁ dīyatī”ti. 2 “Dujjānaṁ kho etaṁ, gahapati, tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantena, kāsikacandanaṁ paccanubhontena, mālāgandhavilepanaṁ dhārayantena, jātarūparajataṁ sādiyantena ime vā arahanto ime vā arahattamaggaṁ samāpannāti. 3 Āraññiko cepi, gahapati, bhikkhu hoti uddhato unnaḷo capalo mukharo vikiṇṇavāco muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo. Evaṁ so tenaṅgena gārayho. Āraññiko cepi, gahapati, bhikkhu hoti anuddhato anunnaḷo acapalo amukharo avikiṇṇavāco upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṁvutindriyo. Evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. 4 Gāmantavihārī cepi, gahapati, bhikkhu hoti uddhato …pe… evaṁ so tenaṅgena gārayho. Gāmantavihārī cepi, gahapati, bhikkhu hoti anuddhato …pe… evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. 5 Piṇḍapātiko cepi, gahapati, bhikkhu hoti uddhato …pe… evaṁ so tenaṅgena gārayho. Piṇḍapātiko cepi, gahapati, bhikkhu hoti anuddhato …pe… evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. 6 Nemantaniko cepi, gahapati, bhikkhu hoti uddhato …pe… evaṁ so tenaṅgena gārayho. Nemantaniko cepi, gahapati, bhikkhu hoti anuddhato …pe… evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. 7 Paṁsukūliko cepi, gahapati, bhikkhu hoti uddhato …pe… evaṁ so tenaṅgena gārayho. Paṁsukūliko cepi, gahapati, bhikkhu hoti anuddhato …pe… evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. 8 Gahapaticīvaradharo cepi, gahapati, bhikkhu hoti uddhato unnaḷo capalo mukharo vikiṇṇavāco muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo. Evaṁ so tenaṅgena gārayho. Gahapaticīvaradharo cepi, gahapati, bhikkhu hoti anuddhato anunnaḷo acapalo amukharo avikiṇṇavāco upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṁvutindriyo. Evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. 9 Iṅgha tvaṁ, gahapati, saṅghe dānaṁ dehi. Saṅghe te dānaṁ dadato cittaṁ pasīdissati. So tvaṁ pasannacitto kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ 1549 --- an6 59:9 lokaṁ upapajjissasī”ti. “Esāhaṁ, bhante, ajjatagge saṅghe dānaṁ dassāmī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.67 7. Devatāvagga Mittasutta |67| “‘So vata, bhikkhave, bhikkhu pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko, pāpamitte sevamāno bhajamāno payirupāsamāno, tesañca diṭṭhānugatiṁ āpajjamāno ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṁ dhammaṁ aparipūretvā sekhaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Sekhaṁ dhammaṁ aparipūretvā sīlāni paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Sīlāni aparipūretvā kāmarāgaṁ vā rūparāgaṁ vā arūparāgaṁ vā pajahissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 2 ‘So vata, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko, kalyāṇamitte sevamāno bhajamāno payirupāsamāno, tesañca diṭṭhānugatiṁ āpajjamāno ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūretvā sekhaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Sekhaṁ dhammaṁ paripūretvā sīlāni paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Sīlāni paripūretvā kāmarāgaṁ vā rūparāgaṁ vā arūparāgaṁ vā pajahissatī’ti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.81 8. Arahattavagga Paṭhamanirayasutta |81| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi chahi? Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pāpiccho ca, micchādiṭṭhi ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi chahi? Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, appiccho ca, sammādiṭṭhi ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.26 3. Anuttariyavagga Mahākaccānasutta |26| Tatra kho āyasmā mahākaccāno bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa paccassosuṁ. Āyasmā mahākaccāno etadavoca: “acchariyaṁ, āvuso; abbhutaṁ, āvuso. Yāvañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ cha anussatiṭṭhānāni. 2 Katamāni cha? Idhāvuso, ariyasāvako tathāgataṁ anussarati: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Yasmiṁ, āvuso, samaye ariyasāvako tathāgataṁ anussarati nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti, nikkhantaṁ muttaṁ vuṭṭhitaṁ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. Sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṁ karitvā evam’idhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti. 3 Puna caparaṁ, āvuso, ariyasāvako dhammaṁ anussarati: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Yasmiṁ, āvuso, samaye ariyasāvako dhammaṁ anussarati nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti, nikkhantaṁ muttaṁ vuṭṭhitaṁ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. Sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṁ karitvā evam’idhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti. 4 Puna caparaṁ, āvuso, ariyasāvako saṅghaṁ anussarati: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Yasmiṁ, āvuso, samaye ariyasāvako saṅghaṁ anussarati nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; 1550 --- an6 26:4 ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti, nikkhantaṁ muttaṁ vuṭṭhitaṁ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. Sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṁ karitvā evam’idhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti. 5 Puna caparaṁ, āvuso, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni …pe… samādhisaṁvattanikāni. Yasmiṁ, āvuso, samaye ariyasāvako attano sīlaṁ anussarati nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti, nikkhantaṁ muttaṁ vuṭṭhitaṁ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. Sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṁ karitvā evam’idhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti. 6 Puna caparaṁ, āvuso, ariyasāvako attano cāgaṁ anussarati: ‘lābhā vata me, suladdhaṁ vata me …pe… yācayogo dānasaṁvibhāgarato’ti. Yasmiṁ, āvuso, samaye ariyasāvako attano cāgaṁ anussarati nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti, nikkhantaṁ muttaṁ vuṭṭhitaṁ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. Sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṁ karitvā evam’idhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti. 7 Puna caparaṁ, āvuso, ariyasāvako devatā anussarati: ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā …pe… tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi tathārūpā saddhā saṁvijjati. Yathārūpena sīlena … sutena … cāgena … paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi tathārūpā paññā saṁvijjatī’ti. Yasmiṁ, āvuso, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṁ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti, nikkhantaṁ muttaṁ vuṭṭhitaṁ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. Sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṁ karitvā evam’idhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti. 8 Acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso. Yāvañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ cha anussatiṭṭhānānī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.18 2. Sāraṇīyavagga Macchabandhasutta |18| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. Addasā kho bhagavā addhānamaggappaṭipanno aññatarasmiṁ padese macchikaṁ macchabandhaṁ macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamānaṁ. Disvā maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, amuṁ macchikaṁ macchabandhaṁ macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamānan”ti? “Evaṁ, bhante”. 2 “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā: ‘macchiko macchabandho macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ ajjhāvasanto’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Mayāpi kho etaṁ, bhikkhave, neva diṭṭhaṁ na sutaṁ: ‘macchiko macchabandho macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ 1551 --- an6 18:2 ajjhāvasanto’ti. Taṁ kissa hetu? Te hi so, bhikkhave, macche vajjhe vadhāyupanīte pāpakena manasānupekkhati, tasmā so neva hatthiyāyī hoti na assayāyī na rathayāyī na yānayāyī na bhogabhogī, na mahantaṁ bhogakkhandhaṁ ajjhāvasati. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā: ‘goghātako gāvo vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ ajjhāvasanto’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Mayāpi kho etaṁ, bhikkhave, neva diṭṭhaṁ na sutaṁ: ‘goghātako gāvo vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ ajjhāvasanto’ti. Taṁ kissa hetu? Te hi so, bhikkhave, gāvo vajjhe vadhāyupanīte pāpakena manasānupekkhati, tasmā so neva hatthiyāyī hoti na assayāyī na rathayāyī na yānayāyī na bhogabhogī, na mahantaṁ bhogakkhandhaṁ ajjhāvasati. 4 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā: ‘orabbhiko …pe… sūkariko …pe… sākuṇiko …pe… māgaviko mage vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ ajjhāvasanto’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Mayāpi kho etaṁ, bhikkhave, neva diṭṭhaṁ na sutaṁ: ‘māgaviko mage vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ ajjhāvasanto’ti. Taṁ kissa hetu? Te hi so, bhikkhave, mage vajjhe vadhāyupanīte pāpakena manasānupekkhati, tasmā so neva hatthiyāyī hoti na assayāyī na rathayāyī na yānayāyī na bhogabhogī, na mahantaṁ bhogakkhandhaṁ ajjhāvasati. Te hi nāma so, bhikkhave, tiracchānagate pāṇe vajjhe vadhāyupanīte pāpakena manasānupekkhamāno neva hatthiyāyī bhavissati na assayāyī na rathayāyī na yānayāyī na bhogabhogī, na mahantaṁ bhogakkhandhaṁ ajjhāvasissati. Ko pana vādo yaṁ manussabhūtaṁ vajjhaṁ vadhāyupanītaṁ pāpakena manasānupekkhati. Tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.43 5. Dhammikavagga Nāgasutta |43| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena pubbārāmo migāramātupāsādo tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. 2 Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṁ yena pubbārāmo migāramātupāsādo tenupasaṅkami. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena pubbakoṭṭhako tenupasaṅkamissāma gattāni parisiñcitun”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṁ yena pubbakoṭṭhako tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṁ. Pubbakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. 3 Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa seto nāma nāgo mahātūriyatāḷitavāditena pubbakoṭṭhakā paccuttarati. Apissu taṁ jano disvā evamāha: “abhirūpo vata bho rañño nāgo; dassanīyo vata bho rañño nāgo; pāsādiko vata, bho, rañño nāgo, kāyupapanno vata bho rañño nāgo”ti. Evaṁ vutte, āyasmā udāyī bhagavantaṁ etadavoca: “hatthimeva nu kho, bhante, mahantaṁ brahantaṁ kāyupapannaṁ jano disvā evamāha: ‘nāgo vata bho nāgo’ti, udāhu aññampi kañci mahantaṁ brahantaṁ kāyupapannaṁ jano disvā evamāha: ‘nāgo vata bho nāgo’”ti? “Hatthimpi kho, udāyi, mahantaṁ brahantaṁ kāyupapannaṁ jano disvā evamāha: ‘nāgo vata bho nāgo’ti. Assampi kho, udāyi, mahantaṁ brahantaṁ …pe… goṇampi kho, udāyi, mahantaṁ brahantaṁ …pe… uragampi kho, udāyi, mahantaṁ brahantaṁ …pe… rukkhampi kho, udāyi, mahantaṁ brahantaṁ …pe… manussampi kho, 1552 --- an6 43:3 udāyi, mahantaṁ brahantaṁ kāyupapannaṁ jano disvā evamāha: ‘nāgo vata, bho, nāgo’ti. Api ca, udāyi, yo sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya āguṁ na karoti kāyena vācāya manasā, tamahaṁ ‘nāgo’ti brūmī”ti. 4 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, bhagavatā—api ca, udāyi, yo sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya āguṁ na karoti kāyena vācāya manasā, tamahaṁ ‘nāgo’ti brūmīti. Idañca panāhaṁ, bhante, bhagavatā subhāsitaṁ imāhi gāthāhi anumodāmi— 5 Manussabhūtaṁ sambuddhaṁ, attadantaṁ samāhitaṁ; Iriyamānaṁ brahmapathe, cittassūpasame rataṁ. 6 Yaṁ manussā namassanti, sabbadhammāna pāraguṁ; Devāpi taṁ namassanti, iti me arahato sutaṁ. 7 Sabbasaṁyojanātītaṁ, vanā nibbanamāgataṁ; Kāmehi nekkhammarataṁ, muttaṁ selāva kañcanaṁ. 8 Sabbe accarucī nāgo, himavāññe siluccaye; Sabbesaṁ nāganāmānaṁ, saccanāmo anuttaro. 9 Nāgaṁ vo kittayissāmi, na hi āguṁ karoti so; Soraccaṁ avihiṁsā ca, pādā nāgassa te duve. 10 Tapo ca brahmacariyaṁ, caraṇā nāgassa tyāpare; Saddhāhattho mahānāgo, upekkhāsetadantavā. 11 Sati gīvā siro paññā, vīmaṁsā dhammacintanā; Dhammakucchisamātapo, viveko tassa vāladhi. 12 So jhāyī assāsarato, ajjhattaṁ susamāhito; Gacchaṁ samāhito nāgo, ṭhito nāgo samāhito. 13 Seyyaṁ samāhito nāgo, nisinnopi samāhito; Sabbattha saṁvuto nāgo, esā nāgassa sampadā. 14 Bhuñjati anavajjāni, sāvajjāni na bhuñjati; Ghāsamacchādanaṁ laddhā, sannidhiṁ parivajjayaṁ. 15 Saṁyojanaṁ aṇuṁ thūlaṁ, sabbaṁ chetvāna bandhanaṁ; Yena yeneva gacchati, anapekkhova gacchati. 16 Yathāpi udake jātaṁ, puṇḍarīkaṁ pavaḍḍhati; Nupalippati toyena, sucigandhaṁ manoramaṁ. 17 Tatheva loke sujāto, buddho loke viharati; Nupalippati lokena, toyena padumaṁ yathā. 18 Mahāginīva jalito, anāhārūpasammati; Saṅkhāresūpasantesu, nibbutoti pavuccati. 19 Atthassāyaṁ viññāpanī, upamā viññūhi desitā; Viññassanti mahānāgā, nāgaṁ nāgena desitaṁ. 20 Vītarāgo vītadoso, Vītamoho anāsavo; Sarīraṁ vijahaṁ nāgo, Parinibbissati anāsavo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.5 1. Āhuneyyavagga Paṭhamaājānīyasutta |5| “Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṁ gacchati. 2 Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo hoti rūpānaṁ, khamo saddānaṁ, khamo gandhānaṁ, khamo rasānaṁ, khamo phoṭṭhabbānaṁ, vaṇṇasampanno ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṁ gacchati. 3 Evamevaṁ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṁ, khamo saddānaṁ, khamo gandhānaṁ, khamo rasānaṁ, khamo phoṭṭhabbānaṁ, khamo dhammānaṁ. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.84 8. Arahattavagga Rattidivasasutta |84| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatassa bhikkhuno yā ratti vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu mahiccho hoti, vighātavā, asantuṭṭho, itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena, assaddho hoti, dussīlo hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno yā ratti vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi. 2 Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatassa bhikkhuno yā ratti vā divaso vā āgacchati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na mahiccho hoti, avighātavā, santuṭṭho, itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena, saddho hoti, sīlavā hoti, āraddhavīriyo hoti, satimā hoti, paññavā hoti. Imehi kho, 1553 --- an6 84:2 bhikkhave, chahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno yā ratti vā divaso vā āgacchati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, kusalesu dhammesu no parihānī”ti. Dasamaṁ. Arahattavaggo aṭṭhamo. 3 Tassuddānaṁ Dukkhaṁ arahattaṁ uttari ca, Sukhaṁ adhigamena ca; Mahantattaṁ dvayaṁ niraye, Aggadhammañca rattiyoti. 0 Aṅguttara Nikāya 6.62 6. Mahāvagga Purisindriyañāṇasutta |62| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena daṇḍakappakaṁ nāma kosalānaṁ nigamo tadavasari. Atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Te ca bhikkhū daṇḍakappakaṁ pavisiṁsu āvasathaṁ pariyesituṁ. 2 Atha kho āyasmā ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ yena aciravatī nadī tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṁ. Aciravatiyā nadiyā gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, āvuso ānanda, sabbaṁ cetaso samannāharitvā nu kho devadatto bhagavatā byākato: ‘āpāyiko devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho’ti, udāhu kenacideva pariyāyenāti? Evaṁ kho panetaṁ, āvuso, bhagavatā byākatan”ti. 3 Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ yena aciravatī nadī tenupasaṅkamiṁ gattāni parisiñcituṁ. Aciravatiyā nadiyā gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsiṁ gattāni pubbāpayamāno. Atha kho, bhante, aññataro bhikkhu yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ etadavoca: ‘kiṁ nu kho, āvuso ānanda, sabbaṁ cetaso samannāharitvā nu kho devadatto bhagavatā byākato—āpāyiko devadatto nerayiko kappaṭṭho atekicchoti, udāhu kenacideva pariyāyenā’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, taṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ: ‘evaṁ kho panetaṁ, āvuso, bhagavatā byākatan’”ti. 4 “So vā kho, ānanda, bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito, thero vā pana bālo abyatto. Kathañhi nāma yaṁ mayā ekaṁsena byākataṁ tattha dvejjhaṁ āpajjissati. Nāhaṁ, ānanda, aññaṁ ekapuggalampi samanupassāmi, yo evaṁ mayā sabbaṁ cetaso samannāharitvā byākato, yathayidaṁ devadatto. Yāvakīvañcāhaṁ, ānanda, devadattassa vālaggakoṭinittudanamattampi sukkadhammaṁ addasaṁ; neva tāvāhaṁ devadattaṁ byākāsiṁ: ‘āpāyiko devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho’ti. Yato ca kho ahaṁ, ānanda, devadattassa vālaggakoṭinittudanamattampi sukkadhammaṁ na addasaṁ; athāhaṁ devadattaṁ byākāsiṁ: ‘āpāyiko devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho’ti. 5 Seyyathāpi, ānanda, gūthakūpo sādhikaporiso pūro gūthassa samatittiko. Tatra puriso sasīsako nimuggo assa. Tassa kocideva puriso uppajjeyya atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo tamhā gūthakūpā uddharitukāmo. So taṁ gūthakūpaṁ samantānuparigacchanto neva passeyya tassa purisassa vālaggakoṭinittudanamattampi gūthena amakkhitaṁ, yattha taṁ gahetvā uddhareyya. Evamevaṁ kho ahaṁ, ānanda, yato devadattassa vālaggakoṭinittudanamattampi sukkadhammaṁ na addasaṁ; athāhaṁ devadattaṁ byākāsiṁ: ‘āpāyiko devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho’ti. Sace tumhe, ānanda, suṇeyyātha tathāgatassa purisindriyañāṇāni vibhajissāmī”ti? 6 “Etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo yaṁ bhagavā purisindriyañāṇāni vibhajeyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tenahānanda, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 7 “Idhāhaṁ, ānanda, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṁ aparena samayena evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa kusalā dhammā antarahitā, akusalā dhammā sammukhībhūtā. Atthi ca khvassa kusalamūlaṁ asamucchinnaṁ, tamhā tassa kusalā kusalaṁ pātubhavissati. Evamayaṁ puggalo āyatiṁ aparihānadhammo bhavissatī’ti. 1554 --- an6 62:7 Seyyathāpi, ānanda, bījāni akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sāradāni sukhasayitāni sukhette suparikammakatāya bhūmiyā nikkhittāni. Jāneyyāsi tvaṁ, ānanda, imāni bījāni vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissantī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evamevaṁ kho ahaṁ, ānanda, idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṁ aparena samayena evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa kusalā dhammā antarahitā, akusalā dhammā sammukhībhūtā. Atthi ca khvassa kusalamūlaṁ asamucchinnaṁ, tamhā tassa kusalā kusalaṁ pātubhavissati. Evamayaṁ puggalo āyatiṁ aparihānadhammo bhavissatī’ti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṁ cetasā ceto paricca viditaṁ hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṁ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti. 8 Idha panāhaṁ, ānanda, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṁ aparena samayena evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa akusalā dhammā antarahitā, kusalā dhammā sammukhībhūtā. Atthi ca khvassa akusalamūlaṁ asamucchinnaṁ, tamhā tassa akusalā akusalaṁ pātubhavissati. Evamayaṁ puggalo āyatiṁ parihānadhammo bhavissatī’ti. Seyyathāpi, ānanda, bījāni akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sāradāni sukhasayitāni puthusilāya nikkhittāni. Jāneyyāsi tvaṁ, ānanda, nayimāni bījāni vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissantī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evamevaṁ kho ahaṁ, ānanda, idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṁ aparena samayena evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa akusalā dhammā antarahitā, kusalā dhammā sammukhībhūtā. Atthi ca khvassa akusalamūlaṁ asamucchinnaṁ, tamhā tassa akusalā akusalaṁ pātubhavissati. Evamayaṁ puggalo āyatiṁ parihānadhammo bhavissatī’ti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṁ cetasā ceto paricca viditaṁ hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṁ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti. 9 Idha panāhaṁ, ānanda, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṁ aparena samayena evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘natthi imassa puggalassa vālaggakoṭinittudanamattopi sukko dhammo, samannāgatoyaṁ puggalo ekantakāḷakehi akusalehi dhammehi, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjissatī’ti. Seyyathāpi, ānanda, bījāni khaṇḍāni pūtīni vātātapahatāni sukhette suparikammakatāya bhūmiyā nikkhittāni. Jāneyyāsi tvaṁ, ānanda, nayimāni bījāni vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissantī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evamevaṁ kho ahaṁ, ānanda, idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṁ aparena samayena evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘natthi imassa puggalassa vālaggakoṭinittudanamattopi sukko dhammo, samannāgatoyaṁ puggalo ekantakāḷakehi akusalehi dhammehi, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjissatī’ti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṁ cetasā ceto paricca viditaṁ hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṁ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hotī”ti. 10 Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “sakkā nu kho, bhante, imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ aparepi tayo puggalā sappaṭibhāgā paññāpetun”ti? “Sakkā, ānandā”ti bhagavā avoca: “idhāhaṁ, ānanda, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṁ aparena samayena evaṁ 1555 --- an6 62:10 cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa kusalā dhammā antarahitā, akusalā dhammā sammukhībhūtā. Atthi ca khvassa kusalamūlaṁ asamucchinnaṁ, tampi sabbena sabbaṁ samugghātaṁ gacchati. Evamayaṁ puggalo āyatiṁ parihānadhammo bhavissatī’ti. Seyyathāpi, ānanda, aṅgārāni ādittāni sampajjalitāni sajotibhūtāni puthusilāya nikkhittāni. Jāneyyāsi tvaṁ, ānanda, nayimāni aṅgārāni vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissantī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Seyyathāpi vā pana, ānanda, sāyanhasamayaṁ sūriye ogacchante, jāneyyāsi tvaṁ, ānanda, āloko antaradhāyissati andhakāro pātubhavissatī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Seyyathāpi vā, panānanda, abhido addharattaṁ bhattakālasamaye, jāneyyāsi tvaṁ, ānanda, āloko antarahito andhakāro pātubhūto”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evamevaṁ kho ahaṁ, ānanda, idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṁ aparena samayena evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa kusalā dhammā antarahitā, akusalā dhammā sammukhībhūtā. Atthi ca khvassa kusalamūlaṁ asamucchinnaṁ, tampi sabbena sabbaṁ samugghātaṁ gacchati. Evamayaṁ puggalo āyatiṁ parihānadhammo bhavissatī’ti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṁ cetasā ceto paricca viditaṁ hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṁ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti. 11 Idha panāhaṁ, ānanda, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṁ aparena samayena evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa akusalā dhammā antarahitā, kusalā dhammā sammukhībhūtā. Atthi ca khvassa akusalamūlaṁ asamucchinnaṁ, tampi sabbena sabbaṁ samugghātaṁ gacchati. Evamayaṁ puggalo āyatiṁ aparihānadhammo bhavissatī’ti. Seyyathāpi, ānanda, aṅgārāni ādittāni sampajjalitāni sajotibhūtāni sukkhe tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nikkhittāni. Jāneyyāsi tvaṁ, ānanda, imāni aṅgārāni vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissantī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Seyyathāpi vā panānanda, rattiyā paccūsasamayaṁ sūriye uggacchante, jāneyyāsi tvaṁ, ānanda, andhakāro antaradhāyissati, āloko pātubhavissatī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Seyyathāpi vā panānanda, abhido majjhanhike bhattakālasamaye, jāneyyāsi tvaṁ, ānanda, andhakāro antarahito āloko pātubhūto”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evamevaṁ kho ahaṁ, ānanda, idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṁ aparena samayena evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa akusalā dhammā antarahitā, kusalā dhammā sammukhībhūtā. Atthi ca khvassa akusalamūlaṁ asamucchinnaṁ, tampi sabbena sabbaṁ samugghātaṁ gacchati. Evamayaṁ puggalo āyatiṁ aparihānadhammo bhavissatī’ti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṁ cetasā ceto paricca viditaṁ hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṁ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti. 12 Idha panāhaṁ, ānanda, ekaccaṁ puggalaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṁ aparena samayena evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘natthi imassa puggalassa vālaggakoṭinittudanamattopi akusalo dhammo, samannāgatoyaṁ puggalo ekantasukkehi anavajjehi dhammehi, diṭṭheva dhamme parinibbāyissatī’ti. Seyyathāpi, ānanda, aṅgārāni sītāni nibbutāni sukkhe tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nikkhittāni. Jāneyyāsi tvaṁ, ānanda, nayimāni aṅgārāni vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissantī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evamevaṁ kho ahaṁ, ānanda, idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṁ aparena samayena evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘natthi imassa puggalassa 1556 --- an6 62:12 vālaggakoṭinittudanamattopi akusalo dhammo, samannāgatoyaṁ puggalo ekantasukkehi anavajjehi dhammehi, diṭṭheva dhamme parinibbāyissatī’ti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṁ cetasā ceto paricca viditaṁ hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṁ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti. 13 Tatrānanda, ye te purimā tayo puggalā tesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ eko aparihānadhammo, eko parihānadhammo, eko āpāyiko nerayiko. Tatrānanda, yeme pacchimā tayo puggalā imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ eko parihānadhammo, eko aparihānadhammo, eko parinibbānadhammo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.115 11. Tikavagga Dovacassatāsutta |115| “Tayome, bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Dovacassatā, pāpamittatā, cetaso vikkhepo. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Dovacassatāya pahānāya sovacassatā bhāvetabbā, pāpamittatāya pahānāya kalyāṇamittatā bhāvetabbā, cetaso vikkhepassa pahānāya ānāpānassati bhāvetabbā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.39 4. Devatāvagga Nidānasutta |39| “Tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṁ samudayāya. Katamāni tīṇi? Lobho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, doso nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, moho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya. Na, bhikkhave, lobhā alobho samudeti; atha kho, bhikkhave, lobhā lobhova samudeti. Na, bhikkhave, dosā adoso samudeti; atha kho, bhikkhave, dosā dosova samudeti. Na, bhikkhave, mohā amoho samudeti; atha kho, bhikkhave, mohā mohova samudeti. Na, bhikkhave, lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyo. Atha kho, bhikkhave, lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena nirayo paññāyati tiracchānayoni paññāyati pettivisayo paññāyati, yā vā panaññāpi kāci duggatiyo. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṁ samudayāya. 2 Tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṁ samudayāya. Katamāni tīṇi? Alobho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, adoso nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, amoho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya. Na, bhikkhave, alobhā lobho samudeti; atha kho, bhikkhave, alobhā alobhova samudeti. Na, bhikkhave, adosā doso samudeti; atha kho, bhikkhave, adosā adosova samudeti. Na, bhikkhave, amohā moho samudeti; atha kho, bhikkhave, amohā amohova samudeti. Na, bhikkhave, alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena nirayo paññāyati tiracchānayoni paññāyati pettivisayo paññāyati, yā vā panaññāpi kāci duggatiyo. Atha kho, bhikkhave, alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyo. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṁ samudayāyā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.76 8. Arahattavagga Arahattasutta |76| “Cha, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. Katame cha? Mānaṁ, omānaṁ, atimānaṁ, adhimānaṁ, thambhaṁ, atinipātaṁ. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme appahāya abhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. 2 Cha, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. Katame cha? Mānaṁ, omānaṁ, atimānaṁ, adhimānaṁ, thambhaṁ, atinipātaṁ. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme pahāya bhabbo arahattaṁ sacchikātun”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.48 5. Dhammikavagga Dutiyasandiṭṭhikasutta |48| Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “‘sandiṭṭhiko dhammo, sandiṭṭhiko dhammo’ti, bho gotama, vuccati. Kittāvatā nu kho, bho gotama, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti? 2 “Tena hi, brāhmaṇa, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, santaṁ vā ajjhattaṁ rāgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ rāgo’ti pajānāsi, asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ 1557 --- an6 48:2 rāgo’ti pajānāsī”ti? “Evaṁ, bho”. “Yaṁ kho tvaṁ, brāhmaṇa, santaṁ vā ajjhattaṁ rāgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ rāgo’ti pajānāsi, asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ rāgo’ti pajānāsi—evampi kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti …pe…. 3 Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, santaṁ vā ajjhattaṁ dosaṁ …pe… santaṁ vā ajjhattaṁ mohaṁ …pe… santaṁ vā ajjhattaṁ kāyasandosaṁ …pe… santaṁ vā ajjhattaṁ vacīsandosaṁ …pe… santaṁ vā ajjhattaṁ manosandosaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ manosandoso’ti pajānāsi, asantaṁ vā ajjhattaṁ manosandosaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ manosandoso’ti pajānāsī”ti? “Evaṁ, bho”. “Yaṁ kho tvaṁ, brāhmaṇa, santaṁ vā ajjhattaṁ manosandosaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ manosandoso’ti pajānāsi, asantaṁ vā ajjhattaṁ manosandosaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ manosandoso’ti pajānāsi—evaṁ kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti. 4 “Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.90 9. Sītivagga Pahīnasutta |90| “Chayime, bhikkhave, dhammā diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā. Katame cha? Sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, apāyagamanīyo rāgo, apāyagamanīyo doso, apāyagamanīyo moho. Ime kho, bhikkhave, cha dhammā diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.13 2. Sāraṇīyavagga Nissāraṇīyasutta |13| “Chayimā, bhikkhave, nissāraṇīyā dhātuyo. Katamā cha? Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me byāpādo cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo: ‘māyasmā evaṁ avaca; mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso yaṁ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa byāpādo cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇañhetaṁ, āvuso, byāpādassa yadidaṁ mettācetovimuttī’ti. 2 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘karuṇā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me vihesā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo: ‘māyasmā evaṁ avaca; mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso yaṁ karuṇāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa vihesā cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇañhetaṁ, āvuso, vihesāya yadidaṁ karuṇācetovimuttī’ti. 3 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘muditā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me arati cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo: ‘māyasmā evaṁ avaca; mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso yaṁ muditāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa arati cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇañhetaṁ, āvuso, aratiyā yadidaṁ muditācetovimuttī’ti. 4 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘upekkhā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me rāgo cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo: ‘māyasmā evaṁ avaca; mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso yaṁ upekkhāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa rāgo cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇañhetaṁ, āvuso, rāgassa yadidaṁ upekkhācetovimuttī’ti. 5 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ 1558 --- an6 13:5 vadeyya: ‘animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṁ hotī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo: ‘māyasmā evaṁ avaca; mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso yaṁ animittāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa nimittānusāri viññāṇaṁ bhavissati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇañhetaṁ, āvuso, sabbanimittānaṁ yadidaṁ animittācetovimuttī’ti. 6 Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘asmīti kho me vigataṁ, ayamahamasmīti ca na samanupassāmi; atha ca pana me vicikicchākathaṅkathāsallaṁ cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo: ‘māyasmā evaṁ avaca; mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso yaṁ asmīti vigate ayamahamasmīti ca na samanupassato; atha ca panassa vicikicchākathaṅkathāsallaṁ cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇañhetaṁ, āvuso, vicikicchākathaṅkathāsallassa yadidaṁ asmīti mānasamugghāto’ti. 7 Imā kho, bhikkhave, cha nissāraṇīyā dhātuyo”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.101 10. Ānisaṁsavagga Nibbānasutta |101| “‘So vata, bhikkhave, bhikkhu nibbānaṁ dukkhato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Anulomikāya khantiyā asamannāgato sammattaniyāmaṁ okkamissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Sammattaniyāmaṁ anokkamamāno sotāpattiphalaṁ vā sakadāgāmiphalaṁ vā anāgāmiphalaṁ vā arahattaṁ vā sacchikarissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 2 ‘So vata, bhikkhave, bhikkhu nibbānaṁ sukhato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Anulomikāya khantiyā samannāgato sammattaniyāmaṁ okkamissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Sammattaniyāmaṁ okkamamāno sotāpattiphalaṁ vā sakadāgāmiphalaṁ vā anāgāmiphalaṁ vā arahattaṁ vā sacchikarissatī’ti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.32 4. Devatāvagga Paṭhamaaparihānasutta |32| Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā—ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī”ti. Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā “samanuñño me satthā”ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. 3 Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṁ etadavoca: ‘chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā—ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti. 4 Satthugaru dhammagaru, saṅghe ca tibbagāravo; Appamādagaru bhikkhu, paṭisanthāragāravo; Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.69 7. Devatāvagga Devatāsutta |69| Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ etadavoca: “chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, 1559 --- an6 69:1 dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā—ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī”ti. Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā “samanuñño me satthā”ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. 2 Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṁ etadavoca: ‘chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā—ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyī”ti. 3 Evaṁ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṁ abhivādetvā etadavoca: “imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. Idha, bhante, bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti satthugāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na satthugāravā te ca satthugāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū satthugāravā tesañca vaṇṇaṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Attanā ca dhammagāravo hoti … saṅghagāravo hoti … sikkhāgāravo hoti … suvaco hoti … kalyāṇamitto hoti kalyāṇamittatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na kalyāṇamittā te ca kalyāṇamittatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū kalyāṇamittā tesañca vaṇṇaṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 4 “Sādhu sādhu, sāriputta. Sādhu kho tvaṁ, sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāsi. Idha, sāriputta, bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti satthugāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na satthugāravā te ca satthugāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū satthugāravā tesañca vaṇṇaṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Attanā ca dhammagāravo hoti … saṅghagāravo hoti … sikkhāgāravo hoti … suvaco hoti … kalyāṇamitto hoti kalyāṇamittatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na kalyāṇamittā te ca kalyāṇamittatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū kalyāṇamittā tesañca vaṇṇaṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Imassa kho, sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.57 6. Mahāvagga Chaḷabhijātisutta |57| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “pūraṇena, bhante, kassapena chaḷabhijātiyo paññattā—kaṇhābhijāti paññattā, nīlābhijāti paññattā, lohitābhijāti paññattā, haliddābhijāti paññattā, sukkābhijāti paññattā, paramasukkābhijāti paññattā. 2 Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena kaṇhābhijāti paññattā, orabbhikā sūkarikā sākuṇikā māgavikā luddā macchaghātakā corā coraghātakā bandhanāgārikā ye vā panaññepi keci kurūrakammantā. 3 Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena nīlābhijāti paññattā, bhikkhū kaṇṭakavuttikā ye vā panaññepi keci kammavādā kriyavādā. 4 Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena lohitābhijāti paññattā, nigaṇṭhā ekasāṭakā. 5 Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena haliddābhijāti paññattā, gihī odātavasanā acelakasāvakā. 6 Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena sukkābhijāti paññattā, ājīvakā ājīvakiniyo. 7 Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena paramasukkābhijāti paññattā, nando vaccho kiso saṅkicco makkhali gosālo. 8 Pūraṇena, bhante, kassapena imā chaḷabhijātiyo paññattā”ti. 9 “Kiṁ panānanda, pūraṇassa kassapassa sabbo loko etadabbhanujānāti imā chaḷabhijātiyo paññāpetun”ti? “No hetaṁ, bhante. Seyyathāpi, ānanda, puriso daliddo assako anāḷhiko, tassa akāmakassa bilaṁ olaggeyyuṁ: ‘idaṁ te, ambho purisa, maṁsañca 1560 --- an6 57:9 khāditabbaṁ, mūlañca anuppadātabban’ti. Evamevaṁ kho, ānanda, pūraṇena kassapena appaṭiññāya etesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ imā chaḷabhijātiyo paññattā, yathā taṁ bālena abyattena akhettaññunā akusalena. 10 Ahaṁ kho panānanda, chaḷabhijātiyo paññāpemi. Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: “katamā cānanda, chaḷabhijātiyo? Idhānanda, ekacco kaṇhābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panānanda, ekacco kaṇhābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panānanda, ekacco kaṇhābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati. Idha panānanda, ekacco sukkābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panānanda, ekacco sukkābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panānanda, ekacco sukkābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati. 11 Kathañcānanda, kaṇhābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti—caṇḍālakule vā nesādakule vā venakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā, dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Evaṁ kho, ānanda, kaṇhābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati. 12 Kathañcānanda, kaṇhābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti—caṇḍālakule vā …pe… seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. So kāyena sucaritaṁ caritvā, vācāya sucaritaṁ caritvā, manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Evaṁ kho, ānanda, kaṇhābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati. 13 Kathañcānanda, kaṇhābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti—caṇḍālakule vā …pe… so ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako. So kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. So evaṁ pabbajito samāno pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto, satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati. Evaṁ kho, ānanda, kaṇhābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati. 14 Kathañcānanda, sukkābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco ucce kule paccājāto hoti—khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā, aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Evaṁ kho, ānanda, sukkābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati. 15 Kathañcānanda, sukkābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco ucce kule paccājāto hoti—khattiyamahāsālakule vā …pe… seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. So kāyena sucaritaṁ caritvā, vācāya sucaritaṁ caritvā, manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Evaṁ kho, ānanda, sukkābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati. 16 Kathañcānanda, sukkābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ 1561 --- an6 57:16 abhijāyati? Idhānanda, ekacco ucce kule paccājāto hoti—khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā, aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. So evaṁ pabbajito samāno pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto, satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati. Evaṁ kho, ānanda, sukkābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati. 17 Imā kho, ānanda, chaḷabhijātiyo”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.36 4. Devatāvagga Vivādamūlasutta |36| “Chayimāni, bhikkhave, vivādamūlāni. Katamāni cha? Idha, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī so saṅghe vivādaṁ janeti, yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī …pe… issukī hoti maccharī … saṭho hoti māyāvī … pāpiccho hoti micchādiṭṭhi … sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme … saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṁ janeti, yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. Imāni kho, bhikkhave, cha vivādamūlānī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.53 5. Dhammikavagga Appamādasutta |53| Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Atthi nu kho, bho gotama, eko dhammo bhāvito bahulīkato yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ, yo ca attho samparāyiko”ti? “Atthi kho, brāhmaṇa, eko dhammo bhāvito bahulīkato yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ, yo ca attho samparāyiko”ti. 3 “Katamo pana, bho gotama, eko dhammo bhāvito bahulīkato yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ, yo ca attho samparāyiko”ti? “Appamādo kho, brāhmaṇa, eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhiggayha 1562 --- an6 53:3 tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ, yo ca attho samparāyiko. 4 Seyyathāpi, brāhmaṇa, yāni kānici jaṅgalānaṁ pāṇānaṁ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ gacchanti; hatthipadaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ mahantattena. Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, appamādo eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ, yo ca attho samparāyiko. 5 Seyyathāpi, brāhmaṇa, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭaṁ tāsaṁ aggamakkhāyati; evamevaṁ kho, brāhmaṇa …pe…. 6 Seyyathāpi, brāhmaṇa, pabbajalāyako pabbajaṁ lāyitvā agge gahetvā odhunāti nidhunāti nicchādeti; evamevaṁ kho, brāhmaṇa …pe…. 7 Seyyathāpi, brāhmaṇa, ambapiṇḍiyā vaṇṭacchinnāya yāni kānici ambāni vaṇṭūpanibandhanāni sabbāni tāni tadanvayāni bhavanti; evamevaṁ kho, brāhmaṇa …pe…. 8 Seyyathāpi, brāhmaṇa, ye keci khuddarājāno sabbete rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti, rājā tesaṁ cakkavattī aggamakkhāyati; evamevaṁ kho, brāhmaṇa …pe…. 9 Seyyathāpi, brāhmaṇa, yā kāci tārakarūpānaṁ pabhā sabbā tā candassa pabhāya kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ, candappabhā tāsaṁ aggamakkhāyati; evamevaṁ kho, brāhmaṇa, appamādo eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ yo ca attho samparāyiko. 10 Ayaṁ kho, brāhmaṇa, eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ, yo ca attho samparāyiko”ti. 11 “Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Ekādasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6 13. Rāgapeyyāla ~ |141| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya cha dhammā bhāvetabbā. Katame cha? Buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati. Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime cha dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 6 13. Rāgapeyyāla ~ |143-169| “Rāgassa, bhikkhave, pariññāya …pe… parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya cha dhammā bhāvetabbā”. 0 Aṅguttara Nikāya 6.72 7. Devatāvagga Balasutta |72| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo samādhismiṁ balataṁ pāpuṇituṁ. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na samādhissa samāpattikusalo hoti, na samādhissa ṭhitikusalo hoti, na samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti, asakkaccakārī ca hoti, asātaccakārī ca, asappāyakārī ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo samādhismiṁ balataṁ pāpuṇituṁ. 2 Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo samādhismiṁ balataṁ pāpuṇituṁ. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu samādhissa samāpattikusalo hoti, samādhissa ṭhitikusalo hoti, samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti, sakkaccakārī ca hoti, sātaccakārī ca, sappāyakārī ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo samādhismiṁ balataṁ pāpuṇitun”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.94 9. Sītivagga Tatiyaabhabbaṭṭhānasutta |94| “Chayimāni, bhikkhave, abhabbaṭṭhānāni. Katamāni cha? Abhabbo diṭṭhisampanno puggalo mātaraṁ jīvitā voropetuṁ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo pitaraṁ jīvitā voropetuṁ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo arahantaṁ jīvitā voropetuṁ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaṁ uppādetuṁ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṁ bhindituṁ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo aññaṁ satthāraṁ uddisituṁ. Imāni kho, bhikkhave, cha abhabbaṭṭhānānī”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.17 2. Sāraṇīyavagga Soppasutta |17| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Āyasmāpi kho mahāmoggallāno … āyasmāpi kho mahākassapo … āyasmāpi kho mahākaccāno … āyasmāpi kho mahākoṭṭhiko … āyasmāpi kho mahācundo … āyasmāpi kho mahākappino … āyasmāpi kho anuruddho … āyasmāpi kho revato … āyasmāpi kho ānando sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Atha kho bhagavā 1563 --- an6 17:1 bahudeva rattiṁ nisajjāya vītināmetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. Tepi kho āyasmanto acirapakkantassa bhagavato uṭṭhāyāsanā yathāvihāraṁ agamaṁsu. Ye pana tattha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ te yāva sūriyuggamanā kākacchamānā supiṁsu. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena te bhikkhū yāva sūriyuggamanā kākacchamāne supante. Disvā yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 2 “Kahaṁ nu kho, bhikkhave, sāriputto? Kahaṁ mahāmoggallāno? Kahaṁ mahākassapo? Kahaṁ mahākaccāno? Kahaṁ mahākoṭṭhiko? Kahaṁ mahācundo? Kahaṁ mahākappino? Kahaṁ anuruddho? Kahaṁ revato? Kahaṁ ānando? Kahaṁ nu kho te, bhikkhave, therā sāvakā gatā”ti? “Tepi kho, bhante, āyasmanto acirapakkantassa bhagavato uṭṭhāyāsanā yathāvihāraṁ agamaṁsū”ti. “Tena no tumhe, bhikkhave, therā bhikkhū nāgatāti yāva sūriyuggamanā kākacchamānā supatha? Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā: ‘rājā khattiyo muddhāvasitto yāvadatthaṁ seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharanto yāvajīvaṁ rajjaṁ kārento janapadassa vā piyo manāpo’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Mayāpi kho etaṁ, bhikkhave, neva diṭṭhaṁ na sutaṁ: ‘rājā khattiyo muddhāvasitto yāvadatthaṁ seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharanto yāvajīvaṁ rajjaṁ kārento janapadassa vā piyo manāpo’ti. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā: ‘raṭṭhiko …pe… pettaṇiko … senāpatiko … gāmagāmaṇiko … pūgagāmaṇiko yāvadatthaṁ seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharanto yāvajīvaṁ pūgagāmaṇikattaṁ kārento pūgassa vā piyo manāpo’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Mayāpi kho etaṁ, bhikkhave, neva diṭṭhaṁ na sutaṁ: ‘pūgagāmaṇiko yāvadatthaṁ seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharanto yāvajīvaṁ pūgagāmaṇikattaṁ vā kārento pūgassa vā piyo manāpo’ti. 4 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā: ‘samaṇo vā brāhmaṇo vā yāvadatthaṁ seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū jāgariyaṁ ananuyutto avipassako kusalānaṁ dhammānaṁ pubbarattāpararattaṁ bodhipakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogaṁ ananuyutto āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanto’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Mayāpi kho etaṁ, bhikkhave, neva diṭṭhaṁ na sutaṁ: ‘samaṇo vā brāhmaṇo vā yāvadatthaṁ seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū jāgariyaṁ ananuyutto avipassako kusalānaṁ dhammānaṁ pubbarattāpararattaṁ bodhipakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogaṁ ananuyutto āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanto’ti. 5 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘indriyesu guttadvārā bhavissāma, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā, vipassakā kusalānaṁ dhammānaṁ, pubbarattāpararattaṁ bodhipakkhiyānaṁ dhammānaṁ, bhāvanānuyogamanuyuttā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.29 3. Anuttariyavagga Udāyīsutta |29| Atha kho bhagavā āyasmantaṁ udāyiṁ āmantesi: “kati nu kho, udāyi, anussatiṭṭhānānī”ti? Evaṁ vutte, āyasmā udāyī tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ udāyiṁ āmantesi: “kati nu kho, udāyi, anussatiṭṭhānānī”ti? Dutiyampi kho āyasmā udāyī tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ udāyiṁ āmantesi: “kati nu kho, udāyi, anussatiṭṭhānānī”ti? Tatiyampi kho āyasmā udāyī tuṇhī ahosi. 2 Atha kho āyasmā ānando āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “satthā taṁ, āvuso udāyi, āmantesī”ti. “Suṇomahaṁ, āvuso ānanda, bhagavato. Idha, bhante, bhikkhu anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati—Seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe…. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Idaṁ, bhante, anussatiṭṭhānan”ti. 3 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: 1564 --- an6 29:3 “aññāsiṁ kho ahaṁ, ānanda: ‘nevāyaṁ udāyī moghapuriso adhicittaṁ anuyutto viharatī’ti. Kati nu kho, ānanda, anussatiṭṭhānānī”ti? 4 “Pañca, bhante, anussatiṭṭhānāni. Katamāni pañca? Idha, bhante, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ, bhante, anussatiṭṭhānaṁ evaṁ bhāvitaṁ evaṁ bahulīkataṁ diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati. 5 “Puna caparaṁ, bhante, bhikkhu ālokasaññaṁ manasi karoti, divā saññaṁ adhiṭṭhāti, yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā; iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Idaṁ, bhante, anussatiṭṭhānaṁ evaṁ bhāvitaṁ evaṁ bahulīkataṁ ñāṇadassanappaṭilābhāya saṁvattati. 6 Puna caparaṁ, bhante, bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco, maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ, hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ, antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ, pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo, assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti. Idaṁ, bhante, anussatiṭṭhānaṁ evaṁ bhāvitaṁ evaṁ bahulīkataṁ kāmarāgappahānāya saṁvattati. 7 Puna caparaṁ, bhante, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaṭṭitaṁ ekāhamataṁ vā dvīhamataṁ vā tīhamataṁ vā uddhumātakaṁ vinīlakaṁ vipubbakajātaṁ. So imameva kāyaṁ evaṁ upasaṁharati: ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁanatīto’ti. 8 Seyyathāpi vā pana passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaṭṭitaṁ kākehi vā khajjamānaṁ kulalehi vā khajjamānaṁ gijjhehi vā khajjamānaṁ sunakhehi vā khajjamānaṁ siṅgālehi vā khajjamānaṁ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṁ. So imameva kāyaṁ evaṁ upasaṁharati: ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁanatīto’ti. 9 Seyyathāpi vā pana passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaṭṭitaṁ aṭṭhikasaṅkhalikaṁ samaṁsalohitaṁ nhārusambandhaṁ …pe… aṭṭhikasaṅkhalikaṁ nimmaṁsalohitamakkhitaṁ nhārusambandhaṁ … aṭṭhikasaṅkhalikaṁ apagatamaṁsalohitaṁ nhārusambandhaṁ. Aṭṭhikāni apagatasambandhāni disāvidisāvikkhittāni, aññena hatthaṭṭhikaṁ aññena pādaṭṭhikaṁ aññena jaṅghaṭṭhikaṁ aññena ūruṭṭhikaṁ aññena kaṭiṭṭhikaṁ aññena phāsukaṭṭhikaṁ aññena piṭṭhikaṇṭakaṭṭhikaṁ aññena khandhaṭṭhikaṁ aññena gīvaṭṭhikaṁ aññena hanukaṭṭhikaṁ aññena dantakaṭṭhikaṁ aññena sīsakaṭāhaṁ, aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇappaṭibhāgāni aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. So imameva kāyaṁ evaṁ upasaṁharati: ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁanatīto’ti. Idaṁ, bhante, anussatiṭṭhānaṁ evaṁ bhāvitaṁ evaṁ bahulīkataṁ asmimānasamugghātāya saṁvattati. 10 Puna caparaṁ, bhante, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ, bhante, anussatiṭṭhānaṁ evaṁ bhāvitaṁ evaṁ bahulīkataṁ anekadhātupaṭivedhāya saṁvattati. Imāni kho, bhante, pañca anussatiṭṭhānānī”ti. 11 “Sādhu sādhu, ānanda. Tena hi tvaṁ, ānanda, idampi chaṭṭhaṁ anussatiṭṭhānaṁ dhārehi. Idhānanda, bhikkhu satova abhikkamati satova paṭikkamati satova tiṭṭhati satova nisīdati satova seyyaṁ kappeti satova kammaṁ adhiṭṭhāti. Idaṁ, ānanda, anussatiṭṭhānaṁ evaṁ bhāvitaṁ evaṁ bahulīkataṁ satisampajaññāya saṁvattatī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.105 10. Ānisaṁsavagga Bhavasutta |105| “Tayome, bhikkhave, bhavā pahātabbā, tīsu sikkhāsu sikkhitabbaṁ. Katame tayo bhavā pahātabbā? Kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo—ime tayo bhavā pahātabbā. Katamāsu tīsu sikkhāsu sikkhitabbaṁ? Adhisīlasikkhāya, adhicittasikkhāya, adhipaññāsikkhāya—imāsu tīsu sikkhāsu sikkhitabbaṁ. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno ime tayo bhavā pahīnā honti, imāsu ca tīsu sikkhāsu sikkhitasikkho hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.80 8. Arahattavagga Mahantattasutta |80| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva mahantattaṁ vepullattaṁ pāpuṇāti dhammesu. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu ālokabahulo ca hoti yogabahulo ca vedabahulo ca asantuṭṭhibahulo ca 1565 --- an6 80:1 anikkhittadhuro ca kusalesu dhammesu uttari ca patāreti. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva mahantattaṁ vepullattaṁ pāpuṇāti dhammesū”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.58 6. Mahāvagga Āsavasutta |58| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 2 Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhuno ye āsavā saṁvarā pahātabbā te saṁvarena pahīnā honti, ye āsavā paṭisevanā pahātabbā te paṭisevanāya pahīnā honti, ye āsavā adhivāsanā pahātabbā te adhivāsanāya pahīnā honti, ye āsavā parivajjanā pahātabbā te parivajjanāya pahīnā honti, ye āsavā vinodanā pahātabbā te vinodanāya pahīnā honti, ye āsavā bhāvanā pahātabbā te bhāvanāya pahīnā honti. 3 Katame ca, bhikkhave, āsavā saṁvarā pahātabbā ye saṁvarena pahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso cakkhundriyasaṁvarasaṁvuto viharati. Yaṁ hissa, bhikkhave, cakkhundriyasaṁvaraṁ asaṁvutassa viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, cakkhundriyasaṁvaraṁ saṁvutassa viharato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniso sotindriya …pe… ghānindriya … jivhindriya … kāyindriya … manindriyasaṁvarasaṁvuto viharati. Yaṁ hissa, bhikkhave, manindriyasaṁvaraṁ asaṁvutassa viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, manindriyasaṁvaraṁ saṁvutassa viharato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā saṁvarā pahātabbā ye saṁvarena pahīnā honti. 4 Katame ca, bhikkhave, āsavā paṭisevanā pahātabbā ye paṭisevanāya pahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṁ paṭisevati: ‘yāvadeva sītassa paṭighātāya, uṇhassa paṭighātāya, ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ paṭighātāya, yāvadeva hirikopīnapaṭicchādanatthaṁ’. Paṭisaṅkhā yoniso piṇḍapātaṁ paṭisevati: ‘neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro ca’. Paṭisaṅkhā yoniso senāsanaṁ paṭisevati: ‘yāvadeva sītassa paṭighātāya, uṇhassa paṭighātāya, ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ paṭighātāya, yāvadeva utuparissayavinodanapaṭisallānārāmatthaṁ’. Paṭisaṅkhā yoniso gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ paṭisevati: ‘yāvadeva uppannānaṁ veyyābādhikānaṁ vedanānaṁ paṭighātāya, abyābajjhaparamatāyā’ti. Yaṁ hissa, bhikkhave, appaṭisevato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, paṭisevato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā paṭisevanā pahātabbā ye paṭisevanāya pahīnā honti. 5 Katame ca, bhikkhave, āsavā adhivāsanā pahātabbā ye adhivāsanāya pahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso khamo hoti sītassa uṇhassa, jighacchāya, pipāsāya, ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ, duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko hoti. Yaṁ hissa, bhikkhave, anadhivāsato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, adhivāsato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā adhivāsanā pahātabbā ye adhivāsanāya pahīnā honti. 6 Katame ca, bhikkhave, āsavā parivajjanā pahātabbā ye parivajjanāya pahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso caṇḍaṁ hatthiṁ parivajjeti, caṇḍaṁ assaṁ parivajjeti, caṇḍaṁ goṇaṁ parivajjeti, caṇḍaṁ kukkuraṁ parivajjeti, ahiṁ khāṇuṁ kaṇṭakaṭṭhānaṁ sobbhaṁ papātaṁ candanikaṁ oḷigallaṁ, yathārūpe anāsane nisinnaṁ, yathārūpe agocare carantaṁ, yathārūpe pāpake mitte bhajantaṁ viññū sabrahmacārī pāpakesu ṭhānesu okappeyyuṁ, so tañca anāsanaṁ tañca agocaraṁ te ca pāpake mitte paṭisaṅkhā yoniso parivajjeti. Yaṁ hissa, bhikkhave, aparivajjayato 1566 --- an6 58:6 uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, parivajjayato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā parivajjanā pahātabbā ye parivajjanāya pahīnā honti. 7 Katame ca, bhikkhave, āsavā vinodanā pahātabbā ye vinodanāya pahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, paṭisaṅkhā yoniso uppannaṁ byāpādavitakkaṁ … uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ … uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Yaṁ hissa, bhikkhave, avinodayato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, vinodayato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā vinodanā pahātabbā ye vinodanāya pahīnā honti. 8 Katame ca, bhikkhave, āsavā bhāvanā pahātabbā ye bhāvanāya pahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ, paṭisaṅkhā yoniso dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti … vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ. Yaṁ hissa, bhikkhave, abhāvayato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, bhāvayato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā bhāvanā pahātabbā ye bhāvanāya pahīnā honti. 9 Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.66 7. Devatāvagga Arahattasutta |66| “Cha, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. Katame cha? Thinaṁ, middhaṁ, uddhaccaṁ, kukkuccaṁ, assaddhiyaṁ, pamādaṁ—ime kho, bhikkhave, cha dhamme appahāya abhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. 2 Cha, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. Katame cha? Thinaṁ, middhaṁ, uddhaccaṁ, kukkuccaṁ, assaddhiyaṁ, pamādaṁ—ime kho, bhikkhave, cha dhamme pahāya bhabbo arahattaṁ sacchikātun”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.1 1. Āhuneyyavagga Paṭhamaāhuneyyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 3 Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.111 11. Tikavagga Dhātusutta |111| “Tayome, bhikkhave, dhammā. Katame tayo? Kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṁsādhātu. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Kāmadhātuyā pahānāya nekkhammadhātu bhāvetabbā, byāpādadhātuyā pahānāya abyāpādadhātu bhāvetabbā, vihiṁsādhātuyā pahānāya avihiṁsādhātu bhāvetabbā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ dhammānaṁ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.22 3. Anuttariyavagga Aparihāniyasutta |22| “Chayime, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi, taṁ suṇātha …pe… katame ca, bhikkhave, cha aparihāniyā dhammā? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā—ime kho, bhikkhave, cha aparihāniyā dhammā. 2 Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ na parihāyiṁsu kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi na parihāyiṁsu kusalehi dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ na parihāyissanti kusalehi dhammehi, sabbete 1567 --- an6 22:2 imeheva chahi dhammehi na parihāyissanti kusalehi dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi na parihāyanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi na parihāyanti kusalehi dhammehī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.47 5. Dhammikavagga Paṭhamasandiṭṭhikasutta |47| Atha kho moḷiyasīvako paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho moḷiyasīvako paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “‘sandiṭṭhiko dhammo, sandiṭṭhiko dhammo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti? 2 “Tena hi, sīvaka, taññevettha paṭipucchāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, sīvaka, santaṁ vā ajjhattaṁ lobhaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ lobho’ti pajānāsi, asantaṁ vā ajjhattaṁ lobhaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ lobho’ti pajānāsī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Yaṁ kho tvaṁ, sīvaka, santaṁ vā ajjhattaṁ lobhaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ lobho’ti pajānāsi, asantaṁ vā ajjhattaṁ lobhaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ lobho’ti pajānāsi—evampi kho, sīvaka, sandiṭṭhiko dhammo hoti …pe…. 3 Taṁ kiṁ maññasi, sīvaka, santaṁ vā ajjhattaṁ dosaṁ …pe… santaṁ vā ajjhattaṁ mohaṁ …pe… santaṁ vā ajjhattaṁ lobhadhammaṁ …pe… santaṁ vā ajjhattaṁ dosadhammaṁ …pe… santaṁ vā ajjhattaṁ mohadhammaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ mohadhammo’ti pajānāsi, asantaṁ vā ajjhattaṁ mohadhammaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ mohadhammo’ti pajānāsī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Yaṁ kho tvaṁ, sīvaka, santaṁ vā ajjhattaṁ mohadhammaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ mohadhammo’ti pajānāsi, asantaṁ vā ajjhattaṁ mohadhammaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ mohadhammo’ti pajānāsi—evaṁ kho, sīvaka, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti. 4 “Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 6.79 8. Arahattavagga Adhigamasutta |79| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anadhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ phātiṁ kātuṁ. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na āyakusalo ca hoti, na apāyakusalo ca hoti, na upāyakusalo ca hoti, anadhigatānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ adhigamāya na chandaṁ janeti, adhigate kusale dhamme na ārakkhati, sātaccakiriyāya na sampādeti. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anadhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ phātiṁ kātuṁ. 2 Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anadhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ phātiṁ kātuṁ. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu āyakusalo ca hoti, apāyakusalo ca hoti, upāyakusalo ca hoti, anadhigatānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ adhigamāya chandaṁ janeti, adhigate kusale dhamme ārakkhati, sātaccakiriyāya sampādeti. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anadhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ phātiṁ kātun”ti. Pañcamaṁ. an1 0 Aṅguttara Nikāya 1 9. Pamādādivagga |82| 82 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, pamādo. Pamādo, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Paṭhamaṁ. |83| 83 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, appamādo. Appamādo, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. Dutiyaṁ. |84| 84 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, kosajjaṁ. Kosajjaṁ, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Tatiyaṁ. |85| 85 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi 1568 --- an1 85:1 samanupassāmi yo evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, vīriyārambho. Vīriyārambho, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. Catutthaṁ. |86| 86 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, mahicchatā. Mahicchatā, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Pañcamaṁ. |87| 87 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, appicchatā. Appicchatā, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. Chaṭṭhaṁ. |88| 88 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, asantuṭṭhitā. Asantuṭṭhitā, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Sattamaṁ. |89| 89 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, santuṭṭhitā. Santuṭṭhitā, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. Aṭṭhamaṁ. |90| 90 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. Ayonisomanasikāro, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Navamaṁ. |91| 91 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, yoniso manasikāro. Yonisomanasikāro, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. Dasamaṁ. |92| 92 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, asampajaññaṁ. Asampajaññaṁ, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Ekādasamaṁ. |93| 93 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, sampajaññaṁ. Sampajaññaṁ, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. Dvādasamaṁ. |94| 94 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, pāpamittatā. Pāpamittatā, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Terasamaṁ. |95| 95 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittatā, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. Cuddasamaṁ. |96| 96 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, anuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ. Anuyogo, bhikkhave, akusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Pannarasamaṁ. |97| 97 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, anuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ. Anuyogo, bhikkhave, kusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. Soḷasamaṁ. Pamādādivaggo navamo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 30. Kāyagatāsativagga |575| 575 “Yassa kassaci, bhikkhave, mahāsamuddo cetasā phuṭo antogadhā tassa kunnadiyo yā kāci samuddaṅgamā; evamevaṁ, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati bhāvitā bahulīkatā antogadhā tassa kusalā dhammā ye keci vijjābhāgiyā”ti. |576-582| 576–582 “Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahato saṁvegāya saṁvattati … mahato atthāya saṁvattati … mahato yogakkhemāya saṁvattati … satisampajaññāya saṁvattati … ñāṇadassanappaṭilābhāya saṁvattati … diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati … vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati. Katamo ekadhammo? Kāyagatā sati. Ayaṁ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato mahato saṁvegāya saṁvattati … mahato atthāya saṁvattati … mahato yogakkhemāya saṁvattati … satisampajaññāya saṁvattati … ñāṇadassanappaṭilābhāya saṁvattati … diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati … vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattatī”ti. |583| 583 “Ekadhamme, bhikkhave, bhāvite bahulīkate kāyopi passambhati, cittampi passambhati, vitakkavicārāpi vūpasammanti, kevalāpi vijjābhāgiyā dhammā bhāvanāpāripūriṁ 1569 --- an1 583:1 gacchanti. Katamasmiṁ ekadhamme? Kāyagatāya satiyā. Imasmiṁ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate kāyopi passambhati, cittampi passambhati, vitakkavicārāpi vūpasammanti, kevalāpi vijjābhāgiyā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchantī”ti. |584| 584 “Ekadhamme, bhikkhave, bhāvite bahulīkate anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā pahīyanti. Katamasmiṁ ekadhamme? Kāyagatāya satiyā. Imasmiṁ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā pahīyantī”ti. |585| 585 “Ekadhamme, bhikkhave, bhāvite bahulīkate anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti. Katamasmiṁ ekadhamme? Kāyagatāya satiyā. Imasmiṁ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti. |586-590| 586–590 “Ekadhamme, bhikkhave, bhāvite bahulīkate avijjā pahīyati … vijjā uppajjati … asmimāno pahīyati … anusayā samugghātaṁ gacchanti … saṁyojanā pahīyanti. Katamasmiṁ ekadhamme? Kāyagatāya satiyā. Imasmiṁ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate avijjā pahīyati … vijjā uppajjati … asmimāno pahīyati … anusayā samugghātaṁ gacchanti … saṁyojanā pahīyantī”ti. |591-592| 591–592 “Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato paññāpabhedāya saṁvattati … anupādāparinibbānāya saṁvattati. Katamo ekadhammo? Kāyagatā sati. Ayaṁ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato paññāpabhedāya saṁvattati … anupādāparinibbānāya saṁvattatī”ti. |593-595| 593–595 “Ekadhamme, bhikkhave, bhāvite bahulīkate anekadhātupaṭivedho hoti … nānādhātupaṭivedho hoti … anekadhātupaṭisambhidā hoti. Katamasmiṁ ekadhamme? Kāyagatāya satiyā. Imasmiṁ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate anekadhātupaṭivedho hoti … nānādhātupaṭivedho hoti … anekadhātupaṭisambhidā hotī”ti. |596-599| 596–599 “Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato sotāpattiphalasacchikiriyāya saṁvattati … sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṁvattati … anāgāmiphalasacchikiriyāya saṁvattati … arahattaphalasacchikiriyāya saṁvattati. Katamo ekadhammo? Kāyagatā sati. Ayaṁ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato sotāpattiphalasacchikiriyāya saṁvattati … sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṁvattati … anāgāmiphalasacchikiriyāya saṁvattati … arahattaphalasacchikiriyāya saṁvattatī”ti. |600-615| 600–615 “Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato paññāpaṭilābhāya saṁvattati … paññāvuddhiyā saṁvattati … paññāvepullāya saṁvattati … mahāpaññatāya saṁvattati … puthupaññatāya saṁvattati … vipulapaññatāya saṁvattati … gambhīrapaññatāya saṁvattati … asāmantapaññatāya saṁvattati … bhūripaññatāya saṁvattati … paññābāhullāya saṁvattati … sīghapaññatāya saṁvattati … lahupaññatāya saṁvattati … hāsapaññatāya saṁvattati … javanapaññatāya saṁvattati … tikkhapaññatāya saṁvattati … nibbedhikapaññatāya saṁvattati. Katamo ekadhammo? Kāyagatā sati. Ayaṁ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato paññāpaṭilābhāya saṁvattati … paññāvuddhiyā saṁvattati … paññāvepullāya saṁvattati … mahāpaññatāya saṁvattati … puthupaññatāya saṁvattati … vipulapaññatāya saṁvattati … gambhīrapaññatāya saṁvattati … asāmantapaññatāya saṁvattati … bhūripaññatāya saṁvattati … paññābāhullāya saṁvattati … sīghapaññatāya saṁvattati … lahupaññatāya saṁvattati … hāsapaññatāya saṁvattati … javanapaññatāya saṁvattati … tikkhapaññatāya saṁvattati … nibbedhikapaññatāya saṁvattatī”ti. (Kāyagatāsativaggo.) 0 Aṅguttara Nikāya 1 16. Tatiyavagga |209| “Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ sikkhākāmānaṁ yadidaṁ rāhulo. |210| … Saddhāpabbajitānaṁ yadidaṁ raṭṭhapālo. |211| … Paṭhamaṁ salākaṁ gaṇhantānaṁ yadidaṁ kuṇḍadhāno. |212| … Paṭibhānavantānaṁ yadidaṁ vaṅgīso. |213| … Samantapāsādikānaṁ yadidaṁ upaseno vaṅgantaputto. |214| … Senāsanapaññāpakānaṁ yadidaṁ dabbo mallaputto. 1570 --- an1 214:1 |215| … devatānaṁ piyamanāpānaṁ yadidaṁ pilindavaccho. |216| … Khippābhiññānaṁ yadidaṁ bāhiyo dārucīriyo. |217| … Cittakathikānaṁ yadidaṁ kumārakassapo. |218| … Paṭisambhidāpattānaṁ yadidaṁ mahākoṭṭhito”ti. Vaggo tatiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 26. Tatiyavagga |316| 316 “Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanaahitāya bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Katamo ekapuggalo? Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano. So bahujanaṁ saddhammā vuṭṭhāpetvā asaddhamme patiṭṭhāpeti. Ayaṁ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanaahitāya bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānan”ti. |317| 317 “Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katamo ekapuggalo? Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano. So bahujanaṁ asaddhammā vuṭṭhāpetvā saddhamme patiṭṭhāpeti. Ayaṁ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. |318| 318 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahāsāvajjaṁ yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhiparamāni, bhikkhave, mahāsāvajjānī”ti. |319| 319 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekapuggalampi samanupassāmi yo evaṁ bahujanaahitāya paṭipanno bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ yathayidaṁ, bhikkhave, makkhali moghapuriso. Seyyathāpi, bhikkhave, nadīmukhe khippaṁ uḍḍeyya bahūnaṁ macchānaṁ ahitāya dukkhāya anayāya byasanāya; evamevaṁ kho, bhikkhave, makkhali moghapuriso manussakhippaṁ maññe loke uppanno bahūnaṁ sattānaṁ ahitāya dukkhāya anayāya byasanāyā”ti. |320| 320 “Durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo ca samādapeti yañca samādapeti yo ca samādapito tathattāya paṭipajjati sabbe te bahuṁ apuññaṁ pasavanti. Taṁ kissa hetu? Durakkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. |321| 321 “Svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo ca samādapeti yañca samādapeti yo ca samādapito tathattāya paṭipajjati sabbe te bahuṁ puññaṁ pasavanti. Taṁ kissa hetu? Svākkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. |322| 322 “Durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye dāyakena mattā jānitabbā, no paṭiggāhakena. Taṁ kissa hetu? Durakkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. |323| 323 “Svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye paṭiggāhakena mattā jānitabbā, no dāyakena. Taṁ kissa hetu? Svākkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. |324| 324 “Durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo āraddhavīriyo so dukkhaṁ viharati. Taṁ kissa hetu? Durakkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. |325| 325 “Svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo kusīto so dukkhaṁ viharati. Taṁ kissa hetu? Svākkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. |326| 326 “Durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo kusīto so sukhaṁ viharati. Taṁ kissa hetu? Durakkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. |327| 327 “Svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo āraddhavīriyo so sukhaṁ viharati. Taṁ kissa hetu? Svākkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. |328| 328 “Seyyathāpi, bhikkhave, appamattakopi gūtho duggandho hoti; evamevaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, appamattakampi bhavaṁ na vaṇṇemi, antamaso accharāsaṅghātamattampi”. |329| 329 “Seyyathāpi, bhikkhave, appamattakampi muttaṁ duggandhaṁ hoti … appamattakopi kheḷo duggandho hoti … appamattakopi pubbo duggandho hoti … appamattakampi lohitaṁ duggandhaṁ hoti; evamevaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, appamattakampi bhavaṁ na vaṇṇemi, antamaso accharāsaṅghātamattampi”. Vaggo tatiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 19. Chaṭṭhavagga |248| “Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ upāsakānaṁ paṭhamaṁ saraṇaṁ gacchantānaṁ yadidaṁ tapussabhallikā vāṇijā. |249| … Dāyakānaṁ yadidaṁ sudatto gahapati anāthapiṇḍiko. |250| … Dhammakathikānaṁ yadidaṁ citto gahapati macchikāsaṇḍiko. |251| … Catūhi saṅgahavatthūhi parisaṁ saṅgaṇhantānaṁ yadidaṁ hatthako āḷavako. |252| … Paṇītadāyakānaṁ yadidaṁ mahānāmo sakko. 1571 --- an1 253:1 |253| … Manāpadāyakānaṁ yadidaṁ uggo gahapati vesāliko. |254| … Saṅghupaṭṭhākānaṁ yadidaṁ hatthigāmako uggato gahapati. |255| … Aveccappasannānaṁ yadidaṁ sūrambaṭṭho. |256| … Puggalappasannānaṁ yadidaṁ jīvako komārabhacco. |257| … Vissāsakānaṁ yadidaṁ nakulapitā gahapatī”ti. Vaggo chaṭṭho. 0 Aṅguttara Nikāya 1 7. Vīriyārambhādivagga |61| 61 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, vīriyārambho. Āraddhavīriyassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. Paṭhamaṁ. |62| 62 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, mahicchatā. Mahicchassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. Dutiyaṁ. |63| 63 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, appicchatā. Appicchassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. Tatiyaṁ. |64| 64 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, asantuṭṭhitā. Asantuṭṭhassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. Catutthaṁ. |65| 65 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, santuṭṭhitā. Santuṭṭhassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. Pañcamaṁ. |66| 66 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. Ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. Chaṭṭhaṁ. |67| 67 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, yonisomanasikāro. Yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. Sattamaṁ. |68| 68 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, asampajaññaṁ. Asampajānassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. Aṭṭhamaṁ. |69| 69 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, sampajaññaṁ. Sampajānassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. Navamaṁ. |70| 70 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, pāpamittatā. Pāpamittassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. Dasamaṁ. Vīriyārambhādivaggo sattamo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 17. Catutthavagga |219| “Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ bahussutānaṁ yadidaṁ ānando. |220| … Satimantānaṁ yadidaṁ ānando. |221| … Gatimantānaṁ yadidaṁ ānando. |222| … Dhitimantānaṁ yadidaṁ ānando. |223| … Upaṭṭhākānaṁ yadidaṁ ānando. |224| … Mahāparisānaṁ yadidaṁ uruvelakassapo. |225| … Kulappasādakānaṁ yadidaṁ kāḷudāyī. |226| … Appābādhānaṁ yadidaṁ bākulo. |227| … Pubbenivāsaṁ anussarantānaṁ yadidaṁ sobhito. |228| … Vinayadharānaṁ yadidaṁ upāli. |229| … Bhikkhunovādakānaṁ yadidaṁ nandako. |230| … Indriyesu guttadvārānaṁ yadidaṁ 1572 --- an1 230:1 nando. |231| … Bhikkhuovādakānaṁ yadidaṁ mahākappino. |232| … Tejodhātukusalānaṁ yadidaṁ sāgato. |233| … Paṭibhāneyyakānaṁ yadidaṁ rādho. |234| … Lūkhacīvaradharānaṁ yadidaṁ mogharājā”ti. Vaggo catuttho. 0 Aṅguttara Nikāya 1 22. Dutiyavagga |278| 278 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ ekissā lokadhātuyā dve rājāno cakkavattī apubbaṁ acarimaṁ uppajjeyyuṁ. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ ekissā lokadhātuyā eko rājā cakkavattī uppajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |279| 279 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ itthī arahaṁ assa sammāsambuddho. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho, etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puriso arahaṁ assa sammāsambuddho. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |280| 280 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ itthī rājā assa cakkavattī. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puriso rājā assa cakkavattī. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |281-283| 281–283 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ itthī sakkattaṁ kāreyya …pe… mārattaṁ kāreyya …pe… brahmattaṁ kāreyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puriso sakkattaṁ kāreyya …pe… mārattaṁ kāreyya …pe… brahmattaṁ kāreyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |284| 284 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ kāyaduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ kāyaduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |285-286| 285–286 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ vacīduccaritassa …pe… yaṁ manoduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ manoduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Vaggo dutiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 12. Anāpattivagga |150| 150 “Ye te, bhikkhave, bhikkhū anāpattiṁ āpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ antaradhāpentī”ti. Paṭhamaṁ. |151| 151 “Ye te, bhikkhave, bhikkhū āpattiṁ anāpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ antaradhāpentī”ti. Dutiyaṁ. |152-159| 152–159 “Ye te, bhikkhave, bhikkhū lahukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpenti …pe… garukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpenti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpenti …pe… aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpenti …pe… sāvasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpenti …pe… anavasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpenti …pe… sappaṭikammaṁ āpattiṁ appaṭikammā āpattīti dīpenti …pe… appaṭikammaṁ āpattiṁ sappaṭikammā āpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ antaradhāpentī”ti. Dasamaṁ. |160| 160 “Ye te, bhikkhave, bhikkhū anāpattiṁ anāpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. Ekādasamaṁ. |161| 161 “Ye te, bhikkhave, bhikkhū āpattiṁ āpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. Dvādasamaṁ. |162-169| 162–169 “Ye te, bhikkhave, bhikkhū lahukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpenti … garukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpenti … duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpenti … aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpenti … sāvasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpenti … anavasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpenti … sappaṭikammaṁ āpattiṁ sappaṭikammā āpattīti dīpenti … appaṭikammaṁ āpattiṁ appaṭikammā āpattīti dīpenti; te, bhikkhave, bhikkhū 1573 --- an1 162-169:1 bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. Vīsatimaṁ. Anāpattivaggo dvādasamo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 23. Tatiyavagga |287| 287 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ kāyasucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ kāyasucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |288-289| 288–289 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ vacīsucaritassa …pe… manosucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ manosucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |290| 290 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ kāyaduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ kāyaduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |291-292| 291–292 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ vacīduccaritasamaṅgī …pe… yaṁ manoduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ manoduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |293| 293 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ kāyasucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ kāyasucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |294-295| 294–295 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ vacīsucaritasamaṅgī …pe… yaṁ manosucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ manosucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. vaggo tatiyo. Aṭṭhānapāḷi niṭṭhitā. 0 Aṅguttara Nikāya 1 25. Dutiyavagga |306| 306 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti. |307| 307 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti. |308| 308 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā nuppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. |309| 309 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā nuppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. |310| 310 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā micchādiṭṭhi uppajjati uppannā vā micchādiṭṭhi pavaḍḍhati yathayidaṁ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. Ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva micchādiṭṭhi uppajjati uppannā ca micchādiṭṭhi pavaḍḍhatī”ti. 1574 --- an1 311:1 |311| 311 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā sammādiṭṭhi uppajjati uppannā vā sammādiṭṭhi pavaḍḍhati yathayidaṁ, bhikkhave, yonisomanasikāro. Yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva sammādiṭṭhi uppajjati uppannā ca sammādiṭṭhi pavaḍḍhatī”ti. |312| 312 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ uppajjanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhiyā, bhikkhave, samannāgatā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ uppajjantī”ti. |313| 313 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ uppajjanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhiyā, bhikkhave, samannāgatā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ uppajjantī”ti. |314| 314 “Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā. Seyyathāpi, bhikkhave, nimbabījaṁ vā kosātakibījaṁ vā tittakālābubījaṁ vā allāya pathaviyā nikkhittaṁ yañceva pathavirasaṁ upādiyati yañca āporasaṁ upādiyati sabbaṁ taṁ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṁvattati. Taṁ kissa hetu? Bījañhissa, bhikkhave, pāpakaṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā”ti. |315| 315 “Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā. Seyyathāpi, bhikkhave, ucchubījaṁ vā sālibījaṁ vā muddikābījaṁ vā allāya pathaviyā nikkhittaṁ yañceva pathavirasaṁ upādiyati yañca āporasaṁ upādiyati sabbaṁ taṁ madhurattāya sātattāya asecanakattāya saṁvattati. Taṁ kissa hetu? Bījaṁ hissa, bhikkhave, bhaddakaṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā”ti. Vaggo dutiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 1. Rūpādivagga |1| 1 Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekarūpampi samanupassāmi yaṁ evaṁ purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, itthirūpaṁ. Itthirūpaṁ, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. Paṭhamaṁ. |2| 2 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekasaddampi samanupassāmi yaṁ evaṁ purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, itthisaddo. Itthisaddo, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. Dutiyaṁ. |3| 3 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekagandhampi samanupassāmi yaṁ evaṁ purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, itthigandho. Itthigandho, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. Tatiyaṁ. |4| 4 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekarasampi samanupassāmi yaṁ evaṁ purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, itthiraso. Itthiraso, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 1575 --- an1 4:1 Catutthaṁ. |5| 5 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekaphoṭṭhabbampi samanupassāmi yaṁ evaṁ purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, itthiphoṭṭhabbo. Itthiphoṭṭhabbo, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. Pañcamaṁ. |6| 6 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekarūpampi samanupassāmi yaṁ evaṁ itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, purisarūpaṁ. Purisarūpaṁ, bhikkhave, itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. Chaṭṭhaṁ. |7| 7 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekasaddampi samanupassāmi yaṁ evaṁ itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, purisasaddo. Purisasaddo, bhikkhave, itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. Sattamaṁ. |8| 8 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekagandhampi samanupassāmi yaṁ evaṁ itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, purisagandho. Purisagandho, bhikkhave, itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. Aṭṭhamaṁ. |9| 9 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekarasampi samanupassāmi yaṁ evaṁ itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, purisaraso. Purisaraso, bhikkhave, itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. Navamaṁ. |10| 10 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekaphoṭṭhabbampi samanupassāmi yaṁ evaṁ itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, purisaphoṭṭhabbo. Purisaphoṭṭhabbo, bhikkhave, itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. Dasamaṁ. Rūpādivaggo paṭhamo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 31. Amatavagga |616| 616 “Amataṁ te, bhikkhave, na paribhuñjanti ye kāyagatāsatiṁ na paribhuñjanti. Amataṁ te, bhikkhave, paribhuñjanti ye kāyagatāsatiṁ paribhuñjantī”ti. |617| 617 “Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, aparibhuttaṁ yesaṁ kāyagatāsati aparibhuttā. Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, paribhuttaṁ yesaṁ kāyagatāsati paribhuttā”ti. |618| 618 “Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, parihīnaṁ yesaṁ kāyagatāsati parihīnā. Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, aparihīnaṁ yesaṁ kāyagatāsati aparihīnā”ti. |619| 619 “Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, viraddhaṁ yesaṁ kāyagatāsati viraddhā. Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, āraddhaṁ yesaṁ kāyagatāsati āraddhā”ti. |620| 620 “Amataṁ te, bhikkhave, pamādiṁsu ye kāyagatāsatiṁ pamādiṁsu. Amataṁ te, bhikkhave, na pamādiṁsu ye kāyagatāsatiṁ na pamādiṁsu”. |621| 621 “Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, pamuṭṭhaṁ yesaṁ kāyagatāsati pamuṭṭhā. Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, appamuṭṭhaṁ yesaṁ kāyagatāsati appamuṭṭhā”ti. |622| 622 “Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, anāsevitaṁ yesaṁ kāyagatāsati anāsevitā. Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, āsevitaṁ yesaṁ kāyagatāsati āsevitā”ti. |623| 623 “Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ yesaṁ kāyagatāsati abhāvitā. Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ yesaṁ kāyagatāsati bhāvitā”ti. |624| 624 “Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, abahulīkataṁ yesaṁ kāyagatāsati abahulīkatā. Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, bahulīkataṁ yesaṁ kāyagatāsati bahulīkatā”ti. |625| 625 “Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, anabhiññātaṁ yesaṁ kāyagatāsati anabhiññātā. Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, abhiññātaṁ yesaṁ kāyagatāsati abhiññātā”ti. |626| 626 “Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, apariññātaṁ yesaṁ kāyagatāsati apariññātā. Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, pariññātaṁ yesaṁ kāyagatāsati pariññātā”ti. |627| 627 “Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, asacchikataṁ yesaṁ kāyagatāsati asacchikatā. Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, sacchikataṁ yesaṁ kāyagatāsati sacchikatā”ti. (…) 2 Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. (Amatavaggo.) Ekakanipātapāḷi niṭṭhitā. 0 Aṅguttara Nikāya 1 29. Aparaaccharāsaṅghātavagga |394| 394 “Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu paṭhamaṁ jhānaṁ bhāveti, ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro, amoghaṁ raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjati’. Ko pana vādo ye naṁ bahulīkarontī”ti. |395| 395–401 “Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu dutiyaṁ jhānaṁ bhāveti …pe… |396| tatiyaṁ jhānaṁ bhāveti …pe… |397| catutthaṁ jhānaṁ bhāveti …pe… |398| mettaṁ cetovimuttiṁ bhāveti …pe… |399| karuṇaṁ cetovimuttiṁ bhāveti …pe… |400| muditaṁ cetovimuttiṁ bhāveti …pe… |401| upekkhaṁ cetovimuttiṁ bhāveti 1576 --- an1 401:1 …pe…. |402| 402–405 Kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ …pe… |403| vedanāsu vedanānupassī viharati … |404| citte cittānupassī viharati … |405| dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. |406| 406–409 Anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; |407| uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. |408| Anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; |409| uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. |410| 410–413 Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti … |411| vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti … |412| cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti … |413| vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti …. |414| 414–418 Saddhindriyaṁ bhāveti … |415| vīriyindriyaṁ bhāveti … |416| satindriyaṁ bhāveti … |417| samādhindriyaṁ bhāveti … |418| paññindriyaṁ bhāveti …. |419| 419–423 Saddhābalaṁ bhāveti … |420| vīriyabalaṁ bhāveti … |421| satibalaṁ bhāveti … |422| samādhibalaṁ bhāveti … |423| paññābalaṁ bhāveti …. |424| 424–430 Satisambojjhaṅgaṁ bhāveti … |425| dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti … |426| vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … |427| pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … |428| passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … |429| samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … |430| upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti …. |431| 431–438 Sammādiṭṭhiṁ bhāveti … |432| sammāsaṅkappaṁ bhāveti … |433| sammāvācaṁ bhāveti … |434| sammākammantaṁ bhāveti … |435| sammāājīvaṁ bhāveti … |436| sammāvāyāmaṁ bhāveti … |437| sammāsatiṁ bhāveti … |438| sammāsamādhiṁ bhāveti …. |439| 439–446 Ajjhattaṁ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya: ‘jānāmi passāmī’ti—evaṁsaññī hoti. |440| … ajjhattaṁ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya: ‘jānāmi passāmī’ti—evaṁsaññī hoti. |441| … ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya: ‘jānāmi passāmī’ti—evaṁsaññī hoti. |442| … ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya: ‘jānāmi passāmī’ti—evaṁsaññī hoti. |443| … ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Tāni abhibhuyya: ‘jānāmi passāmī’ti—evaṁsaññī hoti. |444| … ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Tāni abhibhuyya: ‘jānāmi passāmī’ti—evaṁsaññī hoti. |445| … ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Tāni abhibhuyya: ‘jānāmi passāmī’ti—evaṁsaññī hoti. |446| … ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Tāni abhibhuyya: ‘jānāmi passāmī’ti—evaṁsaññī hoti. |447| 447–454 Rūpī rūpāni passati … |448| ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati … |449| subhanteva adhimutto hoti … |450| sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati … |451| sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati … |452| sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati … |453| sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati … |454| sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati …. |455| 455–464 Pathavikasiṇaṁ bhāveti … |456| 1577 --- an1 456:1 āpokasiṇaṁ bhāveti … |457| tejokasiṇaṁ bhāveti … |458| vāyokasiṇaṁ bhāveti … |459| nīlakasiṇaṁ bhāveti … |460| pītakasiṇaṁ bhāveti … |461| lohitakasiṇaṁ bhāveti … |462| odātakasiṇaṁ bhāveti … |463| ākāsakasiṇaṁ bhāveti … |464| viññāṇakasiṇaṁ bhāveti …. (…) |465| 465–474 Asubhasaññaṁ bhāveti … |466| maraṇasaññaṁ bhāveti … |467| āhāre paṭikūlasaññaṁ bhāveti … |468| sabbaloke anabhiratisaññaṁ bhāveti … |469| aniccasaññaṁ bhāveti … |470| anicce dukkhasaññaṁ bhāveti … |471| dukkhe anattasaññaṁ bhāveti … |472| pahānasaññaṁ bhāveti … |473| virāgasaññaṁ bhāveti … |474| nirodhasaññaṁ bhāveti …. |475| 475–484 Aniccasaññaṁ bhāveti … |476| anattasaññaṁ bhāveti … |477| maraṇasaññaṁ bhāveti … |478| āhāre paṭikūlasaññaṁ bhāveti … |479| sabbaloke anabhiratisaññaṁ bhāveti … |480| aṭṭhikasaññaṁ bhāveti … |481| puḷavakasaññaṁ bhāveti … |482| vinīlakasaññaṁ bhāveti … |483| vicchiddakasaññaṁ bhāveti … |484| uddhumātakasaññaṁ bhāveti …. |485| 485–494 Buddhānussatiṁ bhāveti … |486| dhammānussatiṁ bhāveti … |487| saṅghānussatiṁ bhāveti … |488| sīlānussatiṁ bhāveti … |489| cāgānussatiṁ bhāveti … |490| devatānussatiṁ bhāveti … |491| ānāpānassatiṁ bhāveti … |492| maraṇassatiṁ bhāveti … |493| kāyagatāsatiṁ bhāveti … |494| upasamānussatiṁ bhāveti …. |495| 495–574 Paṭhamajjhānasahagataṁ saddhindriyaṁ bhāveti … |496| vīriyindriyaṁ bhāveti … |497| satindriyaṁ bhāveti … |498| samādhindriyaṁ bhāveti … |499| paññindriyaṁ bhāveti … |500| saddhābalaṁ bhāveti … |501| vīriyabalaṁ bhāveti … |502| satibalaṁ bhāveti … |503| samādhibalaṁ bhāveti … |504| paññābalaṁ bhāveti …. |505-514| Dutiyajjhānasahagataṁ …pe… |515-524| tatiyajjhānasahagataṁ …pe… |525-534| catutthajjhānasahagataṁ …pe… |535-544| mettāsahagataṁ …pe… |545-554| karuṇāsahagataṁ …pe… |555-564| muditāsahagataṁ …pe… |565| upekkhāsahagataṁ saddhindriyaṁ bhāveti … |566| vīriyindriyaṁ bhāveti … |567| satindriyaṁ bhāveti … |568| samādhindriyaṁ bhāveti … |569| paññindriyaṁ bhāveti … |570| saddhābalaṁ bhāveti … |571| vīriyabalaṁ bhāveti … |572| satibalaṁ bhāveti … |573| samādhibalaṁ bhāveti … |574| paññābalaṁ bhāveti. 2 Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘bhikkhu arittajjhāno viharati satthusāsanakaro ovādapatikaro, amoghaṁ raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjati’. Ko pana vādo ye naṁ bahulīkarontī”ti. (Aparaaccharāsaṅghātavaggo.) 0 Aṅguttara Nikāya 1 27. Catutthavagga |333| 333 “Seyyathāpi, bhikkhave, appamattakaṁ imasmiṁ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇirāmaṇeyyakaṁ; atha kho etadeva bahutaraṁ yadidaṁ ukkūlavikūlaṁ nadīviduggaṁ khāṇukaṇṭakaṭṭhānaṁ pabbatavisamaṁ; evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye thalajā, atha kho eteva sattā bahutarā ye odakā. |334| 334 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussesu paccājāyanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye aññatra manussehi paccājāyanti. |335| 335 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye majjhimesu janapadesu paccājāyanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye paccantimesu janapadesu paccājāyanti aviññātāresu milakkhesu. |336| 336 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye paññavanto ajaḷā aneḷamūgā paṭibalā subhāsitadubbhāsitassa atthamaññātuṁ; atha kho eteva sattā bahutarā ye duppaññā jaḷā eḷamūgā na paṭibalā subhāsitadubbhāsitassa atthamaññātuṁ. |337| 337 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye ariyena paññācakkhunā samannāgatā; atha kho eteva sattā bahutarā ye avijjāgatā sammūḷhā. |338| 338 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye labhanti tathāgataṁ dassanāya; atha kho eteva sattā bahutarā ye na labhanti tathāgataṁ dassanāya. |339| 339 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye labhanti tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya; atha kho eteva sattā bahutarā ye na labhanti tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya. |340| 340 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye sutvā dhammaṁ dhārenti; atha kho eteva sattā bahutarā ye sutvā dhammaṁ na dhārenti. |341| 1578 --- an1 341:1 341 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ na upaparikkhanti. |342| 342 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṁ paṭipajjanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṁ na paṭipajjanti. |343| 343 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye saṁvejaniyesu ṭhānesu saṁvijjanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye saṁvejaniyesu ṭhānesu na saṁvijjanti. |344| 344 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye saṁviggā yoniso padahanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye saṁviggā yoniso na padahanti. |345| 345 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye vavassaggārammaṇaṁ karitvā labhanti samādhiṁ labhanti cittassekaggataṁ; atha kho eteva sattā bahutarā ye vavassaggārammaṇaṁ karitvā na labhanti samādhiṁ na labhanti cittassekaggataṁ. |346| 346 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye annaggarasaggānaṁ lābhino; atha kho eteva sattā bahutarā ye annaggarasaggānaṁ na lābhino, uñchena kapālābhatena yāpenti. |347| 347 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa lābhino; atha kho eteva sattā bahutarā ye attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa na lābhino. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa lābhino bhavissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. |348-350| 348–350 “Seyyathāpi, bhikkhave, appamattakaṁ imasmiṁ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇirāmaṇeyyakaṁ; atha kho etadeva bahutaraṁ yadidaṁ ukkūlavikūlaṁ nadīviduggaṁ khāṇukaṇṭakaṭṭhānaṁ pabbatavisamaṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti, atha kho eteva sattā bahutarā ye manussā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti”. |351-353| 351–353 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye manussā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. |354-356| 354–356 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye devā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. |357-359| 357–359 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye devā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. |360-362| 360–362 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. |363-365| 363–365 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. |366-368| 366–368 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. |369-371| 369–371 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. |372-374| 372–374 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. |375-377| 375–377 … Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye pettivisayā cutā 1579 --- an1 375-377:1 niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyan”ti. vaggo catuttho. (Jambudīpapeyyālo niṭṭhito.) 0 Aṅguttara Nikāya 1 18. Pañcamavagga |235| “Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvikānaṁ bhikkhunīnaṁ rattaññūnaṁ yadidaṁ mahāpajāpatigotamī. |236| … Mahāpaññānaṁ yadidaṁ khemā. |237| … Iddhimantīnaṁ yadidaṁ uppalavaṇṇā. |238| … Vinayadharānaṁ yadidaṁ paṭācārā. |239| … Dhammakathikānaṁ yadidaṁ dhammadinnā. |240| … Jhāyīnaṁ yadidaṁ nandā. |241| … Āraddhavīriyānaṁ yadidaṁ soṇā. |242| … Dibbacakkhukānaṁ yadidaṁ bakulā. |243| … Khippābhiññānaṁ yadidaṁ bhaddā kuṇḍalakesā. |244| … Pubbenivāsaṁ anussarantīnaṁ yadidaṁ bhaddā kāpilānī. |245| … Mahābhiññāpattānaṁ yadidaṁ bhaddakaccānā. |246| … Lūkhacīvaradharānaṁ yadidaṁ kisāgotamī. |247| … Saddhādhimuttānaṁ yadidaṁ siṅgālakamātā”ti. Vaggo pañcamo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 3. Akammaniyavagga |21| 21 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ abhāvitaṁ akammaniyaṁ hoti yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ akammaniyaṁ hotī”ti. Paṭhamaṁ. |22| 22 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ kammaniyaṁ hoti yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ kammaniyaṁ hotī”ti. Dutiyaṁ. |23| 23 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ abhāvitaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Tatiyaṁ. |24| 24 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. Catutthaṁ. |25| 25 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ abhāvitaṁ apātubhūtaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ apātubhūtaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Pañcamaṁ. |26| 26 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ pātubhūtaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ pātubhūtaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. Chaṭṭhaṁ. |27| 27 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ abhāvitaṁ abahulīkataṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ abahulīkataṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Sattamaṁ. |28| 28 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ bahulīkataṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. Aṭṭhamaṁ. |29| 29 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ abhāvitaṁ abahulīkataṁ dukkhādhivahaṁ hoti yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ abahulīkataṁ dukkhādhivahaṁ hotī”ti. Navamaṁ. |30| 30 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ sukhādhivahaṁ hoti yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ bahulīkataṁ sukhādhivahaṁ hotī”ti. Dasamaṁ. Akammaniyavaggo tatiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 4. Adantavagga |31| 31 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ adantaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, adantaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Paṭhamaṁ. |32| 32 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ dantaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, dantaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. Dutiyaṁ. |33| 33 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ aguttaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, aguttaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Tatiyaṁ. |34| 34 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ guttaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, guttaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. Catutthaṁ. |35| 35 “Nāhaṁ, 1580 --- an1 35:1 bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ arakkhitaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, arakkhitaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Pañcamaṁ. |36| 36 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ rakkhitaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, rakkhitaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. Chaṭṭhaṁ. |37| 37 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ asaṁvutaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, asaṁvutaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Sattamaṁ. |38| 38 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ saṁvutaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, saṁvutaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. Aṭṭhamaṁ. |39| 39 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ adantaṁ aguttaṁ arakkhitaṁ asaṁvutaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, adantaṁ aguttaṁ arakkhitaṁ asaṁvutaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Navamaṁ. |40| 40 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ dantaṁ guttaṁ rakkhitaṁ saṁvutaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, dantaṁ guttaṁ rakkhitaṁ saṁvutaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. Dasamaṁ. Adantavaggo catuttho. 0 Aṅguttara Nikāya 1 21. Paṭhamavagga |268| 268 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṁ niccato upagaccheyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano kañci saṅkhāraṁ niccato upagaccheyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |269| 269 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṁ sukhato upagaccheyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano kañci saṅkhāraṁ sukhato upagaccheyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |270| 270 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo kañci dhammaṁ attato upagaccheyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano kañci dhammaṁ attato upagaccheyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |271| 271 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo mātaraṁ jīvitā voropeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano mātaraṁ jīvitā voropeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |272| 272 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo pitaraṁ jīvitā voropeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano pitaraṁ jīvitā voropeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |273| 273 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo arahantaṁ jīvitā voropeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano arahantaṁ jīvitā voropeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |274| 274 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo tathāgatassa paduṭṭhacitto lohitaṁ uppādeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano tathāgatassa paduṭṭhacitto lohitaṁ uppādeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |275| 275 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṁ bhindeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano saṅghaṁ bhindeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |276| 276 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo aññaṁ satthāraṁ uddiseyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano aññaṁ satthāraṁ uddiseyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. |277| 277 “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṁ acarimaṁ uppajjeyyuṁ. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ ekissā lokadhātuyā ekova arahaṁ sammāsambuddho uppajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Vaggo paṭhamo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 8. Kalyāṇamittādivagga |71| 71 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā 1581 --- an1 71:1 dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. Paṭhamaṁ. |72| 72 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, anuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ. Anuyogā, bhikkhave, akusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogā kusalānaṁ dhammānaṁ anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. Dutiyaṁ. |73| 73 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, anuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ. Anuyogā, bhikkhave, kusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogā akusalānaṁ dhammānaṁ anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. Tatiyaṁ. |74| 74 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā bojjhaṅgā nuppajjanti uppannā vā bojjhaṅgā na bhāvanāpāripūriṁ gacchanti yathayidaṁ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. Ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva bojjhaṅgā nuppajjanti uppannā ca bojjhaṅgā na bhāvanāpāripūriṁ gacchantī”ti. Catutthaṁ. |75| 75 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā bojjhaṅgā uppajjanti uppannā vā bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti yathayidaṁ, bhikkhave, yonisomanasikāro. Yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva bojjhaṅgā uppajjanti uppannā ca bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṁ gacchantī”ti. Pañcamaṁ. |76| 76 “Appamattikā esā, bhikkhave, parihāni yadidaṁ ñātiparihāni. Etaṁ patikiṭṭhaṁ, bhikkhave, parihānīnaṁ yadidaṁ paññāparihānī”ti. Chaṭṭhaṁ. |77| 77 “Appamattikā esā, bhikkhave, vuddhi yadidaṁ ñātivuddhi. Etadaggaṁ, bhikkhave, vuddhīnaṁ yadidaṁ paññāvuddhi. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘paññāvuddhiyā vaddhissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Sattamaṁ. |78| 78 “Appamattikā esā, bhikkhave, parihāni yadidaṁ bhogaparihāni. Etaṁ patikiṭṭhaṁ, bhikkhave, parihānīnaṁ yadidaṁ paññāparihānī”ti. Aṭṭhamaṁ. |79| 79 “Appamattikā esā, bhikkhave, vuddhi yadidaṁ bhogavuddhi. Etadaggaṁ, bhikkhave, vuddhīnaṁ yadidaṁ paññāvuddhi. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘paññāvuddhiyā vaddhissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Navamaṁ. |80| 80 “Appamattikā esā, bhikkhave, parihāni yadidaṁ yasoparihāni. Etaṁ patikiṭṭhaṁ, bhikkhave, parihānīnaṁ yadidaṁ paññāparihānī”ti. Dasamaṁ. |81| 81 “Appamattikā esā, bhikkhave, vuddhi yadidaṁ yasovuddhi. Etadaggaṁ, bhikkhave, vuddhīnaṁ yadidaṁ paññāvuddhi. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘paññāvuddhiyā vaddhissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Ekādasamaṁ. Kalyāṇamittādivaggo aṭṭhamo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 2. Nīvaraṇappahānavagga |11| 11 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā kāmacchando uppajjati uppanno vā kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, subhanimittaṁ. Subhanimittaṁ, bhikkhave, ayoniso manasi karoto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. Paṭhamaṁ. |12| 12 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā byāpādo uppajjati uppanno vā byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, paṭighanimittaṁ. Paṭighanimittaṁ, bhikkhave, ayoniso manasi karoto anuppanno ceva byāpādo uppajjati uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. Dutiyaṁ. |13| 13 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṁ vā thinamiddhaṁ uppajjati uppannaṁ vā thinamiddhaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, arati tandī vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṁ. Līnacittassa, bhikkhave, anuppannañceva thinamiddhaṁ uppajjati uppannañca thinamiddhaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. Tatiyaṁ. |14| 14 “Nāhaṁ, 1582 --- an1 14:1 bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṁ vā uddhaccakukkuccaṁ uppajjati uppannaṁ vā uddhaccakukkuccaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cetaso avūpasamo. Avūpasantacittassa, bhikkhave, anuppannañceva uddhaccakukkuccaṁ uppajjati uppannañca uddhaccakukkuccaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. Catutthaṁ. |15| 15 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā vicikicchā uppajjati uppannā vā vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. Ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva vicikicchā uppajjati uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. Pañcamaṁ. |16| 16 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā kāmacchando nuppajjati uppanno vā kāmacchando pahīyati yathayidaṁ, bhikkhave, asubhanimittaṁ. Asubhanimittaṁ, bhikkhave, yoniso manasi karoto anuppanno ceva kāmacchando nuppajjati uppanno ca kāmacchando pahīyatī”ti. Chaṭṭhaṁ. |17| 17 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā byāpādo nuppajjati uppanno vā byāpādo pahīyati yathayidaṁ, bhikkhave, mettā cetovimutti. Mettaṁ, bhikkhave, cetovimuttiṁ yoniso manasi karoto anuppanno ceva byāpādo nuppajjati uppanno ca byāpādo pahīyatī”ti. Sattamaṁ. |18| 18 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṁ vā thinamiddhaṁ nuppajjati uppannaṁ vā thinamiddhaṁ pahīyati yathayidaṁ, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Āraddhavīriyassa, bhikkhave, anuppannañceva thinamiddhaṁ nuppajjati uppannañca thinamiddhaṁ pahīyatī”ti. Aṭṭhamaṁ. |19| 19 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṁ vā uddhaccakukkuccaṁ nuppajjati uppannaṁ vā uddhaccakukkuccaṁ pahīyati yathayidaṁ, bhikkhave, cetaso vūpasamo. Vūpasantacittassa, bhikkhave, anuppannañceva uddhaccakukkuccaṁ nuppajjati uppannañca uddhaccakukkuccaṁ pahīyatī”ti. Navamaṁ. |20| 20 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā vicikicchā nuppajjati uppannā vā vicikicchā pahīyati yathayidaṁ, bhikkhave, yonisomanasikāro. Yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva vicikicchā nuppajjati uppannā ca vicikicchā pahīyatī”ti. Dasamaṁ. Nīvaraṇappahānavaggo dutiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 10. Dutiyapamādādivagga |98| 98 “Ajjhattikaṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, pamādo. Pamādo, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Paṭhamaṁ. |99| 99 “Ajjhattikaṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, appamādo. Appamādo, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. Dutiyaṁ. |100| 100 “Ajjhattikaṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, kosajjaṁ. Kosajjaṁ, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Tatiyaṁ. |101| 101 “Ajjhattikaṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, vīriyārambho. Vīriyārambho, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. Catutthaṁ. |102-109| 102–109 “Ajjhattikaṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, mahicchatā …pe… appicchatā … asantuṭṭhitā … santuṭṭhitā … ayonisomanasikāro … yonisomanasikāro … asampajaññaṁ … sampajaññaṁ … dvādasamaṁ. |110| 110 “Bāhiraṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, pāpamittatā. Pāpamittatā, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Terasamaṁ. |111| 111 “Bāhiraṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittatā, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. 1583 --- an1 111:1 Cuddasamaṁ. |112| 112 “Ajjhattikaṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, anuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ. Anuyogo, bhikkhave, akusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. Pannarasamaṁ. |113| 113 “Ajjhattikaṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, anuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ. Anuyogo, bhikkhave, kusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. Soḷasamaṁ. |114| 114 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, pamādo. Pamādo, bhikkhave, saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattatī”ti. Sattarasamaṁ. |115| 115 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, appamādo. Appamādo, bhikkhave, saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattatī”ti. Aṭṭhārasamaṁ. |116| 116 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, kosajjaṁ. Kosajjaṁ, bhikkhave, saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattatī”ti. Ekūnavīsatimaṁ. |117| 117 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, vīriyārambho. Vīriyārambho, bhikkhave, saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattatī”ti. Vīsatimaṁ. |118-128| 118–128 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, mahicchatā …pe… appicchatā … asantuṭṭhitā … santuṭṭhitā … ayonisomanasikāro … yonisomanasikāro … asampajaññaṁ … sampajaññaṁ … pāpamittatā … kalyāṇamittatā … anuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ. Anuyogo, bhikkhave, akusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattatī”ti. Ekattiṁsatimaṁ. |129| 129 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, anuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ. Anuyogo, bhikkhave, kusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattatī”ti. Bāttiṁsatimaṁ. Catukkoṭikaṁ niṭṭhitaṁ. |130| 130 “Ye te, bhikkhave, bhikkhū adhammaṁ dhammoti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ antaradhāpentī”ti. Tettiṁsatimaṁ. |131| 131 “Ye te, bhikkhave, bhikkhū dhammaṁ adhammoti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ antaradhāpentī”ti. Catuttiṁsatimaṁ. |132-139| 132–139 “Ye te, bhikkhave, bhikkhū avinayaṁ vinayoti dīpenti …pe… vinayaṁ avinayoti dīpenti …pe… abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… apaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti; te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ antaradhāpentī”ti. Dvācattālīsatimaṁ. Dutiyapamādādivaggo dasamo. 1584 --- an1 188:0 0 Aṅguttara Nikāya 1 14. Paṭhamavagga |188| “Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ rattaññūnaṁ yadidaṁ aññāsikoṇḍañño. |189| … Mahāpaññānaṁ yadidaṁ sāriputto. |190| … Iddhimantānaṁ yadidaṁ mahāmoggallāno. |191| … Dhutavādānaṁ yadidaṁ mahākassapo. |192| … Dibbacakkhukānaṁ yadidaṁ anuruddho. |193| … Uccākulikānaṁ yadidaṁ bhaddiyo kāḷigodhāya putto. |194| … Mañjussarānaṁ yadidaṁ lakuṇḍaka bhaddiyo. |195| … Sīhanādikānaṁ yadidaṁ piṇḍolabhāradvājo. |196| … Dhammakathikānaṁ yadidaṁ puṇṇo mantāṇiputto. |197| … saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ vibhajantānaṁ yadidaṁ mahākaccāno”ti. Vaggo paṭhamo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 6. Accharāsaṅghātavagga |51| 51 “Pabhassaramidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ. Taṁ assutavā puthujjano yathābhūtaṁ nappajānāti. Tasmā ‘assutavato puthujjanassa cittabhāvanā natthī’ti vadāmī”ti. Paṭhamaṁ. |52| 52 “Pabhassaramidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Tañca kho āgantukehi upakkilesehi vippamuttaṁ. Taṁ sutavā ariyasāvako yathābhūtaṁ pajānāti. Tasmā ‘sutavato ariyasāvakassa cittabhāvanā atthī’ti vadāmī”ti. Dutiyaṁ. |53| 53 “Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu mettācittaṁ āsevati; ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘bhikkhu arittajjhāno viharati satthusāsanakaro ovādapatikaro, amoghaṁ raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjati’. Ko pana vādo ye naṁ bahulīkarontī”ti. Tatiyaṁ. |54| 54 “Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu mettācittaṁ bhāveti; ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘bhikkhu arittajjhāno viharati satthusāsanakaro ovādapatikaro, amoghaṁ raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjati’. Ko pana vādo ye naṁ bahulīkarontī”ti. Catutthaṁ. |55| 55 “Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu mettācittaṁ manasi karoti; ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘bhikkhu arittajjhāno viharati satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṁ raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjati’. Ko pana vādo ye naṁ bahulīkarontī”ti. Pañcamaṁ. |56| 56 “Ye keci, bhikkhave, dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā, sabbe te manopubbaṅgamā. Mano tesaṁ dhammānaṁ paṭhamaṁ uppajjati, anvadeva akusalā dhammā”ti. Chaṭṭhaṁ. |57| 57 “Ye keci, bhikkhave, dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā, sabbe te manopubbaṅgamā. Mano tesaṁ dhammānaṁ paṭhamaṁ uppajjati, anvadeva kusalā dhammā”ti. Sattamaṁ. |58| 58 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, pamādo. Pamattassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. Aṭṭhamaṁ. |59| 59 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, appamādo. Appamattassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. Navamaṁ. |60| 60 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, kosajjaṁ. Kusītassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. Dasamaṁ. Accharāsaṅghātavaggo chaṭṭho. 0 Aṅguttara Nikāya 1 15. Dutiyavagga |198| “Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ manomayaṁ kāyaṁ abhinimminantānaṁ yadidaṁ cūḷapanthako. |199| … Cetovivaṭṭakusalānaṁ yadidaṁ cūḷapanthako. |200| … Saññāvivaṭṭakusalānaṁ yadidaṁ mahāpanthako. |201| … Araṇavihārīnaṁ yadidaṁ subhūti. |202| … Dakkhiṇeyyānaṁ yadidaṁ subhūti. |203| … Āraññakānaṁ yadidaṁ revato khadiravaniyo. |204| … Jhāyīnaṁ yadidaṁ kaṅkhārevato. |205| … Āraddhavīriyānaṁ yadidaṁ soṇo koḷiviso. |206| … Kalyāṇavākkaraṇānaṁ yadidaṁ soṇo kuṭikaṇṇo. |207| … Lābhīnaṁ yadidaṁ sīvali. |208| … Saddhādhimuttānaṁ yadidaṁ vakkalī”ti. Vaggo dutiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 13. Ekapuggalavagga |170| 170 “Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya 1585 --- an1 170:1 hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katamo ekapuggalo? Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho. Ayaṁ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. |171| 171 “Ekapuggalassa, bhikkhave, pātubhāvo dullabho lokasmiṁ. Katamassa ekapuggalassa? Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa. Imassa kho, bhikkhave, ekapuggalassa pātubhāvo dullabho lokasmin”ti. |172| 172 “Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso. Katamo ekapuggalo? Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho. Ayaṁ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso”ti. |173| 173 “Ekapuggalassa, bhikkhave, kālakiriyā bahuno janassa anutappā hoti. Katamassa ekapuggalassa? Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa. Imassa kho, bhikkhave, ekapuggalassa kālakiriyā bahuno janassa anutappā hotī”ti. |174| 174 “Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati adutiyo asahāyo appaṭimo appaṭisamo appaṭibhāgo appaṭipuggalo asamo asamasamo dvipadānaṁ aggo. Katamo ekapuggalo? Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho. Ayaṁ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati adutiyo asahāyo appaṭimo appaṭisamo appaṭibhāgo appaṭipuggalo asamo asamasamo dvipadānaṁ aggo”ti. |175-186| 175–186 “Ekapuggalassa, bhikkhave, pātubhāvā mahato cakkhussa pātubhāvo hoti, mahato ālokassa pātubhāvo hoti, mahato obhāsassa pātubhāvo hoti, channaṁ anuttariyānaṁ pātubhāvo hoti, catunnaṁ paṭisambhidānaṁ sacchikiriyā hoti, anekadhātupaṭivedho hoti, nānādhātupaṭivedho hoti, vijjāvimuttiphalasacchikiriyā hoti, sotāpattiphalasacchikiriyā hoti, sakadāgāmiphalasacchikiriyā hoti, anāgāmiphalasacchikiriyā hoti, arahattaphalasacchikiriyā hoti. Katamassa ekapuggalassa? Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa. Imassa kho, bhikkhave, ekapuggalassa pātubhāvā mahato cakkhussa pātubhāvo hoti, mahato ālokassa pātubhāvo hoti, mahato obhāsassa pātubhāvo hoti, channaṁ anuttariyānaṁ pātubhāvo hoti, catunnaṁ paṭisambhidānaṁ sacchikiriyā hoti, anekadhātupaṭivedho hoti, nānādhātupaṭivedho hoti, vijjāvimuttiphalasacchikiriyā hoti, sotāpattiphalasacchikiriyā hoti, sakadāgāmiphalasacchikiriyā hoti, anāgāmiphalasacchikiriyā hoti, arahattaphalasacchikiriyā hotī”ti. |187| 187 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekapuggalampi samanupassāmi yo evaṁ tathāgatena anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ sammadeva anuppavatteti yathayidaṁ, bhikkhave, sāriputto. Sāriputto, bhikkhave, tathāgatena anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ sammadeva anuppavattetī”ti. Ekapuggalavaggo terasamo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 11. Adhammavagga |140| 140 “Ye te, bhikkhave, bhikkhū adhammaṁ adhammoti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. Paṭhamaṁ. |141| 141 “Ye te, bhikkhave, bhikkhū dhammaṁ dhammoti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. Dutiyaṁ. |142-149| 142–149 “Ye te, bhikkhave, bhikkhū avinayaṁ avinayoti dīpenti …pe… vinayaṁ vinayoti dīpenti …pe… abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… anāciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… āciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… apaññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… paññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti; te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. Dasamaṁ. Adhammavaggo ekādasamo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 20. Sattamavagga |258| “Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvikānaṁ 1586 --- an1 258:1 upāsikānaṁ paṭhamaṁ saraṇaṁ gacchantīnaṁ yadidaṁ sujātā seniyadhītā. |259| … Dāyikānaṁ yadidaṁ visākhā migāramātā. |260| … Bahussutānaṁ yadidaṁ khujjuttarā. |261| … Mettāvihārīnaṁ yadidaṁ sāmāvatī. |262| … Jhāyīnaṁ yadidaṁ uttarānandamātā. |263| … Paṇītadāyikānaṁ yadidaṁ suppavāsā koliyadhītā. |264| … Gilānupaṭṭhākīnaṁ yadidaṁ suppiyā upāsikā. |265| … Aveccappasannānaṁ yadidaṁ kātiyānī. |266| … Vissāsikānaṁ yadidaṁ nakulamātā gahapatānī. |267| … Anussavappasannānaṁ yadidaṁ kāḷī upāsikā kuraragharikā”ti. vaggo sattamo. (Etadaggavaggo niṭṭhito.) 0 Aṅguttara Nikāya 1 28. Pasādakaradhammavagga |378| “Addhamidaṁ, bhikkhave, lābhānaṁ yadidaṁ āraññikattaṁ …pe… |379| piṇḍapātikattaṁ … |380| paṁsukūlikattaṁ … |381| tecīvarikattaṁ … |382| dhammakathikattaṁ … |383| vinayadharattaṁ … |384| bāhusaccaṁ … |385| thāvareyyaṁ … |386| ākappasampadā … |387| parivārasampadā … |388| mahāparivāratā … |389| kolaputti … |390| vaṇṇapokkharatā … |391| kalyāṇavākkaraṇatā … |392| appicchatā … |393| appābādhatā”ti. (Soḷasa pasādakaradhammā niṭṭhitā.) 0 Aṅguttara Nikāya 1 24. Paṭhamavagga |296| 296 “Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Katamo ekadhammo? Buddhānussati. Ayaṁ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattatī”ti. |297-305| 297–305 “Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Katamo ekadhammo? Dhammānussati …pe… saṅghānussati … sīlānussati … cāgānussati … devatānussati … ānāpānassati … maraṇassati … kāyagatāsati … upasamānussati. Ayaṁ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattatī”ti. Vaggo paṭhamo. 0 Aṅguttara Nikāya 1 5. Paṇihitaacchavagga |41| 41 “Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṁ vā yavasūkaṁ vā micchāpaṇihitaṁ hatthena vā pādena vā akkantaṁ hatthaṁ vā pādaṁ vā bhecchati lohitaṁ vā uppādessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evamevaṁ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu micchāpaṇihitena cittena avijjaṁ bhecchati, vijjaṁ uppādessati, nibbānaṁ sacchikarissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, cittassā”ti. Paṭhamaṁ. |42| 42 “Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṁ vā yavasūkaṁ vā sammāpaṇihitaṁ hatthena vā pādena vā akkantaṁ hatthaṁ vā pādaṁ vā bhecchati lohitaṁ vā uppādessatīti ṭhānametaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evamevaṁ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu sammāpaṇihitena cittena avijjaṁ bhecchati, vijjaṁ uppādessati, nibbānaṁ sacchikarissatīti ṭhānametaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, cittassā”ti. Dutiyaṁ. |43| 43 “Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ paduṭṭhacittaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imamhi ce ayaṁ samaye puggalo kālaṁ kareyya, yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye’. Taṁ kissa hetu? Cittaṁ hissa, bhikkhave, paduṭṭhaṁ. Cetopadosahetu pana, bhikkhave, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti. Tatiyaṁ. |44| 44 “Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ pasannacittaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imamhi ce ayaṁ samaye puggalo kālaṁ kareyya, yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge’. Taṁ kissa hetu? Cittaṁ hissa, bhikkhave, pasannaṁ. Cetopasādahetu pana, bhikkhave, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. Catutthaṁ. |45| 45 “Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado āvilo luḷito kalalībhūto tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito na passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Taṁ kissa hetu? Āvilattā, bhikkhave, udakassa. Evamevaṁ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu āvilena cittena attatthaṁ vā ñassati paratthaṁ vā ñassati ubhayatthaṁ vā ñassati uttariṁ vā manussadhammā 1587 --- an1 45:1 alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikarissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Āvilattā, bhikkhave, cittassā”ti. Pañcamaṁ. |46| 46 “Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado accho vippasanno anāvilo tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Taṁ kissa hetu? Anāvilattā, bhikkhave, udakassa. Evamevaṁ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu anāvilena cittena attatthaṁ vā ñassati paratthaṁ vā ñassati ubhayatthaṁ vā ñassati uttariṁ vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikarissatīti ṭhānametaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Anāvilattā, bhikkhave, cittassā”ti. Chaṭṭhaṁ. |47| 47 “Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici rukkhajātānaṁ phandano tesaṁ aggamakkhāyati yadidaṁ mudutāya ceva kammaññatāya ca. Evamevaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, nāññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ mudu ca hoti kammaññañca yathayidaṁ cittaṁ. Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ bahulīkataṁ mudu ca hoti kammaññañca hotī”ti. Sattamaṁ. |48| 48 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ lahuparivattaṁ yathayidaṁ cittaṁ. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, upamāpi na sukarā yāva lahuparivattaṁ cittan”ti. Aṭṭhamaṁ. |49| 49 “Pabhassaramidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭhan”ti. Navamaṁ. |50| 50 “Pabhassaramidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. Tañca kho āgantukehi upakkilesehi vippamuttan”ti. Dasamaṁ. Paṇihitaacchavaggo pañcamo. an8 0 Aṅguttara Nikāya 8.45 5. Uposathavagga Bojjhasutta |45| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bojjhā upāsikā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho bojjhaṁ upāsikaṁ bhagavā etadavoca: 2 “Aṭṭhaṅgasamannāgato, bojjhe, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro. Kathaṁ upavuttho ca, bojjhe, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro? Idha, bojjhe, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yāvajīvaṁ arahanto pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti. Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā paṭhamena aṅgena samannāgato hoti …pe…. 3 ‘Yāvajīvaṁ arahanto uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaṁ kappenti—mañcake vā tiṇasanthārake vā. Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṁ kappemi—mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā aṭṭhamena aṅgena samannāgato hoti. Evaṁ upavuttho kho, bojjhe, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro. 4 Kīvamahapphalo hoti, kīvamahānisaṁso, kīvamahājutiko, kīvamahāvipphāro? Seyyathāpi, bojjhe, yo imesaṁ soḷasannaṁ mahājanapadānaṁ pahūtarattaratanānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreyya, seyyathidaṁ—aṅgānaṁ magadhānaṁ kāsīnaṁ kosalānaṁ vajjīnaṁ mallānaṁ cetīnaṁ vaṅgānaṁ kurūnaṁ pañcālānaṁ macchānaṁ sūrasenānaṁ assakānaṁ avantīnaṁ gandhārānaṁ kambojānaṁ, aṭṭhaṅgasamannāgatassa uposathassa etaṁ kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. Taṁ kissa hetu? Kapaṇaṁ, bojjhe, mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya. 5 Yāni, bojjhe, mānusakāni paññāsa vassāni, cātumahārājikānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo 1588 --- an8 45:5 saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni pañca vassasatāni cātumahārājikānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bojjhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, bojjhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’. 6 Yaṁ, bojjhe, mānusakaṁ vassasataṁ …pe… tāni, bojjhe, mānusakāni dve vassasatāni …pe… cattāri vassasatāni …pe… aṭṭha vassasatāni …pe… soḷasa vassasatāni paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni soḷasa vassasahassāni paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bojjhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, bojjhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāyā’ti. 7 Pāṇaṁ na haññe na cadinnamādiye, Musā na bhāse na ca majjapo siyā; Abrahmacariyā virameyya methunā, Rattiṁ na bhuñjeyya vikālabhojanaṁ. 8 Mālaṁ na dhāre na ca gandhamācare, Mañce chamāyaṁ va sayetha santhate; Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṁ, Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṁ. 9 Cando ca suriyo ca ubho sudassanā, Obhāsayaṁ anupariyanti yāvatā; Tamonudā te pana antalikkhagā, Nabhe pabhāsanti disāvirocanā. 10 Etasmiṁ yaṁ vijjati antare dhanaṁ, Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaṁ; Siṅgīsuvaṇṇaṁ atha vāpi kañcanaṁ, Yaṁ jātarūpaṁ haṭakanti vuccati. 11 Aṭṭhaṅgupetassa uposathassa, Kalampi te nānubhavanti soḷasiṁ; Candappabhā tāragaṇā ca sabbe. 12 Tasmā hi nārī ca naro ca sīlavā, Aṭṭhaṅgupetaṁ upavassuposathaṁ; Puññāni katvāna sukhudrayāni, Aninditā saggamupenti ṭhānan”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.20 2. Mahāvagga Uposathasutta |20| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. Atha kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante paṭhame yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantā, bhante, ratti, nikkhanto paṭhamo yāmo, ciranisinno bhikkhusaṅgho. Uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātimokkhan”ti. 2 Evaṁ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante majjhime yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantā, bhante, ratti, nikkhanto majjhimo yāmo, ciranisinno bhikkhusaṅgho. Uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātimokkhan”ti. Dutiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante pacchime yāme, uddhaste aruṇe, nandimukhiyā rattiyā uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantā, bhante, ratti, nikkhanto pacchimo yāmo, uddhastaṁ aruṇaṁ, nandimukhī ratti; ciranisinno bhikkhusaṅgho. Uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātimokkhan”ti. “Aparisuddhā, ānanda, parisā”ti. 3 Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: “kaṁ nu kho bhagavā puggalaṁ sandhāya evamāha: ‘aparisuddhā, ānanda, parisā’”ti? Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sabbāvantaṁ bhikkhusaṅghaṁ cetasā ceto paricca manasākāsi. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ puggalaṁ dussīlaṁ pāpadhammaṁ asuciṁ saṅkassarasamācāraṁ paṭicchannakammantaṁ assamaṇaṁ samaṇapaṭiññaṁ abrahmacāriṁ brahmacāripaṭiññaṁ antopūtiṁ avassutaṁ kasambujātaṁ majjhe bhikkhusaṅghassa nisinnaṁ; disvāna uṭṭhāyāsanā yena so puggalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ puggalaṁ etadavoca: “uṭṭhehāvuso, diṭṭhosi bhagavatā. Natthi te bhikkhūhi saddhiṁ saṁvāso”ti. 4 Evaṁ vutte, so puggalo tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ puggalaṁ etadavoca: “uṭṭhehāvuso, diṭṭhosi bhagavatā. Natthi te bhikkhūhi saddhiṁ saṁvāso”ti. Dutiyampi kho so 1589 --- an8 20:4 puggalo tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ puggalaṁ etadavoca: “uṭṭhehāvuso, diṭṭhosi bhagavatā. Natthi te bhikkhūhi saddhiṁ saṁvāso”ti. Tatiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosi. 5 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ puggalaṁ bāhāyaṁ gahetvā bahidvārakoṭṭhakā nikkhāmetvā sūcighaṭikaṁ datvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “nikkhāmito so, bhante, puggalo mayā. Parisuddhā parisā. Uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātimokkhan”ti. “Acchariyaṁ, moggallāna, abbhutaṁ, moggallāna. Yāva bāhā gahaṇāpi nāma so moghapuriso āgamissatī”ti. 6 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “tumheva dāni, bhikkhave, uposathaṁ kareyyātha, pātimokkhaṁ uddiseyyātha. Na dānāhaṁ, bhikkhave, ajjatagge uposathaṁ karissāmi, pātimokkhaṁ uddisissāmi. Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ tathāgato aparisuddhāya parisāya pātimokkhaṁ uddiseyya. 7 Aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Katame aṭṭha? Mahāsamuddo, bhikkhave, anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, na āyatakeneva papāto. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, na āyatakeneva papāto; ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti (yathā purime tathā vitthāro.) …pe… 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, mahāsamuddo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso. Tatrime bhūtā—timi timiṅgalo timirapiṅgalo asurā nāgā gandhabbā. Vasanti mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā …pe… pañcayojanasatikāpi attabhāvā. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso; tatrime bhūtā—timi timiṅgalo timirapiṅgalo asurā nāgā gandhabbā; vasanti mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā …pe… pañcayojanasatikāpi attabhāvā; ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Ime kho, bhikkhave, mahāsamudde aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 9 Evamevaṁ kho, bhikkhave, aṭṭha imasmiṁ dhammavinaye acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. Katame aṭṭha? Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, na āyatakeneva papāto; evamevaṁ kho, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, na āyatakeneva aññāpaṭivedho. Yampi, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, na āyatakeneva aññāpaṭivedho; ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti …pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso; tatrime bhūtā—timi timiṅgalo timirapiṅgalo asurā nāgā gandhabbā, vasanti mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā …pe… pañcayojanasatikāpi attabhāvā; evamevaṁ kho, bhikkhave, ayaṁ dhammavinayo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso. Tatrime bhūtā—sotāpanno sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno …pe… arahā arahattāya paṭipanno. Yampi, bhikkhave, ayaṁ dhammavinayo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso; tatrime bhūtā—sotāpanno sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno …pe… arahā arahattāya paṭipanno; ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. Ime kho, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramantī”ti. Dasamaṁ. Mahāvaggo dutiyo. 10 Tassuddānaṁ Verañjo sīho ājaññaṁ, khaḷuṅkena malāni ca; Dūteyyaṁ dve ca bandhanā, pahārādo uposathoti. 0 Aṅguttara Nikāya 8.64 7. Bhūmicālavagga Gayāsīsasutta |64| Ekaṁ samayaṁ bhagavā gayāyaṁ viharati gayāsīse. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi …pe… “pubbāhaṁ, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno obhāsaññeva kho sañjānāmi, no ca rūpāni passāmi. 2 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘sace kho ahaṁ obhāsañceva sañjāneyyaṁ rūpāni ca passeyyaṁ; evaṁ me idaṁ ñāṇadassanaṁ parisuddhataraṁ assā’ti. 3 So kho ahaṁ, 1590 --- an8 64:3 bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi, rūpāni ca passāmi; no ca kho tāhi devatāhi saddhiṁ santiṭṭhāmi sallapāmi sākacchaṁ samāpajjāmi. 4 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘sace kho ahaṁ obhāsañceva sañjāneyyaṁ, rūpāni ca passeyyaṁ, tāhi ca devatāhi saddhiṁ santiṭṭheyyaṁ sallapeyyaṁ sākacchaṁ samāpajjeyyaṁ; evaṁ me idaṁ ñāṇadassanaṁ parisuddhataraṁ assā’ti. 5 So kho ahaṁ, bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi, rūpāni ca passāmi, tāhi ca devatāhi saddhiṁ santiṭṭhāmi sallapāmi sākacchaṁ samāpajjāmi; no ca kho tā devatā jānāmi—imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyāti. 6 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘sace kho ahaṁ obhāsañceva sañjāneyyaṁ, rūpāni ca passeyyaṁ, tāhi ca devatāhi saddhiṁ santiṭṭheyyaṁ sallapeyyaṁ sākacchaṁ samāpajjeyyaṁ, tā ca devatā jāneyyaṁ: “imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyā”ti; evaṁ me idaṁ ñāṇadassanaṁ parisuddhataraṁ assā’ti. 7 So kho ahaṁ, bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi, rūpāni ca passāmi, tāhi ca devatāhi saddhiṁ santiṭṭhāmi sallapāmi sākacchaṁ samāpajjāmi, tā ca devatā jānāmi: ‘imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyā’ti; no ca kho tā devatā jānāmi: ‘imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha upapannā’ti …pe… tā ca devatā jānāmi: ‘imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha upapannā’ti; no ca kho tā devatā jānāmi: ‘imā devatā imassa kammassa vipākena evamāhārā evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvediniyo’ti …pe… tā ca devatā jānāmi: ‘imā devatā imassa kammassa vipākena evamāhārā evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvediniyo’ti; no ca kho tā devatā jānāmi: ‘imā devatā evaṁdīghāyukā evaṁciraṭṭhitikā’ti …pe… tā ca devatā jānāmi: ‘imā devatā evaṁdīghāyukā evaṁciraṭṭhitikā’ti; no ca kho tā devatā jānāmi yadi vā me imāhi devatāhi saddhiṁ sannivutthapubbaṁ yadi vā na sannivutthapubbanti. 8 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘sace kho ahaṁ obhāsañceva sañjāneyyaṁ, rūpāni ca passeyyaṁ, tāhi ca devatāhi saddhiṁ santiṭṭheyyaṁ sallapeyyaṁ sākacchaṁ samāpajjeyyaṁ, tā ca devatā jāneyyaṁ: “imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyā”ti, tā ca devatā jāneyyaṁ: “imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha upapannā”ti, tā ca devatā jāneyyaṁ: “imā devatā evamāhārā evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvediniyo”ti, tā ca devatā jāneyyaṁ: “imā devatā evaṁdīghāyukā evaṁciraṭṭhitikā”ti, tā ca devatā jāneyyaṁ yadi vā me imāhi devatāhi saddhiṁ sannivutthapubbaṁ yadi vā na sannivutthapubbanti; evaṁ me idaṁ ñāṇadassanaṁ parisuddhataraṁ assā’ti. 9 So kho ahaṁ, bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi, rūpāni ca passāmi, tāhi ca devatāhi saddhiṁ santiṭṭhāmi sallapāmi sākacchaṁ samāpajjāmi, tā ca devatā jānāmi: ‘imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyā’ti, tā ca devatā jānāmi: ‘imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha upapannā’ti, tā ca devatā jānāmi: ‘imā devatā evamāhārā evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvediniyo’ti, tā ca devatā jānāmi: ‘imā devatā evaṁdīghāyukā evaṁciraṭṭhitikā’ti, tā ca devatā jānāmi yadi vā me devatāhi saddhiṁ sannivutthapubbaṁ yadi vā na sannivutthapubbanti. 10 Yāvakīvañca me, bhikkhave, evaṁ aṭṭhaparivaṭṭaṁ adhidevañāṇadassanaṁ na suvisuddhaṁ ahosi, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, ‘sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Yato ca kho me, bhikkhave, evaṁ aṭṭhaparivaṭṭaṁ adhidevañāṇadassanaṁ suvisuddhaṁ ahosi, athāhaṁ, bhikkhave, ‘sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ; ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi; akuppā me cetovimutti; ayamantimā jāti natthi dāni punabbhavo”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.9 1. Mettāvagga Nandasutta |9| “‘kulaputto’ti, bhikkhave, nandaṁ sammā vadamāno vadeyya. ‘Balavā’ti, bhikkhave, nandaṁ sammā vadamāno vadeyya. ‘Pāsādiko’ti, bhikkhave, nandaṁ sammā vadamāno vadeyya. 1591 --- an8 9:1 ‘Tibbarāgo’ti, bhikkhave, nandaṁ sammā vadamāno vadeyya. Kimaññatra, bhikkhave, nando indriyesu guttadvāro, bhojane mattaññū, jāgariyaṁ anuyutto, satisampajaññena samannāgato, yehi nando sakkoti paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Tatridaṁ, bhikkhave, nandassa indriyesu guttadvāratāya hoti. Sace, bhikkhave, nandassa puratthimā disā āloketabbā hoti, sabbaṁ cetasā samannāharitvā nando puratthimaṁ disaṁ āloketi: ‘evaṁ me puratthimaṁ disaṁ ālokayato nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. 2 Sace, bhikkhave, nandassa pacchimā disā āloketabbā hoti …pe… uttarā disā āloketabbā hoti … dakkhiṇā disā āloketabbā hoti … uddhaṁ ulloketabbā hoti … adho oloketabbā hoti … anudisā anuviloketabbā hoti, sabbaṁ cetasā samannāharitvā nando anudisaṁ anuviloketi: ‘evaṁ me anudisaṁ anuvilokayato nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. Idaṁ kho, bhikkhave, nandassa indriyesu guttadvāratāya hoti. 3 Tatridaṁ, bhikkhave, nandassa bhojane mattaññutāya hoti. Idha, bhikkhave, nando paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: ‘neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. Idaṁ kho, bhikkhave, nandassa bhojane mattaññutāya hoti. 4 Tatridaṁ, bhikkhave, nandassa jāgariyānuyogasmiṁ hoti. Idha, bhikkhave, nando divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti; rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti; rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā; rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Idaṁ kho, bhikkhave, nandassa jāgariyānuyogasmiṁ hoti. 5 Tatridaṁ, bhikkhave, nandassa satisampajaññasmiṁ hoti. Idha, bhikkhave, nandassa viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti; viditā saññā …pe… viditā vitakkā …pe… abbhatthaṁ gacchanti. Idaṁ kho, bhikkhave, nandassa satisampajaññasmiṁ hoti. 6 Kimaññatra, bhikkhave, nando indriyesu guttadvāro, bhojane mattaññū, jāgariyaṁ anuyutto, satisampajaññena samannāgato, yehi nando sakkoti paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caritun”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.82 9. Sativagga Puṇṇiyasutta |82| Atha kho āyasmā puṇṇiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā puṇṇiyo bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yena appekadā tathāgataṁ dhammadesanā paṭibhāti, appekadā na paṭibhātī”ti? “Saddho ca, puṇṇiya, bhikkhu hoti, no cupasaṅkamitā; neva tathāgataṁ dhammadesanā paṭibhāti. Yato ca kho, puṇṇiya, bhikkhu saddho ca hoti, upasaṅkamitā ca; evaṁ tathāgataṁ dhammadesanā paṭibhāti. Saddho ca, puṇṇiya, bhikkhu hoti, upasaṅkamitā ca, no ca payirupāsitā …pe… payirupāsitā ca, no ca paripucchitā … paripucchitā ca, no ca ohitasoto dhammaṁ suṇāti … ohitasoto ca dhammaṁ suṇāti, no ca sutvā dhammaṁ dhāreti … sutvā ca dhammaṁ dhāreti, no ca dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati … dhātānañca dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati, no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti. Neva tāva tathāgataṁ dhammadesanā paṭibhāti. 2 Yato ca kho, puṇṇiya, bhikkhu saddho ca hoti, upasaṅkamitā ca, payirupāsitā ca, paripucchitā ca, ohitasoto ca dhammaṁ suṇāti, sutvā ca dhammaṁ dhāreti, dhātānañca dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; evaṁ tathāgataṁ dhammadesanā paṭibhāti. Imehi kho, puṇṇiya, aṭṭhahi dhammehi samannāgatā ekantapaṭibhānā tathāgataṁ dhammadesanā hotī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.15 2. Mahāvagga Malasutta |15| “Aṭṭhimāni, bhikkhave, malāni. Katamāni aṭṭha? Asajjhāyamalā, bhikkhave, mantā; anuṭṭhānamalā, bhikkhave, gharā; malaṁ, bhikkhave, vaṇṇassa kosajjaṁ; 1592 --- an8 15:1 pamādo, bhikkhave, rakkhato malaṁ; malaṁ, bhikkhave, itthiyā duccaritaṁ; maccheraṁ, bhikkhave, dadato malaṁ; malā, bhikkhave, pāpakā akusalā dhammā asmiṁ loke paramhi ca; tato, bhikkhave, malā malataraṁ avijjā paramaṁ malaṁ. Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha malānīti. 2 Asajjhāyamalā mantā, anuṭṭhānamalā gharā; Malaṁ vaṇṇassa kosajjaṁ, pamādo rakkhato malaṁ. 3 Malitthiyā duccaritaṁ, maccheraṁ dadato malaṁ; Malā ve pāpakā dhammā, asmiṁ loke paramhi ca; Tato malā malataraṁ, avijjā paramaṁ malan”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.70 7. Bhūmicālavagga Bhūmicālasutta |70| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “gaṇhāhi, ānanda, nisīdanaṁ. Yena cāpālaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanaṁ ādāya bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. 2 Atha kho bhagavā yena cāpālaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: 3 “Ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṁ udenaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ gotamakaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ sattambaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ bahuputtakaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sārandadaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ cāpālaṁ cetiyaṁ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, ākaṅkhamāno so, ānanda, kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā”ti. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṁ; na bhagavantaṁ yāci: “tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ, tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti, yathā taṁ mārena pariyuṭṭhitacitto. 4 Dutiyampi kho bhagavā …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṁ udenaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ gotamakaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ sattambaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ bahuputtakaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ sārandadaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ cāpālaṁ cetiyaṁ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, ākaṅkhamāno so, ānanda, kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā …pe… ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā”ti. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṁ; na bhagavantaṁ yāci: “tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ, tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti, yathā taṁ mārena pariyuṭṭhitacitto. 5 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “gaccha tvaṁ, ānanda, yassadāni kālaṁ maññasī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā bhagavato avidūre aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi. Atha kho māro pāpimā acirapakkante āyasmante ānande bhagavantaṁ etadavoca: 6 “Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato. Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. Etarahi, bhante, bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā 1593 --- an8 70:6 dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. 7 Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato. Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti …pe… yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti …pe… yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. Etarahi, bhante, upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. 8 Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato. Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me idaṁ brahmacariyaṁ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ, yāva devamanussehi suppakāsitan’ti. Etarahi, bhante, bhagavato brahmacariyaṁ iddhañceva phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ, yāva devamanussehi suppakāsitaṁ. 9 Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato. Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato”ti. “Appossukko tvaṁ, pāpima, hohi. Naciraṁ tathāgatassa parinibbānaṁ bhavissati. Ito tiṇṇaṁ māsānaṁ accayena tathāgato parinibbāyissatī”ti. 10 Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṁ ossaji. Ossaṭṭhe ca bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi bhiṁsanako salomahaṁso, devadundubhiyo ca phaliṁsu. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: “Tulamatulañca sambhavaṁ, Bhavasaṅkhāramavassaji muni; Ajjhattarato samāhito, Abhindi kavacamivattasambhavan”ti. 11 Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: 12 “mahā vatāyaṁ bhūmicālo; sumahā vatāyaṁ bhūmicālo bhiṁsanako salomahaṁso, devadundubhiyo ca phaliṁsu. Ko nu kho hetu, ko paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā”ti? 13 Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “mahā vatāyaṁ, bhante, bhūmicālo; sumahā vatāyaṁ, bhante, bhūmicālo bhiṁsanako salomahaṁso, devadundubhiyo ca phaliṁsu. Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā”ti? 14 “Aṭṭhime, ānanda, hetū, aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Katame aṭṭha? Ayaṁ, ānanda, mahāpathavī udake patiṭṭhitā; udakaṁ vāte patiṭṭhitaṁ; vāto ākāsaṭṭho hoti. So, ānanda, samayo yaṁ mahāvātā vāyanti; mahāvātā vāyantā udakaṁ kampenti; udakaṁ kampitaṁ pathaviṁ kampeti. Ayaṁ, ānanda, paṭhamo hetu, paṭhamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. 15 Puna caparaṁ, ānanda, samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto devatā vā mahiddhikā mahānubhāvā. Tassa parittā pathavīsaññā bhāvitā hoti, appamāṇā āposaññā. So imaṁ pathaviṁ kampeti saṅkampeti sampakampeti sampavedheti. Ayaṁ, ānanda, dutiyo hetu, dutiyo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. 16 Puna caparaṁ, ānanda, yadā bodhisatto tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiṁ okkamati, tadāyaṁ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṁ, ānanda, tatiyo hetu, tatiyo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. 17 Puna caparaṁ, ānanda, yadā bodhisatto sato sampajāno mātukucchismā nikkhamati, tadāyaṁ 1594 --- an8 70:17 pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṁ, ānanda, catuttho hetu, catuttho paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. 18 Puna caparaṁ, ānanda, yadā tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati, tadāyaṁ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṁ, ānanda, pañcamo hetu, pañcamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. 19 Puna caparaṁ, ānanda, yadā tathāgato anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavatteti, tadāyaṁ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṁ, ānanda, chaṭṭho hetu, chaṭṭho paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. 20 Puna caparaṁ, ānanda, yadā tathāgato sato sampajāno āyusaṅkhāraṁ ossajjati, tadāyaṁ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṁ, ānanda, sattamo hetu, sattamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. 21 Puna caparaṁ, ānanda, yadā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, tadāyaṁ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṁ, ānanda, aṭṭhamo hetu, aṭṭhamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Ime kho, ānanda, aṭṭha hetū, aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā”ti. Dasamaṁ. Bhūmicālavaggo dutiyo. 22 Tassuddānaṁ Icchā alañca saṅkhittaṁ, gayā abhibhunā saha; Vimokkho dve ca vohārā, parisā bhūmicālenāti. 0 Aṅguttara Nikāya 8.89 9. Sativagga Paṭisāraṇīyasutta |89| “Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaṁ kareyya. Katamehi aṭṭhahi? Gihīnaṁ alābhāya parisakkati, gihīnaṁ anatthāya parisakkati, gihī akkosati paribhāsati, gihī gihīhi bhedeti, buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammikañca gihipaṭissavaṁ na saccāpeti. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyaṁ kammaṁ kareyya. 2 Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambheyya. Katamehi aṭṭhahi? Na gihīnaṁ alābhāya parisakkati, na gihīnaṁ anatthāya parisakkati, na gihī akkosati paribhāsati, na gihī gihīhi bhedeti, buddhassa vaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsati, dhammikañca gihipaṭissavaṁ saccāpeti. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambheyyā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.2 1. Mettāvagga Paññāsutta |2| “Aṭṭhime, bhikkhave, hetū aṭṭha paccayā ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattanti. Katame aṭṭha? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthāraṁ upanissāya viharati aññataraṁ vā garuṭṭhāniyaṁ sabrahmacāriṁ, yatthassa tibbaṁ hirottappaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti pemañca gāravo ca. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo hetu paṭhamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattati. 2 So taṁ satthāraṁ upanissāya viharanto aññataraṁ vā garuṭṭhāniyaṁ sabrahmacāriṁ, yatthassa tibbaṁ hirottappaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti pemañca gāravo ca, te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ; imassa ko attho’ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo hetu dutiyo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattati. 3 So taṁ dhammaṁ sutvā dvayena vūpakāsena sampādeti—kāyavūpakāsena ca cittavūpakāsena ca. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo hetu tatiyo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattati. 4 Sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho hetu catuttho paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattati. 5 Bahussuto hoti 1595 --- an8 2:5 sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo hetu pañcamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattati. 6 Āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Ayaṁ, bhikkhave, chaṭṭho hetu chaṭṭho paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattati. 7 Saṅghagato kho pana anānākathiko hoti atiracchānakathiko. Sāmaṁ vā dhammaṁ bhāsati paraṁ vā ajjhesati ariyaṁ vā tuṇhībhāvaṁ nātimaññati. Ayaṁ, bhikkhave, sattamo hetu sattamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattati. 8 Pañcasu kho pana upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati: ‘iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṅgamo; iti saññā …pe… iti saṅkhārā … iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. Ayaṁ, bhikkhave, aṭṭhamo hetu aṭṭhamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattati. 9 Tamenaṁ sabrahmacārī evaṁ sambhāventi: ‘ayaṁ kho āyasmā satthāraṁ upanissāya viharati aññataraṁ vā garuṭṭhāniyaṁ sabrahmacāriṁ, yatthassa tibbaṁ hirottappaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti pemañca gāravo ca. Addhā ayamāyasmā jānaṁ jānāti passaṁ passatī’ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṁvattati. 10 ‘Taṁ kho panāyamāyasmā satthāraṁ upanissāya viharanto aññataraṁ vā garuṭṭhāniyaṁ sabrahmacāriṁ, yatthassa tibbaṁ hirottappaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti pemañca gāravo ca, te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati: “idaṁ, bhante, kathaṁ; imassa ko attho”ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti. Addhā ayamāyasmā jānaṁ jānāti passaṁ passatī’ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṁvattati. 11 ‘Taṁ kho panāyamāyasmā dhammaṁ sutvā dvayena vūpakāsena sampādeti—kāyavūpakāsena ca cittavūpakāsena ca. Addhā ayamāyasmā jānaṁ jānāti passaṁ passatī’ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṁvattati. 12 ‘Sīlavā kho panāyamāyasmā pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Addhā ayamāyasmā jānaṁ jānāti passaṁ passatī’ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṁvattati. 13 ‘Bahussuto kho panāyamāyasmā sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Addhā ayamāyasmā jānaṁ jānāti passaṁ passatī’ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṁvattati. 14 ‘Āraddhavīriyo kho panāyamāyasmā viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Addhā ayamāyasmā jānaṁ jānāti passaṁ passatī’ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṁvattati. 15 ‘Saṅghagato kho panāyamāyasmā anānākathiko hoti atiracchānakathiko. Sāmaṁ vā dhammaṁ bhāsati paraṁ vā ajjhesati ariyaṁ vā tuṇhībhāvaṁ nātimaññati. Addhā ayamāyasmā jānaṁ jānāti 1596 --- an8 2:15 passaṁ passatī’ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṁvattati. 16 ‘Pañcasu kho panāyamāyasmā upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati—iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā …pe… iti saññā … iti saṅkhārā … iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamoti. Addhā ayamāyasmā jānaṁ jānāti passaṁ passatī’ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṁvattati. 17 Ime kho, bhikkhave, aṭṭha hetū aṭṭha paccayā ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattantī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.51 6. Gotamīvagga Gotamīsutta |51| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho mahāpajāpatī gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. “Alaṁ, gotami. Mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjā”ti. 2 Dutiyampi kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. “Alaṁ, gotami. Mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjā”ti. 3 Tatiyampi kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. “Alaṁ, gotami. Mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjā”ti. 4 Atha kho mahāpajāpatī gotamī “na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 5 Atha kho bhagavā kapilavatthusmiṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena vesālī tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho mahāpajāpatī gotamī kese chedāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā sambahulāhi sākiyānīhi saddhiṁ yena vesālī tena pakkāmi. Anupubbena yena vesālī mahāvanaṁ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami. Atha kho mahāpajāpatī gotamī sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi. 6 Addasā kho āyasmā ānando mahāpajāpatiṁ gotamiṁ sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhiṁ dummanaṁ assumukhiṁ rudamānaṁ bahidvārakoṭṭhake ṭhitaṁ. Disvāna mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavoca: “kiṁ nu tvaṁ, gotami, sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake ṭhitā”ti? “Tathā hi pana, bhante ānanda, na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. “Tena hi tvaṁ, gotami, muhuttaṁ idheva tāva hohi, yāvāhaṁ bhagavantaṁ yācāmi mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. 7 Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “esā, bhante, mahāpajāpatī gotamī sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake ṭhitā: ‘na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan’ti. Sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. “Alaṁ, ānanda. Mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjā”ti. 8 Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. “Alaṁ, ānanda. Mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā 1597 --- an8 51:8 anagāriyaṁ pabbajjā”ti. 9 Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjaṁ. Yannūnāhaṁ aññenapi pariyāyena bhagavantaṁ yāceyyaṁ mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “bhabbo nu kho, bhante, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā sotāpattiphalaṁ vā sakadāgāmiphalaṁ vā anāgāmiphalaṁ vā arahattaphalaṁ vā sacchikātun”ti? “Bhabbo, ānanda, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā sotāpattiphalampi sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi sacchikātun”ti. “Sace, bhante, bhabbo mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā sotāpattiphalampi …pe… arahattaphalampi sacchikātuṁ; bahukārā, bhante, mahāpajāpatī gotamī bhagavato mātucchā āpādikā posikā khīrassa dāyikā; bhagavantaṁ janettiyā kālaṅkatāya thaññaṁ pāyesi. Sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. 10 “Sace, ānanda, mahāpajāpatī gotamī aṭṭha garudhamme paṭiggaṇhāti, sāvassā hotu upasampadā— 11 Vassasatūpasampannāya bhikkhuniyā tadahūpasampannassa bhikkhuno abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ kattabbaṁ. Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 12 Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṁ upagantabbaṁ. Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 13 Anvaḍḍhamāsaṁ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā—uposathapucchakañca, ovādūpasaṅkamanañca. Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 14 Vassaṁvuṭṭhāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṁ—diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 15 Garudhammaṁ ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṁ caritabbaṁ. Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 16 Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhatosaṅghe upasampadā pariyesitabbā. Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 17 Na kenaci pariyāyena bhikkhuniyā bhikkhu akkositabbo paribhāsitabbo. Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 18 Ajjatagge ovaṭo bhikkhunīnaṁ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaṁ bhikkhunīsu vacanapatho. Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 19 Sace, ānanda, mahāpajāpatī gotamī ime aṭṭha garudhamme paṭiggaṇhāti, sāvassā hotu upasampadā”ti. 20 Atha kho āyasmā ānando bhagavato santike ime aṭṭha garudhamme uggahetvā yena mahāpajāpatī gotamī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavoca: 21 “Sace kho tvaṁ, gotami, aṭṭha garudhamme paṭiggaṇheyyāsi, sāva te bhavissati upasampadā— 22 Vassasatūpasampannāya bhikkhuniyā tadahūpasampannassa bhikkhuno abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ kattabbaṁ. Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo …pe…. 23 Ajjatagge ovaṭo bhikkhunīnaṁ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaṁ bhikkhunīsu vacanapatho. Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Sace kho tvaṁ, gotami, ime aṭṭha garudhamme paṭiggaṇheyyāsi, sāva te bhavissati upasampadā”ti. 24 “Seyyathāpi, bhante ānanda, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsaṁnhāto uppalamālaṁ vā vassikamālaṁ vā adhimuttakamālaṁ vā labhitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā uttamaṅge sirasmiṁ patiṭṭhāpeyya; evamevaṁ kho ahaṁ, bhante ānanda, ime aṭṭha garudhamme paṭiggaṇhāmi yāvajīvaṁ anatikkamanīye”ti. 25 Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho 1598 --- an8 51:25 āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “paṭiggahitā, bhante, mahāpajāpatiyā gotamiyā aṭṭha garudhammā yāvajīvaṁ anatikkamanīyā”ti. 26 “Sace, ānanda, nālabhissa mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjaṁ, ciraṭṭhitikaṁ, ānanda, brahmacariyaṁ abhavissa, vassasahassameva saddhammo tiṭṭheyya. Yato ca kho, ānanda, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na dāni, ānanda, brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ bhavissati. Pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassati. 27 Seyyathāpi, ānanda, yāni kānici kulāni bahutthikāni appapurisakāni, tāni suppadhaṁsiyāni honti corehi kumbhatthenakehi; evamevaṁ kho, ānanda, yasmiṁ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaṁ pabbajjaṁ, na taṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ hoti. 28 Seyyathāpi, ānanda, sampanne sālikkhette setaṭṭhikā nāma rogajāti nipatati, evaṁ taṁ sālikkhettaṁ na ciraṭṭhitikaṁ hoti; evamevaṁ kho, ānanda, yasmiṁ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaṁ pabbajjaṁ, na taṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ hoti. 29 Seyyathāpi, ānanda, sampanne ucchukkhette mañjiṭṭhikā nāma rogajāti nipatati, evaṁ taṁ ucchukkhettaṁ na ciraṭṭhitikaṁ hoti; evamevaṁ kho, ānanda, yasmiṁ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaṁ pabbajjaṁ, na taṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ hoti. 30 Seyyathāpi, ānanda, puriso mahato taḷākassa paṭikacceva āḷiṁ bandheyya yāvadeva udakassa anatikkamanāya; evamevaṁ kho, ānanda, mayā paṭikacceva bhikkhunīnaṁ aṭṭha garudhammā paññattā yāvajīvaṁ anatikkamanīyā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.34 4. Dānavagga Khettasutta |34| “Aṭṭhaṅgasamannāgate, bhikkhave, khette bījaṁ vuttaṁ na mahapphalaṁ hoti na mahassādaṁ na phātiseyyaṁ. Kathaṁ aṭṭhaṅgasamannāgate? Idha, bhikkhave, khettaṁ unnāmaninnāmi ca hoti, pāsāṇasakkharikañca hoti, ūsarañca hoti, na ca gambhīrasitaṁ hoti, na āyasampannaṁ hoti, na apāyasampannaṁ hoti, na mātikāsampannaṁ hoti, na mariyādasampannaṁ hoti. Evaṁ aṭṭhaṅgasamannāgate, bhikkhave, khette bījaṁ vuttaṁ na mahapphalaṁ hoti na mahassādaṁ na phātiseyyaṁ. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgatesu samaṇabrāhmaṇesu dānaṁ dinnaṁ na mahapphalaṁ hoti na mahānisaṁsaṁ na mahājutikaṁ na mahāvipphāraṁ. Kathaṁ aṭṭhaṅgasamannāgatesu? Idha, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā micchādiṭṭhikā honti, micchāsaṅkappā, micchāvācā, micchākammantā, micchāājīvā, micchāvāyāmā, micchāsatino, micchāsamādhino. Evaṁ aṭṭhaṅgasamannāgatesu, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇesu dānaṁ dinnaṁ na mahapphalaṁ hoti na mahānisaṁsaṁ na mahājutikaṁ na mahāvipphāraṁ. 3 Aṭṭhaṅgasamannāgate, bhikkhave, khette bījaṁ vuttaṁ mahapphalaṁ hoti mahassādaṁ phātiseyyaṁ. Kathaṁ aṭṭhaṅgasamannāgate? Idha, bhikkhave, khettaṁ anunnāmāninnāmi ca hoti, apāsāṇasakkharikañca hoti, anūsarañca hoti, gambhīrasitaṁ hoti, āyasampannaṁ hoti, apāyasampannaṁ hoti, mātikāsampannaṁ hoti, mariyādasampannaṁ hoti. Evaṁ aṭṭhaṅgasamannāgate, bhikkhave, khette bījaṁ vuttaṁ mahapphalaṁ hoti mahassādaṁ phātiseyyaṁ. 4 Evamevaṁ kho, bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgatesu samaṇabrāhmaṇesu dānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ hoti mahānisaṁsaṁ mahājutikaṁ mahāvipphāraṁ. Kathaṁ aṭṭhaṅgasamannāgatesu? Idha, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā sammādiṭṭhikā honti, sammāsaṅkappā, sammāvācā, sammākammantā, sammāājīvā, sammāvāyāmā, sammāsatino, sammāsamādhino. Evaṁ aṭṭhaṅgasamannāgatesu, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇesu dānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ hoti mahānisaṁsaṁ mahājutikaṁ mahāvipphāranti. 5 Yathāpi khette sampanne, pavuttā bījasampadā; Deve sampādayantamhi, hoti dhaññassa sampadā. 6 Anītisampadā hoti, virūḷhī bhavati sampadā; Vepullasampadā hoti, phalaṁ ve hoti sampadā. 7 Evaṁ sampannasīlesu, dinnā bhojanasampadā; Sampadānaṁ upaneti, sampannaṁ hissa taṁ kataṁ. 8 Tasmā sampadamākaṅkhī, sampannatthūdha puggalo; Sampannapaññe sevetha, evaṁ ijjhanti sampadā. 9 Vijjācaraṇasampanne, laddhā cittassa sampadaṁ; Karoti kammasampadaṁ, labhati catthasampadaṁ. 10 Lokaṁ ñatvā 1599 --- an8 34:10 yathābhūtaṁ, pappuyya diṭṭhisampadaṁ; Maggasampadamāgamma, yāti sampannamānaso. 11 Odhunitvā malaṁ sabbaṁ, patvā nibbānasampadaṁ; Muccati sabbadukkhehi, sā hoti sabbasampadā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.6 1. Mettāvagga Dutiyalokadhammasutta |6| “Aṭṭhime, bhikkhave, lokadhammā lokaṁ anuparivattanti, loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattati. Katame aṭṭha? Lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṁsā ca, sukhañca, dukkhañca. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha lokadhammā lokaṁ anuparivattanti, loko ca ime aṭṭha lokadhamme anuparivattati. 2 Assutavato, bhikkhave, puthujjanassa uppajjati lābhopi alābhopi yasopi ayasopi nindāpi pasaṁsāpi sukhampi dukkhampi. Sutavatopi, bhikkhave, ariyasāvakassa uppajjati lābhopi alābhopi yasopi ayasopi nindāpi pasaṁsāpi sukhampi dukkhampi. Tatra, bhikkhave, ko viseso ko adhippayāso kiṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanenā”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 3 “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “assutavato, bhikkhave, puthujjanassa uppajjati lābho. So na iti paṭisañcikkhati: ‘uppanno kho me ayaṁ lābho; so ca kho anicco dukkho vipariṇāmadhammo’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Uppajjati alābho …pe… uppajjati yaso … uppajjati ayaso … uppajjati nindā … uppajjati pasaṁsā … uppajjati sukhaṁ … uppajjati dukkhaṁ. So na iti paṭisañcikkhati: ‘uppannaṁ kho me idaṁ dukkhaṁ; tañca kho aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhamman’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 4 Tassa lābhopi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, alābhopi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, yasopi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, ayasopi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, nindāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, pasaṁsāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, sukhampi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, dukkhampi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati. So uppannaṁ lābhaṁ anurujjhati, alābhe paṭivirujjhati; uppannaṁ yasaṁ anurujjhati, ayase paṭivirujjhati; uppannaṁ pasaṁsaṁ anurujjhati, nindāya paṭivirujjhati; uppannaṁ sukhaṁ anurujjhati, dukkhe paṭivirujjhati. So evaṁ anurodhavirodhasamāpanno na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Na parimuccati dukkhasmā’ti vadāmi. 5 Sutavato ca kho, bhikkhave, ariyasāvakassa uppajjati lābho. So iti paṭisañcikkhati: ‘uppanno kho me ayaṁ lābho; so ca kho anicco dukkho vipariṇāmadhammo’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Uppajjati alābho …pe… uppajjati yaso … uppajjati ayaso … uppajjati nindā … uppajjati pasaṁsā … uppajjati sukhaṁ … uppajjati dukkhaṁ. So iti paṭisañcikkhati: ‘uppannaṁ kho me idaṁ dukkhaṁ; tañca kho aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhamman’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 6 Tassa lābhopi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, alābhopi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, yasopi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, ayasopi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, nindāpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, pasaṁsāpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, sukhampi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, dukkhampi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. So uppannaṁ lābhaṁ nānurujjhati, alābhe nappaṭivirujjhati; uppannaṁ yasaṁ nānurujjhati, ayase nappaṭivirujjhati; uppannaṁ pasaṁsaṁ nānurujjhati, nindāya nappaṭivirujjhati; uppannaṁ sukhaṁ nānurujjhati, dukkhe nappaṭivirujjhati. So evaṁ anurodhavirodhavippahīno parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Parimuccati dukkhasmā’ti vadāmi. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanenāti. 7 Lābho alābho ca yasāyaso ca, Nindā pasaṁsā ca sukhaṁ dukhañca; Ete aniccā manujesu dhammā, Asassatā vipariṇāmadhammā. 8 Ete ca ñatvā satimā sumedho, Avekkhati vipariṇāmadhamme; Iṭṭhassa dhammā na mathenti 1600 --- an8 6:8 cittaṁ, Aniṭṭhato no paṭighātameti. 9 Tassānurodhā atha vā virodhā, Vidhūpitā atthaṅgatā na santi; Padañca ñatvā virajaṁ asokaṁ, Sammappajānāti bhavassa pāragū”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.55 6. Gotamīvagga Ujjayasutta |55| Atha kho ujjayo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho ujjayo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “mayaṁ, bho gotama, pavāsaṁ gantukāmā. Tesaṁ no bhavaṁ gotamo amhākaṁ tathā dhammaṁ desetu—ye amhākaṁ assu dhammā diṭṭhadhammahitāya, diṭṭhadhammasukhāya, samparāyahitāya, samparāyasukhāyā”ti. 2 “Cattārome, brāhmaṇa, dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṁvattanti, diṭṭhadhammasukhāya. Katame cattāro? Uṭṭhānasampadā, ārakkhasampadā, kalyāṇamittatā, samajīvitā. 3 Katamā ca, brāhmaṇa, uṭṭhānasampadā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto yena kammaṭṭhānena jīvikaṁ kappeti—yadi kasiyā, yadi vaṇijjāya, yadi gorakkhena, yadi issattena, yadi rājaporisena, yadi sippaññatarena—tattha dakkho hoti analaso, tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, uṭṭhānasampadā. 4 Katamā ca, brāhmaṇa, ārakkhasampadā? Idha, brāhmaṇa, kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānavīriyādhigatā, bāhābalaparicitā, sedāvakkhittā, dhammikā dhammaladdhā. Te ārakkhena guttiyā sampādeti: ‘kinti me ime bhoge neva rājāno hareyyuṁ, na corā hareyyuṁ, na aggi ḍaheyya, na udakaṁ vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyun’ti. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, ārakkhasampadā. 5 Katamā ca, brāhmaṇa, kalyāṇamittatā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto yasmiṁ gāme vā nigame vā paṭivasati tatra ye te honti—gahapatī vā gahapatiputtā vā daharā vā vuddhasīlino, vuddhā vā vuddhasīlino, saddhāsampannā, sīlasampannā, cāgasampannā, paññāsampannā—tehi saddhiṁ santiṭṭhati sallapati sākacchaṁ samāpajjati; yathārūpānaṁ saddhāsampannānaṁ saddhāsampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ sīlasampannānaṁ sīlasampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ cāgasampannānaṁ cāgasampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ paññāsampannānaṁ paññāsampadaṁ anusikkhati. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, kalyāṇamittatā. 6 Katamā ca, brāhmaṇa, samajīvitā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā vayañca bhogānaṁ viditvā samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ: ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Seyyathāpi, brāhmaṇa, tulādhāro vā tulādhārantevāsī vā tulaṁ paggahetvā jānāti: ‘ettakena vā onataṁ, ettakena vā unnatan’ti; evamevaṁ kho, brāhmaṇa, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā vayañca bhogānaṁ viditvā samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ: ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Sacāyaṁ, brāhmaṇa, kulaputto appāyo samāno uḷāraṁ jīvikaṁ kappeti, tassa bhavanti vattāro: ‘udumbarakhādīvāyaṁ kulaputto bhoge khādatī’ti. Sace panāyaṁ, brāhmaṇa, kulaputto mahāyo samāno kasiraṁ jīvikaṁ kappeti, tassa bhavanti vattāro: ‘ajeṭṭhamaraṇaṁvāyaṁ kulaputto marissatī’ti. Yato ca khoyaṁ, brāhmaṇa, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā vayañca bhogānaṁ viditvā samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ: ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti, ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, samajīvitā. 7 Evaṁ samuppannānaṁ, brāhmaṇa, bhogānaṁ cattāri apāyamukhāni honti—itthidhutto, surādhutto, akkhadhutto, pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko. Seyyathāpi, brāhmaṇa, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni, cattāri ca apāyamukhāni. Tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidaheyya, yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya; devo ca na sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. Evañhi tassa, brāhmaṇa, mahato taḷākassa parihāniyeva pāṭikaṅkhā, no vuddhi; evamevaṁ kho, brāhmaṇa, evaṁ samuppannānaṁ bhogānaṁ cattāri apāyamukhāni honti—itthidhutto, surādhutto, akkhadhutto, pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko. 8 Evaṁ samuppannānaṁ, brāhmaṇa, bhogānaṁ cattāri āyamukhāni honti—na itthidhutto, na surādhutto, na akkhadhutto, kalyāṇamitto 1601 --- an8 55:8 kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Seyyathāpi, brāhmaṇa, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni cattāri ca apāyamukhāni. Tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni vivareyya, yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya; devo ca sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. Evañhi tassa, brāhmaṇa, mahato taḷākassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni; evamevaṁ kho, brāhmaṇa, evaṁ samuppannānaṁ bhogānaṁ cattāri āyamukhāni honti—na itthidhutto …pe… kalyāṇasampavaṅko. 9 Ime kho, brāhmaṇa, cattāro dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṁvattanti diṭṭhadhammasukhāya. 10 Cattārome, brāhmaṇa, kulaputtassa dhammā samparāyahitāya saṁvattanti samparāyasukhāya. Katame cattāro? Saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā. Katamā ca, brāhmaṇa, saddhāsampadā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, saddhāsampadā. 11 Katamā ca, brāhmaṇa, sīlasampadā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, sīlasampadā. 12 Katamā ca, brāhmaṇa, cāgasampadā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vosaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, cāgasampadā. 13 Katamā ca, brāhmaṇa, paññāsampadā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto paññavā hoti …pe… sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, paññāsampadā. 14 “Ime kho, brāhmaṇa, cattāro dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṁvattanti samparāyasukhāyāti. 15 Uṭṭhātā kammadheyyesu, appamatto vidhānavā; Samaṁ kappeti jīvikaṁ, sambhataṁ anurakkhati. 16 Saddho sīlena sampanno, vadaññū vītamaccharo; Niccaṁ maggaṁ visodheti, sotthānaṁ samparāyikaṁ. 17 Iccete aṭṭha dhammā ca, saddhassa gharamesino; Akkhātā saccanāmena, ubhayattha sukhāvahā. 18 Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya ca; Evametaṁ gahaṭṭhānaṁ, cāgo puññaṁ pavaḍḍhatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.30 3. Gahapativagga Anuruddhamahāvitakkasutta |30| Ekaṁ samayaṁ bhagavā bhaggesu viharati suṁsumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena āyasmā anuruddho cetīsu viharati pācīnavaṁsadāye. Atha kho āyasmato anuruddhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “appicchassāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo mahicchassa; santuṭṭhassāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo asantuṭṭhassa; pavivittassāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo saṅgaṇikārāmassa; āraddhavīriyassāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo kusītassa; upaṭṭhitassatissāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo muṭṭhassatissa; samāhitassāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo asamāhitassa; paññavato ayaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo duppaññassā”ti. 2 Atha kho bhagavā āyasmato anuruddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—bhaggesu susumāragire bhesakaḷāvane migadāye antarahito cetīsu pācīnavaṁsadāye āyasmato anuruddhassa sammukhe pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Āyasmāpi kho anuruddho bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ anuruddhaṁ bhagavā etadavoca: 3 “Sādhu sādhu, anuruddha. Sādhu kho tvaṁ, anuruddha, yaṁ taṁ mahāpurisavitakkaṁ vitakkesi: ‘appicchassāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo mahicchassa; santuṭṭhassāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo asantuṭṭhassa; pavivittassāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo saṅgaṇikārāmassa; āraddhavīriyassāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo kusītassa; upaṭṭhitassatissāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo muṭṭhassatissa; samāhitassāyaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo asamāhitassa; paññavato ayaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo duppaññassā’ti. Tena hi tvaṁ, anuruddha, imampi aṭṭhamaṁ mahāpurisavitakkaṁ vitakkehi: ‘nippapañcārāmassāyaṁ dhammo nippapañcaratino, nāyaṁ dhammo papañcārāmassa papañcaratino’ti. 4 Yato kho tvaṁ, anuruddha, ime aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaṁ, anuruddha, yāvadeva ākaṅkhissasi, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ 1602 --- an8 30:4 pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharissasi. 5 Yato kho tvaṁ, anuruddha, ime aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaṁ, anuruddha, yāvadeva ākaṅkhissasi, vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharissasi. 6 Yato kho tvaṁ, anuruddha, ime aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaṁ, anuruddha, yāvadeva ākaṅkhissasi, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharissasi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedissasi yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharissasi. 7 Yato kho tvaṁ, anuruddha, ime aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaṁ, anuruddha, yāvadeva ākaṅkhissasi, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharissasi. 8 Yato kho tvaṁ, anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṁ, anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nānārattānaṁ dussānaṁ dussakaraṇḍako pūro; evamevaṁ te paṁsukūlacīvaraṁ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa. 9 Yato kho tvaṁ, anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṁ, anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā sālīnaṁ odano vicitakāḷako anekasūpo anekabyañjano; evamevaṁ te piṇḍiyālopabhojanaṁ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa. 10 Yato kho tvaṁ, anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṁ, anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā kūṭāgāraṁ ullittāvalittaṁ nivātaṁ phusitaggaḷaṁ pihitavātapānaṁ; evamevaṁ te rukkhamūlasenāsanaṁ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa. 11 Yato kho tvaṁ, anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṁ, anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā pallaṅko gonakatthato paṭikatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo sauttaracchado ubhatolohitakūpadhāno; evamevaṁ te tiṇasanthārakasayanāsanaṁ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa. 12 Yato kho tvaṁ, anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṁ, anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nānābhesajjāni, seyyathidaṁ—sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇitaṁ; evamevaṁ te pūtimuttabhesajjaṁ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa. Tena hi tvaṁ, anuruddha, āyatikampi vassāvāsaṁ idheva cetīsu pācīnavaṁsadāye vihareyyāsī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā anuruddho bhagavato paccassosi. 13 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ anuruddhaṁ iminā ovādena ovaditvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—cetīsu pācīnavaṁsadāye antarahito bhaggesu susumāragire bhesakaḷāvane migadāye pāturahosīti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “aṭṭha kho, bhikkhave, mahāpurisavitakke desessāmi, taṁ suṇātha …pe… 1603 --- an8 30:13 katame ca, bhikkhave, aṭṭha mahāpurisavitakkā? Appicchassāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo mahicchassa; santuṭṭhassāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo asantuṭṭhassa; pavivittassāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo saṅgaṇikārāmassa; āraddhavīriyassāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo kusītassa; upaṭṭhitassatissāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo muṭṭhassatissa; samāhitassāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo asamāhitassa; paññavato ayaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo duppaññassa; nippapañcārāmassāyaṁ, bhikkhave, dhammo nippapañcaratino, nāyaṁ dhammo papañcārāmassa papañcaratino. 14 ‘Appicchassāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo mahicchassā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu appiccho samāno ‘appicchoti maṁ jāneyyun’ti na icchati, santuṭṭho samāno ‘santuṭṭhoti maṁ jāneyyun’ti na icchati, pavivitto samāno ‘pavivittoti maṁ jāneyyun’ti na icchati, āraddhavīriyo samāno ‘āraddhavīriyoti maṁ jāneyyun’ti na icchati, upaṭṭhitassati samāno ‘upaṭṭhitassatīti maṁ jāneyyun’ti na icchati, samāhito samāno ‘samāhitoti maṁ jāneyyun’ti na icchati, paññavā samāno ‘paññavāti maṁ jāneyyun’ti na icchati, nippapañcārāmo samāno ‘nippapañcārāmoti maṁ jāneyyun’ti na icchati. ‘Appicchassāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo mahicchassā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 15 ‘Santuṭṭhassāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo asantuṭṭhassā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. ‘Santuṭṭhassāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo asantuṭṭhassā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 16 ‘Pavivittassāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo saṅgaṇikārāmassā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato bhavanti upasaṅkamitāro bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo rājāno rājamahāmattā titthiyā titthiyasāvakā. Tatra bhikkhu vivekaninnena cittena vivekapoṇena vivekapabbhārena vivekaṭṭhena nekkhammābhiratena aññadatthu uyyojanikapaṭisaṁyuttaṁyeva kathaṁ kattā hoti. ‘Pavivittassāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo saṅgaṇikārāmassā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 17 ‘Āraddhavīriyassāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo kusītassā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. ‘Āraddhavīriyassāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo kusītassā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 18 ‘Upaṭṭhitassatissāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo muṭṭhassatissā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. ‘Upaṭṭhitassatissāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo, muṭṭhassatissā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 19 ‘Samāhitassāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo asamāhitassā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. ‘Samāhitassāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo asamāhitassā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 20 ‘Paññavato ayaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo duppaññassā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. ‘Paññavato ayaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo duppaññassā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 21 ‘Nippapañcārāmassāyaṁ, bhikkhave, dhammo nippapañcaratino, nāyaṁ dhammo 1604 --- an8 30:21 papañcārāmassa papañcaratino’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhuno papañcanirodhe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. ‘Nippapañcārāmassāyaṁ, bhikkhave, dhammo, nippapañcaratino, nāyaṁ dhammo papañcārāmassa papañcaratino’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti. 22 Atha kho āyasmā anuruddho āyatikampi vassāvāsaṁ tattheva cetīsu pācīnavaṁsadāye vihāsi. Atha kho āyasmā anuruddho eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā anuruddho arahataṁ ahosīti. Atha kho āyasmā anuruddho arahattappatto tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi: 23 “Mama saṅkappamaññāya, satthā loke anuttaro; Manomayena kāyena, iddhiyā upasaṅkami. 24 Yathā me ahu saṅkappo, tato uttari desayi; Nippapañcarato buddho, nippapañcaṁ adesayi. 25 Tassāhaṁ dhammamaññāya, vihāsiṁ sāsane rato; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. Dasamaṁ. Gahapativaggo tatiyo. 26 Tassuddānaṁ Dve uggā dve ca hatthakā, mahānāmena jīvako; Dve balā akkhaṇā vuttā, anuruddhena te dasāti. 0 Aṅguttara Nikāya 8.11 2. Mahāvagga Verañjasutta |11| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā verañjāyaṁ viharati naḷerupucimandamūle. Atha kho verañjo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho verañjo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Sutaṁ metaṁ, bho gotama: ‘na samaṇo gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuḍḍhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī’ti. Tayidaṁ, bho gotama, tatheva. Na hi bhavaṁ gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuḍḍhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. Tayidaṁ, bho gotama, na sampannamevā”ti. “Nāhaṁ taṁ, brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yamahaṁ abhivādeyyaṁ vā paccuṭṭheyyaṁ vā āsanena vā nimanteyyaṁ. Yañhi, brāhmaṇa, tathāgato abhivādeyya vā paccuṭṭheyya vā āsanena vā nimanteyya, muddhāpi tassa vipateyyā”ti. 3 “Arasarūpo bhavaṁ gotamo”ti. “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘arasarūpo samaṇo gotamo’ti. Ye te, brāhmaṇa, rūparasā saddarasā gandharasā rasarasā phoṭṭhabbarasā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘arasarūpo samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. 4 “Nibbhogo bhavaṁ gotamo”ti. “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘nibbhogo samaṇo gotamo’ti. Ye te, brāhmaṇa, rūpabhogā saddabhogā gandhabhogā rasabhogā phoṭṭhabbabhogā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘nibbhogo samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. 5 “Akiriyavādo bhavaṁ gotamo”ti. “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘akiriyavādo samaṇo gotamo’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, akiriyaṁ vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa; anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ akiriyaṁ vadāmi. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘akiriyavādo samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. 6 “Ucchedavādo bhavaṁ gotamo”ti. “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘ucchedavādo samaṇo gotamo’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, ucchedaṁ vadāmi rāgassa dosassa mohassa; 1605 --- an8 11:6 anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ ucchedaṁ vadāmi. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘ucchedavādo samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. 7 “Jegucchī bhavaṁ gotamo”ti. “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘jegucchī samaṇo gotamo’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, jigucchāmi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena; jigucchāmi anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘jegucchī samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. 8 “Venayiko bhavaṁ gotamo”ti. “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘venayiko samaṇo gotamo’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, vinayāya dhammaṁ desemi rāgassa dosassa mohassa; anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ vinayāya dhammaṁ desemi. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘venayiko samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. 9 “Tapassī bhavaṁ gotamo”ti. “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘tapassī samaṇo gotamo’ti. Tapanīyāhaṁ, brāhmaṇa, pāpake akusale dhamme vadāmi kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ. Yassa kho, brāhmaṇa, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, tamahaṁ ‘tapassī’ti vadāmi. Tathāgatassa kho, brāhmaṇa, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘tapassī samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. 10 “Apagabbho bhavaṁ gotamo”ti. “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘apagabbho samaṇo gotamo’ti. Yassa kho, brāhmaṇa, āyatiṁ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, tamahaṁ ‘apagabbho’ti vadāmi. Tathāgatassa kho, brāhmaṇa, āyatiṁ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘apagabbho samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesi. 11 Seyyathāpi, brāhmaṇa, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. Tānāssu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni. Yo nu kho tesaṁ kukkuṭacchāpakānaṁ paṭhamataraṁ pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyya, kinti svāssa vacanīyo: ‘jeṭṭho vā kaniṭṭho vā’”ti? “Jeṭṭho tissa, bho gotama, vacanīyo. So hi nesaṁ, bho gotama, jeṭṭho hotī”ti. 12 “Evamevaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, avijjāgatāya pajāya aṇḍabhūtāya pariyonaddhāya avijjaṇḍakosaṁ padāletvā ekova loke anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho. Ahañhi, brāhmaṇa, jeṭṭho seṭṭho lokassa. 13 Āraddhaṁ kho pana me, brāhmaṇa, vīriyaṁ ahosi asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. So kho ahaṁ, brāhmaṇa, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi; vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi; pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedemi yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. 14 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ 1606 --- an8 11:14 anussarāmi, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. 15 Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā; avijjā vihatā vijjā uppannā; tamo vihato āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, paṭhamā abhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā. 16 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacīduccaritena samannāgatā, manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṁ upavādakā, micchādiṭṭhikā, micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannāti. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacīsucaritena samannāgatā, manosucaritena samannāgatā, ariyānaṁ anupavādakā, sammādiṭṭhikā, sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. 17 Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā; avijjā vihatā vijjā uppannā; tamo vihato āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, dutiyā abhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā. 18 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ; ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. Tassa me evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccittha. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ ahosi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññāsiṁ. 19 Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā; avijjā vihatā vijjā uppannā; tamo vihato āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, tatiyā abhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā”ti. 20 Evaṁ vutte, verañjo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “jeṭṭho bhavaṁ gotamo, seṭṭho bhavaṁ gotamo. Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.74 8. Yamakavagga Dutiyamaraṇassatisutta |74| Ekaṁ samayaṁ bhagavā nātike viharati 1607 --- an8 74:1 giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi …pe… maraṇassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā. 2 Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, maraṇassati kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā? Idha, bhikkhave, bhikkhu divase nikkhante rattiyā patihitāya iti paṭisañcikkhati: ‘bahukā kho me paccayā maraṇassa—ahi vā maṁ ḍaṁseyya, vicchiko vā maṁ ḍaṁseyya, satapadī vā maṁ ḍaṁseyya; tena me assa kālakiriyā. So mama assa antarāyo. Upakkhalitvā vā papateyyaṁ, bhattaṁ vā me bhuttaṁ byāpajjeyya, pittaṁ vā me kuppeyya, semhaṁ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṁ, manussā vā maṁ upakkameyyuṁ, amanussā vā maṁ upakkameyyuṁ; tena me assa kālakiriyā. So mama assa antarāyo’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu rattiṁ kālaṁ karontassa antarāyāyā’ti. 3 Sace, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘atthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu rattiṁ kālaṁ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya; evamevaṁ kho, bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. 5 Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘natthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu rattiṁ kālaṁ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 6 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu rattiyā nikkhantāya divase patihite iti paṭisañcikkhati: ‘bahukā kho me paccayā maraṇassa—ahi vā maṁ ḍaṁseyya, vicchiko vā maṁ ḍaṁseyya, satapadī vā maṁ ḍaṁseyya; tena me assa kālakiriyā. So mama assa antarāyo. Upakkhalitvā vā papateyyaṁ, bhattaṁ vā me bhuttaṁ byāpajjeyya, pittaṁ vā me kuppeyya, semhaṁ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṁ, manussā vā maṁ upakkameyyuṁ, amanussā vā maṁ upakkameyyuṁ; tena me assa kālakiriyā. So mama assa antarāyo’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu divā kālaṁ karontassa antarāyāyā’ti. 7 Sace, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘atthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu divā kālaṁ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. 8 Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya; evamevaṁ kho, bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. 9 Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘natthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu divā kālaṁ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, maraṇassati evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8 11. Rāgapeyyāla ~ |118| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya aṭṭha dhammā bhāvetabbā. Katame aṭṭha? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime aṭṭha dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 8.60 6. Gotamīvagga Dutiyapuggalasutta 1608 --- an8 60:1 |60| “Aṭṭhime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katame aṭṭha? Sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno …pe… arahā, arahattāya paṭipanno. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha puggalā āhuneyyā …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. 2 Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phale ṭhitā; Esa saṅgho samukkaṭṭho, sattānaṁ aṭṭha puggalā. 3 Yajamānānaṁ manussānaṁ, puññapekkhāna pāṇinaṁ; Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ, ettha dinnaṁ mahapphalan”ti. Dasamaṁ. Gotamīvaggo paṭhamo. 4 Tassuddānaṁ Gotamī ovādaṁ saṅkhittaṁ, dīghajāṇu ca ujjayo; Bhayā dve āhuneyyā ca, dve ca aṭṭha puggalāti. 0 Aṅguttara Nikāya 8.86 9. Sativagga Yasasutta |86| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena icchānaṅgalaṁ nāma kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Assosuṁ kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgalaṁ anuppatto icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho …pe… sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī’”ti. 2 Atha kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahutaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaṁsu uccāsaddā mahāsaddā. Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ nāgitaṁ āmantesi: “ke pana te, nāgita, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope”ti? “Ete, bhante, icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā pahutaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya bahidvārakoṭṭhake ṭhitā bhagavantaṁyeva uddissa bhikkhusaṅghañcā”ti. “Māhaṁ, nāgita, yasena samāgamaṁ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī. Yassāhaṁ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taṁ mīḷhasukhaṁ middhasukhaṁ lābhasakkārasilokasukhaṁ sādiyeyyā”ti. 3 “Adhivāsetu dāni, bhante, bhagavā. Adhivāsetu sugato. Adhivāsanakālo dāni, bhante, bhagavato. Yena yeneva dāni, bhante, bhagavā gamissati tanninnāva bhavissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Seyyathāpi, bhante, thullaphusitake deve vassante yathāninnaṁ udakāni pavattanti; evamevaṁ kho, bhante, yena yeneva dāni bhagavā gamissati tanninnāva bhavissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Taṁ kissa hetu? Tathā hi, bhante, bhagavato sīlapaññāṇan”ti. 4 “Māhaṁ, nāgita, yasena samāgamaṁ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī. Yassāhaṁ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taṁ mīḷhasukhaṁ middhasukhaṁ lābhasakkārasilokasukhaṁ sādiyeyya. 5 devatāpi kho, nāgita, ekaccā nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhiniyo assu akicchalābhiniyo akasiralābhiniyo, yassāhaṁ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Tumhākampi kho, nāgita, saṅgamma samāgamma saṅgaṇikavihāraṁ anuyuttānaṁ viharataṁ evaṁ hoti: ‘na hi nūname āyasmanto imassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhino assu akicchalābhino akasiralābhino. Yassāhaṁ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Tathā hi paname āyasmanto saṅgamma samāgamma saṅgaṇikavihāraṁ anuyuttā viharanti’. 6 Idhāhaṁ, nāgita, bhikkhū passāmi aññamaññaṁ aṅgulipatodakena sañjagghante saṅkīḷante. Tassa mayhaṁ, nāgita, evaṁ hoti: ‘na hi nūname āyasmanto imassa nekkhammasukhassa 1609 --- an8 86:6 pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhino assu akicchalābhino akasiralābhino. Yassāhaṁ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Tathā hi paname āyasmanto aññamaññaṁ aṅgulipatodakena sañjagghanti saṅkīḷanti’. 7 Idha panāhaṁ, nāgita, bhikkhū passāmi yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutte viharante. Tassa mayhaṁ, nāgita, evaṁ hoti: ‘na hi nūname āyasmanto imassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhino assu akicchalābhino akasiralābhino. Yassāhaṁ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Tathā hi paname āyasmanto yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyuttā viharanti’. 8 Idhāhaṁ, nāgita, bhikkhuṁ passāmi gāmantavihāriṁ samāhitaṁ nisinnaṁ. Tassa mayhaṁ, nāgita, evaṁ hoti: ‘idāni imaṁ āyasmantaṁ ārāmiko vā upaṭṭhahissati samaṇuddeso vā. Taṁ tamhā samādhimhā cāvessatī’ti. Tenāhaṁ, nāgita, tassa bhikkhuno na attamano homi gāmantavihārena. 9 Idha panāhaṁ, nāgita, bhikkhuṁ passāmi āraññikaṁ araññe pacalāyamānaṁ nisinnaṁ. Tassa mayhaṁ, nāgita, evaṁ hoti: ‘idāni ayamāyasmā imaṁ niddākilamathaṁ paṭivinodetvā araññasaññaṁyeva manasi karissati ekattan’ti. Tenāhaṁ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. 10 Idha panāhaṁ, nāgita, bhikkhuṁ passāmi āraññikaṁ araññe asamāhitaṁ nisinnaṁ. Tassa mayhaṁ, nāgita, evaṁ hoti: ‘idāni ayamāyasmā asamāhitaṁ vā cittaṁ samādahissati, samāhitaṁ vā cittaṁ anurakkhissatī’ti. Tenāhaṁ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. 11 Idha panāhaṁ, nāgita, bhikkhuṁ passāmi āraññikaṁ araññe samāhitaṁ nisinnaṁ. Tassa mayhaṁ, nāgita, evaṁ hoti: ‘idāni ayamāyasmā avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccissati, vimuttaṁ vā cittaṁ anurakkhissatī’ti. Tenāhaṁ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. 12 Idha panāhaṁ, nāgita, bhikkhuṁ passāmi gāmantavihāriṁ lābhiṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. So taṁ lābhasakkārasilokaṁ nikāmayamāno riñcati paṭisallānaṁ, riñcati araññavanapatthāni pantāni senāsanāni; gāmanigamarājadhāniṁ osaritvā vāsaṁ kappeti. Tenāhaṁ, nāgita, tassa bhikkhuno na attamano homi gāmantavihārena. 13 Idha panāhaṁ, nāgita, bhikkhuṁ passāmi āraññikaṁ lābhiṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. So taṁ lābhasakkārasilokaṁ paṭipaṇāmetvā na riñcati paṭisallānaṁ, na riñcati araññavanapatthāni pantāni senāsanāni. Tenāhaṁ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. 14 Yasmāhaṁ, nāgita, samaye addhānamaggappaṭipanno na kañci passāmi purato vā pacchato vā, phāsu me, nāgita, tasmiṁ samaye hoti antamaso uccārapassāvakammāyā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.41 5. Uposathavagga Saṅkhittūposathasutta |41| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Aṭṭhaṅgasamannāgato, bhikkhave, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro. Kathaṁ upavuttho ca, bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yāvajīvaṁ arahanto pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā, sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti. Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā paṭhamena aṅgena samannāgato hoti. 3 ‘Yāvajīvaṁ arahanto adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharanti. 1610 --- an8 41:3 Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharāmi. Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā dutiyena aṅgena samannāgato hoti. 4 ‘Yāvajīvaṁ arahanto abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā. Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā. Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā tatiyena aṅgena samannāgato hoti. 5 ‘Yāvajīvaṁ arahanto musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādino saccasandhā thetā paccayikā avisaṁvādako lokassa. Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā catutthena aṅgena samannāgato hoti. 6 ‘Yāvajīvaṁ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato. Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā pañcamena aṅgena samannāgato hoti. 7 ‘Yāvajīvaṁ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā chaṭṭhena aṅgena samannāgato hoti. 8 ‘Yāvajīvaṁ arahanto naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānaṁ pahāya naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānaṁ pahāya naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato. Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā sattamena aṅgena samannāgato hoti. 9 ‘Yāvajīvaṁ arahanto uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaṁ kappenti—mañcake vā tiṇasanthārake vā. Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṁ kappemi—mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā aṭṭhamena aṅgena samannāgato hoti. 10 Evaṁ upavuttho kho, bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.24 3. Gahapativagga Dutiyahatthakasutta |24| Ekaṁ samayaṁ bhagavā āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye. Atha kho hatthako āḷavako pañcamattehi upāsakasatehi parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho hatthakaṁ āḷavakaṁ bhagavā etadavoca: “mahatī kho tyāyaṁ, hatthaka, parisā. Kathaṁ pana tvaṁ, hatthaka, imaṁ mahatiṁ parisaṁ saṅgaṇhāsī”ti? “Yānimāni, bhante, bhagavatā desitāni cattāri saṅgahavatthūni, tehāhaṁ imaṁ mahatiṁ parisaṁ saṅgaṇhāmi. Ahaṁ, bhante, yaṁ jānāmi: ‘ayaṁ dānena saṅgahetabbo’ti, taṁ dānena saṅgaṇhāmi; yaṁ jānāmi: ‘ayaṁ peyyavajjena saṅgahetabbo’ti, taṁ peyyavajjena saṅgaṇhāmi; yaṁ jānāmi: ‘ayaṁ atthacariyāya saṅgahetabbo’ti, taṁ atthacariyāya saṅgaṇhāmi; yaṁ jānāmi: ‘ayaṁ samānattatāya saṅgahetabbo’ti, taṁ samānattatāya saṅgaṇhāmi. Saṁvijjanti kho pana me, bhante, kule bhogā. Daliddassa kho no tathā sotabbaṁ maññantī”ti. “Sādhu sādhu, hatthaka. Yoni kho tyāyaṁ, hatthaka, mahatiṁ parisaṁ saṅgahetuṁ. Ye hi keci, hatthaka, atītamaddhānaṁ mahatiṁ parisaṁ saṅgahesuṁ, sabbe te imeheva 1611 --- an8 24:1 catūhi saṅgahavatthūhi mahatiṁ parisaṁ saṅgahesuṁ. Yepi hi keci, hatthaka, anāgatamaddhānaṁ mahatiṁ parisaṁ saṅgaṇhissanti, sabbe te imeheva catūhi saṅgahavatthūhi mahatiṁ parisaṁ saṅgaṇhissanti. Yepi hi keci, hatthaka, etarahi mahatiṁ parisaṁ saṅgaṇhanti, sabbe te imeheva catūhi saṅgahavatthūhi mahatiṁ parisaṁ saṅgaṇhantī”ti. 2 Atha kho hatthako āḷavako bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā acirapakkante hatthake āḷavake bhikkhū āmantesi: “aṭṭhahi, bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṁ hatthakaṁ āḷavakaṁ dhāretha. Katamehi aṭṭhahi? Saddho, bhikkhave, hatthako āḷavako; sīlavā, bhikkhave …pe… hirīmā … ottappī … bahussuto … cāgavā … paññavā, bhikkhave, hatthako āḷavako; appiccho, bhikkhave, hatthako āḷavako. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṁ hatthakaṁ āḷavakaṁ dhārethā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.83 9. Sativagga Mūlakasutta |83| “Sace, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘kiṁmūlakā, āvuso, sabbe dhammā, kiṁsambhavā sabbe dhammā, kiṁsamudayā sabbe dhammā, kiṁsamosaraṇā sabbe dhammā, kiṁpamukhā sabbe dhammā, kiṁadhipateyyā sabbe dhammā, kiṁuttarā sabbe dhammā, kiṁsārā sabbe dhammā’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ kinti byākareyyāthā”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā, bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 2 “Tena hi, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “sace, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘kiṁmūlakā, āvuso, sabbe dhammā, kiṁsambhavā sabbe dhammā, kiṁsamudayā sabbe dhammā, kiṁsamosaraṇā sabbe dhammā, kiṁpamukhā sabbe dhammā, kiṁadhipateyyā sabbe dhammā, kiṁuttarā sabbe dhammā, kiṁsārā sabbe dhammā’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘chandamūlakā, āvuso, sabbe dhammā, manasikārasambhavā sabbe dhammā, phassasamudayā sabbe dhammā, vedanāsamosaraṇā sabbe dhammā, samādhippamukhā sabbe dhammā, satādhipateyyā sabbe dhammā, paññuttarā sabbe dhammā, vimuttisārā sabbe dhammā’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.8 1. Mettāvagga Uttaravipattisutta |8| Ekaṁ samayaṁ āyasmā uttaro mahisavatthusmiṁ viharati saṅkheyyake pabbate vaṭajālikāyaṁ. Tatra kho āyasmā uttaro bhikkhū āmantesi: “sādhāvuso, bhikkhu kālena kālaṁ attavipattiṁ paccavekkhitā hoti. Sādhāvuso, bhikkhu kālena kālaṁ paravipattiṁ paccavekkhitā hoti. Sādhāvuso, bhikkhu kālena kālaṁ attasampattiṁ paccavekkhitā hoti. Sādhāvuso, bhikkhu kālena kālaṁ parasampattiṁ paccavekkhitā hotī”ti. 2 Tena kho pana samayena vessavaṇo mahārājā uttarāya disāya dakkhiṇaṁ disaṁ gacchati kenacideva karaṇīyena. Assosi kho vessavaṇo mahārājā āyasmato uttarassa mahisavatthusmiṁ saṅkheyyake pabbate vaṭajālikāyaṁ bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ desentassa: “sādhāvuso, bhikkhu kālena kālaṁ attavipattiṁ paccavekkhitā hoti. Sādhāvuso, bhikkhu kālena kālaṁ paravipattiṁ paccavekkhitā hoti. Sādhāvuso, bhikkhu kālena kālaṁ attasampattiṁ paccavekkhitā hoti. Sādhāvuso, bhikkhu kālena kālaṁ parasampattiṁ paccavekkhitā hotī”ti. 3 Atha kho vessavaṇo mahārājā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ mahisavatthusmiṁ saṅkheyyake pabbate vaṭajālikāyaṁ antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. Atha kho vessavaṇo mahārājā yena sakko devānamindo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: “yagghe, mārisa, jāneyyāsi. Eso āyasmā uttaro mahisavatthusmiṁ saṅkheyyake pabbate vaṭajālikāyaṁ bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘sādhāvuso, bhikkhu kālena kālaṁ attavipattiṁ paccavekkhitā hoti. 1612 --- an8 8:3 Sādhāvuso, bhikkhu kālena kālaṁ paravipattiṁ …pe… attasampattiṁ … parasampattiṁ paccavekkhitā hotī’”ti. 4 Atha kho sakko devānamindo seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ devesu tāvatiṁsesu antarahito mahisavatthusmiṁ saṅkheyyake pabbate vaṭajālikāyaṁ āyasmato uttarassa sammukhe pāturahosi. Atha kho sakko devānamindo yenāyasmā uttaro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ uttaraṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sakko devānamindo āyasmantaṁ uttaraṁ etadavoca: 5 “Saccaṁ kira, bhante, āyasmā uttaro bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ desesi: ‘sādhāvuso, bhikkhu kālena kālaṁ attavipattiṁ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso, bhikkhu kālena kālaṁ paravipattiṁ …pe… attasampattiṁ … parasampattiṁ paccavekkhitā hotī’”ti? “Evaṁ, devānamindā”ti. “Kiṁ panidaṁ, bhante, āyasmato uttarassa sakaṁ paṭibhānaṁ, udāhu tassa bhagavato vacanaṁ arahato sammāsambuddhassā”ti? “Tena hi, devānaminda, upamaṁ te karissāmi. Upamāya m’idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. 6 Seyyathāpi, devānaminda, gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahādhaññarāsi. Tato mahājanakāyo dhaññaṁ āhareyya—kājehipi piṭakehipi ucchaṅgehipi añjalīhipi. Yo nu kho, devānaminda, taṁ mahājanakāyaṁ upasaṅkamitvā evaṁ puccheyya: ‘kuto imaṁ dhaññaṁ āharathā’ti, kathaṁ byākaramāno nu kho, devānaminda, so mahājanakāyo sammā byākaramāno byākareyyā”ti? “‘Amumhā mahādhaññarāsimhā āharāmā’ti kho, bhante, so mahājanakāyo sammā byākaramāno byākareyyā”ti. “Evamevaṁ kho, devānaminda, yaṁ kiñci subhāsitaṁ sabbaṁ taṁ tassa bhagavato vacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. Tato upādāyupādāya mayaṁ caññe ca bhaṇāmā”ti. 7 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ bhante. Yāva subhāsitañcidaṁ āyasmatā uttarena: ‘yaṁ kiñci subhāsitaṁ sabbaṁ taṁ tassa bhagavato vacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. Tato upādāyupādāya mayañcaññe ca bhaṇāmā’ti. Ekamidaṁ, bhante uttara, samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte. Tatra kho bhagavā devadattaṁ ārabbha bhikkhū āmantesi: 8 ‘Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṁ attavipattiṁ paccavekkhitā hoti. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṁ paravipattiṁ …pe… attasampattiṁ … parasampattiṁ paccavekkhitā hoti. Aṭṭhahi, bhikkhave, asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi aṭṭhahi? Lābhena hi, bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho; alābhena, bhikkhave …pe… yasena, bhikkhave … ayasena, bhikkhave … sakkārena, bhikkhave … asakkārena, bhikkhave … pāpicchatāya, bhikkhave … pāpamittatāya, bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. 9 Sādhu, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ lābhaṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya; uppannaṁ alābhaṁ …pe… uppannaṁ yasaṁ … uppannaṁ ayasaṁ … uppannaṁ sakkāraṁ … uppannaṁ asakkāraṁ … uppannaṁ pāpicchataṁ … uppannaṁ pāpamittataṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. 10 Kiñca, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṁ paṭicca uppannaṁ lābhaṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya; uppannaṁ alābhaṁ …pe… uppannaṁ yasaṁ … uppannaṁ ayasaṁ … uppannaṁ sakkāraṁ … uppannaṁ asakkāraṁ … uppannaṁ pāpicchataṁ … uppannaṁ pāpamittataṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya? 11 Yaṁ hissa, bhikkhave, uppannaṁ lābhaṁ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, uppannaṁ lābhaṁ abhibhuyya viharato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaṁ hissa, bhikkhave, uppannaṁ alābhaṁ …pe… uppannaṁ yasaṁ … uppannaṁ ayasaṁ … uppannaṁ sakkāraṁ … uppannaṁ asakkāraṁ … uppannaṁ pāpicchataṁ … uppannaṁ pāpamittataṁ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, uppannaṁ pāpamittataṁ abhibhuyya viharato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṁ paṭicca uppannaṁ lābhaṁ abhibhuyya 1613 --- an8 8:11 abhibhuyya vihareyya; uppannaṁ alābhaṁ …pe… uppannaṁ yasaṁ … uppannaṁ ayasaṁ … uppannaṁ sakkāraṁ … uppannaṁ asakkāraṁ … uppannaṁ pāpicchataṁ … uppannaṁ pāpamittataṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. 12 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: “uppannaṁ lābhaṁ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma, uppannaṁ alābhaṁ …pe… uppannaṁ yasaṁ … uppannaṁ ayasaṁ … uppannaṁ sakkāraṁ … uppannaṁ asakkāraṁ … uppannaṁ pāpicchataṁ … uppannaṁ pāpamittataṁ abhibhuyya abhibhuyya viharissāmā”ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban’ti. 13 Ettāvatā, bhante uttara, manussesu catasso parisā—bhikkhū, bhikkhuniyo, upāsakā, upāsikāyo. Nāyaṁ dhammapariyāyo kismiñci upaṭṭhito. Uggaṇhatu, bhante, āyasmā uttaro imaṁ dhammapariyāyaṁ. Pariyāpuṇātu, bhante, āyasmā uttaro imaṁ dhammapariyāyaṁ. Dhāretu, bhante, āyasmā uttaro imaṁ dhammapariyāyaṁ. Atthasaṁhito ayaṁ, bhante, dhammapariyāyo ādibrahmacariyako”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.65 7. Bhūmicālavagga Abhibhāyatanasutta |65| “Aṭṭhimāni, bhikkhave, abhibhāyatanāni. Katamāni aṭṭha? Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ paṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. 2 Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ dutiyaṁ abhibhāyatanaṁ. 3 Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ tatiyaṁ abhibhāyatanaṁ. 4 Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ catutthaṁ abhibhāyatanaṁ. 5 Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ pañcamaṁ abhibhāyatanaṁ. 6 Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ chaṭṭhaṁ abhibhāyatanaṁ. 7 Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ sattamaṁ abhibhāyatanaṁ. 8 Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ aṭṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha abhibhāyatanānī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.21 3. Gahapativagga Paṭhamauggasutta |21| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “aṭṭhahi, bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṁ uggaṁ gahapatiṁ vesālikaṁ dhārethā”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. 2 Atha kho aññataro bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggassa gahapatino vesālikassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggo gahapati vesāliko yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho uggaṁ gahapatiṁ vesālikaṁ so bhikkhu etadavoca: 3 “Aṭṭhahi kho tvaṁ, gahapati, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato. Katame te, gahapati, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, yehi tvaṁ samannāgato bhagavatā byākato”ti? “Na kho ahaṁ, bhante, jānāmi: ‘katamehi aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato’ti. Api ca, bhante, ye me aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saṁvijjanti,; taṁ suṇohi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, gahapatī”ti kho so bhikkhu uggassa gahapatino vesālikassa paccassosi. Uggo gahapati vesāliko etadavoca: “yadāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ paṭhamaṁ dūratova addasaṁ; saha dassaneneva me, bhante, bhagavato cittaṁ pasīdi. Ayaṁ kho me, bhante, paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati. 4 So kho ahaṁ, bhante, pasannacitto bhagavantaṁ 1614 --- an8 21:4 payirupāsiṁ. Tassa me bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ; kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā maṁ bhagavā aññāsi kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evamevaṁ kho me tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: ‘yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman’ti. So kho ahaṁ, bhante, diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane tattheva buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṁ agamāsiṁ, brahmacariyapañcamāni ca sikkhāpadāni samādiyiṁ. Ayaṁ kho me, bhante, dutiyo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati. 5 Tassa mayhaṁ, bhante, catasso komāriyo pajāpatiyo ahesuṁ. Atha khvāhaṁ, bhante, yena tā pajāpatiyo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā tā pajāpatiyo etadavacaṁ: ‘mayā kho, bhaginiyo, brahmacariyapañcamāni sikkhāpadāni samādinnāni. Yā icchati sā idheva bhoge ca bhuñjatu puññāni ca karotu, sakāni vā ñātikulāni gacchatu. Hoti vā pana purisādhippāyo, kassa vo dammī’ti? Evaṁ vutte, sā, bhante, jeṭṭhā pajāpati maṁ etadavoca: ‘itthannāmassa maṁ, ayyaputta, purisassa dehī’ti. Atha kho ahaṁ, bhante, taṁ purisaṁ pakkosāpetvā vāmena hatthena pajāpatiṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena bhiṅgāraṁ gahetvā tassa purisassa oṇojesiṁ. Komāriṁ kho panāhaṁ, bhante, dāraṁ pariccajanto nābhijānāmi cittassa aññathattaṁ. Ayaṁ kho me, bhante, tatiyo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati. 6 Saṁvijjanti kho pana me, bhante, kule bhogā. Te ca kho appaṭivibhattā sīlavantehi kalyāṇadhammehi. Ayaṁ kho me, bhante, catuttho acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati. 7 Yaṁ kho panāhaṁ, bhante, bhikkhuṁ payirupāsāmi; sakkaccaṁyeva payirupāsāmi, no asakkaccaṁ. Ayaṁ kho me, bhante, pañcamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati. 8 So ce, bhante, me āyasmā dhammaṁ deseti; sakkaccaṁyeva suṇomi, no asakkaccaṁ. No ce me so āyasmā dhammaṁ deseti, ahamassa dhammaṁ desemi. Ayaṁ kho me, bhante, chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati. 9 Anacchariyaṁ kho pana maṁ, bhante, devatā upasaṅkamitvā ārocenti: ‘svākkhāto, gahapati, bhagavatā dhammo’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, tā devatā evaṁ vadāmi: ‘vadeyyātha vā evaṁ kho tumhe devatā no vā vadeyyātha, atha kho svākkhāto bhagavatā dhammo’ti. Na kho panāhaṁ, bhante, abhijānāmi tatonidānaṁ cittassa unnatiṁ: ‘maṁ vā devatā upasaṅkamanti, ahaṁ vā devatāhi saddhiṁ sallapāmī’ti. Ayaṁ kho me, bhante, sattamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati. 10 Yānimāni, bhante, bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni, nāhaṁ tesaṁ kiñci attani appahīnaṁ samanupassāmi. Ayaṁ kho me, bhante, aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati. 11 Ime kho me, bhante, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saṁvijjanti. Na ca kho ahaṁ jānāmi—katamehi cāhaṁ aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato”ti. 12 Atha kho so bhikkhu uggassa gahapatino vesālikassa nivesane piṇḍapātaṁ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu yāvatako ahosi uggena gahapatinā vesālikena saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. 13 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Yathā taṁ uggo gahapati vesāliko sammā byākaramāno byākareyya, imeheva kho, bhikkhu, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato uggo gahapati vesāliko mayā byākato. Imehi ca pana, bhikkhu, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṁ uggaṁ gahapatiṁ vesālikaṁ dhārehī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.44 5. Uposathavagga Vāseṭṭhasutta |44| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho vāseṭṭho upāsako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ 1615 --- an8 44:1 abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho vāseṭṭhaṁ upāsakaṁ bhagavā etadavoca: “aṭṭhaṅgasamannāgato, vāseṭṭha, uposatho upavuttho mahapphalo hoti …pe… aninditā saggamupenti ṭhānan”ti. 2 Evaṁ vutte, vāseṭṭho upāsako bhagavantaṁ etadavoca: “piyā me, bhante, ñātisālohitā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavaseyyuṁ, piyānampi me assa ñātisālohitānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, bhante, khattiyā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavaseyyuṁ, sabbesampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, bhante, brāhmaṇā …pe… vessā … suddā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavaseyyuṁ, sabbesampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 3 “Evametaṁ, vāseṭṭha, evametaṁ, vāseṭṭha. Sabbe cepi, vāseṭṭha, khattiyā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavaseyyuṁ, sabbesampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, vāseṭṭha, brāhmaṇā …pe… vessā … suddā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavaseyyuṁ, sabbesampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sadevako cepi, vāseṭṭha, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavaseyyuṁ, sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Ime cepi, vāseṭṭha, mahāsālā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavaseyyuṁ, imesampissa mahāsālānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya (…). Ko pana vādo manussabhūtassā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.35 4. Dānavagga Dānūpapattisutta |35| “Aṭṭhimā, bhikkhave, dānūpapattiyo. Katamā aṭṭha? Idha, bhikkhave, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. So passati khattiyamahāsāle vā brāhmaṇamahāsāle vā gahapatimahāsāle vā pañcahi kāmaguṇehi samappite samaṅgībhūte paricārayamāne. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ, uttari abhāvitaṁ, tatrūpapattiyā saṁvattati. Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā sahabyataṁ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa. Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā. 2 Idha pana, bhikkhave, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti: ‘cātumahārājikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ, uttari abhāvitaṁ, tatrūpapattiyā saṁvattati. Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa. Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā. 3 Idha pana, bhikkhave, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti—tāvatiṁsā devā …pe… yāmā devā … tusitā devā … nimmānaratī devā … paranimmitavasavattī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ, uttari abhāvitaṁ, tatrūpapattiyā saṁvattati. Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa. Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā. 4 Idha pana, bhikkhave, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti: ‘brahmakāyikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto 1616 --- an8 35:4 sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ, uttari abhāvitaṁ, tatrūpapattiyā saṁvattati. Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa; vītarāgassa, no sarāgassa. Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi vītarāgattā. Imā kho, bhikkhave, aṭṭha dānūpapattiyo”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.50 5. Uposathavagga Dutiyaidhalokikasutta |50| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo idhalokavijayāya paṭipanno hoti, ayaṁsa loko āraddho hoti. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, mātugāmo susaṁvihitakammanto hoti, saṅgahitaparijano, bhattu manāpaṁ carati, sambhataṁ anurakkhati. 2 Kathañca, bhikkhave, mātugāmo susaṁvihitakammanto hoti? Idha, bhikkhave, mātugāmo ye te bhattu abbhantarā kammantā …pe… evaṁ kho, bhikkhave, mātugāmo susaṁvihitakammanto hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, mātugāmo saṅgahitaparijano hoti? Idha, bhikkhave, mātugāmo yo so bhattu abbhantaro antojano …pe… evaṁ kho, bhikkhave, mātugāmo saṅgahitaparijano hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, mātugāmo bhattu manāpaṁ carati? Idha, bhikkhave, mātugāmo yaṁ bhattu amanāpasaṅkhātaṁ taṁ jīvitahetupi na ajjhācarati. Evaṁ kho, bhikkhave, mātugāmo bhattu manāpaṁ carati. 5 Kathañca, bhikkhave, mātugāmo sambhataṁ anurakkhati? Idha, bhikkhave, mātugāmo yaṁ bhattā āharati …pe… evaṁ kho, bhikkhave, mātugāmo sambhataṁ anurakkhati. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo idhalokavijayāya paṭipanno hoti, ayaṁsa loko āraddho hoti. 6 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paṭipanno hoti, paraloko āraddho hoti. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, mātugāmo saddhāsampanno hoti, sīlasampanno hoti, cāgasampanno hoti, paññāsampanno hoti. 7 Kathañca, bhikkhave, mātugāmo saddhāsampanno hoti? Idha, bhikkhave, mātugāmo saddho hoti …pe… evaṁ kho, bhikkhave, mātugāmo saddhāsampanno hoti. 8 Kathañca, bhikkhave, mātugāmo sīlasampanno hoti? Idha, bhikkhave, mātugāmo pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, mātugāmo sīlasampanno hoti. 9 Kathañca, bhikkhave, mātugāmo cāgasampanno hoti? Idha, bhikkhave, mātugāmo vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati …pe… evaṁ kho, bhikkhave, mātugāmo cāgasampanno hoti. 10 Kathañca, bhikkhave, mātugāmo paññāsampanno hoti? Idha, bhikkhave, mātugāmo paññavā hoti …pe… evaṁ kho, bhikkhave, mātugāmo paññāsampanno hoti. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paṭipanno hoti, paraloko āraddho hotīti. 11 Susaṁvihitakammantā, saṅgahitaparijjanā; Bhattu manāpaṁ carati, sambhataṁ anurakkhati. 12 Saddhā sīlena sampannā, vadaññū vītamaccharā; Niccaṁ maggaṁ visodheti, sotthānaṁ samparāyikaṁ. 13 Iccete aṭṭha dhammā ca, yassā vijjanti nāriyā; Tampi sīlavatiṁ āhu, dhammaṭṭhaṁ saccavādiniṁ. 14 Soḷasākārasampannā, Aṭṭhaṅgasusamāgatā; Tādisī sīlavatī upāsikā, Upapajjati devalokaṁ manāpan”ti. Dasamaṁ. Uposathavaggo pañcamo. 15 Tassuddānaṁ Saṅkhitte vitthate visākhe, Vāseṭṭho bojjhāya pañcamaṁ; Anuruddhaṁ puna visākhe, Nakulā idhalokikā dveti. Paṭhamo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 8.3 1. Mettāvagga Paṭhamaappiyasutta |3| “Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi aṭṭhahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu appiyapasaṁsī ca hoti, piyagarahī ca, lābhakāmo ca, sakkārakāmo ca, ahiriko ca, anottappī ca, pāpiccho ca, micchādiṭṭhi ca. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. 2 Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi aṭṭhahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na appiyapasaṁsī ca hoti, na piyagarahī ca, na lābhakāmo ca, na 1617 --- an8 3:2 sakkārakāmo ca, hirīmā ca hoti, ottappī ca, appiccho ca, sammādiṭṭhi ca. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.88 9. Sativagga Appasādapavedanīyasutta |88| “Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamānā upāsakā appasādaṁ pavedeyyuṁ. Katamehi aṭṭhahi? Gihīnaṁ alābhāya parisakkati, gihīnaṁ anatthāya parisakkati, gihī akkosati paribhāsati, gihī gihīhi bhedeti, buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati, agocare ca naṁ passanti. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamānā upāsakā appasādaṁ pavedeyyuṁ. 2 Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamānā upāsakā pasādaṁ pavedeyyuṁ. Katamehi aṭṭhahi? Na gihīnaṁ alābhāya parisakkati, na gihīnaṁ anatthāya parisakkati, na gihī akkosati paribhāsati, na gihī gihīhi bhedeti, buddhassa vaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsati, gocare ca naṁ passanti. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamānā upāsakā pasādaṁ pavedeyyun”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.71 8. Yamakavagga Paṭhamasaddhāsutta |71| “Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti, no ca sīlavā. Evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ: ‘kintāhaṁ saddho ca assaṁ sīlavā cā’ti. Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. 2 Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti sīlavā ca, no ca bahussuto. Evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ: ‘kintāhaṁ saddho ca assaṁ, sīlavā ca, bahussuto cā’ti. Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca, evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. 3 Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca, no ca dhammakathiko …pe… dhammakathiko ca, no ca parisāvacaro …pe… parisāvacaro ca, no ca visārado parisāya dhammaṁ deseti …pe… visārado ca parisāya dhammaṁ deseti, no ca catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī …pe… catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, no ca āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati; evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ: ‘kintāhaṁ saddho ca assaṁ, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṁ deseyyaṁ, catunnañca jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī assaṁ akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti. 4 Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṁ deseti, catunnañca jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati; evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.14 2. Mahāvagga Assakhaḷuṅkasutta |14| “Aṭṭha ca, bhikkhave, assakhaḷuṅke desessāmi aṭṭha ca assadose, aṭṭha ca purisakhaḷuṅke aṭṭha ca purisadose. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katame ca, bhikkhave, aṭṭha assakhaḷuṅkā aṭṭha ca assadosā? Idha, bhikkhave, ekacco assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā pacchato paṭikkamati, piṭṭhito rathaṁ pavatteti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo assadoso. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito 1618 --- an8 14:3 sārathinā pacchā laṅghati, kubbaraṁ hanati, tidaṇḍaṁ bhañjati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo assadoso. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā rathīsāya satthiṁ ussajjitvā rathīsaṁyeva ajjhomaddati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo assadoso. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā ummaggaṁ gaṇhati, ubbaṭumaṁ rathaṁ karoti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho assadoso. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā laṅghati purimakāyaṁ paggaṇhati purime pāde. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo assadoso. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā anādiyitvā sārathiṁ anādiyitvā patodalaṭṭhiṁ dantehi mukhādhānaṁ vidhaṁsitvā yena kāmaṁ pakkamati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti. Ayaṁ, bhikkhave, chaṭṭho assadoso. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā neva abhikkamati no paṭikkamati tattheva khīlaṭṭhāyī ṭhito hoti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti. Ayaṁ, bhikkhave, sattamo assadoso. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā purime ca pāde saṁharitvā pacchime ca pāde saṁharitvā tattheva cattāro pāde abhinisīdati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti. Ayaṁ, bhikkhave, aṭṭhamo assadoso. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha assakhaḷuṅkā aṭṭha ca assadosā. 10 Katame ca, bhikkhave, aṭṭha purisakhaḷuṅkā aṭṭha ca purisadosā? Idha, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno ‘na sarāmī’ti asatiyā nibbeṭheti. Seyyathāpi so, bhikkhave, assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā pacchato paṭikkamati, piṭṭhito rathaṁ vatteti; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco purisakhaḷuṅko hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo purisadoso. 11 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno codakaṁyeva paṭippharati: ‘kiṁ nu kho tuyhaṁ bālassa abyattassa bhaṇitena. Tvampi nāma bhaṇitabbaṁ maññasī’ti. Seyyathāpi so, bhikkhave, assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā pacchā laṅghati, kubbaraṁ hanati, tidaṇḍaṁ bhañjati; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco purisakhaḷuṅko hoti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo purisadoso. 12 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno codakasseva paccāropeti: ‘tvaṁ khosi itthannāmaṁ āpattiṁ āpanno, tvaṁ tāva paṭhamaṁ paṭikarohī’ti. Seyyathāpi so, bhikkhave, assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā rathīsāya satthiṁ ussajjitvā rathīsaṁyeva ajjhomaddati; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco purisakhaḷuṅko hoti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo purisadoso. 13 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno aññenāññaṁ paṭicarati, bahiddhā kathaṁ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Seyyathāpi so, bhikkhave, assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā ummaggaṁ gaṇhati, ubbaṭumaṁ rathaṁ karoti; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco purisakhaḷuṅko hoti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho purisadoso. 14 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno saṅghamajjhe bāhuvikkhepaṁ karoti. Seyyathāpi so, bhikkhave, assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā laṅghati, purimakāyaṁ paggaṇhati purime pāde; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ 1619 --- an8 14:14 puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco purisakhaḷuṅko hoti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo purisadoso. 15 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno anādiyitvā saṅghaṁ anādiyitvā codakaṁ sāpattikova yena kāmaṁ pakkamati. Seyyathāpi so, bhikkhave, assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā anādiyitvā sārathiṁ anādiyitvā patodalaṭṭhiṁ dantehi mukhādhānaṁ vidhaṁsitvā yena kāmaṁ pakkamati; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco purisakhaḷuṅko hoti. Ayaṁ, bhikkhave, chaṭṭho purisadoso. 16 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno ‘nevāhaṁ āpannomhi, na panāhaṁ āpannomhī’ti so tuṇhībhāvena saṅghaṁ viheṭheti. Seyyathāpi so, bhikkhave, assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā neva abhikkamati no paṭikkamati tattheva khīlaṭṭhāyī ṭhito hoti; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco purisakhaḷuṅko hoti. Ayaṁ, bhikkhave, sattamo purisadoso. 17 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno evamāha: ‘kiṁ nu kho tumhe āyasmanto atibāḷhaṁ mayi byāvaṭā yāva idānāhaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. So sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitvā evamāha: ‘idāni kho tumhe āyasmanto attamanā hothā’ti? Seyyathāpi so, bhikkhave, assakhaḷuṅko ‘pehī’ti vutto, viddho samāno codito sārathinā purime ca pāde saṁharitvā pacchime ca pāde saṁharitvā tattheva cattāro pāde abhinisīdati; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco purisakhaḷuṅko hoti. Ayaṁ, bhikkhave, aṭṭhamo purisadoso. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha purisakhaḷuṅkā aṭṭha ca purisadosā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.75 8. Yamakavagga Paṭhamasampadāsutta |75| “Aṭṭhimā, bhikkhave, sampadā. Katamā aṭṭha? Uṭṭhānasampadā, ārakkhasampadā, kalyāṇamittatā, samajīvitā, saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā—imā kho, bhikkhave, aṭṭha sampadāti. 2 Uṭṭhātā kammadheyyesu, appamatto vidhānavā; Samaṁ kappeti jīvikaṁ, sambhataṁ anurakkhati. 3 Saddho sīlena sampanno, vadaññū vītamaccharo; Niccaṁ maggaṁ visodheti, sotthānaṁ samparāyikaṁ. 4 Iccete aṭṭha dhammā ca, saddhassa gharamesino; Akkhātā saccanāmena, ubhayattha sukhāvahā. 5 Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya ca; Evametaṁ gahaṭṭhānaṁ, cāgo puññaṁ pavaḍḍhatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.10 1. Mettāvagga Kāraṇḍavasutta |10| Ekaṁ samayaṁ bhagavā campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhuṁ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno aññenāññaṁ paṭicarati, bahiddhā kathaṁ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. 2 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “niddhamathetaṁ, bhikkhave, puggalaṁ; niddhamathetaṁ, bhikkhave, puggalaṁ. Apaneyyeso, bhikkhave, puggalo. Kiṁ vo tena paraputtena visodhitena. Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tādisaṁyeva hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ, seyyathāpi aññesaṁ bhaddakānaṁ bhikkhūnaṁ—yāvassa bhikkhū āpattiṁ na passanti. Yato ca khvassa bhikkhū āpattiṁ passanti, tamenaṁ evaṁ jānanti: ‘samaṇadūsīvāyaṁ samaṇapalāpo samaṇakāraṇḍavo’ti. Tamenaṁ iti viditvā bahiddhā nāsenti. Taṁ kissa hetu? Mā aññe bhaddake bhikkhū dūsesīti. 3 Seyyathāpi, bhikkhave, sampanne yavakaraṇe yavadūsī jāyetha yavapalāpo yavakāraṇḍavoti. Tassa tādisaṁyeva mūlaṁ hoti, seyyathāpi aññesaṁ bhaddakānaṁ yavānaṁ; tādisaṁyeva nāḷaṁ hoti, seyyathāpi aññesaṁ bhaddakānaṁ yavānaṁ; tādisaṁyeva pattaṁ hoti, seyyathāpi aññesaṁ bhaddakānaṁ yavānaṁ—yāvassa sīsaṁ na nibbattati. Yato ca khvassa sīsaṁ nibbattati, tamenaṁ evaṁ jānanti: ‘yavadūsīvāyaṁ yavapalāpo yavakāraṇḍavo’ti. Tamenaṁ iti viditvā samūlaṁ uppāṭetvā bahiddhā yavakaraṇassa chaḍḍenti. Taṁ kissa hetu? Mā aññe bhaddake yave dūsesīti. 4 Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekaccassa puggalassa tādisaṁyeva 1620 --- an8 10:4 hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ, seyyathāpi aññesaṁ bhaddakānaṁ bhikkhūnaṁ—yāvassa bhikkhū āpattiṁ na passanti. Yato ca khvassa bhikkhū āpattiṁ passanti, tamenaṁ evaṁ jānanti: ‘samaṇadūsīvāyaṁ samaṇapalāpo samaṇakāraṇḍavo’ti. Tamenaṁ iti viditvā bahiddhā nāsenti. Taṁ kissa hetu? Mā aññe bhaddake bhikkhū dūsesīti. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, mahato dhaññarāsissa phuṇamānassa tattha yāni tāni dhaññāni daḷhāni sāravantāni tāni ekamantaṁ puñjaṁ hoti, yāni pana tāni dhaññāni dubbalāni palāpāni tāni vāto ekamantaṁ apavahati. Tamenaṁ sāmikā sammajjaniṁ gahetvā bhiyyoso mattāya apasammajjanti. Taṁ kissa hetu? Mā aññe bhaddake dhaññe dūsesīti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekaccassa puggalassa tādisaṁyeva hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ, seyyathāpi aññesaṁ bhaddakānaṁ bhikkhūnaṁ—yāvassa bhikkhū āpattiṁ na passanti. Yato ca khvassa bhikkhū āpattiṁ passanti, tamenaṁ evaṁ jānanti: ‘samaṇadūsīvāyaṁ samaṇapalāpo samaṇakāraṇḍavo’ti. Tamenaṁ iti viditvā bahiddhā nāsenti. Taṁ kissa hetu? Mā aññe bhaddake bhikkhū dūsesīti. 6 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso udapānapanāḷiyatthiko tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya vanaṁ paviseyya. So yaṁ yadeva rukkhaṁ kuṭhāripāsena ākoṭeyya tattha yāni tāni rukkhāni daḷhāni sāravantāni tāni kuṭhāripāsena ākoṭitāni kakkhaḷaṁ paṭinadanti; yāni pana tāni rukkhāni antopūtīni avassutāni kasambujātāni tāni kuṭhāripāsena ākoṭitāni daddaraṁ paṭinadanti. Tamenaṁ mūle chindati, mūle chinditvā agge chindati, agge chinditvā anto suvisodhitaṁ visodheti, anto suvisodhitaṁ visodhetvā udapānapanāḷiṁ yojeti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekaccassa puggalassa tādisaṁyeva hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ, seyyathāpi aññesaṁ bhaddakānaṁ bhikkhūnaṁ—yāvassa bhikkhū āpattiṁ na passanti. Yato ca khvassa bhikkhū āpattiṁ passanti, tamenaṁ evaṁ jānanti: ‘samaṇadūsīvāyaṁ samaṇapalāpo samaṇakāraṇḍavo’ti. Tamenaṁ iti viditvā bahiddhā nāsenti. Taṁ kissa hetu? Mā aññe bhaddake bhikkhū dūsesīti. 7 Saṁvāsāyaṁ vijānātha, pāpiccho kodhano iti; Makkhī thambhī paḷāsī ca, issukī maccharī saṭho. 8 Santavāco janavati, samaṇo viya bhāsati; Raho karoti karaṇaṁ, pāpadiṭṭhi anādaro. 9 Saṁsappī ca musāvādī, taṁ viditvā yathātathaṁ; Sabbe samaggā hutvāna, abhinibbajjayātha naṁ. 10 Kāraṇḍavaṁ niddhamatha, Kasambuṁ apakassatha; Tato palāpe vāhetha, Assamaṇe samaṇamānine. 11 Niddhamitvāna pāpicche, pāpaācāragocare; Suddhāsuddhehi saṁvāsaṁ, kappayavho patissatā; Tato samaggā nipakā, dukkhassantaṁ karissathā”ti. Dasamaṁ. Mettāvaggo paṭhamo. 12 Tassuddānaṁ Mettaṁ paññā ca dve piyā, dve lokā dve vipattiyo; Devadatto ca uttaro, nando kāraṇḍavena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 8.31 4. Dānavagga Paṭhamadānasutta |31| “Aṭṭhimāni, bhikkhave, dānāni. Katamāni aṭṭha? Āsajja dānaṁ deti, bhayā dānaṁ deti, ‘adāsi me’ti dānaṁ deti, ‘dassati me’ti dānaṁ deti, ‘sāhu dānan’ti dānaṁ deti, ‘ahaṁ pacāmi, ime na pacanti; nārahāmi pacanto apacantānaṁ dānaṁ adātun’ti dānaṁ deti, ‘imaṁ me dānaṁ dadato kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchatī’ti dānaṁ deti, cittālaṅkāracittaparikkhāratthaṁ dānaṁ deti. Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha dānānī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.54 6. Gotamīvagga Dīghajāṇusutta |54| Ekaṁ samayaṁ bhagavā koliyesu viharati kakkarapattaṁ nāma koliyānaṁ nigamo. Atha kho dīghajāṇu koliyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho dīghajāṇu koliyaputto bhagavantaṁ etadavoca: “mayaṁ, bhante, gihī kāmabhogino puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasāma, kāsikacandanaṁ paccanubhoma, mālāgandhavilepanaṁ dhārayāma, jātarūparajataṁ sādayāma. Tesaṁ no, bhante, bhagavā amhākaṁ tathā dhammaṁ desetu ye amhākaṁ assu dhammā diṭṭhadhammahitāya diṭṭhadhammasukhāya, samparāyahitāya samparāyasukhāyā”ti. 2 “Cattārome, byagghapajja, dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṁvattanti 1621 --- an8 54:2 diṭṭhadhammasukhāya. Katame cattāro? Uṭṭhānasampadā, ārakkhasampadā, kalyāṇamittatā, samajīvitā. Katamā ca, byagghapajja, uṭṭhānasampadā? Idha, byagghapajja, kulaputto yena kammaṭṭhānena jīvikaṁ kappeti—yadi kasiyā, yadi vaṇijjāya, yadi gorakkhena, yadi issattena, yadi rājaporisena, yadi sippaññatarena—tattha dakkho hoti analaso, tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. Ayaṁ vuccati, byagghapajja, uṭṭhānasampadā. 3 Katamā ca, byagghapajja, ārakkhasampadā? Idha, byagghapajja, kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā, sedāvakkhittā, dhammikā dhammaladdhā. Te ārakkhena guttiyā sampādeti: ‘kinti me ime bhoge neva rājāno hareyyuṁ, na corā hareyyuṁ, na aggi ḍaheyya, na udakaṁ vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyun’ti. Ayaṁ vuccati, byagghapajja, ārakkhasampadā. 4 Katamā ca, byagghapajja, kalyāṇamittatā? Idha, byagghapajja, kulaputto yasmiṁ gāme vā nigame vā paṭivasati, tattha ye te honti—gahapatī vā gahapatiputtā vā daharā vā vuddhasīlino, vuddhā vā vuddhasīlino, saddhāsampannā, sīlasampannā, cāgasampannā, paññāsampannā—tehi saddhiṁ santiṭṭhati sallapati sākacchaṁ samāpajjati; yathārūpānaṁ saddhāsampannānaṁ saddhāsampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ sīlasampannānaṁ sīlasampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ cāgasampannānaṁ cāgasampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ paññāsampannānaṁ paññāsampadaṁ anusikkhati. Ayaṁ vuccati, byagghapajja, kalyāṇamittatā. 5 Katamā ca, byagghapajja, samajīvitā? Idha, byagghapajja, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā, vayañca bhogānaṁ viditvā, samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ: ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Seyyathāpi, byagghapajja, tulādhāro vā tulādhārantevāsī vā tulaṁ paggahetvā jānāti: ‘ettakena vā onataṁ, ettakena vā unnatan’ti; evamevaṁ kho, byagghapajja, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā, vayañca bhogānaṁ viditvā, samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ: ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Sacāyaṁ, byagghapajja, kulaputto appāyo samāno uḷāraṁ jīvikaṁ kappeti, tassa bhavanti vattāro: ‘udumbarakhādīvāyaṁ kulaputto bhoge khādatī’ti. Sace panāyaṁ, byagghapajja, kulaputto mahāyo samāno kasiraṁ jīvikaṁ kappeti, tassa bhavanti vattāro: ‘ajeṭṭhamaraṇaṁvāyaṁ kulaputto marissatī’ti. Yato ca khoyaṁ, byagghapajja, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā, vayañca bhogānaṁ viditvā, samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ: ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Ayaṁ vuccati, byagghapajja, samajīvitā. 6 Evaṁ samuppannānaṁ, byagghapajja, bhogānaṁ cattāri apāyamukhāni honti—itthidhutto, surādhutto, akkhadhutto, pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko. Seyyathāpi, byagghapajja, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni, cattāri ca apāyamukhāni. Tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidaheyya, yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya; devo ca na sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. Evañhi tassa, byagghapajja, mahato taḷākassa parihāniyeva pāṭikaṅkhā, no vuddhi; evamevaṁ, byagghapajja, evaṁ samuppannānaṁ bhogānaṁ cattāri apāyamukhāni honti—itthidhutto, surādhutto, akkhadhutto, pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko. 7 Evaṁ samuppannānaṁ, byagghapajja, bhogānaṁ cattāri āyamukhāni honti—na itthidhutto, na surādhutto, na akkhadhutto, kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Seyyathāpi, byagghapajja, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni, cattāri ca apāyamukhāni. Tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni vivareyya, yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya; devo ca sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. Evañhi tassa, byagghapajja, mahato taḷākassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni; evamevaṁ kho, byagghapajja, evaṁ samuppannānaṁ bhogānaṁ cattāri āyamukhāni honti—na itthidhutto, na surādhutto, na akkhadhutto, kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. 8 Ime kho, byagghapajja, cattāro dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṁvattanti 1622 --- an8 54:8 diṭṭhadhammasukhāya. 9 Cattārome, byagghapajja, dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṁvattanti samparāyasukhāya. Katame cattāro? Saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā. 10 Katamā ca, byagghapajja, saddhāsampadā? Idha, byagghapajja, kulaputto saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Ayaṁ vuccati, byagghapajja, saddhāsampadā. 11 Katamā ca, byagghapajja, sīlasampadā? Idha, byagghapajja, kulaputto pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ayaṁ vuccati, byagghapajja, sīlasampadā. 12 Katamā ca, byagghapajja, cāgasampadā? Idha, byagghapajja, kulaputto vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. Ayaṁ vuccati, byagghapajja, cāgasampadā. 13 Katamā ca, byagghapajja, paññāsampadā? Idha, byagghapajja, kulaputto paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ayaṁ vuccati, byagghapajja, paññāsampadā. 14 Ime kho, byagghapajja, cattāro dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṁvattanti samparāyasukhāyāti. 15 Uṭṭhātā kammadheyyesu, appamatto vidhānavā; Samaṁ kappeti jīvikaṁ, sambhataṁ anurakkhati. 16 Saddho sīlena sampanno, vadaññū vītamaccharo; Niccaṁ maggaṁ visodheti, sotthānaṁ samparāyikaṁ. 17 Iccete aṭṭha dhammā ca, saddhassa gharamesino; Akkhātā saccanāmena, ubhayattha sukhāvahā. 18 Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya ca; Evametaṁ gahaṭṭhānaṁ, cāgo puññaṁ pavaḍḍhatī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.7 1. Mettāvagga Devadattavipattisutta |7| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte. Tatra bhagavā devadattaṁ ārabbha bhikkhū āmantesi: “sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṁ attavipattiṁ paccavekkhitā hoti. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṁ paravipattiṁ paccavekkhitā hoti. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṁ attasampattiṁ paccavekkhitā hoti. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṁ parasampattiṁ paccavekkhitā hoti. Aṭṭhahi, bhikkhave, asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. 2 Katamehi aṭṭhahi? Lābhena hi, bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Alābhena, bhikkhave …pe… yasena, bhikkhave … ayasena, bhikkhave … sakkārena, bhikkhave … asakkārena, bhikkhave … pāpicchatāya, bhikkhave … pāpamittatāya, bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. 3 Sādhu, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ lābhaṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṁ alābhaṁ …pe… uppannaṁ yasaṁ … uppannaṁ ayasaṁ … uppannaṁ sakkāraṁ … uppannaṁ asakkāraṁ … uppannaṁ pāpicchataṁ … uppannaṁ pāpamittataṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. 4 Kiñca, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṁ paṭicca uppannaṁ lābhaṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṁ alābhaṁ …pe… uppannaṁ yasaṁ … uppannaṁ ayasaṁ … uppannaṁ sakkāraṁ … uppannaṁ asakkāraṁ … uppannaṁ pāpicchataṁ … uppannaṁ pāpamittataṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya? 5 Yaṁ hissa, bhikkhave, uppannaṁ lābhaṁ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, uppannaṁ lābhaṁ abhibhuyya viharato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaṁ hissa, bhikkhave, uppannaṁ alābhaṁ …pe… uppannaṁ yasaṁ … uppannaṁ ayasaṁ … uppannaṁ sakkāraṁ … uppannaṁ asakkāraṁ … uppannaṁ pāpicchataṁ … uppannaṁ pāpamittataṁ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, uppannaṁ pāpamittataṁ abhibhuyya viharato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṁ paṭicca uppannaṁ lābhaṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṁ alābhaṁ …pe… uppannaṁ yasaṁ … uppannaṁ ayasaṁ … uppannaṁ sakkāraṁ … uppannaṁ asakkāraṁ … uppannaṁ pāpicchataṁ … uppannaṁ pāpamittataṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. 1623 --- an8 7:5 6 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘uppannaṁ lābhaṁ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma, uppannaṁ alābhaṁ …pe… uppannaṁ yasaṁ … uppannaṁ ayasaṁ … uppannaṁ sakkāraṁ … uppannaṁ asakkāraṁ … uppannaṁ pāpicchataṁ … uppannaṁ pāpamittataṁ abhibhuyya abhibhuyya viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.25 3. Gahapativagga Mahānāmasutta |25| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: “kittāvatā nu kho, bhante, upāsako hotī”ti? “Yato kho, mahānāma, buddhaṁ saraṇaṁ gato hoti, dhammaṁ saraṇaṁ gato hoti, saṅghaṁ saraṇaṁ gato hoti; ettāvatā kho, mahānāma, upāsako hotī”ti. 2 “Kittāvatā pana, bhante, upāsako sīlavā hotī”ti? “Yato kho, mahānāma, upāsako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti; ettāvatā kho, mahānāma, upāsako sīlavā hotī”ti. 3 “Kittāvatā pana, bhante, upāsako attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā”ti? “Yato kho, mahānāma, upāsako attanāva saddhāsampanno hoti, no paraṁ saddhāsampadāya samādapeti; attanāva sīlasampanno hoti, no paraṁ sīlasampadāya samādapeti; attanāva cāgasampanno hoti, no paraṁ cāgasampadāya samādapeti; attanāva bhikkhūnaṁ dassanakāmo hoti, no paraṁ bhikkhūnaṁ dassane samādapeti; attanāva saddhammaṁ sotukāmo hoti, no paraṁ saddhammassavane samādapeti; attanāva sutānaṁ dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti, no paraṁ dhammadhāraṇāya samādapeti; attanāva sutānaṁ dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti, no paraṁ atthūpaparikkhāya samādapeti; attanāva atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti, no paraṁ dhammānudhammappaṭipattiyā samādapeti. Ettāvatā kho, mahānāma, upāsako attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā”ti. 4 “Kittāvatā pana, bhante, upāsako attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cā”ti? “Yato kho, mahānāma, upāsako attanā ca saddhāsampanno hoti, parañca saddhāsampadāya samādapeti; attanā ca sīlasampanno hoti, parañca sīlasampadāya samādapeti; attanā ca cāgasampanno hoti, parañca cāgasampadāya samādapeti; attanā ca bhikkhūnaṁ dassanakāmo hoti, parañca bhikkhūnaṁ dassane samādapeti; attanā ca saddhammaṁ sotukāmo hoti, parañca saddhammassavane samādapeti; attanā ca sutānaṁ dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti, parañca dhammadhāraṇāya samādapeti; attanā ca sutānaṁ dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti, parañca atthūpaparikkhāya samādapeti, attanā ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti, parañca dhammānudhammappaṭipattiyā samādapeti. Ettāvatā kho, mahānāma, upāsako attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.40 4. Dānavagga Duccaritavipākasutta |40| “Pāṇātipāto, bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṁvattaniko tiracchānayonisaṁvattaniko pettivisayasaṁvattaniko. Yo sabbalahuso pāṇātipātassa vipāko, manussabhūtassa appāyukasaṁvattaniko hoti. 2 Adinnādānaṁ, bhikkhave, āsevitaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ nirayasaṁvattanikaṁ tiracchānayonisaṁvattanikaṁ pettivisayasaṁvattanikaṁ. Yo sabbalahuso adinnādānassa vipāko, manussabhūtassa bhogabyasanasaṁvattaniko hoti. 3 Kāmesumicchācāro, bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṁvattaniko tiracchānayonisaṁvattaniko pettivisayasaṁvattaniko. Yo sabbalahuso kāmesumicchācārassa vipāko, manussabhūtassa sapattaverasaṁvattaniko hoti. 4 Musāvādo, bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṁvattaniko tiracchānayonisaṁvattaniko pettivisayasaṁvattaniko. Yo sabbalahuso musāvādassa vipāko, manussabhūtassa abhūtabbhakkhānasaṁvattaniko hoti. 5 Pisuṇā, bhikkhave, vācā āsevitā bhāvitā bahulīkatā nirayasaṁvattanikā tiracchānayonisaṁvattanikā pettivisayasaṁvattanikā. Yo sabbalahuso pisuṇāya vācāya vipāko, manussabhūtassa mittehi bhedanasaṁvattaniko hoti. 6 Pharusā, 1624 --- an8 40:6 bhikkhave, vācā āsevitā bhāvitā bahulīkatā nirayasaṁvattanikā tiracchānayonisaṁvattanikā pettivisayasaṁvattanikā. Yo sabbalahuso pharusāya vācāya vipāko, manussabhūtassa amanāpasaddasaṁvattaniko hoti. 7 Samphappalāpo, bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṁvattaniko tiracchānayonisaṁvattaniko pettivisayasaṁvattaniko. Yo sabbalahuso samphappalāpassa vipāko, manussabhūtassa anādeyyavācāsaṁvattaniko hoti. 8 Surāmerayapānaṁ, bhikkhave, āsevitaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ nirayasaṁvattanikaṁ tiracchānayonisaṁvattanikaṁ pettivisayasaṁvattanikaṁ. Yo sabbalahuso surāmerayapānassa vipāko, manussabhūtassa ummattakasaṁvattaniko hotī”ti. Dasamaṁ. Dānavaggo catuttho. 9 Tassuddānaṁ Dve dānāni vatthuñca, khettaṁ dānūpapattiyo; Kiriyaṁ dve sappurisā, abhisando vipāko cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 8.87 9. Sativagga Pattanikujjanasutta |87| “Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa upāsakassa ākaṅkhamāno saṅgho pattaṁ nikkujjeyya. Katamehi aṭṭhahi? Bhikkhūnaṁ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṁ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṁ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhūhi bhedeti, buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa upāsakassa ākaṅkhamāno saṅgho pattaṁ nikkujjeyya. 2 Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa upāsakassa ākaṅkhamāno saṅgho pattaṁ ukkujjeyya. Katamehi aṭṭhahi? Na bhikkhūnaṁ alābhāya parisakkati, na bhikkhūnaṁ anatthāya parisakkati, na bhikkhūnaṁ avāsāya parisakkati, na bhikkhū akkosati paribhāsati, na bhikkhū bhikkhūhi bhedeti, buddhassa vaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsati. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa upāsakassa ākaṅkhamāno saṅgho pattaṁ ukkujjeyyā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.61 7. Bhūmicālavagga Icchāsutta |61| “Aṭṭhime, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame aṭṭha? Idha, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya. Tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho nuppajjati. So tena alābhena socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, na ca lābhī, socī ca paridevī ca, cuto ca saddhammā’. 2 Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya. Tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, lābhī ca madī ca pamādī ca, cuto ca saddhammā’. 3 Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya. Tassa anuṭṭhahato aghaṭato avāyamato lābhāya lābho nuppajjati. So tena alābhena socati, kilamati, paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, na ca lābhī, socī ca paridevī ca, cuto ca saddhammā’. 4 Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya. Tassa anuṭṭhahato, aghaṭato, avāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena majjati, pamajjati, pamādamāpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, lābhī ca madī ca, pamādī ca, cuto ca saddhammā’. 5 Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya. Tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho nuppajjati. So tena alābhena na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘bhikkhu iccho 1625 --- an8 61:5 viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, na ca lābhī, na ca socī na ca paridevī, accuto ca saddhammā’. 6 Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya. Tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati, na pamajjati, na pamādamāpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, lābhī ca, na ca madī na ca pamādī, accuto ca saddhammā’. 7 Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya. Tassa anuṭṭhahato, aghaṭato, avāyamato lābhāya lābho nuppajjati. So tena alābhena na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya, na ca lābhī, na ca socī na ca paridevī, accuto ca saddhammā’. 8 Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya. Tassa anuṭṭhahato aghaṭato avāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati, na pamajjati, na pamādamāpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya, lābhī ca, na ca madī na ca pamādī, accuto ca saddhammā’. 9 Ime kho, bhikkhave, aṭṭha puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8 11. Rāgapeyyāla ~ |119| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya aṭṭha dhammā bhāvetabbā. Katame aṭṭha? Ajjhattaṁ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya ‘jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Ajjhattaṁ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya ‘jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya ‘jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya ‘jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni pītāni pītavaṇṇāni …pe… lohitakāni lohitakavaṇṇāni …pe… odātāni odātavaṇṇāni …pe… odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya ‘jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime aṭṭha dhammā bhāvetabbā”. 0 Aṅguttara Nikāya 8.36 4. Dānavagga Puññakiriyavatthusutta |36| “Tīṇimāni, bhikkhave, puññakiriyavatthūni. Katamāni tīṇi? Dānamayaṁ puññakiriyavatthu, sīlamayaṁ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthu. 2 Idha, bhikkhave, ekaccassa dānamayaṁ puññakiriyavatthu parittaṁ kataṁ hoti, sīlamayaṁ puññakiriyavatthu parittaṁ kataṁ hoti, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthuṁ nābhisambhoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manussadobhagyaṁ upapajjati. 3 Idha pana, bhikkhave, ekaccassa dānamayaṁ puññakiriyavatthu mattaso kataṁ hoti, sīlamayaṁ puññakiriyavatthu mattaso kataṁ hoti, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthuṁ nābhisambhoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manussasobhagyaṁ upapajjati. 4 Idha pana, bhikkhave, ekaccassa dānamayaṁ puññakiriyavatthu adhimattaṁ kataṁ hoti, sīlamayaṁ puññakiriyavatthu adhimattaṁ kataṁ hoti, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthuṁ nābhisambhoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Tatra, bhikkhave, cattāro mahārājāno dānamayaṁ puññakiriyavatthuṁ atirekaṁ karitvā, sīlamayaṁ puññakiriyavatthuṁ atirekaṁ karitvā, cātumahārājike deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi. 5 Idha pana, bhikkhave, ekaccassa dānamayaṁ puññakiriyavatthu adhimattaṁ kataṁ hoti, sīlamayaṁ puññakiriyavatthu adhimattaṁ kataṁ hoti, 1626 --- an8 36:5 bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthuṁ nābhisambhoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tāvatiṁsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Tatra, bhikkhave, sakko devānamindo dānamayaṁ puññakiriyavatthuṁ atirekaṁ karitvā sīlamayaṁ puññakiriyavatthuṁ atirekaṁ karitvā tāvatiṁse deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi. 6 Idha pana, bhikkhave, ekaccassa dānamayaṁ puññakiriyavatthu adhimattaṁ kataṁ hoti, sīlamayaṁ puññakiriyavatthu adhimattaṁ kataṁ hoti, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthuṁ nābhisambhoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā yāmānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Tatra, bhikkhave, suyāmo devaputto dānamayaṁ puññakiriyavatthuṁ atirekaṁ karitvā, sīlamayaṁ puññakiriyavatthuṁ atirekaṁ karitvā, yāme deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi. 7 Idha pana, bhikkhave, ekaccassa dānamayaṁ puññakiriyavatthu adhimattaṁ kataṁ hoti, sīlamayaṁ puññakiriyavatthu adhimattaṁ kataṁ hoti, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthuṁ nābhisambhoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tusitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Tatra, bhikkhave, santusito devaputto dānamayaṁ puññakiriyavatthuṁ atirekaṁ karitvā, sīlamayaṁ puññakiriyavatthuṁ atirekaṁ karitvā, tusite deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi. 8 Idha pana, bhikkhave, ekaccassa dānamayaṁ puññakiriyavatthu adhimattaṁ kataṁ hoti, sīlamayaṁ puññakiriyavatthu adhimattaṁ kataṁ hoti, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthuṁ nābhisambhoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā nimmānaratīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Tatra, bhikkhave, sunimmito devaputto dānamayaṁ puññakiriyavatthuṁ atirekaṁ karitvā, sīlamayaṁ puññakiriyavatthuṁ atirekaṁ karitvā, nimmānaratīdeve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi. 9 Idha pana, bhikkhave, ekaccassa dānamayaṁ puññakiriyavatthu adhimattaṁ kataṁ hoti, sīlamayaṁ puññakiriyavatthu adhimattaṁ kataṁ hoti, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthuṁ nābhisambhoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Tatra, bhikkhave, vasavattī devaputto dānamayaṁ puññakiriyavatthuṁ atirekaṁ karitvā, sīlamayaṁ puññakiriyavatthuṁ atirekaṁ karitvā, paranimmitavasavattīdeve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi puññakiriyavatthūnī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.53 6. Gotamīvagga Saṅkhittasutta |53| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho mahāpajāpatī gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā ekā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpinī pahitattā vihareyyan”ti. “Ye kho tvaṁ, gotami, dhamme jāneyyāsi: ‘ime dhammā sarāgāya saṁvattanti, no virāgāya; saṁyogāya saṁvattanti, no visaṁyogāya; ācayāya saṁvattanti, no apacayāya; mahicchatāya saṁvattanti, no appicchatāya; asantuṭṭhiyā saṁvattanti, no santuṭṭhiyā; saṅgaṇikāya saṁvattanti, no pavivekāya; kosajjāya saṁvattanti, no vīriyārambhāya; dubbharatāya saṁvattanti, no subharatāyā’ti, ekaṁsena, gotami, dhāreyyāsi: ‘neso dhammo, neso vinayo, netaṁ satthusāsanan’ti. 3 Ye ca kho tvaṁ, gotami, dhamme jāneyyāsi: ‘ime dhammā virāgāya saṁvattanti, no sarāgāya; visaṁyogāya saṁvattanti, no saṁyogāya; apacayāya saṁvattanti, no ācayāya; appicchatāya saṁvattanti, no mahicchatāya; santuṭṭhiyā saṁvattanti, no asantuṭṭhiyā; pavivekāya saṁvattanti, no saṅgaṇikāya; vīriyārambhāya saṁvattanti, no kosajjāya; subharatāya saṁvattanti, no dubbharatāyā’ti, ekaṁsena, gotami, dhāreyyāsi: ‘eso dhammo, eso vinayo, etaṁ satthusāsanan’”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.72 8. Yamakavagga Dutiyasaddhāsutta |72| “Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti, no ca sīlavā. Evaṁ so tenaṅgena aparipūro 1627 --- an8 72:1 hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ: ‘kintāhaṁ saddho ca assaṁ sīlavā cā’ti. Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. 2 Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti sīlavā ca, no ca bahussuto …pe… bahussuto ca, no ca dhammakathiko …pe… dhammakathiko ca, no ca parisāvacaro …pe… parisāvacaro ca, no ca visārado parisāya dhammaṁ deseti …pe… visārado ca parisāya dhammaṁ deseti, no ca ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati …pe… ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati, no ca āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati; evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ: ‘kintāhaṁ saddho ca assaṁ, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṁ deseyyaṁ, ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā vihareyyaṁ, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti. 3 Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṁ deseti. Ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā viharati, āsavānañca khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati; evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.29 3. Gahapativagga Akkhaṇasutta |29| “‘Khaṇakicco loko, khaṇakicco loko’ti, bhikkhave, assutavā puthujjano bhāsati, no ca kho so jānāti khaṇaṁ vā akkhaṇaṁ vā. Aṭṭhime, bhikkhave, akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya. Katame aṭṭha? Idha, bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito; ayañca puggalo nirayaṁ upapanno hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito; ayañca puggalo tiracchānayoniṁ upapanno hoti …pe…. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave …pe… ayañca puggalo pettivisayaṁ upapanno hoti …pe…. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave …pe… ayañca puggalo aññataraṁ dīghāyukaṁ devanikāyaṁ upapanno hoti …pe…. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave …pe… ayañca puggalo paccantimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti aviññātāresu milakkhesu, yattha natthi gati bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ …pe…. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave …pe… ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti micchādiṭṭhiko viparītadassano: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammā paṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti …pe…. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave …pe… ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti duppañño jaḷo eḷamūgo appaṭibalo subhāsitadubbhāsitassa atthamaññātuṁ. Ayaṁ, bhikkhave, sattamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato ca loke anuppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. Dhammo ca na desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti paññavā ajaḷo aneḷamūgo paṭibalo subhāsitadubbhāsitassa atthamaññātuṁ. Ayaṁ, bhikkhave, aṭṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. 9 Ime kho, bhikkhave, aṭṭha akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya. 10 Ekova kho, bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāya. Katamo eko? Idha, bhikkhave, 1628 --- an8 29:10 tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. Dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti paññavā ajaḷo aneḷamūgo paṭibalo subhāsitadubbhāsitassa atthamaññātuṁ. Ayaṁ, bhikkhave, ekova khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyāti. 11 Manussalābhaṁ laddhāna, saddhamme suppavedite; Ye khaṇaṁ nādhigacchanti, atināmenti te khaṇaṁ. 12 Bahū hi akkhaṇā vuttā, maggassa antarāyikā; Kadāci karahaci loke, uppajjanti tathāgatā. 13 Tayidaṁ sammukhībhūtaṁ, yaṁ lokasmiṁ sudullabhaṁ; Manussapaṭilābho ca, saddhammassa ca desanā; Alaṁ vāyamituṁ tattha, attakāmena jantunā. 14 Kathaṁ vijaññā saddhammaṁ, khaṇo ve mā upaccagā; Khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā. 15 Idha ce naṁ virādheti, saddhammassa niyāmataṁ; Vāṇijova atītattho, cirattaṁ anutapissati. 16 Avijjānivuto poso, saddhammaṁ aparādhiko; Jātimaraṇasaṁsāraṁ, ciraṁ paccanubhossati. 17 Ye ca laddhā manussattaṁ, saddhamme suppavedite; Akaṁsu satthu vacanaṁ, karissanti karonti vā. 18 Khaṇaṁ paccaviduṁ loke, brahmacariyaṁ anuttaraṁ; Ye maggaṁ paṭipajjiṁsu, tathāgatappaveditaṁ. 19 Ye saṁvarā cakkhumatā, desitādiccabandhunā; Tesu gutto sadā sato, vihare anavassuto. 20 Sabbe anusaye chetvā, māradheyyaparānuge; Te ve pāraṅgatā loke, ye pattā āsavakkhayan”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.17 2. Mahāvagga Paṭhamabandhanasutta |17| “Aṭṭhahi, bhikkhave, ākārehi itthī purisaṁ bandhati. Katamehi aṭṭhahi? Ruṇṇena, bhikkhave, itthī purisaṁ bandhati; hasitena, bhikkhave, itthī purisaṁ bandhati; bhaṇitena, bhikkhave, itthī purisaṁ bandhati; ākappena, bhikkhave, itthī purisaṁ bandhati; vanabhaṅgena, bhikkhave, itthī purisaṁ bandhati; gandhena, bhikkhave, itthī purisaṁ bandhati; rasena, bhikkhave, itthī purisaṁ bandhati; phassena, bhikkhave, itthī purisaṁ bandhati. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahākārehi itthī purisaṁ bandhati. Te, bhikkhave, sattā subaddhā, ye phassena baddhā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.80 8. Yamakavagga Kusītārambhavatthusutta |80| “Aṭṭhimāni, bhikkhave, kusītavatthūni. Katamāni aṭṭha? Idha, bhikkhave, bhikkhunā kammaṁ kattabbaṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘kammaṁ kho me kattabbaṁ bhavissati. Kammaṁ kho pana me karontassa kāyo kilamissati. Handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ kusītavatthu. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhunā kammaṁ kataṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho kammaṁ akāsiṁ. Kammaṁ kho pana me karontassa kāyo kilanto. Handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ kusītavatthu. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘maggo me gantabbo bhavissati. Maggaṁ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati. Handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ kusītavatthu. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho maggaṁ agamāsiṁ. Maggaṁ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto. Handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ kusītavatthu. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto nālatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa me kāyo kilanto akammañño. Handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṁ ārabhati …pe… idaṁ, bhikkhave, pañcamaṁ kusītavatthu. 6 1629 --- an8 80:6 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto alatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa me kāyo garuko akammañño māsācitaṁ maññe. Handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṁ ārabhati …pe… idaṁ, bhikkhave, chaṭṭhaṁ kusītavatthu. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṁ hoti: ‘uppanno kho me ayaṁ appamattako ābādho atthi kappo nipajjituṁ. Handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṁ ārabhati …pe… idaṁ, bhikkhave, sattamaṁ kusītavatthu. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa me kāyo dubbalo akammañño. Handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ, bhikkhave, aṭṭhamaṁ kusītavatthu. Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha kusītavatthūni. 9 Aṭṭhimāni, bhikkhave, ārambhavatthūni. Katamāni aṭṭha? Idha, bhikkhave, bhikkhunā kammaṁ kattabbaṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘kammaṁ kho me kattabbaṁ bhavissati. Kammaṁ kho mayā karontena na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ. Handāhaṁ paṭikacceva vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. So vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ ārambhavatthu. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhunā kammaṁ kataṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho kammaṁ akāsiṁ. Kammaṁ kho panāhaṁ karonto nāsakkhiṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ. Handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. So vīriyaṁ ārabhati. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ ārambhavatthu. 11 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṁ hoti—maggo kho me gantabbo bhavissati. Maggaṁ kho pana me gacchantena na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ. Handāhaṁ vīriyaṁ …pe… idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ ārambhavatthu. 12 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṁ hoti—ahaṁ kho maggaṁ agamāsiṁ. Maggaṁ kho panāhaṁ gacchanto nāsakkhiṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ. Handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ ārambhavatthu. 13 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti—ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto nālatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa me kāyo lahuko kammañño. Handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… idaṁ, bhikkhave, pañcamaṁ ārambhavatthu. 14 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti—ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto alatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa me kāyo balavā kammañño. Handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… idaṁ, bhikkhave, chaṭṭhaṁ ārambhavatthu. 15 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṁ hoti—uppanno kho me ayaṁ appamattako ābādho. Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me ābādho pavaḍḍheyya. Handāhaṁ paṭikacceva vīriyaṁ ārabhāmi …pe… idaṁ, bhikkhave, sattamaṁ ārambhavatthu. 16 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā. Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me ābādho paccudāvatteyya. Handāhaṁ paṭikacceva vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. So vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ, bhikkhave, aṭṭhamaṁ ārambhavatthu. 17 Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha ārambhavatthūnī”ti. Dasamaṁ. Yamakavaggo tatiyo. 18 Tassuddānaṁ Dve saddhā dve maraṇassatī, dve sampadā athāpare; Icchā alaṁ 1630 --- an8 80:18 parihānaṁ, kusītārambhavatthūnīti. 0 Aṅguttara Nikāya 8.66 7. Bhūmicālavagga Vimokkhasutta |66| “Aṭṭhime, bhikkhave, vimokkhā. Katame aṭṭha? Rūpī rūpāni passati. Ayaṁ paṭhamo vimokkho. 2 Ajjhattaṁ arūpasaññī, bahiddhā rūpāni passati. Ayaṁ dutiyo vimokkho. 3 Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṁ tatiyo vimokkho. 4 Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ catuttho vimokkho. 5 Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ pañcamo vimokkho. 6 Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ chaṭṭho vimokkho. 7 Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ sattamo vimokkho. 8 Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ aṭṭhamo vimokkho. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha vimokkhā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.58 6. Gotamīvagga Dutiyaāhuneyyasutta |58| “Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi aṭṭhahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; āraddhavīriyo viharati thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; āraññiko hoti pantasenāsano; aratiratisaho hoti, uppannaṁ aratiṁ abhibhuyya abhibhuyya viharati; bhayabheravasaho hoti, uppannaṁ bhayabheravaṁ abhibhuyya abhibhuyya viharati; catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8 11. Rāgapeyyāla ~ |120| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya aṭṭha dhammā bhāvetabbā. Katame aṭṭha? Rūpī rūpāni passati, ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati, subhanteva adhimutto hoti, sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati, sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati, sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati, sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati, sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime aṭṭha dhammā bhāvetabbā”. 0 Aṅguttara Nikāya 8.22 3. Gahapativagga Dutiyauggasutta |22| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vajjīsu viharati hatthigāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “aṭṭhahi, bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṁ uggaṁ gahapatiṁ hatthigāmakaṁ dhārethā”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. 2 Atha kho aññataro bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggassa gahapatino hatthigāmakassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggo gahapati hatthigāmako yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho uggaṁ gahapatiṁ hatthigāmakaṁ so bhikkhu etadavoca: “aṭṭhahi kho tvaṁ, gahapati, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato. Katame te, gahapati, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, yehi tvaṁ samannāgato bhagavatā byākato”ti? 3 “Na kho ahaṁ, bhante, jānāmi: ‘katamehi aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato’ti. Api ca, bhante, ye me aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saṁvijjanti, taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, gahapatī”ti kho so bhikkhu uggassa gahapatino hatthigāmakassa paccassosi. Uggo gahapati hatthigāmako etadavoca: “yadāhaṁ, bhante, nāgavane paricaranto bhagavantaṁ paṭhamaṁ dūratova addasaṁ; saha dassaneneva me, 1631 --- an8 22:3 bhante, bhagavato cittaṁ pasīdi, surāmado ca pahīyi. Ayaṁ kho me, bhante, paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati. 4 So kho ahaṁ, bhante, pasannacitto bhagavantaṁ payirupāsiṁ. Tassa me bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ; kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā maṁ bhagavā aññāsi kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evamevaṁ kho me tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: ‘yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman’ti. So kho ahaṁ, bhante, diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane tattheva buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṁ agamāsiṁ, brahmacariyapañcamāni ca sikkhāpadāni samādiyiṁ. Ayaṁ kho me, bhante, dutiyo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati. 5 Tassa mayhaṁ, bhante, catasso komāriyo pajāpatiyo ahesuṁ. Atha khvāhaṁ, bhante, yena tā pajāpatiyo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā tā pajāpatiyo etadavacaṁ: ‘mayā kho, bhaginiyo, brahmacariyapañcamāni sikkhāpadāni samādinnāni. Yā icchati sā idheva bhoge ca bhuñjatu puññāni ca karotu, sakāni vā ñātikulāni gacchatu. Hoti vā pana purisādhippāyo, kassa vo dammī’ti? Evaṁ vutte, sā, bhante, jeṭṭhā pajāpati maṁ etadavoca: ‘itthannāmassa maṁ, ayyaputta, purisassa dehī’ti. Atha kho ahaṁ, bhante, taṁ purisaṁ pakkosāpetvā vāmena hatthena pajāpatiṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena bhiṅgāraṁ gahetvā tassa purisassa oṇojesiṁ. Komāriṁ kho panāhaṁ, bhante, dāraṁ pariccajanto nābhijānāmi cittassa aññathattaṁ. Ayaṁ kho me, bhante, tatiyo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati. 6 Saṁvijjanti kho pana me, bhante, kule bhogā. Te ca kho appaṭivibhattā sīlavantehi kalyāṇadhammehi. Ayaṁ kho me, bhante, catuttho acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati. 7 Yaṁ kho panāhaṁ, bhante, bhikkhuṁ payirupāsāmi; sakkaccaṁyeva payirupāsāmi, no asakkaccaṁ. So ce me āyasmā dhammaṁ deseti; sakkaccaṁyeva suṇomi, no asakkaccaṁ. No ce me so āyasmā dhammaṁ deseti, ahamassa dhammaṁ desemi. Ayaṁ kho me, bhante, pañcamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati. 8 Anacchariyaṁ kho pana, bhante, saṅghe nimantite devatā upasaṅkamitvā ārocenti: ‘asuko, gahapati, bhikkhu ubhatobhāgavimutto asuko paññāvimutto asuko kāyasakkhī asuko diṭṭhippatto asuko saddhāvimutto asuko dhammānusārī asuko saddhānusārī asuko sīlavā kalyāṇadhammo asuko dussīlo pāpadhammo’ti. Saṅghaṁ kho panāhaṁ, bhante, parivisanto nābhijānāmi evaṁ cittaṁ uppādento: ‘imassa vā thokaṁ demi imassa vā bahukan’ti. Atha khvāhaṁ, bhante, samacittova demi. Ayaṁ kho me, bhante, chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati. 9 Anacchariyaṁ kho pana maṁ, bhante, devatā upasaṅkamitvā ārocenti: ‘svākkhāto, gahapati, bhagavatā dhammo’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, tā devatā evaṁ vademi: ‘vadeyyātha vā evaṁ kho tumhe devatā no vā vadeyyātha, atha kho svākkhāto bhagavatā dhammo’ti. Na kho panāhaṁ, bhante, abhijānāmi tatonidānaṁ cittassa unnatiṁ: ‘maṁ tā devatā upasaṅkamanti, ahaṁ vā devatāhi saddhiṁ sallapāmī’ti. Ayaṁ kho me, bhante, sattamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati. 10 Sace kho panāhaṁ, bhante, bhagavato paṭhamataraṁ kālaṁ kareyyaṁ, anacchariyaṁ kho panetaṁ yaṁ maṁ bhagavā evaṁ byākareyya: ‘natthi taṁ saṁyojanaṁ yena saṁyutto uggo gahapati hatthigāmako puna imaṁ lokaṁ āgaccheyyā’ti. Ayaṁ kho me, bhante, aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati. 11 Ime kho me, bhante, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saṁvijjanti. Na ca kho ahaṁ jānāmi: ‘katamehi cāhaṁ aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato’”ti. 12 Atha kho so bhikkhu uggassa gahapatino hatthigāmakassa nivesane piṇḍapātaṁ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu pacchābhattaṁ 1632 --- an8 22:12 piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu yāvatako ahosi uggena gahapatinā hatthigāmakena saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. 13 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Yathā taṁ uggo gahapati hatthigāmako sammā byākaramāno byākareyya, imeheva kho, bhikkhu, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato uggo gahapati hatthigāmako mayā byākato. Imehi ca pana, bhikkhu, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṁ uggaṁ gahapatiṁ hatthigāmakaṁ dhārehī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.79 8. Yamakavagga Parihānasutta |79| “Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. Katame aṭṭha? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā, saṁsaggārāmatā, papañcārāmatā—ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. 2 Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame aṭṭha? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, asaṁsaggārāmatā, nippapañcārāmatā—ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.47 5. Uposathavagga Dutiyavisākhāsutta |47| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Atha kho visākhā migāramātā …pe… ekamantaṁ nisinnaṁ kho visākhaṁ migāramātaraṁ bhagavā etadavoca: 2 “Aṭṭhahi kho, visākhe, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manāpakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Katamehi aṭṭhahi? Idha, visākhe, mātugāmo yassa mātāpitaro bhattuno denti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṁ upādāya tassa hoti pubbuṭṭhāyinī pacchānipātinī kiṅkārapaṭissāvinī manāpacārinī piyavādinī …pe…. 3 Cāgavatī kho pana hoti. Vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgā payatapāṇinī vossaggaratā yācayogā dānasaṁvibhāgaratā. Imehi kho, visākhe, aṭṭhahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manāpakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatīti. 4 Yo naṁ bharati sabbadā, niccaṁ ātāpi ussuko; Taṁ sabbakāmadaṁ posaṁ, bhattāraṁ nātimaññati. 5 Na cāpi sotthi bhattāraṁ, issāvādena rosaye; Bhattu ca garuno sabbe, paṭipūjeti paṇḍitā. 6 Uṭṭhāhikā analasā, saṅgahitaparijjanā; Bhattu manāpaṁ carati, sambhataṁ anurakkhati. 7 Yā evaṁ vattati nārī, bhattu chandavasānugā; Manāpā nāma te devā, yattha sā upapajjatī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8 10. Sāmaññavagga ~ |91-117| Atha kho bojjhā upāsikā, sirīmā, padumā, sutanā, manujā, uttarā, muttā, khemā, rucī, cundī, bimbī, sumanā, mallikā, tissā, tissamātā, soṇā, soṇāya mātā, kāṇā, kāṇamātā, uttarā nandamātā, visākhā migāramātā, khujjuttarā upāsikā, sāmāvatī upāsikā, suppavāsā koliyadhītā, suppiyā upāsikā, nakulamātā gahapatānī. Sāmaññavaggo pañcamo. Dutiyo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 8.18 2. Mahāvagga Dutiyabandhanasutta |18| “Aṭṭhahi, bhikkhave, ākārehi puriso itthiṁ bandhati. Katamehi aṭṭhahi? Ruṇṇena, bhikkhave, puriso itthiṁ bandhati; hasitena, bhikkhave, puriso itthiṁ bandhati; bhaṇitena, bhikkhave, puriso itthiṁ bandhati; ākappena, bhikkhave, puriso itthiṁ bandhati; vanabhaṅgena, bhikkhave, puriso itthiṁ bandhati; gandhena, bhikkhave, puriso itthiṁ bandhati; rasena, bhikkhave, puriso itthiṁ bandhati; phassena, bhikkhave, puriso itthiṁ bandhati. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahākārehi puriso itthiṁ bandhati. Te, bhikkhave, sattā subaddhā, ye phassena baddhā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.26 3. Gahapativagga Jīvakasutta |26| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati jīvakambavane. Atha kho jīvako komārabhacco yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṁ etadavoca: “kittāvatā nu kho, bhante, upāsako hotī”ti? “Yato kho, jīvaka, buddhaṁ saraṇaṁ gato hoti, dhammaṁ saraṇaṁ gato hoti, saṅghaṁ saraṇaṁ gato hoti; ettāvatā kho, jīvaka, upāsako hotī”ti. 2 “Kittāvatā pana, bhante, upāsako sīlavā hotī”ti? “Yato kho, jīvaka, upāsako pāṇātipātā paṭivirato hoti 1633 --- an8 26:2 …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti; ettāvatā kho, jīvaka, upāsako sīlavā hotī”ti. 3 “Kittāvatā pana, bhante, upāsako attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā”ti? “Yato kho, jīvaka, upāsako attanāva saddhāsampanno hoti, no paraṁ saddhāsampadāya samādapeti …pe… attanāva atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti, no paraṁ dhammānudhammappaṭipattiyā samādapeti. Ettāvatā kho, jīvaka, upāsako attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā”ti. 4 “Kittāvatā pana, bhante, upāsako attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cā”ti? “Yato kho, jīvaka, upāsako attanā ca saddhāsampanno hoti, parañca saddhāsampadāya samādapeti; attanā ca sīlasampanno hoti, parañca sīlasampadāya samādapeti; attanā ca cāgasampanno hoti, parañca cāgasampadāya samādapeti; attanā ca bhikkhūnaṁ dassanakāmo hoti, parañca bhikkhūnaṁ dassane samādapeti; attanā ca saddhammaṁ sotukāmo hoti, parañca saddhammassavane samādapeti; attanā ca sutānaṁ dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti, parañca dhammadhāraṇāya samādapeti; attanā ca sutānaṁ dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti, parañca atthūpaparikkhāya samādapeti; attanā ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti, parañca dhammānudhammappaṭipattiyā samādapeti. Ettāvatā kho, jīvaka, upāsako attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.43 5. Uposathavagga Visākhāsutta |43| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho visākhaṁ migāramātaraṁ bhagavā etadavoca: “aṭṭhaṅgasamannāgato kho, visākhe, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro. Kathaṁ upavuttho ca, visākhe, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro? Idha, visākhe, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yāvajīvaṁ arahanto pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā, sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti. Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā paṭhamena aṅgena samannāgato hoti …pe…. 2 ‘Yāvajīvaṁ arahanto uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaṁ kappenti—mañcake vā tiṇasanthārake vā. Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṁ kappemi—mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā aṭṭhamena aṅgena samannāgato hoti. Evaṁ upavuttho kho, visākhe, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro. 3 Kīvamahapphalo hoti, kīvamahānisaṁso, kīvamahājutiko, kīvamahāvipphāro? Seyyathāpi, visākhe, yo imesaṁ soḷasannaṁ mahājanapadānaṁ pahūtarattaratanānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreyya, seyyathidaṁ—aṅgānaṁ magadhānaṁ kāsīnaṁ kosalānaṁ vajjīnaṁ mallānaṁ cetīnaṁ vaṅgānaṁ kurūnaṁ pañcālānaṁ macchānaṁ sūrasenānaṁ assakānaṁ avantīnaṁ gandhārānaṁ kambojānaṁ, aṭṭhaṅgasamannāgatassa uposathassa etaṁ kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. Taṁ kissa hetu? Kapaṇaṁ, visākhe, mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya. 4 Yāni, visākhe, mānusakāni paññāsa vassāni, cātumahārājikānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni pañca vassasatāni cātumahārājikānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’. 5 Yaṁ, visākhe, mānusakaṁ 1634 --- an8 43:5 vassasataṁ, tāvatiṁsānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena vassasahassaṁ tāvatiṁsānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tāvatiṁsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’. 6 Yāni, visākhe, mānusakāni dve vassasatāni …pe… cattāri vassasatāni …pe… aṭṭha vassasatāni …pe… soḷasa vassasatāni paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni soḷasa vassasahassāni paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāyā’ti. 7 Pāṇaṁ na haññe na cadinnamādiye, Musā na bhāse na ca majjapo siyā; Abrahmacariyā virameyya methunā, Rattiṁ na bhuñjeyya vikālabhojanaṁ. 8 Mālaṁ na dhāre na ca gandhamācare, Mañce chamāyaṁ va sayetha santhate; Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṁ, Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṁ. 9 Cando ca suriyo ca ubho sudassanā, Obhāsayaṁ anupariyanti yāvatā; Tamonudā te pana antalikkhagā, Nabhe pabhāsanti disāvirocanā. 10 Etasmiṁ yaṁ vijjati antare dhanaṁ, Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaṁ; Siṅgīsuvaṇṇaṁ atha vāpi kañcanaṁ, Yaṁ jātarūpaṁ haṭakanti vuccati. 11 Aṭṭhaṅgupetassa uposathassa, Kalampi te nānubhavanti soḷasiṁ; Candappabhā tāragaṇā ca sabbe. 12 Tasmā hi nārī ca naro ca sīlavā, Aṭṭhaṅgupetaṁ upavassuposathaṁ; Puññāni katvāna sukhudrayāni, Aninditā saggamupenti ṭhānan”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.84 9. Sativagga Corasutta |84| “Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mahācoro khippaṁ pariyāpajjati, na ciraṭṭhitiko hoti. Katamehi aṭṭhahi? Appaharantassa paharati, anavasesaṁ ādiyati, itthiṁ hanati, kumāriṁ dūseti, pabbajitaṁ vilumpati, rājakosaṁ vilumpati, accāsanne kammaṁ karoti, na ca nidhānakusalo hoti. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgato mahācoro khippaṁ pariyāpajjati, na ciraṭṭhitiko hoti. 2 Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mahācoro na khippaṁ pariyāpajjati, ciraṭṭhitiko hoti. Katamehi aṭṭhahi? Na appaharantassa paharati, na anavasesaṁ ādiyati, na itthiṁ hanati, na kumāriṁ dūseti, na pabbajitaṁ vilumpati, na rājakosaṁ vilumpati, na accāsanne kammaṁ karoti, nidhānakusalo ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgato mahācoro na khippaṁ pariyāpajjati, ciraṭṭhitiko hotī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.62 7. Bhūmicālavagga Alaṁsutta |62| “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano alaṁ paresaṁ. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo, poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano alaṁ paresaṁ. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano alaṁ paresaṁ. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; kalyāṇavāco ca hoti …pe… atthassa viññāpaniyā; sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano alaṁ paresaṁ. 3 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu 1635 --- an8 62:3 alaṁ attano nālaṁ paresaṁ. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; no ca kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo, poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano nālaṁ paresaṁ. 4 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ nālaṁ attano. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; no ca dhātānaṁ dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; na ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti; kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo …pe… atthassa viññāpaniyā; sandassako ca hoti …pe… sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ, nālaṁ attano. 5 Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano nālaṁ paresaṁ. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; no ca kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo, poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano, nālaṁ paresaṁ. 6 Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ, nālaṁ attano. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; no ca dhātānaṁ dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti; kalyāṇavāco ca hoti …pe… atthassa viññāpaniyā; sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ, nālaṁ attano. 7 Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano, nālaṁ paresaṁ. Katamehi dvīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; no ca sutānaṁ dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; no ca kalyāṇavāco hoti …pe… atthassa viññāpaniyā; no ca sandassako hoti …pe… sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano, nālaṁ paresaṁ. 8 Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ, nālaṁ attano. Katamehi dvīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; no ca sutānaṁ dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; no ca dhātānaṁ dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti; kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo, poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ, nālaṁ attano”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.39 4. Dānavagga Abhisandasutta |39| “Aṭṭhime, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṁvattanikā, iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. Katame aṭṭha? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhaṁ saraṇaṁ gato hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko, iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhammaṁ saraṇaṁ gato hoti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo puññābhisando …pe… saṁvattati. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako saṅghaṁ saraṇaṁ gato hoti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo 1636 --- an8 39:3 puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko, iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati. Pañcimāni, bhikkhave, dānāni mahādānāni aggaññāni rattaññāni vaṁsaññāni porāṇāni asaṅkiṇṇāni asaṅkiṇṇapubbāni, na saṅkiyanti na saṅkiyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. Pāṇātipātā paṭivirato, bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaṁ sattānaṁ abhayaṁ deti, averaṁ deti, abyābajjhaṁ deti. Aparimāṇānaṁ sattānaṁ abhayaṁ datvā averaṁ datvā abyābajjhaṁ datvā aparimāṇassa abhayassa averassa abyābajjhassa bhāgī hoti. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ dānaṁ mahādānaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkiyati na saṅkiyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko, iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti …pe… 5 kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti …pe… 6 musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti …pe… 7 surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaṁ sattānaṁ abhayaṁ deti averaṁ deti abyābajjhaṁ deti. Aparimāṇānaṁ sattānaṁ abhayaṁ datvā averaṁ datvā abyābajjhaṁ datvā, aparimāṇassa abhayassa averassa abyābajjhassa bhāgī hoti. Idaṁ, bhikkhave, pañcamaṁ dānaṁ mahādānaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkiyati na saṅkiyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Ayaṁ kho, bhikkhave, aṭṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko, iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati. 8 Ime kho, bhikkhave, aṭṭha puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṁvattanikā, iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattantī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8 11. Rāgapeyyāla ~ |148-627| “Dosassa …pe… mohassa … kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa abhiññāya …pe… pariññāya … parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya …pe… ime aṭṭha dhammā bhāvetabbā”ti. Rāgapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. Aṭṭhakanipātapāḷi niṭṭhitā. 0 Aṅguttara Nikāya 8.48 5. Uposathavagga Nakulamātāsutta |48| Ekaṁ samayaṁ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Atha kho nakulamātā gahapatānī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe…. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho nakulamātaraṁ gahapatāniṁ bhagavā etadavoca: 2 “Aṭṭhahi kho, nakulamāte, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manāpakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Katamehi aṭṭhahi? Idha, nakulamāte, mātugāmo yassa mātāpitaro bhattuno denti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṁ upādāya tassa hoti pubbuṭṭhāyinī pacchānipātinī kiṅkārapaṭissāvinī manāpacārinī piyavādinī. 3 Ye te bhattu garuno honti—mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā—te sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti, abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjeti. 4 Ye te bhattu abbhantarā kammantā—uṇṇāti vā kappāsāti vā—tattha dakkhā hoti analasā tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgatā alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. 5 Yo so bhattu abbhantaro antojano—dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā—tesaṁ katañca katato jānāti akatañca akatato jānāti, gilānakānañca balābalaṁ jānāti khādanīyaṁ bhojanīyañcassa paccaṁsena saṁvibhajati. 6 Yaṁ bhattā āharati dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā taṁ ārakkhena guttiyā sampādeti, tattha ca hoti adhuttī athenī asoṇḍī avināsikā. 7 Upāsikā kho pana hoti buddhaṁ saraṇaṁ gatā dhammaṁ saraṇaṁ gatā saṅghaṁ saraṇaṁ gatā. 8 Sīlavatī kho pana hoti—pāṇātipātā paṭiviratā …pe… 1637 --- an8 48:8 surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā …pe…. 9 Cāgavatī kho pana hoti vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgā payatapāṇinī vossaggaratā yācayogā dānasaṁvibhāgaratā. 10 Imehi kho, nakulamāte, aṭṭhahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manāpakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatīti. 11 Yo naṁ bharati sabbadā, niccaṁ ātāpi ussuko; Taṁ sabbakāmadaṁ posaṁ, bhattāraṁ nātimaññati. 12 Na cāpi sotthi bhattāraṁ, issāvādena rosaye; Bhattu ca garuno sabbe, paṭipūjeti paṇḍitā. 13 Uṭṭhāhikā analasā, saṅgahitaparijjanā; Bhattu manāpaṁ carati, sambhataṁ anurakkhati. 14 Yā evaṁ vattati nārī, bhattu chandavasānugā; Manāpā nāma te devā, yattha sā upapajjatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.76 8. Yamakavagga Dutiyasampadāsutta |76| “Aṭṭhimā, bhikkhave, sampadā. Katamā aṭṭha? Uṭṭhānasampadā, ārakkhasampadā, kalyāṇamittatā, samajīvitā, saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā. Katamā ca, bhikkhave, uṭṭhānasampadā? Idha, bhikkhave, kulaputto yena kammaṭṭhānena jīvitaṁ kappeti—yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issattena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena—tattha dakkho hoti analaso, tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātunti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, uṭṭhānasampadā. 2 Katamā ca, bhikkhave, ārakkhasampadā? Idha, bhikkhave, kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā te ārakkhena guttiyā sampādeti: ‘kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṁ, na corā hareyyuṁ, na aggi ḍaheyya, na udakaṁ vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyun’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ārakkhasampadā. 3 Katamā ca, bhikkhave, kalyāṇamittatā? Idha, bhikkhave, kulaputto yasmiṁ gāme vā nigame vā paṭivasati, tattha ye te honti gahapatī vā gahapatiputtā vā daharā vā vuddhasīlino vuddhā vā vuddhasīlino saddhāsampannā sīlasampannā cāgasampannā paññāsampannā, tehi saddhiṁ santiṭṭhati sallapati sākacchaṁ samāpajjati; yathārūpānaṁ saddhāsampannānaṁ saddhāsampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ sīlasampannānaṁ sīlasampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ cāgasampannānaṁ cāgasampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ paññāsampannānaṁ paññāsampadaṁ anusikkhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇamittatā. 4 Katamā ca, bhikkhave, samajīvitā? Idha, bhikkhave, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā vayañca bhogānaṁ viditvā samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ: ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Seyyathāpi, bhikkhave, tulādhāro vā tulādhārantevāsī vā tulaṁ paggahetvā jānāti: ‘ettakena vā onataṁ, ettakena vā unnatan’ti; evamevaṁ kho, bhikkhave, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā vayañca bhogānaṁ viditvā samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ: ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Sacāyaṁ, bhikkhave, kulaputto appāyo samāno uḷāraṁ jīvikaṁ kappeti, tassa bhavanti vattāro ‘udumbarakhādī vāyaṁ kulaputto bhoge khādatī’ti. Sace panāyaṁ, bhikkhave, kulaputto mahāyo samāno kasiraṁ jīvikaṁ kappeti, tassa bhavanti vattāro: ‘ajeṭṭhamaraṇaṁ vāyaṁ kulaputto marissatī’ti. Yato ca khoyaṁ, bhikkhave, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā vayañca bhogānaṁ viditvā samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ: ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, samajīvitā. 5 Katamā ca, bhikkhave, saddhāsampadā? Idha, bhikkhave, kulaputto saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, saddhāsampadā. 6 Katamā ca, bhikkhave, sīlasampadā? Idha, bhikkhave, kulaputto pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sīlasampadā. 7 Katamā ca, bhikkhave, cāgasampadā? Idha, bhikkhave, kulaputto vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati …pe… yācayogo 1638 --- an8 76:7 dānasaṁvibhāgarato. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, cāgasampadā. 8 Katamā ca, bhikkhave, paññāsampadā? Idha, bhikkhave, kulaputto paññavā hoti …pe… sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, paññāsampadā. 9 Imā kho, bhikkhave, aṭṭha sampadāti. 10 Uṭṭhātā kammadheyyesu, appamatto vidhānavā; Samaṁ kappeti jīvikaṁ, sambhataṁ anurakkhati. 11 Saddho sīlena sampanno, vadaññū vītamaccharo; Niccaṁ maggaṁ visodheti, sotthānaṁ samparāyikaṁ. 12 Iccete aṭṭha dhammā ca, saddhassa gharamesino; Akkhātā saccanāmena, ubhayattha sukhāvahā. 13 Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya ca; Evametaṁ gahaṭṭhānaṁ, cāgo puññaṁ pavaḍḍhatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.90 9. Sativagga Sammāvattanasutta |90| “Tassapāpiyasikakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā aṭṭhasu dhammesu sammā vattitabbaṁ—na upasampādetabbo, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā, na kāci saṅghasammuti sāditabbā, na kismiñci paccekaṭṭhāne ṭhapetabbo, na ca tena mūlena vuṭṭhāpetabbo. Tassapāpiyasikakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā imesu aṭṭhasu dhammesu sammā vattitabban”ti. Dasamaṁ. Sativaggo catuttho. 2 Tassuddānaṁ Satipuṇṇiyamūlena, Corasamaṇena pañcamaṁ; Yaso pattappasādena, Paṭisāraṇīyañca vattananti. 0 Aṅguttara Nikāya 8.13 2. Mahāvagga Assājānīyasutta |13| “Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhaddo assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi aṭṭhahi? Idha, bhikkhave, rañño bhaddo assājānīyo ubhato sujāto hoti—mātito ca pitito ca. Yassaṁ disāyaṁ aññepi bhaddā assājānīyā jāyanti, tassaṁ disāyaṁ jāto hoti. Yaṁ kho panassa bhojanaṁ denti—allaṁ vā sukkhaṁ vā—taṁ sakkaccaṁyeva paribhuñjati avikiranto. Jegucchī hoti uccāraṁ vā passāvaṁ vā abhinisīdituṁ vā abhinipajjituṁ vā. Sorato hoti sukhasaṁvāso, na ca aññe asse ubbejetā. Yāni kho panassa honti sāṭheyyāni kūṭeyyāni jimheyyāni vaṅkeyyāni, tāni yathābhūtaṁ sārathissa āvikattā hoti. Tesamassa sārathi abhinimmadanāya vāyamati. Vāhī kho pana hoti. ‘Kāmaññe assā vahantu vā mā vā, ahamettha vahissāmī’ti cittaṁ uppādeti. Gacchanto kho pana ujumaggeneva gacchati. Thāmavā hoti yāva jīvitamaraṇapariyādānā thāmaṁ upadaṁsetā. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi aṅgehi samannāgato rañño bhaddo assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi aṭṭhahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yaṁ kho panassa bhojanaṁ denti—lūkhaṁ vā paṇītaṁ vā—taṁ sakkaccaṁyeva paribhuñjati avihaññamāno. Jegucchī hoti kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena; jegucchī hoti anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. Sorato hoti sukhasaṁvāso, na aññe bhikkhū ubbejetā. Yāni kho panassa honti sāṭheyyāni kūṭeyyāni jimheyyāni vaṅkeyyāni, tāni yathābhūtaṁ āvikattā hoti satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Tesamassa satthā vā viññū vā sabrahmacārī abhinimmadanāya vāyamati. Sikkhitā kho pana hoti. ‘Kāmaññe bhikkhū sikkhantu vā mā vā, ahamettha sikkhissāmī’ti cittaṁ uppādeti. Gacchanto kho pana ujumaggeneva gacchati; tatrāyaṁ ujumaggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Āraddhavīriyo viharati: ‘kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ; yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ, na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.32 4. Dānavagga Dutiyadānasutta |32| “Saddhā hiriyaṁ kusalañca dānaṁ, Dhammā ete sappurisānuyātā; Etañhi maggaṁ diviyaṁ vadanti, Etena hi gacchati devalokan”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.4 1. Mettāvagga Dutiyaappiyasutta |4| “Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca 1639 --- an8 4:1 abhāvanīyo ca. Katamehi aṭṭhahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu lābhakāmo ca hoti, sakkārakāmo ca, anavaññattikāmo ca, akālaññū ca, amattaññū ca, asuci ca, bahubhāṇī ca, akkosakaparibhāsako ca sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. 2 Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi aṭṭhahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na lābhakāmo ca hoti, na sakkārakāmo ca, na anavaññattikāmo ca, kālaññū ca, mattaññū ca, suci ca, na bahubhāṇī ca, anakkosakaparibhāsako ca sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.57 6. Gotamīvagga Paṭhamaāhuneyyasutta |57| “Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi aṭṭhahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko; sammādiṭṭhiko hoti, sammādassanena samannāgato; catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati; dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti; āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.69 7. Bhūmicālavagga Parisāsutta |69| “Aṭṭhimā, bhikkhave, parisā. Katamā aṭṭha? Khattiyaparisā, brāhmaṇaparisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā, cātumahārājikaparisā, tāvatiṁsaparisā, māraparisā, brahmaparisā. Abhijānāmi kho panāhaṁ, bhikkhave, anekasataṁ khattiyaparisaṁ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpannapubbā. Tattha yādisako tesaṁ vaṇṇo hoti tādisako mayhaṁ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṁ saro hoti tādisako mayhaṁ saro hoti. Dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṁsemi. Bhāsamānañca maṁ na jānanti: ‘ko nu kho ayaṁ bhāsati devo vā manusso vā’ti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maṁ na jānanti: ‘ko nu kho ayaṁ antarahito devo vā manusso vā’ti. 2 Abhijānāmi kho panāhaṁ, bhikkhave, anekasataṁ brāhmaṇaparisaṁ …pe… gahapatiparisaṁ … samaṇaparisaṁ … cātumahārājikaparisaṁ … tāvatiṁsaparisaṁ … māraparisaṁ … brahmaparisaṁ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpannapubbā. Tattha yādisako tesaṁ vaṇṇo hoti tādisako mayhaṁ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṁ saro hoti tādisako mayhaṁ saro hoti. Dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṁsemi. Bhāsamānañca maṁ na jānanti: ‘ko nu kho ayaṁ bhāsati devo vā manusso vā’ti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maṁ na jānanti: ‘ko nu kho ayaṁ antarahito devo vā manusso vā’ti. Imā kho, bhikkhave, aṭṭha parisā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.28 3. Gahapativagga Dutiyabalasutta |28| Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ sāriputtaṁ bhagavā etadavoca: “kati nu kho, sāriputta, khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’”ti? “Aṭṭha, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’ti. 2 Katamāni aṭṭha? Idha, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Yampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi, bhante, 1640 --- an8 28:2 khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’ti. 3 Puna caparaṁ, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Yampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’ti. 4 Puna caparaṁ, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaṁ cittaṁ hoti vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ vivekaṭṭhaṁ nekkhammābhirataṁ byantibhūtaṁ sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi. Yampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaṁ cittaṁ hoti vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ vivekaṭṭhaṁ nekkhammābhirataṁ byantibhūtaṁ sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi, idampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’ti. 5 Puna caparaṁ, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā. Yampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā, idampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’ti. 6 Puna caparaṁ, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro iddhipādā bhāvitā honti subhāvitā …pe… pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni …pe… satta bojjhaṅgā bhāvitā honti subhāvitā …pe… ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito. Yampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito, idampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’ti. 7 Imāni kho, bhante, aṭṭha khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.16 2. Mahāvagga Dūteyyasutta |16| “Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu dūteyyaṁ gantumarahati. Katamehi aṭṭhahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sotā ca hoti, sāvetā ca, uggahetā ca, dhāretā ca, viññātā ca, viññāpetā ca, kusalo ca sahitāsahitassa, no ca kalahakārako—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu dūteyyaṁ gantumarahati. Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato sāriputto dūteyyaṁ gantumarahati. Katamehi aṭṭhahi? Idha, bhikkhave, sāriputto sotā ca hoti, sāvetā ca, uggahetā ca, dhāretā ca, viññātā ca, viññāpetā ca, kusalo ca sahitāsahitassa, no ca kalahakārako. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato sāriputto dūteyyaṁ gantumarahatīti. 2 Yo ve na byathati patvā, parisaṁ uggavādiniṁ; Na ca hāpeti vacanaṁ, na ca chādeti sāsanaṁ. 3 Asandiddhañca bhaṇati, Pucchito na ca kuppati; Sa ve tādisako bhikkhu, Dūteyyaṁ gantumarahatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.73 8. Yamakavagga Paṭhamamaraṇassatisutta |73| Ekaṁ samayaṁ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “maraṇassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā. Bhāvetha no tumhe, bhikkhave, maraṇassatin”ti. 2 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahaṁ kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ rattindivaṁ jīveyyaṁ, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. 3 Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ divasaṁ jīveyyaṁ, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. 4 Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? 1641 --- an8 73:4 “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ upaḍḍhadivasaṁ jīveyyaṁ, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. 5 Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ ekapiṇḍapātaṁ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. 6 Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ upaḍḍhapiṇḍapātaṁ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. 7 Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ cattāro pañca ālope saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. 8 Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ ekaṁ ālopaṁ saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. 9 Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ assasitvā vā passasāmi, passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. 10 Evaṁ vutte, bhagavā te bhikkhū etadavoca: “yvāyaṁ, bhikkhave, bhikkhu evaṁ maraṇassatiṁ bhāveti: ‘aho vatāhaṁ rattindivaṁ jīveyyaṁ, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Yo cāyaṁ, bhikkhave, bhikkhu evaṁ maraṇassatiṁ bhāveti: ‘aho vatāhaṁ divasaṁ jīveyyaṁ, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti; yo cāyaṁ, bhikkhave, bhikkhu evaṁ maraṇassatiṁ bhāveti: ‘aho vatāhaṁ upaḍḍhadivasaṁ jīveyyaṁ, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Yo cāyaṁ, bhikkhave, bhikkhu evaṁ maraṇassatiṁ bhāveti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ ekapiṇḍapātaṁ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti; yo cāyaṁ, bhikkhave, bhikkhu evaṁ maraṇassatiṁ bhāveti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ upaḍḍhapiṇḍapātaṁ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Yo cāyaṁ, bhikkhave, bhikkhu evaṁ maraṇassatiṁ bhāveti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ cattāro pañca ālope saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti—ime vuccanti, bhikkhave, ‘bhikkhū pamattā viharanti, dandhaṁ maraṇassatiṁ bhāventi āsavānaṁ khayāya’. 11 Yo ca khvāyaṁ, bhikkhave, bhikkhu evaṁ maraṇassatiṁ bhāveti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ ekaṁ ālopaṁ saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti. Yo cāyaṁ, bhikkhave, bhikkhu evaṁ maraṇassatiṁ bhāveti: ‘aho vatāhaṁ tadantaraṁ jīveyyaṁ yadantaraṁ assasitvā vā passasāmi, passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaṁ manasi kareyyaṁ, bahu vata me kataṁ assā’ti—ime vuccanti, bhikkhave, ‘bhikkhū appamattā viharanti, tikkhaṁ maraṇassatiṁ bhāventi āsavānaṁ khayāya’. 12 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘appamattā viharissāma, tikkhaṁ maraṇassatiṁ bhāvayissāma āsavānaṁ khayāyā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, 1642 --- an8 73:12 sikkhitabban”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.52 6. Gotamīvagga Ovādasutta |52| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “katihi nu kho, bhante, dhammehi samannāgato bhikkhu bhikkhunovādako sammannitabbo”ti? 2 “Aṭṭhahi kho, ānanda, dhammehi samannāgato bhikkhu bhikkhunovādako sammannitabbo. Katamehi aṭṭhahi? Idhānanda, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo, poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; paṭibalo hoti bhikkhunisaṅghassa dhammiyā kathāya sandassetuṁ samādapetuṁ samuttejetuṁ sampahaṁsetuṁ; yebhuyyena bhikkhunīnaṁ piyo hoti manāpo; na kho panetaṁ bhagavantaṁ uddissa pabbajitāya kāsāyavatthavasanāya garudhammaṁ ajjhāpannapubbo hoti; vīsativasso vā hoti atirekavīsativasso vā. Imehi kho, ānanda, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhikkhunovādako sammannitabbo”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.1 1. Mettāvagga Mettāsutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Mettāya, bhikkhave, cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya aṭṭhānisaṁsā pāṭikaṅkhā. Katame aṭṭha? Sukhaṁ supati, sukhaṁ paṭibujjhati, na pāpakaṁ supinaṁ passati, manussānaṁ piyo hoti, amanussānaṁ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṁ vā satthaṁ vā kamati, uttariṁ appaṭivijjhanto brahmalokūpago hoti. Mettāya, bhikkhave, cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime aṭṭhānisaṁsā pāṭikaṅkhāti. 3 Yo ca mettaṁ bhāvayati, appamāṇaṁ paṭissato; Tanū saṁyojanā honti, passato upadhikkhayaṁ. 4 Ekampi ce pāṇamaduṭṭhacitto, Mettāyati kusalī tena hoti; Sabbe ca pāṇe manasānukampī, Pahūtamariyo pakaroti puññaṁ. 5 Ye sattasaṇḍaṁ pathaviṁ vijetvā, Rājisayo yajamānā anupariyagā; Assamedhaṁ purisamedhaṁ, Sammāpāsaṁ vājapeyyaṁ niraggaḷaṁ. 6 Mettassa cittassa subhāvitassa, Kalampi te nānubhavanti soḷasiṁ; Candappabhā tāragaṇāva sabbe, Yathā na agghanti kalampi soḷasiṁ. 7 Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye; Mettaṁso sabbabhūtānaṁ, veraṁ tassa na kenacī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.37 4. Dānavagga Sappurisadānasutta |37| “Aṭṭhimāni, bhikkhave, sappurisadānāni. Katamāni aṭṭha? Suciṁ deti, paṇītaṁ deti, kālena deti, kappiyaṁ deti, viceyya deti, abhiṇhaṁ deti, dadaṁ cittaṁ pasādeti, datvā attamano hoti. Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha sappurisadānānīti. 2 Suciṁ paṇītaṁ kālena, kappiyaṁ pānabhojanaṁ; Abhiṇhaṁ dadāti dānaṁ, sukhettesu brahmacārisu. 3 Neva vippaṭisārissa, cajitvā āmisaṁ bahuṁ; Evaṁ dinnāni dānāni, vaṇṇayanti vipassino. 4 Evaṁ yajitvā medhāvī, saddho muttena cetasā; Abyābajjhaṁ sukhaṁ lokaṁ, paṇḍito upapajjatī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.78 8. Yamakavagga Alaṁsutta |78| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi …pe… chahāvuso, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano, alaṁ paresaṁ. Katamehi chahi? Idhāvuso, bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo, poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, āvuso, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano, alaṁ paresaṁ. 2 Pañcahāvuso, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ 1643 --- an8 78:2 attano, alaṁ paresaṁ. Katamehi pañcahi? Idhāvuso, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; kalyāṇavāco ca hoti …pe… sandassako ca hoti …pe… sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, āvuso, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano, alaṁ paresaṁ. 3 Catūhāvuso, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano, nālaṁ paresaṁ. Katamehi catūhi? Idhāvuso, bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; no ca kalyāṇavāco hoti …pe… no ca sandassako hoti …pe… sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, āvuso, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano, nālaṁ paresaṁ. 4 Catūhāvuso, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ, nālaṁ attano. Katamehi catūhi? Idhāvuso, bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; no ca dhātānaṁ dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti; kalyāṇavāco ca hoti …pe… sandassako ca hoti …pe… sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, āvuso, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ, nālaṁ attano. 5 Tīhāvuso, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano, nālaṁ paresaṁ. Katamehi tīhi? Idhāvuso, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; no ca kalyāṇavāco hoti …pe… no ca sandassako hoti …pe… sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, āvuso, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano, nālaṁ paresaṁ. 6 Tīhāvuso, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ, nālaṁ attano. Katamehi tīhi? Idhāvuso, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; no ca dhātānaṁ dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti; kalyāṇavāco ca hoti …pe… atthassa viññāpaniyā, sandassako ca hoti …pe… sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, āvuso, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ, nālaṁ attano. 7 Dvīhāvuso, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano, nālaṁ paresaṁ. Katamehi dvīhi? Idhāvuso, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; no ca sutānaṁ dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; no ca kalyāṇavāco hoti …pe… no ca sandassako hoti …pe… sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, āvuso, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano, nālaṁ paresaṁ. 8 Dvīhāvuso, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ, nālaṁ attano. Katamehi dvīhi? Idhāvuso, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; no ca sutānaṁ dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; no ca dhātānaṁ dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti; kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo, poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. Imehi kho, āvuso, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ, nālaṁ attano”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.46 5. Uposathavagga Anuruddhasutta |46| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā anuruddho divāvihāraṁ gato hoti paṭisallīno. Atha kho sambahulā manāpakāyikā devatā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ anuruddhaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā devatā āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavocuṁ: “mayaṁ, bhante anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā tīsu ṭhānesu issariyaṁ kārema vasaṁ vattema. Mayaṁ, bhante anuruddha, yādisakaṁ vaṇṇaṁ ākaṅkhāma tādisakaṁ vaṇṇaṁ ṭhānaso paṭilabhāma; yādisakaṁ 1644 --- an8 46:1 saraṁ ākaṅkhāma tādisakaṁ saraṁ ṭhānaso paṭilabhāma; yādisakaṁ sukhaṁ ākaṅkhāma tādisakaṁ sukhaṁ ṭhānaso paṭilabhāma. Mayaṁ, bhante anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā imesu tīsu ṭhānesu issariyaṁ kārema vasaṁ vattemā”ti. 2 Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi: “aho vatimā devatā sabbāva nīlā assu nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā”ti. Atha kho tā devatā āyasmato anuruddhassa cittamaññāya sabbāva nīlā ahesuṁ nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā. 3 Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi: “aho vatimā devatā sabbāva pītā assu …pe… sabbāva lohitakā assu … sabbāva odātā assu odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā”ti. Atha kho tā devatā āyasmato anuruddhassa cittamaññāya sabbāva odātā ahesuṁ odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā. 4 Atha kho tā devatā ekā ca gāyi ekā ca nacci ekā ca accharaṁ vādesi. Seyyathāpi nāma pañcaṅgikassa tūriyassa suvinītassa suppaṭipatāḷitassa kusalehi susamannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca pemanīyo ca madanīyo ca; evamevaṁ tāsaṁ devatānaṁ alaṅkārānaṁ saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca pemanīyo ca madanīyo ca. Atha kho āyasmā anuruddho indriyāni okkhipi. 5 Atha kho tā devatā “na khvayyo anuruddho sādiyatī”ti tatthevantaradhāyiṁsu. Atha kho āyasmā anuruddho sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā anuruddho bhagavantaṁ etadavoca: 6 “Idhāhaṁ, bhante, divāvihāraṁ gato homi paṭisallīno. Atha kho, bhante, sambahulā manāpakāyikā devatā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho, bhante, tā devatā maṁ etadavocuṁ: ‘mayaṁ, bhante anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā tīsu ṭhānesu issariyaṁ kārema vasaṁ vattema. Mayaṁ, bhante anuruddha, yādisakaṁ vaṇṇaṁ ākaṅkhāma tādisakaṁ vaṇṇaṁ ṭhānaso paṭilabhāma; yādisakaṁ saraṁ ākaṅkhāma tādisakaṁ saraṁ ṭhānaso paṭilabhāma; yādisakaṁ sukhaṁ ākaṅkhāma tādisakaṁ sukhaṁ ṭhānaso paṭilabhāma. Mayaṁ, bhante anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā imesu tīsu ṭhānesu issariyaṁ kārema vasaṁ vattemā’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘aho vatimā devatā sabbāva nīlā assu nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā’ti. Atha kho, bhante, tā devatā mama cittamaññāya sabbāva nīlā ahesuṁ nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā. 7 Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘aho vatimā devatā sabbāva pītā assu …pe… sabbāva lohitakā assu …pe… sabbāva odātā assu odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā’ti. Atha kho, bhante, tā devatā mama cittamaññāya sabbāva odātā ahesuṁ odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā. 8 Atha kho, bhante, tā devatā ekā ca gāyi ekā ca nacci ekā ca accharaṁ vādesi. Seyyathāpi nāma pañcaṅgikassa tūriyassa suvinītassa suppaṭipatāḷitassa kusalehi susamannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca pemanīyo ca madanīyo ca; evamevaṁ tāsaṁ devatānaṁ alaṅkārānaṁ saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca pemanīyo ca madanīyo ca. Atha khvāhaṁ, bhante, indriyāni okkhipi. 9 Atha kho, bhante, tā devatā ‘na khvayyo anuruddho sādiyatī’ti tatthevantaradhāyiṁsu. Katihi nu kho, bhante, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manāpakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? 10 “Aṭṭhahi kho, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manāpakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Katamehi aṭṭhahi? Idha, anuruddha, mātugāmo yassa mātāpitaro bhattuno denti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṁ upādāya tassa hoti pubbuṭṭhāyinī pacchānipātinī kiṅkārapaṭissāvinī manāpacārinī piyavādinī. 11 Ye te bhattu garuno honti—mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā—te sakkaroti, garuṁ karoti, māneti, pūjeti, abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjeti. 12 Ye te bhattu abbhantarā kammantā—uṇṇāti vā kappāsāti vā—tattha dakkhā hoti analasā tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgatā alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. 13 Yo so bhattu abbhantaro antojano—dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā—tesaṁ katañca 1645 --- an8 46:13 katato jānāti akatañca akatato jānāti, gilānakānañca balābalaṁ jānāti khādanīyaṁ bhojanīyañcassa paccaṁsena saṁvibhajati. 14 Yaṁ bhattu āharati dhanaṁ vā dhaññaṁ vā jātarūpaṁ vā taṁ ārakkhena guttiyā sampādeti, tattha ca hoti adhuttī athenī asoṇḍī avināsikā. 15 Upāsikā kho pana hoti buddhaṁ saraṇaṁ gatā dhammaṁ saraṇaṁ gatā saṅghaṁ saraṇaṁ gatā. 16 Sīlavatī kho pana hoti—pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. 17 Cāgavatī kho pana hoti. Vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgā payatapāṇinī vossaggaratā yācayogā dānasaṁvibhāgaratā. 18 Imehi kho, anuruddha, aṭṭhahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manāpakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatīti. 19 Yo naṁ bharati sabbadā, niccaṁ ātāpi ussuko; Taṁ sabbakāmadaṁ posaṁ, bhattāraṁ nātimaññati. 20 Na cāpi sotthi bhattāraṁ, issāvādena rosaye; Bhattu ca garuno sabbe, paṭipūjeti paṇḍitā. 21 Uṭṭhāhikā analasā, saṅgahitaparijjanā; Bhattu manāpaṁ carati, sambhataṁ anurakkhati. 22 Yā evaṁ vattati nārī, bhattu chandavasānugā; Manāpā nāma te devā, yattha sā upapajjatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8 11. Rāgapeyyāla ~ |121-147| “Rāgassa, bhikkhave, pariññāya …pe… parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya …pe… ime aṭṭha dhammā bhāvetabbā”. 0 Aṅguttara Nikāya 8.23 3. Gahapativagga Paṭhamahatthakasutta |23| Ekaṁ samayaṁ bhagavā āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “sattahi, bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṁ hatthakaṁ āḷavakaṁ dhāretha. Katamehi sattahi? Saddho hi, bhikkhave, hatthako āḷavako; sīlavā, bhikkhave, hatthako āḷavako; hirīmā, bhikkhave, hatthako āḷavako; ottappī, bhikkhave, hatthako āḷavako; bahussuto, bhikkhave, hatthako āḷavako; cāgavā, bhikkhave, hatthako āḷavako; paññavā, bhikkhave, hatthako āḷavako—imehi kho, bhikkhave, sattahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṁ hatthakaṁ āḷavakaṁ dhārethā”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. 2 Atha kho aññataro bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena hatthakassa āḷavakassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho hatthako āḷavako yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho hatthakaṁ āḷavakaṁ so bhikkhu etadavoca: 3 “Sattahi kho tvaṁ, āvuso, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato. Katamehi sattahi? ‘Saddho, bhikkhave, hatthako āḷavako; sīlavā …pe… hirīmā … ottappī … bahussuto … cāgavā … paññavā, bhikkhave, hatthako āḷavako’ti. Imehi kho tvaṁ, āvuso, sattahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato”ti. “Kaccittha, bhante, na koci gihī ahosi odātavasano”ti? “Na hettha, āvuso, koci gihī ahosi odātavasano”ti. “Sādhu, bhante, yadettha na koci gihī ahosi odātavasano”ti. 4 Atha kho so bhikkhu hatthakassa āḷavakassa nivesane piṇḍapātaṁ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 5 “Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena hatthakassa āḷavakassa nivesanaṁ tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁ. Atha kho, bhante, hatthako āḷavako yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho ahaṁ, bhante, hatthakaṁ āḷavakaṁ etadavacaṁ: ‘sattahi kho tvaṁ, āvuso, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato. Katamehi sattahi? Saddho, bhikkhave, hatthako āḷavako; sīlavā …pe… hirīmā … ottappī … bahussuto … cāgavā … paññavā, bhikkhave, hatthako āḷavakoti. Imehi kho tvaṁ, āvuso, sattahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato’ti. 6 Evaṁ vutte, bhante, hatthako maṁ etadavoca: ‘kaccittha, bhante, na koci gihī ahosi odātavasano’ti? 1646 --- an8 23:6 ‘Na hettha, āvuso, koci gihī ahosi odātavasano’ti. ‘Sādhu, bhante, yadettha na koci gihī ahosi odātavasano’”ti. 7 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Appiccho so, bhikkhu, kulaputto. Santeyeva attani kusaladhamme na icchati parehi ñāyamāne. Tena hi tvaṁ, bhikkhu, imināpi aṭṭhamena acchariyena abbhutena dhammena samannāgataṁ hatthakaṁ āḷavakaṁ dhārehi, yadidaṁ appicchatāyā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.67 7. Bhūmicālavagga Anariyavohārasutta |67| “Aṭṭhime, bhikkhave, anariyavohārā. Katame aṭṭha? Adiṭṭhe diṭṭhavāditā, asute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā, diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute asutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha anariyavohārā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.59 6. Gotamīvagga Paṭhamapuggalasutta |59| “Aṭṭhime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa? Katame aṭṭha? Sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā, arahattāya paṭipanno. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha puggalā āhuneyyā …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. 2 Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phale ṭhitā; Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito. 3 Yajamānānaṁ manussānaṁ, Puññapekkhāna pāṇinaṁ; Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ, Saṅghe dinnaṁ mahapphalan”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.81 9. Sativagga Satisampajaññasutta |81| “Satisampajaññe, bhikkhave, asati satisampajaññavipannassa hatūpanisaṁ hoti hirottappaṁ. Hirottappe asati hirottappavipannassa hatūpaniso hoti indriyasaṁvaro. Indriyasaṁvare asati indriyasaṁvaravipannassa hatūpanisaṁ hoti sīlaṁ. Sīle asati sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi na pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, satisampajaññe asati satisampajaññavipannassa hatūpanisaṁ hoti hirottappaṁ; hirottappe asati hirottappavipannassa hatūpaniso hoti …pe… vimuttiñāṇadassanaṁ. 2 Satisampajaññe, bhikkhave, sati satisampajaññasampannassa upanisasampannaṁ hoti hirottappaṁ. Hirottappe sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indriyasaṁvaro. Indriyasaṁvare sati indriyasaṁvarasampannassa upanisasampannaṁ hoti sīlaṁ. Sīle sati sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ. Yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, satisampajaññe sati satisampajaññasampannassa upanisasampannaṁ hoti hirottappaṁ; hirottappe sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti …pe… vimuttiñāṇadassanan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.38 4. Dānavagga Sappurisasutta |38| “Sappuriso, bhikkhave, kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti—mātāpitūnaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti, puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti, dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti, mittāmaccānaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti, pubbapetānaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti, rañño atthāya hitāya sukhāya hoti, devatānaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti, samaṇabrāhmaṇānaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, mahāmegho sabbasassāni sampādento bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti; evamevaṁ kho, bhikkhave, sappuriso kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti—mātāpitūnaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti, puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti, 1647 --- an8 38:2 dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti, mittāmaccānaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti, pubbapetānaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti, rañño atthāya hitāya sukhāya hoti, devatānaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti, samaṇabrāhmaṇānaṁ atthāya hitāya sukhāya hotīti. 3 Bahūnaṁ vata atthāya, sappañño gharamāvasaṁ; Mātaraṁ pitaraṁ pubbe, rattindivamatandito. 4 Pūjeti sahadhammena, pubbekatamanussaraṁ; Anāgāre pabbajite, apace brahmacārayo. 5 Niviṭṭhasaddho pūjeti, ñatvā dhamme ca pesalo; Rañño hito devahito, ñātīnaṁ sakhinaṁ hito. 6 Sabbesaṁ so hito hoti, saddhamme suppatiṭṭhito; Vineyya maccheramalaṁ, sa lokaṁ bhajate sivan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.63 7. Bhūmicālavagga Saṅkhittasutta |63| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Evamevaṁ panidhekacce moghapurisā mamaññeva ajjhesanti. Dhamme ca bhāsite mamaññeva anubandhitabbaṁ maññantī”ti. “Desetu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ, desetu sugato saṅkhittena dhammaṁ. Appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ ājāneyyaṁ, appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti. “Tasmātiha te, bhikkhu, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘ajjhattaṁ me cittaṁ ṭhitaṁ bhavissati susaṇṭhitaṁ, na ca uppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṁ pariyādāya ṭhassantī’ti. Evañhi te, bhikkhu, sikkhitabbaṁ. 2 Yato kho te, bhikkhu, ajjhattaṁ cittaṁ ṭhitaṁ hoti susaṇṭhitaṁ, na ca uppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti, tato te, bhikkhu, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘mettā me cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. Evañhi te, bhikkhu, sikkhitabbaṁ. 3 Yato kho te, bhikkhu, ayaṁ samādhi evaṁ bhāvito hoti bahulīkato, tato tvaṁ, bhikkhu, imaṁ samādhiṁ savitakkampi savicāraṁ bhāveyyāsi, avitakkampi vicāramattaṁ bhāveyyāsi, avitakkampi avicāraṁ bhāveyyāsi, sappītikampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi, upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi. 4 Yato kho, te bhikkhu, ayaṁ samādhi evaṁ bhāvito hoti subhāvito, tato te, bhikkhu, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘karuṇā me cetovimutti … muditā me cetovimutti … upekkhā me cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. Evañhi te, bhikkhu, sikkhitabbaṁ. 5 Yato kho te, bhikkhu, ayaṁ samādhi evaṁ bhāvito hoti subhāvito, tato tvaṁ, bhikkhu, imaṁ samādhiṁ savitakkasavicārampi bhāveyyāsi, avitakkavicāramattampi bhāveyyāsi, avitakkaavicārampi bhāveyyāsi, sappītikampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi, upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi. 6 Yato kho te, bhikkhu, ayaṁ samādhi evaṁ bhāvito hoti subhāvito, tato te, bhikkhu, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘kāye kāyānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassan’ti. Evañhi te, bhikkhu, sikkhitabbaṁ. 7 Yato kho te, bhikkhu, ayaṁ samādhi evaṁ bhāvito hoti bahulīkato, tato tvaṁ, bhikkhu, imaṁ samādhiṁ savitakkasavicārampi bhāveyyāsi, avitakkavicāramattampi bhāveyyāsi, avitakkaavicārampi bhāveyyāsi, sappītikampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi, upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi. 8 Yato kho te, bhikkhu, ayaṁ samādhi evaṁ bhāvito hoti subhāvito, tato te, bhikkhu, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘vedanāsu … citte … dhammesu dhammānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassan’ti. Evañhi te, bhikkhu, sikkhitabbaṁ. 9 Yato kho te, bhikkhu, ayaṁ samādhi evaṁ bhāvito hoti bahulīkato, tato tvaṁ, bhikkhu, imaṁ samādhiṁ savitakkasavicārampi bhāveyyāsi, avitakkavicāramattampi bhāveyyāsi, avitakkaavicārampi bhāveyyāsi, sappītikampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi, upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi. 10 Yato kho te, bhikkhu, ayaṁ samādhi evaṁ bhāvito hoti subhāvito, tato tvaṁ, bhikkhu, yena yeneva gagghasi phāsuṁyeva gagghasi, yattha yattha ṭhassasi 1648 --- an8 63:10 phāsuṁyeva ṭhassasi, yattha yattha nisīdissasi phāsuṁyeva nisīdissasi, yattha yattha seyyaṁ kappessasi phāsuṁyeva seyyaṁ kappessasī”ti. 11 Atha kho so bhikkhu bhagavatā iminā ovādena ovadito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.85 9. Sativagga Samaṇasutta |85| “‘Samaṇo’ti, bhikkhave, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. ‘Brāhmaṇo’ti, bhikkhave, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. ‘Vedagū’ti, bhikkhave, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. ‘Bhisakko’ti, bhikkhave, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. ‘Nimmalo’ti, bhikkhave, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. ‘Vimalo’ti, bhikkhave, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. ‘Ñāṇī’ti, bhikkhave, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. ‘Vimutto’ti, bhikkhave, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassāti. 2 Yaṁ samaṇena pattabbaṁ, brāhmaṇena vusīmatā; Yaṁ vedagunā pattabbaṁ, bhisakkena anuttaraṁ. 3 Yaṁ nimmalena pattabbaṁ, vimalena sucīmatā; Yaṁ ñāṇinā ca pattabbaṁ, vimuttena anuttaraṁ. 4 Sohaṁ vijitasaṅgāmo, mutto mocemi bandhanā; Nāgomhi paramadanto, asekho parinibbuto”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.42 5. Uposathavagga Vitthatūposathasutta |42| “Aṭṭhaṅgasamannāgato, bhikkhave, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro. Kathaṁ upavuttho ca, bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yāvajīvaṁ arahanto pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā, sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti. Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā paṭhamena aṅgena samannāgato hoti …pe…. 2 ‘Yāvajīvaṁ arahanto uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaṁ kappenti—mañcake vā tiṇasanthārake vā. Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṁ kappemi—mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā aṭṭhamena aṅgena samannāgato hoti. Evaṁ upavuttho kho, bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro. 3 Kīvamahapphalo hoti kīvamahānisaṁso kīvamahājutiko kīvamahāvipphāro? Seyyathāpi, bhikkhave, yo imesaṁ soḷasannaṁ mahājanapadānaṁ pahūtarattaratanānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreyya, seyyathidaṁ—aṅgānaṁ magadhānaṁ kāsīnaṁ kosalānaṁ vajjīnaṁ mallānaṁ cetīnaṁ vaṅgānaṁ kurūnaṁ pañcālānaṁ macchānaṁ sūrasenānaṁ assakānaṁ avantīnaṁ gandhārānaṁ kambojānaṁ, aṭṭhaṅgasamannāgatassa uposathassa etaṁ kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. Taṁ kissa hetu? Kapaṇaṁ, bhikkhave, mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya. 4 Yāni, bhikkhave, mānusakāni paññāsa vassāni, cātumahārājikānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni pañca vassasatāni cātumahārājikānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’. 5 Yāni, bhikkhave, 1649 --- an8 42:5 mānusakāni vassasatāni, tāvatiṁsānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbaṁ vassasahassaṁ tāvatiṁsānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tāvatiṁsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’. 6 Yāni, bhikkhave, mānusakāni dve vassasatāni, yāmānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā yāmānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’. 7 Yāni, bhikkhave, mānusakāni cattāri vassasatāni, tusitānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tusitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’. 8 Yāni, bhikkhave, mānusakāni aṭṭha vassasatāni, nimmānaratīnaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni aṭṭha vassasahassāni nimmānaratīnaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā nimmānaratīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’. 9 Yāni, bhikkhave, mānusakāni soḷasa vassasatāni, paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni soḷasa vassasahassāni paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāyā’ti. 10 Pāṇaṁ na haññe na cadinnamādiye, Musā na bhāse na ca majjapo siyā; Abrahmacariyā virameyya methunā, Rattiṁ na bhuñjeyya vikālabhojanaṁ. 11 Mālaṁ na dhāre na ca gandhamācare, Mañce chamāyaṁ va sayetha santhate; Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṁ, Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṁ. 12 Cando ca suriyo ca ubho sudassanā, Obhāsayaṁ anupariyanti yāvatā; Tamonudā te pana antalikkhagā, Nabhe pabhāsanti disāvirocanā. 13 Etasmiṁ yaṁ vijjati antare dhanaṁ, Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaṁ; Siṅgīsuvaṇṇaṁ atha vāpi kañcanaṁ, Yaṁ jātarūpaṁ haṭakanti vuccati. 14 Aṭṭhaṅgupetassa uposathassa, Kalampi te nānubhavanti soḷasiṁ; Candappabhā tāragaṇā ca sabbe. 15 Tasmā hi nārī ca naro ca sīlavā, Aṭṭhaṅgupetaṁ upavassuposathaṁ; Puññāni katvāna sukhudrayāni, Aninditā saggamupenti ṭhānan”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.19 2. Mahāvagga Pahārādasutta |19| Ekaṁ samayaṁ bhagavā verañjāyaṁ viharati naḷerupucimandamūle. Atha kho pahārādo asurindo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho pahārādaṁ asurindaṁ bhagavā etadavoca: 2 “Api pana, pahārāda, asurā mahāsamudde abhiramantī”ti? “Abhiramanti, bhante, asurā 1650 --- an8 19:2 mahāsamudde”ti. “Kati pana, pahārāda, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramantī”ti? “Aṭṭha, bhante, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Katame aṭṭha? Mahāsamuddo, bhante, anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, na āyatakeneva papāto. Yampi, bhante, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, na āyatakeneva papāto; ayaṁ, bhante, mahāsamudde paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 3 Puna caparaṁ, bhante, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṁ nātivattati. Yampi, bhante, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṁ nātivattati; ayaṁ, bhante, mahāsamudde dutiyo acchariyo abbhuto dhammo yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 4 Puna caparaṁ, bhante, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṁvasati. Yaṁ hoti mahāsamudde mataṁ kuṇapaṁ, taṁ khippameva tīraṁ vāheti, thalaṁ ussāreti. Yampi, bhante, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṁvasati, yaṁ hoti mahāsamudde mataṁ kuṇapaṁ, taṁ khippameva tīraṁ vāheti, thalaṁ ussāreti; ayaṁ, bhante, mahāsamudde tatiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 5 Puna caparaṁ, bhante, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī, tā mahāsamuddaṁ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, ‘mahāsamuddo’ tveva saṅkhaṁ gacchanti. Yampi, bhante, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī, tā mahāsamuddaṁ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, ‘mahāsamuddo’ tveva saṅkhaṁ gacchanti; ayaṁ, bhante, mahāsamudde catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 6 Puna caparaṁ, bhante, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṁ appenti yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati. Yampi, bhante, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṁ appenti yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati; ayaṁ, bhante, mahāsamudde pañcamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 7 Puna caparaṁ, bhante, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso. Yampi, bhante, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso; ayaṁ, bhante, mahāsamudde chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 8 Puna caparaṁ, bhante, mahāsamuddo bahuratano anekaratano. Tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṁ rajataṁ jātarūpaṁ lohitako masāragallaṁ. Yampi, bhante, mahāsamuddo bahuratano anekaratano; tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṁ rajataṁ jātarūpaṁ lohitako masāragallaṁ; ayaṁ, bhante, mahāsamudde sattamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 9 Puna caparaṁ, bhante, mahāsamuddo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso. Tatrime bhūtā—timi timiṅgalo timirapiṅgalo asurā nāgā gandhabbā. Santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā. Yampi, bhante, mahāsamuddo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso; tatrime bhūtā—timi timiṅgalo timirapiṅgalo asurā nāgā gandhabbā; santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā …pe… tiyojana … catuyojana … pañcayojanasatikāpi attabhāvā; ayaṁ, bhante, mahāsamudde aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Ime kho, bhante, mahāsamudde aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramantīti. 10 Api pana, bhante, bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramantī”ti? “Abhiramanti, pahārāda, bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye”ti. “Kati pana, bhante, imasmiṁ dhammavinaye acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramantī”ti? “Aṭṭha, pahārāda, imasmiṁ dhammavinaye acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. Katame aṭṭha? Seyyathāpi, pahārāda, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, na āyatakeneva papāto; evamevaṁ 1651 --- an8 19:10 kho, pahārāda, imasmiṁ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, na āyatakeneva aññāpaṭivedho. Yampi, pahārāda, imasmiṁ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, na āyatakeneva aññāpaṭivedho; ayaṁ, pahārāda, imasmiṁ dhammavinaye paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 11 Seyyathāpi, pahārāda, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṁ nātivattati; evamevaṁ kho, pahārāda, yaṁ mayā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ taṁ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamanti. Yampi, pahārāda, mayā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ taṁ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamanti; ayaṁ, pahārāda, imasmiṁ dhammavinaye dutiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 12 Seyyathāpi, pahārāda, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṁvasati. Yaṁ hoti mahāsamudde mataṁ kuṇapaṁ, taṁ khippameva tīraṁ vāheti thalaṁ ussāreti; 13 evamevaṁ kho, pahārāda, yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto, na tena saṅgho saṁvasati; khippameva naṁ sannipatitvā ukkhipati. Kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhusaṅghassa sannisinno, atha kho so ārakāva saṅghamhā saṅgho ca tena. Yampi, pahārāda, yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto, na tena saṅgho saṁvasati; khippameva naṁ sannipatitvā ukkhipati; kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhusaṅghassa sannisinno, atha kho so ārakāva saṅghamhā saṅgho ca tena; ayaṁ, pahārāda, imasmiṁ dhammavinaye tatiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 14 Seyyathāpi, pahārāda, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī, tā mahāsamuddaṁ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, ‘mahāsamuddo’ tveva saṅkhaṁ gacchanti; evamevaṁ kho, pahārāda, cattārome vaṇṇā—khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā, te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni, ‘samaṇā sakyaputtiyā’ tveva saṅkhaṁ gacchanti. Yampi, pahārāda, cattārome vaṇṇā—khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā, te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni, ‘samaṇā sakyaputtiyā’ tveva saṅkhaṁ gacchanti; ayaṁ, pahārāda, imasmiṁ dhammavinaye catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 15 Seyyathāpi, pahārāda, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṁ appenti yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati; evamevaṁ kho, pahārāda, bahū cepi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti, na tena nibbānadhātuyā ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati. Yampi, pahārāda, bahū cepi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti, na tena nibbānadhātuyā ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati; ayaṁ, pahārāda, imasmiṁ dhammavinaye pañcamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 16 Seyyathāpi, pahārāda, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso; evamevaṁ kho, pahārāda, ayaṁ dhammavinayo ekaraso, vimuttiraso. Yampi, pahārāda, ayaṁ dhammavinayo ekaraso, vimuttiraso; ayaṁ, pahārāda, imasmiṁ dhammavinaye chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 17 Seyyathāpi, pahārāda, mahāsamuddo bahuratano anekaratano; tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṁ rajataṁ jātarūpaṁ lohitako masāragallaṁ; evamevaṁ kho, pahārāda, ayaṁ dhammavinayo bahuratano anekaratano. Tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Yampi, pahārāda, ayaṁ dhammavinayo bahuratano anekaratano; tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—cattāro 1652 --- an8 19:17 satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo; ayaṁ, pahārāda, imasmiṁ dhammavinaye sattamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 18 Seyyathāpi, pahārāda, mahāsamuddo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso; tatrime bhūtā—timi timiṅgalo timirapiṅgalo asurā nāgā gandhabbā; santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā; evamevaṁ kho, pahārāda, ayaṁ dhammavinayo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso; tatrime bhūtā—sotāpanno sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā arahattāya paṭipanno. Yampi, pahārāda, ayaṁ dhammavinayo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso; tatrime bhūtā—sotāpanno sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā arahattāya paṭipanno; ayaṁ, pahārāda, imasmiṁ dhammavinaye aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 19 Ime kho, pahārāda, imasmiṁ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramantī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.27 3. Gahapativagga Paṭhamabalasutta |27| “Aṭṭhimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni aṭṭha? Ruṇṇabalā, bhikkhave, dārakā, kodhabalā mātugāmā, āvudhabalā corā, issariyabalā rājāno, ujjhattibalā bālā, nijjhattibalā paṇḍitā, paṭisaṅkhānabalā bahussutā, khantibalā samaṇabrāhmaṇā—imāni kho, bhikkhave, aṭṭha balānī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.56 6. Gotamīvagga Bhayasutta |56| “‘Bhayan’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. ‘Dukkhan’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. ‘Rogo’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. ‘Gaṇḍo’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. ‘Sallan’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. ‘Saṅgo’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. ‘Paṅko’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. ‘Gabbho’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. Kasmā ca, bhikkhave, ‘bhayan’ti kāmānametaṁ adhivacanaṁ? Yasmā ca kāmarāgarattāyaṁ, bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi bhayā na parimuccati, samparāyikāpi bhayā na parimuccati, tasmā ‘bhayan’ti kāmānametaṁ adhivacanaṁ. Kasmā ca, bhikkhave, ‘dukkhan’ti …pe… ‘rogo’ti … ‘gaṇḍo’ti … ‘sallan’ti … ‘saṅgo’ti … ‘paṅko’ti … ‘gabbho’ti kāmānametaṁ adhivacanaṁ? Yasmā ca kāmarāgarattāyaṁ, bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi gabbhā na parimuccati, samparāyikāpi gabbhā na parimuccati, tasmā ‘gabbho’ti kāmānametaṁ adhivacanaṁ. 2 Bhayaṁ dukkhañca rogo ca, gaṇḍo sallañca saṅgo ca; Paṅko gabbho ca ubhayaṁ, ete kāmā pavuccanti; Yattha satto puthujjano. 3 Otiṇṇo sātarūpena, puna gabbhāya gacchati; Yato ca bhikkhu ātāpī, sampajaññaṁ na riccati. 4 So imaṁ palipathaṁ duggaṁ, atikkamma tathāvidho; Pajaṁ jātijarūpetaṁ, phandamānaṁ avekkhatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.68 7. Bhūmicālavagga Ariyavohārasutta |68| “Aṭṭhime, bhikkhave, ariyavohārā. Katame aṭṭha? Adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, asute asutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā, diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha ariyavohārā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.5 1. Mettāvagga Paṭhamalokadhammasutta |5| “Aṭṭhime, bhikkhave, lokadhammā lokaṁ anuparivattanti, loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattati. Katame aṭṭha? Lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṁsā ca, sukhañca, dukkhañca. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha lokadhammā lokaṁ anuparivattanti, loko ca ime aṭṭha lokadhamme anuparivattatīti. 2 Lābho alābho ca yasāyaso ca, Nindā pasaṁsā ca sukhaṁ dukhañca; Ete aniccā manujesu dhammā, Asassatā vipariṇāmadhammā. 3 Ete ca ñatvā satimā sumedho, Avekkhati vipariṇāmadhamme; Iṭṭhassa dhammā na mathenti cittaṁ, Aniṭṭhato no paṭighātameti. 4 Tassānurodhā atha vā virodhā, Vidhūpitā atthaṅgatā na santi; Padañca ñatvā 1653 --- an8 5:4 virajaṁ asokaṁ, Sammappajānāti bhavassa pāragū”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.33 4. Dānavagga Dānavatthusutta |33| “Aṭṭhimāni, bhikkhave, dānavatthūni. Katamāni aṭṭha? Chandā dānaṁ deti, dosā dānaṁ deti, mohā dānaṁ deti, bhayā dānaṁ deti, ‘dinnapubbaṁ katapubbaṁ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaṁ kulavaṁsaṁ hāpetun’ti dānaṁ deti, ‘imāhaṁ dānaṁ datvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti dānaṁ deti, ‘imaṁ me dānaṁ dadato cittaṁ pasīdati, attamanatā somanassaṁ upajāyatī’ti dānaṁ deti, cittālaṅkāracittaparikkhāratthaṁ dānaṁ deti. Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha dānavatthūnī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.12 2. Mahāvagga Sīhasutta |12| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsanti. 2 Tena kho pana samayena sīho senāpati nigaṇṭhasāvako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Atha kho sīhassa senāpatissa etadahosi: “nissaṁsayaṁ kho so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhavissati, tathā hime sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsanti. Yannūnāhaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkameyyaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. Atha kho sīho senāpati yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “icchāmahaṁ, bhante, samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamitun”ti. 3 “Kiṁ pana tvaṁ, sīha, kiriyavādo samāno akiriyavādaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissasi? Samaṇo hi, sīha, gotamo akiriyavādo, akiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī”ti. Atha kho sīhassa senāpatissa yo ahosi gamiyābhisaṅkhāro bhagavantaṁ dassanāya, so paṭippassambhi. 4 Dutiyampi kho sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa …pe… dhammassa …pe… saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsanti. Dutiyampi kho sīhassa senāpatissa etadahosi: “nissaṁsayaṁ kho so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhavissati, tathā hime sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsanti, dhammassa …pe… saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsanti. Yannūnāhaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkameyyaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. Atha kho sīho senāpati yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “icchāmahaṁ, bhante, samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamitun”ti. 5 “Kiṁ pana tvaṁ, sīha, kiriyavādo samāno akiriyavādaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissasi? Samaṇo hi, sīha, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī”ti. Dutiyampi kho sīhassa senāpatissa yo ahosi gamiyābhisaṅkhāro bhagavantaṁ dassanāya, so paṭippassambhi. 6 Tatiyampi kho sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa …pe… dhammassa …pe… saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsanti. Tatiyampi kho sīhassa senāpatissa etadahosi: “nissaṁsayaṁ kho so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhavissati, tathā hime sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsanti. Kiṁ hime karissanti nigaṇṭhā apalokitā vā anapalokitā vā? Yannūnāhaṁ anapaloketvāva nigaṇṭhe taṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkameyyaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. 7 Atha kho sīho senāpati pañcamattehi rathasatehi divādivassa vesāliyā niyyāsi bhagavantaṁ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova agamāsi. Atha kho sīho senāpati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṁ etadavoca: 8 “Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. Ye te, 1654 --- an8 12:8 bhante, evamāhaṁsu: ‘akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti, kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhanti dhammassa cānudhammaṁ byākaronti na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati? Anabbhakkhātukāmā hi mayaṁ, bhante, bhagavantan”ti. 9 “Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. 10 Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘kiriyavādo samaṇo gotamo, kiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. 11 Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘ucchedavādo samaṇo gotamo, ucchedāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. 12 Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘jegucchī samaṇo gotamo, jegucchitāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. 13 Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘venayiko samaṇo gotamo, vinayāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. 14 Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘tapassī samaṇo gotamo, tapassitāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. 15 Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘apagabbho samaṇo gotamo, apagabbhatāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. 16 Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘assāsako samaṇo gotamo, assāsāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. 17 Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti? Ahañhi, sīha, akiriyaṁ vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa; anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ akiriyaṁ vadāmi. Ayaṁ kho, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. 18 Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘kiriyavādo samaṇo gotamo, kiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti? Ahañhi, sīha, kiriyaṁ vadāmi kāyasucaritassa vacīsucaritassa manosucaritassa; anekavihitānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ kiriyaṁ vadāmi. Ayaṁ kho, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘kiriyavādo samaṇo gotamo, kiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. 19 Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘ucchedavādo samaṇo gotamo, ucchedāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti? Ahañhi, sīha, ucchedaṁ vadāmi rāgassa dosassa mohassa; anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ ucchedaṁ vadāmi. Ayaṁ kho, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘ucchedavādo samaṇo gotamo, ucchedāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. 20 Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘jegucchī samaṇo gotamo, jegucchitāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti? Ahañhi, sīha, jigucchāmi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena; jigucchāmi anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. Ayaṁ kho, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘jegucchī samaṇo gotamo, jegucchitāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. 21 Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘venayiko samaṇo gotamo, vinayāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti? Ahañhi, sīha, vinayāya dhammaṁ desemi rāgassa dosassa mohassa; anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ vinayāya dhammaṁ desemi. Ayaṁ kho, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘venayiko samaṇo gotamo, vinayāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. 22 Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘tapassī samaṇo gotamo, tapassitāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti? Tapanīyāhaṁ, sīha, pāpake akusale dhamme vadāmi 1655 --- an8 12:22 kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ. Yassa kho, sīha, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, tamahaṁ ‘tapassī’ti vadāmi. Tathāgatassa kho, sīha, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ayaṁ kho, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘tapassī samaṇo gotamo, tapassitāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. 23 Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘apagabbho samaṇo gotamo, apagabbhatāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti? Yassa kho, sīha, āyatiṁ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, tamahaṁ ‘apagabbho’ti vadāmi. Tathāgatassa kho, sīha, āyatiṁ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ayaṁ kho, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘apagabbho samaṇo gotamo, apagabbhatāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. 24 Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘assāsako samaṇo gotamo, assāsāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti? Ahañhi, sīha, assāsako paramena assāsena, assāsāya dhammaṁ desemi, tena ca sāvake vinemi. Ayaṁ kho, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: ‘assāsako samaṇo gotamo, assāsāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti. 25 Evaṁ vutte, sīho senāpati bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 26 “Anuviccakāraṁ kho, sīha, karohi. Anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī”ti. “Imināpāhaṁ, bhante, bhagavato bhiyyoso mattāya attamano abhiraddho, yaṁ maṁ bhagavā evamāha: ‘anuviccakāraṁ kho, sīha, karohi. Anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī’ti. Mañhi, bhante, aññatitthiyā sāvakaṁ labhitvā kevalakappaṁ vesāliṁ paṭākaṁ parihareyyuṁ: ‘sīho amhākaṁ senāpati sāvakattaṁ upagato’ti. Atha ca pana bhagavā evamāha: ‘anuviccakāraṁ, sīha, karohi. Anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī’ti. Esāhaṁ, bhante, dutiyampi bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 27 “Dīgharattaṁ kho te, sīha, nigaṇṭhānaṁ opānabhūtaṁ kulaṁ, yena nesaṁ upagatānaṁ piṇḍakaṁ dātabbaṁ maññeyyāsī”ti. “Imināpāhaṁ, bhante, bhagavato bhiyyoso mattāya attamano abhiraddho, yaṁ maṁ bhagavā evamāha: ‘dīgharattaṁ kho te, sīha, nigaṇṭhānaṁ opānabhūtaṁ kulaṁ, yena nesaṁ upagatānaṁ piṇḍakaṁ dātabbaṁ maññeyyāsī’ti. Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘samaṇo gotamo evamāha—mayhameva dānaṁ dātabbaṁ, mayhameva sāvakānaṁ dātabbaṁ; mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ, na aññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ; mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, na aññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan’ti, atha ca pana maṁ bhagavā nigaṇṭhesupi dāne samādapeti. Api ca, bhante, mayamettha kālaṁ jānissāma. Esāhaṁ, bhante, tatiyampi bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 28 Atha kho bhagavā sīhassa senāpatissa anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi sīhaṁ senāpatiṁ kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evamevaṁ sīhassa senāpatissa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. 29 Atha kho sīho senāpati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho 1656 --- an8 12:29 vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca: “adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho sīho senāpati bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 30 Atha kho sīho senāpati aññataraṁ purisaṁ āmantesi: “gaccha tvaṁ, ambho purisa, pavattamaṁsaṁ jānāhī”ti. Atha kho sīho senāpati tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. 31 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sīhassa senāpatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Tena kho pana samayena sambahulā nigaṇṭhā vesāliyaṁ rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ bāhā paggayha kandanti: “ajja sīhena senāpatinā thūlaṁ pasuṁ vadhitvā samaṇassa gotamassa bhattaṁ kataṁ. Taṁ samaṇo gotamo jānaṁ uddissakataṁ maṁsaṁ paribhuñjati paṭiccakamman”ti. 32 Atha kho aññataro puriso yena sīho senāpati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sīhassa senāpatissa upakaṇṇake ārocesi: “yagghe, bhante, jāneyyāsi. Ete sambahulā nigaṇṭhā vesāliyaṁ rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ bāhā paggayha kandanti: ‘ajja sīhena senāpatinā thūlaṁ pasuṁ vadhitvā samaṇassa gotamassa bhattaṁ kataṁ. Taṁ samaṇo gotamo jānaṁ uddissakataṁ maṁsaṁ paribhuñjati paṭiccakamman’ti. Alaṁ ayyo dīgharattañhi te āyasmanto avaṇṇakāmā buddhassa avaṇṇakāmā dhammassa avaṇṇakāmā saṅghassa. Na ca panete āyasmanto jiridanti taṁ bhagavantaṁ asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhituṁ; na ca mayaṁ jīvitahetupi sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropeyyāmā”ti. 33 Atha kho sīho senāpati buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho sīho senāpati bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho sīhaṁ senāpatiṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.49 5. Uposathavagga Paṭhamaidhalokikasutta |49| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaṅkami …pe…. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho visākhaṁ migāramātaraṁ bhagavā etadavoca: 2 “Catūhi kho, visākhe, dhammehi samannāgato mātugāmo idhalokavijayāya paṭipanno hoti, ayaṁsa loko āraddho hoti. Katamehi catūhi? Idha, visākhe, mātugāmo susaṁvihitakammanto hoti, saṅgahitaparijano, bhattu manāpaṁ carati, sambhataṁ anurakkhati. 3 Kathañca, visākhe, mātugāmo susaṁvihitakammanto hoti? Idha, visākhe, mātugāmo ye te bhattu abbhantarā kammantā—uṇṇāti vā kappāsāti vā—tattha dakkhā hoti analasā tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgatā alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. Evaṁ kho, visākhe, mātugāmo susaṁvihitakammanto hoti. 4 Kathañca, visākhe, mātugāmo saṅgahitaparijano hoti? Idha, visākhe, mātugāmo yo so bhattu abbhantaro antojano—dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā—tesaṁ katañca katato jānāti akatañca akatato jānāti, gilānakānañca balābalaṁ jānāti khādanīyaṁ bhojanīyañcassa paccaṁsena saṁvibhajati. Evaṁ kho, visākhe, mātugāmo saṅgahitaparijano hoti. 5 Kathañca, visākhe, mātugāmo bhattu manāpaṁ carati? Idha, visākhe, mātugāmo yaṁ bhattu amanāpasaṅkhātaṁ taṁ jīvitahetupi na ajjhācarati. Evaṁ kho, visākhe, mātugāmo bhattu manāpaṁ carati. 6 Kathañca, visākhe, mātugāmo sambhataṁ anurakkhati? Idha, visākhe, mātugāmo yaṁ bhattā āharati dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā taṁ ārakkhena guttiyā sampādeti, tattha ca hoti adhuttī athenī asoṇḍī avināsikā. Evaṁ kho, visākhe, mātugāmo sambhataṁ anurakkhati. Imehi kho, visākhe, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo idhalokavijayāya paṭipanno hoti, ayaṁsa loko āraddho hoti. 7 Catūhi kho, visākhe, dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paṭipanno hoti, paraloko āraddho hoti. Katamehi catūhi? Idha, visākhe, mātugāmo saddhāsampanno hoti, sīlasampanno hoti, 1657 --- an8 49:7 cāgasampanno hoti, paññāsampanno hoti. 8 Kathañca, visākhe, mātugāmo saddhāsampanno hoti? Idha, visākhe, mātugāmo saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Evaṁ kho, visākhe, mātugāmo saddhāsampanno hoti. 9 Kathañca, visākhe, mātugāmo sīlasampanno hoti? Idha, visākhe, mātugāmo pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Evaṁ kho, visākhe, mātugāmo sīlasampanno hoti. 10 Kathañca, visākhe, mātugāmo cāgasampanno hoti? Idha, visākhe, mātugāmo vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgā payatapāṇinī vossaggaratā yācayogā dānasaṁvibhāgaratā. Evaṁ kho, visākhe, mātugāmo cāgasampanno hoti. 11 Kathañca, visākhe, mātugāmo paññāsampanno hoti? Idha, visākhe, mātugāmo paññavā hoti …pe… evaṁ kho, visākhe, mātugāmo paññāsampanno hoti. 12 Imehi kho, visākhe, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paṭipanno hoti, paraloko āraddho hotīti. 13 Susaṁvihitakammantā, saṅgahitaparijjanā; Bhattu manāpaṁ carati, sambhataṁ anurakkhati. 14 Saddhā sīlena sampannā, vadaññū vītamaccharā; Niccaṁ maggaṁ visodheti, sotthānaṁ samparāyikaṁ. 15 Iccete aṭṭha dhammā ca, yassā vijjanti nāriyā; Tampi sīlavatiṁ āhu, dhammaṭṭhaṁ saccavādiniṁ. 16 Soḷasākārasampannā, Aṭṭhaṅgasusamāgatā; Tādisī sīlavatī upāsikā, Upapajjati devalokaṁ manāpan”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 8.77 8. Yamakavagga Icchāsutta |77| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhavo”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “Aṭṭhime, āvuso, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame aṭṭha? Idhāvuso, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati, ghaṭati, vāyamati lābhāya. Tassa uṭṭhahato, ghaṭato, vāyamato lābhāya lābho nuppajjati. So tena alābhena socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccatāvuso, ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati, ghaṭati, vāyamati lābhāya, na ca lābhī, socī ca paridevī ca, cuto ca saddhammā’. 3 Idha panāvuso, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati, ghaṭati, vāyamati lābhāya. Tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaṁ vuccatāvuso, ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, lābhī ca, madī ca pamādī ca, cuto ca saddhammā’. 4 Idha panāvuso, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya. Tassa anuṭṭhahato, aghaṭato, avāyamato lābhāya lābho nuppajjati. So tena alābhena socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccatāvuso, ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya, na ca lābhī, socī ca paridevī ca, cuto ca saddhammā’. 5 Idha panāvuso, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya. Tassa anuṭṭhahato, aghaṭato, avāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaṁ vuccatāvuso, ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, lābhī ca, madī ca pamādī ca, cuto ca saddhammā’. 6 Idha panāvuso, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati, ghaṭati, vāyamati lābhāya. Tassa uṭṭhahato, ghaṭato, vāyamato lābhāya, lābho nuppajjati. So tena alābhena na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccatāvuso, ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, na ca lābhī, na ca socī na ca paridevī, accuto ca saddhammā’. 7 Idha panāvuso, bhikkhuno pavivittassa viharato 1658 --- an8 77:7 nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati, ghaṭati, vāyamati lābhāya. Tassa uṭṭhahato, ghaṭato, vāyamato lābhāya, lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati. Ayaṁ vuccatāvuso, ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati, ghaṭati, vāyamati lābhāya, lābhī ca, na ca madī na ca pamādī, accuto ca saddhammā’. 8 Idha panāvuso, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya. Tassa anuṭṭhahato, aghaṭato, avāyamato lābhāya, lābho nuppajjati. So tena alābhena na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccatāvuso, ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya, na ca lābhī, na ca socī na ca paridevī, accuto ca saddhammā’. 9 Idha panāvuso, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya. Tassa anuṭṭhahato, aghaṭato, avāyamato lābhāya, lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati. Ayaṁ vuccatāvuso, ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya, lābhī ca, na ca madī na ca pamādī, accuto ca saddhammā’. Ime kho, āvuso, aṭṭha puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Sattamaṁ. an9 0 Aṅguttara Nikāya 9.64 7. Satipaṭṭhānavagga Nīvaraṇasutta |64| “Pañcimāni, bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṁ, byāpādanīvaraṇaṁ, thinamiddhanīvaraṇaṁ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, vicikicchānīvaraṇaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. 2 Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ nīvaraṇānaṁ pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ nīvaraṇānaṁ pahānāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.82 8. Sammappadhānavagga Cetasovinibandhasutta |82| “Pañcime, bhikkhave, cetasovinibandhā. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti …pe… ime kho, bhikkhave, pañca cetasovinibandhā. 2 Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ cetasovinibandhānaṁ pahānāya cattāro sammappadhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya … anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya … uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ cetasovinibandhānaṁ pahānāya ime cattāro sammappadhānā bhāvetabbā”ti. Dasamaṁ. Sammappadhānavaggo tatiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 9 10. Rāgapeyyāla ~ |95-112| “Rāgassa, bhikkhave, pariññāya …pe… parikkhayāya …pe… pahānāya …pe… khayāya …pe… vayāya …pe… virāgāya …pe… nirodhāya …pe… cāgāya …pe… paṭinissaggāya …pe… ime nava dhammā bhāvetabbā”. 0 Aṅguttara Nikāya 9.45 5. Sāmaññavagga Ubhatobhāgavimuttasutta |45| “‘Ubhatobhāgavimutto, ubhatobhāgavimutto’ti, āvuso, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā”ti? 2 “Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṁ tathā tathā naṁ kāyena phusitvā viharati, paññāya ca naṁ pajānāti. Ettāvatāpi kho, āvuso, ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena …pe…. 3 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Yathā yathā ca tadāyatanaṁ tathā tathā naṁ kāyena phusitvā 1659 --- an9 45:3 viharati, paññāya ca naṁ pajānāti. Ettāvatāpi kho, āvuso, ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā nippariyāyenā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.20 2. Sīhanādavagga Velāmasutta |20| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 2 “Api nu te, gahapati, kule dānaṁ dīyatī”ti? “Dīyati me, bhante, kule dānaṁ; tañca kho lūkhaṁ kaṇājakaṁ biḷaṅgadutiyan”ti. “Lūkhañcepi, gahapati, dānaṁ deti paṇītaṁ vā; tañca asakkaccaṁ deti, acittīkatvā deti, asahatthā deti, apaviddhaṁ deti, anāgamanadiṭṭhiko deti. Yattha yattha tassa tassa dānassa vipāko nibbattati, na uḷārāya bhattabhogāya cittaṁ namati, na uḷārāya vatthabhogāya cittaṁ namati, na uḷārāya yānabhogāya cittaṁ namati, na uḷāresu pañcasu kāmaguṇesu bhogāya cittaṁ namati. Yepissa te honti puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi na sussūsanti na sotaṁ odahanti na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, gahapati, hoti asakkaccaṁ katānaṁ kammānaṁ vipāko. 3 Lūkhañcepi, gahapati, dānaṁ deti paṇītaṁ vā; tañca sakkaccaṁ deti, cittīkatvā deti, sahatthā deti, anapaviddhaṁ deti, āgamanadiṭṭhiko deti. Yattha yattha tassa tassa dānassa vipāko nibbattati, uḷārāya bhattabhogāya cittaṁ namati, uḷārāya vatthabhogāya cittaṁ namati, uḷārāya yānabhogāya cittaṁ namati, uḷāresu pañcasu kāmaguṇesu bhogāya cittaṁ namati. Yepissa te honti puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi sussūsanti sotaṁ odahanti aññā cittaṁ upaṭṭhapenti. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, gahapati, hoti sakkaccaṁ katānaṁ kammānaṁ vipāko. 4 Bhūtapubbaṁ, gahapati, velāmo nāma brāhmaṇo ahosi. So evarūpaṁ dānaṁ adāsi mahādānaṁ. Caturāsīti suvaṇṇapātisahassāni adāsi rūpiyapūrāni, caturāsīti rūpiyapātisahassāni adāsi suvaṇṇapūrāni, caturāsīti kaṁsapātisahassāni adāsi hiraññapūrāni, caturāsīti hatthisahassāni adāsi sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālappaṭicchannāni, caturāsīti rathasahassāni adāsi sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālappaṭicchannāni, caturāsīti dhenusahassāni adāsi dukūlasandhanāni kaṁsūpadhāraṇāni, caturāsīti kaññāsahassāni adāsi āmuttamaṇikuṇḍalāyo, caturāsīti pallaṅkasahassāni adāsi gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni, caturāsīti vatthakoṭisahassāni adāsi khomasukhumānaṁ koseyyasukhumānaṁ kambalasukhumānaṁ kappāsikasukhumānaṁ, ko pana vādo annassa pānassa khajjassa bhojjassa leyyassa peyyassa, najjo maññe vissandanti. 5 Siyā kho pana te, gahapati, evamassa: ‘añño nūna tena samayena velāmo brāhmaṇo ahosi, so taṁ dānaṁ adāsi mahādānan’ti. Na kho panetaṁ, gahapati, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Ahaṁ tena samayena velāmo brāhmaṇo ahosiṁ. Ahaṁ taṁ dānaṁ adāsiṁ mahādānaṁ. Tasmiṁ kho pana, gahapati, dāne na koci dakkhiṇeyyo ahosi, na taṁ koci dakkhiṇaṁ visodheti. 6 Yaṁ, gahapati, velāmo brāhmaṇo dānaṁ adāsi mahādānaṁ, yo cekaṁ diṭṭhisampannaṁ bhojeyya, idaṁ tato mahapphalataraṁ. 7 (…) Yo ca sataṁ diṭṭhisampannānaṁ bhojeyya, yo cekaṁ sakadāgāmiṁ bhojeyya, idaṁ tato mahapphalataraṁ. 8 (…) Yo ca sataṁ sakadāgāmīnaṁ bhojeyya, yo cekaṁ anāgāmiṁ bhojeyya …pe… yo ca sataṁ anāgāmīnaṁ bhojeyya, yo cekaṁ arahantaṁ bhojeyya …pe… yo ca sataṁ arahantānaṁ bhojeyya, yo cekaṁ paccekabuddhaṁ bhojeyya …pe… yo ca sataṁ paccekabuddhānaṁ bhojeyya, yo ca tathāgataṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ bhojeyya …pe… yo ca buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ bhojeyya …pe… yo ca cātuddisaṁ saṅghaṁ uddissa vihāraṁ kārāpeyya …pe… yo ca pasannacitto buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṁ gaccheyya …pe… yo ca pasannacitto sikkhāpadāni samādiyeyya—pāṇātipātā veramaṇiṁ, adinnādānā veramaṇiṁ, kāmesumicchācārā veramaṇiṁ, musāvādā 1660 --- an9 20:8 veramaṇiṁ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiṁ, yo ca antamaso gandhohanamattampi mettacittaṁ bhāveyya, (…) idaṁ tato mahapphalataraṁ. 9 Yañca, gahapati, velāmo brāhmaṇo dānaṁ adāsi mahādānaṁ, yo cekaṁ diṭṭhisampannaṁ bhojeyya … yo ca sataṁ diṭṭhisampannānaṁ bhojeyya, yo cekaṁ sakadāgāmiṁ bhojeyya … yo ca sataṁ sakadāgāmīnaṁ bhojeyya, yo cekaṁ anāgāmiṁ bhojeyya … yo ca sataṁ anāgāmīnaṁ bhojeyya, yo cekaṁ arahantaṁ bhojeyya … yo ca sataṁ arahantānaṁ bhojeyya, yo cekaṁ paccekabuddhaṁ bhojeyya … yo ca sataṁ paccekabuddhānaṁ bhojeyya, yo ca tathāgataṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ bhojeyya … yo ca buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ bhojeyya, yo ca cātuddisaṁ saṅghaṁ uddissa vihāraṁ kārāpeyya … yo ca pasannacitto buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṁ gaccheyya, yo ca pasannacitto sikkhāpadāni samādiyeyya—pāṇātipātā veramaṇiṁ …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiṁ, yo ca antamaso gandhohanamattampi mettacittaṁ bhāveyya, yo ca accharāsaṅghātamattampi aniccasaññaṁ bhāveyya, idaṁ tato mahapphalataran”ti. Dasamaṁ. Sīhanādavaggo dutiyo. 10 Tassuddānaṁ Nādo saupādiseso ca, koṭṭhikena samiddhinā; Gaṇḍasaññā kulaṁ mettā, devatā velāmena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 9.51 5. Sāmaññavagga Diṭṭhadhammanibbānasutta |51| “‘Diṭṭhadhammanibbānaṁ diṭṭhadhammanibbānan’ti, āvuso, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, diṭṭhadhammanibbānaṁ vuttaṁ bhagavatā”ti? 2 “Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, diṭṭhadhammanibbānaṁ vuttaṁ bhagavatā pariyāyena …pe…. 3 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho, āvuso, diṭṭhadhammanibbānaṁ vuttaṁ bhagavatā nippariyāyenā”ti. Dasamaṁ. Sāmaññavaggo pañcamo. 4 Tassuddānaṁ Sambādho kāyasakkhī paññā, Ubhatobhāgo sandiṭṭhikā dve; Nibbānaṁ parinibbānaṁ, Tadaṅgadiṭṭhadhammikena cāti. Paṭhamo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 9.34 4. Mahāvagga Nibbānasukhasutta |34| Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “sukhamidaṁ, āvuso, nibbānaṁ. Sukhamidaṁ, āvuso, nibbānan”ti. Evaṁ vutte, āyasmā udāyī āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “kiṁ panettha, āvuso sāriputta, sukhaṁ yadettha natthi vedayitan”ti? “Etadeva khvettha, āvuso, sukhaṁ yadettha natthi vedayitaṁ. Pañcime, āvuso, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā—ime kho, āvuso, pañca kāmaguṇā. Yaṁ kho, āvuso, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, idaṁ vuccatāvuso, kāmasukhaṁ. 2 Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa ce, āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svassa hoti ābādho. Seyyathāpi, āvuso, sukhino dukkhaṁ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa te kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa hoti ābādho. Yo kho panāvuso, ābādho dukkhametaṁ vuttaṁ bhagavatā. Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā sukhaṁ nibbānaṁ. 3 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa ce, āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svassa hoti ābādho. Seyyathāpi, āvuso, sukhino dukkhaṁ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa te vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa hoti ābādho. Yo kho panāvuso, ābādho dukkhametaṁ vuttaṁ bhagavatā. Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā sukhaṁ nibbānaṁ. 4 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa ce, āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, 1661 --- an9 34:4 svassa hoti ābādho. Seyyathāpi, āvuso, sukhino dukkhaṁ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa te pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa hoti ābādho. Yo kho panāvuso, ābādho dukkhametaṁ vuttaṁ bhagavatā. Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā sukhaṁ nibbānaṁ. 5 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa ce, āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato upekkhāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svassa hoti ābādho. Seyyathāpi, āvuso, sukhino dukkhaṁ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa te upekkhāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa hoti ābādho. Yo kho panāvuso, ābādho dukkhametaṁ vuttaṁ bhagavatā. Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā sukhaṁ nibbānaṁ. 6 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Tassa ce, āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato rūpasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svassa hoti ābādho. Seyyathāpi, āvuso, sukhino dukkhaṁ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa te rūpasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa hoti ābādho. Yo kho panāvuso, ābādho dukkhametaṁ vuttaṁ bhagavatā. Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā sukhaṁ nibbānaṁ. 7 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Tassa ce, āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svassa hoti ābādho. Seyyathāpi, āvuso, sukhino dukkhaṁ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa te ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa hoti ābādho. Yo kho panāvuso, ābādho dukkhametaṁ vuttaṁ bhagavatā. Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā sukhaṁ nibbānaṁ. 8 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma, natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Tassa ce, āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svassa hoti ābādho. Seyyathāpi, āvuso, sukhino dukkhaṁ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa te viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa hoti ābādho. Yo kho panāvuso, ābādho dukkhametaṁ vuttaṁ bhagavatā. Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā sukhaṁ nibbānaṁ. 9 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Tassa ce, āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svassa hoti ābādho. Seyyathāpi, āvuso, sukhino dukkhaṁ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa te ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa hoti ābādho. Yo kho panāvuso, ābādho dukkhametaṁ vuttaṁ bhagavatā. Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā sukhaṁ nibbānaṁ. 10 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. 11 Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā sukhaṁ nibbānan”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.5 1. Sambodhivagga Balasutta |5| “Cattārimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni cattāri? Paññābalaṁ, vīriyabalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgāhabalaṁ. Katamañca, bhikkhave, paññābalaṁ? Ye dhammā kusalā kusalasaṅkhātā ye dhammā akusalā akusalasaṅkhātā ye dhammā sāvajjā sāvajjasaṅkhātā ye dhammā anavajjā anavajjasaṅkhātā ye dhammā kaṇhā kaṇhasaṅkhātā ye dhammā sukkā sukkasaṅkhātā ye dhammā sevitabbā sevitabbasaṅkhātā ye dhammā asevitabbā asevitabbasaṅkhātā ye dhammā nālamariyā nālamariyasaṅkhātā ye dhammā alamariyā alamariyasaṅkhātā, tyassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paññābalaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, vīriyabalaṁ? Ye dhammā akusalā akusalasaṅkhātā ye dhammā sāvajjā sāvajjasaṅkhātā ye dhammā kaṇhā kaṇhasaṅkhātā ye dhammā asevitabbā 1662 --- an9 5:2 asevitabbasaṅkhātā ye dhammā nālamariyā nālamariyasaṅkhātā, tesaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ye dhammā kusalā kusalasaṅkhātā ye dhammā anavajjā anavajjasaṅkhātā ye dhammā sukkā sukkasaṅkhātā ye dhammā sevitabbā sevitabbasaṅkhātā ye dhammā alamariyā alamariyasaṅkhātā, tesaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, vīriyabalaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, anavajjabalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako anavajjena kāyakammena samannāgato hoti, anavajjena vacīkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena samannāgato hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, anavajjabalaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, saṅgāhabalaṁ? Cattārimāni, bhikkhave, saṅgahavatthūni—dānaṁ, peyyavajjaṁ, atthacariyā, samānattatā. Etadaggaṁ, bhikkhave, dānānaṁ yadidaṁ dhammadānaṁ. Etadaggaṁ, bhikkhave, peyyavajjānaṁ yadidaṁ atthikassa ohitasotassa punappunaṁ dhammaṁ deseti. Etadaggaṁ, bhikkhave, atthacariyānaṁ yadidaṁ assaddhaṁ saddhāsampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti, dussīlaṁ sīlasampadāya … macchariṁ cāgasampadāya … duppaññaṁ paññāsampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti. Etadaggaṁ, bhikkhave, samānattatānaṁ yadidaṁ sotāpanno sotāpannassa samānatto, sakadāgāmī sakadāgāmissa samānatto, anāgāmī anāgāmissa samānatto, arahā arahato samānatto. Idaṁ vuccati, bhikkhave, saṅgāhabalaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri balāni. 5 Imehi kho, bhikkhave, catūhi balehi samannāgato ariyasāvako pañca bhayāni samatikkanto hoti. Katamāni pañca? Ājīvikabhayaṁ, asilokabhayaṁ, parisasārajjabhayaṁ, maraṇabhayaṁ, duggatibhayaṁ. Sa kho so, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘nāhaṁ ājīvikabhayassa bhāyāmi. Kissāhaṁ ājīvikabhayassa bhāyissāmi? Atthi me cattāri balāni—paññābalaṁ, vīriyabalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgāhabalaṁ. Duppañño kho ājīvikabhayassa bhāyeyya. Kusīto ājīvikabhayassa bhāyeyya. Sāvajjakāyakammantavacīkammantamanokammanto ājīvikabhayassa bhāyeyya. Asaṅgāhako ājīvikabhayassa bhāyeyya. Nāhaṁ asilokabhayassa bhāyāmi …pe… nāhaṁ parisasārajjabhayassa bhāyāmi …pe… nāhaṁ maraṇabhayassa bhāyāmi …pe… nāhaṁ duggatibhayassa bhāyāmi. Kissāhaṁ duggatibhayassa bhāyissāmi? Atthi me cattāri balāni—paññābalaṁ, vīriyabalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgāhabalaṁ. Duppañño kho duggatibhayassa bhāyeyya. Kusīto duggatibhayassa bhāyeyya. Sāvajjakāyakammantavacīkammantamanokammanto duggatibhayassa bhāyeyya. Asaṅgāhako duggatibhayassa bhāyeyya’. Imehi kho, bhikkhave, catūhi balehi samannāgato ariyasāvako imāni pañca bhayāni samatikkanto hotī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.15 2. Sīhanādavagga Gaṇḍasutta |15| “Seyyathāpi, bhikkhave, gaṇḍo anekavassagaṇiko. Tassassu gaṇḍassa nava vaṇamukhāni nava abhedanamukhāni. Tato yaṁ kiñci pagghareyya—asuciyeva pagghareyya, duggandhaṁyeva pagghareyya, jegucchiyaṁyeva pagghareyya; yaṁ kiñci pasaveyya—asuciyeva pasaveyya, duggandhaṁyeva pasaveyya, jegucchiyaṁyeva pasaveyya. 2 Gaṇḍoti kho, bhikkhave, imassetaṁ cātumahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṁ mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammassa. Tassassu gaṇḍassa nava vaṇamukhāni nava abhedanamukhāni. Tato yaṁ kiñci paggharati—asuciyeva paggharati, duggandhaṁyeva paggharati, jegucchiyaṁyeva paggharati; yaṁ kiñci pasavati—asuciyeva pasavati, duggandhaṁyeva pasavati, jegucchiyaṁyeva pasavati. Tasmātiha, bhikkhave, imasmiṁ kāye nibbindathā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.70 7. Satipaṭṭhānavagga Uddhambhāgiyasutta |70| “Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā—imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. 2 Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya …pe… ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.11 2. Sīhanādavagga Sīhanādasutta |11| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati 1663 --- an9 11:1 jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “vuttho me, bhante, sāvatthiyaṁ vassāvāso. Icchāmahaṁ, bhante, janapadacārikaṁ pakkamitun”ti. “Yassadāni tvaṁ, sāriputta, kālaṁ maññasī”ti. Atha kho āyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho aññataro bhikkhu acirapakkante āyasmante sāriputte bhagavantaṁ etadavoca: “āyasmā maṁ, bhante, sāriputto āsajja appaṭinissajja cārikaṁ pakkanto”ti. Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena sāriputtaṁ āmantehi: ‘satthā taṁ, āvuso sāriputta, āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “satthā taṁ, āvuso sāriputta, āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā sāriputto tassa bhikkhuno paccassosi. 2 Tena kho pana samayena āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca ānando avāpuraṇaṁ ādāya vihāre āhiṇḍanti: “abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto. Idānāyasmā sāriputto bhagavato sammukhā sīhanādaṁ nadissatī”ti. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ sāriputtaṁ bhagavā etadavoca: “idha te, sāriputta, aññataro sabrahmacārī khīyanadhammaṁ āpanno: ‘āyasmā maṁ, bhante, sāriputto āsajja appaṭinissajjacārikaṁ pakkanto’”ti. 3 “Yassa nūna, bhante, kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṁ sabrahmacāriṁ āsajja appaṭinissajja cārikaṁ pakkameyya. 4 Seyyathāpi, bhante, pathaviyaṁ sucimpi nikkhipanti asucimpi nikkhipanti gūthagatampi nikkhipanti muttagatampi nikkhipanti kheḷagatampi nikkhipanti pubbagatampi nikkhipanti lohitagatampi nikkhipanti, na ca tena pathavī aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā; evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, pathavīsamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Yassa nūna, bhante, kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṁ sabrahmacāriṁ āsajja appaṭinissajja cārikaṁ pakkameyya. 5 Seyyathāpi, bhante, āpasmiṁ sucimpi dhovanti asucimpi dhovanti gūthagatampi … muttagatampi … kheḷagatampi … pubbagatampi … lohitagatampi dhovanti, na ca tena āpo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā; evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, āposamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Yassa nūna, bhante, kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṁ sabrahmacāriṁ āsajja appaṭinissajja cārikaṁ pakkameyya. 6 Seyyathāpi, bhante, tejo sucimpi ḍahati asucimpi ḍahati gūthagatampi … muttagatampi … kheḷagatampi … pubbagatampi … lohitagatampi ḍahati, na ca tena tejo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā; evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, tejosamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Yassa nūna, bhante, kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṁ sabrahmacāriṁ āsajja appaṭinissajja cārikaṁ pakkameyya. 7 Seyyathāpi, bhante, vāyo sucimpi upavāyati asucimpi upavāyati gūthagatampi … muttagatampi … kheḷagatampi … pubbagatampi … lohitagatampi upavāyati, na ca tena vāyo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā; evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, vāyosamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Yassa nūna, bhante, kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṁ sabrahmacāriṁ āsajja appaṭinissajja cārikaṁ pakkameyya. 8 Seyyathāpi, bhante, rajoharaṇaṁ sucimpi puñchati asucimpi puñchati gūthagatampi … muttagatampi … kheḷagatampi … pubbagatampi … lohitagatampi puñchati, na ca tena rajoharaṇaṁ aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā; evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, rajoharaṇasamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Yassa nūna, bhante, kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṁ sabrahmacāriṁ 1664 --- an9 11:8 āsajja appaṭinissajja cārikaṁ pakkameyya. 9 Seyyathāpi, bhante, caṇḍālakumārako vā caṇḍālakumārikā vā kaḷopihattho nantakavāsī gāmaṁ vā nigamaṁ vā pavisanto nīcacittaṁyeva upaṭṭhapetvā pavisati; evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, caṇḍālakumārakacaṇḍālakumārikāsamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Yassa nūna, bhante, kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṁ sabrahmacāriṁ āsajja appaṭinissajja cārikaṁ pakkameyya. 10 Seyyathāpi, bhante, usabho chinnavisāṇo sūrato sudanto suvinīto rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ anvāhiṇḍanto na kiñci hiṁsati pādena vā visāṇena vā; evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, usabhachinnavisāṇasamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Yassa nūna, bhante, kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṁ sabrahmacāriṁ āsajja appaṭinissajja cārikaṁ pakkameyya. 11 Seyyathāpi, bhante, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsaṁnhāto ahikuṇapena vā kukkurakuṇapena vā manussakuṇapena vā kaṇṭhe āsattena aṭṭīyeyya harāyeyya jiguccheyya; evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, iminā pūtikāyena aṭṭīyāmi harāyāmi jigucchāmi. Yassa nūna, bhante, kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṁ sabrahmacāriṁ āsajja appaṭinissajja cārikaṁ pakkameyya. 12 Seyyathāpi, bhante, puriso medakathālikaṁ parihareyya chiddāvachiddaṁ uggharantaṁ paggharantaṁ; evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, imaṁ kāyaṁ pariharāmi chiddāvachiddaṁ uggharantaṁ paggharantaṁ. Yassa nūna, bhante, kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṁ sabrahmacāriṁ āsajja appaṭinissajja cārikaṁ pakkameyyā”ti. 13 Atha kho so bhikkhu uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca: “accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yo ahaṁ āyasmantaṁ sāriputtaṁ asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhiṁ. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhatu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. “Taggha taṁ, bhikkhu, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yo tvaṁ sāriputtaṁ asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhi. Yato ca kho tvaṁ, bhikkhu, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi, taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuḍḍhihesā, bhikkhu, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjatī”ti. 14 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “khama, sāriputta, imassa moghapurisassa, purā tassa tattheva sattadhā muddhā phalatī”ti. “Khamāmahaṁ, bhante, tassa āyasmato sace maṁ so āyasmā evamāha: ‘khamatu ca me so āyasmā’”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.1 1. Sambodhivagga Sambodhisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 2 “Sace, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘sambodhipakkhikānaṁ, āvuso, dhammānaṁ kā upanisā bhāvanāyā’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ kinti byākareyyāthā”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 3 “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 4 “Sace, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘sambodhipakkhikānaṁ, āvuso, dhammānaṁ kā upanisā bhāvanāyā’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: 5 ‘Idhāvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Sambodhipakkhikānaṁ, āvuso, dhammānaṁ ayaṁ paṭhamā upanisā bhāvanāya. 6 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Sambodhipakkhikānaṁ, āvuso, dhammānaṁ ayaṁ dutiyā upanisā bhāvanāya. 7 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāyaṁ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, 1665 --- an9 1:7 seyyathidaṁ—appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṁsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Sambodhipakkhikānaṁ, āvuso, dhammānaṁ ayaṁ tatiyā upanisā bhāvanāya. 8 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Sambodhipakkhikānaṁ, āvuso, dhammānaṁ ayaṁ catutthī upanisā bhāvanāya. 9 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Sambodhipakkhikānaṁ, āvuso, dhammānaṁ ayaṁ pañcamī upanisā bhāvanāya’. 10 Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa—sīlavā bhavissati, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharissati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhissati sikkhāpadesu. 11 Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa—yāyaṁ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathidaṁ—appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṁsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī. 12 Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa—āraddhavīriyo viharissati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 13 Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa—paññavā bhavissati udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. 14 Tena ca pana, bhikkhave, bhikkhunā imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā uttari bhāvetabbā—asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya, mettā bhāvetabbā byāpādassa pahānāya, ānāpānassati bhāvetabbā vitakkupacchedāya, aniccasaññā bhāvetabbā asmimānasamugghātāya. Aniccasaññino, bhikkhave, anattasaññā saṇṭhāti. Anattasaññī asmimānasamugghātaṁ pāpuṇāti diṭṭheva dhamme nibbānan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.92 9. Iddhipādavagga Cetasovinibandhasutta |92| “Pañcime, bhikkhave, cetasovinibandhā. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti …pe… ime kho, bhikkhave, pañca cetasovinibandhā. 2 Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ cetasovinibandhānaṁ pahānāya ime cattāro iddhipādā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi … cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ cetasovinibandhānaṁ pahānāya ime cattāro iddhipādā bhāvetabbā”ti. Dasamaṁ. Iddhipādavaggo catuttho. 3 Yatheva satipaṭṭhānā, padhānā caturopi ca; Cattāro iddhipādā ca, tatheva sampayojayeti. 0 Aṅguttara Nikāya 9.55 6. Khemavagga Amatappattasutta |55| “‘Amatappatto, amatappatto’ti, āvuso, vuccati …. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.30 3. Sattāvāsavagga Āghātapaṭivinayasutta |30| “Navayime, bhikkhave, āghātapaṭivinayā. Katame nava? ‘Anatthaṁ me acari, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; ‘anatthaṁ me carati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; ‘anatthaṁ me carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; piyassa me manāpassa anatthaṁ acari …pe… anatthaṁ carati …pe… ‘anatthaṁ carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; appiyassa me amanāpassa atthaṁ acari …pe… atthaṁ carati …pe… ‘atthaṁ carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti. Ime kho, bhikkhave, nava āghātapaṭivinayā”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.41 4. Mahāvagga Tapussasutta |41| Ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu viharati uruvelakappaṁ nāma mallānaṁ nigamo. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya uruvelakappaṁ piṇḍāya pāvisi. Uruvelakappe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “idheva tāva tvaṁ, ānanda, 1666 --- an9 41:1 hohi, yāvāhaṁ mahāvanaṁ ajjhogāhāmi divāvihārāyā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahāvanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. 2 Atha kho tapusso gahapati yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho tapusso gahapati āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 3 “Mayaṁ, bhante ānanda, gihī kāmabhogino kāmārāmā kāmaratā kāmasammuditā. Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ gihīnaṁ kāmabhogīnaṁ kāmārāmānaṁ kāmaratānaṁ kāmasammuditānaṁ papāto viya khāyati, yadidaṁ nekkhammaṁ. Sutaṁ metaṁ, bhante, ‘imasmiṁ dhammavinaye daharānaṁ daharānaṁ bhikkhūnaṁ nekkhamme cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṁ santanti passato’. Tayidaṁ, bhante, imasmiṁ dhammavinaye bhikkhūnaṁ bahunā janena visabhāgo, yadidaṁ nekkhamman”ti. 4 “Atthi kho etaṁ, gahapati, kathāpābhataṁ bhagavantaṁ dassanāya. Āyāma, gahapati, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocessāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti. 5 “Evaṁ, bhante”ti kho tapusso gahapati āyasmato ānandassa paccassosi. Atha kho āyasmā ānando tapussena gahapatinā saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 6 “Ayaṁ, bhante, tapusso gahapati evamāha: ‘mayaṁ, bhante ānanda, gihī kāmabhogino kāmārāmā kāmaratā kāmasammuditā, tesaṁ no, bhante, amhākaṁ gihīnaṁ kāmabhogīnaṁ kāmārāmānaṁ kāmaratānaṁ kāmasammuditānaṁ papāto viya khāyati, yadidaṁ nekkhammaṁ’. Sutaṁ metaṁ, bhante, ‘imasmiṁ dhammavinaye daharānaṁ daharānaṁ bhikkhūnaṁ nekkhamme cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṁ santanti passato. Tayidaṁ, bhante, imasmiṁ dhammavinaye bhikkhūnaṁ bahunā janena visabhāgo yadidaṁ nekkhamman’”ti. 7 “Evametaṁ, ānanda, evametaṁ, ānanda. Mayhampi kho, ānanda, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘sādhu nekkhammaṁ, sādhu paviveko’ti. Tassa mayhaṁ, ānanda, nekkhamme cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘ko nu kho hetu ko paccayo, yena me nekkhamme cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’? Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘kāmesu kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato, nekkhamme ca ānisaṁso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me nekkhamme cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘sace kho ahaṁ kāmesu ādīnavaṁ disvā taṁ bahulaṁ kareyyaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseveyyaṁ, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me nekkhamme cittaṁ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṁ santanti passato’. So kho ahaṁ, ānanda, aparena samayena kāmesu ādīnavaṁ disvā taṁ bahulamakāsiṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseviṁ. Tassa mayhaṁ, ānanda, nekkhamme cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṁ santanti passato. So kho ahaṁ, ānanda, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, ānanda, iminā vihārena viharato kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa me hoti ābādho. Seyyathāpi, ānanda, sukhino dukkhaṁ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa me kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa me hoti ābādho. 8 Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. Tassa mayhaṁ, ānanda, avitakke cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘ko nu kho hetu ko paccayo, yena me avitakke cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’? Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘vitakkesu kho me ādīnavo adiṭṭho, 1667 --- an9 41:8 so ca me abahulīkato, avitakke ca ānisaṁso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me avitakke cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘sace kho ahaṁ vitakkesu ādīnavaṁ disvā taṁ bahulaṁ kareyyaṁ, avitakke ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseveyyaṁ, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me avitakke cittaṁ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṁ santanti passato’. So kho ahaṁ, ānanda, aparena samayena vitakkesu ādīnavaṁ disvā taṁ bahulamakāsiṁ, avitakke ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseviṁ. Tassa mayhaṁ, ānanda, avitakke cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṁ santanti passato. So kho ahaṁ, ānanda, vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, ānanda, iminā vihārena viharato vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa me hoti ābādho. Seyyathāpi, ānanda, sukhino dukkhaṁ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa me vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa me hoti ābādho. 9 Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaṁ sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeyyaṁ yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti—upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. Tassa mayhaṁ, ānanda, nippītike cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘ko nu kho hetu ko paccayo, yena me nippītike cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’? Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘pītiyā kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato, nippītike ca ānisaṁso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me nippītike cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘sace kho ahaṁ pītiyā ādīnavaṁ disvā taṁ bahulaṁ kareyyaṁ, nippītike ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseveyyaṁ, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me nippītike cittaṁ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṁ santanti passato’. So kho ahaṁ, ānanda, aparena samayena pītiyā ādīnavaṁ disvā taṁ bahulamakāsiṁ, nippītike ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseviṁ. Tassa mayhaṁ, ānanda, nippītike cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṁ santanti passato. So kho ahaṁ, ānanda, pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, ānanda, iminā vihārena viharato pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa me hoti ābādho. Seyyathāpi, ānanda, sukhino dukkhaṁ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa me pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa me hoti ābādho. 10 Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. Tassa mayhaṁ, ānanda, adukkhamasukhe cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘ko nu kho hetu ko paccayo, yena me adukkhamasukhe cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’? Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘upekkhāsukhe kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato, adukkhamasukhe ca ānisaṁso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me adukkhamasukhe cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘sace kho ahaṁ upekkhāsukhe ādīnavaṁ disvā taṁ bahulaṁ kareyyaṁ, adukkhamasukhe ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseveyyaṁ, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me adukkhamasukhe cittaṁ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṁ santanti passato’. So kho ahaṁ, ānanda, aparena samayena upekkhāsukhe ādīnavaṁ disvā taṁ bahulamakāsiṁ adukkhamasukhe ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseviṁ. Tassa mayhaṁ, ānanda, adukkhamasukhe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṁ 1668 --- an9 41:10 santanti passato. So kho ahaṁ, ānanda, sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, ānanda, iminā vihārena viharato upekkhāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa me hoti ābādho. Seyyathāpi, ānanda, sukhino dukkhaṁ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa me upekkhāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa me hoti ābādho. 11 Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā “ananto ākāso”ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti. Tassa mayhaṁ, ānanda, ākāsānañcāyatane cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘ko nu kho hetu ko paccayo, yena me ākāsānañcāyatane cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’? Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘rūpesu kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca abahulīkato, ākāsānañcāyatane ca ānisaṁso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me ākāsānañcāyatane cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘sace kho ahaṁ rūpesu ādīnavaṁ disvā taṁ bahulaṁ kareyyaṁ, ākāsānañcāyatane ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseveyyaṁ, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me ākāsānañcāyatane cittaṁ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṁ santanti passato’. So kho ahaṁ, ānanda, aparena samayena rūpesu ādīnavaṁ disvā taṁ bahulamakāsiṁ, ākāsānañcāyatane ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseviṁ. Tassa mayhaṁ, ānanda, ākāsānañcāyatane cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṁ santanti passato. So kho ahaṁ, ānanda, sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, ānanda, iminā vihārena viharato rūpasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa me hoti ābādho. Seyyathāpi, ānanda, sukhino dukkhaṁ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa me rūpasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa me hoti ābādho. 12 Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma “anantaṁ viññāṇan”ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti. Tassa mayhaṁ, ānanda, viññāṇañcāyatane cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘ko nu kho hetu ko paccayo, yena me viññāṇañcāyatane cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’? Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘ākāsānañcāyatane kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca abahulīkato, viññāṇañcāyatane ca ānisaṁso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me viññāṇañcāyatane cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘sace kho ahaṁ ākāsānañcāyatane ādīnavaṁ disvā taṁ bahulaṁ kareyyaṁ, viññāṇañcāyatane ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseveyyaṁ, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me viññāṇañcāyatane cittaṁ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṁ santanti passato’. So kho ahaṁ, ānanda, aparena samayena ākāsānañcāyatane ādīnavaṁ disvā taṁ bahulamakāsiṁ, viññāṇañcāyatane ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseviṁ. Tassa mayhaṁ, ānanda, viññāṇañcāyatane cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṁ santanti passato. So kho ahaṁ, ānanda, sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, ānanda, iminā vihārena viharato ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa me hoti ābādho. Seyyathāpi, ānanda, sukhino dukkhaṁ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa me ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa me hoti ābādho. 13 Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma “natthi kiñcī”ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja 1669 --- an9 41:13 vihareyyan’ti. Tassa mayhaṁ, ānanda, ākiñcaññāyatane cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘ko nu kho hetu ko paccayo, yena me ākiñcaññāyatane cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’? Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘viññāṇañcāyatane kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato, ākiñcaññāyatane ca ānisaṁso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me ākiñcaññāyatane cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘sace kho ahaṁ viññāṇañcāyatane ādīnavaṁ disvā taṁ bahulaṁ kareyyaṁ, ākiñcaññāyatane ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseveyyaṁ, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me ākiñcaññāyatane cittaṁ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṁ santanti passato’. So kho ahaṁ, ānanda, aparena samayena viññāṇañcāyatane ādīnavaṁ disvā taṁ bahulamakāsiṁ, ākiñcaññāyatane ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseviṁ. Tassa mayhaṁ, ānanda, ākiñcaññāyatane cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṁ santanti passato. So kho ahaṁ, ānanda, sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, ānanda, iminā vihārena viharato viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa me hoti ābādho. Seyyathāpi, ānanda, sukhino dukkhaṁ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa me viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa me hoti ābādho. 14 Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti. Tassa mayhaṁ, ānanda, nevasaññānāsaññāyatane cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘ko nu kho hetu ko paccayo, yena me nevasaññānāsaññāyatane cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’? Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘ākiñcaññāyatane kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato, nevasaññānāsaññāyatane ca ānisaṁso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me nevasaññānāsaññāyatane cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘sace kho ahaṁ ākiñcaññāyatane ādīnavaṁ disvā taṁ bahulaṁ kareyyaṁ, nevasaññānāsaññāyatane ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseveyyaṁ, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me nevasaññānāsaññāyatane cittaṁ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṁ santanti passato’. So kho ahaṁ, ānanda, aparena samayena ākiñcaññāyatane ādīnavaṁ disvā taṁ bahulamakāsiṁ, nevasaññānāsaññāyatane ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseviṁ. Tassa mayhaṁ, ānanda, nevasaññānāsaññāyatane cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṁ santanti passato. So kho ahaṁ, ānanda, sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, ānanda, iminā vihārena viharato ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa me hoti ābādho. Seyyathāpi, ānanda, sukhino dukkhaṁ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa me ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svassa me hoti ābādho. 15 Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja vihareyyan’ti. Tassa mayhaṁ, ānanda, saññāvedayitanirodhe cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘ko nu kho hetu, ko paccayo, yena me saññāvedayitanirodhe cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’? Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘nevasaññānāsaññāyatane kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato, saññāvedayitanirodhe ca ānisaṁso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me 1670 --- an9 41:15 saññāvedayitanirodhe cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṁ santanti passato’. Tassa mayhaṁ, ānanda, etadahosi: ‘sace kho ahaṁ nevasaññānāsaññāyatane ādīnavaṁ disvā taṁ bahulaṁ kareyyaṁ, saññāvedayitanirodhe ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseveyyaṁ, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me saññāvedayitanirodhe cittaṁ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṁ santanti passato’. So kho ahaṁ, ānanda, aparena samayena nevasaññānāsaññāyatane ādīnavaṁ disvā taṁ bahulamakāsiṁ, saññāvedayitanirodhe ānisaṁsaṁ adhigamma tamāseviṁ. Tassa mayhaṁ, ānanda, saññāvedayitanirodhe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṁ santanti passato. So kho ahaṁ, ānanda, sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharāmi, paññāya ca me disvā āsavā parikkhayaṁ agamaṁsu. 16 Yāvakīvañcāhaṁ, ānanda, imā nava anupubbavihārasamāpattiyo na evaṁ anulomapaṭilomaṁ samāpajjimpi vuṭṭhahimpi, neva tāvāhaṁ, ānanda, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Yato ca kho ahaṁ, ānanda, imā nava anupubbavihārasamāpattiyo evaṁ anulomapaṭilomaṁ samāpajjimpi vuṭṭhahimpi, athāhaṁ, ānanda, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me cetovimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Dasamaṁ. Mahāvaggo catuttho. 17 Tassuddānaṁ Dve vihārā ca nibbānaṁ, gāvī jhānena pañcamaṁ; Ānando brāhmaṇā devo, nāgena tapussena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 9.24 3. Sattāvāsavagga Sattāvāsasutta |24| “Navayime, bhikkhave, sattāvāsā. Katame nava? Santi, bhikkhave, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā, ekacce ca devā, ekacce ca vinipātikā. Ayaṁ paṭhamo sattāvāso. 2 Santi, bhikkhave, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṁ dutiyo sattāvāso. 3 Santi, bhikkhave, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṁ tatiyo sattāvāso. 4 Santi, bhikkhave, sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṁ catuttho sattāvāso. 5 Santi, bhikkhave, sattā asaññino appaṭisaṁvedino, seyyathāpi devā asaññasattā. Ayaṁ pañcamo sattāvāso. 6 Santi, bhikkhave, sattā sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṁ chaṭṭho sattāvāso. 7 Santi, bhikkhave, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṁ sattamo sattāvāso. 8 Santi, bhikkhave, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṁ aṭṭhamo sattāvāso. 9 Santi, bhikkhave, sattā sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanūpagā. Ayaṁ navamo sattāvāso. 10 Ime kho, bhikkhave, nava sattāvāsā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.60 6. Khemavagga Nirodhasutta |60| “‘Nirodho, nirodho’ti, āvuso, vuccati …. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.21 3. Sattāvāsavagga Tiṭhānasutta |21| “Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi uttarakurukā manussā deve ca tāvatiṁse adhiggaṇhanti jambudīpake ca manusse. Katamehi tīhi? Amamā, apariggahā, niyatāyukā, visesaguṇā—imehi kho, bhikkhave, tīhi ṭhānehi uttarakurukā manussā deve ca tāvatiṁse adhiggaṇhanti jambudīpake ca manusse. 2 Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi devā tāvatiṁsā uttarakuruke ca manusse adhiggaṇhanti jambudīpake ca manusse. Katamehi tīhi? Dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena—imehi kho, bhikkhave, tīhi ṭhānehi devā tāvatiṁsā uttarakuruke ca manusse adhiggaṇhanti jambudīpake ca manusse. 3 Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi jambudīpakā manussā uttarakuruke ca manusse adhiggaṇhanti deve ca tāvatiṁse. Katamehi tīhi? Sūrā, satimanto, idha brahmacariyavāso—imehi kho, bhikkhave, tīhi ṭhānehi jambudīpakā manussā uttarakuruke ca manusse adhiggaṇhanti deve ca tāvatiṁse”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.44 5. Sāmaññavagga Paññāvimuttasutta |44| “‘Paññāvimutto, 1671 --- an9 44:1 paññāvimutto’ti, āvuso, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, paññāvimutto vutto bhagavatā”ti? 2 “Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, paññāya ca naṁ pajānāti. Ettāvatāpi kho, āvuso, paññāvimutto vutto bhagavatā pariyāyena …pe…. 3 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, paññāya ca naṁ pajānāti. Ettāvatāpi kho, āvuso, paññāvimutto vutto bhagavatā nippariyāyenā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.83 9. Iddhipādavagga Sikkhasutta |83| “Pañcimāni, bhikkhave, sikkhādubbalyāni. Katamāni pañca? Pāṇātipāto …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca sikkhādubbalyāni. 2 Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ sikkhādubbalyānaṁ pahānāya cattāro iddhipādā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi … cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ sikkhādubbalyānaṁ pahānāya ime cattāro iddhipādā bhāvetabbā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.65 7. Satipaṭṭhānavagga Kāmaguṇasutta |65| “Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. 2 Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ pahānāya …pe… ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.71 7. Satipaṭṭhānavagga Cetokhilasutta |71| “Pañcime, bhikkhave, cetokhilā. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ paṭhamo cetokhilo. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhamme kaṅkhati …pe… saṅghe kaṅkhati … sikkhāya kaṅkhati … sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ pañcamo cetokhilo. 3 Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ cetokhilānaṁ pahānāya …pe… ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.14 2. Sīhanādavagga Samiddhisutta |14| Atha kho āyasmā samiddhi yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ samiddhiṁ āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “Kimārammaṇā, samiddhi, purisassa saṅkappavitakkā uppajjantī”ti? “Nāmarūpārammaṇā, bhante”ti. 3 “Te pana, samiddhi, kva nānattaṁ gacchantī”ti? “Dhātūsu, bhante”ti. 4 “Te pana, samiddhi, kiṁsamudayā”ti? “Phassasamudayā, bhante”ti. 5 “Te pana, samiddhi, kiṁsamosaraṇā”ti? “Vedanāsamosaraṇā, bhante”ti. 6 “Te pana, samiddhi, kiṁpamukhā”ti? “Samādhippamukhā, bhante”ti. 7 “Te pana, samiddhi, kiṁadhipateyyā”ti? “Satādhipateyyā, bhante”ti. 8 “Te pana, samiddhi, kiṁuttarā”ti? “Paññuttarā, bhante”ti. 9 “Te pana, samiddhi, kiṁsārā”ti? “Vimuttisārā, bhante”ti. 10 “Te pana, samiddhi, kiṁogadhā”ti? “Amatogadhā, bhante”ti. 11 “‘Kimārammaṇā, samiddhi, purisassa saṅkappavitakkā uppajjantī’ti, iti puṭṭho samāno ‘nāmarūpārammaṇā, bhante’ti vadesi. ‘Te pana, samiddhi, kva nānattaṁ gacchantī’ti, iti puṭṭho samāno ‘dhātūsu, bhante’ti vadesi. ‘Te pana, samiddhi, kiṁsamudayā’ti, iti puṭṭho samāno ‘phassasamudayā, bhante’ti vadesi. ‘Te pana, samiddhi, kiṁsamosaraṇā’ti, iti puṭṭho samāno ‘vedanāsamosaraṇā, bhante’ti vadesi. ‘Te pana, samiddhi, kiṁpamukhā’ti, iti puṭṭho samāno ‘samādhippamukhā, bhante’ti vadesi. ‘Te pana, samiddhi, kiṁadhipateyyā’ti, iti puṭṭho samāno ‘satādhipateyyā, bhante’ti vadesi. ‘Te pana, samiddhi, 1672 --- an9 14:11 kiṁuttarā’ti, iti puṭṭho samāno ‘paññuttarā, bhante’ti vadesi. ‘Te pana, samiddhi, kiṁsārā’ti, iti puṭṭho samāno ‘vimuttisārā, bhante’ti vadesi. ‘Te pana, samiddhi, kiṁogadhā’ti, iti puṭṭho samāno ‘amatogadhā, bhante’ti vadesi. Sādhu sādhu, samiddhi. Sādhu kho tvaṁ, samiddhi, puṭṭho puṭṭho vissajjesi, tena ca mā maññī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.4 1. Sambodhivagga Nandakasutta |4| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā nandako upaṭṭhānasālāyaṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi kathāpariyosānaṁ āgamayamāno. Atha kho bhagavā kathāpariyosānaṁ viditvā ukkāsetvā aggaḷaṁ ākoṭesi. Vivariṁsu kho te bhikkhū bhagavato dvāraṁ. 2 Atha kho bhagavā upaṭṭhānasālaṁ pavisitvā paññattāsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ nandakaṁ etadavoca: “dīgho kho tyāyaṁ, nandaka, dhammapariyāyo bhikkhūnaṁ paṭibhāsi. Api me piṭṭhi āgilāyati bahidvārakoṭṭhake ṭhitassa kathāpariyosānaṁ āgamayamānassā”ti. 3 Evaṁ vutte, āyasmā nandako sārajjamānarūpo bhagavantaṁ etadavoca: “na kho pana mayaṁ, bhante, jānāma ‘bhagavā bahidvārakoṭṭhake ṭhito’ti. Sace hi mayaṁ, bhante, jāneyyāma ‘bhagavā bahidvārakoṭṭhake ṭhito’ti, ettakampi (…) no nappaṭibhāseyyā”ti. 4 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ nandakaṁ sārajjamānarūpaṁ viditvā āyasmantaṁ nandakaṁ etadavoca: “sādhu sādhu, nandaka. Etaṁ kho, nandaka, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ, yaṁ tumhe dhammiyā kathāya sannisīdeyyātha. Sannipatitānaṁ vo, nandaka, dvayaṁ karaṇīyaṁ—dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo. Saddho ca, nandaka, bhikkhu hoti, no ca sīlavā. Evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ: ‘kintāhaṁ saddho ca assaṁ sīlavā cā’ti. Yato ca kho, nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. 5 Saddho ca, nandaka, bhikkhu hoti sīlavā ca, no ca lābhī ajjhattaṁ cetosamādhissa. Evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ: ‘kintāhaṁ saddho ca assaṁ sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṁ cetosamādhissā’ti. Yato ca kho, nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṁ cetosamādhissa, evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. 6 Saddho ca, nandaka, bhikkhu hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṁ cetosamādhissa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya. Evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Seyyathāpi, nandaka, pāṇako catuppādako assa. Tassa eko pādo omako lāmako. Evaṁ so tenaṅgena aparipūro assa. Evamevaṁ kho, nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṁ cetosamādhissa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya. Evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ: ‘kintāhaṁ saddho ca assaṁ sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṁ cetosamādhissa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāyā’ti. 7 Yato ca kho, nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṁ cetosamādhissa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya, evaṁ so tenaṅgena paripūro hotī”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. 8 Atha kho āyasmā nandako acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi: “idāni, āvuso, bhagavā catūhi padehi kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘saddho ca, nandaka, bhikkhu hoti, no ca sīlavā. Evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ—kintāhaṁ saddho ca assaṁ sīlavā cā’ti. Yato ca kho, nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. Saddho ca, nandaka, bhikkhu hoti sīlavā ca, no ca lābhī ajjhattaṁ cetosamādhissa …pe… lābhī ca ajjhattaṁ cetosamādhissa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya, evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Seyyathāpi, nandaka, pāṇako catuppādako assa, tassa eko pādo omako lāmako, evaṁ so tenaṅgena aparipūro assa. Evamevaṁ kho, nandaka, bhikkhu 1673 --- an9 4:8 saddho ca hoti sīlavā ca, lābhī ca ajjhattaṁ cetosamādhissa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya, evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti, tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ ‘kintāhaṁ saddho ca assaṁ sīlavā ca, lābhī ca ajjhattaṁ cetosamādhissa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāyā’ti. Yato ca kho, nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṁ cetosamādhissa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya, evaṁ so tenaṅgena paripūro hotīti. 9 Pañcime, āvuso, ānisaṁsā kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya. Katame pañca? Idhāvuso, bhikkhu bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Yathā yathā, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti tathā tathā so satthu piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Ayaṁ, āvuso, paṭhamo ānisaṁso kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya. 10 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Yathā yathā, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ …pe… brahmacariyaṁ pakāseti tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthappaṭisaṁvedī ca hoti dhammappaṭisaṁvedī ca. Ayaṁ, āvuso, dutiyo ānisaṁso kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya. 11 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Yathā yathā, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ …pe… brahmacariyaṁ pakāseti tathā tathā so tasmiṁ dhamme gambhīraṁ atthapadaṁ paññāya ativijjha passati. Ayaṁ, āvuso, tatiyo ānisaṁso kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya. 12 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ …pe… brahmacariyaṁ pakāseti. Yathā yathā, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ …pe… brahmacariyaṁ pakāseti tathā tathā naṁ sabrahmacārī uttari sambhāventi: ‘addhā ayamāyasmā patto vā pajjati vā’. Ayaṁ, āvuso, catuttho ānisaṁso kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya. 13 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Yathā yathā, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti, tattha ye kho bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, te taṁ dhammaṁ sutvā vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ye pana tattha bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, te taṁ dhammaṁ sutvā diṭṭhadhammasukhavihāraṁyeva anuyuttā viharanti. Ayaṁ, āvuso, pañcamo ānisaṁso kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya. Ime kho, āvuso, pañca ānisaṁsā kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāyā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.35 4. Mahāvagga Gāvīupamāsutta |35| “Seyyathāpi, bhikkhave, gāvī pabbateyyā bālā abyattā akhettaññū akusalā visame pabbate carituṁ. Tassā evamassa: ‘yannūnāhaṁ agatapubbañceva disaṁ gaccheyyaṁ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṁ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyan’ti. Sā purimaṁ pādaṁ na suppatiṭṭhitaṁ patiṭṭhāpetvā pacchimaṁ pādaṁ uddhareyya. Sā na ceva agatapubbaṁ disaṁ gaccheyya, na ca akhāditapubbāni tiṇāni khādeyya, na ca apītapubbāni pānīyāni piveyya; yasmiṁ cassā padese ṭhitāya evamassa: ‘yannūnāhaṁ agatapubbañceva disaṁ gaccheyyaṁ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṁ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyan’ti tañca padesaṁ na sotthinā paccāgaccheyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi sā, bhikkhave, gāvī pabbateyyā bālā 1674 --- an9 35:1 abyattā akhettaññū akusalā visame pabbate carituṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu bālo abyatto akhettaññū akusalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; so taṁ nimittaṁ na āsevati na bhāveti na bahulīkaroti na svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti. 2 Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So na sakkoti vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So na sakkoti vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu ubhato bhaṭṭho ubhato parihīno, seyyathāpi sā gāvī pabbateyyā bālā abyattā akhettaññū akusalā visame pabbate carituṁ’. 3 Seyyathāpi, bhikkhave, gāvī pabbateyyā paṇḍitā byattā khettaññū kusalā visame pabbate carituṁ. Tassā evamassa: ‘yannūnāhaṁ agatapubbañceva disaṁ gaccheyyaṁ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṁ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyan’ti. Sā purimaṁ pādaṁ suppatiṭṭhitaṁ patiṭṭhāpetvā pacchimaṁ pādaṁ uddhareyya. Sā agatapubbañceva disaṁ gaccheyya, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyya, apītapubbāni ca pānīyāni piveyya. Yasmiṁ cassā padese ṭhitāya evamassa: ‘yannūnāhaṁ agatapubbañceva disaṁ gaccheyyaṁ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṁ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyan’ti tañca padesaṁ sotthinā paccāgaccheyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi sā, bhikkhave, gāvī pabbateyyā paṇḍitā byattā khettaññū kusalā visame pabbate carituṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu paṇḍito byatto khettaññū kusalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti. 4 Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So dutiyaṁ jhānaṁ anabhihiṁsamāno vitakkavicārānaṁ vūpasamā … dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti. 5 Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaṁ sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeyyaṁ yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti—upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So tatiyaṁ jhānaṁ anabhihiṁsamāno pītiyā ca virāgā … tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti. 6 Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So catutthaṁ jhānaṁ anabhihiṁsamāno sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti. 7 Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So ākāsānañcāyatanaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā …pe… ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti. 8 Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So viññāṇañcāyatanaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti. 9 Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sabbaso 1675 --- an9 35:9 viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So ākiñcaññāyatanaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti. 10 Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So nevasaññānāsaññāyatanaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti. 11 Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So saññāvedayitanirodhaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. 12 Yato kho, bhikkhave, bhikkhu taṁ tadeva samāpattiṁ samāpajjatipi vuṭṭhātipi, tassa mudu cittaṁ hoti kammaññaṁ. Mudunā kammaññena cittena appamāṇo samādhi hoti subhāvito. So appamāṇena samādhinā subhāvitena yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 13 So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhaveyyaṁ—ekopi hutvā bahudhā assaṁ, bahudhāpi hutvā eko assaṁ …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 14 So sace ākaṅkhati: ‘dibbāya sotadhātuyā …pe… sati sati āyatane. 15 So sace ākaṅkhati: ‘parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajāneyyaṁ, sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītamohaṁ vā cittaṁ … saṅkhittaṁ vā cittaṁ … vikkhittaṁ vā cittaṁ … mahaggataṁ vā cittaṁ … amahaggataṁ vā cittaṁ … sauttaraṁ vā cittaṁ … anuttaraṁ vā cittaṁ … samāhitaṁ vā cittaṁ … asamāhitaṁ vā cittaṁ … vimuttaṁ vā cittaṁ … avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajāneyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 16 So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 17 So sace ākaṅkhati: ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajāneyyan’ti tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 18 So sace ākaṅkhati: ‘āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.50 5. Sāmaññavagga Tadaṅganibbānasutta |50| “‘Tadaṅganibbānaṁ, tadaṅganibbānan’ti, āvuso, vuccati …pe…. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.31 3. Sattāvāsavagga Anupubbanirodhasutta |31| “Navayime, bhikkhave, anupubbanirodhā. Katame nava? Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa kāmasaññā niruddhā hoti; dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti; tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pīti niruddhā hoti; catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa assāsapassāsā niruddhā honti; ākāsānañcāyatanaṁ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti; viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti; ākiñcaññāyatanaṁ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti; nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti; saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti. Ime kho, bhikkhave, nava anupubbanirodhā”ti. Ekādasamaṁ. Sattāvāsavaggo tatiyo. 2 Tassuddānaṁ Tiṭhānaṁ khaḷuṅko taṇhā, Sattapaññā silāyupo; Dve verā dve āghātāni, Anupubbanirodhena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 9.54 6. Khemavagga Amatasutta |54| “‘Amataṁ, amatan’ti, āvuso, vuccati …. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9 10. Rāgapeyyāla ~ |93| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya nava dhammā bhāvetabbā. Katame nava? 1676 --- an9 93:1 Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime nava dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 9.10 1. Sambodhivagga Āhuneyyasutta |10| “Navayime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katame nava? Arahā, arahattāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, gotrabhū—ime kho, bhikkhave, nava puggalā āhuneyyā …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Dasamaṁ. Sambodhivaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Sambodhi nissayo ceva, Meghiya nandakaṁ balaṁ; Sevanā sutavā sajjho, Puggalo āhuneyyena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 9.61 6. Khemavagga Anupubbanirodhasutta |61| “‘Anupubbanirodho, anupubbanirodho’ti, āvuso, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, anupubbanirodho vutto bhagavatā”ti? 2 “Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, anupubbanirodho vutto bhagavatā pariyāyena …pe…. 3 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho, āvuso, anupubbanirodho vutto bhagavatā nippariyāyenā”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.25 3. Sattāvāsavagga Paññāsutta |25| “Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno paññāya cittaṁ suparicitaṁ hoti, tassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno kallaṁ vacanāya: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno paññāya cittaṁ suparicitaṁ hoti? ‘Vītarāgaṁ me cittan’ti paññāya cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘vītadosaṁ me cittan’ti paññāya cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘vītamohaṁ me cittan’ti paññāya cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘asarāgadhammaṁ me cittan’ti paññāya cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘asadosadhammaṁ me cittan’ti paññāya cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘asamohadhammaṁ me cittan’ti paññāya cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘anāvattidhammaṁ me cittaṁ kāmabhavāyā’ti paññāya cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘anāvattidhammaṁ me cittaṁ rūpabhavāyā’ti paññāya cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘anāvattidhammaṁ me cittaṁ arūpabhavāyā’ti paññāya cittaṁ suparicitaṁ hoti. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno paññāya cittaṁ suparicitaṁ hoti, tassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno kallaṁ vacanāya: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.40 4. Mahāvagga Nāgasutta |40| “Yasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa gocarapasutassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi purato purato gantvā tiṇaggāni chindanti, tena, bhikkhave, āraññiko nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati. Yasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa gocarapasutassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi obhaggobhaggaṁ sākhābhaṅgaṁ khādanti, tena, bhikkhave, āraññiko nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati. Yasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa ogāhaṁ otiṇṇassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi purato purato gantvā soṇḍāya udakaṁ āloḷenti, tena, bhikkhave, āraññiko nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati. Yasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa ogāhā uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti, tena, bhikkhave, āraññiko nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati. 2 Tasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi. Chinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti. Yannūnāhaṁ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan’ti. So aparena samayena eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati, acchinnaggāni ceva tiṇāni khādati, obhaggobhaggañcassa sākhābhaṅgaṁ na khādanti, anāvilāni ca pānīyāni pivati, ogāhā cassa uttiṇṇassa na 1677 --- an9 40:2 hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti. 3 Tasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṁ hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādiṁ, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ khādiṁsu, āvilāni ca pānīyāni apāyiṁ, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo agamaṁsu. Sohaṁ etarahi eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharāmi, acchinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ na khādanti, anāvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa na hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchantī’ti. So soṇḍāya sākhābhaṅgaṁ bhañjitvā sākhābhaṅgena kāyaṁ parimajjitvā attamano soṇḍaṁ saṁharati. 4 Evamevaṁ kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye bhikkhu ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, tasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhussa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Yannūnāhaṁ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan’ti. So vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 5 So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti; byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti; thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti; uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti; vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So attamano soṇḍaṁ saṁharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So attamano soṇḍaṁ saṁharati. 6 Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So attamano soṇḍaṁ saṁharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati … sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati … sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati … sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. So attamano soṇḍaṁ saṁharatī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.72 7. Satipaṭṭhānavagga Cetasovinibandhasutta |72| “Pañcime, bhikkhave, cetasovinibandhā. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ paṭhamo cetasovinibandho. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu kāye avītarāgo hoti …pe… rūpe avītarāgo hoti … yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati … aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya 1678 --- an9 72:2 padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ pañcamo cetasovinibandho. Ime kho, bhikkhave, pañca cetasovinibandhā. 3 Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ cetasovinibandhānaṁ pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ cetasovinibandhānaṁ pahānāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. Dasamaṁ. Satipaṭṭhānavaggo dutiyo. 4 Tassuddānaṁ Sikkhā nīvaraṇākāmā, Khandhā ca orambhāgiyā gati; Maccheraṁ uddhambhāgiyā aṭṭhamaṁ, Cetokhilā vinibandhāti. 0 Aṅguttara Nikāya 9 10. Rāgapeyyāla ~ |94| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya nava dhammā bhāvetabbā. Katame nava? Paṭhamaṁ jhānaṁ, dutiyaṁ jhānaṁ, tatiyaṁ jhānaṁ, catutthaṁ jhānaṁ, ākāsānañcāyatanaṁ, viññāṇañcāyatanaṁ, ākiñcaññāyatanaṁ, nevasaññānāsaññāyatanaṁ, saññāvedayitanirodho—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime nava dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 9.7 1. Sambodhivagga Sutavāsutta |7| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sutavā paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sutavā paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Ekamidāhaṁ, bhante, samayaṁ bhagavā idheva rājagahe viharāmi giribbaje. Tatra me, bhante, bhagavato sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yo so, sutavā, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, abhabbo so pañca ṭhānāni ajjhācarituṁ—abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropetuṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātuṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevituṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṁ kāme paribhuñjituṁ seyyathāpi pubbe agāriyabhūto’ti. Kacci metaṁ, bhante, bhagavato sussutaṁ suggahitaṁ sumanasikataṁ sūpadhāritan”ti? 3 “Taggha te etaṁ, sutavā, sussutaṁ suggahitaṁ sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ. Pubbe cāhaṁ, sutavā, etarahi ca evaṁ vadāmi: ‘yo so bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, abhabbo so nava ṭhānāni ajjhācarituṁ—abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropetuṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātuṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevituṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṁ kāme paribhuñjituṁ seyyathāpi pubbe agāriyabhūto, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu chandāgatiṁ gantuṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu dosāgatiṁ gantuṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu mohāgatiṁ gantuṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu bhayāgatiṁ gantuṁ’. Pubbe cāhaṁ, sutavā, etarahi ca evaṁ vadāmi: ‘yo so bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, abhabbo so imāni nava ṭhānāni ajjhācaritun’”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.17 2. Sīhanādavagga Kulasutta |17| “Navahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ kulaṁ anupagantvā vā nālaṁ upagantuṁ, upagantvā vā nālaṁ nisīdituṁ. Katamehi navahi? Na manāpena paccuṭṭhenti, na manāpena abhivādenti, na manāpena āsanaṁ denti, santamassa pariguhanti, bahukampi thokaṁ denti, paṇītampi lūkhaṁ denti, asakkaccaṁ denti no sakkaccaṁ, na upanisīdanti dhammassavanāya, bhāsitamassa na sussūsanti. Imehi kho, bhikkhave, navahaṅgehi samannāgataṁ kulaṁ anupagantvā vā nālaṁ upagantuṁ upagantvā vā nālaṁ nisīdituṁ. 2 Navahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ kulaṁ anupagantvā vā alaṁ upagantuṁ, upagantvā vā alaṁ nisīdituṁ. Katamehi navahi? Manāpena paccuṭṭhenti, manāpena abhivādenti, manāpena āsanaṁ denti, santamassa na pariguhanti, bahukampi bahukaṁ denti, paṇītampi paṇītaṁ denti, sakkaccaṁ denti no asakkaccaṁ, 1679 --- an9 17:2 upanisīdanti dhammassavanāya, bhāsitamassa sussūsanti. Imehi kho, bhikkhave, navahaṅgehi samannāgataṁ kulaṁ anupagantvā vā alaṁ upagantuṁ, upagantvā vā alaṁ nisīditun”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.29 3. Sattāvāsavagga Āghātavatthusutta |29| “Navayimāni, bhikkhave, āghātavatthūni. Katamāni nava? ‘Anatthaṁ me acarī’ti āghātaṁ bandhati; ‘anatthaṁ me caratī’ti āghātaṁ bandhati; ‘anatthaṁ me carissatī’ti āghātaṁ bandhati; ‘piyassa me manāpassa anatthaṁ acarī’ti …pe… ‘anatthaṁ caratī’ti …pe… ‘anatthaṁ carissatī’ti āghātaṁ bandhati; ‘appiyassa me amanāpassa atthaṁ acarī’ti …pe… ‘atthaṁ caratī’ti …pe… ‘atthaṁ carissatī’ti āghātaṁ bandhati. Imāni kho, bhikkhave, nava āghātavatthūnī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.36 4. Mahāvagga Jhānasutta |36| “Paṭhamampāhaṁ, bhikkhave, jhānaṁ nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmi; dutiyampāhaṁ, bhikkhave, jhānaṁ nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmi; tatiyampāhaṁ, bhikkhave, jhānaṁ nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmi; catutthampāhaṁ, bhikkhave, jhānaṁ nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmi; ākāsānañcāyatanampāhaṁ, bhikkhave, nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmi; viññāṇañcāyatanampāhaṁ, bhikkhave, nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmi; ākiñcaññāyatanampāhaṁ, bhikkhave, nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmi; nevasaññānāsaññāyatanampāhaṁ, bhikkhave, nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmi; saññāvedayitanirodhampāhaṁ, bhikkhave, nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmi. 2 ‘Paṭhamampāhaṁ, bhikkhave, jhānaṁ nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpeti. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpetvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. 3 Seyyathāpi, bhikkhave, issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisarūpake vā mattikāpuñje vā yoggaṁ karitvā, so aparena samayena dūrepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāletā; evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpeti. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpetvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. ‘Paṭhamampāhaṁ, bhikkhave, jhānaṁ nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 4 Dutiyampāhaṁ, bhikkhave, jhānaṁ nissāya …pe… tatiyampāhaṁ, bhikkhave, jhānaṁ nissāya …pe… ‘catutthampāhaṁ, bhikkhave, jhānaṁ nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpeti. So tehi dhammehi cittaṁ 1680 --- an9 36:4 paṭivāpetvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisarūpake vā mattikāpuñje vā yoggaṁ karitvā, so aparena samayena dūrepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāletā; evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ …pe… anāvattidhammo tasmā lokā. ‘Catutthampāhaṁ, bhikkhave, jhānaṁ nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 6 ‘Ākāsānañcāyatanampāhaṁ, bhikkhave, jhānaṁ nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpeti. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpetvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. 7 Seyyathāpi, bhikkhave, issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisarūpake vā mattikāpuñje vā yoggaṁ karitvā, so aparena samayena dūrepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāletā; evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti vedanāgataṁ saññāgataṁ …pe… anāvattidhammo tasmā lokā. ‘Ākāsānañcāyatanampāhaṁ, bhikkhave, nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 8 ‘Viññāṇañcāyatanampāhaṁ, bhikkhave, nissāya …pe… ākiñcaññāyatanampāhaṁ, bhikkhave, nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpeti. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpetvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. 9 Seyyathāpi, bhikkhave, issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisarūpake vā mattikāpuñje vā yoggaṁ karitvā, so aparena samayena dūrepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāletā; evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpeti. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpetvā amatāya 1681 --- an9 36:9 dhātuyā cittaṁ upasaṁharati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. ‘Ākiñcaññāyatanampāhaṁ, nissāya āsavānaṁ khayaṁ vadāmī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 10 Iti kho, bhikkhave, yāvatā saññāsamāpatti tāvatā aññāpaṭivedho. Yāni ca kho imāni, bhikkhave, nissāya dve āyatanāni—nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti ca saññāvedayitanirodho ca, jhāyīhete, bhikkhave, samāpattikusalehi samāpattivuṭṭhānakusalehi samāpajjitvā vuṭṭhahitvā sammā akkhātabbānīti vadāmī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.53 6. Khemavagga Khemappattasutta |53| “‘Khemappatto, khemappatto’ti, āvuso, vuccati …. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.22 3. Sattāvāsavagga Assakhaḷuṅkasutta |22| “Tayo ca, bhikkhave, assakhaḷuṅke desessāmi tayo ca purisakhaḷuṅke tayo ca assaparasse tayo ca purisaparasse tayo ca bhadde assājānīye tayo ca bhadde purisājānīye. Taṁ suṇātha. (…) 2 Katame ca, bhikkhave, tayo assakhaḷuṅkā? Idha, bhikkhave, ekacco assakhaḷuṅko javasampanno hoti, na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco assakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco assakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo assakhaḷuṅkā. 3 Katame ca, bhikkhave, tayo purisakhaḷuṅkā? Idha, bhikkhave, ekacco purisakhaḷuṅko javasampanno hoti, na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 4 Kathañca, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno hoti, na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Idamassa javasmiṁ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho saṁsādeti, no vissajjeti. Idamassa na vaṇṇasmiṁ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Idamassa na ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. Evaṁ kho, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno hoti, na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno. 5 Kathañca, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Idamassa javasmiṁ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho vissajjeti, no saṁsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṁ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Idamassa na ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. Evaṁ kho, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno. 6 Kathañca, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Idamassa javasmiṁ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho vissajjeti, no saṁsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṁ vadāmi. Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Idamassa ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. Evaṁ kho, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo purisakhaḷuṅkā. 7 Katame ca, bhikkhave, tayo assaparassā? Idha, bhikkhave, ekacco assaparasso …pe… javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca 1682 --- an9 22:7 ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo assaparassā. 8 Katame ca, bhikkhave, tayo purisaparassā? Idha, bhikkhave, ekacco purisaparasso …pe… javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 9 Kathañca, bhikkhave, purisaparasso …pe… javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Idamassa javasmiṁ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho vissajjeti, no saṁsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṁ vadāmi. Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Idamassa ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. Evaṁ kho, bhikkhave, purisaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo purisaparassā. 10 Katame ca, bhikkhave, tayo bhaddā assājānīyā? Idha, bhikkhave, ekacco bhaddo assājānīyo …pe… javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo bhaddā assājānīyā. 11 Katame ca, bhikkhave, tayo bhaddā purisājānīyā? Idha, bhikkhave, ekacco bhaddo purisājānīyo …pe… javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 12 Kathañca, bhikkhave, bhaddo purisājānīyo …pe… javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idamassa javasmiṁ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho vissajjeti, no saṁsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṁ vadāmi. Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Idamassa ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. Evaṁ kho, bhikkhave, bhaddo purisājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo bhaddā purisājānīyā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.47 5. Sāmaññavagga Sandiṭṭhikanibbānasutta |47| “‘Sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ, sandiṭṭhikaṁ nibbānan’ti, āvuso, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ vuttaṁ bhagavatā”ti? 2 “Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ vuttaṁ bhagavatā pariyāyena …pe…. 3 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho, āvuso, sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ vuttaṁ bhagavatā nippariyāyenā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.58 6. Khemavagga Passaddhisutta |58| “‘Passaddhi, passaddhī’ti, āvuso, vuccati …. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.66 7. Satipaṭṭhānavagga Upādānakkhandhasutta |66| “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho—ime kho, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. 2 Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ pahānāya …pe… ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.62 6. Khemavagga Abhabbasutta |62| “Nava, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. Katame nava? Rāgaṁ, dosaṁ, mohaṁ, kodhaṁ, upanāhaṁ, makkhaṁ, paḷāsaṁ, issaṁ, macchariyaṁ—ime kho, bhikkhave, nava dhamme appahāya abhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. 2 Nava, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. Katame nava? Rāgaṁ, dosaṁ, mohaṁ, kodhaṁ, upanāhaṁ, makkhaṁ, paḷāsaṁ, issaṁ, macchariyaṁ—ime kho, bhikkhave, nava dhamme pahāya bhabbo arahattaṁ sacchikātun”ti. Ekādasamaṁ. Khemavaggo paṭhamo. 3 Tassuddānaṁ Khemo ca amatañceva, Abhayaṁ passaddhiyena ca; Nirodho anupubbo ca, Dhammaṁ pahāya bhabbena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 9.39 4. Mahāvagga Devāsurasaṅgāmasutta |39| “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme asurā jiniṁsu, devā parājayiṁsu. Parājitā ca, bhikkhave, devā apayiṁsuyeva uttarenābhimukhā, abhiyiṁsu asurā. Atha kho, bhikkhave, devānaṁ etadahosi: ‘abhiyanteva kho 1683 --- an9 39:1 asurā. Yannūna mayaṁ dutiyampi asurehi saṅgāmeyyāmā’ti. Dutiyampi kho, bhikkhave, devā asurehi saṅgāmesuṁ. Dutiyampi kho, bhikkhave, asurāva jiniṁsu, devā parājayiṁsu. Parājitā ca, bhikkhave, devā apayiṁsuyeva uttarenābhimukhā, abhiyiṁsu asurā. 2 Atha kho, bhikkhave, devānaṁ etadahosi: ‘abhiyanteva kho asurā. Yannūna mayaṁ tatiyampi asurehi saṅgāmeyyāmā’ti. Tatiyampi kho, bhikkhave, devā asurehi saṅgāmesuṁ. Tatiyampi kho, bhikkhave, asurāva jiniṁsu, devā parājayiṁsu. Parājitā ca, bhikkhave, devā bhītā devapuraṁyeva pavisiṁsu. Devapuragatānañca pana, bhikkhave, devānaṁ etadahosi: ‘bhīruttānagatena kho dāni mayaṁ etarahi attanā viharāma akaraṇīyā asurehī’ti. Asurānampi, bhikkhave, etadahosi: ‘bhīruttānagatena kho dāni devā etarahi attanā viharanti akaraṇīyā amhehī’ti. 3 Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājayiṁsu. Parājitā ca, bhikkhave, asurā apayiṁsuyeva dakkhiṇenābhimukhā, abhiyiṁsu devā. Atha kho, bhikkhave, asurānaṁ etadahosi: ‘abhiyanteva kho devā. Yannūna mayaṁ dutiyampi devehi saṅgāmeyyāmā’ti. Dutiyampi kho, bhikkhave, asurā devehi saṅgāmesuṁ. Dutiyampi kho, bhikkhave, devā jiniṁsu, asurā parājayiṁsu. Parājitā ca, bhikkhave, asurā apayiṁsuyeva dakkhiṇenābhimukhā, abhiyiṁsu devā. 4 Atha kho, bhikkhave, asurānaṁ etadahosi: ‘abhiyanteva kho devā. Yannūna mayaṁ tatiyampi devehi saṅgāmeyyāmā’ti. Tatiyampi kho, bhikkhave, asurā devehi saṅgāmesuṁ. Tatiyampi kho, bhikkhave, devā jiniṁsu, asurā parājayiṁsu. Parājitā ca, bhikkhave, asurā bhītā asurapuraṁyeva pavisiṁsu. Asurapuragatānañca pana, bhikkhave, asurānaṁ etadahosi: ‘bhīruttānagatena kho dāni mayaṁ etarahi attanā viharāma akaraṇīyā devehī’ti. Devānampi, bhikkhave, etadahosi: ‘bhīruttānagatena kho dāni asurā etarahi attanā viharanti akaraṇīyā amhehī’ti. 5 Evamevaṁ kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, tasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhussa evaṁ hoti: ‘bhīruttānagatena kho dānāhaṁ etarahi attanā viharāmi akaraṇīyo mārassā’ti. Mārassāpi, bhikkhave, pāpimato evaṁ hoti: ‘bhīruttānagatena kho dāni bhikkhu etarahi attanā viharati akaraṇīyo mayhan’ti. 6 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, tasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhussa evaṁ hoti: ‘bhīruttānagatena kho dānāhaṁ etarahi attanā viharāmi akaraṇīyo mārassā’ti. Mārassāpi, bhikkhave, pāpimato evaṁ hoti: ‘bhīruttānagatena kho dāni bhikkhu etarahi attanā viharati, akaraṇīyo mayhan’ti. 7 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu antamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato tiṇṇo loke visattikan’ti. 8 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati … sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati … sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati … sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu antamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato tiṇṇo loke visattikan’”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.26 3. Sattāvāsavagga Silāyūpasutta |26| (…) Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca candikāputto rājagahe viharanti veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi (…): “devadatto, āvuso, bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ 1684 --- an9 26:1 brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti. 2 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṁ candikāputtaṁ etadavoca: “na kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evañca kho, āvuso, candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti. 3 Dutiyampi kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi: “devadatto, āvuso, bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti. Dutiyampi kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ candikāputtaṁ etadavoca: “na kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evañca kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti. 4 Tatiyampi kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi: “devadatto, āvuso, bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti. Tatiyampi kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ candikāputtaṁ etadavoca: “na kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evañca kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. 5 Kathañca, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti? ‘Vītarāgaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘vītadosaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘vītamohaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘asarāgadhammaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘asadosadhammaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘asamohadhammaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘anāvattidhammaṁ me cittaṁ kāmabhavāyā’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘anāvattidhammaṁ me cittaṁ rūpabhavāyā’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘anāvattidhammaṁ me cittaṁ arūpabhavāyā’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti. Evaṁ sammā vimuttacittassa kho, āvuso, bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ, vayaṁ cassānupassati. 6 Seyyathāpi, āvuso, silāyūpo soḷasakukkuko. Tassassu aṭṭha kukkū heṭṭhā nemaṅgamā, aṭṭha kukkū upari nemassa. Atha puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṁ saṅkampeyya na sampavedheyya; atha pacchimāya … atha uttarāya … atha dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṁ saṅkampeyya na sampavedheyya. Taṁ kissa hetu? Gambhīrattā, āvuso, nemassa, sunikhātattā silāyūpassa. Evamevaṁ kho, āvuso, sammā vimuttacittassa bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ, vayaṁ cassānupassati. 7 Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … 1685 --- an9 26:7 kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ, vayaṁ cassānupassatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.18 2. Sīhanādavagga Navaṅguposathasutta |18| “Navahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro. Kathaṁ upavuttho ca, bhikkhave, navahaṅgehi samannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yāvajīvaṁ arahanto pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi; uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā paṭhamena aṅgena samannāgato hoti …pe…. 2 ‘Yāvajīvaṁ arahanto uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaṁ kappenti—mañcake vā tiṇasanthārake vā; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṁ kappemi—mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi; uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā aṭṭhamena aṅgena samannāgato hoti. 3 Mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Iminā navamena aṅgena samannāgato hoti. 4 Evaṁ upavuttho kho, bhikkhave, navahaṅgehi samannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.8 1. Sambodhivagga Sajjhasutta |8| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sajjho paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sajjho paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Ekamidāhaṁ, bhante, samayaṁ bhagavā idheva rājagahe viharāmi giribbaje. Tatra me, bhante, bhagavato sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘yo so, sajjha, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, abhabbo so pañca ṭhānāni ajjhācarituṁ—abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropetuṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātuṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevituṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṁ kāme paribhuñjituṁ seyyathāpi pubbe agāriyabhūto’ti. Kacci metaṁ, bhante, bhagavato sussutaṁ suggahitaṁ sumanasikataṁ sūpadhāritan”ti? 3 “Taggha te etaṁ, sajjha, sussutaṁ suggahitaṁ sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ. Pubbe cāhaṁ, sajjha, etarahi ca evaṁ vadāmi: ‘yo so bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, abhabbo so nava ṭhānāni ajjhācarituṁ—abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropetuṁ …pe… abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṁ kāme paribhuñjituṁ seyyathāpi pubbe agāriyabhūto, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu buddhaṁ paccakkhātuṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu dhammaṁ paccakkhātuṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu saṅghaṁ paccakkhātuṁ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sikkhaṁ paccakkhātuṁ’. Pubbe cāhaṁ, sajjha, etarahi ca evaṁ vadāmi: ‘yo so bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, abhabbo so imāni nava ṭhānāni ajjhācaritun’”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.43 5. Sāmaññavagga Kāyasakkhīsutta |43| “‘Kāyasakkhī, kāyasakkhī’ti, āvuso, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, kāyasakkhī vutto bhagavatā”ti? 2 Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yathā 1686 --- an9 43:2 yathā ca tadāyatanaṁ tathā tathā naṁ kāyena phusitvā viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, kāyasakkhī vutto bhagavatā pariyāyena. 3 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṁ tathā tathā naṁ kāyena phusitvā viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, kāyasakkhī vutto bhagavatā pariyāyena. 4 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṁ tathā tathā naṁ kāyena phusitvā viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, kāyasakkhī vutto bhagavatā pariyāyena …pe…. 5 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Yathā yathā ca tadāyatanaṁ tathā tathā naṁ kāyena phusitvā viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, kāyasakkhī vutto bhagavatā nippariyāyenā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.32 4. Mahāvagga Anupubbavihārasutta |32| “Navayime, bhikkhave, anupubbavihārā. Katame nava? Paṭhamaṁ jhānaṁ, dutiyaṁ jhānaṁ, tatiyaṁ jhānaṁ, catutthaṁ jhānaṁ, ākāsānañcāyatanaṁ, viññāṇañcāyatanaṁ, ākiñcaññāyatanaṁ, nevasaññānāsaññāyatanaṁ, saññāvedayitanirodho—ime kho, bhikkhave, nava anupubbavihārā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.69 7. Satipaṭṭhānavagga Macchariyasutta |69| “Pañcimāni, bhikkhave, macchariyāni. Katamāni pañca? Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca macchariyāni. 2 Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ macchariyānaṁ pahānāya …pe… ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.57 6. Khemavagga Abhayappattasutta |57| “‘Abhayappatto, abhayappatto’ti, āvuso, vuccati …. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.48 5. Sāmaññavagga Nibbānasutta |48| “‘Nibbānaṁ, nibbānan’ti, āvuso, vuccati …pe…. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.13 2. Sīhanādavagga Koṭṭhikasutta |13| Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ samparāyavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. 2 “Kiṁ panāvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ samparāyavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. 3 “Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ sukhavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ dukkhavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. 4 “Kiṁ panāvuso, sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ dukkhavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ sukhavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. 5 “Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ paripakkavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. 6 “Kiṁ panāvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ paripakkavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. 7 “Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ bahuvedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ appavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. 8 “Kiṁ panāvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ appavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ bahuvedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. 9 “Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ vedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ avedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. 10 “Kiṁ panāvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ avedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ vedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? “No hidaṁ, āvuso”. 11 “‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ samparāyavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya 1687 --- an9 13:11 bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. 12 ‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ samparāyavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. 13 ‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ sukhavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ dukkhavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. 14 ‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ dukkhavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ sukhavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. 15 ‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ paripakkavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. 16 ‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ paripakkavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. 17 ‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ bahuvedanīyaṁ taṁ me kammaṁ appavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. 18 ‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ appavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ bahuvedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. 19 ‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ vedanīyaṁ taṁ me kammaṁ avedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. 20 ‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ avedanīyaṁ taṁ me kammaṁ vedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. Atha kimatthaṁ carahāvuso, bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? 21 “Yaṁ khvassa, āvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ, tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatīti. Kiṁ panassāvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ, yassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatīti? ‘Idaṁ dukkhan’ti khvassa, āvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ. Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti khvassa, āvuso …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti khvassa, āvuso …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti khvassa, āvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ. Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Idaṁ khvassa, āvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ. Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.3 1. Sambodhivagga Meghiyasutta |3| Ekaṁ samayaṁ bhagavā cālikāyaṁ viharati cālikāpabbate. Tena kho pana samayena āyasmā meghiyo bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho āyasmā meghiyo bhagavantaṁ etadavoca: “icchāmahaṁ, bhante, jantugāmaṁ piṇḍāya pavisitun”ti. “Yassadāni tvaṁ, meghiya, kālaṁ maññasī”ti. 2 Atha kho āyasmā meghiyo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya jantugāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Jantugāme piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena kimikāḷāya nadiyā tīraṁ tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā meghiyo kimikāḷāya nadiyā tīre jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno ambavanaṁ pāsādikaṁ ramaṇīyaṁ. Disvānassa etadahosi: “pāsādikaṁ vatidaṁ ambavanaṁ ramaṇīyaṁ, alaṁ vatidaṁ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. Sace maṁ bhagavā anujāneyya, āgaccheyyāhaṁ imaṁ ambavanaṁ padhānāyā”ti. 3 Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho 1688 --- an9 3:3 āyasmā meghiyo bhagavantaṁ etadavoca: 4 “Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya jantugāmaṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Jantugāme piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena kimikāḷāya nadiyā tīraṁ tenupasaṅkamiṁ. Addasaṁ kho ahaṁ, bhante, kimikāḷāya nadiyā tīre jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno ambavanaṁ pāsādikaṁ ramaṇīyaṁ. Disvāna me etadahosi: ‘pāsādikaṁ vatidaṁ ambavanaṁ ramaṇīyaṁ. Alaṁ vatidaṁ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. Sace maṁ bhagavā anujāneyya, āgaccheyyāhaṁ imaṁ ambavanaṁ padhānāyā’ti. Sace maṁ bhagavā anujāneyya, gaccheyyāhaṁ taṁ ambavanaṁ padhānāyā”ti. “Āgamehi tāva, meghiya. Ekakamhi tāva yāva aññopi koci bhikkhu āgacchatī”ti. 5 Dutiyampi kho āyasmā meghiyo bhagavantaṁ etadavoca: “bhagavato, bhante, natthi kiñci uttari karaṇīyaṁ, natthi katassa paṭicayo. Mayhaṁ kho pana, bhante, atthi uttari karaṇīyaṁ, atthi katassa paṭicayo. Sace maṁ bhagavā anujāneyya, gaccheyyāhaṁ taṁ ambavanaṁ padhānāyā”ti. “Āgamehi tāva, meghiya, ekakamhi tāva yāva aññopi koci bhikkhu āgacchatī”ti. 6 Tatiyampi kho āyasmā meghiyo bhagavantaṁ etadavoca: “bhagavato, bhante, natthi kiñci uttari karaṇīyaṁ, natthi katassa paṭicayo. Mayhaṁ kho pana, bhante, atthi uttari karaṇīyaṁ, atthi katassa paṭicayo. Sace maṁ bhagavā anujāneyya, gaccheyyāhaṁ taṁ ambavanaṁ padhānāyā”ti. “Padhānanti kho, meghiya, vadamānaṁ kinti vadeyyāma. Yassadāni tvaṁ, meghiya, kālaṁ maññasī”ti. 7 Atha kho āyasmā meghiyo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena taṁ ambavanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ ambavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Atha kho āyasmato meghiyassa tasmiṁ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti, seyyathidaṁ—kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṁsāvitakko. Atha kho āyasmato meghiyassa etadahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Saddhāya ca vatamhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā; atha ca panimehi tīhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsattā—kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṁsāvitakkenā”ti. 8 Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā meghiyo bhagavantaṁ etadavoca: 9 “Idha mayhaṁ, bhante, tasmiṁ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti, seyyathidaṁ—kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṁsāvitakko. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Saddhāya ca vatamhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā; atha ca panimehi tīhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsattā—kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṁsāvitakkenā’”ti. 10 “Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā pañca dhammā paripakkāya saṁvattanti. Katame pañca? Idha, meghiya, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṁ paṭhamo dhammo paripakkāya saṁvattati. 11 Puna caparaṁ, meghiya, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṁ dutiyo dhammo paripakkāya saṁvattati. 12 Puna caparaṁ, meghiya, yāyaṁ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathidaṁ—appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṁsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṁ tatiyo dhammo paripakkāya saṁvattati. 13 Puna caparaṁ, meghiya, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṁ catuttho dhammo paripakkāya saṁvattati. 14 Puna caparaṁ, meghiya, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato 1689 --- an9 3:14 ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṁ pañcamo dhammo paripakkāya saṁvattati. 15 Kalyāṇamittassetaṁ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa: ‘sīlavā bhavissati …pe… samādāya sikkhissati sikkhāpadesu’. 16 Kalyāṇamittassetaṁ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa: ‘yāyaṁ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathidaṁ—appicchakathā …pe… vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī’. 17 Kalyāṇamittassetaṁ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa: ‘āraddhavīriyo viharissati …pe… anikkhittadhuro kusalesu dhammesu’. 18 Kalyāṇamittassetaṁ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa: ‘paññavā bhavissati …pe… sammādukkhakkhayagāminiyā’. 19 Tena ca pana, meghiya, bhikkhunā imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā uttari bhāvetabbā—asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya, mettā bhāvetabbā byāpādassa pahānāya, ānāpānassati bhāvetabbā vitakkupacchedāya, aniccasaññā bhāvetabbā asmimānasamugghātāya. Aniccasaññino, meghiya, anattasaññā saṇṭhāti. Anattasaññī asmimānasamugghātaṁ pāpuṇāti diṭṭheva dhamme nibbānan”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9 10. Rāgapeyyāla ~ |113-432| “Dosassa …pe… mohassa … kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa abhiññāya …pe… pariññāya … parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya …pe… ime nava dhammā bhāvetabbā”ti. Rāgapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. Navakanipātapāḷi niṭṭhitā. 0 Aṅguttara Nikāya 9.52 6. Khemavagga Khemasutta |52| “‘Khemaṁ, kheman’ti, āvuso, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, khemaṁ vuttaṁ bhagavatā”ti? 2 “Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, khemaṁ vuttaṁ bhagavatā pariyāyena …pe…. 3 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho, āvuso, khemaṁ vuttaṁ bhagavatā nippariyāyenā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.37 4. Mahāvagga Ānandasutta |37| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. Āyasmā ānando etadavoca: 2 “Acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso. Yāvañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. Tadeva nāma cakkhuṁ bhavissati te rūpā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissati. Tadeva nāma sotaṁ bhavissati te saddā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissati. Tadeva nāma ghānaṁ bhavissati te gandhā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissati. Sāva nāma jivhā bhavissati te rasā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissati. Sova nāma kāyo bhavissati te phoṭṭhabbā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissatī”ti. 3 Evaṁ vutte, āyasmā udāyī āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “saññīmeva nu kho, āvuso ānanda, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedeti udāhu asaññī”ti? “Saññīmeva kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedeti, no asaññī”ti. 4 “Kiṁsaññī panāvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedetī”ti? “Idhāvuso, bhikkhu, sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Evaṁsaññīpi kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedeti. 5 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Evaṁsaññīpi kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedeti. 6 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti 1690 --- an9 37:6 ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Evaṁsaññīpi kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedetīti. 7 Ekamidāhaṁ, āvuso, samayaṁ sākete viharāmi añjanavane migadāye. Atha kho, āvuso, jaṭilavāsikā bhikkhunī yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho, āvuso, jaṭilavāsikā bhikkhunī maṁ etadavoca: ‘yāyaṁ, bhante ānanda, samādhi na cābhinato na cāpanato na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagato, vimuttattā ṭhito, ṭhitattā santusito, santusitattā no paritassati. Ayaṁ, bhante ānanda, samādhi kiṁphalo vutto bhagavatā’ti? 8 Evaṁ vutte, sohaṁ, āvuso, jaṭilavāsikaṁ bhikkhuniṁ etadavocaṁ: ‘yāyaṁ, bhagini, samādhi na cābhinato na cāpanato na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagato, vimuttattā ṭhito, ṭhitattā santusito, santusitattā no paritassati. Ayaṁ, bhagini, samādhi aññāphalo vutto bhagavatā’ti. Evaṁsaññīpi kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedetī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.16 2. Sīhanādavagga Saññāsutta |16| “Navayimā, bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā nava? Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā—imā kho, bhikkhave, nava saññā, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.28 3. Sattāvāsavagga Dutiyaverasutta |28| “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, catūhi ca sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto; sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. 2 Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti? Yaṁ, bhikkhave, pāṇātipātī pāṇātipātapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti, pāṇātipātā paṭivirato …pe… evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. 3 Yaṁ, bhikkhave, adinnādāyī …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī surāmerayamajjapamādaṭṭhānapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, na samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, na cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. Imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. 4 Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Dhamme …pe… saṅghe … ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. 5 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi ca catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto; sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.6 1. Sambodhivagga Sevanāsutta |6| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi …pe… āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “Puggalopi, āvuso, duvidhena veditabbo—sevitabbopi asevitabbopi. Cīvarampi, āvuso, duvidhena veditabbaṁ—sevitabbampi asevitabbampi. Piṇḍapātopi, āvuso, duvidhena veditabbo—sevitabbopi asevitabbopi. Senāsanampi, āvuso, duvidhena veditabbaṁ—sevitabbampi asevitabbampi. Gāmanigamopi, āvuso, duvidhena veditabbo—sevitabbopi asevitabbopi. Janapadapadesopi, āvuso, duvidhena veditabbo—sevitabbopi asevitabbopi. 3 ‘Puggalopi, āvuso, duvidhena 1691 --- an9 6:3 veditabbo—sevitabbopi asevitabbopī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā puggalaṁ: ‘imaṁ kho me puggalaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; ye ca kho me pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā te ca kasirena samudāgacchanti; yassa camhi atthāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito so ca me sāmaññattho na bhāvanāpāripūriṁ gacchatī’ti, tenāvuso, puggalena so puggalo rattibhāgaṁ vā divasabhāgaṁ vā saṅkhāpi anāpucchā pakkamitabbaṁ nānubandhitabbo. 4 Tattha yaṁ jaññā puggalaṁ: ‘imaṁ kho me puggalaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; ye ca kho me pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā te ca appakasirena samudāgacchanti; yassa camhi atthāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito so ca me sāmaññattho na bhāvanāpāripūriṁ gacchatī’ti, tenāvuso, puggalena so puggalo saṅkhāpi anāpucchā pakkamitabbaṁ nānubandhitabbo. 5 Tattha yaṁ jaññā puggalaṁ: ‘imaṁ kho me puggalaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti; ye ca kho me pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā te ca kasirena samudāgacchanti; yassa camhi atthāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito so ca me sāmaññattho bhāvanāpāripūriṁ gacchatī’ti, tenāvuso, puggalena so puggalo saṅkhāpi anubandhitabbo na pakkamitabbaṁ. 6 Tattha yaṁ jaññā puggalaṁ: ‘imaṁ kho me puggalaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti; ye ca kho me pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā te ca appakasirena samudāgacchanti; yassa camhi atthāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito so ca me sāmaññattho bhāvanāpāripūriṁ gacchatī’ti, tenāvuso, puggalena so puggalo yāvajīvaṁ anubandhitabbo na pakkamitabbaṁ api panujjamānena. ‘Puggalopi, āvuso, duvidhena veditabbo—sevitabbopi asevitabbopī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 7 ‘Cīvarampi, āvuso, duvidhena veditabbaṁ—sevitabbampi asevitabbampī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā cīvaraṁ: ‘idaṁ kho me cīvaraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpaṁ cīvaraṁ na sevitabbaṁ. Tattha yaṁ jaññā cīvaraṁ: ‘idaṁ kho me cīvaraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpaṁ cīvaraṁ sevitabbaṁ. ‘Cīvarampi, āvuso, duvidhena veditabbaṁ—sevitabbampi asevitabbampī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 8 ‘Piṇḍapātopi, āvuso, duvidhena veditabbo—sevitabbopi asevitabbopī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā piṇḍapātaṁ: ‘imaṁ kho me piṇḍapātaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpo piṇḍapāto na sevitabbo. Tattha yaṁ jaññā piṇḍapātaṁ: ‘imaṁ kho me piṇḍapātaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpo piṇḍapāto sevitabbo. ‘Piṇḍapātopi, āvuso, duvidhena veditabbo—sevitabbopi asevitabbopī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 9 ‘Senāsanampi, āvuso, duvidhena veditabbaṁ—sevitabbampi asevitabbampī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā senāsanaṁ: ‘idaṁ kho me senāsanaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpaṁ senāsanaṁ na sevitabbaṁ. Tattha yaṁ jaññā senāsanaṁ: ‘idaṁ kho me senāsanaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpaṁ senāsanaṁ sevitabbaṁ. ‘Senāsanampi, āvuso, duvidhena veditabbaṁ—sevitabbampi asevitabbampī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 10 ‘Gāmanigamopi, āvuso, duvidhena veditabbo—sevitabbopi asevitabbopī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ 1692 --- an9 6:10 paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā gāmanigamaṁ: ‘imaṁ kho me gāmanigamaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpo gāmanigamo na sevitabbo. Tattha yaṁ jaññā gāmanigamaṁ: ‘imaṁ kho me gāmanigamaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpo gāmanigamo sevitabbo. ‘Gāmanigamopi, āvuso, duvidhena veditabbo—sevitabbopi asevitabbopī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 11 ‘Janapadapadesopi, āvuso, duvidhena veditabbo—sevitabbopi asevitabbopī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā janapadapadesaṁ: ‘imaṁ kho me janapadapadesaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpo janapadapadeso na sevitabbo. Tattha yaṁ jaññā janapadapadesaṁ: ‘imaṁ kho me janapadapadesaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpo janapadapadeso sevitabbo. ‘Janapadapadesopi, āvuso, duvidhena veditabbo—sevitabbopi asevitabbopī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.73 8. Sammappadhānavagga Sikkhasutta |73| “Pañcimāni, bhikkhave, sikkhādubbalyāni. Katamāni pañca? Pāṇātipāto …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca sikkhādubbalyāni. 2 Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ sikkhādubbalyānaṁ pahānāya cattāro sammappadhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ sikkhādubbalyānaṁ pahānāya ime cattāro sammappadhānā bhāvetabbā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.59 6. Khemavagga Anupubbapassaddhisutta |59| “‘Anupubbapassaddhi, anupubbapassaddhī’ti, āvuso, vuccati …. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.67 7. Satipaṭṭhānavagga Orambhāgiyasutta |67| “Pañcimāni, bhikkhave, orambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo—imāni kho, bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni. 2 Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya …pe… ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.84–91 9. Iddhipādavagga Nīvaraṇasuttādi |84-91| (Yathā satipaṭṭhānavagge tathā iddhipādavasena vitthāretabbā.) 0 Aṅguttara Nikāya 9.46 5. Sāmaññavagga Sandiṭṭhikadhammasutta |46| “‘Sandiṭṭhiko dhammo, sandiṭṭhiko dhammo’ti, āvuso, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatā”ti? 2 “Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena …pe…. 3 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho, āvuso, sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatā nippariyāyenā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.23 3. Sattāvāsavagga Taṇhāmūlakasutta |23| “Nava, bhikkhave, taṇhāmūlake dhamme desessāmi, taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, nava taṇhāmūlakā dhammā? Taṇhaṁ paṭicca pariyesanā, pariyesanaṁ paṭicca lābho, lābhaṁ paṭicca vinicchayo, vinicchayaṁ paṭicca chandarāgo, chandarāgaṁ paṭicca ajjhosānaṁ, ajjhosānaṁ paṭicca pariggaho, pariggahaṁ paṭicca macchariyaṁ, macchariyaṁ paṭicca ārakkho, ārakkhādhikaraṇaṁ daṇḍādānaṁ satthādānaṁ kalahaviggahavivādatuvaṁtuvaṁpesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Ime kho, bhikkhave, nava taṇhāmūlakā dhammā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.42 5. Sāmaññavagga Sambādhasutta |42| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā udāyī yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno 1693 --- an9 42:1 kho āyasmā udāyī āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “vuttamidaṁ, āvuso, pañcālacaṇḍena devaputtena: 2 ‘Sambādhe gataṁ okāsaṁ, Avidvā bhūrimedhaso; Yo jhānamabujjhi buddho, Paṭilīnanisabho munī’ti. 3 Katamo, āvuso, sambādho, katamo sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā”ti? “Pañcime, āvuso, kāmaguṇā sambādho vutto bhagavatā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, āvuso, pañca kāmaguṇā sambādho vutto bhagavatā. 4 Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena. Tatrāpatthi sambādho. Kiñca tattha sambādho? Yadeva tattha vitakkavicārā aniruddhā honti, ayamettha sambādho. 5 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena. Tatrāpatthi sambādho. Kiñca tattha sambādho? Yadeva tattha pīti aniruddhā hoti, ayamettha sambādho. 6 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena. Tatrāpatthi sambādho. Kiñca tattha sambādho? Yadeva tattha upekkhāsukhaṁ aniruddhaṁ hoti, ayamettha sambādho. 7 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena. Tatrāpatthi sambādho. Kiñca tattha sambādho? Yadeva tattha rūpasaññā aniruddhā hoti, ayamettha sambādho. 8 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena. Tatrāpatthi sambādho. Kiñca tattha sambādho? Yadeva tattha ākāsānañcāyatanasaññā aniruddhā hoti, ayamettha sambādho. 9 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena. Tatrāpatthi sambādho. Kiñca tattha sambādho? Yadeva tattha viññāṇañcāyatanasaññā aniruddhā hoti, ayamettha sambādho. 10 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena. Tatrāpatthi sambādho. Kiñca tattha sambādho? Yadeva tattha ākiñcaññāyatanasaññā aniruddhā hoti, ayamettha sambādho. 11 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho, āvuso, sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena. Tatrāpatthi sambādho. Kiñca tattha sambādho? Yadeva tattha nevasaññānāsaññāyatanasaññā aniruddhā hoti, ayamettha sambādho. 12 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho, āvuso, sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā nippariyāyenā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.9 1. Sambodhivagga Puggalasutta |9| “Navayime, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame nava? Arahā, arahattāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, puthujjano—ime kho, bhikkhave, nava puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.27 3. Sattāvāsavagga Paṭhamaverasutta |27| Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 2 “Yato 1694 --- an9 27:2 kho, gahapati, ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, catūhi ca sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. 3 Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti? Yaṁ, gahapati, pāṇātipātī pāṇātipātapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti, pāṇātipātā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, na samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, na cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Pāṇātipātā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. 4 Yaṁ, gahapati, adinnādāyī …pe… kāmesumicchācārī … musāvādī … surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī surāmerayamajjapamādaṭṭhānapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, na samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, na cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. 5 Imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. 6 “Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti? Idha, gahapati, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. 7 Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. 8 Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho; yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. 9 Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. 10 Yato kho, gahapati, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi ca catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto; sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.19 2. Sīhanādavagga Devatāsutta |19| “Imañca, bhikkhave, rattiṁ sambahulā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho, bhikkhave, tā devatā maṁ etadavocuṁ: ‘upasaṅkamiṁsu no, bhante, pubbe manussabhūtānaṁ pabbajitā agārāni. Te mayaṁ, bhante, paccuṭṭhimha, no ca kho abhivādimha. Tā mayaṁ, bhante, aparipuṇṇakammantā vippaṭisāriniyo paccānutāpiniyo hīnaṁ kāyaṁ upapannā’ti. 2 Aparāpi maṁ, bhikkhave, sambahulā devatā upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘upasaṅkamiṁsu no, bhante, pubbe manussabhūtānaṁ pabbajitā agārāni. Te mayaṁ, bhante, paccuṭṭhimha abhivādimha, no ca tesaṁ āsanaṁ adamha. Tā mayaṁ, bhante, aparipuṇṇakammantā vippaṭisāriniyo paccānutāpiniyo hīnaṁ kāyaṁ upapannā’ti. 3 Aparāpi maṁ, bhikkhave, sambahulā devatā upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘upasaṅkamiṁsu no, bhante, pubbe manussabhūtānaṁ pabbajitā agārāni. Te mayaṁ, bhante, paccuṭṭhimha abhivādimha āsanaṁ adamha, no ca kho yathāsatti yathābalaṁ saṁvibhajimha …pe… yathāsatti yathābalaṁ saṁvibhajimha, no ca kho upanisīdimha dhammassavanāya …pe… upanisīdimha dhammassavanāya, no ca kho ohitasotā dhammaṁ suṇimha …pe… ohitasotā ca dhammaṁ suṇimha, no ca kho sutvā dhammaṁ dhārayimha 1695 --- an9 19:3 …pe… sutvā ca dhammaṁ dhārayimha, no ca kho dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhimha …pe… dhātānañca dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhimha, no ca kho atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṁ paṭipajjimha. Tā mayaṁ, bhante, aparipuṇṇakammantā vippaṭisāriniyo paccānutāpiniyo hīnaṁ kāyaṁ upapannā’ti. 4 Aparāpi maṁ, bhikkhave, sambahulā devatā upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘upasaṅkamiṁsu no, bhante, pubbe manussabhūtānaṁ pabbajitā agārāni. Te mayaṁ, bhante, paccuṭṭhimha abhivādimha, āsanaṁ adamha, yathāsatti yathābalaṁ saṁvibhajimha, upanisīdimha dhammassavanāya, ohitasotā ca dhammaṁ suṇimha, sutvā ca dhammaṁ dhārayimha, dhātānañca dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhimha, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṁ paṭipajjimha. Tā mayaṁ, bhante, paripuṇṇakammantā avippaṭisāriniyo apaccānutāpiniyo paṇītaṁ kāyaṁ upapannā’ti. Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha seyyathāpi tā purimikā devatā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.38 4. Mahāvagga Lokāyatikasutta |38| Atha kho dve lokāyatikā brāhmaṇā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te brāhmaṇā bhagavantaṁ etadavocuṁ: 2 “Pūraṇo, bho gotama, kassapo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti: ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan’ti. So evamāha: ‘ahaṁ anantena ñāṇena anantaṁ lokaṁ jānaṁ passaṁ viharāmī’ti. Ayampi, bho gotama, nigaṇṭho nāṭaputto sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti: ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan’ti. So evamāha: ‘ahaṁ anantena ñāṇena anantaṁ lokaṁ jānaṁ passaṁ viharāmī’ti. Imesaṁ, bho gotama, ubhinnaṁ ñāṇavādānaṁ ubhinnaṁ aññamaññaṁ vipaccanīkavādānaṁ ko saccaṁ āha ko musā”ti? 3 “Alaṁ, brāhmaṇā. Tiṭṭhatetaṁ: ‘imesaṁ ubhinnaṁ ñāṇavādānaṁ ubhinnaṁ aññamaññaṁ vipaccanīkavādānaṁ ko saccaṁ āha ko musā’ti. Dhammaṁ vo, brāhmaṇā, desessāmi, taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho te brāhmaṇā bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 4 “Seyyathāpi, brāhmaṇā, cattāro purisā catuddisā ṭhitā paramena javena ca samannāgatā paramena ca padavītihārena. Te evarūpena javena samannāgatā assu, seyyathāpi nāma daḷhadhammā dhanuggaho sikkhito katahattho katūpāsano lahukena asanena appakasirena tiriyaṁ tālacchāyaṁ atipāteyya; evarūpena ca padavītihārena, seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo atha puratthimāya disāya ṭhito puriso evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ gamanena lokassa antaṁ pāpuṇissāmī’ti. So aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatra uccārapassāvakammā aññatra niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataṁ gantvā appatvāva lokassa antaṁ antarā kālaṁ kareyya. Atha pacchimāya disāya …pe… atha uttarāya disāya … atha dakkhiṇāya disāya ṭhito puriso evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ gamanena lokassa antaṁ pāpuṇissāmī’ti. So aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatra uccārapassāvakammā aññatra niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataṁ gantvā appatvāva lokassa antaṁ antarā kālaṁ kareyya. Taṁ kissa hetu? Nāhaṁ, brāhmaṇā, evarūpāya sandhāvanikāya lokassa antaṁ ñāteyyaṁ daṭṭheyyaṁ patteyyanti vadāmi. Na cāhaṁ, brāhmaṇā, appatvāva lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmi. 5 Pañcime, brāhmaṇā, kāmaguṇā ariyassa vinaye lokoti vuccati. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā; sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā; ime kho, brāhmaṇā, pañca kāmaguṇā ariyassa vinaye lokoti vuccati. 6 Idha, brāhmaṇā, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇā, ‘bhikkhu lokassa antamāgamma, lokassa ante 1696 --- an9 38:6 viharati’. Tamaññe evamāhaṁsu: ‘ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaṭo lokamhā’ti. Ahampi hi, brāhmaṇā, evaṁ vadāmi: ‘ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaṭo lokamhā’ti. 7 Puna caparaṁ, brāhmaṇā, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇā, ‘bhikkhu lokassa antamāgamma lokassa ante viharati’. Tamaññe evamāhaṁsu: ‘ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaṭo lokamhā’ti. Ahampi hi, brāhmaṇā, evaṁ vadāmi: ‘ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaṭo lokamhā’ti. 8 Puna caparaṁ, brāhmaṇā, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇā, ‘bhikkhu lokassa antamāgamma lokassa ante viharati’. Tamaññe evamāhaṁsu: ‘ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaṭo lokamhā’ti. Ahampi hi, brāhmaṇā, evaṁ vadāmi: ‘ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaṭo lokamhā’ti. 9 Puna caparaṁ, brāhmaṇā, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati …pe… sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati …pe… sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇā, ‘bhikkhu lokassa antamāgamma lokassa ante viharati’. Tamaññe evamāhaṁsu: ‘ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaṭo lokamhā’ti. Ahampi hi, brāhmaṇā, evaṁ vadāmi: ‘ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaṭo lokamhā’ti. 10 Puna caparaṁ, brāhmaṇā, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇā, ‘bhikkhu lokassa antamāgamma lokassa ante viharati tiṇṇo loke visattikan’”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.74–81 8. Sammappadhānavagga Nīvaraṇasuttādi |74-81| (Yathā satipaṭṭhānavagge tathā sammappadhānavasena vitthāretabbā.) 0 Aṅguttara Nikāya 9.63 7. Satipaṭṭhānavagga Sikkhādubbalyasutta |63| “Pañcimāni, bhikkhave, sikkhādubbalyāni. Katamāni pañca? Pāṇātipāto, adinnādānaṁ, kāmesumicchācāro, musāvādo, surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca sikkhādubbalyāni. 2 Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ sikkhādubbalyānaṁ pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ sikkhādubbalyānaṁ pahānāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.2 1. Sambodhivagga Nissayasutta |2| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘nissayasampanno nissayasampanno’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu nissayasampanno hotī”ti? “Saddhañce, bhikkhu, bhikkhu nissāya akusalaṁ pajahati kusalaṁ bhāveti, pahīnamevassa taṁ akusalaṁ hoti. Hiriñce, bhikkhu, bhikkhu nissāya …pe… ottappañce, bhikkhu, bhikkhu nissāya …pe… vīriyañce, bhikkhu, bhikkhu nissāya …pe… paññañce, bhikkhu, bhikkhu nissāya akusalaṁ pajahati kusalaṁ bhāveti, pahīnamevassa taṁ akusalaṁ hoti. Taṁ hissa bhikkhuno akusalaṁ pahīnaṁ hoti suppahīnaṁ, yaṁsa ariyāya paññāya disvā pahīnaṁ. 2 Tena ca pana, bhikkhu, bhikkhunā imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro upanissāya vihātabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhu, bhikkhu saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti. Evaṁ kho, bhikkhu, bhikkhu nissayasampanno hotī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.12 2. Sīhanādavagga Saupādisesasutta |12| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: “atippago kho tāva sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ, yannūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ 1697 --- an9 12:1 ārāmo tenupasaṅkameyyan”ti. Atha kho āyasmā sāriputto yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. 2 Tena kho pana samayena tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: “yo hi koci, āvuso, saupādiseso kālaṁ karoti, sabbo so aparimutto nirayā aparimutto tiracchānayoniyā aparimutto pettivisayā aparimutto apāyaduggativinipātā”ti. Atha kho āyasmā sāriputto tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandi nappaṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi: “bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmī”ti. Atha kho āyasmā sāriputto sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: 3 “Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘atippago kho tāva sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ; yannūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyan’ti. Atha kho ahaṁ, bhante, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodiṁ. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. Tena kho pana samayena tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘yo hi koci, āvuso, saupādiseso kālaṁ karoti, sabbo so aparimutto nirayā aparimutto tiracchānayoniyā aparimutto pettivisayā aparimutto apāyaduggativinipātā’ti. Atha kho ahaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandiṁ nappaṭikkosiṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁ: ‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmī’”ti. 4 “Ke ca, sāriputta, aññatitthiyā paribbājakā bālā abyattā, ke ca saupādisesaṁ vā ‘saupādiseso’ti jānissanti, anupādisesaṁ vā ‘anupādiseso’ti jānissanti. 5 Navayime, sāriputta, puggalā saupādisesā kālaṁ kurumānā parimuttā nirayā parimuttā tiracchānayoniyā parimuttā pettivisayā parimuttā apāyaduggativinipātā. Katame nava? Idha, sāriputta, ekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṁ paripūrakārī, paññāya mattaso kārī. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. Ayaṁ, sāriputta, paṭhamo puggalo saupādiseso kālaṁ kurumāno parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 6 Puna caparaṁ, sāriputta, idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṁ paripūrakārī, paññāya mattaso kārī. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti …pe… asaṅkhāraparinibbāyī hoti …pe… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti …pe… uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Ayaṁ, sāriputta, pañcamo puggalo saupādiseso kālaṁ kurumāno parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 7 Puna caparaṁ, sāriputta, idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṁ mattaso kārī, paññāya mattaso kārī. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. Ayaṁ, sāriputta, chaṭṭho puggalo saupādiseso kālaṁ kurumāno parimutto nirayā …pe… parimutto apāyaduggativinipātā. 8 Puna caparaṁ, sāriputta, idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṁ mattaso kārī, paññāya mattaso kārī. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā ekabījī hoti, ekaṁyeva mānusakaṁ bhavaṁ nibbattetvā dukkhassantaṁ karoti. Ayaṁ, sāriputta, sattamo puggalo saupādiseso kālaṁ kurumāno parimutto nirayā …pe… parimutto apāyaduggativinipātā. 9 Puna caparaṁ, sāriputta, idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṁ 1698 --- an9 12:9 mattaso kārī, paññāya mattaso kārī. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā kolaṅkolo hoti, dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karoti. Ayaṁ, sāriputta, aṭṭhamo puggalo saupādiseso kālaṁ kurumāno parimutto nirayā …pe… parimutto apāyaduggativinipātā. 10 Puna caparaṁ, sāriputta, idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṁ mattaso kārī, paññāya mattaso kārī. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sattakkhattuparamo hoti, sattakkhattuparamaṁ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karoti. Ayaṁ, sāriputta, navamo puggalo saupādiseso kālaṁ kurumāno parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 11 Ke ca, sāriputta, aññatitthiyā paribbājakā bālā abyattā, ke ca saupādisesaṁ vā ‘saupādiseso’ti jānissanti, anupādisesaṁ vā ‘anupādiseso’ti jānissanti. Ime kho, sāriputta, nava puggalā saupādisesā kālaṁ kurumānā parimuttā nirayā parimuttā tiracchānayoniyā parimuttā pettivisayā parimuttā apāyaduggativinipātā. Na tāvāyaṁ, sāriputta, dhammapariyāyo paṭibhāsi bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Taṁ kissa hetu? Māyimaṁ dhammapariyāyaṁ sutvā pamādaṁ āhariṁsūti. Api ca mayā, sāriputta, dhammapariyāyo pañhādhippāyena bhāsito”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.49 5. Sāmaññavagga Parinibbānasutta |49| “‘Parinibbānaṁ, parinibbānan’ti …pe…. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.68 7. Satipaṭṭhānavagga Gatisutta |68| “Pañcimā, bhikkhave, gatiyo. Katamā pañca? Nirayo, tiracchānayoni, pettivisayo, manussā, devā—imā kho, bhikkhave, pañca gatiyo. 2 Imāsaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ gatīnaṁ pahānāya …pe… ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.56 6. Khemavagga Abhayasutta |56| “‘Abhayaṁ, abhayan’ti, āvuso, vuccati …. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 9.33 4. Mahāvagga Anupubbavihārasamāpattisutta |33| “Navayimā, bhikkhave, anupubbavihārasamāpattiyo desessāmi, taṁ suṇātha …pe… katamā ca, bhikkhave, nava anupubbavihārasamāpattiyo? Yattha kāmā nirujjhanti, ye ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha kāmā nirujjhanti, ke ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ettha kāmā nirujjhanti, te ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya. 2 Yattha vitakkavicārā nirujjhanti, ye ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha vitakkavicārā nirujjhanti, ke ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; ettha vitakkavicārā nirujjhanti, te ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya. 3 Yattha pīti nirujjhati, ye ca pītiṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha pīti nirujjhati, ke ca pītiṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; ettha pīti nirujjhati, te ca pītiṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya. 4 Yattha upekkhāsukhaṁ nirujjhati, ye ca upekkhāsukhaṁ 1699 --- an9 33:4 nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha upekkhāsukhaṁ nirujjhati, ke ca upekkhāsukhaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; ettha upekkhāsukhaṁ nirujjhati, te ca upekkhāsukhaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya. 5 Yattha rūpasaññā nirujjhati, ye ca rūpasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha rūpasaññā nirujjhati, ke ca rūpasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ettha rūpasaññā nirujjhati, te ca rūpasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya. 6 Yattha ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati, ye ca ākāsānañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati, ke ca ākāsānañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ettha ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati, te ca ākāsānañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya. 7 Yattha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, ye ca viññāṇañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, ke ca viññāṇañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ettha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, te ca viññāṇañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya. 8 Yattha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati, ye ca ākiñcaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati, ke ca ākiñcaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ettha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati, te ca ākiñcaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya. 9 Yattha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati, ye ca nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati, ke ca 1700 --- an9 33:9 nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Ettha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati, te ca nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya. 10 Imā kho, bhikkhave, nava anupubbavihārasamāpattiyo”ti. Dutiyaṁ. an7 0 Aṅguttara Nikāya 7.31 3. Vajjisattakavagga Parābhavasutta |31| “Sattime, bhikkhave, upāsakassa parābhavā …pe… sattime, bhikkhave, upāsakassa sambhavā. Katame satta? Bhikkhudassanaṁ na hāpeti, saddhammassavanaṁ nappamajjati, adhisīle sikkhati, pasādabahulo hoti, bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca anupārambhacitto dhammaṁ suṇāti na randhagavesī, na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṁ gavesati, idha ca pubbakāraṁ karoti. Ime kho, bhikkhave, satta upāsakassa sambhavāti. 2 Dassanaṁ bhāvitattānaṁ, Yo hāpeti upāsako; Savanañca ariyadhammānaṁ, Adhisīle na sikkhati. 3 Appasādo ca bhikkhūsu, bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati; Upārambhakacitto ca, saddhammaṁ sotumicchati. 4 Ito ca bahiddhā aññaṁ, dakkhiṇeyyaṁ gavesati; Tattheva ca pubbakāraṁ, yo karoti upāsako. 5 Ete kho parihāniye, satta dhamme sudesite; Upāsako sevamāno, saddhammā parihāyati. 6 Dassanaṁ bhāvitattānaṁ, Yo na hāpeti upāsako; Savanañca ariyadhammānaṁ, Adhisīle ca sikkhati. 7 Pasādo cassa bhikkhūsu, bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati; Anupārambhacitto ca, saddhammaṁ sotumicchati. 8 Na ito bahiddhā aññaṁ, dakkhiṇeyyaṁ gavesati; Idheva ca pubbakāraṁ, yo karoti upāsako. 9 Ete kho aparihāniye, Satta dhamme sudesite; Upāsako sevamāno, Saddhammā na parihāyatī”ti. Ekādasamaṁ. Vajjisattakavaggo tatiyo. 10 Tassuddānaṁ Sāranda vassakāro ca, tisattakāni bhikkhukā; Bodhisaññā dve ca hāni, vipatti ca parābhavoti. 0 Aṅguttara Nikāya 7 11. Rāgapeyyāla ~ |645-1124| “Dosassa …pe… mohassa … kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa abhiññāya …pe… pariññāya … parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya …pe… ime satta dhammā bhāvetabbā”ti. 2 Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Rāgapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. Sattakanipātapāḷi niṭṭhitā. 0 Aṅguttara Nikāya 7 11. Rāgapeyyāla ~ |615| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya satta dhammā bhāvetabbā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime satta dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 7.54 6. Abyākatavagga Abyākatasutta |54| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yena sutavato ariyasāvakassa vicikicchā nuppajjati abyākatavatthūsū”ti? 2 “Diṭṭhinirodhā kho, bhikkhu, sutavato ariyasāvakassa vicikicchā nuppajjati abyākatavatthūsu. ‘Hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, bhikkhu, diṭṭhigatametaṁ; ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, bhikkhu, diṭṭhigatametaṁ; ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, bhikkhu, diṭṭhigatametaṁ; ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, bhikkhu, diṭṭhigatametaṁ. Assutavā, bhikkhu, puthujjano diṭṭhiṁ nappajānāti, diṭṭhisamudayaṁ nappajānāti, diṭṭhinirodhaṁ nappajānāti, diṭṭhinirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānāti. Tassa sā diṭṭhi pavaḍḍhati, so na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na 1701 --- an7 54:2 parimuccati dukkhasmāti vadāmi. 3 Sutavā ca kho, bhikkhu, ariyasāvako diṭṭhiṁ pajānāti, diṭṭhisamudayaṁ pajānāti, diṭṭhinirodhaṁ pajānāti, diṭṭhinirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti. Tassa sā diṭṭhi nirujjhati, so parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmi. Evaṁ jānaṁ kho, bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaṁ passaṁ ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na byākaroti; ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na byākaroti; ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na byākaroti; ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na byākaroti. Evaṁ jānaṁ kho, bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaṁ passaṁ evaṁ abyākaraṇadhammo hoti abyākatavatthūsu. Evaṁ jānaṁ kho, bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaṁ passaṁ na chambhati, na kampati, na vedhati, na santāsaṁ āpajjati abyākatavatthūsu. 4 ‘Hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, bhikkhu, taṇhāgatametaṁ …pe… saññāgatametaṁ …pe… maññitametaṁ …pe… papañcitametaṁ …pe… upādānagatametaṁ …pe… ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, bhikkhu, vippaṭisāro eso; ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, bhikkhu, vippaṭisāro eso; ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, bhikkhu, vippaṭisāro eso; ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, bhikkhu, vippaṭisāro eso. Assutavā, bhikkhu, puthujjano vippaṭisāraṁ nappajānāti, vippaṭisārasamudayaṁ nappajānāti, vippaṭisāranirodhaṁ nappajānāti, vippaṭisāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānāti. Tassa so vippaṭisāro pavaḍḍhati, so na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. 5 Sutavā ca kho, bhikkhu, ariyasāvako vippaṭisāraṁ pajānāti, vippaṭisārasamudayaṁ pajānāti, vippaṭisāranirodhaṁ pajānāti, vippaṭisāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti. Tassa so vippaṭisāro nirujjhati, so parimuccati jātiyā …pe… dukkhasmāti vadāmi. Evaṁ jānaṁ kho, bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaṁ passaṁ ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na byākaroti …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na byākaroti. Evaṁ jānaṁ kho, bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaṁ passaṁ evaṁ abyākaraṇadhammo hoti abyākatavatthūsu. Evaṁ jānaṁ kho, bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaṁ passaṁ na chambhati, na kampati, na vedhati, na santāsaṁ āpajjati abyākatavatthūsu. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu ayaṁ paccayo yena sutavato ariyasāvakassa vicikicchā nuppajjati abyākatavatthūsū”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.75 8. Vinayavagga Paṭhamavinayadharasutta |75| “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. Katamehi sattahi? Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, sīlavā hoti pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.93 9. Samaṇavagga Asaddhammasutta |93| “Sattime, bhikkhave, asaddhammā. Katame satta? Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti. Ime kho, bhikkhave, satta asaddhammā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.10 1. Dhanavagga Macchariyasutta |10| “Sattimāni, bhikkhave, saṁyojanāni. Katamāni satta? Anunayasaṁyojanaṁ, paṭighasaṁyojanaṁ, diṭṭhisaṁyojanaṁ, vicikicchāsaṁyojanaṁ, mānasaṁyojanaṁ, issāsaṁyojanaṁ, macchariyasaṁyojanaṁ. Imāni kho, bhikkhave, satta saṁyojanānī”ti. Dasamaṁ. Dhanavaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Dve piyāni balaṁ dhanaṁ, Saṅkhittañceva vitthataṁ; Uggaṁ saṁyojanañceva, Pahānaṁ macchariyena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 7.87 9. Samaṇavagga Brāhmaṇasutta |87| “… Bāhitattā brāhmaṇo hoti …pe…. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.61 6. Abyākatavagga Pacalāyamānasutta |61| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena 1702 --- an7 61:1 āyasmā mahāmoggallāno magadhesu kallavāḷaputtagāme pacalāyamāno nisinno hoti. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ magadhesu kallavāḷaputtagāme pacalāyamānaṁ nisinnaṁ. Disvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—bhaggesu susumāragire bhesakaḷāvane migadāye antarahito magadhesu kallavāḷaputtagāme āyasmato mahāmoggallānassa sammukhe pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: 2 “Pacalāyasi no tvaṁ, moggallāna, pacalāyasi no tvaṁ, moggallānā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Tasmātiha, moggallāna, yathāsaññissa te viharato taṁ middhaṁ okkamati, taṁ saññaṁ mā manasākāsi, taṁ saññaṁ mā bahulamakāsi. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, moggallāna, vijjati yaṁ te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha. 3 No ce te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha, tato tvaṁ, moggallāna, yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakkeyyāsi anuvicāreyyāsi, manasā anupekkheyyāsi. Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha. 4 No ce te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha, tato tvaṁ, moggallāna, yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ kareyyāsi. Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha. 5 No ce te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha, tato tvaṁ, moggallāna, ubho kaṇṇasotāni āviñcheyyāsi, pāṇinā gattāni anumajjeyyāsi. Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha. 6 No ce te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha, tato tvaṁ, moggallāna, uṭṭhāyāsanā udakena akkhīni anumajjitvā disā anuvilokeyyāsi, nakkhattāni tārakarūpāni ullokeyyāsi. Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha. 7 No ce te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha, tato tvaṁ, moggallāna, ālokasaññaṁ manasi kareyyāsi, divāsaññaṁ adhiṭṭhaheyyāsi—yathā divā tathā rattiṁ yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveyyāsi. Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha. 8 No ce te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha, tato tvaṁ, moggallāna, pacchāpuresaññī caṅkamaṁ adhiṭṭhaheyyāsi antogatehi indriyehi abahigatena mānasena. Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha. 9 No ce te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha, tato tvaṁ, moggallāna, dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeyyāsi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Paṭibuddhena ca te, moggallāna, khippaññeva paccuṭṭhātabbaṁ: ‘na seyyasukhaṁ na passasukhaṁ na middhasukhaṁ anuyutto viharissāmī’ti. Evañhi te, moggallāna, sikkhitabbaṁ. 10 Tasmātiha, moggallāna, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na uccāsoṇḍaṁ paggahetvā kulāni upasaṅkamissāmī’ti. Evañhi te, moggallāna, sikkhitabbaṁ. Sace, moggallāna, bhikkhu uccāsoṇḍaṁ paggahetvā kulāni upasaṅkamati, santi hi, moggallāna, kulesu kiccakaraṇīyāni. Yehi manussā āgataṁ bhikkhuṁ na manasi karonti, tatra bhikkhussa evaṁ hoti: ‘kosu nāma idāni maṁ imasmiṁ kule paribhindi, virattarūpā dānime mayi manussā’ti. Itissa alābhena maṅkubhāvo, maṅkubhūtassa uddhaccaṁ, uddhatassa asaṁvaro, asaṁvutassa ārā cittaṁ samādhimhā. 11 Tasmātiha, moggallāna, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na viggāhikakathaṁ kathessāmī’ti. Evañhi te, moggallāna, sikkhitabbaṁ. Viggāhikāya, moggallāna, kathāya sati kathābāhullaṁ pāṭikaṅkhaṁ, kathābāhulle sati uddhaccaṁ, uddhatassa asaṁvaro, asaṁvutassa ārā cittaṁ samādhimhā. Nāhaṁ, moggallāna, sabbeheva saṁsaggaṁ vaṇṇayāmi. Na panāhaṁ, moggallāna, sabbeheva saṁsaggaṁ na vaṇṇayāmi. Sagahaṭṭhapabbajitehi kho ahaṁ, moggallāna, saṁsaggaṁ na vaṇṇayāmi. Yāni ca kho tāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni tathārūpehi senāsanehi saṁsaggaṁ vaṇṇayāmī”ti. 12 Evaṁ vutte, āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṁ etadavoca: “kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti 1703 --- an7 61:12 accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti? 13 “Idha, moggallāna, bhikkhuno sutaṁ hoti: ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti; evañcetaṁ, moggallāna, bhikkhuno sutaṁ hoti: ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti. So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti. Sabbaṁ dhammaṁ pariññāya yaṁ kiñci vedanaṁ vediyati sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto virāgānupassī viharanto nirodhānupassī viharanto paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati, anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaṁyeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ettāvatā kho, moggallāna, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.25 3. Vajjisattakavagga Tatiyasattakasutta |25| “Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha …pe… katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū saddhā bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 2 Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū hirimanto bhavissanti …pe… ottappino bhavissanti … bahussutā bhavissanti … āraddhavīriyā bhavissanti … satimanto bhavissanti … paññavanto bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 3 Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihānī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.1 1. Dhanavagga Paṭhamapiyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu lābhakāmo ca hoti, sakkārakāmo ca hoti, anavaññattikāmo ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca, pāpiccho ca, micchādiṭṭhi ca. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. 3 Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti, manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na lābhakāmo ca hoti, na sakkārakāmo ca hoti, na anavaññattikāmo ca hoti, hirīmā ca hoti, ottappī ca, appiccho ca, sammādiṭṭhi ca. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.40 4. Devatāvagga Paṭhamavasasutta |40| “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu cittaṁ vase vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu samādhikusalo hoti, samādhissa samāpattikusalo hoti, samādhissa ṭhitikusalo hoti, samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti, samādhissa kalyāṇakusalo hoti, samādhissa gocarakusalo hoti, samādhissa abhinīhārakusalo hoti. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu cittaṁ vase vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattatī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.5 1. Dhanavagga Saṅkhittadhanasutta |5| “Sattimāni, bhikkhave, dhanāni. Katamāni satta? Saddhādhanaṁ, sīladhanaṁ, hirīdhanaṁ, ottappadhanaṁ, sutadhanaṁ, cāgadhanaṁ, paññādhanaṁ. Imāni kho, bhikkhave, satta dhanānīti. 2 Saddhādhanaṁ sīladhanaṁ, hirī ottappiyaṁ dhanaṁ; Sutadhanañca cāgo ca, paññā ve sattamaṁ dhanaṁ. 3 Yassa ete dhanā atthi, itthiyā purisassa vā; Adaliddoti taṁ āhu, amoghaṁ tassa jīvitaṁ. 4 Tasmā saddhañca sīlañca, Pasādaṁ dhammadassanaṁ; Anuyuñjetha medhāvī, Saraṁ buddhāna sāsanan”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.21 3. Vajjisattakavagga 1704 --- an7 21:0 Sārandadasutta |21| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati sārandade cetiye. Atha kho sambahulā licchavī yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te licchavī bhagavā etadavoca: “satta vo, licchavī, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te licchavī bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katame ca, licchavī, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, licchavī, vajjī abhiṇhaṁ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 3 Yāvakīvañca, licchavī, vajjī samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karissanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 4 Yāvakīvañca, licchavī, vajjī apaññattaṁ na paññāpessanti, paññattaṁ na samucchindissanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 5 Yāvakīvañca, licchavī, vajjī ye te vajjīnaṁ vajjimahallakā te sakkarissanti garuṁ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṁ maññissanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 6 Yāvakīvañca, licchavī, vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsessanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 7 Yāvakīvañca, licchavī, vajjī yāni tāni vajjīnaṁ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkarissanti garuṁ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca dinnapubbaṁ katapubbaṁ dhammikaṁ baliṁ no parihāpessanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 8 Yāvakīvañca, licchavī, vajjīnaṁ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṁvihitā bhavissati: ‘kinti anāgatā ca arahanto vijitaṁ āgaccheyyuṁ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṁ vihareyyun’ti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 9 Yāvakīvañca, licchavī, ime satta aparihāniyā dhammā vajjīsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajjī sandississanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihānī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.44 5. Mahāyaññavagga Sattaviññāṇaṭṭhitisutta |44| “Sattimā, bhikkhave, viññāṇaṭṭhitiyo. Katamā satta? Santi, bhikkhave, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā, ekacce ca devā, ekacce ca vinipātikā. Ayaṁ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti. 2 Santi, bhikkhave, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṁ dutiyā viññāṇaṭṭhiti. 3 Santi, bhikkhave, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṁ tatiyā viññāṇaṭṭhiti. 4 Santi, bhikkhave, sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṁ catutthā viññāṇaṭṭhiti. 5 Santi, bhikkhave, sattā sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṁ pañcamā viññāṇaṭṭhiti. 6 Santi, bhikkhave, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṁ chaṭṭhā viññāṇaṭṭhiti. 7 Santi, bhikkhave, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṁ sattamā viññāṇaṭṭhiti. 8 Imā kho, bhikkhave, satta viññāṇaṭṭhitiyo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.83 8. Vinayavagga Satthusāsanasutta |83| Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Ye kho tvaṁ, upāli, dhamme jāneyyāsi: ‘ime dhammā na ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī’ti; ekaṁsena, upāli, dhāreyyāsi: ‘neso dhammo neso vinayo netaṁ satthusāsanan’ti. Ye ca kho tvaṁ, upāli, dhamme jāneyyāsi: ‘ime dhammā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī’ti; ekaṁsena, upāli, 1705 --- an7 83:2 dhāreyyāsi: ‘eso dhammo eso vinayo etaṁ satthusāsanan’”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.65 7. Mahāvagga Hirīottappasutta |65| “Hirottappe, bhikkhave, asati hirottappavipannassa hatūpaniso hoti indriyasaṁvaro; indriyasaṁvare asati indriyasaṁvaravipannassa hatūpanisaṁ hoti sīlaṁ; sīle asati sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati, tacopi pheggupi sāropi na pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, hirottappe asati hirottappavipannassa hatūpaniso hoti indriyasaṁvaro; indriyasaṁvare asati indriyasaṁvaravipannassa hatūpanisaṁ hoti sīlaṁ; sīle asati sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 2 Hirottappe, bhikkhave, sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indriyasaṁvaro; indriyasaṁvare sati indriyasaṁvarasampannassa upanisasampannaṁ hoti sīlaṁ; sīle sati sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṁ gacchati, tacopi pheggupi sāropi pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, hirottappe sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti …pe… vimuttiñāṇadassanan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.71 7. Mahāvagga Bhāvanāsutta |71| “Bhāvanaṁ ananuyuttassa, bhikkhave, bhikkhuno viharato kiñcāpi evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata me anupādāya āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, atha khvassa neva anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. Taṁ kissa hetu? ‘Abhāvitattā’tissa vacanīyaṁ. Kissa abhāvitattā? Catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ, catunnaṁ sammappadhānānaṁ, catunnaṁ iddhipādānaṁ, pañcannaṁ indriyānaṁ, pañcannaṁ balānaṁ, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. Tānassu kukkuṭiyā na sammā adhisayitāni, na sammā pariseditāni, na sammā paribhāvitāni. Kiñcāpi tassā kukkuṭiyā evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata me kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyun’ti, atha kho abhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṁ. Taṁ kissa hetu? Tathā hi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni na sammā adhisayitāni, na sammā pariseditāni, na sammā paribhāvitāni. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhāvanaṁ ananuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata me anupādāya āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, atha khvassa neva anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. Taṁ kissa hetu? ‘Abhāvitattā’tissa vacanīyaṁ. Kissa abhāvitattā? Catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ, catunnaṁ sammappadhānānaṁ, catunnaṁ iddhipādānaṁ, pañcannaṁ indriyānaṁ, pañcannaṁ balānaṁ, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa. 3 Bhāvanaṁ anuyuttassa, bhikkhave, bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata me anupādāya āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, atha khvassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. Taṁ kissa hetu? ‘Bhāvitattā’tissa vacanīyaṁ. Kissa bhāvitattā? Catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ, catunnaṁ sammappadhānānaṁ, catunnaṁ iddhipādānaṁ, pañcannaṁ indriyānaṁ, pañcannaṁ balānaṁ, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ, 1706 --- an7 71:3 ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. Tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni, sammā pariseditāni, sammā paribhāvitāni. Kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata me kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyun’ti, atha kho bhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṁ. Taṁ kissa hetu? Tathā hi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni sammā adhisayitāni, sammā pariseditāni, sammā paribhāvitāni. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhāvanaṁ anuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata me anupādāya āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, atha khvassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. Taṁ kissa hetu? ‘Bhāvitattā’tissa vacanīyaṁ. Kissa bhāvitattā? Catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ …pe… ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, phalagaṇḍassa vā phalagaṇḍantevāsikassa vā dissanteva vāsijaṭe aṅgulipadāni dissati aṅguṭṭhapadaṁ. No ca khvassa evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘ettakaṁ me ajja vāsijaṭassa khīṇaṁ, ettakaṁ hiyyo, ettakaṁ pare’ti, atha khvassa khīṇe ‘khīṇan’teva ñāṇaṁ hoti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhāvanaṁ anuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘ettakaṁ me ajja āsavānaṁ khīṇaṁ, ettakaṁ hiyyo, ettakaṁ pare’ti, atha khvassa khīṇe ‘khīṇan’teva ñāṇaṁ hoti. 6 Seyyathāpi, bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhanabaddhāya cha māsāni udake pariyādāya hemantikena thale ukkhittāya vātātapaparetāni bandhanāni, tāni pāvussakena meghena abhippavuṭṭhāni appakasireneva parihāyanti, pūtikāni bhavanti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhāvanaṁ anuyuttassa bhikkhuno viharato appakasireneva saṁyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavantī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.14 2. Anusayavagga Puggalasutta |14| “Sattime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katame satta? Ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī. Ime kho, bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.35 4. Devatāvagga Dutiyasovacassatāsutta |35| “Imaṁ, bhikkhave, rattiṁ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā …pe… ‘sattime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame satta? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā. Ime kho, bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyī”ti. 2 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. Idha, bhante, bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti, satthugāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na satthugāravā te ca satthugāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū satthugāravā tesañca vaṇṇaṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Attanā ca dhammagāravo hoti …pe… saṅghagāravo hoti … sikkhāgāravo hoti … samādhigāravo hoti … suvaco hoti … kalyāṇamitto hoti, kalyāṇamittatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na kalyāṇamittā te ca kalyāṇamittatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū kalyāṇamittā tesañca vaṇṇaṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālenāti. Imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 3 “Sādhu sādhu, sāriputta. Sādhu kho tvaṁ, sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāsi. Idha, sāriputta, bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti, satthugāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na satthugāravā te ca satthugāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū satthugāravā tesañca vaṇṇaṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Attanā ca dhammagāravo hoti …pe… saṅghagāravo hoti … sikkhāgāravo hoti … samādhigāravo hoti … suvaco hoti … kalyāṇamitto hoti, kalyāṇamittatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na 1707 --- an7 35:3 kalyāṇamittā te ca kalyāṇamittatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū kalyāṇamittā tesañca vaṇṇaṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālenāti. Imassa kho, sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.50 5. Mahāyaññavagga Methunasutta |50| Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “bhavampi no gotamo brahmacārī paṭijānātī”ti? “Yañhi taṁ, brāhmaṇa, sammā vadamāno vadeyya: ‘akhaṇḍaṁ acchiddaṁ asabalaṁ akammāsaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caratī’ti, mameva taṁ, brāhmaṇa, sammā vadamāno vadeyya: ‘ahañhi, brāhmaṇa, akhaṇḍaṁ acchiddaṁ asabalaṁ akammāsaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carāmī’”ti. “Kiṁ pana, bho gotama, brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi sabalampi kammāsampī”ti? 2 “Idha, brāhmaṇa, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā sammā brahmacārī paṭijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiṁ dvayaṁdvayasamāpattiṁ samāpajjati; api ca kho mātugāmassa ucchādanaparimaddananhāpanasambāhanaṁ sādiyati. So taṁ assādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. Idampi kho, brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi sabalampi kammāsampi. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, aparisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, saṁyutto methunena saṁyogena na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. 3 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā sammā brahmacārī paṭijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiṁ dvayaṁdvayasamāpattiṁ samāpajjati, napi mātugāmassa ucchādanaparimaddananhāpanasambāhanaṁ sādiyati; api ca kho mātugāmena saddhiṁ sañjagghati saṅkīḷati saṅkelāyati …pe…. 4 Napi mātugāmena saddhiṁ sañjagghati saṅkīḷati saṅkelāyati; api ca kho mātugāmassa cakkhunā cakkhuṁ upanijjhāyati pekkhati …pe…. 5 Napi mātugāmassa cakkhunā cakkhuṁ upanijjhāyati pekkhati; api ca kho mātugāmassa saddaṁ suṇāti tirokuṭṭaṁ vā tiropākāraṁ vā hasantiyā vā bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā …pe…. 6 Napi mātugāmassa saddaṁ suṇāti tirokuṭṭaṁ vā tiropākāraṁ vā hasantiyā vā bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā; api ca kho yānissa tāni pubbe mātugāmena saddhiṁ hasitalapitakīḷitāni tāni anussarati …pe…. 7 Napi yānissa tāni pubbe mātugāmena saddhiṁ hasitalapitakīḷitāni tāni anussarati; api ca kho passati gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṁ samaṅgībhūtaṁ paricārayamānaṁ …pe…. 8 Napi passati gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṁ samaṅgībhūtaṁ paricārayamānaṁ; api ca kho aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti. So taṁ assādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. Idampi kho, brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi sabalampi kammāsampi. Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, aparisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati saṁyutto methunena saṁyogena, na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. 9 Yāvakīvañcāhaṁ, brāhmaṇa, imesaṁ sattannaṁ methunasaṁyogānaṁ aññataraññataramethunasaṁyogaṁ attani appahīnaṁ samanupassiṁ, neva tāvāhaṁ, brāhmaṇa, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. 10 Yato ca khohaṁ, brāhmaṇa, imesaṁ sattannaṁ methunasaṁyogānaṁ aññataraññataramethunasaṁyogaṁ attani appahīnaṁ na samanupassiṁ, athāhaṁ, brāhmaṇa, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. ‘Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi, akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. 11 Evaṁ vutte, jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu 1708 --- an7 50:11 ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.88 9. Samaṇavagga Sottiyasutta |88| “… Nissutattā sottiyo hoti …pe…. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.11 2. Anusayavagga Paṭhamaanusayasutta |11| “Sattime, bhikkhave, anusayā. Katame satta? Kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo. Ime kho, bhikkhave, satta anusayā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.92 9. Samaṇavagga Arahāsutta |92| “Ārakattā arahā hoti. Katamesaṁ sattannaṁ? Sakkāyadiṭṭhi ārakā hoti, vicikicchā ārakā hoti, sīlabbataparāmāso ārako hoti, rāgo ārako hoti, doso ārako hoti, moho ārako hoti, māno ārako hoti. Imesaṁ kho, bhikkhave, sattannaṁ dhammānaṁ ārakattā arahā hotī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.74 7. Mahāvagga Arakasutta |74| “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, arako nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Arakassa kho pana, bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṁ. Arako satthā sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘appakaṁ, brāhmaṇa, jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ lahukaṁ bahudukkhaṁ bahupāyāsaṁ mantāyaṁ boddhabbaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ, natthi jātassa amaraṇaṁ. 2 Seyyathāpi, brāhmaṇa, tiṇagge ussāvabindu sūriye uggacchante khippaṁyeva paṭivigacchati, na ciraṭṭhitikaṁ hoti; evamevaṁ kho, brāhmaṇa, ussāvabindūpamaṁ jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ lahukaṁ bahudukkhaṁ bahupāyāsaṁ mantāyaṁ boddhabbaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ, natthi jātassa amaraṇaṁ. 3 Seyyathāpi, brāhmaṇa, thullaphusitake deve vassante udakabubbuḷaṁ khippaṁyeva paṭivigacchati, na ciraṭṭhitikaṁ hoti; evamevaṁ kho, brāhmaṇa, udakabubbuḷūpamaṁ jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ lahukaṁ bahudukkhaṁ bahupāyāsaṁ mantāyaṁ boddhabbaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ, natthi jātassa amaraṇaṁ. 4 Seyyathāpi, brāhmaṇa, udake daṇḍarāji khippaṁyeva paṭivigacchati, na ciraṭṭhitikā hoti; evamevaṁ kho, brāhmaṇa, udake daṇḍarājūpamaṁ jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ …pe… natthi jātassa amaraṇaṁ. 5 Seyyathāpi, brāhmaṇa, nadī pabbateyyā dūraṅgamā sīghasotā hārahārinī, natthi so khaṇo vā layo vā muhutto vā yaṁ sā āvattati, atha kho sā gacchateva vattateva sandateva; evamevaṁ kho, brāhmaṇa, nadīpabbateyyūpamaṁ jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ lahukaṁ …pe… natthi jātassa amaraṇaṁ. 6 Seyyathāpi, brāhmaṇa, balavā puriso jivhagge kheḷapiṇḍaṁ saṁyūhitvā akasireneva vameyya; evamevaṁ kho, brāhmaṇa, kheḷapiṇḍūpamaṁ jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ …pe… natthi jātassa amaraṇaṁ. 7 Seyyathāpi, brāhmaṇa, divasaṁsantatte ayokaṭāhe maṁsapesi pakkhittā khippaṁyeva paṭivigacchati, na ciraṭṭhitikā hoti; evamevaṁ kho, brāhmaṇa, maṁsapesūpamaṁ jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ …pe… natthi jātassa amaraṇaṁ. 8 Seyyathāpi, brāhmaṇa, gāvī vajjhā āghātanaṁ nīyamānā yaṁ yadeva pādaṁ uddharati, santikeva hoti vadhassa santikeva maraṇassa; evamevaṁ kho, brāhmaṇa, govajjhūpamaṁ jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ lahukaṁ bahudukkhaṁ bahupāyāsaṁ mantāyaṁ boddhabbaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ, natthi jātassa amaraṇan’ti. 9 Tena kho pana, bhikkhave, samayena manussānaṁ saṭṭhivassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi, pañcavassasatikā kumārikā alaṁpateyyā ahosi. Tena kho pana, bhikkhave, samayena manussānaṁ chaḷeva ābādhā ahesuṁ—sītaṁ, uṇhaṁ, jighacchā, pipāsā, uccāro, passāvo. So hi nāma, bhikkhave, arako satthā evaṁ dīghāyukesu manussesu evaṁ ciraṭṭhitikesu evaṁ appābādhesu sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ desessati: ‘appakaṁ, brāhmaṇa, jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ lahukaṁ bahudukkhaṁ bahupāyāsaṁ mantāyaṁ boddhabbaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ, natthi jātassa amaraṇan’ti. 10 Etarahi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: ‘appakaṁ jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ lahukaṁ bahudukkhaṁ bahupāyāsaṁ mantāyaṁ boddhabbaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ, natthi jātassa amaraṇan’ti. Etarahi, bhikkhave, yo ciraṁ jīvati so vassasataṁ appaṁ vā bhiyyo. Vassasataṁ kho pana, bhikkhave, jīvanto tīṇiyeva utusatāni jīvati—utusataṁ hemantānaṁ, utusataṁ gimhānaṁ, utusataṁ vassānaṁ. Tīṇi kho pana, bhikkhave, utusatāni jīvanto 1709 --- an7 74:10 dvādasayeva māsasatāni jīvati—cattāri māsasatāni hemantānaṁ, cattāri māsasatāni gimhānaṁ, cattāri māsasatāni vassānaṁ. Dvādasa kho pana, bhikkhave, māsasatāni jīvanto catuvīsatiyeva addhamāsasatāni jīvati—aṭṭhaddhamāsasatāni hemantānaṁ, aṭṭhaddhamāsasatāni gimhānaṁ, aṭṭhaddhamāsasatāni vassānaṁ. Catuvīsati kho pana, bhikkhave, addhamāsasatāni jīvanto chattiṁsaṁyeva rattisahassāni jīvati—dvādasa rattisahassāni hemantānaṁ, dvādasa rattisahassāni gimhānaṁ, dvādasa rattisahassāni vassānaṁ. Chattiṁsaṁ kho pana, bhikkhave, rattisahassāni jīvanto dvesattatiyeva bhattasahassāni bhuñjati—catuvīsati bhattasahassāni hemantānaṁ, catuvīsati bhattasahassāni gimhānaṁ, catuvīsati bhattasahassāni vassānaṁ saddhiṁ mātuthaññāya saddhiṁ bhattantarāyena. 11 Tatrime bhattantarāyā kapimiddhopi bhattaṁ na bhuñjati, dukkhitopi bhattaṁ na bhuñjati, byādhitopi bhattaṁ na bhuñjati, uposathikopi bhattaṁ na bhuñjati, alābhakenapi bhattaṁ na bhuñjati. Iti kho, bhikkhave, mayā vassasatāyukassa manussassa āyupi saṅkhāto, āyuppamāṇampi saṅkhātaṁ, utūpi saṅkhātā, saṁvaccharāpi saṅkhātā, māsāpi saṅkhātā, addhamāsāpi saṅkhātā, rattipi saṅkhātā, divāpi saṅkhātā, bhattāpi saṅkhātā, bhattantarāyāpi saṅkhātā. Yaṁ, bhikkhave, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya; kataṁ vo taṁ mayā etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Dasamaṁ. Mahāvaggo sattamo. 12 Tassuddānaṁ Hirīsūriyaṁ upamā, dhammaññū pārichattakaṁ; Sakkaccaṁ bhāvanā aggi, sunettaarakena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 7.55 6. Abyākatavagga Purisagatisutta |55| “Satta ca, bhikkhave, purisagatiyo desessāmi anupādā ca parinibbānaṁ. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “katamā ca, bhikkhave, satta purisagatiyo? 2 Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa no ca me siyā, na bhavissati na me bhavissati, yadatthi yaṁ bhūtaṁ taṁ pajahāmī’ti upekkhaṁ paṭilabhati. So bhave na rajjati, sambhave na rajjati, atthuttari padaṁ santaṁ sammappaññāya passati. Tañca khvassa padaṁ na sabbena sabbaṁ sacchikataṁ hoti, tassa na sabbena sabbaṁ mānānusayo pahīno hoti, na sabbena sabbaṁ bhavarāgānusayo pahīno hoti, na sabbena sabbaṁ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṁsantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā nibbāyeyya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa no ca me siyā, na bhavissati na me bhavissati, yadatthi yaṁ bhūtaṁ taṁ pajahāmī’ti upekkhaṁ paṭilabhati. So bhave na rajjati, sambhave na rajjati, atthuttari padaṁ santaṁ sammappaññāya passati. Tañca khvassa padaṁ na sabbena sabbaṁ sacchikataṁ hoti, tassa na sabbena sabbaṁ mānānusayo pahīno hoti, na sabbena sabbaṁ bhavarāgānusayo pahīno hoti, na sabbena sabbaṁ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. 3 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa no ca me siyā, na bhavissati na me bhavissati, yadatthi yaṁ bhūtaṁ taṁ pajahāmī’ti upekkhaṁ paṭilabhati. So bhave na rajjati, sambhave na rajjati, atthuttari padaṁ santaṁ sammappaññāya passati. Tañca khvassa padaṁ na sabbena sabbaṁ sacchikataṁ hoti, tassa na sabbena sabbaṁ mānānusayo pahīno hoti, na sabbena sabbaṁ bhavarāgānusayo pahīno hoti, na sabbena sabbaṁ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṁsantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā nibbāyeyya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa no ca me siyā …pe… so pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. 4 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa no ca me siyā …pe… so pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ 1710 --- an7 55:4 parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṁsantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā anupahacca talaṁ nibbāyeyya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa no ca me siyā …pe… so pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. 5 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa no ca me siyā …pe… so pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṁsantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā upahacca talaṁ nibbāyeyya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa no ca me siyā …pe… so pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. 6 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa no ca me siyā …pe… so pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṁsantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā paritte tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya. Sā tattha aggimpi janeyya, dhūmampi janeyya, aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tameva parittaṁ tiṇapuñjaṁ vā kaṭṭhapuñjaṁ vā pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa no ca me siyā …pe… so pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. 7 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa no ca me siyā …pe… so pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṁsantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā vipule tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya. Sā tattha aggimpi janeyya, dhūmampi janeyya, aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tameva vipulaṁ tiṇapuñjaṁ vā kaṭṭhapuñjaṁ vā pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa no ca me siyā …pe… so pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. 8 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa no ca me siyā, na bhavissati na me bhavissati, yadatthi yaṁ bhūtaṁ taṁ pajahāmī’ti upekkhaṁ paṭilabhati. So bhave na rajjati, sambhave na rajjati, atthuttari padaṁ santaṁ sammappaññāya passati. Tañca khvassa padaṁ na sabbena sabbaṁ sacchikataṁ hoti, tassa na sabbena sabbaṁ mānānusayo pahīno hoti, na sabbena sabbaṁ bhavarāgānusayo pahīno hoti, na sabbena sabbaṁ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṁsantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā mahante tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya. Sā tattha aggimpi janeyya, dhūmampi janeyya, aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tameva mahantaṁ tiṇapuñjaṁ vā kaṭṭhapuñjaṁ vā pariyādiyitvā gacchampi daheyya, dāyampi daheyya, gacchampi dahitvā dāyampi dahitvā haritantaṁ vā pathantaṁ vā selantaṁ vā udakantaṁ vā ramaṇīyaṁ vā bhūmibhāgaṁ āgamma anāhārā nibbāyeyya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa no ca me siyā …pe… so pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Imā kho, bhikkhave, satta purisagatiyo. 9 Katamañca, bhikkhave, anupādāparinibbānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṁ paṭipanno hoti: ‘no cassa no ca me siyā, na bhavissati na me bhavissati, yadatthi yaṁ bhūtaṁ taṁ pajahāmī’ti upekkhaṁ paṭilabhati. So bhave na rajjati, sambhave na rajjati, atthuttari padaṁ santaṁ sammappaññāya passati. Tañca khvassa padaṁ sabbena sabbaṁ sacchikataṁ hoti, tassa sabbena sabbaṁ mānānusayo pahīno hoti, sabbena sabbaṁ bhavarāgānusayo pahīno hoti, sabbena sabbaṁ avijjānusayo pahīno hoti. So āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, anupādāparinibbānaṁ. Imā kho, bhikkhave, satta purisagatiyo anupādā ca parinibbānan”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.30 3. Vajjisattakavagga Vipattisutta |30| Sattimā, bhikkhave, upāsakassa vipattiyo …pe… sattimā, bhikkhave, 1711 --- an7 30:1 upāsakassa sampadā …pe…. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.41 4. Devatāvagga Dutiyavasasutta |41| “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato sāriputto cittaṁ vase vatteti, no ca sāriputto cittassa vasena vattati. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, sāriputto samādhikusalo hoti, samādhissa samāpattikusalo, samādhissa ṭhitikusalo, samādhissa vuṭṭhānakusalo, samādhissa kalyāṇakusalo, samādhissa gocarakusalo, samādhissa abhinīhārakusalo hoti. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato sāriputto cittaṁ vase vatteti, no ca sāriputto cittassa vasena vattatī”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.24 3. Vajjisattakavagga Dutiyasattakasutta |24| “Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha …pe… katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? 2 Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na kammārāmā bhavissanti, na kammaratā, na kammārāmataṁ anuyuttā; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 3 Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na bhassārāmā bhavissanti …pe… na niddārāmā bhavissanti … na saṅgaṇikārāmā bhavissanti … na pāpicchā bhavissanti na pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā … na pāpamittā bhavissanti na pāpasahāyā na pāpasampavaṅkā … na oramattakena visesādhigamena antarāvosānaṁ āpajjissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 4 Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihānī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.60 6. Abyākatavagga Sattadhammasutta |60| “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja vihareyya. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, sīlavā hoti, bahussuto hoti, paṭisallīno hoti, āraddhavīriyo hoti, satimā hoti, paññavā hoti. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja vihareyyā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.86 9. Samaṇavagga Samaṇasutta |86| “Sattannaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ samitattā samaṇo hoti …pe…. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.64 6. Abyākatavagga Kodhanasutta |64| “Sattime, bhikkhave, dhammā sapattakantā sapattakaraṇā kodhanaṁ āgacchanti itthiṁ vā purisaṁ vā. Katame satta? Idha, bhikkhave, sapatto sapattassa evaṁ icchati: ‘aho vatāyaṁ dubbaṇṇo assā’ti. Taṁ kissa hetu? Na, bhikkhave, sapatto sapattassa vaṇṇavatāya nandati. Kodhanoyaṁ, bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto, kiñcāpi so hoti sunhāto suvilitto kappitakesamassu odātavatthavasano; atha kho so dubbaṇṇova hoti kodhābhibhūto. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṁ āgacchati itthiṁ vā purisaṁ vā. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, sapatto sapattassa evaṁ icchati: ‘aho vatāyaṁ dukkhaṁ sayeyyā’ti. Taṁ kissa hetu? Na, bhikkhave, sapatto sapattassa sukhaseyyāya nandati. Kodhanoyaṁ, bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto, kiñcāpi so pallaṅke seti gonakatthate paṭalikatthate kadalimigapavarapaccattharaṇe sauttaracchade ubhatolohitakūpadhāne; atha kho so dukkhaññeva seti kodhābhibhūto. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṁ āgacchati itthiṁ vā purisaṁ vā. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, sapatto sapattassa evaṁ icchati: ‘aho vatāyaṁ na pacurattho assā’ti. Taṁ kissa hetu? Na, bhikkhave, sapatto sapattassa pacuratthatāya nandati. Kodhanoyaṁ, bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto, anatthampi gahetvā ‘attho me gahito’ti maññati, atthampi gahetvā ‘anattho me gahito’ti maññati. Tassime dhammā aññamaññaṁ vipaccanīkā gahitā dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya saṁvattanti kodhābhibhūtassa. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṁ āgacchati itthiṁ vā purisaṁ vā. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, sapatto sapattassa evaṁ icchati: ‘aho vatāyaṁ na bhogavā assā’ti. Taṁ kissa hetu? Na, bhikkhave, sapatto sapattassa bhogavatāya nandati. Kodhanassa, bhikkhave, purisapuggalassa kodhābhibhūtassa 1712 --- an7 64:4 kodhaparetassa, yepissa te honti bhogā uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā, tepi rājāno rājakosaṁ pavesenti kodhābhibhūtassa. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṁ āgacchati itthiṁ vā purisaṁ vā. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, sapatto sapattassa evaṁ icchati: ‘aho vatāyaṁ na yasavā assā’ti. Taṁ kissa hetu? Na, bhikkhave, sapatto sapattassa yasavatāya nandati. Kodhanoyaṁ, bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto, yopissa so hoti yaso appamādādhigato, tamhāpi dhaṁsati kodhābhibhūto. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṁ āgacchati itthiṁ vā purisaṁ vā. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, sapatto sapattassa evaṁ icchati: ‘aho vatāyaṁ na mittavā assā’ti. Taṁ kissa hetu? Na, bhikkhave, sapatto sapattassa mittavatāya nandati. Kodhanaṁ, bhikkhave, purisapuggalaṁ kodhābhibhūtaṁ kodhaparetaṁ, yepissa te honti mittāmaccā ñātisālohitā, tepi ārakā parivajjanti kodhābhibhūtaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, chaṭṭho dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṁ āgacchati itthiṁ vā purisaṁ vā. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, sapatto sapattassa evaṁ icchati: ‘aho vatāyaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyā’ti. Taṁ kissa hetu? Na, bhikkhave, sapatto sapattassa sugatigamane nandati. Kodhanoyaṁ, bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya …pe… kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati kodhābhibhūto. Ayaṁ, bhikkhave, sattamo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṁ āgacchati itthiṁ vā purisaṁ vā. 8 Ime kho, bhikkhave, satta dhammā sapattakantā sapattakaraṇā kodhanaṁ āgacchanti itthiṁ vā purisaṁ vāti. 9 Kodhano dubbaṇṇo hoti, atho dukkhampi seti so; Atho atthaṁ gahetvāna, anatthaṁ adhipajjati. 10 Tato kāyena vācāya, vadhaṁ katvāna kodhano; Kodhābhibhūto puriso, dhanajāniṁ nigacchati. 11 Kodhasammadasammatto, āyasakyaṁ nigacchati; Ñātimittā suhajjā ca, parivajjanti kodhanaṁ. 12 Anatthajanano kodho, kodho cittappakopano; Bhayamantarato jātaṁ, taṁ jano nāvabujjhati. 13 Kuddho atthaṁ na jānāti, kuddho dhammaṁ na passati; Andhatamaṁ tadā hoti, yaṁ kodho sahate naraṁ. 14 Yaṁ kuddho uparodheti, sukaraṁ viya dukkaraṁ; Pacchā so vigate kodhe, aggidaḍḍhova tappati. 15 Dummaṅkuyaṁ padasseti, dhūmaṁ dhūmīva pāvako; Yato patāyati kodho, yena kujjhanti mānavā. 16 Nāssa hirī na ottappaṁ, na vāco hoti gāravo; Kodhena abhibhūtassa, na dīpaṁ hoti kiñcanaṁ. 17 Tapanīyāni kammāni, yāni dhammehi ārakā; Tāni ārocayissāmi, taṁ suṇātha yathā tathaṁ. 18 Kuddho hi pitaraṁ hanti, hanti kuddho samātaraṁ; Kuddho hi brāhmaṇaṁ hanti, hanti kuddho puthujjanaṁ. 19 Yāya mātu bhato poso, imaṁ lokaṁ avekkhati; Tampi pāṇadadiṁ santiṁ, hanti kuddho puthujjano. 20 Attūpamā hi te sattā, attā hi paramo piyo; Hanti kuddho puthuttānaṁ, nānārūpesu mucchito. 21 Asinā hanti attānaṁ, visaṁ khādanti mucchitā; Rajjuyā bajjha mīyanti, pabbatāmapi kandare. 22 Bhūnahaccāni kammāni, attamāraṇiyāni ca; Karontā nāvabujjhanti, kodhajāto parābhavo. 23 Itāyaṁ kodharūpena, maccupāso guhāsayo; Taṁ damena samucchinde, paññāvīriyena diṭṭhiyā. 24 Yathā metaṁ akusalaṁ, samucchindetha paṇḍito; Tatheva dhamme sikkhetha, mā no dummaṅkuyaṁ ahu. 25 Vītakodhā anāyāsā, Vītalobhā anussukā; Dantā kodhaṁ pahantvāna, Parinibbanti anāsavā”ti. Ekādasamaṁ. Abyākatavaggo chaṭṭho. 26 Tassuddānaṁ Abyākato purisagati, Tissa sīha arakkhiyaṁ; Kimilaṁ satta pacalā, Mettā bhariyā kodhekādasāti. 0 Aṅguttara Nikāya 7.82 8. Vinayavagga Catutthavinayadharasobhanasutta |82| “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato vinayadharo sobhati. Katamehi sattahi? Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ, dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… āsavānaṁ 1713 --- an7 82:1 khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato vinayadharo sobhatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.45 5. Mahāyaññavagga Samādhiparikkhārasutta |45| “Sattime, bhikkhave, samādhiparikkhārā. Katame satta? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati. Yā kho, bhikkhave, imehi sattahaṅgehi cittassekaggatā parikkhatā, ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi saupaniso itipi saparikkhāro itipī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.4 1. Dhanavagga Vitthatabalasutta |4| “Sattimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni satta? Saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, hirībalaṁ, ottappabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, saddhābalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, saddhābalaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, vīriyabalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaṁ vuccati, bhikkhave, vīriyabalaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, hirībalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako hirīmā hoti, hirīyati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, hirīyati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, hirībalaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, ottappabalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti, ottappati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, ottappabalaṁ. 6 Katamañca, bhikkhave, satibalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, satibalaṁ. 7 Katamañca, bhikkhave, samādhibalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, samādhibalaṁ. 8 Katamañca, bhikkhave, paññābalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paññābalaṁ. 9 Imāni kho, bhikkhave, satta balānīti. 10 Saddhābalaṁ vīriyañca, hirī ottappiyaṁ balaṁ; Satibalaṁ samādhi ca, paññā ve sattamaṁ balaṁ; Etehi balavā bhikkhu, sukhaṁ jīvati paṇḍito. 11 Yoniso vicine dhammaṁ, paññāyatthaṁ vipassati; Pajjotasseva nibbānaṁ, vimokkho hoti cetaso”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.20 2. Anusayavagga Niddasavatthusutta |20| “Sattimāni, bhikkhave, niddasavatthūni. Katamāni satta? Idha, bhikkhave, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo, dhammanisantiyā tibbacchando hoti āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo, icchāvinaye tibbacchando hoti āyatiñca icchāvinaye avigatapemo, paṭisallāne tibbacchando hoti āyatiñca paṭisallāne avigatapemo, vīriyārambhe tibbacchando hoti āyatiñca vīriyārambhe avigatapemo, satinepakke tibbacchando hoti āyatiñca satinepakke avigatapemo, diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo. Imāni kho, bhikkhave, satta niddasavatthūnī”ti. Dasamaṁ. Anusayavaggo dutiyo. 2 Tassuddānaṁ Duve anusayā kulaṁ, Puggalaṁ udakūpamaṁ; Aniccaṁ dukkhaṁ anattā ca, Nibbānaṁ niddasavatthu cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 7 11. Rāgapeyyāla ~ |618-644| “Rāgassa, bhikkhave, pariññāya …pe… parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya …pe… paṭinissaggāya ime satta dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 7.89 9. Samaṇavagga Nhātakasutta |89| “… Nhātattā nhātako hoti …pe…. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.51 5. Mahāyaññavagga Saṁyogasutta |51| “Saṁyogavisaṁyogaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca so, bhikkhave, saṁyogo visaṁyogo dhammapariyāyo? 2 Itthī, bhikkhave, ajjhattaṁ itthindriyaṁ manasi karoti—itthikuttaṁ itthākappaṁ itthividhaṁ itthicchandaṁ itthissaraṁ itthālaṅkāraṁ. Sā tattha rajjati tatrābhiramati. Sā tattha rattā tatrābhiratā bahiddhā purisindriyaṁ manasi karoti—purisakuttaṁ purisākappaṁ purisavidhaṁ purisacchandaṁ purisassaraṁ purisālaṅkāraṁ. Sā tattha rajjati tatrābhiramati. 1714 --- an7 51:2 Sā tattha rattā tatrābhiratā bahiddhā saṁyogaṁ ākaṅkhati. Yañcassā saṁyogapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ tañca ākaṅkhati. Itthatte, bhikkhave, abhiratā sattā purisesu saṁyogaṁ gatā. Evaṁ kho, bhikkhave, itthī itthattaṁ nātivattati. 3 Puriso, bhikkhave, ajjhattaṁ purisindriyaṁ manasi karoti—purisakuttaṁ purisākappaṁ purisavidhaṁ purisacchandaṁ purisassaraṁ purisālaṅkāraṁ. So tattha rajjati tatrābhiramati. So tattha ratto tatrābhirato bahiddhā itthindriyaṁ manasi karoti—itthikuttaṁ itthākappaṁ itthividhaṁ itthicchandaṁ itthissaraṁ itthālaṅkāraṁ. So tattha rajjati tatrābhiramati. So tattha ratto tatrābhirato bahiddhā saṁyogaṁ ākaṅkhati. Yañcassa saṁyogapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ tañca ākaṅkhati. Purisatte, bhikkhave, abhiratā sattā itthīsu saṁyogaṁ gatā. Evaṁ kho, bhikkhave, puriso purisattaṁ nātivattati. Evaṁ kho, bhikkhave, saṁyogo hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, visaṁyogo hoti? Itthī, bhikkhave, ajjhattaṁ itthindriyaṁ na manasi karoti—itthikuttaṁ itthākappaṁ itthividhaṁ itthicchandaṁ itthissaraṁ itthālaṅkāraṁ. Sā tattha na rajjati, sā tatra nābhiramati. Sā tattha arattā tatra anabhiratā bahiddhā purisindriyaṁ na manasi karoti—purisakuttaṁ purisākappaṁ purisavidhaṁ purisacchandaṁ purisassaraṁ purisālaṅkāraṁ. Sā tattha na rajjati, tatra nābhiramati. Sā tattha arattā tatra anabhiratā bahiddhā saṁyogaṁ nākaṅkhati. Yañcassā saṁyogapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ tañca nākaṅkhati. Itthatte, bhikkhave, anabhiratā sattā purisesu visaṁyogaṁ gatā. Evaṁ kho, bhikkhave, itthī itthattaṁ ativattati. 5 Puriso, bhikkhave, ajjhattaṁ purisindriyaṁ na manasi karoti—purisakuttaṁ purisākappaṁ purisavidhaṁ purisacchandaṁ purisassaraṁ purisālaṅkāraṁ. So tattha na rajjati, so tatra nābhiramati. So tattha aratto tatra anabhirato bahiddhā itthindriyaṁ na manasi karoti—itthikuttaṁ itthākappaṁ itthividhaṁ itthicchandaṁ itthissaraṁ itthālaṅkāraṁ. So tattha na rajjati, tatra nābhiramati. So tattha aratto tatra anabhirato bahiddhā saṁyogaṁ nākaṅkhati. Yañcassa saṁyogapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ tañca nākaṅkhati. Purisatte, bhikkhave, anabhiratā sattā itthīsu visaṁyogaṁ gatā. Evaṁ kho, bhikkhave, puriso purisattaṁ ativattati. Evaṁ kho, bhikkhave, visaṁyogo hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, saṁyogo visaṁyogo dhammapariyāyo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.34 4. Devatāvagga Paṭhamasovacassatāsutta |34| “Imaṁ, bhikkhave, rattiṁ aññatarā devatā …pe… maṁ etadavoca: ‘sattime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame satta? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā. Ime kho, bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti. 2 Satthugaru dhammagaru, saṅghe ca tibbagāravo; Samādhigaru ātāpī, sikkhāya tibbagāravo. 3 Kalyāṇamitto suvaco, sappatisso sagāravo; Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7 10. Āhuneyyavagga ~ |96-614| “Sattime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katame satta? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo cakkhusmiṁ dukkhānupassī viharati …pe… cakkhusmiṁ anattānupassī viharati …pe… cakkhusmiṁ khayānupassī viharati …pe… cakkhusmiṁ vayānupassī viharati …pe… cakkhusmiṁ virāgānupassī viharati …pe… cakkhusmiṁ nirodhānupassī viharati …pe… cakkhusmiṁ paṭinissaggānupassī viharati …pe…. 2 Sotasmiṁ …pe… ghānasmiṁ … jivhāya … kāyasmiṁ … manasmiṁ …pe…. 3 Rūpesu …pe… saddesu … gandhesu … rasesu … phoṭṭhabbesu … dhammesu …pe…. 4 Cakkhuviññāṇe …pe… sotaviññāṇe … ghānaviññāṇe … jivhāviññāṇe … kāyaviññāṇe … manoviññāṇe …pe…. 5 Cakkhusamphasse …pe… sotasamphasse … ghānasamphasse … jivhāsamphasse … kāyasamphasse … manosamphasse …pe…. 6 Cakkhusamphassajāya vedanāya …pe… sotasamphassajāya vedanāya … ghānasamphassajāya vedanāya … jivhāsamphassajāya vedanāya … kāyasamphassajāya vedanāya … manosamphassajāya vedanāya …pe…. 7 Rūpasaññāya 1715 --- an7 96-614:7 …pe… saddasaññāya … gandhasaññāya … rasasaññāya … phoṭṭhabbasaññāya … dhammasaññāya …pe…. 8 Rūpasañcetanāya …pe… saddasañcetanāya … gandhasañcetanāya … rasasañcetanāya … phoṭṭhabbasañcetanāya … dhammasañcetanāya …pe…. 9 Rūpataṇhāya …pe… saddataṇhāya … gandhataṇhāya … rasataṇhāya … phoṭṭhabbataṇhāya … dhammataṇhāya …pe…. 10 Rūpavitakke …pe… saddavitakke … gandhavitakke … rasavitakke … phoṭṭhabbavitakke … dhammavitakke …pe…. 11 Rūpavicāre …pe… saddavicāre … gandhavicāre … rasavicāre … phoṭṭhabbavicāre … dhammavicāre …pe…. 12 Pañcakkhandhe …pe… rūpakkhandhe … vedanākkhandhe … saññākkhandhe … saṅkhārakkhandhe … viññāṇakkhandhe aniccānupassī viharati …pe… dukkhānupassī viharati … anattānupassī viharati … khayānupassī viharati … vayānupassī viharati … virāgānupassī viharati … nirodhānupassī viharati … paṭinissaggānupassī viharati …pe… lokassā”ti. 13 “Chadvārārammaṇesvettha, viññāṇesu ca phassesu; Vedanāsu ca dvārassa, suttā honti visuṁ aṭṭha. 14 Saññā sañcetanā taṇhā, vitakkesu vicāre ca; Gocarassa visuṁ aṭṭha, pañcakkhandhe ca pacceke. 15 Soḷasasvettha mūlesu, aniccaṁ dukkhamanattā; Khayā vayā virāgā ca, nirodhā paṭinissaggā. 16 Kamaṁ aṭṭhānupassanā, yojetvāna visuṁ visuṁ; Sampiṇḍitesu sabbesu, honti pañca satāni ca; Aṭṭhavīsati suttāni, āhuneyye ca vaggike”. Āhuneyyavaggo dasamo. 0 Aṅguttara Nikāya 7.15 2. Anusayavagga Udakūpamāsutta |15| “Sattime, bhikkhave, udakūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame satta? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sakiṁ nimuggo nimuggova hoti; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā nimujjati; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā ṭhito hoti; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā vipassati viloketi; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā patarati; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo sakiṁ nimuggo nimuggova hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo samannāgato hoti ekantakāḷakehi akusalehi dhammehi. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo sakiṁ nimuggo nimuggova hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā nimujjati? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī …pe… sādhu ottappaṁ … sādhu vīriyaṁ … sādhu paññā kusalesu dhammesūti. Tassa sā saddhā neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatiyeva, tassa sā hirī …pe… tassa taṁ ottappaṁ … tassa taṁ vīriyaṁ … tassa sā paññā neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatiyeva. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo ummujjitvā nimujjati. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā ṭhito hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī …pe… sādhu ottappaṁ … sādhu vīriyaṁ … sādhu paññā kusalesu dhammesūti. Tassa sā saddhā neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitā hoti. Tassa sā hirī …pe… tassa taṁ ottappaṁ … tassa taṁ vīriyaṁ … tassa sā paññā neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitā hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo ummujjitvā ṭhito hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā vipassati viloketi? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī …pe… sādhu ottappaṁ … sādhu vīriyaṁ … sādhu paññā kusalesu dhammesūti. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo ummujjitvā vipassati viloketi. 6 Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā patarati? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī …pe… sādhu ottappaṁ … sādhu vīriyaṁ … sādhu paññā kusalesu dhammesūti. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo ummujjitvā patarati. 7 Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī …pe… sādhu ottappaṁ … sādhu vīriyaṁ 1716 --- an7 15:7 … sādhu paññā kusalesu dhammesūti. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti. 8 Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo. Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī …pe… sādhu ottappaṁ … sādhu vīriyaṁ … sādhu paññā kusalesu dhammesūti. So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo. 9 Ime kho, bhikkhave, satta udakūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.70 7. Mahāvagga Sakkaccasutta |70| Atha kho āyasmato sāriputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “kiṁ nu kho, bhikkhu, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanto akusalaṁ pajaheyya, kusalaṁ bhāveyyā”ti? Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: “satthāraṁ kho, bhikkhu, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanto akusalaṁ pajaheyya, kusalaṁ bhāveyya. Dhammaṁ kho, bhikkhu …pe… saṅghaṁ kho, bhikkhu …pe… sikkhaṁ kho, bhikkhu …pe… samādhiṁ kho, bhikkhu …pe… appamādaṁ kho, bhikkhu …pe… paṭisanthāraṁ kho, bhikkhu sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanto akusalaṁ pajaheyya, kusalaṁ bhāveyyā”ti. 2 Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: “ime kho me dhammā parisuddhā pariyodātā, yannūnāhaṁ ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaṁ. Evaṁ me ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti parisuddhasaṅkhātatarā ca. Seyyathāpi nāma puriso suvaṇṇanikkhaṁ adhigaccheyya parisuddhaṁ pariyodātaṁ. Tassa evamassa: ‘ayaṁ kho me suvaṇṇanikkho parisuddho pariyodāto, yannūnāhaṁ imaṁ suvaṇṇanikkhaṁ gantvā kammārānaṁ dasseyyaṁ. Evaṁ me ayaṁ suvaṇṇanikkho sakammāragato parisuddho ceva bhavissati parisuddhasaṅkhātataro ca. Evamevaṁ me ime dhammā parisuddhā pariyodātā, yannūnāhaṁ ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaṁ. Evaṁ me ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti parisuddhasaṅkhātatarā cā’”ti. 3 Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: 4 “Idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘kiṁ nu kho bhikkhu sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanto akusalaṁ pajaheyya, kusalaṁ bhāveyyā’ti? Atha kho tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘satthāraṁ kho bhikkhu sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanto akusalaṁ pajaheyya, kusalaṁ bhāveyya. Dhammaṁ kho bhikkhu …pe… paṭisanthāraṁ kho bhikkhu sakkatvā …pe… kusalaṁ bhāveyyā’ti. Atha kho tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘ime kho me dhammā parisuddhā pariyodātā, yannūnāhaṁ ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaṁ. Evaṁ me ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti parisuddhasaṅkhātatarā ca. Seyyathāpi nāma puriso suvaṇṇanikkhaṁ adhigaccheyya parisuddhaṁ pariyodātaṁ. Tassa evamassa—ayaṁ kho me suvaṇṇanikkho parisuddho pariyodāto, yannūnāhaṁ imaṁ suvaṇṇanikkhaṁ gantvā kammārānaṁ dasseyyaṁ. Evaṁ me ayaṁ suvaṇṇanikkho sakammāragato parisuddho ceva bhavissati parisuddhasaṅkhātataro ca. Evamevaṁ me ime dhammā parisuddhā pariyodātā, yannūnāhaṁ ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaṁ. Evaṁ me ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti parisuddhasaṅkhātatarā cā’”ti. 5 “Sādhu sādhu, sāriputta. Satthāraṁ kho, sāriputta, bhikkhu sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanto akusalaṁ pajaheyya, kusalaṁ bhāveyya. Dhammaṁ kho, sāriputta, bhikkhu sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanto akusalaṁ pajaheyya, kusalaṁ bhāveyya. Saṅghaṁ kho …pe… sikkhaṁ kho … samādhiṁ kho … appamādaṁ kho … paṭisanthāraṁ kho, sāriputta, bhikkhu sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanto akusalaṁ pajaheyya, kusalaṁ bhāveyyā”ti. 6 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā 1717 --- an7 70:6 saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. So vata, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme sagāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo so, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhammepi so agāravo. 7 So vata, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe sagāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo so, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghepi so agāravo. 8 So vata, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya sagāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo so, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāyapi so agāravo. 9 So vata, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiṁ sagāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo so, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismimpi so agāravo. 10 So vata, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiṁ agāravo appamāde sagāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo so, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiṁ agāravo appamādepi so agāravo. 11 So vata, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiṁ agāravo appamāde agāravo paṭisanthāre sagāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo so, bhante, bhikkhu satthari agāravo …pe… appamāde agāravo paṭisanthārepi so agāravo. 12 So vata, bhante, bhikkhu satthari sagāravo dhamme agāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo so, bhante, bhikkhu satthari sagāravo dhammepi so sagāravo …pe…. 13 So vata, bhante, bhikkhu satthari sagāravo …pe… appamāde sagāravo paṭisanthāre agāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo so, bhante, bhikkhu satthari sagāravo …pe… appamāde sagāravo paṭisanthārepi so sagāravo. 14 So vata, bhante, bhikkhu satthari sagāravo dhammepi sagāravo bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati. Yo so, bhante, bhikkhu satthari sagāravo dhammepi so sagāravo …pe…. 15 So vata, bhante, bhikkhu satthari sagāravo …pe… appamāde sagāravo paṭisanthārepi sagāravo bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati. Yo so, bhante, bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saṅghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiṁ sagāravo appamāde sagāravo paṭisanthārepi so sagāravoti. 16 Imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 17 “Sādhu sādhu, sāriputta. Sādhu kho tvaṁ, sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāsi. So vata, sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme sagāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati …pe… yo so, sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiṁ agāravo appamādepi so agāravo. 18 So vata, sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiṁ agāravo appamāde agāravo paṭisanthāre sagāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo so, sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiṁ agāravo appamāde agāravo paṭisanthārepi so agāravo. 19 So vata, sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo dhamme agāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati …pe… yo so, sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo dhammepi so sagāravo …pe…. 20 So vata, sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo …pe… appamāde sagāravo paṭisanthāre agāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo so, sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo …pe… appamāde sagāravo paṭisanthārepi so sagāravo. 21 So vata, sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo dhammepi sagāravo bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati. Yo so, sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo dhammepi so sagāravo …pe…. 22 So vata, sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo …pe… appamāde sagāravo paṭisanthārepi so sagāravo bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati. Yo so, sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo …pe… appamāde sagāravo paṭisanthārepi so sagāravoti. 1718 --- an7 70:22 23 Imassa kho, sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.42 4. Devatāvagga Paṭhamaniddasasutta |42| Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: “atippago kho tāva sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ. Yannūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyan”ti. Atha kho āyasmā sāriputto yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Tena kho pana samayena tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: “yo hi koci, āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. 2 Atha kho āyasmā sāriputto tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandi nappaṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi: “bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmī”ti. Atha kho āyasmā sāriputto sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: 3 “Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘atippago kho tāva sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ. Yannūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyan’ti. Atha khvāhaṁ, bhante, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodiṁ. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. Tena kho pana, bhante, samayena tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘yo hi koci, āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, niddaso bhikkhūti alaṁvacanāyā’ti. Atha khvāhaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandiṁ nappaṭikkosiṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁ: ‘bhagavato santike etassa atthaṁ ājānissāmī’ti. Sakkā nu kho, bhante, imasmiṁ dhammavinaye kevalaṁ vassagaṇanamattena niddaso bhikkhu paññāpetun”ti? 4 “Na kho, sāriputta, sakkā imasmiṁ dhammavinaye kevalaṁ vassagaṇanamattena niddaso bhikkhu paññāpetuṁ. Satta kho imāni, sāriputta, niddasavatthūni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. 5 Katamāni satta? Idha, sāriputta, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo, dhammanisantiyā tibbacchando hoti āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo, icchāvinaye tibbacchando hoti āyatiñca icchāvinaye avigatapemo, paṭisallāne tibbacchando hoti āyatiñca paṭisallāne avigatapemo, vīriyārambhe tibbacchando hoti āyatiñca vīriyārambhe avigatapemo, satinepakke tibbacchando hoti āyatiñca satinepakke avigatapemo, diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo. Imāni kho, sāriputta, satta niddasavatthūni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Imehi kho, sāriputta, sattahi niddasavatthūhi samannāgato bhikkhu dvādasa cepi vassāni paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṁvacanāya; catubbīsati cepi vassāni paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṁvacanāya; chattiṁsati cepi vassāni paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṁvacanāya, aṭṭhacattārīsañcepi vassāni paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. Ekādasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.3 1. Dhanavagga Saṅkhittabalasutta |3| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme …pe… sattimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni satta? Saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, hirībalaṁ, 1719 --- an7 3:1 ottappabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ. Imāni kho, bhikkhave, satta balānīti. 2 Saddhābalaṁ vīriyañca, hirī ottappiyaṁ balaṁ; Satibalaṁ samādhi ca, paññā ve sattamaṁ balaṁ; Etehi balavā bhikkhu, sukhaṁ jīvati paṇḍito. 3 Yoniso vicine dhammaṁ, paññāyatthaṁ vipassati; Pajjotasseva nibbānaṁ, vimokkho hoti cetaso”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.19 2. Anusayavagga Nibbānasutta |19| “Nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaṁvedī satataṁ samitaṁ abbokiṇṇaṁ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṁ bhikkhave, paṭhamo puggalo āhuneyyo …pe… puññakkhettaṁ lokassa. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaṁvedī satataṁ samitaṁ abbokiṇṇaṁ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. Tassa apubbaṁ acarimaṁ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaṁvedī satataṁ samitaṁ abbokiṇṇaṁ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti …pe… upahaccaparinibbāyī hoti …pe… asaṅkhāraparinibbāyī hoti …pe… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti …pe… uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Ayaṁ, bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Ime kho, bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.27 3. Vajjisattakavagga Saññāsutta |27| “Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha …pe…. Katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū aniccasaññaṁ bhāvessanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 2 Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū anattasaññaṁ bhāvessanti …pe… asubhasaññaṁ bhāvessanti … ādīnavasaññaṁ bhāvessanti … pahānasaññaṁ bhāvessanti … virāgasaññaṁ bhāvessanti … nirodhasaññaṁ bhāvessanti; 3 vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu, bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihānī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.38 4. Devatāvagga Paṭhamapaṭisambhidāsutta |38| “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva catasso paṭisambhidā sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ me cetaso līnattan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ajjhattaṁ saṅkhittaṁ vā cittaṁ ‘ajjhattaṁ me saṅkhittaṁ cittan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; bahiddhā vikkhittaṁ vā cittaṁ ‘bahiddhā me vikkhittaṁ cittan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; tassa viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti; viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti; viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti; sappāyāsappāyesu kho panassa dhammesu hīnappaṇītesu kaṇhasukkasappaṭibhāgesu nimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva catasso paṭisambhidā sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.63 6. Abyākatavagga Bhariyāsutta |63| Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā honti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 2 “Kiṁ nu te, gahapati, nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope”ti? “Ayaṁ, bhante, sujātā gharasuṇhā aḍḍhakulā ānītā. Sā neva sassuṁ ādiyati, na sasuraṁ ādiyati, na sāmikaṁ ādiyati, bhagavantampi na sakkaroti na garuṁ karoti na māneti na 1720 --- an7 63:2 pūjetī”ti. 3 Atha kho bhagavā sujātaṁ gharasuṇhaṁ āmantesi: “ehi, sujāte”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho sujātā gharasuṇhā bhagavato paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho sujātaṁ gharasuṇhaṁ bhagavā etadavoca: 4 “Satta kho imā, sujāte, purisassa bhariyāyo. Katamā satta? Vadhakasamā, corīsamā, ayyasamā, mātāsamā, bhaginīsamā, sakhīsamā, dāsīsamā. Imā kho, sujāte, satta purisassa bhariyāyo. Tāsaṁ tvaṁ katamā”ti? “Na kho ahaṁ, bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṁ desetu yathāhaṁ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ jāneyyan”ti. “Tena hi, sujāte, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho sujātā gharasuṇhā bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 5 “Paduṭṭhacittā ahitānukampinī, Aññesu rattā atimaññate patiṁ; Dhanena kītassa vadhāya ussukā, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Vadhā ca bhariyā’ti ca sā pavuccati. 6 Yaṁ itthiyā vindati sāmiko dhanaṁ, Sippaṁ vaṇijjañca kasiṁ adhiṭṭhahaṁ; Appampi tassa apahātumicchati, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Corī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati. 7 Akammakāmā alasā mahagghasā, Pharusā ca caṇḍī duruttavādinī; Uṭṭhāyakānaṁ abhibhuyya vattati, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Ayyā ca bhariyā’ti ca sā pavuccati. 8 Yā sabbadā hoti hitānukampinī, Mātāva puttaṁ anurakkhate patiṁ; Tato dhanaṁ sambhatamassa rakkhati, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Mātā ca bhariyā’ti ca sā pavuccati. 9 Yathāpi jeṭṭhā bhaginī kaniṭṭhakā, Sagāravā hoti sakamhi sāmike; Hirīmanā bhattuvasānuvattinī, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Bhaginī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati. 10 Yācīdha disvāna patiṁ pamodati, Sakhī sakhāraṁva cirassamāgataṁ; Koleyyakā sīlavatī patibbatā, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Sakhī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati. 11 Akkuddhasantā vadhadaṇḍatajjitā, Aduṭṭhacittā patino titikkhati; Akkodhanā bhattuvasānuvattinī, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Dāsī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati. 12 Yācīdha bhariyā vadhakāti vuccati, ‘Corī ca ayyā’ti ca yā pavuccati; Dussīlarūpā pharusā anādarā, Kāyassa bhedā nirayaṁ vajanti tā. 13 Yācīdha mātā bhaginī sakhīti ca, ‘Dāsī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati; Sīle ṭhitattā cirarattasaṁvutā, Kāyassa bhedā sugatiṁ vajanti tāti. 14 Imā kho, sujāte, satta purisassa bhariyāyo. Tāsaṁ tvaṁ katamā”ti? “Ajjatagge maṁ, bhante, bhagavā dāsīsamaṁ sāmikassa bhariyaṁ dhāretū”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.85 9. Samaṇavagga Bhikkhusutta |85| “Sattannaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ bhinnattā bhikkhu hoti. Katamesaṁ sattannaṁ? Sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti. Imesaṁ kho, bhikkhave, sattannaṁ dhammānaṁ bhinnattā bhikkhu hotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.8 1. Dhanavagga Saṁyojanasutta |8| “Sattimāni, bhikkhave, saṁyojanāni. Katamāni satta? Anunayasaṁyojanaṁ, paṭighasaṁyojanaṁ, diṭṭhisaṁyojanaṁ, vicikicchāsaṁyojanaṁ, mānasaṁyojanaṁ, bhavarāgasaṁyojanaṁ, avijjāsaṁyojanaṁ. Imāni kho, bhikkhave, satta saṁyojanānī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.12 2. Anusayavagga Dutiyaanusayasutta |12| “Sattannaṁ, bhikkhave, anusayānaṁ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṁ vussati. Katamesaṁ sattannaṁ? Kāmarāgānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṁ vussati, paṭighānusayassa …pe… diṭṭhānusayassa … vicikicchānusayassa … mānānusayassa … bhavarāgānusayassa … avijjānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṁ vussati. Imesaṁ kho, bhikkhave, sattannaṁ anusayānaṁ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṁ vussati. 2 Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhuno kāmarāgānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Paṭighānusayo …pe… diṭṭhānusayo … vicikicchānusayo … mānānusayo … bhavarāgānusayo … avijjānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.91 9. 1721 --- an7 91:0 Samaṇavagga Ariyasutta |91| “… Ārakattā ariyo hoti …pe…. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.49 5. Mahāyaññavagga Dutiyasaññāsutta |49| “Sattimā, bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā satta? Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā. Imā kho, bhikkhave, satta saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānāti. 2 ‘Asubhasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā’ti. iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Asubhasaññāparicitena, bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṁ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaṁ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti. Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭapattaṁ vā nhārudaddulaṁ vā aggimhi pakkhittaṁ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno asubhasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaṁ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti. 3 Sace, bhikkhave, bhikkhuno asubhasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaṁ anusandahati appaṭikulyatā saṇṭhāti; veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā ‘abhāvitā me asubhasaññā, natthi me pubbenāparaṁ viseso, appattaṁ me bhāvanābalan’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. Sace pana, bhikkhave, bhikkhuno asubhasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaṁ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti; veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā ‘subhāvitā me asubhasaññā, atthi me pubbenāparaṁ viseso, pattaṁ me bhāvanābalan’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. ‘Asubhasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 4 ‘Maraṇasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Maraṇasaññāparicitena, bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṁ viharato jīvitanikantiyā cittaṁ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti. Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭapattaṁ vā nhārudaddulaṁ vā aggimhi pakkhittaṁ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno maraṇasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato jīvitanikantiyā cittaṁ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti. 5 Sace, bhikkhave, bhikkhuno maraṇasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato jīvitanikantiyā cittaṁ anusandahati appaṭikulyatā saṇṭhāti; veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā ‘abhāvitā me maraṇasaññā, natthi me pubbenāparaṁ viseso, appattaṁ me bhāvanābalan’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. Sace pana, bhikkhave, bhikkhuno maraṇasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato jīvitanikantiyā cittaṁ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti; veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā ‘subhāvitā me maraṇasaññā, atthi me pubbenāparaṁ viseso, pattaṁ me bhāvanābalan’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. ‘Maraṇasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 6 ‘Āhāre paṭikūlasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Āhāre paṭikūlasaññāparicitena, bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṁ viharato rasataṇhāya cittaṁ patilīyati …pe… upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti. Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭapattaṁ vā nhārudaddulaṁ vā aggimhi pakkhittaṁ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno āhāre paṭikūlasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato rasataṇhāya 1722 --- an7 49:6 cittaṁ patilīyati …pe… upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti. 7 Sace, bhikkhave, bhikkhuno āhāre paṭikūlasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato rasataṇhāya cittaṁ anusandahati appaṭikulyatā saṇṭhāti; veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā ‘abhāvitā me āhāre paṭikūlasaññā, natthi me pubbenāparaṁ viseso, appattaṁ me bhāvanābalan’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. Sace pana, bhikkhave, bhikkhuno āhāre paṭikūlasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato rasataṇhāya cittaṁ patilīyati …pe… upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti; veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā ‘subhāvitā me āhāre paṭikūlasaññā, atthi me pubbenāparaṁ viseso, pattaṁ me bhāvanābalan’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. ‘Āhāre paṭikūlasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 8 ‘Sabbaloke anabhiratasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Sabbaloke anabhiratasaññāparicitena, bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṁ viharato lokacitresu cittaṁ patilīyati …pe… seyyathāpi bhikkhave …pe… patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno sabbaloke anabhiratasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato lokacitresu cittaṁ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti. 9 Sace, bhikkhave, bhikkhuno sabbaloke anabhiratasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato lokacitresu cittaṁ anusandahati appaṭikulyatā saṇṭhāti; veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā ‘abhāvitā me sabbaloke anabhiratasaññā, natthi me pubbenāparaṁ viseso, appattaṁ me bhāvanābalan’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. Sace pana, bhikkhave, bhikkhuno sabbaloke anabhiratasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato lokacitresu cittaṁ patilīyati …pe… upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti; veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā ‘subhāvitā me sabbaloke anabhiratasaññā, atthi me pubbenāparaṁ viseso, pattaṁ me bhāvanābalan’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. ‘Sabbaloke anabhiratasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 10 ‘Aniccasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Aniccasaññāparicitena, bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṁ viharato lābhasakkārasiloke cittaṁ patilīyati …pe… upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti. Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭapattaṁ vā nhārudaddulaṁ vā aggimhi pakkhittaṁ patilīyati patikuṭati pativattati na sampasāriyati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno aniccasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato lābhasakkārasiloke cittaṁ patilīyati …pe… upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti. 11 Sace, bhikkhave, bhikkhuno aniccasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato lābhasakkārasiloke cittaṁ anusandahati appaṭikulyatā saṇṭhāti; veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā ‘abhāvitā me aniccasaññā, natthi me pubbenāparaṁ viseso, appattaṁ me bhāvanābalan’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. Sace pana, bhikkhave, bhikkhuno aniccasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato lābhasakkārasiloke cittaṁ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti; veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā ‘subhāvitā me aniccasaññā, atthi me pubbenāparaṁ viseso, pattaṁ me bhāvanābalan’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. ‘Aniccasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 12 ‘Anicce dukkhasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Anicce dukkhasaññāparicitena, bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṁ viharato ālasye kosajje vissaṭṭhiye pamāde 1723 --- an7 49:12 ananuyoge apaccavekkhaṇāya tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi, bhikkhave, ukkhittāsike vadhake. 13 Sace, bhikkhave, bhikkhuno anicce dukkhasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato ālasye kosajje vissaṭṭhiye pamāde ananuyoge apaccavekkhaṇāya tibbā bhayasaññā, na paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi, bhikkhave, ukkhittāsike vadhake. Veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā ‘abhāvitā me anicce dukkhasaññā, natthi me pubbenāparaṁ viseso, appattaṁ me bhāvanābalan’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. Sace pana, bhikkhave, bhikkhuno anicce dukkhasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato ālasye kosajje vissaṭṭhiye pamāde ananuyoge apaccavekkhaṇāya tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi, bhikkhave, ukkhittāsike vadhake. Veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā ‘subhāvitā me anicce dukkhasaññā, atthi me pubbenāparaṁ viseso, pattaṁ me bhāvanābalan’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. ‘Anicce dukkhasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 14 ‘Dukkhe anattasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Dukkhe anattasaññāparicitena, bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṁ viharato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhāsamatikkantaṁ santaṁ suvimuttaṁ. 15 Sace, bhikkhave, bhikkhuno dukkhe anattasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu na ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhāsamatikkantaṁ santaṁ suvimuttaṁ. Veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā ‘abhāvitā me dukkhe anattasaññā, natthi me pubbenāparaṁ viseso, appattaṁ me bhāvanābalan’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. 16 Sace pana, bhikkhave, bhikkhuno dukkhe anattasaññāparicitena cetasā bahulaṁ viharato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhāsamatikkantaṁ santaṁ suvimuttaṁ. Veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā ‘subhāvitā me dukkhe anattasaññā, atthi me pubbenāparaṁ viseso, pattaṁ me bhāvanābalan’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. ‘Dukkhe anattasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 17 Imā kho, bhikkhave, satta saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.77 8. Vinayavagga Tatiyavinayadharasutta |77| “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. Katamehi sattahi? Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, vinaye kho pana ṭhito hoti asaṁhīro, catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.56 6. Abyākatavagga Tissabrahmāsutta |56| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho dve devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavantaṁ etadavoca: “etā, bhante, bhikkhuniyo vimuttā”ti. Aparā devatā bhagavantaṁ etadavoca: “etā, bhante, bhikkhuniyo anupādisesā suvimuttā”ti. Idamavocuṁ tā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho tā devatā “samanuñño satthā”ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu. 2 Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ dve devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ 1724 --- an7 56:2 ṭhitā kho, bhikkhave, ekā devatā maṁ etadavoca: ‘etā, bhante, bhikkhuniyo vimuttā’ti. Aparā devatā maṁ etadavoca: ‘etā, bhante, bhikkhuniyo anupādisesā suvimuttā’ti. Idamavocuṁ, bhikkhave, tā devatā. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsū”ti. 3 Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: “katamesānaṁ kho devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādiseso’”ti? Tena kho pana samayena tisso nāma bhikkhu adhunākālaṅkato aññataraṁ brahmalokaṁ upapanno hoti. Tatrāpi naṁ evaṁ jānanti: “tisso brahmā mahiddhiko mahānubhāvo”ti. 4 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—gijjhakūṭe pabbate antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Addasā kho tisso brahmā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: “ehi kho, mārisa moggallāna; svāgataṁ, mārisa moggallāna. Cirassaṁ kho, mārisa moggallāna, imaṁ pariyāyamakāsi, yadidaṁ idhāgamanāya. Nisīda, mārisa moggallāna, idamāsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi kho āyasmā mahāmoggallāno paññatte āsane. Tissopi kho brahmā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho tissaṁ brahmānaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: “katamesānaṁ kho, tissa, devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādiseso’”ti? “Brahmakāyikānaṁ kho, mārisa moggallāna, devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādiseso’”ti. 5 “Sabbesaññeva kho, tissa, brahmakāyikānaṁ devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādiseso’”ti? “Na kho, mārisa moggallāna, sabbesaṁ brahmakāyikānaṁ devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādiseso’ti. 6 Ye kho te, mārisa moggallāna, brahmakāyikā devā brahmena āyunā santuṭṭhā brahmena vaṇṇena brahmena sukhena brahmena yasena brahmena ādhipateyyena santuṭṭhā, te uttari nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānanti. Tesaṁ na evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādiseso’ti. Ye ca kho te, mārisa moggallāna, brahmakāyikā devā brahmena āyunā asantuṭṭhā, brahmena vaṇṇena brahmena sukhena brahmena yasena brahmena ādhipateyyena asantuṭṭhā, te ca uttari nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānanti. Tesaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādiseso’ti. 7 Idha, mārisa moggallāna, bhikkhu ubhatobhāgavimutto hoti. Tamenaṁ te devā evaṁ jānanti: ‘ayaṁ kho āyasmā ubhatobhāgavimutto. Yāvassa kāyo ṭhassati tāva naṁ dakkhanti devamanussā. Kāyassa bhedā na naṁ dakkhanti devamanussā’ti. Evampi kho, mārisa moggallāna, tesaṁ devānaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādiseso’ti. 8 Idha pana, mārisa moggallāna, bhikkhu paññāvimutto hoti. Tamenaṁ te devā evaṁ jānanti: ‘ayaṁ kho āyasmā paññāvimutto. Yāvassa kāyo ṭhassati tāva naṁ dakkhanti devamanussā. Kāyassa bhedā na naṁ dakkhanti devamanussā’ti. Evampi kho, mārisa moggallāna, tesaṁ devānaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādiseso’ti. 9 Idha pana, mārisa moggallāna, bhikkhu kāyasakkhī hoti. Tamenaṁ devā evaṁ jānanti: ‘ayaṁ kho āyasmā kāyasakkhī. Appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. Evampi kho, mārisa moggallāna, tesaṁ devānaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādiseso’ti. 10 Idha pana, mārisa moggallāna, bhikkhu diṭṭhippatto hoti …pe… saddhāvimutto hoti …pe… dhammānusārī hoti. Tamenaṁ te devā evaṁ jānanti: ‘ayaṁ kho āyasmā 1725 --- an7 56:10 dhammānusārī. Appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. Evampi kho, mārisa moggallāna, tesaṁ devānaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādiseso’”ti. 11 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno tissassa brahmuno bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—brahmaloke antarahito gijjhakūṭe pabbate pāturahosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno yāvatako ahosi tissena brahmunā saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. 12 “Na hi pana te, moggallāna, tisso brahmā sattamaṁ animittavihāriṁ puggalaṁ deseti”. “Etassa, bhagavā, kālo, etassa, sugata, kālo. Yaṁ bhagavā sattamaṁ animittavihāriṁ puggalaṁ deseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, moggallāna, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 13 “Idha, moggallāna, bhikkhu sabbanimittānaṁ amanasikārā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati. Tamenaṁ te devā evaṁ jānanti: ‘ayaṁ kho āyasmā sabbanimittānaṁ amanasikārā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati. Appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. Evaṁ kho, moggallāna, tesaṁ devānaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādiseso’”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.68 7. Mahāvagga Dhammaññūsutta |68| “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammaññū ca hoti atthaññū ca attaññū ca mattaññū ca kālaññū ca parisaññū ca puggalaparoparaññū ca. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu dhammaññū hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ jānāti—suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ. No ce, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ jāneyya—suttaṁ geyyaṁ …pe… abbhutadhammaṁ vedallaṁ, nayidha ‘dhammaññū’ti vucceyya. Yasmā ca kho, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ jānāti—suttaṁ geyyaṁ …pe… abbhutadhammaṁ vedallaṁ, tasmā ‘dhammaññū’ti vuccati. Iti dhammaññū. 3 Atthaññū ca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu tassa tasseva bhāsitassa atthaṁ jānāti: ‘ayaṁ imassa bhāsitassa attho, ayaṁ imassa bhāsitassa attho’ti. No ce, bhikkhave, bhikkhu tassa tasseva bhāsitassa atthaṁ jāneyya: ‘ayaṁ imassa bhāsitassa attho, ayaṁ imassa bhāsitassa attho’ti, nayidha ‘atthaññū’ti vucceyya. Yasmā ca kho, bhikkhave, bhikkhu tassa tasseva bhāsitassa atthaṁ jānāti: ‘ayaṁ imassa bhāsitassa attho, ayaṁ imassa bhāsitassa attho’ti, tasmā ‘atthaññū’ti vuccati. Iti dhammaññū, atthaññū. 4 Attaññū ca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu attānaṁ jānāti: ‘ettakomhi saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānenā’ti. No ce, bhikkhave, bhikkhu attānaṁ jāneyya: ‘ettakomhi saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānenā’ti, nayidha ‘attaññū’ti vucceyya. Yasmā ca, bhikkhave, bhikkhu attānaṁ jānāti: ‘ettakomhi saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānenā’ti, tasmā ‘attaññū’ti vuccati. Iti dhammaññū, atthaññū, attaññū. 5 Mattaññū ca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu mattaṁ jānāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ paṭiggahaṇāya. No ce, bhikkhave, bhikkhu mattaṁ jāneyya cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ paṭiggahaṇāya, 1726 --- an7 68:5 nayidha ‘mattaññū’ti vucceyya. Yasmā ca kho, bhikkhave, bhikkhu mattaṁ jānāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ paṭiggahaṇāya, tasmā ‘mattaññū’ti vuccati. Iti dhammaññū, atthaññū, attaññū, mattaññū. 6 Kālaññū ca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kālaṁ jānāti: ‘ayaṁ kālo uddesassa, ayaṁ kālo paripucchāya, ayaṁ kālo yogassa, ayaṁ kālo paṭisallānassā’ti. No ce, bhikkhave, bhikkhu kālaṁ jāneyya: ‘ayaṁ kālo uddesassa, ayaṁ kālo paripucchāya, ayaṁ kālo yogassa, ayaṁ kālo paṭisallānassā’ti, nayidha ‘kālaññū’ti vucceyya. Yasmā ca kho, bhikkhave, bhikkhu kālaṁ jānāti: ‘ayaṁ kālo uddesassa, ayaṁ kālo paripucchāya, ayaṁ kālo yogassa, ayaṁ kālo paṭisallānassā’ti, tasmā ‘kālaññū’ti vuccati. Iti dhammaññū, atthaññū, attaññū, mattaññū, kālaññū. 7 Parisaññū ca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu parisaṁ jānāti: ‘ayaṁ khattiyaparisā, ayaṁ brāhmaṇaparisā, ayaṁ gahapatiparisā, ayaṁ samaṇaparisā. Tattha evaṁ upasaṅkamitabbaṁ, evaṁ ṭhātabbaṁ, evaṁ kattabbaṁ, evaṁ nisīditabbaṁ, evaṁ bhāsitabbaṁ, evaṁ tuṇhī bhavitabban’ti. No ce, bhikkhave, bhikkhu parisaṁ jāneyya: ‘ayaṁ khattiyaparisā …pe… evaṁ tuṇhī bhavitabban’ti, nayidha ‘parisaññū’ti vucceyya. Yasmā ca kho, bhikkhave, bhikkhu parisaṁ jānāti: ‘ayaṁ khattiyaparisā, ayaṁ brāhmaṇaparisā, ayaṁ gahapatiparisā, ayaṁ samaṇaparisā. Tattha evaṁ upasaṅkamitabbaṁ, evaṁ ṭhātabbaṁ, evaṁ kattabbaṁ, evaṁ nisīditabbaṁ, evaṁ bhāsitabbaṁ, evaṁ tuṇhī bhavitabban’ti, tasmā ‘parisaññū’ti vuccati. Iti dhammaññū, atthaññū, attaññū, mattaññū, kālaññū, parisaññū. 8 Puggalaparoparaññū ca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno dvayena puggalā viditā honti. Dve puggalā—eko ariyānaṁ dassanakāmo, eko ariyānaṁ na dassanakāmo. Yvāyaṁ puggalo ariyānaṁ na dassanakāmo, evaṁ so tenaṅgena gārayho. Yvāyaṁ puggalo ariyānaṁ dassanakāmo, evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. .1 9 Dve puggalā ariyānaṁ dassanakāmā—eko saddhammaṁ sotukāmo, eko saddhammaṁ na sotukāmo. Yvāyaṁ puggalo saddhammaṁ na sotukāmo, evaṁ so tenaṅgena gārayho. Yvāyaṁ puggalo saddhammaṁ sotukāmo, evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. .2 10 Dve puggalā saddhammaṁ sotukāmā—eko ohitasoto dhammaṁ suṇāti, eko anohitasoto dhammaṁ suṇāti. Yvāyaṁ puggalo anohitasoto dhammaṁ suṇāti, evaṁ so tenaṅgena gārayho. Yvāyaṁ puggalo ohitasoto dhammaṁ suṇāti, evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. .3 11 Dve puggalā ohitasotā dhammaṁ suṇanti—eko sutvā dhammaṁ dhāreti, eko sutvā dhammaṁ na dhāreti. Yvāyaṁ puggalo sutvā na dhammaṁ dhāreti, evaṁ so tenaṅgena gārayho. Yvāyaṁ puggalo sutvā dhammaṁ dhāreti, evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. .4 12 Dve puggalā sutvā dhammaṁ dhārenti—eko dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati, eko dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ na upaparikkhati. Yvāyaṁ puggalo dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ na upaparikkhati, evaṁ so tenaṅgena gārayho. Yvāyaṁ puggalo dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati, evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. .5 13 Dve puggalā dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhanti—eko atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno, eko atthamaññāya dhammamaññāya na dhammānudhammappaṭipanno. Yvāyaṁ puggalo atthamaññāya dhammamaññāya na dhammānudhammappaṭipanno, evaṁ so tenaṅgena gārayho. Yvāyaṁ puggalo atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno, evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. .6 14 Dve puggalā atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipannā—eko attahitāya paṭipanno no parahitāya, eko attahitāya ca paṭipanno parahitāya ca. Yvāyaṁ puggalo attahitāya paṭipanno no parahitāya, evaṁ so tenaṅgena gārayho. Yvāyaṁ puggalo attahitāya ca paṭipanno parahitāya ca, evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. .7 15 Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno dvayena puggalā viditā honti. 16 Evaṁ, bhikkhave, bhikkhu puggalaparoparaññū hoti. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7 11. Rāgapeyyāla ~ |617| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya satta dhammā bhāvetabbā. Katame satta? Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, 1727 --- an7 617:1 aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime satta dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 7.33 4. Devatāvagga Hirigāravasutta |33| “Imaṁ, bhikkhave, rattiṁ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṁ etadavoca: ‘sattime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame satta? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, hirigāravatā, ottappagāravatā. Ime kho, bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti. 2 Satthugaru dhammagaru, saṅghe ca tibbagāravo; Samādhigaru ātāpī, sikkhāya tibbagāravo. 3 Hiriottappasampanno, sappatisso sagāravo; Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.52 5. Mahāyaññavagga Dānamahapphalasutta |52| Ekaṁ samayaṁ bhagavā campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Atha kho sambahulā campeyyakā upāsakā yena āyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho campeyyakā upāsakā āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavocuṁ: “cirassutā no, bhante, bhagavato sammukhā dhammīkathā. Sādhu mayaṁ, bhante, labheyyāma bhagavato sammukhā dhammiṁ kathaṁ savanāyā”ti. “Tenahāvuso, tadahuposathe āgaccheyyātha, appeva nāma labheyyātha bhagavato sammukhā dhammiṁ kathaṁ savanāyā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho campeyyakā upāsakā āyasmato sāriputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaṁ sāriputtaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. 2 Atha kho campeyyakā upāsakā tadahuposathe yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Atha kho āyasmā sāriputto tehi campeyyakehi upāsakehi saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: 3 “Siyā nu kho, bhante, idhekaccassa tādisaṁyeva dānaṁ dinnaṁ na mahapphalaṁ hoti na mahānisaṁsaṁ; siyā pana, bhante, idhekaccassa tādisaṁyeva dānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ hoti mahānisaṁsan”ti? “Siyā, sāriputta, idhekaccassa tādisaṁyeva dānaṁ dinnaṁ na mahapphalaṁ hoti na mahānisaṁsaṁ; siyā pana, sāriputta, idhekaccassa tādisaṁyeva dānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ hoti mahānisaṁsan”ti. “Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yena midhekaccassa tādisaṁyeva dānaṁ dinnaṁ na mahapphalaṁ hoti na mahānisaṁsaṁ; ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yena midhekaccassa tādisaṁyeva dānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ hoti mahānisaṁsan”ti? 4 “Idha, sāriputta, ekacco sāpekho dānaṁ deti, patibaddhacitto dānaṁ deti, sannidhipekho dānaṁ deti, ‘imaṁ pecca paribhuñjissāmī’ti dānaṁ deti. So taṁ dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, sāriputta, dadeyya idhekacco evarūpaṁ dānan”ti? “Evaṁ, bhante”. 5 “Tatra, sāriputta, yvāyaṁ sāpekho dānaṁ deti, patibaddhacitto dānaṁ deti, sannidhipekho dānaṁ deti, ‘imaṁ pecca paribhuñjissāmī’ti dānaṁ deti. So taṁ dānaṁ datvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. So taṁ kammaṁ khepetvā taṁ iddhiṁ taṁ yasaṁ taṁ ādhipaccaṁ āgāmī hoti āgantā itthattaṁ. 6 Idha pana, sāriputta, ekacco na heva kho sāpekho dānaṁ deti, na patibaddhacitto dānaṁ deti, na sannidhipekho dānaṁ deti, na ‘imaṁ pecca paribhuñjissāmī’ti dānaṁ deti; api ca kho ‘sāhu dānan’ti dānaṁ deti …pe…. 7 Napi ‘sāhu dānan’ti dānaṁ deti; api ca kho ‘dinnapubbaṁ katapubbaṁ pitupitāmahehi na arahāmi porāṇaṁ kulavaṁsaṁ hāpetun’ti dānaṁ deti …pe…. 8 Napi ‘dinnapubbaṁ katapubbaṁ pitupitāmahehi na arahāmi porāṇaṁ kulavaṁsaṁ hāpetun’ti dānaṁ deti; api ca kho ‘ahaṁ pacāmi, ime na pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaṁ dānaṁ adātun’ti dānaṁ deti …pe…. 9 Napi ‘ahaṁ 1728 --- an7 52:9 pacāmi, ime na pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaṁ dānaṁ adātun’ti dānaṁ deti; api ca kho ‘yathā tesaṁ pubbakānaṁ isīnaṁ tāni mahāyaññāni ahesuṁ, seyyathidaṁ—aṭṭhakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamadaggino aṅgīrasassa bhāradvājassa vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno, evaṁ me ayaṁ dānasaṁvibhāgo bhavissatī’ti dānaṁ deti …pe…. 10 Napi ‘yathā tesaṁ pubbakānaṁ isīnaṁ tāni mahāyaññāni ahesuṁ, seyyathidaṁ—aṭṭhakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamadaggino aṅgīrasassa bhāradvājassa vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno, evaṁ me ayaṁ dānasaṁvibhāgo bhavissatī’ti dānaṁ deti; api ca kho ‘imaṁ me dānaṁ dadato cittaṁ pasīdati, attamanatā somanassaṁ upajāyatī’ti dānaṁ deti …pe…. 11 Napi ‘imaṁ me dānaṁ dadato cittaṁ pasīdati, attamanatā somanassaṁ upajāyatī’ti dānaṁ deti; api ca kho cittālaṅkāracittaparikkhāraṁ dānaṁ deti. So taṁ dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, sāriputta, dadeyya idhekacco evarūpaṁ dānan”ti? “Evaṁ, bhante”. 12 “Tatra, sāriputta, yvāyaṁ na heva sāpekho dānaṁ deti; na patibaddhacitto dānaṁ deti; na sannidhipekho dānaṁ deti; na ‘imaṁ pecca paribhuñjissāmī’ti dānaṁ deti; napi ‘sāhu dānan’ti dānaṁ deti; napi ‘dinnapubbaṁ katapubbaṁ pitupitāmahehi na arahāmi porāṇaṁ kulavaṁsaṁ hāpetun’ti dānaṁ deti; napi ‘ahaṁ pacāmi, ime na pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaṁ dānaṁ adātun’ti dānaṁ deti; napi ‘yathā tesaṁ pubbakānaṁ isīnaṁ tāni mahāyaññāni ahesuṁ, seyyathidaṁ—aṭṭhakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamadaggino aṅgīrasassa bhāradvājassa vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno, evaṁ me ayaṁ dānasaṁvibhāgo bhavissatī’ti dānaṁ deti; napi ‘imaṁ me dānaṁ dadato cittaṁ pasīdati, attamanatā somanassaṁ upajāyatī’ti dānaṁ deti; api ca kho cittālaṅkāracittaparikkhāraṁ dānaṁ deti. So taṁ dānaṁ datvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. So taṁ kammaṁ khepetvā taṁ iddhiṁ taṁ yasaṁ taṁ ādhipaccaṁ anāgāmī hoti anāgantā itthattaṁ. 13 Ayaṁ kho, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo yena midhekaccassa tādisaṁyeva dānaṁ dinnaṁ na mahapphalaṁ hoti na mahānisaṁsaṁ. Ayaṁ pana, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo yena midhekaccassa tādisaṁyeva dānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ hoti mahānisaṁsan”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.37 4. Devatāvagga Dutiyamittasutta |37| “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu mitto sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo api panujjamānenapi. Katamehi sattahi? Piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca vattā ca vacanakkhamo ca gambhīrañca kathaṁ kattā hoti, no ca aṭṭhāne niyojeti. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu mitto sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo api panujjamānenapīti. 2 Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo; Gambhīrañca kathaṁ kattā, no caṭṭhāne niyojako. 3 Yamhi etāni ṭhānāni, saṁvijjantīdha puggale; So mitto mittakāmena, atthakāmānukampato; Api nāsiyamānena, bhajitabbo tathāvidho”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.28 3. Vajjisattakavagga Paṭhamaparihānisutta |28| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “sattime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. Katame satta? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā, santi kho pana saṅghe saṅghakaraṇīyāni; tatra sekho bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘santi kho pana saṅghe therā rattaññū cirapabbajitā bhāravāhino, te tena paññāyissantī’ti attanā tesu yogaṁ āpajjati. Ime kho, bhikkhave, satta dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. 2 Sattime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame satta? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, santi kho pana saṅghe saṅghakaraṇīyāni; tatra sekho bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘santi kho pana saṅghe therā rattaññū cirapabbajitā bhāravāhino, te tena paññāyissantī’ti attanā na tesu yogaṁ āpajjati. Ime kho, bhikkhave, satta dhammā sekhassa 1729 --- an7 28:2 bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.16 2. Anusayavagga Aniccānupassīsutta |16| “Sattime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katame satta? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati, aniccasaññī, aniccapaṭisaṁvedī satataṁ samitaṁ abbokiṇṇaṁ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati, aniccasaññī, aniccapaṭisaṁvedī satataṁ samitaṁ abbokiṇṇaṁ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. Tassa apubbaṁ acarimaṁ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati, aniccasaññī, aniccapaṭisaṁvedī satataṁ samitaṁ abbokiṇṇaṁ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti …pe… upahaccaparinibbāyī hoti …pe… asaṅkhāraparinibbāyī hoti …pe… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti …pe… uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Ayaṁ, bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Ime kho, bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7 10. Āhuneyyavagga ~ |95| “Sattime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā …pe… dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katame satta? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo cakkhusmiṁ aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaṁvedī satataṁ samitaṁ abbokiṇṇaṁ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṁ kho, bhikkhave, paṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiṁ aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaṁvedī satataṁ samitaṁ abbokiṇṇaṁ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. Tassa apubbaṁ acarimaṁ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiṁ aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaṁvedī satataṁ samitaṁ abbokiṇṇaṁ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti …pe… upahaccaparinibbāyī hoti …pe… asaṅkhāraparinibbāyī hoti …pe… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti …pe… uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Ayaṁ, bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Ime kho, bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 7.73 7. Mahāvagga Sunettasutta |73| “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sunetto nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Sunettassa kho pana, bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṁ. Sunetto satthā sāvakānaṁ brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desesi. Ye kho pana, bhikkhave, sunettassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desentassa cittāni nappasādesuṁ te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjiṁsu. Ye kho pana, bhikkhave, sunettassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desentassa cittāni pasādesuṁ te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjiṁsu. 2 Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, mūgapakkho nāma satthā ahosi …pe… aranemi nāma satthā ahosi …pe… kuddālako nāma satthā ahosi …pe… hatthipālo nāma satthā ahosi …pe… jotipālo nāma satthā ahosi …pe… arako nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Arakassa kho pana, bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṁ. Arako nāma 1730 --- an7 73:2 satthā sāvakānaṁ brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desesi. Ye kho pana, bhikkhave, arakassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desentassa cittāni nappasādesuṁ, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjiṁsu. Ye kho pana, bhikkhave, arakassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desentassa cittāni pasādesuṁ, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjiṁsu. 3 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, yo ime satta satthāre titthakare kāmesu vītarāge anekasataparivāre sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuṁ so apuññaṁ pasaveyyā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Yo, bhikkhave, ime satta satthāre titthakare kāmesu vītarāge anekasataparivāre sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuṁ so apuññaṁ pasaveyya. Yo ekaṁ diṭṭhisampannaṁ puggalaṁ paduṭṭhacitto akkosati paribhāsati, ayaṁ tato bahutaraṁ apuññaṁ pasavati. Taṁ kissa hetu? Nāhaṁ, bhikkhave, ito bahiddhā evarūpiṁ khantiṁ vadāmi yathāmaṁ sabrahmacārīsu. 4 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na no sabrahmacārīsu cittāni paduṭṭhāni bhavissantī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.67 7. Mahāvagga Nagaropamasutta |67| “Yato kho, bhikkhave, rañño paccantimaṁ nagaraṁ sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataṁ hoti, catunnañca āhārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Idaṁ vuccati, bhikkhave, rañño paccantimaṁ nagaraṁ akaraṇīyaṁ bāhirehi paccatthikehi paccāmittehi. 2 Katamehi sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataṁ hoti? Idha, bhikkhave, rañño paccantime nagare esikā hoti gambhīranemā sunikhātā acalā asampavedhī. Iminā paṭhamena nagaraparikkhārena suparikkhataṁ hoti rañño paccantimaṁ nagaraṁ abbhantarānaṁ guttiyā bāhirānaṁ paṭighātāya. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño paccantime nagare parikkhā hoti gambhīrā ceva vitthatā ca. Iminā dutiyena nagaraparikkhārena suparikkhataṁ hoti rañño paccantimaṁ nagaraṁ abbhantarānaṁ guttiyā bāhirānaṁ paṭighātāya. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño paccantime nagare anupariyāyapatho hoti ucco ceva vitthato ca. Iminā tatiyena nagaraparikkhārena suparikkhataṁ hoti rañño paccantimaṁ nagaraṁ abbhantarānaṁ guttiyā bāhirānaṁ paṭighātāya. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṁ āvudhaṁ sannicitaṁ hoti salākañceva jevanikañca. Iminā catutthena nagaraparikkhārena suparikkhataṁ hoti rañño paccantimaṁ nagaraṁ abbhantarānaṁ guttiyā bāhirānaṁ paṭighātāya. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño paccantime nagare bahubalakāyo paṭivasati, seyyathidaṁ—hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā. Iminā pañcamena nagaraparikkhārena suparikkhataṁ hoti rañño paccantimaṁ nagaraṁ abbhantarānaṁ guttiyā bāhirānaṁ paṭighātāya. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño paccantime nagare dovāriko hoti paṇḍito byatto medhāvī aññātānaṁ nivāretā ñātānaṁ pavesetā. Iminā chaṭṭhena nagaraparikkhārena suparikkhataṁ hoti rañño paccantimaṁ nagaraṁ abbhantarānaṁ guttiyā bāhirānaṁ paṭighātāya. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño paccantime nagare pākāro hoti ucco ceva vitthato ca vāsanalepanasampanno ca. Iminā sattamena nagaraparikkhārena suparikkhataṁ hoti rañño paccantimaṁ nagaraṁ abbhantarānaṁ guttiyā bāhirānaṁ paṭighātāya. Imehi sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataṁ hoti. 9 Katamesaṁ catunnaṁ āhārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī? Idha, bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṁ tiṇakaṭṭhodakaṁ sannicitaṁ hoti abbhantarānaṁ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaṁ paṭighātāya. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṁ sāliyavakaṁ sannicitaṁ hoti abbhantarānaṁ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaṁ paṭighātāya. 11 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṁ tilamuggamāsāparaṇṇaṁ sannicitaṁ hoti abbhantarānaṁ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaṁ paṭighātāya. 12 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṁ bhesajjaṁ sannicitaṁ hoti, seyyathidaṁ—sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇitaṁ loṇaṁ abbhantarānaṁ 1731 --- an7 67:12 ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaṁ paṭighātāya. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ āhārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 13 Yato kho, bhikkhave, rañño paccantimaṁ nagaraṁ imehi sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataṁ hoti, imesañca catunnaṁ āhārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Idaṁ vuccati, bhikkhave, rañño paccantimaṁ nagaraṁ akaraṇīyaṁ bāhirehi paccatthikehi paccāmittehi. Evamevaṁ kho, bhikkhave, yato ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti, catunnañca jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako akaraṇīyo mārassa akaraṇīyo pāpimato. Katamehi sattahi saddhammehi samannāgato hoti? 14 Seyyathāpi, bhikkhave, rañño paccantime nagare esikā hoti gambhīranemā sunikhātā acalā asampavedhī abbhantarānaṁ guttiyā bāhirānaṁ paṭighātāya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ ‘itipi so …pe… buddho bhagavā’ti. Saddhesiko, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāveti; sāvajjaṁ pajahati, anavajjaṁ bhāveti; suddhaṁ attānaṁ pariharati. Iminā paṭhamena saddhammena samannāgato hoti. 15 Seyyathāpi, bhikkhave, rañño paccantime nagare parikkhā hoti gambhīrā ceva vitthatā ca abbhantarānaṁ guttiyā bāhirānaṁ paṭighātāya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, ariyasāvako hirīmā hoti, hirīyati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, hirīyati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. Hirīparikkho kho, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāveti; sāvajjaṁ pajahati, anavajjaṁ bhāveti; suddhaṁ attānaṁ pariharati. Iminā dutiyena saddhammena samannāgato hoti. 16 Seyyathāpi, bhikkhave, rañño paccantime nagare anupariyāyapatho hoti ucco ceva vitthato ca abbhantarānaṁ guttiyā bāhirānaṁ paṭighātāya. Evamevaṁ, kho, bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti, ottappati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. Ottappapariyāyapatho, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāveti; sāvajjaṁ pajahati, anavajjaṁ bhāveti; suddhaṁ attānaṁ pariharati. Iminā tatiyena saddhammena samannāgato hoti. 17 Seyyathāpi, bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṁ āvudhaṁ sannicitaṁ hoti salākañceva jevanikañca abbhantarānaṁ guttiyā bāhirānaṁ paṭighātāya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, ariyasāvako bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Sutāvudho, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāveti; sāvajjaṁ pajahati, anavajjaṁ bhāveti; suddhaṁ attānaṁ pariharati. Iminā catutthena saddhammena samannāgato hoti. 18 Seyyathāpi, bhikkhave, rañño paccantime nagare bahubalakāyo paṭivasati, seyyathidaṁ—hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā abbhantarānaṁ guttiyā bāhirānaṁ paṭighātāya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Vīriyabalakāyo, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāveti; sāvajjaṁ pajahati, anavajjaṁ bhāveti; suddhaṁ attānaṁ pariharati. Iminā pañcamena saddhammena samannāgato hoti. 19 Seyyathāpi, bhikkhave, rañño paccantime nagare dovāriko hoti paṇḍito byatto medhāvī aññātānaṁ nivāretā ñātānaṁ pavesetā abbhantarānaṁ guttiyā bāhirānaṁ paṭighātāya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Satidovāriko, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāveti; sāvajjaṁ pajahati, anavajjaṁ bhāveti; suddhaṁ attānaṁ pariharati. Iminā chaṭṭhena saddhammena samannāgato hoti. 20 Seyyathāpi, bhikkhave, rañño paccantime nagare pākāro hoti ucco ceva vitthato ca vāsanalepanasampanno ca abbhantarānaṁ guttiyā bāhirānaṁ paṭighātāya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, 1732 --- an7 67:20 ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Paññāvāsanalepanasampanno, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāveti; sāvajjaṁ pajahati, anavajjaṁ bhāveti; suddhaṁ attānaṁ pariharati. Iminā sattamena saddhammena samannāgato hoti. Imehi sattahi saddhammehi samannāgato hoti. 21 Katamesaṁ catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī? Seyyathāpi, bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṁ tiṇakaṭṭhodakaṁ sannicitaṁ hoti abbhantarānaṁ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaṁ paṭighātāya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, ariyasāvako vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati attano ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa. 22 Seyyathāpi, bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṁ sāliyavakaṁ sannicitaṁ hoti abbhantarānaṁ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaṁ paṭighātāya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, ariyasāvako vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati attano ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa. 23 Seyyathāpi, bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṁ tilamuggamāsāparaṇṇaṁ sannicitaṁ hoti abbhantarānaṁ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaṁ paṭighātāya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, ariyasāvako pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati attano ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa. 24 Seyyathāpi, bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṁ bhesajjaṁ sannicitaṁ hoti, seyyathidaṁ—sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇitaṁ loṇaṁ abbhantarānaṁ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaṁ paṭighātāya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, ariyasāvako sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati attano ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa. Imesaṁ catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 25 Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imehi sattahi saddhammehi samannāgato hoti, imesañca catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako akaraṇīyo mārassa akaraṇīyo pāpimato”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.59 6. Abyākatavagga Kimilasutta |59| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kimilāyaṁ viharati niculavane. Atha kho āyasmā kimilo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā kimilo bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī”ti? 2 “Idha, kimila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari agāravā viharanti appatissā, dhamme agāravā viharanti appatissā, saṅghe agāravā viharanti appatissā, sikkhāya agāravā viharanti appatissā, samādhismiṁ agāravā viharanti appatissā, appamāde agāravā viharanti appatissā, paṭisanthāre agāravā viharanti appatissā. Ayaṁ kho, kimila, hetu ayaṁ paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī”ti. 3 “Ko pana, bhante, hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti? “Idha, kimila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saṅghe sagāravā viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, samādhismiṁ sagāravā viharanti sappatissā, appamāde sagāravā viharanti sappatissā, paṭisanthāre sagāravā viharanti sappatissā. Ayaṁ kho, kimila, hetu ayaṁ paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.81 8. Vinayavagga Tatiyavinayadharasobhanasutta |81| “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato vinayadharo sobhati. Katamehi sattahi? Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, vinaye kho pana ṭhito hoti asaṁhīro, catunnaṁ jhānānaṁ …pe… 1733 --- an7 81:1 akasiralābhī, āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato vinayadharo sobhatī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.78 8. Vinayavagga Catutthavinayadharasutta |78| “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. Katamehi sattahi? Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ, dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena yathākammūpage satte pajānāti. Āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.46 5. Mahāyaññavagga Paṭhamaaggisutta |46| “Sattime, bhikkhave, aggī. Katame satta? Rāgaggi, dosaggi, mohaggi, āhuneyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggi, kaṭṭhaggi—ime kho, bhikkhave, satta aggī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.23 3. Vajjisattakavagga Paṭhamasattakasutta |23| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū abhiṇhaṁ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 3 Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā saṅghakaraṇīyāni karissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 4 Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū apaññattaṁ na paññāpessanti, paññattaṁ na samucchindissanti, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 5 Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te sakkarissanti garuṁ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṁ maññissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 6 Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū uppannāya taṇhāya ponobhavikāya na vasaṁ gacchissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 7 Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū āraññakesu senāsanesu sāpekkhā bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 8 Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū paccattaññeva satiṁ upaṭṭhāpessanti: ‘kinti anāgatā ca pesalā sabrahmacārī āgaccheyyuṁ, āgatā ca pesalā sabrahmacārī phāsuṁ vihareyyun’ti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 9 Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihānī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.7 1. Dhanavagga Uggasutta |7| Atha kho uggo rājamahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggo rājamahāmatto bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva aḍḍho cāyaṁ, bhante, migāro rohaṇeyyo yāva mahaddhano yāva mahābhogo”ti. “Kīva aḍḍho panugga, migāro rohaṇeyyo, kīva mahaddhano, kīva mahābhogo”ti? “Sataṁ, bhante, satasahassānaṁ hiraññassa, ko pana vādo rūpiyassā”ti. “Atthi kho etaṁ, ugga, dhanaṁ netaṁ ‘natthī’ti vadāmīti. Tañca kho etaṁ, ugga, dhanaṁ sādhāraṇaṁ agginā udakena rājūhi corehi appiyehi dāyādehi. Satta kho imāni, ugga, dhanāni asādhāraṇāni agginā udakena rājūhi corehi appiyehi dāyādehi. Katamāni satta? Saddhādhanaṁ, sīladhanaṁ, hirīdhanaṁ, ottappadhanaṁ, sutadhanaṁ, cāgadhanaṁ, paññādhanaṁ. Imāni kho, ugga, satta dhanāni asādhāraṇāni agginā udakena rājūhi corehi appiyehi dāyādehīti. 3 Saddhādhanaṁ sīladhanaṁ, hirī ottappiyaṁ dhanaṁ; 1734 --- an7 7:3 Sutadhanañca cāgo ca, paññā ve sattamaṁ dhanaṁ. 4 Yassa ete dhanā atthi, itthiyā purisassa vā; Sa ve mahaddhano loke, ajeyyo devamānuse. 5 Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṁ dhammadassanaṁ; Anuyuñjetha medhāvī, saraṁ buddhāna sāsanan”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.84 8. Vinayavagga Adhikaraṇasamathasutta |84| “Sattime, bhikkhave, adhikaraṇasamathā dhammā uppannuppannānaṁ adhikaraṇānaṁ samathāya vūpasamāya. Katame satta? Sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññātakaraṇaṁ dātabbaṁ, yebhuyyasikā dātabbā, tassapāpiyasikā dātabbā, tiṇavatthārako dātabbo. Ime kho, bhikkhave, satta adhikaraṇasamathā dhammā uppannuppannānaṁ adhikaraṇānaṁ samathāya vūpasamāyā”ti. Dasamaṁ. Vinayavaggo aṭṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Caturo vinayadharā, caturo ceva sobhanā; Sāsanaṁ adhikaraṇa—samathenaṭṭhame dasāti. 0 Aṅguttara Nikāya 7.62 6. Abyākatavagga Mettasutta |62| “Mā, bhikkhave, puññānaṁ bhāyittha. Sukhassetaṁ, bhikkhave, adhivacanaṁ yadidaṁ puññāni. Abhijānāmi kho panāhaṁ, bhikkhave, dīgharattaṁ katānaṁ puññānaṁ dīgharattaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ manāpaṁ vipākaṁ paccanubhūtaṁ. Satta vassāni mettacittaṁ bhāvesiṁ. Satta vassāni mettacittaṁ bhāvetvā satta saṁvaṭṭavivaṭṭakappe nayimaṁ lokaṁ punāgamāsiṁ. Saṁvaṭṭamāne sudāhaṁ, bhikkhave, loke ābhassarūpago homi, vivaṭṭamāne loke suññaṁ brahmavimānaṁ upapajjāmi. 2 Tatra sudaṁ, bhikkhave, brahmā homi mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī. Chattiṁsakkhattuṁ kho panāhaṁ, bhikkhave, sakko ahosiṁ devānamindo; anekasatakkhattuṁ rājā ahosiṁ cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, imāni satta ratanāni ahesuṁ, seyyathidaṁ—cakkaratanaṁ, hatthiratanaṁ, assaratanaṁ, maṇiratanaṁ, itthiratanaṁ, gahapatiratanaṁ, pariṇāyakaratanameva sattamaṁ. Parosahassaṁ kho pana me, bhikkhave, puttā ahesuṁ sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasinti. 3 Passa puññānaṁ vipākaṁ, Kusalānaṁ sukhesino; Mettaṁ cittaṁ vibhāvetvā, Satta vassāni bhikkhavo; Sattasaṁvaṭṭavivaṭṭakappe, Nayimaṁ lokaṁ punāgamiṁ. 4 Saṁvaṭṭamāne lokamhi, homi ābhassarūpago; Vivaṭṭamāne lokasmiṁ, suññabrahmūpago ahuṁ. 5 Sattakkhattuṁ mahābrahmā, vasavattī tadā ahuṁ; Chattiṁsakkhattuṁ devindo, devarajjamakārayiṁ. 6 Cakkavattī ahuṁ rājā, jambumaṇḍassa issaro; Muddhāvasitto khattiyo, manussādhipatī ahuṁ. 7 Adaṇḍena asatthena, vijeyya pathaviṁ imaṁ; Asāhasena kammena, samena manusāsi taṁ. 8 Dhammena rajjaṁ kāretvā, asmiṁ pathavimaṇḍale; Mahaddhane mahābhoge, aḍḍhe ajāyihaṁ kule. 9 Sabbakāmehi sampanne, ratanehi ca sattahi; Buddhā saṅgāhakā loke, tehi etaṁ sudesitaṁ. 10 Eso hetu mahantassa, pathabyo me na vipajjati; Pahūtavittūpakaraṇo, rājā hoti patāpavā. 11 Iddhimā yasavā hoti, jambumaṇḍassa issaro; Ko sutvā nappasīdeyya, api kaṇhābhijātiyo. 12 Tasmā hi attakāmena, mahattamabhikaṅkhatā; Saddhammo garukātabbo, saraṁ buddhānasāsanan”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.39 4. Devatāvagga Dutiyapaṭisambhidāsutta |39| “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato sāriputto catasso paṭisambhidā sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, sāriputto ‘idaṁ me cetaso līnattan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ajjhattaṁ saṅkhittaṁ vā cittaṁ ‘ajjhattaṁ me saṅkhittaṁ cittan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; bahiddhā vikkhittaṁ vā cittaṁ ‘bahiddhā me vikkhittaṁ cittan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; tassa viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti; viditā saññā …pe… vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti; sappāyāsappāyesu kho panassa dhammesu hīnappaṇītesu kaṇhasukkasappaṭibhāgesu nimittaṁ suggahitaṁ sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato sāriputto catasso paṭisambhidā sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.2 1. Dhanavagga Dutiyapiyasutta |2| “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato 1735 --- an7 2:1 bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu lābhakāmo ca hoti, sakkārakāmo ca hoti, anavaññattikāmo ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca, issukī ca, maccharī ca. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. 2 Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na lābhakāmo ca hoti, na sakkārakāmo ca hoti, na anavaññattikāmo ca hoti, hirīmā ca hoti, ottappī ca, anissukī ca, amaccharī ca. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.18 2. Anusayavagga Anattānupassīsutta |18| Sabbesu dhammesu anattānupassī viharati …pe…. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.26 3. Vajjisattakavagga Bojjhaṅgasutta |26| “Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha …pe… katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū satisambojjhaṅgaṁ bhāvessanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 2 Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāvessanti …pe… vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāvessanti … pītisambojjhaṅgaṁ bhāvessanti … passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāvessanti … samādhisambojjhaṅgaṁ bhāvessanti … upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāvessanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 3 Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihānī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.43 4. Devatāvagga Dutiyaniddasasutta |43| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṁ piṇḍāya pāvisi. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “atippago kho tāva kosambiyaṁ piṇḍāya carituṁ. Yannūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyan”ti. Atha kho āyasmā ānando yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. 2 Tena kho pana samayena tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: “yo hi koci, āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. 3 Atha kho āyasmā ānando tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandi nappaṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi: “bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmī”ti. Atha kho āyasmā ānando kosambiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 4 “Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘atippago kho tāva kosambiyaṁ piṇḍāya carituṁ. Yannūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyan’ti …pe… tehi saddhiṁ sammodiṁ. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. 5 Tena kho pana, bhante, samayena tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘yo hi koci, āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, niddaso bhikkhūti alaṁvacanāyā’ti. Atha khvāhaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandiṁ nappaṭikkosiṁ. Anabhinanditvā, appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁ: ‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmī’ti. Sakkā nu kho, bhante, imasmiṁ dhammavinaye kevalaṁ vassagaṇanamattena niddaso bhikkhu paññāpetun”ti? 6 “Na kho, ānanda, sakkā 1736 --- an7 43:6 imasmiṁ dhammavinaye kevalaṁ vassagaṇanamattena niddaso bhikkhu paññāpetuṁ. Satta kho imāni, ānanda, niddasavatthūni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. 7 Katamāni satta? Idhānanda, bhikkhu, saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, satimā hoti, paññavā hoti. Imāni kho, ānanda, satta niddasavatthūni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Imehi kho, ānanda, sattahi niddasavatthūhi samannāgato bhikkhu dvādasa cepi vassāni paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṁvacanāya; catubbīsati cepi vassāni paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṁvacanāya; chattiṁsati cepi vassāni paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṁvacanāya, aṭṭhacattārīsañcepi vassāni paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. Dvādasamaṁ. Devatāvaggo catuttho. 8 Tassuddānaṁ Appamādo hirī ceva, dve suvacā duve mittā; Dve paṭisambhidā dve vasā, duve niddasavatthunāti. 0 Aṅguttara Nikāya 7.32 4. Devatāvagga Appamādagāravasutta |32| Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Sattime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame satta? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā. Ime kho, bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī”ti. Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā “samanuñño me satthā”ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. 3 Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṁ etadavoca: ‘sattime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame satta? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā—ime kho, bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti. 4 Satthugaru dhammagaru, saṅghe ca tibbagāravo; Samādhigaru ātāpī, sikkhāya tibbagāravo. 5 Appamādagaru bhikkhu, paṭisanthāragāravo; Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.57 6. Abyākatavagga Sīhasenāpatisutta |57| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho sīho senāpati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṁ etadavoca: “sakkā nu kho, bhante, sandiṭṭhikaṁ dānaphalaṁ paññāpetun”ti? 2 “Tena hi, sīha, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, sīha, idha dve purisā—eko puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, eko puriso saddho dānapati anuppadānarato. Taṁ kiṁ maññasi, sīha, kaṁ nu kho arahanto paṭhamaṁ anukampantā anukampeyyuṁ: ‘yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānarato’”ti? 3 “Yo so, bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kintaṁ arahanto paṭhamaṁ anukampantā anukampissanti. Yo ca kho so, bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato taṁyeva arahanto paṭhamaṁ anukampantā anukampeyyuṁ”. 4 “Taṁ kiṁ maññasi, sīha, kaṁ nu kho arahanto paṭhamaṁ upasaṅkamantā upasaṅkameyyuṁ: ‘yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānarato’”ti? “Yo so, bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kintaṁ arahanto paṭhamaṁ upasaṅkamantā 1737 --- an7 57:4 upasaṅkamissanti. Yo ca kho so, bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato taṁyeva arahanto paṭhamaṁ upasaṅkamantā upasaṅkameyyuṁ”. 5 “Taṁ kiṁ maññasi, sīha, kassa nu kho arahanto paṭhamaṁ paṭiggaṇhantā paṭiggaṇheyyuṁ: ‘yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānarato’”ti? “Yo so, bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kintaṁ tassa arahanto paṭhamaṁ paṭiggaṇhantā paṭiggaṇhissanti. Yo ca kho so, bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato tasseva arahanto paṭhamaṁ paṭiggaṇhantā paṭiggaṇheyyuṁ”. 6 “Taṁ kiṁ maññasi, sīha, kassa nu kho arahanto paṭhamaṁ dhammaṁ desentā deseyyuṁ: ‘yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānarato’”ti? “Yo so, bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kintaṁ tassa arahanto paṭhamaṁ dhammaṁ desentā desessanti. Yo ca kho so, bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato tasseva arahanto paṭhamaṁ dhammaṁ desentā deseyyuṁ”. 7 “Taṁ kiṁ maññasi, sīha, kassa nu kho kalyāṇo kittisaddo abbhuggaccheyya: ‘yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānarato’”ti? “Yo so, bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kintaṁ tassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchissati. Yo ca kho so, bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato tasseva kalyāṇo kittisaddo abbhuggaccheyya”. 8 “Taṁ kiṁ maññasi, sīha, ko nu kho yaṁyadeva parisaṁ upasaṅkameyya, yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ visārado upasaṅkameyya amaṅkubhūto: ‘yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānarato’”ti? “Yo so, bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kiṁ so yaṁyadeva parisaṁ upasaṅkamissati, yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ visārado upasaṅkamissati amaṅkubhūto. Yo ca kho so, bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato so yaṁyadeva parisaṁ upasaṅkameyya, yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ visārado upasaṅkameyya amaṅkubhūto”. 9 “Taṁ kiṁ maññasi, sīha, ko nu kho kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya: ‘yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānarato’”ti? “Yo so, bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kiṁ so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissati. Yo ca kho so, bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. 10 Yānimāni, bhante, bhagavatā sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṁ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi. Ahampi etāni jānāmi. Ahaṁ, bhante, dāyako dānapati, maṁ arahanto paṭhamaṁ anukampantā anukampanti. Ahaṁ, bhante, dāyako dānapati, maṁ arahanto paṭhamaṁ upasaṅkamantā upasaṅkamanti. Ahaṁ, bhante, dāyako dānapati, mayhaṁ arahanto paṭhamaṁ paṭiggaṇhantā paṭiggaṇhanti. Ahaṁ, bhante, dāyako dānapati, mayhaṁ arahanto paṭhamaṁ dhammaṁ desentā desenti. Ahaṁ, bhante, dāyako dānapati, mayhaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘sīho senāpati dāyako kārako saṅghupaṭṭhāko’ti. Ahaṁ, bhante, dāyako dānapati yaṁyadeva parisaṁ upasaṅkamāmi, yadi khattiyaparisaṁ …pe… yadi samaṇaparisaṁ visārado upasaṅkamāmi amaṅkubhūto. Yānimāni, bhante, bhagavatā sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṁ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi. Ahampi etāni jānāmi. Yañca kho maṁ, bhante, bhagavā evamāha: ‘dāyako, sīha, dānapati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī’ti. Etāhaṁ na jānāmi, ettha ca panāhaṁ, bhagavato saddhāya gacchāmī”ti. “Evametaṁ, sīha, evametaṁ, sīha. Dāyako, sīha, dānapati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.69 7. Mahāvagga Pāricchattakasutta |69| “Yasmiṁ, bhikkhave, samaye devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro paṇḍupalāso hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṁsā 1738 --- an7 69:1 tasmiṁ samaye honti: ‘paṇḍupalāso dāni pāricchattako koviḷāro nacirasseva dāni pannapalāso bhavissatī’ti. 2 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro pannapalāso hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṁsā tasmiṁ samaye honti: ‘pannapalāso dāni pāricchattako koviḷāro nacirasseva dāni jālakajāto bhavissatī’ti. 3 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro jālakajāto hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṁsā tasmiṁ samaye honti: ‘jālakajāto dāni pāricchattako koviḷāro nacirasseva dāni khārakajāto bhavissatī’ti. 4 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro khārakajāto hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṁsā tasmiṁ samaye honti: ‘khārakajāto dāni pāricchattako koviḷāro nacirasseva dāni kuṭumalakajāto bhavissatī’ti. 5 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro kuṭumalakajāto hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṁsā tasmiṁ samaye honti: ‘kuṭumalakajāto dāni pāricchattako koviḷāro nacirasseva dāni korakajāto bhavissatī’ti. 6 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro korakajāto hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṁsā tasmiṁ samaye honti: ‘korakajāto dāni pāricchattako koviḷāro nacirasseva dāni sabbaphāliphullo bhavissatī’ti. 7 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro sabbaphāliphullo hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṁsā pāricchattakassa koviḷārassa mūle dibbe cattāro māse pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārenti. Sabbaphāliphullassa kho pana, bhikkhave, pāricchattakassa koviḷārassa samantā paññāsayojanāni ābhāya phuṭaṁ hoti, anuvātaṁ yojanasataṁ gandho gacchati, ayamānubhāvo pāricchattakassa koviḷārassa. 8 Evamevaṁ kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye ariyasāvako agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya ceteti, paṇḍupalāso, bhikkhave, ariyasāvako tasmiṁ samaye hoti devānaṁva tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro. 9 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, pannapalāso, bhikkhave, ariyasāvako tasmiṁ samaye hoti devānaṁva tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro. 10 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, jālakajāto, bhikkhave, ariyasāvako tasmiṁ samaye hoti devānaṁva tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro. 11 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, khārakajāto, bhikkhave, ariyasāvako tasmiṁ samaye hoti devānaṁva tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro. 12 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, kuṭumalakajāto, bhikkhave, ariyasāvako tasmiṁ samaye hoti devānaṁva tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro. 13 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, korakajāto, bhikkhave, ariyasāvako tasmiṁ samaye hoti devānaṁva tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro. 14 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati, sabbaphāliphullo, bhikkhave, ariyasāvako tasmiṁ samaye hoti devānaṁva tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro. 15 Tasmiṁ, bhikkhave, samaye bhummā devā saddamanussāventi: ‘eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. 16 Bhummānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā cātumahārājikā devā …pe… tāvatiṁsā devā … yāmā devā … tusitā devā … nimmānaratī devā … paranimmitavasavattī devā … brahmakāyikā devā saddamanussāventi: ‘eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Itiha tena khaṇena tena 1739 --- an7 69:16 muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggacchati, ayamānubhāvo khīṇāsavassa bhikkhuno”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7 11. Rāgapeyyāla ~ |616| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya satta dhammā bhāvetabbā. Katame satta? Aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime satta dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 7.48 5. Mahāyaññavagga Paṭhamasaññāsutta |48| “Sattimā, bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā. 2 Katamā satta? Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā. Imā kho, bhikkhave, satta saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.76 8. Vinayavagga Dutiyavinayadharasutta |76| “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. Katamehi sattahi? Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.90 9. Samaṇavagga Vedagūsutta |90| “… Viditattā vedagū hoti …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.9 1. Dhanavagga Pahānasutta |9| “Sattannaṁ, bhikkhave, saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṁ vussati. Katamesaṁ sattannaṁ? Anunayasaṁyojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṁ vussati, paṭighasaṁyojanassa …pe… diṭṭhisaṁyojanassa … vicikicchāsaṁyojanassa … mānasaṁyojanassa … bhavarāgasaṁyojanassa … avijjāsaṁyojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṁ vussati. Imesaṁ kho, bhikkhave, sattannaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṁ vussati. Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhuno anunayasaṁyojanaṁ pahīnaṁ hoti ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Paṭighasaṁyojanaṁ …pe… diṭṭhisaṁyojanaṁ … vicikicchāsaṁyojanaṁ … mānasaṁyojanaṁ … bhavarāgasaṁyojanaṁ … avijjāsaṁyojanaṁ pahīnaṁ hoti ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.13 2. Anusayavagga Kulasutta |13| “Sattahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ kulaṁ anupagantvā vā nālaṁ upagantuṁ, upagantvā vā nālaṁ upanisīdituṁ. Katamehi sattahi? Na manāpena paccuṭṭhenti, na manāpena abhivādenti, na manāpena āsanaṁ denti, santamassa pariguhanti, bahukampi thokaṁ denti, paṇītampi lūkhaṁ denti, asakkaccaṁ denti no sakkaccaṁ. Imehi kho, bhikkhave, sattahi aṅgehi samannāgataṁ kulaṁ anupagantvā vā nālaṁ upagantuṁ, upagantvā vā nālaṁ upanisīdituṁ. 2 Sattahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ kulaṁ anupagantvā vā alaṁ upagantuṁ, upagantvā vā alaṁ upanisīdituṁ. Katamehi sattahi? Manāpena paccuṭṭhenti, manāpena abhivādenti, manāpena āsanaṁ denti, santamassa na pariguhanti, bahukampi bahukaṁ denti, paṇītampi paṇītaṁ denti, sakkaccaṁ denti no asakkaccaṁ. Imehi kho, bhikkhave, sattahi aṅgehi samannāgataṁ kulaṁ anupagantvā vā alaṁ upagantuṁ, upagantvā vā alaṁ upanisīditun”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.72 7. Mahāvagga Aggikkhandhopamasutta |72| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. Addasā kho bhagavā addhānamaggappaṭipanno aññatarasmiṁ padese mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ. Disvāna maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtan”ti? “Evaṁ, bhante”ti. 2 “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, yaṁ vā 1740 --- an7 72:2 khattiyakaññaṁ vā brāhmaṇakaññaṁ vā gahapatikaññaṁ vā mudutalunahatthapādaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā”ti? “Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyakaññaṁ vā brāhmaṇakaññaṁ vā gahapatikaññaṁ vā mudutalunahatthapādaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā”ti. 3 “Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa pāpadhammassa asucisaṅkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brahmacāripaṭiññassa antopūtikassa avassutassa kasambujātassa yaṁ amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. 4 Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro …pe… kasambujāto khattiyakaññaṁ vā brāhmaṇakaññaṁ vā gahapatikaññaṁ vā mudutalunahatthapādaṁ āliṅgetvā upanisīdati vā upanipajjati vā, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 5 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā ubho jaṅghā veṭhetvā ghaṁseyya—sā chaviṁ chindeyya chaviṁ chetvā cammaṁ chindeyya cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindeyya maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindeyya nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindeyya aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā abhivādanaṁ sādiyeyyā”ti? “Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā abhivādanaṁ sādiyeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā …pe… aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyyā”ti. 6 Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā ubho jaṅghā veṭhetvā …pe… aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyya. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā abhivādanaṁ sādiyati, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 7 “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṁ pahareyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā añjalikammaṁ sādiyeyyā”ti? “Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā añjalikammaṁ sādiyeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṁ pahareyyā”ti. 8 “Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṁ pahareyya. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā añjalikammaṁ sādiyati, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 9 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena kāyaṁ 1741 --- an7 72:9 sampaliveṭheyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ cīvaraṁ paribhuñjeyyā”ti? “Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā …pe… saddhādeyyaṁ cīvaraṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena kāyaṁ sampaliveṭheyyā”ti. 10 “Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena kāyaṁ sampaliveṭheyya. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ cīvaraṁ paribhuñjati, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 11 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā tattaṁ lohaguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ mukhe pakkhipeyya—taṁ tassa oṭṭhampi daheyya mukhampi daheyya jivhampi daheyya kaṇṭhampi daheyya urampi daheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgā nikkhameyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjeyyā”ti? “Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā tattaṁ lohaguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ mukhe pakkhipeyya—taṁ tassa oṭṭhampi daheyya mukhampi daheyya jivhampi daheyya kaṇṭhampi daheyya urampi daheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgaṁ nikkhameyyā”ti. 12 “Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā tattaṁ lohaguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ mukhe pakkhipeyya—taṁ tassa oṭṭhampi daheyya mukhampi daheyya jivhampi daheyya kaṇṭhampi daheyya urampi daheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgaṁ nikkhameyya. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjati, tañhi tassa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 13 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṁ ayomañcaṁ vā ayopīṭhaṁ vā abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ mañcapīṭhaṁ paribhuñjeyyā”ti? “Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ mañcapīṭhaṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṁ ayomañcaṁ vā ayopīṭhaṁ vā abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā”ti. 14 “Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṁ ayomañcaṁ vā ayopīṭhaṁ vā abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo 1742 --- an7 72:14 …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ mañcapīṭhaṁ paribhuñjati. Tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 15 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya—so tattha pheṇuddehakaṁ paccamāno sakimpi uddhaṁ gaccheyya sakimpi adho gaccheyya sakimpi tiriyaṁ gaccheyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ vihāraṁ paribhuñjeyyā”ti? “Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ vihāraṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya—so tattha pheṇuddehakaṁ paccamāno sakimpi uddhaṁ gaccheyya sakimpi adho gaccheyya sakimpi tiriyaṁ gaccheyyā”ti. 16 “Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa pāpadhammassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā …pe… sakimpi tiriyaṁ gaccheyya. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ vihāraṁ paribhuñjati. Tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 17 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yesañca mayaṁ paribhuñjāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ tesaṁ te kārā mahapphalā bhavissanti mahānisaṁsā, amhākañcevāyaṁ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ: ‘attatthaṁ vā, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṁ; paratthaṁ vā, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṁ; ubhayatthaṁ vā, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetun’”ti. 18 Idamavoca bhagavā. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggañchi. Saṭṭhimattā bhikkhū sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattiṁsu: “sudukkaraṁ bhagavā, sudukkaraṁ bhagavā”ti. Saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.94 9. Samaṇavagga Saddhammasutta |94| “Sattime, bhikkhave, saddhammā. Katame satta? Saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, satimā hoti, paññavā hoti. Ime kho, bhikkhave, satta saddhammā”ti. Dasamaṁ. Samaṇavaggo navamo. 2 Tassuddānaṁ Bhikkhuṁ samaṇo brāhmaṇo, sottiyo ceva nhātako; Vedagū ariyo arahā, asaddhammā ca saddhammāti. 0 Aṅguttara Nikāya 7.29 3. Vajjisattakavagga Dutiyaparihānisutta |29| “Sattime, bhikkhave, dhammā upāsakassa parihānāya saṁvattanti. Katame satta? Bhikkhudassanaṁ hāpeti, saddhammassavanaṁ pamajjati, adhisīle na sikkhati, appasādabahulo hoti, bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca upārambhacitto dhammaṁ suṇāti randhagavesī, ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṁ gavesati, tattha ca pubbakāraṁ karoti. Ime kho, bhikkhave, satta dhammā upāsakassa parihānāya saṁvattanti. 2 Sattime, bhikkhave, dhammā upāsakassa aparihānāya saṁvattanti. Katame satta? Bhikkhudassanaṁ na hāpeti, saddhammassavanaṁ nappamajjati, adhisīle sikkhati, pasādabahulo hoti, bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca anupārambhacitto dhammaṁ suṇāti na randhagavesī, na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṁ gavesati, idha ca pubbakāraṁ karoti. Ime kho, bhikkhave, satta dhammā upāsakassa aparihānāya saṁvattantī”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 3 “Dassanaṁ bhāvitattānaṁ, Yo hāpeti upāsako; 1743 --- an7 29:3 Savanañca ariyadhammānaṁ, Adhisīle na sikkhati. 4 Appasādo ca bhikkhūsu, bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati; Upārambhakacitto ca, saddhammaṁ sotumicchati. 5 Ito ca bahiddhā aññaṁ, dakkhiṇeyyaṁ gavesati; Tattheva ca pubbakāraṁ, yo karoti upāsako. 6 Ete kho parihāniye, satta dhamme sudesite; Upāsako sevamāno, saddhammā parihāyati. 7 Dassanaṁ bhāvitattānaṁ, Yo na hāpeti upāsako; Savanañca ariyadhammānaṁ, Adhisīle ca sikkhati. 8 Pasādo cassa bhikkhūsu, bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati; Anupārambhacitto ca, saddhammaṁ sotumicchati. 9 Na ito bahiddhā aññaṁ, dakkhiṇeyyaṁ gavesati; Idheva ca pubbakāraṁ, yo karoti upāsako. 10 Ete kho aparihāniye, Satta dhamme sudesite; Upāsako sevamāno, Saddhammā na parihāyatī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.17 2. Anusayavagga Dukkhānupassīsutta |17| Sattime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katame satta? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbasaṅkhāresu dukkhānupassī viharati …pe…. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.36 4. Devatāvagga Paṭhamamittasutta |36| “Sattahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mitto sevitabbo. Katamehi sattahi? Duddadaṁ dadāti, dukkaraṁ karoti, dukkhamaṁ khamati, guyhamassa āvi karoti, guyhamassa pariguhati, āpadāsu na jahati, khīṇena nātimaññati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi aṅgehi samannāgato mitto sevitabboti. 2 Duddadaṁ dadāti mitto, dukkarañcāpi kubbati; Athopissa duruttāni, khamati dukkhamāni ca. 3 Guyhañca tassa akkhāti, guyhassa parigūhati; Āpadāsu na jahāti, khīṇena nātimaññati. 4 Yamhi etāni ṭhānāni, saṁvijjantīdha puggale; So mitto mittakāmena, bhajitabbo tathāvidho”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.53 5. Mahāyaññavagga Nandamātāsutta |53| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno dakkhiṇāgirismiṁ cārikaṁ caranti mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. Tena kho pana samayena veḷukaṇḍakī nandamātā upāsikā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya pārāyanaṁ sarena bhāsati. 2 Tena kho pana samayena vessavaṇo mahārājā uttarāya disāya dakkhiṇaṁ disaṁ gacchati kenacideva karaṇīyena. Assosi kho vessavaṇo mahārājā nandamātāya upāsikāya pārāyanaṁ sarena bhāsantiyā, sutvā kathāpariyosānaṁ āgamayamāno aṭṭhāsi. 3 Atha kho nandamātā upāsikā pārāyanaṁ sarena bhāsitvā tuṇhī ahosi. Atha kho vessavaṇo mahārājā nandamātāya upāsikāya kathāpariyosānaṁ viditvā abbhānumodi: “sādhu, bhagini, sādhu, bhaginī”ti. “Ko paneso, bhadramukhā”ti? “Ahaṁ te, bhagini, bhātā vessavaṇo, mahārājā”ti. “Sādhu, bhadramukha, tena hi yo me ayaṁ dhammapariyāyo bhaṇito idaṁ te hotu ātitheyyan”ti. “Sādhu, bhagini, etañceva me hotu ātitheyyaṁ. Sveva sāriputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho akatapātarāso veḷukaṇḍakaṁ āgamissati, tañca bhikkhusaṅghaṁ parivisitvā mama dakkhiṇaṁ ādiseyyāsi. Etañceva me bhavissati ātitheyyan”ti. 4 Atha kho nandamātā upāsikā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpesi. Atha kho sāriputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho akatapātarāso yena veḷukaṇḍako tadavasari. Atha kho nandamātā upāsikā aññataraṁ purisaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, ambho purisa, ārāmaṁ gantvā bhikkhusaṅghassa kālaṁ ārocehi: ‘kālo, bhante, ayyāya nandamātuyā nivesane niṭṭhitaṁ bhattan’”ti. “Evaṁ, ayye”ti kho so puriso nandamātāya upāsikāya paṭissutvā ārāmaṁ gantvā bhikkhusaṅghassa kālaṁ ārocesi: “kālo, bhante, ayyāya nandamātuyā nivesane niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho sāriputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena nandamātāya upāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho nandamātā upāsikā sāriputtamoggallānappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. 5 Atha kho nandamātā upāsikā āyasmantaṁ sāriputtaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho nandamātaraṁ upāsikaṁ āyasmā sāriputto etadavoca: “ko pana te, nandamāte, bhikkhusaṅghassa abbhāgamanaṁ ārocesī”ti? 6 “Idhāhaṁ, bhante, rattiyā 1744 --- an7 53:6 paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya pārāyanaṁ sarena bhāsitvā tuṇhī ahosiṁ. Atha kho, bhante, vessavaṇo mahārājā mama kathāpariyosānaṁ viditvā abbhānumodi: ‘sādhu, bhagini, sādhu, bhaginī’ti. ‘Ko paneso, bhadramukhā’ti? ‘Ahaṁ te, bhagini, bhātā vessavaṇo, mahārājā’ti. ‘Sādhu, bhadramukha, tena hi yo me ayaṁ dhammapariyāyo bhaṇito idaṁ te hotu ātitheyyan’ti. ‘Sādhu, bhagini, etañceva me hotu ātitheyyaṁ. Sveva sāriputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho akatapātarāso veḷukaṇḍakaṁ āgamissati, tañca bhikkhusaṅghaṁ parivisitvā mama dakkhiṇaṁ ādiseyyāsi. Etañceva me bhavissati ātitheyyan’ti. Yadidaṁ, bhante, dāne puññañca puññamahī ca taṁ vessavaṇassa mahārājassa sukhāya hotū”ti. 7 “Acchariyaṁ, nandamāte, abbhutaṁ, nandamāte. Yatra hi nāma vessavaṇena mahārājena evaṁmahiddhikena evaṁmahesakkhena devaputtena sammukhā sallapissasī”ti. 8 “Na kho me, bhante, eseva acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo. Idha me, bhante, nando nāma ekaputtako piyo manāpo. Taṁ rājāno kismiñcideva pakaraṇe okassa pasayha jīvitā voropesuṁ. Tasmiṁ kho panāhaṁ, bhante, dārake gahite vā gayhamāne vā vadhe vā vajjhamāne vā hate vā haññamāne vā nābhijānāmi cittassa aññathattan”ti. “Acchariyaṁ, nandamāte, abbhutaṁ nandamāte. Yatra hi nāma cittuppādampi parisodhessasī”ti. 9 “Na kho me, bhante, eseva acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo. Idha me, bhante, sāmiko kālaṅkato aññataraṁ yakkhayoniṁ upapanno. So me teneva purimena attabhāvena uddassesi. Na kho panāhaṁ, bhante, abhijānāmi tatonidānaṁ cittassa aññathattan”ti. “Acchariyaṁ, nandamāte, abbhutaṁ, nandamāte. Yatra hi nāma cittuppādampi parisodhessasī”ti. 10 “Na kho me, bhante, eseva acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo. Yatohaṁ, bhante, sāmikassa daharasseva daharā ānītā nābhijānāmi sāmikaṁ manasāpi aticaritā, kuto pana kāyenā”ti. “Acchariyaṁ, nandamāte, abbhutaṁ, nandamāte. Yatra hi nāma cittuppādampi parisodhessasī”ti. 11 “Na kho me, bhante, eseva acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo. Yadāhaṁ, bhante, upāsikā paṭidesitā nābhijānāmi kiñci sikkhāpadaṁ sañcicca vītikkamitā”ti. “Acchariyaṁ, nandamāte, abbhutaṁ, nandamāte”ti. 12 “Na kho me, bhante, eseva acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo. Idhāhaṁ, bhante, yāvade ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Pītiyā ca virāgā upekkhikā ca viharāmi satā ca sampajānā sukhañca kāyena paṭisaṁvedemi, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmī”ti. “Acchariyaṁ, nandamāte, abbhutaṁ, nandamāte”ti. 13 “Na kho me, bhante, eseva acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo. Yānimāni, bhante, bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni nāhaṁ tesaṁ kiñci attani appahīnaṁ samanupassāmī”ti. “Acchariyaṁ, nandamāte, abbhutaṁ, nandamāte”ti. 14 Atha kho āyasmā sāriputto nandamātaraṁ upāsikaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Dasamaṁ. Mahāyaññavaggo pañcamo. 15 Tassuddānaṁ Ṭhiti ca parikkhāraṁ dve, aggī saññā ca dve parā; Methunā saṁyogo dānaṁ, nandamātena te dasāti. Paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 7.22 3. Vajjisattakavagga Vassakārasutta |22| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo hoti. So evamāha: “ahaṁ hime vajjī evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve ucchecchāmi, vajjī vināsessāmi, vajjī anayabyasanaṁ āpādessāmī”ti. 2 Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto 1745 --- an7 22:2 vassakāraṁ brāhmaṇaṁ māgadhamahāmattaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, brāhmaṇa, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ puccha: ‘rājā, bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchatī’ti. Evañca vadehi: ‘rājā, bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo. So evamāha—ahaṁ hime vajjī evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve ucchecchāmi, vajjī vināsessāmi, vajjī anayabyasanaṁ āpādessāmī’ti. Yathā te bhagavā byākaroti, taṁ sādhukaṁ uggahetvā mama āroceyyāsi. Na hi tathāgatā vitathaṁ bhaṇantī”ti. 3 “Evaṁ, bho”ti kho vassakāro brāhmaṇo māgadhamahāmatto rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo māgadhamahāmatto bhagavantaṁ etadavoca: “rājā, bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati. Rājā, bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo. So evamāha: ‘ahaṁ hime vajjī evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve ucchecchāmi, vajjī vināsessāmi, vajjī anayabyasanaṁ āpādessāmī’”ti. 4 Tena kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṁ bījayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “kinti te, ānanda, sutaṁ: ‘vajjī abhiṇhaṁ sannipātā sannipātabahulā’”ti? “Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘vajjī abhiṇhaṁ sannipātā sannipātabahulā’”ti. “Yāvakīvañca, ānanda, vajjī abhiṇhaṁ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 5 Kinti te, ānanda, sutaṁ: ‘vajjī samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karontī’”ti? “Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘vajjī samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karontī’”ti. “Yāvakīvañca, ānanda, vajjī samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karissanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 6 Kinti te, ānanda, sutaṁ: ‘vajjī apaññattaṁ na paññāpenti, paññattaṁ na samucchindanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantī’”ti? “Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘vajjī apaññattaṁ na paññāpenti, paññattaṁ na samucchindanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantī’”ti. “Yāvakīvañca, ānanda, vajjī apaññattaṁ na paññāpessanti, paññattaṁ na samucchindissanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 7 Kinti te, ānanda, sutaṁ: ‘vajjī ye te vajjīnaṁ vajjimahallakā te sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, tesañca sotabbaṁ maññantī’”ti? “Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘vajjī ye te vajjīnaṁ vajjimahallakā te sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, tesañca sotabbaṁ maññantī’”ti. “Yāvakīvañca, ānanda, vajjī ye te vajjīnaṁ vajjimahallakā te sakkarissanti garuṁ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṁ maññissanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 8 Kinti te, ānanda, sutaṁ: ‘vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsentī’”ti? “Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsentī’”ti. “Yāvakīvañca, ānanda, vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsessanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 9 Kinti te, ānanda, sutaṁ: ‘vajjī yāni tāni vajjīnaṁ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, tesañca dinnapubbaṁ katapubbaṁ dhammikaṁ baliṁ no parihāpentī’”ti? “Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘vajjī yāni tāni vajjīnaṁ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, tesañca dinnapubbaṁ katapubbaṁ dhammikaṁ baliṁ 1746 --- an7 22:9 no parihāpentī’”ti. “Yāvakīvañca, ānanda, vajjī yāni tāni vajjīnaṁ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkarissanti garuṁ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca dinnapubbaṁ katapubbaṁ dhammikaṁ baliṁ no parihāpessanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 10 Kinti te, ānanda, sutaṁ: ‘vajjīnaṁ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṁvihitā—kinti anāgatā ca arahanto vijitaṁ āgaccheyyuṁ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṁ vihareyyun’”ti? “Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘vajjīnaṁ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṁvihitā bhavissati—kinti anāgatā ca arahanto vijitaṁ āgaccheyyuṁ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṁ vihareyyun’”ti. “Yāvakīvañca, ānanda, vajjīnaṁ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṁvihitā bhavissati: ‘kinti anāgatā ca arahanto vijitaṁ āgaccheyyuṁ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṁ vihareyyun’ti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihānī”ti. 11 Atha kho bhagavā vassakāraṁ brāhmaṇaṁ māgadhamahāmattaṁ āmantesi: “ekamidāhaṁ, brāhmaṇa, samayaṁ vesāliyaṁ viharāmi sārandade cetiye. Tatrāhaṁ, brāhmaṇa, vajjīnaṁ ime satta aparihāniye dhamme desesiṁ. Yāvakīvañca, brāhmaṇa, ime satta aparihāniyā dhammā vajjīsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajjī sandississanti; vuddhiyeva, brāhmaṇa, vajjīnaṁ pāṭikaṅkhā, no parihānī”ti. 12 “Ekamekenapi, bho gotama, aparihāniyena dhammena samannāgatānaṁ vajjīnaṁ vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni; ko pana vādo sattahi aparihāniyehi dhammehi. Akaraṇīyā ca, bho gotama, vajjī raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena yadidaṁ yuddhassa, aññatra upalāpanāya, aññatra mithubhedā. Handa ca dāni mayaṁ, bho gotama, gacchāma, bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tvaṁ, brāhmaṇa, kālaṁ maññasī”ti. Atha kho vassakāro brāhmaṇo māgadhamahāmatto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.6 1. Dhanavagga Vitthatadhanasutta |6| “Sattimāni, bhikkhave, dhanāni. Katamāni satta? Saddhādhanaṁ, sīladhanaṁ, hirīdhanaṁ, ottappadhanaṁ, sutadhanaṁ, cāgadhanaṁ, paññādhanaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, saddhādhanaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho …pe… buddho bhagavā’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, saddhādhanaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, sīladhanaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, sīladhanaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, hirīdhanaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako hirīmā hoti, hirīyati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, hirīyati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, hirīdhanaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, ottappadhanaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti, ottappati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, ottappadhanaṁ. 6 Katamañca, bhikkhave, sutadhanaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti. Tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, sutadhanaṁ. 7 Katamañca, bhikkhave, cāgadhanaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vosaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. Idaṁ vuccati, bhikkhave, cāgadhanaṁ. 8 Katamañca, bhikkhave, paññādhanaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti …pe… sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paññādhanaṁ. 9 Imāni kho, bhikkhave, sattadhanānīti. 10 Saddhādhanaṁ sīladhanaṁ, hirī ottappiyaṁ dhanaṁ; Sutadhanañca cāgo ca, paññā ve sattamaṁ dhanaṁ. 11 Yassa ete dhanā atthi, itthiyā purisassa vā; Adaliddoti taṁ āhu, amoghaṁ tassa jīvitaṁ. 12 Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṁ dhammadassanaṁ; Anuyuñjetha medhāvī, saraṁ 1747 --- an7 6:12 buddhāna sāsanan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.79 8. Vinayavagga Paṭhamavinayadharasobhanasutta |79| “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato vinayadharo sobhati. Katamehi sattahi? Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu, catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato vinayadharo sobhatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.47 5. Mahāyaññavagga Dutiyaaggisutta |47| Tena kho pana samayena uggatasarīrassa brāhmaṇassa mahāyañño upakkhaṭo hoti. Pañca usabhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya, pañca vacchatarasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya, pañca vacchatarisatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya, pañca ajasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya, pañca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya. Atha kho uggatasarīro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Sutaṁ metaṁ, bho gotama, aggissa ādānaṁ yūpassa ussāpanaṁ mahapphalaṁ hoti mahānisaṁsan”ti. “Mayāpi kho etaṁ, brāhmaṇa, sutaṁ aggissa ādānaṁ yūpassa ussāpanaṁ mahapphalaṁ hoti mahānisaṁsan”ti. Dutiyampi kho uggatasarīro brāhmaṇo …pe… tatiyampi kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bho gotama, aggissa ādānaṁ yūpassa ussāpanaṁ mahapphalaṁ hoti mahānisaṁsan”ti. “Mayāpi kho etaṁ, brāhmaṇa, sutaṁ aggissa ādānaṁ yūpassa ussāpanaṁ mahapphalaṁ hoti mahānisaṁsan”ti. “Tayidaṁ, bho gotama, sameti bhoto ceva gotamassa amhākañca, yadidaṁ sabbena sabbaṁ”. 3 Evaṁ vutte āyasmā ānando uggatasarīraṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “na kho, brāhmaṇa, tathāgatā evaṁ pucchitabbā: ‘sutaṁ metaṁ, bho gotama, aggissa ādānaṁ yūpassa ussāpanaṁ mahapphalaṁ hoti mahānisaṁsan’ti. Evaṁ kho, brāhmaṇa, tathāgatā pucchitabbā: ‘ahañhi, bhante, aggiṁ ādātukāmo, yūpaṁ ussāpetukāmo. Ovadatu maṁ, bhante, bhagavā. Anusāsatu maṁ, bhante, bhagavā yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā’”ti. 4 Atha kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “ahañhi, bho gotama, aggiṁ ādātukāmo yūpaṁ ussāpetukāmo. Ovadatu maṁ bhavaṁ gotamo. Anusāsatu maṁ bhavaṁ gotamo yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 5 “Aggiṁ, brāhmaṇa, ādento yūpaṁ ussāpento pubbeva yaññā tīṇi satthāni ussāpeti akusalāni dukkhudrayāni dukkhavipākāni. Katamāni tīṇi? Kāyasatthaṁ, vacīsatthaṁ, manosatthaṁ. Aggiṁ, brāhmaṇa, ādento yūpaṁ ussāpento pubbeva yaññā evaṁ cittaṁ uppādesi: ‘ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāyā’ti. So ‘puññaṁ karomī’ti apuññaṁ karoti, ‘kusalaṁ karomī’ti akusalaṁ karoti, ‘sugatiyā maggaṁ pariyesāmī’ti duggatiyā maggaṁ pariyesati. Aggiṁ, brāhmaṇa, ādento yūpaṁ ussāpento pubbeva yaññā idaṁ paṭhamaṁ manosatthaṁ ussāpeti akusalaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākaṁ. 6 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, aggiṁ ādento yūpaṁ ussāpento pubbeva yaññā evaṁ vācaṁ bhāsati: ‘ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāyā’ti. So ‘puññaṁ karomī’ti apuññaṁ karoti, ‘kusalaṁ karomī’ti akusalaṁ karoti, ‘sugatiyā maggaṁ pariyesāmī’ti duggatiyā maggaṁ pariyesati. Aggiṁ, brāhmaṇa, ādento yūpaṁ ussāpento pubbeva yaññā idaṁ dutiyaṁ vacīsatthaṁ ussāpeti akusalaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākaṁ. 7 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, aggiṁ ādento yūpaṁ ussāpento pubbeva yaññā sayaṁ paṭhamaṁ samārambhati usabhā hantuṁ yaññatthāya, sayaṁ paṭhamaṁ samārambhati vacchatarā hantuṁ yaññatthāya, sayaṁ paṭhamaṁ samārambhati vacchatariyo hantuṁ yaññatthāya, sayaṁ paṭhamaṁ samārambhati ajā hantuṁ yaññatthāya, sayaṁ 1748 --- an7 47:7 paṭhamaṁ samārambhati urabbhā hantuṁ yaññatthāya. So ‘puññaṁ karomī’ti apuññaṁ karoti, ‘kusalaṁ karomī’ti akusalaṁ karoti, ‘sugatiyā maggaṁ pariyesāmī’ti duggatiyā maggaṁ pariyesati. Aggiṁ, brāhmaṇa, ādento yūpaṁ ussāpento pubbeva yaññā idaṁ tatiyaṁ kāyasatthaṁ ussāpeti akusalaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākaṁ. Aggiṁ, brāhmaṇa, ādento yūpaṁ ussāpento pubbeva yaññā imāni tīṇi satthāni ussāpeti akusalāni dukkhudrayāni dukkhavipākāni. 8 Tayome, brāhmaṇa, aggī pahātabbā parivajjetabbā, na sevitabbā. Katame tayo? Rāgaggi, dosaggi, mohaggi. 9 Kasmā cāyaṁ, brāhmaṇa, rāgaggi pahātabbo parivajjetabbo, na sevitabbo? Ratto kho, brāhmaṇa, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Tasmāyaṁ rāgaggi pahātabbo parivajjetabbo, na sevitabbo. 10 Kasmā cāyaṁ, brāhmaṇa, dosaggi pahātabbo parivajjetabbo, na sevitabbo? Duṭṭho kho, brāhmaṇa, dosena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Tasmāyaṁ dosaggi pahātabbo parivajjetabbo, na sevitabbo. 11 Kasmā cāyaṁ, brāhmaṇa, mohaggi pahātabbo parivajjetabbo, na sevitabbo? Mūḷho kho, brāhmaṇa, mohena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Tasmāyaṁ mohaggi pahātabbo parivajjetabbo, na sevitabbo. Ime kho tayo, brāhmaṇa, aggī pahātabbā parivajjetabbā, na sevitabbā. 12 Tayo kho, brāhmaṇa, aggī sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṁ parihātabbā. Katame tayo? Āhuneyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggi. 13 Katamo ca, brāhmaṇa, āhuneyyaggi? Idha, brāhmaṇa, yassa te honti mātāti vā pitāti vā, ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, āhuneyyaggi. Taṁ kissa hetu? Atohayaṁ, brāhmaṇa, āhuto sambhūto, tasmāyaṁ āhuneyyaggi sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṁ parihātabbo. 14 Katamo ca, brāhmaṇa, gahapataggi? Idha, brāhmaṇa, yassa te honti puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, gahapataggi. Tasmāyaṁ gahapataggi sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṁ parihātabbo. 15 Katamo ca, brāhmaṇa, dakkhiṇeyyaggi? Idha, brāhmaṇa, ye te samaṇabrāhmaṇā parappavādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṁ damenti, ekamattānaṁ samenti, ekamattānaṁ parinibbāpenti, ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, dakkhiṇeyyaggi. Tasmāyaṁ dakkhiṇeyyaggi sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṁ parihātabbo. Ime kho, brāhmaṇa, tayo aggī sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṁ parihātabbā. 16 Ayaṁ kho pana, brāhmaṇa, kaṭṭhaggi kālena kālaṁ ujjaletabbo, kālena kālaṁ ajjhupekkhitabbo, kālena kālaṁ nibbāpetabbo, kālena kālaṁ nikkhipitabbo”ti. 17 Evaṁ vutte, uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti. Esāhaṁ, bho gotama, pañca usabhasatāni muñcāmi jīvitaṁ demi, pañca vacchatarasatāni muñcāmi jīvitaṁ demi, pañca vacchatarisatāni muñcāmi jīvitaṁ demi, pañca ajasatāni muñcāmi jīvitaṁ demi, pañca urabbhasatāni muñcāmi jīvitaṁ demi. Haritāni ceva tiṇāni khādantu, sītāni ca pānīyāni pivantu, sīto ca nesaṁ vāto upavāyatan”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.80 8. Vinayavagga Dutiyavinayadharasobhanasutta |80| “Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato vinayadharo sobhati. Katamehi sattahi? Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, catunnaṁ 1749 --- an7 80:1 jhānānaṁ …pe… akasiralābhī, āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato vinayadharo sobhatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.66 7. Mahāvagga Sattasūriyasutta |66| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati ambapālivane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Aniccā, bhikkhave, saṅkhārā; adhuvā, bhikkhave, saṅkhārā; anassāsikā, bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ alaṁ virajjituṁ alaṁ vimuccituṁ. 3 Sineru, bhikkhave, pabbatarājā caturāsītiyojanasahassāni āyāmena, caturāsītiyojanasahassāni vitthārena, caturāsītiyojanasahassāni mahāsamudde ajjhogāḷho, caturāsītiyojanasahassāni mahāsamuddā accuggato. Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni devo na vassati. Deve kho pana, bhikkhave, avassante ye kecime bījagāmabhūtagāmā osadhitiṇavanappatayo te ussussanti visussanti, na bhavanti. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ adhuvā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ. 4 Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena dutiyo sūriyo pātubhavati. Dutiyassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā yā kāci kunnadiyo kusobbhā tā ussussanti visussanti, na bhavanti. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ. 5 Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena tatiyo sūriyo pātubhavati. Tatiyassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tā ussussanti visussanti, na bhavanti. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ. 6 Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena catuttho sūriyo pātubhavati. Catutthassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā ye te mahāsarā yato imā mahānadiyo pavattanti, seyyathidaṁ—anotattā, sīhapapātā, rathakārā, kaṇṇamuṇḍā, kuṇālā, chaddantā, mandākiniyā, tā ussussanti visussanti, na bhavanti. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ. 7 Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena pañcamo sūriyo pātubhavati. Pañcamassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā yojanasatikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, dviyojanasatikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, tiyojanasatikānipi, catuyojanasatikānipi, pañcayojanasatikānipi, chayojanasatikānipi, sattayojanasatikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti; sattatālampi mahāsamudde udakaṁ saṇṭhāti, chatālampi, pañcatālampi, catutālampi, titālampi, dvitālampi, tālamattampi mahāsamudde udakaṁ saṇṭhāti; sattaporisampi mahāsamudde udakaṁ saṇṭhāti, chaporisampi, pañcaporisampi, catuporisampi, tiporisampi, dviporisampi, porisampi, aḍḍhaporisampi, kaṭimattampi, jaṇṇukāmattampi, gopphakamattampi mahāsamudde udakaṁ saṇṭhāti. Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye thullaphusitake deve vassante tattha tattha gopadesu udakāni ṭhitāni honti; evamevaṁ kho, bhikkhave, tattha tattha gopphakamattāni mahāsamudde udakāni ṭhitāni honti. Pañcamassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā aṅgulipabbamattampi mahāsamudde udakaṁ na hoti. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ. 8 Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena chaṭṭho sūriyo pātubhavati. Chaṭṭhassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā ayañca mahāpathavī sineru ca pabbatarājā dhūmāyanti sandhūmāyanti sampadhūmāyanti. Seyyathāpi, bhikkhave, kumbhakārapāko ālepito paṭhamaṁ dhūmeti sandhūmeti sampadhūmeti; evamevaṁ kho, bhikkhave, chaṭṭhassa sūriyassa pātubhāvā ayañca mahāpathavī sineru ca pabbatarājā dhūmāyanti sandhūmāyanti sampadhūmāyanti. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ. 9 Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena sattamo sūriyo 1750 --- an7 66:9 pātubhavati. Sattamassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā ayañca mahāpathavī sineru ca pabbatarājā ādippanti pajjalanti ekajālā bhavanti. Imissā ca, bhikkhave, mahāpathaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaṁ dayhamānānaṁ acci vātena khittā yāva brahmalokāpi gacchati. Sinerussa, bhikkhave, pabbatarājassa jhāyamānassa dayhamānassa vinassamānassa mahatā tejokhandhena abhibhūtassa yojanasatikānipi kūṭāni palujjanti dviyojanasatikānipi, tiyojanasatikānipi, catuyojanasatikānipi, pañcayojanasatikānipi kūṭāni palujjanti. Imissā ca, bhikkhave, mahāpathaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaṁ dayhamānānaṁ neva chārikā paññāyati na masi. Seyyathāpi, bhikkhave, sappissa vā telassa vā jhāyamānassa dayhamānassa neva chārikā paññāyati na masi; evamevaṁ kho, bhikkhave, imissā ca mahāpathaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaṁ dayhamānānaṁ neva chārikā paññāyati na masi. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ adhuvā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ anassāsikā, bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ alaṁ virajjituṁ alaṁ vimuccituṁ. 10 Tatra, bhikkhave, ko mantā ko saddhātā: ‘ayañca pathavī sineru ca pabbatarājā dayhissanti vinassissanti, na bhavissantī’ti aññatra diṭṭhapadehi? 11 Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sunetto nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Sunettassa kho pana, bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṁ. Sunetto, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desesi. Ye kho pana, bhikkhave, sunettassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desentassa sabbena sabbaṁ sāsanaṁ ājāniṁsu te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ brahmalokaṁ upapajjiṁsu. Ye na sabbena sabbaṁ sāsanaṁ ājāniṁsu te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā appekacce paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce nimmānaratīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce tusitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce yāmānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce tāvatiṁsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce khattiyamahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce brāhmaṇamahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce gahapatimahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu. 12 Atha kho, bhikkhave, sunettassa satthuno etadahosi: ‘na kho metaṁ patirūpaṁ yohaṁ sāvakānaṁ samasamagatiyo assaṁ abhisamparāyaṁ, yannūnāhaṁ uttari mettaṁ bhāveyyan’ti. 13 Atha kho, bhikkhave, sunetto satthā satta vassāni mettaṁ cittaṁ bhāvesi. Satta vassāni mettaṁ cittaṁ bhāvetvā satta saṁvaṭṭavivaṭṭakappe nayimaṁ lokaṁ punarāgamāsi. Saṁvaṭṭamāne sudaṁ, bhikkhave, loke ābhassarūpago hoti. Vivaṭṭamāne loke suññaṁ brahmavimānaṁ upapajjati. Tatra sudaṁ, bhikkhave, brahmā hoti mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī. Chattiṁsakkhattuṁ kho pana, bhikkhave, sakko ahosi devānamindo. Anekasatakkhattuṁ rājā ahosi cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Parosahassaṁ kho panassa puttā ahesuṁ sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasi. So hi nāma, bhikkhave, sunetto satthā evaṁ dīghāyuko samāno evaṁ ciraṭṭhitiko aparimutto ahosi: ‘jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, aparimutto dukkhasmā’ti vadāmi. 14 Taṁ kissa hetu? Catunnaṁ dhammānaṁ ananubodhā appaṭivedhā. Katamesaṁ catunnaṁ? Ariyassa, bhikkhave, sīlassa ananubodhā appaṭivedhā, ariyassa samādhissa ananubodhā appaṭivedhā, ariyāya paññāya ananubodhā appaṭivedhā, ariyāya vimuttiyā ananubodhā appaṭivedhā. Tayidaṁ, bhikkhave, ariyaṁ sīlaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, ariyo samādhi anubodho paṭividdho, ariyā paññā anubodhā paṭividdhā, ariyā vimutti anubodhā paṭividdhā, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavo”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato 1751 --- an7 66:14 athāparaṁ etadavoca satthā: 15 “Sīlaṁ samādhi paññā ca, vimutti ca anuttarā; Anubuddhā ime dhammā, gotamena yasassinā. 16 Iti buddho abhiññāya, dhammamakkhāsi bhikkhunaṁ; Dukkhassantakaro satthā, cakkhumā parinibbuto”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 7.58 6. Abyākatavagga Arakkheyyasutta |58| “Cattārimāni, bhikkhave, tathāgatassa arakkheyyāni, tīhi ca anupavajjo. Katamāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni? Parisuddhakāyasamācāro, bhikkhave, tathāgato; natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṁ yaṁ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti. 2 Parisuddhavacīsamācāro, bhikkhave, tathāgato; natthi tathāgatassa vacīduccaritaṁ yaṁ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti. 3 Parisuddhamanosamācāro, bhikkhave, tathāgato; natthi tathāgatassa manoduccaritaṁ yaṁ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti. 4 Parisuddhājīvo, bhikkhave, tathāgato; natthi tathāgatassa micchāājīvo yaṁ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti. 5 Imāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni. 6 Katamehi tīhi anupavajjo? Svākkhātadhammo, bhikkhave, tathāgato. Tatra vata maṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ sahadhammena paṭicodessati: ‘itipi tvaṁ na svākkhātadhammo’ti. Nimittametaṁ, bhikkhave, na samanupassāmi. Etamahaṁ, bhikkhave, nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 7 Supaññattā kho pana me, bhikkhave, sāvakānaṁ nibbānagāminī paṭipadā. Yathāpaṭipannā mama sāvakā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Tatra vata maṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ sahadhammena paṭicodessati: ‘itipi te na supaññattā sāvakānaṁ nibbānagāminī paṭipadā. Yathāpaṭipannā tava sāvakā āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharantī’ti. Nimittametaṁ, bhikkhave, na samanupassāmi. Etamahaṁ, bhikkhave, nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 8 Anekasatā kho pana me, bhikkhave, sāvakaparisā āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharanti. Tatra vata maṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ sahadhammena paṭicodessati: ‘itipi te na anekasatā sāvakaparisā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’ti. Nimittametaṁ, bhikkhave, na samanupassāmi. Etamahaṁ, bhikkhave, nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 9 Imehi tīhi anupavajjo. 10 Imāni kho, bhikkhave, cattāri tathāgatassa arakkheyyāni, imehi ca tīhi anupavajjo”ti. Pañcamaṁ. an2 0 Aṅguttara Nikāya 2 3. Bālavagga |21| 21 “Dveme, bhikkhave, bālā. Katame dve? Yo ca accayaṁ accayato na passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ nappaṭiggaṇhāti. Ime kho, bhikkhave, dve bālāti. 2 Dveme, bhikkhave, paṇḍitā. Katame dve? Yo ca accayaṁ accayato passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ paṭiggaṇhāti. Ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā”ti. |22| 22 “Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ abbhācikkhanti. Katame dve? Duṭṭho vā dosantaro, saddho vā duggahitena. Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ abbhācikkhantī”ti. |23| 23 “Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ abbhācikkhanti. Katame dve? Yo ca abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, yo ca bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti. Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ abbhācikkhantīti. 2 Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ nābbhācikkhanti. Katame dve? Yo ca abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, yo ca bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti. Ime kho, bhikkhave, 1752 --- an2 23:2 dve tathāgataṁ nābbhācikkhantī”ti. |24| 24 “Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ abbhācikkhanti. Katame dve? Yo ca neyyatthaṁ suttantaṁ nītattho suttantoti dīpeti, yo ca nītatthaṁ suttantaṁ neyyattho suttantoti dīpeti. Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ abbhācikkhantī”ti. |25| 25 “Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ nābbhācikkhanti. Katame dve? Yo ca neyyatthaṁ suttantaṁ neyyattho suttantoti dīpeti, yo ca nītatthaṁ suttantaṁ nītattho suttantoti dīpeti. Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ nābbhācikkhantī”ti. |26| 26 “Paṭicchannakammantassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā—nirayo vā tiracchānayoni vāti. 2 Appaṭicchannakammantassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā—devā vā manussā vā”ti. |27| 27 “Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā—nirayo vā tiracchānayoni vā”ti. |28| 28 “Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā—devā vā manussā vā”ti. |29| 29 “Dussīlassa, bhikkhave, dve paṭiggāhā—nirayo vā tiracchānayoni vā. 2 Sīlavato, bhikkhave, dve paṭiggāhā—devā vā manussā vā”ti. |30| 30 “Dvāhaṁ, bhikkhave, atthavase sampassamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi. Katame dve? Attano ca diṭṭhadhammasukhavihāraṁ sampassamāno, pacchimañca janataṁ anukampamāno. Ime kho ahaṁ, bhikkhave, dve atthavase sampassamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmī”ti. |31| 31 “Dve me, bhikkhave, dhammā vijjābhāgiyā. Katame dve? Samatho ca vipassanā ca. Samatho, bhikkhave, bhāvito kamatthamanubhoti? Cittaṁ bhāvīyati. Cittaṁ bhāvitaṁ kamatthamanubhoti? Yo rāgo so pahīyati. Vipassanā, bhikkhave, bhāvitā kamatthamanubhoti? Paññā bhāvīyati. Paññā bhāvitā kamatthamanubhoti? Yā avijjā sā pahīyati. Rāgupakkiliṭṭhaṁ vā, bhikkhave, cittaṁ na vimuccati, avijjupakkiliṭṭhā vā paññā na bhāvīyati. Iti kho, bhikkhave, rāgavirāgā cetovimutti, avijjāvirāgā paññāvimuttī”ti. Bālavaggo tatiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 2 4. Samacittavagga |32| 32 “Asappurisabhūmiñca vo, bhikkhave, desessāmi sappurisabhūmiñca. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha. bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamā ca, bhikkhave, asappurisabhūmi? Asappuriso, bhikkhave, akataññū hoti akatavedī. Asabbhi hetaṁ, bhikkhave, upaññātaṁ yadidaṁ akataññutā akataveditā. Kevalā esā, bhikkhave, asappurisabhūmi yadidaṁ akataññutā akataveditā. (…) Sappuriso ca kho, bhikkhave, kataññū hoti katavedī. Sabbhi hetaṁ, bhikkhave, upaññātaṁ yadidaṁ kataññutā kataveditā. Kevalā esā, bhikkhave, sappurisabhūmi yadidaṁ kataññutā kataveditā”ti. |33| 33 “Dvinnāhaṁ, bhikkhave, na suppatikāraṁ vadāmi. Katamesaṁ dvinnaṁ? Mātu ca pitu ca. Ekena, bhikkhave, aṁsena mātaraṁ parihareyya, ekena aṁsena pitaraṁ parihareyya vassasatāyuko vassasatajīvī so ca nesaṁ ucchādanaparimaddananhāpanasambāhanena. Te ca tattheva muttakarīsaṁ cajeyyuṁ, na tveva, bhikkhave, mātāpitūnaṁ kataṁ vā hoti paṭikataṁ vā. Imissā ca, bhikkhave, mahāpathaviyā pahūtarattaratanāya mātāpitaro issarādhipacce rajje patiṭṭhāpeyya, na tveva, bhikkhave, mātāpitūnaṁ kataṁ vā hoti paṭikataṁ vā. Taṁ kissa hetu? Bahukārā, bhikkhave, mātāpitaro puttānaṁ āpādakā posakā imassa lokassa dassetāro. Yo ca kho, bhikkhave, mātāpitaro assaddhe saddhāsampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti, dussīle sīlasampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti, maccharī cāgasampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti, duppaññe paññāsampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti, ettāvatā kho, bhikkhave, mātāpitūnaṁ katañca hoti paṭikatañcā”ti. |34| 34 Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ …pe… ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁvādī bhavaṁ gotamo kimakkhāyī”ti? “Kiriyavādī cāhaṁ, brāhmaṇa, akiriyavādī cā”ti. “Yathākathaṁ pana bhavaṁ gotamo kiriyavādī ca akiriyavādī cā”ti? 2 “Akiriyaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, vadāmi kāyaduccaritassa 1753 --- an2 34:2 vacīduccaritassa manoduccaritassa, anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ akiriyaṁ vadāmi. Kiriyañca kho ahaṁ, brāhmaṇa, vadāmi kāyasucaritassa vacīsucaritassa manosucaritassa, anekavihitānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ kiriyaṁ vadāmi. Evaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, kiriyavādī ca akiriyavādī cā”ti. 3 “Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. |35| 35 Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavantaṁ etadavoca: “kati nu kho, bhante, loke dakkhiṇeyyā, kattha ca dānaṁ dātabban”ti? “Dve kho, gahapati, loke dakkhiṇeyyā—sekho ca asekho ca. Ime kho, gahapati, dve loke dakkhiṇeyyā, ettha ca dānaṁ dātabban”ti. 2 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 3 “Sekho asekho ca imasmiṁ loke, Āhuneyyā yajamānānaṁ honti; Te ujjubhūtā kāyena, Vācāya uda cetasā; Khettaṁ taṁ yajamānānaṁ, Ettha dinnaṁ mahapphalan”ti. |36| 36 Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: “ajjhattasaṁyojanañca, āvuso, puggalaṁ desessāmi bahiddhāsaṁyojanañca. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “Katamo cāvuso, ajjhattasaṁyojano puggalo? Idhāvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. So tato cuto āgāmī hoti, āgantā itthattaṁ. Ayaṁ vuccati, āvuso, ajjhattasaṁyojano puggalo āgāmī hoti, āgantā itthattaṁ. 3 Katamo cāvuso, bahiddhāsaṁyojano puggalo? Idhāvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So aññataraṁ santaṁ cetovimuttiṁ upasampajja viharati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. So tato cuto anāgāmī hoti, anāgantā itthattaṁ. Ayaṁ vuccatāvuso, bahiddhāsaṁyojano puggalo anāgāmī hoti, anāgantā itthattaṁ. 4 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So kāmānaṁyeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. So bhavānaṁyeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. So taṇhākkhayāya paṭipanno hoti. So lobhakkhayāya paṭipanno hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. So tato cuto anāgāmī hoti, anāgantā itthattaṁ. Ayaṁ vuccatāvuso, bahiddhāsaṁyojano puggalo anāgāmī hoti, anāgantā itthattan”ti. 5 Atha kho sambahulā samacittā devatā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā devatā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “eso, bhante, āyasmā sāriputto pubbārāme migāramātupāsāde bhikkhūnaṁ ajjhattasaṁyojanañca puggalaṁ deseti bahiddhāsaṁyojanañca. Haṭṭhā, bhante, parisā. Sādhu, bhante, bhagavā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho bhagavā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—jetavane antarahito pubbārāme migāramātupāsāde āyasmato sāriputtassa sammukhe pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Āyasmāpi kho sāriputto bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ sāriputtaṁ bhagavā etadavoca: 6 “Idha, sāriputta, sambahulā samacittā devatā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho, sāriputta, tā devatā maṁ etadavocuṁ: ‘eso, bhante, āyasmā sāriputto 1754 --- an2 36:6 pubbārāme migāramātupāsāde bhikkhūnaṁ ajjhattasaṁyojanañca puggalaṁ deseti bahiddhāsaṁyojanañca. Haṭṭhā, bhante, parisā. Sādhu, bhante, bhagavā yena āyasmā sāriputto tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’ti. Tā kho pana, sāriputta, devatā dasapi hutvā vīsampi hutvā tiṁsampi hutvā cattālīsampi hutvā paññāsampi hutvā saṭṭhipi hutvā āraggakoṭinitudanamattepi tiṭṭhanti, na ca aññamaññaṁ byābādhenti. Siyā kho pana, sāriputta, evamassa: ‘tattha nūna tāsaṁ devatānaṁ tathā cittaṁ bhāvitaṁ yena tā devatā dasapi hutvā vīsampi hutvā tiṁsampi hutvā cattālīsampi hutvā paññāsampi hutvā saṭṭhipi hutvā āraggakoṭinitudanamattepi tiṭṭhanti na ca aññamaññaṁ byābādhentī’ti. Na kho panetaṁ, sāriputta, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Idheva kho, sāriputta, tāsaṁ devatānaṁ tathā cittaṁ bhāvitaṁ, yena tā devatā dasapi hutvā …pe… na ca aññamaññaṁ byābādhenti. Tasmātiha, sāriputta, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘santindriyā bhavissāma santamānasā’ti. Evañhi vo, sāriputta, sikkhitabbaṁ. ‘Santindriyānañhi vo, sāriputta, santamānasānaṁ santaṁyeva kāyakammaṁ bhavissati santaṁ vacīkammaṁ santaṁ manokammaṁ. Santaṁyeva upahāraṁ upaharissāma sabrahmacārīsū’ti. ‘Evañhi vo, sāriputta, sikkhitabbaṁ. Anassuṁ kho, sāriputta, aññatitthiyā paribbājakā ye imaṁ dhammapariyāyaṁ nāssosun’”ti. |37| 37 Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno varaṇāyaṁ viharati bhaddasāritīre. Atha kho ārāmadaṇḍo brāhmaṇo yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho ārāmadaṇḍo brāhmaṇo āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: “ko nu kho, bho kaccāna, hetu ko paccayo yena khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatikāpi gahapatikehi vivadantī”ti? “Kāmarāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānahetu kho, brāhmaṇa, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatikāpi gahapatikehi vivadantī”ti. 2 “Ko pana, bho kaccāna, hetu ko paccayo yena samaṇāpi samaṇehi vivadantī”ti? “Diṭṭhirāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānahetu kho, brāhmaṇa, samaṇāpi samaṇehi vivadantī”ti. 3 “Atthi pana, bho kaccāna, koci lokasmiṁ yo imañceva kāmarāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto, imañca diṭṭhirāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto”ti? “Atthi, brāhmaṇa, lokasmiṁ yo imañceva kāmarāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto, imañca diṭṭhirāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto”ti. 4 “Ko pana so, bho kaccāna, lokasmiṁ yo imañceva kāmarāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto, imañca diṭṭhirāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto”ti? “Atthi, brāhmaṇa, puratthimesu janapadesu sāvatthī nāma nagaraṁ. Tattha so bhagavā etarahi viharati arahaṁ sammāsambuddho. So hi, brāhmaṇa, bhagavā imañceva kāmarāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto, imañca diṭṭhirāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto”ti. 5 Evaṁ vutte, ārāmadaṇḍo brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇaṁ jāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ udānaṁ udānesi: 6 “Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 7 Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 8 Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 9 Yo hi so bhagavā imañceva kāmarāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto, imañca diṭṭhirāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto”ti. 10 “Abhikkantaṁ, bho kaccāna, abhikkantaṁ, bho kaccāna. Seyyathāpi, bho kaccāna, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā 1755 --- an2 37:10 maggaṁ ācikkheyya; andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bho kaccāna, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. |38| 38 Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno madhurāyaṁ viharati gundāvane. Atha kho kandarāyano brāhmaṇo yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṁ …pe… ekamantaṁ nisinno kho kandarāyano brāhmaṇo āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bho kaccāna, ‘na samaṇo kaccāno brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī’ti. Tayidaṁ, bho kaccāna, tatheva? Na hi bhavaṁ kaccāno brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. Tayidaṁ, bho kaccāna, na sampannamevā”ti. 2 “Atthi, brāhmaṇa, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena vuddhabhūmi ca akkhātā daharabhūmi ca. Vuddho cepi, brāhmaṇa, hoti āsītiko vā nāvutiko vā vassasatiko vā jātiyā, so ca kāme paribhuñjati kāmamajjhāvasati kāmapariḷāhena pariḍayhati kāmavitakkehi khajjati kāmapariyesanāya ussuko. Atha kho so bālo na therotveva saṅkhyaṁ gacchati. Daharo cepi, brāhmaṇa, hoti yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. So ca na kāme paribhuñjati na kāmamajjhāvasati, na kāmapariḷāhena pariḍayhati, na kāmavitakkehi khajjati, na kāmapariyesanāya ussuko. Atha kho so paṇḍito therotveva saṅkhyaṁ gacchatī”ti. 3 Evaṁ vutte, kandarāyano brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā daharānaṁ sataṁ bhikkhūnaṁ pāde sirasā vandati: “vuddhā bhavanto, vuddhabhūmiyaṁ ṭhitā. Daharā mayaṁ, daharabhūmiyaṁ ṭhitā”ti. 4 “Abhikkantaṁ, bho kaccāna …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. |39| 39 “Yasmiṁ, bhikkhave, samaye corā balavanto honti, rājāno tasmiṁ samaye dubbalā honti. Tasmiṁ, bhikkhave, samaye rañño na phāsu hoti atiyātuṁ vā niyyātuṁ vā paccantime vā janapade anusaññātuṁ. Brāhmaṇagahapatikānampi tasmiṁ samaye na phāsu hoti atiyātuṁ vā niyyātuṁ vā bāhirāni vā kammantāni paṭivekkhituṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye pāpabhikkhū balavanto honti, pesalā bhikkhū tasmiṁ samaye dubbalā honti. Tasmiṁ, bhikkhave, samaye pesalā bhikkhū tuṇhībhūtā tuṇhībhūtāva saṅghamajjhe saṅkasāyanti paccantime vā janapade acchanti. Tayidaṁ, bhikkhave, hoti bahujanāhitāya bahujanāsukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 2 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye rājāno balavanto honti, corā tasmiṁ samaye dubbalā honti. Tasmiṁ, bhikkhave, samaye rañño phāsu hoti atiyātuṁ vā niyyātuṁ vā paccantime vā janapade anusaññātuṁ. Brāhmaṇagahapatikānampi tasmiṁ samaye phāsu hoti atiyātuṁ vā niyyātuṁ vā bāhirāni vā kammantāni paṭivekkhituṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye pesalā bhikkhū balavanto honti, pāpabhikkhū tasmiṁ samaye dubbalā honti. Tasmiṁ, bhikkhave, samaye pāpabhikkhū tuṇhībhūtā tuṇhībhūtāva saṅghamajjhe saṅkasāyanti, yena vā pana tena pakkamanti. Tayidaṁ, bhikkhave, hoti bahujanahitāya bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. |40| 40 “Dvinnāhaṁ, bhikkhave, micchāpaṭipattiṁ na vaṇṇemi, gihissa vā pabbajitassa vā. Gihī vā, bhikkhave, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu na ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 2 Dvinnāhaṁ, bhikkhave, sammāpaṭipattiṁ vaṇṇemi, gihissa vā pabbajitassa vā. Gihī vā, bhikkhave, pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti. |41| 41 “Ye te, bhikkhave, bhikkhū duggahitehi suttantehi byañjanappatirūpakehi atthañca dhammañca paṭibāhanti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ 1756 --- an2 41:1 antaradhāpenti. 2 Ye te, bhikkhave, bhikkhū suggahitehi suttantehi byañjanappatirūpakehi atthañca dhammañca anulomenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. Samacittavaggo catuttho. 0 Aṅguttara Nikāya 2 9. Dhammavagga |87| 87 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Cetovimutti ca paññāvimutti ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. |88| 88 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Paggāho ca avikkhepo ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. |89| 89 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Nāmañca rūpañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. |90| 90 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Vijjā ca vimutti ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. |91| 91 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. |92| 92 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Ahirikañca anottappañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. |93| 93 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Hirī ca ottappañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. |94| 94 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Dovacassatā ca pāpamittatā ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. |95| 95 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. |96| 96 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Dhātukusalatā ca manasikārakusalatā ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. |97| 97 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Āpattikusalatā ca āpattivuṭṭhānakusalatā ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. Dhammavaggo catuttho. 0 Aṅguttara Nikāya 2 12. Āyācanavagga |130| 130 “Saddho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ sammā āyācamāno āyāceyya: ‘tādiso homi yādisā sāriputtamoggallānā’ti. Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ yadidaṁ sāriputtamoggallānā”ti. |131| 131 “Saddhā, bhikkhave, bhikkhunī evaṁ sammā āyācamānā āyāceyya: ‘tādisī homi yādisī khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā cā’ti. Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvikānaṁ bhikkhunīnaṁ yadidaṁ khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā cā”ti. |132| 132 “Saddho, bhikkhave, upāsako evaṁ sammā āyācamāno āyāceyya: ‘tādiso homi yādiso citto ca gahapati hatthako ca āḷavako’ti. Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvakānaṁ upāsakānaṁ yadidaṁ citto ca gahapati hatthako ca āḷavako”ti. |133| 133 “Saddhā, bhikkhave, upāsikā evaṁ sammā āyācamānā āyāceyya: ‘tādisī homi yādisī khujjuttarā ca upāsikā veḷukaṇḍakiyā ca nandamātā’ti. Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvikānaṁ upāsikānaṁ yadidaṁ khujjuttarā ca upāsikā veḷukaṇḍakiyā ca nandamātā”ti. |134| 134 “Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Katamehi dvīhi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavatīti. 2 Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. Katamehi dvīhi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavatī”ti. |135| 135 “Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Katamehi dvīhi? Ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁseti, ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṁ upadaṁseti. Imehi kho, bhikkhave, 1757 --- an2 135:1 dvīhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavatīti. 2 Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. Katamehi dvīhi? Anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṁ upadaṁseti, anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁseti. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavatī”ti. |136| 136 “Dvīsu, bhikkhave, micchāpaṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Katamesu dvīsu? Mātari ca pitari ca. Imesu kho, bhikkhave, dvīsu micchāpaṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavatīti. 2 Dvīsu, bhikkhave, sammāpaṭipajjamāno paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. Katamesu dvīsu? Mātari ca pitari ca. Imesu kho, bhikkhave, dvīsu sammāpaṭipajjamāno paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavatī”ti. |137| 137 “Dvīsu, bhikkhave, micchāpaṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Katamesu dvīsu? Tathāgate ca tathāgatasāvake ca. Imesu kho, bhikkhave, micchāpaṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavatīti. 2 Dvīsu, bhikkhave, sammāpaṭipajjamāno paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. Katamesu dvīsu? Tathāgate ca tathāgatasāvake ca. Imesu kho, bhikkhave, dvīsu sammāpaṭipajjamāno paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavatī”ti. |138| 138 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Sacittavodānañca na ca kiñci loke upādiyati. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. |139| 139 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Kodho ca upanāho ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. |140| 140 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Kodhavinayo ca upanāhavinayo ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. Āyācanavaggo dutiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 2 6. Puggalavagga |52| 52 “Dveme, bhikkhave, puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame dve? Tathāgato ca arahaṁ sammāsambuddho, rājā ca cakkavattī. Ime kho, bhikkhave, dve puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. |53| 53 “Dveme, bhikkhave, puggalā loke uppajjamānā uppajjanti acchariyamanussā. Katame dve? Tathāgato ca arahaṁ sammāsambuddho, rājā ca cakkavattī. Ime kho, bhikkhave, dve puggalā loke uppajjamānā uppajjanti acchariyamanussā”ti. |54| 54 “Dvinnaṁ, bhikkhave, puggalānaṁ kālakiriyā bahuno janassa anutappā hoti. Katamesaṁ dvinnaṁ? Tathāgatassa ca arahato sammāsambuddhassa, rañño ca cakkavattissa. Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ puggalānaṁ kālakiriyā bahuno janassa anutappā hotī”ti. |55| 55 “Dveme, bhikkhave, thūpārahā. Katame dve? Tathāgato ca arahaṁ sammāsambuddho, rājā ca cakkavattī. Ime kho, bhikkhave, dve thūpārahā”ti. |56| 56 “Dveme, bhikkhave, buddhā. Katame dve? Tathāgato ca arahaṁ sammāsambuddho, paccekabuddho ca. Ime kho, bhikkhave, dve buddhā”ti. |57| 57 “Dveme, bhikkhave, asaniyā phalantiyā na santasanti. Katame dve? Bhikkhu ca khīṇāsavo, 1758 --- an2 57:1 hatthājānīyo ca. Ime kho, bhikkhave, dve asaniyā phalantiyā na santasantī”ti. |58| 58 “Dveme, bhikkhave, asaniyā phalantiyā na santasanti. Katame dve? Bhikkhu ca khīṇāsavo, assājānīyo ca. Ime kho, bhikkhave, dve asaniyā phalantiyā na santasantī”ti. |59| 59 “Dveme, bhikkhave, asaniyā phalantiyā na santasanti. Katame dve? Bhikkhu ca khīṇāsavo, sīho ca migarājā. Ime kho, bhikkhave, dve asaniyā phalantiyā na santasantī”ti. |60| 60 “Dveme, bhikkhave, atthavase sampassamānā kiṁpurisā mānusiṁ vācaṁ na bhāsanti. Katame dve? Mā ca musā bhaṇimhā, mā ca paraṁ abhūtena abbhācikkhimhāti. Ime kho, bhikkhave, dve atthavase sampassamānā kiṁpurisā mānusiṁ vācaṁ na bhāsantī”ti. |61| 61 “Dvinnaṁ dhammānaṁ, bhikkhave, atitto appaṭivāno mātugāmo kālaṁ karoti. Katamesaṁ dvinnaṁ? Methunasamāpattiyā ca vijāyanassa ca. Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ dhammānaṁ atitto appaṭivāno mātugāmo kālaṁ karotī”ti. |62| 62 “Asantasannivāsañca vo, bhikkhave, desessāmi santasannivāsañca. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Kathañca, bhikkhave, asantasannivāso hoti, kathañca asanto sannivasanti? Idha, bhikkhave, therassa bhikkhuno evaṁ hoti: ‘theropi maṁ na vadeyya, majjhimopi maṁ na vadeyya, navopi maṁ na vadeyya; therampāhaṁ na vadeyyaṁ, majjhimampāhaṁ na vadeyyaṁ, navampāhaṁ na vadeyyaṁ. Thero cepi maṁ vadeyya ahitānukampī maṁ vadeyya no hitānukampī, noti naṁ vadeyyaṁ viheṭheyyaṁ passampissa nappaṭikareyyaṁ. Majjhimo cepi maṁ vadeyya …pe… navo cepi maṁ vadeyya, ahitānukampī maṁ vadeyya no hitānukampī, noti naṁ vadeyyaṁ viheṭheyyaṁ passampissa nappaṭikareyyaṁ’. Majjhimassapi bhikkhuno evaṁ hoti …pe… navassapi bhikkhuno evaṁ hoti: ‘theropi maṁ na vadeyya, majjhimopi maṁ na vadeyya, navopi maṁ na vadeyya; therampāhaṁ na vadeyyaṁ, majjhimampāhaṁ na vadeyyaṁ, navampāhaṁ na vadeyyaṁ. Thero cepi maṁ vadeyya ahitānukampī maṁ vadeyya no hitānukampī noti naṁ vadeyyaṁ viheṭheyyaṁ passampissa nappaṭikareyyaṁ. Majjhimo cepi maṁ vadeyya … navo cepi maṁ vadeyya ahitānukampī maṁ vadeyya no hitānukampī, noti naṁ vadeyyaṁ viheṭheyyaṁ passampissa nappaṭikareyyaṁ’. Evaṁ kho, bhikkhave, asantasannivāso hoti, evañca asanto sannivasanti. 3 Kathañca, bhikkhave, santasannivāso hoti, kathañca santo sannivasanti? Idha, bhikkhave, therassa bhikkhuno evaṁ hoti: ‘theropi maṁ vadeyya, majjhimopi maṁ vadeyya, navopi maṁ vadeyya; therampāhaṁ vadeyyaṁ, majjhimampāhaṁ vadeyyaṁ, navampāhaṁ vadeyyaṁ. Thero cepi maṁ vadeyya hitānukampī maṁ vadeyya no ahitānukampī, sādhūti naṁ vadeyyaṁ na naṁ viheṭheyyaṁ passampissa paṭikareyyaṁ. Majjhimo cepi maṁ vadeyya …pe… navo cepi maṁ vadeyya hitānukampī maṁ vadeyya no ahitānukampī, sādhūti naṁ vadeyyaṁ na naṁ viheṭheyyaṁ passampissa paṭikareyyaṁ’. Majjhimassapi bhikkhuno evaṁ hoti …pe… navassapi bhikkhuno evaṁ hoti: ‘theropi maṁ vadeyya, majjhimopi maṁ vadeyya, navopi maṁ vadeyya; therampāhaṁ vadeyyaṁ, majjhimampāhaṁ vadeyyaṁ, navampāhaṁ vadeyyaṁ. Thero cepi maṁ vadeyya hitānukampī maṁ vadeyya no ahitānukampī, sādhūti naṁ vadeyyaṁ na naṁ viheṭheyyaṁ passampissa paṭikareyyaṁ. Majjhimo cepi maṁ vadeyya …pe… navo cepi maṁ vadeyya hitānukampī maṁ vadeyya no ahitānukampī, sādhūti naṁ vadeyyaṁ na naṁ viheṭheyyaṁ passampissa paṭikareyyaṁ’. Evaṁ kho, bhikkhave, santasannivāso hoti, evañca santo sannivasantī”ti. |63| 63 “Yasmiṁ, bhikkhave, adhikaraṇe ubhato vacīsaṁsāro diṭṭhipaḷāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi ajjhattaṁ avūpasantaṁ hoti, tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ: ‘dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca na phāsuṁ viharissanti’. 2 Yasmiñca kho, bhikkhave, adhikaraṇe ubhato vacīsaṁsāro diṭṭhipaḷāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi ajjhattaṁ suvūpasantaṁ hoti, tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ: ‘na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca phāsuṁ viharissantī’”ti. Puggalavaggo paṭhamo. 0 Aṅguttara Nikāya 2 11. Āsāduppajahavagga |118| 118 “Dvemā, bhikkhave, āsā 1759 --- an2 118:1 duppajahā. Katamā dve? Lābhāsā ca jīvitāsā ca. Imā kho, bhikkhave, dve āsā duppajahā”ti. |119| 119 “Dveme, bhikkhave, puggalā dullabhā lokasmiṁ. Katame dve? Yo ca pubbakārī, yo ca kataññū katavedī. Ime kho, bhikkhave, dve puggalā dullabhā lokasmin”ti. |120| 120 “Dveme, bhikkhave, puggalā dullabhā lokasmiṁ. Katame dve? Titto ca tappetā ca. Ime kho, bhikkhave, dve puggalā dullabhā lokasmin”ti. |121| 121 “Dveme, bhikkhave, puggalā duttappayā. Katame dve? Yo ca laddhaṁ laddhaṁ nikkhipati, yo ca laddhaṁ laddhaṁ vissajjeti. Ime kho, bhikkhave, dve puggalā duttappayā”ti. |122| 122 “Dveme, bhikkhave, puggalā sutappayā. Katame dve? Yo ca laddhaṁ laddhaṁ na nikkhipati, yo ca laddhaṁ laddhaṁ na vissajjeti. Ime kho, bhikkhave, dve puggalā sutappayā”ti. |123| 123 “Dveme, bhikkhave, paccayā rāgassa uppādāya. Katame dve? Subhanimittañca ayoniso ca manasikāro. Ime kho, bhikkhave, dve paccayā rāgassa uppādāyā”ti. |124| 124 “Dveme, bhikkhave, paccayā dosassa uppādāya. Katame dve? Paṭighanimittañca ayoniso ca manasikāro. Ime kho, bhikkhave, dve paccayā dosassa uppādāyā”ti. |125| 125 “Dveme, bhikkhave, paccayā micchādiṭṭhiyā uppādāya. Katame dve? Parato ca ghoso ayoniso ca manasikāro. Ime kho, bhikkhave, dve paccayā micchādiṭṭhiyā uppādāyā”ti. |126| 126 “Dveme, bhikkhave, paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya. Katame dve? Parato ca ghoso, yoniso ca manasikāro. Ime kho, bhikkhave, dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyā”ti. |127| 127 “Dvemā, bhikkhave, āpattiyo. Katamā dve? Lahukā ca āpatti, garukā ca āpatti. Imā kho, bhikkhave, dve āpattiyo”ti. |128| 128 “Dvemā, bhikkhave, āpattiyo. Katamā dve? Duṭṭhullā ca āpatti, aduṭṭhullā ca āpatti. Imā kho, bhikkhave, dve āpattiyo”ti. |129| 129 “Dvemā, bhikkhave, āpattiyo. Katamā dve? Sāvasesā ca āpatti, anavasesā ca āpatti. Imā kho, bhikkhave, dve āpattiyo”ti. Āsāduppajahavaggo paṭhamo. 0 Aṅguttara Nikāya 2 16. Kodhapeyyāla |180-184| 180–184 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Kodho ca upanāho ca … makkho ca paḷāso ca … issā ca macchariyañca … māyā ca sāṭheyyañca … ahirikañca anottappañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |185-189| 185–189 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Akkodho ca anupanāho ca … amakkho ca apaḷāso ca … anissā ca amacchariyañca … amāyā ca asāṭheyyañca … hirī ca ottappañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |190-194| 190–194 “Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato dukkhaṁ viharati. Katamehi dvīhi? Kodhena ca upanāhena ca … makkhena ca paḷāsena ca … issāya ca macchariyena ca … māyāya ca sāṭheyyena ca … ahirikena ca anottappena ca. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato dukkhaṁ viharati”. |195-199| 195–199 “Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato sukhaṁ viharati. Katamehi dvīhi? Akkodhena ca anupanāhena ca … amakkhena ca apaḷāsena ca … anissāya ca amacchariyena ca … amāyāya ca asāṭheyyena ca … hiriyā ca ottappena ca. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato sukhaṁ viharati”. |200-204| 200–204 “Dveme, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. Katame dve? Kodho ca upanāho ca … makkho ca paḷāso ca … issā ca macchariyañca … māyā ca sāṭheyyañca … ahirikañca anottappañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti”. |205-209| 205–209 “Dveme, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame dve? Akkodho ca anupanāho ca … amakkho ca apaḷāso ca … anissā ca amacchariyañca … amāyā ca asāṭheyyañca … hirī ca ottappañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti”. |210-214| 210–214 “Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi dvīhi? Kodhena ca upanāhena ca … makkhena ca paḷāsena ca … issāya ca macchariyena ca … māyāya ca sāṭheyyena ca … ahirikena ca anottappena ca. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye”. |215-219| 215–219 “Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi 1760 --- an2 215-219:1 dvīhi? Akkodhena ca anupanāhena ca … amakkhena ca apaḷāsena ca … anissāya ca amacchariyena ca … amāyāya ca asāṭheyyena ca … hiriyā ca ottappena ca. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”. |220-224| 220–224 “Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi dvīhi? Kodhena ca upanāhena ca … makkhena ca paḷāsena ca … issāya ca macchariyena ca … māyāya ca sāṭheyyena ca … ahirikena ca anottappena ca. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati”. |225-229| 225–229 “Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Katamehi dvīhi? Akkodhena ca anupanāhena ca … amakkhena ca apaḷāsena ca … anissāya ca amacchariyena ca … amāyāya ca asāṭheyyena ca … hiriyā ca ottappena ca. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati”. Kodhapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 2 8. Sanimittavagga |77| 77 “Sanimittā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no animittā. Tasseva nimittassa pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. |78| 78 “Sanidānā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no anidānā. Tasseva nidānassa pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. |79| 79 “Sahetukā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no ahetukā. Tasseva hetussa pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. |80| 80 “Sasaṅkhārā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no asaṅkhārā. Tesaṁyeva saṅkhārānaṁ pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. |81| 81 “Sappaccayā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no appaccayā. Tasseva paccayassa pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. |82| 82 “Sarūpā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no arūpā. Tasseva rūpassa pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. |83| 83 “Savedanā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no avedanā. Tassāyeva vedanāya pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. |84| 84 “Sasaññā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no asaññā. Tassāyeva saññāya pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. |85| 85 “Saviññāṇā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no aviññāṇā. Tasseva viññāṇassa pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. |86| 86 “Saṅkhatārammaṇā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no asaṅkhatārammaṇā. Tasseva saṅkhatassa pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. Sanimittavaggo tatiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 2 5. Parisavagga |42| 42 “Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Uttānā ca parisā gambhīrā ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, uttānā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū uddhatā honti unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatī asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, uttānā parisā. 2 Katamā ca, bhikkhave, gambhīrā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū anuddhatā honti anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā upaṭṭhitassatī sampajānā samāhitā ekaggacittā saṁvutindriyā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, gambhīrā parisā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ gambhīrā parisā”ti. |43| 43 “Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Vaggā ca parisā samaggā ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, vaggā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, vaggā parisā. 2 Katamā ca, bhikkhave, samaggā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, samaggā parisā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ samaggā parisā”ti. |44| 44 “Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Anaggavatī ca parisā aggavatī ca 1761 --- an2 44:1 parisā. Katamā ca, bhikkhave, anaggavatī parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ therā bhikkhū bāhulikā honti sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. Sāpi hoti bāhulikā sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, anaggavatī parisā. 2 Katamā ca, bhikkhave, aggavatī parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ therā bhikkhū na bāhulikā honti na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. Sāpi hoti na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, aggavatī parisā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ aggavatī parisā”ti. |45| 45 “Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Anariyā ca parisā ariyā ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, anariyā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, anariyā parisā. 2 Katamā ca, bhikkhave, ariyā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyā parisā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ ariyā parisā”ti. |46| 46 “Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Parisākasaṭo ca parisāmaṇḍo ca. Katamo ca, bhikkhave, parisākasaṭo? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū chandāgatiṁ gacchanti, dosāgatiṁ gacchanti, mohāgatiṁ gacchanti, bhayāgatiṁ gacchanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, parisākasaṭo. 2 Katamo ca, bhikkhave, parisāmaṇḍo? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū na chandāgatiṁ gacchanti, na dosāgatiṁ gacchanti, na mohāgatiṁ gacchanti, na bhayāgatiṁ gacchanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, parisāmaṇḍo. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ parisāmaṇḍo”ti. |47| 47 “Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Okkācitavinītā parisā nopaṭipucchāvinītā, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā. Katamā ca, bhikkhave, okkācitavinītā parisā nopaṭipucchāvinītā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāpaṭisaṁyuttā tesu bhaññamānesu na sussūsanti na sotaṁ odahanti na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti na ca te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti. Ye pana te suttantā kavitā kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā tesu bhaññamānesu sussūsanti sotaṁ odahanti aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti, te ca taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā na ceva aññamaññaṁ paṭipucchanti na ca paṭivicaranti: ‘idaṁ kathaṁ, imassa ko attho’ti? Te avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ na paṭivinodenti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, okkācitavinītā parisā no paṭipucchāvinītā. 2 Katamā ca, bhikkhave, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ye te suttantā kavitā kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā tesu bhaññamānesu na sussūsanti na sotaṁ odahanti na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, na 1762 --- an2 47:2 ca te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti. Ye pana te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāpaṭisaṁyuttā tesu bhaññamānesu sussūsanti sotaṁ odahanti aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, te ca dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti. Te taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā aññamaññaṁ paṭipucchanti paṭivicaranti: ‘idaṁ kathaṁ, imassa ko attho’ti? Te avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā”ti. |48| 48 “Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Āmisagaru parisā no saddhammagaru, saddhammagaru parisā no āmisagaru. Katamā ca, bhikkhave, āmisagaru parisā no saddhammagaru? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū gihīnaṁ odātavasanānaṁ sammukhā aññamaññassa vaṇṇaṁ bhāsanti: ‘asuko bhikkhu ubhatobhāgavimutto, asuko paññāvimutto, asuko kāyasakkhī, asuko diṭṭhippatto, asuko saddhāvimutto, asuko dhammānusārī, asuko saddhānusārī, asuko sīlavā kalyāṇadhammo, asuko dussīlo pāpadhammo’ti. Te tena lābhaṁ labhanti. Te taṁ lābhaṁ labhitvā gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, āmisagaru parisā no saddhammagaru. 2 Katamā ca, bhikkhave, saddhammagaru parisā noāmisagaru? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū gihīnaṁ odātavasanānaṁ sammukhā aññamaññassa vaṇṇaṁ na bhāsanti: ‘asuko bhikkhu ubhatobhāgavimutto, asuko paññāvimutto, asuko kāyasakkhī, asuko diṭṭhippatto, asuko saddhāvimutto, asuko dhammānusārī, asuko saddhānusārī, asuko sīlavā kalyāṇadhammo, asuko dussīlo pāpadhammo’ti. Te tena lābhaṁ labhanti. Te taṁ lābhaṁ labhitvā agathitā amucchitā anajjhosannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, saddhammagaru parisā noāmisagaru. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ saddhammagaru parisā noāmisagarū”ti. |49| 49 “Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Visamā ca parisā samā ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, visamā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ adhammakammāni pavattanti dhammakammāni nappavattanti, avinayakammāni pavattanti vinayakammāni nappavattanti, adhammakammāni dippanti dhammakammāni na dippanti, avinayakammāni dippanti vinayakammāni na dippanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, visamā parisā. (…) 2 Katamā ca, bhikkhave, samā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ dhammakammāni pavattanti adhammakammāni nappavattanti, vinayakammāni pavattanti avinayakammāni nappavattanti, dhammakammāni dippanti adhammakammāni na dippanti, vinayakammāni dippanti avinayakammāni na dippanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, samā parisā. (…) Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ samā parisā”ti. |50| 50 “Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Adhammikā ca parisā dhammikā ca parisā …pe… imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ dhammikā parisā”ti. |51| 51 “Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Adhammavādinī ca parisā dhammavādinī ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, adhammavādinī parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū adhikaraṇaṁ ādiyanti dhammikaṁ vā adhammikaṁ vā. Te taṁ adhikaraṇaṁ ādiyitvā na ceva aññamaññaṁ saññāpenti na ca saññattiṁ upagacchanti, na ca nijjhāpenti na ca nijjhattiṁ upagacchanti. Te asaññattibalā anijjhattibalā appaṭinissaggamantino tameva adhikaraṇaṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharanti: ‘idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhammavādinī parisā. 2 Katamā ca, bhikkhave, dhammavādinī parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū adhikaraṇaṁ ādiyanti dhammikaṁ vā adhammikaṁ vā. Te taṁ adhikaraṇaṁ ādiyitvā aññamaññaṁ saññāpenti ceva 1763 --- an2 51:2 saññattiñca upagacchanti, nijjhāpenti ceva nijjhattiñca upagacchanti. Te saññattibalā nijjhattibalā paṭinissaggamantino, na tameva adhikaraṇaṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharanti: ‘idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, dhammavādinī parisā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ dhammavādinī parisā”ti. Parisavaggo pañcamo. 3 Tassuddānaṁ Uttānā vaggā aggavatī, Ariyā kasaṭo ca pañcamo; Okkācitaāmisañceva, Visamā adhammādhammiyena cāti. Paṭhamo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 2 2. Adhikaraṇavagga |11| 11 “Dvemāni, bhikkhave, balāni. Katamāni dve? Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: ‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṁ. Tatra, bhikkhave, yamidaṁ bhāvanābalaṁ sekhānametaṁ balaṁ. Sekhañhi so, bhikkhave, balaṁ āgamma rāgaṁ pajahati, dosaṁ pajahati, mohaṁ pajahati. Rāgaṁ pahāya, dosaṁ pahāya, mohaṁ pahāya yaṁ akusalaṁ na taṁ karoti, yaṁ pāpaṁ na taṁ sevati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve balānī”ti. |12| 12 “Dvemāni, bhikkhave, balāni. Katamāni dve? Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: ‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti … vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve balānī”ti. |13| 13 “Dvemāni, bhikkhave, balāni. Katamāni dve? Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: ‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā 1764 --- an2 13:2 pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve balānī”ti. |14| 14 “Dvemā, bhikkhave, tathāgatassa dhammadesanā. Katamā dve? saṅkhittena ca vitthārena ca. Imā kho, bhikkhave, dve tathāgatassa dhammadesanā”ti. |15| 15 “Yasmiṁ, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu na sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ: ‘dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca na phāsuṁ viharissantī’ti. Yasmiñca kho, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ: ‘na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca phāsuṁ viharissantī’ti. 2 Kathañca, bhikkhave, āpanno bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati? Idha, bhikkhave, āpanno bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ kho akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena. Maṁ so bhikkhu addasa akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. No ce ahaṁ akusalaṁ āpajjeyyaṁ kañcideva desaṁ kāyena, na maṁ so bhikkhu passeyya akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. Yasmā ca kho, ahaṁ akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena, tasmā maṁ so bhikkhu addasa akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. Disvā ca pana maṁ so bhikkhu akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena anattamano ahosi. Anattamano samāno anattamanavacanaṁ maṁ so bhikkhu avaca. Anattamanavacanāhaṁ tena bhikkhunā vutto samāno anattamano ahosiṁ. Anattamano samāno paresaṁ ārocesiṁ. Iti mameva tattha accayo accagamā suṅkadāyakaṁva bhaṇḍasmin’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, āpanno bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati. 3 Kathañca, bhikkhave, codako bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati? Idha, bhikkhave, codako bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘ayaṁ kho bhikkhu akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena. Ahaṁ imaṁ bhikkhuṁ addasaṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. No ce ayaṁ bhikkhu akusalaṁ āpajjeyya kañcideva desaṁ kāyena, nāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ passeyyaṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. Yasmā ca kho, ayaṁ bhikkhu akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena, tasmā ahaṁ imaṁ bhikkhuṁ addasaṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. Disvā ca panāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena anattamano ahosiṁ. Anattamano samāno anattamanavacanāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ avacaṁ. Anattamanavacanāyaṁ bhikkhu mayā vutto samāno anattamano ahosi. Anattamano samāno paresaṁ ārocesi. Iti mameva tattha accayo accagamā suṅkadāyakaṁva bhaṇḍasmin’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, codako bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati. 4 Yasmiṁ, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu na sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca na phāsuṁ viharissantīti. Yasmiñca kho, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca phāsuṁ viharissantī”ti. |16| 16 Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti? “Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti. 2 “Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti? “Dhammacariyāsamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce 1765 --- an2 16:2 sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 3 “Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. |17| 17 Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti? “Katattā ca, brāhmaṇa, akatattā ca. Evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti. “Ko pana, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti? “Katattā ca, brāhmaṇa, akatattā ca. Evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. “Na kho ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti. “Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 2 “Idha, brāhmaṇa, ekaccassa kāyaduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyasucaritaṁ; vacīduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīsucaritaṁ; manoduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manosucaritaṁ. Evaṁ kho, brāhmaṇa, katattā ca akatattā ca evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Idha pana, brāhmaṇa, ekaccassa kāyasucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyaduccaritaṁ; vacīsucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīduccaritaṁ; manosucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manoduccaritaṁ. Evaṁ kho, brāhmaṇa, katattā ca akatattā ca evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 3 “Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. |18| 18 Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: “ekaṁsenāhaṁ, ānanda, akaraṇīyaṁ vadāmi kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritan”ti. “Yamidaṁ, bhante, bhagavatā ekaṁsena akaraṇīyaṁ akkhātaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ tasmiṁ akaraṇīye kayiramāne ko ādīnavo pāṭikaṅkho”ti? “Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena akaraṇīyaṁ akkhātaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ tasmiṁ akaraṇīye kayiramāne ayaṁ ādīnavo pāṭikaṅkho—attāpi attānaṁ upavadati, anuvicca viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena akaraṇīyaṁ akkhātaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ tasmiṁ akaraṇīye kayiramāne ayaṁ ādīnavo pāṭikaṅkho”ti. 2 “Ekaṁsenāhaṁ, ānanda, karaṇīyaṁ vadāmi kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritan”ti. “Yamidaṁ, bhante, bhagavatā ekaṁsena karaṇīyaṁ akkhātaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ tasmiṁ karaṇīye kayiramāne ko ānisaṁso pāṭikaṅkho”ti? “Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena karaṇīyaṁ akkhātaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ tasmiṁ karaṇīye kayiramāne ayaṁ ānisaṁso pāṭikaṅkho—attāpi attānaṁ na upavadati, anuvicca viññū pasaṁsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ 1766 --- an2 18:2 saggaṁ lokaṁ upapajjati. Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena karaṇīyaṁ akkhātaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ tasmiṁ karaṇīye kayiramāne ayaṁ ānisaṁso pāṭikaṅkho”ti. |19| 19 “Akusalaṁ, bhikkhave, pajahatha. Sakkā, bhikkhave, akusalaṁ pajahituṁ. No cedaṁ, bhikkhave, sakkā abhavissa akusalaṁ pajahituṁ, nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: ‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, sakkā akusalaṁ pajahituṁ tasmāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’ti. Akusalañca hidaṁ, bhikkhave, pahīnaṁ ahitāya dukkhāya saṁvatteyya nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: ‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, akusalaṁ pahīnaṁ hitāya sukhāya saṁvattati tasmāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’”ti. 2 “Kusalaṁ, bhikkhave, bhāvetha. Sakkā, bhikkhave, kusalaṁ bhāvetuṁ. No cedaṁ, bhikkhave, sakkā abhavissa kusalaṁ bhāvetuṁ, nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: ‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, sakkā kusalaṁ bhāvetuṁ tasmāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’ti. Kusalañca hidaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ ahitāya dukkhāya saṁvatteyya, nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: ‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, kusalaṁ bhāvitaṁ hitāya sukhāya saṁvattati tasmāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’”ti. |20| 20 “Dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti. Katame dve? Dunnikkhittañca padabyañjanaṁ attho ca dunnīto. Dunnikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattantī”ti. 2 “Dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti. Katame dve? Sunikkhittañca padabyañjanaṁ attho ca sunīto. Sunikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi sunayo hoti. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattantī”ti. Adhikaraṇavaggo dutiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 2 13. Dānavagga |141| 141 “Dvemāni, bhikkhave, dānāni. Katamāni dve? Āmisadānañca dhammadānañca. Imāni kho, bhikkhave, dve dānāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ dānānaṁ yadidaṁ dhammadānan”ti. |142| 142 “Dveme, bhikkhave, yāgā. Katame dve? Āmisayāgo ca dhammayāgo ca. Ime kho, bhikkhave, dve yāgā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ yāgānaṁ yadidaṁ dhammayāgo”ti. |143| 143 “Dveme, bhikkhave, cāgā. Katame dve? Āmisacāgo ca dhammacāgo ca. Ime kho, bhikkhave, dve cāgā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ cāgānaṁ yadidaṁ dhammacāgo”ti. |144| 144 “Dveme, bhikkhave, pariccāgā. Katame dve? Āmisapariccāgo ca dhammapariccāgo ca. Ime kho, bhikkhave, dve pariccāgā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ pariccāgānaṁ yadidaṁ dhammapariccāgo”ti. |145| 145 “Dveme, bhikkhave, bhogā. Katame dve? Āmisabhogo ca dhammabhogo ca. Ime kho, bhikkhave, dve bhogā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ bhogānaṁ yadidaṁ dhammabhogo”ti. |146| 146 “Dveme, bhikkhave, sambhogā. Katame dve? Āmisasambhogo ca dhammasambhogo ca. Ime kho, bhikkhave, dve sambhogā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sambhogānaṁ yadidaṁ dhammasambhogo”ti. |147| 147 “Dveme, bhikkhave, saṁvibhāgā. Katame dve? Āmisasaṁvibhāgo ca dhammasaṁvibhāgo ca. Ime kho, bhikkhave, dve saṁvibhāgā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ saṁvibhāgānaṁ yadidaṁ dhammasaṁvibhāgo”ti. |148| 148 “Dveme, bhikkhave, saṅgahā. Katame dve? Āmisasaṅgaho ca dhammasaṅgaho ca. Ime kho, bhikkhave, dve saṅgahā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ saṅgahānaṁ yadidaṁ dhammasaṅgaho”ti. |149| 149 “Dveme, bhikkhave, anuggahā. Katame dve? Āmisānuggaho ca dhammānuggaho ca. Ime kho, bhikkhave, dve anuggahā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ anuggahānaṁ yadidaṁ dhammānuggaho”ti. |150| 150 “Dvemā, bhikkhave, anukampā. Katamā dve? Āmisānukampā ca dhammānukampā ca. Imā kho, bhikkhave, dve anukampā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ anukampānaṁ yadidaṁ dhammānukampā”ti. Dānavaggo tatiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 2 7. Sukhavagga |64| 64 “Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. Katamāni dve? Gihisukhañca pabbajitasukhañca. Imāni kho, bhikkhave, dve 1767 --- an2 64:1 sukhāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ pabbajitasukhan”ti. |65| 65 “Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. Katamāni dve? Kāmasukhañca nekkhammasukhañca. Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ nekkhammasukhan”ti. |66| 66 “Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. Katamāni dve? Upadhisukhañca nirupadhisukhañca. Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ nirupadhisukhan”ti. |67| 67 “Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. Katamāni dve? Sāsavasukhañca anāsavasukhañca. Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ anāsavasukhan”ti. |68| 68 “Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. Katamāni dve? Sāmisañca sukhaṁ nirāmisañca sukhaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ nirāmisaṁ sukhan”ti. |69| 69 “Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. Katamāni dve? Ariyasukhañca anariyasukhañca. Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ ariyasukhan”ti. |70| 70 “Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. Katamāni dve? Kāyikañca sukhaṁ cetasikañca sukhaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ cetasikaṁ sukhan”ti. |71| 71 “Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. Katamāni dve? Sappītikañca sukhaṁ nippītikañca sukhaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ nippītikaṁ sukhan”ti. |72| 72 “Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. Katamāni dve? Sātasukhañca upekkhāsukhañca. Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ upekkhāsukhan”ti. |73| 73 “Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. Katamāni dve? Samādhisukhañca asamādhisukhañca. Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ samādhisukhan”ti. |74| 74 “Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. Katamāni dve? Sappītikārammaṇañca sukhaṁ nippītikārammaṇañca sukhaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ nippītikārammaṇaṁ sukhan”ti. |75| 75 “Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. Katamāni dve? Sātārammaṇañca sukhaṁ upekkhārammaṇañca sukhaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ upekkhārammaṇaṁ sukhan”ti. |76| 76 “Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. Katamāni dve? Rūpārammaṇañca sukhaṁ arūpārammaṇañca sukhaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ arūpārammaṇaṁ sukhan”ti. Sukhavaggo dutiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 2 14. Santhāravagga |151| 151 “Dveme, bhikkhave, santhārā. Katame dve? Āmisasanthāro ca dhammasanthāro ca. Ime kho, bhikkhave, dve santhārā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ santhārānaṁ yadidaṁ dhammasanthāro”ti. |152| 152 “Dveme, bhikkhave, paṭisanthārā. Katame dve? Āmisapaṭisanthāro ca dhammapaṭisanthāro ca. Ime kho, bhikkhave, dve paṭisanthārā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ paṭisanthārānaṁ yadidaṁ dhammapaṭisanthāro”ti. |153| 153 “Dvemā, bhikkhave, esanā. Katamā dve? Āmisesanā ca dhammesanā ca. Imā kho, bhikkhave, dve esanā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ esanānaṁ yadidaṁ dhammesanā”ti. |154| 154 “Dvemā, bhikkhave, pariyesanā. Katamā dve? Āmisapariyesanā ca dhammapariyesanā ca. Imā kho, bhikkhave, dve pariyesanā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ pariyesanānaṁ yadidaṁ dhammapariyesanā”ti. |155| 155 “Dvemā, bhikkhave, pariyeṭṭhiyo. Katamā dve? Āmisapariyeṭṭhi ca dhammapariyeṭṭhi ca. Imā kho, bhikkhave, dve pariyeṭṭhiyo. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ pariyeṭṭhīnaṁ yadidaṁ dhammapariyeṭṭhī”ti. |156| 156 “Dvemā, bhikkhave, pūjā. Katamā dve? Āmisapūjā ca dhammapūjā ca. Imā kho, bhikkhave, dve pūjā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ pūjānaṁ yadidaṁ dhammapūjā”ti. |157| 157 “Dvemāni, bhikkhave, ātitheyyāni. Katamāni dve? Āmisātitheyyañca 1768 --- an2 157:1 dhammātitheyyañca. Imāni kho, bhikkhave, dve ātitheyyāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ ātitheyyānaṁ yadidaṁ dhammātitheyyan”ti. |158| 158 “Dvemā, bhikkhave, iddhiyo. Katamā dve? Āmisiddhi ca dhammiddhi ca. Imā kho, bhikkhave, dve iddhiyo. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ iddhīnaṁ yadidaṁ dhammiddhī”ti. |159| 159 “Dvemā, bhikkhave, vuddhiyo. Katamā dve? Āmisavuddhi ca dhammavuddhi ca. Imā kho, bhikkhave, dve vuddhiyo. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ vuddhīnaṁ yadidaṁ dhammavuddhī”ti. |160| 160 “Dvemāni, bhikkhave, ratanāni. Katamāni dve? Āmisaratanañca dhammaratanañca. Imāni kho, bhikkhave, dve ratanāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ ratanānaṁ yadidaṁ dhammaratanan”ti. |161| 161 “Dveme, bhikkhave, sannicayā. Katame dve? Āmisasannicayo ca dhammasannicayo ca. Ime kho, bhikkhave, dve sannicayā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sannicayānaṁ yadidaṁ dhammasannicayo”ti. |162| 162 “Dvemāni, bhikkhave, vepullāni. Katamāni dve? Āmisavepullañca dhammavepullañca. Imāni kho, bhikkhave, dve vepullāni. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ vepullānaṁ yadidaṁ dhammavepullan”ti. Santhāravaggo catuttho. 0 Aṅguttara Nikāya 2 18. Vinayapeyyāla |280| 280 “Dveme, bhikkhave, atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Katame dve? Saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya … dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya … diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya … diṭṭhadhammikānaṁ verānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ verānaṁ paṭighātāya … diṭṭhadhammikānaṁ vajjānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ vajjānaṁ paṭighātāya … diṭṭhadhammikānaṁ bhayānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ bhayānaṁ paṭighātāya … diṭṭhadhammikānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya … gihīnaṁ anukampāya, pāpicchānaṁ bhikkhūnaṁ pakkhupacchedāya … appasannānaṁ pasādāya, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya … saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho, bhikkhave, dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattan”ti. |281-309| 281–309 “Dveme, bhikkhave, atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ pātimokkhaṁ paññattaṁ …pe… pātimokkhuddeso paññatto … pātimokkhaṭṭhapanaṁ paññattaṁ … pavāraṇā paññattā … pavāraṇaṭṭhapanaṁ paññattaṁ … tajjanīyakammaṁ paññattaṁ … niyassakammaṁ paññattaṁ … pabbājanīyakammaṁ paññattaṁ … paṭisāraṇīyakammaṁ paññattaṁ … ukkhepanīyakammaṁ paññattaṁ … parivāsadānaṁ paññattaṁ … mūlāyapaṭikassanaṁ paññattaṁ … mānattadānaṁ paññattaṁ … abbhānaṁ paññattaṁ … osāraṇīyaṁ paññattaṁ … nissāraṇīyaṁ paññattaṁ … upasampadā paññattā … ñattikammaṁ paññattaṁ … ñattidutiyakammaṁ paññattaṁ … ñatticatutthakammaṁ paññattaṁ … apaññatte paññattaṁ … paññatte anupaññattaṁ … sammukhāvinayo paññatto … sativinayo paññatto … amūḷhavinayo paññatto … paṭiññātakaraṇaṁ paññattaṁ … yebhuyyasikā paññattā … tassapāpiyasikā paññattā … tiṇavatthārako paññatto. Katame dve? Saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya … dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya … diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya … diṭṭhadhammikānaṁ verānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ verānaṁ paṭighātāya … diṭṭhadhammikānaṁ vajjānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ vajjānaṁ paṭighātāya … diṭṭhadhammikānaṁ bhayānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ bhayānaṁ paṭighātāya … diṭṭhadhammikānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya … gihīnaṁ anukampāya, pāpicchānaṁ bhikkhūnaṁ pakkhupacchedāya … appasannānaṁ pasādāya, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya … saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Ime kho, bhikkhave, dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto”ti. Vinayapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 2 17. Akusalapeyyāla |230-279| “Dveme, bhikkhave, dhammā akusalā … dveme, bhikkhave, dhammā kusalā … dveme, bhikkhave, dhammā sāvajjā … dveme, bhikkhave, dhammā anavajjā … dveme, bhikkhave, dhammā dukkhudrayā … dveme, bhikkhave, dhammā sukhudrayā … 1769 --- an2 230-279:1 dveme, bhikkhave, dhammā dukkhavipākā … dveme, bhikkhave, dhammā sukhavipākā … dveme, bhikkhave, dhammā sabyābajjhā … dveme, bhikkhave, dhammā abyābajjhā. Katame dve? Akkodho ca anupanāho ca … amakkho ca apaḷāso ca … anissā ca amacchariyañca … amāyā ca asāṭheyyañca … hirī ca ottappañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā abyābajjhā”ti. Akusalapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 2 15. Samāpattivagga |163| 163 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Samāpattikusalatā ca samāpattivuṭṭhānakusalatā ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. |164| 164 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Ajjavañca maddavañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |165| 165 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Khanti ca soraccañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |166| 166 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Sākhalyañca paṭisanthāro ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |167| 167 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Avihiṁsā ca soceyyañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |168| 168 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Indriyesu aguttadvāratā ca bhojane amattaññutā ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |169| 169 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Indriyesu guttadvāratā ca bhojane mattaññutā ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |170| 170 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |171| 171 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Satibalañca samādhibalañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |172| 172 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Samatho ca vipassanā ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |173| 173 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Sīlavipatti ca diṭṭhivipatti ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |174| 174 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Sīlasampadā ca diṭṭhisampadā ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |175| 175 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Sīlavisuddhi ca diṭṭhivisuddhi ca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |176| 176 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Diṭṭhivisuddhi ca yathādiṭṭhissa ca padhānaṁ. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |177| 177 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesu, appaṭivānitā ca padhānasmiṁ. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |178| 178 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Muṭṭhassaccañca asampajaññañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”. |179| 179 “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Sati ca sampajaññañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. Samāpattivaggo pañcamo. Tatiyo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 2 10. Bālavagga |98| 98 “Dveme, bhikkhave, bālā. Katame dve? Yo ca anāgataṁ bhāraṁ vahati, yo ca āgataṁ bhāraṁ na vahati. Ime kho, bhikkhave, dve bālā”ti. |99| 99 “Dveme, bhikkhave, paṇḍitā. Katame dve? Yo ca anāgataṁ bhāraṁ na vahati, yo ca āgataṁ bhāraṁ vahati. Ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā”ti. |100| 100 “Dveme, bhikkhave, bālā. Katame dve? Yo ca akappiye kappiyasaññī, yo ca kappiye akappiyasaññī. Ime kho, bhikkhave, dve bālā”ti. |101| 101 “Dveme, bhikkhave, paṇḍitā. Katame dve? Yo ca akappiye akappiyasaññī, yo ca kappiye kappiyasaññī. Ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā”ti. |102| 102 “Dveme, bhikkhave, bālā. Katame dve? Yo ca anāpattiyā āpattisaññī, yo ca āpattiyā anāpattisaññī. Ime kho, bhikkhave, dve bālā”ti. |103| 103 “Dveme, bhikkhave, paṇḍitā. Katame dve? Yo ca anāpattiyā anāpattisaññī, yo ca āpattiyā āpattisaññī. Ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā”ti. |104| 104 “Dveme, bhikkhave, bālā. Katame dve? Yo ca adhamme dhammasaññī, yo ca dhamme adhammasaññī. Ime kho, bhikkhave, dve bālā”ti. |105| 105 “Dveme, bhikkhave, paṇḍitā. Katame dve? Yo ca dhamme dhammasaññī, yo ca adhamme adhammasaññī. Ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā”ti. |106| 106 “Dveme, bhikkhave, bālā. Katame dve? Yo ca avinaye vinayasaññī, yo ca vinaye avinayasaññī. Ime kho, bhikkhave, dve bālā”ti. |107| 107 “Dveme, bhikkhave, paṇḍitā. Katame dve? Yo ca avinaye avinayasaññī, yo ca vinaye vinayasaññī. Ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā”ti. |108| 108 “Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā vaḍḍhanti. Katamesaṁ dvinnaṁ? Yo ca na 1770 --- an2 108:1 kukkuccāyitabbaṁ kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṁ na kukkuccāyati. Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā vaḍḍhantī”ti. |109| 109 “Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā na vaḍḍhanti. Katamesaṁ dvinnaṁ? Yo ca na kukkuccāyitabbaṁ na kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṁ kukkuccāyati. Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā na vaḍḍhantī”ti. |110| 110 “Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā vaḍḍhanti. Katamesaṁ dvinnaṁ? Yo ca akappiye kappiyasaññī, yo ca kappiye akappiyasaññī. Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā vaḍḍhantī”ti. |111| 111 “Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā na vaḍḍhanti. Katamesaṁ dvinnaṁ? Yo ca akappiye akappiyasaññī, yo ca kappiye kappiyasaññī. Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā na vaḍḍhantī”ti. |112| 112 “Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā vaḍḍhanti. Katamesaṁ dvinnaṁ? Yo ca āpattiyā anāpattisaññī, yo ca anāpattiyā āpattisaññī. Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā vaḍḍhantī”ti. |113| 113 “Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā na vaḍḍhanti. Katamesaṁ dvinnaṁ? Yo ca āpattiyā āpattisaññī, yo ca anāpattiyā anāpattisaññī. Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā na vaḍḍhantī”ti. |114| 114 “Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā vaḍḍhanti. Katamesaṁ dvinnaṁ? Yo ca adhamme dhammasaññī, yo ca dhamme adhammasaññī. Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā vaḍḍhantī”ti. |115| 115 “Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā na vaḍḍhanti. Katamesaṁ dvinnaṁ? Yo ca dhamme dhammasaññī, yo ca adhamme adhammasaññī. Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā na vaḍḍhantī”ti. |116| 116 “Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā vaḍḍhanti. Katamesaṁ dvinnaṁ? Yo ca avinaye vinayasaññī, yo ca vinaye avinayasaññī. Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā vaḍḍhantī”ti. |117| 117 “Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā na vaḍḍhanti. Katamesaṁ dvinnaṁ? Yo ca avinaye avinayasaññī, yo ca vinaye vinayasaññī. Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā na vaḍḍhantī”ti. Bālavaggo pañcamo. Dutiyo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 2 19. Rāgapeyyāla |310-319| 310–319 “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve? Samatho ca vipassanā ca. Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā”ti. 2 “Rāgassa, bhikkhave, pariññāya … parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā …pe… |320-479| 320–479 “Dosassa …pe… mohassa … kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa … abhiññāya … pariññāya … parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve? Samatho ca vipassanā ca. Pamādassa, bhikkhave, paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā”ti. 2 Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Rāgapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. Dukanipātapāḷi niṭṭhitā. 0 Aṅguttara Nikāya 2 1. Kammakaraṇavagga |1| 1. Vajjasutta Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Dvemāni, bhikkhave, vajjāni. Katamāni dve? Diṭṭhadhammikañca vajjaṁ samparāyikañca vajjaṁ. Katamañca, bhikkhave, diṭṭhadhammikaṁ vajjaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco passati coraṁ āgucāriṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente; kasāhipi tāḷente, vettehipi tāḷente, addhadaṇḍakehipi tāḷente, hatthampi chindante, pādampi chindante, hatthapādampi chindante, kaṇṇampi chindante, nāsampi chindante, kaṇṇanāsampi chindante, bilaṅgathālikampi karonte, saṅkhamuṇḍikampi karonte, rāhumukhampi karonte, jotimālikampi karonte, hatthapajjotikampi karonte, erakavattikampi karonte, cīrakavāsikampi karonte, eṇeyyakampi karonte, baḷisamaṁsikampi karonte, kahāpaṇikampi karonte, khārāpatacchikampi karonte, palighaparivattikampi karonte, palālapīṭhakampi karonte, tattenapi telena osiñcante, sunakhehipi khādāpente, jīvantampi sūle uttāsente, asināpi sīsaṁ chindante. 3 Tassa evaṁ hoti: ‘yathārūpānaṁ kho pāpakānaṁ kammānaṁ hetu coraṁ 1771 --- an2 1:3 āgucāriṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti; kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, addhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti, bilaṅgathālikampi karonti, saṅkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti, baḷisamaṁsikampi karonti, kahāpaṇikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṁ chindanti. Ahañceva kho pana evarūpaṁ pāpakammaṁ kareyyaṁ, mampi rājāno gahetvā evarūpā vividhā kammakāraṇā kāreyyuṁ; kasāhipi tāḷeyyuṁ …pe… asināpi sīsaṁ chindeyyun’ti. So diṭṭhadhammikassa vajjassa bhīto na paresaṁ pābhataṁ vilumpanto carati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhadhammikaṁ vajjaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, samparāyikaṁ vajjaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: ‘kāyaduccaritassa kho pana pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ, vacīduccaritassa pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ, manoduccaritassa pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ. Ahañceva kho pana kāyena duccaritaṁ careyyaṁ, vācāya duccaritaṁ careyyaṁ, manasā duccaritaṁ careyyaṁ. Kiñca taṁ yāhaṁ na kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyan’ti. So samparāyikassa vajjassa bhīto kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, samparāyikaṁ vajjaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve vajjāni. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘diṭṭhadhammikassa vajjassa bhāyissāma, samparāyikassa vajjassa bhāyissāma, vajjabhīruno bhavissāma vajjabhayadassāvino’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Vajjabhīruno, bhikkhave, vajjabhayadassāvino etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ parimuccissati sabbavajjehī”ti. Paṭhamaṁ. |2| 2. Padhānasutta “Dvemāni, bhikkhave, padhānāni durabhisambhavāni lokasmiṁ. Katamāni dve? Yañca gihīnaṁ agāraṁ ajjhāvasataṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānuppadānatthaṁ padhānaṁ, yañca agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve padhānāni durabhisambhavāni lokasmiṁ. 2 Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ padhānānaṁ yadidaṁ sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ padahissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dutiyaṁ. |3| 3. Tapanīyasutta “Dveme, bhikkhave, dhammā tapanīyā. Katame dve? Idha, bhikkhave, ekaccassa kāyaduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyasucaritaṁ; vacīduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīsucaritaṁ; manoduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manosucaritaṁ. So ‘kāyaduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me kāyasucaritan’ti tappati; ‘vacīduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me vacīsucaritan’ti tappati; ‘manoduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me manosucaritan’ti tappati. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā tapanīyā”ti. Tatiyaṁ. |4| 4. Atapanīyasutta “Dveme, bhikkhave, dhammā atapanīyā. Katame dve? Idha, bhikkhave, ekaccassa kāyasucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyaduccaritaṁ; vacīsucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīduccaritaṁ; manosucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manoduccaritaṁ. So ‘kāyasucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me kāyaduccaritan’ti na tappati; ‘vacīsucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me vacīduccaritan’ti na tappati; ‘manosucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me manoduccaritan’ti na tappati. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā atapanīyā”ti. Catutthaṁ. |5| 5. Upaññātasutta “Dvinnāhaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ upaññāsiṁ—yā ca asantuṭṭhitā kusalesu dhammesu, yā ca appaṭivānitā 1772 --- an2 5:1 padhānasmiṁ. Appaṭivānī sudāhaṁ, bhikkhave, padahāmi: ‘kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, appamādādhigatā sambodhi, appamādādhigato anuttaro yogakkhemo. Tumhe cepi, bhikkhave, appaṭivānaṁ padaheyyātha: ‘kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti, tumhepi, bhikkhave, nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatha. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘appaṭivānaṁ padahissāma. Kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Pañcamaṁ. |6| 6. Saṁyojanasutta “Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Yā ca saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassitā, yā ca saṁyojaniyesu dhammesu nibbidānupassitā. Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassī viharanto rāgaṁ na pajahati, dosaṁ na pajahati, mohaṁ na pajahati. Rāgaṁ appahāya, dosaṁ appahāya, mohaṁ appahāya na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. 2 Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu nibbidānupassī viharanto rāgaṁ pajahati, dosaṁ pajahati, mohaṁ pajahati. Rāgaṁ pahāya, dosaṁ pahāya, mohaṁ pahāya, parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccati dukkhasmāti vadāmi. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. Chaṭṭhaṁ. |7| 7. Kaṇhasutta “Dveme, bhikkhave, dhammā kaṇhā. Katame dve? Ahirikañca anottappañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā kaṇhā”ti. Sattamaṁ. |8| 8. Sukkasutta “Dveme, bhikkhave, dhammā sukkā. Katame dve? Hirī ca ottappañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā sukkā”ti. Aṭṭhamaṁ. |9| 9. Cariyasutta “Dveme, bhikkhave, dhammā sukkā lokaṁ pālenti. Katame dve? Hirī ca ottappañca. Ime kho, bhikkhave, dve sukkā dhammā lokaṁ na pāleyyuṁ, nayidha paññāyetha mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṁ dārāti vā. Sambhedaṁ loko agamissa, yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā. Yasmā ca kho, bhikkhave, ime dve sukkā dhammā lokaṁ pālenti tasmā paññāyati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṁ dārāti vā”ti. Navamaṁ. |10| 10. Vassūpanāyikasutta “Dvemā, bhikkhave, vassūpanāyikā. Katamā dve? Purimikā ca pacchimikā ca. Imā kho, bhikkhave, dve vassūpanāyikā”ti. Dasamaṁ. Kammakaraṇavaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Vajjā padhānā dve tapanīyā, Upaññātena pañcamaṁ; Saṁyojanañca kaṇhañca, Sukkaṁ cariyā vassūpanāyikena vaggo. an5 0 Aṅguttara Nikāya 5.130 13. Gilānavagga Byasanasutta |130| “Pañcimāni, bhikkhave, byasanāni. Katamāni pañca? Ñātibyasanaṁ, bhogabyasanaṁ, rogabyasanaṁ, sīlabyasanaṁ, diṭṭhibyasanaṁ. Na, bhikkhave, sattā ñātibyasanahetu vā bhogabyasanahetu vā rogabyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Sīlabyasanahetu vā, bhikkhave, sattā diṭṭhibyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Imāni kho, bhikkhave, pañca byasanāni. 2 Pañcimā, bhikkhave, sampadā. Katamā pañca? Ñātisampadā, bhogasampadā, ārogyasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā. Na, bhikkhave, sattā ñātisampadāhetu vā bhogasampadāhetu vā ārogyasampadāhetu 1773 --- an5 130:2 vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sīlasampadāhetu vā, bhikkhave, sattā diṭṭhisampadāhetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Imā kho, bhikkhave, pañca sampadā”ti. Dasamaṁ. Gilānavaggo tatiyo. 3 Tassuddānaṁ Gilāno satisūpaṭṭhi, Dve upaṭṭhākā duvāyusā; Vapakāsasamaṇasukhā, Parikuppaṁ byasanena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.234 24. Āvāsikavagga Bahūpakārasutta |234| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsassa bahūpakāro hoti. Katamehi pañcahi? Sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; khaṇḍaphullaṁ paṭisaṅkharoti; mahā kho pana bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū gihīnaṁ upasaṅkamitvā āroceti: ‘mahā kho, āvuso, bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū, karotha puññāni, samayo puññāni kātun’ti; catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsassa bahūpakāro hotī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.61 7. Saññāvagga Paṭhamasaññāsutta |61| “Pañcimā, bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā pañca? Asubhasaññā, maraṇasaññā, ādīnavasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā—imā kho, bhikkhave, pañca saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.87 9. Theravagga Sīlavantasutta |87| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati. Ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.155 16. Saddhammavagga Dutiyasaddhammasammosasutta |155| “Pañcime, bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhū dhammaṁ na pariyāpuṇanti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ na vitthārena paresaṁ desenti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ na vitthārena paraṁ vācenti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ na vitthārena sajjhāyaṁ karonti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ na cetasā anuvitakkenti anuvicārenti manasānupekkhanti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti. 6 Pañcime, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhū dhammaṁ pariyāpuṇanti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, 1774 --- an5 155:6 gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ desenti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paraṁ vācenti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karonti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakkenti anuvicārenti manasānupekkhanti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattantī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.251 26. Upasampadāvagga Upasampādetabbasutta |251| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti; asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti; asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti; asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti; asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabban”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.174 18. Upāsakavagga Verasutta |174| Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 2 “Pañca, gahapati, bhayāni verāni appahāya ‘dussīlo’ iti vuccati, nirayañca upapajjati. Katamāni pañca? Pāṇātipātaṁ, adinnādānaṁ, kāmesumicchācāraṁ, musāvādaṁ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ—imāni kho, gahapati, pañca bhayāni verāni appahāya ‘dussīlo’ iti vuccati, nirayañca upapajjati. 3 Pañca, gahapati, bhayāni verāni pahāya ‘sīlavā’ iti vuccati, sugatiñca upapajjati. Katamāni pañca? Pāṇātipātaṁ, adinnādānaṁ, kāmesumicchācāraṁ, musāvādaṁ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ—imāni kho, gahapati, pañca bhayāni verāni pahāya ‘sīlavā’ iti vuccati, sugatiñca upapajjati. 4 Yaṁ, gahapati, pāṇātipātī pāṇātipātapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti, pāṇātipātā paṭivirato neva diṭṭhadhammikaṁ bhayaṁ veraṁ pasavati, na samparāyikaṁ bhayaṁ veraṁ pasavati, na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Pāṇātipātā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. 5 Yaṁ, gahapati, adinnādāyī …pe…. 6 Yaṁ, gahapati, kāmesumicchācārī …pe…. 7 Yaṁ, gahapati, musāvādī …pe…. 8 Yaṁ, gahapati, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī surāmerayamajjapamādaṭṭhānapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato neva diṭṭhadhammikaṁ bhayaṁ veraṁ pasavati, na samparāyikaṁ bhayaṁ veraṁ pasavati, na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hotīti. 9 Yo pāṇamatipāteti, musāvādañca bhāsati; Loke adinnaṁ ādiyati, paradārañca gacchati; Surāmerayapānañca, yo naro anuyuñjati. 10 Appahāya pañca verāni, dussīlo iti vuccati; Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṁ sopapajjati. 11 Yo pāṇaṁ nātipāteti, musāvādaṁ na bhāsati; Loke adinnaṁ nādiyati, paradāraṁ na gacchati; Surāmerayapānañca, yo naro nānuyuñjati. 12 Pahāya pañca verāni, sīlavā iti vuccati; Kāyassa bhedā sappañño, sugatiṁ sopapajjatī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.192 20. Brāhmaṇavagga Doṇabrāhmaṇasutta |192| Atha kho doṇo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ 1775 --- an5 192:1 vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho doṇo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Sutaṁ metaṁ, bho gotama: ‘na samaṇo gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuḍḍhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī’ti. Tayidaṁ, bho gotama, tatheva. Na hi bhavaṁ gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuḍḍhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. Tayidaṁ, bho gotama, na sampannamevā”ti. “Tvampi no, doṇa, brāhmaṇo paṭijānāsī”ti? “Yañhi taṁ, bho gotama, sammā vadamāno vadeyya: ‘brāhmaṇo ubhato sujāto—mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo’ti, mameva taṁ, bho gotama, sammā vadamāno vadeyya. Ahañhi, bho gotama, brāhmaṇo ubhato sujāto—mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo”ti. 3 “Ye kho te, doṇa, brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti sajjhāyitamanusajjhāyanti vācitamanuvācenti, seyyathidaṁ—aṭṭhako, vāmako, vāmadevo, vessāmitto, yamadaggi, aṅgīraso, bhāradvājo, vāseṭṭho, kassapo, bhagu; tyāssume pañca brāhmaṇe paññāpenti—brahmasamaṁ, devasamaṁ, mariyādaṁ, sambhinnamariyādaṁ, brāhmaṇacaṇḍālaṁyeva pañcamaṁ. Tesaṁ tvaṁ doṇa, katamo”ti? 4 “Na kho mayaṁ, bho gotama, pañca brāhmaṇe jānāma, atha kho mayaṁ brāhmaṇātveva jānāma. Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ahaṁ ime pañca brāhmaṇe jāneyyan”ti. “Tena hi, brāhmaṇa, suṇohi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho doṇo brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 5 “Kathañca, doṇa, brāhmaṇo brahmasamo hoti? Idha, doṇa, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti—mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. So aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ carati mante adhīyamāno. Aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ caritvā mante adhīyitvā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesati dhammeneva, no adhammena. 6 Tattha ca, doṇa, ko dhammo? Neva kasiyā na vaṇijjāya na gorakkhena na issatthena na rājaporisena na sippaññatarena, kevalaṁ bhikkhācariyāya kapālaṁ anatimaññamāno. So ācariyassa ācariyadhanaṁ niyyādetvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. So evaṁ pabbajito samāno mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇā …pe… muditā … upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So ime cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ brahmalokaṁ upapajjati. Evaṁ kho, doṇa, brāhmaṇo brahmasamo hoti. 7 Kathañca, doṇa, brāhmaṇo devasamo hoti? Idha, doṇa, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti—mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. So aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ carati mante adhīyamāno. Aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ caritvā mante adhīyitvā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesati dhammeneva, no adhammena. Tattha ca, doṇa, ko dhammo? Neva kasiyā na vaṇijjāya na gorakkhena na issatthena na rājaporisena na 1776 --- an5 192:7 sippaññatarena, kevalaṁ bhikkhācariyāya kapālaṁ anatimaññamāno. So ācariyassa ācariyadhanaṁ niyyādetvā dāraṁ pariyesati dhammeneva, no adhammena. 8 Tattha ca, doṇa, ko dhammo? Neva kayena na vikkayena, brāhmaṇiṁyeva udakūpassaṭṭhaṁ. So brāhmaṇiṁyeva gacchati, na khattiyiṁ na vessiṁ na suddiṁ na caṇḍāliṁ na nesādiṁ na veniṁ na rathakāriṁ na pukkusiṁ gacchati, na gabbhiniṁ gacchati, na pāyamānaṁ gacchati, na anutuniṁ gacchati. Kasmā ca, doṇa, brāhmaṇo na gabbhiniṁ gacchati? Sace, doṇa, brāhmaṇo gabbhiniṁ gacchati, atimīḷhajo nāma so hoti māṇavako vā māṇavikā vā. Tasmā, doṇa, brāhmaṇo na gabbhiniṁ gacchati. Kasmā ca, doṇa, brāhmaṇo na pāyamānaṁ gacchati? Sace, doṇa, brāhmaṇo pāyamānaṁ gacchati, asucipaṭipīḷito nāma so hoti māṇavako vā māṇavikā vā. Tasmā, doṇa, brāhmaṇo na pāyamānaṁ gacchati. Tassa sā hoti brāhmaṇī neva kāmatthā na davatthā na ratatthā, pajatthāva brāhmaṇassa brāhmaṇī hoti. So methunaṁ uppādetvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. So evaṁ pabbajito samāno vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So ime cattāro jhāne bhāvetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Evaṁ kho, doṇa, brāhmaṇo devasamo hoti. 9 Kathañca, doṇa, brāhmaṇo mariyādo hoti? Idha, doṇa, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti—mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. So aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ carati mante adhīyamāno. Aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ caritvā mante adhīyitvā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesati dhammeneva, no adhammena. Tattha ca, doṇa, ko dhammo? Neva kasiyā na vaṇijjāya na gorakkhena na issatthena na rājaporisena na sippaññatarena, kevalaṁ bhikkhācariyāya kapālaṁ anatimaññamāno. So ācariyassa ācariyadhanaṁ niyyādetvā dāraṁ pariyesati dhammeneva, no adhammena. 10 Tattha ca, doṇa, ko dhammo? Neva kayena na vikkayena, brāhmaṇiṁyeva udakūpassaṭṭhaṁ. So brāhmaṇiṁyeva gacchati, na khattiyiṁ na vessiṁ na suddiṁ na caṇḍāliṁ na nesādiṁ na veniṁ na rathakāriṁ na pukkusiṁ gacchati, na gabbhiniṁ gacchati, na pāyamānaṁ gacchati, na anutuniṁ gacchati. Kasmā ca, doṇa, brāhmaṇo na gabbhiniṁ gacchati? Sace, doṇa, brāhmaṇo gabbhiniṁ gacchati, atimīḷhajo nāma so hoti māṇavako vā māṇavikā vā. Tasmā, doṇa, brāhmaṇo na gabbhiniṁ gacchati. Kasmā ca, doṇa, brāhmaṇo na pāyamānaṁ gacchati? Sace, doṇa, brāhmaṇo pāyamānaṁ gacchati, asucipaṭipīḷito nāma so hoti māṇavako vā māṇavikā vā. Tasmā, doṇa, brāhmaṇo na pāyamānaṁ gacchati. Tassa sā hoti brāhmaṇī neva kāmatthā na davatthā na ratatthā, pajatthāva brāhmaṇassa brāhmaṇī hoti. So methunaṁ uppādetvā tameva puttassādaṁ nikāmayamāno kuṭumbaṁ ajjhāvasati, na agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Yāva porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ mariyādo tattha tiṭṭhati, taṁ na vītikkamati. ‘Yāva porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ mariyādo tattha brāhmaṇo ṭhito taṁ na vītikkamatī’ti, kho, doṇa, tasmā brāhmaṇo mariyādoti vuccati. Evaṁ kho, doṇa, brāhmaṇo mariyādo hoti. 11 Kathañca, doṇa, brāhmaṇo sambhinnamariyādo hoti? Idha, doṇa, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti—mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. So aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ carati mante adhīyamāno. Aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ caritvā mante adhīyitvā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesati dhammeneva, no adhammena. 12 Tattha ca, doṇa, ko dhammo? Neva kasiyā na vaṇijjāya na gorakkhena na issatthena na rājaporisena na sippaññatarena, kevalaṁ bhikkhācariyāya kapālaṁ anatimaññamāno. So ācariyassa ācariyadhanaṁ niyyādetvā dāraṁ pariyesati dhammenapi adhammenapi kayenapi vikkayenapi brāhmaṇimpi udakūpassaṭṭhaṁ. So brāhmaṇimpi gacchati khattiyimpi gacchati vessimpi gacchati suddimpi gacchati caṇḍālimpi gacchati nesādimpi gacchati venimpi gacchati rathakārimpi gacchati pukkusimpi gacchati gabbhinimpi gacchati pāyamānampi gacchati utunimpi gacchati anutunimpi 1777 --- an5 192:12 gacchati. Tassa sā hoti brāhmaṇī kāmatthāpi davatthāpi ratatthāpi pajatthāpi brāhmaṇassa brāhmaṇī hoti. Yāva porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ mariyādo tattha na tiṭṭhati, taṁ vītikkamati. ‘Yāva porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ mariyādo tattha brāhmaṇo na ṭhito taṁ vītikkamatī’ti kho, doṇa, tasmā brāhmaṇo sambhinnamariyādoti vuccati. Evaṁ kho, doṇa, brāhmaṇo sambhinnamariyādo hoti. 13 Kathañca, doṇa, brāhmaṇo brāhmaṇacaṇḍālo hoti? Idha, doṇa, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti—mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. So aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ carati mante adhīyamāno. Aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ caritvā mante adhīyitvā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesati dhammenapi adhammenapi kasiyāpi vaṇijjāyapi gorakkhenapi issatthenapi rājaporisenapi sippaññatarenapi, kevalampi bhikkhācariyāya, kapālaṁ anatimaññamāno. 14 So ācariyassa ācariyadhanaṁ niyyādetvā dāraṁ pariyesati dhammenapi adhammenapi kayenapi vikkayenapi brāhmaṇimpi udakūpassaṭṭhaṁ. So brāhmaṇimpi gacchati khattiyimpi gacchati vessimpi gacchati suddimpi gacchati caṇḍālimpi gacchati nesādimpi gacchati venimpi gacchati rathakārimpi gacchati pukkusimpi gacchati gabbhinimpi gacchati pāyamānampi gacchati utunimpi gacchati anutunimpi gacchati. Tassa sā hoti brāhmaṇī kāmatthāpi davatthāpi ratatthāpi pajatthāpi brāhmaṇassa brāhmaṇī hoti. So sabbakammehi jīvikaṁ kappeti. Tamenaṁ brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘kasmā bhavaṁ brāhmaṇo paṭijānamāno sabbakammehi jīvikaṁ kappetī’ti? So evamāha: ‘seyyathāpi, bho, aggi sucimpi ḍahati asucimpi ḍahati, na ca tena aggi upalippati; evamevaṁ kho, bho, sabbakammehi cepi brāhmaṇo jīvikaṁ kappeti, na ca tena brāhmaṇo upalippati. Sabbakammehi jīvikaṁ kappetī’ti kho, doṇa, tasmā brāhmaṇo brāhmaṇacaṇḍāloti vuccati. Evaṁ kho, doṇa, brāhmaṇo brāhmaṇacaṇḍālo hoti. 15 Ye kho te, doṇa, brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samīhitaṁ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti sajjhāyitamanusajjhāyanti vācitamanuvācenti, seyyathidaṁ—aṭṭhako, vāmako, vāmadevo, vessāmitto, yamadaggi, aṅgīraso, bhāradvājo, vāseṭṭho, kassapo, bhagu; tyassume pañca brāhmaṇe paññāpenti—brahmasamaṁ, devasamaṁ, mariyādaṁ, sambhinnamariyādaṁ, brāhmaṇacaṇḍālaṁyeva pañcamaṁ. Tesaṁ tvaṁ, doṇa, katamoti? 16 Evaṁ sante mayaṁ, bho gotama, brāhmaṇacaṇḍālampi na pūrema. Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.40 4. Sumanavagga Mahāsālaputtasutta |40| “Himavantaṁ, bhikkhave, pabbatarājaṁ nissāya mahāsālā pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. Katamāhi pañcahi? Sākhāpattapalāsena vaḍḍhanti; tacena vaḍḍhanti; papaṭikāya vaḍḍhanti; pheggunā vaḍḍhanti; sārena vaḍḍhanti. Himavantaṁ, bhikkhave, pabbatarājaṁ nissāya mahāsālā imāhi pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, saddhaṁ kulaputtaṁ nissāya antojano pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhati. Katamāhi pañcahi? Saddhāya vaḍḍhati; sīlena vaḍḍhati; sutena vaḍḍhati; cāgena vaḍḍhati; paññāya vaḍḍhati. Saddhaṁ, bhikkhave, kulaputtaṁ nissāya antojano imāhi pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhatīti. 2 Yathā hi pabbato selo, araññasmiṁ brahāvane; Taṁ rukkhā upanissāya, vaḍḍhante te vanappatī. 3 Tatheva sīlasampannaṁ, Saddhaṁ kulaputtaṁ imaṁ; Upanissāya vaḍḍhanti, Puttadārā ca bandhavā; Amaccā ñātisaṅghā ca, Ye cassa anujīvino. 4 Tyassa sīlavato sīlaṁ, cāgaṁ sucaritāni ca; Passamānānukubbanti, ye bhavanti vicakkhaṇā. 5 Idha dhammaṁ caritvāna, maggaṁ sugatigāminaṁ; Nandino devalokasmiṁ, modanti kāmakāmino”ti. Dasamaṁ. Sumanavaggo catuttho. 6 Tassuddānaṁ Sumanā cundī uggaho, sīho dānānisaṁsako; Kālabhojanasaddhā ca, puttasālehi te dasāti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.98 10. Kakudhavagga Āraññakasutta |98| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānassatiṁ bahulīkaronto nacirasseva akuppaṁ paṭivijjhati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu appaṭṭho hoti appakicco subharo susantoso 1778 --- an5 98:1 jīvitaparikkhāresu; appāhāro hoti anodarikattaṁ anuyutto; appamiddho hoti jāgariyaṁ anuyutto; āraññako hoti pantasenāsano; yathāvimuttaṁ cittaṁ paccavekkhati. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānassatiṁ bahulīkaronto nacirasseva akuppaṁ paṭivijjhatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.25 3. Pañcaṅgikavagga Anuggahitasutta |25| “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṁsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṁsā ca. 2 Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, sammādiṭṭhi sīlānuggahitā ca hoti, sutānuggahitā ca hoti, sākacchānuggahitā ca hoti, samathānuggahitā ca hoti, vipassanānuggahitā ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṁsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṁsā cā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.215 22. Akkosakavagga Paṭhamaakkhantisutta |215| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā akkhantiyā. Katame pañca? Bahuno janassa appiyo hoti amanāpo, verabahulo ca hoti, vajjabahulo ca, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā akkhantiyā. 2 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā khantiyā. Katame pañca? Bahuno janassa piyo hoti manāpo, na verabahulo hoti, na vajjabahulo, asammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā khantiyā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.111 12. Andhakavindavagga Kulūpakasutta |111| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato kulūpako bhikkhu kulesu appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Asanthavavissāsī ca hoti, anissaravikappī ca, vissaṭṭhupasevī ca, upakaṇṇakajappī ca, atiyācanako ca. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato kulūpako bhikkhu kulesu appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato kulūpako bhikkhu kulesu piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Na asanthavavissāsī ca hoti, na anissaravikappī ca, na vissaṭṭhupasevī ca, na upakaṇṇakajappī ca, na atiyācanako ca. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato kulūpako bhikkhu kulesu piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.9 1. Sekhabalavagga Paṭhamaagāravasutta |9| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Katamehi pañcahi? Assaddho, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Ahiriko, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Anottappī, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Kusīto, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Duppañño, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Katamehi pañcahi? Saddho, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Hirīmā, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Ottappī, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Āraddhavīriyo, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Paññavā, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.54 6. Nīvaraṇavagga Samayasutta |54| “Pañcime, bhikkhave, asamayā padhānāya. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu jiṇṇo hoti jarāyābhibhūto. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo asamayo padhānāya. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu byādhito hoti byādhinābhibhūto. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo 1779 --- an5 54:2 asamayo padhānāya. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, dubbhikkhaṁ hoti dussassaṁ dullabhapiṇḍaṁ, na sukaraṁ uñchena paggahena yāpetuṁ. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo asamayo padhānāya. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhayaṁ hoti aṭavisaṅkopo, cakkasamārūḷhā jānapadā pariyāyanti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho asamayo padhānāya. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, saṅgho bhinno hoti. Saṅghe kho pana, bhikkhave, bhinne aññamaññaṁ akkosā ca honti, aññamaññaṁ paribhāsā ca honti, aññamaññaṁ parikkhepā ca honti, aññamaññaṁ pariccajā ca honti. Tattha appasannā ceva nappasīdanti, pasannānañca ekaccānaṁ aññathattaṁ hoti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo asamayo padhānāya. Ime kho, bhikkhave, pañca asamayā padhānāyāti. 6 Pañcime, bhikkhave, samayā padhānāya. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu daharo hoti yuvā susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo samayo padhānāya. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo samayo padhānāya. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, subhikkhaṁ hoti susassaṁ sulabhapiṇḍaṁ, sukaraṁ uñchena paggahena yāpetuṁ. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo samayo padhānāya. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, manussā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho samayo padhānāya. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, saṅgho samaggo sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharati. Saṅghe kho pana, bhikkhave, samagge na ceva aññamaññaṁ akkosā honti, na ca aññamaññaṁ paribhāsā honti, na ca aññamaññaṁ parikkhepā honti, na ca aññamaññaṁ pariccajā honti. Tattha appasannā ceva pasīdanti, pasannānañca bhiyyobhāvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo samayo padhānāya. Ime kho, bhikkhave, pañca samayā padhānāyā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.186 19. Araññavagga Nesajjikasutta |186| “Pañcime, bhikkhave, nesajjikā …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.160 16. Saddhammavagga Duppaṭivinodayasutta |160| “Pañcime, bhikkhave, uppannā duppaṭivinodayā. Katame pañca? Uppanno rāgo duppaṭivinodayo, uppanno doso duppaṭivinodayo, uppanno moho duppaṭivinodayo, uppannaṁ paṭibhānaṁ duppaṭivinodayaṁ, uppannaṁ gamikacittaṁ duppaṭivinodayaṁ. Ime kho, bhikkhave, pañca uppannā duppaṭivinodayā”ti. Dasamaṁ. Saddhammavaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Tayo sammattaniyāmā, tayo saddhammasammosā; Dukkathā ceva sārajjaṁ, udāyidubbinodayāti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.264 26. Upasampadāvagga Aparapaṭhamajhānasutta |264| “Pañcime, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. Katame pañca? Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, akataññutaṁ akataveditaṁ. Ime kho, bhikkhave, pañca dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. 2 Pañcime, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. Katame pañca? Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, akataññutaṁ akataveditaṁ. Ime kho, bhikkhave, pañca dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharitun”ti. Cuddasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5 29. Rāgapeyyāla ~ |306| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. Katame pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.105 11. Phāsuvihāravagga Phāsuvihārasutta |105| “Pañcime, bhikkhave, phāsuvihārā. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhuno mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, mettaṁ vacīkammaṁ … mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni, tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ime kho, bhikkhave, pañca phāsuvihārā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.201 21. Kimilavagga Kimilasutta |201| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kimilāyaṁ viharati 1780 --- an5 201:1 veḷuvane. Atha kho āyasmā kimilo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā kimilo bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī”ti? “Idha, kimila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari agāravā viharanti appatissā, dhamme agāravā viharanti appatissā, saṅghe agāravā viharanti appatissā, sikkhāya agāravā viharanti appatissā, aññamaññaṁ agāravā viharanti appatissā. Ayaṁ kho, kimila, hetu ayaṁ paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī”ti. 2 “Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti? “Idha, kimila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saṅghe sagāravā viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, aññamaññaṁ sagāravā viharanti sappatissā. Ayaṁ kho, kimila, hetu ayaṁ paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.31 4. Sumanavagga Sumanasutta |31| Ekaṁ samayaṁ …pe… anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sumanā rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi rājakumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho sumanā rājakumārī bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Idhassu, bhante, bhagavato dve sāvakā samasaddhā samasīlā samapaññā—eko dāyako, eko adāyako. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyuṁ. Devabhūtānaṁ pana nesaṁ, bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇan”ti? 3 “Siyā, sumane”ti bhagavā avoca: “yo so, sumane, dāyako so amuṁ adāyakaṁ devabhūto samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena. Yo so, sumane, dāyako so amuṁ adāyakaṁ devabhūto samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti”. 4 “Sace pana te, bhante, tato cutā itthattaṁ āgacchanti, manussabhūtānaṁ pana nesaṁ, bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇan”ti? “Siyā, sumane”ti bhagavā avoca: “yo so, sumane, dāyako so amuṁ adāyakaṁ manussabhūto samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti—mānusakena āyunā, mānusakena vaṇṇena, mānusakena sukhena, mānusakena yasena, mānusakena ādhipateyyena. Yo so, sumane, dāyako so amuṁ adāyakaṁ manussabhūto samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti”. 5 “Sace pana te, bhante, ubho agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, pabbajitānaṁ pana nesaṁ, bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇan”ti? “Siyā, sumane”ti bhagavā avoca: “yo so, sumane, dāyako so amuṁ adāyakaṁ pabbajito samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti—yācitova bahulaṁ cīvaraṁ paribhuñjati appaṁ ayācito, yācitova bahulaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjati appaṁ ayācito, yācitova bahulaṁ senāsanaṁ paribhuñjati appaṁ ayācito, yācitova bahulaṁ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjati appaṁ ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiṁ viharati tyassa manāpeneva bahulaṁ kāyakammena samudācaranti appaṁ amanāpena, manāpeneva bahulaṁ vacīkammena samudācaranti appaṁ amanāpena, manāpeneva bahulaṁ manokammena samudācaranti appaṁ amanāpena, manāpaṁyeva bahulaṁ upahāraṁ upaharanti appaṁ amanāpaṁ. Yo so, sumane, dāyako so amuṁ adāyakaṁ pabbajito samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhātī”ti. 6 “Sace pana te, bhante, ubho arahattaṁ pāpuṇanti, arahattappattānaṁ pana nesaṁ, bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇan”ti? “Ettha kho panesāhaṁ, sumane, na kiñci nānākaraṇaṁ vadāmi, yadidaṁ vimuttiyā vimuttin”ti. 7 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāvañcidaṁ, bhante, alameva dānāni dātuṁ alaṁ puññāni kātuṁ; yatra hi nāma devabhūtassāpi upakārāni puññāni, manussabhūtassāpi upakārāni puññāni, pabbajitassāpi upakārāni puññānī”ti. “Evametaṁ, sumane. Alañhi, sumane, dānāni dātuṁ alaṁ puññāni kātuṁ. Devabhūtassāpi upakārāni puññāni, manussabhūtassāpi upakārāni puññāni, pabbajitassāpi upakārāni puññānī”ti. 8 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato 1781 --- an5 31:8 athāparaṁ etadavoca satthā: 9 “Yathāpi cando vimalo, gacchaṁ ākāsadhātuyā; Sabbe tārāgaṇe loke, ābhāya atirocati. 10 Tatheva sīlasampanno, saddho purisapuggalo; Sabbe maccharino loke, cāgena atirocati. 11 Yathāpi megho thanayaṁ, vijjumālī satakkaku; Thalaṁ ninnañca pūreti, abhivassaṁ vasundharaṁ. 12 Evaṁ dassanasampanno, sammāsambuddhasāvako; Macchariṁ adhigaṇhāti, pañcaṭhānehi paṇḍito. 13 Āyunā yasasā ceva, vaṇṇena ca sukhena ca; Sa ve bhogaparibyūḷho, pecca sagge pamodatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.10 1. Sekhabalavagga Dutiyaagāravasutta |10| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. Katamehi pañcahi? Assaddho, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. Ahiriko, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. Anottappī, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. Kusīto, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. Duppañño, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. Katamehi pañcahi? Saddho, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. Hirīmā, bhikkhave, bhikkhu …pe… ottappī, bhikkhave, bhikkhu …pe… āraddhavīriyo, bhikkhave, bhikkhu …pe… paññavā, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjitun”ti. Dasamaṁ. Sekhabalavaggo paṭhamo. 3 Tassuddānaṁ Saṅkhittaṁ vitthataṁ dukkhā, bhataṁ sikkhāya pañcamaṁ; Samāpatti ca kāmesu, cavanā dve agāravāti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.220 22. Akkosakavagga Madhurāsutta |220| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā madhurāyaṁ. Katame pañca? Visamā, bahurajā, caṇḍasunakhā, vāḷayakkhā, dullabhapiṇḍā. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā madhurāyan”ti. Dasamaṁ. Akkosakavaggo dutiyo. 2 Tassuddānaṁ Akkosabhaṇḍanasīlaṁ, bahubhāṇī dve akhantiyo; Apāsādikā dve vuttā, aggismiṁ madhurena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.2 1. Sekhabalavagga Vitthatasutta |2| “Pañcimāni, bhikkhave, sekhabalāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṁ, hirībalaṁ, ottappabalaṁ, vīriyabalaṁ, paññābalaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, saddhābalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, saddhābalaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, hirībalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako hirīmā hoti, hirīyati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, hirīyati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, hirībalaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, ottappabalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti, ottappati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, ottappabalaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, vīriyabalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaṁ vuccati, bhikkhave, vīriyabalaṁ. 6 Katamañca, bhikkhave, paññābalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paññābalaṁ. Imāni kho, bhikkhave, pañca sekhabalāni. 7 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘saddhābalena samannāgatā 1782 --- an5 2:7 bhavissāma sekhabalena, hirībalena … ottappabalena … vīriyabalena … paññābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenā’ti. Evañhi kho, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.124 13. Gilānavagga Dutiyaupaṭṭhākasutta |124| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato gilānupaṭṭhāko nālaṁ gilānaṁ upaṭṭhātuṁ. Katamehi pañcahi? Nappaṭibalo hoti bhesajjaṁ saṁvidhātuṁ; sappāyāsappāyaṁ na jānāti, asappāyaṁ upanāmeti, sappāyaṁ apanāmeti; āmisantaro gilānaṁ upaṭṭhāti, no mettacitto; jegucchī hoti uccāraṁ vā passāvaṁ vā vantaṁ vā kheḷaṁ vā nīharituṁ; nappaṭibalo hoti gilānaṁ kālena kālaṁ dhammiyā kathāya sandassetuṁ samādapetuṁ samuttejetuṁ sampahaṁsetuṁ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato gilānupaṭṭhāko nālaṁ gilānaṁ upaṭṭhātuṁ. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato gilānupaṭṭhāko alaṁ gilānaṁ upaṭṭhātuṁ. Katamehi pañcahi? Paṭibalo hoti bhesajjaṁ saṁvidhātuṁ; sappāyāsappāyaṁ jānāti, asappāyaṁ apanāmeti, sappāyaṁ upanāmeti; mettacitto gilānaṁ upaṭṭhāti, no āmisantaro; ajegucchī hoti uccāraṁ vā passāvaṁ vā vantaṁ vā kheḷaṁ vā nīharituṁ; paṭibalo hoti gilānaṁ kālena kālaṁ dhammiyā kathāya sandassetuṁ samādapetuṁ samuttejetuṁ sampahaṁsetuṁ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato gilānupaṭṭhāko alaṁ gilānaṁ upaṭṭhātun”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.245 25. Duccaritavagga Dutiyaduccaritasutta |245| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā duccarite. Katame pañca? Attāpi attānaṁ upavadati; anuvicca viññū garahanti; pāpako kittisaddo abbhuggacchati; saddhammā vuṭṭhāti; asaddhamme patiṭṭhāti. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā duccarite. 2 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā sucarite. Katame pañca? Attāpi attānaṁ na upavadati; anuvicca viññū pasaṁsanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; asaddhammā vuṭṭhāti; saddhamme patiṭṭhāti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā sucarite”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.199 20. Brāhmaṇavagga Kulasutta |199| “Yaṁ, bhikkhave, sīlavanto pabbajitā kulaṁ upasaṅkamanti, tattha manussā pañcahi ṭhānehi bahuṁ puññaṁ pasavanti. Katamehi pañcahi? Yasmiṁ, bhikkhave, samaye sīlavante pabbajite kulaṁ upasaṅkamante manussā disvā cittāni pasādenti, saggasaṁvattanikaṁ, bhikkhave, taṁ kulaṁ tasmiṁ samaye paṭipadaṁ paṭipannaṁ hoti. 2 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye sīlavante pabbajite kulaṁ upasaṅkamante manussā paccuṭṭhenti abhivādenti āsanaṁ denti, uccākulīnasaṁvattanikaṁ, bhikkhave, taṁ kulaṁ tasmiṁ samaye paṭipadaṁ paṭipannaṁ hoti. 3 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye sīlavante pabbajite kulaṁ upasaṅkamante manussā maccheramalaṁ paṭivinenti, mahesakkhasaṁvattanikaṁ, bhikkhave, taṁ kulaṁ tasmiṁ samaye paṭipadaṁ paṭipannaṁ hoti. 4 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye sīlavante pabbajite kulaṁ upasaṅkamante manussā yathāsatti yathābalaṁ saṁvibhajanti, mahābhogasaṁvattanikaṁ, bhikkhave, taṁ kulaṁ tasmiṁ samaye paṭipadaṁ paṭipannaṁ hoti. 5 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye sīlavante pabbajite kulaṁ upasaṅkamante manussā paripucchanti paripañhanti dhammaṁ suṇanti, mahāpaññāsaṁvattanikaṁ, bhikkhave, taṁ kulaṁ tasmiṁ samaye paṭipadaṁ paṭipannaṁ hoti. Yaṁ, bhikkhave, sīlavanto pabbajitā kulaṁ upasaṅkamanti, tattha manussā imehi pañcahi ṭhānehi bahuṁ puññaṁ pasavantī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.141 15. Tikaṇḍakīvagga Avajānātisutta |141| “Pañcime, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame pañca? Datvā avajānāti, saṁvāsena avajānāti, ādheyyamukho hoti, lolo hoti, mando momūho hoti. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo datvā avajānāti? Idha, bhikkhave, puggalo puggalassa deti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ demi; ayaṁ paṭiggaṇhātī’ti. Tamenaṁ datvā avajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo datvā avajānāti. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo saṁvāsena avajānāti? Idha, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ saṁvasati dve vā tīṇi vā vassāni. Tamenaṁ saṁvāsena avajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo saṁvāsena avajānāti. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo ādheyyamukho hoti? Idha, bhikkhave, 1783 --- an5 141:4 ekacco puggalo parassa vaṇṇe vā avaṇṇe vā bhāsiyamāne taṁ khippaññeva adhimuccitā hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo ādheyyamukho hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo lolo hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ittarasaddho hoti ittarabhattī ittarapemo ittarappasādo. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo lolo hoti. 6 Kathañca, bhikkhave, puggalo mando momūho hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo kusalākusale dhamme na jānāti, sāvajjānavajje dhamme na jānāti, hīnappaṇīte dhamme na jānāti, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme na jānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo mando momūho hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.93 10. Kakudhavagga Byākaraṇasutta |93| “Pañcimāni, bhikkhave, aññābyākaraṇāni. Katamāni pañca? Mandattā momūhattā aññaṁ byākaroti; pāpiccho icchāpakato aññaṁ byākaroti; ummādā cittakkhepā aññaṁ byākaroti; adhimānena aññaṁ byākaroti; sammadeva aññaṁ byākaroti. Imāni kho, bhikkhave, pañca aññābyākaraṇānī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.75 8. Yodhājīvavagga Paṭhamayodhājīvasutta |75| “Pañcime, bhikkhave, yodhājīvā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame pañca? Idha, bhikkhave, ekacco yodhājīvo rajaggaññeva disvā saṁsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṁ; api ca kho dhajaggaññeva disvā saṁsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṁ sahati dhajaggaṁ; api ca kho ussāraṇaññeva sutvā saṁsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṁ, sahati dhajaggaṁ, sahati ussāraṇaṁ; api ca kho sampahāre haññati byāpajjati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṁ, sahati dhajaggaṁ, sahati ussāraṇaṁ, sahati sampahāraṁ. So taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ ajjhāvasati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. Ime kho, bhikkhave, pañca yodhājīvā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 6 Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcime yodhājīvūpamā puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsu. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu rajaggaññeva disvā saṁsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṁ sandhāretuṁ. Sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa rajaggasmiṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu suṇāti: ‘amukasmiṁ nāma gāme vā nigame vā itthī vā kumārī vā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā’ti. So taṁ sutvā saṁsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṁ sandhāretuṁ. Sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa rajaggasmiṁ. 7 Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo rajaggaññeva disvā saṁsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sahati rajaggaṁ; api ca kho dhajaggaññeva disvā saṁsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṁ sandhāretuṁ. Sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa dhajaggasmiṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva kho suṇāti: ‘amukasmiṁ nāma gāme vā nigame vā itthī vā kumārī vā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā’ti; api ca kho sāmaṁ 1784 --- an5 75:8 passati itthiṁ vā kumāriṁ vā abhirūpaṁ dassanīyaṁ pāsādikaṁ paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgataṁ. So taṁ disvā saṁsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṁ sandhāretuṁ. Sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa dhajaggasmiṁ. 9 Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo sahati rajaggaṁ; api ca kho dhajaggaññeva disvā saṁsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sahati rajaggaṁ, sahati dhajaggaṁ; api ca kho ussāraṇaññeva sutvā saṁsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṁ sandhāretuṁ. Sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa ussāraṇāya? Idha, bhikkhave, bhikkhuṁ araññagataṁ vā rukkhamūlagataṁ vā suññāgāragataṁ vā mātugāmo upasaṅkamitvā ūhasati ullapati ujjagghati uppaṇḍeti. So mātugāmena ūhasiyamāno ullapiyamāno ujjagghiyamāno uppaṇḍiyamāno saṁsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṁ sandhāretuṁ. Sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa ussāraṇāya. 11 Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo sahati rajaggaṁ, sahati dhajaggaṁ; api ca kho ussāraṇaññeva sutvā saṁsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu. 12 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sahati rajaggaṁ, sahati dhajaggaṁ, sahati ussāraṇaṁ; api ca kho sampahāre haññati byāpajjati. Kimassa sampahārasmiṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhuṁ araññagataṁ vā rukkhamūlagataṁ vā suññāgāragataṁ vā mātugāmo upasaṅkamitvā abhinisīdati abhinipajjati ajjhottharati. So mātugāmena abhinisīdiyamāno abhinipajjiyamāno ajjhotthariyamāno sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati. Idamassa sampahārasmiṁ. 13 Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo sahati rajaggaṁ, sahati dhajaggaṁ, sahati ussāraṇaṁ, api ca kho sampahāre haññati byāpajjati; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu. 14 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sahati rajaggaṁ, sahati dhajaggaṁ, sahati ussāraṇaṁ, sahati sampahāraṁ, so taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ ajjhāvasati. Kimassa saṅgāmavijayasmiṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhuṁ araññagataṁ vā rukkhamūlagataṁ vā suññāgāragataṁ vā mātugāmo upasaṅkamitvā abhinisīdati abhinipajjati ajjhottharati. So mātugāmena abhinisīdiyamāno abhinipajjiyamāno ajjhotthariyamāno viniveṭhetvā vinimocetvā yena kāmaṁ pakkamati. So vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. 15 So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti; byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī byāpādapadosā cittaṁ parisodheti; thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti; uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti; vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 16 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti 1785 --- an5 75:16 yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Idamassa saṅgāmavijayasmiṁ. 17 Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo sahati rajaggaṁ, sahati dhajaggaṁ, sahati ussāraṇaṁ, sahati sampahāraṁ, so taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ ajjhāvasati; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu. Ime kho, bhikkhave, pañca yodhājīvūpamā puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsū”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.6 1. Sekhabalavagga Samāpattisutta |6| “Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva saddhā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu. Yato ca kho, bhikkhave, saddhā antarahitā hoti, assaddhiyaṁ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha akusalassa samāpatti hoti. 2 Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva hirī paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu. Yato ca kho, bhikkhave, hirī antarahitā hoti, ahirikaṁ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha akusalassa samāpatti hoti. 3 Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva ottappaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti kusalesu dhammesu. Yato ca kho, bhikkhave, ottappaṁ antarahitaṁ hoti, anottappaṁ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha akusalassa samāpatti hoti. 4 Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva vīriyaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti kusalesu dhammesu. Yato ca kho, bhikkhave, vīriyaṁ antarahitaṁ hoti, kosajjaṁ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha akusalassa samāpatti hoti. 5 Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva paññā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu. Yato ca kho, bhikkhave, paññā antarahitā hoti, duppaññā pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha akusalassa samāpatti hotī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.120 12. Andhakavindavagga Micchāvāyāmasutta |120| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, micchāvāyāmā ca hoti, micchāsatinī ca, saddhādeyyaṁ vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, sammāvāyāmā ca hoti, sammāsatinī ca, saddhādeyyaṁ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge”ti. Dasamaṁ. Andhakavindavaggo dutiyo. 3 Tassuddānaṁ Kulūpako pacchāsamaṇo, samādhiandhakavindaṁ; Maccharī vaṇṇanā issā, diṭṭhivācāya vāyamāti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.224 23. Dīghacārikavagga Maccharīsutta |224| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā atinivāse. Katame pañca? Āvāsamaccharī hoti, kulamaccharī hoti, lābhamaccharī hoti, vaṇṇamaccharī hoti, dhammamaccharī hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā atinivāse. 2 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā samavatthavāse. Katame pañca? Na āvāsamaccharī hoti, na kulamaccharī hoti, na lābhamaccharī hoti, na vaṇṇamaccharī hoti, na dhammamaccharī hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā samavatthavāse”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.14 2. Balavagga Vitthatasutta |14| “Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, saddhābalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū 1786 --- an5 14:2 anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, saddhābalaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, vīriyabalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaṁ vuccati, bhikkhave, vīriyabalaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, satibalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, satibalaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, samādhibalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, samādhibalaṁ. 6 Katamañca, bhikkhave, paññābalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paññābalaṁ. Imāni kho, bhikkhave, pañca balānī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.97 10. Kakudhavagga Kathāsutta |97| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānassatiṁ bhāvento nacirasseva akuppaṁ paṭivijjhati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu appaṭṭho hoti appakicco subharo susantoso jīvitaparikkhāresu; appāhāro hoti anodarikattaṁ anuyutto; appamiddho hoti jāgariyaṁ anuyutto; yāyaṁ kathā ābhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathidaṁ—appicchakathā …pe… vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; yathāvimuttaṁ cittaṁ paccavekkhati. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānassatiṁ bhāvento nacirasseva akuppaṁ paṭivijjhatī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.71 8. Yodhājīvavagga Paṭhamacetovimuttiphalasutta |71| “Pañcime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti cetovimuttiphalānisaṁsā ca, paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaṁsā ca. 2 Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikūlasaññī, sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī, maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṁ sūpaṭṭhitā hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti cetovimuttiphalānisaṁsā ca, paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaṁsā ca. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu cetovimutto ca hoti paññāvimutto ca hoti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu ukkhittapaligho itipi, saṅkiṇṇaparikho itipi, abbūḷhesiko itipi, niraggaḷo itipi, ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṁyutto itipi’. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu saṅkiṇṇaparikho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno ponobhaviko jātisaṁsāro pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu saṅkiṇṇaparikho hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu abbūḷhesiko hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu abbūḷhesiko hoti. 6 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu niraggaḷo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅkatāni āyatiṁ anuppādadhammāni. Evaṁ 1787 --- an5 71:6 kho, bhikkhave, bhikkhu niraggaḷo hoti. 7 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṁyutto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṁyutto hotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.145 15. Tikaṇḍakīvagga Nirayasutta |145| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.241 25. Duccaritavagga Paṭhamaduccaritasutta |241| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā duccarite. Katame pañca? Attāpi attānaṁ upavadati; anuvicca viññū garahanti; pāpako kittisaddo abbhuggacchati; sammūḷho kālaṁ karoti; kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā duccarite. 2 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā sucarite. Katame pañca? Attāpi attānaṁ na upavadati; anuvicca viññū pasaṁsanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; asammūḷho kālaṁ karoti; kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā sucarite”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.286 28. Sikkhāpadapeyyāla Bhikkhusutta |286| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, abrahmacārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, abrahmacariyā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.182 19. Araññavagga Cīvarasutta |182| “Pañcime, bhikkhave, paṁsukūlikā. Katame pañca? Mandattā momūhattā paṁsukūliko hoti …pe… idamatthitaṁyeva nissāya paṁsukūliko hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca paṁsukūlikā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.164 17. Āghātavagga Sājīvasutta |164| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi …pe… pañcahi, āvuso, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁsājīvo sabrahmacārīnaṁ. Katamehi pañcahi? Idhāvuso, bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadākathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti; attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadākathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti; attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadākathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti; attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadākathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadākathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti. Imehi kho, āvuso, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁsājīvo sabrahmacārīnan”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.88 9. Theravagga Therasutta |88| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu bahujanaahitāya paṭipanno hoti bahujanaasukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 2 Katamehi pañcahi? Thero hoti rattaññū cirapabbajito; ñāto hoti yasassī sagahaṭṭhapabbajitānaṁ bahujanaparivāro; lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā 1788 --- an5 88:2 paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā appaṭividdhā; micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano, so bahujanaṁ saddhammā vuṭṭhāpetvā asaddhamme patiṭṭhāpeti. Thero bhikkhu rattaññū cirapabbajito itipissa diṭṭhānugatiṁ āpajjanti, ñāto thero bhikkhu yasassī sagahaṭṭhapabbajitānaṁ bahujanaparivāro itipissa diṭṭhānugatiṁ āpajjanti, lābhī thero bhikkhu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ itipissa diṭṭhānugatiṁ āpajjanti, bahussuto thero bhikkhu sutadharo sutasannicayo itipissa diṭṭhānugatiṁ āpajjanti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu bahujanaahitāya paṭipanno hoti bahujanaasukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 3 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 4 Katamehi pañcahi? Thero hoti rattaññū cirapabbajito; ñāto hoti yasassī sagahaṭṭhapabbajitānaṁ bahujanaparivāro; lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano, so bahujanaṁ asaddhammā vuṭṭhāpetvā saddhamme patiṭṭhāpeti. Thero bhikkhu rattaññū cirapabbajito itipissa diṭṭhānugatiṁ āpajjanti, ñāto thero bhikkhu yasassī sagahaṭṭhapabbajitānaṁ bahujanaparivāro itipissa diṭṭhānugatiṁ āpajjanti, lābhī thero bhikkhu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ itipissa diṭṭhānugatiṁ āpajjanti, bahussuto thero bhikkhu sutadharo sutasannicayo itipissa diṭṭhānugatiṁ āpajjanti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.50 5. Muṇḍarājavagga Nāradasutta |50| Ekaṁ samayaṁ āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme. Tena kho pana samayena muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā hoti piyā manāpā. So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṁ bhuñjati na kammantaṁ payojeti—rattindivaṁ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. Atha kho muṇḍo rājā piyakaṁ kosārakkhaṁ āmantesi: “tena hi, samma piyaka, bhaddāya deviyā sarīraṁ āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjatha, yathā mayaṁ bhaddāya deviyā sarīraṁ cirataraṁ passeyyāmā”ti. “Evaṁ, devā”ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā bhaddāya deviyā sarīraṁ āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujji. 2 Atha kho piyakassa kosārakkhassa etadahosi: “imassa kho muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā piyā manāpā. So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṁ bhuñjati na kammantaṁ payojeti—rattindivaṁ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. Kaṁ nu kho muṇḍo rājā samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā payirupāseyya, yassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti. 3 Atha kho piyakassa kosārakkhassa etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme. Taṁ kho panāyasmantaṁ nāradaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca’. Yannūna muṇḍo rājā āyasmantaṁ nāradaṁ payirupāseyya, appeva nāma muṇḍo rājā āyasmato nāradassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti. 4 Atha kho piyako kosārakkho yena muṇḍo rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā muṇḍaṁ rājānaṁ etadavoca: “ayaṁ kho, deva, āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme. Taṁ kho panāyasmantaṁ nāradaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca’. Yadi pana devo āyasmantaṁ nāradaṁ 1789 --- an5 50:4 payirupāseyya, appeva nāma devo āyasmato nāradassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti. “Tena hi, samma piyaka, āyasmantaṁ nāradaṁ paṭivedehi. Kathañhi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ pubbe appaṭisaṁvidito upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti. “Evaṁ, devā”ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā yenāyasmā nārado tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāradaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho piyako kosārakkho āyasmantaṁ nāradaṁ etadavoca: 5 “Imassa, bhante, muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā piyā manāpā. So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṁ bhuñjati na kammantaṁ payojeti—rattindivaṁ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. Sādhu, bhante, āyasmā nārado muṇḍassa rañño tathā dhammaṁ desetu yathā muṇḍo rājā āyasmato nāradassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti. “Yassadāni, piyaka, muṇḍo rājā kālaṁ maññatī”ti. 6 Atha kho piyako kosārakkho uṭṭhāyāsanā āyasmantaṁ nāradaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena muṇḍo rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā muṇḍaṁ rājānaṁ etadavoca: “katāvakāso kho, deva, āyasmatā nāradena. Yassadāni devo kālaṁ maññatī”ti. “Tena hi, samma piyaka, bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpehī”ti. “Evaṁ, devā”ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā muṇḍaṁ rājānaṁ etadavoca: “yuttāni kho te, deva, bhadrāni bhadrāni yānāni. Yassadāni devo kālaṁ maññatī”ti. 7 Atha kho muṇḍo rājā bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi yena kukkuṭārāmo tena pāyāsi mahaccā rājānubhāvena āyasmantaṁ nāradaṁ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṁ pāvisi. Atha kho muṇḍo rājā yena āyasmā nārado tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāradaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho muṇḍaṁ rājānaṁ āyasmā nārado etadavoca: 8 “Pañcimāni, mahārāja, alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. Katamāni pañca? ‘Jarādhammaṁ mā jīrī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. ‘Byādhidhammaṁ mā byādhīyī’ti …pe… ‘maraṇadhammaṁ mā mīyī’ti … ‘khayadhammaṁ mā khīyī’ti … ‘nassanadhammaṁ mā nassī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. 9 Assutavato, mahārāja, puthujjanassa jarādhammaṁ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So jarādhamme jiṇṇe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, mahārāja: ‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’. 10 Puna caparaṁ, mahārāja, assutavato puthujjanassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So nassanadhamme naṭṭhe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, mahārāja: ‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’. 11 Sutavato ca kho, mahārāja, ariyasāvakassa jarādhammaṁ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā 1790 --- an5 50:11 sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So jarādhamme jiṇṇe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, mahārāja: ‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpeti’. 12 Puna caparaṁ, mahārāja, sutavato ariyasāvakassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So nassanadhamme naṭṭhe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, mahārāja: ‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpeti’. 13 Imāni kho, mahārāja, pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti. 14 Na socanāya paridevanāya, Atthodha labbhā api appakopi; Socantamenaṁ dukhitaṁ viditvā, Paccatthikā attamanā bhavanti. 15 Yato ca kho paṇḍito āpadāsu, Na vedhatī atthavinicchayaññū; Paccatthikāssa dukhitā bhavanti, Disvā mukhaṁ avikāraṁ purāṇaṁ. 16 Jappena mantena subhāsitena, Anuppadānena paveṇiyā vā; Yathā yathā yattha labhetha atthaṁ, Tathā tathā tattha parakkameyya. 17 Sace pajāneyya alabbhaneyyo, Mayāva aññena vā esa attho; Asocamāno adhivāsayeyya, Kammaṁ daḷhaṁ kinti karomi dānī”ti. 18 Evaṁ vutte, muṇḍo rājā āyasmantaṁ nāradaṁ etadavoca: “ko nāmo ayaṁ, bhante, dhammapariyāyo”ti? “Sokasallaharaṇo nāma ayaṁ, mahārāja, dhammapariyāyo”ti. “Taggha, bhante, sokasallaharaṇo. Imañhi me, bhante, dhammapariyāyaṁ sutvā sokasallaṁ pahīnan”ti. 19 Atha kho muṇḍo rājā piyakaṁ kosārakkhaṁ āmantesi: “tena hi, samma piyaka, bhaddāya deviyā sarīraṁ jhāpetha; thūpañcassā karotha. Ajjatagge dāni mayaṁ nhāyissāma ceva vilimpissāma bhattañca bhuñjissāma kammante ca payojessāmā”ti. Dasamaṁ. Muṇḍarājavaggo pañcamo. 20 Tassuddānaṁ Ādiyo sappuriso iṭṭhā, manāpadāyībhisandaṁ; Sampadā ca dhanaṁ ṭhānaṁ, kosalo nāradena cāti. Paṭhamo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 5.35 4. Sumanavagga Dānānisaṁsasutta |35| “Pañcime, bhikkhave, dāne ānisaṁsā. Katame pañca? Bahuno janassa piyo hoti manāpo; santo sappurisā bhajanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; gihidhammā anapagato hoti; kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca dāne ānisaṁsāti. 2 Dadamāno piyo hoti, sataṁ dhammaṁ anukkamaṁ; Santo naṁ sadā bhajanti, saññatā brahmacārayo. 3 Te tassa dhammaṁ desenti, Sabbadukkhāpanūdanaṁ; Yaṁ so dhammaṁ idhaññāya, Parinibbāti anāsavo”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.205 21. Kimilavagga Cetokhilasutta |205| “Pañcime, bhikkhave, cetokhilā. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ paṭhamo cetokhilo. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhamme kaṅkhati …pe… saṅghe kaṅkhati …pe… sikkhāya kaṅkhati …pe… sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya 1791 --- an5 205:2 padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ pañcamo cetokhilo. Ime kho, bhikkhave, pañca cetokhilā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.101 11. Phāsuvihāravagga Sārajjasutta |101| “Pañcime, bhikkhave, sekhavesārajjakaraṇā dhammā. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, sīlavā hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti. 2 Yaṁ, bhikkhave, assaddhassa sārajjaṁ hoti, saddhassa taṁ sārajjaṁ na hoti. Tasmāyaṁ dhammo sekhavesārajjakaraṇo. 3 Yaṁ, bhikkhave, dussīlassa sārajjaṁ hoti, sīlavato taṁ sārajjaṁ na hoti. Tasmāyaṁ dhammo sekhavesārajjakaraṇo. 4 Yaṁ, bhikkhave, appassutassa sārajjaṁ hoti, bahussutassa taṁ sārajjaṁ na hoti. Tasmāyaṁ dhammo sekhavesārajjakaraṇo. 5 Yaṁ, bhikkhave, kusītassa sārajjaṁ hoti, āraddhavīriyassa taṁ sārajjaṁ na hoti. Tasmāyaṁ dhammo sekhavesārajjakaraṇo. 6 Yaṁ, bhikkhave, duppaññassa sārajjaṁ hoti, paññavato taṁ sārajjaṁ na hoti. Tasmāyaṁ dhammo sekhavesārajjakaraṇo. Ime kho, bhikkhave, pañca sekhavesārajjakaraṇā dhammā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.44 5. Muṇḍarājavagga Manāpadāyīsutta |44| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggassa gahapatino vesālikassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggo gahapati vesāliko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggo gahapati vesāliko bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. Manāpaṁ me, bhante, sālapupphakaṁ khādanīyaṁ; taṁ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya. 3 “Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. Manāpaṁ me, bhante, sampannakolakaṁ sūkaramaṁsaṁ; taṁ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya. 4 “Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. Manāpaṁ me, bhante, nibbattatelakaṁ nāliyasākaṁ; taṁ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya. 5 “Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. Manāpo me, bhante, sālīnaṁ odano vicitakāḷako anekasūpo anekabyañjano; taṁ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya. 6 “Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. Manāpāni me, bhante, kāsikāni vatthāni; tāni me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya. 7 “Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. Manāpo me, bhante, pallaṅko gonakatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo sauttaracchado ubhatolohitakūpadhāno. Api ca, bhante, mayampetaṁ jānāma: ‘netaṁ bhagavato kappatī’ti. Idaṁ me, bhante, candanaphalakaṁ agghati adhikasatasahassaṁ; taṁ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya. Atha kho bhagavā uggaṁ gahapatiṁ vesālikaṁ iminā anumodanīyena anumodi: 8 “Manāpadāyī labhate manāpaṁ, Yo ujjubhūtesu dadāti chandasā; Acchādanaṁ sayanamannapānaṁ, Nānāppakārāni ca paccayāni. 9 Cattañca muttañca anuggahītaṁ, Khettūpame arahante viditvā; So duccajaṁ sappuriso cajitvā, Manāpadāyī labhate manāpan”ti. 10 Atha kho bhagavā uggaṁ gahapatiṁ vesālikaṁ iminā anumodanīyena anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 11 Atha kho uggo gahapati vesāliko aparena samayena kālamakāsi. Kālaṅkato ca uggo gahapati vesāliko aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapajji. Tena kho pana samayena bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho uggo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; 1792 --- an5 44:11 upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho uggaṁ devaputtaṁ bhagavā etadavoca: “kacci te, ugga, yathādhippāyo”ti? “Taggha me, bhagavā, yathādhippāyo”ti. Atha kho bhagavā uggaṁ devaputtaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 12 “Manāpadāyī labhate manāpaṁ, Aggassa dātā labhate punaggaṁ; Varassa dātā varalābhi hoti, Seṭṭhaṁ dado seṭṭhamupeti ṭhānaṁ. 13 Yo aggadāyī varadāyī, seṭṭhadāyī ca yo naro; Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.170 17. Āghātavagga Bhaddajisutta |170| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā bhaddaji yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ bhaddajiṁ āyasmā ānando etadavoca: “kiṁ nu kho, āvuso bhaddaji, dassanānaṁ aggaṁ, kiṁ savanānaṁ aggaṁ, kiṁ sukhānaṁ aggaṁ, kiṁ saññānaṁ aggaṁ, kiṁ bhavānaṁ aggan”ti? 2 “Atthāvuso, brahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, yo taṁ brahmānaṁ passati, idaṁ dassanānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, ābhassarā nāma devā sukhena abhisannā parisannā. Te kadāci karahaci udānaṁ udānenti: ‘aho sukhaṁ, aho sukhan’ti. Yo taṁ saddaṁ suṇāti, idaṁ savanānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, subhakiṇhā nāma devā. Te santaṁyeva tusitā sukhaṁ paṭivedenti, idaṁ sukhānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, ākiñcaññāyatanūpagā devā, idaṁ saññānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, nevasaññānāsaññāyatanūpagā devā, idaṁ bhavānaṁ aggan”ti. “Sameti kho idaṁ āyasmato bhaddajissa, yadidaṁ bahunā janenā”ti? 3 “Āyasmā kho ānando bahussuto. Paṭibhātu āyasmantaṁyeva ānandan”ti. “Tenahāvuso bhaddaji, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā bhaddaji āyasmato ānandassa paccassosi. Āyasmā ānando etadavoca: 4 “Yathā passato kho, āvuso, anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ dassanānaṁ aggaṁ. Yathā suṇato anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ savanānaṁ aggaṁ. Yathā sukhitassa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ sukhānaṁ aggaṁ. Yathā saññissa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ saññānaṁ aggaṁ. Yathā bhūtassa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ bhavānaṁ aggan”ti. Dasamaṁ. Āghātavaggo dutiyo. 5 Tassuddānaṁ Dve āghātavinayā, sākacchā sājīvato pañhaṁ; Pucchā nirodho codanā, sīlaṁ nisanti bhaddajīti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.196 20. Brāhmaṇavagga Mahāsupinasutta |196| “Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato pañca mahāsupinā pāturahesuṁ. Katame pañca? Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṁ mahāpathavī mahāsayanaṁ ahosi, himavā pabbatarājā bibbohanaṁ ahosi, puratthime samudde vāmo hattho ohito ahosi, pacchime samudde dakkhiṇo hattho ohito ahosi, dakkhiṇe samudde ubho pādā ohitā ahesuṁ. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṁ paṭhamo mahāsupino pāturahosi. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato tiriyā nāma tiṇajāti nābhiyā uggantvā nabhaṁ āhacca ṭhitā ahosi. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṁ dutiyo mahāsupino pāturahosi. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato setā kimī kaṇhasīsā pādehi ussakkitvā (…) yāva jāṇumaṇḍalā paṭicchādesuṁ. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṁ tatiyo mahāsupino pāturahosi. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato cattāro sakuṇā nānāvaṇṇā catūhi disāhi āgantvā pādamūle nipatitvā sabbasetā sampajjiṁsu. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṁ catuttho mahāsupino pāturahosi. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato 1793 --- an5 196:5 arahaṁ sammāsambuddho pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno mahato mīḷhapabbatassa uparūpari caṅkamati alippamāno mīḷhena. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṁ pañcamo mahāsupino pāturahosi. 6 Yampi, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṁ mahāpathavī mahāsayanaṁ ahosi, himavā pabbatarājā bibbohanaṁ ahosi, puratthime samudde vāmo hattho ohito ahosi, pacchime samudde dakkhiṇo hattho ohito ahosi, dakkhiṇe samudde ubho pādā ohitā ahesuṁ; tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena anuttarā sammāsambodhi abhisambuddhā. Tassā abhisambodhāya ayaṁ paṭhamo mahāsupino pāturahosi. 7 Yampi, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato tiriyā nāma tiṇajāti nābhiyā uggantvā nabhaṁ āhacca ṭhitā ahosi; tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena ariyo aṭṭhaṅgiko maggo abhisambujjhitvā yāva devamanussehi suppakāsito. Tassa abhisambodhāya ayaṁ dutiyo mahāsupino pāturahosi. 8 Yampi, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato setā kimī kaṇhasīsā pādehi ussakkitvā yāva jāṇumaṇḍalā paṭicchādesuṁ; bahū, bhikkhave, gihī odātavasanā tathāgataṁ pāṇupetā saraṇaṁ gatā. Tassa abhisambodhāya ayaṁ tatiyo mahāsupino pāturahosi. 9 Yampi, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato cattāro sakuṇā nānāvaṇṇā catūhi disāhi āgantvā pādamūle nipatitvā sabbasetā sampajjiṁsu; cattārome, bhikkhave, vaṇṇā khattiyā brāhmaṇā vessā suddā te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā anuttaraṁ vimuttiṁ sacchikaronti. Tassa abhisambodhāya ayaṁ catuttho mahāsupino pāturahosi. 10 Yampi, bhikkhave, tathāgato arahaṁ sammāsambuddho pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno mahato mīḷhapabbatassa uparūpari caṅkamati alippamāno mīḷhena; lābhī, bhikkhave, tathāgato cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, taṁ tathāgato agathito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Tassa abhisambodhāya ayaṁ pañcamo mahāsupino pāturahosi. 11 Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ime pañca mahāsupinā pāturahesun”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.115 12. Andhakavindavagga Maccharinīsutta |115| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Āvāsamaccharinī hoti, kulamaccharinī hoti, lābhamaccharinī hoti, vaṇṇamaccharinī hoti, dhammamaccharinī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Na āvāsamaccharinī hoti, na kulamaccharinī hoti, na lābhamaccharinī hoti, na vaṇṇamaccharinī hoti, na dhammamaccharinī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.211 22. Akkosakavagga Akkosakasutta |211| “Yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṁ, tassa pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā. Katame pañca? Pārājiko vā hoti chinnaparipantho, aññataraṁ vā saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjati, bāḷhaṁ vā rogātaṅkaṁ phusati, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṁ, tassa ime pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.21 3. Pañcaṅgikavagga Paṭhamaagāravasutta |21| “So vata, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṁ dhammaṁ aparipūretvā sekhaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Sekhaṁ dhammaṁ aparipūretvā sīlāni 1794 --- an5 21:1 paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Sīlāni aparipūretvā sammādiṭṭhiṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Sammādiṭṭhiṁ aparipūretvā sammāsamādhiṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 2 So vata, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūretvā sekhaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Sekhaṁ dhammaṁ paripūretvā sīlāni paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Sīlāni paripūretvā sammādiṭṭhiṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Sammādiṭṭhiṁ paripūretvā sammāsamādhiṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.230 23. Dīghacārikavagga Dutiyakaṇhasappasutta |230| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kaṇhasappe. Katame pañca? Kodhano, upanāhī, ghoraviso, dujjivho, mittadubbhī. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā kaṇhasappe. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcime ādīnavā mātugāme. Katame pañca? Kodhano, upanāhī, ghoraviso, dujjivho, mittadubbhī. Tatridaṁ, bhikkhave, mātugāmassa ghoravisatā—yebhuyyena, bhikkhave, mātugāmo tibbarāgo. Tatridaṁ, bhikkhave, mātugāmassa dujjivhatā—yebhuyyena, bhikkhave, mātugāmo pisuṇavāco. Tatridaṁ, bhikkhave, mātugāmassa mittadubbhitā—yebhuyyena, bhikkhave, mātugāmo aticārinī. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā mātugāme”ti. Dasamaṁ. Dīghacārikavaggo tatiyo. 3 Tassuddānaṁ Dve dīghacārikā vuttā, atinivāsamaccharī; Dve ca kulūpakā bhogā, bhattaṁ sappāpare duveti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.134 14. Rājavagga Yassaṁdisaṁsutta |134| “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rājā khattiyo muddhāvasitto yassaṁ yassaṁ disāyaṁ viharati, sakasmiṁyeva vijite viharati. 2 Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rājā khattiyo muddhāvasitto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro; balavā kho pana hoti caturaṅginiyā senāya samannāgato assavāya ovādapaṭikarāya; pariṇāyako kho panassa hoti paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṁ; tassime cattāro dhammā yasaṁ paripācenti. So iminā yasapañcamena dhammena samannāgato yassaṁ yassaṁ disāyaṁ viharati, sakasmiṁyeva vijite viharati. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, bhikkhave, hoti vijitāvīnaṁ. 3 Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yassaṁ yassaṁ disāyaṁ viharati, vimuttacittova viharati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu—rājāva khattiyo muddhāvasitto jātisampanno; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā—rājāva khattiyo muddhāvasitto aḍḍho mahaddhano mahābhogo paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro; āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu—rājāva khattiyo muddhāvasitto balasampanno; paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā—rājāva khattiyo muddhāvasitto pariṇāyakasampanno; tassime cattāro dhammā vimuttiṁ paripācenti. So iminā vimuttipañcamena dhammena samannāgato yassaṁ yassaṁ disāyaṁ viharati vimuttacittova viharati. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, bhikkhave, hoti vimuttacittānan”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.255 26. Upasampadāvagga Macchariyappahānasutta |255| “Pañcannaṁ, bhikkhave, macchariyānaṁ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṁ vussati. Katamesaṁ pañcannaṁ? Āvāsamacchariyassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṁ vussati; kulamacchariyassa … lābhamacchariyassa … vaṇṇamacchariyassa … dhammamacchariyassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṁ vussati. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ macchariyānaṁ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṁ vussatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.151 16. 1795 --- an5 151:0 Saddhammavagga Paṭhamasammattaniyāmasutta |151| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṁ abhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. Katamehi pañcahi? Kathaṁ paribhoti, kathikaṁ paribhoti, attānaṁ paribhoti, vikkhittacitto dhammaṁ suṇāti, anekaggacitto ayoniso ca manasi karoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṁ abhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. Katamehi pañcahi? Na kathaṁ paribhoti, na kathikaṁ paribhoti, na attānaṁ paribhoti, avikkhittacitto dhammaṁ suṇāti, ekaggacitto yoniso ca manasi karoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.189 19. Araññavagga Khalupacchābhattikasutta |189| “Pañcime, bhikkhave, khalupacchābhattikā …pe…. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.65 7. Saññāvagga Sākacchasutta |65| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁsākaccho sabrahmacārīnaṁ. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadāya kathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti; attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadāya kathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti; attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadāya kathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti; attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadāya kathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadāya kathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁsākaccho sabrahmacārīnan”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.83 9. Theravagga Kuhakasutta |83| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Kuhako ca hoti, lapako ca, nemittiko ca, nippesiko ca, lābhena ca lābhaṁ nijigīsitā—imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Na ca kuhako hoti, na ca lapako, na ca nemittiko, na ca nippesiko, na ca lābhena lābhaṁ nijigīsitā—imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.214 22. Akkosakavagga Bahubhāṇisutta |214| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā bahubhāṇismiṁ puggale. Katame pañca? Musā bhaṇati, pisuṇaṁ bhaṇati, pharusaṁ bhaṇati, samphappalāpaṁ bhaṇati, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā bahubhāṇismiṁ puggale. 2 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā mantabhāṇismiṁ puggale. Katame pañca? Na musā bhaṇati, na pisuṇaṁ bhaṇati, na pharusaṁ bhaṇati, na samphappalāpaṁ bhaṇati, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā mantabhāṇismiṁ puggale”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.8 1. Sekhabalavagga Cavanasutta |8| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Katamehi pañcahi? Assaddho, bhikkhave, bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Ahiriko, bhikkhave, bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Anottappī, bhikkhave, bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Kusīto, bhikkhave, bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Duppañño, bhikkhave, bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Katamehi pañcahi? Saddho, bhikkhave, bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Hirīmā, bhikkhave, bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Ottappī, bhikkhave, bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Āraddhavīriyo, bhikkhave, bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Paññavā, bhikkhave, bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi 1796 --- an5 8:2 dhammehi samannāgato bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.110 11. Phāsuvihāravagga Araññasutta |110| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṁ. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; āraddhavīriyo viharati thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevitun”ti. Dasamaṁ. Phāsuvihāravaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Sārajjaṁ saṅkito coro, Sukhumālaṁ phāsu pañcamaṁ; Ānanda sīlāsekhā ca, Cātuddiso araññena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.24 3. Pañcaṅgikavagga Dussīlasutta |24| “Dussīlassa, bhikkhave, sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati, tacopi na pāripūriṁ gacchati, pheggupi na pāripūriṁ gacchati, sāropi na pāripūriṁ gacchati; evamevaṁ kho, bhikkhave, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 2 Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṁ gacchati, tacopi pāripūriṁ gacchati, pheggupi pāripūriṁ gacchati, sāropi pāripūriṁ gacchati; evamevaṁ kho, bhikkhave, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanan”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.99 10. Kakudhavagga Sīhasutta |99| “Sīho, bhikkhave, migarājā sāyanhasamayaṁ āsayā nikkhamati; āsayā nikkhamitvā vijambhati; vijambhitvā samantā catuddisaṁ anuviloketi; samantā catuddisaṁ anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadati; tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā gocarāya pakkamati. So hatthissa cepi pahāraṁ deti, sakkaccaññeva pahāraṁ deti, no asakkaccaṁ; mahiṁsassa cepi pahāraṁ deti, sakkaccaññeva pahāraṁ deti, no asakkaccaṁ; gavassa cepi pahāraṁ deti, sakkaccaññeva pahāraṁ deti, no asakkaccaṁ; dīpissa cepi pahāraṁ deti, sakkaccaññeva pahāraṁ deti, no asakkaccaṁ; khuddakānañcepi pāṇānaṁ pahāraṁ deti antamaso sasabiḷārānampi, sakkaccaññeva pahāraṁ deti, no asakkaccaṁ. Taṁ kissa hetu? ‘Mā me yoggapatho nassā’ti. 2 Sīhoti kho, bhikkhave, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. Yaṁ kho, bhikkhave, tathāgato parisāya dhammaṁ deseti, idamassa hoti sīhanādasmiṁ. Bhikkhūnañcepi, bhikkhave, tathāgato dhammaṁ deseti, sakkaccaññeva tathāgato dhammaṁ deseti, no asakkaccaṁ; bhikkhunīnañcepi, bhikkhave, tathāgato dhammaṁ deseti, sakkaccaññeva tathāgato 1797 --- an5 99:2 dhammaṁ deseti, no asakkaccaṁ; upāsakānañcepi, bhikkhave, tathāgato dhammaṁ deseti, sakkaccaññeva tathāgato dhammaṁ deseti, no asakkaccaṁ; upāsikānañcepi, bhikkhave, tathāgato dhammaṁ deseti, sakkaccaññeva tathāgato dhammaṁ deseti, no asakkaccaṁ; puthujjanānañcepi, bhikkhave, tathāgato dhammaṁ deseti antamaso annabhāranesādānampi, sakkaccaññeva tathāgato dhammaṁ deseti, no asakkaccaṁ. Taṁ kissa hetu? Dhammagaru, bhikkhave, tathāgato dhammagāravo”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.41 5. Muṇḍarājavagga Ādiyasutta |41| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: “pañcime, gahapati, bhogānaṁ ādiyā. Katame pañca? Idha, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi attānaṁ sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati; mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati; puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati. Ayaṁ paṭhamo bhogānaṁ ādiyo. 2 Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati. Ayaṁ dutiyo bhogānaṁ ādiyo. 3 Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā—aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyato vā dāyādato—tathārūpāsu āpadāsu bhogehi pariyodhāya vattati, sotthiṁ attānaṁ karoti. Ayaṁ tatiyo bhogānaṁ ādiyo. 4 Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi pañcabaliṁ kattā hoti. Ñātibaliṁ, atithibaliṁ, pubbapetabaliṁ, rājabaliṁ, devatābaliṁ—ayaṁ catuttho bhogānaṁ ādiyo. 5 Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṁ damenti ekamattānaṁ samenti ekamattānaṁ parinibbāpenti, tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Ayaṁ pañcamo bhogānaṁ ādiyo. Ime kho, gahapati, pañca bhogānaṁ ādiyā. 6 Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṁ ādiye ādiyato bhogā parikkhayaṁ gacchanti, tassa evaṁ hoti: ‘ye vata bhogānaṁ ādiyā te cāhaṁ ādiyāmi bhogā ca me parikkhayaṁ gacchantī’ti. Itissa hoti avippaṭisāro. Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṁ ādiye ādiyato bhogā abhivaḍḍhanti, tassa evaṁ hoti: ‘ye vata bhogānaṁ ādiyā te cāhaṁ ādiyāmi bhogā ca me abhivaḍḍhantī’ti. Itissa hoti ubhayeneva avippaṭisāroti. 7 Bhuttā bhogā bhatā bhaccā, vitiṇṇā āpadāsu me; Uddhaggā dakkhiṇā dinnā, atho pañcabalīkatā; Upaṭṭhitā sīlavanto, saññatā brahmacārayo. 8 Yadatthaṁ bhogaṁ iccheyya, paṇḍito gharamāvasaṁ; So me attho anuppatto, kataṁ ananutāpiyaṁ. 9 Etaṁ anussaraṁ macco, ariyadhamme ṭhito naro; Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.193 20. Brāhmaṇavagga Saṅgāravasutta |193| Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo, yena kadāci dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā? Ko pana, bho gotama, hetu ko paccayo, yena kadāci dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā”ti? 2 Yasmiṁ, brāhmaṇa, samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ 1798 --- an5 193:2 nappajānāti na passati, ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto saṁsaṭṭho lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ nappajāneyya na passeyya. Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 3 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto agginā santatto ukkudhito ussadakajāto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ nappajāneyya na passeyya. Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 4 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto sevālapaṇakapariyonaddho. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ nappajāneyya na passeyya. Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 5 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto vāterito calito bhanto ūmijāto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ nappajāneyya na passeyya. Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 6 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā 1799 --- an5 193:6 nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto āvilo luḷito kalalībhūto andhakāre nikkhitto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ nappajāneyya na passeyya. Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 7 Yasmiñca kho, brāhmaṇa, samaye na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ pajānāti passati, paratthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ pajānāti passati, ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ pajānāti passati, dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto asaṁsaṭṭho lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ pajāneyya passeyya. Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati …pe…. 8 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati …pe… seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto agginā asantatto anukkudhito anussadakajāto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ pajāneyya passeyya. Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati …pe…. 9 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati …pe… seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto na sevālapaṇakapariyonaddho. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ pajāneyya passeyya. Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati …pe…. 10 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati …pe… seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto na vāterito na calito na bhanto na ūmijāto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ pajāneyya passeyya. Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati …pe…. 11 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ pajānāti passati, paratthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ pajānāti passati, ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ pajānāti passati, dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto accho vippasanno anāvilo āloke nikkhitto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ pajāneyya passeyya. Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ pajānāti passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ pajānāti passati, dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. 12 Ayaṁ kho, brāhmaṇa, hetu ayaṁ paccayo, yena kadāci dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. Ayaṁ pana, brāhmaṇa, hetu ayaṁ paccayo, yena kadāci dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā”ti. 13 “Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.175 18. Upāsakavagga Caṇḍālasutta |175| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato upāsako upāsakacaṇḍālo ca hoti upāsakamalañca upāsakapatikuṭṭho ca. Katamehi pañcahi? Assaddho hoti; dussīlo hoti; kotūhalamaṅgaliko hoti, maṅgalaṁ pacceti no kammaṁ; ito ca bahiddhā dakkhiṇeyyaṁ gavesati; tattha ca pubbakāraṁ karoti. 1800 --- an5 175:1 Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato upāsako upāsakacaṇḍālo ca hoti upāsakamalañca upāsakapatikuṭṭho ca. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato upāsako upāsakaratanañca hoti upāsakapadumañca upāsakapuṇḍarīkañca. Katamehi pañcahi? Saddho hoti; sīlavā hoti; akotūhalamaṅgaliko hoti, kammaṁ pacceti no maṅgalaṁ; na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṁ gavesati; idha ca pubbakāraṁ karoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato upāsako upāsakaratanañca hoti upāsakapadumañca upāsakapuṇḍarīkañcā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.154 16. Saddhammavagga Paṭhamasaddhammasammosasutta |154| “Pañcime, bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhū na sakkaccaṁ dhammaṁ suṇanti, na sakkaccaṁ dhammaṁ pariyāpuṇanti, na sakkaccaṁ dhammaṁ dhārenti, na sakkaccaṁ dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhanti, na sakkaccaṁ atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṁ paṭipajjanti. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti. 2 Pañcime, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhū sakkaccaṁ dhammaṁ suṇanti, sakkaccaṁ dhammaṁ pariyāpuṇanti, sakkaccaṁ dhammaṁ dhārenti, sakkaccaṁ dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhanti, sakkaccaṁ atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṁ paṭipajjanti. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattantī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.250 25. Duccaritavagga Puggalappasādasutta |250| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā puggalappasāde. Katame pañca? Yasmiṁ, bhikkhave, puggale puggalo abhippasanno hoti, so tathārūpaṁ āpattiṁ āpanno hoti yathārūpāya āpattiyā saṅgho ukkhipati. Tassa evaṁ hoti: ‘yo kho myāyaṁ puggalo piyo manāpo so saṅghena ukkhitto’ti. Bhikkhūsu appasādabahulo hoti. Bhikkhūsu appasādabahulo samāno aññe bhikkhū na bhajati. Aññe bhikkhū abhajanto saddhammaṁ na suṇāti. Saddhammaṁ asuṇanto saddhammā parihāyati. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo ādīnavo puggalappasāde. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, yasmiṁ puggale puggalo abhippasanno hoti, so tathārūpaṁ āpattiṁ āpanno hoti yathārūpāya āpattiyā saṅgho ante nisīdāpeti. Tassa evaṁ hoti: ‘yo kho myāyaṁ puggalo piyo manāpo so saṅghena ante nisīdāpito’ti. Bhikkhūsu appasādabahulo hoti. Bhikkhūsu appasādabahulo samāno aññe bhikkhū na bhajati. Aññe bhikkhū abhajanto saddhammaṁ na suṇāti. Saddhammaṁ asuṇanto saddhammā parihāyati. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo ādīnavo puggalappasāde. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, yasmiṁ puggale puggalo abhippasanno hoti, so disāpakkanto hoti …pe… so vibbhanto hoti …pe… so kālaṅkato hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘yo kho myāyaṁ puggalo piyo manāpo so kālaṅkato’ti. Aññe bhikkhū na bhajati. Aññe bhikkhū abhajanto saddhammaṁ na suṇāti. Saddhammaṁ asuṇanto saddhammā parihāyati. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo ādīnavo puggalappasāde. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā puggalappasāde”ti. Dasamaṁ. Duccaritavaggo pañcamo. 4 Tassuddānaṁ Duccaritaṁ kāyaduccaritaṁ, Vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ; Catūhi pare dve sivathikā, Puggalappasādena cāti. Pañcamo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 5.86 9. Theravagga Paṭisambhidāpattasutta |86| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Atthapaṭisambhidāpatto hoti, dhammapaṭisambhidāpatto hoti, niruttipaṭisambhidāpatto hoti, paṭibhānapaṭisambhidāpatto hoti, yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ—imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.60 6. Nīvaraṇavagga Dutiyavuḍḍhapabbajitasutta |60| Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato dullabho vuḍḍhapabbajito. Katamehi pañcahi? Dullabho, bhikkhave, vuḍḍhapabbajito suvaco, dullabho suggahitaggāhī, dullabho padakkhiṇaggāhī, dullabho dhammakathiko, dullabho vinayadharo. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato dullabho vuḍḍhapabbajito”ti. Dasamaṁ. Nīvaraṇavaggo 1801 --- an5 60:1 paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Āvaraṇaṁ rāsi aṅgāni, samayaṁ mātuputtikā; Upajjhā ṭhānā licchavi, kumārā aparā duveti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.131 14. Rājavagga Paṭhamacakkānuvattanasutta |131| “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rājā cakkavattī dhammeneva cakkaṁ vatteti; taṁ hoti cakkaṁ appaṭivattiyaṁ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā. 2 Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rājā cakkavattī atthaññū ca hoti, dhammaññū ca, mattaññū ca, kālaññū ca, parisaññū ca. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rājā cakkavattī dhammeneva cakkaṁ pavatteti; taṁ hoti cakkaṁ appaṭivattiyaṁ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā. 3 Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato tathāgato arahaṁ sammāsambuddho dhammeneva anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavatteti; taṁ hoti cakkaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. 4 Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, tathāgato arahaṁ sammāsambuddho atthaññū, dhammaññū, mattaññū, kālaññū, parisaññū. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato tathāgato arahaṁ sammāsambuddho dhammeneva anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavatteti; taṁ hoti dhammacakkaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.235 24. Āvāsikavagga Anukampasutta |235| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu gihīnaṁ anukampati. Katamehi pañcahi? Adhisīle samādapeti; dhammadassane niveseti; gilānake upasaṅkamitvā satiṁ uppādeti: ‘arahaggataṁ āyasmanto satiṁ upaṭṭhāpethā’ti; mahā kho pana bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū gihīnaṁ upasaṅkamitvā āroceti: ‘mahā kho, āvuso, bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū, karotha puññāni, samayo puññāni kātun’ti; yaṁ kho panassa bhojanaṁ denti lūkhaṁ vā paṇītaṁ vā taṁ attanā paribhuñjati, saddhādeyyaṁ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu gihīnaṁ anukampatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.74 8. Yodhājīvavagga Dutiyadhammavihārīsutta |74| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘dhammavihārī, dhammavihārī’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu dhammavihārī hotī”ti? 2 “Idha, bhikkhu, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ; uttari cassa paññāya atthaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhu: ‘bhikkhu pariyattibahulo, no dhammavihārī’. 3 Puna caparaṁ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti, uttari cassa paññāya atthaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhu: ‘bhikkhu paññattibahulo, no dhammavihārī’. 4 Puna caparaṁ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti, uttari cassa paññāya atthaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhu: ‘bhikkhu sajjhāyabahulo, no dhammavihārī’. 5 Puna caparaṁ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati, uttari cassa paññāya atthaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhu: ‘bhikkhu vitakkabahulo, no dhammavihārī’. 6 Idha, bhikkhu, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ; uttari cassa paññāya atthaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhu, bhikkhu dhammavihārī hoti. 7 Iti kho, bhikkhu, desito mayā pariyattibahulo, desito paññattibahulo, desito sajjhāyabahulo, desito vitakkabahulo, desito dhammavihārī. Yaṁ kho, bhikkhu, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, bhikkhu, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha bhikkhu, mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.92 10. Kakudhavagga Dutiyasampadāsutta |92| “Pañcimā, bhikkhave, sampadā. Katamā pañca? Sīlasampadā, samādhisampadā, paññāsampadā, vimuttisampadā, vimuttiñāṇadassanasampadā—imā kho, bhikkhave, pañca sampadā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.244 25. Duccaritavagga 1802 --- an5 244:0 Paṭhamamanoduccaritasutta |244| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā manoduccarite …pe… ānisaṁsā manosucarite. Katame pañca? Attāpi attānaṁ na upavadati; anuvicca viññū pasaṁsanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; asammūḷho kālaṁ karoti; kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā manosucarite”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.140 14. Rājavagga Sotasutta |140| “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgaṁtveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño nāgo sotā ca hoti, hantā ca, rakkhitā ca, khantā ca, gantā ca. 2 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo sotā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo yamenaṁ hatthidammasārathi kāraṇaṁ kāreti—yadi vā katapubbaṁ yadi vā akatapubbaṁ—taṁ aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbaṁ cetasā samannāharitvā ohitasoto suṇāti. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo sotā hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo hantā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthimpi hanati, hatthāruhampi hanati, assampi hanati, assāruhampi hanati, rathampi hanati, rathikampi hanati, pattikampi hanati. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo hantā hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo rakkhitā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato rakkhati purimaṁ kāyaṁ, rakkhati pacchimaṁ kāyaṁ, rakkhati purime pāde, rakkhati pacchime pāde, rakkhati sīsaṁ, rakkhati kaṇṇe, rakkhati dante, rakkhati soṇḍaṁ, rakkhati vāladhiṁ, rakkhati hatthāruhaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo rakkhitā hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khantā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato khamo hoti sattippahārānaṁ asippahārānaṁ usuppahārānaṁ pharasuppahārānaṁ bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo khantā hoti. 6 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo gantā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo yamenaṁ hatthidammasārathi disaṁ peseti—yadi vā gatapubbaṁ yadi vā agatapubbaṁ—taṁ khippameva gantā hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo gantā hoti. 7 Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṁ gacchati. 8 Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sotā ca hoti, hantā ca, rakkhitā ca, khantā ca, gantā ca. 9 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sotā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aṭṭhiṅkatvā manasi katvā sabbaṁ cetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṁ suṇāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sotā hoti. 10 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu hantā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti, pajahati vinodeti hanati byantīkaroti anabhāvaṁ gameti; uppannaṁ byāpādavitakkaṁ …pe… uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ …pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti, pajahati vinodeti hanati byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu hantā hoti. 11 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu rakkhitā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu rakkhitā hoti. 12 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khantā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ; duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ 1803 --- an5 140:12 uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu khantā hoti. 13 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu gantā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yā sā disā agatapubbā iminā dīghena addhunā, yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ, taṁ khippaññeva gantā hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu gantā hoti. 14 Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Dasamaṁ. Rājavaggo catuttho. 15 Tassuddānaṁ Cakkānuvattanā rājā, Yassaṁdisaṁ dve ceva patthanā; Appaṁsupati bhattādo, Akkhamo ca sotena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.198 20. Brāhmaṇavagga Vācāsutta |198| “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnaṁ. Katamehi pañcahi? Kālena ca bhāsitā hoti, saccā ca bhāsitā hoti, saṇhā ca bhāsitā hoti, atthasaṁhitā ca bhāsitā hoti, mettacittena ca bhāsitā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.221 23. Dīghacārikavagga Paṭhamadīghacārikasutta |221| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā dīghacārikaṁ anavatthacārikaṁ anuyuttassa viharato. Katame pañca? Assutaṁ na suṇāti, sutaṁ na pariyodāpeti, sutenekaccena avisārado hoti, gāḷhaṁ rogātaṅkaṁ phusati, na ca mittavā hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā dīghacārikaṁ anavatthacārikaṁ anuyuttassa viharato. 2 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā samavatthacāre. Katame pañca? Assutaṁ suṇāti, sutaṁ pariyodāpeti, sutenekaccena visārado hoti, na gāḷhaṁ rogātaṅkaṁ phusati, mittavā ca hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā samavatthacāre”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.125 13. Gilānavagga Paṭhamaanāyussāsutta |125| “Pañcime, bhikkhave, dhammā anāyussā. Katame pañca? Asappāyakārī hoti, sappāye mattaṁ na jānāti, apariṇatabhojī ca hoti, akālacārī ca hoti, abrahmacārī ca. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā anāyussā. 2 Pañcime, bhikkhave, dhammā āyussā. Katame pañca? Sappāyakārī hoti, sappāye mattaṁ jānāti, pariṇatabhojī ca hoti, kālacārī ca hoti, brahmacārī ca. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā āyussā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.3 1. Sekhabalavagga Dukkhasutta |3| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṁ viharati savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ, kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, duppañño hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṁ viharati savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ, kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ, kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ, kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.11 2. Balavagga Ananussutasutta |11| “Pubbāhaṁ, bhikkhave, ananussutesu dhammesu abhiññāvosānapāramippatto paṭijānāmi. Pañcimāni, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. Katamāni pañca? Saddhābalaṁ, hirībalaṁ, ottappabalaṁ, vīriyabalaṁ, paññābalaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavattetī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.30 3. Pañcaṅgikavagga Nāgitasutta |30| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena icchānaṅgalaṁ nāma kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Assosuṁ kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito 1804 --- an5 30:1 icchānaṅgalaṁ anuppatto; icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti’. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. Atha kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahūtaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaṁsu uccāsaddamahāsaddā. 2 Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ nāgitaṁ āmantesi: “ke pana kho, nāgita, uccāsaddamahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope”ti? “Ete, bhante, icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā pahūtaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya bahidvārakoṭṭhake ṭhitā bhagavantaññeva uddissa bhikkhusaṅghañcā”ti. “Māhaṁ, nāgita, yasena samāgamaṁ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṁ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. So taṁ mīḷhasukhaṁ middhasukhaṁ lābhasakkārasilokasukhaṁ sādiyeyyā”ti. 3 “Adhivāsetu dāni, bhante, bhagavā, adhivāsetu sugato; adhivāsanakālo dāni, bhante, bhagavato. Yena yeneva dāni bhagavā gamissati taṁninnāva gamissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Seyyathāpi, bhante, thullaphusitake deve vassante yathāninnaṁ udakāni pavattanti; evamevaṁ kho, bhante, yena yeneva dāni bhagavā gamissati, taṁninnāva gamissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Taṁ kissa hetu? Tathā hi, bhante, bhagavato sīlapaññāṇan”ti. 4 “Māhaṁ, nāgita, yasena samāgamaṁ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṁ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. So taṁ mīḷhasukhaṁ middhasukhaṁ lābhasakkārasilokasukhaṁ sādiyeyya. Asitapītakhāyitasāyitassa kho, nāgita, uccārapassāvo—eso tassa nissando. Piyānaṁ kho, nāgita, vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā—eso tassa nissando. Asubhanimittānuyogaṁ anuyuttassa kho, nāgita, subhanimitte pāṭikulyatā saṇṭhāti—eso tassa nissando. Chasu kho, nāgita, phassāyatanesu aniccānupassino viharato phasse pāṭikulyatā saṇṭhāti—eso tassa nissando. Pañcasu kho, nāgita, upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato upādāne pāṭikulyatā saṇṭhāti—eso tassa nissando”ti. Dasamaṁ. Pañcaṅgikavaggo tatiyo. 5 Tassuddānaṁ Dve agāravupakkilesā, Dussīlānuggahitena ca; Vimuttisamādhipañcaṅgikā, Caṅkamaṁ nāgitena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 5 29. Rāgapeyyāla ~ |307| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. Katame pañca? Saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.104 11. Phāsuvihāravagga Samaṇasukhumālasutta |104| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu samaṇesu samaṇasukhumālo hoti. 2 Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu yācitova bahulaṁ cīvaraṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ senāsanaṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiṁ viharati, tyassa manāpeneva bahulaṁ kāyakammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ vacīkammena samudācaranti, 1805 --- an5 104:2 appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ manokammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpaṁyeva upahāraṁ upaharanti, appaṁ amanāpaṁ. Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utupariṇāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā, tānissa na bahudeva uppajjanti. Appābādho hoti, catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu samaṇesu samaṇasukhumālo hoti. 3 Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: ‘samaṇesu samaṇasukhumālo’ti, mameva taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: ‘samaṇesu samaṇasukhumālo’ti. Ahañhi, bhikkhave, yācitova bahulaṁ cīvaraṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ senāsanaṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito. Yehi kho pana bhikkhūhi saddhiṁ viharāmi, te maṁ manāpeneva bahulaṁ kāyakammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ vacīkammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ manokammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpaṁyeva upahāraṁ upaharanti, appaṁ amanāpaṁ. Yāni kho pana tāni vedayitāni—pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utupariṇāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā—tāni me na bahudeva uppajjanti. Appābādhohamasmi. catunnaṁ kho panasmi jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharāmi. 4 Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: ‘samaṇesu samaṇasukhumālo’ti, mameva taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: ‘samaṇesu samaṇasukhumālo’”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.200 20. Brāhmaṇavagga Nissāraṇīyasutta |200| “Pañcimā, bhikkhave, nissāraṇīyā dhātuyo. Katamā pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmaṁ manasikaroto kāmesu cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Nekkhammaṁ kho panassa manasikaroto nekkhamme cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ suvisaṁyuttaṁ kāmehi; ye ca kāmapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vediyati. Idamakkhātaṁ kāmānaṁ nissaraṇaṁ. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno byāpādaṁ manasikaroto byāpāde cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Abyāpādaṁ kho panassa manasikaroto abyāpāde cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ suvisaṁyuttaṁ byāpādena; ye ca byāpādapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vediyati. Idamakkhātaṁ byāpādassa nissaraṇaṁ. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno vihesaṁ manasikaroto vihesāya cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Avihesaṁ kho panassa manasikaroto avihesāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ suvisaṁyuttaṁ vihesāya; ye ca vihesāpaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vediyati. Idamakkhātaṁ vihesāya nissaraṇaṁ. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno rūpaṁ manasikaroto rūpe cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Arūpaṁ kho panassa manasikaroto arūpe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ suvisaṁyuttaṁ rūpehi; ye ca rūpapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vediyati. Idamakkhātaṁ rūpānaṁ nissaraṇaṁ. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno sakkāyaṁ manasikaroto sakkāye cittaṁ na pakkhandati 1806 --- an5 200:5 nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Sakkāyanirodhaṁ kho panassa manasikaroto sakkāyanirodhe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ suvisaṁyuttaṁ sakkāyena; ye ca sakkāyapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vediyati. Idamakkhātaṁ sakkāyassa nissaraṇaṁ. 6 Tassa kāmanandīpi nānuseti, byāpādanandīpi nānuseti, vihesānandīpi nānuseti, rūpanandīpi nānuseti, sakkāyanandīpi nānuseti so kāmanandiyāpi ananusayā, byāpādanandiyāpi ananusayā, vihesānandiyāpi ananusayā, rūpanandiyāpi ananusayā, sakkāyanandiyāpi ananusayā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu niranusayo, acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassa. Imā kho, bhikkhave, pañca nissāraṇīyā dhātuyo”ti. Dasamaṁ. Brāhmaṇavaggo pañcamo. 7 Tassuddānaṁ Soṇo doṇo saṅgāravo, Kāraṇapālī ca piṅgiyānī; Supinā ca vassā vācā, Kulaṁ nissāraṇīyena cāti. Catuttho paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 5.161 17. Āghātavagga Paṭhamaāghātapaṭivinayasutta |161| “Pañcime, bhikkhave, āghātapaṭivinayā yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo. Katame pañca? Yasmiṁ, bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, mettā tasmiṁ puggale bhāvetabbā; evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo. Yasmiṁ, bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, karuṇā tasmiṁ puggale bhāvetabbā; evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo. Yasmiṁ, bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, upekkhā tasmiṁ puggale bhāvetabbā; evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo. Yasmiṁ, bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, asatiamanasikāro tasmiṁ puggale āpajjitabbo; evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo. Yasmiṁ, bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, kammassakatā tasmiṁ puggale adhiṭṭhātabbā: ‘kammassako ayamāyasmā kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo, yaṁ kammaṁ karissati kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā tassa dāyādo bhavissatī’ti; evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo. Ime kho, bhikkhave, pañca āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.187 19. Araññavagga Yathāsanthatikasutta |187| “Pañcime, bhikkhave, yathāsanthatikā …pe…. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.55 6. Nīvaraṇavagga Mātāputtasutta |55| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ ubho mātāputtā vassāvāsaṁ upagamiṁsu—bhikkhu ca bhikkhunī ca. Te aññamaññassa abhiṇhaṁ dassanakāmā ahesuṁ. Mātāpi puttassa abhiṇhaṁ dassanakāmā ahosi; puttopi mātaraṁ abhiṇhaṁ dassanakāmo ahosi. Tesaṁ abhiṇhaṁ dassanā saṁsaggo ahosi. Saṁsagge sati vissāso ahosi. Vissāse sati otāro ahosi. Te otiṇṇacittā sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭiseviṁsu. 2 Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, sāvatthiyaṁ ubho mātāputtā vassāvāsaṁ upagamiṁsu—bhikkhu ca bhikkhunī ca, te aññamaññassa abhiṇhaṁ dassanakāmā ahesuṁ, mātāpi puttassa abhiṇhaṁ dassanakāmā ahosi, puttopi mātaraṁ abhiṇhaṁ dassanakāmo ahosi. Tesaṁ abhiṇhaṁ dassanā saṁsaggo ahosi, saṁsagge sati vissāso ahosi, vissāse sati otāro ahosi, te otiṇṇacittā sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭiseviṁsū”ti. 3 “Kiṁ nu so, bhikkhave, moghapuriso maññati: ‘na mātā putte sārajjati, putto vā pana mātarī’ti? Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekarūpampi samanupassāmi evaṁ rajanīyaṁ evaṁ kamanīyaṁ evaṁ madanīyaṁ evaṁ bandhanīyaṁ evaṁ mucchanīyaṁ evaṁ antarāyakaraṁ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya yathayidaṁ, bhikkhave, itthirūpaṁ. Itthirūpe, bhikkhave, sattā rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhosannā. Te dīgharattaṁ socanti itthirūpavasānugā. 4 Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekasaddampi … ekagandhampi … ekarasampi … ekaphoṭṭhabbampi samanupassāmi evaṁ rajanīyaṁ evaṁ kamanīyaṁ evaṁ madanīyaṁ evaṁ bandhanīyaṁ evaṁ mucchanīyaṁ evaṁ antarāyakaraṁ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya yathayidaṁ, bhikkhave, 1807 --- an5 55:4 itthiphoṭṭhabbaṁ. Itthiphoṭṭhabbe, bhikkhave, sattā rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhosannā. Te dīgharattaṁ socanti itthiphoṭṭhabbavasānugā. 5 Itthī, bhikkhave, gacchantīpi purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati; ṭhitāpi …pe… nisinnāpi … sayānāpi … hasantīpi … bhaṇantīpi … gāyantīpi … rodantīpi … ugghātitāpi … matāpi purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati. Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: ‘samantapāso mārassā’ti mātugāmaṁyeva sammā vadamāno vadeyya: ‘samantapāso mārassā’ti. 6 Sallape asihatthena, pisācenāpi sallape; Āsīvisampi āsīde, yena daṭṭho na jīvati; Na tveva eko ekāya, mātugāmena sallape. 7 Muṭṭhassatiṁ tā bandhanti, pekkhitena sitena ca; Athopi dunnivatthena, mañjunā bhaṇitena ca; Neso jano svāsīsado, api ugghātito mato. 8 Pañca kāmaguṇā ete, itthirūpasmiṁ dissare; Rūpā saddā rasā gandhā, phoṭṭhabbā ca manoramā. 9 Tesaṁ kāmoghavūḷhānaṁ, kāme aparijānataṁ; Kālaṁ gati bhavābhavaṁ, saṁsārasmiṁ purakkhatā. 10 Ye ca kāme pariññāya, caranti akutobhayā; Te ve pāraṅgatā loke, ye pattā āsavakkhayan”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.204 21. Kimilavagga Balasutta |204| “Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṁ, hiribalaṁ, ottappabalaṁ, vīriyabalaṁ, paññābalaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca balānī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.100 10. Kakudhavagga Kakudhatherasutta |100| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena kakudho nāma koliyaputto āyasmato mahāmoggallānassa upaṭṭhāko adhunākālaṅkato aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapanno. Tassa evarūpo attabhāvapaṭilābho hoti—seyyathāpi nāma dve vā tīṇi vā māgadhakāni gāmakkhettāni. So tena attabhāvapaṭilābhena neva attānaṁ no paraṁ byābādheti. 2 Atha kho kakudho devaputto yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho kakudho devaputto āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: “devadattassa, bhante, evarūpaṁ icchāgataṁ uppajji: ‘ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī’ti. Sahacittuppādā ca, bhante, devadatto tassā iddhiyā parihīno”ti. Idamavoca kakudho devaputto. Idaṁ vatvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. 3 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṁ etadavoca: 4 “Kakudho nāma, bhante, koliyaputto mamaṁ upaṭṭhāko adhunākālaṅkato aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapanno hoti. Tassa evarūpo attabhāvapaṭilābho—seyyathāpi nāma dve vā tīṇi vā māgadhakāni gāmakkhettāni. So tena attabhāvapaṭilābhena neva attānaṁ no paraṁ byābādheti. Atha kho, bhante, kakudho devaputto yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, bhante, kakudho devaputto maṁ etadavoca: ‘devadattassa, bhante, evarūpaṁ icchāgataṁ uppajji—ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmīti. Sahacittuppādā ca, bhante, devadatto tassā iddhiyā parihīno’ti. Idamavoca, bhante, kakudho devaputto. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyī”ti. 5 “Kiṁ pana te, moggallāna, kakudho devaputto cetasā ceto paricca vidito: ‘yaṁ kiñci kakudho devaputto bhāsati sabbaṁ taṁ tatheva hoti, no aññathā’”ti? “Cetasā ceto paricca vidito me, bhante, kakudho devaputto: ‘yaṁ kiñci kakudho devaputto bhāsati sabbaṁ taṁ tatheva hoti, no aññathā’”ti. “Rakkhassetaṁ, moggallāna, vācaṁ. Rakkhassetaṁ, moggallāna, vācaṁ. Idāni so moghapuriso attanāva attānaṁ pātukarissati. 6 Pañcime, moggallāna, satthāro santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame pañca? Idha, moggallāna, ekacco satthā aparisuddhasīlo samāno ‘parisuddhasīlomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṁ me sīlaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti. Tamenaṁ sāvakā evaṁ jānanti: ‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā aparisuddhasīlo samāno parisuddhasīlomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṁ me sīlaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti. Mayañceva kho pana gihīnaṁ āroceyyāma, nāssassa 1808 --- an5 100:6 manāpaṁ. Yaṁ kho panassa amanāpaṁ, kathaṁ naṁ mayaṁ tena samudācareyyāma: ‘sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena; yaṁ tumo karissati tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṁ kho, moggallāna, satthāraṁ sāvakā sīlato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi sīlato rakkhaṁ paccāsīsati. 7 Puna caparaṁ, moggallāna, idhekacco satthā aparisuddhājīvo samāno ‘parisuddhājīvomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddho me ājīvo pariyodāto asaṅkiliṭṭho’ti. Tamenaṁ sāvakā evaṁ jānanti: ‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā aparisuddhājīvo samāno parisuddhājīvomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddho me ājīvo pariyodāto asaṅkiliṭṭho’ti. Mayañceva kho pana gihīnaṁ āroceyyāma, nāssassa manāpaṁ. Yaṁ kho panassa amanāpaṁ, kathaṁ naṁ mayaṁ tena samudācareyyāma: ‘sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena; yaṁ tumo karissati tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṁ kho, moggallāna, satthāraṁ sāvakā ājīvato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi ājīvato rakkhaṁ paccāsīsati. 8 Puna caparaṁ, moggallāna, idhekacco satthā aparisuddhadhammadesano samāno ‘parisuddhadhammadesanomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhā me dhammadesanā pariyodātā asaṅkiliṭṭhā’ti. Tamenaṁ sāvakā evaṁ jānanti: ‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā aparisuddhadhammadesano samāno parisuddhadhammadesanomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhā me dhammadesanā pariyodātā asaṅkiliṭṭhā’ti. Mayañceva kho pana gihīnaṁ āroceyyāma, nāssassa manāpaṁ. Yaṁ kho panassa amanāpaṁ, kathaṁ naṁ mayaṁ tena samudācareyyāma: ‘sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena; yaṁ tumo karissati tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṁ kho, moggallāna, satthāraṁ sāvakā dhammadesanato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi dhammadesanato rakkhaṁ paccāsīsati. 9 Puna caparaṁ, moggallāna, idhekacco satthā aparisuddhaveyyākaraṇo samāno ‘parisuddhaveyyākaraṇomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṁ me veyyākaraṇaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti. Tamenaṁ sāvakā evaṁ jānanti: ‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā aparisuddhaveyyākaraṇo samāno parisuddhaveyyākaraṇomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṁ me veyyākaraṇaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti. Mayañceva kho pana gihīnaṁ āroceyyāma, nāssassa manāpaṁ. Yaṁ kho panassa amanāpaṁ, kathaṁ naṁ mayaṁ tena samudācareyyāma: ‘sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena; yaṁ tumo karissati tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṁ kho, moggallāna, satthāraṁ sāvakā veyyākaraṇato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi veyyākaraṇato rakkhaṁ paccāsīsati. 10 Puna caparaṁ, moggallāna, idhekacco satthā aparisuddhañāṇadassano samāno ‘parisuddhañāṇadassanomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṁ me ñāṇadassanaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti. Tamenaṁ sāvakā evaṁ jānanti: ‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā aparisuddhañāṇadassano samāno parisuddhañāṇadassanomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṁ me ñāṇadassanaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti. Mayañceva kho pana gihīnaṁ āroceyyāma, nāssassa manāpaṁ. Yaṁ kho panassa amanāpaṁ, kathaṁ naṁ mayaṁ tena samudācareyyāma: ‘sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena; yaṁ tumo karissati tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṁ kho, moggallāna, satthāraṁ sāvakā ñāṇadassanato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaṁ paccāsīsati. Ime kho, moggallāna, pañca satthāro santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 11 Ahaṁ kho pana, moggallāna, parisuddhasīlo samāno ‘parisuddhasīlomhī’ti paṭijānāmi ‘parisuddhaṁ me sīlaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti. Na ca maṁ sāvakā sīlato rakkhanti, na cāhaṁ sāvakehi sīlato rakkhaṁ paccāsīsāmi. Parisuddhājīvo samāno ‘parisuddhājīvomhī’ti paṭijānāmi ‘parisuddho me ājīvo 1809 --- an5 100:11 pariyodāto asaṅkiliṭṭho’ti. Na ca maṁ sāvakā ājīvato rakkhanti, na cāhaṁ sāvakehi ājīvato rakkhaṁ paccāsīsāmi. Parisuddhadhammadesano samāno ‘parisuddhadhammadesanomhī’ti paṭijānāmi ‘parisuddhā me dhammadesanā pariyodātā asaṅkiliṭṭhā’ti. Na ca maṁ sāvakā dhammadesanato rakkhanti, na cāhaṁ sāvakehi dhammadesanato rakkhaṁ paccāsīsāmi. Parisuddhaveyyākaraṇo samāno ‘parisuddhaveyyākaraṇomhī’ti paṭijānāmi ‘parisuddhaṁ me veyyākaraṇaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti. Na ca maṁ sāvakā veyyākaraṇato rakkhanti, na cāhaṁ sāvakehi veyyākaraṇato rakkhaṁ paccāsīsāmi. Parisuddhañāṇadassano samāno ‘parisuddhañāṇadassanomhī’ti paṭijānāmi ‘parisuddhaṁ me ñāṇadassanaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti. Na ca maṁ sāvakā ñāṇadassanato rakkhanti, na cāhaṁ sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaṁ paccāsīsāmī”ti. Dasamaṁ. Kakudhavaggo pañcamo. 12 Tassuddānaṁ Dve sampadā byākaraṇaṁ, phāsu akuppapañcamaṁ; Sutaṁ kathā āraññako, sīho ca kakudho dasāti. Dutiyo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 5 29. Rāgapeyyāla ~ |303| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. Katame pañca? Asubhasaññā, maraṇasaññā, ādīnavasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.34 4. Sumanavagga Sīhasenāpatisutta |34| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho sīho senāpati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṁ etadavoca: “sakkā nu kho, bhante, bhagavā sandiṭṭhikaṁ dānaphalaṁ paññāpetun”ti? 2 “Sakkā, sīhā”ti bhagavā avoca: “dāyako, sīha, dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo. Yampi, sīha, dāyako dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo, idampi sandiṭṭhikaṁ dānaphalaṁ. 3 Puna caparaṁ, sīha, dāyakaṁ dānapatiṁ santo sappurisā bhajanti. Yampi, sīha, dāyakaṁ dānapatiṁ santo sappurisā bhajanti, idampi sandiṭṭhikaṁ dānaphalaṁ. 4 Puna caparaṁ, sīha, dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Yampi, sīha, dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, idampi sandiṭṭhikaṁ dānaphalaṁ. 5 Puna caparaṁ, sīha, dāyako dānapati yaṁ yadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ—visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Yampi, sīha, dāyako dānapati yaṁ yadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ—visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, idampi sandiṭṭhikaṁ dānaphalaṁ. 6 Puna caparaṁ, sīha, dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Yampi, sīha, dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, idaṁ samparāyikaṁ dānaphalan”ti. 7 Evaṁ vutte, sīho senāpati bhagavantaṁ etadavoca: “yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṁ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi; ahaṁ petāni jānāmi. Ahaṁ, bhante, dāyako dānapati bahuno janassa piyo manāpo. Ahaṁ, bhante, dāyako dānapati; maṁ santo sappurisā bhajanti. Ahaṁ, bhante, dāyako dānapati; mayhaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘sīho senāpati dāyako kārako saṅghupaṭṭhāko’ti. Ahaṁ, bhante, dāyako dānapati yaṁ yadeva parisaṁ upasaṅkamāmi—yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ—visārado upasaṅkamāmi amaṅkubhūto. Yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṁ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi; ahaṁ petāni jānāmi. Yañca kho maṁ, bhante, bhagavā evamāha: ‘dāyako, sīha, dānapati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī’ti, etāhaṁ na jānāmi; ettha ca panāhaṁ bhagavato saddhāya gacchāmī”ti. “Evametaṁ, sīha, evametaṁ, sīha. Dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatīti. 8 Dadaṁ piyo hoti bhajanti naṁ bahū, Kittiñca pappoti yaso ca vaḍḍhati; Amaṅkubhūto parisaṁ vigāhati, Visārado hoti naro amaccharī. 9 Tasmā hi dānāni dadanti paṇḍitā, 1810 --- an5 34:9 Vineyya maccheramalaṁ sukhesino; Te dīgharattaṁ tidive patiṭṭhitā, Devānaṁ sahabyagatā ramanti te. 10 Katāvakāsā katakusalā ito cutā, Sayaṁpabhā anuvicaranti nandanaṁ; Te tattha nandanti ramanti modare, Samappitā kāmaguṇehi pañcahi; Katvāna vākyaṁ asitassa tādino, Ramanti sagge sugatassa sāvakā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.51 6. Nīvaraṇavagga Āvaraṇasutta |51| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Pañcime, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhāruho paññāya dubbalīkaraṇo. Byāpādo, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhāruho paññāya dubbalīkaraṇo. Thinamiddhaṁ, bhikkhave, āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ cetaso ajjhāruhaṁ paññāya dubbalīkaraṇaṁ. Uddhaccakukkuccaṁ, bhikkhave, āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ cetaso ajjhāruhaṁ paññāya dubbalīkaraṇaṁ. Vicikicchā, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. Ime kho, bhikkhave, pañca āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. 3 So vata, bhikkhave, bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhāruhe paññāya dubbalīkaraṇe appahāya, abalāya paññāya dubbalāya attatthaṁ vā ñassati paratthaṁ vā ñassati ubhayatthaṁ vā ñassati uttari vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikarissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Seyyathāpi, bhikkhave, nadī pabbateyyā dūraṅgamā sīghasotā hārahārinī. Tassā puriso ubhato naṅgalamukhāni vivareyya. Evañhi so, bhikkhave, majjhe nadiyā soto vikkhitto visaṭo byādiṇṇo neva dūraṅgamo assa na sīghasoto na hārahārī. Evamevaṁ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhāruhe paññāya dubbalīkaraṇe appahāya, abalāya paññāya dubbalāya attatthaṁ vā ñassati paratthaṁ vā ñassati ubhayatthaṁ vā ñassati uttari vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikarissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 4 So vata, bhikkhave, bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhāruhe paññāya dubbalīkaraṇe pahāya, balavatiyā paññāya attatthaṁ vā ñassati paratthaṁ vā ñassati ubhayatthaṁ vā ñassati uttari vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikarissatīti ṭhānametaṁ vijjati. Seyyathāpi, bhikkhave, nadī pabbateyyā dūraṅgamā sīghasotā hārahārinī. Tassā puriso ubhato naṅgalamukhāni pidaheyya. Evañhi so, bhikkhave, majjhe nadiyā soto avikkhitto avisaṭo abyādiṇṇo dūraṅgamo ceva assa sīghasoto ca hārahārī ca. Evamevaṁ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhāruhe paññāya dubbalīkaraṇe pahāya, balavatiyā paññāya attatthaṁ vā ñassati paratthaṁ vā ñassati ubhayatthaṁ vā ñassati uttari vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikarissatīti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.89 9. Theravagga Paṭhamasekhasutta |89| “Pañcime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. Katame pañca? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, yathāvimuttaṁ cittaṁ na paccavekkhati—ime kho, bhikkhave, pañca dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. 2 Pañcime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame pañca? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, yathāvimuttaṁ cittaṁ paccavekkhati—ime kho, bhikkhave, pañca dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.265–271 26. Upasampadāvagga Aparadutiyajhānasuttādi |265-271| “Pañcime, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ … sotāpattiphalaṁ … sakadāgāmiphalaṁ … anāgāmiphalaṁ … arahattaṁ sacchikātuṁ. Katame pañca? Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, akataññutaṁ akataveditaṁ. Ime kho, bhikkhave, pañca dhamme appahāya abhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. 2 Pañcime, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ … sotāpattiphalaṁ … sakadāgāmiphalaṁ … anāgāmiphalaṁ … 1811 --- an5 265-271:2 arahattaṁ sacchikātuṁ. Katame pañca? Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, akataññutaṁ akataveditaṁ. Ime kho, bhikkhave, pañca dhamme pahāya bhabbo arahattaṁ sacchikātun”ti. Ekavīsatimaṁ. Upasampadāvaggo chaṭṭho. 0 Aṅguttara Nikāya 5.165 17. Āghātavagga Pañhapucchāsutta |165| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi …pe… “yo hi koci, āvuso, paraṁ pañhaṁ pucchati, sabbo so pañcahi ṭhānehi, etesaṁ vā aññatarena. Katamehi pañcahi? Mandattā momūhattā paraṁ pañhaṁ pucchati, pāpiccho icchāpakato paraṁ pañhaṁ pucchati, paribhavaṁ paraṁ pañhaṁ pucchati, aññātukāmo paraṁ pañhaṁ pucchati, atha vā panevaṁcitto paraṁ pañhaṁ pucchati: ‘sace me pañhaṁ puṭṭho sammadeva byākarissati iccetaṁ kusalaṁ, no ce me pañhaṁ puṭṭho sammadeva byākarissati ahamassa sammadeva byākarissāmī’ti. Yo hi koci, āvuso, paraṁ pañhaṁ pucchati, sabbo so imehi pañcahi ṭhānehi, etesaṁ vā aññatarena. Ahaṁ kho panāvuso, evaṁcitto paraṁ pañhaṁ pucchāmi: ‘sace me pañhaṁ puṭṭho sammadeva byākarissati iccetaṁ kusalaṁ, no ce me pañhaṁ puṭṭho sammadeva byākarissati, ahamassa sammadeva byākarissāmī’”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.183 19. Araññavagga Rukkhamūlikasutta |183| “Pañcime, bhikkhave, rukkhamūlikā. Katame pañca? Mandattā momūhattā rukkhamūliko hoti …pe… idamatthitaṁyeva nissāya rukkhamūliko hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca rukkhamūlikā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.144 15. Tikaṇḍakīvagga Tikaṇḍakīsutta |144| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sākete viharati tikaṇḍakīvane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṁ appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṁ paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṁ appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṁ paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṁ paṭikūlañca appaṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyya sato sampajāno. 3 Kiñca, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṁ paṭicca appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya? ‘Mā me rajanīyesu dhammesu rāgo udapādī’ti—idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṁ paṭicca appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya. 4 Kiñca, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṁ paṭicca paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya? ‘Mā me dosanīyesu dhammesu doso udapādī’ti—idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṁ paṭicca paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya. 5 Kiñca, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṁ paṭicca appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya? ‘Mā me rajanīyesu dhammesu rāgo udapādi, mā me dosanīyesu dhammesu doso udapādī’ti—idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṁ paṭicca appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya. 6 Kiñca, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṁ paṭicca paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya? ‘Mā me dosanīyesu dhammesu doso udapādi, mā me rajanīyesu dhammesu rāgo udapādī’ti—idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṁ paṭicca paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya. 7 Kiñca, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṁ paṭicca paṭikūlañca appaṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyya? ‘Sato sampajāno mā me kvacani katthaci kiñcanaṁ rajanīyesu dhammesu rāgo udapādi, mā me kvacani katthaci kiñcanaṁ dosanīyesu dhammesu doso udapādi, mā me kvacani katthaci kiñcanaṁ mohanīyesu dhammesu moho udapādī’ti—idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṁ paṭicca paṭikūlañca appaṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyya sato sampajāno”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.240 24. Āvāsikavagga Dutiyamacchariyasutta |240| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Āvāsamaccharī hoti; kulamaccharī hoti; lābhamaccharī hoti; vaṇṇamaccharī hoti; dhammamaccharī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 1812 --- an5 240:2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Na āvāsamaccharī hoti; na kulamaccharī hoti; na lābhamaccharī hoti; na vaṇṇamaccharī hoti; na dhammamaccharī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Dasamaṁ. Āvāsikavaggo catuttho. 3 Tassuddānaṁ Āvāsiko piyo ca sobhano, Bahūpakāro anukampako ca; Tayo avaṇṇārahā ceva, Macchariyā duvepi cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.70 7. Saññāvagga Āsavakkhayasutta |70| “Pañcime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattanti. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikūlasaññī, sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī, maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṁ sūpaṭṭhitā hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattantī”ti. Dasamaṁ. Saññāvaggo dutiyo. 2 Tassuddānaṁ Dve ca saññā dve vaḍḍhī ca, sākacchena ca sājīvaṁ; Iddhipādā ca dve vuttā, nibbidā cāsavakkhayāti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.96 10. Kakudhavagga Sutadharasutta |96| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānassatiṁ āsevanto nacirasseva akuppaṁ paṭivijjhati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu appaṭṭho hoti appakicco subharo susantoso jīvitaparikkhāresu; appāhāro hoti anodarikattaṁ anuyutto; appamiddho hoti jāgariyaṁ anuyutto; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; yathāvimuttaṁ cittaṁ paccavekkhati. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānassatiṁ āsevanto nacirasseva akuppaṁ paṭivijjhatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.15 2. Balavagga Daṭṭhabbasutta |15| “Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ. Kattha ca, bhikkhave, saddhābalaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu sotāpattiyaṅgesu. Ettha saddhābalaṁ daṭṭhabbaṁ. Kattha ca, bhikkhave, vīriyabalaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu sammappadhānesu. Ettha vīriyabalaṁ daṭṭhabbaṁ. Kattha ca, bhikkhave, satibalaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu satipaṭṭhānesu. Ettha satibalaṁ daṭṭhabbaṁ. Kattha ca, bhikkhave, samādhibalaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu jhānesu. Ettha samādhibalaṁ daṭṭhabbaṁ. Kattha ca, bhikkhave, paññābalaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu ariyasaccesu. Ettha paññābalaṁ daṭṭhabbaṁ. Imāni kho, bhikkhave, pañca balānī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.121 13. Gilānavagga Gilānasutta |121| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena gilānasālā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ dubbalaṁ gilānakaṁ; disvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 2 “Yaṁ kiñci, bhikkhave, bhikkhuṁ dubbalaṁ gilānakaṁ pañca dhammā na vijahanti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘nacirasseva āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatī’ti. 3 Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikūlasaññī, sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī, maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṁ sūpaṭṭhitā hoti. Yaṁ kiñci, bhikkhave, bhikkhuṁ dubbalaṁ gilānakaṁ ime pañca dhammā na vijahanti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘nacirasseva āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharissatī’”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.7 1. Sekhabalavagga Kāmasutta |7| “Yebhuyyena, bhikkhave, sattā kāmesu laḷitā. Asitabyābhaṅgiṁ, bhikkhave, kulaputto ohāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, ‘saddhāpabbajito kulaputto’ti alaṁvacanāya. Taṁ kissa hetu? Labbhā, bhikkhave, yobbanena kāmā te ca kho yādisā vā tādisā vā. Ye ca, bhikkhave, hīnā kāmā ye ca majjhimā kāmā ye ca paṇītā kāmā, sabbe kāmā ‘kāmā’tveva saṅkhaṁ gacchanti. Seyyathāpi, bhikkhave, daharo kumāro mando uttānaseyyako dhātiyā pamādamanvāya kaṭṭhaṁ vā kaṭhalaṁ vā mukhe āhareyya. Tamenaṁ dhāti sīghaṁ sīghaṁ manasi kareyya; sīghaṁ 1813 --- an5 7:1 sīghaṁ manasi karitvā sīghaṁ sīghaṁ āhareyya. No ce sakkuṇeyya sīghaṁ sīghaṁ āharituṁ, vāmena hatthena sīsaṁ pariggahetvā dakkhiṇena hatthena vaṅkaṅguliṁ karitvā salohitampi āhareyya. Taṁ kissa hetu? ‘Atthesā, bhikkhave, kumārassa vihesā; nesā natthī’ti vadāmi. Karaṇīyañca kho etaṁ, bhikkhave, dhātiyā atthakāmāya hitesiniyā anukampikāya, anukampaṁ upādāya. Yato ca kho, bhikkhave, so kumāro vuddho hoti alaṁpañño, anapekkhā dāni, bhikkhave, dhāti tasmiṁ kumāre hoti: ‘attagutto dāni kumāro nālaṁ pamādāyā’ti. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, yāvakīvañca bhikkhuno saddhāya akataṁ hoti kusalesu dhammesu, hiriyā akataṁ hoti kusalesu dhammesu, ottappena akataṁ hoti kusalesu dhammesu, vīriyena akataṁ hoti kusalesu dhammesu, paññāya akataṁ hoti kusalesu dhammesu, anurakkhitabbo tāva me so, bhikkhave, bhikkhu hoti. Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhuno saddhāya kataṁ hoti kusalesu dhammesu, hiriyā kataṁ hoti kusalesu dhammesu, ottappena kataṁ hoti kusalesu dhammesu, vīriyena kataṁ hoti kusalesu dhammesu, paññāya kataṁ hoti kusalesu dhammesu, anapekkho dānāhaṁ, bhikkhave, tasmiṁ bhikkhusmiṁ homi: ‘attagutto dāni bhikkhu nālaṁ pamādāyā’”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.225 23. Dīghacārikavagga Paṭhamakulūpakasutta |225| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kulūpake. Katame pañca? Anāmantacāre āpajjati, raho nisajjāya āpajjati, paṭicchanne āsane āpajjati, mātugāmassa uttari chappañcavācāhi dhammaṁ desento āpajjati, kāmasaṅkappabahulo viharati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā kulūpake”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.82 9. Theravagga Vītarāgasutta |82| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Avītarāgo hoti, avītadoso hoti, avītamoho hoti, makkhī ca, paḷāsī ca—imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Vītarāgo hoti, vītadoso hoti, vītamoho hoti, amakkhī ca, apaḷāsī ca—imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.64 7. Saññāvagga Dutiyavaḍḍhisutta |64| “Pañcahi, bhikkhave, vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyinī ca hoti varādāyinī ca kāyassa. Katamāhi pañcahi? Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati—imāhi kho, bhikkhave, pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyinī ca hoti varādāyinī ca kāyassāti. 2 Saddhāya sīlena ca yā pavaḍḍhati, Paññāya cāgena sutena cūbhayaṁ; Sā tādisī sīlavatī upāsikā, Ādīyatī sāramidheva attano”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.254 26. Upasampadāvagga Pañcamacchariyasutta |254| “Pañcimāni, bhikkhave, macchariyāni. Katamāni pañca? Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca macchariyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ macchariyānaṁ etaṁ paṭikuṭṭhaṁ, yadidaṁ dhammamacchariyan”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.188 19. Araññavagga Ekāsanikasutta |188| “Pañcime, bhikkhave, ekāsanikā …pe…. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.150 15. Tikaṇḍakīvagga Dutiyasamayavimuttasutta |150| “Pañcime, bhikkhave, dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. Katame pañca? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. 2 Pañcime, bhikkhave, dhammā samayavimuttassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame pañca? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā samayavimuttassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī”ti. Dasamaṁ. Tikaṇḍakīvaggo pañcamo. 3 Tassuddānaṁ Datvā avajānāti ārabhati ca, Sārandada tikaṇḍa nirayena ca; Mitto asappurisasappurisena, Samayavimuttaṁ apare dveti. Tatiyo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 5.231 24. Āvāsikavagga Āvāsikasutta |231| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu abhāvanīyo hoti. 1814 --- an5 231:1 Katamehi pañcahi? Na ākappasampanno hoti na vattasampanno; na bahussuto hoti na sutadharo; na paṭisallekhitā hoti na paṭisallānārāmo; na kalyāṇavāco hoti na kalyāṇavākkaraṇo; duppañño hoti jaḷo eḷamūgo. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu abhāvanīyo hoti. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu bhāvanīyo hoti. Katamehi pañcahi? Ākappasampanno hoti vattasampanno; bahussuto hoti sutadharo; paṭisallekhitā hoti paṭisallānārāmo; kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo; paññavā hoti ajaḷo aneḷamūgo. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu bhāvanīyo hotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.135 14. Rājavagga Paṭhamapatthanāsutta |135| “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto rajjaṁ pattheti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato; mātāpitūnaṁ piyo hoti manāpo; negamajānapadassa piyo hoti manāpo; yāni tāni raññaṁ khattiyānaṁ muddhāvasittānaṁ sippaṭṭhānāni hatthismiṁ vā assasmiṁ vā rathasmiṁ vā dhanusmiṁ vā tharusmiṁ vā tattha sikkhito hoti anavayo. 2 Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ khomhi ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Kasmāhaṁ rajjaṁ na pattheyyaṁ. Ahaṁ khomhi abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. Kasmāhaṁ rajjaṁ na pattheyyaṁ. Ahaṁ khomhi mātāpitūnaṁ piyo manāpo. Kasmāhaṁ rajjaṁ na pattheyyaṁ. Ahaṁ khomhi negamajānapadassa piyo manāpo. Kasmāhaṁ rajjaṁ na pattheyyaṁ. Ahaṁ khomhi yāni tāni raññaṁ khattiyānaṁ muddhāvasittānaṁ sippaṭṭhānāni hatthismiṁ vā assasmiṁ vā rathasmiṁ vā dhanusmiṁ vā tharusmiṁ vā, tattha sikkhito anavayo. Kasmāhaṁ rajjaṁ na pattheyyan’ti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto rajjaṁ pattheti. 3 Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ pattheti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṁ attānaṁ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. 4 Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ khomhi saddho, saddahāmi tathāgatassa bodhiṁ: “itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā”ti. Kasmāhaṁ āsavānaṁ khayaṁ na pattheyyaṁ. Ahaṁ khomhi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Kasmāhaṁ āsavānaṁ khayaṁ na pattheyyaṁ. Ahaṁ khomhi asaṭho amāyāvī yathābhūtaṁ attānaṁ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Kasmāhaṁ āsavānaṁ khayaṁ na pattheyyaṁ. Ahaṁ khomhi āraddhavīriyo viharāmi akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Kasmāhaṁ āsavānaṁ khayaṁ na pattheyyaṁ. Ahaṁ khomhi paññavā udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Kasmāhaṁ āsavānaṁ khayaṁ na pattheyyan’ti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ patthetī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.20 2. Balavagga Catutthahitasutta |20| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya ca. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, 1815 --- an5 20:1 bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, parañca sīlasampadāya samādapeti; attanā ca samādhisampanno hoti, parañca samādhisampadāya samādapeti, attanā ca paññāsampanno hoti, parañca paññāsampadāya samādapeti; attanā ca vimuttisampanno hoti, parañca vimuttisampadāya samādapeti; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, parañca vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cā”ti. Dasamaṁ. Balavaggo dutiyo. 2 Tassuddānaṁ Ananussutakūṭañca, saṅkhittaṁ vitthatena ca; Daṭṭhabbañca puna kūṭaṁ, cattāropi hitena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.114 12. Andhakavindavagga Andhakavindasutta |114| Ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu viharati andhakavinde. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: 2 “Ye te, ānanda, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ, te vo, ānanda, bhikkhū pañcasu dhammesu samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. Katamesu pañcasu? ‘Etha tumhe, āvuso, sīlavā hotha, pātimokkhasaṁvarasaṁvutā viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino, samādāya sikkhatha sikkhāpadesū’ti—iti pātimokkhasaṁvare samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. 3 ‘Etha tumhe, āvuso, indriyesu guttadvārā viharatha ārakkhasatino nipakkasatino, sārakkhitamānasā satārakkhena cetasā samannāgatā’ti—iti indriyasaṁvare samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. 4 ‘Etha tumhe, āvuso, appabhassā hotha, bhasse pariyantakārino’ti—iti bhassapariyante samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. 5 ‘Etha tumhe, āvuso, āraññikā hotha, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevathā’ti—iti kāyavūpakāse samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. 6 ‘Etha tumhe, āvuso, sammādiṭṭhikā hotha sammādassanena samannāgatā’ti—iti sammādassane samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. Ye te, ānanda, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ, te vo, ānanda, bhikkhū imesu pañcasu dhammesu samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.210 21. Kimilavagga Muṭṭhassatisutta |210| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṁ okkamayato. Katame pañca? Dukkhaṁ supati, dukkhaṁ paṭibujjhati, pāpakaṁ supinaṁ passati, devatā na rakkhanti, asuci muccati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṁ okkamayato. 2 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṁ okkamayato. Katame pañca? Sukhaṁ supati, sukhaṁ paṭibujjhati, na pāpakaṁ supinaṁ passati, devatā rakkhanti, asuci na muccati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṁ okkamayato”ti. Dasamaṁ. Kimilavaggo paṭhamo. 3 Tassuddānaṁ Kimilo dhammassavanaṁ, ājānīyo balaṁ khilaṁ; Vinibandhaṁ yāgu kaṭṭhaṁ, gītaṁ muṭṭhassatinā cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.197 20. Brāhmaṇavagga Vassasutta |197| “Pañcime, bhikkhave, vassassa antarāyā, yaṁ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṁ cakkhu na kamati. Katame pañca? Upari, bhikkhave, ākāse tejodhātu pakuppati. Tena uppannā meghā paṭivigacchanti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo vassassa antarāyo, yaṁ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṁ cakkhu na kamati. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, upari ākāse vāyodhātu pakuppati. Tena uppannā meghā paṭivigacchanti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo vassassa antarāyo, yaṁ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṁ cakkhu na kamati. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, rāhu asurindo pāṇinā udakaṁ sampaṭicchitvā mahāsamudde chaḍḍeti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo vassassa antarāyo, yaṁ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṁ cakkhu na kamati. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, vassavalāhakā devā pamattā honti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho vassassa antarāyo, yaṁ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṁ cakkhu na kamati. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, manussā adhammikā honti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo vassassa antarāyo, yaṁ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṁ cakkhu na kamati. Ime kho, bhikkhave, pañca vassassa antarāyā, yaṁ nemittā na jānanti, yattha 1816 --- an5 197:5 nemittānaṁ cakkhu na kamatī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.171 18. Upāsakavagga Sārajjasutta |171| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato upāsako sārajjaṁ okkanto hoti. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato upāsako sārajjaṁ okkanto hoti. 3 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato upāsako visārado hoti. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato upāsako visārado hotī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.293 28. Sikkhāpadapeyyāla Ājīvakasutta |293| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ājīvako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, abrahmacārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato ājīvako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.45 5. Muṇḍarājavagga Puññābhisandasutta |45| “Pañcime, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṁvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. 2 Katame pañca? Yassa, bhikkhave, bhikkhu cīvaraṁ paribhuñjamāno appamāṇaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati. 3 Yassa, bhikkhave, bhikkhu piṇḍapātaṁ paribhuñjamāno …pe… yassa, bhikkhave, bhikkhu vihāraṁ paribhuñjamāno …pe… yassa, bhikkhave, bhikkhu mañcapīṭhaṁ paribhuñjamāno …pe…. 4 Yassa, bhikkhave, bhikkhu gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjamāno appamāṇaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṁvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. 5 Imehi ca pana, bhikkhave, pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gahetuṁ: ‘ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattatī’ti. Atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṁ gacchati. 6 Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṁ udakassa pamāṇaṁ gahetuṁ: ‘ettakāni udakāḷhakānīti vā ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā ettakāni udakāḷhakasatasahassānīti vā; atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhaṁ gacchati’. Evamevaṁ kho, bhikkhave, imehi pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gahetuṁ: ‘ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattatī’ti. Atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṁ gacchatīti. 7 Mahodadhiṁ aparimitaṁ mahāsaraṁ, Bahubheravaṁ ratnagaṇānamālayaṁ; Najjo yathā naragaṇasaṅghasevitā, Puthū savantī upayanti sāgaraṁ. 8 Evaṁ naraṁ annadapānavatthadaṁ, Seyyānisajjattharaṇassa dāyakaṁ; Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṁ, Najjo yathā vārivahāva sāgaran”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.143 15. Tikaṇḍakīvagga Sārandadasutta |143| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Tena kho 1817 --- an5 143:1 pana samayena pañcamattānaṁ licchavisatānaṁ sārandade cetiye sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: “pañcannaṁ ratanānaṁ pātubhāvo dullabho lokasmiṁ. Katamesaṁ pañcannaṁ? Hatthiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṁ, assaratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṁ, maṇiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṁ, itthiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṁ, gahapatiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṁ. Imesaṁ pañcannaṁ ratanānaṁ pātubhāvo dullabho lokasmin”ti. 2 Atha kho te licchavī magge purisaṁ ṭhapesuṁ: “yadā tvaṁ, ambho purisa, passeyyāsi bhagavantaṁ, atha amhākaṁ āroceyyāsī”ti. Addasā kho so puriso bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ; disvāna yena te licchavī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te licchavī etadavoca: “ayaṁ so, bhante, bhagavā gacchati arahaṁ sammāsambuddho; yassadāni kālaṁ maññathā”ti. 3 Atha kho te licchavī yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho te licchavī bhagavantaṁ etadavocuṁ: 4 “Sādhu, bhante, yena sārandadaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho bhagavā yena sārandadaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā te licchavī etadavoca: “kāya nuttha, licchavī, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? “Idha, bhante, amhākaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘pañcannaṁ ratanānaṁ pātubhāvo dullabho lokasmiṁ. Katamesaṁ pañcannaṁ? Hatthiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṁ, assaratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṁ, maṇiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṁ, itthiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṁ, gahapatiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṁ. Imesaṁ pañcannaṁ ratanānaṁ pātubhāvo dullabho lokasmin’”ti. 5 “Kāmādhimuttānaṁ vata bho licchavīnaṁ kāmaṁyeva ārabbha antarākathā udapādi. Pañcannaṁ, licchavī, ratanānaṁ pātubhāvo dullabho lokasmiṁ. Katamesaṁ pañcannaṁ? Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pātubhāvo dullabho lokasmiṁ, tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desetā puggalo dullabho lokasmiṁ, tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desitassa viññātā puggalo dullabho lokasmiṁ, tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desitassa viññātā dhammānudhammappaṭipanno puggalo dullabho lokasmiṁ, kataññū katavedī puggalo dullabho lokasmiṁ. Imesaṁ kho, licchavī, pañcannaṁ ratanānaṁ pātubhāvo dullabho lokasmin”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.247 25. Duccaritavagga Dutiyavacīduccaritasutta |247| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā vacīduccarite …pe… ānisaṁsā vacīsucarite …pe…. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.49 5. Muṇḍarājavagga Kosalasutta |49| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 2 Tena kho pana samayena mallikā devī kālaṅkatā hoti. Atha kho aññataro puriso yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rañño pasenadissa kosalassa upakaṇṇake āroceti: “mallikā devī, deva, kālaṅkatā”ti. Evaṁ vutte, rājā pasenadi kosalo dukkhī dummano pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. 3 Atha kho bhagavā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ dukkhiṁ dummanaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavoca: “pañcimāni, mahārāja, alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. Katamāni pañca? ‘Jarādhammaṁ mā jīrī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ …pe… na socanāya paridevanāya …pe… kammaṁ daḷhaṁ kinti karomi dānī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.77 8. Yodhājīvavagga Paṭhamaanāgatabhayasutta |77| “Pañcimāni, bhikkhave, anāgatabhayāni sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. 2 Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, āraññiko bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Ekakaṁ kho pana maṁ araññe viharantaṁ ahi vā maṁ ḍaṁseyya, vicchiko vā maṁ ḍaṁseyya, 1818 --- an5 77:2 satapadī vā maṁ ḍaṁseyya, tena me assa kālaṅkiriyā, so mamassa antarāyo; handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ anāgatabhayaṁ sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, āraññiko bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Ekako kho panāhaṁ araññe viharanto upakkhalitvā vā papateyyaṁ, bhattaṁ vā bhuttaṁ me byāpajjeyya, pittaṁ vā me kuppeyya, semhaṁ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṁ, tena me assa kālaṅkiriyā, so mamassa antarāyo; handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ anāgatabhayaṁ sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, āraññiko bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Ekako kho panāhaṁ araññe viharanto vāḷehi samāgaccheyyaṁ, sīhena vā byagghena vā dīpinā vā acchena vā taracchena vā, te maṁ jīvitā voropeyyuṁ, tena me assa kālaṅkiriyā, so mamassa antarāyo; handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ anāgatabhayaṁ sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, āraññiko bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Ekako kho panāhaṁ araññe viharanto māṇavehi samāgaccheyyaṁ katakammehi vā akatakammehi vā, te maṁ jīvitā voropeyyuṁ, tena me assa kālaṅkiriyā, so mamassa antarāyo; handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. Idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ anāgatabhayaṁ sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, āraññiko bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Santi kho panāraññe vāḷā amanussā, te maṁ jīvitā voropeyyuṁ, tena me assa kālaṅkiriyā, so mamassa antarāyo; handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. Idaṁ, bhikkhave, pañcamaṁ anāgatabhayaṁ sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. 7 Imāni kho, bhikkhave, pañca anāgatabhayāni sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.91 10. Kakudhavagga Paṭhamasampadāsutta |91| “Pañcimā, bhikkhave, sampadā. Katamā pañca? Saddhāsampadā, sīlasampadā, sutasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā—imā kho, bhikkhave, pañca sampadā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.12 2. Balavagga Kūṭasutta |12| “Pañcimāni, bhikkhave, sekhabalāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṁ, hirībalaṁ, ottappabalaṁ, vīriyabalaṁ, paññābalaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca sekhabalāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ sekhabalānaṁ etaṁ aggaṁ etaṁ saṅgāhikaṁ etaṁ saṅghātaniyaṁ, yadidaṁ paññābalaṁ. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa etaṁ aggaṁ etaṁ saṅgāhikaṁ etaṁ saṅghātaniyaṁ, yadidaṁ kūṭaṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ sekhabalānaṁ etaṁ aggaṁ etaṁ saṅgāhikaṁ etaṁ saṅghātaniyaṁ, yadidaṁ paññābalaṁ. 3 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘saddhābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, hirībalena … ottappabalena … vīriyabalena … paññābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.126 13. Gilānavagga 1819 --- an5 126:0 Dutiyaanāyussāsutta |126| “Pañcime, bhikkhave, dhammā anāyussā. Katame pañca? Asappāyakārī hoti, sappāye mattaṁ na jānāti, apariṇatabhojī ca hoti, dussīlo ca, pāpamitto ca. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā anāyussā. 2 Pañcime, bhikkhave, dhammā āyussā. Katame pañca? Sappāyakārī hoti, sappāye mattaṁ jānāti, pariṇatabhojī ca hoti, sīlavā ca, kalyāṇamitto ca. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā āyussā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.118 12. Andhakavindavagga Micchādiṭṭhikasutta |118| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, micchādiṭṭhikā ca hoti, micchāsaṅkappā ca, saddhādeyyaṁ vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, sammādiṭṭhikā ca hoti, sammāsaṅkappā ca, saddhādeyyaṁ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.222 23. Dīghacārikavagga Dutiyadīghacārikasutta |222| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā dīghacārikaṁ anavatthacārikaṁ anuyuttassa viharato. Katame pañca? Anadhigataṁ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, adhigatenekaccena avisārado hoti, gāḷhaṁ rogātaṅkaṁ phusati, na ca mittavā hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā dīghacārikaṁ anavatthacārikaṁ anuyuttassa viharato. 2 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā samavatthacāre. Katame pañca? Anadhigataṁ adhigacchati, adhigatā na parihāyati, adhigatenekaccena visārado hoti, na gāḷhaṁ rogātaṅkaṁ phusati, mittavā ca hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā samavatthacāre”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.203 21. Kimilavagga Assājānīyasutta |203| “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṁ gacchati. 2 Katamehi pañcahi? Ajjavena, javena, maddavena, khantiyā, soraccena—imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 3 Katamehi pañcahi? Ajjavena, javena, maddavena, khantiyā, soraccena—imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.139 14. Rājavagga Akkhamasutta |139| “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño nāgo na rājāraho hoti na rājabhoggo, na rañño aṅgaṁtveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaṁ, akkhamo saddānaṁ, akkhamo gandhānaṁ, akkhamo rasānaṁ, akkhamo phoṭṭhabbānaṁ. 2 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaṁ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthikāyaṁ vā disvā assakāyaṁ vā disvā rathakāyaṁ vā disvā pattikāyaṁ vā disvā saṁsīdati visīdati, na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaṁ. 3 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti saddānaṁ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthisaddaṁ vā sutvā assasaddaṁ vā sutvā rathasaddaṁ vā sutvā pattisaddaṁ vā sutvā bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddaṁ vā sutvā saṁsīdati visīdati, na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti saddānaṁ. 4 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti gandhānaṁ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ye te rañño nāgā abhijātā saṅgāmāvacarā tesaṁ muttakarīsassa gandhaṁ ghāyitvā saṁsīdati visīdati, na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti gandhānaṁ. 5 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rasānaṁ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ekissā vā tiṇodakadattiyā 1820 --- an5 139:5 vimānito dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā tiṇodakadattīhi vimānito saṁsīdati visīdati, na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rasānaṁ. 6 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti phoṭṭhabbānaṁ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ekena vā saravegena viddho, dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā saravegehi viddho saṁsīdati visīdati, na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti phoṭṭhabbānaṁ. 7 Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo na rājāraho hoti na rājabhoggo na rañño aṅgaṁtveva saṅkhaṁ gacchati. 8 Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato bhikkhu na āhuneyyo hoti na pāhuneyyo na dakkhiṇeyyo na añjalikaraṇīyo na anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṁ, akkhamo saddānaṁ, akkhamo gandhānaṁ, akkhamo rasānaṁ, akkhamo phoṭṭhabbānaṁ. 9 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā rajanīye rūpe sārajjati, na sakkoti cittaṁ samādahituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṁ. 10 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti saddānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu sotena saddaṁ sutvā rajanīye sadde sārajjati, na sakkoti cittaṁ samādahituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti saddānaṁ. 11 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti gandhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu ghānena gandhaṁ ghāyitvā rajanīye gandhe sārajjati, na sakkoti cittaṁ samādahituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti gandhānaṁ. 12 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rasānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu jivhāya rasaṁ sāyitvā rajanīye rase sārajjati, na sakkoti cittaṁ samādahituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rasānaṁ. 13 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti phoṭṭhabbānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā rajanīye phoṭṭhabbe sārajjati, na sakkoti cittaṁ samādahituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti phoṭṭhabbānaṁ. 14 Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu na āhuneyyo hoti na pāhuneyyo na dakkhiṇeyyo na añjalikaraṇīyo na anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 15 Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgaṁtveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti rūpānaṁ, khamo saddānaṁ, khamo gandhānaṁ, khamo rasānaṁ, khamo phoṭṭhabbānaṁ. 16 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti rūpānaṁ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthikāyaṁ vā disvā assakāyaṁ vā disvā rathakāyaṁ vā disvā pattikāyaṁ vā disvā na saṁsīdati na visīdati, santhambhati sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti rūpānaṁ. 17 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti saddānaṁ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthisaddaṁ vā sutvā assasaddaṁ vā sutvā rathasaddaṁ vā sutvā pattisaddaṁ vā sutvā bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddaṁ vā sutvā na saṁsīdati na visīdati, santhambhati sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti saddānaṁ. 18 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti gandhānaṁ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ye te rañño nāgā abhijātā saṅgāmāvacarā tesaṁ muttakarīsassa gandhaṁ ghāyitvā na saṁsīdati na visīdati, santhambhati sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti gandhānaṁ. 19 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti rasānaṁ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ekissā vā tiṇodakadattiyā vimānito dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā tiṇodakadattīhi vimānito na saṁsīdati na visīdati, santhambhati sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti rasānaṁ. 20 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti phoṭṭhabbānaṁ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ekena vā saravegena viddho, dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā saravegehi viddho na saṁsīdati 1821 --- an5 139:20 na visīdati, santhambhati sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti phoṭṭhabbānaṁ. 21 Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgaṁtveva saṅkhaṁ gacchati. 22 Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṁ, khamo saddānaṁ, khamo gandhānaṁ, khamo rasānaṁ, khamo phoṭṭhabbānaṁ. 23 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā rajanīye rūpe na sārajjati, sakkoti cittaṁ samādahituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṁ. 24 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti saddānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu sotena saddaṁ sutvā rajanīye sadde na sārajjati, sakkoti cittaṁ samādahituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti saddānaṁ. 25 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti gandhānaṁ. Idha, bhikkhave, bhikkhu ghānena gandhaṁ ghāyitvā rajanīye gandhe na sārajjati, sakkoti cittaṁ samādahituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti gandhānaṁ. 26 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rasānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu jivhāya rasaṁ sāyitvā rajanīye rase na sārajjati, sakkoti cittaṁ samādahituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rasānaṁ. 27 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti phoṭṭhabbānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā rajanīye phoṭṭhabbe na sārajjati, sakkoti cittaṁ samādahituṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti phoṭṭhabbānaṁ. 28 Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5 29. Rāgapeyyāla ~ |304| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. Katame pañca? Aniccasaññā, anattasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.107 11. Phāsuvihāravagga Sīlasutta |107| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 2 Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlasampanno hoti, samādhisampanno hoti, paññāsampanno hoti, vimuttisampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampanno hoti. 3 Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.33 4. Sumanavagga Uggahasutta |33| Ekaṁ samayaṁ bhagavā bhaddiye viharati jātiyā vane. Atha kho uggaho meṇḍakanattā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya attacatuttho bhattan”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 3 Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggahassa meṇḍakanattuno nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ etadavoca: “imā me, bhante, kumāriyo patikulāni gamissanti. Ovadatu tāsaṁ, bhante, bhagavā; anusāsatu tāsaṁ, bhante, bhagavā, yaṁ tāsaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 4 Atha kho bhagavā tā kumāriyo etadavoca: “tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yassa vo mātāpitaro bhattuno dassanti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṁ upādāya, tassa bhavissāma pubbuṭṭhāyiniyo pacchānipātiniyo kiṅkārapaṭissāviniyo manāpacāriniyo piyavādiniyo’ti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ. 5 Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘ye te bhattu garuno bhavissanti mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā, te sakkarissāma garuṁ 1822 --- an5 33:5 karissāma mānessāma pūjessāma abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjessāmā’ti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ. 6 Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘ye te bhattu abbhantarā kammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā, tattha dakkhā bhavissāma analasā, tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgatā, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātun’ti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ. 7 Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yo so bhattu abbhantaro antojano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tesaṁ katañca katato jānissāma akatañca akatato jānissāma, gilānakānañca balābalaṁ jānissāma, khādanīyaṁ bhojanīyañcassa paccaṁsena saṁvibhajissāmā’ti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ. 8 Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yaṁ bhattā āharissati dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā, taṁ ārakkhena guttiyā sampādessāma, tattha ca bhavissāma adhuttī athenī asoṇḍī avināsikāyo’ti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ. Imehi kho, kumāriyo, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manāpakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatīti. 9 Yo naṁ bharati sabbadā, niccaṁ ātāpi ussuko; Sabbakāmaharaṁ posaṁ, bhattāraṁ nātimaññati. 10 Na cāpi sotthi bhattāraṁ, issācārena rosaye; Bhattu ca garuno sabbe, paṭipūjeti paṇḍitā. 11 Uṭṭhāhikā analasā, saṅgahitaparijjanā; Bhattu manāpaṁ carati, sambhataṁ anurakkhati. 12 Yā evaṁ vattatī nārī, bhattuchandavasānugā; Manāpā nāma te devā, yattha sā upapajjatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.56 6. Nīvaraṇavagga Upajjhāyasutta |56| Atha kho aññataro bhikkhu yena sako upajjhāyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sakaṁ upajjhāyaṁ etadavoca: “etarahi me, bhante, madhurakajāto ceva kāyo, disā ca me na pakkhāyanti, dhammā ca maṁ nappaṭibhanti, thinamiddhañca me cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, anabhirato ca brahmacariyaṁ carāmi, atthi ca me dhammesu vicikicchā”ti. 2 Atha kho so bhikkhu taṁ saddhivihārikaṁ bhikkhuṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, bhikkhu evamāha: ‘etarahi me, bhante, madhurakajāto ceva kāyo, disā ca maṁ na pakkhāyanti, dhammā ca me nappaṭibhanti, thinamiddhañca me cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, anabhirato ca brahmacariyaṁ carāmi, atthi ca me dhammesu vicikicchā’”ti. 3 “Evañhetaṁ, bhikkhu, hoti indriyesu aguttadvārassa, bhojane amattaññuno, jāgariyaṁ ananuyuttassa, avipassakassa kusalānaṁ dhammānaṁ, pubbarattāpararattaṁ bodhipakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogaṁ ananuyuttassa viharato, yaṁ madhurakajāto ceva kāyo hoti, disā cassa na pakkhāyanti, dhammā ca taṁ nappaṭibhanti, thinamiddhañcassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, anabhirato ca brahmacariyaṁ carati, hoti cassa dhammesu vicikicchā. Tasmātiha te, bhikkhu, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘indriyesu guttadvāro bhavissāmi, bhojane mattaññū, jāgariyaṁ anuyutto, vipassako kusalānaṁ dhammānaṁ, pubbarattāpararattaṁ bodhipakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogaṁ anuyutto viharissāmī’ti. Evañhi te, bhikkhu, sikkhitabban”ti. 4 Atha kho so bhikkhu bhagavatā iminā ovādena ovadito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro pana so bhikkhu arahataṁ ahosi. 5 Atha kho so bhikkhu arahattaṁ patto yena sako upajjhāyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sakaṁ upajjhāyaṁ etadavoca: “etarahi me, bhante, na ceva madhurakajāto kāyo, disā ca me pakkhāyanti, dhammā ca maṁ paṭibhanti, thinamiddhañca me cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, abhirato ca brahmacariyaṁ carāmi, natthi ca me dhammesu vicikicchā”ti. Atha kho so bhikkhu taṁ saddhivihārikaṁ bhikkhuṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā 1823 --- an5 56:5 bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, bhikkhu evamāha: ‘etarahi me, bhante, na ceva madhurakajāto kāyo, disā ca me pakkhāyanti, dhammā ca maṁ paṭibhanti, thinamiddhañca me cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, abhirato ca brahmacariyaṁ carāmi, natthi ca me dhammesu vicikicchā’”ti. 6 “Evañhetaṁ, bhikkhu, hoti indriyesu guttadvārassa, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttassa, vipassakassa kusalānaṁ dhammānaṁ, pubbarattāpararattaṁ bodhipakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogaṁ anuyuttassa viharato, yaṁ na ceva madhurakajāto kāyo hoti, disā cassa pakkhāyanti, dhammā ca taṁ paṭibhanti, thinamiddhañcassa cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, abhirato ca brahmacariyaṁ carati, na cassa hoti dhammesu vicikicchā. Tasmātiha vo, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘indriyesu guttadvārā bhavissāma, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā, vipassakā kusalānaṁ dhammānaṁ, pubbarattāpararattaṁ bodhipakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogaṁ anuyuttā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.68 7. Saññāvagga Dutiyaiddhipādasutta |68| “Pubbevāhaṁ, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno pañca dhamme bhāvesiṁ, pañca dhamme bahulīkāsiṁ. Katame pañca? Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāvesiṁ, vīriyasamādhi … cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāvesiṁ, ussoḷhiññeva pañcamiṁ. So kho ahaṁ, bhikkhave, imesaṁ ussoḷhipañcamānaṁ dhammānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmesiṁ abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇiṁ sati sati āyatane. 2 So sace ākaṅkhiṁ: ‘anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhaveyyaṁ …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇiṁ sati sati āyatane. 3 So sace ākaṅkhiṁ …pe… ‘āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇiṁ sati sati āyatane”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.162 17. Āghātavagga Dutiyaāghātapaṭivinayasutta |162| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “Pañcime, āvuso, āghātapaṭivinayā yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo. Katame pañca? Idhāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhavacīsamācāro; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo. Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhakāyasamācāro; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo. Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti aparisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo. Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti aparisuddhavacīsamācāro, na ca labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo. Idha panāvuso, ekacco puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena vā kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo. 3 Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, bhikkhu paṁsukūliko rathiyāya nantakaṁ disvā vāmena pādena niggaṇhitvā dakkhiṇena pādena pattharitvā, yo tattha sāro taṁ paripātetvā ādāya pakkameyya; evamevaṁ khvāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, yāssa aparisuddhakāyasamācāratā na sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā, yā ca khvassa parisuddhavacīsamācāratā sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā. Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo. 4 Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhavacīsamācāro parisuddhakāyasamācāro, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto 1824 --- an5 162:4 paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, pokkharaṇī sevālapaṇakapariyonaddhā. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā ubhohi hatthehi iticiti ca sevālapaṇakaṁ apaviyūhitvā añjalinā pivitvā pakkameyya. Evamevaṁ kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhavacīsamācāro parisuddhakāyasamācāro, yāssa aparisuddhavacīsamācāratā na sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā, yā ca khvassa parisuddhakāyasamācāratā sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā. Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo. 5 Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, parittaṁ gopade udakaṁ. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tassa evamassa: ‘idaṁ kho parittaṁ gopade udakaṁ. Sacāhaṁ añjalinā vā pivissāmi bhājanena vā khobhessāmipi taṁ loḷessāmipi taṁ apeyyampi taṁ karissāmi. Yannūnāhaṁ catukkuṇḍiko nipatitvā gopītakaṁ pivitvā pakkameyyan’ti. So catukkuṇḍiko nipatitvā gopītakaṁ pivitvā pakkameyya. Evamevaṁ kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, yāssa aparisuddhakāyasamācāratā na sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā; yāpissa aparisuddhavacīsamācāratā na sāpissa tasmiṁ samaye manasi kātabbā. Yañca kho so labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, tamevassa tasmiṁ samaye manasi kātabbaṁ. Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo. 6 Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro na ca labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, puriso ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno addhānamaggappaṭipanno. Tassa puratopissa dūre gāmo pacchatopissa dūre gāmo. So na labheyya sappāyāni bhojanāni, na labheyya sappāyāni bhesajjāni, na labheyya patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ, na labheyya gāmantanāyakaṁ. Tamenaṁ aññataro puriso passeyya addhānamaggappaṭipanno. So tasmiṁ purise kāruññaṁyeva upaṭṭhāpeyya, anuddayaṁyeva upaṭṭhāpeyya, anukampaṁyeva upaṭṭhāpeyya: ‘aho vatāyaṁ puriso labheyya sappāyāni bhojanāni, labheyya sappāyāni bhesajjāni, labheyya patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ, labheyya gāmantanāyakaṁ. Taṁ kissa hetu? Māyaṁ puriso idheva anayabyasanaṁ āpajjī’ti. Evamevaṁ kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro na ca labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, evarūpepi, āvuso, puggale kāruññaṁyeva upaṭṭhāpetabbaṁ anuddayāyeva upaṭṭhāpetabbā anukampāyeva upaṭṭhāpetabbā: ‘aho vata ayamāyasmā kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveyya, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveyya, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveyya. Taṁ kissa hetu? Māyaṁ āyasmā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjī’ti. Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo. 7 Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā supatitthā ramaṇīyā nānārukkhehi sañchannā. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā nhātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā tattheva rukkhacchāyāya nisīdeyya vā nipajjeyya vā. 8 Evamevaṁ kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, yāpissa parisuddhakāyasamācāratā sāpissa tasmiṁ samaye manasi kātabbā; yāpissa parisuddhavacīsamācāratā sāpissa tasmiṁ samaye manasi kātabbā; yampi labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, tampissa tasmiṁ samaye manasi kātabbaṁ. Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo. 1825 --- an5 162:8 Samantapāsādikaṁ, āvuso, puggalaṁ āgamma cittaṁ pasīdati. 9 Ime kho, āvuso, pañca āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.184 19. Araññavagga Sosānikasutta |184| “Pañcime, bhikkhave, sosānikā. Katame pañca? Mandattā momūhattā sosāniko hoti …pe… idamatthitaṁyeva nissāya sosāniko hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca sosānikā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.19 2. Balavagga Tatiyahitasutta |19| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, no paraṁ sīlasampadāya samādapeti; attanā na samādhisampanno hoti, no paraṁ samādhisampadāya samādapeti; attanā na paññāsampanno hoti, no paraṁ paññāsampadāya samādapeti; attanā na vimuttisampanno hoti, no paraṁ vimuttisampadāya samādapeti; attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraṁ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.27 3. Pañcaṅgikavagga Samādhisutta |27| “Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha appamāṇaṁ nipakā patissatā. Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvayataṁ appamāṇaṁ nipakānaṁ patissatānaṁ pañca ñāṇāni paccattaññeva uppajjanti. Katamāni pañca? ‘Ayaṁ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko’ti paccattaññeva ñāṇaṁ uppajjati, ‘ayaṁ samādhi ariyo nirāmiso’ti paccattaññeva ñāṇaṁ uppajjati, ‘ayaṁ samādhi akāpurisasevito’ti paccattaññeva ñāṇaṁ uppajjati, ‘ayaṁ samādhi santo paṇīto paṭippassaddhaladdho ekodibhāvādhigato, na sasaṅkhāraniggayhavāritagato’ti paccattaññeva ñāṇaṁ uppajjati, ‘sato kho panāhaṁ imaṁ samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmī’ti paccattaññeva ñāṇaṁ uppajjati. 2 Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha appamāṇaṁ nipakā patissatā. Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvayataṁ appamāṇaṁ nipakānaṁ patissatānaṁ imāni pañca ñāṇāni paccattaññeva uppajjantī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.113 12. Andhakavindavagga Sammāsamādhisutta |113| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo sammāsamādhiṁ upasampajja viharituṁ. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṁ, akkhamo saddānaṁ, akkhamo gandhānaṁ, akkhamo rasānaṁ, akkhamo phoṭṭhabbānaṁ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo sammāsamādhiṁ upasampajja viharituṁ. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo sammāsamādhiṁ upasampajja viharituṁ. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṁ, khamo saddānaṁ, khamo gandhānaṁ, khamo rasānaṁ, khamo phoṭṭhabbānaṁ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo sammāsamādhiṁ upasampajja viharitun”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.217 22. Akkosakavagga Paṭhamaapāsādikasutta |217| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā apāsādike. Katame pañca? Attāpi attānaṁ upavadati, anuvicca viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā apāsādike. 2 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā pāsādike. Katame pañca? Attāpi attānaṁ na upavadati, anuvicca viññū pasaṁsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā pāsādike”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.229 23. Dīghacārikavagga Paṭhamakaṇhasappasutta |229| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kaṇhasappe. Katame pañca? Asuci, duggandho, sabhīru, sappaṭibhayo, mittadubbhī. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā kaṇhasappe. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcime ādīnavā mātugāme. Katame pañca? Asuci, duggandho, sabhīru, sappaṭibhayo, mittadubbhī. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā mātugāme”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.190 19. Araññavagga Pattapiṇḍikasutta |190| “Pañcime, bhikkhave, pattapiṇḍikā. Katame pañca? Mandattā momūhattā pattapiṇḍiko hoti, pāpiccho icchāpakato pattapiṇḍiko hoti, ummādā cittakkhepā pattapiṇḍiko hoti, ‘vaṇṇitaṁ buddhehi buddhasāvakehī’ti 1826 --- an5 190:1 pattapiṇḍiko hoti, appicchataṁyeva nissāya santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya pavivekaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva nissāya pattapiṇḍiko hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca pattapiṇḍikā. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ pattapiṇḍikānaṁ yvāyaṁ pattapiṇḍiko appicchataṁyeva nissāya santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya pavivekaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva nissāya pattapiṇḍiko hoti, ayaṁ imesaṁ pañcannaṁ pattapiṇḍikānaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo, sappimaṇḍo tattha aggamakkhāyati; evamevaṁ kho, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ pattapiṇḍikānaṁ yvāyaṁ pattapiṇḍiko appicchataṁyeva nissāya santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya pavivekaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva nissāya pattapiṇḍiko hoti, ayaṁ imesaṁ pañcannaṁ pattapiṇḍikānaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro cā”ti. Dasamaṁ. Araññavaggo catuttho. 3 Tassuddānaṁ Araññaṁ cīvaraṁ rukkha, Susānaṁ abbhokāsikaṁ; Nesajjaṁ santhataṁ ekāsanikaṁ, Khalupacchāpiṇḍikena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.176 18. Upāsakavagga Pītisutta |176| Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati pañcamattehi upāsakasatehi parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 2 “Tumhe kho, gahapati, bhikkhusaṅghaṁ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Na kho, gahapati, tāvatakeneva tuṭṭhi karaṇīyā: ‘mayaṁ bhikkhusaṅghaṁ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārenā’ti. Tasmātiha, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘kinti mayaṁ kālena kālaṁ pavivekaṁ pītiṁ upasampajja vihareyyāmā’ti. Evañhi vo, gahapati, sikkhitabban”ti. 3 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, bhagavatā: ‘tumhe kho, gahapati, bhikkhusaṅghaṁ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Na kho, gahapati, tāvatakeneva tuṭṭhi karaṇīyā—mayaṁ bhikkhusaṅghaṁ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārenāti. Tasmātiha, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ—kinti mayaṁ kālena kālaṁ pavivekaṁ pītiṁ upasampajja vihareyyāmāti. Evañhi vo, gahapati, sikkhitabban’ti. Yasmiṁ, bhante, samaye ariyasāvako pavivekaṁ pītiṁ upasampajja viharati, pañcassa ṭhānāni tasmiṁ samaye na honti. Yampissa kāmūpasaṁhitaṁ dukkhaṁ domanassaṁ, tampissa tasmiṁ samaye na hoti. Yampissa kāmūpasaṁhitaṁ sukhaṁ somanassaṁ, tampissa tasmiṁ samaye na hoti. Yampissa akusalūpasaṁhitaṁ dukkhaṁ domanassaṁ, tampissa tasmiṁ samaye na hoti. Yampissa akusalūpasaṁhitaṁ sukhaṁ somanassaṁ, tampissa tasmiṁ samaye na hoti. Yampissa kusalūpasaṁhitaṁ dukkhaṁ domanassaṁ, tampissa tasmiṁ samaye na hoti. Yasmiṁ, bhante, samaye ariyasāvako pavivekaṁ pītiṁ upasampajja viharati, imānissa pañca ṭhānāni tasmiṁ samaye na hontī”ti. 4 “Sādhu sādhu, sāriputta. Yasmiṁ, sāriputta, samaye ariyasāvako pavivekaṁ pītiṁ upasampajja viharati, pañcassa ṭhānāni tasmiṁ samaye na honti. Yampissa kāmūpasaṁhitaṁ dukkhaṁ domanassaṁ, tampissa tasmiṁ samaye na hoti. Yampissa kāmūpasaṁhitaṁ sukhaṁ somanassaṁ, tampissa tasmiṁ samaye na hoti. Yampissa akusalūpasaṁhitaṁ dukkhaṁ domanassaṁ, tampissa tasmiṁ samaye na hoti. Yampissa akusalūpasaṁhitaṁ sukhaṁ somanassaṁ, tampissa tasmiṁ samaye na hoti. Yampissa kusalūpasaṁhitaṁ dukkhaṁ domanassaṁ, tampissa tasmiṁ samaye na hoti. Yasmiṁ, sāriputta, samaye ariyasāvako pavivekaṁ pītiṁ upasampajja viharati, imānissa pañca ṭhānāni tasmiṁ samaye na hontī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.148 15. Tikaṇḍakīvagga Sappurisadānasutta |148| “Pañcimāni, bhikkhave, sappurisadānāni. Katamāni pañca? Saddhāya dānaṁ deti, sakkaccaṁ dānaṁ deti, kālena dānaṁ deti, anuggahitacitto dānaṁ deti, attānañca parañca anupahacca 1827 --- an5 148:1 dānaṁ deti. 2 Saddhāya kho pana, bhikkhave, dānaṁ datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo, abhirūpo ca hoti dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. 3 Sakkaccaṁ kho pana, bhikkhave, dānaṁ datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo. Yepissa te honti puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi sussūsanti sotaṁ odahanti aññā cittaṁ upaṭṭhapenti. 4 Kālena kho pana, bhikkhave, dānaṁ datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo; kālāgatā cassa atthā pacurā honti. 5 Anuggahitacitto kho pana, bhikkhave, dānaṁ datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo; uḷāresu ca pañcasu kāmaguṇesu bhogāya cittaṁ namati. 6 Attānañca parañca anupahacca kho pana, bhikkhave, dānaṁ datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo; na cassa kutoci bhogānaṁ upaghāto āgacchati aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyato vā dāyādato. Imāni kho, bhikkhave, pañca sappurisadānānī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.272 27. Sammutipeyyāla Bhattuddesakasutta |272| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhattuddesako na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaṁ na jānāti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhattuddesako na sammannitabbo. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhattuddesako sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaṁ jānāti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhattuddesako sammannitabboti. 3 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhattuddesako sammato na pesetabbo …pe… sammato pesetabbo … bālo veditabbo … paṇḍito veditabbo … khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati … akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati … yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye … yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaṁ jānāti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.42 5. Muṇḍarājavagga Sappurisasutta |42| “Sappuriso, bhikkhave, kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti; mātāpitūnaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti; puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti; dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti; mittāmaccānaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti; samaṇabrāhmaṇānaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, mahāmegho sabbasassāni sampādento bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti; evamevaṁ kho, bhikkhave, sappuriso kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti; mātāpitūnaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti; puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti; dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti; mittāmaccānaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti; samaṇabrāhmaṇānaṁ atthāya hitāya sukhāya hotīti. 3 Hito bahunnaṁ paṭipajja bhoge, Taṁ devatā rakkhati dhammaguttaṁ; Bahussutaṁ sīlavatūpapannaṁ, Dhamme ṭhitaṁ na vijahati kitti. 4 Dhammaṭṭhaṁ sīlasampannaṁ, saccavādiṁ hirīmanaṁ; Nekkhaṁ jambonadasseva, ko taṁ ninditumarahati; Devāpi naṁ pasaṁsanti, brahmunāpi pasaṁsito”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.85 9. Theravagga Akkhamasutta |85| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Akkhamo hoti rūpānaṁ, akkhamo saddānaṁ, akkhamo gandhānaṁ, akkhamo rasānaṁ, akkhamo phoṭṭhabbānaṁ—imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Khamo hoti rūpānaṁ, khamo saddānaṁ, khamo gandhānaṁ, khamo rasānaṁ, khamo phoṭṭhabbānaṁ—imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca 1828 --- an5 85:2 hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.63 7. Saññāvagga Paṭhamavaḍḍhisutta |63| “Pañcahi, bhikkhave, vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī ca kāyassa. Katamāhi pañcahi? Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati—imāhi kho, bhikkhave, pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī ca kāyassā”ti. 2 “Saddhāya sīlena ca yo pavaḍḍhati, Paññāya cāgena sutena cūbhayaṁ; So tādiso sappuriso vicakkhaṇo, Ādīyatī sāramidheva attano”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.253 26. Upasampadāvagga Sāmaṇerasutta |253| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti; asekhena samādhikkhandhena … asekhena paññākkhandhena … asekhena vimuttikkhandhena … asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.169 17. Āghātavagga Khippanisantisutta |169| Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 2 “Kittāvatā nu kho, āvuso sāriputta, bhikkhu khippanisanti ca hoti, kusalesu dhammesu suggahitaggāhī ca, bahuñca gaṇhāti, gahitañcassa nappamussatī”ti? “Āyasmā kho ānando bahussuto. Paṭibhātu āyasmantaṁyeva ānandan”ti. “Tenahāvuso sāriputta, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā sāriputto āyasmato ānandassa paccassosi. Āyasmā ānando etadavoca: 3 “Idhāvuso sāriputta, bhikkhu atthakusalo ca hoti, dhammakusalo ca, byañjanakusalo ca, niruttikusalo ca, pubbāparakusalo ca. Ettāvatā kho, āvuso sāriputta, bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu, suggahitaggāhī ca, bahuñca gaṇhāti, gahitañcassa nappamussatī”ti. “Acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso. Yāva subhāsitañcidaṁ āyasmatā ānandena. Imehi ca mayaṁ pañcahi dhammehi samannāgataṁ āyasmantaṁ ānandaṁ dhārema: ‘āyasmā ānando atthakusalo dhammakusalo byañjanakusalo niruttikusalo pubbāparakusalo’”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.157 16. Saddhammavagga Dukkathāsutta |157| “Pañcannaṁ, bhikkhave, puggalānaṁ kathā dukkathā puggale puggalaṁ upanidhāya. Katamesaṁ pañcannaṁ? Assaddhassa, bhikkhave, saddhākathā dukkathā; dussīlassa sīlakathā dukkathā; appassutassa bāhusaccakathā dukkathā; maccharissa cāgakathā dukkathā; duppaññassa paññākathā dukkathā. 2 Kasmā ca, bhikkhave, assaddhassa saddhākathā dukkathā? Assaddho, bhikkhave, saddhākathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṁ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, saddhāsampadaṁ attani na samanupassati, na ca labhati tatonidānaṁ pītipāmojjaṁ. Tasmā assaddhassa saddhākathā dukkathā. 3 Kasmā ca, bhikkhave, dussīlassa sīlakathā dukkathā? Dussīlo, bhikkhave, sīlakathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṁ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, sīlasampadaṁ attani na samanupassati na ca labhati tatonidānaṁ pītipāmojjaṁ. Tasmā dussīlassa sīlakathā dukkathā. 4 Kasmā ca, bhikkhave, appassutassa bāhusaccakathā dukkathā? Appassuto, bhikkhave, bāhusaccakathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṁ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, sutasampadaṁ attani na samanupassati, na ca labhati tatonidānaṁ pītipāmojjaṁ. Tasmā appassutassa bāhusaccakathā dukkathā. 5 Kasmā ca, bhikkhave, maccharissa cāgakathā dukkathā? Maccharī, bhikkhave, cāgakathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṁ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, cāgasampadaṁ attani na samanupassati na ca 1829 --- an5 157:5 labhati tatonidānaṁ pītipāmojjaṁ. Tasmā maccharissa cāgakathā dukkathā. 6 Kasmā ca, bhikkhave, duppaññassa paññākathā dukkathā? Duppañño, bhikkhave, paññākathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṁ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, paññāsampadaṁ attani na samanupassati, na ca labhati tatonidānaṁ pītipāmojjaṁ. Tasmā duppaññassa paññākathā dukkathā. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ puggalānaṁ kathā dukkathā puggale puggalaṁ upanidhāya. 7 Pañcannaṁ, bhikkhave, puggalānaṁ kathā sukathā puggale puggalaṁ upanidhāya. Katamesaṁ pañcannaṁ? Saddhassa, bhikkhave, saddhākathā sukathā; sīlavato sīlakathā sukathā; bahussutassa bāhusaccakathā sukathā; cāgavato cāgakathā sukathā; paññavato paññākathā sukathā. 8 Kasmā ca, bhikkhave, saddhassa saddhākathā sukathā? Saddho, bhikkhave, saddhākathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṁ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, saddhāsampadaṁ attani samanupassati labhati ca tatonidānaṁ pītipāmojjaṁ. Tasmā saddhassa saddhākathā sukathā. 9 Kasmā ca, bhikkhave, sīlavato sīlakathā sukathā? Sīlavā, bhikkhave, sīlakathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṁ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, sīlasampadaṁ attani samanupassati, labhati ca tatonidānaṁ pītipāmojjaṁ. Tasmā sīlavato sīlakathā sukathā. 10 Kasmā ca, bhikkhave, bahussutassa bāhusaccakathā sukathā? Bahussuto, bhikkhave, bāhusaccakathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṁ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, sutasampadaṁ attani samanupassati, labhati ca tatonidānaṁ pītipāmojjaṁ. Tasmā bahussutassa bāhusaccakathā sukathā. 11 Kasmā ca, bhikkhave, cāgavato cāgakathā sukathā? Cāgavā, bhikkhave, cāgakathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṁ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, cāgasampadaṁ attani samanupassati, labhati ca tatonidānaṁ pītipāmojjaṁ. Tasmā cāgavato cāgakathā sukathā. 12 Kasmā ca, bhikkhave, paññavato paññākathā sukathā? Paññavā, bhikkhave, paññākathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṁ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, paññāsampadaṁ attani samanupassati labhati ca tatonidānaṁ pītipāmojjaṁ. Tasmā paññavato paññākathā sukathā. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ puggalānaṁ kathā sukathā puggale puggalaṁ upanidhāyā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.208 21. Kimilavagga Dantakaṭṭhasutta |208| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane. Katame pañca? Acakkhussaṁ, mukhaṁ duggandhaṁ hoti, rasaharaṇiyo na visujjhanti, pittaṁ semhaṁ bhattaṁ pariyonandhati, bhattamassa nacchādeti. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane. 2 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā dantakaṭṭhassa khādane. Katame pañca? Cakkhussaṁ, mukhaṁ na duggandhaṁ hoti, rasaharaṇiyo visujjhanti, pittaṁ semhaṁ bhattaṁ na pariyonandhati, bhattamassa chādeti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā dantakaṭṭhassa khādane”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.236 24. Āvāsikavagga Paṭhamaavaṇṇārahasutta |236| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati; ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati; ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁseti; ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṁ upadaṁseti; saddhādeyyaṁ vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati; anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati; anuvicca 1830 --- an5 236:2 pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṁ upadaṁseti; anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁseti; saddhādeyyaṁ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.132 14. Rājavagga Dutiyacakkānuvattanasutta |132| “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño cakkavattissa jeṭṭho putto pitarā pavattitaṁ cakkaṁ dhammeneva anuppavatteti; taṁ hoti cakkaṁ appaṭivattiyaṁ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā. 2 Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño cakkavattissa jeṭṭho putto atthaññū ca hoti, dhammaññū ca, mattaññū ca, kālaññū ca, parisaññū ca. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño cakkavattissa jeṭṭho putto pitarā pavattitaṁ cakkaṁ dhammeneva anuppavatteti; taṁ hoti cakkaṁ appaṭivattiyaṁ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā. 3 Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato sāriputto tathāgatena anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ sammadeva anuppavatteti; taṁ hoti cakkaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. 4 Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, sāriputto atthaññū, dhammaññū, mattaññū, kālaññū, parisaññū. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato sāriputto tathāgatena anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ sammadeva anuppavatteti; taṁ hoti cakkaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.38 4. Sumanavagga Saddhasutta |38| “Pañcime, bhikkhave, saddhe kulaputte ānisaṁsā. Katame pañca? Ye te, bhikkhave, loke santo sappurisā te saddhaññeva paṭhamaṁ anukampantā anukampanti, no tathā assaddhaṁ; saddhaññeva paṭhamaṁ upasaṅkamantā upasaṅkamanti, no tathā assaddhaṁ; saddhaññeva paṭhamaṁ paṭiggaṇhantā paṭiggaṇhanti, no tathā assaddhaṁ; saddhaññeva paṭhamaṁ dhammaṁ desentā desenti, no tathā assaddhaṁ; saddho kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca saddhe kulaputte ānisaṁsā. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṁ catumahāpathe mahānigrodho samantā pakkhīnaṁ paṭisaraṇaṁ hoti; evamevaṁ kho, bhikkhave, saddho kulaputto bahuno janassa paṭisaraṇaṁ hoti bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānanti. 3 Sākhāpattaphalūpeto, khandhimāva mahādumo; Mūlavā phalasampanno, patiṭṭhā hoti pakkhinaṁ. 4 Manorame āyatane, sevanti naṁ vihaṅgamā; Chāyaṁ chāyatthikā yanti, phalatthā phalabhojino. 5 Tatheva sīlasampannaṁ, saddhaṁ purisapuggalaṁ; Nivātavuttiṁ atthaddhaṁ, sorataṁ sakhilaṁ muduṁ. 6 Vītarāgā vītadosā, vītamohā anāsavā; Puññakkhettāni lokasmiṁ, sevanti tādisaṁ naraṁ. 7 Te tassa dhammaṁ desenti, Sabbadukkhāpanūdanaṁ; Yaṁ so dhammaṁ idhaññāya, Parinibbāti anāsavo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.153 16. Saddhammavagga Tatiyasammattaniyāmasutta |153| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṁ abhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. Katamehi pañcahi? Makkhī dhammaṁ suṇāti makkhapariyuṭṭhito, upārambhacitto dhammaṁ suṇāti randhagavesī, dhammadesake āhatacitto hoti khīlajāto, duppañño hoti jaḷo eḷamūgo, anaññāte aññātamānī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṁ abhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. Katamehi pañcahi? Amakkhī dhammaṁ suṇāti na makkhapariyuṭṭhito, anupārambhacitto dhammaṁ suṇāti na randhagavesī, dhammadesake anāhatacitto hoti akhīlajāto, paññavā hoti ajaḷo aneḷamūgo, na anaññāte aññātamānī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattan”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.294–302 28. Sikkhāpadapeyyāla Nigaṇṭhasuttādi |294-302| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato nigaṇṭho … muṇḍasāvako … jaṭilako … paribbājako … māgaṇḍiko … tedaṇḍiko … āruddhako … gotamako … devadhammiko yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato devadhammiko yathābhataṁ nikkhitto 1831 --- an5 294-302:1 evaṁ niraye”ti. Sattarasamaṁ. Sikkhāpadapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.81 9. Theravagga Rajanīyasutta |81| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Rajanīye rajjati, dussanīye dussati, mohanīye muyhati, kuppanīye kuppati, madanīye majjati—imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Rajanīye na rajjati, dussanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kuppanīye na kuppati, madanīye na majjati—imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.67 7. Saññāvagga Paṭhamaiddhipādasutta |67| “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā pañca dhamme bhāveti, pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. 2 Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, ussoḷhiññeva pañcamiṁ. Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā ime pañca dhamme bhāveti, ime pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.59 6. Nīvaraṇavagga Paṭhamavuḍḍhapabbajitasutta |59| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato dullabho vuḍḍhapabbajito. Katamehi pañcahi? Dullabho, bhikkhave, vuḍḍhapabbajito nipuṇo, dullabho ākappasampanno, dullabho bahussuto, dullabho dhammakathiko, dullabho vinayadharo. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato dullabho vuḍḍhapabbajitoti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.108 11. Phāsuvihāravagga Asekhasutta |108| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 2 Katamehi, pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.136 14. Rājavagga Dutiyapatthanāsutta |136| “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto oparajjaṁ pattheti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato; mātāpitūnaṁ piyo hoti manāpo, balakāyassa piyo hoti manāpo; paṇḍito hoti viyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṁ. 2 Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ khomhi ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Kasmāhaṁ oparajjaṁ na pattheyyaṁ. Ahaṁ khomhi abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. Kasmāhaṁ oparajjaṁ na pattheyyaṁ. Ahaṁ khomhi mātāpitūnaṁ piyo manāpo. Kasmāhaṁ oparajjaṁ na pattheyyaṁ. Ahaṁ khomhi balakāyassa piyo manāpo. Kasmāhaṁ oparajjaṁ na pattheyyaṁ. Ahaṁ khomhi paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṁ. Kasmāhaṁ oparajjaṁ na pattheyyan’ti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto oparajjaṁ pattheti. 3 Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ pattheti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati 1832 --- an5 136:3 sikkhāpadesu; bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto hoti; āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. 4 Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ khomhi sīlavā, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharāmi ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhāmi sikkhāpadesu. Kasmāhaṁ āsavānaṁ khayaṁ na pattheyyaṁ. Ahaṁ khomhi bahussuto sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpā me dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Kasmāhaṁ āsavānaṁ khayaṁ na pattheyyaṁ. Ahaṁ khomhi catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto. Kasmāhaṁ āsavānaṁ khayaṁ na pattheyyaṁ. Ahaṁ khomhi āraddhavīriyo viharāmi akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Kasmāhaṁ āsavānaṁ khayaṁ na pattheyyaṁ. Ahaṁ khomhi paññavā udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Kasmāhaṁ āsavānaṁ khayaṁ na pattheyyan’ti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ patthetī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.232 24. Āvāsikavagga Piyasutta |232| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā; catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.213 22. Akkosakavagga Sīlasutta |213| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca? Idha, bhikkhave, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṁ mahatiṁ bhogajāniṁ nigacchati. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapatiparisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ—avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṁ karoti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. 6 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha, bhikkhave, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṁ mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigacchati. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, sīlavā sīlasampanno yaññadeva 1833 --- an5 213:8 parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapatiparisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ—visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṁ bhikkhave, tatiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṁ karoti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāyā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.117 12. Andhakavindavagga Issukinīsutta |117| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, issukinī ca hoti, maccharinī ca, saddhādeyyaṁ vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, anissukinī ca hoti, amaccharinī ca, saddhādeyyaṁ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.129 13. Gilānavagga Parikuppasutta |129| “Pañcime, bhikkhave, āpāyikā nerayikā parikuppā atekicchā. Katame pañca? Mātā jīvitā voropitā hoti, pitā jīvitā voropito hoti, arahaṁ jīvitā voropito hoti, tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaṁ uppāditaṁ hoti, saṅgho bhinno hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca āpāyikā nerayikā parikuppā atekicchā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.23 3. Pañcaṅgikavagga Upakkilesasutta |23| “Pañcime, bhikkhave, jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ jātarūpaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca na ca sammā upeti kammāya. Katame pañca? Ayo, lohaṁ, tipu, sīsaṁ, sajjhaṁ—ime kho, bhikkhave, pañca jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ jātarūpaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca na ca sammā upeti kammāya. Yato ca kho, bhikkhave, jātarūpaṁ imehi pañcahi upakkilesehi vimuttaṁ hoti, taṁ hoti jātarūpaṁ mudu ca kammaniyañca pabhassarañca na ca pabhaṅgu sammā upeti kammāya. Yassā yassā ca piḷandhanavikatiyā ākaṅkhati—yadi muddikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya yadi suvaṇṇamālāya—tañcassa atthaṁ anubhoti. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcime cittassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ cittaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca na ca sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya. Katame pañca? Kāmacchando, byāpādo, thinamiddhaṁ, uddhaccakukkuccaṁ, vicikicchā—ime kho, bhikkhave, pañca cittassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ cittaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca na ca sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya. Yato ca kho, bhikkhave, cittaṁ imehi pañcahi upakkilesehi vimuttaṁ hoti, taṁ hoti cittaṁ mudu ca kammaniyañca pabhassarañca na ca pabhaṅgu sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya. Yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 3 So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhaveyyaṁ—ekopi hutvā bahudhā assaṁ, bahudhāpi hutvā eko assaṁ; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gaccheyyaṁ, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ kareyyaṁ, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāno gaccheyyaṁ, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kameyyaṁ, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimaseyyaṁ parimajjeyyaṁ yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 4 So sace ākaṅkhati: ‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṁ—dibbe ca mānuse 1834 --- an5 23:4 ca ye dūre santike cā’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 5 So sace ākaṅkhati: ‘parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajāneyyaṁ—sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajāneyyaṁ, saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajāneyyaṁ, mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajāneyyaṁ, amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajāneyyaṁ, sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajāneyyaṁ, anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajāneyyaṁ, samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajāneyyaṁ, asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajāneyyaṁ, avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajāneyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 6 So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe—amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti, iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 7 So sace ākaṅkhati: ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṁ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṁ—ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannāti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṁ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 8 So sace ākaṅkhati: ‘āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.78 8. Yodhājīvavagga Dutiyaanāgatabhayasutta |78| “Pañcimāni, bhikkhave, anāgatabhayāni sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ kho etarahi daharo yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. Hoti kho pana so samayo yaṁ imaṁ kāyaṁ jarā phusati. Jiṇṇena kho pana jarāya abhibhūtena na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṁ. Purā maṁ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo; handāhaṁ paṭikacceva vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaṁ dhammena samannāgato jiṇṇakopi phāsuṁ viharissāmī’ti. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ anāgatabhayaṁ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu 1835 --- an5 78:2 iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ kho etarahi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Hoti kho pana so samayo yaṁ imaṁ kāyaṁ byādhi phusati. Byādhitena kho pana byādhinā abhibhūtena na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṁ. Purā maṁ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo; handāhaṁ paṭikacceva vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaṁ dhammena samannāgato byādhitopi phāsuṁ viharissāmī’ti. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ anāgatabhayaṁ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘etarahi kho subhikkhaṁ susassaṁ sulabhapiṇḍaṁ, sukaraṁ uñchena paggahena yāpetuṁ. Hoti kho pana so samayo yaṁ dubbhikkhaṁ hoti dussassaṁ dullabhapiṇḍaṁ, na sukaraṁ uñchena paggahena yāpetuṁ. Dubbhikkhe kho pana manussā yena subhikkhaṁ tena saṅkamanti. Tattha saṅgaṇikavihāro hoti ākiṇṇavihāro. Saṅgaṇikavihāre kho pana sati ākiṇṇavihāre na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṁ. Purā maṁ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo; handāhaṁ paṭikacceva vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaṁ dhammena samannāgato dubbhikkhepi phāsu viharissāmī’ti. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ anāgatabhayaṁ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘etarahi kho manussā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. Hoti kho pana so samayo yaṁ bhayaṁ hoti aṭavisaṅkopo, cakkasamārūḷhā jānapadā pariyāyanti. Bhaye kho pana sati manussā yena khemaṁ tena saṅkamanti. Tattha saṅgaṇikavihāro hoti ākiṇṇavihāro. Saṅgaṇikavihāre kho pana sati ākiṇṇavihāre na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṁ. Purā maṁ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo; handāhaṁ paṭikacceva vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaṁ dhammena samannāgato bhayepi phāsuṁ viharissāmī’ti. Idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ anāgatabhayaṁ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘etarahi kho saṅgho samaggo sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharati. Hoti kho pana so samayo yaṁ saṅgho bhijjati. Saṅghe kho pana bhinne na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṁ. Purā maṁ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo; handāhaṁ paṭikacceva vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaṁ dhammena samannāgato bhinnepi saṅghe phāsuṁ viharissāmī’ti. Idaṁ, bhikkhave, pañcamaṁ anāgatabhayaṁ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. 6 Imāni kho, bhikkhave, pañca anāgatabhayāni sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.46 5. Muṇḍarājavagga Sampadāsutta |46| “Pañcimā, bhikkhave, sampadā. Katamā pañca? Saddhāsampadā, sīlasampadā, sutasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā—imā kho, bhikkhave, pañca sampadā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.248 25. Duccaritavagga Dutiyamanoduccaritasutta |248| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā manoduccarite …pe… ānisaṁsā manosucarite. 1836 --- an5 248:1 Katame pañca? Attāpi attānaṁ na upavadati; anuvicca viññū pasaṁsanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; asaddhammā vuṭṭhāti; saddhamme patiṭṭhāti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā manosucarite”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.194 20. Brāhmaṇavagga Kāraṇapālīsutta |194| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena kāraṇapālī brāhmaṇo licchavīnaṁ kammantaṁ kāreti. Addasā kho kāraṇapālī brāhmaṇo piṅgiyāniṁ brāhmaṇaṁ dūratova āgacchantaṁ; disvā piṅgiyāniṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: 2 “Handa kuto nu bhavaṁ piṅgiyānī āgacchati divā divassā”ti? “Itohaṁ, bho, āgacchāmi samaṇassa gotamassa santikā”ti. “Taṁ kiṁ maññati bhavaṁ piṅgiyānī samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṁ? Paṇḍito maññe”ti? “Ko cāhaṁ, bho, ko ca samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṁ jānissāmi. Sopi nūnassa tādisova yo samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṁ jāneyyā”ti. “Uḷārāya khalu bhavaṁ piṅgiyānī samaṇaṁ gotamaṁ pasaṁsāya pasaṁsatī”ti. “Ko cāhaṁ, bho, ko ca samaṇaṁ gotamaṁ pasaṁsissāmi. Pasatthappasatthova so bhavaṁ gotamo seṭṭho devamanussānan”ti. “Kiṁ pana bhavaṁ piṅgiyānī atthavasaṁ sampassamāno samaṇe gotame evaṁ abhippasanno”ti? 3 “Seyyathāpi, bho, puriso aggarasaparititto na aññesaṁ hīnānaṁ rasānaṁ piheti; evamevaṁ kho, bho, yato yato tassa bhoto gotamassa dhammaṁ suṇāti—yadi suttaso, yadi geyyaso, yadi veyyākaraṇaso, yadi abbhutadhammaso—tato tato na aññesaṁ puthusamaṇabrāhmaṇappavādānaṁ piheti. 4 Seyyathāpi, bho, puriso jighacchādubbalyapareto madhupiṇḍikaṁ adhigaccheyya. So yato yato sāyetha, labhateva sādurasaṁ asecanakaṁ; evamevaṁ kho, bho, yato yato tassa bhoto gotamassa dhammaṁ suṇāti—yadi suttaso, yadi geyyaso, yadi veyyākaraṇaso, yadi abbhutadhammaso—tato tato labhateva attamanataṁ, labhati cetaso pasādaṁ. 5 Seyyathāpi, bho, puriso candanaghaṭikaṁ adhigaccheyya—haricandanassa vā lohitacandanassa vā. So yato yato ghāyetha—yadi mūlato, yadi majjhato, yadi aggato—adhigacchateva surabhigandhaṁ asecanakaṁ; evamevaṁ kho, bho, yato yato tassa bhoto gotamassa dhammaṁ suṇāti—yadi suttaso, yadi geyyaso, yadi veyyākaraṇaso, yadi abbhutadhammaso—tato tato adhigacchati pāmojjaṁ adhigacchati somanassaṁ. 6 Seyyathāpi, bho, puriso ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Tassa kusalo bhisakko ṭhānaso ābādhaṁ nīhareyya; evamevaṁ kho, bho, yato yato tassa bhoto gotamassa dhammaṁ suṇāti—yadi suttaso, yadi geyyaso, yadi veyyākaraṇaso, yadi abbhutadhammaso—tato tato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā abbhatthaṁ gacchanti. 7 Seyyathāpi, bho, pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā supatitthā ramaṇīyā. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā nhātvā ca pivitvā ca sabbadarathakilamathapariḷāhaṁ paṭippassambheyya. Evamevaṁ kho, bho, yato yato tassa bhoto gotamassa dhammaṁ suṇāti—yadi suttaso, yadi geyyaso, yadi veyyākaraṇaso, yadi abbhutadhammaso—tato tato sabbadarathakilamathapariḷāhā paṭippassambhantī”ti. 8 Evaṁ vutte, kāraṇapālī brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇaṁ jāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ udānaṁ udānesi: 9 “Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 10 Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 11 Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassāti. 12 Abhikkantaṁ, bho piṅgiyāni, abhikkantaṁ, bho piṅgiyāni. Seyyathāpi, bho piṅgiyāni, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā piṅgiyāninā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bho piṅgiyāni, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ piṅgiyānī dhāretu, ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.172 18. Upāsakavagga Visāradasutta |172| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato upāsako avisārado agāraṁ ajjhāvasati. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātī hoti …pe… 1837 --- an5 172:1 surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato upāsako avisārado agāraṁ ajjhāvasati. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato upāsako visārado agāraṁ ajjhāvasati. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato upāsako visārado agāraṁ ajjhāvasatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.37 4. Sumanavagga Bhojanasutta |37| “Bhojanaṁ, bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṁ pañca ṭhānāni deti. Katamāni pañca? Āyuṁ deti, vaṇṇaṁ deti, sukhaṁ deti, balaṁ deti, paṭibhānaṁ deti. Āyuṁ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; vaṇṇaṁ datvā vaṇṇassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; sukhaṁ datvā sukhassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; balaṁ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; paṭibhānaṁ datvā paṭibhānassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaṁ, bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṁ imāni pañca ṭhānāni detīti. 2 Āyudo balado dhīro, vaṇṇado paṭibhānado; Sukhassa dātā medhāvī, sukhaṁ so adhigacchati. 3 Āyuṁ datvā balaṁ vaṇṇaṁ, sukhañca paṭibhānakaṁ; Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.103 11. Phāsuvihāravagga Mahācorasutta |103| “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mahācoro sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, mahācoro visamanissito ca hoti, gahananissito ca, balavanissito ca, bhogacāgī ca, ekacārī ca. 2 Kathañca, bhikkhave, mahācoro visamanissito hoti? Idha, bhikkhave, mahācoro nadīviduggaṁ vā nissito hoti pabbatavisamaṁ vā. Evaṁ kho, bhikkhave, mahācoro visamanissito hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, mahācoro gahananissito hoti? Idha, bhikkhave, mahācoro tiṇagahanaṁ vā nissito hoti rukkhagahanaṁ vā rodhaṁ vā mahāvanasaṇḍaṁ vā. Evaṁ kho, bhikkhave, mahācoro gahananissito hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, mahācoro balavanissito hoti? Idha, bhikkhave, mahācoro rājānaṁ vā rājamahāmattānaṁ vā nissito hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘sace maṁ koci kiñci vakkhati, ime me rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṁ bhaṇissantī’ti. Sace naṁ koci kiñci āha, tyassa rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṁ bhaṇanti. Evaṁ kho, bhikkhave, mahācoro balavanissito hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, mahācoro bhogacāgī hoti? Idha, bhikkhave, mahācoro aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo. Tassa evaṁ hoti: ‘sace maṁ koci kiñci vakkhati, ito bhogena paṭisantharissāmī’ti. Sace naṁ koci kiñci āha, tato bhogena paṭisantharati. Evaṁ kho, bhikkhave, mahācoro bhogacāgī hoti. 6 Kathañca, bhikkhave, mahācoro ekacārī hoti? Idha, bhikkhave, mahācoro ekakova gahaṇāni kattā hoti. Taṁ kissa hetu? ‘Mā me guyhamantā bahiddhā sambhedaṁ agamaṁsū’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, mahācoro ekacārī hoti. 7 Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato mahācoro sandhimpi chindati nillopampi harati ekāgārikampi karoti paripanthepi tiṭṭhati. 8 Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato pāpabhikkhu khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, pāpabhikkhu visamanissito ca hoti, gahananissito ca, balavanissito ca, bhogacāgī ca, ekacārī ca. 9 Kathañca, bhikkhave, pāpabhikkhu visamanissito hoti? Idha, bhikkhave, pāpabhikkhu visamena kāyakammena samannāgato hoti, visamena vacīkammena samannāgato hoti, visamena manokammena samannāgato hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, pāpabhikkhu visamanissito hoti. 10 Kathañca, bhikkhave, pāpabhikkhu gahananissito hoti? Idha, bhikkhave, pāpabhikkhu micchādiṭṭhiko hoti antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato. Evaṁ kho, bhikkhave, pāpabhikkhu gahananissito hoti. 11 Kathañca, bhikkhave, pāpabhikkhu balavanissito hoti? Idha, bhikkhave, pāpabhikkhu rājānaṁ vā rājamahāmattānaṁ vā nissito hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘sace maṁ koci kiñci vakkhati, ime me rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṁ bhaṇissantī’ti. 1838 --- an5 103:11 Sace naṁ koci kiñci āha, tyassa rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṁ bhaṇanti. Evaṁ kho, bhikkhave, pāpabhikkhu balavanissito hoti. 12 Kathañca, bhikkhave, pāpabhikkhu bhogacāgī hoti? Idha, bhikkhave, pāpabhikkhu lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘sace maṁ koci kiñci vakkhati, ito lābhena paṭisantharissāmī’ti. Sace naṁ koci kiñci āha, tato lābhena paṭisantharati. Evaṁ kho, bhikkhave, pāpabhikkhu bhogacāgī hoti. 13 Kathañca, bhikkhave, pāpabhikkhu ekacārī hoti? Idha, bhikkhave, pāpabhikkhu ekakova paccantimesu janapadesu nivāsaṁ kappeti. So tattha kulāni upasaṅkamanto lābhaṁ labhati. Evaṁ kho, bhikkhave, pāpabhikkhu ekacārī hoti. 14 Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato pāpabhikkhu khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.239 24. Āvāsikavagga Paṭhamamacchariyasutta |239| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Āvāsamaccharī hoti; kulamaccharī hoti; lābhamaccharī hoti; vaṇṇamaccharī hoti; saddhādeyyaṁ vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Na āvāsamaccharī hoti; na kulamaccharī hoti; na lābhamaccharī hoti; na vaṇṇamaccharī hoti; saddhādeyyaṁ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.207 21. Kimilavagga Yāgusutta |207| “Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā yāguyā. Katame pañca? Khuddaṁ paṭihanati, pipāsaṁ paṭivineti, vātaṁ anulometi, vatthiṁ sodheti, āmāvasesaṁ pāceti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā yāguyā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.158 16. Saddhammavagga Sārajjasutta |158| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sārajjaṁ okkanto hoti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu assaddho hoti, dussīlo hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, duppañño hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi, dhammehi samannāgato bhikkhu sārajjaṁ okkanto hoti. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu visārado hoti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, sīlavā hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu visārado hotī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.166 17. Āghātavagga Nirodhasutta |166| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi …pe… “idhāvuso, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjeyyāpi vuṭṭhaheyyāpi—atthetaṁ ṭhānaṁ. No ce diṭṭheva dhamme aññaṁ ārādheyya, atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapanno saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjeyyāpi vuṭṭhaheyyāpi—atthetaṁ ṭhānan”ti. 2 Evaṁ vutte, āyasmā udāyī āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “aṭṭhānaṁ kho etaṁ, āvuso sāriputta, anavakāso yaṁ so bhikkhu atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapanno saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjeyyāpi vuṭṭhaheyyāpi—natthetaṁ ṭhānan”ti. 3 Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “idhāvuso, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjeyyāpi vuṭṭhaheyyāpi—atthetaṁ ṭhānaṁ. No ce diṭṭheva dhamme aññaṁ ārādheyya, atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapanno saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjeyyāpi vuṭṭhaheyyāpi—atthetaṁ ṭhānan”ti. 4 Tatiyampi kho āyasmā udāyī āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “aṭṭhānaṁ kho etaṁ, āvuso sāriputta, anavakāso yaṁ so bhikkhu atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapanno saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjeyyāpi vuṭṭhaheyyāpi—natthetaṁ ṭhānan”ti. 5 Atha kho āyasmato sāriputtassa 1839 --- an5 166:5 etadahosi: “yāvatatiyakampi kho me āyasmā udāyī paṭikkosati, na ca me koci bhikkhu anumodati. Yannūnāhaṁ yena bhagavā tenupasaṅkameyyan”ti. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “idhāvuso, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjeyyāpi vuṭṭhaheyyāpi—atthetaṁ ṭhānaṁ. No ce diṭṭheva dhamme aññaṁ ārādheyya, atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapanno saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjeyyāpi vuṭṭhaheyyāpi—atthetaṁ ṭhānan”ti. 6 Evaṁ vutte, āyasmā udāyī āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “aṭṭhānaṁ kho etaṁ, āvuso sāriputta, anavakāso yaṁ so bhikkhu atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapanno saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjeyyāpi vuṭṭhaheyyāpi—natthetaṁ ṭhānan”ti. 7 Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “idhāvuso, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjeyyāpi vuṭṭhaheyyāpi—atthetaṁ ṭhānaṁ. No ce diṭṭheva dhamme aññaṁ ārādheyya, atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapanno saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjeyyāpi vuṭṭhaheyyāpi—atthetaṁ ṭhānan”ti. 8 Tatiyampi kho āyasmā udāyī āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “aṭṭhānaṁ kho etaṁ, āvuso sāriputta, anavakāso yaṁ so bhikkhu atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapanno saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjeyyāpi vuṭṭhaheyyāpi—natthetaṁ ṭhānan”ti. 9 Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: “bhagavatopi kho me sammukhā āyasmā udāyī yāvatatiyakaṁ paṭikkosati, na ca me koci bhikkhu anumodati. Yannūnāhaṁ tuṇhī assan”ti. Atha kho āyasmā sāriputto tuṇhī ahosi. 10 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ udāyiṁ āmantesi: “kaṁ pana tvaṁ, udāyi, manomayaṁ kāyaṁ paccesī”ti? “Ye te, bhante, devā arūpino saññāmayā”ti. “Kiṁ nu kho tuyhaṁ, udāyi, bālassa abyattassa bhaṇitena. Tvampi nāma bhaṇitabbaṁ maññasī”ti. 11 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “atthi nāma, ānanda, theraṁ bhikkhuṁ vihesiyamānaṁ ajjhupekkhissatha. Na hi nāma, ānanda, kāruññampi bhavissati theramhi bhikkhumhi vihesiyamānamhī”ti. 12 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “idha, bhikkhave, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjeyyāpi vuṭṭhaheyyāpi—atthetaṁ ṭhānaṁ. No ce diṭṭheva dhamme aññaṁ ārādheyya, atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapanno saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjeyyāpi vuṭṭhaheyyāpi—atthetaṁ ṭhānan”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. 13 Atha kho āyasmā ānando acirapakkantassa bhagavato yenāyasmā upavāṇo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ upavāṇaṁ etadavoca: “idhāvuso upavāṇa, aññe there bhikkhū vihesenti. Mayaṁ tena na muccāma. Anacchariyaṁ kho, panetaṁ āvuso upavāṇa, yaṁ bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito etadeva ārabbha udāhareyya yathā āyasmantaṁyevettha upavāṇaṁ paṭibhāseyya. Idāneva amhākaṁ sārajjaṁ okkantan”ti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ upavāṇaṁ etadavoca: 14 “Katihi nu kho, upavāṇa, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti? “Pañcahi, bhante, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Idha, bhante, thero bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā; 1840 --- an5 166:14 catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhante, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. 15 “Sādhu sādhu, upavāṇa. Imehi kho, upavāṇa, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Ime ce, upavāṇa, pañca dhammā therassa bhikkhuno na saṁvijjeyyuṁ, taṁ sabrahmacārī na sakkareyyuṁ na garuṁ kareyyuṁ na māneyyuṁ na pūjeyyuṁ khaṇḍiccena pāliccena valittacatāya. Yasmā ca kho, upavāṇa, ime pañca dhammā therassa bhikkhuno saṁvijjanti, tasmā taṁ sabrahmacārī sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjentī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.180 18. Upāsakavagga Gavesīsutta |180| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. Addasā kho bhagavā addhānamaggappaṭipanno aññatarasmiṁ padese mahantaṁ sālavanaṁ; disvāna maggā okkamma yena taṁ sālavanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ sālavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ padese sitaṁ pātvākāsi. 2 Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “ko nu kho hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṁ pātukarontī”ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṁ pātukarontī”ti. 3 “Bhūtapubbaṁ, ānanda, imasmiṁ padese nagaraṁ ahosi iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ. Taṁ kho panānanda, nagaraṁ kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Kassapassa kho panānanda, bhagavato arahato sammāsambuddhassa gavesī nāma upāsako ahosi sīlesu aparipūrakārī. Gavesinā kho, ānanda, upāsakena pañcamattāni upāsakasatāni paṭidesitāni samādapitāni ahesuṁ sīlesu aparipūrakārino. Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi: ‘ahaṁ kho imesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā, ahañcamhi sīlesu aparipūrakārī, imāni ca pañca upāsakasatāni sīlesu aparipūrakārino. Iccetaṁ samasamaṁ, natthi kiñci atirekaṁ; handāhaṁ atirekāyā’ti. 4 Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etadavoca: ‘ajjatagge maṁ āyasmanto sīlesu paripūrakāriṁ dhārethā’ti. Atha kho, ānanda, tesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ etadahosi: ‘ayyo kho gavesī amhākaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ayyo hi nāma gavesī sīlesu paripūrakārī bhavissati. Kimaṅgaṁ pana mayan’ti. Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena gavesī upāsako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā gavesiṁ upāsakaṁ etadavocuṁ: ‘ajjatagge ayyo gavesī imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino dhāretū’ti. Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi: ‘ahaṁ kho imesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā, ahañcamhi sīlesu paripūrakārī, imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino. Iccetaṁ samasamaṁ, natthi kiñci atirekaṁ; handāhaṁ atirekāyā’ti. 5 Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etadavoca: ‘ajjatagge maṁ āyasmanto brahmacāriṁ dhāretha ārācāriṁ virataṁ methunā gāmadhammā’ti. Atha kho, ānanda, tesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ etadahosi: ‘ayyo kho gavesī amhākaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ayyo hi nāma gavesī brahmacārī bhavissati ārācārī virato methunā gāmadhammā. Kimaṅgaṁ pana mayan’ti. Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena gavesī upāsako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā gavesiṁ upāsakaṁ etadavocuṁ: ‘ajjatagge ayyo gavesī imānipi pañca upāsakasatāni brahmacārino dhāretu ārācārino viratā methunā gāmadhammā’ti. Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi: ‘ahaṁ kho imesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ahañcamhi sīlesu paripūrakārī. Imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino. Ahañcamhi brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā. Imānipi pañca upāsakasatāni brahmacārino ārācārino viratā 1841 --- an5 180:5 methunā gāmadhammā. Iccetaṁ samasamaṁ, natthi kiñci atirekaṁ; handāhaṁ atirekāyā’ti. 6 Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etadavoca: ‘ajjatagge maṁ āyasmanto ekabhattikaṁ dhāretha rattūparataṁ virataṁ vikālabhojanā’ti. Atha kho, ānanda, tesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ etadahosi: ‘ayyo kho gavesī bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ayyo hi nāma gavesī ekabhattiko bhavissati rattūparato virato vikālabhojanā. Kimaṅgaṁ pana mayan’ti. Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena gavesī upāsako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā gavesiṁ upāsakaṁ etadavocuṁ: ‘ajjatagge ayyo gavesī imānipi pañca upāsakasatāni ekabhattike dhāretu rattūparate virate vikālabhojanā’ti. Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi: ‘ahaṁ kho imesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ahañcamhi sīlesu paripūrakārī. Imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino. Ahañcamhi brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā. Imānipi pañca upāsakasatāni brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā. Ahañcamhi ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imānipi pañca upāsakasatāni ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Iccetaṁ samasamaṁ, natthi kiñci atirekaṁ; handāhaṁ atirekāyā’ti. 7 Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: ‘labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ labheyyaṁ upasampadan’ti. Alattha kho, ānanda, gavesī upāsako kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panānanda, gavesī bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññāsi. Aññataro ca panānanda, gavesī bhikkhu arahataṁ ahosi. 8 Atha kho, ānanda, tesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ etadahosi: ‘ayyo kho gavesī amhākaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ayyo hi nāma gavesī kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissati. Kimaṅgaṁ pana mayan’ti. Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavocuṁ: ‘labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan’ti. Alabhiṁsu kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṁ, alabhiṁsu upasampadaṁ. 9 Atha kho, ānanda, gavesissa bhikkhuno etadahosi: ‘ahaṁ kho imassa anuttarassa vimuttisukhassa nikāmalābhī homi akicchalābhī akasiralābhī. Aho vatimānipi pañca bhikkhusatāni imassa anuttarassa vimuttisukhassa nikāmalābhino assu akicchalābhino akasiralābhino’ti. Atha kho, ānanda, tāni pañca bhikkhusatāni vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṁsu. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññiṁsu. 10 Iti kho, ānanda, tāni pañca bhikkhusatāni gavesīpamukhāni uttaruttari paṇītapaṇītaṁ vāyamamānā anuttaraṁ vimuttiṁ sacchākaṁsu. Tasmātiha, ānanda, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘uttaruttari paṇītapaṇītaṁ vāyamamānā anuttaraṁ vimuttiṁ sacchikarissāmā’ti. Evañhi vo, ānanda, sikkhitabban”ti. Dasamaṁ. Upāsakavaggo tatiyo. 11 Tassuddānaṁ Sārajjaṁ visārado nirayaṁ, Veraṁ caṇḍālapañcamaṁ; Pīti vaṇijjā rājāno, Gihī ceva gavesināti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.52 6. Nīvaraṇavagga Akusalarāsisutta |52| “Akusalarāsīti, bhikkhave, vadamāno pañca nīvaraṇe sammā vadamāno 1842 --- an5 52:1 vadeyya. Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, akusalarāsi yadidaṁ pañca nīvaraṇā. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṁ, byāpādanīvaraṇaṁ, thinamiddhanīvaraṇaṁ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, vicikicchānīvaraṇaṁ. Akusalarāsīti, bhikkhave, vadamāno ime pañca nīvaraṇe sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, akusalarāsi yadidaṁ pañca nīvaraṇā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.73 8. Yodhājīvavagga Paṭhamadhammavihārīsutta |73| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘dhammavihārī, dhammavihārī’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu dhammavihārī hotī”ti? 2 “Idha, bhikkhu, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So tāya dhammapariyattiyā divasaṁ atināmeti, riñcati paṭisallānaṁ, nānuyuñjati ajjhattaṁ cetosamathaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhu: ‘bhikkhu pariyattibahulo, no dhammavihārī’. 3 Puna caparaṁ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti. So tāya dhammapaññattiyā divasaṁ atināmeti, riñcati paṭisallānaṁ, nānuyuñjati ajjhattaṁ cetosamathaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhu: ‘bhikkhu paññattibahulo, no dhammavihārī’. 4 Puna caparaṁ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti. So tena sajjhāyena divasaṁ atināmeti, riñcati paṭisallānaṁ, nānuyuñjati ajjhattaṁ cetosamathaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhu: ‘bhikkhu sajjhāyabahulo, no dhammavihārī’. 5 Puna caparaṁ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. So tehi dhammavitakkehi divasaṁ atināmeti, riñcati paṭisallānaṁ, nānuyuñjati ajjhattaṁ cetosamathaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhu: ‘bhikkhu vitakkabahulo, no dhammavihārī’. 6 Idha, bhikkhu, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So tāya dhammapariyattiyā na divasaṁ atināmeti, nāpi riñcati paṭisallānaṁ, anuyuñjati ajjhattaṁ cetosamathaṁ. Evaṁ kho, bhikkhu, bhikkhu dhammavihārī hoti. 7 Iti kho, bhikkhu, desito mayā pariyattibahulo, desito paññattibahulo, desito sajjhāyabahulo, desito vitakkabahulo, desito dhammavihārī. Yaṁ kho, bhikkhu, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, bhikkhu, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhu, mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.95 10. Kakudhavagga Akuppasutta |95| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva akuppaṁ paṭivijjhati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu atthapaṭisambhidāpatto hoti, dhammapaṭisambhidāpatto hoti, niruttipaṭisambhidāpatto hoti, paṭibhānapaṭisambhidāpatto hoti, yathāvimuttaṁ cittaṁ paccavekkhati. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva akuppaṁ paṭivijjhatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.243 25. Duccaritavagga Paṭhamavacīduccaritasutta |243| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā vacīduccarite …pe… ānisaṁsā vacīsucarite …pe…. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.147 15. Tikaṇḍakīvagga Asappurisadānasutta |147| “Pañcimāni, bhikkhave, asappurisadānāni. Katamāni pañca? Asakkaccaṁ deti, acittīkatvā deti, asahatthā deti, apaviddhaṁ deti, anāgamanadiṭṭhiko deti. Imāni kho, bhikkhave, pañca asappurisadānāni. 2 Pañcimāni, bhikkhave, sappurisadānāni. Katamāni pañca? Sakkaccaṁ deti, cittīkatvā deti, sahatthā deti, anapaviddhaṁ deti, āgamanadiṭṭhiko deti. Imāni kho, bhikkhave, pañca sappurisadānānī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.179 18. Upāsakavagga Gihisutta |179| Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati pañcamattehi upāsakasatehi parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “yaṁ kañci, sāriputta, jāneyyātha gihiṁ odātavasanaṁ pañcasu sikkhāpadesu saṁvutakammantaṁ catunnaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhiṁ akicchalābhiṁ akasiralābhiṁ, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ 1843 --- an5 179:1 byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. 2 Katamesu pañcasu sikkhāpadesu saṁvutakammanto hoti? Idha, sāriputta, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Imesu pañcasu sikkhāpadesu saṁvutakammanto hoti. 3 Katamesaṁ catunnaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī? Idha, sāriputta, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Ayamassa paṭhamo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya. 4 Puna caparaṁ, sāriputta, ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Ayamassa dutiyo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya. 5 Puna caparaṁ, sāriputta, ariyasāvako saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Ayamassa tatiyo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya. 6 Puna caparaṁ, sāriputta, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Ayamassa catuttho ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya. Imesaṁ catunnaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 7 Yaṁ kañci, sāriputta, jāneyyātha gihiṁ odātavasanaṁ—imesu pañcasu sikkhāpadesu saṁvutakammantaṁ, imesañca catunnaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhiṁ akicchalābhiṁ akasiralābhiṁ, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. 8 Nirayesu bhayaṁ disvā, pāpāni parivajjaye; Ariyadhammaṁ samādāya, paṇḍito parivajjaye. 9 Na hiṁse pāṇabhūtāni, vijjamāne parakkame; Musā ca na bhaṇe jānaṁ, adinnaṁ na parāmase. 10 Sehi dārehi santuṭṭho, paradārañca ārame; Merayaṁ vāruṇiṁ jantu, na pive cittamohaniṁ. 11 Anussareyya sambuddhaṁ, dhammañcānuvitakkaye; Abyāpajjaṁ hitaṁ cittaṁ, devalokāya bhāvaye. 12 Upaṭṭhite deyyadhamme, puññatthassa jigīsato; Santesu paṭhamaṁ dinnā, vipulā hoti dakkhiṇā. 13 Santo have pavakkhāmi, sāriputta suṇohi me; Iti kaṇhāsu setāsu, rohiṇīsu harīsu vā. 14 Kammāsāsu sarūpāsu, gosu pārevatāsu vā; Yāsu kāsuci etāsu, danto jāyati puṅgavo. 15 Dhorayho balasampanno, kalyāṇajavanikkamo; Tameva bhāre yuñjanti, nāssa vaṇṇaṁ parikkhare. 16 Evamevaṁ manussesu, yasmiṁ kismiñci jātiye; Khattiye brāhmaṇe vesse, sudde caṇḍālapukkuse. 17 Yāsu kāsuci etāsu, danto jāyati subbato; Dhammaṭṭho sīlasampanno, saccavādī hirīmano. 18 Pahīnajātimaraṇo, brahmacariyassa kevalī; Pannabhāro visaṁyutto, katakicco anāsavo. 19 Pāragū sabbadhammānaṁ, anupādāya nibbuto; Tasmiñca viraje khette, vipulā hoti dakkhiṇā. 20 Bālā ca avijānantā, dummedhā assutāvino; Bahiddhā dadanti dānāni, na hi sante upāsare. 21 Ye ca sante upāsanti, sappaññe dhīrasammate; 1844 --- an5 179:21 Saddhā ca nesaṁ sugate, mūlajātā patiṭṭhitā. 22 Devalokañca te yanti, kule vā idha jāyare; Anupubbena nibbānaṁ, adhigacchanti paṇḍitā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.226 23. Dīghacārikavagga Dutiyakulūpakasutta |226| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kulūpakassa bhikkhuno ativelaṁ kulesu saṁsaṭṭhassa viharato. Katame pañca? Mātugāmassa abhiṇhadassanaṁ, dassane sati saṁsaggo, saṁsagge sati vissāso, vissāse sati otāro, otiṇṇacittassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘anabhirato vā brahmacariyaṁ carissati aññataraṁ vā saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjissati sikkhaṁ vā paccakkhāya hīnāyāvattissati’. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā kulūpakassa bhikkhuno ativelaṁ kulesu saṁsaṭṭhassa viharato”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.218 22. Akkosakavagga Dutiyaapāsādikasutta |218| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā apāsādike. Katame pañca? Appasannā nappasīdanti, pasannānañca ekaccānaṁ aññathattaṁ hoti, satthusāsanaṁ akataṁ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati, cittamassa nappasīdati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā apāsādike. 2 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā pāsādike. Katame pañca? Appasannā pasīdanti, pasannānañca bhiyyobhāvo hoti, satthusāsanaṁ kataṁ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati, cittamassa pasīdati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā pāsādike”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.122 13. Gilānavagga Satisūpaṭṭhitasutta |122| “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā pañca dhamme bhāveti pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. 2 Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhuno ajjhattaññeva sati sūpaṭṭhitā hoti dhammānaṁ udayatthagāminiyā paññāya, asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikūlasaññī, sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī. Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā ime pañca dhamme bhāveti ime pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.4 1. Sekhabalavagga Yathābhatasutta |4| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, duppañño hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.28 3. Pañcaṅgikavagga Pañcaṅgikasutta |28| “Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa bhāvanaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamā ca, bhikkhave, ariyassa pañcaṅgikassa sammāsamādhissa bhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā kaṁsathāle nhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṁ paripphosakaṁ sanneyya. Sāyaṁ nhānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā snehena, na ca paggharinī. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṁ paṭhamā bhāvanā. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado gambhīro ubbhidodako. Tassa nevassa puratthimāya disāya 1845 --- an5 28:3 udakassa āyamukhaṁ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na uttarāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṁ, devo ca kālena kālaṁ sammā dhāraṁ nānuppaveccheyya. Atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṁ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya; nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṁ assa. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṁ dutiyā bhāvanā. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni. Tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni; nāssa kiñci sabbāvataṁ uppalānaṁ vā padumānaṁ vā puṇḍarīkānaṁ vā sītena vārinā apphuṭaṁ assa. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṁ tatiyā bhāvanā. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso odātena vatthena sasīsaṁ pārupitvā nisinno assa; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṁ assa. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṁ catutthā bhāvanā. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno paccavekkhaṇānimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya. Seyyathāpi, bhikkhave, aññova aññaṁ paccavekkheyya, ṭhito vā nisinnaṁ paccavekkheyya, nisinno vā nipannaṁ paccavekkheyya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno paccavekkhaṇānimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya. Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṁ pañcamā bhāvanā. 7 Evaṁ bhāvite kho, bhikkhave, bhikkhu ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi evaṁ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 8 Seyyathāpi, bhikkhave, udakamaṇiko ādhāre ṭhapito pūro udakassa samatittiko kākapeyyo. Tamenaṁ balavā puriso yato yato āvajjeyya, āgaccheyya udakan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ bhāvite ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi evaṁ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 9 Seyyathāpi, bhikkhave, same bhūmibhāge pokkharaṇī caturaṁsā ālibaddhā pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā. Tamenaṁ balavā puriso yato yato āliṁ muñceyya, āgaccheyya udakan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ bhāvite ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi evaṁ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa …pe… sati sati āyatane. 10 Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṁ catumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. Tamenaṁ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiṇena hatthena patodaṁ gahetvā yenicchakaṁ 1846 --- an5 28:10 yadicchakaṁ sāreyyapi paccāsāreyyapi. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ bhāvite ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi evaṁ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 11 So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhaveyyaṁ—ekopi hutvā bahudhā assaṁ …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 12 So sace ākaṅkhati: ‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṁ—dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 13 So sace ākaṅkhati: ‘parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajāneyyaṁ—sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, sadosaṁ vā cittaṁ … vītadosaṁ vā cittaṁ … samohaṁ vā cittaṁ … vītamohaṁ vā cittaṁ … saṅkhittaṁ vā cittaṁ … vikkhittaṁ vā cittaṁ … mahaggataṁ vā cittaṁ … amahaggataṁ vā cittaṁ … sauttaraṁ vā cittaṁ … anuttaraṁ vā cittaṁ … samāhitaṁ vā cittaṁ … asamāhitaṁ vā cittaṁ … vimuttaṁ vā cittaṁ … avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajāneyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 14 So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ, dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 15 So sace ākaṅkhati: ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajāneyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 16 So sace ākaṅkhati: ‘āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.16 2. Balavagga Punakūṭasutta |16| “Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca balāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ balānaṁ etaṁ aggaṁ etaṁ saṅgāhikaṁ etaṁ saṅghātaniyaṁ, yadidaṁ paññābalaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa etaṁ aggaṁ etaṁ saṅgāhikaṁ etaṁ saṅghātaniyaṁ, yadidaṁ kūṭaṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ balānaṁ etaṁ aggaṁ etaṁ saṅgāhikaṁ etaṁ saṅghātaniyaṁ, yadidaṁ paññābalan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.273–285 27. Sammutipeyyāla Senāsanapaññāpakasuttādi |273-285| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato senāsanapaññāpako na sammannitabbo …pe… paññattāpaññattaṁ na jānāti …pe… senāsanapaññāpako sammannitabbo …pe… paññattāpaññattaṁ jānāti …pe…. 2 Senāsanagāhāpako na sammannitabbo …pe… gahitāgahitaṁ na jānāti …pe… senāsanagāhāpako sammannitabbo …pe… gahitāgahitaṁ jānāti …pe…. 3 Bhaṇḍāgāriko na sammannitabbo …pe… guttāguttaṁ na jānāti … bhaṇḍāgāriko sammannitabbo …pe… guttāguttaṁ jānāti …. 4 Cīvarapaṭiggāhako na sammannitabbo …pe… gahitāgahitaṁ na jānāti … cīvarapaṭiggāhako sammannitabbo …pe… gahitāgahitaṁ jānāti …. 5 Cīvarabhājako na sammannitabbo …pe… bhājitābhājitaṁ na jānāti … cīvarabhājako sammannitabbo …pe… bhājitābhājitaṁ jānāti …. 6 Yāgubhājako na sammannitabbo …pe… yāgubhājako sammannitabbo …pe…. 7 Phalabhājako na sammannitabbo …pe… phalabhājako sammannitabbo …pe…. 8 Khajjakabhājako na sammannitabbo …pe… bhājitābhājitaṁ na jānāti … khajjakabhājako sammannitabbo …pe… bhājitābhājitaṁ jānāti …. 9 Appamattakavissajjako na sammannitabbo …pe… vissajjitāvissajjitaṁ na jānāti … appamattakavissajjako sammannitabbo …pe… vissajjitāvissajjitaṁ jānāti …. 10 Sāṭiyaggāhāpako na sammannitabbo …pe… gahitāgahitaṁ na jānāti … sāṭiyaggāhāpako sammannitabbo …pe… gahitāgahitaṁ jānāti …. 11 Pattaggāhāpako na sammannitabbo …pe… gahitāgahitaṁ na jānāti … pattaggāhāpako sammannitabbo …pe… gahitāgahitaṁ jānāti …. 12 Ārāmikapesako na sammannitabbo …pe… ārāmikapesako sammannitabbo …pe…. 13 Sāmaṇerapesako na sammannitabbo …pe… 1847 --- an5 273-285:13 sāmaṇerapesako sammannitabbo …pe…. Sammato na pesetabbo …pe… sammato pesetabbo …pe…. 14 Sāmaṇerapesako bālo veditabbo …pe… paṇḍito veditabbo … khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati … akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati … yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye … yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, pesitāpesitaṁ jānāti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato sāmaṇerapesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Cuddasamaṁ. Sammutipeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.185 19. Araññavagga Abbhokāsikasutta |185| “Pañcime, bhikkhave, abbhokāsikā …pe…. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.163 17. Āghātavagga Sākacchasutta |163| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “Pañcahāvuso, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ sākaccho sabrahmacārīnaṁ. Katamehi pañcahi? Idhāvuso, bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadākathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti; attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadākathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti; attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadākathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti; attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadākathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadākathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti. Imehi kho, āvuso, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ sākaccho sabrahmacārīnan”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.57 6. Nīvaraṇavagga Abhiṇhapaccavekkhitabbaṭhānasutta |57| “Pañcimāni, bhikkhave, ṭhānāni abhiṇhaṁ paccavekkhitabbāni itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. Katamāni pañca? ‘Jarādhammomhi, jaraṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. ‘Byādhidhammomhi, byādhiṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. ‘Maraṇadhammomhi, maraṇaṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. ‘Sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. ‘Kammassakomhi, kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo. Yaṁ kammaṁ karissāmi—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādo bhavissāmī’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 2 Kiñca, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘jarādhammomhi, jaraṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā? Atthi, bhikkhave, sattānaṁ yobbane yobbanamado, yena madena mattā kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti. Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato yo yobbane yobbanamado so sabbaso vā pahīyati tanu vā pana hoti. Idaṁ kho, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘jarādhammomhi, jaraṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 3 Kiñca, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘byādhidhammomhi, byādhiṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā? Atthi, bhikkhave, sattānaṁ ārogye ārogyamado, yena madena mattā kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti. Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato yo ārogye ārogyamado so sabbaso vā pahīyati tanu vā pana hoti. Idaṁ kho, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘byādhidhammomhi, byādhiṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 4 Kiñca, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘maraṇadhammomhi, maraṇaṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā? Atthi, bhikkhave, sattānaṁ jīvite jīvitamado, yena madena mattā kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti. Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato yo jīvite jīvitamado so sabbaso vā 1848 --- an5 57:4 pahīyati tanu vā pana hoti. Idaṁ kho, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘maraṇadhammomhi, maraṇaṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 5 Kiñca, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā? Atthi, bhikkhave, sattānaṁ piyesu manāpesu yo chandarāgo yena rāgena rattā kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti. Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato yo piyesu manāpesu chandarāgo so sabbaso vā pahīyati tanu vā pana hoti. Idaṁ kho, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 6 Kiñca, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘kammassakomhi, kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo, yaṁ kammaṁ karissāmi—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādo bhavissāmī’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā? Atthi, bhikkhave, sattānaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ. Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato sabbaso vā duccaritaṁ pahīyati tanu vā pana hoti. Idaṁ kho, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘kammassakomhi, kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo, yaṁ kammaṁ karissāmi—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādo bhavissāmī’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 7 Sa kho so, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘na kho ahaññeveko jarādhammo jaraṁ anatīto, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbe sattā jarādhammā jaraṁ anatītā’ti. Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato maggo sañjāyati. So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṁyojanāni sabbaso pahīyanti anusayā byantīhonti. 8 ‘Na kho ahaññeveko byādhidhammo byādhiṁ anatīto, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbe sattā byādhidhammā byādhiṁ anatītā’ti. Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato maggo sañjāyati. So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṁyojanāni sabbaso pahīyanti, anusayā byantīhonti. 9 ‘Na kho ahaññeveko maraṇadhammo maraṇaṁ anatīto, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbe sattā maraṇadhammā maraṇaṁ anatītā’ti. Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato maggo sañjāyati. So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṁyojanāni sabbaso pahīyanti, anusayā byantīhonti. 10 ‘Na kho mayhevekassa sabbehi piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo’ti. Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato maggo sañjāyati. So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṁyojanāni sabbaso pahīyanti, anusayā byantīhonti. 11 ‘Na kho ahaññeveko kammassako kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo, yaṁ kammaṁ karissāmi—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādo bhavissāmi; atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbe sattā kammassakā kammadāyādā kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karissanti—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādā bhavissantī’ti. Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato maggo sañjāyati. So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṁyojanāni sabbaso pahīyanti, anusayā byantīhontīti. 12 Byādhidhammā jarādhammā, atho maraṇadhammino; Yathā dhammā tathā sattā, jigucchanti puthujjanā. 13 Ahañce taṁ jiguccheyyaṁ, evaṁ dhammesu pāṇisu; Na metaṁ patirūpassa, mama evaṁ vihārino. 14 Sohaṁ evaṁ viharanto, ñatvā dhammaṁ nirūpadhiṁ; Ārogye yobbanasmiñca, jīvitasmiñca ye madā. 15 Sabbe made abhibhosmi, Nekkhammaṁ daṭṭhu khemato; Tassa me ahu 1849 --- an5 57:15 ussāho, Nibbānaṁ abhipassato. 16 Nāhaṁ bhabbo etarahi, Kāmāni paṭisevituṁ; Anivatti bhavissāmi, Brahmacariyaparāyaṇo”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.69 7. Saññāvagga Nibbidāsutta |69| “Pañcime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. 2 Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikūlasaññī, sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī, maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṁ sūpaṭṭhitā hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.32 4. Sumanavagga Cundīsutta |32| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho cundī rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi ca kumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho cundī rājakumārī bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Amhākaṁ, bhante, bhātā cundo nāma rājakumāro, so evamāha: ‘yadeva so hoti itthī vā puriso vā buddhaṁ saraṇaṁ gato, dhammaṁ saraṇaṁ gato, saṅghaṁ saraṇaṁ gato, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatin’ti. Sāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ pucchāmi: ‘kathaṁrūpe kho, bhante, satthari pasanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatiṁ? Kathaṁrūpe dhamme pasanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatiṁ? Kathaṁrūpe saṅghe pasanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatiṁ? Kathaṁrūpesu sīlesu paripūrakārī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatin’”ti? 3 “Yāvatā, cundi, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho. Ye kho, cundi, buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 4 Yāvatā, cundi, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṁ aggamakkhāyati. Ye, cundi, ariye aṭṭhaṅgike magge pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 5 Yāvatā, cundi, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ye kho, cundi, virāge dhamme pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 6 Yāvatā, cundi, saṅghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Ye kho, cundi, saṅghe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 7 Yāvatā, cundi, sīlāni, ariyakantāni sīlāni tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni. Ye kho, cundi, ariyakantesu sīlesu paripūrakārino, agge te paripūrakārino. Agge kho pana paripūrakārīnaṁ aggo vipāko hotīti. 8 Aggato ve pasannānaṁ, aggaṁ dhammaṁ vijānataṁ; Agge buddhe pasannānaṁ, dakkhiṇeyye anuttare. 9 Agge dhamme pasannānaṁ, virāgūpasame sukhe; Agge saṅghe pasannānaṁ, puññakkhette anuttare. 10 Aggasmiṁ dānaṁ dadataṁ, aggaṁ puññaṁ pavaḍḍhati; Aggaṁ āyu ca vaṇṇo ca, yaso kitti sukhaṁ balaṁ. 11 Aggassa dātā medhāvī, aggadhammasamāhito; Devabhūto manusso vā, aggappatto pamodatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.202 21. Kimilavagga Dhammassavanasutta |202| “Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā dhammassavane. Katame pañca? Assutaṁ suṇāti, sutaṁ pariyodāpeti, kaṅkhaṁ vitarati, diṭṭhiṁ ujuṁ karoti, cittamassa pasīdati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā dhammassavane”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.138 14. Rājavagga Bhattādakasutta |138| “Pañcahi, 1850 --- an5 138:1 bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño nāgo bhattādako ca hoti okāsapharaṇo ca laṇḍasāraṇo ca salākaggāhī ca rañño nāgotveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaṁ, akkhamo saddānaṁ, akkhamo gandhānaṁ, akkhamo rasānaṁ, akkhamo phoṭṭhabbānaṁ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo bhattādako ca okāsapharaṇo ca laṇḍasāraṇo ca salākaggāhī ca, rañño nāgotveva saṅkhaṁ gacchati. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhattādako ca hoti, okāsapharaṇo ca mañcapīṭhamaddano ca salākaggāhī ca, bhikkhutveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṁ, akkhamo saddānaṁ, akkhamo gandhānaṁ, akkhamo rasānaṁ, akkhamo phoṭṭhabbānaṁ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhattādako ca hoti okāsapharaṇo ca mañcapīṭhamaddano ca salākaggāhī ca, bhikkhutveva saṅkhaṁ gacchatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5 29. Rāgapeyyāla ~ |305| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. Katame pañca? Aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.106 11. Phāsuvihāravagga Ānandasutta |106| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṁ vihareyyā”ti? “Yato kho, ānanda, bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṁ adhisīle sampavattā; ettāvatāpi kho, ānanda, bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṁ vihareyyā”ti. 3 “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo yathā bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṁ vihareyyā”ti? “Siyā, ānanda. Yato kho, ānanda, bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṁ adhisīle sampavattā; attānupekkhī ca hoti, no parānupekkhī; ettāvatāpi kho, ānanda, bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṁ vihareyyā”ti. 4 “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo yathā bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṁ vihareyyā”ti? “Siyā, ānanda. Yato kho, ānanda, bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṁ adhisīle sampavattā; attānupekkhī ca hoti, no parānupekkhī; apaññāto ca hoti, tena ca apaññātakena no paritassati; ettāvatāpi kho, ānanda, bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṁ vihareyyā”ti. 5 “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo yathā bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṁ vihareyyā”ti? “Siyā, ānanda. Yato kho, ānanda, bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṁ adhisīle sampavattā; attānupekkhī ca hoti, no parānupekkhī; apaññāto ca hoti, tena ca apaññātakena no paritassati; catunnañca jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; ettāvatāpi kho, ānanda, bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṁ vihareyyā”ti. 6 “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo yathā bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṁ vihareyyā”ti? “Siyā, ānanda. Yato kho, ānanda, bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṁ adhisīle sampavattā; attānupekkhī ca hoti, no parānupekkhī; apaññāto ca hoti, tena ca apaññātakena no paritassati; catunnañca jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati; ettāvatāpi kho, ānanda, bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṁ vihareyya. 7 Imamhā cāhaṁ, ānanda, phāsuvihārā añño phāsuvihāro uttaritaro vā paṇītataro vā natthīti vadāmī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.1 1. Sekhabalavagga Saṅkhittasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Pañcimāni, bhikkhave, sekhabalāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṁ, hirībalaṁ, ottappabalaṁ, vīriyabalaṁ, paññābalaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca sekhabalāni. 3 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘saddhābalena samannāgatā 1851 --- an5 1:3 bhavissāma sekhabalena, hirībalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, ottappabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, vīriyabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, paññābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.127 13. Gilānavagga Vapakāsasutta |127| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu nālaṁ saṅghamhā vapakāsituṁ. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu asantuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, asantuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, asantuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, asantuṭṭho hoti itarītarena gilānappaccayabhesajjaparikkhārena, kāmasaṅkappabahulo ca viharati. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu nālaṁ saṅghamhā vapakāsituṁ. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ saṅghamhā vapakāsituṁ. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, santuṭṭho hoti itarītarena gilānappaccayabhesajjaparikkhārena, nekkhammasaṅkappabahulo ca viharati. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ saṅghamhā vapakāsitun”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.119 12. Andhakavindavagga Micchāvācāsutta |119| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, micchāvācā ca hoti, micchākammantā ca, saddhādeyyaṁ vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, sammāvācā ca hoti, sammākammantā ca, saddhādeyyaṁ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.223 23. Dīghacārikavagga Atinivāsasutta |223| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā atinivāse. Katame pañca? Bahubhaṇḍo hoti bahubhaṇḍasannicayo, bahubhesajjo hoti bahubhesajjasannicayo, bahukicco hoti bahukaraṇīyo byatto kiṅkaraṇīyesu, saṁsaṭṭho viharati gahaṭṭhapabbajitehi ananulomikena gihisaṁsaggena, tamhā ca āvāsā pakkamanto sāpekkho pakkamati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā atinivāse. 2 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā samavatthavāse. Katame pañca? Na bahubhaṇḍo hoti na bahubhaṇḍasannicayo, na bahubhesajjo hoti na bahubhesajjasannicayo, na bahukicco hoti na bahukaraṇīyo na byatto kiṅkaraṇīyesu, asaṁsaṭṭho viharati gahaṭṭhapabbajitehi ananulomikena gihisaṁsaggena, tamhā ca āvāsā pakkamanto anapekkho pakkamati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā samavatthavāse”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.13 2. Balavagga Saṅkhittasutta |13| “Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca balānī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.257–263 26. Upasampadāvagga Dutiyajhānasuttādisattaka |257-263| “Pañcime, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo dutiyaṁ jhānaṁ …pe… abhabbo tatiyaṁ jhānaṁ … abhabbo catutthaṁ jhānaṁ … abhabbo sotāpattiphalaṁ … abhabbo sakadāgāmiphalaṁ … abhabbo anāgāmiphalaṁ … abhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. Katame pañca? Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. Ime kho, bhikkhave, pañca dhamme appahāya abhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. 2 Pañcime, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo dutiyaṁ jhānaṁ …pe… bhabbo tatiyaṁ jhānaṁ … bhabbo catutthaṁ jhānaṁ … bhabbo sotāpattiphalaṁ … bhabbo sakadāgāmiphalaṁ … bhabbo anāgāmiphalaṁ … bhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. Katame pañca? Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. Ime kho, bhikkhave, pañca dhamme pahāya bhabbo arahattaṁ sacchikātun”ti. Terasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.90 9. Theravagga Dutiyasekhasutta |90| “Pañcime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno 1852 --- an5 90:1 parihānāya saṁvattanti. Katame pañca? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu bahukicco hoti bahukaraṇīyo viyatto kiṅkaraṇīyesu; riñcati paṭisallānaṁ, nānuyuñjati ajjhattaṁ cetosamathaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattati. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, sekho bhikkhu appamattakena kammena divasaṁ atināmeti; riñcati paṭisallānaṁ, nānuyuñjati ajjhattaṁ cetosamathaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattati. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, sekho bhikkhu saṁsaṭṭho viharati gahaṭṭhapabbajitehi ananulomikena gihisaṁsaggena; riñcati paṭisallānaṁ, nānuyuñjati ajjhattaṁ cetosamathaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattati. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, sekho bhikkhu akālena gāmaṁ pavisati, atidivā paṭikkamati; riñcati paṭisallānaṁ, nānuyuñjati ajjhattaṁ cetosamathaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattati. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, sekho bhikkhu yāyaṁ kathā ābhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathidaṁ—appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṁsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya na nikāmalābhī hoti na akicchalābhī na akasiralābhī; riñcati paṭisallānaṁ, nānuyuñjati ajjhattaṁ cetosamathaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. 6 Pañcime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame pañca? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu na bahukicco hoti na bahukaraṇīyo viyatto kiṅkaraṇīyesu; na riñcati paṭisallānaṁ, anuyuñjati ajjhattaṁ cetosamathaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattati. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, sekho bhikkhu na appamattakena kammena divasaṁ atināmeti; na riñcati paṭisallānaṁ, anuyuñjati ajjhattaṁ cetosamathaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattati. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, sekho bhikkhu asaṁsaṭṭho viharati gahaṭṭhapabbajitehi ananulomikena gihisaṁsaggena; na riñcati paṭisallānaṁ, anuyuñjati ajjhattaṁ cetosamathaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattati. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, sekho bhikkhu na atikālena gāmaṁ pavisati, nātidivā paṭikkamati; na riñcati paṭisallānaṁ, anuyuñjati ajjhattaṁ cetosamathaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattati. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, sekho bhikkhu yāyaṁ kathā ābhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathidaṁ—appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṁsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; na riñcati paṭisallānaṁ, anuyuñjati ajjhattaṁ cetosamathaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī”ti. Dasamaṁ. Theravaggo catuttho. 11 Tassuddānaṁ Rajanīyo vītarāgo, kuhakāssaddhaakkhamā; Paṭisambhidā ca sīlena, thero sekhā pare duveti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.48 5. Muṇḍarājavagga Alabbhanīyaṭhānasutta |48| “Pañcimāni, bhikkhave, alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. Katamāni pañca? ‘Jarādhammaṁ mā jīrī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. ‘Byādhidhammaṁ mā byādhīyī’ti …pe… ‘maraṇadhammaṁ mā mīyī’ti … ‘khayadhammaṁ mā khīyī’ti … ‘nassanadhammaṁ mā nassī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. 2 Assutavato, bhikkhave, puthujjanassa jarādhammaṁ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. 1853 --- an5 48:2 Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So jarādhamme jiṇṇe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, assutavato puthujjanassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So nassanadhamme naṭṭhe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’. 4 Sutavato ca kho, bhikkhave, ariyasāvakassa jarādhammaṁ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So jarādhamme jiṇṇe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpeti’. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So nassanadhamme naṭṭhe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpetī’ti. 6 Imāni kho, bhikkhave, pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti. 7 Na socanāya paridevanāya, Atthodha labbhā api appakopi; Socantamenaṁ dukhitaṁ viditvā, Paccatthikā attamanā bhavanti. 8 Yato ca kho paṇḍito āpadāsu, Na vedhatī atthavinicchayaññū; Paccatthikāssa dukhitā bhavanti, Disvā mukhaṁ avikāraṁ purāṇaṁ. 9 Jappena mantena subhāsitena, Anuppadānena paveṇiyā vā; Yathā yathā yattha labhetha atthaṁ, Tathā tathā tattha parakkameyya. 10 Sace pajāneyya alabbhaneyyo, Mayāva aññena vā esa attho; Asocamāno adhivāsayeyya, Kammaṁ daḷhaṁ kinti karomi dānī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.76 8. Yodhājīvavagga Dutiyayodhājīvasutta |76| “Pañcime, bhikkhave, yodhājīvā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame pañca? Idha, bhikkhave, ekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati. So tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati. Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 2 Puna 1854 --- an5 76:2 caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati. So tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati. Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti. So ñātakehi nīyamāno appatvāva ñātake antarāmagge kālaṁ karoti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati. So tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati. Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti. Tamenaṁ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno teneva ābādhena kālaṁ karoti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati. So tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati. Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti. Tamenaṁ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno vuṭṭhāti tamhā ābādhā. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati. So taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ ajjhāvasati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. Ime kho, bhikkhave, pañca yodhājīvā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 6 Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcime yodhājīvūpamā puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsu. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa taṁ mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati. 7 Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa taṁ mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena pariḍayhateva kāyena pariḍayhati cetasā. Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceyyaṁ—rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ; sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. So ārāmaṁ gacchanto appatvāva ārāmaṁ antarāmagge sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. 9 Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti. So ñātakehi nīyamāno appatvāva ñātake antarāmagge kālaṁ karoti; tathūpamāhaṁ, 1855 --- an5 76:9 bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa taṁ mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena pariḍayhateva kāyena pariḍayhati cetasā. Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceyyaṁ—rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ; sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. So ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceti: ‘rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ; sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. 11 Tamenaṁ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti: ‘appassādā, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṁsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Abhiramatāyasmā brahmacariye; māyasmā sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattī’ti. 12 So sabrahmacārīhi evaṁ ovadiyamāno evaṁ anusāsiyamāno evamāha: ‘kiñcāpi, āvuso, appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo; atha kho nevāhaṁ sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ, sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. So sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. 13 Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti, tamenaṁ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno teneva ābādhena kālaṁ karoti; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu. 14 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa taṁ mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena pariḍayhateva kāyena pariḍayhati cetasā. Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceyyaṁ—rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ; sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. So ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceti: ‘rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ; sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. 15 Tamenaṁ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti: ‘appassādā, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā 1856 --- an5 76:15 bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṁsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā …pe… tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā … aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā … supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā … yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā … rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā … asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā … sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā … sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Abhiramatāyasmā brahmacariye; māyasmā sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattī’ti. 16 So sabrahmacārīhi evaṁ ovadiyamāno evaṁ anusāsiyamāno evamāha: ‘ussahissāmi, āvuso, vāyamissāmi, āvuso, abhiramissāmi, āvuso. Na dānāhaṁ, āvuso, sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. 17 Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti, tamenaṁ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno vuṭṭhāti tamhā ābādhā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu. 18 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati rakkhiteneva kāyena rakkhitāya vācāya rakkhitena cittena upaṭṭhitāya satiyā saṁvutehi indriyehi. So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya …pe… so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 19 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. 20 Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ ajjhāvasati; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu. Ime kho, bhikkhave, pañca yodhājīvūpamā puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsū”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.142 15. Tikaṇḍakīvagga Ārabhatisutta |142| “Pañcime, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame pañca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ārabhati ca vippaṭisārī ca hoti; tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 2 Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ārabhati, na vippaṭisārī hoti; tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 1857 --- an5 142:2 3 Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo na ārabhati, vippaṭisārī hoti; tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 4 Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo na ārabhati na vippaṭisārī hoti; tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 5 Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo na ārabhati na vippaṭisārī hoti; tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 6 Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo ārabhati ca vippaṭisārī ca hoti, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, so evamassa vacanīyo: ‘āyasmato kho ārambhajā āsavā saṁvijjanti, vippaṭisārajā āsavā pavaḍḍhanti, sādhu vatāyasmā ārambhaje āsave pahāya vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā cittaṁ paññañca bhāvetu; evamāyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatī’ti. 7 Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo ārabhati na vippaṭisārī hoti, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, so evamassa vacanīyo: ‘āyasmato kho ārambhajā āsavā saṁvijjanti, vippaṭisārajā āsavā na pavaḍḍhanti, sādhu vatāyasmā ārambhaje āsave pahāya cittaṁ paññañca bhāvetu; evamāyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatī’ti. 8 Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo na ārabhati vippaṭisārī hoti, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, so evamassa vacanīyo: ‘āyasmato kho ārambhajā āsavā na saṁvijjanti, vippaṭisārajā āsavā pavaḍḍhanti, sādhu vatāyasmā vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā cittaṁ paññañca bhāvetu; evamāyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatī’ti. 9 Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo na ārabhati na vippaṭisārī hoti, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, so evamassa vacanīyo: ‘āyasmato kho ārambhajā āsavā na saṁvijjanti, vippaṭisārajā āsavā na pavaḍḍhanti, sādhu vatāyasmā cittaṁ paññañca bhāvetu; evamāyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatī’ti. 10 Iti kho, bhikkhave, ime cattāro puggalā amunā pañcamena puggalena evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā anupubbena āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇantī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.246 25. Duccaritavagga Dutiyakāyaduccaritasutta |246| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kāyaduccarite …pe… ānisaṁsā kāyasucarite …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.39 4. Sumanavagga Puttasutta |39| “Pañcimāni, bhikkhave, ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaṁ icchanti kule jāyamānaṁ. Katamāni pañca? Bhato vā no bharissati; kiccaṁ vā no karissati; kulavaṁso ciraṁ ṭhassati; dāyajjaṁ paṭipajjissati; atha vā pana petānaṁ kālaṅkatānaṁ dakkhiṇaṁ anuppadassatīti. Imāni kho, bhikkhave, pañca ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaṁ icchanti kule jāyamānanti. 2 Pañca ṭhānāni sampassaṁ, puttaṁ icchanti paṇḍitā; Bhato vā no bharissati, kiccaṁ vā no karissati. 3 Kulavaṁso ciraṁ tiṭṭhe, dāyajjaṁ paṭipajjati; Atha vā pana petānaṁ, dakkhiṇaṁ anuppadassati. 4 Ṭhānānetāni sampassaṁ, puttaṁ icchanti paṇḍitā; Tasmā santo sappurisā, kataññū katavedino. 5 Bharanti mātāpitaro, pubbe katamanussaraṁ; Karonti nesaṁ kiccāni, yathā taṁ pubbakārinaṁ. 6 Ovādakārī bhataposī, kulavaṁsaṁ ahāpayaṁ; Saddho sīlena sampanno, putto hoti pasaṁsiyo”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.209 21. Kimilavagga Gītassarasutta |209| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṁ bhaṇantassa. Katame pañca? Attanāpi tasmiṁ sare sārajjati, parepi tasmiṁ sare sārajjanti, gahapatikāpi ujjhāyanti: ‘yatheva mayaṁ gāyāma, evamevaṁ kho samaṇā sakyaputtiyā gāyantī’ti, sarakuttimpi nikāmayamānassa samādhissa bhaṅgo hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṁ bhaṇantassā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 1858 --- an5 237:0 5.237 24. Āvāsikavagga Dutiyaavaṇṇārahasutta |237| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati; ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati; āvāsamaccharī hoti āvāsapaligedhī; kulamaccharī hoti kulapaligedhī; saddhādeyyaṁ vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati; anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati; na āvāsamaccharī hoti na āvāsapaligedhī; na kulamaccharī hoti na kulapaligedhī; saddhādeyyaṁ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.133 14. Rājavagga Dhammarājāsutta |133| “Yopi so, bhikkhave, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā, sopi na arājakaṁ cakkaṁ vattetī”ti. Evaṁ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko pana, bhante, rañño cakkavattissa dhammikassa dhammarañño rājā”ti? “Dhammo, bhikkhū”ti bhagavā avoca. 2 “Idha, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahati antojanasmiṁ. 3 Puna caparaṁ, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahati khattiyesu anuyantesu …pe… balakāyasmiṁ brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu. Sa kho so, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahitvā antojanasmiṁ dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahitvā khattiyesu anuyantesu balakāyasmiṁ brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu dhammeneva cakkaṁ pavatteti; taṁ hoti cakkaṁ appaṭivattiyaṁ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā. 4 Evamevaṁ kho, bhikkhu, tathāgato arahaṁ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahati bhikkhūsu: ‘evarūpaṁ kāyakammaṁ sevitabbaṁ, evarūpaṁ kāyakammaṁ na sevitabbaṁ; evarūpaṁ vacīkammaṁ sevitabbaṁ, evarūpaṁ vacīkammaṁ na sevitabbaṁ; evarūpaṁ manokammaṁ sevitabbaṁ, evarūpaṁ manokammaṁ na sevitabbaṁ; evarūpo ājīvo sevitabbo, evarūpo ājīvo na sevitabbo; evarūpo gāmanigamo sevitabbo, evarūpo gāmanigamo na sevitabbo’ti. 5 Puna caparaṁ, bhikkhu, tathāgato arahaṁ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahati bhikkhunīsu …pe… upāsakesu …pe… upāsikāsu: ‘evarūpaṁ kāyakammaṁ sevitabbaṁ, evarūpaṁ kāyakammaṁ na sevitabbaṁ; evarūpaṁ vacīkammaṁ sevitabbaṁ, evarūpaṁ vacīkammaṁ na sevitabbaṁ; evarūpaṁ manokammaṁ sevitabbaṁ, evarūpaṁ manokammaṁ na sevitabbaṁ; evarūpo ājīvo sevitabbo, evarūpo ājīvo na sevitabbo; evarūpo gāmanigamo sevitabbo, evarūpo gāmanigamo na sevitabbo’ti. 6 Sa kho so, bhikkhu, tathāgato arahaṁ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahitvā bhikkhūsu, dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahitvā bhikkhunīsu, dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahitvā upāsakesu, dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahitvā upāsikāsu dhammeneva anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavatteti; taṁ hoti cakkaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena 1859 --- an5 133:6 vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.287–292 28. Sikkhāpadapeyyāla Bhikkhunīsuttādi |287-292| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī …pe… sikkhamānā … sāmaṇero … sāmaṇerī … upāsako … upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātinī hoti, adinnādāyinī hoti, kāmesumicchācārinī hoti, musāvādinī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātā paṭiviratā hoti, adinnādānā paṭiviratā hoti, kāmesumicchācārā paṭiviratā hoti, musāvādā paṭiviratā hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.252 26. Upasampadāvagga Nissayasutta |252| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatena bhikkhunā nissayo dātabbo. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti …pe… asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Imehi …pe… nissayo dātabbo”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.168 17. Āghātavagga Sīlasutta |168| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “dussīlassa, āvuso, sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati, tacopi pheggupi sāropi na pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, āvuso, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 2 Sīlavato, āvuso, sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathāpi, āvuso, rukkho, sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṁ gacchati, tacopi pheggupi sāropi pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, āvuso, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.156 16. Saddhammavagga Tatiyasaddhammasammosasutta |156| “Pañcime, bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhū duggahitaṁ suttantaṁ pariyāpuṇanti dunnikkhittehi padabyañjanehi. Dunnikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū dubbacā honti, dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā, akkhamā appadakkhiṇaggāhino anusāsaniṁ. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te na sakkaccaṁ suttantaṁ paraṁ vācenti; tesaṁ accayena chinnamūlako suttanto hoti appaṭisaraṇo. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, therā bhikkhū bāhulikā honti sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke 1860 --- an5 156:4 nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. Sāpi hoti bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, saṅgho bhinno hoti. Saṅghe kho pana, bhikkhave, bhinne aññamaññaṁ akkosā ca honti, aññamaññaṁ paribhāsā ca honti, aññamaññaṁ parikkhepā ca honti, aññamaññaṁ pariccajanā ca honti. Tattha appasannā ceva nappasīdanti, pasannānañca ekaccānaṁ aññathattaṁ hoti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti. 6 Pañcime, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhū suggahitaṁ suttantaṁ pariyāpuṇanti sunikkhittehi padabyañjanehi. Sunikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi sunayo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū suvacā honti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā, khamā padakkhiṇaggāhino anusāsaniṁ. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te sakkaccaṁ suttantaṁ paraṁ vācenti; tesaṁ accayena na chinnamūlako suttanto hoti sappaṭisaraṇo. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, therā bhikkhū na bāhulikā honti na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā; vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. Sāpi hoti na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, saṅgho samaggo sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsuṁ viharati. Saṅghe kho pana, bhikkhave, samagge na ceva aññamaññaṁ akkosā honti, na ca aññamaññaṁ paribhāsā honti, na ca aññamaññaṁ parikkhepā honti, na ca aññamaññaṁ pariccajanā honti. Tattha appasannā ceva pasīdanti, pasannānañca bhiyyobhāvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattantī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.62 7. Saññāvagga Dutiyasaññāsutta |62| “Pañcimā, bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā pañca? Aniccasaññā, anattasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā—imā kho, bhikkhave, pañca saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.84 9. Theravagga Assaddhasutta |84| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti, amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, duppañño hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5 29. Rāgapeyyāla ~ |308-1152| “Rāgassa, bhikkhave, pariññāya … parikkhayāya … pahānāya … khayāya 1861 --- an5 308-1152:1 … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya pañca dhammā bhāvetabbā. Dosassa … mohassa … kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa abhiññāya … pariññāya … parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya pañca dhammā bhāvetabbā. 2 Katame pañca? Saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ—pamādassa, bhikkhave, paṭinissaggāya ime pañca dhammā bhāvetabbā”ti. Rāgapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 3 Tassuddānaṁ Abhiññāya pariññāya parikkhayāya, Pahānāya khayāya vayena ca; Virāganirodhā cāgañca, Paṭinissaggo ime dasāti. Pañcakanipāto niṭṭhito. 4 Tatridaṁ vagguddānaṁ Sekhabalaṁ balañceva, Pañcaṅgikañca sumanaṁ; Muṇḍanīvaraṇañca saññañca, Yodhājīvañca aṭṭhamaṁ; Theraṁ kakudhaphāsuñca, Andhakavindadvādasaṁ; Gilānarājatikaṇḍaṁ, Saddhammāghātupāsakaṁ; Araññabrāhmaṇañceva, Kimilakkosakaṁ tathā; Dīghācārāvāsikañca, Duccaritūpasampadanti. Pañcakanipātapāḷi niṭṭhitā. 0 Aṅguttara Nikāya 5.43 5. Muṇḍarājavagga Iṭṭhasutta |43| Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 2 “Pañcime, gahapati, dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. Katame pañca? Āyu, gahapati, iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṁ; vaṇṇo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṁ; sukhaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ manāpaṁ dullabhaṁ lokasmiṁ; yaso iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṁ; saggā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. Ime kho, gahapati, pañca dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. 3 Imesaṁ kho, gahapati, pañcannaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ na āyācanahetu vā patthanāhetu vā paṭilābhaṁ vadāmi. Imesaṁ kho, gahapati, pañcannaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ āyācanahetu vā patthanāhetu vā paṭilābho abhavissa, ko idha kena hāyetha? 4 Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako āyukāmo āyuṁ āyācituṁ vā abhinandituṁ vā āyussa vāpi hetu. Āyukāmena, gahapati, ariyasāvakena āyusaṁvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Āyusaṁvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā āyupaṭilābhāya saṁvattati. So lābhī hoti āyussa dibbassa vā mānusassa vā. 5 Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako vaṇṇakāmo vaṇṇaṁ āyācituṁ vā abhinandituṁ vā vaṇṇassa vāpi hetu. Vaṇṇakāmena, gahapati, ariyasāvakena vaṇṇasaṁvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Vaṇṇasaṁvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā vaṇṇapaṭilābhāya saṁvattati. So lābhī hoti vaṇṇassa dibbassa vā mānusassa vā. 6 Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako sukhakāmo sukhaṁ āyācituṁ vā abhinandituṁ vā sukhassa vāpi hetu. Sukhakāmena, gahapati, ariyasāvakena sukhasaṁvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Sukhasaṁvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā sukhapaṭilābhāya saṁvattati. So lābhī hoti sukhassa dibbassa vā mānusassa vā. 7 Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako yasakāmo yasaṁ āyācituṁ vā abhinandituṁ vā yasassa vāpi hetu. Yasakāmena, gahapati, ariyasāvakena yasasaṁvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Yasasaṁvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā yasapaṭilābhāya saṁvattati. So lābhī hoti yasassa dibbassa vā mānusassa vā. 8 Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako saggakāmo saggaṁ āyācituṁ vā abhinandituṁ vā saggānaṁ vāpi hetu. Saggakāmena, gahapati, ariyasāvakena saggasaṁvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Saggasaṁvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā saggapaṭilābhāya saṁvattati. So lābhī hoti saggānanti. 9 Āyuṁ vaṇṇaṁ yasaṁ kittiṁ, Saggaṁ uccākulīnataṁ; Ratiyo patthayānena, Uḷārā aparāparā. 10 Appamādaṁ pasaṁsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā; Appamatto ubho atthe, adhigaṇhāti paṇḍito. 11 Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho samparāyiko; Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.177 18. Upāsakavagga Vaṇijjāsutta |177| “Pañcimā, bhikkhave, vaṇijjā upāsakena akaraṇīyā. Katamā pañca? Satthavaṇijjā, sattavaṇijjā, maṁsavaṇijjā, majjavaṇijjā, visavaṇijjā—imā kho, 1862 --- an5 177:1 bhikkhave, pañca vaṇijjā upāsakena akaraṇīyā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.149 15. Tikaṇḍakīvagga Paṭhamasamayavimuttasutta |149| “Pañcime, bhikkhave, dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. Katame pañca? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, yathāvimuttaṁ cittaṁ na paccavekkhati. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. 2 Pañcime, bhikkhave, dhammā samayavimuttassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame pañca? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, yathāvimuttaṁ cittaṁ paccavekkhati. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā samayavimuttassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.191 20. Brāhmaṇavagga Soṇasutta |191| “Pañcime, bhikkhave, porāṇā brāhmaṇadhammā etarahi sunakhesu sandissanti, no brāhmaṇesu. Katame pañca? Pubbe sudaṁ, bhikkhave, brāhmaṇā brāhmaṇiṁyeva gacchanti, no abrāhmaṇiṁ. Etarahi, bhikkhave, brāhmaṇā brāhmaṇimpi gacchanti, abrāhmaṇimpi gacchanti. Etarahi, bhikkhave, sunakhā sunakhiṁyeva gacchanti, no asunakhiṁ. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo porāṇo brāhmaṇadhammo etarahi sunakhesu sandissati, no brāhmaṇesu. 2 Pubbe sudaṁ, bhikkhave, brāhmaṇā brāhmaṇiṁ utuniṁyeva gacchanti, no anutuniṁ. Etarahi, bhikkhave, brāhmaṇā brāhmaṇiṁ utunimpi gacchanti, anutunimpi gacchanti. Etarahi, bhikkhave, sunakhā sunakhiṁ utuniṁyeva gacchanti, no anutuniṁ. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo porāṇo brāhmaṇadhammo etarahi sunakhesu sandissati, no brāhmaṇesu. 3 Pubbe sudaṁ, bhikkhave, brāhmaṇā brāhmaṇiṁ neva kiṇanti no vikkiṇanti, sampiyeneva saṁvāsaṁ sambandhāya sampavattenti. Etarahi, bhikkhave, brāhmaṇā brāhmaṇiṁ kiṇantipi vikkiṇantipi, sampiyenapi saṁvāsaṁ sambandhāya sampavattenti. Etarahi, bhikkhave, sunakhā sunakhiṁ neva kiṇanti no vikkiṇanti, sampiyeneva saṁvāsaṁ sambandhāya sampavattenti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo porāṇo brāhmaṇadhammo etarahi sunakhesu sandissati, no brāhmaṇesu. 4 Pubbe sudaṁ, bhikkhave, brāhmaṇā na sannidhiṁ karonti dhanassapi dhaññassapi rajatassapi jātarūpassapi. Etarahi, bhikkhave, brāhmaṇā sannidhiṁ karonti dhanassapi dhaññassapi rajatassapi jātarūpassapi. Etarahi, bhikkhave, sunakhā na sannidhiṁ karonti dhanassapi dhaññassapi rajatassapi jātarūpassapi. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho porāṇo brāhmaṇadhammo etarahi sunakhesu sandissati, no brāhmaṇesu. 5 Pubbe sudaṁ, bhikkhave, brāhmaṇā sāyaṁ sāyamāsāya pāto pātarāsāya bhikkhaṁ pariyesanti. Etarahi, bhikkhave, brāhmaṇā yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā avasesaṁ ādāya pakkamanti. Etarahi, bhikkhave, sunakhā sāyaṁ sāyamāsāya pāto pātarāsāya bhikkhaṁ pariyesanti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo porāṇo brāhmaṇadhammo etarahi sunakhesu sandissati, no brāhmaṇesu. Ime kho, bhikkhave, pañca porāṇā brāhmaṇadhammā etarahi sunakhesu sandissanti, no brāhmaṇesū”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.112 12. Andhakavindavagga Pacchāsamaṇasutta |112| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato pacchāsamaṇo na ādātabbo. Katamehi pañcahi? Atidūre vā gacchati accāsanne vā, na pattapariyāpannaṁ gaṇhati, āpattisāmantā bhaṇamānaṁ na nivāreti, bhaṇamānassa antarantarā kathaṁ opāteti, duppañño hoti jaḷo eḷamūgo. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato pacchāsamaṇo na ādātabbo. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato pacchāsamaṇo ādātabbo. Katamehi pañcahi? Nātidūre gacchati na accāsanne, pattapariyāpannaṁ gaṇhati, āpattisāmantā bhaṇamānaṁ nivāreti, bhaṇamānassa na antarantarā kathaṁ opāteti, paññavā hoti ajaḷo aneḷamūgo. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato pacchāsamaṇo ādātabbo”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.216 22. Akkosakavagga Dutiyaakkhantisutta |216| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā akkhantiyā. Katame pañca? Bahuno janassa appiyo hoti amanāpo, luddo ca hoti, vippaṭisārī ca, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā akkhantiyā. 2 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā khantiyā. Katame pañca? Bahuno janassa piyo 1863 --- an5 216:2 hoti manāpo, aluddo ca hoti, avippaṭisārī ca, asammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā khantiyā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.228 23. Dīghacārikavagga Ussūrabhattasutta |228| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā ussūrabhatte kule. Katame pañca? Ye te atithī pāhunā, te na kālena paṭipūjenti; yā tā balipaṭiggāhikā devatā, tā na kālena paṭipūjenti; ye te samaṇabrāhmaṇā ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā, te na kālena paṭipūjenti; dāsakammakaraporisā vimukhā kammaṁ karonti; tāvatakaṁyeva asamayena bhuttaṁ anojavantaṁ hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā ussūrabhatte kule. 2 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā samayabhatte kule. Katame pañca? Ye te atithī pāhunā, te kālena paṭipūjenti; yā tā balipaṭiggāhikā devatā, tā kālena paṭipūjenti; ye te samaṇabrāhmaṇā ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā, te kālena paṭipūjenti; dāsakammakaraporisā avimukhā kammaṁ karonti; tāvatakaṁyeva samayena bhuttaṁ ojavantaṁ hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā samayabhatte kule”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.18 2. Balavagga Dutiyahitasutta |18| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, paraṁ sīlasampadāya samādapeti; attanā na samādhisampanno hoti, paraṁ samādhisampadāya samādapeti; attanā na paññāsampanno hoti, paraṁ paññāsampadāya samādapeti; attanā na vimuttisampanno hoti, paraṁ vimuttisampadāya samādapeti; attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, paraṁ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāyā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.26 3. Pañcaṅgikavagga Vimuttāyatanasutta |26| “Pañcimāni, bhikkhave, vimuttāyatanāni yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 2 Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. Yathā yathā, bhikkhave, tassa bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedeti. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ vimuttāyatanaṁ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti. Yathā yathā, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedeti. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ vimuttāyatanaṁ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti, api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti. Yathā yathā, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo 1864 --- an5 26:4 passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedeti. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ vimuttāyatanaṁ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino …pe… yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti; api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. Yathā yathā, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedeti. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ vimuttāyatanaṁ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati; api ca khvassa aññataraṁ samādhinimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya. Yathā yathā, bhikkhave, bhikkhuno aññataraṁ samādhinimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedeti. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Idaṁ, bhikkhave, pañcamaṁ vimuttāyatanaṁ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 7 Imāni kho, bhikkhave, pañca vimuttāyatanāni yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.249 25. Duccaritavagga Sivathikasutta |249| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā sivathikāya. Katame pañca? Asuci, duggandhā, sappaṭibhayā, vāḷānaṁ amanussānaṁ āvāso, bahuno janassa ārodanā—ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā sivathikāya. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcime ādīnavā sivathikūpame puggale. Katame pañca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo asucinā kāyakammena samannāgato hoti; asucinā vacīkammena samannāgato hoti; asucinā manokammena samannāgato hoti. Idamassa asucitāya vadāmi. Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā asuci; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 3 Tassa asucinā kāyakammena samannāgatassa, asucinā vacīkammena samannāgatassa, asucinā manokammena samannāgatassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Idamassa duggandhatāya vadāmi. Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā duggandhā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 4 Tamenaṁ asucinā kāyakammena samannāgataṁ, asucinā vacīkammena samannāgataṁ, asucinā manokammena samannāgataṁ pesalā sabrahmacārī ārakā parivajjanti. Idamassa sappaṭibhayasmiṁ vadāmi. Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā sappaṭibhayā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 5 So asucinā kāyakammena samannāgato, asucinā vacīkammena samannāgato, asucinā manokammena samannāgato sabhāgehi puggalehi saddhiṁ saṁvasati. Idamassa vāḷāvāsasmiṁ vadāmi. Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā vāḷānaṁ amanussānaṁ āvāso; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 6 Tamenaṁ asucinā kāyakammena samannāgataṁ, asucinā vacīkammena samannāgataṁ, asucinā manokammena samannāgataṁ pesalā sabrahmacārī disvā khīyadhammaṁ 1865 --- an5 249:6 āpajjanti: ‘aho vata no dukkhaṁ ye mayaṁ evarūpehi puggalehi saddhiṁ saṁvasāmā’ti. Idamassa ārodanāya vadāmi. Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā bahuno janassa ārodanā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā sivathikūpame puggale”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.173 18. Upāsakavagga Nirayasutta |173| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato upāsako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātī hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato upāsako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato upāsako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato upāsako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.195 20. Brāhmaṇavagga Piṅgiyānīsutta |195| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena pañcamattāni licchavisatāni bhagavantaṁ payirupāsanti. Appekacce licchavī nīlā honti nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā, appekacce licchavī pītā honti pītavaṇṇā pītavatthā pītālaṅkārā, appekacce licchavī lohitakā honti lohitakavaṇṇā lohitakavatthā lohitakālaṅkārā, appekacce licchavī odātā honti odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā. Tyassudaṁ bhagavā atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. 2 Atha kho piṅgiyānī brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti. “Paṭibhātu taṁ piṅgiyānī”ti bhagavā avoca. Atha kho piṅgiyānī brāhmaṇo bhagavato sammukhā sāruppāya gāthāya abhitthavi: 3 “Padmaṁ yathā kokanadaṁ sugandhaṁ, Pāto siyā phullamavītagandhaṁ; Aṅgīrasaṁ passa virocamānaṁ, Tapantamādiccamivantalikkhe”ti. 4 Atha kho te licchavī pañcahi uttarāsaṅgasatehi piṅgiyāniṁ brāhmaṇaṁ acchādesuṁ. Atha kho piṅgiyānī brāhmaṇo tehi pañcahi uttarāsaṅgasatehi bhagavantaṁ acchādesi. 5 Atha kho bhagavā te licchavī etadavoca: “pañcannaṁ, licchavī, ratanānaṁ pātubhāvo dullabho lokasmiṁ. Katamesaṁ pañcannaṁ? Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pātubhāvo dullabho lokasmiṁ. Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desetā puggalo dullabho lokasmiṁ. Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desitassa viññātā puggalo dullabho lokasmiṁ. Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desitassa viññātā dhammānudhammappaṭipanno puggalo dullabho lokasmiṁ. Kataññū katavedī puggalo dullabho lokasmiṁ. Imesaṁ kho, licchavī, pañcannaṁ ratanānaṁ pātubhāvo dullabho lokasmin”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.79 8. Yodhājīvavagga Tatiyaanāgatabhayasutta |79| “Pañcimāni, bhikkhave, anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiṁ samuppajjissanti. Tāni vo paṭibujjhitabbāni; paṭibujjhitvā ca tesaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. 2 Katamāni pañca? Bhavissanti, bhikkhave, bhikkhū anāgatamaddhānaṁ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā aññe upasampādessanti. Tepi na sakkhissanti vinetuṁ adhisīle adhicitte adhipaññāya. Tepi bhavissanti abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā aññe upasampādessanti. Tepi na sakkhissanti vinetuṁ adhisīle adhicitte adhipaññāya. Tepi bhavissanti abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Iti kho, bhikkhave, dhammasandosā vinayasandoso; vinayasandosā dhammasandoso. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ anāgatabhayaṁ etarahi asamuppannaṁ āyatiṁ samuppajjissati. Taṁ vo paṭibujjhitabbaṁ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṁ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā aññesaṁ nissayaṁ dassanti. Tepi na sakkhissanti vinetuṁ adhisīle adhicitte adhipaññāya. Tepi 1866 --- an5 79:3 bhavissanti abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā aññesaṁ nissayaṁ dassanti. Tepi na sakkhissanti vinetuṁ adhisīle adhicitte adhipaññāya. Tepi bhavissanti abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Iti kho, bhikkhave, dhammasandosā vinayasandoso; vinayasandosā dhammasandoso. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ anāgatabhayaṁ etarahi asamuppannaṁ āyatiṁ samuppajjissati. Taṁ vo paṭibujjhitabbaṁ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṁ. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṁ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā abhidhammakathaṁ vedallakathaṁ kathentā kaṇhadhammaṁ okkamamānā na bujjhissanti. Iti kho, bhikkhave, dhammasandosā vinayasandoso; vinayasandosā dhammasandoso. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ anāgatabhayaṁ etarahi asamuppannaṁ āyatiṁ samuppajjissati. Taṁ vo paṭibujjhitabbaṁ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṁ. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṁ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāppaṭisaṁyuttā, tesu bhaññamānesu na sussūsissanti, na sotaṁ odahissanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapessanti, na ca te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññissanti. Ye pana te suttantā kavitā kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā, tesu bhaññamānesu sussūsissanti, sotaṁ odahissanti, aññā cittaṁ upaṭṭhapessanti, te ca dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññissanti. Iti kho, bhikkhave, dhammasandosā vinayasandoso; vinayasandosā dhammasandoso. Idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ anāgatabhayaṁ etarahi asamuppannaṁ āyatiṁ samuppajjissati. Taṁ vo paṭibujjhitabbaṁ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṁ. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṁ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā therā bhikkhū bāhulikā bhavissanti sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhissanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjissati. Sāpi bhavissati bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhissati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Iti kho, bhikkhave, dhammasandosā vinayasandoso; vinayasandosā dhammasandoso. Idaṁ, bhikkhave, pañcamaṁ anāgatabhayaṁ etarahi asamuppannaṁ āyatiṁ samuppajjissati. Taṁ vo paṭibujjhitabbaṁ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṁ. 7 Imāni kho, bhikkhave, pañca anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiṁ samuppajjissanti. Tāni vo paṭibujjhitabbāni; paṭibujjhitvā ca tesaṁ pahānāya vāyamitabban”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.47 5. Muṇḍarājavagga Dhanasutta |47| “Pañcimāni, bhikkhave, dhanāni. Katamāni pañca? Saddhādhanaṁ, sīladhanaṁ, sutadhanaṁ, cāgadhanaṁ, paññādhanaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, saddhādhanaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, saddhādhanaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, sīladhanaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, sīladhanaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, sutadhanaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdho. Idaṁ vuccati, bhikkhave, sutadhanaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, cāgadhanaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vosaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. Idaṁ vuccati, bhikkhave, cāgadhanaṁ. 1867 --- an5 47:5 6 Katamañca, bhikkhave, paññādhanaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paññādhanaṁ. Imāni kho, bhikkhave, pañca dhanānīti. 7 Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā; Sīlañca yassa kalyāṇaṁ, ariyakantaṁ pasaṁsitaṁ. 8 Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṁ; Adaliddoti taṁ āhu, amoghaṁ tassa jīvitaṁ. 9 Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṁ dhammadassanaṁ; Anuyuñjetha medhāvī, saraṁ buddhāna sāsanan”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.22 3. Pañcaṅgikavagga Dutiyaagāravasutta |22| “So vata, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṁ dhammaṁ aparipūretvā sekhaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Sekhaṁ dhammaṁ aparipūretvā sīlakkhandhaṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Sīlakkhandhaṁ aparipūretvā samādhikkhandhaṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘Samādhikkhandhaṁ aparipūretvā paññākkhandhaṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 2 So vata, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūretvā sekhaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Sekhaṁ dhammaṁ paripūretvā sīlakkhandhaṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Sīlakkhandhaṁ paripūretvā samādhikkhandhaṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. ‘Samādhikkhandhaṁ paripūretvā paññākkhandhaṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.212 22. Akkosakavagga Bhaṇḍanakārakasutta |212| “Yo so, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, tassa pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā. Katame pañca? Anadhigataṁ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, tassa ime pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.116 12. Andhakavindavagga Vaṇṇanāsutta |116| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁseti, ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṁ upadaṁseti, saddhādeyyaṁ vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṁ upadaṁseti, anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁseti, saddhādeyyaṁ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.128 13. Gilānavagga Samaṇasukhasutta |128| “Pañcimāni, bhikkhave, samaṇadukkhāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu asantuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, asantuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, asantuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, asantuṭṭho hoti itarītarena gilānappaccayabhesajjaparikkhārena, anabhirato ca brahmacariyaṁ carati. Imāni kho, bhikkhave, pañca samaṇadukkhāni. 2 Pañcimāni, bhikkhave, samaṇasukhāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, santuṭṭho hoti itarītarena gilānappaccayabhesajjaparikkhārena, abhirato ca brahmacariyaṁ carati. Imāni kho, bhikkhave, pañca samaṇasukhānī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.109 11. Phāsuvihāravagga Cātuddisasutta |109| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu cātuddiso hoti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, 1868 --- an5 109:1 pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena; catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi, kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu cātuddiso hotī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.137 14. Rājavagga Appaṁsupatisutta |137| “Pañcime, bhikkhave, appaṁ rattiyā supanti, bahuṁ jagganti. Katame pañca? Itthī, bhikkhave, purisādhippāyā appaṁ rattiyā supati, bahuṁ jaggati. Puriso, bhikkhave, itthādhippāyo appaṁ rattiyā supati, bahuṁ jaggati. Coro, bhikkhave, ādānādhippāyo appaṁ rattiyā supati, bahuṁ jaggati. Rājā, bhikkhave, rājakaraṇīyesu yutto appaṁ rattiyā supati, bahuṁ jaggati. Bhikkhu, bhikkhave, visaṁyogādhippāyo appaṁ rattiyā supati, bahuṁ jaggati. Ime kho, bhikkhave, pañca appaṁ rattiyā supanti, bahuṁ jaggantī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.233 24. Āvāsikavagga Sobhanasutta |233| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsaṁ sobheti. Katamehi pañcahi? Sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā; paṭibalo hoti upasaṅkamante dhammiyā kathāya sandassetuṁ samādapetuṁ samuttejetuṁ sampahaṁsetuṁ; catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsaṁ sobhetī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.66 7. Saññāvagga Sājīvasutta |66| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁsājīvo sabrahmacārīnaṁ. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadāya kathāya ca kataṁ pañhaṁ byākattā hoti; attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadāya kathāya ca kataṁ pañhaṁ byākattā hoti; attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadāya kathāya ca kataṁ pañhaṁ byākattā hoti; attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadāya kathāya ca kataṁ pañhaṁ byākattā hoti; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadāya kathāya ca kataṁ pañhaṁ byākattā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁsājīvo sabrahmacārīnan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.58 6. Nīvaraṇavagga Licchavikumārakasutta |58| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto mahāvanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. 2 Tena kho pana samayena sambahulā licchavikumārakā sajjāni dhanūni ādāya kukkurasaṅghaparivutā mahāvane anucaṅkamamānā anuvicaramānā addasu bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ; disvāna sajjāni dhanūni nikkhipitvā kukkurasaṅghaṁ ekamantaṁ uyyojetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā tuṇhībhūtā tuṇhībhūtā pañjalikā bhagavantaṁ payirupāsanti. 3 Tena kho pana samayena mahānāmo licchavi mahāvane jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno addasa te licchavikumārake tuṇhībhūte tuṇhībhūte pañjalike bhagavantaṁ payirupāsante; disvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo licchavi udānaṁ udānesi: “bhavissanti vajjī, bhavissanti vajjī”ti. 4 “Kiṁ pana tvaṁ, mahānāma, evaṁ vadesi: ‘bhavissanti vajjī, bhavissanti vajjī’”ti? “Ime, bhante, licchavikumārakā caṇḍā pharusā 1869 --- an5 58:4 apānubhā. Yānipi tāni kulesu paheṇakāni pahīyanti, ucchūti vā badarāti vā pūvāti vā modakāti vā saṅkulikāti vā, tāni vilumpitvā vilumpitvā khādanti; kulitthīnampi kulakumārīnampi pacchāliyaṁ khipanti. Te dānime tuṇhībhūtā tuṇhībhūtā pañjalikā bhagavantaṁ payirupāsantī”ti. 5 “Yassa kassaci, mahānāma, kulaputtassa pañca dhammā saṁvijjanti—yadi vā rañño khattiyassa muddhāvasittassa, yadi vā raṭṭhikassa pettanikassa, yadi vā senāya senāpatikassa, yadi vā gāmagāmaṇikassa, yadi vā pūgagāmaṇikassa, ye vā pana kulesu paccekādhipaccaṁ kārenti, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. 6 Katame pañca? Idha, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mātāpitaro sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. Tamenaṁ mātāpitaro sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: ‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. Mātāpitānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. 7 Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi puttadāradāsakammakaraporise sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. Tamenaṁ puttadāradāsakammakaraporisā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: ‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. Puttadāradāsakammakaraporisānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. 8 Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi khettakammantasāmantasabyohāre sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. Tamenaṁ khettakammantasāmantasabyohārā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: ‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. Khettakammantasāmantasabyohārānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. 9 Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yāvatā balipaṭiggāhikā devatā sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. Tamenaṁ balipaṭiggāhikā devatā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: ‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. devatānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. 10 Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi samaṇabrāhmaṇe sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. Tamenaṁ samaṇabrāhmaṇā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: ‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. Samaṇabrāhmaṇānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. 11 Yassa kassaci, mahānāma, kulaputtassa ime pañca dhammā saṁvijjanti—yadi vā rañño khattiyassa muddhābhisittassa, yadi vā raṭṭhikassa pettanikassa, yadi vā senāya senāpatikassa, yadi vā gāmagāmaṇikassa, yadi vā pūgagāmaṇikassa, ye vā pana kulesu paccekādhipaccaṁ kārenti, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihānīti. 12 Mātāpitukiccakaro, puttadārahito sadā; Antojanassa atthāya, ye cassa anujīvino. 13 Ubhinnañceva atthāya, Vadaññū hoti sīlavā; Ñātīnaṁ pubbapetānaṁ, Diṭṭhe dhamme ca jīvataṁ. 14 Samaṇānaṁ brāhmaṇānaṁ, devatānañca paṇḍito; Vittisañjanano hoti, dhammena gharamāvasaṁ. 15 So karitvāna kalyāṇaṁ, pujjo hoti pasaṁsiyo; Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.80 8. Yodhājīvavagga Catutthaanāgatabhayasutta |80| “Pañcimāni, bhikkhave, anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiṁ samuppajjissanti. Tāni vo paṭibujjhitabbāni; paṭibujjhitvā ca tesaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. 2 Katamāni pañca? Bhavissanti, bhikkhave, bhikkhū anāgatamaddhānaṁ cīvare kalyāṇakāmā. Te cīvare kalyāṇakāmā samānā riñcissanti paṁsukūlikattaṁ, riñcissanti araññavanapatthāni pantāni senāsanāni; gāmanigamarājadhānīsu osaritvā vāsaṁ kappessanti, cīvarahetu ca 1870 --- an5 80:2 anekavihitaṁ anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjissanti. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ anāgatabhayaṁ etarahi asamuppannaṁ āyatiṁ samuppajjissati. Taṁ vo paṭibujjhitabbaṁ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṁ piṇḍapāte kalyāṇakāmā. Te piṇḍapāte kalyāṇakāmā samānā riñcissanti piṇḍapātikattaṁ, riñcissanti araññavanapatthāni pantāni senāsanāni; gāmanigamarājadhānīsu osaritvā vāsaṁ kappessanti jivhaggena rasaggāni pariyesamānā, piṇḍapātahetu ca anekavihitaṁ anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjissanti. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ anāgatabhayaṁ etarahi asamuppannaṁ āyatiṁ samuppajjissati. Taṁ vo paṭibujjhitabbaṁ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṁ. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṁ senāsane kalyāṇakāmā. Te senāsane kalyāṇakāmā samānā riñcissanti rukkhamūlikattaṁ, riñcissanti araññavanapatthāni pantāni senāsanāni; gāmanigamarājadhānīsu osaritvā vāsaṁ kappessanti, senāsanahetu ca anekavihitaṁ anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjissanti. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ anāgatabhayaṁ etarahi asamuppannaṁ āyatiṁ samuppajjissati. Taṁ vo paṭibujjhitabbaṁ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṁ. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṁ bhikkhunīsikkhamānāsamaṇuddesehi saṁsaṭṭhā viharissanti. Bhikkhunīsikkhamānāsamaṇuddesehi saṁsagge kho pana, bhikkhave, sati etaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘anabhiratā vā brahmacariyaṁ carissanti, aññataraṁ vā saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjissanti, sikkhaṁ vā paccakkhāya hīnāyāvattissanti’. Idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ anāgatabhayaṁ etarahi asamuppannaṁ āyatiṁ samuppajjissati. Taṁ vo paṭibujjhitabbaṁ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṁ. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṁ ārāmikasamaṇuddesehi saṁsaṭṭhā viharissanti. Ārāmikasamaṇuddesehi saṁsagge kho pana, bhikkhave, sati etaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘anekavihitaṁ sannidhikāraparibhogaṁ anuyuttā viharissanti, oḷārikampi nimittaṁ karissanti, pathaviyāpi haritaggepi’. Idaṁ, bhikkhave, pañcamaṁ anāgatabhayaṁ etarahi asamuppannaṁ āyatiṁ samuppajjissati. Taṁ vo paṭibujjhitabbaṁ; paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṁ. 7 Imāni kho, bhikkhave, pañca anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiṁ samuppajjissanti. Tāni vo paṭibujjhitabbāni; paṭibujjhitvā ca tesaṁ pahānāya vāyamitabban”ti. Dasamaṁ. Yodhājīvavaggo tatiyo. 8 Tassuddānaṁ Dve cetovimuttiphalā, dve ca dhammavihārino; Yodhājīvā ca dve vuttā, cattāro ca anāgatāti. 0 Aṅguttara Nikāya 5.152 16. Saddhammavagga Dutiyasammattaniyāmasutta |152| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṁ abhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. Katamehi pañcahi? Kathaṁ paribhoti, kathikaṁ paribhoti, attānaṁ paribhoti, duppañño hoti jaḷo eḷamūgo, anaññāte aññātamānī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṁ abhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. Katamehi pañcahi? Na kathaṁ paribhoti, na kathikaṁ paribhoti, na attānaṁ paribhoti, paññavā hoti ajaḷo aneḷamūgo, na anaññāte aññātamānī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattan”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.256 26. Upasampadāvagga Paṭhamajhānasutta |256| “Pañcime, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. Katame pañca? Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. Ime kho, bhikkhave, pañca dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. 2 Pañcime, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. Katame pañca? Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. Ime kho, bhikkhave, pañca dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharitun”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 1871 --- an5 29:0 5.29 3. Pañcaṅgikavagga Caṅkamasutta |29| “Pañcime, bhikkhave, caṅkame ānisaṁsā. Katame pañca? Addhānakkhamo hoti, padhānakkhamo hoti, appābādho hoti, asitaṁ pītaṁ khāyitaṁ sāyitaṁ sammā pariṇāmaṁ gacchati, caṅkamādhigato samādhi ciraṭṭhitiko hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca caṅkame ānisaṁsā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.17 2. Balavagga Paṭhamahitasutta |17| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṁ sīlasampadāya samādapeti; attanā samādhisampanno hoti, no paraṁ samādhisampadāya samādapeti; attanā paññāsampanno hoti, no paraṁ paññāsampadāya samādapeti; attanā vimuttisampanno hoti, no paraṁ vimuttisampadāya samādapeti; attanā vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraṁ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.227 23. Dīghacārikavagga Bhogasutta |227| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā bhogesu. Katame pañca? Aggisādhāraṇā bhogā, udakasādhāraṇā bhogā, rājasādhāraṇā bhogā, corasādhāraṇā bhogā, appiyehi dāyādehi sādhāraṇā bhogā. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā bhogesu. 2 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā bhogesu. Katame pañca? Bhoge nissāya attānaṁ sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati, mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati, puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati, mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā bhogesū”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.219 22. Akkosakavagga Aggisutta |219| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā aggismiṁ. Katame pañca? Acakkhusso, dubbaṇṇakaraṇo, dubbalakaraṇo, saṅgaṇikāpavaḍḍhano, tiracchānakathāpavattaniko hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā aggismin”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.5 1. Sekhabalavagga Sikkhāsutta |5| “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati, tassa diṭṭheva dhamme pañca sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti. Katame pañca? Saddhāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, hirīpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, ottappampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, vīriyampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, paññāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati, tassa diṭṭheva dhamme ime pañca sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti. 2 Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho rudamāno paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, tassa diṭṭheva dhamme pañca sahadhammikā pāsaṁsā ṭhānā āgacchanti. Katame pañca? Saddhāpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, hirīpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, ottappampi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, vīriyampi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, paññāpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu. Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho rudamāno paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, tassa diṭṭheva dhamme ime pañca sahadhammikā pāsaṁsā ṭhānā āgacchantī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.123 13. Gilānavagga Paṭhamaupaṭṭhākasutta |123| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato gilāno dūpaṭṭhāko hoti. Katamehi pañcahi? Asappāyakārī hoti, sappāye mattaṁ na jānāti, bhesajjaṁ nappaṭisevitā hoti, atthakāmassa gilānupaṭṭhākassa na yathābhūtaṁ ābādhaṁ āvikattā hoti abhikkamantaṁ vā abhikkamatīti paṭikkamantaṁ vā paṭikkamatīti ṭhitaṁ vā ṭhitoti, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ anadhivāsakajātiko hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato gilāno dūpaṭṭhāko hoti. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato gilāno sūpaṭṭhāko hoti. Katamehi pañcahi? Sappāyakārī hoti, sappāye mattaṁ jānāti, bhesajjaṁ paṭisevitā hoti, atthakāmassa gilānupaṭṭhākassa yathābhūtaṁ ābādhaṁ āvikattā hoti abhikkamantaṁ vā abhikkamatīti paṭikkamantaṁ vā paṭikkamatīti ṭhitaṁ vā ṭhitoti, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ 1872 --- an5 123:2 amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato gilāno sūpaṭṭhāko hotī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.242 25. Duccaritavagga Paṭhamakāyaduccaritasutta |242| “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kāyaduccarite …pe… ānisaṁsā kāyasucarite …pe…. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.146 15. Tikaṇḍakīvagga Mittasutta |146| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu mitto na sevitabbo. Katamehi pañcahi? Kammantaṁ kāreti, adhikaraṇaṁ ādiyati, pāmokkhesu bhikkhūsu paṭiviruddho hoti, dīghacārikaṁ anavatthacārikaṁ anuyutto viharati, nappaṭibalo hoti kālena kālaṁ dhammiyā kathāya sandassetuṁ samādapetuṁ samuttejetuṁ sampahaṁsetuṁ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu mitto na sevitabbo. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu mitto sevitabbo. Katamehi pañcahi? Na kammantaṁ kāreti, na adhikaraṇaṁ ādiyati, na pāmokkhesu bhikkhūsu paṭiviruddho hoti, na dīghacārikaṁ anavatthacārikaṁ anuyutto viharati, paṭibalo hoti kālena kālaṁ dhammiyā kathāya sandassetuṁ samādapetuṁ samuttejetuṁ sampahaṁsetuṁ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu mitto sevitabbo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.178 18. Upāsakavagga Rājāsutta |178| “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā: ‘ayaṁ puriso pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭiviratoti. Tamenaṁ rājāno gahetvā pāṇātipātā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṁ vā karontī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Mayāpi kho etaṁ, bhikkhave, neva diṭṭhaṁ na sutaṁ: ‘ayaṁ puriso pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭiviratoti. Tamenaṁ rājāno gahetvā pāṇātipātā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṁ vā karontī’ti. Api ca khvassa tatheva pāpakammaṁ pavedenti: ‘ayaṁ puriso itthiṁ vā purisaṁ vā jīvitā voropesīti. Tamenaṁ rājāno gahetvā pāṇātipātahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṁ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaṁ diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā’”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. 2 “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā: ‘ayaṁ puriso adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭiviratoti. Tamenaṁ rājāno gahetvā adinnādānā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṁ vā karontī’”ti? “No hetaṁ bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Mayāpi kho etaṁ, bhikkhave, neva diṭṭhaṁ na sutaṁ: ‘ayaṁ puriso adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭiviratoti. Tamenaṁ rājāno gahetvā adinnādānā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṁ vā karontī’ti. Api ca khvassa tatheva pāpakammaṁ pavedenti: ‘ayaṁ puriso gāmā vā araññā vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyīti. Tamenaṁ rājāno gahetvā adinnādānahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṁ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaṁ diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā’”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. 3 “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā: ‘ayaṁ puriso kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭiviratoti. Tamenaṁ rājāno gahetvā kāmesumicchācārā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṁ vā karontī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Mayāpi kho etaṁ, bhikkhave, neva diṭṭhaṁ na sutaṁ: ‘ayaṁ puriso kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭiviratoti. Tamenaṁ rājāno gahetvā kāmesumicchācārā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṁ vā karontī’ti. Api ca khvassa tatheva pāpakammaṁ pavedenti: ‘ayaṁ puriso paritthīsu parakumārīsu cārittaṁ āpajjīti. Tamenaṁ rājāno gahetvā kāmesumicchācārahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṁ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaṁ diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā’”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. 4 “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā: ‘ayaṁ puriso musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭiviratoti. Tamenaṁ rājāno gahetvā musāvādā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṁ vā karontī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. 1873 --- an5 178:4 “Sādhu, bhikkhave. Mayāpi kho etaṁ, bhikkhave, neva diṭṭhaṁ na sutaṁ: ‘ayaṁ puriso musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭiviratoti. Tamenaṁ rājāno gahetvā musāvādā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṁ vā karontī’ti. Api ca khvassa tatheva pāpakammaṁ pavedenti: ‘ayaṁ puriso gahapatissa vā gahapatiputtassa vā musāvādena atthaṁ pabhañjīti. Tamenaṁ rājāno gahetvā musāvādahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṁ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaṁ diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā’”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. 5 “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā: ‘ayaṁ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratoti. Tamenaṁ rājāno gahetvā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṁ vā karontī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Mayāpi kho etaṁ, bhikkhave, neva diṭṭhaṁ na sutaṁ: ‘ayaṁ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratoti. Tamenaṁ rājāno gahetvā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṁ vā karontī’ti. Api ca khvassa tatheva pāpakammaṁ pavedenti: ‘ayaṁ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ anuyutto itthiṁ vā purisaṁ vā jīvitā voropesi; ayaṁ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ anuyutto gāmā vā araññā vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyi; ayaṁ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ anuyutto paritthīsu parakumārīsu cārittaṁ āpajji; ayaṁ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ anuyutto gahapatissa vā gahapatiputtassa vā musāvādena atthaṁ pabhañjīti. Tamenaṁ rājāno gahetvā surāmerayamajjapamādaṭṭhānahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṁ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaṁ diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā’”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.94 10. Kakudhavagga Phāsuvihārasutta |94| “Pañcime, bhikkhave, phāsuvihārā. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho, bhikkhave, pañca phāsuvihārā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.72 8. Yodhājīvavagga Dutiyacetovimuttiphalasutta |72| “Pañcime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti cetovimuttiphalānisaṁsā ca, paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaṁsā ca. Katame pañca? Aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā—ime kho, bhikkhave, pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti cetovimuttiphalānisaṁsā ca, paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaṁsā ca. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu cetovimutto ca hoti paññāvimutto ca—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu ukkhittapaligho itipi, saṅkiṇṇaparikho itipi, abbūḷhesiko itipi, niraggaḷo itipi, ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṁyutto itipi’”. 2 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu saṅkiṇṇaparikho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno ponobhaviko jātisaṁsāro pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu saṅkiṇṇaparikho hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu abbūḷhesiko hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu abbūḷhesiko hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu niraggaḷo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti 1874 --- an5 72:5 ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅkatāni āyatiṁ anuppādadhammāni. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu niraggaḷo hoti. 6 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṁyutto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṁyutto hotī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.53 6. Nīvaraṇavagga Padhāniyaṅgasutta |53| “Pañcimāni, bhikkhave, padhāniyaṅgāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Appābādho hoti appātaṅko; samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaṭho hoti amāyāvī; yathābhūtaṁ attānaṁ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Imāni kho, bhikkhave, pañca padhāniyaṅgānī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.181 19. Araññavagga Āraññikasutta |181| “Pañcime, bhikkhave, āraññikā. Katame pañca? Mandattā momūhattā āraññiko hoti, pāpiccho icchāpakato āraññiko hoti, ummādā cittakkhepā āraññiko hoti, vaṇṇitaṁ buddhehi buddhasāvakehīti āraññiko hoti, appicchataṁyeva nissāya santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya pavivekaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva nissāya āraññiko hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca āraññikā. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ āraññikānaṁ yvāyaṁ āraññiko appicchataṁyeva nissāya santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya pavivekaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva nissāya āraññiko hoti, ayaṁ imesaṁ pañcannaṁ āraññikānaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo, sappimaṇḍo tattha aggamakkhāyati; evamevaṁ kho, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ āraññikānaṁ yvāyaṁ āraññiko appicchataṁyeva nissāya santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya pavivekaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva nissāya āraññiko hoti, ayaṁ imesaṁ pañcannaṁ āraññikānaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro cā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.159 16. Saddhammavagga Udāyīsutta |159| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī mahatiyā gihiparisāya parivuto dhammaṁ desento nisinno hoti. Addasā kho āyasmā ānando āyasmantaṁ udāyiṁ mahatiyā gihiparisāya parivutaṁ dhammaṁ desentaṁ nisinnaṁ. Disvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “āyasmā, bhante, udāyī mahatiyā gihiparisāya parivuto dhammaṁ desetī”ti. 2 “Na kho, ānanda, sukaraṁ paresaṁ dhammaṁ desetuṁ. Paresaṁ, ānanda, dhammaṁ desentena pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paresaṁ dhammo desetabbo. Katame pañca? ‘Anupubbiṁ kathaṁ kathessāmī’ti paresaṁ dhammo desetabbo; ‘pariyāyadassāvī kathaṁ kathessāmī’ti paresaṁ dhammo desetabbo; ‘anuddayataṁ paṭicca kathaṁ kathessāmī’ti paresaṁ dhammo desetabbo; ‘na āmisantaro kathaṁ kathessāmī’ti paresaṁ dhammo desetabbo; ‘attānañca parañca anupahacca kathaṁ kathessāmī’ti paresaṁ dhammo desetabbo. Na kho, ānanda, sukaraṁ paresaṁ dhammaṁ desetuṁ. Paresaṁ, ānanda, dhammaṁ desentena ime pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paresaṁ dhammo desetabbo”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.167 17. Āghātavagga Codanāsutta |167| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “codakena, āvuso, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo. 2 Katame pañca? Kālena vakkhāmi, no akālena; bhūtena vakkhāmi, no abhūtena; saṇhena vakkhāmi, no pharusena; atthasaṁhitena vakkhāmi, no anatthasaṁhitena; mettacitto vakkhāmi, no dosantaro. Codakena, āvuso, bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme 1875 --- an5 167:2 ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo. 3 Idhāhaṁ, āvuso, ekaccaṁ puggalaṁ passāmi akālena codiyamānaṁ no kālena kupitaṁ, abhūtena codiyamānaṁ no bhūtena kupitaṁ, pharusena codiyamānaṁ no saṇhena kupitaṁ, anatthasaṁhitena codiyamānaṁ no atthasaṁhitena kupitaṁ, dosantarena codiyamānaṁ no mettacittena kupitaṁ. 4 Adhammacuditassa, āvuso, bhikkhuno pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo: ‘akālenāyasmā cudito no kālena, alaṁ te avippaṭisārāya; abhūtenāyasmā cudito no bhūtena, alaṁ te avippaṭisārāya; pharusenāyasmā cudito no saṇhena, alaṁ te avippaṭisārāya; anatthasaṁhitenāyasmā cudito no atthasaṁhitena, alaṁ te avippaṭisārāya; dosantarenāyasmā cudito no mettacittena, alaṁ te avippaṭisārāyā’ti. Adhammacuditassa, āvuso, bhikkhuno imehi pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo. 5 Adhammacodakassa, āvuso, bhikkhuno pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo: ‘akālena te, āvuso, codito no kālena, alaṁ te vippaṭisārāya; abhūtena te, āvuso, codito no bhūtena, alaṁ te vippaṭisārāya; pharusena te, āvuso, codito no saṇhena, alaṁ te vippaṭisārāya; anatthasaṁhitena te, āvuso, codito no atthasaṁhitena, alaṁ te vippaṭisārāya; dosantarena te, āvuso, codito no mettacittena, alaṁ te vippaṭisārāyā’ti. Adhammacodakassa, āvuso, bhikkhuno imehi pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo. Taṁ kissa hetu? Yathā na aññopi bhikkhu abhūtena codetabbaṁ maññeyyāti. 6 Idha panāhaṁ, āvuso, ekaccaṁ puggalaṁ passāmi kālena codiyamānaṁ no akālena kupitaṁ, bhūtena codiyamānaṁ no abhūtena kupitaṁ, saṇhena codiyamānaṁ no pharusena kupitaṁ, atthasaṁhitena codiyamānaṁ no anatthasaṁhitena kupitaṁ, mettacittena codiyamānaṁ no dosantarena kupitaṁ. 7 Dhammacuditassa, āvuso, bhikkhuno pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo: ‘kālenāyasmā cudito no akālena, alaṁ te vippaṭisārāya; bhūtenāyasmā cudito no abhūtena, alaṁ te vippaṭisārāya; saṇhenāyasmā cudito no pharusena, alaṁ te vippaṭisārāya; atthasaṁhitenāyasmā cudito no anatthasaṁhitena, alaṁ te vippaṭisārāya; mettacittenāyasmā cudito no dosantarena, alaṁ te vippaṭisārāyā’ti. Dhammacuditassa, āvuso, bhikkhuno imehi pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo. 8 Dhammacodakassa, āvuso, bhikkhuno pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo: ‘kālena te, āvuso, codito no akālena, alaṁ te avippaṭisārāya; bhūtena te, āvuso, codito no abhūtena, alaṁ te avippaṭisārāya; saṇhena te, āvuso, codito no pharusena, alaṁ te avippaṭisārāya; atthasaṁhitena te, āvuso, codito no anatthasaṁhitena, alaṁ te avippaṭisārāya; mettacittena te, āvuso, codito no dosantarena, alaṁ te avippaṭisārāyā’ti. Dhammacodakassa, āvuso, bhikkhuno imehi pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo. Taṁ kissa hetu? Yathā aññopi bhikkhu bhūtena coditabbaṁ maññeyyāti. 9 Cuditena, āvuso, puggalena dvīsu dhammesu patiṭṭhātabbaṁ—sacce ca, akuppe ca. Mañcepi, āvuso, pare codeyyuṁ kālena vā akālena vā bhūtena vā abhūtena vā saṇhena vā pharusena vā atthasaṁhitena vā anatthasaṁhitena vā mettacittā vā dosantarā vā, ahampi dvīsuyeva dhammesu patiṭṭhaheyyaṁ—sacce ca, akuppe ca. Sace jāneyyaṁ: ‘attheso mayi dhammo’ti, ‘atthī’ti naṁ vadeyyaṁ: ‘saṁvijjateso mayi dhammo’ti. Sace jāneyyaṁ: ‘nattheso mayi dhammo’ti, ‘natthī’ti naṁ vadeyyaṁ: ‘neso dhammo mayi saṁvijjatī’”ti. 10 “Evampi kho te, sāriputta, vuccamānā atha ca panidhekacce moghapurisā na padakkhiṇaṁ gaṇhantī”ti. 11 “Ye te, bhante, puggalā assaddhā jīvikatthā na saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā saṭhā māyāvino ketabino uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā indriyesu aguttadvārā bhojane amattaññuno jāgariyaṁ ananuyuttā sāmaññe anapekkhavanto sikkhāya na tibbagāravā bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā kusītā hīnavīriyā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā duppaññā eḷamūgā, te mayā evaṁ vuccamānā na padakkhiṇaṁ gaṇhanti. 12 Ye pana te, bhante, kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā asaṭhā amāyāvino aketabino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā indriyesu 1876 --- an5 167:12 guttadvārā bhojane mattaññuno jāgariyaṁ anuyuttā sāmaññe apekkhavanto sikkhāya tibbagāravā na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā āraddhavīriyā pahitattā upaṭṭhitassatino sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto aneḷamūgā, te mayā evaṁ vuccamānā padakkhiṇaṁ gaṇhantī”ti. 13 “Ye te, sāriputta, puggalā assaddhā jīvikatthā na saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā saṭhā māyāvino ketabino uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā indriyesu aguttadvārā bhojane amattaññuno jāgariyaṁ ananuyuttā sāmaññe anapekkhavanto sikkhāya na tibbagāravā bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā kusītā hīnavīriyā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā duppaññā eḷamūgā, tiṭṭhantu te. 14 Ye pana te, sāriputta, kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā asaṭhā amāyāvino aketabino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā indriyesu guttadvārā bhojane mattaññuno jāgariyaṁ anuyuttā sāmaññe apekkhavanto sikkhāya tibbagāravā na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā āraddhavīriyā pahitattā upaṭṭhitassatino sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto aneḷamūgā, te tvaṁ, sāriputta, vadeyyāsi. Ovada, sāriputta, sabrahmacārī; anusāsa, sāriputta, sabrahmacārī: ‘asaddhammā vuṭṭhāpetvā saddhamme patiṭṭhāpessāmi sabrahmacārī’ti. Evañhi te, sāriputta, sikkhitabban”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.102 11. Phāsuvihāravagga Ussaṅkitasutta |102| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu ussaṅkitaparisaṅkito hoti pāpabhikkhūti api akuppadhammopi. 2 Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vesiyāgocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā hoti, thullakumārikāgocaro vā hoti, paṇḍakagocaro vā hoti, bhikkhunīgocaro vā hoti. 3 Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu ussaṅkitaparisaṅkito hoti pāpabhikkhūti api akuppadhammopī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.238 24. Āvāsikavagga Tatiyaavaṇṇārahasutta |238| “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati; ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati; āvāsamaccharī hoti; kulamaccharī hoti; lābhamaccharī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati; anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati; na āvāsamaccharī hoti; na kulamaccharī hoti; na lābhamaccharī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.206 21. Kimilavagga Vinibandhasutta |206| “Pañcime, bhikkhave, cetasovinibandhā. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ paṭhamo cetasovinibandho. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu kāye avītarāgo hoti …pe… rūpe avītarāgo hoti …pe… yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati …pe… aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ pañcamo cetasovinibandho. Ime kho, bhikkhave, pañca cetasovinibandhā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 5.36 4. Sumanavagga Kāladānasutta |36| “Pañcimāni, bhikkhave, kāladānāni. Katamāni 1877 --- an5 36:1 pañca? Āgantukassa dānaṁ deti; gamikassa dānaṁ deti; gilānassa dānaṁ deti; dubbhikkhe dānaṁ deti; yāni tāni navasassāni navaphalāni tāni paṭhamaṁ sīlavantesu patiṭṭhāpeti. Imāni kho, bhikkhave, pañca kāladānānīti. 2 Kāle dadanti sappaññā, vadaññū vītamaccharā; Kālena dinnaṁ ariyesu, ujubhūtesu tādisu. 3 Vippasannamanā tassa, vipulā hoti dakkhiṇā; Ye tattha anumodanti, veyyāvaccaṁ karonti vā; Na tena dakkhiṇā ūnā, tepi puññassa bhāgino. 4 Tasmā dade appaṭivānacitto, Yattha dinnaṁ mahapphalaṁ; Puññāni paralokasmiṁ, Patiṭṭhā honti pāṇinan”ti. Chaṭṭhaṁ. an4 0 Aṅguttara Nikāya 4.40 4. Cakkavagga Udāyīsutta |40| Atha kho udāyī brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā …pe… ekamantaṁ nisinno kho udāyī brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “bhavampi no gotamo yaññaṁ vaṇṇetī”ti? “Na kho ahaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ yaññaṁ vaṇṇemi; na panāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ yaññaṁ na vaṇṇemi. Yathārūpe kho, brāhmaṇa, yaññe gāvo haññanti, ajeḷakā haññanti, kukkuṭasūkarā haññanti, vividhā pāṇā saṅghātaṁ āpajjanti; evarūpaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, sārambhaṁ yaññaṁ na vaṇṇemi. Taṁ kissa hetu? Evarūpañhi, brāhmaṇa, sārambhaṁ yaññaṁ na upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā. 2 Yathārūpe ca kho, brāhmaṇa, yaññe neva gāvo haññanti, na ajeḷakā haññanti, na kukkuṭasūkarā haññanti, na vividhā pāṇā saṅghātaṁ āpajjanti; evarūpaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, nirārambhaṁ yaññaṁ vaṇṇemi, yadidaṁ niccadānaṁ anukulayaññaṁ. Taṁ kissa hetu? Evarūpañhi, brāhmaṇa, nirārambhaṁ yaññaṁ upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannāti. 3 Abhisaṅkhataṁ nirārambhaṁ, yaññaṁ kālena kappiyaṁ; Tādisaṁ upasaṁyanti, saññatā brahmacārayo. 4 Vivaṭacchadā ye loke, vītivattā kulaṁ gatiṁ; Yaññametaṁ pasaṁsanti, buddhā yaññassa kovidā. 5 Yaññe vā yadi vā saddhe, habyaṁ katvā yathārahaṁ; Pasannacitto yajati, sukhette brahmacārisu. 6 Suhutaṁ suyiṭṭhaṁ suppattaṁ, Dakkhiṇeyyesu yaṁ kataṁ; Yañño ca vipulo hoti, Pasīdanti ca devatā. 7 Evaṁ yajitvā medhāvī, saddho muttena cetasā; Abyābajjhaṁ sukhaṁ lokaṁ, paṇḍito upapajjatī”ti. Dasamaṁ. Cakkavaggo catuttho. 8 Tassuddānaṁ Cakko saṅgaho sīho, Pasādo vassakārena pañcamaṁ; Doṇo aparihāniyo patilīno, Ujjayo udāyinā te dasāti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.98 10. Asuravagga Attahitasutta |98| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Attahitāya paṭipanno no parahitāya, parahitāya paṭipanno no attahitāya, nevattahitāya paṭipanno no parahitāya, attahitāya ceva paṭipanno parahitāya ca. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.125 13. Bhayavagga Paṭhamamettāsutta |125| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Brahmakāyikānaṁ, bhikkhave, devānaṁ kappo āyuppamāṇaṁ. Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo karuṇāsahagatena cetasā …pe… 1878 --- an4 125:2 muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno ābhassarānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ābhassarānaṁ, bhikkhave, devānaṁ dve kappā āyuppamāṇaṁ …pe… subhakiṇhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Subhakiṇhānaṁ, bhikkhave, devānaṁ cattāro kappā āyuppamāṇaṁ …pe… vehapphalānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Vehapphalānaṁ, bhikkhave, devānaṁ pañca kappasatāni āyuppamāṇaṁ. Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.221 23. Duccaritavagga Duccaritasutta |221| “Cattārimāni, bhikkhave, vacīduccaritāni. Katamāni cattāri? Musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo—Imāni kho, bhikkhave, cattāri vacīduccaritāni. Cattārimāni, bhikkhave, vacīsucaritāni. Katamāni cattāri? Saccavācā, apisuṇā vācā, saṇhā vācā, mantavācā—Imāni kho, bhikkhave, cattāri vacīsucaritānī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.140 14. Puggalavagga Vādīsutta |140| “Cattārome, bhikkhave, vādī. Katame cattāro? Atthi, bhikkhave, vādī atthato pariyādānaṁ gacchati, no byañjanato; atthi, bhikkhave, vādī byañjanato pariyādānaṁ gacchati, no atthato; atthi, bhikkhave, vādī atthato ca byañjanato ca pariyādānaṁ gacchati; atthi, bhikkhave, vādī nevatthato no byañjanato pariyādānaṁ gacchati. Ime kho, bhikkhave, cattāro vādī. Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ catūhi paṭisambhidāhi samannāgato atthato vā byañjanato vā pariyādānaṁ gaccheyyā”ti. Dasamaṁ. Puggalavaggo catuttho. 2 Tassuddānaṁ Saṁyojanaṁ paṭibhāno, ugghaṭitaññu uṭṭhānaṁ; Sāvajjo dve ca sīlāni, nikaṭṭha dhamma vādī cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.198 20. Mahāvagga Attantapasutta |198| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto. Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So neva attantapo na parantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto? Idha, bhikkhave, ekacco acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano naehibhaddantiko natiṭṭhabhaddantiko nābhihaṭaṁ na uddissakataṁ na nimantanaṁ sādiyati. So na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti, na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāti, na eḷakamantaraṁ na daṇḍamantaraṁ na musalamantaraṁ na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya na saṅkittīsu na yattha sā upaṭṭhito hoti na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī na macchaṁ na maṁsaṁ na suraṁ na merayaṁ na thusodakaṁ pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko dvāgāriko vā hoti dvālopiko …pe… sattāgāriko vā hoti sattālopiko; ekissāpi dattiyā yāpeti dvīhipi dattīhi yāpeti …pe… sattahipi dattīhi yāpeti; ekāhikampi āhāraṁ āhāreti dvāhikampi āhāraṁ āhāreti …pe… sattāhikampi āhāraṁ āhāreti. Iti evarūpaṁ aḍḍhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto 1879 --- an4 198:2 viharati. 3 So sākabhakkhopi hoti sāmākabhakkhopi hoti nīvārabhakkhopi hoti daddulabhakkhopi hoti haṭabhakkhopi hoti kaṇabhakkhopi hoti ācāmabhakkhopi hoti piññākabhakkhopi hoti tiṇabhakkhopi hoti gomayabhakkhopi hoti; vanamūlaphalāhāropi yāpeti pavattaphalabhojī. 4 So sāṇānipi dhāreti masāṇānipi dhāreti chavadussānipi dhāreti paṁsukūlānipi dhāreti tirīṭānipi dhāreti ajinampi dhāreti ajinakkhipampi dhāreti kusacīrampi dhāreti vākacīrampi dhāreti phalakacīrampi dhāreti kesakambalampi dhāreti vāḷakambalampi dhāreti ulūkapakkhampi dhāreti; kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto; ubbhaṭṭhakopi hoti āsanappaṭikkhitto; ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto; kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappeti; sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati. Iti evarūpaṁ anekavihitaṁ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo orabbhiko hoti sūkariko sākuṇiko māgaviko luddo macchaghātako coro coraghātako goghātako bandhanāgāriko, ye vā panaññepi keci kurūrakammantā. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. 6 Kathañca, bhikkhave, puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhāvasitto, brāhmaṇo vā hoti mahāsālo. So puratthimena nagarassa navaṁ santhāgāraṁ kārāpetvā kesamassuṁ ohāretvā kharājinaṁ nivāsetvā sappitelena kāyaṁ abbhañjitvā magavisāṇena piṭṭhiṁ kaṇḍuvamāno navaṁ santhāgāraṁ pavisati, saddhiṁ mahesiyā brāhmaṇena ca purohitena. So tattha anantarahitāya bhūmiyā haritupalittāya seyyaṁ kappeti. Ekissāya gāviyā sarūpavacchāya yaṁ ekasmiṁ thane khīraṁ hoti tena rājā yāpeti; yaṁ dutiyasmiṁ thane khīraṁ hoti tena mahesī yāpeti; yaṁ tatiyasmiṁ thane khīraṁ hoti tena brāhmaṇo purohito yāpeti; yaṁ catutthasmiṁ thane khīraṁ hoti tena aggiṁ juhati; avasesena vacchako yāpeti. So evamāha: ‘ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāya, ettakā assā haññantu yaññatthāya, ettakā rukkhā chijjantu yūpatthāya, ettakā dabbhā lūyantu barihisatthāyā’ti. Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. 7 Kathañca, bhikkhave, puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto? So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati. Idha, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā; nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ; yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya, mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ 1880 --- an4 198:7 pahāya, appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya, mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. 8 So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato asaddhammā gāmadhammā. Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, na ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, na amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya; iti bhinnānaṁ vā sandhātā, sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti; yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī; nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. 9 So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. 10 So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti; evamevaṁ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 11 So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 12 So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. 13 So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ 1881 --- an4 198:13 susānaṁ vanappatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti. Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti. Thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 14 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya …pe… sattānaṁ cutūpapātañāṇāya …pe… āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 15 Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So na attantapo na parantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.244 25. Āpattibhayavagga Āpattibhayasutta |244| “Cattārimāni, bhikkhave, āpattibhayāni. Katamāni cattāri? Seyyathāpi, bhikkhave, coraṁ āgucāriṁ gahetvā rañño dasseyyuṁ: ‘ayaṁ te, deva, coro āgucārī. Imassa devo daṇḍaṁ paṇetū’ti. Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya: ‘gacchatha, bho, imaṁ purisaṁ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindathā’ti. Tamenaṁ rañño purisā daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindeyyuṁ. Tatraññatarassa thalaṭṭhassa purisassa evamassa: ‘pāpakaṁ vata, bho, ayaṁ puriso kammaṁ akāsi gārayhaṁ sīsacchejjaṁ. Yatra hi nāma rañño purisā daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindissanti. So vatassāhaṁ evarūpaṁ pāpakammaṁ na kareyyaṁ gārayhaṁ sīsacchejjan’ti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā evaṁ tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti pārājikesu dhammesu. Tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—anāpanno vā pārājikaṁ dhammaṁ na āpajjissati, āpanno vā pārājikaṁ dhammaṁ yathādhammaṁ paṭikarissati. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso kāḷavatthaṁ paridhāya kese pakiritvā musalaṁ khandhe āropetvā mahājanakāyaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ, bhante, pāpakammaṁ akāsiṁ gārayhaṁ mosallaṁ, yena me āyasmanto attamanā honti taṁ karomī’ti. Tatraññatarassa thalaṭṭhassa purisassa evamassa: ‘pāpakaṁ vata, bho, ayaṁ puriso kammaṁ akāsi gārayhaṁ mosallaṁ. Yatra hi nāma kāḷavatthaṁ paridhāya kese pakiritvā musalaṁ khandhe āropetvā mahājanakāyaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vakkhati: “ahaṁ, bhante, pāpakammaṁ akāsiṁ gārayhaṁ 1882 --- an4 244:2 mosallaṁ, yena me āyasmanto attamanā honti taṁ karomī”ti. So vatassāhaṁ evarūpaṁ pāpakammaṁ na kareyyaṁ gārayhaṁ mosallan’ti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā evaṁ tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti saṅghādisesesu dhammesu, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—anāpanno vā saṅghādisesaṁ dhammaṁ na āpajjissati, āpanno vā saṅghādisesaṁ dhammaṁ yathādhammaṁ paṭikarissati. 3 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso kāḷavatthaṁ paridhāya kese pakiritvā bhasmapuṭaṁ khandhe āropetvā mahājanakāyaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ, bhante, pāpakammaṁ akāsiṁ gārayhaṁ bhasmapuṭaṁ. Yena me āyasmanto attamanā honti taṁ karomī’ti. Tatraññatarassa thalaṭṭhassa purisassa evamassa: ‘pāpakaṁ vata, bho, ayaṁ puriso kammaṁ akāsi gārayhaṁ bhasmapuṭaṁ. Yatra hi nāma kāḷavatthaṁ paridhāya kese pakiritvā bhasmapuṭaṁ khandhe āropetvā mahājanakāyaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vakkhati: “ahaṁ, bhante, pāpakammaṁ akāsiṁ gārayhaṁ bhasmapuṭaṁ; yena me āyasmanto attamanā honti taṁ karomī”ti. So vatassāhaṁ evarūpaṁ pāpakammaṁ na kareyyaṁ gārayhaṁ bhasmapuṭan’ti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā evaṁ tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti pācittiyesu dhammesu, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—anāpanno vā pācittiyaṁ dhammaṁ na āpajjissati, āpanno vā pācittiyaṁ dhammaṁ yathādhammaṁ paṭikarissati. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso kāḷavatthaṁ paridhāya kese pakiritvā mahājanakāyaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ, bhante, pāpakammaṁ akāsiṁ gārayhaṁ upavajjaṁ. Yena me āyasmanto attamanā honti taṁ karomī’ti. Tatraññatarassa thalaṭṭhassa purisassa evamassa: ‘pāpakaṁ vata, bho, ayaṁ puriso kammaṁ akāsi gārayhaṁ upavajjaṁ. Yatra hi nāma kāḷavatthaṁ paridhāya kese pakiritvā mahājanakāyaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vakkhati: “ahaṁ, bhante, pāpakammaṁ akāsiṁ gārayhaṁ upavajjaṁ; yena me āyasmanto attamanā honti taṁ karomī”ti. So vatassāhaṁ evarūpaṁ pāpakammaṁ na kareyyaṁ gārayhaṁ upavajjan’ti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā evaṁ tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti pāṭidesanīyesu dhammesu, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—anāpanno vā pāṭidesanīyaṁ dhammaṁ na āpajjissati, āpanno vā pāṭidesanīyaṁ dhammaṁ yathādhammaṁ paṭikarissati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri āpattibhayānī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.25 3. Uruvelavagga Brahmacariyasutta |25| “Nayidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati janakuhanatthaṁ, na janalapanatthaṁ, na lābhasakkārasilokānisaṁsatthaṁ, na itivādappamokkhānisaṁsatthaṁ, na ‘iti maṁ jano jānātū’ti. Atha kho idaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati saṁvaratthaṁ pahānatthaṁ virāgatthaṁ nirodhatthanti. 2 Saṁvaratthaṁ pahānatthaṁ, brahmacariyaṁ anītihaṁ; Adesayi so bhagavā, nibbānogadhagāminaṁ; Esa maggo mahantehi, anuyāto mahesibhi. 3 Ye ca taṁ paṭipajjanti, yathā buddhena desitaṁ; Dukkhassantaṁ karissanti, satthusāsanakārino”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.265 27. Kammapathavagga Adinnādāyīsutta |265| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi catūhi? Attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti, adinnādānassa ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho …pe…. 2 Attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, adinnādānā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho, bhikkhave …pe…. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.161 17. Paṭipadāvagga Saṅkhittasutta |161| “Catasso imā, bhikkhave, paṭipadā. Katamā catasso? Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā—imā kho, bhikkhave, catasso paṭipadā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.187 19. Brāhmaṇavagga Vassakārasutta |187| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Jāneyya nu kho, bho gotama, asappuriso asappurisaṁ: ‘asappuriso 1883 --- an4 187:2 ayaṁ bhavan’”ti? “Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, brāhmaṇa, anavakāso yaṁ asappuriso asappurisaṁ jāneyya: ‘asappuriso ayaṁ bhavan’”ti. “Jāneyya pana, bho gotama, asappuriso sappurisaṁ: ‘sappuriso ayaṁ bhavan’”ti? “Etampi kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṁ anavakāso yaṁ asappuriso sappurisaṁ jāneyya: ‘sappuriso ayaṁ bhavan’”ti. “Jāneyya nu kho, bho gotama, sappuriso sappurisaṁ: ‘sappuriso ayaṁ bhavan’”ti? “Ṭhānaṁ kho etaṁ, brāhmaṇa, vijjati yaṁ sappuriso sappurisaṁ jāneyya: ‘sappuriso ayaṁ bhavan’”ti. “Jāneyya pana, bho gotama, sappuriso asappurisaṁ: ‘asappuriso ayaṁ bhavan’”ti? “Etampi kho, brāhmaṇa, ṭhānaṁ vijjati yaṁ sappuriso asappurisaṁ jāneyya: ‘asappuriso ayaṁ bhavan’”ti. 3 “Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Yāva subhāsitañcidaṁ bhotā gotamena: ‘aṭṭhānaṁ kho etaṁ, brāhmaṇa, anavakāso yaṁ asappuriso asappurisaṁ jāneyya—asappuriso ayaṁ bhavanti. Etampi kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṁ anavakāso yaṁ asappuriso sappurisaṁ jāneyya—sappuriso ayaṁ bhavanti. Ṭhānaṁ kho etaṁ, brāhmaṇa, vijjati yaṁ sappuriso sappurisaṁ jāneyya—sappuriso ayaṁ bhavanti. Etampi kho, brāhmaṇa, ṭhānaṁ vijjati yaṁ sappuriso asappurisaṁ jāneyya—asappuriso ayaṁ bhavan’ti. 4 Ekamidaṁ, bho gotama, samayaṁ todeyyassa brāhmaṇassa parisati parūpārambhaṁ vattenti: ‘bālo ayaṁ rājā eḷeyyo samaṇe rāmaputte abhippasanno, samaṇe ca pana rāmaputte evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karoti, yadidaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammanti. Imepi rañño eḷeyyassa parihārakā bālā—yamako moggallo uggo nāvindakī gandhabbo aggivesso, ye samaṇe rāmaputte abhippasannā, samaṇe ca pana rāmaputte evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karonti, yadidaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikamman’ti. Tyāssudaṁ todeyyo brāhmaṇo iminā nayena neti. ‘Taṁ kiṁ maññanti, bhonto, paṇḍito rājā eḷeyyo karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarehi alamatthadasataro’ti? ‘Evaṁ, bho, paṇḍito rājā eḷeyyo karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarehi alamatthadasataroti. 5 Yasmā ca kho, bho, samaṇo rāmaputto raññā eḷeyyena paṇḍitena paṇḍitataro karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarena alamatthadasataro, tasmā rājā eḷeyyo samaṇe rāmaputte abhippasanno, samaṇe ca pana rāmaputte evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karoti, yadidaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ’. 6 ‘Taṁ kiṁ maññanti, bhonto, paṇḍitā rañño eḷeyyassa parihārakā—yamako moggallo uggo nāvindakī gandhabbo aggivesso, karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarehi alamatthadasatarā’ti? ‘Evaṁ, bho, paṇḍitā rañño eḷeyyassa parihārakā—yamako moggallo uggo nāvindakī gandhabbo aggivesso, karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarehi alamatthadasatarāti. 7 Yasmā ca kho, bho, samaṇo rāmaputto rañño eḷeyyassa parihārakehi paṇḍitehi paṇḍitataro karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarehi alamatthadasataro, tasmā rañño eḷeyyassa parihārakā samaṇe rāmaputte abhippasannā; samaṇe ca pana rāmaputte evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karonti, yadidaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikamman’ti. 8 Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Yāva subhāsitañcidaṁ bhotā gotamena: ‘aṭṭhānaṁ kho etaṁ, brāhmaṇa, anavakāso yaṁ asappuriso asappurisaṁ jāneyya—asappuriso ayaṁ bhavanti. Etampi kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṁ anavakāso yaṁ asappuriso sappurisaṁ jāneyya—sappuriso ayaṁ bhavanti. Ṭhānaṁ kho etaṁ, brāhmaṇa, vijjati yaṁ sappuriso sappurisaṁ jāneyya—sappuriso ayaṁ bhavanti. Etampi kho, brāhmaṇa, ṭhānaṁ vijjati yaṁ sappuriso asappurisaṁ jāneyya—asappuriso ayaṁ bhavan’ti. Handa ca dāni mayaṁ, bho gotama, gacchāma. Bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tvaṁ, brāhmaṇa, kālaṁ maññasī”ti. 9 Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.200 20. 1884 --- an4 200:0 Mahāvagga Pemasutta |200| “Cattārimāni, bhikkhave, pemāni jāyanti. Katamāni cattāri? Pemā pemaṁ jāyati, pemā doso jāyati, dosā pemaṁ jāyati, dosā doso jāyati. 2 Kathañca, bhikkhave, pemā pemaṁ jāyati? Idha, bhikkhave, puggalo puggalassa iṭṭho hoti kanto manāpo. Taṁ pare iṭṭhena kantena manāpena samudācaranti. Tassa evaṁ hoti: ‘yo kho myāyaṁ puggalo iṭṭho kanto manāpo, taṁ pare iṭṭhena kantena manāpena samudācarantī’ti. So tesu pemaṁ janeti. Evaṁ kho, bhikkhave, pemā pemaṁ jāyati. 3 Kathañca, bhikkhave, pemā doso jāyati? Idha, bhikkhave, puggalo puggalassa iṭṭho hoti kanto manāpo. Taṁ pare aniṭṭhena akantena amanāpena samudācaranti. Tassa evaṁ hoti: ‘yo kho myāyaṁ puggalo iṭṭho kanto manāpo, taṁ pare aniṭṭhena akantena amanāpena samudācarantī’ti. So tesu dosaṁ janeti. Evaṁ kho, bhikkhave, pemā doso jāyati. 4 Kathañca, bhikkhave, dosā pemaṁ jāyati? Idha, bhikkhave, puggalo puggalassa aniṭṭho hoti akanto amanāpo. Taṁ pare aniṭṭhena akantena amanāpena samudācaranti. Tassa evaṁ hoti: ‘yo kho myāyaṁ puggalo aniṭṭho akanto amanāpo, taṁ pare aniṭṭhena akantena amanāpena samudācarantī’ti. So tesu pemaṁ janeti. Evaṁ kho, bhikkhave, dosā pemaṁ jāyati. 5 Kathañca, bhikkhave, dosā doso jāyati? Idha, bhikkhave, puggalo puggalassa aniṭṭho hoti akanto amanāpo. Taṁ pare iṭṭhena kantena manāpena samudācaranti. Tassa evaṁ hoti: ‘yo kho myāyaṁ puggalo aniṭṭho akanto amanāpo, taṁ pare iṭṭhena kantena manāpena samudācarantī’ti. So tesu dosaṁ janeti. Evaṁ kho, bhikkhave, dosā doso jāyati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri pemāni jāyanti. 6 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, yampissa pemā pemaṁ jāyati tampissa tasmiṁ samaye na hoti, yopissa pemā doso jāyati sopissa tasmiṁ samaye na hoti, yampissa dosā pemaṁ jāyati tampissa tasmiṁ samaye na hoti, yopissa dosā doso jāyati sopissa tasmiṁ samaye na hoti. 7 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, yampissa pemā pemaṁ jāyati tampissa tasmiṁ samaye na hoti, yopissa pemā doso jāyati sopissa tasmiṁ samaye na hoti, yampissa dosā pemaṁ jāyati tampissa tasmiṁ samaye na hoti, yopissa dosā doso jāyati sopissa tasmiṁ samaye na hoti. 8 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, yampissa pemā pemaṁ jāyati tampissa pahīnaṁ hoti ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ, yopissa pemā doso jāyati sopissa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, yampissa dosā pemaṁ jāyati tampissa pahīnaṁ hoti ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ, yopissa dosā doso jāyati sopissa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu neva usseneti na paṭiseneti na dhūpāyati na pajjalati na sampajjhāyati. 9 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu usseneti? Idha, bhikkhave, bhikkhu rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ; vedanaṁ attato samanupassati, vedanāvantaṁ vā attānaṁ, attani vā vedanaṁ, vedanāya vā attānaṁ; saññaṁ attato samanupassati, saññāvantaṁ vā attānaṁ, attani vā saññaṁ, saññāya vā attānaṁ; saṅkhāre attato samanupassati, saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ, attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṁ; viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu usseneti. 10 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na usseneti? Idha, bhikkhave, bhikkhu na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ; na vedanaṁ attato samanupassati, na vedanāvantaṁ vā attānaṁ, na attani vā vedanaṁ, na vedanāya vā attānaṁ; na saññaṁ attato samanupassati, na saññāvantaṁ vā attānaṁ, na attani vā saññaṁ, na saññāya vā 1885 --- an4 200:10 attānaṁ; na saṅkhāre attato samanupassati, na saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ, na attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṁ; na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na usseneti. 11 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu paṭiseneti? Idha, bhikkhave, bhikkhu akkosantaṁ paccakkosati, rosantaṁ paṭirosati, bhaṇḍantaṁ paṭibhaṇḍati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu paṭiseneti. 12 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na paṭiseneti? Idha, bhikkhave, bhikkhu akkosantaṁ na paccakkosati, rosantaṁ na paṭirosati, bhaṇḍantaṁ na paṭibhaṇḍati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na paṭiseneti. 13 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu dhūpāyati? Asmīti, bhikkhave, sati itthasmīti hoti, evaṁsmīti hoti, aññathāsmīti hoti, asasmīti hoti, satasmīti hoti, santi hoti, itthaṁ santi hoti, evaṁ santi hoti, aññathā santi hoti, apihaṁ santi hoti, apihaṁ itthaṁ santi hoti, apihaṁ evaṁ santi hoti, apihaṁ aññathā santi hoti, bhavissanti hoti, itthaṁ bhavissanti hoti, evaṁ bhavissanti hoti, aññathā bhavissanti hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu dhūpāyati. 14 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na dhūpāyati? Asmīti, bhikkhave, asati itthasmīti na hoti, evaṁsmīti na hoti, aññathāsmīti na hoti, asasmīti na hoti, satasmīti na hoti, santi na hoti, itthaṁ santi na hoti, evaṁ santi na hoti, aññathā santi na hoti, apihaṁ santi na hoti, apihaṁ itthaṁ santi na hoti, apihaṁ evaṁ santi na hoti, apihaṁ aññathā santi na hoti, bhavissanti na hoti, itthaṁ bhavissanti na hoti, evaṁ bhavissanti na hoti, aññathā bhavissanti na hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na dhūpāyati. 15 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pajjalati? Iminā asmīti, bhikkhave, sati iminā itthasmīti hoti, iminā evaṁsmīti hoti, iminā aññathāsmīti hoti, iminā asasmīti hoti, iminā satasmīti hoti, iminā santi hoti, iminā itthaṁ santi hoti, iminā evaṁ santi hoti, iminā aññathā santi hoti, iminā apihaṁ santi hoti, iminā apihaṁ itthaṁ santi hoti, iminā apihaṁ evaṁ santi hoti, iminā apihaṁ aññathā santi hoti, iminā bhavissanti hoti, iminā itthaṁ bhavissanti hoti, iminā evaṁ bhavissanti hoti, iminā aññathā bhavissanti hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pajjalati. 16 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na pajjalati? Iminā asmīti, bhikkhave, asati iminā itthasmīti na hoti, iminā evaṁsmīti na hoti, iminā aññathāsmīti na hoti, iminā asasmīti na hoti, iminā satasmīti na hoti, iminā santi na hoti, iminā itthaṁ santi na hoti, iminā evaṁ santi na hoti, iminā aññathā santi na hoti, iminā apihaṁ santi na hoti, iminā apihaṁ itthaṁ santi na hoti, iminā apihaṁ evaṁ santi na hoti, iminā apihaṁ aññathā santi na hoti, iminā bhavissanti na hoti, iminā itthaṁ bhavissanti na hoti, iminā evaṁ bhavissanti na hoti, iminā aññathā bhavissanti na hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na pajjalati. 17 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sampajjhāyati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno na hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajjhāyati. 18 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na sampajjhāyati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na sampajjhāyatī”ti. Dasamaṁ. Mahāvaggo pañcamo. 19 Tassuddānaṁ Sotānugataṁ ṭhānaṁ, Bhaddiya sāmugiya vappa sāḷhā ca; Mallika attantāpo, Taṇhā pemena ca dasā teti. Catuttho mahāpaṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 4.104 11. Valāhakavagga Udakarahadasutta |104| “Cattārome, bhikkhave, udakarahadā. Katame cattāro? Uttāno gambhīrobhāso, gambhīro uttānobhāso, uttāno uttānobhāso, gambhīro gambhīrobhāso—Ime kho, bhikkhave, cattāro udakarahadā. Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro udakarahadūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Uttāno gambhīrobhāso, gambhīro uttānobhāso, uttāno uttānobhāso, gambhīro gambhīrobhāso. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo uttāno hoti gambhīrobhāso? Idha, bhikkhave, ekaccassa 1886 --- an4 104:2 puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo uttāno hoti gambhīrobhāso. Seyyathāpi so, bhikkhave, udakarahado uttāno gambhīrobhāso; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo gambhīro hoti uttānobhāso? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gambhīro hoti uttānobhāso. Seyyathāpi so, bhikkhave, udakarahado gambhīro uttānobhāso; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo uttāno hoti uttānobhāso? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo uttāno hoti uttānobhāso. Seyyathāpi so, bhikkhave, udakarahado uttāno uttānobhāso; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo gambhīro hoti gambhīrobhāso? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gambhīro hoti gambhīrobhāso. Seyyathāpi so, bhikkhave, udakarahado gambhīro gambhīrobhāso; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro udakarahadūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.61 7. Pattakammavagga Pattakammasutta |61| Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 2 “Cattārome, gahapati, dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. Katame cattāro? Bhogā me uppajjantu sahadhammenāti, ayaṁ paṭhamo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṁ. 3 Bhoge laddhā sahadhammena yaso me āgacchatu saha ñātīhi saha upajjhāyehīti, ayaṁ dutiyo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṁ. 4 Bhoge laddhā sahadhammena yasaṁ laddhā saha ñātīhi saha upajjhāyehi ciraṁ jīvāmi dīghamāyuṁ pālemīti, ayaṁ tatiyo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṁ. 5 Bhoge laddhā sahadhammena yasaṁ laddhā saha ñātīhi saha upajjhāyehi ciraṁ jīvitvā dīghamāyuṁ pāletvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjāmīti, ayaṁ catuttho dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṁ. Ime kho, gahapati, cattāro dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. 6 Imesaṁ kho, gahapati, catunnaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ cattāro dhammā paṭilābhāya saṁvattanti. Katame cattāro? Saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā. 7 Katamā ca, gahapati, saddhāsampadā? Idha, gahapati, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Ayaṁ vuccati, gahapati, saddhāsampadā. 8 Katamā ca, gahapati, sīlasampadā? Idha, gahapati, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ayaṁ vuccati, gahapati, sīlasampadā. 9 Katamā ca, gahapati, cāgasampadā? Idha, gahapati, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vosaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. Ayaṁ vuccati, gahapati, cāgasampadā. 10 Katamā ca, gahapati, paññāsampadā? 1887 --- an4 61:10 Abhijjhāvisamalobhābhibhūtena, gahapati, cetasā viharanto akiccaṁ karoti, kiccaṁ aparādheti. Akiccaṁ karonto kiccaṁ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṁsati. Byāpādābhibhūtena, gahapati, cetasā viharanto akiccaṁ karoti, kiccaṁ aparādheti. Akiccaṁ karonto kiccaṁ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṁsati. Thinamiddhābhibhūtena, gahapati, cetasā viharanto akiccaṁ karoti kiccaṁ aparādheti. Akiccaṁ karonto kiccaṁ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṁsati. Uddhaccakukkuccābhibhūtena, gahapati, cetasā viharanto akiccaṁ karoti, kiccaṁ aparādheti. Akiccaṁ karonto kiccaṁ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṁsati. Vicikicchābhibhūtena, gahapati, cetasā viharanto akiccaṁ karoti, kiccaṁ aparādheti. Akiccaṁ karonto kiccaṁ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṁsati. 11 Sa kho so, gahapati, ariyasāvako abhijjhāvisamalobho cittassa upakkilesoti, iti viditvā abhijjhāvisamalobhaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. Byāpādo cittassa upakkilesoti, iti viditvā byāpādaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. Thinamiddhaṁ cittassa upakkilesoti, iti viditvā thinamiddhaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. Uddhaccakukkuccaṁ cittassa upakkilesoti, iti viditvā uddhaccakukkuccaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. Vicikicchā cittassa upakkilesoti, iti viditvā vicikicchaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. 12 Yato ca kho, gahapati, ariyasāvakassa abhijjhāvisamalobho cittassa upakkilesoti, iti viditvā abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso pahīno hoti. Byāpādo cittassa upakkilesoti, iti viditvā byāpādo cittassa upakkileso pahīno hoti. Thinamiddhaṁ cittassa upakkilesoti, iti viditvā thinamiddhaṁ cittassa upakkileso pahīno hoti. Uddhaccakukkuccaṁ cittassa upakkilesoti, iti viditvā uddhaccakukkuccaṁ cittassa upakkileso pahīno hoti. Vicikicchā cittassa upakkilesoti, iti viditvā vicikicchā cittassa upakkileso pahīno hoti. Ayaṁ vuccati, gahapati, ariyasāvako mahāpañño puthupañño āpātadaso paññāsampanno. Ayaṁ vuccati, gahapati, paññāsampadā. Imesaṁ kho, gahapati, catunnaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ ime cattāro dhammā paṭilābhāya saṁvattanti. 13 Sa kho so, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi cattāri pattakammāni kattā hoti. Katamāni cattāri? Idha, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi attānaṁ sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati. Mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati. Puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati. Mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati. Idamassa paṭhamaṁ ṭhānagataṁ hoti pattagataṁ āyatanaso paribhuttaṁ. 14 Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyato vā dāyādato, tathārūpāsu āpadāsu pariyodhāya saṁvattati. Sotthiṁ attānaṁ karoti. Idamassa dutiyaṁ ṭhānagataṁ hoti pattagataṁ āyatanaso paribhuttaṁ. 15 Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi pañcabaliṁ kattā hoti—ñātibaliṁ, atithibaliṁ, pubbapetabaliṁ, rājabaliṁ, devatābaliṁ. Idamassa tatiyaṁ ṭhānagataṁ hoti pattagataṁ āyatanaso paribhuttaṁ. 16 Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṁ damenti, ekamattānaṁ samenti, ekamattānaṁ parinibbāpenti, tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Idamassa catutthaṁ ṭhānagataṁ hoti pattagataṁ āyatanaso paribhuttaṁ. 17 Sa kho so, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi imāni 1888 --- an4 61:17 cattāri pattakammāni kattā hoti. Yassa kassaci, gahapati, aññatra imehi catūhi pattakammehi bhogā parikkhayaṁ gacchanti, ime vuccanti, gahapati, bhogā aṭṭhānagatā apattagatā anāyatanaso paribhuttā. Yassa kassaci, gahapati, imehi catūhi pattakammehi bhogā parikkhayaṁ gacchanti, ime vuccanti, gahapati, bhogā ṭhānagatā pattagatā āyatanaso paribhuttāti. 18 Bhuttā bhogā bhatā bhaccā, Vitiṇṇā āpadāsu me; Uddhaggā dakkhiṇā dinnā, Atho pañcabalī katā; Upaṭṭhitā sīlavanto, Saññatā brahmacārayo. 19 Yadatthaṁ bhogaṁ iccheyya, paṇḍito gharamāvasaṁ; So me attho anuppatto, kataṁ ananutāpiyaṁ. 20 Etaṁ anussaraṁ macco, ariyadhamme ṭhito naro; Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.87 9. Macalavagga Puttasutta |87| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Samaṇamacalo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇapadumo, samaṇesu samaṇasukhumālo. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇamacalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sekho hoti pāṭipado; anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamāno viharati. Seyyathāpi, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ābhiseko anabhisitto macalappatto; evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sekho hoti pāṭipado, anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamāno viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇamacalo hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, no ca kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇapadumo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, aṭṭha ca vimokkhe kāyena phusitvā viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇapadumo hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yācitova bahulaṁ cīvaraṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ senāsanaṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiṁ viharati, tyassa manāpeneva bahulaṁ kāyakammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ vacīkammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ manokammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpaṁyeva bahulaṁ upahāraṁ upaharanti, appaṁ amanāpaṁ. Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utupariṇāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā, tāni panassa na bahudeva uppajjanti. Appābādho hoti. Catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti. 6 Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti, mameva taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti. Ahañhi, bhikkhave, yācitova bahulaṁ cīvaraṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ senāsanaṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito. Yehi kho pana bhikkhūhi saddhiṁ viharāmi te me manāpeneva bahulaṁ kāyakammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ vacīkammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ manokammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpaṁyeva bahulaṁ upahāraṁ upaharanti, appaṁ amanāpaṁ. Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utupariṇāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā 1889 --- an4 87:6 kammavipākajāni vā, tāni me na bahudeva uppajjanti. Appābādhohamasmi. Catunnaṁ kho panasmi jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi. 7 Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti, mameva taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.304–783 28. Rāgapeyyāla Dosaabhiññādisutta |304-783| “Dosassa …pe… mohassa … kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa abhiññāya … pariññāya … parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya ime cattāro dhammā bhāvetabbā”ti. Dasuttarapañcasatimaṁ. Rāgapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. Pañcamo paṇṇāsako samatto. Catukkanipātapāḷi niṭṭhitā. 0 Aṅguttara Nikāya 4.193 20. Mahāvagga Bhaddiyasutta |193| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho bhaddiyo licchavi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho bhaddiyo licchavi bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī’ti. Ye te, bhante, evamāhaṁsu: ‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī’ti, kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa ca anudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati, anabbhakkhātukāmā hi mayaṁ, bhante, bhagavantan”ti? 3 “Etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti. Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha: ‘ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññugarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantī’ti, atha tumhe, bhaddiya, pajaheyyātha. 4 Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, lobho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti? “Ahitāya, bhante”. “Luddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo lobhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. “Evaṁ, bhante”. 5 “Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, doso purisassa …pe… moho purisassa …pe… sārambho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti? “Ahitāya, bhante”. “Sāraddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo sārambhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. “Evaṁ, bhante”. 6 “Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, ime dhammā kusalā vā akusalā vā”ti? “Akusalā, bhante”. “Sāvajjā vā anavajjā vā”ti? “Sāvajjā, bhante”. “Viññugarahitā vā viññuppasatthā vā”ti? “Viññugarahitā, bhante”. “Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattanti, no vā? Kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Samattā, bhante, samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Evaṁ no ettha hotī”ti. 7 “Iti kho, bhaddiya, yaṁ taṁ te avocumhā—etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti. Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha: ‘ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññugarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantīti, atha tumhe, bhaddiya, pajaheyyāthā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 8 Etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā 1890 --- an4 193:8 diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti. Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha: ‘ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattantī’ti, atha tumhe, bhaddiya, upasampajja vihareyyāthāti. 9 Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, alobho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti? “Hitāya, bhante”. “Aluddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo lobhena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaṁ hanati, na adinnaṁ ādiyati, na paradāraṁ gacchati, na musā bhaṇati, parampi tathattāya na samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. “Evaṁ, bhante”. 10 “Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, adoso purisassa …pe… amoho purisassa …pe… asārambho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti? “Hitāya, bhante”. “Asāraddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo sārambhena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaṁ hanati, na adinnaṁ ādiyati, na paradāraṁ gacchati, na musā bhaṇati, parampi tathattāya na samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. “Evaṁ, bhante”. 11 “Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, ime dhammā kusalā vā akusalā vā”ti? “Kusalā, bhante”. “Sāvajjā vā anavajjā vā”ti? “Anavajjā, bhante”. “Viññugarahitā vā viññuppasatthā vā”ti? “Viññuppasatthā, bhante”. “Samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattanti no vā? Kathaṁ vā ettha hotī”ti? “Samattā, bhante, samādinnā hitāya sukhāya saṁvattanti. Evaṁ no ettha hotī”ti. 12 “Iti kho, bhaddiya, yaṁ taṁ te avocumhā—etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti. Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha: ‘ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattantīti, atha tumhe, bhaddiya, upasampajja vihareyyāthā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 13 Ye kho te, bhaddiya, loke santo sappurisā te sāvakaṁ evaṁ samādapenti: ‘ehi tvaṁ, ambho purisa, lobhaṁ vineyya viharāhi. Lobhaṁ vineyya viharanto na lobhajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā. Dosaṁ vineyya viharāhi. Dosaṁ vineyya viharanto na dosajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā. Mohaṁ vineyya viharāhi. Mohaṁ vineyya viharanto na mohajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā. Sārambhaṁ vineyya viharāhi. Sārambhaṁ vineyya viharanto na sārambhajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā’”ti. 14 Evaṁ vutte, bhaddiyo licchavi bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 15 “Api nu tāhaṁ, bhaddiya, evaṁ avacaṁ: ‘ehi me tvaṁ, bhaddiya, sāvako hohi; ahaṁ satthā bhavissāmī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁvādiṁ kho maṁ, bhaddiya, evamakkhāyiṁ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: ‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī’”ti. “Bhaddikā, bhante, āvaṭṭanī māyā. Kalyāṇī, bhante, āvaṭṭanī māyā. Piyā me, bhante, ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, piyānampi me assa ñātisālohitānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, bhante, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, sabbesampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, bhante, brāhmaṇā … vessā … suddā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, sabbesampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 16 “Evametaṁ, bhaddiya, evametaṁ, bhaddiya. Sabbe cepi, bhaddiya, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, bhaddiya, brāhmaṇā … vessā … suddā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sadevako cepi, bhaddiya, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya 1891 --- an4 193:16 kusaladhammūpasampadāya, sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Ime cepi, bhaddiya, mahāsālā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, imesampissa mahāsālānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya (…). Ko pana vādo manussabhūtassā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.175 18. Sañcetaniyavagga Upavāṇasutta |175| Atha kho āyasmā upavāṇo yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upavāṇo āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 2 “Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, vijjāyantakaro hotī”ti? 3 “No hidaṁ, āvuso”. 4 “Kiṁ panāvuso sāriputta, caraṇenantakaro hotī”ti? 5 “No hidaṁ, āvuso”. 6 “Kiṁ panāvuso sāriputta, vijjācaraṇenantakaro hotī”ti? 7 “No hidaṁ, āvuso”. 8 “Kiṁ panāvuso sāriputta, aññatra vijjācaraṇenantakaro hotī”ti? 9 “No hidaṁ, āvuso”. 10 “‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, vijjāyantakaro hotī’ti, iti puṭṭho samāno: ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. ‘Kiṁ panāvuso sāriputta, caraṇenantakaro hotī’ti, iti puṭṭho samāno: ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. ‘Kiṁ panāvuso sāriputta, vijjācaraṇenantakaro hotī’ti, iti puṭṭho samāno: ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. ‘Kiṁ panāvuso sāriputta, aññatra vijjācaraṇenantakaro hotī’ti, iti puṭṭho samāno: ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. Yathā kathaṁ panāvuso, antakaro hotī”ti? 11 “Vijjāya ce, āvuso, antakaro abhavissa, saupādānova samāno antakaro abhavissa. Caraṇena ce, āvuso, antakaro abhavissa, saupādānova samāno antakaro abhavissa. Vijjācaraṇena ce, āvuso, antakaro abhavissa, saupādānova samāno antakaro abhavissa. Aññatra vijjācaraṇena ce, āvuso, antakaro abhavissa, puthujjano antakaro abhavissa. Puthujjano hi, āvuso, aññatra vijjācaraṇena. Caraṇavipanno kho, āvuso, yathābhūtaṁ na jānāti na passati. Caraṇasampanno yathābhūtaṁ jānāti passati. Yathābhūtaṁ jānaṁ passaṁ antakaro hotī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.271 27. Kammapathavagga Abhijjhālusutta |271| …pe… Attanā ca abhijjhālu hoti, parañca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño hoti, abhijjhāya ca vaṇṇaṁ bhāsati …pe…. 2 Attanā ca anabhijjhālu hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti, anabhijjhāya ca samanuñño hoti, anabhijjhāya ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho …pe…. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.10 1. Bhaṇḍagāmavagga Yogasutta |10| “Cattārome, bhikkhave, yogā. Katame cattāro? Kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo, avijjāyogo. Katamo ca, bhikkhave, kāmayogo? Idha, bhikkhave, ekacco kāmānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Tassa kāmānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ appajānato yo kāmesu kāmarāgo kāmanandī kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmajjhosānaṁ kāmataṇhā sānuseti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kāmayogo. Iti kāmayogo. 2 Bhavayogo ca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco bhavānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Tassa bhavānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ appajānato yo bhavesu bhavarāgo bhavanandī bhavasneho bhavamucchā bhavapipāsā bhavapariḷāho bhavajjhosānaṁ bhavataṇhā sānuseti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhavayogo. Iti kāmayogo bhavayogo. 3 Diṭṭhiyogo ca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco diṭṭhīnaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Tassa diṭṭhīnaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ appajānato yo diṭṭhīsu diṭṭhirāgo diṭṭhinandī diṭṭhisneho diṭṭhimucchā diṭṭhipipāsā diṭṭhipariḷāho diṭṭhijjhosānaṁ diṭṭhitaṇhā sānuseti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhiyogo. Iti kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo. 4 Avijjāyogo ca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Tassa channaṁ phassāyatanānaṁ 1892 --- an4 10:4 samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ appajānato yā chasu phassāyatanesu avijjā aññāṇaṁ sānuseti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, avijjāyogo. Iti kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo, saṁyutto pāpakehi akusalehi dhammehi saṅkilesikehi ponobhavikehi sadarehi dukkhavipākehi āyatiṁ jātijarāmaraṇikehi. Tasmā ayogakkhemīti vuccati. Ime kho, bhikkhave, cattāro yogā. 5 Cattārome, bhikkhave, visaṁyogā. Katame cattāro? Kāmayogavisaṁyogo, bhavayogavisaṁyogo, diṭṭhiyogavisaṁyogo, avijjāyogavisaṁyogo. Katamo ca, bhikkhave, kāmayogavisaṁyogo? Idha, bhikkhave, ekacco kāmānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa kāmānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānato yo kāmesu kāmarāgo kāmanandī kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmajjhosānaṁ kāmataṇhā sā nānuseti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kāmayogavisaṁyogo. Iti kāmayogavisaṁyogo. 6 Bhavayogavisaṁyogo ca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco bhavānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa bhavānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānato yo bhavesu bhavarāgo bhavanandī bhavasneho bhavamucchā bhavapipāsā bhavapariḷāho bhavajjhosānaṁ bhavataṇhā sā nānuseti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhavayogavisaṁyogo. Iti kāmayogavisaṁyogo bhavayogavisaṁyogo. 7 Diṭṭhiyogavisaṁyogo ca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco diṭṭhīnaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa diṭṭhīnaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānato yo diṭṭhīsu diṭṭhirāgo diṭṭhinandī diṭṭhisneho diṭṭhimucchā diṭṭhipipāsā diṭṭhipariḷāho diṭṭhijjhosānaṁ diṭṭhitaṇhā sā nānuseti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhiyogavisaṁyogo. Iti kāmayogavisaṁyogo bhavayogavisaṁyogo diṭṭhiyogavisaṁyogo. 8 Avijjāyogavisaṁyogo ca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānato yā chasu phassāyatanesu avijjā aññāṇaṁ sā nānuseti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, avijjāyogavisaṁyogo. Iti kāmayogavisaṁyogo bhavayogavisaṁyogo diṭṭhiyogavisaṁyogo avijjāyogavisaṁyogo, visaṁyutto pāpakehi akusalehi dhammehi saṅkilesikehi ponobhavikehi sadarehi dukkhavipākehi āyatiṁ jātijarāmaraṇikehi. Tasmā yogakkhemīti vuccati. Ime kho, bhikkhave, cattāro visaṁyogāti. 9 Kāmayogena saṁyuttā, bhavayogena cūbhayaṁ; Diṭṭhiyogena saṁyuttā, avijjāya purakkhatā. 10 Sattā gacchanti saṁsāraṁ, jātimaraṇagāmino; Ye ca kāme pariññāya, bhavayogañca sabbaso. 11 Diṭṭhiyogaṁ samūhacca, avijjañca virājayaṁ; Sabbayogavisaṁyuttā, te ve yogātigā munī”ti. Dasamaṁ. Bhaṇḍagāmavaggo paṭhamo. 12 Tassuddānaṁ Anubuddhaṁ papatitaṁ dve, Khatā anusotapañcamaṁ; Appassuto ca sobhanaṁ, Vesārajjaṁ taṇhāyogena te dasāti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.93 10. Asuravagga Dutiyasamādhisutta |93| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo lābhī hoti ajjhattaṁ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya. Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo lābhī hoti adhipaññādhammavipassanāya, na lābhī ajjhattaṁ cetosamathassa. Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo na ceva lābhī hoti ajjhattaṁ cetosamathassa na ca lābhī adhipaññādhammavipassanāya. Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya. 2 Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo lābhī hoti ajjhattaṁ cetosamathassa na lābhī adhipaññādhammavipassanāya, tena, bhikkhave, puggalena ajjhattaṁ cetosamathe patiṭṭhāya adhipaññādhammavipassanāya yogo karaṇīyo. So aparena samayena lābhī ceva hoti ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī 1893 --- an4 93:2 ca adhipaññādhammavipassanāya. 3 Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo lābhī adhipaññādhammavipassanāya na lābhī ajjhattaṁ cetosamathassa, tena, bhikkhave, puggalena adhipaññādhammavipassanāya patiṭṭhāya ajjhattaṁ cetosamathe yogo karaṇīyo. So aparena samayena lābhī ceva hoti adhipaññādhammavipassanāya lābhī ca ajjhattaṁ cetosamathassa. 4 Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo na ceva lābhī ajjhattaṁ cetosamathassa na ca lābhī adhipaññādhammavipassanāya, tena, bhikkhave, puggalena tesaṁyeva kusalānaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya; evamevaṁ kho, bhikkhave, tena puggalena tesaṁyeva kusalānaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. So aparena samayena lābhī ceva hoti ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya. 5 Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya, tena, bhikkhave, puggalena tesuyeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttari āsavānaṁ khayāya yogo karaṇīyo. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.75 8. Apaṇṇakavagga Dutiyaaggasutta |75| “Cattārimāni, bhikkhave, aggāni. Katamāni cattāri? Rūpaggaṁ, vedanāggaṁ, saññāggaṁ, bhavaggaṁ—Imāni kho, bhikkhave, cattāri aggānī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.277–303 28. Rāgapeyyāla Pariññādisutta |277-303| “Rāgassa, bhikkhave, pariññāya …pe… parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya cattāro dhammā bhāvetabbā …pe…. Tiṁsatimaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.110 11. Valāhakavagga Āsīvisasutta |110| “Cattārome, bhikkhave, āsīvisā. Katame cattāro? Āgataviso na ghoraviso, ghoraviso na āgataviso, āgataviso ca ghoraviso ca, nevāgataviso na ghoraviso—Ime kho, bhikkhave, cattāro āsīvisā. Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro āsīvisūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Āgataviso na ghoraviso, ghoraviso na āgataviso, āgataviso ca ghoraviso ca, nevāgataviso na ghoraviso. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo āgataviso hoti, na ghoraviso? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhiṇhaṁ kujjhati. So ca khvassa kodho na dīgharattaṁ anuseti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo āgataviso hoti, na ghoraviso. Seyyathāpi so, bhikkhave, āsīviso āgataviso, na ghoraviso; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo ghoraviso hoti, na āgataviso? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo na heva kho abhiṇhaṁ kujjhati. So ca khvassa kodho dīgharattaṁ anuseti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo ghoraviso hoti, na āgataviso. Seyyathāpi so, bhikkhave, āsīviso ghoraviso, na āgataviso; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo āgataviso ca hoti ghoraviso ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhiṇhaṁ kujjhati. So ca khvassa kodho dīgharattaṁ anuseti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo āgataviso ca hoti ghoraviso ca. Seyyathāpi so, bhikkhave, āsīviso āgataviso ca ghoraviso ca; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo nevāgataviso hoti na ghoraviso? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo na heva kho abhiṇhaṁ kujjhati. So ca khvassa kodho na dīgharattaṁ anuseti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo nevāgataviso hoti, na ghoraviso. Seyyathāpi so, bhikkhave, āsīviso nevāgataviso na ghoraviso; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro āsīvisūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Dasamaṁ. Valāhakavaggo paṭhamo. 6 Tassuddānaṁ Dve valāhā kumbha udaka, rahadā dve honti ambāni; Mūsikā balībaddā rukkhā, āsīvisena te dasāti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.214 22. Parisāvagga Pāṇātipātīsutta |214| …pe… Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti …pe… pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti. Catutthaṁ. 0 1894 --- an4 235:0 Aṅguttara Nikāya 4.235 24. Kammavagga Paṭhamasikkhāpadasutta |235| “Cattārimāni, bhikkhave, kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati? Tatra, bhikkhave, yamidaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.131 14. Puggalavagga Saṁyojanasutta |131| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni appahīnāni honti, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni honti, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni honti. 2 Idha pana, bhikkhave, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni honti, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni honti. 3 Idha pana, bhikkhave, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni honti. 4 Idha pana, bhikkhave, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti. 5 Katamassa, bhikkhave, puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni appahīnāni, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni? Sakadāgāmissa. Imassa kho, bhikkhave, puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni appahīnāni, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni. 6 Katamassa, bhikkhave, puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni? Uddhaṁsotassa akaniṭṭhagāmino. Imassa kho, bhikkhave, puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni. 7 Katamassa, bhikkhave, puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni? Antarāparinibbāyissa. Imassa kho, bhikkhave, puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni. 8 Katamassa, bhikkhave, puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni? Arahato. Imassa kho, bhikkhave, puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.54 6. Puññābhisandavagga Dutiyasaṁvāsasutta |54| “Cattārome, bhikkhave, saṁvāsā. Katame cattāro? Chavo 1895 --- an4 54:1 chavāya saddhiṁ saṁvasati, chavo deviyā saddhiṁ saṁvasati, devo chavāya saddhiṁ saṁvasati, devo deviyā saddhiṁ saṁvasati. 2 Kathañca, bhikkhave, chavo chavāya saddhiṁ saṁvasati. Idha, bhikkhave, sāmiko hoti pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko dussīlo pāpadhammo maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṁ; bhariyāpissa hoti pāṇātipātinī adinnādāyinī kāmesumicchācārinī musāvādinī pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpinī abhijjhālunī byāpannacittā micchādiṭṭhikā dussīlā pāpadhammā maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, chavo chavāya saddhiṁ saṁvasati. 3 Kathañca, bhikkhave, chavo deviyā saddhiṁ saṁvasati? Idha, bhikkhave, sāmiko hoti pāṇātipātī …pe… micchādiṭṭhiko dussīlo pāpadhammo maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṁ; bhariyā khvassa hoti pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālunī abyāpannacittā sammādiṭṭhikā sīlavatī kalyāṇadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, chavo deviyā saddhiṁ saṁvasati. 4 Kathañca, bhikkhave, devo chavāya saddhiṁ saṁvasati? Idha, bhikkhave, sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhiko sīlavā kalyāṇadhammo vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṁ; bhariyā khvassa hoti pāṇātipātinī …pe… micchādiṭṭhikā dussīlā pāpadhammā maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, devo chavāya saddhiṁ saṁvasati. 5 Kathañca, bhikkhave, devo deviyā saddhiṁ saṁvasati? Idha, bhikkhave, sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhiko sīlavā kalyāṇadhammo vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṁ; bhariyāpissa hoti pāṇātipātā paṭiviratā …pe… sammādiṭṭhikā sīlavatī kalyāṇadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, devo deviyā saddhiṁ saṁvasati. Ime kho, bhikkhave, cattāro saṁvāsāti. 6 Ubho ca honti dussīlā, kadariyā paribhāsakā; Te honti jānipatayo, chavā saṁvāsamāgatā. 7 Sāmiko hoti dussīlo, kadariyo paribhāsako; Bhariyā sīlavatī hoti, vadaññū vītamaccharā; Sāpi devī saṁvasati, chavena patinā saha. 8 Sāmiko sīlavā hoti, vadaññū vītamaccharo; Bhariyā hoti dussīlā, kadariyā paribhāsikā; Sāpi chavā saṁvasati, devena patinā saha. 9 Ubho saddhā vadaññū ca, saññatā dhammajīvino; Te honti jānipatayo, aññamaññaṁ piyaṁvadā. 10 Atthāsaṁ pacurā honti, phāsukaṁ upajāyati; Amittā dummanā honti, ubhinnaṁ samasīlinaṁ. 11 Idha dhammaṁ caritvāna, samasīlabbatā ubho; Nandino devalokasmiṁ, modanti kāmakāmino”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.5 1. Bhaṇḍagāmavagga Anusotasutta |5| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Anusotagāmī puggalo, paṭisotagāmī puggalo, ṭhitatto puggalo, tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo. Katamo ca, bhikkhave, anusotagāmī puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo kāme ca paṭisevati, pāpañca kammaṁ karoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, anusotagāmī puggalo. 2 Katamo ca, bhikkhave, paṭisotagāmī puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo kāme ca nappaṭisevati, pāpañca kammaṁ na karoti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukhopi rudamāno paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, 1896 --- an4 5:2 paṭisotagāmī puggalo. 3 Katamo ca, bhikkhave, ṭhitatto puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī, anāvattidhammo tasmā lokā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ṭhitatto puggalo. 4 Katamo ca, bhikkhave, puggalo tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasminti. 5 Ye keci kāmesu asaññatā janā, Avītarāgā idha kāmabhogino; Punappunaṁ jātijarūpagāmi te, Taṇhādhipannā anusotagāmino. 6 Tasmā hi dhīro idhupaṭṭhitassatī, Kāme ca pāpe ca asevamāno; Sahāpi dukkhena jaheyya kāme, Paṭisotagāmīti tamāhu puggalaṁ. 7 Yo ve kilesāni pahāya pañca, Paripuṇṇasekho aparihānadhammo; Cetovasippatto samāhitindriyo, Sa ve ṭhitattoti naro pavuccati. 8 Paroparā yassa samecca dhammā, Vidhūpitā atthagatā na santi; Sa ve muni vusitabrahmacariyo, Lokantagū pāragatoti vuccatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.31 4. Cakkavagga Cakkasutta |31| “Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni, yehi samannāgatānaṁ devamanussānaṁ catucakkaṁ vattati, yehi samannāgatā devamanussā nacirasseva mahantattaṁ vepullattaṁ pāpuṇanti bhogesu. Katamāni cattāri? Patirūpadesavāso, sappurisāvassayo, attasammāpaṇidhi, pubbe ca katapuññatā—Imāni kho, bhikkhave, cattāri cakkāni, yehi samannāgatānaṁ devamanussānaṁ catucakkaṁ vattati, yehi samannāgatā devamanussā nacirasseva mahantattaṁ vepullattaṁ pāpuṇanti bhogesūti. 2 Patirūpe vase dese, ariyamittakaro siyā; Sammāpaṇidhisampanno, pubbe puññakato naro; Dhaññaṁ dhanaṁ yaso kitti, sukhañcetaṁdhivattatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.250 25. Āpattibhayavagga Paṭhamavohārasutta |250| “Cattārome, bhikkhave, anariyavohārā. Katame cattāro? Adiṭṭhe diṭṭhavāditā, asute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā—Ime kho, bhikkhave, cattāro anariyavohārā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.154 16. Indriyavagga Satibalasutta |154| “Cattārimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni cattāri? Satibalaṁ, samādhibalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgahabalaṁ—Imāni kho, bhikkhave, cattāri balānī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.88 9. Macalavagga Saṁyojanasutta |88| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Samaṇamacalo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇapadumo, samaṇesu samaṇasukhumālo. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇamacalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇamacalo hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇapadumo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇapadumo hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.50 5. Rohitassavagga Upakkilesasutta |50| “Cattārome, bhikkhave, candimasūriyānaṁ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Katame cattāro? Abbhā, bhikkhave, candimasūriyānaṁ upakkilesā, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. 2 Mahikā, bhikkhave, candimasūriyānaṁ upakkilesā, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. 3 Dhūmo rajo, bhikkhave, candimasūriyānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā 1897 --- an4 50:3 candimasūriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. 4 Rāhu, bhikkhave, asurindo candimasūriyānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Ime kho, bhikkhave, cattāro candimasūriyānaṁ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. 5 Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattārome samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Katame cattāro? Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā suraṁ pivanti merayaṁ, surāmerayapānā appaṭiviratā. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocanti. 6 Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā methunaṁ dhammaṁ paṭisevanti, methunasmā dhammā appaṭiviratā. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocanti. 7 Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā jātarūparajataṁ sādiyanti, jātarūparajatapaṭiggahaṇā appaṭiviratā. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocanti. 8 Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā micchājīvena jīvanti, micchājīvā appaṭiviratā. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Ime kho, bhikkhave, cattāro samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocantīti. 9 Rāgadosaparikkiṭṭhā, eke samaṇabrāhmaṇā; Avijjānivutā posā, piyarūpābhinandino. 10 Suraṁ pivanti merayaṁ, paṭisevanti methunaṁ; Rajataṁ jātarūpañca, sādiyanti aviddasū; Micchājīvena jīvanti, eke samaṇabrāhmaṇā. 11 Ete upakkilesā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Yehi upakkilesehi, eke samaṇabrāhmaṇā; Na tapanti na bhāsanti, asuddhā sarajā magā. 12 Andhakārena onaddhā, taṇhādāsā sanettikā; Vaḍḍhenti kaṭasiṁ ghoraṁ, ādiyanti punabbhavan”ti. Dasamaṁ. Rohitassavaggo pañcamo. 13 Tassuddānaṁ Samādhipañhā dve kodhā, Rohitassāpare duve; Suvidūravisākhavipallāsā, Upakkilesena te dasāti. Paṭhamo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 4.1 1. Bhaṇḍagāmavagga Anubuddhasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vajjīsu viharati bhaṇḍagāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Catunnaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Katamesaṁ catunnaṁ? Ariyassa, bhikkhave, sīlassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Ariyassa, bhikkhave, samādhissa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Ariyāya, bhikkhave, paññāya ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Ariyāya, bhikkhave, vimuttiyā ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Tayidaṁ, bhikkhave, ariyaṁ sīlaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, ariyo samādhi anubuddho paṭividdho, ariyā paññā anubuddhā paṭividdhā, ariyā vimutti anubuddhā paṭividdhā, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavo”ti. 3 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 4 “Sīlaṁ samādhi paññā ca, vimutti ca anuttarā; Anubuddhā ime dhammā, gotamena yasassinā. 5 Iti buddho abhiññāya, dhammamakkhāsi bhikkhunaṁ; Dukkhassantakaro satthā, cakkhumā parinibbuto”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.135 14. Puggalavagga Sāvajjasutta |135| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Sāvajjo, vajjabahulo, appavajjo, anavajjo. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo sāvajjo hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo 1898 --- an4 135:2 sāvajjena kāyakammena samannāgato hoti, sāvajjena vacīkammena samannāgato hoti, sāvajjena manokammena samannāgato hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo sāvajjo hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo vajjabahulo hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sāvajjena bahulaṁ kāyakammena samannāgato hoti, appaṁ anavajjena; sāvajjena bahulaṁ vacīkammena samannāgato hoti, appaṁ anavajjena; sāvajjena bahulaṁ manokammena samannāgato hoti, appaṁ anavajjena. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo vajjabahulo hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo appavajjo hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo anavajjena bahulaṁ kāyakammena samannāgato hoti, appaṁ sāvajjena; anavajjena bahulaṁ vacīkammena samannāgato hoti, appaṁ sāvajjena; anavajjena bahulaṁ manokammena samannāgato hoti, appaṁ sāvajjena. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo appavajjo hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo anavajjo hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo anavajjena kāyakammena samannāgato hoti, anavajjena vacīkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena samannāgato hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo anavajjo hoti. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.231 23. Duccaritavagga Kavisutta |231| “Cattārome, bhikkhave, kavī. Katame cattāro? Cintākavi, sutakavi, atthakavi, paṭibhānakavi—Ime kho, bhikkhave, cattāro kavī”ti. Ekādasamaṁ. Duccaritavaggo tatiyo. 2 Tassuddānaṁ Duccaritaṁ diṭṭhi akataññū ca, Pāṇātipātāpi dve maggā; Dve vohārapathā vuttā, Ahirikaṁ duppaññakavinā cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.188 19. Brāhmaṇavagga Upakasutta |188| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho upako maṇḍikāputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho upako maṇḍikāputto bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Ahañhi, bhante, evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: ‘yo koci parūpārambhaṁ vatteti, parūpārambhaṁ vattento sabbo so na upapādeti. Anupapādento gārayho hoti upavajjo’”ti. “Parūpārambhañce, upaka, vatteti parūpārambhaṁ vattento na upapādeti, anupapādento gārayho hoti upavajjo. Tvaṁ kho, upaka, parūpārambhaṁ vattesi, parūpārambhaṁ vattento na upapādesi, anupapādento gārayho hosi upavajjo”ti. “Seyyathāpi, bhante, ummujjamānakaṁyeva mahatā pāsena bandheyya; evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, ummujjamānakoyeva bhagavatā mahatā vādapāsena baddho”ti. 3 “Idaṁ akusalanti kho, upaka, mayā paññattaṁ. Tattha aparimāṇā padā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā tathāgatassa dhammadesanā—itipidaṁ akusalanti. Taṁ kho panidaṁ akusalaṁ pahātabbanti kho, upaka, mayā paññattaṁ. Tattha aparimāṇā padā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā tathāgatassa dhammadesanā—itipidaṁ akusalaṁ pahātabbanti. 4 Idaṁ kusalanti kho, upaka, mayā paññattaṁ. Tattha aparimāṇā padā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā tathāgatassa dhammadesanā—itipidaṁ kusalanti. Taṁ kho panidaṁ kusalaṁ bhāvetabbanti kho, upaka, mayā paññattaṁ. Tattha aparimāṇā padā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā tathāgatassa dhammadesanā—itipidaṁ kusalaṁ bhāvetabban”ti. 5 Atha kho upako maṇḍikāputto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā yāvatako ahosi bhagavatā saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa ārocesi. Evaṁ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto kupito anattamano upakaṁ maṇḍikāputtaṁ etadavoca: “yāva dhaṁsī vatāyaṁ loṇakāradārako yāva mukharo yāva pagabbo yatra hi nāma taṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ āsādetabbaṁ maññissati; apehi tvaṁ, upaka, vinassa, mā taṁ addasan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.150 15. Ābhāvagga Sārasutta |150| “Cattārome, bhikkhave, sārā. Katame cattāro? Sīlasāro, samādhisāro, paññāsāro, vimuttisāro—Ime kho, bhikkhave, cattāro sārā”ti. Dasamaṁ. Ābhāvaggo pañcamo. 2 Tassuddānaṁ Ābhā pabhā ca ālokā, obhāsā ceva pajjotā; Dve kālā caritā dve ca, honti sārena te dasāti. Tatiyo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 4.254 26. Abhiññāvagga Abhiññāsutta |254| “Cattārome, bhikkhave, dhammā. Katame cattāro? Atthi, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā; atthi, bhikkhave, 1899 --- an4 254:1 dhammā abhiññā pahātabbā; atthi, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā; atthi, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā. 2 Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā? Pañcupādānakkhandhā—ime vuccanti, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā. 3 Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā? Avijjā ca bhavataṇhā ca—ime vuccanti, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā. 4 Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā? Samatho ca vipassanā ca—ime vuccanti, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā. 5 Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā? Vijjā ca vimutti ca—ime vuccanti, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā. Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.35 4. Cakkavagga Vassakārasutta |35| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Catūhi kho mayaṁ, bho gotama, dhammehi samannāgataṁ mahāpaññaṁ mahāpurisaṁ paññāpema. Katamehi catūhi? Idha, bho gotama, bahussuto hoti tassa tasseva sutajātassa tassa tasseva kho pana bhāsitassa atthaṁ jānāti: ‘ayaṁ imassa bhāsitassa attho, ayaṁ imassa bhāsitassa attho’ti. Satimā kho pana hoti cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā yāni kho pana tāni gahaṭṭhakāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso, tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. Imehi kho mayaṁ, bho gotama, catūhi dhammehi samannāgataṁ mahāpaññaṁ mahāpurisaṁ paññāpema. Sace me, bho gotama, anumoditabbaṁ anumodatu me bhavaṁ gotamo; sace pana me, bho gotama, paṭikkositabbaṁ paṭikkosatu me bhavaṁ gotamo”ti. 3 “Neva kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, anumodāmi na paṭikkosāmi. Catūhi kho ahaṁ, brāhmaṇa, dhammehi samannāgataṁ mahāpaññaṁ mahāpurisaṁ paññāpemi. Katamehi catūhi? Idha, brāhmaṇa, bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya; bahu’ssa janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā, yadidaṁ kalyāṇadhammatā kusaladhammatā. So yaṁ vitakkaṁ ākaṅkhati vitakketuṁ taṁ vitakkaṁ vitakketi, yaṁ vitakkaṁ nākaṅkhati vitakketuṁ na taṁ vitakkaṁ vitakketi; yaṁ saṅkappaṁ ākaṅkhati saṅkappetuṁ taṁ saṅkappaṁ saṅkappeti, yaṁ saṅkappaṁ nākaṅkhati saṅkappetuṁ na taṁ saṅkappaṁ saṅkappeti. Iti cetovasippatto hoti vitakkapathe. Catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Neva kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, anumodāmi na pana paṭikkosāmi. Imehi kho ahaṁ, brāhmaṇa, catūhi dhammehi samannāgataṁ mahāpaññaṁ mahāpurisaṁ paññāpemī”ti. 4 “Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Yāva subhāsitañcidaṁ bhotā gotamena. Imehi ca mayaṁ, bho gotama, catūhi dhammehi samannāgataṁ bhavantaṁ gotamaṁ dhārema; bhavañhi gotamo bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya; bahu te janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā, yadidaṁ kalyāṇadhammatā kusaladhammatā. Bhavañhi gotamo yaṁ vitakkaṁ ākaṅkhati vitakketuṁ taṁ vitakkaṁ vitakketi, yaṁ vitakkaṁ nākaṅkhati vitakketuṁ na taṁ vitakkaṁ vitakketi, yaṁ saṅkappaṁ ākaṅkhati saṅkappetuṁ taṁ saṅkappaṁ saṅkappeti, yaṁ saṅkappaṁ nākaṅkhati saṅkappetuṁ na taṁ saṅkappaṁ saṅkappeti. Bhavañhi gotamo cetovasippatto vitakkapathe. Bhavañhi gotamo catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Bhavañhi gotamo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. 5 “Addhā kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, āsajja upanīya vācā bhāsitā. Api ca tyāhaṁ byākarissāmi: ‘ahañhi, brāhmaṇa, bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya; bahu me janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā, yadidaṁ kalyāṇadhammatā kusaladhammatā. Ahañhi, brāhmaṇa, yaṁ vitakkaṁ ākaṅkhāmi vitakketuṁ taṁ vitakkaṁ vitakkemi, yaṁ vitakkaṁ nākaṅkhāmi vitakketuṁ na taṁ 1900 --- an4 35:5 vitakkaṁ vitakkemi, yaṁ saṅkappaṁ ākaṅkhāmi saṅkappetuṁ taṁ saṅkappaṁ saṅkappemi, yaṁ saṅkappaṁ nākaṅkhāmi saṅkappetuṁ na taṁ saṅkappaṁ saṅkappemi. Ahañhi, brāhmaṇa, cetovasippatto vitakkapathe. Ahañhi, brāhmaṇa, catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Ahañhi, brāhmaṇa, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. 6 Yo vedi sabbasattānaṁ, maccupāsappamocanaṁ; Hitaṁ devamanussānaṁ, ñāyaṁ dhammaṁ pakāsayi; Yaṁ ve disvā ca sutvā ca, pasīdanti bahū janā. 7 Maggāmaggassa kusalo, Katakicco anāsavo; Buddho antimasārīro, Mahāpañño mahāpurisoti vuccatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.14 2. Caravagga Saṁvarasutta |14| “Cattārimāni, bhikkhave, padhānāni. Katamāni cattāri? Saṁvarappadhānaṁ, pahānappadhānaṁ, bhāvanāppadhānaṁ, anurakkhaṇāppadhānaṁ. Katamañca, bhikkhave, saṁvarappadhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, saṁvarappadhānaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, pahānappadhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti; uppannaṁ byāpādavitakkaṁ …pe… uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ …pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, pahānappadhānaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, bhāvanāppadhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti … vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanāppadhānaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, anurakkhaṇāppadhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ bhaddakaṁ samādhinimittaṁ anurakkhati aṭṭhikasaññaṁ puḷavakasaññaṁ vinīlakasaññaṁ vicchiddakasaññaṁ uddhumātakasaññaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, anurakkhaṇāppadhānaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri padhānānīti. 5 Saṁvaro ca pahānañca, bhāvanā anurakkhaṇā; Ete padhānā cattāro, desitādiccabandhunā; Yehi bhikkhu idhātāpī, khayaṁ dukkhassa pāpuṇe”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.275 28. Rāgapeyyāla Sammappadhānasutta |275| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya cattāro dhammā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya …pe… anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime cattāro dhammā bhāvetabbā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.197 20. Mahāvagga Mallikādevīsutta |197| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho mallikā devī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho mallikā devī bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca? 3 Ko 1901 --- an4 197:3 pana, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā ca? 4 Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā; daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca? 5 Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā, aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā cā”ti? 6 “Idha, mallike, ekacco mātugāmo kodhanā hoti upāyāsabahulā. Appampi vuttā samānā abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. Issāmanikā kho pana hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṁ bandhati. Sā ce tato cutā itthattaṁ āgacchati, sā yattha yattha paccājāyati dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca. 7 Idha pana, mallike, ekacco mātugāmo kodhanā hoti upāyāsabahulā. Appampi vuttā samānā abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. Anissāmanikā kho pana hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṁ bandhati. Sā ce tato cutā itthattaṁ āgacchati, sā yattha yattha paccājāyati dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā ca. 8 Idha pana, mallike, ekacco mātugāmo akkodhanā hoti anupāyāsabahulā. Bahumpi vuttā samānā nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. Issāmanikā kho pana hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṁ bandhati. Sā ce tato cutā itthattaṁ āgacchati, sā yattha yattha paccājāyati abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā; daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca. 9 Idha pana, mallike, ekacco mātugāmo akkodhanā hoti anupāyāsabahulā. Bahumpi vuttā samānā nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. Anissāmanikā kho pana hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṁ bandhati. Sā ce tato cutā itthattaṁ āgacchati, sā yattha yattha paccājāyati abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā; aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā ca. 10 Ayaṁ kho, mallike, hetu ayaṁ paccayo, yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca. Ayaṁ pana, mallike, hetu ayaṁ paccayo, yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā ca. Ayaṁ kho, mallike, hetu ayaṁ paccayo, yena midhekacco mātugāmo abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā; daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca. Ayaṁ pana, mallike, hetu ayaṁ paccayo, yena midhekacco mātugāmo abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā; aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā cā”ti. 11 Evaṁ vutte, mallikā devī bhagavantaṁ etadavoca: “yā nūnāhaṁ, bhante, aññaṁ jātiṁ kodhanā ahosiṁ upāyāsabahulā, appampi vuttā samānā abhisajjiṁ kuppiṁ byāpajjiṁ patitthīyiṁ kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsiṁ, sāhaṁ, bhante, etarahi dubbaṇṇā 1902 --- an4 197:11 durūpā supāpikā dassanāya. 12 Yā nūnāhaṁ, bhante, aññaṁ jātiṁ dātā ahosiṁ samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ, sāhaṁ, bhante, etarahi aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā. 13 Yā nūnāhaṁ, bhante, aññaṁ jātiṁ anissāmanikā ahosiṁ, paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issiṁ na upadussiṁ na issaṁ bandhiṁ, sāhaṁ, bhante, etarahi mahesakkhā. Santi kho pana, bhante, imasmiṁ rājakule khattiyakaññāpi brāhmaṇakaññāpi gahapatikaññāpi, tāsāhaṁ issarādhipaccaṁ kāremi. Esāhaṁ, bhante, ajjatagge akkodhanā bhavissāmi anupāyāsabahulā, bahumpi vuttā samānā nābhisajjissāmi na kuppissāmi na byāpajjissāmi na patitthīyissāmi, kopañca dosañca appaccayañca na pātukarissāmi; dassāmi samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. Anissāmanikā bhavissāmi, paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na ississāmi na upadussissāmi na issaṁ bandhissāmi. Abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsikaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.171 18. Sañcetaniyavagga Cetanāsutta |171| “Kāye vā, bhikkhave, sati kāyasañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Vācāya vā, bhikkhave, sati vacīsañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Mane vā, bhikkhave, sati manosañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ avijjāpaccayāva. 2 Sāmaṁ vā taṁ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Pare vāssa taṁ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Sampajāno vā taṁ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Asampajāno vā taṁ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. 3 Sāmaṁ vā taṁ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; pare vāssa taṁ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti; yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; sampajāno vā taṁ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; asampajāno vā taṁ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. 4 Sāmaṁ vā taṁ, bhikkhave, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; pare vāssa taṁ, bhikkhave, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; sampajāno vā taṁ, bhikkhave, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; asampajāno vā taṁ, bhikkhave, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. 5 Imesu, bhikkhave, dhammesu avijjā anupatitā, avijjāya tveva asesavirāganirodhā so kāyo na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ, sā vācā na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ, so mano na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ, khettaṁ taṁ na hoti …pe… vatthu taṁ na hoti …pe… āyatanaṁ taṁ na hoti …pe… adhikaraṇaṁ taṁ na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhanti. 6 Cattārome, bhikkhave, attabhāvapaṭilābhā. Katame cattāro? Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā kamati, no parasañcetanā. Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanā kamati, no attasañcetanā. Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ca kamati parasañcetanā ca. Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe nevattasañcetanā kamati, no parasañcetanā. Ime kho, bhikkhave, cattāro attabhāvapaṭilābhā”ti. 7 Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi: ‘tatra, bhante, yāyaṁ attabhāvapaṭilābho yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā 1903 --- an4 171:7 kamati no parasañcetanā, attasañcetanāhetu tesaṁ sattānaṁ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṁ attabhāvapaṭilābho yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanā kamati no attasañcetanā, parasañcetanāhetu tesaṁ sattānaṁ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṁ attabhāvapaṭilābho yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ca kamati parasañcetanā ca, attasañcetanā ca parasañcetanā ca hetu tesaṁ sattānaṁ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṁ attabhāvapaṭilābho yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati no parasañcetanā, katame tena devā daṭṭhabbā’”ti? “Nevasaññānāsaññāyatanūpagā, sāriputta, devā tena daṭṭhabbā”ti. 8 “Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena m’idhekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaṁ? Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena m’idhekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthattan”ti? “Idha, sāriputta, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni appahīnāni honti, so diṭṭheva dhamme nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati; tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. So tato cuto āgāmī hoti āgantā itthattaṁ. 9 Idha pana, sāriputta, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti, so diṭṭheva dhamme nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati; tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. So tato cuto anāgāmī hoti anāgantā itthattaṁ. 10 Ayaṁ kho, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo, yena m’idhekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaṁ. Ayaṁ pana, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo, yena m’idhekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthattan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.210 21. Sappurisavagga Catutthapāpadhammasutta |210| “Pāpadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi, pāpadhammena pāpadhammatarañca; kalyāṇadhammañca, kalyāṇadhammena kalyāṇadhammatarañca. Taṁ suṇātha …pe…. 2 “Katamo ca, bhikkhave, pāpadhammo? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti …pe… micchāñāṇī hoti, micchāvimutti hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpadhammo. 3 Katamo ca, bhikkhave, pāpadhammena pāpadhammataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti …pe… attanā ca micchāñāṇī hoti, parañca micchāñāṇe samādapeti; attanā ca micchāvimutti hoti, parañca micchāvimuttiyā samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpadhammena pāpadhammataro. 4 Katamo ca, bhikkhave, kalyāṇadhammo? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti …pe… sammāñāṇī hoti, sammāvimutti hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇadhammo. 5 Katamo ca, bhikkhave, kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti …pe… attanā ca sammāñāṇī hoti, parañca sammāñāṇe samādapeti; attanā ca sammāvimutti hoti, parañca sammāvimuttiyā samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataro”ti. Dasamaṁ. Sappurisavaggo paṭhamo. 6 Tassuddānaṁ Sikkhāpadañca assaddhaṁ, Sattakammaṁ atho ca dasakammaṁ; Aṭṭhaṅgikañca dasamaggaṁ, Dve pāpadhammā apare dveti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.114 12. Kesivagga Nāgasutta |114| “Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, rañño nāgo sotā ca hoti, hantā ca, khantā ca, gantā ca. 2 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo sotā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo yamenaṁ hatthidammasārathi kāraṇaṁ kāreti—yadi vā katapubbaṁ yadi vā akatapubbaṁ—taṁ aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto suṇāti. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo sotā hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo hantā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthimpi hanati, hatthāruhampi hanati, assampi hanati, assāruhampi hanati, 1904 --- an4 114:3 rathampi hanati, rathikampi hanati, pattikampi hanati. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo hantā hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khantā hoti? Idha bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato khamo hoti sattippahārānaṁ asippahārānaṁ usuppahārānaṁ pharasuppahārānaṁ bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo khantā hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo gantā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo yamenaṁ hatthidammasārathi disaṁ peseti—yadi vā gatapubbaṁ yadi vā agatapubbaṁ—taṁ khippameva gantā hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo gantā hoti. Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. 6 Evamevaṁ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sotā ca hoti, hantā ca, khantā ca, gantā ca. 7 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sotā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṁ suṇāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sotā hoti. 8 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu hantā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti hanati byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, uppannaṁ byāpādavitakkaṁ …pe… uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ …pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti hanati byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu hantā hoti. 9 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khantā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya, ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu khantā hoti. 10 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu gantā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yāyaṁ disā agatapubbā iminā dīghena addhunā yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ, taṁ khippaññeva gantā hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu gantā hoti. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.97 10. Asuravagga Khippanisantisutta |97| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? attahitāya paṭipanno no parahitāya, parahitāya paṭipanno no attahitāya, nevattahitāya paṭipanno no parahitāya, attahitāya ceva paṭipanno parahitāya ca. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu, sutānañca dhammānaṁ dhārakajātiko hoti, dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhī hoti atthamaññāya dhammamaññāya, dhammānudhammappaṭipanno hoti; no ca kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāya? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo na heva kho khippanisantī hoti kusalesu dhammesu, no ca sutānaṁ dhammānaṁ dhārakajātiko hoti, no ca dhātānaṁ dhammānaṁ atthūpaparikkhī hoti, no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti; kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāya. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo nevattahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo na heva kho khippanisantī hoti kusalesu dhammesu, no ca sutānaṁ dhammānaṁ dhārakajātiko hoti, no ca dhātānaṁ dhammānaṁ atthūpaparikkhī hoti, no ca atthamaññāya dhammamaññāya 1905 --- an4 97:4 dhammānudhammappaṭipanno hoti; no ca kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo nevattahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu, sutānañca dhammānaṁ dhārakajātiko hoti, dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhī hoti atthamaññāya dhammamaññāya, dhammānudhammappaṭipanno hoti; kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.71 8. Apaṇṇakavagga Padhānasutta |71| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakappaṭipadaṁ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāya. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakappaṭipadaṁ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāyā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.165 17. Paṭipadāvagga Dutiyakhamasutta |165| “Catasso imā, bhikkhave, paṭipadā. Katamā catasso? Akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, damā paṭipadā, samā paṭipadā. 2 Katamā ca, bhikkhave, akkhamā paṭipadā? Idha, bhikkhave, ekacco akkhamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya, ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ anadhivāsakajātiko hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, akkhamā paṭipadā. 3 Katamā ca, bhikkhave, khamā paṭipadā? Idha, bhikkhave, ekacco khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya, ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, khamā paṭipadā. 4 Katamā ca, bhikkhave, damā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti …pe… sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, damā paṭipadā. 5 Katamā ca, bhikkhave, samā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti sameti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, uppannaṁ byāpādavitakkaṁ …pe… uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ … uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti sameti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, samā paṭipadā. Imā kho, bhikkhave, catasso paṭipadā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.183 19. Brāhmaṇavagga Sutasutta |183| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Ahañhi, bho gotama, evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: ‘yo koci diṭṭhaṁ bhāsati—evaṁ me diṭṭhanti, natthi tato doso; yo koci sutaṁ bhāsati—evaṁ me sutanti, natthi tato doso; yo koci mutaṁ bhāsati—evaṁ me mutanti, natthi tato doso; yo koci viññātaṁ bhāsati—evaṁ me viññātanti, natthi tato doso’”ti. 3 “Nāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ diṭṭhaṁ bhāsitabbanti vadāmi; na panāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ diṭṭhaṁ na bhāsitabbanti 1906 --- an4 183:3 vadāmi; nāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ sutaṁ bhāsitabbanti vadāmi; na panāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ sutaṁ na bhāsitabbanti vadāmi; nāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ mutaṁ bhāsitabbanti vadāmi; na panāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ mutaṁ na bhāsitabbanti vadāmi; nāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ viññātaṁ bhāsitabbanti vadāmi; na panāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ viññātaṁ na bhāsitabbanti vadāmi. 4 Yañhi, brāhmaṇa, diṭṭhaṁ bhāsato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ diṭṭhaṁ na bhāsitabbanti vadāmi. Yañca khvassa, brāhmaṇa, diṭṭhaṁ abhāsato kusalā dhammā parihāyanti, akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ diṭṭhaṁ bhāsitabbanti vadāmi. 5 Yañhi, brāhmaṇa, sutaṁ bhāsato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ sutaṁ na bhāsitabbanti vadāmi. Yañca khvassa, brāhmaṇa, sutaṁ abhāsato kusalā dhammā parihāyanti, akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ sutaṁ bhāsitabbanti vadāmi. 6 Yañhi, brāhmaṇa, mutaṁ bhāsato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ mutaṁ na bhāsitabbanti vadāmi. Yañca khvassa, brāhmaṇa, mutaṁ abhāsato kusalā dhammā parihāyanti, akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ mutaṁ bhāsitabbanti vadāmi. 7 Yañhi, brāhmaṇa, viññātaṁ bhāsato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ viññātaṁ na bhāsitabbanti vadāmi. Yañca khvassa, brāhmaṇa, viññātaṁ abhāsato kusalā dhammā parihāyanti, akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ viññātaṁ bhāsitabbanti vadāmī”ti. 8 Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.261 26. Abhiññāvagga Balasutta |261| “Cattārimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni cattāri? Vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ—Imāni kho, bhikkhave, cattāri balānī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.65 7. Pattakammavagga Rūpasutta |65| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Rūpappamāṇo rūpappasanno, ghosappamāṇo ghosappasanno, lūkhappamāṇo lūkhappasanno, dhammappamāṇo dhammappasanno—Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasminti. 2 Ye ca rūpe pamāṇiṁsu, ye ca ghosena anvagū; Chandarāgavasūpetā, nābhijānanti te janā. 3 Ajjhattañca na jānāti, bahiddhā ca na passati; Samantāvaraṇo bālo, sa ve ghosena vuyhati. 4 Ajjhattañca na jānāti, bahiddhā ca vipassati; Bahiddhā phaladassāvī, sopi ghosena vuyhati. 5 Ajjhattañca pajānāti, bahiddhā ca vipassati; Vinīvaraṇadassāvī, na so ghosena vuyhatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.83 9. Macalavagga Avaṇṇārahasutta |83| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi catūhi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁseti, ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṁ upadaṁseti—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi catūhi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṁ upadaṁseti anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁseti—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.100 10. Asuravagga Potaliyasutta |100| Atha kho potaliyo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho potaliyaṁ paribbājakaṁ bhagavā etadavoca: 2 “Cattārome, potaliya, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, potaliya, ekacco puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, no ca kho vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Idha pana, potaliya, ekacco puggalo vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, no ca 1907 --- an4 100:2 kho avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Idha pana, potaliya, ekacco puggalo neva avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, no ca vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Idha pana, potaliya, ekacco puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, vaṇṇārahassa ca vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Ime kho, potaliya, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ kho, potaliya, catunnaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? 3 “Cattārome, bho gotama, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, bho gotama, ekacco puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, no ca kho vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Idha pana, bho gotama, ekacco puggalo vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, no ca kho avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Idha pana, bho gotama, ekacco puggalo neva avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, no ca vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Idha pana, bho gotama, ekacco puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, vaṇṇārahassa ca vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Ime kho, bho gotama, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, bho gotama, catunnaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo neva avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, no ca vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena; ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ catunnaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Abhikkantā hesā, bho gotama, yadidaṁ upekkhā”ti. 4 “Cattārome, potaliya, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro …pe… ime kho, potaliya, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ kho, potaliya, catunnaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, vaṇṇārahassa ca vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena; ayaṁ imesaṁ catunnaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Abhikkantā hesā, potaliya, yadidaṁ tattha tattha kālaññutā”ti. 5 “Cattārome, bho gotama, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro …pe… ime kho, bho gotama, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, bho gotama, catunnaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaṁ bhāsitā bhūtaṁ tacchaṁ kālena, vaṇṇārahassa ca vaṇṇaṁ bhāsitā bhūtaṁ tacchaṁ kālena; ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ catunnaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Abhikkantā hesā, bho gotama, yadidaṁ tattha tattha kālaññutā. 6 Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Dasamaṁ. Asuravaggo pañcamo. 7 Tassuddānaṁ Asuro tayo samādhī, chavālātena pañcamaṁ; Rāgo nisanti attahitaṁ, sikkhā potaliyena cāti. Dutiyo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 4.204 21. Sappurisavagga Dasakammasutta |204| “Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca; sappurisañca, sappurisena sappurisatarañca. Taṁ suṇātha …pe…. 2 “Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappuriso. 3 Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti …pe… attanā ca abhijjhālu hoti, parañca abhijjhāya 1908 --- an4 204:3 samādapeti; attanā ca byāpannacitto hoti, parañca byāpāde samādapeti, attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro. 4 Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappuriso. 5 Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti …pe… attanā ca anabhijjhālu hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti; attanā ca abyāpannacitto hoti, parañca abyāpāde samādapeti; attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.225 23. Duccaritavagga Paṭhamamaggasutta |225| …pe… Micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti …pe… sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti …pe…. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.121 13. Bhayavagga Attānuvādasutta |121| “Cattārimāni, bhikkhave, bhayāni. Katamāni cattāri? Attānuvādabhayaṁ, parānuvādabhayaṁ, daṇḍabhayaṁ, duggatibhayaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, attānuvādabhayaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: ‘ahañceva kho pana kāyena duccaritaṁ careyyaṁ, vācāya duccaritaṁ careyyaṁ, manasā duccaritaṁ careyyaṁ, kiñca taṁ yaṁ maṁ attā sīlato na upavadeyyā’ti. So attānuvādabhayassa bhīto kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, attānuvādabhayaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, parānuvādabhayaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: ‘ahañceva kho pana kāyena duccaritaṁ careyyaṁ, vācāya duccaritaṁ careyyaṁ, manasā duccaritaṁ careyyaṁ, kiñca taṁ yaṁ maṁ pare sīlato na upavadeyyun’ti. So parānuvādabhayassa bhīto kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, parānuvādabhayaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, daṇḍabhayaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco passati coraṁ āgucāriṁ, rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente, kasāhipi tāḷente, vettehipi tāḷente, addhadaṇḍakehipi tāḷente, hatthampi chindante, pādampi chindante, hatthapādampi chindante, kaṇṇampi chindante, nāsampi chindante, kaṇṇanāsampi chindante, bilaṅgathālikampi karonte, saṅkhamuṇḍikampi karonte, rāhumukhampi karonte, jotimālikampi karonte, hatthapajjotikampi karonte, erakavattikampi karonte, cīrakavāsikampi karonte, eṇeyyakampi karonte, balisamaṁsikampi karonte, kahāpaṇakampi karonte, khārāpatacchikampi karonte, palighaparivattikampi karonte, palālapīṭhakampi karonte, tattenapi telena osiñcante, sunakhehipi khādāpente, jīvantampi sūle uttāsente, asināpi sīsaṁ chindante. 5 Tassa evaṁ hoti: ‘yathārūpānaṁ kho pāpakānaṁ kammānaṁ hetu coraṁ āgucāriṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti, kasāhipi tāḷenti …pe… asināpi sīsaṁ chindanti, ahañceva kho pana evarūpaṁ pāpakammaṁ kareyyaṁ, mampi rājāno gahetvā evarūpā vividhā kammakāraṇā kāreyyuṁ, kasāhipi tāḷeyyuṁ, vettehipi tāḷeyyuṁ, addhadaṇḍakehipi tāḷeyyuṁ, hatthampi chindeyyuṁ, pādampi chindeyyuṁ, hatthapādampi chindeyyuṁ, kaṇṇampi chindeyyuṁ, nāsampi chindeyyuṁ, kaṇṇanāsampi chindeyyuṁ, bilaṅgathālikampi kareyyuṁ, saṅkhamuṇḍikampi kareyyuṁ; rāhumukhampi kareyyuṁ, jotimālikampi kareyyuṁ, hatthapajjotikampi kareyyuṁ, erakavattikampi kareyyuṁ, cīrakavāsikampi kareyyuṁ, eṇeyyakampi kareyyuṁ, balisamaṁsikampi kareyyuṁ, kahāpaṇakampi kareyyuṁ, khārāpatacchikampi kareyyuṁ, palighaparivattikampi kareyyuṁ, palālapīṭhakampi kareyyuṁ, tattenapi telena osiñceyyuṁ, sunakhehipi khādāpeyyuṁ, jīvantampi sūle uttāseyyuṁ, asināpi sīsaṁ chindeyyun’ti. So daṇḍabhayassa bhīto na paresaṁ pābhataṁ vilumpanto carati. Kāyaduccaritaṁ 1909 --- an4 121:5 pahāya …pe… suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, daṇḍabhayaṁ. 6 Katamañca, bhikkhave, duggatibhayaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: ‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko abhisamparāyaṁ, vacīduccaritassa pāpako vipāko abhisamparāyaṁ, manoduccaritassa pāpako vipāko abhisamparāyaṁ. Ahañceva kho pana kāyena duccaritaṁ careyyaṁ, vācāya duccaritaṁ careyyaṁ, manasā duccaritaṁ careyyaṁ, kiñca taṁ yāhaṁ na kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyan’ti. So duggatibhayassa bhīto kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, duggatibhayaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri bhayānī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.44 5. Rohitassavagga Dutiyakodhagarusutta |44| “Cattārome, bhikkhave, asaddhammā. Katame cattāro? Kodhagarutā na saddhammagarutā, makkhagarutā na saddhammagarutā, lābhagarutā na saddhammagarutā, sakkāragarutā na saddhammagarutā. Ime kho, bhikkhave, cattāro asaddhammā. 2 Cattārome, bhikkhave, saddhammā. Katame cattāro? Saddhammagarutā na kodhagarutā, saddhammagarutā na makkhagarutā, saddhammagarutā na lābhagarutā, saddhammagarutā na sakkāragarutā. Ime kho, bhikkhave, cattāro saddhammāti. 3 Kodhamakkhagaru bhikkhu, lābhasakkāragāravo; Sukhette pūtibījaṁva, saddhamme na virūhati. 4 Ye ca saddhammagaruno, vihaṁsu viharanti ca; Te ve dhamme virūhanti, snehānvayamivosadhā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.21 3. Uruvelavagga Paṭhamauruvelasutta |21| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Ekamidāhaṁ, bhikkhave, samayaṁ uruvelāyaṁ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘dukkhaṁ kho agāravo viharati appatisso. Kiṁ nu kho ahaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan’ti? 3 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘aparipūrassa kho ahaṁ sīlakkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā sīlasampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. 4 Aparipūrassa kho ahaṁ samādhikkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā samādhisampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. 5 Aparipūrassa kho ahaṁ paññākkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā paññāsampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. 6 Aparipūrassa kho ahaṁ vimuttikkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā vimuttisampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan’ti. 7 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ yvāyaṁ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan’ti. 8 Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati mama cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—brahmaloke antarahito mama 1910 --- an4 21:8 purato pāturahosi. Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇaṁ jāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā maṁ etadavoca: ‘evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Yepi te, bhante, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaṁyeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihariṁsu; yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaṁyeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharissanti; bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṁ sammāsambuddho dhammaṁyeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharatū’ti. Idamavoca brahmā sahampati. Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca: 9 ‘Ye ca atītā sambuddhā, ye ca buddhā anāgatā; Yo cetarahi sambuddho, bahūnaṁ sokanāsano. 10 Sabbe saddhammagaruno, vihaṁsu viharanti ca; Athopi viharissanti, esā buddhāna dhammatā. 11 Tasmā hi attakāmena, mahattamabhikaṅkhatā; Saddhammo garukātabbo, saraṁ buddhāna sāsanan’ti. 12 Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. Atha khvāhaṁ, bhikkhave, brahmuno ca ajjhesanaṁ viditvā attano ca patirūpaṁ yvāyaṁ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihāsiṁ. Yato ca kho, bhikkhave, saṅghopi mahattena samannāgato, atha me saṅghepi gāravo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.240 24. Kammavagga Abyābajjhasutta |240| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi catūhi? Sabyābajjhena kāyakammena, sabyābajjhena vacīkammena, sabyābajjhena manokammena, sabyābajjhāya diṭṭhiyā—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi catūhi? Abyābajjhena kāyakammena, abyābajjhena vacīkammena, abyābajjhena manokammena, abyābajjhāya diṭṭhiyā—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.144 15. Ābhāvagga Obhāsasutta |144| “Cattārome, bhikkhave, obhāsā. Katame cattāro? Candobhāso, sūriyobhāso, aggobhāso, paññobhāso—Ime kho, bhikkhave, cattāro obhāsā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ catunnaṁ obhāsānaṁ yadidaṁ paññobhāso”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.86 9. Macalavagga Oṇatoṇatasutta |86| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Oṇatoṇato, oṇatuṇṇato, uṇṇatoṇato, uṇṇatuṇṇato. … Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.60 6. Puññābhisandavagga Gihisāmīcisutta |60| Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 2 “Catūhi kho, gahapati, dhammehi samannāgato ariyasāvako gihisāmīcipaṭipadaṁ paṭipanno hoti yasopaṭilābhiniṁ saggasaṁvattanikaṁ. Katamehi catūhi? Idha, gahapati, ariyasāvako bhikkhusaṅghaṁ paccupaṭṭhito hoti cīvarena, bhikkhusaṅghaṁ paccupaṭṭhito hoti piṇḍapātena, bhikkhusaṅghaṁ paccupaṭṭhito hoti senāsanena, bhikkhusaṅghaṁ paccupaṭṭhito hoti gilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Imehi kho, gahapati, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako gihisāmīcipaṭipadaṁ paṭipanno hoti yasopaṭilābhiniṁ saggasaṁvattanikanti. 3 Gihisāmīcipaṭipadaṁ, paṭipajjanti paṇḍitā; Sammaggate sīlavante, cīvarena upaṭṭhitā. 4 Piṇḍapātasayanena, Gilānappaccayena ca; Tesaṁ divā ca ratto ca, Sadā puññaṁ pavaḍḍhati; Saggañca kamatiṭṭhānaṁ, Kammaṁ katvāna bhaddakan”ti. Dasamaṁ. Puññābhisandavaggo paṭhamo. 5 Tassuddānaṁ Dve puññābhisandā dve ca, saṁvāsā samajīvino; Suppavāsā sudatto ca, bhojanaṁ gihisāmicīti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.201 21. Sappurisavagga Sikkhāpadasutta |201| “Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca; sappurisañca, sappurisena sappurisatarañca. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Ayaṁ 1911 --- an4 201:2 vuccati, bhikkhave, asappuriso. 3 Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti; attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti; attanā ca kāmesumicchācārī hoti, parañca kāmesumicchācāre samādapeti; attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti; attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti, parañca surāmerayamajjapamādaṭṭhāne samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro. 4 Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappuriso. 5 Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, parañca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiyā samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.105 11. Valāhakavagga Ambasutta |105| “Cattārimāni, bhikkhave, ambāni. Katamāni cattāri? Āmaṁ pakkavaṇṇi, pakkaṁ āmavaṇṇi, āmaṁ āmavaṇṇi, pakkaṁ pakkavaṇṇi—Imāni kho, bhikkhave, cattāri ambāni. Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro ambūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Āmo pakkavaṇṇī, pakko āmavaṇṇī, āmo āmavaṇṇī, pakko pakkavaṇṇī. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo āmo hoti pakkavaṇṇī? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo āmo hoti pakkavaṇṇī. Seyyathāpi taṁ, bhikkhave, ambaṁ āmaṁ pakkavaṇṇi; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo pakko hoti āmavaṇṇī? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo pakko hoti āmavaṇṇī. Seyyathāpi taṁ, bhikkhave, ambaṁ pakkaṁ āmavaṇṇi; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo āmo hoti āmavaṇṇī? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo āmo hoti āmavaṇṇī. Seyyathāpi taṁ, bhikkhave, ambaṁ āmaṁ āmavaṇṇi; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo pakko hoti pakkavaṇṇī? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo pakko hoti pakkavaṇṇī. Seyyathāpi taṁ, bhikkhave, ambaṁ pakkaṁ pakkavaṇṇi; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro ambūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.264 27. Kammapathavagga Pāṇātipātīsutta |264| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi catūhi? Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti, pāṇātipātassa ca vaṇṇaṁ 1912 --- an4 264:1 bhāsati—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi catūhi? Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.186 19. Brāhmaṇavagga Ummaggasutta |186| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kena nu kho, bhante, loko nīyati, kena loko parikassati, kassa ca uppannassa vasaṁ gacchatī”ti? 2 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Bhaddako kho te, bhikkhu, ummaggo, bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṁ, bhikkhu, pucchasi: ‘kena nu kho, bhante, loko nīyati, kena loko parikassati, kassa ca uppannassa vasaṁ gacchatī’”ti? “Evaṁ, bhante”. “Cittena kho, bhikkhu, loko nīyati, cittena parikassati, cittassa uppannassa vasaṁ gacchatī”ti. 3 “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ uttari pañhaṁ apucchi: “‘bahussuto dhammadharo, bahussuto dhammadharo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, bahussuto dhammadharo hotī”ti? 4 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Bhaddako kho te, bhikkhu ummaggo, bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṁ, bhikkhu, pucchasi: ‘bahussuto dhammadharo, bahussuto dhammadharoti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, bahussuto dhammadharo hotī’”ti? “Evaṁ, bhante”. “Bahū kho, bhikkhu, mayā dhammā desitā—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthā, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. Catuppadāya cepi, bhikkhu, gāthāya atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti bahussuto dhammadharoti alaṁvacanāyā”ti. 5 “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ uttari pañhaṁ apucchi: “‘sutavā nibbedhikapañño, sutavā nibbedhikapañño’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sutavā nibbedhikapañño hotī”ti? 6 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Bhaddako kho te, bhikkhu, ummaggo, bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṁ, bhikkhu, pucchasi: ‘sutavā nibbedhikapañño, sutavā nibbedhikapaññoti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sutavā nibbedhikapañño hotī’”ti? “Evaṁ, bhante”. “Idha, bhikkhu, bhikkhuno ‘idaṁ dukkhan’ti sutaṁ hoti, paññāya cassa atthaṁ ativijjha passati; ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti sutaṁ hoti, paññāya cassa atthaṁ ativijjha passati; ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti sutaṁ hoti, paññāya cassa atthaṁ ativijjha passati; ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti sutaṁ hoti, paññāya cassa atthaṁ ativijjha passati. Evaṁ kho, bhikkhu, sutavā nibbedhikapañño hotī”ti. 7 “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ uttari pañhaṁ apucchi: “‘paṇḍito mahāpañño, paṇḍito mahāpañño’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, paṇḍito mahāpañño hotī”ti? 8 “Sādhu sādhu, bhikkhu. Bhaddako kho te, bhikkhu, ummaggo, bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṁ bhikkhu pucchasi: ‘paṇḍito mahāpañño, paṇḍito mahāpaññoti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, paṇḍito mahāpañño hotī’”ti? “Evaṁ, bhante”. “Idha, bhikkhu, paṇḍito mahāpañño nevattabyābādhāya ceteti na parabyābādhāya ceteti na ubhayabyābādhāya ceteti attahitaparahitaubhayahitasabbalokahitameva cintayamāno cinteti. Evaṁ kho, bhikkhu, paṇḍito mahāpañño hotī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.160 16. Indriyavagga Sugatavinayasutta |160| “Sugato vā, bhikkhave, loke tiṭṭhamāno sugatavinayo vā tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 2 Katamo ca, bhikkhave, sugato? Idha, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho 1913 --- an4 160:2 bhagavā. Ayaṁ, bhikkhave, sugato. 3 Katamo ca, bhikkhave, sugatavinayo? So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Ayaṁ, bhikkhave, sugatavinayo. Evaṁ sugato vā, bhikkhave, loke tiṭṭhamāno sugatavinayo vā tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti. 4 Cattārome, bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhū duggahitaṁ suttantaṁ pariyāpuṇanti dunnikkhittehi padabyañjanehi. Dunnikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū dubbacā honti dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā akkhamā appadakkhiṇaggāhino anusāsaniṁ. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te na sakkaccaṁ suttantaṁ paraṁ vācenti. Tesaṁ accayena chinnamūlako suttanto hoti appaṭisaraṇo. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, therā bhikkhū bāhulikā honti sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. Sāpi hoti bāhulikā sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattantīti. 8 Cattārome, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhū suggahitaṁ suttantaṁ pariyāpuṇanti sunikkhittehi padabyañjanehi. Sunikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi sunayo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū suvacā honti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā khamā padakkhiṇaggāhino anusāsaniṁ. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te sakkaccaṁ suttantaṁ paraṁ vācenti. Tesaṁ accayena nacchinnamūlako suttanto hoti sappaṭisaraṇo. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati. 11 Puna caparaṁ, bhikkhave, therā bhikkhū na bāhulikā honti na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. Sāpi hoti na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattantī”ti. Dasamaṁ. Indriyavaggo paṭhamo. 12 Tassuddānaṁ Indriyāni saddhā paññā, sati saṅkhānapañcamaṁ; Kappo rogo parihāni, bhikkhunī sugatena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.24 3. Uruvelavagga Kāḷakārāmasutta |24| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sākete viharati kāḷakārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca— 2 Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tamahaṁ jānāmi. 1914 --- an4 24:3 3 Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tamahaṁ abbhaññāsiṁ. Taṁ tathāgatassa viditaṁ, taṁ tathāgato na upaṭṭhāsi. 4 Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tamahaṁ na jānāmīti vadeyyaṁ, taṁ mamassa musā. 5 Yaṁ, bhikkhave …pe… tamahaṁ jānāmi ca na ca jānāmīti vadeyyaṁ, tampassa tādisameva. 6 Yaṁ, bhikkhave …pe… tamahaṁ neva jānāmi na na jānāmīti vadeyyaṁ, taṁ mamassa kali. 7 Iti kho, bhikkhave, tathāgato daṭṭhā daṭṭhabbaṁ, diṭṭhaṁ na maññati, adiṭṭhaṁ na maññati, daṭṭhabbaṁ na maññati, daṭṭhāraṁ na maññati; sutvā sotabbaṁ, sutaṁ na maññati, asutaṁ na maññati, sotabbaṁ na maññati, sotāraṁ na maññati; mutvā motabbaṁ, mutaṁ na maññati, amutaṁ na maññati, motabbaṁ na maññati, motāraṁ na maññati; viññatvā viññātabbaṁ, viññātaṁ na maññati, aviññātaṁ na maññati, viññātabbaṁ na maññati, viññātāraṁ na maññati. Iti kho, bhikkhave, tathāgato diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu tādīyeva tādī. ‘Tamhā ca pana tādimhā añño tādī uttaritaro vā paṇītataro vā natthī’ti vadāmīti. 8 Yaṁ kiñci diṭṭhaṁva sutaṁ mutaṁ vā, Ajjhositaṁ saccamutaṁ paresaṁ; Na tesu tādī sayasaṁvutesu, Saccaṁ musā vāpi paraṁ daheyya. 9 Etañca sallaṁ paṭikacca disvā, Ajjhositā yattha pajā visattā; Jānāmi passāmi tatheva etaṁ, Ajjhositaṁ natthi tathāgatānan”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.199 20. Mahāvagga Taṇhāsutta |199| Bhagavā etadavoca: “taṇhaṁ vo, bhikkhave, desessāmi jāliniṁ saritaṁ visaṭaṁ visattikaṁ, yāya ayaṁ loko uddhasto pariyonaddho tantākulakajāto gulāguṇṭhikajāto muñjapabbajabhūto apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattati. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamā ca sā, bhikkhave, taṇhā jālinī saritā visaṭā visattikā, yāya ayaṁ loko uddhasto pariyonaddho tantākulakajāto gulāguṇṭhikajāto muñjapabbajabhūto apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattati? Aṭṭhārasa kho panimāni, bhikkhave, taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya, aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya. 3 Katamāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya? Asmīti, bhikkhave, sati itthasmīti hoti, evaṁsmīti hoti, aññathāsmīti hoti, asasmīti hoti, satasmīti hoti, santi hoti, itthaṁ santi hoti, evaṁ santi hoti, aññathā santi hoti, apihaṁ santi hoti, apihaṁ itthaṁ santi hoti, apihaṁ evaṁ santi hoti, apihaṁ aññathā santi hoti, bhavissanti hoti, itthaṁ bhavissanti hoti, evaṁ bhavissanti hoti, aññathā bhavissanti hoti. Imāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya. 4 Katamāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya? Imināsmīti, bhikkhave, sati iminā itthasmīti hoti, iminā evaṁsmīti hoti, iminā aññathāsmīti hoti, iminā asasmīti hoti, iminā satasmīti hoti, iminā santi hoti, iminā itthaṁ santi hoti, iminā evaṁ santi hoti, iminā aññathā santi hoti, iminā apihaṁ santi hoti, iminā apihaṁ itthaṁ santi hoti, iminā apihaṁ evaṁ santi hoti, iminā apihaṁ aññathā santi hoti, iminā bhavissanti hoti, iminā itthaṁ bhavissanti hoti, iminā evaṁ bhavissanti hoti, iminā aññathā bhavissanti hoti. Imāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya. 5 Iti aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya, aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya. Imāni vuccanti, bhikkhave, chattiṁsa taṇhāvicaritāni. Iti evarūpāni atītāni chattiṁsa taṇhāvicaritāni, anāgatāni chattiṁsa taṇhāvicaritāni, paccuppannāni chattiṁsa taṇhāvicaritāni. Evaṁ aṭṭhasataṁ taṇhāvicaritaṁ honti. 6 Ayaṁ kho sā, bhikkhave, taṇhā jālinī saritā visaṭā visattikā, yāya ayaṁ loko uddhasto pariyonaddho tantākulakajāto guṇāguṇṭhikajāto muñjapabbajabhūto apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattatī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.141 15. Ābhāvagga Ābhāsutta |141| “Catasso imā, bhikkhave, ābhā. Katamā catasso? Candābhā, sūriyābhā, 1915 --- an4 141:1 aggābhā, paññābhā—imā kho, bhikkhave, catasso ābhā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ ābhānaṁ yadidaṁ paññābhā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.245 25. Āpattibhayavagga Sikkhānisaṁsasutta |245| “Sikkhānisaṁsamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati paññuttaraṁ vimuttisāraṁ satādhipateyyaṁ. Kathañca, bhikkhave, sikkhānisaṁsaṁ hoti? Idha, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ābhisamācārikā sikkhā paññattā appasannānaṁ pasādāya pasannānaṁ bhiyyobhāvāya. Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ābhisamācārikā sikkhā paññattā appasannānaṁ pasādāya pasannānaṁ bhiyyobhāvāya tathā tathā so tassā sikkhāya akhaṇḍakārī hoti acchiddakārī asabalakārī akammāsakārī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ādibrahmacariyikā sikkhā paññattā sabbaso sammā dukkhakkhayāya. Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ādibrahmacariyikā sikkhā paññattā sabbaso sammā dukkhakkhayāya tathā tathā so tassā sikkhāya akhaṇḍakārī hoti acchiddakārī asabalakārī akammāsakārī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṁ kho, bhikkhave, sikkhānisaṁsaṁ hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, paññuttaraṁ hoti? Idha, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya. Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya tathā tathāssa te dhammā paññāya samavekkhitā honti. Evaṁ kho, bhikkhave, paññuttaraṁ hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, vimuttisāraṁ hoti? Idha, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya. Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya tathā tathāssa te dhammā vimuttiyā phusitā honti. Evaṁ kho, bhikkhave, vimuttisāraṁ hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, satādhipateyyaṁ hoti? ‘Iti aparipūraṁ vā ābhisamācārikaṁ sikkhaṁ paripūressāmi, paripūraṁ vā ābhisamācārikaṁ sikkhaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. ‘Iti aparipūraṁ vā ādibrahmacariyikaṁ sikkhaṁ paripūressāmi, paripūraṁ vā ādibrahmacariyikaṁ sikkhaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. ‘Iti asamavekkhitaṁ vā dhammaṁ paññāya samavekkhissāmi, samavekkhitaṁ vā dhammaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. ‘Iti aphusitaṁ vā dhammaṁ vimuttiyā phusissāmi, phusitaṁ vā dhammaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, satādhipateyyaṁ hoti. ‘Sikkhānisaṁsamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati paññuttaraṁ vimuttisāraṁ satādhipateyyan’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.124 13. Bhayavagga Dutiyanānākaraṇasutta |124| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā suddhāvāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ, bhikkhave, upapatti asādhāraṇā puthujjanehi. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā suddhāvāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ, bhikkhave, upapatti asādhāraṇā puthujjanehi. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.220 22. Parisāvagga Dussīlasutta |220| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi catūhi? Assaddho hoti, dussīlo hoti, kusīto hoti, duppañño hoti—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato 1916 --- an4 220:1 yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi catūhi? Saddho hoti, sīlavā hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Dasamaṁ. Parisasobhaṇavaggo dutiyo. 3 Tassuddānaṁ Parisā diṭṭhi akataññutā, Pāṇātipātāpi dve maggā; Dve vohārapathā vuttā, Ahirikaṁ duppaññena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.99 10. Asuravagga Sikkhāpadasutta |99| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? attahitāya paṭipanno no parahitāya, parahitāya paṭipanno no attahitāya, nevattahitāya paṭipanno no parahitāya, attahitāya ceva paṭipanno parahitāya ca. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo attanā pāṇātipātā paṭivirato hoti, no paraṁ pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti; attanā adinnādānā paṭivirato hoti, no paraṁ adinnādānā veramaṇiyā samādapeti; attanā kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, no paraṁ kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti; attanā musāvādā paṭivirato hoti, no paraṁ musāvādā veramaṇiyā samādapeti; attanā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, no paraṁ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiyā samādapeti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāya? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo attanā pāṇātipātā appaṭivirato hoti, paraṁ pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti; attanā adinnādānā appaṭivirato hoti, paraṁ adinnādānā veramaṇiyā samādapeti; attanā kāmesumicchācārā appaṭivirato hoti, paraṁ kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti; attanā musāvādā appaṭivirato hoti, paraṁ musāvādā veramaṇiyā samādapeti; attanā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā appaṭivirato hoti, paraṁ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiyā samādapeti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāya. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo nevattahitāya paṭipanno hoti no parahitāya? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo attanā pāṇātipātā appaṭivirato hoti, no paraṁ pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti …pe… attanā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā appaṭivirato hoti, no paraṁ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiyā samādapeti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo nevattahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti …pe… attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, parañca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiyā samādapeti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.41 5. Rohitassavagga Samādhibhāvanāsutta |41| “Catasso imā, bhikkhave, samādhibhāvanā. Katamā catasso? Atthi, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati; atthi, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanappaṭilābhāya saṁvattati; atthi, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṁvattati; atthi, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattati. 2 Katamā ca, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati. 3 Katamā ca, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanappaṭilābhāya saṁvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu ālokasaññaṁ manasi karoti, divāsaññaṁ adhiṭṭhāti—yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Ayaṁ, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanappaṭilābhāya saṁvattati. 4 Katamā ca, bhikkhave, samādhibhāvanā 1917 --- an4 41:4 bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṁvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti; viditā saññā …pe… viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Ayaṁ, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṁvattati. 5 Katamā ca, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati: ‘iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṅgamo; iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthaṅgamo; iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṁ samudayo, iti saṅkhārānaṁ atthaṅgamo; iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. Ayaṁ, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattati. Imā kho, bhikkhave, catasso samādhibhāvanā. Idañca pana metaṁ, bhikkhave, sandhāya bhāsitaṁ pārāyane puṇṇakapañhe: 6 ‘Saṅkhāya lokasmiṁ paroparāni, Yassiñjitaṁ natthi kuhiñci loke; Santo vidhūmo anīgho nirāso, Atāri so jātijaranti brūmī’”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.251 25. Āpattibhayavagga Dutiyavohārasutta |251| “Cattārome, bhikkhave, ariyavohārā. Katame cattāro? Adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, asute asutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā—Ime kho, bhikkhave, cattāro ariyavohārā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.155 16. Indriyavagga Paṭisaṅkhānabalasutta |155| “Cattārimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni cattāri? Paṭisaṅkhānabalaṁ, bhāvanābalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgahabalaṁ—Imāni kho, bhikkhave, cattāri balānī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.30 3. Uruvelavagga Paribbājakasutta |30| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā sippinikātīre paribbājakārāme paṭivasanti, seyyathidaṁ annabhāro varadharo sakuludāyī ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena sippinikātīraṁ paribbājakārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā te paribbājake etadavoca: 2 “Cattārimāni, paribbājakā, dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṁsaññāni porāṇāni asaṅkiṇṇāni asaṅkiṇṇapubbāni, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamāni cattāri? Anabhijjhā, paribbājakā, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Abyāpādo, paribbājakā, dhammapadaṁ …pe… sammāsati, paribbājakā, dhammapadaṁ …pe… sammāsamādhi, paribbājakā, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Imāni kho, paribbājakā, cattāri dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṁsaññāni porāṇāni asaṅkiṇṇāni asaṅkiṇṇapubbāni, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 3 Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘ahametaṁ anabhijjhaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya abhijjhāluṁ kāmesu tibbasārāgaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ: ‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti. So vata, paribbājakā, anabhijjhaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya abhijjhāluṁ kāmesu tibbasārāgaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 4 Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘ahametaṁ abyāpādaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya byāpannacittaṁ paduṭṭhamanasaṅkappaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ: ‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti. So vata, paribbājakā, abyāpādaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya byāpannacittaṁ paduṭṭhamanasaṅkappaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 5 Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘ahametaṁ sammāsatiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya muṭṭhassatiṁ asampajānaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ: ‘etu vadatu byāharatu 1918 --- an4 30:5 passāmissānubhāvan’ti. So vata, paribbājakā, sammāsatiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya muṭṭhassatiṁ asampajānaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 6 Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘ahametaṁ sammāsamādhiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya asamāhitaṁ vibbhantacittaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ: ‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti. So vata, paribbājakā, sammāsamādhiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya asamāhitaṁ vibbhantacittaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 7 Yo kho, paribbājakā, imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaṁ paṭikkositabbaṁ maññeyya, tassa diṭṭheva dhamme cattāro sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti. Katame cattāro? Anabhijjhañce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi abhijjhālū kāmesu tibbasārāgā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā. Abyāpādañce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi byāpannacittā paduṭṭhamanasaṅkappā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā. Sammāsatiñce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi muṭṭhassatī asampajānā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā. Sammāsamādhiñce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi asamāhitā vibbhantacittā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā. 8 Yo kho, paribbājakā, imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaṁ paṭikkositabbaṁ maññeyya, tassa diṭṭheva dhamme ime cattāro sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti. Yepi te paribbājakā ahesuṁ ukkalā vassabhaññā ahetukavādā akiriyavādā natthikavādā, tepi imāni cattāri dhammapadāni na garahitabbaṁ na paṭikkositabbaṁ amaññiṁsu. Taṁ kissa hetu? Nindābyārosanaupārambhabhayāti. 9 Abyāpanno sadā sato, ajjhattaṁ susamāhito; Abhijjhāvinaye sikkhaṁ, appamattoti vuccatī”ti. Dasamaṁ. Uruvelavaggo tatiyo. 10 Tassuddānaṁ Dve uruvelā loko kāḷako, Brahmacariyena pañcamaṁ; Kuhaṁ santuṭṭhi vaṁso ca, Dhammapadaṁ paribbājakena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.55 6. Puññābhisandavagga Paṭhamasamajīvīsutta |55| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena nakulapituno gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho nakulapitā ca gahapati nakulamātā ca gahapatānī yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho nakulapitā gahapati bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Yato me, bhante, nakulamātā gahapatānī daharasseva daharā ānītā, nābhijānāmi nakulamātaraṁ gahapatāniṁ manasāpi aticaritā, kuto pana kāyena. Iccheyyāma mayaṁ, bhante, diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṁ passituṁ abhisamparāyañca aññamaññaṁ passitun”ti. Nakulamātāpi kho gahapatānī bhagavantaṁ etadavoca: “yatohaṁ, bhante, nakulapituno gahapatissa daharasseva daharā ānītā, nābhijānāmi nakulapitaraṁ gahapatiṁ manasāpi aticaritā, kuto pana kāyena. Iccheyyāma mayaṁ, bhante, diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṁ passituṁ abhisamparāyañca aññamaññaṁ passitun”ti. 3 “Ākaṅkheyyuñce, gahapatayo, ubho jānipatayo diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṁ passituṁ abhisamparāyañca aññamaññaṁ passituṁ ubhova assu samasaddhā samasīlā samacāgā samapaññā, te diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṁ passanti abhisamparāyañca aññamaññaṁ passantīti. 4 Ubho saddhā vadaññū ca, saññatā dhammajīvino; Te honti jānipatayo, aññamaññaṁ piyaṁvadā. 5 Atthāsaṁ pacurā honti, phāsukaṁ upajāyati; Amittā dummanā honti, ubhinnaṁ samasīlinaṁ. 6 Idha dhammaṁ caritvāna, samasīlabbatā ubho; Nandino devalokasmiṁ, modanti kāmakāmino”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.4 1. Bhaṇḍagāmavagga Dutiyakhatasutta |4| “Catūsu, bhikkhave, micchā paṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Katamesu catūsu? Mātari, bhikkhave, micchā paṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, 1919 --- an4 4:1 sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Pitari, bhikkhave, micchā paṭipajjamāno …pe… tathāgate, bhikkhave, micchā paṭipajjamāno …pe… tathāgatasāvake, bhikkhave, micchā paṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Imesu kho, bhikkhave, catūsu micchā paṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 2 Catūsu, bhikkhave, sammā paṭipajjamāno paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. Katamesu catūsu? Mātari, bhikkhave, sammā paṭipajjamāno paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. Pitari, bhikkhave, sammā paṭipajjamāno …pe… tathāgate, bhikkhave, sammā paṭipajjamāno …pe… tathāgatasāvake, bhikkhave, sammā paṭipajjamāno paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. Imesu kho, bhikkhave, catūsu sammā paṭipajjamāno paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavatīti. 3 Mātari pitari cāpi, yo micchā paṭipajjati; Tathāgate vā sambuddhe, atha vā tassa sāvake; Bahuñca so pasavati, apuññaṁ tādiso naro. 4 Tāya naṁ adhammacariyāya, Mātāpitūsu paṇḍitā; Idheva naṁ garahanti, Peccāpāyañca gacchati. 5 Mātari pitari cāpi, yo sammā paṭipajjati; Tathāgate vā sambuddhe, atha vā tassa sāvake; Bahuñca so pasavati, puññaṁ etādiso naro. 6 Tāya naṁ dhammacariyāya, mātāpitūsu paṇḍitā; Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodatī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.234 24. Kammavagga Soṇakāyanasutta |234| Atha kho sikhāmoggallāno brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sikhāmoggallāno brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Purimāni, bho gotama, divasāni purimatarāni soṇakāyano māṇavo yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ etadavoca: ‘samaṇo gotamo sabbakammānaṁ akiriyaṁ paññapeti, sabbakammānaṁ kho pana akiriyaṁ paññapento ucchedaṁ āha lokassa’—kammasaccāyaṁ, bho, loko kammasamārambhaṭṭhāyī”ti. 3 “Dassanampi kho ahaṁ, brāhmaṇa, soṇakāyanassa māṇavassa nābhijānāmi; kuto panevarūpo kathāsallāpo. Cattārimāni, brāhmaṇa, kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi, brāhmaṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; atthi, brāhmaṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; atthi, brāhmaṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; atthi, brāhmaṇa, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 4 Katamañca, brāhmaṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ? Idha, brāhmaṇa, ekacco sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā sabyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ sabyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhā phassā phusanti. So sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṁ vedanaṁ vediyati ekantadukkhaṁ, seyyathāpi sattā nerayikā. Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. 5 Katamañca, brāhmaṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? Idha, brāhmaṇa, ekacco abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ abyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ abyābajjhā phassā 1920 --- an4 234:5 phusanti. So abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṁ vedanaṁ vediyati ekantasukhaṁ, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. 6 Katamañca, brāhmaṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? Idha, brāhmaṇa, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. So sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṁ vediyati vokiṇṇasukhadukkhaṁ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. 7 Katamañca, brāhmaṇa, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati? Tatra, brāhmaṇa, yamidaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṁ kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṁ kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā—idaṁ vuccati, brāhmaṇa, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. Imāni kho, brāhmaṇa, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.130 13. Bhayavagga Cakkavattiacchariyasutta |130| “Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā raññe cakkavattimhi. Katame cattāro? Sace, bhikkhave, khattiyaparisā rājānaṁ cakkavattiṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, khattiyaparisā hoti, atha rājā cakkavattī tuṇhī bhavati. 2 Sace, bhikkhave, brāhmaṇaparisā rājānaṁ cakkavattiṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, brāhmaṇaparisā hoti, atha rājā cakkavattī tuṇhī bhavati. 3 Sace, bhikkhave, gahapatiparisā rājānaṁ cakkavattiṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, gahapatiparisā hoti, atha rājā cakkavattī tuṇhī bhavati. 4 Sace, bhikkhave, samaṇaparisā rājānaṁ cakkavattiṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, samaṇaparisā hoti, atha rājā cakkavattī tuṇhī bhavati. Ime kho, bhikkhave, cattāro acchariyā abbhutā dhammā raññe cakkavattimhi. 5 Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānande. Katame cattāro? Sace, bhikkhave, bhikkhuparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, bhikkhuparisā hoti, atha ānando tuṇhī bhavati. 6 Sace, bhikkhave, bhikkhuniparisā …pe… sace, bhikkhave, upāsakaparisā …pe… sace, bhikkhave, upāsikāparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, upāsikāparisā hoti, atha ānando tuṇhī bhavati. Ime kho, bhikkhave, cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānande”ti. Dasamaṁ. Bhayavaggo tatiyo. 7 Tassuddānaṁ Attānuvādaūmi ca, dve ca nānā dve ca honti; Mettā dve ca acchariyā, aparā ca tathā duveti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.111 12. Kesivagga Kesisutta |111| Atha kho kesi assadammasārathi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho kesiṁ assadammasārathiṁ bhagavā etadavoca: “tvaṁ khosi, kesi, paññāto assadammasārathīti. Kathaṁ pana tvaṁ, kesi, assadammaṁ vinesī”ti? “Ahaṁ kho, bhante, assadammaṁ saṇhenapi vinemi, pharusenapi vinemi, saṇhapharusenapi 1921 --- an4 111:1 vinemī”ti. “Sace te, kesi, assadammo saṇhena vinayaṁ na upeti, pharusena vinayaṁ na upeti, saṇhapharusena vinayaṁ na upeti, kinti naṁ karosī”ti? “Sace me, bhante, assadammo saṇhena vinayaṁ na upeti, pharusena vinayaṁ na upeti, saṇhapharusena vinayaṁ na upeti; hanāmi naṁ, bhante. Taṁ kissa hetu? ‘Mā me ācariyakulassa avaṇṇo ahosī’ti. 2 Bhagavā pana, bhante, anuttaro purisadammasārathi. Kathaṁ pana, bhante, bhagavā purisadammaṁ vinetī”ti? “Ahaṁ kho, kesi, purisadammaṁ saṇhenapi vinemi, pharusenapi vinemi, saṇhapharusenapi vinemi. Tatridaṁ, kesi, saṇhasmiṁ—iti kāyasucaritaṁ iti kāyasucaritassa vipāko, iti vacīsucaritaṁ iti vacīsucaritassa vipāko, iti manosucaritaṁ iti manosucaritassa vipāko, iti devā, iti manussāti. Tatridaṁ, kesi, pharusasmiṁ—iti kāyaduccaritaṁ iti kāyaduccaritassa vipāko, iti vacīduccaritaṁ iti vacīduccaritassa vipāko, iti manoduccaritaṁ iti manoduccaritassa vipāko, iti nirayo, iti tiracchānayoni, iti pettivisayoti. 3 Tatridaṁ, kesi, saṇhapharusasmiṁ—iti kāyasucaritaṁ iti kāyasucaritassa vipāko, iti kāyaduccaritaṁ iti kāyaduccaritassa vipāko, iti vacīsucaritaṁ iti vacīsucaritassa vipāko, iti vacīduccaritaṁ iti vacīduccaritassa vipāko, iti manosucaritaṁ iti manosucaritassa vipāko, iti manoduccaritaṁ iti manoduccaritassa vipāko, iti devā, iti manussā, iti nirayo, iti tiracchānayoni, iti pettivisayo”ti. 4 “Sace te, bhante, purisadammo saṇhena vinayaṁ na upeti, pharusena vinayaṁ na upeti, saṇhapharusena vinayaṁ na upeti, kinti naṁ bhagavā karotī”ti? “Sace me, kesi, purisadammo saṇhena vinayaṁ na upeti, pharusena vinayaṁ na upeti, saṇhapharusena vinayaṁ na upeti, hanāmi naṁ, kesī”ti. “Na kho, bhante, bhagavato pāṇātipāto kappati. Atha ca pana bhagavā evamāha: ‘hanāmi naṁ, kesī’”ti. “Saccaṁ, kesi. Na tathāgatassa pāṇātipāto kappati. Api ca yo purisadammo saṇhena vinayaṁ na upeti, pharusena vinayaṁ na upeti, saṇhapharusena vinayaṁ na upeti, na taṁ tathāgato vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññati, nāpi viññū sabrahmacārī vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Vadho heso, kesi, ariyassa vinaye—yaṁ na tathāgato vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññati, nāpi viññū sabrahmacārī vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññantī”ti. 5 “So hi nūna, bhante, suhato hoti—yaṁ na tathāgato vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññati, nāpi viññū sabrahmacārī vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññantīti. Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.215 22. Parisāvagga Paṭhamamaggasutta |215| …pe… Micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti …pe… sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.74 8. Apaṇṇakavagga Paṭhamaaggasutta |74| “Cattārimāni, bhikkhave, aggāni. Katamāni cattāri? Sīlaggaṁ, samādhiggaṁ, paññāggaṁ, vimuttaggaṁ—Imāni kho, bhikkhave, cattāri aggānī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.92 10. Asuravagga Paṭhamasamādhisutta |92| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo lābhī hoti ajjhattaṁ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya. Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo lābhī hoti adhipaññādhammavipassanāya, na lābhī ajjhattaṁ cetosamathassa. Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo na ceva lābhī hoti ajjhattaṁ cetosamathassa na ca lābhī adhipaññādhammavipassanāya. Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.11 2. Caravagga Carasutta |11| “Carato cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. Tañce bhikkhu adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, carampi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘anātāpī anottāpī satataṁ samitaṁ kusīto hīnavīriyo’ti vuccati. 2 Ṭhitassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. Tañce bhikkhu 1922 --- an4 11:2 adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, ṭhitopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘anātāpī anottāpī satataṁ samitaṁ kusīto hīnavīriyo’ti vuccati. 3 Nisinnassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. Tañce bhikkhu adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, nisinnopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘anātāpī anottāpī satataṁ samitaṁ kusīto hīnavīriyo’ti vuccati. 4 Sayānassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. Tañce bhikkhu adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, sayānopi, bhikkhave, bhikkhu jāgaro evaṁbhūto ‘anātāpī anottāpī satataṁ samitaṁ kusīto hīnavīriyo’ti vuccati. 5 Carato cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. Tañce bhikkhu nādhivāseti, pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti; carampi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati. 6 Ṭhitassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. Tañce bhikkhu nādhivāseti, pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti; ṭhitopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati. 7 Nisinnassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. Tañce bhikkhu nādhivāseti, pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti; nisinnopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati. 8 Sayānassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. Tañce bhikkhu nādhivāseti, pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti; sayānopi, bhikkhave, bhikkhu jāgaro evaṁbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccatīti. 9 Caraṁ vā yadi vā tiṭṭhaṁ, nisinno uda vā sayaṁ; Yo vitakkaṁ vitakketi, pāpakaṁ gehanissitaṁ. 10 Kummaggappaṭipanno so, Mohaneyyesu mucchito; Abhabbo tādiso bhikkhu, Phuṭṭhuṁ sambodhimuttamaṁ. 11 Yo ca caraṁ vā tiṭṭhaṁ vā, Nisinno uda vā sayaṁ; Vitakkaṁ samayitvāna, Vitakkūpasame rato; Bhabbo so tādiso bhikkhu, Phuṭṭhuṁ sambodhimuttaman”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.174 18. Sañcetaniyavagga Ānandasutta |174| Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā mahākoṭṭhiko tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākoṭṭhikena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṁ mahākoṭṭhikaṁ etadavoca: 2 “Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā atthaññaṁ kiñcī”ti? 3 “Mā hevaṁ, āvuso”. 4 “Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā natthaññaṁ kiñcī”ti? 5 “Mā hevaṁ, āvuso”. 6 “Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṁ kiñcī”ti? 7 “Mā hevaṁ, āvuso”. 8 “Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṁ kiñcī”ti? 9 “Mā hevaṁ, āvuso”. 10 “‘Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā atthaññaṁ kiñcī’ti, iti puṭṭho samāno: ‘mā hevaṁ, āvuso’ti vadesi. ‘Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā natthaññaṁ kiñcī’ti, iti puṭṭho samāno: ‘mā hevaṁ, āvuso’ti vadesi. ‘Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṁ kiñcī’ti, iti puṭṭho samāno: ‘mā hevaṁ, āvuso’ti vadesi. ‘Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṁ kiñcī’ti, iti puṭṭho samāno: ‘mā hevaṁ, āvuso’ti vadesi. Yathā kathaṁ panāvuso, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo”ti? 11 “‘Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā atthaññaṁ kiñcī’ti, iti vadaṁ appapañcaṁ papañceti. ‘Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā natthaññaṁ kiñcī’ti, iti vadaṁ appapañcaṁ papañceti. ‘Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṁ kiñcī’ti, iti vadaṁ appapañcaṁ papañceti. ‘Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ 1923 --- an4 174:11 asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṁ kiñcī’ti, iti vadaṁ appapañcaṁ papañceti. Yāvatā, āvuso, channaṁ phassāyatanānaṁ gati tāvatā papañcassa gati. Yāvatā papañcassa gati tāvatā channaṁ phassāyatanānaṁ gati. Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā papañcanirodho papañcavūpasamo”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.192 20. Mahāvagga Ṭhānasutta |192| “Cattārimāni, bhikkhave, ṭhānāni catūhi ṭhānehi veditabbāni. Katamāni cattāri? Saṁvāsena, bhikkhave, sīlaṁ veditabbaṁ, tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. Saṁvohārena, bhikkhave, soceyyaṁ veditabbaṁ, tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. Āpadāsu, bhikkhave, thāmo veditabbo, so ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. Sākacchāya, bhikkhave, paññā veditabbā, sā ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenāti. 2 ‘Saṁvāsena, bhikkhave, sīlaṁ veditabbaṁ, tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ saṁvasamāno evaṁ jānāti: ‘dīgharattaṁ kho ayamāyasmā khaṇḍakārī chiddakārī sabalakārī kammāsakārī, na santatakārī na santatavutti; sīlesu dussīlo ayamāyasmā, nāyamāyasmā sīlavā’ti. 3 Idha pana, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ saṁvasamāno evaṁ jānāti: ‘dīgharattaṁ kho ayamāyasmā akhaṇḍakārī acchiddakārī asabalakārī akammāsakārī santatakārī santatavutti; sīlesu sīlavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā dussīlo’ti. ‘Saṁvāsena, bhikkhave, sīlaṁ veditabbaṁ, tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 4 ‘Saṁvohārena, bhikkhave, soceyyaṁ veditabbaṁ, tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ saṁvoharamāno evaṁ jānāti: ‘aññathā kho ayamāyasmā ekena eko voharati, aññathā dvīhi, aññathā tīhi, aññathā sambahulehi; vokkamati ayamāyasmā purimavohārā pacchimavohāraṁ; aparisuddhavohāro ayamāyasmā, nāyamāyasmā parisuddhavohāro’ti. 5 Idha pana, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ saṁvoharamāno evaṁ jānāti: ‘yatheva kho ayamāyasmā ekena eko voharati, tathā dvīhi, tathā tīhi, tathā sambahulehi. Nāyamāyasmā vokkamati purimavohārā pacchimavohāraṁ; parisuddhavohāro ayamāyasmā, nāyamāyasmā aparisuddhavohāro’ti. ‘Saṁvohārena, bhikkhave, soceyyaṁ veditabbaṁ, tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 6 ‘Āpadāsu, bhikkhave, thāmo veditabbo, so ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco ñātibyasanena vā phuṭṭho samāno, bhogabyasanena vā phuṭṭho samāno, rogabyasanena vā phuṭṭho samāno na iti paṭisañcikkhati: ‘tathābhūto kho ayaṁ lokasannivāso tathābhūto ayaṁ attabhāvapaṭilābho yathābhūte lokasannivāse yathābhūte attabhāvapaṭilābhe aṭṭha lokadhammā lokaṁ anuparivattanti loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattati—lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṁsā ca, sukhañca, dukkhañcā’ti. So ñātibyasanena vā phuṭṭho samāno bhogabyasanena vā phuṭṭho samāno rogabyasanena vā phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. 7 Idha pana, bhikkhave, ekacco ñātibyasanena vā phuṭṭho samāno bhogabyasanena vā phuṭṭho samāno rogabyasanena vā phuṭṭho samāno iti paṭisañcikkhati: ‘tathābhūto kho ayaṁ lokasannivāso tathābhūto ayaṁ attabhāvapaṭilābho yathābhūte lokasannivāse yathābhūte 1924 --- an4 192:7 attabhāvapaṭilābhe aṭṭha lokadhammā lokaṁ anuparivattanti loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattati—lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṁsā ca, sukhañca, dukkhañcā’ti. So ñātibyasanena vā phuṭṭho samāno bhogabyasanena vā phuṭṭho samāno rogabyasanena vā phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. ‘Āpadāsu, bhikkhave, thāmo veditabbo, so ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 8 ‘Sākacchāya, bhikkhave, paññā veditabbā, sā ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ sākacchāyamāno evaṁ jānāti: ‘yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca abhinīhāro yathā ca pañhāsamudāhāro, duppañño ayamāyasmā, nāyamāyasmā paññavā. Taṁ kissa hetu? Tathā hi ayamāyasmā na ceva gambhīraṁ atthapadaṁ udāharati santaṁ paṇītaṁ atakkāvacaraṁ nipuṇaṁ paṇḍitavedanīyaṁ. Yañca ayamāyasmā dhammaṁ bhāsati tassa ca nappaṭibalo saṅkhittena vā vitthārena vā atthaṁ ācikkhituṁ desetuṁ paññāpetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ. Duppañño ayamāyasmā, nāyamāyasmā paññavā’ti. 9 Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso udakarahadassa tīre ṭhito passeyya parittaṁ macchaṁ ummujjamānaṁ. Tassa evamassa: ‘yathā kho imassa macchassa ummaggo yathā ca ūmighāto yathā ca vegāyitattaṁ, paritto ayaṁ maccho, nāyaṁ maccho mahanto’ti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ sākacchāyamāno evaṁ jānāti: ‘yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca abhinīhāro yathā ca pañhāsamudāhāro, duppañño ayamāyasmā, nāyamāyasmā paññavā. Taṁ kissa hetu? Tathā hi ayamāyasmā na ceva gambhīraṁ atthapadaṁ udāharati santaṁ paṇītaṁ atakkāvacaraṁ nipuṇaṁ paṇḍitavedanīyaṁ. Yañca ayamāyasmā dhammaṁ bhāsati, tassa ca na paṭibalo saṅkhittena vā vitthārena vā atthaṁ ācikkhituṁ desetuṁ paññāpetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ. Duppañño ayamāyasmā, nāyamāyasmā paññavā’ti. 10 Idha pana, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ sākacchāyamāno evaṁ jānāti: ‘yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca abhinīhāro yathā ca pañhāsamudāhāro, paññavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā duppañño. Taṁ kissa hetu? Tathā hi ayamāyasmā gambhīrañceva atthapadaṁ udāharati santaṁ paṇītaṁ atakkāvacaraṁ nipuṇaṁ paṇḍitavedanīyaṁ. Yañca ayamāyasmā dhammaṁ bhāsati, tassa ca paṭibalo saṅkhittena vā vitthārena vā atthaṁ ācikkhituṁ desetuṁ paññāpetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ. Paññavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā duppañño’ti. 11 Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso udakarahadassa tīre ṭhito passeyya mahantaṁ macchaṁ ummujjamānaṁ. Tassa evamassa: ‘yathā kho imassa macchassa ummaggo yathā ca ūmighāto yathā ca vegāyitattaṁ, mahanto ayaṁ maccho, nāyaṁ maccho paritto’ti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ sākacchāyamāno evaṁ jānāti: ‘yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca abhinīhāro yathā ca pañhāsamudāhāro, paññavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā duppañño. Taṁ kissa hetu? Tathā hi ayamāyasmā gambhīrañceva atthapadaṁ udāharati santaṁ paṇītaṁ atakkāvacaraṁ nipuṇaṁ paṇḍitavedanīyaṁ. Yañca ayamāyasmā dhammaṁ bhāsati, tassa ca paṭibalo saṅkhittena vā vitthārena vā atthaṁ ācikkhituṁ desetuṁ paññāpetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ. Paññavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā duppañño’ti. 12 ‘Sākacchāya, bhikkhave, paññā veditabbā, sā ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri ṭhānāni imehi catūhi ṭhānehi veditabbānī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.270 27. Kammapathavagga Samphappalāpasutta |270| …pe… Attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti, samphappalāpe ca samanuñño hoti, samphappalāpassa ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi …pe…. 2 Attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā 1925 --- an4 270:2 samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, samphappalāpā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho, bhikkhave …pe…. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.70 7. Pattakammavagga Adhammikasutta |70| “Yasmiṁ, bhikkhave, samaye rājāno adhammikā honti, rājāyuttāpi tasmiṁ samaye adhammikā honti. Rājāyuttesu adhammikesu brāhmaṇagahapatikāpi tasmiṁ samaye adhammikā honti. Brāhmaṇagahapatikesu adhammikesu negamajānapadāpi tasmiṁ samaye adhammikā honti. Negamajānapadesu adhammikesu visamaṁ candimasūriyā parivattanti. Visamaṁ candimasūriyesu parivattantesu visamaṁ nakkhattāni tārakarūpāni parivattanti. Visamaṁ nakkhattesu tārakarūpesu parivattantesu visamaṁ rattindivā parivattanti. Visamaṁ rattindivesu parivattantesu visamaṁ māsaddhamāsā parivattanti. Visamaṁ māsaddhamāsesu parivattantesu visamaṁ utusaṁvaccharā parivattanti. Visamaṁ utusaṁvaccharesu parivattantesu visamaṁ vātā vāyanti visamā apañjasā. Visamaṁ vātesu vāyantesu visamesu apañjasesu devatā parikupitā bhavanti. Devatāsu parikupitāsu devo na sammā dhāraṁ anuppavecchati. Deve na sammā dhāraṁ anuppavecchante visamapākāni sassāni bhavanti. Visamapākāni, bhikkhave, sassāni manussā paribhuñjantā appāyukā honti dubbaṇṇā ca bavhābādhā ca. 2 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye rājāno dhammikā honti, rājāyuttāpi tasmiṁ samaye dhammikā honti. Rājāyuttesu dhammikesu brāhmaṇagahapatikāpi tasmiṁ samaye dhammikā honti. Brāhmaṇagahapatikesu dhammikesu negamajānapadāpi tasmiṁ samaye dhammikā honti. Negamajānapadesu dhammikesu samaṁ candimasūriyā parivattanti. Samaṁ candimasūriyesu parivattantesu samaṁ nakkhattāni tārakarūpāni parivattanti. Samaṁ nakkhattesu tārakarūpesu parivattantesu samaṁ rattindivā parivattanti. Samaṁ rattindivesu parivattantesu samaṁ māsaddhamāsā parivattanti. Samaṁ māsaddhamāsesu parivattantesu samaṁ utusaṁvaccharā parivattanti. Samaṁ utusaṁvaccharesu parivattantesu samaṁ vātā vāyanti samā pañjasā. Samaṁ vātesu vāyantesu samesu pañjasesu devatā aparikupitā bhavanti. Devatāsu aparikupitāsu devo sammā dhāraṁ anuppavecchati. Deve sammā dhāraṁ anuppavecchante samapākāni sassāni bhavanti. Samapākāni, bhikkhave, sassāni manussā paribhuñjantā dīghāyukā ca honti vaṇṇavanto ca balavanto ca appābādhā cāti. 3 Gunnañce taramānānaṁ, jimhaṁ gacchati puṅgavo; Sabbā tā jimhaṁ gacchanti, nette jimhaṁ gate sati. 4 Evamevaṁ manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So ce adhammaṁ carati, pageva itarā pajā; Sabbaṁ raṭṭhaṁ dukkhaṁ seti, rājā ce hoti adhammiko. 5 Gunnañce taramānānaṁ, ujuṁ gacchati puṅgavo; Sabbā tā ujuṁ gacchanti, nette ujuṁ gate sati. 6 Evamevaṁ manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So sace dhammaṁ carati, pageva itarā pajā; Sabbaṁ raṭṭhaṁ sukhaṁ seti, rājā ce hoti dhammiko”ti. Dasamaṁ. Pattakammavaggo dutiyo. 7 Tassuddānaṁ Pattakammaṁ ānaṇyako, Sabrahmanirayā rūpena pañcamaṁ; Sarāgaahirājā devadatto, Padhānaṁ adhammikena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.96 10. Asuravagga Rāgavinayasutta |96| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Attahitāya paṭipanno no parahitāya, parahitāya paṭipanno no attahitāya, nevattahitāya paṭipanno no parahitāya, attahitāya ceva paṭipanno parahitāya ca. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo attanā rāgavinayāya paṭipanno hoti, no paraṁ rāgavinayāya samādapeti; attanā dosavinayāya paṭipanno hoti, no paraṁ dosavinayāya samādapeti; attanā mohavinayāya paṭipanno hoti, no paraṁ mohavinayāya samādapeti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāya? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo attanā na rāgavinayāya paṭipanno hoti, paraṁ rāgavinayāya samādapeti; attanā na dosavinayāya paṭipanno hoti, paraṁ dosavinayāya samādapeti; attanā na mohavinayāya paṭipanno hoti, paraṁ mohavinayāya samādapeti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo parahitāya paṭipanno hoti, no 1926 --- an4 96:3 attahitāya. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo nevattahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo attanā na rāgavinayāya paṭipanno hoti, no paraṁ rāgavinayāya samādapeti; attanā na dosavinayāya paṭipanno hoti, no paraṁ dosavinayāya samādapeti; attanā na mohavinayāya paṭipanno hoti, no paraṁ mohavinayāya samādapeti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo nevattahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo attanā ca rāgavinayāya paṭipanno hoti, parañca rāgavinayāya samādapeti; attanā ca dosavinayāya paṭipanno hoti, parañca dosavinayāya samādapeti; attanā ca mohavinayāya paṭipanno hoti, parañca mohavinayāya samādapeti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.211 22. Parisāvagga Parisāsutta |211| “Cattārome, bhikkhave, parisadūsanā. Katame cattāro? Bhikkhu, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo parisadūsano; bhikkhunī, bhikkhave, dussīlā pāpadhammā parisadūsanā; upāsako, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo parisadūsano; upāsikā, bhikkhave, dussīlā pāpadhammā parisadūsanā. Ime kho, bhikkhave, cattāro parisadūsanā. 2 Cattārome, bhikkhave, parisasobhanā. Katame cattāro? Bhikkhu, bhikkhave, sīlavā kalyāṇadhammo parisasobhano; bhikkhunī, bhikkhave, sīlavatī kalyāṇadhammā parisasobhanā; upāsako, bhikkhave, sīlavā kalyāṇadhammo parisasobhano; upāsikā, bhikkhave, sīlavatī kalyāṇadhammā parisasobhanā. Ime kho, bhikkhave, cattāro parisasobhanā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.115 12. Kesivagga Ṭhānasutta |115| “Cattārimāni, bhikkhave, ṭhānāni. Katamāni cattāri? Atthi, bhikkhave, ṭhānaṁ amanāpaṁ kātuṁ; tañca kayiramānaṁ anatthāya saṁvattati. Atthi, bhikkhave, ṭhānaṁ amanāpaṁ kātuṁ; tañca kayiramānaṁ atthāya saṁvattati. Atthi, bhikkhave, ṭhānaṁ manāpaṁ kātuṁ; tañca kayiramānaṁ anatthāya saṁvattati. Atthi, bhikkhave, ṭhānaṁ manāpaṁ kātuṁ; tañca kayiramānaṁ atthāya saṁvattati. 2 Tatra, bhikkhave, yamidaṁ ṭhānaṁ amanāpaṁ kātuṁ; tañca kayiramānaṁ anatthāya saṁvattati—idaṁ, bhikkhave, ṭhānaṁ ubhayeneva na kattabbaṁ maññati. Yampidaṁ ṭhānaṁ amanāpaṁ kātuṁ; imināpi naṁ na kattabbaṁ maññati. Yampidaṁ ṭhānaṁ kayiramānaṁ anatthāya saṁvattati; imināpi naṁ na kattabbaṁ maññati. Idaṁ, bhikkhave, ṭhānaṁ ubhayeneva na kattabbaṁ maññati. 3 Tatra, bhikkhave, yamidaṁ ṭhānaṁ amanāpaṁ kātuṁ; tañca kayiramānaṁ atthāya saṁvattati—imasmiṁ, bhikkhave, ṭhāne bālo ca paṇḍito ca veditabbo purisathāme purisavīriye purisaparakkame. Na, bhikkhave, bālo iti paṭisañcikkhati: ‘kiñcāpi kho idaṁ ṭhānaṁ amanāpaṁ kātuṁ; atha carahidaṁ ṭhānaṁ kayiramānaṁ atthāya saṁvattatī’ti. So taṁ ṭhānaṁ na karoti. Tassa taṁ ṭhānaṁ akayiramānaṁ anatthāya saṁvattati. Paṇḍito ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘kiñcāpi kho idaṁ ṭhānaṁ amanāpaṁ kātuṁ; atha carahidaṁ ṭhānaṁ kayiramānaṁ atthāya saṁvattatī’ti. So taṁ ṭhānaṁ karoti. Tassa taṁ ṭhānaṁ kayiramānaṁ atthāya saṁvattati. 4 Tatra, bhikkhave, yamidaṁ ṭhānaṁ manāpaṁ kātuṁ; tañca kayiramānaṁ anatthāya saṁvattati—imasmimpi, bhikkhave, ṭhāne bālo ca paṇḍito ca veditabbo purisathāme purisavīriye purisaparakkame. Na, bhikkhave, bālo iti paṭisañcikkhati: ‘kiñcāpi kho idaṁ ṭhānaṁ manāpaṁ kātuṁ; atha carahidaṁ ṭhānaṁ kayiramānaṁ anatthāya saṁvattatī’ti. So taṁ ṭhānaṁ karoti. Tassa taṁ ṭhānaṁ kayiramānaṁ anatthāya saṁvattati. Paṇḍito ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: ‘kiñcāpi kho idaṁ ṭhānaṁ manāpaṁ kātuṁ; atha carahidaṁ ṭhānaṁ kayiramānaṁ anatthāya saṁvattatī’ti. So taṁ ṭhānaṁ na karoti. Tassa taṁ ṭhānaṁ akayiramānaṁ atthāya saṁvattati. 5 Tatra, bhikkhave, yamidaṁ ṭhānaṁ manāpaṁ kātuṁ, tañca kayiramānaṁ atthāya saṁvattati—idaṁ, bhikkhave, ṭhānaṁ ubhayeneva kattabbaṁ maññati. Yampidaṁ ṭhānaṁ manāpaṁ kātuṁ, imināpi naṁ kattabbaṁ maññati; yampidaṁ ṭhānaṁ kayiramānaṁ atthāya saṁvattati, imināpi naṁ kattabbaṁ maññati. Idaṁ, bhikkhave, ṭhānaṁ ubhayeneva kattabbaṁ maññati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri 1927 --- an4 115:5 ṭhānānī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.274 28. Rāgapeyyāla Satipaṭṭhānasutta |274| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya cattāro dhammā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime cattāro dhammā bhāvetabbā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.170 17. Paṭipadāvagga Yuganaddhasutta |170| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. Āyasmā ānando etadavoca: 2 “Yo hi koci, āvuso, bhikkhu vā bhikkhunī vā mama santike arahattappattiṁ byākaroti, sabbo so catūhi maggehi, etesaṁ vā aññatarena. 3 Katamehi catūhi? Idha, āvuso, bhikkhu samathapubbaṅgamaṁ vipassanaṁ bhāveti. Tassa samathapubbaṅgamaṁ vipassanaṁ bhāvayato maggo sañjāyati. So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṁyojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. 4 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu vipassanāpubbaṅgamaṁ samathaṁ bhāveti. Tassa vipassanāpubbaṅgamaṁ samathaṁ bhāvayato maggo sañjāyati. So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṁyojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. 5 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti. Tassa samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvayato maggo sañjāyati. So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṁyojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. 6 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno dhammuddhaccaviggahitaṁ mānasaṁ hoti. Hoti so, āvuso, samayo yaṁ taṁ cittaṁ ajjhattameva santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tassa maggo sañjāyati. So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṁyojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. 7 Yo hi koci, āvuso, bhikkhu vā bhikkhunī vā mama santike arahattappattiṁ byākaroti, sabbo so imehi catūhi maggehi, etesaṁ vā aññatarenā”ti. Dasamaṁ. Paṭipadāvaggo dutiyo. 8 Tassuddānaṁ Saṅkhittaṁ vitthārāsubhaṁ, Dve khamā ubhayena ca; Moggallāno sāriputto, Sasaṅkhāraṁ yuganaddhena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.196 20. Mahāvagga Sāḷhasutta |196| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho sāḷho ca licchavi abhayo ca licchavi yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho sāḷho licchavi bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Santi, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā dvayena oghassa nittharaṇaṁ paññapenti—sīlavisuddhihetu ca tapojigucchāhetu ca. Idha, bhante, bhagavā kimāhā”ti? 3 “Sīlavisuddhiṁ kho ahaṁ, sāḷha, aññataraṁ sāmaññaṅganti vadāmi. Ye te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā tapojigucchāvādā tapojigucchāsārā tapojigucchāallīnā viharanti, abhabbā te oghassa nittharaṇāya. Yepi te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā aparisuddhakāyasamācārā aparisuddhavacīsamācārā aparisuddhamanosamācārā aparisuddhājīvā, abhabbā te ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāya. 4 Seyyathāpi, sāḷha, puriso nadiṁ taritukāmo tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya vanaṁ paviseyya. So tattha passeyya mahatiṁ sālalaṭṭhiṁ ujuṁ navaṁ akukkuccakajātaṁ. Tamenaṁ mūle chindeyya; mūle chetvā agge chindeyya; agge chetvā sākhāpalāsaṁ suvisodhitaṁ visodheyya; sākhāpalāsaṁ suvisodhitaṁ visodhetvā kuṭhārīhi taccheyya; kuṭhārīhi tacchetvā vāsīhi taccheyya; vāsīhi tacchetvā lekhaṇiyā likheyya; lekhaṇiyā likhitvā pāsāṇaguḷena dhoveyya; pāsāṇaguḷena dhovetvā nadiṁ patāreyya. 5 Taṁ kiṁ maññasi, sāḷha, bhabbo nu kho so puriso nadiṁ taritun”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Asu hi, bhante, sālalaṭṭhi bahiddhā suparikammakatā anto avisuddhā. Tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—sālalaṭṭhi saṁsīdissati, puriso anayabyasanaṁ āpajjissatī”ti. 6 “Evamevaṁ kho, sāḷha, ye te samaṇabrāhmaṇā tapojigucchāvādā 1928 --- an4 196:6 tapojigucchāsārā tapojigucchāallīnā viharanti, abhabbā te oghassa nittharaṇāya. Yepi te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā aparisuddhakāyasamācārā aparisuddhavacīsamācārā aparisuddhamanosamācārā aparisuddhājīvā, abhabbā te ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāya. 7 Ye ca kho te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā na tapojigucchāvādā na tapojigucchāsārā na tapojigucchāallīnā viharanti, bhabbā te oghassa nittharaṇāya. Yepi te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā parisuddhakāyasamācārā parisuddhavacīsamācārā parisuddhamanosamācārā parisuddhājīvā, bhabbā te ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāya. 8 Seyyathāpi, sāḷha, puriso nadiṁ taritukāmo tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya vanaṁ paviseyya. So tattha passeyya mahatiṁ sālalaṭṭhiṁ ujuṁ navaṁ akukkuccakajātaṁ. Tamenaṁ mūle chindeyya; mūle chinditvā agge chindeyya; agge chinditvā sākhāpalāsaṁ suvisodhitaṁ visodheyya; sākhāpalāsaṁ suvisodhitaṁ visodhetvā kuṭhārīhi taccheyya; kuṭhārīhi tacchetvā vāsīhi taccheyya; vāsīhi tacchetvā nikhādanaṁ ādāya anto suvisodhitaṁ visodheyya; anto suvisodhitaṁ visodhetvā lekhaṇiyā likheyya; lekhaṇiyā likhitvā pāsāṇaguḷena dhoveyya; pāsāṇaguḷena dhovetvā nāvaṁ kareyya; nāvaṁ katvā phiyārittaṁ bandheyya; phiyārittaṁ bandhitvā nadiṁ patāreyya. 9 Taṁ kiṁ maññasi, sāḷha, bhabbo nu kho so puriso nadiṁ taritun”ti? “Evaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Asu hi, bhante, sālalaṭṭhi bahiddhā suparikammakatā, anto suvisuddhā nāvākatā phiyārittabaddhā. Tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘nāvā na saṁsīdissati, puriso sotthinā pāraṁ gamissatī’”ti. 10 “Evamevaṁ kho, sāḷha, ye te samaṇabrāhmaṇā na tapojigucchāvādā na tapojigucchāsārā na tapojigucchāallīnā viharanti, bhabbā te oghassa nittharaṇāya. Yepi te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā parisuddhakāyasamācārā parisuddhavacīsamācārā parisuddhamanosamācārā parisuddhājīvā, bhabbā te ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāya. Seyyathāpi, sāḷha, yodhājīvo bahūni cepi kaṇḍacitrakāni jānāti; atha kho so tīhi ṭhānehi rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi tīhi? Dūrepātī ca, akkhaṇavedhī ca, mahato ca kāyassa padāletā. 11 Seyyathāpi, sāḷha, yodhājīvo dūrepātī; evamevaṁ kho, sāḷha, ariyasāvako sammāsamādhi hoti. Sammāsamādhi, sāḷha, ariyasāvako yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 12 Seyyathāpi, sāḷha, yodhājīvo akkhaṇavedhī; evamevaṁ kho, sāḷha, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Sammādiṭṭhi, sāḷha, ariyasāvako ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 13 Seyyathāpi, sāḷha, yodhājīvo mahato kāyassa padāletā; evamevaṁ kho, sāḷha, ariyasāvako sammāvimutti hoti. Sammāvimutti, sāḷha, ariyasāvako mahantaṁ avijjākkhandhaṁ padāletī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.15 2. Caravagga Paññattisutta |15| “Catasso imā, bhikkhave, aggapaññattiyo. Katamā catasso? Etadaggaṁ, bhikkhave, attabhāvīnaṁ yadidaṁ—rāhu asurindo. Etadaggaṁ, bhikkhave, kāmabhogīnaṁ yadidaṁ—rājā mandhātā. Etadaggaṁ, bhikkhave, ādhipateyyānaṁ yadidaṁ—māro pāpimā. Sadevake, bhikkhave, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho. Imā kho, bhikkhave, catasso aggapaññattiyoti. 2 Rāhuggaṁ attabhāvīnaṁ, mandhātā kāmabhoginaṁ; Māro ādhipateyyānaṁ, iddhiyā yasasā jalaṁ. 3 Uddhaṁ tiriyaṁ apācīnaṁ, yāvatājagatogati; Sadevakassa lokassa, buddho aggo pavuccatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.34 4. Cakkavagga Aggappasādasutta |34| “Cattārome, bhikkhave, aggappasādā. Katame cattāro? Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino 1929 --- an4 34:1 vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho. Ye, bhikkhave, buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 2 Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṁ aggamakkhāyati. Ye, bhikkhave, ariye aṭṭhaṅgike magge pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 3 Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ye, bhikkhave, virāge dhamme pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 4 Yāvatā, bhikkhave, saṅghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Ye, bhikkhave, saṅghe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. Ime kho, bhikkhave, cattāro aggappasādāti. 5 Aggato ve pasannānaṁ, aggaṁ dhammaṁ vijānataṁ; Agge buddhe pasannānaṁ, dakkhiṇeyye anuttare. 6 Agge dhamme pasannānaṁ, virāgūpasame sukhe; Agge saṅghe pasannānaṁ, puññakkhette anuttare. 7 Aggasmiṁ dānaṁ dadataṁ, aggaṁ puññaṁ pavaḍḍhati; Aggaṁ āyu ca vaṇṇo ca, yaso kitti sukhaṁ balaṁ. 8 Aggassa dātā medhāvī, aggadhammasamāhito; Devabhūto manusso vā, aggappatto pamodatī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.151 16. Indriyavagga Indriyasutta |151| “Cattārimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni cattāri? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ—Imāni kho, bhikkhave, cattāri indriyānī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.189 19. Brāhmaṇavagga Sacchikaraṇīyasutta |189| “Cattārome, bhikkhave, sacchikaraṇīyā dhammā. Katame cattāro? Atthi, bhikkhave, dhammā kāyena sacchikaraṇīyā; atthi, bhikkhave, dhammā satiyā sacchikaraṇīyā; atthi, bhikkhave, dhammā cakkhunā sacchikaraṇīyā; atthi, bhikkhave, dhammā paññāya sacchikaraṇīyā. Katame ca, bhikkhave, dhammā kāyena sacchikaraṇīyā? Aṭṭha vimokkhā, bhikkhave, kāyena sacchikaraṇīyā. 2 Katame ca, bhikkhave, dhammā satiyā sacchikaraṇīyā? Pubbenivāso, bhikkhave, satiyā sacchikaraṇīyo. 3 Katame ca, bhikkhave, dhammā cakkhunā sacchikaraṇīyā? Sattānaṁ cutūpapāto, bhikkhave, cakkhunā sacchikaraṇīyo. 4 Katame ca, bhikkhave, dhammā paññāya sacchikaraṇīyā? Āsavānaṁ khayo, bhikkhave, paññāya sacchikaraṇīyo. Ime kho, bhikkhave, cattāro sacchikaraṇīyā dhammā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.255 26. Abhiññāvagga Pariyesanāsutta |255| “Catasso imā, bhikkhave, anariyapariyesanā. Katamā catasso? Idha, bhikkhave, ekacco attanā jarādhammo samāno jarādhammaṁyeva pariyesati; attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaṁyeva pariyesati; attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhammaṁyeva pariyesati; attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhammaṁyeva pariyesati. Imā kho, bhikkhave, catasso anariyapariyesanā. 2 Catasso imā, bhikkhave, ariyapariyesanā. Katamā catasso? Idha, bhikkhave, ekacco attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaṁ viditvā ajaraṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesati; attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādīnavaṁ viditvā abyādhiṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesati; attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaṁ viditvā amataṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesati; attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhamme ādīnavaṁ viditvā asaṅkiliṭṭhaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesati. Imā kho, bhikkhave, catasso ariyapariyesanā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.134 14. Puggalavagga Uṭṭhānaphalasutta |134| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Uṭṭhānaphalūpajīvī na kammaphalūpajīvī, kammaphalūpajīvī na uṭṭhānaphalūpajīvī, uṭṭhānaphalūpajīvī ceva kammaphalūpajīvī ca, neva uṭṭhānaphalūpajīvī na kammaphalūpajīvī—Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.230 23. 1930 --- an4 230:0 Duccaritavagga Duppaññasutta |230| …pe… Assaddho hoti, dussīlo hoti, kusīto hoti, duppañño hoti …pe… saddho hoti, sīlavā hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavatī”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.51 6. Puññābhisandavagga Paṭhamapuññābhisandasutta |51| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṁvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. Katame cattāro? Yassa, bhikkhave, bhikkhu cīvaraṁ paribhuñjamāno appamāṇaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati. 2 Yassa, bhikkhave, bhikkhu piṇḍapātaṁ paribhuñjamāno appamāṇaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati. 3 Yassa, bhikkhave, bhikkhu senāsanaṁ paribhuñjamāno appamāṇaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati. 4 Yassa, bhikkhave, bhikkhu gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjamāno appamāṇaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṁvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. 5 Imehi ca pana, bhikkhave, catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gahetuṁ: ‘ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattatī’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhyaṁ gacchati. 6 Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṁ udakassa pamāṇaṁ gahetuṁ: ‘ettakāni udakāḷhakānīti vā, ettakāni udakāḷhakasatānīti vā, ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā, ettakāni udakāḷhakasatasahassānīti vā’, atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhyaṁ gacchati; evamevaṁ kho, bhikkhave, imehi catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gahetuṁ: ‘ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattatī’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhyaṁ gacchatīti. 7 Mahodadhiṁ aparimitaṁ mahāsaraṁ, Bahubheravaṁ ratanavarānamālayaṁ; Najjo yathā naragaṇasaṅghasevitā, Puthū savantī upayanti sāgaraṁ. 8 Evaṁ naraṁ annadapānavatthadaṁ, Seyyānisajjattharaṇassa dāyakaṁ; Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṁ, Najjo yathā vārivahāva sāgaran”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.89 9. Macalavagga Sammādiṭṭhisutta |89| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Samaṇamacalo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇapadumo, samaṇesu samaṇasukhumālo. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇamacalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇamacalo hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī hoti, sammāvimutti hoti, no ca kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo 1931 --- an4 89:3 samaṇapuṇḍarīko hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇapadumo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiko hoti …pe… sammāvimutti hoti, aṭṭha ca vimokkhe kāyena phusitvā viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇapadumo hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yācitova bahulaṁ cīvaraṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito …pe… yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti, mameva taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.241 24. Kammavagga Samaṇasutta |241| “‘Idheva, bhikkhave, paṭhamo samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇehi aññehī’ti—evametaṁ, bhikkhave, sammā sīhanādaṁ nadatha. 2 Katamo ca, bhikkhave, paṭhamo samaṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo samaṇo. 3 Katamo ca, bhikkhave, dutiyo samaṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo samaṇo. 4 Katamo ca, bhikkhave, tatiyo samaṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo samaṇo. 5 Katamo ca, bhikkhave, catuttho samaṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho samaṇo. 6 ‘Idheva, bhikkhave, paṭhamo samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’ti—evametaṁ, bhikkhave, sammā sīhanādaṁ nadathā”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.145 15. Ābhāvagga Pajjotasutta |145| “Cattārome, bhikkhave, pajjotā. Katame cattāro? Candapajjoto, sūriyapajjoto, aggipajjoto, paññāpajjoto—Ime kho, bhikkhave, cattāro pajjotā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ catunnaṁ pajjotānaṁ yadidaṁ paññāpajjoto”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.20 2. Caravagga Bhattuddesakasutta |20| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi catūhi? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi catūhi? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ saggeti. 3 Ye keci kāmesu asaññatā janā, Adhammikā honti adhammagāravā; Chandā dosā mohā ca bhayā gāmino, Parisākasaṭo ca panesa vuccati. 4 Evañhi vuttaṁ samaṇena jānatā, Tasmā hi te sappurisā pasaṁsiyā; Dhamme ṭhitā ye na karonti pāpakaṁ, Na chandā na dosā na mohā na bhayā ca gāmino; Parisāya maṇḍo ca panesa vuccati, Evañhi vuttaṁ samaṇena jānatā”ti. Dasamaṁ. Caravaggo dutiyo. 5 Tassuddānaṁ Caraṁ sīlaṁ padhānāni, saṁvaraṁ paññatti pañcamaṁ; Sokhummaṁ tayo agatī, bhattuddesena te dasāti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.45 5. Rohitassavagga Rohitassasutta |45| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho rohitasso devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho rohitasso devaputto bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Yattha nu kho, bhante, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, sakkā nu kho so, bhante, gamanena lokassa anto ñātuṁ vā daṭṭhuṁ vā pāpuṇituṁ vā”ti? “Yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṁ taṁ gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ daṭṭheyyaṁ patteyyanti vadāmī”ti. 3 1932 --- an4 45:3 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitamidaṁ, bhante, bhagavatā: ‘yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṁ taṁ gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ daṭṭheyyaṁ patteyyanti vadāmī’”ti. 4 “Bhūtapubbāhaṁ, bhante, rohitasso nāma isi ahosiṁ bhojaputto iddhimā vehāsaṅgamo. Tassa mayhaṁ, bhante, evarūpo javo ahosi, seyyathāpi nāma daḷhadhammā dhanuggaho sikkhito katahattho katūpāsano lahukena asanena appakasirena tiriyaṁ tālacchāyaṁ atipāteyya. Tassa mayhaṁ, bhante, evarūpo padavītihāro ahosi, seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo. Tassa mayhaṁ, bhante, evarūpena javena samannāgatassa evarūpena ca padavītihārena evarūpaṁ icchāgataṁ uppajji: ‘ahaṁ gamanena lokassa antaṁ pāpuṇissāmī’ti. So kho ahaṁ, bhante, aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatra uccārapassāvakammā aññatra niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataṁ gantvā appatvāva lokassa antaṁ antarāyeva kālaṅkato. 5 Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitamidaṁ, bhante, bhagavatā: ‘yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṁ taṁ gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ daṭṭheyyaṁ patteyyanti vadāmī’”ti. 6 “‘Yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṁ taṁ gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ daṭṭheyyaṁ patteyyan’ti vadāmi. Na cāhaṁ, āvuso, appatvāva lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmi. Api cāhaṁ, āvuso, imasmiṁyeva byāmamatte kaḷevare sasaññimhi samanake lokañca paññāpemi lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadanti. 7 Gamanena na pattabbo, lokassanto kudācanaṁ; Na ca appatvā lokantaṁ, dukkhā atthi pamocanaṁ. 8 Tasmā have lokavidū sumedho, Lokantagū vusitabrahmacariyo; Lokassa antaṁ samitāvi ñatvā, Nāsīsatī lokamimaṁ parañcā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.224 23. Duccaritavagga Pāṇātipātīsutta |224| …pe… Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti …pe… pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti …pe…. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.120 12. Kesivagga Dutiyabhayasutta |120| “Cattārimāni, bhikkhave, bhayāni. Katamāni cattāri? Aggibhayaṁ, udakabhayaṁ, rājabhayaṁ, corabhayaṁ—Imāni kho, bhikkhave, cattāri bhayānī”ti. Dasamaṁ. Kesivaggo dutiyo. 2 Tassuddānaṁ Kesi javo patodo ca, Nāgo ṭhānena pañcamaṁ; Appamādo ca ārakkho, Saṁvejanīyañca dve bhayāti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.101 11. Valāhakavagga Paṭhamavalāhakasutta |101| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Cattārome, bhikkhave, valāhakā. Katame cattāro? Gajjitā no vassitā, vassitā no gajjitā, neva gajjitā no vassitā, gajjitā ca vassitā ca. Ime kho, bhikkhave, cattāro valāhakā. Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro valāhakūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Gajjitā no vassitā, vassitā no gajjitā, neva gajjitā no vassitā, gajjitā ca vassitā ca. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo gajjitā hoti no vassitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo bhāsitā hoti, no kattā. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gajjitā hoti, no vassitā. Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako gajjitā, no vassitā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo vassitā hoti, no gajjitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo kattā hoti, no bhāsitā. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo vassitā hoti, no gajjitā. Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako vassitā, no gajjitā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo neva gajjitā hoti, no vassitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo neva bhāsitā hoti, no kattā. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo neva gajjitā hoti, no vassitā. Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako neva gajjitā, no vassitā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 6 Kathañca, bhikkhave, puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca? Idha, bhikkhave, 1933 --- an4 101:6 ekacco puggalo bhāsitā ca hoti kattā ca. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca. Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako gajjitā ca vassitā ca; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro valāhakūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.205 21. Sappurisavagga Aṭṭhaṅgikasutta |205| “Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca; sappurisañca, sappurisena sappurisatarañca. Taṁ suṇātha …pe…. 2 “Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti, micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappuriso. 3 Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? Idha bhikkhave, ekacco attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti; attanā ca micchāsaṅkappo hoti, parañca micchāsaṅkappe samādapeti; attanā ca micchāvāco hoti, parañca micchāvācāya samādapeti; attanā ca micchākammanto hoti, parañca micchākammante samādapeti; attanā ca micchāājīvo hoti, parañca micchāājīve samādapeti; attanā ca micchāvāyāmo hoti, parañca micchāvāyāme samādapeti; attanā ca micchāsati hoti, parañca micchāsatiyā samādapeti; attanā ca micchāsamādhi hoti, parañca micchāsamādhimhi samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro. 4 Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappuriso. 5 Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti; attanā ca sammāsaṅkappo hoti, parañca sammāsaṅkappe samādapeti; attanā ca sammāvāco hoti, parañca sammāvācāya samādapeti; attanā ca sammākammanto hoti, parañca sammākammante samādapeti; attanā ca sammāājīvo hoti, parañca sammāājīve samādapeti; attanā ca sammāvāyāmo hoti, parañca sammāvāyāme samādapeti; attanā ca sammāsati hoti, parañca sammāsatiyā samādapeti; attanā ca sammāsamādhi hoti, parañca sammāsamādhimhi samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.82 9. Macalavagga Musāvādasutta |82| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi catūhi? Musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi catūhi? Musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.64 7. Pattakammavagga Nirayasutta |64| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi catūhi? Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ nirayeti. 2 Pāṇātipāto adinnādānaṁ, Musāvādo ca vuccati; Paradāragamanañcāpi, Nappasaṁsanti paṇḍitā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.182 19. Brāhmaṇavagga Pāṭibhogasutta |182| “Catunnaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ natthi koci pāṭibhogo—samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ. 2 Katamesaṁ catunnaṁ? ‘Jarādhammaṁ mā jīrī’ti natthi koci pāṭibhogo—samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ; ‘byādhidhammaṁ mā byādhiyī’ti natthi koci pāṭibhogo—samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ; ‘maraṇadhammaṁ mā mīyī’ti natthi koci pāṭibhogo—samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ; ‘yāni kho pana tāni pubbe attanā katāni pāpakāni kammāni saṅkilesikāni ponobhavikāni sadarāni dukkhavipākāni āyatiṁ jātijarāmaraṇikāni, tesaṁ vipāko 1934 --- an4 182:2 mā nibbattī’ti natthi koci pāṭibhogo—samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ. 3 Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ dhammānaṁ natthi koci pāṭibhogo—samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmin”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.164 17. Paṭipadāvagga Paṭhamakhamasutta |164| “Catasso imā, bhikkhave, paṭipadā. Katamā catasso? Akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, damā paṭipadā, samā paṭipadā. Katamā ca, bhikkhave, akkhamā paṭipadā? Idha, bhikkhave, ekacco akkosantaṁ paccakkosati, rosantaṁ paṭirosati, bhaṇḍantaṁ paṭibhaṇḍati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, akkhamā paṭipadā. 2 Katamā ca, bhikkhave, khamā paṭipadā? Idha, bhikkhave, ekacco akkosantaṁ na paccakkosati, rosantaṁ na paṭirosati, bhaṇḍantaṁ na paṭibhaṇḍati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, khamā paṭipadā. 3 Katamā ca, bhikkhave, damā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, damā paṭipadā. 4 Katamā ca, bhikkhave, samā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti sameti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti; uppannaṁ byāpādavitakkaṁ …pe… uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ … uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti sameti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, samā paṭipadā. Imā kho, bhikkhave, catasso paṭipadā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.260 26. Abhiññāvagga Dutiyaājānīyasutta |260| “Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti, balasampanno ca, javasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca. Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti, balasampanno ca, javasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti. 6 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti. 7 Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.33 4. Cakkavagga Sīhasutta |33| “Sīho, bhikkhave, migarājā sāyanhasamayaṁ āsayā nikkhamati. Āsayā nikkhamitvā vijambhati. Vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi. Samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadati. Tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā gocarāya pakkamati. Ye kho pana te, bhikkhave, 1935 --- an4 33:1 tiracchānagatā pāṇā sīhassa migarañño nadato saddaṁ suṇanti, te yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjanti. Bilaṁ bilāsayā pavisanti, dakaṁ dakāsayā pavisanti, vanaṁ vanāsayā pavisanti, ākāsaṁ pakkhino bhajanti. Yepi te, bhikkhave, rañño nāgā gāmanigamarājadhānīsu daḷhehi varattehi bandhanehi baddhā, tepi tāni bandhanāni sañchinditvā sampadāletvā bhītā muttakarīsaṁ cajamānā yena vā tena vā palāyanti. Evaṁ mahiddhiko kho, bhikkhave, sīho migarājā tiracchānagatānaṁ pāṇānaṁ, evaṁ mahesakkho evaṁ mahānubhāvo. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, yadā tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā, so dhammaṁ deseti: ‘iti sakkāyo, iti sakkāyasamudayo, iti sakkāyanirodho, iti sakkāyanirodhagāminī paṭipadā’ti. Yepi te, bhikkhave, devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā, tepi tathāgatassa dhammadesanaṁ sutvā yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjanti: ‘aniccā vata kira, bho, mayaṁ samānā niccamhāti amaññimha; addhuvā vata kira, bho, mayaṁ samānā dhuvamhāti amaññimha; asassatā vata kira, bho, mayaṁ samānā sassatamhāti amaññimha. Mayaṁ kira, bho, aniccā addhuvā asassatā sakkāyapariyāpannā’ti. Evaṁ mahiddhiko kho, bhikkhave, tathāgato sadevakassa lokassa, evaṁ mahesakkho evaṁ mahānubhāvoti. 3 Yadā buddho abhiññāya, dhammacakkaṁ pavattayī; Sadevakassa lokassa, satthā appaṭipuggalo. 4 Sakkāyañca nirodhañca, sakkāyassa ca sambhavaṁ; Ariyañcaṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, dukkhūpasamagāminaṁ. 5 Yepi dīghāyukā devā, vaṇṇavanto yasassino; Bhītā santāsamāpāduṁ, sīhassevitare migā. 6 Avītivattā sakkāyaṁ, aniccā kira bho mayaṁ; Sutvā arahato vākyaṁ, vippamuttassa tādino”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.156 16. Indriyavagga Kappasutta |156| “Cattārimāni, bhikkhave, kappassa asaṅkhyeyyāni. Katamāni cattāri? Yadā, bhikkhave, kappo saṁvaṭṭati, taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ—ettakāni vassānīti vā, ettakāni vassasatānīti vā, ettakāni vassasahassānīti vā, ettakāni vassasatasahassānīti vā. 2 Yadā, bhikkhave, kappo saṁvaṭṭo tiṭṭhati, taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ—ettakāni vassānīti vā, ettakāni vassasatānīti vā, ettakāni vassasahassānīti vā, ettakāni vassasatasahassānīti vā. 3 Yadā, bhikkhave, kappo vivaṭṭati, taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ—ettakāni vassānīti vā, ettakāni vassasatānīti vā, ettakāni vassasahassānīti vā, ettakāni vassasatasahassānīti vā. 4 Yadā, bhikkhave, kappo vivaṭṭo tiṭṭhati, taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ—ettakāni vassānīti vā, ettakāni vassasatānīti vā, ettakāni vassasahassānīti vā, ettakāni vassasatasahassānīti vā. Imāni kho, bhikkhave, cattāri kappassa asaṅkhyeyyānī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.168 17. Paṭipadāvagga Sāriputtasutta |168| Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 2 “Catasso imā, āvuso sāriputta, paṭipadā. Katamā catasso? Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā. Imā kho, āvuso, catasso paṭipadā. Imāsaṁ, āvuso, catunnaṁ paṭipadānaṁ katamaṁ te paṭipadaṁ āgamma anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttan”ti? 3 “Catasso imā, āvuso moggallāna, paṭipadā. Katamā catasso? Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā. Imā kho, āvuso, catasso paṭipadā. Imāsaṁ, āvuso, catunnaṁ paṭipadānaṁ yāyaṁ paṭipadā sukhā khippābhiññā, imaṁ me paṭipadaṁ āgamma anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.252 25. Āpattibhayavagga Tatiyavohārasutta |252| “Cattārome, bhikkhave, anariyavohārā. Katame cattāro? Diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute asutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā—Ime kho, bhikkhave, cattāro anariyavohārā”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.133 14. Puggalavagga Ugghaṭitaññūsutta |133| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame 1936 --- an4 133:1 cattāro? Ugghaṭitaññū, vipañcitaññū, neyyo, padaparamo—Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.237 24. Kammavagga Ariyamaggasutta |237| “Cattārimāni, bhikkhave, kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 2 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati? Sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.209 21. Sappurisavagga Tatiyapāpadhammasutta |209| “Pāpadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi, pāpadhammena pāpadhammatarañca; kalyāṇadhammañca, kalyāṇadhammena kalyāṇadhammatarañca. Taṁ suṇātha …pe…. 2 “Katamo ca, bhikkhave, pāpadhammo? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti …pe… micchādiṭṭhiko hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpadhammo. 3 Katamo ca, bhikkhave, pāpadhammena pāpadhammataro? Idha bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti …pe… attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpadhammena pāpadhammataro. 4 Katamo ca, bhikkhave, kalyāṇadhammo? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhiko hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇadhammo. 5 Katamo ca, bhikkhave, kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti …pe… attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataro”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.68 7. Pattakammavagga Devadattasutta |68| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte. Tatra kho bhagavā devadattaṁ ārabbha bhikkhū āmantesi: “attavadhāya, bhikkhave, devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Parābhavāya, bhikkhave, devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, kadalī attavadhāya phalaṁ deti, parābhavāya phalaṁ deti; evamevaṁ kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. 3 Seyyathāpi, bhikkhave, veḷu attavadhāya phalaṁ deti, parābhavāya phalaṁ deti; evamevaṁ kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, naḷo attavadhāya phalaṁ deti, parābhavāya phalaṁ deti; evamevaṁ kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, assatarī attavadhāya gabbhaṁ gaṇhāti, parābhavāya gabbhaṁ gaṇhāti; evamevaṁ kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādīti. 6 Phalaṁ ve kadaliṁ hanti, phalaṁ veḷuṁ phalaṁ naḷaṁ; Sakkāro kāpurisaṁ hanti, gabbho assatariṁ yathā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.7 1. Bhaṇḍagāmavagga Sobhanasutta |7| “Cattārome, bhikkhave, viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā saṅghaṁ sobhenti. 1937 --- an4 7:1 Katame cattāro? Bhikkhu, bhikkhave, viyatto vinīto visārado bahussuto dhammadharo dhammānudhammappaṭipanno saṅghaṁ sobheti. Bhikkhunī, bhikkhave, viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā saṅghaṁ sobheti. Upāsako, bhikkhave, viyatto vinīto visārado bahussuto dhammadharo dhammānudhammappaṭipanno saṅghaṁ sobheti. Upāsikā, bhikkhave, viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā saṅghaṁ sobheti. Ime kho, bhikkhave, cattāro viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā saṅghaṁ sobhentīti. 2 Yo hoti viyatto ca visārado ca, Bahussuto dhammadharo ca hoti; Dhammassa hoti anudhammacārī, Sa tādiso vuccati saṅghasobhano. 3 Bhikkhu ca sīlasampanno, bhikkhunī ca bahussutā; Upāsako ca yo saddho, yā ca saddhā upāsikā; Ete kho saṅghaṁ sobhenti, ete hi saṅghasobhanā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.56 6. Puññābhisandavagga Dutiyasamajīvīsutta |56| “Ākaṅkheyyuñce, bhikkhave, ubho jānipatayo diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṁ passituṁ abhisamparāyañca aññamaññaṁ passituṁ ubhova assu samasaddhā samasīlā samacāgā samapaññā, te diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṁ passanti abhisamparāyañca aññamaññaṁ passantīti. 2 Ubho saddhā vadaññū ca, saññatā dhammajīvino; Te honti jānipatayo, aññamaññaṁ piyaṁvadā. 3 Atthāsaṁ pacurā honti, phāsukaṁ upajāyati; Amittā dummanā honti, ubhinnaṁ samasīlinaṁ. 4 Idha dhammaṁ caritvāna, samasīlabbatā ubho; Nandino devalokasmiṁ, modanti kāmakāmino”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.77 8. Apaṇṇakavagga Acinteyyasutta |77| “Cattārimāni, bhikkhave, acinteyyāni, na cintetabbāni; yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa. Katamāni cattāri? Buddhānaṁ, bhikkhave, buddhavisayo acinteyyo, na cintetabbo; yaṁ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa. Jhāyissa, bhikkhave, jhānavisayo acinteyyo, na cintetabbo; yaṁ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa. Kammavipāko, bhikkhave, acinteyyo, na cintetabbo; yaṁ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa. Lokacintā, bhikkhave, acinteyyā, na cintetabbā; yaṁ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa. Imāni kho, bhikkhave, cattāri acinteyyāni, na cintetabbāni; yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.49 5. Rohitassavagga Vipallāsasutta |49| “Cattārome, bhikkhave, saññāvipallāsā cittavipallāsā diṭṭhivipallāsā. Katame cattāro? Anicce, bhikkhave, niccanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso; dukkhe, bhikkhave, sukhanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso; anattani, bhikkhave, attāti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso; asubhe, bhikkhave, subhanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. Ime kho, bhikkhave, cattāro saññāvipallāsā cittavipallāsā diṭṭhivipallāsā. 2 Cattārome, bhikkhave, nasaññāvipallāsā nacittavipallāsā nadiṭṭhivipallāsā. Katame cattāro? Anicce, bhikkhave, aniccanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso; dukkhe, bhikkhave, dukkhanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso; anattani, bhikkhave, anattāti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso; asubhe, bhikkhave, asubhanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso. Ime kho, bhikkhave, cattāro nasaññāvipallāsā nacittavipallāsā nadiṭṭhivipallāsāti. 3 Anicce niccasaññino, dukkhe ca sukhasaññino; Anattani ca attāti, asubhe subhasaññino; Micchādiṭṭhihatā sattā, khittacittā visaññino. 4 Te yogayuttā mārassa, ayogakkhemino janā; Sattā gacchanti saṁsāraṁ, jātimaraṇagāmino. 5 Yadā ca buddhā lokasmiṁ, Uppajjanti pabhaṅkarā; Te imaṁ dhammaṁ pakāsenti, Dukkhūpasamagāminaṁ. 6 Tesaṁ sutvāna sappaññā, sacittaṁ paccaladdhā te; Aniccaṁ aniccato dakkhuṁ, dukkhamaddakkhu dukkhato. 7 Anattani anattāti, asubhaṁ asubhataddasuṁ; Sammādiṭṭhisamādānā, sabbaṁ dukkhaṁ upaccagun”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.91 10. Asuravagga Asurasutta |91| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Asuro asuraparivāro, asuro devaparivāro, devo asuraparivāro, devo devaparivāro. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo asuro hoti asuraparivāro? 1938 --- an4 91:2 Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo, parisāpissa hoti dussīlā pāpadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo asuro hoti asuraparivāro. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo asuro hoti devaparivāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo, parisā ca khvassa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo asuro hoti devaparivāro. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo devo hoti asuraparivāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo, parisā ca khvassa hoti dussīlā pāpadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo devo hoti asuraparivāro. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo devo hoti devaparivāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo, parisāpissa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo devo hoti, devaparivāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.228 23. Duccaritavagga Dutiyavohārapathasutta |228| …pe… Diṭṭhe adiṭṭhavādī hoti, sute asutavādī hoti, mute amutavādī hoti, viññāte aviññātavādī hoti …pe… diṭṭhe diṭṭhavādī hoti, sute sutavādī hoti, mute mutavādī hoti, viññāte viññātavādī hoti …pe…. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.216 22. Parisāvagga Dutiyamaggasutta |216| …pe… Micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti …pe… sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.112 12. Kesivagga Javasutta |112| “Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi catūhi? Ajjavena, javena, khantiyā, soraccena—imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti, rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi catūhi? Ajjavena, javena, khantiyā, soraccena—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.273 27. Kammapathavagga Micchādiṭṭhisutta |273| …pe… Attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti, micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti, micchādiṭṭhiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi …pe…. 2 Attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti, sammādiṭṭhiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ saggeti. Dasamaṁ. Kammapathavaggo sattamo. 0 Aṅguttara Nikāya 4.149 15. Ābhāvagga Sucaritasutta |149| “Cattārimāni, bhikkhave, vacīsucaritāni. Katamāni cattāri? Saccavācā, apisuṇā vācā, saṇhā vācā, mantabhāsā—Imāni kho, bhikkhave, cattāri vacīsucaritānī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.177 18. Sañcetaniyavagga Rāhulasutta |177| Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rāhulaṁ bhagavā etadavoca: 2 “Yā ca, rāhula, ajjhattikā pathavīdhātu yā ca bāhirā pathavīdhātu, pathavīdhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā pathavīdhātuyā nibbindati, pathavīdhātuyā cittaṁ virājeti. 3 Yā ca, rāhula, ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu, āpodhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaṁ virājeti. 4 Yā ca, rāhula, ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu, tejodhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati, tejodhātuyā cittaṁ virājeti. 5 Yā ca, rāhula, ajjhattikā vāyodhātu yā ca bāhirā vāyodhātu, vāyodhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaṁ virājeti. 6 Yato kho, rāhula, bhikkhu imāsu catūsu dhātūsu nevattānaṁ na attaniyaṁ samanupassati, ayaṁ vuccati, rāhula, bhikkhu acchecchi taṇhaṁ, vivattayi 1939 --- an4 177:6 saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.191 20. Mahāvagga Sotānugatasutta |191| “Sotānugatānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ, vacasā paricitānaṁ, manasānupekkhitānaṁ, diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṁ cattāro ānisaṁsā pāṭikaṅkhā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaṁ kurumāno aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. Tassa tattha sukhino dhammapadā plavanti. Dandho, bhikkhave, satuppādo; atha so satto khippaṁyeva visesagāmī hoti. Sotānugatānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ, vacasā paricitānaṁ, manasānupekkhitānaṁ, diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṁ ayaṁ paṭhamo ānisaṁso pāṭikaṅkho. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaṁ kurumāno aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti; api ca kho bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti. Tassa evaṁ hoti: ‘ayaṁ vā so dhammavinayo, yatthāhaṁ pubbe brahmacariyaṁ acarin’ti. Dandho, bhikkhave, satuppādo; atha so satto khippameva visesagāmī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso kusalo bherisaddassa. So addhānamaggappaṭipanno bherisaddaṁ suṇeyya. Tassa na heva kho assa kaṅkhā vā vimati vā: ‘bherisaddo nu kho, na nu kho bherisaddo’ti. Atha kho bherisaddotveva niṭṭhaṁ gaccheyya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaṁ kurumāno aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti; api ca kho bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti. Tassa evaṁ hoti: ‘ayaṁ vā so dhammavinayo, yatthāhaṁ pubbe brahmacariyaṁ acarin’ti. Dandho, bhikkhave, satuppādo; atha so satto khippaṁyeva visesagāmī hoti. Sotānugatānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ, vacasā paricitānaṁ, manasānupekkhitānaṁ, diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṁ ayaṁ dutiyo ānisaṁso pāṭikaṅkho. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaṁ kurumāno aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti, napi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti; api ca kho devaputto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti. Tassa evaṁ hoti: ‘ayaṁ vā so dhammavinayo, yatthāhaṁ pubbe brahmacariyaṁ acarin’ti. Dandho, bhikkhave, satuppādo; atha so satto khippaṁyeva visesagāmī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso kusalo saṅkhasaddassa. So addhānamaggappaṭipanno saṅkhasaddaṁ suṇeyya. Tassa na heva kho assa kaṅkhā vā vimati vā: ‘saṅkhasaddo nu kho, na nu kho saṅkhasaddo’ti. Atha kho saṅkhasaddotveva niṭṭhaṁ gaccheyya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaṁ kurumāno aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti, napi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti; api ca kho devaputto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti. Tassa evaṁ hoti: ‘ayaṁ vā so dhammavinayo, yatthāhaṁ pubbe 1940 --- an4 191:3 brahmacariyaṁ acarin’ti. Dandho, bhikkhave, satuppādo; atha so satto khippaṁyeva visesagāmī hoti. Sotānugatānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ, vacasā paricitānaṁ, manasānupekkhitānaṁ, diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṁ ayaṁ tatiyo ānisaṁso pāṭikaṅkho. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaṁ kurumāno aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti, napi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti, napi devaputto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti; api ca kho opapātiko opapātikaṁ sāreti: ‘sarasi tvaṁ, mārisa, sarasi tvaṁ, mārisa, yattha mayaṁ pubbe brahmacariyaṁ acarimhā’ti. So evamāha: ‘sarāmi, mārisa, sarāmi, mārisā’ti. Dandho, bhikkhave, satuppādo; atha so satto khippaṁyeva visesagāmī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, dve sahāyakā sahapaṁsukīḷikā. Te kadāci karahaci aññamaññaṁ samāgaccheyyuṁ. Añño pana sahāyako sahāyakaṁ evaṁ vadeyya: ‘idampi, samma, sarasi, idampi, samma, sarasī’ti. So evaṁ vadeyya: ‘sarāmi, samma, sarāmi, sammā’ti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaṁ kurumāno aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti, napi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti, napi devaputto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti; api ca kho opapātiko opapātikaṁ sāreti: ‘sarasi tvaṁ, mārisa, sarasi tvaṁ, mārisa, yattha mayaṁ pubbe brahmacariyaṁ acarimhā’ti. So evamāha: ‘sarāmi, mārisa, sarāmi, mārisā’ti. Dandho, bhikkhave, satuppādo; atha kho so satto khippaṁyeva visesagāmī hoti. Sotānugatānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ, vacasā paricitānaṁ, manasānupekkhitānaṁ, diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṁ ayaṁ catuttho ānisaṁso pāṭikaṅkho. Sotānugatānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ, vacasā paricitānaṁ, manasānupekkhitānaṁ diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṁ ime cattāro ānisaṁsā pāṭikaṅkhā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.12 2. Caravagga Sīlasutta |12| “Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaṁvarasaṁvutā viharatha ācāragocarasampannā, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino samādāya sikkhatha sikkhāpadesu. Sampannasīlānaṁ vo, bhikkhave, viharataṁ sampannapātimokkhānaṁ pātimokkhasaṁvarasaṁvutānaṁ viharataṁ ācāragocarasampannānaṁ aṇumattesu vajjesu bhayadassāvīnaṁ samādāya sikkhataṁ sikkhāpadesu, kimassa uttari karaṇīyaṁ? 2 Carato cepi, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhābyāpādo vigato hoti, thinamiddhaṁ … uddhaccakukkuccaṁ … vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ, carampi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati. 3 Ṭhitassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhābyāpādo vigato hoti, thinamiddhaṁ … uddhaccakukkuccaṁ … vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ, ṭhitopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati. 4 Nisinnassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhābyāpādo vigato hoti, thinamiddhaṁ … uddhaccakukkuccaṁ … vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ, nisinnopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati. 5 Sayānassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno jāgarassa abhijjhābyāpādo vigato hoti, thinamiddhaṁ … uddhaccakukkuccaṁ … vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati 1941 --- an4 12:5 asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ, sayānopi, bhikkhave, bhikkhu jāgaro evaṁbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccatīti. 6 Yataṁ care yataṁ tiṭṭhe, Yataṁ acche yataṁ saye; Yataṁ samiñjaye bhikkhu, Yatamenaṁ pasāraye. 7 Uddhaṁ tiriyaṁ apācīnaṁ, yāvatājagatogati; Samavekkhitā ca dhammānaṁ, khandhānaṁ udayabbayaṁ. 8 Cetosamathasāmīciṁ, sikkhamānaṁ sadā sataṁ; Satataṁ pahitattoti, āhu bhikkhuṁ tathāvidhan”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.106 11. Valāhakavagga [Dutiyaambasutta] |106| () 0 Aṅguttara Nikāya 4.138 14. Puggalavagga Nikaṭṭhasutta |138| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Nikaṭṭhakāyo anikaṭṭhacitto, anikaṭṭhakāyo nikaṭṭhacitto, anikaṭṭhakāyo ca anikaṭṭhacitto ca, nikaṭṭhakāyo ca nikaṭṭhacitto ca. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo nikaṭṭhakāyo hoti anikaṭṭhacitto? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati. So tattha kāmavitakkampi vitakketi byāpādavitakkampi vitakketi vihiṁsāvitakkampi vitakketi. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo nikaṭṭhakāyo hoti anikaṭṭhacitto. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo anikaṭṭhakāyo hoti nikaṭṭhacitto? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo naheva kho araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati. So tattha nekkhammavitakkampi vitakketi abyāpādavitakkampi vitakketi avihiṁsāvitakkampi vitakketi. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo anikaṭṭhakāyo hoti nikaṭṭhacitto. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo anikaṭṭhakāyo ca hoti anikaṭṭhacitto ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo naheva kho araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati. So tattha kāmavitakkampi vitakketi byāpādavitakkampi vitakketi vihiṁsāvitakkampi vitakketi. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo anikaṭṭhakāyo ca hoti anikaṭṭhacitto ca. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo nikaṭṭhakāyo ca hoti nikaṭṭhacitto ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati. So tattha nekkhammavitakkampi vitakketi abyāpādavitakkampi vitakketi avihiṁsāvitakkampi vitakketi. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo nikaṭṭhakāyo ca hoti nikaṭṭhacitto ca. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.202 21. Sappurisavagga Assaddhasutta |202| “Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca; sappurisañca, sappurisena sappurisatarañca. Taṁ suṇātha …pe…. 2 “Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappuriso. 3 Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca assaddho hoti, parañca assaddhiye samādapeti; attanā ca ahiriko hoti, parañca ahirikatāya samādapeti; attanā ca anottappī hoti, parañca anottappe samādapeti; attanā ca appassuto hoti, parañca appassute samādapeti; attanā ca kusīto hoti, parañca kosajje samādapeti; attanā ca muṭṭhassati hoti, parañca muṭṭhassacce samādapeti; attanā ca duppañño hoti, parañca duppaññatāya samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro. 4 Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, satimā hoti, paññavā hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappuriso. 5 Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca saddhāsampanno hoti, parañca saddhāsampadāya samādapeti; attanā ca hirimā hoti, parañca hirimatāya samādapeti; attanā ca ottappī hoti, parañca ottappe samādapeti; attanā ca bahussuto hoti, parañca bāhusacce samādapeti; attanā ca āraddhavīriyo hoti, parañca vīriyārambhe samādapeti; attanā ca upaṭṭhitassati hoti, parañca satiupaṭṭhāne samādapeti; attanā ca paññāsampanno hoti, parañca paññāsampadāya samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.85 9. Macalavagga Tamotamasutta |85| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā 1942 --- an4 85:1 lokasmiṁ. Katame cattāro? Tamo tamaparāyaṇo, tamo jotiparāyaṇo, joti tamaparāyaṇo, joti jotiparāyaṇo. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo tamo hoti tamaparāyaṇo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti—caṇḍālakule vā venakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo tamo hoti tamaparāyaṇo. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo tamo hoti jotiparāyaṇo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti—caṇḍālakule vā venakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati; so ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. So kāyena sucaritaṁ caritvā, vācāya sucaritaṁ caritvā, manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo tamo hoti jotiparāyaṇo. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo joti hoti tamaparāyaṇo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti—khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe; so ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo joti hoti tamaparāyaṇo. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo joti hoti jotiparāyaṇo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti—khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe; so ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. So kāyena sucaritaṁ caritvā, vācāya sucaritaṁ caritvā, manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo joti hoti jotiparāyaṇo. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.63 7. Pattakammavagga Brahmasutta |63| “Sabrahmakāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sapubbācariyakāni, bhikkhave, tāni kulāni, yesaṁ puttānaṁ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sapubbadevatāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sāhuneyyakāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. 2 Brahmāti, bhikkhave, mātāpitūnaṁ etaṁ adhivacanaṁ. Pubbācariyāti, bhikkhave, mātāpitūnaṁ etaṁ adhivacanaṁ. Pubbadevatāti, bhikkhave, mātāpitūnaṁ etaṁ adhivacanaṁ. Āhuneyyāti, bhikkhave, mātāpitūnaṁ etaṁ adhivacanaṁ. Taṁ kissa hetu? Bahukārā, bhikkhave, mātāpitaro, puttānaṁ āpādakā posakā imassa lokassa dassetāroti. 3 Brahmāti mātāpitaro, pubbācariyāti vuccare; Āhuneyyā ca 1943 --- an4 63:3 puttānaṁ, pajāya anukampakā. 4 Tasmā hi ne namasseyya, sakkareyya ca paṇḍito; Annena atha pānena, vatthena sayanena ca; Ucchādanena nhāpanena, pādānaṁ dhovanena ca. 5 Tāya naṁ pāricariyāya, mātāpitūsu paṇḍitā; Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.38 4. Cakkavagga Patilīnasutta |38| “Panuṇṇapaccekasacco, bhikkhave, bhikkhu ‘samavayasaṭṭhesano passaddhakāyasaṅkhāro patilīno’ti vuccati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ puthupaccekasaccāni, seyyathidaṁ—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā; sabbāni tāni nuṇṇāni honti panuṇṇāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu patilīno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu patilīno hoti. Panuṇṇapaccekasacco, bhikkhave, bhikkhu ‘samavayasaṭṭhesano passaddhakāyasaṅkhāro patilīno’ti vuccatīti. 5 Kāmesanā bhavesanā, brahmacariyesanā saha; Iti saccaparāmāso, diṭṭhiṭṭhānā samussayā. 6 Sabbarāgavirattassa, taṇhakkhayavimuttino; Esanā paṭinissaṭṭhā, diṭṭhiṭṭhānā samūhatā. 7 Sa ve santo sato bhikkhu, passaddho aparājito; Mānābhisamayā buddho, patilīnoti vuccatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.185 19. Brāhmaṇavagga Brāhmaṇasaccasutta |185| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā sippinikātīre paribbājakārāme paṭivasanti, seyyathidaṁ annabhāro varadharo sakuludāyī ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena sippinikātīre paribbājakārāmo tenupasaṅkami. 2 Tena kho pana samayena tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarā kathā udapādi: “itipi brāhmaṇasaccāni, itipi brāhmaṇasaccānī”ti. Atha kho bhagavā yena te paribbājakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā te paribbājake etadavoca: 3 “Kāya nuttha, paribbājakā, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? “Idha, bho gotama, amhākaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘itipi brāhmaṇasaccāni, itipi brāhmaṇasaccānī’”ti. 4 “Cattārimāni, paribbājakā, brāhmaṇasaccāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri? Idha, paribbājakā, brāhmaṇo evamāha: ‘sabbe pāṇā avajjhā’ti. Iti vadaṁ brāhmaṇo saccaṁ āha, no musā. So tena na samaṇoti maññati, na brāhmaṇoti maññati, na seyyohamasmīti maññati, na sadisohamasmīti maññati, na hīnohamasmīti maññati. Api ca yadeva tattha saccaṁ tadabhiññāya pāṇānaṁyeva anuddayāya anukampāya paṭipanno hoti. 5 Puna caparaṁ, paribbājakā, brāhmaṇo evamāha: ‘sabbe kāmā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti. Iti vadaṁ brāhmaṇo saccamāha, no musā. So tena na samaṇoti maññati, na brāhmaṇoti maññati, na seyyohamasmīti maññati, na sadisohamasmīti maññati, na hīnohamasmīti maññati. Api ca yadeva tattha saccaṁ tadabhiññāya kāmānaṁyeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 6 Puna 1944 --- an4 185:6 caparaṁ, paribbājakā, brāhmaṇo evamāha: ‘sabbe bhavā aniccā …pe… tadabhiññāya bhavānaṁyeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 7 Puna caparaṁ, paribbājakā, brāhmaṇo evamāha: ‘nāhaṁ kvacani kassaci kiñcanatasmiṁ na ca mama kvacani katthaci kiñcanatatthī’ti. Iti vadaṁ brāhmaṇo saccaṁ āha, no musā. So tena na samaṇoti maññati, na brāhmaṇoti maññati, na seyyohamasmīti maññati, na sadisohamasmīti maññati, na hīnohamasmīti maññati. Api ca yadeva tattha saccaṁ tadabhiññāya ākiñcaññaṁyeva paṭipadaṁ paṭipanno hoti. Imāni kho, paribbājakā, cattāri brāhmaṇasaccāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.163 17. Paṭipadāvagga Asubhasutta |163| “Catasso imā, bhikkhave, paṭipadā. Katamā catasso? Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā. 2 Katamā ca, bhikkhave, dukkhā paṭipadā dandhābhiññā? Idha, bhikkhave, bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikūlasaññī, sabbaloke anabhiratisaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī; maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṁ sūpaṭṭhitā hoti. So imāni pañca sekhabalāni upanissāya viharati—saddhābalaṁ, hiribalaṁ, ottappabalaṁ, vīriyabalaṁ, paññābalaṁ. Tassimāni pañcindriyāni mudūni pātubhavanti—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. So imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ muduttā dandhaṁ ānantariyaṁ pāpuṇāti āsavānaṁ khayāya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhā paṭipadā dandhābhiññā. 3 Katamā ca, bhikkhave, dukkhā paṭipadā khippābhiññā? Idha, bhikkhave, bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikūlasaññī, sabbaloke anabhiratisaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī; maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṁ sūpaṭṭhitā hoti. So imāni pañca sekhabalāni upanissāya viharati—saddhābalaṁ …pe… paññābalaṁ. Tassimāni pañcindriyāni adhimattāni pātubhavanti—saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. So imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ adhimattattā khippaṁ ānantariyaṁ pāpuṇāti āsavānaṁ khayāya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhā paṭipadā khippābhiññā. 4 Katamā ca, bhikkhave, sukhā paṭipadā dandhābhiññā? Idha bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imāni pañca sekhabalāni upanissāya viharati—saddhābalaṁ …pe… paññābalaṁ. Tassimāni pañcindriyāni mudūni pātubhavanti—saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. So imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ muduttā dandhaṁ ānantariyaṁ pāpuṇāti āsavānaṁ khayāya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sukhā paṭipadā dandhābhiññā. 5 Katamā ca, bhikkhave, sukhā paṭipadā khippābhiññā? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati …pe… dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imāni pañca sekhabalāni upanissāya viharati—saddhābalaṁ, hiribalaṁ, ottappabalaṁ, vīriyabalaṁ, paññābalaṁ. Tassimāni pañcindriyāni adhimattāni pātubhavanti—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. So imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ adhimattattā khippaṁ ānantariyaṁ pāpuṇāti āsavānaṁ khayāya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sukhā paṭipadā khippābhiññā. Imā kho, bhikkhave, catasso paṭipadā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.267 27. Kammapathavagga Musāvādīsutta |267| …pe… Attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño hoti, musāvādassa ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho …pe…. 2 Attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, 1945 --- an4 267:2 musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, musāvādā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi …pe…. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.259 26. Abhiññāvagga Paṭhamaājānīyasutta |259| “Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti. 6 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti. 7 Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.246 25. Āpattibhayavagga Seyyāsutta |246| “Catasso imā, bhikkhave, seyyā. Katamā catasso? Petaseyyā, kāmabhogiseyyā, sīhaseyyā, tathāgataseyyā. Katamā ca, bhikkhave, petaseyyā? Yebhuyyena, bhikkhave, petā uttānā senti; ayaṁ vuccati, bhikkhave, petaseyyā. 2 Katamā ca, bhikkhave, kāmabhogiseyyā? Yebhuyyena, bhikkhave, kāmabhogī vāmena passena senti; ayaṁ vuccati, bhikkhave, kāmabhogiseyyā. 3 Katamā ca, bhikkhave, sīhaseyyā? Sīho, bhikkhave, migarājā dakkhiṇena passena seyyaṁ kappeti, pāde pādaṁ accādhāya, antarasatthimhi naṅguṭṭhaṁ anupakkhipitvā. So paṭibujjhitvā purimaṁ kāyaṁ abbhunnāmetvā pacchimaṁ kāyaṁ anuviloketi. Sace, bhikkhave, sīho migarājā kiñci passati kāyassa vikkhittaṁ vā visaṭaṁ vā, tena, bhikkhave, sīho migarājā anattamano hoti. Sace pana, bhikkhave, sīho migarājā na kiñci passati kāyassa vikkhittaṁ vā visaṭaṁ vā, tena, bhikkhave, sīho migarājā attamano hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sīhaseyyā. 4 Katamā ca, bhikkhave, tathāgataseyyā? Idha, bhikkhave, tathāgato vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, tathāgataseyyā. Imā kho, bhikkhave, catasso seyyā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.142 15. Ābhāvagga Pabhāsutta |142| “Catasso imā, bhikkhave, pabhā. Katamā catasso? Candappabhā, sūriyappabhā, aggippabhā, paññāpabhā—imā kho, bhikkhave, catasso pabhā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ pabhānaṁ yadidaṁ paññāpabhā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.27 3. Uruvelavagga Santuṭṭhisutta |27| “Cattārimāni, bhikkhave, appāni ca sulabhāni ca, tāni ca anavajjāni. Katamāni cattāri? Paṁsukūlaṁ, bhikkhave, cīvarānaṁ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṁ. Piṇḍiyālopo, bhikkhave, bhojanānaṁ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṁ. Rukkhamūlaṁ, bhikkhave, senāsanānaṁ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṁ. Pūtimuttaṁ, bhikkhave, bhesajjānaṁ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri appāni ca sulabhāni ca, tāni ca anavajjāni. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu appena ca tuṭṭho hoti sulabhena ca, idamassāhaṁ aññataraṁ sāmaññaṅganti vadāmīti. 2 Anavajjena tuṭṭhassa, appena sulabhena ca; Na senāsanamārabbha, cīvaraṁ pānabhojanaṁ; Vighāto hoti cittassa, disā 1946 --- an4 27:2 nappaṭihaññati. 3 Ye cassa dhammā akkhātā, sāmaññassānulomikā; Adhiggahitā tuṭṭhassa, appamattassa sikkhato”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.19 2. Caravagga Tatiyaagatisutta |19| “Cattārimāni, bhikkhave, agatigamanāni. Katamāni cattāri? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati—Imāni kho, bhikkhave, cattāri agatigamanāni. 2 Cattārimāni, bhikkhave, nāgatigamanāni. Katamāni cattāri? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati—Imāni kho, bhikkhave, cattāri nāgatigamanānīti. 3 Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṁ ativattati; Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimā. 4 Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṁ nātivattati; Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.42 5. Rohitassavagga Pañhabyākaraṇasutta |42| “Cattārimāni, bhikkhave, pañhabyākaraṇāni. Katamāni cattāri? Atthi, bhikkhave, pañho ekaṁsabyākaraṇīyo; atthi, bhikkhave, pañho vibhajjabyākaraṇīyo; atthi, bhikkhave, pañho paṭipucchābyākaraṇīyo; atthi, bhikkhave, pañho ṭhapanīyo. Imāni kho, bhikkhave, cattāri pañhabyākaraṇānīti. 2 Ekaṁsavacanaṁ ekaṁ, vibhajjavacanāparaṁ; Tatiyaṁ paṭipuccheyya, catutthaṁ pana ṭhāpaye. 3 Yo ca tesaṁ tattha tattha, jānāti anudhammataṁ; Catupañhassa kusalo, āhu bhikkhuṁ tathāvidhaṁ. 4 Durāsado duppasaho, gambhīro duppadhaṁsiyo; Atho atthe anatthe ca, ubhayassa hoti kovido. 5 Anatthaṁ parivajjeti, atthaṁ gaṇhāti paṇḍito; Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.223 23. Duccaritavagga Akataññutāsutta |223| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Katamehi catūhi? Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena, akataññutā akataveditā—imehi …pe… kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena kataññutākataveditā …pe…. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.119 12. Kesivagga Paṭhamabhayasutta |119| “Cattārimāni, bhikkhave, bhayāni. Katamāni cattāri? Jātibhayaṁ, jarābhayaṁ, byādhibhayaṁ, maraṇabhayaṁ—Imāni kho, bhikkhave, cattāri bhayānī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.127 13. Bhayavagga Paṭhamatathāgataacchariyasutta |127| “Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā cattāro acchariyā abbhutā dhammā pātubhavanti. Katame cattāro? Yadā, bhikkhave, bodhisatto tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiṁ okkamati, atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Yāpi tā lokantarikā aghā asaṁvutā andhakārā andhakāratimisā yatthapimesaṁ candimasūriyānaṁ evaṁmahiddhikānaṁ evaṁmahānubhāvānaṁ ābhā nānubhonti, tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Yepi tattha sattā upapannā tepi tenobhāsena aññamaññaṁ sañjānanti: ‘aññepi kira, bho, santi sattā idhūpapannā’ti. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaṁ paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, yadā bodhisatto sato sampajāno mātukucchimhā nikkhamati, atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Yāpi tā lokantarikā aghā asaṁvutā andhakārā andhakāratimisā yatthapimesaṁ candimasūriyānaṁ evaṁmahiddhikānaṁ evaṁmahānubhāvānaṁ ābhā nānubhonti, tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Yepi tattha sattā upapannā tepi tenobhāsena aññamaññaṁ sañjānanti: ‘aññepi kira, bho, santi sattā idhūpapannā’ti. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaṁ dutiyo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, yadā tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati, atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Yāpi tā lokantarikā aghā asaṁvutā andhakārā andhakāratimisā yatthapimesaṁ 1947 --- an4 127:3 candimasūriyānaṁ evaṁmahiddhikānaṁ evaṁmahānubhāvānaṁ ābhā nānubhonti, tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Yepi tattha sattā upapannā tepi tenobhāsena aññamaññaṁ sañjānanti: ‘aññepi kira, bho, santi sattā idhūpapannā’ti. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaṁ tatiyo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, yadā tathāgato anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavatteti, atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Yāpi tā lokantarikā aghā asaṁvutā andhakārā andhakāratimisā yatthapimesaṁ candimasūriyānaṁ evaṁmahiddhikānaṁ evaṁmahānubhāvānaṁ ābhā nānubhonti, tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. Yepi tattha sattā upapannā tepi tenobhāsena aññamaññaṁ sañjānanti: ‘aññepi kira, bho, santi sattā idhūpapannā’ti. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaṁ catuttho acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ime cattāro acchariyā abbhutā dhammā pātubhavantī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.23 3. Uruvelavagga Lokasutta |23| “Loko, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho. Lokasmā tathāgato visaṁyutto. Lokasamudayo, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho. Lokasamudayo tathāgatassa pahīno. Lokanirodho, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho. Lokanirodho tathāgatassa sacchikato. Lokanirodhagāminī paṭipadā, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddhā. Lokanirodhagāminī paṭipadā tathāgatassa bhāvitā. 2 Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, sabbaṁ taṁ tathāgatena abhisambuddhaṁ. Tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. 3 Yañca, bhikkhave, rattiṁ tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati yañca rattiṁ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṁ etasmiṁ antare bhāsati lapati niddisati sabbaṁ taṁ tatheva hoti, no aññathā. Tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. 4 Yathāvādī, bhikkhave, tathāgato tathākārī, yathākārī tathāvādī. Iti yathāvādī tathākārī, yathākārī tathāvādī. Tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. 5 Sadevake, bhikkhave, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso vasavattī. Tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. 6 Sabbaṁ lokaṁ abhiññāya, sabbaṁ loke yathātathaṁ; Sabbaṁ lokaṁ visaṁyutto, sabbaloke anūpayo. 7 Sa ve sabbābhibhū dhīro, sabbaganthappamocano; Phuṭṭha’ssa paramā santi, nibbānaṁ akutobhayaṁ. 8 Esa khīṇāsavo buddho, anīgho chinnasaṁsayo; Sabbakammakkhayaṁ patto, vimutto upadhisaṅkhaye. 9 Esa so bhagavā buddho, esa sīho anuttaro; Sadevakassa lokassa, brahmacakkaṁ pavattayī. 10 Iti devā manussā ca, ye buddhaṁ saraṇaṁ gatā; Saṅgamma taṁ namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ. 11 Danto damayataṁ seṭṭho, santo samayataṁ isi; Mutto mocayataṁ aggo, tiṇṇo tārayataṁ varo. 12 Iti hetaṁ namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ; Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, natthi me paṭipuggalo”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.178 18. Sañcetaniyavagga Jambālīsutta |178| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ santaṁ cetovimuttiṁ upasampajja viharati. So sakkāyanirodhaṁ manasi karoti. Tassa sakkāyanirodhaṁ manasi karoto sakkāyanirodhe cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Tassa kho evaṁ, bhikkhave, bhikkhuno na sakkāyanirodho pāṭikaṅkho. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso lepagatena hatthena sākhaṁ gaṇheyya, tassa so hattho sajjeyyapi gaṇheyyapi bajjheyyapi; evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ santaṁ cetovimuttiṁ upasampajja viharati. So sakkāyanirodhaṁ manasi karoti. Tassa sakkāyanirodhaṁ manasi karoto sakkāyanirodhe cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Tassa kho evaṁ, bhikkhave, bhikkhuno na sakkāyanirodho pāṭikaṅkho. 2 Idha 1948 --- an4 178:2 pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ santaṁ cetovimuttiṁ upasampajja viharati. So sakkāyanirodhaṁ manasi karoti. Tassa sakkāyanirodhaṁ manasi karoto sakkāyanirodhe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. Tassa kho evaṁ, bhikkhave, bhikkhuno sakkāyanirodho pāṭikaṅkho. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso suddhena hatthena sākhaṁ gaṇheyya, tassa so hattho neva sajjeyya na gaṇheyya na bajjheyya; evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ santaṁ cetovimuttiṁ upasampajja viharati. So sakkāyanirodhaṁ manasi karoti. Tassa sakkāyanirodhaṁ manasi karoto sakkāyanirodhe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. Tassa kho evaṁ, bhikkhave, bhikkhuno sakkāyanirodho pāṭikaṅkho. 3 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ santaṁ cetovimuttiṁ upasampajja viharati. So avijjāppabhedaṁ manasi karoti. Tassa avijjāppabhedaṁ manasi karoto avijjāppabhede cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Tassa kho evaṁ, bhikkhave, bhikkhuno na avijjāppabhedo pāṭikaṅkho. Seyyathāpi, bhikkhave, jambālī anekavassagaṇikā. Tassā puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidaheyya, yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya, devo ca na sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. Evañhi tassā, bhikkhave, jambāliyā na āḷippabhedo pāṭikaṅkho. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ santaṁ cetovimuttiṁ upasampajja viharati. So avijjāppabhedaṁ manasi karoti. Tassa avijjāppabhedaṁ manasi karoto avijjāppabhede cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Tassa kho evaṁ, bhikkhave, bhikkhuno na avijjāppabhedo pāṭikaṅkho. 4 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ santaṁ cetovimuttiṁ upasampajja viharati. So avijjāppabhedaṁ manasi karoti. Tassa avijjāppabhedaṁ manasi karoto avijjāppabhede cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. Tassa kho evaṁ, bhikkhave, bhikkhuno avijjāppabhedo pāṭikaṅkho. Seyyathāpi, bhikkhave, jambālī anekavassagaṇikā. Tassā puriso yāni ceva āyamukhāni tāni vivareyya, yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya, devo ca sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. Evañhi tassā, bhikkhave, jambāliyā āḷippabhedo pāṭikaṅkho. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ santaṁ cetovimuttiṁ upasampajja viharati. So avijjāppabhedaṁ manasi karoti. Tassa avijjāppabhedaṁ manasi karoto avijjāppabhede cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. Tassa kho evaṁ, bhikkhave, bhikkhuno avijjāppabhedo pāṭikaṅkho. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.146 15. Ābhāvagga Paṭhamakālasutta |146| “Cattārome, bhikkhave, kālā. Katame cattāro? Kālena dhammassavanaṁ, kālena dhammasākacchā, kālena sammasanā, kālena vipassanā—Ime kho, bhikkhave, cattāro kālā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.242 24. Kammavagga Sappurisānisaṁsasutta |242| “Sappurisaṁ, bhikkhave, nissāya cattāro ānisaṁsā pāṭikaṅkhā. Katame cattāro? Ariyena sīlena vaḍḍhati, ariyena samādhinā vaḍḍhati, ariyāya paññāya vaḍḍhati, ariyāya vimuttiyā vaḍḍhati—sappurisaṁ, bhikkhave, nissāya ime cattāro ānisaṁsā pāṭikaṅkhā”ti. Ekādasamaṁ. Kammavaggo catuttho. 2 Tassuddānaṁ Saṅkhitta vitthāra soṇakāyana, Sikkhāpadaṁ ariyamaggo bojjhaṅgaṁ; Sāvajjañceva abyābajjhaṁ, Samaṇo ca sappurisānisaṁsoti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.123 13. Bhayavagga Paṭhamanānākaraṇasutta |123| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Brahmakāyikānaṁ, bhikkhave, devānaṁ kappo āyuppamāṇaṁ. Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. Ayaṁ 1949 --- an4 123:1 kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno ābhassarānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ābhassarānaṁ, bhikkhave, devānaṁ dve kappā āyuppamāṇaṁ. Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno, kālaṁ kurumāno subhakiṇhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Subhakiṇhānaṁ, bhikkhave, devānaṁ cattāro kappā āyuppamāṇaṁ. Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno vehapphalānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Vehapphalānaṁ, bhikkhave, devānaṁ pañca kappasatāni āyuppamāṇaṁ. Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.219 22. Parisāvagga Ahirikasutta |219| …pe… Assaddho hoti, dussīlo hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti …pe… saddho hoti, sīlavā hoti, hirimā hoti, ottappī hoti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.227 23. Duccaritavagga Paṭhamavohārapathasutta |227| …pe… Adiṭṭhe diṭṭhavādī hoti, asute sutavādī hoti, amute mutavādī hoti, aviññāte viññātavādī hoti …pe… adiṭṭhe adiṭṭhavādī hoti, asute asutavādī hoti, amute amutavādī hoti, aviññāte aviññātavādī hoti …pe…. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.46 5. Rohitassavagga Dutiyarohitassasutta |46| Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ rohitasso devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, bhikkhave, rohitasso devaputto maṁ etadavoca: ‘yattha nu kho, bhante, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, sakkā nu kho so, bhante, gamanena lokassa anto ñātuṁ vā daṭṭhuṁ vā pāpuṇituṁ vā’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ, bhikkhave, rohitassaṁ devaputtaṁ etadavocaṁ: ‘yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṁ taṁ 1950 --- an4 46:1 gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ daṭṭheyyaṁ patteyyanti vadāmī’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, rohitasso devaputto maṁ etadavoca: ‘acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitamidaṁ, bhante, bhagavatā—yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṁ taṁ gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ daṭṭheyyaṁ patteyyanti vadāmi’. 2 Bhūtapubbāhaṁ, bhante, rohitasso nāma isi ahosiṁ bhojaputto iddhimā vehāsaṅgamo. Tassa mayhaṁ, bhante, evarūpo javo ahosi, seyyathāpi nāma daḷhadhammā dhanuggaho sikkhito katahattho katūpāsano lahukena asanena appakasirena tiriyaṁ tālacchāyaṁ atipāteyya. Tassa mayhaṁ, bhante, evarūpo padavītihāro ahosi, seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo. Tassa mayhaṁ, bhante, evarūpena javena samannāgatassa evarūpena ca padavītihārena evarūpaṁ icchāgataṁ uppajji: ‘ahaṁ gamanena lokassa antaṁ pāpuṇissāmī’ti. So kho ahaṁ, bhante, aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatra uccārapassāvakammā aññatra niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataṁ gantvā appatvāva lokassa antaṁ antarāyeva kālaṅkato. 3 Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitamidaṁ, bhante, bhagavatā: ‘yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṁ taṁ gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ daṭṭheyyaṁ patteyyanti vadāmī’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhikkhave, rohitassaṁ devaputtaṁ etadavocaṁ: 4 ‘Yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṁ, taṁ gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ daṭṭheyyaṁ patteyyanti vadāmī’ti. Na cāhaṁ, āvuso, appatvāva lokassa antaṁ dukkhassantakiriyaṁ vadāmi. Api cāhaṁ, āvuso, imasmiṁyeva byāmamatte kaḷevare sasaññimhi samanake lokañca paññāpemi lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadanti. 5 Gamanena na pattabbo, lokassanto kudācanaṁ; Na ca appatvā lokantaṁ, dukkhā atthi pamocanaṁ. 6 Tasmā have lokavidū sumedho, Lokantagū vusitabrahmacariyo; Lokassa antaṁ samitāvi ñatvā, Nāsīsatī lokamimaṁ parañcā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.78 8. Apaṇṇakavagga Dakkhiṇasutta |78| “Catasso imā, bhikkhave, dakkhiṇā visuddhiyo. Katamā catasso? Atthi, bhikkhave, dakkhiṇā dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato; atthi, bhikkhave, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati, no dāyakato; atthi, bhikkhave, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato; atthi, bhikkhave, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca. 2 Kathañca, bhikkhave, dakkhiṇā dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato? Idha, bhikkhave, dāyako hoti sīlavā kalyāṇadhammo; paṭiggāhakā honti dussīlā pāpadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, dakkhiṇā dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato. 3 Kathañca, bhikkhave, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati, no dāyakato? Idha, bhikkhave, dāyako hoti dussīlo pāpadhammo; paṭiggāhakā honti sīlavanto kalyāṇadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati, no dāyakato. 4 Kathañca, bhikkhave, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato? Idha, bhikkhave, dāyako hoti dussīlo pāpadhammo; paṭiggāhakāpi honti dussīlā pāpadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato. 5 Kathañca, bhikkhave, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca? Idha, bhikkhave, dāyako hoti sīlavā kalyāṇadhammo; paṭiggāhakāpi honti sīlavanto kalyāṇadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca. Imā kho, bhikkhave, catasso dakkhiṇā visuddhiyo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.81 9. Macalavagga Pāṇātipātasutta |81| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi catūhi? Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi catūhi? Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 1951 --- an4 81:2 Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.59 6. Puññābhisandavagga Bhojanasutta |59| “Bhojanaṁ, bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṁ cattāri ṭhānāni deti. Katamāni cattāri? Āyuṁ deti, vaṇṇaṁ deti, sukhaṁ deti, balaṁ deti. Āyuṁ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Vaṇṇaṁ datvā … sukhaṁ datvā … balaṁ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaṁ, bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṁ imāni cattāri ṭhānāni detīti. 2 Yo saññatānaṁ paradattabhojinaṁ, Kālena sakkacca dadāti bhojanaṁ; Cattāri ṭhānāni anuppavecchati, Āyuñca vaṇṇañca sukhaṁ balañca. 3 So āyudāyī vaṇṇadāyī, sukhaṁ balaṁ dado naro; Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.8 1. Bhaṇḍagāmavagga Vesārajjasutta |8| “Cattārimāni, bhikkhave, tathāgatassa vesārajjāni, yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. Katamāni cattāri? ‘“Sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā”ti tatra vata maṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ sahadhammena paṭicodessatī’ti nimittametaṁ, bhikkhave, na samanupassāmi. Etamahaṁ, bhikkhave, nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 2 ‘“Khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā”ti tatra vata maṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ sahadhammena paṭicodessatī’ti nimittametaṁ, bhikkhave, na samanupassāmi. Etamahaṁ, bhikkhave, nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 3 ‘“Ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti tatra vata maṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ sahadhammena paṭicodessatī’ti nimittametaṁ, bhikkhave, na samanupassāmi. Etamahaṁ, bhikkhave, nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 4 ‘“Yassa kho pana te atthāya dhammo desito so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā”ti tatra vata maṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ sahadhammena paṭicodessatī’ti nimittametaṁ, bhikkhave, na samanupassāmi. Etamahaṁ, bhikkhave, nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. Imāni kho, bhikkhave, cattāri tathāgatassa vesārajjāni, yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavattetīti. 5 Ye kecime vādapathā puthussitā, Yaṁnissitā samaṇabrāhmaṇā ca; Tathāgataṁ patvā na te bhavanti, Visāradaṁ vādapathātivattaṁ. 6 Yo dhammacakkaṁ abhibhuyya kevalī, Pavattayī sabbabhūtānukampī; Taṁ tādisaṁ devamanussaseṭṭhaṁ, Sattā namassanti bhavassa pāragun”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.67 7. Pattakammavagga Ahirājasutta |67| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṅkato hoti. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, sāvatthiyaṁ aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṅkato”ti. 2 “Na hi nūna so, bhikkhave, bhikkhu cattāri ahirājakulāni mettena cittena phari. Sace hi so, bhikkhave, bhikkhu cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya, na hi so, bhikkhave, bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṁ kareyya. 3 Katamāni cattāri? Virūpakkhaṁ ahirājakulaṁ, erāpathaṁ ahirājakulaṁ, chabyāputtaṁ ahirājakulaṁ, kaṇhāgotamakaṁ ahirājakulaṁ. Na hi nūna so, bhikkhave, bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phari. Sace hi so, bhikkhave, bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya, na hi so, bhikkhave, bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṁ kareyya. 4 Anujānāmi, bhikkhave, imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena pharituṁ attaguttiyā attarakkhāya attaparittāyāti. 5 Virūpakkhehi me mettaṁ, Mettaṁ erāpathehi me; Chabyāputtehi me mettaṁ, Mettaṁ kaṇhāgotamakehi ca. 6 1952 --- an4 67:6 Apādakehi me mettaṁ, mettaṁ dvipādakehi me; Catuppadehi me mettaṁ, mettaṁ bahuppadehi me. 7 Mā maṁ apādako hiṁsi, mā maṁ hiṁsi dvipādako; Mā maṁ catuppado hiṁsi, mā maṁ hiṁsi bahuppado. 8 Sabbe sattā sabbe pāṇā, sabbe bhūtā ca kevalā; Sabbe bhadrāni passantu, mā kañci pāpamāgamā. 9 Appamāṇo buddho, Appamāṇo dhammo; Appamāṇo saṅgho, Pamāṇavantāni sarīsapāni. 10 Ahivicchikā satapadī, Uṇṇanābhī sarabū mūsikā; Katā me rakkhā katā me parittā, Paṭikkamantu bhūtāni; Sohaṁ namo bhagavato, Namo sattannaṁ sammāsambuddhānan”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.206 21. Sappurisavagga Dasamaggasutta |206| “Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca; sappurisañca, sappurisena sappurisatarañca. Taṁ suṇātha …pe…. 2 “Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti …pe… micchāñāṇī hoti, micchāvimutti hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappuriso. 3 Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti …pe… attanā ca micchāñāṇī hoti, parañca micchāñāṇe samādapeti; attanā ca micchāvimutti hoti, parañca micchāvimuttiyā samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro. 4 Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti …pe… sammāñāṇī hoti, sammāvimutti hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappuriso. 5 Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti …pe… attanā ca sammāñāṇī hoti, parañca sammāñāṇe samādapeti; attanā ca sammāvimutti hoti, parañca sammāvimuttiyā samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.238 24. Kammavagga Bojjhaṅgasutta |238| “Cattārimāni, bhikkhave, kammāni …pe… kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ …pe… idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati? Satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo—idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.102 11. Valāhakavagga Dutiyavalāhakasutta |102| “Cattārome, bhikkhave, valāhakā. Katame cattāro? Gajjitā no vassitā, vassitā no gajjitā, neva gajjitā no vassitā, gajjitā ca vassitā ca. Ime kho, bhikkhave, cattāro valāhakā. Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro valāhakūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Gajjitā no vassitā, vassitā no gajjitā, neva gajjitā no vassitā, gajjitā ca vassitā ca. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo gajjitā hoti, no vassitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gajjitā hoti, no vassitā. Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako gajjitā, no vassitā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo vassitā hoti, no gajjitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ na pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, 1953 --- an4 102:3 jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo vassitā hoti, no gajjitā. Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako vassitā, no gajjitā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo neva gajjitā hoti, no vassitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo neva dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo neva gajjitā hoti, no vassitā. Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako neva gajjitā, no vassitā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca. Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako gajjitā ca vassitā ca; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro valāhakūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.263 26. Abhiññāvagga Kammasutta |263| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Katamehi catūhi? Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena, sāvajjāya diṭṭhiyā—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 2 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. Katamehi catūhi? Anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena, anavajjāya diṭṭhiyā—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavatī”ti. Dasamaṁ. Abhiññāvaggo chaṭṭho. 3 Tassuddānaṁ Abhiññā pariyesanā, saṅgahaṁ mālukyaputto; Kulaṁ dve ca ājānīyā, balaṁ araññakammunāti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.181 19. Brāhmaṇavagga Yodhājīvasutta |181| “Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato yodhājīvo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, yodhājīvo ṭhānakusalo ca hoti, dūrepātī ca, akkhaṇavedhī ca, mahato ca kāyassa padāletā. Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato yodhājīvo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu ṭhānakusalo ca hoti, dūrepātī ca, akkhaṇavedhī ca, mahato ca kāyassa padāletā. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ṭhānakusalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ṭhānakusalo hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu dūrepātī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu dūrepātī hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhaṇavedhī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu 1954 --- an4 181:4 ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhaṇavedhī hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu mahato kāyassa padāletā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu mahantaṁ avijjākkhandhaṁ padāletā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu mahato kāyassa padāletā hoti. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.167 17. Paṭipadāvagga Mahāmoggallānasutta |167| Atha kho āyasmā sāriputto yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahāmoggallānena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: 2 “Catasso imā, āvuso moggallāna, paṭipadā. Katamā catasso? Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā. Imā kho, āvuso, catasso paṭipadā. Imāsaṁ, āvuso, catunnaṁ paṭipadānaṁ katamaṁ te paṭipadaṁ āgamma anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttan”ti? 3 “Catasso imā, āvuso sāriputta, paṭipadā. Katamā catasso? Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā. Imā kho, āvuso, catasso paṭipadā. Imāsaṁ, āvuso, catunnaṁ paṭipadānaṁ yāyaṁ paṭipadā dukkhā khippābhiññā, imaṁ me paṭipadaṁ āgamma anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttan”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.159 16. Indriyavagga Bhikkhunīsutta |159| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho aññatarā bhikkhunī aññataraṁ purisaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, ambho purisa, yenayyo ānando tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena ayyassa ānandassa pāde sirasā vanda: ‘itthannāmā, bhante, bhikkhunī ābādhikinī dukkhitā bāḷhagilānā. Sā ayyassa ānandassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi: ‘sādhu kira, bhante, ayyo ānando yena bhikkhunupassayo yena sā bhikkhunī tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. “Evaṁ, ayye”ti kho so puriso tassā bhikkhuniyā paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 2 “Itthannāmā, bhante, bhikkhunī ābādhikinī dukkhitā bāḷhagilānā. Sā āyasmato ānandassa pāde sirasā vandati, evañca vadeti: ‘sādhu kira, bhante, āyasmā ānando yena bhikkhunupassayo yena sā bhikkhunī tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena. 3 Atha kho āyasmā ānando nivāsetvā pattacīvaramādāya yena bhikkhunupassayo yena sā bhikkhunī tenupasaṅkami. Addasā kho sā bhikkhunī āyasmantaṁ ānandaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvā sasīsaṁ pārupitvā mañcake nipajji. Atha kho āyasmā ānando yena sā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā ānando taṁ bhikkhuniṁ etadavoca: 4 “Āhārasambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo āhāraṁ nissāya. Āhāro pahātabbo. Taṇhāsambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo taṇhaṁ nissāya. Taṇhā pahātabbā. Mānasambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo mānaṁ nissāya. Māno pahātabbo. Methunasambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo. Methune ca setughāto vutto bhagavatā. 5 ‘Āhārasambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo āhāraṁ nissāya. Āhāro pahātabbo’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhagini, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: ‘neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi. Yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. So aparena samayena āhāraṁ nissāya āhāraṁ pajahati. ‘Āhārasambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo āhāraṁ nissāya āhāro pahātabbo’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 6 ‘Taṇhāsambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo taṇhaṁ nissāya. Taṇhā pahātabbā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhagini, bhikkhu suṇāti: ‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ 1955 --- an4 159:6 paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘kudāssu nāma ahampi āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī’ti. So aparena samayena taṇhaṁ nissāya taṇhaṁ pajahati. ‘Taṇhāsambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo taṇhaṁ nissāya taṇhā pahātabbā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 7 ‘Mānasambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo mānaṁ nissāya. Māno pahātabbo’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, bhagini, bhikkhu suṇāti: ‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘so hi nāma āyasmā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati; kimaṅgaṁ panāhan’ti. So aparena samayena mānaṁ nissāya mānaṁ pajahati. ‘Mānasambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo, mānaṁ nissāya māno pahātabbo’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 8 Methunasambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo. Methune ca setughāto vutto bhagavatā”ti. 9 Atha kho sā bhikkhunī mañcakā vuṭṭhahitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā āyasmato ānandassa pādesu sirasā nipatitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “accayo maṁ, bhante, accagamā, yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yāhaṁ evamakāsiṁ. Tassā me, bhante, ayyo ānando accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu, āyatiṁ saṁvarāyā”ti. “Taggha taṁ, bhagini, accayo accagamā, yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yā tvaṁ evamakāsi. Yato ca kho tvaṁ, bhagini, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi, taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuddhi hesā, bhagini, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjatī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.128 13. Bhayavagga Dutiyatathāgataacchariyasutta |128| “Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā cattāro acchariyā abbhutā dhammā pātubhavanti. Katame cattāro? Ālayārāmā, bhikkhave, pajā ālayaratā ālayasammuditā; sā tathāgatena anālaye dhamme desiyamāne sussūsati sotaṁ odahati aññā cittaṁ upaṭṭhapeti. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaṁ paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 2 Mānārāmā, bhikkhave, pajā mānaratā mānasammuditā. Sā tathāgatena mānavinaye dhamme desiyamāne sussūsati sotaṁ odahati aññā cittaṁ upaṭṭhapeti. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaṁ dutiyo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 3 Anupasamārāmā, bhikkhave, pajā anupasamaratā anupasamasammuditā. Sā tathāgatena opasamike dhamme desiyamāne sussūsati sotaṁ odahati aññā cittaṁ upaṭṭhapeti. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaṁ tatiyo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 4 Avijjāgatā, bhikkhave, pajā aṇḍabhūtā pariyonaddhā. Sā tathāgatena avijjāvinaye dhamme desiyamāne sussūsati sotaṁ odahati aññā cittaṁ upaṭṭhapeti. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaṁ catuttho acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ime cattāro acchariyā abbhutā dhammā pātubhavantī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.116 12. Kesivagga Appamādasutta |116| “Catūhi, bhikkhave, ṭhānehi appamādo karaṇīyo. Katamehi catūhi? Kāyaduccaritaṁ, bhikkhave, pajahatha, kāyasucaritaṁ bhāvetha; tattha ca mā pamādattha. Vacīduccaritaṁ, bhikkhave, pajahatha, vacīsucaritaṁ bhāvetha; tattha ca mā pamādattha. Manoduccaritaṁ, bhikkhave, pajahatha, manosucaritaṁ bhāvetha; tattha ca mā pamādattha. Micchādiṭṭhiṁ, bhikkhave, pajahatha, sammādiṭṭhiṁ bhāvetha; tattha ca mā pamādattha. 2 Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno kāyaduccaritaṁ pahīnaṁ hoti kāyasucaritaṁ bhāvitaṁ, vacīduccaritaṁ pahīnaṁ hoti vacīsucaritaṁ bhāvitaṁ, manoduccaritaṁ pahīnaṁ hoti manosucaritaṁ bhāvitaṁ, micchādiṭṭhi pahīnā hoti sammādiṭṭhi bhāvitā, so na bhāyati samparāyikassa maraṇassā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara 1956 --- an4 212:0 Nikāya 4.212 22. Parisāvagga Diṭṭhisutta |212| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi catūhi? Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena, micchādiṭṭhiyā—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi catūhi? Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena, sammādiṭṭhiyā—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.73 8. Apaṇṇakavagga Sappurisasutta |73| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato asappuriso veditabbo. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, asappuriso yo hoti parassa avaṇṇo taṁ apuṭṭhopi pātu karoti, ko pana vādo puṭṭhassa. Puṭṭho kho pana pañhābhinīto ahāpetvā alambitvā paripūraṁ vitthārena parassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti. Veditabbametaṁ, bhikkhave, asappuriso ayaṁ bhavanti. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso yo hoti parassa vaṇṇo taṁ puṭṭhopi na pātu karoti, ko pana vādo apuṭṭhassa. Puṭṭho kho pana pañhābhinīto hāpetvā lambitvā aparipūraṁ avitthārena parassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti. Veditabbametaṁ, bhikkhave, asappuriso ayaṁ bhavanti. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso yo hoti attano avaṇṇo taṁ puṭṭhopi na pātu karoti, ko pana vādo apuṭṭhassa. Puṭṭho kho pana pañhābhinīto hāpetvā lambitvā aparipūraṁ avitthārena attano avaṇṇaṁ bhāsitā hoti. Veditabbametaṁ, bhikkhave, asappuriso ayaṁ bhavanti. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, asappuriso yo hoti attano vaṇṇo taṁ apuṭṭhopi pātu karoti, ko pana vādo puṭṭhassa. Puṭṭho kho pana pañhābhinīto ahāpetvā alambitvā paripūraṁ vitthārena attano vaṇṇaṁ bhāsitā hoti. Veditabbametaṁ, bhikkhave, asappuriso ayaṁ bhavanti. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato asappuriso veditabbo. 5 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato sappuriso veditabbo. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, sappuriso yo hoti parassa avaṇṇo taṁ puṭṭhopi na pātu karoti, ko pana vādo apuṭṭhassa. Puṭṭho kho pana pañhābhinīto hāpetvā lambitvā aparipūraṁ avitthārena parassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti. Veditabbametaṁ, bhikkhave, sappuriso ayaṁ bhavanti. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, sappuriso yo hoti parassa vaṇṇo taṁ apuṭṭhopi pātu karoti, ko pana vādo puṭṭhassa. Puṭṭho kho pana pañhābhinīto ahāpetvā alambitvā paripūraṁ vitthārena parassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti. Veditabbametaṁ, bhikkhave, sappuriso ayaṁ bhavanti. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, sappuriso yo hoti attano avaṇṇo taṁ apuṭṭhopi pātu karoti, ko pana vādo puṭṭhassa. Puṭṭho kho pana pañhābhinīto ahāpetvā alambitvā paripūraṁ vitthārena attano avaṇṇaṁ bhāsitā hoti. Veditabbametaṁ, bhikkhave, sappuriso ayaṁ bhavanti. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, sappuriso yo hoti attano vaṇṇo taṁ puṭṭhopi na pātu karoti, ko pana vādo apuṭṭhassa. Puṭṭho kho pana pañhābhinīto hāpetvā lambitvā aparipūraṁ avitthārena attano vaṇṇaṁ bhāsitā hoti. Veditabbametaṁ, bhikkhave, sappuriso ayaṁ bhavanti. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato sappuriso veditabbo. 9 Seyyathāpi, bhikkhave, vadhukā yaññadeva rattiṁ vā divaṁ vā ānītā hoti, tāvadevassā tibbaṁ hirottappaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sassuyāpi sasurepi sāmikepi antamaso dāsakammakaraporisesu. Sā aparena samayena saṁvāsamanvāya vissāsamanvāya sassumpi sasurampi sāmikampi evamāha: ‘apetha, kiṁ pana tumhe jānāthā’ti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu yaññadeva rattiṁ vā divaṁ vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, tāvadevassa tibbaṁ hirottappaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti bhikkhūsu bhikkhunīsu upāsakesu upāsikāsu antamaso ārāmikasamaṇuddesesu. So aparena samayena saṁvāsamanvāya vissāsamanvāya ācariyampi upajjhāyampi evamāha: ‘apetha, kiṁ pana tumhe jānāthā’ti. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘adhunāgatavadhukāsamena cetasā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.95 10. Asuravagga Chavālātasutta |95| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Nevattahitāya paṭipanno no 1957 --- an4 95:1 parahitāya, parahitāya paṭipanno no attahitāya, attahitāya paṭipanno no parahitāya, attahitāya ceva paṭipanno parahitāya ca. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, chavālātaṁ ubhato padittaṁ, majjhe gūthagataṁ, neva gāme kaṭṭhatthaṁ pharati na araññe (…); tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi yvāyaṁ puggalo nevattahitāya paṭipanno no parahitāya. 3 Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo parahitāya paṭipanno no attahitāya, ayaṁ imesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo attahitāya paṭipanno no parahitāya, ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo attahitāya ceva paṭipanno parahitāya ca, ayaṁ imesaṁ catunnaṁ puggalānaṁ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo, sappimaṇḍo tattha aggamakkhāyati; evamevaṁ kho, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo attahitāya ceva paṭipanno parahitāya ca, ayaṁ imesaṁ catunnaṁ puggalānaṁ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.16 2. Caravagga Sokhummasutta |16| “Cattārimāni, bhikkhave, sokhummāni. Katamāni cattāri? Idha, bhikkhave, bhikkhu rūpasokhummena samannāgato hoti paramena; tena ca rūpasokhummena aññaṁ rūpasokhummaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na samanupassati; tena ca rūpasokhummena aññaṁ rūpasokhummaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Vedanāsokhummena samannāgato hoti paramena; tena ca vedanāsokhummena aññaṁ vedanāsokhummaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na samanupassati; tena ca vedanāsokhummena aññaṁ vedanāsokhummaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Saññāsokhummena samannāgato hoti paramena; tena ca saññāsokhummena aññaṁ saññāsokhummaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na samanupassati; tena ca saññāsokhummena aññaṁ saññāsokhummaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Saṅkhārasokhummena samannāgato hoti paramena; tena ca saṅkhārasokhummena aññaṁ saṅkhārasokhummaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na samanupassati; tena ca saṅkhārasokhummena aññaṁ saṅkhārasokhummaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Imāni kho, bhikkhave, cattāri sokhummānīti. 2 Rūpasokhummataṁ ñatvā, vedanānañca sambhavaṁ; Saññā yato samudeti, atthaṁ gacchati yattha ca; Saṅkhāre parato ñatvā, dukkhato no ca attato. 3 Sa ve sammaddaso bhikkhu, santo santipade rato; Dhāreti antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhinin”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.28 3. Uruvelavagga Ariyavaṁsasutta |28| “Cattārome, bhikkhave, ariyavaṁsā aggaññā rattaññā vaṁsaññā porāṇā asaṅkiṇṇā asaṅkiṇṇapubbā, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati, aladdhā ca cīvaraṁ na paritassati, laddhā ca cīvaraṁ agadhito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti, no paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇḍapātahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati, aladdhā ca piṇḍapātaṁ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṁ agadhito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti, no paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca senāsanahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati, aladdhā ca senāsanaṁ na 1958 --- an4 28:3 paritassati, laddhā ca senāsanaṁ agadhito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti, no paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hoti bhāvanārato, pahānārāmo hoti pahānarato; tāya ca pana bhāvanārāmatāya bhāvanāratiyā pahānārāmatāya pahānaratiyā nevattānukkaṁseti, no paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito. Ime kho, bhikkhave, cattāro ariyavaṁsā aggaññā rattaññā vaṁsaññā porāṇā asaṅkiṇṇā asaṅkiṇṇapubbā, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 5 Imehi ca pana, bhikkhave, catūhi ariyavaṁsehi samannāgato bhikkhu puratthimāya cepi disāya viharati sveva aratiṁ sahati, na taṁ arati sahati; pacchimāya cepi disāya viharati sveva aratiṁ sahati, na taṁ arati sahati; uttarāya cepi disāya viharati sveva aratiṁ sahati, na taṁ arati sahati; dakkhiṇāya cepi disāya viharati sveva aratiṁ sahati, na taṁ arati sahati. Taṁ kissa hetu? Aratiratisaho hi, bhikkhave, dhīroti. 6 Nārati sahati dhīraṁ, nārati dhīraṁ sahati; Dhīrova aratiṁ sahati, dhīro hi aratissaho. 7 Sabbakammavihāyīnaṁ, panuṇṇaṁ ko nivāraye; Nekkhaṁ jambonadasseva, ko taṁ ninditumarahati; Devāpi naṁ pasaṁsanti, brahmunāpi pasaṁsito”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.173 18. Sañcetaniyavagga Mahākoṭṭhikasutta |173| Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 2 “Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā atthaññaṁ kiñcī”ti? 3 “Mā hevaṁ, āvuso”. 4 “Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā natthaññaṁ kiñcī”ti? 5 “Mā hevaṁ, āvuso”. 6 “Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṁ kiñcī”ti? 7 “Mā hevaṁ, āvuso”. 8 “Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṁ kiñcī”ti? 9 “Mā hevaṁ, āvuso”. 10 “‘Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā atthaññaṁ kiñcī’ti, iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṁ, āvuso’ti vadesi. ‘Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā natthaññaṁ kiñcī’ti, iti puṭṭho samāno: ‘mā hevaṁ, āvuso’ti vadesi. ‘Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṁ kiñcī’ti, iti puṭṭho samāno: ‘mā hevaṁ, āvuso’ti vadesi. ‘Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṁ kiñcī’ti, iti puṭṭho samāno: ‘mā hevaṁ, āvuso’ti vadesi. Yathā kathaṁ pana, āvuso, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo”ti? 11 “‘Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā atthaññaṁ kiñcī’ti, iti vadaṁ appapañcaṁ papañceti. ‘Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā natthaññaṁ kiñcī’ti, iti vadaṁ appapañcaṁ papañceti. ‘Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṁ kiñcī’ti, iti vadaṁ appapañcaṁ papañceti. ‘Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṁ kiñcī’ti, iti vadaṁ appapañcaṁ papañceti. Yāvatā, āvuso, channaṁ phassāyatanānaṁ gati tāvatā papañcassa gati; yāvatā papañcassa gati tāvatā channaṁ phassāyatanānaṁ gati. Channaṁ, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā papañcanirodho papañcavūpasamo”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.195 20. Mahāvagga Vappasutta |195| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho vappo sakko nigaṇṭhasāvako yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 2 “Idhassa, vappa, kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto avijjāvirāgā vijjuppādā. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ 1959 --- an4 195:2 dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? “Passāmahaṁ, bhante, taṁ ṭhānaṁ. Idhassa, bhante, pubbe pāpakammaṁ kataṁ avipakkavipākaṁ. Tatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti. Ayañceva kho pana āyasmato mahāmoggallānassa vappena sakkena nigaṇṭhasāvakena saddhiṁ antarākathā vippakatā hoti. 3 Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: 4 “Kāya nuttha, moggallāna, etarahi kathāya sannisinnā; kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? “Idhāhaṁ, bhante, vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ etadavocaṁ: ‘idhassa, vappa, kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto avijjāvirāgā vijjuppādā. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan’ti? Evaṁ vutte, bhante, vappo sakko nigaṇṭhasāvako maṁ etadavoca: ‘passāmahaṁ, bhante, taṁ ṭhānaṁ. Idhassa, bhante, pubbe pāpakammaṁ kataṁ avipakkavipākaṁ. Tatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan’ti. Ayaṁ kho no, bhante, vappena sakkena nigaṇṭhasāvakena saddhiṁ antarākathā vippakatā; atha bhagavā anuppatto”ti. 5 Atha kho bhagavā vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ etadavoca: “sace me tvaṁ, vappa, anuññeyyañceva anujāneyyāsi, paṭikkositabbañca paṭikkoseyyāsi, yassa ca me bhāsitassa atthaṁ na jāneyyāsi mamevettha uttari paṭipuccheyyāsi: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti, siyā no ettha kathāsallāpo”ti. “Anuññeyyañcevāhaṁ, bhante, bhagavato anujānissāmi, paṭikkositabbañca paṭikkosissāmi, yassa cāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ na jānissāmi bhagavantaṁyevettha uttari paṭipucchissāmi: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti? Hotu no ettha kathāsallāpo”ti. 6 “Taṁ kiṁ maññasi, vappa, ye kāyasamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, kāyasamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti, sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? “No hetaṁ, bhante”. 7 “Taṁ kiṁ maññasi, vappa, ye vacīsamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, vacīsamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? “No hetaṁ, bhante”. 8 “Taṁ kiṁ maññasi, vappa, ye manosamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, manosamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? “No hetaṁ, bhante”. 9 “Taṁ kiṁ maññasi, vappa, ye avijjāpaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, avijjāvirāgā vijjuppādā evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? “No hetaṁ, bhante”. 10 “Evaṁ sammā vimuttacittassa kho, vappa, bhikkhuno cha satatavihārā adhigatā honti. So cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati 1960 --- an4 195:10 sato sampajāno. So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; ‘kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītī bhavissantī’ti pajānāti. 11 Seyyathāpi, vappa, thūṇaṁ paṭicca chāyā paññāyati. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya. So taṁ thūṇaṁ mūle chindeyya; mūle chinditvā palikhaṇeyya; palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya, antamaso usīranāḷimattānipi. So taṁ thūṇaṁ khaṇḍākhaṇḍikaṁ chindeyya. Khaṇḍākhaṇḍikaṁ chetvā phāleyya. Phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya. Sakalikaṁ sakalikaṁ katvā vātātape visoseyya. Vātātape visosetvā agginā ḍaheyya. Agginā ḍahetvā masiṁ kareyya. Masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evaṁ hissa, vappa, yā thūṇaṁ paṭicca chāyā sā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. 12 Evamevaṁ kho, vappa, evaṁ sammā vimuttacittassa bhikkhuno cha satatavihārā adhigatā honti. So cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; ‘kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītī bhavissantī’ti pajānāti”. 13 Evaṁ vutte, vappo sakko nigaṇṭhasāvako bhagavantaṁ etadavoca: “seyyathāpi, bhante, puriso udayatthiko assapaṇiyaṁ poseyya. So udayañceva nādhigaccheyya, uttariñca kilamathassa vighātassa bhāgī assa. Evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, udayatthiko bāle nigaṇṭhe payirupāsiṁ. Svāhaṁ udayañceva nādhigacchiṁ, uttariñca kilamathassa vighātassa bhāgī ahosiṁ. Esāhaṁ, bhante, ajjatagge yo me bālesu nigaṇṭhesu pasādo taṁ mahāvāte vā ophuṇāmi nadiyā vā sīghasotāya pavāhemi. Abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.249 25. Āpattibhayavagga Bahukārasutta |249| “Cattārome, bhikkhave, dhammā manussabhūtassa bahukārā honti. Katame cattāro? Sappurisasaṁsevo, saddhammasavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti—Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā manussabhūtassa bahukārā hontī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.256 26. Abhiññāvagga Saṅgahavatthusutta |256| “Cattārimāni, bhikkhave, saṅgahavatthūni. Katamāni cattāri? Dānaṁ, peyyavajjaṁ, atthacariyā, samānattatā—Imāni kho, bhikkhave, cattāri saṅgahavatthūnī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.268 27. Kammapathavagga Pisuṇavācāsutta |268| …pe… Attanā ca pisuṇavāco hoti, parañca pisuṇāya vācāya samādapeti, pisuṇāya vācāya ca samanuñño hoti, pisuṇāya vācāya ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi …pe…. 2 Attanā ca pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pisuṇāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pisuṇāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pisuṇāya vācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi …pe…. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.152 16. Indriyavagga Saddhābalasutta |152| “Cattārimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni cattāri? Saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ—Imāni kho, bhikkhave, cattāri balānī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.37 4. Cakkavagga Aparihāniyasutta |37| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo parihānāya nibbānasseva santike. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlasampanno hoti, indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū hoti, jāgariyaṁ anuyutto hoti. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlasampanno hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na 1961 --- an4 37:3 nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: ‘neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya; yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti; rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti; rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti, pāde pādaṁ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā; rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo parihānāya, nibbānasseva santiketi. 6 Sīle patiṭṭhito bhikkhu, indriyesu ca saṁvuto; Bhojanamhi ca mattaññū, jāgariyaṁ anuyuñjati. 7 Evaṁ vihārī ātāpī, ahorattamatandito; Bhāvayaṁ kusalaṁ dhammaṁ, yogakkhemassa pattiyā. 8 Appamādarato bhikkhu, pamāde bhayadassi vā; Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.3 1. Bhaṇḍagāmavagga Paṭhamakhatasutta |3| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Katamehi catūhi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁseti, ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṁ upadaṁseti—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 2 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. Katamehi catūhi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṁ upadaṁseti, anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁseti—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavatīti. 3 Yo nindiyaṁ pasaṁsati, Taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo; Vicināti mukhena so kaliṁ, Kalinā tena sukhaṁ na vindati. 4 Appamatto ayaṁ kali, Yo akkhesu dhanaparājayo; Sabbassāpi sahāpi attanā, Ayameva mahantataro kali; Yo sugatesu manaṁ padosaye. 5 Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ, Chattiṁsatī pañca ca abbudāni; Yamariyagarahī nirayaṁ upeti, Vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakan”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.52 6. Puññābhisandavagga Dutiyapuññābhisandasutta |52| “Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṁvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū 1962 --- an4 52:1 anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṁvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattantīti. 5 Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā; Sīlañca yassa kalyāṇaṁ, ariyakantaṁ pasaṁsitaṁ. 6 Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṁ; Adaliddoti taṁ āhu, amoghaṁ tassa jīvitaṁ. 7 Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṁ dhammadassanaṁ; Anuyuñjetha medhāvī, saraṁ buddhāna sāsanan”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.233 24. Kammavagga Vitthārasutta |233| “Cattārimāni, bhikkhave, kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 2 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā sabyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ sabyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhā phassā phusanti. So sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṁ vedanaṁ vediyati ekantadukkhaṁ, seyyathāpi sattā nerayikā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ abyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ abyābajjhā phassā phusanti. So abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṁ vedanaṁ vediyati ekantasukhaṁ, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi 1963 --- an4 233:4 abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. So sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṁ vediyati vokiṇṇasukhadukkhaṁ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati? Tatra, bhikkhave, yamidaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṁ kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṁ kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā—idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.137 14. Puggalavagga Dutiyasīlasutta |137| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo na sīlagaru hoti na sīlādhipateyyo, na samādhigaru hoti na samādhādhipateyyo, na paññāgaru hoti na paññādhipateyyo. 2 Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo sīlagaru hoti sīlādhipateyyo, na samādhigaru hoti na samādhādhipateyyo, na paññāgaru hoti na paññādhipateyyo. 3 Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo sīlagaru hoti sīlādhipateyyo, samādhigaru hoti samādhādhipateyyo, na paññāgaru hoti na paññādhipateyyo. 4 Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo sīlagaru hoti sīlādhipateyyo, samādhigaru hoti samādhādhipateyyo, paññāgaru hoti paññādhipateyyo. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.109 11. Valāhakavagga Rukkhasutta |109| “Cattārome, bhikkhave, rukkhā. Katame cattāro? Pheggu phegguparivāro, pheggu sāraparivāro, sāro phegguparivāro, sāro sāraparivāro—Ime kho, bhikkhave, cattāro rukkhā. Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro rukkhūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Pheggu phegguparivāro, pheggu sāraparivāro, sāro phegguparivāro, sāro sāraparivāro. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo pheggu hoti phegguparivāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo; parisāpissa hoti dussīlā pāpadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo pheggu hoti phegguparivāro. Seyyathāpi so, bhikkhave, rukkho pheggu phegguparivāro; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo pheggu hoti sāraparivāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo; parisā ca khvassa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo pheggu hoti sāraparivāro. Seyyathāpi so, bhikkhave, rukkho pheggu sāraparivāro; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo sāro hoti phegguparivāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo; parisā ca khvassa hoti dussīlā pāpadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo sāro hoti phegguparivāro. Seyyathāpi so, bhikkhave, rukkho sāro phegguparivāro; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo sāro hoti sāraparivāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo; parisāpissa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo sāro hoti sāraparivāro. Seyyathāpi so, bhikkhave, rukkho sāro sāraparivāro; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro rukkhūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.13 2. Caravagga Padhānasutta |13| “Cattārimāni, bhikkhave, sammappadhānāni. Katamāni cattāri? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti 1964 --- an4 13:1 vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri sammappadhānānīti. 2 Sammappadhānā māradheyyābhibhūtā, Te asitā jātimaraṇabhayassa pāragū; Te tusitā jetvā māraṁ savāhiniṁ te anejā, Sabbaṁ namucibalaṁ upātivattā te sukhitā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.272 27. Kammapathavagga Byāpannacittasutta |272| …pe… Attanā ca byāpannacitto hoti, parañca byāpāde samādapeti, byāpāde ca samanuñño hoti, byāpādassa ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi …pe…. 2 Attanā ca abyāpannacitto hoti, parañca abyāpāde samādapeti, abyāpāde ca samanuñño hoti, abyāpādassa ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi …pe…. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.190 19. Brāhmaṇavagga Uposathasutta |190| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā bhikkhū āmantesi: 2 “Apalāpāyaṁ, bhikkhave, parisā nippalāpāyaṁ, bhikkhave, parisā suddhā sāre patiṭṭhitā. Tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho, tathārūpāyaṁ, bhikkhave, parisā. Yathārūpā parisā dullabhā dassanāyapi lokasmiṁ, tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho, tathārūpāyaṁ, bhikkhave, parisā. Yathārūpā parisā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa, tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho, tathārūpāyaṁ, bhikkhave, parisā. Yathārūpāya parisāya appaṁ dinnaṁ bahu hoti bahu dinnaṁ bahutaraṁ, tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho, tathārūpāyaṁ, bhikkhave, parisā. Yathārūpaṁ parisaṁ alaṁ yojanagaṇanānipi dassanāya gantuṁ api puṭosenāpi, tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho, tathārūpāyaṁ, bhikkhave, parisā. 3 Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe devappattā viharanti; santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe brahmappattā viharanti; santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe āneñjappattā viharanti; santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe ariyappattā viharanti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu devappatto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu devappatto hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu brahmappatto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇā … muditā … upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu brahmappatto hoti. 6 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu āneñjappatto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu āneñjappatto hoti. 7 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyappatto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyappatto hotī”ti. Dasamaṁ. Brāhmaṇavaggo catuttho. 8 Tassuddānaṁ Yodhā pāṭibhogasutaṁ, Abhayaṁ brāhmaṇasaccena pañcamaṁ; 1965 --- an4 190:8 Ummaggavassakāro, Upako sacchikiriyā ca uposathoti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.148 15. Ābhāvagga Duccaritasutta |148| “Cattārimāni, bhikkhave, vacīduccaritāni. Katamāni cattāri? Musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo—Imāni kho, bhikkhave, cattāri vacīduccaritānī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.176 18. Sañcetaniyavagga Āyācanasutta |176| “Saddho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ sammā āyācamāno āyāceyya: ‘tādiso homi yādisā sāriputtamoggallānā’ti. Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ, yadidaṁ sāriputtamoggallānā. 2 Saddhā, bhikkhave, bhikkhunī evaṁ sammā āyācamānā āyāceyya: ‘tādisā homi yādisā khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā cā’ti. Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvikānaṁ bhikkhunīnaṁ, yadidaṁ khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā ca. 3 Saddho, bhikkhave, upāsako evaṁ sammā āyācamāno āyāceyya: ‘tādiso homi yādiso citto ca gahapati hatthako ca āḷavako’ti. Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvakānaṁ upāsakānaṁ, yadidaṁ citto ca gahapati hatthako ca āḷavako. 4 Saddhā, bhikkhave, upāsikā evaṁ sammā āyācamānā āyāceyya: ‘tādisā homi yādisā khujjuttarā ca upāsikā veḷukaṇḍakiyā ca nandamātā’ti. Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvikānaṁ upāsikānaṁ, yadidaṁ khujjuttarā ca upāsikā veḷukaṇḍakiyā ca nandamātā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.229 23. Duccaritavagga Ahirikasutta |229| …pe… Assaddho hoti, dussīlo hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti …pe… saddho hoti, sīlavā hoti, hirimā hoti, ottappī hoti …pe…. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.217 22. Parisāvagga Paṭhamavohārapathasutta |217| …pe… Adiṭṭhe diṭṭhavādī hoti, asute sutavādī hoti, amute mutavādī hoti, aviññāte viññātavādī hoti …pe… adiṭṭhe adiṭṭhavādī hoti, asute asutavādī hoti, amute amutavādī hoti, aviññāte aviññātavādī hoti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.113 12. Kesivagga Patodasutta |113| “Cattārome, bhikkhave, bhadrā assājānīyā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco bhadro assājānīyo patodacchāyaṁ disvā saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati: ‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo bhadro assājānīyo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo na heva kho patodacchāyaṁ disvā saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati, api ca kho lomavedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati: ‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo bhadro assājānīyo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo na heva kho patodacchāyaṁ disvā saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati nāpi lomavedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati, api ca kho cammavedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati: ‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo bhadro assājānīyo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo na heva kho patodacchāyaṁ disvā saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati nāpi lomavedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati nāpi cammavedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati, api ca kho aṭṭhivedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati: ‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho bhadro assājānīyo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro bhadrā assājānīyā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 5 Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattārome bhadrā purisājānīyā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco bhadro purisājānīyo suṇāti: ‘amukasmiṁ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā dukkhito vā kālaṅkato vā’ti. So tena saṁvijjati, saṁvegaṁ āpajjati. Saṁviggo yoniso padahati. Pahitatto kāyena ceva paramasaccaṁ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passati. Seyyathāpi so, bhikkhave, bhadro assājānīyo patodacchāyaṁ disvā saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati; 1966 --- an4 113:5 tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ bhadraṁ purisājānīyaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo bhadro purisājānīyo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo na heva kho suṇāti: ‘amukasmiṁ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā dukkhito vā kālaṅkato vā’ti, api ca kho sāmaṁ passati itthiṁ vā purisaṁ vā dukkhitaṁ vā kālaṅkataṁ vā. So tena saṁvijjati, saṁvegaṁ āpajjati. Saṁviggo yoniso padahati. Pahitatto kāyena ceva paramasaccaṁ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passati. Seyyathāpi so, bhikkhave, bhadro assājānīyo lomavedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ bhadraṁ purisājānīyaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo bhadro purisājānīyo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo na heva kho suṇāti: ‘amukasmiṁ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā dukkhito vā kālaṅkato vā’ti, nāpi sāmaṁ passati itthiṁ vā purisaṁ vā dukkhitaṁ vā kālaṅkataṁ vā, api ca khvassa ñāti vā sālohito vā dukkhito vā hoti kālaṅkato vā. So tena saṁvijjati, saṁvegaṁ āpajjati. Saṁviggo yoniso padahati. Pahitatto kāyena ceva paramasaccaṁ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passati. Seyyathāpi so, bhikkhave, bhadro assājānīyo cammavedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ bhadraṁ purisājānīyaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo bhadro purisājānīyo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo na heva kho suṇāti: ‘amukasmiṁ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā dukkhito vā kālaṅkato vā’ti, nāpi sāmaṁ passati itthiṁ vā purisaṁ vā dukkhitaṁ vā kālaṅkataṁ vā, nāpissa ñāti vā sālohito vā dukkhito vā hoti kālaṅkato vā, api ca kho sāmaññeva phuṭṭho hoti sārīrikāhi vedanāhi dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi asātāhi amanāpāhi pāṇaharāhi. So tena saṁvijjati, saṁvegaṁ āpajjati. Saṁviggo yoniso padahati. Pahitatto kāyena ceva paramasaccaṁ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passati. Seyyathāpi so, bhikkhave, bhadro assājānīyo aṭṭhivedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ bhadraṁ purisājānīyaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho bhadro purisājānīyo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro bhadrā purisājānīyā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.90 9. Macalavagga Khandhasutta |90| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Samaṇamacalo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇapadumo, samaṇesu samaṇasukhumālo. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇamacalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sekho hoti appattamānaso, anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamāno viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇamacalo hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati: ‘iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā …pe… iti saññā …pe… iti saṅkhārā …pe… iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti; no ca kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇapadumo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati: ‘iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā …pe… iti saññā …pe… iti saṅkhārā …pe… iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti; aṭṭha ca vimokkhe kāyena phusitvā viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇapadumo hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yācitova bahulaṁ cīvaraṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito …pe… mameva taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya 1967 --- an4 90:5 samaṇesu samaṇasukhumāloti. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Dasamaṁ. Macalavaggo catuttho. 6 Tassuddānaṁ Pāṇātipāto ca musā, avaṇṇakodhatamoṇatā; Putto saṁyojanañceva, diṭṭhi khandhena te dasāti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.76 8. Apaṇṇakavagga Kusinārasutta |76| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kusinārāyaṁ viharati upavattane mallānaṁ sālavane antarena yamakasālānaṁ parinibbānasamaye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Siyā kho pana, bhikkhave, ekabhikkhussapi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha, bhikkhave, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha: ‘sammukhībhūto no satthā ahosi, nāsakkhimha bhagavantaṁ sammukhā paṭipucchitun’”ti. Evaṁ vutte, te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ. 3 Dutiyampi kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “siyā kho pana, bhikkhave, ekabhikkhussapi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha, bhikkhave, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha: ‘sammukhībhūto no satthā ahosi, nāsakkhimha bhagavantaṁ sammukhā paṭipucchitun’”ti. Dutiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ. 4 Tatiyampi kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “siyā kho pana, bhikkhave, ekabhikkhussapi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha, bhikkhave, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha: ‘sammukhībhūto no satthā ahosi, nāsakkhimha bhagavantaṁ sammukhā paṭipucchitun’”ti. Tatiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ. 5 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “siyā kho pana, bhikkhave, satthugāravenapi na puccheyyātha, sahāyakopi, bhikkhave, sahāyakassa ārocetū”ti. Evaṁ vutte, te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Evaṁ pasanno ahaṁ, bhante. Natthi imasmiṁ bhikkhusaṅghe ekabhikkhussapi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā”ti. 6 “Pasādā kho tvaṁ, ānanda, vadesi. Ñāṇameva hettha, ānanda, tathāgatassa: ‘natthi imasmiṁ bhikkhusaṅghe ekabhikkhussapi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā’. Imesañhi, ānanda, pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ yo pacchimako bhikkhu so sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.48 5. Rohitassavagga Visākhasutta |48| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā visākho pañcālaputto upaṭṭhānasālāyaṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti, poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāya. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 2 “Ko nu kho, bhikkhave, upaṭṭhānasālāyaṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyā”ti? “Āyasmā, bhante, visākho pañcālaputto upaṭṭhānasālāyaṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyā”ti. 3 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ visākhaṁ pañcālaputtaṁ etadavoca: “sādhu sādhu, visākha. Sādhu kho tvaṁ, visākha, bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyāti. 4 Nābhāsamānaṁ jānanti, missaṁ bālehi paṇḍitaṁ; Bhāsamānañca jānanti, desentaṁ amataṁ padaṁ. 5 Bhāsaye jotaye dhammaṁ, paggaṇhe isinaṁ dhajaṁ; Subhāsitadhajā isayo, dhammo hi isinaṁ dhajo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.69 7. Pattakammavagga Padhānasutta |69| “Cattārimāni, bhikkhave, padhānāni. Katamāni cattāri? Saṁvarappadhānaṁ, pahānappadhānaṁ, bhāvanāppadhānaṁ, anurakkhaṇāppadhānaṁ. Katamañca, bhikkhave, saṁvarappadhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ 1968 --- an4 69:1 ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, saṁvarappadhānaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, pahānappadhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, pahānappadhānaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, bhāvanāppadhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanāppadhānaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, anurakkhaṇāppadhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, anurakkhaṇāppadhānaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri padhānānīti. 5 Saṁvaro ca pahānañca, bhāvanā anurakkhaṇā; Ete padhānā cattāro, desitādiccabandhunā; Yo hi bhikkhu idhātāpī, khayaṁ dukkhassa pāpuṇe”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.6 1. Bhaṇḍagāmavagga Appassutasutta |6| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Appassuto sutena anupapanno, appassuto sutena upapanno, bahussuto sutena anupapanno, bahussuto sutena upapanno. Kathañca, bhikkhave, puggalo appassuto hoti sutena anupapanno? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa appakaṁ sutaṁ hoti—suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthā udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ. So tassa appakassa sutassa na atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo appassuto hoti sutena anupapanno. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo appassuto hoti sutena upapanno? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa appakaṁ sutaṁ hoti—suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthā udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ. So tassa appakassa sutassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo appassuto hoti sutena upapanno. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo bahussuto hoti sutena anupapanno? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa bahukaṁ sutaṁ hoti—suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthā udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ. So tassa bahukassa sutassa na atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo bahussuto hoti sutena anupapanno. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo bahussuto hoti sutena upapanno? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa bahukaṁ sutaṁ hoti—suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthā udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ. So tassa bahukassa sutassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo bahussuto hoti sutena upapanno. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasminti. 5 Appassutopi ce hoti, sīlesu asamāhito; Ubhayena naṁ garahanti, sīlato ca sutena ca. 6 Appassutopi ce hoti, sīlesu susamāhito; Sīlato naṁ pasaṁsanti, tassa sampajjate sutaṁ. 7 Bahussutopi ce hoti, sīlesu asamāhito; Sīlato naṁ garahanti, nāssa sampajjate sutaṁ. 8 Bahussutopi ce hoti, sīlesu susamāhito; Ubhayena naṁ pasaṁsanti, sīlato ca sutena ca. 9 Bahussutaṁ dhammadharaṁ, sappaññaṁ buddhasāvakaṁ; Nekkhaṁ jambonadasseva, ko taṁ ninditumarahati; Devāpi naṁ pasaṁsanti, brahmunāpi pasaṁsito”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.57 6. Puññābhisandavagga Suppavāsāsutta |57| Ekaṁ samayaṁ bhagavā koliyesu viharati pajjanikaṁ nāma koliyānaṁ nigamo. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena suppavāsāya koliyadhītuyā nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho suppavāsā koliyadhītā bhagavantaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho suppavāsā koliyadhītā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho suppavāsaṁ koliyadhītaraṁ bhagavā etadavoca: 2 “Bhojanaṁ, suppavāse, dentī ariyasāvikā paṭiggāhakānaṁ cattāri ṭhānāni deti. Katamāni cattāri? Āyuṁ deti, vaṇṇaṁ deti, 1969 --- an4 57:2 sukhaṁ deti, balaṁ deti. Āyuṁ kho pana datvā āyussa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Vaṇṇaṁ datvā vaṇṇassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Sukhaṁ datvā sukhassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Balaṁ datvā balassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaṁ, suppavāse, dentī ariyasāvikā paṭiggāhakānaṁ imāni cattāri ṭhānāni detīti. 3 Susaṅkhataṁ bhojanaṁ yā dadāti, Suciṁ paṇītaṁ rasasā upetaṁ; Sā dakkhiṇā ujjugatesu dinnā, Caraṇūpapannesu mahaggatesu; Puññena puññaṁ saṁsandamānā, Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā. 4 Etādisaṁ yaññamanussarantā, Ye vedajātā vicaranti loke; Vineyya maccheramalaṁ samūlaṁ, Aninditā saggamupenti ṭhānan”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.132 14. Puggalavagga Paṭibhānasutta |132| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Yuttappaṭibhāno, no muttappaṭibhāno; muttappaṭibhāno, no yuttappaṭibhāno; yuttappaṭibhāno ca muttappaṭibhāno ca; neva yuttappaṭibhāno na muttappaṭibhāno—ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.236 24. Kammavagga Dutiyasikkhāpadasutta |236| “Cattārimāni, bhikkhave, kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 2 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekaccena mātā jīvitā voropitā hoti, pitā jīvitā voropito hoti, arahaṁ jīvitā voropito hoti, tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaṁ uppāditaṁ hoti, saṅgho bhinno hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati? Tatra, bhikkhave, yamidaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.208 21. Sappurisavagga Dutiyapāpadhammasutta |208| “Pāpañca vo, bhikkhave, desessāmi, pāpena pāpatarañca; kalyāṇañca, kalyāṇena kalyāṇatarañca. Taṁ suṇātha …pe… 2 “Katamo ca, bhikkhave, pāpo? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti …pe… micchāñāṇī hoti, micchāvimutti hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpo. 3 Katamo ca, bhikkhave, pāpena pāpataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti …pe… attanā ca micchāñāṇī hoti, parañca micchāñāṇe samādapeti; attanā ca micchāvimutti hoti, parañca micchāvimuttiyā samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpena pāpataro. 4 Katamo ca, bhikkhave, kalyāṇo? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti …pe… sammāñāṇī hoti, sammāvimutti hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇo. 5 Katamo ca, bhikkhave, kalyāṇena kalyāṇataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti …pe… attanā ca sammāñāṇī hoti, parañca sammāñāṇe samādapeti; attanā ca sammāvimutti hoti, parañca sammāvimuttiyā samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇena kalyāṇataro”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.157 16. Indriyavagga Rogasutta |157| “Dveme, bhikkhave, rogā. Katame dve? Kāyiko ca rogo cetasiko ca rogo. Dissanti, bhikkhave, sattā kāyikena rogena ekampi vassaṁ ārogyaṁ paṭijānamānā, dvepi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, tīṇipi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, 1970 --- an4 157:1 cattāripi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, pañcapi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, dasapi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, vīsatipi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, tiṁsampi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, cattārīsampi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, paññāsampi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, vassasatampi, bhiyyopi ārogyaṁ paṭijānamānā. Te, bhikkhave, sattā sudullabhā lokasmiṁ ye cetasikena rogena muhuttampi ārogyaṁ paṭijānanti, aññatra khīṇāsavehi. 2 Cattārome, bhikkhave, pabbajitassa rogā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu mahiccho hoti vighātavā asantuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. So mahiccho samāno vighātavā asantuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena pāpikaṁ icchaṁ paṇidahati anavaññappaṭilābhāya lābhasakkārasilokappaṭilābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati anavaññappaṭilābhāya lābhasakkārasilokappaṭilābhāya. So saṅkhāya kulāni upasaṅkamati, saṅkhāya nisīdati, saṅkhāya dhammaṁ bhāsati, saṅkhāya uccārapassāvaṁ sandhāreti. Ime kho, bhikkhave, cattāro pabbajitassa rogā. 3 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘na mahicchā bhavissāma vighātavanto asantuṭṭhā itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena, na pāpikaṁ icchaṁ paṇidahissāma anavaññappaṭilābhāya lābhasakkārasilokappaṭilābhāya, na uṭṭhahissāma na ghaṭessāma na vāyamissāma anavaññappaṭilābhāya lābhasakkārasilokappaṭilābhāya, khamā bhavissāma sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātikā bhavissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.169 17. Paṭipadāvagga Sasaṅkhārasutta |169| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo diṭṭheva dhamme sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo kāyassa bhedā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo diṭṭheva dhamme asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo kāyassa bhedā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo diṭṭheva dhamme sasaṅkhāraparinibbāyī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikūlasaññī, sabbaloke anabhiratisaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī. Maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṁ sūpaṭṭhitā hoti. So imāni pañca sekhabalāni upanissāya viharati—saddhābalaṁ, hiribalaṁ, ottappabalaṁ, vīriyabalaṁ, paññābalaṁ. Tassimāni pañcindriyāni adhimattāni pātubhavanti—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. So imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ adhimattattā diṭṭheva dhamme sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo diṭṭheva dhamme sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo kāyassa bhedā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikūlasaññī, sabbaloke anabhiratisaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī. Maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṁ sūpaṭṭhitā hoti. So imāni pañca sekhabalāni upanissāya viharati—saddhābalaṁ, hiribalaṁ, ottappabalaṁ, vīriyabalaṁ, paññābalaṁ. Tassimāni pañcindriyāni mudūni pātubhavanti—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. So imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ muduttā kāyassa bhedā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo kāyassa bhedā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo diṭṭheva dhamme asaṅkhāraparinibbāyī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ …pe… dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imāni pañca sekhabalāni upanissāya 1971 --- an4 169:4 viharati—saddhābalaṁ …pe… paññābalaṁ. Tassimāni pañcindriyāni adhimattāni pātubhavanti—saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. So imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ adhimattattā diṭṭheva dhamme asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo diṭṭheva dhamme asaṅkhāraparinibbāyī hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo kāyassa bhedā asaṅkhāraparinibbāyī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ …pe… dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imāni pañca sekhabalāni upanissāya viharati—saddhābalaṁ, hiribalaṁ, ottappabalaṁ, vīriyabalaṁ, paññābalaṁ. Tassimāni pañcindriyāni …pe… paññindriyaṁ. So imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ muduttā kāyassa bhedā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo kāyassa bhedā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.253 25. Āpattibhayavagga Catutthavohārasutta |253| “Cattārome, bhikkhave, ariyavohārā. Katame cattāro? Diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā—Ime kho, bhikkhave, cattāro ariyavohārā”ti. Ekādasamaṁ. Āpattibhayavaggo pañcamo. 2 Tassuddānaṁ Bhedaāpatti sikkhā ca, seyyā thūpārahena ca; Paññāvuddhi bahukārā, vohārā caturo ṭhitāti. Pañcamo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 4.32 4. Cakkavagga Saṅgahasutta |32| “Cattārimāni, bhikkhave, saṅgahavatthūni. Katamāni cattāri? Dānaṁ, peyyavajjaṁ, atthacariyā, samānattatā—Imāni kho, bhikkhave, cattāri saṅgahavatthūnīti. 2 Dānañca peyyavajjañca, atthacariyā ca yā idha; Samānattatā ca dhammesu, tattha tattha yathārahaṁ; Ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato. 3 Ete ca saṅgahā nāssu, na mātā puttakāraṇā; Labhetha mānaṁ pūjaṁ vā, pitā vā puttakāraṇā. 4 Yasmā ca saṅgahā ete, samavekkhanti paṇḍitā; Tasmā mahattaṁ papponti, pāsaṁsā ca bhavanti te”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.222 23. Duccaritavagga Diṭṭhisutta |222| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṁ; bahuñca apuññaṁ pasavati. Katamehi catūhi? Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena, micchādiṭṭhiyā—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 2 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. Katamehi catūhi? Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena, sammādiṭṭhiyā—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṁ; bahuñca puññaṁ pasavatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.118 12. Kesivagga Saṁvejanīyasutta |118| “Cattārimāni, bhikkhave, saddhassa kulaputtassa dassanīyāni saṁvejanīyāni ṭhānāni. Katamāni cattāri? ‘Idha tathāgato jāto’ti, bhikkhave, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṁ saṁvejanīyaṁ ṭhānaṁ. ‘Idha tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti, bhikkhave, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṁ saṁvejanīyaṁ ṭhānaṁ. ‘Idha tathāgato anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattesī’ti, bhikkhave, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṁ saṁvejanīyaṁ ṭhānaṁ. ‘Idha tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto’ti, bhikkhave, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṁ saṁvejanīyaṁ ṭhānaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri saddhassa kulaputtassa dassanīyāni saṁvejanīyāni ṭhānānī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.126 13. Bhayavagga Dutiyamettāsutta |126| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato 1972 --- an4 126:1 aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā suddhāvāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ, bhikkhave, upapatti asādhāraṇā puthujjanehi. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo karuṇā …pe… muditā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā suddhāvāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ, bhikkhave, upapatti asādhāraṇā puthujjanehi. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasminti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.43 5. Rohitassavagga Paṭhamakodhagarusutta |43| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Kodhagaru na saddhammagaru, makkhagaru na saddhammagaru, lābhagaru na saddhammagaru, sakkāragaru na saddhammagaru. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 2 Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Saddhammagaru na kodhagaru, saddhammagaru na makkhagaru, saddhammagaru na lābhagaru, saddhammagaru na sakkāragaru. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasminti. 3 Kodhamakkhagarū bhikkhū, lābhasakkāragāravā; Na te dhamme virūhanti, sammāsambuddhadesite. 4 Ye ca saddhammagaruno, vihaṁsu viharanti ca; Te ve dhamme virūhanti, sammāsambuddhadesite”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.26 3. Uruvelavagga Kuhasutta |26| “Ye te, bhikkhave, bhikkhū kuhā thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā, na me te, bhikkhave, bhikkhū māmakā. Apagatā ca te, bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā, na ca te imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti. Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū nikkuhā nillapā dhīrā atthaddhā susamāhitā, te kho me, bhikkhave, bhikkhū māmakā. Anapagatā ca te, bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā. Te ca imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ āpajjantīti. 2 Kuhā thaddhā lapā siṅgī, unnaḷā asamāhitā; Na te dhamme virūhanti, sammāsambuddhadesite. 3 Nikkuhā nillapā dhīrā, atthaddhā susamāhitā; Te ve dhamme virūhanti, sammāsambuddhadesite”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.18 2. Caravagga Dutiyaagatisutta |18| “Cattārimāni, bhikkhave, nāgatigamanāni. Katamāni cattāri? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati—Imāni kho, bhikkhave, cattāri nāgatigamanānīti. 2 Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṁ nātivattati; Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.247 25. Āpattibhayavagga Thūpārahasutta |247| “Cattārome, bhikkhave, thūpārahā. Katame cattāro? Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho thūpāraho, paccekabuddho thūpāraho, tathāgatasāvako thūpāraho, rājā cakkavattī thūpāraho—Ime kho, bhikkhave, cattāro thūpārahā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.143 15. Ābhāvagga Ālokasutta |143| “Cattārome, bhikkhave, ālokā. Katame cattāro? Candāloko, sūriyāloko, aggāloko, paññāloko—Ime kho, bhikkhave, cattāro ālokā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ catunnaṁ ālokānaṁ yadidaṁ paññāloko”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.162 17. Paṭipadāvagga Vitthārasutta |162| “Catasso imā, bhikkhave, paṭipadā. Katamā catasso? Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā. 2 Katamā ca, bhikkhave, dukkhā paṭipadā dandhābhiññā? Idha, bhikkhave, ekacco pakatiyāpi tibbarāgajātiko hoti, abhikkhaṇaṁ rāgajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Pakatiyāpi tibbadosajātiko hoti, abhikkhaṇaṁ dosajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Pakatiyāpi tibbamohajātiko hoti, abhikkhaṇaṁ mohajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Tassimāni pañcindriyāni mudūni pātubhavanti—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, 1973 --- an4 162:2 paññindriyaṁ. So imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ muduttā dandhaṁ ānantariyaṁ pāpuṇāti āsavānaṁ khayāya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhā paṭipadā dandhābhiññā. 3 Katamā ca, bhikkhave, dukkhā paṭipadā khippābhiññā? Idha, bhikkhave, ekacco pakatiyāpi tibbarāgajātiko hoti, abhikkhaṇaṁ rāgajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Pakatiyāpi tibbadosajātiko hoti, abhikkhaṇaṁ dosajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Pakatiyāpi tibbamohajātiko hoti, abhikkhaṇaṁ mohajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Tassimāni pañcindriyāni adhimattāni pātubhavanti—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. So imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ adhimattattā khippaṁ ānantariyaṁ pāpuṇāti āsavānaṁ khayāya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhā paṭipadā khippābhiññā. 4 Katamā ca, bhikkhave, sukhā paṭipadā dandhābhiññā? Idha, bhikkhave, ekacco pakatiyāpi na tibbarāgajātiko hoti, nābhikkhaṇaṁ rāgajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Pakatiyāpi na tibbadosajātiko hoti, nābhikkhaṇaṁ dosajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Pakatiyāpi na tibbamohajātiko hoti, nābhikkhaṇaṁ mohajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Tassimāni pañcindriyāni mudūni pātubhavanti—saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. So imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ muduttā dandhaṁ ānantariyaṁ pāpuṇāti āsavānaṁ khayāya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sukhā paṭipadā dandhābhiññā. 5 Katamā ca, bhikkhave, sukhā paṭipadā khippābhiññā? Idha, bhikkhave, ekacco pakatiyāpi na tibbarāgajātiko hoti, nābhikkhaṇaṁ rāgajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Pakatiyāpi na tibbadosajātiko hoti, nābhikkhaṇaṁ dosajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Pakatiyāpi na tibbamohajātiko hoti, nābhikkhaṇaṁ mohajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Tassimāni pañcindriyāni adhimattāni pātubhavanti—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. So imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ adhimattattā khippaṁ ānantariyaṁ pāpuṇāti āsavānaṁ khayāya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sukhā paṭipadā khippābhiññā. Imā kho, bhikkhave, catasso paṭipadā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.184 19. Brāhmaṇavagga Abhayasutta |184| Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Ahañhi, bho gotama, evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: ‘natthi yo maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaṁ āpajjati maraṇassā’”ti. “Atthi, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaṁ āpajjati maraṇassa; atthi pana, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaṁ āpajjati maraṇassa. 3 Katamo ca, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaṁ āpajjati maraṇassa? Idha, brāhmaṇa, ekacco kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Tamenaṁ aññataro gāḷho rogātaṅko phusati. Tassa aññatarena gāḷhena rogātaṅkena phuṭṭhassa evaṁ hoti: ‘piyā vata maṁ kāmā jahissanti, piye cāhaṁ kāme jahissāmī’ti. So socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaṁ āpajjati maraṇassa. 4 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, idhekacco kāye avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Tamenaṁ aññataro gāḷho rogātaṅko phusati. Tassa aññatarena gāḷhena rogātaṅkena phuṭṭhassa evaṁ hoti: ‘piyo vata maṁ kāyo jahissati, piyañcāhaṁ kāyaṁ jahissāmī’ti. So socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayampi kho, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaṁ āpajjati maraṇassa. 5 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, idhekacco akatakalyāṇo hoti akatakusalo akatabhīruttāṇo katapāpo kataluddo katakibbiso. Tamenaṁ aññataro gāḷho rogātaṅko phusati. Tassa aññatarena gāḷhena rogātaṅkena phuṭṭhassa evaṁ hoti: ‘akataṁ vata me kalyāṇaṁ, akataṁ kusalaṁ, akataṁ bhīruttāṇaṁ; kataṁ pāpaṁ, kataṁ luddaṁ, kataṁ kibbisaṁ. Yāvatā, bho, akatakalyāṇānaṁ akatakusalānaṁ akatabhīruttāṇānaṁ katapāpānaṁ kataluddānaṁ katakibbisānaṁ gati taṁ gatiṁ 1974 --- an4 184:5 pecca gacchāmī’ti. So socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayampi kho, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaṁ āpajjati maraṇassa. 6 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, idhekacco kaṅkhī hoti vicikicchī aniṭṭhaṅgato saddhamme. Tamenaṁ aññataro gāḷho rogātaṅko phusati. Tassa aññatarena gāḷhena rogātaṅkena phuṭṭhassa evaṁ hoti: ‘kaṅkhī vatamhi vicikicchī aniṭṭhaṅgato saddhamme’ti. So socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayampi kho, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaṁ āpajjati maraṇassa. Ime kho, brāhmaṇa, cattāro maraṇadhammā samānā bhāyanti, santāsaṁ āpajjanti maraṇassa. 7 Katamo ca, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaṁ āpajjati maraṇassa? Idha, brāhmaṇa, ekacco kāmesu vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Tamenaṁ aññataro gāḷho rogātaṅko phusati. Tassa aññatarena gāḷhena rogātaṅkena phuṭṭhassa na evaṁ hoti: ‘piyā vata maṁ kāmā jahissanti, piye cāhaṁ kāme jahissāmī’ti. So na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaṁ āpajjati maraṇassa. 8 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, idhekacco kāye vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Tamenaṁ aññataro gāḷho rogātaṅko phusati. Tassa aññatarena gāḷhena rogātaṅkena phuṭṭhassa na evaṁ hoti: ‘piyo vata maṁ kāyo jahissati, piyañcāhaṁ kāyaṁ jahissāmī’ti. So na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayampi kho, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaṁ āpajjati maraṇassa. 9 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, idhekacco akatapāpo hoti akataluddo akatakibbiso katakalyāṇo katakusalo katabhīruttāṇo. Tamenaṁ aññataro gāḷho rogātaṅko phusati. Tassa aññatarena gāḷhena rogātaṅkena phuṭṭhassa evaṁ hoti: ‘akataṁ vata me pāpaṁ, akataṁ luddaṁ, akataṁ kibbisaṁ; kataṁ kalyāṇaṁ, kataṁ kusalaṁ, kataṁ bhīruttāṇaṁ. Yāvatā, bho, akatapāpānaṁ akataluddānaṁ akatakibbisānaṁ katakalyāṇānaṁ katakusalānaṁ katabhīruttāṇānaṁ gati taṁ gatiṁ pecca gacchāmī’ti. So na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayampi kho, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaṁ āpajjati maraṇassa. 10 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, idhekacco akaṅkhī hoti avicikicchī niṭṭhaṅgato saddhamme. Tamenaṁ aññataro gāḷho rogātaṅko phusati. Tassa aññatarena gāḷhena rogātaṅkena phuṭṭhassa evaṁ hoti: ‘akaṅkhī vatamhi avicikicchī niṭṭhaṅgato saddhamme’ti. So na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayampi kho, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaṁ āpajjati maraṇassa. Ime kho, brāhmaṇa, cattāro maraṇadhammā samānā na bhāyanti, na santāsaṁ āpajjanti maraṇassā”ti. 11 “Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.266 27. Kammapathavagga Micchācārīsutta |266| …pe… Attanā ca kāmesumicchācārī hoti, parañca kāmesumicchācāre samādapeti, kāmesumicchācāre ca samanuñño hoti, kāmesumicchācārassa ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho …pe…. 2 Attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho …pe…. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.258 26. Abhiññāvagga Kulasutta |258| “Yāni kānici, bhikkhave, kulāni bhogesu mahattaṁ pattāni na ciraṭṭhitikāni bhavanti, sabbāni tāni catūhi ṭhānehi, etesaṁ vā aññatarena. Katamehi catūhi? Naṭṭhaṁ na gavesanti, jiṇṇaṁ na paṭisaṅkharonti, aparimitapānabhojanā honti, dussīlaṁ itthiṁ vā purisaṁ vā ādhipacce ṭhapenti. Yāni kānici, bhikkhave, kulāni bhogesu mahattaṁ pattāni na ciraṭṭhitikāni bhavanti, sabbāni tāni imehi catūhi ṭhānehi, etesaṁ vā aññatarena. 2 Yāni kānici, bhikkhave, kulāni bhogesu mahattaṁ pattāni ciraṭṭhitikāni bhavanti, sabbāni tāni catūhi ṭhānehi, etesaṁ vā aññatarena. Katamehi catūhi? 1975 --- an4 258:2 Naṭṭhaṁ gavesanti, jiṇṇaṁ paṭisaṅkharonti, parimitapānabhojanā honti, sīlavantaṁ itthiṁ vā purisaṁ vā ādhipacce ṭhapenti. Yāni kānici, bhikkhave, kulāni bhogesu mahattaṁ pattāni ciraṭṭhitikāni bhavanti, sabbāni tāni imehi catūhi ṭhānehi, etesaṁ vā aññatarenā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.39 4. Cakkavagga Ujjayasutta |39| Atha kho ujjayo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho ujjayo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “bhavampi no gotamo yaññaṁ vaṇṇetī”ti? “Na kho ahaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ yaññaṁ vaṇṇemi; na panāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ yaññaṁ na vaṇṇemi. Yathārūpe kho, brāhmaṇa, yaññe gāvo haññanti, ajeḷakā haññanti, kukkuṭasūkarā haññanti, vividhā pāṇā saṅghātaṁ āpajjanti; evarūpaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, sārambhaṁ yaññaṁ na vaṇṇemi. Taṁ kissa hetu? Evarūpañhi, brāhmaṇa, sārambhaṁ yaññaṁ na upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā. 2 Yathārūpe ca kho, brāhmaṇa, yaññe neva gāvo haññanti, na ajeḷakā haññanti, na kukkuṭasūkarā haññanti, na vividhā pāṇā saṅghātaṁ āpajjanti; evarūpaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, nirārambhaṁ yaññaṁ vaṇṇemi, yadidaṁ niccadānaṁ anukulayaññaṁ. Taṁ kissa hetu? Evarūpañhi, brāhmaṇa, nirārambhaṁ yaññaṁ upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannāti. 3 Assamedhaṁ purisamedhaṁ, Sammāpāsaṁ vājapeyyaṁ niraggaḷaṁ; Mahāyaññā mahārambhā, Na te honti mahapphalā. 4 Ajeḷakā ca gāvo ca, vividhā yattha haññare; Na taṁ sammaggatā yaññaṁ, upayanti mahesino. 5 Ye ca yaññā nirārambhā, yajanti anukulaṁ sadā; Ajeḷakā ca gāvo ca, vividhā nettha haññare; Tañca sammaggatā yaññaṁ, upayanti mahesino. 6 Etaṁ yajetha medhāvī, eso yañño mahapphalo; Etaṁ hi yajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo; Yañño ca vipulo hoti, pasīdanti ca devatā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.62 7. Pattakammavagga Ānaṇyasutta |62| Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 2 “Cattārimāni, gahapati, sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṁ samayena samayaṁ upādāya. Katamāni cattāri? Atthisukhaṁ, bhogasukhaṁ, ānaṇyasukhaṁ, anavajjasukhaṁ. 3 Katamañca, gahapati, atthisukhaṁ? Idha, gahapati, kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā. So ‘bhogā me atthi uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā’ti adhigacchati sukhaṁ, adhigacchati somanassaṁ. Idaṁ vuccati, gahapati, atthisukhaṁ. 4 Katamañca, gahapati, bhogasukhaṁ? Idha, gahapati, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi paribhuñjati puññāni ca karoti. So ‘uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi paribhuñjāmi puññāni ca karomī’ti adhigacchati sukhaṁ, adhigacchati somanassaṁ. Idaṁ vuccati, gahapati, bhogasukhaṁ. 5 Katamañca, gahapati, ānaṇyasukhaṁ? Idha, gahapati, kulaputto na kassaci kiñci dhāreti appaṁ vā bahuṁ vā. So ‘na kassaci kiñci dhāremi appaṁ vā bahuṁ vā’ti adhigacchati sukhaṁ, adhigacchati somanassaṁ. Idaṁ vuccati, gahapati, ānaṇyasukhaṁ. 6 Katamañca, gahapati, anavajjasukhaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako anavajjena kāyakammena samannāgato hoti, anavajjena vacīkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena samannāgato hoti. So ‘anavajjenamhi kāyakammena samannāgato, anavajjena vacīkammena samannāgato, anavajjena manokammena samannāgato’ti adhigacchati sukhaṁ, adhigacchati somanassaṁ. Idaṁ vuccati, gahapati, anavajjasukhaṁ. Imāni kho, gahapati, cattāri sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṁ samayena samayaṁ upādāyāti. 7 Ānaṇyasukhaṁ ñatvāna, Atho atthisukhaṁ paraṁ; Bhuñjaṁ bhogasukhaṁ macco, Tato paññā vipassati. 8 Vipassamāno jānāti, ubho bhoge sumedhaso; Anavajjasukhassetaṁ, kalaṁ 1976 --- an4 62:8 nāgghati soḷasin”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.84 9. Macalavagga Kodhagarusutta |84| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi catūhi? Kodhagaru hoti na saddhammagaru, makkhagaru hoti na saddhammagaru, lābhagaru hoti na saddhammagaru, sakkāragaru hoti na saddhammagaru—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi catūhi? Saddhammagaru hoti na kodhagaru, saddhammagaru hoti na makkhagaru, saddhammagaru hoti na lābhagaru, saddhammagaru hoti na sakkāragaru—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.107 11. Valāhakavagga Mūsikasutta |107| “Catasso imā, bhikkhave, mūsikā. Katamā catasso? Gādhaṁ kattā no vasitā, vasitā no gādhaṁ kattā, neva gādhaṁ kattā no vasitā, gādhaṁ kattā ca vasitā ca—imā kho, bhikkhave, catasso mūsikā. Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro mūsikūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Gādhaṁ kattā no vasitā, vasitā no gādhaṁ kattā, neva gādhaṁ kattā no vasitā, gādhaṁ kattā ca vasitā ca. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā hoti no vasitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā hoti, no vasitā. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā gādhaṁ kattā, no vasitā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo vasitā hoti, no gādhaṁ kattā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ na pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo vasitā hoti, no gādhaṁ kattā. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā vasitā hoti, no gādhaṁ kattā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ, puggalaṁ vadāmi. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo neva gādhaṁ kattā hoti no vasitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ na pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo neva gādhaṁ kattā hoti, no vasitā. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā neva gādhaṁ kattā hoti, no vasitā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro mūsikūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.139 14. Puggalavagga Dhammakathikasutta |139| “Cattārome, bhikkhave, dhammakathikā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco dhammakathiko appañca bhāsati asahitañca; parisā cassa na kusalā hoti sahitāsahitassa. Evarūpo, bhikkhave, dhammakathiko evarūpāya parisāya dhammakathikotveva saṅkhaṁ gacchati. 2 Idha pana, bhikkhave, ekacco dhammakathiko appañca bhāsati sahitañca; parisā cassa kusalā hoti sahitāsahitassa. Evarūpo, bhikkhave, dhammakathiko evarūpāya parisāya dhammakathikotveva saṅkhaṁ gacchati. 3 Idha pana, bhikkhave, ekacco dhammakathiko bahuñca bhāsati asahitañca; parisā cassa na kusalā hoti sahitāsahitassa. Evarūpo, bhikkhave, dhammakathiko evarūpāya 1977 --- an4 139:3 parisāya dhammakathikotveva saṅkhaṁ gacchati. 4 Idha pana, bhikkhave, ekacco dhammakathiko bahuñca bhāsati sahitañca; parisā cassa kusalā hoti sahitāsahitassa. Evarūpo, bhikkhave, dhammakathiko evarūpāya parisāya dhammakathikotveva saṅkhaṁ gacchati. Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammakathikā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.203 21. Sappurisavagga Sattakammasutta |203| “Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca; sappurisañca, sappurisena sappurisatarañca. Taṁ suṇātha …pe…. 2 “Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappuriso. 3 Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti; attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti; attanā ca kāmesumicchācārī hoti, parañca kāmesumicchācāre samādapeti; attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti; attanā ca pisuṇavāco hoti, parañca pisuṇāya vācāya samādapeti; attanā ca pharusavāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti; attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro. 4 Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato, hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappuriso. 5 Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pisuṇāya vācāya veramaṇiyā samādapeti; attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti; attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.262 26. Abhiññāvagga Araññasutta |262| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu nālaṁ araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṁ. Katamehi catūhi? Kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṁsāvitakkena, duppañño hoti jaḷo elamūgo—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu nālaṁ araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṁ. 2 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṁ. Katamehi catūhi? Nekkhammavitakkena, abyāpādavitakkena, avihiṁsāvitakkena, paññavā hoti ajaḷo anelamūgo—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevitun”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.166 17. Paṭipadāvagga Ubhayasutta |166| “Catasso imā, bhikkhave, paṭipadā. Katamā catasso? Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā. 2 Tatra, bhikkhave, yāyaṁ paṭipadā dukkhā dandhābhiññā, ayaṁ, bhikkhave, paṭipadā ubhayeneva hīnā akkhāyati. Yampāyaṁ paṭipadā dukkhā, imināpāyaṁ hīnā akkhāyati; yampāyaṁ paṭipadā dandhā, imināpāyaṁ hīnā akkhāyati. Ayaṁ, bhikkhave, paṭipadā ubhayeneva hīnā akkhāyati. 3 Tatra, bhikkhave, yāyaṁ paṭipadā dukkhā khippābhiññā, ayaṁ, bhikkhave, paṭipadā dukkhattā hīnā akkhāyati. 4 Tatra, bhikkhave, yāyaṁ paṭipadā sukhā dandhābhiññā, ayaṁ, bhikkhave, paṭipadā dandhattā hīnā akkhāyati. 5 Tatra, bhikkhave, yāyaṁ paṭipadā sukhā khippābhiññā, ayaṁ, bhikkhave, paṭipadā ubhayeneva paṇītā akkhāyati. Yampāyaṁ paṭipadā sukhā, imināpāyaṁ paṇītā akkhāyati; yampāyaṁ paṭipadā khippā, imināpāyaṁ paṇītā akkhāyati. Ayaṁ, bhikkhave, paṭipadā ubhayeneva paṇītā akkhāyati. Imā kho, bhikkhave, catasso 1978 --- an4 166:5 paṭipadā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.158 16. Indriyavagga Parihānisutta |158| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “Yo hi koci, āvuso, bhikkhu vā bhikkhunī vā cattāro dhamme attani samanupassati, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Parihānametaṁ vuttaṁ bhagavatā. Katame cattāro? Rāgavepullattaṁ, dosavepullattaṁ, mohavepullattaṁ, gambhīresu kho panassa ṭhānāṭhānesu paññācakkhu na kamati. Yo hi koci, āvuso, bhikkhu vā bhikkhunī vā ime cattāro dhamme attani samanupassati, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Parihānametaṁ vuttaṁ bhagavatā. 3 Yo hi koci, āvuso, bhikkhu vā bhikkhunī vā cattāro dhamme attani samanupassati, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Aparihānametaṁ vuttaṁ bhagavatā. Katame cattāro? Rāgatanuttaṁ, dosatanuttaṁ, mohatanuttaṁ, gambhīresu kho panassa ṭhānāṭhānesu paññācakkhu kamati. Yo hi koci, āvuso, bhikkhu vā bhikkhunī vā ime cattāro dhamme attani samanupassati, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Aparihānametaṁ vuttaṁ bhagavatā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.180 18. Sañcetaniyavagga Mahāpadesasutta |180| Ekaṁ samayaṁ bhagavā bhoganagare viharati ānandacetiye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: “cattārome, bhikkhave, mahāpadese desessāmi, taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katame, bhikkhave, cattāro mahāpadesā? Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘sammukhā metaṁ, āvuso, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ—ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanan’ti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṁ neva abhinanditabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṁ uggahetvā sutte otāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti na vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘addhā idaṁ na ceva tassa bhagavato vacanaṁ arahato sammāsambuddhassa; imassa ca bhikkhuno duggahitan’ti. Iti hetaṁ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha. 3 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘sammukhā metaṁ, āvuso, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ—ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanan’ti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṁ neva abhinanditabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṁ uggahetvā sutte otāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva otaranti vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘addhā idaṁ tassa bhagavato vacanaṁ arahato sammāsambuddhassa; imassa ca bhikkhuno suggahitan’ti. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ mahāpadesaṁ dhāreyyātha. 4 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘asukasmiṁ nāma āvāse saṅgho viharati sathero sapāmokkho. Tassa me saṅghassa sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ—ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanan’ti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṁ neva abhinanditabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṁ uggahetvā sutte otāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti na vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘addhā idaṁ na ceva tassa bhagavato vacanaṁ arahato sammāsambuddhassa; tassa ca saṅghassa duggahitan’ti. Iti hetaṁ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha. 5 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘asukasmiṁ nāma āvāse saṅgho viharati sathero sapāmokkho. Tassa me saṅghassa sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ—ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanan’ti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṁ neva abhinanditabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṁ uggahetvā sutte 1979 --- an4 180:5 otāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni, vinaye sandassiyamānāni sutte ceva otaranti vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘addhā idaṁ tassa bhagavato vacanaṁ arahato sammāsambuddhassa; tassa ca saṅghassa suggahitan’ti. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ mahāpadesaṁ dhāreyyātha. 6 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘asukasmiṁ nāma āvāse sambahulā therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā. Tesaṁ me therānaṁ sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ—ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanan’ti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṁ neva abhinanditabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṁ uggahetvā sutte otāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti na vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘addhā idaṁ na ceva tassa bhagavato vacanaṁ arahato sammāsambuddhassa; tesañca therānaṁ duggahitan’ti. Iti hetaṁ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha. 7 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘asukasmiṁ nāma āvāse sambahulā therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā. Tesaṁ me therānaṁ sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ—ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanan’ti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṁ neva abhinanditabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṁ uggahetvā sutte otāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva otaranti vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘addhā idaṁ tassa bhagavato vacanaṁ arahato sammāsambuddhassa; tesañca therānaṁ suggahitan’ti. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ mahāpadesaṁ dhāreyyātha. 8 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘asukasmiṁ nāma āvāse eko thero bhikkhu viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo. Tassa me therassa sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ—ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanan’ti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṁ neva abhinanditabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṁ uggahetvā sutte otāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti na vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘addhā idaṁ na ceva tassa bhagavato vacanaṁ arahato sammāsambuddhassa; tassa ca therassa duggahitan’ti. Iti hetaṁ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha. 9 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘asukasmiṁ nāma āvāse eko thero bhikkhu viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo. Tassa me therassa sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ—ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanan’ti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṁ neva abhinanditabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṁ uggahetvā sutte otāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva otaranti vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṁ: ‘addhā idaṁ tassa bhagavato vacanaṁ arahato sammāsambuddhassa; tassa ca therassa suggahitan’ti. Idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ mahāpadesaṁ dhāreyyātha. Ime kho, bhikkhave, cattāro mahāpadesā”ti. Dasamaṁ. Sañcetaniyavaggo tatiyo. 10 Tassuddānaṁ Cetanā vibhatti koṭṭhiko, Ānando upavāṇapañcamaṁ; Āyācana rāhula jambālī, Nibbānaṁ mahāpadesenāti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.207 21. Sappurisavagga Paṭhamapāpadhammasutta |207| “Pāpañca vo, bhikkhave, desessāmi, pāpena pāpatarañca; kalyāṇañca, kalyāṇena kalyāṇatarañca. Taṁ suṇātha …pe…. 2 Katamo ca, bhikkhave, pāpo? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti …pe… micchādiṭṭhiko hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpo. 3 Katamo ca, bhikkhave, pāpena pāpataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti …pe… attanā ca micchādiṭṭhiko 1980 --- an4 207:3 hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpena pāpataro. 4 Katamo ca, bhikkhave, kalyāṇo? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhiko hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇo. 5 “Katamo ca, bhikkhave, kalyāṇena kalyāṇataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti …pe… attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇena kalyāṇataro”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.239 24. Kammavagga Sāvajjasutta |239| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi catūhi? Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena, sāvajjāya diṭṭhiyā—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi catūhi? Anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena, anavajjāya diṭṭhiyā—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.103 11. Valāhakavagga Kumbhasutta |103| “Cattārome, bhikkhave, kumbhā. Katame cattāro? Tuccho pihito, pūro vivaṭo, tuccho vivaṭo, pūro pihito—Ime kho, bhikkhave, cattāro kumbhā. Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro kumbhūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Tuccho pihito, pūro vivaṭo, tuccho vivaṭo, pūro pihito. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo tuccho hoti pihito? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo tuccho hoti pihito. Seyyathāpi so, bhikkhave, kumbho tuccho pihito; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo pūro hoti vivaṭo? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo pūro hoti vivaṭo. Seyyathāpi so, bhikkhave, kumbho pūro vivaṭo; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo tuccho hoti vivaṭo? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo tuccho hoti vivaṭo. Seyyathāpi so, bhikkhave, kumbho tuccho vivaṭo; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo pūro hoti pihito? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo pūro hoti pihito. Seyyathāpi so, bhikkhave, kumbho pūro pihito; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro kumbhūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.58 6. Puññābhisandavagga Sudattasutta |58| Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 2 “Bhojanaṁ, gahapati, dadamāno ariyasāvako paṭiggāhakānaṁ cattāri ṭhānāni deti. Katamāni cattāri? Āyuṁ deti, vaṇṇaṁ deti, sukhaṁ deti, balaṁ deti. Āyuṁ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Vaṇṇaṁ datvā … sukhaṁ datvā … balaṁ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaṁ, gahapati, dadamāno ariyasāvako paṭiggāhakānaṁ imāni cattāri ṭhānāni detīti. 3 Yo saññatānaṁ paradattabhojinaṁ, Kālena sakkacca dadāti bhojanaṁ; Cattāri ṭhānāni 1981 --- an4 58:3 anuppavecchati, Āyuñca vaṇṇañca sukhaṁ balañca. 4 So āyudāyī vaṇṇadāyī, sukhaṁ balaṁ dado naro; Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.9 1. Bhaṇḍagāmavagga Taṇhuppādasutta |9| “Cattārome, bhikkhave, taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Katame cattāro? Cīvarahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; piṇḍapātahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; senāsanahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; itibhavābhavahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Ime kho, bhikkhave, cattāro taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjatīti. 2 Taṇhā dutiyo puriso, dīghamaddhāna saṁsaraṁ; Itthabhāvaññathābhāvaṁ, saṁsāraṁ nātivattati. 3 Evamādīnavaṁ ñatvā, Taṇhaṁ dukkhassa sambhavaṁ; Vītataṇho anādāno, Sato bhikkhu paribbaje”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.66 7. Pattakammavagga Sarāgasutta |66| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Sarāgo, sadoso, samoho, samāno—Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasminti. 2 Sārattā rajanīyesu, Piyarūpābhinandino; Mohena āvutā sattā, Baddhā vaḍḍhenti bandhanaṁ. 3 Rāgajaṁ dosajañcāpi, mohajaṁ cāpaviddasū; Karontākusalaṁ kammaṁ, savighātaṁ dukhudrayaṁ. 4 Avijjānivutā posā, andhabhūtā acakkhukā; Yathā dhammā tathā santā, na tassevanti maññare”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.80 8. Apaṇṇakavagga Kambojasutta |80| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena mātugāmo neva sabhāyaṁ nisīdati, na kammantaṁ payojeti, na kambojaṁ gacchatī”ti? “Kodhano, ānanda, mātugāmo; issukī, ānanda, mātugāmo; maccharī, ānanda, mātugāmo; duppañño, ānanda, mātugāmo—ayaṁ kho, ānanda, hetu ayaṁ paccayo, yena mātugāmo neva sabhāyaṁ nisīdati, na kammantaṁ payojeti, na kambojaṁ gacchatī”ti. Dasamaṁ. Apaṇṇakavaggo tatiyo. 3 Tassuddānaṁ Padhānaṁ diṭṭhisappurisa, Vadhukā dve ca honti aggāni; Kusināraacinteyyā, Dakkhiṇā ca vaṇijjā kambojanti. 0 Aṅguttara Nikāya 4.47 5. Rohitassavagga Suvidūrasutta |47| “Cattārimāni, bhikkhave, suvidūravidūrāni. Katamāni cattāri? Nabhañca, bhikkhave, pathavī ca; idaṁ paṭhamaṁ suvidūravidūre. Orimañca, bhikkhave, tīraṁ samuddassa pārimañca; idaṁ dutiyaṁ suvidūravidūre. Yato ca, bhikkhave, verocano abbhudeti yattha ca atthameti; idaṁ tatiyaṁ suvidūravidūre. Satañca, bhikkhave, dhammo asatañca dhammo; idaṁ catutthaṁ suvidūravidūre. Imāni kho, bhikkhave, cattāri suvidūravidūrānīti. 2 Nabhañca dūre pathavī ca dūre, Pāraṁ samuddassa tadāhu dūre; Yato ca verocano abbhudeti, Pabhaṅkaro yattha ca atthameti; Tato have dūrataraṁ vadanti, Satañca dhammaṁ asatañca dhammaṁ. 3 Abyāyiko hoti sataṁ samāgamo, Yāvāpi tiṭṭheyya tatheva hoti; Khippañhi veti asataṁ samāgamo, Tasmā sataṁ dhammo asabbhi ārakā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.79 8. Apaṇṇakavagga Vaṇijjasutta |79| Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā chedagāminī hoti? Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā na yathādhippāyā hoti? Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā yathādhippāyā hoti? Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā parādhippāyā hotī”ti? 2 “Idha, sāriputta, ekacco samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā pavāreti: ‘vadatu, bhante, paccayenā’ti. So yena pavāreti taṁ na deti. So ce tato cuto itthattaṁ āgacchati, so yaññadeva vaṇijjaṁ payojeti, sāssa hoti chedagāminī. 3 Idha pana, sāriputta, ekacco samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā pavāreti: ‘vadatu, bhante, paccayenā’ti. So yena pavāreti taṁ na yathādhippāyaṁ deti. So ce tato cuto itthattaṁ āgacchati, so yaññadeva 1982 --- an4 79:3 vaṇijjaṁ payojeti, sāssa na hoti yathādhippāyā. 4 Idha pana, sāriputta, ekacco samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā pavāreti: ‘vadatu, bhante, paccayenā’ti. So yena pavāreti taṁ yathādhippāyaṁ deti. So ce tato cuto itthattaṁ āgacchati, so yaññadeva vaṇijjaṁ payojeti, sāssa hoti yathādhippāyā. 5 Idha, sāriputta, ekacco samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā pavāreti: ‘vadatu, bhante, paccayenā’ti. So yena pavāreti taṁ parādhippāyaṁ deti. So ce tato cuto itthattaṁ āgacchati, so yaññadeva vaṇijjaṁ payojeti, sāssa hoti parādhippāyā. 6 Ayaṁ kho, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo, yena midhekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā chedagāminī hoti. Ayaṁ pana, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo, yena midhekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā na yathādhippāyā hoti. Ayaṁ kho pana, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo, yena midhekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā yathādhippāyā hoti. Ayaṁ pana, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo, yena midhekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā parādhippāyā hotī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.122 13. Bhayavagga Ūmibhayasutta |122| “Cattārimāni, bhikkhave, bhayāni udakorohantassa pāṭikaṅkhitabbāni. Katamāni cattāri? Ūmibhayaṁ, kumbhīlabhayaṁ, āvaṭṭabhayaṁ, susukābhayaṁ—Imāni kho, bhikkhave, cattāri bhayāni udakorohantassa pāṭikaṅkhitabbāni. Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāri bhayāni idhekaccassa kulaputtassa imasmiṁ dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa pāṭikaṅkhitabbāni. Katamāni cattāri? Ūmibhayaṁ, kumbhīlabhayaṁ, āvaṭṭabhayaṁ, susukābhayaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, ūmibhayaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. Tamenaṁ tathā pabbajitaṁ samānaṁ sabrahmacārino ovadanti anusāsanti: ‘evaṁ te abhikkamitabbaṁ, evaṁ te paṭikkamitabbaṁ, evaṁ te āloketabbaṁ, evaṁ te viloketabbaṁ, evaṁ te samiñjitabbaṁ, evaṁ te pasāritabbaṁ, evaṁ te saṅghāṭipattacīvaraṁ dhāretabban’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘mayaṁ kho pubbe agāriyabhūtā samānā aññe ovadāmapi anusāsāmapi. Ime panamhākaṁ puttamattā maññe nattamattā maññe ovaditabbaṁ anusāsitabbaṁ maññantī’ti. So kupito anattamano sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu ūmibhayassa bhīto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto. Ūmibhayanti kho, bhikkhave, kodhūpāyāsassetaṁ adhivacanaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, ūmibhayaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, kumbhīlabhayaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. Tamenaṁ tathā pabbajitaṁ samānaṁ sabrahmacārino ovadanti anusāsanti: ‘idaṁ te khāditabbaṁ, idaṁ te na khāditabbaṁ, idaṁ te bhuñjitabbaṁ, idaṁ te na bhuñjitabbaṁ, idaṁ te sāyitabbaṁ, idaṁ te na sāyitabbaṁ, idaṁ te pātabbaṁ, idaṁ te na pātabbaṁ, kappiyaṁ te khāditabbaṁ, akappiyaṁ te na khāditabbaṁ, kappiyaṁ te bhuñjitabbaṁ, akappiyaṁ te na bhuñjitabbaṁ, kappiyaṁ te sāyitabbaṁ, akappiyaṁ te na sāyitabbaṁ, kappiyaṁ te pātabbaṁ, akappiyaṁ te na pātabbaṁ, kāle te khāditabbaṁ, vikāle te na khāditabbaṁ, kāle te bhuñjitabbaṁ, vikāle te na bhuñjitabbaṁ, kāle te sāyitabbaṁ, vikāle te na sāyitabbaṁ, kāle te pātabbaṁ, vikāle te na pātabban’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘mayaṁ kho pubbe agāriyabhūtā samānā yaṁ icchāma taṁ khādāma, yaṁ na icchāma na taṁ khādāma; yaṁ icchāma taṁ bhuñjāma, yaṁ na icchāma na taṁ bhuñjāma; yaṁ icchāma taṁ sāyāma, yaṁ na icchāma na taṁ sāyāma; yaṁ icchāma taṁ pivāma, yaṁ na icchāma na taṁ pivāma; kappiyampi khādāma akappiyampi khādāma kappiyampi bhuñjāma akappiyampi bhuñjāma kappiyampi sāyāma akappiyampi sāyāma kappiyampi pivāma akappiyampi pivāma, kālepi khādāma vikālepi khādāma kālepi bhuñjāma vikālepi bhuñjāma 1983 --- an4 122:3 kālepi sāyāma vikālepi sāyāma kālepi pivāma vikālepi pivāma; yampi no saddhā gahapatikā divā vikāle paṇītaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā denti, tatrapime mukhāvaraṇaṁ maññe karontī’ti. So kupito anattamano sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu kumbhīlabhayassa bhīto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto. Kumbhīlabhayanti kho, bhikkhave, odarikattassetaṁ adhivacanaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, kumbhīlabhayaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, āvaṭṭabhayaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi, dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṁ samaṅgībhūtaṁ paricārayamānaṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘mayaṁ kho pubbe agāriyabhūtā samānā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārimhā; saṁvijjanti kho pana me kule bhogā. Sakkā bhoge ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Yannūnāhaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṁ puññāni ca kareyyan’ti. So sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu āvaṭṭabhayassa bhīto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto. Āvaṭṭabhayanti kho, bhikkhave, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, āvaṭṭabhayaṁ. 5 Katamañca, bhikkhave, susukābhayaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu susukābhayassa bhīto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto. Susukābhayanti kho, bhikkhave, mātugāmassetaṁ adhivacanaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, susukābhayaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri bhayāni idhekaccassa kulaputtassa imasmiṁ dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa pāṭikaṅkhitabbānī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.218 22. Parisāvagga Dutiyavohārapathasutta |218| …pe… Diṭṭhe adiṭṭhavādī hoti, sute asutavādī hoti, mute amutavādī hoti, viññāte aviññātavādī hoti …pe… diṭṭhe diṭṭhavādī hoti, sute sutavādī hoti, mute mutavādī hoti, viññāte viññātavādī hoti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.226 23. Duccaritavagga Dutiyamaggasutta |226| …pe… Micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti …pe… sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.179 18. Sañcetaniyavagga Nibbānasutta |179| Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “ko nu kho, āvuso sāriputta, hetu ko paccayo, yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme na parinibbāyantī”ti? 2 “Idhāvuso ānanda, sattā imā hānabhāgiyā saññāti yathābhūtaṁ nappajānanti, imā ṭhitibhāgiyā saññāti yathābhūtaṁ nappajānanti, imā visesabhāgiyā saññāti yathābhūtaṁ nappajānanti, imā nibbedhabhāgiyā saññāti yathābhūtaṁ nappajānanti. Ayaṁ kho, āvuso ānanda, hetu ayaṁ paccayo, yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme na parinibbāyantī”ti. 3 “Ko panāvuso sāriputta, hetu ko paccayo, yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? “Idhāvuso ānanda, sattā imā hānabhāgiyā saññāti yathābhūtaṁ pajānanti, imā ṭhitibhāgiyā saññāti yathābhūtaṁ pajānanti, imā 1984 --- an4 179:3 visesabhāgiyā saññāti yathābhūtaṁ pajānanti, imā nibbedhabhāgiyā saññāti yathābhūtaṁ pajānanti. Ayaṁ kho, āvuso ānanda, hetu ayaṁ paccayo, yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.147 15. Ābhāvagga Dutiyakālasutta |147| “Cattārome, bhikkhave, kālā sammā bhāviyamānā sammā anuparivattiyamānā anupubbena āsavānaṁ khayaṁ pāpenti. Katame cattāro? Kālena dhammassavanaṁ, kālena dhammasākacchā, kālena sammasanā, kālena vipassanā—Ime kho, bhikkhave, cattāro kālā sammā bhāviyamānā sammā anuparivattiyamānā anupubbena āsavānaṁ khayaṁ pāpenti. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti; pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti; kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti; mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti; kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti; mahānadiyo paripūrā samuddaṁ paripūrenti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, ime cattāro kālā sammā bhāviyamānā sammā anuparivattiyamānā anupubbena āsavānaṁ khayaṁ pāpentī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.243 25. Āpattibhayavagga Saṅghabhedakasutta |243| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: “api nu taṁ, ānanda, adhikaraṇaṁ vūpasantan”ti? “Kuto taṁ, bhante, adhikaraṇaṁ vūpasamissati. Āyasmato, bhante, anuruddhassa bāhiyo nāma saddhivihāriko kevalakappaṁ saṅghabhedāya ṭhito. Tatrāyasmā anuruddho na ekavācikampi bhaṇitabbaṁ maññatī”ti. 2 “Kadā panānanda, anuruddho saṅghamajjhe adhikaraṇesu voyuñjati. Nanu, ānanda, yāni kānici adhikaraṇāni uppajjanti, sabbāni tāni tumhe ceva vūpasametha sāriputtamoggallānā ca. 3 Cattārome, ānanda, atthavase sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandati. Katame cattāro? Idhānanda, pāpabhikkhu dussīlo hoti pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto. Tassa evaṁ hoti: ‘sace kho maṁ bhikkhū jānissanti—dussīlo pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujātoti, samaggā maṁ santā nāsessanti; vaggā pana maṁ na nāsessantī’ti. Idaṁ, ānanda, paṭhamaṁ atthavasaṁ sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandati. 4 Puna caparaṁ, ānanda, pāpabhikkhu micchādiṭṭhiko hoti, antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato. Tassa evaṁ hoti: ‘sace kho maṁ bhikkhū jānissanti—micchādiṭṭhiko antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgatoti, samaggā maṁ santā nāsessanti; vaggā pana maṁ na nāsessantī’ti. Idaṁ, ānanda, dutiyaṁ atthavasaṁ sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandati. 5 Puna caparaṁ, ānanda, pāpabhikkhu micchāājīvo hoti, micchāājīvena jīvikaṁ kappeti. Tassa evaṁ hoti: ‘sace kho maṁ bhikkhū jānissanti—micchāājīvo micchāājīvena jīvikaṁ kappetīti, samaggā maṁ santā nāsessanti; vaggā pana maṁ na nāsessantī’ti. Idaṁ, ānanda, tatiyaṁ atthavasaṁ sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandati. 6 Puna caparaṁ, ānanda, pāpabhikkhu lābhakāmo hoti sakkārakāmo anavaññattikāmo. Tassa evaṁ hoti: ‘sace kho maṁ bhikkhū jānissanti—lābhakāmo sakkārakāmo anavaññattikāmoti, samaggā maṁ santā na sakkarissanti na garuṁ karissanti na mānessanti na pūjessanti; vaggā pana maṁ sakkarissanti garuṁ karissanti mānessanti pūjessantī’ti. Idaṁ, ānanda, catutthaṁ atthavasaṁ sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandati. Ime kho, ānanda, cattāro atthavase sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.22 3. Uruvelavagga Dutiyauruvelasutta |22| “Ekamidāhaṁ, bhikkhave, samayaṁ uruvelāyaṁ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Atha kho, bhikkhave, sambahulā brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā mayā 1985 --- an4 22:1 saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho, bhikkhave, te brāhmaṇā maṁ etadavocuṁ: ‘sutaṁ netaṁ, bho gotama: “na samaṇo gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī”ti. Tayidaṁ, bho gotama, tatheva. Na hi bhavaṁ gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. Tayidaṁ, bho gotama, na sampannamevā’ti. 2 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘nayime āyasmanto jānanti theraṁ vā therakaraṇe vā dhamme’ti. Vuddho cepi, bhikkhave, hoti āsītiko vā nāvutiko vā vassasatiko vā jātiyā. So ca hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ. Atha kho so ‘bālo thero’tveva saṅkhaṁ gacchati. 3 Daharo cepi, bhikkhave, hoti yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. So ca hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. Atha kho so ‘paṇḍito thero’tveva saṅkhaṁ gacchati. 4 Cattārome, bhikkhave, therakaraṇā dhammā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho, bhikkhave, cattāro therakaraṇā dhammāti. 5 Yo uddhatena cittena, samphañca bahu bhāsati; Asamāhitasaṅkappo, asaddhammarato mago; Ārā so thāvareyyamhā, pāpadiṭṭhi anādaro. 6 Yo ca sīlena sampanno, sutavā paṭibhānavā; Saññato dhīro dhammesu, paññāyatthaṁ vipassati. 7 Pāragū sabbadhammānaṁ, akhilo paṭibhānavā; Pahīnajātimaraṇo, brahmacariyassa kevalī. 8 Tamahaṁ vadāmi theroti, yassa no santi āsavā; Āsavānaṁ khayā bhikkhu, so theroti pavuccatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.232 24. Kammavagga Saṅkhittasutta |232| “Cattārimāni, bhikkhave, kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.136 14. Puggalavagga Paṭhamasīlasutta |136| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sīlesu na paripūrakārī hoti, samādhismiṁ na paripūrakārī, paññāya na paripūrakārī. 2 Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṁ na paripūrakārī, paññāya na paripūrakārī. 3 Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṁ paripūrakārī, paññāya na paripūrakārī. 4 Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṁ paripūrakārī, paññāya paripūrakārī. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.108 11. Valāhakavagga Balībaddasutta |108| “Cattārome, bhikkhave, balībaddā. Katame cattāro? Sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo, paragavacaṇḍo no sagavacaṇḍo, sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca, neva sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo—Ime kho, bhikkhave, cattāro balībaddā. Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro balībaddūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Sagavacaṇḍo no 1986 --- an4 108:1 paragavacaṇḍo, paragavacaṇḍo no sagavacaṇḍo, sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca, neva sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo. 2 Kathañca, bhikkhave, puggalo sagavacaṇḍo hoti, no paragavacaṇḍo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sakaparisaṁ ubbejetā hoti, no paraparisaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo sagavacaṇḍo hoti, no paragavacaṇḍo. Seyyathāpi so, bhikkhave, balībaddo sagavacaṇḍo, no paragavacaṇḍo; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo paragavacaṇḍo hoti, no sagavacaṇḍo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo paraparisaṁ ubbejetā hoti, no sakaparisaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo paragavacaṇḍo hoti, no sagavacaṇḍo. Seyyathāpi so, bhikkhave, balībaddo paragavacaṇḍo, no sagavacaṇḍo; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo sagavacaṇḍo ca hoti paragavacaṇḍo ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sakaparisaṁ ubbejetā hoti paraparisañca. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo sagavacaṇḍo ca hoti paragavacaṇḍo ca. Seyyathāpi so, bhikkhave, balībaddo sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo neva sagavacaṇḍo hoti no paragavacaṇḍo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo neva sakaparisaṁ ubbejetā hoti, no paraparisañca. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo neva sagavacaṇḍo hoti, no paragavacaṇḍo. Seyyathāpi so, bhikkhave, balībaddo neva sagavacaṇḍo, no paragavacaṇḍo; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro balībaddūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.2 1. Bhaṇḍagāmavagga Papatitasutta |2| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi asamannāgato ‘imasmā dhammavinayā papatito’ti vuccati. Katamehi catūhi? Ariyena, bhikkhave, sīlena asamannāgato ‘imasmā dhammavinayā papatito’ti vuccati. Ariyena, bhikkhave, samādhinā asamannāgato ‘imasmā dhammavinayā papatito’ti vuccati. Ariyāya, bhikkhave, paññāya asamannāgato ‘imasmā dhammavinayā papatito’ti vuccati. Ariyāya, bhikkhave, vimuttiyā asamannāgato ‘imasmā dhammavinayā papatito’ti vuccati. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi asamannāgato ‘imasmā dhammavinayā papatito’ti vuccati. 2 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ‘imasmā dhammavinayā apapatito’ti vuccati. Katamehi catūhi? Ariyena, bhikkhave, sīlena samannāgato ‘imasmā dhammavinayā apapatito’ti vuccati. Ariyena, bhikkhave, samādhinā samannāgato ‘imasmā dhammavinayā apapatito’ti vuccati. Ariyāya, bhikkhave, paññāya samannāgato ‘imasmā dhammavinayā apapatito’ti vuccati. Ariyāya, bhikkhave, vimuttiyā samannāgato ‘imasmā dhammavinayā apapatito’ti vuccati. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ‘imasmā dhammavinayā apapatito’ti vuccatīti. 3 Cutā patanti patitā, giddhā ca punarāgatā; Kataṁ kiccaṁ rataṁ rammaṁ, sukhenānvāgataṁ sukhan”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.53 6. Puññābhisandavagga Paṭhamasaṁvāsasutta |53| Ekaṁ samayaṁ bhagavā antarā ca madhuraṁ antarā ca verañjaṁ addhānamaggappaṭipanno hoti. Sambahulāpi kho gahapatī ca gahapatāniyo ca antarā ca madhuraṁ antarā ca verañjaṁ addhānamaggappaṭipannā honti. Atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle (…) nisīdi. Addasaṁsu kho gahapatī ca gahapatāniyo ca bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ. Disvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te gahapatī ca gahapatāniyo ca bhagavā etadavoca: 2 “Cattārome, gahapatayo, saṁvāsā. Katame cattāro? Chavo chavāya saddhiṁ saṁvasati, chavo deviyā saddhiṁ saṁvasati, devo chavāya saddhiṁ saṁvasati, devo deviyā saddhiṁ saṁvasati. 3 Kathañca, gahapatayo, chavo chavāya saddhiṁ saṁvasati? Idha, gahapatayo, sāmiko hoti pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī dussīlo pāpadhammo maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṁ; bhariyāpissa hoti pāṇātipātinī adinnādāyinī kāmesumicchācārinī musāvādinī surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinī dussīlā pāpadhammā maccheramalapariyuṭṭhitena 1987 --- an4 53:3 cetasā agāraṁ ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṁ. Evaṁ kho, gahapatayo, chavo chavāya saddhiṁ saṁvasati. 4 Kathañca, gahapatayo, chavo deviyā saddhiṁ saṁvasati? Idha, gahapatayo, sāmiko hoti pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī dussīlo pāpadhammo maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṁ; bhariyā khvassa hoti pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā sīlavatī kalyāṇadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṁ. Evaṁ kho, gahapatayo, chavo deviyā saddhiṁ saṁvasati. 5 Kathañca, gahapatayo, devo chavāya saddhiṁ saṁvasati? Idha, gahapatayo, sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato sīlavā kalyāṇadhammo vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṁ; bhariyā khvassa hoti pāṇātipātinī …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinī dussīlā pāpadhammā maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṁ. Evaṁ kho, gahapatayo, devo chavāya saddhiṁ saṁvasati. 6 Kathañca, gahapatayo, devo deviyā saddhiṁ saṁvasati? Idha, gahapatayo, sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato …pe… sīlavā kalyāṇadhammo vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṁ; bhariyāpissa hoti pāṇātipātā paṭiviratā …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā sīlavatī kalyāṇadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṁ. Evaṁ kho, gahapatayo, devo deviyā saddhiṁ saṁvasati. Ime kho, gahapatayo, cattāro saṁvāsāti. 7 Ubho ca honti dussīlā, kadariyā paribhāsakā; Te honti jānipatayo, chavā saṁvāsamāgatā. 8 Sāmiko hoti dussīlo, kadariyo paribhāsako; Bhariyā sīlavatī hoti, vadaññū vītamaccharā; Sāpi devī saṁvasati, chavena patinā saha. 9 Sāmiko sīlavā hoti, vadaññū vītamaccharo; Bhariyā hoti dussīlā, kadariyā paribhāsikā; Sāpi chavā saṁvasati, devena patinā saha. 10 Ubho saddhā vadaññū ca, saññatā dhammajīvino; Te honti jānipatayo, aññamaññaṁ piyaṁvadā. 11 Atthāsaṁ pacurā honti, phāsukaṁ upajāyati; Amittā dummanā honti, ubhinnaṁ samasīlinaṁ. 12 Idha dhammaṁ caritvāna, samasīlabbatā ubho; Nandino devalokasmiṁ, modanti kāmakāmino”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.36 4. Cakkavagga Doṇasutta |36| Ekaṁ samayaṁ bhagavā antarā ca ukkaṭṭhaṁ antarā ca setabyaṁ addhānamaggappaṭipanno hoti. Doṇopi sudaṁ brāhmaṇo antarā ca ukkaṭṭhaṁ antarā ca setabyaṁ addhānamaggappaṭipanno hoti. Addasā kho doṇo brāhmaṇo bhagavato pādesu cakkāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni; disvānassa etadahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Na vatimāni manussabhūtassa padāni bhavissantī”ti. Atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Atha kho doṇo brāhmaṇo bhagavato padāni anugacchanto addasa bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ pāsādikaṁ pasādanīyaṁ santindriyaṁ santamānasaṁ uttamadamathasamathamanuppattaṁ dantaṁ guttaṁ saṁyatindriyaṁ nāgaṁ. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Devo no bhavaṁ bhavissatī”ti? “Na kho ahaṁ, brāhmaṇa, devo bhavissāmī”ti. “Gandhabbo no bhavaṁ bhavissatī”ti? “Na kho ahaṁ, brāhmaṇa, gandhabbo bhavissāmī”ti. “Yakkho no bhavaṁ bhavissatī”ti? “Na kho ahaṁ, brāhmaṇa, yakkho bhavissāmī”ti. “Manusso no bhavaṁ bhavissatī”ti? “Na kho ahaṁ, brāhmaṇa, manusso bhavissāmī”ti. 3 “‘Devo no bhavaṁ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno: ‘na kho ahaṁ, brāhmaṇa, devo bhavissāmī’ti vadesi. ‘Gandhabbo no bhavaṁ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno: ‘na kho ahaṁ, 1988 --- an4 36:3 brāhmaṇa, gandhabbo bhavissāmī’ti vadesi. ‘Yakkho no bhavaṁ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno: ‘na kho ahaṁ, brāhmaṇa, yakkho bhavissāmī’ti vadesi. ‘Manusso no bhavaṁ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno: ‘na kho ahaṁ, brāhmaṇa, manusso bhavissāmī’ti vadesi. Atha ko carahi bhavaṁ bhavissatī”ti? 4 “Yesaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, āsavānaṁ appahīnattā devo bhaveyyaṁ, te me āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Yesaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, āsavānaṁ appahīnattā gandhabbo bhaveyyaṁ … yakkho bhaveyyaṁ … manusso bhaveyyaṁ, te me āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Seyyathāpi, brāhmaṇa, uppalaṁ vā padumaṁ vā puṇḍarīkaṁ vā udake jātaṁ udake saṁvaḍḍhaṁ udakā accuggamma tiṭṭhati anupalittaṁ udakena; evamevaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, loke jāto loke saṁvaḍḍho lokaṁ abhibhuyya viharāmi anupalitto lokena. Buddhoti maṁ, brāhmaṇa, dhārehīti. 5 Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo; Yakkhattaṁ yena gaccheyyaṁ, manussattañca abbaje; Te mayhaṁ āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā. 6 Puṇḍarīkaṁ yathā vaggu, Toyena nupalippati; Nupalippāmi lokena, Tasmā buddhosmi brāhmaṇā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.257 26. Abhiññāvagga Mālukyaputtasutta |257| Atha kho āyasmā mālukyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mālukyaputto bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Ettha idāni, mālukyaputta, kiṁ dahare bhikkhū vakkhāma; yatra hi nāma tvaṁ jiṇṇo vuddho mahallako tathāgatassa saṅkhittena ovādaṁ yācasī”ti. “Desetu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ; desetu sugato saṅkhittena dhammaṁ. Appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ ājāneyyaṁ; appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti. 3 “Cattārome, mālukyaputta, taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Katame cattāro? Cīvarahetu vā, mālukyaputta, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Piṇḍapātahetu vā, mālukyaputta, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Senāsanahetu vā, mālukyaputta, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Itibhavābhavahetu vā, mālukyaputta, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Ime kho, mālukyaputta, cattāro taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Yato kho, mālukyaputta, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, ayaṁ vuccati, mālukyaputta, ‘bhikkhu acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’”ti. 4 Atha kho āyasmā mālukyaputto bhagavatā iminā ovādena ovadito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā mālukyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā mālukyaputto arahataṁ ahosīti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.269 27. Kammapathavagga Pharusavācāsutta |269| …pe… Attanā ca pharusavāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya vācāya ca samanuñño hoti, pharusāya vācāya ca vaṇṇaṁ bhāsati …pe…. 2 Attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.153 16. Indriyavagga Paññābalasutta |153| “Cattārimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni cattāri? Paññābalaṁ, vīriyabalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgahabalaṁ—Imāni kho, bhikkhave, cattāri balānī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.194 20. Mahāvagga Sāmugiyasutta |194| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando koliyesu viharati sāmugaṁ nāma koliyānaṁ nigamo. Atha kho sambahulā sāmugiyā koliyaputtā yenāyasmā ānando 1989 --- an4 194:1 tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te sāmugiye koliyaputte āyasmā ānando etadavoca: 2 “Cattārimāni, byagghapajjā, pārisuddhipadhāniyaṅgāni tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātāni sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. Katamāni cattāri? Sīlapārisuddhipadhāniyaṅgaṁ, cittapārisuddhipadhāniyaṅgaṁ, diṭṭhipārisuddhipadhāniyaṅgaṁ, vimuttipārisuddhipadhāniyaṅgaṁ. 3 Katamañca, byagghapajjā, sīlapārisuddhipadhāniyaṅgaṁ? Idha, byagghapajjā, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaṁ vuccati, byagghapajjā, sīlapārisuddhi. Iti evarūpiṁ sīlapārisuddhiṁ aparipūraṁ vā paripūressāmi paripūraṁ vā tattha tattha paññāya anuggahessāmīti, yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca, idaṁ vuccati, byagghapajjā, sīlapārisuddhipadhāniyaṅgaṁ. 4 Katamañca, byagghapajjā, cittapārisuddhipadhāniyaṅgaṁ? Idha, byagghapajjā, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, byagghapajjā, cittapārisuddhi. Iti evarūpiṁ cittapārisuddhiṁ aparipūraṁ vā paripūressāmi paripūraṁ vā tattha tattha paññāya anuggahessāmīti, yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca, idaṁ vuccati, byagghapajjā, cittapārisuddhipadhāniyaṅgaṁ. 5 Katamañca, byagghapajjā, diṭṭhipārisuddhipadhāniyaṅgaṁ? Idha, byagghapajjā, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccati, byagghapajjā, diṭṭhipārisuddhi. Iti evarūpiṁ diṭṭhipārisuddhiṁ aparipūraṁ vā …pe… tattha tattha paññāya anuggahessāmīti, yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca, idaṁ vuccati, byagghapajjā, diṭṭhipārisuddhipadhāniyaṅgaṁ. 6 Katamañca, byagghapajjā, vimuttipārisuddhipadhāniyaṅgaṁ? Sa kho so, byagghapajjā, ariyasāvako iminā ca sīlapārisuddhipadhāniyaṅgena samannāgato iminā ca cittapārisuddhipadhāniyaṅgena samannāgato iminā ca diṭṭhipārisuddhipadhāniyaṅgena samannāgato rajanīyesu dhammesu cittaṁ virājeti, vimocanīyesu dhammesu cittaṁ vimoceti. So rajanīyesu dhammesu cittaṁ virājetvā, vimocanīyesu dhammesu cittaṁ vimocetvā sammāvimuttiṁ phusati. Ayaṁ vuccati, byagghapajjā, vimuttipārisuddhi. Iti evarūpiṁ vimuttipārisuddhiṁ aparipūraṁ vā paripūressāmi paripūraṁ vā tattha tattha paññāya anuggahessāmīti, yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca, idaṁ vuccati, byagghapajjā, vimuttipārisuddhipadhāniyaṅgaṁ. 7 Imāni kho, byagghapajjā, cattāri pārisuddhipadhāniyaṅgāni tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātāni sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.172 18. Sañcetaniyavagga Vibhattisutta |172| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “Addhamāsūpasampannena me, āvuso, atthapaṭisambhidā sacchikatā odhiso byañjanaso. Tamahaṁ anekapariyāyena ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā, so maṁ pañhena. Ahaṁ veyyākaraṇena sammukhībhūto no satthā yo no dhammānaṁ sukusalo. 3 Addhamāsūpasampannena me, āvuso, dhammapaṭisambhidā sacchikatā odhiso byañjanaso. Tamahaṁ anekapariyāyena ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā, so maṁ pañhena. Ahaṁ veyyākaraṇena sammukhībhūto no satthā yo no dhammānaṁ sukusalo. 4 Addhamāsūpasampannena me, āvuso, niruttipaṭisambhidā sacchikatā odhiso 1990 --- an4 172:4 byañjanaso. Tamahaṁ anekapariyāyena ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā, so maṁ pañhena. Ahaṁ veyyākaraṇena sammukhībhūto no satthā yo no dhammānaṁ sukusalo. 5 Addhamāsūpasampannena me, āvuso, paṭibhānapaṭisambhidā sacchikatā odhiso byañjanaso. Tamahaṁ anekapariyāyena ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā, so maṁ pañhena. Ahaṁ veyyākaraṇena sammukhībhūto no satthā yo no dhammānaṁ sukusalo”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.248 25. Āpattibhayavagga Paññāvuddhisutta |248| “Cattārome, bhikkhave, dhammā paññāvuddhiyā saṁvattanti. Katame cattāro? Sappurisasaṁsevo, saddhammasavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti—Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā paññāvuddhiyā saṁvattantī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.276 28. Rāgapeyyāla Iddhipādasutta |276| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya cattāro dhammā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti; vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi …pe… vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime cattāro dhammā bhāvetabbā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.17 2. Caravagga Paṭhamaagatisutta |17| “Cattārimāni, bhikkhave, agatigamanāni. Katamāni cattāri? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati—Imāni kho, bhikkhave, cattāri agatigamanānīti. 2 Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṁ ativattati; Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.29 3. Uruvelavagga Dhammapadasutta |29| “Cattārimāni, bhikkhave, dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṁsaññāni porāṇāni asaṅkiṇṇāni asaṅkiṇṇapubbāni, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamāni cattāri? Anabhijjhā, bhikkhave, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 2 Abyāpādo, bhikkhave, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 3 Sammāsati, bhikkhave, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 4 Sammāsamādhi, bhikkhave, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Imāni kho, bhikkhave, cattāri dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṁsaññāni porāṇāni asaṅkiṇṇāni asaṅkiṇṇapubbāni, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. 5 Anabhijjhālu vihareyya, abyāpannena cetasā; Sato ekaggacittassa, ajjhattaṁ susamāhito”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.94 10. Asuravagga Tatiyasamādhisutta |94| “Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo lābhī hoti ajjhattaṁ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya. Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo lābhī hoti adhipaññādhammavipassanāya, na lābhī ajjhattaṁ cetosamathassa. Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo na ceva lābhī hoti ajjhattaṁ cetosamathassa na ca lābhī adhipaññādhammavipassanāya. Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya. 2 Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo lābhī ajjhattaṁ cetosamathassa na lābhī adhipaññādhammavipassanāya, tena, bhikkhave, puggalena yvāyaṁ puggalo lābhī adhipaññādhammavipassanāya so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘kathaṁ nu kho, āvuso, saṅkhārā daṭṭhabbā? Kathaṁ saṅkhārā sammasitabbā? Kathaṁ saṅkhārā vipassitabbā’ti? Tassa so yathādiṭṭhaṁ yathāviditaṁ byākaroti: ‘evaṁ kho, āvuso, saṅkhārā daṭṭhabbā, evaṁ saṅkhārā 1991 --- an4 94:2 sammasitabbā, evaṁ saṅkhārā vipassitabbā’ti. So aparena samayena lābhī ceva hoti ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya. 3 Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo lābhī adhipaññādhammavipassanāya na lābhī ajjhattaṁ cetosamathassa, tena, bhikkhave, puggalena yvāyaṁ puggalo lābhī ajjhattaṁ cetosamathassa so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘kathaṁ nu kho, āvuso, cittaṁ saṇṭhapetabbaṁ? Kathaṁ cittaṁ sannisādetabbaṁ? Kathaṁ cittaṁ ekodi kātabbaṁ? Kathaṁ cittaṁ samādahātabban’ti? Tassa so yathādiṭṭhaṁ yathāviditaṁ byākaroti: ‘evaṁ kho, āvuso, cittaṁ saṇṭhapetabbaṁ, evaṁ cittaṁ sannisādetabbaṁ, evaṁ cittaṁ ekodi kātabbaṁ, evaṁ cittaṁ samādahātabban’ti. So aparena samaye lābhī ceva hoti adhipaññādhammavipassanāya lābhī ca ajjhattaṁ cetosamathassa. 4 Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo na ceva lābhī ajjhattaṁ cetosamathassa na ca lābhī adhipaññādhammavipassanāya, tena, bhikkhave, puggalena yvāyaṁ puggalo lābhī ceva ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ‘kathaṁ nu kho, āvuso, cittaṁ saṇṭhapetabbaṁ? Kathaṁ cittaṁ sannisādetabbaṁ? Kathaṁ cittaṁ ekodi kātabbaṁ? Kathaṁ cittaṁ samādahātabbaṁ? Kathaṁ saṅkhārā daṭṭhabbā? Kathaṁ saṅkhārā sammasitabbā? Kathaṁ saṅkhārā vipassitabbā’ti? Tassa so yathādiṭṭhaṁ yathāviditaṁ byākaroti: ‘evaṁ kho, āvuso, cittaṁ saṇṭhapetabbaṁ, evaṁ cittaṁ sannisādetabbaṁ, evaṁ cittaṁ ekodi kātabbaṁ, evaṁ cittaṁ samādahātabbaṁ, evaṁ saṅkhārā daṭṭhabbā, evaṁ saṅkhārā sammasitabbā, evaṁ saṅkhārā vipassitabbā’ti. So aparena samayena lābhī ceva hoti ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya. 5 Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya, tena, bhikkhave, puggalena tesu ceva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttari āsavānaṁ khayāya yogo karaṇīyo. Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.72 8. Apaṇṇakavagga Sammādiṭṭhisutta |72| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakappaṭipadaṁ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāya. Katamehi catūhi? Nekkhammavitakkena, abyāpādavitakkena, avihiṁsāvitakkena, sammādiṭṭhiyā—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakappaṭipadaṁ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāyā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.129 13. Bhayavagga Ānandaacchariyasutta |129| “Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā ānande. Katame cattāro? Sace, bhikkhave, bhikkhuparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, bhikkhuparisā hoti, atha ānando tuṇhī bhavati. 2 Sace, bhikkhave, bhikkhuniparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. Tattha ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, bhikkhuniparisā hoti, atha ānando tuṇhī bhavati. 3 Sace, bhikkhave, upāsakaparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, upāsakaparisā hoti, atha ānando tuṇhī bhavati. 4 Sace, bhikkhave, upāsikāparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, upāsikāparisā hoti, atha ānando tuṇhī bhavati. Ime kho, bhikkhave, cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānande”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.117 12. Kesivagga Ārakkhasutta |117| “Catūsu, bhikkhave, ṭhānesu attarūpena appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo. Katamesu catūsu? ‘Mā me rajanīyesu dhammesu cittaṁ rajjī’ti attarūpena appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo; ‘mā me dosanīyesu dhammesu cittaṁ dussī’ti attarūpena appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo; ‘mā me mohanīyesu dhammesu cittaṁ muyhī’ti attarūpena appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo; ‘mā me madanīyesu dhammesu cittaṁ majjī’ti attarūpena appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo. 2 Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno rajanīyesu dhammesu cittaṁ na rajjati vītarāgattā, dosanīyesu dhammesu cittaṁ na dussati vītadosattā, mohanīyesu 1992 --- an4 117:2 dhammesu cittaṁ na muyhati vītamohattā, madanīyesu dhammesu cittaṁ na majjati vītamadattā, so na chambhati na kampati na vedhati na santāsaṁ āpajjati, na ca pana samaṇavacanahetupi gacchatī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 4.213 22. Parisāvagga Akataññutāsutta |213| “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi catūhi? Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena, akataññutā akataveditā—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi catūhi? Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena, kataññutā kataveditā—imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Tatiyaṁ. an3 0 Aṅguttara Nikāya 3.123 13. Kusināravagga Kusinārasutta |123| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kusinārāyaṁ viharati baliharaṇe vanasaṇḍe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Idha, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. Tamenaṁ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṁ tenupasaṅkamati; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṁ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāreti. 3 Tassa evaṁ hoti: ‘sādhu vata myāyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāretī’ti. Evampissa hoti: ‘aho vata māyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeyya sampavāreyyā’ti. So taṁ piṇḍapātaṁ gathito mucchito ajjhosanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. So tattha kāmavitakkampi vitakketi, byāpādavitakkampi vitakketi, vihiṁsāvitakkampi vitakketi. Evarūpassāhaṁ, bhikkhave, bhikkhuno dinnaṁ na mahapphalanti vadāmi. Taṁ kissa hetu? Pamatto hi, bhikkhave, bhikkhu viharati. 4 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. Tamenaṁ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṁ tenupasaṅkamati; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṁ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāreti. 5 Tassa na evaṁ hoti: ‘sādhu vata myāyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāretī’ti. Evampissa na hoti: ‘aho vata māyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeyya sampavāreyyā’ti. So taṁ piṇḍapātaṁ agathito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. So tattha nekkhammavitakkampi vitakketi, abyāpādavitakkampi vitakketi, avihiṁsāvitakkampi vitakketi. Evarūpassāhaṁ, bhikkhave, bhikkhuno dinnaṁ mahapphalanti vadāmi. Taṁ kissa hetu? Appamatto hi, bhikkhave, bhikkhu viharatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.65 7. Mahāvagga Kesamuttisutta |65| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena kesamuttaṁ nāma kālāmānaṁ nigamo tadavasari. Assosuṁ kho kesamuttiyā kālāmā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kesamuttaṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā …pe… sādhu kho pana 1993 --- an3 65:1 tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī’”ti. 2 Atha kho kesamuttiyā kālāmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te kesamuttiyā kālāmā bhagavantaṁ etadavocuṁ: 3 “Santi, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā kesamuttaṁ āgacchanti. Te sakaṁyeva vādaṁ dīpenti jotenti, parappavādaṁ pana khuṁsenti vambhenti paribhavanti omakkhiṁ karonti. Aparepi, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā kesamuttaṁ āgacchanti. Tepi sakaṁyeva vādaṁ dīpenti jotenti, parappavādaṁ pana khuṁsenti vambhenti paribhavanti omakkhiṁ karonti. Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ hoteva kaṅkhā hoti vicikicchā: ‘ko su nāma imesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ āha, ko musā’”ti? “Alañhi vo, kālāmā, kaṅkhituṁ alaṁ vicikicchituṁ. Kaṅkhanīyeva pana vo ṭhāne vicikicchā uppannā. 4 Etha tumhe, kālāmā, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe, kālāmā, attanāva jāneyyātha: ‘ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññugarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantī’ti, atha tumhe, kālāmā, pajaheyyātha. 5 Taṁ kiṁ maññatha, kālāmā, lobho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti? 6 “Ahitāya, bhante”. 7 “Luddho panāyaṁ, kālāmā, purisapuggalo lobhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṁ sa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 8 “Evaṁ, bhante”. 9 “Taṁ kiṁ maññatha, kālāmā, doso purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti? 10 “Ahitāya, bhante”. 11 “Duṭṭho panāyaṁ, kālāmā, purisapuggalo dosena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṁ sa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 12 “Evaṁ, bhante”. 13 “Taṁ kiṁ maññatha, kālāmā, moho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti? 14 “Ahitāya, bhante”. 15 “Mūḷho panāyaṁ, kālāmā, purisapuggalo mohena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṁ sa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 16 “Evaṁ, bhante”. 17 “Taṁ kiṁ maññatha, kālāmā, ime dhammā kusalā vā akusalā vā”ti? 18 “Akusalā, bhante”. 19 “Sāvajjā vā anavajjā vā”ti? 20 “Sāvajjā, bhante”. 21 “Viññugarahitā vā viññuppasatthā vā”ti? 22 “Viññugarahitā, bhante”. 23 “Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattanti, no vā? Kathaṁ vā ettha hotī”ti? 24 “Samattā, bhante, samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantīti. Evaṁ no ettha hotī”ti. 25 “Iti kho, kālāmā, yaṁ taṁ avocumhā: ‘etha tumhe, kālāmā. Mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe kālāmā attanāva jāneyyātha: “ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññugarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantīti, atha tumhe, kālāmā, pajaheyyāthā”’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 26 Etha tumhe, kālāmā, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe, kālāmā, attanāva jāneyyātha: ‘ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattantī’ti, atha tumhe, kālāmā, upasampajja vihareyyātha. 1994 --- an3 65:27 27 Taṁ kiṁ maññatha, kālāmā, alobho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti? 28 “Hitāya, bhante”. 29 “Aluddho panāyaṁ, kālāmā, purisapuggalo lobhena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaṁ hanati, na adinnaṁ ādiyati, na paradāraṁ gacchati, na musā bhaṇati, na parampi tathattāya samādapeti, yaṁ sa hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 30 “Evaṁ, bhante”. 31 “Taṁ kiṁ maññatha, kālāmā, adoso purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati …pe… amoho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati …pe… hitāya sukhāyā”ti. 32 “Evaṁ, bhante”. 33 “Taṁ kiṁ maññatha, kālāmā, ime dhammā kusalā vā akusalā vā”ti? 34 “Kusalā, bhante”. 35 “Sāvajjā vā anavajjā vā”ti? 36 “Anavajjā, bhante”. 37 “Viññugarahitā vā viññuppasatthā vā”ti? 38 “Viññuppasatthā, bhante”. 39 “Samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattanti no vā? Kathaṁ vā ettha hotī”ti? 40 “Samattā, bhante, samādinnā hitāya sukhāya saṁvattanti. Evaṁ no ettha hotī”ti. 41 “Iti kho, kālāmā, yaṁ taṁ avocumhā: ‘etha tumhe, kālāmā. Mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe, kālāmā, attanāva jāneyyātha—ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattantīti, atha tumhe, kālāmā, upasampajja vihareyyāthā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 42 Sa kho so, kālāmā, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno patissato mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. 43 Sa kho so, kālāmā, ariyasāvako evaṁ averacitto evaṁ abyāpajjhacitto evaṁ asaṅkiliṭṭhacitto evaṁ visuddhacitto. Tassa diṭṭheva dhamme cattāro assāsā adhigatā honti. ‘Sace kho pana atthi paro loko, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, athāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti, ayamassa paṭhamo assāso adhigato hoti. 44 ‘Sace kho pana natthi paro loko, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, athāhaṁ diṭṭheva dhamme averaṁ abyāpajjhaṁ anīghaṁ sukhiṁ attānaṁ pariharāmī’ti, ayamassa dutiyo assāso adhigato hoti. 45 ‘Sace kho pana karoto karīyati pāpaṁ, na kho panāhaṁ kassaci pāpaṁ cetemi. Akarontaṁ kho pana maṁ pāpakammaṁ kuto dukkhaṁ phusissatī’ti, ayamassa tatiyo assāso adhigato hoti. 46 ‘Sace kho pana karoto na karīyati pāpaṁ, athāhaṁ ubhayeneva visuddhaṁ attānaṁ samanupassāmī’ti, ayamassa catuttho assāso adhigato hoti. 47 Sa kho so, kālāmā, ariyasāvako evaṁ averacitto evaṁ abyāpajjhacitto evaṁ asaṅkiliṭṭhacitto evaṁ visuddhacitto. Tassa diṭṭheva dhamme ime cattāro assāsā adhigatā hontī”ti. 48 “Evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Sa kho so, bhante, ariyasāvako evaṁ averacitto evaṁ abyāpajjhacitto evaṁ asaṅkiliṭṭhacitto evaṁ visuddhacitto. Tassa diṭṭheva dhamme cattāro assāsā adhigatā honti. ‘Sace kho pana atthi paro loko, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, athāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti, ayamassa paṭhamo assāso adhigato hoti. 49 ‘Sace kho pana natthi paro loko, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, athāhaṁ diṭṭheva dhamme averaṁ abyāpajjhaṁ anīghaṁ sukhiṁ attānaṁ pariharāmī’ti, ayamassa dutiyo assāso adhigato hoti. 50 ‘Sace kho pana karoto karīyati pāpaṁ, na kho panāhaṁ kassaci pāpaṁ cetemi, akarontaṁ kho pana maṁ pāpakammaṁ 1995 --- an3 65:50 kuto dukkhaṁ phusissatī’ti, ayamassa tatiyo assāso adhigato hoti. 51 ‘Sace kho pana karoto na karīyati pāpaṁ, athāhaṁ ubhayeneva visuddhaṁ attānaṁ samanupassāmī’ti, ayamassa catuttho assāso adhigato hoti. 52 Sa kho so, bhante, ariyasāvako evaṁ averacitto evaṁ abyāpajjhacitto evaṁ asaṅkiliṭṭhacitto evaṁ visuddhacitto. Tassa diṭṭheva dhamme ime cattāro assāsā adhigatā honti. 53 Abhikkantaṁ, bhante …pe… ete mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.83 9. Samaṇavagga Khettasutta |83| “Tīṇimāni, bhikkhave, kassakassa gahapatissa pubbe karaṇīyāni. Katamāni tīṇi? Idha, bhikkhave, kassako gahapati paṭikacceva khettaṁ sukaṭṭhaṁ karoti sumatikataṁ. Paṭikacceva khettaṁ sukaṭṭhaṁ karitvā sumatikataṁ kālena bījāni patiṭṭhāpeti. Kālena bījāni patiṭṭhāpetvā samayena udakaṁ abhinetipi apanetipi. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi kassakassa gahapatissa pubbe karaṇīyāni. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīṇimāni bhikkhussa pubbe karaṇīyāni. Katamāni tīṇi? Adhisīlasikkhāsamādānaṁ, adhicittasikkhāsamādānaṁ, adhipaññāsikkhāsamādānaṁ—imāni kho, bhikkhave, tīṇi bhikkhussa pubbe karaṇīyāni. 3 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘tibbo no chando bhavissati adhisīlasikkhāsamādāne, tibbo no chando bhavissati adhicittasikkhāsamādāne, tibbo no chando bhavissati adhipaññāsikkhāsamādāne’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.146 15. Maṅgalavagga Akusalasutta |146| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi tīhi? Akusalena kāyakammena, akusalena vacīkammena, akusalena manokammena—Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi tīhi? Kusalena kāyakammena, kusalena vacīkammena, kusalena manokammena—Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.44 5. Cūḷavagga Kathāpavattisutta |44| “Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi kathā pavattinī hoti. Katamehi tīhi? Yo dhammaṁ deseti so atthappaṭisaṁvedī ca hoti dhammappaṭisaṁvedī ca. Yo dhammaṁ suṇāti so atthappaṭisaṁvedī ca hoti dhammappaṭisaṁvedī ca. Yo ceva dhammaṁ deseti yo ca dhammaṁ suṇāti ubho atthappaṭisaṁvedino ca honti dhammappaṭisaṁvedino ca. Imehi kho, bhikkhave, tīhi ṭhānehi kathā pavattinī hotī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3 16. Acelakavagga ~ |156| “Tisso imā, bhikkhave, paṭipadā. Katamā tisso? Āgāḷhā paṭipadā, nijjhāmā paṭipadā, majjhimā paṭipadā. Katamā ca, bhikkhave, āgāḷhā paṭipadā? Idha, bhikkhave, ekacco evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhi: ‘natthi kāmesu doso’ti. So kāmesu pātabyataṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, āgāḷhā paṭipadā. 2 Katamā ca, bhikkhave, nijjhāmā paṭipadā? Idha, bhikkhave, ekacco acelako hoti muttācāro, hatthāpalekhano, naehibhadantiko, natiṭṭhabhadantiko, nābhihaṭaṁ na uddissakataṁ na nimantanaṁ sādiyati. So na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti, na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāti na eḷakamantaraṁ na daṇḍamantaraṁ na musalamantaraṁ na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya na saṅkittīsu na yattha sā upaṭṭhito hoti na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī na macchaṁ na maṁsaṁ na suraṁ na merayaṁ, na thusodakaṁ pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko … sattāgāriko vā hoti sattālopiko; ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti … sattahipi dattīhi yāpeti; ekāhikampi āhāraṁ āhāreti, dvāhikampi āhāraṁ āhāreti … sattāhikampi āhāraṁ āhāreti—iti evarūpaṁ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. 3 So sākabhakkhopi hoti, sāmākabhakkhopi hoti, nīvārabhakkhopi hoti, daddulabhakkhopi hoti, haṭabhakkhopi hoti, kaṇabhakkhopi hoti, ācāmabhakkhopi hoti, piññākabhakkhopi hoti, tiṇabhakkhopi hoti, gomayabhakkhopi hoti, vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. 4 So sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi 1996 --- an3 156:4 dhāreti, chavadussānipi dhāreti, paṁsukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinampi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vāḷakambalampi dhāreti, ulūkapakkhikampi dhāreti, kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhitto, ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto, kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappeti, sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati—iti evarūpaṁ anekavihitaṁ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, nijjhāmā paṭipadā. 5 Katamā ca, bhikkhave, majjhimā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, majjhimā paṭipadā. Imā kho, bhikkhave, tisso paṭipadāti. |157| Tisso imā, bhikkhave, paṭipadā. Katamā tisso? Āgāḷhā paṭipadā, nijjhāmā paṭipadā, majjhimā paṭipadā. Katamā ca, bhikkhave, āgāḷhā paṭipadā …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, āgāḷhā paṭipadā. 2 Katamā ca, bhikkhave, nijjhāmā paṭipadā …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, nijjhāmā paṭipadā. 3 Katamā ca, bhikkhave, majjhimā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati …. |158| Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi …pe… vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti …pe…. |159| Saddhindriyaṁ bhāveti … vīriyindriyaṁ bhāveti … satindriyaṁ bhāveti … samādhindriyaṁ bhāveti … paññindriyaṁ bhāveti …pe…. |160| Saddhābalaṁ bhāveti … vīriyabalaṁ bhāveti … satibalaṁ bhāveti … samādhibalaṁ bhāveti … paññābalaṁ bhāveti …pe…. |161| Satisambojjhaṅgaṁ bhāveti … dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti … vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe…. |162| Sammādiṭṭhiṁ bhāveti … sammāsaṅkappaṁ bhāveti … sammāvācaṁ bhāveti … sammākammantaṁ bhāveti … sammāājīvaṁ bhāveti … sammāvāyāmaṁ bhāveti … sammāsatiṁ bhāveti … sammāsamādhiṁ bhāveti …. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, majjhimā paṭipadā. Imā kho, bhikkhave, tisso paṭipadā”ti. Acelakavaggo chaṭṭho. 2 Tassuddānaṁ Satipaṭṭhānaṁ sammappadhānaṁ, Iddhipādindriyena ca; Balaṁ bojjhaṅgo maggo ca, Paṭipadāya yojayeti. 0 Aṅguttara Nikāya 3.21 3. Puggalavagga Samiddhasutta |21| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ samiddhaṁ āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “Tayome, āvuso samiddha, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? 3 “Tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ 1997 --- an3 21:3 puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto, ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imassa, āvuso, puggalassa saddhindriyaṁ adhimattan”ti. 4 Atha kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahākoṭṭhikaṁ etadavoca: “tayome, āvuso koṭṭhika, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? 5 “Tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo kāyasakkhī, ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imassa, āvuso, puggalassa samādhindriyaṁ adhimattan”ti. 6 Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? 7 “Tayome, āvuso koṭṭhika, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo diṭṭhippatto, ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imassa, āvuso, puggalassa paññindriyaṁ adhimattan”ti. 8 Atha kho āyasmā sāriputto āyasmantañca samiddhaṁ āyasmantañca mahākoṭṭhikaṁ etadavoca: “byākataṁ kho, āvuso, amhehi sabbeheva yathāsakaṁ paṭibhānaṁ. Āyāmāvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocessāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto yāvatako ahosi āyasmatā ca samiddhena āyasmatā ca mahākoṭṭhikena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. 9 “Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ: ‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’ti. Ṭhānañhetaṁ, sāriputta, vijjati yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṁ puggalo kāyasakkhī svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṁ puggalo diṭṭhippatto sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā. 10 Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ: ‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’ti. Ṭhānañhetaṁ, sāriputta, vijjati yvāyaṁ puggalo kāyasakkhī svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṁ puggalo diṭṭhippatto sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā. 11 Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ: ‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’ti. Ṭhānañhetaṁ, sāriputta, vijjati yvāyaṁ puggalo diṭṭhippatto svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṁ puggalo kāyasakkhī sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā. 12 Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ: ‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.102 10. Loṇakapallavagga Nimittasutta |102| “Adhicittamanuyuttena, bhikkhave, bhikkhunā tīṇi nimittāni kālena kālaṁ manasi kātabbāni—kālena kālaṁ samādhinimittaṁ manasi kātabbaṁ, kālena kālaṁ paggahanimittaṁ manasi kātabbaṁ, kālena kālaṁ upekkhānimittaṁ manasi kātabbaṁ. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṁ samādhinimittaṁyeva manasi kareyya, ṭhānaṁ 1998 --- an3 102:1 taṁ cittaṁ kosajjāya saṁvatteyya. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṁ paggahanimittaṁyeva manasi kareyya, ṭhānaṁ taṁ cittaṁ uddhaccāya saṁvatteyya. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṁ upekkhānimittaṁyeva manasi kareyya, ṭhānaṁ taṁ cittaṁ na sammā samādhiyeyya āsavānaṁ khayāya. Yato ca kho, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu kālena kālaṁ samādhinimittaṁ manasi karoti, kālena kālaṁ paggahanimittaṁ manasi karoti, kālena kālaṁ upekkhānimittaṁ manasi karoti, taṁ hoti cittaṁ muduñca kammaniyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā ukkaṁ bandheyya, ukkaṁ bandhitvā ukkāmukhaṁ ālimpeyya, ukkāmukhaṁ ālimpetvā saṇḍāsena jātarūpaṁ gahetvā ukkāmukhe pakkhipeyya, ukkāmukhe pakkhipitvā kālena kālaṁ abhidhamati, kālena kālaṁ udakena paripphoseti, kālena kālaṁ ajjhupekkhati. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṁ jātarūpaṁ ekantaṁ abhidhameyya, ṭhānaṁ taṁ jātarūpaṁ ḍaheyya. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṁ jātarūpaṁ ekantaṁ udakena paripphoseyya, ṭhānaṁ taṁ jātarūpaṁ nibbāpeyya. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṁ jātarūpaṁ ekantaṁ ajjhupekkheyya, ṭhānaṁ taṁ jātarūpaṁ na sammā paripākaṁ gaccheyya. Yato ca kho, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṁ jātarūpaṁ kālena kālaṁ abhidhamati, kālena kālaṁ udakena paripphoseti, kālena kālaṁ ajjhupekkhati, taṁ hoti jātarūpaṁ muduñca kammaniyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā upeti kammāya. Yassā yassā ca pilandhanavikatiyā ākaṅkhati—yadi paṭṭikāya, yadi kuṇḍalāya, yadi gīveyyake, yadi suvaṇṇamālāya—tañcassa atthaṁ anubhoti. 3 Evamevaṁ kho, bhikkhave, adhicittamanuyuttena bhikkhunā tīṇi nimittāni kālena kālaṁ manasi kātabbāni—kālena kālaṁ samādhinimittaṁ manasi kātabbaṁ, kālena kālaṁ paggahanimittaṁ manasi kātabbaṁ, kālena kālaṁ upekkhānimittaṁ manasi kātabbaṁ. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṁ samādhinimittaṁyeva manasi kareyya, ṭhānaṁ taṁ cittaṁ kosajjāya saṁvatteyya. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṁ paggahanimittaṁyeva manasi kareyya, ṭhānaṁ taṁ cittaṁ uddhaccāya saṁvatteyya. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṁ upekkhānimittaṁyeva manasi kareyya, ṭhānaṁ taṁ cittaṁ na sammā samādhiyeyya āsavānaṁ khayāya. Yato ca kho, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu kālena kālaṁ samādhinimittaṁ manasi karoti, kālena kālaṁ paggahanimittaṁ manasi karoti, kālena kālaṁ upekkhānimittaṁ manasi karoti, taṁ hoti cittaṁ muduñca kammaniyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya. Yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati satiāyatane. 4 So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhaveyyaṁ …pe… (cha abhiññā vitthāretabbā.) Āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati satiāyatane”ti. Ekādasamaṁ. Loṇakapallavaggo pañcamo. 5 Tassuddānaṁ Accāyikaṁ pavivekaṁ, Sarado parisā tayo; Ājānīyā potthako ca, Loṇaṁ dhovati nimittānīti. Dutiyo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 3.88 9. Samaṇavagga Tatiyasikkhāsutta |88| “Sādhikamidaṁ, bhikkhave, diyaḍḍhasikkhāpadasataṁ anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchati yattha attakāmā kulaputtā sikkhanti. Tisso imā, bhikkhave, sikkhā yatthetaṁ sabbaṁ samodhānaṁ gacchati. Katamā tisso? Adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā—imā kho, bhikkhave, tisso sikkhā yatthetaṁ sabbaṁ samodhānaṁ gacchati. 2 Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṁ paripūrakārī paññāya paripūrakārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. Taṁ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So āsavānaṁ 1999 --- an3 88:2 khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā ekabījī hoti, ekaṁyeva mānusakaṁ bhavaṁ nibbattetvā dukkhassantaṁ karoti. Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā kolaṅkolo hoti, dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karoti. Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sattakkhattuparamo hoti, sattakkhattuparamaṁ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karoti. 3 Iti kho, bhikkhave, paripūraṁ paripūrakārī ārādheti padesaṁ padesakārī. Avañjhāni tvevāhaṁ, bhikkhave, sikkhāpadāni vadāmī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.50 5. Cūḷavagga Mahācorasutta |50| “Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mahācoro sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, mahācoro visamanissito ca hoti, gahananissito ca hoti, balavanissito ca hoti. Kathañca, bhikkhave, mahācoro visamanissito hoti? Idha, bhikkhave, mahācoro nadīviduggaṁ vā nissito hoti pabbatavisamaṁ vā. Evaṁ kho, bhikkhave, mahācoro visamanissito hoti. 2 Kathañca, bhikkhave, mahācoro gahananissito hoti? Idha, bhikkhave, mahācoro tiṇagahanaṁ vā nissito hoti, rukkhagahanaṁ vā rodhaṁ vā mahāvanasaṇḍaṁ vā. Evaṁ kho, bhikkhave, mahācoro gahananissito hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, mahācoro balavanissito hoti? Idha, bhikkhave, mahācoro rājānaṁ vā rājamahāmattānaṁ vā nissito hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘sace maṁ koci kiñci vakkhati, ime me rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṁ bhaṇissantī’ti. Sace naṁ koci kiñci āha, tyāssa rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṁ bhaṇanti. Evaṁ kho, bhikkhave, mahācoro balavanissito hoti. Ime kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato mahācoro sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati. 4 Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato pāpabhikkhu khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, pāpabhikkhu visamanissito ca hoti gahananissito ca balavanissito ca. 5 Kathañca, bhikkhave, pāpabhikkhu visamanissito hoti? Idha, bhikkhave, pāpabhikkhu visamena kāyakammena samannāgato hoti, visamena vacīkammena samannāgato hoti, visamena manokammena samannāgato hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, pāpabhikkhu visamanissito hoti. 6 Kathañca, bhikkhave, pāpabhikkhu gahananissito hoti? Idha, bhikkhave, pāpabhikkhu micchādiṭṭhiko hoti, antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, pāpabhikkhu gahananissito hoti. 7 Kathañca, bhikkhave, pāpabhikkhu balavanissito hoti? Idha, bhikkhave, pāpabhikkhu rājānaṁ vā rājamahāmattānaṁ vā nissito hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘sace maṁ koci kiñci vakkhati, ime me rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṁ bhaṇissantī’ti. Sace naṁ koci kiñci āha, tyāssa rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṁ bhaṇanti. Evaṁ kho, bhikkhave, pāpabhikkhu balavanissito hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato pāpabhikkhu khataṁ upahataṁ attānaṁ 2000 --- an3 50:7 pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavatī”ti. Ekādasamaṁ. Cūḷavaggo pañcamo. 8 Tassuddānaṁ Sammukhī ṭhānatthavasaṁ, pavatti paṇḍita sīlavaṁ; Saṅkhataṁ pabbatātappaṁ, mahācorenekādasāti. Paṭhamo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 3.116 12. Āpāyikavagga Āneñjasutta |116| “Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So tadassādeti taṁ nikāmeti tena ca vittiṁ āpajjati, tatra ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno ākāsānañcāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ākāsānañcāyatanūpagānaṁ, bhikkhave, devānaṁ vīsati kappasahassāni āyuppamāṇaṁ. Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So tadassādeti taṁ nikāmeti tena ca vittiṁ āpajjati, tatra ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno viññāṇañcāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Viññāṇañcāyatanūpagānaṁ, bhikkhave, devānaṁ cattārīsaṁ kappasahassāni āyuppamāṇaṁ. Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So tadassādeti taṁ nikāmeti tena ca vittiṁ āpajjati, tatra ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno ākiñcaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ākiñcaññāyatanūpagānaṁ, bhikkhave, devānaṁ saṭṭhi kappasahassāni āyuppamāṇaṁ. Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso, ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.128 13. Kusināravagga Kaṭuviyasutta |128| Ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya bārāṇasiṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho bhagavā goyogapilakkhasmiṁ piṇḍāya caramāno aññataraṁ bhikkhuṁ rittassādaṁ bāhirassādaṁ muṭṭhassatiṁ asampajānaṁ asamāhitaṁ vibbhantacittaṁ pākatindriyaṁ. Disvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: 2 “Mā kho tvaṁ, bhikkhu, attānaṁ kaṭuviyamakāsi. Taṁ vata, bhikkhu, kaṭuviyakataṁ attānaṁ āmagandhena avassutaṁ makkhikā nānupatissanti nānvāssavissantīti, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti. Atha kho so bhikkhu bhagavatā iminā ovādena ovadito saṁvegamāpādi. Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhū āmantesi: 3 “Idhāhaṁ, bhikkhave, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya bārāṇasiṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Addasaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, goyogapilakkhasmiṁ piṇḍāya caramāno aññataraṁ bhikkhuṁ rittassādaṁ 2001 --- an3 128:3 bāhirassādaṁ muṭṭhassatiṁ asampajānaṁ asamāhitaṁ vibbhantacittaṁ pākatindriyaṁ. Disvā taṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ: 4 ‘Mā kho tvaṁ, bhikkhu, attānaṁ kaṭuviyamakāsi. Taṁ vata bhikkhu kaṭuviyakataṁ attānaṁ āmagandhena avassutaṁ makkhikā nānupatissanti nānvāssavissantīti, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti. Atha kho, bhikkhave, so bhikkhu mayā iminā ovādena ovadito saṁvegamāpādī”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, bhante, kaṭuviyaṁ? Ko āmagandho? Kā makkhikā”ti? 5 “Abhijjhā kho, bhikkhu, kaṭuviyaṁ; byāpādo āmagandho; pāpakā akusalā vitakkā makkhikā. Taṁ vata, bhikkhu, kaṭuviyakataṁ attānaṁ āmagandhena avassutaṁ makkhikā nānupatissanti nānvāssavissantīti, netaṁ ṭhānaṁ vijjatīti. 6 Aguttaṁ cakkhusotasmiṁ, indriyesu asaṁvutaṁ; Makkhikānupatissanti, saṅkappā rāganissitā. 7 Kaṭuviyakato bhikkhu, āmagandhe avassuto; Ārakā hoti nibbānā, vighātasseva bhāgavā. 8 Gāme vā yadi vāraññe, aladdhā samathamattano; Pareti bālo dummedho, makkhikāhi purakkhato. 9 Ye ca sīlena sampannā, paññāyūpasameratā; Upasantā sukhaṁ senti, nāsayitvāna makkhikā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.35 4. Devadūtavagga Hatthakasutta |35| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā āḷaviyaṁ viharati gomagge siṁsapāvane paṇṇasanthare. Atha kho hatthako āḷavako jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno addasa bhagavantaṁ gomagge siṁsapāvane paṇṇasanthare nisinnaṁ. Disvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho hatthako āḷavako bhagavantaṁ etadavoca: “kacci, bhante bhagavā, sukhamasayitthā”ti? “Evaṁ, kumāra, sukhamasayitthaṁ. Ye ca pana loke sukhaṁ senti, ahaṁ tesaṁ aññataro”ti. 2 “Sītā, bhante, hemantikā ratti, antaraṭṭhako himapātasamayo, kharā gokaṇṭakahatā bhūmi, tanuko paṇṇasantharo, viraḷāni rukkhassa pattāni, sītāni kāsāyāni vatthāni, sīto ca verambho vāto vāyati. Atha ca pana bhagavā evamāha: ‘evaṁ, kumāra, sukhamasayitthaṁ. Ye ca pana loke sukhaṁ senti, ahaṁ tesaṁ aññataro’”ti. 3 “Tena hi, kumāra, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, kumāra, idhassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā kūṭāgāraṁ ullittāvalittaṁ nivātaṁ phusitaggaḷaṁ pihitavātapānaṁ. Tatrassa pallaṅko gonakatthato paṭikatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo sauttaracchado ubhato lohitakūpadhāno; telappadīpo cettha jhāyeyya; catasso ca pajāpatiyo manāpāmanāpena paccupaṭṭhitā assu. Taṁ kiṁ maññasi, kumāra, sukhaṁ vā so sayeyya no vā? Kathaṁ vā te ettha hotī”ti? “Sukhaṁ so, bhante, sayeyya. Ye ca pana loke sukhaṁ senti, so tesaṁ aññataro”ti. 4 “Taṁ kiṁ maññasi, kumāra, api nu tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā uppajjeyyuṁ rāgajā pariḷāhā kāyikā vā cetasikā vā yehi so rāgajehi pariḷāhehi pariḍayhamāno dukkhaṁ sayeyyā”ti? “Evaṁ, bhante”ti. 5 “Yehi kho so, kumāra, gahapati vā gahapatiputto vā rāgajehi pariḷāhehi pariḍayhamāno dukkhaṁ sayeyya, so rāgo tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Tasmāhaṁ sukhamasayitthaṁ. 6 Taṁ kiṁ maññasi, kumāra, api nu tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā uppajjeyyuṁ dosajā pariḷāhā …pe… mohajā pariḷāhā kāyikā vā cetasikā vā yehi so mohajehi pariḷāhehi pariḍayhamāno dukkhaṁ sayeyyā”ti? “Evaṁ, bhante”ti. 7 “Ye hi kho so, kumāra, gahapati vā gahapatiputto vā mohajehi pariḷāhehi pariḍayhamāno dukkhaṁ sayeyya, so moho tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Tasmāhaṁ sukhamasayitthanti. 8 Sabbadā ve sukhaṁ seti, brāhmaṇo parinibbuto; Yo na limpati kāmesu, sītibhūto nirūpadhi. 9 Sabbā āsattiyo chetvā, vineyya hadaye daraṁ; Upasanto sukhaṁ seti, santiṁ pappuyya cetaso”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.14 2. Rathakāravagga Cakkavattisutta |14| “Yopi so, bhikkhave, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā sopi na arājakaṁ cakkaṁ vattetī”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko pana, bhante, rañño cakkavattissa dhammikassa dhammarañño 2002 --- an3 14:1 rājā”ti? “Dhammo, bhikkhū”ti bhagavā avoca: “idha, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaṁyeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahati antojanasmiṁ. 2 Puna caparaṁ, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaṁyeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahati khattiyesu, anuyantesu, balakāyasmiṁ, brāhmaṇagahapatikesu, negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkhīsu. Sa kho so bhikkhu rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaṁyeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahitvā antojanasmiṁ, dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahitvā khattiyesu …pe… anuyantesu, balakāyasmiṁ, brāhmaṇagahapatikesu, negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkhīsu, dhammeneva cakkaṁ vatteti. Taṁ hoti cakkaṁ appaṭivattiyaṁ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā. 3 Evamevaṁ kho, bhikkhu, tathāgato arahaṁ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṁyeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahati kāyakammasmiṁ: ‘evarūpaṁ kāyakammaṁ sevitabbaṁ, evarūpaṁ kāyakammaṁ na sevitabban’ti. 4 Puna caparaṁ, bhikkhu, tathāgato arahaṁ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṁyeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahati vacīkammasmiṁ: ‘evarūpaṁ vacīkammaṁ sevitabbaṁ, evarūpaṁ vacīkammaṁ na sevitabban’ti …pe… manokammasmiṁ: ‘evarūpaṁ manokammaṁ sevitabbaṁ, evarūpaṁ manokammaṁ na sevitabban’ti. 5 Sa kho so, bhikkhu, tathāgato arahaṁ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṁyeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahitvā kāyakammasmiṁ, dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahitvā vacīkammasmiṁ, dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahitvā manokammasmiṁ, dhammeneva anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavatteti. Taṁ hoti cakkaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.109 11. Sambodhavagga Arakkhitasutta |109| Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: “citte, gahapati, arakkhite kāyakammampi arakkhitaṁ hoti, vacīkammampi arakkhitaṁ hoti, manokammampi arakkhitaṁ hoti. Tassa arakkhitakāyakammantassa arakkhitavacīkammantassa arakkhitamanokammantassa kāyakammampi avassutaṁ hoti, vacīkammampi avassutaṁ hoti, manokammampi avassutaṁ hoti. Tassa avassutakāyakammantassa avassutavacīkammantassa avassutamanokammantassa kāyakammampi pūtikaṁ hoti, vacīkammampi pūtikaṁ hoti, manokammampi pūtikaṁ hoti. Tassa pūtikāyakammantassa pūtivacīkammantassa pūtimanokammantassa na bhaddakaṁ maraṇaṁ hoti, na bhaddikā kālakiriyā. 2 Seyyathāpi, gahapati, kūṭāgāre ducchanne kūṭampi arakkhitaṁ hoti, gopānasiyopi arakkhitā honti, bhittipi arakkhitā hoti; kūṭampi avassutaṁ hoti, gopānasiyopi avassutā honti, bhittipi avassutā hoti; kūṭampi pūtikaṁ hoti, gopānasiyopi pūtikā honti, bhittipi pūtikā hoti. 3 Evamevaṁ kho, gahapati, citte arakkhite kāyakammampi arakkhitaṁ hoti, vacīkammampi arakkhitaṁ hoti, manokammampi arakkhitaṁ hoti. Tassa arakkhitakāyakammantassa arakkhitavacīkammantassa arakkhitamanokammantassa kāyakammampi avassutaṁ hoti, vacīkammampi avassutaṁ hoti, manokammampi avassutaṁ hoti. Tassa avassutakāyakammantassa avassutavacīkammantassa avassutamanokammantassa kāyakammampi pūtikaṁ hoti, 2003 --- an3 109:3 vacīkammampi pūtikaṁ hoti, manokammampi pūtikaṁ hoti. Tassa pūtikāyakammantassa pūtivacīkammantassa pūtimanokammantassa na bhaddakaṁ maraṇaṁ hoti, na bhaddikā kālakiriyā. 4 Citte, gahapati, rakkhite kāyakammampi rakkhitaṁ hoti, vacīkammampi rakkhitaṁ hoti, manokammampi rakkhitaṁ hoti. Tassa rakkhitakāyakammantassa rakkhitavacīkammantassa rakkhitamanokammantassa kāyakammampi anavassutaṁ hoti, vacīkammampi anavassutaṁ hoti, manokammampi anavassutaṁ hoti. Tassa anavassutakāyakammantassa anavassutavacīkammantassa anavassutamanokammantassa kāyakammampi apūtikaṁ hoti, vacīkammampi apūtikaṁ hoti, manokammampi apūtikaṁ hoti. Tassa apūtikāyakammantassa apūtivacīkammantassa apūtimanokammantassa bhaddakaṁ maraṇaṁ hoti, bhaddikā kālakiriyā. 5 Seyyathāpi, gahapati, kūṭāgāre succhanne kūṭampi rakkhitaṁ hoti, gopānasiyopi rakkhitā honti, bhittipi rakkhitā hoti; kūṭampi anavassutaṁ hoti, gopānasiyopi anavassutā honti, bhittipi anavassutā hoti; kūṭampi apūtikaṁ hoti, gopānasiyopi apūtikā honti, bhittipi apūtikā hoti. 6 Evamevaṁ kho, gahapati, citte rakkhite kāyakammampi rakkhitaṁ hoti, vacīkammampi rakkhitaṁ hoti, manokammampi rakkhitaṁ hoti. Tassa rakkhitakāyakammantassa rakkhitavacīkammantassa rakkhitamanokammantassa kāyakammampi anavassutaṁ hoti, vacīkammampi anavassutaṁ hoti, manokammampi anavassutaṁ hoti. Tassa anavassutakāyakammantassa anavassutavacīkammantassa anavassutamanokammantassa kāyakammampi apūtikaṁ hoti, vacīkammampi apūtikaṁ hoti, manokammampi apūtikaṁ hoti. Tassa apūtikāyakammantassa apūtivacīkammantassa apūtimanokammantassa bhaddakaṁ maraṇaṁ hoti, bhaddikā kālakiriyā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.137 14. Yodhājīvavagga Kesakambalasutta |137| “Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici tantāvutānaṁ vatthānaṁ, kesakambalo tesaṁ paṭikiṭṭho akkhāyati. Kesakambalo, bhikkhave, sīte sīto, uṇhe uṇho, dubbaṇṇo, duggandho, dukkhasamphasso. Evamevaṁ kho, bhikkhave, yāni kānici puthusamaṇabrāhmaṇavādānaṁ makkhalivādo tesaṁ paṭikiṭṭho akkhāyati. 2 Makkhali, bhikkhave, moghapuriso evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: ‘natthi kammaṁ, natthi kiriyaṁ, natthi vīriyan’ti. Yepi te, bhikkhave, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto kammavādā ceva ahesuṁ kiriyavādā ca vīriyavādā ca. Tepi, bhikkhave, makkhali moghapuriso paṭibāhati: ‘natthi kammaṁ, natthi kiriyaṁ, natthi vīriyan’ti. Yepi te, bhikkhave, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto kammavādā ceva bhavissanti kiriyavādā ca vīriyavādā ca. Tepi, bhikkhave, makkhali moghapuriso paṭibāhati: ‘natthi kammaṁ, natthi kiriyaṁ, natthi vīriyan’ti. Ahampi, bhikkhave, etarahi arahaṁ sammāsambuddho kammavādo ceva kiriyavādo ca vīriyavādo ca. Mampi, bhikkhave, makkhali moghapuriso paṭibāhati: ‘natthi kammaṁ, natthi kiriyaṁ, natthi vīriyan’ti. 3 Seyyathāpi, bhikkhave, nadīmukhe khippaṁ uḍḍeyya bahūnaṁ macchānaṁ ahitāya dukkhāya anayāya byasanāya; evamevaṁ kho, bhikkhave, makkhali moghapuriso manussakhippaṁ maññe loke uppanno bahūnaṁ sattānaṁ ahitāya dukkhāya anayāya byasanāyā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.7 1. Bālavagga Sāvajjasutta |7| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. Katamehi tīhi? Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena …pe… anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena …pe…. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3 17. Kammapathapeyyāla ~ |163| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi tīhi? Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. |164| Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi tīhi? Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti …pe…. |165| Attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti …pe…. |166| Attanā ca 2004 --- an3 166:1 adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti …pe…. |167| Attanā ca kāmesumicchācārī hoti, parañca kāmesumicchācāre samādapeti, kāmesumicchācāre ca samanuñño hoti …pe…. |168| Attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti …pe…. |169| Attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño hoti …pe…. |170| Attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño hoti …pe…. |171| Attanā ca pisuṇavāco hoti, parañca pisuṇāya vācāya samādapeti, pisuṇāya vācāya ca samanuñño hoti …pe…. |172| Attanā ca pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pisuṇāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pisuṇāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti …pe…. |173| Attanā ca pharusavāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya vācāya ca samanuñño hoti …pe…. |174| Attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti …pe…. |175| Attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti, samphappalāpe ca samanuñño hoti …pe…. |176| Attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti …pe…. |177| Attanā ca abhijjhālu hoti, parañca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño hoti …pe…. |178| Attanā ca anabhijjhālu hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti, anabhijjhāya ca samanuñño hoti …pe…. |179| Attanā ca byāpannacitto hoti, parañca byāpāde samādapeti, byāpāde ca samanuñño hoti …pe…. |180| Attanā ca abyāpannacitto hoti, parañca abyāpāde samādapeti, abyāpāde ca samanuñño hoti …pe…. |181| Attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti, micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti …pe…. |182| Attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Kammapathapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 2 Tassuddānaṁ Pāṇaṁ adinnamicchā ca, musāvādī ca pisuṇā; Pharusā samphappalāpo ca, abhijjhā byāpādadiṭṭhi ca; Kammapathesu peyyālaṁ, tikakena niyojayeti. 0 Aṅguttara Nikāya 3.152 15. Maṅgalavagga Tatiyakhatasutta |152| “Tīhi, bhikkhave …pe… visamena kāyakammena, visamena vacīkammena, visamena manokammena …pe…. 2 Tīhi, bhikkhave …pe… samena kāyakammena, samena vacīkammena, samena manokammena …pe…. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.97 10. Loṇakapallavagga Dutiyaājānīyasutta |97| “Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhayaṁ gacchati. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca. Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara 2005 --- an3 71:0 Nikāya 3.71 8. Ānandavagga Channasutta |71| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho channo paribbājako yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho channo paribbājako āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “tumhepi, āvuso ānanda, rāgassa pahānaṁ paññāpetha, dosassa pahānaṁ paññāpetha, mohassa pahānaṁ paññāpethā”ti. “Mayaṁ kho, āvuso, rāgassa pahānaṁ paññāpema, dosassa pahānaṁ paññāpema, mohassa pahānaṁ paññapemā”ti. 2 “Kiṁ pana tumhe, āvuso, rāge ādīnavaṁ disvā rāgassa pahānaṁ paññāpetha, kiṁ dose ādīnavaṁ disvā dosassa pahānaṁ paññāpetha, kiṁ mohe ādīnavaṁ disvā mohassa pahānaṁ paññāpethā”ti? 3 “Ratto kho, āvuso, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; rāge pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Ratto kho, āvuso, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati; rāge pahīne neva kāyena duccaritaṁ carati, na vācāya duccaritaṁ carati, na manasā duccaritaṁ carati. Ratto kho, āvuso, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attatthampi yathābhūtaṁ nappajānāti, paratthampi yathābhūtaṁ nappajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṁ nappajānāti; rāge pahīne attatthampi yathābhūtaṁ pajānāti, paratthampi yathābhūtaṁ pajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṁ pajānāti. Rāgo kho, āvuso, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṁvattaniko. 4 Duṭṭho kho, āvuso, dosena …pe… mūḷho kho, āvuso, mohena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; mohe pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Mūḷho kho, āvuso, mohena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati; mohe pahīne neva kāyena duccaritaṁ carati, na vācāya duccaritaṁ carati, na manasā duccaritaṁ carati. Mūḷho kho, āvuso, mohena abhibhūto pariyādinnacitto attatthampi yathābhūtaṁ nappajānāti, paratthampi yathābhūtaṁ nappajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṁ nappajānāti; mohe pahīne attatthampi yathābhūtaṁ pajānāti, paratthampi yathābhūtaṁ pajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṁ pajānāti. Moho kho, āvuso, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṁvattaniko. Idaṁ kho mayaṁ, āvuso, rāge ādīnavaṁ disvā rāgassa pahānaṁ paññāpema. Idaṁ dose ādīnavaṁ disvā dosassa pahānaṁ paññāpema. Idaṁ mohe ādīnavaṁ disvā mohassa pahānaṁ paññāpemā”ti. 5 “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti? “Atthāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti? “Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti. “Bhaddako kho, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāya. Alañca panāvuso ānanda, appamādāyā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.3 1. Bālavagga Cintīsutta |3| “Tīṇimāni, bhikkhave, bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni. Katamāni tīṇi? Idha, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca. No cedaṁ, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca abhavissa dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca, kena naṁ paṇḍitā jāneyyuṁ: ‘bālo ayaṁ bhavaṁ asappuriso’ti? Yasmā ca kho, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca tasmā naṁ paṇḍitā jānanti: ‘bālo ayaṁ 2006 --- an3 3:1 bhavaṁ asappuriso’ti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni. 2 Tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni. Katamāni tīṇi? Idha, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca. No cedaṁ, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca abhavissa subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca, kena naṁ paṇḍitā jāneyyuṁ: ‘paṇḍito ayaṁ bhavaṁ sappuriso’ti? Yasmā ca kho, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca tasmā naṁ paṇḍitā jānanti: ‘paṇḍito ayaṁ bhavaṁ sappuriso’ti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni. Tasmātiha …pe…. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.133 14. Yodhājīvavagga Yodhājīvasutta |133| “Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato yodhājīvo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṁ gacchati. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, yodhājīvo dūre pātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāletā. Imehi, kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato yodhājīvo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu dūre pātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāletā. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu dūre pātī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbaṁ vedanaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbaṁ saññaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, sabbe saṅkhāre: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu dūre pātī hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhaṇavedhī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhaṇavedhī hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu mahato kāyassa padāletā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu mahantaṁ avijjākkhandhaṁ padāleti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu mahato kāyassa padāletā hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.10 1. Bālavagga Malasutta |10| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato tayo male appahāya yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi tīhi? Dussīlo ca hoti, dussīlyamalañcassa appahīnaṁ hoti; issukī ca hoti, issāmalañcassa appahīnaṁ hoti; maccharī ca hoti, maccheramalañcassa appahīnaṁ hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato ime tayo male appahāya yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato tayo male pahāya yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi tīhi? Sīlavā ca hoti, dussīlyamalañcassa pahīnaṁ hoti; anissukī ca hoti, issāmalañcassa pahīnaṁ hoti; amaccharī ca hoti, maccheramalañcassa pahīnaṁ hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato ime tayo male pahāya yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Dasamaṁ. Bālavaggo paṭhamo. 3 Tassuddānaṁ Bhayaṁ lakkhaṇacintī ca, accayañca ayoniso; Akusalañca sāvajjaṁ, 2007 --- an3 10:3 sabyābajjhakhataṁ malanti. 0 Aṅguttara Nikāya 3.93 10. Loṇakapallavagga Pavivekasutta |93| “Tīṇimāni, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā pavivekāni paññāpenti. Katamāni tīṇi? Cīvarapavivekaṁ, piṇḍapātapavivekaṁ, senāsanapavivekaṁ. 2 Tatridaṁ, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā cīvarapavivekasmiṁ paññāpenti, sāṇānipi dhārenti, masāṇānipi dhārenti, chavadussānipi dhārenti, paṁsukūlānipi dhārenti, tirīṭānipi dhārenti, ajinampi dhārenti, ajinakkhipampi dhārenti, kusacīrampi dhārenti, vākacīrampi dhārenti, phalakacīrampi dhārenti, kesakambalampi dhārenti, vālakambalampi dhārenti, ulūkapakkhikampi dhārenti. Idaṁ kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā cīvarapavivekasmiṁ paññāpenti. 3 Tatridaṁ, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā piṇḍapātapavivekasmiṁ paññāpenti. Sākabhakkhāpi honti, sāmākabhakkhāpi honti, nīvārabhakkhāpi honti, daddulabhakkhāpi honti, haṭabhakkhāpi honti, kaṇabhakkhāpi honti, ācāmabhakkhāpi honti, piññākabhakkhāpi honti, tiṇabhakkhāpi honti, gomayabhakkhāpi honti, vanamūlaphalāhārā yāpenti pavattaphalabhojī. Idaṁ kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā piṇḍapātapavivekasmiṁ paññāpenti. 4 Tatridaṁ, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā senāsanapavivekasmiṁ paññāpenti araññaṁ rukkhamūlaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ bhusāgāraṁ. Idaṁ kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā senāsanapavivekasmiṁ paññāpenti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi aññatitthiyā paribbājakā pavivekāni paññāpenti. 5 Tīṇi kho panimāni, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye bhikkhuno pavivekāni. Katamāni tīṇi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā ca hoti, dussīlyañcassa pahīnaṁ hoti, tena ca vivitto hoti; sammādiṭṭhiko ca hoti, micchādiṭṭhi cassa pahīnā hoti, tāya ca vivitto hoti; khīṇāsavo ca hoti, āsavā cassa pahīnā honti, tehi ca vivitto hoti. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, dussīlyañcassa pahīnaṁ hoti, tena ca vivitto hoti; sammādiṭṭhiko ca hoti, micchādiṭṭhi cassa pahīnā hoti, tāya ca vivitto hoti; khīṇāsavo ca hoti, āsavā cassa pahīnā honti, tehi ca vivitto hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu aggappatto sārappatto suddho sāre patiṭṭhito’. 6 Seyyathāpi, bhikkhave, kassakassa gahapatissa sampannaṁ sālikkhettaṁ. Tamenaṁ kassako gahapati sīghaṁ sīghaṁ lavāpeyya. Sīghaṁ sīghaṁ lavāpetvā sīghaṁ sīghaṁ saṅgharāpeyya. Sīghaṁ sīghaṁ saṅgharāpetvā sīghaṁ sīghaṁ ubbahāpeyya. Sīghaṁ sīghaṁ ubbahāpetvā sīghaṁ sīghaṁ puñjaṁ kārāpeyya. Sīghaṁ sīghaṁ puñjaṁ kārāpetvā sīghaṁ sīghaṁ maddāpeyya. Sīghaṁ sīghaṁ maddāpetvā sīghaṁ sīghaṁ palālāni uddharāpeyya. Sīghaṁ sīghaṁ palālāni uddharāpetvā sīghaṁ sīghaṁ bhusikaṁ uddharāpeyya. Sīghaṁ sīghaṁ bhusikaṁ uddharāpetvā sīghaṁ sīghaṁ opunāpeyya. Sīghaṁ sīghaṁ opunāpetvā sīghaṁ sīghaṁ atiharāpeyya. Sīghaṁ sīghaṁ atiharāpetvā sīghaṁ sīghaṁ koṭṭāpeyya. Sīghaṁ sīghaṁ koṭṭāpetvā sīghaṁ sīghaṁ thusāni uddharāpeyya. Evamassu tāni, bhikkhave, kassakassa gahapatissa dhaññāni aggappattāni sārappattāni suddhāni sāre patiṭṭhitāni. 7 Evamevaṁ kho, bhikkhave, yato bhikkhu sīlavā ca hoti, dussīlyañcassa pahīnaṁ hoti, tena ca vivitto hoti; sammādiṭṭhiko ca hoti, micchādiṭṭhi cassa pahīnā hoti, tāya ca vivitto hoti; khīṇāsavo ca hoti, āsavā cassa pahīnā honti, tehi ca vivitto hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu aggappatto sārappatto suddho sāre patiṭṭhito’”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.75 8. Ānandavagga Nivesakasutta |75| Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: 2 “Ye, ānanda, anukampeyyātha ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā te vo, ānanda, tīsu ṭhānesu samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. Katamesu tīsu? Buddhe aveccappasāde samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ, buddho bhagavā’ti, dhamme 2008 --- an3 75:2 aveccappasāde samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti, saṅghe aveccappasāde samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. 3 Siyā, ānanda, catunnaṁ mahābhūtānaṁ aññathattaṁ—pathavīdhātuyā āpodhātuyā tejodhātuyā vāyodhātuyā, na tveva buddhe aveccappasādena samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathattaṁ tatridaṁ aññathattaṁ. So vatānanda, buddhe aveccappasādena samannāgato ariyasāvako nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 4 Siyā, ānanda, catunnaṁ mahābhūtānaṁ aññathattaṁ—pathavīdhātuyā āpodhātuyā tejodhātuyā vāyodhātuyā, na tveva dhamme …pe… na tveva saṅghe aveccappasādena samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathattaṁ tatridaṁ aññathattaṁ. So vatānanda, saṅghe aveccappasādena samannāgato ariyasāvako nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 5 Ye, ānanda, anukampeyyātha ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā te vo, ānanda, imesu tīsu ṭhānesu samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.149 15. Maṅgalavagga Asucisutta |149| “Tīhi, bhikkhave …pe… asucinā kāyakammena, asucinā vacīkammena, asucinā manokammena—imehi kho …pe… evaṁ niraye. 2 Tīhi, bhikkhave …pe… sucinā kāyakammena, sucinā vacīkammena, sucinā manokammena—Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.54 6. Brāhmaṇavagga Paribbājakasutta |54| Atha kho aññataro brāhmaṇaparibbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇaparibbājako bhagavantaṁ etadavoca: “‘sandiṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammo’ti, bho gotama, vuccati. Kittāvatā nu kho, bho gotama, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti? 2 “Ratto kho, brāhmaṇa, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Rāge pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 3 Ratto kho, brāhmaṇa, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. Rāge pahīne neva kāyena duccaritaṁ carati, na vācāya duccaritaṁ carati, na manasā duccaritaṁ carati. 4 Ratto kho, brāhmaṇa, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attatthampi yathābhūtaṁ nappajānāti, paratthampi yathābhūtaṁ nappajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṁ nappajānāti. Rāge pahīne attatthampi yathābhūtaṁ pajānāti, paratthampi yathābhūtaṁ pajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṁ pajānāti. Evampi kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti …pe…. 5 Duṭṭho kho, brāhmaṇa, dosena …pe… mūḷho kho, brāhmaṇa, mohena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Mohe pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 6 Mūḷho kho, brāhmaṇa, mohena abhibhūto pariyādinnacitto, kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. Mohe pahīne neva kāyena duccaritaṁ carati, na vācāya duccaritaṁ carati, na manasā duccaritaṁ carati. 7 Mūḷho kho, brāhmaṇa, mohena abhibhūto pariyādinnacitto attatthampi yathābhūtaṁ nappajānāti, paratthampi yathābhūtaṁ nappajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṁ nappajānāti. Mohe pahīne attatthampi yathābhūtaṁ pajānāti, paratthampi yathābhūtaṁ pajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ 2009 --- an3 54:7 kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti. 8 “Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.31 4. Devadūtavagga Sabrahmakasutta |31| “Sabrahmakāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sapubbācariyakāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sāhuneyyāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. ‘Brahmā’ti, bhikkhave, mātāpitūnaṁ etaṁ adhivacanaṁ. ‘Pubbācariyā’ti, bhikkhave, mātāpitūnaṁ etaṁ adhivacanaṁ. ‘Āhuneyyā’ti, bhikkhave, mātāpitūnaṁ etaṁ adhivacanaṁ. Taṁ kissa hetu? Bahukārā, bhikkhave, mātāpitaro puttānaṁ, āpādakā posakā, imassa lokassa dassetāroti. 2 Brahmāti mātāpitaro, pubbācariyāti vuccare; Āhuneyyā ca puttānaṁ, pajāya anukampakā. 3 Tasmā hi ne namasseyya, sakkareyya ca paṇḍito; Annena atha pānena, vatthena sayanena ca; Ucchādanena nhāpanena, pādānaṁ dhovanena ca. 4 Tāya naṁ pāricariyāya, mātāpitūsu paṇḍitā; Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.112 11. Sambodhavagga Dutiyanidānasutta |112| “Tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṁ samudayāya. Katamāni tīṇi? Atīte, bhikkhave, chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando jāyati; anāgate, bhikkhave, chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando jāyati; paccuppanne, bhikkhave, chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando jāyati. Kathañca, bhikkhave, atīte chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando jāyati? Atīte, bhikkhave, chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha cetasā anuvitakketi anuvicāreti. Tassa atīte chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha cetasā anuvitakkayato anuvicārayato chando jāyati. Chandajāto tehi dhammehi saṁyutto hoti. Etamahaṁ, bhikkhave, saṁyojanaṁ vadāmi yo cetaso sārāgo. Evaṁ kho, bhikkhave, atīte chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando jāyati. 2 Kathañca, bhikkhave, anāgate chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando jāyati? Anāgate, bhikkhave, chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha cetasā anuvitakketi anuvicāreti. Tassa anāgate chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha cetasā anuvitakkayato anuvicārayato chando jāyati. Chandajāto tehi dhammehi saṁyutto hoti. Etamahaṁ, bhikkhave, saṁyojanaṁ vadāmi yo cetaso sārāgo. Evaṁ kho, bhikkhave, anāgate chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando jāyati. 3 Kathañca, bhikkhave, paccuppanne chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando jāyati? Paccuppanne, bhikkhave, chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha cetasā anuvitakketi anuvicāreti. Tassa paccuppanne chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha cetasā anuvitakkayato anuvicārayato chando jāyati. Chandajāto tehi dhammehi saṁyutto hoti. Etamahaṁ, bhikkhave, saṁyojanaṁ vadāmi yo cetaso sārāgo. Evaṁ kho, bhikkhave, paccuppanne chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando jāyati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṁ samudayāya. 4 Tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṁ samudayāya. Katamāni tīṇi? Atīte, bhikkhave, chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando na jāyati; anāgate, bhikkhave, chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando na jāyati; paccuppanne, bhikkhave, chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando na jāyati. 5 Kathañca, bhikkhave, atīte chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando na jāyati? Atītānaṁ, bhikkhave, chandarāgaṭṭhāniyānaṁ dhammānaṁ āyatiṁ vipākaṁ pajānāti. Āyatiṁ vipākaṁ viditvā tadabhinivatteti. Tadabhinivattetvā cetasā abhinivijjhitvā paññāya ativijjha passati. Evaṁ kho, bhikkhave, atīte chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando na jāyati. 6 Kathañca, bhikkhave, anāgate chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando na jāyati? Anāgatānaṁ, bhikkhave, chandarāgaṭṭhāniyānaṁ dhammānaṁ āyatiṁ vipākaṁ pajānāti. Āyatiṁ vipākaṁ viditvā tadabhinivatteti. Tadabhinivattetvā cetasā abhinivijjhitvā paññāya ativijjha passati. Evaṁ kho, bhikkhave, anāgate chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando na jāyati. 7 Kathañca, bhikkhave, paccuppanne chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando na jāyati? 2010 --- an3 112:7 Paccuppannānaṁ, bhikkhave, chandarāgaṭṭhāniyānaṁ dhammānaṁ āyatiṁ vipākaṁ pajānāti, āyatiṁ vipākaṁ viditvā tadabhinivatteti, tadabhinivattetvā cetasā abhinivijjhitvā paññāya ativijjha passati. Evaṁ kho, bhikkhave, paccuppanne chandarāgaṭṭhāniye dhamme ārabbha chando na jāyati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṁ samudayāyā”ti. Dasamaṁ. Sambodhavaggo paṭhamo. 8 Tassuddānaṁ Pubbeva duve assādā, Samaṇo ruṇṇapañcamaṁ; Atitti dve ca vuttāni, Nidānāni apare duveti. 0 Aṅguttara Nikāya 3.40 4. Devadūtavagga Ādhipateyyasutta |40| “Tīṇimāni, bhikkhave, ādhipateyyāni. Katamāni tīṇi? Attādhipateyyaṁ, lokādhipateyyaṁ, dhammādhipateyyaṁ. Katamañca, bhikkhave, attādhipateyyaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Na piṇḍapātahetu, na senāsanahetu, na itibhavābhavahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Api ca khomhi otiṇṇo jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. Ahañceva kho pana yādisake kāme ohāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito tādisake vā kāme pariyeseyyaṁ tato vā pāpiṭṭhatare, na metaṁ patirūpan’ti. So iti paṭisañcikkhati: ‘āraddhaṁ kho pana me vīriyaṁ bhavissati asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggan’ti. So attānaṁyeva adhipatiṁ karitvā akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāveti, sāvajjaṁ pajahati, anavajjaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, attādhipateyyaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, lokādhipateyyaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Na piṇḍapātahetu, na senāsanahetu, na itibhavābhavahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Api ca khomhi otiṇṇo jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. Ahañceva kho pana evaṁ pabbajito samāno kāmavitakkaṁ vā vitakkeyyaṁ, byāpādavitakkaṁ vā vitakkeyyaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ vā vitakkeyyaṁ, mahā kho panāyaṁ lokasannivāso. Mahantasmiṁ kho pana lokasannivāse santi samaṇabrāhmaṇā iddhimanto dibbacakkhukā paracittaviduno. Te dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṁ pajānanti. Tepi maṁ evaṁ jāneyyuṁ: ‘passatha, bho, imaṁ kulaputtaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī’ti. devatāpi kho santi iddhimantiniyo dibbacakkhukā paracittaviduniyo. Tā dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṁ jānanti. Tāpi maṁ evaṁ jāneyyuṁ: ‘passatha, bho, imaṁ kulaputtaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī’ti. So iti paṭisañcikkhati: ‘āraddhaṁ kho pana me vīriyaṁ bhavissati asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggan’ti. So lokaṁyeva adhipatiṁ karitvā akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāveti, sāvajjaṁ pajahati, anavajjaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, lokādhipateyyaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, dhammādhipateyyaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Na piṇḍapātahetu, na senāsanahetu, na itibhavābhavahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Api ca khomhi otiṇṇo jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. Svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhīti. Santi kho pana me sabrahmacārī jānaṁ passaṁ viharanti. Ahañceva kho pana evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajito samāno kusīto vihareyyaṁ pamatto, na metaṁ assa patirūpan’ti. So iti paṭisañcikkhati: 2011 --- an3 40:3 ‘āraddhaṁ kho pana me vīriyaṁ bhavissati asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggan’ti. So dhammaṁyeva adhipatiṁ karitvā akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāveti, sāvajjaṁ pajahati, anavajjaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dhammādhipateyyaṁ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi ādhipateyyānīti. 4 Natthi loke raho nāma, pāpakammaṁ pakubbato; Attā te purisa jānāti, saccaṁ vā yadi vā musā. 5 Kalyāṇaṁ vata bho sakkhi, attānaṁ atimaññasi; Yo santaṁ attani pāpaṁ, attānaṁ parigūhasi. 6 Passanti devā ca tathāgatā ca, Lokasmiṁ bālaṁ visamaṁ carantaṁ; Tasmā hi attādhipateyyako ca, Lokādhipo ca nipako ca jhāyī; Dhammādhipo ca anudhammacārī, Na hīyati saccaparakkamo muni. 7 Pasayha māraṁ abhibhuyya antakaṁ, Yo ca phusī jātikkhayaṁ padhānavā; So tādiso lokavidū sumedho, Sabbesu dhammesu atammayo munī”ti. Dasamaṁ. Devadūtavaggo catuttho. 8 Tassuddānaṁ Brahma ānanda sāriputto, Nidānaṁ hatthakena ca; Dūtā duve ca rājāno, Sukhumālādhipateyyena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 3.98 10. Loṇakapallavagga Tatiyaājānīyasutta |98| “Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhayaṁ gacchati. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca. Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.8 1. Bālavagga Sabyābajjhasutta |8| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. Katamehi tīhi? Sabyābajjhena kāyakammena, sabyābajjhena vacīkammena, sabyābajjhena manokammena …pe… abyābajjhena kāyakammena, abyābajjhena vacīkammena, abyābajjhena manokammena. Imehi, kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. 2 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo te tayo dhamme abhinivajjetvā, yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo te tayo dhamme samādāya vattissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.138 14. Yodhājīvavagga Sampadāsutta |138| “Tisso imā, bhikkhave, sampadā. Katamā tisso? Saddhāsampadā, sīlasampadā, paññāsampadā—imā kho, bhikkhave, tisso sampadā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.106 11. Sambodhavagga Samaṇabrāhmaṇasutta |106| “Ye keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lokassa assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lokassa assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ pajānanti, te kho, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ 2012 --- an3 106:1 abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.25 3. Puggalavagga Vajirūpamasutta |25| “Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Arukūpamacitto puggalo, vijjūpamacitto puggalo, vajirūpamacitto puggalo. Katamo ca, bhikkhave, arukūpamacitto puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Seyyathāpi, bhikkhave, duṭṭhāruko kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya āsavaṁ deti; evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, arukūpamacitto puggalo. 2 Katamo ca, bhikkhave, vijjūpamacitto puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso rattandhakāratimisāyaṁ vijjantarikāya rūpāni passeyya; evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, vijjūpamacitto puggalo. 3 Katamo ca, bhikkhave, vajirūpamacitto puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Seyyathāpi, bhikkhave, vajirassa natthi kiñci abhejjaṁ maṇi vā pāsāṇo vā; evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo āsavānaṁ khayā …pe… upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, vajirūpamacitto puggalo. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.127 13. Kusināravagga Hatthakasutta |127| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho hatthako devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā: “bhagavato purato ṭhassāmī”ti osīdatimeva saṁsīdatimeva, na sakkoti saṇṭhātuṁ. Seyyathāpi nāma sappi vā telaṁ vā vālukāya āsittaṁ osīdatimeva saṁsīdatimeva, na saṇṭhāti; evamevaṁ hatthako devaputto: “bhagavato purato ṭhassāmī”ti osīdatimeva saṁsīdatimeva, na sakkoti saṇṭhātuṁ. 2 Atha kho bhagavā hatthakaṁ devaputtaṁ etadavoca: “oḷārikaṁ, hatthaka, attabhāvaṁ abhinimmināhī”ti. “Evaṁ, bhante”ti, kho hatthako devaputto bhagavato paṭissutvā oḷārikaṁ attabhāvaṁ abhinimminitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho hatthakaṁ devaputtaṁ bhagavā etadavoca: 3 “Ye te, hatthaka, dhammā pubbe manussabhūtassa pavattino ahesuṁ, api nu te te dhammā etarahi pavattino”ti? “Ye ca me, bhante, dhammā pubbe manussabhūtassa pavattino ahesuṁ, te ca me dhammā etarahi pavattino; ye ca me, bhante, dhammā pubbe manussabhūtassa nappavattino ahesuṁ, te ca me dhammā etarahi pavattino. Seyyathāpi, bhante, bhagavā etarahi ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi; evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, ākiṇṇo viharāmi devaputtehi. Dūratopi, bhante, devaputtā āgacchanti hatthakassa devaputtassa santike ‘dhammaṁ sossāmā’ti. Tiṇṇāhaṁ, bhante, dhammānaṁ atitto appaṭivāno kālaṅkato. Katamesaṁ tiṇṇaṁ? Bhagavato ahaṁ, bhante, dassanassa atitto appaṭivāno kālaṅkato; saddhammasavanassāhaṁ, bhante, atitto appaṭivāno kālaṅkato; saṅghassāhaṁ, bhante, upaṭṭhānassa atitto appaṭivāno kālaṅkato. Imesaṁ kho ahaṁ, bhante, tiṇṇaṁ dhammānaṁ atitto appaṭivāno kālaṅkatoti. 4 Nāhaṁ bhagavato dassanassa, Tittimajjhagā kudācanaṁ; Saṅghassa upaṭṭhānassa, Saddhammasavanassa ca. 5 Adhisīlaṁ sikkhamāno, saddhammasavane rato; Tiṇṇaṁ dhammānaṁ atitto, hatthako avihaṁ gato”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.119 12. Āpāyikavagga 2013 --- an3 119:0 Kammantasutta |119| “Tisso imā, bhikkhave, vipattiyo. Katamā tisso? Kammantavipatti, ājīvavipatti, diṭṭhivipatti. Katamā ca, bhikkhave, kammantavipatti? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti …pe… samphappalāpī hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kammantavipatti. 2 Katamā ca, bhikkhave, ājīvavipatti? Idha, bhikkhave, ekacco micchāājīvo hoti, micchāājīvena jīvikaṁ kappeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ājīvavipatti. 3 Katamā ca, bhikkhave, diṭṭhivipatti? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ …pe… ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhivipatti. Imā kho, bhikkhave, tisso vipattiyoti. 4 Tisso imā, bhikkhave, sampadā. Katamā tisso? Kammantasampadā, ājīvasampadā, diṭṭhisampadā. Katamā ca, bhikkhave, kammantasampadā? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… samphappalāpā paṭivirato hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kammantasampadā. 5 Katamā ca, bhikkhave, ājīvasampadā? Idha, bhikkhave, ekacco sammāājīvo hoti, sammāājīvena jīvikaṁ kappeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ājīvasampadā. 6 Katamā ca, bhikkhave, diṭṭhisampadā? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: ‘atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ …pe… ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhisampadā. Imā kho, bhikkhave, tisso sampadā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.142 14. Yodhājīvavagga Assājānīyasutta |142| “Tayo ca, bhikkhave, bhadre assājānīye desessāmi tayo ca bhadre purisājānīye. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katame ca, bhikkhave, tayo bhadrā assājānīyā? Idha, bhikkhave, ekacco bhadro assājānīyo …pe… javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo bhadrā assājānīyā. 3 Katame ca, bhikkhave, tayo bhadrā purisājānīyā? Idha, bhikkhave, ekacco bhadro purisājānīyo …pe… javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 4 Kathañca, bhikkhave, bhadro purisājānīyo …pe… javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idamassa javasmiṁ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho vissajjeti, no saṁsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṁ vadāmi. Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Idamassa ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. Evaṁ kho, bhikkhave, bhadro purisājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo bhadrā purisājānīyā”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.61 7. Mahāvagga Titthāyatanasutta |61| “Tīṇimāni, bhikkhave, titthāyatanāni yāni paṇḍitehi samanuyuñjiyamānāni samanugāhiyamānāni samanubhāsiyamānāni parampi gantvā akiriyāya saṇṭhahanti. Katamāni tīṇi? Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū’ti. Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ issaranimmānahetū’ti. Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ ahetuappaccayā’ti. 2 Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū’ti, tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū”’ti? Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. Tyāhaṁ evaṁ 2014 --- an3 61:2 vadāmi: ‘tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti pubbekatahetu, adinnādāyino bhavissanti pubbekatahetu, abrahmacārino bhavissanti pubbekatahetu, musāvādino bhavissanti pubbekatahetu, pisuṇavācā bhavissanti pubbekatahetu, pharusavācā bhavissanti pubbekatahetu, samphappalāpino bhavissanti pubbekatahetu, abhijjhāluno bhavissanti pubbekatahetu, byāpannacittā bhavissanti pubbekatahetu, micchādiṭṭhikā bhavissanti pubbekatahetu’. 3 Pubbekataṁ kho pana, bhikkhave, sārato paccāgacchataṁ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṁ vā karaṇīyaṁ idaṁ vā akaraṇīyanti. Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṁ anārakkhānaṁ viharataṁ na hoti paccattaṁ sahadhammiko samaṇavādo. Ayaṁ kho me, bhikkhave, tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṁvādīsu evaṁdiṭṭhīsu paṭhamo sahadhammiko niggaho hoti. 4 Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ issaranimmānahetū’ti, tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino—yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ issaranimmānahetū’ti? Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti issaranimmānahetu, adinnādāyino bhavissanti issaranimmānahetu, abrahmacārino bhavissanti issaranimmānahetu, musāvādino bhavissanti issaranimmānahetu, pisuṇavācā bhavissanti issaranimmānahetu, pharusavācā bhavissanti issaranimmānahetu, samphappalāpino bhavissanti issaranimmānahetu, abhijjhāluno bhavissanti issaranimmānahetu, byāpannacittā bhavissanti issaranimmānahetu, micchādiṭṭhikā bhavissanti issaranimmānahetu’. 5 Issaranimmānaṁ kho pana, bhikkhave, sārato paccāgacchataṁ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṁ vā karaṇīyaṁ idaṁ vā akaraṇīyanti. Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṁ anārakkhānaṁ viharataṁ na hoti paccattaṁ sahadhammiko samaṇavādo. Ayaṁ kho me, bhikkhave, tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṁvādīsu evaṁdiṭṭhīsu dutiyo sahadhammiko niggaho hoti. 6 Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ ahetuappaccayā’ti, tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino—yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ ahetuappaccayā’ti? Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti ahetuappaccayā …pe… micchādiṭṭhikā bhavissanti ahetuappaccayā’”. 7 Ahetuappaccayaṁ kho pana, bhikkhave, sārato paccāgacchataṁ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṁ vā karaṇīyaṁ idaṁ vā akaraṇīyanti. Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṁ anārakkhānaṁ viharataṁ na hoti paccattaṁ sahadhammiko samaṇavādo. Ayaṁ kho me, bhikkhave, tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṁvādīsu evaṁdiṭṭhīsu tatiyo sahadhammiko niggaho hoti. 8 Imāni kho, bhikkhave, tīṇi titthāyatanāni yāni paṇḍitehi samanuyuñjiyamānāni samanugāhiyamānāni samanubhāsiyamānāni parampi gantvā akiriyāya saṇṭhahanti. 9 Ayaṁ kho pana, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamo ca, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi? Imā cha dhātuyoti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Imāni cha phassāyatanānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Ime aṭṭhārasa manopavicārāti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Imāni cattāri 2015 --- an3 61:9 ariyasaccānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 10 Imā cha dhātuyoti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Chayimā, bhikkhave, dhātuyo—pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu. Imā cha dhātuyoti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 11 Imāni cha phassāyatanānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Chayimāni, bhikkhave, phassāyatanāni—cakkhu phassāyatanaṁ, sotaṁ phassāyatanaṁ, ghānaṁ phassāyatanaṁ, jivhā phassāyatanaṁ, kāyo phassāyatanaṁ, mano phassāyatanaṁ. Imāni cha phassāyatanānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 12 Ime aṭṭhārasa manopavicārāti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati domanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati upekkhāṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati, sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya somanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati domanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati upekkhāṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati. Ime aṭṭhārasa manopavicārāti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 13 Imāni cattāri ariyasaccānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Channaṁ, bhikkhave, dhātūnaṁ upādāya gabbhassāvakkanti hoti; okkantiyā sati nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā. Vediyamānassa kho panāhaṁ, bhikkhave, idaṁ dukkhanti paññapemi, ayaṁ dukkhasamudayoti paññapemi, ayaṁ dukkhanirodhoti paññapemi, ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti paññapemi. 14 Katamañca, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ? Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, (…) maraṇampi dukkhaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ. 15 Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ? Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ. 16 Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ? Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ. 17 Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ? Ayameva 2016 --- an3 61:17 ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. ‘Imāni cattāri ariyasaccānī’ti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.87 9. Samaṇavagga Dutiyasikkhāsutta |87| “Sādhikamidaṁ, bhikkhave, diyaḍḍhasikkhāpadasataṁ anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchati yattha attakāmā kulaputtā sikkhanti. Tisso imā, bhikkhave, sikkhā yatthetaṁ sabbaṁ samodhānaṁ gacchati. Katamā tisso? Adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā—imā kho, bhikkhave, tisso sikkhā yatthetaṁ sabbaṁ samodhānaṁ gacchati. 2 Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṁ mattaso kārī paññāya mattaso kārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. Taṁ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sattakkhattuparamo hoti. Sattakkhattuparamaṁ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karoti. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā kolaṅkolo hoti, dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karoti. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā ekabījī hoti, ekaṁyeva mānusakaṁ bhavaṁ nibbattetvā dukkhassantaṁ karoti. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. 3 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṁ paripūrakārī paññāya mattaso kārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. Taṁ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā uddhaṁsoto akaniṭṭhagāmī. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. 4 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṁ paripūrakārī paññāya paripūrakārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. Taṁ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni, tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 5 Iti kho, bhikkhave, padesaṁ padesakārī ārādheti, paripūraṁ paripūrakārī, avañjhāni tvevāhaṁ, bhikkhave, sikkhāpadāni vadāmī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.103 11. Sambodhavagga Pubbevasambodhasutta |103| “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ‘ko nu kho loke assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘yaṁ kho lokaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ loke assādo. Yaṁ loko anicco dukkho vipariṇāmadhammo, ayaṁ loke ādīnavo. Yo loke chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ loke nissaraṇan’ti. Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, evaṁ lokassa assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, evaṁ lokassa assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, 2017 --- an3 103:1 bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.20 2. Rathakāravagga Dutiyapāpaṇikasutta |20| “Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato pāpaṇiko nacirasseva mahattaṁ vepullattaṁ pāpuṇāti bhogesu. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, pāpaṇiko cakkhumā ca hoti vidhuro ca nissayasampanno ca. Kathañca, bhikkhave, pāpaṇiko cakkhumā hoti? Idha, bhikkhave, pāpaṇiko paṇiyaṁ jānāti: ‘idaṁ paṇiyaṁ evaṁ kītaṁ, evaṁ vikkayamānaṁ, ettakaṁ mūlaṁ bhavissati, ettako udayo’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, pāpaṇiko cakkhumā hoti. 2 Kathañca, bhikkhave, pāpaṇiko vidhuro hoti? Idha, bhikkhave, pāpaṇiko kusalo hoti paṇiyaṁ ketuñca vikketuñca. Evaṁ kho, bhikkhave, pāpaṇiko vidhuro hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, pāpaṇiko nissayasampanno hoti? Idha, bhikkhave, pāpaṇikaṁ ye te gahapatī vā gahapatiputtā vā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā te evaṁ jānanti: ‘ayaṁ kho bhavaṁ pāpaṇiko cakkhumā vidhuro ca paṭibalo puttadārañca posetuṁ, amhākañca kālena kālaṁ anuppadātun’ti. Te naṁ bhogehi nipatanti: ‘ito, samma pāpaṇika, bhoge karitvā puttadārañca posehi, amhākañca kālena kālaṁ anuppadehī’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, pāpaṇiko nissayasampanno hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato pāpaṇiko nacirasseva mahattaṁ vepullattaṁ pāpuṇāti bhogesu. 4 Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva mahattaṁ vepullattaṁ pāpuṇāti kusalesu dhammesu. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhumā ca hoti vidhuro ca nissayasampanno ca. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cakkhumā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu cakkhumā hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vidhuro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vidhuro hoti. 6 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu nissayasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu nissayasampanno hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva mahattaṁ vepullattaṁ pāpuṇāti kusalesu dhammesū”ti. Dasamaṁ. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. Rathakāravaggo dutiyo. 7 Tassuddānaṁ Ñāto sāraṇīyo bhikkhu, cakkavattī sacetano; Apaṇṇakattā devo ca, duve pāpaṇikena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 3.45 5. Cūḷavagga Paṇḍitasutta |45| “Tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitapaññattāni sappurisapaññattāni. Katamāni tīṇi? Dānaṁ, bhikkhave, paṇḍitapaññattaṁ sappurisapaññattaṁ. Pabbajjā, bhikkhave, paṇḍitapaññattā sappurisapaññattā. Mātāpitūnaṁ, bhikkhave, upaṭṭhānaṁ paṇḍitapaññattaṁ sappurisapaññattaṁ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi paṇḍitapaññattāni sappurisapaññattānīti. 2 Sabbhi dānaṁ upaññattaṁ, ahiṁsā saṁyamo damo; Mātāpitu upaṭṭhānaṁ, santānaṁ brahmacārinaṁ. 3 Sataṁ etāni ṭhānāni, yāni sevetha paṇḍito; Ariyo dassanasampanno, sa lokaṁ bhajate sivan”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.147 15. Maṅgalavagga Sāvajjasutta |147| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi tīhi? Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena—Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi tīhi? Anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena—imehi kho …pe… evaṁ sagge”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.82 9. 2018 --- an3 82:0 Samaṇavagga Gadrabhasutta |82| “Seyyathāpi, bhikkhave, gadrabho gogaṇaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandho hoti: ‘ahampi dammo, ahampi dammo’ti. Tassa na tādiso vaṇṇo hoti seyyathāpi gunnaṁ, na tādiso saro hoti seyyathāpi gunnaṁ, na tādisaṁ padaṁ hoti seyyathāpi gunnaṁ. So gogaṇaṁyeva piṭṭhito piṭṭhito anubandho hoti: ‘ahampi dammo, ahampi dammo’ti. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu bhikkhusaṅghaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandho hoti: ‘ahampi bhikkhu, ahampi bhikkhū’ti. Tassa na tādiso chando hoti adhisīlasikkhāsamādāne seyyathāpi aññesaṁ bhikkhūnaṁ, na tādiso chando hoti adhicittasikkhāsamādāne seyyathāpi aññesaṁ bhikkhūnaṁ, na tādiso chando hoti adhipaññāsikkhāsamādāne seyyathāpi aññesaṁ bhikkhūnaṁ. So bhikkhusaṅghaṁyeva piṭṭhito piṭṭhito anubandho hoti: ‘ahampi bhikkhu, ahampi bhikkhū’ti. 3 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘tibbo no chando bhavissati adhisīlasikkhāsamādāne, tibbo no chando bhavissati adhicittasikkhāsamādāne, tibbo no chando bhavissati adhipaññāsikkhāsamādāne’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.64 7. Mahāvagga Sarabhasutta |64| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena sarabho nāma paribbājako acirapakkanto hoti imasmā dhammavinayā. So rājagahe parisati evaṁ vācaṁ bhāsati: “aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo. Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto”ti. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Assosuṁ kho te bhikkhū sarabhassa paribbājakassa rājagahe parisati evaṁ vācaṁ bhāsamānassa: “aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo. Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto”ti. 2 Atha kho te bhikkhū rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “sarabho nāma, bhante, paribbājako acirapakkanto imasmā dhammavinayā. So rājagahe parisati evaṁ vācaṁ bhāsati: ‘aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo. Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto’ti. Sādhu, bhante, bhagavā yena sippinikātīraṁ paribbājakārāmo yena sarabho paribbājako tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 3 Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena sippinikātīraṁ paribbājakārāmo yena sarabho paribbājako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “saccaṁ kira tvaṁ, sarabha, evaṁ vadesi: ‘aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo. Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto’”ti? Evaṁ vutte, sarabho paribbājako tuṇhī ahosi. 4 Dutiyampi kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “vadehi, sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo? Sace te aparipūraṁ bhavissati, ahaṁ paripūressāmi. Sace pana te paripūraṁ bhavissati, ahaṁ anumodissāmī”ti. Dutiyampi kho sarabho paribbājako tuṇhī ahosi. 5 Tatiyampi kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “yo kho, sarabha, paññāyati samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo vadehi, sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo? Sace te aparipūraṁ bhavissati, ahaṁ paripūressāmi. Sace pana te paripūraṁ bhavissati, ahaṁ anumodissāmī”ti. Tatiyampi kho sarabho paribbājako tuṇhī ahosi. 6 Atha kho te paribbājakā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ: “yadeva kho tvaṁ, āvuso sarabha, samaṇaṁ gotamaṁ yāceyyāsi tadeva te samaṇo gotamo pavāreti. Vadehāvuso sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo? Sace te aparipūraṁ bhavissati, samaṇo gotamo paripūressati. Sace pana te paripūraṁ bhavissati, samaṇo gotamo anumodissatī”ti. Evaṁ vutte, sarabho paribbājako tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. 7 Atha kho bhagavā 2019 --- an3 64:7 sarabhaṁ paribbājakaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā te paribbājake etadavoca: 8 “Yo kho maṁ, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā’ti, tamahaṁ tattha sādhukaṁ samanuyuñjeyyaṁ samanugāheyyaṁ samanubhāseyyaṁ. So vata mayā sādhukaṁ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so tiṇṇaṁ ṭhānānaṁ nāññataraṁ ṭhānaṁ nigaccheyya, aññena vā aññaṁ paṭicarissati, bahiddhā kathaṁ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati, tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathāpi sarabho paribbājako. 9 Yo kho maṁ, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā’ti, tamahaṁ tattha sādhukaṁ samanuyuñjeyyaṁ samanugāheyyaṁ samanubhāseyyaṁ. So vata mayā sādhukaṁ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so tiṇṇaṁ ṭhānānaṁ nāññataraṁ ṭhānaṁ nigaccheyya, aññena vā aññaṁ paṭicarissati, bahiddhā kathaṁ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati, tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathāpi sarabho paribbājako. 10 Yo kho maṁ, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘yassa kho pana te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti, tamahaṁ tattha sādhukaṁ samanuyuñjeyyaṁ samanugāheyyaṁ samanubhāseyyaṁ. So vata mayā sādhukaṁ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so tiṇṇaṁ ṭhānānaṁ nāññataraṁ ṭhānaṁ nigaccheyya, aññena vā aññaṁ paṭicarissati, bahiddhā kathaṁ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati, tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathāpi sarabho paribbājako”ti. Atha kho bhagavā sippinikātīre paribbājakārāme tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā vehāsaṁ pakkāmi. 11 Atha kho te paribbājakā acirapakkantassa bhagavato sarabhaṁ paribbājakaṁ samantato vācāyasannitodakena sañjambharimakaṁsu: “seyyathāpi, āvuso sarabha, brahāraññe jarasiṅgālo ‘sīhanādaṁ nadissāmī’ti siṅgālakaṁyeva nadati, bheraṇḍakaṁyeva nadati; evamevaṁ kho tvaṁ, āvuso sarabha, aññatreva samaṇena gotamena ‘sīhanādaṁ nadissāmī’ti siṅgālakaṁyeva nadasi bheraṇḍakaṁyeva nadasi. Seyyathāpi, āvuso sarabha, ambukasañcarī ‘purisakaravitaṁ ravissāmī’ti ambukasañcariravitaṁyeva ravati; evamevaṁ kho tvaṁ, āvuso sarabha, aññatreva samaṇena gotamena ‘purisakaravitaṁ ravissāmī’ti, ambukasañcariravitaṁyeva ravasi. Seyyathāpi, āvuso sarabha, usabho suññāya gosālāya gambhīraṁ naditabbaṁ maññati; evamevaṁ kho tvaṁ, āvuso sarabha, aññatreva samaṇena gotamena gambhīraṁ naditabbaṁ maññasī”ti. Atha kho te paribbājakā sarabhaṁ paribbājakaṁ samantato vācāyasannitodakena sañjambharimakaṁsūti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.122 12. Āpāyikavagga Moneyyasutta |122| “Tīṇimāni, bhikkhave, moneyyāni. Katamāni tīṇi? Kāyamoneyyaṁ, vacīmoneyyaṁ, manomoneyyaṁ. Katamañca, bhikkhave, kāyamoneyyaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, abrahmacariyā paṭivirato hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, kāyamoneyyaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, vacīmoneyyaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, vacīmoneyyaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, manomoneyyaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, manomoneyyaṁ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi moneyyānīti. 4 Kāyamuniṁ vacīmuniṁ, cetomuniṁ anāsavaṁ; Muniṁ moneyyasampannaṁ, āhu sabbappahāyinan”ti. Dasamaṁ. Āpāyikavaggo dutiyo. 5 Tassuddānaṁ Āpāyiko dullabho appameyyaṁ, Āneñjavipattisampadā; Apaṇṇako ca kammanto, Dve soceyyāni moneyyanti. 0 Aṅguttara Nikāya 3.70 7. Mahāvagga Uposathasutta |70| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati 2020 --- an3 70:1 pubbārāme migāramātupāsāde. Atha kho visākhā migāramātā tadahuposathe yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho visākhaṁ migāramātaraṁ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, visākhe, āgacchasi divā divassā”ti? “Uposathāhaṁ, bhante, ajja upavasāmī”ti. 2 “Tayo khome, visākhe, uposathā. Katame tayo? Gopālakuposatho, nigaṇṭhuposatho, ariyuposatho. Kathañca, visākhe, gopālakuposatho hoti? Seyyathāpi, visākhe, gopālako sāyanhasamaye sāmikānaṁ gāvo niyyātetvā iti paṭisañcikkhati: ‘ajja kho gāvo amukasmiñca amukasmiñca padese cariṁsu, amukasmiñca amukasmiñca padese pānīyāni piviṁsu; sve dāni gāvo amukasmiñca amukasmiñca padese carissanti, amukasmiñca amukasmiñca padese pānīyāni pivissantī’ti; evamevaṁ kho, visākhe, idhekacco uposathiko iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khvajja idañcidañca khādanīyaṁ khādiṁ, idañcidañca bhojanīyaṁ bhuñjiṁ; sve dānāhaṁ idañcidañca khādanīyaṁ khādissāmi, idañcidañca bhojanīyaṁ bhuñjissāmī’ti. So tena abhijjhāsahagatena cetasā divasaṁ atināmeti. Evaṁ kho, visākhe, gopālakuposatho hoti. Evaṁ upavuttho kho, visākhe, gopālakuposatho na mahapphalo hoti na mahānisaṁso na mahājutiko na mahāvipphāro. 3 Kathañca, visākhe, nigaṇṭhuposatho hoti? Atthi, visākhe, nigaṇṭhā nāma samaṇajātikā. Te sāvakaṁ evaṁ samādapenti: ‘ehi tvaṁ, ambho purisa, ye puratthimāya disāya pāṇā paraṁ yojanasataṁ tesu daṇḍaṁ nikkhipāhi; ye pacchimāya disāya pāṇā paraṁ yojanasataṁ tesu daṇḍaṁ nikkhipāhi; ye uttarāya disāya pāṇā paraṁ yojanasataṁ tesu daṇḍaṁ nikkhipāhi; ye dakkhiṇāya disāya pāṇā paraṁ yojanasataṁ tesu daṇḍaṁ nikkhipāhī’ti. Iti ekaccānaṁ pāṇānaṁ anuddayāya anukampāya samādapenti, ekaccānaṁ pāṇānaṁ nānuddayāya nānukampāya samādapenti. Te tadahuposathe sāvakaṁ evaṁ samādapenti: ‘ehi tvaṁ, ambho purisa, sabbacelāni nikkhipitvā evaṁ vadehi—nāhaṁ kvacani kassaci kiñcanatasmiṁ, na ca mama kvacani katthaci kiñcanatatthī’ti. Jānanti kho panassa mātāpitaro: ‘ayaṁ amhākaṁ putto’ti; sopi jānāti: ‘ime mayhaṁ mātāpitaro’ti. Jānāti kho panassa puttadāro: ‘ayaṁ mayhaṁ bhattā’ti; sopi jānāti: ‘ayaṁ mayhaṁ puttadāro’ti. Jānanti kho panassa dāsakammakaraporisā: ‘ayaṁ amhākaṁ ayyo’ti; sopi jānāti: ‘ime mayhaṁ dāsakammakaraporisā’ti. Iti yasmiṁ samaye sacce samādapetabbā musāvāde tasmiṁ samaye samādapenti. Idaṁ tassa musāvādasmiṁ vadāmi. So tassā rattiyā accayena bhoge adinnaṁyeva paribhuñjati. Idaṁ tassa adinnādānasmiṁ vadāmi. Evaṁ kho, visākhe, nigaṇṭhuposatho hoti. Evaṁ upavuttho kho, visākhe, nigaṇṭhuposatho na mahapphalo hoti na mahānisaṁso na mahājutiko na mahāvipphāro. 4 Kathañca, visākhe, ariyuposatho hoti? Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako tathāgataṁ anussarati: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tassa tathāgataṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti. 5 Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti? Kakkañca paṭicca mattikañca paṭicca udakañca paṭicca purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca, evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. 6 Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako tathāgataṁ anussarati: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tassa tathāgataṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṁ vuccati, visākhe: ‘ariyasāvako brahmuposathaṁ 2021 --- an3 70:6 upavasati, brahmunā saddhiṁ saṁvasati, brahmañcassa ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .1 7 Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako dhammaṁ anussarati: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Tassa dhammaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti. 8 Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti? Sottiñca paṭicca, cuṇṇañca paṭicca, udakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. 9 Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako dhammaṁ anussarati: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Tassa dhammaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṁ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako dhammuposathaṁ upavasati, dhammena saddhiṁ saṁvasati, dhammañcassa ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .2 10 Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako saṅghaṁ anussarati: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Tassa saṅghaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti. 11 Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti? Usmañca paṭicca, khārañca paṭicca, gomayañca paṭicca, udakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. 12 Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako saṅghaṁ anussarati: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Tassa saṅghaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṁ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako saṅghuposathaṁ upavasati, saṅghena saddhiṁ saṁvasati, saṅghañcassa ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .3 13 Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni. Tassa sīlaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti. 14 Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti? Telañca paṭicca, chārikañca paṭicca, vālaṇḍupakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca. Evaṁ kho, visākhe, 2022 --- an3 70:14 upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. 15 Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni …pe… samādhisaṁvattanikāni. Tassa sīlaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṁ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako sīluposathaṁ upavasati, sīlena saddhiṁ saṁvasati, sīlañcassa ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .4 16 Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako devatā anussarati: ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṁsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmānaratino, santi devā paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṁvijjati. Yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpaṁ sīlaṁ saṁvijjati. Yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpaṁ sutaṁ saṁvijjati. Yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpo cāgo saṁvijjati. Yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṁvijjatī’ti. Tassa attano ca tāsañca devatānaṁ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti. 17 Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti? Ukkañca paṭicca, loṇañca paṭicca, gerukañca paṭicca, nāḷikasaṇḍāsañca paṭicca, purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. 18 Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako devatā anussarati: ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṁsā …pe… santi devā tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṁvijjati. Yathārūpena sīlena … sutena … cāgena … paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṁvijjatī’ti. Tassa attano ca tāsañca devatānaṁ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṁ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako devatuposathaṁ upavasati, devatāhi saddhiṁ saṁvasati, devatā ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .5 19 Sa kho so, visākhe, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yāvajīvaṁ arahanto pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampī viharanti; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati. 20 Yāvajīvaṁ arahanto adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharanti; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharāmi. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati. 21 Yāvajīvaṁ arahanto abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī ārācārī viratā methunā gāmadhammā; 2023 --- an3 70:21 ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati. 22 Yāvajīvaṁ arahanto musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādī saccasandhā thetā paccayikā avisaṁvādakā lokassa; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati. 23 Yāvajīvaṁ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati. 24 Yāvajīvaṁ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati. 25 Yāvajīvaṁ arahanto naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati. 26 Yāvajīvaṁ arahanto uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaṁ kappenti mañcake vā tiṇasanthārake vā; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṁ kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. 27 Evaṁ kho, visākhe, ariyuposatho hoti. Evaṁ upavuttho kho, visākhe, ariyuposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro. 28 Kīvamahapphalo hoti kīvamahānisaṁso kīvamahājutiko kīvamahāvipphāro? Seyyathāpi, visākhe, yo imesaṁ soḷasannaṁ mahājanapadānaṁ pahūtarattaratanānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreyya, seyyathidaṁ—aṅgānaṁ, magadhānaṁ, kāsīnaṁ, kosalānaṁ, vajjīnaṁ, mallānaṁ, cetīnaṁ, vaṅgānaṁ, kurūnaṁ, pañcālānaṁ, macchānaṁ, sūrasenānaṁ, assakānaṁ, avantīnaṁ, gandhārānaṁ, kambojānaṁ, aṭṭhaṅgasamannāgatassa uposathassa etaṁ kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. Taṁ kissa hetu? Kapaṇaṁ, visākhe, mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya. 29 Yāni, visākhe, mānusakāni paññāsa vassāni, cātumahārājikānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni pañca vassasatāni cātumahārājikānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’. 30 Yaṁ, visākhe, mānusakaṁ vassasataṁ, tāvatiṁsānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbaṁ vassasahassaṁ tāvatiṁsānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tāvatiṁsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’. 31 Yāni, visākhe, mānusakāni dve vassasatāni, yāmānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā yāmānaṁ 2024 --- an3 70:31 devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’. 32 Yāni, visākhe, mānusakāni cattāri vassasatāni, tusitānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tusitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’. 33 Yāni, visākhe, mānusakāni aṭṭha vassasatāni, nimmānaratīnaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni aṭṭha vassasahassāni nimmānaratīnaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā nimmānaratīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’. 34 Yāni, visākhe, mānusakāni soḷasa vassasatāni, paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni soḷasa vassasahassāni paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāyā’ti. 35 Pāṇaṁ na haññe na cadinnamādiye, Musā na bhāse na ca majjapo siyā; Abrahmacariyā virameyya methunā, Rattiṁ na bhuñjeyya vikālabhojanaṁ. 36 Mālaṁ na dhāre na ca gandhamācare, Mañce chamāyaṁ va sayetha santhate; Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṁ, Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṁ. 37 Cando ca suriyo ca ubho sudassanā, Obhāsayaṁ anupariyanti yāvatā; Tamonudā te pana antalikkhagā, Nabhe pabhāsanti disāvirocanā. 38 Etasmiṁ yaṁ vijjati antare dhanaṁ, Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaṁ; Siṅgī suvaṇṇaṁ atha vāpi kañcanaṁ, Yaṁ jātarūpaṁ haṭakanti vuccati. 39 Aṭṭhaṅgupetassa uposathassa, Kalampi te nānubhavanti soḷasiṁ; Candappabhā tāragaṇā ca sabbe. 40 Tasmā hi nārī ca naro ca sīlavā, Aṭṭhaṅgupetaṁ upavassuposathaṁ; Puññāni katvāna sukhudrayāni, Aninditā saggamupenti ṭhānan”ti. Dasamaṁ. Mahāvaggo sattamo. 41 Tassuddānaṁ Titthabhayañca venāgo, sarabho kesamuttiyā; Sāḷho cāpi kathāvatthu, titthiyamūluposathoti. 0 Aṅguttara Nikāya 3.96 10. Loṇakapallavagga Paṭhamaājānīyasutta |96| “Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṁ gacchati. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca. Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu 2025 --- an3 96:4 ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.153 15. Maṅgalavagga Catutthakhatasutta |153| “Tīhi, bhikkhave …pe… asucinā kāyakammena, asucinā vacīkammena, asucinā manokammena …pe…. 2 Tīhi, bhikkhave …pe… sucinā kāyakammena, sucinā vacīkammena, sucinā manokammena—Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.108 11. Sambodhavagga Atittisutta |108| “Tiṇṇaṁ, bhikkhave, paṭisevanāya natthi titti. Katamesaṁ tiṇṇaṁ? Soppassa, bhikkhave, paṭisevanāya natthi titti. Surāmerayapānassa, bhikkhave, paṭisevanāya natthi titti. Methunadhammasamāpattiyā, bhikkhave, paṭisevanāya natthi titti. Imesaṁ, bhikkhave, tiṇṇaṁ paṭisevanāya natthi tittī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.136 14. Yodhājīvavagga Uppādāsutta |136| “Uppādā vā, bhikkhave, tathāgatānaṁ anuppādā vā tathāgatānaṁ, ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā. Sabbe saṅkhārā aniccā. Taṁ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti: ‘sabbe saṅkhārā aniccā’ti. Uppādā vā, bhikkhave, tathāgatānaṁ anuppādā vā tathāgatānaṁ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā. Sabbe saṅkhārā dukkhā. Taṁ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti: ‘sabbe saṅkhārā dukkhā’ti. Uppādā vā, bhikkhave, tathāgatānaṁ anuppādā vā tathāgatānaṁ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā. Sabbe dhammā anattā. Taṁ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti: ‘sabbe dhammā anattā’”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.6 1. Bālavagga Akusalasutta |6| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. Katamehi tīhi? Akusalena kāyakammena, akusalena vacīkammena, akusalena manokammena. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo. 2 Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Katamehi tīhi? Kusalena kāyakammena, kusalena vacīkammena, kusalena manokammena. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Tasmātiha …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.15 2. Rathakāravagga Sacetanasutta |15| Ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, rājā ahosi sacetano nāma. Atha kho, bhikkhave, rājā sacetano rathakāraṁ āmantesi: ‘ito me, samma rathakāra, channaṁ māsānaṁ accayena saṅgāmo bhavissati. Sakkhissasi me, samma rathakāra, navaṁ cakkayugaṁ kātun’ti? ‘Sakkomi, devā’ti kho, bhikkhave, rathakāro rañño sacetanassa paccassosi. Atha kho, bhikkhave, rathakāro chahi māsehi chārattūnehi ekaṁ cakkaṁ niṭṭhāpesi. Atha kho, bhikkhave, rājā sacetano rathakāraṁ āmantesi: ‘ito me, samma rathakāra, channaṁ divasānaṁ accayena saṅgāmo bhavissati, niṭṭhitaṁ navaṁ cakkayugan’ti? ‘Imehi kho, deva, chahi māsehi chārattūnehi ekaṁ cakkaṁ niṭṭhitan’ti. ‘Sakkhissasi pana me, samma rathakāra, imehi chahi divasehi dutiyaṁ cakkaṁ niṭṭhāpetun’ti? ‘Sakkomi, devā’ti kho, bhikkhave, rathakāro chahi divasehi dutiyaṁ cakkaṁ niṭṭhāpetvā navaṁ cakkayugaṁ ādāya yena rājā sacetano tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ sacetanaṁ etadavoca: ‘idaṁ te, deva, navaṁ cakkayugaṁ niṭṭhitan’ti. ‘Yañca te idaṁ, samma rathakāra, cakkaṁ chahi māsehi niṭṭhitaṁ chārattūnehi yañca te idaṁ cakkaṁ chahi divasehi niṭṭhitaṁ, imesaṁ kiṁ nānākaraṇaṁ? Nesāhaṁ kiñci nānākaraṇaṁ passāmī’ti. ‘Atthesaṁ, deva, 2026 --- an3 15:2 nānākaraṇaṁ. Passatu devo nānākaraṇan’ti. 3 Atha kho, bhikkhave, rathakāro yaṁ taṁ cakkaṁ chahi divasehi niṭṭhitaṁ taṁ pavattesi. Taṁ pavattitaṁ samānaṁ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṁ gantvā ciṅgulāyitvā bhūmiyaṁ papati. Yaṁ pana taṁ cakkaṁ chahi māsehi niṭṭhitaṁ chārattūnehi taṁ pavattesi. Taṁ pavattitaṁ samānaṁ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṁ gantvā akkhāhataṁ maññe aṭṭhāsi. 4 ‘Ko nu kho, samma rathakāra, hetu ko paccayo yamidaṁ cakkaṁ chahi divasehi niṭṭhitaṁ taṁ pavattitaṁ samānaṁ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṁ gantvā ciṅgulāyitvā bhūmiyaṁ papati? Ko pana, samma rathakāra, hetu ko paccayo yamidaṁ cakkaṁ chahi māsehi niṭṭhitaṁ chārattūnehi taṁ pavattitaṁ samānaṁ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṁ gantvā akkhāhataṁ maññe aṭṭhāsī’ti? ‘Yamidaṁ, deva, cakkaṁ chahi divasehi niṭṭhitaṁ tassa nemipi savaṅkā sadosā sakasāvā, arāpi savaṅkā sadosā sakasāvā, nābhipi savaṅkā sadosā sakasāvā. Taṁ nemiyāpi savaṅkattā sadosattā sakasāvattā, arānampi savaṅkattā sadosattā sakasāvattā, nābhiyāpi savaṅkattā sadosattā sakasāvattā pavattitaṁ samānaṁ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṁ gantvā ciṅgulāyitvā bhūmiyaṁ papati. Yaṁ pana taṁ, deva, cakkaṁ chahi māsehi niṭṭhitaṁ chārattūnehi tassa nemipi avaṅkā adosā akasāvā, arāpi avaṅkā adosā akasāvā, nābhipi avaṅkā adosā akasāvā. Taṁ nemiyāpi avaṅkattā adosattā akasāvattā, arānampi avaṅkattā adosattā akasāvattā, nābhiyāpi avaṅkattā adosattā akasāvattā pavattitaṁ samānaṁ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṁ gantvā akkhāhataṁ maññe aṭṭhāsī’ti. 5 Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṁ evamassa: ‘añño nūna tena samayena so rathakāro ahosī’ti. Na kho panetaṁ, bhikkhave, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Ahaṁ tena samayena so rathakāro ahosiṁ. Tadāhaṁ, bhikkhave, kusalo dāruvaṅkānaṁ dārudosānaṁ dārukasāvānaṁ. Etarahi kho panāhaṁ, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho kusalo kāyavaṅkānaṁ kāyadosānaṁ kāyakasāvānaṁ, kusalo vacīvaṅkānaṁ vacīdosānaṁ vacīkasāvānaṁ, kusalo manovaṅkānaṁ manodosānaṁ manokasāvānaṁ. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyavaṅko appahīno kāyadoso kāyakasāvo, vacīvaṅko appahīno vacīdoso vacīkasāvo, manovaṅko appahīno manodoso manokasāvo, evaṁ papatitā te, bhikkhave, imasmā dhammavinayā, seyyathāpi taṁ cakkaṁ chahi divasehi niṭṭhitaṁ. 6 Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyavaṅko pahīno kāyadoso kāyakasāvo, vacīvaṅko pahīno vacīdoso vacīkasāvo, manovaṅko pahīno manodoso manokasāvo, evaṁ patiṭṭhitā te, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye, seyyathāpi taṁ cakkaṁ chahi māsehi niṭṭhitaṁ chārattūnehi. 7 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘kāyavaṅkaṁ pajahissāma kāyadosaṁ kāyakasāvaṁ, vacīvaṅkaṁ pajahissāma vacīdosaṁ vacīkasāvaṁ, manovaṅkaṁ pajahissāma manodosaṁ manokasāvan’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.34 4. Devadūtavagga Nidānasutta |34| “Tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṁ samudayāya. Katamāni tīṇi? Lobho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, doso nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, moho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya. 2 Yaṁ, bhikkhave, lobhapakataṁ kammaṁ lobhajaṁ lobhanidānaṁ lobhasamudayaṁ, yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṁ kammaṁ vipaccati. Yattha taṁ kammaṁ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṁ paṭisaṁvedeti, diṭṭhe vā dhamme upapajja vā apare vā pariyāye. 3 Yaṁ, bhikkhave, dosapakataṁ kammaṁ dosajaṁ dosanidānaṁ dosasamudayaṁ, yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṁ kammaṁ vipaccati. Yattha taṁ kammaṁ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṁ paṭisaṁvedeti, diṭṭhe vā dhamme upapajja vā apare vā pariyāye. 4 Yaṁ, bhikkhave, mohapakataṁ kammaṁ mohajaṁ mohanidānaṁ mohasamudayaṁ, yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṁ kammaṁ vipaccati. Yattha taṁ kammaṁ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṁ paṭisaṁvedeti, diṭṭhe vā dhamme upapajja vā apare vā pariyāye. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, bījāni akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni sukhette suparikammakatāya bhūmiyā nikkhittāni. Devo ca sammādhāraṁ anuppaveccheyya. 2027 --- an3 34:5 Evassu tāni, bhikkhave, bījāni vuddhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyyuṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, yaṁ lobhapakataṁ kammaṁ lobhajaṁ lobhanidānaṁ lobhasamudayaṁ, yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṁ kammaṁ vipaccati. Yattha taṁ kammaṁ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṁ paṭisaṁvedeti, diṭṭhe vā dhamme upapajja vā apare vā pariyāye. 6 Yaṁ dosapakataṁ kammaṁ …pe… yaṁ mohapakataṁ kammaṁ mohajaṁ mohanidānaṁ mohasamudayaṁ, yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṁ kammaṁ vipaccati. Yattha taṁ kammaṁ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṁ paṭisaṁvedeti, diṭṭhe vā dhamme upapajja vā apare vā pariyāye. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṁ samudayāya. 7 Tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṁ samudayāya. Katamāni tīṇi? Alobho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, adoso nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, amoho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya. 8 Yaṁ, bhikkhave, alobhapakataṁ kammaṁ alobhajaṁ alobhanidānaṁ alobhasamudayaṁ, lobhe vigate evaṁ taṁ kammaṁ pahīnaṁ hoti ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. 9 Yaṁ, bhikkhave, adosapakataṁ kammaṁ adosajaṁ adosanidānaṁ adosasamudayaṁ, dose vigate evaṁ taṁ kammaṁ pahīnaṁ hoti ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. 10 Yaṁ, bhikkhave, amohapakataṁ kammaṁ amohajaṁ amohanidānaṁ amohasamudayaṁ, mohe vigate evaṁ taṁ kammaṁ pahīnaṁ hoti ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. 11 Seyyathāpi, bhikkhave, bījāni akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni. Tāni puriso agginā ḍaheyya. Agginā ḍahitvā masiṁ kareyya. Masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evassu tāni, bhikkhave, bījāni ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅkatāni āyatiṁ anuppādadhammāni. Evamevaṁ kho, bhikkhave, yaṁ alobhapakataṁ kammaṁ alobhajaṁ alobhanidānaṁ alobhasamudayaṁ, lobhe vigate evaṁ taṁ kammaṁ pahīnaṁ hoti ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. 12 Yaṁ adosapakataṁ kammaṁ …pe… yaṁ amohapakataṁ kammaṁ amohajaṁ amohanidānaṁ amohasamudayaṁ, mohe vigate evaṁ taṁ kammaṁ pahīnaṁ hoti …pe… āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṁ samudayāyāti. 13 Lobhajaṁ dosajañceva, mohajañcāpaviddasu; Yaṁ tena pakataṁ kammaṁ, appaṁ vā yadi vā bahuṁ; Idheva taṁ vedaniyaṁ, vatthu aññaṁ na vijjati. 14 Tasmā lobhañca dosañca, mohajañcāpi viddasu; Vijjaṁ uppādayaṁ bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.117 12. Āpāyikavagga Vipattisampadāsutta |117| “Tisso imā, bhikkhave, vipattiyo. Katamā tisso? Sīlavipatti, cittavipatti, diṭṭhivipatti. Katamā ca, bhikkhave, sīlavipatti? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sīlavipatti. 2 Katamā ca, bhikkhave, cittavipatti? Idha, bhikkhave, ekacco abhijjhālu hoti byāpannacitto. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, cittavipatti. 3 Katamā ca, bhikkhave, diṭṭhivipatti? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ, kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhivipatti. Sīlavipattihetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti; cittavipattihetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti; diṭṭhivipattihetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Imā kho, bhikkhave, tisso vipattiyoti. 4 Tisso imā, bhikkhave, sampadā. Katamā tisso? Sīlasampadā, cittasampadā, diṭṭhisampadā. 5 Katamā ca, bhikkhave, sīlasampadā? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, 2028 --- an3 117:5 kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sīlasampadā. 6 Katamā ca, bhikkhave, cittasampadā? Idha, bhikkhave, ekacco anabhijjhālu hoti abyāpannacitto. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, cittasampadā. 7 Katamā ca, bhikkhave, diṭṭhisampadā? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: ‘atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhisampadā. Sīlasampadāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti; cittasampadāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti; diṭṭhisampadāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Imā kho, bhikkhave, tisso sampadā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.129 13. Kusināravagga Paṭhamaanuruddhasutta |129| Atha kho āyasmā anuruddho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā anuruddho bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena yebhuyyena passāmi mātugāmaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjamānaṁ. Katihi nu kho, bhante, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti? 2 “Tīhi kho, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi tīhi? Idha, anuruddha, mātugāmo pubbaṇhasamayaṁ maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati, majjhanhikasamayaṁ issāpariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati, sāyanhasamayaṁ kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati. Imehi kho, anuruddha, tīhi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.51 6. Brāhmaṇavagga Paṭhamadvebrāhmaṇasutta |51| Atha kho dve brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te brāhmaṇā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “mayamassu, bho gotama, brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā; te camhā akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā. Ovadatu no bhavaṁ gotamo, anusāsatu no bhavaṁ gotamo yaṁ amhākaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 2 “Taggha tumhe, brāhmaṇā, jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā; te cattha akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā. Upanīyati kho ayaṁ, brāhmaṇā, loko jarāya byādhinā maraṇena. Evaṁ upanīyamāne kho, brāhmaṇā, loke jarāya byādhinā maraṇena, yo idha kāyena saṁyamo vācāya saṁyamo manasā saṁyamo, taṁ tassa petassa tāṇañca leṇañca dīpañca saraṇañca parāyaṇañcāti. 3 Upanīyati jīvitamappamāyu, Jarūpanītassa na santi tāṇā; Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno, Puññāni kayirātha sukhāvahāni. 4 Yodha kāyena saṁyamo, Vācāya uda cetasā; Taṁ tassa petassa sukhāya hoti, Yaṁ jīvamāno pakaroti puññan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.89 9. Samaṇavagga Paṭhamasikkhattayasutta |89| “Tisso imā, bhikkhave, sikkhā. Katamā tisso? Adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā. 2 Katamā ca, bhikkhave, adhisīlasikkhā? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhisīlasikkhā. 3 Katamā ca, bhikkhave, adhicittasikkhā? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhicittasikkhā. 4 Katamā ca, bhikkhave, adhipaññāsikkhā? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti 2029 --- an3 89:4 yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhipaññāsikkhā. Imā kho, bhikkhave, tisso sikkhā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.113 12. Āpāyikavagga Āpāyikasutta |113| “Tayome, bhikkhave, āpāyikā nerayikā idamappahāya. Katame tayo? Yo ca abrahmacārī brahmacāripaṭiñño, yo ca suddhaṁ brahmacariyaṁ carantaṁ amūlakena abrahmacariyena anuddhaṁseti, yo cāyaṁ evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: ‘natthi kāmesu doso’ti, so tāya kāmesu pātabyataṁ āpajjati. Ime kho, bhikkhave, tayo āpāyikā nerayikā idamappahāyā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.30 3. Puggalavagga Avakujjasutta |30| “Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Avakujjapañño puggalo, ucchaṅgapañño puggalo, puthupañño puggalo. Katamo ca, bhikkhave, avakujjapañño puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ārāmaṁ gantā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavanāya. Tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsenti. So tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya neva ādiṁ manasi karoti, na majjhaṁ manasi karoti, na pariyosānaṁ manasi karoti; vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṁ manasi karoti, na majjhaṁ manasi karoti, na pariyosānaṁ manasi karoti. Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho nikujjo tatra udakaṁ āsittaṁ vivaṭṭati, no saṇṭhāti; evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo ārāmaṁ gantā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavanāya. Tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsenti. So tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya neva ādiṁ manasi karoti, na majjhaṁ manasi karoti, na pariyosānaṁ manasi karoti; vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṁ manasi karoti, na majjhaṁ manasi karoti, na pariyosānaṁ manasi karoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, avakujjapañño puggalo. 2 Katamo ca, bhikkhave, ucchaṅgapañño puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ārāmaṁ gantā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavanāya. Tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsenti. So tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti; vuṭṭhito ca kho tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṁ manasi karoti, na majjhaṁ manasi karoti, na pariyosānaṁ manasi karoti. Seyyathāpi, bhikkhave, purisassa ucchaṅge nānākhajjakāni ākiṇṇāni—tilā taṇḍulā modakā badarā. So tamhā āsanā vuṭṭhahanto satisammosā pakireyya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo ārāmaṁ gantā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavanāya. Tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsenti. So tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti; vuṭṭhito ca kho tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṁ manasi karoti, na majjhaṁ manasi karoti, na pariyosānaṁ manasi karoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ucchaṅgapañño puggalo. 3 Katamo ca, bhikkhave, puthupañño puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ārāmaṁ gantā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavanāya. Tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsenti. So tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti; vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti. Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho ukkujjo tatra udakaṁ āsittaṁ saṇṭhāti no vivaṭṭati; evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo ārāmaṁ gantā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavanāya. Tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, 2030 --- an3 30:3 kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsenti. So tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti; vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puthupañño puggalo. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasminti. 4 Avakujjapañño puriso, dummedho avicakkhaṇo; Abhikkhaṇampi ce hoti, gantā bhikkhūna santike. 5 Ādiṁ kathāya majjhañca, pariyosānañca tādiso; Uggahetuṁ na sakkoti, paññā hissa na vijjati. 6 Ucchaṅgapañño puriso, seyyo etena vuccati; Abhikkhaṇampi ce hoti, gantā bhikkhūna santike. 7 Ādiṁ kathāya majjhañca, pariyosānañca tādiso; Nisinno āsane tasmiṁ, uggahetvāna byañjanaṁ; Vuṭṭhito nappajānāti, gahitaṁ hissa mussati. 8 Puthupañño ca puriso, seyyo etehi vuccati; Abhikkhaṇampi ce hoti, gantā bhikkhūna santike. 9 Ādiṁ kathāya majjhañca, pariyosānañca tādiso; Nisinno āsane tasmiṁ, uggahetvāna byañjanaṁ. 10 Dhāreti seṭṭhasaṅkappo, Abyaggamānaso naro; Dhammānudhammappaṭipanno, Dukkhassantakaro siyā”ti. Dasamaṁ. Puggalavaggo tatiyo. 11 Tassuddānaṁ Samiddha gilāna saṅkhārā, bahukārā vajirena ca; Sevi jiguccha gūthabhāṇī, andho ca avakujjatāti. 0 Aṅguttara Nikāya 3 18. Rāgapeyyāla ~ |183-352| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo? Suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime tayo dhammā bhāvetabbā. (…) 2 Rāgassa, bhikkhave, pariññāya …pe… parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya ime tayo dhammā bhāvetabbā. 3 Dosassa … mohassa … kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa … abhiññāya … pariññāya … parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya ime tayo dhammā bhāvetabbā”ti. 4 Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Rāgapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 5 Tassuddānaṁ Rāgaṁ dosañca mohañca, kodhūpanāhapañcamaṁ; Makkhapaḷāsaissā ca, maccharimāyāsāṭheyyā. 6 Thambhasārambhamānañca, atimānamadassa ca; Pamādā sattarasa vuttā, rāgapeyyālanissitā. 7 Ete opammayuttena, āpādena abhiññāya; Pariññāya parikkhayā, pahānakkhayabbayena; Virāganirodhacāgaṁ, paṭinissagge ime dasa. 8 Suññato animitto ca, appaṇihito ca tayo; Samādhimūlakā peyyā—lesupi vavatthitā cāti. Tatiyo paṇṇāsako niṭṭhito. Tikanipātapāḷi niṭṭhitā. 0 Aṅguttara Nikāya 3.55 6. Brāhmaṇavagga Nibbutasutta |55| Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “‘sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ sandiṭṭhikaṁ nibbānan’ti, bho gotama, vuccati. Kittāvatā nu kho, bho gotama, sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ hoti akālikaṁ ehipassikaṁ opaneyyikaṁ paccattaṁ veditabbaṁ viññūhī”ti? 2 Ratto kho, brāhmaṇa, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Rāge pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Evampi kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ hoti. 3 Duṭṭho kho, brāhmaṇa …pe… mūḷho kho, brāhmaṇa, mohena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Mohe pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Evampi kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ hoti. 4 Yato kho ayaṁ, brāhmaṇa, anavasesaṁ rāgakkhayaṁ paṭisaṁvedeti, anavasesaṁ dosakkhayaṁ paṭisaṁvedeti, anavasesaṁ mohakkhayaṁ paṭisaṁvedeti; evaṁ kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhikaṁ 2031 --- an3 55:4 nibbānaṁ hoti akālikaṁ ehipassikaṁ opaneyyikaṁ paccattaṁ veditabbaṁ viññūhī”ti. 5 “Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.148 15. Maṅgalavagga Visamasutta |148| “Tīhi, bhikkhave …pe… visamena kāyakammena, visamena vacīkammena, visamena manokammena—imehi kho …pe… evaṁ niraye. 2 Tīhi, bhikkhave, dhammehi …pe… samena kāyakammena, samena vacīkammena, samena manokammena—imehi kho …pe… evaṁ sagge”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.74 8. Ānandavagga Nigaṇṭhasutta |74| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho abhayo ca licchavi paṇḍitakumārako ca licchavi yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho abhayo licchavi āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti: ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan’ti. So purāṇānaṁ kammānaṁ tapasā byantībhāvaṁ paññāpeti navānaṁ kammānaṁ akaraṇā setughātaṁ. Iti kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissati—evametissā sandiṭṭhikāya nijjarāya visuddhiyā samatikkamo hoti. Idha, bhante, bhagavā kimāhā”ti? 2 “Tisso kho imā, abhaya, nijjarā visuddhiyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. Katamā tisso? Idha, abhaya, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhīti. 3 Sa kho so, abhaya, bhikkhu evaṁ sīlasampanno vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhīti. 4 Sa kho so, abhaya, bhikkhu evaṁ samādhisampanno āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhīti. Imā kho, abhaya, tisso nijjarā visuddhiyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. 5 Evaṁ vutte, paṇḍitakumārako licchavi abhayaṁ licchaviṁ etadavoca: “kiṁ pana tvaṁ, samma abhaya, āyasmato ānandassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodasī”ti? “Kyāhaṁ, samma paṇḍitakumāraka, āyasmato ānandassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodissāmi. Muddhāpi tassa vipateyya yo āyasmato ānandassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodeyyā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.92 10. Loṇakapallavagga Accāyikasutta |92| “Tīṇimāni, bhikkhave, kassakassa gahapatissa accāyikāni karaṇīyāni. Katamāni tīṇi? Idha, bhikkhave, kassako gahapati sīghaṁ sīghaṁ khettaṁ sukaṭṭhaṁ karoti sumatikataṁ. Sīghaṁ sīghaṁ khettaṁ sukaṭṭhaṁ karitvā sumatikataṁ sīghaṁ sīghaṁ bījāni patiṭṭhāpeti. Sīghaṁ sīghaṁ bījāni patiṭṭhāpetvā sīghaṁ sīghaṁ udakaṁ abhinetipi apanetipi. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi kassakassa gahapatissa accāyikāni karaṇīyāni. Tassa kho taṁ, bhikkhave, kassakassa gahapatissa natthi sā iddhi vā ānubhāvo vā: ‘ajjeva me dhaññāni jāyantu, sveva gabbhīni hontu, uttarasveva paccantū’ti. Atha kho, bhikkhave, hoti so samayo yaṁ tassa kassakassa gahapatissa tāni dhaññāni utupariṇāmīni jāyantipi gabbhīnipi honti paccantipi. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīṇimāni bhikkhussa accāyikāni karaṇīyāni. Katamāni tīṇi? Adhisīlasikkhāsamādānaṁ, adhicittasikkhāsamādānaṁ, adhipaññāsikkhāsamādānaṁ—imāni kho, bhikkhave, tīṇi bhikkhussa accāyikāni 2032 --- an3 92:2 karaṇīyāni. Tassa kho taṁ, bhikkhave, bhikkhuno natthi sā iddhi vā ānubhāvo vā: ‘ajjeva me anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccatu sve vā uttarasve vā’ti. Atha kho, bhikkhave, hoti so samayo yaṁ tassa bhikkhuno adhisīlampi sikkhato adhicittampi sikkhato adhipaññampi sikkhato anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. 3 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘tibbo no chando bhavissati adhisīlasikkhāsamādāne, tibbo chando bhavissati adhicittasikkhāsamādāne, tibbo chando bhavissati adhipaññāsikkhāsamādāne’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.11 2. Rathakāravagga Ñātasutta |11| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ñāto bhikkhu bahujanaahitāya paṭipanno hoti bahujanadukkhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Katamehi tīhi? Ananulomike kāyakamme samādapeti, ananulomike vacīkamme samādapeti, ananulomikesu dhammesu samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato ñāto bhikkhu bahujanaahitāya paṭipanno hoti bahujanadukkhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 2 Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ñāto bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katamehi tīhi? Anulomike kāyakamme samādapeti, anulomike vacīkamme samādapeti, anulomikesu dhammesu samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato ñāto bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.2 1. Bālavagga Lakkhaṇasutta |2| “Kammalakkhaṇo, bhikkhave, bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito, apadānasobhanī paññāti. Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. Katamehi tīhi? Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo. 2 Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Katamehi tīhi? Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. 3 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo te tayo dhamme abhinivajjetvā, yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo te tayo dhamme samādāya vattissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.132 13. Kusināravagga Lekhasutta |132| “Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Pāsāṇalekhūpamo puggalo, pathavilekhūpamo puggalo, udakalekhūpamo puggalo. Katamo ca, bhikkhave, pāsāṇalekhūpamo puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhiṇhaṁ kujjhati. So ca khvassa kodho dīgharattaṁ anuseti. Seyyathāpi, bhikkhave, pāsāṇe lekhā na khippaṁ lujjati vātena vā udakena vā, ciraṭṭhitikā hoti; evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo abhiṇhaṁ kujjhati. So ca khvassa kodho dīgharattaṁ anuseti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāsāṇalekhūpamo puggalo. 2 Katamo ca, bhikkhave, pathavilekhūpamo puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhiṇhaṁ kujjhati. So ca khvassa kodho na dīgharattaṁ anuseti. Seyyathāpi, bhikkhave, pathaviyā lekhā khippaṁ lujjati vātena vā udakena vā, na ciraṭṭhitikā hoti; evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo abhiṇhaṁ kujjhati. So ca khvassa kodho na dīgharattaṁ anuseti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pathavilekhūpamo puggalo. 3 Katamo ca, bhikkhave, udakalekhūpamo puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo āgāḷhenapi vuccamāno pharusenapi vuccamāno amanāpenapi vuccamāno sandhiyatimeva saṁsandatimeva sammodatimeva. Seyyathāpi, bhikkhave, udake lekhā khippaṁyeva paṭivigacchati, na ciraṭṭhitikā hoti; evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo āgāḷhenapi vuccamāno pharusenapi vuccamāno amanāpenapi vuccamāno sandhiyatimeva saṁsandatimeva sammodatimeva. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, udakalekhūpamo puggalo. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Dasamaṁ. Kusināravaggo tatiyo. 4 Tassuddānaṁ Kusinārabhaṇḍanā ceva, Gotamabharaṇḍuhatthako; Kaṭuviyaṁ dve anuruddhā, Paṭicchannaṁ lekhena te dasāti. 0 Aṅguttara Nikāya 3.86 9. 2033 --- an3 86:0 Samaṇavagga Paṭhamasikkhāsutta |86| “Sādhikamidaṁ, bhikkhave, diyaḍḍhasikkhāpadasataṁ anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchati, yattha attakāmā kulaputtā sikkhanti. Tisso imā, bhikkhave, sikkhā yatthetaṁ sabbaṁ samodhānaṁ gacchati. Katamā tisso? Adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā—imā kho, bhikkhave, tisso sikkhā, yatthetaṁ sabbaṁ samodhānaṁ gacchati. 2 Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṁ mattaso kārī paññāya mattaso kārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. Taṁ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni, tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. 3 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṁ mattaso kārī paññāya mattaso kārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. Taṁ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. 4 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṁ paripūrakārī paññāya mattaso kārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. Taṁ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. 5 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṁ paripūrakārī paññāya paripūrakārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. Taṁ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 6 Iti kho, bhikkhave, padesaṁ padesakārī ārādheti paripūraṁ paripūrakārī. Avañjhāni tvevāhaṁ, bhikkhave, sikkhāpadāni vadāmī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.60 6. Brāhmaṇavagga Saṅgāravasutta |60| Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “mayamassu, bho gotama, brāhmaṇā nāma. Yaññaṁ yajāmapi yajāpemapi. Tatra, bho gotama, yo ceva yajati yo ca yajāpeti sabbe te anekasārīrikaṁ puññappaṭipadaṁ paṭipannā honti, yadidaṁ yaññādhikaraṇaṁ. Yo panāyaṁ, bho gotama, yassa vā tassa vā kulā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito ekamattānaṁ dameti, ekamattānaṁ sameti, ekamattānaṁ parinibbāpeti, evamassāyaṁ ekasārīrikaṁ puññappaṭipadaṁ paṭipanno hoti, yadidaṁ pabbajjādhikaraṇan”ti. 2 “Tena hi, brāhmaṇa, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, idha tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So evamāha: ‘ethāyaṁ maggo ayaṁ paṭipadā yathāpaṭipanno ahaṁ anuttaraṁ brahmacariyogadhaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedemi; etha, tumhepi tathā paṭipajjatha, yathāpaṭipannā tumhepi anuttaraṁ brahmacariyogadhaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. Iti ayañceva satthā dhammaṁ deseti, pare ca tathatthāya paṭipajjanti, tāni kho pana honti anekānipi satāni anekānipi sahassāni anekānipi satasahassāni. 3 2034 --- an3 60:3 Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, iccāyaṁ evaṁ sante ekasārīrikā vā puññappaṭipadā hoti anekasārīrikā vā, yadidaṁ pabbajjādhikaraṇan”ti? “Iccāyampi, bho gotama, evaṁ sante anekasārīrikā puññappaṭipadā hoti, yadidaṁ pabbajjādhikaraṇan”ti. 4 Evaṁ vutte, āyasmā ānando saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “imāsaṁ te, brāhmaṇa, dvinnaṁ paṭipadānaṁ katamā paṭipadā khamati appatthatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā”ti? Evaṁ vutte, saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “seyyathāpi bhavaṁ gotamo bhavaṁ cānando. Ete me pujjā, ete me pāsaṁsā”ti. 5 Dutiyampi kho āyasmā ānando saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “na kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, evaṁ pucchāmi: ‘ke vā te pujjā ke vā te pāsaṁsā’ti? Evaṁ kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, pucchāmi: ‘imāsaṁ te, brāhmaṇa, dvinnaṁ paṭipadānaṁ katamā paṭipadā khamati appatthatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā’”ti? Dutiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “seyyathāpi bhavaṁ gotamo bhavaṁ cānando. Ete me pujjā, ete me pāsaṁsā”ti. 6 Tatiyampi kho āyasmā ānando saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “na kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, evaṁ pucchāmi: ‘ke vā te pujjā ke vā te pāsaṁsā’ti? Evaṁ kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, pucchāmi: ‘imāsaṁ te, brāhmaṇa, dvinnaṁ paṭipadānaṁ katamā paṭipadā khamati appatthatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā’”ti? Tatiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “seyyathāpi bhavaṁ gotamo bhavaṁ cānando. Ete me pujjā, ete me pāsaṁsā”ti. 7 Atha kho bhagavato etadahosi: “yāva tatiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo ānandena sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho saṁsādeti no vissajjeti. Yannūnāhaṁ parimoceyyan”ti. Atha kho bhagavā saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “kā nvajja, brāhmaṇa, rājantepure rājapurisānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ antarākathā udapādī”ti? “Ayaṁ khvajja, bho gotama, rājantepure rājapurisānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ antarākathā udapādi: ‘pubbe sudaṁ appatarā ceva bhikkhū ahesuṁ bahutarā ca uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ dassesuṁ; etarahi pana bahutarā ceva bhikkhū appatarā ca uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ dassentī’ti. Ayaṁ khvajja, bho gotama, rājantepure rājapurisānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ antarākathā udapādī”ti. 8 “Tīṇi kho imāni, brāhmaṇa, pāṭihāriyāni. Katamāni tīṇi? Iddhipāṭihāriyaṁ, ādesanāpāṭihāriyaṁ, anusāsanīpāṭihāriyaṁ. Katamañca, brāhmaṇa, iddhipāṭihāriyaṁ? Idha, brāhmaṇa, ekacco anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti: ‘ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti’. Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, iddhipāṭihāriyaṁ. 9 Katamañca, brāhmaṇa, ādesanāpāṭihāriyaṁ? Idha, brāhmaṇa, ekacco nimittena ādisati: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. 10 Idha pana, brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. 11 Idha pana, brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. 12 Idha pana, brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati, napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, napi vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati, api ca kho 2035 --- an3 60:12 avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti: ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amuṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti. So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, ādesanāpāṭihāriyaṁ. 13 Katamañca, brāhmaṇa, anusāsanīpāṭihāriyaṁ? Idha, brāhmaṇa, ekacco evamanusāsati: ‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’ti. Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, anusāsanīpāṭihāriyaṁ. Imāni kho, brāhmaṇa, tīṇi pāṭihāriyāni. Imesaṁ te, brāhmaṇa, tiṇṇaṁ pāṭihāriyānaṁ katamaṁ pāṭihāriyaṁ khamati abhikkantatarañca paṇītatarañcā”ti? 14 “Tatra, bho gotama, yadidaṁ pāṭihāriyaṁ idhekacco anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti …pe… yāva brāhmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti, idaṁ, bho gotama, pāṭihāriyaṁ yova naṁ karoti sova naṁ paṭisaṁvedeti, yova naṁ karoti tasseva taṁ hoti. Idaṁ me, bho gotama, pāṭihāriyaṁ māyāsahadhammarūpaṁ viya khāyati. 15 Yampidaṁ, bho gotama, pāṭihāriyaṁ idhekacco nimittena ādisati: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti, so bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. Idha pana, bho gotama, ekacco na heva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati …pe… napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati …pe… napi vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati, api ca kho avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti: ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amhaṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti, so bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. Idampi, bho gotama, pāṭihāriyaṁ yova naṁ karoti sova naṁ paṭisaṁvedeti, yova naṁ karoti tasseva taṁ hoti. Idampi me, bho gotama, pāṭihāriyaṁ māyāsahadhammarūpaṁ viya khāyati. 16 Yañca kho idaṁ, bho gotama, pāṭihāriyaṁ idhekacco evaṁ anusāsati: ‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’ti. Idameva, bho gotama, pāṭihāriyaṁ khamati imesaṁ tiṇṇaṁ pāṭihāriyānaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 17 Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Yāvasubhāsitamidaṁ bhotā gotamena imehi ca mayaṁ tīhi pāṭihāriyehi samannāgataṁ bhavantaṁ gotamaṁ dhārema. Bhavañhi gotamo anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti, bhavañhi gotamo avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti: ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amuṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti. Bhavañhi gotamo evamanusāsati: ‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’”ti. 18 “Addhā kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, āsajja upanīya vācā bhāsitā; api ca tyāhaṁ byākarissāmi. Ahañhi, brāhmaṇa, anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhomi …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattemi. Ahañhi, brāhmaṇa, avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā, imassa cittassa anantarā amuṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, evamanusāsāmi: ‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’”ti. 19 “Atthi pana, bho gotama, añño ekabhikkhupi yo imehi tīhi pāṭihāriyehi samannāgato, aññatra bhotā gotamenā”ti? “Na kho, brāhmaṇa, ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova, ye bhikkhū imehi tīhi pāṭihāriyehi samannāgatā”ti. “Kahaṁ pana, bho gotama, etarahi te bhikkhū viharantī”ti? “Imasmiṁyeva kho, brāhmaṇa, bhikkhusaṅghe”ti. 20 “Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. 2036 --- an3 60:20 Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Dasamaṁ. Brāhmaṇavaggo paṭhamo. 21 Tassuddānaṁ Dve brāhmaṇā caññataro, paribbājakena nibbutaṁ; Palokavaccho tikaṇṇo, soṇi saṅgāravena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 3.143 14. Yodhājīvavagga Paṭhamamoranivāpasutta |143| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati moranivāpe paribbājakārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ. Katamehi tīhi? Asekkhena sīlakkhandhena, asekkhena samādhikkhandhena, asekkhena paññākkhandhena. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti. Ekādasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.126 13. Kusināravagga Bharaṇḍukālāmasutta |126| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno yena kapilavatthu tadavasari. Assosi kho mahānāmo sakko: “bhagavā kira kapilavatthuṁ anuppatto”ti. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho mahānāmaṁ sakkaṁ bhagavā etadavoca: 2 “Gaccha, mahānāma, kapilavatthusmiṁ, tathārūpaṁ āvasathaṁ jāna yatthajja mayaṁ ekarattiṁ vihareyyāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho mahānāmo sakko bhagavato paṭissutvā kapilavatthuṁ pavisitvā kevalakappaṁ kapilavatthuṁ anvāhiṇḍanto nāddasa kapilavatthusmiṁ tathārūpaṁ āvasathaṁ yatthajja bhagavā ekarattiṁ vihareyya. 3 Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “natthi, bhante, kapilavatthusmiṁ tathārūpo āvasatho yatthajja bhagavā ekarattiṁ vihareyya. Ayaṁ, bhante, bharaṇḍu kālāmo bhagavato purāṇasabrahmacārī. Tassajja bhagavā assame ekarattiṁ viharatū”ti. “Gaccha, mahānāma, santharaṁ paññāpehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho mahānāmo sakko bhagavato paṭissutvā yena bharaṇḍussa kālāmassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā santharaṁ paññāpetvā udakaṁ ṭhapetvā pādānaṁ dhovanāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “santhato, bhante, santhāro, udakaṁ ṭhapitaṁ pādānaṁ dhovanāya. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti. 4 Atha kho bhagavā yena bharaṇḍussa kālāmassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi. Atha kho mahānāmassa sakkassa etadahosi: “akālo kho ajja bhagavantaṁ payirupāsituṁ. Kilanto bhagavā. Sve dānāhaṁ bhagavantaṁ payirupāsissāmī”ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 5 Atha kho mahānāmo sakko tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho mahānāmaṁ sakkaṁ bhagavā etadavoca: “tayo khome, mahānāma, satthāro santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Idha, mahānāma, ekacco satthā kāmānaṁ pariññaṁ paññāpeti; na rūpānaṁ pariññaṁ paññāpeti, na vedanānaṁ pariññaṁ paññāpeti. Idha pana, mahānāma, ekacco satthā kāmānaṁ pariññaṁ paññāpeti, rūpānaṁ pariññaṁ paññāpeti; na vedanānaṁ pariññaṁ paññāpeti. Idha pana, mahānāma, ekacco satthā kāmānaṁ pariññaṁ paññāpeti, rūpānaṁ pariññaṁ paññāpeti, vedanānaṁ pariññaṁ paññāpeti. Ime kho, mahānāma, tayo satthāro santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, mahānāma, tiṇṇaṁ satthārānaṁ ekā niṭṭhā udāhu puthu niṭṭhā”ti? 6 Evaṁ vutte, bharaṇḍu kālāmo mahānāmaṁ sakkaṁ etadavoca: “ekāti, mahānāma, vadehī”ti. Evaṁ vutte, bhagavā mahānāmaṁ sakkaṁ etadavoca: “nānāti, mahānāma, vadehī”ti. Dutiyampi kho bharaṇḍu kālāmo mahānāmaṁ sakkaṁ etadavoca: “ekāti, mahānāma, vadehī”ti. Dutiyampi kho bhagavā 2037 --- an3 126:6 mahānāmaṁ sakkaṁ etadavoca: “nānāti, mahānāma, vadehī”ti. Tatiyampi kho bharaṇḍu kālāmo mahānāmaṁ sakkaṁ etadavoca: “ekāti, mahānāma, vadehī”ti. Tatiyampi kho bhagavā mahānāmaṁ sakkaṁ etadavoca: “nānāti, mahānāma, vadehī”ti. 7 Atha kho bharaṇḍu kālāmassa etadahosi: “mahesakkhassa vatamhi mahānāmassa sakkassa sammukhā samaṇena gotamena yāvatatiyaṁ apasādito. Yannūnāhaṁ kapilavatthumhā pakkameyyan”ti. Atha kho bharaṇḍu kālāmo kapilavatthumhā pakkāmi. Yaṁ kapilavatthumhā pakkāmi tathā pakkantova ahosi na puna paccāgacchīti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.118 12. Āpāyikavagga Apaṇṇakasutta |118| “Tisso imā, bhikkhave, vipattiyo. Katamā tisso? Sīlavipatti, cittavipatti, diṭṭhivipatti. 2 Katamā ca, bhikkhave, sīlavipatti? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti …pe… samphappalāpī hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sīlavipatti. 3 Katamā ca, bhikkhave, cittavipatti? Idha, bhikkhave, ekacco abhijjhālu hoti byāpannacitto. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, cittavipatti. 4 Katamā ca, bhikkhave, diṭṭhivipatti? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ …pe… ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhivipatti. Sīlavipattihetu vā, bhikkhave …pe… diṭṭhivipattihetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Seyyathāpi, bhikkhave, apaṇṇako maṇi uddhaṁ khitto yena yeneva patiṭṭhāti suppatiṭṭhitaṁyeva patiṭṭhāti; evamevaṁ kho, bhikkhave, sīlavipattihetu vā sattā …pe… upapajjanti. Imā kho, bhikkhave, tisso vipattiyoti. 5 Tisso imā, bhikkhave, sampadā. Katamā tisso? Sīlasampadā, cittasampadā, diṭṭhisampadā. 6 Katamā ca, bhikkhave, sīlasampadā? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, sīlasampadā. 7 Katamā ca, bhikkhave, cittasampadā? Idha, bhikkhave, ekacco anabhijjhālu hoti abyāpannacitto. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, cittasampadā. 8 Katamā ca, bhikkhave, diṭṭhisampadā? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: ‘atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ …pe… ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhisampadā. Sīlasampadāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Cittasampadāhetu vā …pe… diṭṭhisampadāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Seyyathāpi, bhikkhave, apaṇṇako maṇi uddhaṁ khitto yena yeneva patiṭṭhāti suppatiṭṭhitaṁyeva patiṭṭhāti; evamevaṁ kho, bhikkhave, sīlasampadāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti, cittasampadāhetu vā sattā …pe… diṭṭhisampadāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Imā kho, bhikkhave, tisso sampadā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.9 1. Bālavagga Khatasutta |9| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Katamehi tīhi? Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 2 Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. Katamehi tīhi? Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavatī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.139 14. Yodhājīvavagga Vuddhisutta |139| “Tisso imā, bhikkhave, vuddhiyo. Katamā tisso? Saddhāvuddhi, sīlavuddhi, paññāvuddhi—imā kho, bhikkhave, tisso vuddhiyo”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.107 11. Sambodhavagga Ruṇṇasutta |107| “Ruṇṇamidaṁ, bhikkhave, ariyassa vinaye yadidaṁ gītaṁ. Ummattakamidaṁ, 2038 --- an3 107:1 bhikkhave, ariyassa vinaye yadidaṁ naccaṁ. Komārakamidaṁ, bhikkhave, ariyassa vinaye yadidaṁ ativelaṁ dantavidaṁsakahasitaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, setughāto gīte, setughāto nacce, alaṁ vo dhammappamoditānaṁ sataṁ sitaṁ sitamattāyā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.99 10. Loṇakapallavagga Potthakasutta |99| “Navopi, bhikkhave, potthako dubbaṇṇo ca hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca; majjhimopi, bhikkhave, potthako dubbaṇṇo ca hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca; jiṇṇopi, bhikkhave, potthako dubbaṇṇo ca hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca. Jiṇṇampi, bhikkhave, potthakaṁ ukkhaliparimajjanaṁ vā karonti saṅkārakūṭe vā naṁ chaḍḍenti. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, navo cepi bhikkhu hoti dussīlo pāpadhammo. Idamassa dubbaṇṇatāya vadāmi. Seyyathāpi so, bhikkhave, potthako dubbaṇṇo tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Ye kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṁ āpajjanti, tesaṁ taṁ hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Idamassa dukkhasamphassatāya vadāmi. Seyyathāpi so, bhikkhave, potthako dukkhasamphasso tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Yesaṁ kho pana so paṭiggaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ, tesaṁ taṁ na mahapphalaṁ hoti na mahānisaṁsaṁ. Idamassa appagghatāya vadāmi. Seyyathāpi so, bhikkhave, potthako appaggho tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Majjhimo cepi, bhikkhave, bhikkhu hoti …pe… thero cepi, bhikkhave, bhikkhu hoti dussīlo pāpadhammo, idamassa dubbaṇṇatāya vadāmi. Seyyathāpi so, bhikkhave, potthako dubbaṇṇo tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Ye kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṁ āpajjanti, tesaṁ taṁ hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Idamassa dukkhasamphassatāya vadāmi. Seyyathāpi so, bhikkhave, potthako dukkhasamphasso tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Yesaṁ kho pana so paṭiggaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ, tesaṁ taṁ na mahapphalaṁ hoti na mahānisaṁsaṁ. Idamassa appagghatāya vadāmi. Seyyathāpi so, bhikkhave, potthako appaggho tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 3 Evarūpo cāyaṁ, bhikkhave, thero bhikkhu saṅghamajjhe bhaṇati. Tamenaṁ bhikkhū evamāhaṁsu: ‘kiṁ nu kho tuyhaṁ bālassa abyattassa bhaṇitena, tvampi nāma bhaṇitabbaṁ maññasī’ti. So kupito anattamano tathārūpiṁ vācaṁ nicchāreti yathārūpāya vācāya saṅgho taṁ ukkhipati, saṅkārakūṭeva naṁ potthakaṁ. 4 Navampi, bhikkhave, kāsikaṁ vatthaṁ vaṇṇavantañceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca; majjhimampi, bhikkhave, kāsikaṁ vatthaṁ vaṇṇavantañceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca; jiṇṇampi, bhikkhave, kāsikaṁ vatthaṁ vaṇṇavantañceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca. Jiṇṇampi, bhikkhave, kāsikaṁ vatthaṁ ratanapaliveṭhanaṁ vā karoti gandhakaraṇḍake vā naṁ pakkhipanti. 5 Evamevaṁ kho, bhikkhave, navo cepi bhikkhu hoti sīlavā kalyāṇadhammo, idamassa suvaṇṇatāya vadāmi. Seyyathāpi taṁ, bhikkhave, kāsikaṁ vatthaṁ vaṇṇavantaṁ tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Ye kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṁ āpajjanti, tesaṁ taṁ hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Idamassa sukhasamphassatāya vadāmi. Seyyathāpi taṁ, bhikkhave, kāsikaṁ vatthaṁ sukhasamphassaṁ tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Yesaṁ kho pana so paṭiggaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ, tesaṁ taṁ mahapphalaṁ hoti mahānisaṁsaṁ. Idamassa mahagghatāya vadāmi. Seyyathāpi taṁ, bhikkhave, kāsikaṁ vatthaṁ mahagghaṁ tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Majjhimo cepi, bhikkhave, bhikkhu hoti …pe… thero cepi, bhikkhave, bhikkhu hoti …pe… puggalaṁ vadāmi. 6 Evarūpo cāyaṁ, bhikkhave, thero bhikkhu saṅghamajjhe bhaṇati. Tamenaṁ bhikkhū evamāhaṁsu: ‘appasaddā āyasmanto hotha, thero bhikkhu dhammañca vinayañca bhaṇatī’ti. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘kāsikavatthūpamā bhavissāma, na potthakūpamā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, 2039 --- an3 99:6 sikkhitabban”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.41 5. Cūḷavagga Sammukhībhāvasutta |41| “Tiṇṇaṁ, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati. Katamesaṁ tiṇṇaṁ? Saddhāya, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati. Deyyadhammassa, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati. Dakkhiṇeyyānaṁ, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.150 15. Maṅgalavagga Paṭhamakhatasutta |150| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Katamehi tīhi? Akusalena kāyakammena, akusalena vacīkammena, akusalena manokammena—Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 2 Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. Katamehi tīhi? Kusalena kāyakammena, kusalena vacīkammena, kusalena manokammena …pe…. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.73 8. Ānandavagga Mahānāmasakkasutta |73| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena bhagavā gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: “dīgharattāhaṁ, bhante, bhagavatā evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāmi: ‘samāhitassa ñāṇaṁ, no asamāhitassā’ti. Samādhi nu kho, bhante, pubbe, pacchā ñāṇaṁ; udāhu ñāṇaṁ pubbe, pacchā samādhī”ti? Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “bhagavā kho gilānavuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā. Ayañca mahānāmo sakko bhagavantaṁ atigambhīraṁ pañhaṁ pucchati. Yannūnāhaṁ mahānāmaṁ sakkaṁ ekamantaṁ apanetvā dhammaṁ deseyyan”ti. 2 Atha kho āyasmā ānando mahānāmaṁ sakkaṁ bāhāyaṁ gahetvā ekamantaṁ apanetvā mahānāmaṁ sakkaṁ etadavoca: “sekhampi kho, mahānāma, sīlaṁ vuttaṁ bhagavatā, asekhampi sīlaṁ vuttaṁ bhagavatā; sekhopi samādhi vutto bhagavatā, asekhopi samādhi vutto bhagavatā; sekhāpi paññā vuttā bhagavatā, asekhāpi paññā vuttā bhagavatā. Katamañca, mahānāma, sekhaṁ sīlaṁ? Idha, mahānāma, bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Idaṁ vuccati, mahānāma, sekhaṁ sīlaṁ. 3 Katamo ca, mahānāma, sekho samādhi? Idha, mahānāma, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, mahānāma, sekho samādhi. 4 Katamā ca, mahānāma, sekhā paññā? Idha, mahānāma, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccati, mahānāma, sekhā paññā. 5 Sa kho so, mahānāma, ariyasāvako evaṁ sīlasampanno evaṁ samādhisampanno evaṁ paññāsampanno āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṁ kho, mahānāma, sekhampi sīlaṁ vuttaṁ bhagavatā, asekhampi sīlaṁ vuttaṁ bhagavatā; sekhopi samādhi vutto bhagavatā, asekhopi samādhi vutto bhagavatā; sekhāpi paññā vuttā bhagavatā, asekhāpi paññā vuttā bhagavatā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.95 10. Loṇakapallavagga Parisāsutta |95| “Tisso imā, bhikkhave, parisā. Katamā tisso? Aggavatī parisā, vaggā parisā, samaggā parisā. 2 Katamā ca, bhikkhave, aggavatī parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ therā bhikkhū na bāhulikā honti na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. Sāpi hoti na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa 2040 --- an3 95:2 sacchikiriyāya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, aggavatī parisā. 3 Katamā ca, bhikkhave, vaggā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, vaggā parisā. 4 Katamā ca, bhikkhave, samaggā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, samaggā parisā. 5 Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, bahuṁ, bhikkhave, bhikkhū tasmiṁ samaye puññaṁ pasavanti. Brahmaṁ, bhikkhave, vihāraṁ tasmiṁ samaye bhikkhū viharanti, yadidaṁ muditāya cetovimuttiyā. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. 6 Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā samuddaṁ paripūrenti. 7 Evamevaṁ kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, bahuṁ, bhikkhave, bhikkhū tasmiṁ samaye puññaṁ pasavanti. Brahmaṁ, bhikkhave, vihāraṁ tasmiṁ samaye bhikkhū viharanti, yadidaṁ muditāya cetovimuttiyā. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Imā kho, bhikkhave, tisso parisā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.16 2. Rathakāravagga Apaṇṇakasutta |16| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṁ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāya. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū hoti, jāgariyaṁ anuyutto hoti. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: ‘neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti, rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti, rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā, rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṁ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāyā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.28 3. Puggalavagga Gūthabhāṇīsutta |28| “Tayome, bhikkhave, puggalā santo 2041 --- an3 28:1 saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Gūthabhāṇī, pupphabhāṇī, madhubhāṇī. Katamo ca, bhikkhave, puggalo gūthabhāṇī? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti. So ajānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, apassaṁ vā āha: ‘passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti; iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo gūthabhāṇī. 2 Katamo ca, bhikkhave, puggalo pupphabhāṇī? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ pajānāsi taṁ vadehī’ti, so ajānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, apassaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘passāmī’ti; iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo pupphabhāṇī. 3 Katamo ca, bhikkhave, puggalo madhubhāṇī? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti; yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo madhubhāṇī. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.5 1. Bālavagga Ayonisosutta |5| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. Katamehi tīhi? Ayoniso pañhaṁ kattā hoti, ayoniso pañhaṁ vissajjetā hoti, parassa kho pana yoniso pañhaṁ vissajjitaṁ parimaṇḍalehi padabyañjanehi siliṭṭhehi upagatehi nābbhanumoditā hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo. 2 Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Katamehi tīhi? Yoniso pañhaṁ kattā hoti, yoniso pañhaṁ vissajjetā hoti, parassa kho pana yoniso pañhaṁ vissajjitaṁ parimaṇḍalehi padabyañjanehi siliṭṭhehi upagatehi abbhanumoditā hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Tasmātiha …pe…. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.135 14. Yodhājīvavagga Mittasutta |135| “Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mitto sevitabbo. Katamehi tīhi? (…) Duddadaṁ dadāti, dukkaraṁ karoti, dukkhamaṁ khamati—imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato mitto sevitabbo”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.114 12. Āpāyikavagga Dullabhasutta |114| “Tiṇṇaṁ, bhikkhave, pātubhāvo dullabho lokasmiṁ. Katamesaṁ tiṇṇaṁ? Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvo dullabho lokasmiṁ, tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desetā puggalo dullabho lokasmiṁ, kataññū katavedī puggalo dullabho lokasmiṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ pātubhāvo dullabho lokasmin”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.37 4. Devadūtavagga Catumahārājasutta |37| “Aṭṭhamiyaṁ, bhikkhave, pakkhassa catunnaṁ mahārājānaṁ amaccā pārisajjā imaṁ lokaṁ anuvicaranti: ‘kacci bahū manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino uposathaṁ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karontī’ti. Cātuddasiṁ, bhikkhave, pakkhassa catunnaṁ mahārājānaṁ puttā imaṁ lokaṁ anuvicaranti: ‘kacci bahū manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino uposathaṁ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karontī’ti. Tadahu, bhikkhave, uposathe pannarase cattāro mahārājāno sāmaññeva imaṁ lokaṁ anuvicaranti: ‘kacci bahū manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino uposathaṁ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karontī’ti. 2 Sace, bhikkhave, appakā honti manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino uposathaṁ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karonti. Tamenaṁ, bhikkhave, cattāro mahārājāno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sudhammāya sabhāya sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ārocenti: ‘appakā kho, mārisā, manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino uposathaṁ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karontī’ti. Tena kho, bhikkhave, devā tāvatiṁsā anattamanā honti: ‘dibbā vata, bho, kāyā parihāyissanti, paripūrissanti 2042 --- an3 37:2 asurakāyā’ti. 3 Sace pana, bhikkhave, bahū honti manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino uposathaṁ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karonti. Tamenaṁ, bhikkhave, cattāro mahārājāno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sudhammāya sabhāya sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ārocenti: ‘bahū kho, mārisā, manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino uposathaṁ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karontī’ti. Tena, bhikkhave, devā tāvatiṁsā attamanā honti: ‘dibbā vata bho kāyā paripūrissanti, parihāyissanti asurakāyā’ti. 4 Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sakko devānamindo deve tāvatiṁse anunayamāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 5 ‘Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ; Uposathaṁ upavaseyya, yopissa mādiso naro’ti. 6 Sā kho panesā, bhikkhave, sakkena devānamindena gāthā duggītā na sugītā dubbhāsitā na subhāsitā. Taṁ kissa hetu? Sakko hi, bhikkhave, devānamindo avītarāgo avītadoso avītamoho. 7 Yo ca kho so, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā brahmacariyo katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, tassa kho etaṁ, bhikkhave, bhikkhuno kallaṁ vacanāya: 8 ‘Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ; Uposathaṁ upavaseyya, yopissa mādiso naro’ti. 9 Taṁ kissa hetu? So hi, bhikkhave, bhikkhu vītarāgo vītadoso vītamoho”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.52 6. Brāhmaṇavagga Dutiyadvebrāhmaṇasutta |52| Atha kho dve brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te brāhmaṇā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “mayamassu, bho gotama, brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā; te camhā akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā. Ovadatu no bhavaṁ gotamo, anusāsatu no bhavaṁ gotamo yaṁ amhākaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 2 “Taggha tumhe, brāhmaṇā, jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā; te cattha akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā. Āditto kho ayaṁ, brāhmaṇā, loko jarāya byādhinā maraṇena. Evaṁ āditte kho, brāhmaṇā, loke jarāya byādhinā maraṇena, yo idha kāyena saṁyamo vācāya saṁyamo manasā saṁyamo, taṁ tassa petassa tāṇañca leṇañca dīpañca saraṇañca parāyaṇañcāti. 3 Ādittasmiṁ agārasmiṁ, yaṁ nīharati bhājanaṁ; Taṁ tassa hoti atthāya, no ca yaṁ tattha ḍayhati. 4 Evaṁ āditto kho loko, jarāya maraṇena ca; Nīharetheva dānena, dinnaṁ hoti sunīhataṁ. 5 Yodha kāyena saṁyamo, Vācāya uda cetasā; Taṁ tassa petassa sukhāya hoti, Yaṁ jīvamāno pakaroti puññan”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.23 3. Puggalavagga Saṅkhārasutta |23| “Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā sabyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ sabyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhā phassā phusanti. So sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṁ vedanaṁ vedayati ekantadukkhaṁ, seyyathāpi sattā nerayikā. 2 Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ abyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ abyābajjhā phassā phusanti. So abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṁ vedanaṁ vedayati ekantasukhaṁ, seyyathāpi devā subhakiṇhā. 3 Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ 2043 --- an3 23:3 abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. So sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṁ vedayati vokiṇṇasukhadukkhaṁ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.100 10. Loṇakapallavagga Loṇakapallasutta |100| “Yo, bhikkhave, evaṁ vadeyya: ‘yathā yathāyaṁ puriso kammaṁ karoti tathā tathā taṁ paṭisaṁvediyatī’ti, evaṁ santaṁ, bhikkhave, brahmacariyavāso na hoti, okāso na paññāyati sammā dukkhassa antakiriyāya. Yo ca kho, bhikkhave, evaṁ vadeyya: ‘yathā yathā vedanīyaṁ ayaṁ puriso kammaṁ karoti tathā tathāssa vipākaṁ paṭisaṁvediyatī’ti, evaṁ santaṁ, bhikkhave, brahmacariyavāso hoti, okāso paññāyati sammā dukkhassa antakiriyāya. Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa appamattakampi pāpakammaṁ kataṁ tamenaṁ nirayaṁ upaneti. Idha pana, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tādisaṁyeva appamattakaṁ pāpakammaṁ kataṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hoti, nāṇupi khāyati, kiṁ bahudeva. 2 Kathaṁrūpassa, bhikkhave, puggalassa appamattakampi pāpakammaṁ kataṁ tamenaṁ nirayaṁ upaneti? Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo abhāvitakāyo hoti abhāvitasīlo abhāvitacitto abhāvitapañño paritto appātumo appadukkhavihārī. Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa appamattakampi pāpakammaṁ kataṁ tamenaṁ nirayaṁ upaneti. 3 Kathaṁrūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṁyeva appamattakaṁ pāpakammaṁ kataṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hoti, nāṇupi khāyati, kiṁ bahudeva? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo bhāvitakāyo hoti bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño aparitto mahatto appamāṇavihārī. Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṁyeva appamattakaṁ pāpakammaṁ kataṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hoti, nāṇupi khāyati, kiṁ bahudeva. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, puriso loṇakapallaṁ paritte udakamallake pakkhipeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu taṁ parittaṁ udakaṁ amunā loṇakapallena loṇaṁ assa apeyyan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Aduñhi, bhante, parittaṁ udakakapallake udakaṁ, taṁ amunā loṇakapallena loṇaṁ assa apeyyan”ti. “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso loṇakapallakaṁ gaṅgāya nadiyā pakkhipeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu sā gaṅgā nadī amunā loṇakapallena loṇaṁ assa apeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Asu hi, bhante, gaṅgāya nadiyā mahā udakakkhandho so amunā loṇakapallena loṇo na assa apeyyo”ti. 5 “Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekaccassa puggalassa appamattakampi pāpakammaṁ kataṁ tamenaṁ nirayaṁ upaneti. Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tādisaṁyeva appamattakaṁ pāpakammaṁ kataṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hoti, nāṇupi khāyati, kiṁ bahudeva. 6 Kathaṁrūpassa, bhikkhave, puggalassa appamattakampi pāpakammaṁ kataṁ tamenaṁ nirayaṁ upaneti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhāvitakāyo hoti abhāvitasīlo abhāvitacitto abhāvitapañño paritto appātumo appadukkhavihārī. Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa appamattakampi pāpakammaṁ kataṁ tamenaṁ nirayaṁ upaneti. 7 Kathaṁrūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṁyeva appamattakaṁ pāpakammaṁ kataṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hoti, nāṇupi khāyati, kiṁ bahudeva? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo bhāvitakāyo hoti bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño aparitto mahatto appamāṇavihārī. Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṁyeva appamattakaṁ pāpakammaṁ kataṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hoti, nāṇupi khāyati, kiṁ bahudeva. 8 Idha, bhikkhave, ekacco aḍḍhakahāpaṇenapi bandhanaṁ nigacchati, kahāpaṇenapi bandhanaṁ nigacchati, kahāpaṇasatenapi bandhanaṁ nigacchati. Idha, bhikkhave, ekacco 2044 --- an3 100:8 aḍḍhakahāpaṇenapi na bandhanaṁ nigacchati, kahāpaṇenapi na bandhanaṁ nigacchati, kahāpaṇasatenapi na bandhanaṁ nigacchati. 9 Kathaṁrūpo, bhikkhave, aḍḍhakahāpaṇenapi bandhanaṁ nigacchati, kahāpaṇenapi bandhanaṁ nigacchati, kahāpaṇasatenapi bandhanaṁ nigacchati? Idha, bhikkhave, ekacco daliddo hoti appassako appabhogo. Evarūpo, bhikkhave, aḍḍhakahāpaṇenapi bandhanaṁ nigacchati, kahāpaṇenapi bandhanaṁ nigacchati, kahāpaṇasatenapi bandhanaṁ nigacchati. 10 Kathaṁrūpo, bhikkhave, aḍḍhakahāpaṇenapi na bandhanaṁ nigacchati, kahāpaṇenapi na bandhanaṁ nigacchati, kahāpaṇasatenapi na bandhanaṁ nigacchati? Idha, bhikkhave, ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo. Evarūpo, bhikkhave, aḍḍhakahāpaṇenapi na bandhanaṁ nigacchati, kahāpaṇenapi na bandhanaṁ nigacchati, kahāpaṇasatenapi na bandhanaṁ nigacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekaccassa puggalassa appamattakaṁ pāpakammaṁ kataṁ. Tamenaṁ nirayaṁ upaneti. Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tādisaṁyeva appamattakaṁ pāpakammaṁ kataṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hoti, nāṇupi khāyati, kiṁ bahudeva. 11 Kathaṁrūpassa, bhikkhave, puggalassa appamattakaṁ pāpakammaṁ kataṁ, tamenaṁ nirayaṁ upaneti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhāvitakāyo hoti abhāvitasīlo abhāvitacitto abhāvitapañño paritto appātumo appadukkhavihārī. Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṁyeva appamattakaṁ pāpakammaṁ kataṁ tamenaṁ nirayaṁ upaneti. 12 Kathaṁrūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṁyeva appamattakaṁ pāpakammaṁ kataṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hoti, nāṇupi khāyati, kiṁ bahudeva? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo bhāvitakāyo hoti bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño aparitto mahatto appamāṇavihārī. Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṁyeva appamattakaṁ pāpakammaṁ kataṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hoti, nāṇupi khāyati, kiṁ bahudeva. 13 Idha, bhikkhave, ekacco puggalo bhāvitakāyo hoti bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño aparitto mahatto appamāṇavihārī. Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṁyeva appamattakaṁ pāpakammaṁ kataṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hoti, nāṇupi khāyati, kiṁ bahudeva. Seyyathāpi, bhikkhave, orabbhiko vā urabbhaghātako vā appekaccaṁ urabbhaṁ adinnaṁ ādiyamānaṁ pahoti hantuṁ vā bandhituṁ vā jāpetuṁ vā yathāpaccayaṁ vā kātuṁ, appekaccaṁ urabbhaṁ adinnaṁ ādiyamānaṁ nappahoti hantuṁ vā bandhituṁ vā jāpetuṁ vā yathāpaccayaṁ vā kātuṁ. 14 Kathaṁrūpaṁ, bhikkhave, orabbhiko vā urabbhaghātako vā urabbhaṁ adinnaṁ ādiyamānaṁ pahoti hantuṁ vā bandhituṁ vā jāpetuṁ vā yathāpaccayaṁ vā kātuṁ? Idha, bhikkhave, ekacco daliddo hoti appassako appabhogo. Evarūpaṁ, bhikkhave, orabbhiko vā urabbhaghātako vā urabbhaṁ adinnaṁ ādiyamānaṁ pahoti hantuṁ vā bandhituṁ vā jāpetuṁ vā yathāpaccayaṁ vā kātuṁ. 15 Kathaṁrūpaṁ, bhikkhave, orabbhiko vā urabbhaghātako vā urabbhaṁ adinnaṁ ādiyamānaṁ nappahoti hantuṁ vā bandhituṁ vā jāpetuṁ vā yathāpaccayaṁ vā kātuṁ. Idha, bhikkhave, ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo rājā vā rājamahāmatto vā. Evarūpaṁ, bhikkhave, orabbhiko vā urabbhaghātako vā urabbhaṁ adinnaṁ ādiyamānaṁ nappahoti hantuṁ vā bandhituṁ vā jāpetuṁ vā yathāpaccayaṁ vā kātuṁ. Aññadatthu pañjalikova naṁ yācati: ‘dehi me, mārisa, urabbhaṁ vā urabbhadhanaṁ vā’ti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekaccassa puggalassa tādisaṁyeva appamattakampi pāpakammaṁ kataṁ tamenaṁ nirayaṁ upaneti. Idha pana, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tādisaṁyeva appamattakaṁ pāpakammaṁ kataṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hoti, nāṇupi khāyati, kiṁ bahudeva. 16 Kathaṁrūpassa, bhikkhave, puggalassa appamattakampi pāpakammaṁ kataṁ tamenaṁ nirayaṁ upaneti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhāvitakāyo hoti abhāvitasīlo abhāvitacitto abhāvitapañño paritto appātumo appadukkhavihārī. Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa appamattakampi pāpakammaṁ kataṁ tamenaṁ nirayaṁ upaneti. 17 Kathaṁrūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṁyeva appamattakaṁ pāpakammaṁ kataṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hoti, nāṇupi 2045 --- an3 100:17 khāyati, kiṁ bahudeva? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo bhāvitakāyo hoti bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño aparitto mahatto appamāṇavihārī. Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṁyeva appamattakaṁ pāpakammaṁ kataṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hoti, nāṇupi khāyati, kiṁ bahudeva. 18 Yo, bhikkhave, evaṁ vadeyya: ‘yathā yathāyaṁ puriso kammaṁ karoti tathā tathā taṁ paṭisaṁvedetī’ti, evaṁ santaṁ, bhikkhave, brahmacariyavāso na hoti, okāso na paññāyati sammā dukkhassa antakiriyāya. Yo ca kho, bhikkhave, evaṁ vadeyya: ‘yathā yathā vedanīyaṁ ayaṁ puriso kammaṁ karoti tathā tathā tassa vipākaṁ paṭisaṁvedetī’ti, evaṁ santaṁ, bhikkhave, brahmacariyavāso hoti, okāso paññāyati sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.46 5. Cūḷavagga Sīlavantasutta |46| “Yaṁ, bhikkhave, sīlavanto pabbajitā gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharanti. Tattha manussā tīhi ṭhānehi bahuṁ puññaṁ pasavanti. Katamehi tīhi? Kāyena, vācāya, manasā. Yaṁ, bhikkhave, sīlavanto pabbajitā gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharanti. Tattha manussā imehi tīhi ṭhānehi bahuṁ puññaṁ pasavantī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.78 8. Ānandavagga Sīlabbatasutta |78| Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: “sabbaṁ nu kho, ānanda, sīlabbataṁ jīvitaṁ brahmacariyaṁ upaṭṭhānasāraṁ saphalan”ti? “Na khvettha, bhante, ekaṁsenā”ti. “Tena hānanda, vibhajassū”ti. 2 “Yañhissa, bhante, sīlabbataṁ jīvitaṁ brahmacariyaṁ upaṭṭhānasāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ sīlabbataṁ jīvitaṁ brahmacariyaṁ upaṭṭhānasāraṁ aphalaṁ. Yañca khvāssa, bhante, sīlabbataṁ jīvitaṁ brahmacariyaṁ upaṭṭhānasāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ sīlabbataṁ jīvitaṁ brahmacariyaṁ upaṭṭhānasāraṁ saphalan”ti. Idamavoca āyasmā ānando. Samanuñño satthā ahosi. 3 Atha kho āyasmā ānando “samanuñño me satthā”ti, uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā acirapakkante āyasmante ānande bhikkhū āmantesi: “sekho, bhikkhave, ānando; na ca panassa sulabharūpo samasamo paññāyā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.81 9. Samaṇavagga Samaṇasutta |81| “Tīṇimāni, bhikkhave, samaṇassa samaṇiyāni samaṇakaraṇīyāni. Katamāni tīṇi? Adhisīlasikkhāsamādānaṁ, adhicittasikkhāsamādānaṁ, adhipaññāsikkhāsamādānaṁ—imāni kho, bhikkhave, tīṇi samaṇassa samaṇiyāni samaṇakaraṇīyāni. 2 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘tibbo no chando bhavissati adhisīlasikkhāsamādāne, tibbo no chando bhavissati adhicittasikkhāsamādāne, tibbo no chando bhavissati adhipaññāsikkhāsamādāne’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.59 6. Brāhmaṇavagga Jāṇussoṇisutta |59| Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ …pe… ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “yassassu, bho gotama, yañño vā saddhaṁ vā thālipāko vā deyyadhammaṁ vā, tevijjesu brāhmaṇesu dānaṁ dadeyyā”ti. “Yathā kathaṁ pana, brāhmaṇa, brāhmaṇā tevijjaṁ paññapentī”ti? “Idha kho, bho gotama, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayoti. Evaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā tevijjaṁ paññapentī”ti. 2 “Aññathā kho, brāhmaṇa, brāhmaṇā brāhmaṇaṁ tevijjaṁ paññapenti, aññathā ca pana ariyassa vinaye tevijjo hotī”ti. “Yathā kathaṁ pana, bho gotama, ariyassa vinaye tevijjo hoti? Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye tevijjo hotī”ti. “Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 3 “Idha pana, brāhmaṇa, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 4 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe 2046 --- an3 59:4 vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Ayamassa paṭhamā vijjā adhigatā hoti; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 5 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti. Ayamassa dutiyā vijjā adhigatā hoti; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 6 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ayamassa tatiyā vijjā adhigatā hoti; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharatoti. 7 Yo sīlabbatasampanno, pahitatto samāhito; Cittaṁ yassa vasībhūtaṁ, ekaggaṁ susamāhitaṁ. 8 Pubbenivāsaṁ yo vedī, saggāpāyañca passati; Atho jātikkhayaṁ patto, abhiññāvosito muni. 9 Etāhi tīhi vijjāhi, tevijjo hoti brāhmaṇo; Tamahaṁ vadāmi tevijjaṁ, nāññaṁ lapitalāpananti. 10 Evaṁ kho, brāhmaṇa, ariyassa vinaye tevijjo hotī”ti. “Aññathā, bho gotama, brāhmaṇānaṁ tevijjo, aññathā ca pana ariyassa vinaye tevijjo hoti. Imassa ca, bho gotama, ariyassa vinaye tevijjassa brāhmaṇānaṁ tevijjo kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. 11 Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.67 7. Mahāvagga Kathāvatthusutta |67| “Tīṇimāni, bhikkhave, kathāvatthūni. Katamāni tīṇi? Atītaṁ vā, bhikkhave, addhānaṁ ārabbha kathaṁ katheyya: ‘evaṁ ahosi atītamaddhānan’ti. Anāgataṁ vā, bhikkhave, addhānaṁ ārabbha kathaṁ katheyya: ‘evaṁ bhavissati anāgatamaddhānan’ti. Etarahi vā, bhikkhave, paccuppannaṁ addhānaṁ ārabbha kathaṁ katheyya: ‘evaṁ hoti etarahi paccuppannamaddhānan’ti. 2 Kathāsampayogena, bhikkhave, puggalo veditabbo yadi vā kaccho yadi vā akacchoti. Sacāyaṁ, bhikkhave, puggalo pañhaṁ puṭṭho samāno ekaṁsabyākaraṇīyaṁ pañhaṁ na ekaṁsena byākaroti, vibhajjabyākaraṇīyaṁ pañhaṁ na vibhajja byākaroti, paṭipucchābyākaraṇīyaṁ pañhaṁ na paṭipucchā byākaroti, ṭhapanīyaṁ pañhaṁ na ṭhapeti, evaṁ santāyaṁ, bhikkhave, puggalo akaccho hoti. Sace panāyaṁ, bhikkhave, puggalo pañhaṁ puṭṭho samāno ekaṁsabyākaraṇīyaṁ pañhaṁ ekaṁsena byākaroti, vibhajjabyākaraṇīyaṁ pañhaṁ vibhajja byākaroti, paṭipucchābyākaraṇīyaṁ pañhaṁ paṭipucchā byākaroti, ṭhapanīyaṁ pañhaṁ ṭhapeti, evaṁ santāyaṁ, bhikkhave, puggalo kaccho hoti. 3 Kathāsampayogena, bhikkhave, puggalo veditabbo yadi vā kaccho yadi vā akacchoti. Sacāyaṁ, bhikkhave, puggalo pañhaṁ puṭṭho samāno ṭhānāṭhāne na saṇṭhāti parikappe na saṇṭhāti aññātavāde na saṇṭhāti paṭipadāya na saṇṭhāti, evaṁ santāyaṁ, bhikkhave, puggalo akaccho hoti. Sace panāyaṁ, bhikkhave, puggalo pañhaṁ puṭṭho samāno ṭhānāṭhāne saṇṭhāti parikappe saṇṭhāti aññātavāde saṇṭhāti paṭipadāya saṇṭhāti, evaṁ santāyaṁ, bhikkhave, puggalo kaccho hoti. 4 Kathāsampayogena, bhikkhave, puggalo veditabbo yadi vā kaccho yadi vā akacchoti. Sacāyaṁ, bhikkhave, puggalo pañhaṁ puṭṭho samāno aññenaññaṁ paṭicarati, bahiddhā kathaṁ 2047 --- an3 67:4 apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, evaṁ santāyaṁ, bhikkhave, puggalo akaccho hoti. Sace panāyaṁ, bhikkhave, puggalo pañhaṁ puṭṭho samāno na aññenaññaṁ paṭicarati na bahiddhā kathaṁ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, evaṁ santāyaṁ, bhikkhave, puggalo kaccho hoti. 5 Kathāsampayogena, bhikkhave, puggalo veditabbo yadi vā kaccho yadi vā akacchoti. Sacāyaṁ, bhikkhave, puggalo pañhaṁ puṭṭho samāno abhiharati abhimaddati anupajagghati khalitaṁ gaṇhāti, evaṁ santāyaṁ, bhikkhave, puggalo akaccho hoti. Sace panāyaṁ, bhikkhave, puggalo pañhaṁ puṭṭho samāno nābhiharati nābhimaddati na anupajagghati na khalitaṁ gaṇhāti, evaṁ santāyaṁ, bhikkhave, puggalo kaccho hoti. 6 Kathāsampayogena, bhikkhave, puggalo veditabbo yadi vā saupaniso yadi vā anupanisoti. Anohitasoto, bhikkhave, anupaniso hoti, ohitasoto saupaniso hoti. So saupaniso samāno abhijānāti ekaṁ dhammaṁ, parijānāti ekaṁ dhammaṁ, pajahati ekaṁ dhammaṁ, sacchikaroti ekaṁ dhammaṁ. So abhijānanto ekaṁ dhammaṁ, parijānanto ekaṁ dhammaṁ, pajahanto ekaṁ dhammaṁ, sacchikaronto ekaṁ dhammaṁ sammāvimuttiṁ phusati. Etadatthā, bhikkhave, kathā; etadatthā mantanā; etadatthā upanisā; etadatthaṁ sotāvadhānaṁ, yadidaṁ anupādā cittassa vimokkhoti. 7 Ye viruddhā sallapanti, viniviṭṭhā samussitā; Anariyaguṇamāsajja, aññoññavivaresino. 8 Dubbhāsitaṁ vikkhalitaṁ, sampamohaṁ parājayaṁ; Aññoññassābhinandanti, tadariyo kathanācare. 9 Sace cassa kathākāmo, kālamaññāya paṇḍito; Dhammaṭṭhapaṭisaṁyuttā, yā ariyacaritā kathā. 10 Taṁ kathaṁ kathaye dhīro, aviruddho anussito; Anunnatena manasā, apaḷāso asāhaso. 11 Anusūyāyamāno so, sammadaññāya bhāsati; Subhāsitaṁ anumodeyya, dubbhaṭṭhe nāpasādaye. 12 Upārambhaṁ na sikkheyya, khalitañca na gāhaye; Nābhihare nābhimadde, na vācaṁ payutaṁ bhaṇe. 13 Aññātatthaṁ pasādatthaṁ, sataṁ ve hoti mantanā; Evaṁ kho ariyā mantenti, esā ariyāna mantanā; Etadaññāya medhāvī, na samusseyya mantaye”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.144 14. Yodhājīvavagga Dutiyamoranivāpasutta |144| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ. Katamehi tīhi? Iddhipāṭihāriyena, ādesanāpāṭihāriyena, anusāsanīpāṭihāriyena—Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti. Dvādasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.121 12. Āpāyikavagga Dutiyasoceyyasutta |121| “Tīṇimāni, bhikkhave, soceyyāni. Katamāni tīṇi? Kāyasoceyyaṁ, vacīsoceyyaṁ, manosoceyyaṁ. Katamañca, bhikkhave, kāyasoceyyaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, abrahmacariyā paṭivirato hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, kāyasoceyyaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, vacīsoceyyaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, vacīsoceyyaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, manosoceyyaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu santaṁ vā ajjhattaṁ kāmacchandaṁ: ‘atthi me ajjhattaṁ kāmacchando’ti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ kāmacchandaṁ: ‘natthi me ajjhattaṁ kāmacchando’ti pajānāti; yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti, tañca pajānāti; yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaṁ hoti, tañca pajānāti; yathā ca pahīnassa kāmacchandassa āyatiṁ anuppādo hoti, tañca pajānāti; santaṁ vā ajjhattaṁ byāpādaṁ: ‘atthi me ajjhattaṁ byāpādo’ti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ byāpādaṁ: ‘natthi me ajjhattaṁ byāpādo’ti pajānāti; yathā ca anuppannassa byāpādassa uppādo hoti, tañca pajānāti; yathā ca uppannassa byāpādassa pahānaṁ hoti, tañca pajānāti; yathā ca pahīnassa byāpādassa āyatiṁ anuppādo hoti, tañca pajānāti; santaṁ vā ajjhattaṁ thinamiddhaṁ: ‘atthi me ajjhattaṁ thinamiddhan’ti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ thinamiddhaṁ: ‘natthi me ajjhattaṁ thinamiddhan’ti pajānāti; yathā ca anuppannassa thinamiddhassa 2048 --- an3 121:3 uppādo hoti, tañca pajānāti; yathā ca uppannassa thinamiddhassa pahānaṁ hoti, tañca pajānāti; yathā ca pahīnassa thinamiddhassa āyatiṁ anuppādo hoti, tañca pajānāti; santaṁ vā ajjhattaṁ uddhaccakukkuccaṁ: ‘atthi me ajjhattaṁ uddhaccakukkuccan’ti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ uddhaccakukkuccaṁ: ‘natthi me ajjhattaṁ uddhaccakukkuccan’ti pajānāti; yathā ca anuppannassa uddhaccakukkuccassa uppādo hoti, tañca pajānāti; yathā ca uppannassa uddhaccakukkuccassa pahānaṁ hoti, tañca pajānāti; yathā ca pahīnassa uddhaccakukkuccassa āyatiṁ anuppādo hoti, tañca pajānāti; santaṁ vā ajjhattaṁ vicikicchaṁ: ‘atthi me ajjhattaṁ vicikicchā’ti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ vicikicchaṁ: ‘natthi me ajjhattaṁ vicikicchā’ti pajānāti; yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti, tañca pajānāti; yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaṁ hoti, tañca pajānāti; yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiṁ anuppādo hoti, tañca pajānāti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, manosoceyyaṁ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi soceyyānīti. 4 Kāyasuciṁ vacīsuciṁ, cetosuciṁ anāsavaṁ; Suciṁ soceyyasampannaṁ, āhu ninhātapāpakan”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.140 14. Yodhājīvavagga Assakhaḷuṅkasutta |140| “Tayo ca, bhikkhave, assakhaḷuṅke desessāmi tayo ca purisakhaḷuṅke. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katame ca, bhikkhave, tayo assakhaḷuṅkā? Idha, bhikkhave, ekacco assakhaḷuṅko javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco assakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco assakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo assakhaḷuṅkā. 3 Katame ca, bhikkhave, tayo purisakhaḷuṅkā? Idha, bhikkhave, ekacco purisakhaḷuṅko javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 4 Kathañca, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Idamassa javasmiṁ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho saṁsādeti, no vissajjeti. Idamassa na vaṇṇasmiṁ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Idamassa na ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. Evaṁ kho, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno. 5 Kathañca, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Idamassa javasmiṁ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho vissajjeti, no saṁsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṁ vadāmi. Na pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Idamassa na ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. Evaṁ kho, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno. 6 Kathañca, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Idamassa javasmiṁ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho vissajjeti, no saṁsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṁ vadāmi. Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Idamassa ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. Evaṁ kho, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo 2049 --- an3 140:6 purisakhaḷuṅkā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.85 9. Samaṇavagga Sekkhasutta |85| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 2 “‘Sekho, sekho’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sekho hotī”ti? “Sikkhatīti kho, bhikkhu, tasmā sekhoti vuccati. Kiñca sikkhati? Adhisīlampi sikkhati, adhicittampi sikkhati, adhipaññampi sikkhati. Sikkhatīti kho, bhikkhu, tasmā sekhoti vuccatīti. 3 Sekhassa sikkhamānassa, ujumaggānusārino; Khayasmiṁ paṭhamaṁ ñāṇaṁ, tato aññā anantarā. 4 Tato aññāvimuttassa, ñāṇaṁ ve hoti tādino; Akuppā me vimuttīti, bhavasaṁyojanakkhaye”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.63 7. Mahāvagga Venāgapurasutta |63| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena venāgapuraṁ nāma kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. Assosuṁ kho venāgapurikā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito venāgapuraṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 2 Atha kho venāgapurikā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho venāgapuriko vacchagotto brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 3 “Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Yāvañcidaṁ bhoto gotamassa vippasannāni indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Seyyathāpi, bho gotama, sāradaṁ badarapaṇḍuṁ parisuddhaṁ hoti pariyodātaṁ; evamevaṁ bhoto gotamassa vippasannāni indriyāni parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Seyyathāpi, bho gotama, tālapakkaṁ sampati bandhanā pamuttaṁ parisuddhaṁ hoti pariyodātaṁ; evamevaṁ bhoto gotamassa vippasannāni indriyāni parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Seyyathāpi, bho gotama, nekkhaṁ jambonadaṁ dakkhakammāraputtasuparikammakataṁ ukkāmukhe sukusalasampahaṭṭhaṁ paṇḍukambale nikkhittaṁ bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṁ bhoto gotamassa vippasannāni indriyāni parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Yāni tāni, bho gotama, uccāsayanamahāsayanāni, seyyathidaṁ—āsandi pallaṅko gonako cittako paṭikā paṭalikā tūlikā vikatikā uddalomī ekantalomī kaṭṭissaṁ koseyyaṁ kuttakaṁ hatthattharaṁ assattharaṁ rathattharaṁ ajinappaveṇī kadalimigapavarapaccattharaṇaṁ sauttaracchadaṁ ubhatolohitakūpadhānaṁ, evarūpānaṁ nūna bhavaṁ gotamo uccāsayanamahāsayanānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti. 4 “Yāni kho pana tāni, brāhmaṇa, uccāsayanamahāsayanāni, seyyathidaṁ—āsandi pallaṅko gonako cittako paṭikā paṭalikā tūlikā vikatikā uddalomī ekantalomī kaṭṭissaṁ koseyyaṁ kuttakaṁ hatthattharaṁ assattharaṁ rathattharaṁ ajinappaveṇī kadalimigapavarapaccattharaṇaṁ sauttaracchadaṁ ubhatolohitakūpadhānaṁ. Dullabhāni tāni pabbajitānaṁ laddhā ca pana na kappanti. 5 Tīṇi kho, imāni, brāhmaṇa, uccāsayanamahāsayanāni, yesāhaṁ etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Katamāni tīṇi? Dibbaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ, brahmaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ, ariyaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ. Imāni kho, brāhmaṇa, tīṇi uccāsayanamahāsayanāni, yesāhaṁ etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti. 6 “Katamaṁ pana 2050 --- an3 63:6 taṁ, bho gotama, dibbaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ, yassa bhavaṁ gotamo etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti? “Idhāhaṁ, brāhmaṇa, yaṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharāmi, so pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisāmi. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vanantaññeva pavisāmi. So yadeva tattha honti tiṇāni vā paṇṇāni vā tāni ekajjhaṁ saṅgharitvā nisīdāmi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi; vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi; pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedemi, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. So ce ahaṁ, brāhmaṇa, evaṁbhūto caṅkamāmi, dibbo me eso tasmiṁ samaye caṅkamo hoti. So ce ahaṁ, brāhmaṇa, evaṁbhūto tiṭṭhāmi, dibbaṁ me etaṁ tasmiṁ samaye ṭhānaṁ hoti. So ce ahaṁ, brāhmaṇa, evaṁbhūto nisīdāmi, dibbaṁ me etaṁ tasmiṁ samaye āsanaṁ hoti. So ce ahaṁ, brāhmaṇa, evaṁbhūto seyyaṁ kappemi, dibbaṁ me etaṁ tasmiṁ samaye uccāsayanamahāsayanaṁ hoti. Idaṁ kho, brāhmaṇa, dibbaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ, yassāhaṁ etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti. 7 “Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Ko cañño evarūpassa dibbassa uccāsayanamahāsayanassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī, aññatra bhotā gotamena. 8 Katamaṁ pana taṁ, bho gotama, brahmaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ, yassa bhavaṁ gotamo etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti? “Idhāhaṁ, brāhmaṇa, yaṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharāmi, so pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisāmi. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vanantaññeva pavisāmi. So yadeva tattha honti tiṇāni vā paṇṇāni vā tāni ekajjhaṁ saṅgharitvā nisīdāmi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharāmi, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharāmi. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā … upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharāmi, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharāmi. So ce ahaṁ, brāhmaṇa, evaṁbhūto caṅkamāmi, brahmā me eso tasmiṁ samaye caṅkamo hoti. So ce ahaṁ, brāhmaṇa, evaṁbhūto tiṭṭhāmi …pe… nisīdāmi …pe… seyyaṁ kappemi, brahmaṁ me etaṁ tasmiṁ samaye uccāsayanamahāsayanaṁ hoti. Idaṁ kho, brāhmaṇa, brahmaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ, yassāhaṁ etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti. 9 “Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Ko cañño evarūpassa brahmassa uccāsayanamahāsayanassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī, aññatra bhotā gotamena. 10 Katamaṁ pana taṁ, bho gotama, ariyaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ, yassa bhavaṁ gotamo etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti? “Idhāhaṁ, brāhmaṇa, yaṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharāmi, so pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisāmi. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vanantaññeva pavisāmi. So yadeva tattha honti tiṇāni vā paṇṇāni vā tāni ekajjhaṁ saṅgharitvā nisīdāmi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ 2051 --- an3 63:10 upaṭṭhapetvā. So evaṁ jānāmi: ‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo; doso me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo; moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’. So ce ahaṁ, brāhmaṇa, evaṁbhūto caṅkamāmi, ariyo me eso tasmiṁ samaye caṅkamo hoti. So ce ahaṁ, brāhmaṇa, evaṁbhūto tiṭṭhāmi …pe… nisīdāmi …pe… seyyaṁ kappemi, ariyaṁ me etaṁ tasmiṁ samaye uccāsayanamahāsayanaṁ hoti. Idaṁ kho, brāhmaṇa, ariyaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ, yassāhaṁ etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti. 11 “Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Ko cañño evarūpassa ariyassa uccāsayanamahāsayanassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī, aññatra bhotā gotamena. 12 Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ kho bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.38 4. Devadūtavagga Dutiyacatumahārājasutta |38| “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sakko devānamindo deve tāvatiṁse anunayamāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 2 ‘Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ; Uposathaṁ upavaseyya, yopissa mādiso naro’ti. 3 Sā kho panesā, bhikkhave, sakkena devānamindena gāthā duggītā na sugītā dubbhāsitā na subhāsitā. Taṁ kissa hetu? Sakko hi, bhikkhave, devānamindo aparimutto jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, aparimutto dukkhasmāti vadāmi. 4 Yo ca kho so, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, tassa kho etaṁ, bhikkhave, bhikkhuno kallaṁ vacanāya: 5 ‘Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ; Uposathaṁ upavaseyya, yopissa mādiso naro’ti. 6 Taṁ kissa hetu? So hi, bhikkhave, bhikkhu parimutto jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimutto dukkhasmāti vadāmī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.125 13. Kusināravagga Gotamakacetiyasutta |125| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati gotamake cetiye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Abhiññāyāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemi, no anabhiññāya. Sanidānāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemi, no anidānaṁ. Sappāṭihāriyāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemi, no appāṭihāriyaṁ. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, abhiññāya dhammaṁ desayato no anabhiññāya, sanidānaṁ dhammaṁ desayato no anidānaṁ, sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desayato no appāṭihāriyaṁ, karaṇīyo ovādo, karaṇīyā anusāsanī. Alañca pana vo, bhikkhave, tuṭṭhiyā, alaṁ attamanatāya, alaṁ somanassāya: ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’”ti. 3 Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne sahassī lokadhātu akampitthāti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.104 11. Sambodhavagga Paṭhamaassādasutta |104| “Lokassāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo loke assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatako loke assādo, paññāya me so sudiṭṭho. Lokassāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo loke ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatako loke ādīnavo, paññāya me so sudiṭṭho. Lokassāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ loke nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatakaṁ loke nissaraṇaṁ, paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ. Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, lokassa assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, lokassa assādañca 2052 --- an3 104:1 assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.27 3. Puggalavagga Jigucchitabbasutta |27| “Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Atthi, bhikkhave, puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Atthi, bhikkhave, puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Atthi, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Katamo ca, bhikkhave, puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto, assamaṇo samaṇapaṭiñño, abrahmacārī brahmacāripaṭiñño, antopūti avassuto kasambujāto. Evarūpo, bhikkhave, puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Taṁ kissa hetu? Kiñcāpi, bhikkhave, evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṁ āpajjati, atha kho naṁ pāpako kittisaddo abbhuggacchati: ‘pāpamitto purisapuggalo pāpasahāyo pāpasampavaṅko’ti. Seyyathāpi, bhikkhave, ahi gūthagato kiñcāpi na daṁsati, atha kho naṁ makkheti; evamevaṁ kho, bhikkhave, kiñcāpi evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṁ āpajjati, atha kho naṁ pāpako kittisaddo abbhuggacchati: ‘pāpamitto purisapuggalo pāpasahāyo pāpasampavaṅko’ti. Tasmā evarūpo puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. 2 Katamo ca, bhikkhave, puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Seyyathāpi, bhikkhave, duṭṭhāruko kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya āsavaṁ deti; evamevaṁ kho, bhikkhave …pe… seyyathāpi, bhikkhave, tindukālātaṁ kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭitaṁ bhiyyoso mattāya cicciṭāyati ciṭiciṭāyati; evamevaṁ kho, bhikkhave …pe… seyyathāpi, bhikkhave, gūthakūpo kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya duggandho hoti; evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Evarūpo, bhikkhave, puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Taṁ kissa hetu? Akkoseyyapi maṁ paribhāseyyapi maṁ anatthampi maṁ kareyyāti. Tasmā evarūpo puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. 3 Katamo ca, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo. Evarūpo, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Taṁ kissa hetu? Kiñcāpi, bhikkhave, evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṁ āpajjati, atha kho naṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati: ‘kalyāṇamitto purisapuggalo kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko’ti. Tasmā evarūpo puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasminti. 4 Nihīyati puriso nihīnasevī, Na ca hāyetha kadāci tulyasevī; Seṭṭhamupanamaṁ udeti khippaṁ, Tasmā attano uttariṁ bhajethā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.19 2. Rathakāravagga Paṭhamapāpaṇikasutta |19| “Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato pāpaṇiko abhabbo anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, pāpaṇiko pubbaṇhasamayaṁ na sakkaccaṁ kammantaṁ adhiṭṭhāti, majjhanhikasamayaṁ na sakkaccaṁ kammantaṁ adhiṭṭhāti, sāyanhasamayaṁ na sakkaccaṁ kammantaṁ adhiṭṭhāti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato pāpaṇiko abhabbo anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīhi 2053 --- an3 19:2 dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anadhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ phātiṁ kātuṁ. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ na sakkaccaṁ samādhinimittaṁ adhiṭṭhāti, majjhanhikasamayaṁ na sakkaccaṁ samādhinimittaṁ adhiṭṭhāti, sāyanhasamayaṁ na sakkaccaṁ samādhinimittaṁ adhiṭṭhāti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anadhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ phātiṁ kātuṁ. 3 Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato pāpaṇiko bhabbo anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, pāpaṇiko pubbaṇhasamayaṁ sakkaccaṁ kammantaṁ adhiṭṭhāti, majjhanhikasamayaṁ …pe… sāyanhasamayaṁ sakkaccaṁ kammantaṁ adhiṭṭhāti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato pāpaṇiko bhabbo anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. 4 Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anadhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ phātiṁ kātuṁ. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ sakkaccaṁ samādhinimittaṁ adhiṭṭhāti, majjhanhikasamayaṁ …pe… sāyanhasamayaṁ sakkaccaṁ samādhinimittaṁ adhiṭṭhāti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anadhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ phātiṁ kātun”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.42 5. Cūḷavagga Tiṭhānasutta |42| “Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi saddho pasanno veditabbo. Katamehi tīhi? Sīlavantānaṁ dassanakāmo hoti, saddhammaṁ sotukāmo hoti, vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. Imehi kho, bhikkhave, tīhi ṭhānehi saddho pasanno veditabbo. 2 Dassanakāmo sīlavataṁ, saddhammaṁ sotumicchati; Vinaye maccheramalaṁ, sa ve saddhoti vuccatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.33 4. Devadūtavagga Sāriputtasutta |33| Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ sāriputtaṁ bhagavā etadavoca: “saṅkhittenapi kho ahaṁ, sāriputta, dhammaṁ deseyyaṁ; vitthārenapi kho ahaṁ, sāriputta, dhammaṁ deseyyaṁ; saṅkhittavitthārenapi kho ahaṁ, sāriputta, dhammaṁ deseyyaṁ; aññātāro ca dullabhā”ti. “Etassa, bhagavā, kālo, etassa, sugata, kālo yaṁ bhagavā saṅkhittenapi dhammaṁ deseyya, vitthārenapi dhammaṁ deseyya, saṅkhittavitthārenapi dhammaṁ deseyya. Bhavissanti dhammassa aññātāro”ti. 2 “Tasmātiha, sāriputta, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na bhavissanti, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na bhavissanti, yañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja viharissāmā’ti. Evañhi kho, sāriputta, sikkhitabbaṁ. 3 Yato ca kho, sāriputta, bhikkhuno imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti, yañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja viharati; ayaṁ vuccati, sāriputta: ‘bhikkhu acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassa’. Idañca pana metaṁ, sāriputta, sandhāya bhāsitaṁ pārāyane udayapañhe: 4 ‘Pahānaṁ kāmasaññānaṁ, domanassāna cūbhayaṁ; Thinassa ca panūdanaṁ, kukkuccānaṁ nivāraṇaṁ. 5 Upekkhāsatisaṁsuddhaṁ, dhammatakkapurejavaṁ; Aññāvimokkhaṁ pabrūmi, avijjāya pabhedanan’”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.110 11. Sambodhavagga Byāpannasutta |110| Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: “citte, gahapati, byāpanne kāyakammampi byāpannaṁ hoti, vacīkammampi byāpannaṁ hoti, manokammampi byāpannaṁ hoti. Tassa byāpannakāyakammantassa byāpannavacīkammantassa byāpannamanokammantassa na 2054 --- an3 110:1 bhaddakaṁ maraṇaṁ hoti, na bhaddikā kālakiriyā. Seyyathāpi, gahapati, kūṭāgāre ducchanne kūṭampi byāpannaṁ hoti, gopānasiyopi byāpannā honti, bhittipi byāpannā hoti; evamevaṁ kho, gahapati, citte byāpanne kāyakammampi byāpannaṁ hoti, vacīkammampi byāpannaṁ hoti, manokammampi byāpannaṁ hoti. Tassa byāpannakāyakammantassa byāpannavacīkammantassa byāpannamanokammantassa na bhaddakaṁ maraṇaṁ hoti, na bhaddikā kālakiriyā. 2 Citte, gahapati, abyāpanne kāyakammampi abyāpannaṁ hoti, vacīkammampi abyāpannaṁ hoti, manokammampi abyāpannaṁ hoti. Tassa abyāpannakāyakammantassa abyāpannavacīkammantassa abyāpannamanokammantassa bhaddakaṁ maraṇaṁ hoti, bhaddikā kālakiriyā. Seyyathāpi, gahapati, kūṭāgāre succhanne kūṭampi abyāpannaṁ hoti, gopānasiyopi abyāpannā honti, bhittipi abyāpannā hoti; evamevaṁ kho, gahapati, citte abyāpanne kāyakammampi abyāpannaṁ hoti, vacīkammampi abyāpannaṁ hoti, manokammampi abyāpannaṁ hoti. Tassa abyāpannakāyakammantassa …pe… abyāpannamanokammantassa bhaddakaṁ maraṇaṁ hoti, bhaddikā kālakiriyā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.68 7. Mahāvagga Aññatitthiyasutta |68| “Sace, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘tayome, āvuso, dhammā. Katame tayo? Rāgo, doso, moho—ime kho, āvuso, tayo dhammā. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ dhammānaṁ ko viseso ko adhippayāso kiṁ nānākaraṇan’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ kinti byākareyyāthā”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Sace, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘tayome, āvuso, dhammā. Katame tayo? Rāgo, doso, moho—ime kho, āvuso, tayo dhammā; imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ dhammānaṁ ko viseso ko adhippayāso kiṁ nānākaraṇan’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘rāgo kho, āvuso, appasāvajjo dandhavirāgī, doso mahāsāvajjo khippavirāgī, moho mahāsāvajjo dandhavirāgī’ti. 3 ‘Ko panāvuso, hetu ko paccayo yena anuppanno vā rāgo uppajjati uppanno vā rāgo bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī’ti? ‘“Subhanimittan”tissa vacanīyaṁ. Tassa subhanimittaṁ ayoniso manasi karoto anuppanno vā rāgo uppajjati uppanno vā rāgo bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati. Ayaṁ kho, āvuso, hetu ayaṁ paccayo yena anuppanno vā rāgo uppajjati uppanno vā rāgo bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī’ti. 4 ‘Ko panāvuso, hetu ko paccayo yena anuppanno vā doso uppajjati uppanno vā doso bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī’ti? ‘“Paṭighanimittan”tissa vacanīyaṁ. Tassa paṭighanimittaṁ ayoniso manasi karoto anuppanno vā doso uppajjati uppanno vā doso bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati. Ayaṁ kho, āvuso, hetu ayaṁ paccayo yena anuppanno vā doso uppajjati uppanno vā doso bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī’ti. 5 ‘Ko panāvuso, hetu ko paccayo yena anuppanno vā moho uppajjati uppanno vā moho bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī’ti? ‘“Ayoniso manasikāro”tissa vacanīyaṁ. Tassa ayoniso manasi karoto anuppanno vā moho uppajjati uppanno vā moho bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati. Ayaṁ kho, āvuso, hetu ayaṁ paccayo yena anuppanno vā moho uppajjati uppanno vā moho bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī’ti. 6 ‘Ko panāvuso, hetu ko paccayo yena anuppanno ceva rāgo nuppajjati uppanno ca rāgo pahīyatī’ti? ‘“Asubhanimittan”tissa vacanīyaṁ. Tassa asubhanimittaṁ yoniso manasi karoto anuppanno ceva rāgo nuppajjati uppanno ca rāgo pahīyati. Ayaṁ kho, āvuso, hetu ayaṁ paccayo yena anuppanno ceva rāgo nuppajjati uppanno ca rāgo pahīyatī’ti. 7 ‘Ko panāvuso, hetu ko paccayo yena anuppanno ceva doso nuppajjati uppanno ca doso pahīyatī’ti? ‘“Mettā cetovimuttī”tissa vacanīyaṁ. Tassa mettaṁ cetovimuttiṁ yoniso manasi karoto anuppanno ceva doso nuppajjati uppanno ca 2055 --- an3 68:7 doso pahīyati. Ayaṁ kho, āvuso, hetu ayaṁ paccayo yena anuppanno ceva doso nuppajjati uppanno ca doso pahīyatī’ti. 8 ‘Ko panāvuso, hetu ko paccayo yena anuppanno ceva moho nuppajjati uppanno ca moho pahīyatī’ti? ‘“Yonisomanasikāro”tissa vacanīyaṁ. Tassa yoniso manasi karoto anuppanno ceva moho nuppajjati uppanno ca moho pahīyati. Ayaṁ kho, āvuso, hetu ayaṁ paccayo yena anuppanno vā moho nuppajjati uppanno ca moho pahīyatī’”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.56 6. Brāhmaṇavagga Palokasutta |56| Atha kho aññataro brāhmaṇamahāsālo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇamahāsālo bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bho gotama, pubbakānaṁ brāhmaṇānaṁ vuddhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘pubbe sudaṁ ayaṁ loko avīci maññe phuṭo ahosi manussehi, kukkuṭasaṁpātikā gāmanigamarājadhāniyo’ti. Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yenetarahi manussānaṁ khayo hoti, tanuttaṁ paññāyati, gāmāpi agāmā honti, nigamāpi anigamā honti, nagarāpi anagarā honti, janapadāpi ajanapadā hontī”ti? 2 “Etarahi, brāhmaṇa, manussā adhammarāgarattā visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā. Te adhammarāgarattā visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā tiṇhāni satthāni gahetvā aññamaññaṁ jīvitā voropenti, tena bahū manussā kālaṁ karonti. Ayampi kho, brāhmaṇa, hetu ayaṁ paccayo yenetarahi manussānaṁ khayo hoti, tanuttaṁ paññāyati, gāmāpi agāmā honti, nigamāpi anigamā honti, nagarāpi anagarā honti, janapadāpi ajanapadā honti. 3 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, etarahi manussā adhammarāgarattā visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā. Tesaṁ adhammarāgarattānaṁ visamalobhābhibhūtānaṁ micchādhammaparetānaṁ devo na sammādhāraṁ anuppavecchati. Tena dubbhikkhaṁ hoti dussassaṁ setaṭṭhikaṁ salākāvuttaṁ. Tena bahū manussā kālaṁ karonti. Ayampi kho, brāhmaṇa, hetu ayaṁ paccayo yenetarahi manussānaṁ khayo hoti, tanuttaṁ paññāyati, gāmāpi agāmā honti, nigamāpi anigamā honti, nagarāpi anagarā honti, janapadāpi ajanapadā honti. 4 Puna caparaṁ, brāhmaṇa, etarahi manussā adhammarāgarattā visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā. Tesaṁ adhammarāgarattānaṁ visamalobhābhibhūtānaṁ micchādhammaparetānaṁ yakkhā vāḷe amanusse ossajjanti, tena bahū manussā kālaṁ karonti. Ayampi kho, brāhmaṇa, hetu ayaṁ paccayo yenetarahi manussānaṁ khayo hoti, tanuttaṁ paññāyati, gāmāpi agāmā honti, nigamāpi anigamā honti, nagarāpi anagarā honti, janapadāpi ajanapadā hontī”ti. 5 “Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.77 8. Ānandavagga Dutiyabhavasutta |77| Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “bhavo, bhavoti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, bhavo hotī”ti? 2 “Kāmadhātuvepakkañca, ānanda, kammaṁ nābhavissa, api nu kho kāmabhavo paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, ānanda, kammaṁ khettaṁ, viññāṇaṁ bījaṁ, taṇhā sneho. Avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ hīnāya dhātuyā cetanā patiṭṭhitā patthanā patiṭṭhitā evaṁ āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti. 3 Rūpadhātuvepakkañca, ānanda, kammaṁ nābhavissa, api nu kho rūpabhavo paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, ānanda, kammaṁ khettaṁ, viññāṇaṁ bījaṁ, taṇhā sneho. Avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ majjhimāya dhātuyā cetanā patiṭṭhitā patthanā patiṭṭhitā evaṁ āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti. 4 Arūpadhātuvepakkañca, ānanda, kammaṁ nābhavissa, api nu kho arūpabhavo paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, ānanda, kammaṁ khettaṁ, viññāṇaṁ bījaṁ, taṇhā sneho. Avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ paṇītāya dhātuyā cetanā patiṭṭhitā patthanā patiṭṭhitā evaṁ āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti. Evaṁ kho, ānanda, bhavo hotī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.49 5. Cūḷavagga Ātappakaraṇīyasutta |49| “Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi ātappaṁ karaṇīyaṁ. Katamehi tīhi? Anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya ātappaṁ karaṇīyaṁ, anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ 2056 --- an3 49:1 uppādāya ātappaṁ karaṇīyaṁ, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsanāya ātappaṁ karaṇīyaṁ. Imehi tīhi, bhikkhave, ṭhānehi ātappaṁ karaṇīyaṁ. 2 Yato kho, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya ātappaṁ karoti, anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya ātappaṁ karoti, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsanāya ātappaṁ karoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu ātāpī nipako sato sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.91 9. Samaṇavagga Saṅkavāsutta |91| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena saṅkavā nāma kosalānaṁ nigamo tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā saṅkavāyaṁ viharati. Tena kho pana samayena kassapagotto nāma bhikkhu saṅkavāyaṁ āvāsiko hoti. Tatra sudaṁ bhagavā sikkhāpadapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Atha kho kassapagottassa bhikkhuno bhagavati sikkhāpadapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṁsente ahudeva akkhanti ahu appaccayo: “adhisallikhatevāyaṁ samaṇo”ti. Atha kho bhagavā saṅkavāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena rājagahaṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā rājagahe viharati. 2 Atha kho kassapagottassa bhikkhuno acirapakkantassa bhagavato ahudeva kukkuccaṁ ahu vippaṭisāro: “alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ; yassa me bhagavati sikkhāpadapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṁsente ahudeva akkhanti ahu appaccayo: ‘adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti. Yannūnāhaṁ yena bhagavā tenupasaṅkameyyaṁ; upasaṅkamitvā bhagavato santike accayaṁ accayato deseyyan”ti. Atha kho kassapagotto bhikkhu senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena rājagahaṁ tena pakkāmi. Anupubbena yena rājagahaṁ yena gijjhakūṭo pabbato yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho kassapagotto bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 3 “Ekamidaṁ, bhante, samayaṁ bhagavā saṅkavāyaṁ viharati, saṅkavā nāma kosalānaṁ nigamo. Tatra, bhante, bhagavā sikkhāpadapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Tassa mayhaṁ bhagavati sikkhāpadapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṁsente ahudeva akkhanti ahu appaccayo: ‘adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti. Atha kho bhagavā saṅkavāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. (…) Tassa mayhaṁ, bhante, acirapakkantassa bhagavato ahudeva kukkuccaṁ ahu vippaṭisāro: ‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ; yassa me bhagavati sikkhāpadapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṁsente ahudeva akkhanti ahu appaccayo: “adhisallikhatevāyaṁ samaṇo”ti. Yannūnāhaṁ yena bhagavā tenupasaṅkameyyaṁ; upasaṅkamitvā bhagavato santike accayaṁ accayato deseyyan’ti. Accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ yassa me bhagavati sikkhāpadapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṁsente ahudeva akkhanti ahu appaccayo: ‘adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu, āyatiṁ saṁvarāyā”ti. 4 “Taggha taṁ, kassapa, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yassa te mayi sikkhāpadapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṁsente ahudeva akkhanti ahu appaccayo: ‘adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti. Yato ca kho tvaṁ, kassapa, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi, taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuddhihesā, kassapa, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā 2057 --- an3 91:4 yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjati. 5 Thero cepi, kassapa, bhikkhu hoti na sikkhākāmo na sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī, ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā te ca na sikkhāya samādapeti, ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca na vaṇṇaṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena, evarūpassāhaṁ, kassapa, therassa bhikkhuno na vaṇṇaṁ bhaṇāmi. Taṁ kissa hetu? Satthā hissa vaṇṇaṁ bhaṇatīti aññe naṁ bhikkhū bhajeyyuṁ, ye naṁ bhajeyyuṁ tyāssa diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ, yyāssa diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti. Tasmāhaṁ, kassapa, evarūpassa therassa bhikkhuno na vaṇṇaṁ bhaṇāmi. 6 Majjhimo cepi, kassapa, bhikkhu hoti …pe… navo cepi, kassapa, bhikkhu hoti na sikkhākāmo na sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī, ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā te ca na sikkhāya samādapeti, ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca na vaṇṇaṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena, evarūpassāhaṁ, kassapa, navassa bhikkhuno na vaṇṇaṁ bhaṇāmi. Taṁ kissa hetu? Satthā hissa vaṇṇaṁ bhaṇatīti aññe naṁ bhikkhū bhajeyyuṁ, ye naṁ bhajeyyuṁ tyāssa diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ, yyāssa diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti. Tasmāhaṁ, kassapa, evarūpassa navassa bhikkhuno na vaṇṇaṁ bhaṇāmi. 7 Thero cepi, kassapa, bhikkhu hoti sikkhākāmo sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī, ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā te ca sikkhāya samādapeti, ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca vaṇṇaṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena, evarūpassāhaṁ, kassapa, therassa bhikkhuno vaṇṇaṁ bhaṇāmi. Taṁ kissa hetu? Satthā hissa vaṇṇaṁ bhaṇatīti aññe naṁ bhikkhū bhajeyyuṁ, ye naṁ bhajeyyuṁ tyāssa diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ, yyāssa diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyāti. Tasmāhaṁ, kassapa, evarūpassa therassa bhikkhuno vaṇṇaṁ bhaṇāmi. 8 Majjhimo cepi, kassapa, bhikkhu hoti sikkhākāmo …pe… navo cepi, kassapa, bhikkhu hoti sikkhākāmo sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī, ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā te ca sikkhāya samādapeti, ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca vaṇṇaṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena, evarūpassāhaṁ, kassapa, navassa bhikkhuno vaṇṇaṁ bhaṇāmi. Taṁ kissa hetu? Satthā hissa vaṇṇaṁ bhaṇatīti aññe naṁ bhikkhū bhajeyyuṁ, ye naṁ bhajeyyuṁ tyāssa diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ, yyāssa diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyāti. Tasmāhaṁ, kassapa, evarūpassa navassa bhikkhuno vaṇṇaṁ bhaṇāmī”ti. Ekādasamaṁ. Samaṇavaggo catuttho. 9 Tassuddānaṁ Samaṇo gadrabho khettaṁ, vajjiputto ca sekkhakaṁ; Tayo ca sikkhanā vuttā, dve sikkhā saṅkavāya cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 3.154 15. Maṅgalavagga Vandanāsutta |154| “Tisso imā, bhikkhave, vandanā. Katamā tisso? Kāyena, vācāya, manasā—imā kho, bhikkhave, tisso vandanā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.131 13. Kusināravagga Paṭicchannasutta |131| “Tīṇimāni, bhikkhave, paṭicchannāni āvahanti, no vivaṭāni. Katamāni tīṇi? Mātugāmo, bhikkhave, paṭicchanno āvahati, no vivaṭo; brāhmaṇānaṁ, bhikkhave, mantā paṭicchannā āvahanti, no vivaṭā; micchādiṭṭhi, bhikkhave, paṭicchannā āvahati, no vivaṭā. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi paṭicchannāni āvahanti, no vivaṭāni. 2 Tīṇimāni, bhikkhave, vivaṭāni virocanti, no paṭicchannāni. Katamāni tīṇi? Candamaṇḍalaṁ, bhikkhave, vivaṭaṁ virocati, no paṭicchannaṁ; sūriyamaṇḍalaṁ, bhikkhave, vivaṭaṁ virocati, no paṭicchannaṁ; tathāgatappavedito dhammavinayo, bhikkhave, vivaṭo virocati, no paṭicchanno. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi vivaṭāni virocanti, no paṭicchannānī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.1 1. Bālavagga Bhayasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Yāni kānici, bhikkhave, bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Ye keci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Ye keci upasaggā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Seyyathāpi, bhikkhave, naḷāgārā vā tiṇāgārā vā aggi mutto kūṭāgārānipi ḍahati ullittāvalittāni nivātāni phusitaggaḷāni pihitavātapānāni; evamevaṁ kho, bhikkhave, yāni kānici bhayāni uppajjanti 2058 --- an3 1:2 sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Ye keci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Ye keci upasaggā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. 3 Iti kho, bhikkhave, sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo paṇḍito. Saupaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito. Saupasaggo bālo, anupasaggo paṇḍito. Natthi, bhikkhave, paṇḍitato bhayaṁ, natthi paṇḍitato upaddavo, natthi paṇḍitato upasaggo. 4 Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo te tayo dhamme abhinivajjetvā, yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo te tayo dhamme samādāya vattissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.12 2. Rathakāravagga Sāraṇīyasutta |12| “Tīṇimāni, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṁ sāraṇīyāni bhavanti. Katamāni tīṇi? Yasmiṁ, bhikkhave, padese rājā khattiyo muddhāvasitto jāto hoti. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṁ sāraṇīyaṁ hoti. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, yasmiṁ padese rājā khattiyo muddhāvasitto hoti. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṁ sāraṇīyaṁ hoti. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, yasmiṁ padese rājā khattiyo muddhāvasitto saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ ajjhāvasati. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṁ sāraṇīyaṁ hoti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṁ sāraṇīyāni bhavanti. 4 Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīṇimāni bhikkhussa yāvajīvaṁ sāraṇīyāni bhavanti. Katamāni tīṇi? Yasmiṁ, bhikkhave, padese bhikkhu kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ bhikkhussa yāvajīvaṁ sāraṇīyaṁ hoti. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, yasmiṁ padese bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ bhikkhussa yāvajīvaṁ sāraṇīyaṁ hoti. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, yasmiṁ padese bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ bhikkhussa yāvajīvaṁ sāraṇīyaṁ hoti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi bhikkhussa yāvajīvaṁ sāraṇīyāni bhavantī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.53 6. Brāhmaṇavagga Aññatarabrāhmaṇasutta |53| Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi …pe… ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “‘sandiṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammo’ti, bho gotama, vuccati. Kittāvatā nu kho, bho gotama, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti? 2 “Ratto kho, brāhmaṇa, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Rāge pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Ratto kho …pe… kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. Rāge pahīne neva kāyena duccaritaṁ carati, na vācāya duccaritaṁ carati, na manasā duccaritaṁ carati. Ratto kho …pe… attatthampi yathābhūtaṁ nappajānāti, paratthampi yathābhūtaṁ nappajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṁ nappajānāti. Rāge pahīne attatthampi yathābhūtaṁ pajānāti, paratthampi yathābhūtaṁ pajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṁ pajānāti. Evampi kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti …pe…. 3 Duṭṭho kho, brāhmaṇa, dosena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Dose pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Evampi kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti …pe…. 4 Mūḷho kho, brāhmaṇa, 2059 --- an3 53:4 mohena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Mohe pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Evaṁ kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti. 5 “Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.36 4. Devadūtavagga Devadūtasutta |36| “Tīṇimāni, bhikkhave, devadūtāni. Katamāni tīṇi? Idha, bhikkhave, ekacco kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā nānābāhāsu gahetvā yamassa rañño dassenti: ‘ayaṁ, deva, puriso amatteyyo apetteyyo asāmañño abrahmañño, na kule jeṭṭhāpacāyī. Imassa devo daṇḍaṁ paṇetū’ti. 2 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā paṭhamaṁ devadūtaṁ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati: ‘ambho, purisa, na tvaṁ addasa manussesu paṭhamaṁ devadūtaṁ pātubhūtan’ti? So evamāha: ‘nāddasaṁ, bhante’ti. 3 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu itthiṁ vā purisaṁ vā āsītikaṁ vā nāvutikaṁ vā vassasatikaṁ vā jātiyā jiṇṇaṁ gopānasivaṅkaṁ bhoggaṁ daṇḍaparāyaṇaṁ pavedhamānaṁ gacchantaṁ āturaṁ gatayobbanaṁ khaṇḍadantaṁ palitakesaṁ vilūnaṁ khallitasiraṁ valitaṁ tilakāhatagattan’ti? So evamāha: ‘addasaṁ, bhante’ti. 4 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho, purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi—ahampi khomhi jarādhammo jaraṁ anatīto, handāhaṁ kalyāṇaṁ karomi, kāyena vācāya manasā’ti? So evamāha: ‘nāsakkhissaṁ, bhante. Pamādassaṁ, bhante’ti. 5 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho, purisa, pamādatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. Taggha tvaṁ, ambho purisa, tathā karissanti yathā taṁ pamattaṁ. Taṁ kho pana te etaṁ pāpakammaṁ neva mātarā kataṁ, na pitarā kataṁ, na bhātarā kataṁ, na bhaginiyā kataṁ, na mittāmaccehi kataṁ, na ñātisālohitehi kataṁ, na devatāhi kataṁ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ; atha kho tayāvetaṁ pāpakammaṁ kataṁ, tvaññevetassa vipākaṁ paṭisaṁvedissasī’ti. 6 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā paṭhamaṁ devadūtaṁ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā, dutiyaṁ devadūtaṁ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati: ‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu dutiyaṁ devadūtaṁ pātubhūtan’ti? So evamāha: ‘nāddasaṁ, bhante’ti. Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu itthiṁ vā purisaṁ vā ābādhikaṁ dukkhitaṁ bāḷhagilānaṁ, sake muttakarīse palipannaṁ semānaṁ, aññehi vuṭṭhāpiyamānaṁ, aññehi saṁvesiyamānan’ti? So evamāha: ‘addasaṁ, bhante’ti. 7 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi: “ahampi khomhi byādhidhammo byādhiṁ anatīto, handāhaṁ kalyāṇaṁ karomi kāyena vācāya manasā”’ti? So evamāha: ‘nāsakkhissaṁ, bhante. Pamādassaṁ, bhante’ti. 8 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, pamādatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. Taggha tvaṁ, ambho purisa, tathā karissanti yathā taṁ pamattaṁ. Taṁ kho pana te etaṁ pāpakammaṁ neva mātarā kataṁ, na pitarā kataṁ, na bhātarā kataṁ, na bhaginiyā kataṁ, na mittāmaccehi kataṁ, na ñātisālohitehi kataṁ, na devatāhi kataṁ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ; atha kho tayāvetaṁ pāpakammaṁ kataṁ. Tvaññevetassa vipākaṁ 2060 --- an3 36:8 paṭisaṁvedissasī’ti. 9 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā dutiyaṁ devadūtaṁ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā, tatiyaṁ devadūtaṁ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati: ‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu tatiyaṁ devadūtaṁ pātubhūtan’ti? So evamāha: ‘nāddasaṁ, bhante’ti. 10 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu itthiṁ vā purisaṁ vā ekāhamataṁ vā dvīhamataṁ vā tīhamataṁ vā uddhumātakaṁ vinīlakaṁ vipubbakajātan’ti? So evamāha: ‘addasaṁ, bhante’ti. 11 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi—ahampi khomhi maraṇadhammo maraṇaṁ anatīto, handāhaṁ kalyāṇaṁ karomi kāyena vācāya manasā’ti? So evamāha: ‘nāsakkhissaṁ, bhante. Pamādassaṁ, bhante’ti. 12 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: ‘ambho purisa, pamādatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. Taggha tvaṁ, ambho purisa, tathā karissanti yathā taṁ pamattaṁ. Taṁ kho pana te etaṁ pāpakammaṁ neva mātarā kataṁ, na pitarā kataṁ, na bhātarā kataṁ, na bhaginiyā kataṁ, na mittāmaccehi kataṁ, na ñātisālohitehi kataṁ, na devatāhi kataṁ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ; atha kho tayāvetaṁ pāpakammaṁ kataṁ. Tvaññevetassa vipākaṁ paṭisaṁvedissasī’”ti. 13 Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā tatiyaṁ devadūtaṁ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā tuṇhī hoti. Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā pañcavidhabandhanaṁ nāma kāraṇaṁ karonti. Tattaṁ ayokhilaṁ hatthe gamenti. Tattaṁ ayokhilaṁ dutiyasmiṁ hatthe gamenti. Tattaṁ ayokhilaṁ pāde gamenti. Tattaṁ ayokhilaṁ dutiyasmiṁ pāde gamenti. Tattaṁ ayokhilaṁ majjhe urasmiṁ gamenti. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vediyati, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 14 Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā saṁvesetvā kudhārīhi tacchanti. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vediyati, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 15 Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā vāsīhi tacchanti …pe… tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā rathe yojetvā ādittāya bhūmiyā sampajjalitāya sajotibhūtāya sārentipi paccāsārentipi …pe… tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā mahantaṁ aṅgārapabbataṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āropentipi oropentipi …pe… tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti, ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya. (…) So tattha pheṇuddehakaṁ paccamāno sakimpi uddhaṁ gacchati, sakimpi adho gacchati, sakimpi tiriyaṁ gacchati. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vediyati, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā mahāniraye pakkhipanti. So kho pana, bhikkhave, mahānirayo— 16 Catukkaṇṇo catudvāro, vibhatto bhāgaso mito; Ayopākārapariyanto, ayasā paṭikujjito. 17 Tassa ayomayā bhūmi, Jalitā tejasā yutā; Samantā yojanasataṁ, Pharitvā tiṭṭhati sabbadāti. 18 Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, yamassa rañño etadahosi: ‘ye kira, bho, loke pāpakāni kammāni karonti te evarūpā vividhā kammakāraṇā karīyanti. Aho vatāhaṁ manussattaṁ labheyyaṁ, tathāgato ca loke uppajjeyya arahaṁ sammāsambuddho, tañcāhaṁ bhagavantaṁ payirupāseyyaṁ. So ca me bhagavā dhammaṁ deseyya, tassa cāhaṁ bhagavato dhammaṁ ājāneyyan’ti. Taṁ kho panāhaṁ, bhikkhave, na aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā evaṁ vadāmi, api ca kho, bhikkhave, yadeva me sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadevāhaṁ vadāmīti. 19 Coditā devadūtehi, ye pamajjanti māṇavā; Te dīgharattaṁ socanti, hīnakāyūpagā narā. 20 Ye ca kho devadūtehi, santo sappurisā idha; Coditā nappamajjanti, ariyadhamme kudācanaṁ. 21 Upādāne bhayaṁ disvā, jātimaraṇasambhave; Anupādā vimuccanti, jātimaraṇasaṅkhaye. 22 Te appamattā sukhino, diṭṭhadhammābhinibbutā; Sabbaverabhayātītā, sabbadukkhaṁ upaccagun”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.115 12. Āpāyikavagga Appameyyasutta |115| “Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Suppameyyo, duppameyyo, appameyyo. Katamo 2061 --- an3 115:1 ca, bhikkhave, puggalo suppameyyo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo uddhato hoti unnaḷo capalo mukharo vikiṇṇavāco muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo suppameyyo. 2 Katamo ca, bhikkhave, puggalo duppameyyo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo anuddhato hoti anunnaḷo acapalo amukharo avikiṇṇavāco upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṁvutindriyo. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo duppameyyo. 3 Katamo ca, bhikkhave, puggalo appameyyo? Idha, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ hoti khīṇāsavo. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo appameyyo. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.4 1. Bālavagga Accayasutta |4| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. Katamehi tīhi? Accayaṁ accayato na passati, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ nappaṭikaroti, parassa kho pana accayaṁ desentassa yathādhammaṁ nappaṭiggaṇhāti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo. 2 Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Katamehi tīhi? Accayaṁ accayato passati, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, parassa kho pana accayaṁ desentassa yathādhammaṁ paṭiggaṇhāti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Tasmātiha …pe…. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.134 14. Yodhājīvavagga Parisāsutta |134| “Tisso imā, bhikkhave, parisā. Katamā tisso? Ukkācitavinītā parisā, paṭipucchāvinītā parisā, yāvatāvinītā parisā—imā kho, bhikkhave, tisso parisā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.17 2. Rathakāravagga Attabyābādhasutta |17| “Tayome, bhikkhave, dhammā attabyābādhāyapi saṁvattanti, parabyābādhāyapi saṁvattanti, ubhayabyābādhāyapi saṁvattanti. Katame tayo? Kāyaduccaritaṁ, vacīduccaritaṁ, manoduccaritaṁ. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā attabyābādhāyapi saṁvattanti, parabyābādhāyapi saṁvattanti, ubhayabyābādhāyapi saṁvattanti. 2 Tayome, bhikkhave, dhammā nevattabyābādhāyapi saṁvattanti, na parabyābādhāyapi saṁvattanti, na ubhayabyābādhāyapi saṁvattanti. Katame tayo? Kāyasucaritaṁ, vacīsucaritaṁ, manosucaritaṁ. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā nevattabyābādhāyapi saṁvattanti, na parabyābādhāyapi saṁvattanti, na ubhayabyābādhāyapi saṁvattantī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.29 3. Puggalavagga Andhasutta |29| “Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Andho, ekacakkhu, dvicakkhu. Katamo ca, bhikkhave, puggalo andho? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tathārūpaṁ cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigaccheyya adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kareyya; tathārūpampissa cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo andho. 2 Katamo ca, bhikkhave, puggalo ekacakkhu? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tathārūpaṁ cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigaccheyya adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kareyya; tathārūpaṁ panassa cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo ekacakkhu. 3 Katamo ca, bhikkhave, puggalo dvicakkhu? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tathārūpaṁ cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigaccheyya, adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kareyya; tathārūpampissa cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya; sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo dvicakkhu. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasminti. 4 Na ceva bhogā tathārūpā, na ca puññāni kubbati; Ubhayattha kaliggāho, andhassa hatacakkhuno. 5 Athāparāyaṁ akkhāto, Ekacakkhu ca puggalo; Dhammādhammena saṭhoso, Bhogāni pariyesati. 6 Theyyena kūṭakammena, musāvādena cūbhayaṁ; Kusalo hoti saṅghātuṁ, kāmabhogī ca 2062 --- an3 29:6 mānavo; Ito so nirayaṁ gantvā, ekacakkhu vihaññati. 7 Dvicakkhu pana akkhāto, seṭṭho purisapuggalo; Dhammaladdhehi bhogehi, uṭṭhānādhigataṁ dhanaṁ. 8 Dadāti seṭṭhasaṅkappo, abyaggamānaso naro; Upeti bhaddakaṁ ṭhānaṁ, yattha gantvā na socati. 9 Andhañca ekacakkhuñca, ārakā parivajjaye; Dvicakkhuṁ pana sevetha, seṭṭhaṁ purisapuggalan”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.94 10. Loṇakapallavagga Saradasutta |94| “Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṁ abbhussakkamāno sabbaṁ ākāsagataṁ tamagataṁ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, yato ariyasāvakassa virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ uppajjati, saha dassanuppādā, bhikkhave, ariyasāvakassa tīṇi saṁyojanāni pahīyanti—sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso. 3 Athāparaṁ dvīhi dhammehi niyyāti abhijjhāya ca byāpādena ca. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tasmiñce, bhikkhave, samaye ariyasāvako kālaṁ kareyya, natthi taṁ saṁyojanaṁ yena saṁyojanena saṁyutto ariyasāvako puna imaṁ lokaṁ āgaccheyyā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.72 8. Ānandavagga Ājīvakasutta |72| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho aññataro ājīvakasāvako gahapati yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so ājīvakasāvako gahapati āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 2 “Kesaṁ no, bhante ānanda, dhammo svākkhāto? Ke loke suppaṭipannā? Ke loke sukatā”ti? “Tena hi, gahapati, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, ye rāgassa pahānāya dhammaṁ desenti, dosassa pahānāya dhammaṁ desenti, mohassa pahānāya dhammaṁ desenti, tesaṁ dhammo svākkhāto no vā? Kathaṁ vā te ettha hotī”ti? “Ye, bhante, rāgassa pahānāya dhammaṁ desenti, dosassa pahānāya dhammaṁ desenti, mohassa pahānāya dhammaṁ desenti, tesaṁ dhammo svākkhāto. Evaṁ me ettha hotī”ti. 3 “Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, ye rāgassa pahānāya paṭipannā, dosassa pahānāya paṭipannā, mohassa pahānāya paṭipannā, te loke suppaṭipannā no vā? Kathaṁ vā te ettha hotī”ti? “Ye, bhante, rāgassa pahānāya paṭipannā, dosassa pahānāya paṭipannā, mohassa pahānāya paṭipannā, te loke suppaṭipannā. Evaṁ me ettha hotī”ti. 4 “Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, yesaṁ rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, yesaṁ doso pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, yesaṁ moho pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, te loke sukatā no vā? Kathaṁ vā te ettha hotī”ti? “Yesaṁ, bhante, rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, yesaṁ doso pahīno …pe… yesaṁ moho pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, te loke sukatā. Evaṁ me ettha hotī”ti. 5 “Iti kho, gahapati, tayāvetaṁ byākataṁ: ‘ye, bhante, rāgassa pahānāya dhammaṁ desenti, dosassa pahānāya dhammaṁ desenti, mohassa pahānāya dhammaṁ desenti, tesaṁ dhammo svākkhāto’ti. Tayāvetaṁ byākataṁ: ‘ye, bhante, rāgassa pahānāya paṭipannā, dosassa pahānāya paṭipannā, mohassa pahānāya paṭipannā, te loke suppaṭipannā’ti. Tayāvetaṁ byākataṁ: ‘yesaṁ, bhante, rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, yesaṁ doso pahīno …pe… yesaṁ moho pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, te loke sukatā’”ti. 6 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Na ceva nāma sadhammukkaṁsanā bhavissati, na ca paradhammāpasādanā. Āyataneva dhammadesanā, attho ca vutto, attā ca anupanīto. Tumhe, bhante ānanda, rāgassa pahānāya dhammaṁ desetha, dosassa …pe… mohassa pahanāya dhammaṁ desetha. Tumhākaṁ, bhante ānanda, dhammo svākkhāto. Tumhe, bhante ānanda, rāgassa pahānāya paṭipannā, dosassa …pe… mohassa pahānāya paṭipannā. Tumhe, bhante, loke suppaṭipannā. Tumhākaṁ, bhante ānanda, rāgo pahīno ucchinnamūlo 2063 --- an3 72:6 tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, tumhākaṁ doso pahīno …pe… tumhākaṁ moho pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Tumhe loke sukatā. 7 Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ ayyena ānandena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante ānanda, taṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ ayyo ānando dhāretu, ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.151 15. Maṅgalavagga Dutiyakhatasutta |151| “Tīhi, bhikkhave …pe… sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena …pe…. 2 Tīhi, bhikkhave …pe… anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena …pe…. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.120 12. Āpāyikavagga Paṭhamasoceyyasutta |120| “Tīṇimāni, bhikkhave, soceyyāni. Katamāni tīṇi? Kāyasoceyyaṁ, vacīsoceyyaṁ, manosoceyyaṁ. Katamañca, bhikkhave, kāyasoceyyaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, kāyasoceyyaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, vacīsoceyyaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, vacīsoceyyaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, manosoceyyaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco anabhijjhālu hoti abyāpannacitto sammādiṭṭhiko. Idaṁ vuccati, bhikkhave, manosoceyyaṁ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi soceyyānī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.145 14. Yodhājīvavagga Tatiyamoranivāpasutta |145| “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ. Katamehi tīhi? Sammādiṭṭhiyā, sammāñāṇena, sammāvimuttiyā—Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti. Terasamaṁ. Yodhājīvavaggo cuddasamo. 2 Tassuddānaṁ Yodho parisamittañca, uppādā kesakambalo; Sampadā vuddhi tayo assā, tayo moranivāpinoti. 0 Aṅguttara Nikāya 3.58 6. Brāhmaṇavagga Tikaṇṇasutta |58| Atha kho tikaṇṇo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ …pe… ekamantaṁ nisinno kho tikaṇṇo brāhmaṇo bhagavato sammukhā tevijjānaṁ sudaṁ brāhmaṇānaṁ vaṇṇaṁ bhāsati: “evampi tevijjā brāhmaṇā, itipi tevijjā brāhmaṇā”ti. 2 “Yathā kathaṁ pana, brāhmaṇa, brāhmaṇā brāhmaṇaṁ tevijjaṁ paññāpentī”ti? “Idha, bho gotama, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, ajjhāyako, mantadharo, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayoti. Evaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā brāhmaṇaṁ tevijjaṁ paññāpentī”ti. 3 “Aññathā kho, brāhmaṇa, brāhmaṇā brāhmaṇaṁ tevijjaṁ paññāpenti, aññathā ca pana ariyassa vinaye tevijjo hotī”ti. “Yathā kathaṁ pana, bho gotama, ariyassa vinaye tevijjo hoti? Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye tevijjo hotī”ti. “Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho tikaṇṇo brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 4 “Idha, brāhmaṇa, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ 2064 --- an3 58:4 catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 5 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ. Tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Ayamassa paṭhamā vijjā adhigatā hoti; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 6 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā …pe… manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacīsucaritena samannāgatā, manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ayamassa dutiyā vijjā adhigatā hoti; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 7 So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ayamassa tatiyā vijjā adhigatā hoti; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharatoti. 8 Anuccāvacasīlassa, nipakassa ca jhāyino; Cittaṁ yassa vasībhūtaṁ, ekaggaṁ susamāhitaṁ. 9 Taṁ ve tamonudaṁ dhīraṁ, tevijjaṁ maccuhāyinaṁ; Hitaṁ devamanussānaṁ, āhu sabbappahāyinaṁ. 10 Tīhi vijjāhi sampannaṁ, asammūḷhavihārinaṁ; Buddhaṁ antimadehinaṁ, taṁ namassanti gotamaṁ. 11 Pubbenivāsaṁ yo vedī, saggāpāyañca passati; Atho jātikkhayaṁ patto, abhiññāvosito muni. 12 Etāhi tīhi vijjāhi, tevijjo hoti brāhmaṇo; Tamahaṁ vadāmi tevijjaṁ, nāññaṁ lapitalāpananti. 13 Evaṁ kho, brāhmaṇa, ariyassa vinaye tevijjo hotī”ti. “Aññathā, bho gotama, brāhmaṇānaṁ tevijjo, aññathā ca pana ariyassa vinaye tevijjo hoti. Imassa ca pana, bho gotama, ariyassa vinaye tevijjassa brāhmaṇānaṁ tevijjo kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. 14 Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.66 7. Mahāvagga 2065 --- an3 66:0 Sāḷhasutta |66| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā nandako sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Atha kho sāḷho ca migāranattā sāṇo ca sekhuniyanattā yenāyasmā nandako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nandakaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho sāḷhaṁ migāranattāraṁ āyasmā nandako etadavoca: 2 “Etha tumhe, sāḷhā, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe, sāḷhā, attanāva jāneyyātha ‘ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññugarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantī’ti, atha tumhe, sāḷhā, pajaheyyātha. 3 Taṁ kiṁ maññatha, sāḷhā, atthi lobho”ti? 4 “Evaṁ, bhante”. 5 “Abhijjhāti kho ahaṁ, sāḷhā, etamatthaṁ vadāmi. Luddho kho ayaṁ, sāḷhā, abhijjhālu pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṁ sa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 6 “Evaṁ, bhante”. 7 “Taṁ kiṁ maññatha, sāḷhā, atthi doso”ti? 8 “Evaṁ, bhante”. 9 “Byāpādoti kho ahaṁ, sāḷhā, etamatthaṁ vadāmi. Duṭṭho kho ayaṁ, sāḷhā, byāpannacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṁ sa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 10 “Evaṁ, bhante”. 11 “Taṁ kiṁ maññatha, sāḷhā, atthi moho”ti? 12 “Evaṁ, bhante”. 13 “Avijjāti kho ahaṁ, sāḷhā, etamatthaṁ vadāmi. Mūḷho kho ayaṁ, sāḷhā, avijjāgato pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṁ sa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 14 “Evaṁ, bhante”. 15 “Taṁ kiṁ maññatha, sāḷhā, ime dhammā kusalā vā akusalā vā”ti? 16 “Akusalā, bhante”. 17 “Sāvajjā vā anavajjā vā”ti? 18 “Sāvajjā, bhante”. 19 “Viññugarahitā vā viññuppasatthā vā”ti? 20 “Viññugarahitā, bhante”. 21 “Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattanti, no vā? Kathaṁ vā ettha hotī”ti? 22 “Samattā, bhante, samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantīti. Evaṁ no ettha hotī”ti. 23 “Iti kho, sāḷhā, yaṁ taṁ avocumhā: ‘etha tumhe, sāḷhā, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe, sāḷhā, attanāva jāneyyātha—ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññugarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantīti, atha tumhe, sāḷhā, pajaheyyāthā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 24 Etha tumhe, sāḷhā, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe, sāḷhā, attanāva jāneyyātha: ‘ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattantī’ti, atha tumhe, sāḷhā, upasampajja vihareyyātha. 25 Taṁ kiṁ maññatha, sāḷhā, atthi alobho”ti? 26 “Evaṁ, bhante”. 27 “Anabhijjhāti kho ahaṁ, sāḷhā, etamatthaṁ vadāmi. Aluddho kho ayaṁ, sāḷhā, anabhijjhālu neva pāṇaṁ hanati, na adinnaṁ ādiyati, na paradāraṁ gacchati, na musā bhaṇati, parampi na tathattāya samādapeti, yaṁ sa hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 28 “Evaṁ, bhante”. 29 “Taṁ kiṁ maññatha, sāḷhā, atthi adoso”ti? 30 “Evaṁ, bhante”. 31 “Abyāpādoti kho ahaṁ, sāḷhā, etamatthaṁ vadāmi. Aduṭṭho kho ayaṁ, sāḷhā, abyāpannacitto neva pāṇaṁ hanati, na adinnaṁ ādiyati, na paradāraṁ gacchati, na musā bhaṇati, parampi na tathattāya samādapeti, yaṁ sa hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 32 “Evaṁ, bhante”. 33 “Taṁ kiṁ maññatha, sāḷhā, atthi amoho”ti? 34 “Evaṁ, bhante”. 35 “Vijjāti kho ahaṁ, sāḷhā, etamatthaṁ vadāmi. Amūḷho kho ayaṁ, sāḷhā, vijjāgato neva pāṇaṁ hanati, na adinnaṁ ādiyati, na paradāraṁ gacchati, na musā bhaṇati, parampi na tathattāya 2066 --- an3 66:35 samādapeti, yaṁ sa hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 36 “Evaṁ, bhante”. 37 “Taṁ kiṁ maññatha, sāḷhā, ime dhammā kusalā vā akusalā vā”ti? 38 “Kusalā, bhante”. 39 “Sāvajjā vā anavajjā vā”ti? 40 “Anavajjā, bhante”. 41 “Viññugarahitā vā viññuppasatthā vā”ti? 42 “Viññuppasatthā, bhante”. 43 “Samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattanti, no vā? Kathaṁ vā ettha hotī”ti? 44 “Samattā, bhante, samādinnā hitāya sukhāya saṁvattantīti. Evaṁ no ettha hotī”ti. 45 “Iti kho, sāḷhā, yaṁ taṁ avocumhā: ‘etha tumhe, sāḷhā, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe, sāḷhā, attanāva jāneyyātha—ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā dīgharattaṁ hitāya sukhāya saṁvattantīti, atha tumhe, sāḷhā, upasampajja vihareyyāthā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 46 Sa kho so, sāḷhā, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno patissato mettāsahagatena cetasā …pe… karuṇā … muditā … upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. So evaṁ pajānāti: ‘atthi idaṁ, atthi hīnaṁ, atthi paṇītaṁ, atthi imassa saññāgatassa uttari nissaraṇan’ti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 47 So evaṁ pajānāti: ‘ahu pubbe lobho, tadahu akusalaṁ, so etarahi natthi, iccetaṁ kusalaṁ; ahu pubbe doso …pe… ahu pubbe moho, tadahu akusalaṁ, so etarahi natthi, iccetaṁ kusalan’ti. So diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.80 8. Ānandavagga Cūḷanikāsutta |80| Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘bhagavato, ānanda, sikhissa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṁ sarena viññāpesī’ti. Bhagavā pana, bhante, arahaṁ sammāsambuddho kīvatakaṁ pahoti sarena viññāpetun”ti? “Sāvako so, ānanda, appameyyā tathāgatā”ti. 2 Dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘bhagavato, ānanda, sikhissa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṁ sarena viññāpesī’ti. Bhagavā pana, bhante, arahaṁ sammāsambuddho kīvatakaṁ pahoti sarena viññāpetun”ti? “Sāvako so, ānanda, appameyyā tathāgatā”ti. 3 Tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘bhagavato, ānanda, sikhissa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṁ sarena viññāpesī’ti. Bhagavā pana, bhante, arahaṁ sammāsambuddho kīvatakaṁ pahoti sarena viññāpetun”ti? “Sutā te, ānanda, sahassī cūḷanikā lokadhātū”ti? “Etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo, yaṁ bhagavā bhāseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tenahānanda, suṇāhi sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 4 “Yāvatā, ānanda, candimasūriyā pariharanti, disā bhanti virocanā, tāva sahassadhā loko. Tasmiṁ sahassadhā loke sahassaṁ candānaṁ, sahassaṁ sūriyānaṁ, sahassaṁ sinerupabbatarājānaṁ, sahassaṁ jambudīpānaṁ, sahassaṁ aparagoyānānaṁ, sahassaṁ uttarakurūnaṁ, sahassaṁ pubbavidehānaṁ, cattāri mahāsamuddasahassāni, cattāri mahārājasahassāni, sahassaṁ cātumahārājikānaṁ, sahassaṁ tāvatiṁsānaṁ, sahassaṁ 2067 --- an3 80:4 yāmānaṁ, sahassaṁ tusitānaṁ, sahassaṁ nimmānaratīnaṁ, sahassaṁ paranimmitavasavattīnaṁ, sahassaṁ brahmalokānaṁ—ayaṁ vuccatānanda, sahassī cūḷanikā lokadhātu. 5 Yāvatānanda, sahassī cūḷanikā lokadhātu tāva sahassadhā loko. Ayaṁ vuccatānanda, dvisahassī majjhimikā lokadhātu. 6 Yāvatānanda, dvisahassī majjhimikā lokadhātu tāva sahassadhā loko. Ayaṁ vuccatānanda, tisahassī mahāsahassī lokadhātu. 7 Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato tisahassimahāsahassilokadhātuṁ sarena viññāpeyya, yāvatā pana ākaṅkheyyā”ti. 8 “Yathā kathaṁ pana, bhante, bhagavā tisahassimahāsahassilokadhātuṁ sarena viññāpeyya, yāvatā pana ākaṅkheyyā”ti? “Idhānanda, tathāgato tisahassimahāsahassilokadhātuṁ obhāsena phareyya. Yadā te sattā taṁ ālokaṁ sañjāneyyuṁ, atha tathāgato ghosaṁ kareyya saddamanussāveyya. Evaṁ kho, ānanda, tathāgato tisahassimahāsahassilokadhātuṁ sarena viññāpeyya, yāvatā pana ākaṅkheyyā”ti. 9 Evaṁ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yassa me satthā evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo”ti. Evaṁ vutte, āyasmā udāyī āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “kiṁ tuyhettha, āvuso ānanda, yadi te satthā evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo”ti? Evaṁ vutte, bhagavā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “mā hevaṁ, udāyi, mā hevaṁ, udāyi. Sace, udāyi, ānando avītarāgo kālaṁ kareyya, tena cittappasādena sattakkhattuṁ devesu devarajjaṁ kāreyya, sattakkhattuṁ imasmiṁyeva jambudīpe mahārajjaṁ kāreyya. Api ca, udāyi, ānando diṭṭheva dhamme parinibbāyissatī”ti. Dasamaṁ. Ānandavaggo tatiyo. 10 Tassuddānaṁ Channo ājīvako sakko, nigaṇṭho ca nivesako; Duve bhavā sīlabbataṁ, gandhajātañca cūḷanīti. 0 Aṅguttara Nikāya 3.47 5. Cūḷavagga Saṅkhatalakkhaṇasutta |47| “Tīṇimāni, bhikkhave, saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi? Uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇānī”ti. Sattamaṁ. 2 Asaṅkhatalakkhaṇasutta “Tīṇimāni, bhikkhave, asaṅkhatassa asaṅkhatalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi? Na uppādo paññāyati, na vayo paññāyati, na ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi asaṅkhatassa asaṅkhatalakkhaṇānī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.79 8. Ānandavagga Gandhajātasutta |79| Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Tīṇimāni, bhante, gandhajātāni, yesaṁ anuvātaṁyeva gandho gacchati, no paṭivātaṁ. Katamāni tīṇi? Mūlagandho, sāragandho, pupphagandho—imāni kho, bhante, tīṇi gandhajātāni, yesaṁ anuvātaṁyeva gandho gacchati, no paṭivātaṁ. Atthi nu kho, bhante, kiñci gandhajātaṁ yassa anuvātampi gandho gacchati, paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatī”ti? 3 “Atthānanda, kiñci gandhajātaṁ yassa anuvātampi gandho gacchati, paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatī”ti. “Katamañca pana, bhante, gandhajātaṁ yassa anuvātampi gandho gacchati, paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatī”ti? 4 “Idhānanda, yasmiṁ gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā buddhaṁ saraṇaṁ gato hoti, dhammaṁ saraṇaṁ gato hoti, saṅghaṁ saraṇaṁ gato hoti, pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, sīlavā hoti kalyāṇadhammo, vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. 5 Tassa disāsu samaṇabrāhmaṇā vaṇṇaṁ bhāsanti: ‘amukasmiṁ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā buddhaṁ saraṇaṁ gato hoti, dhammaṁ saraṇaṁ gato hoti, saṅghaṁ saraṇaṁ gato hoti, pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, sīlavā hoti kalyāṇadhammo, vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi 2068 --- an3 79:5 vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato’ti. 6 Devatāpissa vaṇṇaṁ bhāsanti: ‘amukasmiṁ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā buddhaṁ saraṇaṁ gato hoti, dhammaṁ saraṇaṁ gato hoti, saṅghaṁ saraṇaṁ gato hoti, pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, sīlavā hoti kalyāṇadhammo, vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato’ti. Idaṁ kho taṁ, ānanda, gandhajātaṁ yassa anuvātampi gandho gacchati, paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatīti. 7 Na pupphagandho paṭivātameti, Na candanaṁ tagaramallikā vā; Satañca gandho paṭivātameti, Sabbā disā sappuriso pavāyatī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.101 10. Loṇakapallavagga Paṁsudhovakasutta |101| “Santi, bhikkhave, jātarūpassa oḷārikā upakkilesā paṁsuvālukā sakkharakaṭhalā. Tamenaṁ paṁsudhovako vā paṁsudhovakantevāsī vā doṇiyaṁ ākiritvā dhovati sandhovati niddhovati. Tasmiṁ pahīne tasmiṁ byantīkate santi jātarūpassa majjhimasahagatā upakkilesā sukhumasakkharā thūlavālukā. Tamenaṁ paṁsudhovako vā paṁsudhovakantevāsī vā dhovati sandhovati niddhovati. Tasmiṁ pahīne tasmiṁ byantīkate santi jātarūpassa sukhumasahagatā upakkilesā sukhumavālukā kāḷajallikā. Tamenaṁ paṁsudhovako vā paṁsudhovakantevāsī vā dhovati sandhovati niddhovati. Tasmiṁ pahīne tasmiṁ byantīkate athāparaṁ suvaṇṇasikatāvasissanti. Tamenaṁ suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā jātarūpaṁ mūsāyaṁ pakkhipitvā dhamati sandhamati niddhamati. Taṁ hoti jātarūpaṁ dhantaṁ sandhantaṁ niddhantaṁ aniddhantakasāvaṁ, na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṁ jātarūpaṁ dhamati sandhamati niddhamati. Taṁ hoti jātarūpaṁ dhantaṁ sandhantaṁ niddhantaṁ niddhantakasāvaṁ, mudu ca hoti kammaniyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā upeti kammāya. Yassā yassā ca pilandhanavikatiyā ākaṅkhati—yadi paṭṭikāya, yadi kuṇḍalāya, yadi gīveyyake, yadi suvaṇṇamālāya—tañcassa atthaṁ anubhoti. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, santi adhicittamanuyuttassa bhikkhuno oḷārikā upakkilesā kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ, tamenaṁ sacetaso bhikkhu dabbajātiko pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Tasmiṁ pahīne tasmiṁ byantīkate santi adhicittamanuyuttassa bhikkhuno majjhimasahagatā upakkilesā kāmavitakko byāpādavitakko vihiṁsāvitakko, tamenaṁ sacetaso bhikkhu dabbajātiko pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Tasmiṁ pahīne tasmiṁ byantīkate santi adhicittamanuyuttassa bhikkhuno sukhumasahagatā upakkilesā ñātivitakko janapadavitakko anavaññattipaṭisaṁyutto vitakko, tamenaṁ sacetaso bhikkhu dabbajātiko pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Tasmiṁ pahīne tasmiṁ byantīkate athāparaṁ dhammavitakkāvasissanti. So hoti samādhi na ceva santo na ca paṇīto nappaṭippassaddhaladdho na ekodibhāvādhigato sasaṅkhāraniggayhavāritagato. Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ taṁ cittaṁ ajjhattaṁyeva santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. So hoti samādhi santo paṇīto paṭippassaddhiladdho ekodibhāvādhigato na sasaṅkhāraniggayhavāritagato. Yassa yassa ca abhiññā sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññā sacchikiriyāya tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati satiāyatane. 3 So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhaveyyaṁ—ekopi hutvā bahudhā assaṁ, bahudhāpi hutvā eko assaṁ; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gaccheyyaṁ, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ kareyyaṁ, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gaccheyyaṁ, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kameyyaṁ, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimaseyyaṁ parimajjeyyaṁ; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati satiāyatane. 4 So sace ākaṅkhati: ‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya 2069 --- an3 101:4 atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṁ dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati satiāyatane. 5 So sace ākaṅkhati: ‘parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajāneyyaṁ—sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ; sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ; samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajāneyyaṁ; saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajāneyyaṁ; mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajāneyyaṁ, amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajāneyyaṁ; sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajāneyyaṁ, anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajāneyyaṁ; samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajāneyyaṁ, asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajāneyyaṁ; vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajāneyyaṁ, avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajāneyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati satiāyatane. 6 So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: “amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno”ti, iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati satiāyatane. 7 So sace ākaṅkhati: ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṁ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṁ: “ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā”ti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṁ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati satiāyatane. 8 So sace ākaṅkhati: ‘āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati satiāyatane”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.22 3. Puggalavagga Gilānasutta |22| “Tayome, bhikkhave, gilānā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Idha, bhikkhave, ekacco gilāno labhanto vā sappāyāni bhojanāni alabhanto vā sappāyāni bhojanāni, labhanto vā sappāyāni bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni, labhanto vā patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ alabhanto vā patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ neva vuṭṭhāti tamhā ābādhā. 2 Idha pana, bhikkhave, ekacco gilāno labhanto vā sappāyāni bhojanāni alabhanto vā sappāyāni bhojanāni, labhanto vā sappāyāni bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni, labhanto vā patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ alabhanto vā patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ vuṭṭhāti tamhā ābādhā. 3 Idha pana, bhikkhave, ekacco gilāno labhantova sappāyāni bhojanāni no alabhanto, labhantova sappāyāni bhesajjāni no alabhanto, labhantova patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ no alabhanto vuṭṭhāti tamhā ābādhā. 4 Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ gilāno labhantova sappāyāni bhojanāni no alabhanto, labhantova sappāyāni bhesajjāni no alabhanto, labhantova patirūpaṁ 2070 --- an3 22:4 upaṭṭhākaṁ no alabhanto vuṭṭhāti tamhā ābādhā, imaṁ kho, bhikkhave, gilānaṁ paṭicca gilānabhattaṁ anuññātaṁ gilānabhesajjaṁ anuññātaṁ gilānupaṭṭhāko anuññāto. Imañca pana, bhikkhave, gilānaṁ paṭicca aññepi gilānā upaṭṭhātabbā. Ime kho, bhikkhave, tayo gilānā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 5 Evamevaṁ kho, bhikkhave, tayome gilānūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo labhanto vā tathāgataṁ dassanāya alabhanto vā tathāgataṁ dassanāya, labhanto vā tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya alabhanto vā tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya neva okkamati niyāmaṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. 6 Idha, pana, bhikkhave, ekacco puggalo labhanto vā tathāgataṁ dassanāya alabhanto vā tathāgataṁ dassanāya, labhanto vā tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya alabhanto vā tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya okkamati niyāmaṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. 7 Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo labhantova tathāgataṁ dassanāya no alabhanto, labhantova tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya no alabhanto okkamati niyāmaṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. 8 Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo labhantova tathāgataṁ dassanāya no alabhanto, labhantova tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya no alabhanto okkamati niyāmaṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ, imaṁ kho, bhikkhave, puggalaṁ paṭicca dhammadesanā anuññātā. Imañca pana, bhikkhave, puggalaṁ paṭicca aññesampi dhammo desetabbo. Ime kho, bhikkhave, tayo gilānūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.43 5. Cūḷavagga Atthavasasutta |43| “Tayo, bhikkhave, atthavase sampassamānena alameva paresaṁ dhammaṁ desetuṁ. Katame tayo? Yo dhammaṁ deseti so atthappaṭisaṁvedī ca hoti dhammappaṭisaṁvedī ca. Yo dhammaṁ suṇāti so atthappaṭisaṁvedī ca hoti dhammappaṭisaṁvedī ca. Yo ceva dhammaṁ deseti yo ca dhammaṁ suṇāti ubho atthappaṭisaṁvedino ca honti dhammappaṭisaṁvedino ca. Ime kho, bhikkhave, tayo atthavase sampassamānena alameva paresaṁ dhammaṁ desetun”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.26 3. Puggalavagga Sevitabbasutta |26| “Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Atthi, bhikkhave, puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Atthi, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Atthi, bhikkhave, puggalo sakkatvā garuṁ katvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Katamo ca, bhikkhave, puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo hīno hoti sīlena samādhinā paññāya. Evarūpo, bhikkhave, puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo aññatra anuddayā aññatra anukampā. 2 Katamo ca, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sadiso hoti sīlena samādhinā paññāya. Evarūpo, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Taṁ kissa hetu? Sīlasāmaññagatānaṁ sataṁ sīlakathā ca no bhavissati, sā ca no pavattinī bhavissati, sā ca no phāsu bhavissati. Samādhisāmaññagatānaṁ sataṁ samādhikathā ca no bhavissati, sā ca no pavattinī bhavissati, sā ca no phāsu bhavissati. Paññāsāmaññagatānaṁ sataṁ paññākathā ca no bhavissati, sā ca no pavattinī bhavissati, sā ca no phāsu bhavissatīti. Tasmā evarūpo puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. 3 Katamo ca, bhikkhave, puggalo sakkatvā garuṁ katvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo adhiko hoti sīlena samādhinā paññāya. Evarūpo, bhikkhave, puggalo sakkatvā garuṁ katvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Taṁ kissa hetu? Iti aparipūraṁ vā sīlakkhandhaṁ paripūressāmi, paripūraṁ vā sīlakkhandhaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmi; aparipūraṁ vā samādhikkhandhaṁ paripūressāmi, paripūraṁ vā samādhikkhandhaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmi; aparipūraṁ vā paññākkhandhaṁ paripūressāmi, paripūraṁ vā paññākkhandhaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmīti. Tasmā evarūpo puggalo sakkatvā garuṁ katvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Ime kho, bhikkhave, 2071 --- an3 26:3 tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasminti. 4 Nihīyati puriso nihīnasevī, Na ca hāyetha kadāci tulyasevī; Seṭṭhamupanamaṁ udeti khippaṁ, Tasmā attano uttariṁ bhajethā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.18 2. Rathakāravagga Devalokasutta |18| “Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘devalokūpapattiyā, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussathā’ti? Nanu tumhe, bhikkhave, evaṁ puṭṭhā aṭṭīyeyyātha harāyeyyātha jiguccheyyāthā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Iti kira tumhe, bhikkhave, dibbena āyunā aṭṭīyatha harāyatha jigucchatha, dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbenādhipateyyena aṭṭīyatha harāyatha jigucchatha; pageva kho pana, bhikkhave, tumhehi kāyaduccaritena aṭṭīyitabbaṁ harāyitabbaṁ jigucchitabbaṁ, vacīduccaritena … manoduccaritena aṭṭīyitabbaṁ harāyitabbaṁ jigucchitabban”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.105 11. Sambodhavagga Dutiyaassādasutta |105| “No cedaṁ, bhikkhave, loke assādo abhavissa, nayidaṁ sattā loke sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi loke assādo, tasmā sattā loke sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, loke ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā loke nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi loke ādīnavo, tasmā sattā loke nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, loke nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā lokamhā nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi loke nissaraṇaṁ, tasmā sattā lokamhā nissaranti. Yāvakīvañca, bhikkhave, sattā lokassa assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsuṁ, neva tāva, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṁyuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā vihariṁsu. Yato ca kho, bhikkhave, sattā lokassa assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsuṁ, atha, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṁyuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā viharantī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.124 13. Kusināravagga Bhaṇḍanasutta |124| “Yassaṁ, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti, manasi kātumpi me esā, bhikkhave, disā na phāsu hoti, pageva gantuṁ. Niṭṭhamettha gacchāmi: ‘addhā te āyasmanto tayo dhamme pajahiṁsu, tayo dhamme bahulamakaṁsu. Katame tayo dhamme pajahiṁsu? Nekkhammavitakkaṁ, abyāpādavitakkaṁ, avihiṁsāvitakkaṁ—ime tayo dhamme pajahiṁsu. Katame tayo dhamme bahulamakaṁsu? Kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ—ime tayo dhamme bahulamakaṁsu’. Yassaṁ, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti, manasi kātumpi me esā, bhikkhave, disā na phāsu hoti, pageva gantuṁ. Niṭṭhamettha gacchāmi: ‘addhā te āyasmanto ime tayo dhamme pajahiṁsu, ime tayo dhamme bahulamakaṁsu’. 2 Yassaṁ pana, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, gantumpi me esā, bhikkhave, disā phāsu hoti, pageva manasi kātuṁ. Niṭṭhamettha gacchāmi: ‘addhā te āyasmanto tayo dhamme pajahiṁsu, tayo dhamme bahulamakaṁsu. Katame tayo dhamme pajahiṁsu? Kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ—ime tayo dhamme pajahiṁsu. Katame tayo dhamme bahulamakaṁsu? Nekkhammavitakkaṁ, abyāpādavitakkaṁ, avihiṁsāvitakkaṁ—ime tayo dhamme bahulamakaṁsu’. Yassaṁ, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, gantumpi me esā, bhikkhave, disā phāsu hoti, pageva manasi kātuṁ. Niṭṭhamettha gacchāmi: ‘addhā te āyasmanto ime tayo dhamme pajahiṁsu, ime tayo dhamme bahulamakaṁsū’”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.39 4. Devadūtavagga Sukhumālasutta |39| “Sukhumālo ahaṁ, bhikkhave, paramasukhumālo accantasukhumālo. Mama sudaṁ, bhikkhave, pitu nivesane pokkharaṇiyo kāritā honti. Ekattha sudaṁ, bhikkhave, uppalaṁ vappati, ekattha padumaṁ, ekattha puṇḍarīkaṁ, yāvadeva mamatthāya. Na kho panassāhaṁ, bhikkhave, akāsikaṁ candanaṁ dhāremi. Kāsikaṁ, bhikkhave, su 2072 --- an3 39:1 me taṁ veṭhanaṁ hoti, kāsikā kañcukā, kāsikaṁ nivāsanaṁ, kāsiko uttarāsaṅgo. Rattindivaṁ kho pana me su taṁ, bhikkhave, setacchattaṁ dhārīyati: ‘mā naṁ phusi sītaṁ vā uṇhaṁ vā tiṇaṁ vā rajo vā ussāvo vā’ti. 2 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, tayo pāsādā ahesuṁ—eko hemantiko, eko gimhiko, eko vassiko. So kho ahaṁ, bhikkhave, vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṁ orohāmi. Yathā kho pana, bhikkhave, aññesaṁ nivesane dāsakammakaraporisassa kaṇājakaṁ bhojanaṁ dīyati bilaṅgadutiyaṁ, evamevassu me, bhikkhave, pitu nivesane dāsakammakaraporisassa sālimaṁsodano dīyati. 3 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, evarūpāya iddhiyā samannāgatassa evarūpena ca sukhumālena etadahosi: ‘assutavā kho puthujjano attanā jarādhammo samāno jaraṁ anatīto paraṁ jiṇṇaṁ disvā aṭṭīyati harāyati jigucchati attānaṁyeva atisitvā, ahampi khomhi jarādhammo jaraṁ anatīto. Ahañceva kho pana jarādhammo samāno jaraṁ anatīto paraṁ jiṇṇaṁ disvā aṭṭīyeyyaṁ harāyeyyaṁ jiguccheyyaṁ na metaṁ assa patirūpan’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iti paṭisañcikkhato yo yobbane yobbanamado so sabbaso pahīyi. 4 Assutavā kho puthujjano attanā byādhidhammo samāno byādhiṁ anatīto paraṁ byādhitaṁ disvā aṭṭīyati harāyati jigucchati attānaṁyeva atisitvā: ‘ahampi khomhi byādhidhammo byādhiṁ anatīto, ahañceva kho pana byādhidhammo samāno byādhiṁ anatīto paraṁ byādhikaṁ disvā aṭṭīyeyyaṁ harāyeyyaṁ jiguccheyyaṁ, na metaṁ assa patirūpan’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iti paṭisañcikkhato yo ārogye ārogyamado so sabbaso pahīyi. 5 Assutavā kho puthujjano attanā maraṇadhammo samāno maraṇaṁ anatīto paraṁ mataṁ disvā aṭṭīyati harāyati jigucchati attānaṁyeva atisitvā: ‘ahampi khomhi maraṇadhammo, maraṇaṁ anatīto, ahaṁ ceva kho pana maraṇadhammo samāno maraṇaṁ anatīto paraṁ mataṁ disvā aṭṭīyeyyaṁ harāyeyyaṁ jiguccheyyaṁ, na metaṁ assa patirūpan’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iti paṭisañcikkhato yo jīvite jīvitamado so sabbaso pahīyīti. 6 Tayome, bhikkhave, madā. Katame tayo? Yobbanamado, ārogyamado, jīvitamado. Yobbanamadamatto vā, bhikkhave, assutavā puthujjano kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ārogyamadamatto vā, bhikkhave, assutavā puthujjano …pe… jīvitamadamatto vā, bhikkhave, assutavā puthujjano kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 7 Yobbanamadamatto vā, bhikkhave, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ārogyamadamatto vā, bhikkhave, bhikkhu …pe… jīvitamadamatto vā, bhikkhave, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattatīti. 8 Byādhidhammā jarādhammā, atho maraṇadhammino; Yathādhammā tathāsantā, jigucchanti puthujjanā. 9 Ahañce taṁ jiguccheyyaṁ, evaṁdhammesu pāṇisu; Na metaṁ patirūpassa, mama evaṁ vihārino. 10 Sohaṁ evaṁ viharanto, ñatvā dhammaṁ nirūpadhiṁ; Ārogye yobbanasmiñca, jīvitasmiñca ye madā. 11 Sabbe made abhibhosmi, Nekkhamme daṭṭhu khemataṁ; Tassa me ahu ussāho, Nibbānaṁ abhipassato. 12 Nāhaṁ bhabbo etarahi, Kāmāni paṭisevituṁ; Anivatti bhavissāmi, Brahmacariyaparāyaṇo”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.62 7. Mahāvagga Bhayasutta |62| “Tīṇimāni, bhikkhave, amātāputtikāni bhayānīti assutavā puthujjano bhāsati. Katamāni tīṇi? Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ mahāaggiḍāho vuṭṭhāti. Mahāaggiḍāhe kho pana, bhikkhave, vuṭṭhite tena gāmāpi ḍayhanti nigamāpi ḍayhanti nagarāpi ḍayhanti. Gāmesupi ḍayhamānesu nigamesupi ḍayhamānesu nagaresupi ḍayhamānesu tattha mātāpi puttaṁ nappaṭilabhati, puttopi mātaraṁ nappaṭilabhati. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ amātāputtikaṁ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, hoti so samayo yaṁ mahāmegho vuṭṭhāti. Mahāmeghe kho pana, bhikkhave, vuṭṭhite 2073 --- an3 62:2 mahāudakavāhako sañjāyati. Mahāudakavāhake kho pana, bhikkhave, sañjāyante tena gāmāpi vuyhanti nigamāpi vuyhanti nagarāpi vuyhanti. Gāmesupi vuyhamānesu nigamesupi vuyhamānesu nagaresupi vuyhamānesu tattha mātāpi puttaṁ nappaṭilabhati, puttopi mātaraṁ nappaṭilabhati. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ amātāputtikaṁ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, hoti so samayo yaṁ bhayaṁ hoti aṭavisaṅkopo, cakkasamāruḷhā jānapadā pariyāyanti. Bhaye kho pana, bhikkhave, sati aṭavisaṅkope cakkasamāruḷhesu jānapadesu pariyāyantesu tattha mātāpi puttaṁ nappaṭilabhati, puttopi mātaraṁ nappaṭilabhati. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ amātāputtikaṁ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi amātāputtikāni bhayānīti assutavā puthujjano bhāsati. 4 Tāni kho panimāni, bhikkhave, tīṇi samātāputtikāniyeva bhayāni amātāputtikāni bhayānīti assutavā puthujjano bhāsati. Katamāni tīṇi? Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ mahāaggiḍāho vuṭṭhāti. Mahāaggiḍāhe kho pana, bhikkhave, vuṭṭhite tena gāmāpi ḍayhanti nigamāpi ḍayhanti nagarāpi ḍayhanti. Gāmesupi ḍayhamānesu nigamesupi ḍayhamānesu nagaresupi ḍayhamānesu hoti so samayo yaṁ kadāci karahaci mātāpi puttaṁ paṭilabhati, puttopi mātaraṁ paṭilabhati. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ samātāputtikaṁyeva bhayaṁ amātāputtikaṁ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, hoti so samayo yaṁ mahāmegho vuṭṭhāti. Mahāmeghe kho pana, bhikkhave, vuṭṭhite mahāudakavāhako sañjāyati. Mahāudakavāhake kho pana, bhikkhave, sañjāte tena gāmāpi vuyhanti nigamāpi vuyhanti nagarāpi vuyhanti. Gāmesupi vuyhamānesu nigamesupi vuyhamānesu nagaresupi vuyhamānesu hoti so samayo yaṁ kadāci karahaci mātāpi puttaṁ paṭilabhati, puttopi mātaraṁ paṭilabhati. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ samātāputtikaṁyeva bhayaṁ amātāputtikaṁ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, hoti so samayo yaṁ bhayaṁ hoti aṭavisaṅkopo, cakkasamāruḷhā jānapadā pariyāyanti. Bhaye kho pana, bhikkhave, sati aṭavisaṅkope cakkasamāruḷhesu jānapadesu pariyāyantesu hoti so samayo yaṁ kadāci karahaci mātāpi puttaṁ paṭilabhati, puttopi mātaraṁ paṭilabhati. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ samātāputtikaṁyeva bhayaṁ amātāputtikaṁ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi samātāputtikāniyeva bhayāni amātāputtikāni bhayānīti assutavā puthujjano bhāsati. 7 Tīṇimāni, bhikkhave, amātāputtikāni bhayāni. Katamāni tīṇi? Jarābhayaṁ, byādhibhayaṁ, maraṇabhayanti. Na, bhikkhave, mātā puttaṁ jīramānaṁ evaṁ labhati: ‘ahaṁ jīrāmi, mā me putto jīrī’ti; putto vā pana mātaraṁ jīramānaṁ na evaṁ labhati: ‘ahaṁ jīrāmi, mā me mātā jīrī’ti. 8 Na, bhikkhave, mātā puttaṁ byādhiyamānaṁ evaṁ labhati: ‘ahaṁ byādhiyāmi, mā me putto byādhiyī’ti; putto vā pana mātaraṁ byādhiyamānaṁ na evaṁ labhati: ‘ahaṁ byādhiyāmi, mā me mātā byādhiyī’ti. 9 Na, bhikkhave, mātā puttaṁ mīyamānaṁ evaṁ labhati: ‘ahaṁ mīyāmi, mā me putto mīyī’ti; putto vā pana mātaraṁ mīyamānaṁ na evaṁ labhati: ‘ahaṁ mīyāmi, mā me mātā mīyī’ti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi amātāputtikāni bhayānīti. 10 Atthi, bhikkhave, maggo atthi paṭipadā imesañca tiṇṇaṁ samātāputtikānaṁ bhayānaṁ imesañca tiṇṇaṁ amātāputtikānaṁ bhayānaṁ pahānāya samatikkamāya saṁvattati. Katamo ca, bhikkhave, maggo katamā ca paṭipadā imesañca tiṇṇaṁ samātāputtikānaṁ bhayānaṁ imesañca tiṇṇaṁ amātāputtikānaṁ bhayānaṁ pahānāya samatikkamāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Ayaṁ kho, bhikkhave, maggo ayaṁ paṭipadā imesañca tiṇṇaṁ samātāputtikānaṁ bhayānaṁ imesañca tiṇṇaṁ amātāputtikānaṁ bhayānaṁ pahānāya samatikkamāya saṁvattatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.84 9. Samaṇavagga Vajjiputtasutta |84| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho aññataro vajjiputtako bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 2074 --- an3 84:1 Ekamantaṁ nisinno kho so vajjiputtako bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “sādhikamidaṁ, bhante, diyaḍḍhasikkhāpadasataṁ anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchati. Nāhaṁ, bhante, ettha sakkomi sikkhitun”ti. “Sakkhissasi pana tvaṁ, bhikkhu, tīsu sikkhāsu sikkhituṁ—adhisīlasikkhāya, adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāyā”ti? “Sakkomahaṁ, bhante, tīsu sikkhāsu sikkhituṁ—adhisīlasikkhāya, adhicittasikkhāya, adhipaññāsikkhāyā”ti. “Tasmātiha tvaṁ, bhikkhu, tīsu sikkhāsu sikkhassu—adhisīlasikkhāya, adhicittasikkhāya, adhipaññāsikkhāya. 2 Yato kho tvaṁ, bhikkhu, adhisīlampi sikkhissasi, adhicittampi sikkhissasi, adhipaññampi sikkhissasi, tassa tuyhaṁ bhikkhu adhisīlampi sikkhato adhicittampi sikkhato adhipaññampi sikkhato rāgo pahīyissati, doso pahīyissati, moho pahīyissati. So tvaṁ rāgassa pahānā dosassa pahānā mohassa pahānā yaṁ akusalaṁ na taṁ karissasi, yaṁ pāpaṁ na taṁ sevissasī”ti. 3 Atha kho so bhikkhu aparena samayena adhisīlampi sikkhi, adhicittampi sikkhi, adhipaññampi sikkhi. Tassa adhisīlampi sikkhato adhicittampi sikkhato adhipaññampi sikkhato rāgo pahīyi, doso pahīyi, moho pahīyi. So rāgassa pahānā dosassa pahānā mohassa pahānā yaṁ akusalaṁ taṁ nākāsi, yaṁ pāpaṁ taṁ na sevīti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.141 14. Yodhājīvavagga Assaparassasutta |141| “Tayo ca, bhikkhave, assaparasse desessāmi tayo ca purisaparasse. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katame ca, bhikkhave, tayo assaparassā? Idha, bhikkhave, ekacco assaparasso javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco assaparasso javasampanno hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco assaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo assaparassā. 3 Katame ca, bhikkhave, tayo purisaparassā? Idha, bhikkhave, ekacco purisaparasso javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco purisaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco purisaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 4 Kathañca, bhikkhave, purisaparasso javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Idamassa javasmiṁ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho saṁsādeti, no vissajjeti. Idamassa na vaṇṇasmiṁ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Idamassa na ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. Evaṁ kho, bhikkhave, purisaparasso javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno. 5 Kathañca, bhikkhave, purisaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Idamassa javasmiṁ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho vissajjeti, no saṁsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṁ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Idamassa na ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. Evaṁ kho, bhikkhave, purisaparasso javasampanno ca hoti; vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno. 6 Kathañca, bhikkhave, purisaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Idamassa javasmiṁ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho vissajjeti, no saṁsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṁ vadāmi. Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Idamassa 2075 --- an3 141:6 ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. Evaṁ kho, bhikkhave, purisaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo purisaparassā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.13 2. Rathakāravagga Āsaṁsasutta |13| “Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Nirāso, āsaṁso, vigatāso. Katamo ca, bhikkhave puggalo nirāso? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti, caṇḍālakule vā venakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So suṇāti: ‘itthannāmo kira khattiyo khattiyehi khattiyābhisekena abhisitto’ti. Tassa na evaṁ hoti: ‘kudāssu nāma mampi khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantī’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo nirāso. 2 Katamo ca, bhikkhave, puggalo āsaṁso? Idha, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto hoti ābhiseko anabhisitto acalappatto. So suṇāti: ‘itthannāmo kira khattiyo khattiyehi khattiyābhisekena abhisitto’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘kudāssu nāma mampi khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantī’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo āsaṁso. 3 Katamo ca, bhikkhave, puggalo vigatāso? Idha, bhikkhave, rājā hoti khattiyo muddhāvasitto. So suṇāti: ‘itthannāmo kira khattiyo khattiyehi khattiyābhisekena abhisitto’ti. Tassa na evaṁ hoti: ‘kudāssu nāma mampi khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantī’ti. Taṁ kissa hetu? Yā hissa, bhikkhave, pubbe anabhisittassa abhisekāsā sā paṭippassaddhā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo vigatāso. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 4 Evamevaṁ kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsu. Katame tayo? Nirāso, āsaṁso, vigatāso. Katamo ca, bhikkhave, puggalo nirāso? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto. So suṇāti: ‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Tassa na evaṁ hoti: ‘kudāssu nāma ahampi āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo nirāso. 5 Katamo ca, bhikkhave, puggalo āsaṁso? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti kalyāṇadhammo. So suṇāti: ‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘kudāssu nāma ahampi āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo āsaṁso. 6 Katamo ca, bhikkhave, puggalo vigatāso? Idha, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ hoti khīṇāsavo. So suṇāti: ‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Tassa na evaṁ hoti: ‘kudāssu nāma ahampi āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharissāmī’ti. Taṁ kissa hetu? Yā hissa, bhikkhave, pubbe avimuttassa vimuttāsā sā paṭippassaddhā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo vigatāso. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsū”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.130 13. Kusināravagga Dutiyaanuruddhasutta |130| Atha kho āyasmā anuruddho yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā anuruddho āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, āvuso sāriputta, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṁ lokaṁ 2076 --- an3 130:1 olokemi. Āraddhaṁ kho pana me vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. Atha ca pana me nānupādāya āsavehi cittaṁ vimuccatī”ti. 2 “Yaṁ kho te, āvuso anuruddha, evaṁ hoti: ‘ahaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṁ lokaṁ volokemī’ti, idaṁ te mānasmiṁ. Yampi te, āvuso anuruddha, evaṁ hoti: ‘āraddhaṁ kho pana me vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggan’ti, idaṁ te uddhaccasmiṁ. Yampi te, āvuso anuruddha, evaṁ hoti: ‘atha ca pana me nānupādāya āsavehi cittaṁ vimuccatī’ti, idaṁ te kukkuccasmiṁ. Sādhu vatāyasmā anuruddho ime tayo dhamme pahāya, ime tayo dhamme amanasikaritvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharatū”ti. 3 Atha kho āyasmā anuruddho aparena samayena ime tayo dhamme pahāya, ime tayo dhamme amanasikaritvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁhari. Atha kho āyasmā anuruddho eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā anuruddho arahataṁ ahosīti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.155 15. Maṅgalavagga Pubbaṇhasutta |155| “Ye, bhikkhave, sattā pubbaṇhasamayaṁ kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti, supubbaṇho, bhikkhave, tesaṁ sattānaṁ. 2 Ye, bhikkhave, sattā majjhanhikasamayaṁ kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti, sumajjhanhiko, bhikkhave, tesaṁ sattānaṁ. 3 Ye, bhikkhave, sattā sāyanhasamayaṁ kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti, susāyanho, bhikkhave, tesaṁ sattānanti. 4 Sunakkhattaṁ sumaṅgalaṁ, suppabhātaṁ suhuṭṭhitaṁ; Sukhaṇo sumuhutto ca, suyiṭṭhaṁ brahmacārisu. 5 Padakkhiṇaṁ kāyakammaṁ, vācākammaṁ padakkhiṇaṁ; Padakkhiṇaṁ manokammaṁ, paṇīdhi te padakkhiṇe; Padakkhiṇāni katvāna, labhantatthe padakkhiṇe. 6 Te atthaladdhā sukhitā, viruḷhā buddhasāsane; Arogā sukhitā hotha, saha sabbehi ñātibhī”ti. Dasamaṁ. Maṅgalavaggo pañcamo. 7 Tassuddānaṁ Akusalañca sāvajjaṁ, visamāsucinā saha; Caturo khatā vandanā, pubbaṇhena ca te dasāti. Tatiyo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 3.90 9. Samaṇavagga Dutiyasikkhattayasutta |90| “Tisso imā, bhikkhave, sikkhā. Katamā tisso? Adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā. 2 Katamā ca, bhikkhave, adhisīlasikkhā? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhisīlasikkhā. 3 Katamā ca, bhikkhave, adhicittasikkhā? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhicittasikkhā. 4 Katamā ca, bhikkhave, adhipaññāsikkhā? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhipaññāsikkhā. Imā kho, bhikkhave, tisso sikkhāti. 5 Adhisīlaṁ adhicittaṁ, adhipaññañca vīriyavā; Thāmavā dhitimā jhāyī, sato guttindriyo care. 6 Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; Yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho. 7 Yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā; Abhibhuyya disā sabbā, appamāṇasamādhinā. 8 Tamāhu sekhaṁ paṭipadaṁ, atho saṁsuddhacāriyaṁ; Tamāhu loke sambuddhaṁ, dhīraṁ paṭipadantaguṁ. 9 Viññāṇassa nirodhena, taṇhākkhayavimuttino; Pajjotasseva nibbānaṁ, vimokkho hoti cetaso”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.76 8. Ānandavagga Paṭhamabhavasutta |76| Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “bhavo, bhavoti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, bhavo hotī”ti? 2 “Kāmadhātuvepakkañca, ānanda, kammaṁ nābhavissa, api nu kho kāmabhavo paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, ānanda, kammaṁ khettaṁ, viññāṇaṁ bījaṁ, taṇhā sneho. 2077 --- an3 76:2 Avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ hīnāya dhātuyā viññāṇaṁ patiṭṭhitaṁ evaṁ āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti. (…) 3 Rūpadhātuvepakkañca, ānanda, kammaṁ nābhavissa, api nu kho rūpabhavo paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, ānanda, kammaṁ khettaṁ, viññāṇaṁ bījaṁ, taṇhā sneho. Avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ majjhimāya dhātuyā viññāṇaṁ patiṭṭhitaṁ evaṁ āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti. (…) 4 Arūpadhātuvepakkañca, ānanda, kammaṁ nābhavissa, api nu kho arūpabhavo paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, ānanda, kammaṁ khettaṁ, viññāṇaṁ bījaṁ, taṇhā sneho. Avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ paṇītāya dhātuyā viññāṇaṁ patiṭṭhitaṁ evaṁ āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti. Evaṁ kho, ānanda, bhavo hotī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.48 5. Cūḷavagga Pabbatarājasutta |48| “Himavantaṁ, bhikkhave, pabbatarājaṁ nissāya mahāsālā tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. Katamāhi tīhi? Sākhāpattapalāsena vaḍḍhanti, tacapapaṭikāya vaḍḍhanti, pheggusārena vaḍḍhanti. Himavantaṁ, bhikkhave, pabbatarājaṁ nissāya mahāsālā imāhi tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, saddhaṁ kulapatiṁ nissāya anto jano tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhati. Katamāhi tīhi? Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati. Saddhaṁ, bhikkhave, kulapatiṁ nissāya anto jano imāhi tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhatīti. 3 Yathāpi pabbato selo, araññasmiṁ brahāvane; Taṁ rukkhā upanissāya, vaḍḍhante te vanappatī. 4 Tatheva sīlasampannaṁ, saddhaṁ kulapatiṁ idha; Upanissāya vaḍḍhanti, puttadārā ca bandhavā; Amaccā ñātisaṅghā ca, ye cassa anujīvino. 5 Tyāssa sīlavato sīlaṁ, cāgaṁ sucaritāni ca; Passamānānukubbanti, attamatthaṁ vicakkhaṇā. 6 Idha dhammaṁ caritvāna, maggaṁ sugatigāminaṁ; Nandino devalokasmiṁ, modanti kāmakāmino”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.69 7. Mahāvagga Akusalamūlasutta |69| “Tīṇimāni, bhikkhave, akusalamūlāni. Katamāni tīṇi? Lobho akusalamūlaṁ, doso akusalamūlaṁ, moho akusalamūlaṁ. 2 Yadapi, bhikkhave, lobho tadapi akusalamūlaṁ; yadapi luddho abhisaṅkharoti kāyena vācāya manasā tadapi akusalaṁ; yadapi luddho lobhena abhibhūto pariyādinnacitto parassa asatā dukkhaṁ uppādayati vadhena vā bandhanena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā balavamhi balattho itipi tadapi akusalaṁ. Itissame lobhajā lobhanidānā lobhasamudayā lobhapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. 3 Yadapi, bhikkhave, doso tadapi akusalamūlaṁ; yadapi duṭṭho abhisaṅkharoti kāyena vācāya manasā tadapi akusalaṁ; yadapi duṭṭho dosena abhibhūto pariyādinnacitto parassa asatā dukkhaṁ uppādayati vadhena vā bandhanena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā balavamhi balattho itipi tadapi akusalaṁ. Itissame dosajā dosanidānā dosasamudayā dosapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. 4 Yadapi, bhikkhave, moho tadapi akusalamūlaṁ; yadapi mūḷho abhisaṅkharoti kāyena vācāya manasā tadapi akusalaṁ; yadapi mūḷho mohena abhibhūto pariyādinnacitto parassa asatā dukkhaṁ uppādayati vadhena vā bandhanena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā balavamhi balattho itipi tadapi akusalaṁ. Itissame mohajā mohanidānā mohasamudayā mohapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Evarūpo cāyaṁ, bhikkhave, puggalo vuccati akālavādītipi, abhūtavādītipi, anatthavādītipi, adhammavādītipi, avinayavādītipi. 5 Kasmā cāyaṁ, bhikkhave, evarūpo puggalo vuccati akālavādītipi, abhūtavādītipi, anatthavādītipi, adhammavādītipi, avinayavādītipi? Tathāhāyaṁ, bhikkhave, puggalo parassa asatā dukkhaṁ uppādayati vadhena vā bandhanena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā balavamhi balattho itipi. Bhūtena kho pana vuccamāno avajānāti, no paṭijānāti; abhūtena vuccamāno na ātappaṁ karoti, tassa nibbeṭhanāya itipetaṁ atacchaṁ itipetaṁ abhūtanti. Tasmā evarūpo puggalo vuccati akālavādītipi, abhūtavādītipi, anatthavādītipi, adhammavādītipi, avinayavādītipi. 6 Evarūpo, bhikkhave, puggalo lobhajehi pāpakehi akusalehi dhammehi abhibhūto pariyādinnacitto diṭṭhe ceva dhamme dukkhaṁ viharati, savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ. Kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā duggati 2078 --- an3 69:6 pāṭikaṅkhā. 7 Dosajehi …pe… mohajehi pāpakehi akusalehi dhammehi abhibhūto pariyādinnacitto diṭṭhe ceva dhamme dukkhaṁ viharati, savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ. Kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Seyyathāpi, bhikkhave, sālo vā dhavo vā phandano vā tīhi māluvālatāhi uddhasto pariyonaddho anayaṁ āpajjati, byasanaṁ āpajjati, anayabyasanaṁ āpajjati; evamevaṁ kho, bhikkhave, evarūpo puggalo lobhajehi pāpakehi akusalehi dhammehi abhibhūto pariyādinnacitto diṭṭhe ceva dhamme dukkhaṁ viharati, savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ. Kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. 8 Dosajehi …pe… mohajehi pāpakehi akusalehi dhammehi abhibhūto pariyādinnacitto diṭṭhe ceva dhamme dukkhaṁ viharati savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ. Kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi akusalamūlānīti. 9 Tīṇimāni, bhikkhave, kusalamūlāni. Katamāni tīṇi? Alobho kusalamūlaṁ, adoso kusalamūlaṁ, amoho kusalamūlaṁ. 10 Yadapi, bhikkhave, alobho tadapi kusalamūlaṁ; yadapi aluddho abhisaṅkharoti kāyena vācāya manasā tadapi kusalaṁ; yadapi aluddho lobhena anabhibhūto apariyādinnacitto na parassa asatā dukkhaṁ uppādayati vadhena vā bandhanena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā balavamhi balattho itipi tadapi kusalaṁ. Itissame alobhajā alobhanidānā alobhasamudayā alobhapaccayā aneke kusalā dhammā sambhavanti. 11 Yadapi, bhikkhave, adoso tadapi kusalamūlaṁ; yadapi aduṭṭho abhisaṅkharoti kāyena vācāya manasā tadapi kusalaṁ; yadapi aduṭṭho dosena anabhibhūto apariyādinnacitto na parassa asatā dukkhaṁ uppādayati vadhena vā bandhanena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā balavamhi balattho itipi tadapi kusalaṁ. Itissame adosajā adosanidānā adosasamudayā adosapaccayā aneke kusalā dhammā sambhavanti. 12 Yadapi, bhikkhave, amoho tadapi kusalamūlaṁ; yadapi amūḷho abhisaṅkharoti kāyena vācāya manasā tadapi kusalaṁ; yadapi amūḷho mohena anabhibhūto apariyādinnacitto na parassa asatā dukkhaṁ uppādayati vadhena vā bandhanena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā balavamhi balattho itipi tadapi kusalaṁ. Itissame amohajā amohanidānā amohasamudayā amohapaccayā aneke kusalā dhammā sambhavanti. Evarūpo cāyaṁ, bhikkhave, puggalo vuccati kālavādītipi, bhūtavādītipi, atthavādītipi, dhammavādītipi, vinayavādītipi. 13 Kasmā cāyaṁ, bhikkhave, evarūpo puggalo vuccati kālavādītipi, bhūtavādītipi, atthavādītipi, dhammavādītipi, vinayavādītipi? Tathāhāyaṁ, bhikkhave, puggalo na parassa asatā dukkhaṁ uppādayati vadhena vā bandhanena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā balavamhi balattho itipi. Bhūtena kho pana vuccamāno paṭijānāti no avajānāti; abhūtena vuccamāno ātappaṁ karoti tassa nibbeṭhanāya: ‘itipetaṁ atacchaṁ, itipetaṁ abhūtan’ti. Tasmā evarūpo puggalo vuccati kālavādītipi, atthavādītipi, dhammavādītipi, vinayavādītipi. 14 Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa lobhajā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Diṭṭheva dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ. Diṭṭheva dhamme parinibbāyati. 15 Dosajā …pe… parinibbāyati. Mohajā …pe… parinibbāyati. Seyyathāpi bhikkhave, sālo vā dhavo vā phandano vā tīhi māluvālatāhi uddhasto pariyonaddho. Atha puriso āgaccheyya kudālapiṭakaṁ ādāya. So taṁ māluvālataṁ mūle chindeyya, mūle chetvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya, antamaso usīranāḷimattānipi. So taṁ māluvālataṁ khaṇḍākhaṇḍikaṁ chindeyya, khaṇḍākhaṇḍikaṁ chetvā phāleyya, phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya, sakalikaṁ sakalikaṁ karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahitvā masiṁ kareyya, masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evamassa tā, bhikkhave, māluvālatā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Evamevaṁ kho, bhikkhave, evarūpassa puggalassa lobhajā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Diṭṭheva 2079 --- an3 69:15 dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ. Diṭṭheva dhamme parinibbāyati. 16 Dosajā …pe… mohajā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Diṭṭheva dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ. Diṭṭheva dhamme parinibbāyati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi kusalamūlānī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.57 6. Brāhmaṇavagga Vacchagottasutta |57| Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bho gotama, samaṇo gotamo evamāha: ‘mayhameva dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ; mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ; mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ; mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan’ti. Ye te, bho gotama, evamāhaṁsu ‘samaṇo gotamo evamāha: “mayhameva dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ. Mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ. Mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ. Mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan”’ti. Kacci te bhoto gotamassa vuttavādino na ca bhavantaṁ gotamaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati? Anabbhakkhātukāmā hi mayaṁ bhavantaṁ gotaman”ti. 2 “Ye te, vaccha, evamāhaṁsu: ‘samaṇo gotamo evamāha: “mayhameva dānaṁ dātabbaṁ …pe… nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan”’ti na me te vuttavādino. Abbhācikkhanti ca pana maṁ asatā abhūtena. Yo kho, vaccha, paraṁ dānaṁ dadantaṁ vāreti so tiṇṇaṁ antarāyakaro hoti, tiṇṇaṁ pāripanthiko. Katamesaṁ tiṇṇaṁ? Dāyakassa puññantarāyakaro hoti, paṭiggāhakānaṁ lābhantarāyakaro hoti, pubbeva kho panassa attā khato ca hoti upahato ca. Yo kho, vaccha, paraṁ dānaṁ dadantaṁ vāreti so imesaṁ tiṇṇaṁ antarāyakaro hoti, tiṇṇaṁ pāripanthiko. 3 Ahaṁ kho pana, vaccha, evaṁ vadāmi: ‘ye hi te candanikāya vā oligalle vā pāṇā, tatrapi yo thālidhovanaṁ vā sarāvadhovanaṁ vā chaḍḍeti: “ye tattha pāṇā te tena yāpentū”’ti, tato nidānampāhaṁ, vaccha, puññassa āgamaṁ vadāmi. Ko pana vādo manussabhūte. Api cāhaṁ, vaccha, sīlavato dinnaṁ mahapphalaṁ vadāmi, no tathā dussīlassa, so ca hoti pañcaṅgavippahīno pañcaṅgasamannāgato. 4 Katamāni pañcaṅgāni pahīnāni honti? Kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Imāni pañcaṅgāni vippahīnāni honti. 5 Katamehi pañcahi aṅgehi samannāgato hoti? Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti; imehi pañcahi aṅgehi samannāgato hoti. Iti pañcaṅgavippahīne pañcaṅgasamannāgate dinnaṁ mahapphalanti vadāmīti. 6 Iti kaṇhāsu setāsu, rohiṇīsu harīsu vā; Kammāsāsu sarūpāsu, gosu pārevatāsu vā. 7 Yāsu kāsuci etāsu, danto jāyati puṅgavo; Dhorayho balasampanno, kalyāṇajavanikkamo; Tameva bhāre yuñjanti, nāssa vaṇṇaṁ parikkhare. 8 Evamevaṁ manussesu, yasmiṁ kasmiñci jātiye; Khattiye brāhmaṇe vesse, sudde caṇḍālapukkuse. 9 Yāsu kāsuci etāsu, danto jāyati subbato; Dhammaṭṭho sīlasampanno, saccavādī hirīmano. 10 Pahīnajātimaraṇo, brahmacariyassa kevalī; Pannabhāro visaṁyutto, katakicco anāsavo. 11 Pāragū sabbadhammānaṁ, anupādāya nibbuto; Tasmiṁyeva viraje khette, vipulā hoti dakkhiṇā. 12 Bālā ca avijānantā, dummedhā assutāvino; Bahiddhā denti dānāni, na hi sante upāsare. 13 Ye ca sante upāsanti, sappaññe dhīrasammate; Saddhā ca nesaṁ sugate, mūlajātā patiṭṭhitā. 14 Devalokañca te yanti, kule vā idha jāyare; Anupubbena nibbānaṁ, adhigacchanti paṇḍitā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.111 11. 2080 --- an3 111:0 Sambodhavagga Paṭhamanidānasutta |111| “Tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṁ samudayāya. Katamāni tīṇi? Lobho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, doso nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, moho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya. Yaṁ, bhikkhave, lobhapakataṁ kammaṁ lobhajaṁ lobhanidānaṁ lobhasamudayaṁ, taṁ kammaṁ akusalaṁ taṁ kammaṁ sāvajjaṁ taṁ kammaṁ dukkhavipākaṁ, taṁ kammaṁ kammasamudayāya saṁvattati, na taṁ kammaṁ kammanirodhāya saṁvattati. Yaṁ, bhikkhave, dosapakataṁ kammaṁ dosajaṁ dosanidānaṁ dosasamudayaṁ, taṁ kammaṁ akusalaṁ taṁ kammaṁ sāvajjaṁ taṁ kammaṁ dukkhavipākaṁ, taṁ kammaṁ kammasamudayāya saṁvattati, na taṁ kammaṁ kammanirodhāya saṁvattati. Yaṁ, bhikkhave, mohapakataṁ kammaṁ mohajaṁ mohanidānaṁ mohasamudayaṁ, taṁ kammaṁ akusalaṁ taṁ kammaṁ sāvajjaṁ taṁ kammaṁ dukkhavipākaṁ, taṁ kammaṁ kammasamudayāya saṁvattati, na taṁ kammaṁ kammanirodhāya saṁvattati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṁ samudayāya. 2 Tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṁ samudayāya. Katamāni tīṇi? Alobho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, adoso nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, amoho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya. Yaṁ, bhikkhave, alobhapakataṁ kammaṁ alobhajaṁ alobhanidānaṁ alobhasamudayaṁ, taṁ kammaṁ kusalaṁ taṁ kammaṁ anavajjaṁ taṁ kammaṁ sukhavipākaṁ, taṁ kammaṁ kammanirodhāya saṁvattati, na taṁ kammaṁ kammasamudayāya saṁvattati. Yaṁ, bhikkhave, adosapakataṁ kammaṁ adosajaṁ adosanidānaṁ adosasamudayaṁ, taṁ kammaṁ kusalaṁ taṁ kammaṁ anavajjaṁ taṁ kammaṁ sukhavipākaṁ, taṁ kammaṁ kammanirodhāya saṁvattati, na taṁ kammaṁ kammasamudayāya saṁvattati. Yaṁ, bhikkhave, amohapakataṁ kammaṁ amohajaṁ amohanidānaṁ amohasamudayaṁ, taṁ kammaṁ kusalaṁ taṁ kammaṁ anavajjaṁ taṁ kammaṁ sukhavipākaṁ, taṁ kammaṁ kammanirodhāya saṁvattati, na taṁ kammaṁ kammasamudayāya saṁvattati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṁ samudayāyā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 3.32 4. Devadūtavagga Ānandasutta |32| Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Siyā nu kho, bhante, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu; yañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja vihareyyā”ti? “Siyā, ānanda, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu; yañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja vihareyyā”ti. 3 “Yathā kathaṁ pana, bhante, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu; yañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja vihareyyā”ti? 4 “Idhānanda, bhikkhuno evaṁ hoti: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. Evaṁ kho, ānanda, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu; yañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja vihareyyāti. 5 Idañca pana metaṁ, ānanda, sandhāya bhāsitaṁ pārāyane puṇṇakapañhe: 6 ‘Saṅkhāya lokasmiṁ paroparāni, Yassiñjitaṁ natthi kuhiñci loke; Santo vidhūmo anīgho nirāso, Atāri so jātijaranti brūmī’”ti. Dutiyaṁ. an11 0 Aṅguttara 2081 --- an11 14:0 Nikāya 11.14 2. Anussativagga Subhūtisutta |14| Atha kho āyasmā subhūti saddhena bhikkhunā saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ subhūtiṁ bhagavā etadavoca: “ko nāmāyaṁ, subhūti, bhikkhū”ti? “Saddho nāmāyaṁ, bhante, bhikkhu, sudattassa upāsakassa putto, saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti. 2 “Kacci panāyaṁ, subhūti, saddho bhikkhu sudattassa upāsakassa putto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito sandissati saddhāpadānesū”ti? “Etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo, yaṁ bhagavā saddhassa saddhāpadānāni bhāseyya. Idānāhaṁ jānissāmi yadi vā ayaṁ bhikkhu sandissati saddhāpadānesu yadi vā no”ti. 3 “Tena hi, subhūti, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā subhūti bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 4 “Idha, subhūti, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yampi, subhūti, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṁ hoti. 5 Puna caparaṁ, subhūti, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo; ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yampi, subhūti, bhikkhu bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṁ hoti. 6 Puna caparaṁ, subhūti, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yampi, subhūti, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṁ hoti. 7 Puna caparaṁ, subhūti, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. Yampi, subhūti, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṁ hoti. 8 Puna caparaṁ, subhūti, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni tatra dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. Yampi, subhūti, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni tatra dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṁ hoti. 9 Puna caparaṁ, subhūti, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. Yampi, subhūti, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṁ hoti. 10 Puna caparaṁ, subhūti, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yampi, subhūti, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṁ hoti. 11 Puna caparaṁ, subhūti, bhikkhu catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Yampi, subhūti, bhikkhu catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṁ hoti. 12 Puna caparaṁ, subhūti, bhikkhu anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; 2082 --- an11 14:12 tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Yampi, subhūti, bhikkhu anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṁ hoti. 13 Puna caparaṁ, subhūti, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Yampi, subhūti, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena …pe… yathākammūpage satte pajānāti, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṁ hoti. 14 Puna caparaṁ, subhūti, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yampi, subhūti, bhikkhu āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati, idampi, subhūti, saddhassa saddhāpadānaṁ hotī”ti. 15 Evaṁ vutte āyasmā subhūti bhagavantaṁ etadavoca: “yānimāni, bhante, bhagavatā saddhassa saddhāpadānāni bhāsitāni, saṁvijjanti tāni imassa bhikkhuno, ayañca bhikkhu etesu sandissati. 16 Ayaṁ, bhante, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 17 Ayaṁ, bhante, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo; ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 18 Ayaṁ, bhante, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. 19 Ayaṁ, bhante, bhikkhu suvaco hoti …pe… anusāsaniṁ. 20 Ayaṁ, bhante, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. 21 Ayaṁ, bhante, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. 22 Ayaṁ, bhante, bhikkhu āraddhavīriyo viharati …pe… thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 23 Ayaṁ, bhante, bhikkhu catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 24 Ayaṁ, bhante, bhikkhu anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 25 Ayaṁ, bhante, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti. 26 Ayaṁ, bhante, bhikkhu āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Yānimāni, bhante, bhagavatā saddhassa saddhāpadānāni bhāsitāni, saṁvijjanti tāni imassa bhikkhuno, ayañca bhikkhu etesu sandissatī”ti. 27 “Sādhu sādhu, subhūti. Tena hi tvaṁ, subhūti, iminā ca saddhena bhikkhunā saddhiṁ vihareyyāsi. Yadā ca tvaṁ, subhūti, ākaṅkheyyāsi tathāgataṁ dassanāya, iminā saddhena bhikkhunā saddhiṁ upasaṅkameyyāsi tathāgataṁ dassanāyā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11 Paṭhamapaṇṇāsaka Sāmaññavagga ~ |310-357| … Rūpasañcetanāya… saddasañcetanāya… gandhasañcetanāya… rasasañcetanāya… phoṭṭhabbasañcetanāya… dhammasañcetanāya… 0 Aṅguttara Nikāya 11 Paṭhamapaṇṇāsaka Rāgapeyyāla ~ |982| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ekādasa dhammā bhāvetabbā. Katame 2083 --- an11 982:1 ekādasa? Paṭhamaṁ jhānaṁ, dutiyaṁ jhānaṁ, tatiyaṁ jhānaṁ, catutthaṁ jhānaṁ, mettācetovimutti, karuṇācetovimutti, muditācetovimutti, upekkhācetovimutti, ākāsānañcāyatanaṁ, viññāṇañcāyatanaṁ, ākiñcaññāyatanaṁ—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime ekādasa dhammā bhāvetabbā”. 0 Aṅguttara Nikāya 11.21 2. Anussativagga Catutthasamādhisutta |21| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “siyā nu kho, āvuso, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti? 2 “Dūratopi kho mayaṁ, āvuso, āgaccheyyāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṁ. Sādhu vatāyasmantaṁyeva sāriputtaṁ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Āyasmato sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 3 “Tenahāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 4 “Siyā, āvuso, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti. 5 “Yathā kathaṁ panāvuso, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti? 6 “Idha, āvuso, bhikkhu evaṁsaññī hoti: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ, yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. Evaṁ kho, āvuso, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti. Ekādasamaṁ. Anussativaggo dutiyo. 7 Tassuddānaṁ Dve vuttā mahānāmena, nandiyena subhūtinā; Mettā aṭṭhako gopālo, cattāro ca samādhināti. 0 Aṅguttara Nikāya 11 Paṭhamapaṇṇāsaka Sāmaññavagga ~ |214-261| … Cakkhusamphassajāya vedanāya… sotasamphassajāya vedanāya… ghānasamphassajāya vedanāya… jivhāsamphassajāya vedanāya… kāyasamphassajāya vedanāya… manosamphassajāya vedanāya… 0 Aṅguttara Nikāya 11.1 1. Nissayavagga Kimatthiyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “kimatthiyāni, bhante, kusalāni sīlāni kimānisaṁsānī”ti? “Avippaṭisāratthāni kho, ānanda, kusalāni sīlāni avippaṭisārānisaṁsānī”ti. 2 “Avippaṭisāro pana, bhante, kimatthiyo kimānisaṁso”? “Avippaṭisāro kho, ānanda, pāmojjattho pāmojjānisaṁso”. 3 “Pāmojjaṁ pana, bhante, kimatthiyaṁ kimānisaṁsaṁ”? “Pāmojjaṁ kho, ānanda, pītatthaṁ pītānisaṁsaṁ”. 4 “Pīti pana, bhante, kimatthiyā kimānisaṁsā”? “Pīti kho, ānanda, passaddhatthā passaddhānisaṁsā”. 5 “Passaddhi pana, bhante, kimatthiyā kimānisaṁsā”? “Passaddhi kho, ānanda, sukhatthā sukhānisaṁsā”. 6 “Sukhaṁ pana, bhante, kimatthiyaṁ kimānisaṁsaṁ”? “Sukhaṁ kho, ānanda, samādhatthaṁ samādhānisaṁsaṁ”. 7 “Samādhi pana, bhante, 2084 --- an11 1:7 kimatthiyo kimānisaṁso”? “Samādhi kho, ānanda, yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso”. 8 “Yathābhūtañāṇadassanaṁ pana, bhante, kimatthiyaṁ kimānisaṁsaṁ”? “Yathābhūtañāṇadassanaṁ kho, ānanda, nibbidatthaṁ nibbidānisaṁsaṁ”. 9 “Nibbidā pana, bhante, kimatthiyā kimānisaṁsā”? “Nibbidā kho, ānanda, virāgatthā virāgānisaṁsā”. 10 “Virāgo pana, bhante, kimatthiyo kimānisaṁso”? “Virāgo kho, ānanda, vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso. 11 Iti kho, ānanda, kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṁsāni, avippaṭisāro pāmojjattho pāmojjānisaṁso, pāmojjaṁ pītatthaṁ pītānisaṁsaṁ, pīti passaddhatthā passaddhānisaṁsā, passaddhi sukhatthā sukhānisaṁsā, sukhaṁ samādhatthaṁ samādhānisaṁsaṁ, samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso, yathābhūtañāṇadassanaṁ nibbidatthaṁ nibbidānisaṁsaṁ, nibbidā virāgatthā virāgānisaṁsā, virāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso. Iti kho, ānanda, kusalāni sīlāni anupubbena aggāya parentī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11 Paṭhamapaṇṇāsaka Sāmaññavagga ~ |22| “Ekādasahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātiṁ kātuṁ. Katamehi ekādasahi? Idha, bhikkhave, gopālako na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṁ hāretā hoti, na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṁ kattā hoti, na titthaṁ jānāti, na pītaṁ jānāti, na vīthiṁ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī ca hoti, ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti—imehi kho, bhikkhave, ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātiṁ kātuṁ. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo cakkhusmiṁ aniccānupassī viharituṁ… 3 pe… |23| abhabbo cakkhusmiṁ dukkhānupassī viharituṁ… |24| abhabbo cakkhusmiṁ anattānupassī viharituṁ… |25| abhabbo cakkhusmiṁ khayānupassī viharituṁ… |26| abhabbo cakkhusmiṁ vayānupassī viharituṁ… |27| abhabbo cakkhusmiṁ virāgānupassī viharituṁ… |28| abhabbo cakkhusmiṁ nirodhānupassī viharituṁ… |29| abhabbo cakkhusmiṁ paṭinissaggānupassī viharituṁ”. 0 Aṅguttara Nikāya 11.5 1. Nissayavagga Tatiyaupanisāsutta |5| Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi …pe… “dussīlassa, āvuso, sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmojjaṁ, pāmojje asati pāmojjavipannassa hatūpanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṁ hoti sukhaṁ, sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā, nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo, virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 2 Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi na pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, āvuso, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmojjaṁ …pe… vimuttiñāṇadassanaṁ. 3 Sīlavato, āvuso, sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmojjaṁ, pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti, pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṁ hoti sukhaṁ, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā, nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, virāge sati virāgasampannassa 2085 --- an11 5:3 upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 4 Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, āvuso, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmojjaṁ …pe… vimuttiñāṇadassanan”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11.10 1. Nissayavagga Moranivāpasutta |10| Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati moranivāpe paribbājakārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ. Katamehi tīhi? Asekhena sīlakkhandhena, asekhena samādhikkhandhena, asekhena paññākkhandhena—imehi, kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ. 3 Aparehipi, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ. Katamehi tīhi? Iddhipāṭihāriyena, ādesanāpāṭihāriyena, anusāsanīpāṭihāriyena—imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti, accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ. 4 Aparehipi, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ. Katamehi tīhi? Sammādiṭṭhiyā, sammāñāṇena, sammāvimuttiyā—imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ. 5 Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ. Katamehi dvīhi? Vijjāya, caraṇena—imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ. Brahmunā pesā, bhikkhave, sanaṅkumārena gāthā bhāsitā: 6 ‘Khattiyo seṭṭho janetasmiṁ, ye gottapaṭisārino; Vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse’ti. 7 Sā kho panesā, bhikkhave, sanaṅkumārena gāthā bhāsitā subhāsitā, no dubbhāsitā; atthasaṁhitā, no anatthasaṁhitā; anumatā mayā. Ahampi, bhikkhave, evaṁ vadāmi: 8 ‘Khattiyo seṭṭho janetasmiṁ, ye gottapaṭisārino; Vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse’”ti. Dasamaṁ. Nissayavaggo paṭhamo. 9 Tassuddānaṁ Kimatthiyā cetanā tayo, upanisā byasanena ca; Dve saññā manasikāro, saddho moranivāpakanti. 0 Aṅguttara Nikāya 11 Paṭhamapaṇṇāsaka Sāmaññavagga ~ |70-117| … Rūpesu… saddesu… gandhesu… rasesu… phoṭṭhabbesu… dhammesu… 0 Aṅguttara Nikāya 11.15 2. Anussativagga Mettāsutta |15| “Mettāya, bhikkhave, cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṁsā pāṭikaṅkhā. 2 Katame ekādasa? Sukhaṁ supati, sukhaṁ paṭibujjhati, na pāpakaṁ supinaṁ passati, manussānaṁ piyo hoti, amanussānaṁ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṁ vā satthaṁ vā kamati, tuvaṭaṁ cittaṁ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasīdati, asammūḷho kālaṁ karoti, uttari appaṭivijjhanto brahmalokūpago hoti. Mettāya, bhikkhave, cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime ekādasānisaṁsā pāṭikaṅkhā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11 Paṭhamapaṇṇāsaka Sāmaññavagga ~ |30-69| … Sotasmiṁ… ghānasmiṁ… jivhāya… kāyasmiṁ… manasmiṁ… 0 Aṅguttara Nikāya 11.20 2. Anussativagga Tatiyasamādhisutta |20| Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavocuṁ: 2 “Siyā nu kho, āvuso sāriputta, bhikkhuno tathārūpo 2086 --- an11 20:2 samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti? “Siyā, āvuso, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti. 3 “Yathā kathaṁ pana, āvuso sāriputta, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti? 4 “Idha, āvuso, bhikkhu evaṁsaññī hoti: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ, yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. Evaṁ kho, āvuso, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11 Paṭhamapaṇṇāsaka Sāmaññavagga ~ |262-309| … Rūpasaññāya… saddasaññāya… gandhasaññāya… rasasaññāya… phoṭṭhabbasaññāya… dhammasaññāya… 0 Aṅguttara Nikāya 11.4 1. Nissayavagga Dutiyaupanisāsutta |4| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “Dussīlassa, āvuso, sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmojjaṁ, pāmojje asati pāmojjavipannassa hatūpanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṁ hoti sukhaṁ, sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā, nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo, virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 3 Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi na pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, āvuso, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmojjaṁ …pe… vimuttiñāṇadassanaṁ. 4 Sīlavato, āvuso, sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmojjaṁ, pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti, pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṁ hoti sukhaṁ, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā, nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 5 Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, āvuso, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmojjaṁ …pe… vimuttiñāṇadassanan”ti. …pe… Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11 Paṭhamapaṇṇāsaka Rāgapeyyāla ~ |992-1151| “Dosassa… pe… mohassa… kodhassa… upanāhassa… makkhassa… paḷāsassa… issāya… macchariyassa… māyāya… sāṭheyyassa… thambhassa… sārambhassa… mānassa… atimānassa… madassa… pamādassa abhiññāya…pe… pariññāya… parikkhayāya… pahānāya… khayāya… vayāya… virāgāya… nirodhāya… cāgāya… paṭinissaggāya ime ekādasa dhammā bhāvetabbā”ti. 2 Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Rāgapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 3 Nava suttasahassāni, bhiyyo pañcasatāni ca; Sattapaññāsa suttantā, aṅguttarasamāyutāti. Ekādasakanipātapāḷi niṭṭhitā. Aṅguttaranikāyo samatto. 0 2087 --- an11 11:0 Aṅguttara Nikāya 11.11 2. Anussativagga Paṭhamamahānāmasutta |11| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti: “niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī”ti. Assosi kho mahānāmo sakko: “sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti: ‘niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī’”ti. 2 Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante: ‘sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti—niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī’ti. Tesaṁ no, bhante, nānāvihārehi viharataṁ kenassa vihārena vihātabban”ti? 3 “Sādhu sādhu, mahānāma. Etaṁ kho, mahānāma, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ, yaṁ tumhe tathāgataṁ upasaṅkamitvā puccheyyātha: ‘tesaṁ no, bhante, nānāvihārehi viharataṁ kenassa vihārena vihātabban’ti? Saddho kho, mahānāma, ārādhako hoti, no assaddho; āraddhavīriyo ārādhako hoti, no kusīto; upaṭṭhitassati ārādhako hoti, no muṭṭhassati; samāhito ārādhako hoti, no asamāhito; paññavā ārādhako hoti, no duppañño. Imesu kho tvaṁ, mahānāma, pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cha dhamme uttari bhāveyyāsi. Idha tvaṁ, mahānāma, tathāgataṁ anussareyyāsi: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṁ anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti tathāgataṁ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati, mahānāma, ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotasamāpanno buddhānussatiṁ bhāveti. 4 Puna caparaṁ tvaṁ, mahānāma, dhammaṁ anussareyyāsi: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako dhammaṁ anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti dhammaṁ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati, mahānāma, ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotasamāpanno dhammānussatiṁ bhāveti. 5 Puna caparaṁ tvaṁ, mahānāma, saṅghaṁ anussareyyāsi: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako saṅghaṁ anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti saṅghaṁ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati, mahānāma, ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, 2088 --- an11 11:5 sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotasamāpanno saṅghānussatiṁ bhāveti. 6 Puna caparaṁ tvaṁ, mahānāma, attano sīlāni anussareyyāsi akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni. Yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako sīlaṁ anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti sīlaṁ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati, mahānāma, ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotasamāpanno sīlānussatiṁ bhāveti. 7 Puna caparaṁ tvaṁ, mahānāma, attano cāgaṁ anussareyyāsi: ‘lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yohaṁ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato’ti. Yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako cāgaṁ anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti cāgaṁ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati, mahānāma, ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotasamāpanno cāgānussatiṁ bhāveti. 8 Puna caparaṁ tvaṁ, mahānāma, devatā anussareyyāsi: ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṁsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmānaratino, santi devā paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṁvijjati. Yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā, mayhampi tathārūpaṁ sīlaṁ saṁvijjati. Yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā, mayhampi tathārūpaṁ sutaṁ saṁvijjati. Yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā, mayhampi tathārūpo cāgo saṁvijjati. Yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṁvijjatī’ti. Yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṁ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti devatā ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati, mahānāma, ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotasamāpanno devatānussatiṁ bhāvetī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11.3 1. Nissayavagga Paṭhamaupanisāsutta |3| “Dussīlassa, bhikkhave, sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmojjaṁ. Pāmojje asati pāmojjavipannassa hatūpanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi. Passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṁ hoti sukhaṁ. Sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā. Nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo. Virāge 2089 --- an11 3:1 asati virāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi na pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmojjaṁ …pe… vimuttiñāṇadassanaṁ. 3 Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmojjaṁ, pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti, pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṁ hoti sukhaṁ, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā, nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti …pe… vimuttiñāṇadassanan”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11.8 1. Nissayavagga Manasikārasutta |8| Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Siyā nu kho, bhante, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā na cakkhuṁ manasi kareyya, na rūpaṁ manasi kareyya, na sotaṁ manasi kareyya, na saddaṁ manasi kareyya, na ghānaṁ manasi kareyya, na gandhaṁ manasi kareyya, na jivhaṁ manasi kareyya, na rasaṁ manasi kareyya, na kāyaṁ manasi kareyya, na phoṭṭhabbaṁ manasi kareyya, na pathaviṁ manasi kareyya, na āpaṁ manasi kareyya, na tejaṁ manasi kareyya, na vāyaṁ manasi kareyya, na ākāsānañcāyatanaṁ manasi kareyya, na viññāṇañcāyatanaṁ manasi kareyya, na ākiñcaññāyatanaṁ manasi kareyya, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ manasi kareyya, na idhalokaṁ manasi kareyya, na paralokaṁ manasi kareyya, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi na manasi kareyya; manasi ca pana kareyyā”ti? 3 “Siyā, ānanda, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā na cakkhuṁ manasi kareyya, na rūpaṁ manasi kareyya, na sotaṁ manasi kareyya, na saddaṁ manasi kareyya, na ghānaṁ manasi kareyya, na gandhaṁ manasi kareyya, na jivhaṁ manasi kareyya, na rasaṁ manasi kareyya, na kāyaṁ manasi kareyya, na phoṭṭhabbaṁ manasi kareyya, na pathaviṁ manasi kareyya, na āpaṁ manasi kareyya, na tejaṁ manasi kareyya, na vāyaṁ manasi kareyya, na ākāsānañcāyatanaṁ manasi kareyya, na viññāṇañcāyatanaṁ manasi kareyya, na ākiñcaññāyatanaṁ manasi kareyya, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ manasi kareyya, na idhalokaṁ manasi kareyya, na paralokaṁ manasi kareyya, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi na manasi kareyya; manasi ca pana kareyyā”ti. 4 “Yathā kathaṁ pana, bhante, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā na cakkhuṁ manasi kareyya, na rūpaṁ manasi kareyya …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi na manasi kareyya; manasi ca pana kareyyā”ti? 5 “Idhānanda, bhikkhu evaṁ manasi karoti: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ, yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. Evaṁ kho, ānanda, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā na cakkhuṁ manasi kareyya, na rūpaṁ manasi kareyya …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi na manasi kareyya; manasi ca pana kareyyā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11.16 2. Anussativagga Aṭṭhakanāgarasutta |16| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando vesāliyaṁ 2090 --- an11 16:1 viharati beluvagāmake. Tena kho pana samayena dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputtaṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. 2 Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro yena kukkuṭārāmo yena aññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kahaṁ nu kho, bhante, āyasmā ānando etarahi viharati? Dassanakāmā hi mayaṁ, bhante, āyasmantaṁ ānandan”ti. “Eso, gahapati, āyasmā ānando vesāliyaṁ viharati beluvagāmake”ti. 3 Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputte taṁ karaṇīyaṁ tīretvā yena vesālī beluvagāmako yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “atthi nu kho, bhante ānanda, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti? “Atthi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti. 4 “Katamo pana, bhante ānanda, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti? “Idha, gahapati, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘idampi kho paṭhamaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ, tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 5 Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘idampi kho catutthaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 6 Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho mettā cetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So 2091 --- an11 16:6 tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā …pe… ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 7 Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho upekkhācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā …pe… ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 8 Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho ākāsānañcāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā …pe… ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 9 Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati …pe… sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho ākiñcaññāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā …pe… ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti. 10 Evaṁ vutte dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “seyyathāpi, bhante ānanda, puriso ekaṁ nidhimukhaṁ gavesanto sakideva ekādasa nidhimukhāni adhigaccheyya; evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, ekaṁ amatadvāraṁ gavesanto sakideva ekādasa amatadvārāni alatthaṁ sevanāya. Seyyathāpi, bhante, purisassa agāraṁ ekādasa dvāraṁ. So tasmiṁ agāre āditte ekamekenapi dvārena sakkuṇeyya attānaṁ sotthiṁ kātuṁ; evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, imesaṁ ekādasannaṁ amatadvārānaṁ ekamekenapi amatadvārena sakkuṇissāmi attānaṁ sotthiṁ kātuṁ. Ime hi nāma, bhante, aññatitthiyā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesissanti. Kiṁ panāhaṁ āyasmato ānandassa pūjaṁ na karissāmī”ti. 11 Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro vesālikañca pāṭaliputtakañca bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Ekamekañca bhikkhuṁ paccekaṁ dussayugena acchādesi, āyasmantañca ānandaṁ ticīvarena. Āyasmato ānandassa pañcasataṁ vihāraṁ kārāpesīti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11 Paṭhamapaṇṇāsaka Sāmaññavagga ~ |166-213| … Cakkhusamphasse… sotasamphasse… ghānasamphasse… jivhāsamphasse… kāyasamphasse… manosamphasse… 0 Aṅguttara Nikāya 11.12 2. Anussativagga Dutiyamahānāmasutta |12| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena mahānāmo sakko gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū 2092 --- an11 12:1 bhagavato cīvarakammaṁ karonti: “niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī”ti. 2 Assosi kho mahānāmo sakko: “sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti: ‘niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī’”ti. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante: ‘sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti—niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī’ti. Tesaṁ no, bhante, nānāvihārehi viharataṁ kenassa vihārena vihātabban”ti? 3 “Sādhu sādhu, mahānāma. Etaṁ kho, mahānāma, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ yaṁ tumhe tathāgataṁ upasaṅkamitvā puccheyyātha: ‘tesaṁ no, bhante, nānāvihārehi viharataṁ kenassa vihārena vihātabban’ti? Saddho kho, mahānāma, ārādhako hoti, no assaddho; āraddhavīriyo ārādhako hoti, no kusīto; upaṭṭhitassati ārādhako hoti, no muṭṭhassati; samāhito ārādhako hoti, no asamāhito; paññavā ārādhako hoti, no duppañño. Imesu kho tvaṁ, mahānāma, pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cha dhamme uttari bhāveyyāsi. 4 Idha tvaṁ, mahānāma, tathāgataṁ anussareyyāsi: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṁ anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti tathāgataṁ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Imaṁ kho tvaṁ, mahānāma, buddhānussatiṁ gacchantopi bhāveyyāsi, ṭhitopi bhāveyyāsi, nisinnopi bhāveyyāsi, sayānopi bhāveyyāsi, kammantaṁ adhiṭṭhahantopi bhāveyyāsi, puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantopi bhāveyyāsi. 5 Puna caparaṁ tvaṁ, mahānāma, dhammaṁ anussareyyāsi …pe… saṅghaṁ anussareyyāsi …pe… attano sīlaṁ anussareyyāsi …pe… attano cāgaṁ anussareyyāsi …pe… devatā anussareyyāsi: ‘santi devā cātumahārājikā …pe… santi devā tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṁvijjati. Yathārūpena sīlena … sutena … cāgena … paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṁvijjatī’ti. Yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṁ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti; ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti devatā ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Imaṁ kho tvaṁ, mahānāma, devatānussatiṁ gacchantopi bhāveyyāsi, ṭhitopi bhāveyyāsi, nisinnopi bhāveyyāsi, sayānopi bhāveyyāsi, kammantaṁ adhiṭṭhahantopi bhāveyyāsi, puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantopi bhāveyyāsī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11 Paṭhamapaṇṇāsaka Rāgapeyyāla ~ |983-991| “Rāgassa, bhikkhave, pariññāya… parikkhayāya… pahānāya… khayāya… vayāya… virāgāya… nirodhāya… cāgāya… paṭinissaggāya… ime ekādasa dhammā bhāvetabbā”. 0 Aṅguttara Nikāya 11.19 2. Anussativagga Dutiyasamādhisutta |19| Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Siyā nu kho, bhikkhave, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa …pe… na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; 2093 --- an11 19:2 saññī ca pana assā”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 3 “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 4 “Siyā, bhikkhave, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti. 5 “Yathā kathaṁ pana, bhante, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti? 6 “Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṁsaññī hoti: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ, yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11.7 1. Nissayavagga Saññāsutta |7| Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Siyā nu kho, bhante, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti? 3 “Siyā, ānanda, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti. 4 “Yathā kathaṁ pana, bhante, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā”ti. 5 “Idhānanda, bhikkhu evaṁsaññī hoti: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ, yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. Evaṁ kho, ānanda, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ 2094 --- an11 7:5 anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā”ti. 6 Atha kho āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 7 “Siyā nu kho, āvuso sāriputta, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī pana assā”ti. “Siyā, āvuso ānanda, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā”ti. 8 “Yathā kathaṁ panāvuso sāriputta, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā”ti? 9 “Idha, āvuso ānanda, bhikkhu evaṁsaññī hoti: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ, yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. Evaṁ kho, āvuso ānanda, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā”ti. 10 “Acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso. Yatra hi nāma satthu ceva sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṁ saṁsandissati samessati na viggayhissati, yadidaṁ aggapadasmiṁ. Idānāhaṁ, āvuso, bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ apucchiṁ. Bhagavāpi me etehi akkharehi etehi padehi etehi byañjanehi etamatthaṁ byākāsi, seyyathāpi āyasmā sāriputto. Acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso. Yatra hi nāma satthu ceva sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṁ saṁsandissati samessati na viggayhissati, yadidaṁ aggapadasmin”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11 Paṭhamapaṇṇāsaka Sāmaññavagga ~ |502-981| Ekādasahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātikātuṁ. Katamehi ekādasahi? Idha, bhikkhave, gopālako rūpaññū hoti… pe… 2 Evameva kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo cakkhusmiṁ aniccānupassī viharituṁ… pe… paṭinissaggānupassī viharitunti. 0 Aṅguttara Nikāya 11 Paṭhamapaṇṇāsaka Sāmaññavagga ~ |406-453| … Rūpavitakke… saddavitakke… gandhavitakke… rasavitakke… phoṭṭhabbavitakke… dhammavitakke… 0 Aṅguttara Nikāya 11 Paṭhamapaṇṇāsaka Sāmaññavagga ~ |454-501| … Rūpavicāre… saddavicāre… gandhavicāre… rasavicāre… phoṭṭhabbavicāre… dhammavicāre aniccānupassī viharituṁ… dukkhānupassī viharituṁ… anattānupassī viharituṁ… khayānupassī viharituṁ… vayānupassī viharituṁ… virāgānupassī viharituṁ… nirodhānupassī viharituṁ… paṭinissaggānupassī viharituṁ… pe… 0 Aṅguttara Nikāya 11 Paṭhamapaṇṇāsaka Sāmaññavagga ~ |118-165| … Cakkhuviññāṇe… sotaviññāṇe… ghānaviññāṇe… jivhāviññāṇe… kāyaviññāṇe… manoviññāṇe… 0 Aṅguttara Nikāya 11.2 1. Nissayavagga Cetanākaraṇīyasutta |2| “Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘avippaṭisāro me uppajjatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ sīlavato sīlasampannassa avippaṭisāro uppajjati. 2 Avippaṭisārissa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘pāmojjaṁ me uppajjatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ avippaṭisārissa pāmojjaṁ uppajjati. 3 Pamuditassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘pīti me uppajjatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ pamuditassa pīti uppajjati. 4 Pītimanassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘kāyo me passambhatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ pītimanassa kāyo passambhati. 5 Passaddhakāyassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘sukhaṁ vediyāmī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ passaddhakāyo sukhaṁ vediyati. 6 Sukhino, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘cittaṁ me samādhiyatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ sukhino cittaṁ samādhiyati. 7 Samāhitassa, bhikkhave, na 2095 --- an11 2:7 cetanāya karaṇīyaṁ: ‘yathābhūtaṁ jānāmi passāmī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ samāhito yathābhūtaṁ jānāti passati. 8 Yathābhūtaṁ, bhikkhave, jānato passato na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘nibbindāmī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ yathābhūtaṁ jānaṁ passaṁ nibbindati. 9 Nibbinnassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘virajjāmī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ nibbinno virajjati. 10 Virattassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaromī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ viratto vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaroti. 11 Iti kho, bhikkhave, virāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso, nibbidā virāgatthā virāgānisaṁsā, yathābhūtañāṇadassanaṁ nibbidatthaṁ nibbidānisaṁsaṁ, samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso, sukhaṁ samādhatthaṁ samādhānisaṁsaṁ, passaddhi sukhatthā sukhānisaṁsā, pīti passaddhatthā passaddhānisaṁsā, pāmojjaṁ pītatthaṁ pītānisaṁsaṁ, avippaṭisāro pāmojjattho pāmojjānisaṁso, kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṁsāni. Iti kho, bhikkhave, dhammā dhamme abhisandenti, dhammā dhamme paripūrenti apārā pāraṁ gamanāyā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11.17 2. Anussativagga Gopālasutta |17| “Ekādasahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātiṁ kātuṁ. Katamehi ekādasahi? Idha, bhikkhave, gopālako na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṁ hāretā hoti, na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṁ kattā hoti, na titthaṁ jānāti, na pītaṁ jānāti, na vīthiṁ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī ca hoti, ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti. Imehi kho, bhikkhave, ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātiṁ kātuṁ. 2 Evamevaṁ kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. Katamehi ekādasahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṁ hāretā hoti, na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṁ kattā hoti, na titthaṁ jānāti, na pītaṁ jānāti, na vīthiṁ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī ca hoti, ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na rūpaññū hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yaṁ kiñci rūpaṁ (…) ‘cattāri mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtānaṁ upādāyarūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na rūpaññū hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na āsāṭikaṁ hāretā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, uppannaṁ byāpādavitakkaṁ … uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ … uppannuppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na āsāṭikaṁ hāretā hoti. 6 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya na paṭipajjati; na rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ nāpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya na paṭipajjati; na rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ nāpajjati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti. 7 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na dhūmaṁ kattā hoti? 2096 --- an11 17:7 Idha, bhikkhave, bhikkhu na yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ desetā hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na dhūmaṁ kattā hoti. 8 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na titthaṁ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā na paripucchati na paripañhati: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ na paṭivinodenti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na titthaṁ jānāti. 9 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na pītaṁ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṁ, na labhati dhammavedaṁ, na labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na pītaṁ jānāti. 10 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na vīthiṁ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na vīthiṁ jānāti. 11 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na gocarakusalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na gocarakusalo hoti. 12 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu anavasesadohī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuṁ saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṁ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. Tatra bhikkhu mattaṁ na jānāti paṭiggahaṇāya. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu anavasesadohī hoti. 13 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, tesu na mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca, na mettaṁ vacīkammaṁ … na mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, na te atirekapūjāya pūjetā hoti. 14 Imehi kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. 15 Ekādasahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātiṁ kātuṁ. Katamehi ekādasahi? Idha, bhikkhave, gopālako rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaṁ hāretā hoti, vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, dhūmaṁ kattā hoti, titthaṁ jānāti, pītaṁ jānāti, vīthiṁ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī ca hoti, ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti—imehi kho, bhikkhave, ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātiṁ kātuṁ. 16 Evamevaṁ kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. Katamehi ekādasahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaṁ hāretā hoti, vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, dhūmaṁ kattā hoti, titthaṁ jānāti, pītaṁ jānāti, vīthiṁ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī ca hoti, ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti. 17 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yaṁ kiñci rūpaṁ ‘cattāri mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtānaṁ upādāyarūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti. 18 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti. 19 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu āsāṭikaṁ hāretā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, uppannaṁ byāpādavitakkaṁ … uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ … uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu āsāṭikaṁ 2097 --- an11 17:19 hāretā hoti. 20 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇaṁ paṭicchādetā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇaṁ paṭicchādetā hoti. 21 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu dhūmaṁ kattā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ desetā hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu dhūmaṁ kattā hoti. 22 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu titthaṁ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu titthaṁ jānāti. 23 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pītaṁ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pītaṁ jānāti. 24 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vīthiṁ jānāti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vīthiṁ jānāti. 25 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu gocarakusalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu gocarakusalo hoti. 26 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sāvasesadohī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṁ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. Tatra bhikkhu mattaṁ jānāti paṭiggahaṇāya. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sāvasesadohī hoti. 27 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te atirekapūjāya pūjetā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, tesu mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca, mettaṁ vacīkammaṁ … mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te atirekapūjāya pūjetā hoti. 28 Imehi kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjitun”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11.9 1. Nissayavagga Saddhasutta |9| Ekaṁ samayaṁ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho āyasmā saddho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ saddhaṁ bhagavā etadavoca: 2 “Ājānīyajhāyitaṁ kho, saddha, jhāya; mā khaḷuṅkajhāyitaṁ. Kathañca, khaḷuṅkajhāyitaṁ hoti? Assakhaḷuṅko hi, saddha, doṇiyā baddho ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati. Taṁ kissa hetu? Na hi, saddha, assakhaḷuṅkassa doṇiyā baddhassa evaṁ hoti: ‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. So doṇiyā baddho ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati. Evamevaṁ kho, saddha, idhekacco purisakhaḷuṅko araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. So kāmarāgaṁyeva antaraṁ katvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati, byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati … thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati … uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati … 2098 --- an11 9:2 vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. So vicikicchaṁyeva antaraṁ katvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati. So pathavimpi nissāya jhāyati, āpampi nissāya jhāyati, tejampi nissāya jhāyati, vāyampi nissāya jhāyati, ākāsānañcāyatanampi nissāya jhāyati, viññāṇañcāyatanampi nissāya jhāyati, ākiñcaññāyatanampi nissāya jhāyati, nevasaññānāsaññāyatanampi nissāya jhāyati, idhalokampi nissāya jhāyati, paralokampi nissāya jhāyati, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya jhāyati. Evaṁ kho, saddha, purisakhaḷuṅkajhāyitaṁ hoti. 3 Kathañca, saddha, ājānīyajhāyitaṁ hoti? Bhadro hi, saddha, assājānīyo doṇiyā baddho na ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati. Taṁ kissa hetu? Bhadrassa hi, saddha, assājānīyassa doṇiyā baddhassa evaṁ hoti: ‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. So doṇiyā baddho na ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati. Bhadro hi, saddha, assājānīyo yathā iṇaṁ yathā bandhaṁ yathā jāniṁ yathā kaliṁ evaṁ patodassa ajjhoharaṇaṁ samanupassati. Evamevaṁ kho, saddha, bhadro purisājānīyo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati … na thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati … na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati … na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. So neva pathaviṁ nissāya jhāyati, na āpaṁ nissāya jhāyati, na tejaṁ nissāya jhāyati, na vāyaṁ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na idhalokaṁ nissāya jhāyati, na paralokaṁ nissāya jhāyati, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya na jhāyati; jhāyati ca pana. Evaṁ jhāyiñca pana, saddha, bhadraṁ purisājānīyaṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti: 4 ‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyasī’”ti. 5 Evaṁ vutte, āyasmā saddho bhagavantaṁ etadavoca: “kathaṁ jhāyī pana, bhante, bhadro purisājānīyo neva pathaviṁ nissāya jhāyati, na āpaṁ nissāya jhāyati, na tejaṁ nissāya jhāyati, na vāyaṁ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na idhalokaṁ nissāya jhāyati, na paralokaṁ nissāya jhāyati, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya na jhāyati; jhāyati ca pana? Kathaṁ jhāyiñca pana, bhante, bhadraṁ purisājānīyaṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti: 6 ‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyasī’”ti. 7 “Idha, saddha, bhadrassa purisājānīyassa pathaviyaṁ pathavisaññā vibhūtā hoti, āpasmiṁ āposaññā vibhūtā hoti, tejasmiṁ tejosaññā vibhūtā hoti, vāyasmiṁ vāyosaññā vibhūtā hoti, ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññā vibhūtā hoti, viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññā vibhūtā hoti, ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññā vibhūtā hoti, nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññā vibhūtā hoti, idhaloke idhalokasaññā vibhūtā hoti, paraloke paralokasaññā vibhūtā hoti, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi saññā vibhūtā hoti. Evaṁ jhāyī kho, saddha, bhadro purisājānīyo neva pathaviṁ nissāya jhāyati …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya na jhāyati; jhāyati ca pana. Evaṁ jhāyiñca pana, saddha, bhadraṁ purisājānīyaṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā 2099 --- an11 9:7 ārakāva namassanti: 8 ‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyasī’”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11.13 2. Anussativagga Nandiyasutta |13| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena bhagavā sāvatthiyaṁ vassāvāsaṁ upagantukāmo hoti. 2 Assosi kho nandiyo sakko: “bhagavā kira sāvatthiyaṁ vassāvāsaṁ upagantukāmo”ti. Atha kho nandiyassa sakkassa etadahosi: “yannūnāhampi sāvatthiyaṁ vassāvāsaṁ upagaccheyyaṁ. Tattha kammantañceva adhiṭṭhahissāmi, bhagavantañca lacchāmi kālena kālaṁ dassanāyā”ti. 3 Atha kho bhagavā sāvatthiyaṁ vassāvāsaṁ upagacchi. Nandiyopi kho sakko sāvatthiyaṁ vassāvāsaṁ upagacchi. Tattha kammantañceva adhiṭṭhāsi, bhagavantañca labhi kālena kālaṁ dassanāya. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti: “niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī”ti. 4 Assosi kho nandiyo sakko: “sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti: ‘niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī’”ti. Atha kho nandiyo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho nandiyo sakko bhagavantaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante: ‘sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti—niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī’ti. Tesaṁ no, bhante, nānāvihārehi viharataṁ kenassa vihārena vihātabban”ti? 5 “Sādhu sādhu, nandiya. Etaṁ kho, nandiya, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ, yaṁ tumhe tathāgataṁ upasaṅkamitvā puccheyyātha: ‘tesaṁ no, bhante, nānāvihārehi viharataṁ kenassa vihārena vihātabban’ti? Saddho kho, nandiya, ārādhako hoti, no assaddho; sīlavā ārādhako hoti, no dussīlo; āraddhavīriyo ārādhako hoti, no kusīto; upaṭṭhitassati ārādhako hoti, no muṭṭhassati; samāhito ārādhako hoti, no asamāhito; paññavā ārādhako hoti, no duppañño. Imesu kho te, nandiya, chasu dhammesu patiṭṭhāya pañcasu dhammesu ajjhattaṁ sati upaṭṭhāpetabbā. 6 Idha tvaṁ, nandiya, tathāgataṁ anussareyyāsi: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Iti kho te, nandiya, tathāgataṁ ārabbha ajjhattaṁ sati upaṭṭhāpetabbā. 7 Puna caparaṁ tvaṁ, nandiya, dhammaṁ anussareyyāsi: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Iti kho te, nandiya, dhammaṁ ārabbha ajjhattaṁ sati upaṭṭhāpetabbā. 8 Puna caparaṁ tvaṁ, nandiya, kalyāṇamitte anussareyyāsi: ‘lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yassa me kalyāṇamittā anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā’ti. Iti kho te, nandiya, kalyāṇamitte ārabbha ajjhattaṁ sati upaṭṭhāpetabbā. 9 Puna caparaṁ tvaṁ, nandiya, attano cāgaṁ anussareyyāsi: ‘lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yohaṁ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato’ti. Iti kho te, nandiya, cāgaṁ ārabbha ajjhattaṁ sati upaṭṭhāpetabbā. 10 Puna caparaṁ tvaṁ, nandiya, devatā anussareyyāsi: ‘yā devatā atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṁ devatānaṁ sahabyataṁ aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapannā, tā karaṇīyaṁ attano na samanupassanti katassa vā paticayaṁ’. Seyyathāpi, nandiya, bhikkhu asamayavimutto karaṇīyaṁ attano na samanupassati katassa vā paticayaṁ; evamevaṁ kho, nandiya, yā tā devatā atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṁ devatānaṁ sahabyataṁ aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapannā, tā karaṇīyaṁ attano na samanupassanti katassa vā paticayaṁ. Iti kho te, nandiya, devatā ārabbha ajjhattaṁ sati upaṭṭhāpetabbā. 11 Imehi kho, nandiya, ekādasahi dhammehi samannāgato ariyasāvako pajahateva pāpake akusale dhamme, na upādiyati. Seyyathāpi, nandiya, kumbho nikkujjo vamateva udakaṁ, no vantaṁ paccāvamati; seyyathāpi vā pana, nandiya, sukkhe tiṇadāye aggi mutto ḍahaññeva gacchati, no daḍḍhaṁ paccudāvattati; evamevaṁ 2100 --- an11 13:11 kho, nandiya, imehi ekādasahi dhammehi samannāgato ariyasāvako pajahateva pāpake akusale dhamme, na upādiyatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11 Paṭhamapaṇṇāsaka Sāmaññavagga ~ |358-405| … Rūpataṇhāya… saddataṇhāya… gandhataṇhāya… rasataṇhāya… phoṭṭhabbataṇhāya… dhammataṇhāya… 0 Aṅguttara Nikāya 11.6 1. Nissayavagga Byasanasutta |6| “Yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosako paribhāsako ariyūpavādo sabrahmacārīnaṁ, ṭhānametaṁ avakāso yaṁ so ekādasannaṁ byasanānaṁ aññataraṁ byasanaṁ nigaccheyya. 2 Katamesaṁ ekādasannaṁ? Anadhigataṁ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, saddhammassa na vodāyanti, saddhammesu vā adhimāniko hoti, anabhirato vā brahmacariyaṁ carati, aññataraṁ vā saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjati, sikkhaṁ vā paccakkhāya hīnāyāvattati, gāḷhaṁ vā rogātaṅkaṁ phusati, ummādaṁ vā pāpuṇāti cittakkhepaṁ vā, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati—yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosako paribhāsako ariyūpavādo sabrahmacārīnaṁ, ṭhānametaṁ avakāso yaṁ so imesaṁ ekādasannaṁ byasanānaṁ aññataraṁ byasanaṁ nigaccheyya. 3 Yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosako paribhāsako ariyūpavādo sabrahmacārīnaṁ, aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so ekādasannaṁ byasanānaṁ aññataraṁ byasanaṁ na nigaccheyya. 4 Katamesaṁ ekādasannaṁ? Anadhigataṁ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, saddhammassa na vodāyanti, saddhammesu vā adhimāniko hoti, anabhirato vā brahmacariyaṁ carati, aññataraṁ vā saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjati, sikkhaṁ vā paccakkhāya hīnāyāvattati, gāḷhaṁ vā rogātaṅkaṁ phusati, ummādaṁ vā pāpuṇāti cittakkhepaṁ vā, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati—yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosako paribhāsako ariyūpavādo sabrahmacārīnaṁ, aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so imesaṁ ekādasannaṁ byasanānaṁ aññataraṁ byasanaṁ na nigaccheyyā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 11.18 2. Anussativagga Paṭhamasamādhisutta |18| Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 2 “Siyā nu kho, bhante, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti? 3 “Siyā, bhikkhave, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti. 4 “Yathā kathaṁ pana, bhante, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti? 5 “Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṁsaññī hoti: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ, yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti. Aṭṭhamaṁ. an10 0 2101 --- an10 240-266:0 Aṅguttara Nikāya 10 23. Rāgapeyyāla ~ |240-266| “Rāgassa, bhikkhave, pariññāya …pe… parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … (…) cāgāya … paṭinissaggāya …pe… ime dasa dhammā bhāvetabbā”. 0 Aṅguttara Nikāya 10.145 15. Ariyavagga Ariyamaggasutta |145| “Ariyamaggañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi anariyamaggañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, anariyo maggo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, anariyo maggo. Katamo ca, bhikkhave, ariyo maggo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyo maggo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.50 5. Akkosavagga Bhaṇḍanasutta |50| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnā sannipatitā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti. 2 Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā sannipatitā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? 3 “Idha mayaṁ, bhante, pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnā sannipatitā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharāmā”ti. “Na kho panetaṁ, bhikkhave, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ, yaṁ tumhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā vihareyyātha. 4 Dasayime, bhikkhave, dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattanti. Katame dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yampi, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yampi, bhikkhave, bhikkhu bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yampi, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. Yampi, bhikkhave, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni—tattha dakkho hoti analaso, tatrūpāyāya vīmaṁsāya samannāgato alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. Yampi, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni—tattha dakkho hoti analaso tatrūpāyāya vīmaṁsāya samannāgato alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. Yampi, bhikkhave, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu 2102 --- an10 50:10 āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yampi, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 11 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yampi, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… saṁvattati. 12 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu satimā hoti, paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yampi, bhikkhave, bhikkhu satimā hoti, paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā, ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… saṁvattati. 13 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Yampi, bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā, ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… saṁvattati. 14 Ime kho, bhikkhave, dasa dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattantī”ti. Dasamaṁ. Akkosavaggo pañcamo. 15 Tassuddānaṁ Vivādā dve ca mūlāni, kusinārapavesane; Sakko mahāli abhiṇhaṁ, sarīraṭṭhā ca bhaṇḍanāti. Paṭhamo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 10.88 9. Theravagga Akkosakasutta |88| “Yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṁ ṭhānametaṁ avakāso yaṁ so dasannaṁ byasanānaṁ aññataraṁ byasanaṁ nigaccheyya. Katamesaṁ dasannaṁ? Anadhigataṁ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, saddhammassa na vodāyanti, saddhammesu vā adhimāniko hoti anabhirato vā brahmacariyaṁ carati, aññataraṁ vā saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjati, gāḷhaṁ vā rogātaṅkaṁ phusati, ummādaṁ vā pāpuṇāti cittakkhepaṁ, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṁ, ṭhānametaṁ avakāso yaṁ so imesaṁ dasannaṁ byasanānaṁ aññataraṁ byasanaṁ nigaccheyyā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.35 4. Upālivagga Nissayasutta |35| “Katihi nu kho, bhante, dhammehi samannāgatena bhikkhunā nissayo dātabbo”ti? “Dasahi kho, upāli, dhammehi samannāgatena bhikkhunā nissayo dātabbo. Katamehi dasahi? Idhupāli, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; pātimokkhaṁ kho panassa vitthārena svāgataṁ hoti suvibhattaṁ suppavattaṁ suvinicchitaṁ suttaso anubyañjanaso; paṭibalo hoti gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā; paṭibalo hoti anabhiratiṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā; paṭibalo hoti uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ; paṭibalo hoti uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ; paṭibalo hoti adhisīle …pe… adhicitte … adhipaññāya samādapetuṁ. Imehi kho, upāli, dasahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā nissayo dātabbo”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10 22. Sāmaññavagga ~ |233-236| “Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo …pe… paṇḍito veditabbo …pe… vīsatiyā, bhikkhave …pe… tiṁsāya, bhikkhave …pe… cattārīsāya, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo …pe… paṇḍito veditabbo …pe… imehi kho, bhikkhave, cattārīsāya dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo”ti. Sāmaññavaggo dutiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 10 22. Sāmaññavagga ~ |224| “Cattārīsāya, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi cattārīsāya? Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti, pāṇātipātassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti, adinnādānassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca kāmesumicchācārī 2103 --- an10 224:1 hoti, parañca kāmesumicchācāre samādapeti, kāmesumicchācāre ca samanuñño hoti, kāmesumicchācārassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño hoti, musāvādassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca pisuṇavāco hoti, parañca pisuṇāya vācāya samādapeti, pisuṇāya vācāya ca samanuñño hoti, pisuṇāya vācāya ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca pharusavāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya vācāya ca samanuñño hoti, pharusāya vācāya ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti, samphappalāpe ca samanuñño hoti, samphappalāpassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca abhijjhālu hoti, parañca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño hoti, abhijjhāya ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca byāpannacitto hoti, parañca byāpāde samādapeti, byāpāde ca samanuñño hoti, byāpādassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti, micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti, micchādiṭṭhiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho, bhikkhave, cattārīsāya dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Cattārīsāya, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi cattārīsāya? Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, adinnādānā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, musāvādā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pisuṇāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pisuṇāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pisuṇāya vācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samādapeti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, samphappalāpā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca anabhijjhālu hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti, anabhijjhāya ca samanuñño hoti, anabhijjhāya ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca abyāpannacitto hoti, parañca abyāpāde samādapeti, abyāpāde ca samanuñño hoti, abyāpādassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti, sammādiṭṭhiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho, bhikkhave, cattārīsāya dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.120 12. Paccorohaṇivagga Dutiyapaccorohaṇīsutta |120| “Ariyaṁ vo, bhikkhave, paccorohaṇiṁ desessāmi. Taṁ suṇātha … katamā ca, bhikkhave, ariyā paccorohaṇī? Idha, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya micchādiṭṭhiṁ pajahati; micchādiṭṭhiyā paccorohati. Micchāsaṅkappassa kho pāpako vipāko … micchāvācāya kho … micchākammantassa kho … micchāājīvassa kho … micchāvāyāmassa kho … micchāsatiyā kho … micchāsamādhissa kho … micchāñāṇassa kho … micchāvimuttiyā kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya micchāvimuttiṁ pajahati; micchāvimuttiyā paccorohati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyā paccorohaṇī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.101 11. Samaṇasaññāvagga Samaṇasaññāsutta |101| “Tisso imā, bhikkhave, samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti. Katamā tisso? Vevaṇṇiyamhi ajjhupagato, parapaṭibaddhā me jīvikā, añño me ākappo karaṇīyoti—imā kho, bhikkhave, tisso samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti. 2 Katame satta? Santatakārī hoti santatavutti sīlesu, anabhijjhālu hoti, 2104 --- an10 101:2 abyāpajjo hoti, anatimānī hoti, sikkhākāmo hoti, “idamatthan”tissa hoti jīvitaparikkhāresu, āraddhavīriyo ca viharati. Imā kho, bhikkhave, tisso samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā ime satta dhamme paripūrentī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.14 2. Nāthavagga Cetokhilasutta |14| “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā pañca cetokhilā appahīnā pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 2 Katamassa pañca cetokhilā appahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ paṭhamo cetokhilo appahīno hoti. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhamme kaṅkhati …pe… saṅghe kaṅkhati … sikkhāya kaṅkhati … sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ pañcamo cetokhilo appahīno hoti. Imassa pañca cetokhilā appahīnā honti. 4 Katamassa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ paṭhamo cetasovinibandho asamucchinno hoti. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu kāye avītarāgo hoti …pe… rūpe avītarāgo hoti …pe… yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati … aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ pañcamo cetasovinibandho asamucchinno hoti. Imassa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti. 6 Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā appahīnā ime pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 7 Seyyathāpi, bhikkhave, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena; evamevaṁ kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā appahīnā ime pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 8 Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā pañca cetokhilā pahīnā pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. 9 Katamassa pañca cetokhilā pahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati, adhimuccati sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhamme na kaṅkhati …pe… saṅghe na kaṅkhati … sikkhāya na kaṅkhati … sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano na āhatacitto na khilajāto. Yo so, 2105 --- an10 14:10 bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano na āhatacitto na khilajāto, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ pañcamo cetokhilo pahīno hoti. Imassa pañca cetokhilā pahīnā honti. 11 Katamassa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ paṭhamo cetasovinibandho susamucchinno hoti. 12 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu kāye vītarāgo hoti …pe… rūpe vītarāgo hoti …pe… na yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati, na aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu na aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya …pe… devaññataro vāti, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ pañcamo cetasovinibandho susamucchinno hoti. Imassa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti. 13 Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā pahīnā ime pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. 14 Seyyathāpi, bhikkhave, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena; evamevaṁ kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā pahīnā ime pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihānī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.71 8. Ākaṅkhavagga Ākaṅkhasutta |71| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaṁvarasaṁvutā viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino, samādāya sikkhatha sikkhāpadesu. 3 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘sabrahmacārīnaṁ piyo cassaṁ manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ. 4 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘lābhī assaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ. 5 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘yesāhaṁ paribhuñjāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ tesaṁ te kārā mahapphalā assu mahānisaṁsā’ti, sīlesvevassa …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 6 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘ye me petā ñātī sālohitā kālaṅkatā pasannacittā anussaranti tesaṁ taṁ mahapphalaṁ assa mahānisaṁsan’ti, sīlesvevassa …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 7 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘santuṭṭho assaṁ itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārenā’ti, sīlesvevassa …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 8 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘khamo assaṁ sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ, duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ 2106 --- an10 71:8 asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko assan’ti, sīlesvevassa …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 9 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘aratiratisaho assaṁ, na ca maṁ aratirati saheyya, uppannaṁ aratiratiṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan’ti, sīlesvevassa …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 10 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘bhayabheravasaho assaṁ, na ca maṁ bhayabheravo saheyya, uppannaṁ bhayabheravaṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan’ti, sīlesvevassa …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 11 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī assaṁ akicchalābhī akasiralābhī’ti, sīlesvevassa …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 12 Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ. 13 ‘Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaṁvarasaṁvutā viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino, samādāya sikkhatha sikkhāpadesū’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.97 10. Upālivagga Āhuneyyasutta |97| “Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 2 Katamehi dasahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 3 Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 4 Kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. 5 Sammādiṭṭhiko hoti sammādassanena samannāgato. 6 Anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti; bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. 7 Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. 8 Parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṁ vā cittaṁ ‘sarāgaṁ cittan’ti pajānāti; vītarāgaṁ vā cittaṁ ‘vītarāgaṁ cittan’ti pajānāti; sadosaṁ vā cittaṁ … vītadosaṁ vā cittaṁ … samohaṁ vā cittaṁ … vītamohaṁ vā cittaṁ … saṅkhittaṁ vā cittaṁ … vikkhittaṁ vā cittaṁ … mahaggataṁ vā cittaṁ … amahaggataṁ vā cittaṁ … sauttaraṁ vā cittaṁ … anuttaraṁ vā cittaṁ … samāhitaṁ vā cittaṁ … asamāhitaṁ vā cittaṁ … vimuttaṁ vā cittaṁ … avimuttaṁ vā cittaṁ ‘avimuttaṁ cittan’ti pajānāti. 9 Anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti, iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 10 Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata kho bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā 2107 --- an10 97:10 manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. 11 Āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 12 Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.182 18. Sādhuvagga Dhammasutta |182| “Dhammañca vo, bhikkhave, desessāmi adhammañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, adhammo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhammo. 2 Katamo ca, bhikkhave, dhammo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, dhammo”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.211 21. Karajakāyavagga Paṭhamanirayasaggasutta |211| “Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi dasahi? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti, luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu. 2 Adinnādāyī hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. 3 Kāmesu micchācārī hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sasāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti. 4 Musāvādī hoti, sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti, so ajānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, apassaṁ vā āha: ‘passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. 5 Pisuṇavāco hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti samaggānaṁ vā bhettā bhinnānaṁ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī, vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 6 Pharusavāco hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṁvattanikā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 7 Samphappalāpī hoti, akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ. 8 Abhijjhālu hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ abhijjhātā hoti: ‘aho vata yaṁ parassa taṁ mama assā’ti. 9 Byāpannacitto hoti, paduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesun’ti. 10 Micchādiṭṭhiko hoti, viparītadassano: 11 ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 12 Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi dasahi? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 13 Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, na taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. 14 Kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Yā 2108 --- an10 211:14 tā māturakkhitā …pe… antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti. 15 Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti, so ajānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, apassaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. 16 Pisuṇavācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti—na ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī, samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 17 Pharusavācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 18 Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī, atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. 19 Anabhijjhālu hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ anabhijjhātā hoti: ‘aho vata yaṁ parassa taṁ mama assā’ti. 20 Abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā averā hontu abyāpajjā anīghā, sukhī attānaṁ pariharantū’ti. 21 Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: ‘atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 22 Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.115 12. Paccorohaṇivagga Tatiyaadhammasutta |115| “Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. 2 Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: “idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban’ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā”ti? 3 Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāma. Yathā no āyasmā ānando byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti. 4 Atha kho te bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ ānandaṁ etadavocuṁ: 5 “Idaṁ kho no, āvuso ānanda, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘adhammo ca …pe… tathā paṭipajjitabban’ti. 6 Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho—adhammo ca …pe… tathā paṭipajjitabbanti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? 7 Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ etadahosi: ‘ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā 2109 --- an10 115:7 ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāma. Yathā no āyasmā ānando byākarissati tathā naṁ dhāressāmā’ti. Vibhajatu āyasmā ānando”ti. 8 “Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṁ atikkamma khandhaṁ sākhāpalāse sāraṁ pariyesitabbaṁ maññeyya; evaṁsampadamidaṁ āyasmantānaṁ satthari sammukhībhūte taṁ bhagavantaṁ atisitvā amhe etamatthaṁ paṭipucchitabbaṁ maññatha. So hāvuso, bhagavā jānaṁ jānāti passaṁ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ tumhe bhagavantaṁyeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākareyya tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 9 “Addhāvuso ānanda, bhagavā jānaṁ jānāti passaṁ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ mayaṁ bhagavantaṁyeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyāma, yathā no bhagavā byākareyya tathā naṁ dhāreyyāma. Api cāyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Vibhajatāyasmā ānando agaruṁ katvā”ti. 10 “Tenahāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. Athāyasmā ānando etadavoca: 11 “Yaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban’ti. 12 Katamo cāvuso, adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho? 13 Micchādiṭṭhi, āvuso, adhammo; sammādiṭṭhi dhammo; ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 14 Micchāsaṅkappo, āvuso, adhammo; sammāsaṅkappo dhammo … micchāvācā, āvuso, adhammo; sammāvācā dhammo … micchākammanto, āvuso, adhammo; sammākammanto dhammo … micchāājīvo, āvuso, adhammo; sammāājīvo dhammo … micchāvāyāmo, āvuso, adhammo; sammāvāyāmo dhammo … micchāsati, āvuso, adhammo; sammāsati dhammo … micchāsamādhi, āvuso, adhammo; sammāsamādhi dhammo … micchāñāṇaṁ, āvuso, adhammo; sammāñāṇaṁ dhammo …. 15 Micchāvimutti, āvuso, adhammo; sammāvimutti dhammo; ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 16 Ayaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca …pe… tathā paṭipajjitabban’ti, imassa kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe, āvuso, bhagavantaṁyeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 17 “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 18 “Yaṁ kho no bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘adhammo ca, bhikkhave, veditabbo …pe… tathā paṭipajjitabban’ti. 19 Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato 2110 --- an10 115:19 etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho—adhammo ca, bhikkhave, veditabbo …pe… tathā paṭipajjitabbanti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? 20 Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: ‘ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāma. Yathā no āyasmā ānando byākarissati tathā naṁ dhāressāmā’ti. 21 Atha kho mayaṁ, bhante, yenāyasmā ānando tenupasaṅkamimhā; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ apucchimhā. Tesaṁ no, bhante, āyasmatā ānandena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho suvibhatto”ti. 22 “Sādhu sādhu, bhikkhave. Paṇḍito, bhikkhave, ānando. Mahāpañño, bhikkhave, ānando. Mañcepi tumhe, bhikkhave, upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi cetaṁ evamevaṁ byākareyyaṁ yathā taṁ ānandena byākataṁ. Eso ceva tassa attho evañca naṁ dhāreyyāthā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.196 19. Ariyamaggavagga Bahulīkātabbasutta |196| “Bahulīkātabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na bahulīkātabbañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, na bahulīkātabbo dhammo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, na bahulīkātabbo dhammo. 2 Katamo ca, bhikkhave, bahulīkātabbo dhammo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bahulīkātabbo dhammo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.170 17. Jāṇussoṇivagga Orimasutta |170| “Orimañca, bhikkhave, tīraṁ desessāmi pārimañca tīraṁ. Taṁ suṇātha …pe… katamañca, bhikkhave, orimaṁ tīraṁ, katamañca pārimaṁ tīraṁ? Pāṇātipāto, bhikkhave, orimaṁ tīraṁ, pāṇātipātā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Adinnādānaṁ orimaṁ tīraṁ, adinnādānā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Kāmesumicchācāro orimaṁ tīraṁ, kāmesumicchācārā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Musāvādo orimaṁ tīraṁ, musāvādā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Pisuṇā vācā orimaṁ tīraṁ, pisuṇāya vācāya veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Pharusā vācā orimaṁ tīraṁ, pharusāya vācāya veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Samphappalāpo orimaṁ tīraṁ, samphappalāpā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Abhijjhā orimaṁ tīraṁ, anabhijjhā pārimaṁ tīraṁ. Byāpādo orimaṁ tīraṁ, abyāpādo pārimaṁ tīraṁ. Micchādiṭṭhi orimaṁ tīraṁ, sammādiṭṭhi pārimaṁ tīraṁ. Idaṁ kho, bhikkhave, orimaṁ tīraṁ, idaṁ pārimaṁ tīranti. 2 Appakā te manussesu, ye janā pāragāmino; Athāyaṁ itarā pajā, tīramevānudhāvati. 3 Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino; Te janā pāramessanti, maccudheyyaṁ suduttaraṁ. 4 Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya, sukkaṁ bhāvetha paṇḍito; Okā anokamāgamma, viveke yattha dūramaṁ. 5 Tatrābhiratimiccheyya, hitvā kāme akiñcano; Pariyodapeyya attānaṁ, cittaklesehi paṇḍito. 6 Yesaṁ sambodhiyaṅgesu, sammā cittaṁ subhāvitaṁ; Ādānapaṭinissagge, anupādāya ye ratā; Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.83 9. Theravagga Puṇṇiyasutta |83| Atha kho āyasmā puṇṇiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā puṇṇiyo bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yena appekadā tathāgataṁ dhammadesanā paṭibhāti appekadā nappaṭibhātī”ti? 2 “Saddho ca, puṇṇiya, bhikkhu hoti, no ca upasaṅkamitā; neva tāva tathāgataṁ dhammadesanā paṭibhāti. Yato ca kho, puṇṇiya, bhikkhu saddho ca hoti upasaṅkamitā ca, evaṁ tathāgataṁ dhammadesanā paṭibhāti. 3 Saddho ca, puṇṇiya, bhikkhu hoti upasaṅkamitā ca, no ca payirupāsitā …pe… payirupāsitā ca, no ca paripucchitā … paripucchitā ca, no ca ohitasoto dhammaṁ suṇāti … ohitasoto ca dhammaṁ suṇāti, no ca sutvā dhammaṁ dhāreti … sutvā ca dhammaṁ dhāreti, no ca dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati … dhātānañca dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati no ca atthamaññāya 2111 --- an10 83:3 dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti … atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti, no ca kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā … kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ, neva tāva tathāgataṁ dhammadesanā paṭibhāti. 4 Yato ca kho, puṇṇiya, bhikkhu saddho ca hoti, upasaṅkamitā ca, payirupāsitā ca, paripucchitā ca, ohitasoto ca dhammaṁ suṇāti, sutvā ca dhammaṁ dhāreti, dhātānañca dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti, kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ—evaṁ tathāgataṁ dhammadesanā paṭibhāti. Imehi kho, puṇṇiya, dasahi dhammehi samannāgatā ekantapaṭibhānā tathāgataṁ dhammadesanā hotī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.65 7. Yamakavagga Paṭhamasukhasutta |65| Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake. Atha kho sāmaṇḍakāni paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sāmaṇḍakāni paribbājako āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 2 “Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, sukhaṁ, kiṁ dukkhan”ti? “Abhinibbatti kho, āvuso, dukkhā, anabhinibbatti sukhā. Abhinibbattiyā, āvuso, sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ—sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo aggisamphasso daṇḍasamphasso satthasamphasso ñātīpi mittāpi saṅgamma samāgamma rosenti. Abhinibbattiyā, āvuso, sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ. Anabhinibbattiyā, āvuso, sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhaṁ—na sītaṁ na uṇhaṁ na jighacchā na pipāsā na uccāro na passāvo na aggisamphasso na daṇḍasamphasso na satthasamphasso ñātīpi mittāpi saṅgamma samāgamma na rosenti. Anabhinibbattiyā, āvuso, sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhan”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.44 5. Akkosavagga Kusinārasutta |44| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kusinārāyaṁ viharati baliharaṇe vanasaṇḍe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Codakena, bhikkhave, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo. Katame pañca dhammā ajjhattaṁ paccavekkhitabbā? Codakena, bhikkhave, bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘parisuddhakāyasamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena. Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, bhikkhave, bhikkhu parisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhena kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, tassa bhavanti vattāro: ‘iṅgha tāva āyasmā kāyikaṁ sikkhassū’ti, itissa bhavanti vattāro. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘parisuddhavacīsamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena. Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, bhikkhave, bhikkhu parisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhena vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, tassa bhavanti vattāro: ‘iṅgha tāva āyasmā vācasikaṁ sikkhassū’ti, itissa bhavanti vattāro. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘mettaṁ nu kho me cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ sabrahmacārīsu anāghātaṁ. Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, bhikkhave, bhikkhuno mettaṁ cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu anāghātaṁ, tassa bhavanti vattāro: ‘iṅgha tāva āyasmā sabrahmacārīsu mettaṁ cittaṁ upaṭṭhāpehī’ti, itissa bhavanti vattāro. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘bahussuto nu khomhi sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ 2112 --- an10 44:5 brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpā me dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, bhikkhave, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, tassa bhavanti vattāro: ‘iṅgha tāva āyasmā āgamaṁ pariyāpuṇassū’ti, itissa bhavanti vattāro. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘ubhayāni kho pana me pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, bhikkhave, bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, ‘idaṁ panāyasmā, kattha vuttaṁ bhagavatā’ti, iti puṭṭho na sampāyissati. Tassa bhavanti vattāro: ‘iṅgha tāva āyasmā vinayaṁ sikkhassū’ti, itissa bhavanti vattāro. Ime pañca dhammā ajjhattaṁ paccavekkhitabbā. 7 Katame pañca dhammā ajjhattaṁ upaṭṭhāpetabbā? ‘Kālena vakkhāmi, no akālena; bhūtena vakkhāmi, no abhūtena; saṇhena vakkhāmi, no pharusena; atthasaṁhitena vakkhāmi, no anatthasaṁhitena; mettacitto vakkhāmi, no dosantaro’ti—ime pañca dhammā ajjhattaṁ upaṭṭhāpetabbā. Codakena, bhikkhave, bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā ime pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.189 19. Ariyamaggavagga Ariyamaggasutta |189| “Ariyamaggañca vo, bhikkhave, desessāmi anariyamaggañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, anariyo maggo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, anariyo maggo. 2 Katamo ca, bhikkhave, ariyo maggo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyo maggo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.151 15. Ariyavagga Bhāvetabbasutta |151| “Bhāvetabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na bhāvetabbañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, na bhāvetabbo dhammo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, na bhāvetabbo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, bhāvetabbo dhammo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvetabbo dhammo”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.134 14. Sādhuvagga Sādhusutta |134| “Sādhuñca vo, bhikkhave, desessāmi asādhuñca. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamañca, bhikkhave, asādhu? Micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi, micchāñāṇaṁ, micchāvimutti—idaṁ vuccati, bhikkhave, asādhu. Katamañca, bhikkhave, sādhu? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, sammāñāṇaṁ, sammāvimutti—idaṁ vuccati, bhikkhave, sādhū”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.6 1. Ānisaṁsavagga Samādhisutta |6| Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “siyā nu kho, bhante, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa; saññī ca pana assā”ti? “Siyā, ānanda, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na 2113 --- an10 6:1 nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa; saññī ca pana assā”ti. 2 “Yathā kathaṁ pana, bhante, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa; saññī ca pana assā”ti? 3 “Idhānanda, bhikkhu evaṁsaññī hoti: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. Evaṁ kho, ānanda, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa; saññī ca pana assā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.21 3. Mahāvagga Sīhanādasutta |21| “Sīho, bhikkhave, migarājā sāyanhasamayaṁ āsayā nikkhamati. Āsayā nikkhamitvā vijambhati. Vijambhitvā samantā catuddisaṁ anuviloketi. Samantā catuddisaṁ anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadati. Tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā gocarāya pakkamati. Taṁ kissa hetu? ‘Māhaṁ khuddake pāṇe visamagate saṅghātaṁ āpādesin’ti. 2 ‘Sīho’ti kho, bhikkhave, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. Yaṁ kho, bhikkhave, tathāgato parisāya dhammaṁ deseti, idamassa hoti sīhanādasmiṁ. 3 Dasayimāni, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. Katamāni dasa? Idha, bhikkhave, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi, bhikkhave, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi, bhikkhave, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato sabbatthagāminiṁ paṭipadaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi, bhikkhave, tathāgato sabbatthagāminiṁ paṭipadaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato anekadhātuṁ nānādhātuṁ lokaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi, bhikkhave, tathāgato anekadhātuṁ nānādhātuṁ lokaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti …pe… brahmacakkaṁ pavatteti. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato sattānaṁ nānādhimuttikataṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi, bhikkhave, tathāgato sattānaṁ nānādhimuttikataṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti …pe… brahmacakkaṁ pavatteti. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi, bhikkhave, tathāgato parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti …pe… brahmacakkaṁ pavatteti. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ 2114 --- an10 21:9 yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi …pe… pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti …pe… brahmacakkaṁ pavatteti. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe, ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti, iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Yampi, bhikkhave, tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 11 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Yampi, bhikkhave, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 12 Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yampi, bhikkhave, tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 13 Imāni kho, bhikkhave, dasa tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavattetī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.155 16. Puggalavagga Sevitabbasutta |155| “Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. Katamehi dasahi? Micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti, micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti, micchāñāṇī hoti, micchāvimutti hoti—imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. 2 Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo. Katamehi dasahi? Sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī hoti, sammāvimutti hoti—imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.98 10. Upālivagga Therasutta |98| “Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu yassaṁ yassaṁ disāyaṁ viharati, phāsuyeva viharati. Katamehi dasahi? Thero hoti rattaññū cirapabbajito, sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdho, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena 2115 --- an10 98:1 svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, adhikaraṇasamuppādavūpasamakusalo hoti, dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo, santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena, pāsādiko hoti abhikkantapaṭikkante susaṁvuto antaraghare nisajjāya, catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu yassaṁ yassaṁ disāyaṁ viharati, phāsuyeva viharatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.40 4. Upālivagga Dutiyaānandasutta |40| “‘Saṅghasāmaggī, saṅghasāmaggī’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgho samaggo hotī”ti? “Idhānanda, bhikkhū adhammaṁ adhammoti dīpenti, dhammaṁ dhammoti dīpenti, avinayaṁ avinayoti dīpenti, vinayaṁ vinayoti dīpenti, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, anāciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, apaññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti, paññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti. Te imehi dasahi vatthūhi na avakassanti na apakassanti na āveni kammāni karonti na āveni pātimokkhaṁ uddisanti. Ettāvatā kho, ānanda, saṅgho samaggo hotī”ti. 2 “Bhinnaṁ pana, bhante, saṅghaṁ samaggaṁ katvā kiṁ so pasavatī”ti? “Brahmaṁ, ānanda, puññaṁ pasavatī”ti. “Kiṁ pana, bhante, brahmaṁ puññan”ti? “Kappaṁ, ānanda, saggamhi modatīti— 3 Sukhā saṅghassa sāmaggī, samaggānañca anuggaho; Samaggarato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṁsati; Saṅghaṁ samaggaṁ katvāna, kappaṁ saggamhi modatī”ti. Dasamaṁ. Upālivaggo catuttho. 4 Tassuddānaṁ Upāli ṭhapanā ubbāho, upasampadanissayā; Sāmaṇero ca dve bhedā, ānandehi pare duveti. 0 Aṅguttara Nikāya 10 22. Sāmaññavagga ~ |225-228| “Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati …pe… akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati …pe… vīsatiyā, bhikkhave …pe… tiṁsāya, bhikkhave …pe… cattārīsāya, bhikkhave, dhammehi samannāgato khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati …pe…. (…) 0 Aṅguttara Nikāya 10.25 3. Mahāvagga Kasiṇasutta |25| “Dasayimāni, bhikkhave, kasiṇāyatanāni. Katamāni dasa? Pathavīkasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ; āpokasiṇameko sañjānāti …pe… tejokasiṇameko sañjānāti … vāyokasiṇameko sañjānāti … nīlakasiṇameko sañjānāti … pītakasiṇameko sañjānāti … lohitakasiṇameko sañjānāti … odātakasiṇameko sañjānāti … ākāsakasiṇameko sañjānāti … viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dasa kasiṇāyatanānī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.2 1. Ānisaṁsavagga Cetanākaraṇīyasutta |2| “Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘avippaṭisāro me uppajjatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ sīlavato sīlasampannassa avippaṭisāro uppajjati. Avippaṭisārissa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘pāmojjaṁ me uppajjatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ avippaṭisārissa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘pīti me uppajjatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ pamuditassa pīti uppajjati. Pītimanassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘kāyo me passambhatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘sukhaṁ vediyāmī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ passaddhakāyo sukhaṁ vediyati. Sukhino, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘cittaṁ me samādhiyatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhitassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘yathābhūtaṁ jānāmi passāmī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ samāhito yathābhūtaṁ jānāti passati. Yathābhūtaṁ, bhikkhave, jānato passato na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘nibbindāmi virajjāmī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ yathābhūtaṁ 2116 --- an10 2:1 jānaṁ passaṁ nibbindati virajjati. Nibbinnassa, bhikkhave, virattassa na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaromī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ nibbinno viratto vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaroti. 2 Iti kho, bhikkhave, nibbidāvirāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso; yathābhūtañāṇadassanaṁ nibbidāvirāgatthaṁ nibbidāvirāgānisaṁsaṁ; samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso; sukhaṁ samādhatthaṁ samādhānisaṁsaṁ; passaddhi sukhatthā sukhānisaṁsā; pīti passaddhatthā passaddhānisaṁsā; pāmojjaṁ pītatthaṁ pītānisaṁsaṁ; avippaṭisāro pāmojjattho pāmojjānisaṁso; kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṁsāni. Iti kho, bhikkhave, dhammā dhamme abhisandenti, dhammā dhamme paripūrenti apārā pāraṁ gamanāyā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.130 13. Parisuddhavagga Aṭṭhamasutta |130| “Dasayime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā honti dosavinayapariyosānā honti mohavinayapariyosānā honti, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ime kho, bhikkhave, dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā honti dosavinayapariyosānā honti mohavinayapariyosānā honti, nāññatra sugatavinayā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.111 11. Samaṇasaññāvagga Paṭhamaasekhasutta |111| Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 2 “‘Asekho asekho’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā bhante, bhikkhu asekho hotī”ti? “Idha, bhikkhu, bhikkhu asekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaṅkappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammāājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti. Evaṁ kho, bhikkhu, bhikkhu asekho hotī”ti. Ekādasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.215 21. Karajakāyavagga Visāradasutta |215| “Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā upāsikā avisāradā agāraṁ ajjhāvasati. Katamehi dasahi? Pāṇātipātinī hoti … adinnādāyinī hoti … kāmesumicchācārinī hoti … musāvādinī hoti … pisuṇavācā hoti … pharusavācā hoti … samphappalāpinī hoti … abhijjhālunī hoti … byāpannacittā hoti … micchādiṭṭhikā hoti …. Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā avisāradā agāraṁ ajjhāvasati. 2 Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā upāsikā visāradā agāraṁ ajjhāvasati. Katamehi dasahi? Pāṇātipātā paṭiviratā hoti … adinnādānā paṭiviratā hoti … kāmesumicchācārā paṭiviratā hoti … musāvādā paṭiviratā hoti … pisuṇāya vācāya paṭiviratā hoti … pharusāya vācāya paṭiviratā hoti … samphappalāpā paṭiviratā hoti … anabhijjhālunī hoti … abyāpannacittā hoti … sammādiṭṭhikā hoti …. Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā visāradā agāraṁ ajjhāvasatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.87 9. Theravagga Nappiyasutta |87| Tatra kho bhagavā kālaṅkataṁ bhikkhuṁ ārabbha bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Idha, bhikkhave, bhikkhu adhikaraṇiko hoti, adhikaraṇasamathassa na vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu adhikaraṇiko hoti adhikaraṇasamathassa na vaṇṇavādī, ayampi dhammo na piyatāya na garutāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṁvattati. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu na sikkhākāmo hoti, sikkhāsamādānassa na vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu na sikkhākāmo hoti sikkhāsamādānassa na vaṇṇavādī, ayampi dhammo na piyatāya na garutāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṁvattati. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu pāpiccho hoti, icchāvinayassa na vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu pāpiccho hoti icchāvinayassa na vaṇṇavādī, ayampi dhammo na piyatāya na garutāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṁvattati. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti, kodhavinayassa na vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti kodhavinayassa na 2117 --- an10 87:5 vaṇṇavādī, ayampi dhammo na piyatāya na garutāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṁvattati. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu makkhī hoti, makkhavinayassa na vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu makkhī hoti makkhavinayassa na vaṇṇavādī, ayampi dhammo na piyatāya na garutāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṁvattati. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu saṭho hoti, sāṭheyyavinayassa na vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu saṭho hoti sāṭheyyavinayassa na vaṇṇavādī, ayampi dhammo na piyatāya na garutāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṁvattati. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu māyāvī hoti, māyāvinayassa na vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu māyāvī hoti māyāvinayassa na vaṇṇavādī, ayampi dhammo na piyatāya na garutāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṁvattati. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammānaṁ na nisāmakajātiko hoti, dhammanisantiyā na vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu dhammānaṁ na nisāmakajātiko hoti dhammanisantiyā na vaṇṇavādī, ayampi dhammo na piyatāya na garutāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṁvattati. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu na paṭisallīno hoti, paṭisallānassa na vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu na paṭisallīno hoti paṭisallānassa na vaṇṇavādī, ayampi dhammo na piyatāya na garutāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṁvattati. 11 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīnaṁ na paṭisanthārako hoti, paṭisanthārakassa na vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīnaṁ na paṭisanthārako hoti paṭisanthārakassa na vaṇṇavādī, ayampi dhammo na piyatāya na garutāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṁvattati. 12 Evarūpassa, bhikkhave, bhikkhuno kiñcāpi evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata maṁ sabrahmacārī sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyun’ti, atha kho naṁ sabrahmacārī na ceva sakkaronti na garuṁ karonti na mānenti na pūjenti. Taṁ kissa hetu? Tathāhissa, bhikkhave, viññū sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme appahīne samanupassanti. 13 Seyyathāpi, bhikkhave, assakhaḷuṅkassa kiñcāpi evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata maṁ manussā ājānīyaṭṭhāne ṭhapeyyuṁ, ājānīyabhojanañca bhojeyyuṁ, ājānīyaparimajjanañca parimajjeyyun’ti, atha kho naṁ manussā na ceva ājānīyaṭṭhāne ṭhapenti na ca ājānīyabhojanaṁ bhojenti na ca ājānīyaparimajjanaṁ parimajjanti. Taṁ kissa hetu? Tathāhissa, bhikkhave, viññū manussā tāni sāṭheyyāni kūṭeyyāni jimheyyāni vaṅkeyyāni appahīnāni samanupassanti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, evarūpassa bhikkhuno kiñcāpi evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata maṁ sabrahmacārī sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyun’ti, atha kho naṁ sabrahmacārī na ceva sakkaronti na garuṁ karonti na mānenti na pūjenti. Taṁ kissa hetu? Tathāhissa, bhikkhave, viññū sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme appahīne samanupassanti. 14 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu na adhikaraṇiko hoti, adhikaraṇasamathassa vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu na adhikaraṇiko hoti adhikaraṇasamathassa vaṇṇavādī, ayampi dhammo piyatāya garutāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṁvattati. 15 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sikkhākāmo hoti, sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu sikkhākāmo hoti sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī, ayampi dhammo piyatāya garutāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṁvattati. 16 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu appiccho hoti, icchāvinayassa vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu appiccho hoti icchāvinayassa vaṇṇavādī, ayampi dhammo …pe… ekībhāvāya saṁvattati. 17 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu akkodhano hoti, kodhavinayassa vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu akkodhano hoti kodhavinayassa vaṇṇavādī, ayampi dhammo …pe… ekībhāvāya saṁvattati. 18 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu amakkhī hoti, makkhavinayassa vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu amakkhī hoti makkhavinayassa vaṇṇavādī, ayampi dhammo …pe… ekībhāvāya saṁvattati. 19 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu asaṭho hoti, sāṭheyyavinayassa vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu asaṭho hoti 2118 --- an10 87:19 sāṭheyyavinayassa vaṇṇavādī, ayampi dhammo …pe… ekībhāvāya saṁvattati. 20 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu amāyāvī hoti, māyāvinayassa vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu amāyāvī hoti māyāvinayassa vaṇṇavādī, ayampi dhammo …pe… ekībhāvāya saṁvattati. 21 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammānaṁ nisāmakajātiko hoti, dhammanisantiyā vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu dhammānaṁ nisāmakajātiko hoti dhammanisantiyā vaṇṇavādī, ayampi dhammo …pe… ekībhāvāya saṁvattati. 22 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu paṭisallīno hoti, paṭisallānassa vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu paṭisallīno hoti paṭisallānassa vaṇṇavādī, ayampi dhammo …pe… ekībhāvāya saṁvattati. 23 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīnaṁ paṭisanthārako hoti, paṭisanthārakassa vaṇṇavādī. Yampi, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīnaṁ paṭisanthārako hoti paṭisanthārakassa vaṇṇavādī, ayampi dhammo piyatāya garutāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṁvattati. 24 Evarūpassa, bhikkhave, bhikkhuno kiñcāpi na evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata maṁ sabrahmacārī sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyun’ti, atha kho naṁ sabrahmacārī sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti. Taṁ kissa hetu? Tathāhissa, bhikkhave, viññū sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme pahīne samanupassanti. 25 Seyyathāpi, bhikkhave, bhaddassa assājānīyassa kiñcāpi na evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata maṁ manussā ājānīyaṭṭhāne ṭhapeyyuṁ, ājānīyabhojanañca bhojeyyuṁ, ājānīyaparimajjanañca parimajjeyyun’ti, atha kho naṁ manussā ājānīyaṭṭhāne ca ṭhapenti ājānīyabhojanañca bhojenti ājānīyaparimajjanañca parimajjanti. Taṁ kissa hetu? Tathāhissa, bhikkhave, viññū manussā tāni sāṭheyyāni kūṭeyyāni jimheyyāni vaṅkeyyāni pahīnāni samanupassanti. 26 Evamevaṁ kho, bhikkhave, evarūpassa bhikkhuno kiñcāpi na evaṁ icchā uppajjeyya: ‘aho vata maṁ sabrahmacārī sakkareyyuṁ garuṁ kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyun’ti, atha kho naṁ sabrahmacārī sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti. Taṁ kissa hetu? Tathāhissa, bhikkhave, viññū sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme pahīne samanupassantī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.61 7. Yamakavagga Avijjāsutta |61| “Purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya: ‘ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī’ti. Evañcetaṁ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati: ‘idappaccayā avijjā’ti. 2 Avijjampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro avijjāya? ‘Pañca nīvaraṇā’tissa vacanīyaṁ. Pañcapāhaṁ, bhikkhave, nīvaraṇe sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro pañcannaṁ nīvaraṇānaṁ? ‘Tīṇi duccaritānī’tissa vacanīyaṁ. Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṁ duccaritānaṁ? ‘Indriyaasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ. Indriyaasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro indriyaasaṁvarassa? ‘Asatāsampajaññan’tissa vacanīyaṁ. Asatāsampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro asatāsampajaññassa? ‘Ayonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ. Ayonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro ayonisomanasikārassa? ‘Assaddhiyan’tissa vacanīyaṁ. Assaddhiyampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro assaddhiyassa? ‘Asaddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ. Asaddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro asaddhammassavanassa? ‘Asappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ. 3 Iti kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro asaddhammassavanaṁ paripūreti, asaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti; evametissā avijjāya āhāro hoti, evañca pāripūri. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante (…) taṁ udakaṁ 2119 --- an10 61:4 yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti. Kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti; evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri. 5 Evamevaṁ kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro asaddhammassavanaṁ paripūreti, asaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti; evametissā avijjāya āhāro hoti, evañca pāripūri. 6 Vijjāvimuttimpāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? ‘Satta bojjhaṅgā’tissa vacanīyaṁ. Sattapāhaṁ, bhikkhave, bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ? ‘Cattāro satipaṭṭhānā’tissa vacanīyaṁ. Cattāropāhaṁ, bhikkhave, satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ? ‘Tīṇi sucaritānī’tissa vacanīyaṁ. Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṁ sucaritānaṁ? ‘Indriyasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ. Indriyasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro indriyasaṁvarassa? ‘Satisampajaññan’tissa vacanīyaṁ. Satisampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro satisampajaññassa? ‘Yonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ. Yonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro yonisomanasikārassa? ‘Saddhā’tissa vacanīyaṁ. Saddhampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro saddhāya? ‘Saddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ. Saddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro saddhammassavanassa? ‘Sappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ. 7 Iti kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti, saddhammassavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūri. 8 Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti; evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri. 9 Evamevaṁ kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti, saddhammassavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūrī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.192 19. Ariyamaggavagga Sappurisadhammasutta |192| “Sappurisadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi asappurisadhammañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, asappurisadhammo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisadhammo. 2 Katamo ca, bhikkhave, sappurisadhammo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 2120 --- an10 192:2 sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisadhammo”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.174 17. Jāṇussoṇivagga Kammanidānasutta |174| “Pāṇātipātampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 2 Adinnādānampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 3 Kāmesumicchācārampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 4 Musāvādampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 5 Pisuṇavācampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 6 Pharusavācampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 7 Samphappalāpampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 8 Abhijjhampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 9 Byāpādampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 10 Micchādiṭṭhimpāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. Iti kho, bhikkhave, lobho kammanidānasambhavo, doso kammanidānasambhavo, moho kammanidānasambhavo. Lobhakkhayā kammanidānasaṅkhayo, dosakkhayā kammanidānasaṅkhayo, mohakkhayā kammanidānasaṅkhayo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.10 1. Ānisaṁsavagga Vijjāsutta |10| “Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti, no ca sīlavā. Evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ: ‘kintāhaṁ saddho ca assaṁ sīlavā cā’ti. Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti, sīlavā ca, evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. 2 Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti sīlavā ca, no ca bahussuto bahussuto ca, no ca dhammakathiko …pe… dhammakathiko ca, no ca parisāvacaro parisāvacaro ca, no ca visārado parisāya dhammaṁ deseti visārado ca parisāya dhammaṁ deseti, no ca vinayadharo vinayadharo ca, no ca anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Anekavihitañca …pe… pubbenivāsaṁ anussarati, no ca dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti, no ca āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ: ‘kintāhaṁ saddho ca assaṁ, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṁ deseyyaṁ, vinayadharo ca, anekavihitañca pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ, dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajāneyyaṁ, āsavānañca khayā …pe… sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti. 3 Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṁ deseti, vinayadharo ca, anekavihitañca pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā”ti. Dasamaṁ. Ānisaṁsavaggo paṭhamo. 4 Tassuddānaṁ Kimatthiyaṁ cetanā ca, tayo upanisāpi ca; Samādhi sāriputto ca, jhānaṁ santena vijjayāti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.9 1. Ānisaṁsavagga Santavimokkhasutta |9| “Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti, no ca sīlavā …pe… sīlavā ca, no ca bahussuto … bahussuto ca, no ca dhammakathiko … dhammakathiko ca, no ca parisāvacaro … parisāvacaro ca, no ca visārado parisāya dhammaṁ deseti … visārado ca parisāya dhammaṁ deseti, no ca vinayadharo … vinayadharo 2121 --- an10 9:1 ca, no ca āraññiko pantasenāsano … āraññiko ca pantasenāsano, no ca ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati … ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā viharati, no ca āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ: ‘kintāhaṁ saddho ca assaṁ, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṁ deseyyaṁ, vinayadharo ca, āraññiko ca pantasenāsano, ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā vihareyyaṁ, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti. 2 Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṁ deseti, vinayadharo ca, āraññiko ca pantasenāsano, ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā viharati, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati; evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.105 11. Samaṇasaññāvagga Vijjāsutta |105| “Avijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā, anvadeva ahirikaṁ anottappaṁ. Avijjāgatassa, bhikkhave, aviddasuno micchādiṭṭhi pahoti, micchādiṭṭhikassa micchāsaṅkappo pahoti, micchāsaṅkappassa micchāvācā pahoti, micchāvācassa micchākammanto pahoti, micchākammantassa micchāājīvo pahoti, micchāājīvassa micchāvāyāmo pahoti, micchāvāyāmassa micchāsati pahoti, micchāsatissa micchāsamādhi pahoti, micchāsamādhissa micchāñāṇaṁ pahoti, micchāñāṇissa micchāvimutti pahoti. 2 Vijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā kusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā, anvadeva hirottappaṁ. Vijjāgatassa, bhikkhave, viddasuno sammādiṭṭhi pahoti, sammādiṭṭhikassa sammāsaṅkappo pahoti, sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti, sammāvācassa sammākammanto pahoti, sammākammantassa sammāājīvo pahoti, sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti, sammāvāyāmassa sammāsati pahoti, sammāsatissa sammāsamādhi pahoti, sammāsamādhissa sammāñāṇaṁ pahoti, sammāñāṇissa sammāvimutti pahotī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.186 18. Sādhuvagga Ācayagāmisutta |186| “Ācayagāmiñca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi apacayagāmiñca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, ācayagāmī dhammo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ācayagāmī dhammo. 2 Katamo ca, bhikkhave, apacayagāmī dhammo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, apacayagāmī dhammo”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.75 8. Ākaṅkhavagga Migasālāsutta |75| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho migasālā upāsikā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho migasālā upāsikā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 2 “Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṁ. Pitā me, bhante, purāṇo brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. So kālaṅkato bhagavatā byākato: ‘sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapanno’ti. Pitāmaho me, bhante, isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho. Sopi kālaṅkato bhagavatā byākato: ‘sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapanno’ti. 3 Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan”ti? “Evaṁ kho panetaṁ, bhagini, bhagavatā byākatan”ti. 4 Atha kho āyasmā ānando migasālāya 2122 --- an10 75:4 upāsikāya nivesane piṇḍapātaṁ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā ānando pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 5 “Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁ. Atha kho, bhante, migasālā upāsikā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho, bhante, migasālā upāsikā maṁ etadavoca: 6 ‘Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṁ. Pitā me, bhante, purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā. So kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti. Pitāmaho me, bhante, isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho. Sopi kālaṅkato bhagavatā byākato—sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti. 7 Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, migasālaṁ upāsikaṁ etadavocaṁ: ‘evaṁ kho panetaṁ, bhagini, bhagavatā byākatan’”ti. 8 “Kā cānanda, migasālā upāsikā bālā abyattā ammakā ammakapaññā, ke ca purisapuggalaparopariye ñāṇe? 9 Dasayime, ānanda, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame dasa? Idhānanda, ekacco puggalo dussīlo hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa taṁ dussilyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī. 10 Idha panānanda, ekacco puggalo dussīlo hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ dussilyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī. 11 Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti: ‘imassapi teva dhammā, aparassapi teva dhammā. Kasmā nesaṁ eko hīno eko paṇīto’ti? Tañhi tesaṁ, ānanda, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. 12 Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo dussīlo hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ dussilyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. Ayaṁ, ānanda, puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imaṁ hānanda, puggalaṁ dhammasoto nibbahati. Tadantaraṁ ko jāneyya, aññatra tathāgatena. Tasmātihānanda, mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha, mā puggalesu pamāṇaṁ gaṇhittha. Khaññati hānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇhanto. Ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso. 13 Idha panānanda, ekacco puggalo sīlavā hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa taṁ sīlaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī. 14 Idha panānanda, ekacco puggalo sīlavā hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ sīlaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī. 15 Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti …pe… ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso. 16 Idha panānanda, ekacco puggalo 2123 --- an10 75:16 tibbarāgo hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa so rāgo apariseso nirujjhati. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī. 17 Idha panānanda, ekacco puggalo tibbarāgo hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa so rāgo apariseso nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī. 18 Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti …pe… ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso. 19 Idha panānanda, ekacco puggalo kodhano hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa so kodho apariseso nirujjhati. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī. 20 Idha panānanda, ekacco puggalo kodhano hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa so kodho apariseso nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī. 21 Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti …pe… ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso. 22 Idha panānanda, ekacco puggalo uddhato hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī. 23 Idha panānanda, ekacco puggalo uddhato hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī. 24 Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti: ‘imassapi teva dhammā, aparassapi teva dhammā. Kasmā nesaṁ eko hīno eko paṇīto’ti? Tañhi tesaṁ, ānanda, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. 25 Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo uddhato hoti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati, tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. Ayaṁ, ānanda, puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imaṁ hānanda, puggalaṁ dhammasoto nibbahati. Tadantaraṁ ko jāneyya aññatra tathāgatena. Tasmātihānanda, mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha; mā puggalesu pamāṇaṁ gaṇhittha. Khaññati hānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇhanto. Ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso. 26 Kā cānanda, migasālā upāsikā bālā abyattā ammakā ammakapaññā, ke ca purisapuggalaparopariye ñāṇe. Ime kho, ānanda, dasa puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 27 Yathārūpena, ānanda, sīlena purāṇo samannāgato ahosi tathārūpena sīlena isidatto samannāgato abhavissa, nayidha purāṇo isidattassa gatimpi aññassa. Yathārūpāya cānanda, paññāya isidatto samannāgato ahosi tathārūpāya paññāya purāṇo samannāgato abhavissa, nayidha isidatto purāṇassa gatimpi aññassa. Iti kho, ānanda, ime puggalā ubho ekaṅgahīnā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.93 10. Upālivagga Kiṁdiṭṭhikasutta |93| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati divā divassa sāvatthiyā nikkhami bhagavantaṁ dassanāya. Atha kho anāthapiṇḍikassa 2124 --- an10 93:1 gahapatissa etadahosi: “akālo kho tāva bhagavantaṁ dassanāya. Paṭisallīno bhagavā. Manobhāvanīyānampi bhikkhūnaṁ akālo dassanāya. Paṭisallīnā manobhāvanīyā bhikkhū. Yannūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyan”ti. 2 Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena aññatitthiyā paribbājakā saṅgamma samāgamma unnādino uccāsaddamahāsaddā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentā nisinnā honti. Addasaṁsu kho te aññatitthiyā paribbājakā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna aññamaññaṁ saṇṭhāpesuṁ: “appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Ayaṁ anāthapiṇḍiko gahapati ārāmaṁ āgacchati samaṇassa gotamassa sāvako. Yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā sāvatthiyaṁ paṭivasanti, ayaṁ tesaṁ aññataro anāthapiṇḍiko gahapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino. Appeva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti. 3 Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena te aññatitthiyā paribbājakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ: “vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhiko samaṇo gotamo”ti? “Na kho ahaṁ, bhante, bhagavato sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāmī”ti. 4 “Iti kira tvaṁ, gahapati, na samaṇassa gotamassa sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi; vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhikā bhikkhū”ti? “Bhikkhūnampi kho ahaṁ, bhante, na sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāmī”ti. 5 “Iti kira tvaṁ, gahapati, na samaṇassa gotamassa sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi napi bhikkhūnaṁ sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi; vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhikosi tuvan”ti? “Etaṁ kho, bhante, amhehi na dukkaraṁ byākātuṁ yaṁdiṭṭhikā mayaṁ. Iṅgha tāva āyasmanto yathāsakāni diṭṭhigatāni byākarontu, pacchāpetaṁ amhehi na dukkaraṁ bhavissati byākātuṁ yaṁdiṭṭhikā mayan”ti. 6 Evaṁ vutte, aññataro paribbājako anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: “sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī”ti. 7 Aññataropi kho paribbājako anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: “asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī”ti. 8 Aññataropi kho paribbājako anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: “antavā loko …pe… anantavā loko … taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … hoti tathāgato paraṁ maraṇā … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī”ti. 9 Evaṁ vutte, anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake etadavoca: “yvāyaṁ, bhante, āyasmā evamāha: ‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī’ti, imassa ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā. Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā. Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato. 10 Yopāyaṁ, bhante, āyasmā evamāha: ‘asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī’ti, imassāpi ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā. Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā. Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato. 11 Yopāyaṁ, bhante, āyasmā evamāha: ‘antavā loko …pe… anantavā loko … taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … hoti tathāgato paraṁ maraṇā … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ 2125 --- an10 93:11 moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī’ti, imassāpi ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā. Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā. Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato”ti. 12 Evaṁ vutte te paribbājakā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavocuṁ: “byākatāni kho, gahapati, amhehi sabbeheva yathāsakāni diṭṭhigatāni. Vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhikosi tuvan”ti? “Yaṁ kho, bhante, kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. ‘Yaṁ dukkhaṁ taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, bhante”ti. 13 “Yaṁ kho, gahapati, kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadeva tvaṁ, gahapati, allīno, tadeva tvaṁ, gahapati, ajjhupagato”ti. 14 “Yaṁ kho, bhante, kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. ‘Yaṁ dukkhaṁ taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, nameso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ. Tassa ca uttari nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti. 15 Evaṁ vutte te paribbājakā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā nisīdiṁsu. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake tuṇhībhūte maṅkubhūte pattakkhandhe adhomukhe pajjhāyante appaṭibhāne viditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati yāvatako ahosi tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. “Sādhu sādhu, gahapati. Evaṁ kho te, gahapati, moghapurisā kālena kālaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetabbā”ti. 16 Atha kho bhagavā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 17 Atha kho bhagavā acirapakkante anāthapiṇḍike gahapatimhi bhikkhū āmantesi: “yopi so, bhikkhave, bhikkhu vassasatupasampanno imasmiṁ dhammavinaye, sopi evamevaṁ aññatitthiye paribbājake sahadhammena suniggahitaṁ niggaṇheyya yathā taṁ anāthapiṇḍikena gahapatinā niggahitā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.54 6. Sacittavagga Samathasutta |54| “No ce, bhikkhave, bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti, atha ‘sacittapariyāyakusalo bhavissāmī’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti? Seyyathāpi, bhikkhave, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno sace tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati. No ce tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, tenevattamano hoti paripuṇṇasaṅkappo: ‘lābhā vata me, parisuddhaṁ vata me’ti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno paccavekkhaṇā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: ‘lābhī nu khomhi ajjhattaṁ cetosamathassa, na nu khomhi lābhī ajjhattaṁ cetosamathassa, lābhī nu khomhi adhipaññādhammavipassanāya, na nu khomhi lābhī adhipaññādhammavipassanāyā’ti. 3 Sace, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘lābhīmhi ajjhattaṁ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā ajjhattaṁ cetosamathe patiṭṭhāya adhipaññādhammavipassanāya yogo karaṇīyo. So aparena samayena lābhī ceva hoti ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya. 4 Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘lābhīmhi adhipaññādhammavipassanāya, na lābhī ajjhattaṁ cetosamathassā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā adhipaññādhammavipassanāya patiṭṭhāya ajjhattaṁ cetosamathe yogo karaṇīyo. So aparena samayena lābhī ceva hoti adhipaññādhammavipassanāya lābhī ca ajjhattaṁ cetosamathassa. 5 Sace 2126 --- an10 54:5 pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘na lābhī ajjhattaṁ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṁyeva kusalānaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā. Tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya. Evamevaṁ kho, bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṁyeva kusalānaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. So aparena samayena lābhī ceva hoti ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya. 6 Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘lābhīmhi ajjhattaṁ cetosamathassa, lābhī adhipaññādhammavipassanāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesuyeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttari āsavānaṁ khayāya yogo karaṇīyo. 7 Cīvarampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampi. Piṇḍapātampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampi. Senāsanampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampi. Gāmanigamampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampi. Janapadapadesampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampi. Puggalampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampi. 8 ‘Cīvarampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā cīvaraṁ: ‘idaṁ kho me cīvaraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpaṁ cīvaraṁ na sevitabbaṁ. Tattha yaṁ jaññā cīvaraṁ: ‘idaṁ kho me cīvaraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpaṁ cīvaraṁ sevitabbaṁ. ‘Cīvarampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 9 ‘Piṇḍapātampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā piṇḍapātaṁ: ‘imaṁ kho me piṇḍapātaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpo piṇḍapāto na sevitabbo. Tattha yaṁ jaññā piṇḍapātaṁ: ‘imaṁ kho me piṇḍapātaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpo piṇḍapāto sevitabbo. ‘Piṇḍapātampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 10 ‘Senāsanampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā senāsanaṁ: ‘idaṁ kho me senāsanaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpaṁ senāsanaṁ na sevitabbaṁ. Tattha yaṁ jaññā senāsanaṁ: ‘idaṁ kho me senāsanaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpaṁ senāsanaṁ sevitabbaṁ. ‘Senāsanampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 11 ‘Gāmanigamampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā gāmanigamaṁ: ‘imaṁ kho me gāmanigamaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpo gāmanigamo na sevitabbo. Tattha yaṁ jaññā gāmanigamaṁ: ‘imaṁ kho me gāmanigamaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpo gāmanigamo sevitabbo. ‘Gāmanigamampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 12 ‘Janapadapadesampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā janapadapadesaṁ: ‘imaṁ kho me janapadapadesaṁ sevato akusalā dhammā 2127 --- an10 54:12 abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpo janapadapadeso na sevitabbo. Tattha yaṁ jaññā janapadapadesaṁ: ‘imaṁ kho me janapadapadesaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpo janapadapadeso sevitabbo. ‘Janapadapadesampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 13 ‘Puggalampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tattha yaṁ jaññā puggalaṁ: ‘imaṁ kho me puggalaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpo puggalo na sevitabbo. Tattha yaṁ jaññā puggalaṁ: ‘imaṁ kho me puggalaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpo puggalo sevitabbo. ‘Puggalampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi—sevitabbampi asevitabbampī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttan”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.141 14. Sādhuvagga Tapanīyasutta |141| “Tapanīyañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi atapanīyañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, tapanīyo dhammo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, tapanīyo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, atapanīyo dhammo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, atapanīyo dhammo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.124 13. Parisuddhavagga Dutiyasutta |124| “Dasayime, bhikkhave, dhammā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ime kho, bhikkhave, dasa dhammā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.220 21. Karajakāyavagga Adhammacariyāsutta |220| Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti? “Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti. 2 “Ko pana, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti? “Dhammacariyāsamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 3 “Na kho ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathāhaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti. “Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho so brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 4 “Tividhā kho, brāhmaṇa, kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti; catubbidhā vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti; tividhā manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti. 5 Kathañca, brāhmaṇa, tividhā kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti …pe… evaṁ kho, brāhmaṇa, tividhā kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti. 6 Kathañca, brāhmaṇa, catubbidhā vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti …pe… evaṁ kho, brāhmaṇa, catubbidhā vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti. 7 Kathañca, brāhmaṇa, tividhā manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti …pe… evaṁ kho, brāhmaṇa, tividhā manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti. Evaṁ adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. 8 Tividhā, brāhmaṇa, kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti; catubbidhā vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti; tividhā manasā dhammacariyāsamacariyā hoti. 9 Kathañca, brāhmaṇa, tividhā kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti …pe… evaṁ kho, brāhmaṇa, tividhā kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti. 10 Kathañca, brāhmaṇa, catubbidhā vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti …pe… evaṁ kho, brāhmaṇa, 2128 --- an10 220:10 catubbidhā vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti. 11 Kathañca, brāhmaṇa, tividhā manasā dhammacariyāsamacariyā hoti …pe… evaṁ kho, brāhmaṇa, tividhā manasā dhammacariyāsamacariyā hoti. Evaṁ dhammacariyāsamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 12 “Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Dasamaṁ. Karajakāyavaggo paṭhamo. 0 Aṅguttara Nikāya 10.31 4. Upālivagga Upālisutta |31| Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca: “kati nu kho, bhante, atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, pātimokkhaṁ uddiṭṭhan”ti? 2 “Dasa kho, upāli, atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, pātimokkhaṁ uddiṭṭhaṁ. Katame dasa? Saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya, appasannānaṁ pasādāya, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya—ime kho, upāli, dasa atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, pātimokkhaṁ uddiṭṭhan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.183 18. Sādhuvagga Āsavasutta |183| “Sāsavañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi anāsavañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, sāsavo dhammo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sāsavo dhammo. 2 Katamo ca, bhikkhave, anāsavo dhammo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, anāsavo dhammo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.96 10. Upālivagga Kokanudasutta |96| Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando rājagahe viharati tapodārāme. Atha kho āyasmā ānando rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṁ. Tapodāya gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. Kokanudopi kho paribbājako rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṁ. 2 Addasā kho kokanudo paribbājako āyasmantaṁ ānandaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “kvettha, āvuso”ti? “Ahamāvuso, bhikkhū”ti. 3 “Katamesaṁ, āvuso, bhikkhūnan”ti? “Samaṇānaṁ, āvuso, sakyaputtiyānan”ti. 4 “Puccheyyāma mayaṁ āyasmantaṁ kiñcideva desaṁ, sace āyasmā okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti. “Pucchāvuso, sutvā vedissāmā”ti. 5 “Kiṁ nu kho, bho, ‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—evaṁdiṭṭhi bhavan”ti? “Na kho ahaṁ, āvuso, evaṁdiṭṭhi: ‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 6 “Kiṁ pana, bho, ‘asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—evaṁdiṭṭhi bhavan”ti? “Na kho ahaṁ, āvuso, evaṁdiṭṭhi: ‘asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 7 “Kiṁ nu kho, bho, antavā loko …pe… anantavā loko … taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … hoti tathāgato paraṁ maraṇā … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhi bhavan”ti? “Na kho ahaṁ, āvuso, evaṁdiṭṭhi: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 8 “Tena hi bhavaṁ na jānāti, na passatī”ti? “Na kho ahaṁ, āvuso, na jānāmi na passāmi. Jānāmahaṁ, āvuso, passāmī”ti. 9 “‘Kiṁ nu kho, bho, sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhi bhavan’ti, iti puṭṭho samāno: ‘na kho ahaṁ, āvuso, evaṁdiṭṭhi—sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. 10 ‘Kiṁ pana, bho, asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhi bhavan’ti, iti puṭṭho samāno: ‘na kho ahaṁ, āvuso, evaṁdiṭṭhi—asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. 11 Kiṁ nu kho, bho, antavā loko …pe… anantavā loko … taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … hoti tathāgato paraṁ maraṇā … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … neva hoti na na hoti tathāgato 2129 --- an10 96:11 paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhi bhavanti, iti puṭṭho samāno: ‘na kho ahaṁ, āvuso, evaṁdiṭṭhi—neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. 12 ‘Tena hi bhavaṁ na jānāti na passatī’ti, iti puṭṭho samāno: ‘na kho ahaṁ, āvuso, na jānāmi na passāmi. Jānāmahaṁ, āvuso, passāmī’ti vadesi. Yathā kathaṁ panāvuso, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo”ti? 13 “‘Sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti kho, āvuso, diṭṭhigatametaṁ. ‘Asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti kho, āvuso, diṭṭhigatametaṁ. Antavā loko …pe… anantavā loko … taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … hoti tathāgato paraṁ maraṇā … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti kho, āvuso, diṭṭhigatametaṁ. 14 Yāvatā, āvuso, diṭṭhi yāvatā diṭṭhiṭṭhānaṁ diṭṭhiadhiṭṭhānaṁ diṭṭhipariyuṭṭhānaṁ diṭṭhisamuṭṭhānaṁ diṭṭhisamugghāto, tamahaṁ jānāmi tamahaṁ passāmi. Tamahaṁ jānanto tamahaṁ passanto kyāhaṁ vakkhāmi: ‘na jānāmi na passāmī’ti? Jānāmahaṁ, āvuso, passāmī”ti. 15 “Ko nāmo āyasmā, kathañca panāyasmantaṁ sabrahmacārī jānantī”ti? “‘Ānando’ti kho me, āvuso, nāmaṁ. ‘Ānando’ti ca pana maṁ sabrahmacārī jānantī”ti. “Mahācariyena vata kira, bho, saddhiṁ mantayamānā na jānimha: ‘āyasmā ānando’ti. Sace hi mayaṁ jāneyyāma: ‘ayaṁ āyasmā ānando’ti, ettakampi no nappaṭibhāyeyya. Khamatu ca me āyasmā ānando”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.70 7. Yamakavagga Dutiyakathāvatthusutta |70| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnā sannipatitā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ …pe… itibhavābhavakathaṁ iti vāti. 2 “Dasayimāni, bhikkhave, pāsaṁsāni ṭhānāni. Katamāni dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā ca appiccho hoti, appicchakathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. ‘Appiccho bhikkhu appicchakathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 3 Attanā ca santuṭṭho hoti, santuṭṭhikathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. ‘Santuṭṭho bhikkhu santuṭṭhikathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 4 Attanā ca pavivitto hoti, pavivekakathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. ‘Pavivitto bhikkhu pavivekakathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 5 Attanā ca asaṁsaṭṭho hoti, asaṁsaṭṭhakathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. ‘Asaṁsaṭṭho bhikkhu asaṁsaṭṭhakathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 6 Attanā ca āraddhavīriyo hoti, vīriyārambhakathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. ‘Āraddhavīriyo bhikkhu vīriyārambhakathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 7 Attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. ‘Sīlasampanno bhikkhu sīlasampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 8 Attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. ‘Samādhisampanno bhikkhu samādhisampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 9 Attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. ‘Paññāsampanno bhikkhu paññāsampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 10 Attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. ‘Vimuttisampanno bhikkhu vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 11 Attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. ‘Vimuttiñāṇadassanasampanno bhikkhu vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 12 Imāni kho, bhikkhave, dasa pāsaṁsāni ṭhānānī”ti. Dasamaṁ. Yamakavaggo dutiyo. 13 Tassuddānaṁ Avijjā taṇhā niṭṭhā ca, avecca dve sukhāni ca; Naḷakapāne dve vuttā, kathāvatthūpare duveti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.15 2. Nāthavagga Appamādasutta |15| “Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino 2130 --- an10 15:1 vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho; evamevaṁ kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā. Appamādo tesaṁ aggamakkhāyati. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici jaṅgalānaṁ pāṇānaṁ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ gacchanti, hatthipadaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ mahantattena; evamevaṁ kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā. Appamādo tesaṁ aggamakkhāyati. 3 Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭo tāsaṁ aggamakkhāyati; evamevaṁ kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā. Appamādo tesaṁ aggamakkhāyati. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci mūlagandhā, kāḷānusāriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evamevaṁ kho, bhikkhave …pe…. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evamevaṁ kho, bhikkhave …pe…. 6 Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci pupphagandhā, vassikaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evamevaṁ kho, bhikkhave …pe…. 7 Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci khuddarājāno, sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti, rājā tesaṁ cakkavattī aggamakkhāyati; evamevaṁ kho, bhikkhave …pe…. 8 Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṁ pabhā, sabbā tā candappabhāya kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ, candappabhā tāsaṁ aggamakkhāyati; evamevaṁ kho, bhikkhave …pe…. 9 Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṁ abbhussakkamāno sabbaṁ ākāsagataṁ tamagataṁ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṁ kho, bhikkhave …pe…. 10 Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaṅgamā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā, mahāsamuddo tāsaṁ aggamakkhāyati; evamevaṁ kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā. Appamādo tesaṁ aggamakkhāyatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.100 10. Upālivagga Abhabbasutta |100| “Dasayime, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. Katame dasa? Rāgaṁ, dosaṁ, mohaṁ, kodhaṁ, upanāhaṁ, makkhaṁ, paḷāsaṁ, issaṁ, macchariyaṁ, mānaṁ—ime kho, bhikkhave, dasa dhamme appahāya abhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. 2 Dasayime, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. Katame dasa? Rāgaṁ, dosaṁ, mohaṁ, kodhaṁ, upanāhaṁ, makkhaṁ, paḷāsaṁ, issaṁ, macchariyaṁ, mānaṁ—ime kho, bhikkhave, dasa dhamme pahāya bhabbo arahattaṁ sacchikātun”ti. Dasamaṁ. Upālivaggo pañcamo. 3 Tassuddānaṁ Kāmabhogī bhayaṁ diṭṭhi, vajjiyamāhituttiyā; Kokanudo āhuneyyo, thero upāli abhabboti. Dutiyo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 10.121 12. Paccorohaṇivagga Pubbaṅgamasutta |121| “Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—aruṇuggaṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, kusalānaṁ dhammānaṁ etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, sammāsaṅkappo pahoti, sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti, sammāvācassa sammākammanto pahoti, sammākammantassa sammāājīvo pahoti, sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti, sammāvāyāmassa sammāsati pahoti, sammāsatissa sammāsamādhi pahoti, sammāsamādhissa sammāñāṇaṁ pahoti, sammāñāṇissa sammāvimutti pahotī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.34 4. Upālivagga Upasampadāsutta |34| “Katihi nu kho, bhante, dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabban”ti? “Dasahi kho, upāli, dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ. Katamehi dasahi? Idhupāli, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; pātimokkhaṁ kho panassa vitthārena svāgataṁ hoti suvibhattaṁ suppavattaṁ suvinicchitaṁ suttaso anubyañjanaso; paṭibalo hoti 2131 --- an10 34:1 gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā; paṭibalo hoti anabhiratiṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā; paṭibalo hoti uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ; paṭibalo hoti uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ; paṭibalo hoti adhisīle samādapetuṁ; paṭibalo hoti adhicitte samādapetuṁ; paṭibalo hoti adhipaññāya samādapetuṁ. Imehi kho, upāli, dasahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabban”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.89 9. Theravagga Kokālikasutta |89| Atha kho kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “pāpicchā, bhante, sāriputtamoggallānā, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti. “Mā hevaṁ, kokālika, mā hevaṁ, kokālika. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti. 2 Dutiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi me, bhante, bhagavā saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchāva sāriputtamoggallānā, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti. “Mā hevaṁ, kokālika, mā hevaṁ, kokālika. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti. 3 Tatiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi me, bhante, bhagavā saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchāva sāriputtamoggallānā, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti. “Mā hevaṁ, kokālika, mā hevaṁ, kokālika. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti. 4 Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi pīḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi. Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṁ, muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo ahesuṁ, kalāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṁ, kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṁ, kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṁ, āmalakamattiyo hutvā tiṇḍukamattiyo ahesuṁ, tiṇḍukamattiyo hutvā, beḷuvasalāṭukamattiyo ahesuṁ, beḷuvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṁ, billamattiyo hutvā pabhijjiṁsu, pubbañca lohitañca pagghariṁsu. So sudaṁ kadalipattesu seti macchova visagilito. 5 Atha kho turū paccekabrahmā yena kokāliko bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāse ṭhatvā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: “pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti. “Kosi tvaṁ, āvuso”ti? “Ahaṁ turū paccekabrahmā”ti. “Nanu tvaṁ, āvuso, bhagavatā anāgāmī byākato, atha kiñcarahi idhāgato? Passa yāvañca te idaṁ aparaddhan”ti. 6 Atha kho turū paccekabrahmā kokālikaṁ bhikkhuṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 7 “Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe; Yāya chindati attānaṁ, bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ. 8 Yo nindiyaṁ pasaṁsati, Taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo; Vicināti mukhena so kaliṁ, Kalinā tena sukhaṁ na vindati. 9 Appamattako ayaṁ kali, Yo akkhesu dhanaparājayo; Sabbassāpi sahāpi attanā, Ayameva mahattaro kali; Yo sugatesu manaṁ padūsaye. 10 Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ, Chattiṁsati pañca ca abbudāni; Yamariyagarahī nirayaṁ upeti, Vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakan”ti. 11 Atha kho kokāliko bhikkhu teneva ābādhena kālamakāsi. Kālaṅkato ca kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapajjati sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā. 12 Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṁ etadavoca: “kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti. Idamavoca brahmā sahampati. Idaṁ vatvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. 13 Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; 2132 --- an10 89:13 upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, bhikkhave, brahmā sahampati maṁ etadavoca: ‘kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato; kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā’ti. Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyī”ti. 14 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kīva dīghaṁ nu kho, bhante, padume niraye āyuppamāṇan”ti? “Dīghaṁ kho, bhikkhu, padume niraye āyuppamāṇaṁ. Na taṁ sukaraṁ saṅkhātuṁ: ‘ettakāni vassānīti vā ettakāni vassasatānīti vā ettakāni vassasahassānīti vā ettakāni vassasatasahassānīti vā’”ti. 15 “Sakkā pana, bhante, upamaṁ kātun”ti? “Sakkā, bhikkhū”ti bhagavā avoca: “seyyathāpi, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṁ tilaṁ uddhareyya. Khippataraṁ kho so, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā; evameko nirabbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā; evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā; evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā; evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā; evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā; evameko sogandhiko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā; evameko uppalako nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalakā nirayā; evameko puṇḍarīko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati puṇḍarīkā nirayā; evameko padumo nirayo. Padumaṁ kho pana, bhikkhu, nirayaṁ kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 16 “Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe; Yāya chindati attānaṁ, bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ. 17 Yo nindiyaṁ pasaṁsati, Taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo; Vicināti mukhena so kaliṁ, Kalinā tena sukhaṁ na vindati. 18 Appamattako ayaṁ kali, Yo akkhesu dhanaparājayo; Sabbassāpi sahāpi attanā, Ayameva mahattaro kali; Yo sugatesu manaṁ padūsaye. 19 Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ, Chattiṁsati pañca ca abbudāni; Yamariyagarahī nirayaṁ upeti, Vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakan”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.51 6. Sacittavagga Sacittasutta |51| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “No ce, bhikkhave, bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti, atha ‘sacittapariyāyakusalo bhavissāmī’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti? Seyyathāpi, bhikkhave, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno sace tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati. No ce tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, tenevattamano hoti paripuṇṇasaṅkappo: ‘lābhā vata me, parisuddhaṁ vata me’ti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno paccavekkhaṇā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: ‘abhijjhālu nu kho bahulaṁ viharāmi, anabhijjhālu nu kho bahulaṁ viharāmi, byāpannacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, abyāpannacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, thinamiddhapariyuṭṭhito nu kho bahulaṁ viharāmi, vigatathinamiddho nu kho bahulaṁ viharāmi, uddhato nu kho bahulaṁ viharāmi, anuddhato nu kho bahulaṁ viharāmi, vicikiccho nu kho bahulaṁ viharāmi, tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṁ viharāmi, kodhano nu kho bahulaṁ viharāmi, akkodhano nu kho bahulaṁ viharāmi, saṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, asaṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, sāraddhakāyo nu kho bahulaṁ viharāmi, asāraddhakāyo nu kho bahulaṁ viharāmi, kusīto nu kho bahulaṁ viharāmi, āraddhavīriyo nu kho bahulaṁ viharāmi, asamāhito nu kho bahulaṁ 2133 --- an10 51:3 viharāmi, samāhito nu kho bahulaṁ viharāmī’ti. 4 Sace, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘abhijjhālu bahulaṁ viharāmi, byāpannacitto bahulaṁ viharāmi, thinamiddhapariyuṭṭhito bahulaṁ viharāmi, uddhato bahulaṁ viharāmi, vicikiccho bahulaṁ viharāmi, kodhano bahulaṁ viharāmi, saṅkiliṭṭhacitto bahulaṁ viharāmi, sāraddhakāyo bahulaṁ viharāmi, kusīto bahulaṁ viharāmi, asamāhito bahulaṁ viharāmī’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā. Tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya. Evamevaṁ kho tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. 5 Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘anabhijjhālu bahulaṁ viharāmi, abyāpannacitto bahulaṁ viharāmi, vigatathinamiddho bahulaṁ viharāmi, anuddhato bahulaṁ viharāmi, tiṇṇavicikiccho bahulaṁ viharāmi, akkodhano bahulaṁ viharāmi, asaṅkiliṭṭhacitto bahulaṁ viharāmi, asāraddhakāyo bahulaṁ viharāmi, āraddhavīriyo bahulaṁ viharāmi, samāhito bahulaṁ viharāmī’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesuyeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttari āsavānaṁ khayāya yogo karaṇīyo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.144 14. Sādhuvagga Dukkhavipākasutta |144| “Dukkhavipākañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi sukhavipākañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, dukkhavipāko dhammo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhavipāko dhammo. Katamo ca, bhikkhave, sukhavipāko dhammo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sukhavipāko dhammo”ti. Ekādasamaṁ. Sādhuvaggo catuttho. 0 Aṅguttara Nikāya 10.20 2. Nāthavagga Dutiyaariyāvāsasutta |20| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi …pe…. 2 “Dasayime, bhikkhave, ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño. 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ekārakkho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ekārakkho hoti. 6 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu caturāpasseno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu caturāpasseno hoti. 7 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ puthupaccekasaccāni, seyyathidaṁ: ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti 2134 --- an10 20:7 tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, sabbāni tāni nunnāni honti paṇunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti. 8 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti. 9 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṁsāsaṅkappo pahīno hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti. 10 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti. 11 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu suvimuttacitto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ hoti, dosā cittaṁ vimuttaṁ hoti, mohā cittaṁ vimuttaṁ hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu suvimuttacitto hoti. 12 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu suvimuttapañño hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti, doso me pahīno …pe… ‘moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu suvimuttapañño hoti. 13 Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ ariyā ariyāvāse āvasiṁsu, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasiṁsu; ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ ariyā ariyāvāse āvasissanti, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasissanti; ye hi keci, bhikkhave, etarahi ariyā ariyāvāse āvasanti, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasanti. Ime kho, bhikkhave, dasa ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā”ti. Dasamaṁ. Nāthavaggo dutiyo. 14 Tassuddānaṁ Senāsanañca pañcaṅgaṁ, Saṁyojanākhilena ca; Appamādo āhuneyyo, Dve nāthā dve ariyāvāsāti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.135 14. Sādhuvagga Ariyadhammasutta |135| “Ariyadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi anariyadhammañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, anariyo dhammo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, anariyo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, ariyo dhammo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyo dhammo”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.7 1. Ānisaṁsavagga Sāriputtasutta |7| Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 2 “Siyā nu kho, āvuso sāriputta, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa; saññī ca pana assā”ti? 3 “Siyā, āvuso ānanda, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… na paraloke paralokasaññī assa; saññī ca pana assā”ti. 4 “Yathā kathaṁ pana, āvuso sāriputta, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… saññī ca pana assā”ti? “Ekamidāhaṁ, āvuso ānanda, samayaṁ idheva sāvatthiyaṁ viharāmi andhavanasmiṁ. Tatthāhaṁ tathārūpaṁ samādhiṁ samāpajjiṁ yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī ahosiṁ, na āpasmiṁ āposaññī ahosiṁ, na tejasmiṁ tejosaññī ahosiṁ, na vāyasmiṁ vāyosaññī ahosiṁ, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī ahosiṁ, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī ahosiṁ, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī ahosiṁ, na nevasaññānāsaññāyatane 2135 --- an10 7:4 nevasaññānāsaññāyatanasaññī ahosiṁ, na idhaloke idhalokasaññī ahosiṁ, na paraloke paralokasaññī ahosiṁ; saññī ca pana ahosin”ti. 5 “Kiṁsaññī panāyasmā sāriputto tasmiṁ samaye ahosī”ti? “‘Bhavanirodho nibbānaṁ bhavanirodho nibbānan’ti kho me, āvuso, aññāva saññā uppajjati aññāva saññā nirujjhati. Seyyathāpi, āvuso, sakalikaggissa jhāyamānassa aññāva acci uppajjati aññāva acci nirujjhati; evamevaṁ kho, āvuso, ‘bhavanirodho nibbānaṁ bhavanirodho nibbānan’ti aññāva saññā uppajjati aññāva saññā nirujjhati. ‘Bhavanirodho nibbānan’ti saññī ca panāhaṁ, āvuso, tasmiṁ samaye ahosin”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.150 15. Ariyavagga Āsevitabbasutta |150| “Āsevitabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na āsevitabbañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, na āsevitabbo dhammo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, na āsevitabbo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, āsevitabbo dhammo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, āsevitabbo dhammo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.188 18. Sādhuvagga Vipākasutta |188| “Dukkhavipākañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi sukhavipākañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, dukkhavipāko dhammo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhavipāko dhammo. 2 Katamo ca, bhikkhave, sukhavipāko dhammo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sukhavipāko dhammo”ti. Ekādasamaṁ. Sādhuvaggo tatiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 10.45 5. Akkosavagga Rājantepurappavesanasutta |45| “Dasayime, bhikkhave, ādīnavā rājantepurappavesane. Katame dasa? Idha, bhikkhave, rājā mahesiyā saddhiṁ nisinno hoti. Tatra bhikkhu pavisati. Mahesī vā bhikkhuṁ disvā sitaṁ pātukaroti, bhikkhu vā mahesiṁ disvā sitaṁ pātukaroti. Tattha rañño evaṁ hoti: ‘addhā imesaṁ kataṁ vā karissanti vā’ti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo ādīnavo rājantepurappavesane. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā bahukicco bahukaraṇīyo aññataraṁ itthiṁ gantvā na sarati: ‘sā tena gabbhaṁ gaṇhāti’. Tattha rañño evaṁ hoti: ‘na kho idha añño koci pavisati, aññatra pabbajitena. Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo ādīnavo rājantepurappavesane. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño antepure aññataraṁ ratanaṁ nassati. Tattha rañño evaṁ hoti: ‘na kho idha añño koci pavisati, aññatra pabbajitena. Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo ādīnavo rājantepurappavesane. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño antepure abbhantarā guyhamantā bahiddhā sambhedaṁ gacchanti. Tattha rañño evaṁ hoti: ‘na kho idha añño koci pavisati, aññatra pabbajitena. Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho ādīnavo rājantepurappavesane. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño antepure pitā vā puttaṁ pattheti putto vā pitaraṁ pattheti. Tesaṁ evaṁ hoti: ‘na kho idha añño koci pavisati, aññatra pabbajitena. Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo ādīnavo rājantepurappavesane. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā nīcaṭṭhāniyaṁ ucce ṭhāne ṭhapeti. Yesaṁ taṁ amanāpaṁ tesaṁ evaṁ hoti: ‘rājā kho pabbajitena saṁsaṭṭho. Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. Ayaṁ, bhikkhave, chaṭṭho ādīnavo rājantepurappavesane. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā uccaṭṭhāniyaṁ nīce ṭhāne ṭhapeti. Yesaṁ taṁ amanāpaṁ tesaṁ evaṁ hoti: ‘rājā kho pabbajitena saṁsaṭṭho. Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. Ayaṁ, bhikkhave, sattamo ādīnavo rājantepurappavesane. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā akāle senaṁ uyyojeti. Yesaṁ taṁ amanāpaṁ tesaṁ evaṁ hoti: ‘rājā kho pabbajitena saṁsaṭṭho. Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. Ayaṁ, bhikkhave, aṭṭhamo ādīnavo rājantepurappavesane. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā kāle senaṁ uyyojetvā antarāmaggato nivattāpeti. Yesaṁ taṁ amanāpaṁ tesaṁ evaṁ hoti: ‘rājā kho pabbajitena saṁsaṭṭho. Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. Ayaṁ, bhikkhave, navamo ādīnavo rājantepurappavesane. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño antepuraṁ hatthisammaddaṁ assasammaddaṁ rathasammaddaṁ rajanīyāni rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāni, yāni na pabbajitassa sāruppāni. Ayaṁ, bhikkhave, dasamo ādīnavo rājantepurappavesane. 2136 --- an10 45:10 Ime kho, bhikkhave, dasa ādīnavā rājantepurappavesane”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.64 7. Yamakavagga Aveccappasannasutta |64| “Ye keci, bhikkhave, mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā. Tesaṁ sotāpannānaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā, pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā. Katamesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā? Sattakkhattuparamassa, kolaṅkolassa, ekabījissa, sakadāgāmissa, yo ca diṭṭheva dhamme arahā—imesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā. Katamesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā? Antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaṅkhāraparinibbāyissa, sasaṅkhāraparinibbāyissa, uddhaṁsotassa akaniṭṭhagāmino—imesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā. Ye keci, bhikkhave, mayi aveccappasannā sabbe te sotāpannā. Tesaṁ sotāpannānaṁ imesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā, imesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.82 9. Theravagga Ānandasutta |82| Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: 2 “So vatānanda, bhikkhu ‘assaddho samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 3 So vatānanda, bhikkhu ‘dussīlo samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 4 So vatānanda, bhikkhu ‘appassuto samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 5 So vatānanda, bhikkhu ‘dubbaco samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 6 So vatānanda, bhikkhu ‘pāpamitto samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 7 So vatānanda, bhikkhu ‘kusīto samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 8 So vatānanda, bhikkhu ‘muṭṭhassati samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 9 So vatānanda, bhikkhu ‘asantuṭṭho samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 10 So vatānanda, bhikkhu ‘pāpiccho samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 11 So vatānanda, bhikkhu ‘micchādiṭṭhiko samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 12 So vatānanda, bhikkhu ‘imehi dasahi dhammehi samannāgato imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 13 So vatānanda, bhikkhu ‘saddho samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 14 So vatānanda, bhikkhu ‘sīlavā samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 15 So vatānanda, bhikkhu ‘bahussuto sutadharo samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 16 So vatānanda, bhikkhu ‘suvaco samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 17 So vatānanda, bhikkhu ‘kalyāṇamitto samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 18 So vatānanda, bhikkhu ‘āraddhavīriyo samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 19 So vatānanda, bhikkhu ‘upaṭṭhitassati samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 20 So vatānanda, bhikkhu ‘santuṭṭho samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 21 So vatānanda, bhikkhu ‘appiccho samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 22 So vatānanda, bhikkhu ‘sammādiṭṭhiko samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 23 So vatānanda, bhikkhu ‘imehi dasahi dhammehi samannāgato imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.171 17. Jāṇussoṇivagga Paṭhamaadhammasutta |171| “Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo anattho ca; dhammo ca veditabbo attho 2137 --- an10 171:1 ca. Adhammañca viditvā anatthañca, dhammañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabbaṁ. 2 Katamo ca, bhikkhave, adhammo ca anattho ca? Pāṇātipāto, adinnādānaṁ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo, abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhammo ca anattho ca. 3 Katamo ca, bhikkhave, dhammo ca attho ca? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, dhammo ca attho ca. 4 ‘Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo anattho ca; dhammo ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā anatthañca, dhammañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttan”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.197 19. Ariyamaggavagga Anussaritabbasutta |197| “Anussaritabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi nānussaritabbañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, nānussaritabbo dhammo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, nānussaritabbo dhammo. 2 Katamo ca, bhikkhave, anussaritabbo dhammo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, anussaritabbo dhammo”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.114 12. Paccorohaṇivagga Dutiyaadhammasutta |114| “Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabbaṁ. 2 Katamo ca, bhikkhave, adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho? 3 Micchādiṭṭhi, bhikkhave, adhammo; sammādiṭṭhi dhammo; ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 4 Micchāsaṅkappo, bhikkhave, adhammo; sammāsaṅkappo dhammo; ye ca micchāsaṅkappapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; sammāsaṅkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 5 Micchāvācā, bhikkhave, adhammo; sammāvācā dhammo; ye ca micchāvācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; sammāvācāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 6 Micchākammanto, bhikkhave, adhammo; sammākammanto dhammo; ye ca micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; sammākammantapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 7 Micchāājīvo, bhikkhave, adhammo; sammāājīvo dhammo; ye ca micchāājīvapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; sammāājīvapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 8 Micchāvāyāmo, bhikkhave, adhammo; sammāvāyāmo dhammo; ye ca micchāvāyāmapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; sammāvāyāmapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 9 Micchāsati, bhikkhave, adhammo; sammāsati dhammo; ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; sammāsatipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 10 Micchāsamādhi, bhikkhave, adhammo; sammāsamādhi dhammo; ye ca micchāsamādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; sammāsamādhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 11 Micchāñāṇaṁ, bhikkhave, adhammo; sammāñāṇaṁ dhammo; ye ca micchāñāṇapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; sammāñāṇapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 12 Micchāvimutti, bhikkhave, adhammo; sammāvimutti dhammo; ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 13 ‘Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. 2138 --- an10 114:13 Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttan”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.175 17. Jāṇussoṇivagga Parikkamanasutta |175| “Saparikkamano ayaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo aparikkamano. Kathañca, bhikkhave, saparikkamano ayaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo aparikkamano? Pāṇātipātissa, bhikkhave, pāṇātipātā veramaṇī parikkamanaṁ hoti. Adinnādāyissa, bhikkhave, adinnādānā veramaṇī parikkamanaṁ hoti. Kāmesumicchācārissa, bhikkhave, kāmesumicchācārā veramaṇī parikkamanaṁ hoti. Musāvādissa, bhikkhave, musāvādā veramaṇī parikkamanaṁ hoti. Pisuṇavācassa, bhikkhave, pisuṇāya vācāya veramaṇī parikkamanaṁ hoti. Pharusavācassa, bhikkhave, pharusāya vācāya veramaṇī parikkamanaṁ hoti. Samphappalāpissa, bhikkhave, samphappalāpā veramaṇī parikkamanaṁ hoti. Abhijjhālussa, bhikkhave, anabhijjhā parikkamanaṁ hoti. Byāpannacittassa, bhikkhave, abyāpādo parikkamanaṁ hoti. Micchādiṭṭhissa, bhikkhave, sammādiṭṭhi parikkamanaṁ hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, saparikkamano ayaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo aparikkamano”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.193 19. Ariyamaggavagga Uppādetabbadhammasutta |193| “Uppādetabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na uppādetabbañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, na uppādetabbo dhammo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, na uppādetabbo dhammo. 2 Katamo ca, bhikkhave, uppādetabbo dhammo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, uppādetabbo dhammo”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.60 6. Sacittavagga Girimānandasutta |60| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā girimānando ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Āyasmā, bhante, girimānando ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Sādhu, bhante, bhagavā yenāyasmā girimānando tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. “Sace kho tvaṁ, ānanda, girimānandassa bhikkhuno dasa saññā bhāseyyāsi, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ girimānandassa bhikkhuno dasa saññā sutvā so ābādho ṭhānaso paṭippassambheyya. 3 Katamā dasa? Aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, sabbasaṅkhāresu anicchāsaññā, ānāpānassati. 4 Katamā cānanda, aniccasaññā? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘rūpaṁ aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccan’ti. Iti imesu pañcasu upādānakkhandhesu aniccānupassī viharati. Ayaṁ vuccatānanda, aniccasaññā. 5 Katamā cānanda, anattasaññā? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘cakkhu anattā, rūpā anattā, sotaṁ anattā, saddā anattā, ghānaṁ anattā, gandhā anattā, jivhā anattā, rasā anattā, kāyā anattā, phoṭṭhabbā anattā, mano anattā, dhammā anattā’ti. Iti imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anattānupassī viharati. Ayaṁ vuccatānanda, anattasaññā. 6 Katamā cānanda, asubhasaññā? Idhānanda, bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānāppakārassa asucino paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco, maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ, hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ, antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ, pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo, assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti. Iti imasmiṁ kāye asubhānupassī viharati. Ayaṁ vuccatānanda, asubhasaññā. 7 Katamā cānanda, ādīnavasaññā? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘bahudukkho kho ayaṁ kāyo bahuādīnavo. Iti imasmiṁ kāye vividhā ābādhā uppajjanti, seyyathidaṁ—cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo oṭṭharogo kāso sāso pināso ḍāho jaro 2139 --- an10 60:7 kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu nakhasā vitacchikā lohitaṁ pittaṁ madhumeho aṁsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo’ti. Iti imasmiṁ kāye ādīnavānupassī viharati. Ayaṁ vuccatānanda, ādīnavasaññā. 8 Katamā cānanda, pahānasaññā? Idhānanda, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Uppannaṁ byāpādavitakkaṁ nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Ayaṁ vuccatānanda, pahānasaññā. 9 Katamā cānanda, virāgasaññā? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhippaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nibbānan’ti. Ayaṁ vuccatānanda, virāgasaññā. 10 Katamā cānanda, nirodhasaññā? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhippaṭinissaggo taṇhākkhayo nirodho nibbānan’ti. Ayaṁ vuccatānanda, nirodhasaññā. 11 Katamā cānanda, sabbaloke anabhiratasaññā? Idhānanda, bhikkhu ye loke upādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahanto viharati anupādiyanto. Ayaṁ vuccatānanda, sabbaloke anabhiratasaññā. 12 Katamā cānanda, sabbasaṅkhāresu anicchāsaññā? Idhānanda, bhikkhu sabbasaṅkhāresu aṭṭīyati harāyati jigucchati. Ayaṁ vuccatānanda, sabbasaṅkhāresu anicchāsaññā. 13 Katamā cānanda, ānāpānassati? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati satova passasati. Dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti. Dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti. Rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti. Rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti. ‘Sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. ‘Pītipaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Pītipaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. ‘Sukhapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Sukhapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. ‘Cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. ‘Cittapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Cittapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. Abhippamodayaṁ cittaṁ …pe… samādahaṁ cittaṁ …pe… vimocayaṁ cittaṁ …pe… aniccānupassī …pe… virāgānupassī …pe… nirodhānupassī …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Ayaṁ vuccatānanda, ānāpānassati. 14 Sace kho tvaṁ, ānanda, girimānandassa bhikkhuno imā dasa saññā bhāseyyāsi, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ girimānandassa bhikkhuno imā dasa saññā sutvā so ābādho ṭhānaso paṭippassambheyyā”ti. 15 Atha kho āyasmā ānando bhagavato santike imā dasa saññā uggahetvā yenāyasmā girimānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato girimānandassa imā dasa saññā abhāsi. Atha kho āyasmato girimānandassa dasa saññā sutvā so ābādho ṭhānaso paṭippassambhi. Vuṭṭhahi cāyasmā girimānando tamhā ābādhā. Tathā pahīno ca panāyasmato girimānandassa so ābādho ahosīti. Dasamaṁ. Sacittavaggo paṭhamo. 16 Tassuddānaṁ Sacittañca sāriputta, ṭhiti ca samathena ca; Parihāno ca dve saññā, mūlā pabbajitaṁ girīti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.86 9. Theravagga 2140 --- an10 86:0 Adhimānasutta |86| Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākassapo rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho āyasmā mahākassapo bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahākassapassa paccassosuṁ. Āyasmā mahākassapo etadavoca: 2 “Idhāvuso, bhikkhu aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Tamenaṁ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyuñjati samanuggāhati samanubhāsati. So tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyuñjiyamāno samanuggāhiyamāno samanubhāsiyamāno irīṇaṁ āpajjati vicinaṁ āpajjati anayaṁ āpajjati byasanaṁ āpajjati anayabyasanaṁ āpajjati. 3 Tamenaṁ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca manasi karoti: ‘kiṁ nu kho ayamāyasmā aññaṁ byākaroti—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. 4 Tamenaṁ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca pajānāti: 5 ‘Adhimāniko kho ayamāyasmā adhimānasacco, appatte pattasaññī, akate katasaññī, anadhigate adhigatasaññī. Adhimānena aññaṁ byākaroti—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. 6 Tamenaṁ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca manasi karoti: ‘kiṁ nu kho ayamāyasmā nissāya adhimāniko adhimānasacco, appatte pattasaññī, akate katasaññī, anadhigate adhigatasaññī. Adhimānena aññaṁ byākaroti—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. 7 Tamenaṁ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca pajānāti: 8 ‘Bahussuto kho pana ayamāyasmā sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Tasmā ayamāyasmā adhimāniko adhimānasacco, appatte pattasaññī, akate katasaññī, anadhigate adhigatasaññī. Adhimānena aññaṁ byākaroti—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. 9 Tamenaṁ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca pajānāti: 10 ‘Abhijjhālu kho pana ayamāyasmā; abhijjhāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati. Abhijjhāpariyuṭṭhānaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 11 Byāpanno kho pana ayamāyasmā; byāpādapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati. Byāpādapariyuṭṭhānaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 12 Thinamiddho kho pana ayamāyasmā; thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati. Thinamiddhapariyuṭṭhānaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 13 Uddhato kho pana ayamāyasmā; uddhaccapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati. Uddhaccapariyuṭṭhānaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 14 Vicikiccho kho pana ayamāyasmā; vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati. Vicikicchāpariyuṭṭhānaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 15 Kammārāmo kho pana ayamāyasmā kammarato kammārāmataṁ anuyutto. Kammārāmatā kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 16 Bhassārāmo kho pana ayamāyasmā bhassarato bhassārāmataṁ anuyutto. Bhassārāmatā kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 17 Niddārāmo kho pana ayamāyasmā niddārato niddārāmataṁ anuyutto. Niddārāmatā kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 18 Saṅgaṇikārāmo kho pana 2141 --- an10 86:18 ayamāyasmā saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṁ anuyutto. Saṅgaṇikārāmatā kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 19 Sati kho pana ayamāyasmā uttari karaṇīye oramattakena visesādhigamena antarā vosānaṁ āpanno. Antarā vosānagamanaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ’. 20 So vatāvuso, bhikkhu ‘ime dasa dhamme appahāya imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vatāvuso, bhikkhu ‘ime dasa dhamme pahāya imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.110 11. Samaṇasaññāvagga Niddhamanīyasutta |110| “Dasayime, bhikkhave, niddhamanīyā dhammā. Katame dasa? Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, micchādiṭṭhi niddhantā hoti; ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa niddhantā honti; sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 2 Sammāsaṅkappassa, bhikkhave, micchāsaṅkappo niddhanto hoti …pe… sammāvācassa bhikkhave, micchāvācā niddhantā hoti … sammākammantassa, bhikkhave, micchākammanto niddhanto hoti … sammāājīvassa, bhikkhave, micchāājīvo niddhanto hoti … sammāvāyāmassa, bhikkhave, micchāvāyāmo niddhanto hoti … sammāsatissa, bhikkhave, micchāsati niddhantā hoti … sammāsamādhissa, bhikkhave, micchāsamādhi niddhanto hoti … sammāñāṇissa, bhikkhave, micchāñāṇaṁ niddhantaṁ hoti …. 3 Sammāvimuttissa, bhikkhave, micchāvimutti niddhantā hoti; ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa niddhantā honti; sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Ime kho, bhikkhave, dasa niddhamanīyā dhammā”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.214 21. Karajakāyavagga Upāsikāsutta |214| “Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. Katamehi dasahi? Pāṇātipātinī hoti …pe… micchādiṭṭhikā hoti …. Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. 2 Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge. Katamehi dasahi? Pāṇātipātā paṭiviratā hoti …pe… sammādiṭṭhikā hoti …. Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge”. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.3 1. Ānisaṁsavagga Paṭhamaupanisasutta |3| “Dussīlassa, bhikkhave, sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro; avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmojjaṁ; pāmojje asati pāmojjavipannassa hatūpanisā hoti pīti; pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi; passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṁ hoti sukhaṁ; sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi na pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro; avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti …pe… vimuttiñāṇadassanaṁ. 2 Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro; avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmojjaṁ; pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti; pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi; passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṁ hoti sukhaṁ; sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho 2142 --- an10 3:2 sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, bhikkhave, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro; avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti …pe… vimuttiñāṇadassanan”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.131 13. Parisuddhavagga Navamasutta |131| “Dasayime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ime kho, bhikkhave, dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti, nāññatra sugatavinayā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.24 3. Mahāvagga Mahācundasutta |24| Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahācundo cetīsu viharati sahajātiyaṁ. Tatra kho āyasmā mahācundo bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahācundassa paccassosuṁ. Āyasmā mahācundo etadavoca: 2 “Ñāṇavādaṁ, āvuso, bhikkhu vadamāno: ‘jānāmimaṁ dhammaṁ, passāmimaṁ dhamman’ti. Tañce, āvuso, bhikkhuṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati, so evamassa veditabbo: ‘nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati; nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhatī’ti. 3 Bhāvanāvādaṁ, āvuso, bhikkhu vadamāno: ‘bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño’ti. Tañce, āvuso, bhikkhuṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati, so evamassa veditabbo: ‘nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati; nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhatī’ti. 4 Ñāṇavādañca, āvuso, bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañca: ‘jānāmimaṁ dhammaṁ, passāmimaṁ dhammaṁ, bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño’ti. Tañce, āvuso, bhikkhuṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati, so evamassa veditabbo: ‘nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati; nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhatī’ti. 5 Seyyathāpi, āvuso, puriso daliddova samāno aḍḍhavādaṁ vadeyya, adhanova samāno dhanavāvādaṁ vadeyya, abhogova samāno bhogavāvādaṁ vadeyya. So kismiñcideva dhanakaraṇīye samuppanne na sakkuṇeyya upanīhātuṁ dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā. Tamenaṁ evaṁ jāneyyuṁ: ‘daliddova ayamāyasmā samāno aḍḍhavādaṁ vadeti, adhanova ayamāyasmā samāno dhanavāvādaṁ vadeti, abhogavāva ayamāyasmā samāno bhogavāvādaṁ vadeti. Taṁ kissa hetu? Tathā hi ayamāyasmā kismiñcideva dhanakaraṇīye samuppanne na sakkoti upanīhātuṁ dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā’ti. 6 Evamevaṁ kho, āvuso, ñāṇavādañca bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañca: ‘jānāmimaṁ dhammaṁ, passāmimaṁ dhammaṁ, bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño’ti. Tañce, āvuso, bhikkhuṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati, so evamassa veditabbo: ‘nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati; nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … moho … kodho … 2143 --- an10 24:6 upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhatī’ti. 7 Ñāṇavādaṁ, āvuso, bhikkhu vadamāno: ‘jānāmimaṁ dhammaṁ, passāmimaṁ dhamman’ti. Tañce, āvuso, bhikkhuṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, doso … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evamassa veditabbo: ‘ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati; tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhatī’ti. 8 Bhāvanāvādaṁ, āvuso, bhikkhu vadamāno: ‘bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño’ti. Tañce, āvuso, bhikkhuṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, doso … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evamassa veditabbo: ‘tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati; tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhatī’ti. 9 Ñāṇavādañca, āvuso, bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañca: ‘jānāmimaṁ dhammaṁ, passāmimaṁ dhammaṁ, bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño’ti. Tañce, āvuso, bhikkhuṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, doso … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evamassa veditabbo: ‘tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati; tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhatī’ti. 10 Seyyathāpi, āvuso, puriso aḍḍhova samāno aḍḍhavādaṁ vadeyya, dhanavāva samāno dhanavāvādaṁ vadeyya, bhogavāva samāno bhogavāvādaṁ vadeyya. So kismiñcideva dhanakaraṇīye samuppanne sakkuṇeyya upanīhātuṁ dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā. Tamenaṁ evaṁ jāneyyuṁ: ‘aḍḍhova ayamāyasmā samāno aḍḍhavādaṁ vadeti, dhanavāva ayamāyasmā samāno dhanavāvādaṁ vadeti, bhogavāva ayamāyasmā samāno bhogavāvādaṁ vadeti. Taṁ kissa hetu? Tathā hi ayamāyasmā kismiñcideva dhanakaraṇīye samuppanne sakkoti upanīhātuṁ dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā’ti. 11 Evamevaṁ kho, āvuso, ñāṇavādañca bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañca: ‘jānāmimaṁ dhammaṁ, passāmimaṁ dhammaṁ, bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño’ti. Tañce, āvuso, bhikkhuṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, doso … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evamassa veditabbo: ‘tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati; tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhatī’”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.156–166 16. Puggalavagga Bhajitabbādisutta |156-166| “Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo na bhajitabbo …pe… bhajitabbo …pe… na payirupāsitabbo … payirupāsitabbo …pe… na pujjo hoti … pujjo hoti …pe… na pāsaṁso hoti … pāsaṁso hoti …pe… agāravo hoti … sagāravo hoti …pe… appatisso hoti … sappatisso hoti …pe… na ārādhako hoti … ārādhako hoti …pe… na visujjhati … visujjhati …pe… mānaṁ nādhibhoti … mānaṁ adhibhoti …pe… paññāya na vaḍḍhati … paññāya vaḍḍhati …pe…. 2 Bahuṁ apuññaṁ pasavati … bahuṁ puññaṁ pasavati. Katamehi dasahi? Sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, 2144 --- an10 156-166:2 sammāñāṇī hoti, sammāvimutti hoti—imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato puggalo bahuṁ puññaṁ pasavatī”ti. Puggalavaggo paṭhamo. 0 Aṅguttara Nikāya 10.41 5. Akkosavagga Vivādasutta |41| Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena saṅghe bhaṇḍanakalahaviggahavivādā uppajjanti, bhikkhū ca na phāsu viharantī”ti? “Idhupāli, bhikkhū adhammaṁ dhammoti dīpenti, dhammaṁ adhammoti dīpenti, avinayaṁ vinayoti dīpenti, vinayaṁ avinayoti dīpenti, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, apaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti, paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti. Ayaṁ kho, upāli, hetu ayaṁ paccayo, yena saṅghe bhaṇḍanakalahaviggahavivādā uppajjanti, bhikkhū ca na phāsu viharantī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.99 10. Upālivagga Upālisutta |99| Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca: “icchāmahaṁ, bhante, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevitun”ti. 2 “Durabhisambhavāni hi kho, upāli, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni. Dukkaraṁ pavivekaṁ durabhiramaṁ. Ekatte haranti maññe mano vanāni samādhiṁ alabhamānassa bhikkhuno. Yo kho, upāli, evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ samādhiṁ alabhamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevissāmī’ti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘saṁsīdissati vā uplavissati vā’ti. 3 Seyyathāpi, upāli, mahāudakarahado. Atha āgaccheyya hatthināgo sattaratano vā aḍḍhaṭṭharatano vā. Tassa evamassa: ‘yannūnāhaṁ imaṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ. Kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyyan’ti. So taṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyya piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyya; kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyya. Taṁ kissa hetu? Mahā, upāli, attabhāvo gambhīre gādhaṁ vindati. 4 Atha āgaccheyya saso vā biḷāro vā. Tassa evamassa: ‘ko cāhaṁ, ko ca hatthināgo. Yannūnāhaṁ imaṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ; kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyyan’ti. So taṁ udakarahadaṁ sahasā appaṭisaṅkhā pakkhandeyya. Tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘saṁsīdissati vā uplavissati vā’ti. Taṁ kissa hetu? Paritto, upāli, attabhāvo gambhīre gādhaṁ na vindati. Evamevaṁ kho, upāli, yo evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ samādhiṁ alabhamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevissāmī’ti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘saṁsīdissati vā uplavissati vā’ti. 5 Seyyathāpi, upāli, daharo kumāro mando uttānaseyyako sakena muttakarīsena kīḷati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, nanvāyaṁ kevalā paripūrā bālakhiḍḍā”ti? “Evaṁ, bhante”. 6 “Sa kho so, upāli, kumāro aparena samayena vuddhimanvāya indriyānaṁ paripākamanvāya yāni kānici kumārakānaṁ kīḷāpanakāni bhavanti, seyyathidaṁ—vaṅkakaṁ ghaṭikaṁ mokkhacikaṁ ciṅgulakaṁ pattāḷhakaṁ rathakaṁ dhanukaṁ, tehi kīḷati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, nanvāyaṁ khiḍḍā purimāya khiḍḍāya abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti? “Evaṁ, bhante”. 7 “Sa kho so, upāli, kumāro aparena samayena vuddhimanvāya indriyānaṁ paripākamanvāya pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāreti cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi … ghānaviññeyyehi gandhehi … jivhāviññeyyehi rasehi … kāyaviññeyyehi 2145 --- an10 99:7 phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, nanvāyaṁ khiḍḍā purimāhi khiḍḍāhi abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti? “Evaṁ, bhante”. 8 “Idha kho pana vo, upāli, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. 9 Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. 10 So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. 11 So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 12 Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī; athenena sucibhūtena attanā viharati. 13 Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. 14 Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. 15 Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī; samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 16 Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 17 Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. 18 So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato, virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti, mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti, uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti, jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti, kayavikkayā paṭivirato hoti, tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti, ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti, chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. 19 So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati, seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti sapattabhārova ḍeti. Evamevaṁ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 20 So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ 2146 --- an10 99:20 asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 21 So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. 22 So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 23 So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti. Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti. Thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. 24 So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti? “Evaṁ, bhante”. 25 “Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. 26 Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti? “Evaṁ, bhante”. 27 “Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. 28 Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti? “Evaṁ, bhante”. 29 “Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. 30 Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ …pe…. 31 Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti? “Evaṁ, bhante”. 32 “Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. 33 Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati …pe…. 34 Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati …pe…. 35 Sabbaso 2147 --- an10 99:35 ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma ‘santametaṁ paṇītametan’ti nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti? “Evaṁ, bhante”. 36 “Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. 37 Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati; paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti? “Evaṁ, bhante”. 38 “Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, anuppattasadatthā ca viharanti. Iṅgha tvaṁ, upāli, saṅghe viharāhi. Saṅghe te viharato phāsu bhavissatī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.154 15. Ariyavagga Sacchikātabbasutta |154| “Sacchikātabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na sacchikātabbañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, na sacchikātabbo dhammo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, na sacchikātabbo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, sacchikātabbo dhammo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sacchikātabbo dhammo”ti. Dasamaṁ. Ariyavaggo pañcamo. Tatiyo paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 10.30 3. Mahāvagga Dutiyakosalasutta |30| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo uyyodhikā nivatto hoti vijitasaṅgāmo laddhādhippāyo. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṁ pāvisi. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: “kahaṁ nu kho, bhante, bhagavā etarahi viharati arahaṁ sammāsambuddho. Dassanakāmā hi mayaṁ, bhante, taṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. “Eso, mahārāja, vihāro saṁvutadvāro. Tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno ālindaṁ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṁ ākoṭehi; vivarissati te bhagavā dvāran”ti. 2 Atha kho rājā pasenadi kosalo yena so vihāro saṁvutadvāro, tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno ālindaṁ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṁ ākoṭesi. Vivari bhagavā dvāraṁ. Atha kho rājā pasenadi kosalo vihāraṁ pavisitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati pāṇīhi ca parisambāhati nāmañca sāveti: “rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo; rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo”ti. 3 “Kaṁ pana tvaṁ, mahārāja, atthavasaṁ sampassamāno imasmiṁ sarīre evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karosi, mettūpahāraṁ upadaṁsesī”ti? “Kataññutaṁ kho ahaṁ, bhante, kataveditaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 4 Bhagavā hi, bhante, bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya bahuno janassa ariye ñāye patiṭṭhāpitā yadidaṁ kalyāṇadhammatāya kusaladhammatāya. Yampi, bhante, bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya bahuno janassa ariye ñāye patiṭṭhāpitā yadidaṁ kalyāṇadhammatāya kusaladhammatāya, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 5 Puna caparaṁ, bhante, bhagavā sīlavā vuddhasīlo ariyasīlo kusalasīlo kusalasīlena samannāgato. Yampi, bhante, bhagavā sīlavā vuddhasīlo ariyasīlo kusalasīlo kusalasīlena samannāgato, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 6 Puna caparaṁ, bhante, bhagavā dīgharattaṁ āraññiko, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati. Yampi, bhante, bhagavā dīgharattaṁ āraññiko, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati 2148 --- an10 30:6 evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 7 Puna caparaṁ, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yampi, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 8 Puna caparaṁ, bhante, bhagavā āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Yampi, bhante, bhagavā āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 9 Puna caparaṁ, bhante, bhagavā yāyaṁ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathidaṁ—appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṁsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpāya kathāya nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Yampi, bhante, bhagavā yāyaṁ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathidaṁ—appicchakathā …pe… vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpāya kathāya nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 10 Puna caparaṁ, bhante, bhagavā catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Yampi, bhante, bhagavā catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 11 Puna caparaṁ, bhante, bhagavā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Yampi, bhante, bhagavā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 12 Puna caparaṁ, bhante, bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati …pe… yathākammūpage satte pajānāti. Yampi, bhante, bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 13 Puna caparaṁ, bhante, bhagavā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ 2149 --- an10 30:13 cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yampi, bhante, bhagavā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ …pe… sacchikatvā upasampajja viharati, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 14 Handa ca dāni mayaṁ, bhante, gacchāma. Bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tvaṁ, mahārāja, kālaṁ maññasī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmīti. Dasamaṁ. Mahāvaggo tatiyo. 15 Tassuddānaṁ Sīhādhivutti kāyena, cundena kasiṇena ca; Kāḷī ca dve mahāpañhā, kosalehi pare duveti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.125 13. Parisuddhavagga Tatiyasutta |125| “Dasayime, bhikkhave, dhammā mahapphalā mahānisaṁsā, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ime kho, bhikkhave, dasa dhammā mahapphalā mahānisaṁsā, nāññatra sugatavinayā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10 22. Sāmaññavagga ~ |221| “Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi dasahi? Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti—imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi dasahi? Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti—imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.198 19. Ariyamaggavagga Sacchikātabbasutta |198| “Sacchikātabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na sacchikātabbañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, na sacchikātabbo dhammo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, na sacchikātabbo dhammo. 2 Katamo ca, bhikkhave, sacchikātabbo dhammo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sacchikātabbo dhammo”ti. Dasamaṁ. Ariyamaggavaggo catuttho. 0 Aṅguttara Nikāya 10.140 14. Sādhuvagga Sāvajjasutta |140| “Sāvajjañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi anavajjañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, sāvajjo dhammo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sāvajjo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, anavajjo dhammo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, anavajjo dhammo”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.55 6. Sacittavagga Parihānasutta |55| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “‘Parihānadhammo puggalo, parihānadhammo puggalo’ti, āvuso, vuccati. ‘Aparihānadhammo puggalo, aparihānadhammo puggalo’ti, āvuso, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, parihānadhammo puggalo vutto bhagavatā, kittāvatā ca pana aparihānadhammo puggalo vutto bhagavatā”ti? “Dūratopi kho mayaṁ, āvuso, āgacchāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṁ. Sādhu vatāyasmantaṁyeva sāriputtaṁ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Āyasmato sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 3 “Tenahāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 4 “Kittāvatā nu kho, āvuso, parihānadhammo puggalo vutto bhagavatā? Idhāvuso, bhikkhu assutañceva dhammaṁ na suṇāti, sutā cassa dhammā sammosaṁ gacchanti, ye cassa dhammā pubbe cetaso asamphuṭṭhapubbā te cassa na samudācaranti, aviññātañceva na vijānāti. Ettāvatā kho, āvuso, parihānadhammo puggalo vutto bhagavatā. 5 Kittāvatā ca panāvuso, aparihānadhammo puggalo vutto bhagavatā? Idhāvuso, bhikkhu assutañceva dhammaṁ suṇāti, sutā cassa dhammā na sammosaṁ gacchanti, ye cassa dhammā pubbe cetaso asamphuṭṭhapubbā te cassa 2150 --- an10 55:5 samudācaranti, aviññātañceva vijānāti. Ettāvatā kho, āvuso, aparihānadhammo puggalo vutto bhagavatā. 6 No ce, āvuso, bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti, atha ‘sacittapariyāyakusalo bhavissāmī’ti—evañhi vo, āvuso, sikkhitabbaṁ. 7 Kathañcāvuso, bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti? Seyyathāpi, āvuso, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno sace tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati. No ce tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, tenevattamano hoti paripuṇṇasaṅkappo: ‘lābhā vata me, parisuddhaṁ vata me’ti. Evameva kho, āvuso, bhikkhuno paccavekkhaṇā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: ‘anabhijjhālu nu kho bahulaṁ viharāmi, saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no, abyāpannacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no, vigatathinamiddho nu kho bahulaṁ viharāmi, saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no, anuddhato nu kho bahulaṁ viharāmi, saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no, tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṁ viharāmi, saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no, akkodhano nu kho bahulaṁ viharāmi, saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no, asaṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no, lābhī nu khomhi ajjhattaṁ dhammapāmojjassa, saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no, lābhī nu khomhi ajjhattaṁ cetosamathassa, saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no, lābhī nu khomhi adhipaññādhammavipassanāya, saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti. 8 Sace pana, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime kusale dhamme attani na samanupassati, tenāvuso, bhikkhunā sabbesaṁyeva imesaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. Seyyathāpi, āvuso, ādittacelo vā ādittasīso vā. Tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya. Evamevaṁ kho, āvuso, tena bhikkhunā sabbesaṁyeva kusalānaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. 9 Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno ekacce kusale dhamme attani samanupassati, ekacce kusale dhamme attani na samanupassati, tenāvuso, bhikkhunā ye kusale dhamme attani samanupassati tesu kusalesu dhammesu patiṭṭhāya, ye kusale dhamme attani na samanupassati tesaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. Seyyathāpi, āvuso, ādittacelo vā ādittasīso vā. Tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya. Evamevaṁ kho, āvuso, tena bhikkhunā ye kusale dhamme attani samanupassati tesu kusalesu dhammesu patiṭṭhāya, ye kusale dhamme attani na samanupassati tesaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. 10 Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime kusale dhamme attani samanupassati, tenāvuso, bhikkhunā sabbesveva imesu kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttari āsavānaṁ khayāya yogo karaṇīyo”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.92 10. Upālivagga Bhayasutta |92| Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 2 “Yato, kho, gahapati, ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, catūhi ca sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ariyo cassa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto. Sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. 3 Katamāni pañca 2151 --- an10 92:3 bhayāni verāni vūpasantāni honti? Yaṁ, gahapati, pāṇātipātī pāṇātipātapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti, pāṇātipātā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati na samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati na cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Pāṇātipātā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. 4 Yaṁ, gahapati, adinnādāyī …pe… kāmesumicchācārī … musāvādī … surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī surāmerayamajjapamādaṭṭhānapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati na samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati na cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. Imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. 5 Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti? Idha, gahapati, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘itipi so bhagavā …pe… buddho bhagavā’ti; dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti; saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti; ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti ‘akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi’. Imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. 6 Katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘iti imasmiṁ sati idaṁ hoti; imassuppādā idaṁ uppajjati; imasmiṁ asati idaṁ na hoti; imassa nirodhā idaṁ nirujjhati, yadidaṁ—avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti; avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’ti. Ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho. 7 Yato kho, gahapati, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi ca catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto; sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.74 8. Ākaṅkhavagga Vaḍḍhisutta |74| “Dasahi, bhikkhave, vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī kāyassa. Katamehi dasahi? Khettavatthūhi vaḍḍhati, dhanadhaññena vaḍḍhati, puttadārehi vaḍḍhati, dāsakammakaraporisehi vaḍḍhati, catuppadehi vaḍḍhati, saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati—imehi kho, bhikkhave, dasahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī kāyassāti. 2 Dhanena dhaññena ca yodha vaḍḍhati, Puttehi dārehi catuppadehi ca; Sa bhogavā hoti yasassi pūjito, Ñātīhi mittehi athopi rājubhi. 3 Saddhāya sīlena ca yodha vaḍḍhati, Paññāya cāgena sutena cūbhayaṁ; So tādiso sappuriso vicakkhaṇo, Diṭṭheva dhamme ubhayena vaḍḍhatī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.187 18. Sādhuvagga Dukkhudrayasutta |187| “Dukkhudrayañca 2152 --- an10 187:1 vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi sukhudrayañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, dukkhudrayo dhammo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhudrayo dhammo. 2 Katamo ca, bhikkhave, sukhudrayo dhammo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sukhudrayo dhammo”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.8 1. Ānisaṁsavagga Jhānasutta |8| “Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti, no ca sīlavā; evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ: ‘kintāhaṁ saddho ca assaṁ, sīlavā cā’ti. Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. 2 Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti sīlavā ca, no ca bahussuto …pe… bahussuto ca, no ca dhammakathiko … dhammakathiko ca, no ca parisāvacaro … parisāvacaro ca, no ca visārado parisāya dhammaṁ deseti … visārado ca parisāya dhammaṁ deseti, no ca vinayadharo … vinayadharo ca, no ca āraññiko pantasenāsano … āraññiko ca pantasenāsano, no ca catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī … catunnañca jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, no ca āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ: ‘kintāhaṁ saddho ca assaṁ, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṁ deseyyaṁ, vinayadharo ca, āraññiko ca pantasenāsano, catunnañca jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī assaṁ akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti. 3 Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṁ deseti, vinayadharo ca, āraññiko ca pantasenāsano, catunnañca jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati; evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.104 11. Samaṇasaññāvagga Bījasutta |104| “Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa micchāsaṅkappassa micchāvācassa micchākammantassa micchāājīvassa micchāvāyāmassa micchāsatissa micchāsamādhissa micchāñāṇissa micchāvimuttissa yañca kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā. 2 Seyyathāpi, bhikkhave, nimbabījaṁ vā kosātakibījaṁ vā tittakālābubījaṁ vā allāya pathaviyā nikkhittaṁ yañceva pathavirasaṁ upādiyati yañca āporasaṁ upādiyati, sabbaṁ taṁ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṁvattati. Taṁ kissa hetu? Bījañhi, bhikkhave, pāpakaṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa micchāsaṅkappassa micchāvācassa micchākammantassa micchāājīvassa micchāvāyāmassa micchāsatissa micchāsamādhissa micchāñāṇissa micchāvimuttissa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ … yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā. 3 Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa sammāsaṅkappassa sammāvācassa sammākammantassa sammāājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatissa sammāsamādhissa sammāñāṇissa sammāvimuttissa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ 2153 --- an10 104:3 yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, ucchubījaṁ vā sālibījaṁ vā muddikābījaṁ vā allāya pathaviyā nikkhittaṁ yañca pathavirasaṁ upādiyati yañca āporasaṁ upādiyati sabbaṁ taṁ sātattāya madhurattāya asecanakattāya saṁvattati. Taṁ kissa hetu? Bījañhi, bhikkhave, bhaddakaṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, sammādiṭṭhikassa …pe… sammāvimuttissa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ … yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.11 2. Nāthavagga Senāsanasutta |11| “Pañcaṅgasamannāgato, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgataṁ senāsanaṁ sevamāno bhajamāno nacirasseva āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti; saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā …pe… bhagavā’ti; appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṁ attānaṁ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati, akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya; thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, senāsanaṁ pañcaṅgasamannāgataṁ hoti? Idha, bhikkhave, senāsanaṁ nātidūraṁ hoti nāccāsannaṁ gamanāgamanasampannaṁ divā appākiṇṇaṁ rattiṁ appasaddaṁ appanigghosaṁ appaḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassaṁ; tasmiṁ kho pana senāsane viharantassa appakasirena uppajjanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā; tasmiṁ kho pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā; te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti; tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti anuttānīkatañca uttāniṁ karonti anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti. Evaṁ kho, bhikkhave, senāsanaṁ pañcaṅgasamannāgataṁ hoti. Pañcaṅgasamannāgato kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgataṁ senāsanaṁ sevamāno bhajamāno nacirasseva āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja vihareyyā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.4 1. Ānisaṁsavagga Dutiyaupanisasutta |4| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi …pe… “dussīlassa, āvuso, sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro; avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti …pe… vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi na pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, āvuso, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro; avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti …pe… vimuttiñāṇadassanaṁ. 2 Sīlavato, āvuso, sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro; avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti …pe… vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, āvuso, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro; avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti …pe… vimuttiñāṇadassanan”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.136 14. Sādhuvagga Akusalasutta |136| “Akusalañca vo, bhikkhave, desessāmi kusalañca. Taṁ suṇātha …pe… katamañca, bhikkhave, akusalaṁ? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—idaṁ vuccati, bhikkhave, akusalaṁ. Katamañca, bhikkhave, kusalaṁ? Sammādiṭṭhi …pe… 2154 --- an10 136:1 sammāvimutti—idaṁ vuccati, bhikkhave, kusalan”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.108 11. Samaṇasaññāvagga Tikicchakasutta |108| “Tikicchakā, bhikkhave, virecanaṁ denti pittasamuṭṭhānānampi ābādhānaṁ paṭighātāya, semhasamuṭṭhānānampi ābādhānaṁ paṭighātāya, vātasamuṭṭhānānampi ābādhānaṁ paṭighātāya. Atthetaṁ, bhikkhave, virecanaṁ; ‘netaṁ natthī’ti vadāmi. Tañca kho etaṁ, bhikkhave, virecanaṁ sampajjatipi vipajjatipi. 2 Ahañca kho, bhikkhave, ariyaṁ virecanaṁ desessāmi, yaṁ virecanaṁ sampajjatiyeva no vipajjati, yaṁ virecanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Katamañca taṁ, bhikkhave, ariyaṁ virecanaṁ, yaṁ virecanaṁ sampajjatiyeva no vipajjati, yaṁ virecanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti? 4 Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, micchādiṭṭhi virittā hoti; ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa virittā honti; sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 5 Sammāsaṅkappassa, bhikkhave, micchāsaṅkappo viritto hoti …pe… sammāvācassa, bhikkhave, micchāvācā virittā hoti … sammākammantassa, bhikkhave, micchākammanto viritto hoti … sammāājīvassa, bhikkhave, micchāājīvo viritto hoti … sammāvāyāmassa, bhikkhave, micchāvāyāmo viritto hoti … sammāsatissa, bhikkhave, micchāsati virittā hoti … sammāsamādhissa, bhikkhave, micchāsamādhi viritto hoti … sammāñāṇissa, bhikkhave, micchāñāṇaṁ virittaṁ hoti …pe…. 6 Sammāvimuttissa, bhikkhave, micchāvimutti virittā hoti; ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa virittā honti; sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Idaṁ kho taṁ, bhikkhave, ariyaṁ virecanaṁ yaṁ virecanaṁ sampajjatiyeva no vipajjati, yaṁ virecanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti …pe… sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.23 3. Mahāvagga Kāyasutta |23| “Atthi, bhikkhave, dhammā kāyena pahātabbā, no vācāya. Atthi, bhikkhave, dhammā vācāya pahātabbā, no kāyena. Atthi, bhikkhave, dhammā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā pahātabbā. 2 Katame ca, bhikkhave, dhammā kāyena pahātabbā, no vācāya? Idha, bhikkhave, bhikkhu akusalaṁ āpanno hoti kiñci desaṁ kāyena. Tamenaṁ anuvicca viññū sabrahmacārī evamāhaṁsu: ‘āyasmā kho akusalaṁ āpanno kiñci desaṁ kāyena. Sādhu vatāyasmā kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāvetū’ti. So anuvicca viññūhi sabrahmacārīhi vuccamāno kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti. Ime vuccanti, bhikkhave, dhammā kāyena pahātabbā, no vācāya. 3 Katame ca, bhikkhave, dhammā vācāya pahātabbā, no kāyena? Idha, bhikkhave, bhikkhu akusalaṁ āpanno hoti kiñci desaṁ vācāya. Tamenaṁ anuvicca viññū sabrahmacārī evamāhaṁsu: ‘āyasmā kho akusalaṁ āpanno kiñci desaṁ vācāya. Sādhu vatāyasmā vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāvetū’ti. So anuvicca viññūhi sabrahmacārīhi vuccamāno vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti. Ime vuccanti, bhikkhave, dhammā vācāya pahātabbā, no kāyena. 4 Katame ca, bhikkhave, dhammā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā pahātabbā? Lobho, bhikkhave, neva kāyena pahātabbo no vācāya, paññāya disvā pahātabbo. Doso, bhikkhave …pe… moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ, bhikkhave, neva kāyena pahātabbaṁ no vācāya, paññāya disvā pahātabbaṁ. 5 Pāpikā, bhikkhave, issā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā pahātabbā. Katamā ca, bhikkhave, pāpikā issā? Idha, bhikkhave, ijjhati 2155 --- an10 23:5 gahapatissa vā gahapatiputtassa vā dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā. Tatrāññatarassa dāsassa vā upavāsassa vā evaṁ hoti: ‘aho vatimassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā na ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā’ti. Samaṇo vā pana brāhmaṇo vā lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Tatrāññatarassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā evaṁ hoti: ‘aho vata ayamāyasmā na lābhī assa cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpikā issā. 6 Pāpikā, bhikkhave, icchā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā pahātabbā. Katamā ca, bhikkhave, pāpikā icchā? Idha, bhikkhave, ekacco assaddho samāno ‘saddhoti maṁ jāneyyun’ti icchati; dussīlo samāno ‘sīlavāti maṁ jāneyyun’ti icchati; appassuto samāno ‘bahussutoti maṁ jāneyyun’ti icchati; saṅgaṇikārāmo samāno ‘pavivittoti maṁ jāneyyun’ti icchati; kusīto samāno ‘āraddhavīriyoti maṁ jāneyyun’ti icchati; muṭṭhassati samāno ‘upaṭṭhitassatīti maṁ jāneyyun’ti icchati; asamāhito samāno ‘samāhitoti maṁ jāneyyun’ti icchati; duppañño samāno ‘paññavāti maṁ jāneyyun’ti icchati; akhīṇāsavo samāno ‘khīṇāsavoti maṁ jāneyyun’ti icchati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpikā icchā. Ime vuccanti, bhikkhave, dhammā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā pahātabbā. 7 Tañce, bhikkhave, bhikkhuṁ lobho abhibhuyya iriyati, doso … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā abhibhuyya iriyati. So evamassa veditabbo: ‘nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho abhibhuyya iriyati; nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā abhibhuyya iriyatī’ti. 8 Tañce, bhikkhave, bhikkhuṁ lobho nābhibhuyya iriyati, doso … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā nābhibhuyya iriyati, so evamassa veditabbo: ‘tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho nābhibhuyya iriyati; tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … macchariyaṁ … pāpikā issā … pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā nābhibhuyya iriyatī’”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10 23. Rāgapeyyāla ~ |267-746| “Dosassa …pe… mohassa … kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa pariññāya …pe… parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … (…) cāgāya … paṭinissaggāya …pe… ime dasa dhammā bhāvetabbā”ti. Rāgapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. Pañcamo paṇṇāsako samatto. Dasakanipātapāḷi niṭṭhitā. 0 Aṅguttara Nikāya 10.46 5. Akkosavagga Sakkasutta |46| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho sambahulā sakkā upāsakā tadahuposathe yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho sakke upāsake bhagavā etadavoca: “api nu tumhe, sakkā, aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasathā”ti? “Appekadā mayaṁ, bhante, aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasāma, appekadā na upavasāmā”ti. “Tesaṁ vo, sakkā, alābhā tesaṁ dulladdhaṁ, ye tumhe evaṁ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye jīvite appekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasatha, appekadā na upavasatha. 2 Taṁ kiṁ maññatha, sakkā, idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṁ divasaṁ aḍḍhakahāpaṇaṁ nibbiseyya. Dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṁvacanāyā”ti? “Evaṁ, bhante”. 3 “Taṁ kiṁ maññatha, sakkā, idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṁ divasaṁ kahāpaṇaṁ nibbiseyya. Dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṁvacanāyā”ti? “Evaṁ, bhante”. 4 “Taṁ kiṁ maññatha, sakkā, idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṁ divasaṁ dve kahāpaṇe nibbiseyya … tayo 2156 --- an10 46:4 kahāpaṇe nibbiseyya … cattāro kahāpaṇe nibbiseyya … pañca kahāpaṇe nibbiseyya … cha kahāpaṇe nibbiseyya … satta kahāpaṇe nibbiseyya … aṭṭha kahāpaṇe nibbiseyya … nava kahāpaṇe nibbiseyya … dasa kahāpaṇe nibbiseyya … vīsa kahāpaṇe nibbiseyya … tiṁsa kahāpaṇe nibbiseyya … cattārīsaṁ kahāpaṇe nibbiseyya … paññāsaṁ kahāpaṇe nibbiseyya … kahāpaṇasataṁ nibbiseyya. Dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṁvacanāyā”ti? “Evaṁ, bhante”. 5 “Taṁ kiṁ maññatha, sakkā, api nu so puriso divase divase kahāpaṇasataṁ kahāpaṇasahassaṁ nibbisamāno laddhaṁ laddhaṁ nikkhipanto vassasatāyuko vassasatajīvī mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigaccheyyā”ti? “Evaṁ, bhante”. 6 “Taṁ kiṁ maññatha, sakkā, api nu so puriso bhogahetu bhoganidānaṁ bhogādhikaraṇaṁ ekaṁ vā rattiṁ ekaṁ vā divasaṁ upaḍḍhaṁ vā rattiṁ upaḍḍhaṁ vā divasaṁ ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Kāmā hi, bhante, aniccā tucchā musā mosadhammā”ti. 7 “Idha pana vo, sakkā, mama sāvako dasa vassāni appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya. So ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṁ vā sotāpanno. Tiṭṭhantu, sakkā, dasa vassāni. 8 Idha mama sāvako nava vassāni … aṭṭha vassāni … satta vassāni … cha vassāni … pañca vassāni … cattāri vassāni … tīṇi vassāni … dve vassāni … ekaṁ vassaṁ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṁ vā sotāpanno. Tiṭṭhatu, sakkā, ekaṁ vassaṁ. 9 Idha mama sāvako dasa māse appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṁ vā sotāpanno. Tiṭṭhantu, sakkā, dasa māsā. 10 Idha mama sāvako nava māse … aṭṭha māse … satta māse … cha māse … pañca māse … cattāro māse … tayo māse … dve māse … ekaṁ māsaṁ … aḍḍhamāsaṁ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṁ vā sotāpanno. Tiṭṭhatu, sakkā, aḍḍhamāso. 11 Idha mama sāvako dasa rattindive appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṁ vā sotāpanno. Tiṭṭhantu, sakkā, dasa rattindivā. 12 Idha mama sāvako nava rattindive … aṭṭha rattindive … satta rattindive … cha rattindive … pañca rattindive … cattāro rattindive … tayo rattindive … dve rattindive … ekaṁ rattindivaṁ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṁ vā sotāpanno. Tesaṁ vo, sakkā, alābhā tesaṁ dulladdhaṁ, ye tumhe evaṁ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye jīvite appekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasatha, appekadā na upavasathā”ti. “Ete mayaṁ, bhante, ajjatagge aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasissāmā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.78 8. Ākaṅkhavagga Nigaṇṭhasutta |78| “Dasahi, bhikkhave, asaddhammehi samannāgatā nigaṇṭhā. Katamehi dasahi? Assaddhā, bhikkhave, nigaṇṭhā; dussīlā, bhikkhave, nigaṇṭhā; ahirikā, bhikkhave, nigaṇṭhā; anottappino, bhikkhave, nigaṇṭhā; asappurisasambhattino, bhikkhave, nigaṇṭhā; attukkaṁsakaparavambhakā, bhikkhave, nigaṇṭhā; sandiṭṭhiparāmāsā ādhānaggāhī duppaṭinissaggino, bhikkhave, nigaṇṭhā; kuhakā, bhikkhave, nigaṇṭhā; pāpicchā, bhikkhave, nigaṇṭhā; pāpamittā, bhikkhave, nigaṇṭhā—imehi kho, bhikkhave, dasahi asaddhammehi samannāgatā nigaṇṭhā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.153 15. Ariyavagga Anussaritabbasutta |153| “Anussaritabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na anussaritabbañca. 2157 --- an10 153:1 Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, na anussaritabbo dhammo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, na anussaritabbo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, anussaritabbo dhammo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, anussaritabbo dhammo”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.172 17. Jāṇussoṇivagga Dutiyaadhammasutta |172| “Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. 2 Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: “idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban’ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā”ti? 3 Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ puccheyyāma. Yathā no āyasmā mahākaccāno byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti. 4 Atha kho te bhikkhū yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavocuṁ: 5 “Idaṁ kho no, āvuso kaccāna, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban’ti. 6 Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho—adhammo ca, bhikkhave …pe… tathā paṭipajjitabbanti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? 7 Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ etadahosi: ‘ayaṁ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāma. Yathā no āyasmā mahākaccāno byākarissati tathā naṁ dhāressāmā’ti. Vibhajatu āyasmā mahākaccāno”ti. 8 “Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāraṁ gavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṁ atikkamma khandhaṁ sākhāpalāse sāraṁ pariyesitabbaṁ maññeyya. Evaṁsampadamidaṁ āyasmantānaṁ satthari sammukhībhūte taṁ bhagavantaṁ atisitvā amhe etamatthaṁ paṭipucchitabbaṁ maññatha. So hāvuso, bhagavā jānaṁ jānāti passaṁ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ tumhe bhagavantaṁyeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākareyya tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 9 “Addhā, āvuso kaccāna, bhagavā jānaṁ jānāti passaṁ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ mayaṁ bhagavantaṁyeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ 2158 --- an10 172:9 paṭipuccheyyāma. Yathā no bhagavā byākareyya tathā naṁ dhāreyyāma. Api cāyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Vibhajatāyasmā mahākaccāno agaruṁ karitvā”ti. 10 “Tena hāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa paccassosuṁ. Athāyasmā mahākaccāno etadavoca: 11 “Yaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘adhammo ca, bhikkhave, veditabbo …pe… tathā paṭipajjitabban’ti. 12 Katamo cāvuso, adhammo; katamo ca dhammo? Katamo ca anattho, katamo ca attho? Pāṇātipāto, āvuso, adhammo; pāṇātipātā veramaṇī dhammo; ye ca pāṇātipātapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; pāṇātipātā veramaṇipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 13 Adinnādānaṁ, āvuso, adhammo; adinnādānā veramaṇī dhammo; ye ca adinnādānapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; adinnādānā veramaṇipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 14 Kāmesumicchācāro, āvuso, adhammo; kāmesumicchācārā veramaṇī dhammo; ye ca kāmesumicchācārapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; kāmesumicchācārā veramaṇipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 15 Musāvādo, āvuso, adhammo; musāvādā veramaṇī dhammo; ye ca musāvādapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; musāvādā veramaṇipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 16 Pisuṇā vācā, āvuso, adhammo; pisuṇāya vācāya veramaṇī dhammo; ye ca pisuṇāvācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; pisuṇāya vācāya veramaṇipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 17 Pharusā vācā, āvuso, adhammo; pharusāya vācāya veramaṇī dhammo; ye ca pharusāvācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; pharusāya vācāya veramaṇipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 18 Samphappalāpo, āvuso, adhammo; samphappalāpā veramaṇī dhammo; ye ca samphappalāpapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; samphappalāpā veramaṇipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 19 Abhijjhā, āvuso, adhammo; anabhijjhā dhammo; ye ca abhijjhāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; anabhijjhāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 20 Byāpādo, āvuso, adhammo; abyāpādo dhammo; ye ca byāpādapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; abyāpādapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 21 Micchādiṭṭhi, āvuso, adhammo; sammādiṭṭhi dhammo; ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 22 ‘Yaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho—adhammo ca, bhikkhave, veditabbo …pe… tathā paṭipajjitabban’ti. Imassa kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe, āvuso, bhagavantaṁyeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. Yathā no bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 23 “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 24 “Yaṁ kho no, bhante, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘adhammo 2159 --- an10 172:24 ca, bhikkhave, veditabbo …pe… tathā paṭipajjitabban’ti. 25 Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: “adhammo ca, bhikkhave, veditabbo …pe… tathā paṭipajjitabban”ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? 26 Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: ‘ayaṁ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāma. Yathā no āyasmā mahākaccāno byākarissati tathā naṁ dhāressāmā’ti. 27 Atha kho mayaṁ, bhante, yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamimhā; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ apucchimhā. Tesaṁ no, bhante, āyasmatā mahākaccānena imehi akkharehi imehi padehi imehi byañjanehi attho suvibhatto”ti. 28 “Sādhu sādhu, bhikkhave. Paṇḍito, bhikkhave, mahākaccāno. Mahāpañño, bhikkhave, mahākaccāno. Mañcepi tumhe, bhikkhave, upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi cetaṁ evamevaṁ byākareyyaṁ yathā taṁ mahākaccānena byākataṁ. Eso ceva tassa attho. Evañca naṁ dhāreyyāthā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.194 19. Ariyamaggavagga Āsevitabbadhammasutta |194| “Āsevitabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi nāsevitabbañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, nāsevitabbo dhammo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, nāsevitabbo dhammo. 2 Katamo ca, bhikkhave, āsevitabbo dhammo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, āsevitabbo dhammo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.59 6. Sacittavagga Pabbajjāsutta |59| “Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yathāpabbajjāparicitañca no cittaṁ bhavissati, na cuppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṁ pariyādāya ṭhassanti; aniccasaññāparicitañca no cittaṁ bhavissati, anattasaññāparicitañca no cittaṁ bhavissati, asubhasaññāparicitañca no cittaṁ bhavissati, ādīnavasaññāparicitañca no cittaṁ bhavissati, lokassa samañca visamañca ñatvā taṁsaññāparicitañca no cittaṁ bhavissati, lokassa bhavañca vibhavañca ñatvā taṁsaññāparicitañca no cittaṁ bhavissati, lokassa samudayañca atthaṅgamañca ñatvā taṁsaññāparicitañca no cittaṁ bhavissati, pahānasaññāparicitañca no cittaṁ bhavissati, virāgasaññāparicitañca no cittaṁ bhavissati, nirodhasaññāparicitañca no cittaṁ bhavissatī’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 2 Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno yathāpabbajjāparicitañca cittaṁ hoti na cuppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti, aniccasaññāparicitañca cittaṁ hoti, anattasaññāparicitañca cittaṁ hoti, asubhasaññāparicitañca cittaṁ hoti, ādīnavasaññāparicitañca cittaṁ hoti, lokassa samañca visamañca ñatvā taṁsaññāparicitañca cittaṁ hoti, lokassa bhavañca vibhavañca ñatvā taṁsaññāparicitañca cittaṁ hoti, lokassa samudayañca atthaṅgamañca ñatvā taṁsaññāparicitañca cittaṁ hoti, pahānasaññāparicitañca cittaṁ hoti, virāgasaññāparicitañca cittaṁ hoti, nirodhasaññāparicitañca cittaṁ hoti, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.67 7. Yamakavagga Paṭhamanaḷakapānasutta |67| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena naḷakapānaṁ nāma kosalānaṁ nigamo tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā naḷakapāne viharati palāsavane. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. Atha kho bhagavā bahudeva rattiṁ bhikkhūnaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: 2 2160 --- an10 67:2 “Vigatathinamiddho kho, sāriputta, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṁ, sāriputta, bhikkhūnaṁ dhammī kathā. Piṭṭhi me āgilāyati; tamahaṁ āyamissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi. 3 Atha kho bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 4 “Yassa kassaci, āvuso, saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi … ottappaṁ natthi … vīriyaṁ natthi … paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathāpi, āvuso, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena; evamevaṁ kho, āvuso, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi … ottappaṁ natthi … vīriyaṁ natthi … paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 5 ‘Assaddho purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; ‘ahiriko purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; ‘anottappī purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; ‘kusīto purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; ‘duppañño purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; ‘kodhano purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; ‘upanāhī purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; ‘pāpiccho purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; ‘pāpamitto purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; ‘micchādiṭṭhiko purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ. 6 Yassa kassaci, āvuso, saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi … ottappaṁ atthi … paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathāpi, āvuso, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena; evamevaṁ kho, āvuso, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi … ottappaṁ atthi … vīriyaṁ atthi … paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. 7 ‘Saddho purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; ‘hirīmā purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; ‘ottappī purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; ‘āraddhavīriyo purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; ‘paññavā purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; ‘akkodhano purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; ‘anupanāhī purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; ‘appiccho purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; ‘kalyāṇamitto purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; ‘sammādiṭṭhiko purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametan”ti. 8 Atha kho bhagavā paccuṭṭhāya āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “sādhu sādhu, sāriputta. Yassa kassaci, sāriputta, saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi … ottappaṁ natthi … vīriyaṁ natthi … paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathāpi, sāriputta, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena; evamevaṁ kho, sāriputta, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu …pe… paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā …pe… no vuddhi. 9 ‘Assaddho purisapuggalo’ti, sāriputta, parihānametaṁ; ahiriko … anottappī … kusīto … duppañño … kodhano … upanāhī … pāpiccho … pāpamitto … ‘micchādiṭṭhiko purisapuggalo’ti, sāriputta, parihānametaṁ. 10 Yassa kassaci, sāriputta, saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi … ottappaṁ atthi … vīriyaṁ atthi … paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathāpi, sāriputta, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā 2161 --- an10 67:10 āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena; evamevaṁ kho, sāriputta, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi … ottappaṁ atthi … vīriyaṁ atthi … paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. 11 ‘Saddho purisapuggalo’ti, sāriputta, aparihānametaṁ; hirīmā … ottappī … āraddhavīriyo … paññavā … akkodhano … anupanāhī … appiccho … kalyāṇamitto … ‘sammādiṭṭhiko purisapuggalo’ti, sāriputta, aparihānametan”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.81 9. Theravagga Vāhanasutta |81| Ekaṁ samayaṁ bhagavā campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Atha kho āyasmā vāhano yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā vāhano bhagavantaṁ etadavoca: “katihi nu kho, bhante, dhammehi tathāgato nissaṭo visaṁyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharatī”ti? 2 “Dasahi kho, vāhana, dhammehi tathāgato nissaṭo visaṁyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharati. Katamehi dasahi? Rūpena kho, vāhana, tathāgato nissaṭo visaṁyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharati, vedanāya kho, vāhana …pe… saññāya kho, vāhana … saṅkhārehi kho, vāhana … viññāṇena kho, vāhana … jātiyā kho, vāhana … jarāya kho, vāhana … maraṇena kho, vāhana … dukkhehi kho, vāhana … kilesehi kho, vāhana, tathāgato nissaṭo visaṁyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharati. Seyyathāpi, vāhana, uppalaṁ vā padumaṁ vā puṇḍarīkaṁ vā udake jātaṁ udake saṁvaḍḍhaṁ udakā paccuggamma ṭhitaṁ anupalittaṁ udakena; evamevaṁ kho, vāhana, imehi dasahi dhammehi tathāgato nissaṭo visaṁyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharatī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.129 13. Parisuddhavagga Sattamasutta |129| “Dasayime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ime kho, bhikkhave, dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā, nāññatra sugatavinayā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.117 12. Paccorohaṇivagga Saṅgāravasutta |117| Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, bho gotama, orimaṁ tīraṁ, kiṁ pārimaṁ tīran”ti? “Micchādiṭṭhi kho, brāhmaṇa, orimaṁ tīraṁ, sammādiṭṭhi pārimaṁ tīraṁ; micchāsaṅkappo orimaṁ tīraṁ, sammāsaṅkappo pārimaṁ tīraṁ; micchāvācā orimaṁ tīraṁ, sammāvācā pārimaṁ tīraṁ; micchākammanto orimaṁ tīraṁ, sammākammanto pārimaṁ tīraṁ; micchāājīvo orimaṁ tīraṁ, sammāājīvo pārimaṁ tīraṁ; micchāvāyāmo orimaṁ tīraṁ, sammāvāyāmo pārimaṁ tīraṁ; micchāsati orimaṁ tīraṁ, sammāsati pārimaṁ tīraṁ; micchāsamādhi orimaṁ tīraṁ, sammāsamādhi pārimaṁ tīraṁ; micchāñāṇaṁ orimaṁ tīraṁ, sammāñāṇaṁ pārimaṁ tīraṁ; micchāvimutti orimaṁ tīraṁ, sammāvimutti pārimaṁ tīranti. Idaṁ kho, brāhmaṇa, orimaṁ tīraṁ, idaṁ pārimaṁ tīranti. 2 Appakā te manussesu, ye janā pāragāmino; Athāyaṁ itarā pajā, tīramevānudhāvati. 3 Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino; Te janā pāramessanti, maccudheyyaṁ suduttaraṁ. 4 Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya, Sukkaṁ bhāvetha paṇḍito; Okā anokamāgamma, Viveke yattha dūramaṁ. 5 Tatrābhiratimiccheyya, hitvā kāme akiñcano; Pariyodapeyya attānaṁ, cittaklesehi paṇḍito. 6 Yesaṁ sambodhiyaṅgesu, sammā cittaṁ subhāvitaṁ; Ādānapaṭinissagge, anupādāya ye ratā; Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.213 21. Karajakāyavagga Mātugāmasutta |213| “Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi dasahi? Pāṇātipātī hoti …pe… adinnādāyī hoti … kāmesumicchācārī hoti … musāvādī hoti … pisuṇavāco hoti … pharusavāco hoti … samphappalāpī hoti … abhijjhālu hoti … byāpannacitto hoti … micchādiṭṭhiko hoti …. Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ 2162 --- an10 213:1 niraye. 2 Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi dasahi? Pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… adinnādānā paṭivirato hoti … kāmesumicchācārā paṭivirato hoti … musāvādā paṭivirato hoti … pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti … pharusāya vācāya paṭivirato hoti … samphappalāpā paṭivirato hoti … anabhijjhālu hoti … abyāpannacitto hoti … sammādiṭṭhiko hoti …. Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.95 10. Upālivagga Uttiyasutta |95| Atha kho uttiyo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uttiyo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, bho gotama, sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, uttiya, mayā: ‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 2 “Kiṁ pana, bho gotama, asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti? “Etampi kho, uttiya, abyākataṁ mayā: ‘asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 3 “Kiṁ nu kho, bho gotama, antavā loko …pe… anantavā loko … taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … hoti tathāgato paraṁ maraṇā … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti? “Etampi kho, uttiya, abyākataṁ mayā: ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 4 “‘Kiṁ nu kho, bho gotama, sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti, iti puṭṭho samāno ‘abyākataṁ kho etaṁ, uttiya, mayā—sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. 5 ‘Kiṁ pana, bho gotama, asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti, iti puṭṭho samāno: ‘etampi kho, uttiya, abyākataṁ mayā asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. 6 ‘Kiṁ nu kho, bho gotama, antavā loko …pe… anantavā loko … taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … hoti tathāgato paraṁ maraṇā … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti, iti puṭṭho samāno: ‘etampi kho, uttiya, abyākataṁ mayā—neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. Atha kiñcarahi bhotā gotamena byākatan”ti? 7 “Abhiññāya kho ahaṁ, uttiya, sāvakānaṁ dhammaṁ desemi sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. 8 “Yaṁ panetaṁ bhavaṁ gotamo abhiññāya sāvakānaṁ dhammaṁ desesi sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, sabbo vā tena loko nīyati upaḍḍho vā tibhāgo vā”ti? Evaṁ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi. 9 Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “mā hevaṁ kho uttiyo paribbājako pāpakaṁ diṭṭhigataṁ paṭilabhi: ‘sabbasāmukkaṁsikaṁ vata me samaṇo gotamo pañhaṁ puṭṭho saṁsādeti, no vissajjeti, na nūna visahatī’ti. Tadassa uttiyassa paribbājakassa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 10 Atha kho āyasmā ānando uttiyaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “tenahāvuso uttiya, upamaṁ te karissāmi. Upamāya m’idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Seyyathāpi, āvuso uttiya, rañño paccantimaṁ nagaraṁ daḷhuddhāpaṁ daḷhapākāratoraṇaṁ ekadvāraṁ. Tatrassa dovāriko paṇḍito byatto medhāvī aññātānaṁ nivāretā ñātānaṁ pavesetā. So tassa nagarassa samantā anupariyāyapathaṁ anukkamati. Anupariyāyapathaṁ anukkamamāno na passeyya pākārasandhiṁ vā pākāravivaraṁ vā, antamaso biḷāranikkhamanamattampi. No ca khvassa evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘ettakā pāṇā imaṁ nagaraṁ pavisanti vā nikkhamanti vā’ti. Atha khvassa evamettha hoti: ‘ye kho keci oḷārikā pāṇā imaṁ nagaraṁ pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te iminā dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā’ti. 11 Evamevaṁ kho, āvuso uttiya, na tathāgatassa evaṁ ussukkaṁ hoti: ‘sabbo vā 2163 --- an10 95:11 tena loko nīyati, upaḍḍho vā, tibhāgo vā’ti. Atha kho evamettha tathāgatassa hoti: ‘ye kho keci lokamhā nīyiṁsu vā nīyanti vā nīyissanti vā, sabbe te pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā, satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā. Evamete lokamhā nīyiṁsu vā nīyanti vā nīyissanti vā’ti. Yadeva kho tvaṁ, āvuso uttiya, bhagavantaṁ pañhaṁ apucchi tadevetaṁ pañhaṁ bhagavantaṁ aññena pariyāyena apucchi. Tasmā te taṁ bhagavā na byākāsī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.73 8. Ākaṅkhavagga Iṭṭhadhammasutta |73| “Dasayime, bhikkhave, dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. Katame dasa? Bhogā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ; vaṇṇo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṁ; ārogyaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ manāpaṁ dullabhaṁ lokasmiṁ; sīlaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ manāpaṁ dullabhaṁ lokasmiṁ; brahmacariyaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ manāpaṁ dullabhaṁ lokasmiṁ; mittā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ; bāhusaccaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ manāpaṁ dullabhaṁ lokasmiṁ; paññā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ; dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ; saggā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. 2 Imesaṁ kho, bhikkhave, dasannaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ dasa dhammā paripanthā—ālasyaṁ anuṭṭhānaṁ bhogānaṁ paripantho, amaṇḍanā avibhūsanā vaṇṇassa paripantho, asappāyakiriyā ārogyassa paripantho, pāpamittatā sīlānaṁ paripantho, indriyaasaṁvaro brahmacariyassa paripantho, visaṁvādanā mittānaṁ paripantho, asajjhāyakiriyā bāhusaccassa paripantho, asussūsā aparipucchā paññāya paripantho, ananuyogo apaccavekkhaṇā dhammānaṁ paripantho, micchāpaṭipatti saggānaṁ paripantho. Imesaṁ kho, bhikkhave, dasannaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ ime dasa dhammā paripanthā. 3 Imesaṁ kho, bhikkhave, dasannaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ dasa dhammā āhārā—uṭṭhānaṁ anālasyaṁ bhogānaṁ āhāro, maṇḍanā vibhūsanā vaṇṇassa āhāro, sappāyakiriyā ārogyassa āhāro, kalyāṇamittatā sīlānaṁ āhāro, indriyasaṁvaro brahmacariyassa āhāro, avisaṁvādanā mittānaṁ āhāro, sajjhāyakiriyā bāhusaccassa āhāro, sussūsā paripucchā paññāya āhāro, anuyogo paccavekkhaṇā dhammānaṁ āhāro, sammāpaṭipatti saggānaṁ āhāro. Imesaṁ kho, bhikkhave, dasannaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ ime dasa dhammā āhārā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.180 18. Sādhuvagga Kusalasutta |180| “Kusalañca vo, bhikkhave, desessāmi akusalañca. Taṁ suṇātha …pe… katamañca, bhikkhave, akusalaṁ? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—idaṁ vuccati, bhikkhave, akusalaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, kusalaṁ? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—idaṁ vuccati, bhikkhave, kusalan”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10 23. Rāgapeyyāla ~ |239| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya dasa dhammā bhāvetabbā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, sammāñāṇaṁ, sammāvimutti—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.103 11. Samaṇasaññāvagga Micchattasutta |103| “Micchattaṁ, bhikkhave, āgamma virādhanā hoti, no ārādhanā. Kathañca, bhikkhave, micchattaṁ āgamma virādhanā hoti, no ārādhanā? Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, micchāsaṅkappo pahoti, micchāsaṅkappassa micchāvācā pahoti, micchāvācassa micchākammanto pahoti, micchākammantassa micchāājīvo pahoti, micchāājīvassa micchāvāyāmo pahoti, micchāvāyāmassa micchāsati pahoti, micchāsatissa micchāsamādhi pahoti, micchāsamādhissa micchāñāṇaṁ pahoti, micchāñāṇissa micchāvimutti pahoti. Evaṁ kho, bhikkhave, micchattaṁ āgamma virādhanā hoti, no ārādhanā. 2 Sammattaṁ, bhikkhave, āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā. Kathañca, bhikkhave, sammattaṁ āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā? Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, sammāsaṅkappo pahoti, sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti, sammāvācassa sammākammanto pahoti, sammākammantassa sammāājīvo pahoti, sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti, sammāvāyāmassa sammāsati pahoti, 2164 --- an10 103:2 sammāsatissa sammāsamādhi pahoti, sammāsamādhissa sammāñāṇaṁ pahoti, sammāñāṇissa sammāvimutti pahoti. Evaṁ kho, bhikkhave, sammattaṁ āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.16 2. Nāthavagga Āhuneyyasutta |16| “Dasayime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katame dasa? Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho, paccekabuddho, ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, saddhānusārī, dhammānusārī, gotrabhū—ime kho, bhikkhave, dasa puggalā āhuneyyā …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.28 3. Mahāvagga Dutiyamahāpañhāsutta |28| Ekaṁ samayaṁ bhagavā kajaṅgalāyaṁ viharati veḷuvane. Atha kho sambahulā kajaṅgalakā upāsakā yena kajaṅgalikā bhikkhunī tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā kajaṅgalikaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho kajaṅgalakā upāsakā kajaṅgalikaṁ bhikkhuniṁ etadavocuṁ: 2 “Vuttamidaṁ, ayye, bhagavatā mahāpañhesu: ‘eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇaṁ, dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇāni, tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇāni, cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇāni, pañca pañhā pañcuddesā pañca veyyākaraṇāni, cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇāni, satta pañhā sattuddesā satta veyyākaraṇāni, aṭṭha pañhā aṭṭhuddesā aṭṭha veyyākaraṇāni, nava pañhā navuddesā nava veyyākaraṇāni, dasa pañhā dasuddesā dasa veyyākaraṇānī’ti. Imassa nu kho, ayye, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti? 3 “Na kho panetaṁ, āvuso, bhagavato sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ, napi manobhāvanīyānaṁ bhikkhūnaṁ sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ; api ca yathā mettha khāyati taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, ayye”ti, kho kajaṅgalakā upāsakā kajaṅgalikāya bhikkhuniyā paccassosuṁ. Kajaṅgalikā bhikkhunī etadavoca: 4 “‘Eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇan’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Ekadhamme, āvuso, bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamasmiṁ ekadhamme? Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā—imasmiṁ kho, āvuso, ekadhamme bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. ‘Eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇan’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 5 ‘Dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānī’ti iti, kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Dvīsu, āvuso, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamesu dvīsu? Nāme ca rūpe ca …pe… katamesu tīsu? Tīsu vedanāsu—imesu kho, āvuso, tīsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. ‘Tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 6 ‘Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Catūsu, āvuso, dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamesu catūsu? Catūsu satipaṭṭhānesu—imesu kho, āvuso, catūsu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. ‘Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 7 ‘Pañca pañhā pañcuddesā pañca veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Pañcasu, āvuso, dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro 2165 --- an10 28:7 hoti. Katamesu pañcasu? Pañcasu indriyesu …pe… katamesu chasu? Chasu nissaraṇīyāsu dhātūsu …pe… katamesu sattasu? Sattasu bojjhaṅgesu …pe… katamesu aṭṭhasu? Aṭṭhasu ariyaaṭṭhaṅgikamaggesu—imesu kho, āvuso, aṭṭhasu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. ‘Aṭṭha pañhā aṭṭhuddesā aṭṭha veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 8 ‘Nava pañhā navuddesā nava veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Navasu, āvuso, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamesu navasu? Navasu sattāvāsesu—imesu kho, āvuso, navasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. ‘Nava pañhā navuddesā nava veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 9 ‘Dasa pañhā dasuddesā dasa veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Dasasu, āvuso, dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamesu dasasu? Dasasu kusalesu kammapathesu—imesu kho, āvuso, dasasu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. ‘Dasa pañhā dasuddesā dasa veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 10 Iti kho, āvuso, yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā saṅkhittena bhāsitāsu mahāpañhāsu: ‘eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇaṁ …pe… dasa pañhā dasuddesā dasa veyyākaraṇānī’ti, imassa kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe, āvuso, bhagavantaññeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. “Evaṁ, ayye”ti kho kajaṅgalakā upāsakā kajaṅgalikāya kho bhikkhuniyā bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā kajaṅgalikaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho kajaṅgalakā upāsakā yāvatako ahosi kajaṅgalikāya bhikkhuniyā saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesuṁ. 11 “Sādhu sādhu, gahapatayo. Paṇḍitā, gahapatayo, kajaṅgalikā bhikkhunī. Mahāpaññā, gahapatayo, kajaṅgalikā bhikkhunī. Mañcepi tumhe, gahapatayo, upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi cetaṁ evamevaṁ byākareyyaṁ yathā taṁ kajaṅgalikāya bhikkhuniyā byākataṁ. Eso ceva tassa attho. Evañca naṁ dhāreyyāthā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.37 4. Upālivagga Saṅghabhedasutta |37| “‘Saṅghabhedo, saṅghabhedo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgho bhinno hotī”ti? “Idhupāli, bhikkhū adhammaṁ dhammoti dīpenti, dhammaṁ adhammoti dīpenti, avinayaṁ vinayoti dīpenti, vinayaṁ avinayoti dīpenti, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, apaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti, paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti. Te imehi dasahi vatthūhi avakassanti apakassanti āveni kammāni karonti āveni pātimokkhaṁ uddisanti. Ettāvatā kho, upāli, saṅgho bhinno hotī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.122 12. Paccorohaṇivagga Āsavakkhayasutta |122| “Dasayime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattanti. Katame dasa? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, sammāñāṇaṁ, sammāvimutti—ime kho, bhikkhave, dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattantī”ti. 2166 --- an10 122:1 Dasamaṁ. Paccorohaṇivaggo dutiyo. 2 Tassuddānaṁ Tayo adhammā ajito, Saṅgāravo ca orimaṁ; Dve ceva paccorohaṇī, Pubbaṅgamaṁ āsavakkhayoti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.218 21. Karajakāyavagga Dutiyasañcetanikasutta |218| “Nāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā byantībhāvaṁ vadāmi, tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā dukkhassantakiriyaṁ vadāmi. 2 Tatra, bhikkhave, tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti; catubbidhā vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti; tividhā manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti …pe… evaṁ kho, bhikkhave, tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti …pe… evaṁ kho, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, tividhā manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti …pe… evaṁ kho, bhikkhave, tividhā manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 6 Tividhakāyakammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti, catubbidhavacīkammanta …pe… tividhamanokammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. 7 Nāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā byantībhāvaṁ vadāmi, tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā dukkhassantakiriyaṁ vadāmi. 8 Tatra kho, bhikkhave, tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti; catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti; tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 9 Kathañca, bhikkhave, tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti …pe… evaṁ kho, bhikkhave, tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 10 Kathañca, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti …pe… evaṁ kho, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 11 Kathañca, bhikkhave, tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti …pe… evaṁ kho, bhikkhave, tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 12 Tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti; catubbidhavacīkammantasampatti …pe… tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti …pe… Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.179 18. Sādhuvagga Ariyadhammasutta |179| “Ariyadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi anariyadhammañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, anariyo dhammo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, anariyo dhammo. 2 Katamo ca, bhikkhave, ariyo dhammo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyo dhammo”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.147 15. Ariyavagga Saddhammasutta |147| “Saddhammañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi asaddhammañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, asaddhammo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaddhammo. Katamo ca, bhikkhave, 2167 --- an10 147:1 saddhammo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, saddhammo”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.52 6. Sacittavagga Sāriputtasutta |52| Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 2 “No ce, āvuso, bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti, atha ‘sacittapariyāyakusalo bhavissāmī’ti—evañhi vo, āvuso, sikkhitabbaṁ. 3 Kathañcāvuso, bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti? Seyyathāpi, āvuso, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno sace tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati. No ce tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, tenevattamano hoti paripuṇṇasaṅkappo: ‘lābhā vata me, parisuddhaṁ vata me’ti. 4 Evamevaṁ kho, āvuso, bhikkhuno paccavekkhaṇā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: ‘abhijjhālu nu kho bahulaṁ viharāmi, anabhijjhālu nu kho bahulaṁ viharāmi, byāpannacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, abyāpannacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, thinamiddhapariyuṭṭhito nu kho bahulaṁ viharāmi, vigatathinamiddho nu kho bahulaṁ viharāmi, uddhato nu kho bahulaṁ viharāmi, anuddhato nu kho bahulaṁ viharāmi, vicikiccho nu kho bahulaṁ viharāmi, tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṁ viharāmi, kodhano nu kho bahulaṁ viharāmi, akkodhano nu kho bahulaṁ viharāmi, saṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, asaṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, sāraddhakāyo nu kho bahulaṁ viharāmi, asāraddhakāyo nu kho bahulaṁ viharāmi, kusīto nu kho bahulaṁ viharāmi, āraddhavīriyo nu kho bahulaṁ viharāmi, samāhito nu kho bahulaṁ viharāmi, asamāhito nu kho bahulaṁ viharāmī’ti. 5 Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘abhijjhālu bahulaṁ viharāmi …pe… asamāhito bahulaṁ viharāmī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. Seyyathāpi, āvuso, ādittacelo vā ādittasīso vā. Tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya. Evamevaṁ kho, āvuso, tena bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. 6 Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘anabhijjhālu bahulaṁ viharāmi …pe… samāhito bahulaṁ viharāmī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesuyeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttari āsavānaṁ khayāya yogo karaṇīyo”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10 22. Sāmaññavagga ~ |222| “Vīsatiyā, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi vīsatiyā? Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti; attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti; attanā ca kāmesumicchācārī hoti, parañca kāmesumicchācāre samādapeti; attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti; attanā ca pisuṇavāco hoti, parañca pisuṇāya vācāya samādapeti; attanā ca pharusavāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti; attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti; attanā ca abhijjhālu hoti, parañca abhijjhāya samādapeti; attanā ca byāpannacitto hoti, parañca byāpāde samādapeti; attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti—imehi kho, bhikkhave, vīsatiyā dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Vīsatiyā, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi vīsatiyā? Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pisuṇāya vācāya veramaṇiyā samādapeti; attanā ca 2168 --- an10 222:2 pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti; attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca anabhijjhālu hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti; attanā ca abyāpannacitto hoti, parañca abyāpāde samādapeti; attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti—imehi kho, bhikkhave, vīsatiyā dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.118 12. Paccorohaṇivagga Orimatīrasutta |118| “Orimañca, bhikkhave, tīraṁ desessāmi pārimañca tīraṁ. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamañca, bhikkhave, orimaṁ tīraṁ, katamañca pārimaṁ tīraṁ? Micchādiṭṭhi orimaṁ tīraṁ, sammādiṭṭhi pārimaṁ tīraṁ …pe… micchāvimutti orimaṁ tīraṁ, sammāvimutti pārimaṁ tīraṁ. Idaṁ kho, bhikkhave, orimaṁ tīraṁ, idaṁ pārimaṁ tīranti. 3 Appakā te manussesu, ye janā pāragāmino; Athāyaṁ itarā pajā, tīramevānudhāvati. 4 Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino; Te janā pāramessanti, maccudheyyaṁ suduttaraṁ. 5 Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya, sukkaṁ bhāvetha paṇḍito; Okā anokamāgamma, viveke yattha dūramaṁ. 6 Tatrābhiratimiccheyya, hitvā kāme akiñcano; Pariyodapeyya attānaṁ, cittaklesehi paṇḍito. 7 Yesaṁ sambodhiyaṅgesu, sammā cittaṁ subhāvitaṁ; Ādānapaṭinissagge, anupādāya ye ratā; Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.126 13. Parisuddhavagga Catutthasutta |126| “Dasayime, bhikkhave, dhammā rāgavinayapariyosānā honti dosavinayapariyosānā honti mohavinayapariyosānā honti, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ime kho, bhikkhave, dasa dhammā rāgavinayapariyosānā honti dosavinayapariyosānā honti mohavinayapariyosānā honti, nāññatra sugatavinayā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.33 4. Upālivagga Ubbāhikāsutta |33| “Katihi nu kho, bhante, dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo”ti? “Dasahi kho, upāli, dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi dasahi? Idhupāli, bhikkhu sīlavā hoti; pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; vinaye kho pana ṭhito hoti asaṁhīro; paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike saññāpetuṁ paññāpetuṁ nijjhāpetuṁ pekkhetuṁ pasādetuṁ; adhikaraṇasamuppādavūpasamakusalo hoti—adhikaraṇaṁ jānāti; adhikaraṇasamudayaṁ jānāti; adhikaraṇanirodhaṁ jānāti; adhikaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ jānāti. Imehi kho, upāli, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.68 7. Yamakavagga Dutiyanaḷakapānasutta |68| Ekaṁ samayaṁ bhagavā naḷakapāne viharati palāsavane. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. Atha kho bhagavā bahudeva rattiṁ bhikkhūnaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: 2 “Vigatathinamiddho kho, sāriputta, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṁ, sāriputta, bhikkhūnaṁ dhammī kathā. Piṭṭhi me āgilāyati; tamahaṁ āyamissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi. 3 Atha kho bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca: 4 “Yassa kassaci, āvuso, saddhā natthi kusalesu 2169 --- an10 68:4 dhammesu, hirī natthi … ottappaṁ natthi … vīriyaṁ natthi … paññā natthi … sotāvadhānaṁ natthi … dhammadhāraṇā natthi … atthūpaparikkhā natthi … dhammānudhammappaṭipatti natthi … appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathāpi, āvuso, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena; evamevaṁ kho, āvuso, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi … ottappaṁ natthi … vīriyaṁ natthi … paññā natthi … sotāvadhānaṁ natthi … dhammadhāraṇā natthi … atthūpaparikkhā natthi … dhammānudhammappaṭipatti natthi … appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 5 Yassa kassaci, āvuso, saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi … ottappaṁ atthi … vīriyaṁ atthi … paññā atthi … sotāvadhānaṁ atthi … dhammadhāraṇā atthi … atthūpaparikkhā atthi … dhammānudhammappaṭipatti atthi … appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathāpi, āvuso, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena; evamevaṁ kho, āvuso, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu …pe… appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihānī”ti. 6 Atha kho bhagavā paccuṭṭhāya āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “sādhu sādhu, sāriputta. Yassa kassaci, sāriputta, saddhā natthi kusalesu dhammesu hirī natthi … ottappaṁ natthi … paññā natthi … vīriyaṁ natthi … sotāvadhānaṁ natthi … dhammadhāraṇā natthi … atthūpaparikkhā natthi … dhammānudhammappaṭipatti natthi … appamādo natthi kusalesu dhammesu tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathāpi, sāriputta, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena; evamevaṁ kho, sāriputta, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu …pe… appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 7 Yassa kassaci, sāriputta, saddhā atthi kusalesu dhammesu hirī atthi … ottappaṁ atthi … vīriyaṁ atthi … paññā atthi … sotāvadhānaṁ atthi … dhammadhāraṇā atthi … atthūpaparikkhā atthi … dhammānudhammappaṭipatti atthi … appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathāpi, sāriputta, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena; evamevaṁ kho, sāriputta, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu …pe… appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihānī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.56 6. Sacittavagga Paṭhamasaññāsutta |56| “Dasayimā, bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā dasa? Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā—imā kho, bhikkhave, dasa saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.143 14. Sādhuvagga Dukkhudrayasutta |143| “Dukkhudrayañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi sukhudrayañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, dukkhudrayo dhammo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhudrayo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, sukhudrayo dhammo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sukhudrayo dhammo”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.184 18. Sādhuvagga Vajjasutta |184| “Sāvajjañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi 2170 --- an10 184:1 anavajjañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, sāvajjo dhammo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sāvajjo dhammo. 2 Katamo ca, bhikkhave, anavajjo dhammo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, anavajjo dhammo”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.91 10. Upālivagga Kāmabhogīsutta |91| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 2 “Dasayime, gahapati, kāmabhogī santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame dasa? Idha, gahapati, ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena; adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṁ sukheti na pīṇeti na saṁvibhajati na puññāni karoti. 3 Idha pana, gahapati, ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena; adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti, na saṁvibhajati na puññāni karoti. 4 Idha pana, gahapati, ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena; adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti. 5 Idha pana, gahapati, ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi; dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi na attānaṁ sukheti na pīṇeti na saṁvibhajati na puññāni karoti. 6 Idha pana, gahapati, ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi; dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṁ sukheti pīṇeti, na saṁvibhajati na puññāni karoti. 7 Idha pana, gahapati, ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi; dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti. 8 Idha pana, gahapati, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena; dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena na attānaṁ sukheti na pīṇeti na saṁvibhajati na puññāni karoti. 9 Idha pana, gahapati, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena; dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti, na saṁvibhajati na puññāni karoti. 10 Idha pana, gahapati, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena; dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti. Te ca bhoge gathito mucchito ajjhosanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. 11 Idha pana, gahapati, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena; dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti. Te ca bhoge agathito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. 12 Tatra, gahapati, yvāyaṁ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṁ sukheti na pīṇeti na saṁvibhajati na puññāni karoti, ayaṁ, gahapati, kāmabhogī tīhi ṭhānehi gārayho. ‘Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā’ti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. ‘Na attānaṁ sukheti na pīṇetī’ti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. ‘Na saṁvibhajati na puññāni karotī’ti, iminā tatiyena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gahapati, kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi gārayho. 13 Tatra, gahapati, yvāyaṁ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti na saṁvibhajati na puññāni karoti, ayaṁ, gahapati, kāmabhogī dvīhi ṭhānehi gārayho ekena ṭhānena pāsaṁso. ‘Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā’ti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. ‘Attānaṁ sukheti pīṇetī’ti, iminā ekena ṭhānena pāsaṁso. ‘Na saṁvibhajati na puññāni karotī’ti iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gahapati, kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi gārayho iminā ekena ṭhānena pāsaṁso. 14 Tatra, gahapati, yvāyaṁ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti, ayaṁ, gahapati, kāmabhogī ekena ṭhānena gārayho dvīhi ṭhānehi pāsaṁso. ‘Adhammena bhoge 2171 --- an10 91:14 pariyesati sāhasenā’ti, iminā ekena ṭhānena gārayho. ‘Attānaṁ sukheti pīṇetī’ti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. ‘Saṁvibhajati puññāni karotī’ti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. Ayaṁ, gahapati, kāmabhogī iminā ekena ṭhānena gārayho, imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso. 15 Tatra, gahapati, yvāyaṁ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi na attānaṁ sukheti na pīṇeti na saṁvibhajati na puññāni karoti, ayaṁ, gahapati, kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaṁso tīhi ṭhānehi gārayho. ‘Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā’ti, iminā ekena ṭhānena pāsaṁso. ‘Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā’ti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. ‘Na attānaṁ sukheti na pīṇetī’ti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. ‘Na saṁvibhajati na puññāni karotī’ti, iminā tatiyena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gahapati, kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaṁso imehi tīhi ṭhānehi gārayho. 16 Tatra, gahapati, yvāyaṁ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṁ sukheti pīṇeti na saṁvibhajati na puññāni karoti, ayaṁ, gahapati, kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaṁso dvīhi ṭhānehi gārayho. ‘Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā’ti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. ‘Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā’ti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. ‘Attānaṁ sukheti pīṇetī’ti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. ‘Na saṁvibhajati na puññāni karotī’ti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gahapati, kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso imehi dvīhi ṭhānehi gārayho. 17 Tatra, gahapati, yvāyaṁ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti, ayaṁ, gahapati, kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaṁso ekena ṭhānena gārayho. ‘Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā’ti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. ‘Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā’ti, iminā ekena ṭhānena gārayho. ‘Attānaṁ sukheti pīṇetī’ti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. ‘Saṁvibhajati puññāni karotī’ti, iminā tatiyena ṭhānena pāsaṁso. Ayaṁ, gahapati, kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaṁso iminā ekena ṭhānena gārayho. 18 Tatra, gahapati, yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena na attānaṁ sukheti na pīṇeti na saṁvibhajati na puññāni karoti, ayaṁ, gahapati, kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaṁso dvīhi ṭhānehi gārayho. ‘Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā’ti, iminā ekena ṭhānena pāsaṁso. ‘Na attānaṁ sukheti na pīṇetī’ti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. ‘Na saṁvibhajati na puññāni karotī’ti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gahapati, kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaṁso imehi dvīhi ṭhānehi gārayho. 19 Tatra, gahapati, yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti na saṁvibhajati na puññāni karoti, ayaṁ, gahapati, kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaṁso ekena ṭhānena gārayho. ‘Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā’ti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. ‘Attānaṁ sukheti pīṇetī’ti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. ‘Na saṁvibhajati na puññāni karotī’ti iminā ekena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gahapati, kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso iminā ekena ṭhānena gārayho. 20 Tatra, gahapati yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge gathito mucchito ajjhosanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati, ayaṁ, gahapati, kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaṁso ekena ṭhānena gārayho. ‘Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā’ti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. ‘Attānaṁ sukheti pīṇetī’ti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. ‘Saṁvibhajati puññāni karotī’ti, iminā tatiyena ṭhānena pāsaṁso. ‘Te ca bhoge gathito mucchito ajjhosanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjatī’ti, iminā ekena ṭhānena gārayho. 2172 --- an10 91:20 Ayaṁ, gahapati, kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaṁso iminā ekena ṭhānena gārayho. 21 Tatra, gahapati, yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge agathito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati, ayaṁ, gahapati, kāmabhogī catūhi ṭhānehi pāsaṁso. ‘Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā’ti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. ‘Attānaṁ sukheti pīṇetī’ti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. ‘Saṁvibhajati puññāni karotī’ti, iminā tatiyena ṭhānena pāsaṁso. ‘Te ca bhoge agathito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjatī’ti, iminā catutthena ṭhānena pāsaṁso. Ayaṁ, gahapati, kāmabhogī imehi catūhi ṭhānehi pāsaṁso. 22 Ime kho, gahapati, dasa kāmabhogī santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ kho, gahapati, dasannaṁ kāmabhogīnaṁ yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge agathito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati, ayaṁ imesaṁ dasannaṁ kāmabhogīnaṁ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, gahapati, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo. Sappimaṇḍo tattha aggamakkhāyati. 23 Evamevaṁ kho, gahapati, imesaṁ dasannaṁ kāmabhogīnaṁ yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge agathito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati, ayaṁ imesaṁ dasannaṁ kāmabhogīnaṁ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro cā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.77 8. Ākaṅkhavagga Kākasutta |77| “Dasahi, bhikkhave, asaddhammehi samannāgato kāko. Katamehi dasahi? Dhaṁsī ca, pagabbho ca, tintiṇo ca, mahagghaso ca, luddo ca, akāruṇiko ca, dubbalo ca, oravitā ca, muṭṭhassati ca, necayiko ca—imehi kho, bhikkhave, dasahi asaddhammehi samannāgato kāko. Evamevaṁ kho, bhikkhave, dasahi asaddhammehi samannāgato pāpabhikkhu. Katamehi dasahi? Dhaṁsī ca, pagabbho ca, tintiṇo ca, mahagghaso ca, luddo ca, akāruṇiko ca, dubbalo ca, oravitā ca, muṭṭhassati ca, necayiko ca—imehi kho, bhikkhave, dasahi asaddhammehi samannāgato pāpabhikkhū”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.49 5. Akkosavagga Sarīraṭṭhadhammasutta |49| “Dasayime, bhikkhave, dhammā sarīraṭṭhā. Katame dasa? Sītaṁ, uṇhaṁ, jighacchā, pipāsā, uccāro, passāvo, kāyasaṁvaro, vacīsaṁvaro, ājīvasaṁvaro, ponobhaviko bhavasaṅkhāro—ime kho, bhikkhave, dasa dhammā sarīraṭṭhā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.12 2. Nāthavagga Pañcaṅgasutta |12| “Pañcaṅgavippahīno, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgato imasmiṁ dhammavinaye ‘kevalī vusitavā uttamapuriso’ti vuccati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti. 3 Pañcaṅgavippahīno kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgato imasmiṁ dhammavinaye ‘kevalī vusitavā uttamapuriso’ti vuccati. 4 Kāmacchando ca byāpādo, thinamiddhañca bhikkhuno; Uddhaccaṁ vicikicchā ca, sabbasova na vijjati. 5 Asekhena ca sīlena, asekhena samādhinā; Vimuttiyā ca sampanno, ñāṇena ca tathāvidho. 6 Sa ve pañcaṅgasampanno, pañca aṅge vivajjayaṁ; Imasmiṁ dhammavinaye, kevalī iti vuccatī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.107 11. Samaṇasaññāvagga Dhovanasutta |107| “Atthi, bhikkhave, dakkhiṇesu janapadesu dhovanaṁ nāma. Tattha hoti annampi pānampi khajjampi bhojjampi leyyampi peyyampi naccampi 2173 --- an10 107:1 gītampi vāditampi. Atthetaṁ, bhikkhave, dhovanaṁ; ‘netaṁ natthī’ti vadāmi. Tañca kho etaṁ, bhikkhave, dhovanaṁ hīnaṁ gammaṁ pothujjanikaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. 2 Ahañca kho, bhikkhave, ariyaṁ dhovanaṁ desessāmi, yaṁ dhovanaṁ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati, yaṁ dhovanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Katamañca taṁ, bhikkhave, ariyaṁ dhovanaṁ, yaṁ dhovanaṁ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati, yaṁ dhovanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti? 4 Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, micchādiṭṭhi niddhotā hoti; ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa niddhotā honti; sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 5 Sammāsaṅkappassa, bhikkhave, micchāsaṅkappo niddhoto hoti …pe… sammāvācassa, bhikkhave, micchāvācā niddhotā hoti … sammākammantassa, bhikkhave, micchākammanto niddhoto hoti … sammāājīvassa, bhikkhave, micchāājīvo niddhoto hoti … sammāvāyāmassa, bhikkhave, micchāvāyāmo niddhoto hoti … sammāsatissa, bhikkhave, micchāsati niddhotā hoti … sammāsamādhissa, bhikkhave, micchāsamādhi niddhoto hoti … sammāñāṇissa, bhikkhave, micchāñāṇaṁ niddhotaṁ hoti …pe…. 6 Sammāvimuttissa, bhikkhave, micchāvimutti niddhotā hoti; ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa niddhotā honti; sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Idaṁ kho taṁ, bhikkhave, ariyaṁ dhovanaṁ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati, yaṁ dhovanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.139 14. Sādhuvagga Sāsavasutta |139| “Sāsavañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi anāsavañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, sāsavo dhammo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sāsavo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, anāsavo dhammo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, anāsavo dhammo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.63 7. Yamakavagga Niṭṭhaṅgatasutta |63| “Ye keci, bhikkhave, mayi niṭṭhaṁ gatā sabbe te diṭṭhisampannā. Tesaṁ diṭṭhisampannānaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā, pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā. Katamesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā? Sattakkhattuparamassa, kolaṅkolassa, ekabījissa, sakadāgāmissa, yo ca diṭṭheva dhamme arahā—imesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā. Katamesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā? Antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaṅkhāraparinibbāyissa, sasaṅkhāraparinibbāyissa, uddhaṁsotassa akaniṭṭhagāmino—imesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā. Ye keci, bhikkhave, mayi niṭṭhaṁ gatā, sabbe te diṭṭhisampannā. Tesaṁ diṭṭhisampannānaṁ imesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā, imesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.85 9. Theravagga Katthīsutta |85| Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahācundo cetīsu viharati sahajātiyaṁ. Tatra kho āyasmā mahācundo bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahācundassa paccassosuṁ. Āyasmā mahācundo etadavoca: 2 “Idhāvuso, bhikkhu katthī hoti 2174 --- an10 85:2 vikatthī adhigamesu: ‘ahaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi, ahaṁ dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi, ahaṁ tatiyaṁ jhānaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi, ahaṁ catutthaṁ jhānaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi, ahaṁ ākāsānañcāyatanaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi, ahaṁ viññāṇañcāyatanaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi, ahaṁ ākiñcaññāyatanaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi, ahaṁ nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi, ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipī’ti. 3 Tamenaṁ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyuñjati samanuggāhati samanubhāsati. So tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyuñjiyamāno samanuggāhiyamāno samanubhāsiyamāno irīṇaṁ āpajjati vicinaṁ āpajjati anayaṁ āpajjati byasanaṁ āpajjati anayabyasanaṁ āpajjati. 4 Tamenaṁ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca manasi karoti: ‘kiṁ nu kho ayamāyasmā katthī hoti vikatthī adhigamesu—ahaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi …pe… ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipī’ti. 5 Tamenaṁ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca pajānāti: 6 ‘Dīgharattaṁ kho ayamāyasmā khaṇḍakārī chiddakārī sabalakārī kammāsakārī na santatakārī na santatavutti sīlesu. Dussīlo kho ayamāyasmā. Dussilyaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 7 Assaddho kho pana ayamāyasmā; assaddhiyaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 8 Appassuto kho pana ayamāyasmā anācāro; appasaccaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 9 Dubbaco kho pana ayamāyasmā; dovacassatā kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 10 Pāpamitto kho pana ayamāyasmā; pāpamittatā kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 11 Kusīto kho pana ayamāyasmā; kosajjaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 12 Muṭṭhassati kho pana ayamāyasmā; muṭṭhassaccaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 13 Kuhako kho pana ayamāyasmā; kohaññaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 14 Dubbharo kho pana ayamāyasmā; dubbharatā kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 15 Duppañño kho pana ayamāyasmā; duppaññatā kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ’. 16 Seyyathāpi, āvuso, sahāyako sahāyakaṁ evaṁ vadeyya: ‘yadā te, samma, dhanena dhanakaraṇīyaṁ assa, yāceyyāsi maṁ dhanaṁ. Dassāmi te dhanan’ti. So kiñcideva dhanakaraṇīye samuppanne sahāyako sahāyakaṁ evaṁ vadeyya: ‘attho me, samma, dhanena. Dehi me dhanan’ti. So evaṁ vadeyya: ‘tena hi, samma, idha khanāhī’ti. So tatra khananto nādhigaccheyya. So evaṁ vadeyya: ‘alikaṁ maṁ, samma, avaca; tucchakaṁ maṁ, samma, avaca—idha khanāhī’ti. So evaṁ vadeyya: ‘nāhaṁ taṁ, samma, alikaṁ avacaṁ, tucchakaṁ avacaṁ. Tena hi, samma, idha khanāhī’ti. So tatrapi khananto nādhigaccheyya. So evaṁ vadeyya: ‘alikaṁ maṁ, samma, avaca, tucchakaṁ maṁ, samma, avaca—idha khanāhī’ti. So evaṁ vadeyya: ‘nāhaṁ taṁ, samma, alikaṁ avacaṁ, tucchakaṁ avacaṁ. Tena hi, samma, idha khanāhī’ti. So tatrapi khananto nādhigaccheyya. So evaṁ vadeyya: ‘alikaṁ maṁ, samma, avaca, tucchakaṁ maṁ, samma, avaca—idha khanāhī’ti. So evaṁ vadeyya: ‘nāhaṁ taṁ, samma, alikaṁ avacaṁ, tucchakaṁ avacaṁ. Api ca ahameva ummādaṁ pāpuṇiṁ cetaso vipariyāyan’ti. 17 Evamevaṁ kho, āvuso, bhikkhu katthī hoti vikatthī adhigamesu: ‘ahaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi, ahaṁ dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi, ahaṁ tatiyaṁ jhānaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi, ahaṁ catutthaṁ jhānaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi, ahaṁ ākāsānañcāyatanaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi, 2175 --- an10 85:17 ahaṁ viññāṇañcāyatanaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi, ahaṁ ākiñcaññāyatanaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi, ahaṁ nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi, ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipī’ti. 18 Tamenaṁ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyuñjati samanuggāhati samanubhāsati. So tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyuñjiyamāno samanuggāhiyamāno samanubhāsiyamāno irīṇaṁ āpajjati vicinaṁ āpajjati anayaṁ āpajjati byasanaṁ āpajjati anayabyasanaṁ āpajjati. 19 Tamenaṁ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca manasi karoti: ‘kiṁ nu kho ayamāyasmā katthī hoti vikatthī adhigamesu—ahaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmipi …pe… ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipī’ti. 20 Tamenaṁ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittapariyāyakusalo cetasā ceto paricca pajānāti: 21 ‘Dīgharattaṁ kho ayamāyasmā khaṇḍakārī chiddakārī sabalakārī kammāsakārī, na santatakārī na santatavutti sīlesu. Dussīlo kho ayamāyasmā; dussilyaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 22 Assaddho kho pana ayamāyasmā; assaddhiyaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 23 Appassuto kho pana ayamāyasmā anācāro; appasaccaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 24 Dubbaco kho pana ayamāyasmā; dovacassatā kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 25 Pāpamitto kho pana ayamāyasmā; pāpamittatā kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 26 Kusīto kho pana ayamāyasmā; kosajjaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 27 Muṭṭhassati kho pana ayamāyasmā; muṭṭhassaccaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 28 Kuhako kho pana ayamāyasmā; kohaññaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 29 Dubbharo kho pana ayamāyasmā; dubbharatā kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 30 Duppañño kho pana ayamāyasmā; duppaññatā kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ’. 31 So vatāvuso, bhikkhu ‘ime dasa dhamme appahāya imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vatāvuso, bhikkhu ‘ime dasa dhamme pahāya imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.148 15. Ariyavagga Sappurisadhammasutta |148| “Sappurisadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi asappurisadhammañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, asappurisadhammo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisadhammo. Katamo ca, bhikkhave, sappurisadhammo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisadhammo”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.176 17. Jāṇussoṇivagga Cundasutta |176| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā pāvāyaṁ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane. Atha kho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cundaṁ kammāraputtaṁ bhagavā etadavoca: “kassa no tvaṁ, cunda, soceyyāni rocesī”ti? “Brāhmaṇā, bhante, pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññapenti; tesāhaṁ soceyyāni rocemī”ti. 2 “Yathā kathaṁ pana, cunda, brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññapentī”ti? “Idha, bhante, brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārikā udakorohakā. Te sāvakaṁ evaṁ samādapenti: ‘ehi tvaṁ, ambho purisa, kālasseva uṭṭhahantova sayanamhā pathaviṁ āmaseyyāsi; no ce pathaviṁ āmaseyyāsi, allāni gomayāni āmaseyyāsi; no ce allāni gomayāni āmaseyyāsi, haritāni tiṇāni āmaseyyāsi; no ce haritāni tiṇāni āmaseyyāsi, aggiṁ paricareyyāsi; no ce aggiṁ 2176 --- an10 176:2 paricareyyāsi, pañjaliko ādiccaṁ namasseyyāsi; no ce pañjaliko ādiccaṁ namasseyyāsi, sāyatatiyakaṁ udakaṁ oroheyyāsī’ti. Evaṁ kho, bhante, brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññapenti; tesāhaṁ soceyyāni rocemī”ti. 3 “Aññathā kho, cunda, brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññapenti, aññathā ca pana ariyassa vinaye soceyyaṁ hotī”ti. “Yathā kathaṁ pana, bhante, ariyassa vinaye soceyyaṁ hoti? Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye soceyyaṁ hotī”ti. 4 “Tena hi, cunda, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho cundo kammāraputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 5 “Tividhaṁ kho, cunda, kāyena asoceyyaṁ hoti; catubbidhaṁ vācāya asoceyyaṁ hoti; tividhaṁ manasā asoceyyaṁ hoti. 6 Kathañca, cunda, tividhaṁ kāyena asoceyyaṁ hoti? Idha, cunda, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu. 7 Adinnādāyī hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. 8 Kāmesumicchācārī hoti. Yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sasāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti. 9 Evaṁ kho, cunda, tividhaṁ kāyena asoceyyaṁ hoti. 10 Kathañca, cunda, catubbidhaṁ vācāya asoceyyaṁ hoti? Idha, cunda, ekacco musāvādī hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti, so ajānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti; apassaṁ vā āha: ‘passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. 11 Pisuṇavāco hoti. Ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti samaggānaṁ vā bhettā, bhinnānaṁ vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 12 Pharusavāco hoti. Yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṁvattanikā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 13 Samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī; anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ. Evaṁ kho, cunda, catubbidhaṁ vācāya asoceyyaṁ hoti. 14 Kathañca, cunda, tividhaṁ manasā asoceyyaṁ hoti? Idha, cunda, ekacco abhijjhālu hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ abhijjhātā hoti: ‘aho vata yaṁ parassa taṁ mamassā’ti. 15 Byāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesun’ti. 16 Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Evaṁ kho, cunda, manasā tividhaṁ asoceyyaṁ hoti. 17 Ime kho, cunda, dasa akusalakammapathā. Imehi kho, cunda, dasahi akusalehi kammapathehi samannāgato kālasseva uṭṭhahantova sayanamhā pathaviñcepi āmasati, asuciyeva hoti; no cepi pathaviṁ āmasati, asuciyeva hoti. 18 Allāni cepi gomayāni āmasati, asuciyeva hoti; no cepi allāni gomayāni āmasati, asuciyeva hoti. 19 Haritāni cepi tiṇāni āmasati, asuciyeva hoti; no cepi haritāni tiṇāni āmasati, asuciyeva hoti. 20 Aggiñcepi paricarati, asuciyeva hoti, no cepi aggiṁ paricarati, asuciyeva hoti. 21 Pañjaliko cepi ādiccaṁ namassati, asuciyeva hoti; no cepi pañjaliko ādiccaṁ namassati, asuciyeva hoti. 22 Sāyatatiyakañcepi udakaṁ orohati, asuciyeva hoti; no cepi sāyatatiyakaṁ udakaṁ orohati, asuciyeva hoti. Taṁ kissa hetu? Ime, cunda, dasa 2177 --- an10 176:22 akusalakammapathā asucīyeva honti asucikaraṇā ca. 23 Imesaṁ pana, cunda, dasannaṁ akusalānaṁ kammapathānaṁ samannāgamanahetu nirayo paññāyati, tiracchānayoni paññāyati, pettivisayo paññāyati, yā vā panaññāpi kāci duggatiyo. 24 Tividhaṁ kho, cunda, kāyena soceyyaṁ hoti; catubbidhaṁ vācāya soceyyaṁ hoti; tividhaṁ manasā soceyyaṁ hoti. 25 Kathaṁ, cunda, tividhaṁ kāyena soceyyaṁ hoti? Idha, cunda, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 26 Adinnādānaṁ pahāya, adinnādānā paṭivirato hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, na taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. 27 Kāmesumicchācāraṁ pahāya, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sasāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti. 28 Evaṁ kho, cunda, tividhaṁ kāyena soceyyaṁ hoti. 29 Kathañca, cunda, catubbidhaṁ vācāya soceyyaṁ hoti? Idha, cunda, ekacco musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti, so ajānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, apassaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. 30 Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti—na ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, na amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 31 Pharusaṁ vācaṁ pahāya, pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 32 Samphappalāpaṁ pahāya, samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī; nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. 33 Evaṁ kho, cunda, catubbidhaṁ vācāya soceyyaṁ hoti. 34 Kathañca, cunda, tividhaṁ manasā soceyyaṁ hoti? Idha, cunda, ekacco anabhijjhālu hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ anabhijjhitā hoti: ‘aho vata yaṁ parassa taṁ mamassā’ti. 35 Abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā averā hontu abyāpajjā, anīghā sukhī attānaṁ pariharantū’ti. 36 Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: ‘atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 37 Evaṁ kho, cunda, tividhaṁ manasā soceyyaṁ hoti. 38 Ime kho, cunda, dasa kusalakammapathā. Imehi kho, cunda, dasahi kusalehi kammapathehi samannāgato kālasseva uṭṭhahantova sayanamhā pathaviñcepi āmasati, suciyeva hoti; no cepi pathaviṁ āmasati, suciyeva hoti. 39 Allāni cepi gomayāni āmasati, suciyeva hoti; no cepi allāni gomayāni āmasati, suciyeva hoti. 40 Haritāni cepi tiṇāni āmasati, suciyeva hoti; no cepi haritāni tiṇāni āmasati, suciyeva hoti. 41 Aggiñcepi paricarati, suciyeva hoti; no cepi aggiṁ paricarati, suciyeva hoti. 42 Pañjaliko cepi ādiccaṁ namassati, suciyeva hoti; no cepi pañjaliko ādiccaṁ namassati, suciyeva hoti. 43 Sāyatatiyakañcepi udakaṁ orohati, suciyeva hoti; no cepi sāyatatiyakaṁ udakaṁ orohati, suciyeva hoti. Taṁ kissa hetu? Ime, cunda, dasa kusalakammapathā sucīyeva honti sucikaraṇā ca. 44 Imesaṁ pana, cunda, dasannaṁ kusalānaṁ kammapathānaṁ samannāgamanahetu devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyo”ti. 45 Evaṁ vutte, cundo kammāraputto bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante 2178 --- an10 176:45 …pe… upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.190 19. Ariyamaggavagga Kaṇhamaggasutta |190| “Kaṇhamaggañca vo, bhikkhave, desessāmi sukkamaggañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, kaṇho maggo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, kaṇho maggo. 2 Katamo ca, bhikkhave, sukko maggo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sukko maggo”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.217 21. Karajakāyavagga Paṭhamasañcetanikasutta |217| “Nāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā byantībhāvaṁ vadāmi. Tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā dukkhassantakiriyaṁ vadāmi. 2 Tatra, bhikkhave, tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti; catubbidhā vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti; tividhā manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 3 Kathañca, bhikkhave, tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti, luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu. 4 Adinnādāyī hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. 5 Kāmesumicchācārī hoti, yā tā māturakkhitā …pe… antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti. 6 Evaṁ kho, bhikkhave, tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 7 Kathañca, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco musāvādī hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti, so ajānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, apassaṁ vā āha: ‘passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti, iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. 8 Pisuṇavāco hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti samaggānaṁ vā bhettā bhinnānaṁ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī, vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 9 Pharusavāco hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā. Asamādhisaṁvattanikā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 10 Samphappalāpī hoti, akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ. 11 Evaṁ kho, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 12 Kathañca, bhikkhave, tividhā manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco abhijjhālu hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ, taṁ abhijjhātā hoti: ‘aho vata, yaṁ parassa taṁ mama assā’ti. 13 Byāpannacitto hoti, paduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesun’ti. 14 Micchādiṭṭhiko hoti, viparītadassano: ‘natthi dinnaṁ …pe… ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 15 Evaṁ kho, bhikkhave, tividhā manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 16 Tividhakāyakammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti; catubbidhavacīkammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti; tividhamanokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikāhetu vā, 2179 --- an10 217:16 bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. 17 Seyyathāpi, bhikkhave, apaṇṇako maṇi uddhaṅkhitto yena yeneva patiṭṭhāti suppatiṭṭhitaṁyeva patiṭṭhāti; evamevaṁ kho, bhikkhave, tividhakāyakammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti; catubbidhavacīkammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti; tividhamanokammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantīti. 18 Nāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā byantībhāvaṁ vadāmi, tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā dukkhassantakiriyaṁ vadāmi. 19 Tatra, bhikkhave, tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti; catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti; tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 20 Kathañca, bhikkhave, tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati …pe…. 21 Adinnādānā paṭivirato hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, na taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. 22 Kāmesumicchācāraṁ pahāya, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā …pe… antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti. 23 Evaṁ kho, bhikkhave, tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 24 Kathañca, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti, so ajānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, apassaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘passāmī’ti, iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. 25 Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti—na ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandiṁ, samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 26 Pharusaṁ vācaṁ pahāya, pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 27 Samphappalāpaṁ pahāya, samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. 28 Evaṁ kho, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 29 Kathañca, bhikkhave, tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco anabhijjhālu hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ anabhijjhātā hoti: ‘aho vata, yaṁ parassa taṁ mamassā’ti. 30 Abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā averā hontu abyāpajjā anīghā, sukhī attānaṁ pariharantū’ti. 31 Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: ‘atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ …pe… ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 32 Evaṁ kho, bhikkhave, tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 33 Tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti; 2180 --- an10 217:33 catubbidhavacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti; tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 34 Seyyathāpi, bhikkhave, apaṇṇako maṇi uddhaṅkhitto yena yeneva patiṭṭhāti suppatiṭṭhitaṁyeva patiṭṭhāti; evamevaṁ kho, bhikkhave, tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti; catubbidhavacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti; tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Nāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā byantībhāvaṁ vadāmi. Tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā dukkhassantakiriyaṁ vadāmī”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.113 12. Paccorohaṇivagga Paṭhamaadhammasutta |113| “Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo anattho ca; dhammo ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā anatthañca, dhammañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabbaṁ. 2 Katamo ca, bhikkhave, adhammo ca anattho ca? Micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi, micchāñāṇaṁ, micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhammo ca anattho ca. 3 Katamo ca, bhikkhave, dhammo ca attho ca? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, sammāñāṇaṁ, sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, dhammo ca attho ca. 4 ‘Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo anattho ca; dhammo ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā anatthañca, dhammañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.38 4. Upālivagga Saṅghasāmaggīsutta |38| “‘Saṅghasāmaggī, saṅghasāmaggī’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgho samaggo hotī”ti? “Idhupāli, bhikkhū adhammaṁ adhammoti dīpenti, dhammaṁ dhammoti dīpenti, avinayaṁ avinayoti dīpenti, vinayaṁ vinayoti dīpenti, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, anāciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, apaññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti, paññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti. Te imehi dasahi vatthūhi na avakassanti na apakassanti na āveni kammāni karonti na āveni pātimokkhaṁ uddisanti. Ettāvatā kho, upāli, saṅgho samaggo hotī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.27 3. Mahāvagga Paṭhamamahāpañhāsutta |27| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “atippago kho tāva sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ; yannūna mayaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā”ti. 2 Atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ: 3 “Samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘etha tumhe, bhikkhave, sabbaṁ dhammaṁ abhijānātha, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya viharathā’ti; mayampi kho, āvuso, sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ desema: ‘etha tumhe, āvuso, sabbaṁ dhammaṁ abhijānātha, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya viharathā’ti. Idha no, āvuso, ko viseso ko adhippayāso kiṁ 2181 --- an10 27:3 nānākaraṇaṁ samaṇassa vā gotamassa amhākaṁ vā, yadidaṁ dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ anusāsaniyā vā anusāsanin”ti? 4 Atha kho te bhikkhū tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandiṁsu nappaṭikkosiṁsu. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu: “bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā”ti. 5 Atha kho te bhikkhū sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 6 “Idha mayaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisimhā. Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: ‘atippago kho tāva sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ; yannūna mayaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamimhā; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodimhā. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdimhā. Ekamantaṁ nisinne kho, bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe etadavocuṁ: 7 ‘Samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ deseti—etha tumhe, bhikkhave, sabbaṁ dhammaṁ abhijānātha, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya viharathāti; mayampi kho, āvuso, sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ desema—etha tumhe, āvuso, sabbaṁ dhammaṁ abhijānātha, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya viharathāti. Idha no, āvuso, ko viseso ko adhippayāso kiṁ nānākaraṇaṁ samaṇassa vā gotamassa amhākaṁ vā, yadidaṁ dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ anusāsaniyā vā anusāsanin’ti? 8 Atha kho mayaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandimhā nappaṭikkosimhā. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimhā: ‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā’”ti. 9 “Evaṁvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘eko, āvuso, pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇaṁ, dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇāni, tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇāni, cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇāni, pañca pañhā pañcuddesā pañca veyyākaraṇāni, cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇāni, satta pañhā sattuddesā satta veyyākaraṇāni, aṭṭha pañhā aṭṭhuddesā aṭṭha veyyākaraṇāni, nava pañhā navuddesā nava veyyākaraṇāni, dasa pañhā dasuddesā dasa veyyākaraṇānī’ti. Evaṁ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttari ca vighātaṁ āpajjissanti. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ, bhikkhave, avisayasmiṁ. Nāhaṁ taṁ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṁ pañhānaṁ veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā. 10 ‘Eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇan’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Ekadhamme, bhikkhave, bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamasmiṁ ekadhamme? ‘Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā’—imasmiṁ kho, bhikkhave, ekadhamme bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. ‘Eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇan’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 11 ‘Dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Dvīsu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamesu dvīsu? Nāme ca rūpe ca—imesu kho, bhikkhave, dvīsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. ‘Dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 12 ‘Tayo pañhā tayo uddesā tīṇi 2182 --- an10 27:12 veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Tīsu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamesu tīsu? Tīsu vedanāsu—imesu kho, bhikkhave, tīsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. ‘Tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 13 ‘Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Catūsu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamesu catūsu? Catūsu āhāresu—imesu kho, bhikkhave, catūsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. ‘Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 14 ‘Pañca pañhā pañcuddesā pañca veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Pañcasu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamesu pañcasu? Pañcasu upādānakkhandhesu—imesu kho, bhikkhave, pañcasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. ‘Pañca pañhā pañcuddesā pañca veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 15 ‘Cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Chasu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamesu chasu? Chasu ajjhattikesu āyatanesu—imesu kho, bhikkhave, chasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. ‘Cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 16 ‘Satta pañhā sattuddesā satta veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Sattasu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamesu sattasu? Sattasu viññāṇaṭṭhitīsu—imesu kho, bhikkhave, sattasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. ‘Satta pañhā sattuddesā satta veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 17 ‘Aṭṭha pañhā aṭṭhuddesā aṭṭha veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Aṭṭhasu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamesu aṭṭhasu? Aṭṭhasu lokadhammesu—imesu kho, bhikkhave, aṭṭhasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno …pe… dukkhassantakaro hoti. ‘Aṭṭha pañhā aṭṭhuddesā aṭṭha veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 18 ‘Nava pañhā navuddesā nava veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Navasu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamesu navasu? Navasu sattāvāsesu—imesu kho, bhikkhave, navasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā 2183 --- an10 27:18 pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. ‘Nava pañhā navuddesā nava veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 19 ‘Dasa pañhā dasuddesā dasa veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Dasasu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamesu dasasu? Dasasu akusalesu kammapathesu—imesu kho, bhikkhave, dasasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. ‘Dasa pañhā dasuddesā dasa veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.19 2. Nāthavagga Paṭhamaariyāvāsasutta |19| “Dasayime, bhikkhave, ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño. Ime kho, bhikkhave, dasa ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.132 13. Parisuddhavagga Dasamasutta |132| “Dasayime, bhikkhave, micchattā. Katame dasa? Micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi, micchāñāṇaṁ, micchāvimutti—ime kho, bhikkhave, dasa micchattā”ti. Dasamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.169 17. Jāṇussoṇivagga Saṅgāravasutta |169| Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Kiṁ nu kho, bho gotama, orimaṁ tīraṁ, kiṁ pārimaṁ tīran”ti? “Pāṇātipāto kho, brāhmaṇa, orimaṁ tīraṁ, pāṇātipātā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Adinnādānaṁ kho, brāhmaṇa, orimaṁ tīraṁ, adinnādānā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Kāmesumicchācāro orimaṁ tīraṁ, kāmesumicchācārā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Musāvādo orimaṁ tīraṁ, musāvādā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Pisuṇā vācā orimaṁ tīraṁ, pisuṇāya vācāya veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Pharusā vācā orimaṁ tīraṁ, pharusāya vācāya veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Samphappalāpo orimaṁ tīraṁ, samphappalāpā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Abhijjhā orimaṁ tīraṁ, anabhijjhā pārimaṁ tīraṁ. Byāpādo orimaṁ tīraṁ, abyāpādo pārimaṁ tīraṁ. Micchādiṭṭhi orimaṁ tīraṁ, sammādiṭṭhi pārimaṁ tīraṁ. Idaṁ kho, brāhmaṇa, orimaṁ tīraṁ, idaṁ pārimaṁ tīranti. 3 Appakā te manussesu, ye janā pāragāmino; Athāyaṁ itarā pajā, tīramevānudhāvati. 4 Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino; Te janā pāramessanti, maccudheyyaṁ suduttaraṁ. 5 Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya, Sukkaṁ bhāvetha paṇḍito; Okā anokamāgamma, Viveke yattha dūramaṁ. 6 Tatrābhiratimiccheyya, hitvā kāme akiñcano; Pariyodapeyya attānaṁ, cittaklesehi paṇḍito. 7 Yesaṁ sambodhiyaṅgesu, sammā cittaṁ subhāvitaṁ; Ādānapaṭinissagge, anupādāya ye ratā; Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10 22. Sāmaññavagga ~ |229-232| “Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati …pe… idhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Vīsatiyā, bhikkhave …pe… tiṁsāya, bhikkhave …pe… cattārīsāya, bhikkhave, dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati …pe… idhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati”. 0 Aṅguttara Nikāya 10.42 5. Akkosavagga Paṭhamavivādamūlasutta |42| “Kati nu kho, bhante, vivādamūlānī”ti? “Dasa kho, upāli, vivādamūlāni. Katamāni dasa? Idhupāli, bhikkhū adhammaṁ dhammoti dīpenti, dhammaṁ adhammoti dīpenti, avinayaṁ vinayoti dīpenti, vinayaṁ avinayoti dīpenti, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṁ lapitaṁ 2184 --- an10 42:1 tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, apaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti, paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti. Imāni kho, upāli, dasa vivādamūlānī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.128 13. Parisuddhavagga Chaṭṭhasutta |128| “Dasayime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ime kho, bhikkhave, dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.116 12. Paccorohaṇivagga Ajitasutta |116| Atha kho ajito paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho ajito paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Amhākaṁ, bho gotama, paṇḍito nāma sabrahmacārī. Tena pañcamattāni cittaṭṭhānasatāni cintitāni, yehi aññatitthiyā upāraddhāva jānanti upāraddhasmā”ti. 3 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “dhāretha no tumhe, bhikkhave, paṇḍitavatthūnī”ti? “Etassa, bhagavā, kālo etassa, sugata, kālo yaṁ bhagavā bhāseyya, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 4 “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 5 “Idha, bhikkhave, ekacco adhammikena vādena adhammikaṁ vādaṁ abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti, tena ca adhammikaṁ parisaṁ rañjeti. Tena sā adhammikā parisā uccāsaddamahāsaddā hoti: ‘paṇḍito vata bho, paṇḍito vata bho’ti. 6 Idha pana, bhikkhave, ekacco adhammikena vādena dhammikaṁ vādaṁ abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti, tena ca adhammikaṁ parisaṁ rañjeti. Tena sā adhammikā parisā uccāsaddamahāsaddā hoti: ‘paṇḍito vata bho, paṇḍito vata bho’ti. 7 Idha pana, bhikkhave, ekacco adhammikena vādena dhammikañca vādaṁ adhammikañca vādaṁ abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti, tena ca adhammikaṁ parisaṁ rañjeti. Tena sā adhammikā parisā uccāsaddamahāsaddā hoti: ‘paṇḍito vata bho, paṇḍito vata bho’ti. 8 Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabbaṁ. 9 Katamo ca, bhikkhave, adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho? Micchādiṭṭhi, bhikkhave, adhammo; sammādiṭṭhi dhammo; ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 10 Micchāsaṅkappo, bhikkhave, adhammo; sammāsaṅkappo dhammo … micchāvācā, bhikkhave, adhammo; sammāvācā dhammo … micchākammanto, bhikkhave, adhammo; sammākammanto dhammo … micchāājīvo, bhikkhave, adhammo; sammāājīvo dhammo … micchāvāyāmo, bhikkhave, adhammo; sammāvāyāmo dhammo … micchāsati, bhikkhave, adhammo; sammāsati dhammo … micchāsamādhi, bhikkhave adhammo; sammāsamādhi dhammo … micchāñāṇaṁ, bhikkhave, adhammo; sammāñāṇaṁ dhammo. 11 Micchāvimutti, bhikkhave, adhammo; sammāvimutti dhammo; ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 12 ‘Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttan”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.212 21. Karajakāyavagga Dutiyanirayasaggasutta |212| “Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi dasahi? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu. 2 Adinnādāyī hoti … kāmesumicchācārī hoti … musāvādī hoti … pisuṇavāco hoti … pharusavāco hoti … samphappalāpī hoti … abhijjhālu hoti … 2185 --- an10 212:2 byāpannacitto hoti … micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano: ‘natthi dinnaṁ …pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 3 Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi dasahi? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 4 Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti … kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti … musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti … pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti … pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti … samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti … anabhijjhālu hoti … abyāpannacitto hoti … sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: ‘atthi dinnaṁ …pe… ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.80 8. Ākaṅkhavagga Āghātapaṭivinayasutta |80| “Dasayime, bhikkhave, āghātapaṭivinayā. Katame dasa? ‘Anatthaṁ me acari, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti, ‘anatthaṁ me carati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti, ‘anatthaṁ me carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti, piyassa me manāpassa anatthaṁ acari …pe… carati …pe… carissati, taṁ kutettha labbhāti āghātaṁ paṭivineti, appiyassa me amanāpassa atthaṁ acari …pe… atthaṁ carati …pe… atthaṁ carissati, taṁ kutettha labbhāti āghātaṁ paṭivineti, aṭṭhāne ca na kuppati—ime kho, bhikkhave, dasa āghātapaṭivinayā”ti. Dasamaṁ. Ākaṅkhavaggo tatiyo. 2 Tassuddānaṁ Ākaṅkho kaṇṭako iṭṭhā, vaḍḍhi ca migasālāya; Tayo dhammā ca kāko ca, nigaṇṭhā dve ca āghātāti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.58 6. Sacittavagga Mūlakasutta |58| “Sace, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘kiṁmūlakā, āvuso, sabbe dhammā, kiṁsambhavā sabbe dhammā, kiṁsamudayā sabbe dhammā, kiṁsamosaraṇā sabbe dhammā, kiṁpamukhā sabbe dhammā, kiṁadhipateyyā sabbe dhammā, kiṁuttarā sabbe dhammā, kiṁsārā sabbe dhammā, kiṁogadhā sabbe dhammā, kiṁpariyosānā sabbe dhammā’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ kinti byākareyyāthā”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 2 “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 3 “Sace, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘kiṁmūlakā, āvuso, sabbe dhammā, kiṁsambhavā sabbe dhammā, kiṁsamudayā sabbe dhammā, kiṁsamosaraṇā sabbe dhammā, kiṁpamukhā sabbe dhammā, kiṁ adhipateyyā sabbe dhammā, kiṁuttarā sabbe dhammā, kiṁsārā sabbe dhammā, kiṁogadhā sabbe dhammā, kiṁpariyosānā sabbe dhammā’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘chandamūlakā, āvuso, sabbe dhammā, manasikārasambhavā sabbe dhammā, phassasamudayā sabbe dhammā, vedanāsamosaraṇā sabbe dhammā, samādhippamukhā sabbe dhammā, satādhipateyyā sabbe dhammā, paññuttarā sabbe dhammā, vimuttisārā sabbe dhammā, amatogadhā sabbe dhammā, nibbānapariyosānā sabbe dhammā’ti. Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.66 7. Yamakavagga Dutiyasukhasutta |66| Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake. Atha kho sāmaṇḍakāni paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sāmaṇḍakāni paribbājako āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 2 “Kiṁ nu kho, āvuso, sāriputta, imasmiṁ dhammavinaye sukhaṁ, kiṁ dukkhan”ti? “Anabhirati kho, āvuso, imasmiṁ dhammavinaye dukkhā, abhirati sukhā. Anabhiratiyā, āvuso, sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ—gacchantopi 2186 --- an10 66:2 sukhaṁ sātaṁ nādhigacchati, ṭhitopi … nisinnopi … sayānopi … gāmagatopi … araññagatopi … rukkhamūlagatopi … suññāgāragatopi … abbhokāsagatopi … bhikkhumajjhagatopi sukhaṁ sātaṁ nādhigacchati. Anabhiratiyā, āvuso, sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ. 3 Abhiratiyā, āvuso, sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhaṁ—gacchantopi sukhaṁ sātaṁ adhigacchati, ṭhitopi … nisinnopi … sayānopi … gāmagatopi … araññagatopi … rukkhamūlagatopi … suññāgāragatopi … abbhokāsagatopi … bhikkhumajjhagatopi sukhaṁ sātaṁ adhigacchati. Abhiratiyā, āvuso, sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.195 19. Ariyamaggavagga Bhāvetabbadhammasutta |195| “Bhāvetabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na bhāvetabbañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, na bhāvetabbo dhammo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, na bhāvetabbo dhammo. 2 Katamo ca, bhikkhave, bhāvetabbo dhammo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvetabbo dhammo”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.173 17. Jāṇussoṇivagga Tatiyaadhammasutta |173| “Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabbaṁ. 2 Katamo ca, bhikkhave, adhammo, katamo ca dhammo; katamo ca anattho, katamo ca attho? Pāṇātipāto, bhikkhave, adhammo; pāṇātipātā veramaṇī dhammo; ye ca pāṇātipātapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; pāṇātipātā veramaṇipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 3 Adinnādānaṁ, bhikkhave, adhammo; adinnādānā veramaṇī dhammo … kāmesumicchācāro, bhikkhave, adhammo; kāmesumicchācārā veramaṇī dhammo … musāvādo, bhikkhave, adhammo; musāvādā veramaṇī dhammo … pisuṇā vācā, bhikkhave, adhammo; pisuṇāya vācāya veramaṇī dhammo … pharusā vācā, bhikkhave, adhammo; pharusāya vācāya veramaṇī dhammo … samphappalāpo, bhikkhave, adhammo; samphappalāpā veramaṇī dhammo … abhijjhā, bhikkhave, adhammo; anabhijjhā dhammo … byāpādo, bhikkhave, adhammo; abyāpādo dhammo …. 4 Micchādiṭṭhi, bhikkhave, adhammo; sammādiṭṭhi dhammo; ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 5 ‘Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttan”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.152 15. Ariyavagga Bahulīkātabbasutta |152| “Bahulīkātabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na bahulīkātabbañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, na bahulīkātabbo dhammo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, na bahulīkātabbo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, bahulīkātabbo dhammo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bahulīkātabbo dhammo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.47 5. Akkosavagga Mahālisutta |47| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho mahāli licchavi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahāli licchavi bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti? “Lobho kho, mahāli, hetu, lobho paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. Doso kho, mahāli, hetu, doso paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. Moho kho, mahāli, hetu, moho paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. Ayoniso manasikāro kho, mahāli, hetu, ayoniso manasikāro paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. Micchāpaṇihitaṁ kho, mahāli, cittaṁ hetu, micchāpaṇihitaṁ cittaṁ paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti. Ayaṁ kho, mahāli, hetu, ayaṁ paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti. 2 “Ko pana, bhante, hetu ko paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā”ti? “Alobho kho, mahāli, hetu, alobho paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā. Adoso kho, mahāli, hetu, 2187 --- an10 47:2 adoso paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā. Amoho kho, mahāli, hetu, amoho paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā. Yoniso manasikāro kho, mahāli, hetu, yoniso manasikāro paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā. Sammāpaṇihitaṁ kho, mahāli, cittaṁ hetu, sammāpaṇihitaṁ cittaṁ paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā. Ayaṁ kho, mahāli, hetu, ayaṁ paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā. Ime ca, mahāli, dasa dhammā loke na saṁvijjeyyuṁ, nayidha paññāyetha adhammacariyāvisamacariyāti vā dhammacariyāsamacariyāti vā. Yasmā ca kho, mahāli, ime dasa dhammā loke saṁvijjanti, tasmā paññāyati adhammacariyāvisamacariyāti vā dhammacariyāsamacariyāti vā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.79 8. Ākaṅkhavagga Āghātavatthusutta |79| “Dasayimāni, bhikkhave, āghātavatthūni. Katamāni dasa? ‘Anatthaṁ me acarī’ti āghātaṁ bandhati; ‘anatthaṁ me caratī’ti āghātaṁ bandhati; ‘anatthaṁ me carissatī’ti āghātaṁ bandhati; ‘piyassa me manāpassa anatthaṁ acarī’ti …pe… ‘anatthaṁ caratī’ti …pe… ‘anatthaṁ carissatī’ti āghātaṁ bandhati, ‘appiyassa me amanāpassa atthaṁ acarī’ti …pe… ‘atthaṁ caratī’ti …pe… ‘atthaṁ carissatī’ti āghātaṁ bandhati; aṭṭhāne ca kuppati—imāni kho, bhikkhave, dasa āghātavatthūnī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.22 3. Mahāvagga Adhivuttipadasutta |22| Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: 2 “Ye te, ānanda, dhammā tesaṁ tesaṁ adhivuttipadānaṁ abhiññā sacchikiriyāya saṁvattanti, visārado ahaṁ, ānanda, tattha paṭijānāmi. ‘Tesaṁ tesaṁ tathā tathā dhammaṁ desetuṁ yathā yathā paṭipanno santaṁ vā atthīti ñassati, asantaṁ vā natthīti ñassati, hīnaṁ vā hīnanti ñassati, paṇītaṁ vā paṇītanti ñassati, sauttaraṁ vā sauttaranti ñassati, anuttaraṁ vā anuttaranti ñassati; yathā yathā vā pana taṁ ñāteyyaṁ vā daṭṭheyyaṁ vā sacchikareyyaṁ vā tathā tathā ñassati vā dakkhati vā sacchikarissati vā’ti ṭhānametaṁ vijjati. Etadānuttariyaṁ, ānanda, ñāṇānaṁ yadidaṁ tattha tattha yathābhūtañāṇaṁ. Etasmā cāhaṁ, ānanda, ñāṇā aññaṁ ñāṇaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā natthīti vadāmi. 3 Dasayimāni, ānanda, tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. Katamāni dasa? Idhānanda, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti. Yampānanda, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti, idampānanda, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 4 Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampānanda …pe… idampānanda …pe…. 5 Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato sabbatthagāminiṁ paṭipadaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampānanda …pe… idampānanda …pe…. 6 Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato anekadhātuṁ nānādhātuṁ lokaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampānanda …pe… idampānanda …pe…. 7 Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato sattānaṁ nānādhimuttikataṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampānanda …pe… idampānanda …pe…. 8 Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampānanda …pe… idampānanda …pe…. 9 Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampānanda …pe… idampānanda …pe…. 10 Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Yampānanda …pe… idampānanda …pe…. 11 Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti. 2188 --- an10 22:11 Yampānanda …pe… idampānanda …pe…. 12 Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yampānanda, tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Idampānanda, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 13 Imāni kho, ānanda, dasa tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavattetī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.5 1. Ānisaṁsavagga Tatiyaupanisasutta |5| Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi …pe… “dussīlassa, āvuso, sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro; avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmojjaṁ; pāmojje asati pāmojjavipannassa hatūpanisā hoti pīti; pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi; passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṁ hoti sukhaṁ; sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi na pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, āvuso, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro; avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti …pe… vimuttiñāṇadassanaṁ. 2 Sīlavato, āvuso, sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro; avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmojjaṁ; pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti; pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi; passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṁ hoti sukhaṁ; sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi pāripūriṁ gacchati. Evamevaṁ kho, āvuso, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro; avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti …pe… vimuttiñāṇadassanan”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.137 14. Sādhuvagga Atthasutta |137| “Atthañca vo, bhikkhave, desessāmi anatthañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, anattho? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, anattho. Katamo ca, bhikkhave, attho? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, attho”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.109 11. Samaṇasaññāvagga Vamanasutta |109| “Tikicchakā, bhikkhave, vamanaṁ denti pittasamuṭṭhānānampi ābādhānaṁ paṭighātāya, semhasamuṭṭhānānampi ābādhānaṁ paṭighātāya, vātasamuṭṭhānānampi ābādhānaṁ paṭighātāya. Atthetaṁ, bhikkhave, vamanaṁ; ‘netaṁ natthī’ti vadāmi. Tañca kho etaṁ, bhikkhave, vamanaṁ sampajjatipi vipajjatipi. 2 Ahañca kho, bhikkhave, ariyaṁ vamanaṁ desessāmi, yaṁ vamanaṁ sampajjatiyeva no vipajjati, yaṁ vamanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taṁ suṇātha …pe…. 3 Katamañca taṁ, bhikkhave, ariyaṁ vamanaṁ, yaṁ vamanaṁ sampajjatiyeva no vipajjati, yaṁ vamanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti …pe… sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā 2189 --- an10 109:3 sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti? 4 Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, micchādiṭṭhi vantā hoti; ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa vantā honti; sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 5 Sammāsaṅkappassa, bhikkhave, micchāsaṅkappo vanto hoti …pe… sammāvācassa, bhikkhave, micchāvācā vantā hoti … sammākammantassa, bhikkhave, micchākammanto vanto hoti … sammāājīvassa, bhikkhave, micchāājīvo vanto hoti … sammāvāyāmassa, bhikkhave, micchāvāyāmo vanto hoti … sammāsatissa, bhikkhave, micchāsati vantā hoti … sammāsamādhissa, bhikkhave, micchāsamādhi vanto hoti … sammāñāṇissa, bhikkhave, micchāñāṇaṁ vantaṁ hoti …pe…. 6 Sammāvimuttissa, bhikkhave, micchāvimutti vantā hoti; ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa vantā honti; sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Idaṁ kho taṁ, bhikkhave, ariyaṁ vamanaṁ yaṁ vamanaṁ sampajjatiyeva no vipajjati, yaṁ vamanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti …pe… sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.53 6. Sacittavagga Ṭhitisutta |53| “Ṭhitimpāhaṁ, bhikkhave, na vaṇṇayāmi kusalesu dhammesu, pageva parihāniṁ. Vuḍḍhiñca kho ahaṁ, bhikkhave, vaṇṇayāmi kusalesu dhammesu, no ṭhitiṁ no hāniṁ. 2 Kathañca, bhikkhave, hāni hoti kusalesu dhammesu, no ṭhiti no vuḍḍhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānena, tassa te dhammā neva tiṭṭhanti no vaḍḍhanti. Hānimetaṁ, bhikkhave, vadāmi kusalesu dhammesu, no ṭhitiṁ no vuḍḍhiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, hāni hoti kusalesu dhammesu, no ṭhiti no vuḍḍhi. 3 Kathañca, bhikkhave ṭhiti hoti kusalesu dhammesu, no hāni no vuḍḍhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānena, tassa te dhammā neva hāyanti no vaḍḍhanti. Ṭhitimetaṁ, bhikkhave, vadāmi kusalesu dhammesu, no hāniṁ no vuḍḍhiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, ṭhiti hoti kusalesu dhammesu, no vuḍḍhi no hāni. 4 Kathañca, bhikkhave, vuḍḍhi hoti kusalesu dhammesu, no ṭhiti no hāni? Idha, bhikkhave, bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānena, tassa te dhammā neva tiṭṭhanti no hāyanti. Vuḍḍhimetaṁ, bhikkhave, vadāmi kusalesu dhammesu, no ṭhitiṁ no hāniṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, vuḍḍhi hoti kusalesu dhammesu, no ṭhiti no hāni. 5 No ce, bhikkhave, bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti, atha ‘sacittapariyāyakusalo bhavissāmī’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 6 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti? Seyyathāpi, bhikkhave, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno sace tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati. No ce tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, tenevattamano hoti paripuṇṇasaṅkappo: ‘lābhā vata me, parisuddhaṁ vata me’ti. Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno paccavekkhaṇā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: ‘abhijjhālu nu kho bahulaṁ viharāmi, anabhijjhālu nu kho bahulaṁ viharāmi, byāpannacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, abyāpannacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, thinamiddhapariyuṭṭhito nu kho bahulaṁ viharāmi, vigatathinamiddho nu kho bahulaṁ viharāmi, uddhato nu kho bahulaṁ viharāmi, anuddhato nu kho bahulaṁ viharāmi, vicikiccho nu kho bahulaṁ viharāmi, tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṁ viharāmi, kodhano nu kho bahulaṁ viharāmi, akkodhano nu kho bahulaṁ viharāmi, saṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, asaṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, sāraddhakāyo nu kho bahulaṁ viharāmi, asāraddhakāyo nu kho bahulaṁ viharāmi, kusīto nu kho bahulaṁ viharāmi, āraddhavīriyo nu kho bahulaṁ viharāmi, samāhito nu kho bahulaṁ viharāmi, asamāhito nu kho bahulaṁ viharāmī’ti. 7 Sace, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘abhijjhālu bahulaṁ viharāmi, byāpannacitto 2190 --- an10 53:7 bahulaṁ viharāmi, thinamiddhapariyuṭṭhito bahulaṁ viharāmi, uddhato bahulaṁ viharāmi, vicikiccho bahulaṁ viharāmi, kodhano bahulaṁ viharāmi, saṅkiliṭṭhacitto bahulaṁ viharāmi, sāraddhakāyo bahulaṁ viharāmi, kusīto bahulaṁ viharāmi, asamāhito bahulaṁ viharāmī’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā. Tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya; evamevaṁ kho, bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṁyeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. 8 Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘anabhijjhālu bahulaṁ viharāmi, abyāpannacitto bahulaṁ viharāmi, vigatathinamiddho bahulaṁ viharāmi, anuddhato bahulaṁ viharāmi, tiṇṇavicikiccho bahulaṁ viharāmi, akkodhano bahulaṁ viharāmi, asaṅkiliṭṭhacitto bahulaṁ viharāmi, asāraddhakāyo bahulaṁ viharāmi, āraddhavīriyo bahulaṁ viharāmi, samāhito bahulaṁ viharāmī’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesuyeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttari āsavānaṁ khayāya yogo karaṇīyo”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.178 18. Sādhuvagga Sādhusutta |178| “Sādhuñca vo, bhikkhave, desessāmi asādhuñca. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamañca, bhikkhave, asādhu? Pāṇātipāto, adinnādānaṁ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo, abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhi—idaṁ vuccati, bhikkhave, asādhu. 3 Katamañca, bhikkhave, sādhu? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi—idaṁ vuccati, bhikkhave, sādhū”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.146 15. Ariyavagga Kaṇhamaggasutta |146| “Kaṇhamaggañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi sukkamaggañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, kaṇhamaggo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, kaṇhamaggo. Katamo ca, bhikkhave, sukkamaggo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sukkamaggo”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.123 13. Parisuddhavagga Paṭhamasutta |123| “Dasayime, bhikkhave, dhammā parisuddhā pariyodātā, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, sammāñāṇaṁ, sammāvimutti—ime kho, bhikkhave, dasa dhammā parisuddhā pariyodātā, nāññatra sugatavinayā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.219 21. Karajakāyavagga Karajakāyasutta |219| “Nāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā byantībhāvaṁ vadāmi, tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā dukkhassantakiriyaṁ vadāmi. 2 Sa kho so, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. 3 So evaṁ pajānāti: ‘pubbe kho me idaṁ cittaṁ parittaṁ ahosi abhāvitaṁ, etarahi pana me idaṁ cittaṁ appamāṇaṁ subhāvitaṁ. Yaṁ kho pana kiñci pamāṇakataṁ kammaṁ, na taṁ tatrāvasissati na taṁ tatrāvatiṭṭhatī’ti. 4 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, daharatagge ce so ayaṁ kumāro mettaṁ cetovimuttiṁ bhāveyya, api nu kho pāpakammaṁ kareyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 5 “Akarontaṁ kho pana pāpakammaṁ api nu kho dukkhaṁ phuseyyā”ti? “No hetaṁ, bhante. Akarontañhi, bhante, pāpakammaṁ kuto dukkhaṁ 2191 --- an10 219:5 phusissatī”ti. 6 “Bhāvetabbā kho panāyaṁ, bhikkhave, mettācetovimutti itthiyā vā purisena vā. Itthiyā vā, bhikkhave, purisassa vā nāyaṁ kāyo ādāya gamanīyo. Cittantaro ayaṁ, bhikkhave, macco. So evaṁ pajānāti: ‘yaṁ kho me idaṁ kiñci pubbe iminā karajakāyena pāpakammaṁ kataṁ, sabbaṁ taṁ idha vedanīyaṁ; na taṁ anugaṁ bhavissatī’ti. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, mettā cetovimutti anāgāmitāya saṁvattati, idha paññassa bhikkhuno uttari vimuttiṁ appaṭivijjhato. 7 Karuṇāsahagatena cetasā … muditāsahagatena cetasā … upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. 8 So evaṁ pajānāti: ‘pubbe kho me idaṁ cittaṁ parittaṁ ahosi abhāvitaṁ, etarahi pana me idaṁ cittaṁ appamāṇaṁ subhāvitaṁ. Yaṁ kho pana kiñci pamāṇakataṁ kammaṁ, na taṁ tatrāvasissati na taṁ tatrāvatiṭṭhatī’ti. 9 Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, daharatagge ce so ayaṁ kumāro upekkhaṁ cetovimuttiṁ bhāveyya, api nu kho pāpakammaṁ kareyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. 10 “Akarontaṁ kho pana pāpakammaṁ api nu kho dukkhaṁ phuseyyā”ti? “No hetaṁ, bhante. Akarontañhi, bhante, pāpakammaṁ kuto dukkhaṁ phusissatī”ti. 11 “Bhāvetabbā kho panāyaṁ, bhikkhave, upekkhā cetovimutti itthiyā vā purisena vā. Itthiyā vā, bhikkhave, purisassa vā nāyaṁ kāyo ādāya gamanīyo. Cittantaro ayaṁ, bhikkhave, macco. So evaṁ pajānāti: ‘yaṁ kho me idaṁ kiñci pubbe iminā karajakāyena pāpakammaṁ kataṁ, sabbaṁ taṁ idha vedanīyaṁ; na taṁ anugaṁ bhavissatī’ti. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, upekkhā cetovimutti anāgāmitāya saṁvattati, idha paññassa bhikkhuno uttari vimuttiṁ appaṭivijjhato”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.36 4. Upālivagga Sāmaṇerasutta |36| “Katihi nu kho, bhante, dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo”ti? “Dasahi kho, upāli, dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi dasahi? Idhupāli, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; pātimokkhaṁ kho panassa vitthārena svāgataṁ hoti suvibhattaṁ suppavattaṁ suvinicchitaṁ suttaso anubyañjanaso; paṭibalo hoti gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā; paṭibalo hoti anabhiratiṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā; paṭibalo hoti uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ; paṭibalo hoti uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ; paṭibalo hoti adhisīle samādapetuṁ; paṭibalo hoti adhicitte samādapetuṁ; paṭibalo hoti adhipaññāya samādapetuṁ. Imehi kho, upāli, dasahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.17 2. Nāthavagga Paṭhamanāthasutta |17| “Sanāthā, bhikkhave, viharatha, mā anāthā. Dukkhaṁ, bhikkhave, anātho viharati. Dasayime, bhikkhave, nāthakaraṇā dhammā. Katame dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yampi, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu, ayampi dhammo nāthakaraṇo. 2 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yampi, bhikkhave, bhikkhu bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā, ayampi dhammo nāthakaraṇo. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yampi, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko, ayampi dhammo nāthakaraṇo. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato, khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. Yampi, bhikkhave, bhikkhu suvaco hoti …pe… anusāsaniṁ, ayampi dhammo nāthakaraṇo. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ 2192 --- an10 17:5 uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrūpāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. Yampi, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ …pe… alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ, ayampi dhammo nāthakaraṇo. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. Yampi, bhikkhave, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo, ayampi dhammo nāthakaraṇo. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yampi, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, ayampi dhammo nāthakaraṇo. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yampi, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, ayampi dhammo nāthakaraṇo. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yampi, bhikkhave, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā, ayampi dhammo nāthakaraṇo. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Yampi, bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā, ayampi dhammo nāthakaraṇo. 11 Sanāthā, bhikkhave, viharatha, mā anāthā. Dukkhaṁ, bhikkhave, anātho viharati. Ime kho, bhikkhave, dasa nāthakaraṇā dhammā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.29 3. Mahāvagga Paṭhamakosalasutta |29| “Yāvatā, bhikkhave, kāsikosalā, yāvatā rañño pasenadissa kosalassa vijitaṁ, rājā tattha pasenadi kosalo aggamakkhāyati. Raññopi kho, bhikkhave, pasenadissa kosalassa attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 2 Yāvatā, bhikkhave, candimasūriyā pariharanti disā bhanti virocamānā, tāva sahassadhā loko. Tasmiṁ sahassadhā loke sahassaṁ candānaṁ sahassaṁ sūriyānaṁ sahassaṁ sinerupabbatarājānaṁ sahassaṁ jambudīpānaṁ sahassaṁ aparagoyānānaṁ sahassaṁ uttarakurūnaṁ sahassaṁ pubbavidehānaṁ cattāri mahāsamuddasahassāni cattāri mahārājasahassāni sahassaṁ cātumahārājikānaṁ sahassaṁ tāvatiṁsānaṁ sahassaṁ yāmānaṁ sahassaṁ tusitānaṁ sahassaṁ nimmānaratīnaṁ sahassaṁ paranimmitavasavattīnaṁ sahassaṁ brahmalokānaṁ. Yāvatā, bhikkhave, sahassī lokadhātu, mahābrahmā tattha aggamakkhāyati. Mahābrahmunopi kho, bhikkhave, attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 3 Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ ayaṁ loko saṁvaṭṭati. Saṁvaṭṭamāne, bhikkhave, loke yebhuyyena sattā ābhassarasaṁvattanikā bhavanti. Te tattha honti manomayā pītibhakkhā sayaṁpabhā antalikkhecarā subhaṭṭhāyino ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhanti. Saṁvaṭṭamāne, bhikkhave, loke ābhassarā devā aggamakkhāyanti. Ābhassarānampi kho, bhikkhave, devānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 4 Dasayimāni, bhikkhave, kasiṇāyatanāni. Katamāni dasa? Pathavīkasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ; āpokasiṇameko sañjānāti …pe… tejokasiṇameko sañjānāti … vāyokasiṇameko sañjānāti … nīlakasiṇameko sañjānāti … pītakasiṇameko sañjānāti … lohitakasiṇameko sañjānāti … odātakasiṇameko sañjānāti … ākāsakasiṇameko sañjānāti … viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. 2193 --- an10 29:4 Imāni kho, bhikkhave, dasa kasiṇāyatanāni. 5 Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dasannaṁ kasiṇāyatanānaṁ yadidaṁ viññāṇakasiṇaṁ eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Evaṁsaññinopi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁsaññīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 6 Aṭṭhimāni, bhikkhave, abhibhāyatanāni. Katamāni aṭṭha? Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ paṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. 7 Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ dutiyaṁ abhibhāyatanaṁ. 8 Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ tatiyaṁ abhibhāyatanaṁ. 9 Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ catutthaṁ abhibhāyatanaṁ. 10 Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ; evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ pañcamaṁ abhibhāyatanaṁ. 11 Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ; evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ chaṭṭhaṁ abhibhāyatanaṁ. 12 Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ; evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ sattamaṁ abhibhāyatanaṁ. 13 Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ odātaṁ odātavaṇṇaṁ odātanidassanaṁ odātanibhāsaṁ; evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ aṭṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha abhibhāyatanāni. 14 Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ aṭṭhannaṁ abhibhāyatanānaṁ yadidaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Evaṁsaññinopi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁsaññīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 15 Catasso imā, bhikkhave, paṭipadā. Katamā catasso? Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā—imā kho, bhikkhave, catasso 2194 --- an10 29:15 paṭipadā. 16 Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ paṭipadānaṁ yadidaṁ sukhā paṭipadā khippābhiññā. Evaṁpaṭipannāpi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁpaṭipannānampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 17 Catasso imā, bhikkhave, saññā. Katamā catasso? Parittameko sañjānāti, mahaggatameko sañjānāti, appamāṇameko sañjānāti, ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanameko sañjānāti—imā kho, bhikkhave, catasso saññā. 18 Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ saññānaṁ yadidaṁ ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanameko sañjānāti. Evaṁsaññinopi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁsaññīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 19 Etadaggaṁ, bhikkhave, bāhirakānaṁ diṭṭhigatānaṁ yadidaṁ ‘no cassaṁ, no ca me siyā, na bhavissāmi, na me bhavissatī’ti. Evaṁdiṭṭhino, bhikkhave, etaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘yā cāyaṁ bhave appaṭikulyatā, sā cassa na bhavissati; yā cāyaṁ bhavanirodhe pāṭikulyatā, sā cassa na bhavissatī’ti. Evaṁdiṭṭhinopi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁdiṭṭhīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 20 Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā paramatthavisuddhiṁ paññāpenti. Etadaggaṁ, bhikkhave, paramatthavisuddhiṁ paññapentānaṁ yadidaṁ sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Te tadabhiññāya tassa sacchikiriyāya dhammaṁ desenti. Evaṁvādinopi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁvādīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 21 Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti. Etadaggaṁ, bhikkhave, paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapentānaṁ yadidaṁ channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimokkho. Evaṁvādiṁ kho maṁ, bhikkhave, evamakkhāyiṁ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: ‘samaṇo gotamo na kāmānaṁ pariññaṁ paññāpeti, na rūpānaṁ pariññaṁ paññāpeti, na vedanānaṁ pariññaṁ paññāpetī’ti. Kāmānañcāhaṁ, bhikkhave, pariññaṁ paññāpemi, rūpānañca pariññaṁ paññāpemi, vedanānañca pariññaṁ paññāpemi, diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto anupādā parinibbānaṁ paññāpemī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10 23. Rāgapeyyāla ~ |238| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya dasa dhammā bhāvetabbā. Katame dasa? Aniccasaññā, anattasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aṭṭhikasaññā, puḷavakasaññā, vinīlakasaññā, vipubbakasaññā, vicchiddakasaññā, uddhumātakasaññā—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.102 11. Samaṇasaññāvagga Bojjhaṅgasutta |102| “Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā tisso vijjā paripūrenti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo—ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā tisso vijjā paripūrenti. Katamā tisso? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti. Āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā imā tisso vijjā paripūrentī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.167 17. Jāṇussoṇivagga Brāhmaṇapaccorohaṇīsutta |167| Tena kho pana samayena jāṇussoṇi brāhmaṇo tadahuposathe sīsaṁnhāto navaṁ khomayugaṁ nivattho allakusamuṭṭhiṁ ādāya bhagavato avidūre ekamantaṁ ṭhito hoti. 2 Addasā kho bhagavā jāṇussoṇiṁ 2195 --- an10 167:2 brāhmaṇaṁ tadahuposathe sīsaṁnhātaṁ navaṁ khomayugaṁ nivatthaṁ allakusamuṭṭhiṁ ādāya ekamantaṁ ṭhitaṁ. Disvāna jāṇussoṇiṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “kiṁ nu tvaṁ, brāhmaṇa, tadahuposathe sīsaṁnhāto navaṁ khomayugaṁ nivattho allakusamuṭṭhiṁ ādāya ekamantaṁ ṭhito? Kiṁ nvajja brāhmaṇakulassā”ti? “Paccorohaṇī, bho gotama, ajja brāhmaṇakulassā”ti. 3 “Yathā kathaṁ pana, brāhmaṇa, brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī hotī”ti? “Idha, bho gotama, brāhmaṇā tadahuposathe sīsaṁnhātā navaṁ khomayugaṁ nivatthā allena gomayena pathaviṁ opuñjitvā haritehi kusehi pattharitvā antarā ca velaṁ antarā ca agyāgāraṁ seyyaṁ kappenti. Te taṁ rattiṁ tikkhattuṁ paccuṭṭhāya pañjalikā aggiṁ namassanti: ‘paccorohāma bhavantaṁ, paccorohāma bhavantan’ti. Bahukena ca sappitelanavanītena aggiṁ santappenti. Tassā ca rattiyā accayena paṇītena khādanīyena bhojanīyena brāhmaṇe santappenti. Evaṁ, bho gotama, brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī hotī”ti. 4 “Aññathā kho, brāhmaṇa, brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī hoti, aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī”ti. “Yathā kathaṁ pana, bho gotama, ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti? Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī”ti. 5 “Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 6 “Idha, brāhmaṇa, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘pāṇātipātassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya pāṇātipātaṁ pajahati; pāṇātipātā paccorohati. 7 … ‘Adinnādānassa kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya adinnādānaṁ pajahati; adinnādānā paccorohati. 8 … ‘Kāmesumicchācārassa kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya kāmesumicchācāraṁ pajahati; kāmesumicchācārā paccorohati. 9 … ‘Musāvādassa kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya musāvādaṁ pajahati; musāvādā paccorohati. 10 … ‘Pisuṇāya vācāya kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya pisuṇaṁ vācaṁ pajahati; pisuṇāya vācāya paccorohati. 11 … ‘Pharusāya vācāya kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya pharusaṁ vācaṁ pajahati; pharusāya vācāya paccorohati. 12 … ‘Samphappalāpassa kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya samphappalāpaṁ pajahati; samphappalāpā paccorohati. 13 … ‘Abhijjhāya kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya abhijjhaṁ pajahati; abhijjhāya paccorohati. 14 … ‘Byāpādassa kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya byāpādaṁ pajahati; byāpādā paccorohati. 15 … ‘Micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya micchādiṭṭhiṁ pajahati; micchādiṭṭhiyā paccorohati. Evaṁ kho, brāhmaṇa, ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī”ti. 16 “Aññathā kho, bho gotama, brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī hoti, aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti. Imissā, bho gotama, ariyassa vinaye paccorohaṇiyā brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.181 18. Sādhuvagga Atthasutta |181| “Atthañca vo, bhikkhave, desessāmi anatthañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, anattho? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, anattho. 2 Katamo ca, bhikkhave, attho? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, attho”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.72 8. Ākaṅkhavagga Kaṇṭakasutta |72| Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṁ—āyasmatā ca cālena, āyasmatā ca upacālena, āyasmatā ca kukkuṭena, āyasmatā ca kaḷimbhena, āyasmatā ca nikaṭena, āyasmatā ca kaṭissahena; aññehi 2196 --- an10 72:1 ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṁ. 2 Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī bhadrehi bhadrehi yānehi parapurāya uccāsaddā mahāsaddā mahāvanaṁ ajjhogāhanti bhagavantaṁ dassanāya. Atha kho tesaṁ āyasmantānaṁ etadahosi: “ime kho sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī bhadrehi bhadrehi yānehi parapurāya uccāsaddā mahāsaddā mahāvanaṁ ajjhogāhanti bhagavantaṁ dassanāya. Saddakaṇṭakā kho pana jhānā vuttā bhagavatā. Yannūna mayaṁ yena gosiṅgasālavanadāyo tenupasaṅkameyyāma. Tattha mayaṁ appasaddā appākiṇṇā phāsuṁ vihareyyāmā”ti. Atha kho te āyasmanto yena gosiṅgasālavanadāyo tenupasaṅkamiṁsu; tattha te āyasmanto appasaddā appākiṇṇā phāsuṁ viharanti. 3 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “kahaṁ nu kho, bhikkhave, cālo, kahaṁ upacālo, kahaṁ kukkuṭo, kahaṁ kaḷimbho, kahaṁ nikaṭo, kahaṁ kaṭissaho; kahaṁ nu kho te, bhikkhave, therā sāvakā gatā”ti? 4 “Idha, bhante, tesaṁ āyasmantānaṁ etadahosi: ‘ime kho sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī bhadrehi bhadrehi yānehi parapurāya uccāsaddā mahāsaddā mahāvanaṁ ajjhogāhanti bhagavantaṁ dassanāya saddakaṇṭakā kho pana jhānā vuttā bhagavatā yannūna mayaṁ yena gosiṅgasālavanadāyo tenupasaṅkameyyāma tattha mayaṁ appasaddā appākiṇṇā phāsuṁ vihareyyāmā’ti. Atha kho te, bhante, āyasmanto yena gosiṅgasālavanadāyo tenupasaṅkamiṁsu. Tattha te āyasmanto appasaddā appākiṇṇā phāsuṁ viharantī”ti. 5 “Sādhu sādhu, bhikkhave, yathā te mahāsāvakā sammā byākaramānā byākareyyuṁ, saddakaṇṭakā hi, bhikkhave, jhānā vuttā mayā. 6 Dasayime, bhikkhave, kaṇṭakā. Katame dasa? Pavivekārāmassa saṅgaṇikārāmatā kaṇṭako, asubhanimittānuyogaṁ anuyuttassa subhanimittānuyogo kaṇṭako, indriyesu guttadvārassa visūkadassanaṁ kaṇṭako, brahmacariyassa mātugāmūpacāro kaṇṭako, paṭhamassa jhānassa saddo kaṇṭako, dutiyassa jhānassa vitakkavicārā kaṇṭakā, tatiyassa jhānassa pīti kaṇṭako, catutthassa jhānassa assāsapassāso kaṇṭako, saññāvedayitanirodhasamāpattiyā saññā ca vedanā ca kaṇṭako rāgo kaṇṭako doso kaṇṭako moho kaṇṭako. 7 Akaṇṭakā, bhikkhave, viharatha. Nikkaṇṭakā, bhikkhave, viharatha. Akaṇṭakanikkaṇṭakā, bhikkhave, viharatha. Akaṇṭakā, bhikkhave, arahanto; nikkaṇṭakā, bhikkhave, arahanto; akaṇṭakanikkaṇṭakā, bhikkhave, arahanto”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.94 10. Upālivagga Vajjiyamāhitasutta |94| Ekaṁ samayaṁ bhagavā campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Atha kho vajjiyamāhito gahapati divā divassa campāya nikkhami bhagavantaṁ dassanāya. Atha kho vajjiyamāhitassa gahapatissa etadahosi: “akālo kho tāva bhagavantaṁ dassanāya. Paṭisallīno bhagavā. Manobhāvanīyānampi bhikkhūnaṁ akālo dassanāya. Paṭisallīnā manobhāvanīyāpi bhikkhū. Yannūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyan”ti. 2 Atha kho vajjiyamāhito gahapati yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena te aññatitthiyā paribbājakā saṅgamma samāgamma unnādino uccāsaddamahāsaddā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentā nisinnā honti. 3 Addasaṁsu kho te aññatitthiyā paribbājakā vajjiyamāhitaṁ gahapatiṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna aññamaññaṁ saṇṭhāpesuṁ: “appasaddā bhonto hontu. Mā bhonto saddamakattha. Ayaṁ vajjiyamāhito gahapati āgacchati samaṇassa gotamassa sāvako. Yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā campāyaṁ paṭivasanti, ayaṁ tesaṁ aññataro vajjiyamāhito gahapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino. Appeva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti. 4 Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho vajjiyamāhito gahapati yena te aññatitthiyā paribbājakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho vajjiyamāhitaṁ gahapatiṁ te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ: “saccaṁ kira, gahapati, samaṇo gotamo sabbaṁ tapaṁ garahati, sabbaṁ tapassiṁ lūkhājīviṁ ekaṁsena upakkosati 2197 --- an10 94:4 upavadatī”ti? “Na kho, bhante, bhagavā sabbaṁ tapaṁ garahati napi sabbaṁ tapassiṁ lūkhājīviṁ ekaṁsena upakkosati upavadati. Gārayhaṁ kho, bhante, bhagavā garahati, pasaṁsitabbaṁ pasaṁsati. Gārayhaṁ kho pana, bhante, bhagavā garahanto pasaṁsitabbaṁ pasaṁsanto vibhajjavādo bhagavā. Na so bhagavā ettha ekaṁsavādo”ti. 5 Evaṁ vutte, aññataro paribbājako vajjiyamāhitaṁ gahapatiṁ etadavoca: “āgamehi tvaṁ, gahapati, yassa tvaṁ samaṇassa gotamassa vaṇṇaṁ bhāsati, samaṇo gotamo venayiko appaññattiko”ti? “Etthapāhaṁ, bhante, āyasmante vakkhāmi sahadhammena: ‘idaṁ kusalan’ti, bhante, bhagavatā paññattaṁ; ‘idaṁ akusalan’ti, bhante, bhagavatā paññattaṁ. Iti kusalākusalaṁ bhagavā paññāpayamāno sapaññattiko bhagavā; na so bhagavā venayiko appaññattiko”ti. 6 Evaṁ vutte te paribbājakā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā nisīdiṁsu. Atha kho vajjiyamāhito gahapati te paribbājake tuṇhībhūte maṅkubhūte pattakkhandhe adhomukhe pajjhāyante appaṭibhāne viditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vajjiyamāhito gahapati yāvatako ahosi tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. 7 “Sādhu sādhu, gahapati. Evaṁ kho te, gahapati, moghapurisā kālena kālaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetabbā. Nāhaṁ, gahapati, sabbaṁ tapaṁ tapitabbanti vadāmi; na ca panāhaṁ, gahapati, sabbaṁ tapaṁ na tapitabbanti vadāmi; nāhaṁ, gahapati, sabbaṁ samādānaṁ samāditabbanti vadāmi; na panāhaṁ, gahapati, sabbaṁ samādānaṁ na samāditabbanti vadāmi; nāhaṁ, gahapati, sabbaṁ padhānaṁ padahitabbanti vadāmi; na panāhaṁ, gahapati, sabbaṁ padhānaṁ na padahitabbanti vadāmi; nāhaṁ, gahapati, sabbo paṭinissaggo paṭinissajjitabboti vadāmi. Na panāhaṁ, gahapati, sabbo paṭinissaggo na paṭinissajjitabboti vadāmi; nāhaṁ, gahapati, sabbā vimutti vimuccitabbāti vadāmi; na panāhaṁ, gahapati, sabbā vimutti na vimuccitabbāti vadāmi. 8 Yañhi, gahapati, tapaṁ tapato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ tapaṁ na tapitabbanti vadāmi. Yañca khvassa, gahapati, tapaṁ tapato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ tapaṁ tapitabbanti vadāmi. 9 Yañhi, gahapati, samādānaṁ samādiyato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ samādānaṁ na samāditabbanti vadāmi. Yañca khvassa, gahapati, samādānaṁ samādiyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ samādānaṁ samāditabbanti vadāmi. 10 Yañhi, gahapati, padhānaṁ padahato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ padhānaṁ na padahitabbanti vadāmi. Yañca khvassa, gahapati, padhānaṁ padahato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ padhānaṁ padahitabbanti vadāmi. 11 Yañhi, gahapati, paṭinissaggaṁ paṭinissajjato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo paṭinissaggo na paṭinissajjitabboti vadāmi. Yañca khvassa, gahapati, paṭinissaggaṁ paṭinissajjato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo paṭinissaggo paṭinissajjitabboti vadāmi. 12 Yañhi, gahapati, vimuttiṁ vimuccato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpā vimutti na vimuccitabbāti vadāmi. Yañca khvassa, gahapati, vimuttiṁ vimuccato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpā vimutti vimuccitabbāti vadāmī”ti. 13 Atha kho vajjiyamāhito gahapati bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 14 Atha kho bhagavā acirapakkante vajjiyamāhite gahapatimhi bhikkhū āmantesi: “yopi so, bhikkhave, bhikkhu dīgharattaṁ apparajakkho imasmiṁ dhammavinaye, sopi evamevaṁ aññatitthiye paribbājake sahadhammena suniggahitaṁ niggaṇheyya yathā taṁ vajjiyamāhitena gahapatinā niggahitā”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara 2198 --- an10 106:0 Nikāya 10.106 11. Samaṇasaññāvagga Nijjarasutta |106| “Dasayimāni, bhikkhave, nijjaravatthūni. Katamāni dasa? Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hoti; ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 2 Sammāsaṅkappassa, bhikkhave, micchāsaṅkappo nijjiṇṇo hoti; ye ca micchāsaṅkappapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammāsaṅkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 3 Sammāvācassa, bhikkhave, micchāvācā nijjiṇṇā hoti; ye ca micchāvācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammāvācāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 4 Sammākammantassa, bhikkhave, micchākammanto nijjiṇṇo hoti; ye ca micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammākammantapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 5 Sammāājīvassa, bhikkhave, micchāājīvo nijjiṇṇo hoti; ye ca micchāājīvapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammāājīvapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 6 Sammāvāyāmassa, bhikkhave, micchāvāyāmo nijjiṇṇo hoti; ye ca micchāvāyāmapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammāvāyāmapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 7 Sammāsatissa, bhikkhave, micchāsati nijjiṇṇā hoti; ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammāsatipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 8 Sammāsamādhissa, bhikkhave, micchāsamādhi nijjiṇṇo hoti; ye ca micchāsamādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammāsamādhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 9 Sammāñāṇissa, bhikkhave, micchāñāṇaṁ nijjiṇṇaṁ hoti; ye ca micchāñāṇapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammāñāṇapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 10 Sammāvimuttissa, bhikkhave, micchāvimutti nijjiṇṇā hoti; ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 11 Imāni kho, bhikkhave, dasa nijjaravatthūnī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.138 14. Sādhuvagga Dhammasutta |138| “Dhammañca vo, bhikkhave, desessāmi adhammañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, adhammo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhammo. Katamo ca, bhikkhave, dhammo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, dhammo”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.13 2. Nāthavagga Saṁyojanasutta |13| “Dasayimāni, bhikkhave, saṁyojanāni. Katamāni dasa? Pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni? Sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo—imāni pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni. 2 Katamāni pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā—imāni pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imāni kho, bhikkhave, dasa saṁyojanānī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.76 8. Ākaṅkhavagga Tayodhammasutta |76| “Tayome, bhikkhave, dhammā loke na saṁvijjeyyuṁ, na tathāgato loke uppajjeyya arahaṁ sammāsambuddho, na tathāgatappavedito dhammavinayo loke dibbeyya. Katame tayo? Jāti ca, jarā ca, maraṇañca—ime kho, bhikkhave, tayo dhammā loke na saṁvijjeyyuṁ, na tathāgato loke uppajjeyya arahaṁ sammāsambuddho, na tathāgatappavedito dhammavinayo loke dibbeyya. Yasmā ca kho, bhikkhave, ime tayo dhammā loke saṁvijjanti tasmā tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho, tasmā tathāgatappavedito dhammavinayo loke dibbati. 2 Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātuṁ. Katame tayo? Rāgaṁ appahāya, dosaṁ appahāya, mohaṁ appahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ 2199 --- an10 76:2 pahātuṁ maraṇaṁ pahātuṁ. 3 Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ. Katame tayo? Sakkāyadiṭṭhiṁ appahāya, vicikicchaṁ appahāya, sīlabbataparāmāsaṁ appahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ. 4 Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ. Katame tayo? Ayonisomanasikāraṁ appahāya, kummaggasevanaṁ appahāya, cetaso līnattaṁ appahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ. 5 Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo ayoniso manasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ. Katame tayo? Muṭṭhassaccaṁ appahāya, asampajaññaṁ appahāya, cetaso vikkhepaṁ appahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo ayonisomanasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ. 6 Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo muṭṭhassaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ. Katame tayo? Ariyānaṁ adassanakamyataṁ appahāya, ariyadhammassa asotukamyataṁ appahāya, upārambhacittataṁ appahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo muṭṭhassaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ. 7 Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammassa asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ. Katame tayo? Uddhaccaṁ appahāya, asaṁvaraṁ appahāya, dussilyaṁ appahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammassa asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ. 8 Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussilyaṁ pahātuṁ. Katame tayo? Assaddhiyaṁ appahāya, avadaññutaṁ appahāya, kosajjaṁ appahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussilyaṁ pahātuṁ. 9 Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ. Katame tayo? Anādariyaṁ appahāya, dovacassataṁ appahāya, pāpamittataṁ appahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ. 10 Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ. Katame tayo? Ahirikaṁ appahāya, anottappaṁ appahāya, pamādaṁ appahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ. 11 Ahirikoyaṁ, bhikkhave, anottāpī pamatto hoti. So pamatto samāno abhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ. So pāpamitto samāno abhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ. So kusīto samāno abhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussilyaṁ pahātuṁ. So dussīlo samāno abhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammassa asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ. So upārambhacitto samāno abhabbo muṭṭhassaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ. So vikkhittacitto samāno abhabbo ayonisomanasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ. So līnacitto samāno abhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ. So vicikiccho samāno abhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ. So rāgaṁ appahāya dosaṁ appahāya mohaṁ appahāya abhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātuṁ. 12 Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātuṁ. Katame tayo? Rāgaṁ pahāya, dosaṁ pahāya, mohaṁ pahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātuṁ. 13 Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ. Katame tayo? Sakkāyadiṭṭhiṁ pahāya, vicikicchaṁ pahāya, sīlabbataparāmāsaṁ pahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo rāgaṁ 2200 --- an10 76:13 pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ. 14 Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ. Katame tayo? Ayonisomanasikāraṁ pahāya, kummaggasevanaṁ pahāya, cetaso līnattaṁ pahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ. 15 Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo ayonisomanasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ. Katame tayo? Muṭṭhassaccaṁ pahāya, asampajaññaṁ pahāya, cetaso vikkhepaṁ pahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo ayonisomanasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ. 16 Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo muṭṭhassaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ. Katame tayo? Ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahāya, ariyadhammassa asotukamyataṁ pahāya, upārambhacittataṁ pahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo muṭṭhassaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ. 17 Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammassa asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ. Katame tayo? Uddhaccaṁ pahāya, asaṁvaraṁ pahāya, dussilyaṁ pahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammassa asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ. 18 Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussilyaṁ pahātuṁ. Katame tayo? Assaddhiyaṁ pahāya, avadaññutaṁ pahāya, kosajjaṁ pahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussilyaṁ pahātuṁ. 19 Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ. Katame tayo? Anādariyaṁ pahāya, dovacassataṁ pahāya, pāpamittataṁ pahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ. 20 Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ. Katame tayo? Ahirikaṁ pahāya, anottappaṁ pahāya, pamādaṁ pahāya—ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ. 21 Hirīmāyaṁ, bhikkhave, ottāpī appamatto hoti. So appamatto samāno bhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ. So kalyāṇamitto samāno bhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ. So āraddhavīriyo samāno bhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussilyaṁ pahātuṁ. So sīlavā samāno bhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammassa asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ. So anupārambhacitto samāno bhabbo muṭṭhassaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ. So avikkhittacitto samāno bhabbo ayonisomanasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ. So alīnacitto samāno bhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ. So avicikiccho samāno bhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ. So rāgaṁ pahāya dosaṁ pahāya mohaṁ pahāya bhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātun”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.48 5. Akkosavagga Pabbajitaabhiṇhasutta |48| “Dasayime, bhikkhave, dhammā pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbā. Katame dasa? 2 ‘Vevaṇṇiyamhi ajjhupagato’ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ. 3 ‘Parapaṭibaddhā me jīvikā’ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ. 4 ‘Añño me ākappo karaṇīyo’ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ. 5 ‘Kacci nu kho me attā sīlato na upavadatī’ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ. 6 ‘Kacci nu kho maṁ anuvicca viññū sabrahmacārī sīlato na upavadantī’ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ. 7 ‘Sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo’ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ. 8 ‘Kammassakomhi kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo, 9 yaṁ kammaṁ karissāmi kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā tassa dāyādo 2201 --- an10 48:9 bhavissāmī’ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ. 10 ‘Kathaṁbhūtassa me rattindivā vītivattantī’ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ. 11 ‘Kacci nu kho ahaṁ suññāgāre abhiramāmī’ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ. 12 ‘Atthi nu kho me uttari manussadhammo alamariyañāṇadassanaviseso adhigato, yenāhaṁ pacchime kāle sabrahmacārīhi puṭṭho na maṅku bhavissāmī’ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ. 13 Ime kho, bhikkhave, dasa dhammā pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.90 9. Theravagga Khīṇāsavabalasutta |90| Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ sāriputtaṁ bhagavā etadavoca: “kati nu kho, sāriputta, khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’”ti? 2 “Dasa, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’ti. Katamāni dasa? Idha, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Yampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’ti. 3 Puna caparaṁ, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Yampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’ti. 4 Puna caparaṁ, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaṁ cittaṁ hoti vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ vivekaṭṭhaṁ nekkhammābhirataṁ byantībhūtaṁ sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi. Yampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaṁ cittaṁ hoti vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ vivekaṭṭhaṁ nekkhammābhirataṁ byantībhūtaṁ sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi, idampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’ti. 5 Puna caparaṁ, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā. Yampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā, idampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’ti. 6 Puna caparaṁ, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro sammappadhānā bhāvitā honti subhāvitā …pe… cattāro iddhipādā bhāvitā honti subhāvitā …pe… pañcindriyāni … pañca balāni bhāvitāni honti subhāvitāni … satta bojjhaṅgā bhāvitā honti subhāvitā … ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito. Yampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito, idampi, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’ti. 7 Imāni kho, bhante, dasa khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti: ‘khīṇā me āsavā’”ti. Dasamaṁ. Theravaggo catuttho. 8 Tassuddānaṁ Vāhanānando puṇṇiyo, byākaraṁ katthimāniko; Napiyakkosakokāli, khīṇāsavabalena cāti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.185 18. Sādhuvagga Tapanīyasutta |185| “Tapanīyañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi atapanīyañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, tapanīyo dhammo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, tapanīyo dhammo. 2 Katamo ca, bhikkhave, atapanīyo dhammo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, atapanīyo dhammo”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.142 14. Sādhuvagga Ācayagāmisutta |142| “Ācayagāmiñca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi apacayagāmiñca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, ācayagāmī dhammo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ācayagāmī dhammo. Katamo ca, bhikkhave, apacayagāmī dhammo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, 2202 --- an10 142:1 apacayagāmī dhammo”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.69 7. Yamakavagga Paṭhamakathāvatthusutta |69| Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnā sannipatitā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vāti. 2 Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā sannipatitā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? 3 “Idha mayaṁ, bhante, pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnā sannipatitā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā viharāma, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ …pe… itibhavābhavakathaṁ iti vā”ti. “Na kho panetaṁ, bhikkhave, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ, yaṁ tumhe anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā vihareyyātha, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vāti. 4 Dasayimāni, bhikkhave, kathāvatthūni. Katamāni dasa? Appicchakathā, santuṭṭhikathā, pavivekakathā, asaṁsaggakathā, vīriyārambhakathā, sīlakathā, samādhikathā, paññākathā, vimuttikathā, vimuttiñāṇadassanakathāti—imāni kho, bhikkhave, dasa kathāvatthūni. 5 Imesañce tumhe, bhikkhave, dasannaṁ kathāvatthūnaṁ upādāyupādāya kathaṁ katheyyātha, imesampi candimasūriyānaṁ evaṁmahiddhikānaṁ evaṁmahānubhāvānaṁ tejasā tejaṁ pariyādiyeyyātha, ko pana vādo aññatitthiyānaṁ paribbājakānan”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.57 6. Sacittavagga Dutiyasaññāsutta |57| “Dasayimā, bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā dasa? Aniccasaññā, anattasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aṭṭhikasaññā, puḷavakasaññā, vinīlakasaññā, vicchiddakasaññā, uddhumātakasaññā—imā kho, bhikkhave, dasa saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.32 4. Upālivagga Pātimokkhaṭṭhapanāsutta |32| “Kati nu kho, bhante, pātimokkhaṭṭhapanā”ti? “Dasa kho, upāli, pātimokkhaṭṭhapanā. Katame dasa? Pārājiko tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti, pārājikakathā vippakatā hoti, anupasampanno tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti, anupasampannakathā vippakatā hoti, sikkhaṁ paccakkhātako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti, sikkhaṁ paccakkhātakakathā vippakatā hoti, paṇḍako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti, paṇḍakakathā vippakatā hoti, bhikkhunidūsako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti, bhikkhunidūsakakathā vippakatā hoti—ime kho, upāli, dasa pātimokkhaṭṭhapanā”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10 22. Sāmaññavagga ~ |223| “Tiṁsāya, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi tiṁsāya? Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti; attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti; attanā ca kāmesumicchācārī hoti, parañca kāmesumicchācāre samādapeti, kāmesumicchācāre ca samanuñño hoti; attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño hoti; attanā ca pisuṇavāco hoti, parañca pisuṇāya vācāya samādapeti, pisuṇāya vācāya ca samanuñño hoti; attanā ca pharusavāco hoti, 2203 --- an10 223:1 parañca pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya vācāya ca samanuñño hoti; attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti, samphappalāpe ca samanuñño hoti; attanā ca abhijjhālu hoti, parañca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño hoti; attanā ca byāpannacitto hoti, parañca byāpāde samādapeti, byāpāde ca samanuñño hoti; attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti, micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti—imehi kho, bhikkhave, tiṁsāya dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 2 Tiṁsāya, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi tiṁsāya? Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pisuṇāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pisuṇāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca anabhijjhālu hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti, anabhijjhāya ca samanuñño hoti; attanā ca abyāpannacitto hoti, parañca abyāpāde samādapeti, abyāpāde ca samanuñño hoti; attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti—imehi kho, bhikkhave, tiṁsāya dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.119 12. Paccorohaṇivagga Paṭhamapaccorohaṇīsutta |119| Tena kho pana samayena jāṇussoṇi brāhmaṇo tadahuposathe sīsaṁnhāto navaṁ khomayugaṁ nivattho allakusamuṭṭhiṁ ādāya bhagavato avidūre ekamantaṁ ṭhito hoti. 2 Addasā kho bhagavā jāṇussoṇiṁ brāhmaṇaṁ tadahuposathe sīsaṁnhātaṁ navaṁ khomayugaṁ nivatthaṁ allakusamuṭṭhiṁ ādāya ekamantaṁ ṭhitaṁ. Disvāna jāṇussoṇiṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “kiṁ nu tvaṁ, brāhmaṇa, tadahuposathe sīsaṁnhāto navaṁ khomayugaṁ nivattho allakusamuṭṭhiṁ ādāya ekamantaṁ ṭhito? Kiṁ nvajja brāhmaṇakulassā”ti? “Paccorohaṇī, bho gotama, ajja brāhmaṇakulassā”ti. 3 “Yathā kathaṁ pana, brāhmaṇa, brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī hotī”ti? “Idha, bho gotama, brāhmaṇā tadahuposathe sīsaṁnhātā navaṁ khomayugaṁ nivatthā allena gomayena pathaviṁ opuñjitvā haritehi kusehi pattharitvā antarā ca velaṁ antarā ca agyāgāraṁ seyyaṁ kappenti. Te taṁ rattiṁ tikkhattuṁ paccuṭṭhāya pañjalikā aggiṁ namassanti: ‘paccorohāma bhavantaṁ, paccorohāma bhavantan’ti. Bahukena ca sappitelanavanītena aggiṁ santappenti. Tassā ca rattiyā accayena paṇītena khādanīyena bhojanīyena brāhmaṇe santappenti. Evaṁ, bho gotama, brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī hotī”ti. 4 “Aññathā kho, brāhmaṇa, brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī hoti, aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī”ti. “Yathā kathaṁ pana, bho gotama, ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti? Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī”ti. 5 “Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 6 “Idha, brāhmaṇa, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya micchādiṭṭhiṁ pajahati; micchādiṭṭhiyā paccorohati. 7 … ‘Micchāsaṅkappassa kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya micchāsaṅkappaṁ pajahati; micchāsaṅkappā paccorohati. 8 … ‘Micchāvācāya kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya micchāvācaṁ pajahati; 2204 --- an10 119:8 micchāvācāya paccorohati. 9 … ‘Micchākammantassa kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya micchākammantaṁ pajahati; micchākammantā paccorohati. 10 … ‘Micchāājīvassa kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya micchāājīvaṁ pajahati; micchāājīvā paccorohati. 11 … ‘Micchāvāyāmassa kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya micchāvāyāmaṁ pajahati; micchāvāyāmā paccorohati. 12 … ‘Micchāsatiyā kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya micchāsatiṁ pajahati; micchāsatiyā paccorohati. 13 … ‘Micchāsamādhissa kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya micchāsamādhiṁ pajahati; micchāsamādhimhā paccorohati. 14 … ‘Micchāñāṇassa kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya micchāñāṇaṁ pajahati; micchāñāṇamhā paccorohati. 15 … ‘Micchāvimuttiyā kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya micchāvimuttiṁ pajahati; micchāvimuttiyā paccorohati. Evaṁ kho, brāhmaṇa, ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī”ti. 16 “Aññathā, bho gotama, brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī, aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti. Imissā ca, bho gotama, ariyassa vinaye paccorohaṇiyā brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Sattamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.127 13. Parisuddhavagga Pañcamasutta |127| “Dasayime, bhikkhave, dhammā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ime kho, bhikkhave, dasa dhammā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti, nāññatra sugatavinayā”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.43 5. Akkosavagga Dutiyavivādamūlasutta |43| “Kati nu kho, bhante, vivādamūlānī”ti? “Dasa kho, upāli, vivādamūlāni. Katamāni dasa? Idhupāli, bhikkhū anāpattiṁ āpattīti dīpenti, āpattiṁ anāpattīti dīpenti, lahukaṁ āpattiṁ garukāpattīti dīpenti, garukaṁ āpattiṁ lahukāpattīti dīpenti, duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullāpattīti dīpenti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullāpattīti dīpenti, sāvasesaṁ āpattiṁ anavasesāpattīti dīpenti, anavasesaṁ āpattiṁ sāvasesāpattīti dīpenti, sappaṭikammaṁ āpattiṁ appaṭikammāpattīti dīpenti, appaṭikammaṁ āpattiṁ sappaṭikammāpattīti dīpenti. Imāni kho, upāli, dasa vivādamūlānī”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.168 17. Jāṇussoṇivagga Ariyapaccorohaṇīsutta |168| “Ariyaṁ vo, bhikkhave, paccorohaṇiṁ desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamā ca, bhikkhave, ariyā paccorohaṇī? Idha, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘pāṇātipātassa kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya pāṇātipātaṁ pajahati; pāṇātipātā paccorohati. 3 … ‘Adinnādānassa kho pāpako vipāko—diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya adinnādānaṁ pajahati; adinnādānā paccorohati. 4 … ‘Kāmesumicchācārassa kho pāpako vipāko …pe… kāmesumicchācārā paccorohati. 5 … ‘Musāvādassa kho pāpako vipāko …pe… musāvādā paccorohati. 6 … ‘Pisuṇāya vācāya kho pāpako vipāko …pe… pisuṇāya vācāya paccorohati. 7 … ‘Pharusāya vācāya kho pāpako vipāko …pe… pharusāya vācāya paccorohati. 8 … ‘Samphappalāpassa kho pāpako vipāko …pe… samphappalāpā paccorohati. 9 … ‘Abhijjhāya kho pāpako vipāko …pe… abhijjhāya paccorohati. 10 … ‘Byāpādassa kho pāpako vipāko …pe… byāpādā paccorohati. 11 … ‘Micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya micchādiṭṭhiṁ pajahati; micchādiṭṭhiyā paccorohati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyā paccorohaṇī”ti. Dutiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.133 13. Parisuddhavagga Ekādasamasutta |133| “Dasayime, bhikkhave, sammattā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, sammāñāṇaṁ, sammāvimutti—ime kho, bhikkhave, dasa sammattā”ti. Ekādasamaṁ. 2205 --- an10 133:1 Parisuddhavaggo tatiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 10 23. Rāgapeyyāla ~ |237| “Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya dasa dhammā bhāvetabbā. Katame dasa? Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā—rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbā”ti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.1 1. Ānisaṁsavagga Kimatthiyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Kimatthiyāni, bhante, kusalāni sīlāni kimānisaṁsānī”ti? “Avippaṭisāratthāni kho, ānanda, kusalāni sīlāni avippaṭisārānisaṁsānī”ti. 3 “Avippaṭisāro pana, bhante, kimatthiyo kimānisaṁso”ti? “Avippaṭisāro kho, ānanda, pāmojjattho pāmojjānisaṁso”ti. 4 “Pāmojjaṁ pana, bhante, kimatthiyaṁ kimānisaṁsan”ti? “Pāmojjaṁ kho, ānanda, pītatthaṁ pītānisaṁsan”ti. 5 “Pīti pana, bhante, kimatthiyā kimānisaṁsā”ti? “Pīti kho, ānanda, passaddhatthā passaddhānisaṁsā”ti. 6 “Passaddhi pana, bhante, kimatthiyā kimānisaṁsā”ti? “Passaddhi kho, ānanda, sukhatthā sukhānisaṁsā”ti. 7 “Sukhaṁ pana, bhante, kimatthiyaṁ kimānisaṁsan”ti? “Sukhaṁ kho, ānanda, samādhatthaṁ samādhānisaṁsan”ti. 8 “Samādhi pana, bhante, kimatthiyo kimānisaṁso”ti? “Samādhi kho, ānanda, yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso”ti. 9 “Yathābhūtañāṇadassanaṁ pana, bhante, kimatthiyaṁ kimānisaṁsan”ti? “Yathābhūtañāṇadassanaṁ kho, ānanda, nibbidāvirāgatthaṁ nibbidāvirāgānisaṁsan”ti. 10 “Nibbidāvirāgo pana, bhante, kimatthiyo kimānisaṁso”ti? “Nibbidāvirāgo kho, ānanda, vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso. 11 Iti kho, ānanda, kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṁsāni; avippaṭisāro pāmojjattho pāmojjānisaṁso; pāmojjaṁ pītatthaṁ pītānisaṁsaṁ; pīti passaddhatthā passaddhānisaṁsā; passaddhi sukhatthā sukhānisaṁsā; sukhaṁ samādhatthaṁ samādhānisaṁsaṁ; samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso; yathābhūtañāṇadassanaṁ nibbidāvirāgatthaṁ nibbidāvirāgānisaṁsaṁ; nibbidāvirāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso. Iti kho, ānanda, kusalāni sīlāni anupubbena aggāya parentī”ti. Paṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.26 3. Mahāvagga Kāḷīsutta |26| Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare pavatte pabbate. Atha kho kāḷī upāsikā kuraragharikā yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho kāḷī upāsikā kuraragharikā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: “vuttamidaṁ, bhante, bhagavatā kumāripañhesu: 2 ‘Atthassa pattiṁ hadayassa santiṁ, Jetvāna senaṁ piyasātarūpaṁ; Ekohaṁ jhāyaṁ sukhamanubodhiṁ, Tasmā janena na karomi sakkhiṁ; Sakkhī na sampajjati kenaci me’ti. 3 Imassa kho, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti? 4 “Pathavīkasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini, eke samaṇabrāhmaṇā ‘attho’ti abhinibbattesuṁ. Yāvatā kho, bhagini, pathavīkasiṇasamāpattiparamatā, tadabhiññāsi bhagavā. Tadabhiññāya bhagavā assādamaddasa ādīnavamaddasa nissaraṇamaddasa maggāmaggañāṇadassanamaddasa. Tassa assādadassanahetu ādīnavadassanahetu nissaraṇadassanahetu maggāmaggañāṇadassanahetu atthassa patti hadayassa santi viditā hoti. 5 Āpokasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini …pe… tejokasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini … vāyokasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini … nīlakasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini … pītakasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini … lohitakasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini … odātakasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini … ākāsakasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini … viññāṇakasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini, eke samaṇabrāhmaṇā ‘attho’ti abhinibbattesuṁ. Yāvatā kho, bhagini, viññāṇakasiṇasamāpattiparamatā, tadabhiññāsi bhagavā. Tadabhiññāya bhagavā 2206 --- an10 26:5 assādamaddasa … ādīnavamaddasa … nissaraṇamaddasa … maggāmaggañāṇadassanamaddasa … tassa assādadassanahetu ādīnavadassanahetu nissaraṇadassanahetu maggāmaggañāṇadassanahetu atthassa patti hadayassa santi viditā hoti. Iti kho, bhagini, yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā kumāripañhesu: 6 ‘Atthassa pattiṁ hadayassa santiṁ, Jetvāna senaṁ piyasātarūpaṁ; Ekohaṁ jhāyaṁ sukhamanubodhiṁ, Tasmā janena na karomi sakkhiṁ; Sakkhī na sampajjati kenaci me’ti. 7 Imassa kho, bhagini, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.18 2. Nāthavagga Dutiyanāthasutta |18| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Sanāthā, bhikkhave, viharatha, mā anāthā. Dukkhaṁ, bhikkhave, anātho viharati. Dasayime, bhikkhave, nāthakaraṇā dhammā. Katame dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. ‘Sīlavā vatāyaṁ bhikkhu pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesū’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā. ‘Bahussuto vatāyaṁ bhikkhu sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. ‘Kalyāṇamitto vatāyaṁ bhikkhu kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato, khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. ‘Suvaco vatāyaṁ bhikkhu sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato, khamo padakkhiṇaggāhī anusāsanin’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 6 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso, tatrūpāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. ‘Yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho vatāyaṁ bhikkhu analaso, tatrūpāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātun’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 7 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. ‘Dhammakāmo vatāyaṁ bhikkhu piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū 2207 --- an10 18:7 vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 8 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu ‘āraddhavīriyo vatāyaṁ bhikkhu viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesū’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 9 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. ‘Santuṭṭho vatāyaṁ bhikkhu itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārenā’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 10 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. ‘Satimā vatāyaṁ bhikkhu paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 11 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. ‘Paññavā vatāyaṁ bhikkhu udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Tassa therānukampitassa …pe… no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 12 Sanāthā, bhikkhave, viharatha, mā anāthā. Dukkhaṁ, bhikkhave, anātho viharati. Ime kho, bhikkhave, dasa nāthakaraṇā dhammā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Aṭṭhamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.39 4. Upālivagga Paṭhamaānandasutta |39| Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “‘saṅghabhedo saṅghabhedo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgho bhinno hotī”ti? “Idhānanda, bhikkhū adhammaṁ dhammoti dīpenti, dhammaṁ adhammoti dīpenti, avinayaṁ vinayoti dīpenti …pe… paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti. Te imehi dasahi vatthūhi avakassanti apakassanti āveni kammāni karonti āveni pātimokkhaṁ uddisanti. Ettāvatā kho, ānanda, saṅgho bhinno hotī”ti. 2 “Samaggaṁ pana, bhante, saṅghaṁ bhinditvā kiṁ so pasavatī”ti? “Kappaṭṭhikaṁ, ānanda, kibbisaṁ pasavatī”ti. “Kiṁ pana, bhante, kappaṭṭhikaṁ kibbisan”ti? “Kappaṁ, ānanda, nirayamhi paccatīti— 3 Āpāyiko nerayiko, Kappaṭṭho saṅghabhedako; Vaggarato adhammaṭṭho, Yogakkhemā padhaṁsati; Saṅghaṁ samaggaṁ bhinditvā, Kappaṁ nirayamhi paccatī”ti. Navamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.216 21. Karajakāyavagga Saṁsappanīyasutta |216| “Saṁsappanīyapariyāyaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Katamo ca, bhikkhave, saṁsappanīyapariyāyo dhammapariyāyo? Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ 2208 --- an10 216:2 vā—tassa dāyādā bhavanti. 3 Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho, adayāpanno sabbapāṇabhūtesu. So saṁsappati kāyena, saṁsappati vācāya, saṁsappati manasā. Tassa jimhaṁ kāyakammaṁ hoti, jimhaṁ vacīkammaṁ, jimhaṁ manokammaṁ, jimhā gati, jimhupapatti. 4 Jimhagatikassa kho panāhaṁ, bhikkhave, jimhupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṁsappajātikā tiracchānayoni. Katamā ca sā, bhikkhave, saṁsappajātikā tiracchānayoni? Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā, ye vā panaññepi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saṁsappanti. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṁ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṁ phassā phusanti. Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. 5 Idha pana, bhikkhave, ekacco adinnādāyī hoti …pe… kāmesumicchācārī hoti … musāvādī hoti … pisuṇavāco hoti … pharusavāco hoti … samphappalāpī hoti … abhijjhālu hoti … byāpannacitto hoti … micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano: ‘natthi dinnaṁ …pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. So saṁsappati kāyena, saṁsappati vācāya, saṁsappati manasā. Tassa jimhaṁ kāyakammaṁ hoti, jimhaṁ vacīkammaṁ, jimhaṁ manokammaṁ, jimhā gati, jimhupapatti. 6 Jimhagatikassa kho panāhaṁ, bhikkhave, jimhupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṁsappajātikā tiracchānayoni. Katamā ca sā, bhikkhave, saṁsappajātikā tiracchānayoni? Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā, ye vā panaññepi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saṁsappanti. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti, yaṁ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṁ phassā phusanti. Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādā bhavanti. 7 Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. So na saṁsappati kāyena, na saṁsappati vācāya, na saṁsappati manasā. Tassa uju kāyakammaṁ hoti, uju vacīkammaṁ, uju manokammaṁ, uju gati, ujupapatti. 8 Ujugatikassa kho panāhaṁ, bhikkhave, ujupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṁ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṁ phassā phusanti. Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. 9 Idha pana, bhikkhave, ekacco adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti …pe… kāmesumicchācārā paṭivirato hoti … musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti … pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti … pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti … samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti … anabhijjhālu hoti … abyāpannacitto hoti … sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: ‘atthi dinnaṁ …pe… ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. So na saṁsappati kāyena, na saṁsappati vācāya, na saṁsappati manasā. Tassa uju kāyakammaṁ hoti, uju vacīkammaṁ, uju manokammaṁ, uju gati, ujupapatti. 10 Ujugatikassa kho pana ahaṁ, bhikkhave, ujupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṁ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṁ phassā phusanti. Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. 11 Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū 2209 --- an10 216:11 kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādā bhavanti. Ayaṁ kho so, bhikkhave, saṁsappanīyapariyāyo dhammapariyāyo”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.112 11. Samaṇasaññāvagga Dutiyaasekhasutta |112| “Dasayime, bhikkhave, asekhiyā dhammā. Katame dasa? Asekhā sammādiṭṭhi, asekho sammāsaṅkappo, asekhā sammāvācā, asekho sammākammanto, asekho sammāājīvo, asekho sammāvāyāmo, asekhā sammāsati, asekho sammāsamādhi, asekhaṁ sammāñāṇaṁ, asekhā sammāvimutti—ime kho, bhikkhave, dasa asekhiyā dhammā”ti. Dvādasamaṁ. Samaṇasaññāvaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Saññā bojjhaṅgā micchattaṁ, bījaṁ vijjāya nijjaraṁ; Dhovanaṁ tikicchā vamanaṁ, niddhamanaṁ dve asekhāti. 0 Aṅguttara Nikāya 10.199–210 20. Aparapuggalavagga Nasevitabbādisutta |199-210| “Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. Katamehi dasahi? Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti—imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. 2 Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo. Katamehi dasahi? Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti—imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo. 3 Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo na bhajitabbo …pe… bhajitabbo … na payirupāsitabbo … payirupāsitabbo … na pujjo hoti … pujjo hoti … na pāsaṁso hoti … pāsaṁso hoti … agāravo hoti … gāravo hoti … appatisso hoti … sappatisso hoti … na ārādhako hoti … ārādhako hoti … na visujjhati … visujjhati … mānaṁ nādhibhoti … mānaṁ adhibhoti … paññāya na vaḍḍhati … paññāya vaḍḍhati …pe…. 4 Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo bahuṁ apuññaṁ pasavati … bahuṁ puññaṁ pasavati. Katamehi dasahi? Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti—imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato puggalo bahuṁ puññaṁ pasavatī”ti. Aparapuggalavaggo pañcamo. Catuttho paṇṇāsako samatto. 0 Aṅguttara Nikāya 10.191 19. Ariyamaggavagga Saddhammasutta |191| “Saddhammañca vo, bhikkhave, desessāmi asaddhammañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, asaddhammo? Pāṇātipāto …pe… micchādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaddhammo. 2 Katamo ca, bhikkhave, saddhammo? Pāṇātipātā veramaṇī …pe… sammādiṭṭhi—ayaṁ vuccati, bhikkhave, saddhammo”ti. Tatiyaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.149 15. Ariyavagga Uppādetabbasutta |149| “Uppādetabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na uppādetabbañca. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, na uppādetabbo dhammo? Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, na uppādetabbo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, uppādetabbo dhammo? Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, uppādetabbo dhammo”ti. Pañcamaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.177 17. Jāṇussoṇivagga Jāṇussoṇisutta |177| Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Mayamassu, bho gotama, brāhmaṇā nāma. Dānāni dema, saddhāni karoma: ‘idaṁ dānaṁ petānaṁ ñātisālohitānaṁ upakappatu, idaṁ dānaṁ petā ñātisālohitā paribhuñjantū’ti. Kacci taṁ, bho gotama, dānaṁ petānaṁ ñātisālohitānaṁ upakappati; kacci te petā ñātisālohitā taṁ dānaṁ paribhuñjantī”ti? “Ṭhāne kho, brāhmaṇa, upakappati, no aṭṭhāne”ti. 3 “Katamaṁ pana, bho gotama, ṭhānaṁ, katamaṁ aṭṭhānan”ti? “Idha, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, 2210 --- an10 177:3 byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā nirayaṁ upapajjati. Yo nerayikānaṁ sattānaṁ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idampi kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṁ yattha ṭhitassa taṁ dānaṁ na upakappati. 4 Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātī …pe… micchādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tiracchānayoniṁ upapajjati. Yo tiracchānayonikānaṁ sattānaṁ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idampi kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṁ yattha ṭhitassa taṁ dānaṁ na upakappati. 5 Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manussānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Yo manussānaṁ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idampi kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṁ yattha ṭhitassa taṁ dānaṁ na upakappati. 6 Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Yo devānaṁ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idampi, brāhmaṇa, aṭṭhānaṁ yattha ṭhitassa taṁ dānaṁ upakappati. 7 Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātī hoti …pe… micchādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pettivisayaṁ upapajjati. Yo pettivesayikānaṁ sattānaṁ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati, yaṁ vā panassa ito anuppavecchanti mittāmaccā vā ñātisālohitā vā, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idaṁ kho, brāhmaṇa, ṭhānaṁ yattha ṭhitassa taṁ dānaṁ upakappatī”ti. 8 “Sace pana, bho gotama, so peto ñātisālohito taṁ ṭhānaṁ anupapanno hoti, ko taṁ dānaṁ paribhuñjatī”ti? “Aññepissa, brāhmaṇa, petā ñātisālohitā taṁ ṭhānaṁ upapannā honti, te taṁ dānaṁ paribhuñjantī”ti. 9 “Sace pana, bho gotama, so ceva peto ñātisālohito taṁ ṭhānaṁ anupapanno hoti aññepissa ñātisālohitā petā taṁ ṭhānaṁ anupapannā honti, ko taṁ dānaṁ paribhuñjatī”ti? “Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, brāhmaṇa, anavakāso yaṁ taṁ ṭhānaṁ vivittaṁ assa iminā dīghena addhunā yadidaṁ petehi ñātisālohitehi. Api ca, brāhmaṇa, dāyakopi anipphalo”ti. 10 “Aṭṭhānepi bhavaṁ gotamo parikappaṁ vadatī”ti? “Aṭṭhānepi kho ahaṁ, brāhmaṇa, parikappaṁ vadāmi. Idha, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti; so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hatthīnaṁ sahabyataṁ upapajjati. So tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa. 11 Yaṁ kho, brāhmaṇa, idha pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hatthīnaṁ sahabyataṁ upapajjati. Yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ, tena so tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa. 12 Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātī hoti …pe… micchādiṭṭhiko hoti. So dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā assānaṁ sahabyataṁ upapajjati …pe… gunnaṁ sahabyataṁ upapajjati …pe… kukkurānaṁ sahabyataṁ upapajjati. So tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa. 13 Yaṁ kho, brāhmaṇa, idha pāṇātipātī …pe… micchādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā kukkurānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ, tena so tattha lābhī hoti annassa pānassa 2211 --- an10 177:13 mālānānālaṅkārassa. 14 Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhiko hoti. So dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manussānaṁ sahabyataṁ upapajjati. So tattha lābhī hoti mānusakānaṁ pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ. 15 Yaṁ kho, brāhmaṇa, idha pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manussānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ, tena so tattha lābhī hoti mānusakānaṁ pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ. 16 Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhiko hoti. So dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. So tattha lābhī hoti dibbānaṁ pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ. 17 Yaṁ kho, brāhmaṇa, idha pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ, tena so tattha lābhī hoti dibbānaṁ pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ. Api ca, brāhmaṇa, dāyakopi anipphalo”ti. 18 “Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Yāvañcidaṁ, bho gotama, alameva dānāni dātuṁ, alaṁ saddhāni kātuṁ, yatra hi nāma dāyakopi anipphalo”ti. “Evametaṁ, brāhmaṇa, dāyakopi hi, brāhmaṇa, anipphalo”ti. 19 “Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Ekādasamaṁ. Jāṇussoṇivaggo dutiyo. 0 Aṅguttara Nikāya 10.84 9. Theravagga Byākaraṇasutta |84| Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṁ. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 2 “Idhāvuso, bhikkhu aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Tamenaṁ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyuñjati samanuggāhati samanubhāsati. So tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyuñjiyamāno samanuggāhiyamāno samanubhāsiyamāno irīṇaṁ āpajjati vicinaṁ āpajjati anayaṁ āpajjati byasanaṁ āpajjati anayabyasanaṁ āpajjati. 3 Tamenaṁ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca manasi karoti: ‘kiṁ nu kho ayamāyasmā aññaṁ byākaroti—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti? 4 Tamenaṁ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca pajānāti: 5 ‘Kodhano kho ayamāyasmā; kodhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati. Kodhapariyuṭṭhānaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 6 Upanāhī kho pana ayamāyasmā; upanāhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati. Upanāhapariyuṭṭhānaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 7 Makkhī kho pana ayamāyasmā; makkhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati. Makkhapariyuṭṭhānaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 8 Paḷāsī kho pana ayamāyasmā; paḷāsapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati. Paḷāsapariyuṭṭhānaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 9 Issukī kho pana ayamāyasmā; issāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati. Issāpariyuṭṭhānaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 10 Maccharī kho pana ayamāyasmā; maccherapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati. Maccherapariyuṭṭhānaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 11 Saṭho kho pana ayamāyasmā; sāṭheyyapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati. 2212 --- an10 84:11 Sāṭheyyapariyuṭṭhānaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 12 Māyāvī kho pana ayamāyasmā; māyāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati. Māyāpariyuṭṭhānaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 13 Pāpiccho kho pana ayamāyasmā; icchāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati. Icchāpariyuṭṭhānaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ. 14 Sati kho pana ayamāyasmā uttari karaṇīye oramattakena visesādhigamena antarā vosānaṁ āpanno. Antarā vosānagamanaṁ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṁ’. 15 So vatāvuso, bhikkhu ‘ime dasa dhamme appahāya imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vatāvuso, bhikkhu ‘ime dasa dhamme pahāya imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī’ti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Catutthaṁ. 0 Aṅguttara Nikāya 10.62 7. Yamakavagga Taṇhāsutta |62| “Purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya: ‘ito pubbe bhavataṇhā nāhosi, atha pacchā samabhavī’ti. Evañcetaṁ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati: ‘idappaccayā bhavataṇhā’ti. 2 Bhavataṇhampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro bhavataṇhāya? ‘Avijjā’tissa vacanīyaṁ. Avijjampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro avijjāya? ‘Pañca nīvaraṇā’tissa vacanīyaṁ. Pañca nīvaraṇepāhaṁ, bhikkhave, sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro pañcannaṁ nīvaraṇānaṁ? ‘Tīṇi duccaritānī’tissa vacanīyaṁ. Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇannaṁ duccaritānaṁ? ‘Indriyaasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ. Indriyaasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro indriyaasaṁvarassa? ‘Asatāsampajaññan’tissa vacanīyaṁ. Asatāsampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro asatā sampajaññassa? ‘Ayonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ. Ayonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro ayonisomanasikārassa? ‘Assaddhiyan’tissa vacanīyaṁ. Assaddhiyampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro assaddhiyassa? ‘Assaddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ. Assaddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro assaddhammassavanassa? ‘Asappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ. 3 Iti kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro assaddhammassavanaṁ paripūreti, assaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaṁ paripūreti; evametissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañca pāripūri. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti; evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri. 5 Evamevaṁ kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro assaddhammassavanaṁ paripūreti, assaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaṁ paripūreti; evametissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañca pāripūri. 6 Vijjāvimuttimpāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? ‘Satta bojjhaṅgā’tissa 2213 --- an10 62:6 vacanīyaṁ. Sattapāhaṁ, bhikkhave, bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ? ‘Cattāro satipaṭṭhānā’tissa vacanīyaṁ. Cattāropāhaṁ, bhikkhave, satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ? ‘Tīṇi sucaritānī’tissa vacanīyaṁ. Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇannaṁ sucaritānaṁ? ‘Indriyasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ. Indriyasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro indriyasaṁvarassa? ‘Satisampajaññan’tissa vacanīyaṁ. Satisampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro satisampajaññassa? ‘Yonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ. Yonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro yonisomanasikārassa? ‘Saddhā’tissa vacanīyaṁ. Saddhampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro saddhāya? ‘Saddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ. Saddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro saddhammassavanassa? ‘Sappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ. 7 Iti kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti, saddhammassavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūri. 8 Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ …pe… evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri. Evamevaṁ kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti …pe… evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūrī”ti. Dutiyaṁ. mnd6 0 Mahāniddesa Aṭṭhakavagga 6. Jarāsuttaniddesa |1| Atha jarāsuttaniddesaṁ vakkhati— 2 Appaṁ vata jīvitaṁ idaṁ, Oraṁ vassasatāpi miyyati; Yo cepi aticca jīvati, Atha kho so jarasāpi miyyati. 3 Appaṁ vata jīvitaṁ idanti. Jīvitanti āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṁ jīvitindriyaṁ. Api ca dvīhi kāraṇehi appakaṁ jīvitaṁ thokaṁ jīvitaṁ—ṭhitiparittatāya vā appakaṁ jīvitaṁ, sarasaparittatāya vā appakaṁ jīvitaṁ. Kathaṁ ṭhitiparittatāya vā appakaṁ jīvitaṁ? Atīte cittakkhaṇe jīvittha, na jīvati na jīvissati; anāgate cittakkhaṇe jīvissati, na jīvati na jīvittha; paccuppanne cittakkhaṇe jīvati, na jīvittha na jīvissati. 4 “Jīvitaṁ attabhāvo ca, sukhadukkhā ca kevalā; Ekacittasamāyuttā, lahuso vattate khaṇo. 5 Cullāsītisahassāni, kappā tiṭṭhanti ye marū; Na tveva tepi jīvanti, dvīhi cittehi saṁyutā. 6 Ye niruddhā marantassa, tiṭṭhamānassa vā idha; Sabbepi sadisā khandhā, gatā appaṭisandhikā. 7 Anantarā ca ye bhaggā, ye ca bhaggā anāgatā; Tadantare niruddhānaṁ, vesamaṁ natthi lakkhaṇe. 8 Anibbattena na jāto, paccuppannena jīvati; Cittabhaggā mato loko, paññatti paramatthiyā. 9 Yathā ninnā pavattanti, chandena pariṇāmitā; Acchinnadhārā vattanti, saḷāyatanapaccayā. 10 Anidhānagatā bhaggā, puñjo natthi anāgate; Nibbattā ye ca tiṭṭhanti, āragge sāsapūpamā. 11 Nibbattānañca dhammānaṁ, bhaṅgo nesaṁ purakkhato; Palokadhammā tiṭṭhanti, purāṇehi amissitā. 12 Adassanato āyanti, bhaṅgā gacchantyadassanaṁ; Vijjuppādova ākāse, uppajjanti vayanti cā”ti. 13 Evaṁ ṭhitiparittatāya appakaṁ jīvitaṁ. 14 Kathaṁ sarasaparittatāya appakaṁ jīvitaṁ? Assāsūpanibaddhaṁ jīvitaṁ, passāsūpanibaddhaṁ jīvitaṁ, 2214 --- mnd6 1:14 assāsapassāsūpanibaddhaṁ jīvitaṁ, mahābhūtūpanibaddhaṁ jīvitaṁ, kabaḷīkārāhārūpanibaddhaṁ jīvitaṁ, usmūpanibaddhaṁ jīvitaṁ, viññāṇūpanibaddhaṁ jīvitaṁ. Mūlampi imesaṁ dubbalaṁ, pubbahetūpi imesaṁ dubbalā, ye paccayā tepi dubbalā, yepi pabhāvikā tepi dubbalā, sahabhūpi imesaṁ dubbalā, sampayogāpi imesaṁ dubbalā, sahajāpi imesaṁ dubbalā, yāpi payojikā sāpi dubbalā. Aññamaññaṁ ime niccadubbalā, aññamaññaṁ anavaṭṭhitā ime. Aññamaññaṁ paripātayanti ime, aññamaññassa hi natthi tāyitā, na cāpi ṭhapenti aññamaññaṁ ime. Yopi nibbattako so na vijjati. 15 “Na ca kenaci koci hāyati, Gandhabbā ca ime hi sabbaso; Purimehi pabhāvikā ime, Yepi pabhāvikā te pure matā; Purimāpi ca pacchimāpi ca, Aññamaññaṁ na kadāci maddasaṁsū”ti. 16 Evaṁ sarasaparittatāya appakaṁ jīvitaṁ. 17 Api ca cātumahārājikānaṁ devānaṁ jīvitaṁ upādāya manussānaṁ appakaṁ jīvitaṁ parittaṁ jīvitaṁ thokaṁ jīvitaṁ khaṇikaṁ jīvitaṁ lahukaṁ jīvitaṁ ittaraṁ jīvitaṁ anaddhanīyaṁ jīvitaṁ naciraṭṭhitikaṁ jīvitaṁ. Tāvatiṁsānaṁ devānaṁ …pe… yāmānaṁ devānaṁ … tusitānaṁ devānaṁ … nimmānaratīnaṁ devānaṁ … paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ … brahmakāyikānaṁ devānaṁ jīvitaṁ upādāya manussānaṁ appakaṁ jīvitaṁ parittaṁ jīvitaṁ thokaṁ jīvitaṁ khaṇikaṁ jīvitaṁ lahukaṁ jīvitaṁ ittaraṁ jīvitaṁ anaddhanīyaṁ jīvitaṁ naciraṭṭhitikaṁ jīvitaṁ. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“appamidaṁ, bhikkhave, manussānaṁ āyu, gamaniyo samparāyo, mantāya boddhabbaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ, natthi jātassa amaraṇaṁ. Yo, bhikkhave, ciraṁ jīvati, so vassasataṁ appaṁ vā bhiyyo. 18 Appamāyu manussānaṁ, hīḷeyya naṁ suporiso; Careyyādittasīsova, natthi maccussanāgamo. 19 Accayanti ahorattā, jīvitaṁ uparujjhati; Āyu khiyyati maccānaṁ, kunnadīnaṁva odakan”ti. 20 Appaṁ vata jīvitaṁ idaṁ. 21 Oraṁ vassasatāpi miyyatīti. Kalalakālepi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, abbudakālepi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, pesikālepi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, ghanakālepi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, pasākhakālepi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, jātamattopi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, sūtigharepi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, addhamāsikopi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, māsikopi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, dvemāsikopi … temāsikopi … catumāsikopi … pañcamāsikopi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, chamāsikopi … sattamāsikopi … aṭṭhamāsikopi … navamāsikopi … dasamāsikopi … saṁvaccharikopi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, dvevassikopi … tivassikopi … catuvassikopi … pañcavassikopi … chavassikopi … sattavassikopi … aṭṭhavassikopi … navavassikopi … dasavassikopi … vīsativassikopi … tiṁsavassikopi … cattārīsavassikopi … paññāsavassikopi … saṭṭhivassikopi … sattativassikopi … asītivassikopi … navutivassikopi cavati marati antaradhāyati vippalujjatīti—oraṁ vassasatāpi miyyati. 22 Yo cepi aticca jīvatīti. Yo vassasataṁ atikkamitvā jīvati so ekaṁ vā vassaṁ jīvati, dve vā vassāni jīvati, tīṇi vā vassāni jīvati, cattāri vā vassāni jīvati, pañca vā vassāni jīvati …pe… dasa vā vassāni jīvati, vīsati vā vassāni jīvati, tiṁsaṁ vā vassāni jīvati, cattārīsaṁ vā vassāni jīvatīti—yo cepi aticca jīvati. Atha kho so jarasāpi miyyatīti. Yadā jiṇṇo hoti vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto khaṇḍadanto palitakeso vilūnaṁ khalitasiro valinaṁ tilakāhatagatto vaṅko bhoggo daṇḍaparāyano, so jarāyapi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, natthi maraṇamhā mokkho. 23 “Phalānamiva pakkānaṁ, pāto patanato bhayaṁ; Evaṁ jātāna maccānaṁ, niccaṁ maraṇato bhayaṁ. 24 Yathāpi kumbhakārassa, kataṁ mattikabhājanaṁ; Sabbaṁ bhedanapariyantaṁ, evaṁ maccāna jīvitaṁ. 25 Daharā ca mahantā ca, ye bālā ye ca paṇḍitā; Sabbe maccuvasaṁ yanti, sabbe maccuparāyanā. 26 Tesaṁ maccuparetānaṁ, gacchataṁ paralokato; Na pitā tāyate puttaṁ, ñātī vā pana ñātake. 27 Pekkhataññeva 2215 --- mnd6 1:27 ñātīnaṁ, passa lālappataṁ puthu; Ekamekova maccānaṁ, govajjho viya niyyati; Evamabbhāhato loko, maccunā ca jarāya cā”ti. 28 Atha kho so jarasāpi miyyati. 29 Tenāha bhagavā— 30 “Appaṁ vata jīvitaṁ idaṁ, Oraṁ vassasatāpi miyyati; Yo cepi aticca jīvati, Atha kho so jarasāpi miyyatī”ti. 31 Socanti janā mamāyite, Na hi santi niccā pariggahā; Vinābhāvaṁ santamevidaṁ, Iti disvā nāgāramāvase. 32 Socanti janā mamāyiteti. Janāti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Mamattāti dve mamattā—taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca …pe… idaṁ taṇhāmamattaṁ …pe… idaṁ diṭṭhimamattaṁ. Mamāyitaṁ vatthuṁ acchedasaṅkinopi socanti, acchijjantepi socanti, acchinnepi socanti. Mamāyitaṁ vatthuṁ vipariṇāmasaṅkinopi socanti, vipariṇāmantepi socanti, vipariṇatepi socanti kilamanti paridevanti urattāḷiṁ kandanti sammohaṁ āpajjantīti—socanti janā mamāyite. 33 Na hi santi niccā pariggahāti. Dve pariggahā—taṇhāpariggaho ca diṭṭhipariggaho ca …pe… ayaṁ taṇhāpariggaho …pe… ayaṁ diṭṭhipariggaho. Taṇhāpariggaho anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo vipariṇāmadhammo. Diṭṭhipariggahopi anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo vipariṇāmadhammo. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“passatha no tumhe, bhikkhave, taṁ pariggahaṁ yvāyaṁ pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva tiṭṭheyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Ahampi kho taṁ, bhikkhave, pariggahaṁ na samanupassāmi, yvāyaṁ pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva tiṭṭheyyā”ti. Pariggahā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā natthi na santi na saṁvijjanti na labbhantīti—na hi santi niccā pariggahā. 34 Vinābhāvaṁ santamevidanti. Nānābhāve vinābhāve aññathābhāve sante saṁvijjamāne upalabbhiyamāne. Vuttañhetaṁ bhagavatā —“alaṁ, ānanda. Mā soci mā paridevi. Nanu etaṁ, ānanda, mayā paṭikacceva akkhātaṁ—‘sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo. Taṁ kutettha, ānanda, labbhā—yaṁ taṁ jātaṁ bhūtaṁ saṅkhataṁ palokadhammaṁ taṁ vata mā palujjī’ti. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Purimānaṁ purimānaṁ khandhānaṁ dhātūnaṁ āyatanānaṁ vipariṇāmaññathābhāvā pacchimā pacchimā khandhā ca dhātuyo ca āyatanāni ca pavattantī”ti—vinābhāvaṁ santamevidaṁ. 35 Iti disvā nāgāramāvaseti. Itīti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā metaṁ. Itīti iti disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā mamattesūti—iti disvā. Nāgāramāvaseti sabbaṁ gharāvāsapalibodhaṁ chinditvā puttadārapalibodhaṁ chinditvā ñātipalibodhaṁ chinditvā mittāmaccapalibodhaṁ chinditvā sannidhipalibodhaṁ chinditvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā akiñcanabhāvaṁ upagantvā eko careyya vihareyya iriyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti—iti disvā nāgāramāvase. 36 Tenāha bhagavā— 37 “Socanti janā mamāyite, Na hi santi niccā pariggahā; Vinābhāvaṁ santamevidaṁ, Iti disvā nāgāramāvase”ti. 38 Maraṇenapi taṁ pahīyati, Yaṁ puriso mamidanti maññati; Etampi viditvāna paṇḍito, Na mamattāya nametha māmako. 39 Maraṇenapi taṁ pahīyatīti. Maraṇanti yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṁ maccumaraṇaṁ kālaṅkiriyā khandhānaṁ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassupacchedo. Tanti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ. Pahīyatīti pahīyati jahīyati vijahīyati antaradhāyati vippalujjati. Bhāsitampi hetaṁ— 40 “Pubbeva maccaṁ vijahanti bhogā, Maccova ne pubbataraṁ jahāti; Asassatā bhogino kāmakāmī, Tasmā na socāmahaṁ sokakāle. 41 Udeti āpūrati veti cando, Atthaṁ tapetvāna paleti 2216 --- mnd6 1:41 sūriyo; Viditā mayā sattuka lokadhammā, Tasmā na socāmahaṁ sokakāle”ti. 42 Maraṇenapi taṁ pahīyati. Yaṁ puriso mamidanti maññatīti. Yanti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ. Purisoti saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṁ nāmakammaṁ nāmadheyyaṁ nirutti byañjanaṁ abhilāpo. Mamidanti maññatīti taṇhāmaññanāya maññati, diṭṭhimaññanāya maññati, mānamaññanāya maññati, kilesamaññanāya maññati, duccaritamaññanāya maññati, payogamaññanāya maññati, vipākamaññanāya maññatīti—yaṁ puriso mamidanti maññati. 43 Etampi viditvāna paṇḍitoti. Etaṁ ādīnavaṁ ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā mamattesūti, etampi viditvā paṇḍito dhīro paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvīti—etampi viditvāna paṇḍito. 44 Na mamattāya nametha māmakoti. Mamattāti dve mamattā—taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca …pe… idaṁ taṇhāmamattaṁ …pe… idaṁ diṭṭhimamattaṁ. Māmakoti buddhamāmako dhammamāmako saṅghamāmako. So bhagavantaṁ mamāyati, bhagavā taṁ puggalaṁ pariggaṇhāti. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“ye te, bhikkhave, bhikkhū kuhā thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā, na me te, bhikkhave, bhikkhū māmakā; apagatā ca te, bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā. Na ca te imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti. Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū nikkuhā nillapā dhīrā atthaddhā susamāhitā, te kho me, bhikkhave, bhikkhū māmakā; anapagatā ca te, bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā. Te ca imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti. 45 Kuhā thaddhā lapā siṅgī, unnaḷā asamāhitā; Na te dhamme virūhanti, sammāsambuddhadesite. 46 Nikkuhā nillapā dhīrā, atthaddhā susamāhitā; Te ve dhamme virūhanti, sammāsambuddhadesite”. 47 Na mamattāya nametha māmakoti. Māmako taṇhāmamattaṁ pahāya diṭṭhimamattaṁ paṭinissajjitvā mamattāya na nameyya na onameyya, na tanninno assa na tappoṇo na tappabbhāro na tadadhimutto na tadadhipateyyoti—na mamattāya nametha māmako. 48 Tenāha bhagavā— 49 “Maraṇenapi taṁ pahīyati, Yaṁ puriso mamidanti maññati; Etampi viditvāna paṇḍito, Na mamattāya nametha māmako”ti. 50 Supinena yathāpi saṅgataṁ, Paṭibuddho puriso na passati; Evampi piyāyitaṁ janaṁ, Petaṁ kālaṅkataṁ na passati. 51 Supinena yathāpi saṅgatanti. Saṅgataṁ samāgataṁ samāhitaṁ sannipatitanti—supinena yathāpi saṅgataṁ. Paṭibuddho puriso na passatīti yathā puriso supinagato candaṁ passati, sūriyaṁ passati, mahāsamuddaṁ passati, sineruṁ pabbatarājānaṁ passati, hatthiṁ passati, assaṁ passati, rathaṁ passati, pattiṁ passati, senābyūhaṁ passati, ārāmarāmaṇeyyakaṁ passati, vanarāmaṇeyyakaṁ … bhūmirāmaṇeyyakaṁ … pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṁ passati; paṭibuddho na kiñci passatīti—paṭibuddho puriso na passati. 52 Evampi piyāyitaṁ jananti. Evanti opammasampaṭipādanaṁ. Piyāyitaṁ jananti mamāyitaṁ janaṁ mātaraṁ vā pitaraṁ vā bhātaraṁ vā bhaginiṁ vā puttaṁ vā dhītaraṁ vā mittaṁ vā amaccaṁ vā ñātiṁ vā sālohitaṁ vāti—evampi piyāyitaṁ janaṁ. 53 Petaṁ kālaṅkataṁ na passatīti. Peto vuccati mato. Kālaṅkataṁ na passati na dakkhati nādhigacchati na vindati na paṭilabhatīti—petaṁ kālaṅkataṁ na passati. 54 Tenāha bhagavā— 55 “Supinena yathāpi saṅgataṁ, Paṭibuddho puriso na passati; Evampi piyāyitaṁ janaṁ, Petaṁ kālaṅkataṁ na passatī”ti. 56 Diṭṭhāpi sutāpi te janā, Yesaṁ nāmamidaṁ pavuccati; Nāmaṁyevāvasissati, Akkheyyaṁ petassa jantuno. 57 Diṭṭhāpi sutāpi te janāti. Diṭṭhāti ye cakkhuviññāṇābhisambhūtā. Sutāti ye sotaviññāṇābhisambhūtā. Te janāti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā cāti—diṭṭhāpi sutāpi te janā. 58 Yesaṁ nāmamidaṁ pavuccatīti. Yesanti yesaṁ khattiyānaṁ brāhmaṇānaṁ vessānaṁ suddānaṁ gahaṭṭhānaṁ pabbajitānaṁ devānaṁ 2217 --- mnd6 1:58 manussānaṁ. Nāmanti saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṁ nāmakammaṁ nāmadheyyaṁ nirutti byañjanaṁ abhilāpo. Pavuccatīti vuccati pavuccati kathīyati bhaṇīyati dīpīyati voharīyatīti—yesaṁ nāmamidaṁ pavuccati. 59 Nāmaṁyevāvasissati akkheyyanti. Rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ pahīyati jahīyati vijahīyati antaradhāyati vippalujjati, nāmaṁyevāvasissati. Akkheyyanti. Akkhātuṁ kathetuṁ bhaṇituṁ dīpayituṁ voharitunti—nāmaṁ evāvasissati akkheyyaṁ. Petassa jantunoti. Petassāti matassa kālaṅkatassa. Jantunoti sattassa narassa mānavassa posassa puggalassa jīvassa jāgussa jantussa indagussa manujassāti—petassa jantuno. 60 Tenāha bhagavā— 61 “Diṭṭhāpi sutāpi te janā, Yesaṁ nāmamidaṁ pavuccati; Nāmaṁyevāvasissati, Akkheyyaṁ petassa jantuno”ti. 62 Sokapparidevamaccharaṁ, Na pajahanti giddhā mamāyite; Tasmā munayo pariggahaṁ, Hitvā acariṁsu khemadassino. 63 Sokapparidevamaccharaṁ na pajahanti giddhā mamāyiteti. Sokoti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa bhogabyasanena vā phuṭṭhassa rogabyasanena vā phuṭṭhassa sīlabyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṁ antosoko antoparisoko antodāho antoparidāho cetaso parijjhāyanā domanassaṁ sokasallaṁ. Paridevoti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa …pe… diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṁ paridevitattaṁ vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappāyanā lālappāyitattaṁ. Macchariyanti pañca macchariyāni—āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. Yaṁ evarūpaṁ macchariyaṁ maccharāyanā maccharāyitattaṁ vevicchaṁ kadariyaṁ kaṭukañcukatā aggahitattaṁ cittassa—idaṁ vuccati macchariyaṁ. Api ca khandhamacchariyampi macchariyaṁ, dhātumacchariyampi macchariyaṁ, āyatanamacchariyampi macchariyaṁ gāho—idaṁ vuccati macchariyaṁ. Gedho vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Mamattāti dve mamattā—taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca …pe… idaṁ taṇhāmamattaṁ …pe… idaṁ diṭṭhimamattaṁ. Mamāyitaṁ vatthuṁ acchedasaṅkinopi socanti, acchijjantepi socanti, acchinnepi socanti, mamāyitaṁ vatthuṁ vipariṇāmasaṅkinopi socanti, vipariṇāmantepi socanti, vipariṇatepi socanti, mamāyitaṁ vatthuṁ acchedasaṅkinopi paridevanti, acchijjantepi paridevanti, acchinnepi paridevanti. Mamāyitaṁ vatthuṁ vipariṇāmasaṅkinopi paridevanti, vipariṇāmantepi paridevanti, vipariṇatepi paridevanti. Mamāyitaṁ vatthuṁ rakkhanti gopenti pariggaṇhanti mamāyanti maccharāyanti; mamāyitasmiṁ vatthusmiṁ sokaṁ na jahanti, paridevaṁ na jahanti, macchariyaṁ na jahanti, gedhaṁ na jahanti na pajahanti na vinodenti na byantiṁ karonti na anabhāvaṁ gamentīti—sokapparidevamaccharaṁ na pajahanti giddhā mamāyite. 64 Tasmā munayo pariggahaṁ, hitvā acariṁsu khemadassinoti. Tasmāti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā etaṁ ādīnavaṁ sampassamānā mamattesūti—tasmā. Munayoti monaṁ vuccati ñāṇaṁ. Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Tena ñāṇena samannāgatā munayo monappattā. Tīṇi moneyyāni—kāyamoneyyaṁ, vacīmoneyyaṁ, manomoneyyaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. Pariggahoti dve pariggahā—taṇhāpariggaho ca diṭṭhipariggaho ca …pe… ayaṁ taṇhāpariggaho …pe… ayaṁ diṭṭhipariggaho. Munayo taṇhāpariggahaṁ pariccajitvā diṭṭhipariggahaṁ paṭinissajjitvā cajitvā pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gametvā acariṁsu vihariṁsu iriyiṁsu vattiṁsu pāliṁsu yapiṁsu yāpiṁsu. Khemadassinoti khemaṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Khemadassinoti khemadassino 2218 --- mnd6 1:64 tāṇadassino leṇadassino saraṇadassino abhayadassino accutadassino amatadassino nibbānadassinoti—tasmā munayo pariggahaṁ hitvā acariṁsu khemadassino. 65 Tenāha bhagavā— 66 “Sokapparidevamaccharaṁ, Na jahanti giddhā mamāyite; Tasmā munayo pariggahaṁ, Hitvā acariṁsu khemadassino”ti. 67 Patilīnacarassa bhikkhuno, Bhajamānassa vivittamāsanaṁ; Sāmaggiyamāhu tassa taṁ, Yo attānaṁ bhavane na dassaye. 68 Patilīnacarassa bhikkhunoti. Patilīnacarā vuccanti satta sekkhā. Arahā patilīno. Kiṅkāraṇā patilīnacarā vuccanti satta sekkhā? Te tato tato cittaṁ patilīnentā patikuṭentā pativaṭṭentā sanniruddhantā sanniggaṇhantā sannivārentā rakkhantā gopentā caranti vicaranti viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti, cakkhudvāre cittaṁ patilīnentā patikuṭentā pativaṭṭentā sanniruddhantā sanniggaṇhantā sannivārentā rakkhantā gopentā caranti vicaranti viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti, sotadvāre cittaṁ …pe… ghānadvāre cittaṁ … jivhādvāre cittaṁ … kāyadvāre cittaṁ … manodvāre cittaṁ patilīnentā patikuṭentā pativaṭṭentā sanniruddhantā sanniggaṇhantā sannivārentā rakkhantā gopentā caranti vicaranti viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti. Yathā kukkuṭapattaṁ vā nhārudaddulaṁ vā aggimhi pakkhittaṁ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasāriyati; evamevaṁ tato tato cittaṁ patilīnentā patikuṭentā pativaṭṭentā sanniruddhantā sanniggaṇhantā sannivārentā rakkhantā gopentā caranti vicaranti viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti, cakkhudvāre cittaṁ … sotadvāre cittaṁ … ghānadvāre cittaṁ … jivhādvāre cittaṁ … kāyadvāre cittaṁ … manodvāre cittaṁ patilīnentā patikuṭentā pativaṭṭentā sanniruddhantā sanniggaṇhantā sannivārentā rakkhantā gopentā caranti vicaranti viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti. Taṅkāraṇā patilīnacarā vuccanti satta sekkhā. Bhikkhunoti puthujjanakalyāṇakassa vā bhikkhuno sekkhassa vā bhikkhunoti—patilīnacarassa bhikkhuno. 69 Bhajamānassa vivittamāsananti āsanaṁ vuccati yattha nisīdanti—mañco pīṭhaṁ bhisi taṭṭikā cammakhaṇḍo tiṇasanthāro paṇṇasanthāro palālasanthāro. Taṁ āsanaṁ asappāyarūpadassanena rittaṁ vivittaṁ pavivittaṁ, asappāyasaddassavanena rittaṁ vivittaṁ pavivittaṁ, asappāyagandhaghāyanena … asappāyarasasāyanena … asappāyaphoṭṭhabbaphusanena … asappāyehi pañcahi kāmaguṇehi rittaṁ vivittaṁ pavivittaṁ. Taṁ vivittaṁ āsanaṁ bhajato sambhajato sevato nisevato saṁsevato paṭisevatoti—bhajamānassa vivittamāsanaṁ. 70 Sāmaggiyamāhu tassa taṁ, yo attānaṁ bhavane na dassayeti. Sāmaggiyoti tisso sāmaggiyo—gaṇasāmaggī, dhammasāmaggī, anabhinibbattisāmaggī. Katamā gaṇasāmaggī? Bahū cepi bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti—ayaṁ gaṇasāmaggī. Katamā dhammasāmaggī? Cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Te ekato pakkhandanti pasīdanti sampatiṭṭhanti vimuccanti; na tesaṁ dhammānaṁ vivādo pavivādo atthi—ayaṁ dhammasāmaggī. Katamā anabhinibbattisāmaggī? Bahū cepi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti; na tesaṁ nibbānadhātuyā ūnattaṁ vā puṇṇattaṁ vā paññāyati—ayaṁ anabhinibbattisāmaggī. Bhavaneti nerayikānaṁ nirayo bhavanaṁ, tiracchānayonikānaṁ tiracchānayoni bhavanaṁ, pettivisayikānaṁ pettivisayo bhavanaṁ, manussānaṁ manussaloko bhavanaṁ, devānaṁ devaloko bhavananti. Sāmaggiyamāhu tassa taṁ, yo attānaṁ bhavane na dassayeti. Tassesā sāmaggī etaṁ channaṁ etaṁ patirūpaṁ etaṁ anucchavikaṁ etaṁ anulomaṁ, yo evaṁ paṭicchanne niraye attānaṁ na dasseyya, tiracchānayoniyaṁ attānaṁ na dasseyya, pettivisaye attānaṁ na dasseyya, manussaloke attānaṁ na dasseyya, devaloke attānaṁ na dasseyyāti evamāhaṁsu evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—sāmaggiyamāhu tassa taṁ, yo attānaṁ bhavane na dassaye. 71 Tenāha bhagavā— 72 2219 --- mnd6 1:72 “Patilīnacarassa bhikkhuno, Bhajamānassa vivittamāsanaṁ; Sāmaggiyamāhu tassa taṁ, Yo attānaṁ bhavane na dassaye”ti. 73 Sabbattha munī anissito, Na piyaṁ kubbati nopi appiyaṁ; Tasmiṁ paridevamaccharaṁ, Paṇṇe vāri yathā na limpati. 74 Sabbattha munī anissitoti. Sabbaṁ vuccati dvādasāyatanāni—cakkhuñceva rūpā ca, sotañca saddā ca, ghānañca gandhā ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbā ca, mano ca dhammā ca. Munīti. Monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. Anissitoti. Dve nissayā—taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca …pe… ayaṁ taṇhānissayo …pe… ayaṁ diṭṭhinissayo. Muni taṇhānissayaṁ pahāya diṭṭhinissayaṁ paṭinissajjitvā cakkhuṁ anissito sotaṁ anissito ghānaṁ anissito jivhaṁ anissito kāyaṁ anissito manaṁ anissito rūpe … sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … dhamme … kulaṁ … gaṇaṁ … āvāsaṁ … lābhaṁ … yasaṁ … pasaṁsaṁ … sukhaṁ … cīvaraṁ … piṇḍapātaṁ … senāsanaṁ … gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ … kāmadhātuṁ … rūpadhātuṁ … arūpadhātuṁ … kāmabhavaṁ … rūpabhavaṁ … arūpabhavaṁ … saññābhavaṁ … asaññābhavaṁ … nevasaññānāsaññābhavaṁ … ekavokārabhavaṁ … catuvokārabhavaṁ … pañcavokārabhavaṁ … atītaṁ … anāgataṁ … paccuppannaṁ … diṭṭhaṁ … sutaṁ … mutaṁ … viññātaṁ … sabbe dhamme anissito anallīno anupagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—sabbattha muni anissito. 75 Na piyaṁ kubbati nopi appiyanti. Piyāti dve piyā—sattā vā saṅkhārā vā. Katame sattā piyā? Idha yassa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā puttā vā dhītarā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā—ime sattā piyā. Katame saṅkhārā piyā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā—ime saṅkhārā piyā. Appiyāti dve appiyā—sattā vā saṅkhārā vā. Katame sattā appiyā? Idha yassa te honti anatthakāmā ahitakāmā aphāsukāmā ayogakkhemakāmā jīvitā voropetukāmā—ime sattā appiyā. Katame saṅkhārā appiyā? Amanāpikā rūpā amanāpikā saddā amanāpikā gandhā amanāpikā rasā amanāpikā phoṭṭhabbā—ime saṅkhārā appiyā. Na piyaṁ kubbati nopi appiyanti. “Ayaṁ me satto piyo, ime ca saṅkhārā manāpā”ti rāgavasena piyaṁ na karoti; “ayaṁ me satto appiyo, ime ca saṅkhārā amanāpā”ti paṭighavasena appiyaṁ na karoti na janeti na sañjaneti na nibbatteti nābhinibbattetīti—na piyaṁ kubbati nopi appiyaṁ. 76 Tasmiṁ paridevamaccharaṁ paṇṇe vāri yathā na limpatīti. Tasminti tasmiṁ puggale arahante khīṇāsave. Paridevoti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa bhogabyasanena vā phuṭṭhassa rogabyasanena vā phuṭṭhassa sīlabyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṁ paridevitattaṁ vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappāyanā lālappāyitattaṁ. Macchariyanti pañca macchariyāni—āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. Yaṁ evarūpaṁ macchariyaṁ maccharāyanā maccharāyitattaṁ vevicchaṁ kadariyaṁ kaṭukañcukatā aggahitattaṁ cittassa—idaṁ vuccati macchariyaṁ. Api ca khandhamacchariyampi macchariyaṁ, dhātumacchariyampi macchariyaṁ, āyatanamacchariyampi macchariyaṁ gāho—idaṁ vuccati macchariyaṁ. 77 Paṇṇe vāri yathā na limpatīti. Paṇṇaṁ vuccati padumapattaṁ. Vāri vuccati udakaṁ. Yathā vāri padumapattaṁ na limpati na palimpati na upalimpati alittaṁ apalittaṁ anupalittaṁ, evamevaṁ tasmiṁ puggale arahante khīṇāsave paridevo macchariyañca na limpati na palimpati na upalimpati alittā apalittā anupalittā. So ca puggalo arahanto tehi kilesehi na limpati na palimpati na upalimpati alitto apalitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—tasmiṁ paridevamaccharaṁ paṇṇe vāri yathā na limpati. 78 Tenāha 2220 --- mnd6 1:78 bhagavā— 79 “Sabbattha munī anissito, Na piyaṁ kubbati nopi appiyaṁ; Tasmiṁ paridevamaccharaṁ, Paṇṇe vāri yathā na limpatī”ti. 80 Udabindu yathāpi pokkhare, Padume vāri yathā na limpati; Evaṁ muni nopalimpati, Yadidaṁ diṭṭhasutaṁ mutesu vā. 81 Udabindu yathāpi pokkhareti. Udabindu vuccati udakathevo. Pokkharaṁ vuccati padumapattaṁ. Yathā udabindu padumapatte na limpati na palimpati na upalimpati alittaṁ apalittaṁ anupalittanti—udabindu yathāpi pokkhare. Padume vāri yathā na limpatīti. Padumaṁ vuccati padumapupphaṁ. Vāri vuccati udakaṁ. Yathā vāri padumapupphaṁ na limpati na palimpati na upalimpati alittaṁ apalittaṁ anupalittanti—padume vāri yathā na limpati. 82 Evaṁ muni nopalimpati, yadidaṁ diṭṭhasutaṁ mutesu vāti. Evanti opammasampaṭipādanaṁ. Munīti. Monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. Lepāti dve lepā—taṇhālepo ca diṭṭhilepo ca …pe… ayaṁ taṇhālepo …pe… ayaṁ diṭṭhilepo. Muni taṇhālepaṁ pahāya diṭṭhilepaṁ paṭinissajjitvā diṭṭhe na limpati, sute na limpati, mute na limpati, viññāte na limpati na palimpati na upalimpati alitto apalitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—evaṁ muni nopalimpati, yadidaṁ diṭṭhasutaṁ mutesu vā. 83 Tenāha bhagavā— 84 “Udabindu yathāpi pokkhare, Padume vāri yathā na limpati; Evaṁ muni nopalimpati, Yadidaṁ diṭṭhasutaṁ mutesu vā”ti. 85 Dhono na hi tena maññati, Yadidaṁ diṭṭhasutaṁ mutesu vā; Nāññena visuddhimicchati, Na hi so rajjati no virajjati. 86 Dhono na hi tena maññati, yadidaṁ diṭṭhasutaṁ mutesu vāti. Dhonoti dhonā vuccati paññā. Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Kiṅkāraṇā dhonā vuccati paññā? Tāya paññāya kāyaduccaritaṁ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca, vacīduccaritaṁ … manoduccaritaṁ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca, rāgo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca, doso … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … issā … macchariyaṁ … māyā … sāṭheyyaṁ … thambho … sārambho … māno … atimāno … mado … pamādo … sabbe kilesā … sabbe duccaritā … sabbe darathā … sabbe pariḷāhā … sabbe santāpā … sabbākusalābhisaṅkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Taṅkāraṇā dhonā vuccati paññā. 87 Atha vā sammādiṭṭhiyā micchādiṭṭhi dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca, sammāsaṅkappena micchāsaṅkappo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca, sammāvācāya micchāvācā dhutā ca … sammākammantena micchākammanto dhuto ca … sammāājīvena micchāājīvo dhuto ca … sammāvāyāmena micchāvāyāmo dhuto ca … sammāsatiyā micchāsati dhutā ca … sammāsamādhinā micchāsamādhi dhuto ca … sammāñāṇena micchāñāṇaṁ dhutañca … sammāvimuttiyā micchāvimutti dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. 88 Atha vā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena sabbe kilesā … sabbe duccaritā … sabbe darathā … sabbe pariḷāhā … sabbe santāpā … sabbākusalābhisaṅkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Arahā imehi dhonehi dhammehi upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato. Tasmā arahā dhono. So dhutarāgo dhutapāpo dhutakileso dhutapariḷāhoti—dhono. 89 Dhono na hi tena maññati, yadidaṁ diṭṭhasutaṁ mutesu vāti. Dhono diṭṭhaṁ na maññati, diṭṭhasmiṁ na maññati, diṭṭhato na maññati, diṭṭhā meti na maññati; sutaṁ na maññati, sutasmiṁ na maññati, sutato na maññati, sutaṁ meti na maññati; mutaṁ na maññati, mutasmiṁ na maññati, mutato na maññati, mutaṁ meti na maññati; viññātaṁ na maññati, viññātasmiṁ na maññati, viññātato na maññati, viññātaṁ meti na maññati. Vuttampi hetaṁ bhagavatā—“asmīti, bhikkhave, maññitametaṁ, ayamahamasmīti maññitametaṁ, bhavissanti maññitametaṁ, na bhavissanti maññitametaṁ, rūpī bhavissanti maññitametaṁ, arūpī bhavissanti maññitametaṁ, saññī bhavissanti maññitametaṁ, asaññī bhavissanti maññitametaṁ, nevasaññīnāsaññī bhavissanti maññitametaṁ. 2221 --- mnd6 1:89 Maññitaṁ, bhikkhave, rogo, maññitaṁ gaṇḍo, maññitaṁ sallaṁ, maññitaṁ upaddavo. Tasmātiha, bhikkhave, amaññamānena cetasā viharissāmāti, evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti—dhono na hi tena maññati yadidaṁ diṭṭhasutaṁ mutesu vā. 90 Nāññena visuddhimicchatīti. Dhono aññena asuddhimaggena micchāpaṭipadāya aniyyānikapathena aññatra satipaṭṭhānehi aññatra sammappadhānehi aññatra iddhipādehi aññatra indriyehi aññatra balehi aññatra bojjhaṅgehi aññatra ariyā aṭṭhaṅgikā maggā suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ na icchati na sādiyati na pattheti na piheti nābhijappatīti—nāññena visuddhimicchati. 91 Na hi so rajjati no virajjatīti. Sabbe bālaputhujjanā rajjanti, puthujjanakalyāṇakaṁ upādāya satta sekkhā virajjanti; arahā neva rajjati no virajjati. Viratto so khayā rāgassa vītarāgattā, khayā dosassa vītadosattā, khayā mohassa vītamohattā. So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo …pe… jātijarāmaraṇasaṁsāro, natthi tassa punabbhavoti—na hi so rajjati no virajjati. 92 Tenāha bhagavā— 93 “Dhono na hi tena maññati, Yadidaṁ diṭṭhasutaṁ mutesu vā; Nāññena visuddhimicchati, Na hi so rajjati no virajjatī”ti. 94 Jarāsuttaniddeso chaṭṭho. mnd14 0 Mahāniddesa Aṭṭhakavagga 14. Tuvaṭakasuttaniddesa |1| Atha tuvaṭakasuttaniddesaṁ vakkhati— 2 Pucchāmi taṁ ādiccabandhu, Vivekaṁ santipadañca mahesi; Kathaṁ disvā nibbāti bhikkhu, Anupādiyāno lokasmiṁ kiñci. 3 Pucchāmi taṁ ādiccabandhūti. Pucchāti tisso pucchā—adiṭṭhajotanā pucchā, diṭṭhasaṁsandanā pucchā, vimaticchedanā pucchā. Katamā adiṭṭhajotanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṁ aññātaṁ hoti adiṭṭhaṁ atulitaṁ atīritaṁ avibhūtaṁ avibhāvitaṁ, tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhāvanāya pañhaṁ pucchati—ayaṁ adiṭṭhajotanā pucchā. Katamā diṭṭhasaṁsandanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṁ ñātaṁ hoti diṭṭhaṁ tulitaṁ tīritaṁ vibhūtaṁ vibhāvitaṁ, aññehi paṇḍitehi saddhiṁ saṁsandanatthāya pañhaṁ pucchati—ayaṁ diṭṭhasaṁsandanā pucchā. Katamā vimaticchedanā pucchā? Pakatiyā saṁsayapakkhando hoti vimatipakkhando dveḷhakajāto, “evaṁ nu kho, na nu kho, kiṁ nu kho, kathaṁ nu kho”ti so vimaticchedanatthāya pañhaṁ pucchati—ayaṁ vimaticchedanā pucchā. Imā tisso pucchā. 4 Aparāpi tisso pucchā—manussapucchā, amanussapucchā, nimmitapucchā. Katamā manussapucchā? Manussā buddhaṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchanti, bhikkhū pucchanti, bhikkhuniyo pucchanti, upāsakā pucchanti, upāsikāyo pucchanti, rājāno pucchanti, khattiyā pucchanti, brāhmaṇā pucchanti, vessā pucchanti, suddā pucchanti, gahaṭṭhā pucchanti, pabbajitā pucchanti—ayaṁ manussapucchā. Katamā amanussapucchā? Amanussā buddhaṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchanti, nāgā pucchanti, supaṇṇā pucchanti, yakkhā pucchanti, asurā pucchanti, gandhabbā pucchanti, mahārājāno pucchanti, indā pucchanti, brahmāno pucchanti, devatāyo pucchanti—ayaṁ amanussapucchā. Katamā nimmitapucchā? Yaṁ bhagavā rūpaṁ abhinimmināti manomayaṁ sabbaṅgapaccaṅgaṁ ahīnindriyaṁ taṁ so nimmito buddhaṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchati, bhagavā tassa visajjeti—ayaṁ nimmitapucchā. Imā tisso pucchā. 5 Aparāpi tisso pucchā—attatthapucchā, paratthapucchā, ubhayatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā—diṭṭhadhammikatthapucchā, samparāyikatthapucchā, paramatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā—anavajjatthapucchā, nikkilesatthapucchā, vodānatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā—atītapucchā, anāgatapucchā, paccuppannapucchā. Aparāpi tisso pucchā—ajjhattapucchā, bahiddhāpucchā, ajjhattabahiddhāpucchā. Aparāpi tisso pucchā—kusalapucchā, akusalapucchā, abyākatapucchā. Aparāpi tisso pucchā—khandhapucchā, dhātupucchā, 2222 --- mnd14 1:5 āyatanapucchā. Aparāpi tisso pucchā—satipaṭṭhānapucchā, sammappadhānapucchā, iddhipādapucchā. Aparāpi tisso pucchā—indriyapucchā, balapucchā, bojjhaṅgapucchā. Aparāpi tisso pucchā—maggapucchā, phalapucchā, nibbānapucchā. 6 Pucchāmi tanti pucchāmi taṁ yācāmi taṁ ajjhesāmi taṁ pasādemi taṁ, “kathayassu me”ti—pucchāmi taṁ. Ādiccabandhūti. Ādicco vuccati sūriyo. Sūriyo gotamo gottena, bhagavāpi gotamo gottena, bhagavā sūriyassa gottañātako gottabandhu; tasmā buddho ādiccabandhūti—pucchāmi taṁ ādiccabandhu. 7 Vivekaṁ santipadañca mahesīti. Vivekāti tayo vivekā—kāyaviveko, cittaviveko, upadhiviveko. 8 Katamo kāyaviveko? Idha bhikkhu vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ kāyena vivittena viharati. So eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko nisīdati, eko seyyaṁ kappeti, eko gāmaṁ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati, eko raho nisīdati, eko caṅkamaṁ adhiṭṭhāti, eko carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti—ayaṁ kāyaviveko. 9 Katamo cittaviveko? Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa nīvaraṇehi cittaṁ vivittaṁ hoti, dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārehi cittaṁ vivittaṁ hoti, tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pītiyā cittaṁ vivittaṁ hoti, catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa sukhadukkhehi cittaṁ vivittaṁ hoti, ākāsānañcāyatanaṁ samāpannassa rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya cittaṁ vivittaṁ hoti, viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññāya cittaṁ vivittaṁ hoti, ākiñcaññāyatanaṁ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṁ vivittaṁ hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññāya cittaṁ vivittaṁ hoti. Sotāpannassa sakkāyadiṭṭhiyā vicikicchāya sīlabbataparāmāsā diṭṭhānusayā vicikicchānusayā, tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṁ vivittaṁ hoti. Sakadāgāmissa oḷārikā kāmarāgasaṁyojanā paṭighasaṁyojanā oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā, tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṁ vivittaṁ hoti. Anāgāmissa anusahagatā kāmarāgasaṁyojanā paṭighasaṁyojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā, tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṁ vivittaṁ hoti. Arahato rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā, tadekaṭṭhehi ca kilesehi bahiddhā ca sabbanimittehi cittaṁ vivittaṁ hoti—ayaṁ cittaviveko. 10 Katamo upadhiviveko? Upadhi vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Upadhiviveko vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ—ayaṁ upadhiviveko. Kāyaviveko ca vivekaṭṭhakāyānaṁ nekkhammābhiratānaṁ, cittaviveko ca parisuddhacittānaṁ paramavodānappattānaṁ, upadhiviveko ca nirupadhīnaṁ puggalānaṁ visaṅkhāragatānaṁ. 11 Santīti ekena ākārena santipi santipadampi taṁyeva amataṁ nibbānaṁ, yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“santametaṁ padaṁ, paṇītametaṁ padaṁ, yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan”ti. Atha aparena ākārena ye dhammā santādhigamāya santiphusanāya santisacchikiriyāya saṁvattanti, seyyathidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo—ime vuccanti santipadaṁ tāṇapadaṁ leṇapadaṁ saraṇapadaṁ abhayapadaṁ accutapadaṁ amatapadaṁ nibbānapadaṁ. 12 Mahesīti kiṁ mahesi bhagavā. Mahantaṁ sīlakkhandhaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahantaṁ samādhikkhandhaṁ …pe… mahantaṁ paññākkhandhaṁ … mahantaṁ vimuttikkhandhaṁ … mahantaṁ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi; mahato tamokāyassa padālanaṁ, mahato vipallāsassa bhedanaṁ, mahato taṇhāsallassa abbahanaṁ, mahato diṭṭhisaṅghāṭassa viniveṭhanaṁ, mahato mānadhajassa papātanaṁ, mahato abhisaṅkhārassa vūpasamaṁ, mahato oghassa nittharaṇaṁ, mahato bhārassa nikkhepanaṁ, mahato saṁsāravaṭṭassa upacchedaṁ, 2223 --- mnd14 1:12 mahato santāpassa nibbāpanaṁ, mahato pariḷāhassa paṭipassaddhiṁ, mahato dhammadhajassa ussāpanaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahante satipaṭṭhāne mahante sammappadhāne mahante iddhipāde mahantāni indriyāni mahantāni balāni mahante bojjhaṅge mahantaṁ ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ mahantaṁ paramatthaṁ amataṁ nibbānaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi; mahesakkhehi vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṁ buddho kahaṁ bhagavā kahaṁ devadevo kahaṁ narāsabhoti mahesīti—vivekaṁ santipadañca mahesi. 13 Kathaṁ disvā nibbāti bhikkhūti. Kathaṁ disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā attano rāgaṁ nibbāpeti, dosaṁ nibbāpeti, mohaṁ nibbāpeti, kodhaṁ … upanāhaṁ … makkhaṁ … paḷāsaṁ … issaṁ … macchariyaṁ … māyaṁ … sāṭheyyaṁ … thambhaṁ … sārambhaṁ … mānaṁ … atimānaṁ … madaṁ … pamādaṁ … sabbe kilese … sabbe duccarite … sabbe darathe … sabbe pariḷāhe … sabbe santāpe … sabbākusalābhisaṅkhāre nibbāpeti sameti upasameti vūpasameti paṭipassambheti. Bhikkhūti puthujjanakalyāṇako vā bhikkhu sekho vā bhikkhūti—kathaṁ disvā nibbāti bhikkhu. 14 Anupādiyāno lokasmiṁ kiñcīti. Catūhi upādānehi anupādiyamāno agaṇhayamāno aparāmasamāno anabhinivisamāno. Lokasminti apāyaloke manussaloke devaloke, khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Kiñcīti kiñci rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagatanti—anupādiyāno lokasmiṁ kiñci. 15 Tenāha so nimmito— 16 “Pucchāmi taṁ ādiccabandhu, Vivekaṁ santipadañca mahesi; Kathaṁ disvā nibbāti bhikkhu, Anupādiyāno lokasmiṁ kiñcī”ti. 17 Mūlaṁ papañcasaṅkhāya, (iti bhagavā) Mantā asmīti sabbamuparundhe; Yā kāci taṇhā ajjhattaṁ, Tāsaṁ vinayā sadā sato sikkhe. 18 Mūlaṁ papañcasaṅkhāya, (iti bhagavā) mantā asmīti sabbamuparundheti. Papañcāyeva papañcasaṅkhā. Taṇhāpapañcasaṅkhā diṭṭhipapañcasaṅkhā. Katamaṁ taṇhāpapañcassa mūlaṁ? Avijjāmūlaṁ, ayonisomanasikāro mūlaṁ, asmimāno mūlaṁ, ahirikaṁ mūlaṁ, anottappaṁ mūlaṁ, uddhaccaṁ mūlaṁ—idaṁ taṇhāpapañcassa mūlaṁ. Katamaṁ diṭṭhipapañcassa mūlaṁ? Avijjāmūlaṁ, ayonisomanasikāro mūlaṁ, asmimāno mūlaṁ, ahirikaṁ mūlaṁ, anottappaṁ mūlaṁ, uddhaccaṁ mūlaṁ—idaṁ diṭṭhipapañcassa mūlaṁ. 19 Bhagavāti gāravādhivacanaṁ. Api ca bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā, bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaggadiṭṭhīti bhagavā, bhaggakaṇḍakoti bhagavā, bhaggakilesoti bhagavā, bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā, bhavānaṁ antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā; bhaji vā bhagavā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā, bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṁ jhānānaṁ catunnaṁ appamaññānaṁ catunnaṁ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṁ vimokkhānaṁ aṭṭhannaṁ abhibhāyatanānaṁ navannaṁ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṁ saññābhāvanānaṁ dasannaṁ kasiṇasamāpattīnaṁ ānāpānassatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ catunnaṁ sammappadhānānaṁ catunnaṁ iddhipādānaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ pañcannaṁ balānaṁ sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṁ tathāgatabalānaṁ catunnaṁ vesārajjānaṁ catunnaṁ paṭisambhidānaṁ channaṁ abhiññānaṁ channaṁ buddhadhammānanti bhagavā, bhagavāti netaṁ nāmaṁ mātarā kataṁ na pitarā kataṁ na bhātarā kataṁ na bhaginiyā kataṁ na mittāmaccehi kataṁ na ñātisālohitehi kataṁ na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ na devatāhi kataṁ; vimokkhantikametaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṁ bhagavāti—mūlaṁ papañcasaṅkhāya iti bhagavā. 20 Mantā 2224 --- mnd14 1:20 asmīti sabbamuparundheti. Mantā vuccati paññā. Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Asmīti rūpe asmīti māno asmīti chando asmīti anusayo; vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe asmīti māno asmīti chando asmīti anusayoti. Mūlaṁ papañcasaṅkhāya iti bhagavā. Mantā asmīti sabbamuparundheti. Papañcasaṅkhāya mūlañca asmimānañca mantāya sabbaṁ rundheyya uparundheyya nirodheyya vūpasameyya atthaṅgameyya paṭipassambheyyāti—mūlaṁ papañcasaṅkhāya iti bhagavā, mantā asmīti sabbamuparundhe. 21 Yā kāci taṇhā ajjhattanti. Yā kācīti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ—yā kācīti. Taṇhāti rūpataṇhā …pe… dhammataṇhā. Ajjhattanti ajjhattasamuṭṭhānā vā sā taṇhāti—ajjhattaṁ. Atha vā ajjhattikaṁ vuccati cittaṁ. Yaṁ cittaṁ mano mānasaṁ hadayaṁ paṇḍaraṁ mano manāyatanaṁ manindriyaṁ viññāṇaṁ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu. Cittena sā taṇhā sahagatā sahajātā saṁsaṭṭhā sampayuttā ekuppādā ekanirodhā ekavatthukā ekārammaṇātipi ajjhattanti—yā kāci taṇhā ajjhattaṁ. 22 Tāsaṁ vinayā sadā sato sikkheti. Sadāti sadā sabbadā sabbakālaṁ niccakālaṁ dhuvakālaṁ, satataṁ samitaṁ abbokiṇṇaṁ poṅkhānupoṅkhaṁ udakūmigajātaṁ avīcisantatisahitaṁ phusitaṁ, purebhattaṁ pacchābhattaṁ, purimaṁ yāmaṁ majjhimaṁ yāmaṁ pacchimaṁ yāmaṁ, kāḷe juṇhe, vasse hemante gimhe, purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato, vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato—asati parivajjanāya sato, satikaraṇīyānaṁ dhammānaṁ katattā sato, satipaṭipakkhānaṁ dhammānaṁ hatattā sato, satinimittānaṁ asammuṭṭhattā sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato—satiyā samannāgatattā sato, satiyā vasitattā sato, satiyā pāguññatāya sato, satiyā apaccorohaṇatāya sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato—sattattā sato, santattā sato, samitattā sato, santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato, dhammānussatiyā sato, saṅghānussatiyā sato, sīlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato, ānāpānassatiyā sato, maraṇassatiyā sato, kāyagatāsatiyā sato, upasamānussatiyā sato. Yā sati anussati paṭissati, sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā, sati satindriyaṁ satibalaṁ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo—ayaṁ vuccati sati. Imāya satiyā upeto samupeto, upagato samupagato, upapanno samupapanno, samannāgato so vuccati sato. 23 Sikkheti tisso sikkhā—adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā. Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, khuddako sīlakkhandho … mahanto sīlakkhandho, sīlaṁ patiṭṭhā ādi caraṇaṁ saṁyamo saṁvaro mukhaṁ pamukhaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā—ayaṁ adhisīlasikkhā. 24 Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti “upekkhako satimā sukhavihārī”ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati—ayaṁ adhicittasikkhā. 25 Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So “idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṁ 2225 --- mnd14 1:25 pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ime āsavā”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ āsavasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ āsavanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti—ayaṁ adhipaññāsikkhā. 26 Tāsaṁ vinayā sadā sato sikkheti. Tāsaṁ taṇhānaṁ vinayāya paṭivinayāya pahānāya vūpasamāya paṭinissaggāya paṭipassaddhiyā adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya; imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, pajānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaṁ adhiṭṭhahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, vīriyaṁ paggaṇhanto sikkheyya, satiṁ upaṭṭhapento sikkheyya, cittaṁ samādahanto sikkheyya, paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṁ abhijānanto sikkheyya, pariññeyyaṁ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṁ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṁ bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti—tāsaṁ vinayā sadā sato sikkhe. 27 Tenāha bhagavā— 28 “Mūlaṁ papañcasaṅkhāya, (iti bhagavā) Mantā asmīti sabbamuparundhe; Yā kāci taṇhā ajjhattaṁ, Tāsaṁ vinayā sadā sato sikkhe”ti. 29 Yaṁ kiñci dhammamabhijaññā, Ajjhattaṁ atha vāpi bahiddhā; Na tena thāmaṁ kubbetha, Na hi sā nibbuti sataṁ vuttā. 30 Yaṁ kiñci dhammamabhijaññā ajjhattanti. Yaṁ kiñci attano guṇaṁ jāneyya kusale vā dhamme abyākate vā dhamme. Katame attano guṇā? Uccā kulā pabbajito vā assaṁ, mahābhogakulā pabbajito vā assaṁ, uḷārabhogakulā pabbajito vā assaṁ, ñāto yasassī sagahaṭṭhapabbajitānanti vā assaṁ, lābhimhi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti vā assaṁ, suttantiko vā assaṁ, vinayadharo vā assaṁ, dhammakathiko vā assaṁ, āraññiko vā assaṁ, piṇḍapātiko vā assaṁ, paṁsukūliko vā assaṁ, tecīvariko vā assaṁ, sapadānacāriko vā assaṁ, khalupacchābhattiko vā assaṁ, nesajjiko vā assaṁ, yathāsanthatiko vā assaṁ, paṭhamassa jhānassa lābhīti vā assaṁ, dutiyassa jhānassa lābhīti vā assaṁ, tatiyassa jhānassa lābhīti vā assaṁ, catutthassa jhānassa lābhīti vā assaṁ, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā assaṁ, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā … ākiñcaññāyatanasamāpattiyā … nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā assaṁ—ime vuccanti attano guṇā. Yaṁ kiñci attano guṇaṁ jāneyya ājāneyya vijāneyya paṭivijāneyya paṭivijjheyyāti—yaṁ kiñci dhammamabhijaññā ajjhattaṁ. Atha vāpi bahiddhāti. Upajjhāyassa vā ācariyassa vā te guṇā assūti—atha vāpi bahiddhā. 31 Na tena thāmaṁ kubbethāti. Attano vā guṇena paresaṁ vā guṇena thāmaṁ na kareyya, thambhaṁ na kareyya, mānaṁ na kareyya, unnatiṁ na kareyya, unnamaṁ na kareyya, na tena mānaṁ janeyya, na tena thaddho assa patthaddho paggahitasiroti—na tena thāmaṁ kubbetha. 32 Na hi sā nibbuti sataṁ vuttāti. Satānaṁ santānaṁ sappurisānaṁ buddhānaṁ buddhasāvakānaṁ paccekabuddhānaṁ sā nibbutīti na vuttā na pavuttā na ācikkhitā na desitā na paññapitā na paṭṭhapitā na vivaṭā na vibhattā na uttānīkatā nappakāsitāti—na hi sā nibbuti sataṁ vuttā. 33 Tenāha bhagavā— 34 “Yaṁ kiñci dhammamabhijaññā, Ajjhattaṁ atha vāpi bahiddhā; Na tena thāmaṁ kubbetha, Na hi sā nibbuti sataṁ vuttā”ti. 35 Seyyo na tena maññeyya, Nīceyyo atha vāpi sarikkho; Phuṭṭho anekarūpehi, Nātumānaṁ vikappayaṁ tiṭṭhe. 36 Seyyo na tena maññeyyāti. “Seyyohamasmī”ti atimānaṁ na janeyya jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunāti—seyyo na tena maññeyya. 37 Nīceyyo atha vāpi sarikkhoti. “Hīnohamasmī”ti omānaṁ na janeyya jātiyā vā gottena vā …pe… aññataraññatarena vā vatthunā. “Sadisohamasmī”ti mānaṁ na janeyya jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā 2226 --- mnd14 1:37 ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunāti—nīceyyo atha vāpi sarikkho. 38 Phuṭṭho anekarūpehīti. Anekavidhehi ākārehi phuṭṭho pareto samohito samannāgatoti—phuṭṭho anekarūpehi. 39 Nātumānaṁ vikappayaṁ tiṭṭheti. Ātumā vuccati attā. Attānaṁ kappento vikappento vikappaṁ āpajjanto na tiṭṭheyyāti—nātumānaṁ vikappayaṁ tiṭṭhe. 40 Tenāha bhagavā— 41 “Seyyo na tena maññeyya, Nīceyyo atha vāpi sarikkho; Phuṭṭho anekarūpehi, Nātumānaṁ vikappayaṁ tiṭṭhe”ti. 42 Ajjhattamevupasame, Na aññato bhikkhu santimeseyya; Ajjhattaṁ upasantassa, Natthi attā kuto nirattā vā. 43 Ajjhattamevupasameti. Ajjhattaṁ rāgaṁ sameyya, dosaṁ sameyya, mohaṁ sameyya, kodhaṁ … upanāhaṁ … makkhaṁ … paḷāsaṁ … issaṁ … macchariyaṁ … māyaṁ … sāṭheyyaṁ … thambhaṁ … sārambhaṁ … mānaṁ … atimānaṁ … madaṁ … pamādaṁ … sabbe kilese … sabbe duccarite … sabbe darathe … sabbe pariḷāhe … sabbe santāpe … sabbākusalābhisaṅkhāre sameyya upasameyya vūpasameyya nibbāpeyya paṭipassambheyyāti—ajjhattamevupasame. 44 Na aññato bhikkhu santimeseyyāti. Aññato asuddhimaggena, micchāpaṭipadāya, aniyyānapatena, aññatra satipaṭṭhānehi, aññatra sammappadhānehi, aññatra iddhipādehi, aññatra indriyehi, aññatra balehi, aññatra bojjhaṅgehi, aññatra ariyā aṭṭhaṅgikā maggā santiṁ upasantiṁ vūpasantiṁ nibbutiṁ paṭipassaddhiṁ na eseyya na gaveseyya na pariyeseyyāti—na aññato bhikkhu santimeseyya. 45 Ajjhattaṁ upasantassāti. Ajjhattaṁ rāgaṁ santassa, dosaṁ santassa, mohaṁ santassa …pe… sabbākusalābhisaṅkhāre santassa upasantassa vūpasantassa nibbutassa paṭipassaddhiyāti—ajjhattaṁ upasantassa. 46 Natthi attā kuto nirattā vāti. Natthīti paṭikkhepo. Attāti attadiṭṭhi natthi; nirattāti ucchedadiṭṭhi natthi. Attāti gahitaṁ natthi; nirattāti muñcitabbaṁ natthi. Yassatthi gahitaṁ, tassatthi muñcitabbaṁ. Yassatthi muñcitabbaṁ, tassa gahitaṁ gāhaṁ muñcanaṁ samatikkanto arahā vuddhipārihānivītivatto. So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo …pe… jātimaraṇasaṁsāro, natthi tassa punabbhavoti—natthi attā kuto nirattā vā. 47 Tenāha bhagavā— 48 “Ajjhattamevupasame, Na aññato bhikkhu santimeseyya; Ajjhattaṁ upasantassa, Natthi attā kuto nirattā vā”ti. 49 Majjhe yathā samuddassa, Ūmi no jāyatī ṭhito hoti; Evaṁ ṭhito anejassa, Ussadaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñci. 50 Majjhe yathā samuddassa, ūmi no jāyatī ṭhito hotīti. Samuddo caturāsītiyojanasahassāni ubbedhena gambhīro. Heṭṭhā cattārīsayojanasahassāni udakaṁ macchakacchapehi kampati. Upari cattārīsayojanasahassāni udakaṁ vātehi kampati. Majjhe cattārīsayojanasahassāni udakaṁ na kampati na vikampati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhati. Anerito aghaṭṭito acalito aluḷito abhanto vūpasanto tatra ūmi no jāyati, ṭhito hoti samuddoti. Evampi majjhe yathā samuddassa ūmi no jāyatī ṭhito hoti. 51 Atha vā sattannaṁ pabbatānaṁ antarikāsu sattasīdantarā mahāsamuddā. Tatra udakaṁ na kampati na vikampati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhati. Anerito aghaṭṭito acalito aluḷito abhanto vūpasanto tatra ūmi no jāyati, ṭhito hoti samuddoti. Evampi majjhe yathā samuddassa ūmi no jāyatī ṭhito hoti. 52 Evaṁ ṭhito anejassāti. Evanti opammasampaṭipādanaṁ. Ṭhitoti lābhepi na kampati, alābhepi na kampati, yasepi na kampati, ayasepi na kampati, pasaṁsāyapi na kampati, nindāyapi na kampati, sukhepi na kampati, dukkhepi na kampati na vikampati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhatīti—evaṁ ṭhito. Anejassāti ejā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Yassesā ejā taṇhā pahīnā ucchinnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati anejo. Ejāya pahīnattā anejo; so lābhepi na iñjati, alābhepi na iñjati, yasepi na 2227 --- mnd14 1:52 iñjati, ayasepi na iñjati, pasaṁsāyapi na iñjati, nindāyapi na iñjati, sukhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati, na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhatīti—evaṁ ṭhito anejassa. 53 Ussadaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñcīti. Ussadāti sattussadā—rāgussadaṁ, dosussadaṁ, mohussadaṁ, mānussadaṁ, diṭṭhussadaṁ, kilesussadaṁ, kammussadaṁ na kareyya na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya. Kuhiñcīti kuhiñci kismiñci katthaci ajjhattaṁ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti—ussadaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñci. 54 Tenāha bhagavā— 55 “Majjhe yathā samuddassa, Ūmi no jāyatī ṭhito hoti; Evaṁ ṭhito anejassa, Ussadaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñcī”ti. 56 Akittayī vivaṭacakkhu, Sakkhidhammaṁ parissayavinayaṁ; Paṭipadaṁ vadehi bhaddante, Pātimokkhaṁ atha vāpi samādhiṁ. 57 Akittayī vivaṭacakkhūti. Akittayīti akittayi parikittayi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānimakāsi pakāsesīti akittayi. Vivaṭacakkhūti bhagavā pañcahi cakkhūhi vivaṭacakkhu—maṁsacakkhunāpi vivaṭacakkhu, dibbena cakkhunāpi vivaṭacakkhu, paññācakkhunāpi vivaṭacakkhu, buddhacakkhunāpi vivaṭacakkhu, samantacakkhunāpi vivaṭacakkhu. 58 Kathaṁ bhagavā maṁsacakkhunāpi vivaṭacakkhu? Maṁsacakkhumhipi bhagavato pañca vaṇṇā saṁvijjanti—nīlo ca vaṇṇo, pītako ca vaṇṇo, lohitako ca vaṇṇo, kaṇho ca vaṇṇo, odāto ca vaṇṇo. Akkhilomāni ca bhagavato yattha ca akkhilomāni patiṭṭhitāni taṁ nīlaṁ hoti sunīlaṁ pāsādikaṁ dassaneyyaṁ umāpupphasamānaṁ. Tassa parato pītakaṁ hoti supītakaṁ suvaṇṇavaṇṇaṁ pāsādikaṁ dassaneyyaṁ kaṇikārapupphasamānaṁ. Ubhato ca akkhikūṭāni bhagavato lohitakāni honti sulohitakāni pāsādikāni dassaneyyāni indagopakasamānāni. Majjhe kaṇhaṁ hoti sukaṇhaṁ alūkhaṁ siniddhaṁ pāsādikaṁ dassaneyyaṁ addāriṭṭhakasamānaṁ. Tassa parato odātaṁ hoti suodātaṁ setaṁ paṇḍaraṁ pāsādikaṁ dassaneyyaṁ osadhitārakasamānaṁ. Tena bhagavā pākatikena maṁsacakkhunā attabhāvapariyāpannena purimasucaritakammābhinibbattena samantā yojanaṁ passati divā ceva rattiñca. Yadā hipi caturaṅgasamannāgato andhakāro hoti. Sūriyo vā atthaṅgato hoti. Kāḷapakkho ca uposatho hoti. Tibbo ca vanasaṇḍo hoti. Mahā ca kāḷamegho abbhuṭṭhito hoti. Evarūpepi caturaṅgasamannāgate andhakāre samantā yojanaṁ passati. Natthi so kuṭṭo vā kavāṭaṁ vā pākāro vā pabbato vā gaccho vā latā vā āvaraṇaṁ rūpānaṁ dassanāya. Ekañce tilaphalaṁ nimittaṁ katvā tilavāhe pakkhipeyya. Taññeva tilaphalaṁ uddhareyya. Evaṁ parisuddhaṁ bhagavato pākatikaṁ maṁsacakkhu. Evaṁ bhagavā maṁsacakkhunāpi vivaṭacakkhu. 59 Kathaṁ bhagavā dibbena cakkhunāpi vivaṭacakkhu? Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāti—“ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā”ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate; yathākammūpage satte pajānāti. Ākaṅkhamāno ca bhagavā ekampi lokadhātuṁ passeyya, dvepi lokadhātuyo passeyya, tissopi lokadhātuyo passeyya, catassopi lokadhātuyo passeyya, pañcapi lokadhātuyo passeyya, dasapi lokadhātuyo passeyya, vīsampi lokadhātuyo passeyya, tiṁsampi lokadhātuyo passeyya, cattālīsampi lokadhātuyo passeyya, paññāsampi lokadhātuyo passeyya, satampi lokadhātuyo passeyya, sahassimpi cūḷanikaṁ lokadhātuṁ passeyya, dvisahassimpi majjhimikaṁ lokadhātuṁ passeyya, tisahassimpi lokadhātuṁ 2228 --- mnd14 1:59 passeyya, mahāsahassimpi lokadhātuṁ passeyya. Yāvatakaṁ vā pana ākaṅkheyya tāvatakaṁ passeyya. Evaṁ parisuddhaṁ bhagavato dibbacakkhu. Evaṁ bhagavā dibbena cakkhunāpi vivaṭacakkhu. 60 Kathaṁ bhagavā paññācakkhunāpi vivaṭacakkhu? Bhagavā mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño paññāpabhedakusalo pabhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā paññāpetā anijjhāpetā pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā. 61 So hi bhagavā jānaṁ jānāti passaṁ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. Natthi tassa bhagavato aññātaṁ adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya. Atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṁ āgacchanti. Yaṁ kiñci neyyaṁ nāma atthi jānitabbaṁ attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho uttāno vā attho gambhīro vā attho gūḷho vā attho paṭicchanno vā attho neyyo vā attho nīto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā attho, sabbaṁ taṁ antobuddhañāṇe parivattati. 62 Sabbaṁ kāyakammaṁ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti sabbaṁ vacīkammaṁ … sabbaṁ manokammaṁ … atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṁ ñāṇaṁ, anāgate paccuppanne appaṭihataṁ ñāṇaṁ. Yāvatakaṁ neyyaṁ tāvatakaṁ ñāṇaṁ, yāvatakaṁ ñāṇaṁ tāvatakaṁ neyyaṁ; neyyapariyantikaṁ ñāṇaṁ ñāṇapariyantikaṁ neyyaṁ, neyyaṁ atikkamitvā ñāṇaṁ nappavattati, ñāṇaṁ atikkamitvā neyyapatho natthi. Aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā. Yathā dvinnaṁ samuggapaṭalānaṁ sammāphusitānaṁ heṭṭhimaṁ samuggapaṭalaṁ uparimaṁ nātivattati, uparimaṁ samuggapaṭalaṁ heṭṭhimaṁ nātivattati, aññamaññapariyantaṭṭhāyino; evamevaṁ buddhassa bhagavato neyyañca ñāṇañca aññamaññapariyantaṭṭhāyino. Yāvatakaṁ neyyaṁ tāvatakaṁ ñāṇaṁ, yāvatakaṁ ñāṇaṁ tāvatakaṁ neyyaṁ; neyyapariyantikaṁ ñāṇaṁ ñāṇapariyantikaṁ neyyaṁ. Neyyaṁ atikkamitvā ñāṇaṁ nappavattati, ñāṇaṁ atikkamitvā neyyapatho natthi. Aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā. 63 Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṁ pavattati. Sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanapaṭibaddhā ākaṅkhapaṭibaddhā manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā. Sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṁ pavattati. Sabbesaṁ sattānaṁ bhagavā āsayaṁ jānāti, anusayaṁ jānāti, caritaṁ jānāti, adhimuttiṁ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte pajānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. 64 Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṁ upādāya antomahāsamudde parivattanti; evamevaṁ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci pakkhī antamaso garuḷaṁ venateyyaṁ upādāya ākāsassa padese parivattanti; evamevaṁ yepi te sāriputtasamā paññāya tepi buddhañāṇassa padese parivattanti; buddhañāṇaṁ devamanussānaṁ paññaṁ pharitvā abhibhavitvā tiṭṭhati. Yepi te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhaṁ abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā tathāgataṁ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni ca. Kathitā visajjitā ca te pañhā bhagavatā honti niddiṭṭhakāraṇā. Upakkhittakā ca te bhagavato sampajjanti. Atha kho bhagavā tattha atirocati yadidaṁ paññāyāti. Evaṁ bhagavā paññācakkhunāpi vivaṭacakkhu. 65 Kathaṁ bhagavā buddhacakkhunāpi 2229 --- mnd14 1:65 vivaṭacakkhu? Bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakā anuggatāni antonimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni samodakaṁ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakā accuggamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena; evamevaṁ bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. Jānāti bhagavā—“ayaṁ puggalo rāgacarito, ayaṁ dosacarito, ayaṁ mohacarito, ayaṁ vitakkacarito, ayaṁ saddhācarito, ayaṁ ñāṇacarito”ti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa asubhakathaṁ katheti; dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṁ ācikkhati; mohacaritassa bhagavā puggalassa uddese paripucchāya kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya garusaṁvāse niveseti; vitakkacaritassa bhagavā puggalassa ānāpānassatiṁ ācikkhati; saddhācaritassa bhagavā puggalassa pasādanīyaṁ nimittaṁ ācikkhati buddhasubodhiṁ dhammasudhammataṁ saṅghasuppaṭipattiṁ sīlāni ca attano; ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa ācikkhati vipassanānimittaṁ aniccākāraṁ dukkhākāraṁ anattākāraṁ. 66 “Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, Yathāpi passe janataṁ samantato; Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha, Pāsādamāruyha samantacakkhu; Sokāvatiṇṇaṁ janatamapetasoko, Avekkhassu jātijarābhibhūtan”ti. 67 Evaṁ bhagavā buddhacakkhunāpi vivaṭacakkhu. 68 Kathaṁ bhagavā samantacakkhunāpi vivaṭacakkhu? Samantacakkhu vuccati sabbaññutañāṇaṁ. Bhagavā sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato. 69 “Na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci, Atho aviññātamajānitabbaṁ; Sabbaṁ abhiññāsi yadatthi neyyaṁ, Tathāgato tena samantacakkhū”ti. 70 Evaṁ bhagavā samantacakkhunāpi vivaṭacakkhūti—akittayi vivaṭacakkhu. 71 Sakkhidhammaṁ parissayavinayanti. Sakkhidhammanti na itihitihaṁ, na itikirāya, na paramparāya, na piṭakasampadāya, na takkahetu, na nayahetu, na ākāraparivitakkena, na diṭṭhinijjhānakkhantiyā sāmaṁ sayamabhiññātaṁ attapaccakkhaṁ dhammanti—sakkhidhammaṁ. Parissayavinayanti. Parissayāti dve parissayā—pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca. Katame pākaṭaparissayā? Sīhā byagghā dīpī acchā taracchā kokā mahiṁsā hatthī ahi vicchikā satapadī, corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vā, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍāho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṁ madhumeho aṁsā piḷakā bhagandalā, pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā, sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassā iti vā—ime vuccanti pākaṭaparissayā. 72 Katame paṭicchannaparissayā? Kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ kāmacchandanīvaraṇaṁ byāpādanīvaraṇaṁ thinamiddhanīvaraṇaṁ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ vicikicchānīvaraṇaṁ rāgo doso moho kodho upanāho makkho paḷāso issā macchariyaṁ māyā sāṭheyyaṁ thambho sārambho māno atimāno mado pamādo, sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaṅkhārā—ime vuccanti paṭicchannaparissayā. 73 2230 --- mnd14 1:73 Parissayāti kenaṭṭhena parissayā? Parisahantīti parissayā, parihānāya saṁvattantīti parissayā, tatrāsayāti parissayā. Kathaṁ parisahantīti parissayā? Te parissayā taṁ puggalaṁ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddanti. Evaṁ parisahantīti—parissayā. 74 Kathaṁ parihānāya saṁvattantīti parissayā? Te parissayā kusalānaṁ dhammānaṁ antarāyāya parihānāya saṁvattanti. Katamesaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ? Sammāpaṭipadāya anulomapaṭipadāya apaccanīkapaṭipadāya aviruddhapaṭipadāya anvatthapaṭipadāya dhammānudhammapaṭipadāya sīlesu paripūrakāritāya indriyesu guttadvāratāya bhojane mattaññutāya jāgariyānuyogassa satisampajaññassa catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanānuyogassa catunnaṁ sammappadhānānaṁ catunnaṁ iddhipādānaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ pañcannaṁ balānaṁ sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogassa—imesaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ antarāyāya parihānāya saṁvattanti. Evampi parihānāya saṁvattantīti—parissayā. 75 Kathaṁ tatrāsayāti parissayā? Tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā. Yathā bile bilāsayā pāṇā sayanti, dake dakāsayā pāṇā sayanti, vane vanāsayā pāṇā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāṇā sayanti; evamevaṁ tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayāti. Evampi tatrāsayāti—parissayā. 76 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“sāntevāsiko, bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā, tyassa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naṁ samudācaranti, samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati. 77 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā, tyassa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naṁ samudācaranti, samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharatī”ti. Evampi tatrāsayāti—parissayā. 78 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“tayome, bhikkhave, antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā. Katame tayo? Lobho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko; doso, bhikkhave …pe… moho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho, bhikkhave, tayo antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikāti. 79 Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano; Bhayamantarato jātaṁ, taṁ jano nāvabujjhati. 80 Luddho atthaṁ na jānāti, luddho dhammaṁ na passati; Andhantamaṁ tadā hoti, yaṁ lobho sahate naraṁ. 81 Anatthajanano doso, doso cittappakopano; Bhayamantarato jātaṁ, taṁ jano nāvabujjhati. 82 Kuddho atthaṁ na jānāti, kuddho dhammaṁ na passati; Andhantamaṁ tadā hoti, yaṁ doso sahate naraṁ. 83 Anatthajanano moho, moho cittappakopano; Bhayamantarato jātaṁ, taṁ jano nāvabujjhati. 84 Mūḷho atthaṁ na jānāti, mūḷho dhammaṁ na passati; Andhantamaṁ tadā hoti, yaṁ moho sahate naran”ti. 85 Evampi tatrāsayāti—parissayā. 86 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“tayo kho, mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya; doso kho, mahārāja …pe… moho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho, mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. 87 Lobho doso ca moho ca, purisaṁ pāpacetasaṁ; Hiṁsanti attasambhūtā, tacasāraṁva 2231 --- mnd14 1:87 samphalan”ti. 88 Evampi tatrāsayāti—parissayā. 89 Vuttañhetaṁ bhagavatā— 90 “Rāgo ca doso ca itonidānā, Aratī ratī lomahaṁso itojā; Ito samuṭṭhāya manovitakkā, Kumārakā dhaṅkamivossajantī”ti. 91 Evampi tatrāsayāti—parissayā. 92 Parissayavinayanti parissayavinayaṁ parissayappahānaṁ parissayavūpasamaṁ parissayapaṭinissaggaṁ parissayapaṭipassaddhiṁ amataṁ nibbānanti—sakkhidhammaṁ parissayavinayaṁ. 93 Paṭipadaṁ vadehi bhaddanteti. Paṭipadaṁ vadehi—sammāpaṭipadaṁ anulomapaṭipadaṁ apaccanīkapaṭipadaṁ aviruddhapaṭipadaṁ anvatthapaṭipadaṁ dhammānudhammapaṭipadaṁ sīlesu paripūrakāritaṁ indriyesu guttadvārataṁ bhojane mattaññutaṁ jāgariyānuyogaṁ satisampajaññaṁ cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅge ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṁ vadehi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti—paṭipadaṁ vadehi. Bhaddanteti so nimmito buddhaṁ bhagavantaṁ ālapati. Atha vā yaṁ tvaṁ dhammaṁ ācikkhasi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesi sabbaṁ taṁ sundaraṁ bhaddakaṁ kalyāṇaṁ anavajjaṁ sevitabbanti—paṭipadaṁ vadehi bhaddante. 94 Pātimokkhaṁ atha vāpi samādhinti. Pātimokkhanti sīlaṁ patiṭṭhā ādi caraṇaṁ saṁyamo saṁvaro mukhaṁ pamukhaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. Atha vāpi samādhinti yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhatamānasatā samatho samādhindriyaṁ samādhibalaṁ sammāsamādhīti—pātimokkhaṁ atha vāpi samādhiṁ. 95 Tenāha so nimmito— 96 “Akittayī vivaṭacakkhu, Sakkhidhammaṁ parissayavinayaṁ; Paṭipadaṁ vadehi bhaddante, Pātimokkhaṁ atha vāpi samādhin”ti. 97 Cakkhūhi neva lolassa, Gāmakathāya āvaraye sotaṁ; Rase ca nānugijjheyya, Na ca mamāyetha kiñci lokasmiṁ. 98 Cakkhūhi neva lolassāti. Kathaṁ cakkhuloloti? Idhekacco cakkhuloliyena samannāgato hoti—“adiṭṭhaṁ dakkhitabbaṁ, diṭṭhaṁ samatikkamitabban”ti ārāmena ārāmaṁ uyyānena uyyānaṁ gāmena gāmaṁ nigamena nigamaṁ nagarena nagaraṁ raṭṭhena raṭṭhaṁ janapadena janapadaṁ dīghacārikaṁ anavaṭṭhitacārikaṁ anuyutto ca hoti rūpassa dassanāya. Evampi cakkhulolo hoti. 99 Atha vā bhikkhu antaragharaṁ paviṭṭho vīthiṁ paṭipanno asaṁvuto gacchati hatthiṁ olokento, assaṁ olokento, rathaṁ olokento, pattiṁ olokento, itthiyo olokento, purise olokento, kumārake olokento, kumārikāyo olokento, antarāpaṇaṁ olokento, gharamukhāni olokento, uddhaṁ olokento, adho olokento, disāvidisaṁ vipekkhamāno gacchati. Evampi cakkhulolo hoti. 100 Atha vā bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye na saṁvaraṁ āpajjati. Evampi cakkhulolo hoti. 101 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ visūkadassanaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—naccaṁ gītaṁ vāditaṁ pekkhaṁ akkhānaṁ pāṇissaraṁ vetāḷaṁ kumbhathūṇaṁ sobhanakaṁ caṇḍālaṁ vaṁsaṁ dhovanaṁ hatthiyuddhaṁ assayuddhaṁ mahiṁsayuddhaṁ usabhayuddhaṁ ajayuddhaṁ meṇḍayuddhaṁ kukkuṭayuddhaṁ vaṭṭakayuddhaṁ daṇḍayuddhaṁ muṭṭhiyuddhaṁ nibbuddhaṁ uyyodhikaṁ balaggaṁ senābyūhaṁ anīkadassanaṁ iti vā. Evampi cakkhulolo hoti. 102 Kathaṁ na cakkhulolo hoti? Idha bhikkhu antaragharaṁ paviṭṭho vīthiṁ paṭipanno saṁvuto gacchati na hatthiṁ olokento, na assaṁ olokento, na rathaṁ olokento, na pattiṁ olokento, na itthiyo olokento, na purise olokento, na kumārake olokento, na kumārikāyo olokento, na antarāpaṇaṁ olokento, na gharamukhāni olokento, na uddhaṁ olokento, na adho olokento, na disāvidisāvipekkhamāno gacchati. Evampi na cakkhulolo hoti. 103 Atha vā bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā 2232 --- mnd14 1:103 na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Evampi na cakkhulolo hoti. 104 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ visūkadassanaṁ ananuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—naccaṁ gītaṁ vāditaṁ pekkhaṁ akkhānaṁ …pe… anīkadassanaṁ iti vā. Evarūpā visūkadassanā paṭivirato hoti. Evampi na cakkhulolo hoti. 105 Cakkhūhi neva lolassāti. Cakkhuloliyaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, cakkhuloliyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—cakkhūhi neva lolassa. 106 Gāmakathāya āvaraye sotanti. Gāmakathā vuccati bāttiṁsa tiracchānakathā, seyyathidaṁ—rājakathā corakathā mahāmattakathā senākathā bhayakathā yuddhakathā annakathā pānakathā vatthakathā yānakathā sayanakathā mālākathā gandhakathā ñātikathā gāmakathā nigamakathā nagarakathā janapadakathā itthikathā sūrakathā visikhākathā kumbhaṭṭhānakathā pubbapetakathā nānattakathā lokakkhāyikā samuddakkhāyikā itibhavābhavakathā iti vā. Gāmakathāya āvaraye sotanti. Gāmakathāya sotaṁ āvareyya nivāreyya saṁvareyya rakkheyya gopeyya pidaheyya pacchindeyyāti—gāmakathāya āvaraye sotaṁ. 107 Rase ca nānugijjheyyāti. Rase cāti mūlaraso khandharaso tacaraso pattaraso puppharaso phalaraso ambilaṁ madhuraṁ tittakaṁ kaṭukaṁ loṇikaṁ khārikaṁ lambikaṁ kasāvo sādu asādu sītaṁ uṇhaṁ. Santeke samaṇabrāhmaṇā rasagiddhā; te jivhaggena rasaggāni pariyesantā āhiṇḍanti, te ambilaṁ labhitvā anambilaṁ pariyesanti, anambilaṁ labhitvā ambilaṁ pariyesanti …pe… sītaṁ labhitvā uṇhaṁ pariyesanti, uṇhaṁ labhitvā sītaṁ pariyesanti. Te yaṁ yaṁ labhitvā tena tena na tussanti, aparāparaṁ pariyesanti, manāpikesu rasesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhā. Yassesā rasataṇhā pahīnā samucchinnā …pe… ñāṇagginā daḍḍhā, so paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti neva davāya …pe… anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. 108 Yathā vaṇaṁ ālimpeyya yāvadeva āruhaṇatthāya, yathā vā pana akkhaṁ abbhañjeyya yāvadeva bhārassa nittharaṇatthāya, yathā vā puttamaṁsaṁ āhāraṁ āhāreyya yāvadeva kantārassa nittharaṇatthāya; evamevaṁ bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti neva davāya …pe… anavajjatā ca phāsuvihāro cāti rasataṇhaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, rasataṇhāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—rase ca nānugijjheyya. 109 Na ca mamāyetha kiñci lokasminti. Mamattāti dve mamattā—taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca …pe… idaṁ taṇhāmamattaṁ …pe… idaṁ diṭṭhimamattaṁ. Taṇhāmamattaṁ pahāya diṭṭhimamattaṁ paṭinissajjitvā cakkhuṁ na mamāyeyya na gaṇheyya na parāmaseyya nābhiniviseyya; sotaṁ … ghānaṁ … jivhaṁ … kāyaṁ … rūpe … sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … kulaṁ … gaṇaṁ … āvāsaṁ … lābhaṁ … yasaṁ … pasaṁsaṁ … sukhaṁ … cīvaraṁ … piṇḍapātaṁ … senāsanaṁ … gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ … kāmadhātuṁ … rūpadhātuṁ … arūpadhātuṁ … kāmabhavaṁ … rūpabhavaṁ … arūpabhavaṁ … saññābhavaṁ … asaññābhavaṁ … nevasaññānāsaññābhavaṁ … ekavokārabhavaṁ … catuvokārabhavaṁ … pañcavokārabhavaṁ … atītaṁ … anāgataṁ … paccuppannaṁ … diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme na mamāyeyya na gaṇheyya na parāmaseyya nābhiniviseyya. Kiñcīti kiñci rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ. Lokasminti apāyaloke …pe… āyatanaloketi—na ca mamāyetha kiñci lokasmiṁ. 110 Tenāha bhagavā— 111 “Cakkhūhi neva lolassa, Gāmakathāya āvaraye sotaṁ; Rase ca nānugijjheyya, Na ca mamāyetha kiñci lokasmin”ti. 112 Phassena yadā phuṭṭhassa, Paridevaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñci; Bhavañca nābhijappeyya, Bheravesu ca na 2233 --- mnd14 1:112 sampavedheyya. 113 Phassena yadā phuṭṭhassāti. Phassoti rogaphasso. Rogaphassena phuṭṭho pareto samohito samannāgato assa; cakkhurogena phuṭṭho pareto samohito samannāgato assa, sotarogena …pe… ghānarogena … jivhārogena … kāyarogena … sīsarogena … kaṇṇarogena … mukharogena … dantarogena … kāsena … sāsena … pināsena … ḍāhena … jarena … kucchirogena … mucchāya … pakkhandikāya … sūlāya … visūcikāya … kuṭṭhena … gaṇḍena … kilāsena … sosena … apamārena … dadduyā … kaṇḍuyā … kacchuyā … rakhasāya … vitacchikāya … lohitena … pittena … madhumehena … aṁsāya … piḷakāya … bhagandalāya … pittasamuṭṭhānena ābādhena … semhasamuṭṭhānena ābādhena … vātasamuṭṭhānena ābādhena … sannipātikena ābādhena … utupariṇāmajena ābādhena … visamaparihārajena ābādhena … opakkamikena ābādhena … kammavipākajena ābādhena … sītena … uṇhena … jighacchāya … pipāsāya … uccārena … passāvena … ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassehi phuṭṭho pareto samohito samannāgato assāti—phassena yadā phuṭṭhassa. 114 Paridevaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñcīti. Ādevaṁ paridevaṁ ādevanaṁ paridevanaṁ ādevitattaṁ paridevitattaṁ vācā palāpaṁ vippalāpaṁ lālappaṁ lālappāyanaṁ lālappāyitattaṁ na kareyya na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya. Kuhiñcīti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṁ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti—paridevaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñci. 115 Bhavañca nābhijappeyyāti. Kāmabhavaṁ na jappeyya, rūpabhavaṁ na jappeyya, arūpabhavaṁ na jappeyya na pajappeyya nābhijappeyyāti—bhavañca nābhijappeyya. 116 Bheravesu ca na sampavedheyyāti. Bheravāti ekenākārena bhayampi bheravampi taññeva. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“etaṁ nūna taṁ bhayabheravaṁ āgacchatī”ti. Bahiddhārammaṇaṁ vuttaṁ sīhā byagghā dīpī acchā taracchā kokā mahiṁsā assā hatthī ahi vicchikā satapadī, corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vā. Athāparena ākārena bhayaṁ vuccati ajjhattikaṁ cittasamuṭṭhānaṁ bhayaṁ bhayānakaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso cetaso ubbego utrāso, jātibhayaṁ jarābhayaṁ byādhibhayaṁ maraṇabhayaṁ rājabhayaṁ corabhayaṁ aggibhayaṁ udakabhayaṁ attānuvādabhayaṁ parānuvādabhayaṁ daṇḍabhayaṁ duggatibhayaṁ ūmibhayaṁ kumbhīlabhayaṁ āvaṭṭabhayaṁ susukābhayaṁ ājīvikabhayaṁ asilokabhayaṁ parisāya sārajjabhayaṁ madanabhayaṁ duggatibhayaṁ bhayaṁ bhayānakaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso cetaso ubbego utrāso. Bheravesu ca na sampavedheyyāti bherave passitvā vā suṇitvā vā na vedheyya na pavedheyya na sampavedheyya na taseyya na uttaseyya na paritaseyya na bhāyeyya na santāsaṁ āpajjeyya, abhīrū assa achambhī anutrāsī apalāyī, pahīnabhayabheravo vigatalomahaṁso vihareyyāti—bheravesu ca na sampavedheyya. 117 Tenāha bhagavā— 118 “Phassena yadā phuṭṭhassa, Paridevaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñci; Bhavañca nābhijappeyya, Bheravesu ca na sampavedheyyā”ti. 119 Annānamatho pānānaṁ, Khādanīyānamathopi vatthānaṁ; Laddhā na sannidhiṁ kayirā, Na ca parittase tāni alabhamāno. 120 Annānamatho pānānaṁ, khādanīyānamathopi vatthānanti. Annānanti odano kummāso sattu maccho maṁsaṁ. Pānānanti aṭṭha pānāni—ambapānaṁ, jambupānaṁ, cocapānaṁ, mocapānaṁ, madhupānaṁ, muddikapānaṁ, sālūkapānaṁ, phārusakapānaṁ. Aparānipi aṭṭha pānāni—kosambapānaṁ, kolapānaṁ, badarapānaṁ, ghatapānaṁ, telapānaṁ, payopānaṁ, yāgupānaṁ, rasapānaṁ. Khādanīyānanti piṭṭhakhajjakaṁ, pūvakhajjakaṁ, mūlakhajjakaṁ, tacakhajjakaṁ, pattakhajjakaṁ, pupphakhajjakaṁ, phalakhajjakaṁ. Vatthānanti cha cīvarāni—khomaṁ, kappāsikaṁ, koseyyaṁ, kambalaṁ, sāṇaṁ, bhaṅganti—annānamatho pānānaṁ khādanīyānamathopi vatthānaṁ. 121 Laddhā na sannidhiṁ kayirāti. Laddhāti laddhā labhitvā adhigantvā vinditvā paṭilabhitvā na kuhanāya, na lapanāya, na nemittikatāya, na nippesikatāya, na lābhena lābhaṁ nijigīsanatāya, na dārudānena, na veḷudānena, na pattadānena, na pupphadānena, 2234 --- mnd14 1:121 na phaladānena, na sinānadānena, na cuṇṇadānena, na mattikādānena, na dantakaṭṭhadānena, na mukhodakadānena, na cāṭukamyatāya, na muggasūpyatāya, na pāribhaṭyatāya, na pīṭhamaddikatāya, na vatthuvijjāya, na tiracchānavijjāya, na aṅgavijjāya, na nakkhattavijjāya, na dūtagamanena, na pahiṇagamanena, na jaṅghapesaniyena, na vejjakammena, na navakammena, na piṇḍapaṭipiṇḍakena, na dānānuppadānena dhammena samena laddhā labhitvā adhigantvā vinditvā paṭilabhitvāti—laddhā. Na sannidhiṁ kayirāti annasannidhiṁ pānasannidhiṁ vatthasannidhiṁ yānasannidhiṁ sayanasannidhiṁ gandhasannidhiṁ āmisasannidhiṁ na kareyya na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyyāti—laddhā na sannidhiṁ kayirā. 122 Na ca parittase tāni alabhamānoti. Annaṁ vā na labhāmi, pānaṁ vā na labhāmi, vatthaṁ vā na labhāmi, kulaṁ vā na labhāmi, gaṇaṁ vā na labhāmi, āvāsaṁ vā na labhāmi, lābhaṁ vā na labhāmi, yasaṁ vā na labhāmi, pasaṁsaṁ vā na labhāmi, sukhaṁ vā na labhāmi, cīvaraṁ vā na labhāmi, piṇḍapātaṁ vā na labhāmi, senāsanaṁ vā na labhāmi, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ vā na labhāmi, gilānupaṭṭhākaṁ vā na labhāmi, “appaññātomhī”ti na taseyya na uttaseyya na parittaseyya na bhāyeyya na santāsaṁ āpajjeyya, abhīrū assa achambhī anutrāsī apalāyī, pahīnabhayabheravo vigatalomahaṁso vihareyyāti—na ca parittase tāni alabhamāno. 123 Tenāha bhagavā— 124 “Annānamatho pānānaṁ, Khādanīyānamathopi vatthānaṁ; Laddhā na sannidhiṁ kayirā, Na ca parittase tāni alabhamāno”ti. 125 Jhāyī na pādalolassa, Virame kukkuccā nappamajjeyya; Athāsanesu sayanesu, Appasaddesu bhikkhu vihareyya. 126 Jhāyī na pādalolassāti. Jhāyīti paṭhamenapi jhānena jhāyī, dutiyenapi jhānena jhāyī, tatiyenapi jhānena jhāyī, catutthenapi jhānena jhāyī, savitakkasavicārenapi jhānena jhāyī, avitakkavicāramattenapi jhānena jhāyī, avitakkaavicārenapi jhānena jhāyī, sappītikenapi jhānena jhāyī, nippītikenapi jhānena jhāyī, pītisahagatenapi jhānena jhāyī, sātasahagatenapi jhānena jhāyī, sukhasahagatenapi jhānena jhāyī, upekkhāsahagatenapi jhānena jhāyī, suññatenapi jhānena jhāyī, animittenapi jhānena jhāyī, appaṇihitenapi jhānena jhāyī, lokiyenapi jhānena jhāyī, lokuttarenapi jhānena jhāyī, jhānarato ekattamanuyutto paramatthagarukoti—jhāyī. 127 Na pādalolassāti. Kathaṁ pādalolo hoti? Idhekacco pādaloliyena samannāgato hoti ārāmena ārāmaṁ uyyānena uyyānaṁ gāmena gāmaṁ nigamena nigamaṁ nagarena nagaraṁ raṭṭhena raṭṭhaṁ janapadena janapadaṁ dīghacārikaṁ anavaṭṭhitacārikaṁ anuyutto viharati. Evampi pādalolo hoti. 128 Atha vā bhikkhu antopi saṅghārāme pādaloliyena samannāgato hoti. Na atthahetu na kāraṇahetu uddhato avūpasantacitto pariveṇato pariveṇaṁ gacchati, vihārato vihāraṁ gacchati, aḍḍhayogato aḍḍhayogaṁ gacchati, pāsādato pāsādaṁ gacchati, hammiyato hammiyaṁ gacchati, guhāya guhaṁ gacchati, leṇato leṇaṁ gacchati, kuṭito kuṭiṁ gacchati, kūṭāgārato kūṭāgāraṁ gacchati, aṭṭato aṭṭaṁ gacchati, māḷato māḷaṁ gacchati, uddaṇḍato uddaṇḍaṁ gacchati, upaṭṭhānasālato upaṭṭhānasālaṁ gacchati, maṇḍalamāḷato maṇḍalamāḷaṁ gacchati, rukkhamūlato rukkhamūlaṁ gacchati. Yattha vā pana bhikkhū nisīdanti tahiṁ gacchati, tattha ekassa vā dutiyo hoti, dvinnaṁ vā tatiyo hoti, tiṇṇaṁ vā catuttho hoti. Tattha bahuṁ samphappalāpaṁ palapati, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ yānakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ iti bhavābhavakathaṁ iti vā. Evampi pādalolo hoti. 129 Na pādalolassāti. Pādaloliyaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, pādaloliyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto 2235 --- mnd14 1:129 visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyya careyya vicareyya iriyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyya, paṭisallānārāmo assa paṭisallānarato ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ jhāyī jhānarato ekattamanuyutto paramatthagarukoti—jhāyī na pādalolassa. 130 Virame kukkuccā nappamajjeyyāti. Kukkuccanti hatthakukkuccampi kukkuccaṁ, pādakukkuccampi kukkuccaṁ, hatthapādakukkuccampi kukkuccaṁ, akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitā, vikāle kālasaññitā, kāle vikālasaññitā, avajje vajjasaññitā, vajje avajjasaññitā, yaṁ evarūpaṁ kukkuccaṁ kukkuccāyanā kukkuccāyitattaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho—idaṁ vuccati kukkuccaṁ. 131 Api ca dvīhi kāraṇehi uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho—katattā ca akatattā ca. Kathaṁ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho? “Kataṁ me kāyaduccaritaṁ, akataṁ me kāyasucaritan”ti uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho, “kataṁ me vacīduccaritaṁ, akataṁ me vacīsucaritan”ti uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho, “kataṁ me manoduccaritaṁ, akataṁ me manosucaritaṁ …pe… “kato me pāṇātipāto, akatā me pāṇātipātā veramaṇī”ti uppajjati kukkuccaṁ …pe… manovilekho, “kataṁ me adinnādānaṁ … kato me kāmesumicchācāro … kato me musāvādo … katā me pisuṇā vācā … katā me pharusā vācā … kato me samphappalāpo … katā me abhijjhā … kato me byāpādo … katā me micchādiṭṭhi, akatā me sammādiṭṭhī”ti uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Evaṁ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho. 132 Atha vā “sīlesumhi na paripūrakārī”ti uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho, “indriyesumhi aguttadvāro”ti …pe… “bhojane amattaññumhī”ti … “jāgariyaṁ ananuyuttomhī”ti … “na satisampajaññena samannāgatomhī”ti … “abhāvitā me cattāro satipaṭṭhānā”ti … “abhāvitā me cattāro sammappadhānā”ti … “abhāvitā me cattāro iddhipādā”ti … “abhāvitāni me pañcindriyānī”ti … “abhāvitāni me pañca balānī”ti … “abhāvitā me satta bojjhaṅgā”ti … “abhāvito me ariyo aṭṭhaṅgiko maggo”ti … “dukkhaṁ me apariññātan”ti … “samudayo me appahīno”ti … “maggo me abhāvito”ti … “nirodho me asacchikato”ti uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Virame kukkuccāti kukkuccā ārameyya virameyya paṭivirameyya kukkuccaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya. Kukkuccā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—virame kukkuccā. 133 Nappamajjeyyāti sakkaccakārī assa sātaccakārī aṭṭhitakārī anolīnavuttiko anikkhittacchando anikkhittadhuro appamādo kusalesu dhammesu. “Kadāhaṁ aparipūraṁ vā sīlakkhandhaṁ paripūreyyaṁ, paripūraṁ vā sīlakkhandhaṁ tattha tattha paññāya anuggaṇheyyan”ti? Yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca thāmo ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṁ padhānaṁ adhiṭṭhānaṁ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. “Kadāhaṁ aparipūraṁ vā samādhikkhandhaṁ …pe… paññākkhandhaṁ … vimuttikkhandhaṁ … vimuttiñāṇadassanakkhandhaṁ … kadāhaṁ apariññātaṁ vā dukkhaṁ parijāneyyaṁ, appahīne vā kilese pajaheyyaṁ, abhāvitaṁ vā maggaṁ bhāveyyaṁ, asacchikataṁ vā nirodhaṁ sacchikareyyan”ti? Yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca thāmo ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṁ padhānaṁ adhiṭṭhānaṁ anuyogo appamādo kusalesu dhammesūti—virame kukkuccā nappamajjeyya. 134 Athāsanesu sayanesu, appasaddesu bhikkhu vihareyyāti. Athāti padasandhi …pe… āsanaṁ vuccati yattha nisīdati—mañco pīṭhaṁ bhisi taṭṭikā cammakhaṇḍo tiṇasanthāro paṇṇasanthāro palālasanthāro. Sayanaṁ vuccati senāsanaṁ vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṁ guhāti—athāsanesu sayanesu. 135 Appasaddesu bhikkhu vihareyyāti. Appasaddesu appanigghosesu vijanavātesu manussarāhasseyyakesu paṭisallānasāruppesu senāsanesu careyya 2236 --- mnd14 1:135 vicareyya vihareyya iriyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti—athāsanesu sayanesu appasaddesu bhikkhu vihareyya. 136 Tenāha bhagavā— 137 “Jhāyī na pādalolassa, Virame kukkuccā nappamajjeyya; Athāsanesu sayanesu, Appasaddesu bhikkhu vihareyyā”ti. 138 Niddaṁ na bahulīkareyya, Jāgariyaṁ bhajeyya ātāpī; Tandiṁ māyaṁ hassaṁ khiḍḍaṁ, Methunaṁ vippajahe savibhūsaṁ. 139 Niddaṁ na bahulīkareyyāti. Rattindivaṁ chakoṭṭhāsaṁ kāretvā pañcakoṭṭhāsaṁ paṭijaggeyya ekakoṭṭhāsaṁ nippajjeyyāti—niddaṁ na bahulīkareyya. 140 Jāgariyaṁ bhajeyya ātāpīti. Idha bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheyya, rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheyya, rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeyya pādepādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasikaritvā, rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheyya. 141 Jāgariyaṁ bhajeyyāti jāgariyaṁ bhajeyya sambhajeyya seveyya niseveyya saṁseveyya paṭiseveyyāti—jāgariyaṁ bhajeyya. 142 Ātāpīti. Ātappaṁ vuccati vīriyaṁ. Yo cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo ṭhiti asithilaparakkamatā anikkhittacchandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggaho vīriyaṁ vīriyindriyaṁ vīriyabalaṁ sammāvāyāmo. Iminā ātāpena upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato so vuccati ātāpīti—jāgariyaṁ bhajeyya ātāpī. 143 Tandiṁ māyaṁ hassaṁ khiḍḍaṁ, methunaṁ vippajahe savibhūsanti. Tandīti tandī tandiyanā tandiyitattaṁ tandimanakatā ālasyaṁ ālasyāyanā ālasyāyitattaṁ. Māyā vuccati vañcanikā cariyā. Idhekacco kāyena duccaritaṁ caritvā … vācāya …pe… manasā duccaritaṁ caritvā tassa paṭicchādanahetu pāpikaṁ icchaṁ paṇidahati. Mā maṁ jaññāti icchati, mā maṁ jaññāti saṅkappeti, mā maṁ jaññāti vācaṁ bhāsati, mā maṁ jaññāti kāyena parakkamati. Yā evarūpā māyāvitā accasarā vañcanā nikati nikiraṇā pariharaṇā gūhanā parigūhanā chādanā paricchādanā anuttānikammaṁ anāvikammaṁ vocchādanā pāpakiriyā—ayaṁ vuccati māyā. Hassanti idhekacco ativelaṁ dantavidaṁsakaṁ hasati. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“komārakamidaṁ, bhikkhave, ariyassa vinaye yadidaṁ ativelaṁ dantavidaṁsakaṁ hasitan”ti. 144 Khiḍḍāti dve khiḍḍā—kāyikā ca khiḍḍā vācasikā ca khiḍḍā. Katamā kāyikā khiḍḍā? Hatthīhipi kīḷanti, assehipi kīḷanti, rathehipi kīḷanti, dhanūhipi kīḷanti, aṭṭhapadehipi kīḷanti, dasapadehipi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅkacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti—ayaṁ kāyikā khiḍḍā. Katamā vācasikā khiḍḍā? Mukhabherikaṁ mukhālambaraṁ mukhaḍiṇḍimakaṁ mukhavalimakaṁ mukhabheruḷakaṁ mukhadaddarikaṁ nāṭakaṁ lāpaṁ gītaṁ davakammaṁ—ayaṁ vācasikā khiḍḍā. 145 Methunadhammo nāma yo so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duṭṭhullo odakantiko rahasso dvayaṁdvayasamāpatti. Kiṅkāraṇā vuccati methunadhammo? Ubhinnaṁ rattānaṁ sārattānaṁ avassutānaṁ pariyuṭṭhitānaṁ pariyādinnacittānaṁ ubhinnaṁ sadisānaṁ dhammoti, taṅkāraṇā vuccati methunadhammo. Yathā ubho kalahakārakā methunakāti vuccanti, ubho bhaṇḍanakārakā … ubho bhassakārakā … ubho adhikaraṇakārakā … ubho vivādakārakā … ubho vādino … ubho sallāpakā methunakāti vuccanti; evamevaṁ ubhinnaṁ rattānaṁ sārattānaṁ avassutānaṁ pariyuṭṭhitānaṁ pariyādinnacittānaṁ ubhinnaṁ sadisānaṁ dhammoti, taṅkāraṇā vuccati methunadhammo. 146 Vibhūsāti dve vibhūsā—atthi agāriyassa vibhūsā, atthi pabbajitassa vibhūsā. Katamā agāriyassa vibhūsā? Kesā ca massu ca mālā 2237 --- mnd14 1:146 ca gandhā ca vilepanā ca ābharaṇā ca pilandhanā ca vatthañca sayanāsanañca veṭhanañca ucchādanaṁ parimaddanaṁ nhāpanaṁ sambāhanaṁ ādāsaṁ añjanaṁ mālāvilepanaṁ mukhacuṇṇakaṁ mukhalepaṁ hatthabandhaṁ sikhābandhaṁ daṇḍanāḷiyaṁ khaggaṁ chattaṁ citrā upāhanā uṇhīsaṁ maṇiṁ vāḷabījaniṁ odātāni vatthāni dīghadasāni iti vā—ayaṁ agāriyassa vibhūsā. Katamā pabbajitassa vibhūsā? Cīvaramaṇḍanā pattamaṇḍanā senāsanamaṇḍanā imassa vā pūtikāyassa bāhirānaṁ vā parikkhārānaṁ maṇḍanā vibhūsanā keḷanā parikeḷanā gedhitatā gedhitattaṁ capalatā cāpalyaṁ—ayaṁ pabbajitassa vibhūsā. 147 Tandiṁ māyaṁ hassaṁ khiḍḍaṁ, methunaṁ vippajahe savibhūsanti. Tandiñca māyañca hassañca khiḍḍañca methunadhammañca savibhūsaṁ saparivāraṁ saparibhaṇḍaṁ saparikkhāraṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyyāti—tandiṁ māyaṁ hassaṁ khiḍḍaṁ, methunaṁ vippajahe savibhūsaṁ. 148 Tenāha bhagavā— 149 “Niddaṁ na bahulīkareyya, Jāgariyaṁ bhajeyya ātāpī; Tandiṁ māyaṁ hassaṁ khiḍḍaṁ, Methunaṁ vippajahe savibhūsan”ti. 150 Āthabbaṇaṁ supinaṁ lakkhaṇaṁ, No vidahe athopi nakkhattaṁ; Virutañca gabbhakaraṇaṁ, Tikicchaṁ māmako na seveyya. 151 Āthabbaṇaṁ supinaṁ lakkhaṇaṁ, no vidahe athopi nakkhattanti. Āthabbaṇikā āthabbaṇaṁ payojenti, nagare vā ruddhe saṅgāme vā paccupaṭṭhite parasenapaccatthikesu paccāmittesu ītiṁ uppādenti, upaddavaṁ uppādenti, rogaṁ uppādenti, pajjarakaṁ karonti, sūlaṁ karonti, visūcikaṁ karonti, pakkhandikaṁ karonti. Evaṁ āthabbaṇikā āthabbaṇaṁ payojenti. 152 Supinapāṭhakā supinaṁ ādisanti, yo pubbaṇhasamayaṁ supinaṁ passati, evaṁ vipāko hoti. Yo majjhanhikasamayaṁ supinaṁ passati, evaṁ vipāko hoti. Yo sāyanhasamayaṁ supinaṁ passati, evaṁ vipāko hoti. Yo purime yāme … yo majjhime yāme … yo pacchime yāme … yo dakkhiṇena passena nipanno … yo vāmena passena nipanno … yo uttānaṁ nipanno … yo avakujja nipanno … yo candaṁ passati … yo sūriyaṁ passati … yo mahāsamuddaṁ passati … yo sineruṁ pabbatarājānaṁ passati … yo hatthiṁ passati … yo assaṁ passati … yo rathaṁ passati … yo pattiṁ passati … yo senābyūhaṁ passati … yo ārāmarāmaṇeyyakaṁ passati … yo vanarāmaṇeyyakaṁ passati … yo bhūmirāmaṇeyyakaṁ passati … yo pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṁ passati, evaṁ vipāko hotīti. Evaṁ supinapāṭhakā supinaṁ ādisanti. 153 Lakkhaṇapāṭhakā lakkhaṇaṁ ādisanti—maṇilakkhaṇaṁ daṇḍalakkhaṇaṁ vatthalakkhaṇaṁ asilakkhaṇaṁ usulakkhaṇaṁ dhanulakkhaṇaṁ āvudhalakkhaṇaṁ itthilakkhaṇaṁ purisalakkhaṇaṁ kumārikālakkhaṇaṁ kumāralakkhaṇaṁ dāsilakkhaṇaṁ dāsalakkhaṇaṁ hatthilakkhaṇaṁ assalakkhaṇaṁ mahiṁsalakkhaṇaṁ usabhalakkhaṇaṁ goṇalakkhaṇaṁ ajalakkhaṇaṁ meṇḍalakkhaṇaṁ kukkuṭalakkhaṇaṁ vaṭṭalakkhaṇaṁ godhālakkhaṇaṁ kaṇṇikālakkhaṇaṁ kacchapalakkhaṇaṁ migalakkhaṇaṁ iti vāti. Evaṁ lakkhaṇapāṭhakā lakkhaṇaṁ ādisanti. 154 Nakkhattapāṭhakā nakkhattaṁ ādisanti. Aṭṭhavīsati nakkhattāni. Iminā nakkhattena gharappaveso kattabbo, iminā nakkhattena makuṭaṁ bandhitabbaṁ, iminā nakkhattena vāreyyaṁ kāretabbaṁ, iminā nakkhattena bījanīhāro kattabbo, iminā nakkhattena saṁvāso gantabboti. Evaṁ nakkhattapāṭhakā nakkhattaṁ ādisanti. 155 Āthabbaṇaṁ supinaṁ lakkhaṇaṁ, no vidahe athopi nakkhattanti. Āthabbaṇañca supinañca lakkhaṇañca nakkhattañca no vidaheyya na careyya na samācareyya na samādāya vatteyya. Atha vā na gaṇheyya na uggaṇheyya na dhāreyya na upadhāreyya na upalakkheyya nappayojeyyāti—āthabbaṇaṁ supinaṁ lakkhaṇaṁ, no vidahe athopi nakkhattaṁ. 156 Virutañca gabbhakaraṇaṁ, tikicchaṁ māmako na seveyyāti. Virutaṁ vuccati migavākkaṁ. Migavākkapāṭhakā migavākkaṁ ādisanti—sakuntānaṁ vā catuppadānaṁ vā rutaṁ vassitaṁ jānantīti. Evaṁ migavākkapāṭhakā migavākkaṁ ādisanti. Gabbhakaraṇīyā gabbhaṁ saṇṭhāpenti. Dvīhi kāraṇehi gabbho na saṇṭhāti—pāṇakehi vā vātakuppehi vā. Pāṇakānaṁ vā vātakuppānaṁ vā paṭighātāya osadhaṁ dentīti. Evaṁ gabbhakaraṇīyā gabbhaṁ saṇṭhāpenti. Tikicchāti pañca tikicchā—sālākiyaṁ, sallakattiyaṁ, kāyatikicchaṁ, bhūtiyaṁ, 2238 --- mnd14 1:156 komārabhaccaṁ. Māmakoti buddhamāmako dhammamāmako saṅghamāmako, so vā bhagavantaṁ mamāyati bhagavā vā taṁ puggalaṁ pariggaṇhāti. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“ye te, bhikkhave, bhikkhū kuhā thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā na me te, bhikkhave, bhikkhū māmakā, apagatā ca te, bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā, na ca te bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti. Ye ca kho, bhikkhave, bhikkhū nikkuhā nillapā dhīrā atthaddhā susamāhitā te kho me, bhikkhave, bhikkhū māmakā na ca apagatā te, bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā, te ca bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti. 157 Kuhā thaddhā lapā siṅgī, unnaḷā asamāhitā; Na te dhamme virūhanti, sammāsambuddhadesite. 158 Nikkuhā nillapā dhīrā, atthaddhā susamāhitā; Te ve dhamme virūhanti, sammāsambuddhadesite”. 159 Virutañca gabbhakaraṇaṁ, tikicchaṁ māmako na seveyyāti. Virutañca gabbhakaraṇañca tikicchañca māmako na seveyya na niseveyya na saṁseveyya nappaṭiseveyya na careyya na samācareyya na samādāya vatteyya. Atha vā na gaṇheyya na uggaṇheyya na dhāreyya na upadhāreyya na upalakkheyya nappayojeyyāti—virutañca gabbhakaraṇaṁ tikicchaṁ māmako na seveyya. 160 Tenāha bhagavā— 161 “Āthabbaṇaṁ supinaṁ lakkhaṇaṁ, No vidahe athopi nakkhattaṁ; Virutañca gabbhakaraṇaṁ, Tikicchaṁ māmako na seveyyā”ti. 162 Nindāya nappavedheyya, Na unnameyya pasaṁsito bhikkhu; Lobhaṁ saha macchariyena, Kodhaṁ pesuṇiyañca panudeyya. 163 Nindāya nappavedheyyāti. Idhekacce bhikkhū nindanti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā nindanti garahanti upavadanti, nindito garahito upavadito nindāya garahāya upavādena akittiyā avaṇṇahārikāya na vedheyya nappavedheyya na sampavedheyya na taseyya na uttaseyya na paritaseyya na bhāyeyya na santāsaṁ āpajjeyya, abhīrū assa achambhī anutrāsī apalāyī, pahīnabhayabheravo vigatalomahaṁso vihareyyāti—nindāya nappavedheyya. 164 Na unnameyya pasaṁsito bhikkhūti. Idhekacce bhikkhū pasaṁsanti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā pasaṁsanti thomenti kittenti vaṇṇenti, pasaṁsito thomito kittito vaṇṇito pasaṁsāya thomanena kittiyā vaṇṇahārikāya unnatiṁ na kareyya unnamaṁ na kareyya mānaṁ na kareyya thambhaṁ na kareyya, na tena mānaṁ janeyya na tena thaddho assa patthaddho paggahitasiroti—na unnameyya pasaṁsito bhikkhu. 165 Lobhaṁ saha macchariyena, kodhaṁ pesuṇiyañca panudeyyāti. Lobhoti yo lobho lubbhanā lubbhitattaṁ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṁ abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Macchariyanti pañca macchariyāni—āvāsamacchariyaṁ …pe… gāho vuccati macchariyaṁ. Kodhoti yo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṁ paṭivirodho, kopo pakopo sampakopo, doso padoso sampadoso, cittassa byāpatti manopadoso, kodho kujjhanā kujjhitattaṁ, doso dussanā dussitattaṁ, byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṁ, virodho paṭivirodho caṇḍikkaṁ asuropo anattamanatā cittassa. Pesuññanti idhekacco pisuṇavāco hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti samaggānaṁ vā bhettā bhinnānaṁ vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti—idaṁ vuccati pesuññaṁ. 166 Api ca dvīhi kāraṇehi pesuññaṁ upasaṁharati—piyakamyatāya vā bhedādhippāyena vā. Kathaṁ piyakamyatāya pesuññaṁ upasaṁharati? Imassa piyo bhavissāmi manāpo bhavissāmi vissāsiko bhavissāmi abbhantariko bhavissāmi suhadayo bhavissāmīti. Evaṁ piyakamyatāya pesuññaṁ upasaṁharati. Kathaṁ bhedādhippāyena pesuññaṁ upasaṁharati? Kathaṁ ime nānā assu vinā assu vaggā assu dvidhā assu dvejjhā assu dve pakkhā assu 2239 --- mnd14 1:166 bhijjheyyuṁ na samāgaccheyyuṁ dukkhaṁ na phāsu vihareyyunti. Evaṁ bhedādhippāyena pesuññaṁ upasaṁharati. Lobhaṁ saha macchariyena, kodhaṁ pesuṇiyañca panudeyyāti. Lobhañca macchariyañca kodhañca pesuññañca nudeyya panudeyya pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyyāti—lobhaṁ saha macchariyena, kodhaṁ pesuṇiyañca panudeyya. 167 Tenāha bhagavā— 168 “Nindāya nappavedheyya, Na unnameyya pasaṁsito bhikkhu; Lobhaṁ saha macchariyena, Kodhaṁ pesuṇiyañca panudeyyā”ti. 169 Kayavikkaye na tiṭṭheyya, Upavādaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñci; Gāme ca nābhisajjeyya, Lābhakamyā janaṁ na lapayeyya. 170 Kayavikkaye na tiṭṭheyyāti. Ye kayavikkayā vinaye paṭikkhittā na te imasmiṁ atthe adhippetā. Kathaṁ kayavikkaye tiṭṭhati? Pañcannaṁ saddhiṁ pattaṁ vā cīvaraṁ vā aññaṁ vā kiñci parikkhāraṁ vañcaniyaṁ vā karonto udayaṁ vā patthayanto parivatteti. Evaṁ kayavikkaye tiṭṭhati. Kathaṁ kayavikkaye na tiṭṭhati? Pañcannaṁ saddhiṁ pattaṁ vā cīvaraṁ vā aññaṁ vā kiñci parikkhāraṁ na vañcaniyaṁ vā karonto na udayaṁ vā patthayanto parivatteti. Evaṁ kayavikkaye na tiṭṭhati. Kayavikkaye na tiṭṭheyyāti. Kayavikkaye na tiṭṭheyya na santiṭṭheyya, kayavikkayaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, kayavikkayā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—kayavikkaye na tiṭṭheyya. 171 Upavādaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñcīti. Katame upavādakarāti kilesā? Santeke samaṇabrāhmaṇā iddhimanto dibbacakkhukā paracittaviduno, te dūratopi passanti āsannāpi na dissanti cetasāpi cittaṁ pajānanti, devatāpi kho santi iddhimantiniyo dibbacakkhukā paracittaviduniyo, tā dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti cetasāpi cittaṁ pajānanti. Te oḷārikehi vā kilesehi majjhimehi vā kilesehi sukhumehi vā kilesehi upavadeyyuṁ. Katame oḷārikā kilesā? Kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ—ime vuccanti oḷārikā kilesā. Katame majjhimā kilesā? Kāmavitakko byāpādavitakko vihiṁsāvitakko—ime vuccanti majjhimā kilesā. Katame sukhumā kilesā? Ñātivitakko, janapadavitakko, amaravitakko, parānudayatā paṭisaññutto vitakko, lābhasakkārasilokapaṭisaññutto vitakko, anavaññattipaṭisaññutto vitakko—ime vuccanti sukhumā kilesā. Te oḷārikehi vā kilesehi majjhimehi vā kilesehi sukhumehi vā kilesehi na upavadeyya upavādaṁ na kareyya upavādakare kilese na kareyya na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya, upavādakare kilese pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, upavādakarehi kilesehi ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyya. Kuhiñcīti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṁ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti—upavādaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñci. 172 Gāme ca nābhisajjeyyāti. Kathaṁ gāme sajjati? Idha bhikkhu gāme gihīhi saṁsaṭṭho viharati sahanandī sahasokī sukhitesu sukhito dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā voyogaṁ āpajjati. Evampi gāme sajjati. 173 Atha vā bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. So tatra tatra sajjati tatra tatra gaṇhāti tatra tatra bajjhati tatra tatra anayabyasanaṁ āpajjati. Evampi gāme sajjati. 174 Kathaṁ gāme na sajjati? Idha bhikkhu gāme gihīhi asaṁsaṭṭho viharati na sahanandī na sahasokī na sukhitesu sukhito na dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu na attanā voyogaṁ āpajjati. Evampi gāme na sajjati. 175 Atha vā bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati rakkhiteneva kāyena rakkhitāya vācāya rakkhitena cittena upaṭṭhitāya satiyā saṁvutehi indriyehi. So tatra tatra na sajjati tatra tatra na gaṇhāti tatra tatra na bajjhati tatra tatra na anayabyasanaṁ āpajjati. Evampi gāme na sajjati. Gāme ca 2240 --- mnd14 1:175 nābhisajjeyyāti gāme na sajjeyya na gaṇheyya na bajjheyya na palibajjheyya, agiddho assa agadhito amucchito anajjhosanno vītagedho vigatagedho cattagedho …pe… brahmabhūtena attanā vihareyyāti—gāme ca nābhisajjeyya. 176 Lābhakamyā janaṁ na lapayeyyāti. Katamā lapanā? Lābhasakkārasilokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa āmisacakkhukassa lokadhammagarukassa yā paresaṁ ālapanā lapanā sallapanā ullapanā samullapanā unnahanā samunnahanā ukkācanā samukkācanā anupiyabhāṇitā cāṭukamyatā muggasūpyatā pāribhaṭyatā parapiṭṭhimaṁsikatā, yā tattha saṇhavācatā sakhilavācatā sithilavācatā apharusavācatā—ayaṁ vuccati lapanā. 177 Api ca dvīhi kāraṇehi janaṁ lapati—attānaṁ vā nīcaṁ ṭhapento paraṁ uccaṁ ṭhapento janaṁ lapati, attānaṁ vā uccaṁ ṭhapento paraṁ nīcaṁ ṭhapento janaṁ lapati. Kathaṁ attānaṁ nīcaṁ ṭhapento paraṁ uccaṁ ṭhapento janaṁ lapati? “Tumhe me bahūpakārā, ahaṁ tumhe nissāya labhāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ, yepi me aññe dātuṁ vā kātuṁ vā maññanti, tumhe nissāya tumhe sampassantā yampi me purāṇaṁ mātāpettikaṁ nāmadheyyaṁ tampi me antarahitaṁ. Tumhehi ahaṁ ñāyāmi asukassa kulūpako asukāya kulūpako”ti. Evaṁ attānaṁ nīcaṁ ṭhapento paraṁ uccaṁ ṭhapento janaṁ lapati. 178 Kathaṁ attānaṁ uccaṁ ṭhapento paraṁ nīcaṁ ṭhapento janaṁ lapati? “Ahaṁ tumhākaṁ bahūpakāro, tumhe maṁ āgamma buddhaṁ saraṇaṁ gatā, dhammaṁ saraṇaṁ gatā, saṅghaṁ saraṇaṁ gatā, pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratā. Ahaṁ tumhākaṁ uddesaṁ demi, paripucchaṁ demi, uposathaṁ ācikkhāmi, navakammaṁ adhiṭṭhāmi. Atha pana tumhe maṁ ujjhitvā aññe sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjethā”ti. Evaṁ attānaṁ uccaṁ ṭhapento paraṁ nīcaṁ ṭhapento janaṁ lapati. 179 Lābhakamyā janaṁ na lapayeyyāti. Lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā lābhābhinibbattiyā lābhaṁ paripācento janaṁ na lapayeyya, lapanaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, lapanā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—lābhakamyā janaṁ na lapayeyya. 180 Tenāha bhagavā— 181 “Kayavikkaye na tiṭṭheyya, Upavādaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñci; Gāme ca nābhisajjeyya, Lābhakamyā janaṁ na lapayeyyā”ti. 182 Na ca katthiko siyā bhikkhu, Na ca vācaṁ payuttaṁ bhāseyya; Pāgabbhiyaṁ na sikkheyya, Kathaṁ viggāhikaṁ na kathayeyya. 183 Na ca katthiko siyā bhikkhūti. Idhekacco katthī hoti vikatthī. So katthati vikatthati ahamasmi sīlasampannoti vā vatasampannoti vā sīlabbatasampannoti vā jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā. Uccā kulā pabbajitoti vā mahābhogakulā pabbajitoti vā uḷārabhogakulā pabbajitoti vā …pe… suttantikoti vā vinayadharoti vā dhammakathikoti vā āraññikoti vā …pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā katthati vikatthati. Evaṁ na kattheyya na vikattheyya, katthaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, katthanā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—na ca katthiko siyā bhikkhu. 184 Na ca vācaṁ payuttaṁ bhāseyyāti. Katamā payuttavācā? Idhekacco cīvarapayuttaṁ vācaṁ bhāsati, piṇḍapātapayuttaṁ vācaṁ bhāsati, senāsanapayuttaṁ vācaṁ bhāsati, gilānapaccayabhesajjaparikkhārapayuttaṁ vācaṁ bhāsati—ayampi vuccati payuttavācā. 185 Atha vā cīvarahetu piṇḍapātahetu senāsanahetu gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu saccampi bhaṇati musāpi bhaṇati, pisuṇampi bhaṇati apisuṇampi bhaṇati, pharusampi bhaṇati apharusampi bhaṇati, samphappalāpampi bhaṇati asamphappalāpampi bhaṇati, mantāpi vācaṁ bhāsati—ayampi vuccati payuttavācā. Atha vā pasannacitto paresaṁ dhammaṁ 2241 --- mnd14 1:185 deseti—“aho vata me dhammaṁ suṇeyyuṁ, sutvāva dhammaṁ pasīdeyyuṁ, pasannā ca me pasannākāraṁ kareyyun”ti—ayaṁ vuccati payuttavācā. Na ca vācaṁ payuttaṁ bhāseyyāti. Antamaso dhammadesanaṁ vācaṁ upādāya payuttavācaṁ na bhāseyya na katheyya na bhaṇeyya na dīpeyya na vohareyya, payuttaṁ vācaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, payuttavācāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—na ca vācaṁ payuttaṁ bhāseyya. 186 Pāgabbhiyaṁ na sikkheyyāti. Pāgabbhiyanti tīṇi pāgabbhiyāni—kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ, vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ, cetasikaṁ pāgabbhiyaṁ. Katamaṁ kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ? Idhekacco saṅghagatopi kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti, gaṇagatopi kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti, bhojanasālāyampi kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti, jantāgharepi kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti, udakatitthepi kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti, antaragharaṁ pavisantopi kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti, antaragharaṁ paviṭṭhopi kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 187 Kathaṁ saṅghagato kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco saṅghagato acittīkārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati, uccepi āsane nisīdati, sasīsaṁ pārupitvā nisīdati, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṁ saṅghagato kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 188 Kathaṁ gaṇagato kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco gaṇagato acittīkārakato therānaṁ bhikkhūnaṁ anupāhanānaṁ caṅkamantānaṁ saupāhano caṅkamati, nīce caṅkame caṅkamantānaṁ ucce caṅkame caṅkamati, chamāya caṅkamantānaṁ caṅkame caṅkamati, ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati, uccepi āsane nisīdati, sasīsaṁ pārupitvāpi nisīdati, ṭhitopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṁ gaṇagato kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 189 Kathaṁ bhojanasālāyaṁ kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco bhojanasālāyaṁ acittīkārakato there bhikkhū anupakhajja nisīdati, navepi bhikkhū āsanena paṭibāhati, ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati, uccepi āsane nisīdati, sasīsaṁ pārupitvā nisīdati, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṁ bhojanasālāyaṁ kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 190 Kathaṁ jantāghare kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco jantāghare acittīkārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati, uccepi āsane nisīdati, anāpucchāpi kaṭṭhaṁ pakkhipati, anāpucchāpi dvāraṁ pidahati. Evaṁ jantāghare kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 191 Kathaṁ udakatitthe kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco udakatitthe acittīkārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi otarati, puratopi otarati, ghaṭṭayantopi nhāyati, puratopi nhāyati, uparitopi nhāyati, ghaṭṭayantopi uttarati, puratopi uttarati, uparitopi uttarati. Evaṁ udakatitthe kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 192 Kathaṁ antaragharaṁ pavisanto kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco antaragharaṁ pavisanto acittīkārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi gacchati, puratopi gacchati, vokkammāpi therānaṁ bhikkhūnaṁ purato gacchati. Evaṁ antaragharaṁ pavisanto kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 193 Kathaṁ antaragharaṁ paviṭṭho kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco antaragharaṁ paviṭṭho “na pavisa, bhante”ti vuccamāno pavisati, “na tiṭṭha, bhante”ti vuccamāno tiṭṭhati, “na nisīda, bhante”ti vuccamāno nisīdati, anokāsampi pavisati, anokāsepi tiṭṭhati, anokāsepi nisīdati, yānipi tāni honti kulānaṁ ovarakāni gūḷhāni ca paṭicchannāni ca, yattha kulitthiyo kuladhītaro kulasuṇhāyo kulakumāriyo nisīdanti tatthapi sahasā pavisati, kumārakassapi sīsaṁ parāmasati. Evaṁ antaragharaṁ paviṭṭho kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti—idaṁ kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ. 194 Katamaṁ vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ? Idhekacco saṅghagatopi vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti, gaṇagatopi vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti, antaragharaṁ paviṭṭhopi vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 2242 --- mnd14 1:194 Kathaṁ saṅghagato vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco saṅghagato acittīkārakato there bhikkhū anāpucchaṁ vā anajjhiṭṭho vā ārāmagatānaṁ bhikkhūnaṁ dhammaṁ bhaṇati, pañhaṁ visajjeti, pātimokkhaṁ uddisati, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṁ saṅghagato vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 195 Kathaṁ gaṇagato vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco gaṇagato acittīkārakato there bhikkhū anāpucchaṁ vā anajjhiṭṭho vā ārāmagatānaṁ bhikkhūnaṁ dhammaṁ bhaṇati, pañhaṁ visajjeti, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati; ārāmagatānaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ dhammaṁ bhaṇati, pañhaṁ visajjeti, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṁ gaṇagato vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 196 Kathaṁ antaragharaṁ paviṭṭho vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco antaragharaṁ paviṭṭho itthiṁ vā kumāriṁ vā evamāha—“itthannāme itthaṅgotte kiṁ atthi? Yāgu atthi, bhattaṁ atthi, khādanīyaṁ atthi? Kiṁ pivissāma, kiṁ bhuñjissāma, kiṁ khādissāma, kiṁ vā atthi, kiṁ vā me dassathā”ti vippalapati. Evaṁ antaragharaṁ paviṭṭho vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti—idaṁ vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ. 197 Katamaṁ cetasikaṁ pāgabbhiyaṁ? Idhekacco na uccā kulā pabbajito samāno uccā kulā pabbajitena saddhiṁ sadisaṁ attānaṁ karoti cittena, na mahābhogakulā pabbajito samāno mahābhogakulā pabbajitena saddhiṁ sadisaṁ attānaṁ karoti cittena, na uḷārabhogakulā pabbajito samāno uḷārabhogakulā pabbajitena saddhiṁ sadisaṁ attānaṁ karoti cittena, na suttantiko samāno suttantikena saddhiṁ sadisaṁ attānaṁ karoti cittena, na vinayadharo samāno … na dhammakathiko samāno … na āraññiko samāno … na piṇḍapātiko samāno … na paṁsukūliko samāno … na tecīvariko samāno … na sapadānacāriko samāno … na khalupacchābhattiko samāno … na nesajjiko samāno … na yathāsanthatiko samāno yathāsanthatikena saddhiṁ sadisaṁ attānaṁ karoti cittena, na paṭhamassa jhānassa lābhī samāno paṭhamassa jhānassa lābhinā saddhiṁ sadisaṁ attānaṁ karoti cittena, na dutiyassa jhānassa … na tatiyassa jhānassa … na catutthassa jhānassa lābhī samāno … na ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhī samāno … na viññāṇañcāyatanasamāpattiyā … na ākiñcaññāyatanasamāpattiyā … na nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī samāno nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhinā saddhiṁ sadisaṁ attānaṁ karoti cittena—idaṁ cetasikaṁ pāgabbhiyaṁ. Na sikkheyyāti pāgabbhiyaṁ na sikkheyya na careyya na ācareyya na samācareyya na samādāya vatteyya, pāgabbhiyaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, pāgabbhiyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—pāgabbhiyaṁ na sikkheyya. 198 Kathaṁ viggāhikaṁ na kathayeyyāti. Katamā viggāhikā kathā? Idhekacco evarūpiṁ kathaṁ kattā hoti—“na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi …pe… nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“viggāhikāya kho, moggallāna, kathāya sati kathābāhullaṁ pāṭikaṅkhaṁ, kathābāhulle sati uddhaccaṁ, uddhatassa asaṁvaro, asaṁvutassa ārā cittaṁ samādhimhā”ti. Kathaṁ viggāhikaṁ na kathayeyyāti. Viggāhikaṁ kathaṁ na katheyya na bhaṇeyya na dīpeyya na vohareyya, viggāhikaṁ kathaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, viggāhikakathāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—kathaṁ viggāhikaṁ na kathayeyya. 199 Tenāha bhagavā— 200 “Na ca katthiko siyā bhikkhu, Na ca vācaṁ payuttaṁ bhāseyya; Pāgabbhiyaṁ na sikkheyya, Kathaṁ viggāhikaṁ na kathayeyyā”ti. 201 Mosavajje na niyyetha, Sampajāno saṭhāni na kayirā; Atha jīvitena paññāya, Sīlabbatena nāññamatimaññe. 202 Mosavajje na niyyethāti. Mosavajjaṁ vuccati musāvādo. Idhekacco sabhaggato vā parisaggato vā …pe… āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti—idaṁ vuccati mosavajjaṁ. Api ca tīhākārehi musāvādo hoti—pubbevassa hoti “musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti “musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti “musā 2243 --- mnd14 1:202 mayā bhaṇitan”ti, imehi tīhākārehi musāvādo hoti. Api ca catūhākārehi … pañcahākārehi … chahākārehi … sattahākārehi … aṭṭhahākārehi … musāvādo hoti—pubbevassa hoti “musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti “musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti “musā mayā bhaṇitan”ti vinidhāya diṭṭhiṁ vinidhāya khantiṁ vinidhāya ruciṁ vinidhāya saññaṁ vinidhāya bhāvaṁ—imehi aṭṭhahākārehi musāvādo hoti. Mosavajje na niyyethāti. Mosavajje na yāyeyya na niyyāyeyya na vaheyya na saṁhareyya, mosavajjaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, mosavajjā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—mosavajje na niyyetha. 203 Sampajāno saṭhāni na kayirāti. Katamaṁ sāṭheyyaṁ? Idhekacco saṭho hoti parisaṭho, yaṁ tattha saṭhaṁ saṭhatā sāṭheyyaṁ kakkaratā kakkariyaṁ parikkhattatā pārikkhattiyaṁ—idaṁ vuccati sāṭheyyaṁ. Sampajāno saṭhāni na kayirāti. Sampajāno hutvā sāṭheyyaṁ na kareyya na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya, sāṭheyyaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, sāṭheyyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—sampajāno saṭhāni na kayirā. 204 Atha jīvitena paññāya, sīlabbatena nāññamatimaññeti. Athāti padasandhi …pe… padānupubbatāpetaṁ—athāti. Idhekacco lūkhajīvitaṁ jīvanto paraṁ paṇītajīvitaṁ jīvantaṁ atimaññati—“kiṁ panāyaṁ bahulājīvo sabbaṁ sambhakkheti, seyyathidaṁ—mūlabījaṁ khandhabījaṁ phaḷubījaṁ aggabījaṁ bījabījameva pañcamaṁ asanivicakkadantakūṭasamaṇappadhānenā”ti. So tāya lūkhajīvitāya paraṁ paṇītajīvitaṁ jīvantaṁ atimaññati. 205 Idhekacco paṇītajīvitaṁ jīvanto paraṁ lūkhajīvitaṁ jīvantaṁ atimaññati—“kiṁ panāyaṁ appapuñño appesakkho na lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. So tāya paṇītajīvitāya paraṁ lūkhajīvitaṁ jīvantaṁ atimaññati. Idhekacco paññāsampanno hoti. So puṭṭho pañhaṁ visajjeti. Tassa evaṁ hoti—“ahamasmi paññāsampanno, ime panaññe na paññāsampannā”ti. So tāya paññāsampadāya paraṁ atimaññati. Idhekacco sīlasampanno hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Tassa evaṁ hoti—“ahamasmi sīlasampanno, ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā”ti. So tāya sīlasampadāya paraṁ atimaññati. Idhekacco vatasampanno hoti āraññiko vā piṇḍapātiko vā paṁsukūliko vā tecīvariko vā sapadānacāriko vā khalupacchābhattiko vā nesajjiko vā yathāsanthatiko vā. Tassa evaṁ hoti—“ahamasmi vatasampanno, ime panaññe na vatasampannā”ti. So tāya vatasampadāya paraṁ atimaññati. Atha jīvitena paññāya, sīlabbatena nāññamatimaññeti. Lūkhajīvitāya vā paṇītajīvitāya vā paññāsampadāya vā sīlasampadāya vā vatasampadāya vā paraṁ nātimaññeyya, nāvajāneyya, na tena mānaṁ janeyya, na tena thaddho assa, patthaddho paggahitasiroti—atha jīvitena paññāya sīlabbatena nāññamatimaññe. 206 Tenāha bhagavā— 207 “Mosavajje na niyyetha, Sampajāno saṭhāni na kayirā; Atha jīvitena paññāya, Sīlabbatena nāññamatimaññe”ti. 208 Sutvā rusito bahuṁ vācaṁ, Samaṇānaṁ vā puthujanānaṁ; Pharusena ne na paṭivajjā, Na hi santo paṭiseniṁ karonti. 209 Sutvā rusito bahuṁ vācaṁ, samaṇānaṁ puthujanānanti. Rusitoti dūsito khuṁsito ghaṭṭito vambhito garahito upavadito. Samaṇānanti ye keci ito bahiddhā paribbajūpagatā paribbajasamāpannā. Puthujanānanti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca, te bahukāhi vācāhi aniṭṭhāhi akantāhi amanāpāhi akkoseyyuṁ paribhāseyyuṁ roseyyuṁ viroseyyuṁ hiṁseyyuṁ vihiṁseyyuṁ heṭheyyuṁ viheṭheyyuṁ ghāteyyuṁ upaghāteyyuṁ upaghātaṁ kareyyuṁ tesaṁ bahuṁ vācaṁ aniṭṭhaṁ akantaṁ amanāpaṁ sutvā suṇitvā uggahitvā upadhārayitvā upalakkhayitvāti—sutvā rusito bahuṁ vācaṁ, samaṇānaṁ vā puthujanānaṁ. 210 2244 --- mnd14 1:210 Pharusena ne na paṭivajjāti. Pharusenāti pharusena kakkhaḷena na paṭivajjā nappaṭibhaṇeyya, akkosantaṁ na paccakkoseyya, rosantaṁ nappaṭiroseyya, bhaṇḍanaṁ nappaṭibhaṇḍeyya na kalahaṁ kareyya na bhaṇḍanaṁ kareyya na viggahaṁ kareyya na vivādaṁ kareyya na medhagaṁ kareyya, kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—pharusena ne na paṭivajjā. 211 Na hi santo paṭiseniṁ karontīti. Santoti rāgassa santattā santo, dosassa … mohassa … kodhassa … upanāhassa …pe… sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭipassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddhoti—santo. Na hi santo paṭiseniṁ karontīti. Santo paṭiseniṁ paṭimallaṁ paṭikaṇṭakaṁ paṭipakkhaṁ na karonti na janenti na sañjanenti na nibbattenti nābhinibbattentīti—na hi santo paṭiseniṁ karonti. 212 Tenāha bhagavā— 213 “Sutvā rusito bahuṁ vācaṁ, Samaṇānaṁ vā puthujanānaṁ; Pharusena ne na paṭivajjā, Na hi santo paṭiseniṁ karontī”ti. 214 Etañca dhammamaññāya, Vicinaṁ bhikkhu sadā sato sikkhe; Santīti nibbutiṁ ñatvā, Sāsane gotamassa nappamajjeyya. 215 Etañca dhammamaññāyāti. Etanti ācikkhitaṁ desitaṁ paññapitaṁ paṭṭhapitaṁ vivaṭaṁ vibhattaṁ uttānīkataṁ pakāsitaṁ dhammaṁ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti. Evampi etañca dhammamaññāya. Atha vā samañca visamañca pathañca vipathañca sāvajjañca anavajjañca hīnañca paṇītañca kaṇhañca sukkañca viññūgarahitañca viññūpasatthañca dhammaṁ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti. Evampi etañca dhammamaññāya. Atha vā sammāpaṭipadaṁ anulomapaṭipadaṁ apaccanīkapaṭipadaṁ aviruddhapaṭipadaṁ anvatthapaṭipadaṁ dhammānudhammapaṭipadaṁ sīlesu paripūrakāritaṁ indriyesu guttadvārataṁ bhojane mattaññutaṁ jāgariyānuyogaṁ satisampajaññaṁ, cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅge ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṁ dhammaṁ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti. Evampi tañca dhammamaññāya. 216 Vicinaṁ bhikkhu sadā sato sikkheti. Vicinanti vicinanto pavicinanto tulayanto tīrayanto vibhāvayanto vibhūtaṁ karonto. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti vicinanto pavicinanto tulayanto tīrayanto vibhāvayanto vibhūtaṁ karontoti—vicinaṁ bhikkhu. Sadāti sadā sabbadā sabbakālaṁ …pe… pacchime vayokhandhe. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato …pe… so vuccati sato. Sikkheti tisso sikkhāyo—adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā …pe… ayaṁ adhipaññāsikkhā. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya …pe… sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti—vicinaṁ bhikkhu sadā sato sikkhe. 217 Santīti nibbutiṁ ñatvāti. Rāgassa nibbutiṁ santīti ñatvā, dosassa … mohassa …pe… sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ nibbutiṁ santīti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—santīti nibbutiṁ ñatvā. 218 Sāsane gotamassa nappamajjeyyāti. Gotamassa sāsane buddhasāsane jinasāsane tathāgatasāsane devasāsane arahantasāsane. Nappamajjeyyāti sakkaccakārī assa sātaccakārī aṭṭhitakārī anolīnavuttiko anikkhittacchando anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. “Kadāhaṁ aparipūraṁ vā sīlakkhandhaṁ paripūreyyaṁ …pe… aparipūraṁ vā samādhikkhandhaṁ … paññākkhandhaṁ … vimuttikkhandhaṁ … vimuttiñāṇadassanakkhandhaṁ? Kadāhaṁ apariññātaṁ vā dukkhaṁ parijāneyyaṁ, appahīne vā kilese pajaheyyaṁ, abhāvitaṁ vā maggaṁ bhāveyyaṁ, asacchikataṁ vā 2245 --- mnd14 1:218 nirodhaṁ sacchikareyyan”ti? Yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca thāmo ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṁ padhānaṁ adhiṭṭhānaṁ anuyogo appamādo kusalesu dhammesūti—sāsane gotamassa nappamajjeyya. 219 Tenāha bhagavā— 220 “Etañca dhammamaññāya, Vicinaṁ bhikkhu sadā sato sikkhe; Santīti nibbutiṁ ñatvā, Sāsane gotamassa nappamajjeyyā”ti. 221 Abhibhū hi so anabhibhūto, Sakkhidhammamanītihamaddasi; Tasmā hi tassa bhagavato sāsane, Appamatto sadā namassamanusikkhe. (Iti bhagavā.) 222 Abhibhū hi so anabhibhūtoti. Abhibhūti rūpābhibhū saddābhibhū gandhābhibhū rasābhibhū phoṭṭhabbābhibhū dhammābhibhū, anabhibhūto kehici kilesehi, abhibhosi ne pāpake akusale dhamme saṅkilesike ponobhavike sadare dukkhavipāke āyatiṁ jātijarāmaraṇiyeti—abhibhū hi so anabhibhūto. 223 Sakkhidhammamanītihamaddasīti. Sakkhidhammanti na itihitihaṁ na itikiriyāya na paramparāya na piṭakasampadāya na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na diṭṭhinijjhānakkhantiyā sāmaṁ sayamabhiññātaṁ attapaccakkhadhammaṁ addasi addakkhi apassi paṭivijjhīti—sakkhidhammamanītihamaddasi. 224 Tasmā hi tassa bhagavato sāsaneti. Tasmāti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā. Tassa bhagavato sāsaneti. Tassa bhagavato sāsane gotamasāsane buddhasāsane jinasāsane tathāgatasāsane devasāsane arahantasāsaneti—tasmā tassa bhagavato sāsane. 225 Appamatto sadā namassamanusikkhe (iti bhagavā)ti. Appamattoti sakkaccakārī …pe… appamādo kusalesu dhammesu. Sadāti sadā sabbakālaṁ …pe… pacchime vayokhandhe. Namassanti kāyena vā namassamāno vācāya vā namassamāno cittena vā namassamāno anvatthapaṭipattiyā vā namassamāno dhammānudhammapaṭipattiyā vā namassamāno sakkurumāno garukurumāno mānayamāno pūjayamāno apacayamāno. Anusikkheti tisso sikkhāyo—adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā …pe… ayaṁ adhipaññāsikkhā. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya …pe… sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkheyya careyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyya. Bhagavāti gāravādhivacanaṁ …pe… sacchikā paññatti yadidaṁ bhagavāti—appamatto sadā namassamanusikkhe. (Iti bhagavā.) 226 Tenāha bhagavā— 227 “Abhibhū hi so anabhibhūto, Sakkhidhammamanītihamaddasi; Tasmā hi tassa bhagavato sāsane, Appamatto sadā namassamanusikkhe”. (Iti bhagavāti.) 228 Tuvaṭakasuttaniddeso cuddasamo. mnd9 0 Mahāniddesa Aṭṭhakavagga 9. Māgaṇḍiyasuttaniddesa |1| Atha māgaṇḍiyasuttaniddesaṁ vakkhati— 2 Disvāna taṇhaṁ aratiṁ ragañca, Nāhosi chando api methunasmiṁ; Kimevidaṁ muttakarīsapuṇṇaṁ, Pādāpi naṁ samphusituṁ na icche. 3 Disvāna taṇhaṁ aratiṁ ragañca, nāhosi chando api methunasminti. Taṇhañca aratiñca ragañca māradhītaro disvā passitvā methunadhamme chando vā rāgo vā pemaṁ vā nāhosīti—disvāna taṇhaṁ aratiṁ ragañca nāhosi chando api methunasmiṁ. 4 Kimevidaṁ muttakarīsapuṇṇaṁ, pādāpi naṁ samphusituṁ na iccheti. Kimevidaṁ sarīraṁ muttapuṇṇaṁ karīsapuṇṇaṁ semhapuṇṇaṁ ruhirapuṇṇaṁ aṭṭhisaṅghātanhārusambandhaṁ rudhiramaṁsāvalepanaṁ cammavinaddhaṁ chaviyā paṭicchannaṁ chiddāvachiddaṁ uggharantaṁ paggharantaṁ kimisaṅghanisevitaṁ nānākalimalaparipūraṁ pādena akkamituṁ na iccheyya, kuto pana saṁvāso vā samāgamo vāti—kimevidaṁ muttakarīsapuṇṇaṁ, pādāpi naṁ samphusituṁ na icche. Anacchariyañcetaṁ manusso dibbe kāme patthayanto mānusake kāme na iccheyya, mānusake vā kāme patthayanto dibbe kāme na iccheyya. Yaṁ tvaṁ ubhopi na icchasi na sādiyasi na patthesi na pihesi nābhijappasi, kiṁ te dassanaṁ, 2246 --- mnd9 1:4 katamāya tvaṁ diṭṭhiyā samannāgatoti pucchatīti. 5 Tenāha bhagavā— 6 “Disvāna taṇhaṁ aratiṁ ragañca, Nāhosi chando api methunasmiṁ; Kimevidaṁ muttakarīsapuṇṇaṁ, Pādāpi naṁ samphusituṁ na icche”ti. 7 Etādisañce ratanaṁ na icchasi, Nāriṁ narindehi bahūhi patthitaṁ; Diṭṭhigataṁ sīlavataṁ nu jīvitaṁ, Bhavūpapattiñca vadesi kīdisaṁ. 8 Idaṁ vadāmīti na tassa hoti, (māgaṇḍiyāti bhagavā) Dhammesu niccheyya samuggahītaṁ; Passañca diṭṭhīsu anuggahāya, Ajjhattasantiṁ pacinaṁ adassaṁ. 9 Idaṁ vadāmīti na tassa hotīti. Idaṁ vadāmīti idaṁ vadāmi, etaṁ vadāmi, ettakaṁ vadāmi, ettāvatā vadāmi, idaṁ diṭṭhigataṁ vadāmi—“sassato loko”ti vā …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā. Na tassa hotīti na mayhaṁ hoti, “ettāvatā vadāmī”ti na tassa hotīti—idaṁ vadāmīti na tassa hoti. 10 Māgaṇḍiyāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanaṁ …pe… sacchikā paññatti yadidaṁ bhagavāti—māgaṇḍiyāti bhagavā. 11 Dhammesu niccheyya samuggahītanti. Dhammesūti dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu. Niccheyyāti nicchinitvā vinicchinitvā vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Samuggahītanti odhiggāho bilaggāho varaggāho koṭṭhāsaggāho uccayaggāho samuccayaggāho, “idaṁ saccaṁ tacchaṁ tathaṁ bhūtaṁ yāthāvaṁ aviparītan”ti gahitaṁ parāmaṭṭhaṁ abhiniviṭṭhaṁ ajjhositaṁ adhimuttaṁ, natthi na santi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭipassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhanti—dhammesu niccheyya samuggahītaṁ. 12 Passañca diṭṭhīsu anuggahāyāti. Diṭṭhīsu ādīnavaṁ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi. Atha vā na gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti. Evampi passañca diṭṭhīsu anuggahāya. 13 Atha vā “sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti diṭṭhigatametaṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ, sadukkhaṁ savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattatīti. Diṭṭhīsu ādīnavaṁ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi. Atha vā na gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti. Evampi passañca diṭṭhīsu anuggahāya. 14 Atha vā “asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ, hoti tathāgato paraṁ maraṇā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti diṭṭhigatametaṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ, sadukkhaṁ savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattatīti. Diṭṭhīsu ādīnavaṁ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi. Atha vā na gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti. Evampi passañca diṭṭhīsu anuggahāya. 15 Atha vā imā diṭṭhiyo evaṅgahitā evaṁparāmaṭṭhā evaṅgatikā bhavissanti evaṁabhisamparāyāti. Diṭṭhīsu ādīnavaṁ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi. Atha vā na gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti. Evampi passañca diṭṭhīsu anuggahāya. 16 Atha vā imā diṭṭhiyo nirayasaṁvattanikā tiracchānayonisaṁvattanikā pettivisayasaṁvattanikāti. Diṭṭhīsu ādīnavaṁ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi. Atha vā na gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti. Evampi passañca diṭṭhīsu anuggahāya. 17 Atha vā imā diṭṭhiyo aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammāti. Diṭṭhīsu ādīnavaṁ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi. Atha vā na gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti. Evampi passañca diṭṭhīsu 2247 --- mnd9 1:17 anuggahāya. 18 Ajjhattasantiṁ pacinaṁ adassanti. Ajjhattasantiṁ ajjhattaṁ rāgassa santiṁ, dosassa santiṁ, mohassa santiṁ, kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa … sabbakilesānaṁ … sabbaduccaritānaṁ … sabbadarathānaṁ … sabbapariḷāhānaṁ … sabbasantāpānaṁ … sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ santiṁ upasantiṁ vūpasantiṁ nibbutiṁ paṭipassaddhiṁ santiṁ. Pacinanti pacinanto vicinanto pavicinanto tulayanto tīrayanto vibhāvayanto vibhūtaṁ karonto, “sabbe saṅkhārā aniccā”ti pacinanto vicinanto pavicinanto tulayanto tīrayanto vibhāvayanto vibhūtaṁ karonto, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti … “sabbe dhammā anattā”ti pacinanto vicinanto pavicinanto … “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti pacinanto vicinanto pavicinanto tulayanto tīrayanto vibhāvayanto vibhūtaṁ karonto. Adassanti adassaṁ adakkhiṁ apassiṁ paṭivijjhinti—ajjhattasantiṁ pacinaṁ adassaṁ. 19 Tenāha bhagavā— 20 “Idaṁ vadāmīti na tassa hoti, (māgaṇḍiyāti bhagavā) Dhammesu niccheyya samuggahītaṁ; Passañca diṭṭhīsu anuggahāya, Ajjhattasantiṁ pacinaṁ adassan”ti. 21 Vinicchayā yāni pakappitāni, (iti māgaṇḍiyo) Te ve munī brūsi anuggahāya; Ajjhattasantīti yametamatthaṁ, Kathaṁ nu dhīrehi paveditaṁ taṁ. 22 Vinicchayā yāni pakappitānīti. Vinicchayā vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni diṭṭhivinicchayā. Pakappitānīti kappitā pakappitā abhisaṅkhatā saṇṭhapitātipi pakappitā. Atha vā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā vipariṇāmadhammātipi pakappitāti—vinicchayā yāni pakappitāni. 23 Iti māgaṇḍiyoti. Itīti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṁ—itīti. Māgaṇḍiyoti tassa brāhmaṇassa nāmaṁ saṅkhā samaññā paññatti vohāro—iti māgaṇḍiyoti. 24 Te ve munī brūsi anuggahāya, ajjhattasantīti yametamatthanti. Te veti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Munīti. Monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so munīti. Anuggahāyāti diṭṭhīsu ādīnavaṁ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmīti ca bhaṇasi, ajjhattasantīti ca bhaṇasi. Yametamatthanti yaṁ paramatthanti—te ve munī brūsi anuggahāya, ajjhattasantīti yametamatthaṁ. 25 Kathaṁ nu dhīrehi paveditaṁ tanti. Kathaṁ nūti padaṁ saṁsayapucchā vimatipucchā dveḷhakapucchā anekaṁsapucchā, evaṁ nu kho nanu kho kiṁ nu kho kathaṁ nu khoti—kathaṁ nu. Dhīrehīti dhīrehi paṇḍitehi paññavantehi buddhimantehi ñāṇīhi vibhāvīhi medhāvīhi. Paveditanti veditaṁ paveditaṁ ācikkhitaṁ desitaṁ paññāpitaṁ paṭṭhapitaṁ vivaṭaṁ vibhattaṁ uttānīkataṁ pakāsitanti—kathaṁ nu dhīrehi paveditaṁ taṁ. 26 Tenāha so brāhmaṇo— 27 “Vinicchayā yāni pakappitāni, (iti māgaṇḍiyo) Te ve munī brūsi anuggahāya; Ajjhattasantīti yametamatthaṁ, Kathaṁ nu dhīrehi paveditaṁ tan”ti. 28 Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena, (māgaṇḍiyāti bhagavā) Sīlabbatenāpi na suddhimāha; Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā, Asīlatā abbatā nopi tena; Ete ca nissajja anuggahāya, Santo anissāya bhavaṁ na jappe. 29 Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇenāti. Diṭṭhenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ nāha na kathesi na bhaṇasi na dīpayasi na voharasi; sutenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ nāha na kathesi na bhaṇasi na dīpayasi na voharasi; diṭṭhasutenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ nāha na kathesi na bhaṇasi na dīpayasi na voharasi; ñāṇenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ nāha na kathesi na bhaṇasi na dīpayasi na voharasīti—na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena. 30 Māgaṇḍiyāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. 2248 --- mnd9 1:30 Bhagavāti gāravādhivacanaṁ …pe… sacchikā paññatti yadidaṁ bhagavāti—māgaṇḍiyāti bhagavā. 31 Sīlabbatenāpi na suddhimāhāti. Sīlenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ nāha na kathesi na bhaṇasi na dīpayasi na voharasi; vatenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ nāha na kathesi na bhaṇasi na dīpayasi na voharasi; sīlabbatenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ nāha na kathesi na bhaṇasi na dīpayasi na voharasīti—sīlabbatenāpi na suddhimāha. 32 Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā, asīlatā abbatā nopi tenāti. Diṭṭhipi icchitabbā. Dasavatthukā sammādiṭṭhi—atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentīti; savanampi icchitabbaṁ—parato ghoso, suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthā, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ; ñāṇampi icchitabbaṁ—kammassakatañāṇaṁ, saccānulomikañāṇaṁ, abhiññāñāṇaṁ, samāpattiñāṇaṁ; sīlampi icchitabbaṁ—pātimokkhasaṁvaro; vatampi icchitabbaṁ—aṭṭha dhutaṅgāni—āraññikaṅgaṁ, piṇḍapātikaṅgaṁ, paṁsukūlikaṅgaṁ, tecīvarikaṅgaṁ, sapadānacārikaṅgaṁ, khalupacchābhattikaṅgaṁ, nesajjikaṅgaṁ, yathāsanthatikaṅganti. 33 Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā, asīlatā abbatā nopi tenāti. Nāpi sammādiṭṭhimattena, nāpi savanamattena, nāpi ñāṇamattena, nāpi sīlamattena, nāpi vatamattena ajjhattasantiṁ patto hoti, nāpi vinā etehi dhammehi ajjhattasantiṁ pāpuṇāti. Api ca sambhārā ime dhammā honti ajjhattasantiṁ pāpuṇituṁ adhigantuṁ phassituṁ sacchikātunti—adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā asīlatā abbatā nopi tena. 34 Ete ca nissajja anuggahāyāti. Eteti kaṇhapakkhikānaṁ dhammānaṁ samugghātato pahānaṁ icchitabbaṁ, tedhātukesu kusalesu dhammesu atammayatā icchitabbā, yato kaṇhapakkhiyā dhammā samugghātapahānena pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, tedhātukesu ca kusalesu dhammesu atammayatā hoti, ettāvatāpi na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisati. Atha vā na gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti. Evampi ete ca nissajja anuggahāya. Yato taṇhā ca diṭṭhi ca māno ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammāti, ettāvatāpi na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisatīti. Evampi ete ca nissajja anuggahāya. 35 Yato puññābhisaṅkhāro ca apuññābhisaṅkhāro ca āneñjābhisaṅkhāro ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammāti, ettāvatāpi na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisatīti. Evampi ete ca nissajja anuggahāya. 36 Santo anissāya bhavaṁ na jappeti. Santoti rāgassa samitattā santo, dosassa samitattā santo, mohassa samitattā santo, kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa … sabbakilesānaṁ … sabbaduccaritānaṁ … sabbadarathānaṁ … sabbapariḷāhānaṁ … sabbasantāpānaṁ … sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭipassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddhoti—santo. 37 Anissāyāti dve nissayā—taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca …pe… ayaṁ taṇhānissayo …pe… ayaṁ diṭṭhinissayo. Taṇhānissayaṁ pahāya diṭṭhinissayaṁ paṭinissajjitvā cakkhuṁ anissāya, sotaṁ anissāya, ghānaṁ anissāya, jivhaṁ anissāya, kāyaṁ anissāya, manaṁ anissāya, rūpe … sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … kulaṁ … gaṇaṁ … āvāsaṁ … lābhaṁ … yasaṁ … pasaṁsaṁ … sukhaṁ … cīvaraṁ … piṇḍapātaṁ … senāsanaṁ … gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ … kāmadhātuṁ … rūpadhātuṁ … arūpadhātuṁ … kāmabhavaṁ … rūpabhavaṁ … arūpabhavaṁ … saññābhavaṁ … asaññābhavaṁ … 2249 --- mnd9 1:37 nevasaññānāsaññābhavaṁ … ekavokārabhavaṁ … catuvokārabhavaṁ … pañcavokārabhavaṁ … atītaṁ … anāgataṁ … paccuppannaṁ … diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme anissāya aggaṇhitvā aparāmasitvā anabhinivisitvāti—santo anissāya. Bhavaṁ na jappeti kāmabhavaṁ na jappeyya, rūpabhavaṁ na jappeyya, arūpabhavaṁ na jappeyya nappajappeyya na abhijappeyyāti—santo anissāya bhavaṁ na jappe. 38 Tenāha bhagavā— 39 “Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena, (māgaṇḍiyāti bhagavā) Sīlabbatenāpi na suddhimāha; Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā, Asīlatā abbatā nopi tena; Ete ca nissajja anuggahāya, Santo anissāya bhavaṁ na jappe”ti. 40 No ce kira diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena, (iti māgaṇḍiyo) Sīlabbatenāpi na suddhimāha; Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā, Asīlatā abbatā nopi tena; Maññāmahaṁ momuhameva dhammaṁ, Diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṁ. 41 No ce kira diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇenāti. Diṭṭhiyāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ nāha na kathesi na bhaṇasi na dīpayasi na voharasi; sutenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ … diṭṭhasutenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ … ñāṇenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ nāha na kathesi na bhaṇasi na dīpayasi na voharasīti—no ce kira diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena. 42 Iti māgaṇḍiyoti itīti padasandhi …pe…. Māgaṇḍiyoti tassa brāhmaṇassa nāmaṁ …pe… iti māgaṇḍiyo. 43 Sīlabbatenāpi na suddhimāhāti. Sīlenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ …pe… vatenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ …pe… sīlabbatenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ nāha na kathesi na bhaṇasi na dīpayasi na voharasīti—sīlabbatenāpi na suddhimāha. 44 Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā, asīlatā abbatā nopi tenāti. Diṭṭhipi icchitabbāti evaṁ bhaṇasi, savanampi icchitabbanti evaṁ bhaṇasi, ñāṇampi icchitabbanti evaṁ bhaṇasi, na sakkosi ekaṁsena anujānituṁ, napi sakkosi ekaṁsena paṭikkhipitunti—adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā, asīlatā abbatā nopi tena. 45 Maññāmahaṁ momuhameva dhammanti. Momūhadhammo ayaṁ tuyhaṁ bāladhammo mūḷhadhammo aññāṇadhammo amarāvikkhepadhammoti evaṁ maññāmi evaṁ jānāmi evaṁ ājānāmi evaṁ vijānāmi evaṁ paṭivijānāmi evaṁ paṭivijjhāmīti—maññāmahaṁ momuhameva dhammaṁ. 46 Diṭṭhiyā eke paccenti suddhinti. Suddhidiṭṭhiyā eke samaṇabrāhmaṇā suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ paccenti; “sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti diṭṭhiyā eke samaṇabrāhmaṇā suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ paccenti; “asassato loko …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti diṭṭhiyā eke samaṇabrāhmaṇā suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ paccentīti—diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṁ. 47 Tenāha so brāhmaṇo— 48 “No ce kira diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena, (iti māgaṇḍiyo) Sīlabbatenāpi na suddhimāha; Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā, Asīlatā abbatā nopi tena; Maññāmahaṁ momuhameva dhammaṁ, Diṭṭhiyā eke paccenti suddhin”ti. 49 Diṭṭhiñca nissāyanupucchamāno, (māgaṇḍiyāti bhagavā) Samuggahītesu pamohamāgā; Ito ca nāddakkhi aṇumpi saññaṁ, Tasmā tuvaṁ momuhato dahāsi. 50 Diṭṭhiñca nissāyanupucchamānoti. Māgaṇḍiyo brāhmaṇo diṭṭhiṁ nissāya diṭṭhiṁ pucchati, lagganaṁ nissāya lagganaṁ pucchati, bandhanaṁ nissāya bandhanaṁ pucchati, palibodhaṁ nissāya palibodhaṁ pucchati. Anupucchamānoti punappunaṁ pucchatīti—diṭṭhiñca nissāyanupucchamāno. 51 Māgaṇḍiyāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanaṁ …pe… sacchikā paññatti yadidaṁ bhagavāti—māgaṇḍiyāti bhagavā. 52 Samuggahītesu pamohamāgāti. Yā sā diṭṭhi tayā gahitā parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttā, tāyeva tvaṁ diṭṭhiyā mūḷhosi pamūḷhosi sammūḷhosi mohaṁ āgatosi 2250 --- mnd9 1:52 pamohaṁ āgatosi sammohaṁ āgatosi andhakāraṁ pakkhandosīti—samuggahītesu pamohamāgā. 53 Ito ca nāddakkhi aṇumpi saññanti. Ito ajjhattasantito vā paṭipadāto vā dhammadesanāto vā, yuttasaññaṁ pattasaññaṁ lakkhaṇasaññaṁ kāraṇasaññaṁ ṭhānasaññaṁ na paṭilabhati, kuto ñāṇanti. Evampi ito ca nāddakkhi aṇumpi saññaṁ. Atha vā aniccaṁ vā aniccasaññānulomaṁ vā, dukkhaṁ vā dukkhasaññānulomaṁ vā, anattaṁ vā anattasaññānulomaṁ vā, saññuppādamattaṁ vā sañjānitamattaṁ vā na paṭilabhati, kuto ñāṇanti. Evampi ito ca nāddakkhi aṇumpi saññaṁ. 54 Tasmā tuvaṁ momuhato dahāsīti. Tasmāti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā momūhadhammato bāladhammato mūḷhadhammato aññāṇadhammato amarāvikkhepadhammato dahāsi passasi dakkhasi olokesi nijjhāyasi upaparikkhasīti—tasmā tuvaṁ momuhato dahāsi. 55 Tenāha bhagavā— 56 “Diṭṭhiñca nissāyanupucchamāno, (māgaṇḍiyāti bhagavā) Samuggahītesu pamohamāgā; Ito ca nāddakkhi aṇumpi saññaṁ, Tasmā tuvaṁ momuhato dahāsī”ti. 57 Samo visesī uda vā nihīno, Yo maññati so vivadetha tena; Tīsu vidhāsu avikampamāno, Samo visesīti na tassa hoti. 58 Samo visesī uda vā nihīno, yo maññati so vivadetha tenāti. Sadisohamasmīti vā seyyohamasmīti vā hīnohamasmīti vā yo maññati, so tena mānena tāya diṭṭhiyā tena vā puggalena kalahaṁ kareyya bhaṇḍanaṁ kareyya viggahaṁ kareyya vivādaṁ kareyya medhagaṁ kareyya—“na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi, micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṁ me, asahitaṁ te, pure vacanīyaṁ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṁ pure avaca, adhiciṇṇaṁ te viparāvattaṁ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti—samo visesī uda vā nihīno yo maññati so vivadetha tena. 59 Tīsu vidhāsu avikampamāno, samo visesīti na tassa hotīti. Yassetā tisso vidhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so tīsu vidhāsu na kampati na vikampati, avikampamānassa puggalassa sadisohamasmīti vā seyyohamasmīti vā hīnohamasmīti vā. Na tassa hotīti. Tīsu vidhāsu avikampamāno, samo visesīti—na tassa hoti. 60 Tenāha bhagavā— 61 “Samo visesī uda vā nihīno, Yo maññati so vivadetha tena; Tīsu vidhāsu avikampamāno, Samo visesīti na tassa hotī”ti. 62 Saccanti so brāhmaṇo kiṁ vadeyya, Musāti vā so vivadetha kena; Yasmiṁ samaṁ visamaṁ vāpi natthi, Sa kena vādaṁ paṭisaṁyujeyya. 63 Saccanti so brāhmaṇo kiṁ vadeyyāti. Brāhmaṇoti sattannaṁ dhammānaṁ bāhitattā brāhmaṇo …pe… asito tādi pavuccate sa brahmā. Saccanti so brāhmaṇo kiṁ vadeyyāti. “Sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti brāhmaṇo kiṁ vadeyya kiṁ katheyya kiṁ bhaṇeyya kiṁ dīpayeyya kiṁ vohareyya; “asassato loko …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti brāhmaṇo kiṁ vadeyya kiṁ katheyya kiṁ bhaṇeyya kiṁ dīpayeyya kiṁ vohareyyāti—saccanti so brāhmaṇo kiṁ vadeyya. 64 Musāti vā so vivadetha kenāti. Brāhmaṇo mayhaṁva saccaṁ, tuyhaṁ musāti kena mānena, kāya diṭṭhiyā, kena vā puggalena kalahaṁ kareyya bhaṇḍanaṁ kareyya viggahaṁ kareyya vivādaṁ kareyya medhagaṁ kareyya—“na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi …pe… nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti—musāti vā so vivadetha kena. 65 Yasmiṁ samaṁ visamaṁ vāpi natthīti. Yasminti yasmiṁ puggale arahante khīṇāsave sadisohamasmīti māno natthi, seyyohamasmīti māno natthi, hīnohamasmīti omāno natthi na santi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭipassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhanti—yasmiṁ samaṁ visamaṁ vāpi natthi. 66 Sa kena vādaṁ paṭisaṁyujeyyāti. So kena mānena, kāya diṭṭhiyā, kena vā puggalena vādaṁ paṭisaṁyojeyya paṭibaleyya kalahaṁ kareyya bhaṇḍanaṁ kareyya viggahaṁ kareyya vivādaṁ kareyya medhagaṁ kareyya—“na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi …pe… 2251 --- mnd9 1:66 nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti—sa kena vādaṁ paṭisaṁyujeyya. 67 Tenāha bhagavā— 68 “Saccanti so brāhmaṇo kiṁ vadeyya, Musāti vā so vivadetha kena; Yasmiṁ samaṁ visamaṁ vāpi natthi, Sa kena vādaṁ paṭisaṁyujeyyā”ti. 69 Okaṁ pahāya aniketasārī, Gāme akubbaṁ muni santhavāni; Kāmehi ritto apurakkharāno, Kathaṁ na viggayha janena kayirā. 70 Atha kho hāliddakāni gahapati yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho hāliddakāni gahapati āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca—“vuttamidaṁ, bhante kaccāna, bhagavatā aṭṭhakavaggiye māgaṇḍiyapañhe— 71 ‘Okaṁ pahāya aniketasārī, Gāme akubbaṁ muni santhavāni; Kāmehi ritto apurakkharāno, Kathaṁ na viggayha janena kayirā’ti. 72 Imassa nu kho, bhante kaccāna, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti? 73 “Rūpadhātu kho, gahapati, viññāṇassa oko rūpadhāturāgavinibaddhañca pana viññāṇaṁ okasārīti vuccati. Vedanādhātu kho, gahapati … saññādhātu kho, gahapati … saṅkhāradhātu kho, gahapati, viññāṇassa oko saṅkhāradhāturāgavinibandhañca pana viññāṇaṁ okasārīti vuccati. Evaṁ kho, gahapati, okasārī hoti. 74 Kathañca, gahapati, anokasārī hoti? Rūpadhātuyā kho, gahapati, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upāyupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā; tasmā tathāgato anokasārīti vuccati. Vedanādhātuyā kho, gahapati … saññādhātuyā kho, gahapati … saṅkhāradhātuyā kho, gahapati … viññāṇadhātuyā kho, gahapati, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upāyupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā; tasmā tathāgato anokasārīti vuccati. Evaṁ kho, gahapati, anokasārī hoti. 75 Kathañca, gahapati, niketasārī hoti? Rūpanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, niketasārīti vuccati. Saddanimitta … gandhanimitta … rasanimitta … phoṭṭhabbanimitta … dhammanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, niketasārīti vuccati. Evaṁ kho, gahapati, niketasārī hoti. 76 Kathañca, gahapati, aniketasārī hoti? Rūpanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā; tasmā tathāgato aniketasārīti vuccati. Saddanimitta … gandhanimitta … rasanimitta … phoṭṭhabbanimitta … dhammanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā; tasmā tathāgato aniketasārīti vuccati. Evaṁ kho, gahapati, aniketasārī hoti. 77 Kathañca, gahapati, gāme santhavajāto hoti? Idha, gahapati, ekacco bhikkhu gihīhi saṁsaṭṭho viharati sahanandī sahasokī, sukhitesu sukhito, dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā voyogaṁ āpajjati. Evaṁ kho, gahapati, gāme santhavajāto hoti. 78 Kathañca, gahapati, gāme na santhavajāto hoti? Idha, gahapati, ekacco bhikkhu gihīhi asaṁsaṭṭho viharati na sahanandī na sahasokī, na sukhitesu sukhito, na dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu na attanā voyogaṁ āpajjati. Evaṁ kho, gahapati, gāme na santhavajāto hoti. 79 Kathañca, gahapati, kāmehi aritto hoti? Idha, gahapati, ekacco bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Evaṁ kho, gahapati, kāmehi aritto hoti. 80 Kathañca, gahapati, kāmehi ritto hoti? Idha, gahapati, ekacco bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Evaṁ kho, gahapati, kāmehi ritto hoti. 81 Kathañca, gahapati, purakkharāno hoti? Idha, gahapati, ekaccassa bhikkhuno evaṁ hoti—‘evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānan’ti … ‘evaṁvedano siyaṁ … evaṁsañño siyaṁ … evaṁsaṅkhāro siyaṁ … evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānan’ti … evaṁ kho, gahapati, purakkharāno hoti. 82 Kathañca, gahapati, apurakkharāno 2252 --- mnd9 1:82 hoti? Idha, gahapati, ekaccassa bhikkhuno na evaṁ hoti—‘evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānan’ti … ‘evaṁvedano siyaṁ … evaṁsañño siyaṁ … evaṁsaṅkhāro siyaṁ … evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānan’ti … evaṁ kho, gahapati, apurakkharāno hoti. 83 Kathañca, gahapati, kathaṁ viggayha janena kattā hoti? Idha, gahapati, ekacco evarūpiṁ kathaṁ kattā hoti—‘na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi, micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṁ me, asahitaṁ te, pure vacanīyaṁ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṁ pure avaca, adhiciṇṇaṁ te viparāvattaṁ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī’ti. Evaṁ kho, gahapati, kathaṁ viggayha janena kattā hoti. 84 Kathañca, gahapati, kathaṁ na viggayha janena kattā hoti? Idha, gahapati, ekacco na evarūpiṁ kathaṁ kattā hoti—‘na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi …pe… nibbeṭhehi vā sace pahosī’ti. Evaṁ kho, gahapati, na viggayha janena kattā hoti. Iti kho, gahapati, yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā aṭṭhakavaggiye māgaṇḍiyapañhe— 85 ‘Okaṁ pahāya aniketasārī, Gāme akubbaṁ muni santhavāni; Kāmehi ritto apurakkharāno, Kathaṁ na viggayha janena kayirā’ti. 86 Imassa kho, gahapati, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. 87 Tenāha bhagavā— 88 “Okaṁ pahāya aniketasārī, Gāme akubbaṁ muni santhavāni; Kāmehi ritto apurakkharāno, Kathaṁ na viggayha janena kayirā”ti. 89 Yehi vivitto vicareyya loke, Na tāni uggayha vadeyya nāgo; Elambujaṁ kaṇḍakavārijaṁ yathā, Jalena paṅkena canūpalittaṁ; Evaṁ munī santivādo agiddho, Kāme ca loke ca anūpalitto. 90 Yehi vivitto vicareyya loketi. Yehīti yehi diṭṭhigatehi. Vivittoti kāyaduccaritena ritto vivitto pavivitto, vacīduccaritena … manoduccaritena … rāgena …pe… sabbākusalābhisaṅkhārehi ritto vivitto pavivitto. Vicareyyāti vicareyya vihareyya iriyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyya. Loketi manussaloketi—yehi vivitto vicareyya loke. 91 Na tāni uggayha vadeyya nāgoti. Nāgoti āguṁ na karotīti—nāgo, na gacchatīti—nāgo, nāgacchatīti—nāgo. Kathaṁ āguṁ na karotīti—nāgo? Āgū vuccanti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. 92 Āguṁ na karoti kiñci loke, (sabhiyāti bhagavā) Sabbasaññoge visajja bandhanāni; Sabbattha na sajjatī vimutto, Nāgo tādi pavuccate tathattā. 93 Evaṁ āguṁ na karotīti—nāgo. 94 Kathaṁ na gacchatīti—nāgo? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, nānusayavasena gacchati, na vaggehi dhammehi yāyati nīyati vuyhati saṁharīyati. Evaṁ na gacchatīti—nāgo. 95 Kathaṁ nāgacchatīti—nāgo? Sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati. Sakadāgāmimaggena … anāgāmimaggena … arahattamaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati. Evaṁ nāgacchatīti—nāgo. 96 Na tāni uggayha vadeyya nāgoti. Nāgo na tāni diṭṭhigatāni gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyya; “sassato loko …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyyāti—na tāni uggayha vadeyya nāgo. 97 Elambujaṁ kaṇḍakavārijaṁ yathā, jalena paṅkena canūpalittanti. Elaṁ vuccati udakaṁ, ambujaṁ vuccati padumaṁ, kaṇḍako vuccati kharadaṇḍo, vāri vuccati udakaṁ, vārijaṁ vuccati padumaṁ vārisambhavaṁ, jalaṁ vuccati udakaṁ, paṅko vuccati kaddamo. Yathā padumaṁ vārijaṁ vārisambhavaṁ jalena ca paṅkena ca na limpati na palimpati na upalimpati, alittaṁ asaṁlittaṁ anupalittanti—elambujaṁ 2253 --- mnd9 1:97 kaṇḍakavārijaṁ yathā jalena paṅkena canūpalittaṁ. 98 Evaṁ munī santivādo agiddho, kāme ca loke ca anūpalittoti. Evanti opammasaṁpaṭipādanaṁ. Munīti. Monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. Santivādoti santivādo muni tāṇavādo leṇavādo saraṇavādo abhayavādo accutavādo amatavādo nibbānavādoti—evaṁ muni santivādo. Agiddhoti. Gedho vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Yasseso gedho pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho so vuccati agiddho. So rūpe agiddho, sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … kule … gaṇe … āvāse … lābhe … yase … pasaṁsāya … sukhe … cīvare … piṇḍapāte … senāsane … gilānapaccayabhesajjaparikkhāre … kāmadhātuyā … rūpadhātuyā … arūpadhātuyā … kāmabhave … rūpabhave … arūpabhave … saññābhave … asaññābhave … nevasaññānāsaññābhave … ekavokārabhave … catuvokārabhave … pañcavokārabhave … atīte … anāgate … paccuppanne … diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu agiddho agadhito amucchito anajjhosanno, vītagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahīnagedho paṭinissaṭṭhagedho, vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo, nicchāto nibbuto sītibhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharatīti—evaṁ muni santivādo agiddho. 99 Kāme ca loke ca anūpalittoti. Kāmāti udānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Lepāti dve lepā—taṇhālepo ca diṭṭhilepo ca …pe… ayaṁ taṇhālepo …pe… ayaṁ diṭṭhilepo. Muni taṇhālepaṁ pahāya diṭṭhilepaṁ paṭinissajjitvā kāme ca loke ca na limpati na palimpati na upalimpati, alitto apalitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—evaṁ munī santivādo agiddho, kāme ca loke ca anūpalitto. 100 Tenāha bhagavā— 101 “Yehi vivitto vicareyya loke, Na tāni uggayha vadeyya nāgo; Elambujaṁ kaṇḍakavārijaṁ yathā, Jalena paṅkena canūpalittaṁ; Evaṁ munī santivādo agiddho, Kāme ca loke ca anūpalitto”ti. 102 Na vedagū diṭṭhiyāyako na mutiyā, Sa mānameti na hi tammayo so; Na kammunā nopi sutena neyyo, Anūpanīto sa nivesanesu. 103 Na vedagū diṭṭhiyāyako na mutiyā, sa mānametīti. Nāti paṭikkhepo. Vedagūti. Vedo vuccati catūsu maggesu ñāṇaṁ, paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṁsā vipassanā sammādiṭṭhi. Tehi vedehi jātijarāmaraṇassa antagato antappatto, koṭigato koṭippatto, pariyantagato pariyantappatto, vosānagato vosānappatto, tāṇagato tāṇappatto, leṇagato leṇappatto, saraṇagato saraṇappatto, abhayagato abhayappatto, accutagato accutappatto, amatagato amatappatto, nibbānagato nibbānappatto, vedānaṁ vā antaṁ gatoti vedagū, vedehi vā antaṁ gatoti vedagū, sattannaṁ vā dhammānaṁ viditattā vedagū, sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā viditā hoti, sīlabbataparāmāso vidito hoti, rāgo vidito hoti, doso vidito hoti, moho vidito hoti, māno vidito hoti, viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. 104 Vedāni viceyya kevalāni, (sabhiyāti bhagavā) Samaṇānaṁ yānīdhatthi brāhmaṇānaṁ; Sabbavedanāsu vītarāgo, Sabbaṁ vedamaticca vedagū soti. 105 Na diṭṭhiyāti tassa dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. So diṭṭhiyā na yāyati na nīyati na vuyhati na saṁharīyati, napi taṁ diṭṭhigataṁ sārato pacceti na paccāgacchatīti—na vedagū diṭṭhiyā. Na mutiyāti mutarūpena vā parato ghosena vā mahājanasammutiyā vā mānaṁ neti na upeti na upagacchati na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisatīti—na vedagū diṭṭhiyāyako na mutiyā sa mānameti. 106 Na hi tammayo soti na taṇhāvasena diṭṭhivasena tammayo hoti 2254 --- mnd9 1:106 tapparamo tapparāyaṇo. Yato taṇhā ca diṭṭhi ca māno cassa pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā ettāvatā na tammayo hoti na tapparamo na tapparāyaṇoti—sa mānameti na hi tammayo so. 107 Na kammunā nopi sutena neyyoti. Na kammunāti puññābhisaṅkhārena vā apuññābhisaṅkhārena vā āneñjābhisaṅkhārena vā na yāyati na nīyati na vuyhati na saṁharīyatīti—na kammunā. Nopi sutena neyyoti sutasuddhiyā vā parato ghosena vā mahājanasammutiyā vā na yāyati na nīyati na vuyhati na saṁharīyatīti—na kammunā nopi sutena neyyo. 108 Anūpanīto sa nivesanesūti. Upayāti dve upayā—taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca …pe… ayaṁ taṇhūpayo …pe… ayaṁ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhūpayo pahīno, diṭṭhūpayo paṭinissaṭṭho. Taṇhūpayassa pahīnattā, diṭṭhūpayassa paṭinissaṭṭhattā so nivesanesu anūpanīto anupalitto anupagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—anūpanīto sa nivesanesu. 109 Tenāha bhagavā— 110 “Na vedagū diṭṭhiyāyako na mutiyā, Sa mānameti na hi tammayo so; Na kammunā nopi sutena neyyo, Anūpanīto sa nivesanesū”ti. 111 Saññāvirattassa na santi ganthā, Paññāvimuttassa na santi mohā; Saññañca diṭṭhiñca ye aggahesuṁ, Te ghaṭṭayantā vicaranti loke. 112 Saññāvirattassa na santi ganthāti. Yo samathapubbaṅgamaṁ ariyamaggaṁ bhāveti tassa ādito upādāya ganthā vikkhambhitā honti, arahatte patte arahato ganthā ca mohā ca nīvaraṇā ca kāmasaññā byāpādasaññā vihiṁsāsaññā diṭṭhisaññā ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammāti—saññāvirattassa na santi ganthā. 113 Paññāvimuttassa na santi mohāti. Yo vipassanāpubbaṅgamaṁ ariyamaggaṁ bhāveti, tassa ādito upādāya mohā vikkhambhitā honti, arahatte patte arahato mohā ca ganthā ca nīvaraṇā ca kāmasaññā byāpādasaññā vihiṁsāsaññā diṭṭhisaññā ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammāti—paññāvimuttassa na santi mohā. 114 Saññañca diṭṭhiñca ye aggahesuṁ, te ghaṭṭayantā vicaranti loketi. Ye saññaṁ gaṇhanti kāmasaññaṁ byāpādasaññaṁ vihiṁsāsaññaṁ te saññāvasena ghaṭṭenti saṅghaṭṭenti. Rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhaginīpi bhaginiyā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha kalahaviggahavivādamāpannā aññamaññaṁ pāṇīhipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṁ. Ye diṭṭhiṁ gaṇhanti “sassato loko”ti vā …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā te diṭṭhivasena ghaṭṭenti saṅghaṭṭenti, satthārato satthāraṁ ghaṭṭenti, dhammakkhānato dhammakkhānaṁ ghaṭṭenti, gaṇato gaṇaṁ ghaṭṭenti, diṭṭhiyā diṭṭhiṁ ghaṭṭenti, paṭipadāya paṭipadaṁ ghaṭṭenti, maggato maggaṁ ghaṭṭenti. 115 Atha vā te vivadanti, kalahaṁ karonti, bhaṇḍanaṁ karonti, viggahaṁ karonti, vivādaṁ karonti, medhagaṁ karonti—“na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi …pe… nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti. Tesaṁ abhisaṅkhārā appahīnā; abhisaṅkhārānaṁ appahīnattā gatiyā ghaṭṭenti, niraye ghaṭṭenti, tiracchānayoniyā ghaṭṭenti, pettivisaye ghaṭṭenti, manussaloke ghaṭṭenti, devaloke ghaṭṭenti, gatiyā gatiṁ … upapattiyā upapattiṁ … paṭisandhiyā paṭisandhiṁ … bhavena bhavaṁ … saṁsārena saṁsāraṁ … vaṭṭena vaṭṭaṁ ghaṭṭenti saṅghaṭṭenti vadanti vicaranti viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti. Loketi apāyaloke …pe… āyatanaloketi—saññañca diṭṭhiñca ye aggahesuṁ te ghaṭṭayantā vicaranti loke. 116 Tenāha bhagavā— 117 “Saññāvirattassa na santi ganthā, Paññāvimuttassa na santi mohā; Saññañca 2255 --- mnd9 1:117 diṭṭhiñca ye aggahesuṁ, Te ghaṭṭayantā vicaranti loke”ti. 118 Māgaṇḍiyasuttaniddeso navamo. mnd10 0 Mahāniddesa Aṭṭhakavagga 10. Purābhedasuttaniddesa |1| Atha purābhedasuttaniddesaṁ vakkhati— 2 Kathaṁdassī kathaṁsīlo, upasantoti vuccati; Taṁ me gotama pabrūhi, pucchito uttamaṁ naraṁ. 3 Kathaṁdassī kathaṁsīlo, upasantoti vuccatīti. Kathaṁdassīti kīdisena dassanena samannāgato, kiṁsaṇṭhitena, kiṁpakārena, kiṁpaṭibhāgenāti—kathaṁdassī. Kathaṁsīloti kīdisena sīlena samannāgato, kiṁsaṇṭhitena, kiṁpakārena, kiṁpaṭibhāgenāti—kathaṁdassī kathaṁsīlo. Upasantoti vuccatīti santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddhoti vuccati pavuccati kathīyati bhaṇīyati dīpīyati voharīyati. Kathaṁdassīti adhipaññaṁ pucchati, kathaṁsīloti adhisīlaṁ pucchati, upasantoti adhicittaṁ pucchatīti—kathaṁdassī kathaṁsīlo upasantoti vuccati. 4 Taṁ me gotama pabrūhīti. Tanti yaṁ pucchāmi, yaṁ yācāmi, yaṁ ajjhesāmi, yaṁ pasādemi. Gotamāti so nimmito buddhaṁ bhagavantaṁ gottena ālapati. Pabrūhīti brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti—taṁ me gotama pabrūhi. 5 Pucchito uttamaṁ naranti. Pucchitoti puṭṭho pucchito yācito ajjhesito pasādito. Uttamaṁ naranti aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaraṁ naranti—pucchito uttamaṁ naraṁ. 6 Tenāha so nimmito— 7 “Kathaṁdassī kathaṁsīlo, upasantoti vuccati; Taṁ me gotama pabrūhi, pucchito uttamaṁ naran”ti. 8 Vītataṇho purā bhedā, (iti bhagavā) Pubbamantamanissito; Vemajjhe nupasaṅkheyyo, Tassa natthi purakkhataṁ. 9 Vītataṇho purā bhedāti. Purā kāyassa bhedā, purā attabhāvassa bhedā, purā kaḷevarassa nikkhepā, purā jīvitindriyassa upacchedā vītataṇho vigatataṇho cattataṇho vantataṇho muttataṇho pahīnataṇho paṭinissaṭṭhataṇho, vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo, nicchāto nibbuto sītibhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati. 10 Bhagavāti gāravādhivacanaṁ. Api ca bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā, bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaggadiṭṭhīti bhagavā, bhaggataṇhoti bhagavā, bhaggakilesoti bhagavā, bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā, bhavānaṁ antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā, bhaji vā bhagavā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā, bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṁ jhānānaṁ catunnaṁ appamaññānaṁ catunnaṁ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṁ vimokkhānaṁ aṭṭhannaṁ abhibhāyatanānaṁ navannaṁ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṁ paññābhāvanānaṁ dasannaṁ kasiṇasamāpattīnaṁ ānāpānassatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ catunnaṁ sammappadhānānaṁ catunnaṁ iddhipādānaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ pañcannaṁ balānaṁ sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṁ tathāgatabalānaṁ catunnaṁ vesārajjānaṁ catunnaṁ paṭisambhidānaṁ channaṁ abhiññānaṁ channaṁ buddhadhammānanti bhagavā. Bhagavāti netaṁ nāmaṁ mātarā kataṁ, na pitarā kataṁ, na bhātarā kataṁ, na bhaginiyā kataṁ, na mittāmaccehi kataṁ, na ñātisālohitehi kataṁ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ, na devatāhi kataṁ; vimokkhantikametaṁ buddhānaṁ 2256 --- mnd10 1:10 bhagavantānaṁ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṁ bhagavāti—vītataṇho purābhedāti bhagavā. 11 Pubbamantamanissitoti pubbanto vuccati atīto addhā. Atītaṁ addhānaṁ ārabbha taṇhā pahīnā, diṭṭhi paṭinissaṭṭhā taṇhāya pahīnattā, diṭṭhiyā paṭinissaṭṭhattā. Evampi pubbamantamanissito. Atha vā “evaṁrūpo ahosiṁ atītamaddhānan”ti tattha nandiṁ na samannāneti, “evaṁvedano ahosiṁ … evaṁsañño ahosiṁ … evaṁsaṅkhāro ahosiṁ … evaṁviññāṇo ahosiṁ atītamaddhānan”ti tattha nandiṁ na samannāneti. Evampi pubbamantamanissito. Atha vā “iti me cakkhu ahosi atītamaddhānaṁ—iti rūpā”ti tattha na chandarāgapaṭibaddhaṁ hoti viññāṇaṁ, na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na tadabhinandati; na tadabhinandanto. Evampi pubbamantamanissito. “Iti me sotaṁ ahosi atītamaddhānaṁ—iti saddā”ti, “iti me ghānaṁ ahosi atītamaddhānaṁ—iti gandhā”ti, “iti me jivhā ahosi atītamaddhānaṁ—iti rasā”ti, “iti me kāyo ahosi atītamaddhānaṁ—iti phoṭṭhabbā”ti, “iti me mano ahosi atītamaddhānaṁ—iti dhammā”ti tattha na chandarāgapaṭibaddhaṁ hoti viññāṇaṁ, na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na tadabhinandati; na tadabhinandanto. Evampi pubbamantamanissito. Atha vā yāni tāni pubbe mātugāmena saddhiṁ hasitalapitakīḷitāni na tadassādeti, na taṁ nikāmeti, na ca tena vittiṁ āpajjati. Evampi pubbamantamanissito. 12 Vemajjhe nupasaṅkheyyoti. Vemajjhaṁ vuccati paccuppanno addhā. Paccuppannaṁ addhānaṁ ārabbha taṇhā pahīnā, diṭṭhi paṭinissaṭṭhā. Taṇhāya pahīnattā, diṭṭhiyā paṭinissaṭṭhattā rattoti nupasaṅkheyyo, duṭṭhoti nupasaṅkheyyo, mūḷhoti nupasaṅkheyyo, vinibaddhoti nupasaṅkheyyo, parāmaṭṭhoti nupasaṅkheyyo, vikkhepagatoti nupasaṅkheyyo, aniṭṭhaṅgatoti nupasaṅkheyyo, thāmagatoti nupasaṅkheyyo; te abhisaṅkhārā pahīnā; abhisaṅkhārānaṁ pahīnattā gatiyā nupasaṅkheyyo, nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā. So hetu natthi paccayo natthi kāraṇaṁ natthi yena saṅkhaṁ gaccheyyāti—vemajjhe nupasaṅkheyyo. 13 Tassa natthi purakkhatanti. Tassāti arahato khīṇāsavassa. Purekkhārāti dve purekkhārā—taṇhāpurekkhāro ca diṭṭhipurekkhāro ca …pe… ayaṁ taṇhāpurekkhāro …pe… ayaṁ diṭṭhipurekkhāro. Tassa taṇhāpurekkhāro pahīno, diṭṭhipurekkhāro paṭinissaṭṭho. Taṇhāpurekkhārassa pahīnattā, diṭṭhipurekkhārassa paṭinissaṭṭhattā na taṇhaṁ vā diṭṭhiṁ vā purato katvā carati, na taṇhādhajo na taṇhāketu na taṇhādhipateyyo, na diṭṭhidhajo na diṭṭhiketu na diṭṭhādhipateyyo, na taṇhāya vā diṭṭhiyā vā parivārito carati. Evampi tassa natthi purakkhataṁ. Atha vā “evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānan”ti tattha nandiṁ na samannāneti, “evaṁvedano siyaṁ … evaṁsañño siyaṁ … evaṁsaṅkhāro siyaṁ … evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānan”ti tattha nandiṁ na samannāneti. Evampi tassa natthi purakkhataṁ. Atha vā “iti me cakkhu siyā anāgatamaddhānaṁ—iti rūpā”ti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṁ na paṇidahati, cetaso appaṇidhānappaccayā na tadabhinandati; na tadabhinandanto. Evampi tassa natthi purakkhataṁ. “Iti me sotaṁ siyā anāgatamaddhānaṁ—iti saddā”ti, “iti me ghānaṁ siyā anāgatamaddhānaṁ—iti gandhā”ti, “iti me jivhā siyā anāgatamaddhānaṁ—iti rasā”ti, “iti me kāyo siyā anāgatamaddhānaṁ—iti phoṭṭhabbā”ti, “iti me mano siyā anāgatamaddhānaṁ—iti dhammā”ti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṁ na paṇidahati, cetaso appaṇidhānappaccayā na tadabhinandati; na tadabhinandanto. Evampi tassa natthi purakkhataṁ. Atha vā “imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro”ti vā appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṁ na paṇidahati, cetaso appaṇidhānappaccayā na tadabhinandati; na tadabhinandanto. Evampi tassa natthi purakkhataṁ. 14 Tenāha bhagavā— 15 “Vītataṇho purā bhedā, (iti 2257 --- mnd10 1:15 bhagavā) Pubbamantamanissito; Vemajjhe nupasaṅkheyyo, Tassa natthi purakkhatan”ti. 16 Akkodhano asantāsī, avikatthī akukkuco; Mantabhāṇī anuddhato, sa ve vācāyato muni. 17 Akkodhano asantāsīti. Akkodhanoti yañhi kho vuttaṁ. Api ca kodho tāva vattabbo. Dasahākārehi kodho jāyati—“anatthaṁ me acarī”ti kodho jāyati, “anatthaṁ me caratī”ti kodho jāyati, “anatthaṁ me carissatī”ti kodho jāyati, “piyassa me manāpassa anatthaṁ acari … anatthaṁ carati … anatthaṁ carissatī”ti kodho jāyati, “appiyassa me amanāpassa atthaṁ acari … atthaṁ carati … atthaṁ carissatī”ti kodho jāyati, aṭṭhāne vā pana kodho jāyati. Yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto, paṭighaṁ paṭivirodho, kopo pakopo sampakopo, doso padoso sampadoso, cittassa byāpatti manopadoso, kodho kujjhanā kujjhitattaṁ, doso dussanā dussitattaṁ, byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṁ, virodho paṭivirodho caṇḍikkaṁ, asuropo anattamanatā cittassa—ayaṁ vuccati kodho. 18 Api ca kodhassa adhimattaparittatā veditabbā. Atthi kañci kālaṁ kodho cittāvilakaraṇamatto hoti, na ca tāva mukhakulānavikulāno hoti; atthi kañci kālaṁ kodho mukhakulānavikulānamatto hoti, na ca tāva hanusañcopano hoti; atthi kañci kālaṁ kodho hanusañcopanamatto hoti, na ca tāva pharusavācaṁ nicchāraṇo hoti; atthi kañci kālaṁ kodho pharusavācaṁ nicchāraṇamatto hoti, na ca tāva disāvidisānuvilokano hoti; atthi kañci kālaṁ kodho disāvidisānuvilokanamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaparāmasano hoti; atthi kañci kālaṁ kodho daṇḍasatthaparāmasanamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaabbhukkiraṇo hoti; atthi kañci kālaṁ kodho daṇḍasatthaabbhukkiraṇamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaabhinipātano hoti; atthi kañci kālaṁ kodho daṇḍasatthaabhinipātamatto hoti, na ca tāva chinnavicchinnakaraṇo hoti; atthi kañci kālaṁ kodho chinnavicchinnakaraṇamatto hoti, na ca tāva sambhañjanapalibhañjano hoti; atthi kañci kālaṁ kodho sambhañjanapalibhañjanamatto hoti, na ca tāva aṅgamaṅgaapakaḍḍhano hoti; atthi kañci kālaṁ kodho aṅgamaṅgaapakaḍḍhanamatto hoti, na ca tāva jīvitāvoropano hoti; atthi kañci kālaṁ kodho jīvitāvoropanamatto hoti, na ca tāva sabbacāgapariccāgāya saṇṭhito hoti. Yato kodho parapuggalaṁ ghāṭetvā attānaṁ ghāṭeti, ettāvatā kodho paramussadagato paramavepullappatto hoti. Yassa so kodho pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati akkodhano. Kodhassa pahīnattā akkodhano, kodhavatthussa pariññātattā akkodhano, kodhahetussa upacchinnattā akkodhanoti—akkodhano. 19 Asantāsīti idhekacco tāsī hoti uttāsī parittāsī, so tasati uttasati parittasati bhāyati santāsaṁ āpajjati. Kulaṁ vā na labhāmi, gaṇaṁ vā na labhāmi, āvāsaṁ vā na labhāmi, lābhaṁ vā na labhāmi, yasaṁ vā na labhāmi, pasaṁsaṁ vā na labhāmi, sukhaṁ vā na labhāmi, cīvaraṁ vā na labhāmi, piṇḍapātaṁ vā na labhāmi, senāsanaṁ vā na labhāmi, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ vā na labhāmi, gilānupaṭṭhākaṁ vā na labhāmi, appaññātomhīti tasati uttasati parittasati bhāyati santāsaṁ āpajjati. 20 Idha bhikkhu asantāsī hoti anuttāsī aparittāsī; so na tasati na uttasati na parittasati na bhāyati na santāsaṁ āpajjati. Kulaṁ vā na labhāmi, gaṇaṁ vā na labhāmi, āvāsaṁ vā na labhāmi, lābhaṁ vā na labhāmi, yasaṁ vā na labhāmi, pasaṁsaṁ vā na labhāmi, sukhaṁ vā na labhāmi, cīvaraṁ vā na labhāmi, piṇḍapātaṁ vā na labhāmi, senāsanaṁ vā na labhāmi, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ vā na labhāmi, gilānupaṭṭhākaṁ vā na labhāmi, appaññātomhīti na tasati na uttasati na parittasati na bhāyati na santāsaṁ āpajjatīti—akkodhano asantāsī. 21 Avikatthī akukkucoti. Idhekacco katthī hoti vikatthī, so katthati vikatthati—ahamasmi sīlasampannoti vā vatasampannoti vā sīlabbatasampannoti vā jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā 2258 --- mnd10 1:21 vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā. Uccā kulā pabbajitoti vā mahākulā pabbajitoti vā, mahābhogakulā pabbajitoti vā uḷārabhogakulā pabbajitoti vā, ñāto yasassī gahaṭṭhapabbajitānanti vā, lābhimhi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti vā, suttantikoti vā vinayadharoti vā dhammakathikoti vā, āraññikoti vā piṇḍapātikoti vā paṁsukūlikoti vā tecīvarikoti vā, sapadānacārikoti vā khalupacchābhattikoti vā nesajjikoti vā yathāsanthatikoti vā, paṭhamassa jhānassa lābhīti vā dutiyassa jhānassa lābhīti vā tatiyassa jhānassa lābhīti vā catutthassa jhānassa lābhīti vā, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā … viññāṇañcāyatanasamāpattiyā … ākiñcaññāyatanasamāpattiyā … nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā katthati vikatthati. Evaṁ na katthati na vikatthati, katthanā vikatthanā ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—avikatthī. 22 Akukkucoti. Kukkuccanti hatthakukkuccampi kukkuccaṁ, pādakukkuccampi kukkuccaṁ, hatthapādakukkuccampi kukkuccaṁ, akappiye kappiyasaññitā kappiye akappiyasaññitā, vikāle kālasaññitā kāle vikālasaññitā, avajje vajjasaññitā vajje avajjasaññitā; yaṁ evarūpaṁ kukkuccaṁ kukkuccāyanā kukkuccāyitattaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho—idaṁ vuccati kukkuccaṁ. 23 Api ca dvīhi kāraṇehi uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho katattā ca akatattā ca. Kathaṁ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho? “Kataṁ me kāyaduccaritaṁ, akataṁ me kāyasucaritan”ti uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho; “kataṁ me vacīduccaritaṁ, akataṁ me vacīsucaritaṁ … kataṁ me manoduccaritaṁ, akataṁ me manosucaritan”ti—uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho; “kato me pāṇātipāto, akatā me pāṇātipātā veramaṇī”ti—uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho; “kataṁ me adinnādānaṁ, akatā me adinnādānā veramaṇī”ti—uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho; “kato me kāmesumicchācāro, akatā me kāmesumicchācārā veramaṇī”ti—uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho; “kato me musāvādo, akatā me musāvādā veramaṇī”ti … “katā me pisuṇā vācā, akatā me pisuṇāya vācāya veramaṇī”ti … “katā me pharusā vācā, akatā me pharusāya vācāya veramaṇī”ti … “kato me samphappalāpo, akatā me samphappalāpā veramaṇī”ti … “katā me abhijjhā, akatā me anabhijjhā”ti … “kato me byāpādo, akato me abyāpādo”ti … “katā me micchādiṭṭhi, akatā me sammādiṭṭhī”ti—uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Evaṁ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho. 24 Atha vā “sīlesumhi na paripūrakārī”ti—uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho; “indriyesumhi aguttadvāro”ti … “bhojane amattaññumhī”ti … “jāgariyaṁ ananuyuttomhī”ti … “na satisampajaññena samannāgatomhī”ti … “abhāvitā me cattāro satipaṭṭhānā”ti … “abhāvitā me cattāro sammappadhānā”ti … “abhāvitā me cattāro iddhipādā”ti … “abhāvitāni me pañcindriyānī”ti … “abhāvitāni me pañca balānī”ti … “abhāvitā me satta bojjhaṅgā”ti … “abhāvito me ariyo aṭṭhaṅgiko maggo”ti … “dukkhaṁ me apariññātan”ti … “samudayo me appahīno”ti … “maggo me abhāvito”ti … “nirodho me asacchikato”ti—uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Yassetaṁ kukkuccaṁ pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭipassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhaṁ, so vuccati akukkuccoti—avikatthī akukkuco. 25 Mantabhāṇī anuddhatoti. Mantā vuccati paññā. Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Mantāya pariggahetvā pariggahetvā vācaṁ bhāsati bahumpi kathento bahumpi bhaṇanto bahumpi dīpayanto bahumpi voharanto. Dukkathitaṁ dubbhaṇitaṁ dullapitaṁ duruttaṁ dubbhāsitaṁ vācaṁ na bhāsatīti—mantabhāṇī. Anuddhatoti. Tattha katamaṁ uddhaccaṁ? Yaṁ cittassa uddhaccaṁ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṁ cittassa—idaṁ vuccati 2259 --- mnd10 1:25 uddhaccaṁ. Yassetaṁ uddhaccaṁ pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭipassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhaṁ, so vuccati anuddhatoti—mantabhāṇī anuddhato. 26 Sa ve vācāyato munīti. Idha bhikkhu musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti—ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā, sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti—yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti—kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. Catūhi vacīsucaritehi samannāgato catuddosāpagataṁ vācaṁ bhāsati, bāttiṁsāya tiracchānakathāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharati. 27 Dasa kathāvatthūni kathesi, seyyathidaṁ—appicchakathaṁ katheti, santuṭṭhīkathaṁ katheti, pavivekakathaṁ … asaṁsaggakathaṁ … vīriyārambhakathaṁ … sīlakathaṁ … samādhikathaṁ … paññākathaṁ … vimuttikathaṁ … vimuttiñāṇadassanakathaṁ … satipaṭṭhānakathaṁ … sammappadhānakathaṁ … iddhipādakathaṁ … indriyakathaṁ … balakathaṁ … bojjhaṅgakathaṁ … maggakathaṁ … phalakathaṁ … nibbānakathaṁ katheti. Vācāyatoti yatto pariyatto gutto gopito rakkhito vūpasanto. Munīti. Monaṁ vuccati ñāṇaṁ. Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi …pe… saṅgajālamaticca so munīti—sa ve vācāyato muni. 28 Tenāha bhagavā— 29 “Akkodhano asantāsī, avikatthī akukkuco; Mantabhāṇī anuddhato, sa ve vācāyato munī”ti. 30 Nirāsatti anāgate, atītaṁ nānusocati; Vivekadassī phassesu, diṭṭhīsu ca na nīyati. 31 Nirāsatti anāgateti. Āsatti vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Yassesā āsatti taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti. Evampi nirāsatti anāgate. Atha vā “evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānan”ti tattha nandiṁ na samannāneti, “evaṁvedano siyaṁ … evaṁsañño siyaṁ … evaṁsaṅkhāro siyaṁ … evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānan”ti tattha nandiṁ na samannāneti. Evampi nirāsatti anāgate. Atha vā “iti me cakkhu siyā anāgatamaddhānaṁ—iti rūpā”ti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṁ na paṇidahati, cetaso appaṇidhānappaccayā na tadabhinandati; na tadabhinandanto. Evampi nirāsatti anāgate. “Iti me sotaṁ siyā anāgatamaddhānaṁ—iti saddā”ti …pe… “iti me mano siyā anāgatamaddhānaṁ—iti dhammā”ti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṁ na paṇidahati, cetaso appaṇidhānappaccayā na tadabhinandati; na tadabhinandanto. Evampi nirāsatti anāgate. Atha vā “imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā”ti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṁ na paṇidahati, cetaso appaṇidhānappaccayā na tadabhinandati; na tadabhinandanto. Evampi nirāsatti anāgate. 32 Atītaṁ nānusocatīti. Vipariṇataṁ vā vatthuṁ na socati, vipariṇatasmiṁ vā vatthusmiṁ na socati, “cakkhu me vipariṇatan”ti na socati, “sotaṁ me … ghānaṁ me … jivhā me … kāyo me … rūpā me … saddā me … gandhā me … rasā me … phoṭṭhabbā me … kulaṁ me … gaṇo me … āvāso me … lābho me … yaso me … pasaṁsā me … sukhaṁ me … cīvaraṁ me … piṇḍapāto me … senāsanaṁ me … gilānapaccayabhesajjaparikkhāro me … mātā me … pitā me … bhātā me … bhaginī me … putto me … dhītā me … mittā me … amaccā me … ñātakā me … sālohitā me vipariṇatā”ti na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjatīti—atītaṁ nānusocati. 33 Vivekadassī phassesūti. Cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso 2260 --- mnd10 1:33 kāyasamphasso manosamphasso, adhivacanasamphasso paṭighasamphasso, sukhavedanīyo phasso dukkhavedanīyo phasso adukkhamasukhavedanīyo phasso, kusalo phasso akusalo phasso abyākato phasso, kāmāvacaro phasso rūpāvacaro phasso arūpāvacaro phasso, suññato phasso animitto phasso appaṇihito phasso, lokiyo phasso lokuttaro phasso, atīto phasso anāgato phasso paccuppanno phasso; yo evarūpo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṁ—ayaṁ vuccati phasso. 34 Vivekadassī phassesūti. Cakkhusamphassaṁ vivittaṁ passati attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā, sotasamphassaṁ vivittaṁ passati … ghānasamphassaṁ vivittaṁ passati … jivhāsamphassaṁ vivittaṁ passati … kāyasamphassaṁ vivittaṁ passati … manosamphassaṁ vivittaṁ passati … adhivacanasamphassaṁ vivittaṁ passati … paṭighasamphassaṁ vivittaṁ passati … sukhavedanīyaṁ phassaṁ … dukkhavedanīyaṁ phassaṁ … adukkhamasukhavedanīyaṁ phassaṁ … kusalaṁ phassaṁ … akusalaṁ phassaṁ … abyākataṁ phassaṁ … kāmāvacaraṁ phassaṁ … rūpāvacaraṁ phassaṁ … arūpāvacaraṁ phassaṁ … lokiyaṁ phassaṁ vivittaṁ passati attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. 35 Atha vā atītaṁ phassaṁ anāgatehi ca paccuppannehi ca phassehi vivittaṁ passati, anāgataṁ phassaṁ atītehi ca paccuppannehi ca phassehi vivittaṁ passati, paccuppannaṁ phassaṁ atītehi ca anāgatehi ca phassehi vivittaṁ passati. Atha vā ye te phassā ariyā anāsavā lokuttarā suññatapaṭisaññuttā, te phasse vivitte passati rāgena dosena mohena kodhena upanāhena makkhena paḷāsena issāya macchariyena māyāya sāṭheyyena thambhena sārambhena mānena atimānena madena pamādena sabbakilesehi sabbaduccaritehi sabbadarathehi sabbapariḷāhehi sabbasantāpehi sabbākusalābhisaṅkhārehi vivitte passatīti—vivekadassī phassesu. 36 Diṭṭhīsu ca na nīyatīti. Tassa dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. So diṭṭhiyā na yāyati na nīyati na vuyhati na saṁharīyati; napi taṁ diṭṭhigataṁ sārato pacceti na paccāgacchatīti—diṭṭhīsu ca na nīyati. 37 Tenāha bhagavā— 38 “Nirāsatti anāgate, atītaṁ nānusocati; Vivekadassī phassesu, diṭṭhīsu ca na nīyatī”ti. 39 Patilīno akuhako, apihālu amaccharī; Appagabbho ajeguccho, pesuṇeyye ca no yuto. 40 Patilīno akuhakoti. Patilīnoti rāgassa pahīnattā patilīno, dosassa pahīnattā patilīno, mohassa pahīnattā patilīno, kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa …pe… sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ pahīnattā patilīno. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“kathañca, bhikkhave, bhikkhu patilīno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu patilīno hotī”ti—patilīno. 41 Akuhakoti tīṇi kuhanavatthūni—paccayapaṭisevanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu, iriyāpathasaṅkhātaṁ kuhanavatthu, sāmantajappanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu. 42 Katamaṁ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu? Idha gahapatikā bhikkhuṁ nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So pāpiccho icchāpakato atthiko cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ bhiyyokamyataṁ upādāya cīvaraṁ paccakkhāti, piṇḍapātaṁ paccakkhāti, senāsanaṁ paccakkhāti, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ paccakkhāti. So evamāha—“kiṁ samaṇassa mahagghena cīvarena. Etaṁ sāruppaṁ yaṁ samaṇo susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṁ katvā dhāreyya. Kiṁ samaṇassa mahagghena piṇḍapātena. Etaṁ sāruppaṁ yaṁ samaṇo uñchācariyāya piṇḍiyālopena jīvikaṁ kappeyya. Kiṁ samaṇassa mahagghena senāsanena. Etaṁ sāruppaṁ yaṁ samaṇo rukkhamūliko vā assa sosāniko vā abbhokāsiko vā. Kiṁ samaṇassa mahagghena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Etaṁ sāruppaṁ yaṁ samaṇo pūtimuttena vā haritakīkhaṇḍena vā osadhaṁ kareyyā”ti. Tadupādāya lūkhaṁ 2261 --- mnd10 1:42 cīvaraṁ dhāreti, lūkhaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjati, lūkhaṁ senāsanaṁ paṭisevati, lūkhaṁ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ paṭisevati. Tamenaṁ gahapatikā evaṁ jānanti—“ayaṁ samaṇo appiccho santuṭṭho pavivitto asaṁsaṭṭho āraddhavīriyo dhutavādo”ti bhiyyo bhiyyo nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So evamāha—“tiṇṇaṁ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati. Saddhāya sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati, deyyadhammassa sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati, dakkhiṇeyyānaṁ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati. ‘Tumhākañcevāyaṁ saddhā atthi, deyyadhammo ca saṁvijjati, ahañca paṭiggāhako. Sacehaṁ na paṭiggahessāmi, evaṁ tumhe puññena paribāhirā bhavissatha. Na mayhaṁ iminā attho. Api ca tumhākaṁyeva anukampāya paṭiggaṇhāmī’”ti. Tadupādāya bahumpi cīvaraṁ paṭiggaṇhāti, bahumpi piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhāti, bahumpi senāsanaṁ paṭiggaṇhāti, bahumpi gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ paṭiggaṇhāti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṁ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṁ—idaṁ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu. 43 Katamaṁ iriyāpathasaṅkhātaṁ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo, “evaṁ maṁ jano sambhāvessatī”ti, gamanaṁ saṇṭhapeti ṭhānaṁ saṇṭhapeti nisajjaṁ saṇṭhapeti sayanaṁ saṇṭhapeti, paṇidhāya gacchati paṇidhāya tiṭṭhati paṇidhāya nisīdati paṇidhāya seyyaṁ kappeti, samāhito viya gacchati samāhito viya tiṭṭhati samāhito viya nisīdati samāhito viya seyyaṁ kappeti, āpāthakajjhāyīva hoti. Yā evarūpā iriyāpathassa āṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā bhākuṭikā bhākuṭiyaṁ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṁ—idaṁ iriyāpathasaṅkhātaṁ kuhanavatthu. 44 Katamaṁ sāmantajappanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo, “evaṁ maṁ jano sambhāvessatī”ti, ariyadhammasannissitaṁ vācaṁ bhāsati. “Yo evarūpaṁ cīvaraṁ dhāreti so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yo evarūpaṁ pattaṁ dhāreti … lohathālakaṁ dhāreti … dhammakaraṇaṁ dhāreti … parisāvanaṁ dhāreti … kuñcikaṁ dhāreti … upāhanaṁ dhāreti … kāyabandhanaṁ dhāreti … āyogaṁ dhāreti so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yassa evarūpo upajjhāyo so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yassa evarūpo ācariyo … evarūpā samānupajjhāyakā … samānācariyakā … mittā … sandiṭṭhā … sambhattā … sahāyā so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yo evarūpe vihāre vasati so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yo evarūpe aḍḍhayoge vasati … pāsāde vasati … hammiye vasati … guhāyaṁ vasati … leṇe vasati … kuṭiyā vasati … kūṭāgāre vasati … aṭṭe vasati … māḷe vasati … uddaṇḍe vasati … upaṭṭhānasālāyaṁ vasati … maṇḍape vasati … rukkhamūle vasati, so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati. 45 Atha vā korajikakorajiko bhākuṭikabhākuṭiko kuhakakuhako lapakalapako mukhasambhāviko, “ayaṁ samaṇo imāsaṁ evarūpānaṁ santānaṁ vihārasamāpattīnaṁ lābhī”ti tādisaṁ gambhīraṁ gūḷhaṁ nipuṇaṁ paṭicchannaṁ lokuttaraṁ suññatāpaṭisaṁyuttaṁ kathaṁ kathesi. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṁ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṁ—idaṁ sāmantajappanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu. Yassimāni tīṇi kuhanavatthūni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni, so vuccati akuhakoti—patilīno akuhako. 46 Apihālu amaccharīti. Pihā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Yassesā pihā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati apihālu. So rūpe na piheti, sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … kulaṁ … gaṇaṁ … āvāsaṁ … lābhaṁ … yasaṁ … pasaṁsaṁ … sukhaṁ … cīvaraṁ … piṇḍapātaṁ … senāsanaṁ … gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ … kāmadhātuṁ … rūpadhātuṁ … arūpadhātuṁ … kāmabhavaṁ … rūpabhavaṁ … arūpabhavaṁ … saññābhavaṁ … asaññābhavaṁ … nevasaññānāsaññābhavaṁ … ekavokārabhavaṁ … catuvokārabhavaṁ … pañcavokārabhavaṁ … atītaṁ … anāgataṁ … paccuppannaṁ … diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme na piheti na icchati na sādiyati na pattheti 2262 --- mnd10 1:46 nābhijappatīti—apihālu. Amaccharīti pañca macchariyāni—āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. Yaṁ evarūpaṁ maccharaṁ maccharāyanā maccharāyitattaṁ vevicchaṁ kadariyaṁ kaṭukañcukatā aggahitattaṁ cittassa—idaṁ vuccati macchariyaṁ. Api ca khandhamacchariyampi macchariyaṁ, dhātumacchariyampi macchariyaṁ, āyatanamacchariyampi macchariyaṁ gāho—idaṁ vuccati macchariyaṁ. Yassetaṁ macchariyaṁ pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭipassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhaṁ, so vuccati amaccharīti—apihālu amaccharī. 47 Appagabbho ajegucchoti. Pāgabbhiyanti tīṇi pāgabbhiyāni—kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ, vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ, cetasikaṁ pāgabbhiyaṁ. Katamaṁ kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ? Idhekacco saṅghagatopi kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti, gaṇagatopi kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti, bhojanasālāyampi kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti, jantāgharepi kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti, udakatitthepi kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti, antaragharaṁ pavisantopi kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti, antaragharaṁ paviṭṭhopi kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 48 Kathaṁ saṅghagato kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco saṅghagato acittīkārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati, uccepi āsane nisīdati, sasīsaṁ pārupitvāpi nisīdati, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṁ saṅghagato kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 49 Kathaṁ gaṇagato kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco gaṇagato acittīkārakato therānaṁ bhikkhūnaṁ anupāhanānaṁ caṅkamantānaṁ saupāhano caṅkamati, nīce caṅkame caṅkamantānaṁ ucce caṅkame caṅkamati, chamāya caṅkamantānaṁ caṅkame caṅkamati, ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati, uccepi āsane nisīdati, sasīsaṁ pārupitvā nisīdati, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṁ gaṇagato kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 50 Kathaṁ bhojanasālāyaṁ kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco bhojanasālāyaṁ acittīkārakato there bhikkhū anupakhajja nisīdati, navepi bhikkhū āsanena paṭibāhati, ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati, uccepi āsane nisīdati, sasīsaṁ pārupitvāpi nisīdati, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṁ bhojanasālāyaṁ kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 51 Kathaṁ jantāghare kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco jantāghare acittīkārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati, uccepi āsane nisīdati, anāpucchampi anajjhiṭṭhopi kaṭṭhaṁ pakkhipati, dvārampi pidahati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṁ jantāghare kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 52 Kathaṁ udakatitthe kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco udakatitthe acittīkārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi otarati, puratopi otarati, ghaṭṭayantopi nhāyati, puratopi nhāyati, uparitopi nhāyati, ghaṭṭayantopi uttarati, puratopi uttarati, uparitopi uttarati. Evaṁ udakatitthe kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 53 Kathaṁ antaragharaṁ pavisanto kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco antaragharaṁ pavisanto acittīkārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi gacchati, puratopi gacchati, vokkammāpi therānaṁ bhikkhūnaṁ purato purato gacchati. Evaṁ antaragharaṁ pavisanto kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 54 Kathaṁ antaragharaṁ paviṭṭho kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco antaragharaṁ paviṭṭho, “na pavisa, bhante”ti vuccamāno pavisati, “na tiṭṭha, bhante”ti vuccamāno tiṭṭhati, “na nisīda, bhante”ti vuccamāno nisīdati, anokāsampi pavisati, anokāsepi tiṭṭhati, anokāsepi nisīdati, yānipi tāni honti kulānaṁ ovarakāni gūḷhāni ca paṭicchannāni ca. Yattha kulitthiyo kuladhītaro kulasuṇhāyo kulakumāriyo nisīdanti, tatthapi sahasā pavisati kumārakassapi siraṁ parāmasati. Evaṁ antaragharaṁ paviṭṭho kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti—idaṁ kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 55 Katamaṁ vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ 2263 --- mnd10 1:55 dasseti? Idhekacco saṅghagatopi vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti, gaṇagatopi vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti, antaragharaṁ paviṭṭhopi vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 56 Kathaṁ saṅghagato vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco saṅghagato acittīkārakato there bhikkhū anāpucchaṁ vā anajjhiṭṭho vā ārāmagatānaṁ bhikkhūnaṁ dhammaṁ bhaṇati, pañhaṁ visajjeti, pātimokkhaṁ uddisati, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṁ saṅghagato vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 57 Kathaṁ gaṇagato vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco gaṇagato acittīkārakato there bhikkhū anāpucchaṁ vā anajjhiṭṭho vā ārāmagatānaṁ bhikkhūnaṁ dhammaṁ bhaṇati, pañhaṁ visajjeti, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Ārāmagatānaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ dhammaṁ bhaṇati, pañhaṁ visajjeti, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṁ gaṇagato vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti. 58 Kathaṁ antaragharaṁ paviṭṭho vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti? Idhekacco antaragharaṁ paviṭṭho itthiṁ vā kumāriṁ vā evamāha—“itthannāme itthaṅgotte kiṁ atthi? Yāgu atthi, bhattaṁ atthi, khādanīyaṁ atthi. Kiṁ pivissāma, kiṁ bhuñjissāma, kiṁ khādissāma? Kiṁ vā atthi, kiṁ vā me dassathā”ti vippalapati, yā evarūpā vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappanā lālappitattaṁ. Evaṁ antaragharaṁ paviṭṭho vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ dasseti—idaṁ vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ. 59 Katamaṁ cetasikaṁ pāgabbhiyaṁ? Idhekacco na uccā kulā pabbajito samāno uccā kulā pabbajitena saddhiṁ sadisaṁ attānaṁ dahati cittena, na mahākulā pabbajito samāno mahākulā pabbajitena saddhiṁ sadisaṁ attānaṁ dahati cittena, na mahābhogakulā pabbajito samāno mahābhogakulā pabbajitena saddhiṁ sadisaṁ attānaṁ dahati cittena, na uḷārabhogakulā pabbajito samāno … na suttantiko samāno suttantikena saddhiṁ sadisaṁ attānaṁ dahati cittena, na vinayadharo samāno … na dhammakathiko samāno … na āraññiko samāno … na piṇḍapātiko samāno … na paṁsukūliko samāno … na tecīvariko samāno … na sapadānacāriko samāno … na khalupacchābhattiko samāno … na nesajjiko samāno … na yathāsanthatiko samāno … na paṭhamassa jhānassa lābhī samāno paṭhamassa jhānassa lābhinā saddhiṁ sadisaṁ attānaṁ dahati cittena …pe… na nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī samāno nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhinā saddhiṁ sadisaṁ attānaṁ dahati cittena—idaṁ cetasikaṁ pāgabbhiyaṁ. Yassimāni tīṇi pāgabbhiyāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni, so vuccati appagabbhoti—appagabbho. 60 Ajegucchoti. Atthi puggalo jeguccho, atthi ajeguccho. Katamo ca puggalo jeguccho? Idhekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto—ayaṁ vuccati puggalo jeguccho. Atha vā kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti—ayaṁ vuccati puggalo jeguccho. Atha vā kodhano hoti upanāhī, makkhī hoti paḷāsī, issukī hoti maccharī, saṭho hoti māyāvī, thaddho hoti atimānī, pāpiccho hoti micchādiṭṭhi, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādānaggāhī duppaṭinissaggī—ayaṁ vuccati puggalo jeguccho. 61 Katamo ca puggalo ajeguccho? Idha bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu—ayaṁ vuccati puggalo ajeguccho. Atha vā akkodhano hoti anupāyāsabahulo, bahumpi vutto samāno na abhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti—ayaṁ vuccati puggalo ajeguccho. Atha vā akkodhano hoti anupanāhī, amakkhī hoti apaḷāsī, anissukī hoti amaccharī, asaṭho hoti amāyāvī, athaddho hoti anatimānī, na pāpiccho hoti na micchādiṭṭhi, asandiṭṭhiparāmāsī hoti anādānaggāhī suppaṭinissaggī—ayaṁ vuccati puggalo ajeguccho. Sabbe bālaputhujjanā jegucchā, 2264 --- mnd10 1:61 puthujjanakalyāṇakaṁ upādāya aṭṭha ariyapuggalā ajegucchāti—appagabbho ajeguccho. 62 Pesuṇeyye ca no yutoti. Pesuññanti idhekacco pisuṇavāco hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti samaggānaṁ vā bhettā, bhinnānaṁ vā anuppadātā, vaggārāmo, vaggarato, vagganandī, vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti—idaṁ vuccati pesuññaṁ. 63 Api ca dvīhi kāraṇehi pesuññaṁ upasaṁharati—piyakamyatāya vā, bhedādhippāyena vā. Kathaṁ piyakamyatāya pesuññaṁ upasaṁharati? “Imassa piyo bhavissāmi, manāpo bhavissāmi, vissāsiko bhavissāmi, abbhantariko bhavissāmi, suhadayo bhavissāmī”ti. Evaṁ piyakamyatāya pesuññaṁ upasaṁharati. Kathaṁ bhedādhippāyena pesuññaṁ upasaṁharati? “Kathaṁ ime nānā assu vinā assu vaggā assu dvedhā assu dvejjhā assu dve pakkhā assu bhijjeyyuṁ na samāgaccheyyuṁ dukkhaṁ na phāsu vihareyyun”ti. Evaṁ bhedādhippāyena pesuññaṁ upasaṁharati. Yassetaṁ pesuññaṁ pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭipassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhaṁ, so pesuññe no yuto na yutto na payutto na sammāyuttoti—pesuṇeyye ca no yuto. 64 Tenāha bhagavā— 65 “Patilīno akuhako, apihālu amaccharī; Appagabbho ajeguccho, pesuṇeyye ca no yuto”ti. 66 Sātiyesu anassāvī, atimāne ca no yuto; Saṇho ca paṭibhānavā, na saddho na virajjati. 67 Sātiyesu anassāvīti. Sātiyā vuccanti pañca kāmaguṇā. Kiṅkāraṇā sātiyā vuccanti pañca kāmaguṇā? Yebhuyyena devamanussā pañca kāmaguṇe icchanti sātiyanti patthayanti pihayanti abhijappanti, taṅkāraṇā sātiyā vuccanti pañca kāmaguṇā. Yesaṁ esā sātiyā taṇhā appahīnā tesaṁ cakkhuto rūpataṇhā savati āsavati sandati pavattati, sotato saddataṇhā … ghānato gandhataṇhā … jivhāto rasataṇhā … kāyato phoṭṭhabbataṇhā … manato dhammataṇhā savati āsavati sandati pavattati. Yesaṁ esā sātiyā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā tesaṁ cakkhuto rūpataṇhā na savati nāsavati na sandati na pavattati, sotato saddataṇhā …pe… manato dhammataṇhā na savati nāsavati na sandati na pavattatīti—sātiyesu anassāvī. 68 Atimāne ca no yutoti. Katamo atimāno? Idhekacco paraṁ atimaññati jātiyā vā gottena vā …pe… aññataraññatarena vā vatthunā. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṁ unnati unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa—ayaṁ vuccati atimāno. Yasseso atimāno pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so atimāne ca no yuto na yutto nappayutto na sammāyuttoti—atimāne ca no yuto. 69 Saṇho ca paṭibhānavāti. Saṇhoti saṇhena kāyakammena samannāgatoti saṇho, saṇhena vacīkammena … saṇhena manokammena samannāgatoti saṇho, saṇhehi satipaṭṭhānehi samannāgatoti saṇho, saṇhehi sammappadhānehi … saṇhehi iddhipādehi … saṇhehi indriyehi … saṇhehi balehi … saṇhehi bojjhaṅgehi samannāgatoti saṇho, saṇhena ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgatoti—saṇho. 70 Paṭibhānavāti tayo paṭibhānavanto—pariyattipaṭibhānavā, paripucchāpaṭibhānavā, adhigamapaṭibhānavā. Katamo pariyattipaṭibhānavā? Idhekaccassa pakatiyā pariyāpuṭaṁ hoti—suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthā udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ, tassa pariyattiṁ nissāya paṭibhāyati—ayaṁ pariyattipaṭibhānavā. Katamo paripucchāpaṭibhānavā? Idhekacco paripucchitā hoti attatthe ca ñāyatthe ca lakkhaṇe ca kāraṇe ca ṭhānāṭhāne ca, tassa taṁ paripucchaṁ nissāya paṭibhāyati—ayaṁ paripucchāpaṭibhānavā. Katamo adhigamapaṭibhānavā? Idhekaccassa adhigatā honti cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo cattāro ariyamaggā cattāri sāmaññaphalāni catasso paṭisambhidāyo cha abhiññāyo, tassa attho ñāto dhammo ñāto nirutti ñātā, atthe ñāte attho paṭibhāyati, dhamme ñāte dhammo paṭibhāyati, niruttiyā ñātāya nirutti paṭibhāyati; imesu tīsu ñāṇesu ñāṇaṁ paṭibhānapaṭisambhidā. Imāya 2265 --- mnd10 1:70 paṭibhānapaṭisambhidāya upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato so vuccati paṭibhānavā. Yassa pariyatti natthi, paripucchā natthi, adhigamo natthi, kiṁ tassa paṭibhāyissatīti—saṇho ca paṭibhānavā. 71 Na saddho na virajjatīti. Na saddhoti sāmaṁ sayaṁ abhiññātaṁ attapaccakkhaṁ dhammaṁ na kassaci saddahati aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti sāmaṁ sayaṁ abhiññātaṁ …pe… “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti … “sabbe dhammā anattā”ti … “avijjāpaccayā saṅkhārā”ti …pe… “jātipaccayā jarāmaraṇan”ti … “avijjānirodhā saṅkhāranirodho”ti …pe… “jātinirodhā jarāmaraṇanirodho”ti … “idaṁ dukkhan”ti …pe… “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti … “ime āsavā”ti …pe… “ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti … “ime dhammā abhiññeyyā”ti …pe… “ime dhammā sacchikātabbā”ti sāmaṁ sayaṁ abhiññātaṁ …pe… channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca, pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca …pe… catunnaṁ mahābhūtānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca sāmaṁ sayaṁ abhiññātaṁ …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti sāmaṁ sayaṁ abhiññātaṁ attapaccakkhaṁ dhammaṁ na kassaci saddahati aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. 72 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“saddahasi tvaṁ, sāriputta, saddhindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ; vīriyindriyaṁ … satindriyaṁ … samādhindriyaṁ … paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyanaṁ amatapariyosānan”ti? 73 “Na khvāhaṁ ettha, bhante, bhagavato saddhāya gacchāmi saddhindriyaṁ … vīriyindriyaṁ … satindriyaṁ … samādhindriyaṁ … paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ. Yesaṁ hetaṁ, bhante, aññātaṁ assa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya, te tattha paresaṁ saddhāya gaccheyyuṁ saddhindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ. Vīriyindriyaṁ … satindriyaṁ … samādhindriyaṁ … paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ. Yesañca kho etaṁ, bhante, ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya, nikkaṅkhā te tattha nibbicikicchā. Saddhindriyaṁ … vīriyindriyaṁ … satindriyaṁ … samādhindriyaṁ … paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ. Mayhañca kho etaṁ, bhante, ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya, nikkaṅkhohaṁ tattha nibbicikiccho. Saddhindriyaṁ … vīriyindriyaṁ … satindriyaṁ … samādhindriyaṁ … paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyanaṁ amatapariyosānan”ti. 74 “Sādhu sādhu, sāriputta. Yesañhetaṁ, sāriputta, aññātaṁ assa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya, te tattha paresaṁ saddhāya gaccheyyuṁ saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyanaṁ amatapariyosānan”ti. 75 Assaddho akataññū ca, sandhicchedo ca yo naro; Hatāvakāso vantāso, sa ve uttamaporisoti. 76 Na saddho na virajjatīti. Sabbe bālaputhujjanā rajjanti, puthujjanakalyāṇakaṁ upādāya satta sekkhā virajjanti. Arahā neva rajjati no virajjati, viratto so khayā rāgassa vītarāgattā khayā dosassa vītadosattā, khayā mohassa vītamohattā. So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo …pe… jātimaraṇasaṁsāro natthi tassa punabbhavoti—na saddho na virajjati. 77 Tenāha bhagavā— 78 “Sātiyesu anassāvī, atimāne ca no yuto; Saṇho ca paṭibhānavā, na saddho na virajjatī”ti. 79 Lābhakamyā na sikkhati, alābhe ca na kuppati; Aviruddho ca taṇhāya, rasesu nānugijjhati. 80 Lābhakamyā na sikkhati, alābhe ca na kuppatīti. Kathaṁ lābhakamyā sikkhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu bhikkhuṁ passati lābhiṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Tassa evaṁ hoti—“kena nu kho ayamāyasmā lābhī 2266 --- mnd10 1:80 cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan”ti? Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho āyasmā suttantiko, tenāyamāyasmā lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. So lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā lābhābhinibbattiyā lābhaṁ paripācento suttantaṁ pariyāpuṇāti. Evampi lābhakamyā sikkhati. 81 Atha vā bhikkhu bhikkhuṁ passati lābhiṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Tassa evaṁ hoti—“kena nu kho ayamāyasmā lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan”ti? Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho āyasmā vinayadharo …pe… dhammakathiko … ābhidhammiko, tenāyamāyasmā lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. So lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā lābhābhinibbattiyā lābhaṁ paripācento abhidhammaṁ pariyāpuṇāti. Evampi lābhakamyā sikkhati. 82 Atha vā bhikkhu bhikkhuṁ passati lābhiṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Tassa evaṁ hoti—“kena nu kho ayamāyasmā lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan”ti? Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho āyasmā āraññiko … piṇḍapātiko … paṁsukūliko … tecīvariko … sapadānacāriko … khalupacchābhattiko … nesajjiko … yathāsanthatiko, tenāyamāyasmā lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. So lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā lābhābhinibbattiyā lābhaṁ paripācento āraññiko hoti …pe… yathāsanthatiko hoti. Evampi lābhakamyā sikkhati. 83 Kathaṁ na lābhakamyā sikkhati? Idha bhikkhu na lābhahetu, na lābhapaccayā, na lābhakāraṇā, na lābhābhinibbattiyā, na lābhaṁ paripācento, yāvadeva attadamatthāya attasamatthāya attaparinibbāpanatthāya suttantaṁ pariyāpuṇāti, vinayaṁ pariyāpuṇāti, abhidhammaṁ pariyāpuṇāti. Evampi na lābhakamyā sikkhati. 84 Atha vā bhikkhu na lābhahetu, na lābhapaccayā, na lābhakāraṇā, na lābhābhinibbattiyā, na lābhaṁ paripācento, yāvadeva appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva nissāya āraññiko hoti, piṇḍapātiko hoti, paṁsukūliko hoti, tecīvariko hoti, sapadānacāriko hoti, khalupacchābhattiko hoti, nesajjiko hoti, yathāsanthatiko hoti. Evampi na lābhakamyā sikkhatīti—lābhakamyā na sikkhati. 85 Alābhe ca na kuppatīti. Kathaṁ alābhe kuppati? Idhekacco “kulaṁ vā na labhāmi, gaṇaṁ vā na labhāmi, āvāsaṁ vā na labhāmi, lābhaṁ vā na labhāmi, yasaṁ vā na labhāmi, pasaṁsaṁ vā na labhāmi, sukhaṁ vā na labhāmi, cīvaraṁ vā na labhāmi, piṇḍapātaṁ vā na labhāmi, senāsanaṁ vā na labhāmi, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ vā na labhāmi, gilānupaṭṭhākaṁ vā na labhāmi, appaññātomhī”ti kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Evaṁ alābhe kuppati. 86 Kathaṁ alābhe na kuppati? Idha bhikkhu “kulaṁ vā na labhāmi gaṇaṁ vā na labhāmi …pe… appaññātomhī”ti na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Evaṁ alābhe na kuppatīti—lābhakamyā na sikkhati alābhe ca na kuppati. 87 Aviruddho ca taṇhāya, rasesu nānugijjhatīti. Viruddhoti yo cittassa āghāto paṭighāto, paṭighaṁ paṭivirodho, kopo pakopo sampakopo, doso padoso sampadoso, cittassa byāpatti manopadoso, kodho kujjhanā kujjhitattaṁ, doso dussanā dussitattaṁ, byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṁ virodho paṭivirodho, caṇḍikkaṁ, asuropo, anattamanatā cittassa—ayaṁ vuccati virodho. Yasseso virodho pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati aviruddho. Taṇhāti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Rasoti mūlaraso khandharaso tacaraso pattaraso puppharaso phalaraso, ambilaṁ madhuraṁ tittakaṁ kaṭukaṁ loṇikaṁ khārikaṁ lambikaṁ kasāvo sādu asādu sītaṁ uṇhaṁ. Santeke 2267 --- mnd10 1:87 samaṇabrāhmaṇā rasagiddhā. Te jivhaggena rasaggāni pariyesantā āhiṇḍanti, te ambilaṁ labhitvā anambilaṁ pariyesanti, anambilaṁ labhitvā ambilaṁ pariyesanti; madhuraṁ labhitvā amadhuraṁ pariyesanti, amadhuraṁ labhitvā madhuraṁ pariyesanti; tittakaṁ labhitvā atittakaṁ pariyesanti, atittakaṁ labhitvā tittakaṁ pariyesanti; kaṭukaṁ labhitvā akaṭukaṁ pariyesanti, akaṭukaṁ labhitvā kaṭukaṁ pariyesanti; loṇikaṁ labhitvā aloṇikaṁ pariyesanti, aloṇikaṁ labhitvā loṇikaṁ pariyesanti; khārikaṁ labhitvā akhārikaṁ pariyesanti, akhārikaṁ labhitvā khārikaṁ pariyesanti; lambikaṁ labhitvā kasāvaṁ pariyesanti, kasāvaṁ labhitvā lambikaṁ pariyesanti; sāduṁ labhitvā asāduṁ pariyesanti, asāduṁ labhitvā sāduṁ pariyesanti; sītaṁ labhitvā uṇhaṁ pariyesanti, uṇhaṁ labhitvā sītaṁ pariyesanti. Te yaṁ yaṁ labhitvā tena tena na santussanti aparāparaṁ pariyesanti, manāpikesu rasesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhā. Yassesā rasataṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti—neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro ca. 88 Yathā vanaṁ ālimpeyya yāvadeva ropanatthāya, yathā vā pana akkhaṁ abbhañjeyya yāvadeva bhārassa nittharaṇatthāya, yathā vā pana puttamaṁsaṁ āhāraṁ āhareyya yāvadeva kantārassa nittharaṇatthāya; evamevaṁ bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti—“neva davāya …pe… phāsuvihāro cā”ti. Rasataṇhaṁ pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti, rasataṇhāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—aviruddho ca taṇhāya rasesu nānugijjhati. 89 Tenāha bhagavā— 90 “Lābhakamyā na sikkhati, alābhe ca na kuppati; Aviruddho ca taṇhāya, rasesu nānugijjhatī”ti. 91 Upekkhako sadā sato, na loke maññate samaṁ; Na visesī na nīceyyo, tassa no santi ussadā. 92 Upekkhako sadā satoti. Upekkhakoti chaḷaṅgupekkhāya samannāgato. Cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Cakkhunā rūpaṁ disvā manāpaṁ nābhigijjhati nābhihaṁsati na rāgaṁ janeti, tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. Cakkhunā kho paneva rūpaṁ disvā amanāpaṁ na maṅku hoti appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso, tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya manāpaṁ nābhigijjhati nābhihaṁsati na rāgaṁ janeti, tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. Manasā kho paneva dhammaṁ viññāya amanāpaṁ na maṅku hoti appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso, tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. 93 Cakkhunā rūpaṁ disvā manāpāmanāpesu rūpesu tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. Sotena saddaṁ sutvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya manāpāmanāpesu dhammesu tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. 94 Cakkhunā rūpaṁ disvā rajanīye na rajjati, dussanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya rajanīye na rajjati dussanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Diṭṭhe diṭṭhamatto, sute sutamatto, mute mutamatto, viññāte viññātamatto. Diṭṭhe na limpati, sute na limpati, mute na limpati, viññāte na limpati. Diṭṭhe anūpayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā 2268 --- mnd10 1:94 viharati. Sute … mute … viññāte anūpayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharati. 95 Saṁvijjati arahato cakkhu, passati arahā cakkhunā rūpaṁ. Chandarāgo arahato natthi, suvimuttacitto arahā. Saṁvijjati arahato sotaṁ, suṇāti arahā sotena saddaṁ. Chandarāgo arahato natthi, suvimuttacitto arahā. Saṁvijjati arahato ghānaṁ, ghāyati arahā ghānena gandhaṁ. Chandarāgo arahato natthi, suvimuttacitto arahā. Saṁvijjati arahato jivhā, sāyati arahā jivhāya rasaṁ …pe… saṁvijjati arahato kāyo, phusati arahā kāyena phoṭṭhabbaṁ …pe… saṁvijjati arahato mano, vijānāti arahā manasā dhammaṁ. Chandarāgo arahato natthi suvimuttacitto arahā. 96 Cakkhu rūpārāmaṁ rūparataṁ rūpasammuditaṁ, taṁ arahato dantaṁ guttaṁ rakkhitaṁ saṁvutaṁ, tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Sotaṁ saddārāmaṁ …pe… ghānaṁ gandhārāmaṁ … jivhā rasārāmā rasaratā rasasammuditā, sā arahato dantā guttā rakkhitā saṁvutā, tassā ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Kāyo phoṭṭhabbārāmo …pe… mano dhammārāmo dhammarato dhammasammudito, so arahato danto gutto rakkhito saṁvuto, tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. 97 “Dantaṁ nayanti samitiṁ, dantaṁ rājābhirūhati; Danto seṭṭho manussesu, yotivākyaṁ titikkhati. 98 Varamassatarā dantā, ājānīyā ca sindhavā; Kuñjarā ca mahānāgā, attadanto tato varaṁ. 99 Na hi etehi yānehi, gaccheyya agataṁ disaṁ; Yathāttanā sudantena, danto dantena gacchati. 100 Vidhāsu na vikampanti, vippamuttā punabbhavā; Dantabhūmimanuppattā, te loke vijitāvino. 101 Yassindriyāni bhāvitāni, Ajjhattaṁ bahiddhā ca sabbaloke; Nibbijjha imaṁ parañca lokaṁ, Kālaṁ kaṅkhati bhāvito sa danto”ti. 102 Upekkhako sadāti. Sadā sabbadā sabbakālaṁ niccakālaṁ dhuvakālaṁ …pe… pacchime vayokhandhe. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato, vedanāsu … citte … dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato …pe… so vuccati satoti—upekkhako sadā sato. 103 Na loke maññate samanti. “Sadisohamasmī”ti mānaṁ na janeti jātiyā vā gottena vā …pe… aññataraññatarena vā vatthunāti—na loke maññate samaṁ. 104 Na visesī na nīceyyoti. “Seyyohamasmī”ti atimānaṁ na janeti jātiyā vā gottena vā …pe… aññataraññatarena vā vatthunā. “Hīnohamasmī”ti omānaṁ na janeti jātiyā vā gottena vā …pe… aññataraññatarena vā vatthunāti—na visesī na nīceyyo. 105 Tassa no santi ussadāti. Tassāti arahato khīṇāsavassa. Ussadāti sattussadā—rāgussado dosussado mohussado mānussado diṭṭhussado kilesussado kammussado. Tassime ussadā natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—tassa no santi ussadā. 106 Tenāha bhagavā— 107 “Upekkhako sadā sato, na loke maññate samaṁ; Na visesī na nīceyyo, tassa no santi ussadā”ti. 108 Yassa nissayatā natthi, ñatvā dhammaṁ anissito; Bhavāya vibhavāya vā, taṇhā yassa na vijjati. 109 Yassa nissayatā natthīti. Yassāti arahato khīṇāsavassa. Nissayāti dve nissayā—taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca …pe… ayaṁ taṇhānissayo …pe… ayaṁ diṭṭhinissayo. Tassa taṇhānissayo pahīno, diṭṭhinissayo paṭinissaṭṭho; taṇhānissayassa pahīnattā diṭṭhinissayassa paṭinissaṭṭhattā nissayatā yassa natthi na santi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—yassa nissayatā natthi. 110 Ñatvā dhammaṁ anissitoti. Ñatvāti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā, “sabbe saṅkhārā aniccā”ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti … “sabbe dhammā anattā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Anissitoti dve nissayā—taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca …pe… ayaṁ taṇhānissayo …pe… ayaṁ diṭṭhinissayo. Taṇhānissayaṁ pahāya diṭṭhinissayaṁ 2269 --- mnd10 1:110 paṭinissajjitvā cakkhuṁ anissito, sotaṁ anissito, ghānaṁ anissito, jivhaṁ anissito, kāyaṁ anissito, manaṁ anissito, rūpe … sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … kulaṁ … gaṇaṁ … āvāsaṁ …pe… diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme anissito anallīno anupagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—ñatvā dhammaṁ anissito. 111 Bhavāya vibhavāya vā, taṇhā yassa na vijjatīti. Taṇhāti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Yassāti arahato khīṇāsavassa. Bhavāyāti bhavadiṭṭhiyā, vibhavāyāti vibhavadiṭṭhiyā; bhavāyāti sassatadiṭṭhiyā, vibhavāyāti ucchedadiṭṭhiyā; bhavāyāti punappunabbhavāya punappunagatiyā punappunaupapattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā. Taṇhā yassa natthi na santi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—bhavāya vibhavāya vā taṇhā yassa na vijjati. 112 Tenāha bhagavā— 113 “Yassa nissayatā natthi, ñatvā dhammaṁ anissito; Bhavāya vibhavāya vā, taṇhā yassa na vijjatī”ti. 114 Taṁ brūmi upasantoti, kāmesu anapekkhinaṁ; Ganthā tassa na vijjanti, atarī so visattikaṁ. 115 Taṁ brūmi upasantoti. Upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddhoti. Taṁ brūmi taṁ kathemi taṁ bhaṇāmi taṁ dīpayāmi taṁ voharāmīti—taṁ brūmi upasantoti. 116 Kāmesu anapekkhinanti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Vatthukāme parijānitvā, kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gametvā kāmesu anapekkhino vītakāmo cattakāmo vantakāmo muttakāmo pahīnakāmo paṭinissaṭṭhakāmo, kāmesu vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītibhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharatīti—kāmesu anapekkhinaṁ. 117 Ganthā tassa na vijjantīti. Ganthāti cattāro ganthā—abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṁsaccābhiniveso kāyagantho. Attano diṭṭhiyā rāgo abhijjhā kāyagantho, paravādesu āghāto appaccayo byāpādo kāyagantho, attano sīlaṁ vā vataṁ vā sīlabbataṁ vā parāmāso sīlabbataparāmāso kāyagantho, attano diṭṭhi idaṁsaccābhiniveso kāyagantho. Tassāti arahato khīṇāsavassa. Ganthā tassa na vijjantīti. Ganthā tassa natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—ganthā tassa na vijjanti. 118 Atarī so visattikanti. Visattikā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Visattikāti kenaṭṭhena visattikā? Visatāti visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā, visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṁharatīti visattikā, visaṁvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā, visālā vā pana sā taṇhā rūpe … sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … kule … gaṇe … āvāse …pe… diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti visattikā. Atarī so visattikanti. So imaṁ visattikaṁ taṇhaṁ atari uttari patari samatikkami vītivattīti—atarī so visattikaṁ. 119 Tenāha bhagavā— 120 “Taṁ brūmi upasantoti, kāmesu anapekkhinaṁ; Ganthā tassa na vijjanti, atarī so visattikan”ti. 121 Na tassa puttā pasavo, khettaṁ vatthuñca vijjati; Attā vāpi nirattā vā, na tasmiṁ upalabbhati. 122 Na tassa puttā pasavo, khettaṁ vatthuñca vijjatīti. Nāti paṭikkhepo. Tassāti arahato khīṇāsavassa. Puttāti cattāro puttā—attajo putto, khettajo putto, dinnako putto, antevāsiko putto. Pasavoti. Ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigāvāssavaḷavā. Khettanti sālikkhettaṁ vīhikkhettaṁ muggakkhettaṁ 2270 --- mnd10 1:122 māsakkhettaṁ yavakkhettaṁ godhumakkhettaṁ tilakkhettaṁ. Vatthunti gharavatthuṁ koṭṭhavatthuṁ purevatthuṁ pacchāvatthuṁ ārāmavatthuṁ vihāravatthuṁ. Na tassa puttā pasavo, khettaṁ vatthuñca vijjatīti. Tassa puttapariggaho vā pasupariggaho vā khettapariggaho vā vatthupariggaho vā natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—na tassa puttā pasavo, khettaṁ vatthuñca vijjati. 123 Attā vāpi nirattā vā, na tasmiṁ upalabbhatīti. Attāti attadiṭṭhi, nirattāti ucchedadiṭṭhi; attāti gahitaṁ natthi, nirattāti muñcitabbaṁ natthi. Yassa natthi gahitaṁ tassa natthi muñcitabbaṁ. Yassa natthi muñcitabbaṁ tassa natthi gahitaṁ. Gāhamuñcanasamatikkanto arahā vuddhiparihānivītivatto. So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo …pe… jātimaraṇasaṁsāro natthi tassa punabbhavoti—attā vāpi nirattā vā, na tasmiṁ upalabbhati. 124 Tenāha bhagavā— 125 “Na tassa puttā pasavo, khettaṁ vatthuñca vijjati; Attā vāpi nirattā vā, na tasmiṁ upalabbhatī”ti. 126 Yena naṁ vajjuṁ puthujjanā, Atho samaṇabrāhmaṇā; Taṁ tassa apurakkhataṁ, Tasmā vādesu nejati. 127 Yena naṁ vajjuṁ puthujjanā, atho samaṇabrāhmaṇāti. Puthujjanāti puthu kilese janentīti puthujjanā, puthu avihatasakkāyadiṭṭhikāti puthujjanā, puthu satthārānaṁ mukhullokikāti puthujjanā, puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti puthujjanā, puthu nānābhisaṅkhāre abhisaṅkharontīti puthujjanā, puthu nānāoghehi vuyhantīti puthujjanā, puthu nānāsantāpehi santappentīti puthujjanā, puthu nānāpariḷāhehi pariḍayhantīti puthujjanā, puthu pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhāti puthujjanā, puthu pañcahi nīvaraṇehi āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti—puthujjanā. Samaṇāti ye keci ito bahiddhā paribbajūpagatā paribbajasamāpannā. Brāhmaṇāti ye keci bhovādikā. Yena naṁ vajjuṁ puthujjanā, atho samaṇabrāhmaṇāti. Puthujjanā yena taṁ rāgena vadeyyuṁ, yena dosena vadeyyuṁ, yena mohena vadeyyuṁ, yena mānena vadeyyuṁ, yāya diṭṭhiyā vadeyyuṁ, yena uddhaccena vadeyyuṁ, yāya vicikicchāya vadeyyuṁ, yehi anusayehi vadeyyuṁ, rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā te abhisaṅkhārā pahīnā; abhisaṅkhārānaṁ pahīnattā gatiyā yena taṁ vadeyyuṁ—nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā. So hetu natthi paccayo natthi kāraṇaṁ natthi yena naṁ vadeyyuṁ katheyyuṁ bhaṇeyyuṁ dīpayeyyuṁ vohareyyunti—yena naṁ vajjuṁ puthujjanā, atho samaṇabrāhmaṇā. 128 Taṁ tassa apurakkhatanti. Tassāti arahato khīṇāsavassa. Purekkhārāti dve purekkhārā—taṇhāpurekkhāro ca diṭṭhipurekkhāro ca …pe… ayaṁ taṇhāpurekkhāro …pe… ayaṁ diṭṭhipurekkhāro. Tassa taṇhāpurekkhāro pahīno, diṭṭhipurekkhāro paṭinissaṭṭho; taṇhāpurekkhārassa pahīnattā, diṭṭhipurekkhārassa paṭinissaṭṭhattā na taṇhaṁ vā diṭṭhiṁ vā purato katvā carati, na taṇhādhajo na taṇhāketu na taṇhādhipateyyo, na diṭṭhidhajo na diṭṭhiketu na diṭṭhādhipateyyo, na taṇhāya vā na diṭṭhiyā vā parivārito caratīti—taṁ tassa apurakkhataṁ. 129 Tasmā vādesu nejatīti. Tasmāti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā vādesu upavādesu nindāya garahāya akittiyā avaṇṇahārikāya nejati na iñjati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhatīti—tasmā vādesu nejati. 130 Tenāha bhagavā— 131 “Yena naṁ vajjuṁ puthujjanā, atho samaṇabrāhmaṇā; Taṁ tassa apurakkhataṁ, tasmā vādesu nejatī”ti. 132 Vītagedho amaccharī, na ussesu vadate muni; Na samesu na omesu, kappaṁ neti akappiyo. 133 Vītagedho amaccharīti. Gedho vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. 2271 --- mnd10 1:133 Yasseso gedho pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati vītagedho. So rūpe agiddho …pe… diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu agiddho agadhito amucchito anajjhosito, vītagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahīnagedho paṭinissaṭṭhagedho nicchāto …pe… brahmabhūtena attanā viharatīti—vītagedho. Amaccharīti macchariyanti pañca macchariyāni—āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. Yaṁ evarūpaṁ …pe… gāho—idaṁ vuccati macchariyaṁ. Yassetaṁ macchariyaṁ pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭipassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhaṁ, so vuccati amaccharīti—vītagedho amaccharī. 134 Na ussesu vadate muni, na samesu na omesūti. Munīti. Monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. “Seyyohamasmī”ti vā, “sadisohamasmī”ti vā, “hīnohamasmī”ti vā na vadati na katheti na bhaṇati na dīpayati na voharatīti—na ussesu vadate muni, na samesu na omesu. 135 Kappaṁ neti akappiyoti. Kappāti dve kappā—taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca …pe… ayaṁ taṇhākappo …pe… ayaṁ diṭṭhikappo. Tassa taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho; taṇhākappassa pahīnattā, diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā taṇhākappaṁ vā diṭṭhikappaṁ vā neti na upeti na upagacchati na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisatīti—kappaṁ neti. Akappiyoti. Kappāti dve kappā—taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca …pe… ayaṁ taṇhākappo …pe… ayaṁ diṭṭhikappo. Tassa taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho; tassa taṇhākappassa pahīnattā, diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā taṇhākappaṁ vā diṭṭhikappaṁ vā na kappeti na janeti na sañjaneti na nibbatteti nābhinibbattetīti—kappaṁ neti akappiyo. 136 Tenāha bhagavā— 137 “Vītagedho amaccharī, na ussesu vadate muni; Na samesu na omesu, kappaṁ neti akappiyo”ti. 138 Yassa loke sakaṁ natthi, asatā ca na socati; Dhammesu ca na gacchati, sa ve santoti vuccati. 139 Yassa loke sakaṁ natthīti. Yassāti arahato khīṇāsavassa. Loke sakaṁ natthīti. Tassa mayhaṁ vā idaṁ paresaṁ vā idanti kiñci rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, gahitaṁ parāmaṭṭhaṁ abhiniviṭṭhaṁ ajjhositaṁ adhimuttaṁ, natthi na santi …pe… ñāṇagginā daḍḍhanti—yassa loke sakaṁ natthi. Asatā ca na socatīti. Vipariṇataṁ vā vatthuṁ na socati, vipariṇatasmiṁ vā vatthusmiṁ na socati. Cakkhu me vipariṇatanti na socati. Sotaṁ me … ghānaṁ me … jivhā me … kāyo me … mano me … rūpā me … saddā me … gandhā me … rasā me … phoṭṭhabbā me … kulaṁ me … gaṇo me … āvāso me … lābho me … yaso me … pasaṁsā me … sukhaṁ me … cīvaraṁ me … piṇḍapāto me … senāsanaṁ me … gilānapaccayabhesajjaparikkhāro me … mātā me … pitā me … bhātā me … bhaginī me … putto me … dhītā me … mittā me … amaccā me … ñātakā me … sālohitā me vipariṇatāti na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjatīti. Evampi, asatā ca na socati. 140 Atha vā asantāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho pareto samohito samannāgato na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjati. Cakkhurogena phuṭṭho pareto samohito samannāgato na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjati, sotarogena … ghānarogena … jivhārogena … kāyarogena … sīsarogena … kaṇṇarogena … mukharogena … dantarogena … kāsena … sāsena … pināsena … ḍāhena … jarena … kucchirogena … mucchāya … pakkhandikāya … sūlena … visūcikāya … kuṭṭhena … gaṇḍena … kilāsena … sosena … apamārena … dadduyā … kaṇḍuyā … kacchuyā … rakhasāya … vitacchikāya … lohitena … pittena … madhumehena … aṁsāya … piḷakāya … bhagandalāya … pittasamuṭṭhānena ābādhena … semhasamuṭṭhānena ābādhena … vātasamuṭṭhānena ābādhena … sannipātikena ābādhena … utupariṇāmajena ābādhena … visamaparihārajena ābādhena … opakkamikena ābādhena … kammavipākajena ābādhena … sītena … uṇhena … jighacchāya … pipāsāya … 2272 --- mnd10 1:140 ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassehi phuṭṭho pareto samohito samannāgato na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjatīti. Evampi, asatā ca na socati. 141 Atha vā asante asaṁvijjamāne anupalabbhamāne—“aho vata me taṁ natthi, siyā vata me taṁ, taṁ vatāhaṁ na ca labhāmī”ti na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjatīti. Evampi asatā ca na socati. Dhammesu ca na gacchatīti na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati na ca vaggehi dhammehi yāyati nīyati vuyhati saṁharīyatīti—dhammesu ca na gacchati. 142 Sa ve santoti vuccatīti. So santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddhoti vuccati pavuccati kathīyati bhaṇīyati dīpīyati voharīyatīti—sa ve santoti vuccati. 143 Tenāha bhagavā— 144 “Yassa loke sakaṁ natthi, asatā ca na socati; Dhammesu ca na gacchati, sa ve santoti vuccatī”ti. 145 Purābhedasuttaniddeso dasamo. mnd2 0 Mahāniddesa Aṭṭhakavagga 2. Guhaṭṭhakasuttaniddesa |1| Atha guhaṭṭhakasuttaniddesaṁ vakkhati— 2 Satto guhāyaṁ bahunābhichanno, Tiṭṭhaṁ naro mohanasmiṁ pagāḷho; Dūre vivekā hi tathāvidho so, Kāmā hi loke na hi suppahāyā. 3 Satto guhāyaṁ bahunābhichannoti. Sattoti hi kho vuttaṁ, api ca guhā tāva vattabbā. Guhā vuccati kāyo. Kāyoti vā guhāti vā dehoti vā sandehoti vā nāvāti vā rathoti vā dhajoti vā vammikoti vā nagaranti vā nīḷanti vā kuṭīti vā gaṇḍoti vā kumbhoti vā nāgoti vā kāyassetaṁ adhivacanaṁ. Satto guhāyanti guhāyaṁ satto visatto āsatto laggo laggito palibuddho. Yathā bhittikhile vā nāgadante vā gaṇḍaṁ sattaṁ visattaṁ āsattaṁ laggaṁ laggitaṁ palibuddhaṁ; evamevaṁ guhāyaṁ satto visatto āsatto laggo laggito palibuddho. Vuttañhetaṁ bhagavatā— 4 “Rūpe kho, rādha, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tatra satto tatra visatto; tasmā sattoti vuccati. Vedanāya kho, rādha …pe… saññāya kho, rādha … saṅkhāresu kho, rādha … viññāṇe kho, rādha, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tatra satto tatra visatto; tasmā sattoti vuccati. Sattoti lagganādhivacanan”ti—satto guhāyaṁ. Bahunābhichannoti bahukehi kilesehi channo, rāgena channo dosena channo mohena channo kodhena channo upanāhena channo makkhena channo paḷāsena channo issāya channo macchariyena channo māyāya channo sāṭheyyena channo thambhena channo sārambhena channo mānena channo atimānena channo madena channo pamādena channo—sabbakilesehi … sabbaduccaritehi … sabbadarathehi … sabbapariḷāhehi … sabbasantāpehi … sabbākusalābhisaṅkhārehi channo vichanno ucchanno āvuto nivuto ovuto pihito paṭicchanno paṭikujjitoti—satto guhāyaṁ bahunābhichanno. 5 Tiṭṭhaṁ naro mohanasmiṁ pagāḷhoti tiṭṭhanto naro ratto rāgavasena tiṭṭhati, duṭṭho dosavasena tiṭṭhati, mūḷho mohavasena tiṭṭhati, vinibaddho mānavasena tiṭṭhati, parāmaṭṭho diṭṭhivasena tiṭṭhati, vikkhepagato uddhaccavasena tiṭṭhati, aniṭṭhaṅgato vicikicchāvasena tiṭṭhati, thāmagato anusayavasena tiṭṭhati. Evampi tiṭṭhaṁ naro. 6 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Santi, bhikkhave, sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā 2273 --- mnd2 1:6 kāmūpasaṁhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhatī”ti. Evampi tiṭṭhaṁ naro. 7 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“rūpūpayaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭhati, rūpārammaṇaṁ rūpapatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjati. Vedanūpayaṁ vā, bhikkhave … saññūpayaṁ … saṅkhārūpayaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭhati, saṅkhārārammaṇaṁ saṅkhārapatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjatī”ti. Evampi tiṭṭhaṁ naro. 8 Vuttampi hetaṁ bhagavatā—“kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassāvakkanti. Yattha atthi nāmarūpassāvakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sarajaṁ saupāyāsanti vadāmī”ti. Evampi tiṭṭhaṁ naro. 9 “Phasse ce, bhikkhave, āhāre …pe… manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre … viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassāvakkanti. Yattha atthi nāmarūpassāvakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sarajaṁ saupāyāsanti vadāmī”ti. Evampi tiṭṭhaṁ naro. 10 Mohanasmiṁ pagāḷhoti. Mohanā vuccanti pañca kāmaguṇā. Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā; sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Kiṁ kāraṇā mohanā vuccanti pañca kāmaguṇā? Yebhuyyena devamanussā pañcasu kāmaguṇesu muyhanti sammuyhanti sampamuyhanti, mūḷhā sammūḷhā sampamūḷhā avijjāya andhīkatā āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitā, taṁ kāraṇā mohanā vuccanti pañca kāmaguṇā. Mohanasmiṁ pagāḷhoti mohanasmiṁ pagāḷho ogāḷho ajjhogāḷho nimuggoti—tiṭṭhaṁ naro mohanasmiṁ pagāḷho. 11 Dūre vivekā hi tathāvidho soti. Vivekāti tayo vivekā—kāyaviveko, cittaviveko, upadhiviveko. Katamo kāyaviveko? Idha bhikkhu vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. Kāyena vivitto viharati. So eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko nisīdati, eko seyyaṁ kappeti, eko gāmaṁ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati, eko raho nisīdati, eko caṅkamaṁ adhiṭṭhāti, eko carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Ayaṁ kāyaviveko. 12 Katamo cittaviveko? Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa nīvaraṇehi cittaṁ vivittaṁ hoti. Dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārehi cittaṁ vivittaṁ hoti. Tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pītiyā cittaṁ vivittaṁ hoti. Catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa sukhadukkhehi cittaṁ vivittaṁ hoti. Ākāsānañcāyatanaṁ samāpannassa rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya cittaṁ vivittaṁ hoti. Viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññāya cittaṁ vivittaṁ hoti. Ākiñcaññāyatanaṁ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṁ vivittaṁ hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññāya cittaṁ vivittaṁ hoti. Sotāpannassa sakkāyadiṭṭhiyā vicikicchāya sīlabbataparāmāsā diṭṭhānusayā vicikicchānusayā, tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṁ vivittaṁ hoti. Sakadāgāmissa oḷārikā kāmarāgasaṁyojanā paṭighasaṁyojanā oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā, tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṁ vivittaṁ hoti. Anāgāmissa anusahagatā kāmarāgasaṁyojanā paṭighasaṁyojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā, tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṁ vivittaṁ hoti. Arahato rūpārūparāgā mānā 2274 --- mnd2 1:12 uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā, tadekaṭṭhehi ca kilesehi bahiddhā ca sabbanimittehi cittaṁ vivittaṁ hoti. Ayaṁ cittaviveko. 13 Katamo upadhiviveko? Upadhi vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Upadhiviveko vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ayaṁ upadhiviveko. Kāyaviveko ca vivekaṭṭhakāyānaṁ nekkhammābhiratānaṁ, cittaviveko ca parisuddhacittānaṁ paramavodānappattānaṁ, upadhiviveko ca nirūpadhīnaṁ puggalānaṁ visaṅkhāragatānaṁ. 14 Dūre vivekā hīti. Yo so evaṁ guhāyaṁ satto, evaṁ bahukehi kilesehi channo, evaṁ mohanasmiṁ pagāḷho, so kāyavivekāpi dūre, cittavivekāpi dūre, upadhivivekāpi dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā anāsanne vivekaṭṭhe. Tathāvidhoti tādiso tassaṇṭhito tappakāro tappaṭibhāgo yo so mohanasmiṁ pagāḷhoti—dūre vivekā hi tathāvidho so. 15 Kāmā hi loke na hi suppahāyāti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāvuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ suvaṇṇaṁ, gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca, yaṁ kiñci rajanīyaṁ vatthu—vatthukāmā. Api ca atītā kāmā anāgatā kāmā paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā bahiddhā kāmā ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā majjhimā kāmā paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā mānusikā kāmā dibbā kāmā paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā animmitā kāmā paranimmitā kāmā, pariggahitā kāmā apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā amamāyitā kāmā, sabbepi kāmāvacarā dhammā, sabbepi rūpāvacarā dhammā, sabbepi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kāmanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. 16 Katame kilesakāmā? Chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo, saṅkappo kāmo rāgo kāmo saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṁ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṁ kāmacchandanīvaraṇaṁ. 17 “Addasaṁ kāma te mūlaṁ, Saṅkappā kāma jāyasi; Na taṁ saṅkappayissāmi, Evaṁ kāma na hehisī”ti.— 18 Ime vuccanti kilesakāmā. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke, khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Kāmā hi loke na hi suppahāyāti. Kāmā hi loke duppahāyā duccajjā duppariccajjā dunnimmadayā dunniveṭhayā dubbiniveṭhayā duttarā duppatarā dussamatikkamā dubbinivattāti—kāmā hi loke na hi suppahāyā. 19 Tenāha bhagavā— 20 “Satto guhāyaṁ bahunābhichanno, Tiṭṭhaṁ naro mohanasmiṁ pagāḷho; Dūre vivekā hi tathāvidho so, Kāmā hi loke na hi suppahāyā”ti. 21 Icchānidānā bhavasātabaddhā, Te duppamuñcā na hi aññamokkhā; Pacchā pure vāpi apekkhamānā, Ime va kāme purime va jappaṁ. 22 Icchānidānā bhavasātabaddhāti. Icchā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandirāgo, cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṁ gedho paligedho saṅgo paṅko, ejā māyā janikā sañjananī sibbinī jālinī saritā visattikā, suttaṁ visaṭā āyūhinī dutiyā paṇidhi bhavanetti, vanaṁ vanatho sandhavo sneho apekkhā paṭibandhu, āsā āsīsanā āsīsitattaṁ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā, lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṁ loluppaṁ loluppāyanā loluppāyitattaṁ pucchañchikatā sādhukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṁ āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ chadanaṁ bandhanaṁ, upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṁ latā vevicchaṁ, dukkhamūlaṁ dukkhanidānaṁ dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṁ māravisayo, taṇhānadī taṇhājālaṁ taṇhāgaddulaṁ taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Icchānidānāti icchānidānakā icchāhetukā icchāpaccayā icchākāraṇā icchāpabhavāti—icchānidānā. 2275 --- mnd2 1:22 23 Bhavasātabaddhāti. Ekaṁ bhavasātaṁ—sukhā vedanā. Dve bhavasātāni—sukhā ca vedanā iṭṭhañca vatthu. Tīṇi bhavasātāni—yobbaññaṁ, ārogyaṁ, jīvitaṁ. Cattāri bhavasātāni—lābho, yaso, pasaṁsā, sukhaṁ. Pañca bhavasātāni—manāpikā rūpā, manāpikā saddā, manāpikā gandhā, manāpikā rasā, manāpikā phoṭṭhabbā. Cha bhavasātāni—cakkhusampadā, sotasampadā, ghānasampadā, jivhāsampadā, kāyasampadā, manosampadā. Bhavasātabaddhā, sukhāya vedanāya sātabaddhā, iṭṭhasmiṁ vatthusmiṁ baddhā, yobbaññe baddhā, ārogye baddhā, jīvite baddhā, lābhe baddhā, yase baddhā, pasaṁsāyaṁ baddhā, sukhe baddhā, manāpikesu rūpesu baddhā, saddesu, gandhesu, rasesu, manāpikesu phoṭṭhabbesu baddhā, cakkhusampadāya baddhā, sota, ghāna, jivhā, kāya, manosampadāya baddhā, vibaddhā ābaddhā laggā laggitā palibaddhāti—icchānidānā bhavasātabaddhā. 24 Te duppamuñcā na hi aññamokkhāti te vā bhavasātavatthū duppamuñcā, sattā vā etto dummocayā. Kathaṁ te bhavasātavatthū duppamuñcā? Sukhā vedanā duppamuñcā, iṭṭhaṁ vatthu duppamuñcaṁ, yobbaññaṁ duppamuñcaṁ, ārogyaṁ duppamuñcaṁ, jīvitaṁ duppamuñcaṁ, lābho duppamuñco, yaso duppamuñco, pasaṁsā duppamuñcā, sukhaṁ duppamuñcaṁ, manāpikā rūpā duppamuñcā, manāpikā saddā, gandhā, rasā, phoṭṭhabbā duppamuñcā, cakkhusampadā duppamuñcā, sota, ghāna, jivhā, kāya, manosampadā duppamuñcā dummocayā duppamocayā dunniveṭhayā dubbiniveṭhayā, duttarā duppatarā dussamatikkamā dubbinivattā. Evaṁ te bhavasātavatthū duppamuñcā. 25 Kathaṁ sattā etto dummocayā? Sukhāya vedanāya sattā dummocayā, iṭṭhasmā vatthusmā dummocayā, yobbaññā dummocayā, ārogyā dummocayā, jīvitā dummocayā, lābhā dummocayā, yasā dummocayā, pasaṁsāya dummocayā, sukhā dummocayā, manāpikehi rūpehi dummocayā, manāpikehi saddehi, gandhehi, rasehi, phoṭṭhabbehi dummocayā, cakkhusampadāya dummocayā, sota, ghāna, jivhā, kāya … manosampadāya dummocayā duruddharā, dussamuddharā dubbuṭṭhāpayā dussamuṭṭhāpayā dunniveṭhayā dubbiniveṭhayā duttarā duppatarā dussamatikkamā dubbinivattā. Evaṁ sattā etto dummocayāti—te duppamuñcā. 26 Na hi aññamokkhāti te attanā palipapalipannā na sakkonti paraṁ palipapalipannaṁ uddharituṁ. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“so vata, cunda, attanā palipapalipanno paraṁ palipapalipannaṁ uddharissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vata, cunda, attanā adanto avinīto aparinibbuto paraṁ damessati vinessati parinibbāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti. Evampi na hi aññamokkhā. 27 Atha vā natthañño koci mocetā. Te yadi muñceyyuṁ, sakena thāmena sakena balena sakena vīriyena sakena parakkamena sakena purisathāmena sakena purisabalena sakena purisavīriyena sakena purisaparakkamena attanā sammāpaṭipadaṁ anulomapaṭipadaṁ apaccanīkapaṭipadaṁ anvatthapaṭipadaṁ dhammānudhammapaṭipadaṁ paṭipajjamānā muñceyyunti. Evampi na hi aññamokkhā. 28 Vuttampi hetaṁ bhagavatā— 29 “Nāhaṁ sahissāmi pamocanāya, Kathaṅkathiṁ dhotaka kiñci loke; Dhammañca seṭṭhaṁ abhijānamāno, Evaṁ tuvaṁ oghamimaṁ taresī”ti. 30 Evampi na hi aññamokkhā. 31 Vuttampi hetaṁ bhagavatā— 32 “Attanā hi kataṁ pāpaṁ, attanā saṅkilissati; Attanā akataṁ pāpaṁ, attanāva visujjhati; Suddhī asuddhi paccattaṁ, nāñño aññaṁ visodhaye”ti. 33 Evampi na hi aññamokkhā. 34 Vuttampi hetaṁ bhagavatā—“evamevaṁ kho, brāhmaṇa, tiṭṭhateva nibbānaṁ, tiṭṭhati nibbānagāmī maggo, tiṭṭhāmahaṁ samādapetā. Atha ca pana mama sāvakā mayā evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā appekacce accantaniṭṭhaṁ nibbānaṁ ārādhenti, ekacce nārādhenti. Ettha kyāhaṁ, brāhmaṇa, karomi? Maggakkhāyī, brāhmaṇa, tathāgato. Maggaṁ buddho ācikkhati. Attanā paṭipajjamānā mucceyyun”ti. Evampi na hi aññamokkhāti—te duppamuñcā na hi aññamokkhā. 35 Pacchā pure vāpi apekkhamānāti. Pacchā vuccati anāgataṁ, pure vuccati atītaṁ. Api ca atītaṁ upādāya anāgatañca paccuppannañca pacchā, anāgataṁ upādāya atītañca paccuppannañca pure. Kathaṁ pure apekkhaṁ karoti? “Evaṁrūpo ahosiṁ atītamaddhānan”ti tattha nandiṁ samannāneti. “Evaṁvedano ahosiṁ … evaṁsañño 2276 --- mnd2 1:35 ahosiṁ … evaṁsaṅkhāro ahosiṁ … evaṁviññāṇo ahosiṁ atītamaddhānan”ti tattha nandiṁ samannāneti. Evampi pure apekkhaṁ karoti. 36 Atha vā “iti me cakkhu ahosi atītamaddhānaṁ, iti rūpā”ti—tattha chandarāgapaṭibaddhaṁ hoti viññāṇaṁ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pure apekkhaṁ karoti. “Iti me sotaṁ ahosi atītamaddhānaṁ, iti saddā”ti …pe… “iti me ghānaṁ ahosi atītamaddhānaṁ, iti gandhā”ti … “iti me jivhā ahosi atītamaddhānaṁ, iti rasā”ti … “iti me kāyo ahosi atītamaddhānaṁ, iti phoṭṭhabbā”ti … “iti me mano ahosi atītamaddhānaṁ, iti dhammā”ti—tattha chandarāgapaṭibaddhaṁ hoti viññāṇaṁ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pure apekkhaṁ karoti. 37 Atha vā yānissa tāni pubbe mātugāmena saddhiṁ hasitalapitakīḷitāni tadassādeti taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. Evampi pure apekkhaṁ karoti. 38 Kathaṁ pacchā apekkhaṁ karoti? “Evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānan”ti tattha nandiṁ samannāneti. “Evaṁvedano siyaṁ … evaṁsañño siyaṁ … evaṁsaṅkhāro siyaṁ … evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānan”ti tattha nandiṁ samannāneti. Evampi pacchā apekkhaṁ karoti. 39 Atha vā “iti me cakkhu siyā anāgatamaddhānaṁ, iti rūpā”ti—appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṁ paṇidahati. Cetaso paṇidhānapaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pacchā apekkhaṁ karoti. “Iti me sotaṁ siyā anāgatamaddhānaṁ, iti saddā”ti … “iti me ghānaṁ siyā anāgatamaddhānaṁ, iti gandhā”ti … “iti me jivhā siyā anāgatamaddhānaṁ, iti rasā”ti … “iti me kāyo siyā anāgatamaddhānaṁ, iti phoṭṭhabbā”ti … “iti me mano siyā anāgatamaddhānaṁ, iti dhammā”ti—appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṁ paṇidahati. Cetaso paṇidhānapaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pacchā apekkhaṁ karoti. 40 Atha vā “imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā”ti—appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṁ paṇidahati. Cetaso paṇidhānapaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pacchā apekkhaṁ karotīti—pacchā pure vāpi apekkhamānā. 41 Ime va kāme purime va jappanti. Ime va kāmeti paccuppanne pañca kāmaguṇe icchantā sādiyantā patthayantā pihayantā abhijappantā. Purime va jappanti atīte pañca kāmaguṇe jappantā pajappantā abhijappantāti—ime va kāme purime va jappaṁ. 42 Tenāha bhagavā— 43 “Icchānidānā bhavasātabaddhā, Te duppamuñcā na hi aññamokkhā; Pacchā pure vāpi apekkhamānā, Ime va kāme purime va jappan”ti. 44 Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā, Avadāniyā te visame niviṭṭhā; Dukkhūpanītā paridevayanti, Kiṁsū bhavissāma ito cutāse. 45 Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhāti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Gedho vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Kilesakāmena vatthukāmesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhāti—kāmesu giddhā. 46 Pasutāti yepi kāme esanti gavesanti pariyesanti, taccaritā tabbahulā taggarukā, tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taṇhāvasena rūpe esanti gavesanti pariyesanti … sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe …pe… pariyesanti taccaritā tabbahulā taggarukā, tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taṇhāvasena rūpe paṭilabhanti … sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe paṭilabhanti taccaritā tabbahulā taggarukā, tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taṇhāvasena rūpe paribhuñjanti … sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe paribhuñjanti taccaritā tabbahulā taggarukā, tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yathā kalahakārako kalahapasuto, kammakārako kammapasuto, gocare caranto gocarapasuto, jhāyī jhānapasuto; evamevaṁ yepi kāme esanti gavesanti pariyesanti, taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, 2277 --- mnd2 1:46 tepi kāmapasutā. Yepi taṇhāvasena rūpe esanti gavesanti pariyesanti … sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe …pe… pariyesanti taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taṇhāvasena rūpe paṭilabhanti … sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe paṭilabhanti taccaritā tabbahulā taggarukā, tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taṇhāvasena rūpe paribhuñjanti … sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe paribhuñjanti taccaritā tabbahulā taggarukā, tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. 47 Pamūḷhāti yebhuyyena devamanussā pañcasu kāmaguṇesu muyhanti sammuyhanti sampamuyhanti mūḷhā sammūḷhā sampamūḷhā avijjāya andhīkatā āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti—kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā. 48 Avadāniyā te visame niviṭṭhāti. Avadāniyāti avagacchantītipi avadāniyā, maccharinopi vuccanti avadāniyā, buddhānaṁ sāvakānaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusiṭṭhiṁ nādiyantīti—avadāniyā. Kathaṁ avagacchantīti avadāniyā? Nirayaṁ gacchanti, tiracchānayoniṁ gacchanti, pettivisayaṁ gacchantīti, evaṁ avagacchantīti—avadāniyā. Kathaṁ maccharino vuccanti avadāniyā? Pañca macchariyāni—āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. Yaṁ evarūpaṁ macchariyaṁ maccharāyanā maccharāyitattaṁ vevicchaṁ kadariyaṁ kaṭukañcukatā aggahitattaṁ cittassa, idaṁ vuccati macchariyaṁ. Api ca khandhamacchariyampi macchariyaṁ, dhātumacchariyampi macchariyaṁ, āyatanamacchariyampi macchariyaṁ gāho. Idaṁ vuccati macchariyaṁ. Iminā macchariyena avadaññutāya samannāgatā janā pamattā. Evaṁ maccharino vuccanti avadāniyā. Kathaṁ buddhānaṁ sāvakānaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusiṭṭhiṁ nādiyantīti—avadāniyā? Buddhānaṁ sāvakānaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusiṭṭhiṁ na ādiyanti na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, anassavā avacanakarā paṭilomavuttino, aññeneva mukhaṁ karonti. Evaṁ buddhānaṁ sāvakānaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusiṭṭhiṁ nādiyantīti avadāniyāti—avadāniyā. 49 Te visame niviṭṭhāti visame kāyakamme niviṭṭhā, visame vacīkamme niviṭṭhā, visame manokamme niviṭṭhā, visame pāṇātipāte niviṭṭhā, visame adinnādāne niviṭṭhā, visame kāmesumicchācāre niviṭṭhā, visame musāvāde niviṭṭhā, visamāya pisuṇāya vācāya … visamāya pharusāya vācāya … visame samphappalāpe … visamāya abhijjhāya niviṭṭhā, visame byāpāde … visamāya micchādiṭṭhiyā niviṭṭhā, visamesu saṅkhāresu niviṭṭhā, visamesu pañcasu kāmaguṇesu niviṭṭhā, visamesu pañcasu nīvaraṇesu niviṭṭhā viniviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā laggā laggitā palibuddhāti—avadāniyā te visame niviṭṭhā. 50 Dukkhūpanītā paridevayantīti. Dukkhūpanītāti dukkhappattā dukkhasampattā dukkhūpagatā, mārappattā mārasampattā mārūpagatā, maraṇappattā maraṇasampattā maraṇūpagatā. Paridevayantīti lapanti lālapanti, socanti kilamanti paridevanti urattāḷiṁ kandanti sammohaṁ āpajjantīti—dukkhūpanītā paridevayanti. 51 Kiṁsū bhavissāma ito cutāseti ito cutā kiṁ bhavissāma? Nerayikā bhavissāma, tiracchānayonikā bhavissāma, pettivisayikā bhavissāma, manussā bhavissāma, devā bhavissāma, rūpī bhavissāma, arūpī bhavissāma, saññī bhavissāma, asaññī bhavissāma, nevasaññīnāsaññī bhavissāma, “bhavissāma nu kho mayaṁ anāgatamaddhānaṁ, nanu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṁ, kiṁ nu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṁ, kathaṁ nu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṁ, kiṁ hutvā kiṁ bhavissāma nu kho mayaṁ anāgatamaddhānan”ti saṁsayapakkhandā vimatipakkhandā dveḷhakajātā lapanti lālapanti, socanti kilamanti paridevanti urattāḷiṁ kandanti sammohaṁ āpajjantīti—kiṁsū bhavissāma ito cutāse. 52 Tenāha bhagavā— 53 “Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā, Avadāniyā te visame niviṭṭhā; Dukkhūpanītā paridevayanti, 2278 --- mnd2 1:53 Kiṁsū bhavissāma ito cutāse”ti. 54 Tasmā hi sikkhetha idheva jantu, Yaṁ kiñci jaññā visamanti loke; Na tassa hetū visamaṁ careyya, Appañhidaṁ jīvitamāhu dhīrā. 55 Tasmā hi sikkhetha idheva jantūti. Tasmāti taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā, etamādīnavaṁ sampassamāno kāmesūti—tasmā. Sikkhethāti tisso sikkhā—adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā. 56 Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Khuddako sīlakkhandho, mahanto sīlakkhandho, sīlaṁ patiṭṭhā ādi caraṇaṁ saṁyamo saṁvaro mokkhaṁ pāmokkhaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā—ayaṁ adhisīlasikkhā. 57 Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti—“upekkhako satimā sukhavihārī”ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati—ayaṁ adhicittasikkhā. 58 Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So “idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. “Ime āsavā”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ āsavasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ āsavanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti—ayaṁ adhipaññāsikkhā. 59 Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaṁ adhiṭṭhahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, vīriyaṁ paggaṇhanto sikkheyya, satiṁ upaṭṭhapento sikkheyya, cittaṁ samādahanto sikkheyya, paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṁ abhijānanto sikkheyya, pariññeyyaṁ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṁ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṁ bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyya. 60 Idhāti imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṁ ādāye imasmiṁ dhamme imasmiṁ vinaye imasmiṁ dhammavinaye imasmiṁ pāvacane imasmiṁ brahmacariye imasmiṁ satthusāsane imasmiṁ attabhāve imasmiṁ manussaloke—tena vuccati idhāti. Jantūti satto naro …pe… manujoti—tasmā hi sikkhetha idheva jantu. 61 Yaṁ kiñci jaññā visamanti loketi. Yaṁ kiñcīti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ—yaṁ kiñcīti. Visamanti jaññāti visamaṁ kāyakammaṁ visamanti jāneyya, visamaṁ vacīkammaṁ visamanti jāneyya, visamaṁ manokammaṁ visamanti jāneyya, visamaṁ pāṇātipātaṁ visamoti jāneyya, visamaṁ adinnādānaṁ visamanti jāneyya, visamaṁ kāmesumicchācāraṁ visamoti jāneyya, visamaṁ musāvādaṁ visamoti jāneyya, visamaṁ pisuṇaṁ vācaṁ visamāti jāneyya, visamaṁ pharusaṁ vācaṁ visamāti jāneyya, visamaṁ samphappalāpaṁ visamoti jāneyya, visamaṁ abhijjhaṁ visamāti jāneyya, visamaṁ byāpādaṁ visamoti jāneyya, visamaṁ micchādiṭṭhiṁ visamāti jāneyya, visame saṅkhāre visamāti jāneyya, visame pañca kāmaguṇe visamāti jāneyya, visame pañca nīvaraṇe visamāti jāneyya ājāneyya vijāneyya paṭivijāneyya paṭivijjheyya. Loketi apāyaloke …pe… āyatanaloketi—yaṁ kiñci jaññā visamanti loke. 62 Na tassa hetū visamaṁ careyyāti. Visamassa kāyakammassa hetu visamaṁ na careyya, visamassa vacīkammassa hetu 2279 --- mnd2 1:62 visamaṁ na careyya, visamassa manokammassa hetu visamaṁ na careyya, visamassa pāṇātipātassa hetu visamaṁ na careyya, visamassa adinnādānassa hetu visamaṁ na careyya, visamassa kāmesumicchācārassa hetu visamaṁ na careyya, visamassa musāvādassa hetu visamaṁ na careyya, visamāya pisuṇāya vācāya hetu visamaṁ na careyya, visamāya pharusāya vācāya hetu visamaṁ na careyya, visamassa samphappalāpassa hetu visamaṁ na careyya, visamāya abhijjhāya hetu visamaṁ na careyya, visamassa byāpādassa hetu visamaṁ na careyya, visamāya micchādiṭṭhiyā hetu visamaṁ na careyya, visamānaṁ saṅkhārānaṁ hetu visamaṁ na careyya, visamānaṁ pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ hetu visamaṁ na careyya, visamānaṁ pañcannaṁ nīvaraṇānaṁ hetu visamaṁ na careyya, visamāya cetanāya hetu visamaṁ na careyya, visamāya patthanāya hetu visamaṁ na careyya, visamāya paṇidhiyā hetu visamaṁ na careyya na ācareyya na samācareyya na samādāya vatteyyāti—na tassa hetū visamaṁ careyya. 63 Appañhidaṁ jīvitamāhu dhīrāti. Jīvitanti āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṁ jīvitindriyaṁ. Api ca dvīhi kāraṇehi appakaṁ jīvitaṁ—ṭhitiparittatāya vā appakaṁ jīvitaṁ, sarasaparittatāya vā appakaṁ jīvitaṁ. Kathaṁ ṭhitiparittatāya appakaṁ jīvitaṁ? Atīte cittakkhaṇe jīvittha, na jīvati na jīvissati; anāgate cittakkhaṇe jīvissati, na jīvati na jīvittha; paccuppanne cittakkhaṇe jīvati, na jīvittha na jīvissati. 64 “Jīvitaṁ attabhāvo ca, sukhadukkhā ca kevalā; Ekacittasamāyuttā, lahuso vattate khaṇo. 65 Cullāsītisahassāni, kappā tiṭṭhanti ye marū; Na tveva tepi jīvanti, dvīhi cittehi saṁyutā. 66 Ye niruddhā marantassa, tiṭṭhamānassa vā idha; Sabbepi sadisā khandhā, gatā appaṭisandhikā. 67 Anantarā ca ye bhaggā, ye ca bhaggā anāgatā; Tadantare niruddhānaṁ, vesamaṁ natthi lakkhaṇe. 68 Anibbattena na jāto, paccuppannena jīvati; Cittabhaggā mato loko, paññatti paramatthiyā. 69 Yathā ninnā pavattanti, chandena pariṇāmitā; Acchinnadhārā vattanti, saḷāyatanapaccayā. 70 Anidhānagatā bhaggā, puñjo natthi anāgate; Nibbattā ye ca tiṭṭhanti, āragge sāsapūpamā. 71 Nibbattānañca dhammānaṁ, bhaṅgo nesaṁ purakkhato; Palokadhammā tiṭṭhanti, purāṇehi amissitā. 72 Adassanato āyanti, Bhaṅgā gacchantyadassanaṁ; Vijjuppādova ākāse, Uppajjanti vayanti cā”ti. 73 Evaṁ ṭhitiparittatāya appakaṁ jīvitaṁ. 74 Kathaṁ sarasaparittatāya appakaṁ jīvitaṁ? Assāsūpanibandhaṁ jīvitaṁ, passāsūpanibandhaṁ jīvitaṁ, assāsapassāsūpanibandhaṁ jīvitaṁ, mahābhūtūpanibandhaṁ jīvitaṁ, kabaḷīkārāhārūpanibandhaṁ jīvitaṁ, usmūpanibandhaṁ jīvitaṁ, viññāṇūpanibandhaṁ jīvitaṁ. Mūlampi imesaṁ dubbalaṁ, pubbahetūpi imesaṁ dubbalā. Ye paccayā tepi dubbalā, yepi pabhāvikā tepi dubbalā. Sahabhūpi imesaṁ dubbalā, sampayogāpi imesaṁ dubbalā, sahajāpi imesaṁ dubbalā, yāpi payojikā sāpi dubbalā, aññamaññaṁ ime niccadubbalā, aññamaññaṁ anavaṭṭhitā ime. Aññamaññaṁ paripātayanti ime, aññamaññassa hi natthi tāyitā, na cāpi ṭhapenti aññamaññaṁ ime. Yopi nibbattako so na vijjati. 75 “Na ca kenaci koci hāyati, Gandhabbā ca ime hi sabbaso; Purimehi pabhāvikā ime, Yepi pabhāvikā te pure matā; Purimāpi ca pacchimāpi ca, Aññamaññaṁ na kadāci maddasaṁsū”ti. 76 Evaṁ sarasaparittatāya appakaṁ jīvitaṁ. 77 Api ca cātumahārājikānaṁ devānaṁ jīvitaṁ upādāya manussānaṁ appakaṁ jīvitaṁ parittakaṁ jīvitaṁ thokaṁ jīvitaṁ khaṇikaṁ jīvitaṁ lahukaṁ jīvitaṁ ittaraṁ jīvitaṁ anaddhanīyaṁ jīvitaṁ naciraṭṭhitikaṁ jīvitaṁ. Tāvatiṁsānaṁ devānaṁ …pe… yāmānaṁ devānaṁ … tusitānaṁ devānaṁ … nimmānaratīnaṁ devānaṁ … paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ … brahmakāyikānaṁ devānaṁ jīvitaṁ upādāya manussānaṁ appakaṁ jīvitaṁ parittakaṁ jīvitaṁ thokaṁ jīvitaṁ khaṇikaṁ jīvitaṁ lahukaṁ jīvitaṁ ittaraṁ jīvitaṁ anaddhanīyaṁ jīvitaṁ naciraṭṭhitikaṁ jīvitaṁ. 78 Vuttañhetaṁ bhagavatā— 79 “Appamidaṁ, bhikkhave, manussānaṁ āyu. Gamaniyo samparāyo mantāya boddhabbaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ, natthi jātassa amaraṇaṁ. Yo, 2280 --- mnd2 1:79 bhikkhave, ciraṁ jīvati so vassasataṁ appaṁ vā bhiyyo. 80 Appamāyu manussānaṁ, hīḷeyya naṁ suporiso; Careyyādittasīsova, natthi maccussanāgamo. 81 Accayanti ahorattā, jīvitaṁ uparujjhati; Āyu khiyyati maccānaṁ, kunnadīnaṁva odakan”ti. 82 Appañhidaṁ jīvitamāhu dhīrāti. Dhīrāti dhīrā, dhitimāti dhīrā, dhitisampannāti dhīrā, dhīkatapāpāti dhīrā. Dhī vuccati paññā. Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṁ kosallaṁ nepuññaṁ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṁ patodo paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ paññāsatthaṁ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṁ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, tāya paññāya samannāgatattā dhīrā. Api ca khandhadhīrā dhātudhīrā āyatanadhīrā, paṭiccasamuppādadhīrā satipaṭṭhānadhīrā sammappadhānadhīrā iddhipādadhīrā, indriyadhīrā baladhīrā bojjhaṅgadhīrā maggadhīrā phaladhīrā nibbānadhīrā. Te dhīrā evamāhaṁsu—“manussānaṁ appakaṁ jīvitaṁ, parittakaṁ jīvitaṁ, thokaṁ jīvitaṁ, khaṇikaṁ jīvitaṁ, lahukaṁ jīvitaṁ, ittaraṁ jīvitaṁ, anaddhanīyaṁ jīvitaṁ, naciraṭṭhitikaṁ jīvitan”ti. Evamāhaṁsu evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—appañhidaṁ jīvitamāhu dhīrā. 83 Tenāha bhagavā— 84 “Tasmā hi sikkhetha idheva jantu, Yaṁ kiñci jaññā visamanti loke; Na tassa hetū visamaṁ careyya, Appañhidaṁ jīvitamāhu dhīrā”ti. 85 Passāmi loke pariphandamānaṁ, Pajaṁ imaṁ taṇhagataṁ bhavesu; Hīnā narā maccumukhe lapanti, Avītataṇhāse bhavābhavesu. 86 Passāmi loke pariphandamānanti. Passāmīti maṁsacakkhunāpi passāmi, dibbacakkhunāpi passāmi, paññācakkhunāpi passāmi, buddhacakkhunāpi passāmi, samantacakkhunāpi passāmi dakkhāmi olokemi nijjhāyāmi upaparikkhāmi. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. 87 Pariphandamānanti taṇhāphandanāya phandamānaṁ, diṭṭhiphandanāya phandamānaṁ, kilesaphandanāya phandamānaṁ, payogaphandanāya phandamānaṁ, vipākaphandanāya phandamānaṁ, duccaritaphandanāya phandamānaṁ, rattaṁ rāgena phandamānaṁ, duṭṭhaṁ dosena phandamānaṁ, mūḷhaṁ mohena phandamānaṁ, vinibaddhaṁ mānena phandamānaṁ, parāmaṭṭhaṁ diṭṭhiyā phandamānaṁ, vikkhepagataṁ uddhaccena phandamānaṁ, aniṭṭhaṅgataṁ vicikicchāya phandamānaṁ, thāmagataṁ anusayehi phandamānaṁ, lābhena phandamānaṁ, alābhena phandamānaṁ, yasena phandamānaṁ, ayasena phandamānaṁ, pasaṁsāya phandamānaṁ, nindāya phandamānaṁ, sukhena phandamānaṁ, dukkhena phandamānaṁ, jātiyā phandamānaṁ, jarāya phandamānaṁ, byādhinā phandamānaṁ, maraṇena phandamānaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi phandamānaṁ, nerayikena dukkhena phandamānaṁ, tiracchānayonikena dukkhena phandamānaṁ, pettivisayikena dukkhena phandamānaṁ, mānusikena dukkhena phandamānaṁ, gabbhokkantimūlakena dukkhena phandamānaṁ, gabbhe ṭhitimūlakena dukkhena phandamānaṁ, gabbhā vuṭṭhānamūlakena dukkhena phandamānaṁ, jātassūpanibandhakena dukkhena phandamānaṁ, jātassa parādheyyakena dukkhena phandamānaṁ, attūpakkamena dukkhena phandamānaṁ, parūpakkamena dukkhena phandamānaṁ, dukkhadukkhena phandamānaṁ, saṅkhāradukkhena phandamānaṁ, vipariṇāmadukkhena phandamānaṁ, cakkhurogena dukkhena phandamānaṁ, sotarogena dukkhena phandamānaṁ, ghānarogena dukkhena …pe… jivhārogena … kāyarogena … sīsarogena … kaṇṇarogena … mukharogena … dantarogena … kāsena … sāsena … pināsena … dāhena … jarena … kucchirogena … mucchāya … pakkhandikāya … sūlāya … visucikāya … kuṭṭhena … gaṇḍena … kilāsena … sosena … apamārena … dadduyā … kaṇḍuyā … kacchuyā … rakhasāya … vitacchikāya … lohitena … pittena … madhumehena … aṁsāya … piḷakāya … bhagandalāya … pittasamuṭṭhānena ābādhena … semhasamuṭṭhānena ābādhena … vātasamuṭṭhānena ābādhena … sannipātikena ābādhena … utupariṇāmajena ābādhena … visamaparihārajena ābādhena … opakkamikena ābādhena 2281 --- mnd2 1:87 … kammavipākajena ābādhena … sītena … uṇhena … jighacchāya … pipāsāya … uccārena … passāvena … ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassena dukkhena … mātumaraṇena dukkhena … pitumaraṇena dukkhena … bhātumaraṇena dukkhena … bhaginimaraṇena dukkhena … puttamaraṇena dukkhena … dhītumaraṇena dukkhena … ñātibyasanena … bhogabyasanena … rogabyasanena … sīlabyasanena … diṭṭhibyasanena dukkhena phandamānaṁ samphandamānaṁ vipphandamānaṁ vedhamānaṁ pavedhamānaṁ sampavedhamānaṁ passāmi dakkhāmi olokemi nijjhāyāmi upaparikkhāmīti—passāmi loke pariphandamānaṁ. 88 Pajaṁ imaṁ taṇhagataṁ bhavesūti. Pajāti sattādhivacanaṁ. Taṇhāti rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā. Taṇhagatanti taṇhāgataṁ taṇhānugataṁ taṇhāyānusaṭaṁ taṇhāyāsannaṁ taṇhāya pātitaṁ abhibhūtaṁ pariyādinnacittaṁ. Bhavesūti kāmabhave rūpabhave arūpabhaveti—pajaṁ imaṁ taṇhagataṁ bhavesu. 89 Hīnā narā maccumukhe lapantīti. Hīnā narāti hīnā narā hīnena kāyakammena samannāgatāti hīnā narā, hīnena vacīkammena samannāgatāti hīnā narā, hīnena manokammena samannāgatāti hīnā narā, hīnena pāṇātipātena samannāgatāti hīnā narā, hīnena adinnādānena … hīnena kāmesumicchācārena … hīnena musāvādena … hīnāya pisuṇāya vācāya … hīnāya pharusāya vācāya … hīnena samphappalāpena … hīnāya abhijjhāya … hīnena byāpādena … hīnāya micchādiṭṭhiyā … hīnehi saṅkhārehi … hīnehi pañcahi kāmaguṇehi nīvaraṇehi … hīnāya cetanāya … hīnāya patthanāya … hīnāya paṇidhiyā samannāgatāti hīnā narā hīnā nihīnā ohīnā omakā lāmakā chatukkā parittāti—hīnā narā. Maccumukhe lapantīti. Maccumukheti māramukhe maraṇamukhe, maccuppattā maccusampattā maccūpāgatā, mārappattā mārasampattā mārūpāgatā, maraṇappattā maraṇasampattā maraṇūpāgatā lapanti lālapanti socanti kilamanti paridevanti urattāḷiṁ kandanti sammohaṁ āpajjantīti—hīnā narā maccumukhe lapanti. 90 Avītataṇhāse bhavābhavesūti. Taṇhāti rūpataṇhā …pe… dhammataṇhā. Bhavābhavesūti bhavābhave kammabhave punabbhave kāmabhave, kammabhave kāmabhave punabbhave rūpabhave, kammabhave rūpabhave punabbhave arūpabhave, kammabhave arūpabhave punabbhave punappunabbhave, punappunagatiyā punappunaupapattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā, avītataṇhā avigatataṇhā acattataṇhā avantataṇhā. Amuttataṇhā appahīnataṇhā appaṭinissaṭṭhataṇhāti—avītataṇhāse bhavābhavesu. 91 Tenāha bhagavā— 92 “Passāmi loke pariphandamānaṁ, Pajaṁ imaṁ taṇhagataṁ bhavesu; Hīnā narā maccumukhe lapanti, Avītataṇhāse bhavābhavesū”ti. 93 Mamāyite passatha phandamāne, Maccheva appodake khīṇasote; Etampi disvā amamo careyya, Bhavesu āsattimakubbamāno. 94 Mamāyite passatha phandamāneti. Mamattāti dve mamattā—taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca. Katamaṁ taṇhāmamattaṁ? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṁ mariyādikataṁ odhikataṁ pariyantakataṁ pariggahitaṁ mamāyitaṁ. Idaṁ mamaṁ, etaṁ mamaṁ, ettakaṁ mamaṁ, ettāvatā mamaṁ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāvuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṁ vatthu hiraññaṁ suvaṇṇaṁ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca, kevalampi mahāpathaviṁ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasataṁ taṇhāvicaritaṁ, idaṁ taṇhāmamattaṁ. 95 Katamaṁ diṭṭhimamattaṁ? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi; yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṁ diṭṭhivipphandikaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṁ titthāyatanaṁ vipariyesaggāho viparītaggāho vipallāsaggāho micchāgāho “ayāthāvakasmiṁ yāthāvakan”ti gāho. Yāvatā dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni, idaṁ diṭṭhimamattaṁ. Mamāyite passatha phandamāneti mamāyitaṁ vatthuṁ 2282 --- mnd2 1:95 acchedasaṅkinopi phandanti, acchindantepi phandanti, acchinnepi phandanti, mamāyitaṁ vatthuṁ vipariṇāmasaṅkinopi phandanti, vipariṇāmantepi phandanti, vipariṇatepi phandanti paphandanti samphandanti vipphandanti vedhanti pavedhanti sampavedhanti. Evaṁ phandamāne paphandamāne samphandamāne vipphandamāne vedhamāne pavedhamāne sampavedhamāne passatha dakkhatha oloketha nijjhāyatha upaparikkhathāti—mamāyite passatha phandamāne. 96 Maccheva appodake khīṇasoteti. Yathā macchā appodake parittodake udakapariyādāne kākehi vā kulalehi vā balākāhi vā paripātiyamānā ukkhipiyamānā khajjamānā phandanti paphandanti samphandanti vipphandanti vedhanti pavedhanti sampavedhanti; evamevaṁ pajā mamāyitaṁ vatthuṁ acchedasaṅkinopi phandanti, acchindantepi phandanti, acchinnepi phandanti, mamāyitaṁ vatthuṁ vipariṇāmasaṅkinopi phandanti, vipariṇāmantepi phandanti, vipariṇatepi phandanti paphandanti samphandanti vipphandanti vedhanti pavedhanti sampavedhantīti—maccheva appodake khīṇasote. 97 Etampi disvā amamo careyyāti. Etaṁ ādīnavaṁ disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā mamattesūti—etampi disvā. Amamo careyyāti mamattāti dve mamattā—taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca …pe… idaṁ taṇhāmamattaṁ …pe… idaṁ diṭṭhimamattaṁ. Taṇhāmamattaṁ pahāya diṭṭhimamattaṁ paṭinissajjitvā cakkhuṁ amamāyanto sotaṁ amamāyanto ghānaṁ amamāyanto jivhaṁ amamāyanto kāyaṁ amamāyanto manaṁ amamāyanto rūpe … sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … dhamme … kulaṁ … gaṇaṁ … āvāsaṁ … lābhaṁ … yasaṁ … pasaṁsaṁ … sukhaṁ … cīvaraṁ … piṇḍapātaṁ … senāsanaṁ … gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ … kāmadhātuṁ … rūpadhātuṁ … arūpadhātuṁ … kāmabhavaṁ … rūpabhavaṁ … arūpabhavaṁ … saññābhavaṁ … asaññābhavaṁ … nevasaññānāsaññābhavaṁ … ekavokārabhavaṁ … catuvokārabhavaṁ … pañcavokārabhavaṁ … atītaṁ … anāgataṁ … paccuppannaṁ … diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme amamāyanto agaṇhanto aparāmasanto anabhinivisanto careyya vihareyya iriyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti—etampi disvā amamo careyya. 98 Bhavesu āsattimakubbamānoti. Bhavesūti kāmabhave rūpabhave arūpabhave. Āsatti vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Bhavesu āsattimakubbamānoti. Bhavesu āsattiṁ akubbamāno, chandaṁ pemaṁ rāgaṁ khantiṁ akubbamāno ajanayamāno asañjanayamāno anibbattayamāno anabhinibbattayamānoti—bhavesu āsattimakubbamāno. 99 Tenāha bhagavā— 100 “Mamāyite passatha phandamāne, Maccheva appodake khīṇasote; Etampi disvā amamo careyya, Bhavesu āsattimakubbamāno”ti. 101 Ubhosu antesu vineyya chandaṁ, Phassaṁ pariññāya anānugiddho; Yadattagarahī tadakubbamāno, Na limpatī diṭṭhasutesu dhīro. 102 Ubhosu antesu vineyya chandanti. Antāti phasso eko anto phassasamudayo dutiyo anto, atīto eko anto anāgato dutiyo anto, sukhā vedanā eko anto dukkhā vedanā dutiyo anto, nāmaṁ eko anto rūpaṁ dutiyo anto, cha ajjhattikāni āyatanāni eko anto cha bāhirāni āyatanāni dutiyo anto, sakkāyo eko anto sakkāyasamudayo dutiyo anto. Chandoti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṁ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṁ kāmacchandanīvaraṇaṁ. Ubhosu antesu vineyya chandanti ubhosu antesu chandaṁ vineyya paṭivineyya pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyyāti—ubhosu antesu vineyya chandaṁ. 103 Phassaṁ pariññāya anānugiddhoti. Phassoti cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso, adhivacanasamphasso, paṭighasamphasso, sukhavedanīyo samphasso dukkhavedanīyo samphasso adukkhamasukhavedanīyo samphasso, kusalo phasso akusalo phasso abyākato phasso, kāmāvacaro phasso rūpāvacaro phasso arūpāvacaro phasso, suññato phasso animitto phasso appaṇihito phasso, lokiyo phasso lokuttaro 2283 --- mnd2 1:103 phasso, atīto phasso anāgato phasso paccuppanno phasso, yo evarūpo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṁ—ayaṁ vuccati phasso. 104 Phassaṁ pariññāyāti phassaṁ tīhi pariññāhi parijānitvā—ñātapariññāya, tīraṇapariññāya, pahānapariññāya. Katamā ñātapariññā? Phassaṁ jānāti—ayaṁ cakkhusamphasso, ayaṁ sotasamphasso, ayaṁ ghānasamphasso, ayaṁ jivhāsamphasso, ayaṁ kāyasamphasso, ayaṁ manosamphasso, ayaṁ adhivacanasamphasso, ayaṁ paṭighasamphasso, ayaṁ sukhavedanīyo phasso, ayaṁ dukkhavedanīyo phasso, ayaṁ adukkhamasukhavedanīyo phasso, ayaṁ kusalo phasso, ayaṁ akusalo phasso, ayaṁ abyākato phasso, ayaṁ kāmāvacaro phasso, ayaṁ rūpāvacaro phasso, ayaṁ arūpāvacaro phasso, ayaṁ suññato phasso, ayaṁ animitto phasso, ayaṁ appaṇihito phasso, ayaṁ lokiyo phasso, ayaṁ lokuttaro phasso, ayaṁ atīto phasso, ayaṁ anāgato phasso, ayaṁ paccuppanno phassoti jānāti passati—ayaṁ ñātapariññā. 105 Katamā tīraṇapariññā? Evaṁ ñātaṁ katvā phassaṁ tīreti. Aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅguto adhuvato atāṇato aleṇato asaraṇato rittato tucchato suññato anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅkhatato mārāmisato jātijarābyādhimaraṇadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saṅkilesadhammato samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato tīreti—ayaṁ tīraṇapariññā. 106 Katamā pahānapariññā? Evaṁ tīrayitvā phasse chandarāgaṁ pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“yo, bhikkhave, phassesu chandarāgo taṁ pajahatha. Evaṁ so phasso pahīno bhavissati ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṁ kato āyatiṁ anuppādadhammo”ti—ayaṁ pahānapariññā. Phassaṁ pariññāyāti. Phassaṁ imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā. Anānugiddhoti. Gedho vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Yasseso gedho pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati agiddho. So rūpe agiddho sadde agiddho gandhe agiddho rase agiddho phoṭṭhabbe agiddho kule … gaṇe … āvāse … lābhe … yase … pasaṁsāya … sukhe … cīvare … piṇḍapāte … senāsane … gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā … rūpadhātuyā … arūpadhātuyā … kāmabhave … rūpabhave … arūpabhave … saññābhave … asaññābhave … nevasaññānāsaññābhave … ekavokārabhave … catuvokārabhave … pañcavokārabhave … atīte … anāgate … paccuppanne … diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu agiddho agadhito amucchito anajjhosanno vītagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahīnagedho paṭinissaṭṭhagedho vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharatīti—phassaṁ pariññāya anānugiddho. 107 Yadattagarahī tadakubbamānoti. Yaditi yaṁ. Attagarahīti dvīhi kāraṇehi attānaṁ garahati—katattā ca akatattā ca. Kathaṁ katattā ca akatattā ca attānaṁ garahati? Kataṁ me kāyaduccaritaṁ, akataṁ me kāyasucaritanti—attānaṁ garahati. Kataṁ me vacīduccaritaṁ, akataṁ me vacīsucaritanti—attānaṁ garahati. Kataṁ me manoduccaritaṁ, akataṁ me manosucaritanti—attānaṁ garahati. Kato me pāṇātipāto, akatā me pāṇātipātā veramaṇīti—attānaṁ garahati. Kataṁ me adinnādānaṁ, akatā me adinnādānā veramaṇīti—attānaṁ garahati. Kato me kāmesumicchācāro, akatā me kāmesumicchācārā veramaṇīti—attānaṁ garahati. Kato me musāvādo, akatā me musāvādā veramaṇīti—attānaṁ garahati. Katā me pisuṇā vācā, akatā me pisuṇāya vācāya veramaṇīti—attānaṁ garahati. Katā me pharusā vācā, akatā me pharusāya vācāya veramaṇīti—attānaṁ garahati. Kato me samphappalāpo, akatā me samphappalāpā veramaṇīti—attānaṁ garahati. Katā me abhijjhā, akatā me anabhijjhāti—attānaṁ garahati. Kato me byāpādo, akato me abyāpādoti—attānaṁ garahati. Katā me micchādiṭṭhi, akatā me 2284 --- mnd2 1:107 sammādiṭṭhīti—attānaṁ garahati. Evaṁ katattā ca akatattā ca attānaṁ garahati. Atha vā sīlesumhi na paripūrakārīti—attānaṁ garahati. Indriyesumhi aguttadvāroti—attānaṁ garahati. Bhojanemhi amattaññūti—attānaṁ garahati. Jāgariyaṁ ananuyuttoti—attānaṁ garahati. Satisampajaññena asamannāgatoti—attānaṁ garahati. Abhāvitā me cattāro satipaṭṭhānāti—attānaṁ garahati. Abhāvitā me cattāro sammappadhānāti—attānaṁ garahati. Abhāvitā me cattāro iddhipādāti—attānaṁ garahati. Abhāvitāni me pañcindriyānīti—attānaṁ garahati. Abhāvitāni me pañca balānīti—attānaṁ garahati. Abhāvitā me satta bojjhaṅgāti—attānaṁ garahati. Abhāvito me ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti—attānaṁ garahati. Dukkhaṁ me apariññātanti—attānaṁ garahati. Samudayo me appahīnoti—attānaṁ garahati. Maggo me abhāvitoti—attānaṁ garahati. Nirodho me asacchikatoti—attānaṁ garahati. Evaṁ katattā ca akatattā ca attānaṁ garahati. Evaṁ attagarahitaṁ kammaṁ akubbamāno ajanayamāno asañjanayamāno anibbattayamāno anabhinibbattayamānoti—yadattagarahī tadakubbamāno. Na limpatī diṭṭhasutesu dhīroti. Lepoti dve lepā—taṇhālepo ca diṭṭhilepo ca …pe… ayaṁ taṇhālepo …pe… ayaṁ diṭṭhilepo. Dhīroti paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Dhīro taṇhālepaṁ pahāya diṭṭhilepaṁ paṭinissajjitvā diṭṭhe na limpati, sute na limpati, mute na limpati, viññāte na limpati, na palimpati, na upalimpati. Alitto apalitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—na limpatī diṭṭhasutesu dhīroti. 108 Tenāha bhagavā— 109 “Ubhosu antesu vineyya chandaṁ, Phassaṁ pariññāya anānugiddho; Yadattagarahī tadakubbamāno, Na limpatī diṭṭhasutesu dhīro”ti. 110 Saññaṁ pariññā vitareyya oghaṁ, Pariggahesu muni nopalitto; Abbūḷhasallo caramappamatto, Nāsīsatī lokamimaṁ parañca. 111 Saññaṁ pariññā vitareyya oghanti. Saññāti kāmasaññā byāpādasaññā vihiṁsāsaññā nekkhammasaññā abyāpādasaññā avihiṁsāsaññā rūpasaññā saddasaññā gandhasaññā rasasaññā phoṭṭhabbasaññā dhammasaññā—yā evarūpā saññā sañjananā sañjānitattaṁ—ayaṁ vuccati saññā. Saññaṁ pariññāti saññaṁ tīhi pariññāhi parijānitvā—ñātapariññāya, tīraṇapariññāya, pahānapariññāya. 112 Katamā ñātapariññā? Saññaṁ jānāti—ayaṁ kāmasaññā, ayaṁ byāpādasaññā, ayaṁ vihiṁsāsaññā, ayaṁ nekkhammasaññā, ayaṁ abyāpādasaññā, ayaṁ avihiṁsāsaññā, ayaṁ rūpasaññā, ayaṁ saddasaññā, ayaṁ gandhasaññā, ayaṁ rasasaññā, ayaṁ phoṭṭhabbasaññā, ayaṁ dhammasaññāti jānāti passati—ayaṁ ñātapariññā. 113 Katamā tīraṇapariññā? Evaṁ ñātaṁ katvā saññaṁ tīreti. Aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅguto …pe… samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato tīreti—ayaṁ tīraṇapariññā. 114 Katamā pahānapariññā? Evaṁ tīrayitvā saññāya chandarāgaṁ pajahati vinodeti anabhāvaṁ gameti. Vuttampi hetaṁ bhagavatā—“yo, bhikkhave, saññāya chandarāgo, taṁ pajahatha. Evaṁ sā saññā pahīnā bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṁ katā āyatiṁ anuppādadhammā”ti—ayaṁ pahānapariññā. Saññaṁ pariññāti saññaṁ imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā. Vitareyya oghanti kāmoghaṁ bhavoghaṁ diṭṭhoghaṁ avijjoghaṁ tareyya uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti—saññaṁ pariññā vitareyya oghaṁ. 115 Pariggahesu muni nopalittoti. Pariggahāti dve pariggahā—taṇhāpariggaho ca diṭṭhipariggaho ca …pe… ayaṁ taṇhāpariggaho …pe… ayaṁ diṭṭhipariggaho. Munīti. Monaṁ vuccati ñāṇaṁ. Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, tena ñāṇena samannāgato muni monappattoti. Tīṇi moneyyāni—kāyamoneyyaṁ, vacīmoneyyaṁ, manomoneyyaṁ. 116 Katamaṁ kāyamoneyyaṁ? Tividhānaṁ kāyaduccaritānaṁ pahānaṁ kāyamoneyyaṁ, tividhaṁ kāyasucaritaṁ kāyamoneyyaṁ, kāyārammaṇe ñāṇaṁ kāyamoneyyaṁ, kāyapariññā kāyamoneyyaṁ, 2285 --- mnd2 1:116 pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṁ, kāye chandarāgassa pahānaṁ kāyamoneyyaṁ, kāyasaṅkhāranirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṁ—idaṁ kāyamoneyyaṁ. 117 Katamaṁ vacīmoneyyaṁ? Catubbidhānaṁ vacīduccaritānaṁ pahānaṁ vacīmoneyyaṁ, catubbidhaṁ vacīsucaritaṁ vacīmoneyyaṁ, vācārammaṇe ñāṇaṁ vacīmoneyyaṁ, vācāpariññā vacīmoneyyaṁ, pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṁ, vācāya chandarāgassa pahānaṁ vacīmoneyyaṁ, vacīsaṅkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṁ—idaṁ vacīmoneyyaṁ. 118 Katamaṁ manomoneyyaṁ? Tividhānaṁ manoduccaritānaṁ pahānaṁ manomoneyyaṁ, tividhaṁ manosucaritaṁ manomoneyyaṁ, cittārammaṇe ñāṇaṁ manomoneyyaṁ, cittapariññā manomoneyyaṁ, pariññāsahagato maggo manomoneyyaṁ, citte chandarāgassa pahānaṁ manomoneyyaṁ, cittasaṅkhāranirodho saññāvedayitanirodhaṁ manomoneyyaṁ—idaṁ manomoneyyaṁ. 119 “Kāyamuniṁ vācāmuniṁ, manomunimanāsavaṁ; Muniṁ moneyyasampannaṁ, āhu sabbappahāyinaṁ. 120 Kāyamuniṁ vācāmuniṁ, manomunimanāsavaṁ; Muniṁ moneyyasampannaṁ, āhu ninhātapāpakan”ti. 121 Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgatā cha munino—agāramunino, anagāramunino, sekhamunino, asekhamunino, paccekamunino, munimuninoti. Katame agāramunino? Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā—ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā—ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. 122 “Na monena munī hoti, mūḷharūpo aviddasu; Yo ca tulaṁva paggayha, varamādāya paṇḍito. 123 Pāpāni parivajjeti, sa munī tena so muni; Yo munāti ubho loke, muni tena pavuccati. 124 Asatañca satañca ñatvā dhammaṁ, Ajjhattaṁ bahiddhā ca sabbaloke; Devamanussehi pūjanīyo, Saṅgajālamaticca so munī”ti. 125 Lepāti dve lepā—taṇhālepo ca diṭṭhilepo ca …pe… ayaṁ taṇhālepo …pe… ayaṁ diṭṭhilepo. Muni taṇhālepaṁ pahāya diṭṭhilepaṁ paṭinissajjitvā pariggahesu na limpati na palimpati na upalimpati. Alitto apalitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—pariggahesu muni nopalitto. 126 Abbūḷhasallo caramappamattoti. Sallanti satta sallāni—rāgasallaṁ, dosasallaṁ, mohasallaṁ, mānasallaṁ, diṭṭhisallaṁ, sokasallaṁ, kathaṅkathāsallaṁ. Yassete sallā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati abbūḷhasallo abbahitasallo uddhatasallo samuddhatasallo uppāṭitasallo samuppāṭitasallo cattasallo vantasallo muttasallo pahīnasallo paṭinissaṭṭhasallo nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharatīti—abbūḷhasallo. 127 Caranti caranto viharanto iriyanto vattanto pālento yapento yāpento. Appamattoti sakkaccakārī sātaccakārī aṭṭhitakārī anolīnavuttiko anikkhittacchando anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. “Kathāhaṁ aparipūraṁ vā sīlakkhandhaṁ paripūreyyaṁ, paripūraṁ vā sīlakkhandhaṁ tattha tattha paññāya anuggaṇheyyan”ti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṁ padhānaṁ adhiṭṭhānaṁ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. “Kathāhaṁ aparipūraṁ vā samādhikkhandhaṁ paripūreyyaṁ, paripūraṁ vā samādhikkhandhaṁ tattha tattha paññāya anuggaṇheyyaṁ …pe… kusalesu dhammesu. “Kathāhaṁ aparipūraṁ vā paññākkhandhaṁ paripūreyyaṁ … vimuttikkhandhaṁ … vimuttiñāṇadassanakkhandhaṁ paripūreyyaṁ, paripūraṁ vā vimuttiñāṇadassanakkhandhaṁ tattha tattha paññāya anuggaṇheyyan”ti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṁ padhānaṁ adhiṭṭhānaṁ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. “Kathāhaṁ apariññātaṁ vā dukkhaṁ parijāneyyaṁ, appahīne vā kilese pajaheyyaṁ, abhāvitaṁ vā maggaṁ bhāveyyaṁ, asacchikataṁ vā nirodhaṁ sacchikareyyan”ti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṁ padhānaṁ adhiṭṭhānaṁ anuyogo 2286 --- mnd2 1:127 appamādo kusalesu dhammesūti—abbūḷhasallo caramappamatto. 128 Nāsīsatī lokamimaṁ parañcāti imaṁ lokaṁ nāsīsati sakattabhāvaṁ, paralokaṁ nāsīsati parattabhāvaṁ; imaṁ lokaṁ nāsīsati sakarūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṁ, paraṁ lokaṁ nāsīsati pararūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṁ; imaṁ lokaṁ nāsīsati cha ajjhattikāni āyatanāni, paraṁ lokaṁ nāsīsati cha bāhirāni āyatanāni; imaṁ lokaṁ nāsīsati manussalokaṁ, paraṁ lokaṁ nāsīsati devalokaṁ. Imaṁ lokaṁ nāsīsati kāmadhātuṁ, paraṁ lokaṁ nāsīsati rūpadhātuṁ arūpadhātuṁ; imaṁ lokaṁ nāsīsati kāmadhātuṁ rūpadhātuṁ, paraṁ lokaṁ nāsīsati arūpadhātuṁ. Puna gatiṁ vā upapattiṁ vā paṭisandhiṁ vā bhavaṁ vā saṁsāraṁ vā vaṭṭaṁ vā nāsīsati na icchati na sādiyati na pattheti na piheti nātijappatīti—nāsīsatī lokamimaṁ parañcāti. 129 Tenāha bhagavā— 130 “Saññaṁ pariññā vitareyya oghaṁ, Pariggahesu muni nopalitto; Abbūḷhasallo caramappamatto, Nāsīsatī lokamimaṁ parañcā”ti. 131 Guhaṭṭhakasuttaniddeso dutiyo. mnd15 0 Mahāniddesa Aṭṭhakavagga 15. Attadaṇḍasuttaniddesa |1| Atha attadaṇḍasuttaniddesaṁ vakkhati— 2 Attadaṇḍā bhayaṁ jātaṁ, janaṁ passatha medhagaṁ; Saṁvegaṁ kittayissāmi, yathā saṁvijitaṁ mayā. 3 Attadaṇḍā bhayaṁ jātanti. Daṇḍāti tayo daṇḍā—kāyadaṇḍo, vacīdaṇḍo, manodaṇḍo. Tividhaṁ kāyaduccaritaṁ kāyadaṇḍo, catubbidhaṁ vacīduccaritaṁ vacīdaṇḍo, tividhaṁ manoduccaritaṁ manodaṇḍo. Bhayanti dve bhayāni—diṭṭhadhammikañca bhayaṁ samparāyikañca bhayaṁ. Katamaṁ diṭṭhadhammikaṁ bhayaṁ? Idhekacco kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati, pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati. Tamenaṁ gahetvā rañño dassenti—“ayaṁ, deva, coro āgucārī. Imassa yaṁ icchasi taṁ daṇḍaṁ paṇehī”ti. Tamenaṁ rājā paribhāsati. So paribhāsapaccayā bhayampi uppādeti, dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Etaṁ bhayaṁ dukkhaṁ domanassaṁ kuto tassa? Attadaṇḍato jātaṁ sañjātaṁ nibbattaṁ abhinibbattaṁ pātubhūtaṁ. 4 Ettakenapi rājā na tussati. Tamenaṁ rājā bandhāpeti andubandhanena vā rajjubandhanena vā saṅkhalikabandhanena vā vettabandhanena vā latābandhanena vā pakkhepabandhanena vā parikkhepabandhanena vā gāmabandhanena vā nigamabandhanena vā nagarabandhanena vā raṭṭhabandhanena vā janapadabandhanena vā antamaso savacanīyampi karoti—“na te labbhā ito pakkamitun”ti. So bandhanapaccayāpi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Etaṁ bhayaṁ dukkhaṁ domanassaṁ kuto tassa? Attadaṇḍato jātaṁ sañjātaṁ nibbattaṁ abhinibbattaṁ pātubhūtaṁ. 5 Ettakenapi rājā na tussati. Rājā tassa dhanaṁ āharāpeti—sataṁ vā sahassaṁ vā satasahassaṁ vā. So dhanajānipaccayāpi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Etaṁ bhayaṁ dukkhaṁ domanassaṁ kuto tassa? Attadaṇḍato jātaṁ sañjātaṁ nibbattaṁ abhinibbattaṁ pātubhūtaṁ. 6 Ettakenapi rājā na tussati. Tamenaṁ rājā vividhā kammakāraṇā kārāpeti—kasāhipi tāḷeti, vettehipi tāḷeti, aḍḍhadaṇḍakehipi tāḷeti, hatthampi chindati, pādampi chindati, hatthapādampi chindati, kaṇṇampi chindati, nāsampi chindati, kaṇṇanāsampi chindati, bilaṅgathālikampi karoti, saṅkhamuṇḍikampi karoti, rāhumukhampi karoti, jotimālikampi karoti, hatthapajjotikampi karoti, erakavattikampi karoti, cīrakavāsikampi karoti, eṇeyyakampi karoti, baḷisamaṁsikampi karoti, kahāpaṇikampi karoti, khārāpatacchikampi karoti, palighaparivattakampi karoti, palālapīṭhakampi karoti, tattenapi telena osiñcati, sunakhehipi khādāpeti, jīvantampi sūle uttāseti, asināpi sīsaṁ chindati. So kammakāraṇapaccayāpi 2287 --- mnd15 1:6 dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Etaṁ bhayaṁ dukkhaṁ domanassaṁ kuto tassa? Attadaṇḍato jātaṁ sañjātaṁ nibbattaṁ abhinibbattaṁ pātubhūtaṁ. Rājā imesaṁ catunnaṁ daṇḍānaṁ issaro. 7 So sakena kammena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Tamenaṁ nirayapālā pañcavidhabandhanaṁ nāma kammakāraṇaṁ kārenti—tattaṁ ayokhilaṁ hatthe gamenti, tattaṁ ayokhilaṁ dutiye hatthe gamenti, tattaṁ ayokhilaṁ pāde gamenti, tattaṁ ayokhilaṁ dutiye pāde gamenti, tattaṁ ayokhilaṁ majjhe urasmiṁ gamenti. So tattha dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedeti; na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. Etaṁ bhayaṁ dukkhaṁ domanassaṁ kuto tassa? Attadaṇḍato jātaṁ sañjātaṁ nibbattaṁ abhinibbattaṁ pātubhūtaṁ. 8 Tamenaṁ nirayapālā saṁvesetvā kuṭhārīhi tacchenti. So tattha dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedeti; na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. Tamenaṁ nirayapālā uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā vāsīhi tacchenti. Tamenaṁ nirayapālā rathe yojetvā ādittāya pathaviyā sampajjalitāya sajotibhūtāya sārentipi paccāsārentipi …pe… tamenaṁ nirayapālā mahantaṁ aṅgārapabbataṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āropentipi oropentipi …pe… tamenaṁ nirayapālā uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya. So tattha pheṇuddehakaṁ paccati. So tattha pheṇuddehakaṁ paccamāno sakimpi uddhaṁ gacchati, sakimpi adho gacchati, sakimpi tiriyaṁ gacchati. So tattha dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedeti; na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. Etaṁ bhayaṁ dukkhaṁ domanassaṁ kuto tassa? Attadaṇḍato jātaṁ sañjātaṁ nibbattaṁ abhinibbattaṁ pātubhūtaṁ. Tamenaṁ nirayapālā mahāniraye pakkhipanti. So kho pana mahānirayo— 9 Catukkaṇṇo catudvāro, vibhatto bhāgaso mito; Ayopākārapariyanto, ayasā paṭikujjito. 10 Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā; Samantā yojanasataṁ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā. 11 Kadariyātapanā ghorā, accimanto durāsadā; Lomahaṁsanarūpā ca, bhesmā paṭibhayā dukhā. 12 Puratthimāya bhittiyā, accikkhandho samuṭṭhito; Dahanto pāpakammante, pacchimāya paṭihaññati. 13 Pacchimāya ca bhittiyā, Accikkhandho samuṭṭhito; Dahanto pāpakammante, Puratthimāya paṭihaññati. 14 Uttarāya ca bhittiyā, accikkhandho samuṭṭhito; Dahanto pāpakammante, dakkhiṇāya paṭihaññati. 15 Dakkhiṇāya ca bhittiyā, accikkhandho samuṭṭhito; Dahanto pāpakammante, uttarāya paṭihaññati. 16 Heṭṭhato ca samuṭṭhāya, accikkhandho bhayānako; Dahanto pāpakammante, chadanasmiṁ paṭihaññati. 17 Chadanamhā samuṭṭhāya, accikkhandho bhayānako; Dahanto pāpakammante, bhūmiyaṁ paṭihaññati. 18 Ayokapālamādittaṁ, santattaṁ jalitaṁ yathā; Evaṁ avīcinirayo, heṭṭhā upari passato. 19 Tattha sattā mahāluddā, mahākibbisakārino; Accantapāpakammantā, paccanti na ca miyyare. 20 Jātavedasamo kāyo, tesaṁ nirayavāsinaṁ; Passa kammānaṁ daḷhattaṁ, na bhasmā hoti napī masi. 21 Puratthimenapi dhāvanti, tato dhāvanti pacchimaṁ; Uttarenapi dhāvanti, tato dhāvanti dakkhiṇaṁ. 22 Yaṁ yaṁ disaṁ padhāvanti, taṁ taṁ dvāraṁ pidhīyati; Abhinikkhamitāsā te, sattā mokkhagavesino. 23 Na te tato nikkhamituṁ, labhanti kammapaccayā; Tesañca pāpakammantaṁ, avipakkaṁ kataṁ bahunti. 24 Etaṁ bhayaṁ dukkhaṁ domanassaṁ kuto tassa? Attadaṇḍato jātaṁ sañjātaṁ nibbattaṁ abhinibbattaṁ pātubhūtaṁ. Yāni ca nerayikāni dukkhāni yāni ca tiracchānayonikāni dukkhāni yāni ca pettivisayikāni dukkhāni yāni ca mānusikāni dukkhāni; tāni kuto jātāni kuto sañjātāni kuto nibbattāni kuto abhinibbattāni kuto pātubhūtāni? Attadaṇḍato jātāni sañjātāni nibbattāni abhinibbattāni pātubhūtānīti—attadaṇḍā bhayaṁ jātaṁ. 25 Janaṁ passatha medhaganti. Jananti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca medhagaṁ janaṁ kalahaṁ janaṁ viruddhaṁ janaṁ paṭiviruddhaṁ janaṁ āhataṁ janaṁ paccāhataṁ janaṁ āghātitaṁ janaṁ paccāghātitaṁ janaṁ passatha dakkhatha oloketha nijjhāyetha 2288 --- mnd15 1:25 upaparikkhathāti—janaṁ passatha medhagaṁ. 26 Saṁvegaṁ kittayissāmīti. Saṁvegaṁ ubbegaṁ utrāsaṁ bhayaṁ pīḷanaṁ ghaṭṭanaṁ upaddavaṁ upasaggaṁ. Kittayissāmīti pakittayissāmi ācikkhissāmi desessāmi paññapessāmi paṭṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttānīkarissāmi pakāsissāmīti—saṁvegaṁ kittayissāmi. 27 Yathā saṁvijitaṁ mayāti. Yathā mayā attanāyeva attānaṁ saṁvejito ubbejito saṁvegamāpāditoti—yathā saṁvijitaṁ mayā. 28 Tenāha bhagavā— 29 “Attadaṇḍā bhayaṁ jātaṁ, janaṁ passatha medhagaṁ; Saṁvegaṁ kittayissāmi, yathā saṁvijitaṁ mayā”ti. 30 Phandamānaṁ pajaṁ disvā, macche appodake yathā; Aññamaññehi byāruddhe, disvā maṁ bhayamāvisi. 31 Phandamānaṁ pajaṁ disvāti. Pajāti sattādhivacanaṁ. Pajaṁ taṇhāphandanāya phandamānaṁ diṭṭhiphandanāya phandamānaṁ, kilesaphandanāya phandamānaṁ, duccaritaphandanāya phandamānaṁ, payogaphandanāya phandamānaṁ, vipākaphandanāya phandamānaṁ, rattaṁ rāgena phandamānaṁ, duṭṭhaṁ dosena phandamānaṁ, mūḷhaṁ mohena phandamānaṁ, vinibaddhaṁ mānena phandamānaṁ, parāmaṭṭhaṁ diṭṭhiyā phandamānaṁ, vikkhepagataṁ uddhaccena phandamānaṁ, aniṭṭhaṅgataṁ vicikicchāya phandamānaṁ, thāmagataṁ anusayehi phandamānaṁ, lābhena phandamānaṁ, alābhena phandamānaṁ, yasena phandamānaṁ, ayasena phandamānaṁ, pasaṁsāya phandamānaṁ, nindāya phandamānaṁ, sukhena phandamānaṁ, dukkhena phandamānaṁ, jātiyā phandamānaṁ, jarāya phandamānaṁ, byādhinā phandamānaṁ, maraṇena phandamānaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi phandamānaṁ, nerayikena dukkhena phandamānaṁ, tiracchānayonikena dukkhena phandamānaṁ, pettivisayikena dukkhena phandamānaṁ, mānusikena dukkhena phandamānaṁ, gabbhokkantimūlakena dukkhena … gabbhaṭṭhitimūlakena dukkhena … gabbhavuṭṭhānamūlakena dukkhena … jātassūpanibandhakena dukkhena … jātassa parādheyyakena dukkhena … attūpakkamena dukkhena … parūpakkamena dukkhena … dukkhadukkhena … saṅkhāradukkhena … vipariṇāmadukkhena … cakkhurogena dukkhena … sotarogena … ghānarogena … jivhārogena … kāyarogena … sīsarogena … kaṇṇarogena … mukharogena … dantarogena … kāsena … sāsena … pināsena … ḍāhena … jarena … kucchirogena … mucchāya … pakkhandikāya … sūlāya … visūcikāya … kuṭṭhena … gaṇḍena … kilāsena … sosena … apamārena … dadduyā … kaṇḍuyā … kacchuyā … rakhasāya … vitacchikāya … lohitena … pittena … madhumehena … aṁsāya … pīḷakāya … bhagandalāya … pittasamuṭṭhānena ābādhena … semhasamuṭṭhānena ābādhena … vātasamuṭṭhānena ābādhena … sannipātikena ābādhena … utupariṇāmajena ābādhena … visamaparihārajena ābādhena … opakkamikena ābādhena … kammavipākajena ābādhena … sītena … uṇhena … jighacchāya … pipāsāya … uccārena … passāvena … ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassena dukkhena … mātumaraṇena dukkhena … pitumaraṇena dukkhena … bhātumaraṇena dukkhena … bhaginimaraṇena dukkhena … puttamaraṇena dukkhena … dhītumaraṇena dukkhena … ñātimaraṇena dukkhena … bhogabyasanena dukkhena … rogabyasanena dukkhena … sīlabyasanena dukkhena … diṭṭhibyasanena dukkhena phandamānaṁ samphandamānaṁ vipphandamānaṁ vedhamānaṁ pavedhamānaṁ sampavedhamānaṁ. Disvāti disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—phandamānaṁ pajaṁ disvā. 32 Macche appodake yathāti yathā macchā appodake udakapariyādāne kākehi vā kulalehi vā balākāhi vā paripātiyamānā ukkhipiyamānā khajjamānā phandanti samphandanti vipphandanti vedhanti pavedhanti sampavedhanti; evamevaṁ pajā taṇhāphandanāya phandanti …pe… diṭṭhibyasanena dukkhena phandanti samphandanti vipphandanti vedhanti pavedhanti sampavedhantīti—macche appodake yathā. 33 Aññamaññehi byāruddheti aññamaññaṁ sattā viruddhā paṭiviruddhā āhatā paccāhatā āghātitā paccāghātitā. Rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena 2289 --- mnd15 1:33 vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhaginīpi bhaginiyā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginipi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati; te tattha kalahaviggahavivādāpannā aññamaññaṁ pāṇīhipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti, te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhanti—aññamaññehi byāruddhe. 34 Disvā maṁ bhayamāvisīti. Disvāti disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā bhayaṁ pīḷanaṁ ghaṭṭanaṁ upaddavo upasaggo āvisīti—disvā maṁ bhayamāvisi. 35 Tenāha bhagavā— 36 “Phandamānaṁ pajaṁ disvā, macche appodake yathā; Aññamaññehi byāruddhe, disvā maṁ bhayamāvisī”ti. 37 Samantamasāro loko, disā sabbā sameritā; Icchaṁ bhavanamattano, nāddasāsiṁ anositaṁ. 38 Samantamasāro lokoti. Lokoti nirayaloko tiracchānayoniloko pettivisayaloko manussaloko devaloko, khandhaloko dhātuloko āyatanaloko, ayaṁ loko paro loko, brahmaloko devaloko—ayaṁ vuccati loko. Nirayaloko asāro nissāro sārāpagato niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Tiracchānayoniloko … pettivisayaloko … manussaloko … devaloko … khandhaloko … dhātuloko … āyatanaloko … ayaṁ loko … paro loko … brahmaloko … devaloko asāro nissāro sārāpagato niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. 39 Yathā pana naḷo asāro nissāro sārāpagato, yathā eraṇḍo asāro nissāro sārāpagato, yathā udumbaro asāro nissāro sārāpagato, yathā setakaccho asāro nissāro sārāpagato, yathā pāribhaddako asāro nissāro sārāpagato, yathā pheṇapiṇḍo asāro nissāro sārāpagato, yathā udakapubbuḷaṁ asāraṁ nissāraṁ sārāpagataṁ, yathā marīci asārā nissārā sārāpagatā, yathā kadalikkhandho asāro nissāro sārāpagato, yathā māyā asārā nissārā sārāpagatā; evamevaṁ nirayaloko asāro nissāro sārāpagato niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. 40 Tiracchānayoniloko … pettivisayaloko … manussaloko … devaloko asāro nissāro sārāpagato niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Khandhaloko … dhātuloko … āyatanaloko … ayaṁ loko … paro loko … brahmaloko … devaloko asāro nissāro sārāpagato niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vāti—samantamasāro loko. 41 Disā sabbā sameritāti. Ye puratthimāya disāya saṅkhārā, tepi eritā sameritā calitā ghaṭṭitā aniccatāya jātiyā anugatā jarāya anusaṭā byādhinā abhibhūtā maraṇena abbhāhatā dukkhe patiṭṭhitā atāṇā aleṇā asaraṇā asaraṇībhūtā. Ye pacchimāya disāya saṅkhārā … ye uttarāya disāya saṅkhārā … ye dakkhiṇāya disāya saṅkhārā … ye puratthimāya anudisāya saṅkhārā … ye pacchimāya anudisāya saṅkhārā … ye uttarāya anudisāya saṅkhārā … ye dakkhiṇāya anudisāya saṅkhārā … ye heṭṭhimāya disāya saṅkhārā … ye uparimāya disāya saṅkhārā … ye dasasu disāsu saṅkhārā, tepi eritā sameritā calitā ghaṭṭitā aniccatāya jātiyā anugatā jarāya anusaṭā byādhinā abhibhūtā maraṇena abbhāhatā dukkhe patiṭṭhitā atāṇā aleṇā asaraṇā asaraṇībhūtā. Bhāsitampi cetaṁ— 42 “Kiñcāpi te taṁ jalatī vimānaṁ, Obhāsayaṁ uttariyaṁ disāya; Rūpe raṇaṁ disvā sadā pavedhitaṁ, Tasmā na rūpe ramatī sumedho. 43 Maccunābbhāhato loko, jarāya parivārito; Taṇhāsallena otiṇṇo, icchādhūmāyito sadā. 44 Sabbo ādīpito loko, sabbo loko padhūpito; Sabbo pajjalito loko, sabbo loko pakampito”ti. 45 Disā sabbā sameritā. 46 Icchaṁ bhavanamattanoti. Attano bhavanaṁ tāṇaṁ leṇaṁ saraṇaṁ gatiṁ parāyanaṁ icchanto sādiyanto patthayanto pihayanto abhijappantoti—icchaṁ bhavanamattano. Nāddasāsiṁ anositanti. Ajjhositaṁyeva addasaṁ, anajjhositaṁ nāddasaṁ, sabbaṁ 2290 --- mnd15 1:46 yobbaññaṁ jarāya ositaṁ, sabbaṁ ārogyaṁ byādhinā ositaṁ, sabbaṁ jīvitaṁ maraṇena ositaṁ, sabbaṁ lābhaṁ alābhena ositaṁ, sabbaṁ yasaṁ ayasena ositaṁ, sabbaṁ pasaṁsaṁ nindāya ositaṁ, sabbaṁ sukhaṁ dukkhena ositaṁ. 47 “Lābho alābho yaso ayaso ca, Nindā pasaṁsā ca sukhaṁ dukhañca; Ete aniccā manujesu dhammā, Asassatā vipariṇāmadhammā”ti. 48 Nāddasāsiṁ anositaṁ. 49 Tenāha bhagavā— 50 “Samantamasāro loko, disā sabbā sameritā; Icchaṁ bhavanamattano, nāddasāsiṁ anositan”ti. 51 Osāne tveva byāruddhe, disvā me aratī ahu; Athettha sallamaddakkhiṁ, duddasaṁ hadayassitaṁ. 52 Osāne tveva byāruddheti. Osāne tvevāti sabbaṁ yobbaññaṁ jarā osāpeti, sabbaṁ ārogyaṁ byādhi osāpeti, sabbaṁ jīvitaṁ maraṇaṁ osāpeti, sabbaṁ lābhaṁ alābho osāpeti, sabbaṁ yasaṁ ayaso osāpeti, sabbaṁ pasaṁsaṁ nindā osāpeti, sabbaṁ sukhaṁ dukkhaṁ osāpetīti—osāne tveva. Byāruddheti yobbaññakāmā sattā jarāya paṭiviruddhā, ārogyakāmā sattā byādhinā paṭiviruddhā, jīvitukāmā sattā maraṇena paṭiviruddhā, lābhakāmā sattā alābhena paṭiviruddhā, yasakāmā sattā ayasena paṭiviruddhā, pasaṁsakāmā sattā nindāya paṭiviruddhā, sukhakāmā sattā dukkhena paṭiviruddhā āhatā paccāhatā āghātitā paccāghātitāti—osāne tveva byāruddhe. 53 Disvā me aratī ahūti. Disvāti disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—disvā. Me aratīti yā arati yā anabhirati yā anabhiramanā yā ukkaṇṭhitā yā paritasitā ahūti—disvā me aratī ahu. 54 Athettha sallamaddakkhinti. Athāti padasandhi …pe… padānupubbatāpetaṁ—athāti. Etthāti sattesu. Sallanti satta sallāni—rāgasallaṁ, dosasallaṁ, mohasallaṁ, mānasallaṁ, diṭṭhisallaṁ, sokasallaṁ, kathaṅkathāsallaṁ. Addakkhinti addasaṁ adakkhiṁ apassiṁ paṭivijjhinti—athettha sallamaddakkhiṁ. 55 Duddasaṁ hadayassitanti. Duddasanti duddasaṁ duddakkhaṁ duppassaṁ dubbujjhaṁ duranubujjhaṁ duppaṭivijjhanti—duddasaṁ. Hadayassitanti hadayaṁ vuccati cittaṁ. Yaṁ cittaṁ mano mānasaṁ hadayaṁ paṇḍaraṁ mano manāyatanaṁ manindriyaṁ viññāṇaṁ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu. Hadayassitanti hadayanissitaṁ cittasitaṁ cittanissitaṁ cittena sahagataṁ sahajātaṁ saṁsaṭṭhaṁ sampayuttaṁ ekuppādaṁ ekanirodhaṁ ekavatthukaṁ ekārammaṇanti—duddasaṁ hadayassitaṁ. 56 Tenāha bhagavā— 57 “Osāne tveva byāruddhe, disvā me aratī ahu; Athettha sallamaddakkhiṁ, duddasaṁ hadayassitan”ti. 58 Yena sallena otiṇṇo, disā sabbā vidhāvati; Tameva sallamabbuyha, na dhāvati na sīdati. 59 Yena sallena otiṇṇo, disā sabbā vidhāvatīti. Sallanti. Satta sallāni—rāgasallaṁ, dosasallaṁ, mohasallaṁ, mānasallaṁ, diṭṭhisallaṁ, sokasallaṁ, kathaṅkathāsallaṁ. Katamaṁ rāgasallaṁ? Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo cittassa sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ—idaṁ rāgasallaṁ. 60 Katamaṁ dosasallaṁ? “Anatthaṁ me acarī”ti āghāto jāyati “anatthaṁ me caratī”ti āghāto jāyati, “anatthaṁ me carissatī”ti āghāto jāyati …pe… caṇḍikkaṁ asuropo anattamanatā cittassa—idaṁ dosasallaṁ. 61 Katamaṁ mohasallaṁ? Dukkhe aññāṇaṁ …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ, pubbante aññāṇaṁ, aparante aññāṇaṁ, pubbantāparante aññāṇaṁ, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṁ. Yaṁ evarūpaṁ adassanaṁ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhaṇā apariyogāhaṇā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṁ dummejjhaṁ bālyaṁ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṁ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṁ—idaṁ mohasallaṁ. 62 Katamaṁ mānasallaṁ? “Seyyohamasmī”ti māno, “sadisohamasmī”ti māno, “hīnohamasmī”ti māno. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṁ unnati unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa—idaṁ mānasallaṁ. 63 Katamaṁ diṭṭhisallaṁ? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi. Yā 2291 --- mnd15 1:63 evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṁ titthāyatanaṁ vipariyesaggāho viparītaggāho vipallāsaggāho micchāgāho ayāthāvakasmiṁ “yāthāvakan”ti gāho yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni—idaṁ diṭṭhisallaṁ. 64 Katamaṁ sokasallaṁ? Ñātibyasanena vā phuṭṭhassa rogabyasanena vā phuṭṭhassa bhogabyasanena vā phuṭṭhassa sīlabyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṁ antosoko antoparisoko antoḍāho antopariḍāho cetaso parijjhāyanā domanassaṁ—idaṁ sokasallaṁ. 65 Katamaṁ kathaṅkathāsallaṁ? Dukkhe kaṅkhā, dukkhasamudaye kaṅkhā, dukkhanirodhe kaṅkhā, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā, aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṁ vimati vicikicchā dveḷhakaṁ dvedhāpatho saṁsayo anekaṁsaggāho āsappanā parisappanā apariyogāhaṇā chambhitattaṁ cittassa manovilekho—idaṁ kathaṅkathāsallaṁ. 66 Yena sallena otiṇṇo, disā sabbā vidhāvatīti. Rāgasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati, pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati; evampi rāgasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saṁsarati. Atha vā rāgasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato bhoge pariyesanto nāvāya mahāsamuddaṁ pakkhandati. Sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassehi pīḷiyamāno khuppipāsāya miyyamāno tigumbaṁ gacchati, takkolaṁ gacchati, takkasīlaṁ gacchati, kāḷamukhaṁ gacchati, purapūraṁ gacchati, vesuṅgaṁ gacchati, verāpathaṁ gacchati, javaṁ gacchati, tāmaliṁ gacchati, vaṅkaṁ gacchati, eḷabandhanaṁ gacchati, suvaṇṇakūṭaṁ gacchati, suvaṇṇabhūmiṁ gacchati, tambapaṇṇiṁ gacchati, suppārakaṁ gacchati, bhārukacchaṁ gacchati, suraṭṭhaṁ gacchati, bhaṅgalokaṁ gacchati, bhaṅgaṇaṁ gacchati, paramabhaṅgaṇaṁ gacchati, yonaṁ gacchati, paramayonaṁ gacchati, vinakaṁ gacchati, mūlapadaṁ gacchati, marukantāraṁ gacchati, jaṇṇupathaṁ gacchati, ajapathaṁ gacchati, meṇḍapathaṁ gacchati, saṅkupathaṁ gacchati, chattapathaṁ gacchati, vaṁsapathaṁ gacchati, sakuṇapathaṁ gacchati, mūsikapathaṁ gacchati, daripathaṁ gacchati, vettācāraṁ gacchati; pariyesanto na labhati, alābhamūlakampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti, pariyesanto labhati, laddhā ārakkhamūlakampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti “kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṁ na corā hareyyuṁ na aggi daheyya na udakaṁ vaheyya na appiyā dāyādā hareyyun”ti. Tassa evaṁ ārakkhato gopayato te bhogā vippalujjanti, so vippayogamūlakampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Evampi rāgasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saṁsarati. 67 Dosasallena … mohasallena … mānasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati, pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati. Evaṁ mānasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saṁsarati. 68 Diṭṭhisallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano, naehibhadantiko, natiṭṭhabhadantiko; nābhihaṭaṁ, na uddissakataṁ, na nimantanaṁ sādiyati, so na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti, na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāti, na eḷakamantaraṁ, na daṇḍamantaraṁ, na musalamantaraṁ, na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na 2292 --- mnd15 1:68 saṅkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī. Na macchaṁ na maṁsaṁ na suraṁ na merayaṁ na thusodakaṁ pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko …pe… sattāgāriko vā hoti sattālopiko. Ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti …pe… sattahipi dattīhi yāpeti. Ekāhikampi āhāraṁ āhāreti, dvīhikampi āhāraṁ āhāreti …pe… sattāhikampi āhāraṁ āhāreti. Iti evarūpaṁ aḍḍhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. Evampi diṭṭhisallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saṁsarati. 69 Atha vā diṭṭhisallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato so sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti, nīvārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti, haṭabhakkho vā hoti, kaṇabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, piññākabhakkho vā hoti, tilabhakkho vā hoti, tiṇabhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti, vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojano. So sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti, paṁsukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinānipi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, ulūkapakkhampi dhāreti, kesamassulocakopi hoti, kesamassulocanānuyogamanuyutto viharati. Ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhitto, ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto, kaṇṭakāpassayiko hoti, kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappeti, phalakaseyyampi kappeti, thaṇḍilaseyyampi kappeti, ekāpassayiko hoti rajojalladharo, abbhokāsikopi hoti yathāsanthatiko, vekaṭikopi hoti vikaṭabhojanānuyogamanuyutto, apānakopi hoti apānakattamanuyutto, sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati. Iti evarūpaṁ anekavihitaṁ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Evampi diṭṭhisallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saṁsarati. 70 Sokasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati. Vuttañhetaṁ bhagavatā— 71 “Bhūtapubbaṁ, brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarissā itthiyā mātā kālamakāsi. Sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya rathiyaṁ, siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā evamāha—‘api me mātaraṁ addassatha, api me mātaraṁ addassathā’ti. 72 Bhūtapubbaṁ, brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarissā itthiyā pitā kālamakāsi … bhātā kālamakāsi … bhaginī kālamakāsi … putto kālamakāsi … dhītā kālamakāsi … sāmiko kālamakāsi. Sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya rathiyaṁ, siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā evamāha—‘api me sāmikaṁ addassatha, api me sāmikaṁ addassathā’ti. 73 Bhūtapubbaṁ, brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa purisassa mātā kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya rathiyaṁ, siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā evamāha—‘api me mātaraṁ addassatha, api me mātaraṁ addassathā’ti. 74 Bhūtapubbaṁ, brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa purisassa pitā kālamakāsi … bhātā kālamakāsi … bhaginī kālamakāsi … putto kālamakāsi … dhītā kālamakāsi … pajāpati kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya rathiyaṁ, siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā evamāha—‘api me pajāpatiṁ addassatha, api me pajāpatiṁ addassathā’ti. 75 Bhūtapubbaṁ, brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarā itthī ñātikulaṁ agamāsi. Tassā te ñātakā sāmikaṁ acchinditvā aññassa dātukāmā, sā ca taṁ na icchati. Atha kho sā itthī sāmikaṁ etadavoca—‘ime maṁ, ayyaputta, ñātakā tava acchinditvā aññassa dātukāmā, ubho mayaṁ marissāmā’ti. Atha kho so puriso taṁ itthiṁ dvidhā chetvā attānaṁ opāteti—‘ubho pecca bhavissāmā’”ti. Evaṁ sokasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saṁsarati. 76 Kathaṅkathāsallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato 2293 --- mnd15 1:76 saṁsayapakkhando hoti vimatipakkhando dveḷhakajāto—“ahosiṁ nu kho ahaṁ atītamaddhānaṁ, nanu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ, kiṁ nu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ, kathaṁ nu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ, kiṁ hutvā kiṁ ahosiṁ nu kho atītamaddhānaṁ, bhavissāmi nu kho ahaṁ anāgatamaddhānaṁ, nanu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ, kiṁ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ, kathaṁ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ, kiṁ hutvā kiṁ bhavissāmi nu kho anāgatamaddhānaṁ, etarahi vā paccuppannaṁ addhānaṁ ajjhattaṁ kathaṅkathī hoti, ahaṁ nu khosmi, no nu khosmi, kiṁ nu khosmi kathaṁ nu khosmi, ayaṁ nu kho satto kuto āgato, so kuhiṁ gāmī bhavissatī”ti. Evaṁ kathaṅkathāsallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saṁsarati. 77 Te salle abhisaṅkharoti; te salle abhisaṅkharonto sallābhisaṅkhāravasena puratthimaṁ disaṁ dhāvati, pacchimaṁ disaṁ dhāvati, uttaraṁ disaṁ dhāvati, dakkhiṇaṁ disaṁ dhāvati. Te sallābhisaṅkhārā appahīnā; sallābhisaṅkhārānaṁ appahīnattā gatiyā dhāvati, niraye dhāvati, tiracchānayoniyā dhāvati, pettivisaye dhāvati, manussaloke dhāvati, devaloke dhāvati, gatiyā gatiṁ, upapattiyā upapattiṁ, paṭisandhiyā paṭisandhiṁ, bhavena bhavaṁ, saṁsārena saṁsāraṁ, vaṭṭena vaṭṭaṁ dhāvati vidhāvati sandhāvati saṁsaratīti—yena sallena otiṇṇo disā sabbā vidhāvati. 78 Tameva sallamabbuyha, na dhāvati na sīdatīti. Tameva rāgasallaṁ dosasallaṁ mohasallaṁ mānasallaṁ diṭṭhisallaṁ sokasallaṁ kathaṅkathāsallaṁ abbuyha abbuhitvā uddharitvā samuddharitvā uppāṭayitvā samuppāṭayitvā pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gametvā neva puratthimaṁ disaṁ dhāvati na pacchimaṁ disaṁ dhāvati na uttaraṁ disaṁ dhāvati na dakkhiṇaṁ disaṁ dhāvati. Te sallābhisaṅkhārā pahīnā; sallābhisaṅkhārānaṁ pahīnattā gatiyā na dhāvati, niraye na dhāvati, tiracchānayoniyā na dhāvati, pettivisaye na dhāvati, manussaloke na dhāvati, devaloke na dhāvati, na gatiyā gatiṁ, na upapattiyā upapattiṁ, na paṭisandhiyā paṭisandhiṁ, na bhavena bhavaṁ, na saṁsārena saṁsāraṁ, na vaṭṭena vaṭṭaṁ dhāvati vidhāvati sandhāvati saṁsaratīti—tameva sallamabbuyha na dhāvati. Na sīdatīti kāmoghe na sīdati, bhavoghe na sīdati, diṭṭhoghe na sīdati, avijjoghe na sīdati, na saṁsīdati na osīdati na avasīdati na gacchati na avagacchatīti—tameva sallamabbuyha, na dhāvati na sīdati. 79 Tenāha bhagavā— 80 “Yena sallena otiṇṇo, disā sabbā vidhāvati; Tameva sallamabbuyha, na dhāvati na sīdatī”ti. 81 Tattha sikkhānugīyanti, yāni loke gadhitāni; Na tesu pasuto siyā, nibbijjha sabbaso kāme; Sikkhe nibbānamattano. 82 Tattha sikkhānugīyanti, yāni loke gadhitānīti. Sikkhāti hatthisikkhā assasikkhā rathasikkhā dhanusikkhā sālākiyaṁ sallakattiyaṁ kāyatikicchaṁ bhūtiyaṁ komārabhaccaṁ. Anugīyantīti gīyanti niggīyanti kathīyanti bhaṇīyanti dīpīyanti voharīyanti. Atha vā gīyanti gaṇhīyanti uggaṇhīyanti dhārīyanti upadhārīyanti upalakkhīyanti gadhitapaṭilābhāya. Gadhitā vuccanti pañca kāmaguṇā—cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā. Kiṅkāraṇā gadhitā vuccanti pañca kāmaguṇā? Yebhuyyena devamanussā pañca kāmaguṇe icchanti sādiyanti patthayanti pihayanti abhijappanti taṅkāraṇā gadhitā vuccanti pañca kāmaguṇā. Loketi manussaloketi—tattha sikkhānugīyanti, yāni loke gadhitāni. 83 Na tesu pasuto siyāti. Tāsu vā sikkhāsu tesu vā pañcasu kāmaguṇesu na pasuto siyā, na tanninno assa, na tappoṇo, na tappabbhāro, na tadadhimutto, na tadadhipateyyoti—na tesu pasuto siyā. 84 Nibbijjha sabbaso kāmeti. Nibbijjhāti paṭivijjhitvā. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti paṭivijjhitvā, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti paṭivijjhitvā …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ 2294 --- mnd15 1:84 taṁ nirodhadhamman”ti paṭivijjhitvā. Sabbasoti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ—sabbasoti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmāti—nibbijjha sabbaso kāme. 85 Sikkhe nibbānamattanoti. Sikkhāti tisso sikkhā—adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā …pe… ayaṁ adhipaññāsikkhā. Nibbānamattanoti attano rāgassa nibbāpanāya dosassa nibbāpanāya mohassa nibbāpanāya …pe… sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ samāya upasamāya vūpasamāya nibbāpanāya paṭinissaggāya paṭipassaddhiyā adhisīlampi sikkheyya adhicittampi sikkheyya adhipaññampi sikkheyya, imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya jānanto sikkheyya …pe… sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti—sikkhe nibbānamattano. 86 Tenāha bhagavā— 87 “Tattha sikkhānugīyanti, yāni loke gadhitāni; Na tesu pasuto siyā, nibbijjha sabbaso kāme; Sikkhe nibbānamattano”ti. 88 Sacco siyā appagabbho, amāyo rittapesuṇo; Akkodhano lobhapāpaṁ, vevicchaṁ vitare muni. 89 Sacco siyā appagabbhoti. Sacco siyāti saccavācāya samannāgato siyā, sammādiṭṭhiyā samannāgato siyā, ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato siyāti—sacco siyā. Appagabbhoti tīṇi pāgabbhiyāni—kāyikaṁ pāgabbhiyaṁ, vācasikaṁ pāgabbhiyaṁ, cetasikaṁ pāgabbhiyaṁ …pe… idaṁ cetasikaṁ pāgabbhiyaṁ. Yassimāni tīṇi pāgabbhiyāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni, so vuccati appagabbhoti—sacco siyā appagabbho. 90 Amāyo rittapesuṇoti. Māyā vuccati vañcanikā cariyā. Idhekacco kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā tassa paṭicchādanahetu pāpikaṁ icchaṁ paṇidahati, mā maṁ jaññāti icchati, mā maṁ jaññāti saṅkappeti, mā maṁ jaññāti vācaṁ bhāsati, mā maṁ jaññāti kāyena parakkamati. Yā evarūpā māyā māyāvitā accasarā vañcanā nikati nikiraṇā pariharaṇā gūhanā parigūhanā chādanā paricchādanā anuttānikammaṁ anāvikammaṁ vocchādanā pāpakiriyā—ayaṁ vuccati māyā. Yassesā māyā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati amāyo. Rittapesuṇoti pesuññanti idhekacco pisuṇavāco hoti …pe… evaṁ bhedādhippāyena pesuññaṁ upasaṁharati. Yassetaṁ pesuññaṁ pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭipassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhaṁ, so vuccati rittapesuṇo vivittapesuṇo pavivittapesuṇoti—amāyo rittapesuṇo. 91 Akkodhano lobhapāpaṁ, vevicchaṁ vitare munīti. Akkodhanoti hi kho vuttaṁ, api ca kodho tāva vattabbo. Dasahākārehi kodho jāyati. “Anatthaṁ me acarī”ti kodho jāyati …pe… yasseso kodho pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati akkodhano. Kodhassa pahīnattā akkodhano, kodhavatthussa pariññātattā akkodhano, kodhahetussa upacchinnattā akkodhano. Lobhoti yo lobho lubbhanā lubbhitattaṁ …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Vevicchaṁ vuccati pañca macchariyāni—āvāsamacchariyaṁ …pe… gāho vuccati macchariyaṁ. Munīti. Monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. Akkodhano lobhapāpaṁ, vevicchaṁ vitare munīti. Muni lobhapāpañca vevicchañca atari uttari patari samatikkami vītivattayīti—akkodhano lobhapāpaṁ, vevicchaṁ vitare muni. 92 Tenāha bhagavā— 93 “Sacco siyā appagabbho, amāyo rittapesuṇo; Akkodhano lobhapāpaṁ, vevicchaṁ vitare munī”ti. 94 Niddaṁ tandiṁ sahe thīnaṁ, Pamādena na saṁvase; Atimāne na tiṭṭheyya, Nibbānamanaso naro. 95 Niddaṁ tandiṁ sahe thīnanti. Niddāti yā kāyassa akalyatā akammaññatā onāho pariyonāho antosamorodho middhaṁ suppaṁ pacalāyikā suppaṁ suppanā suppitattaṁ. Tandinti yā tandī tandiyanā tandiyitattaṁ tandimanakatā ālasyaṁ ālasyāyanā ālasyāyitattaṁ. Thīnanti yā cittassa 2295 --- mnd15 1:95 akalyatā akammaññatā olīyanā sallīyanā līnaṁ līyanā līyitattaṁ, thinaṁ thiyanā thiyitattaṁ cittassa. Niddaṁ tandiṁ sahe thīnanti. Niddañca tandiñca thinañca sahe saheyya parisaheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti—niddaṁ tandiṁ sahe thīnaṁ. 96 Pamādena na saṁvaseti. Pamādo vattabbo kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu. Cittassa vosaggo vosaggānuppādanaṁ vā kusalānaṁ vā dhammānaṁ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittacchandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṁ anadhiṭṭhānaṁ ananuyogo pamādo. Yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṁ—ayaṁ vuccati pamādo. Pamādena na saṁvaseti pamādena na vaseyya na saṁvaseyya na āvaseyya na parivaseyya, pamādaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, pamādā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—pamādena na saṁvase. 97 Atimāne na tiṭṭheyyāti. Atimānoti idhekacco paraṁ atimaññati jātiyā vā gottena vā …pe… aññataraññatarena vā vatthunā. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṁ unnati unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa—ayaṁ vuccati atimāno. Atimāne na tiṭṭheyyāti. Atimāne na tiṭṭheyya na santiṭṭheyya, atimānaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, atimānā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—atimāne na tiṭṭheyya. 98 Nibbānamanaso naroti. Idhekacco dānaṁ dento sīlaṁ samādiyanto uposathakammaṁ karonto pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhapento pariveṇaṁ sammajjanto cetiyaṁ vandanto cetiye gandhamālaṁ āropento cetiyaṁ padakkhiṇaṁ karonto yaṁ kiñci tedhātukaṁ kusalābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkharonto na gatihetu na upapattihetu na paṭisandhihetu na bhavahetu na saṁsārahetu na vaṭṭahetu, sabbaṁ taṁ visaṁyogādhippāyo nibbānaninno nibbānapoṇo nibbānapabbhāro abhisaṅkharotīti. Evampi nibbānamanaso naro. Atha vā sabbasaṅkhāradhātuyā cittaṁ paṭivāpetvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharati—“etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan”ti. Evampi nibbānamanaso naro. 99 “Na paṇḍitā upadhisukhassa hetu, Dadanti dānāni punabbhavāya; Kāmañca te upadhiparikkhayāya, Dadanti dānaṁ apunabbhavāya. 100 Na paṇḍitā upadhisukhassa hetu, Bhāventi jhānāni punabbhavāya; Kāmañca te upadhiparikkhayāya, Bhāventi jhānaṁ apunabbhavāya. 101 Te nibbutiṁ āsisamānasā dadanti, Tanninnacittā tadadhimuttā; Najjo yathā sāgaramajjhupetā, Bhavanti nibbānaparāyanā te”ti. 102 Nibbānamanaso naro. Tenāha bhagavā— 103 “Niddaṁ tandiṁ sahe thīnaṁ, pamādena na saṁvase; Atimāne na tiṭṭheyya, nibbānamanaso naro”ti. 104 Mosavajje na niyyetha, rūpe snehaṁ na kubbaye; Mānañca parijāneyya, sāhasā virato care. 105 Mosavajje na niyyethāti. Mosavajjaṁ vuccati musāvādo. Idhekacco sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho—“ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī”ti, so ajānaṁ vā āha—“jānāmī”ti, jānaṁ vā āha—“na jānāmī”ti, apassaṁ vā āha—“passāmī”ti, passaṁ vā āha—“na passāmī”ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti—idaṁ vuccati mosavajjaṁ. Api ca tīhākārehi …pe… catūhākārehi … pañcahākārehi … chahākārehi … sattahākārehi … aṭṭhahākārehi …pe… imehi aṭṭhahākārehi musāvādo hoti. Mosavajje na niyyethāti. Mosavajje na yāyeyya na niyyāyeyya na vaheyya na saṁhareyya, mosavajjaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, mosavajjā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—mosavajje na niyyetha. 106 Rūpe snehaṁ na kubbayeti. Rūpanti cattāro ca mahābhūtā, catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpaṁ. Rūpe snehaṁ na 2296 --- mnd15 1:106 kubbayeti. Rūpe snehaṁ na kareyya chandaṁ na kareyya pemaṁ na kareyya rāgaṁ na kareyya na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyyāti—rūpe snehaṁ na kubbaye. 107 Mānañca parijāneyyāti. Mānoti ekavidhena māno—yā cittassa unnati. Duvidhena māno—attukkaṁsanamāno , paravambhanamāno. Tividhena māno—“seyyohamasmī”ti māno , “sadisohamasmī”ti māno , “hīnohamasmī”ti māno. Catuvidhena māno—lābhena mānaṁ janeti , yasena mānaṁ janeti , pasaṁsāya mānaṁ janeti , sukhena mānaṁ janeti. Pañcavidhena māno—“lābhimhi manāpikānaṁ rūpānan”ti mānaṁ janeti, “lābhimhi manāpikānaṁ saddānaṁ …pe… gandhānaṁ … rasānaṁ … phoṭṭhabbānan”ti mānaṁ janeti. Chabbidhena māno—cakkhusampadāya mānaṁ janeti , sotasampadāya …pe… ghānasampadāya … jivhāsampadāya … kāyasampadāya … manosampadāya mānaṁ janeti. Sattavidhena māno—atimāno , mānātimāno , omāno , sadisamāno , adhimāno , asmimāno , micchāmāno. Aṭṭhavidhena māno—lābhena mānaṁ janeti , alābhena omānaṁ janeti , yasena mānaṁ janeti , ayasena omānaṁ janeti , pasaṁsāya mānaṁ janeti , nindāya omānaṁ janeti , sukhena mānaṁ janeti , dukkhena omānaṁ janeti. Navavidhena māno—seyyassa “seyyohamasmī”ti māno , seyyassa “sadisohamasmī”ti māno , seyyassa “hīnohamasmī”ti māno , sadisassa “seyyohamasmī”ti māno , sadisassa “sadisohamasmī”ti māno , sadisassa “hīnohamasmī”ti māno , hīnassa “seyyohamasmī”ti māno , hīnassa “sadisohamasmī”ti māno , hīnassa “hīnohamasmī”ti māno. Dasavidhena māno—idhekacco mānaṁ janeti jātiyā vā gottena vā …pe… aññataraññatarena vā vatthunā. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṁ unnati unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa—ayaṁ vuccati māno. 108 Mānañca parijāneyyāti. Mānaṁ tīhi pariññāhi parijāneyya—ñātapariññāya , tīraṇapariññāya , pahānapariññāya. Katamā ñātapariññā? Mānaṁ jānāti ayaṁ ekavidhena māno—yā cittassa unnati. Ayaṁ duvidhena māno—attukkaṁsanamāno paravambhanamāno …pe… ayaṁ dasavidhena māno—idhekacco mānaṁ janeti jātiyā vā gottena vā …pe… aññataraññatarena vā vatthunāti jānāti passati—ayaṁ ñātapariññā. 109 Katamā tīraṇapariññā? Etaṁ ñātaṁ katvā mānaṁ tīreti aniccato dukkhato …pe… nissaraṇato tīreti—ayaṁ tīraṇapariññā. 110 Katamā pahānapariññā? Evaṁ tīrayitvā mānaṁ pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti—ayaṁ pahānapariññā. Mānañca parijāneyyāti mānaṁ imāhi tīhi pariññāhi parijāneyyāti—mānañca parijāneyya. 111 Sāhasā virato careti. Katamā sāhasā cariyā? Rattassa rāgacariyā sāhasā cariyā , duṭṭhassa dosacariyā sāhasā cariyā , mūḷhassa mohacariyā sāhasā cariyā , vinibaddhassa mānacariyā sāhasā cariyā , parāmaṭṭhassa diṭṭhicariyā sāhasā cariyā , vikkhepagatassa uddhaccacariyā sāhasā cariyā , aniṭṭhaṅgatassa vicikicchācariyā sāhasā cariyā , thāmagatassa anusayacariyā sāhasā cariyā—ayaṁ sāhasā cariyā. Sāhasā virato careti sāhasā cariyāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyya careyya vicareyya iriyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti—sāhasā virato care. 112 Tenāha bhagavā— 113 “Mosavajje na niyyetha, rūpe snehaṁ na kubbaye; Mānañca parijāneyya, sāhasā virato care”ti. 114 Purāṇaṁ nābhinandeyya, nave khantiṁ na kubbaye; Hīyamāne na soceyya, ākāsaṁ na sito siyā. 115 Purāṇaṁ nābhinandeyyāti. Purāṇaṁ vuccati atītā rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇā. Atīte saṅkhāre taṇhāvasena diṭṭhivasena nābhinandeyya nābhivadeyya na ajjhoseyya, abhinandanaṁ abhivadanaṁ ajjhosānaṁ gāhaṁ parāmāsaṁ abhinivesaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyyāti—purāṇaṁ nābhinandeyya. 116 Nave khantiṁ na kubbayeti. Navā vuccati paccuppannā rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇā. Paccuppanne saṅkhāre taṇhāvasena diṭṭhivasena khantiṁ na kareyya chandaṁ na kareyya pemaṁ na kareyya rāgaṁ na kareyya na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya 2297 --- mnd15 1:116 nābhinibbatteyyāti—nave khantiṁ na kubbaye. 117 Hīyamāne na soceyyāti. Hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne na soceyya na kilameyya na parāmaseyya na parideveyya na urattāḷiṁ kandeyya na sammohaṁ āpajjeyya. Cakkhusmiṁ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne, sotasmiṁ …pe… ghānasmiṁ … jivhāya … kāyasmiṁ … rūpasmiṁ … saddasmiṁ … gandhasmiṁ … rasasmiṁ … phoṭṭhabbasmiṁ … kulasmiṁ … gaṇasmiṁ … āvāsasmiṁ … lābhasmiṁ … yasasmiṁ … pasaṁsāya … sukhasmiṁ … cīvarasmiṁ … piṇḍapātasmiṁ … senāsanasmiṁ … gilānapaccayabhesajjaparikkhārasmiṁ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne na soceyya na kilameyya na parāmaseyya na parideveyya na urattāḷiṁ kandeyya na sammohaṁ āpajjeyyāti—hīyamāne na soceyya. 118 Ākāsaṁ na sito siyāti. Ākāsaṁ vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Kiṅkāraṇā ākāsaṁ vuccati taṇhā? Yāya taṇhāya rūpaṁ ākassati samākassati gaṇhāti parāmasati abhinivisati, vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … gatiṁ … upapattiṁ … paṭisandhiṁ … bhavaṁ … saṁsāraṁ … vaṭṭaṁ ākassati samākassati gaṇhāti parāmasati abhinivisati; taṅkāraṇā ākāsaṁ vuccati taṇhā. Ākāsaṁ na sito siyāti. Taṇhānissito na siyā. Taṇhaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, taṇhāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—ākāsaṁ na sito siyā. 119 Tenāha bhagavā— 120 “Purāṇaṁ nābhinandeyya, nave khantiṁ na kubbaye; Hīyamāne na soceyya, ākāsaṁ na sito siyā”ti. 121 Gedhaṁ brūmi mahoghoti, ājavaṁ brūmi jappanaṁ; Ārammaṇaṁ pakampanaṁ, kāmapaṅko duraccayo. 122 Gedhaṁ brūmi mahoghotīti. Gedho vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Mahogho vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Gedhaṁ brūmi mahoghotīti. Gedhaṁ “mahogho”ti brūmi ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—gedhaṁ brūmi mahoghoti. 123 Ājavaṁ brūmi jappananti. Ājavā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Jappanāpi vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Ājavaṁ brūmi jappananti ājavaṁ “jappanā”ti brūmi ācikkhāmi …pe… uttānīkaromi pakāsemīti—ājavaṁ brūmi jappanaṁ. 124 Ārammaṇaṁ pakampananti. Ārammaṇampi vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Pakampanāpi vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlanti—ārammaṇaṁ pakampanaṁ. 125 Kāmapaṅko duraccayoti. Kāmapaṅko kāmakaddamo kāmakileso kāmapalipo kāmapalirodho duraccayo durativatto duttaro duppataro dussamatikkamo dubbītivattoti—kāmapaṅko duraccayo. 126 Tenāha bhagavā— 127 “Gedhaṁ brūmi mahoghoti, ājavaṁ brūmi jappanaṁ; Ārammaṇaṁ pakampanaṁ, kāmapaṅko duraccayo”ti. 128 Saccā avokkamaṁ muni, thale tiṭṭhati brāhmaṇo; Sabbaṁ so paṭinissajja, sa ve santoti vuccati. 129 Saccā avokkamaṁ munīti. Saccavācāya avokkamanto, sammādiṭṭhiyā avokkamanto, ariyā aṭṭhaṅgikā maggā avokkamanto. Munīti. Monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so munīti—saccā avokkamaṁ muni. 130 Thale tiṭṭhati brāhmaṇoti. Thalaṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Brāhmaṇoti sattannaṁ dhammānaṁ bāhitattā brāhmaṇo …pe… asito tādi pavuccate sa brahmā. Thale tiṭṭhati brāhmaṇoti. Thale tiṭṭhati dīpe tiṭṭhati tāṇe tiṭṭhati leṇe tiṭṭhati saraṇe tiṭṭhati abhaye tiṭṭhati accute tiṭṭhati amate tiṭṭhati nibbāne tiṭṭhatīti—thale tiṭṭhati brāhmaṇo. 131 Sabbaṁ so paṭinissajjāti. Sabbaṁ vuccati dvādasāyatanāni—cakkhu ceva rūpā ca …pe… mano ceva dhammā ca. Yato ajjhattikabāhiresu āyatanesu chandarāgo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ 2298 --- mnd15 1:131 anuppādadhammo, ettāvatāpi sabbaṁ cattaṁ hoti vantaṁ muttaṁ pahīnaṁ paṭinissaṭṭhaṁ. Yato taṇhā ca diṭṭhi ca māno ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, ettāvatāpi sabbaṁ cattaṁ hoti vantaṁ muttaṁ pahīnaṁ paṭinissaṭṭhaṁ. Yato puññābhisaṅkhāro ca apuññābhisaṅkhāro ca āneñjābhisaṅkhāro ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, ettāvatāpi sabbaṁ cattaṁ hoti vantaṁ muttaṁ pahīnaṁ paṭinissaṭṭhanti—sabbaṁ so paṭinissajja. 132 Sa ve santoti vuccatīti. So santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddhoti vuccati kathīyati bhaṇīyati dīpīyati voharīyatīti—sa ve santoti vuccati. 133 Tenāha bhagavā— 134 “Saccā avokkamaṁ muni, thale tiṭṭhati brāhmaṇo; Sabbaṁ so paṭinissajja, sa ve santoti vuccatī”ti. 135 Sa ve vidvā sa vedagū, ñatvā dhammaṁ anissito; Sammā so loke iriyāno, na pihetīdha kassaci. 136 Sa ve vidvā sa vedagūti. Vidvāti vidvā vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī. Vedagūti. Vedā vuccanti catūsu maggesu ñāṇaṁ …pe… sabbavedanāsu vītarāgo sabbavedamaticca vedagū soti—sa ve vidvā sa vedagū. 137 Ñatvā dhammaṁ anissitoti. Ñatvāti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Anissitoti dve nissayā—taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca …pe… ayaṁ taṇhānissayo …pe… ayaṁ diṭṭhinissayo. Taṇhānissayaṁ pahāya diṭṭhinissayaṁ paṭinissajjitvā cakkhuṁ anissito … sotaṁ anissito … ghānaṁ anissito …pe… diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme anissito anallīno anupagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—ñatvā dhammaṁ anissito. 138 Sammā so loke iriyānoti. Yato ajjhattikabāhiresu āyatanesu chandarāgo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, ettāvatāpi sammā so loke carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti …pe… yato puññābhisaṅkhāro ca apuññābhisaṅkhāro ca āneñjābhisaṅkhāro ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, ettāvatāpi sammā so loke carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpetīti—sammā so loke iriyāno. 139 Na pihetīdha kassacīti. Pihā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Yassesā pihā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so kassaci na piheti khattiyassa vā brāhmaṇassa vā vessassa vā suddassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa vāti—na pihetīdha kassaci. 140 Tenāha bhagavā— 141 “Sa ve vidvā sa vedagū, ñatvā dhammaṁ anissito; Sammā so loke iriyāno, na pihetīdha kassacī”ti. 142 Yodha kāme accatari, saṅgaṁ loke duraccayaṁ; Na so socati nājjheti, chinnasoto abandhano. 143 Yodha kāme accatari, saṅgaṁ loke duraccayanti. Yoti yo yādiso yathāyutto yathāvihito yathāpakāro yaṁ ṭhānappatto yaṁ dhammasamannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Saṅgāti satta saṅgā—rāgasaṅgo, dosasaṅgo, mohasaṅgo, mānasaṅgo, diṭṭhisaṅgo, kilesasaṅgo, duccaritasaṅgo. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Saṅgaṁ loke duraccayanti. Yo kāme ca saṅge ca loke duraccaye durativatte duttare duppatare dussamatikkame dubbītivatte atari uttari patari samatikkami vītivattayīti—yodha kāme accatari, saṅgaṁ loke duraccayaṁ. 144 Na so socati nājjhetīti. Vipariṇataṁ vā vatthuṁ na socati, vipariṇatasmiṁ vā vatthusmiṁ na socati. “Cakkhu me vipariṇatan”ti na 2299 --- mnd15 1:144 socati …pe… sotaṁ me … ghānaṁ me … jivhā me … kāyo me … rūpā me … saddā me … gandhā me … rasā me … phoṭṭhabbā me … kulaṁ me … gaṇo me … āvāso me … lābho me … yaso me … pasaṁsā me … sukhaṁ me … cīvaraṁ me … piṇḍapāto me … senāsanaṁ me … gilānapaccayabhesajjaparikkhārā me … mātā me … pitā me … bhātā me … bhaginī me … putto me … dhītā me … mittā me … amaccā me … ñātī me … “sālohitā me vipariṇatā”ti na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjatīti—na socati. Nājjhetīti najjheti na ajjheti na upanijjhāyati na nijjhāyati na pajjhāyati. Atha vā na jāyati na jiyyati na miyyati na cavati na upapajjatīti—nājjhetīti—na so socati nājjheti. 145 Chinnasoto abandhanoti. Sotaṁ vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Yassesā sotā taṇhā pahīnā samucchinnā …pe… ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati chinnasoto. Abandhanoti rāgabandhanaṁ dosabandhanaṁ mohabandhanaṁ mānabandhanaṁ diṭṭhibandhanaṁ kilesabandhanaṁ duccaritabandhanaṁ, yassete bandhanā pahīnā samucchinnā …pe… ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati abandhanoti—chinnasoto abandhano. 146 Tenāha bhagavā— 147 “Yodha kāme accatari, saṅgaṁ loke duraccayaṁ; Na so socati nājjheti, chinnasoto abandhano”ti. 148 Yaṁ pubbe taṁ visosehi, pacchā te māhu kiñcanaṁ; Majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasi. 149 Yaṁ pubbe taṁ visosehīti. Atīte saṅkhāre ārabbha ye kilesā uppajjeyyuṁ te kilese sosehi visosehi sukkhāpehi visukkhāpehi abījaṁ karohi pajaha vinodehi byantiṁ karohi anabhāvaṁ gamehīti. Evampi yaṁ pubbe taṁ visosehi. Atha vā ye atītā kammābhisaṅkhārā avipakkavipākā te kammābhisaṅkhāre sosehi visosehi sukkhāpehi visukkhāpehi abījaṁ karohi pajaha vinodehi byantiṁ karohi anabhāvaṁ gamehīti. Evampi yaṁ pubbe taṁ visosehi. 150 Pacchā te māhu kiñcananti. Pacchā vuccati anāgataṁ. Anāgate saṅkhāre ārabbha yāni uppajjeyyuṁ rāgakiñcanaṁ dosakiñcanaṁ mohakiñcanaṁ mānakiñcanaṁ diṭṭhikiñcanaṁ kilesakiñcanaṁ duccaritakiñcanaṁ, imāni kiñcanāni tuyhaṁ mā ahu mā akāsi mā janesi mā sañjanesi mā nibbattesi mā abhinibbattesi pajaha vinodehi byantiṁ karohi anabhāvaṁ gamehīti—pacchā te māhu kiñcanaṁ. 151 Majjhe ce no gahessasīti. Majjhaṁ vuccati paccuppannā rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇā. Paccuppanne saṅkhāre taṇhāvasena diṭṭhivasena na gahessasi na uggahessasi na gaṇhissasi na parāmasissasi nābhinandissasi nābhicarissasi na ajjhosissasi, abhinandanaṁ abhivadanaṁ ajjhosānaṁ gāhaṁ parāmāsaṁ abhinivesaṁ pajahissasi vinodessasi byantiṁ karissasi anabhāvaṁ gamessasīti—majjhe ce no gahessasi. 152 Upasanto carissasīti. Rāgassa santattā samitattā upasamitattā, dosassa santattā samitattā upasamitattā …pe… sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ santattā samitattā upasamitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭipassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddho carissasi viharissasi iriyissasi vattissasi pālissasi yapissasi yāpissasīti—upasanto carissasi. 153 Tenāha bhagavā— 154 “Yaṁ pubbe taṁ visosehi, pacchā te māhu kiñcanaṁ; Majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasī”ti. 155 Sabbaso nāmarūpasmiṁ, yassa natthi mamāyitaṁ; Asatā ca na socati, sa ve loke na jīyati. 156 Sabbaso nāmarūpasmiṁ, yassa natthi mamāyitanti. Sabbasoti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ—sabbasoti. Nāmanti cattāro arūpino khandhā. Rūpanti cattāro ca mahābhūtā, catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpaṁ. Yassāti arahato khīṇāsavassa. Mamāyitanti dve mamattā—taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca …pe… idaṁ taṇhāmamattaṁ …pe… idaṁ diṭṭhimamattaṁ. Sabbaso nāmarūpasmiṁ, yassa natthi mamāyitanti sabbaso nāmarūpasmiṁ mamattā yassa natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—sabbaso nāmarūpasmiṁ, yassa natthi mamāyitaṁ. 157 Asatā ca na 2300 --- mnd15 1:157 socatīti. Vipariṇataṁ vā vatthuṁ na socati, vipariṇatasmiṁ vā vatthusmiṁ na socati. “Cakkhu me vipariṇatan”ti na socati, sotaṁ me … ghānaṁ me … jivhā me … kāyo me … rūpā me … saddā me … gandhā me … rasā me … phoṭṭhabbā me … kulaṁ me … gaṇo me … āvāso me … lābho me …pe… “sālohitā me vipariṇatā”ti na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjatīti. Evampi asatā ca na socati. 158 Atha vā asatāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho pareto samohito samannāgato na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjatīti. Evampi asatā ca na socati. Atha vā cakkhurogena phuṭṭho pareto …pe… ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassena phuṭṭho pareto samohito samannāgato na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjatīti. Evampi asatā ca na socati. Atha vā asante asaṁvijjamāne anupalabbhamāne “ahu vata me, taṁ vata me natthi, siyā vata me, taṁ vatāhaṁ na labhāmī”ti na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjatīti. Evampi asatā ca na socati. 159 Sa ve loke na jīyatīti. Yassa “mayhaṁ vā idaṁ paresaṁ vā idan”ti kiñci rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ gahitaṁ parāmaṭṭhaṁ abhiniviṭṭhaṁ ajjhositaṁ adhimuttaṁ atthi, tassa jāni atthi. 160 Bhāsitampi hetaṁ— 161 “Jīno rathassaṁ maṇikuṇḍale ca, Putte ca dāre ca tatheva jīno; Sabbesu bhogesu asesakesu, Kasmā na santappasi sokakāle. 162 Pubbeva maccaṁ vijahanti bhogā, Macco dhane pubbataraṁ jahāsi; Asassatā bhogino kāmakāmī, Tasmā na socāmahaṁ sokakāle. 163 Udeti āpūrati veti cando, Atthaṁ tapetvāna paleti sūriyo; Viditā mayā sattuka lokadhammā, Tasmā na socāmahaṁ sokakāle”ti. 164 Yassa “mayhaṁ vā idaṁ paresaṁ vā idan”ti kiñci rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ gahitaṁ parāmaṭṭhaṁ abhiniviṭṭhaṁ ajjhositaṁ adhimuttaṁ natthi, tassa jāni natthi. Bhāsitampi hetaṁ—“‘nandasi, samaṇā’ti. ‘Kiṁ laddhā, āvuso’ti? ‘Tena hi, samaṇa, socasī’ti. ‘Kiṁ jīyittha, āvuso’ti? ‘Tena hi, samaṇa, neva nandasi na ca socasī’ti. ‘Evamāvuso’ti. 165 ‘Cirassaṁ vata passāma, brāhmaṇaṁ parinibbutaṁ; Anandiṁ anaghaṁ bhikkhuṁ, tiṇṇaṁ loke visattikan’”ti. 166 Sa ve loke na jīyati. Tenāha bhagavā— 167 “Sabbaso nāmarūpasmiṁ, yassa natthi mamāyitaṁ; Asatā ca na socati, sa ve loke na jīyatī”ti. 168 Yassa natthi idaṁ meti, paresaṁ vāpi kiñcanaṁ; Mamattaṁ so asaṁvindaṁ, natthi meti na socati. 169 Yassa natthi idaṁ meti, paresaṁ vāpi kiñcananti. Yassāti arahato khīṇāsavassa. Yassa “mayhaṁ vā idaṁ paresaṁ vā idan”ti kiñci rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ gahitaṁ parāmaṭṭhaṁ abhiniviṭṭhaṁ ajjhositaṁ adhimuttaṁ natthi na santi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭipassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhanti. Evampi yassa natthi idaṁ meti, paresaṁ vāpi kiñcanaṁ. 170 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“nāyaṁ, bhikkhave, kāyo tumhākaṁ, napi aññesaṁ. Purāṇamidaṁ, bhikkhave, kammaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ vedanīyaṁ daṭṭhabbaṁ. Tatra kho, bhikkhave, sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṁyeva sādhukaṁ yoniso manasikaroti—‘iti imasmiṁ sati idaṁ hoti imassuppādā idaṁ uppajjati, imasmiṁ asati idaṁ na hoti imassa nirodhā idaṁ nirujjhati, yadidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti. Evampi yassa natthi idaṁ meti, paresaṁ vāpi kiñcanaṁ. 171 Vuttampi hetaṁ bhagavatā— 172 “Suññato lokaṁ avekkhassu, mogharāja sadā sato; Attānudiṭṭhiṁ ūhacca, evaṁ maccutaro siyā; Evaṁ lokaṁ avekkhantaṁ, maccurājā na passatī”ti. 173 Evampi yassa natthi idaṁ meti, paresaṁ vāpi kiñcanaṁ. 174 Vuttampi hetaṁ bhagavatā—“yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 2301 --- mnd15 1:174 Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ, taṁ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṁ vā kareyya, api nu tumhākaṁ evamassa—‘amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṁ vā karotī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Na hi no etaṁ, bhante, attā vā attaniyaṁ vā”ti. “Evamevaṁ kho, bhikkhave, yaṁ na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Evampi yassa natthi idaṁ meti, paresaṁ vāpi kiñcanaṁ. Bhāsitampi hetaṁ— 175 “Suddhadhammasamuppādaṁ, Suddhasaṅkhārasantatiṁ; Passantassa yathābhūtaṁ, Na bhayaṁ hoti gāmaṇi. 176 Tiṇakaṭṭhasamaṁ lokaṁ, Yadā paññāya passati; Nāññaṁ patthayate kiñci, Aññatra appaṭisandhiyā”ti. 177 Evampi yassa natthi idaṁ meti, paresaṁ vāpi kiñcanaṁ. Vajirā bhikkhunī māraṁ pāpimantaṁ etadavoca— 178 “Kaṁ nu sattoti paccesi, māra diṭṭhigataṁ nu te; Suddhasaṅkhārapuñjoyaṁ, nayidha sattupalabbhati. 179 Yathā hi aṅgasambhārā, hoti saddo ratho iti; Evaṁ khandhesu santesu, hoti sattoti sammuti. 180 Dukkhameva hi sambhoti, dukkhaṁ tiṭṭhati veti ca; Nāññatra dukkhā sambhoti, nāññaṁ dukkhā nirujjhatī”ti. 181 Evampi yassa natthi idaṁ meti, paresaṁ vāpi kiñcanaṁ. Vuttañhetaṁ bhagavatā— 182 “Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu rūpaṁ samannesati yāvatā rūpassa gati, vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ samannesati yāvatā viññāṇassa gati. Tassa rūpaṁ samannesato yāvatā rūpassa gati, vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ samannesato yāvatā viññāṇassa gati, yampissa taṁ hoti ‘ahan’ti vā ‘maman’ti vā, ‘asmī’ti vā, tampi tassa na hotī”ti. Evampi yassa natthi idaṁ meti, paresaṁ vāpi kiñcanaṁ. 183 Āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca—“‘suñño loko, suñño loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, suñño lokoti vuccatī”ti? “Yasmā ca kho, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccati. Kiñcānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā? Cakkhu kho, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā. Rūpā suññā, cakkhuviññāṇaṁ suññaṁ, cakkhusamphasso suñño, yadidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi suññaṁ … sotaṁ suññaṁ … saddā suññā … ghānaṁ suññaṁ … gandhā suññā … jivhā suññā … rasā suññā … kāyo suñño … phoṭṭhabbā suññā … mano suñño … dhammā suññā … manoviññāṇaṁ suññaṁ … manosamphasso suñño, yadidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi suññaṁ attena vā attaniyena vā. Yasmā kho, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccatī”ti. Evampi yassa natthi idaṁ meti, paresaṁ vāpi kiñcanaṁ. 184 Mamattaṁ so asaṁvindanti. Mamattāti dve mamattā—taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca …pe… idaṁ taṇhāmamattaṁ …pe… idaṁ diṭṭhimamattaṁ. Taṇhāmamattaṁ pahāya diṭṭhimamattaṁ paṭinissajjitvā mamattaṁ avindanto asaṁvindanto anadhigacchanto appaṭilabhantoti—mamattaṁ so asaṁvindaṁ. 185 Natthi meti na socatīti. Vipariṇataṁ vā vatthuṁ na socati, vipariṇatasmiṁ vā vatthusmiṁ na socati. “Cakkhu me vipariṇatan”ti na socati, “sotaṁ me …pe… sālohitā me vipariṇatā”ti na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjatīti—natthi meti na socati. 186 Tenāha bhagavā— 187 “Yassa natthi idaṁ meti, paresaṁ vāpi kiñcanaṁ; Mamattaṁ so asaṁvindaṁ, natthi meti na socatī”ti. 188 Aniṭṭhurī ananugiddho, anejo sabbadhī samo; Tamānisaṁsaṁ pabrūmi, pucchito avikampinaṁ. 189 Aniṭṭhurī ananugiddho anejo sabbadhī 2302 --- mnd15 1:189 samoti. Katamaṁ niṭṭhuriyaṁ? Idhekacco niṭṭhuriyo hoti, paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati usūyati issaṁ bandhati. Yaṁ evarūpaṁ niṭṭhuriyaṁ niṭṭhuriyakammaṁ issā issāyanā issāyitattaṁ usūyā usūyanā usūyitattaṁ—idaṁ vuccati niṭṭhuriyaṁ. Yassetaṁ niṭṭhuriyaṁ pahīnaṁ samucchinnaṁ …pe… ñāṇagginā daḍḍhaṁ, so vuccati aniṭṭhurīti. Ananugiddhoti. Gedho vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Yasseso gedho pahīno samucchinno …pe… ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati ananugiddho. So rūpe agiddho, sadde …pe… diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu agiddho agadhito amucchito anajjhosanno, vītagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahīnagedho paṭinissaṭṭhagedho, vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo, nicchāto nibbuto sītibhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharatīti—aniṭṭhurī ananugiddho. 190 Anejo sabbadhī samoti. Ejā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Yassesā ejā taṇhā pahīnā samucchinnā …pe… ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati anejo. Ejāya pahīnattā anejo. So lābhepi na iñjati, alābhepi na iñjati, yasepi na iñjati, ayasepi na iñjati, pasaṁsāyapi na iñjati, nindāyapi na iñjati, sukhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati, na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhatīti—anejo. Sabbadhī samoti sabbaṁ vuccati dvādasāyatanāni. Cakkhu ceva rūpā ca …pe… mano ceva dhammā ca. Yato ajjhattikabāhiresu āyatanesu chandarāgo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, so vuccati sabbadhi samo. So sabbattha tādi sabbattha majjhatto sabbattha upekkhakoti—anejo sabbadhī samo. 191 Tamānisaṁsaṁ pabrūmi, pucchito avikampinanti. Avikampinaṁ puggalaṁ puṭṭho pucchito yācito ajjhesito pasādito ime cattāro ānisaṁse pabrūmi. Yo so aniṭṭhurī ananugiddho anejo sabbadhi samoti brūmi ācikkhāmi …pe… pakāsemīti—tamānisaṁsaṁ pabrūmi pucchito avikampinaṁ. 192 Tenāha bhagavā— 193 “Aniṭṭhurī ananugiddho, anejo sabbadhī samo; Tamānisaṁsaṁ pabrūmi, pucchito avikampinan”ti. 194 Anejassa vijānato, natthi kāci nisaṅkhati; Virato so viyārabbhā, khemaṁ passati sabbadhi. 195 Anejassa vijānatoti. Ejā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Yassesā ejā taṇhā pahīnā samucchinnā …pe… ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati anejo. Ejāya pahīnattā anejo. So lābhepi na iñjati, alābhepi na iñjati, yasepi na iñjati, ayasepi na iñjati, pasaṁsāyapi na iñjati, nindāyapi na iñjati, sukhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhatīti—anejassa. Vijānatoti jānato ājānato vijānato paṭivijānato paṭivijjhato. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti jānato ājānato vijānato paṭivijānato paṭivijjhato, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti jānato ājānato vijānato paṭivijānato paṭivijjhatoti—anejassa vijānato. 196 Natthi kāci nisaṅkhatīti. Nisaṅkhatiyo vuccanti puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro. Yato puññābhisaṅkhāro ca apuññābhisaṅkhāro ca āneñjābhisaṅkhāro ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, ettāvatā nisaṅkhatiyo natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—natthi kāci nisaṅkhati. 197 Virato so viyārabbhāti. Viyārabbho vuccati puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro. Yato puññābhisaṅkhāro ca apuññābhisaṅkhāro ca āneñjābhisaṅkhāro ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, ettāvatā ārabbhā viyārabbhā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—virato so viyārabbhā. 198 2303 --- mnd15 1:198 Khemaṁ passati sabbadhīti. Bhayakaro rāgo bhayakaro doso bhayakaro moho …pe… bhayakarā kilesā. Bhayakarassa rāgassa pahīnattā …pe… bhayakarānaṁ kilesānaṁ pahīnattā sabbattha khemaṁ passati sabbattha abhayaṁ passati sabbattha anītikaṁ passati sabbattha anupaddavaṁ passati sabbattha anupasaggaṁ passati sabbattha anupasaṭṭhattaṁ passatīti—khemaṁ passati sabbadhi. 199 Tenāha bhagavā— 200 “Anejassa vijānato, natthi kāci nisaṅkhati; Virato so viyārabbhā, khemaṁ passati sabbadhī”ti. 201 Na samesu na omesu, Na ussesu vadate muni; Santo so vītamaccharo, Nādeti na nirassati. (Iti bhagavā.) 202 Na samesu na omesu, na ussesu vadate munīti. Munīti. Monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. “Seyyohamasmī”ti vā “sadisohamasmī”ti vā “hīnohamasmī”ti vā na vadati na katheti na bhaṇati na dīpayati na voharatīti—na samesu na omesu, na ussesu vadate muni. 203 Santo so vītamaccharoti. Santoti rāgassa santattā samitattā santo, dosassa …pe… mohassa … sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭipassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddhoti—santo. So vītamaccharoti. Pañca macchariyāni āvāsamacchariyaṁ …pe… gāho vuccati macchariyaṁ. Yassetaṁ macchariyaṁ pahīnaṁ samucchinnaṁ …pe… ñāṇagginā daḍḍhaṁ, so vuccati vītamaccharo vigatamaccharo cattamaccharo vantamaccharo muttamaccharo pahīnamaccharo paṭinissaṭṭhamaccharoti—santo so vītamaccharo. 204 Nādeti na nirassati, iti bhagavāti. Nādetīti rūpaṁ nādiyati na upādiyati na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisati, vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … gatiṁ … upapattiṁ … paṭisandhiṁ … bhavaṁ … saṁsāraṁ … vaṭṭaṁ nādiyati na upādiyati na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisatīti—nādeti. Na nirassatīti rūpaṁ na pajahati na vinodeti na byantiṁ karoti na anabhāvaṁ gameti, vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … gatiṁ … upapattiṁ … paṭisandhiṁ … bhavaṁ … saṁsāraṁ … vaṭṭaṁ na pajahati na vinodeti na byantiṁ karoti na anabhāvaṁ gameti. Bhagavāti gāravādhivacanaṁ …pe… sacchikā paññatti yadidaṁ bhagavāti. 205 Tenāha bhagavā— 206 “Na samesu na omesu, Na ussesu vadate muni; Santo so vītamaccharo, Nādeti na nirassati”. (Iti bhagavā.) 207 Attadaṇḍasuttaniddeso pannarasamo. mnd7 0 Mahāniddesa Aṭṭhakavagga 7. Tissametteyyasuttaniddesa |1| Atha tissametteyyasuttaniddesaṁ vakkhati— 2 Methunamanuyuttassa, (iccāyasmā tisso metteyyo) Vighātaṁ brūhi mārisa; Sutvāna tava sāsanaṁ, Viveke sikkhissāmase. 3 Methunamanuyuttassāti. Methunadhammo nāma yo so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duṭṭhullo odakantiko rahasso dvayaṁdvayasamāpatti. Kiṅkāraṇā vuccati methunadhammo? Ubhinnaṁ rattānaṁ sārattānaṁ avassutānaṁ pariyuṭṭhitānaṁ pariyādinnacittānaṁ ubhinnaṁ sadisānaṁ dhammoti—taṅkāraṇā vuccati methunadhammo. Yathā ubho kalahakārakā methunakāti vuccanti, ubho bhaṇḍanakārakā methunakāti vuccanti, ubho bhassakārakā methunakāti vuccanti, ubho vivādakārakā methunakāti vuccanti, ubho adhikaraṇakārakā methunakāti vuccanti, ubho vādino methunakāti vuccanti, ubho sallāpakā methunakāti vuccanti; evamevaṁ ubhinnaṁ rattānaṁ sārattānaṁ avassutānaṁ pariyuṭṭhitānaṁ pariyādinnacittānaṁ ubhinnaṁ sadisānaṁ dhammoti—taṅkāraṇā vuccati methunadhammo. 4 Methunamanuyuttassāti. Methunadhamme yuttassa payuttassa āyuttassa samāyuttassa taccaritassa tabbahulassa taggarukassa tanninnassa tappoṇassa tappabbhārassa tadadhimuttassa tadadhipateyyassāti—methunamanuyuttassa. 5 Iccāyasmā tisso metteyyoti. 2304 --- mnd7 1:5 Iccāti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṁ—iccāti. Āyasmāti piyavacanaṁ garuvacanaṁ sagāravavacanaṁ sappatissavacanametaṁ—āyasmāti. Tissoti tassa therassa nāmaṁ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṁ nāmakammaṁ nāmadheyyaṁ nirutti byañjanaṁ abhilāpo. Metteyyoti tassa therassa gottaṁ saṅkhā samaññā paññatti vohāroti—iccāyasmā tisso metteyyo. 6 Vighātaṁ brūhi mārisāti. Vighātanti vighātaṁ upaghātaṁ pīḷanaṁ ghaṭṭanaṁ upaddavaṁ upasaggaṁ brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehi. Mārisāti piyavacanaṁ garuvacanaṁ sagāravavacanaṁ sappatissavacanametaṁ mārisāti—vighātaṁ brūhi mārisa. 7 Sutvāna tava sāsananti. Tuyhaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusāsanaṁ anusiṭṭhiṁ sutvā suṇitvā uggahetvā upadhārayitvā upalakkhayitvāti—sutvāna tava sāsanaṁ. 8 Viveke sikkhissāmaseti. Vivekoti tayo vivekā—kāyaviveko, cittaviveko, upadhiviveko. Katamo kāyaviveko? Idha bhikkhu vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palāsapuñjaṁ, kāyena vivitto viharati. So eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko nisīdati, eko seyyaṁ kappeti, eko gāmaṁ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati, eko raho nisīdati, eko caṅkamaṁ adhiṭṭhāti, eko carati, eko viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti—ayaṁ kāyaviveko. 9 Katamo cittaviveko? Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa nīvaraṇehi cittaṁ vivittaṁ hoti, dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārehi cittaṁ vivittaṁ hoti, tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pītiyā cittaṁ vivittaṁ hoti, catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa sukhadukkhehi cittaṁ vivittaṁ hoti, ākāsānañcāyatanaṁ samāpannassa rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya cittaṁ vivittaṁ hoti, viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññāya cittaṁ vivittaṁ hoti, ākiñcaññāyatanaṁ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṁ vivittaṁ hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññāya cittaṁ vivittaṁ hoti, sotāpannassa sakkāyadiṭṭhiyā vicikicchāya sīlabbataparāmāsā diṭṭhānusayā vicikicchānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṁ vivittaṁ hoti, sakadāgāmissa oḷārikā kāmarāgasaṁyojanā paṭighasaṁyojanā oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṁ vivittaṁ hoti, anāgāmissa anusahagatā kāmarāgasaṁyojanā paṭighasaṁyojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṁ vivittaṁ hoti, arahato rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi bahiddhā ca sabbanimittehi cittaṁ vivittaṁ hoti—ayaṁ cittaviveko. 10 Katamo upadhiviveko? Upadhi vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Upadhiviveko vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ—ayaṁ upadhiviveko. Kāyaviveko ca vivekaṭṭhakāyānaṁ nekkhammābhiratānaṁ; cittaviveko ca parisuddhacittānaṁ paramavodānappattānaṁ; upadhiviveko ca nirūpadhīnaṁ puggalānaṁ visaṅkhāragatānaṁ. Viveke sikkhissāmaseti. So thero pakatiyā sikkhitasikkho. Api ca dhammadesanaṁ upādāya dhammadesanaṁ sāvento evamāha—viveke sikkhissāmaseti. 11 Tenāha thero tissametteyyo— 12 “Methunamanuyuttassa, (iccāyasmā tisso metteyyo) Vighātaṁ brūhi mārisa; Sutvāna tava sāsanaṁ, Viveke sikkhissāmase”ti. 13 Methunamanuyuttassa, (metteyyāti bhagavā) Mussate vāpi sāsanaṁ; Micchā ca paṭipajjati, Etaṁ tasmiṁ anāriyaṁ. 14 Methunamanuyuttassāti. Methunadhammo nāma yo so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duṭṭhullo odakantiko rahasso dvayaṁdvayasamāpatti. Kiṅkāraṇā vuccati methunadhammo? Ubhinnaṁ rattānaṁ sārattānaṁ avassutānaṁ pariyuṭṭhitānaṁ pariyādinnacittānaṁ ubhinnaṁ sadisānaṁ dhammoti—taṅkāraṇā vuccati methunadhammo. Yathā ubho kalahakārakā methunakāti vuccanti, ubho 2305 --- mnd7 1:14 bhaṇḍanakārakā methunakāti vuccanti, ubho bhassakārakā methunakāti vuccanti, ubho vivādakārakā methunakāti vuccanti, ubho adhikaraṇakārakā methunakāti vuccanti, ubho vādino methunakāti vuccanti, ubho sallāpakā methunakāti vuccanti; evamevaṁ ubhinnaṁ rattānaṁ sārattānaṁ avassutānaṁ pariyuṭṭhitānaṁ pariyādinnacittānaṁ ubhinnaṁ sadisānaṁ dhammoti—taṅkāraṇā vuccati methunadhammo. 15 Methunamanuyuttassāti. Methunadhamme yuttassa payuttassa āyuttassa samāyuttassa taccaritassa tabbahulassa taggarukassa tanninnassa tappoṇassa tappabbhārassa tadadhimuttassa tadadhipateyyassāti—methunamanuyuttassa. 16 Metteyyāti bhagavā taṁ theraṁ gottena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanaṁ. Api ca bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā, bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaggadiṭṭhīti bhagavā, bhaggakaṇḍakoti bhagavā, bhaggakilesoti bhagavā, bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā, bhavānaṁ antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā, bhaji vā bhagavā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā, bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṁ jhānānaṁ catunnaṁ appamaññānaṁ catunnaṁ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṁ vimokkhānaṁ aṭṭhannaṁ abhibhāyatanānaṁ navannaṁ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṁ saññābhāvanānaṁ dasannaṁ kasiṇasamāpattīnaṁ ānāpānassatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ catunnaṁ sammappadhānānaṁ catunnaṁ iddhipādānaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ pañcannaṁ balānaṁ sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṁ tathāgatabalānaṁ catunnaṁ vesārajjānaṁ catunnaṁ paṭisambhidānaṁ channaṁ abhiññānaṁ channaṁ buddhadhammānanti bhagavā. Bhagavāti netaṁ nāmaṁ mātarā kataṁ, na pitarā kataṁ, na bhātarā kataṁ, na bhaginiyā kataṁ, na mittāmaccehi kataṁ, na ñātisālohitehi kataṁ na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ, na devatāhi kataṁ. Vimokkhantikametaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ bodhiyā mūle saha sabbaññutaññāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṁ bhagavāti—metteyyāti bhagavā. 17 Mussate vāpi sāsananti. Dvīhi kāraṇehi sāsanaṁ mussati—pariyattisāsanampi mussati, paṭipattisāsanampi mussati. Katamaṁ pariyattisāsanaṁ? Yaṁ tassa pariyāpuṭaṁ—suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthā udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ—idaṁ pariyattisāsanaṁ. Tampi mussati sammussati pamussati sampamussati paribāhiro hotīti—evampi mussate vāpi sāsanaṁ. 18 Katamaṁ paṭipattisāsanaṁ? Sammāpaṭipadā anulomapaṭipadā apaccanīkapaṭipadā anvatthapaṭipadā dhammānudhammapaṭipadā sīlesu paripūrakāritā indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satisampajaññaṁ cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo—idaṁ paṭipattisāsanaṁ. Tampi mussati sammussati pamussati sampamussati paribāhiro hotīti. Evampi mussate vāpi sāsanaṁ. 19 Micchā ca paṭipajjatīti. Pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇatīti—micchā ca paṭipajjati. 20 Etaṁ tasmiṁ anāriyanti. Etaṁ tasmiṁ puggale anariyadhammo bāladhammo mūḷhadhammo aññāṇadhammo amarāvikkhepadhammo, yadidaṁ micchāpaṭipadāti—etaṁ tasmiṁ anāriyaṁ. 21 Tenāha bhagavā— 22 “Methunamanuyuttassa, (metteyyāti bhagavā) Mussate vāpi sāsanaṁ; Micchā ca paṭipajjati, Etaṁ tasmiṁ anāriyan”ti. 23 Eko pubbe caritvāna, methunaṁ yo nisevati; Yānaṁ bhantaṁva taṁ loke, 2306 --- mnd7 1:23 hīnamāhu puthujjanaṁ. 24 Eko pubbe caritvānāti. Dvīhi kāraṇehi eko pubbe caritvāna—pabbajjāsaṅkhātena vā gaṇāvavassaggaṭṭhena vā. Kathaṁ pabbajjāsaṅkhātena eko pubbe caritvāna? Sabbaṁ gharāvāsapalibodhaṁ chinditvā puttadārapalibodhaṁ chinditvā ñātipalibodhaṁ chinditvā mittāmaccapalibodhaṁ chinditvā sannidhipalibodhaṁ chinditvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā akiñcanabhāvaṁ upagantvā eko carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Evaṁ pabbajjāsaṅkhātena eko pubbe caritvāna. 25 Kathaṁ gaṇāvavassaggaṭṭhena eko pubbe caritvāna? So evaṁ pabbajito samāno eko araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. So eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko nisīdati, eko seyyaṁ kappeti, eko gāmaṁ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati, eko raho nisīdati, eko caṅkamaṁ adhiṭṭhāti, eko carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Evaṁ gaṇāvavassaggaṭṭhena eko pubbe caritvāna. 26 Methunaṁ yo nisevatīti. Methunadhammo nāma yo so asaddhammo …pe… taṅkāraṇā vuccati methunadhammo. Methunaṁ yo nisevatīti. Yo aparena samayena buddhaṁ dhammaṁ saṅghaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitvā methunaṁ dhammaṁ sevati nisevati saṁsevati paṭisevatīti—methunaṁ yo nisevati. 27 Yānaṁ bhantaṁva taṁ loketi. Yānanti hatthiyānaṁ assayānaṁ goyānaṁ ajayānaṁ meṇḍayānaṁ oṭṭhayānaṁ kharayānaṁ bhantaṁ adantaṁ akāritaṁ avinītaṁ uppathaṁ gaṇhāti, visamaṁ khāṇumpi pāsāṇampi abhiruhati, yānampi ārohanakampi bhañjati, papātepi papatati. Yathā taṁ bhantaṁ yānaṁ adantaṁ akāritaṁ avinītaṁ uppathaṁ gaṇhāti; evamevaṁ so vibbhantako bhantayānapaṭibhāgo uppathaṁ gaṇhāti, micchādiṭṭhiṁ gaṇhāti …pe… micchāsamādhiṁ gaṇhāti. Yathā taṁ bhantaṁ yānaṁ adantaṁ akāritaṁ avinītaṁ visamaṁ khāṇumpi pāsāṇampi abhiruhati; evamevaṁ so vibbhantako bhantayānapaṭibhāgo visamaṁ kāyakammaṁ abhiruhati, visamaṁ vacīkammaṁ abhiruhati, visamaṁ manokammaṁ abhiruhati, visamaṁ pāṇātipātaṁ abhiruhati, visamaṁ adinnādānaṁ abhiruhati, visamaṁ kāmesumicchācāraṁ abhiruhati, visamaṁ musāvādaṁ abhiruhati, visamaṁ pisuṇavācaṁ abhiruhati, visamaṁ pharusavācaṁ abhiruhati, visamaṁ samphappalāpaṁ abhiruhati, visamaṁ abhijjhaṁ abhiruhati, visamaṁ byāpādaṁ abhiruhati, visamaṁ micchādiṭṭhiṁ abhiruhati, visame saṅkhāre abhiruhati, visame pañca kāmaguṇe abhiruhati, visame nīvaraṇe abhiruhati. Yathā taṁ bhantaṁ yānaṁ adantaṁ akāritaṁ avinītaṁ yānampi ārohanakampi bhañjati; evamevaṁ so vibbhantako bhantayānapaṭibhāgo niraye attānaṁ bhañjati, tiracchānayoniyaṁ attānaṁ bhañjati, pettivisaye attānaṁ bhañjati, manussaloke attānaṁ bhañjati, devaloke attānaṁ bhañjati. Yathā taṁ bhantaṁ yānaṁ adantaṁ akāritaṁ avinītaṁ papāte papatati; evamevaṁ so vibbhantako bhantayānapaṭibhāgo jātipapātampi papatati, jarāpapātampi papatati, byādhipapātampi papatati, maraṇapapātampi papatati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapapātampi papatati. Loketi apāyaloke manussaloketi—yānaṁ bhantaṁva taṁ loke. 28 Hīnamāhu puthujjananti. Puthujjanāti kenaṭṭhena puthujjanā? Puthu kilese janentīti puthujjanā, puthu avihatasakkāyadiṭṭhikāti puthujjanā, puthu satthārānaṁ mukhullokikāti puthujjanā, puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti puthujjanā, puthu nānābhisaṅkhāre abhisaṅkharontīti puthujjanā, puthu nānāoghehi vuyhantīti puthujjanā, puthu nānāsantāpehi santapantīti puthujjanā, puthu nānāpariḷāhehi paridayhantīti puthujjanā, puthu pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhāti puthujjanā, puthu pañcahi nīvaraṇehi āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti puthujjanā. Hīnamāhu puthujjananti. Puthujjanaṁ hīnaṁ nihīnaṁ omakaṁ lāmakaṁ chatukkaṁ parittanti evamāhaṁsu evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—hīnamāhu puthujjanaṁ. 29 Tenāha bhagavā— 30 “Eko 2307 --- mnd7 1:30 pubbe caritvāna, methunaṁ yo nisevati; Yānaṁ bhantaṁva taṁ loke, hīnamāhu puthujjanan”ti. 31 Yaso kitti ca yā pubbe, hāyate vāpi tassa sā; Etampi disvā sikkhetha, methunaṁ vippahātave. 32 Yaso kitti ca yā pubbe, hāyate vāpi tassa sāti. Katamo yaso? Idhekacco pubbe samaṇabhāve sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ—ayaṁ yaso. Katamā kitti? Idhekacco pubbe samaṇabhāve kittivaṇṇagato hoti paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno—suttantikoti vā vinayadharoti vā dhammakathikoti vā āraññikoti vā piṇḍapātikoti vā paṁsukūlikoti vā tecīvarikoti vā sapadānacārikoti vā khalupacchābhattikoti vā nesajjikoti vā yathāsanthatikoti vā paṭhamassa jhānassa lābhīti vā dutiyassa jhānassa lābhīti vā tatiyassa jhānassa lābhīti vā catutthassa jhānassa lābhīti vā ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, ayaṁ kittīti—yaso kitti ca yā pubbe. 33 Hāyate vāpi tassa sāti. Tassa aparena samayena buddhaṁ dhammaṁ saṅghaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattassa so ca yaso sā ca kitti hāyati parihāyati paridhaṁsati paripatati antaradhāyati vippalujjatīti—yaso kitti ca yā pubbe hāyate vāpi tassa sā. 34 Etampi disvā sikkhetha methunaṁ vippahātaveti. Etanti pubbe samaṇabhāve yaso kitti ca, aparabhāge buddhaṁ dhammaṁ saṅghaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattassa ayaso ca akitti ca; etaṁ sampattiṁ vipattiṁ. Disvāti passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—etampi disvā. Sikkhethāti tisso sikkhā—adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā. Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Khuddako sīlakkhandho, mahanto sīlakkhandho. Sīlaṁ patiṭṭhā ādi caraṇaṁ saṁyamo saṁvaro mukhaṁ pamukhaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā—ayaṁ adhisīlasikkhā. 35 Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati …pe… dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati—ayaṁ adhicittasikkhā. 36 Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. So idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti, ime āsavāti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ āsavasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ āsavanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti—ayaṁ adhipaññāsikkhā. Methunadhammo nāma yo so asaddhammo …pe… taṅkāraṇā vuccati methunadhammo. 37 Etampi disvā sikkhetha, methunaṁ vippahātaveti. Methunadhammassa pahānāya vūpasamāya paṭinissaggāya paṭipassaddhiyā adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaṁ adhiṭṭhahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, vīriyaṁ paggaṇhanto sikkheyya, satiṁ upaṭṭhapento sikkheyya, cittaṁ samādahanto sikkheyya, paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṁ abhijānanto sikkheyya, pariññeyyaṁ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṁ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṁ bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti—etampi disvā sikkhetha, methunaṁ vippahātave. 38 Tenāha bhagavā— 39 “Yaso kitti ca yā pubbe, hāyate vāpi tassa sā; Etampi disvā sikkhetha, methunaṁ vippahātave”ti. 40 Saṅkappehi pareto so, kapaṇo viya 2308 --- mnd7 1:40 jhāyati; Sutvā paresaṁ nigghosaṁ, maṅku hoti tathāvidho. 41 Saṅkappehi pareto so, kapaṇo viya jhāyatīti. Kāmasaṅkappena byāpādasaṅkappena vihiṁsāsaṅkappena diṭṭhisaṅkappena phuṭṭho pareto samohito samannāgato pihito kapaṇo viya mando viya momūho viya jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. Yathā ulūko rukkhasākhāyaṁ mūsikaṁ magayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati, yathā kotthu nadītīre macche magayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati, yathā biḷāro sandhisamalasaṅkaṭire mūsikaṁ magayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati, yathā gadrabho vahacchinno sandhisamalasaṅkaṭire jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; evamevaṁ so vibbhantako kāmasaṅkappena byāpādasaṅkappena vihiṁsāsaṅkappena diṭṭhisaṅkappena phuṭṭho pareto samohito samannāgato pihito kapaṇo viya mando viya momūho viya jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyatīti—saṅkappehi pareto so kapaṇo viya jhāyati. 42 Sutvā paresaṁ nigghosaṁ, maṅku hoti tathāvidhoti. Paresanti upajjhāyā vā ācariyā vā samānupajjhāyakā vā samānācariyakā vā mittā vā sandiṭṭhā vā sambhattā vā sahāyā vā codenti—“tassa te, āvuso, alābhā, tassa te dulladdhaṁ, yaṁ tvaṁ evarūpaṁ uḷāraṁ satthāraṁ labhitvā evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā evarūpaṁ ariyagaṇaṁ labhitvā hīnassa methunadhammassa kāraṇā buddhaṁ dhammaṁ saṅghaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattosi. Saddhāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, hirīpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, ottappampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, vīriyampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, satipi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, paññāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesū”ti. Tesaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusāsanaṁ anusiṭṭhiṁ sutvā suṇitvā uggahetvā upadhārayitvā upalakkhayitvā maṅku hoti, pīḷito ghaṭṭito byādhito domanassito hoti. Tathāvidhoti tathāvidho tādiso tassaṇṭhito tappakāro tappaṭibhāgo. Yo so vibbhantakoti—sutvā paresaṁ nigghosaṁ maṅku hoti tathāvidho. 43 Tenāha bhagavā— 44 “Saṅkappehi pareto so, kapaṇo viya jhāyati; Sutvā paresaṁ nigghosaṁ, maṅku hoti tathāvidho”ti. 45 Atha satthāni kurute, paravādehi codito; Esa khvassa mahāgedho, mosavajjaṁ pagāhati. 46 Atha satthāni kurute, paravādehi coditoti. Athāti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṁ—athāti. Satthānīti tīṇi satthāni—kāyasatthaṁ, vacīsatthaṁ, manosatthaṁ. Tividhaṁ kāyaduccaritaṁ kāyasatthaṁ, catubbidhaṁ vacīduccaritaṁ vacīsatthaṁ, tividhaṁ manoduccaritaṁ manosatthaṁ. Paravādehi coditoti. Upajjhāyehi vā ācariyehi vā samānupajjhāyakehi vā samānācariyakehi vā mittehi vā sandiṭṭhehi vā sambhattehi vā sahāyehi vā codito sampajānamusā bhāsati. “Abhirato ahaṁ, bhante, ahosiṁ pabbajjāya. Mātā me posetabbā, tenamhi vibbhanto”ti bhaṇati. “Pitā me posetabbo, tenamhi vibbhanto”ti bhaṇati. “Bhātā me posetabbo … bhaginī me posetabbā … putto me posetabbo … dhītā me posetabbā … mittā me posetabbā … amaccā me posetabbā … ñātakā me posetabbā … sālohitā me posetabbā, tenamhi vibbhanto”ti bhaṇati. Vacīsatthaṁ karoti saṅkaroti janeti sañjaneti nibbatteti abhinibbattetīti—atha satthāni kurute, paravādehi codito. 47 Esa khvassa mahāgedhoti. Eso tassa mahāgedho mahāvanaṁ mahāgahanaṁ mahākantāro mahāvisamo mahākuṭilo mahāpaṅko mahāpalipo mahāpalibodho mahābandhanaṁ, yadidaṁ sampajānamusāvādoti—esa khvassa mahāgedho. 48 Mosavajjaṁ pagāhatīti. Mosavajjaṁ vuccati musāvādo. Idhekacco sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho—“ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī”ti, so ajānaṁ vā āha—“jānāmī”ti, jānaṁ vā āha—“na jānāmī”ti, apassaṁ vā āha—“passāmī”ti, passaṁ vā āha—“na passāmī”ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsati—idaṁ vuccati mosavajjaṁ. 49 Api 2309 --- mnd7 1:49 ca tīhākārehi musāvādo hoti. Pubbevassa hoti—“musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti—“musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti—“musā mayā bhaṇitan”ti. Imehi tīhākārehi musāvādo hoti. Api ca catūhākārehi musāvādo hoti. Pubbevassa hoti—“musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti—“musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti—“musā mayā bhaṇitan”ti, vinidhāya diṭṭhiṁ. Imehi catūhākārehi musāvādo hoti. Api ca pañcahākārehi … chahākārehi … sattahākārehi … aṭṭhahākārehi musāvādo hoti. Pubbevassa hoti—“musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti—“musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti—“musā mayā bhaṇitan”ti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya saññaṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Imehi aṭṭhahākārehi musāvādo hoti. Mosavajjaṁ pagāhatīti. Mosavajjaṁ pagāhati ogāhati ajjhogāhati pavisatīti—mosavajjaṁ pagāhati. 50 Tenāha bhagavā— 51 “Atha satthāni kurute, paravādehi codito; Esa khvassa mahāgedho, mosavajjaṁ pagāhatī”ti. 52 Paṇḍitoti samaññāto, ekacariyaṁ adhiṭṭhito; Sa cāpi methune yutto, mandova parikissati. 53 Paṇḍitoti samaññātoti. Idhekacco pubbe samaṇabhāve kitti vaṇṇagato hoti—“paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno suttantikoti vā vinayadharoti vā dhammakathikoti vā …pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī”ti vā. Evaṁ ñāto hoti paññāto samaññāto hotīti—paṇḍitoti samaññāto. 54 Ekaccariyaṁ adhiṭṭhitoti. Dvīhi kāraṇehi ekaccariyaṁ adhiṭṭhito—pabbajjāsaṅkhātena vā gaṇāvavassaggaṭṭhena vā. Kathaṁ pabbajjāsaṅkhātena ekacariyaṁ adhiṭṭhito? Sabbaṁ gharāvāsapalibodhaṁ chinditvā …pe… evaṁ pabbajjāsaṅkhātena ekaccariyaṁ adhiṭṭhito. Kathaṁ gaṇāvavassaggaṭṭhena ekacariyaṁ adhiṭṭhito? So evaṁ pabbajito samāno eko araññavanapatthāni pantāni …pe… evaṁ gaṇāvavassaggaṭṭhena ekacariyaṁ adhiṭṭhitoti—ekacariyaṁ adhiṭṭhito. 55 Sa cāpi methune yuttoti. Methunadhammo nāma yo so asaddhammo gāmadhammo …pe… taṅkāraṇā vuccati methunadhammo. Sa cāpi methune yuttoti. So aparena samayena buddhaṁ dhammaṁ saṅghaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitvā methunadhamme yutto payutto āyutto samāyuttoti—sa cāpi methune yutto. 56 Mandova parikissatīti. Kapaṇo viya mando viya momūho viya kissati parikissati parikilissati. Pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati. Evampi kissati parikissati parikilissati. Tamenaṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti—kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, addhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti, bilaṅgathālikampi karonti, saṅkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti, baḷisamaṁsikampi karonti, kahāpaṇikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṁ chindanti. Evampi kissati parikissati parikilissati. 57 Atha vā kāmataṇhāya abhibhūto pariyādinnacitto bhoge pariyesanto nāvāya mahāsamuddaṁ pakkhandati, sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassehi pīḷiyamāno khuppipāsāya miyyamāno tigumbaṁ gacchati, takkolaṁ gacchati, takkasīlaṁ gacchati, kālamukhaṁ gacchati, purapūraṁ gacchati, vesuṅgaṁ gacchati, verāpathaṁ gacchati, javaṁ gacchati, tāmaliṁ gacchati, vaṅgaṁ gacchati, eḷabandhanaṁ gacchati, suvaṇṇakūṭaṁ gacchati, suvaṇṇabhūmiṁ gacchati, tambapāṇiṁ gacchati, suppārakaṁ gacchati, bhārukacchaṁ gacchati, suraṭṭhaṁ gacchati, bhaṅgalokaṁ gacchati, bhaṅgaṇaṁ gacchati, paramabhaṅgaṇaṁ gacchati, yonaṁ gacchati, paramayonaṁ gacchati, vinakaṁ gacchati, mūlapadaṁ gacchati, marukantāraṁ gacchati, 2310 --- mnd7 1:57 jaṇṇupathaṁ gacchati, ajapathaṁ gacchati, meṇḍapathaṁ gacchati, saṅkupathaṁ gacchati, chattapathaṁ gacchati, vaṁsapathaṁ gacchati, sakuṇapathaṁ gacchati, mūsikapathaṁ gacchati, daripathaṁ gacchati, vettācāraṁ gacchati. Evampi kissati parikissati parikilissati. 58 Gavesanto na vindati, alābhamūlakampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Evampi kissati parikissati parikilissati. 59 Gavesanto vindati, laddhāpi ārakkhamūlakampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti—“kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṁ, na corā hareyyuṁ, na aggi daheyya, na udakaṁ vaheyya, na apiyā dāyādā hareyyun”ti. Tassa evaṁ ārakkhato gopayato te bhogā vippalujjanti. So vippayogamūlakampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Evampi kissati parikissati parikilissatīti—sa cāpi methune yutto, mandova parikissati. 60 Tenāha bhagavā— 61 “Paṇḍitoti samaññāto, ekacariyaṁ adhiṭṭhito; Sa cāpi methune yutto, mandova parikissatī”ti. 62 Etamādīnavaṁ ñatvā, Muni pubbāpare idha; Ekacariyaṁ daḷhaṁ kayirā, Na nisevetha methunaṁ. 63 Etamādīnavaṁ ñatvā, muni pubbāpare idhāti. Etanti pubbe samaṇabhāve yaso ca kitti ca, aparabhāge buddhaṁ dhammaṁ saṅghaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattassa ayaso ca akitti ca; etaṁ sampattiṁ vipattiñca. Ñatvāti jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Munīti. Monaṁ vuccati ñāṇaṁ. Yā paññā pajānanā …pe… saṅgajālamaticca so muni. Idhāti imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṁ ādāye imasmiṁ dhamme imasmiṁ vinaye imasmiṁ dhammavinaye imasmiṁ pāvacane imasmiṁ brahmacariye imasmiṁ satthusāsane imasmiṁ attabhāve imasmiṁ manussaloketi—etamādīnavaṁ ñatvā muni pubbāpare idha. 64 Ekacariyaṁ daḷhaṁ kayirāti. Dvīhi kāraṇehi ekacariyaṁ daḷhaṁ kareyya—pabbajjāsaṅkhātena vā gaṇāvavassaggaṭṭhena vā. Kathaṁ pabbajjāsaṅkhātena ekacariyaṁ daḷhaṁ kareyya? Sabbaṁ gharāvāsapalibodhaṁ chinditvā puttadārapalibodhaṁ chinditvā ñātipalibodhaṁ chinditvā mittāmaccapalibodhaṁ chinditvā sannidhipalibodhaṁ chinditvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā akiñcanabhāvaṁ upagantvā eko careyya vihareyya iriyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyya. Evaṁ pabbajjāsaṅkhātena ekacariyaṁ daḷhaṁ kareyya. 65 Kathaṁ gaṇāvavassaggaṭṭhena ekacariyaṁ daḷhaṁ kareyya? So evaṁ pabbajito samāno eko araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭiseveyya appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. So eko gaccheyya, eko tiṭṭheyya, eko nisīdeyya, eko seyyaṁ kappeyya, eko gāmaṁ piṇḍāya paviseyya, eko paṭikkameyya, eko raho nisīdeyya, eko caṅkamaṁ adhiṭṭheyya, eko careyya vihareyya iriyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyya. Evaṁ gaṇāvavassaggaṭṭhena ekacariyaṁ daḷhaṁ kareyyāti—ekacariyaṁ daḷhaṁ kareyya, thiraṁ kareyya, daḷhaṁ samādāno assa, avaṭṭhitasamādāno assa kusalesu dhammesūti—ekacariyaṁ daḷhaṁ kayirā. 66 Na nisevetha methunanti. Methunadhammo nāma yo so asaddhammo gāmadhammo …pe… taṅkāraṇā vuccati methunadhammo. Methunadhammaṁ na seveyya na niseveyya na saṁseveyya na paṭiseveyya na careyya na samācareyya na samādāya vatteyyāti—na nisevetha methunaṁ. 67 Tenāha bhagavā— 68 “Etamādīnavaṁ ñatvā, Muni pubbāpare idha; Ekacariyaṁ daḷhaṁ kayirā, Na nisevetha methunan”ti. 69 Vivekaññeva sikkhetha, etaṁ ariyānamuttamaṁ; Na tena seṭṭho maññetha, sa ve nibbānasantike. 70 Vivekaññeva sikkhethāti. Vivekoti tayo vivekā—kāyaviveko, cittaviveko, upadhiviveko. Katamo kāyaviveko …pe… ayaṁ upadhiviveko. Kāyaviveko ca vivekaṭṭhakāyānaṁ nekkhammābhiratānaṁ. Cittaviveko ca parisuddhacittānaṁ paramavodānappattānaṁ. Upadhiviveko ca nirūpadhīnaṁ puggalānaṁ visaṅkhāragatānaṁ. Sikkhāti tisso sikkhā—adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā …pe… ayaṁ adhipaññāsikkhā. Vivekaññeva sikkhethāti vivekaññeva sikkheyya ācareyya 2311 --- mnd7 1:70 samācareyya samādāya vatteyyāti—vivekaññeva sikkhetha. 71 Etaṁ ariyānamuttamanti. Ariyā vuccanti buddhā ca buddhasāvakā ca paccekabuddhā ca. Ariyānaṁ etaṁ aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaraṁ yadidaṁ vivekacariyāti—etaṁ ariyānamuttamaṁ. 72 Na tena seṭṭho maññethāti. Kāyavivekacariyāya unnatiṁ na kareyya, unnamaṁ na kareyya, mānaṁ na kareyya, thāmaṁ na kareyya, thambhaṁ na kareyya, na tena mānaṁ janeyya, na tena thaddho assa patthaddho paggahitasiroti—tena seṭṭho na maññetha. 73 Sa ve nibbānasantiketi. So nibbānassa santike sāmantā āsanne avidūre upakaṭṭheti—sa ve nibbānasantike. 74 Tenāha bhagavā— 75 “Vivekaññeva sikkhetha, etaṁ ariyānamuttamaṁ; Na tena seṭṭho maññetha, sa ve nibbānasantike”ti. 76 Rittassa munino carato, kāmesu anapekkhino; Oghatiṇṇassa pihayanti, kāmesu gadhitā pajā. 77 Rittassa munino caratoti. Rittassa vivittassa pavivittassa, kāyaduccaritena rittassa vivittassa pavivittassa. Vacīduccaritena …pe… manoduccaritena … rāgena … dosena … mohena … kodhena … upanāhena … makkhena … paḷāsena … issāya … macchariyena … māyāya … sāṭheyyena … thambhena … sārambhena … mānena … atimānena … madena … pamādena … sabbakilesehi … sabbaduccaritehi … sabbadarathehi … sabbapariḷāhehi … sabbasantāpehi … sabbākusalābhisaṅkhārehi rittassa vivittassa pavivittassa. Muninoti. Monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. Caratoti carato viharato iriyato vattato pālayato yapayato yāpayatoti—rittassa munino carato. 78 Kāmesu anapekkhinoti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gametvā kāmesu anapekkhamāno cattakāmo vantakāmo muttakāmo pahīnakāmo paṭinissaṭṭhakāmo, vītarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītibhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharatīti—kāmesu anapekkhino. 79 Oghatiṇṇassa pihayanti, kāmesu gadhitā pajāti. Pajāti sattādhivacanaṁ pajā kāmesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhā. Te kāmoghaṁ tiṇṇassa bhavoghaṁ tiṇṇassa diṭṭhoghaṁ tiṇṇassa avijjoghaṁ tiṇṇassa sabbasaṅkhārapathaṁ tiṇṇassa uttiṇṇassa nittiṇṇassa atikkantassa samatikkantassa vītivattassa pāraṅgatassa pāraṁ pattassa antaṁ gatassa antaṁ pattassa koṭiṁ gatassa koṭiṁ pattassa pariyantaṁ gatassa pariyantaṁ pattassa vosānaṁ gatassa vosānaṁ pattassa tāṇaṁ gatassa tāṇaṁ pattassa leṇaṁ gatassa leṇaṁ pattassa saraṇaṁ gatassa saraṇaṁ pattassa abhayaṁ gatassa abhayaṁ pattassa accutaṁ gatassa accutaṁ pattassa amataṁ gatassa amataṁ pattassa nibbānaṁ gatassa nibbānaṁ pattassa icchanti sādiyanti patthayanti pihayanti abhijappanti. Yathā iṇāyikā ānaṇyaṁ patthenti pihayanti, yathā ābādhikā ārogyaṁ patthenti pihayanti, yathā bandhanabaddhā bandhanamokkhaṁ patthenti pihayanti, yathā dāsā bhujissaṁ patthenti pihayanti, yathā kantāraddhānapakkhandā khemantabhūmiṁ patthenti pihayanti; evamevaṁ pajā kāmesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhā te kāmoghaṁ tiṇṇassa bhavoghaṁ tiṇṇassa …pe… nibbānaṁ gatassa nibbānaṁ pattassa icchanti sādiyanti patthayanti pihayanti abhijappantīti—oghatiṇṇassa pihayanti, kāmesu gadhitā pajā. 80 Tenāha bhagavā— 81 “Rittassa munino carato, kāmesu anapekkhino; Oghatiṇṇassa pihayanti, kāmesu gadhitā pajā”ti. 82 Tissametteyyasuttaniddeso sattamo. mnd8 0 Mahāniddesa Aṭṭhakavagga 8. Pasūrasuttaniddesa |1| Atha pasūrasuttaniddesaṁ vakkhati— 2 Idheva suddhiṁ 2312 --- mnd8 1:2 iti vādayanti, Nāññesu dhammesu visuddhimāhu; Yaṁ nissitā tattha subhaṁ vadānā, Paccekasaccesu puthū niviṭṭhā. 3 Idheva suddhiṁ iti vādayantīti. Idheva suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. “Sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. “Asassato loko … antavā loko … anantavā loko … taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … hoti tathāgato paraṁ maraṇā … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—idheva suddhiṁ iti vādayanti. 4 Nāññesu dhammesu visuddhimāhūti. Attano satthāraṁ dhammakkhānaṁ gaṇaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ ṭhapetvā sabbe paravāde khipanti ukkhipanti parikkhipanti. “So satthā na sabbaññū, dhammo na svākkhāto, gaṇo na suppaṭipanno, diṭṭhi na bhaddikā, paṭipadā na supaññattā, maggo na niyyāniko, natthettha suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā parimutti vā, na tattha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti vā, hīnā nihīnā omakā lāmakā chatukkā parittā”ti—evamāhaṁsu evaṁ vadanti evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—nāññesu dhammesu visuddhimāhu. 5 Yaṁ nissitā tattha subhaṁ vadānāti. Yaṁ nissitāti yaṁ satthāraṁ dhammakkhānaṁ gaṇaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ nissitā sannissitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. Tatthāti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā. Subhaṁ vadānāti subhavādā sobhanavādā paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti—yaṁ nissitā tattha subhaṁ vadānā. 6 Paccekasaccesu puthū niviṭṭhāti. Puthū samaṇabrāhmaṇā puthū paccekasaccesu niviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. “Sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti niviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. “Asassato loko …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti niviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti—paccekasaccesu puthū niviṭṭhā. 7 Tenāha bhagavā— 8 “Idheva suddhiṁ iti vādayanti, Nāññesu dhammesu visuddhimāhu; Yaṁ nissitā tattha subhaṁ vadānā, Paccekasaccesu puthū niviṭṭhā”ti. 9 Te vādakāmā parisaṁ vigayha, Bālaṁ dahantī mithu aññamaññaṁ; Vadanti te aññasitā kathojjaṁ, Pasaṁsakāmā kusalāvadānā. 10 Te vādakāmā parisaṁ vigayhāti. Te vādakāmāti te vādakāmā vādatthikā vādādhippāyā vādapurekkhārā vādapariyesanaṁ carantā. Parisaṁ vigayhāti khattiyaparisaṁ brāhmaṇaparisaṁ gahapatiparisaṁ samaṇaparisaṁ vigayha ogayha ajjhogāhetvā pavisitvāti—te vādakāmā parisaṁ vigayha. 11 Bālaṁ dahantī mithu aññamaññanti. Mithūti dve janā dve kalahakārakā dve bhaṇḍanakārakā dve bhassakārakā dve vivādakārakā dve adhikaraṇakārakā dve vādino dve sallāpakā; te aññamaññaṁ bālato hīnato nihīnato omakato lāmakato chatukkato parittato dahanti passanti dakkhanti olokenti nijjhāyanti upaparikkhantīti—bālaṁ dahantī mithu aññamaññaṁ. 12 Vadanti te aññasitā kathojjanti. Aññaṁ satthāraṁ dhammakkhānaṁ gaṇaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ nissitā sannissitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. Kathojjaṁ vuccati kalaho bhaṇḍanaṁ viggaho vivādo medhagaṁ. Atha vā kathojjanti anojavantī sā kathā kathojjaṁ vadanti, kalahaṁ vadanti, bhaṇḍanaṁ vadanti, viggahaṁ vadanti, vivādaṁ vadanti, medhagaṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—vadanti te aññasitā kathojjaṁ. 13 Pasaṁsakāmā kusalāvadānāti. Pasaṁsakāmāti pasaṁsakāmā pasaṁsatthikā 2313 --- mnd8 1:13 pasaṁsādhippāyā pasaṁsapurekkhārā pasaṁsapariyesanaṁ carantā. Kusalāvadānāti kusalavādā paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti—pasaṁsakāmā kusalāvadānā. 14 Tenāha bhagavā— 15 “Te vādakāmā parisaṁ vigayha, Bālaṁ dahantī mithu aññamaññaṁ; Vadanti te aññasitā kathojjaṁ, Pasaṁsakāmā kusalāvadānā”ti. 16 Yutto kathāyaṁ parisāya majjhe, Pasaṁsamicchaṁ vinighāti hoti; Apāhatasmiṁ pana maṅku hoti, Nindāya so kuppati randhamesī. 17 Yutto kathāyaṁ parisāya majjheti. Khattiyaparisāya vā brāhmaṇaparisāya vā gahapatiparisāya vā samaṇaparisāya vā majjhe attano kathāyaṁ yutto payutto āyutto samāyutto sampayutto kathetunti—yutto kathāyaṁ parisāya majjhe. 18 Pasaṁsamicchaṁ vinighāti hotīti. Pasaṁsamicchanti pasaṁsaṁ thomanaṁ kittiṁ vaṇṇahāriyaṁ icchanto sādiyanto patthayanto pihayanto abhijappanto. Vinighāti hotīti pubbeva sallāpā kathaṅkathī vinighātī hoti. “Jayo nu kho me bhavissati, parājayo nu kho me bhavissati, kathaṁ niggahaṁ karissāmi, kathaṁ paṭikammaṁ karissāmi, kathaṁ visesaṁ karissāmi, kathaṁ paṭivisesaṁ karissāmi, kathaṁ āveṭhiyaṁ karissāmi, kathaṁ nibbeṭhiyaṁ karissāmi, kathaṁ chedaṁ karissāmi, kathaṁ maṇḍalaṁ karissāmī”ti, evaṁ pubbeva sallāpā kathaṅkathī vinighāti hotīti—pasaṁsamicchaṁ vinighāti hoti. 19 Apāhatasmiṁ pana maṅku hotīti. Ye te pañhavīmaṁsakā parisā pārisajjā pāsārikā, te apaharanti. “Atthāpagataṁ bhaṇitan”ti atthato apaharanti, “byañjanāpagataṁ bhaṇitan”ti byañjanato apaharanti, “atthabyañjanāpagataṁ bhaṇitan”ti atthabyañjanato apaharanti, “attho te dunnīto, byañjanaṁ te duropitaṁ, atthabyañjanaṁ te dunnītaṁ duropitaṁ, niggaho te akato, paṭikammaṁ te dukkaṭaṁ, viseso te akato, paṭiviseso te dukkaṭo, āveṭhiyā te akatā, nibbeṭhiyā te dukkaṭā, chedo te akato, maṇḍalaṁ te dukkaṭaṁ visamakathaṁ dukkathitaṁ dubbhaṇitaṁ dullapitaṁ duruttaṁ dubbhāsitan”ti apaharanti. Apāhatasmiṁ pana maṅku hotīti. Apāhatasmiṁ maṅku hoti pīḷito ghaṭṭito byādhito domanassito hotīti—apāhatasmiṁ pana maṅku hoti. 20 Nindāya so kuppati randhamesīti. Nindāya garahāya akittiyā avaṇṇahārikāya kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarotīti—nindāya so kuppati. Randhamesīti virandhamesī aparaddhamesī khalitamesī gaḷitamesī vivaramesīti—nindāya so kuppati randhamesī. 21 Tenāha bhagavā— 22 “Yutto kathāyaṁ parisāya majjhe, Pasaṁsamicchaṁ vinighāti hoti; Apāhatasmiṁ pana maṅku hoti, Nindāya so kuppati randhamesī”ti. 23 Yamassa vādaṁ parihīnamāhu, Apāhataṁ pañhavimaṁsakāse; Paridevati socati hīnavādo, Upaccagā manti anutthunāti. 24 Yamassa vādaṁ parihīnamāhūti yaṁ tassa vādaṁ hīnaṁ nihīnaṁ parihīnaṁ parihāpitaṁ na paripūritaṁ, evamāhaṁsu evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—yamassa vādaṁ parihīnamāhu. 25 Apāhataṁ pañhavimaṁsakāseti. Ye te pañhavīmaṁsakā parisā pārisajjā pāsārikā, te apaharanti. “Atthāpagataṁ bhaṇitan”ti atthato apaharanti, “byañjanāpagataṁ bhaṇitan”ti byañjanato apaharanti, “atthabyañjanāpagataṁ bhaṇitan”ti atthabyañjanato apaharanti, “attho te dunnīto, byañjanaṁ te duropitaṁ, atthabyañjanaṁ te dunnītaṁ duropitaṁ, niggaho te akato, paṭikammaṁ te dukkaṭaṁ, viseso te akato, paṭiviseso te dukkaṭo, āveṭhiyā te akatā, nibbeṭhiyā te dukkaṭā, chedo te akato, maṇḍalaṁ te dukkaṭaṁ visamakathaṁ dukkathitaṁ dubbhaṇitaṁ dullapitaṁ duruttaṁ dubbhāsitan”ti, apaharantīti—apāhataṁ pañhavimaṁsakāse. 26 Paridevati socati hīnavādoti. Paridevatīti “aññaṁ mayā āvajjitaṁ aññaṁ cintitaṁ aññaṁ upadhāritaṁ, aññaṁ upalakkhitaṁ so mahāpakkho mahāpariso mahāparivāro; parisā cāyaṁ vaggā, na samaggā; samaggāya parisāya hetu kathāsallāpo puna bhañjissāmī”ti, yā evarūpā vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappāyanā 2314 --- mnd8 1:26 lālappāyitattanti—paridevati. Socatīti “tassa jayo”ti socati, “mayhaṁ parājayo”ti socati, “tassa lābho”ti socati, “mayhaṁ alābho”ti socati, “tassa yaso”ti socati, “mayhaṁ ayaso”ti socati, “tassa pasaṁsā”ti socati, “mayhaṁ nindā”ti socati, “tassa sukhan”ti socati, “mayhaṁ dukkhan”ti socati, “so sakkato garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, ahamasmi asakkato agarukato amānito apūjito anapacito na lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan”ti socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjatīti—paridevati socati. Hīnavādoti hīnavādo nihīnavādo parihīnavādo parihāpitavādo na paripūravādoti—paridevati socati hīnavādo. 27 Upaccagā manti anutthunātīti. So maṁ vādena vādaṁ accagā upaccagā atikkanto samatikkanto vītivattoti. Evampi upaccagā manti. Atha vā maṁ vādena vādaṁ abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā maddayitvā carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpetīti. Evampi upaccagā manti. Anutthunā vuccati vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappāyanā lālappāyitattanti—upaccagā manti anutthunāti. 28 Tenāha bhagavā— 29 “Yamassa vādaṁ parihīnamāhu, Apāhataṁ pañhavimaṁsakāse; Paridevati socati hīnavādo, Upaccagā manti anutthunātī”ti. 30 Ete vivādā samaṇesu jātā, Etesu ugghātinighāti hoti; Etampi disvā virame kathojjaṁ, Na haññadatthatthi pasaṁsalābhā. 31 Ete vivādā samaṇesu jātāti. Samaṇāti ye keci ito bahiddhā paribbajūpagatā paribbajasamāpannā. Ete diṭṭhikalahā diṭṭhibhaṇḍanā diṭṭhiviggahā diṭṭhivivādā diṭṭhimedhagā samaṇesu jātā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtāti—ete vivādā samaṇesu jātā. 32 Etesu ugghātinighāti hotīti. Jayaparājayo hoti, lābhālābho hoti, yasāyaso hoti, nindāpasaṁsā hoti, sukhadukkhaṁ hoti, somanassadomanassaṁ hoti, iṭṭhāniṭṭhaṁ hoti, anunayapaṭighaṁ hoti, ugghātitanigghātitaṁ hoti, anurodhavirodho hoti, jayena cittaṁ ugghātitaṁ hoti parājayena cittaṁ nigghātitaṁ hoti, lābhena cittaṁ ugghātitaṁ hoti alābhena cittaṁ nigghātitaṁ hoti, yasena cittaṁ ugghātitaṁ hoti ayasena cittaṁ nigghātitaṁ hoti, pasaṁsāya cittaṁ ugghātitaṁ hoti nindāya cittaṁ nigghātitaṁ hoti, sukhena cittaṁ ugghātitaṁ hoti dukkhena cittaṁ nigghātitaṁ hoti, somanassena cittaṁ ugghātitaṁ hoti domanassena cittaṁ nigghātitaṁ hoti, unnatiyā cittaṁ ugghātitaṁ hoti, onatiyā cittaṁ nigghātitaṁ hotīti—etesu ugghātinighāti hoti. 33 Etampi disvā virame kathojjanti. Etampi disvāti etaṁ ādīnavaṁ disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā diṭṭhikalahesu diṭṭhibhaṇḍanesu diṭṭhiviggahesu diṭṭhivivādesu diṭṭhimedhagesūti—etampi disvā virame kathojjanti. Kathojjaṁ vuccati kalaho bhaṇḍanaṁ viggaho vivādo medhagaṁ. Atha vā kathojjanti anojavantī sā kathā kathojjaṁ na kareyya, kalahaṁ na kareyya, bhaṇḍanaṁ na kareyya, viggahaṁ na kareyya, vivādaṁ na kareyya, medhagaṁ na kareyya, kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippayutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—etampi disvā virame kathojjaṁ. 34 Na haññadatthatthi pasaṁsalābhāti. Pasaṁsalābhā añño attho natthi attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho, samparāyiko vā attho, uttāno vā attho, gambhīro vā attho, gūḷho vā attho, paṭicchanno vā attho, neyyo vā attho, nīto vā attho, anavajjo vā attho, nikkileso vā attho, vodāno vā attho, paramattho vā attho natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhantīti—na haññadatthatthi pasaṁsalābhā. 35 Tenāha bhagavā— 36 “Ete vivādā samaṇesu jātā, Etesu ugghātinighāti hoti; Etampi disvā virame kathojjaṁ, Na haññadatthatthi pasaṁsalābhā”ti. 37 Pasaṁsito vā pana tattha hoti, Akkhāya vādaṁ 2315 --- mnd8 1:37 parisāya majjhe; So hassatī unnamatī ca tena, Pappuyya tamatthaṁ yathā mano ahu. 38 Pasaṁsito vā pana tattha hotīti. Tatthāti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā pasaṁsito thomito kittito vaṇṇito hotīti—pasaṁsito vā pana tattha hoti. 39 Akkhāya vādaṁ parisāya majjheti. Khattiyaparisāya vā brāhmaṇaparisāya vā gahapatiparisāya vā samaṇaparisāya vā majjhe attano vādaṁ akkhāya ācikkhitvā anuvādaṁ akkhāya ācikkhitvā thambhayitvā brūhayitvā dīpayitvā jotayitvā voharitvā pariggaṇhitvāti—akkhāya vādaṁ parisāya majjhe. 40 So hassatī unnamatī ca tenāti. So tena jayatthena tuṭṭho hoti haṭṭho pahaṭṭho attamano paripuṇṇasaṅkappo. Atha vā dantavidaṁsakaṁ hasamāno. So hassatī unnamatī ca tenāti so tena jayatthena unnato hoti unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassāti—so hassatī unnamatī ca tena. 41 Pappuyya tamatthaṁ yathā mano ahūti. Taṁ jayatthaṁ pappuyya pāpuṇitvā adhigantvā vinditvā paṭilabhitvā. Yathā mano ahūti yathā mano ahu, yathā citto ahu, yathā saṅkappo ahu, yathā viññāṇo ahūti—pappuyya tamatthaṁ yathā mano ahu. 42 Tenāha bhagavā— 43 “Pasaṁsito vā pana tattha hoti, Akkhāya vādaṁ parisāya majjhe; So hassatī unnamatī ca tena, Pappuyya tamatthaṁ yathā mano ahū”ti. 44 Yā unnatī sāssa vighātabhūmi, Mānātimānaṁ vadate paneso; Etampi disvā na vivādayetha, Na hi tena suddhiṁ kusalā vadanti. 45 Yā unnatī sāssa vighātabhūmīti. Yā unnati unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassāti—yā unnati. Sāssa vighātabhūmīti sā tassa vighātabhūmi upaghātabhūmi pīḷanabhūmi ghaṭṭanabhūmi upaddavabhūmi upasaggabhūmīti—yā unnatī sāssa vighātabhūmi. 46 Mānātimānaṁ vadate panesoti. So puggalo mānañca vadati atimānañca vadatīti—mānātimānaṁ vadate paneso. 47 Etampi disvā na vivādayethāti. Etaṁ ādīnavaṁ disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā diṭṭhikalahesu diṭṭhibhaṇḍanesu diṭṭhiviggahesu diṭṭhivivādesu diṭṭhimedhagesūti—etampi disvā. Na vivādayethāti na kalahaṁ kareyya na bhaṇḍanaṁ kareyya na viggahaṁ kareyya na vivādaṁ kareyya, na medhagaṁ kareyya, kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippayutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—etampi disvā na vivādayetha. 48 Na hi tena suddhiṁ kusalā vadantīti. Kusalāti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, te kusalā diṭṭhikalahena diṭṭhibhaṇḍanena diṭṭhiviggahena diṭṭhivivādena diṭṭhimedhagena suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ na vadanti na kathenti na bhaṇanti na dīpayanti na voharantīti—na hi tena suddhiṁ kusalā vadanti. 49 Tenāha bhagavā— 50 “Yā unnatī sāssa vighātabhūmi, Mānātimānaṁ vadate paneso; Etampi disvā na vivādayetha, Na hi tena suddhiṁ kusalā vadantī”ti. 51 Sūro yathā rājakhādāya puṭṭho, Abhigajjameti paṭisūramicchaṁ; Yeneva so tena palehi sūra, Pubbeva natthi yadidaṁ yudhāya. 52 Sūro yathā rājakhādāya puṭṭhoti. Sūroti sūro vīro vikkanto abhīrū achambhī anutrāsī apalāyī. Rājakhādāya puṭṭhoti rājakhādanīyena rājabhojanīyena puṭṭho posito āpādito vaḍḍhitoti—sūro yathā rājakhādāya puṭṭho. 53 Abhigajjameti paṭisūramicchanti. So gajjanto uggajjanto abhigajjanto eti upeti upagacchati paṭisūraṁ paṭipurisaṁ paṭisattuṁ paṭimallaṁ icchanto sādiyanto patthayanto pihayanto abhijappantoti—abhigajjameti paṭisūramicchaṁ. 54 Yeneva so tena palehi sūrāti. Yeneva so diṭṭhigatiko tena palehi, tena vaja, tena gaccha, tena atikkama, so tuyhaṁ paṭisūro paṭipuriso paṭisattu 2316 --- mnd8 1:54 paṭimalloti—yeneva so tena palehi sūra. 55 Pubbeva natthi yadidaṁ yudhāyāti. Pubbeva bodhiyā mūle ye paṭisenikarā kilesā paṭilomakarā paṭikaṇḍakakarā paṭipakkhakarā te natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā. Yadidaṁ yudhāyāti yadidaṁ yuddhatthāya kalahatthāya bhaṇḍanatthāya viggahatthāya vivādatthāya medhagatthāyāti—pubbeva natthi yadidaṁ yudhāya. 56 Tenāha bhagavā— 57 “Sūro yathā rājakhādāya puṭṭho, Abhigajjameti paṭisūramicchaṁ; Yeneva so tena palehi sūra, Pubbeva natthi yadidaṁ yudhāyā”ti. 58 Ye diṭṭhimuggayha vivādayanti, Idameva saccanti ca vādayanti; Te tvaṁ vadassū na hi tedha atthi, Vādamhi jāte paṭisenikattā. 59 Ye diṭṭhimuggayha vivādayantīti ye dvāsaṭṭhidiṭṭhigatānaṁ aññataraññataraṁ diṭṭhigataṁ gahetvā gaṇhitvā uggaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā vivādayanti kalahaṁ karonti, bhaṇḍanaṁ karonti, viggahaṁ karonti, vivādaṁ karonti, medhagaṁ karonti—“na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi, micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṁ me, asahitaṁ te, pure vacanīyaṁ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṁ pure avaca, adhiciṇṇaṁ te viparāvattaṁ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti—ye diṭṭhimuggayha vivādayanti. 60 Idameva saccanti ca vādayantīti. “Sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti vādayanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. “Asassato loko …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti vādayanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—idameva saccanti ca vādayanti. 61 Te tvaṁ vadassū na hi tedha atthi, vādamhi jāte paṭisenikattāti. Te tvaṁ diṭṭhigatike vadassu vādena vādaṁ, niggahena niggahaṁ, paṭikammena paṭikammaṁ, visesena visesaṁ, paṭivisesena paṭivisesaṁ, āveṭhiyāya āveṭhiyaṁ, nibbeṭhiyāya nibbeṭhiyaṁ, chedena chedaṁ, maṇḍalena maṇḍalaṁ, te tuyhaṁ paṭisūrā paṭipurisā paṭisattū paṭimallāti—te tvaṁ vadassū na hi tedha atthi. Vādamhi jāte paṭisenikattāti. Vāde jāte sañjāte nibbatte abhinibbatte pātubhūteyeva paṭisenikattā paṭilomakattā paṭikaṇḍakakattā paṭipakkhakattā kalahaṁ kareyyuṁ bhaṇḍanaṁ kareyyuṁ viggahaṁ kareyyuṁ vivādaṁ kareyyuṁ medhagaṁ kareyyuṁ, te natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti, pahīnā …pe… ñāṇagginā daḍḍhāti—te tvaṁ vadassū na hi tedha atthi vādamhi jāte paṭisenikattā. 62 Tenāha bhagavā— 63 “Ye diṭṭhimuggayha vivādayanti, Idameva saccanti ca vādayanti; Te tvaṁ vadassū na hi tedha atthi, Vādamhi jāte paṭisenikattā”ti. 64 Visenikatvā pana ye caranti, Diṭṭhīhi diṭṭhiṁ avirujjhamānā; Tesu tvaṁ kiṁ labhetho pasūra, Yesīdha natthi paramuggahītaṁ. 65 Visenikatvā pana ye carantīti. Senā vuccati mārasenā. Kāyaduccaritaṁ mārasenā, vacīduccaritaṁ mārasenā, manoduccaritaṁ mārasenā, lobho mārasenā, doso mārasenā, moho mārasenā, kodho … upanāho … makkho … paḷāso … issā … macchariyaṁ … māyā … sāṭheyyaṁ … thambho … sārambho … māno … atimāno … mado … pamādo … sabbe kilesā … sabbe duccaritā … sabbe darathā … sabbe pariḷāhā … sabbe santāpā … sabbākusalābhisaṅkhārā mārasenā. 66 Vuttañhetaṁ bhagavatā— 67 “Kāmā te paṭhamā senā, dutiyā arati vuccati; …pe… Na naṁ asuro jināti, jetvāva labhate sukhan”ti. 68 Yato catūhi ariyamaggehi sabbā ca mārasenā sabbe ca paṭisenikarā kilesā jitā ca parājitā ca bhaggā vippaluggā parammukhā, tena vuccati visenikatvāti. Yeti arahanto khīṇāsavā. Carantīti caranti viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti yāpentīti—visenikatvā pana ye caranti. 69 Diṭṭhīhi diṭṭhiṁ avirujjhamānāti. Yesaṁ dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni, te diṭṭhīhi diṭṭhiṁ avirujjhamānā 2317 --- mnd8 1:69 appaṭivirujjhamānā appahīyamānā appaṭihaññamānā appaṭihatamānāti—diṭṭhīhi diṭṭhiṁ avirujjhamānā. 70 Tesu tvaṁ kiṁ labhetho pasūrāti. Tesu arahantesu khīṇāsavesu kiṁ labhetho paṭisūraṁ paṭipurisaṁ paṭisattuṁ paṭimallanti—tesu tvaṁ kiṁ labhetho pasūra. 71 Yesīdha natthi paramuggahītanti. Yesaṁ arahantānaṁ khīṇāsavānaṁ “idaṁ paramaṁ aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaran”ti gahitaṁ parāmaṭṭhaṁ abhiniviṭṭhaṁ ajjhositaṁ adhimuttaṁ, natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti, pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭipassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhanti—yesīdha natthi paramuggahītaṁ. 72 Tenāha bhagavā— 73 “Visenikatvā pana ye caranti, Diṭṭhīhi diṭṭhiṁ avirujjhamānā; Tesu tvaṁ kiṁ labhetho pasūra, Yesīdha natthi paramuggahītan”ti. 74 Atha tvaṁ pavitakkamāgamā, Manasā diṭṭhigatāni cintayanto; Dhonena yugaṁ samāgamā, Na hi tvaṁ sakkhasi sampayātave. 75 Atha tvaṁ pavitakkamāgamāti. Athāti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā petaṁ—athāti. Pavitakkamāgamāti takkento vitakkento saṅkappento “jayo nu kho me bhavissati, parājayo nu kho me bhavissati, kathaṁ niggahaṁ karissāmi, kathaṁ paṭikammaṁ karissāmi, kathaṁ visesaṁ karissāmi, kathaṁ paṭivisesaṁ karissāmi, kathaṁ āveṭhiyaṁ karissāmi, kathaṁ nibbeṭhiyaṁ karissāmi, kathaṁ chedaṁ karissāmi, kathaṁ maṇḍalaṁ karissāmi” evaṁ takkento vitakkento saṅkappento āgatosi upagatosi sampattosi mayā saddhiṁ samāgatosīti—atha tvaṁ pavitakkamāgamā. 76 Manasā diṭṭhigatāni cintayantoti. Manoti yaṁ cittaṁ mano mānasaṁ hadayaṁ paṇḍaraṁ, mano manāyatanaṁ manindriyaṁ viññāṇaṁ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu. Cittena diṭṭhiṁ cintento vicintento “sassato loko”ti vā, “asassato loko”ti vā …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vāti—manasā diṭṭhigatāni cintayanto. 77 Dhonena yugaṁ samāgamā, na hi tvaṁ sakkhasi sampayātaveti. Dhonā vuccati paññā. Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Kiṅkāraṇā dhonā vuccati paññā? Tāya paññāya kāyaduccaritaṁ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca, vacīduccaritaṁ …pe… sabbākusalābhisaṅkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Atha vā sammādiṭṭhiyā micchādiṭṭhi … sammāsaṅkappena micchāsaṅkappo …pe… sammāvimuttiyā micchāvimutti dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Atha vā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena sabbe kilesā … sabbe duccaritā … sabbe darathā … sabbe pariḷāhā … sabbe santāpā … sabbākusalābhisaṅkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Bhagavā imehi dhoneyyehi dhammehi upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato, tasmā bhagavā dhono. So dhutarāgo dhutapāpo dhutakileso dhutapariḷāhoti—dhonoti. 78 Dhonena yugaṁ samāgamā, na hi tvaṁ sakkhasi sampayātaveti. Pasūro paribbājako na paṭibalo dhonena buddhena bhagavatā saddhiṁ yugaṁ samāgamaṁ samāgantvā yugaggāhaṁ gaṇhitvā sākacchetuṁ sallapituṁ sākacchaṁ samāpajjituṁ. Taṁ kissa hetu? Pasūro paribbājako hīno nihīno omako lāmako chatukko paritto. So hi bhagavā aggo ca seṭṭho ca visiṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Yathā saso na paṭibalo mattena mātaṅgena saddhiṁ yugaṁ samāgamaṁ samāgantvā yugaggāhaṁ gaṇhituṁ; yathā kotthuko na paṭibalo sīhena migaraññā saddhiṁ yugaṁ samāgamaṁ samāgantvā yugaggāhaṁ gaṇhituṁ; yathā vacchako taruṇako dhenupako na paṭibalo usabhena calakakunā saddhiṁ yugaṁ samāgamaṁ samāgantvā yugaggāhaṁ gaṇhituṁ; yathā dhaṅko na paṭibalo garuḷena venateyyena saddhiṁ yugaṁ samāgamaṁ samāgantvā yugaggāhaṁ gaṇhituṁ; yathā caṇḍālo na paṭibalo raññā cakkavattinā saddhiṁ yugaṁ samāgamaṁ samāgantvā yugaggāhaṁ gaṇhituṁ; yathā paṁsupisācako na paṭibalo indena devaraññā saddhiṁ yugaṁ samāgamaṁ samāgantvā yugaggāhaṁ gaṇhituṁ; evamevaṁ pasūro paribbājako na paṭibalo dhonena buddhena bhagavatā saddhiṁ yugaṁ 2318 --- mnd8 1:78 samāgamaṁ samāgantvā yugaggāhaṁ gaṇhitvā sākacchetuṁ sallapituṁ sākacchaṁ samāpajjituṁ. Taṁ kissa hetu? Pasūro paribbājako hīnapañño nihīnapañño omakapañño lāmakapañño chatukkapañño parittapañño. So hi bhagavā mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño, paññāpabhedakusalo pabhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido, catuvesārajjappatto dasabaladhārī, purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho, anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā, netā vinetā anunetā, paññāpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido maggānugā ca panassa etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā. 79 So hi bhagavā jānaṁ jānāti passaṁ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto, vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato; natthi tassa bhagavato aññātaṁ adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya. Atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṁ āgacchanti. Yaṁ kiñci neyyaṁ nāma atthi dhammaṁ jānitabbaṁ. Attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho, samparāyiko vā attho, uttāno vā attho, gambhīro vā attho, gūḷho vā attho, paṭicchanno vā attho, neyyo vā attho, nīto vā attho, anavajjo vā attho, nikkileso vā attho, vodāno vā attho, paramattho vā attho, sabbaṁ taṁ antobuddhañāṇe parivattati. 80 Sabbaṁ kāyakammaṁ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti, sabbaṁ vacīkammaṁ ñāṇānuparivatti, sabbaṁ manokammaṁ ñāṇānuparivatti. Atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṁ ñāṇaṁ, anāgate appaṭihataṁ ñāṇaṁ, paccuppanne appaṭihataṁ ñāṇaṁ, yāvatakaṁ neyyaṁ tāvatakaṁ ñāṇaṁ, yāvatakaṁ ñāṇaṁ tāvatakaṁ neyyaṁ, neyyapariyantikaṁ ñāṇaṁ, ñāṇapariyantikaṁ neyyaṁ, neyyaṁ atikkamitvā ñāṇaṁ nappavattati, ñāṇaṁ atikkamitvā neyyapatho natthi. Aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā. Yathā dvinnaṁ samuggapaṭalānaṁ sammā phusitānaṁ heṭṭhimaṁ samuggapaṭalaṁ uparimaṁ nātivattati, uparimaṁ samuggapaṭalaṁ heṭṭhimaṁ nātivattati aññamaññapariyantaṭṭhāyino; evamevaṁ buddhassa bhagavato neyyañca ñāṇañca aññamaññapariyantaṭṭhāyino; yāvatakaṁ neyyaṁ tāvatakaṁ ñāṇaṁ, yāvatakaṁ ñāṇaṁ tāvatakaṁ neyyaṁ, neyyapariyantikaṁ ñāṇaṁ, ñāṇapariyantikaṁ neyyaṁ, neyyaṁ atikkamitvā ñāṇaṁ nappavattati, ñāṇaṁ atikkamitvā neyyapatho natthi. Aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṁ pavattati. 81 Sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanapaṭibaddhā ākaṅkhapaṭibaddhā manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā. Sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṁ pavattati, sabbesañca sattānaṁ bhagavā āsayaṁ jānāti anusayaṁ jānāti caritaṁ jānāti adhimuttiṁ jānāti. Apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte pajānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. 82 Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṁ upādāya antomahāsamudde parivattanti; evamevaṁ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci pakkhī antamaso garuḷaṁ venateyyaṁ upādāya ākāsassa padese parivattanti; evamevaṁ yepi te sāriputtasamā paññāya tepi buddhañāṇassa padese parivattanti. Buddhañāṇaṁ devamanussānaṁ paññaṁ pharitvā abhibhavitvā tiṭṭhati. 83 Yepi te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā Vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhe abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā tathāgate upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni ca. Kathitā visajjitāva te pañhā bhagavatā honti niddiṭṭhakāraṇā. Upakkhittakā ca te bhagavato sampajjanti. Atha kho bhagavāva tattha atirocati yadidaṁ paññāyāti—dhonena yugaṁ samāgamā, na hi tvaṁ sakkhasi sampayātave. 84 Tenāha 2319 --- mnd8 1:84 bhagavā— 85 “Atha tvaṁ pavitakkamāgamā, Manasā diṭṭhigatāni cintayanto; Dhonena yugaṁ samāgamā, Na hi tvaṁ sakkhasi sampayātave”ti. 86 Pasūrasuttaniddeso aṭṭhamo. mnd3 0 Mahāniddesa Aṭṭhakavagga 3. Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddesa |1| Atha duṭṭhaṭṭhakasuttaniddesaṁ vakkhati— 2 Vadanti ve duṭṭhamanāpi eke, Athopi ve saccamanā vadanti; Vādañca jātaṁ muni no upeti, Tasmā munī natthi khilo kuhiñci. 3 Vadanti ve duṭṭhamanāpi eketi te titthiyā duṭṭhamanā paduṭṭhamānā viruddhamanā paṭiviruddhamanā āhatamanā paccāhatamanā āghātitamanā paccāghātitamanā vadanti upavadanti bhagavantañca bhikkhusaṅghañca abhūtenāti—vadanti ve duṭṭhamanāpi eke. 4 Athopi ve saccamanā vadantīti ye tesaṁ titthiyānaṁ saddahantā okappentā adhimuccantā saccamanā saccasaññino bhūtamanā bhūtasaññino tathamanā tathasaññino yāthāvamanā yāthāvasaññino aviparītamanā aviparītasaññino vadanti upavadanti bhagavantañca bhikkhusaṅghañca abhūtenāti—athopi ve saccamanā vadanti. 5 Vādañca jātaṁ muni no upetīti. So vādo jāto hoti sañjāto nibbatto abhinibbatto pātubhūto paratoghoso akkoso upavādo bhagavato ca bhikkhusaṅghassa ca abhūtenāti—vādañca jātaṁ. Muni no upetīti. Munīti. Monaṁ vuccati ñāṇaṁ. Yā paññā pajānanā amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, tena ñāṇena samannāgato muni monappatto …pe… saṅgajālamaticca so muni. Yo vādaṁ upeti so dvīhi kāraṇehi vādaṁ upeti—kārako kārakatāya vādaṁ upeti, atha vā vuccamāno upavadiyamāno kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Akārakomhīti yo vādaṁ upeti so imehi dvīhi kāraṇehi vādaṁ upeti. Muni dvīhi kāraṇehi vādaṁ na upeti—akārako muni akārakatāya vādaṁ na upeti, atha vā vuccamāno upavadiyamāno na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Akārakomhīti muni imehi dvīhi kāraṇehi vādaṁ na upeti na upagacchati na gaṇhāti na parāmasati na abhinivisatīti—vādañca jātaṁ muni no upeti. 6 Tasmā munī natthi khilo kuhiñcīti. Tasmāti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānaṁ munino āhatacittatā khilajātatāpi natthi. Pañcapi cetokhilā natthi, tayopi khilā natthi. Rāgakhilo dosakhilo mohakhilo natthi na santi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho. Kuhiñcīti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṁ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti—tasmā munī natthi khilo kuhiñcīti. 7 Tenāha bhagavā— 8 “Vadanti ve duṭṭhamanāpi eke, Athopi ve saccamanā vadanti; Vādañca jātaṁ muni no upeti, Tasmā munī natthi khilo kuhiñcī”ti. 9 Sakañhi diṭṭhiṁ kathamaccayeyya, Chandānunīto ruciyā niviṭṭho; Sayaṁ samattāni pakubbamāno, Yathā hi jāneyya tathā vadeyya. 10 Sakañhi diṭṭhiṁ kathamaccayeyyāti. Yaṁ te titthiyā sundariparibbājikaṁ hantvā samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ avaṇṇaṁ pakāsayitvā “evaṁ etaṁ lābhaṁ yasasakkāraṁ sammānaṁ paccāharissāmā”ti te evaṁdiṭṭhikā evaṅkhantikā evaṁrucikā evaṁladdhikā evaṁajjhāsayā evaṁadhippāyā, te nāsakkhiṁsu sakaṁ diṭṭhiṁ sakaṁ khantiṁ sakaṁ ruciṁ sakaṁ laddhiṁ sakaṁ ajjhāsayaṁ sakaṁ adhippāyaṁ atikkamituṁ; atha kho sveva ayaso te paccāgatoti, evampi—sakañhi diṭṭhiṁ kathamaccayeyya. Atha vā “sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti yo so evaṁvādo, so sakaṁ diṭṭhiṁ sakaṁ khantiṁ sakaṁ ruciṁ sakaṁ laddhiṁ sakaṁ ajjhāsayaṁ sakaṁ adhippāyaṁ kathaṁ accayeyya atikkameyya samatikkameyya vītivatteyya? Taṁ kissa hetu? Tassa sā diṭṭhi tathā samattā samādinnā gahitā parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttāti. Evampi—sakañhi diṭṭhiṁ kathamaccayeyya? “Asassato loko …pe… antavā loko … anantavā loko … taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … aññaṁ jīvaṁ aññaṁ 2320 --- mnd3 1:10 sarīraṁ … hoti tathāgato paraṁ maraṇā … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti yo so evaṁ vādo, so sakaṁ diṭṭhiṁ sakaṁ khantiṁ sakaṁ ruciṁ sakaṁ laddhiṁ sakaṁ ajjhāsayaṁ sakaṁ adhippāyaṁ kathaṁ accayeyya atikkameyya samatikkameyya vītivatteyya? Taṁ kissa hetu? Tassa sā diṭṭhi tathā samattā samādinnā gahitā parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttāti. Evampi—sakañhi diṭṭhiṁ kathamaccayeyya. 11 Chandānunīto ruciyā niviṭṭhoti. Chandānunītoti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā yāyati niyyati vuyhati saṁharīyati. Yathā hatthiyānena vā assayānena vā rathayānena vā goyānena vā ajayānena vā meṇḍayānena vā oṭṭhayānena vā kharayānena vā yāyati niyyati vuyhati saṁharīyati, evamevaṁ sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā yāyati niyyati vuyhati saṁharīyatīti—chandānunīto. Ruciyā niviṭṭhoti sakāya diṭṭhiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā niviṭṭho patiṭṭhito allīno upagato ajjhosito adhimuttoti—chandānunīto ruciyā niviṭṭho. 12 Sayaṁ samattāni pakubbamānoti. Sayaṁ samattaṁ karoti paripuṇṇaṁ karoti anomaṁ karoti aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaraṁ karoti. “Ayaṁ satthā sabbaññū”ti sayaṁ samattaṁ karoti paripuṇṇaṁ karoti anomaṁ karoti aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaraṁ karoti. “Ayaṁ dhammo svākkhāto, ayaṁ gaṇo suppaṭipanno, ayaṁ diṭṭhi bhaddikā, ayaṁ paṭipadā supaññattā, ayaṁ maggo niyyāniko”ti sayaṁ samattaṁ karoti paripuṇṇaṁ karoti anomaṁ karoti aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaraṁ karoti janeti sañjaneti nibbatteti abhinibbattetīti—sayaṁ samattāni pakubbamāno. 13 Yathā hi jāneyya tathā vadeyyāti yathā jāneyya, tathā vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyya. “Sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti yathā jāneyya, tathā vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyya. “Asassato loko …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti yathā jāneyya, tathā vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyyāti—yathā hi jāneyya tathā vadeyya. 14 Tenāha bhagavā— 15 “Sakañhi diṭṭhiṁ kathamaccayeyya, Chandānunīto ruciyā niviṭṭho; Sayaṁ samattāni pakubbamāno, Yathā hi jāneyya tathā vadeyyā”ti. 16 Yo attano sīlavatāni jantu, Anānupuṭṭhova paresa pāva; Anariyadhammaṁ kusalā tamāhu, Yo ātumānaṁ sayameva pāva. 17 Yo attano sīlavatāni jantūti. Yoti yo yādiso yathāyutto yathāvihito yathāpakāro yaṁṭhānappatto yaṁdhammasamannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Sīlavatānīti atthi sīlañceva vatañca, atthi vataṁ na sīlaṁ. Katamaṁ sīlañceva vatañca? Idha bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yo tattha saṁyamo saṁvaro avītikkamo, idaṁ sīlaṁ. Yaṁ samādānaṁ taṁ vataṁ. Saṁvaraṭṭhena sīlaṁ; samādānaṭṭhena vataṁ—idaṁ vuccati sīlañceva vatañca. Katamaṁ vataṁ, na sīlaṁ? Aṭṭha dhutaṅgāni—āraññikaṅgaṁ, piṇḍapātikaṅgaṁ, paṁsukūlikaṅgaṁ, tecīvarikaṅgaṁ, sapadānacārikaṅgaṁ, khalupacchābhattikaṅgaṁ, nesajjikaṅgaṁ, yathāsanthatikaṅgaṁ—idaṁ vuccati vataṁ, na sīlaṁ. Vīriyasamādānampi vuccati vataṁ, na sīlaṁ. “Kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ. Yaṁ taṁ purisathāmena purisabalena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ, na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī”ti—cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evarūpaṁ vīriyasamādānaṁ—idaṁ vuccati vataṁ, na sīlaṁ. 18 “Nāsissaṁ na pivissāmi, vihārato na nikkhame; Napi passaṁ nipātessaṁ, taṇhāsalle anūhate”ti. 19 Cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṁ vuccati vataṁ, na sīlaṁ. “Na tāvāhaṁ imaṁ pallaṅkaṁ bhindissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccissatī”ti—cittaṁ 2321 --- mnd3 1:19 paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṁ vuccati vataṁ, na sīlaṁ. “Na tāvāhaṁ imamhā āsanā vuṭṭhahissāmi, caṅkamā orohissāmi, vihārā nikkhamissāmi, aḍḍhayogā nikkhamissāmi, pāsādā nikkhamissāmi, hammiyā nikkhamissāmi, guhāya nikkhamissāmi, leṇā nikkhamissāmi, kuṭiyā nikkhamissāmi, kūṭāgārā nikkhamissāmi, aṭṭā nikkhamissāmi, māḷā nikkhamissāmi, uddaṇḍā nikkhamissāmi, upaṭṭhānasālāya nikkhamissāmi, maṇḍapā nikkhamissāmi, rukkhamūlā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccissatī”ti—cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṁ vuccati vataṁ, na sīlaṁ. 20 “Imasmiññeva pubbaṇhasamayaṁ ariyadhammaṁ āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi sacchikarissāmī”ti—cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṁ vuccati vataṁ, na sīlaṁ. “Imasmiññeva majjhanhikasamayaṁ, sāyanhasamayaṁ, purebhattaṁ, pacchābhattaṁ, purimaṁ yāmaṁ, majjhimaṁ yāmaṁ, pacchimaṁ yāmaṁ, kāḷe, juṇhe, vasse, hemante, gimhe, purime vayokhandhe, majjhime vayokhandhe, pacchime vayokhandhe ariyadhammaṁ āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi sacchikarissāmī”ti—cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṁ vuccati vataṁ, na sīlaṁ. Jantūti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujoti—yo attano sīlavatāni jantu. 21 Anānupuṭṭhova paresa pāvāti. Paresanti paresaṁ khattiyānaṁ brāhmaṇānaṁ vessānaṁ suddānaṁ gahaṭṭhānaṁ pabbajitānaṁ devānaṁ manussānaṁ. Anānupuṭṭhoti apuṭṭho apucchito ayācito anajjhesito apasādito. Pāvāti attano sīlaṁ vā vataṁ vā sīlabbataṁ vā pāvadati. Ahamasmi sīlasampannoti vā, vatasampannoti vā, sīlabbatasampannoti vā jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā, uccā kulā pabbajitoti vā, mahākulā pabbajitoti vā, mahābhogakulā pabbajitoti vā, uḷārabhogakulā pabbajitoti vā, ñāto yasassī sagahaṭṭhapabbajitānanti vā, lābhimhi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti vā, suttantikoti vā, vinayadharoti vā, dhammakathikoti vā, āraññikoti vā, piṇḍapātikoti vā, paṁsukūlikoti vā, tecīvarikoti vā, sapadānacārikoti vā, khalupacchābhattikoti vā, nesajjikoti vā, yathāsanthatikoti vā, paṭhamassa jhānassa lābhīti vā, dutiyassa jhānassa lābhīti vā, tatiyassa jhānassa lābhīti vā, catutthassa jhānassa lābhīti vā, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā pāvadati katheti bhaṇati dīpayati voharatīti—anānupuṭṭhova paresaṁ pāva. 22 Anariyadhammaṁ kusalā tamāhūti. Kusalāti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, te kusalā evamāhaṁsu—“anariyānaṁ eso dhammo, neso dhammo ariyānaṁ; bālānaṁ eso dhammo, neso dhammo paṇḍitānaṁ; asappurisānaṁ eso dhammo, neso dhammo sappurisānan”ti. Evamāhaṁsu evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—anariyadhammaṁ kusalā tamāhu. 23 Yo ātumānaṁ sayameva pāvāti. Ātumā vuccati attā. Sayameva pāvāti sayameva attānaṁ pāvadati—ahamasmi sīlasampannoti vā, vatasampannoti vā, sīlabbatasampannoti vā, jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā, uccā kulā pabbajitoti vā, mahākulā pabbajitoti vā, mahābhogakulā pabbajitoti vā, uḷārabhogakulā pabbajitoti vā, ñāto yasassī sagahaṭṭhapabbajitānanti vā, lābhimhi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti vā, suttantikoti vā, vinayadharoti vā, dhammakathikoti vā, āraññikoti vā, 2322 --- mnd3 1:23 piṇḍapātikoti vā, paṁsukūlikoti vā, tecīvarikoti vā, sapadānacārikoti vā, khalupacchābhattikoti vā, nesajjikoti vā, yathāsanthatikoti vā, paṭhamassa jhānassa lābhīti vā, dutiyassa jhānassa lābhīti vā, tatiyassa jhānassa lābhīti vā, catutthassa jhānassa lābhīti vā, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā pāvadati katheti bhaṇati dīpayati voharatīti—yo ātumānaṁ sayameva pāvāti. 24 Tenāha bhagavā— 25 “Yo attano sīlavatāni jantu, Anānupuṭṭhova paresa pāva; Anariyadhammaṁ kusalā tamāhu, Yo ātumānaṁ sayameva pāvā”ti. 26 Santo ca bhikkhu abhinibbutatto, Itihanti sīlesu akatthamāno; Tamariyadhammaṁ kusalā vadanti, Yassussadā natthi kuhiñci loke. 27 Santo ca bhikkhu abhinibbutattoti. Santoti rāgassa samitattā santo, dosassa samitattā santo, mohassa samitattā santo, kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa … sabbakilesānaṁ … sabbaduccaritānaṁ … sabbadarathānaṁ … sabbapariḷāhānaṁ … sabbasantāpānaṁ … sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭipassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddhoti—santo. Bhikkhūti sattannaṁ dhammānaṁ bhinnattā bhikkhu—sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti. Bhinnāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. 28 “Pajjena katena attanā, (sabhiyāti bhagavā) Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho; Vibhavañca bhavañca vippahāya, Vusitavā khīṇapunabbhavo sa bhikkhū”ti. 29 Santo ca bhikkhu abhinibbutattoti rāgassa nibbāpitattā abhinibbutatto, dosassa nibbāpitattā abhinibbutatto, mohassa nibbāpitattā abhinibbutatto, kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa … sabbakilesānaṁ … sabbaduccaritānaṁ … sabbadarathānaṁ … sabbapariḷāhānaṁ … sabbasantāpānaṁ … sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ nibbāpitattā abhinibbutattoti—santo ca bhikkhu abhinibbutatto. 30 Itihanti sīlesu akatthamānoti. Itīti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā metaṁ—itihanti. Sīlesu akatthamānoti. Idhekacco katthī hoti vikatthī. So katthati vikatthati. Ahamasmi sīlasampannoti vā, vatasampannoti vā, sīlabbatasampannoti vā, jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā …pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā katthati vikatthati. Evaṁ na katthati na vikatthati. Katthanā ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—itihanti sīlesu akatthamāno. 31 Tamariyadhammaṁ kusalā vadantīti. Kusalāti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, te kusalā evaṁ vadanti—“ariyānaṁ eso dhammo, neso dhammo anariyānaṁ; paṇḍitānaṁ eso dhammo, neso dhammo bālānaṁ; sappurisānaṁ eso dhammo, neso dhammo asappurisānan”ti. Evaṁ vadanti, ariyānaṁ evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—tamariyadhammaṁ kusalā vadanti. 32 Yassussadā natthi kuhiñci loketi. Yassāti arahato khīṇāsavassa. Ussadāti sattussadā—rāgussado, dosussado, mohussado, mānussado, diṭṭhussado, kilesussado, kammussado. Yassime ussadā natthi na santi na vijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā 2323 --- mnd3 1:32 abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā. Kuhiñcīti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṁ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi—yassussadā natthi kuhiñci loke. 33 Tenāha bhagavā— 34 “Santo ca bhikkhu abhinibbutatto, Itihanti sīlesu akatthamāno; Tamariyadhammaṁ kusalā vadanti, Yassussadā natthi kuhiñci loke”ti. 35 Pakappitā saṅkhatā yassa dhammā, Purakkhatā santi avīvadātā; Yadattani passati ānisaṁsaṁ, Taṁ nissito kuppapaṭiccasantiṁ. 36 Pakappitā saṅkhatā yassa dhammāti. Pakappanāti dve pakappanā—taṇhāpakappanā ca diṭṭhipakappanā ca …pe… ayaṁ taṇhāpakappanā …pe… ayaṁ diṭṭhipakappanā. Saṅkhatāti saṅkhatā abhisaṅkhatā saṇṭhapitātipi—saṅkhatā. Atha vā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammātipi—saṅkhatā. Yassāti diṭṭhigatikassa. Dhammā vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatānīti—pakappitā saṅkhatā yassa dhammā. 37 Purakkhatā santi avīvadātāti. Purakkhatāti dve purekkhārā—taṇhāpurekkhāro ca diṭṭhipurekkhāro ca …pe… ayaṁ taṇhāpurekkhāro …pe… ayaṁ diṭṭhipurekkhāro. Tassa taṇhāpurekkhāro appahīno, diṭṭhipurekkhāro appaṭinissaṭṭho. Tassa taṇhāpurekkhārassa appahīnattā, diṭṭhipurekkhārassa appaṭinissaṭṭhattā so taṇhaṁ vā diṭṭhiṁ vā purato katvā carati taṇhādhajo taṇhāketu taṇhādhipateyyo, diṭṭhidhajo diṭṭhiketu diṭṭhādhipateyyo, taṇhāya vā diṭṭhiyā vā parivārito caratīti—purakkhatā. Santīti santi saṁvijjanti atthi upalabbhanti. Avīvadātāti avevadātā avodātā aparisuddhā saṅkiliṭṭhā saṅkilesikāti—purakkhatā santi avīvadātā. 38 Yadattani passati ānisaṁsanti. Yadattanīti yaṁ attani. Attā vuccati diṭṭhigataṁ. Attano diṭṭhiyā dve ānisaṁse passati—diṭṭhadhammikañca ānisaṁsaṁ, samparāyikañca ānisaṁsaṁ. Katamo diṭṭhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṁso? Yaṁdiṭṭhiko satthā hoti, taṁdiṭṭhikā sāvakā honti. Taṁdiṭṭhikaṁ satthāraṁ sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti apacitiṁ karonti. Labhati ca tatonidānaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ—ayaṁ diṭṭhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṁso. Katamo diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṁso? Ayaṁ diṭṭhi alaṁ nāgattāya vā supaṇṇattāya vā yakkhattāya vā asurattāya vā gandhabbattāya vā mahārājattāya vā indattāya vā brahmattāya vā devattāya vā. Ayaṁ diṭṭhi suddhiyā visuddhiyā parisuddhiyā, muttiyā vimuttiyā parimuttiyā. Imāya diṭṭhiyā sujjhanti visujjhanti parisujjhanti muccanti vimuccanti parimuccanti. Imāya diṭṭhiyā sujjhissāmi visujjhissāmi parisujjhissāmi, muccissāmi vimuccissāmi parimuccissāmīti āyatiṁ phalapāṭikaṅkhī hoti—ayaṁ diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṁso. Attano diṭṭhiyā ime dve ānisaṁse passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatīti—yadattani passati ānisaṁsaṁ. 39 Taṁ nissito kuppapaṭiccasantinti. Tisso santiyo—accantasanti, tadaṅgasanti, sammutisanti. Katamā accantasanti? Accantasanti vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ayaṁ accantasanti. Katamā tadaṅgasanti? Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa nīvaraṇā santā honti; dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārā santā honti; tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pīti santā hoti; catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa sukhadukkhā santā honti; ākāsānañcāyatanaṁ samāpannassa rūpasaññā paṭighasaññā nānattasaññā santā hoti; viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā santā hoti; ākiñcaññāyatanaṁ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā santā hoti; nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā santā hoti. Ayaṁ tadaṅgasanti. Katamā sammutisanti? Sammutisantiyo vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni diṭṭhisantiyo. Api ca sammutisanti imasmiṁ atthe adhippetā santīti. Taṁ nissito kuppapaṭiccasantinti. Kuppasantiṁ pakuppasantiṁ eritasantiṁ sameritasantiṁ 2324 --- mnd3 1:39 calitasantiṁ ghaṭṭitasantiṁ kappitasantiṁ pakappitasantiṁ aniccaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammaṁ, santiṁ nissito asito allīno upagato ajjhosito adhimuttoti—taṁ nissito kuppapaṭiccasantiṁ. 40 Tenāha bhagavā— 41 “Pakappitā saṅkhatā yassa dhammā, Purakkhatā santi avīvadātā; Yadattani passati ānisaṁsaṁ, Taṁ nissito kuppapaṭiccasantin”ti. 42 Diṭṭhīnivesā na hi svātivattā, Dhammesu niccheyya samuggahītaṁ; Tasmā naro tesu nivesanesu, Nirassatī ādiyatī ca dhammaṁ. 43 Diṭṭhīnivesā na hi svātivattāti. Diṭṭhīnivesāti “sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti abhinivesaparāmāso diṭṭhinivesanaṁ. “Asassato loko … antavā loko … anantavā loko … taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … hoti tathāgato paraṁ maraṇā … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti abhinivesaparāmāso diṭṭhinivesananti. Diṭṭhīnivesā na hi svātivattāti diṭṭhinivesā na hi svātivattā durativattā duttarā duppatarā dussamatikkamā dubbinivattāti—diṭṭhīnivesā na hi svātivattā. 44 Dhammesu niccheyya samuggahītanti. Dhammesūti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatesu. Niccheyyāti nicchinitvā vinicchinitvā vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Samuggahītanti nivesanesu odhiggāho bilaggāho varaggāho koṭṭhāsaggāho uccayaggāho samuccayaggāho. Idaṁ saccaṁ tacchaṁ tathaṁ bhūtaṁ yāthāvaṁ aviparītanti gahitaṁ parāmaṭṭhaṁ abhiniviṭṭhaṁ ajjhositaṁ adhimuttanti—dhammesu niccheyya samuggahītaṁ. 45 Tasmā naro tesu nivesanesūti. Tasmāti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānaṁ. Naroti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujo. Tesu nivesanesūti tesu diṭṭhinivesanesūti—tasmā naro tesu nivesanesu. 46 Nirassatī ādiyatī ca dhammanti. Nirassatīti dvīhi kāraṇehi nirassati—paravicchindanāya vā nirassati, anabhisambhuṇanto vā nirassati. Kathaṁ paravicchindanāya nirassati? Paro vicchindeti—so satthā na sabbaññū, dhammo na svākkhāto, gaṇo na suppaṭipanno, diṭṭhi na bhaddikā, paṭipadā na supaññattā, maggo na niyyāniko, natthettha suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā parimutti vā, natthettha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti vā, hīnā nihīnā omakā lāmakā chatukkā parittāti—evaṁ paro vicchindeti. Evaṁ vicchindiyamāno satthāraṁ nirassati, dhammakkhānaṁ nirassati, gaṇaṁ nirassati, diṭṭhiṁ nirassati, paṭipadaṁ nirassati, maggaṁ nirassati. Evaṁ paravicchindanāya nirassati. Kathaṁ anabhisambhuṇanto nirassati? Sīlaṁ anabhisambhuṇanto sīlaṁ nirassati, vataṁ anabhisambhuṇanto vataṁ nirassati, sīlabbataṁ anabhisambhuṇanto sīlabbataṁ nirassati. Evaṁ anabhisambhuṇanto nirassati. Ādiyatī ca dhammanti. Satthāraṁ gaṇhāti, dhammakkhānaṁ gaṇhāti, gaṇaṁ gaṇhāti, diṭṭhiṁ gaṇhāti, paṭipadaṁ gaṇhāti, maggaṁ gaṇhāti parāmasati abhinivisatīti—nirassatī ādiyatī ca dhammaṁ. 47 Tenāha bhagavā— 48 “Diṭṭhīnivesā na hi svātivattā, Dhammesu niccheyya samuggahītaṁ; Tasmā naro tesu nivesanesu, Nirassatī ādiyatī ca dhamman”ti. 49 Dhonassa hi natthi kuhiñci loke, Pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu; Māyañca mānañca pahāya dhono, Sa kena gaccheyya anūpayo so. 50 Dhonassa hi natthi kuhiñci loke pakappitā diṭṭhi bhavābhavesūti. Dhonoti. Dhonā vuccati paññā—yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṁ kosallaṁ nepuññaṁ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṁ patodo paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ paññāsatthaṁ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṁ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Kiṅkāraṇā dhonā vuccati paññā? Tāya paññāya kāyaduccaritaṁ 2325 --- mnd3 1:50 dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca; vacīduccaritaṁ … manoduccaritaṁ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca; rāgo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; doso … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; issā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca; macchariyaṁ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca; māyā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca; sāṭheyyaṁ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca; thambho dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; sārambho … māno … atimāno … mado … pamādo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; sabbe kilesā, sabbe duccaritā, sabbe darathā, sabbe pariḷāhā, sabbe santāpā, sabbākusalābhisaṅkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Taṅkāraṇā dhonā vuccati paññā. 51 Atha vā sammādiṭṭhiyā micchādiṭṭhi dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca; sammāsaṅkappena micchāsaṅkappo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; sammāvācāya micchāvācā dhutā ca dhotā ca …pe… sammākammantena micchākammanto dhuto ca … sammāājīvena micchāājīvo dhuto ca … sammāvāyāmena micchāvāyāmo dhuto ca … sammāsatiyā micchāsati dhutā ca … sammāsamādhinā micchāsamādhi dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; sammāñāṇena micchāñāṇaṁ dhutaṁ ca … sammāvimuttiyā micchāvimutti dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. 52 Atha vā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena sabbe kilesā, sabbe duccaritā, sabbe darathā, sabbe pariḷāhā, sabbe santāpā, sabbākusalābhisaṅkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Arahā imehi dhoneyyehi dhammehi upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato; tasmā arahā dhono. So dhutarāgo dhutapāpo dhutakileso dhutapariḷāhoti—dhono. Kuhiñcīti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṁ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā. Loketi apāyaloke …pe… āyatanaloke. 53 Pakappitāti dve pakappanā—taṇhāpakappanā ca diṭṭhipakappanā ca …pe… ayaṁ taṇhāpakappanā …pe… ayaṁ diṭṭhipakappanā. Bhavābhavesūti bhavābhave kammabhave punabbhave kāmabhave, kammabhave kāmabhave punabbhave rūpabhave, kammabhave rūpabhave punabbhave arūpabhave, kammabhave arūpabhave punabbhave punappunabbhave punappunagatiyā punappunaupapattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā. Dhonassa hi natthi kuhiñci loke pakappitā diṭṭhi bhavābhavesūti dhonassa kuhiñci loke bhavābhavesu ca kappitā pakappitā abhisaṅkhatā saṇṭhapitā diṭṭhi natthi na santi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—dhonassa hi natthi kuhiñci loke pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu. 54 Māyañca mānañca pahāya dhonoti. Māyā vuccati vañcanikā cariyā. Idhekacco kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā tassa paṭicchādanahetu pāpikaṁ icchaṁ paṇidahati—“mā maṁ jaññā”ti icchati, “mā maṁ jaññā”ti saṅkappeti, “mā maṁ jaññā”ti vācaṁ bhāsati, “mā maṁ jaññā”ti kāyena parakkamati. Yā evarūpā māyā māyāvitā accasarā vañcanā nikati nikiraṇā pariharaṇā gūhanā parigūhanā chādanā paricchādanā anuttānikammaṁ anāvikammaṁ vocchādanā pāpakiriyā, ayaṁ vuccati māyā. 55 Mānoti ekavidhena māno—yā cittassa unnati. Duvidhena māno—attukkaṁsanamāno, paravambhanamāno. Tividhena māno—“seyyohamasmī”ti māno, “sadisohamasmī”ti māno, “hīnohamasmī”ti māno. Catubbidhena māno—lābhena mānaṁ janeti, yasena mānaṁ janeti, pasaṁsāya mānaṁ janeti, sukhena mānaṁ janeti. Pañcavidhena māno—“lābhimhi manāpikānaṁ rūpānan”ti mānaṁ janeti, “lābhimhi manāpikānaṁ saddānaṁ … gandhānaṁ … rasānaṁ … phoṭṭhabbānan”ti mānaṁ janeti. Chabbidhena māno—cakkhusampadāya mānaṁ janeti, sotasampadāya … ghānasampadāya … jivhāsampadāya … kāyasampadāya … manosampadāya mānaṁ janeti. Sattavidhena māno—māno, atimāno, mānātimāno, omāno, adhimāno, asmimāno, micchāmāno. Aṭṭhavidhena māno—lābhena mānaṁ janeti, alābhena omānaṁ janeti, yasena mānaṁ janeti, ayasena omānaṁ janeti, pasaṁsāya mānaṁ janeti, nindāya omānaṁ janeti, 2326 --- mnd3 1:55 sukhena mānaṁ janeti, dukkhena omānaṁ janeti. Navavidhena māno—seyyassa seyyohamasmīti māno, seyyassa sadisohamasmīti māno, seyyassa hīnohamasmīti māno, sadisassa seyyohamasmīti māno, sadisassa sadisohamasmīti māno, sadisassa hīnohamasmīti māno, hīnassa seyyohamasmīti māno, hīnassa sadisohamasmīti māno, hīnassa hīnohamasmīti māno. Dasavidhena māno—idhekacco mānaṁ janeti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṁ unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa—ayaṁ vuccati māno. Māyañca mānañca pahāya dhonoti. Dhono māyañca mānañca pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gametvāti—māyañca mānañca pahāya dhono. 56 Sa kena gaccheyya anūpayo soti. Upayāti dve upayā—taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca …pe… ayaṁ taṇhūpayo …pe… ayaṁ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhūpayo pahīno, diṭṭhūpayo paṭinissaṭṭho. Taṇhūpayassa pahīnattā, diṭṭhūpayassa paṭinissaṭṭhattā anūpayo puggalo kena rāgena gaccheyya, kena dosena gaccheyya, kena mohena gaccheyya, kena mānena gaccheyya, kāya diṭṭhiyā gaccheyya, kena uddhaccena gaccheyya, kāya vicikicchāya gaccheyya, kehi anusayehi gaccheyya—rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā. Te abhisaṅkhārā pahīnā. Abhisaṅkhārānaṁ pahīnattā gatiyo kena gaccheyya—nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā. So hetu natthi paccayo natthi kāraṇaṁ natthi, yena gaccheyyāti—sa kena gaccheyya anūpayo so. 57 Tenāha bhagavā— 58 “Dhonassa hi natthi kuhiñci loke, Pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu; Māyañca mānañca pahāya dhono, Sa kena gaccheyya anūpayo so”ti. 59 Upayo hi dhammesu upeti vādaṁ, Anūpayaṁ kena kathaṁ vadeyya; Attā nirattā na hi tassa atthi, Adhosi so diṭṭhimidheva sabbaṁ. 60 Upayo hi dhammesu upeti vādanti. Upayāti dve upayā—taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca …pe… ayaṁ taṇhūpayo …pe… ayaṁ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhūpayo appahīno, diṭṭhūpayo appaṭinissaṭṭho. Taṇhūpayassa appahīnattā, diṭṭhūpayassa appaṭinissaṭṭhattā dhammesu vādaṁ upeti—rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā. Te abhisaṅkhārā appahīnā. Abhisaṅkhārānaṁ appahīnattā gatiyā vādaṁ upeti. Nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā vādaṁ upeti upagacchati gaṇhāti parāmasati abhinivisatīti—upayo hi dhammesu upeti vādaṁ. 61 Anūpayaṁ kena kathaṁ vadeyyāti. Upayāti dve upayā—taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca …pe… ayaṁ taṇhūpayo …pe… ayaṁ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhūpayo pahīno, diṭṭhūpayo paṭinissaṭṭho. Taṇhūpayassa pahīnattā, diṭṭhūpayassa paṭinissaṭṭhattā anūpayaṁ puggalaṁ kena rāgena vadeyya, kena dosena vadeyya, kena mohena vadeyya, kena mānena vadeyya, kāya diṭṭhiyā vadeyya, kena uddhaccena vadeyya, kāya vicikicchāya vadeyya, kehi anusayehi vadeyya—rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā. Te abhisaṅkhārā pahīnā. Abhisaṅkhārānaṁ pahīnattā gatiyo kena vadeyya—nerayikoti vā …pe… nevasaññīnāsaññīti vā. So hetu natthi, paccayo natthi, kāraṇaṁ natthi, yena vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyyāti—anūpayaṁ kena kathaṁ vadeyya. 62 Attā nirattā na hi tassa atthīti. Attāti attānudiṭṭhi natthi. Nirattāti ucchedadiṭṭhi natthi. Attāti gahitaṁ natthi. Nirattāti muñcitabbaṁ natthi. Yassatthi gahitaṁ, tassatthi muñcitabbaṁ; yassatthi muñcitabbaṁ, tassatthi gahitaṁ. Gahaṇaṁ muñcanā samatikkanto arahā buddhiparihānivītivatto. So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso 2327 --- mnd3 1:62 jātimaraṇasaṁsāro, natthi tassa punabbhavoti—attā nirattā na hi tassa atthi. 63 Adhosi so diṭṭhimidheva sabbanti tassa dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. So sabbadiṭṭhigataṁ idheva adhosi dhuni sandhuni niddhuni pajahi vinodesi byantiṁ akāsi anabhāvaṁ gamesīti—adhosi so diṭṭhimidheva sabbaṁ. 64 Tenāha bhagavā— 65 “Upayo hi dhammesu upeti vādaṁ, Anūpayaṁ kena kathaṁ vadeyya; Attā nirattā na hi tassa atthi, Adhosi so diṭṭhimidheva sabban”ti. 66 Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddeso tatiyo. mnd11 0 Mahāniddesa Aṭṭhakavagga 11. Kalahavivādasuttaniddesa |1| Atha kalahavivādasuttaniddesaṁ vakkhati— 2 Kutopahūtā kalahā vivādā, Paridevasokā sahamaccharā ca; Mānātimānā sahapesuṇā ca, Kutopahūtā te tadiṅgha brūhi. 3 Kutopahūtā kalahā vivādāti. Kalahoti ekena ākārena kalaho; vivādotipi taññeva. Yo kalaho so vivādo, yo vivādo so kalaho. Atha vā aparena ākārena vivādo vuccati kalahassa pubbabhāgo vivādo. Rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati—ayaṁ vivādo. Katamo kalaho? Āgārikā daṇḍapasutā kāyena vācāya kalahaṁ karonti, pabbajitā āpattiṁ āpajjantā kāyena vācāya kalahaṁ karonti—ayaṁ kalaho. 4 Kutopahūtā kalahā vivādāti. Kalahā ca vivādā ca kutopahūtā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavāti kalahassa ca vivādassa ca mūlaṁ pucchati, hetuṁ pucchati, nidānaṁ pucchati, sambhavaṁ pucchati, pabhavaṁ pucchati, samuṭṭhānaṁ pucchati, āhāraṁ pucchati, ārammaṇaṁ pucchati, paccayaṁ pucchati, samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—kutopahūtā kalahā vivādā. 5 Paridevasokā sahamaccharā cāti. Paridevoti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogabyasanena vā phuṭṭhassa, rogabyasanena vā phuṭṭhassa, sīlabyasanena vā phuṭṭhassa, diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena vā byasanena samannāgatassa, aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa, ādevo paridevo, ādevanā paridevanā, ādevitattaṁ paridevitattaṁ, vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappāyanā lālappāyitattaṁ. Sokoti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogarogasīladiṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena vā byasanena samannāgatassa, aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa, soko socanā socitattaṁ, antosoko antoparisoko, antoḍāho antopariḍāho, cetaso parijjhāyanā domanassaṁ sokasallaṁ. Maccharanti pañca macchariyāni—āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. Yaṁ evarūpaṁ macchariyaṁ maccharāyanaṁ maccharāyitattaṁ vevicchaṁ kadariyaṁ kaṭukañcukatā aggahitattaṁ cittassa—idaṁ vuccati macchariyaṁ. Api ca, khandhamacchariyampi macchariyaṁ, dhātumacchariyampi macchariyaṁ, āyatanamacchariyampi macchariyaṁ gāho. Idaṁ vuccati macchariyanti—paridevasokā sahamaccharā ca. 6 Mānātimānā sahapesuṇā cāti. Mānoti idhekacco mānaṁ janeti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā. Atimānoti idhekacco paraṁ atimaññati jātiyā vā gottena vā …pe… aññataraññatarena vā vatthunā. Pesuññanti idhekacco pisuṇavāco hoti—ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti samaggānaṁ vā bhettā, bhinnānaṁ vā 2328 --- mnd11 1:6 anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti—idaṁ vuccati pesuññaṁ. Api ca dvīhi kāraṇehi pesuññaṁ upasaṁharati—piyakamyatāya vā bhedādhippāyena vā. Kathaṁ piyakamyatāya pesuññaṁ upasaṁharati? Imassa piyo bhavissāmi, manāpo bhavissāmi, vissāsiko bhavissāmi, abbhantariko bhavissāmi, suhadayo bhavissāmīti—evaṁ piyakamyatāya pesuññaṁ upasaṁharati. Kathaṁ bhedādhippāyena pesuññaṁ upasaṁharati? Kathaṁ ime nānā assu, vinā assu, vaggā assu, dvidhā assu, dvejjhā assu, dve pakkhā assu, bhijjeyyuṁ na samāgaccheyyuṁ, dukkhaṁ na phāsu vihareyyunti—evaṁ bhedādhippāyena pesuññaṁ upasaṁharatīti—mānātimānā sahapesuṇā ca. 7 Kutopahūtā te tadiṅgha brūhīti. Kalaho ca vivādo ca paridevo ca soko ca macchariyañca māno ca atimāno ca pesuññañcāti—ime aṭṭha kilesā kutopahūtā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavāti. Imesaṁ aṭṭhannaṁ kilesānaṁ mūlaṁ pucchati, hetuṁ pucchati, nidānaṁ pucchati, sambhavaṁ pucchati, pabhavaṁ pucchati, samuṭṭhānaṁ pucchati, āhāraṁ pucchati, ārammaṇaṁ pucchati, paccayaṁ pucchati, samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—kutopahūtā te tadiṅgha brūhīti. Iṅgha brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti—kutopahūtā te tadiṅgha brūhi. 8 Tenāha so nimmito— 9 “Kutopahūtā kalahā vivādā, Paridevasokā sahamaccharā ca; Mānātimānā sahapesuṇā ca, Kutopahūtā te tadiṅgha brūhī”ti. 10 Piyappahūtā kalahā vivādā, Paridevasokā sahamaccharā ca; Mānātimānā sahapesuṇā ca, Maccherayuttā kalahā vivādā; Vivādajātesu ca pesuṇāni. 11 Piyappahūtā kalahā vivādā, paridevasokā sahamaccharā cāti. Piyāti dve piyā—sattā vā saṅkhārā vā. Katame sattā piyā? Idha yassa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā putto vā dhītā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā—ime sattā piyā. Katame saṅkhārā piyā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā—ime saṅkhārā piyā. 12 Piyaṁ vatthuṁ acchedasaṅkinopi kalahaṁ karonti, acchijjantepi kalahaṁ karonti, acchinnepi kalahaṁ karonti. Piyaṁ vatthuṁ vipariṇāmasaṅkinopi kalahaṁ karonti, vipariṇāmantepi kalahaṁ karonti, vipariṇatepi kalahaṁ karonti. Piyaṁ vatthuṁ acchedasaṅkinopi vivadanti, acchijjantepi vivadanti, acchinnepi vivadanti. Piyaṁ vatthuṁ vipariṇāmasaṅkinopi vivadanti, vipariṇāmantepi vivadanti, vipariṇatepi vivadanti. Piyaṁ vatthuṁ acchedasaṅkinopi paridevanti, acchijjantepi paridevanti, acchinnepi paridevanti. Piyaṁ vatthuṁ vipariṇāmasaṅkinopi paridevanti, vipariṇāmantepi paridevanti, vipariṇatepi paridevanti. Piyaṁ vatthuṁ acchedasaṅkinopi socanti, acchijjantepi socanti, acchinnepi socanti. Piyaṁ vatthuṁ vipariṇāmasaṅkinopi socanti, vipariṇāmantepi socanti, vipariṇatepi socanti. Piyaṁ vatthuṁ rakkhanti gopenti pariggaṇhanti mamāyanti maccharāyanti. 13 Mānātimānā sahapesuṇā cāti. Piyaṁ vatthuṁ nissāya mānaṁ janenti, piyaṁ vatthuṁ nissāya atimānaṁ janenti. Kathaṁ piyaṁ vatthuṁ nissāya mānaṁ janenti? Mayaṁ lābhino manāpikānaṁ rūpānaṁ saddānaṁ gandhānaṁ rasānaṁ phoṭṭhabbānanti. Evaṁ piyaṁ vatthuṁ nissāya mānaṁ janenti. Kathaṁ piyaṁ vatthuṁ nissāya atimānaṁ janenti? Mayaṁ lābhino manāpikānaṁ rūpānaṁ saddānaṁ gandhānaṁ rasānaṁ phoṭṭhabbānaṁ, ime panaññe na lābhino manāpikānaṁ rūpānaṁ saddānaṁ gandhānaṁ rasānaṁ phoṭṭhabbānanti. Evaṁ piyaṁ vatthuṁ nissāya atimānaṁ janenti. Pesuññanti idhekacco pisuṇavāco hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya …pe… evaṁ bhedādhippāyena pesuññaṁ upasaṁharatīti …pe… mānātimānā sahapesuṇā ca. 14 Maccherayuttā kalahā vivādāti. Kalaho ca vivādo ca paridevo ca soko ca māno ca atimāno ca pesuññañcāti—ime satta kilesā macchariye yuttā payuttā āyuttā samāyuttāti—maccherayuttā kalahā vivādā. 15 Vivādajātesu ca 2329 --- mnd11 1:15 pesuṇānīti. Vivāde jāte sañjāte nibbatte abhinibbatte pātubhūte pesuññaṁ upasaṁharanti; ito sutvā amutra akkhāyanti imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhāyanti amūsaṁ bhedāya. Iti samaggānaṁ vā bhettāro, bhinnānaṁ vā anuppadātāro, vaggārāmā vaggaratā vagganandī vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitāro honti—idaṁ vuccati pesuññaṁ. Api ca dvīhi kāraṇehi pesuññaṁ upasaṁharanti—piyakamyatāya vā bhedādhippāyena vā. Kathaṁ piyakamyatāya pesuññaṁ upasaṁharanti? Imassa piyā bhavissāma, manāpā bhavissāma, vissāsikā bhavissāma, abbhantarikā bhavissāma, suhadayā bhavissāmāti. Evaṁ piyakamyatāya pesuññaṁ upasaṁharanti. Kathaṁ bhedādhippāyena pesuññaṁ upasaṁharanti? “Kathaṁ ime nānā assu, vinā assu, vaggā assu, dvedhā assu, dvejjhā assu, dve pakkhā assu, bhijjeyyuṁ na samāgaccheyyuṁ, dukkhaṁ na phāsu vihareyyun”ti—evaṁ bhedādhippāyena pesuññaṁ upasaṁharantīti—vivādajātesu ca pesuṇāni. 16 Tenāha bhagavā— 17 “Piyappahūtā kalahā vivādā, Paridevasokā sahamaccharā ca; Mānātimānā sahapesuṇā ca, Maccherayuttā kalahā vivādā; Vivādajātesu ca pesuṇānī”ti. 18 Piyā su lokasmiṁ kutonidānā, Ye cāpi lobhā vicaranti loke; Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā, Ye samparāyāya narassa honti. 19 Piyā su lokasmiṁ kutonidānāti. Piyā kutonidānā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavāti piyānaṁ mūlaṁ pucchati …pe… samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—piyā su lokasmiṁ kutonidānā. 20 Ye cāpi lobhā vicaranti loketi. Ye cāpīti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Lobhāti yo lobho lubbhanā lubbhitattaṁ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṁ abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Vicarantīti vicaranti viharanti iriyanti vattanti pālenti yapenti yāpenti. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi—ye cāpi lobhā vicaranti loke. 21 Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānāti. Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavāti āsāya ca niṭṭhāya ca mūlaṁ pucchati …pe… samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā. Ye samparāyāya narassa hontīti. Ye narassa parāyanā honti dīpā honti tāṇā honti leṇā honti saraṇā honti niṭṭhā parāyanā hontīti—ye samparāyāya narassa honti. 22 Tenāha so nimmito— 23 “Piyā su lokasmiṁ kutonidānā, Ye cāpi lobhā vicaranti loke; Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā, Ye samparāyāya narassa hontī”ti. 24 Chandānidānāni piyāni loke, Ye cāpi lobhā vicaranti loke; Āsā ca niṭṭhā ca itonidānā, Ye samparāyāya narassa honti. 25 Chandānidānāni piyāni loketi. Chandoti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṁ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṁ kāmacchandanīvaraṇaṁ. Api ca pañca chandā—pariyesanacchando, paṭilābhacchando, paribhogacchando, sannidhicchando, visajjanacchando. Katamo pariyesanacchando? Idhekacco ajjhositoyeva atthiko chandajāto rūpe pariyesati, sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe pariyesati—ayaṁ pariyesanacchando. Katamo paṭilābhacchando? Idhekacco ajjhositoyeva atthiko chandajāto rūpe paṭilabhati, sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe paṭilabhati—ayaṁ paṭilābhacchando. Katamo paribhogacchando? Idhekacco ajjhositoyeva atthiko chandajāto rūpe paribhuñjati, sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe paribhuñjati—ayaṁ paribhogacchando. Katamo sannidhicchando? Idhekacco ajjhositoyeva atthiko chandajāto dhanasannicayaṁ karoti “āpadāsu bhavissatī”ti—ayaṁ sannidhicchando. Katamo visajjanacchando? Idhekacco ajjhositoyeva atthiko chandajāto dhanaṁ visajjeti hatthārohānaṁ assārohānaṁ rathikānaṁ dhanuggahānaṁ pattikānaṁ “ime maṁ rakkhissanti gopissanti samparivārissantī”ti—ayaṁ visajjanacchando. Piyānīti dve piyā—sattā vā 2330 --- mnd11 1:25 saṅkhārā vā …pe… ime sattā piyā …pe… ime saṅkhārā piyā. Chandānidānāni piyāni loketi. Piyā chandanidānā chandasamudayā chandajātikā chandapabhavāti—chandānidānāni piyāni loke. 26 Ye cāpi lobhā vicaranti loketi. Ye cāpīti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Lobhāti yo lobho lubbhanā lubbhitattaṁ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṁ abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Vicarantīti vicaranti viharanti iriyanti vattanti pālenti yapenti yāpenti. Loketi apāyaloke …pe… āyatanaloketi—ye cāpi lobhā vicaranti loke. 27 Āsā ca niṭṭhā ca itonidānāti. Āsā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Niṭṭhāti idhekacco rūpe pariyesanto rūpaṁ paṭilabhati, rūpaniṭṭho hoti, sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … kulaṁ … gaṇaṁ … āvāsaṁ … lābhaṁ … yasaṁ … pasaṁsaṁ … sukhaṁ … cīvaraṁ … piṇḍapātaṁ … senāsanaṁ … gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ … suttantaṁ … vinayaṁ … abhidhammaṁ … āraññikaṅgaṁ … piṇḍapātikaṅgaṁ … paṁsukūlikaṅgaṁ … tecīvarikaṅgaṁ … sapadānacārikaṅgaṁ … khalupacchābhattikaṅgaṁ … nesajjikaṅgaṁ … yathāsanthatikaṅgaṁ … paṭhamaṁ jhānaṁ … dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ … ākāsānañcāyatanasamāpattiṁ … viññāṇañcāyatanasamāpattiṁ … ākiñcaññāyatanasamāpattiṁ … nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ pariyesanto nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ paṭilabhati, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiniṭṭho hoti. 28 “Āsāya kasate khettaṁ, bījaṁ āsāya vappati; Āsāya vāṇijā yanti, samuddaṁ dhanahārakā; Yāya āsāya tiṭṭhāmi, sā me āsā samijjhatī”ti. 29 Āsāya samiddhi vuccate niṭṭhā. Āsā ca niṭṭhā ca itonidānāti. Āsā ca niṭṭhā ca ito chandanidānā chandasamudayā chandajātikā chandapabhavāti—āsā ca niṭṭhā ca itonidānā. 30 Ye samparāyāya narassa hontīti. Ye narassa parāyanā honti dīpā honti tāṇā honti leṇā honti saraṇā honti niṭṭhā parāyanā hontīti—ye samparāyāya narassa honti. 31 Tenāha bhagavā— 32 “Chandānidānāni piyāni loke, Ye cāpi lobhā vicaranti loke; Āsā ca niṭṭhā ca itonidānā, Ye samparāyāya narassa hontī”ti. 33 Chando nu lokasmiṁ kutonidāno, Vinicchayā cāpi kutopahūtā; Kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca, Ye cāpi dhammā samaṇena vuttā. 34 Chando nu lokasmiṁ kutonidānoti. Chando kutonidāno kutojāto kutosañjāto kutonibbatto kutoabhinibbatto kutopātubhūto, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavoti chandassa mūlaṁ pucchati …pe… samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—chando nu lokasmiṁ kutonidāno. 35 Vinicchayā cāpi kutopahūtāti. Vinicchayā kutopahūtā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavāti vinicchayānaṁ mūlaṁ pucchati …pe… samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—vinicchayā cāpi kutopahūtā. 36 Kodho mosavajjañca kathaṅkathā cāti. Kodhoti yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto, paṭighaṁ paṭivirodho, kopo pakopo sampakopo, doso padoso sampadoso, cittassa byāpatti manopadoso, kodho kujjhanā kujjhitattaṁ, doso dussanā dussitattaṁ, byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṁ, virodho paṭivirodho, caṇḍikkaṁ asuropo anattamanatā cittassa. Mosavajjaṁ vuccati musāvādo. Kathaṅkathā vuccati vicikicchāti—kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca. 37 Ye cāpi dhammā samaṇena vuttāti. Ye cāpīti ye kodhena ca mosavajjena ca kathaṅkathāya ca sahagatā sahajātā saṁsaṭṭhā sampayuttā, ekuppādā ekanirodhā ekavatthukā ekārammaṇā—ime vuccanti ye cāpi dhammā. Atha vā ye te kilesā aññajātikā aññavihitakā—ime vuccanti ye cāpi dhammā. Samaṇena vuttāti samaṇena samitapāpena brāhmaṇena bāhitapāpadhammena bhikkhunā bhinnakilesamūlena sabbākusalamūlabandhanā pamuttena vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññapitā paṭṭhapitā vivaṭā vibhattā uttānīkatā pakāsitāti—ye cāpi 2331 --- mnd11 1:37 dhammā samaṇena vuttā. 38 Tenāha so nimmito— 39 “Chando nu lokasmiṁ kutonidāno, Vinicchayā cāpi kutopahūtā; Kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca, Ye cāpi dhammā samaṇena vuttā”ti. 40 Sātaṁ asātanti yamāhu loke, Tamūpanissāya pahoti chando; Rūpesu disvā vibhavaṁ bhavañca, Vinicchayaṁ kubbati jantu loke. 41 Sātaṁ asātanti yamāhu loketi. Sātanti sukhā ca vedanā, iṭṭhañca vatthu. Asātanti dukkhā ca vedanā, aniṭṭhañca vatthu. Yamāhu loketi yaṁ āhaṁsu yaṁ kathenti yaṁ bhaṇanti yaṁ dīpenti yaṁ voharantīti—sātaṁ asātanti yamāhu loke. 42 Tamūpanissāya pahoti chandoti. Sātāsātaṁ nissāya, sukhadukkhaṁ nissāya, somanassadomanassaṁ nissāya, iṭṭhāniṭṭhaṁ nissāya, anunayapaṭighaṁ nissāya chando pahoti pabhavati jāyati sañjāyati nibbattati abhinibbattatīti—tamūpanissāya pahoti chando. 43 Rūpesu disvā vibhavaṁ bhavañcāti. Rūpesūti cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpaṁ. Katamo rūpānaṁ bhavo? Yo rūpānaṁ bhavo jāti sañjāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo—ayaṁ rūpānaṁ bhavo. Katamo rūpānaṁ vibhavo? Yo rūpānaṁ khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṁ—ayaṁ rūpānaṁ vibhavo. Rūpesu disvā vibhavaṁ bhavañcāti rūpesu bhavañca vibhavañca disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—rūpesu disvā vibhavaṁ bhavañca. 44 Vinicchayaṁ kubbati jantu loketi. Vinicchayāti dve vinicchayā—taṇhāvinicchayo ca, diṭṭhivinicchayo ca. Kathaṁ taṇhāvinicchayaṁ karoti? Idhekaccassa anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṁ gacchanti. Tassa evaṁ hoti—“kena nu kho me upāyena anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṁ gacchantī”ti. Tassa pana evaṁ hoti “surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyogaṁ anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṁ gacchanti; vikālavisikhācariyānuyogaṁ anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṁ gacchanti; samajjābhicaraṇaṁ anuyuttassa me … jutappamādaṭṭhānānuyogaṁ anuyuttassa me … pāpamittānuyogaṁ anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṁ gacchanti; ālasyānuyogaṁ anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṁ gacchantī”ti evaṁ ñāṇaṁ katvā cha bhogānaṁ apāyamukhāni na sevati, cha bhogānaṁ āyamukhāni sevati. Evampi taṇhāvinicchayaṁ karoti. 45 Atha vā kasiyā vā vaṇijjāya vā gorakkhena vā issatthena vā rājaporisena vā sippaññatarena vā paṭipajjati. Evampi taṇhāvinicchayaṁ karoti. Kathaṁ diṭṭhivinicchayaṁ karoti? Cakkhusmiṁ uppanne jānāti—“attā me uppanno”ti, cakkhusmiṁ antarahite jānāti—“attā me antarahito vigato me attā”ti. Evampi diṭṭhivinicchayaṁ karoti. Sotasmiṁ … ghānasmiṁ … jivhāya … kāyasmiṁ … rūpasmiṁ … saddasmiṁ … gandhasmiṁ … rasasmiṁ … phoṭṭhabbasmiṁ uppanne jānāti—“attā me uppanno”ti, phoṭṭhabbasmiṁ antarahite jānāti—“attā me antarahito vigato me attā”ti. Evampi diṭṭhivinicchayaṁ karoti janeti sañjaneti nibbatteti abhinibbatteti. Jantūti satto naro mānavo …pe… manujo. Loketi apāyaloke …pe… āyatanaloketi—vinicchayaṁ kubbati jantu loke. 46 Tenāha bhagavā— 47 “Sātaṁ asātanti yamāhu loke, Tamūpanissāya pahoti chando; Rūpesu disvā vibhavaṁ bhavañca, Vinicchayaṁ kubbati jantu loke”ti. 48 Kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca, Etepi dhammā dvayameva sante; Kathaṅkathī ñāṇapathāya sikkhe, Ñatvā pavuttā samaṇena dhammā. 49 Kodho mosavajjañca kathaṅkathā cāti. Kodhoti yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto …pe… mosavajjaṁ vuccati musāvādo. Kathaṅkathā vuccati vicikicchā. Iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāyapi kodho jāyati, aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāyapi kodho jāyati. Iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāyapi musāvādo uppajjati, aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāyapi musāvādo uppajjati. Iṭṭhaṁ vatthuṁ 2332 --- mnd11 1:49 nissāyapi kathaṅkathā uppajjati, aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāyapi kathaṅkathā uppajjati. 50 Kathaṁ aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kodho jāyati? Pakatiyā aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kodho jāyati. Anatthaṁ me acarīti kodho jāyati, anatthaṁ me caratīti kodho jāyati, anatthaṁ me carissatīti kodho jāyati; piyassa me manāpassa anatthaṁ acari … anatthaṁ carati … anatthaṁ carissatīti kodho jāyati; appiyassa me amanāpassa atthaṁ acari … atthaṁ carati … atthaṁ carissatīti kodho jāyati. Evaṁ aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kodho jāyati. 51 Kathaṁ iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kodho jāyati? Iṭṭhaṁ vatthuṁ acchedasaṅkinopi kodho jāyati, acchijjantepi kodho jāyati, acchinnepi kodho jāyati. Iṭṭhaṁ vatthuṁ vipariṇāmasaṅkinopi kodho jāyati, vipariṇāmantepi kodho jāyati, vipariṇatepi kodho jāyati. Evaṁ iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kodho jāyati. 52 Kathaṁ aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya musāvādo uppajjati? Idhekacco andubandhanena vā baddho; tassa bandhanassa mokkhatthāya sampajānamusā bhāsati … rajjubandhanena vā baddho … saṅkhalikabandhanena vā baddho … vettabandhanena vā baddho … latābandhanena vā baddho … pakkhepabandhanena vā baddho … parikkhepabandhanena vā baddho … gāmanigamanagararaṭṭhabandhanena vā baddho … janapadabandhanena vā baddho; tassa bandhanassa mokkhatthāya sampajānamusā bhāsati. Evaṁ aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya musāvādo uppajjatīti. 53 Kathaṁ iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya musāvādo uppajjati? Idhekacco manāpikānaṁ rūpānaṁ hetu sampajānamusā bhāsati … manāpikānaṁ saddānaṁ … gandhānaṁ … rasānaṁ … phoṭṭhabbānaṁ hetu … cīvarahetu … piṇḍapātahetu … senāsanahetu … gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu sampajānamusā bhāsati. Evaṁ iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya musāvādo uppajjati. 54 Kathaṁ aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kathaṅkathā uppajjati? “Muccissāmi nu kho cakkhurogato, na nu kho muccissāmi cakkhurogato. Muccissāmi nu kho sotarogato … ghānarogato … jivhārogato … kāyarogato … sīsarogato … kaṇṇarogato … mukharogato … muccissāmi nu kho dantarogato, na nu kho muccissāmi dantarogato”ti. Evaṁ aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kathaṅkathā uppajjati. 55 Kathaṁ iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kathaṅkathā uppajjati? “Labhissāmi nu kho manāpike rūpe, na nu kho labhissāmi manāpike rūpe. Labhissāmi nu kho manāpike sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … kulaṁ … gaṇaṁ … āvāsaṁ … lābhaṁ … yasaṁ … pasaṁsaṁ … sukhaṁ … cīvaraṁ … piṇḍapātaṁ … senāsanaṁ … gilānapaccayabhesajjaparikkhāran”ti. Evaṁ iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kathaṅkathā uppajjatīti—kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca. 56 Etepi dhammā dvayameva santeti. Sātāsāte sante, sukhadukkhe sante, somanassadomanasse sante, iṭṭhāniṭṭhe sante, anunayapaṭighe sante saṁvijjamāne atthi upalabbhamāneti—etepi dhammā dvayameva sante. 57 Kathaṅkathī ñāṇapathāya sikkheti. Ñāṇampi ñāṇapatho, ñāṇassa ārammaṇampi ñāṇapatho, ñāṇasahabhunopi dhammā ñāṇapatho. Yathā ariyamaggo ariyapatho, devamaggo devapatho, brahmamaggo brahmapatho; evamevaṁ ñāṇampi ñāṇapatho, ñāṇassa ārammaṇampi ñāṇapatho, ñāṇasahabhunopi dhammā ñāṇapatho. 58 Sikkheti tisso sikkhā—adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā. Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, khuddako sīlakkhandho … mahanto sīlakkhandho … sīlaṁ patiṭṭhā ādi caraṇaṁ saṁyamo saṁvaro mukhaṁ pamukhaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā—ayaṁ adhisīlasikkhā. Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati—ayaṁ adhicittasikkhā. Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So “idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ime āsavā”ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… “ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ 2333 --- mnd11 1:58 pajānāti—ayaṁ adhipaññāsikkhā. 59 Kathaṅkathī ñāṇapathāya sikkheti. Kathaṅkathī puggalo sakaṅkho savilekho sadveḷhako savicikiccho, ñāṇādhigamāya ñāṇaphusanāya ñāṇasacchikiriyāya adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya; imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaṁ adhiṭṭhahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, vīriyaṁ paggaṇhanto sikkheyya, satiṁ upaṭṭhahanto sikkheyya, cittaṁ samādahanto sikkheyya, paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṁ abhijānanto sikkheyya, pariññeyyaṁ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṁ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṁ bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti—kathaṅkathī ñāṇapathāya sikkhe. 60 Ñatvā pavuttā samaṇena dhammāti. Ñatvāti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññapitā paṭṭhapitā vivaṭā vibhattā uttānīkatā pakāsitā. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññapitā paṭṭhapitā vivaṭā vibhattā uttānīkatā pakāsitā, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti … “sabbe dhammā anattā”ti … “avijjāpaccayā saṅkhārā”ti …pe… “jātipaccayā jarāmaraṇan”ti … “avijjānirodhā saṅkhāranirodho”ti …pe… “jātinirodhā jarāmaraṇanirodho”ti … “idaṁ dukkhan”ti …pe… “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti … “ime āsavā”ti …pe… “ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti … “ime dhammā abhiññeyyā”ti … “ime dhammā pariññeyyā”ti … “ime dhammā pahātabbā”ti … “ime dhammā bhāvetabbā”ti … “ime dhammā sacchikātabbā”ti … channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca … pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ … catunnaṁ mahābhūtānaṁ … “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññapitā paṭṭhapitā vivaṭā vibhattā uttānīkatā pakāsitā. 61 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“abhiññāyāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemi, no anabhiññāya. Sanidānāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemi, no anidānaṁ. Sappāṭihāriyāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemi, no appāṭihāriyaṁ. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, abhiññāya dhammaṁ desayato, no anabhiññāya, sanidānaṁ dhammaṁ desayato, no anidānaṁ, sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desayato, no appāṭihāriyaṁ, karaṇīyo ovādo, karaṇīyā anusāsanī. Alañca pana, bhikkhave, vo tuṭṭhiyā alaṁ pāmojjāya alaṁ somanassāya sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅghoti …pe…. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne dasasahassī lokadhātu akampitthā”ti—ñatvā pavuttā samaṇena dhammā. 62 Tenāha bhagavā— 63 “Kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca, Etepi dhammā dvayameva sante; Kathaṅkathī ñāṇapathāya sikkhe, Ñatvā pavuttā samaṇena dhammā”ti. 64 Sātaṁ asātañca kutonidānā, Kismiṁ asante na bhavanti hete; Vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthaṁ, Etaṁ me pabrūhi yatonidānaṁ. 65 Sātaṁ asātañca kutonidānāti. Sātā asātā kutonidānā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavāti sātāsātānaṁ mūlaṁ pucchati …pe… samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—sātaṁ asātañca kutonidānā. 66 Kismiṁ asante na bhavanti heteti. Kismiṁ asante asaṁvijjamāne natthi anupalabbhamāne sātāsātā na bhavanti nappabhavanti na jāyanti na sañjāyanti na nibbattanti na abhinibbattantīti—kismiṁ asante na bhavanti hete. 67 Vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthanti. Katamo sātāsātānaṁ bhavo? Yo sātāsātānaṁ bhavo pabhavo jāti sañjāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo—ayaṁ sātāsātānaṁ bhavo. Katamo sātāsātānaṁ vibhavo? Yo sātāsātānaṁ khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṁ—ayaṁ sātāsātānaṁ vibhavo. Yametamatthanti yaṁ paramatthanti—vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthaṁ. 68 Etaṁ me pabrūhi 2334 --- mnd11 1:68 yatonidānanti. Etanti yaṁ pucchāmi yaṁ yācāmi yaṁ ajjhesāmi yaṁ pasādemi. Pabrūhīti brūhi vadehi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti—etaṁ me pabrūhi. Yatonidānanti yaṁnidānaṁ yaṁsamudayaṁ yaṁjātikaṁ yaṁpabhavanti—etaṁ me pabrūhi yatonidānaṁ. 69 Tenāha so nimmito— 70 “Sātaṁ asātañca kutonidānā, Kismiṁ asante na bhavanti hete; Vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthaṁ, Etaṁ me pabrūhi yatonidānan”ti. 71 Phassanidānaṁ sātaṁ asātaṁ, Phasse asante na bhavanti hete; Vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthaṁ, Etaṁ te pabrūmi itonidānaṁ. 72 Phassanidānaṁ sātaṁ asātanti. Sukhavedanīyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Yā tasseva sukhavedanīyassa phassassa nirodhā, yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedanīyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammati. Dukkhavedanīyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Yā tasseva dukkhavedanīyassa phassassa nirodhā, yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ dukkhavedanīyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā dukkhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammati. Adukkhamasukhavedanīyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Yā tasseva adukkhamasukhavedanīyassa phassassa nirodhā, yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ adukkhamasukhavedanīyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā sā nirujjhati, vūpasammati. Phassanidānaṁ sātaṁ asātanti. Sātāsātā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassappabhavāti—phassanidānaṁ sātaṁ asātaṁ. 73 Phasse asante na bhavanti heteti. Phasse asante asaṁvijjamāne natthi anupalabbhamāne sātāsātā na bhavanti nappabhavanti na jāyanti na sañjāyanti na nibbattanti nābhinibbattanti na pātubhavantīti—phasse asante na bhavanti hete. 74 Vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthanti. Bhavadiṭṭhipi phassanidānā, vibhavadiṭṭhipi phassanidānā. Yametamatthanti yaṁ paramatthanti—vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthaṁ. 75 Etaṁ te pabrūmi itonidānanti. Etanti yaṁ pucchasi yaṁ yācasi yaṁ ajjhesasi yaṁ pasādesi. Pabrūmīti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—etaṁ te pabrūmi. Itonidānanti ito phassanidānaṁ phassasamudayaṁ phassajātikaṁ phassappabhavanti—etaṁ te pabrūmi itonidānaṁ. 76 Tenāha bhagavā— 77 “Phassanidānaṁ sātaṁ asātaṁ, Phasse asante na bhavanti hete; Vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthaṁ, Etaṁ te pabrūmi itonidānan”ti. 78 Phasso nu lokasmiṁ kutonidāno, Pariggahā cāpi kutopahūtā; Kismiṁ asante na mamattamatthi, Kismiṁ vibhūte na phusanti phassā. 79 Phasso nu lokasmiṁ kutonidānoti. Phasso kutonidāno kutojāto kutosañjāto kutonibbatto kutoabhinibbatto kutopātubhūto, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavoti phassassa mūlaṁ pucchati hetuṁ pucchati …pe… samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—phasso nu lokasmiṁ kutonidāno. 80 Pariggahā cāpi kutopahūtāti pariggahā kutopahūtā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavāti pariggahānaṁ mūlaṁ pucchati hetuṁ pucchati …pe… samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—pariggahā cāpi kutopahūtā. 81 Kismiṁ asante na mamattamatthīti. Kismiṁ asante asaṁvijjamāne natthi anupalabbhamāne mamattā natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—kismiṁ asante na mamattamatthi. 82 Kismiṁ vibhūte na phusanti phassāti. Kismiṁ vibhūte vibhavite atikkante samatikkante vītivatte phassā na phusantīti—kismiṁ vibhūte na phusanti phassā. 83 Tenāha so nimmito— 84 “Phasso nu lokasmiṁ kutonidāno, Pariggahā cāpi kutopahūtā; Kismiṁ asante na mamattamatthi, Kismiṁ vibhūte na phusanti phassā”ti. 85 Nāmañca rūpañca paṭicca phasso, Icchānidānāni pariggahāni; Icchāyasantyā na mamattamatthi, 2335 --- mnd11 1:85 Rūpe vibhūte na phusanti phassā. 86 Nāmañca rūpañca paṭicca phassoti. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Cakkhu ca rūpā ca rūpasmiṁ cakkhusamphassaṁ ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṁ. Evampi nāmañca rūpañca paṭicca phasso. Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Sotañca saddā ca rūpasmiṁ sotasamphassaṁ ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṁ. Evampi nāmañca rūpañca paṭicca phasso. Ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Ghānañca gandhā ca rūpasmiṁ ghānasamphassaṁ ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṁ. Evampi nāmañca rūpañca paṭicca phasso. Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Jivhā ca rasā ca rūpasmiṁ jivhāsamphassaṁ ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṁ. Evampi nāmañca rūpañca paṭicca phasso. Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Kāyo ca phoṭṭhabbā ca rūpasmiṁ kāyasamphassaṁ ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṁ. Evampi nāmañca rūpañca paṭicca phasso. Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Vatthu rūpaṁ rūpasmiṁ, dhammā rūpino rūpasmiṁ manosamphassaṁ ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṁ. Evampi nāmañca rūpañca paṭicca phasso. 87 Icchānidānāni pariggahānīti. Icchā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Pariggahāti dve pariggahā—taṇhāpariggaho ca diṭṭhipariggaho ca …pe… ayaṁ taṇhāpariggaho …pe… ayaṁ diṭṭhipariggaho. Icchānidānāni pariggahānīti. Pariggahā icchānidānā icchāhetukā icchāpaccayā icchākāraṇā icchāpabhavāti—icchānidānāni pariggahāni. 88 Icchāyasantyā na mamattamatthīti. Icchā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Mamattāti dve mamattā—taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca …pe… idaṁ taṇhāmamattaṁ …pe… idaṁ diṭṭhimamattaṁ. Icchāyasantyā na mamattamatthīti. Icchāya asantyā asaṁvijjamānāya natthi anupalabbhamānāya mamattā natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—icchāyasantyā na mamattamatthi. 89 Rūpe vibhūte na phusanti phassāti. Rūpeti cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpaṁ. Rūpe vibhūteti catūhākārehi rūpaṁ vibhūtaṁ hoti—ñātavibhūtena, tīraṇavibhūtena, pahānavibhūtena, samatikkamavibhūtena. Kathaṁ ñātavibhūtena rūpaṁ vibhūtaṁ hoti? Rūpaṁ jānāti—“yaṁ kiñci rūpaṁ sabbaṁ rūpaṁ cattāri ca mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpan”ti jānāti passati. Evaṁ ñātavibhūtena rūpaṁ vibhūtaṁ hoti. 90 Kathaṁ tīraṇavibhūtena rūpaṁ vibhūtaṁ hoti? Evaṁ ñātaṁ katvā rūpaṁ tīreti, aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅguto adhuvato atāṇato aleṇato asaraṇato rittato tucchato suññato anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato byādhidhammato maraṇadhammato, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saṅkilesikadhammato samudayato atthaṅgamato, assādato ādīnavato nissaraṇato tīreti. Evaṁ tīraṇavibhūtena rūpaṁ vibhūtaṁ hoti. 91 Kathaṁ pahānavibhūtena rūpaṁ vibhūtaṁ hoti? Evaṁ tīrayitvā rūpe chandarāgaṁ pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“yo, bhikkhave, rūpasmiṁ chandarāgo taṁ pajahatha. Evaṁ taṁ rūpaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhamman”ti. Evaṁ pahānavibhūtena rūpaṁ vibhūtaṁ hoti. 92 Kathaṁ samatikkamavibhūtena rūpaṁ vibhūtaṁ hoti. Catasso arūpasamāpattiyo paṭiladdhassa rūpā vibhūtā honti vibhāvitā atikkantā samatikkantā vītivattā. Evaṁ samatikkamavibhūtena rūpaṁ vibhūtaṁ hoti. Imehi catūhi kāraṇehi rūpaṁ vibhūtaṁ hoti. 93 Rūpe vibhūte na phusanti phassāti. Rūpe vibhūte 2336 --- mnd11 1:93 vibhāvite atikkante samatikkante vītivatte pañca phassā na phusanti—cakkhusamphasso, sotasamphasso, ghānasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphassoti—rūpe vibhūte na phusanti phassā. 94 Tenāha bhagavā— 95 “Nāmañca rūpañca paṭicca phasso, Icchānidānāni pariggahāni; Icchāyasantyā na mamattamatthi, Rūpe vibhūte na phusanti phassā”ti. 96 Kathaṁ sametassa vibhoti rūpaṁ, Sukhaṁ dukhañcāpi kathaṁ vibhoti; Etaṁ me pabrūhi yathā vibhoti, Taṁ jāniyāmāti me mano ahu. 97 Kathaṁ sametassa vibhoti rūpanti. Kathaṁ sametassāti kathaṁ sametassa kathaṁ paṭipannassa kathaṁ iriyantassa kathaṁ vattentassa kathaṁ pālentassa kathaṁ yapentassa kathaṁ yāpentassa rūpaṁ vibhoti vibhāvīyati atikkamīyati samatikkamīyati vītivattīyatīti—kathaṁ sametassa vibhoti rūpaṁ. 98 Sukhaṁ dukhañcāpi kathaṁ vibhotīti sukhañca dukkhañca kathaṁ vibhoti vibhāvīyati atikkamīyati samatikkamīyati vītivattīyatīti—sukhaṁ dukhañcāpi kathaṁ vibhoti. 99 Etaṁ me pabrūhi yathā vibhotīti. Etanti yaṁ pucchāmi yaṁ yācāmi yaṁ ajjhesāmi yaṁ pasādemīti—etaṁ. Me pabrūhīti me pabrūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti—etaṁ me pabrūhi. Yathā vibhotīti yathā vibhoti vibhāvīyati atikkamīyati samatikkamīyati vītivattīyatīti—etaṁ me pabrūhi yathā vibhoti. 100 Taṁ jāniyāmāti me mano ahūti. Taṁ jāniyāmāti taṁ jāneyyāma ājāneyyāma vijāneyyāma paṭivijāneyyāma paṭivijjheyyāmāti—taṁ jāniyāma. Iti me mano ahūti iti me mano ahu, iti me cittaṁ ahu, iti me saṅkappo ahu, iti me viññāṇaṁ ahūti—taṁ jāniyāma iti me mano ahu. 101 Tenāha so nimmito— 102 “Kathaṁ sametassa vibhoti rūpaṁ, Sukhaṁ dukhañcāpi kathaṁ vibhoti; Etaṁ me pabrūhi yathā vibhoti, Taṁ jāniyāmāti me mano ahū”ti. 103 Na saññasaññī na visaññasaññī, Nopi asaññī na vibhūtasaññī; Evaṁ sametassa vibhoti rūpaṁ, Saññānidānā hi papañcasaṅkhā. 104 Na saññasaññī na visaññasaññīti. Saññasaññino vuccanti ye pakatisaññāya ṭhitā, napi so pakatisaññāya ṭhito. Visaññasaññino vuccanti ummattakā ye ca khittacittā, napi so ummattako, nopi khittacittoti—na saññasaññī na visaññasaññī. 105 Nopi asaññī na vibhūtasaññīti. Asaññino vuccanti nirodhasamāpannā ye ca asaññasattā, napi so nirodhasamāpanno, napi asaññasatto. Vibhūtasaññino vuccanti ye catunnaṁ arūpasamāpattīnaṁ lābhino, napi so catunnaṁ arūpasamāpattīnaṁ lābhīti—nopi asaññī na vibhūtasaññī. 106 Evaṁ sametassa vibhoti rūpanti. Idha bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ākāsānañcāyatanasamāpattipaṭilābhatthāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti āruppamaggasamaṅgīti. Evaṁ sametassa evaṁ paṭipannassa evaṁ iriyantassa evaṁ vattentassa evaṁ pālentassa evaṁ yapentassa evaṁ yāpentassa rūpaṁ vibhoti vibhāvīyati atikkamīyati samatikkamīyati vītivattīyatīti—evaṁ sametassa vibhoti rūpaṁ. 107 Saññānidānā hi papañcasaṅkhāti. Papañcāyeva papañcasaṅkhā taṇhāpapañcasaṅkhā, diṭṭhipapañcasaṅkhā, mānapapañcasaṅkhā saññānidānā saññāsamudayā saññājātikā saññāpabhavāti—saññānidānā hi papañcasaṅkhā. 108 Tenāha bhagavā— 109 “Na saññasaññī na visaññasaññī, Nopi asaññī na vibhūtasaññī; Evaṁ sametassa vibhoti rūpaṁ, Saññānidānā hi papañcasaṅkhā”ti. 110 Yaṁ taṁ apucchimha akittayī no, Aññaṁ taṁ pucchāma tadiṅgha brūhi; Ettāvataggaṁ nu vadanti heke, Yakkhassa suddhiṁ idha paṇḍitāse; Udāhu aññampi vadanti etto. 111 Yaṁ taṁ apucchimha akittayī noti. Yaṁ taṁ apucchimha ayācimha ajjhesimha pasādayimha. Akittayī noti kittitaṁ pakittitaṁ ācikkhitaṁ desitaṁ paññapitaṁ paṭṭhapitaṁ vivaṭaṁ vibhattaṁ uttānīkataṁ pakāsitanti—yaṁ taṁ apucchimha akittayī no. 112 Aññaṁ taṁ pucchāma tadiṅgha brūhīti. Aññaṁ 2337 --- mnd11 1:112 taṁ pucchāma, aññaṁ taṁ yācāma, aññaṁ taṁ ajjhesāma, aññaṁ taṁ pasādema, uttariṁ taṁ pucchāma. Tadiṅgha brūhīti iṅgha brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti—aññaṁ taṁ pucchāma tadiṅgha brūhi. 113 Ettāvataggaṁ nu vadanti heke yakkhassa suddhiṁ idha paṇḍitāseti. Eke samaṇabrāhmaṇā etā arūpasamāpattiyo aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaraṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Yakkhassāti sattassa narassa mānavassa posassa puggalassa jīvassa jāgussa jantussa indagussa manujassa. Suddhinti suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ. Idha paṇḍitāseti idha paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti—ettāvataggaṁ nu vadanti heke yakkhassa suddhiṁ idha paṇḍitāse. 114 Udāhu aññampi vadanti ettoti. Udāhu eke samaṇabrāhmaṇā etā arūpasamāpattiyo atikkamitvā samatikkamitvā vītivattetvā etto arūpasamāpattito aññaṁ uttariṁ yakkhassa suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—udāhu aññampi vadanti etto. 115 Tenāha so nimmito— 116 “Yaṁ taṁ apucchimha akittayī no, Aññaṁ taṁ pucchāma tadiṅgha brūhi; Ettāvataggaṁ nu vadanti heke, Yakkhassa suddhiṁ idha paṇḍitāse; Udāhu aññampi vadanti etto”ti. 117 Ettāvataggampi vadanti heke, Yakkhassa suddhiṁ idha paṇḍitāse; Tesaṁ paneke samayaṁ vadanti, Anupādisese kusalāvadānā. 118 Ettāvataggampi vadanti heke, yakkhassa suddhiṁ idha paṇḍitāseti. Santeke samaṇabrāhmaṇā sassatavādā, etā arūpasamāpattiyo aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaraṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Yakkhassāti sattassa narassa mānavassa posassa puggalassa jīvassa jāgussa jantussa indagussa manujassa. Suddhinti suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ. Idha paṇḍitāseti idha paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti—ettāvataggampi vadanti heke yakkhassa suddhiṁ idha paṇḍitāse. 119 Tesaṁ paneke samayaṁ vadanti, anupādisese kusalāvadānāti tesaṁyeva samaṇabrāhmaṇānaṁ eke samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā bhavatajjitā vibhavaṁ abhinandanti, te sattassa samaṁ upasamaṁ vūpasamaṁ nirodhaṁ paṭipassaddhinti vadanti, yato kiṁ, bho, ayaṁ attā kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti paraṁ maraṇā, ettāvatā anupādisesoti. Kusalāvadānāti kusalavādā paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti—tesaṁ paneke samayaṁ vadanti anupādisese kusalāvadānā. 120 Tenāha bhagavā— 121 “Ettāvataggampi vadanti heke, Yakkhassa suddhiṁ idha paṇḍitāse; Tesaṁ paneke samayaṁ vadanti, Anupādisese kusalāvadānā”ti. 122 Ete ca ñatvā upanissitāti, Ñatvā munī nissaye so vimaṁsī; Ñatvā vimutto na vivādameti, Bhavābhavāya na sameti dhīro. 123 Ete ca ñatvā upanissitāti. Eteti diṭṭhigatike. Upanissitāti sassatadiṭṭhinissitāti ñatvā, ucchedadiṭṭhinissitāti ñatvā, sassatucchedadiṭṭhinissitāti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—ete ca ñatvā upanissitāti. 124 Ñatvā munī nissaye so vimaṁsīti. Munīti. Monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. Muni sassatadiṭṭhinissitāti ñatvā, ucchedadiṭṭhinissitāti ñatvā, sassatucchedadiṭṭhinissitāti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. So vimaṁsīti paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvīti ñatvā muni nissaye so vimaṁsī. Ñatvā vimutto na vivādametīti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Vimuttoti mutto vimutto parimutto suvimutto accantaanupādāvimokkhena. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā mutto vimutto parimutto 2338 --- mnd11 1:124 suvimutto accantaanupādāvimokkhena. “Sabbe saṅkhārā dukkhā”ti … “sabbe dhammā anattā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā mutto vimutto parimutto suvimutto accantaanupādāvimokkhenāti—ñatvā vimutto. Na vivādametīti na kalahaṁ karoti, na bhaṇḍanaṁ karoti, na viggahaṁ karoti, na vivādaṁ karoti, na medhagaṁ karoti. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“evaṁ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu na kenaci saṁvadati, na kenaci vivadati, yañca loke vuttaṁ tena ca voharati aparāmasan”ti—ñatvā vimutto na vivādameti. 125 Bhavābhavāya na sameti dhīroti. Bhavābhavāyāti bhavāya kammabhavāya punabbhavāya kāmabhavāya, kammabhavāya kāmabhavāya punabbhavāya rūpabhavāya, kammabhavāya rūpabhavāya punabbhavāya arūpabhavāya, kammabhavāya arūpabhavāya punabbhavāya punappunabbhavāya punappunagatiyā punappunaupapattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvāya punappunābhinibbattiyā na sameti na samāgacchati na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisati. Dhīroti dhīro paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvīti—bhavābhavāya na sameti dhīro. 126 Tenāha bhagavā— 127 “Ete ca ñatvā upanissitāti, Ñatvā munī nissaye so vimaṁsī; Ñatvā vimutto na vivādameti, Bhavābhavāya na sameti dhīro”ti. 128 Kalahavivādasuttaniddeso ekādasamo. mnd16 0 Mahāniddesa Aṭṭhakavagga 16. Sāriputtasuttaniddesa |1| Atha sāriputtasuttaniddesaṁ vakkhati— 2 Na me diṭṭho ito pubbe, (iccāyasmā sāriputto) Na suto uda kassaci; Evaṁ vagguvado satthā, Tusitā gaṇimāgato. 3 Na me diṭṭho ito pubbeti. Ito pubbe me mayā na diṭṭhapubbo so bhagavā iminā cakkhunā iminā attabhāvena. Yadā bhagavā tāvatiṁsabhavane pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṁ vassaṁvuṭṭho devagaṇaparivuto majjhe maṇimayena sopāṇena saṅkassanagaraṁ otiṇṇo imaṁ dassanaṁ pubbe na diṭṭhoti—na me diṭṭho ito pubbe. 4 Iccāyasmā sāriputtoti. Iccāti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṁ—iccāti. Āyasmāti piyavacanaṁ garuvacanaṁ sagāravasappatissavacanametaṁ—āyasmāti. Sāriputtoti tassa therassa nāmaṁ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṁ nāmakammaṁ nāmadheyyaṁ nirutti byañjanaṁ abhilāpoti—iccāyasmā sāriputto. 5 Na suto uda kassacīti. Nāti paṭikkhepo. Udāti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṁ—udāti. Kassacīti khattiyassa vā brāhmaṇassa vā vessassa vā suddassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa vāti—na suto uda kassaci. 6 Evaṁ vagguvado satthāti. Evaṁ vagguvado madhuravado pemanīyavado hadayaṅgamavado karavīkarutamañjughoso. Aṭṭhaṅgasamannāgato kho pana tassa bhagavato mukhato ghoso niccharati—visaṭṭho ca viññeyyo ca mañju ca savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca. Yathā parisaṁ kho pana so bhagavā sarena viññāpeti, na assa bahiddhā parisāya ghoso niccharati, brahmassaro kho pana so bhagavā karavīkabhāṇīti—evaṁ vagguvado. 7 Satthāti satthā bhagavā satthavāho. Yathā satthavāho satte kantāraṁ tāreti, corakantāraṁ tāreti, vāḷakantāraṁ tāreti, dubbhikkhakantāraṁ tāreti, nirudakakantāraṁ tāreti uttāreti nittāreti patāreti khemantabhūmiṁ sampāpeti; evamevaṁ bhagavā satthavāho satte kantāraṁ tāreti, jātikantāraṁ tāreti, jarākantāraṁ tāreti, byādhikantāraṁ …pe… maraṇakantāraṁ … sokaparidevadukkhadomanassupāyāsakantāraṁ tāreti, rāgakantāraṁ tāreti, dosakantāraṁ … mohakantāraṁ … mānakantāraṁ … diṭṭhikantāraṁ … kilesakantāraṁ … 2339 --- mnd16 1:7 duccaritakantāraṁ tāreti, rāgagahanaṁ tāreti, dosagahanaṁ … mohagahanaṁ … mānagahanaṁ … diṭṭhigahanaṁ … kilesagahanaṁ … duccaritagahanaṁ tāreti uttāreti nittāreti patāreti khemantaṁ amataṁ nibbānaṁ sampāpetīti. Evampi bhagavā satthavāho. 8 Atha vā bhagavā netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetāti. Evampi bhagavā satthavāho. 9 Atha vā bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatāti. Evampi bhagavā satthavāhoti—evaṁ vagguvado satthā. 10 Tusitā gaṇimāgatoti. Bhagavā tusitakāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiṁ okkantoti. Evampi tusitā gaṇimāgato. 11 Atha vā devā vuccanti tusitā. Te tuṭṭhā santuṭṭhā attamanā pamuditā pītisomanassajātā devalokato gaṇiṁ āgatoti. Evampi tusitā gaṇimāgato. Atha vā arahanto vuccanti tusitā. Te tuṭṭhā santuṭṭhā attamanā paripuṇṇasaṅkappā arahantānaṁ gaṇiṁ āgatoti. Evampi tusitā gaṇimāgato. Gaṇīti gaṇī bhagavā. Gaṇācariyoti gaṇī, gaṇassa satthāti gaṇī, gaṇaṁ pariharatīti gaṇī, gaṇaṁ ovadatīti gaṇī, gaṇamanusāsatīti gaṇī, visārado gaṇaṁ upasaṅkamatīti gaṇī, gaṇassa sussūsati sotaṁ odahati aññā cittaṁ upaṭṭhapetīti gaṇī, gaṇaṁ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetīti gaṇī, bhikkhugaṇassa gaṇī, bhikkhunigaṇassa gaṇī, upāsakagaṇassa gaṇī, upāsikāgaṇassa gaṇī, rājagaṇassa gaṇī, khattiyagaṇassa … brāhmaṇagaṇassa … vessagaṇassa … suddagaṇassa … devagaṇassa … brahmagaṇassa gaṇī, saṅghī gaṇī gaṇācariyo. Āgatoti upagato samupagato samupapanno saṅkassanagaranti—tusitā gaṇimāgato. 12 Tenāha thero sāriputto— 13 “Na me diṭṭho ito pubbe, (iccāyasmā sāriputto) Na suto uda kassaci; Evaṁ vagguvado satthā, Tusitā gaṇimāgato”ti. 14 Sadevakassa lokassa, yathā dissati cakkhumā; Sabbaṁ tamaṁ vinodetvā, ekova ratimajjhagā. 15 Sadevakassa lokassāti sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāyāti—sadevakassa lokassa. 16 Yathā dissati cakkhumāti yathā bhagavantaṁ tāvatiṁsabhavane pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṁ nisinnaṁ dhammaṁ desentaṁ devatā passanti tathā manussā passanti. Yathā manussā passanti tathā devatā passanti. Yathā devānaṁ dissati tathā manussānaṁ dissati. Yathā manussānaṁ dissati tathā devānaṁ dissatīti. Evampi yathā dissati cakkhumā. Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā adantā dantavaṇṇena dissanti, asantā santavaṇṇena dissanti, anupasantā upasantavaṇṇena dissanti, anibbutā nibbutavaṇṇena dissanti. 17 “Patirūpako mattikākuṇḍalova, Lohaḍḍhamāsova suvaṇṇachanno; Caranti loke parivārachannā, Anto asuddhā bahi sobhamānā”ti. 18 Na bhagavā evaṁ dissati. Bhagavā bhūtena tacchena tathena yāthāvena aviparītena sabhāvena danto dantavaṇṇena dissati, santo santavaṇṇena dissati, upasanto upasantavaṇṇena dissati, nibbuto nibbutavaṇṇena dissati, akappitairiyāpathā ca buddhā bhagavanto paṇidhisampannāti. Evampi yathā dissati cakkhumā. 19 Atha vā bhagavā visuddhasaddo gatakittisaddasiloko nāgabhavane ca supaṇṇabhavane ca yakkhabhavane ca asurabhavane ca gandhabbabhavane ca mahārājabhavane ca indabhavane ca brahmabhavane ca devabhavane ca ediso ca tādiso ca tato ca bhiyyoti. Evampi yathā dissati cakkhumā. 20 Atha vā bhagavā dasahi balehi samannāgato, catūhi vesārajjehi, catūhi paṭisambhidāhi, chahi abhiññāhi, chahi buddhadhammehi, tejena ca balena ca guṇena ca vīriyena ca paññāya ca dissati ñāyati paññāyati. 21 “Dūre santo pakāsenti, himavantova pabbato; Asantettha na dissanti, rattiṁ khittā yathā sarā”ti. 22 Evampi yathā dissati cakkhumā. 23 Cakkhumāti bhagavā pañcahi cakkhūhi cakkhumā—maṁsacakkhunāpi cakkhumā, dibbacakkhunāpi cakkhumā, paññācakkhunāpi cakkhumā, buddhacakkhunāpi cakkhumā, samantacakkhunāpi cakkhumā. 24 Kathaṁ bhagavā maṁsacakkhunāpi cakkhumā? Maṁsacakkhumhi bhagavato pañca vaṇṇā saṁvijjanti—nīlo ca vaṇṇo, 2340 --- mnd16 1:24 pītako ca vaṇṇo, lohitako ca vaṇṇo, kaṇho ca vaṇṇo, odāto ca vaṇṇo. Akkhilomāni ca bhagavato. Yattha ca akkhilomāni patiṭṭhitāni taṁ nīlaṁ hoti sunīlaṁ pāsādikaṁ dassaneyyaṁ umāpupphasamānaṁ. Tassa parato pītakaṁ hoti supītakaṁ suvaṇṇavaṇṇaṁ pāsādikaṁ dassaneyyaṁ kaṇikārapupphasamānaṁ. Ubhato ca akkhikūṭāni bhagavato lohitakāni honti sulohitakāni pāsādikāni dassaneyyāni indagopakasamānāni. Majjhe kaṇhaṁ hoti sukaṇhaṁ alūkhaṁ suddhaṁ pāsādikaṁ dassaneyyaṁ addāriṭṭhakasamānaṁ. Tassa parato odātaṁ hoti suodātaṁ setaṁ paṇḍaraṁ pāsādikaṁ dassaneyyaṁ osadhitārakasamānaṁ. Tena bhagavā pākatikena maṁsacakkhunā attabhāvapariyāpannena purimasucaritakammābhinibbattena samantā yojanaṁ passati divā ceva rattiñca. Yadāpi caturaṅgasamannāgato andhakāro hoti sūriyo ca atthaṅgato hoti; kāḷapakkho ca uposatho hoti, tibbo ca vanasaṇḍo hoti, mahā ca kāḷamegho abbhuṭṭhito hoti. Evarūpepi caturaṅgasamannāgate andhakāre samantā yojanaṁ passati. Natthi so kuṭṭo vā kavāṭaṁ vā pākāro vā pabbato vā gaccho vā latā vā āvaraṇaṁ rūpānaṁ dassanāya. Ekañce tilaphalaṁ nimittaṁ katvā tilavāhe pakkhipeyya, taññeva tilaphalaṁ uddhareyya. Evaṁ parisuddhaṁ bhagavato pākatikamaṁsacakkhu. Evaṁ bhagavā maṁsacakkhunāpi cakkhumā. 25 Kathaṁ bhagavā dibbena cakkhunāpi cakkhumā? Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate; yathākammūpage satte pajānāti—“ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā”ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate; yathākammūpage satte pajānāti. Ākaṅkhamāno ca bhagavā ekampi lokadhātuṁ passeyya, dvepi lokadhātuyo passeyya, tissopi lokadhātuyo passeyya, catassopi lokadhātuyo passeyya, pañcapi lokadhātuyo passeyya, dasapi lokadhātuyo passeyya, vīsampi lokadhātuyo passeyya, tiṁsampi lokadhātuyo passeyya, cattālīsampi lokadhātuyo passeyya, paññāsampi lokadhātuyo passeyya, satampi lokadhātuṁ passeyya, sahassimpi cūḷanikaṁ lokadhātuṁ passeyya, dvisahassimpi majjhimikaṁ lokadhātuṁ passeyya, tisahassimpi lokadhātuṁ passeyya, mahāsahassimpi lokadhātuṁ passeyya, yāvatakaṁ pana ākaṅkheyya tāvatakaṁ passeyya. Evaṁ parisuddhaṁ bhagavato dibbacakkhu. Evaṁ bhagavā dibbena cakkhunāpi cakkhumā. 26 Kathaṁ bhagavā paññācakkhunāpi cakkhumā? Bhagavā mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño paññāpabhedakusalo pabhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā. 27 So hi bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. Natthi tassa bhagavato aññātaṁ adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya. Atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṁ āgacchanti. Yaṁ kiñci neyyaṁ nāma atthi jānitabbaṁ attattho vā, parattho vā, ubhayattho vā, diṭṭhadhammiko vā attho, samparāyiko vā attho, uttāno vā attho, gambhīro vā attho, gūḷho vā attho, paṭicchanno vā attho, neyyo vā attho, nīto vā attho, 2341 --- mnd16 1:27 anavajjo vā attho, nikkileso vā attho, vodāno vā attho, paramattho vā attho, sabbaṁ taṁ antobuddhañāṇe parivattati. 28 Atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṁ ñāṇaṁ, anāgate appaṭihataṁ ñāṇaṁ, paccuppanne appaṭihataṁ ñāṇaṁ. Sabbaṁ kāyakammaṁ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti. Sabbaṁ vacīkammaṁ … sabbaṁ manokammaṁ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti. Yāvatakaṁ neyyaṁ tāvatakaṁ ñāṇaṁ, yāvatakaṁ ñāṇaṁ tāvatakaṁ neyyaṁ; neyyapariyantikaṁ ñāṇaṁ, ñāṇapariyantikaṁ neyyaṁ; neyyaṁ atikkamitvā ñāṇaṁ nappavattati, ñāṇaṁ atikkamitvā neyyapatho natthi; aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā. Yathā dvinnaṁ samuggapaṭalānaṁ sammāphusitānaṁ heṭṭhimaṁ samuggapaṭalaṁ uparimaṁ nātivattati, uparimaṁ samuggapaṭalaṁ heṭṭhimaṁ nātivattati, aññamaññapariyantaṭṭhāyino; evamevaṁ buddhassa bhagavato neyyañca ñāṇañca aññamaññapariyantaṭṭhāyino. Yāvatakaṁ neyyaṁ tāvatakaṁ ñāṇaṁ, yāvatakaṁ ñāṇaṁ tāvatakaṁ neyyaṁ, neyyapariyantikaṁ ñāṇaṁ, ñāṇapariyantikaṁ neyyaṁ; neyyaṁ atikkamitvā ñāṇaṁ na pavattati, ñāṇaṁ atikkamitvā neyyapatho natthi; aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā. 29 Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṁ pavattati. Sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanapaṭibaddhā ākaṅkhapaṭibaddhā manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā. Sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṁ pavattati. Sabbesaṁ sattānaṁ bhagavā āsayaṁ jānāti, anusayaṁ jānāti, caritaṁ jānāti, adhimuttiṁ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte pajānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. 30 Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṁ upādāya antomahāsamudde parivattanti; evamevaṁ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci pakkhī antamaso garuḷaṁ venateyyaṁ upādāya ākāsassa padese parivattanti; evamevaṁ yepi te sāriputtasamā paññāya tepi buddhañāṇassa padese parivattanti; buddhañāṇaṁ devamanussānaṁ paññaṁ pharitvā abhibhavitvā tiṭṭhati. Yepi te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhe abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā tathāgataṁ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni ca. Kathitā visajjitāva te pañhā bhagavatā honti niddiṭṭhakāraṇā upakkhittakā ca. Te bhagavato sampajjanti. Atha kho bhagavāva tattha atirocati, yadidaṁ paññāyāti. Evaṁ bhagavā paññācakkhunāpi cakkhumā. 31 Kathaṁ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā? Bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante appekacce naparalokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni samodakaṁ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakaṁ accuggamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena; evamevaṁ bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante appekacce naparalokavajjabhayadassāvino viharante. Jānāti bhagavā—“ayaṁ puggalo rāgacarito, ayaṁ dosacarito, ayaṁ mohacarito, ayaṁ vitakkacarito, ayaṁ saddhācarito, ayaṁ ñāṇacarito”ti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa asubhakathaṁ katheti; dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṁ ācikkhati; mohacaritassa bhagavā puggalassa uddese paripucchāya kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya garusaṁvāse niveseti; vitakkacaritassa 2342 --- mnd16 1:31 bhagavā puggalassa ānāpānassatiṁ ācikkhati; saddhācaritassa bhagavā puggalassa pasādanīyaṁ nimittaṁ ācikkhati buddhasubodhiṁ dhammasudhammataṁ saṅghasuppaṭipattiṁ sīlāni ca attano; ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa vipassanānimittaṁ ācikkhati aniccākāraṁ dukkhākāraṁ anattākāraṁ. 32 “Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, Yathāpi passe janataṁ samantato; Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha, Pāsādamāruyha samantacakkhu; Sokāvatiṇṇaṁ janatamapetasoko, Avekkhassu jātijarābhibhūtan”ti. 33 Evaṁ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā. 34 Kathaṁ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumā? Samantacakkhu vuccati sabbaññutañāṇaṁ. Bhagavā sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato. 35 “Na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci, Atho aviññātamajānitabbaṁ; Sabbaṁ abhiññāsi yadatthi neyyaṁ, Tathāgato tena samantacakkhū”ti. 36 Evaṁ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumāti—yathā dissati cakkhumā. 37 Sabbaṁ tamaṁ vinodetvāti sabbaṁ rāgatamaṁ dosatamaṁ mohatamaṁ mānatamaṁ diṭṭhitamaṁ kilesatamaṁ duccaritatamaṁ andhakaraṇaṁ acakkhukaraṇaṁ aññāṇakaraṇaṁ paññānirodhikaṁ vighātapakkhikaṁ anibbānasaṁvattanikaṁ nuditvā panuditvā jahitvā pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gametvāti—sabbaṁ tamaṁ vinodetvā. 38 Ekova ratimajjhagāti. Ekoti bhagavā pabbajjāsaṅkhātena eko, adutiyaṭṭhena eko, taṇhāya pahānaṭṭhena eko, ekantavītarāgoti eko, ekantavītadosoti eko, ekantavītamohoti eko, ekantanikkilesoti eko, ekāyanamaggaṁ gatoti eko, anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti eko. 39 Kathaṁ bhagavā pabbajjāsaṅkhātena eko? Bhagavā daharova samāno susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṁ mātāpitūnaṁ assumukhānaṁ rudantānaṁ vilapantānaṁ ñātisaṅghaṁ pahāya sabbaṁ gharāvāsapalibodhaṁ chinditvā puttadārapalibodhaṁ chinditvā ñātipalibodhaṁ chinditvā mittāmaccapalibodhaṁ chinditvā sannidhipalibodhaṁ chinditvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā akiñcanabhāvaṁ upagantvā eko carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti—evaṁ bhagavā pabbajjāsaṅkhātena eko. 40 Kathaṁ bhagavā adutiyaṭṭhena eko? So evaṁ pabbajito samāno eko araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. So eko carati, eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko nisīdati, eko seyyaṁ kappeti, eko gāmaṁ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati, eko raho nisīdati, eko caṅkamaṁ adhiṭṭhāti, eko carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti—evaṁ bhagavā adutiyaṭṭhena eko. 41 Kathaṁ bhagavā taṇhāya pahānaṭṭhena eko? So evaṁ eko adutiyo appamatto ātāpī pahitatto viharanto najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle mahāpadhānaṁ padahanto māraṁ sasenaṁ kaṇhaṁ namuciṁ pamattabandhuṁ vidhamitvā taṇhājāliniṁ visaritaṁ visattikaṁ pajahasi vinodesi byantiṁ akāsi anabhāvaṁ gamesi. 42 “Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhānasaṁsaraṁ; Itthabhāvaññathābhāvaṁ, saṁsāraṁ nātivattati. 43 Etamādīnavaṁ ñatvā, Taṇhaṁ dukkhassa sambhavaṁ; Vītataṇho anādāno, Sato bhikkhu paribbaje”ti. 44 Evaṁ bhagavā taṇhāya pahānaṭṭhena eko. 45 Kathaṁ bhagavā ekantavītarāgoti eko? Rāgassa pahīnattā ekantavītarāgoti eko, dosassa pahīnattā ekantavītadosoti eko, mohassa pahīnattā ekantavītamohoti eko, kilesānaṁ pahīnattā ekantanikkilesoti eko. 46 Kathaṁ bhagavā ekāyanamaggaṁ gatoti eko? Ekāyanamaggo vuccati cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. 47 “Ekāyanaṁ jātikhayantadassī, Maggaṁ pajānāti hitānukampī; Etena maggena tariṁsu pubbe, Tarissanti ye ca taranti oghan”ti. 48 Evaṁ bhagavā ekāyanamaggaṁ gatoti eko. 49 Kathaṁ bhagavā eko anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti eko? Bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇaṁ paññindriyaṁ paññābalaṁ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṁsā vipassanā sammādiṭṭhi. Bhagavā 2343 --- mnd16 1:49 tena bodhiñāṇena “sabbe saṅkhārā aniccā”ti bujjhi, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti bujjhi, “sabbe dhammā anattā”ti bujjhi, “avijjāpaccayā saṅkhārā”ti bujjhi …pe… “jātipaccayā jarāmaraṇan”ti bujjhi; “avijjānirodhā saṅkhāranirodho”ti bujjhi …pe… “jātinirodhā jarāmaraṇanirodho”ti bujjhi; “idaṁ dukkhan”ti bujjhi, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti bujjhi, “ayaṁ dukkhanirodho”ti bujjhi, “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti bujjhi; “ime āsavā”ti bujjhi …pe… “ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti bujjhi; “ime dhammā pariññeyyā”ti bujjhi … pahātabbāti … bhāvetabbāti … sacchikātabbāti bujjhi, channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjhi, pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjhi, catunnaṁ mahābhūtānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjhi, “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti bujjhi. 50 Atha vā yaṁ kiñci bujjhitabbaṁ anubujjhitabbaṁ paṭibujjhitabbaṁ sambujjhitabbaṁ adhigantabbaṁ phassitabbaṁ sacchikātabbaṁ, sabbaṁ taṁ tena bodhiñāṇena bujjhi anubujjhi paṭibujjhi sambujjhi sammābujjhi adhigacchi phassesi sacchākāsi. Evaṁ bhagavā eko anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti eko. 51 Ratimajjhagāti. Ratinti nekkhammaratiṁ vivekaratiṁ upasamaratiṁ sambodhiratiṁ ajjhagā samajjhagā adhigacchi phassesi sacchākāsīti—ekova ratimajjhagā. 52 Tenāha thero sāriputto— 53 “Sadevakassa lokassa, yathā dissati cakkhumā; Sabbaṁ tamaṁ vinodetvā, ekova ratimajjhagā”ti. 54 Taṁ buddhaṁ asitaṁ tādiṁ, Akuhaṁ gaṇimāgataṁ; Bahūnamidha baddhānaṁ, Atthi pañhena āgamaṁ. 55 Taṁ buddhaṁ asitaṁ tādinti. Buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṁ pāpuṇi balesu ca vasībhāvaṁ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho? Bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupalepasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho, ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho, ekāyanamaggaṁ gatoti buddho, eko anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti buddho, abuddhivihatattā buddhipaṭilābhattā buddho. Buddhoti netaṁ nāmaṁ mātarā kataṁ na pitarā kataṁ, na bhātarā kataṁ, na bhaginiyā kataṁ, na mittāmaccehi kataṁ, na ñātisālohitehi kataṁ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ, na devatāhi kataṁ. Vimokkhantikametaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti, yadidaṁ buddhoti—taṁ buddhaṁ. Asitanti dve nissayā—taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca. Katamo taṇhānissayo? Yāva taṇhāsaṅkhātena sīmakataṁ odhikataṁ pariyantakataṁ pariggahitaṁ mamāyitaṁ—idaṁ mama, etaṁ mama, ettakaṁ mama, ettāvatā mama, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāvuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ suvaṇṇaṁ, gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca, kevalampi mahāpathaviṁ taṇhāvasena mamāyati, yāvatā aṭṭhasataṁ taṇhāvicaritaṁ—ayaṁ taṇhānissayo. 56 Katamo diṭṭhinissayo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāro diṭṭhivisukāyikaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṁ titthāyatanaṁ vipariyesaggāho viparītaggāho vipallāsaggāho micchāgāho “ayāthāvakasmiṁ yāthāvakan”ti gāho yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni—ayaṁ diṭṭhinissayo. 57 Buddhassa bhagavato taṇhānissayo pahīno, diṭṭhinissayo paṭinissaṭṭho; taṇhānissayassa pahīnattā diṭṭhinissayassa paṭinissaṭṭhattā bhagavā cakkhuṁ asito, sotaṁ … ghānaṁ … jivhaṁ … kāyaṁ … manaṁ asito, rūpe … sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … kulaṁ … gaṇaṁ … 2344 --- mnd16 1:57 āvāsaṁ … lābhaṁ … yasaṁ … pasaṁsaṁ … sukhaṁ … cīvaraṁ … piṇḍapātaṁ … senāsanaṁ … gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ … kāmadhātuṁ … rūpadhātuṁ … arūpadhātuṁ … kāmabhavaṁ … rūpabhavaṁ … arūpabhavaṁ … saññābhavaṁ … asaññābhavaṁ … nevasaññānāsaññābhavaṁ … ekavokārabhavaṁ … catuvokārabhavaṁ … pañcavokārabhavaṁ … atītaṁ … anāgataṁ … paccuppannaṁ … diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme asito anissito anallīno anupagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—taṁ buddhaṁ asitaṁ. 58 Tādinti bhagavā pañcahākārehi tādī—iṭṭhāniṭṭhe tādī, cattāvīti tādī, tiṇṇāvīti tādī, muttāvīti tādī, taṁniddesā tādī. 59 Kathaṁ bhagavā iṭṭhāniṭṭhe tādī? Bhagavā lābhepi tādī, alābhepi tādī, yasepi tādī, ayasepi tādī, pasaṁsāyapi tādī nindāyapi tādī, sukhepi tādī, dukkhepi tādī; ekacce bāhaṁ gandhena limpeyyuṁ, ekacce bāhaṁ vāsiyā taccheyyuṁ, amukasmiṁ natthi rāgo, amukasmiṁ natthi paṭighaṁ, anunayapaṭighavippahīno ugghātinigghātivītivatto anurodhavirodhaṁ samatikkanto. Evaṁ bhagavā iṭṭhāniṭṭhe tādī. 60 Kathaṁ bhagavā cattāvīti tādī? Bhagavato rāgo catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho, doso … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … issā … macchariyaṁ … māyā … sāṭheyyaṁ … thambho … sārambho … māno … atimāno … mado … pamādo … sabbe kilesā … sabbe duccaritā … sabbe darathā … sabbe pariḷāhā … sabbe santāpā … sabbākusalābhisaṅkhārā cattā vantā muttā pahīnā paṭinissaṭṭhā. Evaṁ bhagavā cattāvīti tādī. 61 Kathaṁ bhagavā tiṇṇāvīti tādī? Bhagavā kāmoghaṁ tiṇṇo, bhavoghaṁ tiṇṇo, diṭṭhoghaṁ tiṇṇo, avijjoghaṁ tiṇṇo, sabbaṁ saṁsārapathaṁ tiṇṇo uttiṇṇo nittiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivatto. So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiyo pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṁ tassa pariññātaṁ, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato, abhiññeyyaṁ abhiññātaṁ, pariññeyyaṁ pariññātaṁ, pahātabbaṁ pahīnaṁ, bhāvetabbaṁ bhāvitaṁ, sacchikātabbaṁ sacchikataṁ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikkho abbūḷhesiko niraggaḷo ariyo pannaddhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitavā uttamapuriso paramapuriso paramapattippatto. So nevācinati, nāpacinati; apacinitvā ṭhito neva pajahati, na upādiyati; pajahitvā ṭhito neva saṁsibbati, na ussineti; visinetvā ṭhito neva vidhūpeti, na sandhūpeti; vidhūpetvā ṭhito, asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena samādhikkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena paññākkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena vimuttikkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgatattā ṭhito, saccaṁ sampaṭipādiyitvā ṭhito, ejaṁ samatikkamitvā ṭhito, kilesaggiṁ pariyādiyitvā ṭhito, aparigamanatāya ṭhito, kaṭaṁ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito, mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya pārisuddhiyā ṭhito, muditāya pārisuddhiyā ṭhito, upekkhāya pārisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, atammayatāya pārisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, santusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, upapattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṁsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo bhagavā. 62 “Tassāyaṁ pacchimako bhavo, carimoyaṁ samussayo; Jātimaraṇasaṁsāro, natthi tassa punabbhavo”ti. 63 Evaṁ bhagavā tiṇṇāvīti tādī. 64 Kathaṁ bhagavā muttāvīti tādī? Bhagavato rāgā cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ, dosā cittaṁ … mohā cittaṁ … kodhā … upanāhā … makkhā … paḷāsā … issāya … macchariyā … māyāya … sāṭheyyā … thambhā … sārambhā … mānā … atimānā … madā … pamādā … sabbakilesehi … sabbaduccaritehi … 2345 --- mnd16 1:64 sabbadarathehi … sabbapariḷāhehi … sabbasantāpehi … sabbākusalābhisaṅkhārehi cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ. Evaṁ bhagavā muttāvīti tādī. 65 Kathaṁ bhagavā taṁniddesā tādī? Bhagavā sīle sati sīlavāti taṁniddesā tādī, saddhāya sati saddhoti taṁniddesā tādī, vīriye sati vīriyavāti taṁniddesā tādī, satiyā sati satimāti taṁniddesā tādī, samādhismiṁ sati samāhitoti taṁniddesā tādī, paññāya sati paññavāti taṁniddesā tādī, vijjāya sati tevijjoti taṁniddesā tādī, abhiññāya sati chaḷabhiññoti taṁniddesā tādī, dasabale sati dasabaloti taṁniddesā tādī. Evaṁ bhagavā taṁniddesā tādīti—taṁ buddhaṁ asitaṁ tādiṁ. 66 Akuhaṁ gaṇimāgatanti. Akuhoti tīṇi kuhanavatthūni—paccayapaṭisevanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu, iriyāpathasaṅkhātaṁ kuhanavatthu, sāmantajappanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu. 67 Katamaṁ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu? Idha gahapatikā bhikkhuṁ nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So pāpiccho icchāpakato atthiko cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ bhiyyokamyataṁ upādāya cīvaraṁ paccakkhāti, piṇḍapātaṁ paccakkhāti, senāsanaṁ paccakkhāti, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ paccakkhāti. So evamāha—“kiṁ samaṇassa mahagghena cīvarena. Etaṁ sāruppaṁ, yaṁ samaṇo susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṁ karitvā dhāreyya. Kiṁ samaṇassa mahagghena piṇḍapātena. Etaṁ sāruppaṁ, yaṁ samaṇo uñchācariyāya piṇḍiyālopena jīvitaṁ kappeyya. Kiṁ samaṇassa mahagghena senāsanena. Etaṁ sāruppaṁ, yaṁ samaṇo rukkhamūliko vā assa sosāniko vā abbhokāsiko vā. Kiṁ samaṇassa mahagghena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Etaṁ sāruppaṁ, yaṁ samaṇo pūtimuttena haritakīkhaṇḍena osadhaṁ kareyyā”ti tadupādāya lūkhaṁ cīvaraṁ dhāreti, lūkhaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjati, lūkhaṁ senāsanaṁ paṭisevati, lūkhaṁ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ paṭisevati. Tamenaṁ gahapatikā evaṁ jānanti—“ayaṁ samaṇo appiccho santuṭṭho pavivitto asaṁsaṭṭho āraddhavīriyo dhutavādo”ti bhiyyo bhiyyo nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So evamāha—“tiṇṇaṁ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati, saddhāya sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati, deyyadhammassa sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati, dakkhiṇeyyānaṁ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati. Tumhākañcevāyaṁ saddhā atthi, deyyadhammo ca saṁvijjati, ahañca paṭiggāhako. Sace ahaṁ na paṭiggahessāmi, evaṁ tumhe puññena paribāhirā bhavissatha, na mayhaṁ iminā attho, api ca tumhākaṁyeva anukampāya paṭiggaṇhāmī”ti. Tadupādāya bahumpi cīvaraṁ paṭiggaṇhāti, bahumpi piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhāti, bahumpi senāsanaṁ paṭiggaṇhāti, bahumpi gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ paṭiggaṇhāti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṁ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṁ—idaṁ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu. 68 Katamaṁ iriyāpathasaṅkhātaṁ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo, “evaṁ maṁ jano sambhāvessatī”ti gamanaṁ saṇṭhapeti, ṭhānaṁ saṇṭhapeti, nisajjaṁ saṇṭhapeti, sayanaṁ saṇṭhapeti, paṇidhāya gacchati, paṇidhāya tiṭṭhati, paṇidhāya nisīdati, paṇidhāya seyyaṁ kappeti, samāhito viya gacchati, samāhito viya tiṭṭhati, samāhito viya nisīdati, samāhito viya seyyaṁ kappeti, āpāthakajjhāyīva hoti. Yā evarūpā iriyāpathassa āṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā bhākuṭikā bhākuṭiyaṁ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṁ—idaṁ iriyāpathasaṅkhātaṁ kuhanavatthu. 69 Katamaṁ sāmantajappanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo “evaṁ maṁ jano sambhāvessatī”ti, ariyadhammasannissitaṁ vācaṁ bhāsati. “Yo evarūpaṁ cīvaraṁ dhāreti so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yo evarūpaṁ pattaṁ dhāreti … lohathālakaṁ dhāreti … dhammakaraṇaṁ dhāreti … parissāvanaṁ dhāreti … kuñcikaṁ dhāreti … upāhanaṁ dhāreti … kāyabandhanaṁ dhāreti … āyogaṁ dhāreti, so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yassa evarūpo upajjhāyo so samaṇo mahesakkho”ti 2346 --- mnd16 1:69 bhaṇati; “yassa evarūpo ācariyo … evarūpā samānupajjhāyakā … samānācariyakā … mittā … sandiṭṭhā … sambhattā … sahāyā, so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yo evarūpe vihāre vasati, so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yo evarūpe aḍḍhayoge vasati … pāsāde vasati … hammiye vasati … guhāyaṁ vasati … leṇe vasati … kuṭiyā vasati … kūṭāgāre vasati … aṭṭe vasati … māḷe vasati … uddaṇḍe vasati … upaṭṭhānasālāyaṁ vasati … maṇḍape vasati … rukkhamūle vasati, so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati. 70 Atha vā korajikakorajiko, bhākuṭikabhākuṭiko, kuhakakuhako, lapakalapako, mukhasambhāvito “ayaṁ samaṇo imāsaṁ evarūpānaṁ vihārasamāpattīnaṁ lābhī”ti. Tādisaṁ gambhīraṁ gūḷhaṁ nipuṇaṁ paṭicchannaṁ lokuttaraṁ suññatāpaṭisaññuttaṁ kathaṁ katheti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṁ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṁ—idaṁ sāmantajappanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu. Buddhassa bhagavato imāni tīṇi kuhanavatthūni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. Tasmā buddho akuhoti—akuhaṁ. 71 Gaṇimāgatanti. Gaṇīti gaṇī bhagavā. Gaṇācariyoti gaṇī, gaṇassa satthāti gaṇī, gaṇaṁ pariharatīti gaṇī, gaṇaṁ ovadatīti gaṇī, gaṇaṁ anusāsatīti gaṇī, visārado gaṇaṁ upasaṅkamatīti gaṇī, gaṇassa sussūsati sotaṁ odahati aññā cittaṁ upaṭṭhapetīti gaṇī, gaṇaṁ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetīti gaṇī, bhikkhugaṇassa gaṇī, bhikkhunigaṇassa gaṇī, upāsakagaṇassa gaṇī, upāsikāgaṇassa gaṇī, rājagaṇassa gaṇī, khattiyagaṇassa gaṇī, brāhmaṇagaṇassa gaṇī, vessagaṇassa gaṇī, suddagaṇassa gaṇī, brahmagaṇassa gaṇī, devagaṇassa gaṇī, saṅghiṁ gaṇiṁ gaṇācariyaṁ. Āgatanti upagataṁ samupagataṁ samupapannaṁ saṅkassanagaranti—akuhaṁ gaṇimāgataṁ. 72 Bahūnamidha baddhānanti. Bahūnaṁ khattiyānaṁ brāhmaṇānaṁ vessānaṁ suddānaṁ gahaṭṭhānaṁ pabbajitānaṁ devānaṁ manussānaṁ. Baddhānanti baddhānaṁ baddhacarānaṁ paricārakānaṁ sissānanti—bahūnamidha baddhānaṁ. 73 Atthi pañhena āgamanti. Pañhena atthiko āgatomhi, pañhaṁ pucchitukāmo āgatomhi, pañhaṁ sotukāmo āgatomhīti. Evampi atthi pañhena āgamaṁ. Atha vā pañhatthikānaṁ pañhaṁ pucchitukāmānaṁ pañhaṁ sotukāmānaṁ āgamanaṁ abhikkamanaṁ upasaṅkamanaṁ payirupāsanaṁ siyā atthīti. Evampi atthi pañhena āgamaṁ. Atha vā pañhāgamo tuyhaṁ atthi, tvampi pahu, tvamasi alamattho mayā pucchitaṁ kathetuṁ visajjetuṁ “vahassetaṁ bhāran”ti. Evampi atthi pañhena āgamaṁ. 74 Tenāha thero sāriputto— 75 “Taṁ buddhaṁ asitaṁ tādiṁ, akuhaṁ gaṇimāgataṁ; Bahūnamidha baddhānaṁ, atthi pañhena āgaman”ti. 76 Bhikkhuno vijigucchato, bhajato rittamāsanaṁ; Rukkhamūlaṁ susānaṁ vā, pabbatānaṁ guhāsu vā. 77 Bhikkhuno vijigucchatoti. Bhikkhunoti puthujjanakalyāṇassa vā bhikkhuno sekkhassa vā bhikkhuno. Vijigucchatoti jātiyā vijigucchato, jarāya … byādhinā … maraṇena … sokehi … paridevehi … dukkhehi … domanassehi … upāyāsehi vijigucchato, nerayikena dukkhena … tiracchānayonikena dukkhena … pettivisayikena dukkhena … mānusikena dukkhena … gabbhokkantimūlakena dukkhena … gabbhaṭṭhitimūlakena dukkhena … gabbhavuṭṭhānamūlakena dukkhena … jātassūpanibandhakena dukkhena … jātassa parādheyyakena dukkhena … attūpakkamena dukkhena … parūpakkamena dukkhena … dukkhadukkhena … saṅkhāradukkhena … vipariṇāmadukkhena … cakkhurogena dukkhena … sotarogena dukkhena … ghānarogena dukkhena … jivhārogena dukkhena … kāyarogena dukkhena … sīsarogena dukkhena … kaṇṇarogena dukkhena … mukharogena dukkhena … dantarogena dukkhena … kāsena … sāsena … pināsena … ḍāhena … jarena … kucchirogena … mucchāya … pakkhandikāya … sūlāya … visūcikāya … kuṭṭhena … gaṇḍena … kilāsena … sosena … apamārena … dadduyā … kaṇḍuyā … kacchuyā … rakhasāya … vitacchikāya … lohitena … pittena … madhumehena … aṁsāya … piḷakāya … bhagandalāya … pittasamuṭṭhānena ābādhena … semhasamuṭṭhānena ābādhena … vātasamuṭṭhānena ābādhena … sannipātikena ābādhena … 2347 --- mnd16 1:77 utupariṇāmajena ābādhena … visamaparihārajena ābādhena … opakkamikena ābādhena … kammavipākajena ābādhena … sītena … uṇhena … jighacchāya … pipāsāya … uccārena … passāvena … ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassena dukkhena … mātumaraṇena dukkhena … pitumaraṇena dukkhena … bhātumaraṇena … bhaginimaraṇena … puttamaraṇena … dhītumaraṇena … ñātibyasanena … bhogabyasanena … rogabyasanena … sīlabyasanena … diṭṭhibyasanena dukkhena vijigucchato aṭṭīyato harāyato jigucchatoti—bhikkhuno vijigucchato. 78 Bhajato rittamāsananti. Āsanaṁ vuccati yattha nisīdati—mañco pīṭhaṁ bhisi taṭṭikā cammakhaṇḍo tiṇasanthāro paṇṇasanthāro palālasanthāro. Taṁ āsanaṁ asappāyarūpadassanena rittaṁ vivittaṁ pavivittaṁ, asappāyasaddassavanena rittaṁ vivittaṁ pavivittaṁ, asappāyehi pañcahi kāmaguṇehi rittaṁ vivittaṁ pavivittaṁ. Taṁ pavivittaṁ āsanaṁ bhajato sambhajato sevato nisevato saṁsevato paṭisevatoti—bhajato rittamāsanaṁ. 79 Rukkhamūlaṁ susānaṁ vāti. Rukkhamūlaṁyeva rukkhamūlaṁ, susānaṁyeva susānanti—rukkhamūlaṁ susānaṁ vā. Pabbatānaṁ guhāsu vāti. Pabbatāyeva pabbatā, kandarāyeva kandarā, giriguhāyeva giriguhā. Pabbatantarikāyo vuccanti pabbatapabbhārāti—pabbatānaṁ guhāsu vā. 80 Tenāha thero sāriputto— 81 “Bhikkhuno vijigucchato, bhajato rittamāsanaṁ; Rukkhamūlaṁ susānaṁ vā, pabbatānaṁ guhāsu vā”ti. 82 Uccāvacesu sayanesu, kīvanto tattha bheravā; Ye hi bhikkhu na vedheyya, nigghose sayanāsane. 83 Uccāvacesu sayanesūti. Uccāvacesūti uccāvacesu hīnappaṇītesu chekapāpakesu. Sayanaṁ vuccati senāsanaṁ vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṁ guhāti—uccāvacesu sayanesu. Kīvanto tattha bheravāti. Kīvantoti kīvanto kūjanto nadanto saddaṁ karonto. Atha vā kīvantoti kati kittakā kīvatakā kīvabahukā te. Bheravāti sīhā byagghā dīpī acchā taracchā kokā mahiṁsā hatthī ahī vicchikā satapadī, corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vāti—kīvanto tattha bheravā. 84 Ye hi bhikkhu na vedheyyāti. Ye hīti ye hi bherave passitvā vā suṇitvā vā na vedheyya nappavedheyya na sampavedheyya na taseyya na uttaseyya na parittaseyya na bhāyeyya na santāsaṁ āpajjeyya, abhīrū assa acchambhī anutrāsī apalāyī, pahīnabhayabheravo vigatalomahaṁso vihareyyāti—ye hi bhikkhu na vedheyya. 85 Nigghose sayanāsaneti. Appasadde appanigghose vijanavāte manussarāhasseyyake paṭisallānasāruppe senāsaneti—nigghose sayanāsane. 86 Tenāha thero sāriputto— 87 “Uccāvacesu sayanesu, kīvanto tattha bheravā; Ye hi bhikkhu na vedheyya, nigghose sayanāsane”ti. 88 Kati parissayā loke, gacchato agataṁ disaṁ; Ye bhikkhu abhisambhave, pantamhi sayanāsane. 89 Kati parissayā loketi. Katīti kati kittakā kīvatakā kīvabahukā. Parissayāti dve parissayā—pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca. Katame pākaṭaparissayā? Sīhā byagghā dīpī acchā taracchā kokā mahiṁsā hatthī ahī vicchikā satapadī, corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vā, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍāho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitaṁ pittaṁ madhumeho aṁsā piḷakā bhagandalā, pittasamuṭṭhānā ābādhā …pe… sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassā—ime vuccanti pākaṭaparissayā. 90 Katame paṭicchannaparissayā? Kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ kāmacchandanīvaraṇaṁ byāpādanīvaraṇaṁ thinamiddhanīvaraṇaṁ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ vicikicchānīvaraṇaṁ rāgo doso moho kodho upanāho makkho paḷāso issā macchariyaṁ māyā sāṭheyyaṁ thambho sārambho māno atimāno mado pamādo, sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaṅkhārā—ime vuccanti paṭicchannaparissayā. 91 2348 --- mnd16 1:91 Parissayāti kenaṭṭhena parissayā? Parisahantīti parissayā, parihānāya saṁvattantīti parissayā, tatrāsayāti parissayā. 92 Kathaṁ parisahantīti parissayā? Te parissayā taṁ puggalaṁ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddanti. Evaṁ parisahantīti—parissayā. 93 Kathaṁ parihānāya saṁvattantīti parissayā? Te parissayā kusalānaṁ dhammānaṁ antarāyāya parihānāya saṁvattanti. Katamesaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ? Sammāpaṭipadāya anulomapaṭipadāya apaccanīkapaṭipadāya aviruddhapaṭipadāya anvatthapaṭipadāya dhammānudhammapaṭipadāya sīlesu paripūrakāritāya indriyesu guttadvāratāya bhojane mattaññutāya jāgariyānuyogassa satisampajaññassa catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanānuyogassa catunnaṁ sammappadhānānaṁ catunnaṁ iddhipādānaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ pañcannaṁ balānaṁ sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogassa—imesaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ antarāyāya parihānāya saṁvattanti. Evaṁ parihānāya saṁvattantīti—parissayā. 94 Kathaṁ tatrāsayāti parissayā? Tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā. Yathā bile bilāsayā pāṇā sayanti, dake dakāsayā pāṇā sayanti, vane vanāsayā pāṇā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāṇā sayanti; evamevaṁ tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayāti. Evampi tatrāsayāti—parissayā. 95 Vuttañhetaṁ bhagavatā— 96 “Sāntevāsiko, bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā, tyassa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naṁ samudācaranti, samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati. 97 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā, tyassa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naṁ samudācaranti, samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharatī”ti. Evampi tatrāsayāti—parissayā. 98 Vuttañhetaṁ bhagavatā— 99 “Tayome, bhikkhave, antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā. Katame tayo? Lobho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko; doso, bhikkhave …pe… moho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho, bhikkhave, tayo antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā. 100 Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano; Bhayamantarato jātaṁ, taṁ jano nāvabujjhati. 101 Luddho atthaṁ na jānāti, luddho dhammaṁ na passati; Andhantamaṁ tadā hoti, yaṁ lobho sahate naraṁ. 102 Anatthajanano doso, doso cittappakopano; Bhayamantarato jātaṁ, taṁ jano nāvabujjhati. 103 Kuddho atthaṁ na jānāti, kuddho dhammaṁ na passati; Andhantamaṁ tadā hoti, yaṁ doso sahate naraṁ. 104 Anatthajanano moho, moho cittappakopano; Bhayamantarato jātaṁ, taṁ jano nāvabujjhati. 105 Mūḷho atthaṁ na jānāti, mūḷho dhammaṁ na passati; Andhantamaṁ tadā hoti, yaṁ moho sahate naran”ti. 106 Evampi tatrāsayāti—parissayā. Vuttañhetaṁ bhagavatā— 107 “Tayo kho, mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya; doso kho, mahārāja …pe… moho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho, mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyāti. 108 Lobho doso ca moho ca, purisaṁ pāpacetasaṁ; 2349 --- mnd16 1:108 Hiṁsanti attasambhūtā, tacasāraṁva samphalan”ti. 109 Evampi tatrāsayāti—parissayā. 110 Vuttañhetaṁ bhagavatā— 111 “Rāgo ca doso ca itonidānā, Aratī ratī lomahaṁso itojā; Ito samuṭṭhāya manovitakkā, Kumārakā dhaṅkamivossajantī”ti. 112 Evampi tatrāsayāti—parissayā. Loketi manussaloketi—kati parissayā loke. 113 Gacchato agataṁ disanti. Agatā disā vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Agatapubbā sā disā na sā disā gatapubbā iminā dīghena addhunā. 114 “Samatittikaṁ anavasesaṁ, Telapattaṁ yathā parihareyya; Evaṁ sacittamanurakkhe, Patthayāno disaṁ agatapubbaṁ”. 115 Agatapubbaṁ disaṁ vajato gacchato abhikkamatoti—gacchato agataṁ disaṁ. 116 Ye bhikkhu abhisambhaveti. Yeti ye parissaye abhisambhaveyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti—ye bhikkhu abhisambhave. 117 Pantamhi sayanāsaneti. Ante pante pariyante selante vā vanante vā nadante vā udakante vā yattha na kasīyati na vapīyati, janantaṁ atikkamitvā manussānaṁ anupacāre senāsaneti—pantamhi sayanāsane. 118 Tenāha thero sāriputto— 119 “Kati parissayā loke, gacchato agataṁ disaṁ; Ye bhikkhu abhisambhave, pantamhi sayanāsane”ti. 120 Kyāssa byappathayo assu, kyāssassu idha gocarā; Kāni sīlabbatānāssu, pahitattassa bhikkhuno. 121 Kyāssa byappathayo assūti. Kīdisena byappathena samannāgato assa kiṁsaṇṭhitena kiṁpakārena kiṁpaṭibhāgenāti vacīpārisuddhiṁ pucchati. Katamā vacīpārisuddhi? Idha bhikkhu musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya, iti bhinnānaṁ vā sandhātā, sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti; yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. Catūhi vacīsucaritehi samannāgato catudosāpagataṁ vācaṁ bhāsati, bāttiṁsāya tiracchānakathāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharati. Dasa kathāvatthūni katheti, seyyathidaṁ—appicchakathaṁ santuṭṭhikathaṁ pavivekakathaṁ asaṁsaggakathaṁ vīriyārambhakathaṁ sīlakathaṁ samādhikathaṁ paññākathaṁ vimuttikathaṁ vimuttiñāṇadassanakathaṁ satipaṭṭhānakathaṁ sammappadhānakathaṁ iddhipādakathaṁ indriyakathaṁ balakathaṁ bojjhaṅgakathaṁ maggakathaṁ phalakathaṁ nibbānakathaṁ katheti. Vācāya yato yatto paṭiyatto gutto gopito rakkhito saṁvuto—ayaṁ vacīpārisuddhi. Edisāya vacīpārisuddhiyā samannāgato assāti—kyāssa byappathayo assu. 122 Kyāssassu idha gocarāti. Kīdisena gocarena samannāgato assa kiṁsaṇṭhitena kiṁpakārena kiṁpaṭibhāgenāti gocaraṁ pucchati. Atthi gocaro, atthi agocaro. 123 Katamo agocaro? Idhekacco vesiyāgocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā hoti, thullakumārīgocaro vā hoti, paṇḍakagocaro vā hoti, bhikkhunīgocaro vā hoti, pānāgāragocaro vā hoti, saṁsaṭṭho viharati rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi ananulomikena saṁsaggena. Yāni vā pana tāni kulāni assaddhāni appasannāni anopānabhūtāni akkosakaparibhāsakāni anatthakāmāni ahitakāmāni aphāsukāmāni ayogakkhemakāmāni bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ, tathārūpāni kulāni sevati bhajati payirupāsati—ayaṁ vuccati agocaro. 124 Atha vā antaragharaṁ paviṭṭho vīthiṁ paṭipanno asaṁvuto gacchati, hatthiṁ olokento, assaṁ olokento, rathaṁ olokento, pattiṁ olokento, itthiyo olokento, purise olokento, kumārikāyo 2350 --- mnd16 1:124 olokento, kumārake olokento, antarāpaṇaṁ olokento, gharamukhāni olokento, uddhaṁ olokento, adho olokento, disāvidisaṁ vipekkhamāno gacchati—ayampi vuccati agocaro. 125 Atha vā cakkhunā rūpaṁ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ …pe… manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa na saṁvarāya paṭipajjati, na rakkhati manindriyaṁ manindriye na saṁvaraṁ āpajjati—ayampi vuccati agocaro. 126 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ visūkadassanaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—naccaṁ gītaṁ vāditaṁ pekkhaṁ akkhānaṁ pāṇissaraṁ vetāḷaṁ kumbhathūṇaṁ sobhanakaṁ caṇḍālaṁ vaṁsaṁ dhovanaṁ hatthiyuddhaṁ assayuddhaṁ mahiṁsayuddhaṁ usabhayuddhaṁ ajayuddhaṁ meṇḍayuddhaṁ kukkuṭayuddhaṁ vaṭṭakayuddhaṁ daṇḍayuddhaṁ muṭṭhiyuddhaṁ nibbuddhaṁ uyyodhikaṁ balaggaṁ senābyūhaṁ anīkadassanaṁ iti vā iti, evarūpaṁ visūkadassanaṁ anuyutto hoti—ayampi vuccati agocaro. 127 Pañcapi kāmaguṇā agocarā. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“mā, bhikkhave, agocare caratha paravisaye. Agocare, bhikkhave, carataṁ paravisaye lacchati māro otāraṁ, lacchati māro ārammaṇaṁ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? Yadidaṁ pañca kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo”—ayampi vuccati agocaro. 128 Katamo gocaro? Idha bhikkhu na vesiyāgocaro hoti, na vidhavāgocaro hoti, na thullakumārīgocaro hoti, na paṇḍakagocaro hoti, na bhikkhunīgocaro hoti, na pānāgāragocaro hoti, asaṁsaṭṭho viharati rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi ananulomikena saṁsaggena. Yāni vā pana tāni kulāni saddhāni pasannāni opānabhūtāni kāsāvapajjotāni isivātapaṭivātāni atthakāmāni hitakāmāni phāsukāmāni yogakkhemakāmāni bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ, tathārūpāni kulāni sevati bhajati payirupāsati—ayampi vuccati gocaro. 129 Atha vā bhikkhu antaragharaṁ paviṭṭho vīthiṁ paṭipanno saṁvuto gacchati, na hatthiṁ olokento, na assaṁ olokento, na rathaṁ olokento, na pattiṁ olokento …pe… na disāvidisaṁ vipekkhamāno gacchati—ayampi vuccati gocaro. 130 Atha vā bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti …pe… manindriye saṁvaraṁ āpajjati—ayampi vuccati gocaro. 131 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ visūkadassanaṁ ananuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—naccaṁ gītaṁ vāditaṁ …pe… anīkadassanaṁ iti vā iti, evarūpā visūkadassanā paṭivirato hoti—ayampi vuccati gocaro. 132 Cattāropi satipaṭṭhānā gocaro. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare, bhikkhave, carataṁ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṁ, na lacchati māro ārammaṇaṁ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo? Yadidaṁ cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati, vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo—ayampi vuccati gocaro. Edisena gocarena samannāgato assā”ti—kyāssassu idha gocarā. 133 Kāni sīlabbatānāssūti. Kīdisena sīlabbatena samannāgato assa kiṁsaṇṭhitena kiṁpakārena kiṁpaṭibhāgenāti sīlabbatapārisuddhiṁ pucchati. Katamā sīlabbatapārisuddhi? Atthi sīlañceva vatañca, atthi vataṁ na sīlaṁ. Katamaṁ sīlañceva vatañca? Idha bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yo tattha saññamo saṁvaro avītikkamo—idaṁ sīlaṁ. Yaṁ samādānaṁ—taṁ vataṁ. Saṁvaraṭṭhena sīlaṁ, samādānaṭṭhena vataṁ—idaṁ vuccati sīlañceva vatañca. 134 Katamaṁ vataṁ na 2351 --- mnd16 1:134 sīlaṁ? Aṭṭha dhutaṅgāni—āraññikaṅgaṁ, piṇḍapātikaṅgaṁ, paṁsukūlikaṅgaṁ, tecīvarikaṅgaṁ, sapadānacārikaṅgaṁ, khalupacchābhattikaṅgaṁ, nesajjikaṅgaṁ, yathāsanthatikaṅgaṁ—idaṁ vuccati vataṁ na sīlaṁ. Vīriyasamādānampi vuccati vataṁ na sīlaṁ. Kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisabalena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatīti—cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṁ vuccati vataṁ na sīlaṁ. 135 “Nāsissaṁ na pivissāmi, vihārato na nikkhame; Napi passaṁ nipātessaṁ, taṇhāsalle anūhate”ti. 136 Cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṁ vuccati vataṁ na sīlaṁ. Na tāvāhaṁ imaṁ pallaṅkaṁ bhindissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccissatīti—cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṁ vuccati vataṁ, na sīlaṁ. Na tāvāhaṁ imamhā āsanā vuṭṭhahissāmi … na tāvāhaṁ imamhā caṅkamā orohissāmi … vihārā nikkhamissāmi … aḍḍhayogā nikkhamissāmi … pāsādā nikkhamissāmi … hammiyā … guhāya … leṇā … kuṭiyā … kūṭāgārā … aṭṭā … māḷā … uddaṇḍā … upaṭṭhānasālāya … maṇḍapā … rukkhamūlā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccissatīti—cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṁ vuccati vataṁ, na sīlaṁ. Imasmiññeva pubbaṇhasamayaṁ ariyadhammaṁ āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi sacchikarissāmīti—cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṁ vuccati vataṁ, na sīlaṁ. Imasmiññeva majjhanhikasamayaṁ … sāyanhasamayaṁ … purebhattaṁ … pacchābhattaṁ … purimayāmaṁ … majjhimayāmaṁ … pacchimayāmaṁ … kāḷe … juṇhe … vasse … hemante … gimhe … purime vayokhandhe … majjhime vayokhandhe … pacchime vayokhandhe ariyadhammaṁ āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi sacchikarissāmīti—cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṁ vuccati vataṁ, na sīlaṁ—ayaṁ sīlabbatapārisuddhi. Edisāya sīlabbatapārisuddhiyā samannāgato assāti—kāni sīlabbatānāssu. 137 Pahitattassa bhikkhunoti. Pahitattassāti āraddhavīriyassa thāmagatassa daḷhaparakkamassa anikkhittacchandassa anikkhittadhurassa kusalesu dhammesu. Atha vā pesitattassa yassatthāya pesito attatthe ca ñāye ca lakkhaṇe ca kāraṇe ca ṭhānāṭhāne ca. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti pesitattassa, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti pesitattassa, “sabbe dhammā anattā”ti pesitattassa, “avijjāpaccayā saṅkhārā”ti pesitattassa …pe… “jātipaccayā jarāmaraṇan”ti pesitattassa, “avijjānirodhā saṅkhāranirodho”ti pesitattassa …pe… “jātinirodhā jarāmaraṇanirodho”ti pesitattassa, “idaṁ dukkhan”ti pesitattassa …pe… “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti pesitattassa, “ime āsavā”ti pesitattassa …pe… “ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti pesitattassa, “ime dhammā abhiññeyyā”ti pesitattassa …pe… “ime dhammā sacchikātabbā”ti pesitattassa, channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca pesitattassa, pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ … catunnaṁ mahābhūtānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca pesitattassa, “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti pesitattassa. Bhikkhunoti puthujjanakalyāṇakassa vā bhikkhuno sekkhassa vā bhikkhunoti—pahitattassa bhikkhuno. 138 Tenāha thero sāriputto— 139 “Kyāssa byappathayo assu, kyāssassu idha gocarā; Kāni sīlabbatānāssu, pahitattassa bhikkhuno”ti. 140 Kaṁ so sikkhaṁ samādāya, ekodi nipako sato; Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano. 141 Kaṁ so sikkhaṁ samādāyāti kaṁ so sikkhaṁ ādāya samādāya ādiyitvā samādiyitvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti—kaṁ so sikkhaṁ samādāya. 142 Ekodi nipako satoti. Ekodīti ekaggacitto avikkhittacitto avisāhaṭamānaso samatho samādhindriyaṁ samādhibalaṁ …pe… sammāsamādhi. Nipakoti nipako paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye 2352 --- mnd16 1:142 kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato, vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato. So vuccati satoti—sato. Kaṁ so sikkhaṁ samādāyāti adhisīlasikkhaṁ pucchati. Ekodīti adhicittasikkhaṁ pucchati. Nipakoti adhipaññāsikkhaṁ pucchati. Satoti pārisuddhiṁ pucchatīti—kaṁ so sikkhaṁ samādāya, ekodi nipako sato. 143 Kammāro rajatasseva, niddhame malamattanoti. Kammāro vuccati suvaṇṇakāro, rajataṁ vuccati jātarūpaṁ. Yathā suvaṇṇakāro jātarūpassa oḷārikampi malaṁ dhamati sandhamati niddhamati, majjhimakampi malaṁ dhamati sandhamati niddhamati, sukhumakampi malaṁ dhamati sandhamati niddhamati; evamevaṁ bhikkhu attano oḷārikepi kilese dhamati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti, majjhimakepi kilese … sukhumakepi kilese dhamati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti. 144 Atha vā bhikkhu attano rāgamalaṁ dosamalaṁ mohamalaṁ mānamalaṁ diṭṭhimalaṁ kilesamalaṁ duccaritamalaṁ andhakaraṇaṁ acakkhukaraṇaṁ aññāṇakaraṇaṁ paññānirodhikaṁ vighātapakkhikaṁ anibbānasaṁvattanikaṁ dhamati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti. 145 Atha vā sammādiṭṭhiyā micchādiṭṭhiṁ dhamati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti. Sammāsaṅkappena micchāsaṅkappaṁ …pe… sammāvācāya micchāvācaṁ … sammākammantena micchākammantaṁ … sammāājīvena micchāājīvaṁ … sammāvāyāmena micchāvāyāmaṁ … sammāsatiyā micchāsatiṁ … sammāsamādhinā micchāsamādhiṁ … sammāñāṇena micchāñāṇaṁ … sammāvimuttiyā micchāvimuttiṁ dhamati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti. 146 Atha vā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena sabbe kilese sabbe duccarite sabbe darathe sabbe pariḷāhe sabbe santāpe sabbākusalābhisaṅkhāre dhamati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gametīti—kammāro rajatasseva niddhame malamattano. 147 Tenāha thero sāriputto— 148 “Kaṁ so sikkhaṁ samādāya, ekodi nipako sato; Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano”ti. 149 Vijigucchamānassa yadidaṁ phāsu, (sāriputtāti bhagavā) Rittāsanaṁ sayanaṁ sevato ve; Sambodhikāmassa yathānudhammaṁ, Taṁ te pavakkhāmi yathā pajānaṁ. 150 Vijigucchamānassa yadidaṁ phāsūti. Vijigucchamānassāti jātiyā vijigucchamānassa, jarāya … byādhinā … maraṇena … sokehi … paridevehi … dukkhehi … domanassehi … upāyāsehi …pe… diṭṭhibyasanena dukkhena vijigucchamānassa aṭṭīyamānassa harāyamānassāti—vijigucchamānassa. Yadidaṁ phāsūti yaṁ phāsuvihāraṁ taṁ kathayissāmi. Katamo phāsuvihāro? Sammāpaṭipadā anulomapaṭipadā apaccanīkapaṭipadā aviruddhapaṭipadā anvatthapaṭipadā dhammānudhammapaṭipadā sīlesu paripūrakāritā indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satisampajaññaṁ cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo nibbānañca nibbānagāminī ca paṭipadā—ayaṁ phāsuvihāroti—vijigucchamānassa yadidaṁ phāsu. 151 Sāriputtāti bhagavāti. Taṁ theraṁ nāmenālapati. Bhagavāti gāravādhivacanaṁ. Api ca bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā, bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaggadiṭṭhīti bhagavā, bhaggakaṇḍakoti bhagavā, bhaggakilesoti bhagavā, bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā, bhavānaṁ antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā; bhaji vā bhagavā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā, bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṁ jhānānaṁ catunnaṁ 2353 --- mnd16 1:151 appamaññānaṁ catunnaṁ āruppasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṁ vimokkhānaṁ aṭṭhannaṁ abhiññāyatanānaṁ navannaṁ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṁ saññābhāvanānaṁ dasannaṁ kasiṇasamāpattīnaṁ ānāpānassatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ catunnaṁ sammappadhānānaṁ catunnaṁ iddhipādānaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ pañcannaṁ balānaṁ sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṁ tathāgatabalānaṁ catunnaṁ vesārajjānaṁ catunnaṁ paṭisambhidānaṁ channaṁ abhiññānaṁ channaṁ buddhadhammānanti bhagavā; bhagavāti netaṁ nāmaṁ mātarā kataṁ, na pitarā kataṁ, na bhātarā kataṁ, na bhaginiyā kataṁ, na mittāmaccehi kataṁ, na ñātisālohitehi kataṁ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ, na devatāhi kataṁ; vimokkhantikametaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṁ bhagavāti—sāriputtāti bhagavā. 152 Rittāsanaṁ sayanaṁ sevato veti. Āsanaṁ vuccati yattha nisīdati—mañco pīṭhaṁ bhisi taṭṭikā cammakhaṇḍo tiṇasanthāro paṇṇasanthāro palālasanthāro. Sayanaṁ vuccati senāsanaṁ vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṁ guhā. Taṁ sayanāsanaṁ asappāyarūpadassanena rittaṁ vivittaṁ pavivittaṁ, asappāyasaddassavanena …pe… asappāyehi pañcahi kāmaguṇehi rittaṁ vivittaṁ pavivittaṁ. Taṁ sayanāsanaṁ sevato nisevato saṁsevato paṭisevatoti—rittāsanaṁ sayanaṁ sevato ve. 153 Sambodhikāmassa yathānudhammanti. Sambodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇaṁ paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ …pe… dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṁsā vipassanā sammādiṭṭhi. Taṁ sambodhiṁ bujjhitukāmassa anubujjhitukāmassa paṭibujjhitukāmassa sambujjhitukāmassa adhigantukāmassa phassitukāmassa sacchikātukāmassāti—sambodhikāmassa. 154 Yathānudhammanti katame bodhiyā anudhammā? Sammāpaṭipadā anulomapaṭipadā apaccanīkapaṭipadā aviruddhapaṭipadā anvatthapaṭipadā dhammānudhammapaṭipadā sīlesu paripūrakāritā indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satisampajaññaṁ—ime vuccanti bodhiyā anudhammā. Atha vā catunnaṁ maggānaṁ pubbabhāge vipassanā—ime vuccanti bodhiyā anudhammāti—sambodhikāmassa yathānudhammaṁ. 155 Taṁ te pavakkhāmi yathā pajānanti. Tanti bodhiyā anudhammaṁ. Pavakkhāmīti pavakkhāmi ācikkhissāmi desessāmi paññapessāmi paṭṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttānīkarissāmi pakāsissāmi. Yathā pajānanti yathā pajānaṁ yathā pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto na itihitihaṁ na itikirāya na paramparāya na piṭakasampadāya na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na diṭṭhinijjhānakkhantiyā sāmaṁ sayamabhiññātaṁ attapaccakkhaṁ dhammaṁ, taṁ kathayissāmīti—taṁ te pavakkhāmi yathā pajānaṁ. 156 Tenāha bhagavā— 157 “Vijigucchamānassa yadidaṁ phāsu, (sāriputtāti bhagavā) Rittāsanaṁ sayanaṁ sevato ve; Sambodhikāmassa yathānudhammaṁ, Taṁ te pavakkhāmi yathā pajānan”ti. 158 Pañcannaṁ dhīro bhayānaṁ na bhāye, Bhikkhu sato sapariyantacārī; Ḍaṁsādhipātānaṁ sarīsapānaṁ, Manussaphassānaṁ catuppadānaṁ. 159 Pañcannaṁ dhīro bhayānaṁ na bhāyeti. Dhīroti dhīro paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Dhīro pañcannaṁ bhayānaṁ na bhāyeyya na taseyya na santaseyya na uttaseyya na parittaseyya na santāsaṁ āpajjeyya, abhīrū assa acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṁso vihareyyāti—pañcannaṁ dhīro bhayānaṁ na bhāye. 160 Bhikkhu sato sapariyantacārīti. Bhikkhūti puthujjanakalyāṇako vā bhikkhu sekkho vā bhikkhu. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato, vedanāsu …pe… citte … dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato—so vuccati sato. Sapariyantacārīti cattāro pariyantā—sīlasaṁvarapariyanto, indriyasaṁvarapariyanto, bhojane 2354 --- mnd16 1:160 mattaññutāpariyanto, jāgariyānuyogapariyanto. 161 Katamo sīlasaṁvarapariyanto? Idha bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Antopūtibhāvaṁ paccavekkhamāno anto sīlasaṁvarapariyante carati, mariyādaṁ na bhindati—ayaṁ sīlasaṁvarapariyanto. 162 Katamo indriyasaṁvarapariyanto? Idha bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ …pe… cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ susaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā nānvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Ādittapariyāyaṁ paccavekkhamāno anto indriyasaṁvarapariyante carati, mariyādaṁ na bhindati—ayaṁ indriyasaṁvarapariyanto. 163 Katamo bhojane mattaññutāpariyanto? Idha bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Akkhabbhañjanavaṇapaṭicchādanaputtamaṁsūpamaṁ paccavekkhamāno anto bhojane mattaññutāpariyante carati, mariyādaṁ na bhindati—ayaṁ bhojane mattaññutāpariyanto. 164 Katamo jāgariyānuyogapariyanto? Idha bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti, rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti, rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā, rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Bhaddekarattavihāraṁ paccavekkhamāno anto jāgariyānuyogapariyante carati, mariyādaṁ na bhindati—ayaṁ jāgariyānuyogapariyantoti—bhikkhu sato sapariyantacārī. 165 Ḍaṁsādhipātānaṁ sarīsapānanti. Ḍaṁsā vuccanti piṅgalamakkhikāyo. Adhipātakā vuccanti sabbāpi makkhikāyo. Kiṅkāraṇā adhipātakā vuccanti sabbāpi makkhikāyo? Tā uppatitvā uppatitvā khādanti; taṅkāraṇā adhipātakā vuccanti sabbāpi makkhikāyo. Sarīsapā vuccanti ahīti—ḍaṁsādhipātānaṁ sarīsapānaṁ. 166 Manussaphassānaṁ catuppadānanti. Manussaphassā vuccanti corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vā. Te bhikkhuṁ pañhaṁ vā puccheyyuṁ vādaṁ vā āropeyyuṁ akkoseyyuṁ paribhāseyyuṁ roseyyuṁ viroseyyuṁ hiṁseyyuṁ vihiṁseyyuṁ heṭheyyuṁ viheṭheyyuṁ ghāteyyuṁ upaghāteyyuṁ upaghātaṁ vā kareyyuṁ. Yo koci manussato upaghāto—manussaphasso. Catuppadānanti sīhā byagghā dīpī acchā taracchā kokā mahiṁsā hatthī. Te bhikkhuṁ maddeyyuṁ khādeyyuṁ hiṁseyyuṁ vihiṁseyyuṁ heṭheyyuṁ viheṭheyyuṁ ghāteyyuṁ upaghāteyyuṁ upaghātaṁ vā kareyyuṁ. Catuppadato upaghāto yaṁ kiñci catuppadabhayanti—manussaphassānaṁ catuppadānaṁ. 167 Tenāha bhagavā— 168 “Pañcannaṁ dhīro bhayānaṁ na bhāye, Bhikkhu sato sapariyantacārī; Ḍaṁsādhipātānaṁ sarīsapānaṁ, Manussaphassānaṁ catuppadānan”ti. 169 Paradhammikānampi na santaseyya, Disvāpi tesaṁ bahubheravāni; Athāparāni abhisambhaveyya, Parissayāni kusalānuesī. 170 Paradhammikānampi na santaseyya, disvāpi tesaṁ bahubheravānīti. Paradhammikā vuccanti satta sahadhammike ṭhapetvā ye keci buddhe dhamme saṅghe appasannā. Te bhikkhuṁ pañhaṁ vā puccheyyuṁ vādaṁ vā āropeyyuṁ akkoseyyuṁ paribhāseyyuṁ roseyyuṁ viroseyyuṁ hiṁseyyuṁ vihiṁseyyuṁ heṭheyyuṁ viheṭheyyuṁ ghāteyyuṁ upaghāteyyuṁ upaghātaṁ vā kareyyuṁ. Tesaṁ bahubherave passitvā vā suṇitvā vā na vedheyya na pavedheyya na sampavedheyya na taseyya na santaseyya 2355 --- mnd16 1:170 na uttaseyya na parittaseyya na bhāyeyya na santāsaṁ āpajjeyya, abhīrū assa acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṁso vihareyyāti—paradhammikānampi na santaseyya disvāpi tesaṁ bahubheravāni. 171 Athāparāni abhisambhaveyya, parissayāni kusalānuesīti. Athāparānipi atthi abhisambhotabbāni abhibhavitabbāni ajjhottharitabbāni pariyādiyitabbāni madditabbāni. Parissayāti dve parissayā—pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca …pe… evampi tatrāsayāti—parissayā. Kusalānuesīti sammāpaṭipadaṁ anulomapaṭipadaṁ apaccanīkapaṭipadaṁ aviruddhapaṭipadaṁ anvatthapaṭipadaṁ …pe… ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṁ esantena gavesantena pariyesantena parissayā abhisambhotabbā abhibhavitabbā ajjhottharitabbā pariyādiyitabbā madditabbāti—athāparāni abhisambhaveyya parissayāni kusalānuesī. 172 Tenāha bhagavā— 173 “Paradhammikānampi na santaseyya, Disvāpi tesaṁ bahubheravāni; Athāparāni abhisambhaveyya, Parissayāni kusalānuesī”ti. 174 Ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭho, Sītaṁ athuṇhaṁ adhivāsayeyya; So tehi phuṭṭho bahudhā anoko, Vīriyaparakkamaṁ daḷhaṁ kareyya. 175 Ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭhoti. Ātaṅkaphasso vuccati rogaphasso. Rogaphassena phuṭṭho pareto samohito samannāgato assa; cakkhurogena phuṭṭho pareto samohito samannāgato assa, sotarogena, ghānarogena, jivhārogena, kāyarogena …pe… ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassena phuṭṭho pareto samohito samannāgato assa. Khudā vuccati chātako. Chātakena phuṭṭho pareto samohito samannāgato assāti—ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭho. 176 Sītaṁ athuṇhaṁ adhivāsayeyyāti. Sītanti dvīhi kāraṇehi sītaṁ hoti—abbhantaradhātuppakopavasena vā sītaṁ hoti, bahiddhā utuvasena vā sītaṁ hoti. Uṇhanti dvīhi kāraṇehi uṇhaṁ hoti—abbhantaradhātuppakopavasena vā uṇhaṁ hoti, bahiddhā utuvasena vā uṇhaṁ hotīti—sītaṁ athuṇhaṁ. Adhivāsayeyyāti khamo assa sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko assāti—sītaṁ athuṇhaṁ adhivāsayeyya. 177 So tehi phuṭṭho bahudhā anokoti. So tehīti ātaṅkaphassena ca khudāya ca sītena ca uṇhena ca phuṭṭho pareto samohito samannāgato assāti—so tehi phuṭṭho. Bahudhāti anekavidhehi ākārehi phuṭṭho pareto samohito samannāgato assāti—so tehi phuṭṭho bahudhā. Anokoti abhisaṅkhārasahagataviññāṇassa okāsaṁ na karotītipi—anoko. Atha vā kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa okāsaṁ na karotītipi—anokoti—so tehi phuṭṭho bahudhā anoko. 178 Vīriyaparakkamaṁ daḷhaṁ kareyyāti. Vīriyaparakkamo vuccati yo cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī appaṭivānī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittacchandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṁ vīriyindriyaṁ vīriyabalaṁ sammāvāyāmo. Vīriyaparakkamaṁ daḷhaṁ kareyyāti. Vīriyaṁ parakkamaṁ daḷhaṁ kareyya thiraṁ kareyya, daḷhasamādāno assa avatthitasamādānoti—vīriyaṁ parakkamaṁ daḷhaṁ kareyya. 179 Tenāha bhagavā— 180 “Ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭho, Sītaṁ athuṇhaṁ adhivāsayeyya; So tehi phuṭṭho bahudhā anoko, Vīriyaparakkamaṁ daḷhaṁ kareyyā”ti. 181 Theyyaṁ na kāre na musā bhaṇeyya, Mettāya phasse tasathāvarāni; Yadāvilattaṁ manaso vijaññā, Kaṇhassa pakkhoti vinodayeyya. 182 Theyyaṁ na kāre na musā bhaṇeyyāti. Theyyaṁ na kāreti idha bhikkhu adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato assa dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā vihareyyāti—theyyaṁ na kāre. Na musā bhaṇeyyāti idha bhikkhu musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato assa saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassāti—theyyaṁ na 2356 --- mnd16 1:182 kāre na musā bhaṇeyya. 183 Mettāya phasse tasathāvarānīti. Mettāti yā sattesu metti mettāyanā mettāyitattaṁ anudā anudāyanā anudāyitattaṁ hitesitā anukampā abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṁ. Tasāti yesaṁ tasitā taṇhā appahīnā, yesañca bhayabheravā appahīnā. Kiṅkāraṇā vuccanti tasā? Te tasanti uttasanti paritasanti bhāyanti santāsaṁ āpajjanti; taṅkāraṇā vuccanti tasā. Thāvarāti yesaṁ tasitā taṇhā pahīnā, yesañca bhayabheravā pahīnā. Kiṅkāraṇā vuccanti thāvarā? Te na tasanti na uttasanti na paritasanti na bhāyanti santāsaṁ na āpajjanti; taṅkāraṇā vuccanti thāvarā. Mettāya phasse tasathāvarānīti. Tase ca thāvare ca mettāya phasseyya phareyya, mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā vihareyyāti—mettāya phasse tasathāvarāni. 184 Yadāvilattaṁ manaso vijaññāti. Yadāti yadā. Manasoti yaṁ cittaṁ mano mānasaṁ hadayaṁ paṇḍaraṁ mano manāyatanaṁ manindriyaṁ viññāṇaṁ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu. Kāyaduccaritena cittaṁ āvilaṁ hoti luḷitaṁ eritaṁ ghaṭṭitaṁ calitaṁ bhantaṁ avūpasantaṁ. Vacīduccaritena …pe… manoduccaritena … rāgena … dosena … mohena … kodhena … upanāhena … makkhena … paḷāsena … issāya … macchariyena … māyāya … sāṭheyyena … thambhena … sārambhena … mānena … atimānena … madena … pamādena … sabbakilesehi … sabbaduccaritehi … sabbadarathehi … sabbapariḷāhehi … sabbasantāpehi … sabbākusalābhisaṅkhārehi cittaṁ āvilaṁ hoti luḷitaṁ eritaṁ ghaṭṭitaṁ calitaṁ bhantaṁ avūpasantaṁ. Yadāvilattaṁ manaso vijaññāti. Cittassa āvilabhāvaṁ jāneyya ājāneyya vijāneyya paṭivijāneyya paṭivijjheyyāti—yadāvilattaṁ manaso vijaññā. 185 Kaṇhassa pakkhoti vinodayeyyāti. Kaṇhoti yo so māro kaṇho adhipati antagu namuci pamattabandhu. Kaṇhassa pakkho mārapakkho mārapāso mārabaḷisaṁ mārāmisaṁ māravisayo māranivāso māragocaro mārabandhananti pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyyāti. Evampi kaṇhassa pakkhoti vinodayeyya. Atha vā kaṇhassa pakkho mārapakkho akusalapakkho dukkhuddayo dukkhavipāko nirayasaṁvattaniko tiracchānayonisaṁvattaniko pettivisayasaṁvattanikoti pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyyāti. Evampi kaṇhassa pakkhoti vinodayeyya. 186 Tenāha bhagavā— 187 “Theyyaṁ na kāre na musā bhaṇeyya, Mettāya phasse tasathāvarāni; Yadāvilattaṁ manaso vijaññā, Kaṇhassa pakkhoti vinodayeyyā”ti. 188 Kodhātimānassa vasaṁ na gacche, Mūlampi tesaṁ palikhañña tiṭṭhe; Athappiyaṁ vā pana appiyaṁ vā, Addhā bhavanto abhisambhaveyya. 189 Kodhātimānassa vasaṁ na gaccheti. Kodhoti yo cittassa āghāto paṭighāto …pe… caṇḍikkaṁ asuropo anattamanatā cittassa. Atimānoti idhekacco paraṁ atimaññati jātiyā vā gottena vā …pe… aññataraññatarena vā vatthunā. Kodhātimānassa vasaṁ na gaccheti. Kodhassa ca atimānassa ca vasaṁ na gaccheyya, kodhañca atimānañca pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyyāti—kodhātimānassa vasaṁ na gacche. 190 Mūlampi tesaṁ palikhañña tiṭṭheti. Katamaṁ kodhassa mūlaṁ? Avijjā mūlaṁ, ayoniso manasikāro mūlaṁ, asmimāno mūlaṁ, ahirikaṁ mūlaṁ, anottappaṁ mūlaṁ, uddhaccaṁ mūlaṁ—idaṁ kodhassa mūlaṁ. Katamaṁ atimānassa mūlaṁ? Avijjā mūlaṁ, ayoniso manasikāro mūlaṁ, asmimāno mūlaṁ, ahirikaṁ mūlaṁ, anottappaṁ mūlaṁ, uddhaccaṁ mūlaṁ—idaṁ atimānassa mūlaṁ. Mūlampi tesaṁ palikhañña tiṭṭheti. Kodhassa ca atimānassa ca mūlaṁ palikhaṇitvā uddharitvā samuddharitvā uppāṭayitvā samuppāṭayitvā pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gametvā tiṭṭheyya santiṭṭheyyāti—mūlampi tesaṁ palikhañña tiṭṭhe. 191 Athappiyaṁ vā pana appiyaṁ vā, addhā bhavanto abhisambhaveyyāti. Athāti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṁ—athāti. Piyāti dve piyā—sattā vā saṅkhārā vā. Katame 2357 --- mnd16 1:191 sattā piyā? Idha yāssa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā puttā vā dhītā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā—ime sattā piyā. Katame saṅkhārā piyā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā—ime saṅkhārā piyā. Appiyāti dve appiyā—sattā vā saṅkhārā vā. Katame sattā appiyā? Idha yāssa te honti anatthakāmā ahitakāmā aphāsukāmā ayogakkhemakāmā jīvitā voropetukāmā—ime sattā appiyā. Katame saṅkhārā appiyā? Amanāpikā rūpā amanāpikā saddā, gandhā … rasā … phoṭṭhabbā—ime saṅkhārā appiyā. Addhāti ekaṁsavacanaṁ nissaṁsayavacanaṁ nikkaṅkhavacanaṁ advejjhavacanaṁ adveḷhakavacanaṁ niyyānikavacanaṁ apaṇṇakavacanaṁ avatthāpanavacanametaṁ—addhāti. Athappiyaṁ vā pana appiyaṁ vā, addhā bhavanto abhisambhaveyyāti. Piyāppiyaṁ sātāsātaṁ sukhadukkhaṁ somanassadomanassaṁ iṭṭhāniṭṭhaṁ abhisambhavanto vā abhibhaveyya adhibhavanto vā abhisambhaveyyāti—athappiyaṁ vā pana appiyaṁ vā addhā bhavanto abhisambhaveyya. 192 Tenāha bhagavā— 193 “Kodhātimānassa vasaṁ na gacche, Mūlampi tesaṁ palikhañña tiṭṭhe; Athappiyaṁ vā pana appiyaṁ vā, Addhā bhavanto abhisambhaveyyā”ti. 194 Paññaṁ purakkhatvā kalyāṇapīti, Vikkhambhaye tāni parissayāni; Aratiṁ sahetha sayanamhi pante, Caturo sahetha paridevadhamme. 195 Paññaṁ purakkhatvā kalyāṇapītīti. Paññāti yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo …pe… amoho sammādiṭṭhi. Paññaṁ purakkhatvāti idhekacco paññaṁ purato katvā carati paññādhajo paññāketu paññādhipateyyo vicayabahulo pavicayabahulo pekkhāyanabahulo sampekkhāyanabahulo vibhūtavihārī taccariko tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyoti. Evampi paññaṁ purakkhatvā. 196 Atha vā gacchanto vā “gacchāmī”ti pajānāti, ṭhito vā “ṭhitomhī”ti pajānāti, nisinno vā “nisinnomhī”ti pajānāti, sayāno vā “sayānomhī”ti pajānāti, yathā yathā vā panassa kāyo paṇihito hoti tathā tathā naṁ pajānātīti. Evampi paññaṁ purakkhatvā. 197 Atha vā abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhibhāve sampajānakārī hotīti. Evampi paññaṁ purakkhatvā. 198 Kalyāṇapītīti buddhānussativasena uppajjati pīti pāmojjaṁ—kalyāṇapītīti. Dhammānussati saṅghānussati sīlānussati cāgānussati devatānussati ānāpānassati maraṇassati kāyagatāsativasena upasamānussativasena uppajjati pīti pāmojjaṁ—kalyāṇapītīti—paññaṁ purakkhatvā kalyāṇapīti. 199 Vikkhambhaye tāni parissayānīti. Parissayāti dve parissayā—pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca …pe… ime vuccanti pākaṭaparissayā …pe… ime vuccanti paṭicchannaparissayā …pe… evampi tatrāsayāti—parissayā. Vikkhambhaye tāni parissayānīti. Tāni parissayāni vikkhambheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti—vikkhambhaye tāni parissayāni. 200 Aratiṁ sahetha sayanamhi panteti. Aratīti yā arati aratitā anabhirati anabhiramaṇā ukkaṇṭhitā paritassitā. Sayanamhi panteti pantesu vā senāsanesu aññataraññataresu vā adhikusalesu dhammesu aratiṁ saheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti—aratiṁ sahetha sayanamhi pante. 201 Caturo sahetha paridevadhammeti. Cattāro paridevanīye dhamme saheyya parisaheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti—caturo sahetha paridevadhamme. 202 Tenāha bhagavā— 203 “Paññaṁ purakkhatvā kalyāṇapīti, Vikkhambhaye tāni parissayāni; Aratiṁ sahetha sayanamhi pante, Caturo sahetha paridevadhamme”ti. 204 Kiṁsū asissaṁ kuva vā asissaṁ, Dukkhaṁ vata settha kuvajja sessaṁ; Ete vitakke paridevaneyye, 2358 --- mnd16 1:204 Vinayetha sekho aniketacārī. 205 Kiṁsū asissaṁ kuva vā asissanti. Kiṁsū asissāmīti kiṁ bhuñjissāmi odanaṁ vā kummāsaṁ vā sattuṁ vā macchaṁ vā maṁsaṁ vāti—kiṁsū asissaṁ. Kuva vā asissanti kattha bhuñjissāmi khattiyakule vā brāhmaṇakule vā vessakule vā suddakule vāti—kiṁsū asissaṁ kuva vā asissaṁ. 206 Dukkhaṁ vata settha kuvajja sessanti imaṁ rattiṁ dukkhaṁ sayittha phalake vā taṭṭikāya vā cammakhaṇḍe vā tiṇasanthāre vā paṇṇasanthāre vā palālasanthāre vā. Āgāmirattiṁ kattha sukhaṁ sayissāmi mañce vā pīṭhe vā bhisiyā vā bimbohane vā vihāre vā aḍḍhayoge vā pāsāde vā hammiye vā guhāya vāti—dukkhaṁ vata settha kuvajja sessaṁ. 207 Ete vitakke paridevaneyyeti. Ete vitakketi dve piṇḍapātapaṭisaññutte vitakke, dve senāsanapaṭisaññutte vitakke. Paridevaneyyeti ādevaneyye paridevaneyyeti—ete vitakke paridevaneyye. 208 Vinayetha sekho aniketacārīti. Sekhoti kiṅkāraṇā vuccati sekho? Sikkhatīti—sekho. Kiñca sikkhati? Adhisīlampi sikkhati, adhicittampi sikkhati, adhipaññampi sikkhati. Katamā adhisīlasikkhā …pe… ayaṁ adhipaññāsikkhā. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkhati, jānanto passanto paccavekkhanto cittaṁ adhiṭṭhahanto sikkhati, saddhāya adhimuccanto sikkhati, vīriyaṁ paggaṇhanto, satiṁ upaṭṭhapento, cittaṁ samādahanto, paññāya pajānanto sikkhati, abhiññeyyaṁ abhijānanto sikkhati, pariññeyyaṁ parijānanto, pahātabbaṁ pajahanto, bhāvetabbaṁ bhāvento, sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkhati ācarati samācarati samādāya sikkhati. Taṅkāraṇā vuccati—sekho. Vinayāya paṭivinayāya pahānāya vūpasamāya paṭinissaggāya paṭipassaddhiyā adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya jānanto …pe… sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti—vinayetha sekho. 209 Aniketacārīti. Kathaṁ niketacārī hoti? Idhekacco kulapalibodhena samannāgato hoti, gaṇapalibodhena … āvāsapalibodhena … cīvarapalibodhena … piṇḍapātapalibodhena … senāsanapalibodhena … gilānapaccayabhesajjaparikkhārapalibodhena samannāgato hoti. Evaṁ niketacārī hoti. Kathaṁ aniketacārī hoti? Idha bhikkhu na kulapalibodhena samannāgato hoti, na gaṇapalibodhena … na āvāsapalibodhena … na cīvarapalibodhena … na piṇḍapātapalibodhena … na senāsanapalibodhena … na gilānapaccayabhesajjaparikkhārapalibodhena samannāgato hoti. Evaṁ aniketacārī hoti. 210 “Magadhaṁ gatā kosalaṁ gatā, Ekacciyā pana vajjibhūmiyā; Migā viya asaṅghacārino, Aniketā viharanti bhikkhavo. 211 Sādhu caritakaṁ sādhu sucaritaṁ, Sādhu sadā aniketavihāro; Atthapucchanaṁ padakkhiṇaṁ kammaṁ, Etaṁ sāmaññaṁ akiñcanassā”ti. 212 Vinayetha sekho aniketacārī. Tenāha bhagavā— 213 “Kiṁsū asissaṁ kuva vā asissaṁ, Dukkhaṁ vata settha kuvajja sessaṁ; Ete vitakke paridevaneyye, Vinayetha sekho aniketacārī”ti. 214 Annañca laddhā vasanañca kāle, Mattaṁ sa jaññā idha tosanatthaṁ; So tesu gutto yatacāri gāme, Rusitopi vācaṁ pharusaṁ na vajjā. 215 Annañca laddhā vasanañca kāleti. Annanti odano kummāso sattu maccho maṁsaṁ. Vasananti cha cīvarāni—khomaṁ, kappāsikaṁ, koseyyaṁ, kambalaṁ, sāṇaṁ, bhaṅgaṁ. Annañca laddhā vasanañca kāleti. Cīvaraṁ labhitvā piṇḍapātaṁ labhitvā na kuhanāya, na lapanāya, na nemittikatāya, na nippesikatāya, na lābhena lābhaṁ nijigīsanatāya, na dārudānena, na veḷudānena, na pattadānena, na pupphadānena, na phaladānena, na sinānadānena, na cuṇṇadānena, na mattikādānena, na dantakaṭṭhadānena, na mukhodakadānena, na cāṭukamyatāya, na muggasūpyatāya, na pāribhaṭyatāya, na pīṭhamaddikatāya, na vatthuvijjāya, na tiracchānavijjāya, na aṅgavijjāya, na nakkhattavijjāya, na dūtagamanena, na pahiṇagamanena, na jaṅghapesaniyena, na vejjakammena, na piṇḍapaṭipiṇḍakena, na dānānuppadānena, dhammena samena laddhā labhitvā adhigantvā vinditvā 2359 --- mnd16 1:215 paṭilabhitvāti—annañca laddhā vasanañca kāle. 216 Mattaṁ sa jaññā idha tosanatthanti. Mattaṁ sa jaññāti dvīhi kāraṇehi mattaṁ jāneyya—paṭiggahaṇato vā paribhogato vā. Kathaṁ paṭiggahaṇato mattaṁ jānāti? Thokepi diyyamāne kulānudayāya kulānurakkhāya kulānukampāya paṭiggaṇhāti, bahukepi diyyamāne kāyaparihārikaṁ cīvaraṁ paṭiggaṇhāti kucchiparihārikaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhāti. Evaṁ paṭiggahaṇato mattaṁ jānāti. Kathaṁ paribhogato mattaṁ jānāti? 217 Paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṁ paṭisevati yāvadeva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ paṭighātāya, yāvadeva hirikopīnapaṭicchādanatthaṁ. 218 Paṭisaṅkhā yoniso piṇḍapātaṁ paṭisevati neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro ca. 219 Paṭisaṅkhā yoniso senāsanaṁ paṭisevati yāvadeva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ paṭighātāya, yāvadeva utuparissayavinodanapaṭisallānārāmatthaṁ. 220 Paṭisaṅkhā yoniso gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ paṭisevati yāvadeva uppannānaṁ veyyābādhikānaṁ vedanānaṁ paṭighātāya abyāpajjaparamatāya. 221 Evaṁ paribhogato mattaṁ jānāti. Mattaṁ sa jaññāti. Imehi dvīhi kāraṇehi mattaṁ jāneyya ājāneyya paṭivijāneyya paṭivijjheyyāti—mattaṁ sa jaññā. 222 Idha tosanatthanti. Idha bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca cīvaraṁ na paritassati, laddhā ca cīvaraṁ agadhito amucchito anajjhosanno, ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato—ayaṁ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito. 223 Puna caparaṁ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇḍapātahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati, aladdhā ca piṇḍapātaṁ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṁ agadhito amucchito anajjhosanno, ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato—ayaṁ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito. 224 Puna caparaṁ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca senāsanahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati, aladdhā ca senāsanaṁ na paritassati, laddhā ca senāsanaṁ agadhito amucchito anajjhosanno, ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato—ayaṁ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito. 225 Puna caparaṁ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena, itarītaragilānapaccayabhesajjaparikkhārasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati, aladdhā ca gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ na paritassati, laddhā ca gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ agadhito amucchito anajjhosanno, ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītaragilānapaccayabhesajjaparikkhārasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato—ayaṁ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhitoti—mattaṁ sa jaññā idha tosanatthaṁ. 226 So tesu gutto yatacāri gāmeti. So tesu guttoti cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre gutto gopito rakkhito saṁvutoti. Evampi so tesu gutto. Atha vā āyatanesu gutto gopito rakkhito 2360 --- mnd16 1:226 saṁvutoti. Evampi so tesu gutto. 227 Yatacāri gāmeti gāme yato yatto paṭiyatto gutto gopito rakkhito saṁvutoti—so tesu gutto yatacāri gāme. 228 Rusitopi vācaṁ pharusaṁ na vajjāti. Dūsito khuṁsito vambhito ghaṭṭito garahito upavadito pharusena kakkhaḷena nappaṭivajjā nappaṭibhaṇeyya, akkosantaṁ na paccakkoseyya, rosantaṁ nappaṭiroseyya, bhaṇḍantaṁ na paṭibhaṇḍeyya, na kalahaṁ kareyya, na bhaṇḍanaṁ kareyya, na viggahaṁ kareyya, na vivādaṁ kareyya, na medhagaṁ kareyya, kalahaṁ bhaṇḍanaṁ viggahaṁ vivādaṁ medhagaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—rusitopi vācaṁ pharusaṁ na vajjā. 229 Tenāha bhagavā— 230 “Annañca laddhā vasanañca kāle, Mattaṁ sa jaññā idha tosanatthaṁ; So tesu gutto yatacāri gāme, Rusitopi vācaṁ pharusaṁ na vajjā”ti. 231 Okkhittacakkhu na ca pādalolo, Jhānānuyutto bahujāgarassa; Upekkhamārabbha samāhitatto, Takkāsayaṁ kukkuccañcupacchinde. 232 Okkhittacakkhu na ca pādaloloti. Kathaṁ khittacakkhu hoti? Idhekacco bhikkhu cakkhulolo, cakkhuloliyena samannāgato hoti, “adiṭṭhaṁ dakkhitabbaṁ, diṭṭhaṁ samatikkamitabban”ti ārāmena ārāmaṁ uyyānena uyyānaṁ gāmena gāmaṁ nigamena nigamaṁ nagarena nagaraṁ raṭṭhena raṭṭhaṁ janapadena janapadaṁ dīghacārikaṁ anavaṭṭhitacārikaṁ anuyutto ca hoti rūpadassanāya. Evampi khittacakkhu hoti. 233 Atha vā bhikkhu antaragharaṁ paviṭṭho vīthiṁ paṭipanno asaṁvuto gacchati hatthiṁ olokento, assaṁ olokento, rathaṁ olokento, pattiṁ olokento, itthiyo olokento, purise olokento, kumārake olokento, kumārikāyo olokento, antarāpaṇaṁ olokento, gharamukhāni olokento, uddhaṁ olokento, adho olokento, disāvidisaṁ vipekkhamāno gacchati. Evampi khittacakkhu hoti. 234 Atha vā bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya nappaṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye na saṁvaraṁ āpajjati. Evampi khittacakkhu hoti. 235 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ visūkadassanaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—naccaṁ gītaṁ vāditaṁ pekkhaṁ akkhānaṁ pāṇissaraṁ vetāḷaṁ kumbhathūṇaṁ sobhanakaṁ caṇḍālaṁ vaṁsaṁ dhovanaṁ hatthiyuddhaṁ assayuddhaṁ mahiṁsayuddhaṁ usabhayuddhaṁ ajayuddhaṁ meṇḍayuddhaṁ kukkuṭayuddhaṁ vaṭṭakayuddhaṁ daṇḍayuddhaṁ muṭṭhiyuddhaṁ nibbuddhaṁ uyyodhikaṁ balaggaṁ senābyūhaṁ anīkadassanaṁ iti vā. Evampi khittacakkhu hoti. 236 Kathaṁ na khittacakkhu hoti? Idhekacco bhikkhu na cakkhulolo na cakkhuloliyena samannāgato hoti “adiṭṭhaṁ dakkhitabbaṁ diṭṭhaṁ samatikkamitabban”ti na ārāmena ārāmaṁ na uyyānena uyyānaṁ na gāmena gāmaṁ na nigamena nigamaṁ na nagarena nagaraṁ na raṭṭhena raṭṭhaṁ na janapadena janapadaṁ dīghacārikaṁ anavaṭṭhitacārikaṁ ananuyutto ca hoti rūpadassanāya. Evampi na khittacakkhu hoti. 237 Atha vā bhikkhu antaragharaṁ paviṭṭho vīthiṁ paṭipanno saṁvuto gacchati na hatthiṁ olokento …pe… na disāvidisaṁ vipekkhamāno gacchati. Evampi na khittacakkhu hoti. 238 Atha vā bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti …pe… cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Evampi na khittacakkhu hoti. 239 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā …pe… anīkadassanaṁ iti vā. Evarūpā visūkadassanānuyogā paṭivirato hoti. Evampi na khittacakkhu hotīti—okkhittacakkhu. 240 Na ca pādaloloti. Kathaṁ pādalolo hoti? Idhekacco bhikkhu pādalolo pādaloliyena samannāgato hoti, ārāmena ārāmaṁ …pe… dīghacārikaṁ anavaṭṭhitacārikaṁ anuyutto hoti rūpadassanāya. Evampi pādalolo hoti. 241 Atha vā bhikkhu antopi saṅghārāme pādalolo pādaloliyena samannāgato hoti, na atthahetu na kāraṇahetu uddhato avūpasantacitto pariveṇato pariveṇaṁ gacchati. Vihārato …pe… iti 2361 --- mnd16 1:241 bhavābhavakathaṁ katheti. Evampi pādalolo hoti. 242 Na ca pādaloloti. Pādaloliyaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, pādaloliyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyya, paṭisallānārāmo assa paṭisallānarato ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgāraṁ jhāyī jhānarato ekattamanuyutto sadatthagarukoti—okkhittacakkhu na ca pādalolo. 243 Jhānānuyutto bahujāgarassāti. Jhānānuyuttoti dvīhi kāraṇehi jhānānuyutto—anuppannassa vā paṭhamassa jhānassa uppādāya yutto payutto āyutto samāyutto, anuppannassa vā dutiyassa jhānassa … tatiyassa jhānassa … catutthassa jhānassa uppādāya yutto payutto āyutto samāyuttoti. Evampi jhānānuyutto. Atha vā uppannaṁ vā paṭhamaṁ jhānaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti, uppannaṁ vā dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ āsevati bhāveti bahulīkarotīti. Evampi jhānānuyutto. 244 Bahujāgarassāti idha bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti, rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti, rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi katvā, rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodhetīti—jhānānuyutto bahujāgarassa. 245 Upekkhamārabbha samāhitattoti. Upekkhāti yā catutthe jhāne upekkhā upekkhanā ajjhupekkhanā cittasamatā cittappassaddhatā majjhattatā cittassa. Samāhitattoti yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṁ samādhibalaṁ sammāsamādhi. Upekkhamārabbha samāhitattoti. Catutthe jhāne upekkhaṁ ārabbha ekaggacitto avikkhittacitto avisāhaṭamānasoti—upekkhamārabbha samāhitatto. 246 Takkāsayaṁ kukkuccañcupacchindeti. Takkāti nava vitakkā—kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṁsāvitakko, ñātivitakko, janapadavitakko, amaravitakko, parānudayatāpaṭisaññutto vitakko, lābhasakkārasilokapaṭisaññutto vitakko, anavaññattipaṭisaññutto vitakko—ime vuccanti nava vitakkā. Kāmavitakkānaṁ kāmasaññāsayo, byāpādavitakkānaṁ byāpādasaññāsayo, vihiṁsāvitakkānaṁ vihiṁsāsaññāsayo. Atha vā takkānaṁ vitakkānaṁ saṅkappānaṁ avijjāsayo, ayoniso manasikāro āsayo, asmimāno āsayo, anottappaṁ āsayo, uddhaccaṁ āsayo. 247 Kukkuccanti hatthakukkuccampi kukkuccaṁ pādakukkuccampi kukkuccaṁ hatthapādakukkuccampi kukkuccaṁ, akappiye kappiyasaññitā kappiye akappiyasaññitā, vikāle kālasaññitā, kāle vikālasaññitā, avajje vajjasaññitā, vajje avajjasaññitā. Yaṁ evarūpaṁ kukkuccaṁ kukkuccāyanā kukkuccāyitattaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho—idaṁ vuccati kukkuccaṁ. 248 Api ca dvīhi kāraṇehi uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho—katattā ca akatattā ca. Kathaṁ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho? “Kataṁ me kāyaduccaritaṁ, akataṁ me kāyasucaritan”ti uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho. “Kataṁ me vacīduccaritaṁ … kataṁ me manoduccaritaṁ … kato me pāṇātipāto, akatā me pāṇātipātā veramaṇī”ti uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho. “Kataṁ me adinnādānaṁ … kato me kāmesumicchācāro … kato me musāvādo … katā me pisuṇā vācā … katā me pharusā vācā … kato me samphappalāpo … katā me abhijjhā … kato me byāpādo … katā me micchādiṭṭhi, akatā me sammādiṭṭhī”ti uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Evaṁ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho. 249 Atha vā “sīlesumhi na paripūrakārī”ti uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho; “indriyesumhi aguttadvāro”ti … “bhojane amattaññūmhī”ti … “jāgariyaṁ ananuyuttomhī”ti … “na satisampajaññena samannāgatomhī”ti … “abhāvitā me cattāro satipaṭṭhānā”ti … “abhāvitā me cattāro sammappadhānā”ti … “abhāvitā me 2362 --- mnd16 1:249 cattāro iddhipādā”ti … “abhāvitāni me pañcindriyānī”ti … “abhāvitāni me pañca balānī”ti … “abhāvitā me satta bojjhaṅgā”ti … “abhāvito me ariyo aṭṭhaṅgiko maggo”ti … “dukkhaṁ me apariññātan”ti … “dukkhasamudayo me appahīno”ti … “maggo me abhāvito”ti … “nirodho me asacchikato”ti uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Takkāsayaṁ kukkuccañcupacchindeti. Takkañca takkāsayañca kukkuccañca upacchindeyya chindeyya ucchindeyya samucchindeyya pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyyāti—takkāsayaṁ kukkuccañcupacchinde. 250 Tenāha bhagavā— 251 “Okkhittacakkhu na ca pādalolo, Jhānānuyutto bahujāgarassa; Upekkhamārabbha samāhitatto, Takkāsayaṁ kukkuccañcupacchinde”ti. 252 Cudito vacībhi satimābhinande, Sabrahmacārīsu khilaṁ pabhinde; Vācaṁ pamuñce kusalaṁ nātivelaṁ, Janavādadhammāya na cetayeyya. 253 Cudito vacībhi satimābhinandeti. Cuditoti upajjhāyā vā ācariyā vā samānupajjhāyakā vā samānācariyakā vā mittā vā sandiṭṭhā vā sambhattā vā sahāyā vā codenti—“idaṁ te, āvuso, ayuttaṁ, idaṁ te appattaṁ, idaṁ te asāruppaṁ, idaṁ te asīlaṭṭhan”ti. Satiṁ upaṭṭhapetvā taṁ codanaṁ nandeyya abhinandeyya modeyya anumodeyya iccheyya sādiyeyya patthayeyya pihayeyya abhijappeyya. Yathā itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsaṁnhāto uppalamālaṁ vā vassikamālaṁ vā adhimuttakamālaṁ vā labhitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā uttamaṅge sirasmiṁ patiṭṭhāpetvā nandeyya abhinandeyya modeyya anumodeyya iccheyya sādiyeyya patthayeyya pihayeyya abhijappeyya; evamevaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā taṁ codanaṁ nandeyya abhinandeyya modeyya anumodeyya iccheyya sādiyeyya patthayeyya pihayeyya abhijappeyya. 254 “Nidhīnaṁva pavattāraṁ, yaṁ passe vajjadassinaṁ; Niggayhavādiṁ medhāviṁ, tādisaṁ paṇḍitaṁ bhaje. 255 Tādisaṁ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo; Ovadeyyānusāseyya, asabbhā ca nivāraye; Satañhi so piyo hoti, asataṁ hoti appiyo”ti. 256 Cudito vacībhi satimābhinande, sabrahmacārīsu khilaṁ pabhindeti. Sabrahmacārīti ekakammaṁ ekuddeso samasikkhatā. Sabrahmacārīsu khilaṁ pabhindeti. Sabrahmacārīsu āhatacittataṁ khilajātataṁ pabhindeyya, pañcapi cetokhile bhindeyya, tayopi cetokhile bhindeyya, rāgakhilaṁ dosakhilaṁ mohakhilaṁ bhindeyya pabhindeyya sambhindeyyāti—sabrahmacārīsu khilaṁ pabhinde. 257 Vācaṁ pamuñce kusalaṁ nātivelanti. Ñāṇasamuṭṭhitaṁ vācaṁ muñceyya, atthūpasaṁhitaṁ dhammūpasaṁhitaṁ kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ vācaṁ muñceyya pamuñceyyāti—vācaṁ pamuñce kusalaṁ. Nātivelanti. Velāti dve velā—kālavelā ca sīlavelā ca. Katamā kālavelā? Kālātikkantaṁ vācaṁ na bhāseyya, velātikkantaṁ vācaṁ na bhāseyya, kālavelātikkantaṁ vācaṁ na bhāseyya, kālaṁ asampattaṁ vācaṁ na bhāseyya, velaṁ asampattaṁ vācaṁ na bhāseyya, kālavelaṁ asampattaṁ vācaṁ na bhāseyya. 258 “Yo ve kāle asampatte, ativelañca bhāsati; Evaṁ so nihato seti, kokilāyeva atrajo”ti. 259 Ayaṁ kālavelā. Katamā sīlavelā? Ratto vācaṁ na bhāseyya, duṭṭho vācaṁ na bhāseyya, mūḷho vācaṁ na bhāseyya, musāvādaṁ na bhāseyya, pisuṇavācaṁ na bhāseyya, pharusavācaṁ na bhāseyya, samphappalāpaṁ na bhāseyya na katheyya na bhaṇeyya na dīpayeyya na vohareyya. Ayaṁ sīlavelāti—vācaṁ pamuñce kusalaṁ nātivelaṁ. 260 Janavādadhammāya na cetayeyyāti. Janāti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Janassa vādāya upavādāya nindāya garahāya akittiyā avaṇṇahārikāya sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā na cetayeyya cetanaṁ na uppādeyya cittaṁ na uppādeyya saṅkappaṁ na uppādeyya manasikāraṁ na uppādeyyāti—janavādadhammāya na cetayeyya. 261 Tenāha bhagavā— 262 “Cudito vacībhi satimābhinande, Sabrahmacārīsu khilaṁ pabhinde; Vācaṁ pamuñce kusalaṁ nātivelaṁ, Janavādadhammāya na cetayeyyā”ti. 263 Athāparaṁ pañca rajāni loke, Yesaṁ satīmā vinayāya sikkhe; Rūpesu saddesu atho 2363 --- mnd16 1:263 rasesu, Gandhesu phassesu sahetha rāgaṁ. 264 Athāparaṁ pañca rajāni loketi. Athāti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṁ—athāti. Pañca rajānīti rūparajo, saddarajo, gandharajo, rasarajo, phoṭṭhabbarajo. 265 “Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati, Rāgassetaṁ adhivacanaṁ rajoti; Etaṁ rajaṁ vippajahitvā paṇḍitā, Viharanti te vigatarajassa sāsane. 266 Doso rajo na ca pana reṇu vuccati, …pe… Viharanti te vigatarajassa sāsane. 267 Moho rajo na ca pana reṇu vuccati, …pe… Viharanti te vigatarajassa sāsane”. 268 Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi—athāparaṁ pañca rajāni loke. 269 Yesaṁ satīmā vinayāya sikkheti. Yesanti rūparāgassa saddarāgassa gandharāgassa rasarāgassa phoṭṭhabbarāgassa. Satīmāti yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā satindriyaṁ satibalaṁ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo—ayaṁ vuccati sati. Imāya satiyā upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato. So vuccati satimā. Sikkheti tisso sikkhā—adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā. Katamā adhisīlasikkhā …pe… ayaṁ adhipaññāsikkhā. Yesaṁ satīmā vinayāya sikkheti. Satimā puggalo yesaṁ rūparāgassa saddarāgassa gandharāgassa rasarāgassa phoṭṭhabbarāgassa vinayāya paṭivinayāya pahānāya vūpasamāya paṭinissaggāya paṭipassaddhiyā adhisīlampi sikkheyya adhicittampi sikkheyya adhipaññampi sikkheyya, imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya …pe… sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti—yesaṁ satīmā vinayāya sikkhe. 270 Rūpesu saddesu atho rasesu, gandhesu phassesu sahetha rāganti. Rūpesu saddesu gandhesu rasesu phoṭṭhabbesu rāgaṁ saheyya parisaheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti—rūpesu saddesu atho rasesu, gandhesu phassesu sahetha rāgaṁ. 271 Tenāha bhagavā— 272 “Athāparaṁ pañca rajāni loke, Yesaṁ satīmā vinayāya sikkhe; Rūpesu saddesu atho rasesu, Gandhesu phassesu sahetha rāgan”ti. 273 Etesu dhammesu vineyya chandaṁ, Bhikkhu satimā suvimuttacitto; Kālena so sammā dhammaṁ parivīmaṁsamāno, Ekodibhūto vihane tamaṁ so. (Iti bhagavā.) 274 Etesu dhammesu vineyya chandanti. Etesūti rūpesu saddesu gandhesu rasesu phoṭṭhabbesu. Chandoti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṁ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṁ …pe… kāmacchandanīvaraṇaṁ. Etesu dhammesu vineyya chandanti. Etesu dhammesu chandaṁ vineyya paṭivineyya pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyyāti—etesu dhammesu vineyya chandaṁ. 275 Bhikkhu satimā suvimuttacittoti. Bhikkhūti puthujjanakalyāṇako vā bhikkhu, sekho vā bhikkhu. Satimāti yā sati anussati …pe… sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo—ayaṁ vuccati sati. Imāya satiyā upeto samupeto …pe… so vuccati satimā. 276 Bhikkhu satimā suvimuttacittoti. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa nīvaraṇehi cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ, dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārehi cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ, tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pītiyā ca cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ, catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa sukhadukkhehi cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ; ākāsānañcāyatanaṁ samāpannassa rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ, viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññāya cittaṁ … ākiñcaññāyatanaṁ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṁ … nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññāya cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ; sotāpannassa sakkāyadiṭṭhiyā vicikicchāya sīlabbataparāmāsā diṭṭhānusayā vicikicchānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ, sakadāgāmissa 2364 --- mnd16 1:276 oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ, anāgāmissa anusahagatā kāmarāgasaṁyojanā paṭighasaṁyojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ, arahato rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi bahiddhā ca sabbanimittehi cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttanti—bhikkhu satimā suvimuttacitto. 277 Kālena so sammā dhammaṁ parivīmaṁsamānoti. Kālenāti uddhate citte samathassa kālo, samāhite citte vipassanāya kālo. 278 “Kāle paggaṇhati cittaṁ, niggaṇhati punāpare; Sampahaṁsati kālena, kāle cittaṁ samādahe. 279 Ajjhupekkhati kālena, so yogī kālakovido; Kimhi kālamhi paggāho, kimhi kāle viniggaho. 280 Kimhi pahaṁsanākālo, samathakālo ca kīdiso; Upekkhākālaṁ cittassa, kathaṁ dasseti yogino. 281 Līne cittamhi paggāho, uddhatasmiṁ viniggaho; Nirassādagataṁ cittaṁ, sampahaṁseyya tāvade. 282 Sampahaṭṭhaṁ yadā cittaṁ, alīnaṁ bhavatinuddhataṁ; Samathassa ca so kālo, ajjhattaṁ ramaye mano. 283 Etena mevupāyena, yadā hoti samāhitaṁ; Samāhitacittamaññāya, ajjhupekkheyya tāvade. 284 Evaṁ kālavidū dhīro, kālaññū kālakovido; Kālena kālaṁ cittassa, nimittamupalakkhaye”ti. 285 Kālena so sammā dhammaṁ parivīmaṁsamānoti. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti sammā dhammaṁ parivīmaṁsamāno, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti sammā dhammaṁ parivīmaṁsamāno, “sabbe dhammā anattā”ti sammā dhammaṁ parivīmaṁsamāno …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti—sammā dhammaṁ parivīmaṁsamāno. 286 Ekodibhūto vihane tamaṁ so, iti bhagavāti. Ekodīti ekaggacitto avikkhittacitto avisāhaṭamānaso samatho samādhindriyaṁ samādhibalaṁ sammāsamādhīti—ekodibhūto. Vihane tamaṁ soti rāgatamaṁ dosatamaṁ mohatamaṁ diṭṭhitamaṁ mānatamaṁ kilesatamaṁ duccaritatamaṁ andhakaraṇaṁ acakkhukaraṇaṁ aññāṇakaraṇaṁ paññānirodhikaṁ vighātapakkhikaṁ anibbānasaṁvattanikaṁ haneyya vihaneyya pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya. 287 Bhagavāti gāravādhivacanaṁ. Api ca bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā, bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaggadiṭṭhīti bhagavā, bhaggakaṇḍakoti bhagavā, bhaggakilesoti bhagavā, bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā, bhavānaṁ antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā, bhaji vā bhagavā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā, bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṁ jhānānaṁ catunnaṁ appamaññānaṁ catunnaṁ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṁ vimokkhānaṁ aṭṭhannaṁ abhibhāyatanānaṁ navannaṁ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṁ saññābhāvanānaṁ dasannaṁ kasiṇasamāpattīnaṁ ānāpānassatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ catunnaṁ sammappadhānānaṁ catunnaṁ iddhipādānaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ pañcannaṁ balānaṁ sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṁ tathāgatabalānaṁ catunnaṁ vesārajjānaṁ catunnaṁ paṭisambhidānaṁ channaṁ abhiññānaṁ channaṁ buddhadhammānanti bhagavā, bhagavāti netaṁ nāmaṁ mātarā kataṁ na pitarā kataṁ na bhātarā kataṁ na bhaginiyā kataṁ na mittāmaccehi kataṁ na ñātisālohitehi kataṁ na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ na devatāhi kataṁ; vimokkhantikametaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṁ bhagavāti—ekodibhūto vihane tamaṁ so iti bhagavā. 288 Tenāha bhagavā— 289 “Etesu dhammesu vineyya chandaṁ, Bhikkhu satimā suvimuttacitto; Kālena so sammā dhammaṁ parivīmaṁsamāno, Ekodibhūto vihane tamaṁ so”. (Iti 2365 --- mnd16 1:289 bhagavāti.) 290 Sāriputtasuttaniddeso soḷasamo. 291 Aṭṭhakavaggamhi soḷasa suttaniddesā samattā. 292 Mahāniddesapāḷi niṭṭhitā. mnd4 0 Mahāniddesa Aṭṭhakavagga 4. Suddhaṭṭhakasuttaniddesa |1| Atha suddhaṭṭhakasuttaniddesaṁ vakkhati— 2 Passāmi suddhaṁ paramaṁ arogaṁ, Diṭṭhena saṁsuddhi narassa hoti; Evābhijānaṁ paramanti ñatvā, Suddhānupassīti pacceti ñāṇaṁ. 3 Passāmi suddhaṁ paramaṁ aroganti. Passāmi suddhanti passāmi suddhaṁ, dakkhāmi suddhaṁ, olokemi suddhaṁ, nijjhāyāmi suddhaṁ, upaparikkhāmi suddhaṁ. Paramaṁ aroganti paramaṁ ārogyappattaṁ tāṇappattaṁ leṇappattaṁ saraṇappattaṁ abhayappattaṁ accutappattaṁ amatappattaṁ nibbānappattanti—passāmi suddhaṁ paramaṁ arogaṁ. 4 Diṭṭhena saṁsuddhi narassa hotīti. Cakkhuviññāṇaṁ rūpadassanena narassa suddhi visuddhi parisuddhi, mutti vimutti parimutti hoti, naro sujjhati visujjhati parisujjhati, muccati vimuccati parimuccatīti—diṭṭhena saṁsuddhi narassa hoti. 5 Evābhijānaṁ paramanti ñatvāti. Evaṁ abhijānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto. “Idaṁ paramaṁ aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaran”ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—evābhijānaṁ paramanti ñatvā. 6 Suddhānupassīti pacceti ñāṇanti. Yo suddhaṁ passati, so suddhānupassī, pacceti ñāṇanti cakkhuviññāṇaṁ rūpadassanena ñāṇanti pacceti, maggoti pacceti, pathoti pacceti, niyyānanti paccetīti—suddhānupassī pacceti ñāṇaṁ. 7 Tenāha bhagavā— 8 “Passāmi suddhaṁ paramaṁ arogaṁ, Diṭṭhena saṁsuddhi narassa hoti; Evābhijānaṁ paramanti ñatvā, Suddhānupassīti pacceti ñāṇan”ti. 9 Diṭṭhena ce suddhi narassa hoti, Ñāṇena vā so pajahāti dukkhaṁ; Aññena so sujjhati sopadhīko, Diṭṭhī hi naṁ pāva tathā vadānaṁ. 10 Diṭṭhena ce suddhi narassa hotīti. Cakkhuviññāṇaṁ rūpadassanena ce narassa suddhi visuddhi parisuddhi, mutti vimutti parimutti hoti, naro sujjhati visujjhati parisujjhati, muccati vimuccati parimuccatīti—diṭṭhena ce suddhi narassa hoti. 11 Ñāṇena vā so pajahāti dukkhanti cakkhuviññāṇaṁ rūpadassanena ce naro jātidukkhaṁ pajahati, jarādukkhaṁ pajahati, byādhidukkhaṁ pajahati, maraṇadukkhaṁ pajahati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṁ pajahatīti—ñāṇena vā so pajahāti dukkhaṁ. 12 Aññena so sujjhati sopadhīkoti. Aññena asuddhimaggena micchāpaṭipadāya aniyyānikapathena aññatra satipaṭṭhānehi aññatra sammappadhānehi aññatra iddhipādehi aññatra indriyehi aññatra balehi aññatra bojjhaṅgehi aññatra ariyā aṭṭhaṅgikā maggā naro sujjhati visujjhati parisujjhati, muccati vimuccati parimuccati. Sopadhīkoti sarāgo sadoso samoho samāno sataṇho sadiṭṭhi sakileso saupādānoti—aññena so sujjhati sopadhīko. 13 Diṭṭhī hi naṁ pāva tathā vadānanti. Sāva diṭṭhi taṁ puggalaṁ pāvadati—iti vāyaṁ puggalo micchādiṭṭhiko viparītadassano. Tathā vadānanti tathā vadantaṁ kathentaṁ bhaṇantaṁ dīpayantaṁ voharantaṁ. “Sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti tathā vadantaṁ kathentaṁ bhaṇantaṁ dīpayantaṁ voharantaṁ. “Asassato loko … antavā loko … anantavā loko … taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … hoti tathāgato paraṁ maraṇā … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti tathā vadantaṁ kathentaṁ bhaṇantaṁ dīpayantaṁ voharantanti—diṭṭhī hi naṁ pāva tathā vadānaṁ. 14 Tenāha bhagavā— 15 “Diṭṭhena ce suddhi narassa hoti, Ñāṇena vā so pajahāti dukkhaṁ; Aññena so 2366 --- mnd4 1:15 sujjhati sopadhīko, Diṭṭhī hi naṁ pāva tathā vadānan”ti. 16 Na brāhmaṇo aññato suddhimāha, Diṭṭhe sute sīlavate mute vā; Puññe ca pāpe ca anūpalitto, Attañjaho nayidha pakubbamāno. 17 Na brāhmaṇo aññato suddhimāha diṭṭhe sute sīlavate mute vāti. Nāti paṭikkhepo. Brāhmaṇoti sattannaṁ dhammānaṁ bāhitattā brāhmaṇo—sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti. Bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. 18 Bāhitvā sabbapāpakāni, (sabhiyāti bhagavā) Vimalo sādhusamāhito ṭhitatto; Saṁsāramaticca kevalī so, Asito tādi pavuccate sa brahmā. 19 Na brāhmaṇo aññato suddhimāhāti. Brāhmaṇo aññena asuddhimaggena micchāpaṭipadāya aniyyānikapathena aññatra satipaṭṭhānehi aññatra sammappadhānehi aññatra iddhipādehi aññatra indriyehi aññatra balehi aññatra bojjhaṅgehi aññatra ariyena aṭṭhaṅgikena maggena suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ, nāha na katheti na bhaṇati na dīpayati na voharatīti—na brāhmaṇo aññato suddhimāha. 20 Diṭṭhe sute sīlavate mute vāti. Santeke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhisuddhikā. Te ekaccānaṁ rūpānaṁ dassanaṁ maṅgalaṁ paccenti, ekaccānaṁ rūpānaṁ dassanaṁ amaṅgalaṁ paccenti. Katamesaṁ rūpānaṁ dassanaṁ maṅgalaṁ paccenti? Te kālato vuṭṭhahitvā abhimaṅgalagatāni rūpāni passanti—cāṭakasakuṇaṁ passanti, phussaveḷuvalaṭṭhiṁ passanti, gabbhinitthiṁ passanti, kumārakaṁ khandhe āropetvā gacchantaṁ passanti, puṇṇaghaṭaṁ passanti, rohitamacchaṁ passanti, ājaññaṁ passanti, ājaññarathaṁ passanti, usabhaṁ passanti, gokapilaṁ passanti. Evarūpānaṁ rūpānaṁ dassanaṁ maṅgalaṁ paccenti. Katamesaṁ rūpānaṁ dassanaṁ amaṅgalaṁ paccenti? Palālapuñjaṁ passanti, takkaghaṭaṁ passanti, rittaghaṭaṁ passanti, naṭaṁ passanti, naggasamaṇakaṁ passanti, kharaṁ passanti, kharayānaṁ passanti, ekayuttayānaṁ passanti, kāṇaṁ passanti, kuṇiṁ passanti, khañjaṁ passanti, pakkhahataṁ passanti, jiṇṇakaṁ passanti, byādhikaṁ passanti, mataṁ passanti. Evarūpānaṁ rūpānaṁ dassanaṁ amaṅgalaṁ paccenti. Ime te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhisuddhikā. Te diṭṭhena suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ paccenti. 21 Santeke samaṇabrāhmaṇā sutasuddhikā. Te ekaccānaṁ saddānaṁ savanaṁ maṅgalaṁ paccenti, ekaccānaṁ saddānaṁ savanaṁ amaṅgalaṁ paccenti. Katamesaṁ saddānaṁ savanaṁ maṅgalaṁ paccenti? Te kālato vuṭṭhahitvā abhimaṅgalagatāni saddāni suṇanti—vaḍḍhāti vā vaḍḍhamānāti vā puṇṇāti vā phussāti vā asokāti vā sumanāti vā sunakkhattāti vā sumaṅgalāti vā sirīti vā sirīvaḍḍhāti vā. Evarūpānaṁ saddānaṁ savanaṁ maṅgalaṁ paccenti. Katamesaṁ saddānaṁ savanaṁ amaṅgalaṁ paccenti? Kāṇoti vā kuṇīti vā khañjoti vā pakkhahatoti vā jiṇṇakoti vā byādhikoti vā matoti vā chindanti vā bhindanti vā daḍḍhanti vā naṭṭhanti vā natthīti vā. Evarūpānaṁ saddānaṁ savanaṁ amaṅgalaṁ paccenti. Ime te samaṇabrāhmaṇā sutasuddhikā. Te sutena suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ paccenti. 22 Santeke samaṇabrāhmaṇā sīlasuddhikā. Te sīlamattena saṁyamamattena saṁvaramattena avītikkamamattena suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ paccenti. Samaṇamuṇḍikāputto evamāha—“catūhi kho ahaṁ, gahapati, dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññāpemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattippattaṁ samaṇaṁ ayojjaṁ. Katamehi catūhi? Idha, gahapati, na kāyena pāpakaṁ kammaṁ karoti, na pāpikaṁ vācaṁ bhāsati, na pāpakaṁ saṅkappaṁ saṅkappati, na pāpakaṁ ājīvaṁ ājīvati. Imehi kho ahaṁ, gahapati, catūhi dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññāpemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattippattaṁ samaṇaṁ ayojjaṁ”. Evamevaṁ santeke samaṇabrāhmaṇā sīlasuddhikā, te sīlamattena saṁyamamattena saṁvaramattena avītikkamamattena suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ paccenti. 23 Santeke samaṇabrāhmaṇā vatasuddhikā. 2367 --- mnd4 1:23 Te hatthivatikā vā honti, assavatikā vā honti, govatikā vā honti, kukkuravatikā vā honti, kākavatikā vā honti, vāsudevavatikā vā honti, baladevavatikā vā honti, puṇṇabhaddavatikā vā honti, maṇibhaddavatikā vā honti, aggivatikā vā honti, nāgavatikā vā honti, supaṇṇavatikā vā honti, yakkhavatikā vā honti, asuravatikā vā honti, gandhabbavatikā vā honti, mahārājavatikā vā honti, candavatikā vā honti, sūriyavatikā vā honti, indavatikā vā honti, brahmavatikā vā honti, devavatikā vā honti, disāvatikā vā honti. Ime te samaṇabrāhmaṇā vatasuddhikā. Te vatena suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ paccenti. 24 Santeke samaṇabrāhmaṇā mutasuddhikā. Te kālato uṭṭhahitvā pathaviṁ āmasanti, haritaṁ āmasanti, gomayaṁ āmasanti, kacchapaṁ āmasanti, phālaṁ akkamanti, tilavāhaṁ āmasanti, phussatilaṁ khādanti, phussatelaṁ makkhenti, phussadantakaṭṭhaṁ khādanti, phussamattikāya nhāyanti, phussasāṭakaṁ nivāsenti, phussaveṭhanaṁ veṭhenti. Ime te samaṇabrāhmaṇā mutasuddhikā. Te mutena suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ paccenti. Na brāhmaṇo aññato suddhimāha. 25 Diṭṭhe sute sīlavate mute vāti. Brāhmaṇo diṭṭhasuddhiyāpi suddhiṁ nāha, sutasuddhiyāpi suddhiṁ nāha, sīlasuddhiyāpi suddhiṁ nāha, vatasuddhiyāpi suddhiṁ nāha, mutasuddhiyāpi suddhiṁ nāha na katheti na bhaṇati na dīpayati na voharatīti—na brāhmaṇo aññato suddhimāha diṭṭhe sute sīlavate mute vā. 26 Puññe ca pāpe ca anūpalittoti. Puññaṁ vuccati yaṁ kiñci tedhātukaṁ kusalābhisaṅkhāraṁ, apuññaṁ vuccati sabbaṁ akusalaṁ. Yato puññābhisaṅkhāro ca apuññābhisaṅkhāro ca āneñjābhisaṅkhāro ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā; ettāvatā puññe ca pāpe ca na limpati na palimpati na upalimpati alitto apalitto anūpalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—puññe ca pāpe ca anūpalitto. 27 Attañjaho nayidha pakubbamānoti. Attañjahoti attadiṭṭhijaho. Attañjahoti gāhaṁ jaho. Attañjahoti taṇhāvasena diṭṭhivasena gahitaṁ parāmaṭṭhaṁ abhiniviṭṭhaṁ ajjhositaṁ adhimuttaṁ, sabbaṁ taṁ cattaṁ hoti vantaṁ muttaṁ pahīnaṁ paṭinissaṭṭhaṁ. Nayidha pakubbamānoti puññābhisaṅkhāraṁ vā apuññābhisaṅkhāraṁ vā āneñjābhisaṅkhāraṁ vā apakubbamāno ajanayamāno asañjanayamāno anibbattayamāno anabhinibbattayamānoti—attañjaho nayidha pakubbamāno. 28 Tenāha bhagavā— 29 “Na brāhmaṇo aññato suddhimāha, Diṭṭhe sute sīlavate mute vā; Puññe ca pāpe ca anūpalitto, Attañjaho nayidha pakubbamāno”ti. 30 Purimaṁ pahāya aparaṁ sitāse, Ejānugā te na taranti saṅgaṁ; Te uggahāyanti nirassajanti, Kapīva sākhaṁ pamuñcaṁ gahāya. 31 Purimaṁ pahāya aparaṁ sitāseti. Purimaṁ satthāraṁ pahāya paraṁ satthāraṁ nissitā; purimaṁ dhammakkhānaṁ pahāya aparaṁ dhammakkhānaṁ nissitā; purimaṁ gaṇaṁ pahāya aparaṁ gaṇaṁ nissitā; purimaṁ diṭṭhiṁ pahāya aparaṁ diṭṭhiṁ nissitā; purimaṁ paṭipadaṁ pahāya aparaṁ paṭipadaṁ nissitā; purimaṁ maggaṁ pahāya aparaṁ maggaṁ nissitā sannissitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti—purimaṁ pahāya aparaṁ sitāse. 32 Ejānugā te na taranti saṅganti. Ejā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Ejānugāti ejānugā ejānugatā ejānusaṭā ejāya pannā patitā abhibhūtā pariyādinnacittā. Te na taranti saṅganti rāgasaṅgaṁ dosasaṅgaṁ mohasaṅgaṁ mānasaṅgaṁ diṭṭhisaṅgaṁ kilesasaṅgaṁ duccaritasaṅgaṁ na taranti na uttaranti na pataranti na samatikkamanti na vītivattantīti—ejānugā te na taranti saṅgaṁ. 33 Te uggahāyanti nirassajantīti satthāraṁ gaṇhanti, taṁ muñcitvā aññaṁ satthāraṁ gaṇhanti; dhammakkhānaṁ gaṇhanti, taṁ muñcitvā aññaṁ dhammakkhānaṁ gaṇhanti; gaṇaṁ gaṇhanti, taṁ muñcitvā aññaṁ gaṇaṁ gaṇhanti; diṭṭhiṁ gaṇhanti, taṁ muñcitvā aññaṁ diṭṭhiṁ gaṇhanti; paṭipadaṁ gaṇhanti, taṁ muñcitvā aññaṁ 2368 --- mnd4 1:33 paṭipadaṁ gaṇhanti; maggaṁ gaṇhanti, taṁ muñcitvā aññaṁ maggaṁ gaṇhanti; gaṇhanti ca muñcanti ca ādiyanti ca nirassajanti cāti—te uggahāyanti nirassajanti. 34 Kapīva sākhaṁ pamuñcaṁ gahāyāti. Yathā makkaṭo araññe pavane caramāno sākhaṁ gaṇhāti, taṁ muñcitvā aññaṁ sākhaṁ gaṇhāti. Evamevaṁ puthusamaṇabrāhmaṇā puthudiṭṭhigatāni gaṇhanti ca muñcanti ca ādiyanti ca nirassajanti cāti—kapīva sākhaṁ pamuñcaṁ gahāya. 35 Tenāha bhagavā— 36 “Purimaṁ pahāya aparaṁ sitāse, Ejānugā te na taranti saṅgaṁ; Te uggahāyanti nirassajanti, Kapīva sākhaṁ pamuñcaṁ gahāyā”ti. 37 Sayaṁ samādāya vatāni jantu, Uccāvacaṁ gacchati saññasatto; Vidvā ca vedehi samecca dhammaṁ, Na uccāvacaṁ gacchati bhūripañño. 38 Sayaṁ samādāya vatāni jantūti. Sayaṁ samādāyāti sāmaṁ samādāya. Vatānīti hatthivataṁ vā assavataṁ vā govataṁ vā kukkūravataṁ vā kākavataṁ vā vāsudevavataṁ vā baladevavataṁ vā puṇṇabhaddavataṁ vā maṇibhaddavataṁ vā aggivataṁ vā nāgavataṁ vā supaṇṇavataṁ vā yakkhavataṁ vā asuravataṁ vā …pe… disāvataṁ vā ādāya samādāya ādiyitvā samādiyitvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā. Jantūti satto naro …pe… manujoti—sayaṁ samādāya vatāni jantu. 39 Uccāvacaṁ gacchati saññasattoti satthārato satthāraṁ gacchati; dhammakkhānato dhammakkhānaṁ gacchati; gaṇato gaṇaṁ gacchati; diṭṭhiyā diṭṭhiṁ gacchati; paṭipadāya paṭipadaṁ gacchati; maggato maggaṁ gacchati. Saññasattoti kāmasaññāya byāpādasaññāya vihiṁsāsaññāya diṭṭhisaññāya satto visatto āsatto laggo laggito palibuddho. Yathā bhittikhile vā nāgadante vā bhaṇḍaṁ sattaṁ visattaṁ āsattaṁ laggaṁ laggitaṁ palibuddhaṁ, evamevaṁ kāmasaññāya byāpādasaññāya vihiṁsāsaññāya diṭṭhisaññāya satto visatto āsatto laggo laggito palibuddhoti—uccāvacaṁ gacchati saññasatto. 40 Vidvā ca vedehi samecca dhammanti. Vidvāti vidvā vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī. Vedehīti vedā vuccanti catūsu maggesu ñāṇaṁ paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṁsā vipassanā sammādiṭṭhi. Tehi vedehi jātijarāmaraṇassa antagato antappatto, koṭigato koṭippatto, pariyantagato pariyantappatto, vosānagato vosānappatto, tāṇagato tāṇappatto, leṇagato leṇappatto, saraṇagato saraṇappatto, abhayagato abhayappatto, accutagato accutappatto, amatagato amatappatto, nibbānagato nibbānappatto. Vedānaṁ vā antagatoti vedagū, vedehi vā antagatoti vedagū, sattannaṁ vā dhammānaṁ viditattā vedagū. Sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā viditā hoti, sīlabbataparāmāso vidito hoti, rāgo vidito hoti, doso vidito hoti, moho vidito hoti, māno vidito hoti, viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. 41 Vedāni viceyya kevalāni, (sabhiyāti bhagavā) Samaṇānaṁ yānīdhatthi brāhmaṇānaṁ; Sabbavedanāsu vītarāgo, Sabbaṁ vedamaticca vedagū soti. 42 Vidvā ca vedehi samecca dhammanti. Samecca abhisamecca dhammaṁ. Sabbe saṅkhārā aniccāti samecca abhisamecca dhammaṁ; sabbe saṅkhārā dukkhāti samecca abhisamecca dhammaṁ; sabbe dhammā anattāti samecca abhisamecca dhammaṁ; avijjāpaccayā saṅkhārāti samecca abhisamecca dhammaṁ; saṅkhārapaccayā viññāṇanti samecca abhisamecca dhammaṁ; viññāṇapaccayā nāmarūpanti … nāmarūpapaccayā saḷāyatananti … saḷāyatanapaccayā phassoti … phassapaccayā vedanāti … vedanāpaccayā taṇhāti … taṇhāpaccayā upādānanti … upādānapaccayā bhavoti … bhavapaccayā jātīti … jātipaccayā jarāmaraṇanti samecca abhisamecca dhammaṁ; avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti samecca abhisamecca dhammaṁ; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti samecca abhisamecca dhammaṁ; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti … nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti … saḷāyatananirodhā phassanirodhoti … phassanirodhā vedanānirodhoti … vedanānirodhā taṇhānirodhoti … taṇhānirodhā upādānanirodhoti … upādānanirodhā bhavanirodhoti … bhavanirodhā jātinirodhoti … jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti samecca abhisamecca dhammaṁ; 2369 --- mnd4 1:42 idaṁ dukkhanti samecca abhisamecca dhammaṁ; ayaṁ dukkhasamudayoti … ayaṁ dukkhanirodhoti … ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti samecca abhisamecca dhammaṁ; ime āsavāti samecca abhisamecca dhammaṁ; ayaṁ āsavasamudayoti … ayaṁ āsavanirodhoti … ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadāti samecca abhisamecca dhammaṁ; ime dhammā abhiññeyyāti samecca abhisamecca dhammaṁ; ime dhammā pariññeyyāti … ime dhammā pahātabbāti … ime dhammā bhāvetabbāti … ime dhammā sacchikātabbāti samecca abhisamecca dhammaṁ. Channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca samecca abhisamecca dhammaṁ. Pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca samecca abhisamecca dhammaṁ. Catunnaṁ mahābhūtānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca samecca abhisamecca dhammaṁ. Yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhammanti samecca abhisamecca dhammanti—vidvā ca vedehi samecca dhammaṁ. 43 Na uccāvacaṁ gacchati bhūripaññoti na satthārato satthāraṁ gacchati, na dhammakkhānato dhammakkhānaṁ gacchati, na gaṇato gaṇaṁ gacchati, na diṭṭhiyā diṭṭhiṁ gacchati, na paṭipadāya paṭipadaṁ gacchati, na maggato maggaṁ gacchati. Bhūripaññoti bhūripañño mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño. Bhūri vuccati pathavī. Tāya pathavisamāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgatoti—na uccāvacaṁ gacchati bhūripañño. 44 Tenāha bhagavā— 45 “Sayaṁ samādāya vatāni jantu, Uccāvacaṁ gacchati saññasatto; Vidvā ca vedehi samecca dhammaṁ, Na uccāvacaṁ gacchati bhūripañño”ti. 46 Sa sabbadhammesu visenibhūto, Yaṁ kiñci diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā; Tameva dassiṁ vivaṭaṁ carantaṁ, Kenīdha lokasmi vikappayeyya. 47 Sa sabbadhammesu visenibhūto yaṁ kiñci diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vāti. Senā vuccati mārasenā. Kāyaduccaritaṁ mārasenā, vacīduccaritaṁ mārasenā, manoduccaritaṁ mārasenā, rāgo mārasenā, doso mārasenā, moho mārasenā, kodho mārasenā, upanāho …pe… sabbākusalābhisaṅkhārā mārasenā. 48 Vuttañhetaṁ bhagavatā— 49 “Kāmā te paṭhamā senā, dutiyā arati vuccati; Tatiyā khuppipāsā te, catutthī taṇhā vuccati. 50 Pañcamī thinamiddhaṁ te, chaṭṭhā bhīrū pavuccati; Sattamī vicikicchā te, makkho thambho te aṭṭhamo. 51 Lābho siloko sakkāro, micchāladdho ca yo yaso; Yo cattānaṁ samukkaṁse, pare ca avajānati. 52 Esā namuci te senā, kaṇhassābhippahārinī; Na naṁ asūro jināti, jetvāva labhate sukhan”ti. 53 Yato catūhi ariyamaggehi sabbā ca mārasenā sabbe ca paṭisenikarā kilesā jitā ca parājitā ca bhaggā vippaluggā parammukhā, so vuccati visenibhūto. So diṭṭhe visenibhūto, sute visenibhūto, mute visenibhūto, viññāte visenibhūtoti—sa sabbadhammesu visenibhūto yaṁ kiñci diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā. 54 Tameva dassiṁ vivaṭaṁ carantanti. Tameva suddhadassiṁ visuddhadassiṁ parisuddhadassiṁ vodātadassiṁ pariyodātadassiṁ. Atha vā, suddhadassanaṁ visuddhadassanaṁ parisuddhadassanaṁ vodātadassanaṁ pariyodātadassanaṁ. Vivaṭanti taṇhāchadanaṁ diṭṭhichadanaṁ kilesachadanaṁ duccaritachadanaṁ avijjāchadanaṁ. Tāni chadanāni vivaṭāni honti viddhaṁsitāni ugghāṭitāni samugghāṭitāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. Carantanti carantaṁ vicarantaṁ viharantaṁ iriyantaṁ vattentaṁ pālentaṁ yapentaṁ yāpentanti—tameva dassiṁ vivaṭaṁ carantaṁ. 55 Kenīdha lokasmi vikappayeyyāti. Kappāti dve kappā—taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca …pe… ayaṁ taṇhākappo …pe… ayaṁ diṭṭhikappo. Tassa taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho. Taṇhākappassa pahīnattā diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā kena rāgena kappeyya, kena dosena kappeyya, kena mohena kappeyya, kena mānena kappeyya, kāya diṭṭhiyā kappeyya, kena uddhaccena kappeyya, kāya vicikicchāya kappeyya, kehi anusayehi kappeyya—rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā 2370 --- mnd4 1:55 vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā. Te abhisaṅkhārā pahīnā. Abhisaṅkhārānaṁ pahīnattā gatiyo kena kappeyya—nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā. So hetu natthi, paccayo natthi, kāraṇaṁ natthi, yena kappeyya vikappeyya vikappaṁ āpajjeyya. Lokasminti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi—kenīdha lokasmiṁ vikappayeyya. 56 Tenāha bhagavā— 57 “Sa sabbadhammesu visenibhūto, Yaṁ kiñci diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā; Tameva dassiṁ vivaṭaṁ carantaṁ, Kenīdha lokasmi vikappayeyyā”ti. 58 Na kappayanti na purekkharonti, Accantasuddhīti na te vadanti; Ādānaganthaṁ gathitaṁ visajja, Āsaṁ na kubbanti kuhiñci loke. 59 Na kappayanti na purekkharontīti. Kappāti dve kappā—taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca …pe… ayaṁ taṇhākappo …pe… ayaṁ diṭṭhikappo. Tesaṁ taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho. Taṇhākappassa pahīnattā, diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā taṇhākappaṁ vā diṭṭhikappaṁ vā na kappenti na janenti na sañjanenti na nibbattenti nābhinibbattentīti—na kappayanti. Na purekkharontīti. Purekkhārāti dve purekkhārā—taṇhāpurekkhāro ca diṭṭhipurekkhāro ca …pe… ayaṁ taṇhāpurekkhāro …pe… ayaṁ diṭṭhipurekkhāro. Tesaṁ taṇhāpurekkhāro pahīno, diṭṭhipurekkhāro paṭinissaṭṭho. Taṇhāpurekkhārassa pahīnattā, diṭṭhipurekkhārassa paṭinissaṭṭhattā na taṇhaṁ vā na diṭṭhiṁ vā purato katvā caranti, na taṇhādhajā na taṇhāketū na taṇhādhipateyyā, na diṭṭhidhajā na diṭṭhiketū na diṭṭhādhipateyyā, na taṇhāya vā na diṭṭhiyā vā parivāritā carantīti—na kappayanti na purekkharonti. 60 Accantasuddhīti na te vadantīti accantasuddhiṁ saṁsārasuddhiṁ akiriyadiṭṭhiṁ sassatavādaṁ na vadanti na kathenti na bhaṇanti na dīpayanti na voharantīti—accantasuddhīti na te vadanti. 61 Ādānaganthaṁ gathitaṁ visajjāti. Ganthāti cattāro ganthā—abhijjhākāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṁsaccābhiniveso kāyagantho. Attano diṭṭhiyā rāgo abhijjhākāyagantho; paravādesu āghāto appaccayo byāpādo kāyagantho; attano sīlaṁ vā vataṁ vā sīlavataṁ vā parāmasantīti sīlabbataparāmāso kāyagantho, attano diṭṭhi idaṁsaccābhiniveso kāyagantho. Kiṅkāraṇā vuccati ādānagantho? Tehi ganthehi rūpaṁ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti; vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … gatiṁ … upapattiṁ … paṭisandhiṁ … bhavaṁ … saṁsāravaṭṭaṁ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti. Taṅkāraṇā vuccati ādānagantho. Visajjāti ganthe vosajjitvā vā—visajja. Atha vā ganthe gadhite ganthite bandhe vibandhe ābandhe lagge laggite palibuddhe bandhane phoṭayitvā—visajja. Yathā vayhaṁ vā rathaṁ vā sakaṭaṁ vā sandamānikaṁ vā sajjaṁ visajjaṁ karonti vikopenti; evamevaṁ ganthe vosajjitvā—visajja. Atha vā ganthe gathite ganthite bandhe vibandhe ābandhe lagge laggite palibuddhe bandhane phoṭayitvā visajjāti—ādānaganthaṁ gathitaṁ visajja. 62 Āsaṁ na kubbanti kuhiñci loketi. Āsā vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Āsaṁ na kubbantīti āsaṁ na kubbanti na janenti na sañjanenti na nibbattenti na abhinibbattenti. Kuhiñcīti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṁ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā. Loketi apāyaloke …pe… āyatanaloketi—āsaṁ na kubbanti kuhiñci loke. 63 Tenāha bhagavā— 64 “Na kappayanti na purekkharonti, Accantasuddhīti na te vadanti; Ādānaganthaṁ gathitaṁ visajja, Āsaṁ na kubbanti kuhiñci loke”ti. 65 Sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi, Ñatvā va disvā va samuggahītaṁ; Na rāgarāgī na virāgaratto, Tassīdha natthi paramuggahītaṁ. 66 Sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi, ñatvā va disvā va samuggahītanti. Sīmāti catasso sīmāyo—sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, diṭṭhānusayo, 2371 --- mnd4 1:66 vicikicchānusayo, tadekaṭṭhā ca kilesā—ayaṁ paṭhamā sīmā. Oḷārikaṁ kāmarāgasaṁyojanaṁ, paṭighasaṁyojanaṁ, oḷāriko kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, tadekaṭṭhā ca kilesā—ayaṁ dutiyā sīmā. Anusahagataṁ kāmarāgasaṁyojanaṁ, paṭighasaṁyojanaṁ, anusahagato kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, tadekaṭṭhā ca kilesā—ayaṁ tatiyā sīmā. Rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṁ avijjā, mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo, tadekaṭṭhā ca kilesā—ayaṁ catutthā sīmā. Yato ca catūhi ariyamaggehi imā catasso sīmāyo atikkanto hoti samatikkanto vītivatto, so vuccati sīmātigo. Brāhmaṇoti sattannaṁ dhammānaṁ bāhitattā brāhmaṇo—sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti …pe… asito tādi pavuccate sa brahmā. Tassāti arahato khīṇāsavassa. 67 Ñatvāti paracittañāṇena vā ñatvā pubbenivāsānussatiñāṇena vā ñatvā. Disvāti maṁsacakkhunā vā disvā dibbacakkhunā vā disvā. Sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi, ñatvā va disvā va samuggahītanti. Tassa idaṁ paramaṁ aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaranti gahitaṁ parāmaṭṭhaṁ abhiniviṭṭhaṁ ajjhositaṁ adhimuttaṁ natthi na santi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭipassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhanti—sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi ñatvā va disvā va samuggahītaṁ. 68 Na rāgarāgī na virāgarattoti. Rāgarattā vuccanti ye pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhā. Virāgarattā vuccanti ye rūpāvacaraarūpāvacarasamāpattīsu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhā. Na rāgarāgī na virāgarattoti yato kāmarāgo ca rūparāgo ca arūparāgo ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ettāvatā na rāgarāgī na virāgaratto. 69 Tassīdha natthi paramuggahītanti. Tassāti arahato khīṇāsavassa. Tassa idaṁ paramaṁ aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaranti gahitaṁ parāmaṭṭhaṁ abhiniviṭṭhaṁ ajjhositaṁ adhimuttaṁ natthi na santi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭipassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhanti—tassīdha natthi paramuggahītaṁ. 70 Tenāha bhagavā— 71 “Sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi, Ñatvā va disvā va samuggahītaṁ; Na rāgarāgī na virāgaratto, Tassīdha natthi paramuggahītan”ti. 72 Suddhaṭṭhakasuttaniddeso catuttho. mnd12 0 Mahāniddesa Aṭṭhakavagga 12. Cūḷabyūhasuttaniddesa |1| Atha cūḷabyūhasuttaniddesaṁ vakkhati— 2 Sakaṁ sakaṁ diṭṭhiparibbasānā, Viggayha nānā kusalā vadanti; Yo evaṁ jānāti sa vedi dhammaṁ, Idaṁ paṭikkosamakevalī so. 3 Sakaṁ sakaṁ diṭṭhiparibbasānāti. Santeke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā; te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṁ aññataraññataraṁ diṭṭhigataṁ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti saṁvasanti āvasanti parivasanti. Yathā agārikā gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattīsu vasanti, sakilesā vā kilesesu vasanti; evamevaṁ santeke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā, te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṁ aññataraññataraṁ diṭṭhigataṁ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti saṁvasanti āvasanti parivasantīti—sakaṁ sakaṁ diṭṭhiparibbasānā. 4 Viggayha nānā kusalā vadantīti. Viggayhāti gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā nānā vadanti vividhaṁ vadanti aññoññaṁ vadanti puthu vadanti, na ekaṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Kusalāti kusalavādā paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti—viggayha nānā kusalā vadanti. 5 Yo evaṁ jānāti sa vedi dhammanti. Yo imaṁ dhammaṁ diṭṭhiṁ 2372 --- mnd12 1:5 paṭipadaṁ maggaṁ jānāti so dhammaṁ vedi aññāsi apassi paṭivijjhīti—yo evaṁ jānāti sa vedi dhammaṁ. 6 Idaṁ paṭikkosamakevalī soti. Yo imaṁ dhammaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ paṭikkosati, akevalī so asamatto so aparipuṇṇo so hīno nihīno omako lāmako chatukko parittoti—idaṁ paṭikkosamakevalī so. 7 Tenāha so nimmito— 8 “Sakaṁ sakaṁ diṭṭhiparibbasānā, Viggayha nānā kusalā vadanti; Yo evaṁ jānāti sa vedi dhammaṁ, Idaṁ paṭikkosamakevalī so”ti. 9 Evampi viggayha vivādayanti, Bālo paro akkusaloti cāhu; Sacco nu vādo katamo imesaṁ, Sabbeva hīme kusalāvadānā. 10 Evampi viggayha vivādayantīti. Evaṁ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā vivādayanti, kalahaṁ karonti, bhaṇḍanaṁ karonti, viggahaṁ karonti, vivādaṁ karonti, medhagaṁ karonti—“na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi …pe… nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti—evampi viggayha vivādayanti. 11 Bālo paro akkusaloti cāhūti. Paro bālo hīno nihīno omako lāmako chatukko paritto akusalo avidvā avijjāgato aññāṇī avibhāvī duppaññoti, evamāhaṁsu evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—bālo paro akkusaloti cāhu. 12 Sacco nu vādo katamo imesanti. Imesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ vādo katamo sacco taccho tatho bhūto yāthāvo aviparītoti—sacco nu vādo katamo imesaṁ. 13 Sabbeva hīme kusalāvadānāti. Sabbevime samaṇabrāhmaṇā kusalavādā paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti—sabbeva hīme kusalāvadānā. 14 Tenāha so nimmito— 15 “Evampi viggayha vivādayanti, Bālo paro akkusaloti cāhu; Sacco nu vādo katamo imesaṁ, Sabbeva hīme kusalāvadānā”ti. 16 Parassa ce dhammamanānujānaṁ, Bālomako hoti nihīnapañño; Sabbeva bālā sunihīnapaññā, Sabbevime diṭṭhiparibbasānā. 17 Parassa ce dhammamanānujānanti. Parassa dhammaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ anānujānanto anānupassanto anānumananto anānumaññanto anānumodantoti—parassa ce dhammamanānujānaṁ. 18 Bālomako hoti nihīnapaññoti. Paro bālo hoti hīno nihīno omako lāmako chatukko paritto, hīnapañño nihīnapañño omakapañño lāmakapañño chatukkapañño parittapaññoti—bālomako hoti nihīnapañño. 19 Sabbeva bālā sunihīnapaññāti. Sabbevime samaṇabrāhmaṇā bālā hīnā nihīnā omakā lāmakā chatukkā parittā, sabbeva hīnapaññā nihīnapaññā omakapaññā lāmakapaññā chatukkapaññā parittapaññāti—sabbeva bālā sunihīnapaññā. 20 Sabbevime diṭṭhiparibbasānāti. Sabbevime samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā; te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṁ aññataraññataraṁ diṭṭhigataṁ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti saṁvasanti āvasanti parivasanti. Yathā agārikā vā gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattīsu vasanti, sakilesā vā kilesesu vasanti; evamevaṁ sabbevime samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā …pe… parivasantīti—sabbevime diṭṭhiparibbasānā. 21 Tenāha bhagavā— 22 “Parassa ce dhammamanānujānaṁ, Bālomako hoti nihīnapañño; Sabbeva bālā sunihīnapaññā, Sabbevime diṭṭhiparibbasānā”ti. 23 Sandiṭṭhiyā ceva navīvadātā, Saṁsuddhapaññā kusalā mutīmā; Na tesaṁ koci parihīnapañño, Diṭṭhī hi tesampi tathā samattā. 24 Sandiṭṭhiyā ceva navīvadātāti. Sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā anavīvadātā avodātā apariyodātā saṅkiliṭṭhā saṅkilesikāti—sandiṭṭhiyā ceva navīvadātā. 25 Saṁsuddhapaññā kusalā mutīmāti. Suddhapaññā visuddhapaññā parisuddhapaññā vodātapaññā pariyodātapaññā. Atha vā suddhadassanā visuddhadassanā parisuddhadassanā vodātadassanā pariyodātadassanāti—saṁsuddhapaññā. Kusalāti kusalā paṇḍitā paññavanto iddhimanto ñāṇino vibhāvino medhāvinoti—saṁsuddhapaññā kusalā. Mutīmāti mutimā paṇḍitā paññavanto iddhimanto ñāṇino vibhāvino medhāvinoti—saṁsuddhapaññā kusalā mutīmā. 26 Tesaṁ na koci parihīnapaññoti. Tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ na koci hīnapañño nihīnapañño 2373 --- mnd12 1:26 omakapañño lāmakapañño chatukkapañño parittapañño atthi. Sabbeva seṭṭhapaññā visiṭṭhapaññā pāmokkhapaññā uttamapaññā pavarapaññāti—tesaṁ na koci parihīnapañño. 27 Diṭṭhī hi tesampi tathā samattāti. Tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ diṭṭhi tathā samattā samādinnā gahitā parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttāti—diṭṭhī hi tesampi tathā samattā. 28 Tenāha bhagavā— 29 “Sandiṭṭhiyā ceva navīvadātā, Saṁsuddhapaññā kusalā mutīmā; Tesaṁ na koci parihīnapañño, Diṭṭhī hi tesampi tathā samattā”ti. 30 Na vāhametaṁ tathiyanti brūmi, Yamāhu bālā mithu aññamaññaṁ; Sakaṁ sakaṁ diṭṭhimakaṁsu saccaṁ, Tasmā hi bāloti paraṁ dahanti. 31 Na vāhametaṁ tathiyanti brūmīti. Nāti paṭikkhepo. Etanti “dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni nāhaṁ etaṁ tacchaṁ tathaṁ bhūtaṁ yāthāvaṁ aviparītan”ti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—na vāhametaṁ tathiyanti brūmi. 32 Yamāhu bālā mithu aññamaññanti. Mithūti dve janā, dve kalahakārakā, dve bhaṇḍanakārakā, dve bhassakārakā, dve vivādakārakā, dve adhikaraṇakārakā, dve vādino, dve sallapakā; te aññamaññaṁ bālo hīno nihīno omako lāmako chatukko parittoti, evamāhaṁsu evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—yamāhu bālā mithu aññamaññaṁ. 33 Sakaṁ sakaṁ diṭṭhimakaṁsu saccanti. “Sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti—sakaṁ sakaṁ diṭṭhimakaṁsu saccaṁ. “Asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti—sakaṁ sakaṁ diṭṭhimakaṁsu saccaṁ. 34 Tasmā hi bāloti paraṁ dahantīti. Tasmāti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā paraṁ bālo hīno nihīno omako lāmako chatukko parittoti dahanti passanti dakkhanti olokenti nijjhāyanti upaparikkhantīti—tasmā hi bāloti paraṁ dahanti. 35 Tenāha bhagavā— 36 “Na vāhametaṁ tathiyanti brūmi, Yamāhu bālā mithu aññamaññaṁ; Sakaṁ sakaṁ diṭṭhimakaṁsu saccaṁ, Tasmā hi bāloti paraṁ dahantī”ti. 37 Yamāhu saccaṁ tathiyanti eke, Tamāhu aññepi tucchaṁ musāti; Evampi viggayha vivādayanti, Kasmā na ekaṁ samaṇā vadanti. 38 Yamāhu saccaṁ tathiyanti eketi. Yaṁ dhammaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ eke samaṇabrāhmaṇā “idaṁ saccaṁ tacchaṁ tathaṁ bhūtaṁ yāthāvaṁ aviparītan”ti, evamāhaṁsu evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—yamāhu saccaṁ tathiyanti eke. 39 Tamāhu aññepi tucchaṁ musātīti. Tameva dhammaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ eke samaṇabrāhmaṇā “tucchaṁ etaṁ, musā etaṁ, abhūtaṁ etaṁ, alikaṁ etaṁ, ayāthāvaṁ etan”ti, evamāhaṁsu evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—tamāhu aññepi tucchaṁ musāti. 40 Evampi viggayha vivādayantīti. Evaṁ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā vivādayanti, kalahaṁ karonti, bhaṇḍanaṁ karonti, viggahaṁ karonti, vivādaṁ karonti, medhagaṁ karonti—“na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi …pe… nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti—evampi viggayha vivādayanti. 41 Kasmā na ekaṁ samaṇā vadantīti. Kasmāti kasmā kiṅkāraṇā kiṁhetu kiṁpaccayā kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā na ekaṁ vadanti nānā vadanti vividhaṁ vadanti aññoññaṁ vadanti puthu vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—kasmā na ekaṁ samaṇā vadanti. 42 Tenāha so nimmito— 43 “Yamāhu saccaṁ tathiyanti eke, Tamāhu aññepi tucchaṁ musāti; Evampi viggayha vivādayanti, Kasmā na ekaṁ samaṇā vadantī”ti. 44 Ekañhi saccaṁ na dutīyamatthi, Yasmiṁ pajā no vivade pajānaṁ; Nānā te saccāni sayaṁ thunanti, Tasmā na ekaṁ samaṇā vadanti. 45 Ekañhi saccaṁ na dutīyamatthīti. Ekaṁ saccaṁ vuccati dukkhanirodho nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Atha vā ekaṁ saccaṁ vuccati—maggasaccaṁ, niyyānasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, 2374 --- mnd12 1:45 sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhīti—ekañhi saccaṁ na dutīyamatthi. 46 Yasmiṁ pajā no vivade pajānanti. Yasminti yasmiṁ sacce. Pajāti sattādhivacanaṁ. Pajānanti yaṁ saccaṁ pajānantā ājānantā vijānantā paṭivijānantā paṭivijjhantā na kalahaṁ kareyyuṁ, na bhaṇḍanaṁ kareyyuṁ, na viggahaṁ kareyyuṁ, na vivādaṁ kareyyuṁ, na medhagaṁ kareyyuṁ, kalahaṁ bhaṇḍanaṁ viggahaṁ vivādaṁ medhagaṁ pajaheyyuṁ, vinodeyyuṁ, byantiṁ kareyyuṁ, anabhāvaṁ gameyyunti—yasmiṁ pajā no vivade pajānaṁ. 47 Nānā te saccāni sayaṁ thunantīti. Nānā te saccāni sayaṁ thunanti vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. “Sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti sayaṁ thunanti vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. “Asassato loko …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti sayaṁ thunanti vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—nānā te saccāni sayaṁ thunanti. 48 Tasmā na ekaṁ samaṇā vadantīti. Tasmāti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā na ekaṁ vadanti nānā vadanti vividhaṁ vadanti aññoññaṁ vadanti puthu vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—tasmā na ekaṁ samaṇā vadanti. 49 Tenāha bhagavā— 50 “Ekañhi saccaṁ na dutīyamatthi, Yasmiṁ pajā no vivade pajānaṁ; Nānā te saccāni sayaṁ thunanti, Tasmā na ekaṁ samaṇā vadantī”ti. 51 Kasmā nu saccāni vadanti nānā, Pavādiyāse kusalāvadānā; Saccāni sutāni bahūni nānā, Udāhu te takkamanussaranti. 52 Kasmā nu saccāni vadanti nānāti. Kasmāti kasmā kiṅkāraṇā kiṁhetu kiṁpaccayā kiṁnidānā saccāni nānā vadanti, vividhāni vadanti, aññoññāni vadanti, puthūni vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—kasmā nu saccāni vadanti nānā. 53 Pavādiyāse kusalāvadānāti. Pavādiyāseti vippavadantītipi pavādiyāse. Atha vā sakaṁ sakaṁ diṭṭhigataṁ pavadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. “Sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti pavadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. “Asassato loko …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti pavadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Kusalāvadānāti kusalavādā paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti—pavādiyāse kusalāvadānā. 54 Saccāni sutāni bahūni nānāti saccāni sutāni bahukāni nānāni vividhāni aññoññāni puthūnīti—saccāni sutāni bahūni nānā. 55 Udāhu te takkamanussarantīti udāhu takkena saṅkappena yāyanti nīyanti vuyhanti saṁharīyantīti. Evampi udāhu te takkamanussaranti. Atha vā takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayaṁ paṭibhānaṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti. Evampi udāhu te takkamanussaranti. 56 Tenāha so nimmito— 57 “Kasmā nu saccāni vadanti nānā, Pavādiyāse kusalāvadānā; Saccāni sutāni bahūni nānā, Udāhu te takkamanussarantī”ti. 58 Na heva saccāni bahūni nānā, Aññatra saññāya niccāni loke; Takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, Saccaṁ musāti dvayadhammamāhu. 59 Na heva saccāni bahūni nānāti na heva saccāni bahukāni nānāni vividhāni aññoññāni puthūnīti—na heva saccāni bahūni nānā. 60 Aññatra saññāya niccāni loketi aññatra saññāya niccaggāhā ekaññeva saccaṁ loke kathīyati bhaṇīyati dīpīyati voharīyati—dukkhanirodho nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Atha vā ekaṁ saccaṁ vuccati maggasaccaṁ, niyyānasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhīti—aññatra saññāya niccāni loke. 61 Takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, saccaṁ musāti dvayadhammamāhūti. Takkaṁ vitakkaṁ saṅkappaṁ takkayitvā vitakkayitvā saṅkappayitvā diṭṭhigatāni janenti sañjanenti nibbattenti abhinibbattenti. Diṭṭhigatāni janetvā sañjanetvā nibbattetvā 2375 --- mnd12 1:61 abhinibbattetvā “mayhaṁ saccaṁ tuyhaṁ musā”ti, evamāhaṁsu evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā saccaṁ musāti dvayadhammamāhu. 62 Tenāha bhagavā— 63 “Na heva saccāni bahūni nānā, Aññatra saññāya niccāni loke; Takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, Saccaṁ musāti dvayadhammamāhū”ti. 64 Diṭṭhe sute sīlavate mute vā, Ete ca nissāya vimānadassī; Vinicchaye ṭhatvā pahassamāno, Bālo paro akkusaloti cāha. 65 Diṭṭhe sute sīlavate mute vā, ete ca nissāya vimānadassīti. Diṭṭhaṁ vā diṭṭhasuddhiṁ vā, sutaṁ vā sutasuddhiṁ vā, sīlaṁ vā sīlasuddhiṁ vā, vataṁ vā vatasuddhiṁ vā, mutaṁ vā mutasuddhiṁ vā nissāya upanissāya gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti—diṭṭhe sute sīlavate mute vā. Ete ca nissāya vimānadassīti. Na sammānetītipi vimānadassī. Atha vā domanassaṁ janetītipi vimānadassīti—diṭṭhe sute sīlavate mute vā ete ca nissāya vimānadassī. 66 Vinicchaye ṭhatvā pahassamānoti. Vinicchayā vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Diṭṭhivinicchaye vinicchayadiṭṭhiyā ṭhatvā patiṭṭhahitvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti—vinicchaye ṭhatvā. Pahassamānoti tuṭṭho hoti haṭṭho pahaṭṭho attamano paripuṇṇasaṅkappo. Atha vā dantavidaṁsakaṁ pahassamānoti—vinicchaye ṭhatvā pahassamāno. 67 Bālo paro akkusaloti cāhāti. Paro bālo hīno nihīno omako lāmako chatukko paritto akusalo avidvā avijjāgato aññāṇī avibhāvī amedhāvī duppaññoti, evamāha evaṁ katheti evaṁ bhaṇati evaṁ dīpayati evaṁ voharatīti—bālo paro akkusaloti cāha. 68 Tenāha bhagavā— 69 “Diṭṭhe sute sīlavate mute vā, Ete ca nissāya vimānadassī; Vinicchaye ṭhatvā pahassamāno, Bālo paro akkusaloti cāhā”ti. 70 Yeneva bāloti paraṁ dahāti, Tenātumānaṁ kusaloti cāha; Sayamattanā so kusalāvadāno, Aññaṁ vimāneti tadeva pāva. 71 Yeneva bāloti paraṁ dahātīti. Yeneva hetunā yena paccayena yena kāraṇena yena pabhavena paraṁ bālato hīnato nihīnato omakato lāmakato chatukkato parittato dahati passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatīti—yeneva bāloti paraṁ dahāti. 72 Tenātumānaṁ kusaloti cāhāti. Ātumāno vuccati attā. Sopi teneva hetunā tena paccayena tena kāraṇena tena pabhavena attānaṁ ahamasmi kusalo paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvīti—tenātumānaṁ kusaloti cāha. 73 Sayamattanā so kusalāvadānoti. Sayameva attānaṁ kusalavādo paṇḍitavādo thiravādo ñāyavādo hetuvādo lakkhaṇavādo kāraṇavādo ṭhānavādo sakāya laddhiyāti—sayamattanā so kusalāvadāno. 74 Aññaṁ vimāneti tadeva pāvāti. Na sammānetītipi aññaṁ vimāneti. Atha vā domanassaṁ janetītipi aññaṁ vimāneti. Tadeva pāvāti tadeva taṁ diṭṭhigataṁ pāvadati “itipāyaṁ puggalo micchādiṭṭhiko viparītadassano”ti—aññaṁ vimāneti tadeva pāvada. 75 Tenāha bhagavā— 76 “Yeneva bāloti paraṁ dahāti, Tenātumānaṁ kusaloti cāha; Sayamattanā so kusalāvadāno, Aññaṁ vimāneti tadeva pāvā”ti. 77 Atisāradiṭṭhiyā so samatto, Mānena matto paripuṇṇamānī; Sayameva sāmaṁ manasābhisitto, Diṭṭhī hi sā tassa tathā samattā. 78 Atisāradiṭṭhiyā so samattoti. Atisāradiṭṭhiyo vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Kiṅkāraṇā atisāradiṭṭhiyo vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni? Sabbā tā diṭṭhiyo kāraṇātikkantā lakkhaṇātikkantā ṭhānātikkantā, taṅkāraṇā atisāradiṭṭhiyo vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Sabbepi titthiyā atisāradiṭṭhiyā. Kiṅkāraṇā sabbepi titthiyā atisāradiṭṭhiyā? Te aññamaññaṁ atikkamitvā samatikkamitvā vītivattitvā diṭṭhigatāni janenti sañjanenti nibbattenti abhinibbattenti, taṅkāraṇā sabbepi titthiyā atisāradiṭṭhiyā. Atisāradiṭṭhiyā so samattoti. Atisāradiṭṭhiyā samatto paripuṇṇo anomoti—atisāradiṭṭhiyā so samatto. 79 Mānena matto paripuṇṇamānīti. Sakāya diṭṭhiyā diṭṭhimānena matto pamatto ummatto atimattoti—mānena matto. Paripuṇṇamānīti paripuṇṇamānī samattamānī anomamānīti—mānena matto 2376 --- mnd12 1:79 paripuṇṇamānī. 80 Sayameva sāmaṁ manasābhisittoti. Sayameva attānaṁ cittena abhisiñcati “ahamasmi kusalo paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī”ti—sayameva sāmaṁ manasābhisitto. 81 Diṭṭhī hi sā tassa tathā samattāti. Tassa sā diṭṭhi tathā samattā samādinnā gahitā parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttāti—diṭṭhī hi sā tassa tathā samattā. 82 Tenāha bhagavā— 83 “Atisāradiṭṭhiyā so samatto, Mānena matto paripuṇṇamānī; Sayameva sāmaṁ manasābhisitto, Diṭṭhī hi sā tassa tathā samattā”ti. 84 Parassa ce hi vacasā nihīno, Tumo sahā hoti nihīnapañño; Atha ce sayaṁ vedagū hoti dhīro, Na koci bālo samaṇesu atthi. 85 Parassa ce hi vacasā nihīnoti parassa ce vācāya vacanena ninditakāraṇā garahitakāraṇā upavaditakāraṇā paro bālo hoti hīno nihīno omako lāmako chatukko parittoti—parassa ce hi vacasā nihīno. Tumo sahā hoti nihīnapaññoti. Sopi teneva sahā hoti hīnapañño nihīnapañño omakapañño lāmakapañño chatukkapañño parittapaññoti—tumo sahā hoti nihīnapañño. 86 Atha ce sayaṁ vedagū hoti dhīroti atha ce sayaṁ vedagū hoti dhīro paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvīti—atha ce sayaṁ vedagū hoti dhīro. 87 Na koci bālo samaṇesu atthīti. Samaṇesu na koci bālo hīno nihīno omako lāmako chatukko paritto atthi, sabbeva seṭṭhapaññā visiṭṭhapaññā pāmokkhapaññā uttamapaññā pavarapaññāti—na koci bālo samaṇesu atthi. 88 Tenāha bhagavā— 89 “Parassa ce hi vacasā nihīno, Tumo sahā hoti nihīnapañño; Atha ce sayaṁ vedagū hoti dhīro, Na koci bālo samaṇesu atthī”ti. 90 Aññaṁ ito yābhivadanti dhammaṁ, Aparaddhā suddhimakevalī te; Evampi titthyā puthuso vadanti, Sandiṭṭhirāgena hi tebhirattā. 91 Aññaṁ ito yābhivadanti dhammaṁ, aparaddhā suddhimakevalī teti. Ito aññaṁ dhammaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ ye abhivadanti, te suddhimaggaṁ visuddhimaggaṁ parisuddhimaggaṁ vodātamaggaṁ pariyodātamaggaṁ viraddhā aparaddhā khalitā galitā aññāya aparaddhā akevalī te, asamattā te, aparipuṇṇā te, hīnā nihīnā omakā lāmakā chatukkā parittāti—aññaṁ ito yābhivadanti dhammaṁ, aparaddhā suddhimakevalī te. 92 Evampi titthyā puthuso vadantīti. Titthaṁ vuccati diṭṭhigataṁ. Titthiyā vuccanti diṭṭhigatikā. Puthudiṭṭhiyā puthudiṭṭhigatāni vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—evampi titthyā puthuso vadanti. 93 Sandiṭṭhirāgena hi tebhirattāti. Sakāya diṭṭhiyā diṭṭhirāgena rattā abhirattāti—sandiṭṭhirāgena hi tebhirattā. 94 Tenāha bhagavā— 95 “Aññaṁ ito yābhivadanti dhammaṁ, Aparaddhā suddhimakevalī te; Evampi titthyā puthuso vadanti, Sandiṭṭhirāgena hi tebhirattā”ti. 96 Idheva suddhiṁ iti vādayanti, Nāññesu dhammesu visuddhimāhu; Evampi titthyā puthuso niviṭṭhā, Sakāyane tattha daḷhaṁ vadānā. 97 Idheva suddhiṁ iti vādayantīti. Idha suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. “Sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti idha suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. “Asassato loko …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti idha suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—idheva suddhiṁ iti vādayanti. 98 Nāññesu dhammesu visuddhimāhūti. Attano satthāraṁ dhammakkhānaṁ gaṇaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ ṭhapetvā sabbe paravāde khipanti ukkhipanti parikkhipanti. “So satthā na sabbaññū, dhammo na svākkhāto, gaṇo na suppaṭipanno, diṭṭhi na bhaddikā, paṭipadā na supaññattā, maggo na niyyāniko, natthettha suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā, mutti vā vimutti vā parimutti vā, natthettha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā, muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti vā hīnā nihīnā omakā lāmakā chatukkā parittā”ti, 2377 --- mnd12 1:98 evamāhaṁsu evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—nāññesu dhammesu visuddhimāhu. 99 Evampi titthyā puthuso niviṭṭhāti. Titthaṁ vuccati diṭṭhigataṁ. Titthiyā vuccanti diṭṭhigatikā. Puthudiṭṭhiyā puthudiṭṭhigatesu niviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti—evampi titthyā puthuso niviṭṭhā. 100 Sakāyane tattha daḷhaṁ vadānāti. Dhammo sakāyanaṁ, diṭṭhi sakāyanaṁ, paṭipadā sakāyanaṁ, maggo sakāyanaṁ, sakāyane daḷhavādā thiravādā balikavādā avaṭṭhitavādāti—sakāyane tattha daḷhaṁ vadānā. 101 Tenāha bhagavā— 102 “Idheva suddhiṁ iti vādayanti, Nāññesu dhammesu visuddhimāhu; Evampi titthyā puthuso niviṭṭhā, Sakāyane tattha daḷhaṁ vadānā”ti. 103 Sakāyane vāpi daḷhaṁ vadāno, Kamettha bāloti paraṁ daheyya; Sayaṁva so medhagamāvaheyya, Paraṁ vadaṁ bālamasuddhidhammaṁ. 104 Sakāyane vāpi daḷhaṁ vadānoti. Dhammo sakāyanaṁ, diṭṭhi sakāyanaṁ, paṭipadā sakāyanaṁ, maggo sakāyanaṁ, sakāyane daḷhavādo thiravādo balikavādo avaṭṭhitavādoti—sakāyane vāpi daḷhaṁ vadāno. 105 Kamettha bāloti paraṁ daheyyāti. Etthāti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā paraṁ bālato hīnato nihīnato omakato lāmakato chatukkato parittato kaṁ daheyya kaṁ passeyya kaṁ dakkheyya kaṁ olokeyya kaṁ nijjhāyeyya kaṁ upaparikkheyyāti—kamettha bāloti paraṁ daheyya. 106 Sayaṁva so medhagamāvaheyya, paraṁ vadaṁ bālamasuddhidhammanti. Paro bālo hīno nihīno omako lāmako chatukko paritto asuddhidhammo avisuddhidhammo aparisuddhidhammo avodātadhammoti—evaṁ vadanto evaṁ kathento evaṁ bhaṇanto evaṁ dīpayanto evaṁ voharanto sayameva kalahaṁ bhaṇḍanaṁ viggahaṁ vivādaṁ medhagaṁ āvaheyya samāvaheyya āhareyya samāhareyya ākaḍḍheyya samākaḍḍheyya gaṇheyya parāmaseyya abhiniviseyyāti—sayaṁva so medhagamāvaheyya paraṁ vadaṁ bālamasuddhidhammaṁ. 107 Tenāha bhagavā— 108 “Sakāyane vāpi daḷhaṁ vadāno, Kamettha bāloti paraṁ daheyya; Sayaṁva so medhagamāvaheyya, Paraṁ vadaṁ bālamasuddhidhamman”ti. 109 Vinicchaye ṭhatvā sayaṁ pamāya, Uddhaṁsa lokasmiṁ vivādameti; Hitvāna sabbāni vinicchayāni, Na medhagaṁ kubbati jantu loke. 110 Vinicchaye ṭhatvā sayaṁ pamāyāti. Vinicchayā vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Vinicchayadiṭṭhiyā ṭhatvā patiṭṭhahitvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti vinicchaye ṭhatvā. Sayaṁ pamāyāti sayaṁ pamāya paminitvā. “Ayaṁ satthā sabbaññū”ti sayaṁ pamāya paminitvā, “ayaṁ dhammo svākkhāto … ayaṁ gaṇo suppaṭipanno … ayaṁ diṭṭhi bhaddikā … ayaṁ paṭipadā supaññattā … ayaṁ maggo niyyāniko”ti sayaṁ pamāya paminitvāti—vinicchaye ṭhatvā sayaṁ pamāya. 111 Uddhaṁsa lokasmiṁ vivādametīti. Uddhaṁso vuccati anāgataṁ. Attano vādaṁ uddhaṁ ṭhapetvā sayameva kalahaṁ bhaṇḍanaṁ viggahaṁ vivādaṁ medhagaṁ eti upeti upagacchati gaṇhāti parāmasati abhinivisatīti. Evampi uddhaṁsa lokasmiṁ vivādameti. Atha vā aññena uddhaṁ vādena saddhiṁ kalahaṁ karoti bhaṇḍanaṁ karoti viggahaṁ karoti vivādaṁ karoti medhagaṁ karoti—“na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi …pe… nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti. Evampi uddhaṁsa lokasmiṁ vivādameti. 112 Hitvāna sabbāni vinicchayānīti. Vinicchayā vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Diṭṭhivinicchayā sabbe vinicchaye hitvā cajitvā pariccajitvā jahitvā pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gametvāti—hitvāna sabbāni vinicchayāni. 113 Na medhagaṁ kubbati jantu loketi. Na kalahaṁ karoti, na bhaṇḍanaṁ karoti, na viggahaṁ karoti, na vivādaṁ karoti, na medhagaṁ karoti. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“evaṁ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu na kenaci saṁvadati, na kenaci vivadati, yañca loke vuttaṁ tena ca voharati aparāmasan”ti. Jantūti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujo. Loketi apāyaloke …pe… āyatanaloketi—na medhagaṁ kubbati jantu loketi. 114 Tenāha bhagavā— 115 “Vinicchaye ṭhatvā sayaṁ pamāya, Uddhaṁsa lokasmiṁ 2378 --- mnd12 1:115 vivādameti; Hitvāna sabbāni vinicchayāni, Na medhagaṁ kubbati jantu loke”ti. 116 Cūḷabyūhasuttaniddeso dvādasamo. mnd5 0 Mahāniddesa Aṭṭhakavagga 5. Paramaṭṭhakasuttaniddesa |1| Atha paramaṭṭhakasuttaniddesaṁ vakkhati— 2 Paramanti diṭṭhīsu paribbasāno, Yaduttariṁ kurute jantu loke; Hīnāti aññe tato sabbamāha, Tasmā vivādāni avītivatto. 3 Paramanti diṭṭhīsu paribbasānoti. Santeke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā. Te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṁ aññataraññataraṁ diṭṭhigataṁ “idaṁ paramaṁ aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaran”ti gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti pavasanti āvasanti parivasanti. Yathā āgārikā vā gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattīsu vasanti, sakilesā vā kilesesu vasanti; evamevaṁ santeke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā. Te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṁ aññataraññataraṁ diṭṭhigataṁ “idaṁ paramaṁ aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaran”ti gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti pavasanti āvasanti parivasantīti—paramanti diṭṭhīsu paribbasāno. 4 Yaduttariṁ kurute jantu loketi. Yaditi yaṁ. Uttariṁ kuruteti uttariṁ karoti, aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaraṁ karoti “ayaṁ satthā sabbaññū”ti uttariṁ karoti, aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaraṁ karoti. “Ayaṁ dhammo svākkhāto …, ayaṁ gaṇo suppaṭipanno …, ayaṁ diṭṭhi bhaddikā …, ayaṁ paṭipadā supaññattā …, ayaṁ maggo niyyāniko”ti uttariṁ karoti, aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaraṁ karoti nibbatteti abhinibbatteti. Jantūti satto naro …pe… manujo. Loketi apāyaloke …pe… āyatanaloketi—yaduttariṁ kurute jantu loke. 5 Hīnāti aññe tato sabbamāhāti attano satthāraṁ dhammakkhānaṁ gaṇaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ ṭhapetvā sabbe parappavāde khipati ukkhipati parikkhipati. “So satthā na sabbaññū , dhammo na svākkhāto , gaṇo na suppaṭipanno , diṭṭhi na bhaddikā , paṭipadā na supaññattā , maggo na niyyāniko , natthettha suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā parimutti vā , natthettha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti vā , hīnā nihīnā omakā lāmakā chatukkā parittā”ti evamāha evaṁ katheti evaṁ bhaṇati evaṁ dīpayati evaṁ voharatīti—hīnāti aññe tato sabbamāha. 6 Tasmā vivādāni avītivattoti. Tasmāti taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā. Vivādānīti diṭṭhikalahāni diṭṭhibhaṇḍanāni diṭṭhiviggahāni diṭṭhivivādāni diṭṭhimedhagāni ca. Avītivattoti anatikkanto asamatikkanto avītivattoti—tasmā vivādāni avītivatto. 7 Tenāha bhagavā— 8 “Paramanti diṭṭhīsu paribbasāno, Yaduttariṁ kurute jantu loke; Hīnāti aññe tato sabbamāha, Tasmā vivādāni avītivatto”ti. 9 Yadattanī passati ānisaṁsaṁ, Diṭṭhe sute sīlavate mute vā; Tadeva so tattha samuggahāya, Nihīnato passati sabbamaññaṁ. 10 Yadattanī passati ānisaṁsaṁ, diṭṭhe sute sīlavate mute vāti. Yadattanīti yaṁ attani. Attā vuccati diṭṭhigataṁ. Attano diṭṭhiyā dve ānisaṁse passati—diṭṭhadhammikañca ānisaṁsaṁ, samparāyikañca ānisaṁsaṁ. Katamo diṭṭhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṁso? Yaṁdiṭṭhiko satthā hoti, taṁdiṭṭhikā sāvakā honti. Taṁdiṭṭhikaṁ satthāraṁ sāvakā sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti, labhati ca tatonidānaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ. Ayaṁ diṭṭhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṁso. Katamo diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṁso? Ayaṁ diṭṭhi alaṁ nāgattāya vā supaṇṇattāya vā yakkhattāya vā asurattāya vā gandhabbattāya vā mahārājattāya vā indattāya vā brahmattāya vā devattāya vā; ayaṁ diṭṭhi alaṁ 2379 --- mnd5 1:10 suddhiyā visuddhiyā parisuddhiyā muttiyā vimuttiyā parimuttiyā; imāya diṭṭhiyā sujjhanti visujjhanti parisujjhanti muccanti vimuccanti parimuccanti; imāya diṭṭhiyā sujjhissāmi visujjhissāmi parisujjhissāmi muccissāmi vimuccissāmi parimuccissāmi āyatiṁ phalapāṭikaṅkhī hoti. Ayaṁ diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṁso. Attano diṭṭhiyā ime dve ānisaṁse passati, diṭṭhasuddhiyāpi dve ānisaṁse passati, sutasuddhiyāpi dve ānisaṁse passati, sīlasuddhiyāpi dve ānisaṁse passati, vatasuddhiyāpi dve ānisaṁse passati, mutasuddhiyāpi dve ānisaṁse passati—diṭṭhadhammikañca ānisaṁsaṁ samparāyikañca ānisaṁsaṁ. Katamo mutasuddhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṁso? Yaṁdiṭṭhiko satthā hoti taṁdiṭṭhikā sāvakā honti …pe… ayaṁ mutasuddhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṁso. Katamo mutasuddhiyā samparāyiko ānisaṁso? Ayaṁ diṭṭhi alaṁ nāgattāya vā …pe… ayaṁ mutasuddhiyā samparāyiko ānisaṁso. Mutasuddhiyāpi ime dve ānisaṁse passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatīti—yadattanī passati ānisaṁsaṁ diṭṭhe sute sīlavate mute vā. 11 Tadeva so tattha samuggahāyāti. Tadevāti taṁ diṭṭhigataṁ. Tatthāti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā. Samuggahāyāti idaṁ paramaṁ aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaranti gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti—tadeva so tattha samuggahāya. 12 Nihīnato passati sabbamaññanti. Aññaṁ satthāraṁ dhammakkhānaṁ gaṇaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ hīnato nihīnato omakato lāmakato chatukkato parittato dissati passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatīti—nihīnato passati sabbamaññaṁ. 13 Tenāha bhagavā— 14 “Yadattanī passati ānisaṁsaṁ, Diṭṭhe sute sīlavate mute vā; Tadeva so tattha samuggahāya, Nihīnato passati sabbamaññan”ti. 15 Taṁ vāpi ganthaṁ kusalā vadanti, Yaṁ nissito passati hīnamaññaṁ; Tasmā hi diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, Sīlabbataṁ bhikkhu na nissayeyya. 16 Taṁ vāpi ganthaṁ kusalā vadantīti. Kusalāti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, te kusalā evaṁ vadanti—“gantho eso, lagganaṁ etaṁ, bandhanaṁ etaṁ, palibodho eso”ti. Evaṁ vadanti evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—taṁ vāpi ganthaṁ kusalā vadanti. 17 Yaṁ nissito passati hīnamaññanti. Yaṁ nissitoti yaṁ satthāraṁ dhammakkhānaṁ gaṇaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ nissito sannissito allīno upagato ajjhosito adhimutto. Passati hīnamaññanti aññaṁ satthāraṁ dhammakkhānaṁ gaṇaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ hīnato nihīnato omakato lāmakato chatukkato parittato dissati passati dakkhati oloketi nijjhāyati upanijjhāyati upaparikkhatīti—yaṁ nissito passati hīnamaññaṁ. 18 Tasmā hi diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, sīlabbataṁ bhikkhu na nissayeyyāti. Tasmāti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā diṭṭhaṁ vā diṭṭhasuddhiṁ vā sutaṁ vā sutasuddhiṁ vā mutaṁ vā mutasuddhiṁ vā sīlaṁ vā sīlasuddhiṁ vā vataṁ vā vatasuddhiṁ vā na nissayeyya na gaṇheyya na parāmaseyya nābhiniveseyyāti—tasmā hi diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā sīlabbataṁ bhikkhu na nissayeyya. 19 Tenāha bhagavā— 20 “Taṁ vāpi ganthaṁ kusalā vadanti, Yaṁ nissito passati hīnamaññaṁ; Tasmā hi diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, Sīlabbataṁ bhikkhu na nissayeyyā”ti. 21 Diṭṭhimpi lokasmiṁ na kappayeyya, Ñāṇena vā sīlavatena vāpi; Samoti attānamanūpaneyya, Hīno na maññetha visesi vāpi. 22 Diṭṭhimpi lokasmiṁ na kappayeyya, ñāṇena vā sīlavatena vāpīti. Aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā micchāñāṇena vā, sīlena vā vatena vā sīlabbatena vā, diṭṭhiṁ na kappayeyya na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya na abhinibbatteyya. Lokasminti apāyaloke …pe… āyatanaloketi—diṭṭhimpi lokasmiṁ na kappayeyya ñāṇena vā sīlavatena vāpi. 23 Samoti 2380 --- mnd5 1:23 attānamanūpaneyyāti. Sadisohamasmīti attānaṁ na upaneyya jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunāti—samoti attānamanūpaneyya. 24 Hīno na maññetha visesi vāpīti. Hīnohamasmīti attānaṁ na upaneyya jātiyā vā gottena vā …pe… aññataraññatarena vā vatthunā. Seyyohamasmīti attānaṁ na upaneyya jātiyā vā gottena vā …pe… aññataraññatarena vā vatthunāti—hīno na maññetha visesi vāpi. 25 Tenāha bhagavā— 26 “Diṭṭhimpi lokasmiṁ na kappayeyya, Ñāṇena vā sīlavatena vāpi; Samoti attānamanūpaneyya, Hīno na maññetha visesi vāpī”ti. 27 Attaṁ pahāya anupādiyāno, Ñāṇenapi so nissayaṁ no karoti; Sa ve viyattesu na vaggasārī, Diṭṭhimpi so na pacceti kiñci. 28 Attaṁ pahāya anupādiyānoti. Attaṁ pahāyāti attadiṭṭhiṁ pahāya. Attaṁ pahāyāti gāhaṁ pahāya. Attaṁ pahāyāti taṇhāvasena diṭṭhivasena gahitaṁ parāmaṭṭhaṁ abhiniviṭṭhaṁ ajjhositaṁ adhimuttaṁ pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gametvāti—attaṁ pahāya. Anupādiyānoti catūhi upādānehi anupādiyamāno agaṇhamāno aparāmāsamāno anabhinivisamānoti—attaṁ pahāya anupādiyāno. 29 Ñāṇenapi so nissayaṁ no karotīti aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā micchāñāṇena vā taṇhānissayaṁ vā diṭṭhinissayaṁ vā na karoti na janeti na sañjaneti na nibbatteti na abhinibbattetīti—ñāṇenapi so nissayaṁ no karoti. 30 Sa ve viyattesu na vaggasārīti sa ve viyattesu bhinnesu dvejjhāpannesu dveḷhakajātesu nānādiṭṭhikesu nānākhantikesu nānārucikesu nānāladdhikesu nānādiṭṭhinissayaṁ nissitesu chandāgatiṁ gacchantesu dosāgatiṁ gacchantesu mohāgatiṁ gacchantesu bhayāgatiṁ gacchantesu na chandāgatiṁ gacchati na dosāgatiṁ gacchati na mohāgatiṁ gacchati na bhayāgatiṁ gacchati na rāgavasena gacchati na dosavasena gacchati na mohavasena gacchati na mānavasena gacchati na diṭṭhivasena gacchati na uddhaccavasena gacchati na vicikicchāvasena gacchati na anusayavasena gacchati na vaggehi dhammehi yāyati niyyati vuyhati saṁharīyatīti—sa ve viyattesu na vaggasārī. 31 Diṭṭhimpi so na pacceti kiñcīti. Tassa dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. So kiñci diṭṭhigataṁ na pacceti na paccāgacchatīti—diṭṭhimpi so na pacceti kiñci. 32 Tenāha bhagavā— 33 “Attaṁ pahāya anupādiyāno, Ñāṇenapi so nissayaṁ no karoti; Sa ve viyattesu na vaggasārī, Diṭṭhimpi so na pacceti kiñcī”ti. 34 Yassūbhayante paṇidhīdha natthi, Bhavābhavāya idha vā huraṁ vā; Nivesanā tassa na santi keci, Dhammesu niccheyya samuggahītaṁ. 35 Yassūbhayante paṇidhīdha natthi, bhavābhavāya idha vā huraṁ vāti yassāti arahato khīṇāsavassa. Antoti phasso eko anto, phassasamudayo dutiyo anto; atīto eko anto, anāgato dutiyo anto; sukhā vedanā eko anto, dukkhā vedanā dutiyo anto; nāmaṁ eko anto, rūpaṁ dutiyo anto; cha ajjhattikāni āyatanāni eko anto, cha bāhirāni āyatanāni dutiyo anto; sakkāyo eko anto, sakkāyasamudayo dutiyo anto. Paṇidhi vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. 36 Bhavābhavāyāti bhavābhavāya kammabhavāya punabbhavāya kāmabhavāya, kammabhavāya kāmabhavāya punabbhavāya rūpabhavāya, kammabhavāya rūpabhavāya punabbhavāya arūpabhavāya, kammabhavāya arūpabhavāya punabbhavāya punappunabbhavāya punappunagatiyā punappunaupapattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā. Idhāti sakattabhāvo, hurāti parattabhāvo; idhāti sakarūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṁ, hurāti pararūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṁ; idhāti cha ajjhattikāni āyatanāni, hurāti cha bāhirāni āyatanāni; idhāti manussaloko, hurāti devaloko; idhāti kāmadhātu, hurāti rūpadhātu arūpadhātu; 2381 --- mnd5 1:36 idhāti kāmadhātu rūpadhātu. Hurāti arūpadhātu. Yassūbhayante paṇidhīdha natthi bhavābhavāya idha vā huraṁ vāti. Yassa ubho ante ca bhavābhavāya ca idha hurañca paṇidhi taṇhā natthi na santi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—yassūbhayante paṇidhīdha natthi bhavābhavāya idha vā huraṁ vā. 37 Nivesanā tassa na santi kecīti. Nivesanāti dve nivesanā—taṇhānivesanā ca diṭṭhinivesanā ca …pe… ayaṁ taṇhānivesanā …pe… ayaṁ diṭṭhinivesanā. Tassāti arahato khīṇāsavassa. Nivesanā tassa na santi kecīti nivesanā tassa na santi keci natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—nivesanā tassa na santi keci. 38 Dhammesu niccheyya samuggahītanti. Dhammesūti dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu. Niccheyyāti nicchinitvā vinicchinitvā vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Samuggahītanti odhiggāho bilaggāho varaggāho koṭṭhāsaggāho uccayaggāho samuccayaggāho, “idaṁ saccaṁ tacchaṁ tathaṁ bhūtaṁ yāthāvaṁ aviparītan”ti gahitaṁ parāmaṭṭhaṁ abhiniviṭṭhaṁ ajjhositaṁ adhimuttaṁ natthi na santi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭipassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhanti—dhammesu niccheyya samuggahītaṁ. 39 Tenāha bhagavā— 40 “Yassūbhayante paṇidhīdha natthi, Bhavābhavāya idha vā huraṁ vā; Nivesanā tassa na santi keci, Dhammesu niccheyya samuggahītan”ti. 41 Tassīdha diṭṭhe va sute mute vā, Pakappitā natthi aṇūpi saññā; Taṁ brāhmaṇaṁ diṭṭhimanādiyānaṁ, Kenīdha lokasmiṁ vikappayeyya. 42 Tassīdha diṭṭhe va sute mute vā, pakappitā natthi aṇūpi saññāti. Tassāti arahato khīṇāsavassa. Tassa diṭṭhe vā diṭṭhasuddhiyā vā sute vā sutasuddhiyā vā mute vā mutasuddhiyā vā saññāpubbaṅgamatā saññāvikappayeyyatā saññāviggahena saññāya uṭṭhapitā samuṭṭhapitā kappitā pakappitā saṅkhatā abhisaṅkhatā saṇṭhapitā, diṭṭhi natthi na santi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—tassīdha diṭṭhe va sute mute vā pakappitā natthi aṇūpi saññā. 43 Taṁ brāhmaṇaṁ diṭṭhimanādiyānanti. Brāhmaṇoti sattannaṁ dhammānaṁ bāhitattā brāhmaṇo—sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti …pe… asito tādi pavuccate sa brahmā. Taṁ brāhmaṇaṁ diṭṭhimanādiyānanti. Taṁ brāhmaṇaṁ diṭṭhimanādiyantaṁ agaṇhantaṁ aparāmasantaṁ anabhinivesantanti—taṁ brāhmaṇaṁ diṭṭhimanādiyānaṁ. 44 Kenīdha lokasmiṁ vikappayeyyāti. Kappāti dve kappā—taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca …pe… ayaṁ taṇhākappo …pe… ayaṁ diṭṭhikappo. Tassa taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho. Taṇhākappassa pahīnattā, diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā kena rāgena kappeyya kena dosena kappeyya kena mohena kappeyya kena mānena kappeyya kāya diṭṭhiyā kappeyya kena uddhaccena kappeyya kāya vicikicchāya kappeyya kehi anusayehi kappeyya—rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā. Te abhisaṅkhārā pahīnā. Abhisaṅkhārānaṁ pahīnattā gatiyo kena kappeyya—nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā. So hetu natthi paccayo natthi kāraṇaṁ natthi, yena kappeyya vikappeyya vikappaṁ āpajjeyya. Lokasminti apāyaloke …pe… āyatanaloketi—kenīdha lokasmiṁ vikappayeyya. 45 Tenāha bhagavā— 46 “Tassīdha diṭṭhe va sute mute vā, Pakappitā natthi aṇūpi saññā; Taṁ brāhmaṇaṁ diṭṭhimanādiyānaṁ, Kenīdha lokasmiṁ vikappayeyyā”ti. 47 Na kappayanti na purekkharonti, Dhammāpi tesaṁ na paṭicchitāse; Na brāhmaṇo sīlavatena neyyo, Pāraṅgato na pacceti tādī. 48 Na kappayanti na purekkharontīti. Kappāti dve kappā—taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca. Katamo taṇhākappo? 2382 --- mnd5 1:48 Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṁ mariyādikataṁ odhikataṁ pariyantakataṁ pariggahitaṁ mamāyitaṁ—idaṁ mamaṁ, etaṁ mamaṁ, ettakaṁ mamaṁ, ettāvatā mamaṁ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāvuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṁ vatthu hiraññaṁ suvaṇṇaṁ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca, kevalampi mahāpathaviṁ taṇhāvasena mamāyati, yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṁ—ayaṁ taṇhākappo. Katamo diṭṭhikappo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikādiṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāraṁ diṭṭhivisūkāyikaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṁ titthāyatanaṁ vipariyesaggāho viparītaggāho vipallāsaggāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṁ yāthāvakanti gāho, yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni—ayaṁ diṭṭhikappo. Tesaṁ taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho. Taṇhākappassa pahīnattā, diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā taṇhākappaṁ vā diṭṭhikappaṁ vā na kappenti na janenti na sañjanenti na nibbattenti na abhinibbattentīti—na kappayanti. 49 Na purekkharontīti. Purekkhārāti dve purekkhārā—taṇhāpurekkhāro ca diṭṭhipurekkhāro ca …pe… ayaṁ taṇhāpurekkhāro …pe… ayaṁ diṭṭhipurekkhāro. Tesaṁ taṇhāpurekkhāro pahīno, diṭṭhipurekkhāro paṭinissaṭṭho. Taṇhāpurekkhārassa pahīnattā, diṭṭhipurekkhārassa paṭinissaṭṭhattā na taṇhaṁ vā na diṭṭhiṁ vā purato katvā caranti na taṇhādhajā na taṇhāketū na taṇhādhipateyyā na diṭṭhidhajā na diṭṭhiketū na diṭṭhādhipateyyā. Na taṇhāya vā na diṭṭhiyā vā parivāretvā carantīti—na kappayanti na purekkharonti. 50 Dhammāpi tesaṁ na paṭicchitāseti. Dhammā vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Tesanti tesaṁ arahantānaṁ khīṇāsavānaṁ. Na paṭicchitāseti “sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti na paṭicchitāse. “Asassato loko … antavā loko … anantavā loko … taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … hoti tathāgato paraṁ maraṇā … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti na paṭicchitāseti—dhammāpi tesaṁ na paṭicchitāse. 51 Na brāhmaṇo sīlavatena neyyoti. Nāti paṭikkhepo. Brāhmaṇoti sattannaṁ dhammānaṁ bāhitattā brāhmaṇo—sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti …pe… asito tādi vuccate sa brahmā. Na brāhmaṇo sīlavatena neyyoti. Brāhmaṇo sīlena vā vatena vā sīlabbatena vā na yāyati na niyyati na vuyhati na saṁharīyatīti—na brāhmaṇo sīlavatena neyyo. 52 Pāraṅgato na pacceti tādīti. Pāraṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. So pāraṅgato pārappatto antagato antappatto koṭigato koṭippatto (vitthāro) jātimaraṇasaṁsāro, natthi tassa punabbhavoti—pāraṅgato. Na paccetīti sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati. Sakadāgāmimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati. Anāgāmimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati. Arahattamaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti—pāraṅgato na pacceti. Tādīti arahā pañcahākārehi tādī—iṭṭhāniṭṭhe tādī, cattāvīti tādī, tiṇṇāvīti tādī, muttāvīti tādī, taṁniddesā tādī. 53 Kathaṁ arahā iṭṭhāniṭṭhe tādī? Arahā lābhepi tādī, alābhepi tādī, yasepi tādī, ayasepi tādī, pasaṁsāyapi tādī, nindāyapi tādī, sukhepi tādī, dukkhepi tādī. Ekañce bāhaṁ gandhena limpeyyuṁ, ekañce bāhaṁ vāsiyā taccheyyuṁ—amusmiṁ natthi rāgo, amusmiṁ natthi paṭighaṁ, anunayapaṭighavippahīno ugghātinighātivītivatto anurodhavirodhasamatikkanto. Evaṁ arahā iṭṭhāniṭṭhe tādī. 54 Kathaṁ arahā cattāvīti tādī? Arahato rāgo catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho. Doso … 2383 --- mnd5 1:54 moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … issā … macchariyaṁ … māyā … sāṭheyyaṁ … thambho … sārambho … māno … atimāno … mado … pamādo … sabbe kilesā … sabbe duccaritā … sabbe darathā … sabbe pariḷāhā … sabbe santāpā … sabbākusalābhisaṅkhārā cattā vantā muttā pahīnā paṭinissaṭṭhā. Evaṁ arahā cattāvīti tādī. 55 Kathaṁ arahā tiṇṇāvīti tādī? Arahā kāmoghaṁ tiṇṇo bhavoghaṁ tiṇṇo diṭṭhoghaṁ tiṇṇo avijjoghaṁ tiṇṇo sabbaṁ saṁsārapathaṁ tiṇṇo uttiṇṇo nittiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivatto. So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo jātimaraṇasaṁsāro, natthi tassa punabbhavoti. Evaṁ arahā tiṇṇāvīti tādī. 56 Kathaṁ arahā muttāvīti tādī? Arahato rāgā cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ, dosā cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ, mohā cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ, kodhā … upanāhā … makkhā … paḷāsā … issāya … macchariyā … māyāya … sāṭheyyā … thambhā … sārambhā … mānā … atimānā … madā … pamādā … sabbakilesehi … sabbaduccaritehi … sabbadarathehi … sabbapariḷāhehi … sabbasantāpehi … sabbākusalābhisaṅkhārehi cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ. Evaṁ arahā muttāvīti tādī. 57 Kathaṁ arahā taṁniddesā tādī? Arahā sīle sati sīlavāti taṁniddesā tādī; saddhāya sati saddhoti taṁniddesā tādī; vīriye sati vīriyavāti taṁniddesā tādī; satiyā sati satimāti taṁniddesā tādī; samādhimhi sati samāhitoti taṁniddesā tādī; paññāya sati paññavāti taṁniddesā tādī; vijjāya sati tevijjoti taṁniddesā tādī; abhiññāya sati chaḷabhiññoti taṁniddesā tādī. Evaṁ arahā taṁniddesā tādīti—pāraṅgato na pacceti tādī. 58 Tenāha bhagavā— 59 “Na kappayanti na purekkharonti, Dhammāpi tesaṁ na paṭicchitāse; Na brāhmaṇo sīlavatena neyyo, Pāraṅgato na pacceti tādī”ti. 60 Paramaṭṭhakasuttaniddeso pañcamo. mnd13 0 Mahāniddesa Aṭṭhakavagga 13. Mahābyūhasuttaniddesa |1| Atha mahābyūhasuttaniddesaṁ vakkhati— 2 Ye kecime diṭṭhiparibbasānā, Idameva saccanti ca vādayanti; Sabbeva te nindamanvānayanti, Atho pasaṁsampi labhanti tattha. 3 Ye kecime diṭṭhiparibbasānāti. Ye kecīti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ—ye kecīti. Diṭṭhiparibbasānāti. Santeke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā; te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṁ aññataraññataraṁ diṭṭhigataṁ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti saṁvasanti āvasanti parivasanti. Yathā agārikā vā gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattīsu vasanti, sakilesā vā kilesesu vasanti; evamevaṁ santeke …pe… parivasantīti—ye kecime diṭṭhiparibbasānā. 4 Idameva saccanti ca vādayantīti. “Sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. “Asassato loko …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—idameva saccanti ca vādayanti. 5 Sabbeva te nindamanvānayantīti. Sabbeva te samaṇabrāhmaṇā nindameva anventi, garahameva anventi, akittimeva anventi; sabbe ninditāyeva honti, garahitāyeva honti, akittitāyeva hontīti—sabbeva te nindamanvānayanti. 6 Atho pasaṁsampi labhanti tatthāti. Tattha sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā pasaṁsaṁ thomanaṁ kittiṁ vaṇṇahārikaṁ labhanti paṭilabhanti upagacchanti vindantīti—atho pasaṁsampi labhanti tattha. 7 Tenāha so nimmito— 8 “Ye kecime diṭṭhiparibbasānā, Idameva saccanti ca vādayanti; Sabbeva te nindamanvānayanti, Atho pasaṁsampi labhanti tatthā”ti. 9 Appañhi etaṁ na alaṁ samāya, Duve vivādassa phalāni brūmi; Etampi disvā na vivādayetha, Khemābhipassaṁ avivādabhūmiṁ. 10 Appañhi etaṁ na alaṁ samāyāti. Appañhi etanti appakaṁ etaṁ, 2384 --- mnd13 1:10 omakaṁ etaṁ, thokakaṁ etaṁ, lāmakaṁ etaṁ, chatukkaṁ etaṁ, parittakaṁ etanti—appañhi etaṁ. Na alaṁ samāyāti nālaṁ rāgassa samāya, dosassa samāya, mohassa samāya, kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa … sabbakilesānaṁ … sabbaduccaritānaṁ … sabbadarathānaṁ … sabbapariḷāhānaṁ … sabbasantāpānaṁ … sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ samāya upasamāya vūpasamāya nibbānāya paṭinissaggāya paṭipassaddhiyāti—appañhi etaṁ na alaṁ samāya. 11 Duve vivādassa phalāni brūmīti. Diṭṭhikalahassa diṭṭhibhaṇḍanassa diṭṭhiviggahassa diṭṭhivivādassa diṭṭhimedhagassa dve phalāni honti—jayaparājayo hoti, lābhālābho hoti, yasāyaso hoti, nindāpasaṁso hoti, sukhadukkhaṁ hoti, somanassadomanassaṁ hoti, iṭṭhāniṭṭhaṁ hoti, anunayapaṭighaṁ hoti, ugghātinigghāti hoti, anurodhavirodho hoti. Atha vā taṁ kammaṁ nirayasaṁvattanikaṁ, tiracchānayonisaṁvattanikaṁ, pettivisayasaṁvattanikanti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—duve vivādassa phalāni brūmi. 12 Etampi disvā na vivādayethāti. Etampi disvāti etaṁ ādīnavaṁ disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā diṭṭhikalahesu diṭṭhibhaṇḍanesu diṭṭhiviggahesu diṭṭhivivādesu diṭṭhimedhagesūti—etampi disvā. Na vivādayethāti na kalahaṁ kareyya, na bhaṇḍanaṁ kareyya, na viggahaṁ kareyya, na vivādaṁ kareyya, na medhagaṁ kareyya, kalahaṁ bhaṇḍanaṁ viggahaṁ vivādaṁ medhagaṁ pajaheyya vinodeyya byantiṁ kareyya anabhāvaṁ gameyya, kalahā bhaṇḍanā viggahā vivādā medhagā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—etampi disvā na vivādayetha. 13 Khemābhipassaṁ avivādabhūminti. Avivādabhūmiṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Etaṁ avivādabhūmiṁ khemato tāṇato leṇato saraṇato abhayato accutato amatato nibbānato passanto dakkhanto olokento nijjhāyanto upaparikkhantoti—khemābhipassaṁ avivādabhūmiṁ. 14 Tenāha bhagavā— 15 “Appañhi etaṁ na alaṁ samāya, Duve vivādassa phalāni brūmi; Etampi disvā na vivādayetha, Khemābhipassaṁ avivādabhūmin”ti. 16 Yā kācimā sammutiyo puthujjā, Sabbāva etā na upeti vidvā; Anūpayo so upayaṁ kimeyya, Diṭṭhe sute khantimakubbamāno. 17 Yā kācimā sammutiyo puthujjāti. Yā kācīti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ—yā kācīti. Sammutiyoti. Sammutiyo vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni diṭṭhisammutiyo. Puthujjāti puthujjanehi janitā sammutiyoti puthujjā, puthu nānājanehi janitā vā sammutiyoti puthujjāti—yā kācimā sammutiyo puthujjā. 18 Sabbāva etā na upeti vidvāti. Vidvā vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī. Sabbāva etā diṭṭhisammutiyo neti na upeti na upagacchati na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisatīti—sabbāva etā na upeti vidvā. 19 Anūpayo so upayaṁ kimeyyāti. Upayoti dve upayā—taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca …pe… ayaṁ taṇhūpayo …pe… ayaṁ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhūpayo pahīno, diṭṭhūpayo paṭinissaṭṭho; taṇhūpayassa pahīnattā, diṭṭhūpayassa paṭinissaṭṭhattā anūpayo puggalo kiṁ rūpaṁ upeyya upagaccheyya gaṇheyya parāmaseyya abhiniveseyya attā meti. Kiṁ vedanaṁ … kiṁ saññaṁ … kiṁ saṅkhāre … kiṁ viññāṇaṁ … kiṁ gatiṁ … kiṁ upapattiṁ … kiṁ paṭisandhiṁ … kiṁ bhavaṁ … kiṁ saṁsāraṁ … kiṁ vaṭṭaṁ upeyya upagaccheyya gaṇheyya parāmaseyya abhiniveseyyāti—anūpayo so upayaṁ kimeyya. 20 Diṭṭhe sute khantimakubbamānoti. Diṭṭhe vā diṭṭhasuddhiyā vā sute vā sutasuddhiyā vā mute vā mutasuddhiyā vā khantiṁ akubbamāno chandaṁ akubbamāno pemaṁ akubbamāno rāgaṁ akubbamāno ajanayamāno asañjanayamāno anibbattayamāno 2385 --- mnd13 1:20 anabhinibbattayamānoti—diṭṭhe sute khantimakubbamāno. 21 Tenāha bhagavā— 22 “Yā kācimā sammutiyo puthujjā, Sabbāva etā na upeti vidvā; Anūpayo so upayaṁ kimeyya, Diṭṭhe sute khantimakubbamāno”ti. 23 Sīluttamā saññamenāhu suddhiṁ, Vataṁ samādāya upaṭṭhitāse; Idheva sikkhema athassa suddhiṁ, Bhavūpanītā kusalāvadānā. 24 Sīluttamā saññamenāhu suddhinti. Santeke samaṇabrāhmaṇā sīluttamavādā; te sīlamattena saññamamattena saṁvaramattena avītikkamamattena suddhiṁ visuddhiṁ parivisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parivimuttiṁ āhaṁsu vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. 25 Samaṇamuṇḍikāputto evamāha—“catūhi kho ahaṁ, gahapati, dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññapemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhaṁ. Katamehi catūhi? Idha, gahapati, na kāyena pāpakammaṁ karoti, na pāpikaṁ vācaṁ bhāsati, na pāpakaṁ saṅkappaṁ saṅkappeti, na pāpakaṁ ājīvaṁ ājīvati. Imehi kho ahaṁ, gahapati, catūhi dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññapemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhaṁ; evamevaṁ santeke samaṇabrāhmaṇā sīluttamavādā; te sīlamattena saññamamattena saṁvaramattena avītikkamamattena suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ āhaṁsu vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantī”ti—sīluttamā saññamenāhu suddhiṁ. 26 Vataṁ samādāya upaṭṭhitāseti. Vatanti hatthivataṁ vā assavataṁ vā govataṁ vā kukkuravataṁ vā kākavataṁ vā vāsudevavataṁ vā baladevavataṁ vā puṇṇabhaddavataṁ vā maṇibhaddavataṁ vā aggivataṁ vā nāgavataṁ vā supaṇṇavataṁ vā yakkhavataṁ vā asuravataṁ vā gandhabbavataṁ vā mahārājavataṁ vā candavataṁ vā sūriyavataṁ vā indavataṁ vā brahmavataṁ vā devavataṁ vā disāvataṁ vā ādāya samādāya ādiyitvā samādiyitvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā upaṭṭhitā paccupaṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti—vataṁ samādāya upaṭṭhitāse. 27 Idheva sikkhema athassa suddhinti. Idhāti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā. Sikkhemāti sikkhema ācarema samācarema samādāya vattemāti—idheva sikkhema. Athassa suddhinti athassa suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttinti—idheva sikkhema athassa suddhiṁ. 28 Bhavūpanītā kusalāvadānāti. Bhavūpanītāti bhavūpanītā bhavūpagatā bhavajjhositā bhavādhimuttāti—bhavūpanītā. Kusalāvadānāti kusalavādā paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti—bhavūpanītā kusalāvadānā. 29 Tenāha bhagavā— 30 “Sīluttamā saññamenāhu suddhiṁ, Vataṁ samādāya upaṭṭhitāse; Idheva sikkhema athassa suddhiṁ, Bhavūpanītā kusalāvadānā”ti. 31 Sace cuto sīlavatato hoti, Pavedhatī kamma virādhayitvā; Pajappatī patthayatī ca suddhiṁ, Satthāva hīno pavasaṁ gharamhā. 32 Sace cuto sīlavatato hotīti. Dvīhi kāraṇehi sīlavatato cavati—paravicchindanāya vā cavati, anabhisambhuṇanto vā cavati. Kathaṁ paravicchindanāya cavati? Paro vicchindati so satthā na sabbaññū, dhammo na svākkhāto, gaṇo na suppaṭipanno, diṭṭhi na bhaddikā, paṭipadā na supaññattā, maggo na niyyāniko, natthettha suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā, mutti vā vimutti vā parimutti vā, natthettha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā, muccanti vā vimuccanti vā, parimuccanti vā, hīnā nihīnā omakā lāmakā chatukkā parittāti. Evaṁ paro vicchindati. Evaṁ vicchindiyamāno satthārā cavati, dhammakkhānā cavati, gaṇā cavati, diṭṭhiyā cavati, paṭipadāya cavati, maggato cavati. Evaṁ paravicchindanāya cavati. Kathaṁ anabhisambhuṇanto cavati? Sīlaṁ anabhisambhuṇanto sīlato cavati, vataṁ anabhisambhuṇanto vatato cavati, sīlabbataṁ anabhisambhuṇanto sīlabbatato cavati. Evaṁ anabhisambhuṇanto cavatīti—sace cuto sīlavatato hoti. 33 Pavedhati kamma virādhayitvāti. Pavedhatīti sīlaṁ vā vataṁ vā sīlabbataṁ vā “viraddhaṁ mayā, aparaddhaṁ 2386 --- mnd13 1:33 mayā, khalitaṁ mayā, galitaṁ mayā, aññāya aparaddho ahan”ti vedhati pavedhati sampavedhatīti—pavedhati. Kamma virādhayitvāti puññābhisaṅkhāraṁ vā apuññābhisaṅkhāraṁ vā āneñjābhisaṅkhāraṁ vā “viraddhaṁ mayā, aparaddhaṁ mayā, khalitaṁ mayā, galitaṁ mayā, aññāya aparaddho ahan”ti vedhati pavedhati sampavedhatīti—pavedhati kamma virādhayitvā. 34 Pajappatī patthayatī ca suddhinti. Pajappatīti sīlaṁ vā jappati, vataṁ vā jappati, sīlabbataṁ vā jappati pajappati abhijappatīti—pajappati. Patthayatī ca suddhinti sīlasuddhiṁ vā pattheti, vatasuddhiṁ vā pattheti, sīlabbatasuddhiṁ vā pattheti piheti abhijappatīti—pajappatī patthayatī ca suddhiṁ. 35 Satthāva hīno pavasaṁ gharamhāti. Yathā puriso gharato nikkhanto satthena pavasaṁ vasanto satthā ohīno, taṁ vā satthaṁ anubandhati sakaṁ vā gharaṁ paccāgacchati; evamevaṁ so diṭṭhigatiko taṁ vā satthāraṁ gaṇhāti aññaṁ vā satthāraṁ gaṇhāti, taṁ vā dhammakkhānaṁ gaṇhāti aññaṁ vā dhammakkhānaṁ gaṇhāti, taṁ vā gaṇaṁ gaṇhāti aññaṁ vā gaṇaṁ gaṇhāti, taṁ vā diṭṭhiṁ gaṇhāti aññaṁ vā diṭṭhiṁ gaṇhāti, taṁ vā paṭipadaṁ gaṇhāti aññaṁ vā paṭipadaṁ gaṇhāti, taṁ vā maggaṁ gaṇhāti aññaṁ vā maggaṁ gaṇhāti parāmasati abhinivisatīti—satthāva hīno pavasaṁ gharamhā. 36 Tenāha bhagavā— 37 “Sace cuto sīlavatato hoti, Pavedhatī kamma virādhayitvā; Pajappatī patthayatī ca suddhiṁ, Satthāva hīno pavasaṁ gharamhā”ti. 38 Sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ, Kammañca sāvajjanavajjametaṁ; Suddhiṁ asuddhinti apatthayāno, Virato care santimanuggahāya. 39 Sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbanti. Sabbā sīlasuddhiyo pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gametvā, sabbā vatasuddhiyo pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gametvā, sabbā sīlabbatasuddhiyo pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gametvāti—sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ. 40 Kammañca sāvajjanavajjametanti. Sāvajjakammaṁ vuccati—kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. Anavajjakammaṁ vuccati—sukkaṁ sukkavipākaṁ. Sāvajjañca kammaṁ anavajjañca kammaṁ pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gametvāti—kammañca sāvajjanavajjametaṁ. 41 Suddhiṁ asuddhinti apatthayānoti. Asuddhinti asuddhiṁ patthenti, akusale dhamme patthenti. Suddhinti suddhiṁ patthenti, pañca kāmaguṇe patthenti; asuddhiṁ patthenti, akusale dhamme patthenti, pañca kāmaguṇe patthenti; suddhiṁ patthenti, dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni patthenti, asuddhiṁ patthenti, akusale dhamme patthenti, pañca kāmaguṇe patthenti, dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni patthenti; suddhiṁ patthenti; tedhātuke kusale dhamme patthenti, asuddhiṁ patthenti, akusale dhamme patthenti, pañca kāmaguṇe patthenti, dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni patthenti, tedhātuke kusale dhamme patthenti; suddhiṁ patthenti, puthujjanakalyāṇakā niyāmāvakkantiṁ patthenti. Sekkhā aggadhammaṁ arahattaṁ patthenti. Arahatte patte arahā neva akusale dhamme pattheti, napi pañca kāmaguṇe pattheti, napi dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pattheti, napi tedhātuke kusale dhamme pattheti, napi niyāmāvakkantiṁ pattheti, napi aggadhammaṁ arahattaṁ pattheti. Patthanā samatikkanto arahā vuddhipārihānivītivatto. So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo …pe… jātijarāmaraṇasaṁsāro natthi tassa punabbhavoti—suddhiṁ asuddhinti apatthayāno. 42 Virato care santimanuggahāyāti. Viratoti suddhiasuddhiyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto, vimariyādikatena cetasā viharatīti—virato. Careti careyya vicareyya vihareyya iriyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti—virato care. Santimanuggahāyāti. Santiyo vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni diṭṭhisantiyo agaṇhanto aparāmasanto anabhinivisantoti—virato care santimanuggahāya. 43 Tenāha bhagavā— 44 “Sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ, Kammañca sāvajjanavajjametaṁ; Suddhiṁ asuddhinti apatthayāno, Virato care santimanuggahāyā”ti. 45 Tamūpanissāya jigucchitaṁ vā, Atha vāpi 2387 --- mnd13 1:45 diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā; Uddhaṁsarā suddhimanutthunanti, Avītataṇhāse bhavābhavesu. 46 Tamūpanissāya jigucchitaṁ vāti. Santeke samaṇabrāhmaṇā tapojigucchavādā tapojigucchasārā tapojigucchanissitā ānissitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti—tamūpanissāya jigucchitaṁ vā. 47 Atha vāpi diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vāti. Diṭṭhaṁ vā diṭṭhasuddhiṁ vā sutaṁ vā sutasuddhiṁ vā mutaṁ vā mutasuddhiṁ vā nissāya upanissāya gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti—atha vāpi diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā. 48 Uddhaṁsarā suddhimanutthunantīti. Santeke samaṇabrāhmaṇā uddhaṁsarāvādā. Katame te samaṇabrāhmaṇā uddhaṁsarāvādā? Ye te samaṇabrāhmaṇā accantasuddhikā, saṁsārasuddhikā, akiriyadiṭṭhikā, sassatavādā—ime te samaṇabrāhmaṇā uddhaṁsarāvādā. Te saṁsāre suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ thunanti vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—uddhaṁsarā suddhimanutthunanti. 49 Avītataṇhāse bhavābhavesūti. Taṇhāti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Bhavābhavesūti bhavābhave kammabhave punabbhave kāmabhave, kammabhave kāmabhave punabbhave rūpabhave, kammabhave rūpabhave punabbhave arūpabhave, kammabhave arūpabhave punabbhave punappunabbhave punappunagatiyā punappunaupapattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā avītataṇhā avigatataṇhā acattataṇhā avantataṇhā amuttataṇhā appahīnataṇhā appaṭinissaṭṭhataṇhāti—avītataṇhāse bhavābhavesu. 50 Tenāha bhagavā— 51 “Tamūpanissāya jigucchitaṁ vā, Atha vāpi diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā; Uddhaṁsarā suddhimanutthunanti, Avītataṇhāse bhavābhavesū”ti. 52 Patthayamānassa hi jappitāni, Pavedhitaṁ vāpi pakappitesu; Cutūpapāto idha yassa natthi, Sa kena vedheyya kuhiṁ va jappe. 53 Patthayamānassa hi jappitānīti. Patthanā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Patthayamānassāti patthayamānassa icchamānassa sādiyamānassa pihayamānassa abhijappamānassāti—patthayamānassa hi. Jappitānīti. Jappanā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlanti—patthayamānassa hi jappitāni. 54 Pavedhitaṁ vāpi pakappitesūti. Pakappanāti dve pakappanā—taṇhāpakappanā ca diṭṭhipakappanā ca …pe… ayaṁ taṇhāpakappanā …pe… ayaṁ diṭṭhipakappanā. Pavedhitaṁ vāpi pakappitesūti. Pakappitaṁ vatthuṁ acchedasaṅkinopi vedhenti, acchijjantepi vedhenti, acchinnepi vedhenti; pakappitaṁ vatthuṁ vipariṇāmasaṅkinopi vedhenti, vipariṇamantepi vedhenti, vipariṇatepi vedhenti pavedhenti sampavedhentīti—pavedhitaṁ vāpi pakappitesu. 55 Cutūpapāto idha yassa natthīti. Yassāti arahato khīṇāsavassa. Yassa gamanaṁ āgamanaṁ gamanāgamanaṁ kālaṁ gati bhavābhavo cuti ca upapatti ca nibbatti ca bhedo ca jāti ca jarāmaraṇañca natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—cutūpapāto idha yassa natthi. 56 Sa kena vedheyya kuhiṁ va jappeti. So kena rāgena vedheyya, kena dosena vedheyya, kena mohena vedheyya, kena mānena vedheyya, kāya diṭṭhiyā vedheyya, kena uddhaccena vedheyya, kāya vicikicchāya vedheyya, kehi anusayehi vedheyya—rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā. Te abhisaṅkhārā pahīnā; abhisaṅkhārānaṁ pahīnattā gatiyā kena vedheyya—nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā, so hetu natthi paccayo natthi kāraṇaṁ natthi yena vedheyya pavedheyya sampavedheyyāti—sa kena vedheyya. Kuhiṁva jappeti kuhiṁ vā jappeyya kimhi jappeyya, kattha jappeyya pajappeyya abhijappeyyāti—sa kena vedheyya kuhiṁ va jappe. 57 Tenāha bhagavā— 58 2388 --- mnd13 1:58 “Patthayamānassa hi jappitāni, Pavedhitaṁ vāpi pakappitesu; Cutūpapāto idha yassa natthi, Sa kena vedheyya kuhiṁ va jappe”ti. 59 Yamāhu dhammaṁ paramanti eke, Tameva hīnanti panāhu aññe; Sacco nu vādo katamo imesaṁ, Sabbeva hīme kusalāvadānā. 60 Yamāhu dhammaṁ paramanti eketi. Yaṁ dhammaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ eke samaṇabrāhmaṇā “idaṁ paramaṁ aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaran”ti, evamāhaṁsu evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—yamāhu dhammaṁ paramanti eke. 61 Tameva hīnanti panāhu aññeti tameva dhammaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ eke samaṇabrāhmaṇā “hīnaṁ etaṁ, nihīnaṁ etaṁ, omakaṁ etaṁ, lāmakaṁ etaṁ, chatukkaṁ etaṁ, parittakaṁ etan”ti, evamāhaṁsu evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—tameva hīnanti panāhu aññe. 62 Sacco nu vādo katamo imesanti. Imesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ vādo katamo sacco taccho tatho bhūto yāthāvo aviparītoti—sacco nu vādo katamo imesaṁ. 63 Sabbeva hīme kusalāvadānāti. Sabbevime samaṇabrāhmaṇā kusalavādā paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti—sabbeva hīme kusalāvadānā. 64 Tenāha so nimmito— 65 “Yamāhu dhammaṁ paramanti eke, Tameva hīnanti panāhu aññe; Sacco nu vādo katamo imesaṁ, Sabbeva hīme kusalāvadānā”ti. 66 Sakañhi dhammaṁ paripuṇṇamāhu, Aññassa dhammaṁ pana hīnamāhu; Evampi viggayha vivādayanti, Sakaṁ sakaṁ sammutimāhu saccaṁ. 67 Sakañhi dhammaṁ paripuṇṇamāhūti sakaṁ dhammaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ eke samaṇabrāhmaṇā “idaṁ samattaṁ paripuṇṇaṁ anoman”ti, evamāhaṁsu …pe… evaṁ voharantīti—sakañhi dhammaṁ paripuṇṇamāhu. 68 Aññassa dhammaṁ pana hīnamāhūti. Aññassa dhammaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ eke samaṇabrāhmaṇā “hīnaṁ etaṁ, nihīnaṁ etaṁ, omakaṁ etaṁ, lāmakaṁ etaṁ, chatukkaṁ etaṁ, parittakaṁ etan”ti, evamāhaṁsu evaṁ kathenti evaṁ bhaṇanti evaṁ dīpayanti evaṁ voharantīti—aññassa dhammaṁ pana hīnamāhu. 69 Evampi viggayha vivādayantīti evaṁ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā vivādayanti, kalahaṁ karonti, bhaṇḍanaṁ karonti, viggahaṁ karonti, vivādaṁ karonti, medhagaṁ karonti—“na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi …pe… nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti—evampi viggayha vivādayanti. 70 Sakaṁ sakaṁ sammutimāhu saccanti. “Sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti—sakaṁ sakaṁ sammutimāhu saccaṁ. “Asassato loko …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti—sakaṁ sakaṁ sammutimāhu saccaṁ. 71 Tenāha bhagavā— 72 “Sakañhi dhammaṁ paripuṇṇamāhu, Aññassa dhammaṁ pana hīnamāhu; Evampi viggayha vivādayanti, Sakaṁ sakaṁ sammutimāhu saccan”ti. 73 Parassa ce vambhayitena hīno, Na koci dhammesu visesi assa; Puthū hi aññassa vadanti dhammaṁ, Nihīnato samhi daḷhaṁ vadānā. 74 Parassa ce vambhayitena hīnoti parassa ce vambhayitakāraṇā ninditakāraṇā garahitakāraṇā upavaditakāraṇā paro bālo hoti hīno nihīno omako lāmako chatukko parittoti—parassa ce vambhayitena hīno. 75 Na koci dhammesu visesi assāti. Dhammesu na koci aggo seṭṭho visiṭṭho pāmokkho uttamo pavaro assāti—na koci dhammesu visesi assa. 76 Puthū hi aññassa vadanti dhammaṁ, nihīnatoti. Bahukāpi bahūnaṁ dhammaṁ vadanti upavadanti nindanti garahanti hīnato nihīnato omakato lāmakato chatukkato parittato, bahukāpi ekassa dhammaṁ vadanti upavadanti nindanti garahanti hīnato nihīnato omakato lāmakato chatukkato parittato, ekopi bahūnaṁ dhammaṁ vadati upavadati nindati garahati hīnato nihīnato omakato lāmakato chatukkato parittato, ekopi ekassa dhammaṁ vadati upavadati nindati garahati hīnato nihīnato omakato lāmakato chatukkato parittatoti—puthū hi aññassa vadanti dhammaṁ. 77 Nihīnato samhi daḷhaṁ vadānāti. Dhammo sakāyanaṁ, diṭṭhi sakāyanaṁ, paṭipadā sakāyanaṁ, maggo sakāyanaṁ, sakāyane daḷhavādā thiravādā balikavādā 2389 --- mnd13 1:77 aṭṭhitavādāti—nihīnato samhi daḷhaṁ vadānā. 78 Tenāha bhagavā— 79 “Parassa ce vambhayitena hīno, Na koci dhammesu visesi assa; Puthū hi aññassa vadanti dhammaṁ, Nihīnato samhi daḷhaṁ vadānā”ti. 80 Saddhammapūjāpi nesaṁ tatheva, Yathā pasaṁsanti sakāyanāni; Sabbeva vādā tathiyā bhaveyyuṁ, Suddhī hi nesaṁ paccattameva. 81 Saddhammapūjāpi nesaṁ tathevāti. Katamā saddhammapūjā? Sakaṁ satthāraṁ sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti “ayaṁ satthā sabbaññū”ti—ayaṁ saddhammapūjā. Sakaṁ dhammakkhānaṁ sakaṁ gaṇaṁ sakaṁ diṭṭhiṁ sakaṁ paṭipadaṁ sakaṁ maggaṁ sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti “ayaṁ maggo niyyāniko”ti—ayaṁ saddhammapūjā. Saddhammapūjāpi nesaṁ tathevāti saddhammapūjā tathā tacchā bhūtā yāthāvā aviparītāti—saddhammapūjāpi nesaṁ tatheva. 82 Yathā pasaṁsanti sakāyanānīti. Dhammo sakāyanaṁ diṭṭhi sakāyanaṁ paṭipadā sakāyanaṁ maggo sakāyanaṁ, sakāyanāni pasaṁsanti thomenti kittenti vaṇṇentīti—yathā pasaṁsanti sakāyanāni. 83 Sabbeva vādā tathiyā bhaveyyunti sabbeva vādā tathā tacchā bhūtā yāthāvā aviparītā bhaveyyunti—sabbeva vādā tathiyā bhaveyyuṁ. 84 Suddhī hi nesaṁ paccattamevāti. Paccattameva tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ suddhi visuddhi parisuddhi, mutti vimutti parimuttīti—suddhī hi nesaṁ paccattameva. 85 Tenāha bhagavā— 86 “Saddhammapūjāpi nesaṁ tatheva, Yathā pasaṁsanti sakāyanāni; Sabbeva vādā tathiyā bhaveyyuṁ, Suddhī hi nesaṁ paccattamevā”ti. 87 Na brāhmaṇassa paraneyyamatthi, Dhammesu niccheyya samuggahītaṁ; Tasmā vivādāni upātivatto, Na hi seṭṭhato passati dhammamaññaṁ. 88 Na brāhmaṇassa paraneyyamatthīti. Nāti paṭikkhepo. Brāhmaṇoti sattannaṁ dhammānaṁ bāhitattā brāhmaṇo …pe… asito tādi pavuccate sa brahmā. Na brāhmaṇassa paraneyyamatthīti brāhmaṇassa paraneyyatā natthi, brāhmaṇo na paraneyyo, na parapattiyo, na parapaccayo, na parapaṭibaddhagū jānāti passati asammūḷho sampajāno paṭissato. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti brāhmaṇassa paraneyyatā natthi, brāhmaṇo na paraneyyo, na parapattiyo, na parapaccayo, na parapaṭibaddhagū jānāti passati asammūḷho sampajāno paṭissato. “Sabbe saṅkhārā dukkhā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti brāhmaṇassa paraneyyatā natthi, brāhmaṇo na paraneyyo, na parapattiyo, na parapaccayo, na parapaṭibaddhagū jānāti passati asammūḷho sampajāno paṭissatoti—na brāhmaṇassa paraneyyamatthi. 89 Dhammesu niccheyya samuggahītanti. Dhammesūti dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu. Niccheyyāti nicchinitvā vinicchinitvā vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Samuggahītanti odhiggāho bilaggāho varaggāho koṭṭhāsaggāho uccayaggāho samuccayaggāho “idaṁ saccaṁ tathaṁ bhūtaṁ yāthāvaṁ aviparītan”ti gahitaṁ parāmaṭṭhaṁ abhiniviṭṭhaṁ ajjhositaṁ adhimuttaṁ natthi na santi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭipassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhanti—dhammesu niccheyya samuggahītaṁ. 90 Tasmā vivādāni upātivattoti. Tasmāti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā diṭṭhikalahāni diṭṭhibhaṇḍanāni diṭṭhiviggahāni diṭṭhivivādāni diṭṭhimedhagāni upātivatto atikkanto samatikkanto vītivattoti—tasmā vivādāni upātivatto. 91 Na hi seṭṭhato passati dhammamaññanti. Aññaṁ satthāraṁ dhammakkhānaṁ gaṇaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ aññatra satipaṭṭhānehi, aññatra sammappadhānehi, aññatra iddhipādehi, aññatra indriyehi, aññatra balehi, aññatra bojjhaṅgehi, aññatra ariyā aṭṭhaṅgikā maggā, aggaṁ seṭṭhaṁ visiṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaraṁ dhammaṁ na passati na dakkhati na oloketi na nijjhāyati na upaparikkhatīti—na hi seṭṭhato passati dhammamaññaṁ. 92 Tenāha bhagavā— 93 “Na brāhmaṇassa paraneyyamatthi, Dhammesu niccheyya samuggahītaṁ; Tasmā vivādāni upātivatto, Na hi seṭṭhato passati dhammamaññan”ti. 94 2390 --- mnd13 1:94 Jānāmi passāmi tatheva etaṁ, Diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṁ; Adakkhi ce kiñhi tumassa tena, Atisitvā aññena vadanti suddhiṁ. 95 Jānāmi passāmi tatheva etanti. Jānāmīti paracittañāṇena vā jānāmi, pubbenivāsānussatiñāṇena vā jānāmi. Passāmīti maṁsacakkhunā vā passāmi, dibbena cakkhunā vā passāmi. Tatheva etanti etaṁ tathaṁ tacchaṁ bhūtaṁ yāthāvaṁ aviparītanti—jānāmi passāmi tatheva etaṁ. 96 Diṭṭhiyā eke paccenti suddhinti. Diṭṭhiyā eke samaṇabrāhmaṇā suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ paccenti. “Sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti diṭṭhiyā eke samaṇabrāhmaṇā suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ paccenti. “Asassato loko …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti diṭṭhiyā eke samaṇabrāhmaṇā suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ paccentīti—diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṁ. 97 Adakkhi ce kiñhi tumassa tenāti. Adakkhīti paracittañāṇena vā adakkhi, pubbenivāsānussatiñāṇena vā adakkhi, maṁsacakkhunā vā adakkhi, dibbena cakkhunā vā adakkhīti—adakkhi ce. Kiñhi tumassa tenāti. Tassa tena dassanena kiṁ kataṁ? Na dukkhapariññā atthi, na samudayassa pahānaṁ atthi, na maggabhāvanā atthi, na phalasacchikiriyā atthi, na rāgassa samucchedapahānaṁ atthi, na dosassa samucchedapahānaṁ atthi, na mohassa samucchedapahānaṁ atthi, na kilesānaṁ samucchedapahānaṁ atthi, na saṁsāravaṭṭassa upacchedo atthīti—adakkhi ce kiñhi tumassa tena. 98 Atisitvā aññena vadanti suddhinti te titthiyā suddhimaggaṁ visuddhimaggaṁ parisuddhimaggaṁ vodātamaggaṁ parivodātamaggaṁ atikkamitvā samatikkamitvā vītivattitvā aññatra satipaṭṭhānehi, aññatra sammappadhānehi, aññatra iddhipādehi, aññatra indriyehi, aññatra balehi, aññatra bojjhaṅgehi, aññatra ariyā aṭṭhaṅgikā maggā suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti. Evampi atisitvā aññena vadanti suddhiṁ. 99 Atha vā buddhā ca buddhasāvakā ca paccekabuddhā ca tesaṁ titthiyānaṁ asuddhimaggaṁ avisuddhimaggaṁ aparisuddhimaggaṁ avodātamaggaṁ aparivodātamaggaṁ atikkamitvā samatikkamitvā vītivattitvā catūhi satipaṭṭhānehi catūhi sammappadhānehi catūhi iddhipādehi pañcahi indriyehi pañcahi balehi sattahi bojjhaṅgehi ariyena aṭṭhaṅgikena maggena suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ, muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—evampi atisitvā aññena vadanti suddhiṁ. 100 Tenāha bhagavā— 101 “Jānāmi passāmi tatheva etaṁ, Diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṁ; Adakkhi ce kiñhi tumassa tena, Atisitvā aññena vadanti suddhin”ti. 102 Passaṁ naro dakkhati nāmarūpaṁ, Disvāna vā ñassati tānimeva; Kāmaṁ bahuṁ passatu appakaṁ vā, Na hi tena suddhiṁ kusalā vadanti. 103 Passaṁ naro dakkhati nāmarūpanti passaṁ naro dakkhati paracittañāṇena vā passanto, pubbenivāsānussatiñāṇena vā passanto, maṁsacakkhunā vā passanto, dibbena cakkhunā vā passanto nāmarūpaṁyeva dakkhati niccato sukhato attato, na tesaṁ dhammānaṁ samudayaṁ vā atthaṅgamaṁ vā assādaṁ vā ādīnavaṁ vā nissaraṇaṁ vā dakkhatīti—passaṁ naro dakkhati nāmarūpaṁ. 104 Disvāna vā ñassati tānimevāti. Disvāti paracittañāṇena vā disvā, pubbenivāsānussatiñāṇena vā disvā, maṁsacakkhunā vā disvā, dibbena cakkhunā vā disvā, nāmarūpaṁyeva disvā ñassati niccato sukhato attato, na tesaṁ dhammānaṁ samudayaṁ vā atthaṅgamaṁ vā assādaṁ vā ādīnavaṁ vā nissaraṇaṁ vā ñassatīti—disvāna vā ñassati tānimeva. 105 Kāmaṁ bahuṁ passatu appakaṁ vāti. Kāmaṁ bahukaṁ vā passanto nāmarūpaṁ appakaṁ vā niccato sukhato attatoti—kāmaṁ bahuṁ passatu appakaṁ vā. 106 Na hi tena suddhiṁ kusalā vadantīti. Kusalāti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā 2391 --- mnd13 1:106 indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, te kusalā paracittañāṇena vā pubbenivāsānussatiñāṇena vā maṁsacakkhunā vā dibbena cakkhunā vā nāmarūpadassanena suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ na vadanti na kathenti na bhaṇanti na dīpayanti na voharantīti—na hi tena suddhiṁ kusalā vadanti. 107 Tenāha bhagavā— 108 “Passaṁ naro dakkhati nāmarūpaṁ, Disvāna vā ñassati tānimeva; Kāmaṁ bahuṁ passatu appakaṁ vā, Na hi tena suddhiṁ kusalā vadantī”ti. 109 Nivissavādī na hi subbināyo, Pakappitā diṭṭhipurakkharāno; Yaṁ nissito tattha subhaṁ vadāno, Suddhiṁ vado tattha tathaddasā so. 110 Nivissavādī na hi subbināyoti. “Sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti nivissavādī, “asassato loko …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti—nivissavādī. Na hi subbināyoti. Nivissavādī dubbinayo duppaññāpayo dunnijjhāpayo duppekkhāpayo duppasādayoti—nivissavādī na hi subbināyo. 111 Pakappitā diṭṭhipurakkharānoti. Kappitā pakappitā abhisaṅkhatā saṇṭhapitā diṭṭhiṁ purekkhato katvā carati. Diṭṭhidhajo diṭṭhiketu diṭṭhādhipateyyo diṭṭhiyā parivārito caratīti—pakappitā diṭṭhipurakkharāno. 112 Yaṁ nissito tattha subhaṁ vadānoti. Yaṁ nissitoti yaṁ satthāraṁ dhammakkhānaṁ gaṇaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ nissito ānissito allīno upagato ajjhosito adhimuttoti—yaṁ nissito. Tatthāti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā. Subhaṁ vadānoti subhavādo sobhanavādo paṇḍitavādo thiravādo ñāyavādo hetuvādo lakkhaṇavādo kāraṇavādo ṭhānavādo sakāya laddhiyāti—yaṁ nissito tattha subhaṁ vadāno. 113 Suddhiṁ vado tattha tathaddasā soti. Suddhivādo visuddhivādo parisuddhivādo vodātavādo parivodātavādo. Atha vā suddhidassano visuddhidassano parisuddhidassano vodātadassano parivodātadassanoti—suddhiṁ vādo. Tatthāti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā tathaṁ tacchaṁ bhūtaṁ yāthāvaṁ aviparītanti addassa adakkhi apassi paṭivijjhīti—suddhiṁ vādo tattha tathaddasā so. 114 Tenāha bhagavā— 115 “Nivissavādī na hi subbināyo, Pakappitā diṭṭhipurakkharāno; Yaṁ nissito tattha subhaṁ vadāno, Suddhiṁ vado tattha tathaddasā so”ti. 116 Na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhā, Na diṭṭhisārī napi ñāṇabandhu; Ñatvā ca so sammutiyo puthujjā, Upekkhatī uggahaṇanti maññe. 117 Na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhāti. Nāti paṭikkhepo. Brāhmaṇoti sattannaṁ dhammānaṁ bāhitattā brāhmaṇo …pe… asito tādi pavuccate sa brahmā. Kappāti dve kappā—taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca …pe… ayaṁ taṇhākappo …pe… ayaṁ diṭṭhikappo. Saṅkhā vuccati ñāṇaṁ. Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhāti. Brāhmaṇo saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. “Sabbe saṅkhārā aniccā … sabbe saṅkhārā dukkhā …pe… yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā taṇhākappaṁ vā diṭṭhikappaṁ vā neti na upeti na upagacchati na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisatīti—na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhā. 118 Na diṭṭhisārī napi ñāṇabandhūti. Tassa dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. So diṭṭhiyā na yāyati na nīyati na vuyhati na saṁharīyati napi taṁ diṭṭhigataṁ sārato pacceti na paccāgacchatīti—na diṭṭhisārī. Napi ñāṇabandhūti aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā taṇhābandhuṁ vā diṭṭhibandhuṁ vā na karoti na janeti na sañjaneti na nibbatteti nābhinibbattetīti—na diṭṭhisārī napi ñāṇabandhu. 119 Ñatvā ca so sammutiyo puthujjāti. Ñatvāti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā, 2392 --- mnd13 1:119 “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—ñatvā ca so. Sammutiyo vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni diṭṭhisammutiyo. Puthujjāti puthujjanehi janitā vā tā sammutiyoti—puthujjā. Puthu nānājanehi janitā vā sammutiyoti puthujjāti—ñatvā ca so sammutiyo puthujjā. 120 Upekkhatī uggahaṇanti maññeti. Aññe taṇhāvasena diṭṭhivasena gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti. Arahā upekkhati na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisatīti—upekkhatī uggahaṇanti maññe. 121 Tenāha bhagavā— 122 “Na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhā, Na diṭṭhisārī napi ñāṇabandhu; Ñatvā ca so sammutiyo puthujjā, Upekkhatī uggahaṇanti maññe”ti. 123 Vissajja ganthāni munīdha loke, Vivādajātesu na vaggasārī; Santo asantesu upekkhako so, Anuggaho uggahaṇanti maññe. 124 Vissajja ganthāni munīdha loketi. Ganthāti cattāro ganthā—abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṁsaccābhiniveso kāyagantho. Attano diṭṭhiyā rāgo abhijjhā kāyagantho, paravādesu āghāto appaccayo byāpādo kāyagantho, attano sīlaṁ vā vataṁ vā sīlabbataṁ vā parāmasati sīlabbataparāmāso kāyagantho, attano diṭṭhi idaṁsaccābhiniveso kāyagantho. Vissajjāti ganthe vossajjitvā vissajja. Atha vā ganthe gathite ganthite bandhe vibandhe ābandhe lagge laggite palibuddhe bandhane phoṭayitvā vissajja. Yathā vayhaṁ vā rathaṁ vā sakaṭaṁ vā sandamānikaṁ vā sajjaṁ vissajjaṁ karonti vikopenti; evamevaṁ ganthe vossajjitvā vissajja. Atha vā ganthe gathite gaṇṭhite bandhe vibandhe ābandhe lagge laggite palibuddhe bandhane phoṭayitvā vissajja. Munīti. Monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. Idhāti imissā diṭṭhiyā …pe… imasmiṁ manussaloketi—vissajja ganthāni munīdha loke. 125 Vivādajātesu na vaggasārīti. Vivādajātesu sañjātesu nibbattesu abhinibbattesu pātubhūtesu chandāgatiṁ gacchantesu dosāgatiṁ gacchantesu bhayāgatiṁ gacchantesu mohāgatiṁ gacchantesu na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati, na vaggehi dhammehi yāyati nīyati vuyhati saṁharīyatīti—vivādajātesu na vaggasārī. 126 Santo asantesu upekkhako soti. Santoti rāgassa santattā santo, dosassa santattā santo, mohassa santattā santo …pe… sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭipassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddhoti—santo. Asantesūti asantesu anupasantesu avūpasantesu anibbutesu appaṭipassaddhesūti—santo asantesu. Upekkhako soti arahā chaḷaṅgupekkhāya samannāgato cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… kālaṁ kaṅkhati bhāvito sa dantoti—santo asantesu upekkhako so. 127 Anuggaho uggahaṇanti maññeti. Aññe taṇhāvasena diṭṭhivasena gaṇhante parāmasante abhinivisante. Arahā upekkhati na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisatīti—anuggaho uggahaṇanti maññe. 128 Tenāha bhagavā— 129 “Vissajja ganthāni munīdha loke, Vivādajātesu na vaggasārī; Santo asantesu upekkhako so, Anuggaho uggahaṇanti maññe”ti. 130 Pubbāsave hitvā nave akubbaṁ, Na chandagū nopi nivissavādī; Sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro, Na limpati loke anattagarahī. 131 Pubbāsave hitvā nave akubbanti. Pubbāsavā vuccanti atītā rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇā. Atīte saṅkhāre ārabbha ye kilesā uppajjeyyuṁ te kilese hitvā cajitvā pariccajitvā pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gametvāti—pubbāsave hitvā. Nave akubbanti navā 2393 --- mnd13 1:131 vuccanti paccuppannā rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇā. Paccuppanne saṅkhāre ārabbha chandaṁ akubbamāno pemaṁ akubbamāno rāgaṁ akubbamāno ajanayamāno asañjanayamāno anibbattayamāno anabhinibbattayamānoti—pubbāsave hitvā nave akubbaṁ. 132 Na chandagū nopi nivissavādīti. Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati, na vaggehi dhammehi yāyati nīyati vuyhati na saṁharīyatīti—na chandagū. Nopi nivissavādīti “sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti na nivissavādī …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti na nivissavādīti—na chandagū nopi nivissavādī. 133 Sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīroti tassa dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. So diṭṭhigatehi vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharati. Dhīroti dhīro paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvīti—sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro. 134 Na limpati loke anattagarahīti. Lepāti dve lepā—taṇhālepo ca diṭṭhilepo ca …pe… ayaṁ taṇhālepo …pe… ayaṁ diṭṭhilepo. Tassa taṇhālepo pahīno, diṭṭhilepo paṭinissaṭṭho; tassa taṇhālepassa pahīnattā, diṭṭhilepassa paṭinissaṭṭhattā apāyaloke na limpati, manussaloke na limpati, devaloke na limpati, khandhaloke na limpati, dhātuloke na limpati, āyatanaloke na limpati na palimpati na upalimpati, alitto apalitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—na limpati loke. 135 Anattagarahīti dvīhi kāraṇehi attānaṁ garahati—katattā ca akatattā ca. Kathaṁ katattā ca akatattā ca attānaṁ garahati? “Kataṁ me kāyaduccaritaṁ, akataṁ me kāyasucaritan”ti attānaṁ garahati. “Kataṁ me vacīduccaritaṁ …pe… kataṁ me manoduccaritaṁ … kato me pāṇātipāto …pe… katā me micchādiṭṭhi, akatā me sammādiṭṭhī”ti attānaṁ garahati. Evaṁ katattā ca akatattā ca attānaṁ garahati. 136 Atha vā “sīlesumhi na paripūrakārī”ti attānaṁ garahati. “Indriyesumhi aguttadvāro”ti … “bhojanemhi amattaññū”ti … “jāgariyamhi ananuyutto”ti … “na satisampajaññenāmhi samannāgato”ti … “abhāvitā me cattāro satipaṭṭhānā”ti … “abhāvitā me cattāro sammappadhānā”ti … “abhāvitā me cattāro iddhipādā”ti … “abhāvitāni me pañcindriyānī”ti … “abhāvitāni me pañca balānī”ti … “abhāvitā me satta bojjhaṅgā”ti … “abhāvito me ariyo aṭṭhaṅgiko maggo”ti … “dukkhaṁ me apariññātan”ti … “dukkhasamudayo me appahīno”ti … “maggo me abhāvito”ti … “nirodho me asacchikato”ti attānaṁ garahati. Evaṁ katattā ca akatattā ca attānaṁ garahati. Evaṁ attagarahī. Tayidaṁ kammaṁ akubbamāno ajanayamāno asañjanayamāno anibbattayamāno anabhinibbattayamāno anattagarahīti—na limpati loke anattagarahī. 137 Tenāha bhagavā— 138 “Pubbāsave hitvā nave akubbaṁ, Na chandagū nopi nivissavādī; Sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro, Na limpati loke anattagarahī”ti. 139 Sa sabbadhammesu visenibhūto, Yaṁ kiñci diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā; Sa pannabhāro muni vippamutto, Na kappiyo nūparato na patthiyo. (Iti bhagavā.) 140 Sa sabbadhammesu visenibhūto yaṁ kiñci diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vāti. Senā vuccati mārasenā. Kāyaduccaritaṁ mārasenā, vacīduccaritaṁ mārasenā, manoduccaritaṁ mārasenā, rāgo … doso … moho … kodho … upanāho … makkho … paḷāso … issā … macchariyaṁ … māyā … sāṭheyyaṁ … thambho … sārambho … māno … atimāno … mado … pamādo … sabbe kilesā … sabbe duccaritā … sabbe darathā … sabbe pariḷāhā … sabbe santāpā … sabbākusalābhisaṅkhārā mārasenā. 141 Vuttañhetaṁ bhagavatā— 142 “Kāmā te paṭhamā senā, dutiyā arati vuccati; …pe… Na naṁ asūro jināti, jetvāva labhate sukhan”ti. 143 Yato catūhi ariyamaggehi sabbā ca mārasenā 2394 --- mnd13 1:143 sabbe ca paṭisenikarā kilesā jitā ca parājitā ca bhaggā vippaluggā parammukhā—so vuccati visenibhūto. So diṭṭhe visenibhūto, sute … mute … viññāte visenibhūtoti—sa sabbadhammesu visenibhūto, yaṁ kiñci diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā. 144 Sa pannabhāro muni vippamuttoti. Bhārāti tayo bhārā—khandhabhāro, kilesabhāro, abhisaṅkhārabhāro. Katamo khandhabhāro? Paṭisandhiyā rūpaṁ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṁ—ayaṁ khandhabhāro. Katamo kilesabhāro? Rāgo doso moho …pe… sabbākusalābhisaṅkhārā—ayaṁ kilesabhāro. Katamo abhisaṅkhārabhāro? Puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro—ayaṁ abhisaṅkhārabhāro. Yato khandhabhāro ca kilesabhāro ca abhisaṅkhārabhāro ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, so vuccati pannabhāro patitabhāro oropitabhāro samoropitabhāro nikkhittabhāro paṭipassaddhabhāro. 145 Munīti monaṁ vuccati ñāṇaṁ. Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā, paṇḍiccaṁ kosallaṁ nepuññaṁ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūri medhā parināyikā vipassanā sampajaññaṁ patodo paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ paññāsatthaṁ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṁ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Tena ñāṇena samannāgato muni monappatto. 146 Tīṇi moneyyāni—kāyamoneyyaṁ, vacīmoneyyaṁ, manomoneyyaṁ. Katamaṁ kāyamoneyyaṁ? Tividhānaṁ kāyaduccaritānaṁ pahānaṁ kāyamoneyyaṁ, tividhaṁ kāyasucaritaṁ kāyamoneyyaṁ, kāyārammaṇe ñāṇaṁ kāyamoneyyaṁ, kāyapariññā kāyamoneyyaṁ, pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṁ, kāye chandarāgassa pahānaṁ kāyamoneyyaṁ, kāyasaṅkhāranirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṁ—idaṁ kāyamoneyyaṁ. 147 Katamaṁ vacīmoneyyaṁ? Catubbidhānaṁ vacīduccaritānaṁ pahānaṁ vacīmoneyyaṁ, catubbidhaṁ vacīsucaritaṁ vacīmoneyyaṁ, vācārammaṇe ñāṇaṁ vacīmoneyyaṁ, vācāpariññā vacīmoneyyaṁ, pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṁ, vācāya chandarāgassa pahānaṁ vacīmoneyyaṁ, vacīsaṅkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṁ—idaṁ vacīmoneyyaṁ. 148 Katamaṁ manomoneyyaṁ? Tividhānaṁ manoduccaritānaṁ pahānaṁ manomoneyyaṁ, tividhaṁ manosucaritaṁ manomoneyyaṁ, cittārammaṇe ñāṇaṁ manomoneyyaṁ, cittapariññā manomoneyyaṁ, pariññāsahagato maggo manomoneyyaṁ, citte chandarāgassa pahānaṁ manomoneyyaṁ, cittasaṅkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṁ—idaṁ manomoneyyaṁ. 149 “Kāyamuniṁ vācāmuniṁ, manomunimanāsavaṁ; Muniṁ moneyyasampannaṁ, āhu sabbappahāyinaṁ. 150 Kāyamuniṁ vācāmuniṁ, manomunimanāsavaṁ; Muniṁ moneyyasampannaṁ, āhu ninhātapāpakan”ti. 151 Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgatā cha munino—agāramunino, anagāramunino, sekhamunino, asekhamunino, paccekamunino, munimuninoti. Katame agāramunino? Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā—ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā—ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino, arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. 152 “Na monena munī hoti, mūḷharūpo aviddasu; Yo ca tulaṁva paggayha, varamādāya paṇḍito. 153 Pāpāni parivajjeti, sa munī tena so muni; Yo munāti ubho loke, muni tena pavuccati. 154 Asatañca satañca ñatvā dhammaṁ, Ajjhattaṁ bahiddhā ca sabbaloke; Devamanussehi pūjito yo, Saṅgajālamaticca so muni”. 155 Vippamuttoti munino rāgā cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ; dosā cittaṁ … mohā cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ …pe… sabbākusalābhisaṅkhārehi cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttanti—sa pannabhāro muni vippamutto. 156 Na kappiyo nūparato na patthiyoti bhagavāti. Kappāti dve kappā—taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca …pe… ayaṁ taṇhākappo …pe… ayaṁ diṭṭhikappo. Tassa taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho; taṇhākappassa pahīnattā diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā taṇhākappaṁ vā diṭṭhikappaṁ vā na kappeti na janeti na sañjaneti na nibbatteti 2395 --- mnd13 1:156 nābhinibbattetīti—na kappiyo. Nūparatoti. Sabbe bālaputhujjanā rajjanti, puthujjanakalyāṇakaṁ upādāya satta sekhā appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya āramanti viramanti paṭiviramanti, arahā ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—na kappiyo nūparato. Na patthiyoti. Patthanā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Yassesā patthanā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati na patthiyo. 157 Bhagavāti gāravādhivacanaṁ. Api ca bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā, bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaggadiṭṭhīti bhagavā, bhaggakaṇḍakoti bhagavā, bhaggakilesoti bhagavā, bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā, bhavānaṁ antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā; bhaji vā bhagavā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā, bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṁ jhānānaṁ catunnaṁ appamaññānaṁ catunnaṁ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṁ vimokkhānaṁ aṭṭhannaṁ abhibhāyatanānaṁ navannaṁ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṁ saññābhāvanānaṁ dasannaṁ kasiṇasamāpattīnaṁ ānāpānassatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ catunnaṁ sammappadhānānaṁ catunnaṁ iddhipādānaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ pañcannaṁ balānaṁ sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṁ tathāgatabalānaṁ catunnaṁ vesārajjānaṁ catunnaṁ paṭisambhidānaṁ channaṁ abhiññānaṁ channaṁ buddhadhammānanti bhagavā, bhagavāti netaṁ nāmaṁ mātarā kataṁ na pitarā kataṁ na bhātarā kataṁ na bhaginiyā kataṁ na mittāmaccehi kataṁ na ñātisālohitehi kataṁ na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ na devatāhi kataṁ; vimokkhantikametaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ bodhiyā mūle saha sabbaññutaññāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṁ bhagavāti—na kappiyo nūparato na patthiyo iti bhagavā. 158 Tenāha bhagavā— 159 “Sa sabbadhammesu visenibhūto, Yaṁ kiñci diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā; Sa pannabhāro muni vippamutto, Na kappiyo nūparato na patthiyo”. (Iti bhagavāti.) 160 Mahābyūhasuttaniddeso terasamo. mnd1 0 Mahāniddesa Aṭṭhakavagga 1. Kāmasuttaniddesa |1| Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. 2 Kāmaṁ kāmayamānassa, Tassa ce taṁ samijjhati; Addhā pītimano hoti, Laddhā macco yadicchati. 3 Kāmaṁ kāmayamānassāti kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā; attharaṇā pāvuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṁ vatthu hiraññaṁ suvaṇṇaṁ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca, yaṁ kiñci rajanīyaṁ vatthu—vatthukāmā. 4 Api ca atītā kāmā anāgatā kāmā paccuppannā kāmā; ajjhattā kāmā bahiddhā kāmā ajjhattabahiddhā kāmā; hīnā kāmā majjhimā kāmā paṇītā kāmā; āpāyikā kāmā mānusikā kāmā dibbā kāmā; paccupaṭṭhitā kāmā nimmitā kāmā animmitā kāmā paranimmitā kāmā; pariggahitā kāmā apariggahitā kāmā mamāyitā kāmā amamāyitā kāmā; sabbepi kāmāvacarā dhammā, sabbepi rūpāvacarā dhammā, sabbepi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kāmanīyaṭṭhena 2396 --- mnd1 1:4 rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā—ime vuccanti vatthukāmā. 5 Katame kilesakāmā? Chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo; saṅkappo kāmo rāgo kāmo saṅkapparāgo kāmo; yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṁ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṁ kāmacchandanīvaraṇaṁ. 6 “Addasaṁ kāma te mūlaṁ, Saṅkappā kāma jāyasi; Na taṁ saṅkappayissāmi, Evaṁ kāma na hehisī”ti.— 7 Ime vuccanti kilesakāmā. Kāmayamānassāti kāmayamānassa icchamānassa sādiyamānassa patthayamānassa pihayamānassa abhijappamānassāti—kāmaṁ kāmayamānassa. 8 Tassa ce taṁ samijjhatīti. Tassa ceti tassa khattiyassa vā brāhmaṇassa vā vessassa vā suddassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa vā. Tanti vatthukāmā vuccanti—manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā. Samijjhatīti ijjhati samijjhati labhati paṭilabhati adhigacchati vindatīti—tassa ce taṁ samijjhati. 9 Addhā pītimano hotīti. Addhāti ekaṁsavacanaṁ nissaṁsayavacanaṁ nikkaṅkhāvacanaṁ advejjhavacanaṁ adveḷhakavacanaṁ niyogavacanaṁ apaṇṇakavacanaṁ avatthāpanavacanametaṁ—addhāti. Pītīti yā pañcakāmaguṇapaṭisaññuttā pīti pāmujjaṁ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti tuṭṭhi odagyaṁ attamanatā abhipharaṇatā cittassa. Manoti yaṁ cittaṁ mano mānasaṁ hadayaṁ paṇḍaraṁ mano manāyatanaṁ manindriyaṁ viññāṇaṁ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu, ayaṁ vuccati mano. Ayaṁ mano imāya pītiyā sahagato hoti sahajāto saṁsaṭṭho sampayutto ekuppādo ekanirodho ekavatthuko ekārammaṇo. Pītimano hotīti pītimano hoti tuṭṭhamano haṭṭhamano pahaṭṭhamano attamano udaggamano muditamano pamoditamano hotīti—addhā pītimano hoti. 10 Laddhā macco yadicchatīti. Laddhāti labhitvā paṭilabhitvā adhigantvā vinditvā. Maccoti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujo. Yadicchatīti yaṁ icchati yaṁ sādiyati yaṁ pattheti yaṁ piheti yaṁ abhijappati, rūpaṁ vā saddaṁ vā gandhaṁ vā rasaṁ vā phoṭṭhabbaṁ vāti, laddhā macco yadicchati. 11 Tenāha bhagavā— 12 “Kāmaṁ kāmayamānassa, tassa ce taṁ samijjhati; Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchatī”ti. 13 Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno; Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppati. 14 Tassa ce kāmayānassāti. Tassa ceti tassa khattiyassa vā brāhmaṇassa vā vessassa vā suddassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa vā. Kāmayānassāti kāme icchamānassa sādiyamānassa patthayamānassa pihayamānassa abhijappamānassa. Atha vā kāmataṇhāya yāyati niyyati vuyhati saṁharīyati. Yathā hatthiyānena vā assayānena vā goyānena vā ajayānena vā meṇḍayānena vā oṭṭhayānena vā kharayānena vā yāyati niyyati vuyhati saṁharīyati; evamevaṁ kāmataṇhāya yāyati niyyati vuyhati saṁharīyatīti—tassa ce kāmayānassa. 15 Chandajātassa jantunoti. Chandoti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṁ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṁ kāmacchandanīvaraṇaṁ, tassa so kāmacchando jāto hoti sañjāto nibbatto abhinibbatto pātubhūto. Jantunoti sattassa narassa mānavassa posassa puggalassa jīvassa jāgussa jantussa indagussa manujassāti—chandajātassa jantuno. 16 Te kāmā parihāyantīti—te vā kāmā parihāyanti, so vā kāmehi parihāyati. Kathaṁ te kāmā parihāyanti? Tassa tiṭṭhantasseva te bhoge rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā dahati, udakaṁ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti, nihitaṁ vā nādhigacchati, duppayuttā vā kammantā bhijjanti, kule vā kulaṅgāro uppajjati, yo te bhoge vikirati vidhamati viddhaṁseti aniccatāyeva aṭṭhamī. Evaṁ te kāmā hāyanti parihāyanti paridhaṁsenti paripatanti antaradhāyanti vippalujjanti. Kathaṁ so kāmehi parihāyati? Tiṭṭhanteva te bhoge so cavati marati vippalujjati. Evaṁ so 2397 --- mnd1 1:16 kāmehi hāyati parihāyati paridhaṁsati paripatati antaradhāyati vippalujjati. 17 Corā haranti rājāno, aggi dahati nassati; Atha antena jahati, sarīraṁ sapariggahaṁ; Etadaññāya medhāvī, bhuñjetha ca dadetha ca. 18 Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṁ, anindito saggamupeti ṭhānanti, te kāmā parihāyanti. 19 Sallaviddhova ruppatīti. Yathā ayomayena vā sallena viddho, aṭṭhimayena vā sallena dantamayena vā sallena visāṇamayena vā sallena kaṭṭhamayena vā sallena viddho ruppati kuppati ghaṭṭīyati pīḷīyati, byādhito domanassito hoti, evamevaṁ vatthukāmānaṁ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. So kāmasallena ca sokasallena ca viddho, ruppati kuppati ghaṭṭīyati pīḷīyati byādhito domanassito hotīti—sallaviddhova ruppati. 20 Tenāha bhagavā— 21 “Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno; Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppatī”ti. 22 Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro; Somaṁ visattikaṁ loke, sato samativattati. 23 Yo kāme parivajjetīti. Yoti yo yādiso yathāyutto yathāvihito yathāpakāro yaṁṭhānappatto yaṁdhammasamannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Kāme parivajjetīti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Kāme parivajjetīti dvīhi kāraṇehi kāme parivajjeti—vikkhambhanato vā samucchedato vā. Kathaṁ vikkhambhanato kāme parivajjeti? “Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā appassādaṭṭhenā”ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, “maṁsapesūpamā kāmā bahusādhāraṇaṭṭhenā”ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, “tiṇukkūpamā kāmā anudahanaṭṭhenā”ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, “aṅgārakāsūpamā kāmā mahāpariḷāhaṭṭhenā”ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, “supinakūpamā kāmā ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhenā”ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, “yācitakūpamā kāmā tāvakālikaṭṭhenā”ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, “rukkhaphalūpamā kāmā sambhañjanaparibhañjanaṭṭhenā”ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, “asisūnūpamā kāmā adhikuṭṭanaṭṭhenā”ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, “sattisūlūpamā kāmā vinivijjhanaṭṭhenā”ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, “sappasirūpamā kāmā sappaṭibhayaṭṭhenā”ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, “aggikkhandhūpamā kāmā mahābhitāpanaṭṭhenā”ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti. 24 Buddhānussatiṁ bhāventopi vikkhambhanato kāme parivajjeti, dhammānussatiṁ bhāventopi …pe… saṅghānussatiṁ bhāventopi … sīlānussatiṁ bhāventopi … cāgānussatiṁ bhāventopi … devatānussatiṁ bhāventopi … ānāpānassatiṁ bhāventopi … maraṇassatiṁ bhāventopi … kāyagatāsatiṁ bhāventopi … upasamānussatiṁ bhāventopi vikkhambhanato kāme parivajjeti. 25 Paṭhamaṁ jhānaṁ bhāventopi vikkhambhanato kāme parivajjeti …pe… dutiyaṁ jhānaṁ bhāventopi … tatiyaṁ jhānaṁ bhāventopi … catutthaṁ jhānaṁ bhāventopi … ākāsānañcāyatanasamāpattiṁ bhāventopi … viññāṇañcāyatanasamāpattiṁ bhāventopi … ākiñcaññāyatanasamāpattiṁ bhāventopi … nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ bhāventopi vikkhambhanato kāme parivajjeti. Evaṁ vikkhambhanato kāme parivajjeti. 26 Kathaṁ samucchedato kāme parivajjeti? Sotāpattimaggaṁ bhāventopi apāyagamanīye kāme samucchedato parivajjeti, sakadāgāmimaggaṁ bhāventopi oḷārike kāme samucchedato parivajjeti, anāgāmimaggaṁ bhāventopi anusahagate kāme samucchedato parivajjeti, arahattamaggaṁ bhāventopi sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ samucchedato kāme parivajjeti. Evaṁ samucchedato kāme parivajjetīti—yo kāme parivajjeti. 27 Sappasseva padā siroti. Sappo vuccati ahi. Kenaṭṭhena sappo? Saṁsappanto gacchatīti sappo; bhujanto gacchatīti bhujago; urena gacchatīti urago; pannasiro gacchatīti pannago; sirena supatīti sarīsapo; bile sayatīti bilāsayo; guhāyaṁ 2398 --- mnd1 1:27 sayatīti guhāsayo; dāṭhā tassa āvudhoti dāṭhāvudho; visaṁ tassa ghoranti ghoraviso; jivhā tassa duvidhāti dvijivho; dvīhi jivhāhi rasaṁ sāyatīti dvirasaññū. Yathā puriso jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo pādena sappasiraṁ vajjeyya vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyya; evamevaṁ sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo kāme vajjeyya vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyyāti—sappasseva padā siro. 28 Somaṁ visattikaṁ loke, sato samativattatīti. Soti yo kāme parivajjeti. Visattikā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandirāgo, cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṁ gedho paligedho saṅgo paṅko, ejā māyā janikā sañjananī sibbinī jālinī saritā visattikā, suttaṁ visatā āyūhinī dutiyā paṇidhi bhavanetti, vanaṁ vanatho sandhavo sneho apekkhā paṭibandhu, āsā āsīsanā āsīsitattaṁ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā, lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṁ loluppaṁ loluppāyanā loluppāyitattaṁ pucchañjikatā sādhukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṁ āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ chadanaṁ bandhanaṁ, upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṁ latā vevicchaṁ, dukkhamūlaṁ dukkhanidānaṁ dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṁ māravisayo, taṇhānadī taṇhājālaṁ taṇhāgaddūlaṁ taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. 29 Visattikāti. Kenaṭṭhena visattikā? Visatāti visattikā; visālāti visattikā; visaṭāti visattikā; visakkatīti visattikā; visaṁharatīti visattikā; visaṁvādikāti visattikā; visamūlāti visattikā; visaphalāti visattikā; visaparibhogoti visattikā; visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe, kule gaṇe āvāse lābhe yase, pasaṁsāya sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre, kāmadhātuyā rūpadhātuyā arūpadhātuyā, kāmabhave rūpabhave arūpabhave, saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave, ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave, atīte anāgate paccuppanne, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti visattikā. 30 Loketi apāyaloke manussaloke devaloke, khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato, vedanāsu … citte … dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato. 31 Aparehipi catūhi kāraṇehi sato—asatiparivajjanāya sato, satikaraṇīyānaṁ dhammānaṁ katattā sato, satiparibandhānaṁ dhammānaṁ hatattā sato, satinimittānaṁ dhammānaṁ asammuṭṭhattā sato. 32 Aparehipi catūhi kāraṇehi sato—satiyā samannāgatattā sato, satiyā vasitattā sato, satiyā pāguññatāya sato, satiyā apaccorohaṇatāya sato. 33 Aparehipi catūhi kāraṇehi sato—sattattā sato, santattā sato, samitattā sato, santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato, dhammānussatiyā sato, saṅghānussatiyā sato, sīlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato, ānāpānassatiyā sato, maraṇassatiyā sato, kāyagatāsatiyā sato, upasamānussatiyā sato. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṁ satibalaṁ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo, ayaṁ vuccati sati. Imāya satiyā upeto hoti samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato, so vuccati sato. 34 Somaṁ visattikaṁ loke, sato samativattatīti. Loke vā sā visattikā, loke vā taṁ visattikaṁ sato tarati uttarati patarati samatikkamati vītivattatīti—somaṁ visattikaṁ loke, sato samativattati. 35 Tenāha bhagavā— 36 “Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro; Somaṁ visattikaṁ loke, sato samativattatī”ti. 37 Khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ vā, Gavāssaṁ dāsaporisaṁ; Thiyo bandhū puthu kāme, Yo naro anugijjhati. 38 Khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ vāti. Khettanti sālikkhettaṁ 2399 --- mnd1 1:38 vīhikkhettaṁ muggakkhettaṁ māsakkhettaṁ yavakkhettaṁ godhumakkhettaṁ tilakkhettaṁ. Vatthunti gharavatthuṁ koṭṭhakavatthuṁ purevatthuṁ pacchāvatthuṁ ārāmavatthuṁ vihāravatthuṁ. Hiraññanti hiraññaṁ vuccati kahāpaṇoti—khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ vā. 39 Gavāssaṁ dāsaporisanti. Gavanti gavā vuccanti. Assāti pasukādayo vuccanti. Dāsāti cattāro dāsā—antojātako dāso, dhanakkītako dāso, sāmaṁ vā dāsabyaṁ upeti, akāmako vā dāsavisayaṁ upeti. 40 “Āmāya dāsāpi bhavanti heke, Dhanena kītāpi bhavanti dāsā; Sāmañca eke upayanti dāsyaṁ, Bhayāpanuṇṇāpi bhavanti dāsā”ti. 41 Purisāti tayo purisā—bhatakā, kammakarā, upajīvinoti—gavāssaṁ dāsaporisaṁ. 42 Thiyo bandhū puthu kāmeti. Thiyoti itthipariggaho vuccati. Bandhūti cattāro bandhū—ñātibandhavāpi bandhu, gottabandhavāpi bandhu, mantabandhavāpi bandhu, sippabandhavāpi bandhu. Puthu kāmeti bahū kāme. Ete puthu kāmā manāpikā rūpā …pe… manāpikā phoṭṭhabbāti—thiyo bandhū puthu kāme. 43 Yo naro anugijjhatīti. Yoti yo yādiso yathāyutto yathāvihito yathāpakāro yaṁṭhānappatto yaṁdhammasamannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Naroti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujo. Anugijjhatīti kilesakāmena vatthukāmesu gijjhati anugijjhati paligijjhati palibajjhatīti—yo naro anugijjhati. 44 Tenāha bhagavā— 45 “Khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ vā, gavāssaṁ dāsaporisaṁ; Thiyo bandhū puthu kāme, yo naro anugijjhatī”ti. 46 Abalā naṁ balīyanti, maddantenaṁ parissayā; Tato naṁ dukkhamanveti, nāvaṁ bhinnamivodakaṁ. 47 Abalā naṁ balīyantīti. Abalāti abalā kilesā dubbalā appabalā appathāmakā hīnā nihīnā (…) omakā lāmakā chatukkā parittā. Te kilesā taṁ puggalaṁ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddantīti, evampi abalā naṁ balīyanti. Atha vā abalaṁ puggalaṁ dubbalaṁ appabalaṁ appathāmakaṁ hīnaṁ nihīnaṁ omakaṁ lāmakaṁ chatukkaṁ parittaṁ, yassa natthi saddhābalaṁ vīriyabalaṁ satibalaṁ samādhibalaṁ paññābalaṁ hiribalaṁ ottappabalaṁ. Te kilesā taṁ puggalaṁ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddantīti—evampi abalā naṁ balīyantīti. 48 Maddantenaṁ parissayāti. Dve parissayā—pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca. Katame pākaṭaparissayā? Sīhā byagghā dīpī acchā taracchā kokā mahiṁsā hatthī ahī vicchikā satapadī, corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vā, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo, kāso sāso pināso ḍāho jaro, kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā, kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro, daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṁ, madhumeho aṁsā piḷakā bhagandalā, pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā, opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā, sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassā iti vā—ime vuccanti pākaṭaparissayā. 49 Katame paṭicchannaparissayā? Kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ, kāmacchandanīvaraṇaṁ byāpādanīvaraṇaṁ thinamiddhanīvaraṇaṁ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ vicikicchānīvaraṇaṁ, rāgo doso moho kodho upanāho makkho paḷāso issā macchariyaṁ, māyā sāṭheyyaṁ thambho sārambho māno atimāno mado pamādo, sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaṅkhārā—ime vuccanti paṭicchannaparissayā. 50 Parissayāti kenaṭṭhena parissayā? Parisahantīti parissayā, parihānāya saṁvattantīti parissayā, tatrāsayāti parissayā. Kathaṁ parisahantīti parissayā? Te parissayā taṁ puggalaṁ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddanti. Evaṁ parisahantīti parissayā. Kathaṁ 2400 --- mnd1 1:50 parihānāya saṁvattantīti parissayā? Te parissayā kusalānaṁ dhammānaṁ antarāyāya parihānāya saṁvattanti. Katamesaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ? Sammāpaṭipadāya anulomapaṭipadāya apaccanīkapaṭipadāya aviruddhapaṭipadāya anvatthapaṭipadāya dhammānudhammapaṭipadāya, sīlesu paripūrikāritāya indriyesu guttadvāratāya bhojane mattaññutāya, jāgariyānuyogassa satisampajaññassa, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanānuyogassa catunnaṁ sammappadhānānaṁ bhāvanānuyogassa catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvanānuyogassa, pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvanānuyogassa pañcannaṁ balānaṁ bhāvanānuyogassa, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ bhāvanānuyogassa, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogassa—imesaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ antarāyāya parihānāya saṁvattanti. Evaṁ parihānāya saṁvattantīti—parissayā. 51 Kathaṁ tatrāsayāti parissayā? Tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā. Yathā bile bilāsayā pāṇā sayanti, dake dakāsayā pāṇā sayanti, vane vanāsayā pāṇā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāṇā sayanti, evamevaṁ tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā. Evampi tatrāsayāti—parissayā. 52 Vuttañhetaṁ bhagavatā— 53 “Sāntevāsiko, bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā, tyassa anto vasanti anvāsavanti pāpakā akusalā dhammāti—tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naṁ samudācaranti. Samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti—tasmā sācariyakoti vuccati. 54 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṁ sutvā, ghānena gandhaṁ ghāyitvā, jivhāya rasaṁ sāyitvā, kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā, manasā dhammaṁ viññāya uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā, tyassa anto vasanti anvāsavanti pāpakā akusalā dhammāti—tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naṁ samudācaranti. Samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti—tasmā sācariyakoti vuccati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharatī”ti. Evampi tatrāsayāti—parissayā. 55 Vuttañhetaṁ bhagavatā— 56 “Tayome, bhikkhave, antarāmalā—antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā. Katame tayo? Lobho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Doso …pe… moho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho, bhikkhave, tayo antarāmalā—antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā. 57 Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano; Bhayamantarato jātaṁ, taṁ jano nāvabujjhati. 58 Luddho atthaṁ na jānāti, luddho dhammaṁ na passati; Andhantamaṁ tadā hoti, yaṁ lobho sahate naraṁ. 59 Anatthajanano doso, doso cittappakopano; Bhayamantarato jātaṁ, taṁ jano nāvabujjhati. 60 Kuddho atthaṁ na jānāti, kuddho dhammaṁ na passati; Andhantamaṁ tadā hoti, yaṁ doso sahate naraṁ. 61 Anatthajanano moho, moho cittappakopano; Bhayamantarato jātaṁ, taṁ jano nāvabujjhati. 62 Mūḷho atthaṁ na jānāti, mūḷho dhammaṁ na passati; Andhantamaṁ tadā hoti, yaṁ moho sahate naran”ti. 63 Evampi tatrāsayāti—parissayā. 64 Vuttampi hetaṁ bhagavatā—“tayo kho, mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti, ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati, ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho, mahārāja …pe… moho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati, ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho, mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti, ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. 65 Lobho doso ca moho ca, purisaṁ pāpacetasaṁ; Hiṁsanti attasambhūtā, tacasāraṁva samphalan”ti. 66 Evampi tatrāsayāti—parissayā. 67 Vuttampi cetaṁ bhagavatā— 68 “Rāgo ca doso ca itonidānā, Arati rati lomahaṁso itojā; Ito samuṭṭhāya manovitakkā, Kumārakā dhaṅkamivossajantī”ti. 69 Evampi tatrāsayāti—parissayā. 2401 --- mnd1 1:69 Maddantenaṁ parissayāti. Te parissayā taṁ puggalaṁ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddantīti—maddantenaṁ parissayā. 70 Tato naṁ dukkhamanvetīti. Tatoti tato tato parissayato taṁ puggalaṁ dukkhaṁ anveti anugacchati anvāyikaṁ hoti, jātidukkhaṁ anveti anugacchati anvāyikaṁ hoti, jarādukkhaṁ anveti anugacchati anvāyikaṁ hoti, byādhidukkhaṁ anveti anugacchati anvāyikaṁ hoti, maraṇadukkhaṁ anveti anugacchati anvāyikaṁ hoti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṁ anveti anugacchati anvāyikaṁ hoti, nerayikaṁ dukkhaṁ, tiracchānayonikaṁ dukkhaṁ, pettivisayikaṁ dukkhaṁ anveti anugacchati anvāyikaṁ hoti, mānusikaṁ dukkhaṁ … gabbhokkantimūlakaṁ dukkhaṁ … gabbhe ṭhitimūlakaṁ dukkhaṁ … gabbhā vuṭṭhānamūlakaṁ dukkhaṁ … jātassūpanibandhakaṁ dukkhaṁ … jātassa parādheyyakaṁ dukkhaṁ … attūpakkamaṁ dukkhaṁ … parūpakkamaṁ dukkhaṁ anveti anugacchati anvāyikaṁ hoti, dukkhadukkhaṁ anveti anugacchati anvāyikaṁ hoti, saṅkhāradukkhaṁ … vipariṇāmadukkhaṁ … cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo, kāso sāso pināso ḍāho jaro, kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā, kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro, daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṁ, madhumeho aṁsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā, opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā, sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassadukkhaṁ … mātumaraṇaṁ dukkhaṁ … pitumaraṇaṁ dukkhaṁ … bhātumaraṇaṁ dukkhaṁ … bhaginimaraṇaṁ dukkhaṁ … puttamaraṇaṁ dukkhaṁ … dhītumaraṇaṁ dukkhaṁ … ñātibyasanaṁ dukkhaṁ … bhogabyasanaṁ dukkhaṁ … rogabyasanaṁ dukkhaṁ … sīlabyasanaṁ dukkhaṁ … diṭṭhibyasanaṁ dukkhaṁ anveti anugacchati anvāyikaṁ hotīti—tato naṁ dukkhamanveti. 71 Nāvaṁ bhinnamivodakanti. Yathā bhinnaṁ nāvaṁ dakamesiṁ tato tato udakaṁ anveti anugacchati anvāyikaṁ hoti, puratopi udakaṁ anveti anugacchati anvāyikaṁ hoti, pacchatopi … heṭṭhatopi … passatopi udakaṁ anveti anugacchati anvāyikaṁ hoti; evamevaṁ tato tato parissayato taṁ puggalaṁ dukkhaṁ anveti anugacchati anvāyikaṁ hoti, jātidukkhaṁ anveti anugacchati anvāyikaṁ hoti …pe… diṭṭhibyasanaṁ dukkhaṁ anveti anugacchati anvāyikaṁ hotīti—nāvaṁ bhinnamivodakaṁ. 72 Tenāha bhagavā— 73 “Abalā naṁ balīyanti, maddante naṁ parissayā; Tato naṁ dukkhamanveti, nāvaṁ bhinnamivodakan”ti. 74 Tasmā jantu sadā sato, kāmāni parivajjaye; Te pahāya tare oghaṁ, nāvaṁ sitvāva pāragū. 75 Tasmā jantu sadā satoti. Tasmāti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā etaṁ ādīnavaṁ sampassamāno kāmesūti—tasmā. Jantūti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujo. Sadāti sadā sabbadā sabbakālaṁ niccakālaṁ dhuvakālaṁ satataṁ samitaṁ abbokiṇṇaṁ poṅkhānupoṅkhaṁ udakūmikajātaṁ avīci santati sahitaṁ phassitaṁ, purebhattaṁ pacchābhattaṁ purimayāmaṁ majjhimayāmaṁ pacchimayāmaṁ, kāḷe juṇhe vasse hemante gimhe, purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato, vedanāsu … citte … dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato. Aparehi catūhi kāraṇehi sato …pe… so vuccati satoti—tasmā jantu sadā sato. 76 Kāmāni parivajjayeti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Kāmāni parivajjayeti dvīhi kāraṇehi kāme parivajjeyya—vikkhambhanato vā samucchedato vā. Kathaṁ vikkhambhanato kāme parivajjeyya? “Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā appassādaṭṭhenā”ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeyya, “maṁsapesūpamā kāmā bahusādhāraṇaṭṭhenā”ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeyya, “tiṇukkūpamā kāmā anudahanaṭṭhenā”ti passanto vikkhambhanato 2402 --- mnd1 1:76 kāme parivajjeyya …pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ bhāvento vikkhambhanato kāme parivajjeyya. Evaṁ vikkhambhanato kāme parivajjeyya …pe… evaṁ samucchedato kāme parivajjeyyāti—kāmāni parivajjaye. 77 Te pahāya tare oghanti. Teti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gamitvā; kāmacchandanīvaraṇaṁ pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gamitvā; byāpādanīvaraṇaṁ …pe… thinamiddhanīvaraṇaṁ … uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ … vicikicchānīvaraṇaṁ pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gamitvā kāmoghaṁ bhavoghaṁ diṭṭhoghaṁ avijjoghaṁ tareyya uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti—te pahāya tare oghaṁ. 78 Nāvaṁ sitvāva pāragūti. Yathā garukaṁ nāvaṁ bhārikaṁ udakaṁ sitvā osiñcitvā chaḍḍetvā lahukāya nāvāya khippaṁ lahuṁ appakasireneva pāraṁ gaccheyya; evamevaṁ vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gamitvā; kāmacchandanīvaraṇaṁ … byāpādanīvaraṇaṁ … thinamiddhanīvaraṇaṁ … uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ … vicikicchānīvaraṇaṁ pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gamitvā khippaṁ lahuṁ appakasireneva pāraṁ gaccheyya. Pāraṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Pāraṁ gaccheyyāti—pāraṁ adhigaccheyya, pāraṁ phuseyya, pāraṁ sacchikareyya. Pāragūti yopi pāraṁ gantukāmo sopi pāragū; yopi pāraṁ gacchati sopi pāragū; yopi pāraṅgato, sopi pāragū. 79 Vuttampi hetaṁ bhagavatā— 80 “Tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇoti kho, bhikkhave, arahato etaṁ adhivacanaṁ. So abhiññāpāragū pariññāpāragū pahānapāragū bhāvanāpāragū sacchikiriyāpāragū samāpattipāragū. Abhiññāpāragū sabbadhammānaṁ, pariññāpāragū sabbadukkhānaṁ, pahānapāragū sabbakilesānaṁ, bhāvanāpāragū catunnaṁ ariyamaggānaṁ, sacchikiriyāpāragū nirodhassa, samāpattipāragū sabbasamāpattīnaṁ. So vasippatto pāramippatto ariyasmiṁ sīlasmiṁ, vasippatto pāramippatto ariyasmiṁ samādhismiṁ, vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya, vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyā. So pāraṅgato pārappatto antagato antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto leṇagato leṇappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho, dukkhaṁ tassa pariññātaṁ, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato, abhiññeyyaṁ abhiññātaṁ, pariññeyyaṁ pariññātaṁ, pahātabbaṁ pahīnaṁ, bhāvetabbaṁ bhāvitaṁ, sacchikātabbaṁ sacchikataṁ. 81 So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikkho abbuḷhesiko niraggaḷo ariyo pannaddhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitavā uttamapuriso paramapuriso paramapattippatto. So nevācinati nāpacinati, apacinitvā ṭhito. Neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito. Neva saṁsibbati na ussineti, visinitvā ṭhito. Neva vidhūpeti na sandhūpeti, vidhūpetvā ṭhito. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekkhena samādhikkhandhena … asekkhena paññākkhandhena … asekkhena vimuttikkhandhena … asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Saccaṁ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṁ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṁ pariyādiyitvā ṭhito, aparigamanatāya ṭhito, kaṭaṁ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito, mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya … muditāya … upekkhāya pārisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, atammayatāya pārisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, santussitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, 2403 --- mnd1 1:81 āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, upapattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṁsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. 82 Tassāyaṁ pacchimako bhavo, carimoyaṁ samussayo; Jātimaraṇasaṁsāro, natthi tassa punabbhavo”ti. 83 Nāvaṁ sitvāva pāragūti. Tenāha bhagavā— 84 “Tasmā jantu sadā sato, kāmāni parivajjaye; Te pahāya tare oghaṁ, nāvaṁ sitvāva pāragū”ti. 85 Kāmasuttaniddeso paṭhamo. thi-ap8 0 Therīapadāna Sumedhāvagga 8. Sattuppalamālikātherīapadāna |1| “Nagare aruṇavatiyā, aruṇo nāma khattiyo; Tassa rañño ahuṁ bhariyā, vāritaṁ vārayāmahaṁ. 2 Satta mālā gahetvāna, uppalā devagandhikā; Nisajja pāsādavare, evaṁ cintesi tāvade. 3 ‘Kiṁ me imāhi mālāhi, sirasāropitāhi me; Varaṁ me buddhaseṭṭhassa, ñāṇamhi abhiropitaṁ’. 4 Sambuddhaṁ paṭimānentī, dvārāsanne nisīdahaṁ; ‘Yadā ehiti sambuddho, pūjayissaṁ mahāmuniṁ’. 5 Kakudho vilasantova, migarājāva kesarī; Bhikkhusaṅghena sahito, āgacchi vīthiyā jino. 6 Buddhassa raṁsiṁ disvāna, haṭṭhā saṁviggamānasā; Dvāraṁ avāpuritvāna, buddhaseṭṭhamapūjayiṁ. 7 Satta uppalapupphāni, parikiṇṇāni ambare; Chadiṁ karonto buddhassa, matthake dhārayanti te. 8 Udaggacittā sumanā, vedajātā katañjalī; Tattha cittaṁ pasādetvā, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 9 Mahānelassa chādanaṁ, dhārenti mama muddhani; Dibbagandhaṁ pavāyāmi, sattuppalassidaṁ phalaṁ. 10 Kadāci nīyamānāya, ñātisaṅghena me tadā; Yāvatā parisā mayhaṁ, mahānelaṁ dharīyati. 11 Sattatidevarājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ; Sabbattha issarā hutvā, saṁsarāmi bhavābhave. 12 Tesaṭṭhi cakkavattīnaṁ, mahesittamakārayiṁ; Sabbe mamanuvattanti, ādeyyavacanā ahuṁ. 13 Uppalasseva me vaṇṇo, gandho ceva pavāyati; Dubbaṇṇiyaṁ na jānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 14 Iddhipādesu kusalā, bojjhaṅgabhāvanāratā; Abhiññāpāramippattā, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 15 Satipaṭṭhānakusalā, samādhijhānagocarā; Sammappadhānamanuyuttā, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 16 Vīriyaṁ me dhuradhorayhaṁ, yogakkhemādhivāhanaṁ; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 17 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 18 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 19 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 20 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 21 Itthaṁ sudaṁ sattuppalamālikā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 22 Sattuppalamālikātheriyāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. thi-ap30 0 Therīapadāna Kuṇḍalakesīvagga 10 Yasodharāpamukhaaṭṭhārasabhikkhunīsahassaapadāna |1| Aṭṭhārasasahassāni, bhikkhunī sakyasambhavā; Yasodharāpamukhāni, sambuddhaṁ upasaṅkamuṁ. 2 Aṭṭhārasasahassāni, sabbā honti mahiddhikā; Vandantī munino pāde, ārocenti yathābalaṁ. 3 “Jāti khīṇā jarā byādhi, maraṇañca mahāmuni; Anāsavaṁ padaṁ santaṁ, amataṁ yāma nāyaka. 4 Khalitañce pure atthi, sabbāsampi mahāmuni; Aparādhamajānantī, khama amhaṁ vināyaka”. 5 “Iddhiñcāpi nidassetha, mama sāsanakārikā; Parisānañca sabbāsaṁ, kaṅkhaṁ chindatha yāvatā”. 6 “Yasodharā mahāvīra, manāpā piyadassanā; Sabbā tuyhaṁ mahāvīra, agārasmiṁ pajāpati. 7 Thīnaṁ satasahassānaṁ, navutīnaṁ chaduttari; Agāre te mayaṁ vīra, pāmokkhā sabbā issarā. 8 Rūpācāraguṇūpetā, yobbanaṭṭhā piyaṁvadā; Sabbā no apacāyanti, devatā viya mānusā. 9 Aṭṭhārasasahassāni, sabbā sākiyasambhavā; Yasodharāsahassāni, pāmokkhā issarā tadā. 10 Kāmadhātumatikkamma, saṇṭhitā 2404 --- thi-ap30 1:10 rūpadhātuyā; Rūpena sadisā natthi, sahassānaṁ mahāmuni”. 11 Sambuddhaṁ abhivādetvā, iddhiṁ dassaṁsu satthuno; Nekā nānāvidhākārā, mahāiddhīpi dassayuṁ. 12 Cakkavāḷasamaṁ kāyaṁ, sīsaṁ uttarato kuru; Ubho pakkhā duve dīpā, jambudīpaṁ sarīrato. 13 Dakkhiṇañca saraṁ piñchaṁ, nānāsākhā tu pattakā; Candañca sūriyañcakkhi, merupabbatato sikhaṁ. 14 Cakkavāḷagiriṁ tuṇḍaṁ, jamburukkhaṁ samūlakaṁ; Bījamānā upāgantvā, vandantī lokanāyakaṁ. 15 Hatthivaṇṇaṁ tathevassaṁ, pabbataṁ jaladhiṁ tathā; Candañca sūriyaṁ meruṁ, sakkavaṇṇañca dassayuṁ. 16 “Yasodharā mayaṁ vīra, pāde vandāma cakkhuma; Tava cirapabhāvena, nipphannā naranāyaka. 17 Iddhīsu ca vasī homa, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī homa mahāmune. 18 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 19 Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca; Ñāṇaṁ amhaṁ mahāvīra, uppannaṁ tava santike. 20 Pubbānaṁ lokanāthānaṁ, saṅgamaṁ no nidassitaṁ; Adhikārā bahū amhaṁ, tuyhatthāya mahāmune. 21 Yaṁ amhaṁ pūritaṁ kammaṁ, kusalaṁ sarase mune; Tuyhatthāya mahāvīra, puññānupacitāni no. 22 Abhabbaṭṭhāne vajjetvā, vārayimha anācaraṁ; Tuyhatthāya mahāvīra, cattāni jīvitāni no. 23 Nekakoṭisahassāni, bhariyatthāyadāsi no; Na tattha vimanā homa, tuyhatthāya mahāmune. 24 Nekakoṭisahassāni, upakārāyadāsi no; Na tattha vimanā homa, tuyhatthāya mahāmune. 25 Nekakoṭisahassāni, bhojanatthāyadāsi no; Na tattha vimanā homa, tuyhatthāya mahāmune. 26 Nekakoṭisahassāni, jīvitāni cajimhase; Bhayamokkhaṁ karissāma, jīvitāni cajimhase. 27 Aṅgagate alaṅkāre, vatthe nānāvidhe bahū; Itthibhaṇḍe na gūhāma, tuyhatthāya mahāmune. 28 Dhanadhaññapariccāgaṁ, gāmāni nigamāni ca; Khettaṁ puttā ca dhītā ca, pariccattā mahāmune. 29 Hatthī assā gavā cāpi, dāsiyo paricārikā; Tuyhatthāya mahāvīra, pariccattaṁ asaṅkhiyaṁ. 30 Yaṁ amhe paṭimantesi, ‘dānaṁ dassāma yācake’; Vimanaṁ no na passāma, dadato dānamuttamaṁ. 31 Nānāvidhaṁ bahuṁ dukkhaṁ, saṁsāre ca bahubbidhe; Tuyhatthāya mahāvīra, anubhuttaṁ asaṅkhiyaṁ. 32 Sukhappattānumodāma, na ca dukkhesu dummanā; Sabbattha tulitā homa, tuyhatthāya mahāmune. 33 Anumaggena sambuddho, yaṁ dhammaṁ abhinīhari; Anubhotvā sukhaṁ dukkhaṁ, patto bodhiṁ mahāmune. 34 Brahmadevañca sambuddhaṁ, gotamaṁ lokanāyakaṁ; Aññesaṁ lokanāthānaṁ, saṅgamaṁ tehi no bahū. 35 Adhikāraṁ bahuṁ amhe, tuyhatthāya mahāmune; Gavesato buddhadhamme, mayaṁ te paricārikā. 36 Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye; Dīpaṅkaro mahāvīro, uppajji lokanāyako. 37 Paccantadesavisaye, nimantetvā tathāgataṁ; Tassa āgamanaṁ maggaṁ, sodhenti tuṭṭhamānasā. 38 Tena kālena so āsi, sumedho nāma brāhmaṇo; Maggañca paṭiyādesi, āyato sabbadassino. 39 Tena kālena ahumha, sabbā brāhmaṇasambhavā; Thalūdajāni pupphāni, āharimha samāgamaṁ. 40 Tasmiṁ so samaye buddho, dīpaṅkaro mahāyaso; Viyākāsi mahāvīro, isimuggatamānasaṁ. 41 Calatī ravatī puthavī, saṅkampati sadevake; Tassa kammaṁ pakittente, isimuggatamānasaṁ. 42 Devakaññā manussā ca, mayañcāpi sadevakā; Nānāpūjanīyaṁ bhaṇḍaṁ, pūjayitvāna patthayuṁ. 43 Tesaṁ buddho viyākāsi, jotidīpa sanāmako; ‘Ajja ye patthitā atthi, te bhavissanti sammukhā’. 44 Aparimeyye ito kappe, yaṁ no buddho viyākari; Taṁ vācamanumodentā, evaṅkārī ahumha no. 45 Tassa kammassa sukatassa, tassa cittaṁ pasādayuṁ; Devamānusikaṁ yoniṁ, anubhotvā asaṅkhiyaṁ. 46 Sukhadukkhenubhotvāna, devesu mānusesu ca; Pacchime bhave sampatte, jātāmha sākiye kule. 47 Rūpavatī bhogavatī, yasasīlavatī tato; Sabbaṅgasampadā homa, kulesu abhisakkatā. 48 Lābhaṁ silokaṁ sakkāraṁ, lokadhammasamāgamaṁ; Cittañca dukkhitaṁ natthi, vasāma akutobhayā. 49 Vuttañhetaṁ bhagavatā, ‘rañño antepure tadā; Khattiyānaṁ pure vīra, upakārañca niddisi. 50 Upakārā ca yā nārī, yā ca nārī sukhe dukhe; Atthakkhāyī ca yā nārī, yā ca nārīnukampikā. 51 Dhammaṁ care sucaritaṁ, na naṁ duccaritaṁ care; Dhammacārī sukhaṁ seti, asmiṁ loke paramhi ca’. 52 Agāraṁ vijahitvāna, 2405 --- thi-ap30 1:52 pabbajimhanagāriyaṁ; Aḍḍhamāse asampatte, catusaccaṁ phusimha no. 53 Cīvaraṁ piṇḍapātañca, paccayaṁ sayanāsanaṁ; Upanenti bahū amhe, sāgarasseva ūmiyo. 54 Kilesā jhāpitā amhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgīva bandhanaṁ chetvā, viharāma anāsavā. 55 Svāgataṁ vata no āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 56 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 57 Evaṁ bahuvidhaṁ dukkhaṁ, sampattī ca bahubbidhā; Visuddhabhāvaṁ sampattā, labhāma sabbasampadā. 58 Yā dadanti sakattānaṁ, puññatthāya mahesino; Sahāyasampadā honti, nibbānapadamasaṅkhataṁ. 59 Parikkhīṇaṁ atītañca, paccuppannaṁ anāgataṁ; Sabbakammampi no khīṇaṁ, pāde vandāma cakkhuma”. 60 “Nibbānāya vadantīnaṁ, Kiṁ vo vakkhāma uttari; Santasaṅkhatadosañhi, Pappotha amataṁ padaṁ”. 61 Itthaṁ sudaṁ yasodharāpamukhāni aṭṭhārasabhikkhunīsahassāni bhagavato sammukhā imā gāthāyo abhāsitthāti. 62 Yasodharāpamukhaaṭṭhārasabhikkhunīsahassāpadānaṁ dasamaṁ. 63 Kuṇḍalakesīvaggo tatiyo. 64 Tassuddānaṁ 65 Kuṇḍalā gotamī ceva, dhammadinnā ca sakulā; Varanandā ca soṇā ca, kāpilānī yasodharā. 66 Dasasahassabhikkhunī, aṭṭhārasasahassakā; Gāthāsatāni cattāri, cha ca sattatimeva ca. thi-ap11 0 Therīapadāna Ekūposathikavagga 1 Ekūposathikātherīapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, bandhumā nāma khattiyo; Divase puṇṇamāya so, upavasi uposathaṁ. 2 Ahaṁ tena samayena, kumbhadāsī ahaṁ tahiṁ; Disvā sarājakaṁ senaṁ, evāhaṁ cintayiṁ tadā. 3 ‘Rājāpi rajjaṁ chaḍḍetvā, upavasi uposathaṁ; Saphalaṁ nūna taṁ kammaṁ, janakāyo pamodito’. 4 Yoniso paccavekkhitvā, duggaccañca daliddataṁ; Mānasaṁ sampahaṁsitvā, upavasiṁ uposathaṁ. 5 Ahaṁ uposathaṁ katvā, sammāsambuddhasāsane; Tena kammena sukatena, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 6 Tattha me sukataṁ byamhaṁ, ubbhayojanamuggataṁ; Kūṭāgāravarūpetaṁ, mahāsanasubhūsitaṁ. 7 Accharā satasahassā, upatiṭṭhanti maṁ sadā; Aññe deve atikkamma, atirocāmi sabbadā. 8 Catusaṭṭhi devarājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ; Tesaṭṭhi cakkavattīnaṁ, mahesittamakārayiṁ. 9 Suvaṇṇavaṇṇā hutvāna, bhavesu saṁsarāmahaṁ; Sabbattha pavarā homi, uposathassidaṁ phalaṁ. 10 Hatthiyānaṁ assayānaṁ, rathayānañca sīvikaṁ; Labhāmi sabbamevetaṁ, uposathassidaṁ phalaṁ. 11 Soṇṇamayaṁ rūpimayaṁ, athopi phalikāmayaṁ; Lohitaṅgamayañceva, sabbaṁ paṭilabhāmahaṁ. 12 Koseyyakambaliyāni, khomakappāsikāni ca; Mahagghāni ca vatthāni, sabbaṁ paṭilabhāmahaṁ. 13 Annaṁ pānaṁ khādanīyaṁ, vatthasenāsanāni ca; Sabbametaṁ paṭilabhe, uposathassidaṁ phalaṁ. 14 Varagandhañca mālañca, cuṇṇakañca vilepanaṁ; Sabbametaṁ paṭilabhe, uposathassidaṁ phalaṁ. 15 Kūṭāgārañca pāsādaṁ, maṇḍapaṁ hammiyaṁ guhaṁ; Sabbametaṁ paṭilabhe, uposathassidaṁ phalaṁ. 16 Jātiyā sattavassāhaṁ, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Aḍḍhamāse asampatte, arahattamapāpuṇiṁ. 17 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 18 Ekanavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, uposathassidaṁ phalaṁ. 19 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 20 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 21 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 22 Itthaṁ sudaṁ ekūposathikā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 23 Ekūposathikātheriyāpadānaṁ paṭhamaṁ. thi-ap3 0 Therīapadāna Sumedhāvagga 3. Maṇḍapadāyikātherīapadāna |1| “Koṇāgamanabuddhassa, maṇḍapo kārito mayā; 2406 --- thi-ap3 1:1 Dhuvaṁ ticīvaraṁdāsiṁ, buddhassa lokabandhuno. 2 Yaṁ yaṁ janapadaṁ yāmi, nigame rājadhāniyo; Sabbattha pūjitā homi, puññakammassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ maṇḍapadāyikā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Maṇḍapadāyikātheriyāpadānaṁ tatiyaṁ. thi-ap24 0 Therīapadāna Kuṇḍalakesīvagga 4. Sakulātherīapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Hitāya sabbasattānaṁ, sukhāya vadataṁ varo; Atthāya purisājañño, paṭipanno sadevake. 3 Yasaggapatto sirimā, kittivaṇṇagato jino; Pūjito sabbalokassa, disāsabbāsu vissuto. 4 Uttiṇṇavicikiccho so, vītivattakathaṅkatho; Sampuṇṇamanasaṅkappo, patto sambodhimuttamaṁ. 5 Anuppannassa maggassa, uppādetā naruttamo; Anakkhātañca akkhāsi, asañjātañca sañjanī. 6 Maggaññū ca maggavidū, maggakkhāyī narāsabho; Maggassa kusalo satthā, sārathīnaṁ varuttamo. 7 Mahākāruṇiko satthā, dhammaṁ desesi nāyako; Nimugge kāmapaṅkamhi, samuddharati pāṇine. 8 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, jātā khattiyanandanā; Surūpā sadhanā cāpi, dayitā ca sirīmatī. 9 Ānandassa mahārañño, dhītā paramasobhaṇā; Vemātā bhaginī cāpi, padumuttaranāmino. 10 Rājakaññāhi sahitā, sabbābharaṇabhūsitā; Upāgamma mahāvīraṁ, assosiṁ dhammadesanaṁ. 11 Tadā hi so lokagaru, bhikkhuniṁ dibbacakkhukaṁ; Kittayaṁ parisāmajjhe, aggaṭṭhāne ṭhapesi taṁ. 12 Suṇitvā tamahaṁ haṭṭhā, dānaṁ datvāna satthuno; Pūjitvāna ca sambuddhaṁ, dibbacakkhuṁ apatthayiṁ. 13 Tato avoca maṁ satthā, ‘nande lacchasi patthitaṁ; Padīpadhammadānānaṁ, phalametaṁ sunicchitaṁ. 14 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 15 Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā; Sakulā nāma nāmena, hessati satthu sāvikā’. 16 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 17 Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 18 Paribbājakinī āsiṁ, tadāhaṁ ekacārinī; Bhikkhāya vicaritvāna, alabhiṁ telamattakaṁ. 19 Tena dīpaṁ padīpetvā, upaṭṭhiṁ sabbasaṁvariṁ; Cetiyaṁ dvipadaggassa, vippasannena cetasā. 20 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 21 Yattha yatthūpapajjāmi, tassa kammassa vāhasā; Pajjalanti mahādīpā, tattha tattha gatāya me. 22 Tirokuṭṭaṁ tiroselaṁ, samatiggayha pabbataṁ; Passāmahaṁ yadicchāmi, dīpadānassidaṁ phalaṁ. 23 Visuddhanayanā homi, yasasā ca jalāmahaṁ; Saddhāpaññāvatī ceva, dīpadānassidaṁ phalaṁ. 24 Pacchime ca bhave dāni, jātā vippakule ahaṁ; Pahūtadhanadhaññamhi, mudite rājapūjite. 25 Ahaṁ sabbaṅgasampannā, sabbābharaṇabhūsitā; Purappavese sugataṁ, vātapāne ṭhitā ahaṁ. 26 Disvā jalantaṁ yasasā, devamanussasakkataṁ; Anubyañjanasampannaṁ, lakkhaṇehi vibhūsitaṁ. 27 Udaggacittā sumanā, pabbajjaṁ samarocayiṁ; Na cireneva kālena, arahattamapāpuṇiṁ. 28 Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā; Paracittāni jānāmi, satthusāsanakārikā. 29 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Khepetvā āsave sabbe, visuddhāsiṁ sunimmalā. 30 Pariciṇṇo mayā satthā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ; Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā. 31 Yassatthāya pabbajitā, agārasmānagāriyaṁ; So me attho anuppatto, sabbasaṁyojanakkhayo. 32 Tato mahākāruṇiko, etadagge ṭhapesi maṁ; Dibbacakkhukānaṁ aggā, sakulāti naruttamo. 33 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 34 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 35 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 36 Itthaṁ sudaṁ sakulā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 37 Sakulātheriyāpadānaṁ catutthaṁ. thi-ap20 0 Therīapadāna Ekūposathikavagga 10. 2407 --- thi-ap20 1:0 Paṭācārātherīapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, jātā seṭṭhikule ahuṁ; Nānāratanapajjote, mahāsukhasamappitā. 3 Upetvā taṁ mahāvīraṁ, assosiṁ dhammadesanaṁ; Tato jātapasādāhaṁ, upesiṁ saraṇaṁ jinaṁ. 4 Tato vinayadhārīnaṁ, aggaṁ vaṇṇesi nāyako; Bhikkhuniṁ lajjiniṁ tādiṁ, kappākappavisāradaṁ. 5 Tadā muditacittāhaṁ, taṁ ṭhānamabhikaṅkhinī; Nimantetvā dasabalaṁ, sasaṅghaṁ lokanāyakaṁ. 6 Bhojayitvāna sattāhaṁ, daditvāva ticīvaraṁ; Nipacca sirasā pāde, idaṁ vacanamabraviṁ. 7 ‘Yā tayā vaṇṇitā vīra, ito aṭṭhamake muni; Tādisāhaṁ bhavissāmi, yadi sijjhati nāyaka’. 8 Tadā avoca maṁ satthā, ‘bhadde mā bhāyi assasa; Anāgatamhi addhāne, lacchase taṁ manorathaṁ. 9 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 10 Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā; Paṭācārāti nāmena, hessati satthu sāvikā’. 11 Tadāhaṁ muditā hutvā, yāvajīvaṁ tadā jinaṁ; Mettacittā paricariṁ, sasaṅghaṁ lokanāyakaṁ. 12 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 13 Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 14 Upaṭṭhāko mahesissa, tadā āsi narissaro; Kāsirājā kikī nāma, bārāṇasipuruttame. 15 Tassāsiṁ tatiyā dhītā, bhikkhunī iti vissutā; Dhammaṁ sutvā jinaggassa, pabbajjaṁ samarocayiṁ. 16 Anujāni na no tāto, agāreva tadā mayaṁ; Vīsavassasahassāni, vicarimha atanditā. 17 Komāribrahmacariyaṁ, rājakaññā sukhedhitā; Buddhopaṭṭhānaniratā, muditā sattadhītaro. 18 Samaṇī samaṇaguttā ca, bhikkhunī bhikkhudāyikā; Dhammā ceva sudhammā ca, sattamī saṅghadāyikā. 19 Ahaṁ uppalavaṇṇā ca, khemā bhaddā ca bhikkhunī; Kisāgotamī dhammadinnā, visākhā hoti sattamī. 20 Tehi kammehi sukatehi, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 21 Pacchime ca bhave dāni, jātā seṭṭhikule ahaṁ; Sāvatthiyaṁ puravare, iddhe phīte mahaddhane. 22 Yadā ca yobbanūpetā, vitakkavasagā ahaṁ; Naraṁ jārapatiṁ disvā, tena saddhiṁ agacchahaṁ. 23 Ekaputtapasūtāhaṁ, dutiyo kucchiyā mamaṁ; Tadāhaṁ mātāpitaro, okkhāmīti sunicchitā. 24 Nārocesiṁ patiṁ mayhaṁ, tadā tamhi pavāsite; Ekikā niggatā gehā, gantuṁ sāvatthimuttamaṁ. 25 Tato me sāmi āgantvā, sambhāvesi pathe mamaṁ; Tadā me kammajā vātā, uppannā atidāruṇā. 26 Uṭṭhito ca mahāmegho, pasūtisamaye mama; Dabbatthāya tadā gantvā, sāmi sappena mārito. 27 Tadā vijātadukkhena, anāthā kapaṇā ahaṁ; Kunnadiṁ pūritaṁ disvā, gacchantī sakulālayaṁ. 28 Bālaṁ ādāya atariṁ, pārakūle ca ekakaṁ; Sāyetvā bālakaṁ puttaṁ, itaraṁ taraṇāyahaṁ. 29 Nivattā ukkuso hāsi, taruṇaṁ vilapantakaṁ; Itarañca vahī soto, sāhaṁ sokasamappitā. 30 Sāvatthinagaraṁ gantvā, assosiṁ sajane mate; Tadā avocaṁ sokaṭṭā, mahāsokasamappitā. 31 ‘Ubho puttā kālaṅkatā, panthe mayhaṁ patī mato; Mātā pitā ca bhātā ca, ekacitamhi ḍayhare’. 32 Tadā kisā ca paṇḍu ca, anāthā dīnamānasā; Ito tato bhamantīhaṁ, addasaṁ narasārathiṁ. 33 Tato avoca maṁ satthā, ‘putte mā soci assasa; Attānaṁ te gavesassu, kiṁ niratthaṁ vihaññasi. 34 Na santi puttā tāṇāya, na ñātī napi bandhavā; Antakenādhipannassa, natthi ñātīsu tāṇatā’. 35 Taṁ sutvā munino vākyaṁ, paṭhamaṁ phalamajjhagaṁ; Pabbajitvāna naciraṁ, arahattamapāpuṇiṁ. 36 Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā; Paracittāni jānāmi, satthusāsanakārikā. 37 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Khepetvā āsave sabbe, visuddhāsiṁ sunimmalā. 38 Tatohaṁ vinayaṁ sabbaṁ, santike sabbadassino; Uggahiṁ sabbavitthāraṁ, byāhariñca yathātathaṁ. 39 Jino tasmiṁ guṇe tuṭṭho, etadagge ṭhapesi maṁ; ‘Aggā vinayadhārīnaṁ, paṭācārāva ekikā’. 40 Pariciṇṇo mayā satthā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ; Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā. 41 Yassatthāya pabbajitā, agārasmānagāriyaṁ; So me attho anuppatto, sabbasaṁyojanakkhayo. 42 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… 2408 --- thi-ap20 1:42 viharāmi anāsavā. 43 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 44 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 45 Itthaṁ sudaṁ paṭācārā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 46 Paṭācārātheriyāpadānaṁ dasamaṁ. 47 Ekūposathikavaggo dutiyo. 48 Tassuddānaṁ 49 Ekūposathikā ceva, saḷalā cātha modakā; Ekāsanā pañcadīpā, naḷamālī ca gotamī. 50 Khemā uppalavaṇṇā ca, paṭācārā ca bhikkhunī; Gāthā satāni pañceva, nava cāpi taduttari. thi-ap7 0 Therīapadāna Sumedhāvagga 7 Kaṭacchubhikkhādāyikātherīapadāna |1| “Piṇḍacāraṁ carantassa, tissanāmassa satthuno; Kaṭacchubhikkhaṁ paggayha, buddhaseṭṭhassa dāsahaṁ. 2 Paṭiggahetvā sambuddho, tisso lokagganāyako; Vīthiyā saṇṭhito satthā, akā me anumodanaṁ. 3 ‘Kaṭacchubhikkhaṁ datvāna, tāvatiṁsaṁ gamissasi; Chattiṁsadevarājūnaṁ, mahesittaṁ karissasi. 4 Paññāsaṁ cakkavattīnaṁ, mahesittaṁ karissasi; Manasā patthitaṁ sabbaṁ, paṭilacchasi sabbadā. 5 Sampattiṁ anubhotvāna, pabbajissasikiñcanā; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissasināsavā’. 6 Idaṁ vatvāna sambuddho, tisso lokagganāyako; Nabhaṁ abbhuggamī vīro, haṁsarājāva ambare. 7 Sudinnaṁ me dānavaraṁ, suyiṭṭhā yāgasampadā; Kaṭacchubhikkhaṁ datvāna, pattāhaṁ acalaṁ padaṁ. 8 Dvenavute ito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, bhikkhādānassidaṁ phalaṁ. 9 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 10 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 11 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 12 Itthaṁ sudaṁ kaṭacchubhikkhādāyikā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 13 Kaṭacchubhikkhādāyikātheriyāpadānaṁ sattamaṁ. thi-ap15 0 Therīapadāna Ekūposathikavagga 5. Pañcadīpadāyikātherīapadāna |1| “Nagare haṁsavatiyā, cārikī āsahaṁ tadā; Ārāmena ca ārāmaṁ, carāmi kusalatthikā. 2 Kāḷapakkhamhi divase, addasaṁ bodhimuttamaṁ; Tattha cittaṁ pasādetvā, bodhimūle nisīdahaṁ. 3 Garucittaṁ upaṭṭhetvā, sire katvāna añjaliṁ; Somanassaṁ pavedetvā, evaṁ cintesi tāvade. 4 ‘Yadi buddho amitaguṇo, asamappaṭipuggalo; Dassetu pāṭihīraṁ me, bodhi obhāsatu ayaṁ’. 5 Saha āvajjite mayhaṁ, bodhi pajjali tāvade; Sabbasoṇṇamayā āsi, disā sabbā virocati. 6 Sattarattindivaṁ tattha, bodhimūle nisīdahaṁ; Sattame divase patte, dīpapūjaṁ akāsahaṁ. 7 Āsanaṁ parivāretvā, pañca dīpāni pajjaluṁ; Yāva udeti sūriyo, dīpā me pajjaluṁ tadā. 8 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 9 Tattha me sukataṁ byamhaṁ, pañcadīpāti vuccati; Saṭṭhiyojanamubbedhaṁ, tiṁsayojanavitthataṁ. 10 Asaṅkhiyāni dīpāni, parivāre jaliṁsu me; Yāvatā devabhavanaṁ, dīpālokena jotati. 11 Parammukhā nisīditvā, yadi icchāmi passituṁ; Uddhaṁ adho ca tiriyaṁ, sabbaṁ passāmi cakkhunā. 12 Yāvatā abhikaṅkhāmi, daṭṭhuṁ sugataduggate; Tattha āvaraṇaṁ natthi, rukkhesu pabbatesu vā. 13 Asīti devarājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ; Satānaṁ cakkavattīnaṁ, mahesittamakārayiṁ. 14 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Dīpasatasahassāni, parivāre jalanti me. 15 Devalokā cavitvāna, uppajjiṁ mātukucchiyaṁ; Mātukucchigatā santī, akkhi me na nimīlati. 16 Dīpasatasahassāni, puññakammasamaṅgitā; Jalanti sūtikāgehe, pañcadīpānidaṁ phalaṁ. 17 Pacchime bhave sampatte, mānasaṁ vinivattayiṁ; Ajarāmataṁ sītibhāvaṁ, nibbānaṁ phassayiṁ ahaṁ. 18 Jātiyā sattavassāhaṁ, arahattamapāpuṇiṁ; Upasampādayī buddho, guṇamaññāya gotamo. 19 Maṇḍape rukkhamūle vā, suññāgāre vasantiyā; Sadā pajjalate dīpaṁ, pañcadīpānidaṁ 2409 --- thi-ap15 1:19 phalaṁ. 20 Dibbacakkhuvisuddhaṁ me, samādhikusalā ahaṁ; Abhiññāpāramippattā, pañcadīpānidaṁ phalaṁ. 21 Sabbavositavosānā, katakiccā anāsavā; Pañcadīpā mahāvīra, pāde vandāmi cakkhuma. 22 Satasahassito kappe, yaṁ dīpamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pañcadīpānidaṁ phalaṁ. 23 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 24 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 25 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 26 Itthaṁ sudaṁ pañcadīpadāyikā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 27 Pañcadīpadāyikātheriyāpadānaṁ pañcamaṁ. thi-ap34 0 Therīapadāna Khattiyāvagga 4 Siṅgālamātutherīapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, jātāmaccakule ahuṁ; Nānāratanapajjote, iddhe phīte mahaddhane. 3 Pitunā saha gantvāna, mahājanapurakkhatā; Dhammaṁ buddhassa sutvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 4 Pabbajitvāna kāyena, pāpakammaṁ vivajjayiṁ; Vacīduccaritaṁ hitvā, ājīvaṁ parisodhayiṁ. 5 Buddhe pasannā dhamme ca, saṅghe ca tibbagāravā; Saddhammassavane yuttā, buddhadassanalālasā. 6 Aggaṁ saddhādhimuttānaṁ, assosiṁ bhikkhuniṁ tadā; Taṁ ṭhānaṁ patthayitvāna, tisso sikkhā apūrayiṁ. 7 Tato maṁ sugato āha, karuṇānugatāsayo; ‘Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā; Sīlañca yassa kalyāṇaṁ, ariyakantaṁ pasaṁsitaṁ. 8 Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṁ; Adaliddoti taṁ āhu, amoghaṁ tassa jīvitaṁ. 9 Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṁ dhammadassanaṁ; Anuyuñjetha medhāvī, saraṁ buddhāna sāsanaṁ’. 10 Taṁ sutvāhaṁ pamuditā, apucchiṁ paṇidhiṁ mama; Tadā anomo amito, byākarittha vināyako; ‘Buddhe pasannā kalyāṇī, lacchase taṁ supatthitaṁ. 11 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 12 Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā; Siṅgālakassa mātāti, hessati satthu sāvikā’. 13 Taṁ sutvā muditā hutvā, yāvajīvaṁ tadā jinaṁ; Mettacittā paricariṁ, paṭipattīhi nāyakaṁ. 14 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 15 Pacchime ca bhave dāni, giribbajapuruttame; Jātā seṭṭhikule phīte, mahāratanasañcaye. 16 Putto siṅgālako nāma, mamāsi vipathe rato; Diṭṭhigahanapakkhando, disāpūjanatapparo. 17 Nānādisā namassantaṁ, piṇḍāya nagaraṁ vajaṁ; Taṁ disvā ovadī buddho, magge ṭhatvā vināyako. 18 Tassa desayato dhammaṁ, panādo vimhayo ahu; Dvekoṭinaranārīnaṁ, dhammābhisamayo ahu. 19 Tadāhaṁ parisaṁ gantvā, sutvā sugatabhāsitaṁ; Sotāpattiphalaṁ pattā, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 20 Na cireneva kālena, buddhadassanalālasā; Anussatiṁ taṁ bhāvetvā, arahattamapāpuṇiṁ. 21 Dassanatthāya buddhassa, sabbadā ca vajāmahaṁ; Atittāyeva passāmi, rūpaṁ nayananandanaṁ. 22 Sabbapāramisambhūtaṁ, lakkhīnilayanaṁ varaṁ; Rūpaṁ sabbasubhākiṇṇaṁ, atittā viharāmahaṁ. 23 Jino tasmiṁ guṇe tuṭṭho, etadagge ṭhapesi maṁ; ‘Siṅgālakassa yā mātā, aggā saddhādhimuttikā’. 24 Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī homi mahāmuni. 25 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 26 Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca; Ñāṇaṁ mama mahāvīra, uppannaṁ tava santike. 27 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 28 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 29 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 30 Itthaṁ sudaṁ siṅgālamātā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 31 Siṅgālamātutheriyāpadānaṁ catutthaṁ. thi-ap10 0 Therīapadāna Sumedhāvagga 10. 2410 --- thi-ap10 1:0 Udakadāyikātherīapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, ahosiṁ udahārikā; Udahārena jīvāmi, tena posemi dārake. 2 Deyyadhammo ca me natthi, puññakkhette anuttare; Koṭṭhakaṁ upasaṅkamma, udakaṁ paṭṭhapesahaṁ. 3 Tena kammena sukatena, tāvatiṁsamagacchahaṁ; Tattha me sukataṁ byamhaṁ, udahārena nimmitaṁ. 4 Accharānaṁ sahassassa, ahañhi pavarā tadā; Dasaṭṭhānehi tā sabbā, abhibhomi sadā ahaṁ. 5 Paññāsaṁ devarājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ; Vīsaticakkavattīnaṁ, mahesittamakārayiṁ. 6 Duve bhave saṁsarāmi, devatte atha mānuse; Duggatiṁ nābhijānāmi, dakadānassidaṁ phalaṁ. 7 Pabbatagge dumagge vā, antalikkhe ca bhūmiyaṁ; Yadā udakamicchāmi, khippaṁ paṭilabhāmahaṁ. 8 Avuṭṭhikā disā natthi, santattā kuthitāpi ca; Mama saṅkappamaññāya, mahāmegho pavassati. 9 Kadāci nīyamānāya, ñātisaṅghena me tadā; Yadā icchāmahaṁ vassaṁ, mahāmegho ajāyatha. 10 Uṇhaṁ vā pariḷāho vā, sarīre me na vijjati; Kāye ca me rajo natthi, dakadānassidaṁ phalaṁ. 11 Visuddhamanasā ajja, apetamanapāpikā; Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 12 Ekanavutito kappe, yaṁ dakaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, dakadānassidaṁ phalaṁ. 13 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 14 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 15 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 16 Itthaṁ sudaṁ udakadāyikā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 17 Udakadāyikātheriyāpadānaṁ dasamaṁ. 18 Sumedhāvaggo paṭhamo. 19 Tassuddānaṁ 20 Sumedhā mekhalādāyī, maṇḍapaṁ saṅkamaṁ dadā; Naḷamālī piṇḍadadā, kaṭacchu uppalappadā. 21 Dīpadā dakadā ceva, gāthāyo gaṇitā iha; Ekagāthāsatañceva, tiṁsati ca taduttari. thi-ap31 0 Therīapadāna Khattiyāvagga 1 Yasavatīpamukhaaṭṭhārasabhikkhunīsahassaapadāna |1| “Bhavā sabbe parikkhīṇā, bhavā santi vimocitā; Sabbāsavā ca no natthi, ārocema mahāmune. 2 Purimaṁ kusalaṁ kammaṁ, yaṁ kiñci sādhupatthitaṁ; Paribhogamayaṁ dinnaṁ, tuyhatthāya mahāmune. 3 Buddhapaccekabuddhānaṁ, sāvakānañca patthitaṁ; Paribhogamayaṁ dinnaṁ, tuyhatthāya mahāmune. 4 Uccanīcamayaṁ kammaṁ, bhikkhūnaṁ sādhupatthitaṁ; Uccākulaparikammaṁ, katametaṁ mahāmune. 5 Teneva sukkamūlena, coditā kammasampadā; Mānusikamatikkantā, jāyiṁsu khattiye kule. 6 Uppatte ca kate kamme, jātiyā vāpi ekato; Pacchime ekato jātā, khattiyā kulasambhavā. 7 Rūpavatī bhogavatī, lābhasakkārapūjitā; Antepure mahāvīra, devānaṁ viya nandane. 8 Nibbinditvā agāramhā, pabbajimhanagāriyaṁ; Katipāhaṁ upādāya, sabbā pattāmha nibbutiṁ. 9 Cīvaraṁ piṇḍapātañca, paccayaṁ sayanāsanaṁ; Upanenti bahū amhe, sadā sakkatapūjitā. 10 Kilesā jhāpitā amhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgīva bandhanaṁ chetvā, viharāma anāsavā. 11 Svāgataṁ vata no āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 12 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 13 Itthaṁ sudaṁ yasavatīpamukhāni khattiyakaññābhikkhuniyo aṭṭhārasasahassāni bhagavato sammukhā imā gāthāyo abhāsitthāti. 14 Yasavatīpamukhaaṭṭhārasabhikkhunīsahassāpadānaṁ paṭhamaṁ. thi-ap9 0 Therīapadāna Sumedhāvagga 9. Pañcadīpikātherīapadāna |1| “Nagare haṁsavatiyā, cārikī āsahaṁ tadā; Ārāmena ca ārāmaṁ, carāmi kusalatthikā. 2 Kāḷapakkhamhi divase, addasaṁ bodhimuttamaṁ; Tattha cittaṁ pasādetvā, bodhimūle nisīdahaṁ. 3 Garucittaṁ upaṭṭhetvā, sire katvāna añjaliṁ; Somanassaṁ pavedetvā, evaṁ 2411 --- thi-ap9 1:3 cintesi tāvade. 4 ‘Yadi buddho amitaguṇo, asamappaṭipuggalo; Dassetu pāṭihīraṁ me, bodhi obhāsatu ayaṁ’. 5 Saha āvajjite mayhaṁ, bodhi pajjali tāvade; Sabbasoṇṇamayā āsi, disā sabbā virocati. 6 Sattarattindivaṁ tattha, bodhimūle nisīdahaṁ; Sattame divase patte, dīpapūjaṁ akāsahaṁ. 7 Āsanaṁ parivāretvā, pañca dīpāni pajjaluṁ; Yāva udeti sūriyo, dīpā me pajjaluṁ tadā. 8 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 9 Tattha me sukataṁ byamhaṁ, pañcadīpāti vuccati; Saṭṭhiyojanamubbedhaṁ, tiṁsayojanavitthataṁ. 10 Asaṅkhiyāni dīpāni, parivāre jalanti me; Yāvatā devabhavanaṁ, dīpālokena jotati. 11 Parammukhā nisīditvā, yadi icchāmi passituṁ; Uddhaṁ adho ca tiriyaṁ, sabbaṁ passāmi cakkhunā. 12 Yāvatā abhikaṅkhāmi, daṭṭhuṁ sugataduggate; Tattha āvaraṇaṁ natthi, rukkhesu pabbatesu vā. 13 Asīti devarājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ; Satānaṁ cakkavattīnaṁ, mahesittamakārayiṁ. 14 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Dīpasatasahassāni, parivāre jalanti me. 15 Devalokā cavitvāna, uppajjiṁ mātukucchiyaṁ; Mātukucchigatā santī, akkhi me na nimīlati. 16 Dīpasatasahassāni, puññakammasamaṅgitā; Jalanti sūtikāgehe, pañcadīpānidaṁ phalaṁ. 17 Pacchime bhave sampatte, mānasaṁ vinivattayiṁ; Ajarāmataṁ sītibhāvaṁ, nibbānaṁ phassayiṁ ahaṁ. 18 Jātiyā sattavassāhaṁ, arahattamapāpuṇiṁ; Upasampādayī buddho, guṇamaññāya gotamo. 19 Maṇḍape rukkhamūle vā, pāsādesu guhāsu vā; Suññāgāre vasantiyā, pañcadīpā jalanti me. 20 Dibbacakkhuvisuddhaṁ me, samādhikusalā ahaṁ; Abhiññāpāramippattā, pañcadīpānidaṁ phalaṁ. 21 Sabbavositavosānā, katakiccā anāsavā; Pañcadīpā mahāvīra, pāde vandāmi cakkhuma. 22 Satasahassito kappe, yaṁ dīpamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pañcadīpānidaṁ phalaṁ. 23 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 24 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 25 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 26 Itthaṁ sudaṁ pañcadīpikā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 27 Pañcadīpikātheriyāpadānaṁ navamaṁ. thi-ap25 0 Therīapadāna Kuṇḍalakesīvagga 5 Nandātherīapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Ovādako viññāpako, tārako sabbapāṇinaṁ; Desanākusalo buddho, tāresi janataṁ bahuṁ. 3 Anukampako kāruṇiko, hitesī sabbapāṇinaṁ; Sampatte titthiye sabbe, pañcasīle patiṭṭhapi. 4 Evaṁ nirākulaṁ āsi, suññataṁ titthiyehi ca; Vicittaṁ arahantehi, vasībhūtehi tādibhi. 5 Ratanānaṭṭhapaññāsaṁ, uggatova mahāmuni; Kañcanagghiyasaṅkāso, bāttiṁsavaralakkhaṇo. 6 Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 7 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, jātā seṭṭhikule ahuṁ; Nānāratanapajjote, mahāsukhasamappitā. 8 Upetvā taṁ mahāvīraṁ, assosiṁ dhammadesanaṁ; Amataṁ paramassādaṁ, paramatthanivedakaṁ. 9 Tadā nimantayitvāna, sasaṅghaṁ lokanāyakaṁ; Datvā tassa mahādānaṁ, pasannā sehi pāṇibhi. 10 Jhāyinīnaṁ bhikkhunīnaṁ, aggaṭṭhānamapatthayiṁ; Nipacca sirasā dhīraṁ, sasaṅghaṁ lokanāyakaṁ. 11 Tadā adantadamako, tilokasaraṇo pabhū; Byākāsi narasārathi, ‘lacchase taṁ supatthitaṁ. 12 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 13 Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā; Nandāti nāma nāmena, hessati satthu sāvikā’. 14 Taṁ sutvā muditā hutvā, yāvajīvaṁ tadā jinaṁ; Mettacittā paricariṁ, paccayehi vināyakaṁ. 15 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 16 Tato cutā yāmamagaṁ, tatohaṁ tusitaṁ gatā; Tato ca nimmānaratiṁ, vasavattipuraṁ tato. 17 Yattha yatthūpapajjāmi, tassa kammassa vāhasā; Tattha tattheva rājūnaṁ, 2412 --- thi-ap25 1:17 mahesittamakārayiṁ. 18 Tato cutā manussatte, rājānaṁ cakkavattinaṁ; Maṇḍalīnañca rājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ. 19 Sampattiṁ anubhotvāna, devesu manujesu ca; Sabbattha sukhitā hutvā, nekakappesu saṁsariṁ. 20 Pacchime bhave sampatte, suramme kapilavhaye; Rañño suddhodanassāhaṁ, dhītā āsiṁ aninditā. 21 Siriyā rūpiniṁ disvā, nanditaṁ āsi taṁ kulaṁ; Tena nandāti me nāmaṁ, sundaraṁ pavaraṁ ahu. 22 Yuvatīnañca sabbāsaṁ, kalyāṇīti ca vissutā; Tasmimpi nagare ramme, ṭhapetvā taṁ yasodharaṁ. 23 Jeṭṭho bhātā tilokaggo, pacchimo arahā tathā; Ekākinī gahaṭṭhāhaṁ, mātarā paricoditā. 24 ‘Sākiyamhi kule jātā, putte buddhānujā tuvaṁ; Nandenapi vinā bhūtā, agāre kiṁ nu acchasi. 25 Jarāvasānaṁ yobbaññaṁ, rūpaṁ asucisammataṁ; Rogantamapicārogyaṁ, jīvitaṁ maraṇantikaṁ. 26 Idampi te subhaṁ rūpaṁ, sasīkantaṁ manoharaṁ; Bhūsanānaṁ alaṅkāraṁ, sirisaṅghāṭasannibhaṁ. 27 Puñjitaṁ lokasāraṁva, nayanānaṁ rasāyanaṁ; Puññānaṁ kittijananaṁ, ukkākakulanandanaṁ. 28 Na cireneva kālena, jarā samadhisessati; Vihāya gehaṁ kāruññe, cara dhammamanindite’. 29 Sutvāhaṁ mātu vacanaṁ, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Dehena na tu cittena, rūpayobbanalāḷitā. 30 Mahatā ca payattena, jhānajjhena paraṁ mama; Kātuñca vadate mātā, na cāhaṁ tattha ussukā. 31 Tato mahākāruṇiko, disvā maṁ kāmalālasaṁ; Nibbindanatthaṁ rūpasmiṁ, mama cakkhupathe jino. 32 Sakena ānubhāvena, itthiṁ māpesi sobhiniṁ; Dassanīyaṁ suruciraṁ, mamatopi surūpiniṁ. 33 Tamahaṁ vimhitā disvā, ativimhitadehiniṁ; Cintayiṁ ‘saphalaṁ meti, nettalābhañca mānusaṁ. 34 Tamahaṁ ehi subhage, yenattho taṁ vadehi me; Kulaṁ te nāmagottañca, vada me yadi te piyaṁ. 35 Na vañcakālo subhage, ucchaṅge maṁ nivāsaya; Sīdantīva mamaṅgāni, pasuppaya muhuttakaṁ’. 36 Tato sīsaṁ mamaṅge sā, katvā sayi sulocanā; Tassā nalāṭe patitā, luddhā paramadāruṇā. 37 Saha tassā nipātena, piḷakā upapajjatha; Pagghariṁsu pabhinnā ca, kuṇapā pubbalohitā. 38 Pabhinnaṁ vadanañcāpi, kuṇapaṁ pūtigandhanaṁ; Uddhumātaṁ vinilañca, pubbañcāpi sarīrakaṁ. 39 Sā paveditasabbaṅgī, nissasantī muhuṁ muhuṁ; Vedayantī sakaṁ dukkhaṁ, karuṇaṁ paridevayi. 40 ‘Dukkhena dukkhitā homi, phusayanti ca vedanā; Mahādukkhe nimuggamhi, saraṇaṁ hohi me sakhī. 41 Kuhiṁ vadanasobhaṁ te, kuhiṁ te tuṅganāsikā; Tambabimbavaroṭṭhaṁ te, vadanaṁ te kuhiṁ gataṁ. 42 Kuhiṁ sasīnibhaṁ vaṇṇaṁ, kambugīvā kuhiṁ gatā; Doḷālolāva te kaṇṇā, vevaṇṇaṁ samupāgatā. 43 Makuḷakhārakākārā, kalikāva payodharā; Pabhinnā pūtikuṇapā, duṭṭhagandhittamāgatā. 44 Vedimajjhāva sussoṇī, sūnāva nītakibbisā; Jātā amejjhabharitā, aho rūpamasassataṁ. 45 Sabbaṁ sarīrasañjātaṁ, pūtigandhaṁ bhayānakaṁ; Susānamiva bībhacchaṁ, ramante yattha bālisā’. 46 Tadā mahākāruṇiko, bhātā me lokanāyako; Disvā saṁviggacittaṁ maṁ, imā gāthā abhāsatha. 47 ‘Āturaṁ kuṇapaṁ pūtiṁ, passa nande samussayaṁ; Asubhāya cittaṁ bhāvehi, ekaggaṁ susamāhitaṁ. 48 Yathā idaṁ tathā etaṁ, yathā etaṁ tathā idaṁ; Duggandhaṁ pūtikaṁ vāti, bālānaṁ abhinanditaṁ. 49 Evametaṁ avekkhantī, rattindivamatanditā; Tato sakāya paññāya, abhinibbijjha dakkhasi’. 50 Tatohaṁ atisaṁviggā, sutvā gāthā subhāsitā; Tatraṭṭhitāvahaṁ santī, arahattamapāpuṇiṁ. 51 Yattha yattha nisinnāhaṁ, sadā jhānaparāyaṇā; Jino tasmiṁ guṇe tuṭṭho, etadagge ṭhapesi maṁ. 52 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 53 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 54 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 55 Itthaṁ sudaṁ nandā bhikkhunī janapadakalyāṇī imā gāthāyo abhāsitthāti. 56 Nandātheriyāpadānaṁ pañcamaṁ. thi-ap40 0 Therīapadāna Khattiyāvagga 10 Pesalātherīapadāna |1| “Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 2 Sāvatthiyaṁ pure vare, upāsakakule 2413 --- thi-ap40 1:2 ahaṁ; Pasūtā taṁ jinavaraṁ, disvā sutvā ca desanaṁ. 3 Taṁ vīraṁ saraṇaṁ gantvā, sīlāni ca samādiyiṁ; Kadāci so mahāvīro, mahājanasamāgame. 4 Attano abhisambodhiṁ, pakāsesi narāsabho; Ananussutadhammesu, pubbe dukkhādikesu ca. 5 Cakkhu ñāṇañca paññā ca, vijjāloko ca āsi me; Taṁ sutvā uggahetvāna, paripucchiñca bhikkhavo. 6 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 7 Pacchime ca bhave dāni, Jātā seṭṭhimahākule; Upecca buddhaṁ saddhammaṁ, Sutvā saccūpasaṁhitaṁ. 8 Pabbajitvācireneva, saccatthāni vicintayaṁ; Khepetvā āsave sabbe, arahattamapāpuṇiṁ. 9 Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī homi mahāmune. 10 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 11 Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca; Ñāṇaṁ me vimalaṁ suddhaṁ, buddhaseṭṭhassa vāhasā. 12 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgīva bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavā. 13 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 14 Paṭisambhidā catasso, Vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, Kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 15 Itthaṁ sudaṁ pesalā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 16 Pesalātheriyāpadānaṁ dasamaṁ. Khattiyāvaggo catuttho. 17 Tassuddānaṁ 18 Khattiyā brāhmaṇī ceva, tathā uppaladāyikā; Siṅgālamātā sukkā ca, abhirūpā aḍḍhakāsikā. 19 Puṇṇā ca ambapālī ca, pesalāti ca tā dasa; Gāthāyo dvisatānettha, dvicattālīsa cuttari. 20 Atha vagguddānaṁ 21 Sumedhā ekūposathā, kuṇḍalakesī khattiyā; Sahassaṁ tisatā gāthā, sattatālīsa piṇḍitā. 22 Saha uddānagāthāhi, gaṇitāyo vibhāvibhi; Sahassaṁ tisataṁ gāthā, sattapaññāsameva cāti. 23 Therikāpadānaṁ samattaṁ. 24 Apadānapāḷi samattā. thi-ap2 0 Therīapadāna Sumedhāvagga 2 Mekhalādāyikātherīapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, thūpakārāpikā ahuṁ; Mekhalikā mayā dinnā, navakammāya satthuno. 2 Niṭṭhite ca mahāthūpe, mekhalaṁ punadāsahaṁ; Lokanāthassa munino, pasannā sehi pāṇibhi. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ mekhalamadaṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, thūpakārassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ mekhalādāyikā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Mekhalādāyikātheriyāpadānaṁ dutiyaṁ. thi-ap6 0 Therīapadāna Sumedhāvagga 6. Ekapiṇḍapātadāyikātherīapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, bandhumā nāma khattiyo; Tassa rañño ahuṁ bhariyā, ekajjhaṁ cārayāmahaṁ. 2 Rahogatā nisīditvā, evaṁ cintesahaṁ tadā; ‘Ādāya gamanīyaṁ hi, kusalaṁ natthi me kataṁ. 3 Mahābhitāpaṁ kaṭukaṁ, ghorarūpaṁ sudāruṇaṁ; Nirayaṁ nūna gacchāmi, ettha me natthi saṁsayo’. 4 Rājānaṁ upasaṅkamma, idaṁ vacanamabraviṁ; ‘Ekaṁ me samaṇaṁ dehi, bhojayissāmi khattiya’. 5 Adāsi me mahārājā, samaṇaṁ bhāvitindriyaṁ; Tassa pattaṁ gahetvāna, paramannena pūrayiṁ. 6 Pūrayitvā paramannaṁ, gandhālepaṁ akāsahaṁ; Jālena pidahitvāna, vatthayugena chādayiṁ. 7 Ārammaṇaṁ mamaṁ etaṁ, sarāmi yāvajīvihaṁ; Tattha cittaṁ pasādetvā, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 8 Tiṁsānaṁ devarājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ; Manasā patthitaṁ mayhaṁ, nibbattati yathicchitaṁ. 9 Vīsānaṁ cakkavattīnaṁ, mahesittamakārayiṁ; Ocitattāva hutvāna, saṁsarāmi bhavesvahaṁ. 10 Sabbabandhanamuttāhaṁ, apetā me upādikā; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 11 Ekanavutito kappe, 2414 --- thi-ap6 1:11 yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, piṇḍapātassidaṁ phalaṁ. 12 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 13 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 14 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 15 Itthaṁ sudaṁ ekapiṇḍapātadāyikā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 16 Ekapiṇḍapātadāyikātheriyāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. thi-ap21 0 Therīapadāna Kuṇḍalakesīvagga 1 Kuṇḍalakesātherīapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, jātā seṭṭhikule ahuṁ; Nānāratanapajjote, mahāsukhasamappitā. 3 Upetvā taṁ mahāvīraṁ, assosiṁ dhammadesanaṁ; Tato jātappasādāhaṁ, upesiṁ saraṇaṁ jinaṁ. 4 Tadā mahākāruṇiko, padumuttaranāmako; Khippābhiññānamagganti, ṭhapesi bhikkhuniṁ subhaṁ. 5 Taṁ sutvā muditā hutvā, dānaṁ datvā mahesino; Nipacca sirasā pāde, taṁ ṭhānamabhipatthayiṁ. 6 Anumodi mahāvīro, ‘bhadde yaṁ tebhipatthitaṁ; Samijjhissati taṁ sabbaṁ, sukhinī hohi nibbutā. 7 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 8 Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā; Bhaddākuṇḍalakesāti, hessati satthu sāvikā’. 9 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 10 Tato cutā yāmamagaṁ, tatohaṁ tusitaṁ gatā; Tato ca nimmānaratiṁ, vasavattipuraṁ tato. 11 Yattha yatthūpapajjāmi, tassa kammassa vāhasā; Tattha tattheva rājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ. 12 Tato cutā manussesu, rājūnaṁ cakkavattinaṁ; Maṇḍalīnañca rājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ. 13 Sampattiṁ anubhotvāna, devesu mānusesu ca; Sabbattha sukhitā hutvā, nekakappesu saṁsariṁ. 14 Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 15 Upaṭṭhāko mahesissa, tadā āsi narissaro; Kāsirājā kikī nāma, bārāṇasipuruttame. 16 Tassa dhītā catutthāsiṁ, bhikkhudāyīti vissutā; Dhammaṁ sutvā jinaggassa, pabbajjaṁ samarocayiṁ. 17 Anujāni na no tāto, agāreva tadā mayaṁ; Vīsavassasahassāni, vicarimha atanditā. 18 Komāribrahmacariyaṁ, rājakaññā sukhedhitā; Buddhopaṭṭhānaniratā, muditā satta dhītaro. 19 Samaṇī samaṇaguttā ca, bhikkhunī bhikkhudāyikā; Dhammā ceva sudhammā ca, sattamī saṅghadāyikā. 20 Khemā uppalavaṇṇā ca, paṭācārā ahaṁ tadā; Kisāgotamī dhammadinnā, visākhā hoti sattamī. 21 Tehi kammehi sukatehi, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 22 Pacchime ca bhave dāni, giribbajapuruttame; Jātā seṭṭhikule phīte, yadāhaṁ yobbane ṭhitā. 23 Coraṁ vadhatthaṁ nīyantaṁ, disvā rattā tahiṁ ahaṁ; Pitā me taṁ sahassena, mocayitvā vadhā tato. 24 Adāsi tassa maṁ tāto, viditvāna manaṁ mama; Tassāhamāsiṁ visaṭṭhā, atīva dayitā hitā. 25 So me bhūsanalobhena, balimajjhāsayo diso; Corappapātaṁ netvāna, pabbataṁ cetayī vadhaṁ. 26 Tadāhaṁ paṇamitvāna, sattukaṁ sukatañjalī; Rakkhantī attano pāṇaṁ, idaṁ vacanamabraviṁ. 27 ‘Idaṁ suvaṇṇakeyūraṁ, muttā veḷuriyā bahū; Sabbaṁ harassu bhaddante, mañca dāsīti sāvaya’. 28 ‘Oropayassu kalyāṇī, mā bāḷhaṁ paridevasi; Na cāhaṁ abhijānāmi, ahantvā dhanamābhataṁ’. 29 ‘Yato sarāmi attānaṁ, yato pattosmi viññutaṁ; Na cāhaṁ abhijānāmi, aññaṁ piyataraṁ tayā. 30 Ehi taṁ upagūhissaṁ, katvāna taṁ padakkhiṇaṁ; Na ca dāni puno atthi, mama tuyhañca saṅgamo’. 31 ‘Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti paṇḍito; Itthīpi paṇḍitā hoti, tattha tattha vicakkhaṇā. 32 Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti paṇḍito; Itthīpi paṇḍitā hoti, lahuṁ atthavicintikā’. 33 Lahuñca vata khippañca, nikaṭṭhe samacetayiṁ; Migaṁ uṇṇā yathā evaṁ, tadāhaṁ sattukaṁ vadhiṁ. 34 Yo ca uppatitaṁ atthaṁ, na khippamanubujjhati; So haññate mandamati, corova girigabbhare. 35 Yo ca uppatitaṁ atthaṁ, khippameva nibodhati; Muccate sattusambādhā, tadāhaṁ sattukā 2415 --- thi-ap21 1:35 yathā. 36 Tadāhaṁ pātayitvāna, giriduggamhi sattukaṁ; Santikaṁ setavatthānaṁ, upetvā pabbajiṁ ahaṁ. 37 Saṇḍāsena ca kese me, luñcitvā sabbaso tadā; Pabbajitvāna samayaṁ, ācikkhiṁsu nirantaraṁ. 38 Tato taṁ uggahetvāhaṁ, nisīditvāna ekikā; Samayaṁ taṁ vicintesiṁ, suvāno mānusaṁ karaṁ. 39 Chinnaṁ gayha samīpe me, pātayitvā apakkami; Disvā nimittamalabhiṁ, hatthaṁ taṁ puḷavākulaṁ. 40 Tato uṭṭhāya saṁviggā, apucchiṁ sahadhammike; Te avocuṁ ‘vijānanti, taṁ atthaṁ sakyabhikkhavo’. 41 Sāhaṁ tamatthaṁ pucchissaṁ, upetvā buddhasāvake; Te mamādāya gacchiṁsu, buddhaseṭṭhassa santikaṁ. 42 So me dhammamadesesi, khandhāyatanadhātuyo; Asubhāniccadukkhāti, anattāti ca nāyako. 43 Tassa dhammaṁ suṇitvāhaṁ, dhammacakkhuṁ visodhayiṁ; Tato viññātasaddhammā, pabbajjaṁ upasampadaṁ. 44 Āyācito tadā āha, ‘ehi bhadde’ti nāyako; Tadāhaṁ upasampannā, parittaṁ toyamaddasaṁ. 45 Pādapakkhālanenāhaṁ, ñatvā saudayabbayaṁ; Tathā sabbepi saṅkhāre, īdisaṁ cintayiṁ tadā. 46 Tato cittaṁ vimucci me, anupādāya sabbaso; Khippābhiññānamaggaṁ me, tadā paññāpayī jino. 47 Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā; Paracittāni jānāmi, satthusāsanakārikā. 48 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Khepetvā āsave sabbe, visuddhāsiṁ sunimmalā. 49 Pariciṇṇo mayā satthā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ; Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā. 50 Yassatthāya pabbajitā, agārasmānagāriyaṁ; So me attho anuppatto, sabbasaṁyojanakkhayo. 51 Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca; Ñāṇaṁ me vimalaṁ suddhaṁ, buddhaseṭṭhassa sāsane. 52 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgīva bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavā. 53 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 54 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 55 Itthaṁ sudaṁ bhaddākuṇḍalakesā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 56 Kuṇḍalakesātheriyāpadānaṁ paṭhamaṁ. thi-ap35 0 Therīapadāna Khattiyāvagga 5. Sukkātherīapadāna |1| “Ekanavutito kappe, vipassī nāma nāyako; Uppajji cārudassano, sabbadhammavipassako. 2 Tadāhaṁ bandhumatiyaṁ, jātā aññatare kule; Dhammaṁ sutvāna munino, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 3 Bahussutā dhammadharā, paṭibhānavatī tathā; Vicittakathikā cāpi, jinasāsanakārikā. 4 Tadā dhammakathaṁ katvā, hitāya janataṁ bahuṁ; Tato cutāhaṁ tusitaṁ, upapannā yasassinī. 5 Ekattiṁse ito kappe, sikhī viya sikhī jino; Tapanto yasasā loke, uppajji vadataṁ varo. 6 Tadāpi pabbajitvāna, buddhasāsanakovidā; Jotetvā jinavākyāni, tatopi tidivaṁ gatā. 7 Ekattiṁseva kappamhi, vessabhū nāma nāyako; Uppajjittha mahāñāṇī, tadāpi ca tathevahaṁ. 8 Pabbajitvā dhammadharā, jotayiṁ jinasāsanaṁ; Gantvā marupuraṁ rammaṁ, anubhosiṁ mahāsukhaṁ. 9 Imamhi bhaddake kappe, kakusandho jinuttamo; Uppajji narasaraṇo, tadāpi ca tathevahaṁ. 10 Pabbajitvā munimataṁ, jotayitvā yathāyukaṁ; Tato cutāhaṁ tidivaṁ, agaṁ sabhavanaṁ yathā. 11 Imasmiṁyeva kappamhi, koṇāgamananāyako; Uppajji lokasaraṇo, araṇo amataṅgato. 12 Tadāpi pabbajitvāna, sāsane tassa tādino; Bahussutā dhammadharā, jotayiṁ jinasāsanaṁ. 13 Imasmiṁyeva kappamhi, kassapo munimuttamo; Uppajji lokasaraṇo, araṇo maraṇantagū. 14 Tassāpi naravīrassa, pabbajitvāna sāsane; Pariyāpuṭasaddhammā, paripucchā visāradā. 15 Susīlā lajjinī ceva, tīsu sikkhāsu kovidā; Bahuṁ dhammakathaṁ katvā, yāvajīvaṁ mahāmune. 16 Tena kammavipākena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 17 Pacchime ca bhave dāni, giribbajapuruttame; Jātā seṭṭhikule phīte, mahāratanasañcaye. 18 Yadā bhikkhusahassena, parivuto lokanāyako; Upāgami rājagahaṁ, sahassakkhena 2416 --- thi-ap35 1:18 vaṇṇito. 19 Danto dantehi saha purāṇajaṭilehi, Vippamutto vippamuttehi; Siṅgīnikkhasavaṇṇo, Rājagahaṁ pāvisi bhagavā. 20 Disvā buddhānubhāvaṁ taṁ, sutvāva guṇasañcayaṁ; Buddhe cittaṁ pasādetvā, pūjayiṁ taṁ yathābalaṁ. 21 Aparena ca kālena, dhammadinnāya santike; Agārā nikkhamitvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 22 Kesesu chijjamānesu, kilese jhāpayiṁ ahaṁ; Uggahiṁ sāsanaṁ sabbaṁ, pabbajitvā cirenahaṁ. 23 Tato dhammamadesesiṁ, mahājanasamāgame; Dhamme desiyamānamhi, dhammābhisamayo ahu. 24 Nekapāṇasahassānaṁ, taṁ viditvātivimhito; Abhippasanno me yakkho, bhamitvāna giribbajaṁ. 25 Kiṁ me katā rājagahe manussā, Madhuṁ pītāva acchare; Ye sukkaṁ na upāsanti, Desentiṁ amataṁ padaṁ. 26 Tañca appaṭivānīyaṁ, asecanakamojavaṁ; Pivanti maññe sappaññā, valāhakamivaddhagū. 27 Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī homi mahāmune. 28 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 29 Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca; Ñāṇaṁ mama mahāvīra, uppannaṁ tava santike. 30 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 31 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 32 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 33 Itthaṁ sudaṁ sukkā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 34 Sukkātheriyāpadānaṁ pañcamaṁ. Pañcamaṁ bhāṇavāraṁ. thi-ap14 0 Therīapadāna Ekūposathikavagga 4. Ekāsanadāyikātherīapadāna |1| “Nagare haṁsavatiyā, ahosiṁ bālikā tadā; Mātā ca me pitā ceva, kammantaṁ agamaṁsu te. 2 Majjhanhikamhi sūriye, addasaṁ samaṇaṁ ahaṁ; Vīthiyā anugacchantaṁ, āsanaṁ paññapesahaṁ. 3 Gonakāvikatikāhi, paññapetvā mamāsanaṁ; Pasannacittā sumanā, idaṁ vacanamabraviṁ. 4 ‘Santattā kuthitā bhūmi, sūro majjhanhike ṭhito; Mālutā ca na vāyanti, kālo cevettha mehiti. 5 Paññattamāsanamidaṁ, tavatthāya mahāmuni; Anukampaṁ upādāya, nisīda mama āsane’. 6 Nisīdi tattha samaṇo, sudanto suddhamānaso; Tassa pattaṁ gahetvāna, yathārandhaṁ adāsahaṁ. 7 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 8 Tattha me sukataṁ byamhaṁ, āsanena sunimmitaṁ; Saṭṭhiyojanamubbedhaṁ, tiṁsayojanavitthataṁ. 9 Soṇṇamayā maṇimayā, athopi phalikāmayā; Lohitaṅgamayā ceva, pallaṅkā vividhā mama. 10 Tūlikāvikatikāhi, kaṭṭissacittakāhi ca; Uddaekantalomī ca, pallaṅkā me susaṇṭhitā. 11 Yadā icchāmi gamanaṁ, hāsakhiḍḍasamappitā; Saha pallaṅkaseṭṭhena, gacchāmi mama patthitaṁ. 12 Asīti devarājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ; Sattati cakkavattīnaṁ, mahesittamakārayiṁ. 13 Bhavābhave saṁsarantī, mahābhogaṁ labhāmahaṁ; Bhoge me ūnatā natthi, ekāsanassidaṁ phalaṁ. 14 Duve bhave saṁsarāmi, devatte atha mānuse; Aññe bhave na jānāmi, ekāsanassidaṁ phalaṁ. 15 Duve kule pajāyāmi, khattiye cāpi brāhmaṇe; Uccākulīnā sabbattha, ekāsanassidaṁ phalaṁ. 16 Domanassaṁ na jānāmi, cittasantāpanaṁ mama; Vevaṇṇiyaṁ na jānāmi, ekāsanassidaṁ phalaṁ. 17 Dhātiyo maṁ upaṭṭhanti, khujjā celāpikā bahū; Aṅkena aṅkaṁ gacchāmi, ekāsanassidaṁ phalaṁ. 18 Aññā nhāpenti bhojenti, aññā ramenti maṁ sadā; Aññā gandhaṁ vilimpanti, ekāsanassidaṁ phalaṁ. 19 Maṇḍape rukkhamūle vā, suññāgāre vasantiyā; Mama saṅkappamaññāya, pallaṅko upatiṭṭhati. 20 Ayaṁ pacchimako mayhaṁ, carimo vattate bhavo; Ajjāpi rajjaṁ chaḍḍetvā, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 21 Satasahassito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ekāsanassidaṁ phalaṁ. 22 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 23 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 24 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 25 Itthaṁ sudaṁ ekāsanadāyikā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 26 Ekāsanadāyikātheriyāpadānaṁ catutthaṁ. thi-ap26 0 Therīapadāna Kuṇḍalakesīvagga 6. 2417 --- thi-ap26 1:0 Soṇātherīapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Tadā seṭṭhikule jātā, sukhitā pūjitā piyā; Upetvā taṁ munivaraṁ, assosiṁ madhuraṁ vacaṁ. 3 Āraddhavīriyānaggaṁ, vaṇṇesi bhikkhuniṁ jino; Taṁ sutvā muditā hutvā, kāraṁ katvāna satthuno. 4 Abhivādiya sambuddhaṁ, ṭhānaṁ taṁ patthayiṁ tadā; Anumodi mahāvīro, ‘sijjhataṁ paṇidhī tava. 5 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 6 Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā; Soṇāti nāma nāmena, hessati satthu sāvikā’. 7 Taṁ sutvā muditā hutvā, yāvajīvaṁ tadā jinaṁ; Mettacittā paricariṁ, paccayehi vināyakaṁ. 8 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 9 Pacchime ca bhave dāni, jātā seṭṭhikule ahaṁ; Sāvatthiyaṁ puravare, iddhe phīte mahaddhane. 10 Yadā ca yobbanappattā, gantvā patikulaṁ ahaṁ; Dasa puttāni ajaniṁ, surūpāni visesato. 11 Sukhedhitā ca te sabbe, jananettamanoharā; Amittānampi rucitā, mama pageva te piyā. 12 Tato mayhaṁ akāmāya, dasaputtapurakkhato; Pabbajittha sa me bhattā, devadevassa sāsane. 13 Tadekikā vicintesiṁ, ‘jīvitenālamatthu me; Cattāya patiputtehi, vuḍḍhāya ca varākiyā. 14 Ahampi tattha gacchissaṁ, sampatto yattha me pati’; Evāhaṁ cintayitvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 15 Tato ca maṁ bhikkhuniyo, ekaṁ bhikkhunupassaye; Vihāya gacchumovādaṁ, ‘tāpehi udakaṁ’ iti. 16 Tadā udakamāhitvā, okiritvāna kumbhiyā; Culle ṭhapetvā āsīnā, tato cittaṁ samādahiṁ. 17 Khandhe aniccato disvā, dukkhato ca anattato; Khepetvā āsave sabbe, arahattamapāpuṇiṁ. 18 Tadāgantvā bhikkhuniyo, uṇhodakamapucchisuṁ; Tejodhātumadhiṭṭhāya, khippaṁ santāpayiṁ jalaṁ. 19 Vimhitā tā jinavaraṁ, etamatthamasāvayuṁ; Taṁ sutvā mudito nātho, imaṁ gāthaṁ abhāsatha. 20 ‘Yo ca vassasataṁ jīve, kusīto hīnavīriyo; Ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo, vīriyamārabhato daḷhaṁ’. 21 Ārādhito mahāvīro, mayā suppaṭipattiyā; Āraddhavīriyānaggaṁ, mamāha sa mahāmuni. 22 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 23 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 24 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 25 Itthaṁ sudaṁ soṇā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 26 Soṇātheriyāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. thi-ap18 0 Therīapadāna Ekūposathikavagga 8. Khemātherīapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, jātā seṭṭhikule ahuṁ; Nānāratanapajjote, mahāsukhasamappitā. 3 Upetvā taṁ mahāvīraṁ, assosiṁ dhammadesanaṁ; Tato jātappasādāhaṁ, upemi saraṇaṁ jinaṁ. 4 Mātaraṁ pitarañcāhaṁ, āyācitvā vināyakaṁ; Nimantayitvā sattāhaṁ, bhojayiṁ sahasāvakaṁ. 5 Atikkante ca sattāhe, mahāpaññānamuttamaṁ; Bhikkhuniṁ etadaggamhi, ṭhapesi narasārathi. 6 Taṁ sutvā muditā hutvā, puno tassa mahesino; Kāraṁ katvāna taṁ ṭhānaṁ, paṇipacca paṇīdahiṁ. 7 Tato mama jino āha, ‘sijjhataṁ paṇidhī tava; Sasaṅghe me kataṁ kāraṁ, appameyyaphalaṁ tayā. 8 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 9 Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā; Etadaggamanuppattā, khemā nāma bhavissati’. 10 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsūpagā ahaṁ. 11 Tato cutā yāmamagaṁ, tatohaṁ tusitaṁ gatā; Tato ca nimmānaratiṁ, vasavattipuraṁ tato. 12 Yattha yatthūpapajjāmi, tassa kammassa vāhasā; Tattha tattheva rājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ. 13 Tato cutā manussatte, rājūnaṁ cakkavattinaṁ; Maṇḍalīnañca rājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ. 14 Sampattiṁ anubhotvāna, devesu manujesu ca; Sabbattha sukhitā hutvā, nekakappesu saṁsariṁ. 15 Ekanavutito kappe, vipassī lokanāyako; Uppajji 2418 --- thi-ap18 1:15 cārudassano, sabbadhammavipassako. 16 Tamahaṁ lokanāyakaṁ, upetvā narasārathiṁ; Dhammaṁ bhaṇitaṁ sutvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 17 Dasavassasahassāni, tassa vīrassa sāsane; Brahmacariyaṁ caritvāna, yuttayogā bahussutā. 18 Paccayākārakusalā, catusaccavisāradā; Nipuṇā cittakathikā, satthusāsanakārikā. 19 Tato cutāhaṁ tusitaṁ, upapannā yasassinī; Abhibhomi tahiṁ aññe, brahmacārīphalenahaṁ. 20 Yattha yatthūpapannāhaṁ, mahābhogā mahaddhanā; Medhāvinī rūpavatī, vinītaparisāpi ca. 21 Bhavāmi tena kammena, yogena jinasāsane; Sabbā sampattiyo mayhaṁ, sulabhā manaso piyā. 22 Yopi me bhavate bhattā, yattha yattha gatāyapi; Vimāneti na maṁ koci, paṭipattibalena me. 23 Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Nāmena koṇāgamano, uppajji vadataṁ varo. 24 Tadā hi bārāṇasiyaṁ, susamiddhakulappajā; Dhanañjānī sumedhā ca, ahampi ca tayo janā. 25 Saṅghārāmamadāsimha, dānasahāyikā pure; Saṅghassa ca vihārampi, uddissa kārikā mayaṁ. 26 Tato cutā mayaṁ sabbā, tāvatiṁsūpagā ahuṁ; Yasasā aggataṁ pattā, manussesu tatheva ca. 27 Imasmiṁyeva kappamhi, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 28 Upaṭṭhāko mahesissa, tadā āsi narissaro; Kāsirājā kikī nāma, bārāṇasipuruttame. 29 Tassāsiṁ jeṭṭhikā dhītā, samaṇī iti vissutā; Dhammaṁ sutvā jinaggassa, pabbajjaṁ samarocayiṁ. 30 Anujāni na no tāto, agāreva tadā mayaṁ; Vīsavassasahassāni, vicarimha atanditā. 31 Komāribrahmacariyaṁ, rājakaññā sukhedhitā; Buddhopaṭṭhānaniratā, muditā satta dhītaro. 32 Samaṇī samaṇaguttā ca, bhikkhunī bhikkhudāyikā; Dhammā ceva sudhammā ca, sattamī saṅghadāyikā. 33 Ahaṁ uppalavaṇṇā ca, paṭācārā ca kuṇḍalā; Kisāgotamī dhammadinnā, visākhā hoti sattamī. 34 Kadāci so narādicco, dhammaṁ desesi abbhutaṁ; Mahānidānasuttantaṁ, sutvā taṁ pariyāpuṇiṁ. 35 Tehi kammehi sukatehi, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 36 Pacchime ca bhave dāni, sākalāya puruttame; Rañño maddassa dhītāmhi, manāpā dayitā piyā. 37 Saha me jātamattamhi, khemaṁ tamhi pure ahu; Tato khemāti nāmaṁ me, guṇato upapajjatha. 38 Yadāhaṁ yobbanaṁ pattā, rūpalāvaññabhūsitā; Tadā adāsi maṁ tāto, bimbisārassa rājino. 39 Tassāhaṁ suppiyā āsiṁ, rūpake lāyane ratā; Rūpānaṁ dosavādīti, na upesiṁ mahādayaṁ. 40 Bimbisāro tadā rājā, mamānuggahabuddhiyā; Vaṇṇayitvā veḷuvanaṁ, gāyake gāpayī mamaṁ. 41 Rammaṁ veḷuvanaṁ yena, na diṭṭhaṁ sugatālayaṁ; Na tena nandanaṁ diṭṭhaṁ, iti maññāmase mayaṁ. 42 Yena veḷuvanaṁ diṭṭhaṁ, naranandananandanaṁ; Sudiṭṭhaṁ nandanaṁ tena, amarindasunandanaṁ. 43 Vihāya nandanaṁ devā, otaritvā mahītalaṁ; Rammaṁ veḷuvanaṁ disvā, na tappanti suvimhitā. 44 Rājapuññena nibbattaṁ, buddhapuññena bhūsitaṁ; Ko vattā tassa nissesaṁ, vanassa guṇasañcayaṁ. 45 Taṁ sutvā vanasamiddhaṁ, mama sotamanoharaṁ; Daṭṭhukāmā tamuyyānaṁ, rañño ārocayiṁ tadā. 46 Mahatā parivārena, tadā ca so mahīpati; Maṁ pesesi tamuyyānaṁ, dassanāya samussukaṁ. 47 ‘Gaccha passa mahābhoge, vanaṁ nettarasāyanaṁ; Yaṁ sadā bhāti siriyā, sugatābhānurañjitaṁ’. 48 ‘Yadā ca piṇḍāya muni, giribbajapuruttamaṁ; Paviṭṭhohaṁ tadāyeva, vanaṁ daṭṭhumupāgamiṁ’. 49 Tadā taṁ phullavipinaṁ, nānābhamarakūjitaṁ; Kokilāgītasahitaṁ, mayūragaṇanaccitaṁ. 50 Appasaddamanākiṇṇaṁ, nānācaṅkamabhūsitaṁ; Kuṭimaṇḍapasaṅkiṇṇaṁ, yogīvaravirājitaṁ. 51 Vicarantī amaññissaṁ, ‘saphalaṁ nayanaṁ mama’; Tatthāpi taruṇaṁ bhikkhuṁ, yuttaṁ disvā vicintayiṁ. 52 ‘Īdise vipine ramme, ṭhitoyaṁ navayobbane; Vasantamiva kantena, rūpena ca samanvito. 53 Nisinno rukkhamūlamhi, muṇḍo saṅghāṭipāruto; Jhāyate vatayaṁ bhikkhu, hitvā visayajaṁ ratiṁ. 54 Nanu nāma gahaṭṭhena, kāmaṁ bhutvā yathāsukhaṁ; Pacchā jiṇṇena dhammoyaṁ, caritabbo subhaddako’. 55 ‘Suññakan’ti viditvāna, ‘gandhagehaṁ jinālayaṁ’; Upetvā jinamaddakkhaṁ, udayantaṁva bhākaraṁ. 56 Ekakaṁ sukhamāsīnaṁ, bījamānaṁ varitthiyā; Disvānevaṁ vicintesiṁ, ‘nāyaṁ lūkho narāsabho. 57 Sā kaññā kanakābhāsā, 2419 --- thi-ap18 1:57 padumānanalocanā; Bimboṭṭhī kundadasanā, manonettarasāyanā. 58 Hemadolābhasavanā, kalikākārasutthanī; Vedimajjhāva sussoṇī, rambhoru cārubhūsanā. 59 Rattaṁsakupasambyānā, nīlamaṭṭhanivāsanā; Atappaneyyarūpena, hāsabhāvasamanvitā’. 60 Disvā tamevaṁ cintesiṁ, ‘ahoyamabhirūpinī; Na mayānena nettena, diṭṭhapubbā kudācanaṁ’. 61 Tato jarābhibhūtā sā, vivaṇṇā vikatānanā; Bhinnadantā setasirā, salālā vadanāsuci. 62 Saṅkhittakaṇṇā setakkhī, lambāsubhapayodharā; Valivitatasabbaṅgī, sirāvitatadehinī. 63 Nataṅgā daṇḍadutiyā, upphāsulikatā kisā; Pavedhamānā patitā, nissasantī muhuṁ muhuṁ. 64 Tato me āsi saṁvego, abbhuto lomahaṁsano; ‘Dhiratthu rūpaṁ asuciṁ, ramante yattha bālisā’. 65 Tadā mahākāruṇiko, disvā saṁviggamānasaṁ; Udaggacitto sugato, imā gāthā abhāsatha. 66 ‘Āturaṁ asuciṁ pūtiṁ, passa kheme samussayaṁ; Uggharantaṁ paggharantaṁ, bālānaṁ abhinanditaṁ. 67 Asubhāya cittaṁ bhāvehi, ekaggaṁ susamāhitaṁ; Sati kāyagatā tyatthu, nibbidā bahulā bhava. 68 Yathā idaṁ tathā etaṁ, yathā etaṁ tathā idaṁ; Ajjhattañca bahiddhā ca, kāye chandaṁ virājaya. 69 Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha; Tato mānābhisamayā, upasantā carissasi. 70 Ye rāgarattānupatanti sotaṁ, Sayaṁ kataṁ makkaṭakova jālaṁ; Etampi chetvāna paribbajanti, Anapekkhino kāmasukhaṁ pahāya’. 71 Tato kallitacittaṁ maṁ, ñatvāna narasārathi; Mahānidānaṁ desesi, suttantaṁ vinayāya me. 72 Sutvā suttantaseṭṭhaṁ taṁ, pubbasaññamanussariṁ; Tattha ṭhitāvahaṁ santī, dhammacakkhuṁ visodhayiṁ. 73 Nipatitvā mahesissa, pādamūlamhi tāvade; Accayaṁ desanatthāya, idaṁ vacanamabraviṁ. 74 ‘Namo te sabbadassāvī, namo te karuṇākara; Namo te tiṇṇasaṁsāra, namo te amataṁdada. 75 Diṭṭhigahanapakkhandā, kāmarāgavimohitā; Tayā sammā upāyena, vinītā vinaye ratā. 76 Adassanena vibhogā, tādisānaṁ mahesinaṁ; Anubhonti mahādukkhaṁ, sattā saṁsārasāgare. 77 Yadāhaṁ lokasaraṇaṁ, araṇaṁ araṇantaguṁ; Nāddasāmi adūraṭṭhaṁ, desayāmi tamaccayaṁ. 78 Mahāhitaṁ varadadaṁ, ahitoti visaṅkitā; Nopesiṁ rūpaniratā, desayāmi tamaccayaṁ’. 79 Tadā madhuranigghoso, mahākāruṇiko jino; Avoca tiṭṭha khemeti, siñcanto amatena maṁ. 80 Tadā paṇamya sirasā, katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ; Gantvā disvā narapatiṁ, idaṁ vacanamabraviṁ. 81 ‘Aho sammā upāyo te, cintitoyamarindama; Vanadassanakāmāya, diṭṭho nibbānato muni. 82 Yadi te ruccate rāja, sāsane tassa tādino; Pabbajissāmi rūpehaṁ, nibbinnā munivāṇinā’. 83 Dutiyaṁ bhāṇavāraṁ. 84 Añjaliṁ paggahetvāna, tadāha sa mahīpati; ‘Anujānāmi te bhadde, pabbajjā tava sijjhatu’. 85 Pabbajitvā tadā cāhaṁ, addhamāse upaṭṭhite; Dīpodayañca bhedañca, disvā saṁviggamānasā. 86 Nibbinnā sabbasaṅkhāre, paccayākārakovidā; Caturoghe atikkamma, arahattamapāpuṇiṁ. 87 Iddhīsu ca vasī āsiṁ, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī cāpi bhavāmahaṁ. 88 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 89 Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca; Parisuddhaṁ mama ñāṇaṁ, uppannaṁ buddhasāsane. 90 Kusalāhaṁ visuddhīsu, kathāvatthuvisāradā; Abhidhammanayaññū ca, vasippattāmhi sāsane. 91 Tato toraṇavatthusmiṁ, raññā kosalasāminā; Pucchitā nipuṇe pañhe, byākarontī yathātathaṁ. 92 Tadā sa rājā sugataṁ, upasaṅkamma pucchatha; Tatheva buddho byākāsi, yathā te byākatā mayā. 93 Jino tasmiṁ guṇe tuṭṭho, etadagge ṭhapesi maṁ; Mahāpaññānamaggāti, bhikkhunīnaṁ naruttamo. 94 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 95 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 96 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 97 Itthaṁ sudaṁ khemā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 98 Khemātheriyāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. thi-ap1 0 Therīapadāna Sumedhāvagga 1. 2420 --- thi-ap1 1:0 Sumedhātherīapadāna |1| Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. 2 Atha therikāpadānāni suṇātha— 3 “Bhagavati koṇāgamane, Saṅghārāmamhi navanivesanamhi; Sakhiyo tisso janiyo, Vihāradānaṁ adāsimha. 4 Dasakkhattuṁ satakkhattuṁ, Dasasatakkhattuṁ satānañca satakkhattuṁ; Devesu upapajjimha, Ko vādo mānuse bhave. 5 Deve mahiddhikā ahumha, mānusakamhi ko vādo; Sattaratanamahesī, itthiratanaṁ ahaṁ bhaviṁ. 6 Idha sañcitakusalā, susamiddhakulappajā; Dhanañjānī ca khemā ca, ahampi ca tayo janā. 7 Ārāmaṁ sukataṁ katvā, sabbāvayavamaṇḍitaṁ; Buddhappamukhasaṅghassa, niyyādetvā samoditā. 8 Yattha yatthūpapajjāmi, tassa kammassa vāhasā; Devesu aggataṁ pattā, manussesu tatheva ca. 9 Imasmiṁyeva kappamhi, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 10 Upaṭṭhāko mahesissa, tadā āsi narissaro; Kāsirājā kikī nāma, bārāṇasipuruttame. 11 Tassāsuṁ satta dhītaro, rājakaññā sukhedhitā; Buddhopaṭṭhānaniratā, brahmacariyaṁ cariṁsu tā. 12 Tāsaṁ sahāyikā hutvā, sīlesu susamāhitā; Datvā dānāni sakkaccaṁ, agāreva vataṁ cariṁ. 13 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsūpagā ahaṁ. 14 Tato cutā yāmamagaṁ, tatohaṁ tusitaṁ gatā; Tato ca nimmānaratiṁ, vasavattipuraṁ tato. 15 Yattha yatthūpapajjāmi, puññakammasamohitā; Tattha tattheva rājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ. 16 Tato cutā manussatte, rājūnaṁ cakkavattinaṁ; Maṇḍalīnañca rājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ. 17 Sampattimanubhotvāna, devesu mānusesu ca; Sabbattha sukhitā hutvā, nekajātīsu saṁsariṁ. 18 So hetu ca so pabhavo, Tammūlaṁ sāsane khamaṁ; Paṭhamaṁ taṁ samodhānaṁ, Taṁ dhammaratāya nibbānaṁ. 19 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgīva bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavā. 20 Svāgataṁ vata me āsi, buddhaseṭṭhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 21 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 22 Itthaṁ sudaṁ sumedhā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 23 Sumedhātheriyāpadānaṁ paṭhamaṁ. thi-ap39 0 Therīapadāna Khattiyāvagga 9 Ambapālitherīapadāna |1| “Yo raṁsiphusitāveḷo, phusso nāma mahāmuni; Tassāhaṁ bhaginī āsiṁ, ajāyiṁ khattiye kule. 2 Tassa dhammaṁ suṇitvāhaṁ, vippasannena cetasā; Mahādānaṁ daditvāna, patthayiṁ rūpasampadaṁ. 3 Ekattiṁse ito kappe, sikhī lokagganāyako; Uppanno lokapajjoto, tilokasaraṇo jino. 4 Tadāruṇapure ramme, brāhmaññakulasambhavā; Vimuttacittaṁ kupitā, bhikkhuniṁ abhisāpayiṁ. 5 ‘Vesikāva anācārā’, jinasāsanadūsikā; Evaṁ akkosayitvāna, tena pāpena kammunā. 6 Dāruṇaṁ nirayaṁ gantvā, mahādukkhasamappitā; Tato cutā manussesu, upapannā tapassinī. 7 Dasajātisahassāni, gaṇikattamakārayiṁ; Tamhā pāpā na muccissaṁ, bhutvā duṭṭhavisaṁ yathā. 8 Brahmacariyamasevissaṁ, kassape jinasāsane; Tena kammavipākena, ajāyiṁ tidase pure. 9 Pacchime bhave sampatte, ahosiṁ opapātikā; Ambasākhantare jātā, ambapālīti tenahaṁ. 10 Parivutā pāṇakoṭīhi, pabbajiṁ jinasāsane; Pattāhaṁ acalaṁ ṭhānaṁ, dhītā buddhassa orasā. 11 Iddhīsu ca vasī homi, sotadhātuvisuddhiyā; Cetopariyañāṇassa, vasī homi mahāmuni. 12 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 13 Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca; Ñāṇaṁ me vimalaṁ suddhaṁ, buddhaseṭṭhassa vāhasā. 14 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 15 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 16 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 17 Itthaṁ sudaṁ ambapāli bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 18 Ambapālitheriyāpadānaṁ navamaṁ. thi-ap13 0 Therīapadāna Ekūposathikavagga 3. 2421 --- thi-ap13 1:0 Modakadāyikātherīapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, kumbhadāsī ahosahaṁ; Mama bhāgaṁ gahetvāna, gacchaṁ udakahārikā. 2 Panthamhi samaṇaṁ disvā, santacittaṁ samāhitaṁ; Pasannacittā sumanā, modake tīṇidāsahaṁ. 3 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Ekanavutikappāni, vinipātaṁ nagacchahaṁ. 4 Sampatti taṁ karitvāna, sabbaṁ anubhaviṁ ahaṁ; Modake tīṇi datvāna, pattāhaṁ acalaṁ padaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 6 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ modakadāyikā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Modakadāyikātheriyāpadānaṁ tatiyaṁ. thi-ap32 0 Therīapadāna Khattiyāvagga 2 Caturāsītibhikkhunīsahassaapadāna |1| “Cullāsītisahassāni, brāhmaññakulasambhavā; Sukhumālahatthapādā, pure tuyhaṁ mahāmune. 2 Vessasuddakule jātā, devā nāgā ca kinnarā; Cātuddīpā bahū kaññā, pure tuyhaṁ mahāmune. 3 Kāci pabbajitā atthi, sabbadassāvino bahū; Devā ca kinnarā nāgā, phusissanti anāgate. 4 Anubhotvā yasaṁ sabbaṁ, Patvāna sabbasampadā; Tumhaṁ pasādaṁ paṭiladdhā, Bujjhissanti anāgate. 5 Amhe brāhmaṇadhītā tu, brāhmaññakulasambhavā; Pekkhato no mahāvīra, pāde vandāma cakkhuma. 6 Upāhatā bhavā sabbe, mūlataṇhā samūhatā; Samucchinnā anusayā, puññasaṅkhāradālitā. 7 Samādhigocarā sabbā, samāpattivasī katā; Jhānena dhammaratiyā, viharissāma no sadā. 8 Bhavanetti avijjā ca, saṅkhārāpi ca khepitā; Sududdasaṁ padaṁ gantvā, anujānātha nāyaka”. 9 “Upakārā mamaṁ tumhe, dīgharattaṁ katāvino; Catunnaṁ saṁsayaṁ chetvā, sabbā gacchantu nibbutiṁ”. 10 Vanditvā munino pāde, katvā iddhivikubbanaṁ; Kāci dassenti ālokaṁ, andhakāramathāparā. 11 Dassenti candasūriye, sāgarañca samacchakaṁ; Sineruṁ paribhaṇḍañca, dassenti pārichattakaṁ. 12 Tāvatiṁsañca bhavanaṁ, yāmaṁ dassenti iddhiyā; Tusitaṁ nimmite deve, vasavattī mahissare. 13 Brahmāno kāci dassenti, caṅkamañca mahārahaṁ; Brahmavaṇṇañca māpetvā, dhammaṁ desenti suññataṁ. 14 Nānāvikubbanaṁ katvā, iddhiṁ dassiya satthuno; Dassayiṁsu balaṁ sabbā, pāde vandiṁsu satthuno. 15 “Iddhīsu ca vasī homa, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī homa mahāmune. 16 Pubbenivāsaṁ jānāma, dibbacakkhu visodhitaṁ; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 17 Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca; Ñāṇaṁ amhaṁ mahāvīra, uppannaṁ tava santike. 18 Pubbānaṁ lokanāthānaṁ, saṅgamaṁ no nidassitaṁ; Adhikāraṁ bahuṁ amhaṁ, tuyhatthāya mahāmune. 19 Yaṁ amhehi kataṁ kammaṁ, kusalaṁ sara taṁ mune; Tuyhatthāya mahāvīra, puññānupacitāni no. 20 Satasahassito kappe, padumuttaro mahāmuni; Puraṁ haṁsavatī nāma, sambuddhassa kulāsayaṁ. 21 Dvārena haṁsavatiyā, gaṅgā sandati sabbadā; Ubbāḷhā nadiyā bhikkhū, gamanaṁ na labhanti te. 22 Divasaṁ dve tayo ceva, sattāhaṁ māsikaṁ tato; Catumāsampi sampuṇṇaṁ, gamanaṁ na labhanti te. 23 Tadā ahu sattasāro, jaṭilo nāma raṭṭhiko; Oruddhe bhikkhavo disvā, setuṁ gaṅgāya kārayi. 24 Tadā satasahassehi, setuṁ gaṅgāya kārayi; Saṅghassa orime tīre, vihārañca akārayi. 25 Itthiyo purisā ceva, uccanīcakulāni ca; Tassa setuṁ vihārañca, samabhāgaṁ akaṁsu te. 26 Amhe aññe ca mānujā, vippasannena cetasā; Tassa dhammesu dāyādā, nagare janapadesu ca. 27 Itthī pumā kumārā ca, bahū ceva kumārikā; Setuno ca vihārassa, vālukā ākiriṁsu te. 28 Vīthiṁ sammajjanaṁ katvā, kadalīpuṇṇaghaṭe dhaje; Dhūpaṁ cuṇṇañca mālañca, kāraṁ katvāna satthuno. 29 Setuvihāre kāretvā, nimantetvā vināyakaṁ; Mahādānaṁ daditvāna, sambodhiṁ abhipatthayiṁ. 30 Padumuttaro mahāvīro, tārako sabbapāṇinaṁ; Anumodanīyaṅkāsi, jaṭilassa mahāmuni. 31 ‘Satasahassātikkante, kappo hessati bhaddako; Bhavābhavenubhotvāna, pāpuṇissati bodhiyaṁ. 32 Kāci 2422 --- thi-ap32 1:32 hatthaparikammaṁ, katāvī naranāriyo; Anāgatamhi addhāne, sabbā hessanti sammukhā’. 33 Tena kammavipākena, cetanāpaṇidhīhi ca; Uppannā devabhavanaṁ, tuyhaṁ tā paricārikā. 34 Dibbasukhaṁ asaṅkhiyaṁ, mānusañca asaṅkhiyaṁ; Tuyhaṁ te paricārema, saṁsarimha bhavābhave. 35 Satasahassito kappe, sukataṁ kammasampadaṁ; Sukhumālī manussānaṁ, atho devapure vare. 36 Rūpabhogayase ceva, atho kittiñca sakkataṁ; Labhāma satataṁ sabbaṁ, sukataṁ kammasampadaṁ. 37 Pacchime bhave sampatte, jātāmha brāhmaṇe kule; Sukhumālahatthapādā, sakyaputtanivesane. 38 Sabbakālampi pathaviṁ, na passāma na laṅkataṁ; Cikkhallabhūmimasuciṁ, na passāma mahāmune. 39 Agāraṁ vasante amhe, sakkāraṁ sabbakālikaṁ; Upanenti sadā sabbaṁ, pubbakammaphalena no. 40 Agāraṁ pajahitvāna, pabbajitvānagāriyaṁ; Saṁsārapathanitthiṇṇā, vītarāgā bhavāmase. 41 Cīvaraṁ piṇḍapātañca, paccayaṁ sayanāsanaṁ; Upanenti sadā amhe, sahassāni tato tato. 42 Kilesā jhāpitā amhaṁ, …pe… viharāma anāsavā. 43 Svāgataṁ vata no āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 44 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 45 Itthaṁ sudaṁ caturāsītibrāhmaṇakaññābhikkhunīsahassāni bhagavato sammukhā imā gāthāyo abhāsitthāti. 46 Caturāsītibhikkhunīsahassāpadānaṁ dutiyaṁ. thi-ap36 0 Therīapadāna Khattiyāvagga 6 Abhirūpanandātherīapadāna |1| “Ekanavutito kappe, vipassī nāma nāyako; Uppajji cārudassano, sabbadhammesu cakkhumā. 2 Tadāhaṁ bandhumatiyaṁ, iddhe phīte mahākule; Jātā surūpā dayitā, pūjanīyā janassa ca. 3 Upagantvā mahāvīraṁ, vipassiṁ lokanāyakaṁ; Dhammaṁ suṇitvā saraṇaṁ, upesiṁ naranāyakaṁ. 4 Sīlesu saṁvutā hutvā, nibbute ca naruttame; Dhātuthūpassa upari, soṇṇacchattamapūjayiṁ. 5 Muttacāgā sīlavatī, yāvajīvaṁ tato cutā; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsūpagā ahaṁ. 6 Tadā dasahi ṭhānehi, adhibhotvāna sesake; Rūpasaddehi gandhehi, rasehi phusanehi ca. 7 Āyunāpi ca vaṇṇena, sukhena yasasāpi ca; Tathevādhipateyyena, adhigayha virocahaṁ. 8 Pacchime ca bhave dāni, jātāhaṁ kapilavhaye; Dhītā khemakasakkassa, nandā nāmāti vissutā. 9 Abhirūpasampadampi, ahu me kantisūcakaṁ; Yadāhaṁ yobbanappattā, rūpalāvaññabhūsitā. 10 Tadā mamatthe sakyānaṁ, vivādo sumahā ahu; Pabbājesi tato tāto, ‘mā sakyā vinassiṁsu’ti. 11 Pabbajitvā tathāgataṁ, rūpadessiṁ naruttamaṁ; Sutvāna nopagacchāmi, mama rūpena gabbitā. 12 Ovādampi na gacchāmi, buddhadassanabhīrutā; Tadā jino upāyena, upanetvā sasantikaṁ. 13 Tissitthiyo nidassesi, iddhiyā maggakovido; Accharārūpasadisaṁ, taruṇiṁ jaritaṁ mataṁ. 14 Tāyo disvā susaṁviggā, virattāse kaḷevare; Aṭṭhāsiṁ bhavanibbindā, tadā maṁ āha nāyako. 15 ‘Āturaṁ asuciṁ pūtiṁ, passa nande samussayaṁ; Uggharantaṁ paggharantaṁ, bālānaṁ abhinanditaṁ. 16 Asubhāya cittaṁ bhāvehi, ekaggaṁ susamāhitaṁ; Yathā idaṁ tathā etaṁ, yathā etaṁ tathā idaṁ. 17 Evametaṁ avekkhantī, rattindivamatanditā; Tato sakāya paññāya, abhinibbijjha vacchasi’. 18 Tassā me appamattāya, vicarantiyā yoniso; Yathābhūtaṁ ayaṁ kāyo, diṭṭho santarabāhiro. 19 Atha nibbindahaṁ kāye, ajjhattañca virajjahaṁ; Appamattā visaṁyuttā, upasantāmhi nibbutā. 20 Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī homi mahāmune. 21 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 22 Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca; Ñāṇaṁ mama mahāvīra, uppannaṁ tava santike. 23 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 24 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 25 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 26 Itthaṁ sudaṁ abhirūpanandā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 27 Abhirūpanandātheriyāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. thi-ap17 0 Therīapadāna Ekūposathikavagga 7. 2423 --- thi-ap17 1:0 Mahāpajāpatigotamītherīapadāna |1| Ekadā lokapajjoto, vesāliyaṁ mahāvane; Kūṭāgāre susālāyaṁ, vasate narasārathi. 2 Tadā jinassa mātucchā, mahāgotami bhikkhunī; Tahiṁ kate pure ramme, vasī bhikkhunupassaye. 3 Bhikkhunīhi vimuttāhi, satehi saha pañcahi; Rahogatāya tassevaṁ, citassāsi vitakkitaṁ. 4 “Buddhassa parinibbānaṁ, sāvakaggayugassa vā; Rāhulānandanandānaṁ, nāhaṁ lacchāmi passituṁ. 5 Buddhassa parinibbānā, sāvakaggayugassa vā; Mahākassapanandānaṁ, ānandarāhulāna ca. 6 Paṭikaccāyusaṅkhāraṁ, osajjitvāna nibbutiṁ; Gaccheyyaṁ lokanāthena, anuññātā mahesinā”. 7 Tathā pañcasatānampi, bhikkhunīnaṁ vitakkitaṁ; Āsi khemādikānampi, etadeva vitakkitaṁ. 8 Bhūmicālo tadā āsi, nāditā devadundubhī; Upassayādhivatthāyo, devatā sokapīḷitā. 9 Vilapantā sukaruṇaṁ, tatthassūni pavattayuṁ; Mittā bhikkhuniyo tāhi, upagantvāna gotamiṁ. 10 Nipacca sirasā pāde, idaṁ vacanamabravuṁ; Tattha toyalavāsittā, mayamayye rahogatā. 11 Sā calā calitā bhūmi, nāditā devadundubhī; Paridevā ca suyyante, kimatthaṁ nūna gotamī. 12 Tadā avoca sā sabbaṁ, yathāparivitakkitaṁ; Tāyopi sabbā āhaṁsu, yathāparivitakkitaṁ. 13 “Yadi te rucitaṁ ayye, nibbānaṁ paramaṁ sivaṁ; Nibbāyissāma sabbāpi, buddhānuññāya subbate. 14 Mayaṁ sahāva nikkhantā, gharāpi ca bhavāpi ca; Sahāyeva gamissāma, nibbānaṁ padamuttamaṁ”. 15 “Nibbānāya vajantīnaṁ, kiṁ vakkhāmī”ti sā vadaṁ; Saha sabbāhi niggañchi, bhikkhunīnilayā tadā. 16 “Upassaye yādhivatthā, devatā tā khamantu me; Bhikkhunīnilayassedaṁ, pacchimaṁ dassanaṁ mama. 17 Na jarā maccu vā yattha, appiyehi samāgamo; Piyehi na viyogotthi, taṁ vajissaṁ asaṅkhataṁ”. 18 Avītarāgā taṁ sutvā, vacanaṁ sugatorasā; Sokaṭṭā parideviṁsu, “aho no appapuññatā. 19 Bhikkhunīnilayo suñño, bhūto tāhi vinā ayaṁ; Pabhāte viya tārāyo, na dissanti jinorasā. 20 Nibbānaṁ gotamī yāti, satehi saha pañcahi; Nadīsatehiva saha, gaṅgā pañcahi sāgaraṁ”. 21 Rathiyāya vajantiyo, disvā saddhā upāsikā; Gharā nikkhamma pādesu, nipacca idamabravuṁ. 22 “Pasīdassu mahābhoge, anāthāyo vihāya no; Tayā na yuttā nibbātuṁ, icchaṭṭā vilapiṁsu tā”. 23 Tāsaṁ sokapahānatthaṁ, avoca madhuraṁ giraṁ; “Ruditena alaṁ puttā, hāsakāloyamajja vo. 24 Pariññātaṁ mayā dukkhaṁ, dukkhahetu vivajjito; Nirodho me sacchikato, maggo cāpi subhāvito. 25 Paṭhamaṁ bhāṇavāraṁ. 26 Pariciṇṇo mayā satthā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ; Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā. 27 Yassatthāya pabbajitā, agārasmānagāriyaṁ; So me attho anuppatto, sabbasaṁyojanakkhayo. 28 Buddho tassa ca saddhammo, anūno yāva tiṭṭhati; Nibbātuṁ tāva kālo me, mā maṁ socatha puttikā. 29 Koṇḍaññānandanandādī, tiṭṭhanti rāhulo jino; Sukhito sahito saṅgho, hatadabbā ca titthiyā. 30 Okkākavaṁsassa yaso, ussito māramaddano; Nanu sampati kālo me, nibbānatthāya puttikā. 31 Cirappabhuti yaṁ mayhaṁ, patthitaṁ ajja sijjhate; Ānandabherikāloyaṁ, kiṁ vo assūhi puttikā. 32 Sace mayi dayā atthi, yadi catthi kataññutā; Saddhammaṭṭhitiyā sabbā, karotha vīriyaṁ daḷhaṁ. 33 Thīnaṁ adāsi pabbajjaṁ, sambuddho yācito mayā; Tasmā yathāhaṁ nandissaṁ, tathā tamanutiṭṭhatha”. 34 Tā evamanusāsitvā, bhikkhunīhi purakkhatā; Upecca buddhaṁ vanditvā, idaṁ vacanamabravi. 35 “Ahaṁ sugata te mātā, tvañca vīra pitā mama; Saddhammasukhada nātha, tayā jātāmhi gotama. 36 Saṁvaddhitoyaṁ sugata, rūpakāyo mayā tava; Anindito dhammakāyo, mama saṁvaddhito tayā. 37 Muhuttaṁ taṇhāsamaṇaṁ, khīraṁ tvaṁ pāyito mayā; Tayāhaṁ santamaccantaṁ, dhammakhīrañhi pāyitā. 38 Bandhanārakkhane mayhaṁ, anaṇo tvaṁ mahāmune; Puttakāmā thiyo yācaṁ, labhanti tādisaṁ sutaṁ. 39 Mandhātādinarindānaṁ, yā mātā sā bhavaṇṇave; Nimuggāhaṁ tayā putta, tāritā bhavasāgarā. 40 Rañño mātā mahesīti, sulabhaṁ nāmamitthinaṁ; Buddhamātāti yaṁ nāmaṁ, etaṁ paramadullabhaṁ. 41 Tañca laddhaṁ mahāvīra, paṇidhānaṁ mamaṁ tayā; Aṇukaṁ vā mahantaṁ vā, taṁ sabbaṁ pūritaṁ mayā. 42 Parinibbātumicchāmi, vihāyemaṁ kaḷevaraṁ; Anujānāhi me vīra, dukkhantakara nāyaka. 43 2424 --- thi-ap17 1:43 Cakkaṅkusadhajākiṇṇe, pāde kamalakomale; Pasārehi paṇāmaṁ te, karissaṁ puttauttame. 44 Suvaṇṇarāsisaṅkāsaṁ, sarīraṁ kuru pākaṭaṁ; Katvā dehaṁ sudiṭṭhaṁ te, santiṁ gacchāmi nāyaka”. 45 Dvattiṁsalakkhaṇūpetaṁ, suppabhālaṅkataṁ tanuṁ; Sañjhāghanāva bālakkaṁ, mātucchaṁ dassayī jino. 46 Phullāravindasaṅkāse, taruṇādiccasappabhe; Cakkaṅkite pādatale, tato sā sirasā pati. 47 “Paṇamāmi narādicca, ādiccakulaketukaṁ; Pacchime maraṇe mayhaṁ, na taṁ ikkhāmahaṁ puno. 48 Itthiyo nāma lokagga, sabbadosākarā matā; Yadi ko catthi doso me, khamassu karuṇākara. 49 Itthikānañca pabbajjaṁ, haṁ taṁ yāciṁ punappunaṁ; Tattha ce atthi doso me, taṁ khamassu narāsabha. 50 Mayā bhikkhuniyo vīra, tavānuññāya sāsitā; Tatra ce atthi dunnītaṁ, taṁ khamassu khamādhipa”. 51 “Akkhante nāma khantabbaṁ, kiṁ bhave guṇabhūsane; Kimuttaraṁ te vakkhāmi, nibbānāya vajantiyā. 52 Suddhe anūne mama bhikkhusaṅghe, Lokā ito nissarituṁ khamante; Pabhātakāle byasanaṅgatānaṁ, Disvāna niyyātiva candalekhā”. 53 Tadetarā bhikkhuniyo jinaggaṁ, Tārāva candānugatā sumeruṁ; Padakkhiṇaṁ kacca nipacca pāde, Ṭhitā mukhantaṁ samudikkhamānā. 54 “Na tittipubbaṁ tava dassanena, Cakkhuṁ na sotaṁ tava bhāsitena; Cittaṁ mamaṁ kevalamekameva, Pappuyya taṁ dhammarasena titti. 55 Nadato parisāyaṁ te, vāditabbapahārino; Ye te dakkhanti vadanaṁ, dhaññā te narapuṅgava. 56 Dīghaṅgulī tambanakhe, subhe āyatapaṇhike; Ye pāde paṇamissanti, tepi dhaññā guṇandhara. 57 Madhurāni pahaṭṭhāni, dosagghāni hitāni ca; Ye te vākyāni suyyanti, tepi dhaññā naruttama. 58 Dhaññāhaṁ te mahāvīra, pādapūjanatapparā; Tiṇṇasaṁsārakantārā, suvākyena sirīmato”. 59 Tato sā anusāvetvā, bhikkhusaṅghampi subbatā; Rāhulānandanande ca, vanditvā idamabravi. 60 “Āsīvisālayasame, rogāvāse kaḷevare; Nibbindā dukkhasaṅghāṭe, jarāmaraṇagocare. 61 Nānākalimalākiṇṇe, parāyatte nirīhake; Tena nibbātumicchāmi, anumaññatha puttakā”. 62 Nando rāhulabhaddo ca, vītasokā nirāsavā; Ṭhitācalaṭṭhiti thirā, dhammatamanucintayuṁ. 63 “Dhiratthu saṅkhataṁ lolaṁ, asāraṁ kadalūpamaṁ; Māyāmarīcisadisaṁ, ittaraṁ anavaṭṭhitaṁ. 64 Yattha nāma jinassāyaṁ, mātucchā buddhaposikā; Gotamī nidhanaṁ yāti, aniccaṁ sabbasaṅkhataṁ”. 65 Ānando ca tadā sekho, sokaṭṭo jinavacchalo; Tatthassūni karonto so, karuṇaṁ paridevati. 66 “Hā santiṁ gotamī yāti, nūna buddhopi nibbutiṁ; Gacchati na cireneva, aggiriva nirindhano”. 67 Evaṁ vilāpamānaṁ taṁ, ānandaṁ āha gotamī; Sutasāgaragambhīra- buddhopaṭṭhānatappara. 68 “Na yuttaṁ socituṁ putta, hāsakāle upaṭṭhite; Tayā me saraṇaṁ putta, nibbānaṁ tamupāgataṁ. 69 Tayā tāta samajjhiṭṭho, pabbajjaṁ anujāni no; Mā putta vimano hohi, saphalo te parissamo. 70 Yaṁ na diṭṭhaṁ purāṇehi, titthikācariyehipi; Taṁ padaṁ sukumārīhi, sattavassāhi veditaṁ. 71 Buddhasāsanapāleta, pacchimaṁ dassanaṁ tava; Tattha gacchāmahaṁ putta, gato yattha na dissate. 72 Kadāci dhammaṁ desento, khipī lokagganāyako; Tadāhaṁ āsīsavācaṁ, avocaṁ anukampikā. 73 ‘Ciraṁ jīva mahāvīra, kappaṁ tiṭṭha mahāmune; Sabbalokassa atthāya, bhavassu ajarāmaro’. 74 Taṁ tathāvādiniṁ buddho, mamaṁ so etadabravi; ‘Na hevaṁ vandiyā buddhā, yathā vandasi gotamī’. 75 ‘Kathaṁ carahi sabbaññū, vanditabbā tathāgatā; Kathaṁ avandiyā buddhā, taṁ me akkhāhi pucchito’. 76 ‘Āraddhavīriye pahitatte, Niccaṁ daḷhaparakkame; Samagge sāvake passa, Etaṁ buddhānavandanaṁ’. 77 Tato upassayaṁ gantvā, ekikāhaṁ vicintayiṁ; ‘Samaggaparisaṁ nātho, rodhesi tibhavantago. 78 Handāhaṁ parinibbissaṁ, mā vipattitamaddasaṁ’; Evāhaṁ cintayitvāna, disvāna isisattamaṁ. 79 Parinibbānakālaṁ me, ārocesiṁ vināyakaṁ; Tato so samanuññāsi, ‘kālaṁ jānāhi gotamī’. 80 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 81 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 82 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 83 “Thīnaṁ dhammābhisamaye, ye bālā vimatiṁ gatā; Tesaṁ diṭṭhippahānatthaṁ, iddhiṁ dassehi gotamī”. 84 Tadā nipacca 2425 --- thi-ap17 1:84 sambuddhaṁ, uppatitvāna ambaraṁ; Iddhī anekā dassesi, buddhānuññāya gotamī. 85 Ekikā bahudhā āsi, bahukā cekikā tathā; Āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ, tirokuṭṭaṁ tironagaṁ. 86 Asajjamānā agamā, bhūmiyampi nimujjatha; Abhijjamāne udake, agañchi mahiyā yathā. 87 Sakuṇīva tathākāse, pallaṅkena kamī tadā; Vasaṁ vattesi kāyena, yāva brahmanivesanaṁ. 88 Sineruṁ daṇḍaṁ katvāna, chattaṁ katvā mahāmahiṁ; Samūlaṁ parivattetvā, dhārayaṁ caṅkamī nabhe. 89 Chassūrodayakāleva, lokañcākāsi dhūmikaṁ; Yugante viya lokaṁ sā, jālāmālākulaṁ akā. 90 Mucalindaṁ mahāselaṁ, merumūlanadantare; Sāsapāriva sabbāni, ekenaggahi muṭṭhinā. 91 Aṅgulaggena chādesi, bhākaraṁ sanisākaraṁ; Candasūrasahassāni, āveḷamiva dhārayi. 92 Catusāgaratoyāni, dhārayī ekapāṇinā; Yugantajaladākāraṁ, mahāvassaṁ pavassatha. 93 Cakkavattiṁ saparisaṁ, māpayī sā nabhattale; Garuḷaṁ dviradaṁ sīhaṁ, vinadantaṁ padassayi. 94 Ekikā abhinimmitvā, Appameyyaṁ bhikkhunīgaṇaṁ; Puna antaradhāpetvā, Ekikā munimabravi. 95 “Mātucchā te mahāvīra, tava sāsanakārikā; Anuppattā sakaṁ atthaṁ, pāde vandāmi cakkhuma”. 96 Dassetvā vividhā iddhī, orohitvā nabhattalā; Vanditvā lokapajjotaṁ, ekamantaṁ nisīdi sā. 97 “Sā vīsavassasatikā, jātiyāhaṁ mahāmune; Alamettāvatā vīra, nibbāyissāmi nāyaka”. 98 Tadātivimhitā sabbā, parisā sā katañjalī; “Avocayye kathaṁ āsi, atuliddhiparakkamā”. 99 “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 100 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, jātāmaccakule ahuṁ; Sabbopakārasampanne, iddhe phīte mahaddhane. 101 Kadāci pitunā saddhiṁ, dāsīgaṇapurakkhatā; Mahatā parivārena, taṁ upecca narāsabhaṁ. 102 Vāsavaṁ viya vassantaṁ, dhammameghaṁ anāsavaṁ; Saradādiccasadisaṁ, raṁsijālasamujjalaṁ. 103 Disvā cittaṁ pasādetvā, sutvā cassa subhāsitaṁ; Mātucchaṁ bhikkhuniṁ agge, ṭhapentaṁ naranāyakaṁ. 104 Sutvā datvā mahādānaṁ, sattāhaṁ tassa tādino; Sasaṅghassa naraggassa, paccayāni bahūni ca. 105 Nipacca pādamūlamhi, taṁ ṭhānamabhipatthayiṁ; Tato mahāparisatiṁ, avoca isisattamo. 106 ‘Yā sasaṅghaṁ abhojesi, sattāhaṁ lokanāyakaṁ; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 107 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 108 Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā; Gotamī nāma nāmena, hessati satthu sāvikā. 109 Tassa buddhassa mātucchā, jīvitāpādikā ayaṁ; Rattaññūnañca aggattaṁ, bhikkhunīnaṁ labhissati’. 110 Taṁ sutvāna pamoditvā, yāvajīvaṁ tadā jinaṁ; Paccayehi upaṭṭhitvā, tato kālaṅkatā ahaṁ. 111 Tāvatiṁsesu devesu, sabbakāmasamiddhisu; Nibbattā dasahaṅgehi, aññe abhibhaviṁ ahaṁ. 112 Rūpasaddehi gandhehi, rasehi phusanehi ca; Āyunāpi ca vaṇṇena, sukhena yasasāpi ca. 113 Tathevādhipateyyena, adhigayha virocahaṁ; Ahosiṁ amarindassa, mahesī dayitā tahiṁ. 114 Saṁsāre saṁsarantīhaṁ, kammavāyusameritā; Kāsissa rañño visaye, ajāyiṁ dāsagāmake. 115 Pañcadāsasatānūnā, nivasanti tahiṁ tadā; Sabbesaṁ tattha yo jeṭṭho, tassa jāyā ahosahaṁ. 116 Sayambhuno pañcasatā, gāmaṁ piṇḍāya pāvisuṁ; Te disvāna ahaṁ tuṭṭhā, saha sabbāhi itthibhi. 117 Pūgā hutvāva sabbāyo, catumāse upaṭṭhahuṁ; Ticīvarāni datvāna, saṁsarimha sasāmikā. 118 Tato cutā sabbāpi tā, tāvatiṁsagatā mayaṁ; Pacchime ca bhave dāni, jātā devadahe pure. 119 Pitā añjanasakko me, mātā mama sulakkhaṇā; Tato kapilavatthusmiṁ, suddhodanagharaṁ gatā. 120 Sesā sakyakule jātā, sakyānaṁ gharamāgamuṁ; Ahaṁ visiṭṭhā sabbāsaṁ, jinassāpādikā ahuṁ. 121 Mama puttobhinikkhamma, buddho āsi vināyako; Pacchāhaṁ pabbajitvāna, satehi saha pañcahi. 122 Sākiyānīhi dhīrāhi, saha santisukhaṁ phusiṁ; Ye tadā pubbajātiyaṁ, amhākaṁ āsu sāmino. 123 Sahapuññassa kattāro, mahāsamayakārakā; Phusiṁsu arahattaṁ te, sugatenānukampitā”. 124 Tadetarā bhikkhuniyo, āruhiṁsu nabhattalaṁ; Saṅgatā viya tārāyo, virociṁsu mahiddhikā. 125 Iddhī anekā dassesuṁ, piḷandhavikatiṁ 2426 --- thi-ap17 1:125 yathā; Kammāro kanakasseva, kammaññassa susikkhito. 126 Dassetvā pāṭihīrāni, vicittāni bahūni ca; Tosetvā vādipavaraṁ, muniṁ saparisaṁ tadā. 127 Orohitvāna gaganā, vanditvā isisattamaṁ; Anuññātā naraggena, yathāṭhāne nisīdisuṁ. 128 “Ahonukampikā amhaṁ, sabbāsaṁ cira gotamī; Vāsitā tava puññehi, pattā no āsavakkhayaṁ. 129 Kilesā jhāpitā amhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgīva bandhanaṁ chetvā, viharāma anāsavā. 130 Svāgataṁ vata no āsi, buddhaseṭṭhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 131 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 132 Iddhīsu ca vasī homa, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī homa mahāmune. 133 Pubbenivāsaṁ jānāma, dibbacakkhu visodhitaṁ; Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavā. 134 Atthe dhamme ca nerutte, paṭibhāne ca vijjati; Ñāṇaṁ amhaṁ mahāvīra, uppannaṁ tava santike. 135 Asmābhi pariciṇṇosi, mettacittā hi nāyaka; Anujānāhi sabbāsaṁ, nibbānāya mahāmune”. 136 “Nibbāyissāma iccevaṁ, kiṁ vakkhāmi vadantiyo; Yassadāni ca vo kālaṁ, maññathā”ti jinobravi. 137 Gotamīādikā tāyo, tadā bhikkhuniyo jinaṁ; Vanditvā āsanā tamhā, vuṭṭhāya agamiṁsu tā. 138 Mahatā janakāyena, saha lokagganāyako; Anusaṁyāyī so vīro, mātucchaṁ yāvakoṭṭhakaṁ. 139 Tadā nipati pādesu, gotamī lokabandhuno; Saheva tāhi sabbāhi, “pacchimaṁ pādavandanaṁ. 140 Idaṁ pacchimakaṁ mayhaṁ, lokanāthassa dassanaṁ; Na puno amatākāraṁ, passissāmi mukhaṁ tava. 141 Na ca me vandanaṁ vīra, tava pāde sukomale; Samphusissati lokagga, ajja gacchāmi nibbutiṁ”. 142 “Rūpena kiṁ tavānena, diṭṭhe dhamme yathātathe; Sabbaṁ saṅkhatamevetaṁ, anassāsikamittaraṁ”. 143 Sā saha tāhi gantvāna, bhikkhunupassayaṁ sakaṁ; Aḍḍhapallaṅkamābhujja, nisīdi paramāsane. 144 Tadā upāsikā tattha, buddhasāsanavacchalā; Tassā pavattiṁ sutvāna, upesuṁ pādavandikā. 145 Karehi uraṁ pahantā, chinnamūlā yathā latā; Rodantā karuṇaṁ ravaṁ, sokaṭṭā bhūmipātitā. 146 “Mā no saraṇade nāthe, vihāya gami nibbutiṁ; Nipatitvāna yācāma, sabbāyo sirasā mayaṁ”. 147 Yā padhānatamā tāsaṁ, saddhā paññā upāsikā; Tassā sīsaṁ pamajjantī, idaṁ vacanamabravi. 148 “Alaṁ puttā visādena, mārapāsānuvattinā; Aniccaṁ saṅkhataṁ sabbaṁ, viyogantaṁ calācalaṁ”. 149 Tato sā tā visajjitvā, paṭhamaṁ jhānamuttamaṁ; Dutiyañca tatiyañca, samāpajji catutthakaṁ. 150 Ākāsāyatanañceva, viññāṇāyatanaṁ tathā; Ākiñcaṁ nevasaññañca, samāpajji yathākkamaṁ. 151 Paṭilomena jhānāni, samāpajjittha gotamī; Yāvatā paṭhamaṁ jhānaṁ, tato yāvacatutthakaṁ. 152 Tato vuṭṭhāya nibbāyi, dīpaccīva nirāsavā; Bhūmicālo mahā āsi, nabhasā vijjutā pati. 153 Panāditā dundubhiyo, parideviṁsu devatā; Pupphavuṭṭhī ca gaganā, abhivassatha medaniṁ. 154 Kampito merurājāpi, raṅgamajjhe yathā naṭo; Sokena cātidīnova, viravo āsi sāgaro. 155 Devā nāgāsurā brahmā, saṁviggāhiṁsu taṅkhaṇe; “Aniccā vata saṅkhārā, yathāyaṁ vilayaṁ gatā”. 156 Yā ce maṁ parivāriṁsu, satthu sāsanakārikā; Tāyopi anupādānā, dīpacci viya nibbutā. 157 Hā yogā vippayogantā, hāniccaṁ sabbasaṅkhataṁ; Hā jīvitaṁ vināsantaṁ, iccāsi paridevanā. 158 Tato devā ca brahmā ca, lokadhammānuvattanaṁ; Kālānurūpaṁ kubbanti, upetvā isisattamaṁ. 159 Tadā āmantayī satthā, ānandaṁ sutasāgaraṁ; “Gacchānanda nivedehi, bhikkhūnaṁ mātu nibbutiṁ”. 160 Tadānando nirānando, assunā puṇṇalocano; Gaggarena sarenāha, “samāgacchantu bhikkhavo. 161 Pubbadakkhiṇapacchāsu, uttarāya ca santike; Suṇantu bhāsitaṁ mayhaṁ, bhikkhavo sugatorasā. 162 Yā vaḍḍhayi payattena, sarīraṁ pacchimaṁ mune; Sā gotamī gatā santiṁ, tārāva sūriyodaye. 163 Buddhamātāti paññattiṁ, ṭhapayitvā gatāsamaṁ; Na yattha pañcanettopi, gatiṁ dakkhati nāyako. 164 Yassatthi sugate saddhā, yo ca piyo mahāmune; Buddhamātussa sakkāraṁ, karotu sugatoraso”. 165 Sudūraṭṭhāpi taṁ sutvā, sīghamāgacchu bhikkhavo; Keci buddhānubhāvena, keci iddhīsu kovidā. 166 Kūṭāgāravare ramme, sabbasoṇṇamaye subhe; Mañcakaṁ samāropesuṁ, yattha suttāsi gotamī. 167 Cattāro lokapālā te, aṁsehi 2427 --- thi-ap17 1:167 samadhārayuṁ; Sesā sakkādikā devā, kūṭāgāre samaggahuṁ. 168 Kūṭāgārāni sabbāni, āsuṁ pañcasatānipi; Saradādiccavaṇṇāni, vissakammakatāni hi. 169 Sabbā tāpi bhikkhuniyo, āsuṁ mañcesu sāyitā; Devānaṁ khandhamāruḷhā, niyyanti anupubbaso. 170 Sabbaso chāditaṁ āsi, vitānena nabhattalaṁ; Satārā candasūrā ca, lañchitā kanakāmayā. 171 Paṭākā ussitānekā, vitatā pupphakañcukā; Ogatākāsapadumā, mahiyā pupphamuggataṁ. 172 Dissanti candasūriyā, pajjalanti ca tārakā; Majjhaṁ gatopi cādicco, na tāpesi sasī yathā. 173 Devā dibbehi gandhehi, mālehi surabhīhi ca; Vāditehi ca naccehi, saṅgītīhi ca pūjayuṁ. 174 Nāgāsurā ca brahmāno, yathāsatti yathābalaṁ; Pūjayiṁsu ca niyyantiṁ, nibbutaṁ buddhamātaraṁ. 175 Sabbāyo purato nītā, nibbutā sugatorasā; Gotamī niyyate pacchā, sakkatā buddhaposikā. 176 Purato devamanujā, sanāgāsurabrahmakā; Pacchā sasāvako buddho, pūjatthaṁ yāti mātuyā. 177 Buddhassa parinibbānaṁ, nedisaṁ āsi yādisaṁ; Gotamīparinibbānaṁ, atevacchariyaṁ ahu. 178 Buddho buddhassa nibbāne, nopaṭiyādi bhikkhavo; Buddho gotaminibbāne, sāriputtādikā tathā. 179 Citakāni karitvāna, sabbagandhamayāni te; Gandhacuṇṇapakiṇṇāni, jhāpayiṁsu ca tā tahiṁ. 180 Sesabhāgāni ḍayhiṁsu, aṭṭhī sesāni sabbaso; Ānando ca tadāvoca, saṁvegajanakaṁ vaco. 181 “Gotamī nidhanaṁ yātā, ḍayhañcassā sarīrakaṁ; Saṅketaṁ buddhanibbānaṁ, na cirena bhavissati”. 182 Tato gotamidhātūni, tassā pattagatāni so; Upanāmesi nāthassa, ānando buddhacodito. 183 Pāṇinā tāni paggayha, avoca isisattamo; “Mahato sāravantassa, yathā rukkhassa tiṭṭhato. 184 Yo so mahattaro khandho, palujjeyya aniccatā; Tathā bhikkhunisaṅghassa, gotamī parinibbutā. 185 Aho acchariyaṁ mayhaṁ, nibbutāyapi mātuyā; Sarīramattasesāya, natthi sokapariddavo. 186 Na sociyā paresaṁ sā, tiṇṇasaṁsārasāgarā; Parivajjitasantāpā, sītibhūtā sunibbutā. 187 Paṇḍitāsi mahāpaññā, puthupaññā tatheva ca; Rattaññū bhikkhunīnaṁ sā, evaṁ dhāretha bhikkhavo. 188 Iddhīsu ca vasī āsi, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī āsi ca gotamī. 189 Pubbenivāsamaññāsi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi tassā punabbhavo. 190 Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca; Parisuddhaṁ ahu ñāṇaṁ, tasmā socaniyā na sā. 191 Ayoghanahatasseva, jalato jātavedassa; Anupubbūpasantassa, yathā na ñāyate gati. 192 Evaṁ sammā vimuttānaṁ, kāmabandhoghatārinaṁ; Paññāpetuṁ gati natthi, pattānaṁ acalaṁ sukhaṁ. 193 Attadīpā tato hotha, satipaṭṭhānagocarā; Bhāvetvā sattabojjhaṅge, dukkhassantaṁ karissatha”. 194 Itthaṁ sudaṁ mahāpajāpatigotamī imā gāthāyo abhāsitthāti. 195 Mahāpajāpatigotamītheriyāpadānaṁ sattamaṁ. thi-ap29 0 Therīapadāna Kuṇḍalakesīvagga 9 Yasodharāpamukhadasabhikkhunīsahassaapadāna |1| “Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye; Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako. 2 Dīpaṅkaro mahāvīro, viyākāsi vināyako; Sumedhañca sumittañca, samānasukhadukkhataṁ. 3 Sadevakañca passanto, vicaranto sadevakaṁ; Tesaṁ pakittane amhe, upagamma samāgamaṁ. 4 Amhaṁ sabbapati hohi, anāgatasamāgame; Sabbāva tuyhaṁ bhariyā, manāpā piyavādikā. 5 Dānaṁ sīlamayaṁ sabbaṁ, bhāvanā ca subhāvitā; Dīgharattañca no sabbaṁ, pariccattaṁ mahāmune. 6 Gandhaṁ vilepanaṁ mālaṁ, dīpañca ratanāmayaṁ; Yaṁ kiñci patthitaṁ sabbaṁ, pariccattaṁ mahāmuni. 7 Aññaṁ vāpi kataṁ kammaṁ, paribhogañca mānusaṁ; Dīgharattañhi no sabbaṁ, pariccattaṁ mahāmuni. 8 Anekajātisaṁsāraṁ, bahuṁ puññampi no kataṁ; Issaramanubhotvāna, saṁsaritvā bhavābhave. 9 Pacchime bhave sampatte, sakyaputtanivesane; Nānākulūpapannāyo, accharā kāmavaṇṇinī. 10 Lābhaggena yasaṁ pattā, pūjitā sabbasakkatā; Lābhiyo annapānānaṁ, sadā sammānitā mayaṁ. 2428 --- thi-ap29 1:11 11 Agāraṁ pajahitvāna, pabbajimhanagāriyaṁ; Aḍḍhamāse asampatte, sabbā pattāmha nibbutiṁ. 12 Lābhiyo annapānānaṁ, vatthasenāsanāni ca; Upenti paccayā sabbe, sadā sakkatapūjitā. 13 Kilesā jhāpitā amhaṁ, …pe… viharāma anāsavā. 14 Svāgataṁ vata no āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 15 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 16 Itthaṁ sudaṁ yasodharāpamukhāni dasabhikkhunīsahassāni bhagavato sammukhā imā gāthāyo abhāsitthāti. 17 Yasodharāpamukhadasabhikkhunīsahassāpadānaṁ navamaṁ. thi-ap5 0 Therīapadāna Sumedhāvagga 5. Naḷamālikātherīapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, ahosiṁ kinnarī tadā; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, sayambhuṁ aparājitaṁ. 2 Pasannacittā sumanā, vedajātā katañjalī; Naḷamālaṁ gahetvāna, sayambhuṁ abhipūjayiṁ. 3 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā kinnarīdehaṁ, agacchiṁ tidasaṅgatiṁ. 4 Chattiṁsadevarājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ; Dasannaṁ cakkavattīnaṁ, mahesittamakārayiṁ; Saṁvejetvāna me cittaṁ, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 6 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphapūjāyidaṁ phalaṁ. 7 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 8 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ naḷamālikā therī imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Naḷamālikātheriyāpadānaṁ pañcamaṁ. thi-ap22 0 Therīapadāna Kuṇḍalakesīvagga 2. Kisāgotamītherīapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, jātā aññatare kule; Upetvā taṁ naravaraṁ, saraṇaṁ samupāgamiṁ. 3 Dhammañca tassa assosiṁ, catusaccūpasañhitaṁ; Madhuraṁ paramassādaṁ, vaṭṭasantisukhāvahaṁ. 4 Tadā ca bhikkhuniṁ vīro, lūkhacīvaradhāriniṁ; Ṭhapento etadaggamhi, vaṇṇayī purisuttamo. 5 Janetvānappakaṁ pītiṁ, sutvā bhikkhuniyā guṇe; Kāraṁ katvāna buddhassa, yathāsatti yathābalaṁ. 6 Nipacca munivaraṁ taṁ, taṁ ṭhānamabhipatthayiṁ; Tadānumodi sambuddho, ṭhānalābhāya nāyako. 7 ‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 8 Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā; Kisāgotamī nāmena, hessati satthu sāvikā’. 9 Taṁ sutvā muditā hutvā, yāvajīvaṁ tadā jinaṁ; Mettacittā paricariṁ, paccayehi vināyakaṁ. 10 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 11 Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 12 Upaṭṭhāko mahesissa, tadā āsi narissaro; Kāsirājā kikī nāma, bārāṇasipuruttame. 13 Pañcamī tassa dhītāsiṁ, dhammā nāmena vissutā; Dhammaṁ sutvā jinaggassa, pabbajjaṁ samarocayiṁ. 14 Anujāni na no tāto, agāreva tadā mayaṁ; Vīsavassasahassāni, vicarimha atanditā. 15 Komāribrahmacariyaṁ, rājakaññā sukhedhitā; Buddhopaṭṭhānaniratā, muditā satta dhītaro. 16 Samaṇī samaṇaguttā ca, bhikkhunī bhikkhudāyikā; Dhammā ceva sudhammā ca, sattamī saṅghadāyikā. 17 Khemā uppalavaṇṇā ca, paṭācārā ca kuṇḍalā; Ahañca dhammadinnā ca, visākhā hoti sattamī. 18 Tehi kammehi sukatehi, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 19 Pacchime ca bhave dāni, jātā seṭṭhikule ahaṁ; Duggate adhane naṭṭhe, gatā ca sadhanaṁ kulaṁ. 20 Patiṁ ṭhapetvā sesā me, dessanti adhanā iti; Yadā ca pasūtā āsiṁ, 2429 --- thi-ap22 1:20 sabbesaṁ dayitā tadā. 21 Yadā so taruṇo bhaddo, komalako sukhedhito; Sapāṇamiva kanto me, tadā yamavasaṁ gato. 22 Sokaṭṭādīnavadanā, assunettā rudammukhā; Mataṁ kuṇapamādāya, vilapantī gamāmahaṁ. 23 Tadā ekena sandiṭṭhā, upetvābhisakkuttamaṁ; Avocaṁ ‘dehi bhesajjaṁ, puttasañjīvananti bho’. 24 ‘Na vijjante matā yasmiṁ, gehe siddhatthakaṁ tato; Āharā’ti jino āha, vinayopāyakovido. 25 Tadā gamitvā sāvatthiṁ, na labhiṁ tādisaṁ gharaṁ; Kuto siddhatthakaṁ tasmā, tato laddhā satiṁ ahaṁ. 26 Kuṇapaṁ chaḍḍayitvāna, upesiṁ lokanāyakaṁ; Dūratova mamaṁ disvā, avoca madhurassaro. 27 ‘Yo ca vassasataṁ jīve, apassaṁ udayabbayaṁ; Ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo, passato udayabbayaṁ. 28 Na gāmadhammo nigamassa dhammo, Na cāpiyaṁ ekakulassa dhammo; Sabbassa lokassa sadevakassa, Eseva dhammo yadidaṁ aniccatā’. 29 Sāhaṁ sutvānimā gāthā, dhammacakkhuṁ visodhayiṁ; Tato viññātasaddhammā, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 30 Tathā pabbajitā santī, yuñjantī jinasāsane; Na cireneva kālena, arahattamapāpuṇiṁ. 31 Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā; Paracittāni jānāmi, satthusāsanakārikā. 32 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Khepetvā āsave sabbe, visuddhāsiṁ sunimmalā. 33 Pariciṇṇo mayā satthā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ; Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā. 34 Yassatthāya pabbajitā, agārasmānagāriyaṁ; So me attho anuppatto, sabbasaṁyojanakkhayo. 35 Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca; Ñāṇaṁ me vimalaṁ suddhaṁ, buddhaseṭṭhassa vāhasā. 36 Saṅkārakūṭā āhitvā, susānā rathiyāpi ca; Tato saṅghāṭikaṁ katvā, lūkhaṁ dhāremi cīvaraṁ. 37 Jino tasmiṁ guṇe tuṭṭho, lūkhacīvaradhāraṇe; Ṭhapesi etadaggamhi, parisāsu vināyako. 38 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 39 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 40 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 41 Itthaṁ sudaṁ kisāgotamī bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 42 Kisāgotamītheriyāpadānaṁ dutiyaṁ. thi-ap38 0 Therīapadāna Khattiyāvagga 8 Puṇṇikātherīapadāna |1| “Vipassino bhagavato, sikhino vessabhussa ca; Kakusandhassa munino, koṇāgamanatādino. 2 Kassapassa ca buddhassa, pabbajitvāna sāsane; Bhikkhunī sīlasampannā, nipakā saṁvutindriyā. 3 Bahussutā dhammadharā, dhammatthapaṭipucchikā; Uggahetā ca dhammānaṁ, sotā payirupāsitā. 4 Desentī janamajjhehaṁ, ahosiṁ jinasāsane; Bāhusaccena tenāhaṁ, pesalā atimaññisaṁ. 5 Pacchime ca bhave dāni, sāvatthiyaṁ puruttame; Anāthapiṇḍino gehe, jātāhaṁ kumbhadāsiyā. 6 Gatā udakahāriyaṁ, sotthiyaṁ dijamaddasaṁ; Sītaṭṭaṁ toyamajjhamhi, taṁ disvā idamabraviṁ. 7 ‘Udahārī ahaṁ sīte, sadā udakamotariṁ; Ayyānaṁ daṇḍabhayabhītā, vācādosabhayaṭṭitā. 8 Kassa brāhmaṇa tvaṁ bhīto, sadā udakamotari; Vedhamānehi gattehi, sītaṁ vedayase bhusaṁ’. 9 ‘Jānantī vata maṁ bhoti, puṇṇike paripucchasi; Karontaṁ kusalaṁ kammaṁ, rundhantaṁ katapāpakaṁ. 10 Yo ce vuḍḍho daharo vā, pāpakammaṁ pakubbati; Dakābhisiñcanā sopi, pāpakammā pamuccati’. 11 Uttarantassa akkhāsiṁ, dhammatthasaṁhitaṁ padaṁ; Tañca sutvā sa saṁviggo, pabbajitvārahā ahu. 12 Pūrentī ūnakasataṁ, jātā dāsikule yato; Tato puṇṇāti nāmaṁ me, bhujissaṁ maṁ akaṁsu te. 13 Seṭṭhiṁ tatonujānetvā, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Na cireneva kālena, arahattamapāpuṇiṁ. 14 Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī homi mahāmune. 15 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 16 Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca; Ñāṇaṁ me vimalaṁ suddhaṁ, buddhaseṭṭhassa vāhasā. 17 Bhāvanāya mahāpaññā, suteneva sutāvinī; Mānena nīcakulajā, na hi kammaṁ vinassati. 18 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 19 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 20 2430 --- thi-ap38 1:20 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 21 Itthaṁ sudaṁ puṇṇikā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 22 Puṇṇikātheriyāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. thi-ap27 0 Therīapadāna Kuṇḍalakesīvagga 7. Bhaddākāpilānītherīapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Tadāhu haṁsavatiyaṁ, videho nāma nāmato; Seṭṭhī pahūtaratano, tassa jāyā ahosahaṁ. 3 Kadāci so narādiccaṁ, Upecca saparijjano; Dhammamassosi buddhassa, Sabbadukkhabhayappahaṁ. 4 Sāvakaṁ dhutavādānaṁ, aggaṁ kittesi nāyako; Sutvā sattāhikaṁ dānaṁ, datvā buddhassa tādino. 5 Nipacca sirasā pāde, taṁ ṭhānamabhipatthayiṁ; Sa hāsayanto parisaṁ, tadā hi narapuṅgavo. 6 Seṭṭhino anukampāya, imā gāthā abhāsatha; ‘Lacchase patthitaṁ ṭhānaṁ, nibbuto hohi puttaka. 7 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 8 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Kassapo nāma gottena, hessati satthu sāvako’. 9 Taṁ sutvā mudito hutvā, yāvajīvaṁ tadā jinaṁ; Mettacitto paricari, paccayehi vināyakaṁ. 10 Sāsanaṁ jotayitvāna, so madditvā kutitthiye; Veneyyaṁ vinayitvā ca, nibbuto so sasāvako. 11 Nibbute tamhi lokagge, pūjanatthāya satthuno; Ñātimitte samānetvā, saha tehi akārayi. 12 Sattayojanikaṁ thūpaṁ, ubbiddhaṁ ratanāmayaṁ; Jalantaṁ sataraṁsiṁva, sālarājaṁva phullitaṁ. 13 Sattasatasahassāni, pātiyo tattha kārayi; Naḷaggī viya jotantī, rataneheva sattahi. 14 Gandhatelena pūretvā, dīpānujjalayī tahiṁ; Pūjanatthāya mahesissa, sabbabhūtānukampino. 15 Sattasatasahassāni, puṇṇakumbhāni kārayi; Rataneheva puṇṇāni, pūjanatthāya mahesino. 16 Majjhe aṭṭhaṭṭhakumbhīnaṁ, ussitā kañcanagghiyo; Atirocanti vaṇṇena, saradeva divākaro. 17 Catudvāresu sobhanti, toraṇā ratanāmayā; Ussitā phalakā rammā, sobhanti ratanāmayā. 18 Virocanti parikkhittā, avaṭaṁsā sunimmitā; Ussitāni paṭākāni, ratanāni virocare. 19 Surattaṁ sukataṁ cittaṁ, cetiyaṁ ratanāmayaṁ; Atirocati vaṇṇena, sasañjhova divākaro. 20 Thūpassa vediyo tisso, haritālena pūrayi; Ekaṁ manosilāyekaṁ, añjanena ca ekikaṁ. 21 Pūjaṁ etādisaṁ rammaṁ, kāretvā varavādino; Adāsi dānaṁ saṅghassa, yāvajīvaṁ yathābalaṁ. 22 Sahāva seṭṭhinā tena, tāni puññāni sabbaso; Yāvajīvaṁ karitvāna, sahāva sugatiṁ gatā. 23 Sampattiyonubhotvāna, devatte atha mānuse; Chāyā viya sarīrena, saha teneva saṁsariṁ. 24 Ekanavutito kappe, vipassī nāma nāyako; Uppajji cārudassano, sabbadhammavipassako. 25 Tadāyaṁ bandhumatiyaṁ, brāhmaṇo sādhusammato; Aḍḍho santo guṇenāpi, dhanena ca suduggato. 26 Tadāpi tassāhaṁ āsiṁ, brāhmaṇī samacetasā; Kadāci so dijavaro, saṅgamesi mahāmuniṁ. 27 Nisinnaṁ janakāyamhi, desentaṁ amataṁ padaṁ; Sutvā dhammaṁ pamudito, adāsi ekasāṭakaṁ. 28 Gharamekena vatthena, Gantvānetaṁ sa mabravi; ‘Anumoda mahāpuññaṁ, Dinnaṁ buddhassa sāṭakaṁ’. 29 Tadāhaṁ añjaliṁ katvā, anumodiṁ supīṇitā; ‘Sudinno sāṭako sāmi, buddhaseṭṭhassa tādino’. 30 Sukhito sajjito hutvā, saṁsaranto bhavābhave; Bārāṇasipure ramme, rājā āsi mahīpati. 31 Tadā tassa mahesīhaṁ, itthigumbassa uttamā; Tassāti dayitā āsiṁ, pubbasnehena bhattuno. 32 Piṇḍāya vicarante te, aṭṭha paccekanāyake; Disvā pamudito hutvā, datvā piṇḍaṁ mahārahaṁ. 33 Puno nimantayitvāna, katvā ratanamaṇḍapaṁ; Kammārehi kataṁ pattaṁ, sovaṇṇaṁ vata tattakaṁ. 34 Samānetvāna te sabbe, tesaṁ dānamadāsi so; Soṇṇāsane paviṭṭhānaṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 35 Tampi dānaṁ sahādāsiṁ, kāsirājenahaṁ tadā; Punāhaṁ bārāṇasiyaṁ, jātā kāsikagāmake. 36 Kuṭumbikakule phīte, sukhito so sabhātuko; Jeṭṭhassa bhātuno jāyā, ahosiṁ supatibbatā. 37 Paccekabuddhaṁ disvāna, kaniyassa mama bhattuno; Bhāgannaṁ tassa datvāna, āgate tamhi pāvadiṁ. 38 Nābhinandittha so dānaṁ, tato tassa 2431 --- thi-ap27 1:38 adāsahaṁ; Ukhā āniya taṁ annaṁ, puno tasseva so adā. 39 Tadannaṁ chaḍḍayitvāna, duṭṭhā buddhassahaṁ tadā; Pattaṁ kalalapuṇṇaṁ taṁ, adāsiṁ tassa tādino. 40 Dāne ca gahaṇe ceva, apace padusepi ca; Samacittamukhaṁ disvā, tadāhaṁ saṁvijiṁ bhusaṁ. 41 Puno pattaṁ gahetvāna, sodhayitvā sugandhinā; Pasannacittā pūretvā, saghataṁ sakkaraṁ adaṁ. 42 Yattha yatthūpapajjāmi, surūpā homi dānato; Buddhassa apakārena, duggandhā vadanena ca. 43 Puna kassapavīrassa, nidhāyantamhi cetiye; Sovaṇṇaṁ iṭṭhakaṁ varaṁ, adāsiṁ muditā ahaṁ. 44 Catujjātena gandhena, nicayitvā tamiṭṭhakaṁ; Muttā duggandhadosamhā, sabbaṅgasusamāgatā. 45 Sattapātisahassāni, rataneheva sattahi; Kāretvā ghatapūrāni, vaṭṭīni ca sahassaso. 46 Pakkhipitvā padīpetvā, ṭhapayiṁ sattapantiyo; Pūjanatthaṁ lokanāthassa, vippasannena cetasā. 47 Tadāpi tamhi puññamhi, bhāginīhaṁ visesato; Puna kāsīsu sañjāto, sumitto iti vissuto. 48 Tassāhaṁ bhariyā āsiṁ, sukhitā sajjitā piyā; Tadā paccekamunino, adāsiṁ ghanaveṭhanaṁ. 49 Tassāpi bhāginī āsiṁ, moditvā dānamuttamaṁ; Punāpi kāsiraṭṭhamhi, jāto koliyajātiyā. 50 Tadā koliyaputtānaṁ, satehi saha pañcahi; Pañcapaccekabuddhānaṁ, satāni samupaṭṭhahi. 51 Temāsaṁ tappayitvāna, adāsi ca ticīvaraṁ; Jāyā tassa tadā āsiṁ, puññakammapathānugā. 52 Tato cuto ahu rājā, nando nāma mahāyaso; Tassāpi mahesī āsiṁ, sabbakāmasamiddhinī. 53 Tadā rājā bhavitvāna, brahmadatto mahīpati; Padumavatīputtānaṁ, paccekamuninaṁ tadā. 54 Satāni pañcanūnāni, yāvajīvaṁ upaṭṭhahiṁ; Rājuyyāne nivāsetvā, nibbutāni ca pūjayiṁ. 55 Cetiyāni ca kāretvā, pabbajitvā ubho mayaṁ; Bhāvetvā appamaññāyo, brahmalokaṁ agamhase. 56 Tato cuto mahātitthe, sujāto pipphalāyano; Mātā sumanadevīti, kosigotto dijo pitā. 57 Ahaṁ madde janapade, sākalāya puruttame; Kappilassa dijassāsiṁ, dhītā mātā sucīmati. 58 Ghanakañcanabimbena, nimminitvāna maṁ pitā; Adā kassapadhīrassa, kāmehi vajjitassamaṁ. 59 Kadāci so kāruṇiko, gantvā kammantapekkhako; Kākādikehi khajjante, pāṇe disvāna saṁviji. 60 Gharevāhaṁ tile jāte, disvānātapatāpane; Kimī kākehi khajjante, saṁvegamalabhiṁ tadā. 61 Tadā so pabbajī dhīro, ahaṁ tamanupabbajiṁ; Pañcavassāni nivasiṁ, paribbājavate ahaṁ. 62 Yadā pabbajitā āsi, gotamī jinaposikā; Tadāhaṁ tamupagantvā, buddhena anusāsitā. 63 Na cireneva kālena, arahattamapāpuṇiṁ; Aho kalyāṇamittattaṁ, kassapassa sirīmato. 64 Suto buddhassa dāyādo, kassapo susamāhito; Pubbenivāsaṁ yo vedi, saggāpāyañca passati. 65 Atho jātikkhayaṁ patto, abhiññāvosito muni; Etāhi tīhi vijjāhi, tevijjo hoti brāhmaṇo. 66 Tatheva bhaddākāpilānī, tevijjā maccuhāyinī; Dhāreti antimaṁ dehaṁ, jitvā māraṁ savāhanaṁ. 67 Disvā ādīnavaṁ loke, ubho pabbajitā mayaṁ; Tyamha khīṇāsavā dantā, sītibhūtāmha nibbutā. 68 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 69 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 70 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 71 Itthaṁ sudaṁ bhaddākāpilānī bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 72 Bhaddākāpilānītheriyāpadānaṁ sattamaṁ. thi-ap19 0 Therīapadāna Ekūposathikavagga 9. Uppalavaṇṇātherīapadāna |1| “Bhikkhunī uppalavaṇṇā, iddhiyā pāramiṁ gatā; Vanditvā satthuno pāde, idaṁ vacanamabravi. 2 ‘Nitthiṇṇā jātisaṁsāraṁ, pattāhaṁ acalaṁ padaṁ; Sabbadukkhaṁ mayā khīṇaṁ, ārocemi mahāmuni. 3 Yāvatā parisā atthi, pasannā jinasāsane; Yassā ca meparādhotthi, khamantu jinasammukhā. 4 Saṁsāre saṁsarantiyā, khalitaṁ me sace bhave; Ārocemi mahāvīra, aparādhaṁ khamassu taṁ’. 5 ‘Iddhiñcāpi nidassehi, mama sāsanakārike; Catasso parisā ajja, kaṅkhaṁ chindāhi yāvatā’. 6 ‘Dhītā tuyhaṁ mahāvīra, paññavanta jutindhara; Bahuñca dukkaraṁ kammaṁ, kataṁ me 2432 --- thi-ap19 1:6 atidukkaraṁ. 7 Uppalasseva me vaṇṇo, nāmenuppalanāmikā; Sāvikā te mahāvīra, pāde vandāmi cakkhuma. 8 Rāhulo ca ahañceva, nekajātisate bahū; Ekasmiṁ sambhave jātā, samānachandamānasā. 9 Nibbatti ekato hoti, jātiyāpi ca ekato; Pacchime bhave sampatte, ubhopi nānāsambhavā. 10 Putto ca rāhulo nāma, dhītā uppalasavhayā; Passa vīra mamaṁ iddhiṁ, balaṁ dassemi satthuno’. 11 Mahāsamudde caturo, pakkhipi hatthapātiyaṁ; Telaṁ hatthagatañceva, khiḍḍo komārako yathā. 12 Ubbattayitvā pathaviṁ, pakkhipi hatthapātiyaṁ; Cittaṁ muñjaṁ yathā nāma, luñci komārako yuvā. 13 Cakkavāḷasamaṁ pāṇiṁ, chādayitvāna matthake; Vassāpetvāna phusitaṁ, nānāvaṇṇaṁ punappunaṁ. 14 Bhūmiṁ udukkhalaṁ katvā, dhaññaṁ katvāna sakkharaṁ; Sineruṁ musalaṁ katvā, maddi komārikā yathā. 15 ‘Dhītāhaṁ buddhaseṭṭhassa, nāmenuppalasavhayā; Abhiññāsu vasībhūtā, tava sāsanakārikā. 16 Nānāvikubbanaṁ katvā, dassetvā lokanāyakaṁ; Nāmagottañca sāvetvā, pāde vandāmi cakkhuma. 17 Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī homi mahāmune. 18 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 19 Atthadhammaniruttīsu, Paṭibhāne tatheva ca; Ñāṇaṁ me vimalaṁ suddhaṁ, Sabhāvena mahesino. 20 Purimānaṁ jinaggānaṁ, saṅgamaṁ te nidassitaṁ; Adhikāraṁ bahuṁ mayhaṁ, tuyhatthāya mahāmuni. 21 Yaṁ mayā pūritaṁ kammaṁ, Kusalaṁ sara me muni; Tavatthāya mahāvīra, Puññaṁ upacitaṁ mayā. 22 Abhabbaṭṭhāne vajjetvā, vārayantī anācaraṁ; Tavatthāya mahāvīra, cattaṁ me jīvituttamaṁ. 23 Dasakoṭisahassāni, adāsiṁ mama jīvitaṁ; Pariccattā ca me homi, tavatthāya mahāmuni’. 24 Tadātivimhitā sabbā, sirasāva katañjalī; ‘Avocayye kathaṁ āsi, atuliddhiparakkamā’. 25 Satasahassito kappe, nāgakaññā ahaṁ tadā; Vimalā nāma nāmena, kaññānaṁ sādhusammatā. 26 Mahorago mahānāgo, pasanno jinasāsane; Padumuttaraṁ mahātejaṁ, nimantesi sasāvakaṁ. 27 Ratanamayaṁ maṇḍapaṁ, pallaṅkaṁ ratanāmayaṁ; Ratanaṁ vālukākiṇṇaṁ, upabhogaṁ ratanāmayaṁ. 28 Maggañca paṭiyādesi, ratanaddhajabhūsitaṁ; Paccuggantvāna sambuddhaṁ, vajjanto tūriyehi so. 29 Parisāhi ca catūhi, parivuto lokanāyako; Mahoragassa bhavane, nisīdi paramāsane. 30 Annaṁ pānaṁ khādanīyaṁ, bhojanañca mahārahaṁ; Varaṁ varañca pādāsi, nāgarājā mahāyasaṁ. 31 Bhuñjitvāna sambuddho, pattaṁ dhovitvā yoniso; Anumodanīyaṅkāsi, nāgakaññā mahiddhikā. 32 Sabbaññuṁ phullitaṁ disvā, nāgakaññā mahāyasaṁ; Pasannaṁ satthuno cittaṁ, sunibandhañca mānasaṁ. 33 Mamañca cittamaññāya, jalajuttamanāmako; Tasmiṁ khaṇe mahāvīro, bhikkhuniṁ dassayiddhiyā. 34 Iddhī anekā dassesi, bhikkhunī sā visāradā; Pamoditā vedajātā, satthāraṁ idamabravi. 35 ‘Addasāhaṁ imaṁ iddhiṁ, sumanaṁ itarāyapi; Kathaṁ ahosi sā vīra, iddhiyā suvisāradā’. 36 ‘Orasā mukhato jātā, dhītā mama mahiddhikā; Mamānusāsanikarā, iddhiyā suvisāradā’. 37 Buddhassa vacanaṁ sutvā, evaṁ patthesahaṁ tadā; ‘Ahampi tādisā homi, iddhiyā suvisāradā. 38 Pamoditāhaṁ sumanā, patthe uttamamānasā; Anāgatamhi addhāne, īdisā homi nāyaka’. 39 Maṇimayamhi pallaṅke, maṇḍapamhi pabhassare; Annapānena tappetvā, sasaṅghaṁ lokanāyakaṁ. 40 Nāgānaṁ pavaraṁ pupphaṁ, aruṇaṁ nāma uppalaṁ; ‘Vaṇṇaṁ me īdisaṁ hotu’, pūjesiṁ lokanāyakaṁ. 41 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 42 Tato cutāhaṁ manuje, upapannā sayambhuno; Uppalehi paṭicchannaṁ, piṇḍapātamadāsahaṁ. 43 Ekanavutito kappe, vipassī nāma nāyako; Uppajji cārudassano, sabbadhammesu cakkhumā. 44 Seṭṭhidhītā tadā hutvā, bārāṇasipuruttame; Nimantetvāna sambuddhaṁ, sasaṅghaṁ lokanāyakaṁ. 45 Mahādānaṁ daditvāna, uppalehi vināyakaṁ; Pūjayitvā cetasāva, vaṇṇasobhaṁ apatthayiṁ. 46 Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 47 Upaṭṭhāko mahesissa, tadā āsi narissaro; Kāsirājā kikī nāma, bārāṇasipuruttame. 48 Tassāsiṁ dutiyā dhītā, samaṇaguttasavhayā; Dhammaṁ sutvā jinaggassa, pabbajjaṁ samarocayiṁ. 49 2433 --- thi-ap19 1:49 Anujāni na no tāto, agāreva tadā mayaṁ; Vīsavassasahassāni, vicarimha atanditā. 50 Komāribrahmacariyaṁ, rājakaññā sukhedhitā; Buddhopaṭṭhānaniratā, muditā sattadhītaro. 51 Samaṇī samaṇaguttā ca, bhikkhunī bhikkhudāyikā; Dhammā ceva sudhammā ca, sattamī saṅghadāyikā. 52 Ahaṁ khemā ca sappaññā, paṭācārā ca kuṇḍalā; Kisāgotamī dhammadinnā, visākhā hoti sattamī. 53 Tehi kammehi sukatehi, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 54 Tato cutā manussesu, upapannā mahākule; Pītaṁ maṭṭhaṁ varaṁ dussaṁ, adaṁ arahato ahaṁ. 55 Tato cutāriṭṭhapure, jātā vippakule ahaṁ; Dhītā tiriṭivacchassa, ummādantī manoharā. 56 Tato cutā janapade, kule aññatare ahaṁ; Pasūtā nātiphītamhi, sāliṁ gopemahaṁ tadā. 57 Disvā paccekasambuddhaṁ, pañcalājāsatānihaṁ; Datvā padumacchannāni, pañca puttasatānihaṁ. 58 Patthayiṁ tepi patthesuṁ, madhuṁ datvā sayambhuno; Tato cutā araññehaṁ, ajāyiṁ padumodare. 59 Kāsirañño mahesīhaṁ, hutvā sakkatapūjitā; Ajaniṁ rājaputtānaṁ, anūnaṁ satapañcakaṁ. 60 Yadā te yobbanappattā, kīḷantā jalakīḷitaṁ; Disvā opattapadumaṁ, āsuṁ paccekanāyakā. 61 Sāhaṁ tehi vinābhūtā, sutavīrehi sokinī; Cutā isigilipasse, gāmakamhi ajāyihaṁ. 62 Yadā buddhā sutamatī, sutānaṁ bhattunopi ca; Yāguṁ ādāya gacchantī, aṭṭha paccekanāyake. 63 Bhikkhāya gāmaṁ gacchante, disvā putte anussariṁ; Khīradhārā viniggacchi, tadā me puttapemasā. 64 Tato tesaṁ adaṁ yāguṁ, pasannā sehi pāṇibhi; Tato cutāhaṁ tidasaṁ, nandanaṁ upapajjahaṁ. 65 Anubhotvā sukhaṁ dukkhaṁ, saṁsaritvā bhavābhave; Tavatthāya mahāvīra, pariccattañca jīvitaṁ. 66 Evaṁ bahuvidhaṁ dukkhaṁ, sampattī ca bahubbidhā; Pacchime bhave sampatte, jātā sāvatthiyaṁ pure. 67 Mahādhanaseṭṭhikule, sukhite sajjite tathā; Nānāratanapajjote, sabbakāmasamiddhine. 68 Sakkatā pūjitā ceva, mānitāpacitā tathā; Rūpasobhaggasampannā, kulesu atisakkatā. 69 Atīva patthitā cāsiṁ, rūpabhogasirīhi ca; Patthitā seṭṭhiputtehi, anekehi satehipi. 70 Agāraṁ pajahitvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Aḍḍhamāse asampatte, catusaccamapāpuṇiṁ. 71 Iddhiyā abhinimmitvā, caturassaṁ rathaṁ ahaṁ; Buddhassa pāde vandissaṁ, lokanāthassa tādino. 72 ‘Supupphitaggaṁ upagamma pādapaṁ, Ekā tuvaṁ tiṭṭhasi sālamūle; Na cāpi te dutiyo atthi koci, Bāle na tvaṁ bhāyasi dhuttakānaṁ’. 73 ‘Sataṁ sahassānipi dhuttakānaṁ, Samāgatā edisakā bhaveyyuṁ; Lomaṁ na iñje na sampavedhe, Kiṁ me tuvaṁ māra karissaseko. 74 Esā antaradhāyāmi, kucchiṁ vā pavisāmi te; Bhamukantarikāyampi, tiṭṭhantiṁ maṁ na dakkhasi. 75 Cittasmiṁ vasībhūtāmhi, iddhipādā subhāvitā; Sabbabandhanamuttāmhi, na taṁ bhāyāmi āvuso. 76 Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṁ adhikuṭṭanā; Yaṁ tvaṁ kāmaratiṁ brūsi, aratī dāni sā mama. 77 Sabbattha vihatā nandī, tamokhandho padālito; Evaṁ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antaka’. 78 Jino tamhi guṇe tuṭṭho, etadagge ṭhapesi maṁ; Aggā iddhimatīnanti, parisāsu vināyako. 79 Pariciṇṇo mayā satthā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ; Ohito garuko bhāro, bhavanettisamūhatā. 80 Yassatthāya pabbajitā, agārasmānagāriyaṁ; So me attho anuppatto, sabbasaṁyojanakkhayo. 81 Cīvaraṁ piṇḍapātañca, paccayaṁ sayanāsanaṁ; Khaṇena upanāmenti, sahassāni samantato. 82 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 83 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 84 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 85 Itthaṁ sudaṁ uppalavaṇṇā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 86 Uppalavaṇṇātheriyāpadānaṁ navamaṁ. thi-ap33 0 Therīapadāna Khattiyāvagga 3. Uppaladāyikātherīapadāna |1| “Nagare aruṇavatiyā, aruṇo nāma khattiyo; Tassa rañño ahuṁ bhariyā, ekajjhaṁ cārayāmahaṁ. 2 Rahogatā nisīditvā, evaṁ cintesahaṁ tadā; ‘Kusalaṁ me kataṁ natthi, ādāya gamiyaṁ mama. 3 Mahābhitāpaṁ 2434 --- thi-ap33 1:3 kaṭukaṁ, ghorarūpaṁ sudāruṇaṁ; Nirayaṁ nūna gacchāmi, ettha me natthi saṁsayo’. 4 Evāhaṁ cintayitvāna, pahaṁsetvāna mānasaṁ; Rājānaṁ upagantvāna, idaṁ vacanamabraviṁ. 5 ‘Itthī nāma mayaṁ deva, purisānittarā ahu; Ekaṁ me samaṇaṁ dehi, bhojayissāmi khattiya’. 6 Adāsi me tadā rājā, samaṇaṁ bhāvitindriyaṁ; Tassa pattaṁ gahetvāna, paramannena pūrayiṁ. 7 Pūretvā paramaṁ annaṁ, saha sugandhalepanaṁ; Mahācelena chāditvā, adāsiṁ tuṭṭhamānasā. 8 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 9 Sahassadevarājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ; Sahassacakkavattīnaṁ, mahesittamakārayiṁ. 10 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Nānāvidhaṁ bahuṁ aññaṁ, tassa kammaphalaṁ tato. 11 Uppalasseva me vaṇṇo, abhirūpā sudassanā; Itthisabbaṅgasampannā, abhijātā jutindharā. 12 Pacchime bhave sampatte, ajāyiṁ sākiye kule; Nārīsahassapāmokkhā, suddhodanasutassahaṁ. 13 Nibbinditvā agārehaṁ, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Sattamīrattisampattā, catusaccamapāpuṇiṁ. 14 Cīvaraṁ piṇḍapātañca, paccayaṁ sayanāsanaṁ; Parimetuṁ na sakkomi, piṇḍapātassidaṁ phalaṁ. 15 Yaṁ mayhaṁ pūritaṁ kammaṁ, Kusalaṁ sarase muni; Tuyhatthāya mahāvīra, Paricattaṁ bahuṁ mayā. 16 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, piṇḍapātassidaṁ phalaṁ. 17 Dve gatiyo pajānāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Aññaṁ gatiṁ na jānāmi, piṇḍapātassidaṁ phalaṁ. 18 Ucce kule pajānāmi, mahāsāle mahaddhane; Aññe kule na jānāmi, piṇḍapātassidaṁ phalaṁ. 19 Bhavābhave saṁsaritvā, sukkamūlena coditā; Amanāpaṁ na passāmi, somanassakataṁ phalaṁ. 20 Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī homi mahāmune. 21 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 22 Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca; Ñāṇaṁ mama mahāvīra, uppannaṁ tava santike. 23 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 24 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 25 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 26 Itthaṁ sudaṁ uppaladāyikā bhikkhunī bhagavato sammukhā imā gāthāyo abhāsitthāti. 27 Uppaladāyikātheriyāpadānaṁ tatiyaṁ. thi-ap12 0 Therīapadāna Ekūposathikavagga 2 Saḷalapupphikātherīapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, ahosiṁ kinnarī tadā; Addasāhaṁ devadevaṁ, caṅkamantaṁ narāsabhaṁ. 2 Ocinitvāna saḷalaṁ, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ; Upasiṅghi mahāvīro, saḷalaṁ devagandhikaṁ. 3 Paṭiggahetvā sambuddho, vipassī lokanāyako; Upasiṅghi mahāvīro, pekkhamānāya me tadā. 4 Añjaliṁ paggahetvāna, vanditvā dvipaduttamaṁ; Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, tato pabbatamāruhiṁ. 5 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 6 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 7 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ saḷalapupphikā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Saḷalapupphikātheriyāpadānaṁ dutiyaṁ. thi-ap16 0 Therīapadāna Ekūposathikavagga 6 Naḷamālikātherīapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, ahosiṁ kinnarī tadā; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, sayambhuṁ aparājitaṁ. 2 Pasannacittā sumanā, vedajātā katañjalī; Naḷamālaṁ gahetvāna, sayambhuṁ abhipūjayiṁ. 3 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā kinnarīdehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 4 Chattiṁsadevarājūnaṁ, mahesittamakārayiṁ; Manasā patthitaṁ mayhaṁ, nibbattati yathicchitaṁ. 5 Dasannaṁ cakkavattīnaṁ, mahesittamakārayiṁ; Ocitattāva 2435 --- thi-ap16 1:5 hutvāna, saṁsarāmi bhavesvahaṁ. 6 Kusalaṁ vijjate mayhaṁ, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Pūjārahā ahaṁ ajja, sakyaputtassa sāsane. 7 Visuddhamanasā ajja, apetamanapāpikā; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 8 Catunnavutito kappe, yaṁ buddhamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, naḷamālāyidaṁ phalaṁ. 9 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 10 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 11 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 12 Itthaṁ sudaṁ naḷamālikā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 13 Naḷamālikātheriyāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. thi-ap28 0 Therīapadāna Kuṇḍalakesīvagga 8. Yasodharātherīapadāna |1| Ekasmiṁ samaye ramme, iddhe rājagahe pure; Pabbhāramhi varekamhi, vasante naranāyake. 2 Vasantiyā tamhi nagare, ramme bhikkhunupassaye; Yasodharābhikkhuniyā, evaṁ āsi vitakkitaṁ. 3 “Suddhodano mahārājā, gotamī ca pajāpatī; Abhiññātā mahātherā, theriyo ca mahiddhikā. 4 Santiṁ gatāva āsuṁ te, dīpaccīva nirāsavā; Lokanāthe dharanteva, ahampi ca sivaṁ padaṁ. 5 Gamissāmī”ti cintetvā, passantī āyumattano; Passitvā āyusaṅkhāraṁ, tadaheva khayaṁ gataṁ. 6 Pattacīvaramādāya, nikkhamitvā sakassamā; Purakkhatā bhikkhunībhi, satehi sahassehi sā. 7 Mahiddhikā mahāpaññā, sambuddhaṁ upasaṅkami; Sambuddhaṁ abhivādetvā, satthuno cakkalakkhaṇe; Nisinnā ekamantamhi, idaṁ vacanamabravi. 8 “Aṭṭhasattativassāhaṁ, pacchimo vattate vayo; Pabbhāramhi anuppattā, ārocemi mahāmuni. 9 Paripakko vayo mayhaṁ, parittaṁ mama jīvitaṁ; Pahāya vo gamissāmi, kataṁ me saraṇamattano. 10 Vayamhi pacchime kāle, maraṇaṁ uparuddhati; Ajjarattiṁ mahāvīra, pāpuṇissāmi nibbutiṁ. 11 Natthi jāti jarā byādhi, maraṇañca mahāmune; Ajarāmaraṇaṁ puraṁ, gamissāmi asaṅkhataṁ. 12 Yāvatā parisā nāma, samupāsanti satthuno; Aparādhamajānantī, khamantaṁ sammukhā mune. 13 Saṁsaritvā ca saṁsāre, khalitañce mamaṁ tayi; Ārocemi mahāvīra, aparādhaṁ khamassu me”. 14 Sutvāna vacanaṁ tassā, munindo idamabravi; “Kimuttaraṁ te vakkhāmi, nibbānāya vajantiyā. 15 Iddhiñcāpi nidassehi, mama sāsanakārike; Parisānañca sabbāsaṁ, kaṅkhaṁ chindassu yāvatā”. 16 Sutvā taṁ munino vācaṁ, bhikkhunī sā yasodharā; Vanditvā munirājaṁ taṁ, idaṁ vacanamabravi. 17 “Yasodharā ahaṁ vīra, agāre te pajāpati; Sākiyamhi kule jātā, itthiaṅge patiṭṭhitā. 18 Thīnaṁ satasahassānaṁ, navutīnaṁ chaduttari; Agāre te ahaṁ vīra, pāmokkhā sabbā issarā. 19 Rūpācāraguṇūpetā, yobbanaṭṭhā piyaṁvadā; Sabbā maṁ apacāyanti, devatā viya mānusā. 20 Kaññāsatasahassapamukhā, Sakyaputtanivesane; Samānasukhadukkhatā, Devatā viya nandane. 21 Kāmadhātumatikkamma, saṇṭhitā rūpadhātuyā; Rūpena sadisā natthi, ṭhapetvā lokanāyakaṁ”. 22 Sambuddhaṁ abhivādetvā, iddhiṁ dassesi satthuno; Nekā nānāvidhākārā, mahāiddhīpi dassayī. 23 Cakkavāḷasamaṁ kāyaṁ, sīsaṁ uttarato kuru; Ubho pakkhā duve dīpā, jambudīpaṁ sarīrato. 24 Dakkhiṇañca saraṁ piñchaṁ, nānāsākhā tu pattakā; Candañca sūriyañcakkhi, merupabbatato sikhaṁ. 25 Cakkavāḷagiriṁ tuṇḍaṁ, jamburukkhaṁ samūlakaṁ; Bījamānā upāgantvā, vandantī lokanāyakaṁ. 26 Hatthivaṇṇaṁ tathevassaṁ, pabbataṁ jaladhiṁ tathā; Candimaṁ sūriyaṁ meruṁ, sakkavaṇṇañca dassayi. 27 “Yasodharā ahaṁ vīra, pāde vandāmi cakkhuma”; Sahassalokadhātūnaṁ, phullapadmena chādayi. 28 Brahmavaṇṇañca māpetvā, dhammaṁ desesi suññataṁ; “Yasodharā ahaṁ vīra, pāde vandāmi cakkhuma. 29 Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī homi mahāmuni. 30 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 31 Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca; Ñāṇaṁ mayhaṁ mahāvīra, uppannaṁ 2436 --- thi-ap28 1:31 tava santike. 32 Pubbānaṁ lokanāthānaṁ, saṅgamaṁ te nidassitaṁ; Adhikāraṁ bahuṁ mayhaṁ, tuyhatthāya mahāmune. 33 Yaṁ mayhaṁ pūritaṁ kammaṁ, Kusalaṁ sarase mune; Tuyhatthāya mahāvīra, Puññaṁ upacitaṁ mayā. 34 Abhabbaṭṭhāne vajjetvā, vārayitvā anācaraṁ; Tuyhatthāya mahāvīra, sañcattaṁ jīvitaṁ mayā. 35 Nekakoṭisahassāni, bhariyatthāyadāsi maṁ; Na tattha vimanā homi, tuyhatthāya mahāmuni. 36 Nekakoṭisahassāni, upakārāyadāsi maṁ; Na tattha vimanā homi, tuyhatthāya mahāmuni. 37 Nekakoṭisahassāni, bhojanatthāyadāsi maṁ; Na tattha vimanā homi, tuyhatthāya mahāmuni. 38 Nekakoṭisahassāni, jīvitāni pariccajiṁ; Bhayamokkhaṁ karissanti, dadāmi mama jīvitaṁ. 39 Aṅgagate alaṅkāre, vatthe nānāvidhe bahū; Itthimaṇḍe na gūhāmi, tuyhatthāya mahāmuni. 40 Dhanadhaññapariccāgaṁ, gāmāni nigamāni ca; Khettaṁ puttā ca dhītā ca, pariccattā mahāmuni. 41 Hatthī assā gavā cāpi, dāsiyo paricārikā; Tuyhatthāya mahāvīra, pariccattā asaṅkhiyā. 42 Yaṁ mayhaṁ paṭimantesi, dānaṁ dassāmi yācake; Vimanaṁ me na passāmi, dadato dānamuttamaṁ. 43 Nānāvidhaṁ bahuṁ dukkhaṁ, saṁsāre ca bahubbidhe; Tuyhatthāya mahāvīra, anubhuttaṁ asaṅkhiyaṁ. 44 Sukhappattānumodāmi, na ca dukkhesu dummanā; Sabbattha tulitā homi, tuyhatthāya mahāmuni. 45 Anumaggena sambuddho, yaṁ dhammaṁ abhinīhari; Anubhotvā sukhaṁ dukkhaṁ, patto bodhiṁ mahāmuni. 46 Brahmadevañca sambuddhaṁ, gotamaṁ lokanāyakaṁ; Aññesaṁ lokanāthānaṁ, saṅgamaṁ te bahuṁ mayā. 47 Adhikāraṁ bahuṁ mayhaṁ, tuyhatthāya mahāmuni; Gavesato buddhadhamme, ahaṁ te paricārikā. 48 Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye; Dīpaṅkaro mahāvīro, uppajji lokanāyako. 49 Paccantadesavisaye, nimantetvā tathāgataṁ; Tassa āgamanaṁ maggaṁ, sodhenti tuṭṭhamānasā. 50 Tena kālena so āsi, sumedho nāma brāhmaṇo; Maggañca paṭiyādesi, āyato sabbadassino. 51 Tena kālenahaṁ āsiṁ, kaññā brāhmaṇasambhavā; Sumittā nāma nāmena, upagacchiṁ samāgamaṁ. 52 Aṭṭha uppalahatthāni, pūjanatthāya satthuno; Ādāya janasammajjhe, addasaṁ isimuggataṁ. 53 Cirānugataṁ dayitaṁ, atikkantaṁ manoharaṁ; Disvā tadā amaññissaṁ, saphalaṁ jīvitaṁ mama. 54 Parakkamaṁ taṁ saphalaṁ, addasaṁ isino tadā; Pubbakammena sambuddhe, cittañcāpi pasīdi me. 55 Bhiyyo cittaṁ pasādesiṁ, ise uggatamānase; Deyyaṁ aññaṁ na passāmi, demi pupphāni te isi. 56 ‘Pañca hatthā tava hontu, tayo hontu mamaṁ ise; Tena saddhiṁ samā hontu, bodhatthāya tavaṁ ise’. 57 Catutthaṁ bhāṇavāraṁ. 58 Isi gahetvā pupphāni, āgacchantaṁ mahāyasaṁ; Pūjesi janasammajjhe, bodhatthāya mahāisi. 59 Passitvā janasammajjhe, dīpaṅkaro mahāmuni; Viyākāsi mahāvīro, isi muggatamānasaṁ. 60 Aparimeyye ito kappe, dīpaṅkaro mahāmuni; Mama kammaṁ viyākāsi, ujubhāvaṁ mahāmuni. 61 ‘Samacittā samakammā, samakārī bhavissati; Piyā hessati kammena, tuyhatthāya mahāisi. 62 Sudassanā supiyā ca, manāpā piyavādinī; Tassa dhammesu dāyādā, viharissati iddhikā. 63 Yathāpi bhaṇḍasāmuggaṁ, anurakkhati sāmino; Evaṁ kusaladhammānaṁ, anurakkhissate ayaṁ. 64 Tassa te anukampantī, pūrayissati pāramī; Sīhova pañjaraṁ bhetvā, pāpuṇissati bodhiyaṁ’. 65 Aparimeyye ito kappe, yaṁ maṁ buddho viyākarī; Taṁ vācaṁ anumodentī, evaṅkārī bhaviṁ ahaṁ. 66 Tassa kammassa sukatassa, tattha cittaṁ pasādayiṁ; Devamanussakaṁ yoniṁ, anubhotvā asaṅkhiyaṁ. 67 Sukhadukkhenubhotvāhaṁ, devesu mānusesu ca; Pacchime bhave sampatte, ajāyiṁ sākiye kule. 68 Rūpavatī bhogavatī, yasasīlavatī tato; Sabbaṅgasampadā homi, kulesu abhisakkatā. 69 Lābhaṁ silokaṁ sakkāraṁ, lokadhammasamāgamaṁ; Cittañca dukkhitaṁ natthi, vasāmi akutobhayā. 70 Vuttañhetaṁ bhagavatā, ‘rañño antepure tadā; Khattiyānaṁ pure vīra, upakārañca niddisi. 71 Upakārā ca yā nārī, yā ca nārī sukhe dukhe; Atthakkhāyī ca yā nārī, yā ca nārīnukampikā’. 72 Pañcakoṭisatā buddhā, navakoṭisatāni ca; Etesaṁ devadevānaṁ, mahādānaṁ pavattayiṁ. 73 Adhikāraṁ mahā mayhaṁ, dhammarāja suṇohi me; Ekādasakoṭisatā, buddhā dvādasa koṭiyo. 74 Etesaṁ devadevānaṁ, mahādānaṁ pavattayiṁ; Adhikāraṁ mahā mayhaṁ, 2437 --- thi-ap28 1:74 dhammarāja suṇohi me. 75 Vīsakoṭisatā buddhā, tiṁsakoṭisatāni ca; Etesaṁ devadevānaṁ, mahādānaṁ pavattayiṁ. 76 Adhikāraṁ mahā mayhaṁ, dhammarāja suṇohi me; Cattālīsakoṭisatā, paññāsa koṭisatāni ca. 77 Etesaṁ devadevānaṁ, mahādānaṁ pavattayiṁ; Adhikāraṁ mahā mayhaṁ, dhammarāja suṇohi me. 78 Saṭṭhikoṭisatā buddhā, sattatikoṭisatāni ca; Etesaṁ devadevānaṁ, mahādānaṁ pavattayiṁ. 79 Adhikāraṁ mahā mayhaṁ, dhammarāja suṇohi me; Asītikoṭisatā buddhā, navutikoṭisatāni ca. 80 Etesaṁ devadevānaṁ, mahādānaṁ pavattayiṁ; Adhikāraṁ mahā mayhaṁ, dhammarāja suṇohi me. 81 Koṭisatasahassāni, honti lokagganāyakā; Etesaṁ devadevānaṁ, mahādānaṁ pavattayiṁ. 82 Adhikāraṁ mahā mayhaṁ, dhammarāja suṇohi me; Navakoṭisahassāni, apare lokanāyakā. 83 Etesaṁ devadevānaṁ, mahādānaṁ pavattayiṁ; Adhikāraṁ mahā mayhaṁ, dhammarāja suṇohi me. 84 Koṭisatasahassāni, pañcāsītimahesinaṁ; Pañcāsītikoṭisatā, sattatiṁsā ca koṭiyo. 85 Etesaṁ devadevānaṁ, mahādānaṁ pavattayiṁ; Adhikāraṁ mahā mayhaṁ, dhammarāja suṇohi me. 86 Paccekabuddhā vītarāgā, aṭṭhaṭṭhamakakoṭiyo; Adhikāraṁ mahā mayhaṁ, dhammarāja suṇohi me. 87 Khīṇāsavā vītamalā, asaṅkhiyā buddhasāvakā; Adhikāraṁ mahā mayhaṁ, dhammarāja suṇohi me. 88 Evaṁ dhamme suciṇṇānaṁ, sadā dhammassa cārinaṁ; Dhammacārī sukhaṁ seti, asmiṁ loke paramhi ca. 89 Dhammaṁ care sucaritaṁ, na naṁ duccaritaṁ care; Dhammacārī sukhaṁ seti, asmiṁ loke paramhi ca. 90 Nibbinditvāna saṁsāre, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Sahassaparivārena, pabbajitvā akiñcanā. 91 Agāraṁ vijahitvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Aḍḍhamāse asampatte, catusaccamapāpuṇiṁ. 92 Cīvaraṁ piṇḍapātañca, paccayaṁ sayanāsanaṁ; Upanenti bahū janā, sāgareyeva ūmiyo. 93 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 94 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 95 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 96 Evaṁ bahuvidhaṁ dukkhaṁ, sampattī ca bahubbidhā; Visuddhibhāvaṁ sampattā, labhāmi sabbasampadā. 97 Yā dadāti sakattānaṁ, puññatthāya mahesino; Sahāyasampadā honti, nibbānapadamasaṅkhataṁ. 98 Parikkhīṇaṁ atītañca, Paccuppannaṁ anāgataṁ; Sabbakammaṁ mamaṁ khīṇaṁ, Pāde vandāmi cakkhuma”. 99 Itthaṁ sudaṁ yasodharā bhikkhunī bhagavato sammukhā imā gāthāyo abhāsitthāti. 100 Yasodharātheriyāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. thi-ap37 0 Therīapadāna Khattiyāvagga 7 Aḍḍhakāsitherīapadāna |1| “Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 2 Tadāhaṁ pabbajitvāna, tassa buddhassa sāsane; Saṁvutā pātimokkhamhi, indriyesu ca pañcasu. 3 Mattaññunī ca asane, yuttā jāgariyepi ca; Vasantī yuttayogāhaṁ, bhikkhuniṁ vigatāsavaṁ. 4 Akkosiṁ duṭṭhacittāhaṁ, gaṇiketi bhaṇiṁ tadā; Tena pāpena kammena, nirayamhi apaccisaṁ. 5 Tena kammāvasesena, ajāyiṁ gaṇikākule; Bahusova parādhīnā, pacchimāya ca jātiyaṁ. 6 Kāsīsu seṭṭhikulajā, brahmacārībalenahaṁ; Accharā viya devesu, ahosiṁ rūpasampadā. 7 Disvāna dassanīyaṁ maṁ, giribbajapuruttame; Gaṇikatte nivesesuṁ, akkosanabalena me. 8 Sāhaṁ sutvāna saddhammaṁ, buddhaseṭṭhena desitaṁ; Pubbavāsanasampannā, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 9 Tadūpasampadatthāya, gacchantī jinasantikaṁ; Magge dhutte ṭhite sutvā, labhiṁ dūtopasampadaṁ. 10 Sabbakammaṁ parikkhīṇaṁ, puññaṁ pāpaṁ tatheva ca; Sabbasaṁsāramuttiṇṇā, gaṇikattañca khepitaṁ. 11 Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī homi mahāmune. 12 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 13 Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca; Ñāṇaṁ mama mahāvīra, uppannaṁ tava santike. 14 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 15 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 16 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 17 Itthaṁ sudaṁ aḍḍhakāsi bhikkhunī imā gāthāyo 2438 --- thi-ap37 1:17 abhāsitthāti. 18 Aḍḍhakāsitheriyāpadānaṁ sattamaṁ. thi-ap23 0 Therīapadāna Kuṇḍalakesīvagga 3. Dhammadinnātherīapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, kule aññatare ahuṁ; Parakammakārī āsiṁ, nipakā sīlasaṁvutā. 3 Padumuttarabuddhassa, sujāto aggasāvako; Vihārā abhinikkhamma, piṇḍapātāya gacchati. 4 Ghaṭaṁ gahetvā gacchantī, tadā udakahārikā; Taṁ disvā adadaṁ pūpaṁ, pasannā sehi pāṇibhi. 5 Paṭiggahetvā tattheva, nisinno paribhuñji so; Tato netvāna taṁ gehaṁ, adāsiṁ tassa bhojanaṁ. 6 Tato me ayyako tuṭṭho, akarī suṇisaṁ sakaṁ; Sassuyā saha gantvāna, sambuddhaṁ abhivādayiṁ. 7 Tadā so dhammakathikaṁ, bhikkhuniṁ parikittayaṁ; Ṭhapesi etadaggamhi, taṁ sutvā muditā ahaṁ. 8 Nimantayitvā sugataṁ, sasaṅghaṁ lokanāyakaṁ; Mahādānaṁ daditvāna, taṁ ṭhānamabhipatthayiṁ. 9 Tato maṁ sugato āha, ghananinnādasussaro; ‘Mamupaṭṭhānanirate, sasaṅghaparivesike. 10 Saddhammassavane yutte, guṇavaddhitamānase; Bhadde bhavassu muditā, lacchase paṇidhīphalaṁ. 11 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 12 Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā; Dhammadinnāti nāmena, hessati satthu sāvikā’. 13 Taṁ sutvā muditā hutvā, yāvajīvaṁ mahāmuniṁ; Mettacittā paricariṁ, paccayehi vināyakaṁ. 14 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 15 Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 16 Upaṭṭhāko mahesissa, tadā āsi narissaro; Kāsirājā kikī nāma, bārāṇasipuruttame. 17 Chaṭṭhā tassāsahaṁ dhītā, sudhammā iti vissutā; Dhammaṁ sutvā jinaggassa, pabbajjaṁ samarocayiṁ. 18 Anujāni na no tāto, agāreva tadā mayaṁ; Vīsavassasahassāni, vicarimha atanditā. 19 Tatiyaṁ bhāṇavāraṁ. 20 Komāribrahmacariyaṁ, rājakaññā sukhedhitā; Buddhopaṭṭhānaniratā, muditā satta dhītaro. 21 Samaṇī samaṇaguttā ca, bhikkhunī bhikkhudāyikā; Dhammā ceva sudhammā ca, sattamī saṅghadāyikā. 22 Khemā uppalavaṇṇā ca, paṭācārā ca kuṇḍalā; Gotamī ca ahañceva, visākhā hoti sattamī. 23 Tehi kammehi sukatehi, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 24 Pacchime ca bhave dāni, giribbajapuruttame; Jātā seṭṭhikule phīte, sabbakāmasamiddhine. 25 Yadā rūpaguṇūpetā, paṭhame yobbane ṭhitā; Tadā parakulaṁ gantvā, vasiṁ sukhasamappitā. 26 Upetvā lokasaraṇaṁ, suṇitvā dhammadesanaṁ; Anāgāmiphalaṁ patto, sāmiko me subuddhimā. 27 Tadāhaṁ anujānetvā, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Na cireneva kālena, arahattamapāpuṇiṁ. 28 Tadā upāsako so maṁ, upagantvā apucchatha; Gambhīre nipuṇe pañhe, te sabbe byākariṁ ahaṁ. 29 Jino tasmiṁ guṇe tuṭṭho, etadagge ṭhapesi maṁ; ‘Bhikkhuniṁ dhammakathikaṁ, nāññaṁ passāmi edisiṁ. 30 Dhammadinnā yathā dhīrā, evaṁ dhāretha bhikkhavo’; Evāhaṁ paṇḍitā homi, nāyakenānukampitā. 31 Pariciṇṇo mayā satthā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ; Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā. 32 Yassatthāya pabbajitā, agārasmānagāriyaṁ; So me attho anuppatto, sabbasaṁyojanakkhayo. 33 Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā; Paracittāni jānāmi, satthusāsanakārikā. 34 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Khepetvā āsave sabbe, visuddhāsiṁ sunimmalā. 35 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 36 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 37 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 38 Itthaṁ sudaṁ dhammadinnā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 39 Dhammadinnātheriyāpadānaṁ tatiyaṁ. thi-ap4 0 Therīapadāna Sumedhāvagga 4 2439 --- thi-ap4 1:0 Saṅkamanatthātherīapadāna |1| “Vipassissa bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Rathiyaṁ paṭipannassa, tārayantassa pāṇino. 2 Gharato nikkhamitvāna, avakujjā nipajjahaṁ; Anukampako lokanātho, sirasi akkamī mama. 3 Akkamitvāna sirasi, agamā lokanāyako; Tena cittappasādena, tusitaṁ agamāsahaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavā. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ saṅkamanatthā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Saṅkamanatthātheriyāpadānaṁ catutthaṁ. pv39 0 Petavatthu Mahāvagga 4. Revatīpetavatthu |1| “Uṭṭhehi revate supāpadhamme, Apārutadvāre adānasīle; Nessāma taṁ yattha thunanti duggatā, Samappitā nerayikā dukhenā”ti. 2 Icceva vatvāna yamassa dūtā, Te dve yakkhā lohitakkhā brahantā; Paccekabāhāsu gahetvā revataṁ, Pakkāmayuṁ devagaṇassa santike. 3 “Ādiccavaṇṇaṁ ruciraṁ pabhassaraṁ, Byamhaṁ subhaṁ kañcanajālachannaṁ; Kassetamākiṇṇajanaṁ vimānaṁ, Suriyassa raṁsīriva jotamānaṁ. 4 Nārīgaṇā candanasāralittā, Ubhato vimānaṁ upasobhayanti; Taṁ dissati suriyasamānavaṇṇaṁ, Ko modati saggapatto vimāne”ti. 5 “Bārāṇasiyaṁ nandiyo nāmāsi, Upāsako amaccharī dānapati vadaññū; Tassetamākiṇṇajanaṁ vimānaṁ, Suriyassa raṁsīriva jotamānaṁ. 6 Nārīgaṇā candanasāralittā, Ubhato vimānaṁ upasobhayanti; Taṁ dissati suriyasamānavaṇṇaṁ, So modati saggapatto vimāne”ti. 7 “Nandiyassāhaṁ bhariyā, Agārinī sabbakulassa issarā; Bhattu vimāne ramissāmi dānahaṁ, Na patthaye nirayadassanāyā”ti. 8 “Eso te nirayo supāpadhamme, Puññaṁ tayā akataṁ jīvaloke; Na hi maccharī rosako pāpadhammo, Saggūpagānaṁ labhati sahabyatan”ti. 9 “Kiṁ nu gūthañca muttañca, asucī paṭidissati; Duggandhaṁ kimidaṁ mīḷhaṁ, kimetaṁ upavāyatī”ti. 10 “Esa saṁsavako nāma, gambhīro sataporiso; Yattha vassasahassāni, tuvaṁ paccasi revate”ti. 11 “Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kena saṁsavako laddho, gambhīro sataporiso”ti. 12 “Samaṇe brāhmaṇe cāpi, aññe vāpi vanibbake; Musāvādena vañcesi, taṁ pāpaṁ pakataṁ tayā. 13 Tena saṁsavako laddho, gambhīro sataporiso; Tattha vassasahassāni, tuvaṁ paccasi revate. 14 Hatthepi chindanti athopi pāde, Kaṇṇepi chindanti athopi nāsaṁ; Athopi kākoḷagaṇā samecca, Saṅgamma khādanti viphandamānan”ti. 15 “Sādhu kho maṁ paṭinetha, kāhāmi kusalaṁ bahuṁ; Dānena samacariyāya, saṁyamena damena ca; Yaṁ katvā sukhitā honti, na ca pacchānutappare”ti. 16 “Pure tuvaṁ pamajjitvā, idāni paridevasi; Sayaṁ katānaṁ kammānaṁ, vipākaṁ anubhossasī”ti. 17 “Ko devalokato manussalokaṁ, Gantvāna puṭṭho me evaṁ vadeyya; ‘Nikkhittadaṇḍesu dadātha dānaṁ, Acchādanaṁ seyya mathannapānaṁ; Na hi maccharī rosako pāpadhammo, Saggūpagānaṁ labhati sahabyataṁ’. 18 Sāhaṁ nūna ito gantvā, yoniṁ laddhāna mānusiṁ; Vadaññū sīlasampannā, kāhāmi kusalaṁ bahuṁ; Dānena samacariyāya, saṁyamena damena ca. 19 Ārāmāni ca ropissaṁ, dugge saṅkamanāni ca; Papañca udapānañca, vippasannena cetasā. 20 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ. 21 Uposathaṁ upavasissaṁ, sadā sīlesu saṁvutā; Na ca dāne pamajjissaṁ, sāmaṁ diṭṭhamidaṁ mayā”ti. 22 Iccevaṁ vippalapantiṁ, phandamānaṁ tato tato; Khipiṁsu niraye ghore, uddhampādaṁ avaṁsiraṁ. 23 “Ahaṁ pure maccharinī ahosiṁ, Paribhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṁ; Vitathena ca sāmikaṁ vañcayitvā, Paccāmahaṁ niraye ghorarūpe”ti. 24 Revatīpetavatthu catutthaṁ. pv18 0 Petavatthu Ubbarivagga 6. Kaṇhapetavatthu 2440 --- pv18 1:1 |1| “Uṭṭhehi kaṇha kiṁ sesi, Ko attho supanena te; Yo ca tuyhaṁ sako bhātā, Hadayaṁ cakkhu ca dakkhiṇaṁ; Tassa vātā balīyanti, Sasaṁ jappati kesavā”ti. 2 “Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, rohiṇeyyassa kesavo; Taramānarūpo vuṭṭhāsi, bhātusokena aṭṭito. 3 Kiṁ nu ummattarūpova, kevalaṁ dvārakaṁ imaṁ; Saso sasoti lapasi, kīdisaṁ sasamicchasi. 4 Sovaṇṇamayaṁ maṇimayaṁ, Lohamayaṁ atha rūpiyamayaṁ; Saṅkhasilāpavāḷamayaṁ, Kārayissāmi te sasaṁ. 5 Santi aññepi sasakā, araññavanagocarā; Tepi te ānayissāmi, kīdisaṁ sasamicchasī”ti. 6 “Nāhamete sase icche, ye sasā pathavissitā; Candato sasamicchāmi, taṁ me ohara kesavā”ti. 7 “So nūna madhuraṁ ñāti, jīvitaṁ vijahissasi; Apatthiyaṁ patthayasi, candato sasamicchasī”ti. 8 “Evañce kaṇha jānāsi, yathaññamanusāsasi; Kasmā pure mataṁ puttaṁ, ajjāpi manusocasi. 9 Na yaṁ labbhā manussena, amanussena vā pana; Jāto me mā mari putto, kuto labbhā alabbhiyaṁ. 10 Na mantā mūlabhesajjā, osadhehi dhanena vā; Sakkā ānayituṁ kaṇha, yaṁ petamanusocasi. 11 Mahaddhanā mahābhogā, raṭṭhavantopi khattiyā; Pahūtadhanadhaññāse, tepi no ajarāmarā. 12 Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā; Ete caññe ca jātiyā, tepi no ajarāmarā. 13 Ye mantaṁ parivattenti, chaḷaṅgaṁ brahmacintitaṁ; Ete caññe ca vijjāya, tepi no ajarāmarā. 14 Isayo vāpi ye santā, saññatattā tapassino; Sarīraṁ tepi kālena, vijahanti tapassino. 15 Bhāvitattā arahanto, katakiccā anāsavā; Nikkhipanti imaṁ dehaṁ, puññapāpaparikkhayā”ti. 16 “Ādittaṁ vata maṁ santaṁ, ghatasittaṁva pāvakaṁ; Vārinā viya osiñcaṁ, sabbaṁ nibbāpaye daraṁ. 17 Abbahī vata me sallaṁ, sokaṁ hadayanissitaṁ; Yo me sokaparetassa, puttasokaṁ apānudi. 18 Svāhaṁ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto; Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna bhātika”. 19 Evaṁ karonti sappaññā, ye honti anukampakā; Nivattayanti sokamhā, ghaṭo jeṭṭhaṁva bhātaraṁ. 20 Yassa etādisā honti, amaccā paricārakā; Subhāsitena anventi, ghaṭo jeṭṭhaṁva bhātaranti. 21 Kaṇhapetavatthu chaṭṭhaṁ. pv26 0 Petavatthu Cūḷavagga 1. Abhijjamānapetavatthu |1| “Abhijjamāne vārimhi, gaṅgāya idha gacchasi; Naggo pubbaddhapetova, māladhārī alaṅkato; Kuhiṁ gamissasi peta, kattha vāso bhavissatī”ti. 2 “Cundaṭṭhilaṁ gamissāmi, peto so iti bhāsati; Antare vāsabhagāmaṁ, bārāṇasiṁ ca santike”. 3 Tañca disvā mahāmatto, koliyo iti vissuto; Sattuṁ bhattañca petassa, pītakañca yugaṁ adā. 4 Nāvāya tiṭṭhamānāya, kappakassa adāpayi; Kappakassa padinnamhi, ṭhāne petassa dissatha. 5 Tato suvatthavasano, māladhārī alaṅkato; Ṭhāne ṭhitassa petassa, dakkhiṇā upakappatha; Tasmā dajjetha petānaṁ, anukampāya punappunaṁ. 6 Sātunnavasanā eke, aññe kesanivāsanā; Petā bhattāya gacchanti, pakkamanti disodisaṁ. 7 Dūre eke padhāvitvā, aladdhāva nivattare; Chātā pamucchitā bhantā, bhūmiyaṁ paṭisumbhitā. 8 Te ca tattha papatitā, bhūmiyaṁ paṭisumbhitā; Pubbe akatakalyāṇā, aggidaḍḍhāva ātape. 9 “Mayaṁ pubbe pāpadhammā, gharaṇī kulamātaro; Santesu deyyadhammesu, dīpaṁ nākamha attano. 10 Pahūtaṁ annapānampi, apissu avakirīyati; Sammaggate pabbajite, na ca kiñci adamhase. 11 Akammakāmā alasā, Sādukāmā mahagghasā; Ālopapiṇḍadātāro, Paṭiggahe paribhāsimhase. 12 Te gharā tā ca dāsiyo, tānevābharaṇāni no; Te aññe paricārenti, mayaṁ dukkhassa bhāgino. 13 Veṇī vā avaññā honti, rathakārī ca dubbhikā; Caṇḍālī kapaṇā honti, kappakā ca punappunaṁ. 14 Yāni yāni nihīnāni, kulāni kapaṇāni ca; Tesu tesveva jāyanti, esā maccharino gati. 15 Pubbe ca katakalyāṇā, dāyakā vītamaccharā; Saggaṁ te paripūrenti, obhāsenti ca nandanaṁ. 16 Vejayante ca pāsāde, ramitvā kāmakāmino; Uccākulesu jāyanti, sabhogesu tato cutā. 17 Kūṭāgāre ca pāsāde, pallaṅke gonakatthate; Bījitaṅgā 2441 --- pv26 1:17 morahatthehi, kule jātā yasassino. 18 Aṅkato aṅkaṁ gacchanti, māladhārī alaṅkatā; Dhātiyo upatiṭṭhanti, sāyaṁ pātaṁ sukhesino. 19 Nayidaṁ akatapuññānaṁ, katapuññānamevidaṁ; Asokaṁ nandanaṁ rammaṁ, tidasānaṁ mahāvanaṁ. 20 Sukhaṁ akatapuññānaṁ, idha natthi parattha ca; Sukhañca katapuññānaṁ, idha ceva parattha ca. 21 Tesaṁ sahabyakāmānaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ bahuṁ; Katapuññā hi modanti, sagge bhogasamaṅgino”ti. 22 Abhijjamānapetavatthu paṭhamaṁ. pv43 0 Petavatthu Mahāvagga 8. Gūthakhādakapetavatthu |1| “Gūthakūpato uggantvā, ko nu dīno patiṭṭhasi; Nissaṁsayaṁ pāpakammanto, kiṁ nu saddahase tuvan”ti. 2 “Ahaṁ bhadante petomhi, duggato yamalokiko; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gato”. 3 “Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, idaṁ dukkhaṁ nigacchasī”ti. 4 “Ahu āvāsiko mayhaṁ, issukī kulamaccharī; Ajjhāsito mayhaṁ ghare, kadariyo paribhāsako. 5 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, bhikkhavo paribhāsisaṁ; Tassa kammavipākena, petalokaṁ ito gato”ti. 6 “Amitto mittavaṇṇena, yo te āsi kulūpako; Kāyassa bhedā duppañño, kiṁ nu pecca gatiṁ gato”ti. 7 “Tassevāhaṁ pāpakammassa, sīse tiṭṭhāmi matthake; So ca paravisayaṁ patto, mameva paricārako. 8 Yaṁ bhadante hadantaññe, etaṁ me hoti bhojanaṁ; Ahañca kho yaṁ hadāmi, etaṁ so upajīvatī”ti. 9 Gūthakhādakapetavatthu aṭṭhamaṁ. pv32 0 Petavatthu Cūḷavagga 7. Migaluddakapetavatthu |1| “Naranāripurakkhato yuvā, Rajanīyehi kāmaguṇehi sobhasi; Divasaṁ anubhosi kāraṇaṁ, Kimakāsi purimāya jātiyā”ti. 2 “Ahaṁ rājagahe ramme, ramaṇīye giribbaje; Migaluddo pure āsiṁ, lohitapāṇi dāruṇo. 3 Avirodhakaresu pāṇisu, Puthusattesu paduṭṭhamānaso; Vicariṁ atidāruṇo sadā, Parahiṁsāya rato asaññato. 4 Tassa me sahāyo suhadayo, Saddho āsi upāsako; Sopi maṁ anukampanto, Nivāresi punappunaṁ. 5 ‘Mākāsi pāpakaṁ kammaṁ, Mā tāta duggatiṁ agā; Sace icchasi pecca sukhaṁ, Virama pāṇavadhā asaṁyamā’. 6 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, Sukhakāmassa hitānukampino; Nākāsiṁ sakalānusāsaniṁ, Cirapāpābhirato abuddhimā. 7 So maṁ puna bhūrisumedhaso, Anukampāya saṁyame nivesayi; ‘Sace divā hanasi pāṇino, Atha te rattiṁ bhavatu saṁyamo’. 8 Svāhaṁ divā hanitvā pāṇino, Virato rattimahosi saññato; Rattāhaṁ paricāremi, Divā khajjāmi duggato. 9 Tassa kammassa kusalassa, Anubhomi rattiṁ amānusiṁ; Divā paṭihatāva kukkurā, Upadhāvanti samantā khādituṁ. 10 Ye ca te satatānuyogino, Dhuvaṁ payuttā sugatassa sāsane; Maññāmi te amatameva kevalaṁ, Adhigacchanti padaṁ asaṅkhatan”ti. 11 Migaluddakapetavatthu sattamaṁ. pv48 0 Petavatthu Mahāvagga 13. Akkharukkhapetavatthu |1| “Yaṁ dadāti na taṁ hoti, Detheva dānaṁ datvā ubhayaṁ tarati; Ubhayaṁ tena dānena gacchati, Jāgaratha māpamajjathā”ti. 2 Akkharukkhapetavatthu terasamaṁ. pv5 0 Petavatthu Uragavagga 5. Tirokuṭṭapetavatthu |1| “Tirokuṭṭesu tiṭṭhanti, sandhisiṅghāṭakesu ca; Dvārabāhāsu tiṭṭhanti, āgantvāna sakaṁ gharaṁ. 2 Pahūte annapānamhi, 2442 --- pv5 1:2 khajjabhojje upaṭṭhite; Na tesaṁ koci sarati, sattānaṁ kammapaccayā. 3 Evaṁ dadanti ñātīnaṁ, ye honti anukampakā; Suciṁ paṇītaṁ kālena, kappiyaṁ pānabhojanaṁ; ‘Idaṁ vo ñātīnaṁ hotu, sukhitā hontu ñātayo’. 4 Te ca tattha samāgantvā, ñātipetā samāgatā; Pahūte annapānamhi, sakkaccaṁ anumodare. 5 ‘Ciraṁ jīvantu no ñātī, yesaṁ hetu labhāmase; Amhākañca katā pūjā, dāyakā ca anipphalā’. 6 Na hi tattha kasī atthi, gorakkhettha na vijjati; Vaṇijjā tādisī natthi, hiraññena kayākayaṁ; Ito dinnena yāpenti, petā kālagatā tahiṁ. 7 Unname udakaṁ vuṭṭhaṁ, yathā ninnaṁ pavattati; Evamevaṁ ito dinnaṁ, petānaṁ upakappati. 8 Yathā vārivahā pūrā, paripūrenti sāgaraṁ; Evamevaṁ ito dinnaṁ, petānaṁ upakappati. 9 ‘Adāsi me akāsi me, ñāti mittā sakhā ca me’; Petānaṁ dakkhiṇaṁ dajjā, pubbe katamanussaraṁ. 10 Na hi ruṇṇaṁ vā soko vā, yā caññā paridevanā; Na taṁ petānamatthāya, evaṁ tiṭṭhanti ñātayo. 11 Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā; Dīgharattaṁ hitāyassa, ṭhānaso upakappati. 12 So ñātidhammo ca ayaṁ nidassito, Petāna pūjā ca katā uḷārā; Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṁ, Tumhehi puññaṁ pasutaṁ anappakan”ti. 13 Tirokuṭṭapetavatthu pañcamaṁ. pv13 0 Petavatthu Ubbarivagga 1. Saṁsāramocakapetivatthu |1| “Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā; Upphāsulike kisike, kā nu tvaṁ idha tiṭṭhasī”ti. 2 “Ahaṁ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gatā”ti. 3 “Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, petalokaṁ ito gatā”ti. 4 “Anukampakā mayhaṁ nāhesuṁ bhante, Pitā ca mātā athavāpi ñātakā; Ye maṁ niyojeyyuṁ dadāhi dānaṁ, Pasannacittā samaṇabrāhmaṇānaṁ. 5 Ito ahaṁ vassasatāni pañca, Yaṁ evarūpā vicarāmi naggā; Khudāya taṇhāya ca khajjamānā, Pāpassa kammassa phalaṁ mamedaṁ. 6 Vandāmi taṁ ayya pasannacittā, Anukampa maṁ vīra mahānubhāva; Datvā ca me ādisa yaṁ hi kiñci, Mocehi maṁ duggatiyā bhadante”ti. 7 Sādhūti so paṭissutvā, sāriputtonukampako; Bhikkhūnaṁ ālopaṁ datvā, pāṇimattañca coḷakaṁ; Thālakassa ca pānīyaṁ, tassā dakkhiṇamādisi. 8 Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha; Bhojanacchādanapānīyaṁ, dakkhiṇāya idaṁ phalaṁ. 9 Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī; Vicittavatthābharaṇā, sāriputtaṁ upasaṅkami. 10 “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 11 Kena te tādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 12 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 13 “Uppaṇḍukiṁ kisaṁ chātaṁ, naggaṁ sampatitacchaviṁ; Muni kāruṇiko loke, taṁ maṁ addakkhi duggataṁ. 14 Bhikkhūnaṁ ālopaṁ datvā, pāṇimattañca coḷakaṁ; Thālakassa ca pānīyaṁ, mama dakkhiṇamādisi. 15 Ālopassa phalaṁ passa, bhattaṁ vassasataṁ dasa; Bhuñjāmi kāmakāminī, anekarasabyañjanaṁ. 16 Pāṇimattassa coḷassa, vipākaṁ passa yādisaṁ; Yāvatā nandarājassa, vijitasmiṁ paṭicchadā. 17 Tato bahutarā bhante, vatthānacchādanāni me; Koseyyakambalīyāni, khomakappāsikāni ca. 18 Vipulā ca mahagghā ca, tepākāsevalambare; Sāhaṁ taṁ paridahāmi, yaṁ yaṁ hi manaso piyaṁ. 19 Thālakassa ca pānīyaṁ, vipākaṁ passa yādisaṁ; Gambhīrā caturassā ca, pokkharañño sunimmitā. 20 Setodakā suppatitthā, sītā appaṭigandhiyā; Padumuppalasañchannā, vārikiñjakkhapūritā. 21 Sāhaṁ ramāmi kīḷāmi, modāmi akutobhayā; Muniṁ kāruṇikaṁ loke, bhante vanditumāgatā”ti. 22 Saṁsāramocakapetivatthu paṭhamaṁ. pv29 0 Petavatthu Cūḷavagga 4. 2443 --- pv29 1:0 Bhusapetavatthu |1| “Bhusāni eko sāliṁ punāparo, Ayañca nārī sakamaṁsalohitaṁ; Tuvañca gūthaṁ asuciṁ akantaṁ, Paribhuñjasi kissa ayaṁ vipāko”ti. 2 “Ayaṁ pure mātaraṁ hiṁsati, Ayaṁ pana kūṭavāṇijo; Ayaṁ maṁsāni khāditvā, Musāvādena vañceti. 3 Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Agārinī sabbakulassa issarā; Santesu pariguhāmi, Mā ca kiñci ito adaṁ. 4 Musāvādena chādemi, ‘natthi etaṁ mama gehe; Sace santaṁ niguhāmi, gūtho me hotu bhojanaṁ’. 5 Tassa kammassa vipākena, musāvādassa cūbhayaṁ; Sugandhaṁ sālino bhattaṁ, gūthaṁ me parivattati. 6 Avañjhāni ca kammāni, Na hi kammaṁ vinassati; Duggandhaṁ kiminaṁ mīḷaṁ, Bhuñjāmi ca pivāmi cā”ti. 7 Bhusapetavatthu catutthaṁ. pv17 0 Petavatthu Ubbarivagga 5. Maṭṭhakuṇḍalīpetavatthu |1| “Alaṅkato maṭṭhakuṇḍalī, Māladhārī haricandanussado; Bāhā paggayha kandasi, Vanamajjhe kiṁ dukkhito tuvan”ti. 2 “Sovaṇṇamayo pabhassaro, Uppanno rathapañjaro mama; Tassa cakkayugaṁ na vindāmi, Tena dukkhena jahāmi jīvitan”ti. 3 “Sovaṇṇamayaṁ maṇimayaṁ, Lohitakamayaṁ atha rūpiyamayaṁ; Ācikkha me bhaddamāṇava, Cakkayugaṁ paṭipādayāmi te”ti. 4 So māṇavo tassa pāvadi, “Candasūriyā ubhayettha dissare; Sovaṇṇamayo ratho mama, Tena cakkayugena sobhatī”ti. 5 “Bālo kho tvaṁ asi māṇava, Yo tvaṁ patthayase apatthiyaṁ; Maññāmi tuvaṁ marissasi, Na hi tvaṁ lacchasi candasūriye”ti. 6 “Gamanāgamanampi dissati, Vaṇṇadhātu ubhayattha vīthiyā; Peto kālakato na dissati, Ko nidha kandataṁ bālyataro”ti. 7 “Saccaṁ kho vadesi māṇava, Ahameva kandataṁ bālyataro; Candaṁ viya dārako rudaṁ, Petaṁ kālakatābhipatthayinti. 8 Ādittaṁ vata maṁ santaṁ, ghatasittaṁva pāvakaṁ; Vārinā viya osiñcaṁ, sabbaṁ nibbāpaye daraṁ. 9 Abbahī vata me sallaṁ, sokaṁ hadayanissitaṁ; Yo me sokaparetassa, puttasokaṁ apānudi. 10 Svāhaṁ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto; Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇavā”ti. 11 “Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado; Ko vā tvaṁ kassa vā putto, kathaṁ jānemu taṁ mayan”ti. 12 “Yañca kandasi yañca rodasi, Puttaṁ āḷāhane sayaṁ dahitvā; Svāhaṁ kusalaṁ karitvā kammaṁ, Tidasānaṁ sahabyataṁ gato”ti. 13 “Appaṁ vā bahuṁ vā nāddasāma, Dānaṁ dadantassa sake agāre; Uposathakammaṁ vā tādisaṁ, Kena kammena gatosi devalokan”ti. 14 “Ābādhikohaṁ dukkhito gilāno, Āturarūpomhi sake nivesane; Buddhaṁ vigatarajaṁ vitiṇṇakaṅkhaṁ, Addakkhiṁ sugataṁ anomapaññaṁ. 15 Svāhaṁ muditamano pasannacitto, Añjaliṁ akariṁ tathāgatassa; Tāhaṁ kusalaṁ karitvāna kammaṁ, Tidasānaṁ sahabyataṁ gato”ti. 16 “Acchariyaṁ vata abbhutaṁ vata, Añjalikammassa ayamīdiso vipāko; Ahampi muditamano pasannacitto, Ajjeva buddhaṁ saraṇaṁ vajāmī”ti. 17 “Ajjeva buddhaṁ saraṇaṁ vajāhi, Dhammañca saṅghañca pasannacitto; Tatheva sikkhāya padāni pañca, Akhaṇḍaphullāni samādiyassu. 18 Pāṇātipātā viramassu khippaṁ, Loke adinnaṁ parivajjayassu; Amajjapo mā ca musā bhaṇāhi, Sakena dārena ca hohi tuṭṭho”ti. 19 “Atthakāmosi me yakkha, hitakāmosi devate; Karomi tuyhaṁ vacanaṁ, tvaṁsi ācariyo mamāti. 20 Upemi saraṇaṁ buddhaṁ, dhammañcāpi anuttaraṁ; Saṅghañca naradevassa, gacchāmi saraṇaṁ ahaṁ. 21 Pāṇātipātā viramāmi khippaṁ, Loke adinnaṁ parivajjayāmi; Amajjapo no ca musā bhaṇāmi, Sakena dārena ca homi tuṭṭho”ti. 22 Maṭṭhakuṇḍalīpetavatthu pañcamaṁ. pv1 0 Petavatthu Uragavagga 1. Khettūpamapetavatthu |1| Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. 2 “Khettūpamā arahanto, dāyakā kassakūpamā; Bījūpamaṁ deyyadhammaṁ, etto 2444 --- pv1 1:2 nibbattate phalaṁ. 3 Etaṁ bījaṁ kasi khettaṁ, petānaṁ dāyakassa ca; Taṁ petā paribhuñjanti, dātā puññena vaḍḍhati. 4 Idheva kusalaṁ katvā, Pete ca paṭipūjiya; Saggañca kamatiṭṭhānaṁ, Kammaṁ katvāna bhaddakan”ti. 5 Khettūpamapetavatthu paṭhamaṁ. pv36 0 Petavatthu Mahāvagga 1. Ambasakkarapetavatthu |1| Vesālī nāma nagaratthi vajjīnaṁ, Tattha ahu licchavi ambasakkaro; Disvāna petaṁ nagarassa bāhiraṁ, Tattheva pucchittha taṁ kāraṇatthiko. 2 “Seyyā nisajjā nayimassa atthi, Abhikkamo natthi paṭikkamo ca; Asitapītakhāyitavatthabhogā, Paricārikā sāpi imassa natthi. 3 Ye ñātakā diṭṭhasutā suhajjā, Anukampakā yassa ahesuṁ pubbe; Daṭṭhumpi te dāni na taṁ labhanti, Virājitatto hi janena tena. 4 Na oggatattassa bhavanti mittā, Jahanti mittā vikalaṁ viditvā; Atthañca disvā parivārayanti, Bahū mittā uggatattassa honti. 5 Nihīnatto sabbabhogehi kiccho, Sammakkhito samparibhinnagatto; Ussāvabindūva palimpamāno, Ajja suve jīvitassūparodho. 6 Etādisaṁ uttamakicchappattaṁ, Uttāsitaṁ pucimandassa sūle; ‘Atha tvaṁ kena vaṇṇena vadesi yakkha, Jīva bho jīvitameva seyyo’”ti. 7 “Sālohito esa ahosi mayhaṁ, Ahaṁ sarāmi purimāya jātiyā; Disvā ca me kāruññamahosi rāja, Mā pāpadhammo nirayaṁ patāyaṁ. 8 Ito cuto licchavi esa poso, Sattussadaṁ nirayaṁ ghorarūpaṁ; Upapajjati dukkaṭakammakārī, Mahābhitāpaṁ kaṭukaṁ bhayānakaṁ. 9 Anekabhāgena guṇena seyyo, Ayameva sūlo nirayena tena; Ekantadukkhaṁ kaṭukaṁ bhayānakaṁ, Ekantatibbaṁ nirayaṁ patāyaṁ. 10 Idañca sutvā vacanaṁ mameso, Dukkhūpanīto vijaheyya pāṇaṁ; Tasmā ahaṁ santike na bhaṇāmi, Mā me kato jīvitassūparodho”. 11 “Aññāto eso purisassa attho, Aññampi icchāmase pucchituṁ tuvaṁ; Okāsakammaṁ sace no karosi, Pucchāma taṁ no na ca kujjhitabban”ti. 12 “Addhā paṭiññā me tadā ahu, Nācikkhanā appasannassa hoti; Akāmā saddheyyavacoti katvā, Pucchassu maṁ kāmaṁ yathā visayhan”ti. 13 “Yaṁ kiñcahaṁ cakkhunā passissāmi, Sabbampi tāhaṁ abhisaddaheyyaṁ; Disvāva taṁ nopi ce saddaheyyaṁ, Kareyyāsi me yakkha niyassakamman”ti. 14 “Saccappaṭiññā tava mesā hotu, Sutvāna dhammaṁ labha suppasādaṁ; Aññatthiko no ca paduṭṭhacitto, Yaṁ te sutaṁ asutañcāpi dhammaṁ; Sabbampi akkhissaṁ yathā pajānanti”. 15 “Setena assena alaṅkatena, Upayāsi sūlāvutakassa santike; Yānaṁ idaṁ abbhutaṁ dassaneyyaṁ, Kissetaṁ kammassa ayaṁ vipāko”ti. 16 “Vesāliyā nagarassa majjhe, Cikkhallamagge narakaṁ ahosi; Gosīsamekāhaṁ pasannacitto, Setaṁ gahetvā narakasmiṁ nikkhipiṁ. 17 Etasmiṁ pādāni patiṭṭhapetvā, Mayañca aññe ca atikkamimhā; Yānaṁ idaṁ abbhutaṁ dassaneyyaṁ, Tasseva kammassa ayaṁ vipāko”ti. 18 “Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsati, Gandho ca te sabbadisā pavāyati; Yakkhiddhipattosi mahānubhāvo, Naggo cāsi kissa ayaṁ vipāko”ti. 19 “Akkodhano niccapasannacitto, Saṇhāhi vācāhi janaṁ upemi; Tasseva kammassa ayaṁ vipāko, Dibbo me vaṇṇo satataṁ pabhāsati. 20 Yasañca kittiñca dhamme ṭhitānaṁ, Disvāna mantemi pasannacitto; Tasseva kammassa ayaṁ vipāko, Dibbo me gandho satataṁ pavāyati. 21 Sahāyānaṁ titthasmiṁ nhāyantānaṁ, Thale gahetvā nidahissa dussaṁ; Khiḍḍatthiko no ca paduṭṭhacitto, Tenamhi naggo kasirā ca vuttī”ti. 22 “Yo kīḷamāno pakaroti pāpaṁ, Tassedisaṁ kammavipākamāhu; Akīḷamāno pana yo karoti, Kiṁ tassa kammassa vipākamāhū”ti. 23 “Ye duṭṭhasaṅkappamanā manussā, Kāyena vācāya ca saṅkiliṭṭhā; Kāyassa bhedā abhisamparāyaṁ, Asaṁsayaṁ te nirayaṁ upenti. 24 Apare pana sugatimāsamānā, Dāne ratā saṅgahitattabhāvā; Kāyassa bhedā abhisamparāyaṁ, Asaṁsayaṁ te sugatiṁ upentī”ti. 25 “Taṁ kinti jāneyyamahaṁ avecca, Kalyāṇapāpassa ayaṁ vipāko; Kiṁ vāhaṁ disvā abhisaddaheyyaṁ, Ko vāpi maṁ saddahāpeyya etan”ti. 26 “Disvā ca sutvā abhisaddahassu, Kalyāṇapāpassa ayaṁ vipāko; Kalyāṇapāpe ubhaye 2445 --- pv36 1:26 asante, Siyā nu sattā sugatā duggatā vā. 27 No cettha kammāni kareyyuṁ maccā, Kalyāṇapāpāni manussaloke; Nāhesuṁ sattā sugatā duggatā vā, Hīnā paṇītā ca manussaloke. 28 Yasmā ca kammāni karonti maccā, Kalyāṇapāpāni manussaloke; Tasmā hi sattā sugatā duggatā vā, Hīnā paṇītā ca manussaloke. 29 Dvayajja kammānaṁ vipākamāhu, Sukhassa dukkhassa ca vedanīyaṁ; Tā devatāyo paricārayanti, Paccanti bālā dvayataṁ apassino. 30 Na matthi kammāni sayaṅkatāni, Datvāpi me natthi yo ādiseyya; Acchādanaṁ sayanamathannapānaṁ, Tenamhi naggo kasirā ca vuttī”ti. 31 “Siyā nu kho kāraṇaṁ kiñci yakkha, Acchādanaṁ yena tuvaṁ labhetha; Ācikkha me tvaṁ yadatthi hetu, Saddhāyikaṁ hetuvaco suṇomā”ti. 32 “Kappitako nāma idhatthi bhikkhu, Jhāyī susīlo arahā vimutto; Guttindriyo saṁvutapātimokkho, Sītibhūto uttamadiṭṭhipatto. 33 Sakhilo vadaññū suvaco sumukho, Svāgamo suppaṭimuttako ca; Puññassa khettaṁ araṇavihārī, Devamanussānañca dakkhiṇeyyo. 34 Santo vidhūmo anīgho nirāso, Mutto visallo amamo avaṅko; Nirūpadhī sabbapapañcakhīṇo, Tisso vijjā anuppatto jutimā. 35 Appaññāto disvāpi na ca sujāno, Munīti naṁ vajjisu voharanti; Jānanti taṁ yakkhabhūtā anejaṁ, Kalyāṇadhammaṁ vicarantaṁ loke. 36 Tassa tuvaṁ ekayugaṁ duve vā, Mamuddisitvāna sace dadetha; Paṭiggahītāni ca tāni assu, Mamañca passetha sannaddhadussan”ti. 37 “Kasmiṁ padese samaṇaṁ vasantaṁ, Gantvāna passemu mayaṁ idāni; Yo majja kaṅkhaṁ vicikicchitañca, Diṭṭhīvisūkāni vinodayeyyā”ti. 38 “Eso nisinno kapinaccanāyaṁ, Parivārito devatāhi bahūhi; Dhammiṁ kathaṁ bhāsati saccanāmo, Sakasmimācerake appamatto”ti. 39 “Tathāhaṁ kassāmi gantvā idāni, Acchādayissaṁ samaṇaṁ yugena; Paṭiggahitāni ca tāni assu, Tuvañca passemu sannaddhadussan”ti. 40 “Mā akkhaṇe pabbajitaṁ upāgami, Sādhu vo licchavi nesa dhammo; Tato ca kāle upasaṅkamitvā, Tattheva passāhi raho nisinnan”ti. 41 Tathāti vatvā agamāsi tattha, Parivārito dāsagaṇena licchavi; So taṁ nagaraṁ upasaṅkamitvā, Vāsūpagacchittha sake nivesane. 42 Tato ca kāle gihikiccāni katvā, Nhatvā pivitvā ca khaṇaṁ labhitvā; Viceyya peḷāto ca yugāni aṭṭha, Gāhāpayī dāsagaṇena licchavi. 43 So taṁ padesaṁ upasaṅkamitvā, Taṁ addasa samaṇaṁ santacittaṁ; Paṭikkantaṁ gocarato nivattaṁ, Sītibhūtaṁ rukkhamūle nisinnaṁ. 44 Tamenamavoca upasaṅkamitvā, Appābādhaṁ phāsuvihārañca pucchi; “Vesāliyaṁ licchavihaṁ bhadante, Jānanti maṁ licchavi ambasakkaro. 45 Imāni me aṭṭha yugā subhāni, Paṭigaṇha bhante padadāmi tuyhaṁ; Teneva atthena idhāgatosmi, Yathā ahaṁ attamano bhaveyyan”ti. 46 “Dūratova samaṇabrāhmaṇā ca, Nivesanaṁ te parivajjayanti; Pattāni bhijjanti ca te nivesane, Saṅghāṭiyo cāpi vidālayanti. 47 Athāpare pādakuṭhārikāhi, Avaṁsirā samaṇā pātayanti; Etādisaṁ pabbajitā vihesaṁ, Tayā kataṁ samaṇā pāpuṇanti. 48 Tiṇena telampi na tvaṁ adāsi, Muḷhassa maggampi na pāvadāsi; Andhassa daṇḍaṁ sayamādiyāsi, Etādiso kadariyo asaṁvuto tuvaṁ; Atha tvaṁ kena vaṇṇena kimeva disvā, Amhehi saha saṁvibhāgaṁ karosī”ti. 49 “Paccemi bhante yaṁ tvaṁ vadesi, Vihesayiṁ samaṇe brāhmaṇe ca; Khiḍḍatthiko no ca paduṭṭhacitto, Etampi me dukkaṭameva bhante. 50 Khiḍḍāya yakkho pasavitvā pāpaṁ, Vedeti dukkhaṁ asamattabhogī; Daharo yuvā nagganiyassa bhāgī, Kiṁ su tato dukkhatarassa hoti. 51 Taṁ disvā saṁvegamalatthaṁ bhante, Tappaccayā vāpi dadāmi dānaṁ; Paṭigaṇha bhante vatthayugāni aṭṭha, Yakkhassimā gacchantu dakkhiṇāyo”ti. 52 “Addhā hi dānaṁ bahudhā pasatthaṁ, Dadato ca te akkhayadhammamatthu; Paṭigaṇhāmi te vatthayugāni aṭṭha, Yakkhassimā gacchantu dakkhiṇāyo”ti. 53 Tato hi so ācamayitvā licchavi, Therassa datvāna yugāni aṭṭha; Paṭiggahitāni ca tāni assu, Yakkhañca passetha sannaddhadussaṁ. 54 Tamaddasā candanasāralittaṁ, Ājaññamārūḷhamuḷāravaṇṇaṁ; Alaṅkataṁ sādhunivatthadussaṁ, Parivāritaṁ yakkhamahiddhipattaṁ. 55 So taṁ disvā attamano udaggo, Pahaṭṭhacitto ca subhaggarūpo; Kammañca disvāna mahāvipākaṁ, Sandiṭṭhikaṁ cakkhunā sacchikatvā. 2446 --- pv36 1:55 56 Tamenamavoca upasaṅkamitvā, “Dassāmi dānaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ; Na cāpi me kiñci adeyyamatthi, Tuvañca me yakkha bahūpakāro”ti. 57 “Tuvañca me licchavi ekadesaṁ, Adāsi dānāni amoghametaṁ; Svāhaṁ karissāmi tayāva sakkhiṁ, Amānuso mānusakena saddhin”ti. 58 “Gatī ca bandhū ca parāyaṇañca, Mitto mamāsi atha devatā me; Yācāmi taṁ pañjaliko bhavitvā, Icchāmi taṁ yakkha punāpi daṭṭhun”ti. 59 “Sace tuvaṁ assaddho bhavissasi, Kadariyarūpo vippaṭipannacitto; Tvaṁ neva maṁ lacchasi dassanāya, Disvā ca taṁ nopi ca ālapissaṁ. 60 Sace pana tvaṁ bhavissasi dhammagāravo, Dāne rato saṅgahitattabhāvo; Opānabhūto samaṇabrāhmaṇānaṁ, Evaṁ mamaṁ lacchasi dassanāya. 61 Disvā ca taṁ ālapissaṁ bhadante, Imañca sūlato lahuṁ pamuñca; Yatonidānaṁ akarimha sakkhiṁ, Maññāmi sūlāvutakassa kāraṇā. 62 Te aññamaññaṁ akarimha sakkhiṁ, Ayañca sūlato lahuṁ pamutto; Sakkacca dhammāni samācaranto, Mucceyya so nirayā ca tamhā; Kammaṁ siyā aññatra vedanīyaṁ. 63 Kappitakañca upasaṅkamitvā, Teneva saha saṁvibhajitvā kāle; Sayaṁ mukhenūpanisajja puccha, So te akkhissati etamatthaṁ. 64 Tameva bhikkhuṁ upasaṅkamitvā, Pucchassu aññatthiko no ca paduṭṭhacitto; So te sutaṁ asutañcāpi dhammaṁ, Sabbampi akkhissati yathā pajānan”ti. 65 So tattha rahassaṁ samullapitvā, Sakkhiṁ karitvāna amānusena; Pakkāmi so licchavīnaṁ sakāsaṁ, Atha bravi parisaṁ sannisinnaṁ. 66 “Suṇantu bhonto mama ekavākyaṁ, Varaṁ varissaṁ labhissāmi atthaṁ; Sūlāvuto puriso luddakammo, Paṇihitadaṇḍo anusattarūpo. 67 Ettāvatā vīsatirattimattā, Yato āvuto neva jīvati na mato; Tāhaṁ mocayissāmi dāni, Yathāmatiṁ anujānātu saṅgho”ti. 68 “Etañca aññañca lahuṁ pamuñca, Ko taṁ vadetha tathā karontaṁ; Yathā pajānāsi tathā karohi, Yathāmatiṁ anujānāti saṅgho”ti. 69 So taṁ padesaṁ upasaṅkamitvā, Sūlāvutaṁ mocayi khippameva; “Mā bhāyi sammā”ti ca taṁ avoca, Tikicchakānañca upaṭṭhapesi. 70 “Kappitakañca upasaṅkamitvā, Teneva saha saṁvibhajitvā kāle; Sayaṁ mukhenūpanisajja licchavi, Tatheva pucchittha naṁ kāraṇatthiko. 71 Sūlāvuto puriso luddakammo, Paṇihitadaṇḍo anusattarūpo; Ettāvatā vīsatirattimattā, Yato āvuto neva jīvati na mato. 72 So mocito gantvā mayā idāni, Etassa yakkhassa vaco hi bhante; Siyā nu kho kāraṇaṁ kiñcideva, Yena so nirayaṁ no vajeyya. 73 Ācikkha bhante yadi atthi hetu, Saddhāyikaṁ hetuvaco suṇoma; Na tesaṁ kammānaṁ vināsamatthi, Avedayitvā idha byantibhāvo”ti. 74 “Sace sa dhammāni samācareyya, Sakkacca rattindivamappamatto; Mucceyya so nirayā ca tamhā, Kammaṁ siyā aññatra vedanīyan”ti. 75 “Aññāto eso purisassa attho, Mamampi dāni anukampa bhante; Anusāsa maṁ ovada bhūripañña, Yathā ahaṁ no nirayaṁ vajeyyan”ti. 76 “Ajjeva buddhaṁ saraṇaṁ upehi, Dhammañca saṅghañca pasannacitto; Tatheva sikkhāya padāni pañca, Akhaṇḍaphullāni samādiyassu. 77 Pāṇātipātā viramassu khippaṁ, Loke adinnaṁ parivajjayassu; Amajjapo mā ca musā abhāṇī, Sakena dārena ca hohi tuṭṭho; Imañca ariyaṁ aṭṭhaṅgavarenupetaṁ, Samādiyāhi kusalaṁ sukhudrayaṁ. 78 Cīvaraṁ piṇḍapātañca, paccayaṁ sayanāsanaṁ; Annaṁ pānaṁ khādanīyaṁ, vatthasenāsanāni ca; Dadāhi ujubhūtesu, vippasannena cetasā. 79 Bhikkhūpi sīlasampanne, vītarāge bahussute; Tappehi annapānena, sadā puññaṁ pavaḍḍhati. 80 Evañca dhammāni samācaranto, Sakkacca rattindivamappamatto; Muñca tuvaṁ nirayā ca tamhā, Kammaṁ siyā aññatra vedanīyan”ti. 81 “Ajjeva buddhaṁ saraṇaṁ upemi, Dhammañca saṅghañca pasannacitto; Tatheva sikkhāya padāni pañca, Akhaṇḍaphullāni samādiyāmi. 82 Pāṇātipātā viramāmi khippaṁ, Loke adinnaṁ parivajjayāmi; Amajjapo no ca musā bhaṇāmi, Sakena dārena ca homi tuṭṭho; Imañca ariyaṁ aṭṭhaṅgavarenupetaṁ, Samādiyāmi kusalaṁ sukhudrayaṁ. 83 Cīvaraṁ piṇḍapātañca, paccayaṁ sayanāsanaṁ; Annaṁ pānaṁ khādanīyaṁ, vatthasenāsanāni ca. 84 Bhikkhū ca sīlasampanne, vītarāge bahussute; Dadāmi na vikampāmi, buddhānaṁ sāsane rato”ti. 85 Etādiso licchavi ambasakkaro, Vesāliyaṁ aññataro upāsako; Saddho mudū kārakaro ca bhikkhu, Saṅghañca sakkacca tadā upaṭṭhahi. 2447 --- pv36 1:86 86 Sūlāvuto ca arogo hutvā, Serī sukhī pabbajjaṁ upāgami; Bhikkhuñca āgamma kappitakuttamaṁ, Ubhopi sāmaññaphalāni ajjhaguṁ. 87 Etādisā sappurisāna sevanā, Mahapphalā hoti sataṁ vijānataṁ; Sūlāvuto aggaphalaṁ aphassayi, Phalaṁ kaniṭṭhaṁ pana ambasakkaroti. 88 Ambasakkarapetavatthu paṭhamaṁ. pv22 0 Petavatthu Ubbarivagga 10. Uttaramātupetivatthu |1| Divāvihāragataṁ bhikkhuṁ, gaṅgātīre nisinnakaṁ; Taṁ petī upasaṅkamma, dubbaṇṇā bhīrudassanā. 2 Kesā cassā atidīghā, yāvabhūmāvalambare; Kesehi sā paṭicchannā, samaṇaṁ etadabravi. 3 “Pañcapaṇṇāsavassāni, yato kālaṅkatā ahaṁ; Nābhijānāmi bhuttaṁ vā, pītaṁ vā pana pāniyaṁ; Dehi tvaṁ pāniyaṁ bhante, tasitā pāniyāya me”ti. 4 “Ayaṁ sītodikā gaṅgā, himavantato sandati; Piva etto gahetvāna, kiṁ maṁ yācasi pāniyan”ti. 5 “Sacāhaṁ bhante gaṅgāya, sayaṁ gaṇhāmi pāniyaṁ; Lohitaṁ me parivattati, tasmā yācāmi pāniyan”ti. 6 “Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, gaṅgā te hoti lohitan”ti. 7 “Putto me uttaro nāma, saddho āsi upāsako; So ca mayhaṁ akāmāya, samaṇānaṁ pavecchati. 8 Cīvaraṁ piṇḍapātañca, paccayaṁ sayanāsanaṁ; Tamahaṁ paribhāsāmi, maccherena upaddutā. 9 Yaṁ tvaṁ mayhaṁ akāmāya, samaṇānaṁ pavecchasi; Cīvaraṁ piṇḍapātañca, paccayaṁ sayanāsanaṁ. 10 Etaṁ te paralokasmiṁ, lohitaṁ hotu uttara; Tassa kammassa vipākena, gaṅgā me hoti lohitan”ti. 11 Uttaramātupetivatthu dasamaṁ. pv47 0 Petavatthu Mahāvagga 12. Ambavanapetavatthu |1| “Ayañca te pokkharaṇī surammā, Samā sutitthā ca mahodakā ca; Supupphitā bhamaragaṇānukiṇṇā, Kathaṁ tayā laddhā ayaṁ manuññā. 2 Idañca te ambavanaṁ surammaṁ, Sabbotukaṁ dhārayate phalāni; Supupphitaṁ bhamaragaṇānukiṇṇaṁ, Kathaṁ tayā laddhamidaṁ vimānaṁ”. 3 “Ambapakkaṁ dakaṁ yāgu, sītacchāyā manoramā; Dhītāya dinnadānena, tena me idha labbhati”. 4 “Sandiṭṭhikaṁ kammaṁ evaṁ passatha, Dānassa damassa saṁyamassa vipākaṁ; Dāsī ahaṁ ayyakulesu hutvā, Suṇisā homi agārassa issarā”ti. 5 Ambavanapetavatthu dvādasamaṁ. pv42 0 Petavatthu Mahāvagga 7. Rājaputtapetavatthu |1| Pubbe katānaṁ kammānaṁ, vipāko mathaye manaṁ; Rūpe sadde rase gandhe, phoṭṭhabbe ca manorame. 2 Naccaṁ gītaṁ ratiṁ khiḍḍaṁ, anubhutvā anappakaṁ; Uyyāne paricaritvā, pavisanto giribbajaṁ. 3 Isiṁ sunetta maddakkhi, attadantaṁ samāhitaṁ; Appicchaṁ hirisampannaṁ, uñche pattagate rataṁ. 4 Hatthikkhandhato oruyha, laddhā bhanteti cābravi; Tassa pattaṁ gahetvāna, uccaṁ paggayha khattiyo. 5 Thaṇḍile pattaṁ bhinditvā, hasamāno apakkami; “Rañño kitavassāhaṁ putto, kiṁ maṁ bhikkhu karissasi”. 6 Tassa kammassa pharusassa, vipāko kaṭuko ahu; Yaṁ rājaputto vedesi, nirayamhi samappito. 7 Chaḷeva caturāsīti, vassāni navutāni ca; Bhusaṁ dukkhaṁ nigacchittho, niraye katakibbiso. 8 Uttānopi ca paccittha, nikujjo vāmadakkhiṇo; Uddhampādo ṭhito ceva, ciraṁ bālo apaccatha. 9 Bahūni vassasahassāni, pūgāni nahutāni ca; Bhusaṁ dukkhaṁ nigacchittho, niraye katakibbiso. 10 Etādisaṁ kho kaṭukaṁ, appaduṭṭhappadosinaṁ; Paccanti pāpakammantā, isimāsajja subbataṁ. 11 So tattha bahuvassāni, vedayitvā bahuṁ dukhaṁ; Khuppipāsahato nāma, peto āsi tato cuto. 12 Etamādīnavaṁ ñatvā, 2448 --- pv42 1:12 issaramadasambhavaṁ; Pahāya issaramadaṁ, nivātamanuvattaye. 13 Diṭṭheva dhamme pāsaṁso, yo buddhesu sagāravo; Kāyassa bhedā sappañño, saggaṁ so upapajjatīti. 14 Rājaputtapetavatthu sattamaṁ. pv19 0 Petavatthu Ubbarivagga 7. Dhanapālaseṭṭhipetavatthu |1| “Naggo dubbaṇṇarūposi, kiso dhamanisanthato; Upphāsuliko kisiko, ko nu tvamasi mārisa”. 2 “Ahaṁ bhadante petomhi, duggato yamalokiko; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gato”. 3 “Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, petalokaṁ ito gato”. 4 “Nagaraṁ atthi paṇṇānaṁ, erakacchanti vissutaṁ; Tattha seṭṭhi pure āsiṁ, dhanapāloti maṁ vidū. 5 Asīti sakaṭavāhānaṁ, hiraññassa ahosi me; Pahūtaṁ me jātarūpaṁ, muttā veḷuriyā bahū. 6 Tāva mahaddhanassāpi, na me dātuṁ piyaṁ ahu; Pidahitvā dvāraṁ bhuñjiṁ, mā maṁ yācanakāddasuṁ. 7 Assaddho maccharī cāsiṁ, kadariyo paribhāsako; Dadantānaṁ karontānaṁ, vārayissaṁ bahū jane. 8 Vipāko natthi dānassa, saṁyamassa kuto phalaṁ; Pokkharaññodapānāni, ārāmāni ca ropite; Papāyo ca vināsesiṁ, dugge saṅkamanāni ca. 9 Svāhaṁ akatakalyāṇo, katapāpo tato cuto; Upapanno pettivisayaṁ, khuppipāsasamappito. 10 Pañcapaṇṇāsavassāni, yato kālaṅkato ahaṁ; Nābhijānāmi bhuttaṁ vā, pītaṁ vā pana pāniyaṁ. 11 Yo saṁyamo so vināso, yo vināso so saṁyamo; Petā hi kira jānanti, yo saṁyamo so vināso. 12 Ahaṁ pure saṁyamissaṁ, nādāsiṁ bahuke dhane; Santesu deyyadhammesu, dīpaṁ nākāsimattano; Svāhaṁ pacchānutappāmi, attakammaphalūpago. 13 Uddhaṁ catūhi māsehi, kālaṅkiriyā bhavissati; Ekantakaṭukaṁ ghoraṁ, nirayaṁ papatissahaṁ. 14 Catukkaṇṇaṁ catudvāraṁ, vibhattaṁ bhāgaso mitaṁ; Ayopākārapariyantaṁ, ayasā paṭikujjitaṁ. 15 Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā; Samantā yojanasataṁ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā. 16 Tatthāhaṁ dīghamaddhānaṁ, Dukkhaṁ vedissa vedanaṁ; Phalaṁ pāpassa kammassa, Tasmā socāmahaṁ bhusaṁ. 17 Taṁ vo vadāmi bhaddaṁ vo, yāvantettha samāgatā; Mākattha pāpakaṁ kammaṁ, āvi vā yadi vā raho. 18 Sace taṁ pāpakaṁ kammaṁ, karissatha karotha vā; Na vo dukkhā pamutyatthi, uppaccāpi palāyataṁ. 19 Matteyyā hotha petteyyā, kule jeṭṭhāpacāyikā; Sāmaññā hotha brahmaññā, evaṁ saggaṁ gamissathā”ti. 20 Dhanapālaseṭṭhipetavatthu sattamaṁ. pv27 0 Petavatthu Cūḷavagga 2. Sāṇavāsītherapetavatthu |1| Kuṇḍināgariyo thero, sāṇavāsinivāsiko; Poṭṭhapādoti nāmena, samaṇo bhāvitindriyo. 2 Tassa mātā pitā bhātā, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gatā. 3 Te duggatā sūcikaṭṭā, kilantā naggino kisā; Uttasantā mahattāsā, na dassenti kurūrino. 4 Tassa bhātā vitaritvā, naggo ekapathekako; Catukuṇḍiko bhavitvāna, therassa dassayītumaṁ. 5 Thero cāmanasikatvā, tuṇhībhūto atikkami; So ca viññāpayī theraṁ, “bhātā petagato ahaṁ. 6 Mātā pitā ca te bhante, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gatā. 7 Te duggatā sūcikaṭṭā, kilantā naggino kisā; Uttasantā mahattāsā, na dassenti kurūrino. 8 Anukampassu kāruṇiko, datvā anvādisāhi no; Tava dinnena dānena, yāpessanti kurūrino”ti. 9 Thero caritvā piṇḍāya, bhikkhū aññe ca dvādasa; Ekajjhaṁ sannipatiṁsu, bhattavissaggakāraṇā. 10 Thero sabbeva te āha, “yathāladdhaṁ dadātha me; Saṅghabhattaṁ karissāmi, anukampāya ñātinaṁ”. 11 Niyyādayiṁsu therassa, thero saṅghaṁ nimantayi; Datvā anvādisi thero, mātu pitu ca bhātuno; “Idaṁ me ñātīnaṁ hotu, sukhitā hontu ñātayo”. 12 Samanantarānuddiṭṭhe, bhojanaṁ 2449 --- pv27 1:12 udapajjatha; Suciṁ paṇītaṁ sampannaṁ, anekarasabyañjanaṁ. 13 Tato uddassayī bhātā, vaṇṇavā balavā sukhī; “Pahūtaṁ bhojanaṁ bhante, passa naggāmhase mayaṁ; Tathā bhante parakkama, yathā vatthaṁ labhāmase”ti. 14 Thero saṅkārakūṭamhā, uccinitvāna nantake; Pilotikaṁ paṭaṁ katvā, saṅghe cātuddise adā. 15 Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno; “Idaṁ me ñātīnaṁ hotu, sukhitā hontu ñātayo”. 16 Samanantarānuddiṭṭhe, vatthāni udapajjisuṁ; Tato suvatthavasano, therassa dassayītumaṁ. 17 “Yāvatā nandarājassa, vijitasmiṁ paṭicchadā; Tato bahutarā bhante, vatthānacchādanāni no. 18 Koseyyakambalīyāni, khoma kappāsikāni ca; Vipulā ca mahagghā ca, tepākāsevalambare. 19 Te mayaṁ paridahāma, yaṁ yaṁ hi manaso piyaṁ; Tathā bhante parakkama, yathā gehaṁ labhāmase”ti. 20 Thero paṇṇakuṭiṁ katvā, saṅghe cātuddise adā; Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno; “Idaṁ me ñātīnaṁ hotu, sukhitā hontu ñātayo”. 21 Samanantarānuddiṭṭhe, gharāni udapajjisuṁ; Kūṭāgāranivesanā, vibhattā bhāgaso mitā. 22 “Na manussesu īdisā, yādisā no gharā idha; Api dibbesu yādisā, tādisā no gharā idha. 23 Daddallamānā ābhenti, Samantā caturo disā; Tathā bhante parakkama, Yathā pānīyaṁ labhāmase”ti. 24 Thero karaṇaṁ pūretvā, saṅghe cātuddise adā; Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno; “Idaṁ me ñātīnaṁ hotu, sukhitā hontu ñātayo”. 25 Samanantarānuddiṭṭhe, pānīyaṁ udapajjatha; Gambhīrā caturassā ca, pokkharañño sunimmitā. 26 Sītodikā suppatitthā, sītā appaṭigandhiyā; Padumuppalasañchannā, vārikiñjakkhapūritā. 27 Tattha nhatvā pivitvā ca, therassa paṭidassayuṁ; “Pahūtaṁ pānīyaṁ bhante, pādā dukkhā phalanti no”. 28 “Āhiṇḍamānā khañjāma, sakkhare kusakaṇṭake; ‘Tathā bhante parakkama, yathā yānaṁ labhāmase’”ti. 29 Thero sipāṭikaṁ laddhā, saṅghe cātuddise adā; Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno; “Idaṁ me ñātīnaṁ hotu, sukhitā hontu ñātayo”. 30 Samanantarānuddiṭṭhe, petā rathena māgamuṁ; “Anukampitamha bhadante, bhattenacchādanena ca. 31 Gharena pānīyadānena, yānadānena cūbhayaṁ; Muniṁ kāruṇikaṁ loke, bhante vanditumāgatā”ti. 32 Sāṇavāsītherapetavatthu dutiyaṁ. pv38 0 Petavatthu Mahāvagga 3. Nandakapetavatthu |1| Rājā piṅgalako nāma, Suraṭṭhānaṁ adhipati ahu; Moriyānaṁ upaṭṭhānaṁ gantvā, Suraṭṭhaṁ punarāgamā. 2 Uṇhe majjhanhike kāle, Rājā paṅkaṁ upāgami; Addasa maggaṁ ramaṇīyaṁ, Petānaṁ taṁ vaṇṇupathaṁ. 3 Sārathiṁ āmantayī rājā— 4 “Ayaṁ maggo ramaṇīyo, khemo sovatthiko sivo; Iminā sārathi yāma, suraṭṭhānaṁ santike ito”. 5 Tena pāyāsi soraṭṭho, senāya caturaṅginiyā; Ubbiggarūpo puriso, soraṭṭhaṁ etadabravi. 6 “Kummaggaṁ paṭipannamhā, bhiṁsanaṁ lomahaṁsanaṁ; Purato dissati maggo, pacchato ca na dissati. 7 Kummaggaṁ paṭipannamhā, yamapurisāna santike; Amānuso vāyati gandho, ghoso suyyati dāruṇo”. 8 Saṁviggo rājā soraṭṭho, sārathiṁ etadabravi; “Kummaggaṁ paṭipannamhā, bhiṁsanaṁ lomahaṁsanaṁ; Purato dissati maggo, pacchato ca na dissati. 9 Kummaggaṁ paṭipannamhā, yamapurisāna santike; Amānuso vāyati gandho, ghoso suyyati dāruṇo”. 10 Hatthikkhandhaṁ samāruyha, Olokento catuddisaṁ; Addasa nigrodhaṁ ramaṇīyaṁ, Pādapaṁ chāyāsampannaṁ; Nīlabbhavaṇṇasadisaṁ, Meghavaṇṇasirīnibhaṁ. 11 Sārathiṁ āmantayī rājā, “kiṁ eso dissati brahā; Nīlabbhavaṇṇasadiso, meghavaṇṇasirīnibho”. 12 “Nigrodho so mahārāja, pādapo chāyāsampanno; Nīlabbhavaṇṇasadiso, meghavaṇṇasirīnibho”. 13 Tena pāyāsi soraṭṭho, yena so dissate brahā; Nīlabbhavaṇṇasadiso, meghavaṇṇasirīnibho. 14 Hatthikkhandhato oruyha, rājā rukkhaṁ upāgami; Nisīdi rukkhamūlasmiṁ, sāmacco saparijjano; Pūraṁ pānīyasarakaṁ, pūve vitte ca addasa. 15 Puriso ca devavaṇṇī, sabbābharaṇabhūsito; Upasaṅkamitvā rājānaṁ, 2450 --- pv38 1:15 soraṭṭhaṁ etadabravi. 16 “Svāgataṁ te mahārāja, atho te adurāgataṁ; Pivatu devo pānīyaṁ, pūve khāda arindama”. 17 Pivitvā rājā pānīyaṁ, sāmacco saparijjano; Pūve khāditvā pitvā ca, soraṭṭho etadabravi. 18 “Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado; Ajānantā taṁ pucchāma, kathaṁ jānemu taṁ mayan”ti. 19 “Nāmhi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado; Peto ahaṁ mahārāja, suraṭṭhā idha māgato”ti. 20 “Kiṁsīlo kiṁsamācāro, suraṭṭhasmiṁ pure tuvaṁ; Kena te brahmacariyena, ānubhāvo ayaṁ tavā”ti. 21 “Taṁ suṇohi mahārāja, arindama raṭṭhavaḍḍhana; Amaccā pārisajjā ca, brāhmaṇo ca purohito. 22 Suraṭṭhasmiṁ ahaṁ deva, puriso pāpacetaso; Micchādiṭṭhi ca dussīlo, kadariyo paribhāsako. 23 Dadantānaṁ karontānaṁ, vārayissaṁ bahujjanaṁ; Aññesaṁ dadamānānaṁ, antarāyakaro ahaṁ. 24 Vipāko natthi dānassa, saṁyamassa kuto phalaṁ; Natthi ācariyo nāma, adantaṁ ko damessati. 25 Samatulyāni bhūtāni, kuto jeṭṭhāpacāyiko; Natthi balaṁ vīriyaṁ vā, kuto uṭṭhānaporisaṁ. 26 Natthi dānaphalaṁ nāma, na visodheti verinaṁ; Laddheyyaṁ labhate macco, niyatipariṇāmajaṁ. 27 Natthi mātā pitā bhātā, loko natthi ito paraṁ; Natthi dinnaṁ natthi hutaṁ, sunihitaṁ na vijjati. 28 Yopi haneyya purisaṁ, parassa chindate siraṁ; Na koci kañci hanati, sattannaṁ vivaramantare. 29 Acchejjābhejjo hi jīvo, Aṭṭhaṁso guḷaparimaṇḍalo; Yojanānaṁ sataṁ pañca, Ko jīvaṁ chettumarahati. 30 Yathā suttaguḷe khitte, nibbeṭhentaṁ palāyati; Evamevaṁ ca so jīvo, nibbeṭhento palāyati. 31 Yathā gāmato nikkhamma, aññaṁ gāmaṁ pavīsati; Evamevaṁ ca so jīvo, aññaṁ bondiṁ pavīsati. 32 Yathā gehato nikkhamma, aññaṁ gehaṁ pavīsati; Evamevaṁ ca so jīvo, aññaṁ bondiṁ pavīsati. 33 Cullāsīti mahākappino, satasahassāni hi; Ye bālā ye ca paṇḍitā, saṁsāraṁ khepayitvāna; Dukkhassantaṁ karissare. 34 Mitāni sukhadukkhāni, doṇehi piṭakehi ca; Jino sabbaṁ pajānāti, sammūḷhā itarā pajā. 35 Evaṁdiṭṭhi pure āsiṁ, sammūḷho mohapāruto; Micchādiṭṭhi ca dussīlo, kadariyo paribhāsako. 36 Oraṁ me chahi māsehi, kālakiriyā bhavissati; Ekantakaṭukaṁ ghoraṁ, nirayaṁ papatissahaṁ. 37 Catukkaṇṇaṁ catudvāraṁ, vibhattaṁ bhāgaso mitaṁ; Ayopākārapariyantaṁ, ayasā paṭikujjitaṁ. 38 Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā; Samantā yojanasataṁ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā. 39 Vassāni satasahassāni, ghoso suyyati tāvade; Lakkho eso mahārāja, satabhāgavassakoṭiyo. 40 Koṭisatasahassāni, niraye paccare janā; Micchādiṭṭhī ca dussīlā, ye ca ariyūpavādino. 41 Tatthāhaṁ dīghamaddhānaṁ, dukkhaṁ vedissa vedanaṁ; Phalaṁ pāpassa kammassa, tasmā socāmahaṁ bhusaṁ. 42 Taṁ suṇohi mahārāja, arindama raṭṭhavaḍḍhana; Dhītā mayhaṁ mahārāja, uttarā bhaddamatthu te. 43 Karoti bhaddakaṁ kammaṁ, sīlesuposathe ratā; Saññatā saṁvibhāgī ca, vadaññū vītamaccharā. 44 Akhaṇḍakārī sikkhāya, suṇhā parakulesu ca; Upāsikā sakyamunino, sambuddhassa sirīmato. 45 Bhikkhu ca sīlasampanno, gāmaṁ piṇḍāya pāvisi; Okkhittacakkhu satimā, guttadvāro susaṁvuto. 46 Sapadānaṁ caramāno, agamā taṁ nivesanaṁ; ‘Tamaddasa mahārāja, uttarā bhaddamatthu te’. 47 Pūraṁ pānīyasarakaṁ, pūve vitte ca sā adā; ‘Pitā me kālakato bhante, tassetaṁ upakappatu’. 48 Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha; Bhuñjāmi kāmakāmīhaṁ, rājā vessavaṇo yathā. 49 Taṁ suṇohi mahārāja, arindama raṭṭhavaḍḍhana; Sadevakassa lokassa, buddho aggo pavuccati; Taṁ buddhaṁ saraṇaṁ gaccha, saputtadāro arindama. 50 Aṭṭhaṅgikena maggena, phusanti amataṁ padaṁ; Taṁ dhammaṁ saraṇaṁ gaccha, saputtadāro arindama. 51 Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phale ṭhitā; Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito; Taṁ saṅghaṁ saraṇaṁ gaccha, saputtadāro arindama. 52 Pāṇātipātā viramassu khippaṁ, Loke adinnaṁ parivajjayassu; Amajjapo mā ca musā abhāṇi, Sakena dārena ca hohi tuṭṭho”ti. 53 “Atthakāmosi me yakkha, hitakāmosi devate; Karomi tuyhaṁ vacanaṁ, tvaṁsi ācariyo mama. 54 Upemi saraṇaṁ buddhaṁ, dhammañcāpi anuttaraṁ; Saṅghañca naradevassa, gacchāmi saraṇaṁ ahaṁ. 55 2451 --- pv38 1:55 Pāṇātipātā viramāmi khippaṁ, Loke adinnaṁ parivajjayāmi; Amajjapo no ca musā bhaṇāmi, Sakena dārena ca homi tuṭṭho. 56 Ophuṇāmi mahāvāte, nadiyā sīghagāmiyā; Vamāmi pāpikaṁ diṭṭhiṁ, buddhānaṁ sāsane rato”. 57 Idaṁ vatvāna soraṭṭho, viramitvā pāpadassanā; Namo bhagavato katvā, pāmokkho rathamāruhīti. 58 Nandakapetavatthu tatiyaṁ. pv4 0 Petavatthu Uragavagga 4. Piṭṭhadhītalikapetavatthu |1| “Yaṁ kiñcārammaṇaṁ katvā, dajjā dānaṁ amaccharī; Pubbapete ca ārabbha, atha vā vatthudevatā. 2 Cattāro ca mahārāje, lokapāle yasassine; Kuveraṁ dhataraṭṭhañca, virūpakkhaṁ virūḷhakaṁ; Te ceva pūjitā honti, dāyakā ca anipphalā. 3 Na hi ruṇṇaṁ vā soko vā, yā caññā paridevanā; Na taṁ petassa atthāya, evaṁ tiṭṭhanti ñātayo. 4 Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā; Dīgharattaṁ hitāyassa, ṭhānaso upakappatī”ti. 5 Piṭṭhadhītalikapetavatthu catutthaṁ. pv12 0 Petavatthu Uragavagga 12. Uragapetavatthu |1| “Uragova tacaṁ jiṇṇaṁ, hitvā gacchati saṁ tanuṁ; Evaṁ sarīre nibbhoge, pete kālaṅkate sati. 2 Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṁ paridevitaṁ; Tasmā etaṁ na rodāmi, gato so tassa yā gati”. 3 “Anabbhito tato āgā, nānuññāto ito gato; Yathāgato tathā gato, tattha kā paridevanā. 4 Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṁ paridevitaṁ; Tasmā etaṁ na rodāmi, gato so tassa yā gati”. 5 “Sace rode kisā assaṁ, tattha me kiṁ phalaṁ siyā; Ñātimittasuhajjānaṁ, bhiyyo no aratī siyā. 6 Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṁ paridevitaṁ; Tasmā etaṁ na rodāmi, gato so tassa yā gati”. 7 “Yathāpi dārako candaṁ, gacchantamanurodati; Evaṁ sampadamevetaṁ, yo petamanusocati. 8 Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṁ paridevitaṁ; Tasmā etaṁ na rodāmi, gato so tassa yā gati”. 9 “Yathāpi brahme udakumbho, bhinno appaṭisandhiyo; Evaṁ sampadamevetaṁ, yo petamanusocati. 10 Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṁ paridevitaṁ; Tasmā etaṁ na rodāmi, gato so tassa yā gatī”ti. 11 Uragapetavatthu dvādasamaṁ. 12 Uragavaggo paṭhamo. 13 Tassuddānaṁ 14 Khettañca sūkaraṁ pūti, piṭṭhaṁ cāpi tirokuṭṭaṁ; Pañcāpi sattaputtañca, goṇaṁ pesakārakañca; Tathā khallāṭiyaṁ nāgaṁ, dvādasaṁ uragañcevāti. pv49 0 Petavatthu Mahāvagga 14. Bhogasaṁharaṇapetavatthu |1| “Mayaṁ bhoge saṁharimhā, samena visamena ca; Te aññe paribhuñjanti, mayaṁ dukkhassa bhāginī”ti. 2 Bhogasaṁharaṇapetavatthu cuddasamaṁ. pv33 0 Petavatthu Cūḷavagga 8. Dutiyamigaluddakapetavatthu |1| “Kūṭāgāre ca pāsāde, pallaṅke gonakatthate; Pañcaṅgikena turiyena, ramasi suppavādite. 2 Tato ratyā vivasāne, sūriyuggamanaṁ pati; Apaviddho susānasmiṁ, bahudukkhaṁ nigacchasi. 3 Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, idaṁ dukkhaṁ nigacchasi”. 4 “Ahaṁ rājagahe ramme, ramaṇīye giribbaje; Migaluddo pure āsiṁ, luddo cāsimasaññato. 5 Tassa me sahāyo suhadayo, Saddho āsi upāsako; Tassa 2452 --- pv33 1:5 kulupako bhikkhu, Āsi gotamasāvako; Sopi maṁ anukampanto, Nivāresi punappunaṁ. 6 ‘Mākāsi pāpakaṁ kammaṁ, Mā tāta duggatiṁ agā; Sace icchasi pecca sukhaṁ, Virama pāṇavadhā asaṁyamā’. 7 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, Sukhakāmassa hitānukampino; Nākāsiṁ sakalānusāsaniṁ, Cirapāpābhirato abuddhimā. 8 So maṁ puna bhūrisumedhaso, Anukampāya saṁyame nivesayi; ‘Sace divā hanasi pāṇino, Atha te rattiṁ bhavatu saṁyamo’. 9 Svāhaṁ divā hanitvā pāṇino, Virato rattimahosi saññato; Rattāhaṁ paricāremi, Divā khajjāmi duggato. 10 Tassa kammassa kusalassa, Anubhomi rattiṁ amānusiṁ; Divā paṭihatāva kukkurā, Upadhāvanti samantā khādituṁ. 11 Ye ca te satatānuyogino, Dhuvaṁ payuttā sugatassa sāsane; Maññāmi te amatameva kevalaṁ, Adhigacchanti padaṁ asaṅkhatan”ti. 12 Dutiyamigaluddakapetavatthu aṭṭhamaṁ. pv37 0 Petavatthu Mahāvagga 2. Serīsakapetavatthu |1| “Suṇotha yakkhassa vāṇijāna ca, Samāgamo yattha tadā ahosi; Yathā kathaṁ itaritarena cāpi, Subhāsitaṁ tañca suṇātha sabbe. 2 Yo so ahu rājā pāyāsi nāma, Bhummānaṁ sahabyagato yasassī; So modamānova sake vimāne, Amānuso mānuse ajjhabhāsī”ti. 3 “Vaṅke araññe amanussaṭṭhāne, Kantāre appodake appabhakkhe; Suduggame vaṇṇupathassa majjhe, Vaṅkambhayā naṭṭhamanā manussā. 4 Nayidha phalā mūlamayā ca santi, Upādānaṁ natthi kutodha bhakkho; Aññatra paṁsūhi ca vālukāhi ca, Tatāhi uṇhāhi ca dāruṇāhi ca. 5 Ujjaṅgalaṁ tattamivaṁ kapālaṁ, Anāyasaṁ paralokena tulyaṁ; Luddānamāvāsamidaṁ purāṇaṁ, Bhūmippadeso abhisattarūpo. 6 Atha tumhe kena vaṇṇena, Kimāsamānā imaṁ padesaṁ hi; Anupaviṭṭhā sahasā samacca, Lobhā bhayā atha vā sampamūḷhā”ti. 7 “Magadhesu aṅgesu ca satthavāhā, Āropayitvā paṇiyaṁ puthuttaṁ; Te yāmase sindhusovīrabhūmiṁ, Dhanatthikā uddayaṁ patthayānā. 8 Divā pipāsaṁ nadhivāsayantā, Yoggānukampañca samekkhamānā; Etena vegena āyāma sabbe, Rattiṁ maggaṁ paṭipannā vikāle. 9 Te duppayātā aparaddhamaggā, Andhākulā vippanaṭṭhā araññe; Suduggame vaṇṇupathassa majjhe, Disaṁ na jānāma pamūḷhacittā. 10 Idañca disvāna adiṭṭhapubbaṁ, Vimānaseṭṭhañca tavañca yakkha; Tatuttariṁ jīvitamāsamānā, Disvā patītā sumanā udaggā”ti. 11 “Pāraṁ samuddassa imañca vaṇṇuṁ, Vettācaraṁ saṅkupathañca maggaṁ; Nadiyo pana pabbatānañca duggā, Puthuddisā gacchatha bhogahetu. 12 Pakkhandiyāna vijitaṁ paresaṁ, Verajjake mānuse pekkhamānā; Yaṁ vo sutaṁ vā atha vāpi diṭṭhaṁ, Accherakaṁ taṁ vo suṇoma tātā”ti. 13 “Itopi accherataraṁ kumāra, Na no sutaṁ vā atha vāpi diṭṭhaṁ; Atītamānussakameva sabbaṁ, Disvā na tappāma anomavaṇṇaṁ. 14 Vehāyasaṁ pokkharañño savanti, Pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā; Dumā cime niccaphalūpapannā, Atīva gandhā surabhiṁ pavāyanti. 15 Veḷūriyathambhā satamussitāse, Silāpavāḷassa ca āyataṁsā; Masāragallā sahalohitaṅgā, Thambhā ime jotirasāmayāse. 16 Sahassathambhaṁ atulānubhāvaṁ, Tesūpari sādhumidaṁ vimānaṁ; Ratanantaraṁ kañcanavedimissaṁ, Tapanīyapaṭṭehi ca sādhuchannaṁ. 17 Jambonaduttattamidaṁ sumaṭṭho, Pāsādasopānaphalūpapanno; Daḷho ca vaggu ca susaṅgato ca, Atīva nijjhānakhamo manuñño. 18 Ratanantarasmiṁ bahuannapānaṁ, Parivārito accharāsaṅgaṇena; Murajaālambaratūriyaghuṭṭho, Abhivanditosi thutivandanāya. 19 So modasi nārigaṇappabodhano, Vimānapāsādavare manorame; Acintiyo sabbaguṇūpapanno, Rājā yathā vessavaṇo naḷinyā. 20 Devo nu āsi udavāsi yakkho, Udāhu devindo manussabhūto; Pucchanti taṁ vāṇijā satthavāhā, Ācikkha ko nāma tuvaṁsi yakkho”ti. 21 “Serīsako nāma ahamhi yakkho, Kantāriyo vaṇṇupathamhi gutto; Imaṁ padesaṁ abhipālayāmi, Vacanakaro vessavaṇassa rañño”ti. 22 “Adhiccaladdhaṁ pariṇāmajaṁ te, Sayaṅkataṁ udāhu devehi dinnaṁ; Pucchanti taṁ vāṇijā satthavāhā, Kathaṁ tayā laddhamidaṁ manuññan”ti. 23 2453 --- pv37 1:23 “Nādhiccaladdhaṁ na pariṇāmajaṁ me, Na sayaṅkataṁ na hi devehi dinnaṁ; Sakehi kammehi apāpakehi, Puññehi me laddhamidaṁ manuññan”ti. 24 “Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ, Kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Pucchanti taṁ vāṇijā satthavāhā, Kathaṁ tayā laddhamidaṁ vimānan”ti. 25 “Mamaṁ pāyāsīti ahu samaññā, Rajjaṁ yadā kārayiṁ kosalānaṁ; Natthikadiṭṭhi kadariyo pāpadhammo, Ucchedavādī ca tadā ahosiṁ. 26 Samaṇo ca kho āsi kumārakassapo, Bahussuto cittakathī uḷāro; So me tadā dhammakathaṁ abhāsi, Diṭṭhivisūkāni vinodayī me. 27 Tāhaṁ tassa dhammakathaṁ suṇitvā, Upāsakattaṁ paṭivedayissaṁ; Pāṇātipātā virato ahosiṁ, Loke adinnaṁ parivajjayissaṁ; Amajjapo no ca musā abhāṇiṁ, Sakena dārena ca ahosi tuṭṭho. 28 Taṁ me vataṁ taṁ pana brahmacariyaṁ, Tassa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Teheva kammehi apāpakehi, Puññehi me laddhamidaṁ vimānan”ti. 29 “Saccaṁ kirāhaṁsu narā sapaññā, Anaññathā vacanaṁ paṇḍitānaṁ; Yahiṁ yahiṁ gacchati puññakammo, Tahiṁ tahiṁ modati kāmakāmī. 30 Yahiṁ yahiṁ sokapariddavo ca, Vadho ca bandho ca parikkileso; Tahiṁ tahiṁ gacchati pāpakammo, Na muccati duggatiyā kadācī”ti. 31 “Sammūḷharūpova jano ahosi, Asmiṁ muhutte kalalīkatova; Janassimassa tuyhañca kumāra, Appaccayo kena nu kho ahosī”ti. 32 “Ime ca sirīsavanā tātā, Dibbā gandhā surabhī sampavanti; Te sampavāyanti imaṁ vimānaṁ, Divā ca ratto ca tamaṁ nihantvā. 33 Imesañca kho vassasataccayena, Sipāṭikā phalati ekamekā; Mānussakaṁ vassasataṁ atītaṁ, Yadagge kāyamhi idhūpapanno. 34 Disvānahaṁ vassasatāni pañca, Asmiṁ vimāne ṭhatvāna tātā; Āyukkhayā puññakkhayā cavissaṁ, Teneva sokena pamucchitosmī”ti. 35 “Kathaṁ nu soceyya tathāvidho so, Laddhā vimānaṁ atulaṁ cirāya; Ye cāpi kho ittaramupapannā, Te nūna soceyyuṁ parittapuññā”ti. 36 “Anucchaviṁ ovadiyañca me taṁ, Yaṁ maṁ tumhe peyyavācaṁ vadetha; Tumhe ca kho tātā mayānuguttā, Yenicchakaṁ tena paletha sotthin”ti. 37 “Gantvā mayaṁ sindhusovīrabhūmiṁ, Dhanatthikā uddayaṁ patthayānā; Yathāpayogā paripuṇṇacāgā, Kāhāma serīsamahaṁ uḷāran”ti. 38 “Mā ceva serīsamahaṁ akattha, Sabbañca vo bhavissati yaṁ vadetha; Pāpāni kammāni vivajjayātha, Dhammānuyogañca adhiṭṭhahātha. 39 Upāsako atthi imamhi saṅghe, Bahussuto sīlavatūpapanno; Saddho ca cāgī ca supesalo ca, Vicakkhaṇo santusito mutīmā. 40 Sañjānamāno na musā bhaṇeyya, Parūpaghātāya na cetayeyya; Vebhūtikaṁ pesuṇaṁ no kareyya, Saṇhañca vācaṁ sakhilaṁ bhaṇeyya. 41 Sagāravo sappatisso vinīto, Apāpako adhisīle visuddho; So mātaraṁ pitarañcāpi jantu, Dhammena poseti ariyavutti. 42 Maññe so mātāpitūnaṁ kāraṇā, Bhogāni pariyesati na attahetu; Mātāpitūnañca yo accayena, Nekkhammapoṇo carissati brahmacariyaṁ. 43 Ujū avaṅko asaṭho amāyo, Na lesakappena ca vohareyya; So tādiso sukatakammakārī, Dhamme ṭhito kinti labhetha dukkhaṁ. 44 Taṁ kāraṇā pātukatomhi attanā, Tasmā dhammaṁ passatha vāṇijāse; Aññatra teniha bhasmī bhavetha, Andhākulā vippanaṭṭhā araññe; Taṁ khippamānena lahuṁ parena, Sukho have sappurisena saṅgamo”ti. 45 “Kiṁ nāma so kiñca karoti kammaṁ, Kiṁ nāmadheyyaṁ kiṁ pana tassa gottaṁ; Mayampi naṁ daṭṭhukāmamha yakkha, Yassānukampāya idhāgatosi; Lābhā hi tassa yassa tuvaṁ pihesī”ti. 46 “Yo kappako sambhavanāmadheyyo, Upāsako kocchaphalūpajīvī; Jānātha naṁ tumhākaṁ pesiyo so, Mā kho naṁ hīḷittha supesalo so”ti. 47 “Jānāmase yaṁ tvaṁ pavadesi yakkha, Na kho naṁ jānāma sa edisoti; Mayampi naṁ pūjayissāma yakkha, Sutvāna tuyhaṁ vacanaṁ uḷāran”ti. 48 “Ye keci imasmiṁ satthe manussā, Daharā mahantā athavāpi majjhimā; Sabbeva te ālambantu vimānaṁ, Passantu puññānaṁ phalaṁ kadariyā”ti. 49 Te tattha sabbeva “ahaṁ pure”ti, Taṁ kappakaṁ tattha purakkhatvā; Sabbeva te ālambiṁsu vimānaṁ, Masakkasāraṁ viya vāsavassa. 50 Te tattha sabbeva “ahaṁ pure”ti, Upāsakattaṁ paṭivedayiṁsu; Pāṇātipātā paṭiviratā ahesuṁ, Loke adinnaṁ parivajjayiṁsu; Amajjapā no ca musā bhaṇiṁsu, Sakena dārena ca ahesuṁ tuṭṭhā. 51 Te tattha sabbeva “ahaṁ pure”ti, Upāsakattaṁ paṭivedayitvā; Pakkāmi sattho anumodamāno, 2454 --- pv37 1:51 Yakkhiddhiyā anumato punappunaṁ. 52 Gantvāna te sindhusovīrabhūmiṁ, Dhanatthikā uddayaṁ patthayānā; Yathāpayogā paripuṇṇalābhā, Paccāgamuṁ pāṭaliputtamakkhataṁ. 53 Gantvāna te saṅgharaṁ sotthivanto, Puttehi dārehi samaṅgibhūtā; Ānandī vittā sumanā patītā, Akaṁsu serīsamahaṁ uḷāraṁ; Serīsakaṁ te pariveṇaṁ māpayiṁsu. 54 Etādisā sappurisāna sevanā, Mahatthikā dhammaguṇāna sevanā; Ekassa atthāya upāsakassa, Sabbeva sattā sukhitā ahesunti. 55 Serīsakapetavatthu dutiyaṁ. Bhāṇavāraṁ tatiyaṁ. pv28 0 Petavatthu Cūḷavagga 3. Rathakārapetivatthu |1| “Veḷuriyathambhaṁ ruciraṁ pabhassaraṁ, Vimānamāruyha anekacittaṁ; Tatthacchasi devi mahānubhāve, Pathaddhani pannaraseva cando. 2 Vaṇṇo ca te kanakassa sannibho, Uttattarūpo bhusa dassaneyyo; Pallaṅkaseṭṭhe atule nisinnā, Ekā tuvaṁ natthi ca tuyha sāmiko. 3 Imā ca te pokkharaṇī samantā, Pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā; Suvaṇṇacuṇṇehi samantamotthatā, Na tattha paṅko paṇako ca vijjati. 4 Haṁsā cime dassanīyā manoramā, Udakasmimanupariyanti sabbadā; Samayya vaggūpanadanti sabbe, Bindussarā dundubhīnaṁva ghoso. 5 Daddallamānā yasasā yasassinī, Nāvāya ca tvaṁ avalamba tiṭṭhasi; Āḷārapamhe hasite piyaṁvade, Sabbaṅgakalyāṇi bhusaṁ virocasi. 6 Idaṁ vimānaṁ virajaṁ same ṭhitaṁ, Uyyānavantaṁ ratinandivaḍḍhanaṁ; Icchāmahaṁ nāri anomadassane, Tayā saha nandane idha moditun”ti. 7 “Karohi kammaṁ idha vedanīyaṁ, Cittañca te idha nihitaṁ bhavatu; Katvāna kammaṁ idha vedanīyaṁ, Evaṁ mamaṁ lacchasi kāmakāminin”ti. 8 “Sādhū”ti so tassā paṭissuṇitvā, Akāsi kammaṁ tahiṁ vedanīyaṁ; Katvāna kammaṁ tahiṁ vedanīyaṁ, Upapajji so māṇavo tassā sahabyatanti. 9 Rathakārapetivatthu tatiyaṁ. Bhāṇavāraṁ dutiyaṁ. pv16 0 Petavatthu Ubbarivagga 4. Nandāpetivatthu |1| “Kāḷī dubbaṇṇarūpāsi, pharusā bhīrudassanā; Piṅgalāsi kaḷārāsi, na taṁ maññāmi mānusin”ti. 2 “Ahaṁ nandā nandisena, bhariyā te pure ahuṁ; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gatā”ti. 3 “Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, petalokaṁ ito gatā”ti. 4 “Caṇḍī ca pharusā cāsiṁ, tayi cāpi agāravā; Tāhaṁ duruttaṁ vatvāna, petalokaṁ ito gatā”ti. 5 “Handuttarīyaṁ dadāmi te, imaṁ dussaṁ nivāsaya; Imaṁ dussaṁ nivāsetvā, ehi nessāmi taṁ gharaṁ. 6 Vatthañca annapānañca, lacchasi tvaṁ gharaṁ gatā; Putte ca te passissasi, suṇisāyo ca dakkhasī”ti. 7 “Hatthena hatthe te dinnaṁ, na mayhaṁ upakappati; Bhikkhū ca sīlasampanne, vītarāge bahussute. 8 Tappehi annapānena, mama dakkhiṇamādisa; Tadāhaṁ sukhitā hessaṁ, sabbakāmasamiddhinī”ti. 9 Sādhūti so paṭissutvā, dānaṁ vipulamākiri; Annaṁ pānaṁ khādanīyaṁ, vatthasenāsanāni ca; Chattaṁ gandhañca mālañca, vividhā ca upāhanā. 10 Bhikkhū ca sīlasampanne, vītarāge bahussute; Tappetvā annapānena, tassā dakkhiṇamādisī. 11 Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha; Bhojanacchādanapānīyaṁ, dakkhiṇāya idaṁ phalaṁ. 12 Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī; Vicittavatthābharaṇā, sāmikaṁ upasaṅkami. 13 “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 14 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 15 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 16 “Ahaṁ nandā nandisena, bhariyā te pure ahuṁ; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gatā. 17 Tava dinnena dānena, modāmi akutobhayā; 2455 --- pv16 1:17 Ciraṁ jīva gahapati, saha sabbehi ñātibhi; Asokaṁ virajaṁ khemaṁ, āvāsaṁ vasavattinaṁ. 18 Idha dhammaṁ caritvāna, Dānaṁ datvā gahapati; Vineyya maccheramalaṁ samūlaṁ, Anindito saggamupehi ṭhānan”ti. 19 Nandāpetivatthu catutthaṁ. pv46 0 Petavatthu Mahāvagga 11. Pāṭaliputtapetavatthu |1| “Diṭṭhā tayā nirayā tiracchānayoni, Petā asurā athavāpi mānusā devā; Sayamaddasa kammavipākamattano, Nessāmi taṁ pāṭaliputtamakkhataṁ; Tattha gantvā kusalaṁ karohi kammaṁ”. 2 “Atthakāmosi me yakkha, hitakāmosi devate; Karomi tuyhaṁ vacanaṁ, tvaṁsi ācariyo mama. 3 Diṭṭhā mayā nirayā tiracchānayoni, Petā asurā athavāpi mānusā devā; Sayamaddasaṁ kammavipākamattano, Kāhāmi puññāni anappakānī”ti. 4 Pāṭaliputtapetavatthu ekādasamaṁ. pv23 0 Petavatthu Ubbarivagga 11. Suttapetavatthu |1| “Ahaṁ pure pabbajitassa bhikkhuno, Suttaṁ adāsiṁ upasaṅkamma yācitā; Tassa vipāko vipulaphalūpalabbhati, Bahukā ca me uppajjare vatthakoṭiyo. 2 Pupphābhikiṇṇaṁ ramitaṁ vimānaṁ, Anekacittaṁ naranārisevitaṁ; Sāhaṁ bhuñjāmi ca pārupāmi ca, Pahūtavittā na ca tāva khīyati. 3 Tasseva kammassa vipākamanvayā, Sukhañca sātañca idhūpalabbhati; Sāhaṁ gantvā punadeva mānusaṁ, Kāhāmi puññāni nayayyaputta man”ti. 4 “Satta tuvaṁ vassasatā idhāgatā, Jiṇṇā ca vuḍḍhā ca tahiṁ bhavissasi; Sabbeva te kālakatā ca ñātakā, Kiṁ tattha gantvāna ito karissasī”ti. 5 “Satteva vassāni idhāgatāya me, Dibbañca sukhañca samappitāya; Sāhaṁ gantvāna punadeva mānusaṁ, Kāhāmi puññāni nayayyaputta man”ti. 6 So taṁ gahetvāna pasayha bāhāyaṁ, Paccānayitvāna theriṁ sudubbalaṁ; “Vajjesi aññampi janaṁ idhāgataṁ, ‘Karotha puññāni sukhūpalabbhati’. 7 Diṭṭhā mayā akatena sādhunā, Petā vihaññanti tatheva manussā; Kammañca katvā sukhavedanīyaṁ, Devā manussā ca sukhe ṭhitā pajā”ti. 8 Suttapetavatthu ekādasamaṁ. pv11 0 Petavatthu Uragavagga 11. Nāgapetavatthu |1| “Puratova setena paleti hatthinā, Majjhe pana assatarīrathena; Pacchā ca kaññā sivikāya nīyati, Obhāsayantī dasa sabbaso disā. 2 Tumhe pana muggarahatthapāṇino, Rudammukhā chinnapabhinnagattā; Manussabhūtā kimakattha pāpaṁ, Yenaññamaññassa pivātha lohitan”ti. 3 “Puratova yo gacchati kuñjarena, Setena nāgena catukkamena; Amhāka putto ahu jeṭṭhako so, Dānāni datvāna sukhī pamodati. 4 Yo so majjhe assatarīrathena, Catubbhi yuttena suvaggitena; Amhāka putto ahu majjhimo so, Amaccharī dānavatī virocati. 5 Yā sā ca pacchā sivikāya nīyati, Nārī sapaññā migamandalocanā; Amhāka dhītā ahu sā kaniṭṭhikā, Bhāgaḍḍhabhāgena sukhī pamodati. 6 Ete ca dānāni adaṁsu pubbe, Pasannacittā samaṇabrāhmaṇānaṁ; Mayaṁ pana maccharino ahumha, Paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṁ; Ete ca datvā paricārayanti, Mayañca sussāma naḷova chinno”ti. 7 “Kiṁ tumhākaṁ bhojanaṁ kiṁ sayānaṁ, Kathañca yāpetha supāpadhammino; Pahūtabhogesu anappakesu, Sukhaṁ virādhāya dukkhajja pattā”ti. 8 “Aññamaññaṁ vadhitvāna, pivāma pubbalohitaṁ; Bahuṁ pitvā na dhātā homa, nacchādimhase mayaṁ. 9 Icceva maccā paridevayanti, Adāyakā pecca yamassa ṭhāyino; Ye te vidicca adhigamma bhoge, Na bhuñjare nāpi karonti puññaṁ. 10 Te khuppipāsūpagatā parattha, Pacchā ciraṁ jhāyare ḍayhamānā; Kammāni katvāna dukhudrāni, Anubhonti dukkhaṁ kaṭukapphalāni. 11 Ittaraṁ hi dhanaṁ dhaññaṁ, 2456 --- pv11 1:11 ittaraṁ idha jīvitaṁ; Ittaraṁ ittarato ñatvā, dīpaṁ kayirātha paṇḍito. 12 Ye te evaṁ pajānanti, narā dhammassa kovidā; Te dāne nappamajjanti, sutvā arahataṁ vaco”ti. 13 Nāgapetavatthu ekādasamaṁ. pv7 0 Petavatthu Uragavagga 7. Sattaputtakhādapetivatthu |1| “Naggā dubbaṇṇarūpāsi, duggandhā pūti vāyasi; Makkhikāhi parikiṇṇā, kā nu tvaṁ idha tiṭṭhasī”ti. 2 “Ahaṁ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gatā. 3 Kālena satta puttāni, sāyaṁ satta punāpare; Vijāyitvāna khādāmi, tepi nā honti me alaṁ. 4 Pariḍayhati dhūmāyati, khudāya hadayaṁ mama; Nibbutiṁ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhāva ātape”ti. 5 “Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, puttamaṁsāni khādasī”ti. 6 “Ahū mayhaṁ duve puttā, ubho sampattayobbanā; Sāhaṁ puttabalūpetā, sāmikaṁ atimaññisaṁ. 7 Tato me sāmiko kuddho, sapatiṁ mayhamānayi; Sā ca gabbhaṁ alabhittha, tassā pāpaṁ acetayiṁ. 8 Sāhaṁ paduṭṭhamanasā, akariṁ gabbhapātanaṁ; Tassā temāsiko gabbho, pūtilohitako pati. 9 Tadassā mātā kupitā, mayhaṁ ñātī samānayi; Sapathañca maṁ kāresi, paribhāsāpayī ca maṁ. 10 Sāhaṁ ghorañca sapathaṁ, musāvādaṁ abhāsisaṁ; ‘Puttamaṁsāni khādāmi, sace taṁ pakataṁ mayā’. 11 Tassa kammassa vipākena, musāvādassa cūbhayaṁ; Puttamaṁsāni khādāmi, pubbalohitamakkhitā”ti. 12 Sattaputtakhādapetivatthu sattamaṁ. pv30 0 Petavatthu Cūḷavagga 5. Kumārapetavatthu |1| Accherarūpaṁ sugatassa ñāṇaṁ, Satthā yathā puggalaṁ byākāsi; Ussannapuññāpi bhavanti heke, Parittapuññāpi bhavanti heke. 2 Ayaṁ kumāro sīvathikāya chaḍḍito, Aṅguṭṭhasnehena yāpeti rattiṁ; Na yakkhabhūtā na sarīsapā vā, Viheṭhayeyyuṁ katapuññaṁ kumāraṁ. 3 Sunakhāpimassa palihiṁsu pāde, Dhaṅkā siṅgālā parivattayanti; Gabbhāsayaṁ pakkhigaṇā haranti, Kākā pana akkhimalaṁ haranti. 4 Nayimassa rakkhaṁ vidahiṁsu keci, Na osadhaṁ sāsapadhūpanaṁ vā; Nakkhattayogampi na aggahesuṁ, Na sabbadhaññānipi ākiriṁsu. 5 Etādisaṁ uttamakicchapattaṁ, Rattābhataṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ; Nonītapiṇḍaṁva pavedhamānaṁ, Sasaṁsayaṁ jīvitasāvasesaṁ. 6 Tamaddasā devamanussapūjito, Disvā ca taṁ byākari bhūripañño; “Ayaṁ kumāro nagarassimassa, Aggakuliko bhavissati bhogato ca”. 7 “Kissa vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ, Kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Etādisaṁ byasanaṁ pāpuṇitvā, Taṁ tādisaṁ paccanubhossatiddhin”ti. 8 Buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa, Pūjaṁ akāsi janatā uḷāraṁ; Tatrassa cittassahu aññathattaṁ, Vācaṁ abhāsi pharusaṁ asabbhaṁ. 9 So taṁ vitakkaṁ pavinodayitvā, Pītiṁ pasādaṁ paṭiladdhā pacchā; Tathāgataṁ jetavane vasantaṁ, Yāguyā upaṭṭhāsi sattarattaṁ. 10 Tassa vataṁ taṁ pana brahmacariyaṁ, Tassa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Etādisaṁ byasanaṁ pāpuṇitvā, Taṁ tādisaṁ paccanubhossatiddhiṁ. 11 Ṭhatvāna so vassasataṁ idheva, Sabbehi kāmehi samaṅgibhūto; Kāyassa bhedā abhisamparāyaṁ, Sahabyataṁ gacchati vāsavassāti. 12 Kumārapetavatthu pañcamaṁ. pv41 0 Petavatthu Mahāvagga 6. Kumārapetavatthu |1| “Sāvatthi nāma nagaraṁ, himavantassa passato; Tattha āsuṁ dve kumārā, rājaputtāti me sutaṁ. 2 Sammattā rajanīyesu, kāmassādābhinandino; 2457 --- pv41 1:2 Paccuppannasukhe giddhā, na te passiṁsunāgataṁ. 3 Te cutā ca manussattā, paralokaṁ ito gatā; Tedha ghosentyadissantā, pubbe dukkaṭamattano. 4 Bahūsu vata santesu, deyyadhamme upaṭṭhite; Nāsakkhimhā ca attānaṁ, parittaṁ kātuṁ sukhāvahaṁ. 5 Kiṁ tato pāpakaṁ assa, yaṁ no rājakulā cutā; Upapannā pettivisayaṁ, khuppipāsasamappitā. 6 Sāmino idha hutvāna, honti asāmino tahiṁ; Bhamanti khuppipāsāya, manussā unnatonatā. 7 Etamādīnavaṁ ñatvā, issaramadasambhavaṁ; Pahāya issaramadaṁ, bhave saggagato naro; Kāyassa bhedā sappañño, saggaṁ so upapajjatī”ti. 8 Kumārapetavatthu chaṭṭhaṁ. pv24 0 Petavatthu Ubbarivagga 12. Kaṇṇamuṇḍapetivatthu |1| “Soṇṇasopānaphalakā, soṇṇavālukasanthatā; Tattha sogandhiyā vaggū, sucigandhā manoramā. 2 Nānārukkhehi sañchannā, nānāgandhasameritā; Nānāpadumasañchannā, puṇḍarīkasamotatā. 3 Surabhiṁ sampavāyanti, manuññā māluteritā; Haṁsakoñcābhirudā ca, cakkavakkābhikūjitā. 4 Nānādijagaṇākiṇṇā, nānāsaragaṇāyutā; Nānāphaladharā rukkhā, nānāpupphadharā vanā. 5 Na manussesu īdisaṁ, nagaraṁ yādisaṁ idaṁ; Pāsādā bahukā tuyhaṁ, sovaṇṇarūpiyāmayā; Daddallamānā ābhenti, samantā caturo disā. 6 Pañca dāsisatā tuyhaṁ, yā temā paricārikā; Tā kambukāyūradharā, kañcanāveḷabhūsitā. 7 Pallaṅkā bahukā tuyhaṁ, sovaṇṇarūpiyāmayā; Kadalimigasañchannā, sajjā gonakasanthatā. 8 Yattha tvaṁ vāsūpagatā, sabbakāmasamiddhinī; Sampattāyaḍḍharattāya, tato uṭṭhāya gacchasi. 9 Uyyānabhūmiṁ gantvāna, pokkharaññā samantato; Tassā tīre tuvaṁ ṭhāsi, harite saddale subhe. 10 Tato te kaṇṇamuṇḍo sunakho, Aṅgamaṅgāni khādati; Yadā ca khāyitā āsi, Aṭṭhisaṅkhalikā katā; Ogāhasi pokkharaṇiṁ, Hoti kāyo yathā pure. 11 Tato tvaṁ aṅgapaccaṅgī, sucāru piyadassanā; Vatthena pārupitvāna, āyāsi mama santikaṁ. 12 Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, kaṇṇamuṇḍo sunakho tava; Aṅgamaṅgāni khādatī”ti. 13 “Kimilāyaṁ gahapati, saddho āsi upāsako; Tassāhaṁ bhariyā āsiṁ, dussīlā aticārinī. 14 So maṁ aticaramānāya, sāmiko etadabravi; ‘Netaṁ channaṁ patirūpaṁ, yaṁ tvaṁ aticarāsi maṁ’. 15 Sāhaṁ ghorañca sapathaṁ, musāvādañca bhāsisaṁ; ‘Nāhaṁ taṁ aticarāmi, kāyena uda cetasā. 16 Sacāhaṁ taṁ aticarāmi, kāyena uda cetasā; Kaṇṇamuṇḍoyaṁ sunakho, aṅgamaṅgāni khādatu’. 17 Tassa kammassa vipākaṁ, musāvādassa cūbhayaṁ; Satteva vassasatāni, anubhūtaṁ yato hi me; Kaṇṇamuṇḍo ca sunakho, aṅgamaṅgāni khādati. 18 Tvañca deva bahukāro, atthāya me idhāgato; Sumuttāhaṁ kaṇṇamuṇḍassa, asokā akutobhayā. 19 Tāhaṁ deva namassāmi, yācāmi pañjalīkatā; Bhuñja amānuse kāme, rama deva mayā sahā”ti. 20 “Bhuttā amānusā kāmā, ramitomhi tayā saha; Tāhaṁ subhage yācāmi, khippaṁ paṭinayāhi man”ti. 21 Kaṇṇamuṇḍapetivatthu dvādasamaṁ. pv45 0 Petavatthu Mahāvagga 10. Gaṇapetavatthu |1| “Naggā dubbaṇṇarūpāttha, kisā dhamanisanthatā; Upphāsulikā kisikā, ke nu tumhettha mārisā”ti. 2 “Mayaṁ bhadante petāmhā, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gatā”ti. 3 “Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, petalokaṁ ito gatā”ti. 4 “Anāvaṭesu titthesu, vicinimhaddhamāsakaṁ; Santesu deyyadhammesu, dīpaṁ nākamha attano. 5 Nadiṁ upema tasitā, rittakā parivattati; Chāyaṁ upema uṇhesu, ātapo parivattati. 6 Aggivaṇṇo ca no vāto, ḍahanto upavāyati; Etañca bhante arahāma, aññañca pāpakaṁ tato. 7 Api yojanāni gacchāma, chātā āhāragedhino; Aladdhāva nivattāma, aho no appapuññatā. 8 Chātā pamucchitā bhantā, bhūmiyaṁ 2458 --- pv45 1:8 paṭisumbhitā; Uttānā paṭikirāma, avakujjā patāmase. 9 Te ca tattheva patitā, bhūmiyaṁ paṭisumbhitā; Uraṁ sīsañca ghaṭṭema, aho no appapuññatā. 10 Etañca bhante arahāma, aññañca pāpakaṁ tato; Santesu deyyadhammesu, dīpaṁ nākamha attano. 11 Te hi nūna ito gantvā, yoniṁ laddhāna mānusiṁ; Vadaññū sīlasampannā, kāhāma kusalaṁ bahun”ti. 12 Gaṇapetavatthu dasamaṁ. pv8 0 Petavatthu Uragavagga 8. Goṇapetavatthu |1| “Kiṁ nu ummattarūpova, lāyitvā haritaṁ tiṇaṁ; Khāda khādāti lapasi, gatasattaṁ jaraggavaṁ. 2 Na hi annena pānena, mato goṇo samuṭṭhahe; Tvaṁsi bālo ca dummedho, yathā taññova dummatī”ti. 3 “Ime pādā idaṁ sīsaṁ, ayaṁ kāyo savāladhi; Nettā tatheva tiṭṭhanti, ayaṁ goṇo samuṭṭhahe. 4 Nāyyakassa hatthapādā, kāyo sīsañca dissati; Rudaṁ mattikathūpasmiṁ, nanu tvaññeva dummatī”ti. 5 “Ādittaṁ vata maṁ santaṁ, ghatasittaṁva pāvakaṁ; Vārinā viya osiñcaṁ, sabbaṁ nibbāpaye daraṁ. 6 Abbahī vata me sallaṁ, sokaṁ hadayanissitaṁ; Yo me sokaparetassa, pitusokaṁ apānudi. 7 Svāhaṁ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto; Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava”. 8 Evaṁ karonti sappaññā, ye honti anukampakā; Vinivattayanti sokamhā, sujāto pitaraṁ yathāti. 9 Goṇapetavatthu aṭṭhamaṁ. pv20 0 Petavatthu Ubbarivagga 8. Cūḷaseṭṭhipetavatthu |1| “Naggo kiso pabbajitosi bhante, Rattiṁ kuhiṁ gacchasi kissa hetu; Ācikkha me taṁ api sakkuṇemu, Sabbena vittaṁ paṭipādaye tuvan”ti. 2 “Bārāṇasī nagaraṁ dūraghuṭṭhaṁ, Tatthāhaṁ gahapati aḍḍhako ahu dīno; Adātā gedhitamano āmisasmiṁ, Dussīlyena yamavisayamhi patto. 3 So sūcikāya kilamito tehi, Teneva ñātīsu yāmi āmisakiñcikkhahetu; Adānasīlā na ca saddahanti, Dānaphalaṁ hoti paramhi loke. 4 Dhītā ca mayhaṁ lapate abhikkhaṇaṁ, ‘Dassāmi dānaṁ pitūnaṁ pitāmahānaṁ’; Tamupakkhaṭaṁ parivisayanti brāhmaṇā, ‘Yāmi ahaṁ andhakavindaṁ bhottun’”ti. 5 Tamavoca rājā “anubhaviyāna tampi, Eyyāsi khippaṁ ahamapi kassaṁ pūjaṁ; Ācikkha me taṁ yadi atthi hetu, Saddhāyitaṁ hetuvaco suṇomā”ti. 6 “Tathā”ti vatvā agamāsi tattha, Bhuñjiṁsu bhattaṁ na ca dakkhiṇārahā; Paccāgami rājagahaṁ punāparaṁ, Pāturahosi purato janādhipassa. 7 Disvāna petaṁ punadeva āgataṁ, Rājā avoca “ahamapi kiṁ dadāmi; Ācikkha me taṁ yadi atthi hetu, Yena tuvaṁ cirataraṁ pīṇito siyā”ti. 8 “Buddhañca saṅghaṁ parivisiyāna rāja, Annena pānena ca cīvarena; Taṁ dakkhiṇaṁ ādisa me hitāya, Evaṁ ahaṁ cirataraṁ pīṇito siyā”ti. 9 Tato ca rājā nipatitvā tāvade, Dānaṁ sahatthā atulaṁ daditvā saṅghe; Ārocesi pakataṁ tathāgatassa, Tassa ca petassa dakkhiṇaṁ ādisittha. 10 So pūjito ativiya sobhamāno, Pāturahosi purato janādhipassa; “Yakkhohamasmi paramiddhipatto, Na mayhamatthi samā sadisā mānusā. 11 Passānubhāvaṁ aparimitaṁ mamayidaṁ, Tayānudiṭṭhaṁ atulaṁ datvā saṅghe; Santappito satataṁ sadā bahūhi, Yāmi ahaṁ sukhito manussadevā”ti. 12 Cūḷaseṭṭhipetavatthu aṭṭhamaṁ. Bhāṇavāraṁ paṭhamaṁ. pv51 0 Petavatthu Mahāvagga 16. Saṭṭhikūṭapetavatthu |1| “Kiṁ nu ummattarūpova, Migo bhantova dhāvasi; Nissaṁsayaṁ pāpakammanto, Kiṁ nu saddāyase tuvan”ti. 2 “Ahaṁ bhadante petomhi, duggato yamalokiko; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gato. 3 2459 --- pv51 1:3 Saṭṭhi kūṭasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso; Sīse mayhaṁ nipatanti, te bhindanti ca matthakan”ti. 4 “Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, idaṁ dukkhaṁ nigacchasi. 5 Saṭṭhi kūṭasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso; Sīse tuyhaṁ nipatanti, te bhindanti ca matthakan”ti. 6 “Athaddasāsiṁ sambuddhaṁ, sunettaṁ bhāvitindriyaṁ; Nisinnaṁ rukkhamūlasmiṁ, jhāyantaṁ akutobhayaṁ. 7 Sālittakappahārena, bhindissaṁ tassa matthakaṁ; Tassa kammavipākena, idaṁ dukkhaṁ nigacchisaṁ. 8 Saṭṭhi kūṭasahassāni, Paripuṇṇāni sabbaso; Sīse mayhaṁ nipatanti, Te bhindanti ca matthakan”ti. 9 “Dhammena te kāpurisa, saṭṭhikūṭasahassāni; Paripuṇṇāni sabbaso, sīse tuyhaṁ nipatanti; Te bhindanti ca matthakan”ti. 10 Saṭṭhikūṭapetavatthu soḷasamaṁ. 11 Mahāvaggo catuttho. 12 Tassuddānaṁ 13 Ambasakkaro serīsako, piṅgalo revati ucchu; Dve kumārā duve gūthā, gaṇapāṭaliambavanaṁ. 14 Akkharukkhabhogasaṁharā, seṭṭhiputtasaṭṭhikūṭā; Iti soḷasavatthūni, vaggo tena pavuccati. 15 Atha vagguddānaṁ 16 Urago uparivaggo, cūḷamahāti catudhā; Vatthūni ekapaññāsaṁ, catudhā bhāṇavārato. 17 Petavatthupāḷi niṭṭhitā. pv34 0 Petavatthu Cūḷavagga 9. Kūṭavinicchayikapetavatthu |1| “Mālī kiriṭī kāyūrī, gattā te candanussadā; Pasannamukhavaṇṇosi, sūriyavaṇṇova sobhasi. 2 Amānusā pārisajjā, ye teme paricārakā; Dasa kaññāsahassāni, yā temā paricārikā; Tā kambukāyūradharā, kañcanāveḷabhūsitā. 3 Mahānubhāvosi tuvaṁ, lomahaṁsanarūpavā; Piṭṭhimaṁsāni attano, sāmaṁ ukkacca khādasi. 4 Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkuṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, piṭṭhimaṁsāni attano; Sāmaṁ ukkacca khādasī”ti. 5 “Attanohaṁ anatthāya, jīvaloke acārisaṁ; Pesuññamusāvādena, nikativañcanāya ca. 6 Tatthāhaṁ parisaṁ gantvā, Saccakāle upaṭṭhite; Atthaṁ dhammaṁ nirākatvā, Adhammamanuvattisaṁ. 7 Evaṁ so khādatattānaṁ, yo hoti piṭṭhimaṁsiko; Yathāhaṁ ajja khādāmi, piṭṭhimaṁsāni attano. 8 Tayidaṁ tayā nārada sāmaṁ diṭṭhaṁ, Anukampakā ye kusalā vadeyyuṁ; Mā pesuṇaṁ mā ca musā abhāṇi, Mā khosi piṭṭhimaṁsiko tuvan”ti. 9 Kūṭavinicchayikapetavatthu navamaṁ. pv3 0 Petavatthu Uragavagga 3. Pūtimukhapetavatthu |1| “Dibbaṁ subhaṁ dhāresi vaṇṇadhātuṁ, Vehāyasaṁ tiṭṭhasi antalikkhe; Mukhañca te kimayo pūtigandhaṁ, Khādanti kiṁ kammamakāsi pubbe”. 2 “Samaṇo ahaṁ pāpotiduṭṭhavāco, Tapassirūpo mukhasā asaññato; Laddhā ca me tapasā vaṇṇadhātu, Mukhañca me pesuṇiyena pūti. 3 Tayidaṁ tayā nārada sāmaṁ diṭṭhaṁ, Anukampakā ye kusalā vadeyyuṁ; ‘Mā pesuṇaṁ mā ca musā abhāṇi, Yakkho tuvaṁ hohisi kāmakāmī’”ti. 4 Pūtimukhapetavatthu tatiyaṁ. pv15 0 Petavatthu Ubbarivagga 3. Mattāpetivatthu |1| “Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā; Upphāsulike kisike, kā nu tvaṁ idha tiṭṭhasī”ti. 2 “Ahaṁ mattā tuvaṁ tissā, sapattī te pure ahuṁ; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gatā”ti. 3 “Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, petalokaṁ ito gatā”ti. 4 “Caṇḍī ca pharusā cāsiṁ, issukī maccharī saṭhā; Tāhaṁ duruttaṁ vatvāna, petalokaṁ ito gatā”ti. 5 “Sabbaṁ ahampi jānāmi, yathā tvaṁ caṇḍikā ahu; Aññañca kho taṁ pucchāmi, kenāsi paṁsukunthitā”ti. 6 “Sīsaṁnhātā tuvaṁ āsi, sucivatthā 2460 --- pv15 1:6 alaṅkatā; Ahañca kho adhimattaṁ, samalaṅkatatarā tayā. 7 Tassā me pekkhamānāya, sāmikena samantayi; Tato me issā vipulā, kodho me samajāyatha. 8 Tato paṁsuṁ gahetvāna, paṁsunā taṁ hi okiriṁ; Tassa kammavipākena, tenamhi paṁsukunthitā”ti. 9 “Sabbaṁ ahampi jānāmi, paṁsunā maṁ tvamokiri; Aññañca kho taṁ pucchāmi, kena khajjasi kacchuyā”ti. 10 “Bhesajjahārī ubhayo, vanantaṁ agamimhase; Tvañca bhesajjamāhari, ahañca kapikacchuno. 11 Tassā tyājānamānāya, seyyaṁ tyāhaṁ samokiriṁ; Tassa kammavipākena, tena khajjāmi kacchuyā”ti. 12 “Sabbaṁ ahampi jānāmi, seyyaṁ me tvaṁ samokiri; Aññañca kho taṁ pucchāmi, kenāsi naggiyā tuvan”ti. 13 “Sahāyānaṁ samayo āsi, ñātīnaṁ samitī ahu; Tvañca āmantitā āsi, sasāminī no ca kho ahaṁ. 14 Tassā tyājānamānāya, dussaṁ tyāhaṁ apānudiṁ; Tassa kammavipākena, tenamhi naggiyā ahan”ti. 15 “Sabbaṁ ahampi jānāmi, dussaṁ me tvaṁ apānudi; Aññañca kho taṁ pucchāmi, kenāsi gūthagandhinī”ti. 16 “Tava gandhañca mālañca, paccagghañca vilepanaṁ; Gūthakūpe atāresiṁ, taṁ pāpaṁ pakataṁ mayā; Tassa kammavipākena, tenamhi gūthagandhinī”ti. 17 “Sabbaṁ ahampi jānāmi, taṁ pāpaṁ pakataṁ tayā; Aññañca kho taṁ pucchāmi, kenāsi duggatā tuvan”ti. 18 “Ubhinnaṁ samakaṁ āsi, yaṁ gehe vijjate dhanaṁ; Santesu deyyadhammesu, dīpaṁ nākāsimattano; Tassa kammavipākena, tenamhi duggatā ahaṁ. 19 Tadeva maṁ tvaṁ avaca, ‘pāpakammaṁ nisevasi; Na hi pāpehi kammehi, sulabhā hoti suggatī’”ti. 20 “Vāmato maṁ tvaṁ paccesi, athopi maṁ usūyasi; Passa pāpānaṁ kammānaṁ, vipāko hoti yādiso. 21 Te gharā tā ca dāsiyo, tānevābharaṇānime; Te aññe paricārenti, na bhogā honti sassatā. 22 Idāni bhūtassa pitā, āpaṇā gehamehiti; Appeva te dade kiñci, mā su tāva ito agā”ti. 23 “Naggā dubbaṇṇarūpāmhi, kisā dhamanisanthatā; Kopīnametaṁ itthīnaṁ, mā maṁ bhūtapitāddasā”ti. 24 “Handa kiṁ vā tyāhaṁ dammi, Kiṁ vā tedha karomahaṁ; Yena tvaṁ sukhitā assa, Sabbakāmasamiddhinī”ti. 25 “Cattāro bhikkhū saṅghato, cattāro pana puggale; Aṭṭha bhikkhū bhojayitvā, mama dakkhiṇamādisa; Tadāhaṁ sukhitā hessaṁ, sabbakāmasamiddhinī”ti. 26 Sādhūti sā paṭissutvā, bhojayitvāṭṭha bhikkhavo; Vatthehacchādayitvāna, tassā dakkhiṇamādisī. 27 Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha; Bhojanacchādanapānīyaṁ, dakkhiṇāya idaṁ phalaṁ. 28 Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī; Vicittavatthābharaṇā, sapattiṁ upasaṅkami. 29 “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 30 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 31 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 32 “Ahaṁ mattā tuvaṁ tissā, sapattī te pure ahuṁ; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gatā. 33 Tava dinnena dānena, modāmi akutobhayā; Ciraṁ jīvāhi bhagini, saha sabbehi ñātibhi; Asokaṁ virajaṁ ṭhānaṁ, āvāsaṁ vasavattinaṁ. 34 Idha dhammaṁ caritvāna, Dānaṁ datvāna sobhane; Vineyya maccheramalaṁ samūlaṁ, Aninditā saggamupehi ṭhānan”ti. 35 Mattāpetivatthu tatiyaṁ. pv31 0 Petavatthu Cūḷavagga 6. Seriṇīpetivatthu |1| “Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā; Upphāsulike kisike, kā nu tvaṁ idha tiṭṭhasī”ti. 2 “Ahaṁ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gatā”ti. 3 “Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, petalokaṁ ito gatā”ti. 4 “Anāvaṭesu titthesu, viciniṁ aḍḍhamāsakaṁ; Santesu deyyadhammesu, dīpaṁ nākāsimattano. 5 Nadiṁ upemi tasitā, rittakā parivattati; Chāyaṁ upemi uṇhesu, ātapo parivattati. 6 Aggivaṇṇo ca me vāto, ḍahanto upavāyati; Etañca bhante arahāmi, aññañca pāpakaṁ tato. 7 Gantvāna hatthiniṁ puraṁ, vajjesi mayha mātaraṁ; ‘Dhītā ca te 2461 --- pv31 1:7 mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gatā’. 8 Atthi me ettha nikkhittaṁ, anakkhātañca taṁ mayā; Cattārisatasahassāni, pallaṅkassa ca heṭṭhato. 9 Tato me dānaṁ dadatu, tassā ca hotu jīvikā; Dānaṁ datvā ca me mātā, dakkhiṇaṁ anudicchatu; Tadāhaṁ sukhitā hessaṁ, sabbakāmasamiddhinī”ti. 10 “Sādhū”ti so paṭissutvā, gantvāna hatthiniṁ puraṁ; Avoca tassā mātaraṁ— 11 “Dhītā ca te mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gatā. 12 Sā maṁ tattha samādapesi, (…) Vajjesi mayha mātaraṁ; ‘Dhītā ca te mayā diṭṭhā, Duggatā yamalokikā; Pāpakammaṁ karitvāna, Petalokaṁ ito gatā. 13 Atthi ca me ettha nikkhittaṁ, anakkhātañca taṁ mayā; Cattārisatasahassāni, pallaṅkassa ca heṭṭhato. 14 Tato me dānaṁ dadatu, tassā ca hotu jīvikā; Dānaṁ datvā ca me mātā, dakkhiṇaṁ anudicchatu (…); Tadāhaṁ sukhitā hessaṁ, sabbakāmasamiddhinī’”ti. 15 Tato hi sā dānamadā, tassā dakkhiṇamādisī; Petī ca sukhitā āsi, tassā cāsi sujīvikāti. 16 Seriṇīpetivatthu chaṭṭhaṁ. pv10 0 Petavatthu Uragavagga 10. Khallāṭiyapetivatthu |1| “Kā nu antovimānasmiṁ, tiṭṭhantī nūpanikkhami; Upanikkhamassu bhadde, passāma taṁ bahiṭṭhitan”ti. 2 “Aṭṭīyāmi harāyāmi, naggā nikkhamituṁ bahi; Kesehamhi paṭicchannā, puññaṁ me appakaṁ katan”ti. 3 “Handuttarīyaṁ dadāmi te, idaṁ dussaṁ nivāsaya; Idaṁ dussaṁ nivāsetvā, ehi nikkhama sobhane; Upanikkhamassu bhadde, passāma taṁ bahiṭṭhitan”ti. 4 “Hatthena hatthe te dinnaṁ, na mayhaṁ upakappati; Esetthupāsako saddho, sammāsambuddhasāvako. 5 Etaṁ acchādayitvāna, mama dakkhiṇamādisa; Tathāhaṁ sukhitā hessaṁ, sabbakāmasamiddhinī”ti. 6 Tañca te nhāpayitvāna, vilimpetvāna vāṇijā; Vatthehacchādayitvāna, tassā dakkhiṇamādisuṁ. 7 Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha; Bhojanacchādanapānīyaṁ, dakkhiṇāya idaṁ phalaṁ. 8 Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī; Hasantī vimānā nikkhami, dakkhiṇāya idaṁ phalanti. 9 “Sucittarūpaṁ ruciraṁ, vimānaṁ te pabhāsati; Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṁ phalan”ti. 10 “Bhikkhuno caramānassa, doṇinimmajjaniṁ ahaṁ; Adāsiṁ ujubhūtassa, vippasannena cetasā. 11 Tassa kammassa kusalassa, vipākaṁ dīghamantaraṁ; Anubhomi vimānasmiṁ, tañca dāni parittakaṁ. 12 Uddhaṁ catūhi māsehi, kālakiriyā bhavissati; Ekantakaṭukaṁ ghoraṁ, nirayaṁ papatissahaṁ. 13 Catukkaṇṇaṁ catudvāraṁ, vibhattaṁ bhāgaso mitaṁ; Ayopākārapariyantaṁ, ayasā paṭikujjitaṁ. 14 Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā; Samantā yojanasataṁ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā. 15 Tatthāhaṁ dīghamaddhānaṁ, dukkhaṁ vedissa vedanaṁ; Phalañca pāpakammassa, tasmā socāmahaṁ bhusan”ti. 16 Khallāṭiyapetivatthu dasamaṁ. pv6 0 Petavatthu Uragavagga 6. Pañcaputtakhādapetivatthu |1| “Naggā dubbaṇṇarūpāsi, duggandhā pūti vāyasi; Makkhikāhi parikiṇṇā, kā nu tvaṁ idha tiṭṭhasī”ti. 2 “Ahaṁ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gatā. 3 Kālena pañca puttāni, sāyaṁ pañca punāpare; Vijāyitvāna khādāmi, tepi nā honti me alaṁ. 4 Pariḍayhati dhūmāyati, khudāya hadayaṁ mama; Pānīyaṁ na labhe pātuṁ, passa maṁ byasanaṁ gatan”ti. 5 “Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, puttamaṁsāni khādasī”ti. 6 “Sapatī me gabbhinī āsi, tassā pāpaṁ acetayiṁ; Sāhaṁ paduṭṭhamanasā, akariṁ gabbhapātanaṁ. 7 Tassā dvemāsiko gabbho, lohitaññeva pagghari; Tadassā mātā kupitā, mayhaṁ ñātī samānayi; 2462 --- pv6 1:7 Sapathañca maṁ kāresi, paribhāsāpayī ca maṁ. 8 Sāhaṁ ghorañca sapathaṁ, musāvādaṁ abhāsisaṁ; Puttamaṁsāni khādāmi, sace taṁ pakataṁ mayā. 9 Tassa kammassa vipākena, musāvādassa cūbhayaṁ; Puttamaṁsāni khādāmi, pubbalohitamakkhitā”ti. 10 Pañcaputtakhādapetivatthu chaṭṭhaṁ. pv25 0 Petavatthu Ubbarivagga 13. Ubbaripetavatthu |1| Ahu rājā brahmadatto, pañcālānaṁ rathesabho; Ahorattānamaccayā, rājā kālamakrubbatha. 2 Tassa āḷāhanaṁ gantvā, bhariyā kandati ubbarī; Brahmadattaṁ apassantī, brahmadattāti kandati. 3 Isi ca tattha āgacchi, sampannacaraṇo muni; So ca tattha apucchittha, ye tattha susamāgatā. 4 “Kassa idaṁ āḷāhanaṁ, nānāgandhasameritaṁ; Kassāyaṁ kandati bhariyā, ito dūragataṁ patiṁ; Brahmadattaṁ apassantī, ‘brahmadattā’ti kandati”. 5 Te ca tattha viyākaṁsu, ye tattha susamāgatā; “Brahmadattassa bhadante, brahmadattassa mārisa. 6 Tassa idaṁ āḷāhanaṁ, nānāgandhasameritaṁ; Tassāyaṁ kandati bhariyā, ito dūragataṁ patiṁ; Brahmadattaṁ apassantī, ‘brahmadattā’ti kandati”. 7 “Chaḷāsītisahassāni, brahmadattassanāmakā; Imasmiṁ āḷāhane daḍḍhā, tesaṁ kamanusocasī”ti. 8 “Yo rājā cūḷanīputto, pañcālānaṁ rathesabho; Taṁ bhante anusocāmi, bhattāraṁ sabbakāmadan”ti. 9 “Sabbe vāhesuṁ rājāno, brahmadattassanāmakā; Sabbeva cūḷanīputtā, pañcālānaṁ rathesabhā. 10 Sabbesaṁ anupubbena, mahesittamakārayi; Kasmā purimake hitvā, pacchimaṁ anusocasī”ti. 11 “Ātume itthibhūtāya, dīgharattāya mārisa; Yassā me itthibhūtāya, saṁsāre bahubhāsasī”ti. 12 “Ahu itthī ahu puriso, pasuyonimpi āgamā; Evametaṁ atītānaṁ, pariyanto na dissatī”ti. 13 “Ādittaṁ vata maṁ santaṁ, ghatasittaṁva pāvakaṁ; Vārinā viya osiñcaṁ, sabbaṁ nibbāpaye daraṁ. 14 Abbahī vata me sallaṁ, sokaṁ hadayanissitaṁ; Yo me sokaparetāya, patisokaṁ apānudi. 15 Sāhaṁ abbūḷhasallāsmi, sītibhūtāsmi nibbutā; Na socāmi na rodāmi, tava sutvā mahāmunī”ti. 16 Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, samaṇassa subhāsitaṁ; Pattacīvaramādāya, pabbaji anagāriyaṁ. 17 Sā ca pabbajitā santā, agārasmā anagāriyaṁ; Mettacittaṁ abhāvesi, brahmalokūpapattiyā. 18 Gāmā gāmaṁ vicarantī, nigame rājadhāniyo; Uruvelā nāma so gāmo, yattha kālamakrubbatha. 19 Mettacittaṁ ābhāvetvā, brahmalokūpapattiyā; Itthicittaṁ virājetvā, brahmalokūpagā ahūti. 20 Ubbaripetavatthu terasamaṁ. 21 Ubbarivaggo dutiyo. 22 Tassuddānaṁ 23 Mocakaṁ mātā mattā ca, Nandā kuṇḍalīnā ghaṭo; Dve seṭṭhī tunnavāyo ca, Uttara suttakaṇṇa ubbarīti. pv40 0 Petavatthu Mahāvagga 5. Ucchupetavatthu |1| “Idaṁ mama ucchuvanaṁ mahantaṁ, Nibbattati puññaphalaṁ anappakaṁ; Taṁ dāni me na paribhogameti, Ācikkha bhante kissa ayaṁ vipāko. 2 Haññāmi khajjāmi ca vāyamāmi, Parisakkāmi paribhuñjituṁ kiñci; Svāhaṁ chinnathāmo kapaṇo lālapāmi, Kissa kammassa ayaṁ vipāko. 3 Vighāto cāhaṁ paripatāmi chamāyaṁ, Parivattāmi vāricarova ghamme; Rudato ca me assukā niggalanti, Ācikkha bhante kissa ayaṁ vipāko. 4 Chāto kilanto ca pipāsito ca, Santassito sātasukhaṁ na vinde; Pucchāmi taṁ etamatthaṁ bhadante, Kathaṁ nu ucchuparibhogaṁ labheyyan”ti. 5 “Pure tuvaṁ kammamakāsi attanā, Manussabhūto purimāya jātiyā; Ahañca taṁ etamatthaṁ vadāmi, Sutvāna tvaṁ etamatthaṁ vijāna. 6 Ucchuṁ tuvaṁ khādamāno payāto, Puriso ca te piṭṭhito anvagacchi; So ca taṁ paccāsanto kathesi, Tassa tuvaṁ na kiñci ālapittha. 7 So ca taṁ abhaṇantaṁ ayāci, ‘Dehayya ucchun’ti ca taṁ avoca; Tassa tuvaṁ piṭṭhito ucchuṁ adāsi, Tassetaṁ kammassa ayaṁ vipāko. 2463 --- pv40 1:8 8 Iṅgha tvaṁ gantvāna piṭṭhito gaṇheyyāsi, Gahetvāna taṁ khādassu yāvadatthaṁ; Teneva tvaṁ attamano bhavissasi, Haṭṭho cudaggo ca pamodito cā”ti. 9 Gantvāna so piṭṭhito aggahesi, Gahetvāna taṁ khādi yāvadatthaṁ; Teneva so attamano ahosi, Haṭṭho cudaggo ca pamodito cāti. 10 Ucchupetavatthu pañcamaṁ. pv9 0 Petavatthu Uragavagga 9. Mahāpesakārapetivatthu |1| “Gūthañca muttaṁ ruhirañca pubbaṁ, Paribhuñjati kissa ayaṁ vipāko; Ayaṁ nu kiṁ kammamakāsi nārī, Yā sabbadā lohitapubbabhakkhā. 2 Navāni vatthāni subhāni ceva, Mudūni suddhāni ca lomasāni; Dinnānimissā kitakā bhavanti, Ayaṁ nu kiṁ kammamakāsi nārī”ti. 3 “Bhariyā mamesā ahū bhadante, Adāyikā maccharinī kadariyā; Sā maṁ dadantaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ, Akkosati ca paribhāsati ca. 4 ‘Gūthañca muttaṁ ruhirañca pubbaṁ, Paribhuñja tvaṁ asuciṁ sabbakālaṁ; Etaṁ te paralokasmiṁ hotu, Vatthā ca te kitakasamā bhavantu’; Etādisaṁ duccaritaṁ caritvā, Idhāgatā cirarattāya khādatī”ti. 5 Mahāpesakārapetivatthu navamaṁ. pv21 0 Petavatthu Ubbarivagga 9. Aṅkurapetavatthu |1| “Yassa atthāya gacchāma, kambojaṁ dhanahārakā; Ayaṁ kāmadado yakkho, imaṁ yakkhaṁ nayāmase. 2 Imaṁ yakkhaṁ gahetvāna, Sādhukena pasayha vā; Yānaṁ āropayitvāna, Khippaṁ gacchāma dvārakan”ti. 3 “Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā; Na tassa sākhaṁ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako”ti. 4 “Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā; Khandhampi tassa chindeyya, attho ce tādiso siyā”ti. 5 “Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā; Na tassa pattaṁ bhindeyya, mittadubbho hi pāpako”ti. 6 “Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā; Samūlampi taṁ abbuhe, attho ce tādiso siyā”ti. 7 “Yassekarattimpi ghare vaseyya, Yatthannapānaṁ puriso labhetha; Na tassa pāpaṁ manasāpi cintaye, Kataññutā sappurisehi vaṇṇitā. 8 Yassekarattimpi ghare vaseyya, Annena pānena upaṭṭhito siyā; Na tassa pāpaṁ manasāpi cintaye, Adubbhapāṇī dahate mittadubbhiṁ. 9 Yo pubbe katakalyāṇo, pacchā pāpena hiṁsati; Allapāṇihato poso, na so bhadrāni passatī”ti. 10 “Nāhaṁ devena vā manussena vā, Issariyena vāhaṁ suppasayho; Yakkhohamasmi paramiddhipatto, Dūraṅgamo vaṇṇabalūpapanno”ti. 11 “Pāṇi te sabbaso vaṇṇo, pañcadhāro madhussavo; Nānārasā paggharanti, maññehaṁ taṁ purindadan”ti. 12 “Nāmhi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado; Petaṁ maṁ aṅkura jānāhi, roruvamhā idhāgatan”ti. 13 “Kiṁsīlo kiṁsamācāro, roruvasmiṁ pure tuvaṁ; Kena te brahmacariyena, puññaṁ pāṇimhi ijjhatī”ti. 14 “Tunnavāyo pure āsiṁ, roruvasmiṁ tadā ahaṁ; Sukicchavutti kapaṇo, na me vijjati dātave. 15 Nivesanañca me āsi, asayhassa upantike; Saddhassa dānapatino, katapuññassa lajjino. 16 Tattha yācanakāyanti, nānāgottā vanibbakā; Te ca maṁ tattha pucchanti, asayhassa nivesanaṁ. 17 Kattha gacchāma bhaddaṁ vo, kattha dānaṁ padīyati; Tesāhaṁ puṭṭho akkhāmi, asayhassa nivesanaṁ. 18 Paggayha dakkhiṇaṁ bāhuṁ, ettha gacchatha bhaddaṁ vo; Ettha dānaṁ padīyati, asayhassa nivesane. 19 Tena pāṇi kāmadado, tena pāṇi madhussavo; Tena me brahmacariyena, puññaṁ pāṇimhi ijjhatī”ti. 20 “Na kira tvaṁ adā dānaṁ, Sakapāṇīhi kassaci; Parassa dānaṁ anumodamāno, Pāṇiṁ paggayha pāvadi. 21 Tena pāṇi kāmadado, tena pāṇi madhussavo; Tena te brahmacariyena, puññaṁ pāṇimhi ijjhati. 22 Yo so dānamadā bhante, pasanno sakapāṇibhi; So hitvā mānusaṁ dehaṁ, kiṁ nu so disataṁ gato”ti. 23 “Nāhaṁ pajānāmi asayhasāhino, Aṅgīrasassa gatiṁ āgatiṁ vā; 2464 --- pv21 1:23 Sutañca me vessavaṇassa santike, Sakkassa sahabyataṁ gato asayho”ti. 24 “Alameva kātuṁ kalyāṇaṁ, dānaṁ dātuṁ yathārahaṁ; Pāṇiṁ kāmadadaṁ disvā, ko puññaṁ na karissati. 25 So hi nūna ito gantvā, anuppatvāna dvārakaṁ; Dānaṁ paṭṭhapayissāmi, yaṁ mamassa sukhāvahaṁ. 26 Dassāmannañca pānañca, vatthasenāsanāni ca; Papañca udapānañca, dugge saṅkamanāni cā”ti. 27 “Kena te aṅgulī kuṇā, mukhañca kuṇalīkataṁ; Akkhīni ca paggharanti, kiṁ pāpaṁ pakataṁ tayā”ti. 28 “Aṅgīrasassa gahapatino, Saddhassa gharamesino; Tassāhaṁ dānavissagge, Dāne adhikato ahuṁ. 29 Tattha yācanake disvā, āgate bhojanatthike; Ekamantaṁ apakkamma, akāsiṁ kuṇaliṁ mukhaṁ. 30 Tena me aṅgulī kuṇā, mukhañca kuṇalīkataṁ; Akkhīni me paggharanti, taṁ pāpaṁ pakataṁ mayā”ti. 31 “Dhammena te kāpurisa, mukhañca kuṇalīkataṁ; Akkhīni ca paggharanti, yaṁ taṁ parassa dānassa; Akāsi kuṇaliṁ mukhaṁ. 32 Kathaṁ hi dānaṁ dadamāno, kareyya parapattiyaṁ; Annaṁ pānaṁ khādanīyaṁ, vatthasenāsanāni ca. 33 So hi nūna ito gantvā, anuppatvāna dvārakaṁ; Dānaṁ paṭṭhapayissāmi, yaṁ mamassa sukhāvahaṁ. 34 Dassāmannañca pānañca, vatthasenāsanāni ca; Papañca udapānañca, dugge saṅkamanāni cā”ti. 35 Tato hi so nivattitvā, anuppatvāna dvārakaṁ; Dānaṁ paṭṭhapayi aṅkuro, yaṁtumassa sukhāvahaṁ. 36 Adā annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca; Papañca udapānañca, vippasannena cetasā. 37 Ko chāto ko ca tasito, ko vatthaṁ paridahissati; Kassa santāni yoggāni, ito yojentu vāhanaṁ. 38 Ko chatticchati gandhañca, ko mālaṁ ko upāhanaṁ; Itissu tattha ghosenti, kappakā sūdamāgadhā; Sadā sāyañca pāto ca, aṅkurassa nivesane. 39 “‘Sukhaṁ supati aṅkuro’, iti jānāti maṁ jano; Dukkhaṁ supāmi sindhaka, yaṁ na passāmi yācake. 40 ‘Sukhaṁ supati aṅkuro’, iti jānāti maṁ jano; Dukkhaṁ sindhaka supāmi, appake su vanibbake”ti. 41 “Sakko ce te varaṁ dajjā, tāvatiṁsānamissaro; Kissa sabbassa lokassa, varamāno varaṁ vare”ti. 42 “Sakko ce me varaṁ dajjā, tāvatiṁsānamissaro; Kāluṭṭhitassa me sato, sūriyuggamanaṁ pati; Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṁ, sīlavanto ca yācakā. 43 Dadato me na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṁ; Dadaṁ cittaṁ pasādeyyaṁ, etaṁ sakkaṁ varaṁ vare”ti. 44 “Na sabbavittāni pare pavecche, Dadeyya dānañca dhanañca rakkhe; Tasmā hi dānā dhanameva seyyo, Atippadānena kulā na honti. 45 Adānamatidānañca, Nappasaṁsanti paṇḍitā; Tasmā hi dānā dhanameva seyyo, Samena vatteyya sa dhīradhammo”ti. 46 “Aho vata re ahameva dajjaṁ, Santo ca maṁ sappurisā bhajeyyuṁ; Meghova ninnāni paripūrayanto, Santappaye sabbavanibbakānaṁ. 47 Yassa yācanake disvā, mukhavaṇṇo pasīdati; Datvā attamano hoti, taṁ gharaṁ vasato sukhaṁ. 48 Yassa yācanake disvā, mukhavaṇṇo pasīdati; Datvā attamano hoti, esā yaññassa sampadā. 49 Pubbeva dānā sumano, dadaṁ cittaṁ pasādaye; Datvā attamano hoti, esā yaññassa sampadā”ti. 50 Saṭṭhi vāhasahassāni, aṅkurassa nivesane; Bhojanaṁ dīyate niccaṁ, puññapekkhassa jantuno. 51 Tisahassāni sūdāni hi, āmuttamaṇikuṇḍalā; Aṅkuraṁ upajīvanti, dāne yaññassa vāvaṭā. 52 Saṭṭhi purisasahassāni, āmuttamaṇikuṇḍalā; Aṅkurassa mahādāne, kaṭṭhaṁ phālenti māṇavā. 53 Soḷasitthisahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Aṅkurassa mahādāne, vidhā piṇḍenti nāriyo. 54 Soḷasitthisahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Aṅkurassa mahādāne, dabbigāhā upaṭṭhitā. 55 Bahuṁ bahūnaṁ pādāsi, ciraṁ pādāsi khattiyo; Sakkaccañca sahatthā ca, cittīkatvā punappunaṁ. 56 Bahū māse ca pakkhe ca, utusaṁvaccharāni ca; Mahādānaṁ pavattesi, aṅkuro dīghamantaraṁ. 57 Evaṁ datvā yajitvā ca, aṅkuro dīghamantaraṁ; So hitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsūpago ahu. 58 Kaṭacchubhikkhaṁ datvāna, anuruddhassa indako; So hitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsūpago ahu. 59 Dasahi ṭhānehi aṅkuraṁ, indako atirocati; Rūpe sadde rase gandhe, phoṭṭhabbe ca manorame. 60 Āyunā yasasā ceva, vaṇṇena ca sukhena ca; Ādhipaccena aṅkuraṁ, indako atirocati. 61 (…) 62 Tāvatiṁse yadā buddho, silāyaṁ paṇḍukambale; Pāricchattakamūlamhi, vihāsi purisuttamo. 63 Dasasu 2465 --- pv21 1:63 lokadhātūsu, sannipatitvāna devatā; Payirupāsanti sambuddhaṁ, vasantaṁ nagamuddhani. 64 Na koci devo vaṇṇena, sambuddhaṁ atirocati; Sabbe deve atikkamma, sambuddhova virocati. 65 Yojanāni dasa dve ca, aṅkuroyaṁ tadā ahu; Avidūreva buddhassa, indako atirocati. 66 Oloketvāna sambuddho, Aṅkurañcāpi indakaṁ; Dakkhiṇeyyaṁ sambhāvento, Idaṁ vacanamabravi. 67 “Mahādānaṁ tayā dinnaṁ, aṅkura dīghamantaraṁ; Atidūre nisinnosi, āgaccha mama santike”ti. 68 Codito bhāvitattena, aṅkuro idamabravi; “Kiṁ mayhaṁ tena dānena, dakkhiṇeyyena suññataṁ. 69 Ayaṁ so indako yakkho, dajjā dānaṁ parittakaṁ; Atirocati amhehi, cando tāragaṇe yathā”ti. 70 “Ujjaṅgale yathā khette, bījaṁ bahumpi ropitaṁ; Na vipulaphalaṁ hoti, napi toseti kassakaṁ. 71 Tatheva dānaṁ bahukaṁ, dussīlesu patiṭṭhitaṁ; Na vipulaphalaṁ hoti, napi toseti dāyakaṁ. 72 Yathāpi bhaddake khette, bījaṁ appampi ropitaṁ; Sammā dhāraṁ pavecchante, phalaṁ toseti kassakaṁ. 73 Tatheva sīlavantesu, guṇavantesu tādisu; Appakampi kataṁ kāraṁ, puññaṁ hoti mahapphalan”ti. 74 Viceyya dānaṁ dātabbaṁ, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ; Viceyya dānaṁ datvāna, saggaṁ gacchanti dāyakā. 75 Viceyya dānaṁ sugatappasatthaṁ, Ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke; Etesu dinnāni mahapphalāni, Bījāni vuttāni yathā sukhetteti. 76 Aṅkurapetavatthu navamaṁ. pv44 0 Petavatthu Mahāvagga 9. Gūthakhādakapetivatthu |1| “Gūthakūpato uggantvā, kā nu dīnā patiṭṭhasi; Nissaṁsayaṁ pāpakammantā, kiṁ nu saddahase tuvan”ti. 2 “Ahaṁ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gatā”ti. 3 “Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, idaṁ dukkhaṁ nigacchasī”ti. 4 “Ahu āvāsiko mayhaṁ, issukī kulamaccharī; Ajjhāsito mayhaṁ ghare, kadariyo paribhāsako. 5 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, bhikkhavo paribhāsisaṁ; Tassa kammavipākena, petalokaṁ ito gatā”ti. 6 “Amitto mittavaṇṇena, yo te āsi kulūpako; Kāyassa bhedā duppañño, kiṁ nu pecca gatiṁ gato”ti. 7 “Tassevāhaṁ pāpakammassa, sīse tiṭṭhāmi matthake; So ca paravisayaṁ patto, mameva paricārako. 8 Yaṁ bhadante hadantaññe, etaṁ me hoti bhojanaṁ; Ahañca kho yaṁ hadāmi, etaṁ so upajīvatī”ti. 9 Gūthakhādakapetivatthu navamaṁ. pv2 0 Petavatthu Uragavagga 2. Sūkaramukhapetavatthu |1| “Kāyo te sabbasovaṇṇo, sabbā obhāsate disā; Mukhaṁ te sūkarasseva, kiṁ kammamakarī pure”. 2 “Kāyena saññato āsiṁ, vācāyāsimasaññato; Tena metādiso vaṇṇo, yathā passasi nārada. 3 Taṁ tyāhaṁ nārada brūmi, Sāmaṁ diṭṭhamidaṁ tayā; Mākāsi mukhasā pāpaṁ, Mā kho sūkaramukho ahū”ti. 4 Sūkaramukhapetavatthu dutiyaṁ. pv14 0 Petavatthu Ubbarivagga 2. Sāriputtattheramātupetivatthu |1| “Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā; Upphāsulike kisike, kā nu tvaṁ idha tiṭṭhasi”. 2 “Ahaṁ te sakiyā mātā, pubbe aññāsu jātīsu; Upapannā pettivisayaṁ, khuppipāsasamappitā. 3 Chaḍḍitaṁ khipitaṁ kheḷaṁ, siṅghāṇikaṁ silesumaṁ; Vasañca ḍayhamānānaṁ, vijātānañca lohitaṁ. 4 Vaṇikānañca yaṁ ghāna- sīsacchinnāna lohitaṁ; Khudāparetā bhuñjāmi, itthipurisanissitaṁ. 5 Pubbalohitaṁ bhakkhāmi, pasūnaṁ mānusāna ca; Aleṇā anagārā ca, nīlamañcaparāyaṇā. 6 Dehi puttaka me dānaṁ, 2466 --- pv14 1:6 datvā anvādisāhi me; Appeva nāma mucceyyaṁ, pubbalohitabhojanā”ti. 7 Mātuyā vacanaṁ sutvā, upatissonukampako; Āmantayi moggallānaṁ, anuruddhañca kappinaṁ. 8 Catasso kuṭiyo katvā, saṅghe cātuddise adā; Kuṭiyo annapānañca, mātu dakkhiṇamādisī. 9 Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha; Bhojanaṁ pānīyaṁ vatthaṁ, dakkhiṇāya idaṁ phalaṁ. 10 Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī; Vicittavatthābharaṇā, kolitaṁ upasaṅkami. 11 “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 12 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 13 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 14 “Sāriputtassāhaṁ mātā, pubbe aññāsu jātīsu; Upapannā pettivisayaṁ, khuppipāsasamappitā. 15 Chaḍḍitaṁ khipitaṁ kheḷaṁ, siṅghāṇikaṁ silesumaṁ; Vasañca ḍayhamānānaṁ, vijātānañca lohitaṁ. 16 Vaṇikānañca yaṁ ghāna- sīsacchinnāna lohitaṁ; Khudāparetā bhuñjāmi, itthipurisanissitaṁ. 17 Pubbalohitaṁ bhakkhissaṁ, pasūnaṁ mānusāna ca; Aleṇā anagārā ca, nīlamañcaparāyaṇā. 18 Sāriputtassa dānena, modāmi akutobhayā; Muniṁ kāruṇikaṁ loke, bhante vanditumāgatā”ti. 19 Sāriputtattherassa mātupetivatthu dutiyaṁ. pv35 0 Petavatthu Cūḷavagga 10. Dhātuvivaṇṇapetavatthu |1| “Antalikkhasmiṁ tiṭṭhanto, Duggandho pūti vāyasi; Mukhañca te kimayo pūtigandhaṁ, Khādanti kiṁ kammamakāsi pubbe. 2 Tato satthaṁ gahetvāna, okkantanti punappunaṁ; Khārena paripphositvā, okkantanti punappunaṁ. 3 Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, idaṁ dukkhaṁ nigacchasī”ti. 4 “Ahaṁ rājagahe ramme, ramaṇīye giribbaje; Issaro dhanadhaññassa, supahūtassa mārisa. 5 Tassāyaṁ me bhariyā ca, dhītā ca suṇisā ca me; Tā mālaṁ uppalañcāpi, paccagghañca vilepanaṁ; Thūpaṁ harantiyo vāresiṁ, taṁ pāpaṁ pakataṁ mayā. 6 Chaḷāsītisahassāni, mayaṁ paccattavedanā; Thūpapūjaṁ vivaṇṇetvā, paccāma niraye bhusaṁ. 7 Ye ca kho thūpapūjāya, vattante arahato mahe; Ādīnavaṁ pakāsenti, vivecayetha ne tato. 8 Imā ca passa āyantiyo, Māladhārī alaṅkatā; Mālāvipākaṁnubhontiyo, Samiddhā ca tā yasassiniyo. 9 Tañca disvāna accheraṁ, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Namo karonti sappaññā, vandanti taṁ mahāmuniṁ. 10 Sohaṁ nūna ito gantvā, yoniṁ laddhāna mānusiṁ; Thūpapūjaṁ karissāmi, appamatto punappunan”ti. 11 Dhātuvivaṇṇapetavatthu dasamaṁ. 12 Cūḷavaggo tatiyo. 13 Tassuddānaṁ 14 Abhijjamāno kuṇḍiyo, rathakārī bhusena ca; Kumāro gaṇikā ceva, dve luddā piṭṭhipūjanā; Vaggo tena pavuccatīti. pv50 0 Petavatthu Mahāvagga 15. Seṭṭhiputtapetavatthu |1| “Saṭṭhivassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso; Niraye paccamānānaṁ, kadā anto bhavissati. 2 Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati; Tathā hi pakataṁ pāpaṁ, tuyhaṁ mayhañca mārisā. 3 Dujjīvitamajīvamha, ye sante na dadamhase; Santesu deyyadhammesu, dīpaṁ nākamha attano. 4 Sohaṁ nūna ito gantvā, yoniṁ laddhāna mānusiṁ; Vadaññū sīlasampanno, kāhāmi kusalaṁ bahun”ti. 5 Seṭṭhiputtapetavatthu pannarasamaṁ. pe6 0 Peṭakopadesa 6. Suttatthasamuccayabhūmi |1| Buddhānaṁ bhagavantānaṁ sāsanaṁ tividhena 2467 --- pe6 1:1 saṅgahaṁ gacchati, khandhesu dhātūsu āyatanesu ca. Tattha pañcakkhandhā rūpakkhandho yāva viññāṇakkhandho. Dasa rūpaāyatanāni cakkhu rūpā ca yāva kāyo phoṭṭhabbā ca, ayaṁ rūpakkhandho. Tattha cha vedanākāyā vedanākkhandho cakkhusamphassajā vedanā yāva manosamphassajā vedanā, ayaṁ vedanākkhandho. Tattha cha saññākāyā saññākkhandho, rūpasaññā yāva dhammasaññā ime cha saññākāyā, ayaṁ saññākkhandho. Tattha cha cetanākāyā saṅkhārakkhandho, rūpasañcetanā yāva dhammasañcetanā ime cha cetanākāyā, ayaṁ saṅkhārakkhandho. Tattha cha viññāṇakāyā viññāṇakkhandho, cakkhuviññāṇaṁ yāva manoviññāṇaṁ ime cha viññāṇakāyā, ayaṁ viññāṇakkhandho. Ime pañcakkhandhā. 2 Tesaṁ kā pariññā? Aniccaṁ dukkhaṁ saññā anattāti esā etesaṁ pariññā. Tattha katamo khandhattho? Samūhattho khandhattho, puñjattho khandhattho, rāsattho khandhattho. Taṁ yathā dabbakkhandho vanakkhandho dārukkhandho aggikkhandho udakakkhandho vāyukkhandho iti evaṁ khandhesu sabbasaṅgahova evaṁ khandhattho. 3 Tattha aṭṭhārasa dhātuyo cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu …pe… manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu. Etāyo aṭṭhārasa dhātuyo. Tāsaṁ pariññā aniccaṁ dukkhaṁ saññā anattāti esā etāsaṁ pariññā. Tattha ko dhātuattho? Vuccate avayavattho dhātuattho. Avayavoti cakkhu no pasādo cakkhudhātu. Evaṁ pañcasu dhātūsu puna rāgavavacchedattho dhātuattho. Vavacchinnā hi cakkhudhātu. Evaṁ pañcasu punarāha ekantipakatyatthena dhātuatthoti vuccate. Taṁ yathā, pakatiyā ayaṁ puriso pittiko semhiko vātiko sannipātikoti evaṁ pakaticakkhudhātu dasannaṁ piyā ca sabbesu indriyesu …pe… visabhāgattho dhātuattho. 4 Tattha dvādasāyatanāni katamāni? Cha ajjhattikāni cha bāhirāni. Cakkhāyatanaṁ yāva manāyatananti ajjhattikaṁ, rūpāyatanaṁ yāva dhammāyatananti bāhiraṁ. Etāni dvādasa āyatanāni. Etesaṁ kā pariññā? Aniccaṁ dukkhaṁ saññā anattāti, esā etesaṁ pariññā. Api ca dvidhā pariññā ñātapariññā ca pahānapariññā ca. Tattha ñātapariññā nāma aniccaṁ dukkhaṁ saññā anattāti, esā ñātapariññā. Pahānapariññā pana chandarāgappahānā, esā pahānapariññā. Tattha katamo āyatanattho? Vuccate ākārattho āyatanattho. Yathā suvaṇṇākaro dubbaṇṇākaro, yathā dvīhi tehi ākārehi te te gāvā uttiṭṭhanti. Evaṁ ete hi cittacetasikā gāvā uttiṭṭhanti kammakilesā dukkhadhammā ca. Punarāha āyadānattho āyatanattho. Yathā rañño āyadānehi āyo bhavati, evaṁ āyadānattho āyatanattho. 5 Cattāri ariyasaccāni dukkhaṁ samudayo nirodho maggo ca. Dukkhaṁ yathā samāsena dhammācariyaṁ mānasañca, samudayo samāsena avijjā ca taṇhā ca, nirodho samāsena vijjā ca vimutti ca, maggo samāsena samatho ca vipassanā ca. 6 Tattha sattatiṁsa bodhipakkhikā dhammā katame? Cattāro satipaṭṭhānā yāva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, evamete sattatiṁsa bodhipakkhikā dhammā. Ye dhammā atītānāgatapaccuppannānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ paccekabuddhānaṁ sāvakānaṁ ca nibbānāya saṁvattantīti, so maggo cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha bhikkhu kāye kāyānupassī viharati, sammappadhānaṁ … iddhipādaṁ … indriyāni … balāni … tattha ko indriyattho? Indattho indriyattho, ādhipateyyattho indriyattho, pasādattho indriyattho, asādhāraṇaṁ kassa kiriyattho indriyattho; anavapariyattho balattho, thāmattho balattho, upādāyattho balattho, upatthambhanattho balattho. 7 Tattha katame satta bojjhaṅgā? Satisambojjhaṅgo yāva upekkhāsambojjhaṅgo. Tattha katamo aṭṭhaṅgiko maggo? Sammādiṭṭhi yāva sammāsamādhi. Tattha aṭṭhaṅgiko maggoti khandho sīlakkhandho ca samādhikkhandho ca paññākkhandho ca. Tattha yā ca sammāvācā yo ca sammākammanto yo ca sammāājīvo, ayaṁ sīlakkhandho. Yā ca sammāsati yo ca sammāvāyāmo yo ca sammāsamādhi, ayaṁ samādhikkhandho. Yo ca sammāsaṅkappo yā ca sammādiṭṭhi, ayaṁ paññākkhandho. Evaṁ tāyo tisso sikkhā. Evaṁ tīhākārehi dasa padāni …pe…. 8 Tattha yogāvacaro sīlakkhandhe ṭhito dosaṁ akusalaṁ na upādiyati, dosānusayaṁ samūhanati, dosasallaṁ uddharati, dukkhavedanaṁ parijānāti, kāmadhātuṁ samatikkamati. Samādhikkhandhe ṭhito lobhaṁ akusalaṁ na 2468 --- pe6 1:8 upādiyati, rāgānusayaṁ samūhanati, lobhasallaṁ uddharati, sukhavedanaṁ parijānāti, rūpadhātuṁ samatikkamati. Paññākkhandhe ṭhito mohaṁ akusalaṁ na upādiyati, avijjānusayaṁ samūhanati, mohasallaṁ diṭṭhisallañca uddharati, adukkhamasukhavedanaṁ parijānāti, arūpadhātuṁ samatikkamati. Iti tīhi khandhehi tīṇi akusalamūlāni na upādiyati, cattāri sallāni uddharati, tisso vedanā parijānāti, tedhātukaṁ samatikkamati. 9 Tattha katamā avijjā? Yaṁ catūsu ariyasaccesu aññāṇanti vitthārena yathā so pāṇasajjesu kathaṅkathā kātabbaṁ. Tattha katamaṁ viññāṇaṁ? Cha viññāṇakāyā vedanā saññā cetanā phasso manasikāro, idaṁ nāmaṁ. Tattha katamaṁ rūpaṁ? Cātumahābhūtikaṁ catunnaṁ mahābhūtānaṁ upādāyarūpassa paññattiṁ. Iti purimakañca nāmaṁ idañca rūpaṁ tadubhayaṁ nāmarūpanti vuccati. Tattha chaḷāyatananti cha ajjhattikāni āyatanāni, cakkhu ajjhattikaṁ āyatanaṁ yāva mano ajjhattikaṁ āyatanaṁ. Phassoti cha phassakāyā cakkhusamphasso yāva manosamphassoti phasso. Cha vedanākāyā vedanā. Taṇhāti cha taṇhākāyā taṇhā. Upādānanti cattāri upādānāni kāmupādānaṁ diṭṭhupādānaṁ sīlabbatupādānaṁ attavādupādānanti upādānaṁ. Bhavoti tayo bhavā kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Tattha katamā jāti? Yā paṭhamaṁ khandhānaṁ paṭhamaṁ dhātūnaṁ paṭhamaṁ āyatanānaṁ uppatti jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṁ pātubhāvo, ayaṁ jāti. Tattha katamā jarā? Jarā nāma yaṁ taṁ khaṇḍiccaṁ pāliccaṁ valittacatā pavivittaṁ catunnaṁ mahābhūtānaṁ vivaṇṇataṁ bhaggo taṁ jarā hīyanā pahīyanā āyuno hāni saṁhāni indriyānaṁ paribhedo upanāho paripāko, ayaṁ jarā. Tattha katamaṁ maraṇaṁ? Maraṇaṁ nāma yaṁ tasmiṁ tasmiṁ sattanikāye tesaṁ tesaṁ sattānaṁ cuti cavanatā maraṇaṁ kālaṅkiriyā uddhumātakānaṁ bhedo kāyassa jīvitindriyassa upacchedo, idaṁ maraṇaṁ. Iti purimikā ca jarā idañca maraṇaṁ tadubhayaṁ jarāmaraṇaṁ. 10 Tattha andhakāratimisā yathābhūtaṁ appajānanalakkhaṇā avijjā saṅkhārānaṁ padaṭṭhānaṁ. Abhisaṅkharaṇalakkhaṇā saṅkhārā, upacayapunabbhavābhiropanapaccupaṭṭhānā. Te viññāṇassa padaṭṭhānaṁ. Vatthu saviññattilakkhaṇaṁ viññāṇaṁ, taṁ nāmarūpassa padaṭṭhānaṁ. Anekasannissayalakkhaṇaṁ nāmarūpaṁ, taṁ saḷāyatanassa padaṭṭhānaṁ. Indriyavavatthāpanalakkhaṇaṁ saḷāyatanaṁ, taṁ phassassa padaṭṭhānaṁ. Sannipātalakkhaṇo phasso, so vedanāya padaṭṭhānaṁ. Anubhavanalakkhaṇā vedanā, sā taṇhāya padaṭṭhānaṁ. Ajjhosānalakkhaṇā taṇhā, sā upādānassa padaṭṭhānaṁ. Ādānaparihananalakkhaṇaṁ upādānaṁ, taṁ bhavassa padaṭṭhānaṁ. Nānāgativikkhepalakkhaṇo bhavo, so jātiyā padaṭṭhānaṁ. Khandhānaṁ pātubhāvalakkhaṇā jāti, sā jarāya padaṭṭhānaṁ. Upanayaparipākalakkhaṇā jarā, sā maraṇassa padaṭṭhānaṁ. Āyukkhayajīvitauparodhalakkhaṇaṁ maraṇaṁ, taṁ dukkhassa padaṭṭhānaṁ. Kāyasampīḷanalakkhaṇaṁ dukkhaṁ, taṁ domanassassa padaṭṭhānaṁ. Cittasampīḷanalakkhaṇaṁ domanassaṁ, taṁ sokassa padaṭṭhānaṁ. Socanalakkhaṇo soko, so paridevassa padaṭṭhānaṁ. Vacīnicchāraṇalakkhaṇo paridevo, so upāyāsassa padaṭṭhānaṁ. Ye āyāsā te upāyāsā. 11 Nava padāni yattha sabbo akusalapakkho saṅgahaṁ samosaraṇaṁ gacchati. Katamāni nava padāni? Dve mūlakilesā, tīṇi akusalamūlāni, cattāro vipallāsā. Tattha dve mūlakilesā avijjā ca bhavataṇhā ca, tīṇi akusalamūlāni lobho doso moho ca. Cattāro vipallāsā—“anicce niccan”ti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso, “dukkhe sukhan”ti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso, “anattani attā”ti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso, “asubhe subhan”ti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. 12 Tattha avijjā nāma catūsu ariyasaccesu yathābhūtaṁ aññāṇaṁ, ayaṁ avijjā. Bhavataṇhā nāma yo bhavesu rāgo sārāgo icchā mucchā patthanā nandī ajjhosānaṁ apariccāgo, ayaṁ bhavataṇhā. 13 Tattha katamo lobho akusalamūlaṁ? Lobho nāma so tesu tesu paravatthūsu paradabbesu paraṭṭhānesu parasāpateyyesu parapariggahitesu lobho lubbhanā icchā mucchā patthanā nandī 2469 --- pe6 1:13 ajjhosānaṁ apariccāgo, ayaṁ lobho akusalamūlaṁ. Kassetaṁ mūlaṁ? Lobho lobhajassa akusalassa kāyakammassa vacīkammassa manokammassa ca, tathā yathā taṁsampayuttānaṁ cittacetasikānaṁ dhammānaṁ mūlaṁ. 14 Tattha katamo doso akusalamūlaṁ? So sattesu āghāto akkhanti appaccayo byāpādo padoso anatthakāmatā cetaso paṭighāto, ayaṁ doso akusalamūlaṁ. 15 Kassetaṁ mūlaṁ? Dosajassa kāyakammassa vacīkammassa manokammassa sampayuttānañca cittacetasikānaṁ dhammānaṁ mūlaṁ. 16 Tattha katamo moho akusalamūlaṁ? Yaṁ catūsu ariyasaccesu anabhisamayo asampajjaggāho appaṭivedho moho muyhanā sammoho sammuyhanā avijjā tamo andhakāro āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ chadanaṁ acchadanaṁ apasacchāgamanaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ, ayaṁ moho akusalamūlaṁ. 17 Kassetaṁ mūlaṁ? Mohajassa akusalassa kāyakammassa vacīkammassa manokammassa ca taṁsampayuttakānañca cittacetasikānaṁ dhammānaṁ mūlaṁ. 18 Tattha vipallāsā jānitabbā, vipallāsānaṁ vatthu jānitabbaṁ. Yaṁ vipallāsaṁ siyā, taṁ jānitabbaṁ. Tattha eko vipallāso tīṇi vipallāsāni cattāri vipallāsavatthūni. Katamo eko vipallāso ca, yena paṭipakkhena vipallāsitaṁ gaṇhāti? “Anicce niccan”ti, “dukkhe sukhan”ti, “anattani attā”ti, “asubhe subhan”ti, ayaṁ eko vipallāso. 19 Katamāni cattāri vipallāsavatthūni? Kāyo vedanā cittaṁ dhammā ca. Imāni cattāri vipallāsavatthūni. 20 Katamāni tīṇi vipallāsāni? Saññā cittaṁ diṭṭhi ca. Imāni tīṇi vipallāsāni. 21 Tattha manāpike vatthumhi indriyavatthe vaṇṇāyatane vā yo nimittassa uggāho, ayaṁ saññāvipallāso. Tattha viparītacittassa vatthumhi sati viññatti, ayaṁ cittavipallāso. Tattha viparītacittassa tamhi rūpe “asubhe subhan”ti yā khanti ruci upekkhanā nicchayo diṭṭhi nidassanaṁ santīraṇā, ayaṁ diṭṭhivipallāso. Tattha vatthubhedena kāyesu dvādasa vipallāsā bhavanti. Tayo kāye tayo vedanāya tayo citte tayo dhamme, cattāro saññāvipallāsā cattāro cittavipallāsā cattāro diṭṭhivipallāsā, āyatanūpacayato cakkhuviññāṇasaññāsamaṅgissa rūpesu dvādasa vipallāsā yāva mano saññāsamaṅgissa, dhammesu dvādasa vipallāsā cha dvādasakā cattāri vipallāsā bhavanti. Ārammaṇanānattato hi aparimitasaṅkheyyānaṁ sattānaṁ aparimitamasaṅkheyyā vipallāsā bhavanti hīnukkaṭṭhamajjhimatāya. 22 Tattha pañcakkhandhā cattāri attabhāvavatthūni bhavanti. Yo rūpakkhandho, so kāyo attabhāvavatthu. Yo vedanākkhandho, so vedanā attabhāvavatthu. Yo saññākkhandho ca saṅkhārakkhandho ca, te dhammā attabhāvavatthu. Yo viññāṇakkhandho, so cittaṁ attabhāvavatthu. Iti pañcakkhandhā cattāri attabhāvavatthūni. Tattha kāye “asubhe subhan”ti. Vipallāso bhavati. Evaṁ vedanāsu … citte … dhammesu ca attavipallāso bhavati. Tattha catunnaṁ vipallāsānaṁ samugghātanatthaṁ bhagavā cattāro satipaṭṭhāne deseti paññapeti kāye kāyānupassī viharato “asubhe subhan”ti. Vipallāsaṁ samugghāteti, evaṁ vedanāsu, citte, dhammesu ca kātabbaṁ. 23 Tattha andhakāratimisā appaṭivedhalakkhaṇā avijjā, tassā vipallāsapadaṭṭhānaṁ. Ajjhosānalakkhaṇā taṇhā, tassā piyarūpasātarūpaṁ padaṭṭhānaṁ. Attāsayavañcanālakkhaṇo lobho, tassa adinnādānaṁ padaṭṭhānaṁ. Idha vivādalakkhaṇo doso, tassa pāṇātipāto padaṭṭhānaṁ. Vatthuvippaṭipattilakkhaṇo moho, tassa micchāpaṭipatti padaṭṭhānaṁ. Saṅkhatānaṁ dhammānaṁ avināsaggahaṇalakkhaṇā niccasaññā, tassā sabbasaṅkhārā padaṭṭhānaṁ. Sāsavaphassopagamanalakkhaṇā sukhasaññā, tassā mamaṅkāro padaṭṭhānaṁ. Dhammesu upagamanalakkhaṇā attasaññā, tassā ahaṅkāro padaṭṭhānaṁ. Vaṇṇasaṅgahaṇalakkhaṇā subhasaññā, tassā indriyaasaṁvaro padaṭṭhānaṁ. Etehi navahi padehi uddiṭṭhehi sabbo akusalapakkho niddiṭṭho bhavati, so ca kho bahussutena sakkā jānituṁ no appassutena, paññavatā no duppaññena, yuttena no ayuttena. 24 Nava padāni kusalāni yattha sabbo kusalapakkho saṅgaho samosaraṇaṁ gacchanti. Katamāni nava padāni? Samatho vipassanā alobho adoso amoho aniccasaññā dukkhasaññā anattasaññā asubhasaññā ca. 25 Tattha katamo samatho? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti ṭhānaṁ 2470 --- pe6 1:25 paṭṭhānaṁ upaṭṭhānaṁ samādhi samādhānaṁ avikkhepo avippaṭisāro vūpasamo mānaso ekaggaṁ cittassa, ayaṁ samatho. 26 Tattha katamā vipassanā? Khandhesu vā dhātūsu vā āyatanesu vā nāmarūpesu vā paṭiccasamuppādesu vā paṭiccasamuppannesu vā dhammesu dukkhesu vā samudayesu vā nirodhe vā magge vā kusalākusalesu vā dhammesu sāvajjaanavajjesu vā kaṇhasukkesu vā sevitabbaasevitabbesu vā so yathābhūtaṁ vicayo pavicayo vīmaṁsā paravīmaṁsā gāhanā aggāhanā pariggāhanā cittena paricitanā tulanā upaparikkhā ñāṇaṁ vijjā vā cakkhu buddhi medhā paññā obhāso āloko ābhā pabhā khaggo nārāco dhammavicayasambojjhaṅgo sammādiṭṭhi maggaṅgaṁ, ayaṁ vipassanā. Tenesā vipassanā iti vuccati vividhā vā esā vipassanāti, tasmā esā vipassanāti vuccati. Dvidhā cesā hi vipassanā dhammavipassanāti vuccati, dvidhā imāya passati subhañca asubhañca kaṇhañca sukkañca sevitabbañca asevitabbañca kammañca vipākañca bandhañca vimokkhañca ācayañca apacayañca pavattiñca nivattiñca saṅkilesañca vodānañca, evaṁ vipassanāti vuccati. Atha vā viiti upasaggo passanāti attho tasmā vipassanāti vuccate, ayaṁ vipassanā. 27 Tattha dve rogā sattānaṁ avijjā ca bhavataṇhā ca, etesaṁ dvinnaṁ rogānaṁ nighātāya bhagavatā dve bhesajjāni vuttāni samatho ca vipassanā ca. Imāni dve bhesajjāni paṭisevento dve aroge sacchikaroti rāgavirāgaṁ cetovimuttiṁ avijjāvirāgañca paññāvimuttiṁ. Tattha taṇhārogassa samatho bhesajjaṁ, rāgavirāgā cetovimutti arogaṁ. Avijjārogassa vipassanābhesajjaṁ avijjāvirāgā paññāvimutti arogaṁ. Evañhi bhagavā cāha, “dve dhammā pariññeyyā nāmañca rūpañca, dve dhammā pahātabbā avijjā ca bhavataṇhā ca, dve dhammā bhāvetabbā samatho ca vipassanā ca, dve dhammā sacchikātabbā vijjā ca vimutti cā”ti. Tattha samathaṁ bhāvento rūpaṁ parijānāti, rūpaṁ parijānanto taṇhaṁ pajahati, taṇhaṁ pajahanto rāgavirāgā cetovimuttiṁ sacchikaroti, vipassanaṁ bhāvento nāmaṁ parijānāti, nāmaṁ parijānanto avijjaṁ pajahati, avijjaṁ pajahanto avijjāvirāgā paññāvimuttiṁ sacchikaroti. Yadā bhikkhuno dve dhammā pariññātā bhavanti nāmañca rūpañca, tathāssa dve dhammā pahīnā bhavanti avijjā ca bhavataṇhā ca. Dve dhammā bhāvitā bhavanti samatho ca vipassanā ca, dve dhammā sacchikātabbā bhavanti vijjā ca vimutti ca. Ettāvatā bhikkhu katakicco bhavati. Esā sopādisesā nibbānadhātu. Tassa āyupariyādānā jīvitindriyassa uparodhā idañca dukkhaṁ nirujjhati, aññañca dukkhaṁ na uppajjati. Tattha yo imesaṁ khandhānaṁ dhātuāyatanānaṁ nirodho vūpasamo aññesañca khandhadhātuāyatanānaṁ appaṭisandhi apātubhāvo, ayaṁ anupādisesā nibbānadhātu. 28 Tattha katamaṁ alobho kusalamūlaṁ? Yaṁdhātuko alobho alubbhanā alubbhitattaṁ anicchā apatthanā akantā anajjhosānaṁ. Ayaṁ alobho kusalamūlaṁ. Kassetaṁ mūlaṁ? Alobhajassa kusalassa kāyakammassa vacīkammassa manokammassa taṁsampayuttānañca cittacetasikānaṁ dhammānaṁ mūlaṁ. Atha vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo kusalanti vuccati, so tiṇṇaṁ maggaṅgānaṁ mūlaṁ. Katamesaṁ tiṇṇaṁ, sammāsaṅkappassa sammāvāyāmassa sammāsamādhissa ca imesaṁ mūlanti, tasmā kusalamūlanti vuccati. 29 Tattha katamaṁ adoso kusalamūlaṁ? Yā sattesu vā saṅkhāresu vā anaghāto appaṭighāto abyāpatti abyāpādo adoso mettā mettāyanā atthakāmatā hitakāmatā cetaso pasādo, ayaṁ adoso kusalamūlaṁ. Kassetaṁ mūlaṁ? Adosajassa kusalassa kāyakammassa vacīkammassa manokammassa taṁsampayuttānañca cittacetasikānaṁ dhammānaṁ mūlaṁ. Atha vā tiṇṇaṁ maggaṅgānaṁ mūlaṁ. Katamesaṁ tiṇṇaṁ? Sammāvācāya sammākammantassa sammāājīvassa ca imesaṁ tiṇṇaṁ maggaṅgānaṁ mūlaṁ, tasmā kusalamūlanti vuccati. 30 Tattha katamaṁ amoho kusalamūlaṁ? Yaṁ catūsu ariyasaccesu yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ abhisamayo sammā ca paccāgamo paṭivedho amoho asammuyhanā asammoho vijjāpakāso āloko anāvaraṇaṁ sekkhānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ, ayaṁ amoho kusalamūlaṁ. Kassetaṁ mūlaṁ? Amohajassa kusalassa kāyakammassa vacīkammassa manokammassa taṁsampayuttānañca cittacetasikānaṁ dhammānaṁ mūlaṁ. Atha vā dvinnaṁ maggaṅgānaṁ etaṁ mūlaṁ. Katamesaṁ dvinnaṁ? 2471 --- pe6 1:30 Sammādiṭṭhiyā ca sammāsatiyā ca imesaṁ dvinnaṁ maggaṅgānaṁ mūlaṁ, tasmā kusalamūlanti vuccati. 31 Evaṁ imesaṁ tīhi kusalamūlehi aṭṭhaṅgiko maggo yojetabbo. 32 Tattha katamā aniccasaññā? “Sabbe saṅkhārā uppādavayadhammino”ti ca yā saññā sañjānanā vavatthapanā uggāho, ayaṁ aniccasaññā. Tassā ko nissando? Aniccasaññāya bhāvitāya bahulīkatāya aṭṭhasu lokadhammesu cittaṁ nānusandhati na sandhati na saṇṭhahati, upekkhā vā paṭikkūlatā vā saṇṭhahati, ayamassā nissando. 33 Tattha katamā dukkhasaññā? “Sabbe saṅkhārā dukkhā”ti yā saññā sañjānanā vavatthapanā uggāho, ayaṁ dukkhasaññā. Tassā ko nissando? Dukkhasaññāya bhāvitāya bahulīkatāya ālasse sampamāde vimhaye ca cittaṁ nānusandhati na sandhati na saṇṭhahati, upekkhā vā paṭikkūlatā vā saṇṭhahati, ayamassā nissando. 34 Tattha katamā anattasaññā? “Sabbesu dhammesu anattā”ti yā saññā sañjānanā vavatthapanā uggāho, ayaṁ anattasaññā. Tassā ko nissando, anattasaññāya bhāvitāya bahulīkatāya ahaṅkāro cittaṁ nānusandhati na sandhati, mamaṅkāro na saṇṭhahati, upekkhā vā paṭikkūlatā vā saṇṭhahati, ayamassā nissando. 35 Tattha katamā asubhasaññā? “Satta saṅkhārā asubhā”ti yā saññā sañjānanā vavatthapanā uggāho, ayaṁ asubhasaññā. Tassā ko nissando? Asubhasaññāya bhāvitāya bahulīkatāya subhanimitte cittaṁ nānusandhati na sandhati na saṇṭhahati, upekkhā vā paṭikkūlatā vā saṇṭhahati, ayamassā nissando. 36 Tattha pañcannaṁ khandhānaṁ pariññā bhagavatā desitā, yo tattha asubhasaññā rūpakkhandhassa pariññattaṁ, dukkhasaññā vedanākkhandhassa pariññattaṁ, anattasaññā saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa pariññattaṁ, aniccasaññā viññāṇakkhandhassa pariññattaṁ. Tattha samathena taṇhaṁ samugghāteti, vipassanāya avijjaṁ samugghāteti, adosena dosaṁ samugghāteti, amohena mohaṁ samugghāteti, aniccasaññāya niccasaññaṁ samugghāteti, dukkhasaññāya sukhasaññaṁ samugghāteti, anattasaññāya attasaññaṁ samugghāteti, asubhasaññāya subhasaññaṁ samugghāteti. 37 Cittavikkhepapaṭisaṁharaṇalakkhaṇo samatho, tassa jhānāni padaṭṭhānaṁ. Sabbadhammaṁ yathābhūtaṁ paṭivedhalakkhaṇā vipassanā, tassā sabbaneyyaṁ padaṭṭhānaṁ. Icchāpaṭisaṁharaṇalakkhaṇo alobho, tassa adinnādānā veramaṇī padaṭṭhānaṁ. Abyāpādalakkhaṇo adoso, tassa pāṇātipātā veramaṇī padaṭṭhānaṁ. Vatthuappaṭihatalakkhaṇo amoho, tassa sammāpaṭipatti padaṭṭhānaṁ. Saṅkhatānaṁ dhammānaṁ vināsaggahaṇalakkhaṇā aniccasaññā, tassā udayabbayo padaṭṭhānaṁ. Sāsavaphassasañjānanalakkhaṇā dukkhasaññā, tassā vedanā padaṭṭhānaṁ. Sabbadhammaanupagamanalakkhaṇā anattasaññā, tassā dhammasaññā padaṭṭhānaṁ. Vinīlakavipubbakauddhumātakasamuggahaṇalakkhaṇā asubhasaññā, tassā nibbidā padaṭṭhānaṁ. Imesu navasu padesu upadiṭṭhesu sabbo kusalapakkho upadiṭṭho bhavati, so ca bahussutena sakkā jānituṁ no appassutena, paññavatā no duppaññena, yuttena no ayuttenāti. 38 Tattha niccasaññādhimuttassa aparāparaṁ cittaṁ paṇāmento satimapaccavekkhato aniccasaññā na upaṭṭhāti, pañcasu kāmaguṇesu sukhassādādhimuttassa iriyāpathassa agatimapaccavekkhato dukkhasaññā na upaṭṭhāti, khandhadhātuāyatanesu attādhimuttassa nānādhātuanekadhātuvinibbhogamapaccavekkhato anattasaññā na upaṭṭhāti, vaṇṇasaṇṭhānābhiratassa kāye subhādhimuttassa ca vippaṭicchannā asubhasaññā na upaṭṭhāti. 39 Avippaṭisāralakkhaṇā saddhā, saddahanā paccupaṭṭhānaṁ. Tassa cattāri sotāpattiyaṅgāni padaṭṭhānaṁ. Evañhi vuttaṁ bhagavatā saddhindriyaṁ bhikkhave, kuhiṁ daṭṭhabbaṁ, catūsu sotāpattiyaṅgesu kusalesu dhammesu. 40 Sūrāapaṭikkhepanalakkhaṇaṁ vīriyindriyaṁ, vīriyindriyārambho paccupaṭṭhānaṁ. Tassa atītā cattāro sammappadhānā padaṭṭhānaṁ. Yathā vuttaṁ bhagavatā vīriyindriyaṁ, bhikkhave, kuhiṁ daṭṭhabbaṁ, catūsu sammappadhānesu. 41 Sati saraṇalakkhaṇā, asammohapaccupaṭṭhānā. Tassa atītā cattāro satipaṭṭhānā padaṭṭhānaṁ. Yathā vuttaṁ bhagavatā satindriyaṁ bhikkhave, kuhiṁ daṭṭhabbaṁ, catūsu satipaṭṭhānesu. 42 Ekaggalakkhaṇo samādhi, avikkhepapaccupaṭṭhāno, 2472 --- pe6 1:42 tassa cattāri ñāṇāni padaṭṭhānaṁ. Yathā vuttaṁ bhagavatā samādhindriyaṁ, bhikkhave, kuhiṁ daṭṭhabbaṁ, catūsu jhānesu. 43 Pajānanalakkhaṇā paññā, bhūtatthasantīraṇā paccupaṭṭhānā, tassa cattāri ariyasaccāni padaṭṭhānaṁ. Yathā vuttaṁ bhagavatā paññindriyaṁ, bhikkhave, kuhiṁ daṭṭhabbaṁ, catūsu ariyasaccesu. 44 Cattāri cakkāni patirūpadesavāso cakkaṁ, sappurisūpanissayo cakkaṁ, attasammāpaṇidhānaṁ cakkaṁ, pubbe katapuññatā cakkaṁ. Tattha ariyasannissayalakkhaṇo patirūpadesavāso, so sappurisūpanissayassa padaṭṭhānaṁ. Ariyasannissayalakkhaṇo sappurisūpanissayo, so attasammāpaṇidhānassa padaṭṭhānaṁ. Sammāpaṭipattilakkhaṇaṁ attasammāpaṇidhānaṁ, taṁ puññānaṁ padaṭṭhānaṁ. Kusaladhammopacayalakkhaṇaṁ puññaṁ, taṁ sabbasampattīnaṁ padaṭṭhānaṁ. 45 Ekādasasīlamūlakā dhammā sīlavato avippaṭisāro bhavati …pe… so vimuttiñāṇadassanaṁ “nāparaṁ itthattāyā”ti pajānanā. Tattha veramaṇilakkhaṇaṁ sīlaṁ, taṁ avippaṭisārassa padaṭṭhānaṁ. Na attānuvādalakkhaṇo avippaṭisāro, so pāmojjassa padaṭṭhānaṁ. Abhippamodanalakkhaṇaṁ pāmojjaṁ, taṁ pītiyā padaṭṭhānaṁ. Attamanalakkhaṇā pīti, sā passaddhiyā padaṭṭhānaṁ. Kammaniyalakkhaṇā passaddhi, sā sukhassa padaṭṭhānaṁ. Abyāpādalakkhaṇaṁ sukhaṁ, taṁ samādhino padaṭṭhānaṁ. Avikkhepanalakkhaṇo samādhi, so yathābhūtañāṇadassanassa padaṭṭhānaṁ. Aviparītasantīraṇalakkhaṇā paññā, sā nibbidāya padaṭṭhānaṁ anālayanalakkhaṇā nibbidā, sā virāgassa padaṭṭhānaṁ. Asaṅkilesalakkhaṇo virāgo, so vimuttiyā padaṭṭhānaṁ. Akusaladhammavivekalakkhaṇā vimutti, sā vimuttino vodānassa padaṭṭhānaṁ. 46 Catasso ariyabhūmiyo cattāri sāmaññaphalāni. Tattha yo yathābhūtaṁ pajānāti, esā dassanabhūmi. Sotāpattiphalañca so yathābhūtaṁ pajānitvā nibbindati, idaṁ tanukāmarāgassa padaṭṭhānaṁ byāpādānaṁ. Sakadāgāmiphalañca saṇhaṁ virajjati, ayaṁ rāgavirāgā cetovimutti. Anāgāmiphalañca yaṁ avijjāvirāgā vimuccati, ayaṁ katābhūmi. Arahattañca sāmaññaphalānīti ko vacanattho, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sāmaññaṁ, tassetāni phalāni sāmaññaphalānīti vuccati. Kissa brahmaññaphalānīti vuccante? Brahmaññaariyo aṭṭhaṅgiko maggo, tassa tāni phalānīti brahmaññaphalānīti vuccante. 47 Tattha sotāpanno kathaṁ hoti? Saha saccābhisamayā ariyasāvakassa tīṇi saṁyojanāni pahīyanti sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso ca, imesaṁ tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ pahānā parikkhayā ariyasāvako hoti sotāpanno avinipātadhammo yāva dukkhassantaṁ karoti. 48 Tattha katamā sakkāyadiṭṭhi? Assutavā bālo puthujjano yāva ariyadhamme akovido, so rūpaṁ attato samanupassati yāva viññāṇasmiṁ attānaṁ, so imesu pañcasu khandhesu attaggāho vā attaniyaggāho vā esohamasmi ekasmiṁ vasavattiko pakkhitto anuggaho anusayanto aṅgamaṅganti parati. Yā tathābhūtassa khanti ruci pekkhanā ākāraparivitakko diṭṭhinijjhāyanā abhippasannā, ayaṁ vuccate sakkāyadiṭṭhīti. 49 Tattha pañca diṭṭhiyo ucchedaṁ bhajanti. Katamāyo pañca? Rūpaṁ attato samanupassati, yāva viññāṇaṁ attato samanupassati, imāyo pañca ucchedaṁ bhajanti, avasesāyo pannarasa sassataṁ bhajanti. Iti sakkāyadiṭṭhipahānā dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni pahīyanti. Pahānā ucchedaṁ sassatañca na bhajati. Iti ucchedasassatappahānā ariyasāvakassa na kiñci diṭṭhigataṁ bhavati, aññā vā lokuttarāya sammādiṭṭhiyā. Kathaṁ pana sakkāyadiṭṭhi na bhavati? Idha ariyasāvako sutavā hoti, sabbo sukkapakkho kātabbo, yāva ariyadhammesu kovido rūpaṁ anattato samanupassati, yāva viññāṇaṁ …pe… evamassa samanupassantassa sakkāyadiṭṭhi na bhavati. 50 Kathaṁ vicikicchā na bhavati? Idha ariyasāvako buddhe na kaṅkhati, na vicikicchati abhippasīdati, itipi so bhagavāti sabbaṁ. Dhamme na kaṅkhati na vicikicchati sabbaṁ. Yāva taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti, iminā dutiyena ākaṅkhiyena dhammena samannāgato hoti. Saṅghe na kaṅkhati …pe… yāva pūjā devānañca manussānañcāti, iminā tatiyena ākaṅkhiyena dhammena samannāgato hoti. 51 Sabbe saṅkhārā dukkhāti na kaṅkhati na 2473 --- pe6 1:51 vicikicchati adhimuccati abhippasīdati. Taṇhā dukkhasamudayoti na kaṅkhati na vicikicchati. Taṇhānirodhā dukkhanirodhoti na kaṅkhati na vicikicchati. Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhanirodhagāminī paṭipadāti na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati abhippasīdati. Yāva buddhe vā dhamme vā saṅghe vā dukkhe vā samudaye vā nirodhe vā magge vā kaṅkhāyanā vimati vicikicchā dvedhāpathā āsappanā parisappanā anavaṭṭhānaṁ adhiṭṭhāgamanaṁ anekaṁso anekaṁsikatā, te tassa pahīnā bhavanti paṇunnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. 52 Tattha sīlabbataparāmāso dvidhā—sīlassa vā suddhassa vā. Tattha sīlassa sīlabbataparāmāso imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā tattha kapotapādāhi accharāhi saddhiṁ kīḷissāmi ramissāmi paricarissāmīti. Yathābhūtadassananti rucivimutti rāgo rāgaparivattakā diṭṭhirūpanā passanā asantussitassa sīlabbataparāmāso. Tattha katamo suddhassa sīlabbataparāmāso? Idhekacco sīlaṁ parāmasati, sīlena sujjhati, sīlena nīyati, sīlena muccati, sukhaṁ vītikkamati, dukkhaṁ vītikkamati, sukhadukkhaṁ vītikkamati anupāpuṇāti uparimena. Tadubhayaṁ sīlavataṁ parāmasati tadubhayena sīlavatena sujjhanti muccanti nīyanti, sukhaṁ vītikkamanti, dukkhaṁ vītikkamanti, sukhadukkhaṁ vītikkamanti, anupāpuṇantīti avisucikaraṁ dhammaṁ avimuttikaraṁ dhammaṁ visucito vimuttito paccāgacchantassa yā tathābhūtassa khanti ruci mutti pekkhanā ākāraparivitakko diṭṭhinijjhāyanā passanā, ayaṁ suddhassa sīlabbataparāmāso. Ete ubho parāmāsā ariyasāvakassa pahīnā bhavanti yāva āyatiṁ anuppādadhammā, so sīlavā bhavati ariyakantehi sīlehi samannāgato akkhaṇḍehi yāva upasamasaṁvattanikehi. Imesaṁ tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ pahānā sutavā ariyasāvako bhavati sotāpanno avinipātadhammo, sabbaṁ. 53 Sahasaccābhisamayā, iti ko vacanattho? Cattāro abhisamayā, pariññābhisamayo pahānābhisamayo sacchikiriyābhisamayo bhāvanābhisamayo. 54 Tattha ariyasāvako dukkhaṁ pariññābhisamayena abhisameti, samudayaṁ pahānābhisamayena abhisameti, nirodhaṁ sacchikiriyābhisamayena abhisameti, maggaṁ bhāvanābhisamayena abhisameti. Kiṅkāraṇaṁ? Dukkhassa pariññābhisamayo, samudayassa pahānābhisamayo, nirodhassa sacchikiriyābhisamayo, maggassa bhāvanābhisamayo. Samathavipassanāya kathaṁ abhisameti? Ārammaṇe cittaṁ upanibandhetvā pañcakkhandhe dukkhato passati. Tattha yo upanibandho, ayaṁ samatho. Yā pariyogāhanā, ayaṁ vipassanā. Pañcakkhandhe dukkhāti passato yo pañcakkhandhesu ālayo nikanti upagamanaṁ ajjhosānā icchā mucchā paṇidhi patthanā pahīyati. Tattha pañcakkhandhā dukkhaṁ. Yo tattha ālayo nikanti upagamanaṁ ajjhosānaṁ icchā mucchā paṇidhi patthanā, ayaṁ samudayo. Yaṁ tassa pahānaṁ, so nirodho samatho vipassanā ca maggo, evaṁ tesaṁ catunnaṁ ariyasaccānaṁ ekakāle ekakkhaṇe ekacitte apubbaṁ acarimaṁ abhisamayo bhavati. Tenāha bhagavā “sahasaccābhisamayā ariyasāvakassa tīṇi saṁyojanāni pahīyantī”ti. 55 Tattha samathavipassanā yuganaddhā vattamānā ekakāle ekakkhaṇe ekacitte cattāri kiccāni karoti, dukkhaṁ pariññābhisamayena abhisameti, yāva maggaṁ bhāvanābhisamayena abhisameti. Kiṁ kāraṇā? Dukkhaṁ pariññābhisamayo, yāva maggaṁ bhāvanābhisamayo. Evaṁ diṭṭhanto yathā nāvā jalaṁ gacchantī cattāri kiccāni karoti, pārimaṁ tīraṁ pāpeti, orimaṁ tīraṁ jahati, bhāraṁ vahati, sotaṁ chindati; evameva samathavipassanā yuganaddhā vattamānā ekakāle ekakkhaṇe ekacitte cattāri kiccāni karoti, dukkhaṁ pariññābhisamayena abhisameti, yāva maggaṁ bhāvanābhisamayena abhisameti. Yathā vā sūriyo udayanto ekakāle apubbaṁ acarimaṁ cattāri kiccāni karoti, andhakāraṁ vidhamati, ālokaṁ pātukaroti, rūpaṁ nidassīyati, sītaṁ pariyādiyati; evameva samathavipassanā yuganaddhā vattamānā ekakāle …pe… yathā padīpo jalanto ekakāle apubbaṁ acarimaṁ cattāri kiccāni karoti, andhakāraṁ vidhamati, ālokaṁ pātukaroti, rūpaṁ nidassīyati, upādānaṁ pariyādiyati; 2474 --- pe6 1:55 evameva samathavipassanā yuganaddhā vattamānā ekakāle …pe…. 56 Yadā ariyasāvako sotāpanno bhavati avinipātadhammo niyato yāva dukkhassantaṁ karoti, ayaṁ dassanabhūmi. Sotāpattiphalañca sotāpattiphale ṭhito uttari samathavipassanaṁ bhāvento yuganaddhā vattamānā kāmarāgabyāpādānaṁ yebhuyyena pahānā ariyasāvako hoti. Sakadāgāmi pariniṭṭhitattā sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti, ayaṁ tanubhūmi. 57 Sakadāgāmiphalañca yo sakadāgāmiphale ṭhito vipassanaṁ bhāvento kāmarāgabyāpāde sānusaye anavasesaṁ pajahati, kāmarāgabyāpādesu anavasesaṁ pahīnesu pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni bhavanti sakkāyadiṭṭhi sīlabbataparāmāso vicikicchā kāmacchando byāpādo ca, imesaṁ pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānā ariyasāvako hoti anāgāmī tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā, ayaṁ vītarāgabhūmi. 58 Anāgāmiphalañca anāgāmiphale ṭhito uttari samathavipassanaṁ bhāvento pañca uddhambhāgiyāni saṁyojanāni pajahati rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjañca. Imesaṁ pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānā ariyasāvako arahā bhavati, khīṇāsavo vusitavā sammadaññāvimutto parikkhīṇabhavasaṁyojano anuppattasadattho, ayaṁ katābhūmi. 59 Arahantova ayaṁ sopādisesā nibbānadhātu. Tassa āyukkhayā jīvitindriyāparodhā idañca dukkhaṁ nirujjhati, aññañca dukkhaṁ na uppajjati. Yo imassa dukkhassa nirodho vūpasamo, aññassa ca apātubhāvo, ayaṁ anupādisesā nibbānadhātu. Imā dve nibbānadhātuyo. Iti saccāni vuttāni. Saccābhisamayo vutto, kilesavavatthānaṁ vuttaṁ, pahānaṁ vuttaṁ, bhūmiyo vuttā, phalāni vuttāni, nibbānadhātuyo vuttā. Evamimesu vuttesu sabbabodhi vuttā bhavati. Ettha yogo karaṇīyo. 60 Tattha katamāyo nava anupubbasamāpattiyo? Cattāri jhānāni catasso ca arūpasamāpattiyo nirodhasamāpatti ca. Tattha cattāri jhānāni katamāni? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehīti vitthārena kātabbāni. Tattha katamā cattāro arūpasamāpattiyo? Virāgino vata vattabbo, yāva nirodhasamāpatti vitthārena kātabbā. Imāyo nava anupubbasamāpattiyo. 61 Tattha katamaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ? Pañcaṅgavippayuttaṁ pañcaṅgasamannāgataṁ. Katamehi pañcahi aṅgehi vippayuttaṁ? Pañcahi nīvaraṇehi. Tattha katamāni pañca nīvaraṇāni? Kāmacchandoti vitthāretabbo. Tattha katamo kāmacchando? Yo pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo pemaṁ nikanti ajjhosānaṁ icchā mucchā patthanā apariccāgo anusayo pariyuṭṭhānaṁ, ayaṁ kāmacchandanīvaraṇaṁ. Tattha katamaṁ byāpādanīvaraṇaṁ? Yo sattesu saṅkhāresu ca āghāto …pe… yathā dose tathā nioṭṭhānā, ayaṁ byāpādo nīvaraṇaṁ. Tattha katamaṁ middhaṁ? Yā cittassa jaḷatā cittassa garuttaṁ cittassa akammaniyatā cittassa nikkhepo niddāyanā pacalikatā pacalāyanā pacalāyanaṁ, idaṁ middhaṁ. Tattha katamaṁ thinaṁ? Yā kāyassa thinatā jaḷatā kāyassa garuttā kāyassa appassaddhi, idaṁ thinaṁ. Iti idañca thinaṁ purimakañca middhaṁ tadubhayaṁ thinamiddhanīvaraṇanti vuccati. Tattha katamaṁ uddhaccaṁ? Yo avūpasamo cittassa, idaṁ uddhaccaṁ. Tattha katamaṁ kukkuccaṁ? Yo cetaso vilekho alañcanā vilañcanā hadayalekho vippaṭisāro, idaṁ kukkuccaṁ. Iti idañca kukkuccaṁ purimakañca uddhaccaṁ tadubhayaṁ uddhaccakukkuccanīvaraṇanti vuccati. Tattha katamaṁ vicikicchānīvaraṇaṁ? Yo buddhe vā dhamme vā saṅghe vā …pe… ayaṁ vicikicchā. Api ca kho pana pañca vicikicchāyo samanantarāyikā desantarāyikā samāpattantarāyikā maggantarāyikā saggantarāyikā, imāyo pañca vicikicchāyo. Idha pana samāpattantarāyikā vicikicchā adhippetā. Ime pañca nīvaraṇā. 62 Tattha nīvaraṇānīti ko vacanattho, kuto nivārayantīti? Sabbato kusalapakkhikā nivārayanti. Kathaṁ nivārayanti? Kāmacchando asubhato nivārayati, byāpādo mettāya nivārayati, thinaṁ passaddhito nivārayati, middhaṁ vīriyārambhato nivārayati, uddhaccaṁ samathato nivārayati, kukkuccaṁ avippaṭisārato nivārayati, vicikicchā paññāto paṭiccasamuppādato nivārayati. 63 Aparo pariyāyo. Kāmacchando alobhato kusalamūlato nivārayati, byāpādo adosato nivārayati, thinamiddhaṁ samādhito nivārayati, uddhaccakukkuccaṁ 2475 --- pe6 1:63 satipaṭṭhānehi nivārayati, vicikicchā amohato kusalamūlato nivārayati. 64 Aparo pariyāyo. Tayo vihārā dibbavihāro brahmavihāro ariyavihāro. Dibbavihāro cattāri jhānāni, brahmavihāro cattāri appamāṇāni, ariyavihāro sattatiṁsa bodhipakkhiyā dhammā. Tattha kāmacchando uddhaccaṁ kukkuccañca dibbavihāraṁ nivārayati, byāpādo brahmavihāraṁ nivārayati, thinamiddhaṁ vicikicchā ca ariyavihāraṁ nivārayati. 65 Aparo pariyāyo. Kāmacchando byāpādo uddhaccakukkuccañca samathaṁ nivārayanti, thinamiddhaṁ vicikicchā ca vipassanaṁ nivārayanti, ato nīvaraṇanti vuccante. Imehi pañcahi aṅgehi vippayuttaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ. 66 Katamehi pañcahi aṅgehi sampayuttaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ? Vitakkavicārehi pītiyā sukhena ca cittekaggatāya ca. Imesaṁ pañcannaṁ aṅgānaṁ uppādapaṭilābhasamannāgamo sacchikiriyaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ paṭiladdhanti vuccati. Imāni pañca aṅgāni uppādetvā viharatīti, tena vuccate paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharatīti dibbena vihārena. 67 Tattha dutiyaṁ jhānaṁ caturaṅgasamannāgataṁ pītisukhena cittekaggatāya ajjhattaṁ sampasādanena imāni cattāri aṅgāni uppādetvā sampādetvā viharati, tena vuccati dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharatīti. 68 Tattha pañcaṅgasamannāgataṁ tatiyaṁ jhānaṁ satiyā sampajaññena sukhena cittekaggatāya upekkhāya imāni pañcaṅgāni uppādetvā sampādetvā viharati, tena vuccati tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharatīti. 69 Tattha catutthaṁ jhānaṁ caturaṅgasamannāgataṁ upekkhāya satipārisuddhiyā adukkhamasukhāya vedanāya cittekaggatā ca, imehi catūhaṅgehi samannāgataṁ catutthaṁ jhānaṁ. Iti imesaṁ catunnaṁ aṅgānaṁ uppādo paṭilābho samannāgamo sacchikiriyā catutthaṁ jhānaṁ paṭiladdhanti vuccati. Imāni cattāri jhānāni uppādetvā sampādetvā upasampajja viharati, tena vuccati dibbena vihārena viharatīti. 70 Tattha katamo aniccaṭṭho? Pīḷanaṭṭho aniccaṭṭho pabhaṅgaṭṭho sampāpanaṭṭho vivekaṭṭho aniccaṭṭho, ayaṁ aniccaṭṭho. 71 Tattha katamo dukkhaṭṭho? Pīḷanaṭṭho dukkhaṭṭho sampīḷanaṭṭho saṁvegaṭṭho byādhinaṭṭho, ayaṁ dukkhaṭṭho. 72 Tattha katamo suññaṭṭho? Anupalitto suññaṭṭho, asambhajanaṭṭho gatapaṭṭho vivaṭṭaṭṭho, ayaṁ suññaṭṭho. 73 Tattha katamo anattaṭṭho? Anissariyaṭṭho anattaṭṭho, avasavattanaṭṭho, akāmakāriṭṭho parividaṭṭho, ayaṁ anattaṭṭhoti. 74 Suttatthasamuccayo nāma saṁvattisantikā peṭakabhūmi samattā. pe9 0 Peṭakopadesa Suttavebhaṅgiya |1| Pubbā koṭi na paññāyati avijjāya ca bhavataṇhāya ca. Tattha avijjānīvaraṇānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sattānaṁ pubbakoṭi na paññāyati. Tattha ye sattā taṇhāsaṁyojanā, te ajjhosānabahulā mandavipassakā. Ye pana ussannadiṭṭhikā sattā, te vipassanābahulā mandajjhosānā. 2 Tattha taṇhācaritā sattā sattasaññābhiniviṭṭhā anuppādavayadassino. Te pañcasu khandhesu attānaṁ samanupassanti “rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānan”ti. Evaṁ pañcakkhandhā. Aññehi khandhehi attānaṁ samanupassanti tassa ussannadiṭṭhikā sattā vipassamānā khandhe ujuṁ attato samanupassanti. Te rūpaṁ attako samanupassanti. Yaṁ rūpaṁ, so attā. Yo ahaṁ, taṁ rūpaṁ. So rūpavināsaṁ passati, ayaṁ ucchedavādī. Iti pañcannaṁ khandhānaṁ paṭhamābhinipātā sakkāyadiṭṭhiyo pañca ucchedaṁ bhajanti “taṁ jīvaṁ taṁ sarīran”ti. Ekamekamhi khandhe tīhi padehi pacchimakehi sassataṁ bhajati “aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran”ti. Ito bahiddhāte pabbajitā taṇhācaritā kāmasukhallikānuyogamanuyuttā viharanti. Tena ye ca nissandena diṭṭhicaritā attakilamathānuyogamanuyuttā viharanti. Tenayeva diṭṭhisukhena ettāvatā bāhirako payogo. 3 Tattha diṭṭhicaritā sattā ye ariyadhammavinayaṁ otaranti, te dhammānusārino honti. Ye taṇhācaritā sattā ariyaṁ dhammavinayaṁ otaranti, te saddhānusārino honti. 4 2476 --- pe9 1:4 Tattha ye diṭṭhicaritā sattā, te kāmesu dosadiṭṭhī, na ca ye kāmesu anusayā samūhatā, te attakilamathānuyogamanuyuttā viharanti. Tesaṁ satthā dhammaṁ deseti. Añño vā sāvako kāmehi natthi atthoti te ca pubbeyeva kāmehi anatthikā iti kāme appakasirena paṭinissajjanti. Te cetasikena dukkhena anajjhositā. Tena vuccati “sukhā paṭipadā”ti. Ye pana taṇhācaritā sattā, te kāmesu ajjhositā, tesaṁ satthā vā dhammaṁ deseti. Aññataro vā bhikkhu kāmehi natthi atthoti, te piyarūpaṁ dukkhena paṭinissajjanti. Tena vuccati “dukkhā paṭipadā”ti. Iti ime sabbasattā dvīsu paṭipadāsu samosaraṇaṁ gacchanti dukkhāyañca sukhāyañca. 5 Tattha ye diṭṭhicaritā sattā, te dvidhā mudindriyā ca tikkhindriyā ca. Tattha ye diṭṭhicaritā sattā tikkhindriyā sukhena paṭinissajjanti, khippañca abhisamenti, tena vuccati “khippābhiññā sukhā paṭipadā”ti. Tattha ye diṭṭhicaritā sattā mudindriyā paṭhamaṁ tikkhindriyaṁ upādāya dandhataraṁ abhisamenti, te sukhena paṭinissajjanti, dandhañca abhisamenti. Tena vuccati “sukhā paṭipadā dandhābhiññā”ti. Tattha taṇhācaritā sattā dvidhā tikkhindriyā ca mudindriyā ca. Tattha ye taṇhācaritā sattā tikkhindriyā dukkhena paṭinissajjanti, khippañca abhisamenti. Tena vuccati “dukkhā paṭipadā khippābhiññā”ti. Tattha ye taṇhācaritā sattā mudindriyā paṭhamaṁ tikkhindriyaṁ upādāya dandhataraṁ abhisamenti, te dukkhena paṭinissajjanti, dandhañca abhisamenti. Tena vuccati “dukkhā paṭipadā dandhābhiññā”ti. Imā catasso paṭipadāyo apañcamā achaṭṭhā. Ye hi keci nibbutā nibbāyissanti vā imāhi catūhi paṭipadāhi anaññāhi ayaṁ paṭipadācatukkena kilese niddisati. Yā catukkamaggena ariyadhammesu niddisitabbā, ayaṁ vuccati sīhavikkīḷito nāma nayo. 6 Tatrime cattāro āhārā. Cattāro vipallāsā upādānā yogā ganthā āsavā oghā sallā viññāṇaṭṭhitiyo agatigamanāti, evaṁ imāni sabbāni dasa padāni. Ayaṁ suttassa saṁsandanā. 7 Cattāro āhārā. Tattha yo ca kabaḷīkāro āhāro yo ca phasso āhāro, ime taṇhācaritena pahātabbā. Tattha yo ca manosañcetanāhāro yo ca viññāṇāhāro, ime diṭṭhicaritena pahātabbā. 8 Paṭhamo āhāro paṭhamo vipallāso, dutiyo āhāro dutiyo vipallāso, tatiyo āhāro tatiyo vipallāso, catuttho āhāro catuttho vipallāso. Ime cattāro vipallāsā apañcamā achaṭṭhā. Idañca pamāṇā cattāro āhārā. 9 Tattha paṭhame vipallāse ṭhito kāme upādiyati, idaṁ kāmupādānaṁ. Dutiye vipallāse ṭhito anāgataṁ bhavaṁ upādiyati, idaṁ sīlabbatupādānaṁ. Tatiye vipallāse ṭhito viparīto diṭṭhiṁ upādiyati, idaṁ diṭṭhupādānaṁ. Catutthe vipallāse ṭhito khandhe attato upādiyati, idaṁ attavādupādānaṁ. 10 Tattha kāmupādāne ṭhito kāme abhijjhāyati ganthati, ayaṁ abhijjhākāyagantho. Sīlabbatupādāne ṭhito byāpādaṁ ganthati, ayaṁ byāpādakāyagantho. Diṭṭhupādāne ṭhito parāmāsaṁ ganthati, ayaṁ parāmāsakāyagantho. Attavādupādāne ṭhito papañcanto ganthati, ayaṁ idaṁsaccābhiniveso kāyagantho. 11 Tassa ganthitā kilesā āsavanti. Kiñci pana vuccati vippaṭisāro. Ye vippaṭisārā te anusayā. Tattha abhijjhākāyaganthena kāmāsavo, byāpādakāyaganthena bhavāsavo, parāmāsakāyaganthena diṭṭhāsavo, idaṁ saccābhinivesakāyaganthena avijjāsavo. 12 Te cattāro āsavā vepullabhāvaṁ gatā oghā honti, tena vuccanti “oghā”ti. Tattha kāmāsavo kāmogho, bhavāsavo bhavogho, avijjāsavo avijjogho, diṭṭhāsavo diṭṭhogho. 13 Te cattāro oghā āsayamanupaviṭṭhā anusayasahagatā vuccanti. Sallāti hadayamāhacca tiṭṭhantā. Tattha kāmogho rāgasallaṁ, bhavogho dosasallaṁ, avijjogho mohasallaṁ, diṭṭhogho diṭṭhisallaṁ. 14 Imehi catūhi sallehi pariyādinnaṁ viññāṇaṁ catūsu dhammesu tiṭṭhati rūpe vedanāya saññāya saṅkhāresu. Imā catasso viññāṇaṭṭhitiyo. Tattha rāgasallena nandūpasecanaṁ rūpūpagaṁ viññāṇaṁ tiṭṭhati. Dosasallena vedanūpagaṁ mohasallena saññūpagaṁ diṭṭhisallena nandūpasecanaṁ saṅkhārūpagaṁ viññāṇaṁ tiṭṭhati. 15 Catūhi viññāṇaṭṭhitīhi catubbidhaṁ agatiṁ gacchanti chandā dosā bhayā mohā. Rāgena chandā agatiṁ gacchati, dosena dosā agatiṁ gacchati, mohena mohā agatiṁ gacchati, diṭṭhiyā 2477 --- pe9 1:15 bhayā agatiṁ gacchati. Iti idañca kammaṁ ime ca kilesā. Ayaṁ saṁsārassa hetu. 16 Tatthimā catasso disā kabaḷīkārāhāro “asubhe subhan”ti vipallāso kāmupādānaṁ kāmayogo abhijjhākāyagantho kāmāsavo kāmogho rāgasallaṁ rūpūpagā viññāṇaṭṭhiti chandā agatigamanaṁ. Ayaṁ paṭhamā disā. 17 Phasso āhāro “dukkhe sukhan”ti vipallāso sīlabbatupādānaṁ bhavayogobyāpādo kāyagantho bhavāsavo bhavogho dosasallaṁ vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti dosā agatigamanaṁ, ayaṁ dutiyā disā. 18 Manosañcetanāhāro “anattani attā”ti vipallāso diṭṭhupādānaṁ diṭṭhiyogo parāmāsakāyagantho diṭṭhāsavo diṭṭhogho diṭṭhisallaṁ saññūpagā viññāṇaṭṭhiti bhayā agatigamanaṁ. Ayaṁ tatiyā disā. 19 Viññāṇāhāro “anicce niccan”ti vipallāso attavādupādānaṁ avijjāyogo idaṁsaccābhiniveso kāyagantho avijjāsavo avijjogho mohasallaṁ saṅkhārūpagā viññāṇaṭṭhiti mohā agatigamanaṁ, ayaṁ catutthī disā. Iti imesaṁ dasannaṁ suttānaṁ paṭhamena padena paṭhamāya disāya ālokanaṁ. Ayaṁ vuccati disālokanā. 20 Catūhi vipallāsehi akusalapakkhe disāvilokanā kilesaṁ saṁyojetvā ayaṁ akusalapakkhe disāvilokanāya bhūmi pañcannaṁ dasannaṁ suttānaṁ yāni paṭhamāni padāni imesaṁ dhammānaṁ ko attho? Eko attho, byañjanameva nānaṁ. Evaṁ dutiyā evaṁ tatiyā evaṁ catutthī. Ayaṁ paṭhamā saṁsandanā. 21 Iminā peyyālena sabbe kilesā catūsu padesu pakkhipitabbā. Tato kusalapakkhe catasso paṭipadā cattāri jhānāni cattāro satipaṭṭhānā cattāro vihārā dibbo brahmā ariyo āneñjo cattāro sammappadhānā cattāro acchariyā abbhutadhammā cattāro adhiṭṭhānā cattāro samādhayo chandasamādhi vīriyasamādhi cittasamādhi vīmaṁsāsamādhi. Cattāro dhammā sukhabhāgiyā nāññatra bojjhaṅgā nāññatra tapasā nāññatindriyasaṁvarā nāññatra sabbanissaggā cattāri appamāṇāni. 22 Tattha dukkhā paṭipadā dandhābhiññā bhāviyamānā bahulīkariyamānā paṭhamaṁ jhānaṁ paripūreti, paṭhamaṁ jhānaṁ paripuṇṇaṁ paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ paripūreti, paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ paripuṇṇaṁ paṭhamaṁ vihāraṁ paripūreti, paṭhamo vihāro paripuṇṇo paṭhamaṁ sammappadhānaṁ paripūreti, paṭhamaṁ sammappadhānaṁ paripuṇṇaṁ paṭhamaṁ acchariyaṁ abbhutadhammaṁ paripūreti, paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo paripuṇṇo paṭhamaṁ adhiṭṭhānaṁ paripūreti, paṭhamaṁ adhiṭṭhānaṁ paripuṇṇaṁ chandasamādhiṁ paripūreti, chandasamādhi paripuṇṇo indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripuṇṇo paṭhamaṁ mettāappamāṇaṁ paripūreti. Evaṁ yāva sabbanissaggo catutthaṁ appamāṇaṁ paripūreti. 23 Tattha paṭhamā ca paṭipadā paṭhamañca jhānaṁ paṭhamañca satipaṭṭhānaṁ paṭhamo ca vihāro paṭhamañca sammappadhānaṁ paṭhamo ca acchariyo abbhuto dhammo saccādhiṭṭhānañca chandasamādhi ca indriyasaṁvaro ca mettā ca appamāṇaṁ. Ayaṁ paṭhamā disā. 24 Dukkhā ca paṭipadā khippābhiññā dutiyaṁ jhānaṁ dutiyañca satipaṭṭhānaṁ dutiyo ca vihāro dutiyañca sammappadhānaṁ dutiyo ca acchariyo abbhuto dhammo cāgādhiṭṭhānaṁ cittasamādhi cattāro iddhipādā karuṇā ca appamāṇaṁ, ayaṁ dutiyā disā. 25 Sukhā ca paṭipadā dandhābhiññā tatiyañca jhānaṁ tatiyañca satipaṭṭhānaṁ tatiyo ca vihāro tatiyañca sammappadhānaṁ tatiyo ca acchariyo abbhuto dhammo paññādhiṭṭhānañca vīriyasamādhi ca bojjhaṅgā ca muditā ca appamāṇaṁ. Ayaṁ tatiyā disā. 26 Sukhā ca paṭipadā khippābhiññā catutthaṁ jhānaṁ catutthañca satipaṭṭhānaṁ catuttho ca vihāro catutthañca sammappadhānaṁ catuttho ca acchariyo abbhuto dhammo upasamādhiṭṭhānañca vīmaṁsāsamādhi ca sabbanissaggo ca upekkhā appamāṇañca. Ayaṁ catutthī disā. Imāsaṁ catassannaṁ disānaṁ ālokanā. Ayaṁ vuccati disālokano nāma nayo. 27 Tatthāyaṁ yojanā. Cattāro ca āhārā catasso ca paṭipadā, cattāro ca vipallāsā cattāro ca satipaṭṭhānā, cattāri ca upādānāni cattāri ca jhānāni cattāro ca yogā vihārā ca, ganthā ca sammappadhānā ca, āsavā ca acchariyā abbhutadhammā ca, oghā ca adhiṭṭhānāni ca, sallā ca samādhayo, viññāṇaṭṭhitiyo cattāro ca sukhabhāgiyā dhammā, cattāri ca agatigamanāni cattāri ca appamāṇāni iti kusalākusalānaṁ paṭipakkhavasena yojanā, ayaṁ vuccati disālokano nayo. 28 Tassa cattāri 2478 --- pe9 1:28 sāmaññaphalāni pariyosānaṁ, yo ca dhammo kusalākusalaniddese paṭhamo disāniddeso, imassa sotāpattiphalaṁ pariyosānaṁ dutiyaṁ sakadāgāmiphalaṁ, tatiyaṁ anāgāmiphalaṁ, catutthaṁ arahattaphalaṁ. 29 Tattha katamo tipukkhalo nayo? Ye ca dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyanti dve puggalā, ye ca sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyanti dve puggalā. 30 Imesaṁ catunnaṁ puggalānaṁ yo puggalo sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti, yo ca puggalo dukkhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti. Ime dve puggalā bhavanti. Tattha yo sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti, ayaṁ ugghaṭitaññū. Yo pacchimo puggalo sādhāraṇo, ayaṁ vipañcitaññū. Yo puggalo dandhābhiññāya dukkhāya paṭipadāya niyyāti, ayaṁ neyyo. Ime cattāro bhavitvā tīṇi honti, tattha ugghaṭitaññussa samathapubbaṅgamā vipassanā, neyyassa vipassanāpubbaṅgamo samatho, vipañcitaññussa samathavipassanā yuganaddhā. Ugghaṭitaññussa mudukā desanā, neyyassa tikkhā desanā, vipañcitaññussa tikkhamudukā desanā. 31 Ugghaṭitaññussa adhipaññāsikkhā, neyyassa adhicittasikkhā, vipañcitaññussa adhisīlasikkhā. Iti imesaṁ puggalānaṁ catūhi paṭipadāhi niyyānaṁ. 32 Tattha ayaṁ saṅkileso, tīṇi akusalamūlāni tayo phassā tisso vedanā tayo upavicārā tayo saṅkilesā tayo vitakkā tayo pariḷāhā tīṇi saṅkhatalakkhaṇāni tisso dukkhatāti. 33 Tīṇi akusalamūlānīti lobho akusalamūlaṁ, doso akusalamūlaṁ, moho akusalamūlaṁ. Tayo phassāti sukhavedanīyo phasso, dukkhavedanīyo phasso, adukkhamasukhavedanīyo phasso. Tisso vedanāti sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Tayo upavicārāti somanassopavicāro domanassopavicāro upekkhopavicāro. Tayo saṅkilesāti rāgo doso moho. Tayo vitakkāti kāmavitakko byāpādavitakko vihiṁsāvitakko. Tayo pariḷāhāti rāgajo dosajo mohajo. Tīṇi saṅkhatalakkhaṇānīti uppādo ṭhiti vayo. Tisso dukkhatāti dukkhadukkhatā vipariṇāmadukkhatā saṅkhatadukkhatā. 34 Tattha lobho akusalamūlaṁ kuto samuṭṭhitaṁ? Tividhaṁ ārammaṇaṁ manāpikaṁ amanāpikaṁ upekkhāṭhāniyañca. Tattha manāpikena ārammaṇena lobho akusalamūlaṁ samuṭṭhahati. Iti manāpikā ārammaṇā sukhavedanīyo phasso, sukhavedanīyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjate sukhavedanā, sukhavedanaṁ paṭicca uppajjate somanassūpavicāro, somanassūpavicāraṁ paṭicca uppajjate rāgo, rāgaṁ paṭicca uppajjate kāmavitakko, kāmavitakkaṁ paṭicca uppajjate rāgajo pariḷāho rāgajaṁ pariḷāhaṁ paṭicca uppajjate uppādo saṅkhatalakkhaṇo, uppādaṁ saṅkhatalakkhaṇaṁ paṭicca uppajjate vipariṇāmadukkhatā. 35 Doso akusalamūlaṁ kuto samuṭṭhitaṁ? Amanāpikena ārammaṇena doso akusalamūlaṁ samuṭṭhitaṁ. Iti amanāpikā ārammaṇā dukkhavedanīyo phasso, dukkhavedanīyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjate dukkhavedanā, dukkhavedanaṁ paṭicca uppajjate domanassūpavicāro, domanassūpavicāraṁ paṭicca uppajjate doso, dosaṁ paṭicca uppajjate byāpādavitakko, byāpādavitakkaṁ paṭicca uppajjate dosajo pariḷāho, dosajaṁ pariḷāhaṁ paṭicca uppajjate ṭhitassa aññathattaṁ saṅkhatalakkhaṇaṁ, ṭhitassa aññathattaṁ saṅkhatalakkhaṇaṁ paṭicca uppajjate dukkhadukkhatā vedanā. 36 Moho akusalamūlaṁ kuto samuṭṭhitaṁ? Upekkhāṭhāniyena ārammaṇena moho akusalamūlaṁ samuṭṭhitaṁ. Iti upekkhāṭhāniyā ārammaṇā adukkhamasukhavedanīyo phasso, adukkhamasukhavedanīyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjate adukkhamasukhā vedanā, adukkhamasukhavedanaṁ paṭicca uppajjate upekkhūpavicāro, upekkhūpavicāraṁ paṭicca uppajjate moho, mohaṁ paṭicca uppajjate vihiṁsāvitakko, vihiṁsāvitakkaṁ paṭicca uppajjate mohajo pariḷāho, mohajaṁ pariḷāhaṁ paṭicca uppajjate vayo saṅkhatalakkhaṇaṁ, vayaṁ saṅkhatalakkhaṇaṁ paṭicca uppajjate saṅkhatadukkhatā, iti ayaṁ tiṇṇaṁ kilesānaṁ niddeso, ayaṁ vuccate kusalapakkhe tipukkhalo nayo. 37 Iti tīṇi akusalamūlāni na catutthāni na pañcamāni, tayo phassāti tisso vedanā yāva saṅkhatadukkhatāti, yo koci akusalapakkho, sabbo so tīsu akusalamūlesu samosarati. 38 Tattha katamo kusalapakkho? Tīṇi kusalamūlāni, tisso paññā 2479 --- pe9 1:38 sutamayī paññā cintāmayī paññā bhāvanāmayī paññā. Tayo samādhī savitakkasavicāro …pe… tisso sikkhā adhisīlasikkhā …pe… sikkhā. Tīṇi nimittāni samathanimittaṁ paggahanimittaṁ upekkhānimittaṁ. Tayo vitakkā nekkhammavitakko …pe… avihiṁsāvitakko. Tīṇi indriyāni anaññātaññassāmītindriyanti vitthāro. Tayo upavicārā nekkhammūpavicāro abyāpādūpavicāro avihiṁsūpavicāro. Tisso esanā kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Tayo khandhā sīlakkhandho samādhikkhandho paññākkhandho. 39 Tattha yaṁ alobho kusalamūlaṁ, taṁ sutamayipaññaṁ paripūreti, sutamayī paññā paripuṇṇā savitakkaṁ savicāraṁ samādhiṁ paripūreti, savitakko savicāro samādhi paripuṇṇo adhicittasikkhaṁ paripūreti, adhicittasikkhā paripuṇṇā samathanimittaṁ paripūreti, samathanimittaṁ paripuṇṇaṁ nekkhammavitakkaṁ paripūreti, nekkhammavitakko paripuṇṇo anaññātaññassāmītindriyaṁ paripūreti, anaññātaññassāmītindriyaṁ paripuṇṇaṁ nekkhammūpavicāraṁ paripūreti, nekkhammūpavicāro paripuṇṇo kāmesanaṁ pajahati, kāmesanappahānaṁ samādhikkhandhaṁ paripūreti. 40 Adoso kusalamūlaṁ cintāmayipaññaṁ paripūreti, cintāmayī paññā paripuṇṇā avitakkavicāramattaṁ samādhiṁ paripūreti. Avitakkavicāramatto samādhi paripuṇṇo adhisīlasikkhaṁ paripūreti, adhisīlasikkhā paripuṇṇā upekkhānimittaṁ paripūreti, upekkhānimittaṁ paripuṇṇaṁ abyāpādavitakkaṁ paripūreti, abyāpādavitakko paripuṇṇo aññindriyaṁ paripūreti, aññindriyaṁ paripuṇṇaṁ abyāpādūpavicāraṁ paripūreti, abyāpādūpavicāro paripuṇṇo bhavesanaṁ pajahati, bhavesanappahānaṁ sīlakkhandhaṁ paripūreti. 41 Amoho kusalamūlaṁ bhāvanāmayipaññaṁ paripūreti, bhāvanāmayī paññā paripuṇṇā avitakkaavicāraṁ samādhiṁ paripūreti, avitakko avicāro samādhi paripuṇṇo adhipaññāsikkhaṁ paripūreti, adhipaññāsikkhā paripuṇṇā paggahanimittaṁ paripūreti, paggahanimittaṁ paripuṇṇaṁ aññātāvino indriyaṁ paripūreti, aññātāvino indriyaṁ paripuṇṇaṁ avihiṁsūpavicāraṁ paripūreti, avihiṁsūpavicāro paripuṇṇo brahmacariyesanaṁ paripūreti, brahmacariyesanā paripuṇṇā paññākkhandhaṁ paripūreti. 42 Iti ime tayo dhammā kusalapakkhikā sabbe kusalā dhammā tīhi tikaniddesehi niddisiyanti tīṇi vimokkhamukhāni tassa pariyosānaṁ. Tattha paṭhamena appaṇihitaṁ, dutiyena suññataṁ, tatiyena animittaṁ. Ayaṁ vuccati dutiyo tipukkhalo nāma nayo. 43 Tattha ye ime tayo puggalā ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyoti. Imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ ye ca puggalā sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya, sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya ca niyyanti, te dve puggalā. Ye ca dve puggalā dukkhāya paṭipadāya khippābhiññāya, dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya ca niyyanti, ime cattāro tena visesena dve bhavanti diṭṭhicarito ca taṇhācarito ca. Ime cattāro bhavitvā tayo bhavanti, tayo bhavitvā dve bhavanti. Imesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ ayaṁ saṅkileso, avijjā ca taṇhā ca, ahirikañca anottappañca, assati ca asampajaññañca, nīvaraṇāni ca saṁyojanāni ca, ajjhosānañca abhiniveso ca, ahaṅkāro ca mamaṅkāro ca, assaddhiyañca dovacassañca, kosajjañca ayoniso ca manasikāro, vicikicchā ca abhijjhā ca, asaddhammassavanañca asamāpatti ca. 44 Tattha avijjā ca ahirikañca assati ca nīvaraṇāni ca ajjhosānañca ahaṅkāro ca assaddhiyañca kosajjañca vicikicchā ca asaddhammassavanañca, ayaṁ ekā disā. 45 Taṇhā ca anottappañca asampajaññañca saṁyojanāni ca abhiniveso ca mamaṅkāro ca dovacassatā ca ayoniso manasikāro ca abhijjhā ca asamāpatti ca, ayaṁ dutiyā disā. Dasannaṁ dukānaṁ dasa padāni paṭhamāni kātabbāni. Saṅkhittena atthaṁ ñāpenti paṭipakkhe kaṇhapakkhassa sabbesaṁ dukānaṁ dasa padāni dutiyakāni, ayaṁ dutiyā disā. 46 Iti akusalānaṁ dhammānaṁ dukkhaniddeso, ayaṁ samudayo. Yaṁ taṁ dhammaṁ ajjhāvasati nāmañca rūpañca idaṁ dukkhaṁ iti ayañca samudayo, idañca dukkhaṁ, imāni dve saccāni dukkhañca samudayo ca nandiyāvaṭṭassa nayassa paṭhamaniddeso. 47 Tattha katamo kusalapakkho? Samatho ca vipassanā ca, vijjā ca caraṇañca, sati ca sampajaññañca, hirī ca ottappañca, 2480 --- pe9 1:47 ahaṅkārappahānañca mamaṅkārappahānañca, sammāvāyāmo ca yoniso ca manasikāro, sammāsati ca sammāsamādhi ca, paññā ca nibbidā ca, samāpatti ca saddhammassavanañca, somanassañca dhammānudhammappaṭipatti ca. 48 Tattha samatho ca vijjā ca sati ca hirī ca ahaṅkārappahānañca sammāvāyāmo ca sammāsati ca paññā ca samāpatti ca somanassañca, ime dhammā ekā disā. Vipassanā ca caraṇañca sampajaññañca ottappañca mamaṅkārappahānañca yoniso manasikāro ca sammāsamādhi ca nibbidā ca saddhammassavanañca dhammānudhammappaṭipatti ca, ayaṁ dutiyā disā. Iti kusalapakkhe ca akusalapakkhe ca nandiyāvaṭṭassa pana nayassa catasso disā. 49 Tāsu yāni akusalapakkhassa paṭhamāni padāni akusalāni kusalehi pahānaṁ gacchanti, tāni kusalapakkhe dutiyehi padehi pahānaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā rāgavirāgā cetovimutti yāni akusalapakkhassa dutiyāni akusalapadāni pahānaṁ gacchanti, tāni kusalapakkhassa paṭhamehi padehi pahānaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā avijjāvirāgā paññāvimutti pariyosānaṁ. Imesaṁ tiṇṇaṁ nayānaṁ paṭhamo nayo sīhavikkīḷito nāma. Aṭṭha padāni cattāri ca kusalāni cattāri ca akusalāni imāni aṭṭha padāni mūlapadāni, atthanayena dutiyo tipukkhalo. So chahi dhammehi neti kusalamūlāni ca neti akusalamūlāni ca, iti imāni cha padāni purimakāni ca aṭṭha mūlapadāni imāni cuddasa padāni aṭṭhārasannaṁ mūlapadānaṁ. Tattha yo pacchimako nayo nandiyāvaṭṭo, so catūhi dhammehi neti. Avijjāya ca taṇhāya ca samathena ca vipassanāya ca, ime cattāro dhammā imāni aṭṭhārasa mūlapadāni tīsu nayesu niddiṭṭhāni. 50 Tattha yāni nava padāni kusalāni, tattha sabbaṁ kusalaṁ samosarati. Tesañca navannaṁ mūlānaṁ cattāri padāni sīhavikkīḷitanaye tīṇi tipukkhale dve nandiyāvaṭṭe, iccete kusalassa pakkhā. Tattha yāni nava padāni kusalāni, tattha sabbaṁ kusalaṁ yujjati. Tattha sīhavikkīḷite naye cattāri padāni tīṇi tipukkhale dve nandiyāvaṭṭe imāni nava padāni kusalāni niddiṭṭhāni. 51 Tattha yāni nandiyāvaṭṭe naye cattāri padāni, tattha aṭṭhārasa mūlapadāni samosaranti. Yathā kathaṁ, samatho ca alobho ca adoso ca asubhasaññā ca dukkhasaññā ca imāni kusalapakkhe pañca padāni samathaṁ bhajanti. Vipassanā ca amoho ca aniccasaññā ca anattasaññā ca imāni cattāri padāni vipassanaṁ bhajanti. Imāni nava padāni kusalāni dvīsu padesu yojitāni, tattha akusalapakkhe navannaṁ akusalamūlapadānaṁ yā ca taṇhā yo ca lobho yo ca doso yā ca subhasaññā yā ca sukhasaññā, imāni pañca padāni taṇhaṁ bhajanti. Yā ca avijjā yo ca moho yā ca niccasaññā yā ca attasaññā, imāni cattāri padāni avijjaṁ bhajanti. Etāni nava padāni akusalāni susaṅkhittāni. Iti tayo nayā ekaṁ nayaṁ na paviṭṭhā. Evaṁ aṭṭhārasa mūlapadāni nandiyāvaṭṭanaye niddisitabbāni. 52 Kathaṁ aṭṭhārasa mūlapadāni, tipukkhale naye yujjanti? Navannaṁ padānaṁ kusalānaṁ, vipassanā ca amoho ca aniccasaññā ca anattasaññā ca, imāni cattāri padāni; amoho ca samatho ca alobho ca asubhasaññā ca, imāni cattāri padāni; lobho ca doso ca, evaṁ imāni nava padāni tīsu kusalesu yojetabbāni. Tattha navannaṁ padānaṁ akusalānaṁ taṇhā ca lobho ca subhasaññā ca sukhasaññā ca, imāni cattāri padāni lobho akusalamūlaṁ; avijjā ca moho ca niccasaññā ca attasaññā ca ayaṁ moho ayaṁ doso, ye ca imāni nava padāni tīsu akusalesu yojitāni. Evaṁ aṭṭhārasa mūlapadāni kusalamūlesu ca yojetvā tipukkhalena nayena niddisitabbāni. 53 Kathaṁ aṭṭhārasa mūlapadāni sīhavikkīḷite naye yujjanti? Taṇhā ca subhasaññā ca, ayaṁ paṭhamo vipallāso. Lobho ca sukhasaññā ca, ayaṁ dutiyo vipallāso. Avijjā ca niccasaññā ca, ayaṁ tatiyo vipallāso. Moho ca attasaññā ca, ayaṁ catuttho vipallāso. Iti nava padāni akusalamūlāni catūsu padesu yojitāni. Tattha navannaṁ mūlapadānaṁ kusalānaṁ samatho ca asubhasaññā ca, idaṁ paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ. Alobho ca dukkhasaññā ca, idaṁ dutiyaṁ satipaṭṭhānaṁ. Vipassanā ca aniccasaññā ca, idaṁ tatiyaṁ satipaṭṭhānaṁ. Amoho ca anattasaññā ca, idaṁ catutthaṁ satipaṭṭhānaṁ. Imāni aṭṭhārasa mūlapadāni sīhavikkīḷitanayaṁ anupaviṭṭhāni. Imesaṁ tiṇṇaṁ 2481 --- pe9 1:53 nayānaṁ yā bhūmi ca yo rāgo ca yo doso ca ekaṁ nayaṁ pavisati. Ekassa nayassa akusale vā dhamme kusale vā dhamme viññāte paṭipakkho anvesitabbo, paṭipakkhe anvesitvā so nayo niddisitabbo, tamhi naye niddiṭṭho. Yathā ekamhi naye sabbe nayā paviṭṭhā tathā niddisitabbā. Ekamhi ca naye aṭṭhārasa mūlapadāni paviṭṭhāni, tamhi dhamme viññāte sabbe dhammā viññātā honti. Imesaṁ tiṇṇaṁ nayānaṁ sīhavikkīḷitanayassa cattāri phalāni pariyosānaṁ. Paṭhamāya disāya paṭhamaṁ phalaṁ, dutiyāya disāya dutiyaṁ phalaṁ, tatiyāya disāya tatiyaṁ phalaṁ, catutthāya disāya catutthaṁ phalaṁ. Tipukkhalassa nayassa tīṇi vimokkhamukhāni pariyosānaṁ. Paṭhamāya disāya appaṇihitaṁ, dutiyāya disāya suññataṁ, tatiyāya disāya animittaṁ. Nandiyāvaṭṭassa nayassa rāgavirāgā cetovimutti avijjāvirāgā ca paññāvimutti pariyosānaṁ. Paṭhamāya disāya rāgavirāgā cetovimutti, dutiyāya disāya avijjāvirāgā paññāvimutti. Ime tayo nayā imesaṁ tiṇṇaṁ nayānaṁ aṭṭhārasannaṁ mūlapadānaṁ ālokanā, ayaṁ vuccati disālokano nayo. Āloketvāna jānāti “ayaṁ dhammo imaṁ dhammaṁ bhajatī”ti sammā yojanā. Kusalapakkhe akusalapakkhe ca ayaṁ nayo aṅkuso nāma. Ime pañca nayā. 54 Tatthimā uddānagāthā 55 Taṇhā ca avijjāpi ca, Lobho doso tatheva moho ca; Cattāro ca vipallāsā, Kilesabhūmī nava padāni. 56 Ye ca satipaṭṭhānā, Samatho ca vipassanā kusalamūlā; Etaṁ sabbaṁ kusalaṁ, Indriyabhūmī nava padāni. 57 Sabbakusalaṁ navahi padehi yujjati, Navahi ceva akusalaṁ; Ete te mūlapadā, Ubhato aṭṭhārasa padāni. 58 Taṇhā ceva avijjā ca, Samatho ca vipassanā; Yo neti sabbesu yogayutto, Ayaṁ nayo nandiyāvaṭṭo. 59 Yaṁ kusalamūlehi, Nayati kusalaakusalamūlehi; Bhūtaṁ tathaṁ avitathaṁ, Tipukkhalaṁ taṁ nayaṁ āhu. 60 So neti vipallāsehi, Kilesaindriyehi ca; Dhamme taṁ nayaṁ vinayamāhu, Sīhavikkīḷitaṁ nāma. 61 Veyyākaraṇe vutte, Kusalatāhi akusalatāhi ca; Tayo ālokayati, Ayaṁ nayo disālocano nāma. 62 Oloketvā disālocanena, Ukkhipiya yaṁ samāneti; Sabbe kusalākusale, Ayaṁ nayo aṅkuso nāma. 63 Nayasamuṭṭhānaṁ. Peṭakopadese mahākaccāyanassa therassa suttavibhaṅgassa dassanaṁ samattaṁ. 64 Yāni catukkāni akusalāni kusalāni ca sīhavikkīḷite naye niddiṭṭhāni, tikāni kusalāni ca akusalāni ca tipukkhale naye niddiṭṭhāni, dukāni kusalāni ca akusalāni ca nandiyāvaṭṭe naye niddiṭṭhāni. Yesu dvīsu dhammesu kusalesu so attho tikesu vibhajjamānassa bhavabhūmi, atha ca sabbo ca attho tīhi byañjanehi niddisati. Tattakāni vuccati. Yo attho catūhi padehi aṭṭhavīsatibhāgehi natthibhūmi niddisituṁ, avacarantova catūhi padehi niddisati. Iti yaṁ yathāniddiṭṭhassa avikosanā idaṁ pamāṇaṁ. Yathā sabbe samādhayo tīsu samādhīsu pariyesitabbā, savitakkasavicāre avitakkavicāramatte avitakkaavicāre idaṁ pamāṇaṁ, natthi catuttho samādhi. Tathā tisso paññā cintāmayī sutamayī bhāvanāmayī sabbāsu paññāsu niddisati, natthi catutthī paññā na cintāmayī na sutamayī na bhāvanāmayī, paññā nāssa atthi imesaṁ dhammānaṁ yā avikkhepanā, idaṁ vuccati pamāṇanti. 65 Therassa mahākaccāyanassa jambuvanavāsino peṭakopadeso samatto. 66 Peṭakopadesapakaraṇaṁ niṭṭhitaṁ. pe2 0 Peṭakopadesa 2. Sāsanapaṭṭhānadutiyabhūmi |1| Tattha katamaṁ sāsanappaṭṭhānaṁ? Saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ, vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ, nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ, asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ, saṅkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca, saṅkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca, saṅkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca, vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca. Āṇatti, phalaṁ, upāyo, āṇatti ca phalañca, phalañca upāyo ca, āṇatti ca phalañca upāyo ca. Assādo, ādīnavo, nissaraṇaṁ, assādo ca ādīnavo ca, assādo ca nissaraṇañca, ādīnavo ca nissaraṇañca, assādo ca ādīnavo ca nissaraṇañca. Lokikaṁ, lokuttaraṁ, 2482 --- pe2 1:1 lokikañca lokuttarañca. Kammaṁ, vipāko, kammañca vipāko ca. Niddiṭṭhaṁ, aniddiṭṭhaṁ, niddiṭṭhañca aniddiṭṭhañca. Ñāṇaṁ, ñeyyaṁ, ñāṇañca ñeyyañca. Dassanaṁ, bhāvanā, dassanañca bhāvanā ca. Vipākakammaṁ, na vipākakammaṁ, nevavipākanavipākakammaṁ. Sakavacanaṁ, paravacanaṁ, sakavacanañca paravacanañca. Sattādhiṭṭhānaṁ, dhammādhiṭṭhānaṁ, sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca. Thavo, sakavacanādhiṭṭhānaṁ, paravacanādhiṭṭhānaṁ, sakavacanādhiṭṭhānañca paravacanādhiṭṭhānañca. Kiriyaṁ, phalaṁ, kiriyañca phalañca. Anuññātaṁ, paṭikkhittaṁ, anuññātañca paṭikkhittañca. Imāni cha paṭikkhittāni. 2 Tattha katamaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ? 3 Kāmandhā jālasañchannā, Taṇhāchadanachāditā; Pamattabandhunā baddhā, Macchāva kumināmukhe; Jarāmaraṇamanventi, Vaccho khīrapakova mātaraṁ. 4 Pañcime, bhikkhave, nīvaraṇā. 5 Tattha katamaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ? 6 Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā; Manasā ce pasannena, bhāsati vā karoti vā; Tato naṁ sukhamanveti, chāyāva anapāyinī. 7 Saṁyuttake suttaṁ. 8 Mahānāmassa sakkassa idaṁ bhagavā sakyānaṁ kapilavatthumhi nagare nayavitthārena saddhāsīlaparibhāvitaṁ suttaṁ bhāvaññena paribhāvitaṁ taṁ nāma pacchime kāle. 9 Tattha katamaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ? 10 Uddhaṁ adho sabbadhi vippamutto, Ayaṁ ahasmīti anānupassī; Evaṁ vimutto udatāri oghaṁ, Atiṇṇapubbaṁ apunabbhavāya. 11 Sīlāni nu kho bhavanti kimatthiyāni ānando pucchati satthāraṁ. 12 Tattha katamaṁ asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ? 13 “Yassa selūpamaṁ cittaṁ, ṭhitaṁ nānupakampati; Virattaṁ rajanīyesu, kopaneyye na kuppati; Yassevaṁ bhāvitaṁ cittaṁ, kuto taṁ dukkhamessatī”ti. 14 Sāriputto nāma bhagavā theraññataro so maṁ āsajja appaṭinissajja cārikaṁ pakkamati, sāriputtassa byākaraṇaṁ kātabbaṁ. Yassa nūna bhagavā kāyagatā sati abhāvitā assa abahulīkatā vitthārena kātabbaṁ. 15 Tattha katamaṁ saṅkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca? 16 Channamativassati, vivaṭaṁ nātivassati; Tasmā channaṁ vivaretha, evaṁ taṁ nātivassati. 17 Channamativassatīti saṅkileso. Vivaṭaṁ nātivassatīti vāsanā. Tamo tamaparāyanoti vitthārena. Tattha yo ca tamo yo ca tamaparāyano, ayaṁ saṅkileso. Yo ca joti yo ca jotiparāyano, ayaṁ vāsanā. 18 Tattha katamaṁ saṅkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṁ? 19 Na taṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā, Yadāyasaṁ dārujapabbajañca; Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, Puttesu dāresu ca yā apekkhā. 20 Na taṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā, yadā puttesu dāresu ca yā apekkhā, ayaṁ saṅkileso. Etampi chetvā paribbajanti dhīrā anapekkhino sabbakāme pahāyāti, ayaṁ nibbedho. Yaṁ cetayitaṁ pakappitaṁ yā ca nāmarūpassa avakkanti hoti. Imehi catūhi padehi saṅkileso. Pacchimakehi catūhi nibbedho. 21 Tattha katamaṁ saṅkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṁ? 22 Ayaṁ loko santāpajāto, Phassapareto rogaṁ vadati attato; Yena yena hi maññanti, Tato taṁ hoti aññathā. 23 Aññathābhāvī bhavasatto loko, Bhavapareto bhavamevābhinandati; Yadabhinandati taṁ bhayaṁ, Yassa bhāyati taṁ dukkhaṁ; Bhavavippahānāya kho panidaṁ brahmacariyaṁ vussati. 24 Ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṁsu, sabbete “avippamuttā bhavasmā”ti vadāmi. Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṁsu, sabbete “anissaṭā bhavasmā”ti vadāmi. Upadhiṁ hi paṭicca dukkhamidaṁ sambhoti, sabbupādānakkhayā natthi dukkhassa sambhavo, lokamimaṁ passa, puthū avijjāya paretā bhūtā bhūtaratā bhavā aparimuttā. Ye hi keci bhavā sabbadhi sabbatthatāya sabbete bhavā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti. 25 “Evametaṁ yathābhūtaṁ, Sammappaññāya passato; Bhavataṇhā pahīyati, Vibhavaṁ nābhinandati; Sabbaso taṇhānaṁ khayā, Asesavirāganirodho nibbānaṁ. 26 Tassa nibbutassa bhikkhuno, Anupādā punabbhavo na hoti; Abhibhūto māro vijitasaṅgāmo, Upeccagā sabbabhavāni tādī”ti. 27 Ayaṁ loko santāpajāto yāva dukkhanti yaṁ taṇhā saṅkileso. 28 Yaṁ punaggahaṇaṁ ye hi keci samaṇā vā 2483 --- pe2 1:28 brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vimokkhamāhaṁsu, sabbete “avimuttā bhavasmā”ti vadāmi. Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṁsu “anissaṭā bhavasmā”ti vadāmi. Ayaṁ diṭṭhisaṅkileso, taṁ diṭṭhisaṅkileso ca taṇhāsaṅkileso ca, ubhayametaṁ saṅkileso. Yaṁ punaggahaṇaṁ bhavavippahānāya brahmacariyaṁ vussati, yāva sabbaso upādānakkhayā sambhavā, idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ. Tassa nibbutassa bhikkhuno yāva upaccagā sabbabhavāni tādīti idaṁ asekkhabhāgiyaṁ. Cattāro puggalā anusotagāmī saṅkileso ṭhitatto ca paṭisotagāmī ca nibbedho. Thale tiṭṭhatīti asekkhabhūmi. 29 Tattha katamaṁ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṁ? 30 “Dadato puññaṁ pavaḍḍhati, Saṁyamato veraṁ na cīyati; Kusalo ca jahāti pāpakaṁ, Rāgadosamohakkhayā sanibbuto”ti. 31 “Dadato puññaṁ pavaḍḍhati, saṁyamato veraṁ na cīyatī”ti vāsanā. “Kusalo ca jahāti pāpakaṁ, rāgadosamohakkhayā sanibbuto”ti nibbedho. 32 Sotānugatesu dhammesu vacasā paricitesu manasānupekkhitesu diṭṭhiyā suppaṭividdhesu pañcānisaṁsā pāṭikaṅkhā. Idhekaccassa bahussutā dhammā honti dhātā apamuṭṭhā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, so yuñjanto ghaṭento vāyāmanto diṭṭheva dhamme visesaṁ pappoti. No ce diṭṭheva dhamme visesaṁ pappoti, gilāno pappoti. No ce gilāno pappoti, maraṇakālasamaye pappoti. No ce maraṇakālasamaye pappoti, devabhūto pāpuṇāti. No ce devabhūto pāpuṇāti, tena dhammarāgena tāya dhammanandiyā paccekabodhiṁ pāpuṇāti. 33 Tatthāyaṁ diṭṭheva dhamme pāpuṇāti, ayaṁ nibbedho. Yaṁ samparāye paccekabodhiṁ pāpuṇāti, ayaṁ vāsanā. Imāni soḷasa suttāni sabbasāsanaṁ atiggaṇhanto tiṭṭhanti. Imehi soḷasahi suttehi navavidho suttanto vibhatto bhavati. So ca paññavato no duppaññassa, yuttassa no ayuttassa, akammassa vihārissa pakatiyā loke saṅkileso carati. So saṅkileso tividho—taṇhāsaṅkileso diṭṭhisaṅkileso duccaritasaṅkileso. Tato saṅkilesato uṭṭhahanto saṅkileso dhammesu patiṭṭhahati, lokiyesu patiṭṭhahatīti. Tatthākusalo diṭṭhato sace taṁ sīlañca diṭṭhiñca parāmasati, tassa so taṇhāsaṅkileso hoti. Sace panassa evaṁ hoti “imināhaṁ sīlena vā vatena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissaṁ devaññataro vā”ti yassa hoti micchādiṭṭhi, etassa micchādiṭṭhisaṅkileso bhavati. Sace pana sīle patiṭṭhito aparāmaṭṭhassa hi sīlavataṁ hoti, tassa taṁ sīlavato yoniso gahitaṁ avippaṭisāraṁ janeti yāva vimuttiñāṇadassanaṁ, tañca tassa diṭṭheva dhamme kālaṅkatassa vā tamhiyeva vā pana aparāpariyāyena vā, aññesu khandhesu evaṁ sutaṁ “sucaritaṁ vāsanāya saṁvattatī”ti vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ vuccati. Tattha sīlesu ṭhitassa vinīvaraṇaṁ cittaṁ, taṁ tato sakkāyadiṭṭhippahānāya bhagavā dhammaṁ deseti. So accantaniṭṭhaṁ nibbānaṁ pāpuṇāti; yadi vā sāsanantare, accantaṁ nibbānaṁ pāpuṇāti, yadi vā ekāsane cha abhiññe. Tattha dve puggalā ariyadhamme pāpuṇanti saddhānusārī ca dhammānusārī ca. Tattha dhammānusārī ugghaṭitaññū, saddhānusārī neyyo. Tattha ugghaṭitaññū duvidho—koci tikkhindriyo koci mudindriyo. Tattha neyyopi duvidho—koci tikkhindriyo koci mudindriyo. Tattha yo ca ugghaṭitaññū mudindriyo, yo ca neyyo tikkhindriyo, ime puggalā asamindriyā honti. Tattha ime puggalā samindriyā parihāyanti ca ugghaṭitaññuto, vipañcitaññū neyyato, ime majjhimā bhūmigatā vipañcitaññū hoti. Ime tayo puggalā. 34 Tattha catutthā pana pañcamā ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyo ca, tattha ugghaṭitaññū puggalo indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṁ ṭhito sotāpattiphalañca pāpuṇāti, ekabījī hoti paṭhamo sotāpanno. Tattha vipañcitaññū puggalo indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṁ ṭhito sotāpattiphalañca pāpuṇāti, kolaṅkolo ca hoti dutiyo sotāpanno. Tattha neyyo puggalo indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṁ ṭhito sotāpattiphalañca pāpuṇāti, sattakkhattuparamo ca hoti, ayaṁ tatiyo sotāpanno. Ime tayo puggalā indriyavemattatāya sotāpattiphale ṭhitā. 35 Ugghaṭitaññū ekabījī hoti, vipañcitaññū kolaṅkolo hoti, neyyo sattakkhattuparamo hoti. Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. Sace pana taduttari 2484 --- pe2 1:35 vāyamati, accantaniṭṭhaṁ nibbānaṁ pāpuṇāti. Tattha ugghaṭitaññū puggalo yo tikkhindriyo, te dve puggalā honti—anāgāmiphalaṁ pāpuṇitvā antarāparinibbāyī ca upahaccaparinibbāyī ca. Tattha vipañcitaññū puggalo yo tikkhindriyo, te dve puggalā honti—anāgāmiphalaṁ pāpuṇanti asaṅkhāraparinibbāyī ca sasaṅkhāraparinibbāyī ca. Tattha neyyo anāgāmiphalaṁ pāpuṇanto uddhaṁsoto akaniṭṭhagāmī hoti, ugghaṭitaññū ca vipañcitaññū ca, indriyanānattena ugghaṭitaññū puggalo tikkhindriyo antarāparinibbāyī hoti, ugghaṭitaññū mudindriyo uddhaṁsoto akaniṭṭhagāmī hoti. Ugghaṭitaññū ca vipañcitaññū ca indriyanānattena ugghaṭitaññū puggalo tikkhindriyo sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tikkhindriyo antarāparinibbāyī hoti, ugghaṭitaññū mudindriyo upahaccaparinibbāyī hoti. Vipañcitaññū tikkhindriyo asaṅkhāraparinibbāyī hoti, vipañcitaññū mudindriyo sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, neyyo upahaccaparinibbāyī hoti, vipañcitaññū tikkhindriyo asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Vipañcitaññū mudindriyo sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, neyyo uddhaṁsoto akaniṭṭhagāmī hoti. Iti pañca anāgāmino, chaṭṭho sakadāgāmī, tayo ca sotāpannāti ime nava sekkhā. 36 Tattha ugghaṭitaññū puggalo tikkhindriyo arahattaṁ pāpuṇanto dve puggalā honti ubhatobhāgavimutto paññāvimutto ca. Tattha ugghaṭitaññū puggalo mudindriyo arahattaṁ pāpuṇanto dve puggalā honti, ṭhitakappī ca paṭivedhanabhāvo ca. Tattha vipañcitaññū puggalo ca tikkhindriyo so arahattaṁ pāpuṇanto dve puggalā honti cetanābhabbo ca rakkhaṇābhabbo ca. Tattha vipañcitaññū mudindriyo arahattaṁ pāpuṇanto dve puggalā honti, sace ceteti na parinibbāyī, no ce ceteti parinibbāyīti. Sace anurakkhati na parinibbāyī, no ce anurakkhati parinibbāyīti. Tattha neyyo puggalo bhāvanānuyogamanuyutto parihānadhammo hoti kammaniyato vā samasīsi vā, ime nava arahanto idaṁ catubbidhaṁ suttaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ asekkhabhāgiyaṁ. Imesu puggalesu tathāgatassa dasavidhaṁ balaṁ pavattati. 37 Katamaṁ dasavidhaṁ? Idha buddhānaṁ bhagavantānaṁ appavattite dhammacakke mahesakkhā devaputtā yācanāya abhiyātā honti “desetu sugato dhamman”ti. So anuttarena buddhacakkhunā volokento addasāsi sattānaṁ tayo rāsīnaṁ sammattaniyato micchattaniyato aniyato. Tattha sammattaniyato rāsi micchāsatiṁ āpajjeyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, asatthuko parinibbāyeyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, samāpattiṁ āpajjeyyāti ṭhānametaṁ vijjati. Tattha micchattaniyato rāsi ariyasamāpattiṁ paṭipajjissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, anariyamicchāpaṭipattiṁ paṭipajjissatīti ṭhānametaṁ vijjati. Tattha aniyato rāsi sammāpaṭipajjamānaṁ sammattaniyatarāsiṁ gamissatīti ṭhānametaṁ vijjati, micchāpaṭipajjamāno sammattaniyatarāsiṁ gamissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Sammāpaṭipajjamānaṁ sammattaniyatarāsiṁ gamissatīti ṭhānametaṁ vijjati, micchāpaṭipajjamānaṁ micchattaniyatarāsiṁ gamissatīti ṭhānametaṁ vijjati. Ime tayo anuttarena buddhacakkhunā volokentassa sammāsambuddhassa me sato ime dhammā anabhisambuddhāti ettāvatā maṁ koci sahadhammena paṭicodissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, vītarāgassa te paṭijānato akhīṇāsavatāya sahadhammena koci paṭicodissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yato pana imassa aniyatassa rāsissa dhammadesanā, sā na dissati takkarassa sammādukkhakkhayāyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, tathā ovadito yaṁ pana me aniyatarāsi sāvako pubbenāparaṁ visesaṁ na sacchikarissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 38 Yaṁ kho muni nānappakārassa nānāniruttiyo devanāgayakkhānaṁ dameti dhamme vavatthānena vatvā kāraṇato aññaṁ pāraṁ gamissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Dhammapaṭisambhidā. Yato panimā niruttito satta satta niruttiyo nābhisambhuneyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Niruttipaṭisambhidā. Nirutti kho pana abhisamaggaratānaṁ sāvakānaṁ tamatthamaviññāpayeti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Atthapaṭisambhidā. Mahesakkhā devaputtā upasaṅkamitvā pañhe pucchiṁsu. Kāyikena vā mānasikena vā paripīḷitassa hatthakuṇīti vā pāde vā khañje dandhassa so attho na 2485 --- pe2 1:38 paribhājiyatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Paṭibhānapaṭisambhidā. Yamhi taṁ tesaṁ hoti tamhi asantaṁ bhavatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yaṁ hi nāsaṁ tesaṁ na bhavati, tamhi nāsaṁ tesaṁ bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Evaṁ samudayassa nirodhāya dasa akusalakammapathā. Māro vā indo vā brahmā vā tathāgato vā cakkavattī vā so vata nāma mātugāmo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso assa rājā cakkavattī sakko devānamindo bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati. Itissa evarūpaṁ balaṁ evarūpaṁ ñāṇaṁ, idaṁ vuccati ṭhānāṭṭhānañāṇaṁ paṭhamaṁ tathāgatabalaṁ taṁ niddisitabbaṁ. Tīhi rāsīhi catūhi vesārajjehi catūhi paṭisambhidāhi paṭiccasamuppādassa pavattiyaṁ nivattiyaṁ bhāgiyañca. Kusalaṁ kusalavipākesu ca upapajjati yañca itthipurisānaṁ. Idaṁ paṭhamaṁ balaṁ tathāgato evaṁ jānāti. 39 Yesaṁ pana sammattaniyato rāsi, nāyaṁ sabbatthagāminī paṭipadā, nibbānagāminīyevāyaṁ paṭipadā. Tattha siyā micchattaniyato rāsi, esāpi na sabbatthagāminī paṭipadā. Sakkāyasamudayagāminīyevāyaṁ paṭipadā hotu, ayaṁ tattha tattha paṭipattiyā ṭhito gacchati nibbānaṁ, gacchati apāyaṁ, gacchati devamanussassa. Yaṁ yaṁ vā paṭipadaṁ paṭipajjeyya sabbattha gaccheyya, ayaṁ sabbatthagāminī paṭipadā. Yaṁ ettha ñāṇaṁ yathābhūtaṁ, idaṁ vuccati sabbatthagāminī paṭipadāñāṇaṁ dutiyaṁ tathāgatabalaṁ. 40 Sā kho panāyaṁ sabbatthagāminī paṭipadā nānādhimuttā keci kāmesu keci dukkarakāriyaṁ keci attakilamathānuyogamanuyuttā keci saṁsārena suddhiṁ paccenti keci anajjābhāvanāti. Tena tena caritena vinibandhānaṁ sattānaṁ yaṁ ñāṇaṁ yathābhūtaṁ nānāgataṁ lokassa anekādhimuttagataṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Idaṁ tatiyaṁ tathāgatabalaṁ. 41 Tattha sattānaṁ adhimuttā bhavanti āsevanti bhāventi bahulīkaronti. Tesaṁ kammupasayānaṁ tadādhimuttānaṁ. Sā ceva dhātu saṁvahati. Katarā panesā dhātu nekkhammadhātu baladhātu kāci sampatti kāci micchattañca dhātu adhimuttā bhavanti. Aññatarā uttari na samanupassanti. Te tadevaṭṭhānaṁ mayā jarāmaraṇassa abhinivissa voharanti “idameva saccaṁ moghamaññan”ti. Yathā bhagavā sakkassa devānamindassa bhāsitaṁ. Yaṁ tattha yathābhūtaṁ ñāṇaṁ. Idaṁ vuccati catutthaṁ tathāgatabalaṁ. 42 Tattha yaṁyeva dhātu seṭṭhanti taṁ taṁ kāyena ca vācāya ca ārambhanti cetasiko. Ārambho cetanā kammaṁ kāyikā vācasikā ārambho cetasikattā kammantaraṁ tathāgato evaṁ pajānāti “iminā sattena evaṁ dhātukena evarūpaṁ kammaṁ kataṁ, taṁ atītamaddhānaṁ iminā hetunā tassa evarūpo vipāko vipaccati etarahi vipaccissati vā anāgatamaddhānan”ti. Evaṁ paccuppannamaddhānaṁ pajānāti “ayaṁ puggalo evaṁdhātuko idaṁ kammaṁ karoti. Taṇhāya ca diṭṭhiyā ca iminā hetunā na tassa vipāko diṭṭheyeva dhamme nibbattissati, upapajje vā”ti aparamhi vā pariyāye evaṁ pajānāti “ayaṁ puggalo evarūpaṁ kammaṁ karissati anāgatamaddhānaṁ, iminā hetunā tassa evarūpo vipāko nibbattissati, iminā hetunā yāni cattāri kammaṭṭhānāni idaṁ kammaṭṭhānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ ca sukhavipākaṁ” …pe… iti ayaṁ atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ hetuso ṭhānaso vipākavemattataṁ pajānāti uccāvacā hīnapaṇītatā, idaṁ vuccati kammavipākañāṇaṁ pañcamaṁ tathāgatabalaṁ. 43 Tathā sattā yaṁ vā kammasamādānaṁ samādiyantā tattha evaṁ pajānāti imassa puggalassa kammādhimuttassa rāgacaritassa nekkhammadhātūnaṁ pāripūriṁ gacchanti, tassa rāgānugate suññamānassa paṭhamaṁ jhānaṁ saṅkilissati, sace puna uttari vāyāmato jhānavodānagate mānase visesabhāgiyaṁ paṭipadaṁ anuyuñjiyati. Tassa hi jhānabhāgiyaṁyeva paṭhamajjhāne ṭhitassa dutiyaṁ jhānaṁ vodānaṁ gacchati, tatiyañca jhānaṁ samāpajjitukāmassa somanassindriyaṁ cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, tassa sā pīti avisesabhāgiyaṁ tatiyaṁ jhānaṁ ādissa tiṭṭhati. Sace tassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Tathāgatassa catutthajjhānaṁ vodānaṁ gacchatiyeva, catutthassa jhānassa hānabhāgiyā dhammā, te ca dhammā yattha pajāyanti yehi catutthajjhānaṁ vodānaṁ dissati. Evaṁ ajjhāsayasamāpattiyā yā catasso samāpattiyo tīṇi vimokkhamukhāni aṭṭha vimokkhajhānānīti cattāri 2486 --- pe2 1:43 jhānāni vimokkhāti. Aṭṭha ca vimokkhā tīṇi ca vimokkhamukhāni. Samādhīti cattāro samādhī—chandasamādhi vīriyasamādhi cittasamādhi vīmaṁsāsamādhīti. Samāpattiyo catasso ajjhāsayasamāpattiyo iti imesaṁ jhānānaṁ vimokkhasamāpattīti evarūpo saṅkileso rāgacaritassa puggalassa. Evaṁ dosacaritassa … mohacaritassa … rāgacaritassa puggalassa evarūpaṁ vodānaṁ iti yaṁ ettha ñāṇaṁ yathābhūtaṁ asādhāraṇaṁ sabbasattehi. Idaṁ vuccati chaṭṭhaṁ tathāgatabalaṁ. 44 Tattha tathāgato evaṁ pajānāti lokikā dhammā lokuttarā dhammā bhāvanābhāgiyaṁ indriyaṁ nāmaṁ labhanti. Ādhipateyyabhūmiṁ upādāya balaṁ nāmaṁ labhanti thāmagataṁ mano manindriyaṁ taṁ upādāya. Vīriyaṁ nāmaṁ labhanti ārambhadhātuṁ upādāya. Itissa deva evarūpaṁ ñāṇaṁ imehi ca dhammehi ime puggalā samannāgatātipi dhammadesanaṁ akāsi. Ākārato ca vokārato ca āsayajjhāsayassa adhimuttisamannāgatānaṁ. Idaṁ vuccati parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyabalavīriyavemattataṁ ñāṇaṁ sattamaṁ tathāgatabalaṁ. 45 Tattha ca tathāgato lokādīsu ca bhūmīsu saṁyojanānañca sekkhānaṁ dvīhi balehi gatiṁ pajānāti, pubbenivāsānussatiyā atīte saṁsāre etarahi ca paccuppanne dibbacakkhunā cutūpapātaṁ iti imāni dve balāni dibbacakkhuto abhinīhitāni. So atītamaddhānaṁ dibbassa cakkhuno gocaro so etarahi sati gocaro iti attano ca paresaṁ ca pubbenivāsañāṇaṁ anekavidhaṁ nānappakārakaṁ paccuppannamaddhānaṁ dibbena cakkhunā imāni dve tathāgatabalāni, aṭṭhamaṁ pubbenivāso, navamaṁ dibbacakkhu. 46 Puna caparaṁ tathāgato ariyapuggalānaṁ jhānaṁ vodānaṁ nibbedhabhāgiyaṁ pajānāti ayaṁ puggalo iminā maggena imāya paṭipadāya āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sacchikatvā upasampajja viharatīti iti attano ca āsavānaṁ khayaṁ ñāṇaṁ diṭṭhekaṭṭhānaṁ catubhūmimupādāya yāva navannaṁ arahantānaṁ āsavakkhayo odhiso sekkhānaṁ anodhiso arahantānaṁ. Tattha cetovimutti dvīhi āsavehi anāsavā kāmāsavena ca bhavāsavena ca, paññāvimutti dvīhi āsavehi anāsavā diṭṭhāsavena ca avijjāsavena ca, imāsaṁ dvinnaṁ vimuttīnaṁ yathābhūtaṁ ñāṇaṁ, idaṁ vuccati āsavakkhaye ñāṇaṁ. Dasamaṁ tathāgatabalaṁ. 47 Imesu dasasu balesu ṭhito tathāgato pañcavidhaṁ sāsanaṁ deseti saṅkilesabhāgiyaṁ vāsanābhāgiyaṁ dassanabhāgiyaṁ bhāvanābhāgiyaṁ asekkhabhāgiyaṁ. Tattha yo taṇhāsaṅkileso, imassa alobho nissaraṇaṁ. Yo diṭṭhisaṅkileso, imassa amoho nissaraṇaṁ. Yo duccaritasaṅkileso, imassa tīṇi kusalāni nissaraṇaṁ. Kiṁ nidānaṁ? Tīṇi imāni manoduccaritāni—abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhi. Tattha abhijjhā manoduccaritaṁ kāyakammaṁ upaṭṭhapeti, adinnādānaṁ sabbañca tadupanibbaddhaṁ vācākammaṁ upaṭṭhapeti, musāvādañca sabbavitathaṁ sabbaṁ vācamabhāvaṁ sabbamakkhaṁ palāsaṁ abhijjhā akusalamūlanti, sucarite sucaritaṁ musāvādā adinnādānā abhijjhāya cetanā, tattha byāpādo manoduccaritaṁ kāyakammaṁ upaṭṭhapeti, pāṇātipātaṁ sabbañca metaṁ ākaḍḍhanaṁ parikaḍḍhanaṁ nibbaddhaṁ rocanaṁ vācākammaṁ upaṭṭhapeti, pisuṇavācaṁ pharusavācaṁ micchādiṭṭhi manoduccaritañca abhijjhaṁ byāpādaṁ micchādiṭṭhiṁ payojeti, tassa yo koci micchādiṭṭhi cāgo rāgajo vā dosajo vā sabbaso micchādiṭṭhi sambhūto iminā kāraṇena micchādiṭṭhiṁ upaṭṭhapeti, kāmesumicchācāraṁ vacīkammaṁ upaṭṭhapeti samphappalāpaṁ. Imāni tīṇi duccaritāni akusalamūlāni. 48 Yā abhijjhā, so lobho. Yo byāpādo, so doso. Yā micchādiṭṭhi, so moho. Tāni aṭṭha micchattāni upaṭṭhapenti. Tesu gahitesu tīsu akusalamūlesu dasavidhaṁ akusalamūlaṁ pāripūriṁ gacchati, tassa tividhassa duccaritasaṅkilesassa vāsanābhāgiyañca suttaṁ nissaraṇaṁ. Tattha yo bahusito niddeso yathā lobho doso mohopi, tattha asituṁ ettha lobho ussado tena kāraṇena tesu vā dhammesu lobho paññapiyati. Tatthāyaṁ moho akusalaṁ moho ayaṁ avijjā, sā catubbidhā rūpe abhiniviṭṭhā, rūpaṁ attato samanupassati, avijjāgato rūpavantaṁ attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Tattha katamaṁ padaṁ sakkāyadiṭṭhiyā ucchedaṁ vadati “taṁ jīvaṁ taṁ sarīran”ti natthikadiṭṭhi adhiccasamuppannadiṭṭhi ca añño ca karoti, añño 2487 --- pe2 1:48 paṭisaṁvediyati. Pacchimasaṭṭhikappānaṁ tīṇi padāni sakkāyadiṭṭhiyā sassataṁ bhajanti “aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran”ti akiriyañca taṁ dukkhamicchato ahetukā ca patanti anajjhābhāvo ca kammānaṁ sabbañca mānayi. Tattha “idameva saccaṁ moghamaññan”ti saṁsārena suddhi ājīvakā chaḷāsīti paññapenti. Yathārūpe sakkāyadiṭṭhiyā catuvatthukā, evaṁ pañcasu khandhesu vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhiyā sassataṁ bhajati. Aññājīvakā ca sassatavādike ca sīlabbataṁ bhajanti parāmasanti iminā bhavissāmi devo vā devaññataro vā, ayaṁ sīlabbataparāmāso. Tattha sakkāyadiṭṭhiyā so rūpaṁ attato samanupassati, “taṁ jīvaṁ taṁ sarīram”iti taṁ kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati nābhippasīdati pubbante aparante pubbantāparante …pe… iti vāsanābhāgiyesu ṭhitassa ayaṁ upakkileso. 49 Tattha saddhindriyena sabbaṁ vicikicchitaṁ pajahati, paññindriyena udayabbayaṁ passati, samādhindriyena cittaṁ ekodi karoti vīriyindriyena ārabhati. So imehi pañcahi indriyehi saddhānusārī aveccappasāde nirato anantariyaṁ samādhiṁ uppādeti. Indriyehi suddhehi dhammānusārī appaccayatāya anantariyaṁ samādhiṁ uppādeti. So “idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti. Saccāni idaṁ dassanabhāgiyaṁ suttaṁ. Tassa pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ tīṇi saṁyojanāni dassanapahātabbāni sabbena sabbaṁ pahīnāni dve puggalakatāni. Tattha tīṇi akusalamūlāni bhāvanāpahātabbāni uparikkhittāni cha bhave nibbattenti. Tattha tesu abhijjhāya ca byāpādesu tanukatesu cha bhavā parikkhayā mariyādaṁ gacchanti, dve bhavā avasiṭṭhā. Tassa abhijjhā ca byāpādo ca sabbena sabbaṁ parikkhīṇā honti. Eko bhavo avasiṭṭho hoti. So ca mānavasena nibbatteti. Kiñcāpi ettha aññepi cattāro kilesā rūparāgo bhavarāgo avijjā uddhaccaṁ ketusmimānabhūtā nappaṭibalā asmimānaṁ vinivattetuṁ, sabbepi te asmimānassa pahānaṁ ārabhate. Khīṇesu na ca tesu idamuttaridassanabhūmiyaṁ pañcasu sekkhapuggalesu tīsu ca paṭippannakesu dvīsu ca phalaṭṭhesu bhāvanābhāgiyaṁ suttaṁ. Taduttari asekkhabhāgiyasuttaṁ, katthaci bhūmi nipīḷiyati. Idañca pañcamaṁ suttaṁ. Tiṇṇaṁ puggalānaṁ desitaṁ puthujjanassa sekkhassa asekkhassa saṅkilesabhāgiyaṁ vāsanābhāgiyaṁ. Puthujjanassa dassanabhāgiyaṁ. Bhāvanābhāgiyaṁ pañcannaṁ sekkhānaṁ. Yaṁ paṭhamaniddiṭṭhaṁ asekkhabhāgiyaṁ sabbesaṁ arahantānaṁ. Sā pana pañcavidhā sattavīsaākāre pariyesitabbaṁ. Etesu tassa gatīnaṁ tato uttari. Tañca kho saṅkhepena paññāsāya ākārehi sampatati, ye paññāsa ākārā sāsane niddiṭṭhā, te saṅkhipiyantā dasahi ākārehi patanti. Ye ariyasaccaṁ nikkhepena ṭhite saṅkhipiyattā aṭṭhasu ākāresu patanti. Catūsu ca sādhāraṇesu suttesu yā hārasampātassa bhūmi, te saṅkhipiyantā pañcasu suttesu patanti. Saṅkilesabhāgiye vāsanābhāgiye bhāvanābhāgiye nibbedhabhāgiye asekkhabhāgiye ca. Te saṅkhipiyantā catūsu suttesu patanti. Saṅkilesabhāgiye vāsanābhāgiye nibbedhabhāgiye asekkhabhāgiye ca. Te saṅkhipiyamānā tīsu suttesu patanti, puthujjanabhāgiye sekkhabhāgiye asekkhabhāgiye ca. Te saṅkhipiyantā dvīsu suttesu patanti nibbedhabhāgiye ca pubbayogabhāgiye ca. Yathā vuttaṁ bhagavatā dve atthavase sampassamānā tathāgatā arahanto sammāsambuddhā dhammaṁ desenti suttaṁ geyyaṁ …pe… satthā pubbayogasamannāgate appakasirena maññamānā vasiyanti pubbayogā ca bhavissanti santānaṁ maññamānādharāya. Tattha paññāvemattataṁ attano samanupassamānena aṭṭhavidhe suttasaṅkhepe, yattha yattha sakkoti, tattha tattha yojetabbaṁ. Tattha tattha yojetvā suttassa attho niddisitabbo. Na hi sati vedanā mano dhāretvā sakkā yena kenaci suttassa attho yathābhūtaṁ niddisituṁ. 50 Tattha purimakānaṁ suttānaṁ imā uddānagāthā 51 Kāmandhā jālasañchannā, pañca nīvaraṇāni ca; Manopubbaṅgamā dhammā, mahānāmo ca sākiyo. 52 Uddhaṁ adho vippamutto, yañca sīlakimatthiyā; Yassa selūpamaṁ cittaṁ, upatissa pucchādikā. 53 Yassa kāyagatāsati, channaṁ tamoparāyaṇo; Na taṁ daḷhaṁ cetasikaṁ, ayaṁ lokotiādikaṁ. 54 Cattāro ceva puggalā, dadato puññaṁ pavaḍḍhitaṁ; Sotānugatadhammesu, imā tesaṁ uddānagāthā. 55 Tattha 2488 --- pe2 1:55 katamā āṇatti? 56 “Sace bhāyatha dukkhassa, sace vo dukkhamappiyaṁ; Mākattha pāpakaṁ kammaṁ, āvi vā yadi vā raho”. 57 “Atīte, rādha, rūpe anapekkho hohī”ti vitthārena kātabbā. “Sīlavantena, ānanda, puggalena sadā karaṇīyā kintime avippaṭisāro assā”ti. Ayaṁ vuccati āṇatti. 58 Tattha katamaṁ phalaṁ? 59 “Dhammo have rakkhati dhammacāriṁ, Chattaṁ mahantaṁ yatha vassakāle; Esānisaṁso dhamme suciṇṇe, Na duggatiṁ gacchati dhammacārī”. 60 Idaṁ phalaṁ. 61 Tattha katamo upāyo? 62 “Sabbe dhammā anattāti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā”. 63 “Sattahaṅgehi samannāgato kho, bhikkhu, api himavantaṁ pabbatarājānaṁ cāleyya, ko pana vādo chavaṁ avijjaṁ sattakesu” veyyākaraṇaṁ kātabbaṁ. Ayaṁ upāyo. 64 Tattha katamā āṇatti ca phalañca? 65 Sace bhāyatha dukkhassa, sace vo dukkhamappiyaṁ; Mākattha pāpakaṁ kammaṁ, āvi vā yadi vā raho. 66 “Sace hi pāpakaṁ kammaṁ, karotha vā karissatha; Na vo dukkhā pamokkhātthi, upaccāpi palāyataṁ”. 67 Purimikāya gāthāya āṇatti pacchimikāya phalaṁ. Sīle patiṭṭhāya dve dhammā bhāvetabbā yā ca cittabhāvanā yā ca paññābhāvanā yā ca āṇatti rāgavirāgā ca phalaṁ. 68 Tattha katamaṁ phalañca upāyo ca? 69 “Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, Cittaṁ paññañca bhāvayaṁ; Ātāpī nipako bhikkhu, So imaṁ vijaṭaye jaṭaṁ”. 70 Purimikāya aḍḍhagāthāya upāyo, pacchimikāya aḍḍhagāthāya phalaṁ. Nandiyo sakko isivutthapuririkāmaekarakkhe suttaṁ mūlato upādāya yāva chasu dhammesu. Uttari pañcasu dhammesu yācayogo karaṇīyo, ayaṁ upāyo. Asahagatassa kāmāsavāpi cittaṁ muccatīti. Sabbāsu chasu tīsu. Ayaṁ upāyo ca phalañca. 71 Tattha katamā āṇatti ca phalañca upāyo ca? 72 “Suññato lokaṁ avekkhassu, mogharāja sadā sato; Attānudiṭṭhiṁ uhacca, evaṁ maccutaro siyā”. 73 “Suññato lokaṁ avekkhassu, mogharājā”ti āṇatti. “Sadā sato”ti upāyo. “Attānudiṭṭhiṁ uhacca, evaṁ maccutaro siyā”ti phalaṁ. “Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha, samāhito, bhikkhave, bhikkhu rūpaṁ aniccanti pajānāti. Evaṁ passaṁ ariyasāvako parimuccati jātiyāpi …pe… upāyāsehipi idha tīṇipi”. 74 Tattha katamo assādo? 75 Kāmaṁ kāmayamānassa, tassa cetaṁ samijjhati. Ayaṁ assādo. 76 “Dhammacariyā samacariyā kusalacariyā hetūhi, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti”. Ayaṁ assādo. 77 Tattha katamo ādīnavo? 78 Kāmesu ve haññate sabbā mucceva—ayaṁ ādīnavo. Pasenadisaṁyuttake sutte pabbatopamā—ayaṁ ādīnavo. 79 Tattha katamaṁ nissaraṇaṁ? 80 “Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro; Somaṁ visattikaṁ loke, sato samativattati”. 81 Saṁyuttake suttaṁ pāricchattako paṇḍupalāso sannipalāso—idaṁ nissaraṇaṁ. 82 Tattha katamo assādo ca ādīnavo ca? 83 “Yāni karoti puriso, tāni attani passati; Kalyāṇakārī kalyāṇaṁ, pāpakārī ca pāpakaṁ”. 84 Tattha yaṁ pāpakārī paccanubhoti ayaṁ assādo. Lābhālābhaaṭṭhakesu byākaraṇaṁ, tattha alābho ayaso nindā dukkhaṁ, ayaṁ ādīnavo. Lābho yaso sukhaṁ pasaṁsā, ayaṁ assādo. 85 Tattha katamaṁ assādo ca nissaraṇañca? 86 “Sukho vipāko puññānaṁ, adhippāyo ca ijjhati; Khippañca paramaṁ santiṁ, nibbānamadhigacchatī”ti. 87 Yo ca vipāko puññānaṁ yā ca adhippāyassa ijjhanā, ayaṁ assādo. Yaṁ khippañca paramaṁ santiṁ nibbānamadhigacchati, idaṁ nissaraṇaṁ. 88 Bāttiṁsāya ceva mahāpurisalakkhaṇehi samannāgatassa mahāpurisassa dveyeva gatiyo honti, sace agāraṁ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī yāva abhivijinitvā ajjhāvasati ayaṁ assādo. Sace agārasmā anagāriyaṁ pabbajati sabbena oghena nissaraṇaṁ ayaṁ assādo ca nissaraṇañca. 89 Tattha katamo ādīnavo ca nissaraṇañca? 90 “Ādānassa bhayaṁ ñatvā, Jātimaraṇasambhavaṁ; Anādātuṁ nibbattati, Jātimaraṇasaṅkhayā”. 91 Purimikāya aḍḍhagāthāya jātimaraṇasambhavo ādīnavo. Anādātuṁ nibbattati jātimaraṇasaṅkhayāti nissaraṇaṁ. 92 Kicchaṁ vatāyaṁ loko āpanno yamidaṁ jāyate ca mīyate ca. Yāva kudassunāmassa dukkhassa anto bhavissati parato vāti ettha yā uparikkhā, ayaṁ ādīnavo. Yo gedhaṁ ñatvā abhinikkhamati yāva purāṇakāya rājadhāniyā, idaṁ nissaraṇaṁ. Ayaṁ ādīnavo ca 2489 --- pe2 1:92 nissaraṇañca. 93 Tattha katamo assādo ca ādīnavo ca nissaraṇañca? 94 “Kāmā hi citrā vividhā manoramā, Virūparūpehi mathenti cittaṁ; Tasmā ahaṁ pabbajitomhi rāja, Apaṇṇakaṁ sāmaññameva seyyo”. 95 Yaṁ “kāmā hi citrā vividhā manoramā”ti ayaṁ assādo. Yaṁ “virūparūpehi mathenti cittan”ti ayaṁ ādīnavo. Yaṁ ahaṁ agārasmā pabbajitomhi rāja apaṇṇakaṁ sāmaññameva seyyoti idaṁ nissaraṇaṁ. 96 Balavaṁ bālopamasuttaṁ yaṁ āsāya vā vedanīyaṁ kammaṁ gāhati, tathā cepi yaṁ yaṁ pāpakammaṁ anubhoti, tattha dukkhavedanīyena kammena abhāvitakāyena ca yāva parittacetaso ca ādīnavaṁ dasseti sukhavedanīyena kammena assādeti. Yaṁ purāsadiso hoti. Bhāvitacitto bhāvitakāyo bhāvitapañño mahānāmo aparittacetaso, idaṁ nissaraṇaṁ. 97 Tattha katamaṁ lokikaṁ suttaṁ? 98 “Na hi pāpaṁ kataṁ kammaṁ, Sajjukhīraṁva muccati; Ḍahantaṁ bālamanveti, Bhasmacchannova pāvako”. 99 Cattāri agatigamanāni, idaṁ lokikaṁ suttaṁ. 100 Tattha katamaṁ lokuttaraṁ suttaṁ? 101 “Yassindriyāni samathaṅgatāni, Assā yathā sārathinā sudantā; Pahīnamānassa anāsavassa, Devāpi tassa pihayanti tādino”ti. 102 “Ariyaṁ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṁ desessāmī”ti idaṁ lokuttaraṁ suttaṁ. 103 Tattha katamaṁ lokikaṁ lokuttarañca suttaṁ? 104 “Sattiyā viya omaṭṭho, dayhamānova matthake; Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje”. 105 “Sattiyā viya omaṭṭho, Dayhamānova matthake”ti lokikaṁ; “Kāmarāgappahānāya, Sato bhikkhu paribbaje”ti lokuttaraṁ. 106 Kabaḷīkāre āhāre atthi chandoti lokikaṁ. Natthi chandoti lokuttaraṁ suttaṁ. 107 Tattha katamaṁ kammaṁ? 108 “Yo pāṇamatipāteti, musāvādañca bhāsati; Loke adinnaṁ ādiyati, paradārañca gacchati. 109 Surāmerayapānañca, yo naro anuyuñjati; Appahāya pañca verāni, dussīlo iti vuccati”. 110 Tīṇimāni, bhikkhave, duccaritāni. Idaṁ kammaṁ. 111 Tattha katamo vipāko? 112 Saṭṭhivassasahassāni, yathārūpī vipaccagā. 113 “Diṭṭhā mayā, bhikkhave, cha phassāyatanikā nāma nirayā. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, cha phassāyatanikā nāma saggā”. Ayaṁ vipāko. 114 Tattha katamaṁ kammañca vipāko ca? 115 “Ayasāva malaṁ samuṭṭhitaṁ, Tatuṭṭhāya tameva khādati; Evaṁ atidhonacārinaṁ, Sāni kammāni nayanti duggatiṁ”. 116 Ayasāva malaṁ samuṭṭhitaṁ, yāva sāni kammānīti idaṁ kammaṁ. Nayanti duggatinti vipāko. 117 Catūsu sammāpaṭipajjamāno mātari pitari tathāgate tathāgatasāvake yā sammāpaṭipatti, idaṁ kammaṁ. Yaṁ devesu upapajjati, ayaṁ vipāko. Idaṁ kammañca vipāko ca. 118 Tattha katamaṁ niddiṭṭhaṁ suttaṁ? 119 “Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī ratho; Anīghaṁ passa āyantaṁ, chinnasotaṁ abandhanaṁ; Yaṁ vā cittaṁ samaṇesu, cittāgahapati dissati”. 120 Evaṁ imāya gāthāya niddiṭṭho attho. 121 Gopālakopame ekādasa padāni. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti. Yā ca atirekapūjāya pūjetā hotīti. Imāni ekādasa padāni yathābhāsitāni niddiṭṭho attho. 122 Tattha katamo aniddiṭṭho attho? 123 “Sukho viveko tuṭṭhassa, sutadhammassa passato; Abyāpajjaṁ sukhaṁ loke, pāṇabhūtesu saṁyamoti. 124 Sukhā virāgatā loke, kāmānaṁ samatikkamo; Asmimānassa yo vinayo, etaṁ ve paramaṁ sukhanti”. 125 Idaṁ aniddiṭṭhaṁ. Aṭṭha mahāpurisavitakkā. Idaṁ aniddiṭṭhaṁ. 126 Tattha katamaṁ niddiṭṭhañca aniddiṭṭhañca? 127 “Pasannanetto sumukho, brahā uju patāpavā; Majjhe samaṇasaṅghassa, ādiccova virocasi”. 128 Pasannanetto yāva ādiccova virocasīti niddiṭṭho. Pasannanetto yo bhagavā kathañca pana pasannanettatā, kathaṁ sumukhatā, kathaṁ brahakāyatā, kathaṁ ujukatā, kathaṁ patāpavatā, kathaṁ virocatāti aniddiṭṭho. Pheṇapiṇḍopamaṁ veyyākaraṇaṁ yathā pheṇapiṇḍo evaṁ rūpaṁ yathā pubbuḷo evaṁ vedanā māyā viññāṇaṁ pañcakkhandhā pañcahi upamāhi niddiṭṭhā. Kena kāraṇena pheṇapiṇḍopamaṁ rūpaṁ sabbañca cakkhuviññeyyaṁ yaṁ vā catūhi āyatanehi? Kathaṁ vedanā pubbuḷūpamā? Katarā ca sā vedanā sukhā dukkhā adukkhamasukhā? Evamesā aniddiṭṭhā. Evaṁ niddiṭṭhañca aniddiṭṭhañca. 129 Tattha katamaṁ ñāṇaṁ? 130 “Paññā hi seṭṭhā lokasmiṁ, yāyaṁ nibbedhagāminī; Yāya sammā pajānāti, jātimaraṇasaṅkhayaṁ”. 131 Tīṇimāni 2490 --- pe2 1:131 indriyāni anaññātaññassāmītindriyaṁ aññindriyaṁ aññātāvindriyaṁ, idaṁ ñāṇaṁ. 132 Tattha katamaṁ neyyaṁ? 133 “Kāmesu sattā kāmasaṅgasattā, Saṁyojane vajjamapassamānā; Na hi jātu saṁyojanasaṅgasattā, Oghaṁ tareyyuṁ vipulaṁ mahantaṁ”. 134 Catūhi aṅgehi samannāgatā kāyassa bhedā devesu uppajjanti. Udāne kāpiyaṁ suttaṁ apaṇṇakapasādanīyaṁ—idaṁ neyyaṁ. 135 Tattha katamaṁ ñāṇañca neyyañca? 136 “Sabbe dhammā anattāti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā”. 137 Yadā passatīti ñāṇaṁ. Yo sabbadhamme anattākārena upaṭṭhapeti idaṁ neyyaṁ. 138 Cattāri ariyasaccāni, tattha tīṇi neyyāni maggasaccaṁ sīlakkhandho ca paññākkhandho ca, idaṁ ñāṇañca neyyañca. 139 Tattha katamaṁ dassanaṁ? 140 “Eseva maggo natthañño, Dassanassa visuddhiyā; Etañhi tumhe paṭipajjatha, Mārassetaṁ pamohanaṁ”. 141 Catūhi aṅgehi samannāgato ariyasāvako attanāva attānaṁ byākareyya “khīṇanirayomhi yāva sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Idaṁ dassanaṁ. 142 Tattha katamā bhāvanā? 143 “Yassindriyāni subhāvitāni, Ajjhattaṁ bahiddhā ca sabbaloke; So puggalo mati ca rūpasaññī, Sumohagatā na jānāti”. 144 Cattāri dhammapadāni—anabhijjhā abyāpādo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ bhāvanā. 145 Tattha katamaṁ dassanañca bhāvanā ca? 146 “Vacasā manasātha kammunā ca, Aviruddho sammā viditvā dhammaṁ; Nibbānapadābhipatthayāno, Sammā so loke paribbajeyya”. 147 Sotāpattiphalaṁ sacchikātukāmena katame dhammā manasikātabbā, bhagavā āha pañcupādānakkhandhā. Idaṁ dassanañca bhāvanā ca. 148 Tattha katame vipākadhammadhammā? 149 Yāni karoti purisoti vitthāro. Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Ime vipākadhammadhammā. 150 Tattha katame navipākadhammadhammā? 151 “Rūpaṁ vedayitaṁ saññā, Viññāṇaṁ yā ceva cetanā; Nesohamasmi na meso attā, Iti diṭṭho virajjati”. 152 Pañcime, bhikkhave, khandhā—ime navipākadhammadhammā. 153 Tattha katamo nevavipāko navipākadhammadhammo? 154 “Ye evaṁ paṭipajjanti, nayaṁ buddhena desitaṁ; Te dukkhassantaṁ karissanti, satthusāsanakārakā”ti. 155 Iti yā ca sammāpaṭipatti yo ca nirodho, ubhayametaṁ nevavipāko navipākadhammo. Brahmacariyaṁ vo, bhikkhave, desessāmi, brahmacariyaphalāni ca brahmacariyañca ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaphalāni sotāpattiphalaṁ yāva arahattaṁ. 156 Tattha katamaṁ sakavacanaṁ? 157 “Sabbapāpassa akaraṇaṁ, kusalassa upasampadā; Sacittapariyodāpanaṁ, etaṁ buddhāna sāsanaṁ”. 158 Tīṇimāni, bhikkhave, vimokkhamukhāni. Idaṁ sakavacanaṁ. 159 Tattha katamaṁ paravacanaṁ? 160 “Natthi puttasamaṁ pemaṁ, Natthi goṇasamitaṁ dhanaṁ; Natthi sūriyasamā ābhā, Samuddaparamā sarā”. 161 Hetunā mārisā kosiyā subhāsitena saṅgāmavijayo sopi nāma, bhikkhave, sakko devānamindo sakaṁ phalaṁ paribhuñjamānoti vitthārena kātabbaṁ. Idaṁ paravacanaṁ. 162 Tattha katamaṁ sakavacanañca paravacanañca? 163 “Yaṁ pattaṁ yañca pattabbaṁ, Ubhayametaṁ rajānukiṇṇaṁ; Ye evaṁvādino natthi, Tesaṁ kāmesu doso”ti. 164 Idaṁ paravacanaṁ. Ye ca kho te ubho ante anupagamma vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya. Idaṁ sakavacanaṁ. 165 “Nandati puttehi puttimā, Gomā gohi tatheva nandati; Upadhī hi narassa nandanā, Na hi so nandati yo nirūpadhī”ti—paravacanaṁ. 166 “Socati puttehi puttimā, Gomā gohi tatheva socati; Upadhī hi narassa socanā, Na hi so socati yo nirūpadhī”ti—sakavacanaṁ. 167 Idaṁ sakavacanaṁ paravacanañca. 168 Tattha katamaṁ sattādhiṭṭhānaṁ? 169 “Ye keci bhūtā bhavissanti ye vāpi, Sabbe gamissanti pahāya dehaṁ; Taṁ sabbajāniṁ kusalo viditvā, Dhamme ṭhito brahmacariyaṁ careyya”. 170 Tayome, bhikkhave, satthāro, tathāgato arahaṁ sekkho paṭipado. Idaṁ sattādhiṭṭhānaṁ. 171 Tattha katamaṁ dhammādhiṭṭhānaṁ? 172 “Yañca kāmasukhaṁ loke, yañcidaṁ diviyaṁ sukhaṁ; Taṇhakkhayasukhassete, kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ”. 173 Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā, idaṁ dhammādhiṭṭhānaṁ. 174 Tattha katamaṁ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca? 2491 --- pe2 1:174 Duddasamantaṁ saccaṁ duddaso paṭivedho bālehi, jānato passato natthi nandīti vadāmi. Duddasamantaṁ saccaṁ duddaso paṭivedho bālehīti dhammādhiṭṭhānaṁ. Jānato passato natthi nandīti sattādhiṭṭhānaṁ. Dārukkhandhopamaṁ gaṅgāya tīriyā orimañca tīraṁ pārimañca tīraṁ thale vā na ca ussīdanaṁ, majjhe ca na saṁsīdanaṁ manussaggāho ca amanussaggāho ca antopūtibhāvo ca, idaṁ dhammādhiṭṭhānaṁ. Evaṁ pana bhikkhu nibbānaninno bhavissati nibbānaparāyaṇoti sattādhiṭṭhānaṁ. Idaṁ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca. 175 Tattha katamo thavo? 176 “Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho, saccānaṁ caturo padā; Virāgo seṭṭho dhammānaṁ, dvipadānañca cakkhumā”. 177 Tīṇimāni, bhikkhave, aggāni—buddho sattānaṁ, virāgo dhammānaṁ, saṅgho gaṇānaṁ. Ayaṁ thavo. 178 Tattha katamaṁ anuññātaṁ? 179 “Kāyena saṁvaro sādhu, sādhu vācāya saṁvaro; Manasā saṁvaro sādhu, sādhu sabbattha saṁvuto; Sabbattha saṁvuto bhikkhu, sabbadukkhā pamuccati”. 180 Idaṁ bhagavatā anuññātaṁ. 181 Tīṇimāni, bhikkhave, karaṇīyāni—kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ. Idaṁ anuññātaṁ. 182 Tattha katamaṁ paṭikkhittaṁ? 183 Natthi puttasamaṁ pemaṁ. Vitthāro idaṁ paṭikkhittaṁ. 184 Tīṇimāni, bhikkhave, akaraṇīyāni sayaṁ abhiññāya desitāni. Katamāni tīṇi? Kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ. Idaṁ paṭikkhittaṁ. 185 Tattha katamaṁ anuññātañca paṭikkhittañca? 186 “Kāyena kusalaṁ kare, assa kāyena saṁvuto; Kāyaduccaritaṁ hitvā, kāyasucaritaṁ care”. 187 Dvīhi paṭhamapadehi catutthena ca padena anujānāti. Kāyaduccaritaṁ hitvāti tatiyena padena paṭikkhittanti. Mahāvibhaṅgo aciratapānādo. 188 Tatthimā uddānagāthā 189 Sace bhāyasi dukkhassa, mābhinandi anāgataṁ; Vassakāle yathā chattaṁ, kusalāni kamatthake. 190 Sabbe dhammā anattāti, samāgataṁ vicālaye; Na vo dukkhā pamokkhātthi, samatho ca vipassanā. 191 Kāmacchandaṁ upādāya, yo so vitakkehi khajjati; Subhāvitatte bojjhaṅge, so imaṁ vijaṭaye jaṭaṁ. 192 Suññato lokaṁ avekkhassu, samādhibhāvi bhāvase; Kāmaṁ kāmayamānassa, dhammacariyāya sugatiṁ. 193 Haññate sabbā mucceva, nippoṭhento catuddisā; Yo kāme parivajjeti, pārichattopameva ca. 194 Yāni karoti puriso, lokadhammā pakāsitā; Sukho vipāko puññānaṁ, tatiyaṁ aññaṁ na vijjati. 195 Ādānassa bhayaṁ ñatvā, jāyate jīyatepi ca; Kāmā hi citrā vividhā, atha loṇasallopamaṁ. 196 Na hi pāpaṁ kataṁ kammaṁ, Agatīhi ca gacchati; Yassindriyāni samathaṅgatāni, Tatheva pañcañāṇiko. 197 Sattiyā viya omaṭṭho, viññāṇañca patiṭṭhitā; Yo pāṇamatipāteti, tīṇi duccaritāni ca. 198 Saṭṭhivassasahassāni, Khaṇaṁ laddhāna dullabhaṁ; Ayasāva malaṁ samuṭṭhitaṁ, Catūsu paṭipattisu. 199 Nelaṅgo setapacchādo, atha gopālakopamaṁ; Sukho viveko tuṭṭhassa, vitakkā ca sudesitā. 200 Pheṇapiṇḍopamaṁ rūpaṁ, brahā uju patāpavā; Paññā hi seṭṭhā lokasmiṁ, anaññā tīṇi indriyāni. 201 Kāmesu sattā kāmasaṅgasattā, Atha vaṇṇo rahassavā; Sabbe dhammā anattāti, Ariyasaccañca desitaṁ. 202 Eseva maggo natthañño, Sotāpannoti byākare; Yassindriyāni subhāvitāni, Atha dhammapadehi ca. 203 Vacasā manasā ceva, pañcakkhandhā aniccato; Yāni karoti puriso, tīṇi sucaritāni ca. 204 Rūpaṁ vedayitaṁ saññā, pañcakkhandhā pakāsitā; Yo evaṁ paṭipajjati, brahmā ceva phalāni ca. 205 Sabbapāpassa akaraṇaṁ, vimokkhā taṁ hi desitā; Natthi puttasamaṁ pemaṁ, devānaṁ asurāna ca. 206 Yaṁ pattaṁ yañca pattabbaṁ, nandati socati niccaṁ; Ye keci bhūtā bhavissanti, satthāro ca pakāsitā. 207 Yañca kāmasukhaṁ loke, bojjhaṅgā ca sudesitā; Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho, tayo ca aggapattiyo. 208 Kāyena saṁvaro sādhu, karaṇīyañca desitaṁ; Natthi attasamaṁ pemaṁ, ariyā tīṇi ca desitā. 209 Kāyena kusalaṁ abhirato, Vinayañca kāmasukhaṁ loke; Bojjhaṅgā ca sudesitā, Duddasaṁ anataṁ ceva parāparaṁ ca. 210 Peṭakopadese sāsanappaṭṭhānaṁ nāma dutiyabhūmi samattā. pe7 0 Peṭakopadesa 2492 --- pe7 1:0 Pakiṇṇakaniddesa |1| Jhānaṁ virāgo. Cattāri jhānāni vitthārena kātabbāni. Tāni duvidhāni; bojjhaṅgavippayuttāni ca bojjhaṅgasampayuttāni ca. Tattha bojjhaṅgavippayuttāni bāhirakāni, bojjhaṅgasampayuttāni ariyapuggalāni. Tattha yena cha puggalamūlāni tesaṁ nikkhipetvā rāgacarito, dosacarito, mohacarito, rāgadosacarito, rāgamohacarito, dosamohacarito, samabhāgacarito, iti imesaṁ puggalānaṁ jhānaṁ samāpajjitānaṁ pañca nīvaraṇāni paṭipakkho tesaṁ paṭighātāya yathā asamattho tīṇi akusalamūlāni niggaṇhāti. Lobhena akusalamūlena abhijjhā ca uddhaccañca uppilavataṁ alobhena kusalamūlena niggaṇhāti, kukkuccañca vicikicchā ca mohapakkho, taṁ amohena niggaṇhāti. Doso ca thinamiddhañca dosapakkho, taṁ adosena niggaṇhāti. 2 Tattha alobhassa pāripūriyā nekkhammavitakkaṁ vitakketi. Tattha adosassa pāripūriyā abyāpādavitakkaṁ vitakketi. Tattha amohassa pāripūriyā avihiṁsāvitakkaṁ vitakketi. Tattha alobhassa pāripūriyā vivitto hoti kāmehi. Tattha adosassa pāripūriyā amohassa pāripūriyā ca vivitto hoti pāpakehi akusalehi dhammehi, savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 3 Vitakkāti tayo vitakkā—nekkhammavitakko abyāpādavitakko avihiṁsāvitakko. Tattha paṭhamābhinipāto vitakko, paṭiladdhassa vicaraṇaṁ vicāro. Yathā puriso dūrato purisaṁ passati āgacchantaṁ, na ca tāva jānāti eso itthīti vā purisoti vā yadā tu paṭilabhati itthīti vā purisoti vā evaṁ vaṇṇoti vā evaṁ saṇṭhānoti vā ime vitakkayanto uttari upaparikkhanti kiṁ nu kho ayaṁ sīlavā udāhu dussīlo aḍḍho vā duggatoti vā. Evaṁ vicāro vitakke appeti, vicāro cariyati ca anuvattati ca. Yathā pakkhī pubbaṁ āyūhati pacchā nāyūhati yathā āyūhanā evaṁ vitakko, yathā pakkhānaṁ pasāraṇaṁ evaṁ vicāro anupālati vitakketi vicarati vicāreti. Vitakkayati vitakketi, anuvicarati vicāreti. Kāmasaññāya paṭipakkho vitakko, byāpādasaññāya vihiṁsasaññāya ca paṭipakkho vicāro. Vitakkānaṁ kammaṁ akusalassa amanasikāro, vicārānaṁ kammaṁ jeṭṭhānaṁ saṁvāraṇā. Yathā paliko tuṇhiko sajjhāyaṁ karoti evaṁ vitakko, yathā taṁyeva anupassati evaṁ vicāro. Yathā apariññā evaṁ vitakko. Yathā pariññā evaṁ vicāro. Niruttipaṭisambhidāyañca paṭibhānapaṭisambhidāyañca vitakko, dhammapaṭisambhidāyañca atthapaṭisambhidāyañca vicāro. Kallitā kosallattaṁ cittassa vitakko, abhinīhārakosallaṁ cittassa vicāro. Idaṁ kusalaṁ idaṁ akusalaṁ idaṁ bhāvetabbaṁ idaṁ pahātabbaṁ idaṁ sacchikātabbanti vitakko, yathā pahānañca bhāvanā ca sacchikiriyā ca evaṁ vicāro. Imesu vitakkavicāresu ṭhitassa duvidhaṁ dukkhaṁ na uppajjati kāyikañca cetasikañca; duvidhaṁ sukhaṁ uppajjati kāyikañca cetasikañca. Iti vitakkajanitaṁ cetasikaṁ sukhaṁ pīti kāyikaṁ sukhaṁ kāyikoyeva. Yā tattha cittassa ekaggatā, ayaṁ samādhi. Iti paṭhamaṁ jhānaṁ pañcaṅgavippahīnaṁ pañcaṅgasamannāgataṁ. 4 Tesaṁyeva vitakkavicārānaṁ abhikkhaṇaṁ āsevanāya tassa tappoṇamānasaṁ hoti. Tassa vitakkavicārā oḷārikā khāyanti. Yañca pītisukhañca nekkhammañca oḷārikaṁ bhavati. Api ca samādhijā pīti rati ca jāyati. Tassa vicārārammaṇaṁ. Tesaṁ vūpasamā ajjhattaṁ ceto sampasīdati. Ye vitakkavicārā dve dhammānussaritabbā. Paccuppannā daraṇitabbaṁ. Tesaṁ vūpasamā ekodibhāvaṁ cittekaggataṁ hoti. Tassa ekodibhāvena pīti pāripūriṁ gacchati. Yā pīti, taṁ somanassindriyaṁ, yaṁ sukhaṁ, taṁ sukhindriyaṁ. Yā cittekaggatā, ayaṁ samādhi. Taṁ dutiyaṁ jhānaṁ caturaṅgasamannāgataṁ. So pītiyā virāgā yāti ojahi jallasahagataṁ. 5 Tattha somanassacittamupādānanti ca so taṁ vicinanto upekkhameva manasikaroti. So pītiyā virāgā upekkhako viharati. Yathā ca pītiyā sukhamānitaṁ, taṁ kāyena paṭisaṁvedeti sampajāno viharati. Yena satisampajaññena upekkhāpāripūriṁ gacchati. Idaṁ tatiyaṁ jhānaṁ caturaṅgasamannāgataṁ. 6 Tathā kāyikassa sukhassa pahānāya paṭhame jhāne somanassindriyaṁ nirujjhati. Dutiye jhāne dukkhindriyaṁ nirujjhati. So sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ 2493 --- pe7 1:6 catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tattha catūhi indriyehi upekkhā pasādā hoti, dukkhindriyena domanassindriyena sukhindriyena somanassindriyena ca. Tesaṁ nirodhā upekkhāsampajaññaṁ hoti, tattha sukhindriyena somanassindriyena ca asati hoti, tesaṁ nirodhā satimā hoti, dukkhindriyena domanassindriyena ca asampajaññaṁ, tesaṁ nirodhā sampajaññaṁ hoti, iti upekkhāya ca saññā, sato sampajāno cittekaggatā ca idaṁ vuccate ca catutthaṁ jhānaṁ. 7 Tattha yo rāgacarito puggalo tassa sukhindriyañca somanassindriyañca; yo dosacarito puggalo tassa dukkhindriyañca domanassindriyañca; yo mohacarito puggalo tassa asati ca asampajaññañca. 8 Tattha rāgacaritassa puggalassa tatiye jhāne catutthe ca anunayo nirujjhati, dosacaritassa paṭhame jhāne dutiye ca paṭighaṁ nirujjhati, mohacaritassa puggalassa paṭhame jhāne dutiye ca asampajaññaṁ nirujjhati. Tatiye jhāne catutthe ca asati nirujjhati, evameva tesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ cattāri jhānāni vodānaṁ gamissanti. 9 Tattha rāgadosacaritassa puggalassa asampajaññañca anunayo ca paṭighañca, tena hānabhāgiyaṁ jhānaṁ hoti. Tattha rāgamohacaritassa puggalassa anunayattaṁ ca ādīnavaṁ dassitā, taṁ tassa hānabhāgiyaṁ jhānaṁ hoti. Tattha dosamohacaritassa puggalassa paṭigho ca asati ca asampajaññañca ādīnavaṁ dassitā tena tassa hānabhāgiyaṁ jhānaṁ hoti. 10 Tattha rāgadosamohasamabhāgacaritassa puggalassa visesabhāgiyaṁ jhānaṁ hoti, imāni cattāri jhānāni sattasu puggalesu niddisitabbāni. Catūsu ca samādhīsu chandasamādhinā paṭhamaṁ jhānaṁ, vīriyasamādhinā dutiyaṁ jhānaṁ, cittasamādhinā tatiyaṁ jhānaṁ, vīmaṁsāsamādhinā catutthaṁ jhānaṁ. Appaṇihitena paṭhamaṁ jhānaṁ, suññatāya dutiyaṁ jhānaṁ, animittena tatiyaṁ jhānaṁ, ānāpānassatiyā catutthaṁ jhānaṁ. Kāmavitakkabyāpādānañca taṁ taṁ vūpasamena paṭhamaṁ jhānaṁ hoti, vitakkavicārānaṁ vūpasamena dutiyaṁ jhānaṁ, sukhindriyasomanassindriyānaṁ vūpasamena tatiyaṁ jhānaṁ, kāyasaṅkhārānaṁ vūpasamena catutthaṁ jhānañca. Cāgādhiṭṭhānena paṭhamaṁ jhānaṁ, saccādhiṭṭhānena dutiyaṁ jhānaṁ, paññādhiṭṭhānena tatiyaṁ jhānaṁ, upasamādhiṭṭhānena catutthaṁ jhānaṁ. Imāni cattāri jhānāni saṅkhepaniddesena niddiṭṭhāni, tattha samādhindriyaṁ pāripūriṁ gacchati. Anuvattanakāni cattāri, tattha yo paṭhamaṁ jhānaṁ nissāya āsavakkhayaṁ pāpuṇāti, so sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya domanassindriyapaṭipakkhena. Yo dutiyaṁ jhānaṁ nissāya āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, so sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya dukkhindriyapaṭipakkhena. Yo tatiyaṁ jhānaṁ nissāya āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, so sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya somanassindriyapaṭipakkhena. Yo catutthaṁ jhānaṁ nissāya āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, so sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya sukhindriyapaṭipakkhena gato. 11 Pakiṇṇakaniddeso. pe8 0 Peṭakopadesa Hārasampātabhūmi |1| Yāni cattāri jhānāni, tesaṁ jhānānaṁ imāni aṅgāni, tesaṁ aṅgānaṁ samūho assa aṅgā, ayaṁ jhānabhūmi ko visesoti assa viseso. Ime sambhārā tehi ayaṁ samudāgamo, tassa samudāgamassa ayaṁ upanisā, tāya upanisāya ayaṁ bhāvanā. Tassā bhāvanāya ayaṁ ādīnavo. Tena ayaṁ parihāni. Kassa parihānīti tadupagajjhāyino. Taṁ yathā bhaṇitaṁ paccavekkhanto ayaṁ viseso. Tena visesena ayaṁ assādo, so kassa assādo ajhāniyā jhāyino, tassā ajhāniyā jhāyino, idaṁ kallitā kosalle ṭhitajjhānaṁ anomaddiyataṁ gacchati jhānabalaṁ, jhānabale ṭhitassa ayaṁ pāramippattassa imāni jhānaṅgāni anāvilasaṅkappo paṭhame jhāne jhānaṅgāni bhāvī. So pīti tadanusārittāva paṭhame jhāne jhānaṅgaṁ tassaṅguno ca dhammā tadabhisannitāya ca. Pīti dutiye jhāne jhānaṅgadhammatā kho pana tathā pavattassa sahagataṁ jhānaṅgadhammaṁ sasukhatāya ajjhattaṁ sampasādo dutiye jhāne jhānaṅgaṁ manosampasādanatāya tadabhisannitāya ca. Pīti dutiye jhāne 2494 --- pe8 1:1 jhānaṅgaṁ ajjhattaṁ sampasādanaṁ samādhitā pīti dutiye jhāne jhānaṅgaṁ, cetaso ekodibhāvo dutiye jhāne jhānaṅgaṁ, upekkhā phassatā tatiye jhāne jhānaṅgaṁ, sukhaṁ tassa aṅganti ca. Cetaso ekodibhāvo catutthe jhāne jhānaṅgaṁ, upekkhā adukkhamasukhā catutthe jhāne jhānaṅgaṁ, abhinisābhūmi upekkhāsatipārisuddhi catutthe jhāne jhānaṅgaṁ. Satipārisuddhi ca anekajjhānabhūmīsu jhānaṅgasamāyuttā pīti cetaso ekodibhāvo catutthe jhāne jhānaṅgaṁ. 2 Tattha katamā jhānabhūmi? Savitakke savicāre vivekā anugatā paṭhame jhāne jhānabhūmi. Avitakke avicāre ajjhattaṁ sampasādanaṁ janitaṁ pītimanugatā dutiye jhāne jhānabhūmi. Sukhasātasamohitā sappītikā tatiye jhāne jhānabhūmi. Tassa sukhadukkhasahagatā abhinīhārasahagatā catutthe jhāne jhānabhūmi. Appamāṇasahagatā sattārammaṇā paṭhame jhāne jhānabhūmi. Abhibhūmiāyatanasahagatā rūpasaññīsu dutiye jhāne jhānabhūmi. Vimokkhasahagatānaṁ vimokkhesu tatiye jhāne jhānabhūmi. Anupassanāsahagatā kāyasaṅkhārā sammā catutthassa jhānassa bhūmi. 3 Tattha katame jhānavisesā? Vivicceva kāmehi vivicca pāpakehi akusalehi dhammehi cittacetasikasahagatā kāmadhātusamatikkamanatāpi, ayaṁ jhānaviseso. Avitakkā ceva avicārā ca sappītikāya satisahagatāya pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Ayaṁ jhānaviseso. Avitakkāya bhūmiyā avicāreyeva sati anugatā upekkhāsahagatā manasikārā samudācaranti. Tadanudhammatāya ca sati saṇḍahati. Tañca bhūmiṁ upasampajja viharati, ayaṁ jhānaviseso. Satipārisuddhisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, tañca bhūmiṁ upasampajja viharati, ayaṁ jhānaviseso. Viññāṇañcāyatanasahagatāya bhūmiyaṁ ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, tañca bhūmiṁ upasampajja viharati, ayaṁ jhānaviseso. 4 Jhānasambhārā nekkhammavitakko sambhāro kāmavitakkavinodanādhippāyatā. Abyāpādavitakko sambhāro byāpādavitakkapaṭivinodanādhippāyatā. Avihiṁsāvitakko sambhāro vihiṁsāvitakkapaṭivinodanādhippāyatā. Indriyesu guttadvāratā appicchatā sambhāro parisuddhājīvo catunnaṁ samāpattīnaṁ sambhāro akammassa vihāritā. Maggasambhāro samāpattipajjanatā. Phalasambhāro jhānanibbattitāya jhānasamudāgamo. Kusalahetu yaṁ jhānaṁ samudayaṁ gacchanti ko ca na kutoci nekkhammappattā samudāgacchanti. Ālambanirodhasamādhi santo samudāgacchanti. Avītikkantā samudāgacchanti. Sukhindriyaṁ somanassindriyaṁ pahānāya te ca abyāpajjatāya samudāgacchanti. Taṁ pana sandhāya samudāgacchanti. Aparidāhanāya samudāgacchanti. Ayaṁ ñāṇasamudāgamo. 5 Tattha katamā upanisā? Kalyāṇamittatā jhānassa upanisā. Kalyāṇasampavaṅkatā jhānassa upanisā. Indriyesu guttadvāratā jhānassa upanisā. Asantuṭṭhitā kusalesu dhammesu jhānassa upanisā. Saddhammassavanaṁ jhānassa upanisā. Saṁvejaniye ṭhāne saṁviggassa yoniso padhānaṁ. Ayaṁ jhānopanisā. 6 Tattha katamā bhāvanā? Mettāsevanā abyāpādavitakkabhāvanā. Karuṇāsevanā avihiṁsāvitakkabhāvanā. Muditābhāvanā pītisukhasampajaññā kāritā. Upekkhābhāvanā passavatā upekkhābhāvanā apassavatā upekkhā ca ajjhupekkhā ca, asubhasaññābhāvanā dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā bhavasandhābhiññā bhavasandhānaṁ, sā chabbidhā bhāvanā bhāvitā bahulīkatā anuṭṭhitā vatthukatā yānīkatā paricitā susamāraddhā. Ayaṁ bhāvanā. 7 Evaṁ bhāvayantassa ayaṁ ādīnavo. Paṭhame jhāne saṅkhārasamannāgato eso dhammo assuto sāsavo. Sace esa dhammo ayaṁ sīlo āsannapaṭipakkho ca esa dhammo kāmo paticāro pativicāro samāpattīnaṁ ca sabboḷāriko esa dhammo vitakkavicāro ca. Tattha cittaṁ khobhenti, kāyo cettha kilamati, kāyamhi cettha kilante cittaṁ vihaññati. Anabhinīhārakkhamova abhiññānaṁ ime ādīnavā paṭhame jhāne. 8 Dutiye jhāne ime ādīnavā pītipharaṇasahagato ca eso dhammo, na samudācārasseti cittaṁ. Asodhayaṁ upagamo cesa dhammo upagamiparissayo domanassapaccatthiko cesa dhammo. Tattha tattha yuttīnaṁ pīti parajjato cesa dhammo dukkaraṁ hoti, avattasantāsabhūmiparivajjayanto catūsu dukkhatāsu esa dhammo 2495 --- pe8 1:8 anuviddhāpanasaddhāya dukkhatāya ca na palibodhadukkhatāya ca abhiññādukkhatāya ca rogadukkhatāya ca, ime ādīnavā dutiye jhāne. 9 Tattha katame ādīnavā tatiye jhāne? Upekkhāsukhasahagatāya tattha sātāvīnaṁ pañcannaṁ upekkhāsukhaṁ parivattito esa dhammo tena niccasaññitānañca yaṁ hoti. Dukkhopaniyaṁ sukhaṁ cittassa saṅkhobhataṁ upādāya sukhadukkhāya gato savati. Sukhadukkhānukatañca upādāya anabhihārakkhamaṁ cittaṁ hoti. Abhiññāya sacchikiriyāsu sabbepi cete dhammā tīsu jhānasamāpattīsu catūhi ca dukkhatāhi anuviddhānaṁ sā bhayā dukkhatāya palibodhadukkhatāya ca abhiññāya dukkhatāya ca ime ādīnavā tatiye jhāne. 10 Tattha katame ādīnavā catutthe jhāne? Ākiñcaññāsamāpattikā te dhammānusamāpattikā etissā ca bhūmiyaṁ sātānaṁ bālaputhujjanānaṁ anekavidhāni diṭṭhigatāni uppajjanti. Oḷārikā sukhumehi ca rūpasaññāhi anuvidhāni etāni jhānāni sadā anudayamettājhānakalānudanukalāya sādhāraṇā, dukkarā ca sabbe cattāro mahāsambhārā samudāgatāni ca etāni jhānāni aññamaññaṁ nissāya samudāgacchanti. Ettha samudāgatā ca ete dhammā na samattā honti. Asamuggahitanimittā ca ete dhammā parihāyanti. Nirujjhanti ca ete dhammā na upādiyanti nirujjhaṅgāni ca, etesaṁ dhammānaṁ jhānāni nimittāni na jhānanimittasaññā vokirati. Appaṭiladdhapubbā ca jhāyīvasena ca bhavati. Imehi ādīnavehi ayaṁ jhānaparihāni. 11 Nirodhasamāpattiyā apaṭisaṅkhāya avasesasaññino ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, so nirodhasamāpattito parihāyati. Āneñjasaññino asaññāyatanaṁ samāpannassa ākiñcaññāyatanasahagatā manasikārā samudācaranti, tañca bhūmiṁ na pajānāti, so tato parihāyati. Ākiñcaññāyatanaṁ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā manasikārā samudācaranti, tañca bhūmiṁ na pajānāti, so tato parihāyati. Viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa rūpasaññāsahagatā. Vitthārena …pe… yāva paṭhame jhāne kāmasaññāsahagatā kātabbā. Sakassa parihāyati, kalaṅkajjhāne kalaṅkaṁ jhāyati, parisamantato jhāyati, bhindanto jhāyati, na sajjhāyati, āyūhanto jhāyati, kiñci ca niparicito jhāyati. Atividhāvanto jhāyati, atimaññanto jhāyati, kāyasaṅkhāre appaṭisambhāre jhāyati, pariyuṭṭhānassa nissaraṇaṁ ajānanto jhāyati, nīvaraṇābhibhūto jhāyati, assāpattimanasikaronto jhānassa assādo kāmarāgapariyuṭṭhānaṁ pahānaṁ jhānassa assādo kāmarāgahetūnaṁ dhammānaṁ udayanti, nirujjhaṅgāni etesaṁ dhammānaṁ jhānāni uparimā sukhupekkhā kāmakammakilesānaṁ pahānaṁ assādo, evaṁ kho puna jhānassa assādo mahāsaṁvāsamappīḷite lokasannivāse asambodhokāsā vigamessamidaṁ jhānappahānā. Ayaṁ palirodhamappalirodhalokasannivāse esanidhamidaṁ jhānaṁ anamataggasaṁsārasamāpannānaṁ sattānaṁ saṁsārappahānanā ānisaṁso, yamidaṁ jhānassa assādo kāyassa ajhāniyajhāyino bhavati. Ajhāniyajhāniyajhāyīhi aparāmasanto ajhāniyajhāyitaṁ jhāyati, yāni kalaṅkajjhāyino padāni, tāni anudhitāni paṭipakkhe. 12 Tattha katamaṁ jhānakosallaṁ? Samāpattikosallaṁ jhānakosallaṁ, jhānavisesakosallaṁ jhānakosallaṁ, jhānantarikakosallaṁ jhānakosallaṁ, samāpattivuṭṭhānakosallaṁ jhānakosallaṁ, jhāne sabhāvakosallaṁ jhānakosallaṁ, jhāne ādīnavakosallaṁ jhānakosallaṁ, jhāne nissaraṇakosallaṁ jhānakosallaṁ, jhānaphalena upādāya kosallaṁ, jhānaphalena paṭisaṅkhānaphale aparihānadhammatā nibbattijhāne ca kīḷitāpi visesabhāgiyaṁ jhānaṁ paṭilabbhati. Idaṁ panassāti bhavahāritā ca ārammaṇānimittaggāho anabhinīhārabalaṁ, cittekaggatā nimittāsu gatisahitā samathabalena asaṁsīdanañca jhāne maggaphalaṁ samathaṁ pavatte samādhino upekkhāpalipubbāparanimittāsayo paggāhino satibalaṁ taṁ pavattitānañca vipassanānaṁ samaññābale. Tattha katamā jhānapāramitā? 13 Supāramitā mettā kāmesu sattā kāmasaṅgasattāti yamhi sutte desanāya vohārena dve saccāni niddiṭṭhāni, dukkhañca samudayo ca, vicayena hārena ye saṁyojanīyesu dhammesu vajjaṁ na passanti, te oghaṁ tarissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Na tarissantīti atthi esā yutti ca vicayo ca idaṁ nu kissa padaṭṭhānaṁ, kāmesu 2496 --- pe8 1:13 sattāti pañca kāmaguṇā, taṁ kāmataṇhāya padaṭṭhānaṁ. Saṁyojane vajjamapassamānāti avijjāya padaṭṭhānaṁ, na hi jātu saṁyojanasaṅgasattā oghaṁ tareyyuṁ vipulaṁ mahantanti upādānassa padaṭṭhānaṁ. Kāmesu sattāti kāmā dvidhā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca, tattha kilesakāmā kāmataṇhā kāmataṇhāya yuttā bhavanti rūpataṇhā bhavataṇhā lakkhaṇena hārena, saṁyojane vajjamapassamānāti saṁyojanassa. Yo tattha chandarāgo tassa kiṁ padaṭṭhānaṁ? Sukhā vedanā dve ca indriyāni—sukhindriyañca somanassindriyañca. Iti sukhāya vedanāya gahitāya tayopi vedanā gahitā honti. Vedanākkhandhe gahite sabbe pañcakkhandhā gahitā honti. Rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbā gahitā, vatthukāmesu gahitesu sabbāni cha bāhirāni āyatanāni gahitāni honti. Ajjhattikabāhiresu āyatanesu yo sato, ayaṁ vuccate lakkhaṇo hāro, tattha yo oḷārikamhi kilese ajjhāvasito sabbakilesesu yo na tato sukhumataresu na vītarāgo bhavati. Tattha bāhirasaṁyojanaṁ mamanti ajjhattasaṁyojanaṁ ahanti. Tattha bhagavato ko adhippāyo? Ye oghaṁ taritukāmā te saṁyojanīyesu dhammesu ādīnavānupassino viharissantīti ayamettha bhagavato adhippāyo. Kāmesu sattāti yesu ca sattā yena ca sattā yesañca sattā ayaṁ catubbidho ākāro sabbesaṁ hārabhāgiyo. 14 Tattha katamāni tīṇi vipallāsāni padaṭṭhānāni ca? Cittavipallāsassa diṭṭhivipallāsassa saññāvipallāsassa tayo vipallāsā tīṇi akusalamūlāni padaṭṭhānaṁ. Tīṇi akusalamūlāni hīnappaṇītakāriyakammassa padaṭṭhānaṁ. Catunnañca upādānānaṁ doso akusalamūlaṁ dissati. Hīnappaṇītakāriyakammassa padaṭṭhānaṁ. Yathā mātuyā vā pituno vā aññatarassa vā puna uḷārassa bhikkhuno abhayaṁ deti. Tattha añño micchā paṭipajjeyya kāyena vā vācāya vā. Tattha so byāpādamupādāya tesaṁ uḷārānaṁ rakkhāvaraṇaguttiyā anupālayanto yo uḷārānaṁ abhayaṁ deti. Tesaṁ abhaye dinne yo tattha micchā paṭipajjeyya. Tattha so byāpādaṁ upādāyanto dosajaṁ kammaṁ karoti. Yo tattha asādhu indriyā nīvaraṇaṁ yaṁ tesaṁ abhayaṁ dakkhiṇato saññaṁ idaṁ paṇītaṁ kāraṇaṁ mayā puna tattha micchāpaṭipatti ayaṁ byāpādo hīnagamivakammaṁ lobho moho ca imāni nīvaraṇāni vacanāni tāni cattāri upādānāni tehi catūhi upādānehi yo so upādāno itthī vā puriso vā tesaṁ pañcakkhandhānaṁ teyeva upādāno samudayo idaṁ dukkhañca samudayo ca soyeva desanāhāro. 15 Tattha kāmesu ye na pajjanti, te ādīnavānupassanāya pajjanti. Itissā kāmadhātuyā nikkhamitukāmatā, ayaṁ vuccati nekkhammacchando. Yo tattha anabhisaṅkhārānaṁ kiñci visodheti tassa dhāvarā vā, ayaṁ abyāpādacchando. Kiñci vihiṁsati, ayaṁ vihiṁsāchando. Iti nekkhammābhinīhatā tayo chandā—nekkhammacchando abyāpādacchando avihiṁsāchando. Tattha nekkhammacchando alobho; abyāpādacchando adoso; avihiṁsāchando amoho. Imāni tīṇi kusalamūlāni aṭṭhasu sampattesu parahitāni, tesaṁyeva catunnaṁ upādānānaṁ nirodhāya saṁvattanti. Sace vā puna kammaṁ kareyya kaṇhaṁ vā sukkaṁ vā tassa vipākahānāya saṁvattanti. Idaṁ kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ kammakkhayāya saṁvattati. Tattha yo tiṇṇaṁ akusalamūlānaṁ nirodho, ayaṁ nirodho. Soyeva maggo tattha paṭipadāni imāni dve saccāni imāni cattāri saccāni āvaṭṭo hāro. 16 Kāmesu sattāti ye sekkhā, te ekenevākārena sattā. Ye puthujjanā, te dvīhākārehi sattā, tassāyaṁ pañho vibhajjabyākaraṇīyo vattabbo. Kiñcāpi sotāpanno paṭisevanāya, no ca kho abhinivese satto yo hi apacayāya padahati, na upacayāya. Sekkho hi kilesavasena kāme paṭisevati. Puthujjano pana kilesasamuṭṭhānāya kāme paṭisevati. Tattha kāmesu sattānaṁ catuoghaṁ tarissatīti vibhajjabyākaraṇīyo, ayaṁ vibhatti. 17 Parivattanoti kāme ye neva sajjanti na ca saṁyojanehi saṁyuttā, te oghaṁ tarissanti vipulaṁ mahantanti. Ayaṁ suttassa paṭipakkho. 18 Vevacananti yo kāmesu satto yo ca tattha kāmānaṁ guṇo, tattha viso satto. Yepi kāmānaṁ āhārā dhammā, tattha viso satto. Tatthimaṁ kāmānaṁ vevacanaṁ pāko rajo sallaṁ gaṇḍo īti upaddavoti. Yāni vā pana aññāni vevacanāni tattha viso sattoti vevacanaṁ. Satto bandho mucchito gadhito ajjhosito kāme ajjhāpannā parimutto tabbahulavihārīti. Yāni vā pana 2497 --- pe8 1:18 aññāni vevacanāni, ayaṁ vevacano nāma. Kāmappacārapaññattiyā kilesagocarapaññattiyā paññattā cittanti vevacanaṁ. Satto tabbahulavihārīti yāni vā pana aññāni. Ime kāmappacārapaññattiyā kilesagocarapaññattiyā paññattā, bījapaññattiyā paññattā, saṅkhārā saṁyojanapaññattiyā paññattā, upādānaṁ hetupaññattiyā paññattaṁ, puggalo puthupaññattiyā paññatto. 19 Otaraṇoti imāya paṭiccasamuppādo dukkhañca samudayo ca. Ye kilesā ye saṅkhārā saṁyojanāni ca pañcasu khandhesu saṅkhārakkhandho dhammāyatanesu akusalā dhammāyatanāni indriyesu sukhindriyañca, somanassindriyañca, ayaṁ indriyotaraṇo. 20 Sodhanoti ettako. Eseva ārambho niddisitabbo suttattho. 21 Adhiṭṭhānoti ime dhammā atthi ekattatāya paññattā atthi vemattatāya. Ye saññā bāhiro kāme, te vemattatāya paññattā. Pañcasu kāmaguṇesu sattāti pariyuṭṭhānavipallāsā vemattatāya paññattā oghaṁ tareyyuṁ. Vipulaṁ mahantanti avijjā ekattatāya paññattā. 22 Parikkhāroti tassa ko hetu ko paccayo? Ārammaṇapaccayatāya paccayo. Ayoniso ca manasikāro sannissayassa paccayatāya paccayo. Avijjā samanantarapaccayatāya paccayo. Rāgānusayo hetupaccayatāya paccayo. Ayaṁ hetu, ayaṁ paccayo. 23 Samāropano paccayoti ye kāmesu sattā sugatā surūpāti ayaṁ kāmadhātuyā chando rāgo te apuññamayā saṅkhārā. Te kiṁ paccayā? Avijjā paccayā. Te kissa paccayā? Viññāṇassa paccayā. Iti avijjāpaccayā saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ yāva jarāmaraṇaṁ evametassa kevalassa mahato dukkhakkhandhassa samudayo hoti ekaṁ suttaṁ gataṁ. Pañcanīvaraṇikaṁ suttaṁ kātabbaṁ. 24 Tattha katamo desanāhāro nāma? Yā ca abhijjhā yo ca byāpādo yañca uddhaccaṁ, ayaṁ taṇhā. Yañca thinamiddhaṁ, yañca kukkuccaṁ yā ca vicikicchā, ayaṁ diṭṭhi. Yā pana kāyassa akammaniyatā kiñcāpi taṁ middhaṁ no tu sabhāvakilesatāya kileso, iti yā ca cittasallīyanā yā ca kāyākammaniyatā, ayaṁ pakkhopakileso na tu sabhāvakileso. Tattha attasaññānupacittaṁ kilamatho kukkuccānupacittaṁ thinaṁ yā cittassa līyanā, iti ime pañca nīvaraṇā cattāri nīvaraṇāni sabhāvakilesā thinamiddhaṁ nīvaraṇapakkhopakileso. Yathā cattāro āsavā sabhāvaāsavatāya āsavā no tu cittasāsavatāya āsavā. Sabhāvatāya āsavā. Pakkhe āsavatāya āsavā. Atha panāha suttantaṁ yena te sampayuttā vā vippayuttā vā āsavā, teyeva ete vattabbā sāsavā vā anāsavā vā. 25 Tattha katamo vicayo. Abhijjhā kāmataṇhā rūpataṇhā bhavataṇhā. Yaṁ vā pana kiñci ajjhosānagataṁ sāsavā abhijjhitassa mettānupassiya yo anatthaṁ carati. Tattha yo byāpādaṁ uppādeti, acari carissatīti. Evaṁ nava āghātavatthūni kattabbāni, tassevaṁ byāpādānupassissa kileso yo paridāho kāyakilamatho akammaniyatā middhaṁ. Cittānupassissa paṭighātena khiyanā, idaṁ thinamiddhaṁ. Tattha adhikaraṇaavūpasamo, idaṁ uddhaccaṁ. Yaṁ kiṁ kasathamīti idaṁ kukkuccaṁ. Yaṁ yathā idaṁ santīraṇaṁ, ayaṁ vicikicchā. Tattha avijjā ca taṇhā ca atthi, idaṁ pariyuṭṭhānaṁ. Āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ chadanaṁ upakkileso ca atthi, idaṁ kāmacchando kāmarāgapariyuṭṭhānassa padaṭṭhānaṁ. Byāpādo byāpādapariyuṭṭhānassa padaṭṭhānaṁ. Thinamiddhaṁ thinamiddhapariyuṭṭhānassa padaṭṭhānaṁ. Uddhaccakukkuccaṁ avijjāpariyuṭṭhānassa padaṭṭhānaṁ. Vicikicchā vicikicchāpariyuṭṭhānassa padaṭṭhānaṁ. Kāmarāgapariyuṭṭhānaṁ anusayasaṁyojanassa padaṭṭhānaṁ. Byāpādapariyuṭṭhānaṁ paṭighasaṁyojanassa padaṭṭhānaṁ. Thinamiddhapariyuṭṭhānaṁ mānasaṁyojanassa padaṭṭhānaṁ. Avijjāpariyuṭṭhānañca vicikicchāpariyuṭṭhānañca diṭṭhisaṁyojanassa padaṭṭhānaṁ. 26 Tattha katamo lakkhaṇo hāro? Kāmarāgapariyuṭṭhāne vutte sabbāni pariyuṭṭhānāni vuttāni hontīti. Saṁyojanesu vuttesu sabbasaṁyojanāni vuttāni honti. Ayaṁ lakkhaṇo hāro. 27 Tattha katamo catubyūho hāro? Ye ime pañca nīvaraṇā jhānapaṭipakkho so dukkhasamudayo. Yaṁ phalaṁ, idaṁ dukkhaṁ. Tattha kāmacchandassa nekkhammavitakko paṭipakkho; byāpādassa abyāpādavitakko paṭipakkho; tiṇṇaṁ nīvaraṇānaṁ avihiṁsāvitakko paṭipakkho. Iti ime tayo 2498 --- pe8 1:27 vitakkā. Nekkhammavitakko samādhikkhandhaṁ bhajati. Abyāpādavitakko sīlakkhandhaṁ bhajati. Avihiṁsāvitakko paññākkhandhaṁ bhajati. Ime tayo khandhā. Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo nīvaraṇappahānāya saṁvattati. Yaṁ nīvaraṇappahānaṁ, ayaṁ nirodho. Imāni cattāri saccāni. Ayaṁ catubyūho hāro. 28 Tattha katamo āvaṭṭo hāro? Pañca nīvaraṇāni dasa bhavanti. Yadapi ajjhattaṁ sārajjati, tadapi nīvaraṇaṁ. Yadapi bahiddhā sārajjati, tadapi nīvaraṇaṁ, evaṁ yāva vicikicchā ime dasa nīvaraṇā. Ajjhattabahiddhā kilesā imāni dve saṁyojanāni ajjhattasaṁyojanañca bahiddhāsaṁyojanañca. Tattha ahanti ajjhattaṁ, mamanti bahiddhā. Sakkāyadiṭṭhi ajjhattaṁ, ekasaṭṭhi diṭṭhigatāni bahiddhā. Yo ajjhattaṁ chandarāgo rūpesu avītarāgo bhavati avītacchando. Evaṁ yāva viññāṇe, ayaṁ ajjhattā taṇhā. Yaṁ chasu bāhiresu āyatanesu tīsu ca bhavesu ajjhosānaṁ, ayaṁ bahiddhā taṇhā. Imāni dve saccāni saṁyojanāni saṁyojanīyā ca dhammā. Tattha saṁyojanesu dhammesu yā nibbidānupassanā ca, ayaṁ maggo. Yaṁ saṁyojanappahānaṁ, ayaṁ nirodho. Ayaṁ āvaṭṭo hāro. 29 Tattha katamo vibhattihāro? Saṁyojananti na etaṁ ekaṁsena. Mānasaṁyojanaṁ diṭṭhibhāgiyanti na taṁ ekaṁsena adiṭṭhamānaṁ nissāyamānaṁ na pajahati. Yo pañca uddhambhāgiyo māno kiñcāpi so diṭṭhipakkhe siyā. Na tu orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ tassa pahānāya saṁvattatīti. Yo ca ahaṅkāro na paviddhoyaṁ panassa evaṁ hoti. Kadāsu nāmāhaṁ taṁ santaṁ āyatanaṁ sacchikatvā upasampajja viharissāmi, yaṁ ariyā santaṁ āyatanaṁ upasampajja viharissantīti, ayaṁ abhijjhā na ca taṁ nīvaraṇaṁ. Atthi pana arahato kāyakilesamiddhañca okkamati na ca taṁ nīvaraṇaṁ tassa thinamiddhaṁ nīvaraṇanti. Na ekaṁsena. Ayaṁ vibhattihāro. 30 Parivattanoti pañca nīvaraṇā pañcaṅgikena jhānena pahānaṁ gacchanti. Ayaṁ tesaṁ paṭipakkho nīvaraṇo asukassa pahīnāti na aññānuminitabbaṁ, paramatthamajjhattaṁ, ayaṁ parivattanā. 31 Tattha katamo vevacano? Kāmacchando chandarāgo pemaṁ nikantīti vevacanaṁ. Nīvaraṇaṁ chadanaṁ upakkileso pariyuṭṭhānanti vevacanaṁ. 32 Paññattīti avijjāpaccayā kiccapaññattiyā paññatti, byāpādo vikkhepapaññattiyā paññatti, thinamiddhaṁ asamugghātapaññattiyā paññatti. Evaṁ sabbepi ete pañca nīvaraṇā imamhi sutte vikkhepapaññattiyā paññatti. 33 Tattha katamo otaraṇo? Ime pañca nīvaraṇā avijjā ca taṇhā ca tattha avijjāmūlā nīvaraṇā. Yā taṇhā ime saṅkhārā, te avijjāpaccayā ime dve dhammā pañcasu khandhesu saṅkhārakkhandhapariyāpannā, āyatanesu dhammāyatanaṁ, dhātūsu dhammadhātu, indriyesu imesaṁ dhammānaṁ padaṭṭhānaṁ sukhindriyassa ca somanassindriyassa ca itthindriyassa ca purisindriyassa ca. 34 Tattha katamo sodhano hāro? Idaṁ suttaṁ yathā ārabbha nikkhittaṁ so attho bhāsito imehi pañcahi padehi. 35 Tattha kāmacchando ca byāpādo ca vicikicchā ca na ekattatāya paññattā, kāmāti na ekattatāya paññattā, atha khalu vemattatāya paññattā. Ayaṁ adhiṭṭhāno hāro. 36 Tattha katamo parikkhāro? Kāmacchandassa ayoniso manasikāro subhārammaṇapaccayo; subhanimittañca hetu. Byāpādassa ayoniso manasikāro āghātavatthūni ca paccayo; paṭighānusayo hetu. Thinamiddhassa paṭisaṁhāro paccayo; pavattiyā kilamathā calanā tañca hetu. Uddhaccakukkuccassa rajanīyaṁ ārammaṇiyaṁ assādiyākindriyaṁ tāva aparipuṇṇañca ñāṇaṁ paccayo; kāmasaññā ca diṭṭhianusayo ca hetu. Vicikicchāya nava mānavidhā ārammaṇaṁ mānānusayo, sova paccayo; vicikicchānusayo hetu. Ete pañca dhammā sahetu sappaccayā uppajjanti. 37 Tattha katamo samāropano hāro? Ime pañca nīvaraṇā cattāropi ete āsavā gaṇḍāpi ete sallāpi ete upādānāni ete. Tesu eva bāhiresu dhammesu saṅkilesabhāgiyaṁ suttanti paññattiṁ gacchati. Ayaṁ samāropano hāro. Niddiṭṭhaṁ saṅkilesikabhāgiyaṁ suttaṁ. 38 Manopubbaṅgamā dhammāti gāthā. 39 Tattha katamo desanā hāro? Imamhi sutte ko attho khandhavavatthānena viññāṇakkhandhaṁ deseti, dhātuvavatthānena manoviññāṇadhātuṁ, āyatanavavatthānena manāyatanaṁ, indriyavavatthānena manindriyaṁ. Tassa kiṁ pubbaṅgamā dhammā? Saṅkhittena cha 2499 --- pe8 1:39 dhammā pubbaṅgamā dhammā kusalamūlāni ca akusalamūlāni ca animittaṁ imamhi sutte kusalamūlaṁ desitaṁ. Tattha katamā manopubbaṅgamā dhammā? Mano tesaṁ pubbaṅgamaṁ, yathāpi balassa rājā pubbaṅgamo, evameva dhammānaṁ manopubbaṅgamā. Tattha tividhānaṁ pubbaṅgamānaṁ nekkhammacchandena abyāpādacchandena avihiṁsāchandena. Alobhassa nekkhammacchandena pubbaṅgamā. Adosassa abyāpādacchandena pubbaṅgamā. Amohassa avihiṁsāchandena pubbaṅgamā. Tattha manoseṭṭhāti manasā ime dhammā ussaṭā manena vā nimmitā. Manova imesaṁ dhammānaṁ seṭṭhoti manova imesaṁ dhammānaṁ seṭṭhajeṭṭhoti manova imesaṁ dhammānaṁ ādhipaccaṁ karotīti manoseṭṭhā. Manojavāti yattha mano gacchati. Tattha ime dhammā gacchantīti manojavā. Yathā vāto sīghaṁ gacchati añño vā koci sīghaṁ gāmako vuccate vātajavoti pakkhigāmikoti, evameva ime dhammā manena sampajāyamānā gacchanti, tattha ime dhammā gacchantīti manojavāti. Te tividhā chandasamudānitā anāvilatā ca saṅkappo. Sattavidhā ca kāyikaṁ sucaritaṁ vācasikaṁ sucaritaṁ, te dasa kusalakammapathā. Tattha manasā ce pasannenāti manokammaṁ. Bhāsati vāti vacīkammaṁ. Karoti vāti kāyakammaṁ. Imehi imasmiṁ sutte dasa kusalakammapathā paramāpi santā sīlavatā paramā. So bhavati vivattiyaṁ na lokaniyyānāya vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ bhavati. Ayaṁ desanā. 40 Tattha katamo vicayo hāro? Manopubbaṅgamā dhammāti kusalamūlāni ca aṭṭhaṅgasammattāni. Idaṁ suttaṁ. 41 Yuttīti dasannaṁ kusalakammapathānaṁ yo vipāko, so sukhavedanīyo abyāpādassaṅgamāno. Chāyāva anapāyinīti anugacchati atthi esā yutti. 42 Padaṭṭhānanti aṭṭhārasannaṁ manopavicārānaṁ padaṭṭhānaṁ. Manopubbaṅgamā dhammāti sabbakusalapakkhassa ime dhammā padaṭṭhānaṁ. Manasā ce pasannenāti yo cetaso pasādo, idaṁ saddhindriyassa padaṭṭhānaṁ. Bhāsati vāti sammāvācāya. Karoti vāti sammākammantassa ca sammāvāyāmassa ca padaṭṭhānaṁ. 43 Lakkhaṇoti iti pubbaṅgamā dhammāti vedanāpubbaṅgamāpi ete, saññāpubbaṅgamāpi ete, saṅkhārapubbaṅgamāpi ete. Ye keci dhammā sahajātā sabbe pubbaṅgamā etesaṁ dhammānaṁ. Tato naṁ sukhamanvetīti somanassamapi naṁ anveti yaṁ susukhacchāyā tadāpi naṁ sukhaṁ tadapi anveti. 44 Tattha katamo catubyūho hāro? Manopubbaṅgamāti na idaṁ ekādivacanaṁ. Kiṁ kāraṇā? Sabbeyeva ime chaviññāṇakāyā, imamhi bhagavato ko adhippāyo? Ye sukhena atthikā, te manaṁ pasādentīti ayaṁ imamhi sutte bhagavato adhippāyo. Attho pubbeyeva niddiṭṭho. 45 Yāni hi kusalamūlāni, tāni aṭṭhānisaṁsamattā hetu, ayaṁ aṭṭhaṅgiko maggo. Dasa ṭhānāni desanāhetūni desanāpaccayā niddesanā ca. Tattha yaṁ maññe dukkhena saha nāmarūpaṁ viññāṇasaccanti aṅgena kusalamūlaṁ pahīyati, ayaṁ appahīnabhūmiyaṁ samudayo. Yaṁ tesaṁ pahānā, ayaṁ nirodho. Imāni cattāri saccāni. Ayaṁ āvaṭṭo hāro. 46 Vibhattīti— 47 “Manopubbaṅgamā dhammā, Manoseṭṭhā manojavā; Manasā ce pasannena, Bhāsati vā karoti vā; Tato naṁ sukhamanveti, Chāyāva anapāyinī”ti. 48 Taṁ na ekaṁsena samaṇassa vā brāhmaṇassa vā pana hoti. Tassa vā micchādiṭṭhikassa sakasatthe cittaṁ pasādeti, tena ca pasannena cittena bhāsati byākaroti na taṁ sukhamanveti na chāyāva anugāminī, dukkhameva taṁ anveti. Yathā vahantaṁ cakkaṁ padamanveti, idaṁ taṁ vibhajjabyākaraṇīyaṁ. Manasā ce pasannena kāyakammaṁ vacīkammaṁ sukhavedanīyanti samaggate sukhavedanīyaṁ micchaggate dukkhavedanīyaṁ, ayaṁ vibhatti. 49 Tattha katamo parivattano hāro? Manopubbaṅgamā dhammāti yaṁ manasā paduṭṭhena bhāsati vā karoti vā dukkhamassānugāminī, etāniyeva dve suttāni bhāsitāni esa eva ca paṭipakkho. Vevacananti yadidaṁ mano cittaṁ viññāṇaṁ manindriyaṁ manoviññāṇadhātu. 50 Paññattīti manopubbaṅgamā dhammāti ayaṁ mano kiñci paññattiyā paññattaṁ. Dhammāti kusalakammapathapaññattiyā paññattaṁ. Manoseṭṭhāti visiṭṭhapaññattiyā paññattaṁ. Manojavāti sahapaññattiyā paññattaṁ. Cittanti nekkhammapaññattiyā paññattaṁ. Manasā ce pasannenāti saddhindriyapaññattiyā paññattaṁ. Manasā ce pasannenāti 2500 --- pe8 1:50 anāvilasaṅkappadutiyajjhānapaññattiyā paññattaṁ. Manasā ce pasannenāti assaddhānaṁ paṭipakkhapaññattiyā paññattaṁ. Bhāsati vāti sammāvācāpaññattiyā paññattaṁ. Karoti vāti sammākammantapaññattiyā paññattaṁ. Tato naṁ sukhamanvetīti jhānasamādhānaṁ. Indriyesu manindriyaṁ. Paṭiccasamuppāde viññāṇaṁ. Manopubbaṅgamā dhammāti mettā ca mudutā ca jhānesu dutiyaṁ jhānaṁ tatiyañca. Khandhesu saṅkhārakkhandhapariyāpanno. Dhātūsu dhammadhātu, āyatanesu dhammāyatanaṁ. Yaṁ kusalaṁ indriyesu sukhindriyañca somanassindriyañca padaṭṭhānaṁ. Imesaṁ dhammānaṁ paṭiccasamuppannānaṁ phassapaccayā sukhavedanīyo phasso sukhavedanā manopavicāresu somanassavicāro chattiṁsesu paṭhamapadesu cha somanassanekkhammassitā. Iti ayaṁ otaraṇo hāro. 51 Tattha katamo sodhano hāro? Yaṁ atthaṁ ārabbha idaṁ suttaṁ bhāsitaṁ. So attho niyutto etamatthaṁ ārabbha suttaṁ. Ayaṁ sodhano hāro. 52 Tattha katamo adhiṭṭhāno hāro? Manopubbaṅgamā dhammāti vevacanapaññatti, na ekattapaññatti. Dhammāti ekato na vevacanapaññatti. Manasā ce pasannenāti so pasādo dvidho ajjhattañca abyāpādāvikkhambhanabahiddhā ca okappanato. So ajjhattapasādo dvidho. Samugghātapasādo ca vikkhambhanapasādo ca byāpādapariyuṭṭhānaṁ. Vighāto na mūlapasādo jātamūlampi vā. Pasādo sabyāpādaṁ vighātena. Tato naṁ sukhamanvetīti sukhaṁ kāyikañca cetasikañca appiyavippayogopi piyasampayogopi nekkhammasukhampi puthujjanasukhampi pītisambojjhaṅgampi cetasikaṁ sukhaṁ. Yampi passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, tampi kāyikaṁ sukhaṁ bojjhaṅgā ca cetasikaṁ sukhaṁ. Yampi passaddhakāyo sukhaṁ vedesi, tampi tañca sukhapadaṭṭhānaṁ paññattiyā yathāvuttaṁ taṁ aparāmaṭṭhaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ. Anvetīti appanā sandissati na cāyaṁ vā pattabhūto anveti. Tadidaṁ suttaṁ dvīhi ākārehi adhiṭṭhātabbaṁ. Hetunā ca yo pasannamānaso vipākena ca yo dukkhavedanīyo. 53 Parikkhāroti bhagavā pañcasatena bhikkhusaṅghena nagaraṁ pavisati rājagahaṁ. Tattha manusso puggalo bhagavantaṁ parivisati, tassa pasādo uppanno kusalamūlapubbayogāvacaropi. So aññesañca akkhāti, idaṁ vācaṁ bhāsati lābhā tesaṁ, yesaṁ nivesanaṁ bhagavā pavisati, amhākampi yadi bhaveyya mayampi bhagavato sampasādaṁ lacchamhāti. Yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā “namo bhagavato namo bhagavato”ti abyāpādamāno ekamante aṭṭhāsi. Tadanantare bhagavā imaṁ suttaṁ abhāsittha “manopubbaṅgamā dhammā”ti. Sabbaṁ suttaṁ tathā yaṁ paresaṁ bhāsati idaṁ vācākammaṁ. Yaṁ añjaliṁ paṇāmeti, idaṁ kāyakammaṁ. Yo manopasādo, idaṁ manokammaṁ. Tattha yaṁ paresaṁ pakāseti bhāsati vaṇṇaṁ. Yesaṁ bhagavā nivesanaṁ gacchatīti. Sabbaṁ tassa alobho kusalamūlaṁ. Yaṁ bhagavati mettacitto, tassa adoso kusalamūlaṁ. Yaṁ añjaliṁ paṇāmeti mānañca niggaṇhāti, tatthassa amoho kusalamūlaṁ pātubhavati. Yaṁ uḷārapaññaṁ paṭilabhati, idamassa diṭṭhivipallāsappahānaṁ. Yaṁ tathāyeva saṁvaro hoti, idamassa saññāvipallāsappahānaṁ. Yaṁ manassa pasādanaṁ, idamassa cittavipallāsappahānanti akusalavipallāsānaṁ vikkhambhanaṁ pahānaṁ paccayo. Tīṇi kusalamūlāni yo anāvilacittasaṅkappo, so tassa manasikāroti vuccati. Yaṁ kilesehi vikkhambhanaṁ iti vipallāsā ca ārammaṇā sappaccayatāya paccayo kusalamūlāni ca sandissayatāya paccayo, so ca manasikāro hetunā iminā paccayena cittaṁ uppannaṁ. Tattha yaṁ sasatthārammaṇaṁ cittaṁ pavattaṁ ayaṁ buddhānussati. Yampi bhagavato guṇe manasi karoti, ayamassa dhammānussati. Tattha satisampajaññaṁ hetu, ayañca paccayo. Vācā paññā hetu vitakkavicārā paccayo. Kāyasaṅkhārā kammassa abhisaṅkhāro nāma hetu vā appaccayo sukhavedanīyassa kammassa upacayo hetukā kammassa paccayo. 54 Tattha katamo samāropano hāro? Manasāyeva pasannena satoyevettha pasanno api ca cittavodānā sattā vimuccantīti tena sattā cittapubbaṅgamā cittena pasannena cetanāpi tattha cittabhūtā bhavantīti paṭighā ayaṁ cetanānaṁ pasādena kāyo cassa pasādo, so ca ārabhati pasādena pasanno saññānanti cassa aviparītā, so pañcavidho vikkhambhanā, kāyapassambhanāyeva pasādo cittasito cittaṁ pana 2501 --- pe8 1:54 pubbaṁyeva pasannaṁ. Ayaṁ samāropanā. Evaṁ pañcannampi pasādo. Tato naṁ sukhamanvetīti katamaṁ bhagavā niddisati? Na hi attasaccaṁ tassa kammassa vipāko anveti. Tassa upāyo anugacchati yadā sitapaccayā uppajjate somanassaṁ avippaṭisāropi anveti. Ayaṁ samāropano hāro. 55 Mahānāmasakkassa suttaṁ. Tasmiñce samaye assato asampajāno kālaṁ kareyya kāme bhavati. Assato abhisamāhāro yo mā bhāyi, mahānāma, yaṁ taṁ cittaṁ dīgharattaṁ saddhāparibhāvitaṁ sīlaparibhāvitaṁ sutacāgaparibhāvitanti vitthārena kātabbaṁ. Cāgena ca paññāya ca kiṁ dasseti? Yā saddhā, sā cetaso pasādo. Yā anāvilasaṅkappitā, sā saddhā. Kiṁ kāraṇā? Anāvilalakkhaṇā. Anāvilalakkhaṇā hi saddhā. Apare āhu guṇaparisuddhiniṭṭhāgamanalakkhaṇā, yañca apare vā vacanapaṭiggahalakkhaṇā saddhā. Aparo pariyāyo attānaṁ yadi evaṁ okappeti “nāhaṁ kiñci jānāmīti esā ahaṁ tattha anuññattā anaññatā”ti. Ayaṁ saddhāti. Aparo pariyāyo ekasaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṁ ādīnavānupassanā aniccaṁ dukkhamanattāti. Tena ca padiṭṭhaṁ bhavati yathā gambhīre udapāne udakaṁ cakkhunā passati na ca kāyena abhisambhunāti. Evamassa ariyā nijjhānakkhantiyā diṭṭhi bhavati, na ca sacchikatā. Ayaṁ vuccati saddhā. Sā ca lokikā. Aparo pariyāyo khamati puthujjanabhūtassa vīsati cāti ko sakkāyādhīnā na niveso. Na etaṁ ekanti nayasaññā yathābhūtaṁ diṭṭhiyā tu khalu mudūhi pañcahi indriyehi dassanamaggena pahīnā bhavanti. Diṭṭhekaṭṭhā ca kilesā, ayaṁ saddhā. 56 Sotāpattaṅgamadukkhāyaṁ bhūmiyaṁ paripuṇṇā vuccati. Tasmiṁyeva bhūmiyaṁ sekkhasīlaṁ ariyā dhāranti vuccati. Tasmiṁyeva bhūmiyaṁ mudupaññā paññindriyanti vuccati. Tasmiṁyeva bhūmiyaṁ khandhehi anatthikatā, ayaṁ cāgo. Tasmā saddhā cāgādhiṭṭhānena niddisitabbā. Yatikena bhiyyo manena sā hissa viparītā diṭṭhikā assaddhā, sā nayanaupadhīsu pamattā samādinnā. Tattha saddhindriyaṁ yo kāmaṁ parivissanti iti santapāpapaṭinissaggā na cāgādhiṭṭhānaṁ paññindriyena paññādhiṭṭhānaṁ, sīlena upasamādhiṭṭhānaṁ. Ime cattāro dhammā sīlaṁ paribhāvayanti saddhā sīlaṁ cāgo ca paññāti. Tattha saddhāya oghaṁ tarati. Yaṁ sīlaṁ, ayaṁ appamādo. Yo cāgo, idaṁ paññāya kammaṁ. Yā paññā, idaṁ paññindriyaṁ, tattha yaṁ saddhindriyaṁ. Taṁ tīsu aveccappasādesu. Yaṁ sīlaṁ, taṁ saddhindriyesu. Yo cāgo, so catūsu jhānesu. Yā paññā, sā saccesu, sati sabbatthagāminī. Tassa sekkhassa bhaddikā bhati, bhaddiko abhisamparāyo. Tassa sammuṭṭhassatikassa sīlaṁ karontassa na kāyasammuṭṭhassatitāya tāni vā indriyāni taṁ vā kusalamūlaṁ kammavipākaṁ bhavati. Tassa tikassa atthaniddeso. Tattha saddhā sīlaṁ cāgo paññā cattāro dhammā. Yā saddhā yā ca paññā, idaṁ manosucaritaṁ. Yaṁ sīlaṁ, idaṁ kāyikaṁ vācasikaṁ sucaritaṁ. Yo cāgo, idaṁ cetasikaṁ alobho sucaritaṁ. Iti citte gahite pañcakkhandhā gahitā bhavanti. Imehi dhammehi sucaritaṁ idaṁ dukkhañca ariyasaccaṁ padaṭṭhānaṁ maggassa. 57 Tattha katamo vicayo hāro? Yā ca saddhā yañca sīlaṁ. Taṁ kissa karoti? Yā saddhā tāya bhagavantaṁ anussarati mattenapi hatthinā samāgatā, assa bho kukkurā sabbaṁ sīlena nappaṭipajjati kāyena vā vācāya vā ṭhānaṁ visārado bhavatīti avippaṭisārī paññā yassa paññattaṁ upaṭṭhapeti. Tassa akhaṇḍassa sīlaṁ yaṁ na pacchi tassaṁ mohassa akusalacittaṁ uppajjati micchādiṭṭhisahagataṁ vā, ayaṁ vicayo hāro. Dhammavādino bhaddikārāti bhavissati atthi esā yutti. 58 Tattha katamo padaṭṭhāno hāro? Yamidaṁ cittaṁ dīgharattaṁ paribhāvitaṁ saddhāya sīlena cāgena paññāya samādhinā paṭhamajjhānassa padaṭṭhānaṁ. Yā saddhā assa anāvilasaṅkappo, taṁ dutiyajjhānassa padaṭṭhānaṁ. Tīṇi ca aveccappasādā yaṁ sīlaṁ, taṁ ariyakantaṁ, taṁ sīlakkhandhassa padaṭṭhānaṁ. Yā paññā, sā paññākkhandhassa padaṭṭhānaṁ. Ime ca dhammā idañca cittaṁ ekodibhūtasamādhissa padaṭṭhānaṁ. Saddhā saddhindriyassa padaṭṭhānaṁ. Cāgo samādhindriyassa padaṭṭhānaṁ. Paññā paññindriyassa padaṭṭhānaṁ. Saddhā ca paññā ca vipassanāya padaṭṭhānaṁ. Sīlañca cāgo ca samathassa padaṭṭhānaṁ. Saddhā ca paññā ca avijjā virāgāya 2502 --- pe8 1:58 paññāvimuttiyā padaṭṭhānaṁ. Sīlañca cāgo ca rāgavirāgāya cetovimuttiyā padaṭṭhānaṁ. 59 Tattha katamo lakkhaṇo hāro? Viññāṇe vutte saddhāsatibhāvite sabbe pañcakkhandhā vuttā bhavanti. Saddhāya bhaṇitāya sabbāni satta dhanāni bhaṇitāni honti saddhādhanaṁ …pe… sīlakkhandhe vutte samādhikkhandho ca paññākkhandho ca vuttā bhavanti. Yaṁ taṁ cittaṁ dīgharattaṁ paribhāvitaṁ pacchimake kāle na tadanuparivatti bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tattha saññāpi tadanuparivattinī bhavati. Yepi tajjātikā dhammā, tepi tadanuparivattino bhavanti. Rūpasaññā rūpasañcetanānupassanamanasikāro evaṁ channaṁ āyatanānaṁ viññāṇakāye, ayaṁ lakkhaṇo hāro. 60 Tattha katamo catubyūho hāro? Idha sutte bhagavato ko adhippāyo? Ye bhaddikaṁ bhatiṁ ākaṅkheyya bhaddikañca abhisamparāyaṁ, te saddhaṁ sīlaṁ cāgaṁ paññañca manasi karissanti, ayaṁ adhippāyo. Ye caññepi sattā tathāgatassa sammukhaṁ na paṭiyujjhante, imaṁ dhammaṁ sotā avippaṭisārato kālaṁ karissantīti, ayaṁ adhippāyo. 61 Tattha katamo āvaṭṭo hāro? Idampi cattāro dhammā saddhā ca paññā ca assaddhiyañca avijjañca hananti. Sīlañca cāgo ca taṇhā ca dosañca hananti. Tassa dve mūlāni pahīyanti. Dukkhaṁ nivatteti appahīnabhūmiyañca dvimūlāni pañcakkhandhā. Dve ariyasaccāni samatho ca vipassanā ca. Dvinnaṁ mūlānaṁ pahānaṁ. Imāni dve saccāni nirodho ca maggo ca. Ayaṁ āvaṭṭo hāro. 62 Tattha katamo vibhatti? Yaṁ taṁ cittaṁ saddhāparibhāvitaṁ …pe… sace puthujjanassa tassapi bhaddikā bhati bhavissatīti na ekaṁsena tassa kammaṁ diṭṭheyeva dhamme vipākanti paccessati, aparamhi vā pariyāye bhavissati. Yaṁ vā atītaṁ vipākāya paccupaṭṭhitaṁ, tappaccayāni cetāni, ye yathā mahākammavibhaṅge “tenāyaṁ vibhajjabyākaraṇiyo niddeso dhammacārino yā bhaddikā bhatī”ti. 63 Tattha katamā parivattanā? Assaddhiyaṁ dussīlyaṁ yaṁ maccheraṁ duppaññaṁ ca yañca paṭipakkhena pahīnā bhavanti, ayaṁ parivattanā. 64 Tattha katamaṁ vevacanaṁ? Yaṁ taṁ cittaṁ dīgharattaṁ paribhāvitaṁ cittaṁ manoviññāṇaṁ …pe… yaṁ saddhābalaṁ saddhindriyaṁ, yaṁ sīlaṁ taṁ sucaritaṁ, saṁyamo niyamo damo khandhatā imāni tassa vevacanāni. Yo cāgo so paṭinissaggo alobho vosaggo cāgoyiṭṭhānaṁ. Yā paññā sā paññattā paññappabhā paññindriyaṁ paññābalaṁ. 65 Tattha katamā paññatti? Yaṁ taṁ cittaṁ bījaṁ paññattiyā paññattaṁ. Paribhāvanā vāsanā paññattiyā paññatti. Saddhā pasādapaññattiyā paññattā. Sīlaṁ sucaritapaññattiyā paññattaṁ. Cāgo puññakiriyapaññattiyā paññatto. Paññā vīmaṁsapaññattiyā paññattā. Ime tayo dhammā saddhā sīlaṁ cāgo paññavato pārisuddhiṁ gacchanti. 66 Tattha katamo otaraṇo? Yaṁ cittaṁ, taṁ khandhesu viññāṇakkhandho, dhātūsu manoviññāṇadhātu, āyatanesu manāyatanaṁ. Ye cattāro dhammā, te khandhesu saṅkhārakkhandhe pariyāpannā …pe… dhātūsu āyatanesu. 67 Tattha katamo sodhano hāro? Idaṁ bhagavato bhāsitaṁ mahānāmena sakkena pucchitena sabbaṁ taṁ niyuttaṁ. 68 Tattha katamo adhiṭṭhāno? Idaṁ cittaṁ vemattatāya paññattaṁ akusalehi cittehi aparibhāvitehi paribhāvitanti yāni puna paribhāvitāni aññesampi tattha upādāya paññattaṁ sabbepime cattāro dhammā ekattatāya paññattā. Bhaddikā bhatīti kāmabhogino teva rūpadhātu arūpadhātu manussāti sabbā bhaddikā bhati tadeva kathāya paññattaṁ, ayaṁ paññatti. 69 Tattha katamo parikkhāro? Cittassa indriyāni paccayo ādhipateyyapaccayatāya manasikāro. Hetupaccayatāya paccayo. Saddhāya lokikā paññā hetupaccayatāya paccayo. Yoniso ca manasikāro paccayo. Sīlassa patirūpadesavāso paccayo. Attasammāpaṇidhānañca hetu. Cāgassa alobho hetu. Avippaṭisāro ca hetupaccayo. Paññā parato ca ghoso ajjhattañca yoniso manasikāro hetupaccayo ca. 70 Tattha katamo samāropano? Yaṁ taṁ cittaṁ dīgharattaṁ paribhāvitanti cetasikāpi. Ettha sabbe dhammā paribhāvitā bhaddikā te bhati bhavissati, bhaddikā upapattiko abhisamparāyo. Iti ye keci manussakā upabhogaparibhogā sabbe bhaddikā bhatiyeva, ayaṁ samāropano. 71 Uddhaṁ adho sabbadhi vītarāgoti gāthā. Tattha kiṁ uddhaṁ nāma? Yaṁ ito uddhaṁ bhavissati 2503 --- pe8 1:71 anāgāmī, idaṁ uddhaṁ. Adho nāma yamatikkantamatītaṁ, idamavoca apadānatanti uddhaṁ. Tattha atītena sassatadiṭṭhi pubbantākappikānaṁ aparantadiṭṭhi kesañci, ucchedadiṭṭhiṁ yaṁ vuttakappikānaṁ imā ceva diṭṭhiyo ucchedadiṭṭhi ca sassatadiṭṭhi ca. Tatthāyaṁ sassatadiṭṭhi imāni pannarasa padāni sakkāyadiṭṭhi sassataṁ bhajanti. Rūpavantaṁ me attā, attani me rūpaṁ, rūpaṁ me attāti yaduccate paññaṁ paridahanti. Yā ucchedadiṭṭhi sā pañcasatāni ucchedaṁ bhajanti. Te “taṁ jīvaṁ taṁ sarīran”ti passanti, rūpaṁ me attāti tathārūpā catubbidhā sakkāyadiṭṭhi ucchedena ca sassatena ca. Evaṁ pañcasu khandhesu vīsativatthukāya diṭṭhiyā pannarasa padāni pubbantaṁ bhajanti. Sassatadiṭṭhiyā pañca padāni aparantaṁ bhajanti ucchedadiṭṭhiyā. Tattha “ayamahamasmī”ti passantā rūpaṁ attato samanupassati, so ucchedavādī rūpavantañca attānaṁ, attani ca rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attāti so passati cāti iti ucchedadiṭṭhi ca, attato paṭissarati sassatadiṭṭhi pubbantato ca paṭissarati. “Ayamahamasmī”ti na samanupassati. Tassa diṭṭhāsavā pahānaṁ gacchanti. Yo tīsu addhāsu pubbante ca aparante ca tena tena niddiṭṭhānena uddhaṁ adho sabbadhi vītarāgo “ahamasmī”ti na anupassatīti iminā dvārena iminā payogena iminā upāyena idaṁ dassanabhūmi ca sotāpattiphalañca so ariyo payogo anabhāvaṅgatena saṁsārena apunabbhavāti yo koci ariyo payogo punabbhavāya mudūni vā pañcindriyāni majjhāni adhimattāni vā sabbaṁ apunabbhavappahānāya saṁvattanti. Ahanti diṭṭhogho kāmogho bhavogho avijjogho ca odhiso. Tattha desanāhārena cattāri saccāni pañcahi indriyehi sotāpattiphalena ca dve saccāni maggo ca nirodho ca. Sakkāyasamudayena dve saccāni dukkhañca samudayo ca, ayaṁ desanā hāro. 72 Tattha katamo vicayo? “Ayamahamasmī”ti asamanupassanto tīṇi dassanappahātabbāni saṁyojanāni pajahati. Ayaṁ vicayo. 73 Tattha katamā yutti? Tividhā puggalā koci ugghaṭitaññū koci vipañcitaññū koci neyyo. Ugghaṭitaññū tikkhindriyo ca tato vipañcitaññū mudindriyo tato mudindriyehi neyyo. Tattha ugghaṭitaññū tikkhindriyatāya dassanabhūmimāgamma sotāpattiphalaṁ pāpuṇāti, ekabījako bhavati. Ayaṁ paṭhamo sotāpanno. Vipañcitaññū mudūhi indriyehi dassanabhūmimāgamma sotāpattiphalaṁ pāpuṇāti, kolaṅkolo ca hoti. Ayaṁ dutiyo sotāpanno. Tattha neyyo dassanabhūmimāgamma sotāpattiphalaṁ pāpuṇāti, sattakkhattuparamo ca bhavati. Ayaṁ tatiyo sotāpanno. 74 Atthi esā yutti mudumajjhādhimattehi indriyehi mudumajjhādhimattaṁ bhūmiṁ sacchikareyya sakkāyadiṭṭhippahānena vā diṭṭhigatāni pajahati. Ayaṁ yutti. 75 Tattha katamo padaṭṭhāno? Tattha sakkāyadiṭṭhi sabbamicchādiṭṭhiyā padaṭṭhānaṁ. Sakkāyo nāmarūpassa padaṭṭhānaṁ. Nāmarūpaṁ sakkāyadiṭṭhiyā padaṭṭhānaṁ. Pañca indriyāni rūpīni rūparāgassa padaṭṭhānaṁ. Saḷāyatanaṁ ahaṅkārassa padaṭṭhānaṁ. Tattha katamo lakkhaṇo? Dvīsu diṭṭhīsu pahīnāsu tattha ekā diṭṭhi diṭṭhigatāni pahānaṁ gacchanti. Uddhaṁ ca adho ca vītarāgo sabbarajanīyesu vītarāgo hoti. Tajjā parabhūmiyaṁ, idaṁ paccayanti yathābhūtaṁ passati. So sabbapaṭiccasamuppādaṁ āmasati. Ayaṁ lakkhaṇo hāro. 76 Tattha katamo catubyūho hāro? Imamhi sutte bhagavato ko adhippāyo? Ye sattā ye nābhiramissanti, te diṭṭhippahānāya vāyamissanti. Ayamettha bhagavato adhippāyo. Ayaṁ catubyūho hāro. 77 Tattha katamo āvaṭṭo hāro? Yānimāni mudūni pañcindriyāni tāni orambhāgiyāni pañcindriyāni. Sabbena sabbaṁ samūhananti abhijjhābyāpādo ca bhāvanākārena sekkhāya vimuttiyā balaṁ saddhā, uddhambhāgiyāni diṭṭhivasena balaṁ saddhā, vīriyindriyaṁ ārabhitattā satindriyaṁ paggahitattā accantaṁ niṭṭhaṁ gacchanti. Tattha yāni indriyāni, ayaṁ maggo saṅkilesappahānaṁ. Ayaṁ nirodho āyatiṁ anuppādadhammo, idaṁ dukkhaṁ. Ayaṁ āvaṭṭo hāro. 78 Tattha katamo vibhatti hāro? “Ayamahamasmī”ti yo samanupassati, so ca kho adhimattena lokikā yaṁ bhūmiyaṁ na tu ariyena payogena so sakkāyadiṭṭhi pajahati. Yaṁ vuccati tajjāya bhūmiyā adhimattāya. Tattha tajjāya bhūmiyaṁ pañcahi ākārehi adhimattataṁ 2504 --- pe8 1:78 paṭilabhati sīlena vatena bāhusaccena samādhinā nekkhammasukhena. Tattha appatte pattasaññī adhimānaṁ gaṇhāti. Etasmiṁyeva vatthuppattiyaṁ bhagavā idaṁ suttaṁ bhāsati. Sīlavā vatamattenāti. Tattha yo appatte pattasaññī tassa yo samādhi, so sāmiso kāpurisasevito pana so kāpurisā vuccanti puthujjanā. Āmisaṁ yañca ariyamaggamāgamma lokikā anariyaṁ tena samādhi hoti anariyo kāpurisasevito. Yo pana ariyākārena yathābhūtaṁ na jānāti na passati, so adhigamanaṁ pajahati yo ariyena samādhinā akāpurisasevitena nirāmisena nīyati, tattha akāpurisā vuccanti ariyapuggalā. Yo tehi sevito samādhi, so akāpurisasevito. Tasmā ekaṁ vibhajjabyākaraṇīyaṁ “ayamahamasmī”ti asamanupassanto tathā pāteti. 79 Tattha katamā parivattanā? Imāya dassanabhūmiyā kilesā pahātabbā, tehi pahīyanti aniddiṭṭhāpi bhagavatā niddisitabbā yo. 80 Tattha katamaṁ vevacanaṁ? Yā sakkāyadiṭṭhiyā attadiṭṭhiyā. Ayaṁ bhūmi. Ye kilesā pahātabbā. Te appahīyanti aniddiṭṭhāpi bhagavatā sassatadiṭṭhi ca ucchedadiṭṭhi ca, sā pariyantadiṭṭhi ca. Yā apariyantadiṭṭhi ca, sā sassatadiṭṭhi ca. Yā ucchedadiṭṭhi, sā natthikā diṭṭhi. Yā sassatadiṭṭhi, sā akiriyadiṭṭhi. Idaṁ vevacanaṁ. 81 Tattha katamā paññatti? Taṇhā saṁyojanapaññattiyā paññattā. Maggo paṭilābhapaññattiyā paññatto. Indriyā paṭilābhapaññattiyā paññattāti. Tattha katamo otaraṇo? Sakkāyo dukkhaṁ dassanappahātabbo. Samudayo maggo. Indriyāni tāni ca niddiṭṭhāni khandhadhātuāyatanesu. 82 Tattha katamo sodhano hāro? Yañhi ārabbha bhagavatā idaṁ suttaṁ bhāsitaṁ, so ārabbha niddiṭṭho. Tattha katamo parikkhāro? Nāmarūpassa hetupaccayopi viññāṇaṁ hetu bījaṁ. Tena avijjā ca saṅkhārā ca paccayo. Nivattinayo na aparo pariyāyo sabbabhavo, ye ca sabbabhavassa hetu parabhaṇḍapaccayo iti sammādiṭṭhi parato ca ghoso yoniso ca manasikāro paccayo. Yā paññā uppādeti, esā hetu sammādiṭṭhiyā sammāsaṅkappo bhavati, yā sammāsamādhi, ayaṁ parikkhāro. 83 Tattha katamo samāropano? “Ayamahamasmī”ti asamanupassī dukkhato rogato …pe… pannarasa padāni. Sīlāni bhagavā kimatthiyāni kimānisaṁsāni. Sīlāni, ānanda, avippaṭisāratthāni yāva vimutti. Tattha duvidho attho—purisattho ca vacanattho ca. 84 Tattha katamo purisattho? Yāyaṁ na pacchānutāpitā ayaṁ avippaṭisāro, ayaṁ purisattho. Yathā koci brūhayati imatthamāsevati so bhaṇeyya, kiñci mamettha adhīnaṁ tassatthāya idaṁ kiriyaṁ ārabhāmīti. Ayaṁ purisattho. 85 Tattha katamo vacanattho? Sīlāni kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā sucaritaṁ avippaṭisāroti. Tattha sīlassa vatassa ca bhāsoyeva. Anaññā sugatakammatā sucaritaṁ ayaṁ avippaṭisāro. Evaṁ yāva vimuttīti ekamekasmiṁ pade dve atthā—purisattho ca vacanattho ca, yathā imamhi sutte evaṁ sabbesu suttesu dve dve atthā. Ayaṁ hi paramattho uttamattho ca. Yaṁ nibbānasacchikaṁ nissāya yaṁ sakaṁ sacchikātabbaṁ bhavati, so vuccati katassa katthoti. Ayaṁ puna vevacanaṁ sampajānāti. Iminā niyuttatthamabhilabbhanti vacanattho. Tattha yaṁ atthaṁ sāvako abhikaṅkhati. Tassa yo paṭilābho, ayaṁ purisattho. Yaṁ yaṁ bhagavā dhammaṁ deseti, tassa tassa dhammassa yā atthaviññatti. Ayaṁ attho, tattha sīlānaṁ avippaṭisāro atthopi ānisaṁsopi. Eso ca ānisaṁso yaṁ duggatiṁ na gacchati. Yathā taṁ bhagavatā esānisaṁso dhamme suciṇṇe na duggatiṁ gacchati dhammacārī, ayaṁ attho. 86 Yaṁ puriso bhāvanābhūmiyaṁ sīlāni ārabbha sīlena saṁyutto hoti evaṁ yāva vimutti tathā sīlakkhandho. Tattha yo ca avippaṭisāro anusayavasena niddiṭṭho, tañca sīlaṁ ayaṁ sīlakkhandho. Pāmojjapītipassaddhīti ca samādhindriyena, ayaṁ samādhikkhandho. Yaṁ samāhito yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ paññākkhandho. Ime tayo khandhā sīlaṁ samādhi paññā ca tathā sīlaṁ paripūreti yaṁ vīriyindriyaṁ tena kāraṇena so sīlaṁ paripūreti, anuppannassa ca akusalassa anuppādāya vāyamati, uppannassa ca pahānāya anuppannassa ca kusalassa uppādāya, uppannassa ca kusalassa bhiyyobhāvāya iti vīriyindriyaṁ niddiṭṭhaṁ. Tattha yo samādhikkhandho, idaṁ samādhindriyaṁ. Paññākkhandho 2505 --- pe8 1:86 paññindriyaṁ, taṁ catūsu sammappadhānesu daṭṭhabbaṁ. Tathā yo anuppannassa ca akusalassa anuppādāya vāyamati, idaṁ paṭhamaṁ sammappadhānaṁ. Yaṁ uppannassa, idaṁ dutiyaṁ. Cattāri sammappadhānāni catūsu jhānesu passitabbāni. Tathā sīlakkhandhena nekkhammadhātu ca adhikā, tayo ca vitakkā nekkhammavitakko abyāpādavitakko avihiṁsāvitakko ca. Sādhāraṇabhūtā. Yā piyāyamānassa pāmojjena idaṁ kāyikaṁ sukhaṁ ānitaṁ aniyamītipemena, idaṁ dukkhaṁ. Yo tattha avikkhepo, ayaṁ samādhi. Idaṁ pañcaṅgikaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ. Yā cetasikā passaddhi savitakkaṁ savicāraṁ virodhanaṁ, yo kileso ca paridāho, so paṭhame jhāne niruddho. Tathā yā ca kilesapassaddhi yā ca vitakkavicārānaṁ passaddhi, ubhayepi ete dhamme passaddhāyaṁ. Tattha kāyassa cittassa ca sukhaṁ sukhāyanā, idaṁ pītisukhino passaddhi. Yopi ekodibhāvo cittassa, tena ekodibhāvena yaṁ cittassa ajjhattaṁ sampasādanaṁ, idaṁ catutthaṁ jhānaṅgaṁ. Iti ajjhattañca sampasādo cetaso ca ekodibhāvo pīti ca sukhañca, idaṁ dutiyaṁ jhānaṁ caturaṅgikaṁ. Yo passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, tena adhimattena sukhena pharitvā sukhaṁ cetasikaṁ yaṁ, so pītivītarāgo evaṁ tassa pītivītarāgatāya upekkhaṁ paṭilabhati. So pītiyā ca virāgā upekkhaṁ paṭilabhati. Sukhañca paṭisaṁvedeti. Sati ca sammā paññāya paṭilabhati. Sace sati ekaggatā idaṁ pañcaṅgikaṁ tatiyaṁ jhānaṁ. Yaṁ sukhino cittaṁ samādhiyati, ayaṁ ekaggatāya parāvidhānabhāgiyā, paṭhame jhāne atthi cittekaggatā no cakkhussa vedanā sabbaṁ pāripūriṁ gacchati. Yathā catutthe jhāne, tathā yā upekkhā passambhayaṁ satisampajaññaṁ cittekaggatā ca, idaṁ catutthaṁ jhānaṁ. 87 Yathā samādhi dassayitabbaṁ, tathā paññindriyaṁ taṁ catūsu ariyasaccesu passitabbaṁ. Yaṁ samāhito yathābhūtaṁ pajānāti, sā pajānanā catubbidhā asubhato dukkhato anattato ca, yadārammaṇaṁ taṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ, yaṁ pajānanto nibbindati vimuccati tathā yaṁ kāmāsavassa pahānaṁ bhavāsavassa diṭṭhāsavassa avijjāsavassa, ayaṁ nirodho appahīnabhūmiyaṁ āsavasamudayo. Imāni cattāri ariyasaccāni yathā paññindriyaṁ passitabbaṁ. Yathāyaṁ samāhito yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ dassanabhūmi. Sotāpattiphalañca yathābhūtaṁ pajānanto nibbindatīti, idaṁ tanukañca. Kāmarāgabyāpādaṁ sakadāgāmiphalañca yaṁ nibbindati virajjati, ayaṁ paṭhamajjhānabhāvanābhūmi ca rāgavirāgā cetovimutti anāgāmiphalañca. Yaṁ vimutti vimuccati, ayaṁ avijjāvirāgā paññāvimutti arahattañca. Ime avippaṭisārā ca vīriyindriyañca cattāro sammappadhānā avippaṭisārā tañca upari yāva samādhi, evaṁ te cattāri jhānāni samādhindriyañca yaṁ samāhito yathābhūtaṁ pajānāti. Ime cattāro satipaṭṭhānā sīlapāripūrimupādāya cāgasaṁhitena ca nibbedhikānañca nimittānaṁ anāvilamanā, idaṁ satindriyaṁ cattāro satipaṭṭhānā. Yaṁ puna imāya dhammadesanāya tīsu ṭhānesu diṭṭhogamanakindriyaṁ kilesapahānena ca sekkhasīlaṁ, idaṁ saddhindriyaṁ. Cattāri ca sotāpattiyaṅgāni phalāni. Samādhindriyāni sopaniyāhārīni sabbasuttesu niddisitabbāni. Yaṁ jhānaṁ paṭilabhanaṁ vīriyagahitaṁyeva ñāṇaṁ paṭissarato, ayaṁ sutamayī paññā. Yo samādhi pubbāparanimittābhāso anomagatitāya yathākāmo, ayaṁ cintāmayī paññā, yaṁ tathāsamāhito yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ bhāvanāmayī paññā. Ayaṁ suttaniddeso. 88 Imaṁ suttaṁ nibbedhabhāgiyaṁ bujjhakāradhikaṁ bujjhitabbaṁ. Yehi aṅgehi samannāgataṁ taṁ bujjhissanti tassa aṅgāni bujjhissanti, tena bojjhaṅgā. Tathā ādito yāva sīlaṁ vataṁ cetanā karaṇīyā, kissa sīlāni pāripūreti. Anuppannassa ca akusalassa anuppādāya uppannassa ca akusalassa pahānāya anuppannassa kusalassa uppādāya uppannassa ca kusalassa bhiyyobhāvāya, idaṁ vīriyaṁ tassa tassa bujjhitassa aṅganti. Ayaṁ vīriyasambojjhaṅgo. Iminā vīriyena dve dhammā ādito avippaṭisāro pāmojjañca yā puna pīti avippaṭisārapaccayā pāmojjapaccayā, ayaṁ pītisambojjhaṅgo. Yaṁ pītimanassa kāyo passambhati. Ayaṁ passaddhisambojjhaṅgo. Tena kāyikasukhamānitaṁ yaṁ sukhino cittaṁ samādhiyati, ayaṁ samādhisambojjhaṅgo. Yaṁ samāhito yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ 2506 --- pe8 1:88 dhammavicayasambojjhaṅgo. Yā sīlamupādāya pañcannaṁ bojjhaṅgānaṁ upādāyānulomatā nimittāyanā pītibhāgiyānañca visesabhāgiyānañca apilāpanatā sahagatā hoti anavamaggo, ayaṁ satisambojjhaṅgo. Yaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, accāraddhavīriyaṁ karoti. Uddhaccabhūmīti katā abhipatthitaṁ peseti. Kosajjabhūmīti garahito rahitehi aṅgehi bujjhati yaṁ cakkhusamathapathaṁ, sā upekkhāti. Tena sā upekkhā tassa bojjhaṅgassa aṅganti karitvā upekkhāsambojjhaṅgoti vuccate. Eso suttaniddeso. 89 Tattha katamā desanā? Asmiṁ sutte cattāri ariyasaccāni desitāni. Tattha katamo vicayo? Sīlavato avippaṭisāro yāva vimutti imissāya pucchāya minikimatthassamīti dve padāni pucchā dve padāni visajjanāni dvīhi padehi dve abhiññaṁ dvīhi ceva padehi visajjanā kiṁ pucchati nibbādhikaṁ kāyabhūmiṁ kammassa tathā hi patiṭṭhā ca asekkhe dhamme uppādeti. Tattha katamā yutti? Sīlavato avippaṭisāro bhavati kiṁ nicchandassa ca virāgo atthi esā yutti. Tattha katamaṁ padaṭṭhānaṁ? Vīriyaṁ vīriyindriyassa padaṭṭhānaṁ. Samādhi samādhindriyassa padaṭṭhānaṁ. Paññā paññindriyassa padaṭṭhānaṁ. Vīriyaṁ adosassa padaṭṭhānaṁ. Samādhi alobhassa padaṭṭhānaṁ. Paññā amohassa padaṭṭhānaṁ. Vīriyindriyaṁ tiṇṇaṁ maggaṅgānaṁ padaṭṭhānaṁ, sammāvācāya sammākammantassa sammāājīvassa. Samādhindriyaṁ tiṇṇaṁ maggaṅgānaṁ padaṭṭhānaṁ, sammāsaṅkappassa sammāvācāya sammāsamādhino. Paññindriyaṁ dvinnaṁ maggaṅgānaṁ padaṭṭhānaṁ, sammāsatiyā sammādiṭṭhiyā ca. 90 Tattha katamo lakkhaṇo? Sīlakkhandhe vutte sabbe tayo khandhā vuttā bhavanti, sīlameva hi selopamatā yathā selo sabbapaccatthikehi akaraṇīyo evaṁ taṁ cittaṁ sabbakilesehi na kampatīti, ayaṁ amoho. Virattaṁ rajanīyesūti ayaṁ alobho. Kopaneyye na kuppatīti ayaṁ adoso. Tattha paññā amoho kusalamūlaṁ, alobho alobhoyeva, adoso adosoyeva. Imehi tīhi kusalamūlehi sekkhabhūmiyaṁ ṭhito asekkhamaggaṁ uppādeti. Sekkhabhūmi sampattikammadhamme uppādeti, sā ca sammāvimutti, yañca vimuttirasañāṇadassanaṁ ime dasa asekkhānaṁ arahattaṁ dhammā. Tattha aṭṭhaṅgikena maggena catubbidhā bhāvanāpi labbhati. Sīlabhāvanā kāyabhāvanā cittabhāvanā paññābhāvanā ca. Tattha sammākammantena sammāājīvena ca kāyo bhāvito. Sammāvācāya sammāvāyāmena ca sīlaṁ bhāvitaṁ. Sammāsaṅkappena sammāsamādhinā ca cittaṁ bhāvitaṁ. Sammādiṭṭhiyā sammāsatiyā ca paññā bhāvitā. Imāya catubbidhāya bhāvanāya dve dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti cittaṁ paññañca. Cittaṁ bhāvanāya samatho, paññā bhāvanāya vipassanā. Tattha paññā avijjāpahānena cittaṁ upakkilesehi amissīkatanti. Paññā bhāvanāya cittabhāvanaṁyeva paripūreti. Evaṁ yassa subhāvitaṁ cittaṁ kuto taṁ dukkhamessatīti. Api ca kho pana tassa āyasmato abyāpādadhātu adhimuttā, na so petaṁ samāpanno tassa saṅkhāpahāraṁ deti, saṅkhāvitakkite sarīre dukkhaṁ na vediyati, ayaṁ suttattho. 91 Tattha katamā desanā? Imamhi sutte dasa asekkhā arahattadhammā desitā appamāṇā ca sammā vibhāvanā. Tattha katamo vicayo? Selopamatā ye ye dhammā vedanīyasukhadukkhopagatā, te sabbe nirūpaṁ vānupassantānaṁ vūpagatā kāyato vedayitaparikkhāro appavattito dukkhaṁ na vediyati. Tattha katamā yutti, yassevaṁ bhāvitaṁ cittaṁ kuto taṁ dukkhamessatīti. Tīsu bhāvanāsu dukkhaṁ nakkhamati cittaṁ cittabhāvanāya ca. Nirodhabhāvanāya ca ānantarikā samādhibhāvanāya ca. Iti yassevaṁ bhāvitaṁ cittanti samādhi phalassa padaṭṭhānaṁ. 92 Tattha katamo lakkhaṇo? Yassevaṁ bhāvitaṁ cittanti cittāni bhāvitāni yathā paṭhamaṁ niddiṭṭhāni paññā sīlaṁ kāyo cittaṁ, sīlampi subhāvitaṁ kāyikacetasikañca ṭhitattā nānupakampatīti vedanāpi tathā saññāpi saṅkhārāpi. Kuto taṁ dukkhamessatīti sukhampi nānugacchati, adukkhamasukhampi nāgatanti. 93 Tattha katamo catubyūho hāro? Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye dukkhena adhikā bhavissanti, te evarūpāhi samāpattīhi virahissanti. Ayamettha bhagavato adhippāyo. Ye ca appasannā, te hi bhavissanti, pasannānañca pītipāmojjaṁ bhavissati, ayaṁ tattha bhagavato adhippāyo. Āvaṭṭoti natthi 2507 --- pe8 1:93 āvaṭṭanassa bhūmi. 94 Vibhattīti yassevaṁ bhāvitaṁ cittaṁ kuto taṁ dukkhamessatīti duvidho niddeso—dukkhahetuniddeso ca paṭipakkhaniddeso ca. Ko so dukkhahetu? Yato dukkhaṁ āgacchati paṭipakkhe vutte sesadhammānaṁ sīlaṁ hetu ca paccayo ca, te sabbe dhammā vuttā honti. Ekabodhipakkhiye dhamme vutte sabbe bodhagamanīyā dhammā vuttā bhavanti. 95 Tattha katamo catubyūho hāro? Imamhi sutte bhagavato ko adhippāyo? Ye avippaṭisārena chandikā, te sīlapāripūrī bhavanti pāmojjachandikā avippaṭisārīpāripūrī, ayamettha bhagavato adhippāyo …pe… ayaṁ catubyūho hāro. 96 Tattha katamo āvaṭṭo? Idaṁ suttaṁ nibbedhabhāgiyaṁ. Yo nibbedho, ayaṁ nirodho. Yena nibbijjhati, so maggo. Yaṁ nibbijjhati, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ nibbedhagāminā maggena pahīyati, samudayoyaṁ vutto. 97 Tattha katamā vibhatti? Sīlavato avippaṭisāroti vibhajjabyākaraṇīyaṁ, parāmasantassa natthi avippaṭisāro yāva dosakataṁ kāyena vā vācāya vā akusalaṁ ārabhati. Kiñcipissa evaṁ hoti “sukatametaṁ sucaritametaṁ no cassa tena avippaṭisārena pāmojjaṁ jāyati yāva vimutti, tassa sīlavato avippaṭisāro”ti vibhajjabyākaraṇīyaṁ, ayaṁ vibhattihāro. 98 Tattha katamā parivattanā? Imehi sattahi upanisāsampattīhi ekādasa upanisā vibhattiyaṁ pajahānaṁ pajahanti, ayaṁ parivattanā. 99 Tattha katamā vevacanā? Imesaṁ ariyadhammānaṁ balabojjhaṅgavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ imāni vevacanāni. 100 Tattha katamā paññatti? Sīlavato avippaṭisāroti sīlakkhandhe nekkhammapaññattiyā paññattaṁ, nisajjapaññatti ca evaṁ dasa aṅgāni dvīhi dvīhi aṅgehi paññattāni. 101 Tattha katamo otaraṇo? Idaṁ nibbedhabhāgiyasuttaṁ pañcasu otiṇṇaṁ yathā yaṁ paṭhamaṁ niddiṭṭhaṁ evamindriyādikhandhadhātuāyatanesu niddisitabbāni. 102 Tattha katamo sodhano hāro? Sīlavato avippaṭisāroti na tāva suddho ārambho avippaṭisārino pāmojjanti na tāva suddho ārambho yāni ekādasa padāni desitāni yadā tadā suddho ārambho, ayaṁ sodhano. 103 Tattha katamo adhiṭṭhāno? Sīlavemattatāya paññattaṁ evaṁ dasa padāni sabbāni sīlakkhandhassa ānisaṁso, te ca patirūpadesavāso ca paccayo attasammāpaṇidhānañca hetu, samādhikkhandhassa sukhaṁ hetu passaddhi paccayo, yena jhānasahajāti ca ṭhānanti jhānaṅgā aparo pariyāyo kāmesu ādīnavānupassanā samādhino paccayo nekkhamme ānisaṁsadassāvitā hetu. 104 Tattha katamā samāropanā? Yaṁ vīriyindriyaṁ, so sīlakkhandho. Yaṁ sīlaṁ, te cattāro dhammā padhānā. Yaṁ dhammānudhammapaṭipatti, so pātimokkhasaṁvaro. 105 Yassa selopamaṁ cittanti gāthā, selopamanti upamā yathā selo vātena na kampati na uṇhena na sītena saṅkampati. Yathā anekā acetanā, te uṇhena milāyanti, sītena avasussanti, vātena bhajanti. Na evaṁ selo (…) virattaṁ rajanīyesu dosanīye na dussatīti kāraṇaṁ dosanīye domanassantaṁ, na duṭṭhena vā kampati uṇhena vā, so milāyati sītena vā avasussati, evaṁ cittaṁ rāgena nānussati sītena kampatīti. Kiṅkāraṇaṁ? Virattaṁ rajanīyesu dosanīye na dussati. Kiṅkāraṇaṁ? Dosanīye panassanti na dussati, aduṭṭhaṁ taṁ na kosissanti, tena kuppanīye na kuppati, yassevaṁ bhāvitaṁ cittaṁ kuto taṁ dukkhaniddeso ca kuto evarūpassa dukkhaṁ āgamissatīti niddiṭṭhaṁ. 106 Parivattanāti kuto taṁ dukkhamessatīti yaṁ cetasikaṁ sukhaṁ anupādisesā ayaṁ natthi sopādisesā ayaṁ atthi. Puna evamāhaṁsu taṁ khaṇaṁ taṁ muhuttaṁ ubhayameva avedayitaṁ sopādisesaṁ yañca anupādisesaṁ yañca taṁ khaṇaṁ taṁ muhuttaṁ anupādisesaṁ yañca sopādisesaṁ ca avedayitaṁ. Sukhamāpannassa anāvattikanti ayamettha viseso parivattanā. 107 Tattha katamo vevacano? Yassevaṁ bhāvitaṁ cittaṁ vā bhāvitaṁ subhāvitaṁ anuṭṭhitaṁ vatthukataṁ susamāraddhaṁ. Cittanti mano viññāṇaṁ manindriyaṁ manoviññāṇadhātu. 108 Tattha katamā paññatti? Cittaṁ mano saṅkhārā vūpasamapaññattiyā paññattaṁ. Samādhi asekkhapaññattiyā paññatto. Dukkhaṁ ucchinnapaññattiyā paññattaṁ. 109 Tattha katamo otaraṇo? Citte niddiṭṭhe pañcakkhandhā niddiṭṭhā honti, ayaṁ khandhesu otaraṇo, manoviññāṇadhātuyā niddiṭṭhāya aṭṭhārasa dhātuyo niddiṭṭhā 2508 --- pe8 1:109 honti, ayaṁ dhātūsu otaraṇo. Manāyatane niddiṭṭhe sabbāni āyatanāni niddiṭṭhāni honti. Tattha manāyatanaṁ nāmarūpassa padaṭṭhānaṁ. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ. Tathā paṭiccasamuppāde. Ayaṁ otaraṇo. Tattha katamo sodhano suddhoyeva ārambho. 110 Tattha katamo adhiṭṭhāno? Chaḷindriyaṁ bhāvanā ekattāyaṁ paññatti chaṭṭhitena kāyo ekattāya paññatto. 111 Tattha katamo parikkhāro? Cittassa pubbahetu samuppādāya manasikāro ca tappoṇatā ca yaṁ asamāhitabhūmiyaṁ ca visesadhammānaṁ abhāvitattā cittasatataṁ gacchati, sace samādhino sukhaṁ hetu avippaṭisāro paccayo, ayaṁ hetu ayaṁ paccayo parikkhāro. 112 Tattha katamā samāropanā? Yassevaṁ bhāvitanti tassa dhammā samāropayitabbā. Kāyo sīlaṁ paññā bhāvitacittanti anabhirataṁ anapaṇataṁ anekaṁ anutaṁ anāpajjāsattaṁ ayaṁ samaññāyatanā na tassa sekkhassa sammāsamādhi sabbe asekkhā dasa arahantadhammā niddiṭṭhā honti. Asekkhabhāgiyāni suttāni. 113 Yassa nūna, bhante, kāyagatāsati abhāvitā, ayaṁ so aññataraṁ sabrahmacāriṁ āsajja samāpajja appaṭinissajja janapadacārikaṁ pakkameyya, so āyasmā imasmiṁ vippaṭijānāti dve pajāni paṭijānāti cittabhāvanāyañca diṭṭhiyā pahānaṁ, kāyabhāvanāyañca diṭṭhippahānaṁ, kāyabhāvanāyañca taṇhāpahānaṁ, yaṁ paṭhamaṁ upamaṁ karoti. Asucināpi sucināpi pathavī neva aṭṭiyati na jigucchati na pītipāmojjaṁ paṭilabhati, evameva hi pathavīsamena so cetasā anvayena appakena averena abyāpajjena viharāmīti. Iti so āyasmā kiṁ paṭijānāti, kāyabhāvanāya sukhindriyapahānaṁ paṭijānāti, cittabhāvanāya somanassindriyapahānaṁ paṭijānāti. Kāyikā vedanā rāgānusayamanugatānaṁ sukhindriyaṁ paṭikkhipati. Na hi vedanākkhandhaṁ yā cetasikā sukhavedanā tattha ayaṁ paṭilābhapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ. Sotaṁ paṭikkhipati, na hi manosamphassajaṁ vedanaṁ. Tattha catūsu mahābhūtesu rūpakkhandhassa anusayapaṭighapahānaṁ bhaṇati. Kāme rūpañca tañca asekkhabhūmiyaṁ. Kāye kāyānupassanā diṭṭhadhammasukhavihārañca. Balena ca ussāhena ca sabbaṁ manasi katattānaṁ pahānaṁ medaṁ katālikāya ca purisena ca maṇḍanakajātikena ca, etehi imassa mātāpitusambhūtaṁ paccavekkhaṇaṁ, so kāyena ca kāyānupassanāya ca cittena ca cittānupassanāya ca dve dhamme dhāreti. Kāyakilesavatthuṁ cittena ca cittasannissaye cittena subhāvitena sattannaṁ ca samāpattīnaṁ viharituṁ paṭijānāti. 114 Gahapatiputtopamatāya ca yathā gahapatiputtassa nānāraṅgānaṁ vatthakaraṇḍako puṇṇo bhaveyya, so yaṁ yadeva vatthayugaṁ pubbaṇhasamaye ākaṅkhati, pubbaṇhasamaye nibbāpeti, evaṁ majjhanhikasamaye, sāyanhasamaye, evameva so āyasmā cittassa subhāvitattā yathārūpena vihārena ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṁ viharituṁ, tathārūpena pubbaṇhasamayaṁ viharati, majjhanhikasamaye, sāyanhasamaye. Tena vesa āyasmatā upamāya me āsitāya pathavī vā anuttarā indriyabhāvanā bhāvitacittena. Tena so āyasmā idaṁ aṭṭhavidhaṁ bhāvanaṁ paṭijānāti catūsu mahābhūtesu, kāyabhāvanaṁ upakacaṇḍālaṁ purisametakaṁ bhavatalākāsu cittabhāvanaṁ, imāhi bhāvanāhi tāya bhāvanāya ca samathā pāripūrimantehi. Imehi catūhi paññāpāripūrimantehi. 115 Kathaṁ upakacaṇḍālaṁ paṭikūlesu dhammesu appaṭikūlasaññī viharati? Kāyo pakatiyā appaṭikūlaṁ kāye uddhumātakasaññā saṅkhittena nava saññā ime paṭikūlā dhammā ceso āyasmā paṭikūlato ajigucchito kāyagatāsatiyā bhāvanānuyogamanuyutto viharati, na hi tassa jigucchappahāya cittaṁ paṭikūlati. 116 Kathaṁ appaṭikūlesu dhammesu paṭikūlasaññī viharatīti? Kāyo sabbalokassa appaṭikūlo taṁ so āyasmā asubhasaññāya viharati. Evaṁ appaṭikūlesu dhammesu paṭikūlasaññī viharati. 117 Kathaṁ paṭikūlesu ca appaṭikūlesu ca appaṭikūlasaññī viharatīti api sabboyaṁ lokassa yamidaṁ muṇḍo pattapāṇī kulesu piṇḍāya vicarati, tena ca so āyasmā suvaṇṇadubbaṇṇena appaṭikūlasaññī cittena ca kāyena nibbidāsahagatena appaṭikūlasaññī, evaṁ paṭikūlesu appaṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlasaññī viharati. 118 Kathaṁ paṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlasaññī viharati? Paṭikūlesu ca dhammesu 2509 --- pe8 1:118 subhasaññino itthirūpe paṭikūlesu ca jigucchino vinīlakavipubbake tattha so āyasmā paṭikūlasaññī viharati. 119 Kathaṁ paṭikūlesu dhammesu tadubhayaṁ abhinivajjayitvā upekkhako viharati sato ca sampajāno ca? Appaṭikūlesu ca dhammesu subhasaññino itthirūpe paṭikūlesu ca jigucchino vinīlakavipubbake tadubhayaṁ abhinivajjayitvā “netaṁ mama, nesohamasmi, neso me attā”ti viharati. Evaṁ tadubhayaṁ abhinivajjayitvā upekkhako viharati sato sampajāno. 120 Aparo pariyāyo. Tedhātuko lokasannivāso sabbabālaputhujjanānaṁ appaṭikūlasaññā. Tattha ca āyasmā sāriputto appaṭikūlasaññī viharati. Evaṁ appaṭikūlesu dhammesu paṭikūlasaññī viharati. 121 Kathaṁ paṭikūlesu dhammesu appaṭikūlasaññī viharati? Paṭikūlasaññino sabbasekkhā idha kā tedhātuke sabbaloke. Tattha katamo bhūmippatto samādhiphale sacchikato appaṭikūlasaññī viharati? Kiṅkāraṇaṁ? Na hi taṁ atthi yassa lokassa pahānāya paṭikūlasaññī uppādeyya. 122 Kathaṁ paṭikūlesu ca appaṭikūlesu ca dhammesu paṭikūlasaññī viharati? Tedhātuke lokasannivāse yāva kāmalokabhūmatā hi rāgānaṁ vītarāgānaṁ paṭikūlasamatā rūpārūpadhātuṁ appaṭikūlasamatā. Tattha ca āyasmā sāriputto paṭikūlasaññī viharati. Evaṁ paṭikūlesu ca appaṭikūlesu ca dhammesu paṭikūlasaññī viharati. 123 Kathaṁ paṭikūlesu ca appaṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlasaññī viharati? Yaṁ kiñci parato duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ taṁ vacanaṁ appaṭikūlaṁ yāvatā vācaso appatirūpā tathā janassa appaṭikūlasaññā. Tattha āyasmā sāriputto abhiññāya sacchikato appaṭikūlasaññī viharati, evaṁ paṭikūlesu ca appaṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlasaññī viharati. 124 Kathaṁ paṭikūlesu ca appaṭikūlesu ca dhammesu tadubhayaṁ abhinivajjayitvā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno? Yañca nesaṁ samanupassati ye dhammā duccaritā, te dhammā appaṭikūlā. Tattha āyasmā sāriputto iti paṭisañcikkhati ye dhammā duccaritā, te dhammā aniṭṭhavipākā. Ye dhammā sucaritā, te ācayagāmino. So ca sucaritaṁ ācayagāminiṁ karitvā duccaritaṁ aniṭṭhavipākaṁ karitvā tadubhayaṁ abhinivajjayitvā upekkhako viharati. 125 Atha paṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlesu ca paṭikūlasaññī viharati. Taṇhā paṭikūladhammā kiṅkāraṇaṁ? Taṇhāvasena hi sattā dvīhi dhammehi sattā, kabaḷīkāre āhāre rasataṇhāya sattā, phasse sukhasaññāya sattā. Tatthāyasmā sāriputto kabaḷīkāre ca āhāre paṭikūlasaññī viharati, phasse ca dukkhasaññī viharati. Evaṁ paṭikūlesu ca appaṭikūlesu ca paṭikūlasaññī viharati. 126 Kathaṁ paṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlasaññī viharati? Taṇhākkhayaṁ anuttaraṁ nibbānaṁ tathā bālaputhujjanānaṁ paṭikūlasaññā pahatasaññā ca. Tatthāyasmato sāriputtassa appaṭikūlasaññā abyāpādasaññā ca sāmaṁ paññāya passitvā evaṁ paṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlasaññī viharati. 127 Kathaṁ paṭikūlesu ca appaṭikūlesu ca dhammesu appaṭikūlasaññī viharati? Tatiye ca nibbāne paṭikūlasaññino yasena ca kittini ca appaṭikūlasaññino. Tatthāyasmā sāriputto assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ sammāpaññāya paṭijānanto paṭikūlañca appaṭikūlañca dhammaṁ tadubhayaṁ abhinivajjayitvā appaṭikūlasaññī viharati. 128 Kathaṁ paṭikūlaṁ appaṭikūlañca dhammaṁ tadubhayaṁ abhinivajjayitvā upekkhako viharati? Sato ca sampajāno ca, yañca samanupassati anunayo appaṭikūlo dhammo paṭigho ca paṭikūlo dhammo, tatthāyasmā sāriputto anunayassa paṭighappahīnattā upekkhako viharati sato sampajāno ca. Yañcassa samanupassati ayaṁ pañcavidhā anuttarā indriyabhāvanā. Ayaṁ suttaniddeso. 129 Tattha katamo desanāhāro? Imamhi sutte kiṁ desitabbaṁ? Tattha vuccate, imamhi sutte diṭṭhadhammasukhavihāro desito, tathā vimuttaṁ cittaṁ paccavekkhaṇā ca adhipaññādhammaṁ desitaṁ. 130 Tattha katamo vicayo? Ye kāye kāyānupassino viharanti, tesaṁ cittaṁ anunayappaṭighena na viharati anunayappaṭighena cābhiramamānassa cittaṁ samaggataṁ bhavissatīti bhāvanāya balametaṁ, ayaṁ vicayo hāro. 131 Tattha katamo yuttihāro? Kāyabhāvanāya ca cittabhāvanāya ca 2510 --- pe8 1:131 na kiñci sabrahmacārī atimaññissatīti. Atthi esā yutti, ayaṁ yuttihāro. 132 Tattha katamo padaṭṭhāno hāro? Kāyabhāvanāya paṭhamassa sati upaṭṭhānassa padaṭṭhānaṁ. Yā pathavīsamacittatā, sā aniccānupassanāya padaṭṭhānaṁ. 133 Tattha katamo lakkhaṇo? Yaṁ pathavīsamena cetasā viharati attānupassī pathavīsamena gihī viharati. Ko attho pathavīsamenāti? Yathā ye ca selopamatāya akammayuttā evameva pathavīsamo ayaṁ hiriyatāya. Ayaṁ lakkhaṇo. 134 Tattha katamo catubyūho hāro? Imamhi byākaraṇe ko tassa āyasmato adhippāyo? Ye keci arahantā indriyabhāvanaṁ ākaṅkhiyanti, te pathavīsamataṁ uppādayissantīti. Ayaṁ adhippāyo. 135 Tattha katamo āvaṭṭoti? Natthi āvaṭṭassa bhūmi. 136 Tattha katamo vibhatti? Yo kāyānupassī viharati, so pathavīsamacittataṁ paṭilabhissatīti na ekaṁsena. Kiṅkāraṇaṁ? Ye khaṇḍakādichinnakādino, na te pathavīsamacittataṁ paṭilabhanti. Sabbā kāyagatāsati sekkhabhāvanāya nibbānaṁ phalaṁ, ayaṁ vibhatti. 137 Tattha katamo parivattano hāro? Ye kāyānupassino viharissanti, tesaṁyeva kāyapaccayā uppajjeyya āsavā vighātapariḷāhā, ayaṁ parivattano hāro. 138 Tattha katamo otaraṇo? Pañcakkhandhā avitiṇṇā bāvīsatindriyāni, tathā yaṁ manindriyaṁ, taṁ manodhātu manāyatanañca. Yaṁ samādhindriyaṁ, taṁ dhammadhātu dhammāyatanañca. Ayaṁ otaraṇo hāro. 139 Tattha katamo sodhano hāro? Ye ca manasā cattāro bhāvetabbā, te sabbe bhāvitā yaṁ taṁ manena pahīne pattabbataṁ sabbattha etassa ca atthāya ārambho, so attho suddho. Ayaṁ sodhano hāro. 140 Tattha katamo adhiṭṭhāno? Ayaṁ samādhi ekattatāya paññatto, cha kāyā ekattatāya paññattā. Pañcindriyāni rūpīni rūpakāyo. Cha vedanākāyā vedanākāyo. Cha saññākāyā saññākāyo. Cha cetanākāyā cetanākāyo. Cha viññāṇakāyā viññāṇakāyo. Sabbepi ete dhammā dhammakāyotiyeva saṅkhaṁ gacchanti. Ayaṁ adhiṭṭhāno. 141 Parikkhāroti samāpattikosallañca vīthikosallañca hetu. Yañca gocarakosallaṁ yañca kallaṁ taṁ kosallaṁ paccayo. Vodānakosallaṁ hetu, kallaṁ paccayo. Sukhaṁ hetu, abyāpajjaṁ paccayo. Ayaṁ parikkhāro. 142 Tattha katamo samāropanoti? Yathā pathavī sucimpi nikkhīpante asucimpi nikkhitte tādiseyeva evaṁ kāyo manāpikehipi phassehi amanāpikehipi phassehi tādisoyeva paṭighasamphassena vā sukhāya vedanāya tādisaṁ yo cittaṁ. Idaṁ suttaṁ vibhattaṁ saopammaṁ ugghaṭitaññussa puggalassa vibhāgena. Tattha samāropanāya avakāso natthi. 143 Tattha katamaṁ suttaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ? Yato ca kusalehi dhammehi na virodhati, na vaḍḍhati, imaṁ ādīnavaṁ bhagavā deseti, tasmā channaṁ vivareyya, vivaṭaṁ nātivassati, tato ādīnavato vivareyyāti taṁ tīhi dhammehi nābhidhaṁsitāti asubhasaññāya rāgena nābhidhaṁsiyati. Mettāya dosena nābhidhaṁsiyati. Vipassanāya mohena nābhidhaṁsiyati. Evañcassa yo yo dhammo paṭipakkho tamhi tamhi dhamme paripūrissati. Yo tassa dhammassa akusalo dhammo paṭipakkho, tena nādhivāsiyati. 144 Aparo pariyāyo. Ye ime dhammā attanā na sakkoti vuṭṭhānaṁ, te ete dhammā desitā. Channamativassatīti tehi vitakkaṁ yena ca sakkā puna desitaṁ cittaṁ vibhāvetuṁ pariyodāpetuṁ vivekaninnassa vivekapoṇassa vivekapabbhārassa vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullataṁ āpajjati kusalesu dhammesu, seyyathāpi nāma uppalaṁ vā kumudaṁ vā padumaṁ vā udake sukkapakkhe cando yāvaratti yāvadivaso āgacchati, tassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhitabbā, na parihāni, evaṁvidhaṁ taṁ cittaṁ nābhidhaṁsiyati. Aparopettha yo akūṭo asaṭho amāyāvī uju puriso yathābhūtaṁ attānaṁ āvikaroti. Tattha yo chādeti tassa akusalā dhammā cittaṁ anudhāvanti. Channamativassatīti yo pana hoti asaṭho akūṭo amāyāvī uju puriso yathābhūtaṁ attānaṁ āvikaroti. Tassa cittaṁ akusalehi dhammehi na viddhaṁsiyati, ayaṁ suttattho. 145 Tattha katamā desanā? Idha desitā dasa akusalakammapathā adhivassanatāya dasa kusalakammapathā anadhivassanatāya akusalehi na visujjhati. Yathā vuttaṁ bhagavatā “cittasaṅkilesā, bhikkhave, sattā saṅkilissantī”ti. 146 Tattha katamo vicayo? Yassevaṁ cittaṁ adhivāsiyati, tassa bujjhitassa yaṁ bhaveyya kūṭeyya, taṁ 2511 --- pe8 1:146 ānantariyenapi satthari vā guṇānukampanatāya, ayaṁ vicayo. 147 Tattha katamā yuttīti? Evaṁ anadhivasiyantaṁ cittaṁ vuṭṭhāti. Vuṭṭhitaṁ patiṭṭhahati kusalesu dhammesūti atthi esā yutti. 148 Padaṭṭhānanti channamativassatīti channaṁ asaṁvarānaṁ padaṭṭhānaṁ, vivaṭaṁ nātivassatīti achannaṁ saṁvaraṇānaṁ. Tasmā channaṁ vivareyya vivaṭaṁ nātivassatīti desanāya padaṭṭhānaṁ. 149 Lakkhaṇoti channamativassatīti ye keci vicittena channena ekalakkhaṇā dhammā sabbe te aviddhaṁsiyanti. Tasmā channaṁ vivareyya. Vivaṭaṁ nātivassatīti ye keci tena acchannena ekalakkhaṇā dhammā sabbe te nātivassantīti lakkhaṇo hāro. 150 Tattha katamo catubyūho hāro? Imamhi sutte bhagavato ko adhippāyo? Yesaṁ kesañci cittaṁ akusalā dhammā adhipaṭidesitā te yathādhammaṁ paṭikarissantīti ayaṁ tattha bhagavato adhippāyo. Ayaṁ catubyūho hāro. 151 Āvaṭṭoti yaṁ channaṁ taṁ duvidhaṁ kampamānaṁ samucchitabbo. Ānantariyasamādhīnaṁ. Tattha passaddhiyañca māno āsave vaḍḍheti, assaddhiyena ca pamādaṁ gacchati, pamādena onamati, unnaḷabhāvaṁ gacchati. Vuttañcetaṁ bhagavatā “unnaḷānaṁ pamattānaṁ tesaṁ vaḍḍhanti āsavā”ti cattāri tāni upādānāni, yāni cattāri upādānāni, te pañcupādānakkhandhā bhavanti. Imāni saccāni dukkhañca samudayo ca. Tasmā channaṁ vivareyyāti yena hetunā, te āsavā vaḍḍhanti. Tesaṁ pahīnattā āsavā pahīyante. Tattha appamādena assaddhiyaṁ pahīyati uddhaccakukkuccappahānena oḷārikatā tassa dve dhammā na samatho ca bhāvanā ca pāripūriṁ gacchanti. Yo tesaṁ āsavānaṁ khayo, ayaṁ nirodho. Imāni cattāri saccāni, ayaṁ āvaṭṭo. 152 Tattha katamo vibhatti hāro? Channamativassatīti na ekaṁso. Kiṅkāraṇaṁ? Yassa assā nivattanā yathāpi sekkhānaṁ. Yathāvuttaṁ bhagavatā— 153 “Kiñcāpi sekkho pakareyya pāpaṁ, Kāyena vācāya uda cetasā vā; Abhabbo hi tassa pariguhanāya, Abhabbatā diṭṭhapadassa hotī”ti. 154 Kiñcāpi tesaṁ nivāraṇaṁ cittaṁ hoti. Api tu appaccayā samāye ca te niddisitabbā, ayaṁ vibhattihāro. 155 Tattha katamo parivattano hāro. Channamativassatīti yassa ye dhammā sabbaṁ anavivaṭaṁ ativassiyati, vivaṭaṁ nātivassati, avaguṇantaṁ nātivassati. Ayaṁ parivattano hāro. 156 Tattha katamo vevacano hāro. Channanti āvutaṁ nivutaṁ pihitaṁ paṭikujjitaṁ sañchannaṁ parodhaṁ, vivaṭaṁ nātivassatīti yassa te dhammā pabbajjitā vinodaṁ nādhivassitā vantikatāti, ayaṁ vevacano hāro. 157 Tattha katamo paññatti hāro. Channamativassatīti kilesabhāgiyapaññattaṁ vivaṭaṁ nātivassatīti sadhammakiccaṁ yaṁ paṭipadā paññattiyā paññattaṁ, tasmā hi channaṁ vivareyyāti anusāsanapaññattiyā paññattaṁ, vivaṭaṁ nātivassatīti niddhānapaññattiyā paññattaṁ, ayaṁ paññatti hāro. 158 Tattha katamo otaraṇo hāro? Channamativassatīti tayo kilesā rāgo doso moho, te khandhesu saṅkhārakkhandho …pe… te purā yathā niddiṭṭhaṁ khandhadhātuāyatanesu, ayaṁ otaraṇo hāro. 159 Tattha katamo sodhano hāro? Yenārambhena idaṁ suttaṁ bhāsati so ārambho niyutto. 160 Adhiṭṭhānoti channamativassatīti ekattatāya paññattaṁ. Kiṅkāraṇaṁ? Idaṁ hi ativassatīti imassa ca ativassati evañca ativassatīti ayaṁ vemattatāya yā suṇasādhāraṇehi lakkhaṇehi paññāpiyati, sā ekattapaññatti. 161 Tattha katamo parikkhāro? Yañca taṁ ativassiyanti, tassa dve hetū dve paccayā akusalapasuteva vācakattābhirati ca. Ime dve ayonisomanasikāro ca kusalā dhammā vopasaggā ca, ime dve paccayā. 162 Tattha katamo samāropano? Channamativassatīti vemati passatīti channaṁ yaṁ pariggahituṁ yaṁ adesituṁ appassutaṁ yaṁ kathaṅkathā vibhūtena akusalamūlena yaṁ taṇhāya ca te vaḍḍhati dosāti sannitvā te appasakkhayena saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ yāva jarāmaraṇaṁ, ayaṁ samāropano. Yaṁ puna tathā desanā, tasseva akusalā dhammā vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullatamāpajjati tassa saṅkhārā nirodhā, ayaṁ samāropano. 163 Cattāro puggalā tamo tamaparāyanoti …pe… tattha katamo vuccate tamo nāma? Yo tamo andhakāro, yathā vuttaṁ bhagavatā “yathā andhakāre tasmiṁ bhayānake sakampidhātupuriso na passati, evameva aññāṇato tamopanandhakāro pāpakasakammasavipākaṁ na saddho hoti”. Iti 2512 --- pe8 1:163 evaṁ lakkhaṇatā aññāṇaṁ tamo avijjā moho, yena sattā yathābhūtaṁ nappajānanti, iti vuccati tamoti. So tiṇṇaṁ cakkhūnaṁ tamo maṁsacakkhuno dibbacakkhuno paññācakkhuno, imesaṁ cakkhūnaṁ idha tamo niddisiyati aññāṇanti. Tattha katamaṁ aññāṇaṁ adassanaṁ? Atha nissaye yaṁ pubbante aññāṇaṁ aparante aññāṇaṁ pubbantāparante aññāṇaṁ hetumhi aññāṇaṁ paccayamhi aññāṇaṁ tassa aññāṇino samādhibhūtassa eso nissando. Yaṁ na jānāti idaṁ sevitabbaṁ idaṁ na manasikātabbanti. So tena tamena niddisiyati tamopi yathā vuccati. Mūḷhoti evaṁ cetanā. Tena tamena so puggalo vuccati. Tamoti so tena tamena asamūhatena asamucchinnena tapparamo bhavati tapparāyano, ayaṁ vuccati puggalo tamo tamaparāyanoti. Parāyanoyeva dhammo manasikātabbo so tamo dahati aññacittaṁ upaṭṭhapeti. Te cassa dhammā nijjhānakkhamanti. So sutamayāya paññāya samanupassati. 164 Tattha katamo tamo jotiparāyano? So tena paññāvasena iriyati evaṁ tasseva iriyantassa parāyano bhavati. Ayaṁ vuccate puggalo tamo jotiparāyano. 165 Tattha katamo puggalo joti jotiparāyano? Tattha vuccati joti nāma yaṁ tassa ce tamassa paṭipakkhena ye ca dhamme antamaso ñāṇāloko, so suṇadhammo puggalo tamo jotiparāyano, tattha vuccate, yoyaṁ puggalo tamo jotiparāyano, so yadi tathārūpaṁ kalyāṇamittaṁ paṭilabhati, yo naṁ akusalato ca nivāreti bhāvitakusalatāva bhāvī niyojetīti. Evañca saddhammaṁ deseti. Ime dhammā kusalā, ime dhammā akusalā. Ime dhammā sāvajjā, ime dhammā anavajjā. Ime dhammā sevitabbā, ime dhammā na sevitabbā. Ime dhammā bhajitabbā, ime dhammā na bhajitabbā. Ime dhammā upasampajja vihātabbā, ime dhammā na upasampajja vihātabbā. Ime dhammā manasikātabbā, ime dhammā na manasikātabbāti. Paccate saññāya yathā saññāyati satindriyāni, so evaṁ pajānāti. Ime dhammā kusalā, ime dhammā akusalā. Ime dhammā sāvajjā, ime dhammā anavajjā. Ime dhammā sevitabbā, ime dhammā na sevitabbā. Ime dhammā bhāvetabbā, ime dhammā na bhāvetabbā. Ime dhammā upasampajja vihātabbā, ime dhammā na upasampajja vihātabbā. Ime dhammā manasikātabbā, ime dhammā na manasikātabbāti. So te dhamme susuyyati, sotaṁ odahati, aññaṁ cittaṁ upaṭṭhapeti, te cassa dhammā nijjhānakkhamanti, so sutamayāya paññāya samannāgato so tena paccayavasena iriyati evaṁ tasseva iriyanti tapparamo bhavati tapparāyano. Ayaṁ vuccate puggalo tamo tamaparāyano. 166 Tattha katamo puggalo joti tamaparāyano? Joti nāma yā tasseva tamassa paṭipakkhena ye dhammā antamaso ñāṇāloko, so puna dhammo. Katamā uccate? Paññāyato paṇḍitoti vuccate, so evaṁ pajānāti. Ime dhammā kusalā, ime dhammā akusalā. Ime dhammā sāvajjā, ime dhammā anavajjā. Ime dhammā sevitabbā, ime dhammā na sevitabbā. Ime dhammā bhāvitabbā, ime dhammā na bhāvitabbā. Ime dhammā upasampajja vihātabbā, ime dhammā na upasampajja vihātabbā. Ime dhammā manasikātabbā, ime dhammā na manasikātabbā. Idha pana pāpamittasaṁsevano pāpamittavasānugo akusale dhamme abhivaḍḍheti, kusale dhamme pajahati. So tena pamādena paccayasaññā amanasikatvā assatiasampajaññaṁ āsevati. Tayā yo paṭipakkho tamo, so pavaḍḍheti. So tamābhibhūto parāyano tamaparamo ceva bhavati. Ayaṁ vuccati puggalo joti tamaparāyano. 167 Tattha katamo puggalo joti jotiparāyano? Tattha vuccate soyaṁ puggalo kalyāṇamittassa sannissito bhavati sakkā saṁyogī kusalaṁ gavesī, so kalyāṇamitte upasaṅkamitvā paripucchati, paripañhayati—kiṁ kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ? Kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ? Kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ? Kiṁ bhāvitabbaṁ, kiṁ na bhāvitabbaṁ? Kiṁ upasampajja vihātabbaṁ, kiṁ na upasampajja vihātabbaṁ? Kiṁ manasikātabbaṁ, kiṁ na manasikātabbaṁ? Kathaṁ saṅkileso hoti, kathaṁ vodānaṁ hoti? Kathaṁ pavatti hoti, kathaṁ nivatti hoti? Kathaṁ bandho hoti, kathaṁ mokkho hoti? Kathaṁ sakkāyasamudayo hoti, kathaṁ sakkāyanirodho hoti? So ettha desitaṁ yathā upaṭṭhitaṁ tathā sampaṭipajjanto so evaṁ pajānāti. Ime dhammā kusalā, ime dhammā akusalā. Evaṁ …pe… yāva kathaṁ sakkāyasamudayo hoti, kathaṁ sakkāyanirodho hotīti vitthārena 2513 --- pe8 1:167 kātabbaṁ. So te dhamme adhipāṭikaṅkhāti evaṁ lakkhaṇaṁ ñāṇaṁ vijjā ālokaṁ vaḍḍheti. So puggalo tapparamo bhavati tapparāyano, ayaṁ vuccate puggalo joti jotiparāyano. 168 Tattha katamo puggalo tamo tamaparāyano? Yo akusalaṁ dhammaṁ dīpeti. Taṁ bhāvanāya hīnāsu gatīsu upapattiṁ dasseti, tapparamo bhavati tapparāyano. Ayaṁ vuccate puggalo tamo tamaparāyano. 169 Tattha yo puggalo tamo jotiparāyano? So tamena akusalassa kammassa vipākaṁ dasseti. Tameti yaṁ cakkhu kalyāṇamittassa yena akusale dhamme pajahati, kusale dhamme abhivaḍḍhati. 170 Tattha yo ca paṇītāsu gatīsu upapattiṁ dasseti, tapparamo tena vuccate tamo jotiparāyano. 171 Tattha yo puggalo joti tamaparāyano? Kusalassa kammavipākaṁ dasseti. Yaṁ cakkhu pāpamittasaṁsaggena pāpamittupasevena pāpamittavasānugo akusalaṁ dhammaṁ abhivaḍḍhati, taṁ bhāvanāya hīnāsu gatīsu upapattiṁ dasseti. Tapparamo tena vuccate joti tamaparāyano. 172 Tattha yo puggalo joti jotiparāyano so jotitā pabhātā yāva paṇītāsu gatīsu upapattiṁ dasseti. Tapparamo tenāha joti jotiparāyano. 173 Jotitamaparāyanena dasa akusalānaṁ kammānaṁ udayaṁ dasseti. Tamena puggalena akusalānaṁ kammānaṁ vipākaṁ dasseti. Na akusalānaṁ dhammānaṁ vipākaṁ dasseti. Tamena aṭṭha micchattāni dasseti. Jotinā aṭṭha sammattāni dasseti. Jotinā tamaparāyanena dasa akusalakammapathe dasseti. Jotinā paṇītattaṁ dasseti. Tamena jotiparāyanena atapanīyaṁ dhammaṁ dasseti. Jotinā tamaparāyanena tapanīyaṁ dhammaṁ dasseti. Ayaṁ suttattho. 174 Tattha katamo desanā hāro? Imamhi sutte kiṁ desitaṁ? Tattha vuccate imamhi sutte kusalākusalā dhammā desitā. Kusalākusalānañca dhammānaṁ vipāko desito. Hīnappaṇītānañca sattānaṁ gati nānākāraṇaṁ desitaṁ. Ayaṁ desanā hāro. 175 Tattha katamo vicayo hāro? Akusalassa kammassa yo vipākaṁ paccanubhoti. Tattha ṭhito akusale dhamme uppādiyati vicayantaṁ yujjati. Kusalassa kammassa yo vipākaṁ paccanubhoti. Tattha ṭhito kusale dhamme uppādiyati vicayantaṁ yujjati. Ayaṁ vicayo yutti ca. 176 Tattha katamo padaṭṭhāno hāro? Yo puggalo joti, so paccavekkhaṇāya padaṭṭhānaṁ. Yo puggalo tamo, so tamādinnaṁ vānupassanāya padaṭṭhānanti dasseti. Tamena jotiparāyanena appamādassa padaṭṭhānaṁ dasseti, tamo avijjāya ca diṭṭhiyā ca padaṭṭhānaṁ dasseti. Jotinā tamaparāyanena pamādassa ca diṭṭhiyā ca padaṭṭhānaṁ dasseti. Ayaṁ padaṭṭhāno. 177 Tattha katamo lakkhaṇo hāro? Tamena tamaparāyanena tamoti avijjāya niddiṭṭhāya sabbakilesadhammā niddiṭṭhā honti. Tamena jotiparāyanena jotivijjāya niddiṭṭhāya sabbe bodhipakkhiyadhammā niddiṭṭhā honti. Jotitamaparāyanena pamādo niddiṭṭho hoti. Tamena jotiparāyanena appamādo niddiṭṭho hoti. Ayaṁ lakkhaṇo hāro. 178 Tattha katamo catubyūho hāro? Imamhi sutte bhagavato ko adhippāyo? Ye sattā nīcakulino, na te imaṁ sutvā kusale dhamme samādāya vattissanti. Ye sattā uccakulino, te imaṁ dhammadesanaṁ sutvā bhiyyoso mattāya kusale dhamme samādāya vattissantīti. Ayaṁ catubyūho hāro. Bhūmiyaṁ upadeso. 179 Tattha katamo āvaṭṭo hāro? Yā avijjāto pabhūti taṇhā, ayaṁ samudayo. Yo tamo tamaparāyano, idaṁ dukkhaṁ. Imāni dve saccāni dukkhañca samudayo ca joti yena suttena dhammena paññāpiyati, so dhammo paññindriyassa padaṭṭhānaṁ. Tena amohena tīṇi kusalamūlāni pāripūriṁ gacchanti saggassa padaṭṭhānaṁ. 180 Tattha katamā vibhatti? Tamo tamaparāyanoti na ekaṁsena. Kiṅkāraṇaṁ? Atthi tamo ca bhavo aparāpariyavedanīyena ca kusalena jotinā puggalena sahopattibhāve. Atthi joti ca bhavo aparāpariyavedanīyena ca akusalena tamena puggalena sahopattibhāve parivattanā tamesu paṭipakkhoti jotinā tamaparāyano. 181 Tattha katamo vevacano? Yo tamo, so evaṁ attabyāpādāya paṭipanno, so assaddhāya bālo akusalo abyatto anādīnavadassī. Yo joti, so attahitāya paṭipanno paṇḍito kusalo byatto ādīnavadassī. Ayaṁ vevacano. 182 Tattha katamā paññatti? So puggalo vipākapaññattiyā paññāpiyati, akusale pariyādinnatā paññāpiyati. Jotikusaladhammupapattipaññattiyā paññāpiyati 2514 --- pe8 1:182 kusaladhammavipākapaññattiyā cāti. 183 Otaraṇoti ye avijjāpaccayā saṅkhārā yañca jarāmaraṇaṁ yā ca avijjā, taṁ padaṭṭhānaṁ, niddesena vijjuppādo avijjānirodho yo yāva jarāmaraṇanirodho, ime dve dhammā saṅkhārakkhandhapariyāpannā. Dhammadhātu dhammāyatanañca padaṭṭhānaṁ niddesena dhātūsu. 184 Tattha katamo sodhano? Imassa suttassa desitassa ārambho. 185 Adhiṭṭhānoti tamoti bhagavā bravīti, na ekaṁ puggalaṁ deseti. Yāvatā sattānaṁ gati, tattha ye duccaritadhammena upapannā, te bahulādhivacanena tamo niddisati. Yā joti sabbasattesu kusaladhammopapatti sabbaṁ taṁ jotīti abhilapati ayamekatā paccayo yonisomanasikārapaññatti catunnaṁ mahābhūtānaṁ puggalānaṁ. 186 Tattha katamo parikkhāro? Akusalassa pāpamittatā paccayo, ayoniso manasikāro hetu. Kusalassa kalyāṇamittatā paccayo, yoniso manasikāro hetu. 187 Tattha katamā samāropanāti? Idhekacco nīce kule paccājāto hotīti nīce kule paccājāto rūpesu saddesu gandhesu rasesu phassesu, so upapanno sabbamhi mānussake upabhogaparibhoge. Joti paṇītesu kusalesu upapanno sabbamhi mānussake upabhogaparibhoge upapannoti. 188 Tattha katamaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ nibbedhabhāgiyaṁ ca suttaṁ? Na taṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrāti gāthā. Kena kāraṇena taṁ bandhanaṁ daḷhaṁ? Catūhi kāraṇehi issariyena sakkā mocetuṁ dhanena vā aññena vā yācanāya vā parāyanena vā. Yesu ca ayaṁ rāgo maṇikuṇḍalesu puttesu dāresu ca yā apekkhā, idamassa cetasikabandhanaṁ. Taṁ na sakkā issariyena vā dhanena vā aññena vā yācanāya vā parāyanena vā mocetuṁ. Na ca tattha koci atthi pāṭibhogo. Iminā bandhanato mocayitthāti devo vā manusso vā tadidaṁ bandhanaṁ rāgānusayena ca chasu bāhiresu ca āyatanesu bandhati. Rūpesu rūpataṇhā bandhati, yāva dhammesu dhammataṇhā. Yo idha loke bandho paralokasmiṁ bandho nīyati. So bandho jāyati, bandho mīyati. Bandho asmā lokā paraṁ lokaṁ gacchati. Na sakkā mocetuṁ aññatra ariyamaggena imañca bandhanaṁ. Maraṇabhāvañca upapattibhāvañca bhayato viditvā chandarāgaṁ pajahati. So imaṁ chandarāgaṁ pajahitvā atikkamati. Ayañca loko ito paraṁ dutiyo. 189 Tattha yaṁ bandhanāsaṅkhārānaṁ pahānaṁ idaṁ vuccati ubhayesu ṭhānesu vīriyaṁ, gandhaparivāto sumuni nopalimpati. Tatheva pariggahesu puttesu dāresu ca avūḷho salloti tasseva taṇhāya pahānaṁ dasseti. Ayaṁ taṇhāmūlassa pahānā vare appamattoti kāmo pamādavattati pahānāya nekkhammābhirato appamādavihārī bhavati. Tassa āsayaṁ pahānāya neva imaṁ lokaṁ āsīsati na paralokaṁ. Na idhalokaṁ nissitaṁ, piyarūpaṁ sātarūpaṁ ākaṅkhati. Nāpi paralokaṁ nissitaṁ piyarūpaṁ sātarūpaṁ ākaṅkhati, tena vuccate “nāsīsate lokamimaṁ paraṁ lokañcā”ti. Yaṁ tassa pahānaṁ taṁ chedanaṁ aṭṭhakavaggiyesu muni niddiṭṭho. So idha virodho aṭṭhakavaggiyesu nāsīsanaṁ idha anāthā. Tathāyaṁ taṇhāya tassa pariggahassa vatthukāmassa ekagāthāya ete sabbe kāmā dassitā. Tena bhagavā deseti “etampi chetvāna paribbajanti anapekkhino sabbakāme pahāyā”ti. Imissā gāthāya dvidhā niddeso saṁsandananiddeso ca samayaniddeso ca, yathā ayaṁ gāthā saṅkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca, evaṁ tāya gāthāya saṅkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca visajjanā. Evaṁ gāthā sabbagāthāsu byākaraṇesu vā niddiṭṭhaṁ suttaṁ. 190 Tattha katamā desanā? Imaṁ suttaṁ kenādhippāyena desitaṁ. Ye rāgacaritā sattā, te kāme pajahissantīti ayaṁ tattha bhagavato adhippāyo. 191 Tattha katamo vicayo? Yassa dasavatthukā kilesā uttiṇṇā vantā viditā. Katame dasavidhāti, kilesakāmā ca orambhāgiyauddhambhāgiyā ca saṁyojanā dasavatthukāni āyatanāni, ayaṁ vicayo. 192 Tattha katamā yutti? Ye sārattā te gāḷhabandhanena bandhanti atthi esā yutti. 193 Tattha katamo padaṭṭhāno? Sāratto maṇikuṇḍalesu mamaṅkārassa padaṭṭhānaṁ. Apekkhāti atītavatthussa sarāgassa padaṭṭhānaṁ. Etampi chetvāti bhāvanāya padaṭṭhānaṁ. 194 Tattha katamo lakkhaṇo? Sārattacitto maṇikuṇḍalesu yo ahaṅkāre visatto mamaṅkāre visatto, yo puttadāre sāratto. Khettavatthusmiṁ sāratto. Ayaṁ lakkhaṇo hāro. 195 Tattha katamo catubyūho hāro? Idha sutte bhagavato ko 2515 --- pe8 1:195 adhippāyo. Ye nibbānena chandikā bhavissanti, te puttadāre taṇhaṁ pajahissanti. Ayaṁ tattha bhagavato adhippāyo. Imāni cattāri saccāni. 196 Tattha katamo āvaṭṭo? Yā puttadāre taṇhā, ayaṁ samudayo. Ye upādinnakkhandhā, te ye ca bāhiresu rūpesu rūpapariggaho, idaṁ dukkhaṁ, yaṁ tattha chedanīyaṁ, ayaṁ nirodho. Yena bhijjati, ayaṁ maggo. 197 Vibhattīti natthi vibhattiyā bhūmi. 198 Parivattanoti paṭipakkho niddiṭṭho. 199 Tattha katamo vevacano? Niddiṭṭho vevacano. 200 Tattha katamo otaraṇo? Atthi taṇhā eko satto otiṇṇo tappaccayā viññāṇaṁ yāva jarāmaraṇaṁ. Yā tattha vedanā, ayaṁ avijjā vijjuppādā avijjānirodho yāva jarāmaraṇanirodho. 201 Tattha katamo sodhano? Suddho gāthāya ārambho. 202 Tattha katamo adhiṭṭhāno? Na taṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrāti ekattatāya paññattā, na vemattatāya. Cattāro rāgā kāmarāgo rūparāgo bhavarāgo diṭṭhirāgo cāti ekattatāya paññattā. 203 Tattha katamo parikkhāro? Yesaṁ rāgo maṇikuṇḍalesu tassa subhasaññā hetu, anubyañjanaso ca nimittaggāhitā paccayo. Yāya te chinnāni tassa asubhasaññā hetu, nimittaggahaṇaanubyañjanaggahaṇavinodanaṁ paccayo. 204 Tattha katamo samāropano? Sāratto maṇikuṇḍalesu sammūḷhavidho duṭṭhātipi etampi chetvāna paribbajantīti taṁ pariññātatthaṁ parivajjitatthaṁ pajahitā, ayaṁ samāropano. 205 Yaṁ cetasikaṁ yaṁ pakappitaṁ vitthārena paccayo, yaṁ vā cetasikaṁ kāyikaṁ cetasikaṁ kammaṁ. Kiṅkāraṇā? Cetasikā hi cetanā manokammāti vuccate, sā cetanākammaṁ, yaṁ cetasikaṁ imaṁ kāyikañca vācasikañca imāni tīṇi kammāni niddiṭṭhāni. Kāyakammaṁ vacīkammañca tāni kusalāni piyaṁ kāyena ca vācāya ca ārabhati parāmasati, ayaṁ vuccati sīlabbataparāmāso. Saṅkappanā te tividhā saṅkhārā puññamayā apuññamayā āneñjamayā, tappaccayā viññāṇaṁ te ārammaṇametaṁ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Yā subhasaññā sukhasaññā attasaññā ca. Idaṁ cetasikaṁ. Yaṁ rūpūpagaṁ viññāṇaṁ tiṭṭhati rūpārammaṇaṁ rūpapatiṭṭhitaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullataṁ gacchati, ayaṁ saṅkappanā, iti yaṁ viññāṇaṭṭhitīsu ṭhitaṁ paṭhamābhinibbattiārammaṇavasena upādānaṁ, idaṁ vuccati cetasikanti. 206 Tattha ṭhitassa arūpassa yā nikanti ajjhosānaṁ, idampi sakampitaṁ manāpikesu rūpesu piyarūpasātarūpesu ābhogo, idaṁ cetasikaṁ. Yaṁ ceteti sattesu manāpikesu abhijjhākāyagantho paṭighānusayesu byāpādakāyagantho sabbe cattāro ganthā, ayaṁ pañcasu kāmaguṇesu paṭhamābhinipāto cittassa yā cetanā yassa tattha assādānupassissa anekā pāpakā akusalā dhammā cittaṁ arūpavatiyo honti. Puggalo rāgānubandhibhūto tehi kilesakāmehi yathā kāmakaraṇīyo, ayaṁ vuccate kāmesu pakappanā. Evaṁ sabbe cattāro oghā. Yaṁ tehi kāmehi saṁyutto viharati bhāvito ajjhosanno, ayaṁ cetanā. Yassa tathāyaṁ avītarāgassa adhigatapemassa tassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā dukkhānuparivattitaṁ viññāṇaṁ hoti saritassa vayadhammasamuppādo cittaṁ pariyādiyati, idaṁ vuccati pakappitanti. 207 Ekamekassa ceteti ca pakappeti ca viññāṇassa ṭhiti yā hoti, sā ca ṭhiti dvidhā ārammaṇaṭṭhiti ca āhāraṭṭhiti ca. Tattha yā ārammaṇaṭṭhiti, ayaṁ nāmarūpassa paccayo. Yā āhāraṭṭhiti yā punabbhavābhinibbattikā ṭhiti yā ca ponobhavikā ṭhiti, ayaṁ vuccati ārammaṇaṁ. Taṁ hoti viññāṇassa ṭhitiyā tassa viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ yāva jarāmaraṇañca ceteti, atha ca puna patthayate yato na ponobhavikā anāgatavatthumhi, ayaṁ paṭipakkho niddiṭṭho. Na ceteti na patthayati atha ca dūsetīti duvidho niddeso. Assa pubbe hoti taṁ cetasikaṁ taṁ pakappitaṁ asamūhataṁ tappaccayā, ayaṁ viññāṇassa ṭhiti hoti. 208 Atha vā tassa anusayā āvibhavanti tappaccayā tassa punabbhavo nibbattati. Atha vā naṁ saṅkiyate appetu āgāre vā, sukhumā vā santi vā na saṅkiyate kāme taṁ evaṁ niccesupi āgāresu jāto hoti. Taṁ nayati yaṁ no kappetuṁ evaṁ saṅkhārā cetitā pakappitā ca ārammaṇabhūtā honti, yā ca cetanā yā ca pakappanā yañca vatthu nibbattaṁ, ubhopi ete ārammaṇaṁ viññāṇassa tathā cetanāya ca saṅkappanāya ca patthanāya ca bhūtā sattā ceteti ca saṅkappeti ca. Yaṁ gavesanā na ca ceteti 2516 --- pe8 1:208 na ca saṅkappeti. Katame ca sattā bhūtā? Ye ca tanujātaaṇḍajāpi aṇḍakā anubhinnā saṁsedajā na ca sambhinnā ime bhūtā. Katame sambhavesino gabbhagatā aṇḍagatā saṁsaranto ime na ceteti na pattheti na ca saṅkappeti. Anusaye na ca punabbhavo nibbattīti? Ye bhūtā sattā ye sambhavesino, te thāvarā. Ye vā sato cetenti patthenti ca ye thāvarā. Te na ca cetenti, na ca patthenti, na ca saṅkappenti, anusayena ca saṁsaranti. 209 Aparo pariyāyo. Ye ariyapuggalā sekkhā, tattha te na ca cetenti, na ca saṅkappenti, anusayena puna uppajjanti. 210 Aparo pariyāyo. Sukhumā pāṇā bhūmigatā udakagatā cakkhuno āpāthaṁ nāgacchanti, te na ca cetenti, na ca saṅkappenti, anusayena ca saṁsaranti. 211 Aparo pariyāyo. Bāhikā sabbe bhikkhū abhimānikā, te na ca cetenti, na ca patthayanti, anusayena ca saṁsaranti, na ca cetenti, na ca saṅkappenti, na ca anusenti. Ārammaṇampetaṁ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā. 212 Na ca cetetīti pariyuṭṭhānasamugghātaṁ dasseti. Na ca anusetīti anusayasamugghātaṁ dasseti. Na ca cetetīti oḷārikānaṁ kilesānaṁ pahānaṁ dasseti. Na ca anusetīti sukhumānaṁ kilesānaṁ pahānaṁ dasseti. Na ca cetetīti yena bhūmi ca na ca patthayantīti sakadāgāmī anāgāmī, na ca anusetīti arahaṁ, na ca cetetīti sīlakkhandhassa paṭipakkhena pahānaṁ dasseti, na ca patthayatīti samādhikkhandhassa paṭipakkhena pahānaṁ dasseti, na ca anusayatīti paññākkhandhassa paṭipakkhena pahānaṁ dasseti, na ca cetetīti apuññamayānaṁ saṅkhārānaṁ pahānaṁ dasseti, na ca patthayatīti puññamayānaṁ saṅkhārānaṁ pahānaṁ dasseti, na ca anusetīti āneñjamayānaṁ saṅkhārānaṁ pahānaṁ dasseti, na ca cetetīti anaññātaññassāmītindriyaṁ, na ca patthayatīti aññindriyaṁ, na ca anusayatīti aññātāvino indriyaṁ. Na ca cetetīti mudukā indriyabhāvanā, na ca patthayatīti majjhaindriyabhāvanā, na ca anusetīti adhimattā indriyabhāvanā. Ayaṁ suttattho. 213 Tattha katamā desanā? Idha sutte cattāri saccāni desitāni. 214 Yañca cetayitaṁ yañca pakappitaṁ atthi etaṁ ārammaṇaṁ cittaṁ patiṭṭhati vicinati yujjati. Na ca cetetīti na ca patthayatīti atthi evaṁ ārammaṇaṁ anusaye viññāṇamiti viciniyati yujjati na ca ceteti na ca patthayati. Anusayappahānā viññāṇaṭṭhitiṁ na gavesanti, viciyantaṁ yujjati. Ayaṁ yuttivicayo. 215 Tattha katamo padaṭṭhāno? Cetanā pariyuṭṭhānaṁ cetanāpariyuṭṭhānassa padaṭṭhānaṁ. Saṅkappanaṁ upādānassa padaṭṭhānaṁ. Anusayo pariyuṭṭhānassa padaṭṭhānaṁ. Tesaṁ chandarāgavināsāya bhāvanā bhavarāgassa pahānaṁ. 216 Tattha katamo lakkhaṇo? Yaṁ cetasikanti vedayitaṁ pakappitaṁ uggahitaṁ viññātaṁ tabbiññāṇaṁ ārammaṇampi paccayopi. 217 Tattha katamo catubyūho? Idha sutte bhagavato ko adhippāyo? Ye punabbhavaṁ na icchanti, te na cetayissanti na ca patthayissantīti, ayaṁ adhippāyo. 218 Āvaṭṭoti yā ca cetanā patthanā ca anusayo ca viññāṇaṭṭhitipahānā ca, imāni dve saccāni. 219 Vibhattīti natthi vibhattiyā bhūmi. 220 Parivattanā pana paṭipakkhaṁ suttaṁ. 221 Tattha katamo vevacano? Cetanā rūpasañcetanā yāva dhammasañcetanā. Yo anusayo, te satta anusayā. 222 Paññattīti cetanāpariyuṭṭhānaṁ paññattiyā paññattā. Saṅkappanaṁ upādānapaññattiyā paññattaṁ. Anusayo hetupaññattiyā paññatto. Viññāṇaṭṭhiti upapattihetupaññattiyā paññattā. Cetanā saṅkappanā anusayo samucchedo chandarāgavinayapaññattiyā paññatto. Paṭhame keci dvīhi parivattakehi paṭiccasamuppādo idappaccayatāya majjhapaññatti. 223 Otaraṇoti dvīhi parivattakehi dukkhañca samudayo ca majjhimakehi maggo ca nirodho ca. 224 Sodhanoti sutte suttassa ārambho. 225 Adhiṭṭhānoti yañcetayitaṁ sabbaṁ adhiṭṭhānena ekattāya paññattaṁ. Saṅkappitanti upādānekattāya paññattaṁ. Viññāṇaṁ ekattāya paññattaṁ. 226 Parikkhāroti subhañca ārammaṇaṁ ayoniso manasikāro cetanā hetupaccayatāya paccayo. Viññāṇassa patiṭṭhāno dhammo ārammaṇapaccayatāya paccayo. Tassa manasikāro hetupaccayatāya paccayo. 227 Tattha katamo samāropano? Idaṁ suttaṁ saññitaṁ tattha ceteti visajjanā iti niddisitabbā. Tassa diṭṭhiyā viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ yāva jarāmaraṇaṁ, ayaṁ 2517 --- pe8 1:227 samāropano. 228 Ārammaṇametaṁ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā yāva jarāmaraṇanirodho. 229 Tattha katamaṁ saṅkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṁ? Ayaṁ loko santāpajāto yāva ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṁsu. Saṅkilesabhāgiyaṁ upadhiṁ hi paṭicca dukkhamidaṁ sambhoti, yā tā pana taṇhā pahīyanti, bhavaṁ nābhinandatīti nibbedhassa nibbutassa bhikkhuno anupādāya punabbhavo na hoti. Upaccagā sabbabhavāni tādīti asekkhabhāgiyaṁ. 230 Tattha santāpajātoti rāgajo santāpo dosajo mohajoti. Tesaṁ sattānaṁ ṭhānaṁ dasseti. Loko santāpajātoti phasso tividho sukhavedanīyo dukkhavedanīyo adukkhamasukhavedanīyo. Tattha sukhavedanīyo phasso rāgasantāpo, dukkhavedanīyo dosasantāpo, adukkhamasukhavedanīyo mohasantāpo. Yathā ca bhagavā āha paṭhamakassa valāhakassa gomagge yehi gahapatiputta rāgajehi dosajehi mohajehi santāpehi dukkhaṁ supati, te mama santāpā na santi. 231 Rogaṁ vadati attatoti tehi santāpehi santāpito tividhaṁ vipallāsaṁ paṭilabhati saññāvipallāsaṁ cittavipallāsaṁ diṭṭhivipallāsaṁ. Tattha asubhe subhanti saññāvipallāso. Dukkhe sukhanti cittavipallāso. Anicce niccanti anattani attāti diṭṭhivipallāso. 232 Yathā cittassa vipallāso saññādiṭṭhite tividhā vitakkā—cittavitakko vipallāso saññāvitakko vipallāso diṭṭhivitakko vipallāsopi. Tattha avijjā vipallāso gocarā gatipateyyabhūmi, yathā hi taṁ sañjānāti yathā vijānāti yathā sañjānāti ca vijānāti ca. Yathā khanti ceteti ime cattāro vipallāsā sattā yehi catubbidhaṁ attabhāvavatthuṁ rogabhūtaṁ gaṇḍabhūtaṁ “attā”ti vadanti. Rogaṁ vadati attatoti ayaṁ āvaṭṭo. Yena yena hi maññati tato taṁ hoti aññathāti subhanti maññati na tathā hoti. Evaṁ sukhanti niccaṁ attāti so aññathā bhavameva santaṁ anāgataṁ bhavaṁ patthayati, tena vuccati “bhavarāgo”ti. Bhavamevābhinandati, yaṁ abhinandati, taṁ dukkhanti pañcakkhandhe niddisiyati. Yañca tappaccayā sokaparidevadukkhaṁ tassa hi bhāvessati. Ettāvatā saṅkileso hoti. Pahānatthaṁ kho pana brahmacariyaṁ vussati. Tiṇṇaṁ santāpānaṁ chandarāgavinayo hoti. 233 Upadhiṁ hi paṭicca dukkhamidaṁ bhavatīti ye bhavamevābhinandanti yassa bhāvessati, taṁ dukkhaṁ tassa dukkhassa pahānamāha. Sabbaso upādānañca yaṁ natthi dukkhassa sambhavoti cattāro vipallāsā yathā niddiṭṭhaupādānamāha. Tassa paṭhamo vipallāso kāmupādānaṁ, dutiyaṁ diṭṭhupādānaṁ, tatiyaṁ sīlabbatupādānaṁ, catutthaṁ attavādupādānaṁ, tesaṁ yo khayo natthi dukkhassa sambhavo upadhi nidānaṁ dukkhanirodhamāha. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato vibhavataṇhā na hoti. Vibhavaṁ nābhinandatīti dassanabhūmiṁ manteti sabbaso taṇhakkhayaṁ nibbānanti dve vimuttiyo katheti rāgavirāgañca avijjāvirāgañca. Tassa bhikkhunoti anupādisesanibbānadhātuṁ manteti. Ayaṁ suttassa atthaniddeso. 234 Tattha katamo vicayo? Yassa yattha pariḷāheti tassa pariḍayhantassa so yathābhūtaṁ natthi nibbindati ca, ayaṁ vicayo ca yutti ca. 235 Padaṭṭhāno rāgajo pariḷāho sukhindriyassa domanassindriyassa ca padaṭṭhānaṁ. Dosajo pariḷāho sukhindriyassa domanassindriyassa ca padaṭṭhānaṁ. Mohajo pariḷāho upekkhindriyassa domanassindriyassa ca padaṭṭhānaṁ. 236 Tattha katamo lakkhaṇo hāro? Phassapareto vedanāpareto saññāparetopi saṅkhāraparetopi yena yena maññati yadi subhanimittena yadi sukhanimittena yadi niccanimittena yadi attanimittena asubhe subhanti maññati, evaṁ sabbaṁ rāgaje pariḷāhe vutte cattāro pariḷāhā vuttā bhavanti. Rāgajo dosajo mohajo diṭṭhijo ca rāgaṁ vadāmīti attato vadati. Sabbāni pannarasa padāni aniccaṁ dukkhanti. 237 Tattha katamo catubyūho? Idha sutte bhagavato ko adhippāyo? Ye pariḷāhena na acchanti te bhavaṁ nābhinandanti. Ye bhavaṁ nābhinandanti, te parinibbāyissanti. Ayaṁ adhippāyo. 238 Tattha katamo āvaṭṭo? Saṅkilesabhāgiyena dukkhañca samudayañca niddisati. Nibbedhabhāgiyena maggañca nirodhañca. 239 Tattha katamā vibhatti? Santāpajāto rogajāto rogaṁ vadati 2518 --- pe8 1:239 attato taṁ na ekaṁsena hoti amanasikārā santāpajāto kho na ca rogaṁ attato vadati. 240 Tattha katamo parivattano? Pakkhapaṭipakkhanidassanatthaṁ bhūmi parivattanāya. 241 Tattha katamo vevacano hāro? Rogañca attato vadati sallaṁ attato vadati. Pannarasa padāni sabbāni vattabbāni. 242 Tattha katamā paññatti? Santāpajātoti domanassapadaṭṭhānaṁ. Sabbe vacanapaññattiyā paññapeti. Rogaṁ vadati attato vipallāso saṅkilesapaññattiyā paññapeti. Yaṁ nābhinandati, taṁ dukkhanti vipallāsanikkhepapaññattiyā paññattā. Te akatasattā lokā majjhena vemattatāya paññattā. 243 Tattha katamo otaraṇo? Santāpajātoti tīṇi akusalamūlāni, te saṅkhārā saṅkhārakkhandhapariyāpannā, dhātūsu dhammadhātu, āyatanesu dhammāyatanaṁ. Indriyesu itthindriyaṁ purisindriyañca padaṭṭhānaṁ. 244 Tattha katamo sodhano? Suddho suttassa ārambho. 245 Tattha katamo adhiṭṭhāno hāro? Pariḷāhoti ye sattā lokā ekattapaññattiyā paññattā, te akatasattā lokā majjhena vemattatāya paññattā. 246 Tattha katamo parikkhāro? Santāpajātoti ayoniso manasikāro hetu, vipallāsañca paccayo. Tattha dvīhi dhammehi attā abhiniviṭṭhā cittañca cetasikañca dhamme ubhayāni tassa viparītena parāmasato. Aparo pariyāyo, cetasikehi dhammehi attasaññā anattasaññā samugghāteti. Aparo pariyāyo. Aniccasaññā cetasikesu dhammesu, na tu attasaññā. Idaṁ vuccati cittanti vā manoti vā viññāṇanti vā idaṁ dīgharattaṁ abbhuggataṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti. Tattha cetasikā dhammānupassanā esāpi dhammasaññā. Tassa ko hetu, ko paccayo? Ahaṅkāro hetu, mamaṅkāro paccayo. 247 Tattha katamo samāropano? Ayaṁ loko santāpajātoti akusalaṁ manteti viññāṇaṁ nāmarūpassa paccayo yāva jarāmaraṇanti, ayaṁ samāropano. 248 Evametaṁ yathābhūtaṁ, sammappaññāya passati akusalamūlānaṁ pahānaṁ. Tattha avijjānirodho avijjānirodhā yāva jarāmaraṇanirodho, ayaṁ samāropano. 249 Cattāro puggalā—anusotagāmī paṭisotagāmī ṭhitatto, tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇoti. 250 Tattha yo anusotagāmī ayaṁ kāme sevati. Pāpañca kammaṁ karoti yāva kāme paṭisevati. Idaṁ lobho akusalamūlaṁ, soyeva taṇhā, so tehi kāmehi vuyhati anusotagāmīti vuccati. Yo puggalo tāhi gamito tappaccayā tassa hetu akusalakammaṁ karoti kāyena ca vācāya ca, ayaṁ vuccati pāpakammaṁ karotīti. Tassa tīṇi sotāni sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso. Imehi tīhi sotehi tividhadhātuyaṁ uppajjati kāmadhātuyaṁ rūpadhātuyaṁ arūpadhātuyaṁ. Tena paṭipakkhena yo kāme na paṭisevati. Yo sīlavataṁ na parāmasati. Yo sakkāyadiṭṭhīnaṁ pahānāya kāmesu yathābhūtaṁ ādīnavaṁ passati. Yena ca te dhamme paṭisevati. Yañca tappaccayā tiṭṭhati brāhmaṇoti arahaṁ kira. Tattha arahaṁ tassa pāraṅgato hoti, pāraṅgatassa thale tiṭṭhati sopādisesā nibbānadhātu. Anusotagāminīti dassanappahātabbānaṁ saṁyojanānaṁ appahānamāha. Paṭisotagāminīti phale diṭṭhekaṭṭhānañca kilesānaṁ pahānamāha, ṭhitattena pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānamāha. Tattha anusotagāminā maggarūpimāha. Paṭisotagāminā ṭhitattena ca maggamitimāha. Pāraṅgatena sāvakā asekkhā ca sammāsambuddhā ca vuttā. Anusotagāminā sakkāyasamudayagāminiṁ paṭipadamāha. Paṭisotagāminā ṭhitattena sakkāyanirodhagāminiṁ paṭipadamāha. Pāraṅgatena dasa asekkhā arahantā dhammā vuttā. Ayaṁ suttattho. 251 Tattha katamā desanā? Imasmiṁ hi sutte cattāri ariyasaccāni desitāni. Tedhātukalokasamatikkamanañca. 252 Tattha katamo vicayo hāro? Yo kāme paṭisevati pāpaṁ kareyyāti yo ca kāme na paṭisevati so pāpakammaṁ na kareyyāti yo ca imehi dvīhi bhūmīhi uttiṇṇo pāraṅgatoti yā vīmaṁsā ayaṁ vicayo. 253 Yuttīti yujjati suttesu, nāyujjatīti yā vīmaṁsāya, ayaṁ yutti. 254 Padaṭṭhānoti anusotagāminā sattannaṁ saṁyojanānaṁ padaṭṭhānaṁ. Akusalassa kiriyā akusalassa mūlānaṁ padaṭṭhānaṁ. Paṭisotagāminā yathābhūtadassanassa padaṭṭhānaṁ. Ṭhitattena asaṁhāriyāya padaṭṭhānaṁ. Pāraṅgatoti kadāci bhūmiyā padaṭṭhānaṁ. 255 Tattha katamo lakkhaṇo hāro? Yo anusotaṁ gacchati 2519 --- pe8 1:255 taṇhāvasena. Sabbesampi kilesānaṁ vasena gacchati. Yo paṭisotaṁ vāyamati. Taṇhāya sabbesampi so kilesānaṁ vāyamati paṭisotaṁ. Yo attanā ṭhito kāyenapi so ṭhito vācācittenapi so ṭhito. Ayaṁ lakkhaṇo hāro. 256 Tattha katamo catubyūho? Idha sutte bhagavato ko adhippāyo? Ye anusotagāminiyā paṭipadāya nābhiramissanti, te paṭisotaṁ vāyamissantīti yāva kadāci bhūmiyaṁ, ayaṁ adhippāyo. 257 Āvaṭṭoti idha sutte cattāri suttāni desitāni. 258 Tattha katamo vibhatti hāro? Yo kāme paṭisevati pāpañca kammaṁ karoti. So anusotagāmīti na ekaṁsena sotāpannopi kāme paṭisevati. Taṁ bhāgiyañca pāpakammaṁ karoti. Kiñcāpi sekkhopi kareyya pāpaṁ yathā sutte niddiṭṭho na ca so anusotagāmī, idaṁ vibhajjabyākaraṇīyaṁ. Na ca kāme paṭisevati na ca pāpakammaṁ karoti paṭisotagāmī na ca ekaṁsena sabbe bāhirako kāmesu vītarāgo na ca kāme paṭisevati, tena ca pāpakammaṁ karoti anusotagāmī paṭisotagāmī, ayaṁ vibhatti. 259 Tattha katamo parivattano hāro? Niddiṭṭho paṭipakkho. 260 Vevacanoti kāmesu vatthukāmāpi kilesakāmāpi rūpasaddagandharasaphassaputtadāradāsakammakaraporisañca pariggahā. 261 Paññattīti sabbe puthujjanā ekattāya paññattā. Anusotagāmīti kilesasamudācārapaññattiyā paññattā. Ye pana sekkhā puggalā, te nibbānapaññattiyā paññattā. Ye pana anāgāmī, te asaṁhāriya paññattiyā paññattā, ayaṁ paññatti. 262 Otaraṇoti yo anusotagāmī, so dukkhaṁ. Ye tassa dhammā, te dukkhassa samudayo. Yaṁ rūpaṁ, ayaṁ rūpakkhandho, evaṁ pañcapi khandhā paṭiccasamuppādo, te kilesā saṅkhārakkhandhapariyāpannā dhammāyatanaṁ dhammadhātu indriyesu ca paññattā. 263 Sodhanoti yenārambhena idaṁ suttaṁ desitaṁ, so ārambho sabbo suddho. 264 Adhiṭṭhānoti paṭisotagāminā sabbe sotāpannā ekattena vā niddiṭṭhā rāgānusayapaṭisotagāmino sekkhāva maggo ca sekkho ca puggalo ṭhitattoti. 265 Vītarāgo ekattāya paññatto. Pāraṅgatoti sabbe arahanto sabbe paccekabuddhā sammāsambuddhā ca ekattāya paññattā. 266 Parikkhāroti anusotagāmino pāpamittapaccayo kāmapariyuṭṭhānaṁ hetu. Paṭisotagāmino dve hetū dve paccayā ca yāva sammādiṭṭhiyā uppādāyadiṭṭhi, tassa paṭiladdhamaggo hetu ārambho paccayo kāyiko cetasikassa koṭṭhāso ca. 267 Samāropanoti vibhatti idaṁ suttaṁ natthi samāropanāya bhūmi. 268 Pañcānisaṁsā sotānugatānaṁ dhammānaṁ yāva diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṁ suttaṁ vitthārena kātabbaṁ. Yuñjato ghaṭentassa vāyamato gilāno maraṇakāle devabhūto paccekabodhiṁ pāpuṇāti. Sotānugatāti saddhammassavanena kataṁ hoti. Na ca adhipaññādhammavipassanāya tassa cittaṁ tasitaṁ hoti, na ca anibbiddhattaṁ, idaṁ ca suttaṁ pañcannaṁ puggalānaṁ desitaṁ, saddhānusārino mudindriyassa tikkhindriyassa ca dhammānusārino tikkhindriyassa mudindriyassa ca. Yo pana mohacarito puggalo na sakkoti yuñjituṁ ghaṭituṁ vāyamituṁ yathābhūtaṁ yathāsamādhikā vimutti taṁ khaṇaṁ taṁ layaṁ taṁ muhuttaṁ phalaṁ dasseti. Sādhu parihāyati paro taṁ duyhati, no tu sukhaavipākinī bhavati. Tassa diṭṭheyeva ca dhamme upapajjaaparāpariyavedanīyaṁ. Tattha yo puggalo dhammānusārī tassa yadi sotānugatā dhammā honti so yuñjanto pāpuṇāti. Yo dhammānusārī mudindriyo, so gilāno pāpuṇāti. Yo saddhānusārī tikkhindriyo, so maraṇakālasamaye pāpuṇāti. Yo mudindriyo, so devabhūto pāpuṇāti. Yadā devabhūto na pāpuṇāti, na so teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā paccekabodhiṁ pāpuṇāti. Yo sotānugatesu yuñjati ghaṭeti vāyamati, so pubbāpannena visesaṁ sañjānāti, sañjānanto pāpuṇāti. Sace pana gilānassa manasikāro hoti, tattha yuñjanto pāpuṇāti. Sace panassa maraṇakāle saṁviggo hoti, tattha yuñjanto pāpuṇāti. Sace pana na katthaci saṁvego hoti, tassa devabhūtassa sukhino dhammabhūtā pādā evaṁ avilapati. So evaṁ jānāti “ayaṁ so dhammavinayo yattha mayaṁ pubbe manussabhūtā brahmacariyaṁ carimhā”ti. Atha devabhūto pāpuṇāti. Dibbesu vā pañcasu kāmaguṇesu ajjhosito hoti pamādavihārī, so tena kusalamūlena paccekabodhiṁ pāpuṇāti. 269 Yā paratoghosena vacasā suparicitā, ayaṁ sutamayī 2520 --- pe8 1:269 paññā. Ye pana dhammā honti manasā anupekkhitā, ayaṁ cintāmayī paññā. Yaṁ diṭṭhiyā suppaṭividdhā, ayaṁ bhāvanāmayī paññā. Yaṁ sotānugatā vacasā paricitā honti, so ca diṭṭheyeva dhamme parinibbāyī, ayaṁ arahaṁ puggalo. Yo upapajjati devabhūto pāpuṇāti, tattha ca parinibbāyati, ayaṁ anāgāmī. Yo tena kusalamūlena paccekabodhiṁ pāpuṇāti, ayaṁ pubbayogasambhārasambhūto puggalo. 270 Sotānugatā dhammāti paṭhamaṁ vimuttāyatanaṁ, vacasā paricitāti dutiyaṁ tatiyañca vimuttāyatanaṁ, manasā anupekkhitāti catutthaṁ vimuttāyatanaṁ diṭṭhiyā suppaṭividdhāti pañcamaṁ vimuttāyatanaṁ. 271 Sotānugatāya vimuttiyā vacasā yā vācā suppaṭividdhā anupubbadhammassa sotena sutvā sīlakkhandhe paripūreti, manasā anupekkhitā samādhikkhandhaṁ paripūreti, diṭṭhiyā suppaṭividdhā paññākkhandhaṁ paripūreti. 272 Sotānugatā dhammā bahussutā hontīti vitthārena kātabbaṁ. Idaṁ paṭhamaṁ saddhāpadānaṁ manasā anupekkhitāti paṭisallānabahulo viharati, vitthārena kātabbaṁ. Idaṁ dutiyaṁ saddhāpadānaṁ diṭṭhiyā suppaṭividdhāti anāsavā cetovimuttiyā nāparaṁ itthattāyāti pajānātīti. Idaṁ tatiyaṁ saddhāpadānaṁ. 273 Sotānugatā dhammāti sekkhaṁ satthā dasseti. Manasā anupekkhitāti arahattaṁ satthā dasseti. Diṭṭhiyā suppaṭividdhāti tathāgataṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ satthā dasseti. 274 Sotānugatā dhammāti kāmānaṁ nissaraṇaṁ dasseti. Manasā anupekkhitāti rūpadhātuyā nissaraṇaṁ dasseti. Diṭṭhiyā suppaṭividdhāti tedhātukānaṁ nissaraṇaṁ dasseti. Ayaṁ suttattho. 275 Tattha katamo desanāhāro? Imamhi sutte tayo esanā desitā sotānugatehi dhammehi vacasā paricitehi kāmesanāya samathamaggo. Diṭṭhiyā suppaṭividdhehi brahmacariyesanāya samathamaggo. 276 Vicayoti yathā suttaṁ manasikaronto vicinanto sutamayipaññaṁ paṭilabhati. Yathā ca so manasikarotīti yathā sutadhammā tadā cintāmayipaññaṁ paṭilabhati. Yathā diṭṭheva dhamme manasikaroti tadā bhāvanāmayipaññaṁ paṭilabhati. Ayaṁ vicayo. 277 Sutena sutamayipaññaṁ paṭilabhati. Cintāya cintāmayipaññaṁ bhāvanāya bhāvanāmayipaññaṁ paṭilabhati. Atthi esā yutti. 278 Padaṭṭhānoti sotānugatā dhammāti dhammassavanassa padaṭṭhānaṁ. Vacasā paricitāti yuñjanāya padaṭṭhānaṁ. Manasā anupekkhitāti dhammānudhammāya vipassanāya padaṭṭhānaṁ. Diṭṭhiyā anupekkhitāti paññāyapi anupekkhitā diṭṭhiyāpi anupekkhitā. 279 Catubyūhoti imamhi sutte bhagavato ko adhippāyo? Ye imāhi dvīhi paññāhi samannāgatā tehi …. 280 Sa nibbutoti maggaphalaṁ anupādisesañca nibbānadhātuṁ manteti, dānena oḷārikānaṁ kilesānaṁ pahānaṁ manteti. Sīlena majjhimānaṁ, paññāya sukhumakilesānaṁ manteti, rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti katā ca bhūmi. 281 “Dadato puññaṁ pavaḍḍhati, Saṁyamato veraṁ na cīyati”. 282 Kusalo ca jahāti pāpakanti maggo vutto. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti maggaphalamāha. 283 Dadato puññaṁ pavaḍḍhati, saṁyamatoti tīhi padehi lokikaṁ kusalamūlaṁ vuttaṁ. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti lokuttaraṁ kusalamūlaṁ vuttaṁ. 284 Dadato puññaṁ pavaḍḍhati, saṁyamato veraṁ na cīyatīti puthujjanabhūmiṁ manteti. Kusalo ca jahāti pāpakanti sekkhabhūmiṁ manteti. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti asekkhabhūmi vuttā. 285 Dadato puññaṁ pavaḍḍhati, saṁyamato veraṁ na cīyatīti magganiyā paṭipadā vuttā. Kusalo ca jahāti pāpakanti sekkhavimutti. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti asekkhavimutti. 286 Dadato puññaṁ pavaḍḍhati, saṁyamato veraṁ na cīyatīti dānakathaṁ sīlakathaṁ maggakathaṁ lokikānaṁ dhammānaṁ desanamāha. Kusalo ca jahāti pāpakanti loke ādīnavānupassanā. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti sāmukkaṁsikāya dhammadesanāyapi paṭividdhā. 287 Dadato puññaṁ pavaḍḍhatīti pāṇānaṁ abhayadānena pāṇātipātā veramaṇisattānaṁ abhayaṁ deti. Evaṁ sabbāni sikkhāpadāni kātabbāni. Saṁyamato veraṁ na cīyatīti sīle patiṭṭhāya cittaṁ saṁyameti, tassa saṁyamato pāripūriṁ gacchati. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti dve vimuttiyo. Ayaṁ suttaniddeso. 288 Tattha katamā desanā? Imamhi sutte kiṁ desitaṁ? Dve sugatiyo devā ca manussā ca, dibbā ca pañcakāmaguṇā, mānussakā 2521 --- pe8 1:288 ca. Dvīhi padehi niddeso. Dadato puññaṁ pavaḍḍhati, saṁyamato veraṁ na cīyati, kusalo ca jahāti pāpakanti maggo vutto. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti dve nibbānadhātuyo desitā sopādisesā ca anupādisesā ca. Ayaṁ desanā. 289 Vicayoti dadato puññaṁ pavaḍḍhatīti iminā paṭhamena padena dānamayikapuññakiriyavatthu vuttaṁ. Tenassa ānantariyānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ. Dutiyena padena … yanti, niyyānikaṁ sāsananti, ayaṁ adhippāyo. 290 Assavanena ca amanasikārena ca appaṭivedhena ca sakkāyasamudayagāminī paṭipadā vuttā. Savanena ca manasikārena ca paṭivedhena ca sakkāyanirodhagāminī paṭipadā vuttā. Ayaṁ āvaṭṭo. 291 Vibhattīti ekaṁsabyākaraṇīyo. Natthi tattha vibhattiyā bhūmi. Parivattanāti ye pañcānisaṁsā, te pañcādinā paṭipakkhena teneva diṭṭheva dhamme pāpuṇāti, taṁ upapajjamānā aparo pariyāyo. 292 Vevacananti sotānugatā dhammāti yaṁ suttaṁ diṭṭhampi paññindriyaṁ viññattampi diṭṭhiyā suppaṭividdhampi vibhāvitampi. 293 Paññattīti sotānugatādhammāti desanā avijjāpaññattiyā paññattaṁ. Manasikāro pāmojjapaññattiyā paññatto, diṭṭhadhammāpi ānisaṁsapaññattiyā paññattā. 294 Otaraṇoti tisso paññā vacasā paricitesu sutamayī paññā manasā anupekkhitesu cintāmayī paññā diṭṭhiyā suppaṭividdhāsu bhāvanāmayī paññā. Imāni ariyasaccāni indriyāni vijjuppādā avijjānirodho paṭiccasamuppādo indriyesu tīṇi indriyāni, āyatanesu dhammāyatanapariyāpannā dhātūsu dhammadhātupariyāpannāti. 295 Sodhanoti yo ārambho suttassa paveso niyutto. 296 Adhiṭṭhānoti pañcānisaṁsāti vemattatāya paññattā ānisaṁsā sotā anugatāti vemattatāya ariyavohāro paññatto, dhamme ca savananti ekattatāya paññattaṁ. 297 Parikkhāroti dhammassavanassa payirupāsanā paccayo, saddhā hetu. Manasā anupekkhitāti atthappaṭisaṁveditā paccayo, dhammappaṭisaṁveditā hetu, diṭṭhiyā suppaṭividdhāti saddhammassavanañca manasikāro ca paccayo, sutamayī cintāmayī paññā hetu. 298 Samāropanoti vibhattaṁ suttaṁ aparo pariyāyo nibbatti bale natthi. Tattha samāropanāya bhūmi. 299 Tattha katamaṁ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṁ? Dadato puññaṁ pavaḍḍhatīti gāthā. Dadatoti dānamayikapuññakiriyavatthu vuttaṁ. Saṁyamato veraṁ na cīyatīti sīlamayikapuññakiriyavatthu vuttaṁ. Kusalo ca jahāti pāpakanti lobhassa ca mohassa ca byāpādassa ca pahānamāha. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti lobhassa ca mohassa ca byāpādassa ca chandarāgavinayamāhāti. Dadato puññaṁ pavaḍḍhatīti gāthā alobho kusalamūlaṁ bhavati. Saṁyamato veraṁ na cīyatīti adoso kusalamūlaṁ bhavati. Saṁyamato veraṁ na cīyatīti averā asapattā abyāpādatāya sadā. Kusalo ca jahāti pāpakanti ñāṇuppādā aññāṇanirodho. Catutthapadena rāgadosamohakkhayena rāgavirāgā cetovimuttimohakkhayena avijjāvirāgā paññāvimutti, ayaṁ vicayo. 300 Yuttīti dāne ṭhito ubhayaṁ hi paripūreti. Macchariyañca pajahati. Puññañca pavaḍḍhati. Atthi esā yutti. 301 Padaṭṭhānanti dadato puññaṁ pavaḍḍhatīti cāgādhiṭṭhānassa padaṭṭhānaṁ. Saṁyamato veraṁ na cīyatīti paññādhiṭṭhānassa padaṭṭhānaṁ kusalo ca jahāti pāpakanti saccādhiṭṭhānassa padaṭṭhānaṁ. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti upasamādhiṭṭhānassa padaṭṭhānaṁ. Ayaṁ padaṭṭhāno. 302 Tattha katamo lakkhaṇo? Dadato puññaṁ pavaḍḍhati saṁyamato veraṁ na cīyati. Dadatopi veraṁ na kariyāti kusalo ca jahāti pāpakaṁ rāgadosamohakkhayā sa nibbuto rūpakkhayāpi vedanakkhayāpi, yena rūpena diṭṭhaṁ, tena tathāgato paññapento paññapeyya rūpassa khayā virāganirodhāti evaṁ pañcakkhandhā. 303 Catubyūho idha bhagavato ko adhippāyo? Ye mahābhogānaṁ patthayissanti? Te dānaṁ dassanti parissayapahānāya, ye averābhichandakā, te pañca verāni pajahissanti, ye kusalābhichandakā, te aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessanti aṭṭhannaṁ micchattānaṁ pahānāya. Ye nibbāyitukāmā, te rāgadosamohaṁ pajahissantīti ayaṁ bhagavato adhippāyo. 304 Āvaṭṭoti yañca adadato macchariyaṁ yañca asaṁyamato veraṁ yañca akusalassa pāpassa appahānaṁ, ayaṁ dukkhaniddeso na samudayo. Alobhena ca adosena ca 2522 --- pe8 1:304 amohena ca kusalena imāni tīṇi kusalamūlāni. Tesaṁ paccayo aṭṭha sammattāni, ayaṁ maggo. Tesaṁ rāgadosamohānaṁ khayā, ayaṁ nirodho. 305 Vibhattīti dadato puññaṁ pavaḍḍhatīti na ekaṁsena yo rājadaṇḍabhayena deti, yo ca akappiyassa paribhogena sīlavantesu deti, na tassa puññaṁ pavaḍḍhatīti so cetaṁ dānaṁ akusalena deti, daṇḍadānaṁ satthadānaṁ apuññamayaṁ pavaḍḍhati, na puññaṁ. Saṁyamato veraṁ na cīyatīti na ekaṁsena kiṅkāraṇaṁ yañca yo padaṁ diṭṭhadhammikaṁ passati yadi mama rājāno gahetvā hatthaṁ vā chindeyya …pe… na tena saṁyamena veraṁ na karoti. Yo tu evaṁ samādiyati pāṇātipātassa pāpako vipākoti, diṭṭhe yeva dhamme abhisamparāye ca evaṁ sabbassa akusalassa hetuto ārati. Iminā saṁyamena veraṁ na cīyati. 306 Parivattanāti dadato puññaṁ pavaḍḍhatīti adadato puññaṁ na pavaḍḍhati. Yaṁ dānamayaṁ, taṁ saṁyamato veraṁ na cīyati, asaṁyamato veraṁ karīyati. Kusalo ca jahāti pāpakaṁ akusalo na jahāti. Rāgadosamohakkhayā sanibbutoti dūtaṁ pesetvā paṇītaṁ pesetvāpi na pakkosāmi, so sayameva pana mahābhikkhusaṅghaparivāro amhākaṁ vasanaṭṭhānaṁ sampatto amhehi ca santhāgārasālā kāritā, ettha mayaṁ dasabalaṁ ānetvā maṅgalaṁ bhaṇāpemāti cintetvā upasaṅkamiṁsu. Yena santhāgāraṁ tenupasaṅkamiṁsūti taṁ divasaṁ kira santhāgāre cittakammaṁ niṭṭhāpetvā aṭṭakā muttamattā honti. Buddhā nāma araññajjhāsayā araññārāmā antogāme vaseyyuṁ vā no vāti tasmā bhagavato manaṁ jānitvāva paṭijaggissāmāti cintetvā te bhagavantaṁ upasaṅkamiṁsu. Idāni pana manaṁ labhitvā paṭijaggitukāmā yena santhāgāraṁ, tenupasaṅkamiṁsu. Sabbasantharinti yathā sabbaṁ santhataṁ hoti evaṁ yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsūti. Ettha pana te mallarājāno santhāgāraṁ paṭijaggitvā nagaravīthiyopi sammajjāpetvā dhaje ussāpetvā suvaṇṇaghaṭikadaliyo ca ṭhapāpetvā sakalanagaraṁ dīpamālāhi vippakiṇṇatārakaṁ viya katvā khīrapake dārake khīraṁ pāyetha, dahare kumāre lahuṁ lahuṁ bhojāpetvā sayāpetha, uccāsaddaṁ mākari, ajja ekarattiṁ satthā antogāmeva vasissati, buddhā nāma appasaddakāmā hontīti bheriṁ carāpetvā sayaṁ daṇḍakadīpikā ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Bhagavantaṁyeva purakkhatvāti bhagavantaṁ purato katvā, tattha bhagavā bhikkhūnañceva upāsakānañca majjhe nisinno ativiya virocati. Samantapāsādiko suvaṇṇavaṇṇo abhirūpo dassanīyo puratthimakāyato suvaṇṇavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā gaganatale asītihatthaṁ ṭhānaṁ gaṇhāti. Pacchimakāyato dakkhiṇahatthato vāmahatthato suvaṇṇavaṇṇā heṭṭhā pādatalehi pavāḷavaṇṇarasmi uṭṭhahitvā ghanapathaviyaṁ asītihatthaṁ ṭhānaṁ gaṇhāti, evaṁ samantā asītihatthamattaṁ ṭhānaṁ chabbaṇṇabuddharasmiyo vijjotamānā vitaṇḍamānā vidhāvanti, sabbe disābhāgā suvaṇṇacampakapupphehi vikiriyamānā viya suvaṇṇaghaṭato nikkhantasuvaṇṇarasadhārāhi siñcamānā viya pasāritasuvaṇṇapaṭaparikkhittā viya verambhavātasamuṭṭhitakiṁsukakiṁsukārakaṇikārapupphacuṇṇasamokiṇṇā viya vippakasantaṁ asītianubyañjanabyāmappabhā dvattiṁsavaralakkhaṇasamujjalaṁ sarīraṁ samuggatatārakaṁ viya gaganatalaṁ vikasitamiva padumavanaṁ sabbaphāliphullo viya yojanasatiko pāricchattako paṭipāṭiyā ṭhapitānaṁ dvattiṁsacandānaṁ dvattiṁsasūriyānaṁ dvattiṁsacakkavattīnaṁ dvattiṁsadevarājānaṁ dvattiṁsamahābrahmānaṁ nibbuto asekkhassa natthi nibbuti. 307 Vevacananti dadato puññaṁ pavaḍḍhati, anumodatopi puññaṁ pavaḍḍhati. Cittassa samādahatopi veyyāvaccakiriyāyapi puññaṁ pavaḍḍhatīti. 308 Paññattīti dadato puññaṁ pavaḍḍhati, alobhassa paṭinissayaghātapaññattiyā paññattaṁ. Saṁyamato veraṁ na cīyatīti adosassa paṭinissayaghātapaññattiyā paññattaṁ kusalo ca jahāti pāpakanti amohassa paṭinissayaghātapaññattiyā paññattaṁ. 309 Otaraṇoti pañcasu indriyesu dadato puññaṁ pavaḍḍhati, saṁyamato veraṁ na cīyati saṁyamena sīlakkhandho. Otiṇṇo chasu indriyesu saṁvaro, ayaṁ samādhikkhandho, yaṁ kusalo ca jahāti pāpakaṁ, ayaṁ paññākkhandho, rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti vimuttikkhandho. Dhātūsu 2523 --- pe8 1:309 dhammadhātu, āyatanesu manāyatanaṁ. 310 Sodhanoti yenārambhena idaṁ suttaṁ desitaṁ so ārambho suddho. 311 Adhiṭṭhāno dānanti ekattatāya paññattaṁ. Cāgo pariccāgo dhammadānaṁ āmisadānaṁ, aṭṭha dānāni vitthārena kātabbāni, ayaṁ vemattatā. Na ca dadato ekattapaññattiyā paññattaṁ. Khantī anavajjanti paññattiyā paññattaṁ. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti rodhavīriyapaññattiyā paññattā. 312 Parikkhāroti dānassa pāmojjaṁ paccayo, alobho hetu. Saṁyamato yoniso manasikāro hetu, pariccāgo paccayo. Kusalo ca jahāti pāpakanti yathābhūtadassanaṁ paccayo, ñāṇappaṭilābho hetu. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti parato ca ghoso ajjhattañca yoniso manasikāro maggo ca hetu ca paccayo ca. 313 Samāropanoti dadato puññaṁ pavaḍḍhatīti gāthā tassa sīlampi vaḍḍhati. Saṁyamopi vaḍḍhati. Saṁyamato veraṁ na cīyatīti. Aññepi kilesā na cīyanti yepissa tappaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātā, tepissa na uppajjanti. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti rāgadosassāpi khayā rāgānusayassapi khayā dosassa mohassāpi sa nibbutoti sopādisesā nibbānadhātu anupādisesāpi. Ayaṁ samāropano. Therassa mahākaccāyanassa peṭakopadese hārassa sampātabhūmi samattā. pe3 0 Peṭakopadesa 3. Suttādhiṭṭhānatatiyabhūmi |1| Tattha katamaṁ suttādhiṭṭhānaṁ? 2 Lobhādhiṭṭhānaṁ dosādhiṭṭhānaṁ mohādhiṭṭhānaṁ alobhādhiṭṭhānaṁ adosādhiṭṭhānaṁ amohādhiṭṭhānaṁ kāyakammādhiṭṭhānaṁ vācākammādhiṭṭhānaṁ manokammādhiṭṭhānaṁ saddhindriyādhiṭṭhānaṁ vīriyindriyādhiṭṭhānaṁ satindriyādhiṭṭhānaṁ samādhindriyādhiṭṭhānaṁ paññindriyādhiṭṭhānaṁ. 3 Tattha katamaṁ lobhādhiṭṭhānaṁ? 4 “Vitakkamathitassa jantuno, Tibbarāgassa subhānupassino; Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati, Esa kho gāḷhaṁ karoti bandhanaṁ”. 5 Vitakkamathitassāti kāmarāgo. Subhānupassinoti kāmarāgavatthu. Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatīti kāmataṇhā. Esa gāḷhaṁ karoti bandhananti rāgaṁ, iti yo yo dhammo mūlanikkhitto, so yevettha dhammo uggāvahitabbo. Na bhagavā ekaṁ dhammaṁ ārabbha aññaṁ dhammaṁ deseti. Yassa vitakketi kāmavitakko tameva vitakkaṁ kāmavitakkena niddisīyati. Tibbarāgassāti tasseva vitakkassa vatthuṁ niddisati. Subhānupassino bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatīti tameva rāgaṁ kāmataṇhāti niddisati. Esa gāḷhaṁ karoti bandhananti tameva taṇhāsaṁyojanaṁ niddisati. Evaṁ gāthāsu anuminitabbaṁ. Evaṁ saveyyākaraṇesu. 6 Tattha bhagavā ekaṁ dhammaṁ tividhaṁ niddisati, nissandato hetuto phalato. 7 “Dadaṁ piyo hoti bhajanti naṁ bahū, Kittiñca pappoti yaso ca vaḍḍhati; Amaṅkubhūto parisaṁ vigāhati, Visārado hoti naro amaccharī”. 8 Dadanti yaṁ yaṁ dānaṁ, idaṁ dānamayikaṁ puññakriyaṁ. Tattha hetu. Yañcetaṁ. Bhajanti naṁ bahū, kittinti yo ca kalyāṇo kittisaddo loke abbhuggacchati, yaṁ bahukassa janassa piyo bhavati manāpo ca. Yañca avippaṭisārī kālaṁ karoti ayaṁ nissando. Yaṁ kāyassa bhedā devesu upapajjatīti idaṁ phalaṁ. Idaṁ lobhādhiṭṭhānaṁ. 9 Tattha katamaṁ dosādhiṭṭhānaṁ? 10 “Yo pāṇamatipāteti, musāvādañca bhāsati; Loke adinnaṁ ādiyati, paradārañca gacchati; Surāmerayapānañca, yo naro anuyuñjati. 11 Appahāya pañca verāni, dussīlo iti vuccati; Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṁ sopapajjati”. 12 Yo pāṇamatipātetīti duṭṭho pāṇamatipāteti. Musāvādañca bhāsatīti dosopaghātāya musāvādañca bhāsati. Surāmerayapānañca, yo naro anuyuñjatīti doso nidānaṁ. Yo ca surāmerayapānaṁ anuyuñjati yathāparadāravihārī amittā janayanti. 13 Pañca verāni appahāyāti pañcannaṁ bhikkhāpadānaṁ samatikkamanaṁ sabbesaṁ dosajānaṁ sā paṇṇatti, teneva dosajanitena kammena dussīlo iti vuccati sopi dhammo hetunā niddisitabbo, nissandena phalena ca. 14 Tīṇi bālassa bālalakkhaṇāni—dubbhāsitabhāsī ca hoti, duccintitacintī ca dukkaṭakammakārī 2524 --- pe3 1:14 ca. Tattha yaṁ kāyena ca vācāya ca parakkamati, idamassa dukkaṭakammakārī. Tāyaṁ yathā ca musāvādaṁ bhāsati yathā pubbaniddiṭṭhaṁ, idamassa dubbhāsitā. Yañca saṅkappeti manoduccaritaṁ byāpādaṁ, idamassa duccintitacintitā. Yaṁ so imehi tīhi bālalakkhaṇehi samannāgato tīṇi tajjāni dukkhāni domanassāni anubhavati, so ca hoti sabhaggato vā parisaggato vā tajjaṁ kathaṁ kathanti. Yadā bhavati so ca pāṇātipātādidasaakusalakammapatho, so tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedetīti. Puna caparaṁ yadā passati coraṁ rājāparādhikaṁ raññā gahitaṁ jīvitā voropetaṁ, tassevaṁ bhavati sace mamampi rājā jāneyya mamampi rājā gāhāpetvā jīvitā voropeyyāti, so tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Puna caparaṁ bālo yadā bhavati āsanā samārūḷho yāva yā me gati bhavissati ito pecca paraṁ maraṇāti so tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti iti bālalakkhaṇaṁ hetu. Tīṇi tajjāni dukkhāni nissando. Kāyassa bhedā nirayesu upapajjati, idaṁ phalaṁ. Idaṁ dosādhiṭṭhānaṁ. 15 Tattha katamaṁ mohādhiṭṭhānaṁ? 16 “Satañceva sahassānaṁ, kappānaṁ saṁsarissati; Atha vāpi tato bhiyyo, gabbhā gabbhaṁ gamissatha. 17 Anupādāya buddhavacanaṁ, Saṅkhāre attato upādāya; Dukkhassantaṁ karissanti, Ṭhānametaṁ na vijjati”. 18 Yo yaṁ anamataggasaṁsāraṁ samāpanno jāyate ca mīyate ca, ayaṁ avijjāhetukā. Yānipi ca saṅkhārānaṁ payojanāni, tānipi avijjāpaccayāni, yaṁ adassanaṁ buddhavacanassa, ayaṁ avijjāsutteyeva niddiṭṭhaṁ. Yo ca saṅkhāre attato harati pañcakkhandhe pañca diṭṭhiyo upagacchati. “Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti idaṁ suttaṁ avijjāya nikkhittaṁ, avijjāya nikkhipitaṁ. Evaṁ satthā sutte nayena dhammena niddisati. Asādhāraṇena taṁyeva tattha niddisitabbaṁ. Na aññaṁ. 19 Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā “idaṁ dukkhan”ti nappajānanti cattāri saccāni vitthārena, yaṁ tattha appajānanā, idaṁ dukkhaṁ, ayaṁ hetu. Appajānanto vividhe saṅkhāre abhisaṅkharoti, ayaṁ nissando. Yañca diṭṭhigatāni parāmasati “idameva saccaṁ moghamaññan”ti ayaṁ nissando. Yaṁ punabbhavaṁ nibbatteti, idaṁ phalaṁ. Ayampi dhammo saniddiṭṭho hetuto ca phalato ca nissandato ca. 20 Ettha pana keci dhammā sādhāraṇā bhavanti. Hetu khalu āditoyeva sutte nikkhipissanti. Yathā kiṁ bhave cattārimāni, bhikkhave, agatigamanāni. Tattha yañca chandāgatiṁ gacchati yañca bhayāgatiṁ gacchati, ayaṁ lobho akusalamūlaṁ. Yaṁ dosā, ayaṁ dosoyeva. Yaṁ mohā, ayaṁ mohoyeva. Evaṁ imāni tīṇi akusalamūlāni āditoyeva upaparikkhitabbāni. Yattha ekaṁ niddisitabbaṁ, tattha ekaṁ niddisīyati. Tathā dve yathā tīṇi, na hi ādīhi anikkhitte hetu vā nissando vā phalaṁ vā niddisitabbaṁ. 21 Ayañcettha gāthā— 22 “Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṁ ativattati; Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimā”. 23 Kattha chandā ca ayaṁ lobho yathā niddiṭṭhaṁ pubbe. Idaṁ mohādhiṭṭhānaṁ. 24 Tattha katamaṁ alobhādhiṭṭhānaṁ? 25 “Asubhānupassiṁ viharantaṁ, Indriyesu susaṁvutaṁ; Bhojanamhi ca mattaññuṁ, Saddhaṁ āraddhavīriyaṁ; Taṁ ve nappasahati māro, Vāto selaṁva pabbatan”ti. 26 Tattha yā asubhāya upaparikkhā, ayaṁ kāmesu ādīnavadassanena pariccāgo. Indriyesu susaṁvuto tasseva alobhassa pāripūriyaṁ mama āyatanasocitaṁ anupādāya. Bhojanamhi ca mattaññunti rasataṇhāpahānaṁ. Iti ayaṁ alobho asubhānupassitāya vatthuto dhārayati, so alobho hetu. Indriyesu guttadvāratāya gocarato dhārayati, bhojanemattaññutāya parato dhārayati, ayaṁ nissando. Taṁ ve nappasahati māro, vāto selaṁ va pabbatanti, idaṁ phalaṁ. Iti yoyeva dhammo ādimhi nikkhitto, soyeva majjhe ceva avasāne ca. 27 Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi asamuppannassa kāmacchandassa anuppādāya uppannassa vā pahānāya, yathayidaṁ asubhanimittaṁ. Tattha asubhanimittaṁ manasikarontassa anuppanno ceva kāmacchando na uppajjati, uppanno ca kāmacchando pahīyati. Idaṁ alobhassa vatthu. Yaṁ puna anuppanno kāmarāgo pariyādiyati rūparāgaṁ arūparāgaṁ, iti phalaṁ. Iti ayampi ca dhammo niddiṭṭho hetuto ca nissandato ca phalato ca. Idaṁ alobhādhiṭṭhānaṁ. 28 Tattha katamaṁ adosādhiṭṭhānaṁ? 29 2525 --- pe3 1:29 “Ekampi ce pāṇamaduṭṭhacitto, Mettāyati kusalo tena hoti; Sabbe ca pāṇe manasānukampaṁ, Pahūtamariyo pakaroti puññaṁ”. 30 Ekampi ce pāṇamaduṭṭhacitto mettāyatīti ayaṁ adoso. Nigghātena assādo, kusalo tena hotīti tena kusalena dhammena saṁyutto dhammapaññattiṁ gacchati. Kusaloti yathā paññāya pañño paṇḍiccena paṇḍito. Pahūtamariyo pakaroti puññanti tassāyeva vipāko ayaṁ lokiyassa, na hi lokuttarassa. Tattha yā mettāyanā, ayaṁ hetu. Yaṁ kusalo bhavati ayaṁ nissando. Yāva abyāpajjo bhūmiyaṁ bahupuññaṁ pasavati, idaṁ phalaṁ. Iti adoso niddiṭṭho hetuto ca nissandato ca phalato ca. 31 Ekādasānisaṁsā mettāya cetovimuttiyā. Tattha yā mettācetovimutti, ayaṁ ariyadhammesu rāgavirāgā cetovimutti, lokikāya bhūmikā hetu, yaṁ sukhaṁ āyatiṁ manāpo hoti manussānaṁ, ime ekādasa dhammā nissando. Yañca akatāvī brahmakāye upapajjati. Idaṁ phalaṁ. Idaṁ adosādhiṭṭhānaṁ. 32 Tattha katamaṁ amohādhiṭṭhānaṁ? 33 “Paññā hi seṭṭhā lokasmiṁ, yāyaṁ nibbedhagāminī; Yāya sammā pajānāti, jātimaraṇasaṅkhayaṁ”. 34 Paññā hi seṭṭhāti vatthuṁ. Nibbedhagāminīti nibbānagāminiyaṁ yathābhūtaṁ paṭivijjhati. Sammā pajānāti, jātimaraṇasaṅkhayanti amoho. Paññāti hetu. Yaṁ pajānāti ayaṁ nissando. Yo jātimaraṇasaṅkhayo, idaṁ phalaṁ. Iti amoho niddiṭṭho hetunā ca nissandena ca phalena ca. 35 Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni anaññātaññassāmītindriyaṁ aññindriyaṁ aññātāvindriyaṁ. Tattha katamaṁ anaññātaññassāmītindriyaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu anabhisametassa dukkhassa ariyasaccassa abhisamayāya chandaṁ janeti vāyamati, vīriyaṁ ārabhati, cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evaṁ catunnaṁ ariyasaccānaṁ kātabbaṁ. Tattha katamaṁ aññindriyaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu “idaṁ dukkhaṁ ariyasaccan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, yā ca maggo, idaṁ aññindriyaṁ. Āsavakkhayā anāsavo hoti, idaṁ vuccati aññātāvindriyaṁ. Tathāyaṁ paññā, ayaṁ hetu. Yaṁ chandaṁ janeti vāyamati, yā pajānāti, ayaṁ nissando. Yena sabbaso āsavānaṁ khayā hetu, yaṁ khaye ñāṇamuppajjati, anuppāde ñāṇañca, ayaṁ nissando. Yaṁ arahattaṁ, idaṁ phalaṁ. Tattha khīṇā me jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyanti, idaṁ khaye ñāṇaṁ. Nāparaṁ itthattāyāti pajānāmīti idaṁ anuppāde ñāṇaṁ. Iti imāni indriyāni amoho niddiṭṭho hetunā ca nissandena ca phalena ca. Imāni asādhāraṇāni niddiṭṭhāni. 36 Tattha katamāni kusalamūlāni sādhāraṇāni? Kusalañca vo, bhikkhave, desessāmi kusalamūlañceva. Tattha katamaṁ kusalamūlaṁ? Alobho adoso amoho. Tattha katamaṁ kusalaṁ? Aṭṭha sammattāni sammādiṭṭhi yāva sammāsamādhi. Tattha yāni kusalamūlāni, ayaṁ hetu. Yañca alobho tīṇi kammāni samuṭṭhāpeti saṅkappaṁ vāyāmaṁ samādhiñca, ayaṁ alobhassa nissando. Tattha yo adoso, ayaṁ hetu. Yaṁ tayo dhamme paṭṭhapeti sammāvācaṁ sammākammantaṁ sammāājīvañca, ayaṁ nissando. Tattha yo amoho hetu, yaṁ dve dhamme upaṭṭhapeti aviparītadassanampi ca anabhilāpanaṁ, ayaṁ nissando. Imassa brahmacariyassa yaṁ phalaṁ, tā dve vimuttiyo rāgavirāgā cetovimutti avijjā virāgā ca paññāvimutti, idaṁ phalaṁ. Iti imāni tīṇi kusalamūlāni niddiṭṭhāni hetuto ca nissandato ca phalato ca. Evaṁ sādhāraṇāni kusalāni paṭivijjhitabbāni. 37 Yattha duve yattha tīṇi. Ayañcettha gāthā. 38 “Tulamatulañca sambhavaṁ, Bhavasaṅkhāramavassaji muni; Ajjhattarato samāhito, Abhindi kavacamivattasambhavan”ti. 39 Tulamatulañca sambhavanti tulasaṅkhataṁ atulasaṅkhataṁ. Tattha ye saṅkhatā tulaṁ, te dve dhammā assādo ca ādīnavo ca tulitā bhavanti. Ettako kāmesu assādo. Ettako ādīnavo imassa, idaṁ nissaraṇanti iti nibbānaṁ pajānāti. Dvīhi kāraṇehi atulaṁ na ca sakkā tulayituṁ. Ettakaṁ etaṁ netaṁ paramatthīti tena atulaṁ. Atha pāpuṇā ratanaṁ karitvā acchariyabhāvena atulaṁ. Tattha kusalassa ca abhisambhavā jānanā passanā, ayaṁ amoho. Yaṁ tattha ñātā osiraṇā bhavasaṅkhārānaṁ, ayaṁ alobho. Yaṁ ajjhattarato samāhitoti vikkhepapaṭisaṁharaṇā, ayaṁ adoso. Iti imāni tīṇi kusalamūlāni. Tulamatulasambhavanti ayaṁ amoho. Yo bhavasaṅkhārānaṁ samosaraṇaṁ lobho sammāsamādhīnaṁ assādo, ayaṁ hetu. Yaṁ ajjhattarato 2526 --- pe3 1:39 avijjaṇḍakosaṁ sambhedo, ayaṁ nissando. Sā pavatti imāni tīṇi niddiṭṭhāni kusalamūlāni hetuto ca nissandato ca phalato ca. 40 Ettāvatā esā pavatti ca nivatti ca akusalamūlehi pavattati, kusalamūlehi nivattatīti imehi ca tīhi sabbaṁ akusalamūlaṁ samosaraṇaṁ gacchati. So dhamme vā vacanato niddiṭṭho taṇhāti vā kodhoti vā asampajaññanti vā anusayoti vā makkhoti vā paḷāsoti vā assatīti vā issāti vā macchariyanti vā aññāṇanti vā, tehi ye ca vatthūhi niddisitabbaṁ. Yassimāni dve vacanāni dhammapadāni niddiṭṭhāni na so atthi kilesā, yo imesu navasu padesu samodhānaṁ samosaraṇaṁ gacchati. Ayaṁ kileso, na ca lobho, na ca doso, na ca moho. 41 Yathā akusalamūlāni, evaṁ kusalāni paṭikkhepena niddisitabbāni. Idaṁ amohādhiṭṭhānaṁ. 42 Tattha katamaṁ kāyakammādhiṭṭhānaṁ? 43 “Kāyena kusalaṁ kare, assa kāyena saṁvuto; Kāyaduccaritaṁ hitvā, kāyena sucaritaṁ care”. 44 Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, idaṁ kāyakammādhiṭṭhānaṁ. 45 Tattha katamaṁ vācākammādhiṭṭhānaṁ? 46 “Subhāsitaṁ uttamamāhu santo, Dhammaṁ bhaṇe nādhammaṁ taṁ dutiyaṁ; Piyaṁ bhaṇe nāppiyaṁ taṁ tatiyaṁ, Saccaṁ bhaṇe nālikaṁ taṁ catutthaṁ”. 47 Cattārimāni ca vacīsucaritāni idaṁ vācākammādhiṭṭhānaṁ. 48 Tattha katamaṁ manokammādhiṭṭhānaṁ? 49 “Manena kusalaṁ kammaṁ, manasā saṁvuto bhave; Manoduccaritaṁ hitvā, manasā sucaritaṁ care”. 50 Tīṇimāni manosucaritāni, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi, idaṁ manokammādhiṭṭhānaṁ. Imāni asādhāraṇāni suttāni. 51 Tattha katamāni sādhāraṇāni suttāni? 52 “Vācānurakkhī manasā susaṁvuto, Kāyena ca nākusalaṁ kayirā; Ete tayo kammapathe visodhaye, Ārādhaye maggamisippaveditaṁ”. 53 Tisso imā, bhikkhave, pārisuddhiyo—kāyakammapārisuddhi, vācākammapārisuddhi, manokammapārisuddhi. 54 Tattha katamā kāyakammapārisuddhi? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī. Tattha katamā vacīkammapārisuddhi? Musāvādā veramaṇī …pe… samphappalāpā veramaṇī. Tattha katamā manokammapārisuddhi? Anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi. Idaṁ sādhāraṇasuttaṁ. 55 Iti sādhāraṇāni ca suttāni asādhāraṇāni ca suttāni paṭivijjhitabbāni. Paṭivijjhitvā vācāya kāyena ca suttassa attho niddisitabbo. 56 Tattha katamaṁ saddhindriyādhiṭṭhānaṁ? 57 “Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā; Sīlañca yassa kalyāṇaṁ, ariyakantaṁ pasaṁsitaṁ. 58 Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṁ; Adaliddoti taṁ āhu, amoghaṁ tassa jīvitaṁ. 59 Saddhā ve nandikā ārādhiko, No tassa saddhoti; Sabbaṁ siyāti bhagavantaṁ, Tathārūpo dhammasampasādo”. 60 Idaṁ saddhindriyādhiṭṭhānaṁ. 61 Tattha katamaṁ vīriyādhiṭṭhānaṁ? 62 “Ārambhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane; Dhunātha maccuno senaṁ, naḷāgāraṁva kuñjaro”. 63 Cattārome, bhikkhave, sammappadhānā, idaṁ vīriyādhiṭṭhānaṁ. 64 Tattha katamaṁ satindriyādhiṭṭhānaṁ? 65 “Satīmato sadā bhaddaṁ, bhaddamatthu satīmato; Satīmato sadā seyyo, satīmā sukhamedhati”. 66 Cattāro satipaṭṭhānā vitthārena kātabbā, idaṁ satindriyādhiṭṭhānaṁ. 67 Tattha katamaṁ samādhindriyādhiṭṭhānaṁ? 68 “Ākaṅkhato te naradammasārathi, Devā manussā manasā vicintitaṁ; Sabbe na jaññā kasiṇāpi pāṇino, Santaṁ samādhiṁ araṇaṁ nisevato”. 69 Tayome, bhikkhave, samādhī—savitakko savicāro, avitakko vicāramatto, avitakko avicāro. Idaṁ samādhindriyādhiṭṭhānaṁ. 70 Tattha katamaṁ paññindriyādhiṭṭhānaṁ? 71 Paññā hi seṭṭhā lokasminti vitthārena. 72 Tisso imā, bhikkhave, paññā—sutamayī, cintāmayī, bhāvanāmayī, idaṁ paññindriyādhiṭṭhānaṁ suttaṁ, imāni indriyādhiṭṭhānāni asādhāraṇāni suttāni. 73 Tattha katamāni sādhāraṇāni indriyādhiṭṭhānāni suttāni? 74 “Avītarāgo kāmesu, yassa pañcindriyā mudū; Saddhā sati ca vīriyaṁ, samatho ca vipassanā; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, pubbeva upahaññati”. 75 Pañcimāni indriyāni. Saddhindriyādiindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Tīsu aveccappasāde vitthārena suttaṁ kātabbaṁ. Imāni sādhāraṇāni indriyādhiṭṭhānāni 2527 --- pe3 1:75 suttāni. Yaṁ yassa sambandhaṁ kusalassa vā akusalassa vā tena tena adhiṭṭhānena taṁ suttaṁ niddisitabbaṁ, natthañño dhammo niddisitabbo. Tattha sādhāraṇaṁ kusalaṁ nāpi kusalaṁ akusalaṁ yathā sādhāraṇāni ca kusalamūlāni sādhāraṇāni ca akusalamūlāni uppannaṁ kāmavitakkaṁ pajahati …pe… cattāro sammappadhānā kusalaṁ akusalañca. 76 Tatthimā uddānagāthā 77 Vitakko hi mamatthiko, dadaṁ piyo naro iti; Yo pāṇamatipāteti, tīṇi tassa bālalakkhaṇaṁ. 78 Satañceva sahassānaṁ, ye ca samaṇabrāhmaṇā; Chandā dosā bhayā mohā, catūhi agatīhi ca. 79 Asubhānupassiṁ viharantaṁ, Nimittesu asubhā ca; Ekampi ce piyaṁ pāṇaṁ, Mittā sace subhāsitā. 80 Paññā hi seṭṭhā lokasmiṁ, Anuññā tīṇi indriyāni; Kusalākusalamūlāni ca, Tulamatulañca sambhavaṁ. 81 Kāyena kusalaṁ kare, Tīṇi sucaritāni ca; Subhāsitaṁ uttamamāhu, Santo vacīsucaritāni ca. 82 Kāyena ca kusalaṁ kayirā, Manoduccaritāni ca; Kāyānurakkhī ca sadā, Tisso ca pārisuddhiyo. 83 Yassa saddhā tathāgate, samuppāde ca desito; Ārambhatha nikkamatha, yā ca sammappadhānatā. 84 Satīmato sadā bhaddaṁ, satipaṭṭhānabhāvanā; Ākaṅkhato ca anaññāṇaṁ, ye ca tīṇi samādhayo. 85 Paññā hi seṭṭhā lokasmiṁ, tisso paññā pakāsitā; Avītarāgo kāmesu, tatheva pañcindriyā. 86 Iti therassa mahākaccāyanassa jambuvanavāsino peṭakopadese tatiyabhūmi suttādhiṭṭhānaṁ nāma. pe4 0 Peṭakopadesa 4. Suttavicayacatutthabhūmi |1| Tattha katamo suttavicayo? 2 Tattha kusalehi dhammehi akusalehi dhammehi pubbāparaso sādhukaṁ upaparikkhiyati. Kiṁ nu kho idaṁ suttaṁ ārabhi …pe… tehi suttehi saha adhisannaṭṭhehi yujjati udāhu na yujjatīti? 3 Yathā bhagavā kilese ādimhi tattha deseti. Kiṁ desitaṁ? Tesaṁ kilesānaṁ pahānaṁ udāhu no desitanti upaparikkhitabbaṁ. Yadi na desitaṁ bhagavati tesaṁ kilesānaṁ pahānaṁ kusalā dhammā pariyesitabbā; yattha te akusalā pahānaṁ gacchanti. Sace samannehamāno na labhati. Tattha akusalā dhammā apakaḍḍhitabbā vīmaṁsitabbā, saṅkilesabhāgiyasuttaṁ, yadi kilesā apakaḍḍhiyantā. Ye vā na denti tattha upaparikkhitabbā ariyamaggadhammā tāsu bhūmīsu kilesā pahānaṁ gacchanti, udāhu na gacchantīti. Yattakā pana kilesā desitā. Na tattakā ariyadhammā desitā. Yattha kilesā pahānaṁ gacchanti, tattha ye kilesā ariyadhammānaṁ paṭipakkhena na yujjanti, te apakaḍḍhitabbā, sace apakaḍḍhiyantā yojanaṁ deti. Tattha evaṁ vīmaṁsitabbaṁ. Dve tīṇi vā taduttari vā kilesā ekena ariyamaggena pahānaṁ gacchantīti. Sace evaṁ vīmaṁsiyantā yojanaṁ deti, tattha upaparikkhitabbaṁ. Paramparāya vā piṭakasampadānena vā suttassa attho ca nattho ca. Yaṁ vā na sakkā suttaṁ niddisituṁ neva suttaṁ vicikicchitabbaṁ. Evaṁ yathā ādimhi kusalā dhammā honti. Ye kilesā te pahīneyyāti. Te upaparikkhitabbā. Puro vā kusalo paṭipakkhena vā puro desanā, anūnā anadhikā uggahetabbā. Yathā paṭhamo uttilo yesamidāni kilesānaṁ ye ariyadhammā desitā ime kilesā imehi ariyadhammehi pahīyanti, udāhu nappahīyantīti vicinitabbā. Yadi upaparikkhiyamānā yujjanti, gahetabbā. Atha na yujjanti, ye kilesā apaṭipakkhā honti, te kilesā aparipakkhitabbā. Ye ca ariyadhammā paṭipakkhā honti, te ariyadhammā apakaḍḍhitabbā. Na hi ariyadhammā anāgāmikilesappahānaṁ gacchanti, nāpi ariyadhammā sabbakilesānaṁ pahānāya saṁvattanti. Yathā kusalā mettā akusalo rāgo na tu kusalā mettāti kāretvā akusalassa rāgassa pahānāya sambhavati byāpādo mettāya pahānaṁ gacchati. Tasmā ubho kilesā upaparikkhitabbā. Yo yo ca dhammo upadisiyati kusalo vā akusalo vā so apakaḍḍhitabbo. Sace te yujjanti apakaḍḍhiyamāno natthi upaparikkhitabbaṁ. Dve vā kilesā ekena ariyadhammena pahīneyyāti dvīhi vā ariyadhammehi eko vā kileso pahīyatīti. 4 Atha vā evampi upaparikkhiyamānaṁ yujjati, tattha vīmaṁsitabbaṁ vā yathā yujjati tattha 2528 --- pe4 1:4 vīmaṁsitabbaṁ vā, yathā nanu sakkā suttaṁ niddisituṁ, na hi sutte vicikicchitabbaṁ. Kileso maṁ ariyadhammesu desitesu ubhayato upaparikkhitabbaṁ. Kira ye vā ime kilesā desitā ye ca ariyadhammā desitā gāthāya vā byākaraṇena vā, kiṁ nu kho ime kilesā imehi ariyadhammehi pahīyanti, udāhu nappahīyanti? Ime vā ariyadhammā imesaṁ kilesānaṁ pahānāya saṁvattantīti. Kiñcāpi kusalehi dhammehi akusalā dhammā pahānaṁ gacchanti. Na tu sabbehi ariyadhammehi sabbākusalā pahānaṁ gacchanti. Yathā mettā kusalo akusalo ca rāgo na tu kusalā mettā akusalo rāgoti kāretvā mettāya rāgo pahānaṁ, byāpādo mettāya pahānaṁ gacchanti. Evaṁ kilesoti kāretvā suttena pahānaṁ gacchati. Na sutto dhammoti kāretvā sabbaṁ kilesassa pahānāya saṁvattati. Yaṁ tu suttassa ariyadhammo saṅkilesapaṭipakkho, so tena pahānaṁ gacchatīti. 5 Tattha kusale desite sutte byākaraṇe vā saṅkilesā na yujjanti ariyadhammā vā, te mahāpadese niddisitabbāvayavena apakaḍḍhitabbā. Tattha kilesehi ca desitehi ariyadhammesu ca yadipi tena ariyadhammena te kilesā pahānaṁ gacchanti. Tatthapi uttari upaparikkhitabbaṁ. Kena kāraṇena ete kilesā pajahitabbā, kena kāraṇena ariyadhammā desitāti? Yena yena vā ākārena ariyadhammā desitā, tena tena pakārena ayaṁ kileso ṭhito. Atthi hi eko kileso, tena vā ariyadhammā na aññathā aññathā pahātabbo, yathā diṭṭhi rāgo avijjā ca dassanena pahātabbā. Sā ce evañca avijjā bhāvanāya bhūmi vā dhammā bhāvanāya pahātabbā. Sāyeva uddhambhāgiyaṁ asaṅkhatadassanāya vimuttiyā animittena cetosamādhinā amanasikārena pahīyati. Evaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ upaparikkhitabbaṁ. Ye dassanena pahātabbā kilesā dassanākārena ariyadhammo desito, bhāvanāya pahātabbā bhāvanākārena ariyadhammo desito, patisevanā pahātabbā patisevanākārena ariyadhammo desito, evaṁ vinodanapahātabbā yāva satta āsavā kātabbā, yāvaññathā. Aññathā hesa dhammo pahātabbo aññenākārena ariyadhammo desito, so ariyadhammo aññathā pariyesitabbo. Yadi ayaṁ dhammo pariyesato yo ca deseti yena yenākārena, so ariyadhammo pariyesitabbo, tenākārena kileso pahīyati. So tattha upaparikkhitabbo. Atha na yujjati yadi hi tena suttena vihitaṁ suttaṁ vīmaṁsitabbaṁ. Yathā yujjati, tathā gahetabbaṁ. Yathā na yujjati, tathā na gahetabbaṁ, addhā etaṁ bhagavatā na bhāsitaṁ, āyasmatā vā duggahitaṁ, yathā mahāpadese niddisitabbaṁ, bhagavatā yathābhūtaṁ desitaṁ, yo ca dhammo desito kusalo ca akusalo ca tassa dhammassa paccayo pariyesitabbo. Na hi paccayā vinā dhammo appaccayo uppajjati. Tattha ko ākāro pariyesanāya? 6 Tattha tathārūpaṁ sahetu sappaccayaṁ soyaṁ dhammo vuttoti idaṁ vīmaṁsitabbaṁ. So ca paccayo tividho—mudu majjho adhimatto. Tattha mudumhi paccaye mududhammo gahetabbo, evaṁ satyesa paccayo duvidho paramparāpaccayo ca samanantarapaccayo ca. So paccayo mudutena byādhimattaṁ pariyesitabbaṁ. Kiṅkāraṇaṁ? Aññataropi paccayo aññehi paccayehi pariyattiṁ vā pāripūriṁ vā gacchati. Tattha yo dhammo desito, tassa dhammassa etena vā kāraṇena vā hetu pariyesitabbo. Yathā paccayo hetunā paccayena ca, so tassa dhammassa nissando pariyesitabbo. Yathā niddiṭṭho adhiṭṭhāne padhānaṁ pariyesati, so paccayo pariyesitabbo. Na hi mudussa dhammassa adhimatto nissando adhimattassa vā nissandassa mududhammo, atha mudussa mudu majjhāya majjho adhimattassa adhimatto yujjati, taṁ gahetabbaṁ, atha na yujjati na gahetabbaṁ. Yañca bhagavā ārabhati dhammaṁ desetuṁ, taṁyeva dhammaṁ majjhantapariyosānaṁ deseti, yathā suttādhiṭṭhāne dhammā ādimhi niddisati, taṁyeva bahu tassa suttassa pariyosānaṁ. Tassa hi dhammassa vasena taṁ suttaṁ hoti gāthā vā byākaraṇaṁ khuddakaṁ mahantaṁ vā, yathā pana duvidhā anurūpanti vā thapanā ca desanāthapanā. Rūpantipi dhammassa pariyesitabbā. Yathā ca bhagavatā pañcannaṁ indriyānaṁ saṁvaraṇaṁ desitaṁ taṇhāya niggahaṇatthaṁ icchāva hoti. Deseti yathā gopālakopame sutte aññehipi suttehi bhagavā bhāsati icchāva hoti majjhimanikāye vitakko ayaṁ bhagavato desanānurūpanti iti so 2529 --- pe4 1:6 dhammo aññesupi veyyākaraṇesu pariyesitabbo. Na hi ekaṁ hi sutte daṭṭhabbo. Yujjanaṁ taṁ gahetabbaṁ. 7 Tattha katamaṁ anuññātaṁ? Yaṁ kiñci suttaṁ bhagavatā na bhāsitaṁ tañca suttesuyeva dissati, evametaṁ dhāretabbaṁ. Yathā asukena bhāsitanti, taṁ suttaṁ vīmaṁsitabbaṁ. Kiṁ nu kho imaṁ suttaṁ anuññātaṁ khamaṁ bhagavato udāhu nānuññātaṁ khamaṁ, kiñci rūpañca suttaṁ bhagavato anuññātaṁ khamaṁ kiñci rūpañca nānuññātaṁ khamaṁ? Yaṁ sabbaso anotāretvā dasabalo gocaraṁ deseti, taṁ sabbaṁ suttaṁ bhagavato nānuññātaṁ khamaṁ. Atthipi so sāvako dasabalānaṁ gocaraṁ jānāti odhiso anodhiso, taṁ pana balaṁ sabbaso na jānāti aññathā nāma savanena, yathā āyasmatā sāriputtena yena brāhmaṇo ovadito, tassa āyasmato natthi indriyabalavemattañāṇaṁ, tena puggalaparo parañca taṁ ajānanto sati uttarikaraṇīye uppādito, so bhagavatā apasādito. Yathāva āyasmā mahākassapo bhāgineyyaṁ ovadati anantariyasamannāgato iddhipāṭihīrena aṅguliyo adīpetvā yaṁ sabbesaṁ dhammānaṁ kammasamādānānaṁ hetuso ṭhānaso yathābhūtaṁ ñāṇaṁ, tassa āyasmato saṁvijjate, tena naṁ ovadati, taṁ bhagavā karoti. 8 “Sacepi dasa pajjote, dhārayissasi kassapa; Neva dakkhati rūpāni, cakkhu tassa na vijjatī”ti. 9 Api ca kho yathā dūto rājavacanena sattamanusāsati, evaṁ sesānugo aññātakaṁ ghosaṁ paresaṁ deseti. Anuññātakhamasuttaṁ gahetabbaṁ. Ananuññātakhamaṁ na gahetabbaṁ. 10 Tattha katamo suttasaṅkaro? Pañcavidhaṁ suttaṁ, saṅkilesabhāgiyaṁ vāsanābhāgiyaṁ dassanabhāgiyaṁ bhāvanābhāgiyaṁ asekkhabhāgiyaṁ. Aññaṁ ārādheyya aññaṁ deseti aññassa ca suttassa atthaṁ aññamhi sutte niddisati. Suttassa vā hi anekākāraṁ atthaṁ niddisati. Ariyadhammasādhane atthaṁ vivarati. Vāsanābhāgiyassa atthaṁ dassanabhāgiyesu niddisati. Orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ atthaṁ uddhambhāgiyesu niddisati. Mudumajjhānaṁ indriyānaṁ adhimattesu suttesu niddisati. Iti ayaṁ suttaṁ sambhedaṁ hetunā ca nissandena ca phalena ca niddesena ca mudumajjhādhimattatāyapi ca atthena ca byañjanena ca yo sambhedo, ayaṁ vuccati suttasaṅkaro. Yo asambhedo, ayaṁ vuccati suttavicayo. 11 Tatthāyaṁ uddānagāthā 12 Purimānaṁ akkhaṇḍaṁ, yathābhūtassa paccayo; Nissando vāsanāsaddhi, anuññā suttasaṅkaro. 13 Therassa mahākaccāyanassa suttavicayo nāma catutthabhūmi. pe5 0 Peṭakopadesa 5. Hāravibhaṅgapañcamabhūmi |1| Tattha katamo hāravibhaṅgo? Yattha soḷasa hārā akkharaso bhedaṁ gacchanti. Tattha ādimhi desanāhāro. Tattha ayaṁ gāthā kusalā vā akusalā vā saccāni vā saccekadeso vā. Kiṁ desitanti? Sutte vīmaṁsā desanāhāro. Yathā ariyasaccāni nikkhepo cattāri saccāni sādhāraṇāni asādhāraṇāni ca. Yāni ca aṭṭhārasa padāni dukkhato satta padāni saṅkhepena kāyikena cetasikena dukkhena, appiyasampayogena piyavippayogena ca tīhi ca saṅkhatāhi. Tattha tīṇi saṅkhatalakkhaṇāni tisso dukkhatā uppādo saṅkhatalakkhaṇaṁ, saṅkhāradukkhatāya dukkhatā ca saṅkhatalakkhaṇaṁ, vipariṇāmadukkhatāya dukkhatāti aññathattaṁ ca saṅkhatalakkhaṇaṁ, dukkhadukkhatāya ca dukkhatā, imesaṁ tiṇṇaṁ saṅkhatalakkhaṇānaṁ tīsu vedanābhūmīsu adukkhamasukhā vedanā uppādo saṅkhatalakkhaṇaṁ, saṅkhāradukkhatāya ca dukkhatā tayo saṅkhatalakkhaṇaṁ, sukhā vedanāya ca vipariṇāmadukkhatāya ca dukkhatāti aññathattaṁ saṅkhatalakkhaṇaṁ, dukkhāvedanā dukkhadukkhatā ca dukkhatā imamhi imesu navapadesu paṭhamakesu sattasu padesu soḷasasu padesu dukkhā pariyesitabbā, ekādasa dukkhatāya ca lakkhaṇaṁ niddese niddiṭṭhaṁ. Pātubhāvalakkhaṇā jātiyā ca pātubhāvacutilakkhaṇo cutoti vitthārena pannarasapadāni kattabbāni, evaṁ sādhāraṇāni asādhāraṇāni ca sattasu dasasu padesu paññāsa tividhe ca sāsanappaṭṭhāne aṭṭhārasavidhesu ca suttādhiṭṭhānesu dasavidhesu ca suttavidheyyesu soḷasavidhesu ca hāresu 2530 --- pe5 1:1 ekavīsatividhāya ca pavicayavīmaṁsāyāti idaṁ desitaṁ. Yathābhūtañca desitanti, ayaṁ vuccati desanāhāro. 2 Tattha katamo vicayo hāro? 3 “Padaṁ pañhā ca pucchā ca, kiṁ pubbaṁ kiñca pacchimaṁ; Anugīti sā ca vicayo, hāro vicayoti niddiṭṭho”. 4 Padanti paṭhamaṁ padaṁ. Tassa ko attho? Yaṁ bhagavā puṭṭho āyasmatā ajitena taṁ gahetabbaṁ, katipadāni puṭṭhāni yathā kiṁ kenassu nivuto lokoti gāthā, imāni katipadāni cattāri iti visajjanāya pucchā. Yattakehi padehi bhagavatā visajjitāni padāni iti pucchāya ca yā padānaṁ saṅkāsanā, idaṁ vuccati padanti. 5 Pañhāti imāni cattāri padāni. Kati pañhā? Eko vā dve vā taduttari vā imāni cattāri padāni eko pañho, atthānuparivatti byañjanaṁ hoti, sambahulānipi padāni ekamevatthaṁ pucchati. Imāni cattāri padāni anuparivattīni taṁ byañjanena eko pañhova hoti. Kenassu nivuto lokoti lokaṁ sandhāya pucchati, kenassu nappakāsati kissābhilepanaṁ brūsīti taṁyeva pucchati. Kiṁsu tassa mahabbhayanti taṁyeva pucchati. Evaṁ atthānuparivatti byañjanaṁ eko pañho hoti, so pañho catubbidho ekaṁsabyākaraṇīyo vibhajjabyākaraṇīyo paṭipucchābyākaraṇīyo ṭhapaniyoti. Tattha cakkhu aniccanti ekaṁsabyākaraṇīyo, yaṁ aniccaṁ taṁ dukkhanti vibhajjabyākaraṇīyo, siyā aniccaṁ na cakkhu, yānipi āyatanāni ca na cakkhu, tānipi aniccanti na cakkhuyeva, ayaṁ vibhajjabyākaraṇīyo, yaṁ cakkhu taṁ cakkhundriyaṁ neti paṭipucchābyākaraṇīyo, taṁ cakkhu tathāgatoti ṭhapaniyo. Aññatra cakkhunāti ṭhapaniyo pañho. Idaṁ pañhaṁ bhagavā kiṁ pucchito, lokassa saṅkileso pucchito. Kiṅkāraṇaṁ? Tividho hi saṅkileso taṇhāsaṅkileso ca diṭṭhisaṅkileso ca duccaritasaṅkileso ca. Tattha avijjāya nivutoti avijjaṁ dasseti, jappāti taṇhaṁ dasseti, mahabbhayanti akusalassa kammassa vipākaṁ dasseti, sotaṁ nāma sukhavedanīyassa kammassa dukkhavedanīyo vipāko bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatīti bhagavā visajjeti, catūhi yo padehi avijjāya nivuto lokoti …pe… evaṁ vuccati. 6 Taduttari paṭipucchati, savanti sabbadhi sotāti gāthā, cattāri padāni pucchati taṁ bhagavā dvīhi padehi visajjeti. 7 “Yāni sotāni lokasmiṁ, sati tesaṁ nivāraṇaṁ; Sotānaṁ saṁvaraṁ brūmi, paññāyete pidhīyare”. 8 Imāni cattāri padāni dvīhi padehi visajjeti. Idaṁ padanti pucchito, tassa saṅkiliṭṭhassa lokassa vodānaṁ pucchito, sotāni cha taṇhākāyā bahulādhivacanena niddiṭṭhā bhavanti sabbehi āyatanehi. Tāni sotāni kena nivāriyantīti pariyuṭṭhānapahānaṁ pucchati, kena sotā pidhīyareti anusayasamugghātaṁ pucchati. Tattha bhagavā chasu dvāresu satiyā deseti, yo hi sampajāno viharati satidovārikena ca tassa indriyāni guttāni sambhavanti. Tattha guttesu indriyesu yā yā vipassanā, sā sā tesaṁ tesaṁ sotānaṁ tassā ca avijjāya yo loko nivuto accantapahānāya saṁvattati. Evaṁ sotāni pihitānipi bhavanti tato uttari pucchati. 9 Paññā ca sati ca nāmarūpassa kho tassa bhagavantaṁ puṭṭhumāgamma katthetaṁ upasammati imāni cattāri padāni bhagavā ekena padena visajjeti. 10 “Yametaṁ pañhaṁ apucchi, Ajita taṁ vadāmi te; …pe… Viññāṇassa nirodhena, Etthetaṁ upasammati”. 11 Iminā pañhena kiṁ pucchati? Anupādisesanibbānadhātuṁ pucchati, taṁ bhagavā anupādisesāya nibbānadhātuyā visajjeti. Tattha paṭhamena pañhena saṅkilesaṁ pucchati. Dutiyena pañhena vodānaṁ pucchati. Tatiyena pañhena sopādisesanibbānadhātuṁ pucchati. Catutthena pañhena anupādisesanibbānadhātuṁ paṭipucchati tato uttari paṭipucchati. 12 “Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idha; Tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisa”. 13 Imāni cattāri padāni pucchati. Kati ca pana te pañhe saṅkhātadhammā ca arahantā sekkhā ca? Kiṁ pubbaṁ kiñca pacchimanti ayamattho. Tattha kataraṁ paṭhamaṁ pucchati, kataraṁ pacchā? Arahantaṁ paṭhamaṁ pucchati. Sekkhadhamme tattha kena padena saṅkhātadhammāti arahanto gahitā, puthūti sekkhā gahitā. Tesaṁ me nipakoti sādhāraṇaṁ padaṁ bhagavantaṁ pucchati. Tassa sādhāraṇāni ca asādhāraṇāni ca pañhesu pucchitabbāni. Taṁ bhagavā visajjeti. Na tathā puṭṭhaṁ, paṭhamaṁ puṭṭhaṁ, taṁ pucchā visajjeti. Yaṁ pacchā pucchitaṁ paṭhamaṁ 2531 --- pe5 1:13 visajjeti. Kiñca idaṁ pucchitaṁ visuddhānaṁ visujjhantānañca kā iriyāti idaṁ pucchi, taṁ kāmesu nābhigijjheyya. Manasānāvilo siyāti pariyuṭṭhānāni vitakkena ca bhagavā nivāreti, dve pana vitakkaanāvilatāya pariyuṭṭhānaṁ, yathā nīvaraṇesu niddiṭṭhaṁ. Kusalā sabbadhammesūti arahantaṁ visajjeti. 14 Kenassu tarati oghanti gāthā, imāni cattāri padāni. Cattāroyeva pañhā. Kiṅkāraṇaṁ, na hi ettha atthānuparivatti byañjanaṁ yathā paṭhamaṁ ajitapañhesu, tassa na ekaṁsena bahūni visajjanāni, bahukā pañhā, ekova na cāpi, sabbe pucchati, pubbe visajjito, yathā catuttho ajitapañhe, yaṁ ettha yathābhūtaṁ pariyesanāpadabandhena visajjanāyo evaṁ yathābhūtaṁ pariyesati. Yo puna ettha yaṁ evaṁ pucchati tattha ayamākāro pucchanāyaṁ antojaṭā bahijaṭāti gāthā pucchitavisajjanāya maggitabbā. Kathaṁ visajjitāti bhagavāti visajjeti? Sīle patiṭṭhāya naro sapaññoti gāthā. Tattha cittabhāvanāya samathā, paññābhāvanāya vipassanā. Tattha evaṁ anumīyati, ye dhammā samathena ca vipassanāya ca pahīyanti, te ime antojaṭā bahijaṭā. Tattha visajjanaṁ samathena rāgo pahīyati, vipassanāya avijjā. Ajjhattavatthuko rāgo antojaṭā, bāhiravatthuko rāgo bahijaṭā. Ajjhattavatthukā sakkāyadiṭṭhi, ayaṁ antojaṭā. Ekasaṭṭhi diṭṭhigatāni ca bāhiravatthukāni bahijaṭā, yā hi ajjhattavatthukā yā diṭṭhibhāgiyena bhavissati, ayaṁ jaṭā. Tathā saṅkhittena yā kāci ajjhattavatthukā taṇhā ca diṭṭhi ca, ayaṁ antojaṭā. Yā kāci bāhiravatthukā taṇhā ca diṭṭhi ca, ayaṁ bahijaṭā. 15 Yathā devatā bhagavantaṁ pucchati “catucakkaṁ navadvāran”ti gāthā. Tattha bhagavā visajjeti “chetvā naddhiṁ varattaṁ cā”ti gāthā, idaṁ bhagavā dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ visajjeti. Imāya visajjanāya bhagavā anumīyati kilese ettha purimāya gāthāya niddisitabbena. Taṁ hi catucakkanti cattāro vā hatthapādā. Navadvāranti nava vaṇamukhāni. Yathā catucakkanti cattāro upādānā, upādānappaccayā bhavo, upādānanirodhā bhavanirodho. Navadvāranti nava mānavidhā, mānajātikāya hi dukkhaṁ seyyenamhi paraso tīṇi tikāni puṇṇaṁ. Tikena saṁyuttaṁ hi pañcakāmaguṇiko rāgo. Tattha naddhīti taṇhā visajjīyati. Varattanti mānaṁ visajjeti, icchā lobho ca pāpakoti pañcakāmaguṇiko rāgo. Tattha visamalobho pāpakoti niddisiyati samūlataṇhanti. Aññāṇamūlakā taṇhāti aññāṇamūlakā taṇhā, taṇhāya ca diṭṭhiyā ca pahānaṁ. Ye ca puna aññepi keci catucakkayogena teneva kāraṇena ca yujjanti, saṁsāragāmino dhammā sabbe niddisitabbā. Tatthāyaṁ gāthā visajjanā pucchāya ca visajjanāya sameti. Yaṁ yadi sandena atha saha byākaraṇena anugītiyaṁ ca so vicayoti bhagavā yattakāni padāni nikkhipati, tattakehi anugāyati. 16 Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato bhikkhu dūteyyaṁ gantumarahati. Imāni aṭṭha padāni nikkhittāni. Chahi padehi bhagavā anugāyati. 17 “Yo ve na byathati patvā, parisaṁ uggavādiniṁ; Na ca hāpeti vacanaṁ, na ca chādeti sāsanaṁ. 18 Asandiddhiṁ ca bhaṇati, Pucchito na ca kuppati; Sa ve tādisako bhikkhu, Dūteyyaṁ gantumarahatī”ti. 19 Tattha pana bhagavā yattakāni padāni nikkhipati, tattakehi anugāyati. Sattahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato kalyāṇamitto piyo garubhāvanīyoti vitthārena, idaṁ bhagavā sattahi padehi anugāyati. Iti bahussutavā anugāyati, appatarakathaṁ padaṁ vā nikkhepo, bahussutavā nava padāni nikkhepo, appatarikā anugītiyā bahutarikā anugāyati. Ayaṁ vuccati te anugīti ca vicayo, ayaṁ vicayo nāma hāro. 20 Tattha katamo yuttihāro? 21 “Sabbesaṁ hārānaṁ, Yā bhūmī yo ca gocaro tesaṁ; Yuttāyutti parikkhā, Hāro yuttīti niddiṭṭho”. 22 Hārānaṁ soḷasannaṁ yathā desanā yathā vicayo yo ca niddisiyati, ayaṁ niddeso. Ayaṁ pucchā suttesu na yujjatīti yā tattha vīmaṁsā, ayaṁ yutti. 23 Yathā hi sahetū sappaccayā sattā saṅkilissanti, atthi hetu atthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya, sahetū sappaccayā sattā visujjhanti, atthi hetu atthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā. Sīlavatā, ānanda, puggalena na veyyākaraṇiyā kinti me vippaṭisāro uppādeyya …pe… abyākaraṇaṁ kattabbaṁ, ayaṁ visuddhiyā maggo. Tassa hetu ko paccayo, 2532 --- pe5 1:23 sīlakkhandhassa cattāri cattāri hetu ca paccayo ca. Sappurisasaṁsevo yo ca patirūpadesavāso ca, ayaṁ upādāpaccayatā sappaccayo. Yaṁ porāṇakammaṁ assa vipāko paccayo, tāya paccayāya attasammāpaṇidhi, ayaṁ hetu. Iti sīlakkhandho sahetu sappaccayoti idaṁ lokikaṁ sīlaṁ. 24 Yaṁ pana lokuttaraṁ sīlaṁ, tassa tīṇi indriyāni paccayo—saddhindriyaṁ vīriyindriyaṁ samādhindriyaṁ—ayaṁ paccayo. Satindriyañca paññindriyañca hetu. Paññāya nibbedhagāminiyā, yaṁ sīlaṁ jāyati. Sotāpannassa ca sīlaṁ tenāyaṁ hetu ayaṁ paccayo. Yaṁ puna samādhino passaddhi ca pīti ca pāmojjaṁ paccayo. Yaṁ sukhaṁ hetu tena samādhikkhandho sahetu sappaccayo. Yaṁ samāhito yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ paññā. Tassa paratoghoso ajjhattaṁ ca yoniso manasikāro hetu ca paccayo ca, iti ime tayo khandhā sahetū sappaccayā evaṁ satta paññā. Sattabyākaraṇīsu ca suttesu na yujjati. Ayaṁ yuttihāro. So catūsu mahāpadesesu daṭṭhabbo. 25 Tattha katamaṁ padaṭṭhānaṁ? 26 “Dhammaṁ deseti jino, Tassa ca dhammassa yaṁ padaṭṭhānaṁ; Iti yāva sabbadhammā, Eso hāro padaṭṭhāno”. 27 Tattha pañca kāmaguṇā kāmarāgassa padaṭṭhānaṁ. Yesaṁ kesañci kāmarāgo uppajjati uppanno vā uppajjissati vā, etesu yepi pañcasu rūpesu āyatanesu nāññatra etehi kāmarāgassa padaṭṭhānanti. Vuccate, tena pañca kāmaguṇā kāmarāgassa padaṭṭhānaṁ. Pañcindriyāni rūparāgassa padaṭṭhānaṁ. Manindriyaṁ bhavarāgassa padaṭṭhānaṁ. Pañcakkhandhā sakkāyadiṭṭhiyā padaṭṭhānaṁ. Ekasaṭṭhi diṭṭhigatāni diṭṭhirāgassa padaṭṭhānaṁ. Kāmadhātu kāmarāgassa padaṭṭhānaṁ. Arūpadhātu arūparāgassa padaṭṭhānaṁ. Sukhasaññā kāmarāgassa padaṭṭhānaṁ. Byāpādasaññā byāpādassa padaṭṭhānaṁ. Asampajaññatā sammohassa padaṭṭhānaṁ. Nava āghātavatthūni byāpādassa padaṭṭhānaṁ. Navavidhaṁ mānaṁ mānassa padaṭṭhānaṁ. Sukhā vedanā rāgānusayassa padaṭṭhānaṁ. Dukkhā vedanā paṭighānusayassa padaṭṭhānaṁ. Adukkhamasukhā vedanā avijjānusayassa padaṭṭhānaṁ. Attavādupādānañca musāvādo ca lobhassa padaṭṭhānaṁ. Pāṇātipāto ca pisuṇavācā ca pharusavācā ca byāpādassa padaṭṭhānaṁ. Micchattañca samphappalāpo ca mohassa padaṭṭhānaṁ. Bhavaṁ bhogañca vokāro ahaṅkārassa padaṭṭhānaṁ. Bāhirānaṁ pariggaho mamaṅkārassa padaṭṭhānaṁ. Kāyassa saṅgaṁ diṭṭhiyā padaṭṭhānaṁ. Kāyikadoso dosassa padaṭṭhānaṁ. Kāyikakāsāvo lobhassa padaṭṭhānaṁ. Yo yo vā pana dhammo yena yena ārammaṇena uppajjati saccādhiṭṭhānena vā dhammādhiṭṭhānena vā anusayanena vā, so dhammo tassa padaṭṭhānaṁ. Tena sārammaṇena so dhammo uppajjati. 28 Yathā manusso purimassa padassa padaṭṭhānaṁ alabhanto dutiyaṁ padaṁ uddharati, so pacchānupadaṁ saṁharati. Yadi pana yo na dutiyapadassa padaṭṭhānaṁ labhati, aparaṁ padaṁ uddharati. Tassa yo ceso paccayo bhavati. Evaṁ dhammo kusalo vā akusalo vā abyākato vā padaṭṭhānaṁ alabhanto na pavattati. Yathā payuttassa dhammassa yonilābho, ayaṁ vuccati padaṭṭhāno hāro. 29 Tattha katamo lakkhaṇo hāro? 30 “Vuttamhi ekadhamme, Ye dhammā ekalakkhaṇā tena; Sabbe bhavanti vuttā, So hāro lakkhaṇo nāma”. 31 Yesañca susamāraddhā, niccaṁ kāyagatāsatīti gāthāya vuttāya kāyagatāsatiyā vuttā vedanāgatā cittagatā dhammagatā ca sati catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ ekena satipaṭṭhānena. Na hi cittaṁ ekasmiṁ viññāṇaṭṭhitiyā pavattati, nānāsu gatīsu pavattati, kāyagatāsatiyā vuttāya vuttā vedanāgatā cittadhammagatā ca. Na hi kāyagatāsatiyā bhāvitāya satipaṭṭhānā cattāro bhāvanāpāripūriṁ na gacchanti. Evaṁ tassadisesu dhammesu vuttesu sabbadhammā vuttā ca bhavanti. 32 Sacittapariyodāpanaṁ, etaṁ buddhāna sāsananti gāthā cetasikā dhammā vuttā, citte rūpaṁ vuttaṁ. Idaṁ nāmarūpaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ. Tato sacittapariyodāpanā yaṁ yaṁ odapeti, taṁ dukkhaṁ. Yena odapeti, so maggo. Yato odapanā, so nirodho. Cakkhuṁ ca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ, tattha sahajātā vedanā saññā cetanā phasso manasikāro etete dhammā ekalakkhaṇā uppādalakkhaṇena. Yo ca rūpe nibbindati, vedanāya so nibbindati, saññāsaṅkhāraviññāṇesupi so nibbindati. Iti ye ekalakkhaṇā dhammā, tesaṁ 2533 --- pe5 1:32 ekamhi dhamme niddiṭṭhe sabbe dhammā niddiṭṭhā honti, ayaṁ vuccati lakkhaṇo hāro. 33 Tattha katamo catubyūho hāro? 34 “Nirutti adhippāyo ca, byañjanā desanāya ca; Suttattho pubbāparasandhi, eso hāro catubyūho”. 35 Tattha katamā nirutti, sā kathaṁ pariyesitabbā? Yathā vuttaṁ bhagavatā ekādasahi aṅgehi samannāgato bhikkhu khippaṁ dhammesu mahattaṁ pāpuṇāti, atthakusalo ca hoti, dhammakusalo ca hoti, niruttikusalo ca hoti, itthādhivacanakusalo ca hoti, purisādhivacanakusalo ca, vipurisādhivacanakusalo ca, atītādhivacanakusalo ca, anāgatādhivacanakusalo ca, paccuppannādhivacanakusalo ca. Ekādhippāyena kusalo nānādhippāyena kusalo. Kimhi desitaṁ, atītānāgatapaccuppannaṁ. Itthādhivacanena purisādhivacanena vipurisādhivacanena sabbaṁ yathāsuttaṁ niddiṭṭhaṁ. Taṁ byañjanato niruttikosallato yo yaṁ suttassa suniruttidunniruttitaṁ avekkhati, idaṁ evaṁ niropayitabbaṁ. Idampi na niropayitabbaṁ. Idaṁ vuccate niruttikosallaṁ. 36 Tattha katamaṁ adhippāyakosallaṁ? Yathādesitassa suttassa sabbassa vāraṁ gacchati imena bhagavatā desitabbanti. Yathā kiṁ appamādo amataṁ padaṁ, pamādo maccuno padanti gāthā. Ettha bhagavato ko adhippāyo? Ye asītimeva ākaṅkhanti te appamattā viharissanti, ayaṁ adhippāyo. 37 “Yogassa kālaṁ na nivattati yā ca, So na tattha pāpintave bhavanti; Vedanāmaggaisinā paveditaṁ, Dhutarajāsavā dukkhā pamokkhātā”. 38 Ettha bhagavato ko adhippāyo? Ye dukkhe nāssādakā, te vīriyamārabhissanti dukkhakkhayāyāti. Ayaṁ tattha bhagavato adhippāyo. Iti gāthāya vā byākaraṇena vā desite iminā suttena sādhakā, yo evaṁ dhammānudhammaṁ paṭipajjatīti so adhippāyo, ayaṁ vuccati desanādhippāyo. 39 Tattha katamo pubbāparasandhi? Yaṁ gāthāyaṁ vā suttesu vā padāni asīti tāni bhavanti evaṁ vā evameti tassā gāthāya suttassa vā yāni purimāni padāni yāni ca pacchimakāni, tāni samosāretabbāni. Evaṁ so pubbāparena sandhi ñāyati. Yā ekā samāraddhā gāthā dve tīṇi vā tassa mekadese bhāsitānaṁ abhāsitāhi gāthāhi aniddiṭṭho attho bhavati tadupadhāritabbaṁ. Yaṁva sabbā itissa pariyesamānassa pariyesanā kaṅkhā, tassa vā puggalassa paññattīnaṁ apare pariyesitabbaṁ. Idaṁ vuccate pubbāparena sandhi. Kosallanti vatthuto nidānakosallaṁ. Byañjanato niruttikosallaṁ. Desanādhippāyakosallaṁ. Pubbāparena sandhikosallaṁ. Tattha tassa gāthā pariyesitā nidānaṁ vā. Upalabbhituṁ na attho niddisitabbo vatthuto nidānakosallaṁ atthakosallaṁ imehi catūhi padehi attho pariyesiyanto yathābhūtaṁ pariyiṭṭho hoti. Atha ca sabbo vatthuto vā nidānena vā yo adhippāyo byañjano nirutti sandhi ca anuttaro eso pubbāparena evaṁ suttatthena desitabbaṁ. Ayaṁ catubyūho hāro. 40 Tattha katamo āvaṭṭo hāro? 41 “Ekamhi padaṭṭhāne, Pariyesati sesakaṁ padaṭṭhānaṁ; Āvaṭṭati paṭipakkhe, Āvaṭṭo nāma so hāro”. 42 Yathā kiṁ unnaḷānaṁ pamattānanti gāthāyo. Yaṁ pamādo, idaṁ kissa padaṭṭhānaṁ? Kusalānaṁ dhammānaṁ osaggassa. Kusaladhammosaggo pana kissa padaṭṭhānaṁ? Akusaladhammapaṭisevanāya. Kissa padaṭṭhānaṁ, kusaladhammapaṭisevanāya? Kissa padaṭṭhānaṁ, kilesavatthupaṭisevanāya? Iti pamādena mohapakkhiyā diṭṭhi avijjā chandarāgapakkhiyā. Tattha taṇhā ca diṭṭhi cattāro āsavā taṇhā kāmāsavo ca bhavāsavo ca diṭṭhāsavo ca avijjāsavo ca. Tattha citte atthīti diṭṭhi cetasikesu niccanti pañcasu kāmaguṇesu ajjhāvahanena kāmāsavo, upapattīsu āsatti bhavāsavo. Tattha rūpakāyo kāmāsavassa bhavāsavassa ca padaṭṭhānaṁ. Nāmakāyo diṭṭhāsavassa avijjāsavassa ca padaṭṭhānaṁ. 43 Tattha alliyanāya ajjhattavāhanaṁ kāmāsavassa lakkhaṇaṁ. Patthanaganthanaabhisaṅkhārakāyasaṅkhāraṇaṁ bhavāsavassa lakkhaṇaṁ, abhiniveso ca parāmāso ca diṭṭhāsavassa lakkhaṇaṁ. Appaṭivedho dhammesu asampajaññā ca avijjāsavassa lakkhaṇaṁ. Ime cattāro āsavā cattāri upādānāni. Kāmāsavo kāmupādānaṁ, bhavāsavo bhavupādānaṁ, diṭṭhāsavo diṭṭhupādānaṁ, avijjāsavo attavādupādānaṁ, imehi catūhi upādānehi pañcakkhandhā. Tattha avijjāsavo citte pahātabbo, so citte cittānupassissa pahīyati. Diṭṭhāsavo dhammesu pahātabbo, 2534 --- pe5 1:43 so dhammesu dhammānupassissa pahīyati. Bhavāsavo āsattiyā pahātabbo, so vedanāsu vedanānupassissa pahīyati. Kāmāsavo pañcasu kāmaguṇesu pahātabbo, so kāye kāyānupassissa pahīyati. Tattha kāyānupassanā dukkhamariyasaccaṁ bhajati. Vedanānupassanā pañcannaṁ indriyānaṁ paccayo sukhindriyassa dukkhindriyassa somanassindriyassa domanassindriyassa upekkhindriyassa, sattakilesopacāro tena samudayaṁ bhajati. Citte cittānupassanā nirodhaṁ bhajati. Dhammesu dhammānupassanā maggaṁ bhajati. Tenassa catūsu ca dassanena tasseva sabbe pahīyanti, yena niddiṭṭhā paṭhamaṁ unnaḷānaṁ pamattānaṁ tesaṁ vaḍḍhanti āsavā. Jānato hi passato āsavānaṁ khayo dukkhaṁ samudayo nirodho maggo hi akusalā dhammā. Evaṁ pariyesitabbā. Yāva tassa akusalassa gati tato paṭipakkhena akusale dhamme pariyesati tesaṁ kilesānaṁ hārena āvaṭṭati. Ayaṁ vuccate āvaṭṭo hāro. Evaṁ sukkāpi dhammā pariyesitabbā. Akusaladhamme āgamissa. 44 Tattha āvaṭṭassa hārassa ayaṁ bhūmi sati upaṭṭhānā ca vipallāsā ca cattāri ñāṇāni sakkāyasamuppādāyagāminī ca paṭipadā sakkāyanirodhagāminī paṭipadā. 45 Tattha katamo vibhatti hāro? Yaṁ kiñci vibhajjabyākaraṇīyaṁ vuccati vibhatti hāro. Yathā kiṁ āgantvā ca puna puggalo hoti, no vāgataṁ na paribhāsati paripucchatāya pañhāya atiyanaṁ ekassa kiñci—ayaṁ vuccate vibhatti hāro. 46 Tattha katamo parivattano hāro? Yaṁ kiñci paṭipakkhaniddeso, ayaṁ vuccati parivattano hāro. Yathā vuttaṁ bhagavatā sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hotīti vitthārena sabbāni maggaṅgāni. Ayaṁ vuccate parivattano hāro. 47 Tattha katamo vevacano hāro? 48 “Vevacanehi anekehi, Ekaṁ dhammaṁ pakāsitaṁ; Sutte yo jānāti suttavidū, Vevacano nāma so hāro”. 49 Yathā āyasmā sāriputto ekamhi vatthumhi vevacanena nānāvuttena bhagavatā pasaṁsito “mahāpañño sāriputto hāsapañño javanapañño”ti idaṁ paññāya vevacanaṁ. Yathā ca maggavibhaṅge niyyānattho ekamekaṁ maggaṅgaṁ vevacanehi niddiṭṭhaṁ. Evaṁ avijjāya vevacanā. Ekaṁ akusalamūlaṁ tadeva santaṁ tesu tesu janapadesu tena tena pajānanti. Na hi anena tadevapi ālapiyanti aññaṁ bhajati. Sabbakāmajahassa bhikkhunoti kāmā ālapitā. Yassa nitthiṇṇo saṅkoti teyeva kāme saṅkāti ālapati. Suṇamānassa puretaraṁ rajjanti teyeva kāme rajjanti ālapati. Evaṁ suttamhi yo dhammo desiyati tassa pariyeṭṭhi “katamassa dhammassa idaṁ nāmaṁ katamassa idaṁ vevacanan”ti. Sabbaññū hi yesaṁ yesaṁ yā nirutti hoti, yathā gāmi tena tena desetīti tassa vevacanaṁ pariyesitabbaṁ. Ayaṁ vevacano hāro. 50 Tattha katamo paññatti hāro? Cattāri ariyasaccānīti suttaṁ niddisati, nikkhepapaññatti. Yā samudayapaññatti. Kabaḷīkāre āhāre atthi chando atthi rāgo yāva patiṭṭhitaṁ. Tattha viññāṇaṁ pabhavapaññattiṁ paññapeti. Kabaḷīkāre āhāre natthi chando …pe… samugghāti paññatti. 51 Tassa kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccatīti pahānapaññattiṁ paññapeti. Taṇhā yassa purakkhatā paññā parivattati gāthā manāpapaññattiṁ paññapeti. Evaṁ pana manāpapaññattīti ekadhammaṁ bhagavā paññapeti. Na hi taṇhā dukkhasamudayoti kāretvā sabbattha taṇhāsamudayo niddisitabbo. Yathā uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti vinodeti pajahatīti paṭikkhepapaññatti. Evaṁ sabbesaṁ dhammānaṁ kusalānañca akusalānañca yañcassa dhammakkhettaṁ bhavati, so ceva dhammo tattha pavattati. Tadavasiṭṭhā dhammā tassānuvattakā honti. Sā duvidhā paññatti—parādhīnapaññatti ca sādhīnapaññatti ca. Katamā sādhīnapaññatti? Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha, samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. “Rūpaṁ aniccan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ sādhīnapaññatti parādhīnapaññatti ca, sā paññatti paññāya ca sīlassa ca, yathā cattāri jhānāni bhāvetha. Tassa atthi samādhindriyaṁ mudūni cattāri indriyāni tāni catuparādhīnāni, tīṇi aveccappasādeti parādhīnaṁ samādhindriyaṁ cattāri indriyāni parādhīnāti catūsu ariyasaccesu aparādhīnaṁ paññindriyaṁ satipaṭṭhānesu sammappadhānesu vīriyindriyaṁ. Iti sake padaṭṭhāne sake 2535 --- pe5 1:51 khettasādhīno so dhammo, so ca tattha paññāpetabbo. Tassa paṭipakkhā nighāto niddisitabbo. Etthāyaṁ anekākārapaññatti kena kāraṇena ayaṁ dhammo paññattoti. Ayaṁ vuccate paññatti. 52 Tattha katamo otaraṇo hāro? Chasu dhammesu otāretabbaṁ. Katamesu chasu? Khandhesu dhātūsu āyatanesu indriyesu saccesu paṭiccasamuppādesu. Natthi taṁ suttaṁ vā gāthā vā byākaraṇaṁ vā. Imesu channaṁ dhammānaṁ aññatarasmiṁ na sandissati. Ettāvatā esa sabbā desanā yā tā khandhā vā dhātuyo vā āyatanāni vā saccāni vā paṭiccasamuppādo vā, tattha pañcannaṁ khandhānaṁ vedanākkhandho rāgadosamohānaṁ padaṭṭhānaṁ. Tattha tisso vedanāyo tassa sukhāya vedanāya somanasso savicāro, dukkhāya vedanāya domanasso savicāro, adukkhamasukhāya vedanāya upekkho savicāro. Yaṁ puna tattha vedayitaṁ idaṁ dukkhasaccaṁ, khandhesu saṅkhārakkhandho tattha kāyo pamattaṁ saupavattati, tañca saṅkhāragato dvidhā ca bhavaṅgotaraṇaṁ kammaṁ tīṇi ca saṅkhārāni puññābhisaṅkhārā vā apuññā vā āneñjā vā hetu sabbasarāgassa no vītarāgassa, dosassa abhisaṅkhārāni ca avītarāgo ceteti ca pakappeti ca, vītarāgo pana ceteti ca no abhisaṅkharoti, yaṁ uṇhaṁ vajiraṁ kaṭṭhe vā rukkhe vā aññattha vā patantaṁ bhindati ca ḍahati ca, evaṁ sarāgacetanā ceteti ca abhisaṅkharoti ca. Yathā sataṁ vajiraṁ na bhindati na ca ḍahati, evaṁ vītarāgacetanā ceteti na ca abhisaṅkharoti. Tattha pañcannaṁ khandhānaṁ eko khandho anindriyasarīraṁ saññākkhandho. 53 Tattha dhātūnaṁ aṭṭhārasa dhātuyo. Tattha yā rūpī dasa dhātuyo, tāsu desiyamānāsu rūpakkhandho niddisitabbo, dukkhaṁ ariyasaccaṁ. Yepi ca cha viññāṇakāyā manodhātusattamā, tattha viññāṇakkhandho ca niddisitabbo, dukkhaṁ ariyasaccaṁ. Dhammadhātu pana dhammasamosaraṇā, so dhammo hetunā ca nissandena ca phalena ca kiccena ca vevacanena ca yena yena upalabbhati, tena tena niddisitabbo. Yadi vā kusalā yadi vā akusalā yadi vā abyākatā yadi vā asaṅkhatā. Dvādasannaṁ āyatanānaṁ dasa āyatanāni rūpāni taṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ niddisitabbaṁ. Rūpakkhandho ca manāyatanañca viññāṇakkhandhena niddisitabbaṁ, dukkhaṁ ariyasaccaṁ. Dhammāyatanaṁ nānādhammasamosaraṇaṁ. Tattha ye dhammā indriyānaṁ indriyesu niddisitabbā, ye anindriyānaṁ anindriyesu niddisitabbā. Pariyāyato ca otāretabbā. Yathā sā dhammadhātu tathā dhammāyatanaṁ pariyesitabbaṁ. Yāyeva hi dhammadhātu tadeva dhammāyatanaṁ anūnaṁ anadhikaṁ. 54 Tattha paṭiccasamuppādo atthi tividho, atthi catubbidho, atthi duvidho. Tattha tividho paṭiccasamuppādo hetuphalanissando. Avijjā saṅkhārā taṇhā upādānaṁ ca ayaṁ hetu, viññāṇaṁ nāmarūpaṁ saḷāyatanaṁ phasso vedanā ca ayaṁ paccayo, yo bhavo ayaṁ vipāko, yā jāti maraṇaṁ ayaṁ nissando. 55 Kathaṁ catubbidho hetu paccayo vipāko nissando ca? Avijjā ca taṇhāsaṅkhārā ca upādānaṁ ca—ayaṁ hetu. Viññāṇaṁ nāmarūpassa paccayo. Nāmarūpaṁ upapajjati, tathā upapannassa saḷāyatanaṁ phasso vedanā ca—ayaṁ paccayo. Yo bhavo ayaṁ vipāko. Yā jāti yā ca jarāmaraṇaṁ—ayaṁ nissando. 56 Kathaṁ duvidho paṭiccasamuppādo? Avijjā saṅkhārā taṇhā upādānaṁ—ayaṁ samudayo. Viññāṇaṁ nāmarūpaṁ saḷāyatanaṁ phasso vedanā bhavo jāti maraṇañca—idaṁ dukkhaṁ. Yaṁ pana avijjānirodhā saṅkhāranirodho imāni tappaṭipakkhena dve saccāni. Tasmā paṭiccasamuppādo yena ākārena niddiṭṭho, tena tena niddisitabbo. 57 Tathā bāvīsati indriyāni. Dvādasa indriyāni cakkhundriyāni cakkhundriyaṁ yena domanassindriyaṁ, idaṁ dukkhaṁ. Purisindriyaṁ ca diṭṭhiyā ca taṇhāpadaṭṭhānaṁ. Yato puriso purisakānaṁ taṁ evaṁ kātabbatā. Atha ajjhattaṁ sārajjati. Ayaṁ ahaṅkāro taṁ yasā sāratto bahiddhā pariyesati, ayaṁ mamaṅkāro evaṁ itthī, tattha sukhindriyaṁ ca somanassindriyaṁ ca purisindriyassānuvattakā honti. Tassa adhippāyaparipuṇṇā lobhadhammā kusalamūle pavaḍḍhenti. Tassa ce ayamadhippāyo na pāripūriṁ gacchati. Tassa dukkhindriyaṁ ca domanassindriyaṁ ca vattati. Doso ca akusalamūlaṁ pavaḍḍhati. Sace pana upekkhā bhāveti upekkhindriyassa anuvattakāmā bhavati. Amoho ca kusalamūlaṁ pavaḍḍhati. Iti satta indriyāni 2536 --- pe5 1:57 kilesavatthumupādāya ananvemāni avamāni sabbassa vedanā itthindriyaṁ purisindriyaṁ. Tattha aṭṭha indriyāni saddhindriyaṁ yāva aññātāvino indriyaṁ, ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā. Dasannaṁ paññindriyānaṁ kāmarāgassa padaṭṭhānaṁ. Manindriyaṁ bhavarāgassa padaṭṭhānaṁ. Paññindriyāni rūparāgassa padaṭṭhānaṁ. Itthindriyaṁ ca purisindriyaṁ ca satta paññattiyā padaṭṭhānaṁ. Tattha yena yena indriyena yuttaṁ vā gāthāya otāretuṁ sakkoti, tena tena niddisitabbo. Evaṁ khandhesu dhātūsu āyatanesu saccesu paṭiccasamuppādesu ayaṁ otaraṇo hāro. 58 Tattha katamo sodhano hāro? Yo gāthā ekena ārambho bhāsissanti. Tattha ekissā bhāsitāya avasiṭṭhāsu bhāsitāsu so attho na niddisitabbo. Kiṅkāraṇaṁ? Na hi tāva so attho bhāsito, so abhāsito na sakkā niddisituṁ. Yathā kiṁ appamādo amataṁ padanti gāthā ayamekā gāthā niddisitabbā. Kiṅkāraṇaṁ, atthikkhātāva imassa ārambhassa anabhāsitaṁ? 59 “Evaṁ visesato ñatvā, Appamādamhi paṇḍitā; Appamāde pamodanti, Ariyānaṁ gocare ratāti”. 60 Idaṁ abhāsitaṁ. Imissāpi gāthāya bhāsitāya attho niddisitabbo. Kiṅkāraṇaṁ, atthi tattha avasiṭṭhaṁ? Te jhāyino sātatikā, niccaṁ daḷhaparakkamāti gāthā, evaṁ imā gāthāyo upadhāritā yadā bhavanti, tadā attho niddisitabbo. Evaṁ assutapubbesu suttesu byākaraṇesu vā ekuddeso bhāsito. Yā vīmaṁsā tulanā idaṁ atthi kiccaṁ, idaṁ suttaṁ bhāsitaṁ tassa vevacanaṁ niddiṭṭhaṁ vā na vāti. Tattha yā vīmaṁsā, ayaṁ vuccate sodhano hāro. 61 Tattha katamo adhiṭṭhāno hāro? Ekattatā ca vemattatā ca. Tattha kitapaññatti ca kiccapaññatti ca. Sā ekattatā ca vemattatā ca yathā paññatti ekavevacanena vemattatā pajānātīti paññā, sā ca ādhipateyyaṭṭhena paññatti. Yaṁ anomattiyaṭṭhena paññattanti. Taṁ anomattiyaṭṭhena paññābalaṁ. Tanubhūtā gocarattavasā sevasati tīsu ratanesu anussati buddhānussati dhammānussati saṅghānussati aviparītānussaraṇatāya. Sammādiṭṭhi dhammānaṁ pavicayena dhammavicayasambojjhaṅgo abhinīhārato abhiññāti. Saṅkhepena maggā kā vatthu avikopanatāya ekattā, yathā uṇhena saṁsaṭṭhaṁ uṇhodakaṁ, sītena saṁsaṭṭhaṁ sītodakaṁ khārodakaṁ guḷhodakanti, idaṁ ekattatā vemattatā ca. 62 Atthi puna dhammo nānādhammasaṅghato ekato yathārūpaṁ cattāro vāretabbā, tañca rūpanti ekattatā. Pathavīdhātu āpo tejo vāyodhātūti vemattatā. Evaṁ sabbā catasso dhātuyo rūpanti ekattatā, pathavīdhātu āpo tejo vāyodhātūti vemattatā. Pathavīdhātūti lakkhaṇato ekattatā, saṅkiṇṇavatthuto vemattatā. Yaṁ kiñci kakkhaḷalakkhaṇaṁ, sabbaṁ taṁ pathavīdhātūti ekattatā. Kesā lomā nakhā dantā chavi cammanti vemattatā. Evaṁ sabbaṁ catasso dhātuyo rūpanti ekattaṁ. Saddā gandhā rasā phoṭṭhabbāti vemattatā. 63 Atthi puna dhammo vemattatā añño nāmaṁ labhati. Yathā kāyānupassanāya navasaññā vinīlakasaññā uddhumātakasaññā, ayaṁ asubhasaññā, yā ekattatā ārammaṇato vemattato, sā evaṁ saññāvedanāsu ādīnavaṁ samanupassato tathādhiṭṭhānaṁ samādhindriyaṁ ca sāyeva dhammesu tattha saññābhāvanā vīriyindriyaṁ ca dhammesu dhammānupassanā citte attasaññaṁ pajahato paññindriyaṁ ca citte cittānupassanā. Iti yo koci ñāṇapacāro sabbaso paññāya gocaro paññā, ayaṁ vemattatā, yathā kāmarāgo bhavarāgo diṭṭhirāgoti vemattatā taṇhāya. Iti yaṁ ekattatāya ca vemattatāya ca ñāṇaṁ vīmaṁsanā tulanā. Ayaṁ adhiṭṭhāno hāro. 64 Tattha katamo parikkhāro hāro? Sahetu sappaccayaṁ vodānañca saṅkileso ca, yaṁ tadubhayaṁ pariyeṭṭhi, saparikkhāro hāro. Iti dhammānaṁ sahetukānaṁ hetu pariyesitabbo, sappaccayānaṁ paccayo pariyesitabbo. 65 Tattha kiṁ nānākaraṇaṁ, hetussa ca paccayassa ca? Sabhāvo hetu, parabhāvo paccayo. Parabhāvassa paccayo hetupi, sabhāvassa hetuyā parabhāvassa kassaci paccayo avutto hetu, vutto paccayo. Ajjhattiko hetu, bāhiro paccayo. Sabhāvo hetu, parabhāvo paccayo. Nibbattako hetu, paṭiggāhako paccayo. Nevāsiko hetu, āgantuko paccayo. Asādhāraṇo hetu, sādhāraṇo paccayo. Ekoyeva hetu, aparāparo paccayo. 66 Hetussa upakaraṇaṁ samudānetabbo. Samudānaṁ hetu, tattha duvidho hetu. Duvidho paccayo—samanantarapaccayo ca 2537 --- pe5 1:66 paramparapaccayo ca. Hetupi duvidho—samanantarahetu ca paramparahetu ca. Tattha katamo paramparapaccayo? Avijjā nāmarūpassa paramparapaccayo, viññāṇaṁ samanantarapaccayatāya paccayo. Yadi ādimhi avijjānirodho bhavati nāmarūpassa nirodhopi. Tattha samanantaraṁ kiṅkāraṇaṁ paramparapaccayo samanantarapaccayo samuddānito, ayaṁ paccayato. Tattha katamo paramparahetu? Vijānantassa paramparahetutāya hetu, aññākāro samanantarahetutāya hetu. Yassa hi yaṁ samanantaraṁ nibbattati, so tassa hetupi jātinirodhā bahi ākāranirodho, ākāranirodhā daṇḍanirodho, daṇḍanirodhā khaṇḍanirodho. Evaṁ hetupi dvidhā so tāhi passitabbo. 67 Paṭiccasamuppādo yathā avijjāpaccayo tassa puna kiṁpaccayo, ayoniso manasikāro. So kassa paccayo saṅkhārānaṁ, iti paccayo ca samuppannaṁ ca tassa ko hetu avijjāyeva. Tathā hi purimā koṭi na paññāyati. Tattha avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānassa hetu purimā hetu pacchā paccayo, sāpi avijjāsaṅkhārānaṁ paccayo catūhi kāraṇehi sahajātapaccayatāya samanantarapaccayatāya abhisandanapaccayatāya patiṭṭhānapaccayatāya. 68 Kathaṁ sahajātapaccayatāya avijjāsaṅkhārānaṁ paccayo? Yaṁ cittaṁ rāgapariyuṭṭhaṁ, tattha avijjāpariyuṭṭhānena sabbaṁ paññāya gocaraṁ hanti. Tattha saṅkhārā tipaccayaṭṭhikā addhābhūmikāramahattassa ayaṁ avijjāsahasamuppannaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullatamāpajjantī catūhi kāraṇehi paññā pahīyati. Katamehi catūhi? Anusayo pariyuṭṭhānaṁ saṁyojanaṁ upādānaṁ. Tattha anusayo pariyuṭṭhānaṁ jāti pariyuṭṭhitā saṁyujjati saṁyuttā upādiyati upādānapaccayā bhavo. Evaṁ te saṅkhārā tividhā uppannā bhūmigatā nāsaññattha ayaṁ maggena vinītattāyāti te thāmagatā apativinītātipi te saṅkhārāti vuccati, evaṁ sahetusamuppannaṭṭhena atthi meva paccayā saṅkhārānaṁ paccayo niddiṭṭhaṁ apanetvā kusalaṁ akusalaṁ kusalo ca akusalo ca pakkhipitabbo, vipākadhammā apanetvā vacanīyaṁ avacanīyaṁ vacanīyañca avacanīyañca pakkhipitabbaṁ, bhavaapevirittā, sabbasuttaṁ parikkhipitabbaṁ. 69 Dasa tathāgatabalāni cattāri vesārajjāni puññāni anaññākataṁ avijjā samanantarapaccayatāya saṅkhārānaṁ paccayo yena cittena saha samuppannā avijjā tassa cittassa samanantaracittaṁ samuppannanti, tassa yaṁ samanantaracittaṁ samuppannanti, tassa pacchimassa cittassa purimacittaṁ hetupaccayatāya paccayo, tena avijjā hetu tena cittena upādānaṁ anokāsakatā ñāṇaṁ na uppajjanti. Yā tassa appamādā dhātu abhijjhābhisanditā tahiṁ vipallāsā uppajjanti “asubhe subhan”ti “dukkhe sukhan”ti, tattha saṅkhārā uppajjanti rattā duṭṭhā mūlassa cetanā rāgapariyuṭṭhānena byāpādapariyuṭṭhānena avijjāpariyuṭṭhānena diṭṭhivipallāso vatthuniddese niddisitabbo, yaṁ viparītacitto vijānāti ayaṁ cittavipallāso, yā viparītasaññā upaggaṇhāti ayaṁ saññāvipallāso. Yaṁ viparītadiṭṭhi abhinivisati ayaṁ diṭṭhivipallāso. Aṭṭha micchattāni vaḍḍhanti, tīṇi akusalāni ayoniso manasikāre uppannaṁ viññāṇañca vijjañca karonti. Iti pubbāparante akusalānātaritaro saṅkhārā vuddhiṁ vepullataṁ gacchanti. Te ca mahatā ca appaṭividitā ponobhavikā saṅkhārā bhavanti. Iti evaṁ avijjā sahajātapaccayatāya saṅkhārānaṁ paccayo samanantarapaccayatāya ca. 70 Kathaṁ abhisandanākārena avijjā saṅkhārānaṁ paccayo? Sā avijjā te saṅkhāre abhisanneti parippharati. Seyyathāpi nāma uppalaṁ vā padumaṁ vā taṁ udake vaḍḍhaṁ assa, sītena vārinā abhisannaṁ parisandanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullataṁ āpajjati. Evaṁ abhisandanaṭṭhena avijjā saṅkhārānaṁ paccayo. 71 Kathaṁ patiṭṭhahanaṭṭhena avijjā saṅkhārānaṁ paccayo? Te saṅkhārā avijjāyaṁ nissāya vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullataṁ āpajjanti. Seyyathāpi nāma uppalaṁ vā padumaṁ vā pathaviṁ nissāya pathaviṁ patiṭṭhāya vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullataṁ āpajjati. Ete saṅkhārā avijjāyaṁ patiṭṭhitā avijjāyaṁ nissāya vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullataṁ gacchanti. Evaṁ patiṭṭhahanaṭṭhena avijjā saṅkhārānaṁ paccayo. 72 Puna rāgasahagatassa kammassa vipākena paṭisandhimhi bhavo nibbattati, taṁ kammassa sabbaṁ abhiniviṭṭhaṁ aññāṇavasena ponobhavikā saṅkhārāti vuccanti, 2538 --- pe5 1:72 evampi avijjāpaccayā saṅkhārā atthi. Puna pañcasu ye ca sekkhā puggalā, ye ca asaññisamāpattiṁ samāpannā, ye ca bhavagatā, ye ca antogatāyeva saṁsedajā, ye ca vā pana añño hi koci anāgāmibhūtā na cetenti na ca patthenti, tesaṁ kiṁ paccayā saṅkhārā. Puna rāgā atthi tesaṁ saṅkhārāni upādānāni cittamanussarantiyeva avipakkavipākasamūhatā asamucchinnapaccayā tesaṁ puna ca gato bhavati. Evampi hi avijjāpaccayā saṅkhārā. Puna sā te na upādānā napi saṅkhārā atthi, puna tesaṁ satta anusayā asamūhatā asamucchinnā tadārammaṇaṁ bhavati. Viññāṇassa patiṭṭhāya viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ. Evampi avijjāpaccayā saṅkhārā. Puna sā yaṁ kiñci kammaṁ ācayagāmi sabbaṁ taṁ avijjāvasena abhisaṅkhariyati taṇhāvasena ca allīyati aññāṇavasena ca tattha ādīnavampi na jānāti. Tadeva viññāṇabījaṁ bhavati, sāyeva taṇhāsineho bhavati. Sāyeva avijjā sammohoti. Evampi avijjāpaccayā saṅkhārā vattabbā. Iti imehi ākārehi avijjā saṅkhārānaṁ paccayo. 73 Tattha avijjāya hetu ayoniso manasikāro paccayo hoti. Tattha abhicchedo ayaṁ tattha tatiyaṁ balaṁ nivatti, ayaṁ paṭisandhi. Tattha punabbhavo yo avecchedo asamugghātanaṭṭhena ayaṁ anusayo. Yathā paṭākaṁ vā sāṭakaṁ vā dve janā pīḷesu ca ekā vā balaṁ vā assa nivāṭassesu, na pana pīḷesu soseyya. Tattha yaṁ sinehā āpodhātu anupullanā sosetabbā. Uṇhadhātumāgamma sace puna taṁ ākāse nikkhipeyya taṁ ussāvena yebhuyyataraṁ sinehamāpajjeyya, na hi anāgamma tejodhātuṁ parisesaṁ gaccheyya. Evameva bhavaggaparamāpi samāpatti na anurūpassa samugghātāya saṁvattati. Te hi ālayanti sammasanti, na ca taṇhāya taṇhāpahānaṁ gacchanti. Tattha so asamugghāto. Avijjāya anusayo ca cittassa sampalibodho, idaṁ pariyuṭṭhānaṁ. Yathābhūtaṁ viññāṇassa appaṭivedho ayaṁ avijjāāsavo avijjāviññāṇabījaṁ bhavati. Yaṁ bījaṁ so hetu na samucchijjati, asamucchijjanto paṭisandehati. Paṭisandahanto na samugghātaṁ gacchati. Asamugghātaṁ cittaṁ pariyonahati, pariyonaddhacitto yathābhūtaṁ nappajānāti, iti saññāṇassa sāsavattho, avijjattho, hetuattho, avacchedattho, anivattiattho, phalattho paṭisandhiattho, punabbhavattho, asamugghātattho, anusayattho, pariyuṭṭhānattho, apaṭivedhanattho. Ettāvatā avijjāya khettaṁ niddiṭṭhaṁ bhavati. Ayaṁ vuccate parikkhāro nāma hāro. 74 Tattha katamo samāropano hāro? Ugghaṭitamhi tamhi santañceva ca naṁ vitthāraṁ pana vattabbaṁ. Vitthāravidhaṁ cittaññā ayaṁ samāropano hāro. Tattha nāmaniddeso upaghaṭakā vatthuniddeso vevacanaṁ vatthubhūto vitthāro. Yathā kiṁ, yā bhikkhūnaṁ vattato pahātabbo, ayaṁ upaghaṭanā. 75 Tattha katamo samāropano? Kiñci na vattabbaṁ, rūparāgaṁ vā nāmavantapahātabbaṁ. Yāva viññāṇanti vitthārena kātabbāni. Avijjā tā opammena paññāpetabbā, ayaṁ samāropano. Nissitacittassa ca mattiko ca nissayo taṇhā ca diṭṭhi ca. Tattha diṭṭhi avijjā taṇhā saṅkhārā. Tattha diṭṭhipaccayā taṇhā ime avijjāpaccayā saṅkhārā. Tattha nissitaṁ viññāṇaṁ idaṁ saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ yāva jarāmaraṇaṁ, idaṁ saṅkhittena bhāsite avasiṭṭhaṁ paropayati. 76 Anissitassa calitaṁ natthīti tassa evaṁ diṭṭhiyā taṇhāya ca pahānaṁ tattha diṭṭhiavijjānirodhāya bhūtaṁ viññāṇaṁ sarāgaṭṭhāniyesu dhammesu taṁ taṁ dhammaṁ upecca aññaṁ dhammaṁ dhāvati makkaṭopamatāya, atha khvassa parittesu dhammesu sarāgaṭṭhāniyesu chandarāgo natthi kuto tato calanā, adhimattesu sattesu cittaṁ nivessayati taṁ apatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ anāhāraṁ nirujjhati viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho yāva jarāmaraṇanirodho. Ayaṁ samāropano. 77 Tattha rāgavasena viññāṇassa calitaṁ sapariggaho, tasmiṁ calite asati yo parikilesopacāro tividho aggi paṭippassaddho bhavati. Tenāha calite asante passaddhi hoti. Tattha yaṁ samāropanā passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Yāva vimuttitamiti ñāṇadassanaṁ bhavati. So āsavānaṁ khayā ca vimutti no upapajjati. Tassa upapattissa āgatigatiyā asantiyā nevidha na huraṁ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassāti anupādisesā nibbānadhātu. Idamassa suttassa majjhe samāropitaṁ paṭiccasamuppāde ca vimuttiyaṁ ca yogo na ca etaṁ 2539 --- pe5 1:77 tassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ vibhajjanti. Ayaṁ vuccate samāropano hāro. Na ca saṅkilesabhāgiyena suttena saṅkilesabhāgiyo ye ca dhammā samāropayitabbā nāññe. Evaṁ vāsanābhāgiye nibbedhabhāgiye, ayaṁ samāropano hāro. Ime soḷasa hārā. 78 Suvīrassa mahākaccāyanassa jambuvanavāsino peṭakopadese hāravibhaṅgo nāma pañcamā bhūmi. pe1 0 Peṭakopadesa 1. Ariyasaccappakāsanapaṭhamabhūmi |1| Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. 2 Namo sammāsambuddhānaṁ paramatthadassīnaṁ sīlādiguṇapāramippattānaṁ. 3 Duve hetū duve paccayā sāvakassa sammādiṭṭhiyā uppādāya—parato ca ghoso saccānusandhi, ajjhattañca yoniso manasikāro. Tattha katamo parato ghoso? Yā parato desanā ovādo anusāsanī saccakathā saccānulomo. Cattāri saccāni—dukkhaṁ samudayo nirodho maggo. Imesaṁ catunnaṁ saccānaṁ yā desanā sandassanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkiriyā pakāsanā—ayaṁ vuccati saccānulomo ghosoti. 4 Tattha katamo ajjhattaṁ yoniso manasikāro? 5 Ajjhattaṁ yoniso manasikāro nāma yo yathādesite dhamme bahiddhā ārammaṇaṁ anabhinīharitvā yoniso manasikāro—ayaṁ vuccati yoniso manasikāro. 6 Taṁākāro yoniso dvāro vidhi upāyo. Yathā puriso sukkhe kaṭṭhe vigatasnehe sukkhāya uttarāraṇiyā thale abhimanthamānaṁ bhabbo jotissa adhigamāya. Taṁ kissa hetu. Yoniso aggissa adhigamāya. Evamevassa yamidaṁ dukkhasamudayanirodhamaggānaṁ aviparītadhammadesanaṁ manasikaroti—ayaṁ vuccati yoniso manasikāro. 7 Yathā tisso upamā pubbe assutā ca assutapubbā ca paṭibhanti. Yo hi koci kāmesu avītarāgoti …pe… duve upamā ayoniso kātabbā pacchimesu vuttaṁ. Tattha yo ca parato ghoso yo ca ajjhattaṁ yoniso manasikāro—ime dve paccayā. Parato ghosena yā uppajjati paññā—ayaṁ vuccati sutamayī paññā. Yā ajjhattaṁ yoniso manasikārena uppajjati paññā—ayaṁ vuccati cintāmayī paññāti. Imā dve paññā veditabbā. Purimakā ca dve paccayā. Ime dve hetū dve paccayā sāvakassa sammādiṭṭhiyā uppādāya. 8 Tattha parato ghosassa saccānusandhissa desitassa atthaṁ avijānanto atthappaṭisaṁvedī bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Na ca atthappaṭisaṁvedī yoniso manasikarissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Parato ghosassa saccānusandhissa desitassa atthaṁ vijānanto atthappaṭisaṁvedī bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati. Atthappaṭisaṁvedī ca yoniso manasikarissatīti ṭhānametaṁ vijjati. Esa hetu etaṁ ārammaṇaṁ eso upāyo sāvakassa niyyānassa, natthañño. Soyaṁ na ca suttassa atthavijānanāya saha yutto nāpi ghosānuyogena parato ghosassa atthaṁ avijānantena sakkā uttari manussadhammaṁ alamariyañāṇadassanaṁ adhigantuṁ, tasmā nibbāyitukāmena sutamayena atthā pariyesitabbā. Tattha pariyesanāya ayaṁ anupubbī bhavati soḷasa hārā, pañca nayā, aṭṭhārasa mūlapadāni. 9 Tatthāyaṁ uddānagāthā 10 Soḷasahārā nettī, Pañcanayā sāsanassa pariyeṭṭhi; Aṭṭhārasamūlapadā, Kaccāyanagottaniddiṭṭhā. 11 Tattha katame soḷasahārā? 12 Desanā vicayo yutti padaṭṭhānaṁ lakkhaṇaṁ catubyūho āvaṭṭo vibhatti parivattano vevacano paññatti otaraṇo sodhano adhiṭṭhāno parikkhāro samāropano—ime soḷasa hārā. 13 Tattha uddānagāthā 14 Desanā vicayo yutti, padaṭṭhāno ca lakkhaṇo; Catubyūho ca āvaṭṭo, vibhatti parivattano. 15 Vevacano ca paññatti, otaraṇo ca sodhano; Adhiṭṭhāno parikkhāro, samāropano soḷaso. 16 Tattha katame pañca nayā? 17 Nandiyāvaṭṭo tipukkhalo sīhavikkīḷito disālocano aṅkusoti. 18 Tattha uddānagāthā 19 Paṭhamo nandiyāvaṭṭo, dutiyo ca tipukkhalo; Sīhavikkīḷito nāma, tatiyo hoti so nayo. 20 Disālocanamāhaṁsu, catuttho nayalañjako; Pañcamo aṅkuso nāma, sabbe pañca nayā gatā. 21 Tattha katamāni aṭṭhārasa mūlapadāni? 22 Avijjā taṇhā lobho doso moho subhasaññā sukhasaññā niccasaññā attasaññā samatho vipassanā alobho adoso amoho asubhasaññā dukkhasaññā 2540 --- pe1 1:22 aniccasaññā anattasaññā, imāni aṭṭhārasa mūlapadāni. Tattha nava padāni akusalāni yattha sabbaṁ akusalaṁ samosarati. Nava padāni kusalāni yattha sabbaṁ kusalaṁ samosarati. 23 Katamāni nava padāni akusalāni yattha sabbaṁ akusalaṁ samosarati? 24 Avijjā yāva attasaññā, imāni nava padāni akusalāni, yattha sabbaṁ akusalaṁ samosarati. 25 Katamāni nava padāni kusalāni yattha sabbaṁ kusalaṁ samosarati? 26 Samatho yāva anattasaññā, imāni nava padāni kusalāni yattha sabbaṁ kusalaṁ samosarati. Imāni aṭṭhārasa mūlapadāni. 27 Tattha imā uddānagāthā 28 Taṇhā ca avijjā lobho, Doso tatheva moho ca; Cattāro ca vipallāsā, Kilesabhūmi nava padāni. 29 Ye ca satipaṭṭhānā samatho, Vipassanā kusalamūlaṁ; Etaṁ sabbaṁ kusalaṁ, Indriyabhūmi navapadāni. 30 Sabbaṁ kusalaṁ navahi padehi yujjati, Navahi ceva akusalaṁ; Ekake nava mūlapadāni, Ubhayato aṭṭhārasa mūlapadāni. 31 Imesaṁ aṭṭhārasannaṁ mūlapadānaṁ yāni nava padāni akusalāni, ayaṁ dukkhasamudayo; yāni nava padāni kusalāni, ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā. Iti samudayassa dukkhaṁ phalaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nirodhaṁ phalaṁ. Imāni cattāri ariyasaccāni bhagavatā bārāṇasiyaṁ desitāni. 32 Tattha dukkhassa ariyasaccassa aparimāṇāni akkharāni padāni byañjanāni ākārāni niruttiyo niddesā desitā etassevatthassa saṅkāsanāya pakāsanāya vivaraṇāya vibhajanāya uttānīkammatāya paññāpanāyāti. Yā evaṁ sabbesaṁ saccānaṁ iti ekamekaṁ saccaṁ aparimāṇehi akkharapadabyañjanaākāraniruttiniddesehi pariyesitabbaṁ, tañca byañjanaṁ atthaputhuttena pana attheva byañjanaputhuttena. 33 Yo hi koci samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁ vadeyya “ahaṁ idaṁ dukkhaṁ paccakkhāya aññaṁ dukkhaṁ paññapessāmī”ti tassa taṁ vācāvatthukamevassa pucchito ca na sampāyissati. Evaṁ saccāni. Yañca rattiṁ bhagavā abhisambuddho, yañca rattiṁ anupādāya parinibbuto, etthantare yaṁ kiñci bhagavatā bhāsitaṁ suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthā udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ, sabbaṁ taṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ. Na kiñci buddhānaṁ bhagavantānaṁ dhammadesanāya dhammacakkato bahiddhā, tassa sabbaṁ suttaṁ ariyadhammesu pariyesitabbaṁ. Tattha pariggaṇhanāya ālokasabhāni cattāri ariyasaccāni thāvarāni imāni. 34 Tattha katamaṁ dukkhaṁ? Jāti jarā byādhi maraṇaṁ saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. Tatthāyaṁ lakkhaṇaniddeso, pātubhāvalakkhaṇā jāti, paripākalakkhaṇā jarā, dukkhadukkhatālakkhaṇo byādhi, cutilakkhaṇaṁ maraṇaṁ, piyavippayogavipariṇāmaparitāpanalakkhaṇo soko, lālappanalakkhaṇo paridevo, kāyasampīḷanalakkhaṇaṁ dukkhaṁ, cittasampīḷanalakkhaṇaṁ domanassaṁ, kilesaparidahanalakkhaṇo upāyāso, amanāpasamodhānalakkhaṇo appiyasampayogo, manāpavinābhāvalakkhaṇo piyavippayogo, adhippāyavivattanalakkhaṇo alābho, apariññālakkhaṇā pañcupādānakkhandhā, paripākacutilakkhaṇaṁ jarāmaraṇaṁ, pātubhāvacutilakkhaṇaṁ cutopapatti, paṭisandhinibbattanalakkhaṇo samudayo, samudayaparijahanalakkhaṇo nirodho, anusayasamucchedalakkhaṇo maggo. Byādhilakkhaṇaṁ dukkhaṁ, sañjānanalakkhaṇo samudayo, niyyānikalakkhaṇo maggo, santilakkhaṇo nirodho. Appaṭisandhibhāvanirodhalakkhaṇā anupādisesā nibbānadhātu, dukkhañca samudayo ca, dukkhañca nirodho ca, dukkhañca maggo ca, samudayo ca dukkhañca, samudayo ca nirodho ca, samudayo ca maggo ca, nirodho ca samudayo ca, nirodho ca dukkhañca, nirodho ca maggo ca, maggo ca nirodho ca, maggo ca samudayo ca, maggo ca dukkhañca. 35 Tatthimāni suttāni. 36 “Yamekarattiṁ paṭhamaṁ, gabbhe vasati māṇavo; Abbhuṭṭhitova so yāti, sa gacchaṁ na nivattatī”ti. 37 Aṭṭhimā, ānanda, dānūpapattiyo ekuttarike suttaṁ—ayaṁ jāti. 38 Tattha katamā jarā? 39 “Acaritvā brahmacariyaṁ, aladdhā yobbane dhanaṁ; Jiṇṇakoñcāva jhāyanti, khīṇamaccheva pallale”. 40 Pañca pubbanimittāni devesu—ayaṁ jarā. 41 Tattha katamo byādhi? 42 Sāmaṁ tena kuto rāja, Tuvampi jarāyanti vedesi; Khattiya kammassa phalo, Loko na hi kammaṁ panayati. 43 Tayo gilānā—ayaṁ byādhi. 44 Tattha katamaṁ maraṇaṁ? 45 Yathāpi 2541 --- pe1 1:45 kumbhakārassa, kataṁ mattikabhājanaṁ; Khuddakañca mahantañca, yaṁ pakkaṁ yañca āmakaṁ; Sabbaṁ bhedanapariyantaṁ, evaṁ maccāna jīvitaṁ. 46 Mamāyite passatha phandamāne, Maccheva appodake khīṇasote; Etampi disvā amamo careyya, Bhavesu āsattimakubbamāno. 47 Udakappanasuttaṁ—idaṁ maraṇaṁ. 48 Tattha katamo soko? 49 Idha socati pecca socati, Pāpakārī ubhayattha socati; So socati so vihaññati, Disvā kammakiliṭṭhamattano. 50 Tīṇi duccaritāni—ayaṁ soko. 51 Tattha katamo paridevo? 52 Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā, Avadāniyā te visame niviṭṭhā; Dukkhūpanītā paridevayanti, Kiṁsu bhavissāma ito cutāse. 53 Tisso vipattiyo—ayaṁ paridevo. 54 Tattha katamaṁ dukkhaṁ? 55 Sataṁ āsi ayosaṅkū, sabbe paccattavedanā; Jalitā jātavedāva, accisaṅghasamākulā. 56 Mahā vata so pariḷāho saṁyuttake suttaṁ saccasaṁyuttesu—idaṁ dukkhaṁ. 57 Tattha katamaṁ domanassaṁ? 58 Saṅkappehi pareto so, kapaṇo viya jhāyati; Sutvā paresaṁ nigghosaṁ, maṅku hoti tathāvidho. 59 Dveme tapanīyā dhammā—idaṁ domanassaṁ. 60 Tattha katamo upāyāso? 61 Kammārānaṁ yathā ukkā, anto ḍayhati no bahi; Evaṁ ḍayhati me hadayaṁ, sutvā nibbattamambujaṁ. 62 Tayo aggī—ayaṁ upāyāso. 63 Tattha katamo appiyasampayogo? 64 Ayasāva malaṁ samuṭṭhitaṁ, Tatuṭṭhāya tameva khādati; Evaṁ atidhonacārinaṁ, Sāni kammāni nayanti duggatiṁ. 65 Dveme tathāgataṁ abbhācikkhanti, ekuttarike suttaṁ dukesu—ayaṁ appiyasampayogo. 66 Tattha katamo piyavippayogo? 67 Supinena yathāpi saṅgataṁ, Paṭibuddho puriso na passati; Evampi piyāyitaṁ janaṁ, Petaṁ kālaṅkataṁ na passati. 68 Te devā cavanadhammaṁ viditvā tīhi vācāhi anusāsanti. Ayaṁ piyavippayogo. 69 Yampicchaṁ na labhati, tisso māradhītaro; Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno; Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppati. 70 Saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. 71 Cakkhu sotañca ghānañca, jivhā kāyo tato manaṁ; Ete lokāmisā ghorā, yattha sattā puthujjanā. 72 Pañcime bhikkhave khandhā—idaṁ dukkhaṁ. 73 Tattha katamā jarā ca maraṇañca? 74 Appaṁ vata jīvitaṁ idaṁ, Oraṁ vassasatāpi mīyate; Atha vāpi akicchaṁ jīvitaṁ, Atha kho so jarasāpi mīyate. 75 Saṁyuttake pasenadisaṁyuttake suttaṁ ayyikā me kālaṅkatā—ayaṁ jarā ca maraṇañca. 76 Tattha katamā cuti ca upapatti ca? 77 “Sabbe sattā marissanti, Maraṇantaṁ hi jīvitaṁ; Yathākammaṁ gamissanti, Attakammaphalūpagā”ti.— 78 Ayaṁ cuti ca upapatti ca. 79 Imehi suttehi ekasadisehi ca aññehi navavidhaṁ suttaṁ taṁ anupaviṭṭhehi lakkhaṇato dukkhaṁ ñatvā sādhāraṇañca asādhāraṇañca dukkhaṁ ariyasaccaṁ niddisitabbaṁ. Gāthāhi gāthā anuminitabbā, byākaraṇehi vā byākaraṇaṁ—idaṁ dukkhaṁ. 80 Tattha katamo dukkhasamudayo? 81 Kāmesu sattā kāmasaṅgasattā, Saṁyojane vajjamapassamānā; Na hi jātu saṁyojanasaṅgasattā, Oghaṁ tareyyuṁ vipulaṁ mahantaṁ. 82 Cattāro āsavā suttaṁ—ayaṁ dukkhasamudayo. 83 Tattha katamo dukkhanirodho? 84 Yamhi na māyā vasatī na māno, Yo vītalobho amamo nirāso; Panuṇṇakodho abhinibbutatto, So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu. 85 Dvemā vimuttiyo, rāgavirāgā ca cetovimutti; avijjāvirāgā ca paññāvimutti—ayaṁ nirodho. 86 Tattha katamo maggo? 87 Eseva maggo natthañño, dassanassa visuddhiyā; Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, mārassetaṁ pamohanaṁ. 88 Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā—ayaṁ maggo. 89 Tattha katamāni cattāri ariyasaccāni? 90 “Ye dhammā hetuppabhavā, Tesaṁ hetuṁ tathāgato āha; Tesañca yo nirodho, Evaṁvādī mahāsamaṇo”ti. 91 Hetuppabhavā dhammā dukkhaṁ, hetusamudayo, yaṁ bhagavato vacanaṁ. Ayaṁ dhammo yo nirodho, ye hi keci saṁyojaniyesu dhammesu assadānupassino viharanti. Kilesā taṇhā pavaḍḍhati, taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Tattha yaṁ saṁyojanaṁ—ayaṁ samudayo. Ye saṁyojaniyā dhammā ye ca sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti—idaṁ dukkhaṁ. Yā saṁyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassanā—ayaṁ maggo. Parimuccati jātiyā jarāya byādhīhi maraṇehi sokehi paridevehi yāva upāyāsehi—idaṁ nibbānaṁ. Imāni cattāri saccāni. 92 Tattha katamā anupādisesā nibbānadhātu? 2542 --- pe1 1:93 93 Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi, Taṁ hi vā natthi yena naṁ paññapeyya; Sabbasaṅgānaṁ samūhatattā vidū, Sitā vādasatassu sabbe. 94 Saṁyuttake godhikasaṁyuttaṁ. 95 Imāni asādhāraṇāni suttāni. Yahiṁ yahiṁ saccāni niddiṭṭhāni, tahiṁ tahiṁ saccalakkhaṇato otāretvā aparimāṇehi byañjanehi so attho pariyesitabbo. Tattha atthānuparivatti byañjanena puna byañjanānuparivatti atthena tassa ekamekassa aparimāṇāni byañjanāni imehi suttehi yathānikkhittehi cattāri ariyasaccāni niddisitabbāni. Pañcanikāye anupaviṭṭhāhi gāthāhi gāthā anuminitabbā, byākaraṇena byākaraṇaṁ. Imāni asādhāraṇāni suttāni. 96 Tesaṁ imā uddānagāthā 97 Yamekarattiṁ paṭhamaṁ, aṭṭha dānūpapattiyo; Pañca pubbanimittāni, khīṇamacchaṁva pallalaṁ. 98 Sāmaṁ tena kuto rāja, tayo devā gilānakā; Yathāpi kumbhakārassa, yathā nadidakappanaṁ. 99 Idha socati pecca socati, Tīṇi duccaritāni ca; Kāmesu giddhā pasutā, Yāva tisso vipattiyo. 100 Sataṁ āsi ayosaṅkū, pariḷāho mahattaro; Saṅkappehi pareto so, tattha tapaniyehi ca. 101 Kammārānaṁ yathā ukkā, tayo aggī pakāsitā; Ayato malamuppannaṁ, abbhakkhānaṁ tathāgate. 102 Tividhaṁ devānusāsanti, supinena saṅgamo yathā; Tisso ceva māradhītā, sallaviddhova ruppati. 103 Cakkhu sotañca ghānañca, pañcakkhandhā pakāsitā; Appaṁ vata jīvitaṁ idaṁ, ayyikā me mahallikā. 104 Sabbe sattā marissanti, upapatti cuticayaṁ; Kāmesu sattā pasutā, āsavehi catūhi ca. 105 Yamhi na māyā vasati, dvemā cetovimuttiyo; Eseva maggo natthañño, bojjhaṅgā ca sudesitā. 106 Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi, Godhiko parinibbuto; Ye dhammā hetuppabhavā, Saṁyojanānupassino. 107 Imā dasa tesaṁ uddānagāthā. 108 Tatthimāni sādhāraṇāni suttāni yesu suttesu sādhāraṇāni saccāni desitāni anulomampi paṭilomampi vomissakampi. Tattha ayaṁ ādi. 109 Avijjāya nivuto loko, (ajitāti bhagavā) Vivicchā pamādā nappakāsati; Jappābhilepanaṁ brūmi, Dukkhamassa mahabbhayaṁ. 110 Tattha yā avijjā ca vivicchā ca, ayaṁ samudayo. Yaṁ mahabbhayaṁ, idaṁ dukkhaṁ. Imāni dve saccāni—dukkhañca samudayo ca. “Saṁyojanaṁ saṁyojaniyā ca dhammā”ti saṁyuttake cittasaṁyuttakesu byākaraṇaṁ. Tattha yaṁ saṁyojanaṁ, ayaṁ samudayo. Ye saṁyojaniyā dhammā, idaṁ dukkhaṁ. Imāni dve saccāni—dukkhañca samudayo ca. 111 Tattha katamaṁ dukkhañca nirodho ca? 112 Ucchinnabhavataṇhassa, netticchinnassa bhikkhuno; Vikkhīṇo jātisaṁsāro, natthi dāni punabbhavo. 113 Yaṁ cittaṁ, idaṁ dukkhaṁ. Yo bhavataṇhāya upacchedo, ayaṁ dukkhanirodho. Vikkhīṇo jātisaṁsāro, natthi dāni punabbhavoti niddeso. Imāni dve saccāni—dukkhañca nirodho ca. Dvemā, bhikkhave, vimuttiyo; rāgavirāgā ca cetovimutti, avijjāvirāgā ca paññāvimutti. Yaṁ cittaṁ, idaṁ dukkhaṁ. Yā vimutti, ayaṁ nirodho. Imāni dve saccāni—dukkhañca nirodho ca. 114 Tattha katamaṁ dukkhañca maggo ca? 115 Kumbhūpamaṁ kāyamimaṁ viditvā, Nagarūpamaṁ cittamidaṁ ṭhapetvā; Yodhetha māraṁ paññāvudhena, Jitañca rakkhe anivesano siyā. 116 Tattha yañca kumbhūpamo kāyo yañca nagarūpamaṁ cittaṁ, idaṁ dukkhaṁ. Yaṁ paññāvudhena māraṁ yodhethāti ayaṁ maggo. Imāni dve saccāni. Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahitabbaṁ. Yā saṁyojanā, ayaṁ maggo. Ye te dhammā anattaniyā pahātabbā, rūpaṁ yāva viññāṇaṁ, idaṁ dukkhañca maggo ca. 117 Tattha katamaṁ dukkhañca samudayo ca nirodho ca? 118 Ye keci sokā paridevitā vā, Dukkhā ca lokasmimanekarūpā; Piyaṁ paṭiccappabhavanti ete, Piye asante na bhavanti ete. 119 Ye sokaparidevā, yaṁ ca anekarūpaṁ dukkhaṁ, yaṁ pemato bhavati, idaṁ dukkhaṁ. Yaṁ pemaṁ, ayaṁ samudayo. Yo tattha chandarāgavinayo piyassa akiriyā, ayaṁ nirodho. Imāni tīṇi saccāni. Timbaruko paribbājako pacceti “sayaṅkataṁ paraṅkatan”ti. Yathesā vīmaṁsā, idaṁ dukkhaṁ. Yā ete dve ante anupagamma majjhimā paṭipadā avijjāpaccayā saṅkhārā yāva jātipaccayā jarāmaraṇaṁ, idampi dukkhañca samudayo ca. Viññāṇaṁ nāmarūpaṁ saḷāyatanaṁ phasso vedanā bhavo jāti jarāmaraṇaṁ, idaṁ dukkhaṁ. Avijjā saṅkhārā taṇhā upādānaṁ, ayaṁ samudayo. Iti idaṁ sayaṅkataṁ 2543 --- pe1 1:119 vīmaṁseyyāti yañca paṭiccasamuppāde dukkhaṁ, idaṁ eso samudayo niddiṭṭho. Avijjānirodhā saṅkhāranirodho ca yāva ca jarāmaraṇanirodhoti ayaṁ nirodho. Imāni tīṇi saccāni dukkhañca samudayo ca nirodho ca. 120 Tattha katamaṁ dukkhañca samudayo ca maggo ca? 121 “Yo dukkhamaddakkhi yatonidānaṁ, Kāmesu so jantu kathaṁ nameyya; Kāmā hi loke saṅgāti ñatvā, Tesaṁ satīmā vinayāya sikkhe”ti. 122 Yo dukkhamaddakkhi, idaṁ dukkhaṁ. Yato bhavati, ayaṁ samudayo. Sandiṭṭhaṁ yato bhavati yāva tassa vinayāya sikkhā, ayaṁ maggo. Imāni tīṇi saccāni. 123 Ekādasaṅguttaresu gopālakopamasuttaṁ. 124 Tattha yāva rūpasaññuttā yañca saḷāyatanaṁ yathā vaṇaṁ paṭicchādeti yañca titthaṁ yathā ca labhati dhammūpasañhitaṁ uḷāraṁ pītipāmojjaṁ catubbidhaṁ ca attabhāvato ca vatthu, idaṁ dukkhaṁ. Yāva āsāṭikaṁ hāretā hoti, ayaṁ samudayo. Rūpasaññuttā āsāṭakaharaṇaṁ vaṇapaṭicchādanaṁ vīthiññutā gocarakusalañca, ayaṁ maggo. Avasesā dhammā atthi hetū atthi paccayā atthi nissayā sāvasesadohitā anekapūjā ca kalyāṇamittatappaccayā dhammā vīthiññutā ca hetu, imāni tīṇi saccāni. 125 Tattha katamaṁ dukkhañca maggo ca nirodho ca? 126 Sati kāyagatā upaṭṭhitā, Chasu phassāyatanesu saṁvuto; Satataṁ bhikkhu samāhito, Jaññā nibbānamattano. 127 Tattha yā ca kāyagatā sati yañca saḷāyatanaṁ yattha sabbañcetaṁ dukkhaṁ. Yā ca kāyagatā sati yo ca sīlasaṁvaro yo ca samādhi yattha yā sati, ayaṁ paññākkhandho. Sabbampi sīlakkhandho samādhikkhandho, ayaṁ maggo. Evaṁvihārinā ñātabbaṁ nibbānaṁ. Ayaṁ nirodho, imāni tīṇi saccāni. Sīle patiṭṭhāya dve dhammā bhāvetabbā samatho ca vipassanā ca. Tattha yaṁ cittasahajātā dhammā, idaṁ dukkhaṁ. Yo ca samatho yā ca vipassanā, ayaṁ maggo. Rāgavirāgā ca cetovimutti, avijjāvirāgā ca paññāvimutti, ayaṁ nirodho. Imāni tīṇi saccāni. 128 Tattha katamo samudayo ca nirodho ca? 129 Āsā ca pīhā abhinandanā ca, Anekadhātūsu sarā patiṭṭhitā; Aññāṇamūlappabhavā pajappitā, Sabbā mayā byantikatā samūlikā. 130 Aññāṇamūlappabhavāti purimakehi samudayo. Sabbā mayā byantikatā samūlikāti nirodho. Imāni dve saccāni. Catunnaṁ dhammānaṁ ananubodhā appaṭivedhā vitthārena kātabbaṁ. Ariyassa sīlassa samādhino paññāya vimuttiyā. Tattha yo imesaṁ catunnaṁ dhammānaṁ ananubodhā appaṭivedhā, ayaṁ samudayo. Paṭivedho bhavanettiyā, ayaṁ nirodho. Ayaṁ samudayo ca nirodho ca. 131 Tattha katamo samudayo ca maggo ca? 132 Yāni sotāni lokasmiṁ, (ajitāti bhagavā) Sati tesaṁ nivāraṇaṁ; Sotānaṁ saṁvaraṁ brūmi, Paññāyete pidhīyare. 133 Yāni sotānīti ayaṁ samudayo. Yā ca paññā yā ca sati nivāraṇaṁ pidhānañca, ayaṁ maggo. Imāni dve saccāni. Sañcetaniyaṁ suttaṁ daḷhanemiyānākāro chahi māsehi niddiṭṭho. Tattha yaṁ kāyaṁ kāyakammaṁ savaṅkaṁ sadosaṁ sakasāvaṁ yā savaṅkatā sadosatā sakasāvatā, ayaṁ samudayo. Evaṁ vacīkammaṁ manokammaṁ avaṅkaṁ adosaṁ akasāvaṁ, yā avaṅkatā adosatā akasāvatā, ayaṁ maggo. Evaṁ vacīkammaṁ manokammaṁ. Imāni dve saccāni samudayo ca maggo ca. 134 Tattha katamo samudayo ca nirodho ca maggo ca? 135 “Nissitassa calitaṁ, anissitassa calitaṁ natthi, calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti, natiyā asati āgatigati na hoti, āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti, cutūpapāte asati nevidha na huraṁ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā”ti. 136 Tattha dve nissayā, ayaṁ samudayo. Yo ca anissayo, yā ca anati, ayaṁ maggo. Yā āgatigati na hoti cutūpapāto ca yo esevanto dukkhassāti, ayaṁ nirodho. Imāni tīṇi saccāni. Anupaṭṭhitakāyagatā sati …pe… yaṁ vimuttiñāṇadassanaṁ, ayaṁ samudayo. Ekārasaupanissayā vimuttiyo yāva upanissayaupasampadā upaṭṭhitakāyagatāsatissa viharati. Sīlasaṁvaro sosāniyo hoti, yañca vimuttiñāṇadassanaṁ, ayaṁ maggo. Yā ca vimutti, ayaṁ nirodho. Imāni tīṇi saccāni. Samudayo ca nirodho ca maggo ca. 137 Tattha katamo nirodho ca maggo ca? 138 Sayaṁ katena saccena, Tena attanā abhinibbānagato vitiṇṇakaṅkho; Vibhavañca ñatvā lokasmiṁ, Tāva khīṇapunabbhavo sa bhikkhu. 139 Yaṁ saccena, ayaṁ maggo. Yaṁ khīṇapunabbhavo, ayaṁ nirodho. Imāni dve saccāni. Pañca 2544 --- pe1 1:139 vimuttāyatanāni satthā vā dhammaṁ desesi aññataro vā viññū sabrahmacārīti vitthārena kātabbā. Tassa atthappaṭisaṁvedissa pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, yāva nibbindanto virajjati, ayaṁ maggo. Yā vimutti, ayaṁ nirodho. Evaṁ pañca vimuttāyatanāni vitthārena. Imāni dve saccāni nirodho ca maggo ca. 140 Imāni sādhāraṇāni suttāni. Imehi sādhāraṇehi suttehi yathānikkhittehi paṭivedhato ca lakkhaṇato ca otāretvā aññāni suttāni niddisitabbāni aparihāyantena. Gāthāhi gāthā anuminitabbā, byākaraṇehi byākaraṇaṁ. Ime ca sādhāraṇā dasa parivaḍḍhakā eko ca catukko niddeso sādhāraṇo. Ayañca pakiṇṇakaniddeso. Ekaṁ pañca cha ca savekadeso sabbaṁ. Ime dve parivajjanā purimakā ca dasa. Ime dvādasa parivaḍḍhakā saccāni. Ettāvatā sabbaṁ suttaṁ natthi, taṁ byākaraṇaṁ vā gāthā viya. Imehi dvādasahi parivaḍḍhakehi na otarituṁ appamattena pariyesitvā niddisitabbā. 141 Tatthāyaṁ saṅkhepo. Sabbaṁ dukkhaṁ sattahi padehi samosaraṇaṁ gacchati. Katarehi sattahi? Appiyasampayogo ca piyavippayogo ca, imehi dvīhi padehi sabbaṁ dukkhaṁ niddisitabbaṁ. Tassa dve nissayā—kāyo ca cittañca. Tena vuccati “kāyikaṁ dukkhaṁ cetasikañce”ti, natthi taṁ dukkhaṁ na kāyikaṁ vā na cetasikaṁ, sabbaṁ dukkhaṁ dvīhi dukkhehi niddisitabbaṁ kāyikena ca cetasikena ca. Tīhi dukkhatāhi saṅgahitaṁ dukkhadukkhatāya saṅkhāradukkhatāya vipariṇāmadukkhatāya. Iti taṁ sabbaṁ dukkhaṁ tīhi dukkhatāhi saṅgahitaṁ. Iti idañca dukkhaṁ tividhaṁ. Duvidhaṁ dukkhaṁ kāyikañca cetasikañca. Duvidhaṁ appiyasampayogo ca piyavippayogo ca. Idaṁ sattavidhaṁ dukkhaṁ. 142 Tattha tividho samudayo acatuttho apañcamo. Katamo tividho? Taṇhā ca diṭṭhi ca kammaṁ. Tattha taṇhā ca bhavasamudayo kammaṁ. Tathā nibbattassa hīnapaṇītatā, ayaṁ samudayo. Iti yāpi bhavagatīsu hīnatā ca paṇītatā ca, yāpi tīhi dukkhatāhi saṅgahitā, yopi dvīhi mūlehi samudānīto avijjāya nivutassa bhavataṇhāsaṁyuttassa saviññāṇako kāyo, sopi tīhi dukkhatāhi saṅgahito. 143 Tathā vipallāsato diṭṭhi āgantabbā. Sā sattavidhā niddisitabbā. Eko vipallāso tīṇi niddisīyati, cattāri vipallāsavatthūni. Tattha katamo eko vipallāso? Yo viparītaggāho paṭikkhepena, otaraṇaṁ yathā “anicce niccam”iti viparītaṁ gaṇhāti. Evaṁ cattāro vipallāsā. Ayameko vipallāsīyati saññā cittaṁ diṭṭhi. Katamāni cattāri vipallāsavatthūni? Kāyo vedanā cittaṁ dhammā. Evaṁ vipallāsagatassa akusalañca pavaḍḍheti. Tattha saññāvipallāso dosaṁ akusalamūlaṁ pavaḍḍheti. Cittavipallāso lobhaṁ akusalamūlaṁ pavaḍḍheti. Diṭṭhivipallāso mohaṁ akusalamūlaṁ pavaḍḍheti. Tattha dosassa akusalamūlassa tīṇi micchattāni phalaṁ—micchāvācā micchākammanto micchāājīvo; lobhassa akusalamūlassa tīṇi micchattāni phalaṁ—micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi; mohassa akusalamūlassa dve micchattāni phalaṁ—micchādiṭṭhi ca micchāsati ca. Evaṁ akusalaṁ sahetu sappaccayaṁ vipallāsā ca paccayo, akusalamūlāni sahetū eteyeva paṭipakkhena anūnā anadhikā dvīhi paccayehi niddisitabbā. Nirodhe ca magge ca vipallāsamupādāya parato paṭipakkhena catasso. 144 Tatthimā uddānagāthā 145 Avijjāya nivuto loko, cittaṁ saṁyojanampi; Sā pacchinnabhavataṇhā, dvemā ceva vimuttiyo. 146 Kumbhūpamaṁ kāyamimaṁ, Yaṁ na tumhākaṁ taṁ pajaha; Ye keci sokaparidevā, Timbaruko ca sayaṅkataṁ. 147 Dukkhaṁ diṭṭhi ca uppannaṁ, yañca gopālakopamaṁ; Sati kāyagatā māhu, samatho ca vipassanā. 148 Āsā pihā ca abhinandanā ca, Catunnamananubodhanā; Yāni sotāni lokasmiṁ, Daḷhaṁ nemiyānākāro. 149 Yaṁ nissitassa calitaṁ, Anupaṭṭhitakāyagatāsati; Sayaṁ katena saccena, Vimuttāyatanehi ca. 150 Peṭakopadese mahākaccāyanena bhāsite paṭhamabhūmi ariyasaccappakāsanā nāma taṁ jīvatā bhagavatā mādisena samuddanena tathāgatenāti. cnd8 0 Cūḷaniddesa 2545 --- cnd8 1:0 Pārāyanavagganiddesa Pucchāniddesa 4. Mettagūmāṇavapucchāniddesa |1| Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ, (iccāyasmā mettagū) Maññāmi taṁ vedaguṁ bhāvitattaṁ; Kuto nu dukkhā samudāgatā ime, Ye keci lokasmimanekarūpā. 2 Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metanti. Pucchāmīti tisso pucchā—adiṭṭhajotanā pucchā, diṭṭhasaṁsandanā pucchā, vimaticchedanā pucchā. Katamā adiṭṭhajotanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṁ aññātaṁ hoti adiṭṭhaṁ atulitaṁ atīritaṁ avibhūtaṁ avibhāvitaṁ. Tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhūtatthāya vibhāvanatthāya pañhaṁ pucchati—ayaṁ adiṭṭhajotanā pucchā. 3 Katamā diṭṭhasaṁsandanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṁ ñātaṁ hoti diṭṭhaṁ tulitaṁ tīritaṁ vibhūtaṁ vibhāvitaṁ. Aññehi paṇḍitehi saddhiṁ saṁsandanatthāya pañhaṁ pucchati—ayaṁ diṭṭhasaṁsandanā pucchā. 4 Katamā vimaticchedanā pucchā? Pakatiyā saṁsayapakkhando hoti vimatipakkhando dveḷhakajāto—“evaṁ nu kho, na nu kho, kiṁ nu kho, kathaṁ nu kho”ti? So vimaticchedanatthāya pañhaṁ pucchati—ayaṁ vimaticchedanā pucchā. Imā tisso pucchā. 5 Aparāpi tisso pucchā—manussapucchā, amanussapucchā, nimmitapucchā. Katamā manussapucchā? Manussā buddhaṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchanti, bhikkhū pucchanti, bhikkhuniyo pucchanti, upāsakā pucchanti, upāsikāyo pucchanti, rājāno pucchanti khattiyā pucchanti, brāhmaṇā pucchanti, vessā pucchanti, suddā pucchanti, gahaṭṭhā pucchanti, pabbajitā pucchanti—ayaṁ manussapucchā. 6 Katamā amanussapucchā? Amanussā buddhaṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchanti, nāgā pucchanti, supaṇṇā pucchanti, yakkhā pucchanti, asurā pucchanti, gandhabbā pucchanti, mahārājāno pucchanti, indā pucchanti, brahmā pucchanti, devā pucchanti—ayaṁ amanussapucchā. 7 Katamā nimmitapucchā? Bhagavā rūpaṁ abhinimmināti manomayaṁ sabbaṅgapaccaṅgaṁ ahīnindriyaṁ. So nimmito buddhaṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchati. Bhagavā visajjeti. Ayaṁ nimmitapucchā. Imā tisso pucchā. 8 Aparāpi tisso pucchā—attatthapucchā, paratthapucchā, ubhayatthapucchā …pe… aparāpi tisso pucchā—diṭṭhadhammikatthapucchā, samparāyikatthapucchā, paramatthapucchā … aparāpi tisso pucchā—anavajjatthapucchā, nikkilesatthapucchā, vodānatthapucchā … aparāpi tisso pucchā—atītapucchā, anāgatapucchā, paccuppannapucchā … aparāpi tisso pucchā—ajjhattapucchā, bahiddhāpucchā, ajjhattabahiddhāpucchā … aparāpi tisso pucchā—kusalapucchā, akusalapucchā, abyākatapucchā … aparāpi tisso pucchā—khandhapucchā, dhātupucchā āyatanapucchā … aparāpi tisso pucchā—satipaṭṭhānapucchā, sammappadhānapucchā, iddhipādapucchā … aparāpi tisso pucchā—indriyapucchā, balapucchā, bojjhaṅgapucchā … aparāpi tisso pucchā—maggapucchā, phalapucchā, nibbānapucchā …. 9 Pucchāmi tanti pucchāmi taṁ yācāmi taṁ ajjhesāmi taṁ pasādemi taṁ “kathayassu me”ti pucchāmi taṁ. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti—yadidaṁ bhagavāti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ. 10 Iccāyasmā mettagūti iccāti padasandhi …pe… iccāyasmā mettagū. 11 Maññāmi taṁ vedaguṁ bhāvitattanti. Vedagūti taṁ maññāmi, bhāvitattoti taṁ maññāmi, evaṁ jānāmi, evaṁ ājānāmi evaṁ paṭijānāmi evaṁ paṭivijjhāmi. Vedagū bhāvitattoti kathañca bhagavā vedagū? Vedo vuccati catūsu maggesu ñāṇaṁ paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ …pe… dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṁsā vipassanā sammādiṭṭhi. Bhagavā tehi vedehi jātijarāmaraṇassa antagato antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto leṇagato leṇappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. Vedānaṁ vā antagatoti vedagū; vedehi vā antagatoti vedagū; sattannaṁ vā dhammānaṁ viditattā vedagū; sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā viditā hoti, 2546 --- cnd8 1:11 sīlabbataparāmāso vidito hoti, rāgo doso moho māno vidito hoti, viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. 12 Vedāni viceyya kevalāni, (sabhiyāti bhagavā) Samaṇānaṁ yānīdhatthi brāhmaṇānaṁ; Sabbavedanāsu vītarāgo, Sabbaṁ vedamaticca vedagū soti. 13 Evaṁ bhagavā vedagū. 14 Kathaṁ bhagavā bhāvitatto? Bhagavā bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño bhāvitasatipaṭṭhāno bhāvitasammappadhāno bhāvitaiddhipādo bhāvitaindriyo bhāvitabalo bhāvitabojjhaṅgo bhāvitamaggo, pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṁ tassa pariññātaṁ, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato, abhiññeyyaṁ abhiññātaṁ, pariññeyyaṁ pariññātaṁ, pahātabbaṁ pahīnaṁ, bhāvetabbaṁ bhāvitaṁ, sacchikātabbaṁ sacchikataṁ, aparitto mahanto gambhīro appameyyo duppariyogāḷho bahuratano sāgarūpamo chaḷaṅgupekkhāya samannāgato hoti. 15 Cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā, ghānena gandhaṁ ghāyitvā, jivhāya rasaṁ sāyitvā, kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā, manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. 16 Cakkhunā rūpaṁ disvā manāpaṁ rūpaṁ nābhigijjhati nābhihaṁsati na rāgaṁ janeti. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. Cakkhunā kho paneva rūpaṁ disvā amanāpaṁ na maṅku hoti appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya manāpaṁ nābhigijjhati nābhihaṁsati na rāgaṁ janeti. Tassa ṭhitova kāyo hoti ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. Manasāyeva kho pana dhammaṁ viññāya amanāpaṁ na maṅku hoti. Appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso tassa ṭhitova kāyo hoti ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. 17 Cakkhunā rūpaṁ disvā manāpāmanāpesu rūpesu ṭhitova kāyo hoti ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. Sotena saddaṁ sutvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya manāpāmanāpesu dhammesu ṭhitova kāyo hoti ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. 18 Cakkhunā rūpaṁ disvā rajanīye na rajjati, dussanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya rajanīye na rajjati, dussanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. 19 Diṭṭhe diṭṭhamatto, sute sutamatto, mute mutamatto, viññāte viññātamatto. Diṭṭhe na limpati, sute na limpati, mute na limpati, viññāte na limpati. Diṭṭhe anūpayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharati. Sute …pe… mute … viññāte anūpayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharati. 20 Saṁvijjati bhagavato cakkhu, passati bhagavā cakkhunā rūpaṁ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati bhagavato sotaṁ, suṇāti bhagavā sotena saddaṁ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati bhagavato ghānaṁ, ghāyati bhagavā ghānena gandhaṁ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati bhagavato jivhā, sāyati bhagavā jivhāya rasaṁ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati bhagavato kāyo, phusati bhagavā kāyena phoṭṭhabbaṁ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati bhagavato mano, vijānāti bhagavā manasā dhammaṁ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. 21 Cakkhu rūpārāmaṁ rūparataṁ rūpasammuditaṁ, taṁ bhagavato dantaṁ guttaṁ rakkhitaṁ saṁvutaṁ; tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Sotaṁ saddārāmaṁ saddarataṁ …pe… ghānaṁ gandhārāmaṁ gandharataṁ … jivhā rasārāmā rasaratā rasasammuditā, sā bhagavato dantā guttā rakkhitā saṁvutā; tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Kāyo phoṭṭhabbārāmo 2547 --- cnd8 1:21 phoṭṭhabbarato phoṭṭhabbasammudito … mano dhammārāmo dhammarato dhammasammudito, so bhagavato danto gutto rakkhito saṁvuto; tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti— 22 “Dantaṁ nayanti samitiṁ, dantaṁ rājābhirūhati; Danto seṭṭho manussesu, yotivākyaṁ titikkhati. 23 Varamassatarā dantā, ājānīyā ca sindhavā; Kuñjarā ca mahānāgā, attadanto tato varaṁ. 24 Na hi etehi yānehi, gaccheyya agataṁ disaṁ; Yathāttanā sudantena, danto dantena gacchati. 25 Vidhāsu na vikampanti, vippamuttā punabbhavā; Dantabhūmiṁ anuppattā, te loke vijitāvino. 26 Yassindriyāni bhāvitāni, Ajjhattañca bahiddhā ca sabbaloke; Nibbijjha imaṁ parañca lokaṁ, Kālaṁ kaṅkhati bhāvito sa danto”ti. 27 Evaṁ bhagavā bhāvitattoti maññāmi taṁ vedaguṁ bhāvitattaṁ. 28 Kuto nu dukkhā samudāgatā imeti. Kuto nūti saṁsayapucchā vimatipucchā dveḷhakapucchā anekaṁsapucchā—“evaṁ nu kho, na nu kho, kiṁ nu kho, kathaṁ nu kho”ti—kuto nu. Dukkhāti jātidukkhaṁ, jarādukkhaṁ, byādhidukkhaṁ, maraṇadukkhaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṁ, nerayikaṁ dukkhaṁ, tiracchānayonikaṁ dukkhaṁ, pettivisayikaṁ dukkhaṁ, mānusikaṁ dukkhaṁ, gabbhokkantimūlakaṁ dukkhaṁ, gabbhaṭṭhitimūlakaṁ dukkhaṁ, gabbhavuṭṭhānamūlakaṁ dukkhaṁ, jātassūpanibandhakaṁ dukkhaṁ, jātassa parādheyyakaṁ dukkhaṁ, attūpakkamaṁ dukkhaṁ, parūpakkamaṁ dukkhaṁ, dukkhadukkhaṁ, saṅkhāradukkhaṁ, vipariṇāmadukkhaṁ, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍāho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṁ madhumeho aṁsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassaṁ dukkhaṁ, mātumaraṇaṁ dukkhaṁ, pitumaraṇaṁ dukkhaṁ, bhātumaraṇaṁ dukkhaṁ, bhaginimaraṇaṁ dukkhaṁ, puttamaraṇaṁ dukkhaṁ, dhītumaraṇaṁ dukkhaṁ, ñātibyasanaṁ dukkhaṁ, rogabyasanaṁ dukkhaṁ, bhogabyasanaṁ dukkhaṁ, sīlabyasanaṁ dukkhaṁ, diṭṭhibyasanaṁ dukkhaṁ; yesaṁ dhammānaṁ ādito samudāgamanaṁ paññāyati, atthaṅgamato nirodho paññāyati, kammasannissito vipāko, vipākasannissitaṁ kammaṁ, nāmasannissitaṁ rūpaṁ, rūpasannissitaṁ nāmaṁ, jātiyā anugataṁ, jarāya anusaṭaṁ, byādhinā abhibhūtaṁ, maraṇena abbhāhataṁ, dukkhe patiṭṭhitaṁ, atāṇaṁ aleṇaṁ asaraṇaṁ asaraṇībhūtaṁ—ime vuccanti dukkhā. Ime dukkhā kuto samudāgatā kuto jātā kuto sañjātā kuto nibbattā kuto abhinibbattā kuto pātubhūtā kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavāti, imesaṁ dukkhānaṁ mūlaṁ pucchati hetuṁ pucchati nidānaṁ pucchati sambhavaṁ pucchati pabhavaṁ pucchati samuṭṭhānaṁ pucchati āhāraṁ pucchati ārammaṇaṁ pucchati paccayaṁ pucchati samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—kuto nu dukkhā samudāgatā ime. 29 Ye keci lokasmimanekarūpāti. Ye kecīti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ—ye kecīti. Lokasminti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Anekarūpāti anekavidhā nānāppakārā dukkhāti—ye keci lokasmimanekarūpā. Tenāha so brāhmaṇo— 30 “Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ, (iccāyasmā mettagū) Maññāmi taṁ vedaguṁ bhāvitattaṁ; Kuto nu dukkhā samudāgatā ime, Ye keci lokasmimanekarūpā”ti. 31 Dukkhassa ve maṁ pabhavaṁ apucchasi, (mettagūti bhagavā) Taṁ te pavakkhāmi yathā pajānaṁ; Upadhinidānā pabhavanti dukkhā, Ye keci lokasmimanekarūpā. 32 Dukkhassa ve maṁ pabhavaṁ apucchasīti. Dukkhassāti jātidukkhassa jarādukkhassa byādhidukkhassa maraṇadukkhassa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhassa. Pabhavaṁ apucchasīti dukkhassa mūlaṁ pucchasi hetuṁ pucchasi nidānaṁ pucchasi sambhavaṁ pucchasi pabhavaṁ pucchasi samuṭṭhānaṁ pucchasi āhāraṁ pucchasi ārammaṇaṁ pucchasi 2548 --- cnd8 1:32 paccayaṁ pucchasi samudayaṁ pucchasi yācasi ajjhesasi pasādesīti—dukkhassa ve maṁ pabhavaṁ apucchasi. Mettagūti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—mettagūti bhagavā. 33 Taṁ te pavakkhāmi yathā pajānanti. Tanti dukkhassa mūlaṁ pavakkhāmi hetuṁ pavakkhāmi nidānaṁ pavakkhāmi sambhavaṁ pavakkhāmi pabhavaṁ pavakkhāmi samuṭṭhānaṁ pavakkhāmi āhāraṁ pavakkhāmi ārammaṇaṁ pavakkhāmi paccayaṁ pavakkhāmi samudayaṁ pavakkhāmi ācikkhissāmi desessāmi paññapessāmi paṭṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttānīkarissāmi pakāsessāmīti—taṁ te pavakkhāmi. Yathā pajānanti yathā pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto. Na itihītihaṁ na itikirāya na paramparāya na piṭakasampadāya na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na diṭṭhinijjhānakkhantiyā sāmaṁ sayamabhiññātaṁ attapaccakkhadhammaṁ taṁ kathayissāmīti—taṁ te pavakkhāmi yathā pajānaṁ. 34 Upadhinidānā pabhavanti dukkhāti. Upadhīti dasa upadhī—taṇhūpadhi, diṭṭhūpadhi, kilesūpadhi, kammūpadhi, duccaritūpadhi, āhārūpadhi, paṭighūpadhi, catasso upādinnadhātuyo upadhī, cha ajjhattikāni āyatanāni upadhī, cha viññāṇakāyā upadhī, sabbampi dukkhaṁ dukkhamanaṭṭhena upadhi. Ime vuccanti dasa upadhī. Dukkhāti jātidukkhaṁ jarādukkhaṁ byādhidukkhaṁ maraṇadukkhaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṁ nerayikaṁ dukkhaṁ …pe… diṭṭhibyasanaṁ dukkhaṁ. Yesaṁ dhammānaṁ ādito samudāgamanaṁ paññāyati, atthaṅgamato nirodho paññāyati, kammasannissito vipāko, vipākasannissitaṁ kammaṁ, nāmasannissitaṁ rūpaṁ, rūpasannissitaṁ nāmaṁ, jātiyā anugataṁ, jarāya anusaṭaṁ, byādhinā abhibhūtaṁ, maraṇena abbhāhataṁ, dukkhe patiṭṭhitaṁ, atāṇaṁ aleṇaṁ asaraṇaṁ asaraṇībhūtaṁ—ime vuccanti dukkhā. Ime dukkhā upadhinidānā upadhihetukā upadhipaccayā upadhikāraṇā honti pabhavanti sambhavanti jāyanti sañjāyanti nibbattanti pātubhavantīti—upadhinidānā pabhavanti dukkhā. 35 Ye keci lokasmimanekarūpāti. Ye kecīti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ—ye kecīti. Lokasminti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Anekarūpāti anekavidhā nānappakārā dukkhāti—ye keci lokasmimanekarūpā. Tenāha bhagavā— 36 “Dukkhassa ve maṁ pabhavaṁ apucchasi, (mettagūti bhagavā) Taṁ te pavakkhāmi yathā pajānaṁ; Upadhinidānā pabhavanti dukkhā, Ye keci lokasmimanekarūpā”ti. 37 Yo ve avidvā upadhiṁ karoti, Punappunaṁ dukkhamupeti mando; Tasmā pajānaṁ upadhiṁ na kayirā, Dukkhassa jātippabhavānupassī. 38 Yo ve avidvā upadhiṁ karotīti. Yoti yo yādiso yathāyutto yathāvihito yathāpakāro yaṁṭhānappatto yaṁdhammasamannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Avidvāti avijjāgato aññāṇī avibhāvī duppañño. Upadhiṁ karotīti taṇhūpadhiṁ karoti, diṭṭhūpadhiṁ karoti, kilesūpadhiṁ karoti, kammūpadhiṁ karoti, duccaritūpadhiṁ karoti, āhārūpadhiṁ karoti, paṭighūpadhiṁ karoti, catasso upādinnadhātuyo upadhī karoti, cha ajjhattikāni āyatanāni upadhī karoti, cha viññāṇakāye upadhī karoti janeti sañjaneti nibbatteti abhinibbattetīti—avidvā upadhiṁ karoti. 39 Punappunaṁ dukkhamupeti mandoti punappunaṁ jātidukkhaṁ jarādukkhaṁ byādhidukkhaṁ maraṇadukkhaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṁ eti samupeti upagacchati gaṇhāti parāmasati abhinivisatīti—punappunaṁ dukkhamupeti. Mandoti mando momuho avidvā avijjāgato aññāṇī avibhāvī duppaññoti—punappunaṁ dukkhamupeti mando. 40 Tasmā pajānaṁ upadhiṁ na kayirāti. Tasmāti taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā etaṁ ādīnavaṁ sampassamāno upadhīsūti tasmā. Pajānanti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto, “sabbe saṅkhārā aniccā”ti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti …pe… 2549 --- cnd8 1:40 “sabbe dhammā anattā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto. Upadhiṁ na kayirāti taṇhūpadhiṁ na kareyya, diṭṭhūpadhiṁ na kareyya, kilesūpadhiṁ na kareyya, duccaritūpadhiṁ na kareyya, āhārūpadhiṁ na kareyya, paṭighūpadhiṁ na kareyya, catasso upādinnadhātuyo upadhī na kareyya, cha ajjhattikāni āyatanāni upadhī na kareyya, cha viññāṇakāye upadhī na kareyya, na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyyāti—tasmā pajānaṁ upadhiṁ na kayirā. 41 Dukkhassāti jātidukkhassa jarādukkhassa byādhidukkhassa maraṇadukkhassa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhassa. Pabhavānupassīti dukkhassa mūlānupassī hetānupassī nidānānupassī sambhavānupassī pabhavānupassī samuṭṭhānānupassī āhārānupassī ārammaṇānupassī paccayānupassī samudayānupassī. Anupassanā vuccati ñāṇaṁ. Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Imāya anupassanāya paññāya upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato. So vuccati anupassīti—dukkhassa jātippabhavānupassī. Tenāha bhagavā— 42 “Yo ve avidvā upadhiṁ karoti, Punappunaṁ dukkhamupeti mando; Tasmā pajānaṁ upadhiṁ na kayirā, Dukkhassa jātippabhavānupassī”ti. 43 Yaṁ taṁ apucchimha akittayī no, Aññaṁ taṁ pucchāma tadiṅgha brūhi; Kathaṁ nu dhīrā vitaranti oghaṁ, Jātiṁ jaraṁ sokapariddavañca; Taṁ me munī sādhu viyākarohi, Tathā hi te vidito esa dhammo. 44 Yaṁ taṁ apucchimha akittayī noti yaṁ taṁ apucchimha ayācimha ajjhesimha pasādayimha. Akittayī noti kittitaṁ pakittitaṁ ācikkhitaṁ desitaṁ paññapitaṁ paṭṭhapitaṁ vivaritaṁ vibhattaṁ uttānīkataṁ pakāsitanti—yaṁ taṁ apucchimha akittayī no. 45 Aññaṁ taṁ pucchāma tadiṅgha brūhīti aññaṁ taṁ pucchāma, aññaṁ taṁ yācāma, aññaṁ taṁ ajjhesāma, aññaṁ taṁ pasādema, uttari taṁ pucchāma. Tadiṅgha brūhīti iṅgha brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—aññaṁ taṁ pucchāma tadiṅgha brūhi. 46 Kathaṁ nu dhīrā vitaranti oghaṁ, jātiṁ jaraṁ sokapariddavañcāti. Kathaṁ nūti saṁsayapucchā vimatipucchā dveḷhakapucchā anekaṁsapucchā—“evaṁ nu kho, nanu kho, kiṁ nu kho, kathaṁ nu kho”ti—kathaṁ nu. Dhīrāti dhīrā paṇḍitā paññavanto buddhimanto ñāṇino vibhāvino medhāvino. Oghanti kāmoghaṁ bhavoghaṁ diṭṭhoghaṁ avijjoghaṁ. Jātīti yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti nibbatti abhinibbatti khandhānaṁ pātubhāvo āyatanānaṁ paṭilābho. Jarāti yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṁ pāliccaṁ valittacatā āyuno saṁhāni indriyānaṁ paripāko. Sokoti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa bhogabyasanena vā phuṭṭhassa rogabyasanena vā phuṭṭhassa sīlabyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena byasanena vā samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena vā phuṭṭhassa soko socanā socitattaṁ antosoko antoparisoko antoḍāho antopariḍāho cetaso parijjhāyanā domanassaṁ sokasallaṁ. Paridevoti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa bhogabyasanena vā phuṭṭhassa rogabyasanena vā phuṭṭhassa sīlabyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena byasanena vā samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena vā phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṁ paridevitattaṁ vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappanā lālappitattaṁ. 47 Kathaṁ nu dhīrā vitaranti oghaṁ, jātiṁ jaraṁ sokapariddavañcāti dhīrā kathaṁ oghañca jātiñca jarañca sokañca paridevañca taranti uttaranti pataranti samatikkamanti vītivattantīti—kathaṁ nu dhīrā vitaranti oghaṁ, jātiṁ jaraṁ sokapariddavañca. 48 Taṁ me munī sādhu viyākarohīti. Tanti yaṁ pucchāmi yaṁ yācāmi yaṁ ajjhesāmi yaṁ pasādemi. Munīti monaṁ vuccati ñāṇaṁ. Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Bhagavā tena 2550 --- cnd8 1:48 ñāṇena samannāgato muni monappatto. Tīṇi moneyyāni—kāyamoneyyaṁ vacīmoneyyaṁ manomoneyyaṁ. 49 Katamaṁ kāyamoneyyaṁ? Tividhānaṁ kāyaduccaritānaṁ pahānaṁ kāyamoneyyaṁ. Tividhaṁ kāyasucaritaṁ kāyamoneyyaṁ. Kāyārammaṇe ñāṇaṁ kāyamoneyyaṁ. Kāyapariññā kāyamoneyyaṁ. Pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṁ. Kāye chandarāgassa pahānaṁ kāyamoneyyaṁ. Kāyasaṅkhāranirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṁ. Idaṁ kāyamoneyyaṁ. 50 Katamaṁ vacīmoneyyaṁ? Catubbidhānaṁ vacīduccaritānaṁ pahānaṁ vacīmoneyyaṁ. Catubbidhaṁ vacīsucaritaṁ vacīmoneyyaṁ. Vācārammaṇe ñāṇaṁ vacīmoneyyaṁ. Vācāpariññā vacīmoneyyaṁ. Pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṁ. Vācāya chandarāgassa pahānaṁ vacīmoneyyaṁ. Vacīsaṅkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṁ. Idaṁ vacīmoneyyaṁ. 51 Katamaṁ manomoneyyaṁ? Tividhānaṁ manoduccaritānaṁ pahānaṁ manomoneyyaṁ. Tividhaṁ manosucaritaṁ manomoneyyaṁ. Cittārammaṇe ñāṇaṁ manomoneyyaṁ. Cittapariññā manomoneyyaṁ. Pariññāsahagato maggo manomoneyyaṁ. Citte chandarāgassa pahānaṁ manomoneyyaṁ. Cittasaṅkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṁ. Idaṁ manomoneyyaṁ. 52 Kāyamuniṁ vacīmuniṁ, manomunimanāsavaṁ; Muniṁ moneyyasampannaṁ, āhu sabbappahāyinaṁ. 53 Kāyamuniṁ vacīmuniṁ, manomunimanāsavaṁ; Muniṁ moneyyasampannaṁ, āhu ninhātapāpakanti. 54 Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgatā. Cha munino—agāramunino, anagāramunino, sekhamunino, asekhamunino, paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā—ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā—ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekasambuddhā paccekamunino. Tathāgatā arahanto sammāsambuddhā munimunino. 55 Na monena munī hoti, mūḷharūpo aviddasu; Yo ca tulaṁva paggayha, varamādāya paṇḍito. 56 Pāpāni parivajjeti, sa munī tena so muni; Yo munāti ubho loke, muni tena pavuccati. 57 Asatañca satañca ñatvā dhammaṁ, Ajjhattaṁ bahiddhā ca sabbaloke; Devamanussehi pūjanīyo, Saṅgajālamaticca so munīti. 58 Sādhu viyākarohīti taṁ sādhu ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—taṁ me munī sādhu viyākarohi. Tathā hi te vidito esa dhammoti tathā hi te vidito tulito tīrito vibhūto vibhāvito esa dhammoti—tathā hi te vidito esa dhammo. Tenāha so brāhmaṇo— 59 “Yaṁ taṁ apucchimha akittayī no, Aññaṁ taṁ pucchāma tadiṅgha brūhi; Kathaṁ nu dhīrā vitaranti oghaṁ, Jātiṁ jaraṁ sokapariddavañca; Taṁ me munī sādhu viyākarohi, Tathā hi te vidito esa dhammo”ti. 60 Kittayissāmi te dhammaṁ, (mettagūti bhagavā) Diṭṭhe dhamme anītihaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, Tare loke visattikaṁ. 61 Kittayissāmi te dhammanti. Dhammanti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ, cattāro satipaṭṭhāne, cattāro sammappadhāne, cattāro iddhipāde, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅge, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, nibbānañca, nibbānagāminiñca paṭipadaṁ kittayissāmi ācikkhissāmi desessāmi paññapessāmi paṭṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttānīkarissāmi pakāsissāmīti—kittayissāmi te dhammaṁ. Mettagūti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. 62 Diṭṭhe dhamme anītihanti. Diṭṭhe dhammeti diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhūte dhamme vibhāvite dhamme sabbe saṅkhārā aniccāti …pe… yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhammanti diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhūte dhamme vibhāvite dhammeti—evampi diṭṭhe dhamme kathayissāmi. Atha vā dukkhe diṭṭhe dukkhaṁ kathayissāmi, samudaye diṭṭhe samudayaṁ kathayissāmi, magge diṭṭhe maggaṁ kathayissāmi, nirodhe diṭṭhe nirodhaṁ kathayissāmīti—evampi diṭṭhe dhamme kathayissāmi. Atha vā diṭṭhe dhamme sandiṭṭhikaṁ akālikaṁ ehipassikaṁ opaneyyikaṁ paccattaṁ 2551 --- cnd8 1:62 veditabbaṁ viññūhīti—evampi diṭṭhe dhamme kathayissāmīti diṭṭhe dhamme. Anītihanti na itihītihaṁ na itikirāya na paramparāya na piṭakasampadāya na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na diṭṭhinijjhānakkhantiyā, sāmaṁ sayamabhiññātaṁ attapaccakkhadhammaṁ, taṁ kathayissāmīti—diṭṭhe dhamme anītihaṁ. 63 Yaṁ viditvā sato caranti yaṁ viditaṁ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā, “sabbe saṅkhārā aniccā”ti viditaṁ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti … “sabbe dhammā anattā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti viditaṁ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato …pe… so vuccati sato. Caranti caranto viharanto iriyanto vattento pālento yapento yāpentoti—yaṁ viditvā sato caraṁ. 64 Tare loke visattikanti visattikā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Visattikāti kenaṭṭhena visattikā? Visatāti visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā, visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṁharatīti visattikā, visaṁvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā, visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe dhamme kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṁsāya sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā rūpadhātuyā arūpadhātuyā kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave atīte anāgate paccuppanne diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti visattikā. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā, loke vetaṁ visattikaṁ sato tareyya uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti—tare loke visattikaṁ. Tenāha bhagavā— 65 “Kittayissāmi te dhammaṁ, (mettagūti bhagavā) Diṭṭhe dhamme anītihaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, Tare loke visattikan”ti. 66 Tañcāhaṁ abhinandāmi, mahesi dhammamuttamaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, tare loke visattikaṁ. 67 Tañcāhaṁ abhinandāmīti. Tanti tuyhaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusāsanaṁ anusiṭṭhaṁ. Nandāmi abhinandāmi modāmi anumodāmi icchāmi sādiyāmi yācāmi patthayāmi pihayāmi abhijappāmīti—tañcāhaṁ abhinandāmi. 68 Mahesi dhammamuttamanti. Mahesīti kiṁ mahesi bhagavā, mahantaṁ sīlakkhandhaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahantaṁ samādhikkhandhaṁ …pe… mahantaṁ paññākkhandhaṁ … mahantaṁ vimuttikkhandhaṁ … mahantaṁ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahato tamokāyassa padālanaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahato vipallāsassa pabhedanaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahato taṇhāsallassa abbahanaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahato diṭṭhisaṅghāṭassa viniveṭhanaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahato mānadhajassa papātanaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahato abhisaṅkhārassa vūpasamaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahato oghassa nittharaṇaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahato bhārassa nikkhepanaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahato saṁsāravaṭṭassa upacchedaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahato santāpassa nibbāpanaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahato pariḷāhassa paṭippassaddhiṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahato dhammadhajassa ussāpanaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahante satipaṭṭhāne …pe… mahante sammappadhāne … mahante iddhipāde … mahantāni indriyāni … mahantāni balāni … mahante bojjhaṅge … mahantaṁ ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ … mahantaṁ paramatthaṁ amataṁ nibbānaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahesakkhehi sattehi esito gavesito pariyesito—“kahaṁ buddho, kahaṁ bhagavā, kahaṁ devadevo, kahaṁ narāsabho”ti mahesi. Dhammamuttamanti dhammamuttamaṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho 2552 --- cnd8 1:68 sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Uttamanti aggaṁ seṭṭhaṁ viseṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaraṁ dhammanti—mahesi dhammamuttamaṁ. 69 Yaṁ viditvā sato caranti viditaṁ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā, “sabbe saṅkhārā aniccā”ti viditaṁ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti … “sabbe dhammā anattā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti viditaṁ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato, vedanāsu …pe… citte … dhammesu … dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato … so vuccati sato. Caranti caranto viharanto iriyanto vattento pālento yapento yāpentoti—yaṁ viditvā sato caraṁ. 70 Tare loke visattikanti visattikā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Visattikāti kenaṭṭhena visattikā …pe… visaṭā vitthatāti visattikā. Loketi apāyaloke …pe… āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā, loke vetaṁ visattikaṁ sato tareyya uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti—tare loke visattikaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 71 “Tañcāhaṁ abhinandāmi, mahesi dhammamuttamaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, tare loke visattikan”ti. 72 Yaṁ kiñci sampajānāsi, (mettagūti bhagavā) Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe; Etesu nandiñca nivesanañca, Panujja viññāṇaṁ bhave na tiṭṭhe. 73 Yaṁ kiñci sampajānāsīti yaṁ kiñci pajānāsi ājānāsi vijānāsi paṭivijānāsi paṭivijjhasīti—yaṁ kiñci sampajānāsi. Mettagūti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—mettagūti bhagavā. 74 Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjheti. Uddhanti anāgataṁ; adhoti atītaṁ; tiriyañcāpi majjheti paccuppannaṁ. Uddhanti devaloko; adhoti nirayaloko; tiriyañcāpi majjheti manussaloko. Atha vā uddhanti kusalā dhammā; adhoti akusalā dhammā; tiriyañcāpi majjheti abyākatā dhammā. Uddhanti arūpadhātu; adhoti kāmadhātu; tiriyañcāpi majjheti rūpadhātu. Uddhanti sukhā vedanā; adhoti dukkhā vedanā; tiriyañcāpi majjheti adukkhamasukhā vedanā. Uddhanti uddhaṁ pādatalā; adhoti adho kesamatthakā; tiriyañcāpi majjheti vemajjheti—uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe. 75 Etesu nandiñca nivesanañca, panujja viññāṇaṁ bhave na tiṭṭheti etesūti ācikkhitesu desitesu paññapitesu paṭṭhapitesu vivaritesu vibhajitesu uttānīkatesu pakāsitesu. Nandī vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Nivesananti dve nivesanā—taṇhānivesanā ca diṭṭhinivesanā ca. Katamā taṇhā nivesanā? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena …pe… ayaṁ taṇhānivesanā. Katamā diṭṭhinivesanā? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi …pe… ayaṁ diṭṭhinivesanā. 76 Panujja viññāṇanti puññābhisaṅkhārasahagataṁ viññāṇaṁ, apuññābhisaṅkhārasahagataṁ viññāṇaṁ, āneñjābhisaṅkhārasahagataṁ viññāṇaṁ. Etesu nandiñca nivesanañca abhisaṅkhārasahagatañca viññāṇaṁ nujja panujja nuda panuda jaha pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṁ gamehīti—etesu nandiñca nivesanañca panujja viññāṇaṁ. 77 Bhave na tiṭṭheti. Bhavāti dve bhavā—kammabhavo ca paṭisandhiko ca punabbhavo. Katamo kammabhavo? Puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro—ayaṁ kammabhavo. Katamo paṭisandhiko punabbhavo? Paṭisandhikā rūpaṁ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṁ—ayaṁ paṭisandhiko punabbhavo. Bhave na tiṭṭheti nandiñca nivesanañca abhisaṅkhārasahagataṁ viññāṇañca kammabhavañca paṭisandhikañca punabbhavaṁ pajahanto vinodento byantīkaronto anabhāvaṁ gamento kammabhave na tiṭṭheyya paṭisandhike punabbhave na tiṭṭheyya na santiṭṭheyyāti—panujja viññāṇaṁ bhave na tiṭṭhe. Tenāha bhagavā— 78 “Yaṁ kiñci sampajānāsi, 2553 --- cnd8 1:78 (mettagūti bhagavā) Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe; Etesu nandiñca nivesanañca, Panujja viññāṇaṁ bhave na tiṭṭhe”ti. 79 Evaṁvihārī sato appamatto, Bhikkhu caraṁ hitvā mamāyitāni; Jātiṁ jaraṁ sokapariddavañca, Idheva vidvā pajaheyya dukkhaṁ. 80 Evaṁvihārī sato appamattoti. Evaṁvihārīti nandiñca nivesanañca abhisaṅkhārasahagataviññāṇañca kammabhavañca paṭisandhikañca punabbhavaṁ pajahanto vinodento byantīkaronto anabhāvaṁ gamentoti—evaṁvihārī. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento …pe… so vuccati sato. Appamattoti sakkaccakārī sātaccakārī aṭṭhitakārī anolīnavuttiko anikkhittacchando anikkhittadhuro appamatto kusalesu dhammesu—“kathāhaṁ aparipūraṁ vā sīlakkhandhaṁ paripūreyyaṁ, paripūraṁ vā sīlakkhandhaṁ tattha tattha paññāya anuggaṇheyyan”ti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṁ padhānaṁ adhiṭṭhānaṁ anuyogo appamatto appamādo kusalesu dhammesu. “Kathāhaṁ aparipūraṁ vā samādhikkhandhaṁ …pe… paññākkhandhaṁ … vimuttikkhandhaṁ … vimuttiñāṇadassanakkhandhaṁ paripūreyyaṁ paripūraṁ vā vimuttiñāṇadassanakkhandhaṁ tattha tattha paññāya anuggaṇheyyan”ti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṁ padhānaṁ adhiṭṭhānaṁ anuyogo appamatto appamādo kusalesu dhammesu. “Kathāhaṁ apariññātaṁ vā dukkhaṁ parijāneyyaṁ, appahīne vā kilese pajaheyyaṁ, abhāvitaṁ vā maggaṁ bhāveyyaṁ, asacchikataṁ vā nirodhaṁ sacchikareyyan”ti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṁ padhānaṁ adhiṭṭhānaṁ anuyogo appamatto appamādo kusalesu dhammesūti—evaṁvihārī sato appamatto. 81 Bhikkhu caraṁ hitvā mamāyitānīti. Bhikkhūti puthujjanakalyāṇako vā bhikkhu sekkho vā bhikkhu. Caranti caranto viharanto iriyanto vattento pālento yapento yāpento. Mamattāti dve mamattā—taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca …pe… idaṁ taṇhāmamattaṁ …pe… idaṁ diṭṭhimamattaṁ … taṇhāmamattaṁ pahāya diṭṭhimamattaṁ paṭinissajjitvā mamatte jahitvā cajitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvāti—bhikkhu caraṁ hitvā mamāyitāni. 82 Jātiṁ jaraṁ sokapariddavañca, idheva vidvā pajaheyya dukkhanti. Jātīti yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ …pe… jaranti yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ …pe… sokoti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa …pe… paridevoti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa …pe… idhāti imissā diṭṭhiyā …pe… imasmiṁ manussaloke. Vidvāti vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī. Dukkhanti jātidukkhaṁ …pe… domanassupāyāsadukkhaṁ. Jātiṁ jaraṁ sokapariddavañca, idheva vidvā pajaheyya dukkhanti vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī idheva jātiñca jarañca sokapariddavañca dukkhañca pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṁ gameyyāti—jātiṁ jaraṁ sokapariddavañca, idheva vidvā pajaheyya dukkhaṁ. Tenāha bhagavā— 83 “Evaṁvihārī sato appamatto, Bhikkhu caraṁ hitvā mamāyitāni; Jātiṁ jaraṁ sokapariddavañca, Idheva vidvā pajaheyya dukkhan”ti. 84 Etābhinandāmi vaco mahesino, Sukittitaṁ gotamanūpadhīkaṁ; Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṁ, Tathā hi te vidito esa dhammo. 85 Etābhinandāmi vaco mahesinoti. Etanti tuyhaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusāsanaṁ anusiṭṭhaṁ nandāmi abhinandāmi modāmi anumodāmi icchāmi sādiyāmi patthayāmi pihayāmi abhijappāmi. Mahesinoti kiṁ mahesi bhagavā? Mahantaṁ sīlakkhandhaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi …pe… kahaṁ narāsabhoti mahesīti—etābhinandāmi vaco mahesino. 86 Sukittitaṁ gotamanūpadhīkanti. Sukittitanti sukittitaṁ suācikkhitaṁ sudesitaṁ supaññapitaṁ supaṭṭhapitaṁ suvivaritaṁ suvibhajitaṁ suuttānīkataṁ supakāsitanti—sukittitaṁ. Gotamanūpadhīkanti upadhī vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Upadhippahānaṁ upadhivūpasamaṁ upadhipaṭinissaggaṁ 2554 --- cnd8 1:86 upadhipaṭipassaddhaṁ amataṁ nibbānanti—sukittitaṁ gotamanūpadhīkaṁ. 87 Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhanti. Addhāti ekaṁsavacanaṁ nissaṁsayavacanaṁ nikkaṅkhāvacanaṁ advejjhavacanaṁ adveḷhakavacanaṁ nirodhavacanaṁ apaṇṇakavacanaṁ avatthāpanavacanametaṁ—addhāti. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti. Pahāsi dukkhanti jātidukkhaṁ jarādukkhaṁ byādhidukkhaṁ maraṇadukkhaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṁ pahāsi pajahi vinodesi byantīkarosi anabhāvaṁ gamesīti—addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṁ. 88 Tathā hi te vidito esa dhammoti tathā hi te vidito tulito tīrito vibhūto vibhāvito esa dhammoti—tathā hi te vidito esa dhammo. Tenāha so brāhmaṇo— 89 “Etābhinandāmi vaco mahesino, Sukittitaṁ gotamanūpadhīkaṁ; Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṁ, Tathā hi te vidito esa dhammo”ti. 90 Te cāpi nūnappajaheyyu dukkhaṁ, Ye tvaṁ muni aṭṭhitaṁ ovadeyya; Taṁ taṁ namassāmi samecca nāga, Appeva maṁ bhagavā aṭṭhitaṁ ovadeyya. 91 Te cāpi nūnappajaheyyu dukkhanti. Te cāpīti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Pajaheyyu dukkhanti jātidukkhaṁ jarādukkhaṁ byādhidukkhaṁ maraṇadukkhaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṁ pajaheyyuṁ vinodeyyuṁ byantīkareyyuṁ anabhāvaṁ gameyyunti—te cāpi nūnappajaheyyu dukkhaṁ. 92 Ye tvaṁ muni aṭṭhitaṁ ovadeyyāti. Yeti khattiye ca brāhmaṇe ca vesse ca sudde ca gahaṭṭhe ca pabbajite ca deve ca manusse ca. Tvanti bhagavantaṁ bhaṇati. Munīti monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. Aṭṭhitaṁ ovadeyyāti aṭṭhitaṁ ovadeyya sakkaccaṁ ovadeyya abhiṇhaṁ ovadeyya punappunaṁ ovadeyya anusāseyyāti—ye tvaṁ muni aṭṭhitaṁ ovadeyya. 93 Taṁ taṁ namassāmi samecca nāgāti. Tanti bhagavantaṁ bhaṇati. Namassāmīti kāyena vā namassāmi, vācāya vā namassāmi, cittena vā namassāmi, anvatthapaṭipattiyā vā namassāmi, dhammānudhammapaṭipattiyā vā namassāmi, sakkaromi garuṁ karomi mānemi pūjemi. Sameccāti samecca abhisamecca samāgantvā abhisamāgantvā sammukhā taṁ namassāmi. Nāgāti nāgo ca bhagavā āguṁ na karotīti—nāgo, na gacchatīti—nāgo, na āgacchatīti—nāgo. Kathaṁ bhagavā āguṁ na karotīti—nāgo? Āgu vuccati pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. 94 Āguṁ na karoti kiñci loke, (sabhiyāti bhagavā) Sabbasaṁyoge visajja bandhanāni; Sabbattha na sajjatī vimutto, Nāgo tādi pavuccate tathattāti. 95 Evaṁ bhagavā āguṁ na karotīti—nāgo. 96 Kathaṁ bhagavā na gacchatīti—nāgo. Bhagavā na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati, na vaggehi dhammehi yāyati nīyati vuyhati saṁharīyati. Evaṁ bhagavā na gacchatīti—nāgo. 97 Kathaṁ bhagavā na āgacchatīti—nāgo. Sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati. Sakadāgāmimaggena …pe… anāgāmimaggena … arahattamaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati. Evaṁ bhagavā na āgacchatīti nāgoti—taṁ taṁ namassāmi samecca nāga. 98 Appeva maṁ bhagavā aṭṭhitaṁ ovadeyyāti appeva maṁ bhagavā aṭṭhitaṁ ovadeyya sakkaccaṁ ovadeyya abhiṇhaṁ ovadeyya punappunaṁ ovadeyya anusāseyyāti—appeva maṁ bhagavā aṭṭhitaṁ ovadeyya. Tenāha so brāhmaṇo— 99 “Te cāpi nūnappajaheyyu dukkhaṁ, Ye tvaṁ muni aṭṭhitaṁ ovadeyya; Taṁ taṁ namassāmi samecca nāga, Appeva maṁ bhagavā aṭṭhitaṁ ovadeyyā”ti. 100 Yaṁ brāhmaṇaṁ vedagumābhijaññā, Akiñcanaṁ kāmabhave asattaṁ; Addhā hi so oghamimaṁ atāri, Tiṇṇo ca pāraṁ akhilo akaṅkho. 101 Yaṁ 2555 --- cnd8 1:101 brāhmaṇaṁ vedagumābhijaññāti. Brāhmaṇoti sattannaṁ dhammānaṁ bāhitattā brāhmaṇo. Sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti. Bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. 102 Bāhitvā sabbapāpakāni, (sabhiyāti bhagavā) Vimalo sādhusamāhito ṭhitatto; Saṁsāramaticca kevalī so, Asito tādi pavuccate sa brahmā. 103 Vedagūti vedo vuccati catūsu maggesu ñāṇaṁ …pe… sabbaṁ vedamaticca vedagū soti. Abhijaññāti abhijāneyya ājāneyya vijāneyya paṭivijāneyya paṭivijjheyyāti—yaṁ brāhmaṇaṁ vedagumābhijaññā. 104 Akiñcanaṁ kāmabhave asattanti. Akiñcananti rāgakiñcanaṁ dosakiñcanaṁ mohakiñcanaṁ mānakiñcanaṁ diṭṭhikiñcanaṁ kilesakiñcanaṁ duccaritakiñcanaṁ, yassete kiñcanā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati akiñcano. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Bhavāti dve bhavā—kammabhavo ca paṭisandhiko ca punabbhavo …pe… ayaṁ paṭisandhiko punabbhavo. Akiñcanaṁ kāmabhave asattanti akiñcanaṁ puggalaṁ kāmabhave ca asattaṁ alaggaṁ alaggitaṁ apalibuddhaṁ nikkhantaṁ nissaṭaṁ vippamuttaṁ visaññuttaṁ vimariyādikatena cetasā viharantanti—akiñcanaṁ kāmabhave asattaṁ. 105 Addhā hi so oghamimaṁ atārīti. Addhāti ekaṁsavacanaṁ …pe… avatthāpanavacanametaṁ—addhāti. Oghanti kāmoghaṁ bhavoghaṁ diṭṭhoghaṁ avijjoghaṁ. Atārīti uttari patari samatikkami vītivattayīti—addhā hi so oghamimaṁ atāri. 106 Tiṇṇo ca pāraṁ akhilo akaṅkhoti. Tiṇṇoti kāmoghaṁ tiṇṇo, bhavoghaṁ tiṇṇo, diṭṭhoghaṁ tiṇṇo, avijjoghaṁ tiṇṇo, saṁsārapathaṁ tiṇṇo uttiṇṇo nitthiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivatto. So vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo, pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṁ tassa pariññātaṁ, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato, abhiññeyyaṁ abhiññātaṁ, pariññeyyaṁ pariññātaṁ, pahātabbaṁ pahīnaṁ, bhāvetabbaṁ bhāvitaṁ, sacchikātabbaṁ sacchikataṁ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikkho abbuḷhesiko niraggaḷo ariyo pannaddhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitavā uttamapuriso paramapuriso paramapattippatto. So neva ācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito. Neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito. Neva visineti na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva vidhūpeti na sandhūpeti, vidhūpetvā ṭhito. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekkhena samādhikkhandhena …pe… paññākkhandhena … vimuttikkhandhena … vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Saccaṁ sampaṭipādayitvā ṭhito. Ejaṁ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṁ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito. Kathaṁ samādāya ṭhito? Vimuttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito. Karuṇāya …pe… muditāya … upekkhāya pārisuddhiyā ṭhito. Accantapārisuddhiyā ṭhito. Atammayatāya pārisuddhiyā ṭhito. Vimuttattā ṭhito. Santussitattā ṭhito. Khandhapariyante ṭhito. Dhātupariyante ṭhito. Āyatanapariyante ṭhito. Gatipariyante ṭhito. Upapattipariyante ṭhito. Paṭisandhipariyante ṭhito. Bhavapariyante ṭhito. Saṁsārapariyante ṭhito. Vaṭṭapariyante ṭhito. Antimabhave ṭhito. Antime samussaye ṭhito. Antimadehadharo arahā. 107 “Tassāyaṁ pacchimako bhavo, Carimoyaṁ samussayo; Jātimaraṇasaṁsāro, Natthi tassa punabbhavo”ti. 108 Tiṇṇo ca pāranti pāraṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. So pāragato pārappatto antagato antappatto koṭigato 2556 --- cnd8 1:108 koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto leṇagato leṇappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. So vutthavāso ciṇṇacaraṇo …pe… jātimaraṇasaṁsāro, natthi tassa punabbhavoti—tiṇṇo ca pāraṁ. 109 Akhiloti rāgo khilo, doso khilo, moho khilo, kodho khilo, upanāho khilo …pe… sabbākusalābhisaṅkhārā khilā. Yassete khilā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā so vuccati akhilo. Akaṅkhoti dukkhe kaṅkhā, dukkhasamudaye kaṅkhā, dukkhanirodhe kaṅkhā, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā, aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā, yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṁ vimati vicikicchā dveḷhakaṁ dvedhāpatho saṁsayo anekaṁsaggāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā chambhitattaṁ cittassa manovilekho. Yassete kaṅkhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā so vuccati akaṅkhoti—tiṇṇo ca pāraṁ akhilo akaṅkho. Tenāha bhagavā— 110 “Yaṁ brāhmaṇaṁ vedagumābhijaññā, Akiñcanaṁ kāmabhave asattaṁ; Addhā hi so oghamimaṁ atāri, Tiṇṇo ca pāraṁ akhilo akaṅkho”ti. 111 Vidvā ca yo vedagū naro idha, Bhavābhave saṅgamimaṁ visajja; So vītataṇho anīgho nirāso, Atāri so jātijaranti brūmi. 112 Vidvā ca yo vedagū naro idhāti. Vidvāti vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī. Yoti yo yādiso …pe… manusso vā. Vedagūti vedo vuccati catūsu maggesu ñāṇaṁ paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṁsā vipassanā sammādiṭṭhi. Tehi vedehi jātijarāmaraṇassa antagato antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto leṇagato leṇappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. Vedānaṁ vā antagatoti vedagū, vedehi vā antagatoti vedagū, sattannaṁ vā dhammānaṁ viditattā vedagū. Sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā …pe… sīlabbataparāmāso … rāgo … doso … moho … māno vidito hoti. Viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. 113 Vedāni viceyya kevalāni, (sabhiyāti bhagavā) Samaṇānaṁ yānīdhatthi brāhmaṇānaṁ; Sabbavedanāsu vītarāgo, Sabbaṁ vedamaticca vedagū so. 114 Naroti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujo. Idhāti imissā diṭṭhiyā …pe… imasmiṁ manussaloketi—vidvā ca yo vedagū naro idha. 115 Bhavābhave saṅgamimaṁ visajjāti. Bhavābhaveti bhavābhave kammabhave punabbhave kāmabhave, kammabhave kāmabhave punabbhave rūpabhave, kammabhave rūpabhave punabbhave arūpabhave, kammabhave arūpabhave punabbhave punappunabbhave, punappunagatiyā punappunaupapattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā. Saṅgāti satta saṅgā—rāgasaṅgo, dosasaṅgo, mohasaṅgo, mānasaṅgo, diṭṭhisaṅgo, kilesasaṅgo, duccaritasaṅgo. Visajjāti saṅge vosajjetvā vā visajja. Atha vā saṅge bandhe vibandhe ābandhe lagge laggite palibuddhe bandhane phoṭayitvā vā visajja. Yathā yānaṁ vā vayhaṁ vā rathaṁ vā sakaṭaṁ vā sandamānikaṁ vā sajjaṁ visajjaṁ karonti vikopenti—evameva te saṅge vosajjetvā vā visajja. Atha vā saṅge bandhe vibandhe ābandhe lagge laggite palibuddhe bandhane phoṭayitvā vā visajjāti—bhavābhave saṅgamimaṁ visajja. 116 So vītataṇho anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmīti. Taṇhāti rūpataṇhā …pe… dhammataṇhā … yassesā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati vītataṇho vigatataṇho cattataṇho vantataṇho muttataṇho pahīnataṇho paṭinissaṭṭhataṇho vītarāgo cattarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītibhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharatīti—so vītataṇho. 2557 --- cnd8 1:116 Anīghoti rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho …pe… sabbākusalābhisaṅkhārā nīghā. Yassete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati anīgho. Nirāsoti āsā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Yassesā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati nirāso. Jātīti yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ …pe… āyatanānaṁ paṭilābho. Jarāti yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ …pe… indriyānaṁ paripāko. Ayaṁ vuccati jarā. So vītataṇho anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmīti yo so vītataṇho anīgho ca nirāso ca, so kho jātijarāmaraṇaṁ atari uttari patari samatikkami vītivattayīti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—so vītataṇho anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmi. Tenāha bhagavā— 117 “Vidvā ca yo vedagū naro idha, Bhavābhave saṅgamimaṁ visajja; So vītataṇho anīgho nirāso, Atāri so jātijaranti brūmī”ti. 118 Saha gāthāpariyosānā …pe… satthā me, bhante bhagavā, sāvakohamasmīti. Mettagūmāṇavapucchāniddeso catuttho. cnd15 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa Pucchāniddesa 11. Jatukaṇṇimāṇavapucchāniddesa |1| Sutvānahaṁ vīramakāmakāmiṁ, (iccāyasmā jatukaṇṇi) Oghātigaṁ puṭṭhumakāmamāgamaṁ; Santipadaṁ brūhi sahajanetta, Yathātacchaṁ bhagavā brūhi metaṁ. 2 Sutvānahaṁ vīramakāmakāminti sutvā suṇitvā uggahetvā upadhāretvā upalakkhayitvā. Itipi so bhagavā arahaṁ …pe… buddho bhagavāti—sutvānahaṁ. Vīranti vīro bhagavā. Vīriyavāti vīro, pahūti vīro, visavīti vīro, alamattoti vīro, sūroti vīro, vikkanto abhīrū acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṁsoti vīro. 3 Virato idha sabbapāpakehi, Nirayadukkhaṁ aticca vīriyavāso; So vīriyavā padhānavā, Vīro tādi pavuccate tathattāti. 4 Sutvānahaṁ vīraṁ. Akāmakāminti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Buddhassa bhagavato vatthukāmā pariññātā, kilesakāmā pahīnā. Vatthukāmānaṁ pariññātattā kilesakāmānaṁ pahīnattā bhagavā na kāme kāmeti, na kāme pattheti, na kāme piheti, na kāme abhijappati. Ye kāme kāmenti, kāme patthenti, kāme pihenti, kāme abhijappanti, te kāmakāmino rāgarāgino saññāsaññino. Bhagavā na kāme kāmeti, na kāme pattheti, na kāme piheti, na kāme abhijappati. Tasmā buddho akāmo nikkāmo cattakāmo vantakāmo muttakāmo pahīnakāmo paṭinissaṭṭhakāmo vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītibhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharatīti—sutvānahaṁ vīra amakāmakāmiṁ. 5 Iccāyasmā jatukaṇṇīti. Iccāti padasandhi …pe… padānupubbatāpetaṁ—iccāti. Āyasmāti piyavacanaṁ sagāravasappatissādhivacanametaṁ āyasmāti. Jatukaṇṇīti tassa brāhmaṇassa gottaṁ saṅkhā samaññā paññatti vohāroti—iccāyasmā jatukaṇṇi. 6 Oghātigaṁ puṭṭhumakāmamāgamanti. Oghātiganti oghātigaṁ oghaṁ atikkantaṁ samatikkantaṁ vītivattanti—oghātigaṁ. Puṭṭhunti puṭṭhuṁ pucchituṁ yācituṁ ajjhesituṁ pasādetuṁ. Akāmamāgamanti akāmaṁ puṭṭhuṁ nikkāmaṁ cattakāmaṁ vantakāmaṁ muttakāmaṁ pahīnakāmaṁ paṭinissaṭṭhakāmaṁ vītarāgaṁ vigatarāgaṁ cattarāgaṁ vantarāgaṁ muttarāgaṁ pahīnarāgaṁ paṭinissaṭṭharāgaṁ āgamhā āgatamhā upāgatamhā sampattamhā tayā saddhiṁ samāgatamhāti—oghātigaṁ puṭṭhumakāmamāgamaṁ. 7 Santipadaṁ brūhi sahajanettāti. Santīti ekena ākārena santipi santipadampi taṁyeva amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo 2558 --- cnd15 1:7 virāgo nirodho nibbānaṁ. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“santametaṁ padaṁ, paṇītametaṁ padaṁ, yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan”ti. Athāparenākārena ye dhammā santādhigamāya santiphusanāya santisacchikiriyāya saṁvattanti, seyyathidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo—ime vuccanti santipadā. Santipadaṁ tāṇapadaṁ leṇapadaṁ saraṇapadaṁ abhayapadaṁ accutapadaṁ amatapadaṁ nibbānapadaṁ brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Sahajanettāti nettaṁ vuccati sabbaññutañāṇaṁ. Buddhassa bhagavato nettañca jinabhāvo ca bodhiyā mūle apubbaṁ acarimaṁ ekasmiṁ khaṇe uppanno, tasmā buddho sahajanettoti—santipadaṁ brūhi sahajanetta. 8 Yathātacchaṁ bhagavā brūhi metanti yathātacchaṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ …pe… nirodho nibbānaṁ. Bhagavāti gāravādhivacanaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi …pe… pakāsehīti—yathātacchaṁ bhagavā brūhi metaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 9 “Sutvānahaṁ vīramakāmakāmiṁ, (iccāyasmā jatukaṇṇi) Oghātigaṁ puṭṭhumakāmamāgamaṁ; Santipadaṁ brūhi sahajanetta, Yathātacchaṁ bhagavā brūhi metan”ti. 10 Bhagavā hi kāme abhibhuyya iriyati, Ādiccova pathaviṁ tejī tejasā; Parittapaññassa me bhūripañña, Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ; Jātijarāya idha vippahānaṁ. 11 Bhagavā hi kāme abhibhuyya iriyatīti. Bhagavāti gāravādhivacanaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Bhagavā vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti—bhagavā hi kāme abhibhuyya iriyati. 12 Ādiccova pathaviṁ tejī tejasāti ādicco vuccati sūriyo. Pathavī vuccati jagatī. Yathā sūriyo tejī tejena samannāgato pathaviṁ abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā santāpayitvā sabbaṁ ākāsagataṁ tamagataṁ abhivihacca andhakāraṁ vidhamitvā ālokaṁ dassayitvā ākāse antalikkhe gaganapathe gacchati, evameva bhagavā ñāṇatejī ñāṇatejena samannāgato sabbaṁ abhisaṅkhārasamudayaṁ …pe… kilesatamaṁ avijjandhakāraṁ vidhamitvā ñāṇālokaṁ dassetvā vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvā carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti—ādiccova pathaviṁ tejī tejasā. 13 Parittapaññassa me bhūripaññāti ahamasmi parittapañño omakapañño lāmakapañño chatukkapañño. Tvampi mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño. Bhūri vuccati pathavī. Bhagavā tāya pathavisamāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgatoti—parittapaññassa me bhūripañña. 14 Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññanti. Dhammanti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ, cattāro satipaṭṭhāne …pe… nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṁ ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Yamahaṁ vijaññanti yamahaṁ jāneyyaṁ ājāneyyaṁ vijāneyyaṁ paṭijāneyyaṁ paṭivijjheyyaṁ adhigaccheyyaṁ phasseyyaṁ sacchikareyyanti—ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ. 15 Jātijarāya idha vippahānanti idheva jātijarāya maraṇassa pahānaṁ vūpasamaṁ paṭinissaggaṁ paṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānanti—jātijarāya idha vippahānaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 16 “Bhagavā hi kāme abhibhuyya iriyati, Ādiccova pathaviṁ tejī tejasā; Parittapaññassa me bhūripañña, Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ; Jātijarāya idha vippahānan”ti. 17 Kāmesu vinaya gedhaṁ, (jatukaṇṇīti bhagavā) Nekkhammaṁ daṭṭhu khemato; Uggahitaṁ nirattaṁ vā, Mā te vijjittha kiñcanaṁ. 2559 --- cnd15 1:18 18 Kāmesu vinaya gedhanti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Gedhanti gedho vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Kāmesu vinaya gedhanti kāmesu gedhaṁ vinaya paṭivinaya pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṁ gamehīti—kāmesu vinaya gedhaṁ. Jatukaṇṇīti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ gottena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—jatukaṇṇīti bhagavā. 19 Nekkhammaṁ daṭṭhu khematoti. Nekkhammanti sammāpaṭipadaṁ anulomapaṭipadaṁ apaccanīkapaṭipadaṁ anvatthapaṭipadaṁ dhammānudhammapaṭipadaṁ sīlesu paripūrakāritaṁ indriyesu guttadvārataṁ bhojane mattaññutaṁ jāgariyānuyogaṁ satisampajaññaṁ cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅge ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṁ khemato tāṇato leṇato saraṇato saraṇībhūtato abhayato accutato amatato nibbānato daṭṭhuṁ passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—nekkhammaṁ daṭṭhu khemato. 20 Uggahitaṁ nirattaṁ vāti. Uggahitanti taṇhāvasena diṭṭhivasena gahitaṁ parāmaṭṭhaṁ abhiniviṭṭhaṁ ajjhositaṁ adhimuttaṁ. Nirattaṁ vāti nirattaṁ vā muñcitabbaṁ vijahitabbaṁ vinoditabbaṁ byantīkātabbaṁ anabhāvaṁ gametabbanti—uggahitaṁ nirattaṁ vā. 21 Mā te vijjittha kiñcananti rāgakiñcanaṁ dosakiñcanaṁ mohakiñcanaṁ mānakiñcanaṁ diṭṭhikiñcanaṁ kilesakiñcanaṁ duccaritakiñcanaṁ. Idaṁ kiñcanaṁ tuyhaṁ mā vijjittha mā pavijjittha mā saṁvijjittha pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṁ gamehīti—mā te vijjittha kiñcanaṁ. Tenāha bhagavā— 22 “Kāmesu vinaya gedhaṁ, (jatukaṇṇīti bhagavā) Nekkhammaṁ daṭṭhu khemato; Uggahitaṁ nirattaṁ vā, Mā te vijjittha kiñcanan”ti. 23 Yaṁ pubbe taṁ visosehi, pacchā te māhu kiñcanaṁ; Majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasi. 24 Yaṁ pubbe taṁ visosehīti atīte saṅkhāre ārabbha ye kilesā uppajjeyyuṁ te kilese sosehi visosehi sukkhāpehi visukkhāpehi abījaṁ karohi pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṁ gamehīti—evampi yaṁ pubbe taṁ visosehi. Atha vā ye atītā kammābhisaṅkhārā avipakkavipākā te kammābhisaṅkhāre sosehi visosehi sukkhāpehi visukkhāpehi abījaṁ karohi pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṁ gamehīti—evampi yaṁ pubbe taṁ visosehi. 25 Pacchā te māhu kiñcananti pacchā vuccati anāgate saṅkhāre ārabbha rāgakiñcanaṁ dosakiñcanaṁ mohakiñcanaṁ mānakiñcanaṁ diṭṭhikiñcanaṁ kilesakiñcanaṁ duccaritakiñcanaṁ. Idaṁ kiñcanaṁ tuyhaṁ mā ahu mā ahosi mā janesi mā sañjanesi mābhinibbattesi pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṁ gamehīti—pacchā te māhu kiñcanaṁ. 26 Majjhe ce no gahessasīti majjhe vuccati paccuppannaṁ rūpaṁ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṁ. Paccuppanne saṅkhāre taṇhāvasena diṭṭhivasena na gahessasi na gaṇhissasi na parāmasissasi na nandissasi nābhinandissasi na ajjhosissasi. Abhinandanaṁ abhivadanaṁ ajjhosānaṁ gāhaṁ parāmāsaṁ abhinivesaṁ pajahissasi vinodessasi byantīkarissasi anabhāvaṁ gamessasīti—majjhe ce no gahessasi. 27 Upasanto carissasīti rāgassa upasamitattā upasanto carissasi, dosassa …pe… sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ santattā samitattā upasamitattā vūpasamitattā nijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭippassaddho carissasi viharissasi iriyissasi vattissasi pālessasi yapessasi yāpessasīti—upasanto carissasi. Tenāha bhagavā— 28 “Yaṁ pubbe taṁ visosehi, pacchā te māhu kiñcanaṁ; Majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasī”ti. 29 Sabbaso nāmarūpasmiṁ, vītagedhassa brāhmaṇa; Āsavāssa na vijjanti, yehi maccuvasaṁ vaje. 30 Sabbaso nāmarūpasmiṁ vītagedhassa brāhmaṇāti. Sabbasoti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ sabbasoti. Nāmanti cattāro arūpino 2560 --- cnd15 1:30 khandhā. Rūpanti cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpaṁ. Gedho vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Sabbaso nāmarūpasmiṁ vītagedhassa brāhmaṇāti sabbaso nāmarūpasmiṁ vītagedhassa vigatagedhassa cattagedhassa vantagedhassa muttagedhassa pahīnagedhassa paṭinissaṭṭhagedhassa vītarāgassa vigatarāgassa cattarāgassa vantarāgassa muttarāgassa pahīnarāgassa paṭinissaṭṭharāgassāti—sabbaso nāmarūpasmiṁ vītagedhassa brāhmaṇa. 31 Āsavāssa na vijjantīti. Āsavāti cattāro āsavā—kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo. Assāti arahato khīṇāsavassa. Na vijjantīti ime āsavā tassa natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—āsavāssa na vijjanti. 32 Yehi maccuvasaṁ vajeti yehi āsavehi maccuno vā vasaṁ gaccheyya, maraṇassa vā vasaṁ gaccheyya, mārapakkhassa vā vasaṁ gaccheyya; te āsavā tassa natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—yehi maccuvasaṁ vaje. Tenāha bhagavā— 33 “Sabbaso nāmarūpasmiṁ, vītagedhassa brāhmaṇa; Āsavāssa na vijjanti, yehi maccuvasaṁ vaje”ti. 34 Saha gāthāpariyosānā …pe… satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmīti. Jatukaṇṇimāṇavapucchāniddeso ekādasamo. cnd3 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavaggagāthā 3. Pārāyanatthutigāthā |1| Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye, paricārakasoḷasānaṁ brāhmaṇānaṁ ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṁ byākāsi. Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṁ paṭipajjeyya, gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṁ. “Pāraṅgamanīyā ime dhammā”ti—tasmā imassa dhammapariyāyassa pārāyananteva adhivacanaṁ. 2 Ajito tissametteyyo, puṇṇako atha mettagū; Dhotako upasīvo ca, nando ca atha hemako. 3 Todeyyakappā dubhayo, jatukaṇṇī ca paṇḍito; Bhadrāvudho udayo ca, posālo cāpi brāhmaṇo; Mogharājā ca medhāvī, piṅgiyo ca mahāisi. 4 Ete buddhaṁ upāgacchuṁ, Sampannacaraṇaṁ isiṁ; Pucchantā nipuṇe pañhe, Buddhaseṭṭhaṁ upāgamuṁ. 5 Tesaṁ buddho pabyākāsi, pañhe puṭṭho yathātathaṁ; Pañhānaṁ veyyākaraṇena, tosesi brāhmaṇe muni. 6 Te tositā cakkhumatā, buddhenādiccabandhunā; Brahmacariyamacariṁsu, varapaññassa santike. 7 Ekamekassa pañhassa, yathā buddhena desitaṁ; Tathā yo paṭipajjeyya, gacche pāraṁ apārato. 8 Apārā pāraṁ gaccheyya, bhāvento maggamuttamaṁ; Maggo so pāraṁ gamanāya, tasmā pārāyanaṁ iti. cnd20 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa Pucchāniddesa 16. Piṅgiyamāṇavapucchāniddesa |1| Jiṇṇohamasmi abalo vītavaṇṇo, (iccāyasmā piṅgiyo) Nettā na suddhā savanaṁ na phāsu; Māhaṁ nassaṁ momuho antarāva, Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ; Jātijarāya idha vippahānaṁ. 2 Jiṇṇohamasmi abalo vītavaṇṇoti. Jiṇṇohamasmīti jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto vīsavassasatiko jātiyā. Abaloti dubbalo appabalo appathāmo. Vītavaṇṇoti vītavaṇṇo vigatavaṇṇo vigacchitavaṇṇo. Yā sā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti—jiṇṇohamasmi abalo vītavaṇṇo. 3 Iccāyasmā piṅgiyoti. Iccāti padasandhi …pe…. Āyasmāti piyavacanaṁ …pe…. Piṅgiyoti tassa brāhmaṇassa nāmaṁ …pe… abhilāpoti—iccāyasmā piṅgiyo. 4 Nettā na suddhā savanaṁ na phāsūti 2561 --- cnd20 1:4 nettā asuddhā avisuddhā aparisuddhā avodātā. No tathā cakkhunā rūpe passāmīti—nettā na suddhā. Savanaṁ na phāsūti sotaṁ asuddhaṁ avisuddhaṁ aparisuddhaṁ avodātaṁ. No tathā sotena saddaṁ suṇomīti—nettā na suddhā savanaṁ na phāsu. 5 Māhaṁ nassaṁ momuho antarāvāti. Māhaṁ nassanti māhaṁ nassaṁ māhaṁ vinassaṁ māhaṁ panassaṁ. Momuhoti mohamuho avijjāgato aññāṇī avibhāvī duppañño. Antarāvāti tuyhaṁ dhammaṁ diṭṭhiṁ paṭipadaṁ maggaṁ anaññāya anadhigantvā aviditvā appaṭilabhitvā aphassayitvā asacchikaritvā antarāyeva kālaṁ kareyyanti—māhaṁ nassaṁ momuho antarāva. 6 Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññanti. Dhammanti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ, cattāro satipaṭṭhāne, cattāro sammappadhāne, cattāro iddhipāde, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅge, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṁ ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—ācikkha dhammaṁ. Yamahaṁ vijaññanti yamahaṁ jāneyyaṁ ājāneyyaṁ vijāneyyaṁ paṭivijāneyyaṁ paṭivijjheyyaṁ adhigaccheyyaṁ phasseyyaṁ sacchikareyyanti—ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ. 7 Jātijarāya idha vippahānanti idheva jātijarāmaraṇassa pahānaṁ vūpasamaṁ paṭinissaggaṁ paṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānanti—jātijarāya idha vippahānaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 8 “Jiṇṇohamasmi abalo vītavaṇṇo, (iccāyasmā piṅgiyo) Nettā na suddhā savanaṁ na phāsu; Māhaṁ nassaṁ momuho antarāva, Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ; Jātijarāya idha vippahānan”ti. 9 Disvāna rūpesu vihaññamāne, (piṅgiyāti bhagavā) Ruppanti rūpesu janā pamattā; Tasmā tuvaṁ piṅgiya appamatto, Jahassu rūpaṁ apunabbhavāya. 10 Disvāna rūpesu vihaññamāneti. Rūpanti cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpaṁ. Sattā rūpahetu rūpappaccayā rūpakāraṇā haññanti vihaññanti upahaññanti upaghātiyanti. Rūpe sati vividhakammakāraṇā kārenti. Kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, aḍḍhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti, bilaṅgathālikampi karonti, saṅkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti, baḷisamaṁsikampi karonti, kahāpaṇikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṁ chindanti. Evaṁ sattā rūpahetu rūpappaccayā rūpakāraṇā haññanti vihaññanti upahaññanti upaghātiyanti. Evaṁ haññamāne vihaññamāne upahaññamāne upaghātiyamāne disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—disvāna rūpesu vihaññamāne. 11 Piṅgiyāti bhagavāti. Piṅgiyāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—piṅgiyāti bhagavā. 12 Ruppanti rūpesu janā pamattāti. Ruppantīti ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti, byādhitā domanassitā honti. Cakkhurogena ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti, byādhitā domanassitā honti. Sotarogena …pe… kāyarogena …pe… ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassehi ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti, byādhitā domanassitā hontīti—ruppanti rūpesu. 13 Atha vā cakkhusmiṁ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti …pe… domanassitā honti. Sotasmiṁ …pe… ghānasmiṁ … jivhāya … kāyasmiṁ … rūpasmiṁ … saddasmiṁ … gandhasmiṁ … rasasmiṁ … phoṭṭhabbasmiṁ … kulasmiṁ … gaṇasmiṁ … āvāsasmiṁ … lābhasmiṁ … yasasmiṁ … pasaṁsāya … sukhasmiṁ … cīvarasmiṁ … piṇḍapātasmiṁ … senāsanasmiṁ … 2562 --- cnd20 1:13 gilānapaccayabhesajjaparikkhārasmiṁ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti, byādhitā domanassitā hontīti—evampi ruppanti rūpesu. 14 Janāti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Pamattāti pamādo vattabbo kāyaduccaritena vā vacīduccaritena vā manoduccaritena vā pañcasu kāmaguṇesu cittassa vosaggo vosaggānuppadānaṁ kusalānaṁ vā dhammānaṁ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittacchandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṁ anadhiṭṭhānaṁ ananuyogo pamādo. Yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṁ—ayaṁ vuccati pamādo. Iminā pamādena samannāgatā janā pamattāti—ruppanti rūpesu janā pamattā. 15 Tasmā tuvaṁ piṅgiya appamattoti. Tasmāti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā evaṁ ādīnavaṁ sampassamāno rūpesūti—tasmā tuvaṁ piṅgiya. Appamattoti sakkaccakārī sātaccakārī …pe… appamādo kusalesu dhammesūti—tasmā tuvaṁ piṅgiya appamatto. 16 Jahassu rūpaṁ apunabbhavāyāti. Rūpanti cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpaṁ. Jahassu rūpanti jahassu rūpaṁ, pajahassu rūpaṁ, vinodehi rūpaṁ, byantīkarohi rūpaṁ, anabhāvaṁ gamehi rūpaṁ. Apunabbhavāyāti yathā te rūpaṁ idheva nirujjheyya, punapaṭisandhiko bhavo na nibbatteyya kāmadhātuyā vā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā, kāmabhave vā rūpabhave vā arūpabhave vā, saññābhave vā asaññābhave vā nevasaññānāsaññābhave vā, ekavokārabhave vā catuvokārabhave vā pañcavokārabhave vā, puna gatiyā vā upapattiyā vā paṭisandhiyā vā bhave vā saṁsāre vā vaṭṭe vā na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya, idheva nirujjheyya vūpasameyya atthaṁ gaccheyya paṭippassambheyyāti—jahassu rūpaṁ apunabbhavāya. Tenāha bhagavā— 17 “Disvāna rūpesu vihaññamāne, (piṅgiyāti bhagavā) Ruppanti rūpesu janā pamattā; Tasmā tuvaṁ piṅgiya appamatto, Jahassu rūpaṁ apunabbhavāyā”ti. 18 Disā catasso vidisā catasso, Uddhaṁ adho dasa disā imāyo; Na tuyhaṁ adiṭṭhaṁ asutaṁ amutaṁ, Atho aviññātaṁ kiñcanamatthi loke; Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ, Jātijarāya idha vippahānaṁ. 19 Disā catasso vidisā catasso, uddhaṁ adho dasa disā imāyoti dasa disā. 20 Na tuyhaṁ adiṭṭhaṁ asutaṁ amutaṁ, atho aviññātaṁ kiñcanamatthi loketi na tuyhaṁ adiṭṭhaṁ asutaṁ amutaṁ aviññātaṁ kiñci attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho uttāno vā attho gambhīro vā attho gūḷho vā attho paṭicchanno vā attho neyyo vā attho nīto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā attho natthi na atthi na saṁvijjati nupalabbhatīti—na tuyhaṁ adiṭṭhaṁ asutaṁ amutaṁ, atho aviññātaṁ kiñcanamatthi loke. 21 Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññanti. Dhammanti ādikalyāṇaṁ …pe… nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṁ ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Yamahaṁ vijaññanti yamahaṁ jāneyyaṁ ājāneyyaṁ vijāneyyaṁ paṭivijāneyyaṁ paṭivijjheyyaṁ adhigaccheyyaṁ phasseyyaṁ sacchikareyyanti—ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ. 22 Jātijarāya idha vippahānanti idheva jātijarāmaraṇassa pahānaṁ vūpasamaṁ paṭinissaggaṁ paṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānanti—jātijarāya idha vippahānaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 23 “Disā catasso vidisā catasso, Uddhaṁ adho dasa disā imāyo; Na tuyhaṁ adiṭṭhaṁ asutaṁ amutaṁ, Atho aviññātaṁ kiñcanamatthi loke; Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ, Jātijarāya idha vippahānan”ti. 24 Taṇhādhipanne manuje pekkhamāno, (piṅgiyāti bhagavā) Santāpajāte jarasā parete; Tasmā tuvaṁ piṅgiya appamatto, Jahassu taṇhaṁ apunabbhavāya. 25 Taṇhādhipanne manuje pekkhamānoti. Taṇhāti rūpataṇhā …pe… dhammataṇhā. Taṇhādhipanneti taṇhādhipanne taṇhānuge taṇhānugate 2563 --- cnd20 1:25 taṇhānusaṭe taṇhāya panne paṭipanne abhibhūte pariyādinnacitte. Manujeti sattādhivacanaṁ. Pekkhamānoti pekkhamāno dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamānoti—taṇhādhipanne manuje pekkhamāno. Piṅgiyāti bhagavāti. Piṅgiyāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—piṅgiyāti bhagavā. 26 Santāpajāte jarasā pareteti. Santāpajāteti jātiyā santāpajāte, jarāya santāpajāte, byādhinā santāpajāte, maraṇena santāpajāte, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi santāpajāte, nerayikena dukkhena santāpajāte …pe… diṭṭhibyasanena dukkhena santāpajāte ītijāte upaddavajāte upasaggajāteti—santāpajāte. Jarasā pareteti jarāya phuṭṭhe parete samohite samannāgate. Jātiyā anugate jarāya anusaṭe byādhinā abhibhūte maraṇena abbhāhate atāṇe aleṇe asaraṇe asaraṇībhūteti—santāpajāte jarasā parete. 27 Tasmā tuvaṁ piṅgiya appamattoti. Tasmāti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā evaṁ ādīnavaṁ sampassamāno taṇhāyāti—tasmā tuvaṁ piṅgiya. Appamattoti sakkaccakārī …pe… appamādo kusalesu dhammesūti—tasmā tuvaṁ piṅgiya appamatto. 28 Jahassu taṇhaṁ apunabbhavāyāti. Taṇhāti rūpataṇhā …pe… dhammataṇhā. Jahassu taṇhanti jahassu taṇhaṁ pajahassu taṇhaṁ vinodehi taṇhaṁ byantīkarohi taṇhaṁ anabhāvaṁ gamehi taṇhaṁ. Apunabbhavāyāti yathā te …pe… punapaṭisandhiko bhavo na nibbatteyya kāmadhātuyā vā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā, kāmabhave vā rūpabhave vā arūpabhave vā, saññābhave vā asaññābhave vā nevasaññānāsaññābhave vā, ekavokārabhave vā catuvokārabhave vā pañcavokārabhave vā, punagatiyā vā upapattiyā vā paṭisandhiyā vā bhave vā saṁsāre vā vaṭṭe vā na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya, idheva nirujjheyya vūpasameyya atthaṁ gaccheyya paṭippassambheyyāti—jahassu taṇhaṁ apunabbhavāya. Tenāha bhagavā— 29 “Taṇhādhipanne manuje pekkhamāno, (piṅgiyāti bhagavā) Santāpajāte jarasā parete; Tasmā tuvaṁ piṅgiya appamatto, Jahassu taṇhaṁ apunabbhavāyā”ti. 30 Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṁ ekacchandā ekapayogā ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, tesaṁ anekapāṇasahassānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Tassa ca brāhmaṇassa virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Saha dhammacakkhussa paṭilābhā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalukesā ca massū ca antarahitā bhaṇḍukāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anvatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṁ namassamāno nisinno hoti—“satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī”ti. Piṅgiyamāṇavapucchāniddeso soḷasamo. cnd7 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa Pucchāniddesa 3. Puṇṇakamāṇavapucchāniddesa |1| Anejaṁ mūladassāviṁ, (iccāyasmā puṇṇako) Atthi pañhena āgamaṁ; Kiṁnissitā isayo manujā, Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ; Yaññamakappayiṁsu puthūdha loke, Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ. 2 Anejaṁ mūladassāvinti ejā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ sā ejā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā buddho anejo. Ejāya pahīnattā anejo. Bhagavā lābhepi na iñjati, alābhepi na iñjati, yasepi na iñjati, ayasepi na iñjati, pasaṁsāyapi na iñjati, nindāyapi na iñjati, sukhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati na calati na vedhati nappavedhatīti—anejaṁ. Mūladassāvinti bhagavā mūladassāvī hetudassāvī nidānadassāvī sambhavadassāvī pabhavadassāvī samuṭṭhānadassāvī āhāradassāvī 2564 --- cnd7 1:2 ārammaṇadassāvī paccayadassāvī samudayadassāvī. 3 Tīṇi akusalamūlāni—lobho akusalamūlaṁ, doso akusalamūlaṁ, moho akusalamūlaṁ. 4 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṁ samudayāya. Katamāni tīṇi? Lobho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, doso nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, moho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya. Na, bhikkhave, lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyo. Atha kho, bhikkhave, lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena nirayo paññāyati, tiracchānayoni paññāyati, pettivisayo paññāyati, yā vā panaññāpi kāci duggatiyo niraye tiracchānayoniyā pettivisaye attabhāvābhinibbattiyā”. Imāni tīṇi akusalamūlānīti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī …pe… samudayadassāvī. Tīṇi kusalamūlāni—alobho kusalamūlaṁ, adoso kusalamūlaṁ, amoho kusalamūlaṁ. 5 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“tīṇimāni …pe… na, bhikkhave, alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena nirayo paññāyati, tiracchānayoni paññāyati, pettivisayo paññāyati, yā vā panaññāpi kāci duggatiyo. Atha kho, bhikkhave, alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyo deve ca manusse ca attabhāvābhinibbattiyā”. Imāni tīṇi kusalamūlānīti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī …pe… samudayadassāvī. 6 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“ye keci, bhikkhave, dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā sabbe te avijjāmūlakā avijjāsamosaraṇā avijjāsamugghātā”. Sabbe te samugghātaṁ gacchantīti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī …pe… samudayadassāvī. 7 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“ye keci, bhikkhave, dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā. Appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyatī”ti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī …pe… samudayadassāvī. 8 Atha vā bhagavā jānāti passati. “Avijjā mūlaṁ saṅkhārānaṁ, saṅkhārā mūlaṁ viññāṇassa, viññāṇaṁ mūlaṁ nāmarūpassa, nāmarūpaṁ mūlaṁ saḷāyatanassa, saḷāyatanaṁ mūlaṁ phassassa, phasso mūlaṁ vedanāya, vedanā mūlaṁ taṇhāya, taṇhā mūlaṁ upādānassa, upādānaṁ mūlaṁ bhavassa, bhavo mūlaṁ jātiyā, jāti mūlaṁ jarāmaraṇassā”ti—bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī …pe… samudayadassāvī. 9 Atha vā bhagavā jānāti passati. “Cakkhu mūlaṁ cakkhurogānaṁ, sotaṁ mūlaṁ sotarogānaṁ, ghānaṁ mūlaṁ ghānarogānaṁ, jivhā mūlaṁ jivhārogānaṁ, kāyo mūlaṁ kāyarogānaṁ, mano mūlaṁ cetasikānaṁ dukkhānan”ti—bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī hetudassāvī nidānadassāvī sambhavadassāvī pabhavadassāvī samuṭṭhānadassāvī āhāradassāvī ārammaṇadassāvī paccayadassāvī samudayadassāvīti—anejaṁ mūladassāvī. 10 Iccāyasmā puṇṇakoti iccāti padasandhi …pe… āyasmā puṇṇako. 11 Atthi pañhena āgamanti pañhena atthiko āgatomhi, pañhaṁ pucchitukāmo āgatomhi, pañhaṁ sotukāmo āgatomhīti—evampi atthi pañhena āgamaṁ. Atha vā pañhatthikānaṁ pañhaṁ pucchitukāmānaṁ pañhaṁ sotukāmānaṁ āgamanaṁ abhikkamanaṁ upasaṅkamanaṁ payirupāsanaṁ atthīti—evampi atthi pañhena āgamaṁ. Atha vā pañhāgamo tuyhaṁ atthi, tvampi pahu tvamasi alamatto. Mayā pucchitaṁ kathetuṁ visajjetuṁ vahassetaṁ bhāranti—evampi atthi pañhena āgamaṁ. 12 Kiṁ nissitā isayo manujāti kiṁ nissitā āsitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. Isayoti isināmakā ye keci isipabbajjaṁ pabbajitā ājīvakā nigaṇṭhā jaṭilā tāpasā. Manujāti manussā vuccantīti—kiṁ nissitā isayo manujā. 13 Khattiyā brāhmaṇā devatānanti. Khattiyāti ye keci khattiyajātikā. Brāhmaṇāti ye keci bhovādikā. Devatānanti ājīvakasāvakānaṁ ājīvakā devatā, nigaṇṭhasāvakānaṁ nigaṇṭhā devatā, jaṭilasāvakānaṁ jaṭilā devatā, paribbājakasāvakānaṁ paribbājakā devatā, aviruddhakasāvakānaṁ aviruddhakā devatā, hatthivatikānaṁ hatthī devatā, 2565 --- cnd7 1:13 assavatikānaṁ assā devatā, govatikānaṁ gāvo devatā, kukkuravatikānaṁ kukkurā devatā, kākavatikānaṁ kākā devatā, vāsudevavatikānaṁ vāsudevo devatā, baladevavatikānaṁ baladevo devatā, puṇṇabhaddavatikānaṁ puṇṇabhaddo devatā, maṇibhaddavatikānaṁ maṇibhaddo devatā, aggivatikānaṁ aggi devatā, nāgavatikānaṁ nāgā devatā, supaṇṇavatikānaṁ supaṇṇā devatā, yakkhavatikānaṁ yakkhā devatā, asuravatikānaṁ asurā devatā, gandhabbavatikānaṁ gandhabbā devatā, mahārājavatikānaṁ mahārājāno devatā, candavatikānaṁ cando devatā, sūriyavatikānaṁ sūriyo devatā, indavatikānaṁ indo devatā, brahmavatikānaṁ brahmā devatā, devavatikānaṁ devo devatā, disāvatikānaṁ disā devatā, ye yesaṁ dakkhiṇeyyā te tesaṁ devatāti—khattiyabrāhmaṇā devatānaṁ. 14 Yaññamakappayiṁsu puthūdha loketi yaññaṁ vuccati deyyadhammo cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. Yaññamakappayiṁsūti yepi yaññaṁ esanti gavesanti pariyesanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ, tepi yaññaṁ kappenti. Yepi yaññaṁ abhisaṅkharonti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ annaṁ pānaṁ …pe… seyyāvasathapadīpeyyaṁ, tepi yaññaṁ kappenti. Yepi yaññaṁ denti yajanti pariccajanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ annaṁ pānaṁ …pe… seyyāvasathapadīpeyyaṁ, tepi yaññaṁ kappenti. Puthūti yaññā vā ete puthū, yaññayājakā vā ete puthū, dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Kathaṁ yaññā vā ete puthū? Bahukānaṁ ete yaññā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālaṁ gandhaṁ vilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ—evaṁ yaññā vā ete puthū. 15 Kathaṁ yaññayājakā vā ete puthū? Bahukā ete yaññayājakā khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca—evaṁ yaññayājakā vā ete puthū. 16 Kathaṁ dakkhiṇeyyā vā ete puthū? Bahukā ete dakkhiṇeyyā puthū samaṇabrāhmaṇā kapaṇaddhikavanibbakayācakā—evaṁ dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Idha loketi manussaloketi yaññamakappayiṁsu—puthūdha loke. 17 Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metanti. Pucchāti tisso pucchā—adiṭṭhajotanā pucchā, diṭṭhasaṁsandanā pucchā, vimaticchedanā pucchā. Katamā adiṭṭhajotanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṁ aññātaṁ hoti adiṭṭhaṁ atulitaṁ atīritaṁ avibhūtaṁ avibhāvitaṁ, tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhūtatthāya vibhāvanatthāya pañhaṁ pucchati—ayaṁ adiṭṭhajotanā pucchā. 18 Katamā diṭṭhasaṁsandanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṁ ñātaṁ hoti diṭṭhaṁ tulitaṁ tīritaṁ vibhūtaṁ vibhāvitaṁ. Aññehi paṇḍitehi saddhiṁ saṁsandanatthāya pañhaṁ pucchati—ayaṁ diṭṭhasaṁsandanā pucchā. 19 Katamā vimaticchedanā pucchā? Pakatiyā saṁsayapakkhando hoti vimatipakkhando dveḷhakajāto—“evaṁ nu kho, na nu kho, kiṁ nu kho, kathaṁ nu kho”ti. So vimaticchedanatthāya pañhaṁ pucchati—ayaṁ vimaticchedanā pucchā. Imā tisso pucchā. 20 Aparāpi tisso pucchā—manussapucchā, amanussapucchā, nimmitapucchā. Katamā manussapucchā? Manussā buddhaṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pucchanti, bhikkhū pucchanti, bhikkhuniyo pucchanti, upāsakā pucchanti, upāsikāyo pucchanti, rājāno pucchanti, khattiyā pucchanti, brāhmaṇā pucchanti, vessā pucchanti, suddā pucchanti, gahaṭṭhā pucchanti, pabbajitā pucchanti—ayaṁ manussapucchā. 21 Katamā amanussapucchā? Amanussā buddhaṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchanti, nāgā pucchanti, supaṇṇā pucchanti, yakkhā pucchanti, asurā pucchanti, gandhabbā pucchanti, mahārājāno pucchanti, indā pucchanti, brahmāno pucchanti, devatāyo pucchanti—ayaṁ amanussapucchā. 22 Katamā nimmitapucchā? Yaṁ bhagavā rūpaṁ abhinimmināti manomayaṁ sabbaṅgapaccaṅgaṁ ahīnindriyaṁ, so nimmito buddhaṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchati; bhagavā 2566 --- cnd7 1:22 visajjeti—ayaṁ nimmitapucchā. Imā tisso pucchā. 23 Aparāpi tisso pucchā—attatthapucchā, paratthapucchā, ubhayatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā—diṭṭhadhammikatthapucchā, samparāyikatthapucchā, paramatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā—anavajjatthapucchā, nikkilesatthapucchā, vodānatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā—atītapucchā, anāgatapucchā, paccuppannapucchā. Aparāpi tisso pucchā—ajjhattapucchā, bahiddhāpucchā, ajjhattabahiddhāpucchā. Aparāpi tisso pucchā—kusalapucchā, akusalapucchā, abyākatapucchā. Aparāpi tisso pucchā—khandhapucchā, dhātupucchā, āyatanapucchā. Aparāpi tisso pucchā—satipaṭṭhānapucchā, sammappadhānapucchā, iddhipādapucchā. Aparāpi tisso pucchā—indriyapucchā, balapucchā, bojjhaṅgapucchā. Aparāpi tisso pucchā—maggapucchā, phalapucchā, nibbānapucchā. 24 Pucchāmi tanti pucchāmi taṁ yācāmi taṁ ajjhesāmi taṁ pasādemi taṁ “kathayassu me”ti pucchāmi taṁ. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti—yadidaṁ bhagavāti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 25 “Anejaṁ mūladassāviṁ, (iccāyasmā puṇṇako) Atthi pañhena āgamaṁ; Kiṁ nissitā isayo manujā, Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ; Yaññamakappayiṁsu puthūdha loke, Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metan”ti. 26 Ye kecime isayo manujā, (puṇṇakāti bhagavā) Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ; Yaññamakappayiṁsu puthūdha loke, Āsīsamānā puṇṇaka itthattaṁ; Jaraṁ sitā yaññamakappayiṁsu. 27 Ye kecime isayo manujāti. Ye kecīti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ—ye kecīti. Isayoti isināmakā ye keci isipabbajjaṁ pabbajitā ājīvakā nigaṇṭhā jaṭilā tāpasā. Manujāti manussā vuccantīti—ye kecime isayo manujā puṇṇakāti bhagavā. 28 Khattiyā brāhmaṇā devatānanti. Khattiyāti ye keci khattiyajātikā. Brāhmaṇāti ye keci bhovādikā. Devatānanti ājīvakasāvakānaṁ ājīvakā devatā …pe… disāvatikānaṁ disā devatā. Ye yesaṁ dakkhiṇeyyā, te tesaṁ devatāti—khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ. 29 Yaññamakappayiṁsu puthūdha loketi. Yaññaṁ vuccati deyyadhammo cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ annaṁ pānaṁ …pe… seyyāvasathapadīpeyyaṁ. Yaññamakappayiṁsūti yepi yaññaṁ esanti gavesanti pariyesanti …pe… seyyāvasathapadīpeyyaṁ, tepi yaññaṁ kappenti. Puthūti yaññā vā ete puthū, yaññayājakā vā ete puthū, dakkhiṇeyyā vā ete puthū …pe… evaṁ dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Idha loketi manussaloketi yaññamakappayiṁsu—puthūdha loke. 30 Āsīsamānā puṇṇaka itthattanti. Āsīsamānāti rūpapaṭilābhaṁ āsīsamānā, saddapaṭilābhaṁ āsīsamānā, gandhapaṭilābhaṁ āsīsamānā, rasapaṭilābhaṁ āsīsamānā, phoṭṭhabbapaṭilābhaṁ āsīsamānā, puttapaṭilābhaṁ āsīsamānā, dārapaṭilābhaṁ āsīsamānā, dhanapaṭilābhaṁ āsīsamānā, yasapaṭilābhaṁ āsīsamānā, issariyapaṭilābhaṁ āsīsamānā, khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṁ āsīsamānā, brāhmaṇamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṁ āsīsamānā, gahapatimahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṁ āsīsamānā, cātumahārājikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṁ āsīsamānā, tāvatiṁsesu devesu yāmesu devesu tusitesu devesu nimmānaratīsu devesu paranimmitavasavattīsu devesu brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṁ āsīsamānā icchamānā sādiyamānā patthayamānā pihayamānā abhijappamānāti āsīsamānā. 31 Puṇṇaka itthattanti ettha attabhāvābhinibbattiṁ āsīsamānā ettha khattiyamahāsālakule attabhāvābhinibbattiṁ āsīsamānā …pe… ettha brahmakāyikesu devesu attabhāvābhinibbattiṁ āsīsamānā icchamānā sādiyamānā patthayamānā pihayamānā abhijappamānāti āsīsamānā—puṇṇaka itthattaṁ. 32 Jaraṁ sitā yaññamakappayiṁsūti jarānissitā byādhinissitā maraṇanissitā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsanissitā. Yadeva te jātinissitā 2567 --- cnd7 1:32 tadeva te jarānissitā. Yadeva te jarānissitā tadeva te byādhinissitā. Yadeva te byādhinissitā tadeva te maraṇanissitā. Yadeva te maraṇanissitā tadeva te sokaparidevadukkhadomanassupāyāsanissitā. Yadeva te sokaparidevadukkhadomanassupāyāsanissitā tadeva te gatinissitā. Yadeva te gatinissitā tadeva te upapattinissitā. Yadeva te upapattinissitā tadeva te paṭisandhinissitā. Yadeva te paṭisandhinissitā tadeva te bhavanissitā. Yadeva te bhavanissitā tadeva te saṁsāranissitā. Yadeva te saṁsāranissitā tadeva te vaṭṭanissitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti—jaraṁ sitā yaññamakappayiṁsu. Tenāha bhagavā— 33 “Ye kecime isayo manujā, (puṇṇakāti bhagavā) Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ; Yaññamakappayiṁsu puthūdha loke, Āsīsamānā puṇṇaka itthattaṁ; Jaraṁ sitā yaññamakappayiṁsū”ti. 34 Ye kecime isayo manujā, (iccāyasmā puṇṇako) Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ; Yaññamakappayiṁsu puthūdha loke, Kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattā; Atāruṁ jātiñca jarañca mārisa, Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ. 35 Ye kecime isayo manujāti. Ye kecīti …pe…. 36 Kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattāti. Kaccisūti saṁsayapucchā vimatipucchā dveḷhakapucchā anekaṁsapucchā—“evaṁ nu kho, na nu kho, kiṁ nu kho, kathaṁ nu kho”ti—kaccisu. Teti yaññayājakā vuccanti. Bhagavāti gāravādhivacanaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—kaccisu te bhagavā. Yaññapathe appamattāti yaññoyeva vuccati yaññapatho. Yathā ariyamaggo ariyapatho devamaggo devapatho brahmamaggo brahmapatho, evameva yaññoyeva vuccati yaññapatho. Appamattāti yaññapathe appamattā sakkaccakārino sātaccakārino aṭṭhitakārino anolīnavuttino anikkhittacchandā anikkhittadhurā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyāti—tepi yaññapathe appamattā. Yepi yaññaṁ esanti gavesanti pariyesanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ annaṁ pānaṁ …pe… seyyāvasathapadīpeyyaṁ sakkaccakārino …pe… tadadhipateyyā, tepi yaññapathe appamattā. Yepi yaññaṁ abhisaṅkharonti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ annaṁ pānaṁ …pe… seyyāvasathapadīpeyyaṁ sakkaccakārino …pe… tadadhipateyyā, tepi yaññapathe appamattā. Yepi yaññaṁ denti yajanti pariccajanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ annaṁ pānaṁ …pe… seyyāvasathapadīpeyyaṁ sakkaccakārino …pe… tadadhipateyyā, tepi yaññapathe appamattāti—kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattā. 37 Atāruṁ jātiñca jarañca mārisāti jarāmaraṇaṁ atariṁsu uttariṁsu patariṁsu samatikkamiṁsu vītivattiṁsu. Mārisāti piyavacanaṁ garuvacanaṁ sagāravasappatissādhivacanametaṁ mārisāti—atāru jātiñca jarañca mārisa. 38 Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metanti. Pucchāmi tanti pucchāmi taṁ yācāmi taṁ ajjhesāmi taṁ pasādemi taṁ kathayassu meti—pucchāmi taṁ. Bhagavāti gāravādhivacanaṁ …pe… sacchikā paññatti—yadidaṁ bhagavāti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 39 “Ye kecime isayo manujā, (iccāyasmā puṇṇako) Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ; Yaññamakappayiṁsu puthūdha loke, Kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattā; Atāruṁ jātiñca jarañca mārisa, Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metan”ti. 40 Āsīsanti thomayanti abhijappanti juhanti, (puṇṇakāti bhagavā) Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṁ; Te yājayogā bhavarāgarattā, Nātariṁsu jātijaranti brūmi. 41 Āsīsanti thomayanti abhijappanti juhantīti. Āsīsantīti rūpapaṭilābhaṁ āsīsanti, saddapaṭilābhaṁ āsīsanti, gandhapaṭilābhaṁ āsīsanti, rasapaṭilābhaṁ āsīsanti, phoṭṭhabbapaṭilābhaṁ āsīsanti, puttapaṭilābhaṁ āsīsanti, dārapaṭilābhaṁ 2568 --- cnd7 1:41 āsīsanti, dhanapaṭilābhaṁ āsīsanti, yasapaṭilābhaṁ āsīsanti, issariyapaṭilābhaṁ āsīsanti, khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṁ āsīsanti, brāhmaṇamahāsālakule …pe… gahapatimahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṁ āsīsanti, cātumahārājikesu devesu …pe… brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṁ āsīsanti icchanti sādiyanti patthayanti pihayantīti—āsīsanti. 42 Thomayantīti yaññaṁ vā thomenti phalaṁ vā thomenti dakkhiṇeyye vā thomenti. Kathaṁ yaññaṁ thomenti? Suciṁ dinnaṁ, manāpaṁ dinnaṁ, paṇītaṁ dinnaṁ, kālena dinnaṁ, kappiyaṁ dinnaṁ, viceyya dinnaṁ, anavajjaṁ dinnaṁ, abhiṇhaṁ dinnaṁ dadaṁ cittaṁ pasāditanti—thomenti kittenti vaṇṇenti pasaṁsanti. Evaṁ yaññaṁ thomenti. 43 Kathaṁ phalaṁ thomenti? Itonidānaṁ rūpapaṭilābho bhavissati …pe… brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābho bhavissatīti—thomenti kittenti vaṇṇenti pasaṁsanti. Evaṁ phalaṁ thomenti. 44 Kathaṁ dakkhiṇeyye thomenti? Dakkhiṇeyyā jātisampannā gottasampannā ajjhāyakā mantadharā tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ padakā veyyākaraṇā lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayāti, vītarāgā vā rāgavinayāya vā paṭipannā, vītadosā vā dosavinayāya vā paṭipannā, vītamohā vā mohavinayāya vā paṭipannā, saddhāsampannā sīlasampannā samādhisampannā paññāsampannā vimuttisampannā vimuttiñāṇadassanasampannāti—thomenti kittenti vaṇṇenti pasaṁsanti. Evaṁ dakkhiṇeyye thomentīti—āsīsanti thomayanti. 45 Abhijappantīti rūpapaṭilābhaṁ abhijappanti, saddapaṭilābhaṁ abhijappanti, gandhapaṭilābhaṁ abhijappanti, rasapaṭilābhaṁ abhijappanti …pe… brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṁ abhijappantīti—āsīsanti thomayanti abhijappanti. Juhantīti juhanti denti yajanti pariccajanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyanti—āsīsanti thomayanti abhijappanti juhanti puṇṇakāti bhagavā. 46 Kāmābhijappanti paṭicca lābhanti rūpapaṭilābhaṁ paṭicca kāme abhijappanti, saddapaṭilābhaṁ paṭicca kāme abhijappanti …pe… brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṁ paṭicca kāme abhijappanti pajappantīti—kāmābhijappanti paṭicca lābhaṁ. 47 Te yājayogā bhavarāgarattā nātariṁsu jātijaranti brūmīti teti yaññayājakā vuccanti, yājayogāti yājayogesu yuttā payuttā āyuttā samāyuttā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyāti—te yājayogā, bhavarāgarattāti bhavarāgo vuccati yo bhavesu bhavacchando bhavarāgo bhavanandī bhavataṇhā bhavasineho bhavapariḷāho bhavamucchā bhavajjhosānaṁ. Bhavarāgena bhavesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhāti—te yājayogā bhavarāgarattā. 48 Nātariṁsu jātijaranti brūmīti te yājayogā bhavarāgarattā jātijarāmaraṇaṁ nātariṁsu na uttariṁsu na patariṁsu na samatikkamiṁsu na vītivattiṁsu, jātijarāmaraṇā anikkhantā anissaṭā anatikkantā asamatikkantā avītivattā antojātijarāmaraṇe parivattanti antosaṁsārapathe parivattanti. Jātiyā anugatā jarāya anusaṭā byādhinā abhibhūtā maraṇena abbhāhatā atāṇā aleṇā asaraṇā asaraṇībhūtāti; brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—te yājayogā bhavarāgarattā nātariṁsu jātijaranti brūmi. Tenāha bhagavā— 49 “Āsīsanti thomayanti abhijappanti juhanti, (puṇṇakāti bhagavā) Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṁ; Te yājayogā bhavarāgarattā, Nātariṁsu jātijaranti brūmī”ti. 50 Te ce nātariṁsu yājayogā, (iccāyasmā puṇṇako) Yaññehi jātiñca jarañca mārisa; Atha ko carahi devamanussaloke, Atāri jātiñca jarañca mārisa; Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ. 51 Te ce nātariṁsu yājayogāti te yaññayājakā yājayogā bhavarāgarattā jātijarāmaraṇaṁ nātariṁsu na uttariṁsu na patariṁsu na samatikkamiṁsu na vītivattiṁsu, 2569 --- cnd7 1:51 jātijarāmaraṇā anikkhantā anissaṭā anatikkantā asamatikkantā avītivattā antojātijarāmaraṇe parivattanti antosaṁsārapathe parivattanti. Jātiyā anugatā jarāya anusaṭā byādhinā abhibhūtā maraṇena abbhāhatā atāṇā aleṇā asaraṇā asaraṇībhūtāti—te ce nātariṁsu yājayogā. 52 Iccāyasmā puṇṇakoti. Iccāti padasandhi …pe… āyasmā puṇṇako. 53 Yaññehi jātiñca jarañca mārisāti. Yaññehīti yaññehi pahūtehi yaññehi vividhehi yaññehi puthūhi. Mārisāti piyavacanaṁ garuvacanaṁ sagāravasappatissādhivacanametaṁ mārisāti—yaññehi jātiñca jarañca mārisa. 54 Atha ko carahi devamanussaloke, atāri jātiñca jarañca mārisāti atha ko eso sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya jātijarāmaraṇaṁ atari uttari patari samatikkami vītivattayi. Mārisāti piyavacanaṁ garuvacanaṁ sagāravasappatissādhivacanametaṁ mārisāti—atha ko carahi devamanussaloke, atāri jātiñca jarañca mārisa. 55 Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metanti. Pucchāmi tanti pucchāmi taṁ yācāmi taṁ ajjhesāmi taṁ pasādemi taṁ kathayassu metanti—pucchāmi taṁ. Bhagavāti gāravādhivacanaṁ …pe… sacchikā paññatti—yadidaṁ bhagavāti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 56 “Te ce nātariṁsu yājayogā, (iccāyasmā puṇṇako) Yaññehi jātiñca jarañca mārisa; Atha ko carahi devamanussaloke, Atāri jātiñca jarañca mārisa; Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metan”ti. 57 Saṅkhāya lokasmi paroparāni, (puṇṇakāti bhagavā) Yassiñjitaṁ natthi kuhiñci loke; Santo vidhūmo anīgho nirāso, Atāri so jātijaranti brūmi. 58 Saṅkhāya lokasmi paroparānīti saṅkhā vuccati ñāṇaṁ yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Paroparānīti oraṁ vuccati sakattabhāvo, paraṁ vuccati parattabhāvo oraṁ vuccati sakarūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṁ, paraṁ vuccati pararūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṁ; oraṁ vuccati cha ajjhattikāni āyatanāni, paraṁ vuccati cha bāhirāni āyatanāni. Oraṁ vuccati manussaloko, paraṁ vuccati devaloko; oraṁ vuccati kāmadhātu, paraṁ vuccati rūpadhātu arūpadhātu; oraṁ vuccati kāmadhātu rūpadhātu, paraṁ vuccati arūpadhātu. Saṅkhāya lokasmi paroparānīti paroparāni aniccato saṅkhāya dukkhato rogato gaṇḍato …pe… nissaraṇato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—saṅkhāya lokasmi paroparāni. Puṇṇakāti bhagavāti. Puṇṇakāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… yadidaṁ bhagavāti—puṇṇakāti bhagavā. 59 Yassiñjitaṁ natthi kuhiñci loketi. Yassāti arahato khīṇāsavassa. Iñjitanti taṇhiñjitaṁ diṭṭhiñjitaṁ māniñjitaṁ kilesiñjitaṁ kāmiñjitaṁ. Yassime iñjitā natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā. Kuhiñcīti kuhiñci kismiñci katthaci ajjhattaṁ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā. Loketi apāyaloke …pe… āyatanaloketi—yassiñjitaṁ natthi kuhiñci loke. 60 Santo vidhūmo anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmīti. Santoti rāgassa santattā santo, dosassa …pe… mohassa … kodhassa … upanāhassa … makkhassa … sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭipassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddhoti santo; vidhūmoti kāyaduccaritaṁ vidhūmitaṁ vidhamitaṁ sositaṁ visositaṁ byantīkataṁ, vacīduccaritaṁ …pe… manoduccaritaṁ vidhūmitaṁ vidhamitaṁ sositaṁ visositaṁ byantīkataṁ, rāgo … doso … moho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato, kodho … upanāho … makkho … paḷāso … issā … macchariyaṁ … māyā … sāṭheyyaṁ … thambho … sārambho … māno … atimāno … mado … pamādo … sabbe kilesā 2570 --- cnd7 1:60 sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaṅkhārā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā. Atha vā kodho vuccati dhūmo— 61 Māno hi te brāhmaṇa khāribhāro, Kodho dhūmo bhasmani mosavajjaṁ; Jivhā sujā hadayaṁ jotiṭṭhānaṁ, Attā sudanto purisassa joti. 62 Api ca dasahākārehi kodho jāyati—anatthaṁ me acarīti kodho jāyati, anatthaṁ me caratīti kodho jāyati, anatthaṁ me carissatīti kodho jāyati, piyassa me manāpassa anatthaṁ acari, anatthaṁ carati, anatthaṁ carissatīti kodho jāyati, appiyassa me amanāpassa atthaṁ acari, atthaṁ carati, atthaṁ carissatīti kodho jāyati, aṭṭhāne vā pana kodho jāyati. Yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṁ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṁ doso dussanā dussitattaṁ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṁ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṁ asuropo anattamanatā cittassa—ayaṁ vuccati kodho. 63 Api ca kodhassa adhimattaparittatā veditabbā. Atthi kañci kālaṁ kodho cittāvilakaraṇamatto hoti, na ca tāva mukhakulānavikulāno hoti. Atthi kañci kālaṁ kodho mukhakulānavikulānamatto hoti, na ca tāva hanusañcopano hoti. Atthi kañci kālaṁ kodho hanusañcopanamatto hoti, na ca tāva pharusavācaṁ nicchāraṇo hoti. Atthi kañci kālaṁ kodho pharusavācaṁ nicchāraṇamatto hoti, na ca tāva disāvidisānuvilokano hoti. Atthi kañci kālaṁ kodho disāvidisānuvilokanamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaparāmasano hoti. Atthi kañci kālaṁ kodho daṇḍasatthaparāmasanamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaabbhukkiraṇo hoti. Atthi kañci kālaṁ kodho daṇḍasatthaabbhukkiraṇamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaabhinipātano hoti. Atthi kañci kālaṁ kodho daṇḍasatthaabhinipātanamatto hoti, na ca tāva chinnavicchinnakaraṇo hoti. Atthi kañci kālaṁ kodho chinnavicchinnakaraṇamatto hoti, na ca tāva sambhañjanapalibhañjano hoti. Atthi kañci kālaṁ kodho sambhañjanapalibhañjanamatto hoti, na ca tāva aṅgamaṅgaapakaḍḍhano hoti. Atthi kañci kālaṁ kodho aṅgamaṅgaapakaḍḍhanamatto hoti, na ca tāva jīvitāvoropano hoti. Atthi kañci kālaṁ kodho jīvitāvoropanamatto hoti, na ca tāva sabbacāgapariccāgāya saṇṭhito hoti. Yato kodho paraṁ puggalaṁ ghātetvā attānaṁ ghāteti, ettāvatā kodho paramussadagato paramavepullapatto hoti. Yassa so hoti kodho pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati—vidhūmo. 64 Kodhassa pahīnattā vidhūmo, kodhavatthussa pariññātattā vidhūmo, kodhahetussa pariññātattā vidhūmo, kodhahetussa upacchinnattā vidhūmo. 65 Anīghoti rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho …pe… sabbākusalābhisaṅkhārā nīghā. Yassete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati anīgho. 66 Nirāsoti āsā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Yassesā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati nirāso. Jātīti yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṁ pātubhāvo āyatanānaṁ paṭilābho. Jarāti yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṁ pāliccaṁ valittacatā āyuno saṁhāni indriyānaṁ paripāko. Santo vidhūmo anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmīti yo santo ca vidhūmo ca anīgho ca nirāso ca, so jātijarāmaraṇaṁ atari uttari patari samatikkami vītivattayīti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—santo vidhūmo anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmi. Tenāha bhagavā— 67 “Saṅkhāya lokasmi paroparāni, (puṇṇakāti bhagavā) Yassiñjitaṁ natthi kuhiñci loke; Santo vidhūmo anīgho nirāso, Atāri so jātijaranti brūmī”ti. 68 Sahagāthāpariyosānā …pe… pañjaliko bhagavantaṁ namassamāno nisinno hoti—“satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī”ti. Puṇṇakamāṇavapucchāniddeso 2571 --- cnd7 1:68 tatiyo. cnd11 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa Pucchāniddesa 7. Nandamāṇavapucchāniddesa |1| Santi loke munayo, (iccāyasmā nando) Janā vadanti tayidaṁ kathaṁsu; Ñāṇūpapannaṁ muni no vadanti, Udāhu ve jīvitenūpapannaṁ. 2 Santi loke munayoti. Santīti santi saṁvijjanti atthi upalabbhanti. Loketi apāyaloke …pe… āyatanaloke. Munayoti munināmakā ājīvakā nigaṇṭhā jaṭilā tāpasā. Devā loke munayoti sañjānanti, na ca te munayoti. Santi loke munayo. Iccāyasmā nandoti. Iccāti padasandhi …pe…. Āyasmāti piyavacanaṁ …pe…. Nandoti tassa brāhmaṇassa nāmaṁ …pe… abhilāpoti—iccāyasmā nando. 3 Janā vadanti tayidaṁ kathaṁsūti. Janāti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Vadantīti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Tayidaṁ kathaṁsūti saṁsayapucchā vimatipucchā dveḷhakapucchā anekaṁsapucchā “evaṁ nu kho, na nu kho, kiṁ nu kho, kathaṁ nu kho”ti—janā vadanti tayidaṁ kathaṁsu. 4 Ñāṇūpapannaṁ muni no vadantīti. Aṭṭha samāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā upetaṁ samupetaṁ upāgataṁ samupāgataṁ upapannaṁ samupapannaṁ samannāgataṁ muniṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—ñāṇūpapannaṁ muni no vadanti. 5 Udāhu ve jīvitenūpapannanti udāhu anekavividhaatiparamadukkarakārikalūkhajīvitānuyogena upetaṁ samupetaṁ upāgataṁ samupāgataṁ upapannaṁ samupapannaṁ samannāgataṁ muniṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—udāhu ve jīvitenūpapannaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 6 “Santi loke munayo, (iccāyasmā nando) Janā vadanti tayidaṁ kathaṁsu; Ñāṇūpapannaṁ muni no vadanti, Udāhu ve jīvitenūpapannan”ti. 7 Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena, Munīdha nanda kusalā vadanti; Visenikatvā anīghā nirāsā, Caranti ye te munayoti brūmi. 8 Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇenāti. Na diṭṭhiyāti na diṭṭhasuddhiyā. Na sutiyāti na sutasuddhiyā. Na ñāṇenāti napi aṭṭhasamāpattiñāṇena napi pañcābhiññāñāṇena napi micchāñāṇenāti—na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena. 9 Munīdha nanda kusalā vadantīti. Kusalāti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā diṭṭhasuddhiyā vā sutasuddhiyā vā aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā micchāñāṇena vā diṭṭhena vā sutena vā upetaṁ samupetaṁ upāgataṁ samupāgataṁ upapannaṁ samupapannaṁ samannāgataṁ muniṁ na vadanti na kathenti na bhaṇanti na dīpayanti na voharantīti—munīdha nanda kusalā vadanti. 10 Visenikatvā anīghā nirāsā, caranti ye te munayoti brūmīti senā vuccati mārasenā, kāyaduccaritaṁ mārasenā, vacīduccaritaṁ mārasenā, manoduccaritaṁ mārasenā, rāgo mārasenā, doso mārasenā, moho mārasenā, kodho …pe… upanāho … makkho … paḷāso … issā … macchariyaṁ … māyā … sāṭheyyaṁ … thambho … sārambho … māno … atimāno … mado … pamādo … sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaṅkhārā mārasenā. Vuttañhetaṁ bhagavatā— 11 “Kāmā te paṭhamā senā, dutiyā arati vuccati; Tatiyā khuppipāsā te, catutthī taṇhā pavuccati. 12 Pañcamaṁ thinamiddhaṁ te, Chaṭṭhā bhīrū pavuccati; Sattamī vicikicchā te, Makkho thambho te aṭṭhamo; Lābho siloko sakkāro, Micchāladdho ca yo yaso. 13 Yo cattānaṁ samukkaṁse, pare ca avajānati; Esā namuci te senā, kaṇhassābhippahārinī; Na naṁ asūro jināti, 2572 --- cnd11 1:13 jetvā ca labhate sukhan”ti. 14 Yato catūhi ariyamaggehi sabbā ca mārasenā sabbe ca paṭisenikarā kilesā jitā ca parājitā ca bhaggā vippaluggā parammukhā, tena vuccanti visenikatvā. Anīghāti rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho …pe… sabbākusalābhisaṅkhārā nīghā. Yesaṁ ete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā te vuccanti anīghā. Nirāsāti āsā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… avijjā lobho akusalamūlaṁ. Yesaṁ esā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, te vuccanti nirāsā arahanto khīṇāsavā. Visenikatvā anīghā nirāsā, caranti ye te munayoti brūmīti ye te visenikatvāva anīghā ca nirāsā ca caranti viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti, te loke munayoti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—visenikatvā anīghā nirāsā, caranti ye te munayoti brūmi. Tenāha bhagavā— 15 “Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena, Munīdha nanda kusalā vadanti; Visenikatvā anīghā nirāsā, Caranti ye te munayoti brūmī”ti. 16 Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, (iccāyasmā nando) Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ; Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ, Anekarūpena vadanti suddhiṁ. 17 Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantā, Atāru jātiñca jarañca mārisa; Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ. 18 Ye kecime samaṇabrāhmaṇāseti. Ye kecīti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ—ye kecīti. Samaṇāti ye keci ito bahiddhā pabbajjūpagatā paribbājakasamāpannā. Brāhmaṇāti ye keci bhovādikāti—ye kecime samaṇabrāhmaṇāse. Iccāyasmā nandoti. Iccāti padasandhi …pe…. Āyasmāti piyavacanaṁ …pe…. Nandoti. Tassa brāhmaṇassa nāmaṁ …pe… abhilāpoti—iccāyasmā nando. 19 Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhinti diṭṭhenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti; sutenapi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti; diṭṭhassutenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ. 20 Sīlabbatenāpi vadanti suddhinti sīlenapi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti; vatenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti; sīlabbatenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ. 21 Anekarūpena vadanti suddhinti anekavidhakotūhalamaṅgalena suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—anekarūpena vadanti suddhiṁ. 22 Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantāti. Kaccissūti saṁsayapucchā vimatipucchā dveḷhakapucchā anekaṁsapucchā, “evaṁ nu kho, na nu kho, kiṁ nu kho, kathaṁ nu kho”ti—kaccissu. Teti diṭṭhigatikā. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—kaccissu te bhagavā. Tattha yatā carantāti. Tatthāti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā. Yatāti yattā paṭiyattā guttā gopitā rakkhitā saṁvutā. Carantāti carantā viharantā iriyantā vattentā pālentā yapentā yāpentāti—kaccissu te bhagavā tattha yatā carantā. 23 Atāru jātiñca jarañca mārisāti jātijarāmaraṇaṁ atariṁsu uttariṁsu patariṁsu samatikkamiṁsu vītivattiṁsu. Mārisāti piyavacanaṁ garuvacanaṁ sagāravasappatissādhivacanametaṁ—mārisāti—atāru jātiñca jarañca mārisa. 24 Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metanti. Pucchāmi tanti pucchāmi taṁ 2573 --- cnd11 1:24 yācāmi taṁ ajjhesāmi taṁ, kathayassu meti pucchāmi taṁ. Bhagavāti …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 25 “Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, (iccāyasmā nando) Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ; Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ, Anekarūpena vadanti suddhiṁ. 26 Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantā, Atāru jātiñca jarañca mārisa; Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metan”ti. 27 Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, (nandāti bhagavā) Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ; Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ, Anekarūpena vadanti suddhiṁ; Kiñcāpi te tattha yatā caranti, Nātariṁsu jātijaranti brūmi. 28 Ye kecime samaṇabrāhmaṇāseti. Ye kecīti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ—ye kecīti. Samaṇāti ye keci ito bahiddhā pabbajjūpagatā paribbājakasamāpannā. Brāhmaṇāti ye keci bhovādikāti—ye kecime samaṇabrāhmaṇāse. Nandāti bhagavāti. Nandāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—nandāti bhagavā. 29 Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhinti diṭṭhenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti; sutenapi suddhiṁ …pe… diṭṭhassutenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ. 30 Sīlabbatenāpi vadanti suddhinti sīlenapi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti; vatenāpi suddhiṁ …pe… voharanti; sīlabbatenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ. 31 Anekarūpena vadanti suddhinti anekavidhakotūhalamaṅgalena suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—anekarūpena vadanti suddhiṁ. 32 Kiñcāpi te tattha yatā carantīti. Kiñcāpīti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṁ—kiñcāpīti. Teti diṭṭhigatikā. Tatthāti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā. Yatāti yattā paṭiyattā guttā gopitā rakkhitā saṁvutā. Carantīti caranti viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti yāpentīti—kiñcāpi te tattha yatā caranti. 33 Nātariṁsu jātijaranti brūmīti jātijarāmaraṇaṁ na tariṁsu na uttariṁsu na patariṁsu na samatikkamiṁsu na vītivattiṁsu, jātijarāmaraṇā anikkhantā anissaṭā anatikkantā asamatikkantā avītivattā, antojātijarāmaraṇe parivattenti, antosaṁsārapathe parivattenti, jātiyā anugatā, jarāya anusaṭā, byādhinā abhibhūtā, maraṇena abbhāhatā atāṇā aleṇā asaraṇā asaraṇībhūtāti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—nātariṁsu jātijaranti brūmi. Tenāha bhagavā— 34 “Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, (nandāti bhagavā) Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ; Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ, Anekarūpena vadanti suddhiṁ; Kiñcāpi te tattha yatā caranti, Nātariṁsu jātijaranti brūmī”ti. 35 Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, (iccāyasmā nando) Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ; Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ, Anekarūpena vadanti suddhiṁ. 36 Te ce munī brūsi anoghatiṇṇe, Atha ko carahi devamanussaloke; Atāri jātiñca jarañca mārisa, Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ. 37 Ye kecime samaṇabrāhmaṇāseti. Ye kecīti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ—ye kecīti. Samaṇāti ye keci ito bahiddhā 2574 --- cnd11 1:37 pabbajjūpagatā paribbājakasamāpannā. Brāhmaṇāti ye keci bhovādikāti—ye kecime samaṇabrāhmaṇāse. Iccāyasmā nandoti. Iccāti padasandhi …pe… iccāyasmā nando. 38 Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhinti diṭṭhenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti; sutenāpi suddhiṁ …pe… diṭṭhassutenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ. 39 Sīlabbatenāpi vadanti suddhinti sīlenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti; vatenāpi suddhiṁ …pe… voharanti; sīlabbatenāpi suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ. 40 Anekarūpena vadanti suddhinti anekavidhakotūhalamaṅgalena suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti—anekarūpena vadanti suddhiṁ. 41 Te ce munī brūsi anoghatiṇṇeti. Te ceti diṭṭhigatike. Munīti monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. Brūsi anoghatiṇṇeti kāmoghaṁ bhavoghaṁ diṭṭhoghaṁ avijjoghaṁ atiṇṇe anatikkante asamatikkante avītivatte antojātijarāmaraṇe parivattente antosaṁsārapathe parivattente jātiyā anugate jarāya anusaṭe byādhinā abhibhūte maraṇena abbhāhate atāṇe aleṇe asaraṇe asaraṇībhūte. Brūsīti brūsi ācikkhasi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivarasi vibhajasi uttānīkarosi pakāsesīti—te ce munī brūsi anoghatiṇṇe. 42 Atha ko carahi devamanussaloke, atāri jātiñca jarañca mārisāti atha ko eso sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya jātijarāmaraṇaṁ atari uttari patari samatikkami vītivattayi. Mārisāti piyavacanaṁ garuvacanaṁ sagāravasappatissādhivacanametaṁ mārisāti—atha ko carahi devamanussaloke, atāri jātiñca jarañca mārisa. 43 Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metanti. Pucchāmi tanti pucchāmi taṁ yācāmi taṁ ajjhesāmi taṁ pasādemi taṁ. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 44 “Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, (iccāyasmā nando) Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ; Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ, Anekarūpena vadanti suddhiṁ. 45 Te ce munī brūsi anoghatiṇṇe, Atha ko carahi devamanussaloke; Atāri jātiñca jarañca mārisa, Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metan”ti. 46 Nāhaṁ sabbe samaṇabrāhmaṇāse, (nandāti bhagavā) Jātijarāya nivutāti brūmi; Ye sīdha diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, Sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ. 47 Anekarūpampi pahāya sabbaṁ, Taṇhaṁ pariññāya anāsavāse; Te ve narā oghatiṇṇāti brūmi. 48 Nāhaṁ sabbe samaṇabrāhmaṇāse, (nandāti bhagavā) jātijarāya nivutāti brūmīti nāhaṁ, nanda, sabbe samaṇabrāhmaṇā jātijarāya āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti vadāmi. Atthi te samaṇabrāhmaṇā yesaṁ jāti ca jarāmaraṇañca pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammāti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—nāhaṁ sabbe samaṇabrāhmaṇāse, (nandāti bhagavā) jātijarāya nivutāti brūmi. 49 Ye sīdha diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbanti ye sabbā diṭṭhasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvā. Ye sabbā sutasuddhiyo pahāya …pe… ye sabbā mutasuddhiyo pahāya, ye sabbā diṭṭhasutamutasuddhiyo pahāya ye sabbā sīlasuddhiyo pahāya, ye sabbā vatasuddhiyo pahāya, ye sabbā sīlabbatasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvāti—ye sīdha diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ. 2575 --- cnd11 1:50 50 Anekarūpampi pahāya sabbanti anekavidhakotūhalamaṅgalena suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvāti—anekarūpampi pahāya sabbaṁ. 51 Taṇhaṁ pariññāya anāsavā se, te ve narā oghatiṇṇāti brūmīti. Taṇhāti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Taṇhaṁ pariññāyāti taṇhaṁ tīhi pariññāhi parijānitvā—ñātapariññāya, tīraṇapariññāya, pahānapariññāya. Katamā ñātapariññā? Taṇhaṁ jānāti “ayaṁ rūpataṇhā, ayaṁ saddataṇhā, ayaṁ gandhataṇhā, ayaṁ rasataṇhā, ayaṁ phoṭṭhabbataṇhā, ayaṁ dhammataṇhā”ti jānāti passati—ayaṁ ñātapariññā. 52 Katamā tīraṇapariññā? Evaṁ ñātaṁ katvā taṇhaṁ tīreti aniccato dukkhato rogato gaṇḍato …pe… nissaraṇato tīreti—ayaṁ tīraṇapariññā. 53 Katamā pahānapariññā? Evaṁ tīrayitvā taṇhaṁ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“yo, bhikkhave, taṇhāya chandarāgo taṁ pajahatha. Evaṁ sā taṇhā pahīnā bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā”. Ayaṁ pahānapariññā. Taṇhaṁ pariññāyāti taṇhaṁ imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā. Anāsavāti cattāro āsavā—kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo. Yesaṁ ime āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, te vuccanti anāsavā arahanto khīṇāsavā—taṇhaṁ pariññāya anāsavā. 54 Te ve narā oghatiṇṇāti brūmīti ye taṇhaṁ pariññāya anāsavā, te kāmoghaṁ tiṇṇā bhavoghaṁ tiṇṇā diṭṭhoghaṁ tiṇṇā avijjoghaṁ tiṇṇā sabbasaṁsārapathaṁ tiṇṇā uttiṇṇā nitthiṇṇā atikkantā samatikkantā vītivattāti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—taṇhaṁ pariññāya anāsavāse te ve narā oghatiṇṇāti brūmi. Tenāha bhagavā— 55 “Nāhaṁ sabbe samaṇabrāhmaṇāse, (nandāti bhagavā) Jātijarāya nivutāti brūmi; Ye sīdha diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, Sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ. 56 Anekarūpampi pahāya sabbaṁ, Taṇhaṁ pariññāya anāsavāse; Te ve narā oghatiṇṇāti brūmī”ti. 57 Etābhinandāmi vaco mahesino, Sukittitaṁ gotamanūpadhīkaṁ; Ye sīdha diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, Sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ. 58 Anekarūpampi pahāya sabbaṁ, Taṇhaṁ pariññāya anāsavāse; Ahampi te oghatiṇṇāti brūmi. 59 Etābhinandāmi vaco mahesinoti. Etanti tuyhaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusāsanaṁ anusiṭṭhaṁ nandāmi abhinandāmi modāmi anumodāmi icchāmi sādiyāmi patthayāmi pihayāmi abhijappāmi. Mahesinoti kiṁ mahesi bhagavā? Mahantaṁ sīlakkhandhaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi …pe… kahaṁ narāsabhoti mahesīti—etābhinandāmi vaco mahesino. 60 Sukittitaṁ gotamanūpadhīkanti. Sukittitanti sukittitaṁ suācikkhitaṁ sudesitaṁ supaññapitaṁ supaṭṭhapitaṁ suvivaṭaṁ suvibhattaṁ suuttānīkataṁ supakāsitaṁ. Gotamanūpadhīkanti upadhī vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Upadhippahānaṁ upadhivūpasamaṁ upadhinissaggaṁ upadhipaṭippassaddhaṁ amataṁ nibbānanti—sukittitaṁ gotamanūpadhīkaṁ. 61 Ye sīdha diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbanti ye sabbā diṭṭhasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvā. Ye sabbā sutasuddhiyo …pe… ye sabbā mutasuddhiyo … ye sabbā diṭṭhasutamutasuddhiyo … ye sabbā sīlasuddhiyo … ye sabbā vatasuddhiyo … ye sabbā sīlabbatasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvāti—ye sīdha diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ. 62 Anekarūpampi pahāya sabbanti anekavidhakotūhalamaṅgalena suddhiṁ visuddhiṁ parisuddhiṁ muttiṁ vimuttiṁ parimuttiṁ pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvāti—anekarūpampi pahāya sabbaṁ. 63 Taṇhaṁ pariññāya anāsavāse, ahampi te oghatiṇṇāti brūmīti. Taṇhāti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Taṇhaṁ pariññāyāti 2576 --- cnd11 1:63 taṇhaṁ tīhi pariññāhi parijānitvā—ñātapariññāya, tīraṇapariññāya, pahānapariññāya. Katamā ñātapariññā? Taṇhaṁ jānāti—ayaṁ rūpataṇhā, ayaṁ saddataṇhā, ayaṁ gandhataṇhā, ayaṁ rasataṇhā, ayaṁ phoṭṭhabbataṇhā, ayaṁ dhammataṇhāti jānāti passati—ayaṁ ñātapariññā. 64 Katamā tīraṇapariññā? Evaṁ ñātaṁ katvā taṇhaṁ tīreti aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅguto addhuvato atāṇato aleṇato asaraṇato asaraṇībhūtato rittato tucchato suññato anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato byādhidhammato maraṇadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saṅkilesadhammato samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato tīreti—ayaṁ tīraṇapariññā. 65 Katamā pahānapariññā? Evaṁ tīrayitvā taṇhaṁ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti—ayaṁ pahānapariññā. 66 Taṇhaṁ pariññāyāti taṇhaṁ imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā. Anāsavāti cattāro āsavā—kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo. Yesaṁ ime āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, te vuccanti anāsavā arahanto khīṇāsavā. Taṇhaṁ pariññāya anāsavāse, ahampi te oghatiṇṇāti. Brūmīti ye taṇhaṁ pariññāya anāsavā, ahampi te kāmoghaṁ tiṇṇā bhavoghaṁ tiṇṇā diṭṭhoghaṁ tiṇṇā avijjoghaṁ tiṇṇā sabbasaṁsārapathaṁ tiṇṇā uttiṇṇā nitthiṇṇā atikkantā samatikkantā vītivattāti brūmi vadāmīti—taṇhaṁ pariññāya anāsavāse, ahampi te oghatiṇṇāti brūmi. Tenāha so brāhmaṇo— 67 “Etābhinandāmi vaco mahesino, Sukittitaṁ gotamanūpadhīkaṁ; Ye sīdha diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, Sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ. 68 Anekarūpampi pahāya sabbaṁ, Taṇhaṁ pariññāya anāsavāse; Ahampi te oghatiṇṇāti brūmī”ti. Nandamāṇavapucchāniddeso sattamo. cnd14 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa Pucchāniddesa 10. Kappamāṇavapucchāniddesa |1| Majjhe sarasmiṁ tiṭṭhataṁ, (iccāyasmā kappo) Oghe jāte mahabbhaye; Jarāmaccuparetānaṁ, Dīpaṁ pabrūhi mārisa; Tvañca me dīpamakkhāhi, Yathāyidaṁ nāparaṁ siyā. 2 Majjhe sarasmiṁ tiṭṭhatanti saro vuccati saṁsāro āgamanaṁ gamanaṁ gamanāgamanaṁ kālaṁ gati bhavābhavo cuti ca upapatti ca nibbatti ca bhedo ca jāti ca jarā ca maraṇañca. Saṁsārassa purimāpi koṭi na paññāyati, pacchimāpi koṭi na paññāyati; majjheva saṁsāre sattā ṭhitā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. 3 Kathaṁ saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati? Ettakā jātiyo vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātisatāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātisahassāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātisatasahassāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā jātikoṭiyo vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātikoṭisatāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātikoṭisahassāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti, hevaṁ natthi. Evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātikoṭisatasahassāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. 4 Ettakāni vassāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. 2577 --- cnd14 1:4 Ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā vassakoṭiyo vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisatāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. 5 Ettakāni kappāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasatāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā kappakoṭiyo vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappakoṭisatāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappakoṭisahassāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṁ vatti, tato paraṁ na vattatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. 6 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro, pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Evaṁ dīgharattaṁ kho, bhikkhave, dukkhaṁ paccanubhūtaṁ tibbaṁ paccanubhūtaṁ byasanaṁ paccanubhūtaṁ, kaṭasī vaḍḍhitā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ alaṁ virajjituṁ alaṁ vimuccitun”ti. Evampi saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. 7 Kathaṁ saṁsārassa pacchimā koṭi na paññāyati? Ettakā jātiyo vaṭṭaṁ vattissati, tato paraṁ na vattissatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa pacchimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātisatāni, ettakāni jātisahassāni, ettakāni jātisatasahassāni …pe… ettakā jātikoṭiyo, ettakāni jātikoṭisatāni, ettakāni jātikoṭisahassāni, ettakāni jātikoṭisatasahassāni, ettakāni vassāni, ettakāni vassasatāni, ettakāni vassasahassāni, ettakāni vassasatasahassāni, ettakā vassakoṭiyo, ettakāni vassakoṭisatāni, ettakāni vassakoṭisahassāni, ettakāni vassakoṭisatasahassāni, ettakāni kappāni, ettakāni kappasatāni, ettakāni kappasahassāni, ettakāni kappasatasahassāni, ettakā kappakoṭiyo, ettakāni kappakoṭisatāni, ettakāni kappakoṭisahassāni, ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṁ vattissati, tato paraṁ na vattissatīti hevaṁ natthi, evampi saṁsārassa pacchimā koṭi na paññāyati. Evampi saṁsārassa purimāpi koṭi na paññāyati, pacchimāpi koṭi na paññāyati, majjheva saṁsāre sattā ṭhitā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti—majjhe sarasmiṁ tiṭṭhataṁ. Iccāyasmā kappoti. Iccāti padasandhi …pe…. Āyasmāti piyavacanaṁ …pe…. Kappoti tassa brāhmaṇassa nāmaṁ …pe… abhilāpoti—iccāyasmā kappo. 8 Oghe jāte mahabbhayeti kāmoghe bhavoghe diṭṭhoghe avijjoghe jāte sañjāte nibbatte abhinibbatte pātubhūte. Mahabbhayeti jātibhaye jarābhaye byādhibhaye maraṇabhayeti—oghe jāte mahabbhaye. 9 Jarāmaccuparetānanti jarāya phuṭṭhānaṁ paretānaṁ samohitānaṁ samannāgatānaṁ. Maccunā phuṭṭhānaṁ paretānaṁ samohitānaṁ samannāgatānaṁ, jātiyā anugatānaṁ jarāya anusaṭānaṁ byādhinā abhibhūtānaṁ maraṇena abbhāhatānaṁ atāṇānaṁ aleṇānaṁ asaraṇānaṁ asaraṇībhūtānanti—jarāmaccuparetānaṁ. 10 Dīpaṁ pabrūhi mārisāti dīpaṁ 2578 --- cnd14 1:10 tāṇaṁ leṇaṁ saraṇaṁ gatiṁ parāyanaṁ brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Mārisāti piyavacanaṁ garuvacanaṁ sagāravasappatissādhivacanametaṁ mārisāti—dīpaṁ pabrūhi mārisa. 11 Tvañca me dīpamakkhāhīti. Tvanti bhagavantaṁ bhaṇati. Dīpamakkhāhīti dīpaṁ tāṇaṁ leṇaṁ saraṇaṁ gatiṁ parāyanaṁ akkhāhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—tvañca me dīpamakkhāhi. 12 Yathāyidaṁ nāparaṁ siyāti yathayidaṁ dukkhaṁ idheva nirujjheyya vūpasameyya atthaṁ gaccheyya paṭippassambheyya punapaṭisandhikaṁ dukkhaṁ na nibbatteyya, kāmadhātuyā vā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā kāmabhave vā rūpabhave vā arūpabhave vā saññābhave vā asaññābhave vā nevasaññānāsaññābhave vā ekavokārabhave vā catuvokārabhave vā pañcavokārabhave vā punagatiyā vā upapattiyā vā paṭisandhiyā vā bhave vā saṁsāre vā vaṭṭe vā na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya. Idheva nirujjheyya vūpasameyya atthaṁ gaccheyya paṭippassambheyyāti—yathāyidaṁ nāparaṁ siyā. Tenāha so brāhmaṇo— 13 “Majjhe sarasmiṁ tiṭṭhataṁ, (iccāyasmā kappo) Oghe jāte mahabbhaye; Jarāmaccuparetānaṁ, Dīpaṁ pabrūhi mārisa; Tvañca me dīpamakkhāhi, Yathāyidaṁ nāparaṁ siyā”ti. 14 Majjhe sarasmiṁ tiṭṭhataṁ, (kappāti bhagavā) Oghe jāte mahabbhaye; Jarāmaccuparetānaṁ, Dīpaṁ pabrūmi kappa te. 15 Majjhe sarasmiṁ tiṭṭhatanti saro vuccati saṁsāro āgamanaṁ gamanaṁ gamanāgamanaṁ kālaṁ gati bhavābhavo, cuti ca upapatti ca nibbatti ca bhedo ca jāti ca jarā ca maraṇañca. Saṁsārassa purimāpi koṭi na paññāyati, pacchimāpi koṭi na paññāyati. Majjheva saṁsāre sattā ṭhitā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. 16 Kathaṁ saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati …pe… evaṁ saṁsārassa purimā koṭi na paññāyati. Kathaṁ saṁsārassa pacchimā koṭi na paññāyati …pe… evaṁ saṁsārassa pacchimā koṭi na paññāyati. Evaṁ saṁsārassa purimāpi koṭi na paññāyati, pacchimāpi koṭi na paññāyati. Majjheva saṁsāre sattā ṭhitā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti—majjhe sarasmiṁ tiṭṭhataṁ. Kappāti bhagavāti. Kappāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—kappāti bhagavā. 17 Oghe jāte mahabbhayeti kāmoghe bhavoghe diṭṭhoghe avijjoghe jāte sañjāte nibbatte abhinibbatte pātubhūte. Mahabbhayeti jātibhaye jarābhaye byādhibhaye maraṇabhayeti—oghe jāte mahabbhaye. 18 Jarāmaccuparetānanti jarāya phuṭṭhānaṁ paretānaṁ samohitānaṁ samannāgatānaṁ, maccunā phuṭṭhānaṁ paretānaṁ samohitānaṁ samannāgatānaṁ jātiyā anugatānaṁ jarāya anusaṭānaṁ byādhinā abhibhūtānaṁ maraṇena abbhāhatānaṁ atāṇānaṁ aleṇānaṁ asaraṇānaṁ asaraṇībhūtānanti—jarāmaccuparetānaṁ. 19 Dīpaṁ pabrūmi kappa teti dīpaṁ tāṇaṁ leṇaṁ saraṇaṁ gatiṁ parāyanaṁ brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—dīpaṁ pabrūmi kappa te. Tenāha bhagavā— 20 “Majjhe sarasmiṁ tiṭṭhataṁ, (kappāti bhagavā) Oghe jāte mahabbhaye; Jarāmaccuparetānaṁ, Dīpaṁ pabrūmi kappa te”ti. 21 Akiñcanaṁ anādānaṁ, etaṁ dīpaṁ anāparaṁ; Nibbānaṁ iti naṁ brūmi, jarāmaccuparikkhayaṁ. 22 Akiñcanaṁ anādānanti. Kiñcananti—rāgakiñcanaṁ dosakiñcanaṁ mohakiñcanaṁ mānakiñcanaṁ diṭṭhikiñcanaṁ kilesakiñcanaṁ duccaritakiñcanaṁ; kiñcanappahānaṁ kiñcanavūpasamaṁ kiñcanapaṭinissaggaṁ kiñcanapaṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānanti—akiñcanaṁ. Anādānanti ādānaṁ vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Ādānappahānaṁ ādānavūpasamaṁ ādānapaṭinissaggaṁ ādānapaṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānanti—akiñcanaṁ anādānaṁ. 23 Etaṁ dīpaṁ anāparanti etaṁ dīpaṁ tāṇaṁ leṇaṁ saraṇaṁ gati parāyanaṁ. Anāparanti tamhā paro añño dīpo natthi. Atha kho so evaṁ dīpo aggo ca 2579 --- cnd14 1:23 seṭṭho ca viseṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro cāti—etaṁ dīpaṁ anāparaṁ. 24 Nibbānaṁ iti naṁ brūmīti vānaṁ vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Vānappahānaṁ vānavūpasamaṁ vānapaṭinissaggaṁ vānapaṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānaṁ. Itīti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṁ—itīti. Brūmīti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—nibbānaṁ iti naṁ brūmi. 25 Jarāmaccuparikkhayanti jarāmaraṇassa pahānaṁ vūpasamaṁ paṭinissaggaṁ paṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānanti—jarāmaccuparikkhayaṁ. Tenāha bhagavā— 26 “Akiñcanaṁ anādānaṁ, etaṁ dīpaṁ anāparaṁ; Nibbānaṁ iti naṁ brūmi, jarāmaccuparikkhayan”ti. 27 Etadaññāya ye satā, Diṭṭhadhammābhinibbutā; Na te māravasānugā, Na te mārassa paddhagū. 28 Etadaññāya ye satāti. Etanti amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Aññāyāti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā, “sabbe saṅkhārā aniccā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Yeti arahanto khīṇāsavā. Satāti catūhi kāraṇehi satā—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāventā satā …pe… te vuccanti satāti—etadaññāya ye satā. 29 Diṭṭhadhammābhinibbutāti. Diṭṭhadhammāti diṭṭhadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. Abhinibbutāti rāgassa nibbāpitattā nibbutā, dosassa …pe… sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ santattā samitattā vūpasamitattā nijjhātattā nibbutattā paṭippassaddhattā santā upasantā vūpasantā nibbutā paṭippassaddhāti—diṭṭhadhammābhinibbutā. 30 Na te māravasānugāti. Māroti yo so māro kaṇho adhipati antagū namuci pamattabandhu. Na te māravasānugāti na te mārassa vase vattanti, nāpi māro tesu vasaṁ vatteti. Te mārañca mārapakkhañca mārapāsañca mārabaḷisañca mārāmisañca māravisayañca māranivāsañca māragocarañca mārabandhanañca abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvā caranti viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti yāpentīti—na te māravasānugā. 31 Na te mārassa paddhagūti na te mārassa paddhā paddhacarā paricārikā siyā; buddhassa te bhagavato paddhā paddhacarā paricārikā siyāti—na te mārassa paddhagū. Tenāha bhagavā— 32 “Etadaññāya ye satā, diṭṭhadhammābhinibbutā; Na te māravasānugā, na te mārassa paddhagū”ti. 33 Saha gāthāpariyosānā …pe… satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmīti. Kappamāṇavapucchāniddeso dasamo. cnd9 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa Pucchāniddesa 5. Dhotakamāṇavapucchāniddesa |1| Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ, (iccāyasmā dhotako) Vācābhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṁ; Tava sutvāna nigghosaṁ, Sikkhe nibbānamattano. 2 Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metanti. Pucchāmīti tisso pucchā—adiṭṭhajotanā pucchā, diṭṭhasaṁsandanā pucchā, vimaticchedanā pucchā …pe… imā tisso pucchā …pe… nibbānapucchā. Pucchāmi tanti pucchāmi taṁ yācāmi taṁ ajjhesāmi taṁ pasādemi taṁ, kathayassu meti—pucchāmi taṁ. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ. 3 Iccāyasmā dhotakoti. Iccāti padasandhi …pe… āyasmāti piyavacanaṁ garuvacanaṁ sagāravasappatissādhivacanametaṁ āyasmāti. Dhotakoti tassa 2580 --- cnd9 1:3 brāhmaṇassa nāmaṁ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṁ nāmakammaṁ nāmadheyyaṁ nirutti byañjanaṁ abhilāpoti—iccāyasmā dhotako. 4 Vācābhikaṅkhāmi mahesi tuyhanti tuyhaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusāsanaṁ anusiṭṭhaṁ kaṅkhāmi abhikaṅkhāmi icchāmi sādiyāmi patthayāmi pihayāmi abhijappāmi. Mahesīti kiṁ mahesi bhagavā? Mahantaṁ sīlakkhandhaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi …pe… kahaṁ narāsabhoti mahesīti—vācābhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṁ. 5 Tava sutvāna nigghosanti tuyhaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusāsanaṁ anusiṭṭhaṁ sutvā suṇitvā uggahetvā upadhārayitvā upalakkhayitvāti—tava sutvāna nigghosaṁ. 6 Sikkhe nibbānamattanoti. Sikkhāti tisso sikkhā—adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā …pe… ayaṁ adhipaññāsikkhā. Nibbānamattanoti attano rāgassa nibbāpanāya, dosassa nibbāpanāya, mohassa nibbāpanāya, kodhassa nibbāpanāya, upanāhassa nibbāpanāya …pe… sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ samāya upasamāya vūpasamāya nibbāpanāya paṭinissaggāya paṭipassaddhiyā adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaṁ padahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, vīriyaṁ paggaṇhanto sikkheyya, satiṁ upaṭṭhapento sikkheyya, cittaṁ samādahanto sikkheyya, paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṁ abhijānanto sikkheyya, pariññeyyaṁ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṁ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṁ bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkheyya, ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti—sikkhe nibbānamattano. Tenāha so brāhmaṇo— 7 “Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ, (iccāyasmā dhotako) Vācābhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṁ; Tava sutvāna nigghosaṁ, Sikkhe nibbānamattano”ti. 8 Tenahātappaṁ karohi, (dhotakāti bhagavā) Idheva nipako sato; Ito sutvāna nigghosaṁ, Sikkhe nibbānamattano. 9 Tenahātappaṁ karohīti ātappaṁ karohi, ussāhaṁ karohi, ussoḷhiṁ karohi, thāmaṁ karohi, dhitiṁ karohi, vīriyaṁ karohi, chandaṁ janehi sañjanehi upaṭṭhapehi samuṭṭhapehi nibbattehi abhinibbattehīti—tenahātappaṁ karohi. 10 Dhotakāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—dhotakāti bhagavā. 11 Idheva nipako satoti. Idhāti imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṁ ādāye imasmiṁ dhamme imasmiṁ vinaye imasmiṁ dhammavinaye imasmiṁ pāvacane imasmiṁ brahmacariye imasmiṁ satthusāsane imasmiṁ attabhāve imasmiṁ manussaloke. Nipakoti nipako paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato …pe… so vuccati satoti—idheva nipako sato. 12 Ito sutvāna nigghosanti ito mayhaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusāsanaṁ anusiṭṭhaṁ sutvā suṇitvā uggaṇhitvā upadhārayitvā upalakkhayitvāti—ito sutvāna nigghosaṁ. 13 Sikkhe nibbānamattanoti. Sikkhāti tisso sikkhā—adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā …pe… ayaṁ adhipaññāsikkhā. Nibbānamattanoti attano rāgassa nibbāpanāya, dosassa nibbāpanāya, mohassa nibbāpanāya, kodhassa nibbāpanāya, upanāhassa nibbāpanāya …pe… sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ samāya upasamāya vūpasamāya nibbāpanāya paṭinissaggāya paṭipassaddhiyā adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya …pe… sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkheyya, ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti—sikkhe nibbānamattano. Tenāha bhagavā— 14 “Tenahātappaṁ karohi, (dhotakāti bhagavā) Idheva nipako sato; Ito sutvāna nigghosaṁ, Sikkhe nibbānamattano”ti. 15 Passāmahaṁ devamanussaloke, Akiñcanaṁ brāhmaṇamiriyamānaṁ; Taṁ taṁ namassāmi samantacakkhu, Pamuñca maṁ sakka kathaṅkathāhi. 16 Passāmahaṁ devamanussaloketi. 2581 --- cnd9 1:16 Devāti tayo devā—sammutidevā, upapattidevā, visuddhidevā. Katame sammutidevā? Sammutidevā vuccanti rājāno ca rājakumārā ca deviyo ca. Ime vuccanti sammutidevā. Katame upapattidevā? Upapattidevā vuccanti cātumahārājikā devā tāvatiṁsā devā yāmā devā tusitā devā nimmānaratī devā paranimmitavasavattī devā brahmakāyikā devā ye ca devā taduttari. Ime vuccanti upapattidevā. Katame visuddhidevā? Visuddhidevā vuccanti tathāgatasāvakā arahanto khīṇāsavā ye ca paccekabuddhā. Ime vuccanti visuddhidevā. Bhagavā sammutidevānañca upapattidevānañca visuddhidevānañca devo ca atidevo ca devātidevo ca sīhasīho nāganāgo gaṇigaṇī munimunī rājarājā. Passāmahaṁ devamanussaloketi manussaloke devaṁ passāmi atidevaṁ passāmi devātidevaṁ passāmi dakkhāmi olokemi nijjhāyāmi upaparikkhāmīti—passāmahaṁ devamanussaloke. 17 Ākiñcanaṁ brāhmaṇamiriyamānanti. Akiñcananti rāgakiñcanaṁ dosakiñcanaṁ mohakiñcanaṁ mānakiñcanaṁ diṭṭhikiñcanaṁ kilesakiñcanaṁ duccaritakiñcanaṁ, te kiñcanā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, tasmā buddho akiñcano. Brāhmaṇoti bhagavā sattannaṁ dhammānaṁ bāhitattā brāhmaṇo—sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. 18 Bāhitvā sabbapāpakāni, (sabhiyāti bhagavā) Vimalo sādhusamāhito ṭhitatto; Saṁsāramaticca kevalī so, Asito tādi pavuccate sa brahmāti. 19 Iriyamānanti carantaṁ viharantaṁ iriyantaṁ vattentaṁ pālentaṁ yapentaṁ yāpentanti—akiñcanaṁ brāhmaṇamiriyamānaṁ. 20 Taṁ taṁ namassāmi samantacakkhūti. Tanti bhagavantaṁ bhaṇati. Namassāmīti kāyena vā namassāmi, vācāya vā namassāmi, cittena vā namassāmi, anvatthapaṭipattiyā vā namassāmi, dhammānudhammapaṭipattiyā vā namassāmi sakkaromi garuṁ karomi mānemi pūjemi. Samantacakkhūti samantacakkhu vuccati sabbaññutañāṇaṁ. Bhagavā sabbaññutañāṇena upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato. 21 “Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci, Atho aviññātamajānitabbaṁ; Sabbaṁ abhiññāsi yadatthi neyyaṁ, Tathāgato tena samantacakkhū”ti. 22 Taṁ taṁ namassāmi samantacakkhu. 23 Pamuñca maṁ sakka kathaṅkathāhīti. Sakkāti sakko bhagavā sakyakulā pabbajitotipi sakko. Atha vā aḍḍho mahaddhano dhanavātipi sakko. Tassimāni dhanāni, seyyathidaṁ—saddhādhanaṁ sīladhanaṁ hiridhanaṁ ottappadhanaṁ sutadhanaṁ cāgadhanaṁ paññādhanaṁ satipaṭṭhānadhanaṁ sammappadhānadhanaṁ iddhipādadhanaṁ indriyadhanaṁ baladhanaṁ bojjhaṅgadhanaṁ maggadhanaṁ phaladhanaṁ nibbānadhanaṁ. Imehi anekavidhehi dhanaratanehi aḍḍho mahaddhano dhanavātipi sakko. Atha vā sakko pahu visavī alamatto sūro vīro vikkanto abhīrū acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṁsotipi sakko. Kathaṅkathā vuccati vicikicchā. Dukkhe kaṅkhā, dukkhasamudaye kaṅkhā, dukkhanirodhe kaṅkhā, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā, aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṁ vimati vicikicchā dveḷhakaṁ dvedhāpatho saṁsayo anekaṁsaggāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā chambhitattaṁ cittassa manovilekho. Pamuñca maṁ sakka kathaṅkathāhīti muñca maṁ pamuñca maṁ mocehi maṁ pamocehi maṁ uddhara maṁ samuddhara maṁ vuṭṭhāpehi maṁ kathaṅkathāsallatoti—pamuñca maṁ sakka kathaṅkathāhi. Tenāha so brāhmaṇo— 24 “Passāmahaṁ devamanussaloke, Akiñcanaṁ brāhmaṇamiriyamānaṁ; Taṁ taṁ namassāmi samantacakkhu, Pamuñca maṁ sakka kathaṅkathāhī”ti. 25 Nāhaṁ sahissāmi pamocanāya, Kathaṅkathiṁ dhotaka kañci loke; Dhammañca seṭṭhaṁ 2582 --- cnd9 1:25 abhijānamāno, Evaṁ tuvaṁ oghamimaṁ taresi. 26 Nāhaṁ sahissāmi pamocanāyāti nāhaṁ taṁ sakkomi muñcituṁ pamuñcituṁ mocetuṁ pamocetuṁ uddharituṁ samuddharituṁ uṭṭhāpetuṁ samuṭṭhāpetuṁ kathaṅkathāsallatoti. Evampi nāhaṁ sahissāmi pamocanāya. Atha vā na īhāmi na samīhāmi na ussahāmi na vāyamāmi na ussāhaṁ karomi na ussoḷhiṁ karomi na thāmaṁ karomi na dhitiṁ karomi na vīriyaṁ karomi na chandaṁ janemi na sañjanemi na nibbattemi na abhinibbattemi assaddhe puggale acchandike kusīte hīnavīriye appaṭipajjamāne dhammadesanāyāti. Evampi nāhaṁ sahissāmi pamocanāya. Atha vā natthañño koci mocetā. Te yadi moceyyuṁ sakena thāmena sakena balena sakena vīriyena sakena parakkamena sakena purisathāmena sakena purisabalena sakena purisavīriyena sakena purisaparakkamena attanā sammāpaṭipadaṁ anulomapaṭipadaṁ apaccanīkapaṭipadaṁ anvatthapaṭipadaṁ dhammānudhammapaṭipadaṁ paṭipajjamānā moceyyunti. Evampi nāhaṁ sahissāmi pamocanāya. 27 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“so vata, cunda, attanā palipapalipanno paraṁ palipapalipannaṁ uddharissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vata, cunda, attanā adanto avinīto aparinibbuto paraṁ damessati vinessati parinibbāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti. Evampi nāhaṁ sahissāmi pamocanāya. 28 Vuttañhetaṁ bhagavatā— 29 “Attanā hi kataṁ pāpaṁ, attanā saṅkilissati; Attanā akataṁ pāpaṁ, attanāva visujjhati; Suddhi asuddhi paccattaṁ, nāñño aññaṁ visodhaye”ti. 30 Evampi nāhaṁ sahissāmi pamocanāya. 31 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“evameva kho, brāhmaṇa, tiṭṭhateva nibbānaṁ tiṭṭhati nibbānagāmī maggo tiṭṭhāmahaṁ samādapetā, atha ca pana mama sāvakā mayā evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā appekacce accantaniṭṭhaṁ nibbānaṁ ārādhenti ekacce nārādhentīti. Ettha kyāhaṁ, brāhmaṇa karomi? Maggakkhāyī, brāhmaṇa, tathāgato. Maggaṁ buddho ācikkhati. Attanā paṭipajjamānā mucceyyunti. Evampi nāhaṁ sahissāmi pamocanāya. 32 Kathaṅkathiṁ dhotaka kañci loketi kathaṅkathiṁ puggalaṁ sakaṅkhaṁ sakhilaṁ sadveḷhakaṁ savicikicchaṁ. Kañcīti kañci khattiyaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vessaṁ vā suddaṁ vā gahaṭṭhaṁ vā pabbajitaṁ vā devaṁ vā manussaṁ vā. Loketi apāyaloke …pe… āyatanaloketi—kathaṅkathiṁ dhotaka kañci loke. 33 Dhammañca seṭṭhaṁ abhijānamānoti dhammaṁ seṭṭhaṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Seṭṭhanti aggaṁ seṭṭhaṁ viseṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaraṁ dhammaṁ ājānamāno vijānamāno paṭivijānamāno paṭivijjhamānoti—dhammañca seṭṭhaṁ abhijānamāno. 34 Evaṁ tuvaṁ oghamimaṁ taresīti evaṁ kāmoghaṁ bhavoghaṁ diṭṭhoghaṁ avijjoghaṁ tareyyāsi uttareyyāsi patareyyāsi samatikkameyyāsi vītivatteyyāsīti—evaṁ tuvaṁ oghamimaṁ taresi. Tenāha bhagavā— 35 “Nāhaṁ sahissāmi pamocanāya, Kathaṅkathiṁ dhotaka kañci loke; Dhammañca seṭṭhaṁ abhijānamāno, Evaṁ tuvaṁ oghamimaṁ taresī”ti. 36 Anusāsa brahme karuṇāyamāno, Vivekadhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ; Yathāhaṁ ākāsova abyāpajjamāno, Idheva santo asito careyyaṁ. 37 Anusāsa brahme karuṇāyamānoti anusāsa brahme anuggaṇha brahme anukampa brahmeti—anusāsa brahme. Karuṇāyamānoti karuṇāyamāno anudayamāno anurakkhamāno anuggaṇhamāno anukampamānoti—anusāsa brahme karuṇāyamāno. 38 Vivekadhammaṁ yamahaṁ vijaññanti vivekadhammaṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Yamahaṁ vijaññanti yamahaṁ jāneyyaṁ ājāneyyaṁ vijāneyyaṁ paṭivijāneyyaṁ paṭivijjheyyaṁ adhigaccheyyaṁ phasseyyaṁ sacchikareyyanti—vivekadhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ. 39 Yathāhaṁ ākāsova abyāpajjamānoti yathā ākāso na pajjati na gaṇhati na bajjhati na palibajjhati, evaṁ apajjamāno agaṇhamāno abajjhamāno apalibajjhamānoti—evampi ākāsova abyāpajjamāno. Yathā ākāso na rajjati lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjeṭṭhāya vā evaṁ arajjamāno adussamāno amuyhamāno akilissamānoti—evampi 2583 --- cnd9 1:39 ākāsova abyāpajjamāno. Yathā ākāso na kuppati na byāpajjati na patilīyati na paṭihaññati, evaṁ akuppamāno abyāpajjamāno appatilīyamāno appaṭihaññamāno appaṭihatamānoti—evampi ākāsova abyāpajjamāno. 40 Idheva santo asito careyyanti. Idheva santoti idheva santo samāno idheva nisinno samāno imasmiṁyeva āsane nisinno samāno imissāyeva parisāya nisinno samānoti, evampi—idheva santo. Atha vā idheva santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭippassaddhoti, evampi—idheva santo. Asitoti dve nissayā—taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca …pe… ayaṁ taṇhānissayo …pe… ayaṁ diṭṭhinissayo … taṇhānissayaṁ pahāya diṭṭhinissayaṁ paṭinissajjitvā cakkhuṁ anissito, sotaṁ anissito, ghānaṁ anissito, jivhaṁ anissito, kāyaṁ anissito, manaṁ anissito, rūpe … sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … dhamme … kulaṁ … gaṇaṁ … āvāsaṁ … lābhaṁ … yasaṁ … pasaṁsaṁ … sukhaṁ … cīvaraṁ … piṇḍapātaṁ … senāsanaṁ … gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ … kāmadhātuṁ … rūpadhātuṁ … arūpadhātuṁ … kāmabhavaṁ … rūpabhavaṁ … arūpabhavaṁ … saññābhavaṁ … asaññābhavaṁ … nevasaññānāsaññābhavaṁ … ekavokārabhavaṁ … catuvokārabhavaṁ … pañcavokārabhavaṁ … atītaṁ … anāgataṁ … paccuppannaṁ … diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme asito anissito anallīno anupagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaṁyutto vimariyādikatena cetasā. Careyyanti careyyaṁ vihareyyaṁ iriyeyyaṁ vatteyyaṁ pāleyyaṁ yapeyyaṁ yāpeyyanti—idheva santo asito careyyaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 41 “Anusāsa brahme karuṇāyamāno, Vivekadhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ; Yathāhaṁ ākāsova abyāpajjamāno, Idheva santo asito careyyan”ti. 42 Kittayissāmi te santiṁ, (dhotakāti bhagavā) Diṭṭhe dhamme anītihaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, Tare loke visattikaṁ. 43 Kittayissāmi te santinti rāgassa santiṁ, dosassa santiṁ, mohassa santiṁ, kodhassa santiṁ, upanāhassa …pe… makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa … sabbakilesānaṁ … sabbaduccaritānaṁ … sabbadarathānaṁ … sabbapariḷāhānaṁ … sabbasantāpānaṁ … sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ santiṁ upasantiṁ vūpasantiṁ nibbutiṁ paṭippassaddhiṁ kittayissāmi pakittayissāmi ācikkhissāmi desessāmi paññapessāmi paṭṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttānīkarissāmi pakāsissāmīti—kittayissāmi te santiṁ. 44 Dhotakāti bhagavāti. Dhotakāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—dhotakāti bhagavā. 45 Diṭṭhe dhamme anītihanti. Diṭṭhe dhammeti diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhūte dhamme vibhāvite dhamme sabbe saṅkhārā aniccāti …pe… yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhammanti diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhāvite dhamme vibhūte dhammeti, evampi—diṭṭhe dhamme …pe…. Atha vā dukkhe diṭṭhe dukkhaṁ kathayissāmi, samudaye diṭṭhe samudayaṁ kathayissāmi, magge diṭṭhe maggaṁ kathayissāmi, nirodhe diṭṭhe nirodhaṁ kathayissāmīti, evampi—diṭṭhe dhamme …pe…. Atha vā sandiṭṭhikaṁ akālikaṁ ehipassikaṁ opaneyyikaṁ paccattaṁ veditabbaṁ viññūhīti, evampi—diṭṭhe dhamme. Anītihanti na itihītihaṁ na itikirāya na paramparāya na piṭakasampadāya na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na diṭṭhinijjhānakkhantiyā sāmaṁ sayamabhiññātaṁ attapaccakkhadhammaṁ, taṁ kathayissāmīti—diṭṭhe dhamme anītihaṁ. 46 Yaṁ viditvā sato caranti yaṁ viditaṁ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā; “sabbe saṅkhārā aniccā”ti viditaṁ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā; “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti …pe… “sabbe dhammā anattā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti viditaṁ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato …pe… so vuccati sato. Caranti caranto viharanto iriyanto 2584 --- cnd9 1:46 vattento pālento yapento yāpentoti—yaṁ viditvā sato caraṁ. 47 Tare loke visattikanti visattikā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Visattikāti kenaṭṭhena visattikā …pe… visaṭā vitthatāti visattikā. Loketi apāyaloke …pe… āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā, loke vetaṁ visattikaṁ sato tareyya uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti—tare loke visattikaṁ. Tenāha bhagavā— 48 “Kittayissāmi te santiṁ, (dhotakāti bhagavā) Diṭṭhe dhamme anītihaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, Tare loke visattikan”ti. 49 Tañcāhaṁ abhinandāmi, mahesi santimuttamaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, tare loke visattikaṁ. 50 Tañcāhaṁ abhinandāmīti. Tanti tuyhaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusāsanaṁ anusiṭṭhaṁ nandāmi abhinandāmi modāmi anumodāmi icchāmi sādiyāmi patthayāmi pihayāmi abhijappāmīti—tañcāhaṁ abhinandāmi. 51 Mahesisantimuttamanti. Mahesīti kiṁ mahesi bhagavā? Mahantaṁ sīlakkhandhaṁ esī gavesī pariyesīti mahesi, mahantaṁ samādhikkhandhaṁ …pe… kahaṁ narāsabhoti mahesi. Santimuttamanti santi vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Uttamanti aggaṁ seṭṭhaṁ viseṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaranti—mahesi santimuttamaṁ. 52 Yaṁ viditvā sato caranti yaṁ viditaṁ katvā …pe… “sabbe saṅkhārā aniccā”ti viditaṁ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā; “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti … “sabbe dhammā anattā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti viditaṁ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato …pe… so vuccati sato. Caranti caranto …pe… yāpentoti—yaṁ viditvā sato caraṁ. 53 Tare loke visattikanti. Visattikā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Visattikāti kenaṭṭhena visattikā …pe… visaṭā vitthatāti visattikā. Loketi apāyaloke …pe… āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā, loke vetaṁ visattikaṁ sato tareyyaṁ uttareyyaṁ …pe… vītivatteyyanti—tare loke visattikaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 54 “Tañcāhaṁ abhinandāmi, mahesi santimuttamaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, tare loke visattikan”ti. 55 Yaṁ kiñci sampajānāsi, (dhotakāti bhagavā) Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe; Etaṁ viditvā saṅgoti loke, Bhavābhavāya mākāsi taṇhaṁ. 56 Yaṁ kiñci sampajānāsīti yaṁ kiñci sampajānāsi ājānāsi paṭivijānāsi paṭivijjhasīti—yaṁ kiñci sampajānāsi. Dhotakāti bhagavāti. Dhotakāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—dhotakāti bhagavā. 57 Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjheti. Uddhanti anāgataṁ; adhoti atītaṁ; tiriyañcāpi majjheti paccuppannaṁ. Uddhanti devaloko; adhoti apāyaloko; tiriyañcāpi majjheti manussaloko. Atha vā uddhanti kusalā dhammā; adhoti akusalā dhammā; tiriyañcāpi majjheti abyākatā dhammā. Uddhanti arūpadhātu; adhoti kāmadhātu; tiriyañcāpi majjheti rūpadhātu. Uddhanti sukhā vedanā; adhoti dukkhā vedanā; tiriyañcāpi majjheti adukkhamasukhā vedanā. Uddhanti uddhaṁ pādatalā; adhoti adho kesamatthakā; tiriyañcāpi majjheti vemajjheti—uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe. 58 Etaṁ viditvā saṅgoti loketi saṅgo eso lagganaṁ etaṁ bandhanaṁ etaṁ palibodho esoti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—etaṁ viditvā saṅgoti loke. 59 Bhavābhavāya mākāsi taṇhanti. Taṇhāti rūpataṇhā saddataṇhā …pe… dhammataṇhā. Bhavābhavāyāti bhavābhavāya kammabhavāya punabbhavāya kāmabhavāya, kammabhavāya kāmabhavāya punabbhavāya rūpabhavāya, kammabhavāya rūpabhavāya 2585 --- cnd9 1:59 punabbhavāya arūpabhavāya, kammabhavāya arūpabhavāya punabbhavāya punappunabbhavāya, punappunagatiyā punappunaupapattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā taṇhaṁ mākāsi mā janesi mā sañjanesi mā nibbattesi mābhinibbattesi, pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṁ gamehīti—bhavābhavāya mākāsi taṇhanti. Tenāha bhagavā— 60 “Yaṁ kiñci sampajānāsi, (dhotakāti bhagavā) Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe; Etaṁ viditvā saṅgoti loke, Bhavābhavāya mākāsi taṇhan”ti. 61 Saha gāthāpariyosānā …pe… satthā me, bhante bhagavā, sāvakohamasmīti. Dhotakamāṇavapucchāniddeso pañcamo. cnd21 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa 17. Pārāyanatthutigāthāniddesa |1| Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye, paricārakasoḷasānaṁ brāhmaṇānaṁ ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṁ byākāsi. 2 Idamavoca bhagavāti idaṁ pārāyanaṁ avoca. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—idamavoca bhagavā. Magadhesu viharantoti magadhanāmake janapade viharanto iriyanto vattento pālento yapento yāpento. Pāsāṇake cetiyeti pāsāṇakacetiyaṁ vuccati buddhāsananti—magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye. Paricārakasoḷasānaṁ brāhmaṇānanti piṅgiyo brāhmaṇo bāvarissa brāhmaṇassa paddho paddhacaro paricārako sisso. Piṅgiyena te soḷasāti—evampi paricārakasoḷasānaṁ brāhmaṇānaṁ. Atha vā te soḷasa brāhmaṇā buddhassa bhagavato paddhā paddhacarā paricārakā sissāti—evampi paricārakasoḷasānaṁ brāhmaṇānaṁ. 3 Ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṁ byākāsīti. Ajjhiṭṭhoti ajjhiṭṭho ajjhesito. Puṭṭho puṭṭhoti puṭṭho puṭṭho pucchito pucchito yācito yācito ajjhesito ajjhesito pasādito pasādito. Pañhaṁ byākāsīti pañhaṁ byākāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīākāsi pakāsesīti—ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṁ byākāsi. Tenetaṁ vuccati— 4 “Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye, paricārakasoḷasānaṁ brāhmaṇānaṁ ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṁ byākāsī”ti. 5 Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṁ paṭipajjeyya, gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṁ. Pāraṅgamanīyā ime dhammāti. Tasmā imassa dhammapariyāyassa “pārāyanan”teva adhivacanaṁ. 6 Ekamekassa cepi pañhassāti ekamekassa cepi ajitapañhassa, ekamekassa cepi tissametteyyapañhassa, ekamekassa cepi puṇṇakapañhassa, ekamekassa cepi mettagūpañhassa, ekamekassa cepi dhotakapañhassa, ekamekassa cepi upasīvapañhassa, ekamekassa cepi nandakapañhassa, ekamekassa cepi hemakapañhassa, ekamekassa cepi todeyyapañhassa, ekamekassa cepi kappapañhassa, ekamekassa cepi jatukaṇṇipañhassa, ekamekassa cepi bhadrāvudhapañhassa, ekamekassa cepi udayapañhassa, ekamekassa cepi posālapañhassa, ekamekassa cepi mogharājapañhassa, ekamekassa cepi piṅgiyapañhassāti—ekamekassa cepi pañhassa. 7 Atthamaññāya dhammamaññāyāti sveva pañho dhammo, visajjanaṁ atthoti atthaṁ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—atthamaññāya. Dhammamaññāyāti dhammaṁ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—dhammamaññāyāti—atthamaññāya dhammamaññāya. Dhammānudhammaṁ paṭipajjeyyāti sammāpaṭipadaṁ anulomapaṭipadaṁ apaccanīkapaṭipadaṁ anvatthapaṭipadaṁ dhammānudhammapaṭipadaṁ paṭipajjeyyāti—dhammānudhammaṁ paṭipajjeyya. Gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāranti jarāmaraṇassa pāraṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāranti jarāmaraṇassa pāraṁ 2586 --- cnd21 1:7 gaccheyya, pāraṁ adhigaccheyya, pāraṁ adhiphasseyya, pāraṁ sacchikareyyāti—gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṁ. Pāraṅgamanīyā ime dhammāti ime dhammā pāraṅgamanīyā. Pāraṁ pāpenti pāraṁ sampāpenti pāraṁ samanupāpenti, jarāmaraṇassa taraṇāya saṁvattantīti—pāraṅgamanīyā ime dhammāti. 8 Tasmā imassa dhammapariyāyassāti. Tasmāti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānāti—tasmā. Imassa dhammapariyāyassāti imassa pārāyanassāti—tasmā imassa dhammapariyāyassa. Pārāyananteva adhivacananti pāraṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ …pe… nirodho nibbānaṁ. Ayanaṁ vuccati maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Adhivacananti saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṁ nāmakammaṁ nāmadheyyaṁ nirutti byañjanaṁ abhilāpoti—pārāyananteva adhivacanaṁ. Tenetaṁ vuccati— 9 “Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṁ paṭipajjeyya, gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṁ. Pāraṅgamanīyā ime dhammāti. Tasmā imassa dhammapariyāyassa ‘pārāyanan’teva adhivacanan”ti. 10 Ajito tissametteyyo, puṇṇako atha mettagū; Dhotako upasīvo ca, nando ca atha hemako. 11 Todeyyakappā dubhayo, jatukaṇṇī ca paṇḍito; Bhadrāvudho udayo ca, posālo cāpi brāhmaṇo; Mogharājā ca medhāvī, piṅgiyo ca mahāisi. 12 Ete buddhaṁ upāgacchuṁ, Sampannacaraṇaṁ isiṁ; Pucchantā nipuṇe pañhe, Buddhaseṭṭhaṁ upāgamuṁ. 13 Ete buddhaṁ upāgacchunti. Eteti soḷasa pārāyaniyā brāhmaṇā. Buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṁ patto balesu ca vasībhāvaṁ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho? Bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, abhiññeyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupalepasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho, ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho, ekāyanamaggaṁ gatoti buddho, eko anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti buddho, abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṁ nāmaṁ mātarā kataṁ na pitarā kataṁ na bhātarā kataṁ na bhaginiyā kataṁ na mittāmaccehi kataṁ na ñātisālohitehi kataṁ na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ na devatāhi kataṁ. Vimokkhantikametaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti, yadidaṁ buddhoti. Ete buddhaṁ upāgacchunti ete buddhaṁ upāgamiṁsu upasaṅkamiṁsu payirupāsiṁsu paripucchiṁsu paripañhiṁsūti—ete buddhaṁ upāgacchuṁ. 14 Sampannacaraṇaṁ isinti caraṇaṁ vuccati sīlācāranibbatti. Sīlasaṁvaropi caraṇaṁ, indriyasaṁvaropi caraṇaṁ, bhojane mattaññutāpi caraṇaṁ, jāgariyānuyogopi caraṇaṁ, sattapi saddhammā caraṇaṁ, cattāripi jhānāni caraṇaṁ. Sampannacaraṇanti sampannacaraṇaṁ seṭṭhacaraṇaṁ viseṭṭhacaraṇaṁ pāmokkhacaraṇaṁ uttamacaraṇaṁ pavaracaraṇaṁ. Isīti isi bhagavā mahantaṁ sīlakkhandhaṁ esī gavesī pariyesīti isi …pe… mahesakkhehi vā sattehi esito gavesito pariyesito—“kahaṁ buddho, kahaṁ bhagavā, kahaṁ devadevo kahaṁ narāsabho”ti—isīti—sampannacaraṇaṁ isiṁ. 15 Pucchantā nipuṇe pañheti. Pucchantāti pucchantā yācantā ajjhesantā pasādentā. Nipuṇe pañheti gambhīre duddase duranubodhe sante paṇīte atakkāvacare nipuṇe paṇḍitavedanīye pañheti—pucchantā nipuṇe pañhe. 16 Buddhaseṭṭhaṁ upāgamunti. Buddhoti yo so bhagavā …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ buddhoti. Seṭṭhanti aggaṁ seṭṭhaṁ viseṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaraṁ buddhaṁ upāgamuṁ upāgamiṁsu upasaṅkamiṁsu payirupāsiṁsu paripucchiṁsu paripañhiṁsūti—buddhaseṭṭhaṁ upāgamuṁ. Tenetaṁ vuccati— 17 “Ete buddhaṁ upāgacchuṁ, sampannacaraṇaṁ isiṁ; Pucchantā nipuṇe pañhe, buddhaseṭṭhaṁ upāgamun”ti. 18 Tesaṁ buddho pabyākāsi, Pañhaṁ puṭṭho 2587 --- cnd21 1:18 yathātathaṁ; Pañhānaṁ veyyākaraṇena, Tosesi brāhmaṇe muni. 19 Tesaṁ buddho pabyākāsīti. Tesanti soḷasānaṁ pārāyaniyānaṁ brāhmaṇānaṁ. Buddhoti yo so bhagavā …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ buddhoti. Pabyākāsīti tesaṁ buddho pabyākāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesīti—tesaṁ buddho pabyākāsi. 20 Pañhaṁ puṭṭho yathātathanti. Pañhaṁ puṭṭhoti pañhaṁ puṭṭho pucchito yācito ajjhesito pasādito. Yathātathanti yathā ācikkhitabbaṁ tathā ācikkhi, yathā desitabbaṁ tathā desesi, yathā paññapetabbaṁ tathā paññapesi, yathā paṭṭhapetabbaṁ tathā paṭṭhapesi, yathā vivaritabbaṁ tathā vivari, yathā vibhajitabbaṁ tathā vibhaji, yathā uttānīkātabbaṁ tathā uttānīakāsi, yathā pakāsitabbaṁ tathā pakāsesīti—pañhaṁ puṭṭho yathātathaṁ. 21 Pañhānaṁ veyyākaraṇenāti pañhānaṁ veyyākaraṇena ācikkhanena desanena paññapanena paṭṭhapanena vivaraṇena vibhajanena uttānīkammena pakāsanenāti—pañhānaṁ veyyākaraṇena. 22 Tosesi brāhmaṇe munīti. Tosesīti tosesi vitosesi pasādesi ārādhesi attamane akāsi. Brāhmaṇeti soḷasa pārāyaniye brāhmaṇe. Munīti monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so munīti—tosesi brāhmaṇe muni. Tenetaṁ vuccati— 23 “Tesaṁ buddho pabyākāsi, pañhaṁ puṭṭho yathātathaṁ; Pañhānaṁ veyyākaraṇena, tosesi brāhmaṇe munī”ti. 24 Te tositā cakkhumatā, buddhenādiccabandhunā; Brahmacariyamacariṁsu, varapaññassa santike. 25 Te tositā cakkhumatāti. Teti soḷasa pārāyaniyā brāhmaṇā. Tositāti tositā vitositā pasāditā ārādhitā attamanā katāti—te tositā. Cakkhumatāti bhagavā pañcahi cakkhūhi cakkhumā—maṁsacakkhunāpi cakkhumā, dibbacakkhunāpi cakkhumā, paññācakkhunāpi cakkhumā, buddhacakkhunāpi cakkhumā, samantacakkhunāpi cakkhumā. Kathaṁ bhagavā maṁsacakkhunāpi cakkhumā …pe… evaṁ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumāti—te tositā cakkhumatā. 26 Buddhenādiccabandhunāti. Buddhoti yo so bhagavā …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ buddhoti. Ādiccabandhunāti ādicco vuccati sūriyo. So gotamo gottena, bhagavāpi gotamo gottena, bhagavā sūriyassa gottañātako gottabandhu. Tasmā buddho ādiccabandhūti—buddhenādiccabandhunā. 27 Brahmacariyamacariṁsūti brahmacariyaṁ vuccati asaddhammasamāpattiyā ārati virati paṭivirati veramaṇī viramaṇaṁ akiriyā akaraṇaṁ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto. Api ca nippariyāyavasena brahmacariyaṁ vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Brahmacariyamacariṁsūti brahmacariyaṁ cariṁsu acariṁsu samādāya vattiṁsūti—brahmacariyamacariṁsu. 28 Varapaññassa santiketi varapaññassa aggapaññassa seṭṭhapaññassa viseṭṭhapaññassa pāmokkhapaññassa uttamapaññassa pavarapaññassa. Santiketi santike sāmantā āsanne avidūre upakaṭṭheti—varapaññassa santike. Tenetaṁ vuccati— 29 “Te tositā cakkhumatā, buddhenādiccabandhunā; Brahmacariyamacariṁsu, varapaññassa santike”ti. 30 Ekamekassa pañhassa, yathā buddhena desitaṁ; Tathā yo paṭipajjeyya, gacche pāraṁ apārato. 31 Ekamekassa pañhassāti ekamekassa ajitapañhassa, ekamekassa tissametteyyapañhassa …pe… ekamekassa piṅgiyapañhassāti—ekamekassa pañhassa. 32 Yathā buddhena desitanti. Buddhoti yo so bhagavā sayambhū …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ buddhoti. Yathā buddhena desitanti yathā buddhena ācikkhitaṁ desitaṁ paññapitaṁ paṭṭhapitaṁ vivaritaṁ vibhajitaṁ uttānīkataṁ pakāsitanti—yathā buddhena desitaṁ. 33 Tathā yo paṭipajjeyyāti sammāpaṭipadaṁ anulomapaṭipadaṁ apaccanīkapaṭipadaṁ anvatthapaṭipadaṁ dhammānudhammapaṭipadaṁ paṭipajjeyyāti—tathā yo paṭipajjeyya. 34 Gacche pāraṁ apāratoti pāraṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ …pe… nirodho nibbānaṁ; 2588 --- cnd21 1:34 apāraṁ vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Gacche pāraṁ apāratoti apārato pāraṁ gaccheyya, pāraṁ adhigaccheyya, pāraṁ phasseyya, pāraṁ sacchikareyyāti—gacche pāraṁ apārato. Tenetaṁ vuccati— 35 “Ekamekassa pañhassa, yathā buddhena desitaṁ; Tathā yo paṭipajjeyya, gacche pāraṁ apārato”ti. 36 Apārā pāraṁ gaccheyya, bhāvento maggamuttamaṁ; Maggo so pāraṁ gamanāya, tasmā pārāyanaṁ iti. 37 Apārā pāraṁ gaccheyyāti apāraṁ vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca; pāraṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ …pe… taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Apārā pāraṁ gaccheyyāti apārā pāraṁ gaccheyya, pāraṁ adhigaccheyya, pāraṁ phasseyya, pāraṁ sacchikareyyāti—apārā pāraṁ gaccheyya. 38 Bhāvento maggamuttamanti maggamuttamaṁ vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Maggamuttamanti maggaṁ aggaṁ seṭṭhaṁ viseṭṭhaṁ pāmokkhaṁ uttamaṁ pavaraṁ. Bhāventoti bhāvento āsevanto bahulīkarontoti—bhāvento maggamuttamaṁ. 39 Maggo so pāraṁ gamanāyāti— 40 Maggo pantho patho pajjo, añjasaṁ vaṭumāyanaṁ; Nāvā uttarasetu ca, kullo ca bhisi saṅkamo. 41 Pāraṁ gamanāyāti pāraṁ gamanāya pāraṁ sampāpanāya pāraṁ samanupāpanāya jarāmaraṇassa taraṇāyāti—maggo so pāraṁ gamanāya. 42 Tasmā pārāyanaṁ itīti. Tasmāti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā. Pāraṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ …pe… nirodho nibbānaṁ. Ayanaṁ vuccati maggo. Itīti padasandhi …pe… padānupubbatāpetaṁ itīti—tasmā pārāyanaṁ iti. Tenetaṁ vuccati— 43 “Apārā pāraṁ gaccheyya, bhāvento maggamuttamaṁ; Maggo so pāraṁ gamanāya, tasmā pārāyanaṁ itī”ti. Pārāyanatthutigāthāniddeso sattarasamo. cnd2 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavaggagāthā Pucchā |1| 1. Ajitamāṇavapucchā “Kenassu nivuto loko, (iccāyasmā ajito) Kenassu nappakāsati; Kissābhilepanaṁ brūsi, Kiṁsu tassa mahabbhayaṁ”. 2 “Avijjāya nivuto loko, (ajitāti bhagavā) Vevicchā pamādā nappakāsati; Jappābhilepanaṁ brūmi, Dukkhamassa mahabbhayaṁ”. 3 “Savanti sabbadhi sotā, (iccāyasmā ajito) Sotānaṁ kiṁ nivāraṇaṁ; Sotānaṁ saṁvaraṁ brūhi, Kena sotā pidhiyyare”. 4 “Yāni sotāni lokasmiṁ, (ajitāti bhagavā) Sati tesaṁ nivāraṇaṁ; Sotānaṁ saṁvaraṁ brūmi, Paññāyete pidhiyyare”. 5 “Paññā ceva sati cāpi, (iccāyasmā ajito) Nāmarūpañca mārisa; Etaṁ me puṭṭho pabrūhi, Katthetaṁ uparujjhati”. 6 “Yametaṁ pañhaṁ apucchi, ajita taṁ vadāmi te; Yattha nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhati; Viññāṇassa nirodhena, etthetaṁ uparujjhati”. 7 “Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idha; Tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisa”. 8 “Kāmesu nābhigijjheyya, Manasānāvilo siyā; Kusalo sabbadhammānaṁ, Sato bhikkhu paribbaje”ti. Ajitamāṇavapucchā paṭhamā. 9 2. Tissametteyyamāṇavapucchā “Kodha santusito loke, (iccāyasmā tissametteyyo) Kassa no santi iñjitā; Ko ubhantamabhiññāya, Majjhe mantā na lippati; Kaṁ brūsi mahāpurisoti, Ko idha sibbinimaccagā”. 10 “Kāmesu brahmacariyavā, (metteyyāti bhagavā) Vītataṇho sadā sato; Saṅkhāya nibbuto bhikkhu, Tassa no santi iñjitā. 11 So ubhantamabhiññāya, Majjhe mantā na lippati; Taṁ brūmi mahāpurisoti, So idha sibbinimaccagā”ti. Tissametteyyamāṇavapucchā dutiyā. 12 3. Puṇṇakamāṇavapucchā “Anejaṁ mūladassāviṁ, (iccāyasmā puṇṇako) Atthi pañhena āgamaṁ; Kiṁ nissitā isayo manujā, Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ; Yaññamakappayiṁsu puthūdha loke, Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ”. 13 “Ye kecime isayo manujā, (puṇṇakāti bhagavā) Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ; Yaññamakappayiṁsu puthūdha loke, Āsīsamānā puṇṇaka itthattaṁ; Jaraṁ sitā yaññamakappayiṁsu”. 14 “Ye kecime isayo manujā, (iccāyasmā puṇṇako) Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ; Yaññamakappayiṁsu puthūdha 2589 --- cnd2 1:14 loke, Kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattā; Atāruṁ jātiñca jarañca mārisa, Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ”. 15 “Āsīsanti thomayanti abhijappanti juhanti, (puṇṇakāti bhagavā) Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṁ; Te yājayogā bhavarāgarattā, Nātariṁsu jātijaranti brūmi”. 16 “Te ce nātariṁsu yājayogā, (iccāyasmā puṇṇako) Yaññehi jātiñca jarañca mārisa; Atha ko carahi devamanussaloke, Atāri jātiñca jarañca mārisa; Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ”. 17 “Saṅkhāya lokasmi paroparāni, (puṇṇakāti bhagavā) Yassiñjitaṁ natthi kuhiñci loke; Santo vidhūmo anīgho nirāso, Atāri so jātijaranti brūmī”ti. Puṇṇakamāṇavapucchā tatiyā. 18 4. Mettagūmāṇavapucchā “Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ, (iccāyasmā mettagū) Maññāmi taṁ vedaguṁ bhāvitattaṁ; Kuto nu dukkhā samudāgatā ime, Ye keci lokasmimanekarūpā”. 19 “Dukkhassa ve maṁ pabhavaṁ apucchasi, (mettagūti bhagavā) Taṁ te pavakkhāmi yathā pajānaṁ; Upadhinidānā pabhavanti dukkhā, Ye keci lokasmimanekarūpā. 20 Yo ve avidvā upadhiṁ karoti, Punappunaṁ dukkhamupeti mando; Tasmā pajānaṁ upadhiṁ na kayirā, Dukkhassa jātippabhavānupassī”. 21 “Yaṁ taṁ apucchimha akittayī no, Aññaṁ taṁ pucchāma tadiṅgha brūhi; ‘Kathaṁ nu dhīrā vitaranti oghaṁ, Jātiṁ jaraṁ sokapariddavañca’; Taṁ me muni sādhu viyākarohi, Tathā hi te vidito esa dhammo”. 22 “Kittayissāmi te dhammaṁ, (mettagūti bhagavā) Diṭṭhe dhamme anītihaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, Tare loke visattikaṁ”. 23 “Tañcāhaṁ abhinandāmi, mahesi dhammamuttamaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, tare loke visattikaṁ”. 24 “Yaṁ kiñci sampajānāsi, (mettagūti bhagavā) Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe; Etesu nandiñca nivesanañca, Panujja viññāṇaṁ bhave na tiṭṭhe. 25 Evaṁvihārī sato appamatto, Bhikkhu caraṁ hitvā mamāyitāni; Jātiṁ jaraṁ sokapariddavañca, Idheva vidvā pajaheyya dukkhaṁ”. 26 “Etābhinandāmi vaco mahesino, Sukittitaṁ gotamanūpadhīkaṁ; Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṁ, Tathā hi te vidito esa dhammo. 27 Te cāpi nūnappajaheyyu dukkhaṁ, Ye tvaṁ muni aṭṭhitaṁ ovadeyya; Taṁ taṁ namassāmi samecca nāga, Appeva maṁ bhagavā aṭṭhitaṁ ovadeyya”. 28 “Yaṁ brāhmaṇaṁ vedagumābhijaññā, Akiñcanaṁ kāmabhave asattaṁ; Addhā hi so oghamimaṁ atāri, Tiṇṇo ca pāraṁ akhilo akaṅkho. 29 Vidvā ca yo vedagū naro idha, Bhavābhave saṅgamimaṁ visajja; So vītataṇho anīgho nirāso, Atāri so jātijaranti brūmī”ti. Mettagūmāṇavapucchā catutthī. 30 5. Dhotakamāṇavapucchā “Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ, (iccāyasmā dhotako) Vācābhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṁ; Tava sutvāna nigghosaṁ, Sikkhe nibbānamattano”. 31 “Tenahātappaṁ karohi, (dhotakāti bhagavā) Idheva nipako sato; Ito sutvāna nigghosaṁ, Sikkhe nibbānamattano”. 32 “Passāmahaṁ devamanussaloke, Akiñcanaṁ brāhmaṇamiriyamānaṁ; Taṁ taṁ namassāmi samantacakkhu, Pamuñca maṁ sakka kathaṅkathāhi”. 33 “Nāhaṁ sahissāmi pamocanāya, Kathaṅkathiṁ dhotaka kañci loke; Dhammañca seṭṭhaṁ abhijānamāno, Evaṁ tuvaṁ oghamimaṁ taresi”. 34 “Anusāsa brahme karuṇāyamāno, Vivekadhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ; Yathāhaṁ ākāsova abyāpajjamāno, Idheva santo asito careyyaṁ”. 35 “Kittayissāmi te santiṁ, (dhotakāti bhagavā) Diṭṭhe dhamme anītihaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, Tare loke visattikaṁ”. 36 “Tañcāhaṁ abhinandāmi, mahesi santimuttamaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, tare loke visattikaṁ”. 37 “Yaṁ kiñci sampajānāsi, (dhotakāti bhagavā) Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe; Etaṁ viditvā saṅgoti loke, Bhavābhavāya mākāsi taṇhan”ti. Dhotakamāṇavapucchā pañcamī. 38 6. Upasīvamāṇavapucchā “Eko ahaṁ sakka mahantamoghaṁ, (iccāyasmā upasīvo) Anissito no visahāmi tārituṁ; Ārammaṇaṁ brūhi samantacakkhu, Yaṁ nissito oghamimaṁ tareyyaṁ”. 39 “Ākiñcaññaṁ pekkhamāno satimā, (upasīvāti bhagavā) Natthīti nissāya tarassu oghaṁ; Kāme pahāya virato kathāhi, Taṇhakkhayaṁ nattamahābhipassa”. 40 “Sabbesu kāmesu yo vītarāgo, (iccāyasmā upasīvo) Ākiñcaññaṁ nissito hitvā maññaṁ; Saññāvimokkhe paramedhimutto, Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī”. 41 “Sabbesu kāmesu yo vītarāgo, (upasīvāti bhagavā) Ākiñcaññaṁ nissito hitvā 2590 --- cnd2 1:41 maññaṁ; Saññāvimokkhe paramedhimutto, Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī”. 42 “Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyī, Pūgampi vassānaṁ samantacakkhu; Tattheva so sītisiyā vimutto, Cavetha viññāṇaṁ tathāvidhassa”. 43 “Acci yathā vātavegena khittā, (upasīvāti bhagavā) Atthaṁ paleti na upeti saṅkhaṁ; Evaṁ munī nāmakāyā vimutto, Atthaṁ paleti na upeti saṅkhaṁ”. 44 “Atthaṅgato so uda vā so natthi, Udāhu ve sassatiyā arogo; Taṁ me munī sādhu viyākarohi, Tathā hi te vidito esa dhammo”. 45 “Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi, (upasīvāti bhagavā) Yena naṁ vajjuṁ taṁ tassa natthi; Sabbesu dhammesu samūhatesu, Samūhatā vādapathāpi sabbe”ti. Upasīvamāṇavapucchā chaṭṭhī. 46 7. Nandamāṇavapucchā “Santi loke munayo, (iccāyasmā nando) Janā vadanti tayidaṁ kathaṁsu; Ñāṇūpapannaṁ muni no vadanti, Udāhu ve jīvitenūpapannaṁ”. 47 “Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena, Munīdha nanda kusalā vadanti; Visenikatvā anīghā nirāsā, Caranti ye te munayoti brūmi”. 48 “Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, (iccāyasmā nando) Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ; Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ, Anekarūpena vadanti suddhiṁ; Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantā, Atāru jātiñca jarañca mārisa; Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ”. 49 “Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, (nandāti bhagavā) Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ; Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ, Anekarūpena vadanti suddhiṁ; Kiñcāpi te tattha yatā caranti, Nātariṁsu jātijaranti brūmi”. 50 “Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, (iccāyasmā nando) Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ; Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ, Anekarūpena vadanti suddhiṁ; Te ce muni brūsi anoghatiṇṇe, Atha ko carahi devamanussaloke; Atāri jātiñca jarañca mārisa, Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ”. 51 “Nāhaṁ sabbe samaṇabrāhmaṇāse, (nandāti bhagavā) Jātijarāya nivutāti brūmi; Ye sīdha diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, Sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ; Anekarūpampi pahāya sabbaṁ, Taṇhaṁ pariññāya anāsavāse; Te ve narā oghatiṇṇāti brūmi”. 52 “Etābhinandāmi vaco mahesino, Sukittitaṁ gotamanūpadhīkaṁ; Ye sīdha diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, Sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ; Anekarūpampi pahāya sabbaṁ, Taṇhaṁ pariññāya anāsavāse; Ahampi te oghatiṇṇāti brūmī”ti. Nandamāṇavapucchā sattamā. 53 8. Hemakamāṇavapucchā “Ye me pubbe viyākaṁsu, (iccāyasmā hemako) Huraṁ gotamasāsanā; Iccāsi iti bhavissati, Sabbaṁ taṁ itihītihaṁ; Sabbaṁ taṁ takkavaḍḍhanaṁ, Nāhaṁ tattha abhiramiṁ. 54 Tvañca me dhammamakkhāhi, taṇhānigghātanaṁ muni; Yaṁ viditvā sato caraṁ, tare loke visattikaṁ”. 55 “Idha diṭṭhasutamutaviññātesu, Piyarūpesu hemaka; Chandarāgavinodanaṁ, Nibbānapadamaccutaṁ. 56 Etadaññāya ye satā, Diṭṭhadhammābhinibbutā; Upasantā ca te sadā, Tiṇṇā loke visattikan”ti. Hemakamāṇavapucchā aṭṭhamā. 57 9. Todeyyamāṇavapucchā “Yasmiṁ kāmā na vasanti, (iccāyasmā todeyyo) Taṇhā yassa na vijjati; Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo, Vimokkho tassa kīdiso”. 58 “Yasmiṁ kāmā na vasanti, (todeyyāti bhagavā) Taṇhā yassa na vijjati; Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo, Vimokkho tassa nāparo”. 59 “Nirāsaso so uda āsasāno, Paññāṇavā so uda paññakappī; Muniṁ ahaṁ sakka yathā vijaññaṁ, Taṁ me viyācikkha samantacakkhu”. 60 “Nirāsaso so na ca āsasāno, Paññāṇavā so na ca paññakappī; Evampi todeyya muniṁ vijāna, Akiñcanaṁ kāmabhave asattan”ti. Todeyyamāṇavapucchā navamā. 61 10. Kappamāṇavapucchā “Majjhe sarasmiṁ tiṭṭhataṁ, (iccāyasmā kappo) Oghe jāte mahabbhaye; Jarāmaccuparetānaṁ, Dīpaṁ pabrūhi mārisa; Tvañca me dīpamakkhāhi, Yathāyidaṁ nāparaṁ siyā”. 62 “Majjhe sarasmiṁ tiṭṭhataṁ, (kappāti bhagavā) Oghe jāte mahabbhaye; Jarāmaccuparetānaṁ, Dīpaṁ pabrūmi kappa te. 63 Akiñcanaṁ anādānaṁ, etaṁ dīpaṁ anāparaṁ; Nibbānaṁ iti naṁ brūmi, jarāmaccuparikkhayaṁ. 64 Etadaññāya ye satā, Diṭṭhadhammābhinibbutā; Na te māravasānugā, Na te mārassa paddhagū”ti. Kappamāṇavapucchā dasamā. 65 11. Jatukaṇṇimāṇavapucchā “Sutvānahaṁ vīramakāmakāmiṁ, (iccāyasmā jatukaṇṇi) Oghātigaṁ puṭṭhumakāmamāgamaṁ; Santipadaṁ brūhi sahajanetta, Yathātacchaṁ bhagavā brūhi 2591 --- cnd2 1:65 metaṁ. 66 Bhagavā hi kāme abhibhuyya iriyati, Ādiccova pathaviṁ tejī tejasā; Parittapaññassa me bhūripañña, Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ; Jātijarāya idha vippahānaṁ”. 67 “Kāmesu vinaya gedhaṁ, (jatukaṇṇīti bhagavā) Nekkhammaṁ daṭṭhu khemato; Uggahitaṁ nirattaṁ vā, Mā te vijjittha kiñcanaṁ. 68 Yaṁ pubbe taṁ visosehi, pacchā te māhu kiñcanaṁ; Majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasi. 69 Sabbaso nāmarūpasmiṁ, Vītagedhassa brāhmaṇa; Āsavāssa na vijjanti, Yehi maccuvasaṁ vaje”ti. Jatukaṇṇimāṇavapucchā ekādasamā. 70 12. Bhadrāvudhamāṇavapucchā “Okañjahaṁ taṇhacchidaṁ anejaṁ, (iccāyasmā bhadrāvudho) Nandiñjahaṁ oghatiṇṇaṁ vimuttaṁ; Kappañjahaṁ abhiyāce sumedhaṁ, Sutvāna nāgassa apanamissanti ito. 71 Nānājanā janapadehi saṅgatā, Tava vīra vākyaṁ abhikaṅkhamānā; Tesaṁ tuvaṁ sādhu viyākarohi, Tathā hi te vidito esa dhammo”. 72 “Ādānataṇhaṁ vinayetha sabbaṁ, (bhadrāvudhāti bhagavā) Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe; Yaṁ yañhi lokasmimupādiyanti, Teneva māro anveti jantuṁ. 73 Tasmā pajānaṁ na upādiyetha, Bhikkhu sato kiñcanaṁ sabbaloke; Ādānasatte iti pekkhamāno, Pajaṁ imaṁ maccudheyye visattan”ti. Bhadrāvudhamāṇavapucchā dvādasamā. 74 13. Udayamāṇavapucchā “Jhāyiṁ virajamāsīnaṁ, (iccāyasmā udayo) Katakiccaṁ anāsavaṁ; Pāraguṁ sabbadhammānaṁ, Atthi pañhena āgamaṁ; Aññāvimokkhaṁ pabrūhi, Avijjāya pabhedanaṁ”. 75 “Pahānaṁ kāmacchandānaṁ, (udayāti bhagavā) Domanassāna cūbhayaṁ; Thinassa ca panūdanaṁ, Kukkuccānaṁ nivāraṇaṁ. 76 Upekkhāsatisaṁsuddhaṁ, dhammatakkapurejavaṁ; Aññāvimokkhaṁ pabrūmi, avijjāya pabhedanaṁ”. 77 “Kiṁsu saṁyojano loko, kiṁsu tassa vicāraṇaṁ; Kissassa vippahānena, nibbānaṁ iti vuccati”. 78 “Nandisaṁyojano loko, vitakkassa vicāraṇaṁ; Taṇhāya vippahānena, nibbānaṁ iti vuccati”. 79 “Kathaṁ satassa carato, viññāṇaṁ uparujjhati; Bhagavantaṁ puṭṭhumāgamma, taṁ suṇoma vaco tava”. 80 “Ajjhattañca bahiddhā ca, Vedanaṁ nābhinandato; Evaṁ satassa carato, Viññāṇaṁ uparujjhatī”ti. Udayamāṇavapucchā terasamā. 81 14. Posālamāṇavapucchā “Yo atītaṁ ādisati, (iccāyasmā posālo) Anejo chinnasaṁsayo; Pāraguṁ sabbadhammānaṁ, Atthi pañhena āgamaṁ. 82 Vibhūtarūpasaññissa, sabbakāyappahāyino; Ajjhattañca bahiddhā ca, natthi kiñcīti passato; Ñāṇaṁ sakkānupucchāmi, kathaṁ neyyo tathāvidho”. 83 “Viññāṇaṭṭhitiyo sabbā, (posālāti bhagavā) Abhijānaṁ tathāgato; Tiṭṭhantamenaṁ jānāti, Vimuttaṁ tapparāyaṇaṁ. 84 Ākiñcaññasambhavaṁ ñatvā, Nandī saṁyojanaṁ iti; Evametaṁ abhiññāya, Tato tattha vipassati; Etaṁ ñāṇaṁ tathaṁ tassa, Brāhmaṇassa vusīmato”ti. Posālamāṇavapucchā cuddasamā. 85 15. Mogharājamāṇavapucchā “Dvāhaṁ sakkaṁ apucchissaṁ, (iccāyasmā mogharājā) Na me byākāsi cakkhumā; Yāvatatiyañca devīsi, Byākarotīti me sutaṁ. 86 Ayaṁ loko paro loko, brahmaloko sadevako; Diṭṭhiṁ te nābhijānāti, gotamassa yasassino. 87 Evaṁ abhikkantadassāviṁ, atthi pañhena āgamaṁ; Kathaṁ lokaṁ avekkhantaṁ, maccurājā na passati”. 88 “Suññato lokaṁ avekkhassu, Mogharāja sadā sato; Attānudiṭṭhiṁ ūhacca, Evaṁ maccutaro siyā; Evaṁ lokaṁ avekkhantaṁ, Maccurājā na passatī”ti. Mogharājamāṇavapucchā pannarasamā. 89 16. Piṅgiyamāṇavapucchā “Jiṇṇohamasmi abalo vītavaṇṇo, (iccāyasmā piṅgiyo) Nettā na suddhā savanaṁ na phāsu; Māhaṁ nassaṁ momuho antarāva, Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ; Jātijarāya idha vippahānaṁ”. 90 “Disvāna rūpesu vihaññamāne, (piṅgiyāti bhagavā) Ruppanti rūpesu janā pamattā; Tasmā tuvaṁ piṅgiya appamatto, Jahassu rūpaṁ apunabbhavāya”. 91 “Disā catasso vidisā catasso, Uddhaṁ adho dasa disā imāyo; Na tuyhaṁ adiṭṭhaṁ asutaṁ amutaṁ, Atho aviññātaṁ kiñcanamatthi loke; Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ, Jātijarāya idha vippahānaṁ”. 92 “Taṇhādhipanne manuje pekkhamāno, (piṅgiyāti bhagavā) Santāpajāte jarasā parete; Tasmā tuvaṁ piṅgiya appamatto, Jahassu taṇhaṁ apunabbhavāyā”ti. Piṅgiyamāṇavapucchā soḷasamā. cnd6 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa 2592 --- cnd6 1:0 Pucchāniddesa 2. Tissametteyyamāṇavapucchāniddesa |1| Kodha santusito loke, (iccāyasmā tissametteyyo) Kassa no santi iñjitā; Ko ubhantamabhiññāya, Majjhe mantā na lippati; Kaṁ brūsi mahāpurisoti, Ko idha sibbinimaccagā. 2 Kodha santusito loketi ko loke tuṭṭho santuṭṭho attamano paripuṇṇasaṅkappoti—kodha santusito loke. 3 Iccāyasmā tissametteyyoti. Iccāti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṁ—iccāti. Āyasmāti piyavacanaṁ garuvacanaṁ sagāravasappatissādhivacanametaṁ—āyasmāti. Tissoti tassa brāhmaṇassa nāmaṁ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṁ nāmakammaṁ nāmadheyyaṁ nirutti byañjanaṁ abhilāpo. Metteyyoti tassa brāhmaṇassa gottaṁ saṅkhā samaññā paññatti vohāroti—iccāyasmā tissametteyyo. 4 Kassa no santi iñjitāti taṇhiñjitaṁ diṭṭhiñjitaṁ māniñjitaṁ kilesiñjitaṁ kāmiñjitaṁ. Kassime iñjitā natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—kassa no santi iñjitā. 5 Ko ubhantamabhiññāyāti ko ubho ante abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—ko ubhantamabhiññāya. 6 Majjhe mantā na lippatīti majjhe mantāya na lippati, alitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—majjhe mantā na lippati. 7 Kaṁ brūsi mahāpurisoti mahāpuriso aggapuriso seṭṭhapuriso viseṭṭhapuriso pāmokkhapuriso uttamapuriso padhānapuriso pavarapurisoti. Kaṁ brūsi kaṁ kathesi kaṁ maññasi kaṁ bhaṇasi kaṁ passati kaṁ voharasīti—kaṁ brūsi mahāpurisoti. 8 Ko idha sibbinimaccagāti ko idha sibbiniṁ taṇhaṁ ajjhagā upaccagā atikkanto samatikkanto vītivattoti—ko idha sibbinimaccagā. Tenāha so brāhmaṇo— 9 “Kodha santusito loke, (iccāyasmā tissametteyyo) Kassa no santi iñjitā; Ko ubhantamabhiññāya, Majjhe mantā na lippati; Kaṁ brūsi mahāpurisoti, Ko idha sibbinimaccagā”ti. 10 Kāmesu brahmacariyavā, (metteyyāti bhagavā) Vītataṇho sadā sato; Saṅkhāya nibbuto bhikkhu, Tassa no santi iñjitā. 11 Kāmesu brahmacariyavāti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Brahmacariyaṁ vuccati asaddhammasamāpattiyā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṁ anajjhāpatti velāanatikkamo. Api ca nippariyāyena brahmacariyaṁ vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Yo iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato, so vuccati brahmacariyavā. Yathā ca dhanena dhanavāti vuccati, bhogena bhogavāti vuccati, yasena yasavāti vuccati, sippena sippavāti vuccati, sīlena sīlavāti vuccati, vīriyena vīriyavāti vuccati, paññāya paññavāti vuccati, vijjāya vijjavāti vuccati—evameva yo iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato, so vuccati brahmacariyavāti—kāmesu brahmacariyavā. 12 Metteyyāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ gottena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—metteyyāti bhagavā. 13 Vītataṇho sadā satoti. Taṇhāti rūpataṇhā …pe… dhammataṇhā. Yassesā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati vītataṇho cattataṇho vantataṇho muttataṇho pahīnataṇho paṭinissaṭṭhataṇho vītarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītibhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati. Sadāti sadā sabbadā sabbakālaṁ niccakālaṁ dhuvakālaṁ satataṁ samitaṁ abbokiṇṇaṁ poṅkhānupoṅkhaṁ udakūmikajātaṁ avīci santati 2593 --- cnd6 1:13 sahitaṁ phassitaṁ purebhattaṁ pacchābhattaṁ purimayāmaṁ majjhimayāmaṁ pacchimayāmaṁ kāḷe juṇhe vasse hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato, vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato …pe… so vuccati satoti—vītataṇho sadā sato. 14 Saṅkhāya nibbuto bhikkhūti saṅkhā vuccati ñāṇaṁ. Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Saṅkhāyāti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā, “sabbe saṅkhārā aniccā”ti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti … “sabbe dhammā anattā”ti … “avijjāpaccayā saṅkhārā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. 15 Atha vā aniccato saṅkhāya jānitvā … dukkhato … rogato … gaṇḍato … sallato …pe… nissaraṇato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Nibbutoti rāgassa nibbāpitattā nibbuto, dosassa nibbāpitattā nibbuto, mohassa nibbāpitattā nibbuto, kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa … sabbakilesānaṁ … sabbaduccaritānaṁ … sabbadarathānaṁ … sabbapariḷāhānaṁ … sabbasantāpānaṁ … sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ nibbāpitattā nibbuto. Bhikkhūti sattannaṁ dhammānaṁ bhinnattā bhikkhu …pe… vusitavā khīṇapunabbhavo sa bhikkhūti—saṅkhāya nibbuto bhikkhu. 16 Tassa no santi iñjitāti. Tassāti arahato khīṇāsavassa. Iñjitāti taṇhiñjitaṁ diṭṭhiñjitaṁ māniñjitaṁ kilesiñjitaṁ kāmiñjitaṁ. Tassime iñjitā natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—tassa no santi iñjitā. Tenāha bhagavā— 17 “Kāmesu brahmacariyavā, (metteyyāti bhagavā) Vītataṇho sadā sato; Saṅkhāya nibbuto bhikkhu, Tassa no santi iñjitā”ti. 18 So ubhantamabhiññāya, Majjhe mantā na lippati; Taṁ brūmi mahāpurisoti, So idha sibbinimaccagā. 19 So ubhantamabhiññāya, majjhe mantā na lippatīti. Antāti phasso eko anto, phassasamudayo dutiyo anto, phassanirodho majjhe; atītaṁ eko anto, anāgataṁ dutiyo anto, paccuppannaṁ majjhe; sukhā vedanā eko anto, dukkhā vedanā dutiyo anto, adukkhamasukhā vedanā majjhe; nāmaṁ eko anto, rūpaṁ dutiyo anto, viññāṇaṁ majjhe; cha ajjhattikāni āyatanāni eko anto, cha bāhirāni āyatanāni dutiyo anto, viññāṇaṁ majjhe; sakkāyo eko anto, sakkāyasamudayo dutiyo anto, sakkāyanirodho majjhe. Mantā vuccati paññā, yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. 20 Lepāti dve lepā—taṇhālepo ca diṭṭhilepo ca. Katamo taṇhālepo? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṁ odhikataṁ pariyantakataṁ pariggahitaṁ mamāyitaṁ—“idaṁ mama, etaṁ mama, ettakaṁ mama, ettāvatā mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāvuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṁ vatthu hiraññaṁ suvaṇṇaṁ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca”. Kevalampi mahāpathaviṁ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṁ—ayaṁ taṇhālepo. 21 Katamo diṭṭhilepo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṁ titthāyatanaṁ vipariyesaggāho viparītaggāho vipallāsaggāho micchāgāho ayāthāvakasmiṁ yāthāvakanti gāho, yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni—ayaṁ diṭṭhilepo. 22 So 2594 --- cnd6 1:22 ubhantamabhiññāya, majjhe mantā na lippatīti so ubho ca ante majjhañca mantāya abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā na lippati na palippati na upalippati, alitto asaṁlitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—so ubhantamabhiññāya majjhe mantā na lippati. 23 Taṁ brūmi mahāpurisoti mahāpuriso aggapuriso seṭṭhapuriso viseṭṭhapuriso pāmokkhapuriso uttamapuriso padhānapuriso pavarapuriso, taṁ brūmi taṁ kathemi taṁ bhaṇāmi taṁ dīpemi taṁ voharāmi. 24 Āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca—“‘mahāpuriso mahāpuriso’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, mahāpuriso hotī”ti? “Vimuttacittattā khvāhaṁ, sāriputta, mahāpurisoti vadāmi, avimuttacittattā no mahāpurisoti vadāmi. 25 Kathañca, sāriputta, vimuttacitto hoti? Idha, sāriputta, bhikkhu ajjhattaṁ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṁ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Vedanāsu …pe… citte … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato cittaṁ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Evaṁ kho, sāriputta, bhikkhu vimuttacitto hoti. Vimuttacittattā khvāhaṁ, sāriputta, mahāpurisoti vadāmi, avimuttacittattā no mahāpurisoti vadāmī”ti—taṁ brūmi mahāpurisoti. 26 So idha sibbinimaccagāti sibbinī vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ, yassesā sibbinī taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā. So sibbiniṁ taṇhaṁ accagā upaccagā atikkanto samatikkanto vītivattoti—so idha sibbinimaccagā. Tenāha bhagavā— 27 “So ubhantamabhiññāya, Majjhe mantā na lippati; Taṁ brūmi mahāpurisoti, So idha sibbinimaccagā”ti. 28 Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṁ ekacchandā ekapayogā ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, tesaṁ anekapāṇasahassānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalukesā ca massū ca antarahitā. Bhaṇḍukāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anvatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṁ namassamāno nisinno hoti—“satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmī”ti. Tissametteyyamāṇavapucchāniddeso dutiyo. cnd10 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa Pucchāniddesa 6. Upasīvamāṇavapucchāniddesa |1| Eko ahaṁ sakka mahantamoghaṁ, (iccāyasmā upasīvo) Anissito no visahāmi tārituṁ; Ārammaṇaṁ brūhi samantacakkhu, Yaṁ nissito oghamimaṁ tareyyaṁ. 2 Eko ahaṁ sakka mahantamoghanti. Ekoti puggalo vā me dutiyo natthi, dhammo vā me dutiyo natthi, yaṁ vā puggalaṁ nissāya dhammaṁ vā nissāya mahantaṁ kāmoghaṁ bhavoghaṁ diṭṭhoghaṁ avijjoghaṁ tareyyaṁ uttareyyaṁ patareyyaṁ samatikkameyyaṁ vītivatteyyanti. Sakkāti sakko. Bhagavā sakyakulā pabbajitotipi sakko. Atha vā aḍḍho mahaddhano dhanavātipi sakko. Tassimāni dhanāni, seyyathidaṁ—saddhādhanaṁ sīladhanaṁ hiridhanaṁ ottappadhanaṁ sutadhanaṁ cāgadhanaṁ paññādhanaṁ satipaṭṭhānadhanaṁ …pe… nibbānadhanaṁ. Imehi anekehi dhanaratanehi aḍḍho mahaddhano dhanavātipi sakko. Atha vā sakko pahu visavī alamatto sūro vīro vikkanto abhīrū achambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṁsotipi sakkoti—eko ahaṁ sakka mahantamoghaṁ. 3 Iccāyasmā upasīvoti. Iccāti padasandhi …pe…. Āyasmāti piyavacanaṁ …pe…. Upasīvoti tassa brāhmaṇassa nāmaṁ …pe… abhilāpoti—iccāyasmā upasīvo. 4 Anissito no visahāmi tāritunti. Anissitoti puggalaṁ vā anissito dhammaṁ vā anissito no visahāmi na 2595 --- cnd10 1:4 ussahāmi na sakkomi na paṭibalo mahantaṁ kāmoghaṁ bhavoghaṁ diṭṭhoghaṁ avijjoghaṁ tarituṁ uttarituṁ patarituṁ samatikkamituṁ vītivattitunti—anissito no visahāmi tārituṁ. 5 Ārammaṇaṁ brūhi samantacakkhūti ārammaṇaṁ ālambaṇaṁ nissayaṁ upanissayaṁ brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Samantacakkhūti samantacakkhu vuccati sabbaññutañāṇaṁ. Bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato. 6 Na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci, Atho aviññātamajānitabbaṁ; Sabbaṁ abhiññāsi yadatthi neyyaṁ, Tathāgato tena samantacakkhūti. 7 Ārammaṇaṁ brūhi samantacakkhu. 8 Yaṁ nissito oghamimaṁ tareyyanti. Yaṁ nissitoti yaṁ puggalaṁ vā nissito dhammaṁ vā nissito mahantaṁ kāmoghaṁ bhavoghaṁ diṭṭhoghaṁ avijjoghaṁ tareyyaṁ uttareyyaṁ patareyyaṁ samatikkameyyaṁ vītivatteyyanti—yaṁ nissito oghamimaṁ tareyyaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 9 “Eko ahaṁ sakka mahantamoghaṁ, (iccāyasmā upasīvo) Anissito no visahāmi tārituṁ; Ārammaṇaṁ brūhi samantacakkhu, Yaṁ nissito oghamimaṁ tareyyan”ti. 10 Ākiñcaññaṁ pekkhamāno satimā, (upasīvāti bhagavā) Natthīti nissāya tarassu oghaṁ; Kāme pahāya virato kathāhi, Taṇhakkhayaṁ nattamahābhipassa. 11 Ākiñcaññaṁ pekkhamāno satimāti so brāhmaṇo pakatiyā ākiñcaññāyatanasamāpattiṁ lābhīyeva nissayaṁ na jānāti—“ayaṁ me nissayo”ti. Tassa bhagavā nissayañca ācikkhati uttariñca niyyānapathaṁ. Ākiñcaññāyatanasamāpattiṁ sato samāpajjitvā tato vuṭṭhahitvā tattha jāte cittacetasike dhamme aniccato pekkhamāno, dukkhato …pe… rogato … gaṇḍato … sallato … aghato … ābādhato … parato … palokato … ītito … upaddavato … bhayato … upasaggato … calato … pabhaṅguto … addhuvato … atāṇato … aleṇato … asaraṇato … asaraṇībhūtato … rittato … tucchato … suññato … anattato … ādīnavato … vipariṇāmadhammato … asārakato … aghamūlato … bhavato … vibhavato … sāsavato … saṅkhatato … mārāmisato … jātidhammato … jarādhammato … byādhidhammato … maraṇadhammato … sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato … samudayadhammato … atthaṅgamato … assādato … ādīnavato … nissaraṇato pekkhamāno dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamāno. 12 Satimāti yā sati anussati paṭissati …pe… sammāsati—ayaṁ vuccati sati. Imāya satiyā upeto hoti …pe… samannāgato, so vuccati satimāti—ākiñcaññaṁ pekkhamāno satimā. 13 Upasīvāti bhagavāti. Upasīvāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—upasīvāti bhagavā. 14 Natthīti nissāya tarassu oghanti natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanasamāpatti. Kiṅkāraṇā natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanasamāpatti? Viññāṇañcāyatanasamāpattiṁ sato samāpajjitvā tato vuṭṭhahitvā taññeva viññāṇaṁ abhāveti, vibhāveti, antaradhāpeti, natthi kiñcīti passati. Taṅkāraṇā natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanasamāpattiṁ nissāya upanissāya ālambaṇaṁ karitvā kāmoghaṁ bhavoghaṁ diṭṭhoghaṁ avijjoghaṁ tarassu uttarassu patarassu samatikkamassu vītivattassūti—natthīti nissāya tarassu oghaṁ. 15 Kāme pahāya virato kathāhīti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Kāme pahāyāti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvāti—kāme pahāya. Virato kathāhīti kathaṅkathā vuccati vicikicchā. Dukkhe kaṅkhā …pe… chambhitattaṁ cittassa manovilekho kathaṅkathāya ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—evampi virato kathāhi …pe… atha vā dvattiṁsāya tiracchānakathāya ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti evampi virato kathāhīti—kāme pahāya virato kathāhi. 16 Taṇhakkhayaṁ nattamahābhipassāti. Taṇhāti rūpataṇhā …pe… dhammataṇhā. 2596 --- cnd10 1:16 Nattaṁ vuccati ratti. Ahoti divaso. Rattiñca divā ca taṇhakkhayaṁ rāgakkhayaṁ dosakkhayaṁ mohakkhayaṁ gatikkhayaṁ upapattikkhayaṁ paṭisandhikkhayaṁ bhavakkhayaṁ saṁsārakkhayaṁ vaṭṭakkhayaṁ passa abhipassa dakkha olokaya nijjhāya upaparikkhāti—taṇhakkhayaṁ nattamahābhipassa. Tenāha bhagavā— 17 “Ākiñcaññaṁ pekkhamāno satimā, (upasīvāti bhagavā) Natthīti nissāya tarassu oghaṁ; Kāme pahāya virato kathāhi, Taṇhakkhayaṁ nattamahābhipassā”ti. 18 Sabbesu kāmesu yo vītarāgo, (iccāyasmā upasīvo) Ākiñcaññaṁ nissito hitvā maññaṁ; Saññāvimokkhe paramedhimutto, Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī. 19 Sabbesu kāmesu yo vītarāgoti. Sabbesūti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ sabbesūti. Kāmesūti kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Sabbesu kāmesu yo vītarāgoti. Sabbesu kāmesu yo vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo vikkhambhanatoti—sabbesu kāmesu yo vītarāgo. 20 Iccāyasmā upasīvoti. Iccāti padasandhi …pe…. Āyasmāti piyavacanaṁ …pe…. Upasīvoti tassa brāhmaṇassa nāmaṁ …pe… abhilāpoti—iccāyasmā upasīvo. 21 Ākiñcaññaṁ nissito hitvā maññanti. Heṭṭhimā cha samāpattiyo hitvā cajitvā pariccajitvā atikkamitvā samatikkamitvā vītivattitvā ākiñcaññāyatanasamāpattiṁ nissito allīno upagato samupagato ajjhosito adhimuttoti—ākiñcaññaṁ nissito hitvā maññaṁ. 22 Saññāvimokkhe paramedhimuttoti saññāvimokkhā vuccanti satta saññāsamāpattiyo. Tāsaṁ saññāsamāpattīnaṁ ākiñcaññāyatanasamāpattivimokkho aggo ca seṭṭho ca viseṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca, parame agge seṭṭhe viseṭṭhe pāmokkhe uttame pavare adhimuttivimokkhena adhimutto tatrādhimutto tadadhimutto taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyoti—saññāvimokkhe paramedhimutto. 23 Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyīti. Tiṭṭhe nūti saṁsayapucchā vimatipucchā dveḷhakapucchā anekaṁsapucchā, “evaṁ nu kho, nanu kho, kiṁ nu kho, kathaṁ nu kho”ti—tiṭṭhe nu. Tatthāti ākiñcaññāyatane. Anānuyāyīti anānuyāyī aviccamāno avigacchamāno anantaradhāyamāno aparihāyamāno …pe…. Atha vā arajjamāno adussamāno amuyhamāno akilissamānoti—tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī. Tenāha so brāhmaṇo— 24 “Sabbesu kāmesu yo vītarāgo, (iccāyasmā upasīvo) Ākiñcaññaṁ nissito hitvā maññaṁ; Saññāvimokkhe paramedhimutto, Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī”ti. 25 Sabbesu kāmesu yo vītarāgo, (upasīvāti bhagavā) Ākiñcaññaṁ nissito hitvā maññaṁ; Saññāvimokkhe paramedhimutto, Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī. 26 Sabbesu kāmesu yo vītarāgoti. Sabbesūti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ sabbesūti. Kāmesūti kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Sabbesu kāmesu yo vītarāgoti sabbesu kāmesu yo vītarāgo …pe… paṭinissaṭṭharāgo vikkhambhanatoti—sabbesu kāmesu yo vītarāgo. 27 Upasīvāti bhagavāti. Upasīvāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—upasīvāti bhagavā. 28 Ākiñcaññaṁ nissito hitvā maññanti. Heṭṭhimā cha samāpattiyo hitvā cajitvā pariccajitvā atikkamitvā samatikkamitvā vītivattitvā ākiñcaññāyatanasamāpattiṁ nissito allīno upagato samupagato ajjhosito adhimuttoti—ākiñcaññaṁ nissito hitvā maññaṁ. 29 Saññāvimokkhe paramedhimuttoti saññāvimokkhā vuccanti satta saññāsamāpattiyo. Tāsaṁ saññāsamāpattīnaṁ ākiñcaññāyatanasamāpattivimokkho aggo ca seṭṭho ca viseṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca, parame agge seṭṭhe viseṭṭhe pāmokkhe uttame pavare adhimuttivimokkhena adhimutto tatrādhimutto tadadhimutto …pe… 2597 --- cnd10 1:29 tadadhipateyyoti—saññāvimokkhe paramedhimutto. 30 Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyīti. Tiṭṭheyyāti tiṭṭheyya saṭṭhikappasahassāni. Tatthāti ākiñcaññāyatane. Anānuyāyīti anānuyāyī aviccamāno avigacchamāno anantaradhāyamāno aparihāyamāno. Atha vā arajjamāno adussamāno amuyhamāno akilissamānoti—tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī. Tenāha bhagavā— 31 “Sabbesu kāmesu yo vītarāgo, (upasīvāti bhagavā) Ākiñcaññaṁ nissito hitvā maññaṁ; Saññāvimokkhe paramedhimutto, Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī”ti. 32 Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyī, Pūgampi vassāni samantacakkhu; Tattheva so sītisiyā vimutto, Cavetha viññāṇaṁ tathāvidhassa. 33 Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyīti sace so tiṭṭheyya saṭṭhikappasahassāni. Tatthāti ākiñcaññāyatane. Anānuyāyīti anānuyāyī aviccamāno avigacchamāno anantaradhāyamāno aparihāyamāno. Atha vā arajjamāno adussamāno amuyhamāno akilissamānoti—tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyī. 34 Pūgampi vassāni samantacakkhūti. Pūgampi vassānīti pūgampi vassāni bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni bahūni kappāni bahūni kappasatāni bahūni kappasahassāni bahūni kappasatasahassāni. Samantacakkhūti samantacakkhu vuccati sabbaññutañāṇaṁ …pe… tathāgato tena samantacakkhūti—pūgampi vassāni samantacakkhu. 35 Tattheva so sītisiyā vimutto, cavetha viññāṇaṁ tathāvidhassāti tattheva so sītibhāvamanuppatto nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva tiṭṭheyya. Atha vā tassa viññāṇaṁ caveyya ucchijjeyya nasseyya vinasseyya na bhaveyyāti punabbhavapaṭisandhiviññāṇaṁ nibbatteyya kāmadhātuyā vā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vāti ākiñcaññāyatanaṁ samāpannassa sassatañca ucchedañca pucchati. Udāhu tattheva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyeyya. Atha vā tassa viññāṇaṁ caveyya puna paṭisandhiviññāṇaṁ nibbatteyya kāmadhātuyā vā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vāti, ākiñcaññāyatanaṁ upapannassa parinibbānañca paṭisandhiñca pucchati. Tathāvidhassāti tathāvidhassa tādisassa tassaṇṭhitassa tappakārassa tappaṭibhāgassa ākiñcaññāyatanaṁ upapannassāti—tattheva so sītisiyā vimutto, cavetha viññāṇaṁ tathāvidhassa. Tenāha so brāhmaṇo— 36 “Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyī, Pūgampi vassāni samantacakkhu; Tattheva so sītisiyā vimutto, Cavetha viññāṇaṁ tathāvidhassā”ti. 37 Acci yathā vātavegena khittā, (upasīvāti bhagavā) Atthaṁ paleti na upeti saṅkhaṁ; Evaṁ munī nāmakāyā vimutto, Atthaṁ paleti na upeti saṅkhaṁ. 38 Acci yathā vātavegena khittāti acci vuccati jālasikhā. Vātāti puratthimā vātā pacchimā vātā uttarā vātā dakkhiṇā vātā sarajā vātā arajā vātā sītā vātā uṇhā vātā parittā vātā adhimattā vātā verambhavātā pakkhavātā supaṇṇavātā tālapaṇṇavātā vidhūpanavātā. Vātavegena khittāti vātavegena khittā ukkhittā nunnā paṇunnā khambhitā vikkhambhitāti—acci yathā vātavegena khittā. Upasīvāti bhagavāti. Upasīvāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—upasīvāti bhagavā. 39 Atthaṁ paleti na upeti saṅkhanti. Atthaṁ paletīti atthaṁ paleti, atthaṁ gameti, atthaṁ gacchati nirujjhati vūpasamati paṭippassambhati. Na upeti saṅkhanti saṅkhaṁ na upeti, uddesaṁ na upeti, gaṇanaṁ na upeti, paṇṇattiṁ na upeti, “puratthimaṁ vā disaṁ gatā, pacchimaṁ vā disaṁ gatā, uttaraṁ vā disaṁ gatā, dakkhiṇaṁ vā disaṁ gatā uddhaṁ vā gatā, adho vā gatā, tiriyaṁ vā gatā, vidisaṁ vā gatā”ti, so hetu natthi, paccayo natthi, kāraṇaṁ natthi, yena saṅkhaṁ gaccheyyāti—atthaṁ paleti na upeti saṅkhaṁ. 40 Evaṁ munī nāmakāyā vimuttoti. Evanti opammasampaṭipādanaṁ. Munīti monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. Nāmakāyā vimuttoti so muni pakatiyā pubbeva 2598 --- cnd10 1:40 rūpakāyā vimutto. Tadaṅgaṁ samatikkamā vikkhambhanappahānena pahīno. Tassa munino bhavantaṁ āgamma cattāro ariyamaggā paṭiladdhā honti. Catunnaṁ ariyamaggānaṁ paṭiladdhattā nāmakāyo ca rūpakāyo ca pariññātā honti. Nāmakāyassa ca rūpakāyassa ca pariññātattā nāmakāyā ca rūpakāyā ca mutto vimutto suvimutto accantaanupādāvimokkhenāti—evaṁ munī nāmakāyā vimutto. 41 Atthaṁ paleti na upeti saṅkhanti. Atthaṁ paletīti anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. Na upeti saṅkhanti anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto saṅkhaṁ na upeti, uddesaṁ na upeti, gaṇanaṁ na upeti, paṇṇattiṁ na upeti—khattiyoti vā brāhmaṇoti vā vessoti vā suddoti vā gahaṭṭhoti vā pabbajitoti vā devoti vā manussoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā. So hetu natthi paccayo natthi kāraṇaṁ natthi yena saṅkhaṁ gaccheyyāti—atthaṁ paleti na upeti saṅkhaṁ. Tenāha bhagavā— 42 “Acci yathā vātavegena khittā, (upasīvāti bhagavā) Atthaṁ paleti na upeti saṅkhaṁ; Evaṁ munī nāmakāyā vimutto, Atthaṁ paleti na upeti saṅkhan”ti. 43 Atthaṅgato so uda vā so natthi, Udāhu ve sassatiyā arogo; Taṁ me munī sādhu viyākarohi, Tathā hi te vidito esa dhammo. 44 Atthaṅgato so uda vā so natthīti so atthaṅgato udāhu natthi so niruddho ucchinno vinaṭṭhoti—atthaṅgato so uda vā so natthi. 45 Udāhu ve sassatiyā arogoti udāhu nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva tiṭṭheyyāti—udāhu ve sassatiyā arogo. 46 Taṁ me munī sādhu viyākarohīti. Tanti yaṁ pucchāmi yaṁ yācāmi yaṁ ajjhesāmi yaṁ pasādemi. Munīti monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. Sādhu viyākarohīti sādhu ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—taṁ me munī sādhu viyākarohi. 47 Tathā hi te vidito esa dhammoti tathā hi te vidito tulito tīrito vibhūto vibhāvito esa dhammoti—tathā hi te vidito esa dhammo. Tenāha so brāhmaṇo— 48 “Atthaṅgato so uda vā so natthi, Udāhu ve sassatiyā arogo; Taṁ me munī sādhu viyākarohi, Tathā hi te vidito esa dhammo”ti. 49 Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi, (upasīvāti bhagavā) Yena naṁ vajjuṁ taṁ tassa natthi; Sabbesu dhammesu samūhatesu, Samūhatā vādapathāpi sabbe. 50 Atthaṅgatassa na pamāṇamatthīti atthaṅgatassa anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutassa rūpapamāṇaṁ natthi, vedanāpamāṇaṁ natthi, saññāpamāṇaṁ natthi, saṅkhārapamāṇaṁ natthi, viññāṇapamāṇaṁ natthi, na atthi na saṁvijjati nupalabbhati pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭippassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhanti—atthaṅgatassa na pamāṇamatthi. Upasīvāti bhagavāti upasīvāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—upasīvāti bhagavā. 51 Yena naṁ vajjuṁ taṁ tassa natthīti yena taṁ rāgena vadeyyuṁ, yena dosena vadeyyuṁ, yena mohena vadeyyuṁ, yena mānena vadeyyuṁ, yāya diṭṭhiyā vadeyyuṁ, yena uddhaccena vadeyyuṁ, yāya vicikicchāya vadeyyuṁ, yehi anusayehi vadeyyuṁ—rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā, te abhisaṅkhārā pahīnā. Abhisaṅkhārānaṁ pahīnattā gatiyā yena taṁ vadeyyuṁ—nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā, so hetu natthi paccayo natthi kāraṇaṁ natthi yena vadeyyuṁ katheyyuṁ bhaṇeyyuṁ dīpeyyuṁ vohareyyunti—yena naṁ vajjuṁ taṁ tassa natthi. 52 Sabbesu dhammesu samūhatesūti sabbesu dhammesu sabbesu khandhesu sabbesu āyatanesu sabbāsu dhātūsu sabbāsu gatīsu sabbāsu upapattīsu sabbāsu paṭisandhīsu sabbesu bhavesu sabbesu saṁsāresu sabbesu vaṭṭesu ūhatesu samūhatesu uddhatesu samuddhatesu uppāṭitesu samuppāṭitesu pahīnesu samucchinnesu vūpasantesu paṭippassaddhesu abhabbuppattikesu ñāṇagginā 2599 --- cnd10 1:52 daḍḍhesūti—sabbesu dhammesu samūhatesu. 53 Samūhatā vādapathāpi sabbeti vādapathā vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Tassa vādā ca vādapathā ca adhivacanāni ca adhivacanapathā ca nirutti ca niruttipathā ca paññatti ca paññattipathā ca ūhatā samūhatā uddhatā samuddhatā uppāṭitā samuppāṭitā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—samūhatā vādapathāpi sabbe. Tenāha bhagavā— 54 “Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi, (upasīvāti bhagavā) Yena naṁ vajjuṁ taṁ tassa natthi; Sabbesu dhammesu samūhatesu, Samūhatā vādapathāpi sabbe”ti. 55 Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṁ …pe… pañjaliko namassamāno nisinno hoti—satthā me, bhante bhagavā, sāvakohamasmīti. Upasīvamāṇavapucchāniddeso chaṭṭho. cnd22 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa 18. Pārāyanānugītigāthāniddesa |1| Pārāyanamanugāyissaṁ, (iccāyasmā piṅgiyo) Yathāddakkhi tathākkhāsi; Vimalo bhūrimedhaso, Nikkāmo nibbano nāgo; Kissa hetu musā bhaṇe. 2 Pārāyanamanugāyissanti gītamanugāyissaṁ kathitamanukathayissaṁ bhaṇitamanubhaṇissaṁ lapitamanulapissaṁ bhāsitamanubhāsissanti—pārāyanamanugāyissaṁ. Iccāyasmā piṅgiyoti. Iccāti padasandhi …pe… padānupubbatāpetaṁ—iccāti. Āyasmāti piyavacanaṁ garuvacanaṁ sagāravasappatissādhivacanametaṁ—āyasmāti. Piṅgiyoti tassa therassa nāmaṁ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṁ nāmakammaṁ nāmadheyyaṁ nirutti byañjanaṁ abhilāpoti—iccāyasmā piṅgiyo. 3 Yathāddakkhi tathākkhāsīti yathā addakkhi tathā akkhāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesi. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti yathā addakkhi tathā akkhāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesi. “Sabbe saṅkhārā dukkhā”ti …pe… “sabbe dhammā anattā”ti … “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti yathā addakkhi tathā akkhāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesīti—yathāddakkhi tathākkhāsi. 4 Vimalo bhūrimedhasoti. Vimaloti rāgo malaṁ, doso malaṁ, moho malaṁ, kodho … upanāho …pe… sabbākusalābhisaṅkhārā malā. Te malā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Amalo buddho vimalo nimmalo malāpagato malavippahīno malavimutto sabbamalavītivatto. Bhūri vuccati pathavī. Bhagavā tāya pathavisamāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgato. Medhā vuccati paññā. Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Bhagavā imāya medhāya paññāya upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato, tasmā buddho sumedhasoti—vimalo bhūrimedhaso. 5 Nikkāmo nibbano nāgoti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Buddhassa bhagavato vatthukāmā pariññātā kilesakāmā pahīnā vatthukāmānaṁ pariññātattā kilesakāmānaṁ pahīnattā. Bhagavā na kāme kāmeti na kāme icchati na kāme pattheti na kāme piheti na kāme abhijappati. Ye kāme kāmenti kāme icchanti kāme patthenti kāme pihenti kāme abhijappanti te kāmakāmino rāgarāgino saññasaññino. Bhagavā na kāme kāmeti na kāme icchati na kāme pattheti na kāme piheti na kāme abhijappati. Tasmā buddho akāmo nikkāmo cattakāmo vantakāmo muttakāmo pahīnakāmo paṭinissaṭṭhakāmo vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītibhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharatīti—nikkāmo. 6 Nibbanoti rāgo vanaṁ, doso vanaṁ, moho vanaṁ, kodho vanaṁ, upanāho vanaṁ …pe… sabbākusalābhisaṅkhārā vanā. Te vanā buddhassa bhagavato pahīnā 2600 --- cnd22 1:6 ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā buddho avano vivano nibbano vanāpagato vanavippahīno vanavimutto sabbavanavītivattoti—nibbano. Nāgoti nāgo; bhagavā āguṁ na karotīti nāgo, na gacchatīti nāgo, na āgacchatīti nāgo …pe… evaṁ bhagavā na āgacchatīti nāgoti—nikkāmo nibbano nāgo. 7 Kissa hetu musā bhaṇeti. Kissa hetūti kissa hetu kiṁhetu kiṅkāraṇā kiṁnidānā kiṁpaccayāti—kissa hetu. Musā bhaṇeti musā bhaṇeyya katheyya dīpeyya vohareyya; musā bhaṇeti mosavajjaṁ bhaṇeyya, musāvādaṁ bhaṇeyya, anariyavādaṁ bhaṇeyya. Idhekacco sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho—“ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī”ti, so ajānaṁ vā āha—“jānāmī”ti, jānaṁ vā āha—“na jānāmī”ti, apassaṁ vā āha—“passāmī”ti, passaṁ vā āha—“na passāmī”ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsati, idaṁ vuccati mosavajjaṁ. 8 Api ca tīhākārehi musāvādo hoti. Pubbevassa hoti—“musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti—“musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti—“musā mayā bhaṇitan”ti—imehi tīhākārehi musāvādo hoti. Api ca catūhākārehi musāvādo hoti. Pubbevassa hoti—“musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti—“musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti—“musā mayā bhaṇitan”ti, vinidhāya diṭṭhiṁ—imehi catūhākārehi musāvādo hoti. Api ca pañcahākārehi …pe… chahākārehi … sattahākārehi … aṭṭhahākārehi musāvādo hoti. Pubbevassa hoti—“musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti—“musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti—“musā mayā bhaṇitan”ti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya saññaṁ, vinidhāya bhāvaṁ—imehi aṭṭhahākārehi musāvādo hoti mosavajjaṁ. Kissa hetu musā bhaṇeyya katheyya dīpeyya vohareyyāti—kissa hetu musā bhaṇe. Tenāha thero piṅgiyo— 9 “Pārāyanamanugāyissaṁ, (iccāyasmā piṅgiyo) Yathāddakkhi tathākkhāsi; Vimalo bhūrimedhaso, Nikkāmo nibbano nāgo; Kissa hetu musā bhaṇe”ti. 10 Pahīnamalamohassa, mānamakkhappahāyino; Handāhaṁ kittayissāmi, giraṁ vaṇṇūpasañhitaṁ. 11 Pahīnamalamohassāti. Malanti rāgo malaṁ, doso malaṁ, moho malaṁ, māno malaṁ, diṭṭhi malaṁ, kileso malaṁ, sabbaduccaritaṁ malaṁ, sabbabhavagāmikammaṁ malaṁ. 12 Mohoti yaṁ dukkhe aññāṇaṁ …pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṁ. Ayaṁ vuccati moho. Malañca moho ca buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā buddho pahīnamalamohoti—pahīnamalamohassa. 13 Mānamakkhappahāyinoti. Mānoti ekavidhena māno—yā cittassa unnati. Duvidhena māno—attukkaṁsanamāno, paravambhanamāno. Tividhena māno—seyyohamasmīti māno, sadisohamasmīti māno, hīnohamasmīti māno. Catubbidhena māno—lābhena mānaṁ janeti, yasena mānaṁ janeti, pasaṁsāya mānaṁ janeti, sukhena mānaṁ janeti. Pañcavidhena māno—lābhimhi manāpikānaṁ rūpānanti mānaṁ janeti, lābhimhi manāpikānaṁ saddānaṁ …pe… gandhānaṁ … rasānaṁ … phoṭṭhabbānanti mānaṁ janeti. Chabbidhena māno—cakkhusampadāya mānaṁ janeti, sotasampadāya …pe… ghānasampadāya … jivhāsampadāya … kāyasampadāya … manosampadāya mānaṁ janeti. Sattavidhena māno—māno, atimāno, mānātimāno, omāno, avamāno, asmimāno, micchāmāno. Aṭṭhavidhena māno—lābhena mānaṁ janeti, alābhena omānaṁ janeti, yasena mānaṁ janeti, ayasena omānaṁ janeti, pasaṁsāya mānaṁ janeti, nindāya omānaṁ janeti, sukhena mānaṁ janeti, dukkhena omānaṁ janeti. Navavidhena māno—seyyassa seyyohamasmīti māno, seyyassa sadisohamasmīti māno, seyyassa hīnohamasmīti māno, sadisassa seyyohamasmīti māno, sadisassa sadisohamasmīti māno, sadisassa hīnohamasmīti māno, hīnassa seyyohamasmīti māno, hīnassa sadisohamasmīti māno, hīnassa hīnohamasmīti māno. Dasavidhena māno—idhekacco mānaṁ janeti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā 2601 --- cnd22 1:13 vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṁ unnati unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa—ayaṁ vuccati māno. 14 Makkhoti yo makkho makkhāyanā makkhāyitattaṁ niṭṭhuriyaṁ niṭṭhuriyakammaṁ—ayaṁ vuccati makkho. Buddhassa bhagavato māno ca makkho ca pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā buddho mānamakkhappahāyīti—mānamakkhappahāyino. 15 Handāhaṁ kittayissāmi giraṁ vaṇṇūpasañhitanti. Handāhanti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṁ—handāhanti. Kittayissāmi giraṁ vaṇṇūpasañhitanti vaṇṇena upetaṁ samupetaṁ upāgataṁ samupāgataṁ upapannaṁ samupapannaṁ samannāgataṁ vācaṁ giraṁ byappathaṁ udīraṇaṁ kittayissāmi desessāmi paññapessāmi paṭṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttānīkarissāmi pakāsessāmīti—handāhaṁ kittayissāmi giraṁ vaṇṇūpasañhitaṁ. Tenāha thero piṅgiyo— 16 “Pahīnamalamohassa, mānamakkhappahāyino; Handāhaṁ kittayissāmi, giraṁ vaṇṇūpasañhitan”ti. 17 Tamonudo buddho samantacakkhu, Lokantagū sabbabhavātivatto; Anāsavo sabbadukkhappahīno, Saccavhayo brahme upāsito me. 18 Tamonudo buddho samantacakkhūti. Tamonudoti rāgatamaṁ dosatamaṁ mohatamaṁ mānatamaṁ diṭṭhitamaṁ kilesatamaṁ duccaritatamaṁ andhakaraṇaṁ aññāṇakaraṇaṁ paññānirodhikaṁ vighātapakkhikaṁ anibbānasaṁvattanikaṁ nudi panudi pajahi vinodesi byantīakāsi anabhāvaṁ gamesi. Buddhoti yo so bhagavā …pe… sacchikā paññatti; yadidaṁ buddhoti. Samantacakkhu vuccati sabbaññutañāṇaṁ …pe… tathāgato tena samantacakkhūti—tamonudo buddho samantacakkhu. 19 Lokantagū sabbabhavātivattoti. Lokoti eko loko—bhavaloko. Dve lokā—bhavaloko ca sambhavaloko ca; sampattibhavaloko ca sampattisambhavaloko ca; vipattibhavaloko ca vipattisambhavaloko ca. Tayo lokā—tisso vedanā. Cattāro lokā—cattāro āhārā. Pañca lokā—pañcupādānakkhandhā. Cha lokā—cha ajjhattikāni āyatanāni. Satta lokā—sattaviññāṇaṭṭhitiyo. Aṭṭha lokā—aṭṭha lokadhammā. Nava lokā—nava sattāvāsā. Dasa lokā—dasa āyatanāni. Dvādasa lokā—dvādasāyatanāni. Aṭṭhārasa lokā—aṭṭhārasa dhātuyo. Lokantagūti bhagavā lokassa antagato antappatto koṭigato koṭippatto … nibbānagato nibbānappatto. So vutthavāso ciṇṇacaraṇo … jātimaraṇasaṁsāro natthi tassa punabbhavoti—lokantagū. 20 Sabbabhavātivattoti. Bhavāti dve bhavā—kammabhavo ca paṭisandhiko ca punabbhavo. Katamo kammabhavo? Puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro—ayaṁ kammabhavo. Katamo paṭisandhiko punabbhavo? Paṭisandhikā rūpā vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṁ—ayaṁ paṭisandhiko punabbhavo. Bhagavā kammabhavañca paṭisandhikañca punabbhavaṁ ativatto atikkanto vītivattoti—lokantagū sabbabhavātivatto. 21 Anāsavo sabbadukkhappahīnoti. Anāsavoti cattāro āsavā—kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo. Te āsavā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā buddho anāsavo. Sabbadukkhappahīnoti sabbaṁ tassa paṭisandhikaṁ jātidukkhaṁ jarādukkhaṁ byādhidukkhaṁ maraṇadukkhaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṁ …pe… diṭṭhibyasanadukkhaṁ pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭippassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhaṁ. Tasmā buddho sabbadukkhappahīnoti—anāsavo sabbadukkhappahīno. 22 Saccavhayo brahme upāsito meti. Saccavhayoti saccavhayo sadisanāmo sadisavhayo saccasadisavhayo. Vipassī bhagavā, sikhī bhagavā, vessabhū bhagavā, kakusandho bhagavā, koṇāgamano bhagavā, kassapo bhagavā. Te buddhā bhagavanto sadisanāmā sadisavhayā. Bhagavāpi sakyamuni tesaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ sadisanāmo sadisavhayoti—tasmā buddho saccavhayo. 23 Brahme upāsito meti so mayā bhagavā āsito upāsito payirupāsito paripucchito 2602 --- cnd22 1:23 paripañhitoti—saccavhayo brahme upāsito me. Tenāha thero piṅgiyo— 24 “Tamonudo buddho samantacakkhu, Lokantagū sabbabhavātivatto; Anāsavo sabbadukkhappahīno, Saccavhayo brahme upāsito me”ti. 25 Dijo yathā kubbanakaṁ pahāya, Bahupphalaṁ kānanamāvaseyya; Evamahaṁ appadasse pahāya, Mahodadhiṁ haṁsoriva ajjhapatto. 26 Dijo yathā kubbanakaṁ pahāya, bahupphalaṁ kānanamāvaseyyāti. Dijo vuccati pakkhī. Kiṅkāraṇā dijo vuccati pakkhī? Dvikkhattuṁ jāyatīti dijo, mātukucchimhā ca aṇḍakosamhā ca. Taṅkāraṇā dijo vuccati pakkhīti—dijo. Yathā kubbanakaṁ pahāyāti yathā dijo kubbanakaṁ parittavanakaṁ appaphalaṁ appabhakkhaṁ appodakaṁ pahāya jahitvā atikkamitvā samatikkamitvā vītivattetvā aññaṁ bahupphalaṁ bahubhakkhaṁ bahūdakaṁ mahantaṁ kānanaṁ vanasaṇḍaṁ adhigaccheyya vindeyya paṭilabheyya, tasmiñca vanasaṇḍe vāsaṁ kappeyyāti—dijo yathā kubbanakaṁ pahāya bahupphalaṁ kānanaṁ āvaseyya. 27 Evamahaṁ appadasse pahāya, mahodadhiṁ haṁsoriva ajjhapattoti. Evanti opammasampaṭipādanaṁ. Appadasse pahāyāti yo ca bāvarī brāhmaṇo ye caññe tassa ācariyā buddhaṁ bhagavantaṁ upādāya appadassā parittadassā thokadassā omakadassā lāmakadassā chatukkadassā vā. Te appadasse parittadasse thokadasse omakadasse lāmakadasse chatukkadasse pahāya pajahitvā atikkamitvā samatikkamitvā vītivattetvā buddhaṁ bhagavantaṁ appamāṇadassaṁ aggadassaṁ seṭṭhadassaṁ viseṭṭhadassaṁ pāmokkhadassaṁ uttamadassaṁ pavaradassaṁ asamaṁ asamasamaṁ appaṭisamaṁ appaṭibhāgaṁ appaṭipuggalaṁ devātidevaṁ narāsabhaṁ purisasīhaṁ purisanāgaṁ purisājaññaṁ purisanisabhaṁ purisadhorayhaṁ dasabaladhāriṁ adhigacchiṁ vindiṁ paṭilabhiṁ. Yathā ca haṁso mahantaṁ mānasakaṁ vā saraṁ anotattaṁ vā dahaṁ mahāsamuddaṁ vā akkhobhaṁ amitodakaṁ jalarāsiṁ adhigaccheyya vindeyya paṭilabheyya, evameva buddhaṁ bhagavantaṁ akkhobhaṁ amitatejaṁ pabhinnañāṇaṁ vivaṭacakkhuṁ paññāpabhedakusalaṁ adhigatapaṭisambhidaṁ catuvesārajjappattaṁ suddhādhimuttaṁ setapaccattaṁ advayabhāṇiṁ tādiṁ tathāpaṭiññaṁ aparittaṁ mahantaṁ gambhīraṁ appameyyaṁ duppariyogāhaṁ pahūtaratanaṁ sāgarasamaṁ chaḷaṅgupekkhāya samannāgataṁ atulaṁ vipulaṁ appameyyaṁ, taṁ tādisaṁ pavadataṁ maggavādinaṁ merumiva nagānaṁ garuḷamiva dijānaṁ sīhamiva migānaṁ udadhimiva aṇṇavānaṁ adhigacchiṁ, taṁ satthāraṁ jinapavaraṁ mahesinti—evamahaṁ appadasse pahāya mahodadhiṁ haṁsoriva ajjhapatto. Tenāha thero piṅgiyo— 28 “Dijo yathā kubbanakaṁ pahāya, Bahupphalaṁ kānanamāvaseyya; Evamahaṁ appadasse pahāya, Mahodadhiṁ haṁsoriva ajjhapatto”ti. 29 Yeme pubbe viyākaṁsu, Huraṁ gotamasāsanā; Iccāsi iti bhavissati, Sabbaṁ taṁ itihītihaṁ; Sabbaṁ taṁ takkavaḍḍhanaṁ. 30 Ye me pubbe viyākaṁsūti. Yeti yo ca bāvarī brāhmaṇo ye caññe tassa ācariyā, te sakaṁ diṭṭhiṁ sakaṁ khantiṁ sakaṁ ruciṁ sakaṁ laddhiṁ sakaṁ ajjhāsayaṁ sakaṁ adhippāyaṁ byākaṁsu ācikkhiṁsu desayiṁsu paññapiṁsu paṭṭhapiṁsu vivariṁsu vibhajiṁsu uttānīakaṁsu pakāsesunti—ye me pubbe viyākaṁsu. 31 Huraṁ gotamasāsanāti huraṁ gotamasāsanā, paraṁ gotamasāsanā, pure gotamasāsanā, paṭhamataraṁ gotamasāsanā buddhasāsanā jinasāsanā tathāgatasāsanā arahantasāsanāti—huraṁ gotamasāsanā. 32 Iccāsi iti bhavissatīti evaṁ kira āsi, evaṁ kira bhavissatīti—iccāsi iti bhavissati. 33 Sabbaṁ taṁ itihītihanti sabbaṁ taṁ itihītihaṁ itikirāya paramparāya piṭakasampadāya takkahetu nayahetu ākāraparivitakkena diṭṭhinijjhānakkhantiyā na sāmaṁ sayamabhiññātaṁ na attapaccakkhaṁ dhammaṁ yaṁ kathayiṁsūti—sabbaṁ taṁ itihītihaṁ. 34 Sabbaṁ taṁ takkavaḍḍhananti sabbaṁ taṁ takkavaḍḍhanaṁ vitakkavaḍḍhanaṁ saṅkappavaḍḍhanaṁ kāmavitakkavaḍḍhanaṁ byāpādavitakkavaḍḍhanaṁ vihiṁsāvitakkavaḍḍhanaṁ ñātivitakkavaḍḍhanaṁ janapadavitakkavaḍḍhanaṁ amarāvitakkavaḍḍhanaṁ parānudayatāpaṭisaṁyuttavitakkavaḍḍhanaṁ 2603 --- cnd22 1:34 lābhasakkārasilokapaṭisaṁyuttavitakkavaḍḍhanaṁ anavaññattipaṭisaṁyuttavitakkavaḍḍhananti—sabbaṁ taṁ takkavaḍḍhanaṁ. Tenāha thero piṅgiyo— 35 “Yeme pubbe viyākaṁsu, Huraṁ gotamasāsanā; Iccāsi iti bhavissati, Sabbaṁ taṁ itihītihaṁ; Sabbaṁ taṁ takkavaḍḍhanan”ti. 36 Eko tamonudāsīno, jutimā so pabhaṅkaro; Gotamo bhūripaññāṇo, gotamo bhūrimedhaso. 37 Eko tamonudāsīnoti. Ekoti bhagavā pabbajjasaṅkhātena eko, adutiyaṭṭhena eko, taṇhāya pahānaṭṭhena eko, ekantavītarāgoti eko, ekantavītadosoti eko, ekantavītamohoti eko, ekantanikkilesoti eko, ekāyanamaggaṁ gatoti eko, eko anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti eko. 38 Kathaṁ bhagavā pabbajjasaṅkhātena eko? Bhagavā daharova samāno susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṁ mātāpitūnaṁ assumukhānaṁ rodantānaṁ vilapantānaṁ ñātisaṅghaṁ sabbaṁ gharāvāsapalibodhaṁ chinditvā puttadārapalibodhaṁ chinditvā ñātipalibodhaṁ chinditvā mittāmaccapalibodhaṁ chinditvā sannidhipalibodhaṁ chinditvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā akiñcanabhāvaṁ upagantvā eko carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpeti. Evaṁ bhagavā pabbajjasaṅkhātena eko. 39 Kathaṁ bhagavā adutiyaṭṭhena eko? Evaṁ pabbajito samāno eko araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. So eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko nisīdati, eko seyyaṁ kappeti, eko gāmaṁ piṇḍāya pavisati, eko abhikkamati, eko paṭikkamati, eko raho nisīdati, eko caṅkamaṁ adhiṭṭhāti, eko carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpeti. Evaṁ bhagavā adutiyaṭṭhena eko. 40 Kathaṁ bhagavā taṇhāya pahānaṭṭhena eko? So evaṁ eko adutiyo appamatto ātāpī pahitatto viharanto najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle mahāpadhānaṁ padahanto māraṁ sasenaṁ kaṇhaṁ namuciṁ pamattabandhuṁ vidhamitvā taṇhājāliniṁ visaṭaṁ visattikaṁ pajahi vinodesi byantīakāsi anabhāvaṁ gamesi. 41 “Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṁsaraṁ; Itthabhāvaññathābhāvaṁ, saṁsāraṁ nātivattati. 42 Etamādīnavaṁ ñatvā, Taṇhaṁ dukkhassa sambhavaṁ; Vītataṇho anādāno, Sato bhikkhu paribbaje”ti. 43 Evaṁ bhagavā taṇhāya pahānaṭṭhena eko. 44 Kathaṁ bhagavā ekantavītarāgoti eko? Rāgassa pahīnattā ekantavītarāgoti eko, dosassa pahīnattā ekantavītadosoti eko, mohassa pahīnattā ekantavītamohoti eko, kilesānaṁ pahīnattā ekantanikkilesoti eko. 45 Kathaṁ bhagavā ekāyanamaggaṁ gatoti eko? Ekāyanamaggo vuccati cattāro satipaṭṭhānā …pe… ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. 46 “Ekāyanaṁ jātikhayantadassī, Maggaṁ pajānāti hitānukampī; Etena maggena tariṁsu pubbe, Tarissanti ye ca taranti oghan”ti. 47 Evaṁ bhagavā ekāyanamaggaṁ gatoti eko. 48 Kathaṁ bhagavā eko anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti eko. Bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇaṁ paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṁsā vipassanā sammādiṭṭhi. Bhagavā tena bodhiñāṇena “sabbe saṅkhārā aniccā”ti bujjhi, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti bujjhi, “sabbe dhammā anattā”ti bujjhi …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti bujjhi. Atha vā yaṁ bujjhitabbaṁ anubujjhitabbaṁ paṭibujjhitabbaṁ sambujjhitabbaṁ adhigantabbaṁ phassitabbaṁ sacchikātabbaṁ sabbaṁ taṁ tena bodhiñāṇena bujjhi anubujjhi paṭibujjhi sambujjhi adhigacchi phassesi sacchākāsi. Evaṁ bhagavā eko anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti eko. 49 Tamonudoti bhagavā rāgatamaṁ dosatamaṁ mohatamaṁ diṭṭhitamaṁ kilesatamaṁ duccaritatamaṁ andhakaraṇaṁ acakkhukaraṇaṁ aññāṇakaraṇaṁ paññānirodhikaṁ vighātapakkhikaṁ anibbānasaṁvattanikaṁ nudi panudi pajahi vinodesi byantīakāsi anabhāvaṁ gamesi. Āsīnoti nisinno bhagavā pāsāṇake cetiyeti—āsīno. 50 Nagassa passe āsīnaṁ, muniṁ dukkhassa pāraguṁ; Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyinoti. 51 Evampi bhagavā āsīno …pe… atha vā bhagavā 2604 --- cnd22 1:51 sabbossukkapaṭippassaddhattā āsīno so vutthavāso ciṇṇacaraṇo …pe… jātimaraṇasaṁsāro natthi tassa punabbhavoti, evampi bhagavā āsīnoti—eko tamonudāsīno. 52 Jutimā so pabhaṅkaroti. Jutimāti jutimā matimā paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Pabhaṅkaroti pabhaṅkaro ālokakaro obhāsakaro dīpaṅkaro padīpakaro ujjotakaro pajjotakaroti—jutimā so pabhaṅkaro. 53 Gotamo bhūripaññāṇoti gotamo bhūripaññāṇo ñāṇapaññāṇo paññādhajo paññāketu paññādhipateyyo vicayabahulo pavicayabahulo okkhāyanabahulo samokkhāyanadhammo vibhūtavihārī taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo. 54 Dhajo rathassa paññāṇaṁ, dhūmo paññāṇamaggino; Rājā raṭṭhassa paññāṇaṁ, bhattā paññāṇamitthiyāti. 55 Evameva gotamo bhūripaññāṇo ñāṇapaññāṇo paññādhajo paññāketu paññādhipateyyo vicayabahulo pavicayabahulo okkhāyanabahulo samokkhāyanadhammo vibhūtavihārī taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyoti—gotamo bhūripaññāṇo. 56 Gotamo bhūrimedhasoti bhūri vuccati pathavī. Bhagavā tāya pathavisamāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgato. Medhā vuccati paññā. Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Bhagavā imāya medhāya upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato, tasmā buddho sumedhasoti—gotamo bhūrimedhaso. Tenāha thero piṅgiyo— 57 “Eko tamonudāsīno, jutimā so pabhaṅkaro; Gotamo bhūripaññāṇo, gotamo bhūrimedhaso”ti. 58 Yo me dhammamadesesi, Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Taṇhakkhayamanītikaṁ, Yassa natthi upamā kvaci. 59 Yo me dhammamadesesīti. Yoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṁ patto balesu ca vasībhāvaṁ. Dhammamadesesīti. Dhammanti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ, cattāro satipaṭṭhāne …pe… ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṁ ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesīti—yo me dhammamadesesi. 60 Sandiṭṭhikamakālikanti sandiṭṭhikaṁ akālikaṁ ehipassikaṁ opaneyyikaṁ paccattaṁ veditabbaṁ viññūhīti—evaṁ sandiṭṭhikaṁ. Atha vā, yo diṭṭheva dhamme ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, tassa maggassa anantarā samanantarā adhigacchateva phalaṁ vindati paṭilabhatīti, evampi sandiṭṭhikaṁ. Akālikanti yathā manussā kālikaṁ dhanaṁ datvā anantarā na labhanti kālaṁ āgamenti, nevāyaṁ dhammo. Yo diṭṭheva dhamme ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, tassa maggassa anantarā samanantarā adhigacchateva phalaṁ vindati paṭilabhati, na parattha na paraloke, evaṁ akālikanti—sandiṭṭhikamakālikaṁ. 61 Taṇhakkhayamanītikanti. Taṇhāti rūpataṇhā …pe… dhammataṇhā. Taṇhakkhayanti taṇhakkhayaṁ rāgakkhayaṁ dosakkhayaṁ mohakkhayaṁ gatikkhayaṁ upapattikkhayaṁ paṭisandhikkhayaṁ bhavakkhayaṁ saṁsārakkhayaṁ vaṭṭakkhayaṁ. Anītikanti īti vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Ītippahānaṁ ītivūpasamaṁ ītipaṭinissaggaṁ ītipaṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānanti—taṇhakkhayamanītikaṁ. 62 Yassa natthi upamā kvacīti. Yassāti nibbānassa. Natthi upamāti upamā natthi, upanidhā natthi, sadisaṁ natthi, paṭibhāgo natthi na atthi na saṁvijjati nupalabbhati. Kvacīti kvaci kimhici katthaci ajjhattaṁ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti—yassa natthi upamā kvaci. Tenāha thero piṅgiyo— 63 “Yo me dhammamadesesi, Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Taṇhakkhayamanītikaṁ, Yassa natthi upamā kvacī”ti. 64 Kiṁ nu tamhā vippavasasi, muhuttamapi piṅgiya; Gotamā bhūripaññāṇā, gotamā bhūrimedhasā. 65 Kiṁ nu tamhā vippavasasīti kiṁ nu buddhamhā vippavasasi apesi apagacchasi vinā hosīti—kiṁ nu tamhā vippavasasi. 66 Muhuttamapi 2605 --- cnd22 1:66 piṅgiyāti muhuttampi khaṇampi layampi vayampi addhampīti—muhuttamapi. Piṅgiyāti bāvarī taṁ nattāraṁ nāmena ālapati. 67 Gotamā bhūripaññāṇāti gotamā bhūripaññāṇā ñāṇapaññāṇā paññādhajā paññāketumhā paññādhipateyyamhā vicayabahulā pavicayabahulā okkhāyanabahulā samokkhāyanadhammā vibhūtavihārimhā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyamhāti—gotamā bhūripaññāṇā. 68 Gotamā bhūrimedhasāti bhūri vuccati pathavī. Bhagavā tāya pathavisamāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgato. Medhā vuccati paññā. Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Bhagavā imāya medhāya paññāya upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato, tasmā buddho sumedhasoti—gotamā bhūrimedhasā. Tenāha so brāhmaṇo— 69 “Kiṁ nu tamhā vippavasasi, muhuttamapi piṅgiya; Gotamā bhūripaññāṇā, gotamā bhūrimedhasā”ti. 70 Yo te dhammamadesesi, Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Taṇhakkhayamanītikaṁ, Yassa natthi upamā kvaci. 71 Yo te dhammamadesesīti yo so bhagavā …pe… tattha ca sabbaññutaṁ patto balesu ca vasībhāvaṁ. Dhammamadesesīti dhammanti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ …pe… nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṁ ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesīti—yo te dhammamadesesi. 72 Sandiṭṭhikamakālikanti sandiṭṭhikaṁ akālikaṁ ehipassikaṁ opaneyyikaṁ paccattaṁ veditabbaṁ viññūhīti—evaṁ sandiṭṭhikaṁ. Atha vā, yo diṭṭheva dhamme ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, tassa maggassa anantarā samanantarā adhigacchateva phalaṁ vindati paṭilabhatīti—evampi sandiṭṭhikaṁ. Akālikanti yathā manussā kālikaṁ dhanaṁ datvā anantarā na labhanti, kālaṁ āgamenti, nevāyaṁ dhammo. Yo diṭṭheva dhamme ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti; tassa maggassa anantarā samanantarā adhigacchateva phalaṁ vindati paṭilabhati, na parattha na paraloke, evaṁ akālikanti—sandiṭṭhikamakālikaṁ. 73 Taṇhakkhayamanītikanti. Taṇhāti rūpataṇhā …pe… dhammataṇhā. Taṇhakkhayanti taṇhakkhayaṁ rāgakkhayaṁ dosakkhayaṁ mohakkhayaṁ gatikkhayaṁ upapattikkhayaṁ paṭisandhikkhayaṁ bhavakkhayaṁ saṁsārakkhayaṁ vaṭṭakkhayaṁ. Anītikanti īti vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Ītippahānaṁ ītivūpasamaṁ ītipaṭinissaggaṁ ītipaṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānanti—taṇhakkhayamanītikaṁ. 74 Yassa natthi upamā kvacīti. Yassāti nibbānassa. Natthi upamāti upamā natthi, upanidhā natthi, sadisaṁ natthi, paṭibhāgo natthi na atthi na saṁvijjati nupalabbhati. Kvacīti kvaci kimhici katthaci ajjhattaṁ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti—yassa natthi upamā kvaci. Tenāha so brāhmaṇo— 75 “Yo te dhammamadesesi, Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Taṇhakkhayamanītikaṁ, Yassa natthi upamā kvacī”ti. 76 Nāhaṁ tamhā vippavasāmi, Muhuttamapi brāhmaṇa; Gotamā bhūripaññāṇā, Gotamā bhūrimedhasā. 77 Nāhaṁ tamhā vippavasāmīti nāhaṁ buddhamhā vippavasāmi apemi apagacchāmi vinā homīti—nāhaṁ tamhā vippavasāmi. 78 Muhuttamapi brāhmaṇāti muhuttampi khaṇampi layampi vayampi addhampīti muhuttamapi. Brāhmaṇāti gāravena mātulaṁ ālapati. 79 Gotamā bhūripaññāṇāti gotamā bhūripaññāṇā ñāṇapaññāṇā paññādhajā paññāketumhā paññādhipateyyamhā vicayabahulā pavicayabahulā okkhāyanabahulā samokkhāyanadhammā vibhūtavihārimhā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyamhāti—gotamā bhūripaññāṇā. 80 Gotamā bhūrimedhasāti bhūri vuccati pathavī. Bhagavā tāya pathavisamāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgato. Medhā vuccati paññā. Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Bhagavā imāya medhāya paññāya upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato. Tasmā buddho sumedhasoti—gotamā 2606 --- cnd22 1:80 bhūrimedhasā. Tenāha thero piṅgiyo— 81 “Nāhaṁ tamhā vippavasāmi, muhuttamapi brāhmaṇa; Gotamā bhūripaññāṇā, gotamā bhūrimedhasā”ti. 82 Yo me dhammamadesesi, Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Taṇhakkhayamanītikaṁ, Yassa natthi upamā kvaci. 83 Yo me dhammamadesesīti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṁ patto balesu ca vasībhāvaṁ. Dhammamadesesīti. Dhammanti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ, cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅge ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṁ ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesīti—yo me dhammamadesesi. 84 Sandiṭṭhikamakālikanti sandiṭṭhikaṁ akālikaṁ ehipassikaṁ opaneyyikaṁ paccattaṁ veditabbaṁ viññūhīti, evaṁ sandiṭṭhikaṁ. Atha vā yo diṭṭheva dhamme ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, tassa maggassa anantarā samanantarā adhigacchateva phalaṁ vindati paṭilabhatīti, evampi sandiṭṭhikaṁ. Akālikanti yathā manussā kālikaṁ dhanaṁ datvā anantarā na labhanti, kālaṁ āgamenti, nevāyaṁ dhammo. Yo diṭṭheva dhamme ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, tassa maggassa anantarā samanantarā adhigacchateva phalaṁ vindati paṭilabhati, na parattha na paraloke, evaṁ akālikanti—sandiṭṭhikamakālikaṁ. 85 Taṇhakkhayamanītikanti. Taṇhāti rūpataṇhā …pe… dhammataṇhā. Taṇhakkhayanti taṇhakkhayaṁ rāgakkhayaṁ dosakkhayaṁ mohakkhayaṁ gatikkhayaṁ upapattikkhayaṁ paṭisandhikkhayaṁ bhavakkhayaṁ saṁsārakkhayaṁ vaṭṭakkhayaṁ. Anītikanti īti vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Ītippahānaṁ ītivūpasamaṁ ītipaṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānanti—taṇhakkhayamanītikaṁ. 86 Yassa natthi upamā kvacīti. Yassāti nibbānassa. Natthi upamāti upamā natthi, upanidhā natthi, sadisaṁ natthi, paṭibhāgo natthi na atthi na saṁvijjati nupalabbhati. Kvacīti kvaci kimhici katthaci ajjhattaṁ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti—yassa natthi upamā kvaci. Tenāha thero piṅgiyo— 87 “Yo me dhammamadesesi, Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Taṇhakkhayamanītikaṁ, Yassa natthi upamā kvacī”ti. 88 Passāmi naṁ manasā cakkhunāva, Rattindivaṁ brāhmaṇa appamatto; Namassamāno vivasemi rattiṁ, Teneva maññāmi avippavāsaṁ. 89 Passāmi naṁ manasā cakkhunāvāti yathā cakkhumā puriso āloke rūpagatāni passeyya dakkheyya olokeyya nijjhāyeyya upaparikkheyya, evamevāhaṁ buddhaṁ bhagavantaṁ manasā passāmi dakkhāmi olokemi nijjhāyāmi upaparikkhāmīti—passāmi naṁ manasā cakkhunāva. 90 Rattindivaṁ brāhmaṇa appamattoti rattiñca divā ca buddhānussatiṁ manasā bhāvento appamattoti—rattindivaṁ brāhmaṇa appamatto. 91 Namassamāno vivasemi rattinti. Namassamānoti kāyena vā namassamāno, vācāya vā namassamāno, cittena vā namassamāno, anvatthapaṭipattiyā vā namassamāno, dhammānudhammapaṭipattiyā vā namassamāno sakkāramāno garukāramāno mānayamāno pūjayamāno rattindivaṁ vivasemi atināmemi atikkamemīti—namassamāno vivasemi rattiṁ. 92 Teneva maññāmi avippavāsanti tāya buddhānussatiyā bhāvento avippavāsoti taṁ maññāmi, avippavuṭṭhoti taṁ maññāmi jānāmi. Evaṁ jānāmi evaṁ ājānāmi evaṁ vijānāmi evaṁ paṭivijānāmi evaṁ paṭivijjhāmīti—teneva maññāmi avippavāsaṁ. Tenāha thero piṅgiyo— 93 “Passāmi naṁ manasā cakkhunāva, Rattindivaṁ brāhmaṇa appamatto; Namassamāno vivasemi rattiṁ, Teneva maññāmi avippavāsan”ti. 94 Saddhā ca pīti ca mano sati ca, Nāpentime gotamasāsanamhā; Yaṁ yaṁ disaṁ vajati bhūripañño, Sa tena teneva natohamasmi. 95 Saddhā ca pīti ca mano sati cāti. Saddhāti yā ca bhagavantaṁ ārabbha saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā 2607 --- cnd22 1:95 saddhindriyaṁ saddhābalaṁ. Pītīti yā bhagavantaṁ ārabbha pīti pāmojjaṁ modanā āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti tuṭṭhi odagyaṁ attamanatā cittassa. Manoti yañca bhagavantaṁ ārabbha cittaṁ mano mānasaṁ hadayaṁ paṇḍaraṁ mano manāyatanaṁ manindriyaṁ viññāṇaṁ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu. Satīti yā bhagavantaṁ ārabbha sati anussati sammāsatīti—saddhā ca pīti ca mano sati ca. 96 Nāpentime gotamasāsanamhāti ime cattāro dhammā gotamasāsanā buddhasāsanā jinasāsanā tathāgatasāsanā arahantasāsanā nāpenti na gacchanti na vijahanti na vināsentīti—nāpentime gotamasāsanamhā. 97 Yaṁ yaṁ disaṁ vajati bhūripaññoti. Yaṁ yaṁ disanti puratthimaṁ vā disaṁ pacchimaṁ vā disaṁ dakkhiṇaṁ vā disaṁ uttaraṁ vā disaṁ vajati gacchati kamati abhikkamati. Bhūripaññoti bhūripañño mahāpañño tikkhapañño puthupañño hāsapañño javanapañño nibbedhikapañño. Bhūri vuccati pathavī. Bhagavā tāya pathavisamāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgatoti—yaṁ yaṁ disaṁ vajati bhūripañño. 98 Sa tena teneva natohamasmīti so yena buddho tena teneva nato tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyoti—sa tena teneva natohamasmi. Tenāha thero piṅgiyo— 99 “Saddhā ca pīti ca mano sati ca, Nāpentime gotamasāsanamhā; Yaṁ yaṁ disaṁ vajati bhūripañño, Sa tena teneva natohamasmī”ti. 100 Jiṇṇassa me dubbalathāmakassa, Teneva kāyo na paleti tattha; Saṅkappayantāya vajāmi niccaṁ, Mano hi me brāhmaṇa tena yutto. 101 Jiṇṇassa me dubbalathāmakassāti jiṇṇassa vuḍḍhassa mahallakassa addhagatassa vayoanuppattassa. Dubbalathāmakassāti dubbalathāmakassa appathāmakassa parittathāmakassāti—jiṇṇassa me dubbalathāmakassa. 102 Teneva kāyo na paleti tatthāti kāyo yena buddho tena na paleti na vajati na gacchati nātikkamatīti—teneva kāyo na paleti tattha. 103 Saṅkappayantāya vajāmi niccanti saṅkappagamanena vitakkagamanena ñāṇagamanena paññāgamanena buddhigamanena vajāmi gacchāmi atikkamāmīti—saṅkappayantāya vajāmi niccaṁ. 104 Mano hi me brāhmaṇa tena yuttoti. Manoti yaṁ cittaṁ mano mānasaṁ …pe… tajjā manoviññāṇadhātu. Mano hi me brāhmaṇa tena yuttoti mano yena buddho tena yutto payutto saṁyuttoti—mano hi me brāhmaṇa tena yutto. Tenāha thero piṅgiyo— 105 “Jiṇṇassa me dubbalathāmakassa, Teneva kāyo na paleti tattha; Saṅkappayantāya vajāmi niccaṁ, Mano hi me brāhmaṇa tena yutto”ti. 106 Paṅke sayāno pariphandamāno, Dīpā dīpaṁ upallaviṁ; Athaddasāsiṁ sambuddhaṁ, Oghatiṇṇamanāsavaṁ. 107 Paṅke sayāno pariphandamānoti. Paṅke sayānoti kāmapaṅke kāmakaddame kāmakilese kāmabaḷise kāmapariḷāhe kāmapalibodhe semāno sayamāno vasamāno āvasamāno parivasamāno ti—paṅke sayāno. Pariphandamānoti taṇhāphandanāya phandamāno, diṭṭhiphandanāya phandamāno, kilesaphandanāya phandamāno, payogaphandanāya phandamāno, vipākaphandanāya phandamāno, manoduccaritaphandanāya phandamāno, ratto rāgena phandamāno, duṭṭho dosena phandamāno, mūḷho mohena phandamāno, vinibandho mānena phandamāno, parāmaṭṭho diṭṭhiyā phandamāno, vikkhepagato uddhaccena phandamāno, aniṭṭhaṅgato vicikicchāya phandamāno, thāmagato anusayehi phandamāno, lābhena phandamāno, alābhena phandamāno, yasena phandamāno, ayasena phandamāno, pasaṁsāya phandamāno, nindāya phandamāno, sukhena phandamāno, dukkhena phandamāno, jātiyā phandamāno, jarāya phandamāno, byādhinā phandamāno, maraṇena phandamāno, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi phandamāno, nerayikena dukkhena phandamāno, tiracchānayonikena dukkhena phandamāno, pettivisayikena dukkhena phandamāno, mānusikena dukkhena …pe… gabbhokkantimūlakena dukkhena … gabbhaṭṭhitimūlakena dukkhena … gabbhavuṭṭhānamūlakena dukkhena … jātassūpanibandhakena dukkhena … jātassa parādheyyakena dukkhena … attūpakkamena dukkhena … parūpakkamena dukkhena … saṅkhāradukkhena … 2608 --- cnd22 1:107 vipariṇāmadukkhena … cakkhurogena dukkhena … sotarogena dukkhena … ghānarogena dukkhena … jivhārogena dukkhena … kāyarogena dukkhena … sīsarogena dukkhena … kaṇṇarogena dukkhena … mukharogena dukkhena … dantarogena dukkhena … oṭṭharogena dukkhena … kāsena … sāsena … pināsena … ḍāhena … jarena … kucchirogena … mucchāya … pakkhandikāya … sūlāya … visūcikāya … kuṭṭhena … gaṇḍena … kilāsena … sosena … apamārena … dadduyā … kaṇḍuyā … kacchuyā … rakhasāya … vitacchikāya … lohitapittena … madhumehena … aṁsāya … piḷakāya … bhagandalāya … pittasamuṭṭhānena ābādhena … semhasamuṭṭhānena ābādhena … vātasamuṭṭhānena ābādhena … sannipātikena ābādhena … utupariṇāmajena ābādhena … visamaparihārajena ābādhena … opakkamikena ābādhena … kammavipākajena ābādhena … sītena … uṇhena … jighacchāya … pipāsāya … uccārena … passāvena … ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassena dukkhena … mātumaraṇena dukkhena … pitumaraṇena dukkhena … puttamaraṇena dukkhena … dhītumaraṇena dukkhena … ñātibyasanena dukkhena … bhogabyasanena dukkhena … rogabyasanena dukkhena … sīlabyasanena dukkhena … diṭṭhibyasanena dukkhena phandamāno pariphandamāno pavedhamāno sampavedhamānoti—paṅke sayāno pariphandamāno. 108 Dīpā dīpaṁ upallavinti satthārato satthāraṁ dhammakkhānato dhammakkhānaṁ gaṇato gaṇaṁ diṭṭhiyā diṭṭhiṁ paṭipadāya paṭipadaṁ maggato maggaṁ pallaviṁ upallaviṁ sampallavinti—dīpā dīpaṁ upallaviṁ. 109 Athaddasāsiṁ sambuddhanti. Athāti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṁ—athāti. Addasāsinti addasaṁ addakkhiṁ apassiṁ paṭivijjhiṁ. Buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ buddhoti—athaddasāsiṁ sambuddhaṁ. 110 Oghatiṇṇamanāsavanti. Oghatiṇṇanti bhagavā kāmoghaṁ tiṇṇo, bhavoghaṁ tiṇṇo, diṭṭhoghaṁ tiṇṇo, avijjoghaṁ tiṇṇo, sabbasaṁsārapathaṁ tiṇṇo uttiṇṇo nitthiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivatto, so vutthavāso ciṇṇacaraṇo …pe… jātimaraṇasaṁsāro, natthi tassa punabbhavoti—oghatiṇṇaṁ. Anāsavanti cattāro āsavā—kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo. Te āsavā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā buddho anāsavoti—oghatiṇṇamanāsavaṁ. Tenāha thero piṅgiyo— 111 “Paṅke sayāno pariphandamāno, Dīpā dīpaṁ upallaviṁ; Athaddasāsiṁ sambuddhaṁ, Oghatiṇṇamanāsavan”ti. 112 Yathā ahū vakkali muttasaddho, Bhadrāvudho āḷavigotamo ca; Evameva tvampi pamuñcassu saddhaṁ, Gamissasi tvaṁ piṅgiya maccudheyyassa pāraṁ. 113 Yathā ahū vakkali muttasaddho, bhadrāvudho āḷavigotamo cāti yathā vakkalitthero saddho saddhāgaruko saddhāpubbaṅgamo saddhādhimutto saddhādhipateyyo arahattappatto, yathā bhadrāvudho thero saddho saddhāgaruko saddhāpubbaṅgamo saddhādhimutto saddhādhipateyyo arahattappatto, yathā āḷavigotamo thero saddho saddhāgaruko saddhāpubbaṅgamo saddhādhimutto saddhādhipateyyo arahattappattoti—yathā ahū vakkali muttasaddho bhadrāvudho āḷavigotamo ca. 114 Evameva tvampi pamuñcassu saddhanti evameva tvaṁ saddhaṁ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti saddhaṁ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi. “Sabbe saṅkhārā dukkhā”ti …pe… “sabbe dhammā anattā”ti saddhaṁ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti saddhaṁ muñcassu pamuñcassu, sampamuñcassu adhimuñcassu okappehīti—evameva tvampi pamuñcassu saddhaṁ. 115 Gamissasi tvaṁ piṅgiya maccudheyyassa pāranti maccudheyyaṁ vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Maccudheyyassa pāraṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ, yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Gamissasi tvaṁ piṅgiya maccudheyyassa pāranti tvaṁ pāraṁ gamissasi, pāraṁ adhigamissasi, pāraṁ phassissasi, pāraṁ 2609 --- cnd22 1:115 sacchikarissasīti—gamissasi tvaṁ piṅgiya maccudheyyassa pāraṁ. Tenāha bhagavā— 116 “Yathā ahū vakkali muttasaddho, Bhadrāvudho āḷavigotamo ca; Evameva tvampi pamuñcassu saddhaṁ, Gamissasi tvaṁ piṅgiya maccudheyyassa pāran”ti. 117 Esa bhiyyo pasīdāmi, Sutvāna munino vaco; Vivaṭṭacchado sambuddho, Akhilo paṭibhānavā. 118 Esa bhiyyo pasīdāmīti esa bhiyyo pasīdāmi, bhiyyo bhiyyo saddahāmi, bhiyyo bhiyyo okappemi, bhiyyo bhiyyo adhimuccāmi; “sabbe saṅkhārā aniccā”ti bhiyyo bhiyyo pasīdāmi, bhiyyo bhiyyo saddahāmi, bhiyyo bhiyyo okappemi, bhiyyo bhiyyo adhimuccāmi; “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti bhiyyo bhiyyo pasīdāmi …pe… “sabbe dhammā anattā”ti bhiyyo bhiyyo pasīdāmi …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti bhiyyo bhiyyo pasīdāmi, bhiyyo bhiyyo saddahāmi, bhiyyo bhiyyo okappemi, bhiyyo bhiyyo adhimuccāmīti—esa bhiyyo pasīdāmi. 119 Sutvāna munino vacoti. Munīti monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. Sutvāna munino vacoti tuyhaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusāsanaṁ anusiṭṭhaṁ sutvāna uggahetvāna upadhārayitvāna upalakkhayitvānāti—sutvāna munino vaco. 120 Vivaṭṭacchado sambuddhoti. Chadananti pañca chadanāni—taṇhāchadanaṁ, diṭṭhichadanaṁ, kilesachadanaṁ, duccaritachadanaṁ, avijjāchadanaṁ. Tāni chadanāni buddhassa bhagavato vivaṭāni viddhaṁsitāni samugghāṭitāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭippassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. Tasmā buddho vivaṭṭacchado. Buddhoti yo so bhagavā …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ buddhoti—vivaṭṭacchado sambuddho. 121 Akhilo paṭibhānavāti. Akhiloti rāgo khilo, doso khilo, moho khilo, kodho khilo, upanāho …pe… sabbākusalābhisaṅkhārā khilā. Te khilā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā buddho akhilo. 122 Paṭibhānavāti tayo paṭibhānavanto—pariyattipaṭibhānavā, paripucchāpaṭibhānavā, adhigamapaṭibhānavā. Katamo pariyattipaṭibhānavā? Idhekaccassa buddhavacanaṁ pariyāputaṁ hoti suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthā udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ. Tassa pariyattiṁ nissāya paṭibhāti—ayaṁ pariyattipaṭibhānavā. 123 Katamo paripucchāpaṭibhānavā? Idhekacco paripucchitā hoti atthe ca ñāye ca lakkhaṇe ca kāraṇe ca ṭhānāṭhāne ca. Tassa paripucchaṁ nissāya paṭibhāti—ayaṁ paripucchāpaṭibhānavā. 124 Katamo adhigamapaṭibhānavā? Idhekaccassa adhigatā honti cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, cattāro ariyamaggā, cattāri sāmaññaphalāni, catasso paṭisambhidāyo, cha abhiññāyo. Tassa attho ñāto, dhammo ñāto, nirutti ñātā. Atthe ñāte attho paṭibhāti, dhamme ñāte dhammo paṭibhāti, niruttiyā ñātāya nirutti paṭibhāti. Imesu tīsu ñāṇesu ñāṇaṁ paṭibhānapaṭisambhidā. Bhagavā imāya paṭibhānapaṭisambhidāya upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato. Tasmā buddho paṭibhānavā. Yassa pariyatti natthi, paripucchā natthi, adhigamo natthi, kiṁ tassa paṭibhāyissatīti—akhilo paṭibhānavā. Tenāha thero piṅgiyo— 125 “Esa bhiyyo pasīdāmi, sutvāna munino vaco; Vivaṭṭacchado sambuddho, akhilo paṭibhānavā”ti. 126 Adhideve abhiññāya, Sabbaṁ vedi paroparaṁ; Pañhānantakaro satthā, Kaṅkhīnaṁ paṭijānataṁ. 127 Adhideve abhiññāyāti. Devāti tayo devā—sammutidevā, upapattidevā, visuddhidevā. Katame sammutidevā? Sammutidevā vuccanti rājāno ca rājakumāro ca deviyo ca. Ime vuccanti sammutidevā. Katame upapattidevā? Upapattidevā vuccanti cātumahārājikā devā tāvatiṁsā devā …pe… brahmakāyikā devā, ye ca devā taduttari. Ime vuccanti upapattidevā. Katame visuddhidevā? Visuddhidevā vuccanti tathāgatā tathāgatasāvakā arahanto khīṇāsavā, ye ca paccekasambuddhā. Ime vuccanti visuddhidevā. Bhagavā sammutideve adhidevāti abhiññāya upapattideve adhidevāti 2610 --- cnd22 1:127 abhiññāya, visuddhideve adhidevāti abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—adhideve abhiññāya. 128 Sabbaṁ vedi paroparanti bhagavā attano ca paresañca adhidevakare dhamme vedi aññāsi aphassi paṭivijjhi. Katame attano adhidevakarā dhammā? Sammāpaṭipadā anulomapaṭipadā apaccanīkapaṭipadā anvatthapaṭipadā dhammānudhammapaṭipadā sīlesu paripūrakāritā indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satisampajaññaṁ cattāro satipaṭṭhānā …pe… ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Ime vuccanti attano adhidevakarā dhammā. 129 Katame paresaṁ adhidevakarā dhammā? Sammāpaṭipadā …pe… ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Ime vuccanti paresaṁ adhidevakarā dhammā. Evaṁ bhagavā attano ca paresañca adhidevakare dhamme vedi aññāsi aphassi paṭivijjhīti—sabbaṁ vedi paroparaṁ. 130 Pañhānantakaro satthāti bhagavā pārāyanikapañhānaṁ antakaro pariyantakaro paricchedakaro parivaṭumakaro; sabhiyapañhānaṁ antakaro pariyantakaro paricchedakaro parivaṭumakaro; sakkapañhānaṁ …pe… suyāmapañhānaṁ … bhikkhupañhānaṁ … bhikkhunīpañhānaṁ … upāsakapañhānaṁ … upāsikāpañhānaṁ … rājapañhānaṁ … khattiyapañhānaṁ … brāhmaṇapañhānaṁ … vessapañhānaṁ … suddapañhānaṁ … devapañhānaṁ … brahmapañhānaṁ antakaro pariyantakaro paricchedakaro parivaṭumakaroti—pañhānantakaro. Satthāti bhagavā satthavāho. Yathā satthavāho satthe kantāraṁ tāreti, corakantāraṁ tāreti, vāḷakantāraṁ tāreti, dubbhikkhakantāraṁ tāreti, nirudakakantāraṁ tāreti uttāreti nittāreti patāreti, khemantabhūmiṁ sampāpeti; evameva bhagavā satthavāho satte kantāraṁ tāreti, jātikantāraṁ tāreti, jarākantāraṁ …pe… byādhikantāraṁ … maraṇakantāraṁ … sokaparidevadukkhadomanassupāyāsakantāraṁ tāreti, rāgakantāraṁ tāreti, dosakantāraṁ … mohakantāraṁ … mānakantāraṁ … diṭṭhikantāraṁ … kilesakantāraṁ … duccaritakantāraṁ tāreti, rāgagahanaṁ tāreti, dosagahanaṁ … mohagahanaṁ … diṭṭhigahanaṁ … kilesagahanaṁ … duccaritagahanaṁ tāreti uttāreti nittāreti patāreti; khemantaṁ amataṁ nibbānaṁ sampāpetīti—evampi bhagavā satthavāho. 131 Atha vā bhagavā netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā pekkhatā pasādetāti, evaṁ bhagavā satthavāho. Atha vā bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatāti, evampi bhagavā satthavāhoti—pañhānantakaro satthā. 132 Kaṅkhīnaṁ paṭijānatanti sakaṅkhā āgantvā nikkaṅkhā sampajjanti, sallekhā āgantvā nillekhā sampajjanti, sadveḷhakā āgantvā nidveḷhakā sampajjanti, savicikicchā āgantvā nibbicikicchā sampajjanti, sarāgā āgantvā vītarāgā sampajjanti, sadosā āgantvā vītadosā sampajjanti, samohā āgantvā vītamohā sampajjanti, sakilesā āgantvā nikkilesā sampajjantīti—kaṅkhīnaṁ paṭijānataṁ. Tenāha thero piṅgiyo— 133 “Adhideve abhiññāya, sabbaṁ vedi paroparaṁ; Pañhānantakaro satthā, kaṅkhīnaṁ paṭijānatan”ti. 134 Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, Yassa natthi upamā kvaci; Addhā gamissāmi na mettha kaṅkhā, Evaṁ maṁ dhārehi adhimuttacittaṁ. 135 Asaṁhīraṁ asaṅkuppanti asaṁhīraṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Asaṁhīranti rāgena dosena mohena kodhena upanāhena makkhena paḷāsena issāya macchariyena māyāya sāṭheyyena thambhena sārambhena mānena atimānena madena pamādena sabbakilesehi sabbaduccaritehi sabbapariḷāhehi sabbāsavehi sabbadarathehi sabbasantāpehi sabbākusalābhisaṅkhārehi asaṁhāriyaṁ nibbānaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammanti—asaṁhīraṁ. 136 Asaṅkuppanti asaṅkuppaṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho …pe… nirodho nibbānaṁ. Nibbānassa na uppādo paññāyati, vayo natthi, na tassa aññathattaṁ paññāyati. Nibbānaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammanti—asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ. 137 Yassa natthi upamā kvacīti. Yassāti nibbānassa. Natthi 2611 --- cnd22 1:137 upamāti upamā natthi, upanidhā natthi, sadisaṁ natthi, paṭibhāgo natthi, na atthi na saṁvijjati nupalabbhati. Kvacīti kvaci kimhici katthaci ajjhattaṁ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti—yassa natthi upamā kvaci. 138 Addhā gamissāmi na mettha kaṅkhāti. Addhāti ekaṁsavacanaṁ nissaṁsayavacanaṁ nikkaṅkhavacanaṁ advejjhavacanaṁ adveḷhakavacanaṁ niyogavacanaṁ apaṇṇakavacanaṁ aviraddhavacanaṁ avatthāpanavacanametaṁ—addhāti. Gamissāmīti gamissāmi adhigamissāmi phassissāmi sacchikarissāmīti—addhā gamissāmi. Na mettha kaṅkhāti. Etthāti nibbāne kaṅkhā natthi, vicikicchā natthi, dveḷhakaṁ natthi, saṁsayo natthi, na atthi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīno samucchinno vūpasanto paṭippassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍhoti—addhā gamissāmi na mettha kaṅkhā. 139 Evaṁ maṁ dhārehi adhimuttacittanti. Evaṁ maṁ dhārehīti evaṁ maṁ upalakkhehi. Adhimuttacittanti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ nibbānādhimuttanti—evaṁ maṁ dhārehi adhimuttacittanti. Tenāha thero piṅgiyo— 140 “Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, Yassa natthi upamā kvaci; Addhā gamissāmi na mettha kaṅkhā, Evaṁ maṁ dhārehi adhimuttacittan”ti. Pārāyanānugītigāthāniddeso aṭṭhārasamo. Pārāyanavaggo samatto. cnd1 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavaggagāthā 1. Vatthugāthā Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. |1| Kosalānaṁ purā rammā, agamā dakkhiṇāpathaṁ; Ākiñcaññaṁ patthayāno, brāhmaṇo mantapāragū. 2 So assakassa visaye, maḷakassa samāsane; Vasi godhāvarīkūle, uñchena ca phalena ca. 3 Tasseva upanissāya, gāmo ca vipulo ahu; Tato jātena āyena, mahāyaññamakappayi. 4 Mahāyaññaṁ yajitvāna, puna pāvisi assamaṁ; Tasmiṁ paṭipaviṭṭhamhi, añño āgañchi brāhmaṇo. 5 Ugghaṭṭapādo tasito, paṅkadanto rajassiro; So ca naṁ upasaṅkamma, satāni pañca yācati. 6 Tamenaṁ bāvarī disvā, āsanena nimantayi; Sukhañca kusalaṁ pucchi, idaṁ vacanamabravi. 7 “Yaṁ kho mama deyyadhammaṁ, Sabbaṁ visajjitaṁ mayā; Anujānāhi me brahme, Natthi pañcasatāni me”. 8 “Sace me yācamānassa, bhavaṁ nānupadassati; Sattame divase tuyhaṁ, muddhā phalatu sattadhā”. 9 Abhisaṅkharitvā kuhako, bheravaṁ so akittayi; Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, bāvarī dukkhito ahu. 10 Ussussati anāhāro, sokasallasamappito; Athopi evaṁ cittassa, jhāne na ramatī mano. 11 Utrastaṁ dukkhitaṁ disvā, devatā atthakāminī; Bāvariṁ upasaṅkamma, idaṁ vacanamabravi. 12 “Na so muddhaṁ pajānāti, kuhako so dhanatthiko; Muddhani muddhapāte vā, ñāṇaṁ tassa na vijjati”. 13 “Bhotī carahi jānāti, Taṁ me akkhāhi pucchitā; Muddhaṁ muddhādhipātañca, Taṁ suṇoma vaco tava”. 14 “Ahampetaṁ na jānāmi, ñāṇaṁ mettha na vijjati; Muddhani muddhādhipāte ca, jinānaṁ hettha dassanaṁ”. 15 “Atha ko carahi jānāti, asmiṁ pathavimaṇḍale; Muddhaṁ muddhādhipātañca, taṁ me akkhāhi devate”. 16 “Purā kapilavatthumhā, nikkhanto lokanāyako; Apacco okkākarājassa, sakyaputto pabhaṅkaro. 17 So hi brāhmaṇa sambuddho, sabbadhammāna pāragū; Sabbābhiññābalappatto, sabbadhammesu cakkhumā; Sabbakammakkhayaṁ patto, vimutto upadhikkhaye. 18 Buddho so bhagavā loke, dhammaṁ deseti cakkhumā; Taṁ tvaṁ gantvāna pucchassu, so te taṁ byākarissati”. 19 Sambuddhoti vaco sutvā, udaggo bāvarī ahu; Sokassa tanuko āsi, pītiñca vipulaṁ labhi. 20 So bāvarī attamano udaggo, Taṁ devataṁ pucchati vedajāto; “Katamamhi gāme nigamamhi vā pana, Katamamhi vā janapade lokanātho; Yattha gantvāna passemu, Sambuddhaṁ dvipaduttamaṁ”. 21 “Sāvatthiyaṁ kosalamandire jino, Pahūtapañño varabhūrimedhaso; So sakyaputto vidhuro anāsavo, Muddhādhipātassa vidū narāsabho”. 22 Tato āmantayī sisse, brāhmaṇe mantapāragū; “Etha māṇavā akkhissaṁ, suṇātha vacanaṁ mama. 23 Yasseso dullabho loke, pātubhāvo abhiṇhaso; Svājja lokamhi uppanno, sambuddho iti 2612 --- cnd1 1:23 vissuto; Khippaṁ gantvāna sāvatthiṁ, passavho dvipaduttamaṁ”. 24 “Kathaṁ carahi jānemu, disvā buddhoti brāhmaṇa; Ajānataṁ no pabrūhi, yathā jānemu taṁ mayaṁ”. 25 “Āgatāni hi mantesu, mahāpurisalakkhaṇā; Dvattiṁsāni ca byākkhātā, samattā anupubbaso. 26 Yassete honti gattesu, mahāpurisalakkhaṇā; Dveyeva tassa gatiyo, tatiyā hi na vijjati. 27 Sace agāraṁ āvasati, vijeyya pathaviṁ imaṁ; Adaṇḍena asatthena, dhammena anusāsati. 28 Sace ca so pabbajati, Agārā anagāriyaṁ; Vivaṭṭacchado sambuddho, Arahā bhavati anuttaro. 29 Jātiṁ gottañca lakkhaṇaṁ, mante sisse punāpare; Muddhaṁ muddhādhipātañca, manasāyeva pucchatha. 30 Anāvaraṇadassāvī, yadi buddho bhavissati; Manasā pucchite pañhe, vācāya visajjessati”. 31 Bāvarissa vaco sutvā, sissā soḷasa brāhmaṇā; Ajito tissametteyyo, puṇṇako atha mettagū. 32 Dhotako upasīvo ca, nando ca atha hemako; Todeyyakappā dubhayo, jatukaṇṇī ca paṇḍito. 33 Bhadrāvudho udayo ca, posālo cāpi brāhmaṇo; Mogharājā ca medhāvī, piṅgiyo ca mahāisi. 34 Paccekagaṇino sabbe, sabbalokassa vissutā; Jhāyī jhānaratā dhīrā, pubbavāsanavāsitā. 35 Bāvariṁ abhivādetvā, katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ; Jaṭājinadharā sabbe, pakkāmuṁ uttarāmukhā. 36 Maḷakassa patiṭṭhānaṁ, puramāhissatiṁ tadā; Ujjeniñcāpi gonaddhaṁ, vedisaṁ vanasavhayaṁ. 37 Kosambiñcāpi sāketaṁ, sāvatthiñca puruttamaṁ; Setabyaṁ kapilavatthuṁ, kusinārañca mandiraṁ. 38 Pāvañca bhoganagaraṁ, vesāliṁ māgadhaṁ puraṁ; Pāsāṇakaṁ cetiyañca, ramaṇīyaṁ manoramaṁ. 39 Tasitovudakaṁ sītaṁ, mahālābhaṁva vāṇijo; Chāyaṁ ghammābhitattova, turitā pabbatamāruhuṁ. 40 Bhagavā tamhi samaye, bhikkhusaṅghapurakkhato; Bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti, sīhova nadatī vane. 41 Ajito addasa buddhaṁ, Pītaraṁsiṁva bhāṇumaṁ; Candaṁ yathā pannarase, Paripūraṁ upāgataṁ. 42 Athassa gatte disvāna, paripūrañca byañjanaṁ; Ekamantaṁ ṭhito haṭṭho, manopañhe apucchatha. 43 “Ādissa jammanaṁ brūhi, gottaṁ brūhi salakkhaṇaṁ; Mantesu pāramiṁ brūhi, kati vāceti brāhmaṇo”. 44 “Vīsaṁ vassasataṁ āyu, so ca gottena bāvarī; Tīṇissa lakkhaṇā gatte, tiṇṇaṁ vedāna pāragū. 45 Lakkhaṇe itihāse ca, sanighaṇḍusakeṭubhe; Pañcasatāni vāceti, sadhamme pāramiṁ gato”. 46 “Lakkhaṇānaṁ pavicayaṁ, bāvarissa naruttama; Taṇhacchida pakāsehi, mā no kaṅkhāyitaṁ ahu”. 47 “Mukhaṁ jivhāya chādeti, uṇṇassa bhamukantare; Kosohitaṁ vatthaguyhaṁ, evaṁ jānāhi māṇava”. 48 Pucchañhi kiñci asuṇanto, sutvā pañhe viyākate; Vicinteti jano sabbo, vedajāto katañjalī. 49 “Ko nu devo vā brahmā vā, indo vāpi sujampati; Manasā pucchite pañhe, kametaṁ paṭibhāsati”. 50 “Muddhaṁ muddhādhipātañca, bāvarī paripucchati; Taṁ byākarohi bhagavā, kaṅkhaṁ vinaya no ise”. 51 “Avijjā muddhāti jānāhi, vijjā muddhādhipātinī; Saddhāsatisamādhīhi, chandavīriyena saṁyutā”. 52 Tato vedena mahatā, santhambhetvāna māṇavo; Ekaṁsaṁ ajinaṁ katvā, pādesu sirasā pati. 53 “Bāvarī brāhmaṇo bhoto, saha sissehi mārisa; Udaggacitto sumano, pāde vandati cakkhuma”. 54 “Sukhito bāvarī hotu, saha sissehi brāhmaṇo; Tvañcāpi sukhito hohi, ciraṁ jīvāhi māṇava. 55 Bāvarissa ca tuyhaṁ vā, sabbesaṁ sabbasaṁsayaṁ; Katāvakāsā pucchavho, yaṁ kiñci manasicchatha”. 56 Sambuddhena katokāso, nisīditvāna pañjalī; Ajito paṭhamaṁ pañhaṁ, tattha pucchi tathāgataṁ. Vatthugāthā niṭṭhitā. cnd17 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa Pucchāniddesa 13. Udayamāṇavapucchāniddesa |1| Jhāyiṁ virajamāsīnaṁ, (iccāyasmā udayo) Katakiccaṁ anāsavaṁ; Pāraguṁ sabbadhammānaṁ, Atthi pañhena āgamaṁ; Aññāvimokkhaṁ pabrūhi, Avijjāya pabhedanaṁ. 2 Jhāyiṁ virajamāsīnanti. Jhāyinti jhāyī bhagavā. Paṭhamenapi jhānena jhāyī, dutiyenapi jhānena jhāyī, tatiyenapi 2613 --- cnd17 1:2 jhānena jhāyī, catutthenapi jhānena jhāyī, savitakkasavicārenapi jhānena jhāyī, avitakkavicāramattenapi jhānena jhāyī, avitakkaavicārenapi jhānena jhāyī, sappītikenapi jhānena jhāyī, nippītikenapi jhānena jhāyī, sātasahagatenapi jhānena jhāyī, upekkhāsahagatenapi jhānena jhāyī, suññatenapi jhānena jhāyī, animittenapi jhānena jhāyī, appaṇihitenapi jhānena jhāyī, lokiyenapi jhānena jhāyī, lokuttarenapi jhānena jhāyī jhānarato ekattamanuyutto sadatthagarukoti—jhāyiṁ. Virajanti rāgo rajo, doso rajo, moho rajo, kodho rajo, upanāho rajo …pe… sabbākusalābhisaṅkhārā rajā. Te rajā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā buddho arajo virajo nirajo rajāpagato rajavippahīno rajavippayutto sabbarajavītivatto. 3 Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati, Rāgassetaṁ adhivacanaṁ rajoti; Etaṁ rajaṁ vippajahitvā cakkhumā, Tasmā jino vigatarajoti vuccati. 4 Doso rajo na ca pana reṇu vuccati, Dosassetaṁ adhivacanaṁ rajoti; Etaṁ rajaṁ vippajahitvā cakkhumā, Tasmā jino vigatarajoti vuccati. 5 Moho rajo na ca pana reṇu vuccati, Mohassetaṁ adhivacanaṁ rajoti; Etaṁ rajaṁ vippajahitvā cakkhumā, Tasmā jino vigatarajoti vuccatīti. 6 —virajaṁ …pe…. Āsīnanti nisinno bhagavā pāsāṇake cetiyeti—āsīno. 7 Nagassa passe āsīnaṁ, muniṁ dukkhassa pāraguṁ; Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyinoti. 8 Evampi bhagavā āsīno. Atha vā bhagavā sabbossukkapaṭippassaddhattā āsīno vutthavāso ciṇṇacaraṇo …pe… jātimaraṇasaṁsāro natthi tassa punabbhavoti. Evampi bhagavā āsīnoti—jhāyiṁ virajamāsīnaṁ. 9 Iccāyasmā udayoti. Iccāti padasandhi …pe… āyasmāti piyavacanaṁ …pe… udayoti tassa brāhmaṇassa nāmaṁ …pe… abhilāpoti—iccāyasmā udayo. 10 Katakiccaṁ anāsavanti buddhassa bhagavato kiccākiccaṁ karaṇīyākaraṇīyaṁ pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Tasmā buddho katakicco. 11 Yassa ca visatā natthi, chinnasotassa bhikkhuno; Kiccākiccappahīnassa, pariḷāho na vijjatīti. 12 Katakiccaṁ anāsavanti. Āsavāti cattāro āsavā—kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo. Te āsavā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā buddho anāsavoti—katakiccaṁ anāsavaṁ. 13 Pāraguṁ sabbadhammānanti bhagavā sabbadhammānaṁ abhiññāpāragū pariññāpāragū pahānapāragū bhāvanāpāragū sacchikiriyāpāragū samāpattipāragū. Abhiññāpāragū sabbadhammānaṁ, pariññāpāragū sabbadukkhānaṁ, pahānapāragū sabbakilesānaṁ, bhāvanāpāragū catunnaṁ maggānaṁ, sacchikiriyāpāragū nirodhassa, samāpattipāragū sabbasamāpattīnaṁ. So vasippatto pāramippatto ariyasmiṁ sīlasmiṁ; vasippatto pāramippatto ariyasmiṁ samādhismiṁ; vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya; vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyā. So pāragato pārappatto antagato antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto leṇagato leṇappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. So vuttavāso ciṇṇacaraṇo …pe… jātimaraṇasaṁsāro natthi tassa punabbhavoti—pāraguṁ sabbadhammānaṁ. 14 Atthi pañhena āgamanti pañhena atthiko āgatomhi, pañhaṁ pucchitukāmo āgatomhi, pañhaṁ sotukāmo āgatomhīti, evampi atthi pañhena āgamaṁ. Atha vā pañhatthikānaṁ pañhaṁ pucchitukāmānaṁ pañhaṁ sotukāmānaṁ āgamanaṁ abhikkamanaṁ upasaṅkamanaṁ payirupāsanaṁ atthīti, evampi atthi pañhena āgamaṁ. Atha vā pañhāgamo tuyhaṁ atthi, tvampi pahu tvamasi alamatto mayā pucchitaṁ kathetuṁ visajjetuṁ, vahassetaṁ bhāranti, evampi atthi pañhena āgamaṁ. 15 Aññāvimokkhaṁ pabrūhīti aññāvimokkho vuccati arahattavimokkho. Arahattavimokkhaṁ pabrūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—aññāvimokkhaṁ pabrūhi. 2614 --- cnd17 1:16 16 Avijjāya pabhedananti avijjāya bhedanaṁ pabhedanaṁ pahānaṁ vūpasamaṁ paṭinissaggaṁ paṭippassaddhaṁ amataṁ nibbānanti—avijjāya pabhedanaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 17 “Jhāyiṁ virajamāsīnaṁ, (iccāyasmā udayo) Katakiccaṁ anāsavaṁ; Pāraguṁ sabbadhammānaṁ, Atthi pañhena āgamaṁ; Aññāvimokkhaṁ pabrūhi, Avijjāya pabhedanan”ti. 18 Pahānaṁ kāmacchandānaṁ, (udayāti bhagavā) Domanassāna cūbhayaṁ; Thinassa ca panūdanaṁ, Kukkuccānaṁ nivāraṇaṁ. 19 Pahānaṁ kāmacchandānanti. Chandoti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasineho kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṁ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṁ kāmacchandanīvaraṇaṁ. Pahānaṁ kāmacchandānanti kāmacchandānaṁ pahānaṁ vūpasamaṁ paṭinissaggaṁ paṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānanti—pahānaṁ kāmacchandānaṁ. Udayāti bhagavāti. Udayāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—udayāti bhagavā. 20 Domanassāna cūbhayanti. Domanassāti yaṁ cetasikaṁ asātaṁ cetasikaṁ dukkhaṁ cetosamphassajaṁ asātaṁ dukkhaṁ vedayitaṁ, cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā. Domanassāna cūbhayanti kāmacchandassa ca domanassassa ca ubhinnaṁ pahānaṁ vūpasamaṁ paṭinissaggaṁ paṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānanti—domanassāna cūbhayaṁ. 21 Thinassa ca panūdananti. Thinanti yā cittassa akalyatā akammaññatā olīyanā sallīyanā līnā līyanā līyitattaṁ thinaṁ thiyanā thiyitattaṁ cittassa. Panūdananti thinassa ca panūdanaṁ pahānaṁ vūpasamaṁ paṭinissaggaṁ paṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānanti—thinassa ca panūdanaṁ. 22 Kukkuccānaṁ nivāraṇanti. Kukkuccanti hatthakukkuccampi kukkuccaṁ, pādakukkuccampi kukkuccaṁ, hatthapādakukkuccampi kukkuccaṁ. Akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitā …pe… avajje vajjasaññitā, vajje avajjasaññitā. Yaṁ evarūpaṁ kukkuccaṁ kukkuccāyanā kukkuccāyitattaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho, idaṁ vuccati kukkuccaṁ. Api ca dvīhi kāraṇehi uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho—katattā ca akatattā ca. Kathaṁ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho? “Kataṁ me kāyaduccaritaṁ, akataṁ me kāyasucaritan”ti uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho. “Kataṁ me vacīduccaritaṁ, akataṁ me vacīsucaritan”ti …pe… “kataṁ me manoduccaritaṁ, akataṁ me manosucaritan”ti …pe… “kato me pāṇātipāto, akatā me pāṇātipātā veramaṇī”ti …pe… “kataṁ me adinnādānaṁ, akatā me adinnādānā veramaṇī”ti …pe… “kato me kāmesumicchācāro, akatā me kāmesumicchācārā veramaṇī”ti …pe… “kato me musāvādo, akatā me musāvādā veramaṇī”ti …pe… “katā me pisuṇā vācā, akatā me pisuṇāya vācāya veramaṇī”ti …pe… “katā me pharusā vācā, akatā me pharusāya vācāya veramaṇī”ti …pe… “kato me samphappalāpo, akatā me samphappalāpā veramaṇī”ti …pe… “katā me abhijjhā, akatā me anabhijjhā”ti …pe… “kato me byāpādo, akato me abyāpādo”ti …pe… “katā me micchādiṭṭhi, akatā me sammādiṭṭhī”ti, uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Evaṁ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho. 23 Atha vā “sīlesumhi aparipūrakārī”ti uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho; “indriyesumhi aguttadvāro”ti …pe… “bhojane amattaññumhī”ti … “jāgariyaṁ ananuyuttomhī”ti … “na satisampajaññena samannāgatomhī”ti … “abhāvitā me cattāro satipaṭṭhānāti, cattāro sammappadhānāti cattāro iddhipādāti, pañcindriyānīti, pañca balānīti, satta bojjhaṅgāti, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo”ti … “dukkhaṁ me apariññātaṁ, samudayo me appahīno, maggo me abhāvito, nirodho me asacchikato”ti uppajjati kukkuccaṁ cetaso vippaṭisāro manovilekho. 24 Kukkuccānaṁ nivāraṇanti kukkuccānaṁ āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ pahānaṁ upasamaṁ vūpasamaṁ paṭinissaggaṁ paṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānanti—kukkuccānaṁ nivāraṇaṁ. Tenāha bhagavā— 25 “Pahānaṁ kāmacchandānaṁ, 2615 --- cnd17 1:25 (udayāti bhagavā) Domanassāna cūbhayaṁ; Thinassa ca panūdanaṁ, Kukkuccānaṁ nivāraṇan”ti. 26 Upekkhāsatisaṁsuddhaṁ, dhammatakkapurejavaṁ; Aññāvimokkhaṁ pabrūmi, avijjāya pabhedanaṁ. 27 Upekkhāsatisaṁsuddhanti. Upekkhāti yā catutthe jhāne upekkhā upekkhanā ajjhupekkhanā cittasamatā cittappassaddhatā majjhattatā cittassa. Satīti yā catutthe jhāne upekkhaṁ ārabbha sati anussati …pe… sammāsati. Upekkhāsatisaṁsuddhanti catutthe jhāne upekkhā ca sati ca suddhā honti visuddhā saṁsuddhā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā mudubhūtā kammaniyā ṭhitā āneñjappattāti—upekkhāsatisaṁsuddhaṁ. 28 Dhammatakkapurejavanti dhammatakko vuccati sammāsaṅkappo. So ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamo hoti aññāvimokkhassāti, evampi dhammatakkapurejavaṁ. Atha vā dhammatakko vuccati sammādiṭṭhi. Sā ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamo hoti aññāvimokkhassāti, evampi dhammatakkapurejavaṁ. Atha vā dhammatakko vuccati catunnaṁ maggānaṁ pubbabhāgavipassanā. Sā ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamo hoti aññāvimokkhassāti—evampi dhammatakkapurejavaṁ. 29 Aññāvimokkhaṁ pabrūmīti aññāvimokkho vuccati arahattavimokkho. Arahattavimokkhaṁ pabrūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—aññāvimokkhaṁ pabrūmi. 30 Avijjāya pabhedananti. Avijjāti dukkhe aññāṇaṁ …pe… avijjā moho akusalamūlaṁ. Pabhedananti avijjāya pabhedanaṁ pahānaṁ vūpasamaṁ paṭinissaggaṁ paṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānanti—avijjāya pabhedanaṁ. Tenāha bhagavā— 31 “Upekkhāsatisaṁsuddhaṁ, dhammatakkapurejavaṁ; Aññāvimokkhaṁ pabrūmi, avijjāya pabhedanan”ti. 32 Kiṁsu saṁyojano loko, kiṁsu tassa vicāraṇaṁ; Kissassa vippahānena, nibbānaṁ iti vuccati. 33 Kiṁsu saṁyojano lokoti lokassa saṁyojanaṁ lagganaṁ bandhanaṁ upakkileso. Kena loko yutto payutto āyutto samāyutto laggo laggito palibuddhoti—kiṁsu saṁyojano loko. 34 Kiṁsu tassa vicāraṇanti kiṁsu tassa cāraṇaṁ vicāraṇaṁ paṭivicāraṇaṁ. Kena loko carati vicarati paṭivicaratīti—kiṁsu tassa vicāraṇaṁ. Kissassa vippahānena nibbānaṁ iti vuccatīti kissassa vippahānena vūpasamena paṭinissaggena paṭippassaddhiyā nibbānaṁ iti vuccati pavuccati kathīyati bhaṇīyati dīpīyati voharīyatīti—kissassa vippahānena nibbānaṁ iti vuccati. Tenāha so brāhmaṇo— 35 “Kiṁsu saṁyojano loko, kiṁsu tassa vicāraṇaṁ; Kissassa vippahānena, nibbānaṁ iti vuccatī”ti. 36 Nandisaṁyojano loko, vitakkassa vicāraṇaṁ; Taṇhāya vippahānena, nibbānaṁ iti vuccati. 37 Nandisaṁyojano lokoti nandī vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ, ayaṁ vuccati nandī. Yā nandī lokassa saṁyojanaṁ lagganaṁ bandhanaṁ upakkileso, imāya nandiyā loko yutto payutto āyutto samāyutto laggo laggito palibuddhoti—nandisaṁyojano loko. 38 Vitakkassa vicāraṇanti. Vitakkāti nava vitakkā—kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṁsāvitakko, ñātivitakko janapadavitakko, amarāvitakko, parānudayatāpaṭisaṁyutto vitakko, lābhasakkārasilokapaṭisaṁyutto vitakko, anavaññattipaṭisaṁyutto vitakko. Ime vuccanti nava vitakkā. Ime nava vitakkā lokassa cāraṇā vicāraṇā paṭivicāraṇā. Imehi navahi vitakkehi loko carati vicarati paṭivicaratīti—vitakkassa vicāraṇaṁ. 39 Taṇhāya vippahānena nibbānaṁ iti vuccatīti. Taṇhāti rūpataṇhā …pe… dhammataṇhā. Taṇhāya vippahānena nibbānaṁ iti vuccatīti taṇhāya vippahānena vūpasamena paṭinissaggena paṭippassaddhiyā nibbānaṁ iti vuccati pavuccati kathīyati bhaṇīyati dīpīyati voharīyatīti—taṇhāya vippahānena nibbānaṁ iti vuccati. Tenāha bhagavā— 40 “Nandisaṁyojano loko, vitakkassa vicāraṇaṁ; Taṇhāya vippahānena, nibbānaṁ iti vuccatī”ti. 41 Kathaṁ satassa carato, Viññāṇaṁ uparujjhati; Bhagavantaṁ puṭṭhumāgamā, Taṁ suṇoma vaco tava. 42 Kathaṁ 2616 --- cnd17 1:42 satassa caratoti kathaṁ satassa sampajānassa carato viharato iriyato vattayato pālayato yapayato yāpayatoti—kathaṁ satassa carato. 43 Viññāṇaṁ uparujjhatīti viññāṇaṁ nirujjhati vūpasammati atthaṁ gacchati paṭippassambhatīti—viññāṇaṁ uparujjhati. 44 Bhagavantaṁ puṭṭhumāgamāti buddhaṁ bhagavantaṁ puṭṭhuṁ pucchituṁ yācituṁ ajjhesituṁ pasādetuṁ āgamhā āgatamhā upāgatamhā sampattamhā, “tayā saddhiṁ samāgatamhā”ti—bhagavantaṁ puṭṭhumāgamā. 45 Taṁ suṇoma vaco tavāti. Tanti tuyhaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusāsanaṁ anusiṭṭhaṁ suṇoma uggaṇhāma dhārema upadhārema upalakkhemāti—taṁ suṇoma vaco tava. Tenāha so brāhmaṇo— 46 “Kathaṁ satassa carato, viññāṇaṁ uparujjhati; Bhagavantaṁ puṭṭhumāgamā, taṁ suṇoma vaco tavā”ti. 47 Ajjhattañca bahiddhā ca, vedanaṁ nābhinandato; Evaṁ satassa carato, viññāṇaṁ uparujjhati. 48 Ajjhattañca bahiddhā ca vedanaṁ nābhinandatoti ajjhattaṁ vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṁ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṁ abhivadanaṁ ajjhosānaṁ gāhaṁ parāmāsaṁ abhinivesaṁ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti; bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṁ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṁ abhivadanaṁ ajjhosānaṁ gāhaṁ parāmāsaṁ abhinivesaṁ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti; ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṁ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṁ abhivadanaṁ ajjhosānaṁ gāhaṁ parāmāsaṁ abhinivesaṁ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. 49 Ajjhattaṁ samudayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṁ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṁ abhivadanaṁ ajjhosānaṁ gāhaṁ parāmāsaṁ abhinivesaṁ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti; ajjhattaṁ vayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto …pe… ajjhattaṁ samudayavayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto …pe… bahiddhā samudayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṁ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṁ abhivadanaṁ ajjhosānaṁ gāhaṁ parāmāsaṁ abhinivesaṁ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti; bahiddhā vayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto …pe… bahiddhā samudayavayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto …pe… ajjhattabahiddhā samudayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto …pe… ajjhattabahiddhā vayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto …pe… ajjhattabahiddhā samudayavayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṁ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṁ abhivadanaṁ ajjhosānaṁ gāhaṁ parāmāsaṁ abhinivesaṁ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Imehi dvādasahi ākārehi vedanāsu vedanānupassī viharanto …pe… anabhāvaṁ gameti. 50 Atha vā vedanaṁ aniccato passanto vedanaṁ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṁ abhivadanaṁ ajjhosānaṁ gāhaṁ parāmāsaṁ abhinivesaṁ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Vedanaṁ dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato …pe… nissaraṇato passanto vedanaṁ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṁ abhivadanaṁ ajjhosānaṁ gāhaṁ parāmāsaṁ abhinivesaṁ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Imehi cattālīsāya ākārehi vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṁ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṁ abhivadanaṁ ajjhosānaṁ gāhaṁ parāmāsaṁ abhinivesaṁ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gametīti—ajjhattañca bahiddhā ca vedanaṁ nābhinandato. 51 Evaṁ satassa caratoti evaṁ satassa sampajānassa carato viharato iriyato vattayato pālayato yapayato yāpayatoti—evaṁ satassa carato. 52 Viññāṇaṁ uparujjhatīti puññābhisaṅkhārasahagataṁ viññāṇaṁ apuññābhisaṅkhārasahagataṁ viññāṇaṁ āneñjābhisaṅkhārasahagataṁ viññāṇaṁ nirujjhati vūpasammati atthaṁ gacchati paṭippassambhatīti—viññāṇaṁ 2617 --- cnd17 1:52 uparujjhati. Tenāha bhagavā— 53 “Ajjhattañca bahiddhā ca, vedanaṁ nābhinandato; Evaṁ satassa carato, viññāṇaṁ uparujjhatī”ti. 54 Saha gāthāpariyosānā …pe… satthā me, bhante bhagavā, sāvakohamasmīti. Udayamāṇavapucchāniddeso terasamo. cnd13 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa Pucchāniddesa 9. Todeyyamāṇavapucchāniddesa |1| Yasmiṁ kāmā na vasanti, (iccāyasmā todeyyo) Taṇhā yassa na vijjati; Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo, Vimokkho tassa kīdiso. 2 Yasmiṁ kāmā na vasantīti yasmiṁ kāmā na vasanti na saṁvasanti na āvasanti na parivasantīti—yasmiṁ kāmā na vasanti. Iccāyasmā todeyyoti. Iccāti padasandhi …pe… padānupubbatāpetaṁ—iccāti. Āyasmāti piyavacanaṁ …pe…. Todeyyoti tassa brāhmaṇassa nāmaṁ …pe… abhilāpoti—iccāyasmā todeyyo. 3 Taṇhā yassa na vijjatīti taṇhā yassa natthi na atthi na saṁvijjati nupalabbhati ñāṇagginā daḍḍhāti—taṇhā yassa na vijjati. 4 Kathaṅkathā ca yo tiṇṇoti kathaṅkathā ca yo tiṇṇo uttiṇṇo nitthiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivattoti—kathaṅkathā ca yo tiṇṇo. 5 Vimokkho tassa kīdisoti vimokkho tassa kīdiso kiṁsaṇṭhito kiṁpakāro kiṁpaṭibhāgo icchitabboti vimokkhaṁ pucchatīti—vimokkho tassa kīdiso. Tenāha so brāhmaṇo— 6 “Yasmiṁ kāmā na vasanti, (iccāyasmā todeyyo) Taṇhā yassa na vijjati; Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo, Vimokkho tassa kīdiso”ti. 7 Yasmiṁ kāmā na vasanti, (todeyyāti bhagavā) Taṇhā yassa na vijjati; Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo, Vimokkho tassa nāparo. 8 Yasmiṁ kāmā na vasantīti. Yasminti yasmiṁ puggale arahante khīṇāsave. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Yasmiṁ kāmā na vasantīti yasmiṁ kāmā na vasanti na saṁvasanti na āvasanti na parivasantīti—yasmiṁ kāmā na vasanti. 9 Todeyyāti bhagavāti. Todeyyāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—todeyyāti bhagavā. 10 Taṇhā yassa na vijjatīti. Taṇhāti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Yassāti arahato khīṇāsavassa. Taṇhā yassa na vijjatīti taṇhā yassa natthi na atthi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—taṇhā yassa na vijjati. 11 Kathaṅkathā ca yo tiṇṇoti kathaṅkathā vuccati vicikicchā. Dukkhe kaṅkhā …pe… chambhitattaṁ cittassa manovilekho. Yoti yo so arahaṁ khīṇāsavo. Kathaṅkathā ca yo tiṇṇoti kathaṅkathā ca yo tiṇṇo uttiṇṇo nitthiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivattoti—kathaṅkathā ca yo tiṇṇo. 12 Vimokkho tassa nāparoti natthi tassa aparo vimokkho. Yena vimokkhena vimucceyya vimutto so. Kataṁ tassa vimokkhena karaṇīyanti—vimokkho tassa nāparo. Tenāha bhagavā— 13 “Yasmiṁ kāmā na vasanti, (todeyyāti bhagavā) Taṇhā yassa na vijjati; Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo, Vimokkho tassa nāparo”ti. 14 Nirāsaso so uda āsasāno, Paññāṇavā so uda paññakappī; Muniṁ ahaṁ sakka yathā vijaññaṁ, Taṁ me viyācikkha samantacakkhu. 15 Nirāsaso so uda āsasānoti nittaṇho so, udāhu sataṇho rūpe āsīsati, sadde …pe… gandhe … rase … phoṭṭhabbe … kulaṁ … gaṇaṁ … āvāsaṁ … lābhaṁ … yasaṁ … pasaṁsaṁ … sukhaṁ … cīvaraṁ … piṇḍapātaṁ … senāsanaṁ … gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ … kāmadhātuṁ … rūpadhātuṁ … arūpadhātuṁ … kāmabhavaṁ … rūpabhavaṁ … arūpabhavaṁ … saññābhavaṁ … asaññābhavaṁ … nevasaññānāsaññābhavaṁ … ekavokārabhavaṁ … catuvokārabhavaṁ … pañcavokārabhavaṁ … atītaṁ … anāgataṁ … paccuppannaṁ … 2618 --- cnd13 1:15 diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme āsīsati sādiyati pattheti piheti abhijappatīti—nirāsaso so uda āsasāno. 16 Paññāṇavā so uda paññakappīti. Paññāṇavā soti paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Uda paññakappīti udāhu aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā micchāñāṇena vā taṇhākappaṁ vā diṭṭhikappaṁ vā kappeti janeti sañjaneti nibbatteti abhinibbattetīti—paññāṇavā so uda paññakappī. 17 Muniṁ ahaṁ sakka yathā vijaññanti. Sakkāti sakko bhagavā. Sakyakulā pabbajitotipi sakko. Atha vā aḍḍho mahaddhano dhanavātipi sakko. Tassimāni dhanāni, seyyathidaṁ—saddhādhanaṁ sīladhanaṁ hiridhanaṁ ottappadhanaṁ sutadhanaṁ cāgadhanaṁ paññādhanaṁ satipaṭṭhānadhanaṁ sammappadhānadhanaṁ iddhipādadhanaṁ indriyadhanaṁ baladhanaṁ bojjhaṅgadhanaṁ maggadhanaṁ phaladhanaṁ nibbānadhananti. Tehi anekavidhehi dhanaratanehi aḍḍho mahaddhano dhanavātipi sakko. Atha vā sakko pahu visavī alamatto sūro vīro vikkanto abhīrū acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṁsotipi sakko. Muniṁ ahaṁ sakka yathā vijaññanti sakka yathāhaṁ muniṁ jāneyyaṁ ājāneyyaṁ vijāneyyaṁ paṭivijāneyyaṁ paṭivijjheyyanti—muniṁ ahaṁ sakka yathā vijaññaṁ. 18 Taṁ me viyācikkha samantacakkhūti. Tanti yaṁ pucchāmi yaṁ yācāmi yaṁ ajjhesāmi yaṁ pasādemi. Viyācikkhāti ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Samantacakkhūti samantacakkhu vuccati sabbaññutañāṇaṁ …pe… tathāgato tena samantacakkhūti—taṁ me viyācikkha samantacakkhu. Tenāha so brāhmaṇo— 19 “Nirāsaso so uda āsasāno, Paññāṇavā so uda paññakappī; Muniṁ ahaṁ sakka yathā vijaññaṁ, Taṁ me viyācikkha samantacakkhū”ti. 20 Nirāsaso so na ca āsasāno, Paññāṇavā so na ca paññakappī; Evampi todeyya muniṁ vijāna, Akiñcanaṁ kāmabhave asattaṁ. 21 Nirāsaso so na ca āsasānoti nittaṇho so. Na so sataṇho rūpe nāsīsati. Sadde …pe… gandhe … diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme nāsīsati na icchati na sādiyati na pattheti na piheti nābhijappatīti—nirāsaso so na ca āsasāno. 22 Paññāṇavā so na ca paññakappīti. Paññāṇavāti paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Na ca paññakappīti aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā micchāñāṇena vā taṇhākappaṁ vā na kappeti diṭṭhikappaṁ vā na kappeti na janeti na sañjaneti na nibbatteti nābhinibbattetīti—paññāṇavā so na ca paññakappī. 23 Evampi todeyya muniṁ vijānāti. Munīti monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. Evampi todeyya muniṁ vijānāti todeyya, evaṁ muniṁ jāna paṭijāna paṭivijāna paṭivijjhāti—evampi todeyya muniṁ vijāna. 24 Akiñcanaṁ kāmabhave asattanti. Akiñcananti rāgakiñcanaṁ dosakiñcanaṁ mohakiñcanaṁ mānakiñcanaṁ diṭṭhikiñcanaṁ kilesakiñcanaṁ duccaritakiñcanaṁ. Yassetāni kiñcanāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭippassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni, so vuccati akiñcano. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Bhavāti dve bhavā—kammabhavo ca paṭisandhiko ca punabbhavo …pe… ayaṁ paṭisandhiko punabbhavo. 25 Akiñcanaṁ kāmabhave asattanti akiñcanaṁ puggalaṁ kāme ca bhave ca asattaṁ alaggaṁ alaggitaṁ apalibuddhaṁ nikkhantaṁ nissaṭaṁ vippamuttaṁ visaññuttaṁ vimariyādikatena cetasā viharantanti—akiñcanaṁ kāmabhave asattaṁ. Tenāha bhagavā— 26 “Nirāsaso so na ca āsasāno, Paññāṇavā so na ca paññakappī; Evampi todeyya muniṁ vijāna, Akiñcanaṁ kāmabhave asattan”ti. 27 Saha gāthāpariyosānā …pe… satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmīti. Todeyyamāṇavapucchāniddeso navamo. cnd5 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa 2619 --- cnd5 1:0 Pucchāniddesa 1. Ajitamāṇavapucchāniddesa |1| Kenassu nivuto loko, (iccāyasmā ajito) Kenassu nappakāsati; Kissābhilepanaṁ brūsi, Kiṁsu tassa mahabbhayaṁ. 2 Kenassu nivuto lokoti. Lokoti nirayaloko tiracchānaloko pettivisayaloko manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko āyatanaloko ayaṁ loko paro loko brahmaloko devaloko—ayaṁ vuccati loko. Ayaṁ loko kena āvuto nivuto ovuto pihito paṭicchanno paṭikujjitoti—kenassu nivuto loko? 3 Iccāyasmā ajitoti. Iccāti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṁ iccāti. Āyasmāti piyavacanaṁ garuvacanaṁ sagāravasappatissādhivacanametaṁ āyasmāti. Ajitoti tassa brāhmaṇassa nāmaṁ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṁ nāmakammaṁ nāmadheyyaṁ nirutti byañjanaṁ abhilāpoti—iccāyasmā ajito. 4 Kenassu nappakāsatīti kena loko nappakāsati nappabhāsati na tapati na virocati na ñāyati na paññāyatīti—kenassu nappakāsati. 5 Kissābhilepanaṁ brūsīti kiṁ lokassa lepanaṁ lagganaṁ bandhanaṁ upakkileso. Kena loko litto saṁlitto upalitto kiliṭṭho saṅkiliṭṭho makkhito saṁsaṭṭho laggo laggito palibuddho, brūsi ācikkhasi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivarasi vibhajasi uttānīkarosi pakāsesīti—kissābhilepanaṁ brūsi. 6 Kiṁsu tassa mahabbhayanti kiṁ lokassa bhayaṁ mahabbhayaṁ pīḷanaṁ ghaṭṭanaṁ upaddavo upasaggoti—kiṁsu tassa mahabbhayaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 7 “Kenassu nivuto loko, (iccāyasmā ajito) Kenassu nappakāsati; Kissābhilepanaṁ brūsi, Kiṁsu tassa mahabbhayan”ti. 8 Avijjāya nivuto loko, (ajitāti bhagavā) Vevicchā pamādā nappakāsati; Jappābhilepanaṁ brūmi, Dukkhamassa mahabbhayaṁ. 9 Avijjāya nivuto lokoti. Avijjāti dukkhe aññāṇaṁ dukkhasamudaye aññāṇaṁ dukkhanirodhe aññāṇaṁ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ, pubbante aññāṇaṁ aparante aññāṇaṁ pubbantāparante aññāṇaṁ, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṁ, yaṁ evarūpaṁ aññāṇaṁ adassanaṁ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhaṇā apaccavekkhaṇakammaṁ dummejjhaṁ bālyaṁ asampajaññaṁ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṁ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṁ, ayaṁ vuccati—avijjā. 10 Lokoti nirayaloko tiracchānaloko pettivisayaloko manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko āyatanaloko ayaṁ loko paro loko brahmaloko devaloko—ayaṁ vuccati loko. Ayaṁ loko imāya avijjāya āvuto nivuto ovuto pihito paṭicchanno paṭikujjitoti—avijjāya nivuto loko. 11 Ajitāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanaṁ. Api ca, bhaggarāgoti bhagavā; bhaggadosoti bhagavā; bhaggamohoti bhagavā; bhaggamānoti bhagavā; bhaggadiṭṭhīti bhagavā; bhaggakaṇḍakoti bhagavā; bhaggakilesoti bhagavā; bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā; bhavānaṁ antakaroti bhagavā; bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā; bhaji vā bhagavā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā; bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā; bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā; bhāgī vā bhagavā catunnaṁ jhānānaṁ catunnaṁ appamaññānaṁ catunnaṁ arūpasamāpattīnanti bhagavā; bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṁ vimokkhānaṁ aṭṭhannaṁ abhibhāyatanānaṁ navannaṁ anupubbasamāpattīnanti bhagavā; bhāgī vā bhagavā dasannaṁ saññābhāvanānaṁ kasiṇasamāpattīnaṁ ānāpānassatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā; bhāgī vā bhagavā catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ catunnaṁ sammappadhānānaṁ catunnaṁ iddhipādānaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ pañcannaṁ balānaṁ sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ ariyassa aṭṭhaṅgikassa 2620 --- cnd5 1:11 maggassāti bhagavā; bhāgī vā bhagavā dasannaṁ tathāgatabalānaṁ catunnaṁ vesārajjānaṁ catunnaṁ paṭisambhidānaṁ channaṁ abhiññānaṁ channaṁ buddhadhammānanti bhagavā; bhagavāti netaṁ nāmaṁ mātarā kataṁ na pitarā kataṁ na bhātarā kataṁ na bhaginiyā kataṁ na mittāmaccehi kataṁ na ñātisālohitehi kataṁ na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ na devatāhi kataṁ. Vimokkhantikametaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—ajitāti bhagavā. 12 Vevicchā pamādā nappakāsatīti. Vevicchaṁ vuccati pañca macchariyāni—āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. Yaṁ evarūpaṁ maccheraṁ maccharāyanā maccharāyitattaṁ vevicchaṁ kadariyaṁ kaṭukañcukatā aggahitattaṁ cittassa—idaṁ vuccati macchariyaṁ. Api ca khandhamacchariyampi macchariyaṁ, dhātumacchariyampi macchariyaṁ, āyatanamacchariyampi macchariyaṁ, gāho vuccati macchariyaṁ. Pamādo vattabbo—kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu kāmaguṇesu vā cittassa vosaggo vosaggānuppadānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittacchandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṁ anadhiṭṭhānaṁ ananuyogo pamādo. Yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṁ—ayaṁ vuccati pamādo. Vevicchā pamādā nappakāsatīti iminā ca macchariyena iminā ca pamādena loko nappakāsati nappabhāsati na tapati na virocati na ñāyati na paññāyatīti—vevicchā pamādā nappakāsati. 13 Jappābhilepanaṁ brūmīti jappā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṁ gedho paligedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbinī jālinī saritā visattikā suttaṁ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṁ vanatho santhavo sineho apekkhā paṭibandhu āsā āsīsanā āsīsitattaṁ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṁ loluppaṁ loluppāyanā loluppāyitattaṁ pucchañjikatā sādhukamyatā adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṁ āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ chadanaṁ bandhanaṁ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṁ latā vevicchaṁ dukkhamūlaṁ dukkhanidānaṁ dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṁ mārāmisaṁ māravisayo māranivāso māragocaro mārabandhanaṁ taṇhānadī taṇhājālaṁ taṇhāgaddulaṁ taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṁ—ayaṁ vuccati jappā. Lokassa lepanaṁ lagganaṁ bandhanaṁ upakkileso imāya jappāya loko litto saṁlitto upalitto kiliṭṭho saṅkiliṭṭho makkhito saṁsaṭṭho laggo laggito palibuddhoti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—jappābhilepanaṁ brūmi. 14 Dukkhamassa mahabbhayanti. Dukkhanti jātidukkhaṁ jarādukkhaṁ byādhidukkhaṁ maraṇadukkhaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṁ nerayikaṁ dukkhaṁ tiracchānayonikaṁ dukkhaṁ pettivisayikaṁ dukkhaṁ mānusikaṁ dukkhaṁ gabbhokkantimūlakaṁ dukkhaṁ gabbhaṭṭhitimūlakaṁ dukkhaṁ gabbhavuṭṭhānamūlakaṁ dukkhaṁ jātassūpanibandhakaṁ dukkhaṁ jātassa parādheyyakaṁ dukkhaṁ attūpakkamaṁ dukkhaṁ parūpakkamaṁ dukkhaṁ saṅkhāradukkhaṁ vipariṇāmadukkhaṁ cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍāho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṁ madhumeho aṁsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo 2621 --- cnd5 1:14 ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassaṁ dukkhaṁ mātumaraṇaṁ dukkhaṁ pitumaraṇaṁ dukkhaṁ bhātumaraṇaṁ dukkhaṁ bhaginimaraṇaṁ dukkhaṁ puttamaraṇaṁ dukkhaṁ dhītumaraṇaṁ dukkhaṁ ñātibyasanaṁ dukkhaṁ rogabyasanaṁ dukkhaṁ bhogabyasanaṁ dukkhaṁ sīlabyasanaṁ dukkhaṁ diṭṭhibyasanaṁ dukkhaṁ yesaṁ dhammānaṁ ādito samudāgamanaṁ paññāyati. Atthaṅgamato nirodho paññāyati. Kammasannissito vipāko, vipākasannissitaṁ kammaṁ, nāmasannissitaṁ rūpaṁ rūpasannissitaṁ nāmaṁ, jātiyā anugataṁ jarāya anusaṭaṁ byādhinā abhibhūtaṁ maraṇena abbhāhataṁ dukkhe patiṭṭhitaṁ atāṇaṁ aleṇaṁ asaraṇaṁ asaraṇībhūtaṁ—idaṁ vuccati dukkhaṁ. Idaṁ dukkhaṁ lokassa bhayaṁ mahābhayaṁ pīḷanaṁ ghaṭṭanaṁ upaddavo upasaggoti—dukkhamassa mahabbhayaṁ. Tenāha bhagavā— 15 “Avijjāya nivuto loko, (ajitāti bhagavā) Vevicchā pamādā nappakāsati; Jappābhilepanaṁ brūmi, Dukkhamassa mahabbhayan”ti. 16 Savanti sabbadhi sotā, (iccāyasmā ajito) Sotānaṁ kiṁ nivāraṇaṁ; Sotānaṁ saṁvaraṁ brūhi, Kena sotā pidhiyyare. 17 Savanti sabbadhi sotāti. Sotāti taṇhāsoto diṭṭhisoto kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto. Sabbadhīti sabbesu āyatanesu. Savantīti savanti āsavanti sandanti pavattanti. Cakkhuto rūpe savanti āsavanti sandanti pavattanti. Sotato sadde savanti … ghānato gandhe savanti … jivhāto rase savanti … kāyato phoṭṭhabbe savanti … manato dhamme savanti āsavanti sandanti pavattanti. Cakkhuto rūpataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti. Sotato saddataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti. Ghānato gandhataṇhā savanti … jivhāto rasataṇhā savanti … kāyato phoṭṭhabbataṇhā savanti … manato dhammataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattantīti—savanti sabbadhi sotā. 18 Iccāyasmā ajitoti. Iccāti padasandhi …pe… padānupubbatāpetaṁ iccāti …pe… iccāyasmā ajito. 19 Sotānaṁ kiṁ nivāraṇanti sotānaṁ kiṁ āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ saṁvaraṇaṁ rakkhanaṁ gopananti—sotānaṁ kiṁ nivāraṇaṁ. 20 Sotānaṁ saṁvaraṁ brūhīti sotānaṁ āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ saṁvaraṇaṁ rakkhanaṁ gopanaṁ brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—sotānaṁ saṁvaraṁ brūhi. 21 Kena sotā pidhiyyareti kena sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattantīti—kena sotā pidhiyyare. Tenāha so brāhmaṇo— 22 “Savanti sabbadhi sotā, (iccāyasmā ajito) Sotānaṁ kiṁ nivāraṇaṁ; Sotānaṁ saṁvaraṁ brūhi, Kena sotā pidhiyyare”. 23 Yāni sotāni lokasmiṁ, (ajitāti bhagavā) Sati tesaṁ nivāraṇaṁ; Sotānaṁ saṁvaraṁ brūmi, Paññāyete pidhiyyare. 24 Yāni sotāni lokasminti yāni etāni sotāni mayā kittitāni pakittitāni ācikkhitāni desitāni paññapitāni paṭṭhapitāni vivaritāni vibhajitāni uttānīkatāni pakāsitāni, seyyathidaṁ—taṇhāsoto diṭṭhisoto kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto. Lokasminti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi—yāni sotāni lokasmiṁ. Ajitāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. 25 Sati tesaṁ nivāraṇanti. Satīti yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā, sati satindriyaṁ satibalaṁ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo—ayaṁ vuccati sati. Nivāraṇanti āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ saṁvaraṇaṁ rakkhanaṁ gopananti—sati tesaṁ nivāraṇaṁ. 26 Sotānaṁ saṁvaraṁ brūmīti sotānaṁ āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ saṁvaraṇaṁ rakkhanaṁ gopanaṁ brūmi ācikkhāmi …pe… uttānīkaromi pakāsemīti—sotānaṁ saṁvaraṁ brūmi. 27 Paññāyete pidhiyyareti. Paññāti yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Paññāyete pidhiyyareti—paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. “Sabbe saṅkhārā dukkhā”ti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. 2622 --- cnd5 1:27 “Sabbe saṅkhārā anattā”ti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. “Avijjāpaccayā saṅkhārā”ti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. “Saṅkhārapaccayā viññāṇan”ti … “viññāṇapaccayā nāmarūpan”ti … “nāmarūpapaccayā saḷāyatanan”ti … “saḷāyatanapaccayā phasso”ti … “phassapaccayā vedanā”ti … “vedanāpaccayā taṇhā”ti … “taṇhāpaccayā upādānan”ti … “upādānapaccayā bhavo”ti … “bhavapaccayā jātī”ti … “jātipaccayā jarāmaraṇan”ti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. “Avijjānirodhā saṅkhāranirodho”ti … “saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho”ti … “viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho”ti … “nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho”ti … “saḷāyatananirodhā phassanirodho”ti … “phassanirodhā vedanānirodho”ti … “vedanānirodhā taṇhānirodho”ti … “taṇhānirodhā upādānanirodho”ti … “upādānanirodhā bhavanirodho”ti … “bhavanirodhā jātinirodho”ti … “jātinirodhā jarāmaraṇanirodho”ti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. “Idaṁ dukkhan”ti … “ayaṁ dukkhasamudayo”ti … “ayaṁ dukkhanirodho”ti … “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. “Ime dhammā āsavā”ti … “ayaṁ āsavasamudayo”ti … “ayaṁ āsavanirodho”ti … “ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. “Ime dhammā abhiññeyyā”ti … “ime dhammā pariññeyyā”ti … “ime dhammā pahātabbā”ti … “ime dhammā bhāvetabbā”ti … “ime dhammā sacchikātabbā”ti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato … catunnaṁ mahābhūtānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato … “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattantīti—paññāyete pidhiyyare. Tenāha bhagavā— 28 “Yāni sotāni lokasmiṁ, (ajitāti bhagavā) Sati tesaṁ nivāraṇaṁ; Sotānaṁ saṁvaraṁ brūmi, Paññāyete pidhiyyare”ti. 29 Paññā ceva sati cāpi, (iccāyasmā ajito) Nāmarūpañca mārisa; Etaṁ me puṭṭho pabrūhi, Katthetaṁ uparujjhati. 30 Paññā ceva sati cāpīti. Paññāti yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṁ kosallaṁ nepuññaṁ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṁ patodo paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ paññāsatthaṁ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṁ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Satīti yā sati anussati …pe… sammāsatīti—paññā ceva sati cāpi, iccāyasmā ajito. 31 Nāmarūpañca mārisāti. Nāmanti cattāro arūpino khandhā. Rūpanti cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṁ upādāyarūpaṁ. Mārisāti piyavacanaṁ garuvacanaṁ sagāravasappatissādhivacanametaṁ mārisāti—nāmarūpañca mārisa. 32 Etaṁ me puṭṭho pabrūhīti. Etaṁ meti yaṁ pucchāmi yaṁ yācāmi yaṁ ajjhesāmi yaṁ pasādemi. Puṭṭhoti pucchito yācito ajjhesito pasādito. Pabrūhīti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—etaṁ me puṭṭho pabrūhi. 33 Katthetaṁ uparujjhatīti. Katthetaṁ nirujjhati vūpasammati atthaṁ gacchati paṭippassambhatīti—katthetaṁ uparujjhati. Tenāha so brāhmaṇo— 34 “Paññā ceva 2623 --- cnd5 1:34 sati cāpi, (iccāyasmā ajito) Nāmarūpañca mārisa; Etaṁ me puṭṭho pabrūhi, Katthetaṁ uparujjhatī”ti. 35 Yametaṁ pañhaṁ apucchi, ajita taṁ vadāmi te; Yattha nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhati; Viññāṇassa nirodhena, etthetaṁ uparujjhati. 36 Yametaṁ pañhaṁ apucchīti. Yametanti paññañca satiñca nāmarūpañca. Apucchīti apucchasi yācasi ajjhesasi pasādesīti—yametaṁ pañhaṁ apucchi. 37 Ajita taṁ vadāmi teti. Ajitāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Tanti paññañca satiñca nāmarūpañca. Vadāmīti vadāmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—ajita taṁ vadāmi te. 38 Yattha nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhatīti nāmanti cattāro arūpino khandhā. Rūpanti cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṁ upādāyarūpaṁ. Asesanti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ asesanti. Uparujjhatīti nirujjhati vūpasammati atthaṁ gacchati paṭippassambhatīti. Yattha nāmañca rūpañca asesaṁ uparujjhati. 39 Viññāṇassa nirodhena, etthetaṁ uparujjhatīti sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṁsāre ye uppajjeyyuṁ nāmañca rūpañca, etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṁ gacchanti paṭippassambhanti. Sakadāgāmimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu ye uppajjeyyuṁ nāmañca rūpañca, etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṁ gacchanti paṭippassambhanti. Anāgāmimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena ekaṁ bhavaṁ ṭhapetvā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā ye uppajjeyyuṁ nāmañca rūpañca, etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṁ gacchanti paṭippassambhanti. Arahattamaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena ye uppajjeyyuṁ nāmañca rūpañca, etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṁ gacchanti paṭippassambhanti. Arahato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyantassa carimaviññāṇassa nirodhena paññā ca sati ca nāmañca rūpañca, etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṁ gacchanti paṭippassambhantīti—viññāṇassa nirodhena, etthetaṁ uparujjhati. Tenāha bhagavā— 40 “Yametaṁ pañhaṁ apucchi, ajita taṁ vadāmi te; Yattha nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhati; Viññāṇassa nirodhena, etthetaṁ uparujjhatī”ti. 41 Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idha; Tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisa. 42 Ye ca saṅkhātadhammāseti saṅkhātadhammā vuccanti arahanto khīṇāsavā. Kiṅkāraṇā saṅkhātadhammā vuccanti arahanto khīṇāsavā? Te saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. “Sabbe saṅkhārā dukkhā”ti saṅkhātadhammā …pe… “sabbe dhammā anattā”ti saṅkhātadhammā … “avijjāpaccayā saṅkhārā”ti saṅkhātadhammā … “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. Atha vā tesaṁ khandhā saṅkhātā dhātuyo saṅkhātā āyatanāni saṅkhātā gatiyo saṅkhātā upapattiyo saṅkhātā paṭisandhi saṅkhātā bhavā saṅkhātā saṁsārā saṅkhātā vaṭṭā saṅkhātā. Atha vā te khandhapariyante ṭhitā dhātupariyante ṭhitā āyatanapariyante ṭhitā gatipariyante ṭhitā upapattipariyante ṭhitā paṭisandhipariyante ṭhitā bhavapariyante ṭhitā saṁsārapariyante ṭhitā vaṭṭapariyante ṭhitā antime bhave ṭhitā antime samussaye ṭhitā antimadehadharā arahanto. 43 Tesaṁ cāyaṁ pacchimako, Carimoyaṁ samussayo; Jātimaraṇasaṁsāro, Natthi nesaṁ punabbhavoti. 44 Taṅkāraṇā saṅkhātadhammā vuccanti arahanto khīṇāsavāti. Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idhāti. Sekhāti kiṅkāraṇā vuccanti sekhā? Sikkhantīti sekhā. Kiñca sikkhanti? Adhisīlampi sikkhanti, 2624 --- cnd5 1:44 adhicittampi sikkhanti, adhipaññampi sikkhanti. 45 Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Khuddako sīlakkhandho mahanto sīlakkhandho sīlaṁ patiṭṭhā ādi caraṇaṁ saṁyamo saṁvaro mukhaṁ pamukhaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā—ayaṁ adhisīlasikkhā. 46 Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ … dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati—ayaṁ adhicittasikkhā. 47 Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. So “idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti …pe… “ayaṁ dukkhanirodho”ti … “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. “Ime āsavā”ti …pe… “ayaṁ āsavasamudayo”ti … “ayaṁ āsavanirodho”ti … “ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. “Ayaṁ adhipaññāsikkhā” … imā tisso sikkhāyo āvajjantā sikkhanti jānantā sikkhanti passantā sikkhanti cittaṁ adhiṭṭhahantā sikkhanti saddhāya adhimuccantā sikkhanti vīriyaṁ paggaṇhantā sikkhanti satiṁ upaṭṭhapentā sikkhanti cittaṁ samādahantā sikkhanti paññāya pajānantā sikkhanti abhiññeyyaṁ abhijānantā sikkhanti pariññeyyaṁ parijānantā sikkhanti pahātabbaṁ pajahantā sikkhanti bhāvetabbaṁ bhāventā sikkhanti sacchikātabbaṁ sacchikarontā sikkhanti ācaranti samācaranti samādāya vattanti. Taṅkāraṇā vuccanti—sekhā. Puthūti bahukā. Ete sekhā sotāpannā ca paṭipannā ca sakadāgāmino ca paṭipannā ca anāgāmino ca paṭipannā ca arahanto ca paṭipannā ca. Idhāti imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṁ ādāye imasmiṁ dhamme imasmiṁ vinaye imasmiṁ dhammavinaye imasmiṁ pāvacane imasmiṁ brahmacariye imasmiṁ satthusāsane imasmiṁ attabhāve imasmiṁ manussaloketi—ye ca sekhā puthū idha. 48 Tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisāti tvampi nipako paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī medhāvī. Tesaṁ saṅkhātadhammānañca sekkhānañca iriyaṁ cariyaṁ vuttiṁ pavattiṁ ācaraṁ gocaraṁ vihāraṁ paṭipadaṁ. Puṭṭhoti pucchito yācito ajjhesito pasādito. Pabrūhīti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Mārisāti piyavacanaṁ garuvacanaṁ sagāravasappatissādhivacanametaṁ mārisāti—tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisa. Tenāha so brāhmaṇo— 49 “Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idha; Tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisā”ti. 50 Kāmesu nābhigijjheyya, manasānāvilo siyā; Kusalo sabbadhammānaṁ, sato bhikkhu paribbaje. 51 Kāmesu nābhigijjheyyāti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāvuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṁ vatthu hiraññaṁ suvaṇṇaṁ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca—yaṁ kiñci rajanīyavatthu vatthukāmā. 52 Api ca atītā kāmā anāgatā kāmā paccuppannā kāmā ajjhattā kāmā bahiddhā kāmā ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā majjhimā kāmā paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā mānusikā kāmā dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā paranimmitā kāmā, pariggahitā kāmā apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā amamāyitā kāmā, sabbepi kāmāvacarā dhammā, sabbepi rūpāvacarā dhammā, sabbepi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā, kāmanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena ramaṇīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. 53 Katame kilesakāmā? Chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo saṅkappo kāmo rāgo kāmo saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasineho kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmagedho kāmamucchā kāmajjhosānaṁ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṁ kāmacchandanīvaraṇaṁ— 54 Addasaṁ kāma te mūlaṁ, saṅkappā 2625 --- cnd5 1:54 kāma jāyasi; Na taṁ saṅkappayissāmi, evaṁ kāma na hehisīti. 55 Ime vuccanti kilesakāmā. Gedho vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Kāmesu nābhigijjheyyāti kilesakāmena vatthukāmesu nābhigijjheyya na paligijjheyya na palibundheyya agiddho assa agadhito amucchito anajjhosanno vītagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahīnagedho paṭinissaṭṭhagedho vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītibhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā vihareyyāti—kāmesu nābhigijjheyya. 56 Manasānāvilo siyāti. Manoti yaṁ cittaṁ mano mānasaṁ hadayaṁ paṇḍaraṁ mano manāyatanaṁ manindriyaṁ viññāṇaṁ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu. Kāyaduccaritena cittaṁ āvilaṁ hoti luḷitaṁ eritaṁ ghaṭṭitaṁ calitaṁ bhantaṁ avūpasantaṁ. Vacīduccaritena …pe… manoduccaritena … rāgena … dosena … mohena … kodhena … upanāhena … makkhena … paḷāsena … issāya … macchariyena … māyāya … sāṭheyyena … thambhena … sārambhena … mānena … atimānena … madena … pamādena … sabbakilesehi … sabbaduccaritehi … sabbaḍāhehi … sabbapariḷāhehi … sabbasantāpehi … sabbākusalābhisaṅkhārehi cittaṁ āvilaṁ hoti luḷitaṁ eritaṁ ghaṭṭitaṁ calitaṁ bhantaṁ avūpasantaṁ. Manasānāvilo siyāti cittena anāvilo siyā—aluḷito anerito aghaṭṭito acalito abhanto vūpasanto āvilakare kilese jaheyya pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṁ gameyya, āvilakarehi kilesehi ca ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti—manasānāvilo siyā. 57 Kusalo sabbadhammānanti “sabbe saṅkhārā aniccā”ti kusalo sabbadhammānaṁ, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti kusalo sabbadhammānaṁ, “sabbe dhammā anattā”ti kusalo sabbadhammānaṁ, “avijjāpaccayā saṅkhārā”ti kusalo sabbadhammānaṁ …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti kusalo sabbadhammānaṁ. Evampi kusalo sabbadhammānaṁ. 58 Atha vā aniccato kusalo sabbadhammānaṁ, dukkhato …pe… rogato … gaṇḍato … sallato … aghato … ābādhato … parato … palokato … ītito … upaddavato … bhayato … upasaggato … calato … pabhaṅguto … addhuvato … atāṇato … aleṇato … asaraṇato … asaraṇībhūtato … rittato … tucchato … suññato … anattato … ādīnavato … vipariṇāmadhammato … asārakato … aghamūlato … vadhakato … vibhavato … sāsavato … saṅkhatato … mārāmisato … jātidhammato … jarādhammato … byādhidhammato … maraṇadhammato … sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato … saṅkilesikadhammato … samudayato … atthaṅgamato … assādato … ādīnavato … nissaraṇato kusalo sabbadhammānaṁ. Evampi kusalo sabbadhammānaṁ. 59 Atha vā khandhakusalo dhātukusalo āyatanakusalo paṭiccasamuppādakusalo satipaṭṭhānakusalo sammappadhānakusalo iddhipādakusalo indriyakusalo balakusalo bojjhaṅgakusalo maggakusalo phalakusalo nibbānakusalo. Evampi kusalo sabbadhammānaṁ. 60 Atha vā sabbadhammā vuccanti dvādasāyatanāni—cakkhu ceva rūpā ca, sotañca saddā ca, ghānañca gandhā ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbā ca, mano ca dhammā ca. Yato ca ajjhattikabāhiresu āyatanesu chandarāgo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, ettāvatāpi kusalo sabbadhammānanti—kusalo sabbadhammānaṁ. 61 Sato bhikkhu paribbajeti. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato, vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato. 62 Aparehipi catūhi kāraṇehi sato—asatiparivajjanāya sato, satikaraṇīyānaṁ dhammānaṁ katattā sato, satiparibandhānaṁ dhammānaṁ hatattā sato, satinimittānaṁ dhammānaṁ asammuṭṭhattā sato. 63 Aparehipi catūhi kāraṇehi sato—satiyā samannāgatattā sato, satiyā vasitattā sato, satiyā pāguññena samannāgatattā sato, satiyā apaccorohaṇatāya sato. 64 Aparehipi catūhi 2626 --- cnd5 1:64 kāraṇehi sato—satiyā samannāgatattā sato, santattā sato, samitattā sato, santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato, dhammānussatiyā sato, saṅghānussatiyā sato, sīlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato, ānāpānassatiyā sato, maraṇassatiyā sato, kāyagatāsatiyā sato, upasamānussatiyā sato. Yā sati anussati …pe… sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo, ayaṁ vuccati sati. Imāya satiyā upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato, so vuccati sato. Bhikkhūti sattannaṁ dhammānaṁ bhinnattā bhikkhu—sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti. Bhinnā honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. 65 Pajjena katena attanā, (sabhiyāti bhagavā) Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho; Vibhavañca bhavañca vippahāya, Vusitavā khīṇapunabbhavo sa bhikkhūti. 66 Sato bhikkhu paribbajeti sato bhikkhu paribbaje, sato gaccheyya, sato tiṭṭheyya, sato nisīdeyya, sato seyyaṁ kappeyya, sato abhikkameyya, sato paṭikkameyya, sato ālokeyya, sato vilokeyya, sato samiñjeyya, sato pasāreyya, sato saṅghāṭipattacīvaraṁ dhāreyya, sato careyya vihareyya iriyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti—sato bhikkhu paribbaje. Tenāha bhagavā— 67 “Kāmesu nābhigijjheyya, manasānāvilo siyā; Kusalo sabbadhammānaṁ, sato bhikkhu paribbaje”ti. 68 Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṁ ekacchandā ekapayogā ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, tesaṁ anekapāṇasahassānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalukesā ca massū ca antarahitā, bhaṇḍukāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anvatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṁ namassamāno nisinno hoti—“satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmī”ti. Ajitamāṇavapucchāniddeso paṭhamo. cnd18 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa Pucchāniddesa 14. Posālamāṇavapucchāniddesa |1| Yo atītaṁ ādisati, (iccāyasmā posālo) Anejo chinnasaṁsayo; Pāraguṁ sabbadhammānaṁ, Atthi pañhena āgamaṁ. 2 Yo atītaṁ ādisatīti. Yoti yo so bhagavā sayambhū. Anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṁ patto, balesu ca vasībhāvaṁ. Atītaṁ ādisatīti bhagavā attano ca paresañca atītampi ādisati, anāgatampi ādisati, paccuppannampi ādisati. 3 Kathaṁ bhagavā attano atītaṁ ādisati? Bhagavā attano atītaṁ ekampi jātiṁ ādisati, dvepi jātiyo ādisati, tissopi jātiyo ādisati, catassopi jātiyo ādisati, pañcapi jātiyo ādisati, dasapi jātiyo ādisati, vīsampi jātiyo ādisati, tiṁsampi jātiyo ādisati, cattālīsampi jātiyo ādisati, paññāsampi jātiyo ādisati, jātisatampi …pe… jātisahassampi … jātisatasahassampi … anekepi saṁvaṭṭakappe … anekepi vivaṭṭakappe … anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe ādisati—“amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno”ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ ādisati. Evaṁ bhagavā attano atītaṁ ādisati. 4 Kathaṁ bhagavā paresaṁ atītaṁ ādisati? Bhagavā paresaṁ atītaṁ ekampi jātiṁ ādisati, dvepi jātiyo ādisati …pe… anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe ādisati—“amutrāsi evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro 2627 --- cnd18 1:4 evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādi; tatrāpāsi evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno”ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ ādisati. Evaṁ bhagavā paresaṁ atītaṁ ādisati. 5 Bhagavā pañca jātakasatāni bhāsanto attano ca paresañca atītaṁ ādisati, mahāpadāniyasuttantaṁ bhāsanto attano ca paresañca atītaṁ ādisati, mahāsudassaniyasuttantaṁ bhāsanto attano ca paresañca atītaṁ ādisati, mahāgovindiyasuttantaṁ bhāsanto attano ca paresañca atītaṁ ādisati, maghadeviyasuttantaṁ bhāsanto attano ca paresañca atītaṁ ādisati. 6 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“atītaṁ kho, cunda, addhānaṁ ārabbha tathāgatassa satānusāriñāṇaṁ hoti. So yāvatakaṁ ākaṅkhati tāvatakaṁ anussarati. Anāgatañca kho, cunda …pe… paccuppannañca kho, cunda, addhānaṁ ārabbha tathāgatassa bodhijaṁ ñāṇaṁ uppajjati—‘ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. 7 Indriyaparopariyattañāṇaṁ tathāgatassa tathāgatabalaṁ, sattānaṁ āsayānusayañāṇaṁ tathāgatassa tathāgatabalaṁ, yamakapāṭihīre ñāṇaṁ tathāgatassa tathāgatabalaṁ, mahākaruṇāsamāpattiyā ñāṇaṁ tathāgatassa tathāgatabalaṁ, sabbaññutañāṇaṁ tathāgatassa tathāgatabalaṁ, anāvaraṇañāṇaṁ tathāgatassa tathāgatabalaṁ, sabbattha asaṅgamappaṭihatamanāvaraṇañāṇaṁ tathāgatassa tathāgatabalaṁ. Evaṁ bhagavā attano ca paresañca atītampi ādisati anāgatampi ādisati paccuppannampi ādisati ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti pakāsetīti—yo atītaṁ ādisati. 8 Iccāyasmā posāloti. Iccāti padasandhi …pe… āyasmāti piyavacanaṁ …pe… posāloti tassa brāhmaṇassa nāmaṁ …pe… abhilāpoti—iccāyasmā posālo. 9 Anejo chinnasaṁsayoti ejā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Sā ejā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā buddho anejo. Ejāya pahīnattā anejo. Bhagavā lābhepi na iñjati …pe… dukkhepi na iñjati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhatīti anejo. Chinnasaṁsayoti saṁsayo vuccati vicikicchā. Dukkhe kaṅkhā …pe… chambhitattaṁ cittassa manovilekho. So saṁsayo buddhassa bhagavato pahīno chinno ucchinno samucchinno vūpasanto paṭinissaggo paṭippassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho. Tasmā buddho chinnasaṁsayoti—anejo chinnasaṁsayo. 10 Pāraguṁ sabbadhammānanti bhagavā sabbadhammānaṁ abhiññāpāragū pariññāpāragū pahānapāragū bhāvanāpāragū sacchikiriyāpāragū samāpattipāragū abhiññāpāragū sabbadhammānaṁ …pe… jātimaraṇasaṁsāro natthi tassa punabbhavoti—pāragū sabbadhammānaṁ. 11 Atthi pañhena āgamanti pañhena atthiko āgatomhi …pe… “vahassetaṁ bhāran”ti—atthi pañhena āgamaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 12 “Yo atītaṁ ādisati, (iccāyasmā posālo) Anejo chinnasaṁsayo; Pāraguṁ sabbadhammānaṁ, Atthi pañhena āgaman”ti. 13 Vibhūtarūpasaññissa, sabbakāyappahāyino; Ajjhattañca bahiddhā ca, natthi kiñcīti passato; Ñāṇaṁ sakkānupucchāmi, kathaṁ neyyo tathāvidho. 14 Vibhūtarūpasaññissāti katamā rūpasaññā? Rūpāvacarasamāpattiṁ samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā saññā sañjānanā sañjānitattaṁ—ayaṁ rūpasaññā. Vibhūtarūpasaññissāti catasso arūpasamāpattiyo paṭiladdhassa rūpasaññā vibhūtā honti vigatā atikkantā samatikkantā vītivattāti—vibhūtarūpasaññissa. 15 Sabbakāyappahāyinoti sabbo tassa paṭisandhiko rūpakāyo pahīno, tadaṅgasamatikkamā vikkhambhanappahānena pahīno tassa rūpakāyoti—sabbakāyappahāyino. 16 Ajjhattañca bahiddhā ca, natthi kiñcīti passatoti. Natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanasamāpatti. Kiṅkāraṇā? Natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanasamāpatti. Yaṁ viññāṇañcāyatanasamāpattiṁ sato samāpajjitvā 2628 --- cnd18 1:16 tato vuṭṭhahitvā taññeva viññāṇaṁ abhāveti, vibhāveti, antaradhāpeti, “natthi kiñcī”ti passati—taṅkāraṇā natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanasamāpattīti—ajjhattañca bahiddhā ca natthi kiñcīti passato. 17 Ñāṇaṁ sakkānupucchāmīti. Sakkāti—sakko. Bhagavā sakyakulā pabbajitotipi sakko …pe… pahīnabhayabheravo vigatalomahaṁsotipi sakko. Ñāṇaṁ sakkānupucchāmīti tassa ñāṇaṁ pucchāmi, paññaṁ pucchāmi, sambuddhaṁ pucchāmi. “Kīdisaṁ kiṁsaṇṭhitaṁ kiṁpakāraṁ kiṁpaṭibhāgaṁ ñāṇaṁ icchitabban”ti—ñāṇaṁ sakkānupucchāmi. 18 Kathaṁ neyyo tathāvidhoti kathaṁ so netabbo vinetabbo anunetabbo paññāpetabbo nijjhāpetabbo pekkhetabbo pasādetabbo? Kathaṁ tena uttari ñāṇaṁ uppādetabbaṁ? Tathāvidhoti tathāvidho tādiso tassaṇṭhito tappakāro tappaṭibhāgo yo so ākiñcaññāyatanasamāpattilābhīti—kathaṁ neyyo tathāvidho. Tenāha so brāhmaṇo— 19 “Vibhūtarūpasaññissa, sabbakāyappahāyino; Ajjhattañca bahiddhā ca, natthi kiñcīti passato; Ñāṇaṁ sakkānupucchāmi, kathaṁ neyyo tathāvidho”ti. 20 Viññāṇaṭṭhitiyo sabbā, (posālāti bhagavā) Abhijānaṁ tathāgato; Tiṭṭhantamenaṁ jānāti, Dhimuttaṁ tapparāyaṇaṁ. 21 Viññāṇaṭṭhitiyo sabbāti bhagavā abhisaṅkhāravasena catasso viññāṇaṭṭhitiyo jānāti, paṭisandhivasena satta viññāṇaṭṭhitiyo jānāti. Kathaṁ bhagavā abhisaṅkhāravasena catasso viññāṇaṭṭhitiyo jānāti? Vuttañhetaṁ bhagavatā—“rūpupayaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, rūpārammaṇaṁ rūpappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyya. Vedanupayaṁ vā, bhikkhave …pe… saññupayaṁ vā, bhikkhave …pe… saṅkhārupayaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, saṅkhārārammaṇaṁ saṅkhārappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyyā”ti. Evaṁ bhagavā abhisaṅkhāravasena catasso viññāṇaṭṭhitiyo jānāti. 22 Kathaṁ bhagavā paṭisandhivasena satta viññāṇaṭṭhitiyo jānāti? Vuttañhetaṁ bhagavatā—“santi, bhikkhave, sattā nānattakāyā nānattasaññino—seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṁ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti. 23 Santi, bhikkhave, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṁ dutiyā viññāṇaṭṭhiti. 24 Santi, bhikkhave, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṁ tatiyā viññāṇaṭṭhiti. 25 Santi, bhikkhave, sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṁ catutthī viññāṇaṭṭhiti. 26 Santi, bhikkhave, sattā sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā, ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṁ pañcamī viññāṇaṭṭhiti. 27 Santi, bhikkhave, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma, anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṁ chaṭṭhī viññāṇaṭṭhiti. 28 Santi, bhikkhave, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma, natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṁ sattamī viññāṇaṭṭhiti”. Evaṁ bhagavā paṭisandhivasena satta viññāṇaṭṭhitiyo jānātīti—viññāṇaṭṭhitiyo sabbā. 29 Posālāti bhagavāti. Posālāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—posālāti bhagavā. 30 Abhijānaṁ tathāgatoti. Abhijānanti abhijānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto tathāgato. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“atītañcepi kho, cunda, hoti abhūtaṁ atacchaṁ anatthasañhitaṁ, na taṁ tathāgato byākaroti. Atītañcepi, cunda, hoti bhūtaṁ tacchaṁ anatthasañhitaṁ, tampi tathāgato na byākaroti. Atītañcepi kho, cunda, hoti bhūtaṁ tacchaṁ atthasañhitaṁ, tatra kālaññū tathāgato hoti tasseva pañhassa veyyākaraṇāya. Anāgatañcepi, cunda, hoti …pe… paccuppannañcepi, cunda, hoti abhūtaṁ atacchaṁ anatthasañhitaṁ, na taṁ tathāgato byākaroti. Paccuppannañcepi, cunda, hoti bhūtaṁ tacchaṁ anatthasañhitaṁ, tampi tathāgato na byākaroti. Paccuppannañcepi, cunda, hoti bhūtaṁ tacchaṁ atthasañhitaṁ, 2629 --- cnd18 1:30 tatra kālaññū tathāgato hoti tassa pañhassa veyyākaraṇāya. Iti kho, cunda, atītānāgatapaccuppannesu dhammesu tathāgato kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī. Tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. 31 Yaṁ kho, cunda, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, sabbaṁ taṁ tathāgatena abhisambuddhaṁ. Tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. Yañca, cunda, rattiṁ tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati, yañca rattiṁ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṁ etasmiṁ antare bhāsati lapati niddisati sabbaṁ taṁ tatheva hoti no aññathā. Tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. Yathāvādī, cunda, tathāgato tathākārī; yathākārī tathāvādī. Iti yathāvādī tathākārī, yathākārī tathāvādī. Tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. Sadevake, cunda, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī. Tasmā tathāgatoti vuccatī”ti—abhijānaṁ tathāgato. 32 Tiṭṭhantamenaṁ jānātīti bhagavā idhatthaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena—“ayaṁ puggalo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjissatī”ti. Bhagavā idhatthaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena—“ayaṁ puggalo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tiracchānayoniṁ upapajjissatī”ti. Bhagavā idhatthaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena—“ayaṁ puggalo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pettivisayaṁ upapajjissatī”ti. Bhagavā idhatthaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena—“ayaṁ puggalo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manussesu uppajjissatī”ti. Bhagavā idhatthaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena—“ayaṁ puggalo suppaṭipanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissatī”ti. 33 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“idha panāhaṁ, sāriputta, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—‘tathāyaṁ puggalo paṭipanno, tathā ca iriyati, tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjissatī’ti. 34 Idha panāhaṁ, sāriputta, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—‘tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tiracchānayoniṁ upapajjissatī’ti. 35 Idha panāhaṁ, sāriputta, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—‘tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pettivisayaṁ upapajjissatī’ti. 36 Idha panāhaṁ, sāriputta, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—‘tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manussesu uppajjissatī’ti. 37 Idha panāhaṁ, sāriputta, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—‘tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissatī’ti. 38 Idha panāhaṁ, sāriputta, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi—‘tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’”ti—tiṭṭhantamenaṁ jānāti. 39 Dhimuttaṁ tapparāyaṇanti. Dhimuttanti ākiñcaññāyatanaṁ. Dhimuttanti vimokkhena dhimuttaṁ tatrādhimuttaṁ tadadhimuttaṁ tadādhipateyyaṁ. Atha vā bhagavā jānāti—“ayaṁ puggalo rūpādhimutto saddādhimutto gandhādhimutto rasādhimutto phoṭṭhabbādhimutto kulādhimutto gaṇādhimutto āvāsādhimutto lābhādhimutto yasādhimutto pasaṁsādhimutto sukhādhimutto cīvarādhimutto piṇḍapātādhimutto senāsanādhimutto gilānapaccayabhesajjaparikkhārādhimutto suttantādhimutto vinayādhimutto abhidhammādhimutto āraññakaṅgādhimutto piṇḍapātikaṅgādhimutto paṁsukūlikaṅgādhimutto tecīvarikaṅgādhimutto sapadānacārikaṅgādhimutto khalupacchābhattikaṅgādhimutto nesajjikaṅgādhimutto yathāsanthatikaṅgādhimutto paṭhamajjhānādhimutto dutiyajjhānādhimutto 2630 --- cnd18 1:39 tatiyajjhānādhimutto catutthajjhānādhimutto ākāsānañcāyatanasamāpattādhimutto viññāṇañcāyatanasamāpattādhimutto ākiñcaññāyatanasamāpattādhimutto nevasaññānāsaññāyatanasamāpattādhimutto”ti dhimuttaṁ. 40 Tapparāyaṇanti ākiñcaññāyatanamayaṁ tapparāyaṇaṁ kammaparāyaṇaṁ vipākaparāyaṇaṁ kammagarukaṁ paṭisandhigarukaṁ. Atha vā bhagavā jānāti—“ayaṁ puggalo rūpaparāyaṇo …pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiparāyaṇo”ti—dhimuttaṁ tapparāyaṇaṁ. Tenāha bhagavā— 41 “Viññāṇaṭṭhitiyo sabbā, (posālāti bhagavā) Abhijānaṁ tathāgato; Tiṭṭhantamenaṁ jānāti, Dhimuttaṁ tapparāyaṇan”ti. 42 Ākiñcaññasambhavaṁ ñatvā, Nandisaṁyojanaṁ iti; Evametaṁ abhiññāya, Tato tattha vipassati; Etaṁ ñāṇaṁ tathaṁ tassa, Brāhmaṇassa vusīmato. 43 Ākiñcaññasambhavaṁ ñatvāti ākiñcaññasambhavoti vuccati ākiñcaññāyatanasaṁvattaniko kammābhisaṅkhāro. Ākiñcaññāyatanasaṁvattanikaṁ kammābhisaṅkhāraṁ ākiñcaññasambhavoti ñatvā, laggananti ñatvā, bandhananti ñatvā, palibodhoti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—ākiñcaññasambhavaṁ ñatvā. 44 Nandisaṁyojanaṁ itīti nandisaṁyojanaṁ vuccati arūparāgo. Arūparāgena taṁ kammaṁ laggaṁ laggitaṁ palibuddhaṁ arūparāgaṁ nandisaṁyojananti ñatvā, laggananti ñatvā, bandhananti ñatvā, palibodhoti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Itīti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṁ itīti—nandisaṁyojanaṁ iti. 45 Evametaṁ abhiññāyāti evaṁ etaṁ abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—evametaṁ abhiññāya. 46 Tato tattha vipassatīti. Tatthāti ākiñcaññāyatanaṁ samāpajjitvā tato vuṭṭhahitvā tattha jāte cittacetasike dhamme aniccato vipassati, dukkhato vipassati, rogato …pe… nissaraṇato vipassati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatīti—tato tattha vipassati. 47 Etaṁ ñāṇaṁ tathaṁ tassāti etaṁ ñāṇaṁ tacchaṁ bhūtaṁ yāthāvaṁ aviparītaṁ tassāti—etaṁ ñāṇaṁ tathaṁ tassa. 48 Brāhmaṇassa vusīmatoti. Brāhmaṇoti sattannaṁ dhammānaṁ bāhitattā brāhmaṇo …pe… asito tādi pavuccate sa brahmāti. Brāhmaṇassa vusīmatoti puthujjanakalyāṇaṁ upādāya satta sekkhā appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya vasanti saṁvasanti āvasanti parivasanti; arahā vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, so vutthavāso ciṇṇacaraṇo …pe… jātimaraṇasaṁsāro; natthi tassa punabbhavoti—brāhmaṇassa vusīmato. Tenāha bhagavā— 49 “Ākiñcaññasambhavaṁ ñatvā, nandisaṁyojanaṁ iti; Evametaṁ abhiññāya, tato tattha vipassati; Etaṁ ñāṇaṁ tathaṁ tassa, brāhmaṇassa vusīmato”ti. 50 Saha gāthāpariyosānā …pe… satthā me, bhante bhagavā, sāvakohamasmīti. Posālamāṇavapucchāniddeso cuddasamo. cnd23 0 Cūḷaniddesa Khaggavisāṇasuttaniddesa |1| 1. Paṭhamavagga Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ, Aviheṭhayaṁ aññatarampi tesaṁ; Na puttamiccheyya kuto sahāyaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo. 2 Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍanti. Sabbesūti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ pariyādiyanavacanametaṁ—sabbesūti. Bhūtesūti bhūtā vuccanti tasā ca thāvarā ca. Tasāti yesaṁ tasitataṇhā appahīnā, yesañca bhayabheravā appahīnā. Kiṅkāraṇā vuccanti tasā? Te tasanti uttasanti paritasanti bhāyanti santāsaṁ āpajjanti, taṅkāraṇā vuccanti tasā. Thāvarāti yesaṁ tasitataṇhā pahīnā, yesañca bhayabheravā pahīnā. Kiṅkāraṇā vuccanti thāvarā? 2631 --- cnd23 1:2 Te na tasanti na uttasanti na paritasanti na bhāyanti na santāsaṁ āpajjanti, taṅkāraṇā vuccanti thāvarā. Daṇḍanti tayo daṇḍā—kāyadaṇḍo vacīdaṇḍo manodaṇḍo. Tividhaṁ kāyaduccaritaṁ kāyadaṇḍo, catubbidhaṁ vacīduccaritaṁ vacīdaṇḍo, tividhaṁ manoduccaritaṁ manodaṇḍo. Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍanti sabbesu bhūtesu daṇḍaṁ nidhāya nidahitvā. Oropayitvā samoropayitvā nikkhipitvā paṭippassambhitvāti sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ. 3 Aviheṭhayaṁ aññatarampi tesanti ekamekampi sattaṁ pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā anduyā vā rajjuyā vā aviheṭhayanto, sabbepi satte pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā anduyā vā rajjuyā vā aviheṭhayantoti—aviheṭhayaṁ aññatarampi tesaṁ. 4 Na puttamiccheyya kuto sahāyanti. Nāti paṭikkhepo; puttāti cattāro puttā—atrajo putto, khettajo putto, dinnako putto, antevāsiko putto. Sahāyanti sahāyā vuccanti yehi saha āgamanaṁ phāsu, gamanaṁ phāsu, gamanāgamanaṁ phāsu, ṭhānaṁ phāsu, nisajjanaṁ phāsu, sayanaṁ phāsu, ālapanaṁ phāsu, sallapanaṁ phāsu, ullapanaṁ phāsu, samullapanaṁ phāsu. Na puttamiccheyya kuto sahāyanti puttampi na iccheyya na sādiyeyya na patthayeyya na pihayeyya nābhijappeyya, kuto mittaṁ vā sandiṭṭhaṁ vā sambhattaṁ vā sahāyaṁ vā iccheyya sādiyeyya patthayeyya pihayeyya abhijappeyyāti—na puttamiccheyya kuto sahāyaṁ. 5 Eko care khaggavisāṇakappoti. Ekoti so paccekasambuddho pabbajjāsaṅkhātena eko, adutiyaṭṭhena eko, taṇhāya pahānaṭṭhena eko, ekantavītarāgoti eko, ekantavītadosoti eko, ekantavītamohoti eko, ekantanikkilesoti eko, ekāyanamaggaṁ gatoti eko, eko anuttaraṁ paccekasambodhiṁ abhisambuddhoti eko. 6 Kathaṁ so paccekasambuddho pabbajjāsaṅkhātena eko? So paccekasambuddho sabbaṁ gharāvāsapalibodhaṁ chinditvā puttadārapalibodhaṁ chinditvā ñātipalibodhaṁ chinditvā sannidhipalibodhaṁ chinditvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā akiñcanabhāvaṁ upagantvā eko carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti—evaṁ so paccekasambuddho pabbajjāsaṅkhātena eko. 7 Kathaṁ so paccekasambuddho adutiyaṭṭhena eko? So evaṁ pabbajito samāno eko araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. So eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko nisīdati, eko seyyaṁ kappeti, eko gāmaṁ piṇḍāya pavisati, eko abhikkamati, eko paṭikkamati, eko raho nisīdati, eko caṅkamaṁ adhiṭṭhāti, eko carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti—evaṁ so paccekasambuddho adutiyaṭṭhena eko. 8 Kathaṁ so paccekasambuddho taṇhāya pahānaṭṭhena eko? So evaṁ eko adutiyo appamatto ātāpī pahitatto viharanto mahāpadhānaṁ padahanto māraṁ sasenakaṁ namuciṁ kaṇhaṁ pamattabandhuṁ vidhametvā ca taṇhājāliniṁ visaritaṁ visattikaṁ pajahi vinodesi byantīakāsi anabhāvaṅgamesi. 9 “Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṁsaraṁ; Itthabhāvaññathābhāvaṁ, saṁsāraṁ nātivattati. 10 Etamādīnavaṁ ñatvā, Taṇhaṁ dukkhassa sambhavaṁ; Vītataṇho anādāno, Sato bhikkhu paribbaje”ti. 11 Evaṁ so paccekasambuddho taṇhāya pahānaṭṭhena eko. 12 Kathaṁ so paccekasambuddho ekantavītarāgoti eko? Rāgassa pahīnattā ekantavītarāgoti eko, dosassa pahīnattā ekantavītadosoti eko, mohassa pahīnattā ekantavītamohoti eko, kilesānaṁ pahīnattā ekantanikkilesoti eko. Evaṁ so paccekasambuddho ekantavītarāgoti eko. 13 Kathaṁ so paccekasambuddho ekāyanamaggaṁ gatoti eko? Ekāyanamaggo vuccati cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. 14 “Ekāyanaṁ jātikhayantadassī, Maggaṁ pajānāti hitānukampī; Etena maggena tariṁsu pubbe, Tarissanti ye ca taranti oghan”ti. 15 Evaṁ so paccekasambuddho ekāyanamaggaṁ gatoti eko. 16 Kathaṁ so paccekasambuddho eko anuttaraṁ paccekasambodhiṁ abhisambuddhoti eko? Bodhi 2632 --- cnd23 1:16 vuccati catūsu maggesu ñāṇaṁ. Paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṁsā vipassanā sammādiṭṭhi. So paccekasambuddho maggapaccekasambuddho ñāṇapaccekasambuddho “sabbe saṅkhārā aniccā”ti bujjhi, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti bujjhi, “sabbe dhammā anattā”ti bujjhi, “avijjāpaccayā saṅkhārā”ti bujjhi, “saṅkhārapaccayā viññāṇan”ti bujjhi, “viññāṇapaccayā nāmarūpan”ti bujjhi, “nāmarūpapaccayā saḷāyatanan”ti bujjhi, “saḷāyatanapaccayā phasso”ti bujjhi, “phassapaccayā vedanā”ti bujjhi, “vedanāpaccayā taṇhā”ti bujjhi, “taṇhāpaccayā upādānan”ti bujjhi, “upādānapaccayā bhavo”ti bujjhi, “bhavapaccayā jātī”ti bujjhi, “jātipaccayā jarāmaraṇan”ti bujjhi; “avijjānirodhā saṅkhāranirodho”ti bujjhi, “saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho”ti bujjhi, “viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho”ti bujjhi, “nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho”ti bujjhi, “saḷāyatananirodhā phassanirodho”ti bujjhi, “phassanirodhā vedanānirodho”ti bujjhi, “vedanānirodhā taṇhānirodho”ti bujjhi, “taṇhānirodhā upādānanirodho”ti bujjhi, “upādānanirodhā bhavanirodho”ti bujjhi, “bhavanirodhā jātinirodho”ti bujjhi, “jātinirodhā jarāmaraṇanirodho”ti bujjhi; “idaṁ dukkhan”ti bujjhi, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti bujjhi, “ayaṁ dukkhanirodho”ti bujjhi, “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti bujjhi; “ime āsavā”ti bujjhi, “ayaṁ āsavasamudayo”ti bujjhi …pe… “ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti bujjhi; “ime dhammā abhiññeyyā”ti bujjhi, “ime dhammā pahātabbā”ti bujjhi, “ime dhammā sacchikātabbā”ti bujjhi, “ime dhammā bhāvetabbā”ti bujjhi; channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjhi, pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca …pe… nissaraṇañca bujjhi, catunnaṁ mahābhūtānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjhi, “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti bujjhi. 17 Atha vā yaṁ bujjhitabbaṁ anubujjhitabbaṁ paṭibujjhitabbaṁ sambujjhitabbaṁ adhigantabbaṁ phassitabbaṁ sacchikātabbaṁ, sabbaṁ taṁ tena paccekabodhiñāṇena bujjhi anubujjhi paṭibujjhi sambujjhi adhigacchi phassesi sacchākāsīti evaṁ so paccekasambuddho eko anuttaraṁ paccekasambodhiṁ abhisambuddhoti—eko. 18 Careti aṭṭha cariyāyo—iriyāpathacariyā, āyatanacariyā, saticariyā, samādhicariyā, ñāṇacariyā, maggacariyā, patticariyā, lokatthacariyā. Iriyāpathacariyāti catūsu iriyāpathesu. Āyatanacariyāti chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. Saticariyāti catūsu satipaṭṭhānesu. Samādhicariyāti catūsu jhānesu. Ñāṇacariyāti catūsu ariyasaccesu. Maggacariyāti catūsu ariyamaggesu. Patticariyāti catūsu sāmaññaphalesu. Lokatthacariyāti tathāgatesu arahantesu sammāsambuddhesu padesato paccekasambuddhesu padesato sāvakesu. Iriyāpathacariyā ca paṇidhisampannānaṁ, āyatanacariyā ca indriyesu guttadvārānaṁ, saticariyā ca appamādavihārīnaṁ, samādhicariyā ca adhicittamanuyuttānaṁ, ñāṇacariyā ca buddhisampannānaṁ, maggacariyā ca sammāpaṭipannānaṁ, patticariyā ca adhigataphalānaṁ, lokatthacariyā ca tathāgatānaṁ arahantānaṁ sammāsambuddhānaṁ padesato paccekabuddhānaṁ padesato sāvakānaṁ. Imā aṭṭha cariyāyo. Aparāpi aṭṭha cariyāyo—adhimuccanto saddhāya carati, paggaṇhanto vīriyena carati, upaṭṭhāpento satiyā carati, avikkhepaṁ karonto samādhinā carati, pajānanto paññāya carati, vijānanto viññāṇacariyāya carati. Evaṁ paṭipannassa kusalā dhammā āyāpentīti—āyatanacariyāya carati. Evaṁ paṭipanno visesamadhigacchatīti—visesacariyāya carati. Imā aṭṭha cariyāyo. 19 Aparāpi aṭṭha cariyāyo—dassanacariyā ca sammādiṭṭhiyā, abhiniropanacariyā ca sammāsaṅkappassa, pariggahacariyā ca sammāvācāya, samuṭṭhānacariyā ca sammākammantassa, vodānacariyā ca sammāājīvassa, paggahacariyā ca sammāvāyāmassa, upaṭṭhānacariyā ca sammāsatiyā, avikkhepacariyā ca 2633 --- cnd23 1:19 sammāsamādhissa. Imā aṭṭha cariyāyo. 20 Khaggavisāṇakappoti yathā khaggassa nāma visāṇaṁ ekaṁ hoti adutiyaṁ, evameva so paccekasambuddho takkappo tassadiso tappaṭibhāgo. Yathā atiloṇaṁ vuccati loṇakappo, atitittakaṁ vuccati tittakappo, atimadhuraṁ vuccati madhurakappo, atiuṇhaṁ vuccati aggikappo, atisītalaṁ vuccati himakappo, mahāudakakkhandho vuccati samuddakappo, mahābhiññābalappatto sāvako vuccati satthukappoti; evameva so paccekasambuddho tattha takkappo tassadiso tappaṭibhāgo eko adutiyo muttabandhano sammā loke carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti—eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 21 “Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ, Aviheṭhayaṁ aññatarampi tesaṁ; Na puttamiccheyya kuto sahāyaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 22 Saṁsaggajātassa bhavanti snehā, Snehanvayaṁ dukkhamidaṁ pahoti; Ādīnavaṁ snehajaṁ pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo. 23 Saṁsaggajātassa bhavanti snehāti. Saṁsaggāti dve saṁsaggā—dassanasaṁsaggo ca savanasaṁsaggo ca. Katamo dassanasaṁsaggo? Idhekacco passati itthiṁ vā kumāriṁ vā abhirūpaṁ dassanīyaṁ pāsādikaṁ paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgataṁ. Disvā passitvā anubyañjanaso nimittaṁ gaṇhāti—kesā vā sobhanā mukhaṁ vā sobhanaṁ akkhī vā sobhanā kaṇṇā vā sobhanā nāsā vā sobhanā oṭṭhā vā sobhanā dantā vā sobhanā mukhaṁ vā sobhanaṁ gīvā vā sobhanā thanā vā sobhanā uraṁ vā sobhanaṁ udaraṁ vā sobhanaṁ kaṭi vā sobhanā ūrū vā sobhanā jaṅghā vā sobhanā hatthā vā sobhanā pādā vā sobhanā aṅguliyo vā sobhanā nakhā vā sobhanāti. Disvā passitvā abhinandati abhivadati abhipattheti anuppādeti anubandhati rāgabandhanaṁ—ayaṁ dassanasaṁsaggo. 24 Katamo savanasaṁsaggo? Idhekacco suṇāti—“asukasmiṁ nāma gāme vā nigame vā itthī vā kumārī vā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā”ti. Sutvā suṇitvā abhinandati abhivadati abhipattheti anuppādeti anubandhati rāgabandhanaṁ—ayaṁ savanasaṁsaggo. 25 Snehāti dve snehā—taṇhāsneho ca diṭṭhisneho ca. Katamo taṇhāsneho? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṁ mariyādikataṁ odhikataṁ pariyantakataṁ pariggahitaṁ mamāyitaṁ—idaṁ mama, etaṁ mama, ettakaṁ mama, ettāvatā mama. Mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāvuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṁ vatthu hiraññaṁ suvaṇṇaṁ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca, kevalampi mahāpathaviṁ taṇhāvasena mamāyati, yāvatā aṭṭhasataṁ taṇhāvicaritaṁ—ayaṁ taṇhāsneho. 26 Katamo diṭṭhisneho? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikādiṭṭhi. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṁ titthāyatanaṁ vipariyesaggāho viparītaggāho vipallāsaggāho micchāgāho ayāthāvakasmiṁ yāthāvakanti gāho, yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni—ayaṁ diṭṭhisneho. 27 Saṁsaggajātassa bhavanti snehāti dassanasaṁsaggapaccayā ca savanasaṁsaggapaccayā ca taṇhāsneho ca diṭṭhisneho ca bhavanti sambhavanti jāyanti sañjāyanti nibbattanti abhinibbattanti pātubhavantīti—saṁsaggajātassa bhavanti snehā. 28 Snehanvayaṁ dukkhamidaṁ pahotīti. Snehoti dve snehā—taṇhāsneho ca diṭṭhisneho ca …pe… ayaṁ taṇhāsneho …pe… ayaṁ diṭṭhisneho. Dukkhamidaṁ pahotīti idhekacco kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati, pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati. Tamenaṁ gahetvā rañño dassenti—“ayaṁ, deva, coro āgucārī. Imassa yaṁ icchasi taṁ daṇḍaṁ paṇehī”ti. Tamenaṁ rājā taṁ paribhāsati. So paribhāsapaccayāpi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Etaṁ bhayaṁ dukkhaṁ domanassaṁ kuto jātaṁ? Tassa snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṁ. 29 2634 --- cnd23 1:29 Ettakenapi rājā na tussati. Tamenaṁ rājā bandhāpeti—andubandhanena vā rajjubandhanena vā saṅkhalikabandhanena vā vettabandhanena vā latābandhanena vā pakkhepabandhanena vā parikkhepabandhanena vā gāmabandhanena vā nigamabandhanena vā nagarabandhanena vā raṭṭhabandhanena vā janapadabandhanena vā, antamaso savacanīyampi karoti—“na te labbhā ito pakkamitun”ti. So bandhanapaccayāpi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Etaṁ bhayaṁ dukkhaṁ domanassaṁ kuto jātaṁ? Tassa snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṁ. 30 Ettakenapi rājā na tussati. Tamenaṁ rājā tasseva dhanaṁ āharāpeti—sataṁ vā sahassaṁ vā satasahassaṁ vā. So dhanajānipaccayāpi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Etaṁ bhayaṁ dukkhaṁ domanassaṁ kuto jātaṁ? Tassa snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṁ. 31 Ettakenapi rājā na tussati. Tamenaṁ rājā vividhā kammakāraṇā kārāpeti—kasāhipi tāḷeti, vettehipi tāḷeti, aḍḍhadaṇḍakehipi tāḷeti, hatthampi chindati, pādampi chindati, hatthapādampi chindati, kaṇṇampi chindati, nāsampi chindati, kaṇṇanāsampi chindati, bilaṅgathālikampi karoti, saṅkhamuṇḍikampi karoti, rāhumukhampi karoti, jotimālikampi karoti, hatthapajjotikampi karoti, erakavattikampi karoti, cīrakavāsikampi karoti, eṇeyyakampi karoti, baḷisamaṁsikampi karoti, kahāpaṇikampi karoti, khārāpatacchikampi karoti, palighaparivattikampi karoti, palālapīṭhakampi karoti, tattenapi telena osiñcati, sunakhehipi khādāpeti, jīvantampi sūle uttāseti, asināpi sīsaṁ chindati. So kammakāraṇapaccayāpi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Etaṁ bhayaṁ dukkhaṁ domanassaṁ kuto jātaṁ? Tassa snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṁ. Rājā imesaṁ catunnaṁ daṇḍānaṁ issaro. 32 So sakena kammena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Tamenaṁ nirayapālā pañcavidhabandhanaṁ nāma kammakāraṇaṁ karonti—tattaṁ ayokhilaṁ hatthe gamenti, tattaṁ ayokhilaṁ dutiye hatthe gamenti, tattaṁ ayokhilaṁ pāde gamenti, tattaṁ ayokhilaṁ dutiye pāde gamenti, tattaṁ ayokhilaṁ majjhe urasmiṁ gamenti. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti; na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. Etaṁ bhayaṁ dukkhaṁ domanassaṁ kuto jātaṁ? Tassa snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṁ. 33 Tamenaṁ nirayapālā saṁvesetvā kuṭhārīhi tacchanti …pe… tamenaṁ nirayapālā uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā vāsīhi tacchanti. Tamenaṁ nirayapālā rathe yojetvā ādittāya pathaviyā sampajjalitāya sajotibhūtāya sārentipi paccāsārentipi. Tamenaṁ nirayapālā mahantaṁ aṅgārapabbataṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āropentipi oropentipi. Tamenaṁ nirayapālā uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya. So tattha pheṇuddehakaṁ paccati. So tattha pheṇuddehakaṁ paccamāno sakimpi uddhaṁ gacchati, sakimpi adho gacchati, sakimpi tiriyaṁ gacchati. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti; na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. Etaṁ bhayaṁ dukkhaṁ domanassaṁ kuto jātaṁ? Tassa snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṁ. 34 Tamenaṁ nirayapālā mahāniraye pakkhipanti. So kho pana mahānirayo— 35 Catukkaṇṇo catudvāro, vibhatto bhāgaso mito; Ayopākārapariyanto, ayasā paṭikujjito. 36 Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā; Samantā yojanasataṁ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā. 37 Kadariyātapanā ghorā, accimanto durāsadā; Lomahaṁsanarūpā ca, bhesmā paṭibhayā dukhā. 38 Puratthimāya ca bhittiyā, accikkhandho samuṭṭhito; Ḍahanto pāpakammante, pacchimāya paṭihaññati. 39 Pacchimāya ca bhittiyā, accikkhandho samuṭṭhito; Ḍahanto pāpakammante, purimāya paṭihaññati. 40 Dakkhiṇāya ca bhittiyā, accikkhandho samuṭṭhito; Ḍahanto pāpakammante, uttarāya paṭihaññati. 41 Uttarāya ca bhittiyā, accikkhandho samuṭṭhito; Ḍahanto pāpakammante, 2635 --- cnd23 1:41 dakkhiṇāya paṭihaññati. 42 Heṭṭhato ca samuṭṭhāya, accikkhandho bhayānako; Ḍahanto pāpakammante, chadanasmiṁ paṭihaññati. 43 Chadanamhā samuṭṭhāya, accikkhandho bhayānako; Ḍahanto pāpakammante, bhūmiyaṁ paṭihaññati. 44 Ayokapālamādittaṁ, santattaṁ jalitaṁ yathā; Evaṁ avīcinirayo, heṭṭhā upari passato. 45 Tattha sattā mahāluddā, mahākibbisakārino; Accantapāpakammantā, paccanti na ca miyyare. 46 Jātavedasamo kāyo, tesaṁ nirayavāsinaṁ; Passa kammānaṁ daḷhattaṁ, na bhasmā hoti napi masi. 47 Puratthimenapi dhāvanti, tato dhāvanti pacchimaṁ; Uttarenapi dhāvanti, tato dhāvanti dakkhiṇaṁ. 48 Yaṁ yaṁ disaṁ padhāvanti, taṁ taṁ dvāraṁ pidhīyati; Abhinikkhamitāsā te, sattā mokkhagavesino. 49 Na te tato nikkhamituṁ, labhanti kammapaccayā; Tesañca pāpakammantaṁ, avipakkaṁ kataṁ bahunti. 50 Etaṁ bhayaṁ dukkhaṁ domanassaṁ kuto jātaṁ? Tassa snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṁ. 51 Yāni ca nerayikāni dukkhāni yāni ca tiracchānayonikāni dukkhāni yāni ca pettivisayikāni dukkhāni yāni ca mānusikāni dukkhāni, tāni kuto jātāni kuto sañjātāni kuto nibbattāni kuto abhinibbattāni kuto pātubhūtāni? Tassa snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca bhavanti sambhavanti jāyanti sañjāyanti nibbattanti abhinibbattanti pātubhavantīti—snehanvayaṁ dukkhamidaṁ pahoti. 52 Ādīnavaṁ snehajaṁ pekkhamānoti. Snehoti dve snehā—taṇhāsneho ca diṭṭhisneho ca …pe… ayaṁ taṇhāsneho …pe… ayaṁ diṭṭhisneho. Ādīnavaṁ snehajaṁ pekkhamānoti taṇhāsneho ca diṭṭhisneho ca ādīnavaṁ snehajaṁ pekkhamāno dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamānoti—ādīnavaṁ snehajaṁ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 53 “Saṁsaggajātassa bhavanti snehā, Snehanvayaṁ dukkhamidaṁ pahoti; Ādīnavaṁ snehajaṁ pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 54 Mitte suhajje anukampamāno, Hāpeti atthaṁ paṭibaddhacitto; Etaṁ bhayaṁ santhave pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo. 55 Mitte suhajje anukampamāno, hāpeti atthaṁ paṭibaddhacittoti. Mittāti dve mittā—agārikamitto ca anāgārikamitto ca. Katamo agārikamitto? Idhekacco duddadaṁ dadāti, duccajaṁ cajati, dukkaraṁ karoti, dukkhamaṁ khamati, guyhamassa ācikkhati, guyhamassa parigūhati, āpadāsu na vijahati, jīvitampissa atthāya pariccattaṁ hoti, khīṇe nātimaññati—ayaṁ agārikamitto. 56 Katamo anāgārikamitto? Idha bhikkhu piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca vattā ca vacanakkhamo ca gambhīrañca kathaṁ kattā, no ca aṭṭhāne niyojeti adhisīle samādapeti, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanānuyoge samādapeti, catunnaṁ sammappadhānānaṁ …pe… catunnaṁ iddhipādānaṁ … pañcannaṁ indriyānaṁ … pañcannaṁ balānaṁ … sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ … ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyoge samādapeti—ayaṁ anāgārikamitto. 57 Suhajjā vuccanti yehi saha āgamanaṁ phāsu gamanaṁ phāsu ṭhānaṁ phāsu nisajjanaṁ phāsu sayanaṁ phāsu ālapanaṁ phāsu sallapanaṁ phāsu ullapanaṁ phāsu samullapanaṁ phāsu. Mitte suhajje anukampamāno hāpeti atthanti mitte ca suhajje ca sandiṭṭhe ca sambhatte ca sahāye ca anukampamāno anupekkhamāno anugaṇhamāno attatthampi paratthampi ubhayatthampi hāpeti, diṭṭhadhammikampi atthaṁ hāpeti, samparāyikampi atthaṁ hāpeti, paramatthampi hāpeti pahāpeti parihāpeti paridhaṁseti parivajjeti antaradhāpetīti—mitte suhajje anukampamāno hāpeti atthaṁ. 58 Paṭibaddhacittoti dvīhi kāraṇehi paṭibaddhacitto hoti—attānaṁ vā nīcaṁ ṭhapento paraṁ uccaṁ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti, attānaṁ vā uccaṁ ṭhapento paraṁ nīcaṁ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti. Kathaṁ attānaṁ nīcaṁ ṭhapento paraṁ uccaṁ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti? Tumhe me bahūpakārā, ahaṁ tumhe nissāya labhāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ. Yampi me aññe dātuṁ vā kātuṁ vā maññanti tumhe nissāya tumhe sampassantā. Yampi me porāṇaṁ 2636 --- cnd23 1:58 mātāpettikaṁ nāmagottaṁ, tampi me antarahitaṁ. Tumhehi ahaṁ ñāyāmi—asukassa kulupako, asukāya kulupakoti. Evaṁ attānaṁ nīcaṁ ṭhapento paraṁ uccaṁ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti. 59 Kathaṁ attānaṁ uccaṁ ṭhapento paraṁ nīcaṁ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti? Ahaṁ tumhākaṁ bahūpakāro, tumhe maṁ āgamma buddhaṁ saraṇaṁ gatā, dhammaṁ saraṇaṁ gatā, saṅghaṁ saraṇaṁ gatā, pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā; ahaṁ tumhākaṁ uddesaṁ demi, paripucchaṁ demi, uposathaṁ ācikkhāmi, navakammaṁ adhiṭṭhāmi. Atha pana tumhe maṁ ujjhitvā aññe sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjethāti. Evaṁ attānaṁ uccaṁ ṭhapento paraṁ nīcaṁ ṭhapento paṭibaddhacitto hotīti—mitte suhajje anukampamāno, hāpeti atthaṁ paṭibaddhacitto. 60 Etaṁ bhayaṁ santhave pekkhamānoti. Bhayanti jātibhayaṁ jarābhayaṁ byādhibhayaṁ maraṇabhayaṁ rājabhayaṁ corabhayaṁ aggibhayaṁ udakabhayaṁ attānuvādabhayaṁ parānuvādabhayaṁ daṇḍabhayaṁ duggatibhayaṁ ūmibhayaṁ kumbhilabhayaṁ āvaṭṭabhayaṁ susumārabhayaṁ ājīvikabhayaṁ asilokabhayaṁ parisasārajjabhayaṁ madanabhayaṁ bhayānakaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso cetaso ubbego utrāso. Santhaveti dve santhavā—taṇhāsanthavo ca diṭṭhisanthavo ca …pe… ayaṁ taṇhāsanthavo …pe… ayaṁ diṭṭhisanthavo. Etaṁ bhayaṁ santhave pekkhamānoti etaṁ bhayaṁ santhave pekkhamāno dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamānoti—etaṁ bhayaṁ santhave pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 61 “Mitte suhajje anukampamāno, Hāpeti atthaṁ paṭibaddhacitto; Etaṁ bhayaṁ santhave pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 62 Vaṁso visālova yathā visatto, Puttesu dāresu ca yā apekkhā; Vaṁsakkaḷīrova asajjamāno, Eko care khaggavisāṇakappo. 63 Vaṁso visālova yathā visattoti vaṁso vuccati veḷugumbo. Yathā veḷugumbasmiṁ porāṇakā vaṁsā sattā visattā āsattā laggā laggitā palibuddhā, evameva visattikā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṁ gedho paligedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbinī jālinī saritā visattikā suttaṁ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṁ vanatho santhavo sineho apekkhā paṭibandhu āsā āsīsanā āsīsitattaṁ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṁ loluppaṁ loluppāyanā loluppāyitattaṁ pucchañjikatā sādhukamyatā adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṁ āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ chadanaṁ bandhanaṁ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṁ latā vevicchaṁ dukkhamūlaṁ dukkhanidānaṁ dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṁ māravisayo māranivāso mārabandhanaṁ taṇhānadī taṇhājālaṁ taṇhāgaddulaṁ taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. 64 Visattikāti kenaṭṭhena visattikā? Visālāti visattikā visatāti visattikā, visaṭāti visattikā, visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṁharatīti visattikā, visaṁvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṁsāya sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā rūpadhātuyā arūpadhātuyā kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave atīte anāgate paccuppanne diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visatā vitthatāti—visattikāti—vaṁso visālova yathā visatto. 65 Puttesu dāresu ca yā apekkhāti. Puttāti cattāro puttā—atrajo putto, khettajo putto, dinnako putto, antevāsiko putto. Dārā vuccanti bhariyāyo. 2637 --- cnd23 1:65 Apekkhā vuccanti taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlanti—puttesu dāresu ca yā apekkhā. 66 Vaṁsakkaḷīrova asajjamānoti vaṁso vuccati veḷugumbo. Yathā veḷugumbasmiṁ taruṇakā kaḷīrakā asattā alaggā agadhitā apalibuddhā nikkhantā nissaṭā vippamuttā evameva. Sajjāti dve sajjanā—taṇhāsajjanā ca diṭṭhisajjanā ca …pe… ayaṁ taṇhāsajjanā …pe… ayaṁ diṭṭhisajjanā. Tassa paccekasambuddhassa taṇhāsajjanā pahīnā, diṭṭhisajjanā paṭinissaṭṭhā. Taṇhāsajjanāya pahīnattā diṭṭhisajjanāya paṭinissaṭṭhattā so paccekasambuddho rūpe na sajjati sadde na sajjati gandhe na sajjati rase na sajjati phoṭṭhabbe na sajjati kule …pe… gaṇe … āvāse … lābhe … yase … pasaṁsāya … sukhe … cīvare … piṇḍapāte … senāsane … gilānapaccayabhesajjaparikkhāre … kāmadhātuyā … rūpadhātuyā … arūpadhātuyā … kāmabhave … rūpabhave … arūpabhave … saññābhave … asaññābhave … nevasaññānāsaññābhave … ekavokārabhave … catuvokārabhave … pañcavokārabhave … atīte … anāgate … paccuppanne … diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu na sajjati na gaṇhāti na bajjhati na palibajjhati na mucchati; nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—vaṁsakkaḷīrova asajjamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 67 “Vaṁso visālova yathā visatto, Puttesu dāresu ca yā apekkhā; Vaṁsakkaḷīrova asajjamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 68 Migo araññamhi yathā abaddho, Yenicchakaṁ gacchati gocarāya; Viññū naro seritaṁ pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo. 69 Migo araññamhi yathā abaddho, yenicchakaṁ gacchati gocarāyāti. Migoti dve migā—eṇimigo ca pasadamigo ca. Yathā āraññiko migo araññe pavane caramāno vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati vissattho nisīdati vissattho seyyaṁ kappeti. 70 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“seyyathāpi, bhikkhave, āraññiko migo araññe pavane caramāno vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati vissattho nisīdati vissattho seyyaṁ kappeti. Taṁ kissa hetu? Anāpāthagato, bhikkhave, luddassa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato’. 71 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato’. 72 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato’. 73 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato’. 74 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato’. 75 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati …pe…. 76 Puna caparaṁ, bhikkhave, sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati …pe…. 77 Puna caparaṁ, bhikkhave, sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja 2638 --- cnd23 1:77 viharati …pe…. 78 Puna caparaṁ, bhikkhave, sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato’, tiṇṇo loke visattikaṁ. So vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati vissattho nisīdati vissattho seyyaṁ kappeti. Taṁ kissa hetu? Anāpāthagato, bhikkhave, pāpimato”ti—migo araññamhi yathā abaddho, yenicchakaṁ gacchati gocarāya. 79 Viññū naro seritaṁ pekkhamānoti. Viññūti paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Naroti satto māṇavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujo. Serīti dve serī—dhammopi serī puggalopi serī. Katamo dhammo serī? Cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo—ayaṁ dhammo serī. Katamo puggalo serī? Yo iminā serinā dhammena samannāgato, so vuccati puggalo serī. Viññū naro seritaṁ pekkhamānoti viññū naro seritaṁ dhammaṁ pekkhamāno, dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamānoti—viññū naro seritaṁ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 80 “Migo araññamhi yathā abaddho, Yenicchakaṁ gacchati gocarāya; Viññū naro seritaṁ pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 81 Āmantanā hoti sahāyamajjhe, Vāse ṭhāne gamane cārikāya; Anabhijjhitaṁ seritaṁ pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo. 82 Āmantanā hoti sahāyamajjhe, vāse ṭhāne gamane cārikāyāti sahāyā vuccanti yehi saha āgamanaṁ phāsu gamanaṁ phāsu gamanāgamanaṁ phāsu ṭhānaṁ phāsu nisajjanaṁ phāsu sayanaṁ phāsu ālapanaṁ phāsu sallapanaṁ phāsu ullapanaṁ phāsu samullapanaṁ phāsu. Āmantanā hoti sahāyamajjhe, vāse ṭhāne gamane cārikāyāti sahāyamajjhe vāsepi ṭhānepi gamanepi cārikāyapi attatthamantanā paratthamantanā ubhayatthamantanā diṭṭhadhammikatthamantanā samparāyikatthamantanā paramatthamantanā ti—āmantanā hoti sahāyamajjhe, vāse ṭhāne gamane cārikāya. 83 Anabhijjhitaṁ seritaṁ pekkhamānoti anabhijjhitaṁ etaṁ vatthu bālānaṁ asappurisānaṁ titthiyānaṁ titthayasāvakānaṁ, yadidaṁ—bhaṇḍukāsāyavatthavasanatā. Abhijjhitaṁ etaṁ vatthu paṇḍitānaṁ sappurisānaṁ buddhasāvakānaṁ paccekabuddhānaṁ, yadidaṁ—bhaṇḍukāsāyavatthavasanatā. Serīti dve serī—dhammopi serī puggalopi serī. Katamo dhammo serī? Cattāro satipaṭṭhānā …pe… ariyo aṭṭhaṅgiko maggo—ayaṁ dhammo serī. Katamo puggalo serī? Yo iminā serinā dhammena samannāgato, so vuccati puggalo serī. Anabhijjhitaṁ seritaṁ pekkhamānoti seritaṁ dhammaṁ pekkhamāno dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamānoti—anabhijjhitaṁ seritaṁ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 84 “Āmantanā hoti sahāyamajjhe, Vāse ṭhāne gamane cārikāya; Anabhijjhitaṁ seritaṁ pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 85 Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjhe, Puttesu ca vipulaṁ hoti pemaṁ; Piyavippayogaṁ vijigucchamāno, Eko care khaggavisāṇakappo. 86 Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjheti. Khiḍḍāti dve khiḍḍā—kāyikā ca khiḍḍā vācasikā ca khiḍḍā. Katamā kāyikā khiḍḍā? Hatthīhipi kīḷanti, assehipi kīḷanti, rathehipi kīḷanti, dhanūhipi kīḷanti, tharūhipi kīḷanti, aṭṭhapadehipi kīḷanti, dasapadehipi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅgacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti. Ayaṁ kāyikā khiḍḍā. 87 Katamā vācasikā khiḍḍā? Mukhabherikaṁ mukhālambaraṁ mukhaḍiṇḍimakaṁ mukhacalimakaṁ mukhakerakaṁ 2639 --- cnd23 1:87 mukhadaddarikaṁ nāṭakaṁ lāsaṁ gītaṁ davakammaṁ. Ayaṁ vācasikā khiḍḍā. 88 Ratīti anukkaṇṭhitādhivacanametaṁ ratīti. Sahāyā vuccanti yehi saha āgamanaṁ phāsu gamanaṁ phāsu gamanāgamanaṁ phāsu ṭhānaṁ phāsu nisajjanaṁ phāsu sayanaṁ phāsu ālapanaṁ phāsu sallapanaṁ phāsu ullapanaṁ phāsu samullapanaṁ phāsu. Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjheti khiḍḍā ca rati ca sahāyamajjhe hotīti—khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjhe. 89 Puttesu ca vipulaṁ hoti pemanti. Puttāti cattāro puttā—atrajo putto, khettajo putto, dinnako putto, antevāsiko putto. Puttesu ca vipulaṁ hoti pemanti puttesu ca adhimattaṁ hoti pemanti—puttesu ca vipulaṁ hoti pemaṁ. 90 Piyavippayogaṁ vijigucchamānoti dve piyā—sattā vā saṅkhārā vā. Katame sattā piyā? Idha yassa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā putto vā dhītā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, ime sattā piyā. 91 Katame saṅkhārā piyā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, ime saṅkhārā piyā. Piyavippayogaṁ vijigucchamānoti piyānaṁ vippayogaṁ vijigucchamāno aṭṭiyamāno harāyamānoti—piyavippayogaṁ vijigucchamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 92 “Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjhe, Puttesu ca vipulaṁ hoti pemaṁ; Piyavippayogaṁ vijigucchamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 93 Cātuddiso appaṭigho ca hoti, Santussamāno itarītarena; Parissayānaṁ sahitā achambhī, Eko care khaggavisāṇakappo. 94 Cātuddiso appaṭigho ca hotīti. Cātuddisoti so paccekasambuddho mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena …pe… muditāsahagatena …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ …pe… abyāpajjena pharitvā viharati. Cātuddiso appaṭigho ca hotīti mettāya bhāvitattā ye puratthimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye dakkhiṇāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye pacchimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye uttarāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye puratthimāya anudisāya sattā te appaṭikūlā honti, ye dakkhiṇāya anudisāya sattā te appaṭikūlā honti, ye pacchimāya anudisāya sattā te appaṭikūlā honti, ye uttarāya anudisāya sattā te appaṭikūlā honti, ye heṭṭhimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye uparimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye disāsu vidisāsu sattā te appaṭikūlā honti; karuṇāya bhāvitattā muditāya bhāvitattā upekkhāya bhāvitattā ye puratthimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti …pe… ye disāsu vidisāsu sattā te appaṭikūlā hontīti—cātuddiso appaṭigho ca hoti. 95 Santussamāno itarītarenāti so paccekasambuddho santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati. Aladdhā ca cīvaraṁ na paritassati, laddhā ca cīvaraṁ agadhito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṁ vuccati paccekasambuddho porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito. Santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena …pe… 96 Santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena …pe… santuṭṭho hoti itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena, itarītaragilānapaccayabhesajjaparikkhārasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati. Aladdhā ca gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ na paritassati. Laddhā ca gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ agadhito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Tāya ca 2640 --- cnd23 1:96 itarītaragilānapaccayabhesajjaparikkhārasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṁ vuccati paccekasambuddho porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhitoti—santussamāno itarītarena. 97 Parissayānaṁ sahitā achambhīti. Parissayāti dve parissayā—pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca. Katame pākaṭaparissayā? Sīhā byagghā dīpī acchā taracchā kokā mahiṁsā hatthī ahī vicchikā satapadī, corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vā, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍāho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṁ madhumeho aṁsā piḷakā bhagandalā, pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā, sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassā iti vā. Ime vuccanti pākaṭaparissayā. 98 Katame paṭicchannaparissayā? Kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ kāmacchandanīvaraṇaṁ byāpādanīvaraṇaṁ thinamiddhanīvaraṇaṁ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ vicikicchānīvaraṇaṁ rāgo doso moho kodho upanāho makkho paḷāso issā macchariyaṁ māyā sāṭheyyaṁ thambho sārambho māno atimāno mado pamādo, sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaṅkhārā. Ime vuccanti paṭicchannaparissayā. 99 Parissayāti kenaṭṭhena parissayā? Parisahantīti parissayā, parihānāya saṁvattantīti parissayā, tatrāsayāti parissayā. Kathaṁ parisahantīti parissayā? Te parissayā taṁ puggalaṁ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddanti. Evaṁ parisahantīti—parissayā. 100 Kathaṁ parihānāya saṁvattantīti parissayā? Te parissayā kusalānaṁ dhammānaṁ antarāyāya parihānāya saṁvattanti. Katamesaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ? Sammāpaṭipadāya anulomapaṭipadāya apaccanīkapaṭipadāya anvatthapaṭipadāya dhammānudhammapaṭipadāya sīlesu paripūrakāritāya indriyesu guttadvāratāya bhojane mattaññutāya jāgariyānuyogassa satisampajaññassa catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanānuyogassa, catunnaṁ sammappadhānānaṁ … catunnaṁ iddhipādānaṁ … pañcannaṁ indriyānaṁ … pañcannaṁ balānaṁ … sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ … ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogassa—imesaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ antarāyāya parihānāya saṁvattanti. Evaṁ parihānāya saṁvattantīti—parissayā. 101 Kathaṁ tatrāsayāti parissayā? Tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā. Yathā bile bilāsayā pāṇā sayanti, dake dakāsayā pāṇā sayanti, vane vanāsayā pāṇā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāṇā sayanti; evameva tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayāti. Evampi tatrāsayāti—parissayā. 102 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“sāntevāsiko, bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā, sarasaṅkappā saṁyojanīyā, tyassa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sāntevāsiko vuccati. Tena samudācarena samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati. 103 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojanīyā, tyassa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sāntevāsikoti vuccati. Tena samudācarena samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharatī”ti. Evampi, tatrāsayāti—parissayā. 104 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“tayome, bhikkhave, antarāmalā antarāamittā 2641 --- cnd23 1:104 antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā. Katame tayo? Lobho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko, doso, bhikkhave …pe… moho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho, bhikkhave, tayo antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikāti. 105 Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano; Bhayamantarato jātaṁ, taṁ jano nāvabujjhati. 106 Luddho atthaṁ na jānāti, luddho dhammaṁ na passati; Andhatamaṁ tadā hoti, yaṁ lobho sahate naraṁ. 107 Anatthajanano doso, doso cittappakopano; Bhayamantarato jātaṁ, taṁ jano nāvabujjhati. 108 Duṭṭho atthaṁ na jānāti, duṭṭho dhammaṁ na passati; Andhatamaṁ tadā hoti, yaṁ doso sahate naraṁ. 109 Anatthajanano moho, moho cittappakopano; Bhayamantarato jātaṁ, taṁ jano nāvabujjhati. 110 Mūḷho atthaṁ na jānāti, mūḷho dhammaṁ na passati; Andhatamaṁ tadā hoti, yaṁ moho sahate naran”ti. 111 Evampi, tatrāsayāti—parissayā. 112 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“tayo kho, mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya; doso kho, mahārāja …pe… moho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho, mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. 113 Lobho doso ca moho ca, purisaṁ pāpacetasaṁ; Hiṁsanti attasambhūtā, tacasāraṁva samphalan”ti. 114 Evampi, tatrāsayāti—parissayā. 115 Vuttañhetaṁ bhagavatā— 116 “Rāgo ca doso ca itonidānā, Aratī ratī lomahaṁso itojā; Ito samuṭṭhāya manovitakkā, Kumārakā dhaṅkamivossajantī”ti. 117 Evampi, tatrāsayāti—parissayā. 118 Parissayānaṁ sahitāti parissaye sahitā ārādhitā ajjhottharitā pariyāditā paṭinissatāti—parissayānaṁ sahitā. 119 Achambhīti so paccekasambuddho abhīrū acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṁso viharatīti—parissayānaṁ sahitā acchambhī, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 120 “Cātuddiso appaṭigho ca hoti, Santussamāno itarītarena; Parissayānaṁ sahitā achambhī, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 121 Dussaṅgahā pabbajitāpi eke, Atho gahaṭṭhā gharamāvasantā; Appossukko paraputtesu hutvā, Eko care khaggavisāṇakappo. 122 Dussaṅgahā pabbajitāpi eketi pabbajitāpi idhekacce nissayepi diyyamāne uddesepi diyyamāne paripucchāyapi diyyamāne cīvarepi diyyamāne pattepi diyyamāne lohathālakepi diyyamāne dhammakaraṇepi diyyamāne parissāvanepi diyyamāne thavikepi diyyamāne upāhanepi diyyamāne kāyabandhanepi diyyamāne na suṇanti na sotaṁ odahanti na aññācittaṁ upaṭṭhapenti, anassavā avacanakarā paṭilomavuttino aññeneva mukhaṁ karontīti—dussaṅgahā pabbajitāpi eke. 123 Atho gahaṭṭhā gharamāvasantāti gahaṭṭhāpi idhekacce hatthimhipi diyyamāne …pe… rathepi khettepi vatthumhipi hiraññepi suvaṇṇepi diyyamāne gāmepi …pe… nigamepi nagarepi … raṭṭhepi … janapadepi diyyamāne na suṇanti na sotaṁ odahanti na aññācittaṁ upaṭṭhapenti, anassavā avacanakarā paṭilomavuttino aññeneva mukhaṁ karontīti—atho gahaṭṭhā gharamāvasantā. 124 Appossukko paraputtesu hutvāti attānaṁ ṭhapetvā sabbe imasmiṁ atthe paraputtā. Tesu paraputtesu appossukko hutvā abyāvaṭo hutvā anapekkho hutvāti—appossukko paraputtesu hutvā, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 125 “Dussaṅgahā pabbajitāpi eke, Atho gahaṭṭhā gharamāvasantā; Appossukko paraputtesu hutvā, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 126 Oropayitvā gihibyañjanāni, Sañchinnapatto yathā koviḷāro; Chetvāna vīro gihibandhanāni, Eko care khaggavisāṇakappo. 127 Oropayitvā gihibyañjanānīti gihibyañjanāni vuccanti kesā ca massū ca mālā ca gandhañca vilepanañca 2642 --- cnd23 1:127 ābharaṇañca pilandhanañca vatthañca pārupanañca veṭhanañca ucchādanaṁ parimaddanaṁ nhāpanaṁ sambāhanaṁ ādāsaṁ añjanaṁ mālāgandhavilepanaṁ mukhacuṇṇaṁ mukhalepanaṁ hatthabandhaṁ sikhābandhaṁ daṇḍaṁ nāḷikaṁ khaggaṁ chattaṁ citrupāhanaṁ uṇhīsaṁ maṇiṁ vāḷabījaniṁ odātāni vatthāni dīghadasāni iti vā. Oropayitvā gihibyañjanānīti gihibyañjanāni oropayitvā samoropayitvā nikkhipitvā paṭipassambhayitvāti—oropayitvā gihibyañjanāni. 128 Sañchinnapatto yathā koviḷāroti yathā koviḷārassa pattāni chinnāni sañchinnāni patitāni paripatitāni, evameva tassa paccekasambuddhassa gihibyañjanāni chinnāni sañchinnāni patitānīti—sañchinnapatto yathā koviḷāro. 129 Chetvāna vīro gihibandhanānīti. Vīroti vīriyavāti vīro, pahūti vīro, visavīti vīro, alamattoti vīro, sūroti vīro, vikkanto abhīrū acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravoti vīro, vigatalomahaṁsoti vīro. 130 Virato idha sabbapāpakehi, Nirayadukkhaṁ aticca vīriyavāso; So vīriyavā padhānavā, Dhīro tādi pavuccate tathattā. 131 Gihibandhanāni vuccanti puttā ca bhariyā ca dāsā ca dāsī ca ajeḷakā ca kukkuṭasūkarā ca hatthigavāssavaḷavā ca khettañca vatthu ca hiraññañca suvaṇṇañca gāmanigamarājadhāniyo ca raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca, yaṁ kiñci rajanīyavatthu. 132 Chetvāna vīro gihibandhanānīti so paccekasambuddho vīro gihibandhanāni chinditvā samucchinditvā jahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvāti—chetvāna vīro gihibandhanāni, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 133 “Oropayitvā gihibyañjanāni, Sañchinnapatto yathā koviḷāro; Chetvāna vīro gihibandhanāni, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. Paṭhamo vaggo. 134 2. Dutiyavagga Sace labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāri dhīraṁ; Abhibhuyya sabbāni parissayāni, Careyya tenattamano satīmā. 135 Sace labhetha nipakaṁ sahāyanti sace nipakaṁ paṇḍitaṁ paññavantaṁ buddhimantaṁ ñāṇiṁ vibhāviṁ medhāviṁ sahāyaṁ labheyya paṭilabheyya adhigaccheyya vindeyyāti—sace labhetha nipakaṁ sahāyaṁ. 136 Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāri dhīranti. Saddhiṁ caranti ekato caraṁ. Sādhuvihārinti paṭhamenapi jhānena sādhuvihāriṁ, dutiyenapi jhānena … tatiyenapi jhānena … catutthenapi jhānena sādhuvihāriṁ, mettāyapi cetovimuttiyā sādhuvihāriṁ, karuṇāyapi …pe… muditāyapi … upekkhāyapi cetovimuttiyā sādhuvihāriṁ, ākāsānañcāyatanasamāpattiyāpi sādhuvihāriṁ, viññāṇañcāyatanasamāpattiyāpi …pe… ākiñcaññāyatanasamāpattiyāpi …pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyāpi sādhuvihāriṁ, nirodhasamāpattiyāpi sādhuvihāriṁ, phalasamāpattiyāpi sādhuvihāriṁ. Dhīranti dhīraṁ paṇḍitaṁ paññavantaṁ buddhimantaṁ ñāṇiṁ vibhāviṁ medhāvinti—saddhiṁ caraṁ sādhuvihāri dhīraṁ. 137 Abhibhuyya sabbāni parissayānīti. Parissayāti dve parissayā—pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca …pe… ime vuccanti pākaṭaparissayā …pe… ime vuccanti paṭicchannaparissayā …pe… evampi, tatrāsayāti—parissayā. Abhibhuyya sabbāni parissayānīti sabbe parissaye abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvāti—abhibhuyya sabbāni parissayāni. 138 Careyya tenattamano satīmāti so paccekasambuddho tena nipakena paṇḍitena paññavantena buddhimantena ñāṇinā vibhāvinā medhāvinā sahāyena saddhiṁ attamano tuṭṭhamano haṭṭhamano pahaṭṭhamano udaggamano muditamano careyya vihareyya iriyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti—careyya tenattamano. Satīmāti so paccekasambuddho satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritāti—careyya tenattamano satīmā. Tenāha so paccekasambuddho— 139 “Sace labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāri dhīraṁ; Abhibhuyya sabbāni parissayāni, Careyya tenattamano satīmā”ti. 140 No ce labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāri dhīraṁ; Rājāva raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāya, Eko care khaggavisāṇakappo. 141 2643 --- cnd23 1:141 No ce labhetha nipakaṁ sahāyanti no ce nipakaṁ paṇḍitaṁ paññavantaṁ buddhimantaṁ ñāṇiṁ vibhāviṁ medhāviṁ sahāyaṁ labheyya paṭilabheyya adhigaccheyya vindeyyāti—no ce labhetha nipakaṁ sahāyaṁ. 142 Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāri dhīranti. Saddhiṁ caranti ekato caraṁ. Sādhuvihārinti paṭhamenapi jhānena sādhuvihāriṁ …pe… nirodhasamāpattiyāpi sādhuvihāriṁ, phalasamāpattiyāpi sādhuvihāriṁ. Dhīranti dhīraṁ paṇḍitaṁ paññavantaṁ buddhimantaṁ ñāṇiṁ vibhāviṁ medhāvinti—saddhiṁ caraṁ sādhuvihāri dhīraṁ. 143 Rājāva raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāyāti rājā khattiyo muddhābhisitto vijitasaṅgāmo nihatapaccāmitto laddhādhippāyo paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro raṭṭhañca janapadañca kosañca koṭṭhāgārañca pahūtahiraññasuvaṇṇaṁ nagarañca pariccajitvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā akiñcanabhāvaṁ upagantvā eko carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpeti. Evaṁ paccekasambuddhopi sabbaṁ gharāvāsapalibodhaṁ chinditvā puttadārapalibodhaṁ chinditvā ñātipalibodhaṁ chinditvā mittāmaccapalibodhaṁ chinditvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā akiñcanabhāvaṁ upagantvā eko carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti—rājāva raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāya, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 144 “No ce labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāri dhīraṁ; Rājāva raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāya, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 145 Addhā pasaṁsāma sahāyasampadaṁ, Seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā; Ete aladdhā anavajjabhojī, Eko care khaggavisāṇakappo. 146 Addhā pasaṁsāma sahāyasampadanti. Addhāti ekaṁsavacanaṁ nissaṁsayavacanaṁ nikkaṅkhavacanaṁ advejjhavacanaṁ adveḷhakavacanaṁ niyogavacanaṁ apaṇṇakavacanaṁ aviraddhavacanaṁ avatthāpanavacanametaṁ—addhāti. Sahāyasampadanti sahāyasampadā vuccati yo so sahāyo asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena … asekkhena paññākkhandhena … asekkhena vimuttikkhandhena … asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Addhā pasaṁsāma sahāyasampadanti sahāyasampadaṁ pasaṁsāma thomema kittema vaṇṇemāti—addhā pasaṁsāma sahāyasampadaṁ. 147 Seṭṭhā samā sevitabbā sahāyāti seṭṭhā honti sahāyā sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena; samā sadisā honti sahāyā sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena. Seṭṭhā vā sahāyā sadisā vā sahāyā sevitabbā bhajitabbā payirupāsitabbā paripucchitabbā paripañhitabbāti—seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā. 148 Ete aladdhā anavajjabhojīti atthi puggalo sāvajjabhojī atthi puggalo anavajjabhojīti. Katamo ca puggalo sāvajjabhojī? Idhekacco puggalo kuhanāya lapanāya nemittikatāya nippesikatāya lābhena lābhaṁ nijigīsanatāya dārudānena veḷudānena pattadānena pupphadānena phaladānena sinānadānena cuṇṇadānena mattikādānena dantakaṭṭhadānena mukhodakadānena cāṭukamyatāya muggasūpyatāya pāribhaṭyatāya pīṭhamaddikatāya vatthuvijjāya tiracchānavijjāya aṅgavijjāya nakkhattavijjāya dūtagamanena pahiṇagamanena jaṅghapesaniyena vejjakammena navakammena piṇḍapaṭipiṇḍakena dānānuppadānena, adhammena visamena laddhā labhitvā adhigantvā vinditvā paṭilabhitvā jīvikaṁ kappeti. Ayaṁ vuccati puggalo sāvajjabhojī. 149 Katamo ca puggalo anavajjabhojī? Idhekacco puggalo na kuhanāya na lapanāya na nemittikatāya na nippesikatāya na lābhena lābhaṁ nijigīsanatāya na dārudānena na veḷudānena na pattadānena na pupphadānena na phaladānena na sinānadānena na cuṇṇadānena na mattikādānena na dantakaṭṭhadānena na mukhodakadānena na cāṭukamyatāya na muggasūpyatāya na pāribhaṭyatāya na pīṭhamaddikatāya na vatthuvijjāya na tiracchānavijjāya na aṅgavijjāya na nakkhattavijjāya na dūtagamanena na pahiṇagamanena na jaṅghapesaniyena na vejjakammena na navakammena na 2644 --- cnd23 1:149 piṇḍapaṭipiṇḍakena na dānānuppadānena, dhammena samena laddhā labhitvā adhigantvā vinditvā paṭilabhitvā jīvikaṁ kappeti. Ayaṁ vuccati puggalo anavajjabhojī. 150 Ete aladdhā anavajjabhojīti ete anavajjabhojī aladdhā alabhitvā anadhigantvā avinditvā appaṭilabhitvāti—ete aladdhā anavajjabhojī, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 151 “Addhā pasaṁsāma sahāyasampadaṁ, Seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā; Ete aladdhā anavajjabhojī, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 152 Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni, Kammāraputtena suniṭṭhitāni; Saṅghaṭṭayantāni duve bhujasmiṁ, Eko care khaggavisāṇakappo. 153 Disvā suvaṇṇassa pabhassarānīti disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Suvaṇṇassāti jātarūpassa. Pabhassarānīti parisuddhāni pariyodātānīti—disvā suvaṇṇassa pabhassarāni. 154 Kammāraputtena suniṭṭhitānīti kammāraputto vuccati suvaṇṇakāro. Kammāraputtena suniṭṭhitānīti kammāraputtena suniṭṭhitāni sukatāni suparikammakatānīti—kammāraputtena suniṭṭhitāni. 155 Saṅghaṭṭayantāni duve bhujasminti bhujo vuccati hattho. Yathā ekasmiṁ hatthe dve nūpurāni ghaṭṭenti; evameva sattā taṇhāvasena diṭṭhivasena niraye ghaṭṭenti, tiracchānayoniyaṁ ghaṭṭenti, pettivisaye ghaṭṭenti, manussaloke ghaṭṭenti, devaloke ghaṭṭenti, gatiyā gatiṁ upapattiyā upapattiṁ paṭisandhiyā paṭisandhiṁ bhavena bhavaṁ saṁsārena saṁsāraṁ vaṭṭena vaṭṭaṁ ghaṭṭenti saṅghaṭṭenti saṅghaṭṭentā caranti viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti yāpentīti—saṅghaṭṭayantāni duve bhujasmiṁ, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 156 “Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni, Kammāraputtena suniṭṭhitāni; Saṅghaṭṭayantāni duve bhujasmiṁ, Eko care khaggavisāṇakappo”. 157 Evaṁ dutīyena sahā mamassa, Vācābhilāpo abhisajjanā vā; Etaṁ bhayaṁ āyatiṁ pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo. 158 Evaṁ dutīyena sahā mamassāti taṇhādutiyo vā hoti puggaladutiyo vā. Kathaṁ taṇhādutiyo hoti? Taṇhāti rūpataṇhā …pe… dhammataṇhā. Yassesā taṇhā appahīnā, so vuccati taṇhādutiyo. 159 Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṁsaraṁ; Itthabhāvaññathābhāvaṁ, saṁsāraṁ nātivattatīti. 160 Evaṁ taṇhādutiyo vā hoti. 161 Kathaṁ puggaladutiyo hoti? Idhekacco na atthahetu na kāraṇahetu uddhato avūpasantacitto ekassa vā dutiyo hoti, dvinnaṁ vā tatiyo hoti, tiṇṇaṁ vā catuttho hoti. Tattha bahuṁ samphappalāpaṁ palapati; seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ katheti. Evaṁ puggaladutiyo hotīti—evaṁ dutīyena sahā mamassa. 162 Vācābhilāpo abhisajjanā vāti vācābhilāpo vuccati bāttiṁsa tiracchānakathā, seyyathidaṁ—rājakathaṁ …pe… itibhavābhavakathaṁ. Abhisajjanā vāti dve sajjanā—taṇhāsajjanā ca diṭṭhisajjanā ca …pe… ayaṁ taṇhāsajjanā …pe… ayaṁ diṭṭhisajjanāti—vācābhilāpo abhisajjanā vā. 163 Etaṁ bhayaṁ āyatiṁ pekkhamānoti. Bhayanti jātibhayaṁ jarābhayaṁ byādhibhayaṁ maraṇabhayaṁ rājabhayaṁ corabhayaṁ aggibhayaṁ udakabhayaṁ attānuvādabhayaṁ parānuvādabhayaṁ daṇḍabhayaṁ duggatibhayaṁ ūmibhayaṁ kumbhilabhayaṁ āvaṭṭabhayaṁ susumārabhayaṁ ājīvikabhayaṁ asilokabhayaṁ parisasārajjabhayaṁ madanabhayaṁ bhayānakaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso cetaso ubbego utrāso. Etaṁ bhayaṁ āyatiṁ pekkhamānoti etaṁ bhayaṁ āyatiṁ pekkhamāno dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamānoti—etaṁ bhayaṁ āyatiṁ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 164 “Evaṁ dutīyena sahā mamassa, Vācābhilāpo abhisajjanā vā; Etaṁ bhayaṁ āyatiṁ 2645 --- cnd23 1:164 pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”. 165 Kāmā hi citrā madhurā manoramā, Virūparūpena mathenti cittaṁ; Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvā, Eko care khaggavisāṇakappo. 166 Kāmā hi citrā madhurā manoramāti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Citrāti nānāvaṇṇā rūpā nānāvaṇṇā saddā nānāvaṇṇā gandhā nānāvaṇṇā rasā nānāvaṇṇā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Madhurāti vuttañhetaṁ bhagavatā—“pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Yaṁ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, idaṁ vuccati kāmasukhaṁ miḷhasukhaṁ puthujjanasukhaṁ anariyasukhaṁ, ‘na sevitabbaṁ na bhāvetabbaṁ na bahulīkātabbaṁ, bhāyitabbaṁ etassa sukhassā’ti vadāmī”ti—kāmā hi citrā madhurā. Manoramāti. Manoti yaṁ cittaṁ …pe… tajjā manoviññāṇadhātu. Mano ramenti thomenti tosenti pahāsentīti—kāmā hi citrā madhurā manoramā. 167 Virūparūpena mathenti cittanti nānāvaṇṇehi rūpehi …pe… nānāvaṇṇehi phoṭṭhabbehi cittaṁ mathenti tosenti pahāsentīti—virūparūpena mathenti cittaṁ. 168 Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvāti. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“ko ca, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo? Idha, bhikkhave, kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaṁ kappeti, yadi muddāya yadi gaṇanāya yadi saṅkhānena yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena, sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassehi samphassamāno khuppipāsāya mīyamāno; ayaṁ, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 169 Tassa ce, bhikkhave, kulaputtassa evaṁ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā nābhinipphajjanti, so socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati—‘moghaṁ vata me uṭṭhānaṁ, aphalo vata me vāyāmo’ti. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 170 Tassa ce, bhikkhave, kulaputtassa evaṁ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā abhinipphajjanti, so tesaṁ bhogānaṁ ārakkhādhikaraṇaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti—‘kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṁ, na corā hareyyuṁ, na aggi ḍaheyya, na udakaṁ vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyun’ti. Tassa evaṁ ārakkhato gopayato te bhoge rājāno vā haranti corā vā haranti aggi vā ḍahati udakaṁ vā vahati appiyā vā dāyādā haranti. So socati …pe… sammohaṁ āpajjati—‘yampi me ahosi tampi no natthī’ti. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 171 Puna caparaṁ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha kalahaviggahavivādāpannā aññamaññaṁ pāṇīhipi upakkamanti leḍḍūhipi upakkamanti daṇḍehipi upakkamanti satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 172 Puna caparaṁ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā ubhatobyūḷhaṁ saṅgāmaṁ pakkhandanti, usūsupi khippamānesu sattīsupi khippamānāsu asīsupi 2646 --- cnd23 1:172 vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti sattīhipi vijjhanti asināpi sīsaṁ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 173 Puna caparaṁ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā addāvalepanā upakāriyo pakkhandanti, usūsupi khippamānesu sattīsupi khippamānāsu, asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti sattīhipi vijjhanti chakaṇakāyapi osiñcanti abhivaggenapi omaddanti asināpi sīsaṁ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 174 Puna caparaṁ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu sandhimpi chindanti nillopampi haranti ekāgārikampi karonti paripanthepi tiṭṭhanti paradārampi gacchanti. Tamenaṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti—kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, aḍḍhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti …pe… asināpi sīsaṁ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu. 175 Puna caparaṁ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu kāyena duccaritaṁ caranti vācāya duccaritaṁ caranti manasā duccaritaṁ caranti. Te kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṁ ādīnavo samparāyiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu”. 176 Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvāti kāmaguṇesu ādīnavaṁ disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 177 “Kāmā hi citrā madhurā manoramā, Virūparūpena mathenti cittaṁ; Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvā, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 178 Ītī ca gaṇḍo ca upaddavo ca, Rogo ca sallañca bhayañca metaṁ; Etaṁ bhayaṁ kāmaguṇesu disvā, Eko care khaggavisāṇakappo. 179 Ītī ca gaṇḍo ca upaddavo ca, rogo ca sallañca bhayañca metanti vuttañhetaṁ bhagavatā—“bhayanti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. Dukkhanti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. Rogoti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. Gaṇḍoti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. Sallanti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. Saṅgoti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. Paṅkoti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. Gabbhoti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. Kasmā ca, bhikkhave, bhayanti kāmānametaṁ adhivacanaṁ? Yasmā ca kāmarāgarattāyaṁ, bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi bhayā na parimuccati, samparāyikāpi bhayā na parimuccati, tasmā bhayanti kāmānametaṁ adhivacanaṁ. Kasmā ca, bhikkhave, dukkhanti …pe… rogoti … gaṇḍoti … sallanti … saṅgoti … paṅkoti … gabbhoti kāmānametaṁ adhivacanaṁ? Yasmā ca kāmarāgarattāyaṁ, bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi gabbhā na parimuccati, samparāyikāpi gabbhā na parimuccati, tasmā gabbhoti kāmānametaṁ adhivacanan”ti. 180 Bhayaṁ dukkhañca rogo ca, gaṇḍo sallañca saṅgo ca; Paṅko gabbho ca ubhayaṁ, ete kāmā pavuccanti; Yattha satto puthujjano. 181 Otiṇṇo sātarūpena, puna gabbhāya gacchati; Yato ca bhikkhu ātāpī, sampajaññaṁ na riccati. 182 So imaṁ palipathaṁ duggaṁ, atikkamma tathāvidho; Pajaṁ jātijarūpetaṁ, phandamānaṁ avekkhatīti. 183 Ītī ca gaṇḍo ca upaddavo ca, Rogo ca sallañca bhayañca metaṁ. 184 Etaṁ bhayaṁ kāmaguṇesu disvāti etaṁ bhayaṁ kāmaguṇesu disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—etaṁ bhayaṁ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 185 “Ītī ca gaṇḍo ca upaddavo 2647 --- cnd23 1:185 ca, Rogo ca sallañca bhayañca metaṁ; Etaṁ bhayaṁ kāmaguṇesu disvā, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 186 Sītañca uṇhañca khudaṁ pipāsaṁ, Vātātape ḍaṁsasarīsape ca; Sabbānipetāni abhisambhavitvā, Eko care khaggavisāṇakappo. 187 Sītañca uṇhañca khudaṁ pipāsanti. Sītanti dvīhi kāraṇehi sītaṁ hoti—abbhantaradhātuppakopavasena vā sītaṁ hoti bahiddhā utuvasena vā sītaṁ hoti. Uṇhanti dvīhi kāraṇehi uṇhaṁ hoti—abbhantaradhātuppakopavasena vā uṇhaṁ hoti bahiddhā utuvasena vā uṇhaṁ hoti. Khudā vuccati chātako. Pipāsā vuccati udakapipāsāti—sītañca uṇhañca khudaṁ pipāsaṁ. 188 Vātātape ḍaṁsasarīsape cāti. Vātāti puratthimā vātā pacchimā vātā uttarā vātā dakkhiṇā vātā sarajā vātā arajā vātā sītā vātā uṇhā vātā parittā vātā adhimattā vātā verambhavātā pakkhavātā supaṇṇavātā tālapaṇṇavātā vidhūpanavātā. Ātapo vuccati sūriyasantāpo. Ḍaṁsā vuccanti piṅgalamakkhikā. Sarīsapā vuccanti ahīti—vātātape ḍaṁsasarīsape ca. 189 Sabbānipetāni abhisambhavitvāti abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvāti—sabbānipetāni abhisambhavitvā, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 190 “Sītañca uṇhañca khudaṁ pipāsaṁ, Vātātape ḍaṁsasarīsape ca; Sabbānipetāni abhisambhavitvā, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 191 Nāgova yūthāni vivajjayitvā, Sañjātakhandho padumī uḷāro; Yathābhirantaṁ vihare araññe, Eko care khaggavisāṇakappo. 192 Nāgova yūthāni vivajjayitvāti nāgo vuccati hatthināgo. Paccekasambuddhopi nāgo. Kiṅkāraṇā paccekasambuddho nāgo? Āguṁ na karotīti nāgo; na gacchatīti nāgo; na āgacchatīti nāgo. Kathaṁ so paccekasambuddho āguṁ na karotīti nāgo? Āgu vuccati pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. 193 Āguṁ na karoti kiñci loke, Sabbasaṁyoge visajja bandhanāni; Sabbattha na sajjatī vimutto, Nāgo tādi pavuccate tathattā. 194 Evaṁ so paccekasambuddho āguṁ na karotīti nāgo. 195 Kathaṁ so paccekasambuddho na gacchatīti nāgo? So paccekasambuddho na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati, na vaggehi dhammehi yāyati nīyati vuyhati saṁharīyati. Evaṁ so paccekasambuddho na gacchatīti nāgo. 196 Kathaṁ so paccekasambuddho na āgacchatīti nāgo? Sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati, sakadāgāmimaggena …pe… anāgāmimaggena …pe… arahattamaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati. Evaṁ so paccekasambuddho na āgacchatīti nāgo. 197 Nāgova yūthāni vivajjayitvāti yathā so hatthināgo yūthāni vivajjetvā parivajjetvā abhinivajjetvā ekova araññavanamajjhogāhetvā carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpeti, paccekasambuddhopi gaṇaṁ vivajjetvā parivajjetvā abhivajjetvā eko araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. So eko gacchati eko tiṭṭhati eko nisīdati eko seyyaṁ kappeti eko gāmaṁ piṇḍāya pavisati eko paṭikkamati eko raho nisīdati eko caṅkamaṁ adhiṭṭhāti eko carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti—nāgova yūthāni vivajjayitvā. 198 Sañjātakhandho padumī uḷāroti yathā so hatthināgo sañjātakkhandho sattaratano vā hoti aṭṭharatano vā, paccekasambuddhopi sañjātakkhandho asekkhena sīlakkhandhena asekkhena samādhikkhandhena asekkhena paññākkhandhena asekkhena vimuttikkhandhena asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena. Yathā so hatthināgo padumī, paccekasambuddhopi sattahi bojjhaṅgapupphehi padumī, satisambojjhaṅgapupphena dhammavicayasambojjhaṅgapupphena 2648 --- cnd23 1:198 vīriyasambojjhaṅgapupphena pītisambojjhaṅgapupphena passaddhisambojjhaṅgapupphena samādhisambojjhaṅgapupphena upekkhāsambojjhaṅgapupphena. Yathā so hatthināgo uḷāro thāmena balena javena sūrena, paccekasambuddhopi uḷāro sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanenāti—sañjātakhandho padumī uḷāro. 199 Yathābhirantaṁ vihare araññeti yathā so hatthināgo yathābhirantaṁ araññe viharati, paccekasambuddhopi yathābhirantaṁ araññe viharati. Paṭhamenapi jhānena yathābhirantaṁ araññe viharati, dutiyenapi jhānena …pe… tatiyenapi jhānena … catutthenapi jhānena yathābhirantaṁ araññe viharati; mettāyapi cetovimuttiyā yathābhirantaṁ araññe viharati, karuṇāyapi cetovimuttiyā … muditāyapi cetovimuttiyā … upekkhāyapi cetovimuttiyā yathābhirantaṁ araññe viharati; ākāsānañcāyatanasamāpattiyāpi yathābhirantaṁ araññe viharati, viññāṇañcāyatanasamāpattiyāpi … ākiñcaññāyatanasamāpattiyāpi … nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyāpi … nirodhasamāpattiyāpi … phalasamāpattiyāpi yathābhirantaṁ araññe viharatīti—yathābhirantaṁ vihare araññe, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 200 “Nāgova yūthāni vivajjayitvā, Sañjātakhandho padumī uḷāro; Yathābhirantaṁ vihare araññe, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 201 Aṭṭhānataṁ saṅgaṇikāratassa, Yaṁ phassaye sāmayikaṁ vimuttiṁ; Ādiccabandhussa vaco nisamma, Eko care khaggavisāṇakappo. 202 Aṭṭhānataṁ saṅgaṇikāratassa, yaṁ phassaye sāmayikaṁ vimuttinti vuttañhetaṁ bhagavatā—“yāvatānanda, bhikkhu saṅgaṇikārāmo saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṁ anuyutto, gaṇārāmo gaṇarato gaṇasammudito gaṇārāmataṁ anuyutto, yaṁ taṁ nekkhammasukhaṁ pavivekasukhaṁ upasamasukhaṁ sambodhisukhaṁ, tassa sukhassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo ca kho so, ānanda, bhikkhu eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati, tassetaṁ bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ. Yaṁ taṁ nekkhammasukhaṁ pavivekasukhaṁ upasamasukhaṁ sambodhisukhaṁ, tassa sukhassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhīti—ṭhānametaṁ vijjati. Yāvatānanda, bhikkhu saṅgaṇikārāmo saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṁ anuyutto, gaṇārāmo gaṇarato gaṇasammudito (gaṇārāmataṁ anuyutto) sāmāyikaṁ vā kantaṁ cetovimuttiṁ upasampajja viharissati, asāmāyikaṁ vā akuppanti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo ca kho so, ānanda, bhikkhu eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati, tassetaṁ bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ sāmāyikaṁ vā kantaṁ cetovimuttiṁ upasampajja viharissati, asāmāyikaṁ vā akuppanti, ṭhānametaṁ vijjatī”ti—aṭṭhānataṁ saṅgaṇikāratassa, yaṁ phassaye sāmayikaṁ vimuttiṁ. 203 Ādiccabandhussa vaco nisammāti ādicco vuccati sūriyo. So gotamo gottena. Paccekasambuddhopi gotamo gottena. So paccekasambuddho sūriyassa gottañātako gottabandhu, tasmā paccekasambuddho ādiccabandhu. Ādiccabandhussa vaco nisammāti ādiccabandhussa vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusāsanaṁ anusiṭṭhaṁ sutvā suṇitvā uggahetvā upadhārayitvā upalakkhayitvāti—ādiccabandhussa vaco nisamma, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 204 “Aṭṭhānataṁ saṅgaṇikāratassa, Yaṁ phassaye sāmayikaṁ vimuttiṁ; Ādiccabandhussa vaco nisamma, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. Dutiyo vaggo. 205 3. Tatiyavagga Diṭṭhīvisūkāni upātivatto, Patto niyāmaṁ paṭiladdhamaggo; Uppannañāṇomhi anaññaneyyo, Eko care khaggavisāṇakappo. 206 Diṭṭhīvisūkāni upātivattoti diṭṭhivisūkāni vuccanti vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhī. Idha assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati rūpavantaṁ vā attānaṁ attani vā rūpaṁ rūpasmiṁ vā attānaṁ, vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati viññāṇavantaṁ vā attānaṁ attani vā viññāṇaṁ viññāṇasmiṁ vā 2649 --- cnd23 1:206 attānaṁ. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṁ titthāyatanaṁ vipariyesaggāho viparītaggāho vipallāsaggāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṁ yāthāvakanti gāho, yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni—imāni diṭṭhivisūkāni. Diṭṭhīvisūkāni upātivattoti diṭṭhivisūkāni upātivatto atikkanto samatikkanto vītivattoti—diṭṭhīvisūkāni upātivatto. 207 Patto niyāmaṁ paṭiladdhamaggoti niyāmā vuccanti cattāro maggā; ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Catūhi ariyamaggehi samannāgato niyāmaṁ patto sampatto adhigato phassito sacchikatoti—patto niyāmaṁ. Paṭiladdhamaggoti laddhamaggo paṭiladdhamaggo adhigatamaggo phassitamaggo sacchikatamaggoti—patto niyāmaṁ paṭiladdhamaggo. 208 Uppannañāṇomhi anaññaneyyoti tassa paccekasambuddhassa ñāṇaṁ uppannaṁ samuppannaṁ nibbattaṁ abhinibbattaṁ pātubhūtaṁ. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti ñāṇaṁ uppannaṁ samuppannaṁ nibbattaṁ abhinibbattaṁ pātubhūtaṁ, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti …pe… “sabbe dhammā anattā”ti … “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti ñāṇaṁ uppannaṁ samuppannaṁ nibbattaṁ abhinibbattaṁ pātubhūtanti—uppannañāṇomhi. Anaññaneyyoti so paccekasambuddho na paraneyyo na parappattiyo na parappaccayo na parapaṭibaddhagū, yathābhūtaṁ jānāti passati asammūḷho sampajāno paṭissato. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti na paraneyyo na parappattiyo na parappaccayo na parapaṭibaddhagū, yathābhūtaṁ jānāti passati asammūḷho sampajāno paṭissato. “Sabbe saṅkhārā dukkhā”ti …pe… “sabbe dhammā anattā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti na paraneyyo na parappattiyo na parappaccayo na parapaṭibaddhagū, yathābhūtaṁ jānāti passati asammūḷho sampajāno paṭissatoti—uppannañāṇomhi anaññaneyyo, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 209 “Diṭṭhīvisūkāni upātivatto, Patto niyāmaṁ paṭiladdhamaggo; Uppannañāṇomhi anaññaneyyo, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 210 Nillolupo nikkuho nippipāso, Nimmakkho niddhantakasāvamoho; Nirāsaso sabbaloke bhavitvā, Eko care khaggavisāṇakappo. 211 Nillolupo nikkuho nippipāsoti loluppaṁ vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Sā loluppā taṇhā tassa paccekasambuddhassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā paccekasambuddho nillolupo. 212 Nikkuhoti tīṇi kuhanavatthūni—paccayapaṭisevanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu, iriyāpathasaṅkhātaṁ kuhanavatthu, sāmantajappanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu. 213 Katamaṁ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu? Idha gahapatikā bhikkhuṁ nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, so pāpiccho icchāpakato atthiko cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ bhiyyokamyataṁ upādāya cīvaraṁ paccakkhāti, piṇḍapātaṁ paccakkhāti, senāsanaṁ paccakkhāti, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ paccakkhāti. So evamāha—“kiṁ samaṇassa mahagghena cīvarena. Etaṁ sāruppaṁ yaṁ samaṇo susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭikaṁ karitvā dhāreyya. Kiṁ samaṇassa mahagghena piṇḍapātena. Etaṁ sāruppaṁ yaṁ samaṇo uñchācariyāya piṇḍiyālopena jīvikaṁ kappeyya. Kiṁ samaṇassa mahagghena senāsanena. Etaṁ sāruppaṁ yaṁ samaṇo rukkhamūliko vā assa sosāniko vā abbhokāsiko vā. Kiṁ samaṇassa mahagghena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Etaṁ sāruppaṁ yaṁ samaṇo pūtimuttena vā haritakīkhaṇḍena vā osadhaṁ kareyyā”ti. Tadupādāya lūkhaṁ cīvaraṁ dhāreti lūkhaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjati lūkhaṁ senāsanaṁ paṭisevati lūkhaṁ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ paṭisevati. Tamenaṁ gahapatikā evaṁ jānanti—“ayaṁ samaṇo appiccho santuṭṭho pavivitto asaṁsaṭṭho āraddhavīriyo 2650 --- cnd23 1:213 dhutavādo”ti. Bhiyyo bhiyyo nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So evamāha—“tiṇṇaṁ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati, saddhāya sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati, deyyadhammassa sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati, dakkhiṇeyyānaṁ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati. Tumhākañcevāyaṁ saddhā atthi, deyyadhammo ca saṁvijjati, ahañca paṭiggāhako. Sacehaṁ na paṭiggahessāmi, evaṁ tumhe puññena paribāhirā bhavissatha. Na mayhaṁ iminā attho. Api ca tumhākaṁyeva anukampāya paṭiggaṇhāmī”ti. Tadupādāya bahumpi cīvaraṁ paṭiggaṇhāti, bahumpi piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhāti, bahumpi senāsanaṁ paṭiggaṇhāti, bahumpi gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ paṭiggaṇhāti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṁ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṁ—idaṁ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu. 214 Katamaṁ iriyāpathasaṅkhātaṁ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo “evaṁ maṁ jano sambhāvessatī”ti gamanaṁ saṇṭhapeti ṭhānaṁ saṇṭhapeti nisajjaṁ saṇṭhapeti sayanaṁ saṇṭhapeti, paṇidhāya gacchati paṇidhāya tiṭṭhati paṇidhāya nisīdati paṇidhāya seyyaṁ kappeti samāhito viya gacchati samāhito viya tiṭṭhati samāhito viya nisīdati samāhito viya seyyaṁ kappeti, āpāthakajjhāyīva hoti. Yā evarūpā iriyāpathassa āṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā bhākuṭikā bhākuṭiyaṁ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṁ—idaṁ iriyāpathasaṅkhātaṁ kuhanavatthu. 215 Katamaṁ sāmantajappanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo “evaṁ maṁ jano sambhāvessatī”ti ariyadhamme sannissitavācaṁ bhāsati. “Yo evarūpaṁ cīvaraṁ dhāreti so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yo evarūpaṁ pattaṁ dhāreti …pe… lohathālakaṁ dhāreti … dhammakaraṇaṁ dhāreti … parissāvanaṁ dhāreti … kuñcikaṁ dhāreti … upāhanaṁ dhāreti … kāyabandhanaṁ dhāreti … āyogaṁ dhāreti so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yassa evarūpo upajjhāyo so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yassa evarūpo ācariyo …pe… evarūpā samānupajjhāyakā … samānācariyakā … mittā … sandiṭṭhā … sambhattā … sahāyā so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yo evarūpe vihāre vasati … aḍḍhayoge vasati … pāsāde vasati … hammiye vasati … guhāyaṁ vasati … leṇe vasati … kuṭiyaṁ vasati … kūṭāgāre vasati … aṭṭe vasati … māḷe vasati … uddaṇḍe vasati … upaṭṭhānasālāyaṁ vasati … maṇḍape vasati … rukkhamūle vasati so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati. 216 Atha vā korajikakorajiko bhākuṭikabhākuṭiko kuhakakuhako lapakalapako mukhasambhāviko “ayaṁ samaṇo imāsaṁ evarūpānaṁ santānaṁ vihārasamāpattīnaṁ lābhī”ti tādisaṁ gambhīraṁ gūḷhaṁ nipuṇaṁ paṭicchannaṁ lokuttaraṁ suññatāpaṭisaññuttaṁ kathaṁ katheti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṁ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṁ, idaṁ sāmantajappanasaṅkhātaṁ kuhanavatthu. Tassa paccekasambuddhassa imāni tīṇi kuhanavatthūni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭippassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. Tasmā so paccekasambuddho nikkuho. 217 Nippipāsoti pipāsā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Sā pipāsā taṇhā tassa paccekasambuddhassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā paccekasambuddho nippipāsoti—nillolupo nikkuho nippipāso. 218 Nimmakkho niddhantakasāvamohoti. Makkhoti yo makkho makkhāyanā makkhāyitattaṁ niṭṭhuriyaṁ niṭṭhuriyakammaṁ. Kasāvoti rāgo kasāvo, doso kasāvo, moho kasāvo, kodho …pe… upanāho … makkho … paḷāso … sabbākusalābhisaṅkhārā kasāvā. Mohoti dukkhe aññāṇaṁ, dukkhasamudaye aññāṇaṁ, dukkhanirodhe aññāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ, pubbante aññāṇaṁ, aparante aññāṇaṁ, pubbantāparante aññāṇaṁ, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṁ. Yaṁ evarūpaṁ aññāṇaṁ adassanaṁ anabhisamayo ananubodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhaṇā apaccakkhakammaṁ dummejjhaṁ bālyaṁ asampajaññaṁ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo 2651 --- cnd23 1:218 avijjāpariyuṭṭhānaṁ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṁ. Tassa paccekasambuddhassa makkho ca kasāvo ca moho ca vantā saṁvantā niddhantā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti. So paccekasambuddho nimmakkho niddhantakasāvamoho. 219 Nirāsaso sabbaloke bhavitvāti āsā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Sabbaloketi sabbaapāyaloke sabbamanussaloke sabbadevaloke sabbakhandhaloke sabbadhātuloke sabbaāyatanaloke. Nirāsaso sabbaloke bhavitvāti sabbaloke nirāsaso bhavitvā nittaṇho bhavitvā nippipāso bhavitvāti—nirāsaso sabbaloke bhavitvā, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 220 “Nillolupo nikkuho nippipāso, Nimmakkho niddhantakasāvamoho; Nirāsaso sabbaloke bhavitvā, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 221 Pāpaṁ sahāyaṁ parivajjayetha, Anatthadassiṁ visame niviṭṭhaṁ; Sayaṁ na seve pasutaṁ pamattaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo. 222 Pāpaṁ sahāyaṁ parivajjayethāti. Pāpasahāyo vuccati yo so sahāyo dasavatthukāya micchādiṭṭhiyā samannāgato—natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentīti. Ayaṁ pāpasahāyo. Pāpaṁ sahāyaṁ parivajjayethāti. Pāpaṁ sahāyaṁ vajjeyya parivajjeyyāti—pāpaṁ sahāyaṁ parivajjayetha. 223 Anatthadassiṁ visame niviṭṭhanti anatthadassī vuccati yo so sahāyo dasavatthukāya micchādiṭṭhiyā samannāgato—natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ …pe… ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentīti. Visame niviṭṭhanti visame kāyakamme niviṭṭhaṁ, visame vacīkamme niviṭṭhaṁ, visame manokamme niviṭṭhaṁ, visame pāṇātipāte niviṭṭhaṁ, visame adinnādāne niviṭṭhaṁ, visame kāmesumicchācāre niviṭṭhaṁ, visame musāvāde niviṭṭhaṁ, visamāya pisuṇāya vācāya niviṭṭhaṁ, visamāya pharusāya vācāya niviṭṭhaṁ, visame samphappalāpe niviṭṭhaṁ, visamāya abhijjhāya niviṭṭhaṁ, visame byāpāde niviṭṭhaṁ, visamāya micchādiṭṭhiyā niviṭṭhaṁ, visamesu saṅkhāresu niviṭṭhaṁ visamesu pañcasu kāmaguṇesu niviṭṭhaṁ, visamesu pañcasu nīvaraṇesu niviṭṭhaṁ viniviṭṭhaṁ sattaṁ allīnaṁ upagataṁ ajjhositaṁ adhimuttanti—anatthadassiṁ visame niviṭṭhaṁ. 224 Sayaṁ na seve pasutaṁ pamattanti. Pasutanti yopi kāme esati gavesati pariyesati taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo, sopi kāmappasuto. Yopi taṇhāvasena rūpe pariyesati, sadde …pe… gandhe … rase … phoṭṭhabbe pariyesati taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo, sopi kāmappasuto. Yopi taṇhāvasena rūpe paṭilabhati, sadde …pe… gandhe … rase … phoṭṭhabbe paṭilabhati taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo, sopi kāmappasuto. Yopi taṇhāvasena rūpe paribhuñjati, sadde …pe… gandhe … rase … phoṭṭhabbe paribhuñjati taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo, sopi kāmappasuto. Yathā kalahakārako kalahappasuto, kammakārako kammappasuto, gocare caranto gocarappasuto, jhāyī jhānappasuto; evameva yo kāme esati gavesati pariyesati taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo, sopi kāmappasuto. Yopi taṇhāvasena rūpe pariyesati …pe… yopi taṇhāvasena rūpe paṭilabhati …pe… yopi taṇhāvasena rūpe paribhuñjati, sadde …pe… gandhe … rase … phoṭṭhabbe paribhuñjati taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo, sopi kāmappasuto. Pamattanti. Pamādo vattabbo kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu kāmaguṇesu vā cittassa vosaggo vosaggānuppadānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ bhāvanāya 2652 --- cnd23 1:224 asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittacchandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṁ anadhiṭṭhānaṁ ananuyogo, yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṁ—ayaṁ vuccati pamādo. 225 Sayaṁ na seve pasutaṁ pamattanti pasutaṁ na seveyya pamattañca sayaṁ na seveyya sāmaṁ na seveyya na niseveyya na saṁseveyya na parisaṁseveyya na ācareyya na samācareyya na samādāya vatteyyāti—sayaṁ na seve pasutaṁ pamattaṁ, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 226 “Pāpaṁ sahāyaṁ parivajjayetha, Anatthadassiṁ visame niviṭṭhaṁ; Sayaṁ na seve pasutaṁ pamattaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 227 Bahussutaṁ dhammadharaṁ bhajetha, Mittaṁ uḷāraṁ paṭibhānavantaṁ; Aññāya atthāni vineyya kaṅkhaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo. 228 Bahussutaṁ dhammadharaṁ bhajethāti bahussuto hoti mitto sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Dhammadharanti dhammaṁ dhārentaṁ—suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ. Bahussutaṁ dhammadharaṁ bhajethāti bahussutañca dhammadharañca mittaṁ bhajeyya sambhajeyya seveyya niseveyya saṁseveyya paṭiseveyyāti—bahussutaṁ dhammadharaṁ bhajetha. 229 Mittaṁ uḷāraṁ paṭibhānavantanti uḷāro hoti mitto sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena. Paṭibhānavantanti tayo paṭibhānavanto—pariyattipaṭibhānavā, paripucchāpaṭibhānavā, adhigamapaṭibhānavā. Katamo pariyattipaṭibhānavā? Idhekaccassa buddhavacanaṁ pariyāputaṁ hoti suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthā udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ. Tassa pariyattiṁ nissāya paṭibhāti—ayaṁ pariyattipaṭibhānavā. 230 Katamo paripucchāpaṭibhānavā? Idhekacco paripucchitopi hoti atthe ca ñāye ca lakkhaṇe ca kāraṇe ca ṭhānāṭhāne ca. Tassa paripucchaṁ nissāya paṭibhāti—ayaṁ paripucchāpaṭibhānavā. 231 Katamo adhigamapaṭibhānavā? Idhekaccassa adhigatā honti cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo cattāro ariyamaggā cattāri sāmaññaphalāni catasso paṭisambhidāyo cha abhiññāyo. Tassa attho ñāto dhammo ñāto nirutti ñātā. Atthe ñāte attho paṭibhāti, dhamme ñāte dhammo paṭibhāti, niruttiyā ñātāya nirutti paṭibhāti. Imesu tīsu ñāṇaṁ paṭibhānapaṭisambhidā. So paccekasambuddho imāya paṭibhānapaṭisambhidāya upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato. Tasmā paccekasambuddho paṭibhānavā. Yassa pariyatti natthi paripucchā natthi adhigamo natthi, kiṁ tassa paṭibhāyissatīti—mittaṁ uḷāraṁ paṭibhānavantaṁ. 232 Aññāya atthāni vineyya kaṅkhanti attatthaṁ aññāya paratthaṁ aññāya ubhayatthaṁ aññāya diṭṭhadhammikatthaṁ aññāya samparāyikatthaṁ aññāya paramatthaṁ aññāya abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā kaṅkhaṁ vineyya paṭivineyya pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṁ gameyyāti—aññāya atthāni vineyya kaṅkhaṁ, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 233 “Bahussutaṁ dhammadharaṁ bhajetha, Mittaṁ uḷāraṁ paṭibhānavantaṁ; Aññāya atthāni vineyya kaṅkhaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 234 Khiḍḍaṁ ratiṁ kāmasukhañca loke, Analaṅkaritvā anapekkhamāno; Vibhūsaṭṭhānā virato saccavādī, Eko care khaggavisāṇakappo. 235 Khiḍḍaṁ ratiṁ kāmasukhañca loketi. Khiḍḍāti dve khiḍḍā—kāyikā khiḍḍā ca vācasikā khiḍḍā ca …pe… ayaṁ kāyikā khiḍḍā …pe… ayaṁ vācasikā khiḍḍā. Ratīti anukkaṇṭhitādhivacanametaṁ—ratīti. Kāmasukhanti vuttañhetaṁ bhagavatā—“pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā 2653 --- cnd23 1:235 iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Yaṁ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, idaṁ vuccati kāmasukhaṁ”. Loketi manussaloketi—khiḍḍaṁ ratiṁ kāmasukhañca loke. 236 Analaṅkaritvā anapekkhamānoti khiḍḍañca ratiñca kāmasukhañca loke analaṅkaritvā anapekkho hutvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvāti—analaṅkaritvā anapekkhamāno. 237 Vibhūsaṭṭhānā virato saccavādīti. Vibhūsāti dve vibhūsā—atthi agārikavibhūsā atthi anāgārikavibhūsā. Katamā agārikavibhūsā? Kesā ca massū ca mālāgandhañca vilepanañca ābharaṇañca pilandhanañca vatthañca pārupanañca veṭhanañca ucchādanaṁ parimaddanaṁ nhāpanaṁ sambāhanaṁ ādāsaṁ añjanaṁ mālāgandhavilepanaṁ mukhacuṇṇaṁ mukhalepanaṁ hatthabandhaṁ sikhābandhaṁ daṇḍaṁ nāḷikaṁ khaggaṁ chattaṁ citrupāhanaṁ uṇhīsaṁ maṇiṁ vāḷabījaniṁ odātāni vatthāni dīghadasāni iti vā—ayaṁ agārikavibhūsā. 238 Katamā anāgārikavibhūsā? Cīvaramaṇḍanā pattamaṇḍanā senāsanamaṇḍanā imassa vā pūtikāyassa bāhirānaṁ vā parikkhārānaṁ maṇḍanā vibhūsanā keḷanā parikeḷanā gaddhikatā gaddhikattaṁ capalatā cāpalyaṁ—ayaṁ anāgārikavibhūsā. 239 Saccavādīti so paccekasambuddho saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa, vibhūsaṭṭhānā ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto, vimariyādikatena cetasā viharatīti—vibhūsaṭṭhānā virato saccavādī, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 240 “Khiḍḍaṁ ratiṁ kāmasukhañca loke, Analaṅkaritvā anapekkhamāno; Vibhūsaṭṭhānā virato saccavādī, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 241 Puttañca dāraṁ pitarañca mātaraṁ, Dhanāni dhaññāni ca bandhavāni; Hitvāna kāmāni yathodhikāni, Eko care khaggavisāṇakappo. 242 Puttañca dāraṁ pitarañca mātaranti. Puttāti cattāro puttā—atrajo putto, khettajo putto, dinnako putto, antevāsiko putto. Dārā vuccanti bhariyāyo. Pitāti yo so janako. Mātāti yā sā janikāti—puttañca dāraṁ pitarañca mātaraṁ. 243 Dhanāni dhaññāni ca bandhavānīti dhanāni vuccanti hiraññaṁ suvaṇṇaṁ muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṁ rajataṁ jātarūpaṁ lohitaṅgo masāragallaṁ. Dhaññāni vuccanti pubbaṇṇaṁ aparaṇṇaṁ. Pubbaṇṇaṁ nāma sāli vīhi yavo godhumo kaṅgu varako kudrūsako. Aparaṇṇaṁ nāma sūpeyyaṁ. Bandhavānīti cattāro bandhavā—ñātibandhavāpi bandhu, gottabandhavāpi bandhu, mittabandhavāpi bandhu, sippabandhavāpi bandhūti—dhanāni dhaññāni ca bandhavāni. 244 Hitvāna kāmāni yathodhikānīti. Kāmāti uddānato dve kāmā—vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… ime vuccanti vatthukāmā …pe… ime vuccanti kilesakāmā. Hitvāna kāmānīti vatthukāme parijānitvā, kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvā. Hitvāna kāmāni yathodhikānīti sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati; sakadāgāmimaggena ye kilesā pahīnā …pe… anāgāmimaggena ye kilesā pahīnā … arahattamaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti—hitvāna kāmāni yathodhikāni, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 245 “Puttañca dāraṁ pitarañca mātaraṁ, Dhanāni dhaññāni ca bandhavāni; Hitvāna kāmāni yathodhikāni, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 246 Saṅgo eso parittamettha sokhyaṁ, Appassādo dukkhamettha bhiyyo; Gaḷo eso iti ñatvā matimā, Eko care khaggavisāṇakappo. 247 Saṅgo eso parittamettha sokhyanti saṅgoti vā baḷisanti vā āmisanti vā laggananti vā palibodhoti vā, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. Parittamettha sokhyanti vuttañhetaṁ bhagavatā—“pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā 2654 --- cnd23 1:247 …pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Yaṁ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, idaṁ vuccati kāmasukhaṁ. Appakaṁ etaṁ sukhaṁ, parittakaṁ etaṁ sukhaṁ, thokakaṁ etaṁ sukhaṁ, omakaṁ etaṁ sukhaṁ, lāmakaṁ etaṁ sukhaṁ, chatukkaṁ etaṁ sukhan”ti—saṅgo eso parittamettha sokhyaṁ. 248 Appassādo dukkhamettha bhiyyoti appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā, maṁsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā, tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā, aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā, supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā, yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā, rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā, asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā, sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā, sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyoti—appassādo dukkhamettha bhiyyo. 249 Gaḷo eso iti ñatvā matimāti gaḷoti vā baḷisanti vā āmisanti vā laggananti vā bandhananti vā palibodhoti vā, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. Itīti padasandhi padasaṁsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṁ itīti. Matimāti paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Gaḷo eso iti ñatvā matimāti matimā gaḷoti ñatvā baḷisanti ñatvā āmisanti ñatvā laggananti ñatvā bandhananti ñatvā palibodhoti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—gaḷo eso iti ñatvā matimā, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 250 “Saṅgo eso parittamettha sokhyaṁ, Appassādo dukkhamettha bhiyyo; Gaḷo eso iti ñatvā matimā, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 251 Sandālayitvāna saṁyojanāni, Jālaṁva bhetvā salilambucārī; Aggīva daḍḍhaṁ anivattamāno, Eko care khaggavisāṇakappo. 252 Sandālayitvāna saṁyojanānīti dasa saṁyojanāni—kāmarāgasaṁyojanaṁ, paṭighasaṁyojanaṁ, mānasaṁyojanaṁ, diṭṭhisaṁyojanaṁ, vicikicchāsaṁyojanaṁ, sīlabbataparāmāsasaṁyojanaṁ, bhavarāgasaṁyojanaṁ, issāsaṁyojanaṁ, macchariyasaṁyojanaṁ, avijjāsaṁyojanaṁ. Sandālayitvāna saṁyojanānīti dasa saṁyojanāni dālayitvā sandālayitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvāti—sandālayitvāna saṁyojanāni. 253 Jālaṁva bhetvā salilambucārīti jālaṁ vuccati suttajālaṁ. Salilaṁ vuccati udakaṁ. Ambucārī vuccati maccho. Yathā maccho jālaṁ bhinditvā pabhinditvā dālayitvā padālayitvā sampadālayitvā carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpeti, evameva dve jālā—taṇhājālañca diṭṭhijālañca …pe… idaṁ taṇhājālaṁ …pe… idaṁ diṭṭhijālaṁ. Tassa paccekasambuddhassa taṇhājālaṁ pahīnaṁ, diṭṭhijālaṁ paṭinissaṭṭhaṁ. Taṇhājālassa pahīnattā diṭṭhijālassa paṭinissaṭṭhattā so paccekasambuddho rūpe na sajjati sadde na sajjati gandhe na sajjati …pe… diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu na sajjati na gaṇhāti na bajjhati na palibajjhati, nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—jālaṁva bhetvā salilambucārī. 254 Aggīva daḍḍhaṁ anivattamānoti yathā aggi tiṇakaṭṭhupādānaṁ dahanto gacchati anivattanto, evameva tassa paccekasambuddhassa sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati, sakadāgāmimaggena …pe… anāgāmimaggena … arahattamaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti—aggīva daḍḍhaṁ anivattamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 255 “Sandālayitvāna saṁyojanāni, Jālaṁva bhetvā salilambucārī; Aggīva daḍḍhaṁ anivattamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 256 Okkhittacakkhu na ca pādalolo, Guttindriyo rakkhitamānasāno; Anavassuto apariḍayhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo. 257 Okkhittacakkhu na ca pādaloloti kathaṁ khittacakkhu hoti? Idhekacco bhikkhu cakkhulolo cakkhuloliyena samannāgato hoti. Adiṭṭhaṁ dakkhitabbaṁ 2655 --- cnd23 1:257 diṭṭhaṁ samatikkamitabbanti—ārāmena ārāmaṁ uyyānena uyyānaṁ gāmena gāmaṁ nigamena nigamaṁ nagarena nagaraṁ raṭṭhena raṭṭhaṁ janapadena janapadaṁ dīghacārikaṁ anavaṭṭhitacārikaṁ anuyutto hoti rūpadassanāya. Evaṁ khittacakkhu hoti. 258 Atha vā bhikkhu antaragharaṁ paviṭṭho vīthiṁ paṭipanno asaṁvuto gacchati. Hatthiṁ olokento assaṁ olokento rathaṁ olokento pattiṁ olokento kumārake olokento kumārikāyo olokento itthiyo olokento purise olokento antarāpaṇaṁ olokento gharamukhāni olokento uddhaṁ olokento adho olokento disāvidisaṁ vipekkhamāno gacchati. Evampi khittacakkhu hoti. 259 Atha vā bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye na saṁvaraṁ āpajjati. Evampi khittacakkhu hoti. 260 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ visūkadassanaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—naccaṁ gītaṁ vāditaṁ pekkhaṁ akkhānaṁ pāṇissaraṁ vetāḷaṁ kumbhathūṇaṁ sobhanakaṁ caṇḍālaṁ vaṁsaṁ dhovanaṁ hatthiyuddhaṁ assayuddhaṁ mahiṁsayuddhaṁ usabhayuddhaṁ ajayuddhaṁ meṇḍayuddhaṁ kukkuṭayuddhaṁ vaṭṭakayuddhaṁ daṇḍayuddhaṁ muṭṭhiyuddhaṁ nibbuddhaṁ uyyodhikaṁ balaggaṁ senābyūhaṁ anīkadassanaṁ iti vā. Iti evarūpaṁ visūkadassanaṁ anuyutto hoti. Evampi khittacakkhu hoti. 261 Kathaṁ okkhittacakkhu hoti? Idhekacco bhikkhu na cakkhulolo na cakkhuloliyena samannāgato hoti. Adiṭṭhaṁ dakkhitabbaṁ diṭṭhaṁ samatikkamitabbanti—na ārāmena ārāmaṁ na uyyānena uyyānaṁ na gāmena gāmaṁ na nigamena nigamaṁ na nagarena nagaraṁ na raṭṭhena raṭṭhaṁ na janapadena janapadaṁ dīghacārikaṁ anavaṭṭhitacārikaṁ anuyutto hoti rūpadassanāya. Evaṁ okkhittacakkhu hoti. 262 Atha vā bhikkhu antaragharaṁ paviṭṭho vīthiṁ paṭipanno saṁvuto gacchati. Na hatthiṁ olokento na assaṁ olokento na rathaṁ olokento na pattiṁ olokento na kumārake olokento na kumārikāyo olokento na itthiyo olokento na purise olokento na antarāpaṇaṁ olokento na gharamukhāni olokento na uddhaṁ olokento na adho olokento na disāvidisaṁ vipekkhamāno gacchati. Evampi okkhittacakkhu hoti. 263 Atha vā bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Evampi okkhittacakkhu hoti. 264 Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ visūkadassanaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—naccaṁ gītaṁ vāditaṁ …pe… anīkadassanaṁ iti vā. Iti evarūpā visūkadassanā paṭivirato. Evampi okkhittacakkhu hoti. 265 Na ca pādaloloti kathaṁ pādalolo hoti? Idhekacco bhikkhu pādalolo pādaloliyena samannāgato hoti—ārāmena ārāmaṁ uyyānena uyyānaṁ gāmena gāmaṁ nigamena nigamaṁ nagarena nagaraṁ raṭṭhena raṭṭhaṁ janapadena janapadaṁ dīghacārikaṁ anavaṭṭhitacārikaṁ anuyutto hoti. Evampi pādalolo hoti. 266 Atha vā bhikkhu antosaṅghārāme pādalolo pādaloliyena samannāgato hoti, na atthahetu na kāraṇahetu uddhato avūpasantacitto pariveṇato pariveṇaṁ gacchati, vihārato vihāraṁ gacchati, aḍḍhayogato aḍḍhayogaṁ gacchati, pāsādato pāsādaṁ gacchati, hammiyato hammiyaṁ gacchati, guhato guhaṁ gacchati, leṇato leṇaṁ gacchati, kuṭiyā kuṭiṁ gacchati, kūṭāgārato kūṭāgāraṁ gacchati, aṭṭato aṭṭaṁ gacchati, māḷato māḷaṁ gacchati, uddaṇḍato uddaṇḍaṁ gacchati, upaṭṭhānasālato upaṭṭhānasālaṁ gacchati, maṇḍapato maṇḍapaṁ gacchati, rukkhamūlato rukkhamūlaṁ gacchati, yattha vā pana bhikkhū nisīdanti vā gacchanti vā, tattha ekassa vā dutiyo hoti, dvinnaṁ vā tatiyo hoti, tiṇṇaṁ vā catuttho hoti. Tattha bahuṁ samphappalāpaṁ palapati, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ …pe… iti bhavābhavakathaṁ katheti. Evampi 2656 --- cnd23 1:266 pādalolo hoti. 267 Na ca pādaloloti so paccekasambuddho pādaloliyā ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā paṭisallānārāmo hoti paṭisallānarato ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgāraṁ jhāyī jhānarato ekattamanuyutto sadatthagarukoti—okkhittacakkhu na ca pādalolo. 268 Guttindriyo rakkhitamānasānoti. Guttindriyoti so paccekasambuddho cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjatīti—guttindriyo. Rakkhitamānasānoti gopitamānasānoti—guttindriyo rakkhitamānasāno. 269 Anavassuto pariḍayhamānoti vuttañhetaṁ āyasmatā mahāmoggallānena—“avassutapariyāyañca vo, āvuso, desessāmi anavassutapariyāyañca. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṁ. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca— 270 “Kathañcāvuso, avassuto hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Sotena saddaṁ sutvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Ayaṁ vuccatāvuso, bhikkhu avassuto cakkhuviññeyyesu rūpesu …pe… avassuto manoviññeyyesu dhammesu. Evaṁvihāriñcāvuso, bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhetheva māro otāraṁ labhetha māro ārammaṇaṁ, sotato cepi naṁ …pe… manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhetheva māro otāraṁ labhetha māro ārammaṇaṁ. 271 Seyyathāpi, āvuso, naḷāgāraṁ vā tiṇāgāraṁ vā sukkhaṁ koḷāpaṁ terovassikaṁ. Puratthimāya cepi naṁ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, labhetheva aggi otāraṁ labhetha aggi ārammaṇaṁ; pacchimāya cepi naṁ disāya …pe… uttarāya cepi naṁ disāya … dakkhiṇāya cepi naṁ disāya … heṭṭhimato cepi naṁ disāya … uparimato cepi naṁ disāya … yato kutoci cepi naṁ puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, labhetheva aggi otāraṁ labhetha aggi ārammaṇaṁ. Evameva kho, āvuso, evaṁvihāriṁ bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhetheva māro otāraṁ labhetha māro ārammaṇaṁ, sotato cepi naṁ …pe… manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhetheva māro otāraṁ labhetha māro ārammaṇaṁ. 272 Evaṁvihāriñcāvuso, bhikkhuṁ rūpā adhibhaṁsu, na bhikkhu rūpe adhibhosi; saddā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu sadde adhibhosi; gandhā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu gandhe adhibhosi; rasā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu rase adhibhosi; phoṭṭhabbā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu phoṭṭhabbe adhibhosi; dhammā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu dhamme adhibhosi. Ayaṁ vuccatāvuso, bhikkhu rūpādhibhūto saddādhibhūto gandhādhibhūto rasādhibhūto phoṭṭhabbādhibhūto dhammādhibhūto adhibhū anadhibhūto adhibhaṁsu naṁ pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. Evaṁ kho, āvuso, avassuto hoti. 273 Kathañcāvuso, anavassuto hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe 2657 --- cnd23 1:273 nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti; sotena saddaṁ sutvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Ayaṁ vuccatāvuso, bhikkhu anavassuto cakkhuviññeyyesu rūpesu …pe… anavassuto manoviññeyyesu dhammesu. Evaṁvihāriñcāvuso, bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhetha māro otāraṁ, na labhetha māro ārammaṇaṁ; sotato cepi naṁ …pe… manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhetha māro otāraṁ, na labhetha māro ārammaṇaṁ. 274 Seyyathāpi, āvuso, kūṭāgārā vā kūṭāgārasālā vā bahalamattikā addāvalepanā puratthimāya cepi naṁ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, neva labhetha aggi otāraṁ, na labhetha aggi ārammaṇaṁ; pacchimāya cepi naṁ disāya … uttarāya cepi naṁ disāya … dakkhiṇāya cepi naṁ disāya … heṭṭhimato cepi naṁ disāya … uparimato cepi naṁ disāya … yato kutoci cepi naṁ puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, neva labhetha aggi otāraṁ na labhetha aggi ārammaṇaṁ. Evameva kho, āvuso, evaṁvihāriṁ bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhetha māro otāraṁ na labhetha māro ārammaṇaṁ; sotato cepi naṁ …pe… manato cepi naṁ māro upasaṅkamati neva labhetha māro otāraṁ na labhetha māro ārammaṇaṁ. 275 Evaṁvihārī cāvuso, bhikkhu rūpe adhibhosi, na rūpā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; sadde bhikkhu adhibhosi, na saddā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; gandhe bhikkhu adhibhosi, na gandhā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; rase bhikkhu adhibhosi, na rasā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; phoṭṭhabbe bhikkhu adhibhosi, na phoṭṭhabbā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; dhamme bhikkhu adhibhosi, na dhammā bhikkhuṁ adhibhaṁsu. Ayaṁ vuccatāvuso, bhikkhu rūpādhibhū saddādhibhū gandhādhibhū rasādhibhū phoṭṭhabbādhibhū dhammādhibhū adhibhū anadhibhūto. Adhibhosi te pāpake akusale dhamme saṅkilesike ponobhavike sadare dukkhavipāke āyatiṁ jātijarāmaraṇiye. Evaṁ kho, āvuso, anavassuto hotī”ti—anavassuto. 276 Apariḍayhamānoti rāgajena pariḷāhena apariḍayhamāno, dosajena pariḷāhena apariḍayhamāno, mohajena pariḷāhena apariḍayhamānoti—anavassuto apariḍayhamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 277 “Okkhittacakkhu na ca pādalolo, Guttindriyo rakkhitamānasāno; Anavassuto apariḍayhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 278 Ohārayitvā gihibyañjanāni, Sañchannapatto yathā pārichattako; Kāsāyavattho abhinikkhamitvā, Eko care khaggavisāṇakappo. 279 Ohārayitvā gihibyañjanānīti gihibyañjanāni vuccanti kesā ca massū ca …pe… dīghadasāni iti vā. Ohārayitvā gihibyañjanānīti gihibyañjanāni oropayitvā samoropayitvā nikkhipitvā paṭippassambhitvāti—ohārayitvā gihibyañjanāni. 280 Sañchannapatto yathā pārichattakoti yathā so pārichattako koviḷāro bahalapattapalāso sandacchāyo, evameva so paccekasambuddho paripuṇṇapattacīvaradharoti—sañchannapatto yathā pārichattako. 281 Kāsāyavattho abhinikkhamitvāti so paccekasambuddho sabbaṁ gharāvāsapalibodhaṁ chinditvā puttadārapalibodhaṁ chinditvā ñātipalibodhaṁ chinditvā mittāmaccapalibodhaṁ chinditvā sannidhipalibodhaṁ chinditvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā akiñcanabhāvaṁ upagantvā eko carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti—kāsāyavattho abhinikkhamitvā, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 282 “Ohārayitvā gihibyañjanāni, Sañchannapatto yathā pārichattako; Kāsāyavattho abhinikkhamitvā, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. Tatiyo vaggo. 283 4. Catutthavagga Rasesu gedhaṁ 2658 --- cnd23 1:283 akaraṁ alolo, Anaññaposī sapadānacārī; Kule kule appaṭibaddhacitto, Eko care khaggavisāṇakappo. 284 Rasesu gedhaṁ akaraṁ aloloti. Rasoti mūlaraso khandharaso tacaraso pattaraso puppharaso phalaraso, ambilaṁ madhuraṁ tittakaṁ kaṭukaṁ loṇikaṁ khārikaṁ lambikaṁ kasāvo sādu asādu sītaṁ uṇhaṁ. Santeke samaṇabrāhmaṇā rasagiddhā. Te jivhaggena rasaggāni pariyesantā āhiṇḍanti. Te ambilaṁ labhitvā anambilaṁ pariyesanti, anambilaṁ labhitvā ambilaṁ pariyesanti; madhuraṁ labhitvā amadhuraṁ pariyesanti, amadhuraṁ labhitvā madhuraṁ pariyesanti; tittakaṁ labhitvā atittakaṁ pariyesanti, atittakaṁ labhitvā tittakaṁ pariyesanti; kaṭukaṁ labhitvā akuṭakaṁ pariyesanti, akuṭakaṁ labhitvā kaṭukaṁ pariyesanti; loṇikaṁ labhitvā aloṇikaṁ pariyesanti, aloṇikaṁ labhitvā loṇikaṁ pariyesanti; khārikaṁ labhitvā akhārikaṁ pariyesanti, akhārikaṁ labhitvā khārikaṁ pariyesanti; kasāvaṁ labhitvā akasāvaṁ pariyesanti, akasāvaṁ labhitvā kasāvaṁ pariyesanti; lambikaṁ labhitvā alambikaṁ pariyesanti, alambikaṁ labhitvā lambikaṁ pariyesanti; sāduṁ labhitvā asāduṁ pariyesanti, asāduṁ labhitvā sāduṁ pariyesanti; sītaṁ labhitvā uṇhaṁ pariyesanti, uṇhaṁ labhitvā sītaṁ pariyesanti. Te yaṁ yaṁ labhanti tena tena na tussanti, aparāparaṁ pariyesanti. Manāpikesu rasesu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhā. Sā rasataṇhā tassa paccekasambuddhassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā so paccekasambuddho paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti—“neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya; yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā”ti. 285 Yathā vaṇaṁ ālimpeyya yāvadeva āruhaṇatthāya, yathā vā akkhaṁ abbhañjeyya yāvadeva bhārassa nittharaṇatthāya, yathā puttamaṁsaṁ āhāraṁ āhareyya yāvadeva kantārassa nittharaṇatthāya; evameva so paccekasambuddho paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti—“neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya; yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā”ti. Rasataṇhāya ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—rasesu gedhaṁ akaraṁ. 286 Aloloti loluppaṁ vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Sā loluppā taṇhā tassa paccekasambuddhassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā paccekasambuddho aloloti—rasesu gedhaṁ akaraṁ alolo. 287 Anaññaposī sapadānacārīti anaññaposīti so paccekasambuddho attānaññeva poseti, na paranti. 288 Anaññaposimaññātaṁ, dantaṁ sāre patiṭṭhitaṁ; Khīṇāsavaṁ vantadosaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇanti. 289 Anaññaposī sapadānacārīti so paccekasambuddho pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati rakkhiteneva kāyena rakkhitāya vācāya rakkhitena cittena upaṭṭhitāya satiyā saṁvutehi indriyehi. Okkhittacakkhu iriyāpathasampanno kulā kulaṁ anatikkamanto piṇḍāya caratīti—anaññaposī sapadānacārī. 290 Kule kule appaṭibaddhacittoti dvīhi kāraṇehi paṭibaddhacitto hoti—attānaṁ vā nīcaṁ ṭhapento paraṁ uccaṁ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti, attānaṁ vā uccaṁ ṭhapento paraṁ nīcaṁ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti. Kathaṁ attānaṁ nīcaṁ ṭhapento paraṁ uccaṁ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti? “Tumhe me bahūpakārā, ahaṁ tumhe nissāya labhāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ. Yampi me aññe dātuṁ vā kātuṁ vā maññanti tumhe nissāya tumhe passantā. Yampi me porāṇaṁ mātāpettikaṁ nāmagottaṁ tampi me antarahitaṁ tumhehi ahaṁ ñāyāmi—‘asukassa kulupako, asukāya kulupako’”ti. Evaṁ attānaṁ nīcaṁ ṭhapento paraṁ uccaṁ 2659 --- cnd23 1:290 ṭhapento paṭibaddhacitto hoti. 291 Kathaṁ attānaṁ uccaṁ ṭhapento paraṁ nīcaṁ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti? “Ahaṁ tumhākaṁ bahūpakāro, tumhe maṁ āgamma buddhaṁ saraṇaṁ gatā dhammaṁ saraṇaṁ gatā saṅghaṁ saraṇaṁ gatā, pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, tumhākaṁ ahaṁ uddesaṁ demi paripucchaṁ demi uposathaṁ ācikkhāmi navakammaṁ adhiṭṭhāmi; atha ca pana tumhe maṁ ujjhitvā aññe sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjethā”ti. Evaṁ attānaṁ uccaṁ ṭhapento paraṁ nīcaṁ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti. 292 Kule kule appaṭibaddhacittoti so paccekasambuddho kulapalibodhena appaṭibaddhacitto hoti, gaṇapalibodhena appaṭibaddhacitto hoti, āvāsapalibodhena appaṭibaddhacitto hoti, cīvarapalibodhena appaṭibaddhacitto hoti, piṇḍapātapalibodhena appaṭibaddhacitto hoti, senāsanapalibodhena appaṭibaddhacitto hoti, gilānapaccayabhesajjaparikkhārapalibodhena appaṭibaddhacitto hotīti—kule kule appaṭibaddhacitto hoti, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 293 “Rasesu gedhaṁ akaraṁ alolo, Anaññaposī sapadānacārī; Kule kule appaṭibaddhacitto, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 294 Pahāya pañcāvaraṇāni cetaso, Upakkilese byapanujja sabbe; Anissito chetva sinehadosaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo. 295 Pahāya pañcāvaraṇāni cetasoti so paccekasambuddho kāmacchandanīvaraṇaṁ pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvā, byāpādanīvaraṇaṁ … thinamiddhanīvaraṇaṁ … uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ … vicikicchānīvaraṇaṁ pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvā vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharatīti—pahāya pañcāvaraṇāni cetaso. 296 Upakkilese byapanujja sabbeti rāgo cittassa upakkileso, doso cittassa upakkileso, moho cittassa upakkileso, kodho … upanāho …pe… sabbākusalābhisaṅkhārā cittassa upakkilesā. Upakkilese byapanujja sabbeti sabbe cittassa upakkilese byapanujja panuditvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvāti—upakkilese byapanujja sabbe. 297 Anissito chetva sinehadosanti. Anissitoti dve nissayā—taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca …pe… ayaṁ taṇhānissayo …pe… ayaṁ diṭṭhinissayo. Sinehoti dve snehā—taṇhāsneho ca diṭṭhisneho ca …pe… ayaṁ taṇhāsneho …pe… ayaṁ diṭṭhisneho. Dosoti yo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṁ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṁ doso dussanā dussitattaṁ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṁ caṇḍikkaṁ asuropo anattamanatā cittassa. Anissito chetva sinehadosanti so paccekasambuddho taṇhāsnehañca diṭṭhisnehañca dosañca chetvā ucchinditvā samucchinditvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvā cakkhuṁ anissito, sotaṁ anissito …pe… diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme anissito anallīno anupagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—anissito chetva sinehadosaṁ, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 298 “Pahāya pañcāvaraṇāni cetaso, Upakkilese byapanujja sabbe; Anissito chetva sinehadosaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 299 Vipiṭṭhikatvāna sukhaṁ dukhañca, Pubbeva ca somanassadomanassaṁ; Laddhānupekkhaṁ samathaṁ visuddhaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo. 300 Vipiṭṭhikatvāna sukhaṁ dukhañca, pubbeva ca somanassadomanassanti so paccekasambuddho sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharatīti—vipiṭṭhikatvāna sukhaṁ dukhañca, pubbeva ca somanassadomanassaṁ. 301 Laddhānupekkhaṁ samathaṁ visuddhanti. Upekkhāti yā catutthajjhāne upekkhā upekkhanā 2660 --- cnd23 1:301 ajjhupekkhanā cittasamatā cittappassaddhatā majjhattatā cittassa. Samathoti yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṁ samādhibalaṁ sammāsamādhi; catutthajjhāne upekkhā ca samatho ca suddhā honti visuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā mudubhūtā kammaniyā ṭhitā āneñjappattā. Laddhānupekkhaṁ samathaṁ visuddhanti catutthajjhānaṁ upekkhañca samathañca laddhā labhitvā vinditvā paṭilabhitvāti—laddhānupekkhaṁ samathaṁ visuddhaṁ, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 302 “Vipiṭṭhikatvāna sukhaṁ dukhañca, Pubbeva ca somanassadomanassaṁ; Laddhānupekkhaṁ samathaṁ visuddhaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 303 Āraddhaviriyo paramatthapattiyā, Alīnacitto akusītavutti; Daḷhanikkamo thāmabalūpapanno, Eko care khaggavisāṇakappo. 304 Āraddhaviriyo paramatthapattiyāti paramatthaṁ vuccati amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Paramatthassa pattiyā lābhāya paṭilābhāya adhigamāya phassanāya sacchikiriyāya āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ sampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesūti—āraddhaviriyo paramatthapattiyā. 305 Alīnacitto akusītavuttīti so paccekasambuddho anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya …pe… anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahatīti—evaṁ alīnacitto akusītavutti. 306 Atha vā “kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisabalena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī”ti cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evampi alīnacitto akusītavutti. 307 Nāsissaṁ na pivissāmi, vihārato na nikkhame; Napi passaṁ nipātessaṁ, taṇhāsalle anūhateti. 308 Cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evampi alīnacitto akusītavutti. 309 “Na tāvāhaṁ imaṁ pallaṅkaṁ bhindissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccissatī”ti cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evampi alīnacitto akusītavutti. 310 “Na tāvāhaṁ imamhā āsanā vuṭṭhahissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccissatī”ti cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evampi alīnacitto akusītavutti. 311 “Na tāvāhaṁ imamhā caṅkamā orohissāmi …pe… vihārā nikkhamissāmi … aḍḍhayogā nikkhamissāmi … pāsādā nikkhamissāmi … hammiyā nikkhamissāmi … guhāya nikkhamissāmi … leṇā nikkhamissāmi … kuṭiyā nikkhamissāmi … kūṭāgārā nikkhamissāmi … aṭṭā nikkhamissāmi … māḷā nikkhamissāmi … uddaṇḍā nikkhamissāmi … upaṭṭhānasālāya nikkhamissāmi … maṇḍapā nikkhamissāmi … rukkhamūlā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccissatī”ti cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evampi alīnacitto akusītavutti. 312 “Imasmiṁyeva pubbaṇhasamaye ariyadhammaṁ āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi sacchikarissāmī”ti cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evampi alīnacitto akusītavutti. “Imasmiṁyeva majjhanhikasamaye …pe… sāyanhasamaye …pe… purebhattaṁ … pacchābhattaṁ … purimayāmaṁ … majjhimayāmaṁ … pacchimayāmaṁ … kāḷe … juṇhe … vasse … hemante … gimhe … purime vayokhandhe … majjhime vayokhandhe … pacchime vayokhandhe ariyadhammaṁ āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi sacchikarissāmī”ti cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evampi alīnacitto akusītavutti. 313 Daḷhanikkamo thāmabalūpapannoti so paccekasambuddho daḷhasamādāno ahosi kusalesu dhammesu avaṭṭhitasamādāno kāyasucarite vacīsucarite manosucarite dānasaṁvibhāge sīlasamādāne uposathupavāse matteyyatāya petteyyatāya sāmaññatāya brahmaññatāya kulejeṭṭhāpacāyitāya aññataraññataresu 2661 --- cnd23 1:313 adhikusalesu dhammesūti—daḷhanikkamo. Thāmabalūpapannoti so paccekasambuddho thāmena ca balena ca vīriyena ca parakkamena ca paññāya ca upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgatoti—daḷhanikkamo thāmabalūpapanno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 314 “Āraddhaviriyo paramatthapattiyā, Alīnacitto akusītavutti; Daḷhanikkamo thāmabalūpapanno, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 315 Paṭisallānaṁ jhānamariñcamāno, Dhammesu niccaṁ anudhammacārī; Ādīnavaṁ sammasitā bhavesu, Eko care khaggavisāṇakappo. 316 Paṭisallānaṁ jhānamariñcamānoti so paccekasambuddho paṭisallānārāmo hoti paṭisallānarato ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgāraṁ jhāyī jhānarato ekattamanuyutto sadatthagarukoti paṭisallānaṁ. Jhānamariñcamānoti so paccekasambuddho dvīhi kāraṇehi jhānaṁ na riñcati—anuppannassa vā paṭhamassa jhānassa uppādāya yutto payutto saṁyutto āyutto samāyutto, anuppannassa vā dutiyassa jhānassa …pe… anuppannassa vā tatiyassa jhānassa … anuppannassa vā catutthassa jhānassa uppādāya yutto payutto saṁyutto āyutto samāyuttoti—evampi jhānaṁ na riñcati. 317 Atha vā uppannaṁ vā paṭhamaṁ jhānaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti, uppannaṁ vā dutiyaṁ jhānaṁ …pe… uppannaṁ vā tatiyaṁ jhānaṁ … uppannaṁ vā catutthaṁ jhānaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Evampi jhānaṁ na riñcatīti—paṭisallānaṁ jhānamariñcamāno. 318 Dhammesu niccaṁ anudhammacārīti dhammā vuccanti cattāro satipaṭṭhānā …pe… ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Katame anudhammā? Sammāpaṭipadā apaccanīkapaṭipadā anvatthapaṭipadā dhammānudhammapaṭipadā sīlesu paripūrakāritā indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satisampajaññaṁ—ime vuccanti anudhammā. Dhammesu niccaṁ anudhammacārīti dhammesu niccakālaṁ dhuvakālaṁ satataṁ samitaṁ avokiṇṇaṁ poṅkhānupoṅkhaṁ udakūmikajātaṁ 319 Avīcisantatisahitaṁ phassitaṁ purebhattaṁ pacchābhattaṁ purimayāmaṁ majjhimayāmaṁ pacchimayāmaṁ kāḷe juṇhe vasse hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti—dhammesu niccaṁ anudhammacārī. 320 Ādīnavaṁ sammasitā bhavesūti “sabbe saṅkhārā aniccā”ti ādīnavaṁ sammasitā bhavesu, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti …pe… “sabbe dhammā anattā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti ādīnavaṁ sammasitā bhavesūti—ādīnavaṁ sammasitā bhavesu, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 321 “Paṭisallānaṁ jhānamariñcamāno, Dhammesu niccaṁ anudhammacārī; Ādīnavaṁ sammasitā bhavesu, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 322 Taṇhakkhayaṁ patthayamappamatto, Aneḷamūgo sutavā satīmā; Saṅkhātadhammo niyato padhānavā, Eko care khaggavisāṇakappo. 323 Taṇhakkhayaṁ patthayamappamattoti. Taṇhāti rūpataṇhā …pe… dhammataṇhā. Taṇhakkhayanti rāgakkhayaṁ dosakkhayaṁ mohakkhayaṁ gatikkhayaṁ upapattikkhayaṁ paṭisandhikkhayaṁ bhavakkhayaṁ saṁsārakkhayaṁ vaṭṭakkhayaṁ patthayanto icchanto sādiyanto pihayanto abhijappantoti—taṇhakkhayaṁ patthayaṁ. Appamattoti so paccekasambuddho sakkaccakārī sātaccakārī …pe… appamādo kusalesu dhammesūti—taṇhakkhayaṁ patthayamappamatto. 324 Aneḷamūgo sutavā satīmāti. Aneḷamūgoti so paccekasambuddho paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Sutavāti so paccekasambuddho bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Satīmāti so paccekasambuddho satimā hoti paramena satinepakkena samannāgatattā cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritāti—aneḷamūgo sutavā 2662 --- cnd23 1:324 satīmā. 325 Saṅkhātadhammo niyato padhānavāti saṅkhātadhammo vuccati ñāṇaṁ. Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Saṅkhātadhammoti so paccekasambuddho saṅkhātadhammo ñātadhammo tulitadhammo tīritadhammo vibhūtadhammo vibhāvitadhammo “sabbe saṅkhārā aniccā”ti saṅkhātadhammo …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti saṅkhātadhammo ñātadhammo tulitadhammo tīritadhammo vibhūtadhammo vibhāvitadhammo. Atha vā tassa paccekasambuddhassa ca khandhā saṅkhittā dhātuyo saṅkhittā āyatanāni saṅkhittāni gatiyo saṅkhittā upapattiyo saṅkhittā paṭisandhiyo saṅkhittā bhavā saṅkhittā saṁsārā saṅkhittā vaṭṭā saṅkhittā. Atha vā so paccekasambuddho khandhapariyante ṭhito dhātupariyante ṭhito āyatanapariyante ṭhito gatipariyante ṭhito upapattipariyante ṭhito paṭisandhipariyante ṭhito bhavapariyante ṭhito saṁsārapariyante ṭhito vaṭṭapariyante ṭhito saṅkhārapariyante ṭhito antimabhave ṭhito antimasamussaye ṭhito antimadehadharo paccekasambuddho. 326 Tassāyaṁ pacchimako bhavo, carimoyaṁ samussayo; Jātimaraṇasaṁsāro, natthi tassa punabbhavoti. 327 Taṅkāraṇā paccekasambuddho saṅkhātadhammo. Niyatoti niyāmā vuccanti cattāro ariyamaggā. Catūhi ariyamaggehi samannāgatoti niyato. Niyāmaṁ patto sampatto adhigato phassito sacchikato patto niyāmaṁ. Padhānavāti padhānaṁ vuccati vīriyaṁ. So cetaso vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamo anikkhittacchandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṁ vīriyindriyaṁ vīriyabalaṁ sammāvāyāmo. So paccekasambuddho iminā padhānena upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato. Tasmā so paccekasambuddho padhānavāti—saṅkhātadhammo niyato padhānavā, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 328 “Taṇhakkhayaṁ patthayamappamatto, Aneḷamūgo sutavā satīmā; Saṅkhātadhammo niyato padhānavā, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 329 Sīhova saddesu asantasanto, Vātova jālamhi asajjamāno; Padumaṁva toyena alimpamāno, Eko care khaggavisāṇakappo. 330 Sīhova saddesu asantasantoti yathā sīho migarājā saddesu asantāsī aparisantāsī anutrāsī anubbiggo anussaṅkī anutrāso abhīrū acchambhī anutrāsī apalāyī, paccekasambuddhopi saddesu asantāsī aparisantāsī anutrāsī anubbiggo anussaṅkī anutrāso abhīrū acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṁso viharatīti—sīhova saddesu asantasanto. 331 Vātova jālamhi asajjamānoti. Vātoti puratthimā vātā pacchimā vātā uttarā vātā dakkhiṇā vātā sarajā vātā arajā vātā sītā vātā uṇhā vātā parittā vātā adhimattā vātā verambhavātā pakkhavātā supaṇṇavātā tālapaṇṇavātā vidhūpanavātā. Jālaṁ vuccati suttajālaṁ. Yathā vāto jālamhi na sajjati na gaṇhāti na bajjhati na palibajjhati, evameva dve jālā—taṇhājālañca diṭṭhijālañca …pe… idaṁ taṇhājālaṁ …pe… idaṁ diṭṭhijālaṁ. Tassa paccekasambuddhassa taṇhājālaṁ pahīnaṁ diṭṭhijālaṁ paṭinissaṭṭhaṁ, taṇhājālassa pahīnattā diṭṭhijālassa paṭinissaṭṭhattā so paccekasambuddho rūpe na sajjati sadde na sajjati …pe… diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu na sajjati na gaṇhāti na bajjhati na palibajjhati nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—vātova jālamhi asajjamāno. 332 Padumaṁva toyena alimpamānoti padumaṁ vuccati padumapupphaṁ. Toyaṁ vuccati udakaṁ. Yathā padumapupphaṁ toyena na limpati na palimpati na upalimpati, alittaṁ apalittaṁ anupalittaṁ, evameva dve lepā—taṇhālepo ca diṭṭhilepo ca …pe… ayaṁ taṇhālepo …pe… ayaṁ diṭṭhilepo. Tassa paccekasambuddhassa taṇhālepo pahīno, diṭṭhilepo paṭinissaṭṭho. Taṇhālepassa pahīnattā diṭṭhilepassa paṭinisaṭṭhattā so paccekasambuddho rūpe na limpati sadde na limpati …pe… diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu na limpati na palimpati na upalimpati, alitto apalitto anupalitto nikkhanto nissaṭo 2663 --- cnd23 1:332 vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—padumaṁva toyena alimpamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 333 “Sīhova saddesu asantasanto, Vātova jālamhi asajjamāno; Padumaṁva toyena alimpamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 334 Sīho yathā dāṭhabalī pasayha, Rājā migānaṁ abhibhuyya cārī; Sevetha pantāni senāsanāni, Eko care khaggavisāṇakappo. 335 Sīho yathā dāṭhabalī pasayha, rājā migānaṁ abhibhuyya cārīti yathā sīho migarājā dāṭhabalī dāṭhāvudho sabbe tiracchānagate pāṇe abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvā carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpeti, paccekasambuddhopi paññābalī paññāvudho sabbapāṇabhūte puggale paññāya abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvā carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti—sīho yathā dāṭhabalī pasayha, rājā migānaṁ abhibhuyya cārī. 336 Sevetha pantāni senāsanānīti yathā sīho migarājā araññavanamajjhogāhetvā carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpeti, paccekasambuddhopi araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. So eko gacchati eko tiṭṭhati eko nisīdati eko seyyaṁ kappeti eko gāmaṁ piṇḍāya pavisati eko paṭikkamati eko raho nisīdati eko caṅkamaṁ adhiṭṭhāti eko carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti—sevetha pantāni senāsanāni, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 337 “Sīho yathā dāṭhabalī pasayha, Rājā migānaṁ abhibhuyya cārī; Sevetha pantāni senāsanāni, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 338 Mettaṁ upekkhaṁ karuṇaṁ vimuttiṁ, Āsevamāno muditañca kāle; Sabbena lokena avirujjhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo. 339 Mettaṁ upekkhaṁ karuṇaṁ vimuttiṁ, āsevamāno muditañca kāleti so paccekasambuddho mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ … tathā tatiyaṁ … tathā catutthaṁ … iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati; karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatīti—mettaṁ upekkhaṁ karuṇaṁ vimuttiṁ, āsevamāno muditañca kāle. 340 Sabbena lokena avirujjhamānoti mettāya bhāvitattā ye puratthimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye pacchimāya disāya sattā …pe… ye uttarāya disāya sattā … ye dakkhiṇāya disāya sattā … ye puratthimāya anudisāya sattā … ye pacchimāya anudisāya sattā … ye uttarāya anudisāya sattā … ye dakkhiṇāya anudisāya sattā … ye heṭṭhimāya disāya sattā … ye uparimāya disāya sattā … ye dasasu disāsu sattā te appaṭikūlā honti. Karuṇāya bhāvitattā … muditāya bhāvitattā … upekkhāya bhāvitattā ye puratthimāya disāya sattā …pe… ye dasasu disāsu sattā te appaṭikūlā honti. Sabbena lokena avirujjhamānoti sabbena lokena avirujjhamāno, appaṭivirujjhamāno anāghātiyamāno appaṭihaññamānoti—sabbena lokena avirujjhamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 341 “Mettaṁ upekkhaṁ karuṇaṁ vimuttiṁ, Āsevamāno muditañca kāle; Sabbena lokena avirujjhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 342 Rāgañca dosañca pahāya mohaṁ, Sandālayitvāna saṁyojanāni; Asantasaṁ jīvitasaṅkhayamhi, Eko care khaggavisāṇakappo. 343 Rāgañca dosañca pahāya mohanti. Rāgoti yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Dosoti yo cittassa āghāto …pe… caṇḍikkaṁ asuropo anattamanatā cittassa. Mohoti dukkhe aññāṇaṁ …pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṁ. Rāgañca dosañca pahāya mohanti so paccekasambuddho rāgañca dosañca mohañca pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvāti—rāgañca dosañca pahāya mohaṁ. 344 Sandālayitvāna 2664 --- cnd23 1:344 saṁyojanānīti. Dasa saṁyojanāni—kāmarāgasaṁyojanaṁ paṭighasaṁyojanaṁ …pe… avijjāsaṁyojanaṁ. Sandālayitvāna saṁyojanānīti dasa saṁyojanāni sandālayitvā padālayitvā sampadālayitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvāti—sandālayitvāna saṁyojanāni. 345 Asantasaṁ jīvitasaṅkhayamhīti so paccekasambuddho jīvitapariyosāne asantāsī anutrāsī anubbiggo anussaṅkī anutrāso abhīrū acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṁso viharatīti—asantasaṁ jīvitasaṅkhayamhi, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 346 “Rāgañca dosañca pahāya mohaṁ, Sandālayitvāna saṁyojanāni; Asantasaṁ jīvitasaṅkhayamhi, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. 347 Bhajanti sevanti ca kāraṇatthā, Nikkāraṇā dullabhā ajja mittā; Attatthapaññā asucī manussā, Eko care khaggavisāṇakappo. 348 Bhajanti sevanti ca kāraṇatthāti attatthakāraṇā paratthakāraṇā ubhayatthakāraṇā diṭṭhadhammikatthakāraṇā samparāyikatthakāraṇā paramatthakāraṇā bhajanti sambhajanti sevanti nisevanti saṁsevanti paṭisevantīti—bhajanti sevanti ca kāraṇatthā. 349 Nikkāraṇā dullabhā ajja mittāti dve mittā—agārikamitto ca anāgārikamitto ca …pe… ayaṁ agārikamitto …pe… ayaṁ anāgārikamitto. Nikkāraṇā dullabhā ajja mittāti ime dve mittā akāraṇā nikkāraṇā ahetū appaccayā dullabhā dulladdhā sudulladdhā ti—nikkāraṇā dullabhā ajja mittā. 350 Attatthapaññā asucī manussāti. Attatthapaññāti attano atthāya attano hetu attano paccayā attano kāraṇā bhajanti sambhajanti sevanti nisevanti saṁsevanti paṭisevanti ācaranti samācaranti payirupāsanti paripucchanti paripañhantīti—attatthapaññā. Asucī manussāti asucinā kāyakammena samannāgatāti asucī manussā, asucinā vacīkammena samannāgatāti asucī manussā, asucinā manokammena samannāgatāti asucī manussā, asucinā pāṇātipātena …pe… asucinā adinnādānena … asucinā kāmesumicchācārena … asucinā musāvādena … asuciyā pisuṇāya vācāya samannāgatā … asuciyā pharusāya vācāya samannāgatā … asucinā samphappalāpena samannāgatā … asuciyā abhijjhāya samannāgatā … asucinā byāpādena samannāgatāti asucī manussā, asuciyā micchādiṭṭhiyā samannāgatāti asucī manussā, asuciyā cetanāya samannāgatāti asucī manussā, asuciyā patthanāya samannāgatāti asucī manussā, asucinā paṇidhinā samannāgatāti asucī manussā, asucī hīnā nihīnā omakā lāmakā chatukkā parittāti—attatthapaññā asucī manussā. 351 Eko care khaggavisāṇakappoti. Ekoti so paccekasambuddho pabbajjāsaṅkhātena eko …pe… careti aṭṭha cariyāyo …pe… khaggavisāṇakappoti yathā khaggassa nāma visāṇaṁ ekaṁ hoti adutiyaṁ …pe… eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho— 352 “Bhajanti sevanti ca kāraṇatthā, Nikkāraṇā dullabhā ajja mittā; Attatthapaññā asucī manussā, Eko care khaggavisāṇakappo”ti. Catuttho vaggo. Khaggavisāṇasuttaniddeso ekūnavīsatimo. 353 Ajito tissametteyyo, puṇṇako atha mettagū; Dhotako upasīvo ca, nando ca atha hemako. 354 Todeyyakappā dubhayo, jatukaṇṇī ca paṇḍito; Bhadrāvudho udayo ca, posālo cāpi brāhmaṇo; Mogharājā ca medhāvī, piṅgiyo ca mahāisi. 355 Soḷasānaṁ panetesaṁ, brāhmaṇānaṁva sāsanaṁ; Pārāyanānaṁ niddesā, tattakā ca bhavanti hi. 356 Khaggavisāṇasuttānaṁ, niddesāpi tatheva ca; Niddesā duvidhā ñeyyā, paripuṇṇā sulakkhitāti. Cūḷaniddesapāḷi niṭṭhitā. cnd16 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa Pucchāniddesa 12. Bhadrāvudhamāṇavapucchāniddesa |1| Okañjahaṁ taṇhacchidaṁ anejaṁ, (iccāyasmā bhadrāvudho) Nandiñjahaṁ oghatiṇṇaṁ vimuttaṁ; Kappañjahaṁ abhiyāce sumedhaṁ, Sutvāna 2665 --- cnd16 1:1 nāgassa apanamissanti ito. 2 Okañjahaṁ taṇhacchidaṁ anejanti. Okañjahanti rūpadhātuyā yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā buddho okañjaho. Vedanādhātuyā …pe… saññādhātuyā … saṅkhāradhātuyā … viññāṇadhātuyā yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā buddho okañjaho. 3 Taṇhacchidanti. Taṇhāti rūpataṇhā …pe… dhammataṇhā. Sā taṇhā buddhassa bhagavato chinnā ucchinnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā. Tasmā buddho taṇhacchido. Anejoti ejā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Sā ejā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā buddho anejo. Ejāya pahīnattā anejo bhagavā lābhepi na iñjati, alābhepi na iñjati, yasepi na iñjati, ayasepi na iñjati, pasaṁsāyapi na iñjati, nindāyapi na iñjati, sukhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati na calati na vedhati na pavedhati na sampavedhatīti. Tasmā buddho anejoti—okañjahaṁ taṇhacchidaṁ anejaṁ. Iccāyasmā bhadrāvudhoti. Iccāti padasandhi …pe… āyasmāti, piyavacanaṁ …pe… bhadrāvudhoti tassa brāhmaṇassa nāmaṁ …pe… abhilāpoti—iccāyasmā bhadrāvudho. 4 Nandiñjahaṁ oghatiṇṇaṁ vimuttanti nandī vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Sā nandī sā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā buddho nandiñjaho. Oghatiṇṇanti bhagavā kāmoghaṁ tiṇṇo bhavoghaṁ tiṇṇo diṭṭhoghaṁ tiṇṇo avijjoghaṁ tiṇṇo sabbasaṁsārapathaṁ tiṇṇo uttiṇṇo nitthiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivatto. So vutthavāso ciṇṇacaraṇo …pe… jātimaraṇasaṁsāro natthi tassa punabbhavoti—nandiñjahaṁ oghatiṇṇaṁ. Vimuttanti bhagavato rāgā cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttaṁ, dosā cittaṁ … mohā cittaṁ …pe… sabbākusalābhisaṅkhārehi cittaṁ muttaṁ vimuttaṁ suvimuttanti—nandiñjahaṁ oghatiṇṇaṁ vimuttaṁ. 5 Kappañjahaṁ abhiyāce sumedhanti. Kappāti dve kappā—taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca …pe… ayaṁ taṇhākappo …pe… ayaṁ diṭṭhikappo. Buddhassa bhagavato taṇhākappo pahīno diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho. Taṇhākappassa pahīnattā diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā tasmā buddho kappañjaho. Abhiyāceti yācāmi abhiyācāmi ajjhesāmi sādiyāmi patthayāmi pihayāmi jappāmi abhijappāmi. Sumedhā vuccati paññā. Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Bhagavā imāya medhāya paññāya upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato. Tasmā buddho sumedhoti—kappañjahaṁ abhiyāce sumedhaṁ. 6 Sutvāna nāgassa apanamissanti itoti. Nāgassāti nāgo. Bhagavā āguṁ na karotīti nāgo, na gacchatīti nāgo, na āgacchatīti nāgo …pe… evaṁ bhagavā na gacchatīti nāgo. Sutvāna nāgassa apanamissanti itoti tuyhaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusāsanaṁ anusiṭṭhaṁ sutvā suṇitvā uggahetvā upadhārayitvā upalakkhayitvā ito apanamissanti vajissanti pakkamissanti disāvidisaṁ gamissantīti—sutvāna nāgassa apanamissanti ito. Tenāha so brāhmaṇo— 7 “Okañjahaṁ taṇhacchidaṁ anejaṁ, (iccāyasmā bhadrāvudho) Nandiñjahaṁ oghatiṇṇaṁ vimuttaṁ; Kappañjahaṁ abhiyāce sumedhaṁ, Sutvāna nāgassa apanamissanti ito”ti. 8 Nānājanā janapadehi saṅgatā, Tava vīra vākyaṁ abhikaṅkhamānā; Tesaṁ tuvaṁ sādhu viyākarohi, Tathā hi te vidito esa dhammo. 9 Nānājanā janapadehi saṅgatāti. Nānājanāti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Janapadehi saṅgatāti aṅgā ca magadhā ca kaliṅgā ca kāsiyā ca kosalā ca vajjiyā ca mallā ca cetiyamhā ca vaṁsā ca 2666 --- cnd16 1:9 kurumhā ca pañcālā ca macchā ca surasenā ca assakā ca avantiyā ca yonā ca kambojā ca. Saṅgatāti saṅgatā samāgatā samohitā sannipatitāti—nānājanā janapadehi saṅgatā. 10 Tava vīra vākyaṁ abhikaṅkhamānāti. Vīrāti vīro. Bhagavā vīriyavāti vīro, pahūti vīro, visavīti vīro, alamattoti vīro, vigatalomahaṁsotipi vīro. 11 Virato idha sabbapāpakehi, Nirayadukkhaṁ aticca vīriyavāso; So vīriyavā padhānavā, Vīro tādi pavuccate tathattāti. 12 Tava vīra vākyaṁ abhikaṅkhamānāti tuyhaṁ vacanaṁ byappathaṁ desanaṁ anusāsanaṁ anusiṭṭhaṁ. Abhikaṅkhamānāti abhikaṅkhamānā icchamānā sādiyamānā patthayamānā pihayamānā abhijappamānāti—tava vīra vākyaṁ abhikaṅkhamānā. 13 Tesaṁ tuvaṁ sādhu viyākarohīti. Tesanti tesaṁ khattiyānaṁ brāhmaṇānaṁ vessānaṁ suddānaṁ gahaṭṭhānaṁ pabbajitānaṁ devānaṁ manussānaṁ. Tuvanti bhagavantaṁ bhaṇati. Sādhu viyākarohīti sādhu ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—tesaṁ tuvaṁ sādhu viyākarohi. 14 Tathā hi te vidito esa dhammoti tathā hi te vidito tulito tīrito vibhūto vibhāvito esa dhammoti—tathā hi te vidito esa dhammo. Tenāha so brāhmaṇo— 15 “Nānājanā janapadehi saṅgatā, Tava vīra vākyaṁ abhikaṅkhamānā; Tesaṁ tuvaṁ sādhu viyākarohi, Tathā hi te vidito esa dhammo”ti. 16 Ādānataṇhaṁ vinayetha sabbaṁ, (bhadrāvudhāti bhagavā) Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe; Yaṁ yañhi lokasmimupādiyanti, Teneva māro anveti jantuṁ. 17 Ādānataṇhaṁ vinayetha sabbanti ādānataṇhaṁ vuccati rūpataṇhā …pe… ādānataṇhāti kiṅkāraṇā vuccati ādānataṇhā? Tāya taṇhāya rūpaṁ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti. Vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … gatiṁ … upapattiṁ … paṭisandhiṁ … bhavaṁ … saṁsāraṁ … vaṭṭaṁ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti. Taṅkāraṇā vuccati ādānataṇhā. Ādānataṇhaṁ vinayetha sabbanti sabbaṁ ādānataṇhaṁ vinayeyya paṭivinayeyya pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṁ gameyyāti—ādānataṇhaṁ vinayetha sabbaṁ. Bhadrāvudhāti bhagavāti. Bhadrāvudhāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṁ …pe… sacchikā paññatti, yadidaṁ bhagavāti—bhadrāvudhāti bhagavā. 18 Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjheti. Uddhanti anāgataṁ; adhoti atītaṁ; tiriyañcāpi majjheti paccuppannaṁ. Uddhanti devaloko; adhoti nirayaloko; tiriyañcāpi majjheti manussaloko. Atha vā uddhanti kusalā dhammā; adhoti akusalā dhammā; tiriyañcāpi majjheti abyākatā dhammā. Uddhanti arūpadhātu; adhoti kāmadhātu; tiriyañcāpi majjheti rūpadhātu. Uddhanti sukhā vedanā; adhoti dukkhā vedanā; tiriyañcāpi majjheti adukkhamasukhā vedanā. Uddhanti uddhaṁ pādatalā; adhoti adho kesamatthakā; tiriyañcāpi majjheti vemajjheti—uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe. 19 Yaṁ yañhi lokasmimupādiyantīti yaṁ yaṁ rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti. Lokasminti apāyaloke …pe… āyatanaloketi—yaṁ yañhi lokasmimupādiyanti. 20 Teneva māro anveti jantunti teneva kammābhisaṅkhāravasena paṭisandhiko khandhamāro dhātumāro āyatanamāro gatimāro upapattimāro paṭisandhimāro bhavamāro saṁsāramāro vaṭṭamāro anveti anugacchati anvāyiko hoti. Jantunti sattaṁ janaṁ naraṁ mānavaṁ posaṁ puggalaṁ jīvaṁ jāguṁ jantuṁ indaguṁ manujanti—teneva māro anveti jantuṁ. Tenāha bhagavā— 21 “Ādānataṇhaṁ vinayetha sabbaṁ, (bhadrāvudhāti bhagavā) Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe; Yaṁ yañhi lokasmimupādiyanti, Teneva māro anveti jantun”ti. 22 Tasmā pajānaṁ na upādiyetha, Bhikkhu sato kiñcanaṁ sabbaloke; Ādānasatte iti pekkhamāno, Pajaṁ imaṁ maccudheyye visattaṁ. 23 2667 --- cnd16 1:23 Tasmā pajānaṁ na upādiyethāti. Tasmāti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā, etaṁ ādīnavaṁ sampassamāno ādānataṇhāyāti—tasmā. Pajānanti jānanto pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto “sabbe saṅkhārā aniccā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti jānanto pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto. Na upādiyethāti rūpaṁ nādiyeyya na upādiyeyya na gaṇheyya na parāmaseyya nābhiniviseyya; vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … gatiṁ … upapattiṁ … paṭisandhiṁ … bhavaṁ … saṁsāraṁ … vaṭṭaṁ nādiyeyya na upādiyeyya na gaṇheyya na parāmaseyya nābhiniviseyyāti—tasmā pajānaṁ na upādiyetha. 24 Bhikkhu sato kiñcanaṁ sabbaloketi. Bhikkhūti puthujjanakalyāṇako vā bhikkhu, sekkho vā bhikkhu. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato …pe… so vuccati satoti—bhikkhu sato. Kiñcananti kiñci rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ. Sabbaloketi sabbaapāyaloke sabbamanussaloke sabbadevaloke sabbakhandhaloke sabbadhātuloke sabbaāyatanaloketi—bhikkhu sato kiñcanaṁ sabbaloke. 25 Ādānasatte iti pekkhamānoti ādānasattā vuccanti ye rūpaṁ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti; vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … gatiṁ … upapattiṁ … paṭisandhiṁ … bhavaṁ … saṁsāraṁ … vaṭṭaṁ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti. Itīti padasandhi …pe… padānupubbatāpetaṁ itīti. Pekkhamānoti pekkhamāno dakkhamāno dissamāno passamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamānoti—ādānasatte iti pekkhamāno. 26 Pajaṁ imaṁ maccudheyye visattanti. Pajāti sattādhivacanaṁ maccudheyyā vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Pajā maccudheyye māradheyye maraṇadheyye sattā visattā āsattā laggā laggitā palibuddhā. Yathā bhittikhile vā nāgadante vā bhaṇḍaṁ sattaṁ visattaṁ āsattaṁ laggaṁ laggitaṁ palibuddhaṁ, evameva pajā maccudheyye māradheyye maraṇadheyye sattā visattā āsattā laggā laggitā palibuddhāti—pajaṁ imaṁ maccudheyye visattaṁ. Tenāha bhagavā— 27 “Tasmā pajānaṁ na upādiyetha, Bhikkhu sato kiñcanaṁ sabbaloke; Ādānasatte iti pekkhamāno, Pajaṁ imaṁ maccudheyye visattan”ti. 28 Saha gāthāpariyosānā …pe… satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmīti. Bhadrāvudhamāṇavapucchāniddeso dvādasamo. cnd12 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa Pucchāniddesa 8. Hemakamāṇavapucchāniddesa |1| Ye me pubbe viyākaṁsu, (iccāyasmā hemako) Huraṁ gotamasāsanā; Iccāsi iti bhavissati, Sabbaṁ taṁ itihītihaṁ; Sabbaṁ taṁ takkavaḍḍhanaṁ, Nāhaṁ tattha abhiramiṁ. 2 Ye me pubbe viyākaṁsūti yo ca bāvarī brāhmaṇo ye caññe tassa ācariyā, te sakaṁ diṭṭhiṁ sakaṁ khantiṁ sakaṁ ruciṁ sakaṁ laddhiṁ sakaṁ ajjhāsayaṁ sakaṁ adhippāyaṁ byākaṁsu ācikkhiṁsu desayiṁsu paññapiṁsu paṭṭhapiṁsu vivariṁsu vibhajiṁsu uttānīakaṁsu pakāsesunti—ye me pubbe viyākaṁsu. Iccāyasmā hemakoti. Iccāti padasandhi …pe… padānupubbatāpetaṁ—iccāti. Āyasmāti piyavacanaṁ …pe…. Hemakoti tassa brāhmaṇassa nāmaṁ …pe… abhilāpoti—iccāyasmā hemako. 3 Huraṁ gotamasāsanāti huraṁ gotamasāsanā paraṁ gotamasāsanā pure gotamasāsanā paṭhamataraṁ gotamasāsanā buddhasāsanā jinasāsanā tathāgatasāsanā arahantasāsanāti—huraṁ gotamasāsanā. 4 Iccāsi iti bhavissatīti evaṁ kira āsi, evaṁ kira bhavissatīti—iccāsi iti bhavissati. 5 Sabbaṁ taṁ itihītihanti sabbaṁ taṁ itihītihaṁ itikirāya paraṁparāya piṭakasampadāya takkahetu nayahetu ākāraparivitakkena diṭṭhinijjhānakkhantiyā na sāmaṁ 2668 --- cnd12 1:5 sayamabhiññātaṁ na attapaccakkhadhammaṁ kathayiṁsūti—sabbaṁ taṁ itihītihaṁ. 6 Sabbaṁ taṁ takkavaḍḍhananti sabbaṁ taṁ takkavaḍḍhanaṁ vitakkavaḍḍhanaṁ saṅkappavaḍḍhanaṁ kāmavitakkavaḍḍhanaṁ byāpādavitakkavaḍḍhanaṁ vihiṁsāvitakkavaḍḍhanaṁ ñātivitakkavaḍḍhanaṁ janapadavitakkavaḍḍhanaṁ amarāvitakkavaḍḍhanaṁ parānudayatāpaṭisaṁyuttavitakkavaḍḍhanaṁ lābhasakkārasilokapaṭisaṁyuttavitakkavaḍḍhanaṁ anavaññattipaṭisaṁyuttavitakkavaḍḍhananti—sabbaṁ taṁ takkavaḍḍhanaṁ. 7 Nāhaṁ tattha abhiraminti nāhaṁ tattha abhiramiṁ na vindiṁ nādhigacchiṁ na paṭilabhinti—nāhaṁ tattha abhiramiṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 8 “Ye me pubbe viyākaṁsu, (iccāyasmā hemako) Huraṁ gotamasāsanā; Iccāsi iti bhavissati, Sabbaṁ taṁ itihītihaṁ; Sabbaṁ taṁ takkavaḍḍhanaṁ, Nāhaṁ tattha abhiramin”ti. 9 Tvañca me dhammamakkhāhi, Taṇhānigghātanaṁ muni; Yaṁ viditvā sato caraṁ, Tare loke visattikaṁ. 10 Tvañca me dhammamakkhāhīti. Tvanti bhagavantaṁ bhaṇati. Dhammamakkhāhīti. Dhammanti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ, cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅge ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṁ akkhāhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—tvañca me dhammamakkhāhi. 11 Taṇhānigghātanaṁ munīti. Taṇhāti—rūpataṇhā …pe… dhammataṇhā. Taṇhānigghātanaṁ taṇhāpahānaṁ taṇhāvūpasamaṁ taṇhāpaṭinissaggaṁ taṇhāpaṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānaṁ. Munīti monaṁ vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so munīti—taṇhānigghātanaṁ muni. 12 Yaṁ viditvā sato caranti yaṁ viditaṁ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti viditaṁ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti …pe… “sabbe dhammā anattā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti viditaṁ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato …pe… so vuccati sato. Caranti caranto viharanto iriyanto vattento pālento yapento yāpentoti—yaṁ viditvā sato caraṁ. 13 Tare loke visattikanti visattikā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Visattikāti kenaṭṭhena visattikā …pe… visaṭā vitthatāti visattikā. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā loke vetaṁ visattikaṁ sato tareyyaṁ uttareyyaṁ patareyyaṁ samatikkameyyaṁ vītivatteyyanti—tare loke visattikaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 14 “Tvañca me dhammamakkhāhi, taṇhānigghātanaṁ muni; Yaṁ viditvā sato caraṁ, tare loke visattikan”ti. 15 Idha diṭṭhasutamutaviññātesu, Piyarūpesu hemaka; Chandarāgavinodanaṁ, Nibbānapadamaccutaṁ. 16 Idha diṭṭhasutamutaviññātesūti. Diṭṭhanti cakkhunā diṭṭhaṁ; sutanti sotena sutaṁ; mutanti ghānena ghāyitaṁ jivhāya sāyitaṁ kāyena phuṭṭhaṁ; viññātanti manasā viññātanti—idha diṭṭhasutamutaviññātesu. 17 Piyarūpesu hemakāti kiñca loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ? Cakkhu loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, sotaṁ loke …pe… ghānaṁ loke … jivhā loke … kāyo loke … mano loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ; rūpā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, saddā loke … gandhā loke … rasā loke … phoṭṭhabbā loke … dhammā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ; cakkhuviññāṇaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, sotaviññāṇaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, ghānaviññāṇaṁ loke … jivhāviññāṇaṁ loke … kāyaviññāṇaṁ loke … manoviññāṇaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, cakkhusamphasso loke … sotasamphasso loke … ghānasamphasso loke … jivhāsamphasso loke … 2669 --- cnd12 1:17 kāyasamphasso loke … manosamphasso loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ; cakkhusamphassajā vedanā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ … sotasamphassajā vedanā … ghānasamphassajā vedanā … jivhāsamphassajā vedanā … kāyasamphassajā vedanā … manosamphassajā vedanā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ; rūpasaññā loke … saddasaññā loke … gandhasaññā loke … rasasaññā loke … phoṭṭhabbasaññā loke … dhammasaññā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, rūpasañcetanā loke … saddasañcetanā loke … gandhasañcetanā loke … rasasañcetanā loke … phoṭṭhabbasañcetanā loke … dhammasañcetanā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ; rūpataṇhā loke … saddataṇhā loke … gandhataṇhā loke … rasataṇhā loke … phoṭṭhabbataṇhā loke … dhammataṇhā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ; rūpavitakko loke … saddavitakko loke … gandhavitakko loke … rasavitakko loke … phoṭṭhabbavitakko loke … dhammavitakko loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ; rūpavicāro loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, saddavicāro loke … gandhavicāro loke … rasavicāro loke … phoṭṭhabbavicāro loke … dhammavicāro loke piyarūpaṁ sātarūpanti—piyarūpesu hemaka. 18 Chandarāgavinodananti. Chandarāgoti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṁ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṁ kāmacchandanīvaraṇaṁ. Chandarāgavinodananti chandarāgappahānaṁ chandarāgavūpasamaṁ chandarāgapaṭinissaggaṁ chandarāgapaṭippassaddhaṁ amataṁ nibbānanti—chandarāgavinodanaṁ. 19 Nibbānapadamaccutanti nibbānapadaṁ tāṇapadaṁ leṇapadaṁ saraṇapadaṁ abhayapadaṁ. Accutanti niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammanti—nibbānapadamaccutaṁ. Tenāha bhagavā— 20 “Idha diṭṭhasutamutaviññātesu, Piyarūpesu hemaka; Chandarāgavinodanaṁ, Nibbānapadamaccutan”ti. 21 Etadaññāya ye satā, diṭṭhadhammābhinibbutā; Upasantā ca te sadā, tiṇṇā loke visattikaṁ. 22 Etadaññāya ye satāti. Etanti amataṁ nibbānaṁ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Aññāyāti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. “Sabbe saṅkhārā dukkhā”ti … “sabbe dhammā anattā”ti …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. Yeti arahanto khīṇāsavā. Satāti catūhi kāraṇehi satā—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvitattā satā …pe… te vuccanti satāti—etadaññāya ye satā. 23 Diṭṭhadhammābhinibbutāti. Diṭṭhadhammāti diṭṭhadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti diṭṭhadhammā …pe… “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti diṭṭhadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. Abhinibbutāti rāgassa nibbāpitattā nibbutā, dosassa nibbāpitattā nibbutā, mohassa nibbāpitattā nibbutā, kodhassa …pe… upanāhassa … sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ santattā samitattā vūpasamitattā nijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santā upasantā vūpasantā nibbutā paṭippassaddhāti—diṭṭhadhammābhinibbutā. 24 Upasantā ca te sadāti. Upasantāti rāgassa upasamitattā nibbāpitattā upasantā …pe… dosassa … mohassa … kodhassa … upanāhassa …pe… sabbākusalābhisaṅkhārānaṁ santattā samitattā vūpasamitattā nijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santā upasantā vūpasantā nibbutā paṭippassaddhāti upasantā. Teti arahanto khīṇāsavā. Sadāti sadā sabbakālaṁ niccakālaṁ dhuvakālaṁ satataṁ samitaṁ abbokiṇṇaṁ poṅkhānupoṅkhaṁ udakūmikajātaṁ avīcisantatisahitaṁ phassitaṁ purebhattaṁ pacchābhattaṁ purimayāmaṁ majjhimayāmaṁ pacchimayāmaṁ kāḷe juṇhe vasse hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe 2670 --- cnd12 1:24 pacchime vayokhandheti—upasantā ca te sadā. 25 Tiṇṇā loke visattikanti visattikā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. Visattikāti kenaṭṭhena visattikā …pe… visaṭā vitthatāti visattikā. Loketi apāyaloke …pe… āyatanaloke. Tiṇṇā loke visattikanti loke vesā visattikā loke vetaṁ visattikaṁ tiṇṇā uttiṇṇā nitthiṇṇā atikkantā samatikkantā vītivattāti—tiṇṇā loke visattikaṁ. Tenāha bhagavā— 26 “Etadaññāya ye satā, diṭṭhadhammābhinibbutā; Upasantā ca te sadā, tiṇṇā loke visattikan”ti. 27 Saha gāthāpariyosānā …pe… satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmīti. Hemakamāṇavapucchāniddeso aṭṭhamo. cnd19 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavagganiddesa Pucchāniddesa 15. Mogharājamāṇavapucchāniddesa |1| Dvāhaṁ sakkaṁ apucchissaṁ, (iccāyasmā mogharājā) Na me byākāsi cakkhumā; Yāvatatiyañca devīsi, Byākarotīti me sutaṁ. 2 Dvāhaṁ sakkaṁ apucchissanti so brāhmaṇo dvikkhattuṁ buddhaṁ bhagavantaṁ pañhaṁ apucchi. Tassa bhagavā pañhaṁ puṭṭho na byākāsi—“tadantarā imassa brāhmaṇassa indriyaparipāko bhavissatī”ti. Sakkanti sakko. Bhagavā sakyakulā pabbajitotipi sakko. Atha vā aḍḍho mahaddhano dhanavātipi sakko. Tassimāni dhanāni, seyyathidaṁ—saddhādhanaṁ sīladhanaṁ hiridhanaṁ ottappadhanaṁ sutadhanaṁ cāgadhanaṁ paññādhanaṁ satipaṭṭhānadhanaṁ sammappadhānadhanaṁ iddhipādadhanaṁ indriyadhanaṁ baladhanaṁ bojjhaṅgadhanaṁ maggadhanaṁ phaladhanaṁ nibbānadhanaṁ. Imehi anekavidhehi dhanaratanehi aḍḍho mahaddhano dhanavātipi sakko. Atha vā sakko pahu visavī alamatto sūro vīro vikkanto abhīrū acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṁsotipi sakko. Dvāhaṁ sakkaṁ apucchissanti dvāhaṁ sakkaṁ apucchissaṁ ayācissaṁ ajjhesissaṁ pasādayissanti—dvāhaṁ sakkaṁ apucchissaṁ. 3 Iccāyasmā mogharājāti. Iccāti padasandhi …pe… āyasmāti piyavacanaṁ …pe… mogharājāti tassa brāhmaṇassa nāmaṁ …pe… abhilāpoti—iccāyasmā mogharājā. 4 Na me byākāsi cakkhumāti. Na me byākāsīti na me byākāsi na ācikkhi na desesi na paññapesi na paṭṭhapesi na vivari na vibhaji na uttānīakāsi na pakāsesi. Cakkhumāti bhagavā pañcahi cakkhūhi cakkhumā—maṁsacakkhunāpi cakkhumā, dibbacakkhunāpi cakkhumā, paññācakkhunāpi cakkhumā, buddhacakkhunāpi cakkhumā, samantacakkhunāpi cakkhumā. 5 Kathaṁ bhagavā maṁsacakkhunāpi cakkhumā? Maṁsacakkhumhi bhagavato pañca vaṇṇā saṁvijjanti—nīlo ca vaṇṇo, pītako ca vaṇṇo, lohitako ca vaṇṇo, kaṇho ca vaṇṇo, odāto ca vaṇṇo (…). Yattha ca akkhilomāni patiṭṭhitāni taṁ nīlaṁ hoti sunīlaṁ pāsādikaṁ dassaneyyaṁ umāpupphasamānaṁ. Tassa parato pītakaṁ hoti supītakaṁ suvaṇṇavaṇṇaṁ pāsādikaṁ dassaneyyaṁ kaṇikārapupphasamānaṁ. Ubhato ca akkhikūṭāni bhagavato lohitakāni honti sulohitakāni pāsādikāni dassaneyyāni indagopakasamānāni. Majjhe kaṇhaṁ hoti sukaṇhaṁ alūkhaṁ siniddhaṁ pāsādikaṁ dassaneyyaṁ addāriṭṭhakasamānaṁ. Tassa parato odātaṁ hoti suodātaṁ setaṁ paṇḍaraṁ pāsādikaṁ dassaneyyaṁ osadhitārakasamānaṁ. Tena bhagavā pākatikena maṁsacakkhunā attabhāvapariyāpannena purimasucaritakammābhinibbattena samantā yojanaṁ passati divā ceva rattiñca. Yadā hi caturaṅgasamannāgato andhakāro hoti sūriyo ca atthaṅgato hoti; kāḷapakkho ca uposatho hoti, tibbo ca vanasaṇḍo hoti, mahā ca kāḷamegho abbhuṭṭhito hoti. Evarūpe caturaṅgasamannāgate andhakāre samantā yojanaṁ passati. Natthi so kuṭṭo vā kavāṭaṁ vā pākāro vā pabbato vā gaccho vā latā vā āvaraṇaṁ rūpānaṁ dassanāya. Ekañce tilaphalaṁ nimittaṁ katvā tilavāhe pakkhipeyya, taṁyeva tilaphalaṁ uddhareyya. Evaṁ parisuddhaṁ bhagavato pākatikaṁ maṁsacakkhu. Evaṁ bhagavā 2671 --- cnd19 1:5 maṁsacakkhunāpi cakkhumā. 6 Kathaṁ bhagavā dibbena cakkhunāpi cakkhumā? Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe; sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti—“ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā”ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti. Ākaṅkhamāno ca bhagavā ekampi lokadhātuṁ passeyya, dvepi lokadhātuyo passeyya, tissopi lokadhātuyo passeyya, catassopi lokadhātuyo passeyya, pañcapi lokadhātuyo passeyya, dasapi lokadhātuyo passeyya, vīsampi lokadhātuyo passeyya, tiṁsampi lokadhātuyo passeyya, cattālīsampi lokadhātuyo passeyya, paññāsampi lokadhātuyo passeyya, satampi lokadhātuyo passeyya, sahassimpi cūḷanikaṁ lokadhātuṁ passeyya, dvisahassimpi majjhimikaṁ lokadhātuṁ passeyya, tisahassimpi lokadhātuṁ passeyya, mahāsahassimpi lokadhātuṁ passeyya, yāvatakaṁ vā pana ākaṅkheyya tāvatakaṁ passeyya. Evaṁ parisuddhaṁ bhagavato dibbacakkhu. Evaṁ bhagavā dibbena cakkhunāpi cakkhumā. 7 Kathaṁ bhagavā paññācakkhunāpi cakkhumā? Bhagavā mahāpañño puthupañño javanapañño hāsapañño tikkhapañño nibbedhikapañño paññāpabhedakusalo pabhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā asañjātassa maggassa sañjanetā anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā. 8 So hi bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. Natthi tassa bhagavato aññātaṁ adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya. Atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṁ āgacchanti. Yaṁ kiñci neyyaṁ nāma atthi jānitabbaṁ attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho uttāno vā attho gambhīro vā attho gūḷho vā attho paṭicchanno vā attho neyyo vā attho nīto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā attho, sabbaṁ taṁ anto buddhañāṇe parivattati. 9 Sabbaṁ kāyakammaṁ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti, sabbaṁ vacīkammaṁ ñāṇānuparivatti, sabbaṁ manokammaṁ ñāṇānuparivatti. Atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṁ ñāṇaṁ, anāgate appaṭihataṁ ñāṇaṁ, paccuppanne appaṭihataṁ ñāṇaṁ, yāvatakaṁ neyyaṁ tāvatakaṁ ñāṇaṁ, yāvatakaṁ ñāṇaṁ tāvatakaṁ neyyaṁ. Neyyapariyantikaṁ ñāṇaṁ, ñāṇapariyantikaṁ neyyaṁ, neyyaṁ atikkamitvā ñāṇaṁ nappavattati, ñāṇaṁ atikkamitvā neyyapatho natthi. Aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā. Yathā dvinnaṁ samuggapaṭalānaṁ sammāphusitānaṁ heṭṭhimaṁ samuggapaṭalaṁ uparimaṁ nātivattati, uparimaṁ samuggapaṭalaṁ heṭṭhimaṁ nātivattati, aññamaññapariyantaṭṭhāyino; evameva buddhassa bhagavato neyyañca ñāṇañca aññamaññapariyantaṭṭhāyino. Yāvatakaṁ neyyaṁ tāvatakaṁ ñāṇaṁ, yāvatakaṁ ñāṇaṁ tāvatakaṁ neyyaṁ, neyyapariyantikaṁ ñāṇaṁ, ñāṇapariyantikaṁ neyyaṁ. Neyyaṁ atikkamitvā ñāṇaṁ nappavattati, ñāṇaṁ atikkamitvā neyyapatho natthi. Aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā. 10 Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṁ pavattati. Sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanapaṭibaddhā 2672 --- cnd19 1:10 ākaṅkhapaṭibaddhā manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā. Sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṁ pavattati. Sabbesañca sattānaṁ bhagavā āsayaṁ jānāti, anusayaṁ jānāti, caritaṁ jānāti, adhimuttiṁ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte jānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. 11 Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṁ upādāya antomahāsamudde parivattanti, evameva sadevako loko samārako loko sabrahmako loko sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. 12 Yathā ye keci pakkhī antamaso garuḷaṁ venateyyaṁ upādāya ākāsassa padese parivattanti, evameva yepi te sāriputtasamā paññāya samannāgatā tepi buddhañāṇassa padese parivattanti; buddhañāṇaṁ devamanussānaṁ paññaṁ pharitvā abhibhavitvā tiṭṭhati. 13 Yepi te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhe abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā tathāgataṁ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni. Kathitā visajjitā ca te pañhā bhagavatā honti niddiṭṭhakāraṇā. Upakkhittakā ca te bhagavato sampajjanti. Atha kho bhagavāva tattha atirocati—yadidaṁ paññāyāti. Evaṁ bhagavā paññācakkhunāpi cakkhumā. 14 Kathaṁ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā? Bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni samodakaṁ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakā accuggamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena; evamevaṁ bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante. Jānāti bhagavā—“ayaṁ puggalo rāgacarito, ayaṁ dosacarito, ayaṁ mohacarito, ayaṁ vitakkacarito, ayaṁ saddhācarito, ayaṁ ñāṇacarito”ti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa asubhakathaṁ katheti; dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṁ ācikkhati; mohacaritassa bhagavā puggalassa uddese paripucchāya kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya garusaṁvāse niveseti; vitakkacaritassa bhagavā puggalassa ānāpānassatiṁ ācikkhati; saddhācaritassa bhagavā puggalassa pasādanīyaṁ nimittaṁ ācikkhati buddhasubodhiṁ dhammasudhammataṁ saṅghasuppaṭipattiṁ sīlāni ca; attano ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa vipassanānimittaṁ ācikkhati aniccākāraṁ dukkhākāraṁ anattākāraṁ. 15 “Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, Yathāpi passe janataṁ samantato; Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha, Pāsādamāruyha samantacakkhu; Sokāvatiṇṇaṁ janatamapetasoko, Avekkhassu jātijarābhibhūtan”ti. 16 Evaṁ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā. 17 Kathaṁ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumā? Samantacakkhu vuccati sabbaññutañāṇaṁ. Bhagavā sabbaññutañāṇena upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato. 18 “Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci, Atho aviññātamajānitabbaṁ; Sabbaṁ abhiññāsi yadatthi neyyaṁ, Tathāgato tena samantacakkhū”ti. 19 Evaṁ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumāti—na me byākāsi cakkhumā. 20 Yāvatatiyañca devīsi, byākarotīti me sutanti yāvatatiyaṁ buddho sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho byākaroti no saṁsāretīti—evaṁ mayā uggahitaṁ, evaṁ mayā upadhāritaṁ, evaṁ mayā upalakkhitaṁ. Devīsīti bhagavā ceva isi cāti—devīsi. Yathā rājā pabbajitā vuccanti rājisayo, brāhmaṇā pabbajitā vuccanti brāhmaṇisayo, evameva 2673 --- cnd19 1:20 bhagavā ceva isi cāti—devīsi. 21 Atha vā bhagavā pabbajitotipi isi. Mahantaṁ sīlakkhandhaṁ esī gavesī pariyesītipi isi. Mahantaṁ samādhikkhandhaṁ …pe… mahantaṁ paññākkhandhaṁ … mahantaṁ vimuttikkhandhaṁ … mahantaṁ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṁ esī gavesī pariyesītipi isi. Mahato tamokāyassa padālanaṁ esī gavesī pariyesītipi isi. Mahato vipallāsassa pabhedanaṁ esī gavesī pariyesītipi isi. Mahato taṇhāsallassa abbahanaṁ … mahato diṭṭhisaṅghāṭassa viniveṭhanaṁ … mahato mānadhajassa papātanaṁ … mahato abhisaṅkhārassa vūpasamaṁ … mahato oghassa nittharaṇaṁ … mahato bhārassa nikkhepanaṁ … mahato saṁsāravaṭṭassa upacchedaṁ … mahato santāpassa nibbāpanaṁ … mahato pariḷāhassa paṭippassaddhiṁ … mahato dhammadhajassa ussāpanaṁ esī gavesī pariyesītipi isi. Mahante satipaṭṭhāne … mahante sammappadhāne … mahantāni indriyāni … mahantāni balāni … mahante bojjhaṅge … mahantaṁ ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ … mahantaṁ paramatthaṁ amataṁ nibbānaṁ esī gavesī pariyesītipi isi. Mahesakkhehi vā sattehi esito gavesito pariyesito—“kahaṁ buddho, kahaṁ bhagavā, kahaṁ devadevo, kahaṁ narāsabho”tipi isīti—yāvatatiyañca devīsi byākarotīti me sutaṁ. Tenāha so brāhmaṇo— 22 “Dvāhaṁ sakkaṁ apucchissaṁ, (iccāyasmā mogharājā) Na me byākāsi cakkhumā; Yāvatatiyañca devīsi, Byākarotīti me sutan”ti. 23 Ayaṁ loko paro loko, brahmaloko sadevako; Diṭṭhiṁ te nābhijānāti, gotamassa yasassino. 24 Ayaṁ loko paro lokoti. Ayaṁ lokoti manussaloko. Paro lokoti manussalokaṁ ṭhapetvā sabbo paro lokoti—ayaṁ loko paro loko. 25 Brahmaloko sadevakoti sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussāti—brahmaloko sadevako. 26 Diṭṭhiṁ te nābhijānātīti tuyhaṁ diṭṭhiṁ khantiṁ ruciṁ laddhiṁ ajjhāsayaṁ adhippāyaṁ loko na jānāti—“ayaṁ evaṁdiṭṭhiko evaṅkhantiko evaṁruciko evaṁladdhiko evaṁajjhāsayo evaṁadhippāyo”ti na jānāti na passati na dakkhati nādhigacchati na vindati na paṭilabhatīti—diṭṭhiṁ te nābhijānāti. 27 Gotamassa yasassinoti bhagavā yasappattoti yasassī. Atha vā bhagavā sakkato garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānantipi yasassīti—gotamassa yasassino. Tenāha so brāhmaṇo— 28 “Ayaṁ loko paro loko, brahmaloko sadevako; Diṭṭhiṁ te nābhijānāti, gotamassa yasassino”ti. 29 Evaṁ abhikkantadassāviṁ, atthi pañhena āgamaṁ; Kathaṁ lokaṁ avekkhantaṁ, maccurājā na passati. 30 Evaṁ abhikkantadassāvinti evaṁ abhikkantadassāviṁ aggadassāviṁ seṭṭhadassāviṁ viseṭṭhadassāviṁ pāmokkhadassāviṁ uttamadassāviṁ paramadassāvinti—evaṁ abhikkantadassāviṁ. 31 Atthi pañhena āgamanti pañhena atthiko āgatomhi …pe… vahassetaṁ bhāranti, evampi atthi pañhena āgamaṁ. 32 Kathaṁ lokaṁ avekkhantanti kathaṁ lokaṁ avekkhantaṁ paccavekkhantaṁ tulayantaṁ tīrayantaṁ vibhāvayantaṁ vibhūtaṁ karontanti—kathaṁ lokaṁ avekkhantaṁ. 33 Maccurājā na passatīti maccurājā na passati na dakkhati nādhigacchati na vindati na paṭilabhatīti—maccurājā na passati. Tenāha so brāhmaṇo— 34 “Evaṁ abhikkantadassāviṁ, atthi pañhena āgamaṁ; Kathaṁ lokaṁ avekkhantaṁ, maccurājā na passatī”ti. 35 Suññato lokaṁ avekkhassu, mogharāja sadā sato; Attānudiṭṭhiṁ ūhacca, evaṁ maccutaro siyā; Evaṁ lokaṁ avekkhantaṁ, maccurājā na passati. 36 Suññato lokaṁ avekkhassūti. Lokoti nirayaloko tiracchānaloko pettivisayaloko manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko āyatanaloko ayaṁ loko paro loko brahmaloko sadevako. Aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca—“loko lokoti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, lokoti vuccatī”ti? “Lujjatīti kho, bhikkhu, tasmā lokoti vuccati. Kiñca lujjati? Cakkhu kho bhikkhu lujjati, rūpā lujjanti, cakkhuviññāṇaṁ lujjati, cakkhusamphasso lujjati, yampidaṁ 2674 --- cnd19 1:36 cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi lujjati; sotaṁ lujjati, gandhā lujjanti …pe… kāyo lujjati, phoṭṭhabbā lujjanti; mano lujjati, dhammā lujjanti, manoviññāṇaṁ lujjati, manosamphasso lujjati; yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi lujjati. Lujjatīti kho, bhikkhu, tasmā lokoti vuccati”. 37 Suññato lokaṁ avekkhassūti dvīhi kāraṇehi suññato lokaṁ avekkhati—avasiyapavattasallakkhaṇavasena vā tucchasaṅkhārasamanupassanāvasena vā. Kathaṁ avasiyapavattasallakkhaṇavasena suññato lokaṁ avekkhati? Rūpe vaso na labbhati, vedanāya vaso na labbhati, saññāya vaso na labbhati, saṅkhāresu vaso na labbhati, viññāṇe vaso na labbhati. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“rūpaṁ, bhikkhave, anattā. Rūpañca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ rūpaṁ ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca rūpe—‘evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṁ anattā, tasmā rūpaṁ ābādhāya saṁvattati na ca labbhati rūpe—‘evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī’ti. 38 Vedanā anattā. Vedanā ca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ vedanā ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca vedanāya—‘evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati vedanāya—‘evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosī’ti. 39 Saññā anattā. Saññā ca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ saññā ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca saññāya—‘evaṁ me saññā hotu, evaṁ me saññā mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, saññā anattā, tasmā saññā ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati saññāya—‘evaṁ me saññā hotu, evaṁ me saññā mā ahosī’ti. 40 Saṅkhārā anattā. Saṅkhārā ca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissaṁsu, nayidaṁ saṅkhārā ābādhāya saṁvatteyyuṁ, labbhetha ca saṅkhāresu—‘evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, saṅkhārā anattā, tasmā saṅkhārā ābādhāya saṁvattanti, na ca labbhati saṅkhāresu—‘evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun’ti. 41 Viññāṇaṁ anattā. Viññāṇañca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ viññāṇaṁ ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca viññāṇe—‘evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, viññāṇaṁ anattā, tasmā viññāṇaṁ ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati viññāṇe—‘evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī’”ti. 42 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“nāyaṁ, bhikkhave, kāyo tumhākaṁ, napi aññesaṁ. Purāṇamidaṁ, bhikkhave, kammaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ vedaniyaṁ daṭṭhabbaṁ. Tatra kho, bhikkhave, sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṁyeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti—‘iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati, yadidaṁ—avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti—evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti’. 43 Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Evaṁ avasiyapavattasallakkhaṇavasena suññato lokaṁ avekkhati. 44 Kathaṁ tucchasaṅkhārasamanupassanāvasena suññato lokaṁ avekkhati? Rūpe sāro na labbhati, vedanāya sāro na labbhati, saññāya sāro na labbhati, saṅkhāresu sāro na labbhati, viññāṇe sāro na labbhati; rūpaṁ assāraṁ nissāraṁ sārāpagataṁ niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Vedanā assārā nissārā sārāpagatā …pe… saññā assārā nissārā sārāpagatā … saṅkhārā assārā nissārā sārāpagatā … 2675 --- cnd19 1:44 viññāṇaṁ assāraṁ nissāraṁ sārāpagataṁ niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. 45 Yathā naḷo assāro nissāro sārāpagato, yathā ca eraṇḍo …pe… yathā ca udumbaro assāro nissāro sārāpagato, yathā ca setakaccho assāro nissāro sārāpagato, yathā ca pālibhaddako assāro nissāro sārāpagato, yathā ca pheṇapiṇḍo assāro nissāro sārāpagato, yathā ca udakapubbuḷaṁ assāraṁ nissāraṁ sārāpagataṁ, yathā ca marīci assārā nissārā sārāpagatā, yathā kadalikkhandho assāro nissāro sārāpagato, yathā māyā assārā nissārā sārāpagatā—evameva rūpaṁ assāraṁ nissāraṁ sārāpagataṁ niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Vedanā assārā nissārā sārāpagatā …pe… saññā assārā nissārā sārāpagatā … saṅkhārā assārā nissārā sārāpagatā … viññāṇaṁ assāraṁ nissāraṁ sārāpagataṁ niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Evaṁ tucchasaṅkhārasamanupassanāvasena suññato lokaṁ avekkhati. Imehi dvīhi kāraṇehi suññato lokaṁ avekkhati. 46 Api ca chahākārehi suññato lokaṁ avekkhati. Cakkhu suññaṁ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā, sotaṁ suññaṁ …pe… ghānaṁ suññaṁ … jivhā suññā … kāyo suñño … mano suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Rūpā suññā …pe… saddā suññā … gandhā suññā … rasā suññā … phoṭṭhabbā suññā … dhammā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Cakkhuviññāṇaṁ suññaṁ …pe… manoviññāṇaṁ suññaṁ … cakkhusamphasso suñño … manosamphasso suñño … cakkhusamphassajā vedanā suññā … manosamphassajā vedanā suññā … rūpasaññā suññā … dhammasaññā suññā … rūpasañcetanā suññā … dhammasañcetanā suññā … rūpataṇhā suññā … rūpavitakko suñño … rūpavicāro suñño … dhammavicāro suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Evaṁ chahākārehi suññato lokaṁ avekkhati. 47 Api ca dasahākārehi suññato lokaṁ avekkhati. Rūpaṁ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato; vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … cutiṁ … upapattiṁ … paṭisandhiṁ … bhavaṁ … saṁsāravaṭṭaṁ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Evaṁ dasahākārehi suññato lokaṁ avekkhati. 48 Api ca dvādasahākārehi suññato lokaṁ avekkhati. Rūpaṁ na satto na jīvo na naro na māṇavo na itthī na puriso na attā na attaniyaṁ nāhaṁ na mama na koci na kassaci; vedanā …pe… saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ na satto na jīvo na naro na māṇavo na itthī na puriso na attā na attaniyaṁ nāhaṁ na mama na koci na kassaci. Evaṁ dvādasahākārehi suññato lokaṁ avekkhati. 49 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Saññā, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Saṅkhārā, bhikkhave, na tumhākaṁ, te pajahatha. Te vo pahīnā dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissanti. Viññāṇaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ taṁ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṁ vā kareyya. Api nu tumhākaṁ evamassa—‘amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṁ vā karotī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Na hi no etaṁ, bhante, attā vā attaniyaṁ” vāti. “Evameva kho, bhikkhave, yaṁ na tumhākaṁ taṁ pajahatha; taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. 2676 --- cnd19 1:49 Taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā …pe… saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Evampi suññato lokaṁ avekkhati. 50 Āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca—“‘suñño loko, suñño loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, suñño lokoti vuccatī”ti? “Yasmā ca kho, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccati. Kiñcānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā? Cakkhu kho, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā. Rūpā suññā …pe… cakkhuviññāṇaṁ suññaṁ … cakkhusamphasso suñño … yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi suññaṁ attena vā attaniyena vā. Sotaṁ suññaṁ … saddā suññā … ghānaṁ suññaṁ … gandhā suññā … jivhā suññā … rasā suññā … kāyo suñño … phoṭṭhabbā suññā … mano suñño … dhammā suññā … manoviññāṇaṁ suññaṁ … manosamphasso suñño … yampidaṁ suññaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi suññaṁ attena vā attaniyena vā. Yasmā ca kho, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccatī”ti. Evampi suññato lokaṁ avekkhati. 51 “Suddhaṁ dhammasamuppādaṁ, Suddhasaṅkhārasantatiṁ; Passantassa yathābhūtaṁ, Na bhayaṁ hoti gāmaṇi. 52 Tiṇakaṭṭhasamaṁ lokaṁ, yadā paññāya passati; Nāññaṁ patthayate kiñci, aññatrappaṭisandhiyā”ti. 53 Evampi suññato lokaṁ avekkhati. 54 Vuttañhetaṁ bhagavatā—“evameva kho, bhikkhave, bhikkhu rūpaṁ samannesati yāvatā rūpassa gati, vedanaṁ samannesati yāvatā vedanāya gati, saññaṁ samannesati yāvatā saññāya gati, saṅkhāre samannesati yāvatā saṅkhārānaṁ gati, viññāṇaṁ samannesati yāvatā viññāṇassa gati. Tassa rūpaṁ samannesato yāvatā rūpassa gati, vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ samannesato yāvatā viññāṇassa gati, yampissa taṁ hoti ahanti vā mamanti vā asmīti vā, tampi tassa na hotī”ti. Evampi suññato lokaṁ avekkhati. 55 Suññato lokaṁ avekkhassūti suññato lokaṁ avekkhassu paccavekkhassu dakkhassu tulehi tīrehi vibhāvehi vibhūtaṁ karohīti—suññato lokaṁ avekkhassu. 56 Mogharāja sadā satoti. Mogharājāti bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ nāmena ālapati. Sadāti sabbakālaṁ …pe… pacchime vayokhandhe. Satoti catūhi kāraṇehi sato—kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato …pe… so vuccati satoti—mogharāja sadā sato. 57 Attānudiṭṭhiṁ ūhaccāti attānudiṭṭhi vuccati vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi. Idha assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati rūpavantaṁ vā attānaṁ attani vā rūpaṁ rūpasmiṁ vā attānaṁ, vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati viññāṇavantaṁ vā attānaṁ attani vā viññāṇaṁ viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṁ titthāyatanaṁ vipariyesaggāho viparītaggāho vipallāsaggāho micchāgāho ayāthāvakasmiṁ yāthāvakanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, ayaṁ attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhiṁ ūhaccāti attānudiṭṭhiṁ ūhacca samūhacca uddharitvā samuddharitvā uppāṭayitvā samuppāṭayitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṁ gametvāti—attānudiṭṭhiṁ ūhacca. 58 Evaṁ maccutaro siyāti evaṁ maccupi tareyyāsi, jarāpi tareyyāsi, maraṇampi tareyyāsi uttareyyāsi patareyyāsi samatikkameyyāsi vītivatteyyāsīti—evaṁ maccutaro siyā. 59 Evaṁ lokaṁ avekkhantanti evaṁ lokaṁ avekkhantaṁ paccavekkhantaṁ tulayantaṁ tīrayantaṁ vibhāvayantaṁ vibhūtaṁ karontanti—evaṁ lokaṁ avekkhantaṁ. 60 Maccurājā na passatīti maccupi maccurājā, māropi maccurājā, maraṇampi maccurājā. Na passatīti maccurājā na passati na dakkhati nādhigacchati na vindati na paṭilabhati. Vuttañhetaṁ bhagavatā—“seyyathāpi, bhikkhave, 2677 --- cnd19 1:60 āraññiko migo araññe pavane caramāno vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati vissattho nisīdati vissattho seyyaṁ kappeti. Taṁ kissa hetu? Anāpāthagato, bhikkhave, luddassa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato’. 61 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato’. 62 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā, paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā, nānattasaññānaṁ amanasikārā, ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato’. 63 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati …pe…. 64 Puna caparaṁ, bhikkhave, sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati …pe…. 65 Puna caparaṁ, bhikkhave, sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati …pe…. 66 Puna caparaṁ, bhikkhave, sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati; paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato, tiṇṇo loke visattikan’ti. So vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati vissattho nisīdati vissattho seyyaṁ kappeti. Taṁ kissa hetu? Anāpāthagato bhikkhu pāpimato”ti—maccurājā na passati. Tenāha bhagavā— 67 “Suññato lokaṁ avekkhassu, mogharāja sadā sato; Attānudiṭṭhiṁ ūhacca, evaṁ maccutaro siyā; Evaṁ lokaṁ avekkhantaṁ, maccurājā na passatī”ti. 68 Saha gāthāpariyosānā …pe… satthā me, bhante bhagavā, sāvakohamasmīti. Mogharājamāṇavapucchāniddeso pannarasamo. cnd4 0 Cūḷaniddesa Pārāyanavaggagāthā 4. Pārāyanānugītigāthā |1| “Pārāyanamanugāyissaṁ, (iccāyasmā piṅgiyo) Yathāddakkhi tathākkhāsi; Vimalo bhūrimedhaso, Nikkāmo nibbano nāgo; Kissa hetu musā bhaṇe. 2 Pahīnamalamohassa, mānamakkhappahāyino; Handāhaṁ kittayissāmi, giraṁ vaṇṇūpasañhitaṁ. 3 Tamonudo buddho samantacakkhu, Lokantagū sabbabhavātivatto; Anāsavo sabbadukkhappahīno, Saccavhayo brahme upāsito me. 4 Dijo yathā kubbanakaṁ pahāya, Bahupphalaṁ kānanamāvaseyya; Evampahaṁ appadasse pahāya, Mahodadhiṁ haṁsoriva ajjhapatto. 5 Yeme pubbe viyākaṁsu, Huraṁ gotamasāsanā; Iccāsi iti bhavissati, Sabbaṁ taṁ itihītihaṁ; Sabbaṁ taṁ takkavaḍḍhanaṁ. 6 Eko tamonudāsino, jutimā so pabhaṅkaro; Gotamo bhūripaññāṇo, gotamo bhūrimedhaso. 7 Yo me dhammamadesesi, Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Taṇhakkhayamanītikaṁ, Yassa natthi upamā kvaci”. 8 “Kiṁ nu tamhā vippavasasi, muhuttamapi piṅgiya; Gotamā bhūripaññāṇā, gotamā bhūrimedhasā. 9 Yo te dhammamadesesi, Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Taṇhakkhayamanītikaṁ, Yassa natthi upamā kvaci”. 10 “Nāhaṁ tamhā vippavasāmi, Muhuttamapi brāhmaṇa; Gotamā bhūripaññāṇā, Gotamā bhūrimedhasā. 11 Yo me dhammamadesesi, Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Taṇhakkhayamanītikaṁ, Yassa natthi upamā kvaci. 12 Passāmi naṁ manasā cakkhunāva, Rattindivaṁ brāhmaṇa appamatto; Namassamāno vivasemi rattiṁ, Teneva maññāmi avippavāsaṁ. 13 Saddhā ca pīti ca mano sati ca, Nāpentime gotamasāsanamhā; Yaṁ yaṁ disaṁ vajati bhūripañño, Sa 2678 --- cnd4 1:13 tena teneva natohamasmi. 14 Jiṇṇassa me dubbalathāmakassa, Teneva kāyo na paleti tattha; Saṅkappayantāya vajāmi niccaṁ, Mano hi me brāhmaṇa tena yutto. 15 Paṅke sayāno pariphandamāno, Dīpā dīpaṁ upallaviṁ; Athaddasāsiṁ sambuddhaṁ, Oghatiṇṇamanāsavaṁ”. 16 “Yathā ahū vakkali muttasaddho, Bhadrāvudho āḷavigotamo ca; Evameva tvampi pamuñcassu saddhaṁ, Gamissasi tvaṁ piṅgiya maccudheyyassa pāraṁ”. 17 “Esa bhiyyo pasīdāmi, Sutvāna munino vaco; Vivaṭṭacchado sambuddho, Akhilo paṭibhānavā. 18 Adhideve abhiññāya, Sabbaṁ vedi paroparaṁ; Pañhānantakaro satthā, Kaṅkhīnaṁ paṭijānataṁ. 19 Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, Yassa natthi upamā kvaci; Addhā gamissāmi na mettha kaṅkhā, Evaṁ maṁ dhārehi adhimuttacittan”ti. Pārāyanānugītigāthā niṭṭhitā. bv13 0 Buddhavaṁsa 13. Sumedhabuddhavaṁsa |1| “Padumuttarassa aparena, Sumedho nāma nāyako; Durāsado uggatejo, Sabbalokuttamo muni. 2 Pasannanetto sumukho, brahā uju patāpavā; Hitesī sabbasattānaṁ, bahū mocesi bandhanā. 3 Yadā buddho pāpuṇitvā, kevalaṁ bodhimuttamaṁ; Sudassanamhi nagare, dhammacakkaṁ pavattayi. 4 Tassāpi abhisamayā tīṇi, Ahesuṁ dhammadesane; Koṭisatasahassānaṁ, Paṭhamābhisamayo ahu. 5 Punāparaṁ kumbhakaṇṇaṁ, yakkhaṁ so damayī jino; Navutikoṭisahassānaṁ, dutiyābhisamayo ahu. 6 Punāparaṁ amitayaso, catusaccaṁ pakāsayi; Asītikoṭisahassānaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 7 Sannipātā tayo āsuṁ, sumedhassa mahesino; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 8 Sudassanaṁ nāma nagaraṁ, upagañchi jino yadā; Tadā khīṇāsavā bhikkhū, samiṁsu satakoṭiyo. 9 Punāparaṁ devakūṭe, bhikkhūnaṁ kathinatthate; Tadā navutikoṭīnaṁ, dutiyo āsi samāgamo. 10 Punāparaṁ dasabalo, yadā carati cārikaṁ; Tadā asītikoṭīnaṁ, tatiyo āsi samāgamo. 11 Ahaṁ tena samayena, uttaro nāma māṇavo; Asītikoṭiyo mayhaṁ, ghare sannicitaṁ dhanaṁ. 12 Kevalaṁ sabbaṁ datvāna, sasaṅghe lokanāyake; Saraṇaṁ tassupagañchiṁ, pabbajjañcābhirocayiṁ. 13 Sopi maṁ buddho byākāsi, karonto anumodanaṁ; ‘Tiṁsakappasahassamhi, ayaṁ buddho bhavissati. 14 Padhānaṁ padahitvāna, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 15 Tassāpi vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 16 Suttantaṁ vinayañcāpi, navaṅgaṁ satthusāsanaṁ; Sabbaṁ pariyāpuṇitvāna, sobhayiṁ jinasāsanaṁ. 17 Tatthappamatto viharanto, Nisajjaṭṭhānacaṅkame; Abhiññāsu pāramiṁ gantvā, Brahmalokamagañchahaṁ. 18 Sudassanaṁ nāma nagaraṁ, sudatto nāma khattiyo; Sudattā nāma janikā, sumedhassa mahesino. 19 Navavassasahassāni, Agāraṁ ajjha so vasi; Sucandakañcanasirivaḍḍhā, Tayo pāsādamuttamā. 20 Tisoḷasasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Sumanā nāma sā nārī, punabbasu nāma atrajo. 21 Nimitte caturo disvā, hatthiyānena nikkhami; Anūnakaṁ aḍḍhamāsaṁ, padhānaṁ padahī jino. 22 Brahmunā yācito santo, sumedho lokanāyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, sudassanuyyānamuttame. 23 Saraṇo sabbakāmo ca, ahesuṁ aggasāvakā; Sāgaro nāmupaṭṭhāko, sumedhassa mahesino. 24 Rāmā ceva surāmā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, mahānīpoti vuccati. 25 Uruvelā yasavā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Yasodharā sirimā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 26 Aṭṭhāsītiratanāni, accuggato mahāmuni; Obhāseti disā sabbā, cando tāragaṇe yathā. 27 Cakkavattimaṇī nāma, yathā tapati yojanaṁ; Tatheva tassa ratanaṁ, samantā pharati yojanaṁ. 28 Navutivassasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 29 Tevijjachaḷabhiññehi, balappattehi tādihi; Samākulamidaṁ āsi, arahantehi sādhuhi. 30 Tepi sabbe amitayasā, vippamuttā nirūpadhī; Ñāṇālokaṁ dassayitvā, nibbutā te mahāyasā. 31 Sumedho jinavaro buddho, Medhārāmamhi nibbuto; Dhātuvitthārikaṁ āsi, Tesu tesu padesato”ti. 32 Sumedhassa bhagavato vaṁso ekādasamo. bv18 0 Buddhavaṁsa 18. 2679 --- bv18 1:0 Siddhatthabuddhavaṁsa |1| “Dhammadassissa aparena, siddhattho nāma nāyako; Nihanitvā tamaṁ sabbaṁ, sūriyo abbhuggato yathā. 2 Sopi patvāna sambodhiṁ, santārento sadevakaṁ; Abhivassi dhammameghena, nibbāpento sadevakaṁ. 3 Tassāpi atulatejassa, Ahesuṁ abhisamayā tayo; Koṭisatasahassānaṁ, Paṭhamābhisamayo ahu. 4 Punāparaṁ bhīmarathe, yadā āhani dundubhiṁ; Tadā navutikoṭīnaṁ, dutiyābhisamayo ahu. 5 Yadā buddho dhammaṁ desesi, vebhāre so puruttame; Tadā navutikoṭīnaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 6 Sannipātā tayo āsuṁ, tasmimpi dvipaduttame; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 7 Koṭisatānaṁ navutīnaṁ, asītiyāpi ca koṭinaṁ; Ete āsuṁ tayo ṭhānā, vimalānaṁ samāgame. 8 Ahaṁ tena samayena, maṅgalo nāma tāpaso; Uggatejo duppasaho, abhiññābalasamāhito. 9 Jambuto phalamānetvā, siddhatthassa adāsahaṁ; Paṭiggahetvā sambuddho, idaṁ vacanamabravi. 10 ‘Passatha imaṁ tāpasaṁ, jaṭilaṁ uggatāpanaṁ; Catunnavutito kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 11 Padhānaṁ padahitvāna, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 12 Tassāpi vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 13 Vebhāraṁ nāma nagaraṁ, udeno nāma khattiyo; Suphassā nāma janikā, siddhatthassa mahesino. 14 Dasavassasahassāni, agāraṁ ajjha so vasi; Kokāsuppalakokanadā, tayo pāsādamuttamā. 15 Tisoḷasasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Somanassā nāma sā nārī, anūpamo nāma atrajo. 16 Nimitte caturo disvā, sivikāyābhinikkhami; Anūnadasamāsāni, padhānaṁ padahī jino. 17 Brahmunā yācito santo, siddhattho lokanāyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, migadāye naruttamo. 18 Sambalo ca sumitto ca, ahesuṁ aggasāvakā; Revato nāmupaṭṭhāko, siddhatthassa mahesino. 19 Sīvalā ca surāmā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, kaṇikāroti vuccati. 20 Suppiyo ca samuddo ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Rammā ceva surammā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 21 So buddho saṭṭhiratanaṁ, ahosi nabhamuggato; Kañcanagghiyasaṅkāso, dasasahassī virocati. 22 Sopi buddho asamasamo, atulo appaṭipuggalo; Vassasatasahassāni, loke aṭṭhāsi cakkhumā. 23 Vipulaṁ pabhaṁ dassayitvā, pupphāpetvāna sāvake; Vilāsetvā samāpatyā, nibbuto so sasāvako. 24 Siddhattho munivaro buddho, Anomārāmamhi nibbuto; Tatthevassa thūpavaro, Catuyojanamuggato”ti. 25 Siddhatthassa bhagavato vaṁso soḷasamo. bv26 0 Buddhavaṁsa 26. Kassapabuddhavaṁsa |1| “Koṇāgamanassa aparena, Sambuddho dvipaduttamo; Kassapo nāma gottena, Dhammarājā pabhaṅkaro. 2 Sañchaḍḍitaṁ kulamūlaṁ, bahvannapānabhojanaṁ; Datvāna yācake dānaṁ, pūrayitvāna mānasaṁ; Usabhova āḷakaṁ bhetvā, patto sambodhimuttamaṁ. 3 Dhammacakkaṁ pavattente, kassape lokanāyake; Vīsakoṭisahassānaṁ, paṭhamābhisamayo ahu. 4 Catumāsaṁ yadā buddho, loke carati cārikaṁ; Dasakoṭisahassānaṁ, dutiyābhisamayo ahu. 5 Yamakaṁ vikubbanaṁ katvā, ñāṇadhātuṁ pakittayi; Pañcakoṭisahassānaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 6 Sudhammā devapure ramme, tattha dhammaṁ pakittayi; Tīṇikoṭisahassānaṁ, devānaṁ bodhayī jino. 7 Naradevassa yakkhassa, apare dhammadesane; Etesānaṁ abhisamayā, gaṇanāto asaṅkhiyā. 8 Tassāpi devadevassa, eko āsi samāgamo; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 9 Vīsabhikkhusahassānaṁ, tadā āsi samāgamo; Atikkantabhavantānaṁ, hirisīlena tādinaṁ. 10 Ahaṁ tadā māṇavako, jotipāloti vissuto; Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedāna pāragū. 11 Lakkhaṇe itihāse ca, sadhamme pāramiṁ gato; Bhūmantalikkhakusalo, katavijjo anāvayo. 12 Kassapassa bhagavato, ghaṭīkāro nāmupaṭṭhāko; Sagāravo sappatisso, nibbuto tatiye phale. 13 Ādāya maṁ ghaṭīkāro, upagañchi kassapaṁ jinaṁ; Tassa dhammaṁ suṇitvāna, pabbajiṁ tassa santike. 14 Āraddhavīriyo hutvā, vattāvattesu kovido; Na kvaci parihāyāmi, 2680 --- bv26 1:14 pūresiṁ jinasāsanaṁ. 15 Yāvatā buddhabhaṇitaṁ, navaṅgaṁ jinasāsanaṁ; Sabbaṁ pariyāpuṇitvāna, sobhayiṁ jinasāsanaṁ. 16 Mama acchariyaṁ disvā, sopi buddho viyākari; ‘Imamhi bhaddake kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 17 Ahu kapilavhayā rammā, nikkhamitvā tathāgato; Padhānaṁ padahitvāna, katvā dukkarakārikaṁ. 18 Ajapālarukkhamūle, nisīditvā tathāgato; Tattha pāyāsaṁ paggayha, nerañjaramupehiti. 19 Nerañjarāya tīramhi, pāyāsaṁ paribhuñjiya; Paṭiyattavaramaggena, bodhimūlamupehiti. 20 Tato padakkhiṇaṁ katvā, bodhimaṇḍaṁ anuttaro; Aparājitaṭṭhānamhi, bodhipallaṅkamuttame; Pallaṅkena nisīditvā, bujjhissati mahāyaso. 21 Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati; Pitā suddhodano nāma, ayaṁ hessati gotamo. 22 Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā; Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā; Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissatimaṁ jinaṁ. 23 Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā; Anāsavā santacittā, vītarāgā samāhitā; Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati. 24 Citto hatthāḷavako ca, aggā hessantupaṭṭhakā; Nandamātā ca uttarā, aggā hessantupaṭṭhikā’. 25 Idaṁ sutvāna vacanaṁ, assamassa mahesino; Āmoditā naramarū, buddhabījaṁ kira ayaṁ. 26 Ukkuṭṭhisaddā pavattanti, apphoṭenti hasanti ca; Katañjalī namassanti, dasasahassī sadevakā. 27 ‘Yadimassa lokanāthassa, virajjhissāma sāsanaṁ; Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṁ. 28 Yathā manussā nadiṁ tarantā, Paṭititthaṁ virajjhiya; Heṭṭhā titthe gahetvāna, Uttaranti mahānadiṁ. 29 Evamevaṁ mayaṁ sabbe, yadi muñcāmimaṁ jinaṁ; Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṁ’. 30 Tassāpi vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 31 Evamahaṁ saṁsaritvā, parivajjento anācaraṁ; Dukkarañca kataṁ mayhaṁ, bodhiyāyeva kāraṇā. 32 Nagaraṁ bārāṇasī nāma, kikī nāmāsi khattiyo; Vasate tattha nagare, sambuddhassa mahākulaṁ. 33 Brāhmaṇo brahmadattova, āsi buddhassa so pitā; Dhanavatī nāma janikā, kassapassa mahesino. 34 Duve vassasahassāni, agāraṁ ajjha so vasi; Haṁso yaso sirinando, tayo pāsādamuttamā. 35 Tisoḷasasahassāni, Nāriyo samalaṅkatā; Sunandā nāma sā nārī, Vijitaseno nāma atrajo. 36 Nimitte caturo disvā, pāsādenābhinikkhami; Sattāhaṁ padhānacāraṁ, acarī purisuttamo. 37 Brahmunā yācito santo, kassapo lokanāyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, migadāye naruttamo. 38 Tisso ca bhāradvājo ca, ahesuṁ aggasāvakā; Sabbamitto nāmupaṭṭhāko, kassapassa mahesino. 39 Anuḷā uruvelā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, nigrodhoti pavuccati. 40 Sumaṅgalo ghaṭikāro ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Vicitasenā bhaddā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 41 Uccattanena so buddho, vīsatiratanuggato; Vijjulaṭṭhīva ākāse, candova gahapūrito. 42 Vīsativassasahassāni, āyu tassa mahesino; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 43 Dhammataḷākaṁ māpayitvā, sīlaṁ datvā vilepanaṁ; Dhammadussaṁ nivāsetvā, dhammamālaṁ vibhajjiya. 44 Dhammavimalamādāsaṁ, ṭhapayitvā mahājane; Keci nibbānaṁ patthentā, passantu me alaṅkaraṁ. 45 Sīlakañcukaṁ datvāna, jhānakavacavammitaṁ; Dhammacammaṁ pārupitvā, datvā sannāhamuttamaṁ. 46 Satiphalakaṁ datvāna, tikhiṇañāṇakuntimaṁ; Dhammakhaggavaraṁ datvā, sīlasaṁsaggamaddanaṁ. 47 Tevijjābhūsanaṁ datvāna, āveḷaṁ caturo phale; Chaḷabhiññābharaṇaṁ datvā, dhammapupphapiḷandhanaṁ. 48 Saddhammapaṇḍaracchattaṁ, datvā pāpanivāraṇaṁ; Māpayitvābhayaṁ pupphaṁ, nibbuto so sasāvako. 49 Eso hi sammāsambuddho, appameyyo durāsado; Eso hi dhammaratano, svākkhāto ehipassiko. 50 Eso hi saṅgharatano, suppaṭipanno anuttaro; Sabbaṁ tamantarahitaṁ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. 51 Mahākassapo jino satthā, Setabyārāmamhi nibbuto; Tatthevassa jinathūpo, Yojanubbedhamuggato”ti. 52 Kassapassa bhagavato vaṁso catuvīsatimo. bv4 0 Buddhavaṁsa 4. 2681 --- bv4 1:0 Koṇḍaññabuddhavaṁsa |1| “Dīpaṅkarassa aparena, Koṇḍañño nāma nāyako; Anantatejo amitayaso, Appameyyo durāsado. 2 Dharaṇūpamo khamanena, sīlena sāgarūpamo; Samādhinā merūpamo, ñāṇena gaganūpamo. 3 Indriyabalabojjhaṅga- maggasaccappakāsanaṁ; Pakāsesi sadā buddho, hitāya sabbapāṇinaṁ. 4 Dhammacakkaṁ pavattente, koṇḍaññe lokanāyake; Koṭisatasahassānaṁ, paṭhamābhisamayo ahu. 5 Tato parampi desente, naramarūnaṁ samāgame; Navutikoṭisahassānaṁ, dutiyābhisamayo ahu. 6 Titthiye abhimaddanto, yadā dhammamadesayi; Asītikoṭisahassānaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 7 Sannipātā tayo āsuṁ, koṇḍaññassa mahesino; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 8 Koṭisatasahassānaṁ, paṭhamo āsi samāgamo; Dutiyo koṭisahassānaṁ, tatiyo navutikoṭinaṁ. 9 Ahaṁ tena samayena, vijitāvī nāma khattiyo; Samuddaṁ antamantena, issariyaṁ vattayāmahaṁ. 10 Koṭisatasahassānaṁ, vimalānaṁ mahesinaṁ; Saha lokagganāthena, paramannena tappayiṁ. 11 Sopi maṁ buddho byākāsi, koṇḍañño lokanāyako; ‘Aparimeyyito kappe, buddho loke bhavissati. 12 Padhānaṁ padahitvāna, katvā dukkarakārikaṁ; Assatthamūle sambuddho, bujjhissati mahāyaso. 13 Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati; Pitā suddhodano nāma, ayaṁ hessati gotamo. 14 Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā; Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissatimaṁ jinaṁ. 15 Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā; Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati. 16 Citto ca hatthāḷavako, aggā hessantupaṭṭhakā; Nandamātā ca uttarā, aggā hessantupaṭṭhikā; Āyu vassasataṁ tassa, gotamassa yasassino’. 17 Idaṁ sutvāna vacanaṁ, asamassa mahesino; Āmoditā naramarū, ‘buddhabījaṁ kira ayaṁ’. 18 Ukkuṭṭhisaddā vattanti, apphoṭenti hasanti ca; Katañjalī namassanti, dasasahassidevatā. 19 ‘Yadimassa lokanāthassa, virajjhissāma sāsanaṁ; Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṁ. 20 Yathā manussā nadiṁ tarantā, Paṭititthaṁ virajjhiya; Heṭṭhātitthe gahetvāna, Uttaranti mahānadiṁ. 21 Evamevaṁ mayaṁ sabbe, yadi muñcāmimaṁ jinaṁ; Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṁ’. 22 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Tameva atthaṁ sādhento, mahārajjaṁ jine adaṁ; Mahārajjaṁ daditvāna, pabbajiṁ tassa santike. 23 Suttantaṁ vinayañcāpi, navaṅgaṁ satthusāsanaṁ; Sabbaṁ pariyāpuṇitvāna, sobhayiṁ jinasāsanaṁ. 24 Tatthappamatto viharanto, nisajjaṭṭhānacaṅkame; Abhiññāpāramiṁ gantvā, brahmalokamagañchahaṁ. 25 Nagaraṁ rammavatī nāma, sunando nāma khattiyo; Sujātā nāma janikā, koṇḍaññassa mahesino. 26 Dasavassasahassāni, agāraṁ ajjha so vasi; Suci suruci subho ca, tayo pāsādamuttamā. 27 Tīṇi satasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Rucidevī nāma nārī, vijitaseno atrajo. 28 Nimitte caturo disvā, rathayānena nikkhami; Anūnadasamāsāni, padhānaṁ padahī jino. 29 Brahmunā yācito santo, koṇḍañño dvipaduttamo; Vatti cakkaṁ mahāvīro, devānaṁ nagaruttame. 30 Bhaddo ceva subhaddo ca, ahesuṁ aggasāvakā; Anuruddho nāmupaṭṭhāko, koṇḍaññassa mahesino. 31 Tissā ca upatissā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Sālakalyāṇiko bodhi, koṇḍaññassa mahesino. 32 Soṇo ca upasoṇo ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Nandā ceva sirīmā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 33 So aṭṭhāsīti hatthāni, accuggato mahāmuni; Sobhate uḷurājāva, sūriyo majjhanhike yathā. 34 Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 35 Khīṇāsavehi vimalehi, vicittā āsi medanī; Yathā gaganamuḷūhi, evaṁ so upasobhatha. 36 Tepi nāgā appameyyā, asaṅkhobbhā durāsadā; Vijjupātaṁva dassetvā, nibbutā te mahāyasā. 37 Sā ca atuliyā jinassa iddhi, Ñāṇaparibhāvito ca samādhi; Sabbaṁ tamantarahitaṁ, Nanu rittā sabbasaṅkhārā. 38 Koṇḍañño pavaro buddho, Candārāmamhi nibbuto; Tattheva cetiyo citto, Satta yojanamussito”ti. 39 Koṇḍaññassa bhagavato vaṁso dutiyo. bv22 0 Buddhavaṁsa 22. Sikhībuddhavaṁsa 2682 --- bv22 1:0 |1| “Vipassissa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Sikhivhayo āsi jino, asamo appaṭipuggalo. 2 Mārasenaṁ pamadditvā, patto sambodhimuttamaṁ; Dhammacakkaṁ pavattesi, anukampāya pāṇinaṁ. 3 Dhammacakkaṁ pavattente, sikhimhi jinapuṅgave; Koṭisatasahassānaṁ, paṭhamābhisamayo ahu. 4 Aparampi dhammaṁ desente, gaṇaseṭṭhe naruttame; Navutikoṭisahassānaṁ, dutiyābhisamayo ahu. 5 Yamakapāṭihāriyañca, dassayante sadevake; Asītikoṭisahassānaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 6 Sannipātā tayo āsuṁ, sikhissāpi mahesino; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 7 Bhikkhusatasahassānaṁ, paṭhamo āsi samāgamo; Asītibhikkhusahassānaṁ, dutiyo āsi samāgamo. 8 Sattatibhikkhusahassānaṁ, tatiyo āsi samāgamo; Anupalitto padumaṁva, toyamhi sampavaḍḍhitaṁ. 9 Ahaṁ tena samayena, Arindamo nāma khattiyo; Sambuddhappamukhaṁ saṅghaṁ, Annapānena tappayiṁ. 10 Bahuṁ dussavaraṁ datvā, dussakoṭiṁ anappakaṁ; Alaṅkataṁ hatthiyānaṁ, sambuddhassa adāsahaṁ. 11 Hatthiyānaṁ nimminitvā, kappiyaṁ upanāmayiṁ; Pūrayiṁ mānasaṁ mayhaṁ, niccaṁ daḷhamupaṭṭhitaṁ. 12 Sopi maṁ buddho byākāsi, sikhī lokagganāyako; ‘Ekatiṁse ito kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 13 Ahu kapilavhayā rammā, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 14 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 15 Nagaraṁ aruṇavatī nāma, Aruṇo nāma khattiyo; Pabhāvatī nāma janikā, Sikhissāpi mahesino. 16 Sattavassasahassāni, agāraṁ ajjha so vasi; Sucandako giri vasabho, tayo pāsādamuttamā. 17 Catuvīsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Sabbakāmā nāma nārī, atulo nāma atrajo. 18 Nimitte caturo disvā, hatthiyānena nikkhami; Aṭṭhamāsaṁ padhānacāraṁ, acarī purisuttamo. 19 Brahmunā yācito santo, sikhī lokagganāyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, migadāye naruttamo. 20 Abhibhū sambhavo ceva, ahesuṁ aggasāvakā; Khemaṅkaro nāmupaṭṭhāko, sikhissāpi mahesino. 21 Sakhilā ca padumā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, puṇḍarīkoti vuccati. 22 Sirivaḍḍho ca nando ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Cittā ceva suguttā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 23 Uccattanena so buddho, sattatihatthamuggato; Kañcanagghiyasaṅkāso, dvattiṁsavaralakkhaṇo. 24 Tassāpi byāmappabhā kāyā, divārattiṁ nirantaraṁ; Disodisaṁ niccharanti, tīṇiyojanaso pabhā. 25 Sattativassasahassāni, āyu tassa mahesino; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 26 Dhammameghaṁ pavassetvā, temayitvā sadevake; Khemantaṁ pāpayitvāna, nibbuto so sasāvako. 27 Anubyañjanasampannaṁ, dvattiṁsavaralakkhaṇaṁ; Sabbaṁ tamantarahitaṁ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. 28 Sikhī munivaro buddho, Assārāmamhi nibbuto; Tatthevassa thūpavaro, Tīṇiyojanamuggato”ti. 29 Sikhissa bhagavato vaṁso vīsatimo. bv29 0 Buddhavaṁsa 29. Dhātubhājanīyakathā |1| Mahāgotamo jinavaro, kusināramhi nibbuto; Dhātuvitthārikaṁ āsi, tesu tesu padesato. 2 Eko ajātasattussa, eko vesāliyā pure; Eko kapilavatthusmiṁ, eko ca allakappake. 3 Eko ca rāmagāmamhi, eko ca veṭhadīpake; Eko pāveyyake malle, eko ca kosinārake. 4 Kumbhassa thūpaṁ kāresi, brāhmaṇo doṇasavhayo; Aṅgārathūpaṁ kāresuṁ, moriyā tuṭṭhamānasā. 5 Aṭṭha sārīrikā thūpā, navamo kumbhacetiyo; Aṅgārathūpo dasamo, tadāyeva patiṭṭhito. 6 Uṇhīsaṁ catasso dāṭhā, akkhakā dve ca dhātuyo; Asambhinnā imā satta, sesā bhinnāva dhātuyo. 7 Mahantā muggamattā ca, majjhimā bhinnataṇḍulā; Khuddakā sāsapamattā ca, nānāvaṇṇā ca dhātuyo. 8 Mahantā suvaṇṇavaṇṇā ca, muttavaṇṇā ca majjhimā; Khuddakā makulavaṇṇā ca, soḷasadoṇamattikā. 9 Mahantā pañca nāḷiyo, nāḷiyo pañca majjhimā; Khuddakā cha nāḷī ceva, etā sabbāpi dhātuyo. 10 Uṇhīsaṁ sīhaḷe dīpe, brahmaloke ca vāmakaṁ; Sīhaḷe dakkhiṇakkhañca, sabbāpetā 2683 --- bv29 1:10 patiṭṭhitā. 11 Ekā dāṭhā tidasapure, ekā nāgapure ahu; Ekā gandhāravisaye, ekā kaliṅgarājino. 12 Cattālīsasamā dantā, kesā lomā ca sabbaso; Devā hariṁsu ekekaṁ, cakkavāḷaparamparā. 13 Vajirāyaṁ bhagavato, Patto daṇḍañca cīvaraṁ; Nivāsanaṁ kulaghare, Paccattharaṇaṁ kapilavhaye. 14 Pāṭaliputtapuramhi, karaṇaṁ kāyabandhanaṁ; Campāyudakasāṭiyaṁ, uṇṇalomañca kosale. 15 Kāsāvaṁ brahmaloke ca, veṭhanaṁ tidase pure; Nisīdanaṁ avantīsu, raṭṭhe attharaṇaṁ tadā. 16 Araṇī ca mithilāyaṁ, videhe parisāvanaṁ; Vāsi sūcigharañcāpi, indapatthapure tadā. 17 Parikkhārā avasesā, janapade aparantake; Paribhuttāni muninā, akaṁsu manujā tadā. 18 Dhātuvitthārikaṁ āsi, Gotamassa mahesino; Pāṇīnaṁ anukampāya, Ahu porāṇikaṁ tadāti. bv17 0 Buddhavaṁsa 17 Dhammadassībuddhavaṁsa |1| “Tattheva maṇḍakappamhi, dhammadassī mahāyaso; Tamandhakāraṁ vidhamitvā, atirocati sadevake. 2 Tassāpi atulatejassa, dhammacakkappavattane; Koṭisatasahassānaṁ, paṭhamābhisamayo ahu. 3 Yadā buddho dhammadassī, vinesi sañjayaṁ isiṁ; Tadā navutikoṭīnaṁ, dutiyābhisamayo ahu. 4 Yadā sakko upāgañchi, sapariso vināyakaṁ; Tadā asītikoṭīnaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 5 Tassāpi devadevassa, sannipātā tayo ahuṁ; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 6 Yadā buddho dhammadassī, Saraṇe vassaṁ upāgami; Tadā koṭisatasahassānaṁ, Paṭhamo āsi samāgamo. 7 Punāparaṁ yadā buddho, devato eti mānusaṁ; Tadāpi satakoṭīnaṁ, dutiyo āsi samāgamo. 8 Punāparaṁ yadā buddho, pakāsesi dhute guṇe; Tadā asītikoṭīnaṁ, tatiyo āsi samāgamo. 9 Ahaṁ tena samayena, sakko āsiṁ purindado; Dibbena gandhamālena, tūriyenābhipūjayiṁ. 10 Sopi maṁ buddho byākāsi, devamajjhe nisīdiya; ‘Aṭṭhārase kappasate, ayaṁ buddho bhavissati. 11 Padhānaṁ padahitvāna, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 12 Tassāpi vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 13 Saraṇaṁ nāma nagaraṁ, saraṇo nāma khattiyo; Sunandā nāma janikā, dhammadassissa satthuno. 14 Aṭṭhavassasahassāni, Agāraṁ ajjha so vasi; Arajo virajo sudassano, Tayo pāsādamuttamā. 15 Ticattārīsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Vicikoḷi nāma nārī, atrajo puññavaḍḍhano. 16 Nimitte caturo disvā, pāsādenābhinikkhami; Sattāhaṁ padhānacāraṁ, acarī purisuttamo. 17 Brahmunā yācito santo, dhammadassī narāsabho; Vatti cakkaṁ mahāvīro, migadāye naruttamo. 18 Padumo phussadevo ca, ahesuṁ aggasāvakā; Sunetto nāmupaṭṭhāko, dhammadassissa satthuno. 19 Khemā ca saccanāmā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, bimbijāloti vuccati. 20 Subhaddo kaṭissaho ceva, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Sāḷiyā ca kaḷiyā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 21 Sopi buddho asamasamo, asītihatthamuggato; Atirocati tejena, dasasahassimhi dhātuyā. 22 Suphullo sālarājāva, vijjūva gagane yathā; Majjhanhikeva sūriyo, evaṁ so upasobhatha. 23 Tassāpi atulatejassa, samakaṁ āsi jīvitaṁ; Vassasatasahassāni, loke aṭṭhāsi cakkhumā. 24 Obhāsaṁ dassayitvāna, vimalaṁ katvāna sāsanaṁ; Cavi candova gagane, nibbuto so sasāvako. 25 Dhammadassī mahāvīro, Sālārāmamhi nibbuto; Tatthevassa thūpavaro, Tīṇiyojanamuggato”ti. 26 Dhammadassissa bhagavato vaṁso pannarasamo. bv12 0 Buddhavaṁsa 12. Padumuttarabuddhavaṁsa |1| “Nāradassa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Padumuttaro nāma jino, akkhobbho sāgarūpamo. 2 Maṇḍakappova so āsi, yamhi buddho ajāyatha; Ussannakusalā janatā, tamhi kappe ajāyatha. 3 Padumuttarassa bhagavato, Paṭhame dhammadesane; Koṭisatasahassānaṁ, Dhammābhisamayo ahu. 4 2684 --- bv12 1:4 Tato parampi vassante, Tappayante ca pāṇine; Sattatiṁsasatasahassānaṁ, Dutiyābhisamayo ahu. 5 Yamhi kāle mahāvīro, ānandaṁ upasaṅkami; Pitusantikaṁ upagantvā, āhanī amatadundubhiṁ. 6 Āhate amatabherimhi, vassante dhammavuṭṭhiyā; Paññāsasatasahassānaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 7 Ovādako viññāpako, tārako sabbapāṇinaṁ; Desanākusalo buddho, tāresi janataṁ bahuṁ. 8 Sannipātā tayo āsuṁ, padumuttarassa satthuno; Koṭisatasahassānaṁ, paṭhamo āsi samāgamo. 9 Yadā buddho asamasamo, vasi vebhārapabbate; Navutikoṭisahassānaṁ, dutiyo āsi samāgamo. 10 Puna cārikaṁ pakkante, gāmanigamaraṭṭhato; Asītikoṭisahassānaṁ, tatiyo āsi samāgamo. 11 Ahaṁ tena samayena, Jaṭilo nāma raṭṭhiko; Sambuddhappamukhaṁ saṅghaṁ, Sabhattaṁ dussamadāsahaṁ. 12 Sopi maṁ buddho byākāsi, saṅghamajjhe nisīdiya; ‘Satasahassito kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 13 Padhānaṁ padahitvāna, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 14 Tassāpi vacanaṁ sutvā, uttariṁ vatamadhiṭṭhahiṁ; Akāsiṁ uggadaḷhaṁ dhitiṁ, dasapāramipūriyā. 15 Byāhatā titthiyā sabbe, Vimanā dummanā tadā; Na tesaṁ keci paricaranti, Raṭṭhato nicchubhanti te. 16 Sabbe tattha samāgantvā, upagacchuṁ buddhasantike; Tuvaṁ nātho mahāvīra, saraṇaṁ hohi cakkhuma. 17 Anukampako kāruṇiko, hitesī sabbapāṇinaṁ; Sampatte titthiye sabbe, pañcasīle patiṭṭhapi. 18 Evaṁ nirākulaṁ āsi, suññataṁ titthiyehi taṁ; Vicittaṁ arahantehi, vasībhūtehi tādihi. 19 Nagaraṁ haṁsavatī nāma, ānando nāma khattiyo; Sujātā nāma janikā, padumuttarassa satthuno. 20 Dasavassasahassāni, Agāraṁ ajjha so vasi; Naravāhano yaso vasavattī, Tayo pāsādamuttamā. 21 Ticattārīsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Vasudattā nāma nārī, uttamo nāma atrajo. 22 Nimitte caturo disvā, pāsādenābhinikkhami; Sattāhaṁ padhānacāraṁ, acarī purisuttamo. 23 Brahmunā yācito santo, padumuttaro vināyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, mithiluyyānamuttame. 24 Devalo ca sujāto ca, Ahesuṁ aggasāvakā; Sumano nāmupaṭṭhāko, Padumuttarassa mahesino. 25 Amitā ca asamā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, salaloti pavuccati. 26 Vitiṇṇo ceva tisso ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Haṭṭhā ceva vicittā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 27 Aṭṭhapaṇṇāsaratanaṁ, accuggato mahāmuni; Kañcanagghiyasaṅkāso, dvattiṁsavaralakkhaṇo. 28 Kuṭṭā kavāṭā bhittī ca, rukkhā nagasiluccayā; Na tassāvaraṇaṁ atthi, samantā dvādasayojane. 29 Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 30 Santāretvā bahujanaṁ, chinditvā sabbasaṁsayaṁ; Jalitvā aggikkhandhova, nibbuto so sasāvako. 31 Padumuttaro jino buddho, Nandārāmamhi nibbuto; Tatthevassa thūpavaro, Dvādasubbedhayojano”ti. 32 Padumuttarassa bhagavato vaṁso dasamo. bv5 0 Buddhavaṁsa 5. Maṅgalabuddhavaṁsa |1| “Koṇḍaññassa aparena, maṅgalo nāma nāyako; Tamaṁ loke nihantvāna, dhammokkamabhidhārayi. 2 Atulāsi pabhā tassa, jinehaññehi uttariṁ; Candasūriyapabhaṁ hantvā, dasasahassī virocati. 3 Sopi buddho pakāsesi, caturo saccavaruttame; Te te saccarasaṁ pītvā, vinodenti mahātamaṁ. 4 Patvāna bodhimatulaṁ, paṭhame dhammadesane; Koṭisatasahassānaṁ, dhammābhisamayo ahu. 5 Surindadevabhavane, buddho dhammamadesayi; Tadā koṭisahassānaṁ, dutiyo samayo ahu. 6 Yadā sunando cakkavattī, sambuddhaṁ upasaṅkami; Tadā āhani sambuddho, dhammabheriṁ varuttamaṁ. 7 Sunandassānucarā janatā, Tadāsuṁ navutikoṭiyo; Sabbepi te niravasesā, Ahesuṁ ehi bhikkhukā. 8 Sannipātā tayo āsuṁ, maṅgalassa mahesino; Koṭisatasahassānaṁ, paṭhamo āsi samāgamo. 9 Dutiyo koṭisatasahassānaṁ, Tatiyo navutikoṭinaṁ; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, Tadā āsi samāgamo. 10 Ahaṁ tena samayena, surucī nāma brāhmaṇo; Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedāna pāragū. 11 Tamahaṁ upasaṅkamma, Saraṇaṁ gantvāna satthuno; 2685 --- bv5 1:11 Sambuddhappamukhaṁ saṅghaṁ, Gandhamālena pūjayiṁ; Pūjetvā gandhamālena, Gavapānena tappayiṁ. 12 Sopi maṁ buddho byākāsi, maṅgalo dvipaduttamo; ‘Aparimeyyito kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 13 Padhānaṁ padahitvāna, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 14 Tassāpi vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 15 Tadā pītimanubrūhanto, sambodhivarapattiyā; Buddhe datvāna maṁ gehaṁ, pabbajiṁ tassa santike. 16 Suttantaṁ vinayañcāpi, navaṅgaṁ satthusāsanaṁ; Sabbaṁ pariyāpuṇitvā, sobhayiṁ jinasāsanaṁ. 17 Tatthappamatto viharanto, brahmaṁ bhāvetva bhāvanaṁ; Abhiññāpāramiṁ gantvā, brahmalokamagacchahaṁ. 18 Uttaraṁ nāma nagaraṁ, uttaro nāma khattiyo; Uttarā nāma janikā, maṅgalassa mahesino. 19 Navavassasahassāni, agāraṁ ajjha so vasi; Yasavā sucimā sirīmā, tayo pāsādamuttamā. 20 Samatiṁsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Yasavatī nāma nārī, sīvalo nāma atrajo. 21 Nimitte caturo disvā, assayānena nikkhami; Anūnaaṭṭhamāsāni, padhānaṁ padahī jino. 22 Brahmunā yācito santo, maṅgalo nāma nāyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, vane sirīvaruttame. 23 Sudevo dhammaseno ca, ahesuṁ aggasāvakā; Pālito nāmupaṭṭhāko, maṅgalassa mahesino. 24 Sīvalā ca asokā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, nāgarukkhoti vuccati. 25 Nando ceva visākho ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Anulā ceva sutanā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 26 Aṭṭhāsīti ratanāni, accuggato mahāmuni; Tato niddhāvatī raṁsī, anekasatasahassiyo. 27 Navutivassasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 28 Yathāpi sāgare ūmī, na sakkā tā gaṇetuye; Tatheva sāvakā tassa, na sakkā te gaṇetuye. 29 Yāva aṭṭhāsi sambuddho, maṅgalo lokanāyako; Na tassa sāsane atthi, sakilesamaraṇaṁ tadā. 30 Dhammokkaṁ dhārayitvāna, santāretvā mahājanaṁ; Jalitvā dhūmaketūva, nibbuto so mahāyaso. 31 Saṅkhārānaṁ sabhāvatthaṁ, dassayitvā sadevake; Jalitvā aggikkhandhova, sūriyo atthaṅgato yathā. 32 Uyyāne vassare nāma, Buddho nibbāyi maṅgalo; Tatthevassa jinathūpo, Tiṁsayojanamuggato”ti. 33 Maṅgalassa bhagavato vaṁso tatiyo. bv19 0 Buddhavaṁsa 19. Tissabuddhavaṁsa |1| “Siddhatthassa aparena, Asamo appaṭipuggalo; Anantatejo amitayaso, Tisso lokagganāyako. 2 Tamandhakāraṁ vidhamitvā, obhāsetvā sadevakaṁ; Anukampako mahāvīro, loke uppajji cakkhumā. 3 Tassāpi atulā iddhi, atulaṁ sīlaṁ samādhi ca; Sabbattha pāramiṁ gantvā, dhammacakkaṁ pavattayi. 4 So buddho dasasahassimhi, Viññāpesi giraṁ suciṁ; Koṭisatāni abhisamiṁsu, Paṭhame dhammadesane. 5 Dutiyo navutikoṭīnaṁ, tatiyo saṭṭhikoṭiyo; Bandhanāto pamocesi, satte naramarū tadā. 6 Sannipātā tayo āsuṁ, tisse lokagganāyake; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 7 Khīṇāsavasatasahassānaṁ, Paṭhamo āsi samāgamo; Navutisatasahassānaṁ, Dutiyo āsi samāgamo. 8 Asītisatasahassānaṁ, tatiyo āsi samāgamo; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, pupphitānaṁ vimuttiyā. 9 Ahaṁ tena samayena, sujāto nāma khattiyo; Mahābhogaṁ chaḍḍayitvā, pabbajiṁ isipabbajaṁ. 10 Mayi pabbajite sante, uppajji lokanāyako; Buddhoti saddaṁ sutvāna, pīti me upapajjatha. 11 Dibbaṁ mandāravaṁ pupphaṁ, padumaṁ pārichattakaṁ; Ubho hatthehi paggayha, dhunamāno upāgamiṁ. 12 Catuvaṇṇaparivutaṁ, tissaṁ lokagganāyakaṁ; Tamahaṁ pupphaṁ gahetvā, matthake dhārayiṁ jinaṁ. 13 Sopi maṁ buddho byākāsi, janamajjhe nisīdiya; ‘Dvenavute ito kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 14 Padhānaṁ padahitvāna, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 15 Tassāpi vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 16 Khemakaṁ nāma nagaraṁ, janasandho nāma khattiyo; Padumā nāma janikā, tissassa ca mahesino. 17 Sattavassasahassāni, Agāraṁ ajjha so vasi; Guhāsela nārisaya 2686 --- bv19 1:17 nisabhā, Tayo pāsādamuttamā. 18 Samatiṁsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Subhaddānāmikā nārī, ānando nāma atrajo. 19 Nimitte caturo disvā, assayānena nikkhami; Anūnaaṭṭhamāsāni, padhānaṁ padahī jino. 20 Brahmunā yācito santo, tisso lokagganāyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, yasavatiyamuttame. 21 Brahmadevo udayo ca, ahesuṁ aggasāvakā; Samaṅgo nāmupaṭṭhāko, tissassa ca mahesino. 22 Phussā ceva sudattā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, asanoti pavuccati. 23 Sambalo ca sirimā ceva, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Kisāgotamī upasenā, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 24 So buddho saṭṭhiratano, ahu uccattane jino; Anūpamo asadiso, himavā viya dissati. 25 Tassāpi atulatejassa, āyu āsi anuttaro; Vassasatasahassāni, loke aṭṭhāsi cakkhumā. 26 Uttamaṁ pavaraṁ seṭṭhaṁ, anubhotvā mahāyasaṁ; Jalitvā aggikkhandhova, nibbuto so sasāvako. 27 Valāhakova anilena, sūriyena viya ussavo; Andhakārova padīpena, nibbuto so sasāvako. 28 Tisso jinavaro buddho, Nandārāmamhi nibbuto; Tatthevassa jinathūpo, Tīṇiyojanamuggato”ti. 29 Tissassa bhagavato vaṁso sattarasamo. bv27 0 Buddhavaṁsa 27. Gotamabuddhavaṁsa |1| “Ahametarahi sambuddho, gotamo sakyavaḍḍhano; Padhānaṁ padahitvāna, patto sambodhimuttamaṁ. 2 Brahmunā yācito santo, dhammacakkaṁ pavattayiṁ; Aṭṭhārasannaṁ koṭīnaṁ, paṭhamābhisamayo ahu. 3 Tato parañca desente, naradevasamāgame; Gaṇanāya na vattabbo, dutiyābhisamayo ahu. 4 Idhevāhaṁ etarahi, ovadiṁ mama atrajaṁ; Gaṇanāya na vattabbo, tatiyābhisamayo ahu. 5 Ekosi sannipāto me, sāvakānaṁ mahesinaṁ; Aḍḍhateḷasasatānaṁ, bhikkhūnāsi samāgamo. 6 Virocamāno vimalo, bhikkhusaṅghassa majjhago; Dadāmi patthitaṁ sabbaṁ, maṇīva sabbakāmado. 7 Phalamākaṅkhamānānaṁ, bhavacchandajahesinaṁ; Catusaccaṁ pakāsemi, anukampāya pāṇinaṁ. 8 Dasavīsasahassānaṁ, dhammābhisamayo ahu; Ekadvinnaṁ abhisamayo, gaṇanāto asaṅkhiyo. 9 Vitthārikaṁ bāhujaññaṁ, iddhaṁ phītaṁ suphullitaṁ; Idha mayhaṁ sakyamunino, sāsanaṁ suvisodhitaṁ. 10 Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā; Bhikkhūnekasatā sabbe, parivārenti maṁ sadā. 11 Idāni ye etarahi, jahanti mānusaṁ bhavaṁ; Appattamānasā sekhā, te bhikkhū viññugarahitā. 12 Ariyañca santhomayantā, sadā dhammaratā janā; Bujjhissanti satimanto, saṁsārasaritaṁ gatā. 13 Nagaraṁ kapilavatthu me, rājā suddhodano pitā; Mayhaṁ janettikā mātā, māyādevīti vuccati. 14 Ekūnatiṁsavassāni, agāraṁ ajjhahaṁ vasiṁ; Rammo surammo subhako, tayo pāsādamuttamā. 15 Cattārīsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Bhaddakañcanā nāma nārī, rāhulo nāma atrajo. 16 Nimitte caturo disvā, assayānena nikkhamiṁ; Chabbassaṁ padhānacāraṁ, acariṁ dukkaraṁ ahaṁ. 17 Bārāṇasiyaṁ isipatane, Cakkaṁ pavattitaṁ mayā; Ahaṁ gotamasambuddho, Saraṇaṁ sabbapāṇinaṁ. 18 Kolito upatisso ca, dve bhikkhū aggasāvakā; Ānando nāmupaṭṭhāko, santikāvacaro mama; Khemā uppalavaṇṇā ca, bhikkhunī aggasāvikā. 19 Citto hatthāḷavako ca, aggupaṭṭhākupāsakā; Nandamātā ca uttarā, aggupaṭṭhākupāsikā. 20 Ahaṁ assatthamūlamhi, patto sambodhimuttamaṁ; Byāmappabhā sadā mayhaṁ, soḷasahatthamuggatā. 21 Appaṁ vassasataṁ āyu, idānetarahi vijjati; Tāvatā tiṭṭhamānohaṁ, tāremi janataṁ bahuṁ. 22 Ṭhapayitvāna dhammukkaṁ, pacchimaṁ janabodhanaṁ; Ahampi nacirasseva, saddhiṁ sāvakasaṅghato; Idheva parinibbissaṁ, aggīvāhārasaṅkhayā. 23 Tāni ca atulatejāni, Imāni ca dasabalāni; Ayañca guṇadhāraṇo deho, Dvattiṁsavaralakkhaṇavicitto. 24 Dasa disā pabhāsetvā, Sataraṁsīva chappabhā; Sabbaṁ tamantarahissanti, Nanu rittā sabbasaṅkhārā”ti. 25 Gotamassa bhagavato vaṁso pañcavīsatimo. bv23 0 Buddhavaṁsa 23. 2687 --- bv23 1:0 Vessabhūbuddhavaṁsa |1| “Tattheva maṇḍakappamhi, asamo appaṭipuggalo; Vessabhū nāma nāmena, loke uppajji nāyako. 2 Ādittaṁ vata rāgaggi, taṇhānaṁ vijitaṁ tadā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, patto sambodhimuttamaṁ. 3 Dhammacakkaṁ pavattente, vessabhūlokanāyake; Asītikoṭisahassānaṁ, paṭhamābhisamayo ahu. 4 Pakkante cārikaṁ raṭṭhe, lokajeṭṭhe narāsabhe; Sattatikoṭisahassānaṁ, dutiyābhisamayo ahu. 5 Mahādiṭṭhiṁ vinodento, pāṭiheraṁ karoti so; Samāgatā naramarū, dasasahassī sadevake. 6 Mahāacchariyaṁ disvā, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Devā ceva manussā ca, bujjhare saṭṭhikoṭiyo. 7 Sannipātā tayo āsuṁ, vessabhussa mahesino; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 8 Asītibhikkhusahassānaṁ, paṭhamo āsi samāgamo; Sattatibhikkhusahassānaṁ, dutiyo āsi samāgamo. 9 Saṭṭhibhikkhusahassānaṁ, tatiyo āsi samāgamo; Jarādibhayabhītānaṁ, orasānaṁ mahesino. 10 Ahaṁ tena samayena, sudassano nāma khattiyo; Nimantetvā mahāvīraṁ, dānaṁ datvā mahārahaṁ; Annapānena vatthena, sasaṅghaṁ jinapūjayiṁ. 11 Tassa buddhassa asamassa, cakkaṁ vattitamuttamaṁ; Sutvāna paṇitaṁ dhammaṁ, pabbajjamabhirocayiṁ. 12 Mahādānaṁ pavattetvā, rattindivamatandito; Pabbajjaṁ guṇasampannaṁ, pabbajiṁ jinasantike. 13 Ācāraguṇasampanno, vattasīlasamāhito; Sabbaññutaṁ gavesanto, ramāmi jinasāsane. 14 Saddhāpītiṁ upagantvā, buddhaṁ vandāmi sattharaṁ; Pīti uppajjati mayhaṁ, bodhiyāyeva kāraṇā. 15 Anivattamānasaṁ ñatvā, sambuddho etadabravi; ‘Ekatiṁse ito kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 16 Ahu kapilavhayā rammā, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 17 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 18 Anomaṁ nāma nagaraṁ, suppatīto nāma khattiyo; Mātā yasavatī nāma, vessabhussa mahesino. 19 Cha ca vassasahassāni, Agāraṁ ajjha so vasi; Ruci suruci rativaḍḍhano, Tayo pāsādamuttamā. 20 Anūnatiṁsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Sucittā nāma sā nārī, suppabuddho nāma atrajo. 21 Nimitte caturo disvā, sivikāyābhinikkhami; Chamāsaṁ padhānacāraṁ, acarī purisuttamo. 22 Brahmunā yācito santo, vessabhūlokanāyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, aruṇārāme naruttamo. 23 Soṇo ca uttaro ceva, ahesuṁ aggasāvakā; Upasanto nāmupaṭṭhāko, vessabhussa mahesino. 24 Rāmā ceva samālā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, mahāsāloti vuccati. 25 Sotthiko ceva rambho ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Gotamī sirimā ceva, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 26 Saṭṭhiratanamubbedho, hemayūpasamūpamo; Kāyā niccharati rasmi, rattiṁva pabbate sikhī. 27 Saṭṭhivassasahassāni, āyu tassa mahesino; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 28 Dhammaṁ vitthārikaṁ katvā, vibhajitvā mahājanaṁ; Dhammanāvaṁ ṭhapetvāna, nibbuto so sasāvako. 29 Dassaneyyaṁ sabbajanaṁ, vihāraṁ iriyāpathaṁ; Sabbaṁ tamantarahitaṁ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. 30 Vessabhū jinavaro satthā, Khemārāmamhi nibbuto; Dhātuvitthārikaṁ āsi, Tesu tesu padesato”ti. 31 Vessabhussa bhagavato vaṁso ekavīsatimo. bv1 0 Buddhavaṁsa 1. Ratanacaṅkamanakaṇḍa |1| Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. 2 Brahmā ca lokādhipatī sahampatī, Katañjalī anadhivaraṁ ayācatha; “Santīdha sattāpparajakkhajātikā, Desehi dhammaṁ anukampimaṁ pajaṁ”. 3 Sampannavijjācaraṇassa tādino, Jutindharassantimadehadhārino; Tathāgatassappaṭipuggalassa, Uppajji kāruññatā sabbasatte. 4 “Na hete jānanti sadevamānusā, Buddho ayaṁ kīdisako naruttamo; Iddhibalaṁ paññābalañca kīdisaṁ, Buddhabalaṁ lokahitassa kīdisaṁ. 5 Na hete jānanti sadevamānusā, Buddho ayaṁ edisako naruttamo; Iddhibalaṁ paññābalañca edisaṁ, Buddhabalaṁ lokahitassa edisaṁ. 6 Handāhaṁ dassayissāmi, buddhabalamanuttaraṁ; Caṅkamaṁ māpayissāmi, nabhe ratanamaṇḍitaṁ”. 7 Bhummā mahārājikā tāvatiṁsā, Yāmā ca devā tusitā ca 2688 --- bv1 1:7 nimmitā; Paranimmitā yepi ca brahmakāyikā, Ānanditā vipulamakaṁsu ghosaṁ. 8 Obhāsitā ca pathavī sadevakā, Puthū ca lokantarikā asaṁvutā; Tamo ca tibbo vihato tadā ahu, Disvāna accherakaṁ pāṭihīraṁ. 9 Sadevagandhabbamanussarakkhase, Ābhā uḷārā vipulā ajāyatha; Imasmiṁ loke parasmiñcobhayasmiṁ, Adho ca uddhaṁ tiriyañca vitthataṁ. 10 Sattuttamo anadhivaro vināyako, Satthā ahū devamanussapūjito; Mahānubhāvo satapuññalakkhaṇo, Dassesi accherakaṁ pāṭihīraṁ. 11 So yācito devavarena cakkhumā, Atthaṁ samekkhitvā tadā naruttamo; Caṅkamaṁ māpayi lokanāyako, Suniṭṭhitaṁ sabbaratananimmitaṁ. 12 Iddhī ca ādesanānusāsanī, Tipāṭihīre bhagavā vasī ahu; Caṅkamaṁ māpayi lokanāyako, Suniṭṭhitaṁ sabbaratananimmitaṁ. 13 Dasasahassīlokadhātuyā, Sinerupabbatuttame; Thambheva dassesi paṭipāṭiyā, Caṅkame ratanāmaye. 14 Dasasahassī atikkamma, caṅkamaṁ māpayī jino; Sabbasoṇṇamayā passe, caṅkame ratanāmaye. 15 Tulāsaṅghāṭānuvaggā, sovaṇṇaphalakatthatā; Vedikā sabbasovaṇṇā, dubhato passesu nimmitā. 16 Maṇimuttāvālikākiṇṇā, nimmito ratanāmayo; Obhāseti disā sabbā, sataraṁsīva uggato. 17 Tasmiṁ caṅkamane dhīro, dvattiṁsavaralakkhaṇo; Virocamāno sambuddho, caṅkame caṅkamī jino. 18 Dibbaṁ mandāravaṁ pupphaṁ, padumaṁ pārichattakaṁ; Caṅkamane okiranti, sabbe devā samāgatā. 19 Passanti taṁ devasaṅghā, dasasahassī pamoditā; Namassamānā nipatanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā. 20 Tāvatiṁsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā; Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino; Udaggacittā sumanā, passanti lokanāyakaṁ. 21 Sadevagandhabbamanussarakkhasā, Nāgā supaṇṇā atha vāpi kinnarā; Passanti taṁ lokahitānukampakaṁ, Nabheva accuggatacandamaṇḍalaṁ. 22 Ābhassarā subhakiṇhā, Vehapphalā akaniṭṭhā ca devatā; Susuddhasukkavatthavasanā, Tiṭṭhanti pañjalīkatā. 23 Muñcanti pupphaṁ pana pañcavaṇṇikaṁ, Mandāravaṁ candanacuṇṇamissitaṁ; Bhamenti celāni ca ambare tadā, “Aho jino lokahitānukampako. 24 Tuvaṁ satthā ca ketū ca, dhajo yūpo ca pāṇinaṁ; Parāyaṇo patiṭṭhā ca, dīpo ca dvipaduttamo”. 25 Dasasahassīlokadhātuyā, Devatāyo mahiddhikā; Parivāretvā namassanti, Tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā. 26 Devatā devakaññā ca, pasannā tuṭṭhamānasā; Pañcavaṇṇikapupphehi, pūjayanti narāsabhaṁ. 27 Passanti taṁ devasaṅghā, pasannā tuṭṭhamānasā; Pañcavaṇṇikapupphehi, pūjayanti narāsabhaṁ. 28 “Aho acchariyaṁ loke, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Na medisaṁ bhūtapubbaṁ, accheraṁ lomahaṁsanaṁ”. 29 Sakasakamhi bhavane, nisīditvāna devatā; Hasanti tā mahāhasitaṁ, disvānaccherakaṁ nabhe. 30 Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā, tiṇapanthanivāsino; Katañjalī namassanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā. 31 Yepi dīghāyukā nāgā, puññavanto mahiddhikā; Pamoditā namassanti, pūjayanti naruttamaṁ. 32 Saṅgītiyo pavattenti, ambare anilañjase; Cammanaddhāni vādenti, disvānaccherakaṁ nabhe. 33 Saṅkhā ca paṇavā ceva, athopi ḍiṇḍimā bahū; Antalikkhasmiṁ vajjanti, disvānaccherakaṁ nabhe. 34 “Abbhuto vata no ajja, uppajji lomahaṁsano; Dhuvamatthasiddhiṁ labhāma, khaṇo no paṭipādito”. 35 Buddhoti tesaṁ sutvāna, pīti uppajji tāvade; Buddho buddhoti kathayantā, tiṭṭhanti pañjalīkatā. 36 Hiṅkārā sādhukārā ca, ukkuṭṭhi sampahaṁsanaṁ; Pajā ca vividhā gagane, vattenti pañjalīkatā. 37 Gāyanti seḷenti ca vādayanti ca, Bhujāni pothenti ca naccayanti ca; Muñcanti pupphaṁ pana pañcavaṇṇikaṁ, Mandāravaṁ candanacuṇṇamissitaṁ. 38 “Yathā tuyhaṁ mahāvīra, pādesu cakkalakkhaṇaṁ; Dhajavajirapaṭākā, vaḍḍhamānaṅkusācitaṁ. 39 Rūpe sīle samādhimhi, paññāya ca asādiso; Vimuttiyā asamasamo, dhammacakkappavattane. 40 Dasanāgabalaṁ kāye, tuyhaṁ pākatikaṁ balaṁ; Iddhibalena asamo, dhammacakkappavattane. 41 Evaṁ sabbaguṇūpetaṁ, sabbaṅgasamupāgataṁ; Mahāmuniṁ kāruṇikaṁ, lokanāthaṁ namassatha. 42 Abhivādanaṁ thomanañca, vandanañca pasaṁsanaṁ; Namassanañca pūjañca, sabbaṁ arahasī tuvaṁ. 43 Ye keci loke vandaneyyā, vandanaṁ arahanti 2689 --- bv1 1:43 ye; Sabbaseṭṭho mahāvīra, sadiso te na vijjati. 44 Sāriputto mahāpañño, samādhijjhānakovido; Gijjhakūṭe ṭhitoyeva, passati lokanāyakaṁ. 45 Suphullaṁ sālarājaṁva, candaṁva gagane yathā; Majjhanhikeva sūriyaṁ, olokesi narāsabhaṁ. 46 Jalantaṁ dīparukkhaṁva, Taruṇasūriyaṁva uggataṁ; Byāmappabhānurañjitaṁ, Dhīraṁ passati lokanāyakaṁ. 47 Pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ, katakiccāna tādinaṁ; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, khaṇena sannipātayi. 48 Lokappasādanaṁ nāma, pāṭihīraṁ nidassayi; Amhepi tattha gantvāna, vandissāma mayaṁ jinaṁ. 49 Etha sabbe gamissāma, pucchissāma mayaṁ jinaṁ; Kaṅkhaṁ vinodayissāma, passitvā lokanāyakaṁ”. 50 Sādhūti te paṭissutvā, nipakā saṁvutindriyā; Pattacīvaramādāya, taramānā upāgamuṁ. 51 Khīṇāsavehi vimalehi, dantehi uttame dame; Sāriputto mahāpañño, iddhiyā upasaṅkami. 52 Tehi bhikkhūhi parivuto, sāriputto mahāgaṇī; Laḷanto devova gagane, iddhiyā upasaṅkami. 53 Ukkāsitañca khipitaṁ, ajjhupekkhiya subbatā; Sagāravā sappatissā, sambuddhaṁ upasaṅkamuṁ. 54 Upasaṅkamitvā passanti, sayambhuṁ lokanāyakaṁ; Nabhe accuggataṁ dhīraṁ, candaṁva gagane yathā. 55 Jalantaṁ dīparukkhaṁva, vijjuṁva gagane yathā; Majjhanhikeva sūriyaṁ, passanti lokanāyakaṁ. 56 Pañcabhikkhusatā sabbe, passanti lokanāyakaṁ; Rahadamiva vippasannaṁ, suphullaṁ padumaṁ yathā. 57 Añjaliṁ paggahetvāna, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā; Namassamānā nipatanti, satthuno cakkalakkhaṇe. 58 Sāriputto mahāpañño, koraṇḍasamasādiso; Samādhijjhānakusalo, vandate lokanāyakaṁ. 59 Gajjitā kālameghova, nīluppalasamasādiso; Iddhibalena asamo, moggallāno mahiddhiko. 60 Mahākassapopi ca thero, uttattakanakasannibho; Dhutaguṇe agganikkhitto, thomito satthuvaṇṇito. 61 Dibbacakkhūnaṁ yo aggo, anuruddho mahāgaṇī; Ñātiseṭṭho bhagavato, avidūreva tiṭṭhati. 62 Āpattianāpattiyā, satekicchāya kovido; Vinaye agganikkhitto, upāli satthuvaṇṇito. 63 Sukhumanipuṇatthapaṭividdho, Kathikānaṁ pavaro gaṇī; Isi mantāniyā putto, Puṇṇo nāmāti vissuto. 64 Etesaṁ cittamaññāya, opammakusalo muni; Kaṅkhacchedo mahāvīro, kathesi attano guṇaṁ. 65 “Cattāro te asaṅkheyyā, koṭi yesaṁ na nāyati; Sattakāyo ca ākāso, cakkavāḷā canantakā; Buddhañāṇaṁ appameyyaṁ, na sakkā ete vijānituṁ. 66 Kimetaṁ acchariyaṁ loke, yaṁ me iddhivikubbanaṁ; Aññe bahū acchariyā, abbhutā lomahaṁsanā. 67 Yadāhaṁ tusite kāye, santusito nāmahaṁ tadā; Dasasahassī samāgamma, yācanti pañjalī mamaṁ. 68 ‘Kālo kho te mahāvīra, uppajja mātukucchiyaṁ; Sadevakaṁ tārayanto, bujjhassu amataṁ padaṁ’. 69 Tusitā kāyā cavitvāna, yadā okkami kucchiyaṁ; Dasasahassīlokadhātu, kampittha dharaṇī tadā. 70 Yadāhaṁ mātukucchito, sampajānova nikkhamiṁ; Sādhukāraṁ pavattenti, dasasahassī pakampatha. 71 Okkantiṁ me samo natthi, jātito abhinikkhame; Sambodhiyaṁ ahaṁ seṭṭho, dhammacakkappavattane. 72 Aho acchariyaṁ loke, buddhānaṁ guṇamahantatā; Dasasahassīlokadhātu, chappakāraṁ pakampatha; Obhāso ca mahā āsi, accheraṁ lomahaṁsanaṁ”. 73 Bhagavā tamhi samaye, lokajeṭṭho narāsabho; Sadevakaṁ dassayanto, iddhiyā caṅkamī jino. 74 Caṅkame caṅkamantova, kathesi lokanāyako; Antarā na nivatteti, catuhatthe caṅkame yathā. 75 Sāriputto mahāpañño, samādhijjhānakovido; Paññāya pāramippatto, pucchati lokanāyakaṁ. 76 “Kīdiso te mahāvīra, abhinīhāro naruttama; Kamhi kāle tayā dhīra, patthitā bodhimuttamā. 77 Dānaṁ sīlañca nekkhammaṁ, paññāvīriyañca kīdisaṁ; Khantisaccamadhiṭṭhānaṁ, mettupekkhā ca kīdisā. 78 Dasa pāramī tayā dhīra, kīdisī lokanāyaka; Kathaṁ upapāramī puṇṇā, paramatthapāramī kathaṁ”. 79 Tassa puṭṭho viyākāsi, karavīkamadhuragiro; Nibbāpayanto hadayaṁ, hāsayanto sadevakaṁ. 80 Atītabuddhānaṁ jinānaṁ desitaṁ, Nikīlitaṁ buddhaparamparāgataṁ; Pubbenivāsānugatāya buddhiyā, Pakāsayī lokahitaṁ sadevake. 81 “Pītipāmojjajananaṁ, sokasallavinodanaṁ; Sabbasampattipaṭilābhaṁ, cittīkatvā suṇātha me. 82 Madanimmadanaṁ sokanudaṁ, Saṁsāraparimocanaṁ; Sabbadukkhakkhayaṁ maggaṁ, Sakkaccaṁ paṭipajjathā”ti. 83 Ratanacaṅkamanakaṇḍo niṭṭhito. bv28 0 Buddhavaṁsa 28. Buddhapakiṇṇakakaṇḍa 2690 --- bv28 1:0 |1| Aparimeyyito kappe, caturo āsuṁ vināyakā; Taṇhaṅkaro medhaṅkaro, athopi saraṇaṅkaro; Dīpaṅkaro ca sambuddho, ekakappamhi te jinā. 2 Dīpaṅkarassa aparena, koṇḍañño nāma nāyako; Ekova ekakappamhi, tāresi janataṁ bahuṁ. 3 Dīpaṅkarassa bhagavato, koṇḍaññassa ca satthuno; Etesaṁ antarā kappā, gaṇanāto asaṅkhiyā. 4 Koṇḍaññassa aparena, maṅgalo nāma nāyako; Tesampi antarā kappā, gaṇanāto asaṅkhiyā. 5 Maṅgalo ca sumano ca, revato sobhito muni; Tepi buddhā ekakappe, cakkhumanto pabhaṅkarā. 6 Sobhitassa aparena, anomadassī mahāyaso; Tesampi antarā kappā, gaṇanāto asaṅkhiyā. 7 Anomadassī padumo, nārado cāpi nāyako; Tepi buddhā ekakappe, tamantakārakā munī. 8 Nāradassa aparena, Padumuttaro nāma nāyako; Ekakappamhi uppanno, Tāresi janataṁ bahuṁ. 9 Nāradassa bhagavato, padumuttarassa satthuno; Tesampi antarā kappā, gaṇanāto asaṅkhiyā. 10 Kappasatasahassamhi, eko āsi mahāmuni; Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho. 11 Tiṁsakappasahassamhi, duve āsuṁ vināyakā; Sumedho ca sujāto ca, orato padumuttarā. 12 Aṭṭhārase kappasate, tayo āsuṁ vināyakā; Piyadassī atthadassī, dhammadassī ca nāyakā. 13 Orato ca sujātassa, sambuddhā dvipaduttamā; Ekakappamhi te buddhā, loke appaṭipuggalā. 14 Catunnavutito kappe, eko āsi mahāmuni; Siddhattho so lokavidū, sallakatto anuttaro. 15 Dvenavute ito kappe, duve āsuṁ vināyakā; Tisso phusso ca sambuddhā, asamā appaṭipuggalā. 16 Ekanavutito kappe, vipassī nāma nāyako; Sopi buddho kāruṇiko, satte mocesi bandhanā. 17 Ekatiṁse ito kappe, duve āsuṁ vināyakā; Sikhī ca vessabhū ceva, asamā appaṭipuggalā. 18 Imamhi bhaddake kappe, tayo āsuṁ vināyakā; Kakusandho koṇāgamano, kassapo cāpi nāyako. 19 Ahametarahi sambuddho, metteyyo cāpi hessati; Etepime pañca buddhā, dhīrā lokānukampakā. 20 Etesaṁ dhammarājūnaṁ, Aññesaṁnekakoṭinaṁ; Ācikkhitvāna taṁ maggaṁ, Nibbutā te sasāvakāti. 21 Buddhapakiṇṇakakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ. bv16 0 Buddhavaṁsa 16 Atthadassībuddhavaṁsa |1| “Tattheva maṇḍakappamhi, atthadassī mahāyaso; Mahātamaṁ nihantvāna, patto sambodhimuttamaṁ. 2 Brahmunā yācito santo, dhammacakkaṁ pavattayi; Amatena tappayī lokaṁ, dasasahassisadevakaṁ. 3 Tassāpi lokanāthassa, Ahesuṁ abhisamayā tayo; Koṭisatasahassānaṁ, Paṭhamābhisamayo ahu. 4 Yadā buddho atthadassī, carate devacārikaṁ; Koṭisatasahassānaṁ, dutiyābhisamayo ahu. 5 Punāparaṁ yadā buddho, desesi pitusantike; Koṭisatasahassānaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 6 Sannipātā tayo āsuṁ, tassāpi ca mahesino; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 7 Aṭṭhanavutisahassānaṁ, paṭhamo āsi samāgamo; Aṭṭhāsītisahassānaṁ, dutiyo āsi samāgamo. 8 Aṭṭhasattatisatasahassānaṁ, Tatiyo āsi samāgamo; Anupādā vimuttānaṁ, Vimalānaṁ mahesinaṁ. 9 Ahaṁ tena samayena, jaṭilo uggatāpano; Susīmo nāma nāmena, mahiyā seṭṭhasammato. 10 Dibbaṁ mandāravaṁ pupphaṁ, padumaṁ pārichattakaṁ; Devalokāharitvāna, sambuddhamabhipūjayiṁ. 11 Sopi maṁ buddho byākāsi, atthadassī mahāmuni; ‘Aṭṭhārase kappasate, ayaṁ buddho bhavissati. 12 Padhānaṁ padahitvāna, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 13 Tassāpi vacanaṁ sutvā, haṭṭho saṁviggamānaso; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 14 Sobhanaṁ nāma nagaraṁ, sāgaro nāma khattiyo; Sudassanā nāma janikā, atthadassissa satthuno. 15 Dasavassasahassāni, Agāraṁ ajjha so vasi; Amaragiri sugiri vāhanā, Tayo pāsādamuttamā. 16 Tettiṁsañca sahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Visākhā nāma nārī ca, selo nāmāsi atrajo. 17 Nimitte caturo disvā, assayānena nikkhami; Anūnaaṭṭhamāsāni, padhānaṁ padahī jino. 18 Brahmunā yācito santo, atthadassī mahāyaso; Vatti cakkaṁ mahāvīro, anomuyyāne narāsabho. 19 Santo ca upasanto 2691 --- bv16 1:19 ca, ahesuṁ aggasāvakā; Abhayo nāmupaṭṭhāko, atthadassissa satthuno. 20 Dhammā ceva sudhammā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, campakoti pavuccati. 21 Nakulo ca nisabho ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Makilā ca sunandā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 22 Sopi buddho asamasamo, asītihatthamuggato; Sobhate sālarājāva, uḷurājāva pūrito. 23 Tassa pākatikā raṁsī, anekasatakoṭiyo; Uddhaṁ adho dasa disā, pharanti yojanaṁ sadā. 24 Sopi buddho narāsabho, sabbasattuttamo muni; Vassasatasahassāni, loke aṭṭhāsi cakkhumā. 25 Atulaṁ dassetvā obhāsaṁ, virocetvā sadevake; Sopi aniccataṁ patto, yathaggupādānasaṅkhayā. 26 Atthadassī jinavaro, Anomārāmamhi nibbuto; Dhātuvitthārikaṁ āsi, Tesu tesu padesato”ti. 27 Atthadassissa bhagavato vaṁso cuddasamo. bv24 0 Buddhavaṁsa 24. Kakusandhabuddhavaṁsa |1| “Vessabhussa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Kakusandho nāma nāmena, appameyyo durāsado. 2 Ugghāṭetvā sabbabhavaṁ, cariyāya pāramiṁ gato; Sīhova pañjaraṁ bhetvā, patto sambodhimuttamaṁ. 3 Dhammacakkaṁ pavattente, Kakusandhe lokanāyake; Cattārīsakoṭisahassānaṁ, Dhammābhisamayo ahu. 4 Antalikkhamhi ākāse, yamakaṁ katvā vikubbanaṁ; Tiṁsakoṭisahassānaṁ, bodhesi devamānuse. 5 Naradevassa yakkhassa, catusaccappakāsane; Dhammābhisamayo tassa, gaṇanāto asaṅkhiyo. 6 Kakusandhassa bhagavato, eko āsi samāgamo; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 7 Cattālīsasahassānaṁ, tadā āsi samāgamo; Dantabhūmimanuppattānaṁ, āsavārigaṇakkhayā. 8 Ahaṁ tena samayena, khemo nāmāsi khattiyo; Tathāgate jinaputte, dānaṁ datvā anappakaṁ. 9 Pattañca cīvaraṁ datvā, añjanaṁ madhulaṭṭhikaṁ; Imetaṁ patthitaṁ sabbaṁ, paṭiyādemi varaṁ varaṁ. 10 Sopi maṁ buddho byākāsi, kakusandho vināyako; ‘Imamhi bhaddake kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 11 Ahu kapilavhayā rammā, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 12 Tassāpi vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 13 Nagaraṁ khemāvatī nāma, khemo nāmāsahaṁ tadā; Sabbaññutaṁ gavesanto, pabbajiṁ tassa santike. 14 Brāhmaṇo aggidatto ca, āsi buddhassa so pitā; Visākhā nāma janikā, kakusandhassa satthuno. 15 Vasate tattha kheme pure, sambuddhassa mahākulaṁ; Narānaṁ pavaraṁ seṭṭhaṁ, jātimantaṁ mahāyasaṁ. 16 Catuvassasahassāni, Agāraṁ ajjha so vasi; Kāmakāmavaṇṇakāmasuddhināmā, Tayo pāsādamuttamā. 17 Samattiṁsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Rocinī nāma sā nārī, uttaro nāma atrajo. 18 Nimitte caturo disvā, rathayānena nikkhami; Anūnaaṭṭhamāsāni, padhānaṁ padahī jino. 19 Brahmunā yācito santo, kakusandho vināyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, migadāye naruttamo. 20 Vidhuro ca sañjīvo ca, ahesuṁ aggasāvakā; Buddhijo nāmupaṭṭhāko, kakusandhassa satthuno. 21 Sāmā ca campānāmā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, sirīsoti pavuccati. 22 Accuto ca sumano ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Nandā ceva sunandā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 23 Cattālīsaratanāni, accuggato mahāmuni; Kanakappabhā niccharati, samantā dasayojanaṁ. 24 Cattālīsavassasahassāni, Āyu tassa mahesino; Tāvatā tiṭṭhamāno so, Tāresi janataṁ bahuṁ. 25 Dhammāpaṇaṁ pasāretvā, naranārīnaṁ sadevake; Naditvā sīhanādaṁva, nibbuto so sasāvako. 26 Aṭṭhaṅgavacanasampanno, acchiddāni nirantaraṁ; Sabbaṁ tamantarahitaṁ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. 27 Kakusandho jinavaro, Khemārāmamhi nibbuto; Tatthevassa thūpavaro, Gāvutaṁ nabhamuggato”ti. 28 Kakusandhassa bhagavato vaṁso dvāvīsatimo. bv6 0 Buddhavaṁsa 6. 2692 --- bv6 1:0 Sumanabuddhavaṁsa |1| “Maṅgalassa aparena, sumano nāma nāyako; Sabbadhammehi asamo, sabbasattānamuttamo. 2 Tadā amatabheriṁ so, āhanī mekhale pure; Dhammasaṅkhasamāyuttaṁ, navaṅgaṁ jinasāsanaṁ. 3 Nijjinitvā kilese so, patvā sambodhimuttamaṁ; Māpesi nagaraṁ satthā, saddhammapuravaruttamaṁ. 4 Nirantaraṁ akuṭilaṁ, ujuṁ vipulavitthataṁ; Māpesi so mahāvīthiṁ, satipaṭṭhānavaruttamaṁ. 5 Phale cattāri sāmaññe, catasso paṭisambhidā; Chaḷabhiññāṭṭhasamāpattī, pasāresi tattha vīthiyaṁ. 6 Ye appamattā akhilā, hirivīriyehupāgatā; Te te ime guṇavare, ādiyanti yathā sukhaṁ. 7 Evametena yogena, uddharanto mahājanaṁ; Bodhesi paṭhamaṁ satthā, koṭisatasahassiyo. 8 Yamhi kāle mahāvīro, ovadī titthiye gaṇe; Koṭisahassābhisamiṁsu, dutiye dhammadesane. 9 Yadā devā manussā ca, samaggā ekamānasā; Nirodhapañhaṁ pucchiṁsu, saṁsayañcāpi mānasaṁ. 10 Tadāpi dhammadesane, nirodhaparidīpane; Navutikoṭisahassānaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 11 Sannipātā tayo āsuṁ, sumanassa mahesino; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 12 Vassaṁvutthassa bhagavato, abhighuṭṭhe pavāraṇe; Koṭisatasahassehi, pavāresi tathāgato. 13 Tatoparaṁ sannipāte, vimale kañcanapabbate; Navutikoṭisahassānaṁ, dutiyo āsi samāgamo. 14 Yadā sakko devarājā, buddhadassanupāgami; Asītikoṭisahassānaṁ, tatiyo āsi samāgamo. 15 Ahaṁ tena samayena, nāgarājā mahiddhiko; Atulo nāma nāmena, ussannakusalasañcayo. 16 Tadāhaṁ nāgabhavanā, nikkhamitvā sañātibhi; Nāgānaṁ dibbaturiyehi, sasaṅghaṁ jinamupaṭṭhahiṁ. 17 Koṭisatasahassānaṁ, annapānena tappayiṁ; Paccekadussayugaṁ datvā, saraṇaṁ tamupāgamiṁ. 18 Sopi maṁ buddho byākāsi, sumano lokanāyako; ‘Aparimeyyito kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 19 Padhānaṁ padahitvāna, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 20 Tassāpi vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 21 Nagaraṁ mekhalaṁ nāma, sudatto nāma khattiyo; Sirimā nāma janikā, sumanassa mahesino. 22 Navavassasahassāni, agāraṁ ajjha so vasi; Cando sucando vaṭaṁso ca, tayo pāsādamuttamā. 23 Tesaṭṭhisatasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Vaṭaṁsikā nāma nārī, anūpamo nāma atrajo. 24 Nimitte caturo disvā, hatthiyānena nikkhami; Anūnadasamāsāni, padhānaṁ padahī jino. 25 Brahmunā yācito santo, sumano lokanāyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, mekhale puramuttame. 26 Saraṇo bhāvitatto ca, ahesuṁ aggasāvakā; Udeno nāmupaṭṭhāko, sumanassa mahesino. 27 Soṇā ca upasoṇā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Sopi buddho amitayaso, nāgamūle abujjhatha. 28 Varuṇo ceva saraṇo ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Cālā ca upacālā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 29 Uccattanena so buddho, navutihatthamuggato; Kañcanagghiyasaṅkāso, dasasahassī virocati. 30 Navutivassasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 31 Tāraṇīye tārayitvā, bodhanīye ca bodhayi; Parinibbāyi sambuddho, uḷurājāva atthami. 32 Te ca khīṇāsavā bhikkhū, so ca buddho asādiso; Atulappabhaṁ dassayitvā, nibbutā ye mahāyasā. 33 Tañca ñāṇaṁ atuliyaṁ, Tāni ca atulāni ratanāni; Sabbaṁ tamantarahitaṁ, Nanu rittā sabbasaṅkhārā. 34 Sumano yasadharo buddho, Aṅgārāmamhi nibbuto; Tattheva tassa jinathūpo, Catuyojanamuggato”ti. 35 Sumanassa bhagavato vaṁso catuttho. bv11 0 Buddhavaṁsa 11. Nāradabuddhavaṁsa |1| “Padumassa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Nārado nāma nāmena, asamo appaṭipuggalo. 2 So buddho cakkavattissa, jeṭṭho dayitaoraso; Āmukkamālābharaṇo, uyyānaṁ upasaṅkami. 3 Tatthāsi rukkho yasavipulo, Abhirūpo brahā suci; Tamajjhapatvā upanisīdi, Mahāsoṇassa heṭṭhato. 4 Tattha ñāṇavaruppajji, anantaṁ vajirūpamaṁ; Tena vicini saṅkhāre, ukkujjamavakujjakaṁ. 5 Tattha sabbakilesāni, asesamabhivāhayi; Pāpuṇī kevalaṁ 2693 --- bv11 1:5 bodhiṁ, buddhañāṇe ca cuddasa. 6 Pāpuṇitvāna sambodhiṁ, dhammacakkaṁ pavattayi; Koṭisatasahassānaṁ, paṭhamābhisamayo ahu. 7 Mahādoṇaṁ nāgarājaṁ, vinayanto mahāmuni; Pāṭiheraṁ tadākāsi, dassayanto sadevake. 8 Tadā devamanussānaṁ, tamhi dhammappakāsane; Navutikoṭisahassāni, tariṁsu sabbasaṁsayaṁ. 9 Yamhi kāle mahāvīro, ovadī sakamatrajaṁ; Asītikoṭisahassānaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 10 Sannipātā tayo āsuṁ, nāradassa mahesino; Koṭisatasahassānaṁ, paṭhamo āsi samāgamo. 11 Yadā buddho buddhaguṇaṁ, sanidānaṁ pakāsayi; Navutikoṭisahassāni, samiṁsu vimalā tadā. 12 Yadā verocano nāgo, dānaṁ dadāti satthuno; Tadā samiṁsu jinaputtā, asītisatasahassiyo. 13 Ahaṁ tena samayena, jaṭilo uggatāpano; Antalikkhacaro āsiṁ, pañcābhiññāsu pāragū. 14 Tadāpāhaṁ asamasamaṁ, sasaṅghaṁ saparijjanaṁ; Annapānena tappetvā, candanenābhipūjayiṁ. 15 Sopi maṁ tadā byākāsi, nārado lokanāyako; ‘Aparimeyyito kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 16 Padhānaṁ padahitvāna, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 17 Tassāpi vacanaṁ sutvā, bhiyyo hāsetva mānasaṁ; Adhiṭṭhahiṁ vataṁ uggaṁ, dasapāramipūriyā. 18 Nagaraṁ dhaññavatī nāma, sudevo nāma khattiyo; Anomā nāma janikā, nāradassa mahesino. 19 Navavassasahassāni, agāraṁ ajjha so vasi; Jito vijitābhirāmo, tayo pāsādamuttamā. 20 Ticattārīsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Vijitasenā nāma nārī, nanduttaro nāma atrajo. 21 Nimitte caturo disvā, Padasā gamanena nikkhami; Sattāhaṁ padhānacāraṁ, Acarī purisuttamo. 22 Brahmunā yācito santo, nārado lokanāyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, dhanañcuyyānamuttame. 23 Bhaddasālo jitamitto, ahesuṁ aggasāvakā; Vāseṭṭho nāmupaṭṭhāko, nāradassa mahesino. 24 Uttarā phaggunī ceva, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, mahāsoṇoti vuccati. 25 Uggarindo vasabho ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Indāvarī ca vaṇḍī ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 26 Aṭṭhāsītiratanāni, accuggato mahāmuni; Kañcanagghiyasaṅkāso, dasasahassī virocati. 27 Tassa byāmappabhā kāyā, niddhāvati disodisaṁ; Nirantaraṁ divārattiṁ, yojanaṁ pharate sadā. 28 Na keci tena samayena, samantā yojane janā; Ukkāpadīpe ujjālenti, buddharaṁsīhi otthaṭā. 29 Navutivassasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 30 Yathā uḷūhi gaganaṁ, vicittaṁ upasobhati; Tatheva sāsanaṁ tassa, arahantehi sobhati. 31 Saṁsārasotaṁ taraṇāya, sesake paṭipannake; Dhammasetuṁ daḷhaṁ katvā, nibbuto so narāsabho. 32 Sopi buddho asamasamo, Tepi khīṇāsavā atulatejā; Sabbaṁ tamantarahitaṁ, Nanu rittā sabbasaṅkhārā. 33 Nārado jinavasabho, Nibbuto sudassane pure; Tatthevassa thūpavaro, Catuyojanamuggato”ti. 34 Nāradassa bhagavato vaṁso navamo. bv9 0 Buddhavaṁsa 9 Anomadassībuddhavaṁsa |1| “Sobhitassa aparena, Sambuddho dvipaduttamo; Anomadassī amitayaso, Tejassī duratikkamo. 2 So chetvā bandhanaṁ sabbaṁ, viddhaṁsetvā tayo bhave; Anivattigamanaṁ maggaṁ, desesi devamānuse. 3 Sāgarova asaṅkhobbho, pabbatova durāsado; Ākāsova ananto so, sālarājāva phullito. 4 Dassanenapi taṁ buddhaṁ, tositā honti pāṇino; Byāharantaṁ giraṁ sutvā, amataṁ pāpuṇanti te. 5 Dhammābhisamayo tassa, Iddho phīto tadā ahu; Koṭisatāni abhisamiṁsu, Paṭhame dhammadesane. 6 Tato paraṁ abhisamaye, Vassante dhammavuṭṭhiyo; Asītikoṭiyobhisamiṁsu, Dutiye dhammadesane. 7 Tatoparañhi vassante, tappayante ca pāṇinaṁ; Aṭṭhasattatikoṭīnaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 8 Sannipātā tayo āsuṁ, tassāpi ca mahesino; Abhiññābalappattānaṁ, pupphitānaṁ vimuttiyā. 9 Aṭṭhasatasahassānaṁ, sannipāto tadā ahu; Pahīnamadamohānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 10 Sattasatasahassānaṁ, dutiyo āsi samāgamo; Anaṅgaṇānaṁ virajānaṁ, upasantāna tādinaṁ. 11 Channaṁ satasahassānaṁ, tatiyo āsi samāgamo; 2694 --- bv9 1:11 Abhiññābalappattānaṁ, nibbutānaṁ tapassinaṁ. 12 Ahaṁ tena samayena, yakkho āsiṁ mahiddhiko; Nekānaṁ yakkhakoṭīnaṁ, vasavattimhi issaro. 13 Tadāpi taṁ buddhavaraṁ, upagantvā mahesinaṁ; Annapānena tappesiṁ, sasaṅghaṁ lokanāyakaṁ. 14 Sopi maṁ tadā byākāsi, visuddhanayano muni; ‘Aparimeyyito kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 15 Padhānaṁ padahitvāna, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 16 Tassāpi vacanaṁ sutvā, haṭṭho saṁviggamānaso; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 17 Nagaraṁ candavatī nāma, yasavā nāma khattiyo; Mātā yasodharā nāma, anomadassissa satthuno. 18 Dasavassasahassāni, agāraṁ ajjha so vasi; Sirī upasirī vaḍḍho, tayo pāsādamuttamā. 19 Tevīsatisahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Sirimā nāma sā nārī, upavāṇo nāma atrajo. 20 Nimitte caturo disvā, sivikāyābhinikkhami; Anūnadasamāsāni, padhānaṁ padahī jino. 21 Brahmunā yācito santo, anomadassī mahāmuni; Vatti cakkaṁ mahāvīro, uyyāne so sudassane. 22 Nisabho ca anomo ca, ahesuṁ aggasāvakā; Varuṇo nāmupaṭṭhāko, anomadassissa satthuno. 23 Sundarī ca sumanā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, ajjunoti pavuccati. 24 Nandivaḍḍho sirivaḍḍho, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Uppalā ceva padumā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 25 Aṭṭhapaṇṇāsaratanaṁ, accuggato mahāmuni; Pabhā niddhāvatī tassa, sataraṁsīva uggato. 26 Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 27 Supupphitaṁ pāvacanaṁ, arahantehi tādihi; Vītarāgehi vimalehi, sobhittha jinasāsanaṁ. 28 So ca satthā amitayaso, Yugāni tāni atuliyāni; Sabbaṁ tamantarahitaṁ, Nanu rittā sabbasaṅkhārā. 29 Anomadassī jino satthā, Dhammārāmamhi nibbuto; Tatthevassa jinathūpo, Ubbedho pañcavīsatī”ti. 30 Anomadassissa bhagavato vaṁso sattamo. bv15 0 Buddhavaṁsa 15 Piyadassībuddhavaṁsa |1| “Sujātassa aparena, sayambhū lokanāyako; Durāsado asamasamo, piyadassī mahāyaso. 2 Sopi buddho amitayaso, ādiccova virocati; Sabbaṁ tamaṁ nihantvāna, dhammacakkaṁ pavattayi. 3 Tassāpi atulatejassa, Ahesuṁ abhisamayā tayo; Koṭisatasahassānaṁ, Paṭhamābhisamayo ahu. 4 Sudassano devarājā, micchādiṭṭhimarocayi; Tassa diṭṭhiṁ vinodento, satthā dhammamadesayi. 5 Janasannipāto atulo, mahāsannipatī tadā; Navutikoṭisahassānaṁ, dutiyābhisamayo ahu. 6 Yadā doṇamukhaṁ hatthiṁ, vinesi narasārathi; Asītikoṭisahassānaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 7 Sannipātā tayo āsuṁ, tassāpi piyadassino; Koṭisatasahassānaṁ, paṭhamo āsi samāgamo. 8 Tato paraṁ navutikoṭī, samiṁsu ekato munī; Tatiye sannipātamhi, asītikoṭiyo ahū. 9 Ahaṁ tena samayena, kassapo nāma brāhmaṇo; Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedāna pāragū. 10 Tassa dhammaṁ suṇitvāna, pasādaṁ janayiṁ ahaṁ; Koṭisatasahassehi, saṅghārāmaṁ amāpayiṁ. 11 Tassa datvāna ārāmaṁ, haṭṭho saṁviggamānaso; Saraṇe pañca sīle ca, daḷhaṁ katvā samādiyiṁ. 12 Sopi maṁ buddho byākāsi, saṅghamajjhe nisīdiya; ‘Aṭṭhārase kappasate, ayaṁ buddho bhavissati. 13 Padhānaṁ padahitvāna, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 14 Tassāpi vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 15 Sudhaññaṁ nāma nagaraṁ, sudatto nāma khattiyo; Candā nāmāsi janikā, piyadassissa satthuno. 16 Navavassasahassāni, Agāraṁ ajjha so vasi; Sunimmalavimalagiriguhā, Tayo pāsādamuttamā. 17 Tettiṁsasahassāni ca, Nāriyo samalaṅkatā; Vimalā nāma nārī ca, Kañcanāveḷo nāma atrajo. 18 Nimitte caturo disvā, rathayānena nikkhami; Chamāsaṁ padhānacāraṁ, acarī purisuttamo. 19 Brahmunā yācito santo, piyadassī mahāmuni; Vatti cakkaṁ mahāvīro, usabhuyyāne manorame. 20 Pālito sabbadassī ca, ahesuṁ aggasāvakā; Sobhito nāmupaṭṭhāko, piyadassissa satthuno. 21 Sujātā dhammadinnā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi 2695 --- bv15 1:21 tassa bhagavato, kakudhoti pavuccati. 22 Sandhako dhammako ceva, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Visākhā dhammadinnā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 23 Sopi buddho amitayaso, dvattiṁsavaralakkhaṇo; Asītihatthamubbedho, sālarājāva dissati. 24 Aggicandasūriyānaṁ, natthi tādisikā pabhā; Yathā ahu pabhā tassa, asamassa mahesino. 25 Tassāpi devadevassa, āyu tāvatakaṁ ahu; Navutivassasahassāni, loke aṭṭhāsi cakkhumā. 26 Sopi buddho asamasamo, Yugānipi tāni atuliyāni; Sabbaṁ tamantarahitaṁ, Nanu rittā sabbasaṅkhārā. 27 Piyadassī munivaro, Assatthārāmamhi nibbuto; Tatthevassa jinathūpo, Tīṇiyojanamuggato”ti. 28 Piyadassissa bhagavato vaṁso terasamo. bv2 0 Buddhavaṁsa 2 Sumedhapatthanākathā |1| “Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye; Amaraṁ nāma nagaraṁ, dassaneyyaṁ manoramaṁ. 2 Dasahi saddehi avivittaṁ, Annapānasamāyutaṁ; Hatthisaddaṁ assasaddaṁ, Bherisaṅkharathāni ca; Khādatha pivatha ceva, Annapānena ghositaṁ. 3 Nagaraṁ sabbaṅgasampannaṁ, sabbakammamupāgataṁ; Sattaratanasampannaṁ, nānājanasamākulaṁ; Samiddhaṁ devanagaraṁva, āvāsaṁ puññakamminaṁ. 4 Nagare amaravatiyā, sumedho nāma brāhmaṇo; Anekakoṭisannicayo, pahūtadhanadhaññavā. 5 Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedāna pāragū; Lakkhaṇe itihāse ca, sadhamme pāramiṁ gato. 6 Rahogato nisīditvā, evaṁ cintesahaṁ tadā; ‘Dukkho punabbhavo nāma, sarīrassa ca bhedanaṁ. 7 Jātidhammo jarādhammo, Byādhidhammo sahaṁ tadā; Ajaraṁ amataṁ khemaṁ, Pariyesissāmi nibbutiṁ. 8 Yaṁnūnimaṁ pūtikāyaṁ, nānākuṇapapūritaṁ; Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṁ, anapekkho anatthiko. 9 Atthi hehiti so maggo, na so sakkā na hetuye; Pariyesissāmi taṁ maggaṁ, bhavato parimuttiyā. 10 Yathāpi dukkhe vijjante, sukhaṁ nāmapi vijjati; Evaṁ bhave vijjamāne, vibhavopi icchitabbako. 11 Yathāpi uṇhe vijjante, aparaṁ vijjati sītalaṁ; Evaṁ tividhaggi vijjante, nibbānaṁ icchitabbakaṁ. 12 Yathāpi pāpe vijjante, kalyāṇamapi vijjati; Evamevaṁ jāti vijjante, ajātipicchitabbakaṁ. 13 Yathā gūthagato puriso, taḷākaṁ disvāna pūritaṁ; Na gavesati taṁ taḷākaṁ, na doso taḷākassa so. 14 Evaṁ kilesamaladhovaṁ, vijjante amatantaḷe; Na gavesati taṁ taḷākaṁ, na doso amatantaḷe. 15 Yathā arīhi pariruddho, vijjante gamanampathe; Na palāyati so puriso, na doso añjasassa so. 16 Evaṁ kilesapariruddho, vijjamāne sive pathe; Na gavesati taṁ maggaṁ, na doso sivamañjase. 17 Yathāpi byādhito puriso, vijjamāne tikicchake; Na tikicchāpeti taṁ byādhiṁ, na doso so tikicchake. 18 Evaṁ kilesabyādhīhi, Dukkhito paripīḷito; Na gavesati taṁ ācariyaṁ, Na doso so vināyake. 19 Yathāpi kuṇapaṁ puriso, kaṇṭhe baddhaṁ jigucchiya; Mocayitvāna gaccheyya, sukhī serī sayaṁvasī. 20 Tathevimaṁ pūtikāyaṁ, nānākuṇapasañcayaṁ; Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṁ, anapekkho anatthiko. 21 Yathā uccāraṭṭhānamhi, karīsaṁ naranāriyo; Chaḍḍayitvāna gacchanti, anapekkhā anatthikā. 22 Evamevāhaṁ imaṁ kāyaṁ, nānākuṇapapūritaṁ; Chaḍḍayitvāna gacchissaṁ, vaccaṁ katvā yathā kuṭiṁ. 23 Yathāpi jajjaraṁ nāvaṁ, paluggaṁ udagāhiniṁ; Sāmī chaḍḍetvā gacchanti, anapekkhā anatthikā. 24 Evamevāhaṁ imaṁ kāyaṁ, navacchiddaṁ dhuvassavaṁ; Chaḍḍayitvāna gacchissaṁ, jiṇṇanāvaṁva sāmikā. 25 Yathāpi puriso corehi, gacchanto bhaṇḍamādiya; Bhaṇḍacchedabhayaṁ disvā, chaḍḍayitvāna gacchati. 26 Evamevaṁ ayaṁ kāyo, mahācorasamo viya; Pahāyimaṁ gamissāmi, kusalacchedanā bhayā’. 27 Evāhaṁ cintayitvāna, nekakoṭisataṁ dhanaṁ; Nāthānāthānaṁ datvāna, himavantamupāgamiṁ. 28 Himavantassāvidūre, dhammiko nāma pabbato; Assamo sukato mayhaṁ, paṇṇasālā sumāpitā. 29 Caṅkamaṁ tattha māpesiṁ, pañcadosavivajjitaṁ; Aṭṭhaguṇasamupetaṁ, abhiññābalamāhariṁ. 30 Sāṭakaṁ pajahiṁ tattha, navadosamupāgataṁ; Vākacīraṁ nivāsesiṁ, 2696 --- bv2 1:30 dvādasaguṇamupāgataṁ. 31 Aṭṭhadosasamākiṇṇaṁ, pajahiṁ paṇṇasālakaṁ; Upāgamiṁ rukkhamūlaṁ, guṇe dasahupāgataṁ. 32 Vāpitaṁ ropitaṁ dhaññaṁ, pajahiṁ niravasesato; Anekaguṇasampannaṁ, pavattaphalamādiyiṁ. 33 Tatthappadhānaṁ padahiṁ, nisajjaṭṭhānacaṅkame; Abbhantaramhi sattāhe, abhiññābalapāpuṇiṁ. 34 Evaṁ me siddhippattassa, vasībhūtassa sāsane; Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako. 35 Uppajjante ca jāyante, bujjhante dhammadesane; Caturo nimitte nāddasaṁ, jhānaratisamappito. 36 Paccantadesavisaye, nimantetvā tathāgataṁ; Tassa āgamanaṁ maggaṁ, sodhenti tuṭṭhamānasā. 37 Ahaṁ tena samayena, nikkhamitvā sakassamā; Dhunanto vākacīrāni, gacchāmi ambare tadā. 38 Vedajātaṁ janaṁ disvā, tuṭṭhahaṭṭhaṁ pamoditaṁ; Orohitvāna gaganā, manusse pucchi tāvade. 39 ‘Tuṭṭhahaṭṭho pamudito, vedajāto mahājano; Kassa sodhīyati maggo, añjasaṁ vaṭumāyanaṁ’. 40 Te me puṭṭhā viyākaṁsu, ‘buddho loke anuttaro; Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako; Tassa sodhīyati maggo, añjasaṁ vaṭumāyanaṁ’. 41 Buddhotivacanaṁ sutvāna, pīti uppajji tāvade; Buddho buddhoti kathayanto, somanassaṁ pavedayiṁ. 42 Tattha ṭhatvā vicintesiṁ, tuṭṭho saṁviggamānaso; ‘Idha bījāni ropissaṁ, khaṇo ve mā upaccagā’. 43 ‘Yadi buddhassa sodhetha, ekokāsaṁ dadātha me; Ahampi sodhayissāmi, añjasaṁ vaṭumāyanaṁ’. 44 Adaṁsu te mamokāsaṁ, sodhetuṁ añjasaṁ tadā; Buddho buddhoti cintento, maggaṁ sodhemahaṁ tadā. 45 Aniṭṭhite mamokāse, dīpaṅkaro mahāmuni; Catūhi satasahassehi, chaḷabhiññehi tādihi; Khīṇāsavehi vimalehi, paṭipajji añjasaṁ jino. 46 Paccuggamanā vattanti, vajjanti bheriyo bahū; Āmoditā naramarū, sādhukāraṁ pavattayuṁ. 47 Devā manusse passanti, manussāpi ca devatā; Ubhopi te pañjalikā, anuyanti tathāgataṁ. 48 Devā dibbehi turiyehi, manussā mānusehi ca; Ubhopi te vajjayantā, anuyanti tathāgataṁ. 49 Dibbaṁ mandāravaṁ pupphaṁ, padumaṁ pārichattakaṁ; Disodisaṁ okiranti, ākāsanabhagatā marū. 50 Dibbaṁ candanacuṇṇañca, varagandhañca kevalaṁ; Disodisaṁ okiranti, ākāsanabhagatā marū. 51 Campakaṁ saralaṁ nīpaṁ, nāgapunnāgaketakaṁ; Disodisaṁ ukkhipanti, bhūmitalagatā narā. 52 Kese muñcitvāhaṁ tattha, vākacīrañca cammakaṁ; Kalale pattharitvāna, avakujjo nipajjahaṁ. 53 ‘Akkamitvāna maṁ buddho, saha sissehi gacchatu; Mā naṁ kalale akkamittha, hitāya me bhavissati’. 54 Pathaviyaṁ nipannassa, evaṁ me āsi cetaso; ‘Icchamāno ahaṁ ajja, kilese jhāpaye mama. 55 Kiṁ me aññātavesena, dhammaṁ sacchikatenidha; Sabbaññutaṁ pāpuṇitvā, buddho hessaṁ sadevake. 56 Kiṁ me ekena tiṇṇena, purisena thāmadassinā; Sabbaññutaṁ pāpuṇitvā, santāressaṁ sadevakaṁ. 57 Iminā me adhikārena, katena purisuttame; Sabbaññutaṁ pāpuṇitvā, tāremi janataṁ bahuṁ. 58 Saṁsārasotaṁ chinditvā, viddhaṁsetvā tayo bhave; Dhammanāvaṁ samāruyha, santāressaṁ sadevakaṁ. 59 Manussattaṁ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṁ; Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā; Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhati’. 60 Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Ussīsake maṁ ṭhatvāna, idaṁ vacanamabravi. 61 ‘Passatha imaṁ tāpasaṁ, jaṭilaṁ uggatāpanaṁ; Aparimeyyito kappe, buddho loke bhavissati. 62 Ahu kapilavhayā rammā, nikkhamitvā tathāgato; Padhānaṁ padahitvāna, katvā dukkarakārikaṁ. 63 Ajapālarukkhamūlasmiṁ, nisīditvā tathāgato; Tattha pāyāsaṁ paggayha, nerañjaramupehiti. 64 Nerañjarāya tīramhi, pāyāsaṁ ada so jino; Paṭiyattavaramaggena, bodhimūlamupehiti. 65 Tato padakkhiṇaṁ katvā, bodhimaṇḍaṁ anuttaro; Assattharukkhamūlamhi, bujjhissati mahāyaso. 66 Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati; Pitā suddhodano nāma, ayaṁ hessati gotamo. 67 Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā; Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā; Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissatimaṁ jinaṁ. 68 Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā; Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā; Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati. 69 Citto ca hatthāḷavako, aggā hessantupaṭṭhakā; Uttarā nandamātā ca, aggā hessantupaṭṭhikā’. 70 Idaṁ 2697 --- bv2 1:70 sutvāna vacanaṁ, asamassa mahesino; Āmoditā naramarū, buddhabījaṁ kira ayaṁ. 71 Ukkuṭṭhisaddā vattanti, apphoṭenti hasanti ca; Katañjalī namassanti, dasasahassī sadevakā. 72 ‘Yadimassa lokanāthassa, virajjhissāma sāsanaṁ; Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṁ. 73 Yathā manussā nadiṁ tarantā, Paṭititthaṁ virajjhiya; Heṭṭhātitthe gahetvāna, Uttaranti mahānadiṁ. 74 Evamevaṁ mayaṁ sabbe, yadi muñcāmimaṁ jinaṁ; Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṁ’. 75 Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Mama kammaṁ pakittetvā, dakkhiṇaṁ pādamuddhari. 76 Ye tatthāsuṁ jinaputtā, Padakkhiṇamakaṁsu maṁ; Devā manussā asurā ca, Abhivādetvāna pakkamuṁ. 77 Dassanaṁ me atikkante, sasaṅghe lokanāyake; Sayanā vuṭṭhahitvāna, pallaṅkaṁ ābhujiṁ tadā. 78 Sukhena sukhito homi, pāmojjena pamodito; Pītiyā ca abhissanno, pallaṅkaṁ ābhujiṁ tadā. 79 Pallaṅkena nisīditvā, evaṁ cintesahaṁ tadā; ‘Vasībhūto ahaṁ jhāne, abhiññāsu pāramiṅgato. 80 Sahassiyamhi lokamhi, isayo natthi me samā; Asamo iddhidhammesu, alabhiṁ īdisaṁ sukhaṁ’. 81 Pallaṅkābhujane mayhaṁ, dasasahassādhivāsino; Mahānādaṁ pavattesuṁ, ‘dhuvaṁ buddho bhavissasi. 82 Yā pubbe bodhisattānaṁ, pallaṅkavaramābhuje; Nimittāni padissanti, tāni ajja padissare. 83 Sītaṁ byapagataṁ hoti, uṇhañca upasammati; Tāni ajja padissanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 84 Dasasahassī lokadhātū, nissaddā honti nirākulā; Tāni ajja padissanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 85 Mahāvātā na vāyanti, na sandanti savantiyo; Tāni ajja padissanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 86 Thalajā dakajā pupphā, sabbe pupphanti tāvade; Tepajja pupphitā sabbe, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 87 Latā vā yadi vā rukkhā, phalabhārā honti tāvade; Tepajja phalitā sabbe, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 88 Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā, ratanā jotanti tāvade; Tepajja ratanā jotanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 89 Mānussakā ca dibbā ca, turiyā vajjanti tāvade; Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 90 Vicitrapupphā gaganā, abhivassanti tāvade; Tepi ajja pavassanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 91 Mahāsamuddo ābhujati, dasasahassī pakampati; Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 92 Nirayepi dasasahasse, aggī nibbanti tāvade; Tepajja nibbutā aggī, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 93 Vimalo hoti sūriyo, sabbā dissanti tārakā; Tepi ajja padissanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 94 Anovaṭṭhena udakaṁ, mahiyā ubbhijji tāvade; Tampajjubbhijjate mahiyā, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 95 Tārāgaṇā virocanti, nakkhattā gaganamaṇḍale; Visākhā candimāyuttā, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 96 Bilāsayā darīsayā, nikkhamanti sakāsayā; Tepajja āsayā chuddhā, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 97 Na honti aratī sattānaṁ, santuṭṭhā honti tāvade; Tepajja sabbe santuṭṭhā, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 98 Rogā tadupasammanti, jighacchā ca vinassati; Tāni ajja padissanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 99 Rāgo tadā tanu hoti, doso moho vinassati; Tepajja vigatā sabbe, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 100 Bhayaṁ tadā na bhavati, ajjapetaṁ padissati; Tena liṅgena jānāma, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 101 Rajonuddhaṁsati uddhaṁ, ajjapetaṁ padissati; Tena liṅgena jānāma, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 102 Aniṭṭhagandho pakkamati, dibbagandho pavāyati; Sopajja vāyati gandho, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 103 Sabbe devā padissanti, ṭhapayitvā arūpino; Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 104 Yāvatā nirayā nāma, sabbe dissanti tāvade; Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 105 Kuṭṭā kavāṭā selā ca, na hontāvaraṇā tadā; Ākāsabhūtā tepajja, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 106 Cutī ca upapatti ca, khaṇe tasmiṁ na vijjati; Tānipajja padissanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi. 107 Daḷhaṁ paggaṇha vīriyaṁ, mā nivatta abhikkama; Mayampetaṁ vijānāma, dhuvaṁ buddho bhavissasi’. 108 Buddhassa vacanaṁ sutvā, dasasahassīna cūbhayaṁ; Tuṭṭhahaṭṭho pamodito, evaṁ cintesahaṁ tadā. 109 ‘Advejjhavacanā buddhā, Amoghavacanā jinā; Vitathaṁ natthi buddhānaṁ, Dhuvaṁ buddho bhavāmahaṁ. 110 Yathā khittaṁ nabhe leḍḍu, 2698 --- bv2 1:110 Dhuvaṁ patati bhūmiyaṁ; Tatheva buddhaseṭṭhānaṁ, Vacanaṁ dhuvasassataṁ; Vitathaṁ natthi buddhānaṁ, Dhuvaṁ buddho bhavāmahaṁ. 111 Yathāpi sabbasattānaṁ, Maraṇaṁ dhuvasassataṁ; Tatheva buddhaseṭṭhānaṁ, Vacanaṁ dhuvasassataṁ; Vitathaṁ natthi buddhānaṁ, Dhuvaṁ buddho bhavāmahaṁ. 112 Yathā rattikkhaye patte, Sūriyuggamanaṁ dhuvaṁ; Tatheva buddhaseṭṭhānaṁ, Vacanaṁ dhuvasassataṁ; Vitathaṁ natthi buddhānaṁ, Dhuvaṁ buddho bhavāmahaṁ. 113 Yathā nikkhantasayanassa, Sīhassa nadanaṁ dhuvaṁ; Tatheva buddhaseṭṭhānaṁ, Vacanaṁ dhuvasassataṁ; Vitathaṁ natthi buddhānaṁ, Dhuvaṁ buddho bhavāmahaṁ. 114 Yathā āpannasattānaṁ, Bhāramoropanaṁ dhuvaṁ; Tatheva buddhaseṭṭhānaṁ, Vacanaṁ dhuvasassataṁ; Vitathaṁ natthi buddhānaṁ, Dhuvaṁ buddho bhavāmahaṁ. 115 Handa buddhakare dhamme, vicināmi ito cito; Uddhaṁ adho dasa disā, yāvatā dhammadhātuyā’. 116 Vicinanto tadā dakkhiṁ, paṭhamaṁ dānapāramiṁ; Pubbakehi mahesīhi, anuciṇṇaṁ mahāpathaṁ. 117 ‘Imaṁ tvaṁ paṭhamaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya; Dānapāramitaṁ gaccha, yadi bodhiṁ pattumicchasi. 118 Yathāpi kumbho sampuṇṇo, yassa kassaci adhokato; Vamatevudakaṁ nissesaṁ, na tattha parirakkhati. 119 Tatheva yācake disvā, hīnamukkaṭṭhamajjhime; Dadāhi dānaṁ nissesaṁ, kumbho viya adhokato. 120 Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’. 121 Vicinanto tadā dakkhiṁ, dutiyaṁ sīlapāramiṁ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ. 122 ‘Imaṁ tvaṁ dutiyaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya; Sīlapāramitaṁ gaccha, yadi bodhiṁ pattumicchasi. 123 Yathāpi camarī vālaṁ, kismiñci paṭilaggitaṁ; Upeti maraṇaṁ tattha, na vikopeti vāladhiṁ. 124 Tatheva tvaṁ catūsu bhūmīsu, Sīlāni paripūraya; Parirakkha sabbadā sīlaṁ, Camarī viya vāladhiṁ. 125 Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’. 126 Vicinanto tadā dakkhiṁ, tatiyaṁ nekkhammapāramiṁ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ. 127 ‘Imaṁ tvaṁ tatiyaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya; Nekkhammapāramitaṁ gaccha, yadi bodhiṁ pattumicchasi. 128 Yathā andughare puriso, ciravuttho dukhaṭṭito; Na tattha rāgaṁ janesi, muttiṁyeva gavesati. 129 Tatheva tvaṁ sabbabhave, passa andughare viya; Nekkhammābhimukho hohi, bhavato parimuttiyā. 130 Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’. 131 Vicinanto tadā dakkhiṁ, catutthaṁ paññāpāramiṁ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ. 132 ‘Imaṁ tvaṁ catutthaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya; Paññāpāramitaṁ gaccha, yadi bodhiṁ pattumicchasi. 133 Yathāpi bhikkhu bhikkhanto, hīnamukkaṭṭhamajjhime; Kulāni na vivajjento, evaṁ labhati yāpanaṁ. 134 Tatheva tvaṁ sabbakālaṁ, paripucchaṁ budhaṁ janaṁ; Paññāpāramitaṁ gantvā, sambodhiṁ pāpuṇissasi. 135 Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’. 136 Vicinanto tadā dakkhiṁ, pañcamaṁ vīriyapāramiṁ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ. 137 ‘Imaṁ tvaṁ pañcamaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya; Vīriyapāramitaṁ gaccha, yadi bodhiṁ pattumicchasi. 138 Yathāpi sīho migarājā, nisajjaṭṭhānacaṅkame; Alīnavīriyo hoti, paggahitamano sadā. 139 Tatheva tvaṁ sabbabhave, paggaṇha vīriyaṁ daḷhaṁ; Vīriyapāramitaṁ gantvā, sambodhiṁ pāpuṇissasi. 140 Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’. 141 Vicinanto tadā dakkhiṁ, chaṭṭhamaṁ khantipāramiṁ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ. 142 ‘Imaṁ tvaṁ chaṭṭhamaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya; Tattha advejjhamānaso, sambodhiṁ pāpuṇissasi. 143 Yathāpi pathavī nāma, sucimpi asucimpi ca; Sabbaṁ sahati nikkhepaṁ, na karoti paṭighaṁ tayā. 144 Tatheva tvampi sabbesaṁ, sammānāvamānakkhamo; Khantipāramitaṁ gantvā, sambodhiṁ pāpuṇissasi. 145 Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’. 146 Vicinanto tadā dakkhiṁ, sattamaṁ saccapāramiṁ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ. 147 ‘Imaṁ tvaṁ 2699 --- bv2 1:147 sattamaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya; Tattha advejjhavacano, sambodhiṁ pāpuṇissasi. 148 Yathāpi osadhī nāma, tulābhūtā sadevake; Samaye utuvasse vā, na vokkamati vīthito. 149 Tatheva tvampi saccesu, mā vokkama hi vīthito; Saccapāramitaṁ gantvā, sambodhiṁ pāpuṇissasi. 150 Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’. 151 Vicinanto tadā dakkhiṁ, Aṭṭhamaṁ adhiṭṭhānapāramiṁ; Pubbakehi mahesīhi, Āsevitanisevitaṁ. 152 ‘Imaṁ tvaṁ aṭṭhamaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya; Tattha tvaṁ acalo hutvā, sambodhiṁ pāpuṇissasi. 153 Yathāpi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito; Na kampati bhusavātehi, sakaṭṭhāneva tiṭṭhati. 154 Tatheva tvampi adhiṭṭhāne, Sabbadā acalo bhava; Adhiṭṭhānapāramitaṁ gantvā, Sambodhiṁ pāpuṇissasi. 155 Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’. 156 Vicinanto tadā dakkhiṁ, navamaṁ mettāpāramiṁ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ. 157 ‘Imaṁ tvaṁ navamaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya; Mettāya asamo hohi, yadi bodhiṁ pattumicchasi. 158 Yathāpi udakaṁ nāma, kalyāṇe pāpake jane; Samaṁ pharati sītena, pavāheti rajomalaṁ. 159 Tatheva tvaṁ hitāhite, samaṁ mettāya bhāvaya; Mettāpāramitaṁ gantvā, sambodhiṁ pāpuṇissasi. 160 Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’. 161 Vicinanto tadā dakkhiṁ, dasamaṁ upekkhāpāramiṁ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ. 162 ‘Imaṁ tvaṁ dasamaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya; Tulābhūto daḷho hutvā, sambodhiṁ pāpuṇissasi. 163 Yathāpi pathavī nāma, nikkhittaṁ asuciṁ suciṁ; Upekkhati ubhopete, kopānunayavajjitā. 164 Tatheva tvaṁ sukhadukkhe, tulābhūto sadā bhava; Upekkhāpāramitaṁ gantvā, sambodhiṁ pāpuṇissasi. 165 Ettakāyeva te loke, ye dhammā bodhipācanā; Tatuddhaṁ natthi aññatra, daḷhaṁ tattha patiṭṭhaha’. 166 Ime dhamme sammasato, sabhāvasarasalakkhaṇe; Dhammatejena vasudhā, dasasahassī pakampatha. 167 Calatī ravatī pathavī, ucchuyantaṁva pīḷitaṁ; Telayante yathā cakkaṁ, evaṁ kampati medanī. 168 Yāvatā parisā āsi, buddhassa parivesane; Pavedhamānā sā tattha, mucchitā seti bhūmiyaṁ. 169 Ghaṭānekasahassāni, kumbhīnañca satā bahū; Sañcuṇṇamathitā tattha, aññamaññaṁ paghaṭṭitā. 170 Ubbiggā tasitā bhītā, bhantā byathitamānasā; Mahājanā samāgamma, dīpaṅkaramupāgamuṁ. 171 ‘Kiṁ bhavissati lokassa, kalyāṇamatha pāpakaṁ; Sabbo upadduto loko, taṁ vinodehi cakkhuma’. 172 Tesaṁ tadā saññapesi, dīpaṅkaro mahāmuni; ‘Visaṭṭhā hotha mā bhetha, imasmiṁ pathavikampane. 173 Yamahaṁ ajja byākāsiṁ, buddho loke bhavissati; Eso sammasati dhammaṁ, pubbakaṁ jinasevitaṁ. 174 Tassa sammasato dhammaṁ, buddhabhūmiṁ asesato; Tenāyaṁ kampitā pathavī, dasasahassī sadevake’. 175 Buddhassa vacanaṁ sutvā, mano nibbāyi tāvade; Sabbe maṁ upasaṅkamma, punāpi abhivandisuṁ. 176 Samādiyitvā buddhaguṇaṁ, daḷhaṁ katvāna mānasaṁ; Dīpaṅkaraṁ namassitvā, āsanā vuṭṭhahiṁ tadā. 177 Dibbaṁ mānusakaṁ pupphaṁ, devā mānusakā ubho; Samokiranti pupphehi, vuṭṭhahantassa āsanā. 178 Vedayanti ca te sotthiṁ, devā mānusakā ubho; ‘Mahantaṁ patthitaṁ tuyhaṁ, taṁ labhassu yathicchitaṁ. 179 Sabbītiyo vivajjantu, Soko rogo vinassatu; Mā te bhavantvantarāyā, Phusa khippaṁ bodhimuttamaṁ. 180 Yathāpi samaye patte, pupphanti pupphino dumā; Tatheva tvaṁ mahāvīra, buddhañāṇena pupphasi. 181 Yathā ye keci sambuddhā, pūrayuṁ dasa pāramī; Tatheva tvaṁ mahāvīra, pūraya dasa pāramī. 182 Yathā ye keci sambuddhā, bodhimaṇḍamhi bujjhare; Tatheva tvaṁ mahāvīra, bujjhassu jinabodhiyaṁ. 183 Yathā ye keci sambuddhā, dhammacakkaṁ pavattayuṁ; Tatheva tvaṁ mahāvīra, dhammacakkaṁ pavattaya. 184 Puṇṇamāye yathā cando, parisuddho virocati; Tatheva tvaṁ puṇṇamano, viroca dasasahassiyaṁ. 185 Rāhumutto yathā sūriyo, tāpena atirocati; Tatheva lokā muñcitvā, viroca siriyā tuvaṁ. 186 Yathā yā kāci nadiyo, osaranti mahodadhiṁ; Evaṁ sadevakā lokā, osarantu tavantike’. 187 Tehi thutappasattho so, Dasa 2700 --- bv2 1:187 dhamme samādiya; Te dhamme paripūrento, Pavanaṁ pāvisī tadā”ti. 188 Sumedhapatthanākathā niṭṭhitā. bv20 0 Buddhavaṁsa 20. Phussabuddhavaṁsa |1| “Tattheva maṇḍakappamhi, ahu satthā anuttaro; Anūpamo asamasamo, phusso lokagganāyako. 2 Sopi sabbaṁ tamaṁ hantvā, vijaṭetvā mahājaṭaṁ; Sadevakaṁ tappayanto, abhivassi amatambunā. 3 Dhammacakkaṁ pavattente, phusse nakkhattamaṅgale; Koṭisatasahassānaṁ, paṭhamābhisamayo ahu. 4 Navutisatasahassānaṁ, dutiyābhisamayo ahu; Asītisatasahassānaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 5 Sannipātā tayo āsuṁ, phussassāpi mahesino; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 6 Saṭṭhisatasahassānaṁ, paṭhamo āsi samāgamo; Paññāsasatasahassānaṁ, dutiyo āsi samāgamo. 7 Cattārīsasatasahassānaṁ, Tatiyo āsi samāgamo; Anupādā vimuttānaṁ, Vocchinnapaṭisandhinaṁ. 8 Ahaṁ tena samayena, vijitāvī nāma khattiyo; Chaḍḍayitvā mahārajjaṁ, pabbajiṁ tassa santike. 9 Sopi maṁ buddho byākāsi, phusso lokagganāyako; ‘Dvenavute ito kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 10 Padhānaṁ padahitvāna, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 11 Tassāpi vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 12 Suttantaṁ vinayañcāpi, navaṅgaṁ satthusāsanaṁ; Sabbaṁ pariyāpuṇitvā, sobhayiṁ jinasāsanaṁ. 13 Tatthappamatto viharanto, brahmaṁ bhāvetva bhāvanaṁ; Abhiññāsu pāramiṁ gantvā, brahmalokamagañchahaṁ. 14 Kāsikaṁ nāma nagaraṁ, jayaseno nāma khattiyo; Sirimā nāma janikā, phussassāpi mahesino. 15 Navavassasahassāni, Agāraṁ ajjha so vasi; Garuḷapakkha haṁsa suvaṇṇabhārā, Tayo pāsādamuttamā. 16 Tiṁsaitthisahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Kisāgotamī nāma nārī, anūpamo nāma atrajo. 17 Nimitte caturo disvā, hatthiyānena nikkhami; Chamāsaṁ padhānacāraṁ, acarī purisuttamo. 18 Brahmunā yācito santo, phusso lokagganāyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, migadāye naruttamo. 19 Surakkhito dhammaseno, ahesuṁ aggasāvakā; Sabhiyo nāmupaṭṭhāko, phussassāpi mahesino. 20 Cālā ca upacālā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, āmaṇḍoti pavuccati. 21 Dhanañcayo visākho ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Padumā ceva nāgā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 22 Aṭṭhapaṇṇāsaratanaṁ, sopi accuggato muni; Sobhate sataraṁsīva, uḷurājāva pūrito. 23 Navutivassasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 24 Ovaditvā bahū satte, santāretvā bahū jane; Sopi satthā atulayaso, nibbuto so sasāvako. 25 Phusso jinavaro satthā, Senārāmamhi nibbuto; Dhātuvitthārikaṁ āsi, Tesu tesu padesato”ti. 26 Phussassa bhagavato vaṁso aṭṭhārasamo. bv7 0 Buddhavaṁsa 7. Revatabuddhavaṁsa |1| Sumanassa aparena, revato nāma nāyako; Anūpamo asadiso, atulo uttamo jino. 2 Sopi dhammaṁ pakāsesi, brahmunā abhiyācito; Khandhadhātuvavatthānaṁ, appavattaṁ bhavābhave. 3 Tassābhisamayā tīṇi, ahesuṁ dhammadesane; Gaṇanāya na vattabbo, paṭhamābhisamayo ahu. 4 Yadā arindamaṁ rājaṁ, vinesi revato muni; Tadā koṭisahassānaṁ, dutiyābhisamayo ahu. 5 Sattāhaṁ paṭisallānā, vuṭṭhahitvā narāsabho; Koṭisataṁ naramarūnaṁ, vinesi uttame phale. 6 Sannipātā tayo āsuṁ, revatassa mahesino; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, suvimuttāna tādinaṁ. 7 Atikkantā gaṇanapathaṁ, paṭhamaṁ ye samāgatā; Koṭisatasahassānaṁ, dutiyo āsi samāgamo. 8 Yopi paññāya asamo, tassa cakkānuvattako; So tadā byādhito āsi, patto jīvitasaṁsayaṁ. 9 Tassa gilānapucchāya, ye tadā upagatā munī; Koṭisahassā arahanto, tatiyo āsi samāgamo. 10 Ahaṁ tena samayena, 2701 --- bv7 1:10 atidevo nāma brāhmaṇo; Upagantvā revataṁ buddhaṁ, saraṇaṁ tassa gañchahaṁ. 11 Tassa sīlaṁ samādhiñca, paññāguṇamanuttamaṁ; Thomayitvā yathāthāmaṁ, uttarīyamadāsahaṁ. 12 Sopi maṁ buddho byākāsi, revato lokanāyako; “Aparimeyyito kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 13 ‘Padhānaṁ padahitvāna, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 14 Tassāpi vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 15 Tadāpi taṁ buddhadhammaṁ, saritvā anubrūhayiṁ; Āharissāmi taṁ dhammaṁ, yaṁ mayhaṁ abhipatthitaṁ. 16 Nagaraṁ sudhaññavatī nāma, Vipulo nāma khattiyo; Vipulā nāma janikā, Revatassa mahesino. 17 Cha ca vassasahassāni, agāraṁ ajjha so vasi; Sudassano ratanagghi, āveḷo ca vibhūsito; Puññakammābhinibbattā, tayo pāsādamuttamā. 18 Tettiṁsa ca sahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Sudassanā nāma nārī, varuṇo nāma atrajo. 19 Nimitte caturo disvā, rathayānena nikkhami; Anūnasattamāsāni, padhānaṁ padahī jino. 20 Brahmunā yācito santo, revato lokanāyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, varuṇārāme sirīghare. 21 Varuṇo brahmadevo ca, ahesuṁ aggasāvakā; Sambhavo nāmupaṭṭhāko, revatassa mahesino. 22 Bhaddā ceva subhaddā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Sopi buddho asamasamo, nāgamūle abujjhatha. 23 Padumo kuñjaro ceva, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Sirīmā ceva yasavatī, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 24 Uccattanena so buddho, asītihatthamuggato; Obhāseti disā sabbā, indaketuva uggato. 25 Tassa sarīre nibbattā, pabhāmālā anuttarā; Divā vā yadi vā rattiṁ, samantā pharati yojanaṁ. 26 Saṭṭhivassasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 27 Dassayitvā buddhabalaṁ, amataṁ loke pakāsayaṁ; Nibbāyi anupādāno, yathaggupādānasaṅkhayā. 28 So ca kāyo ratananibho, so ca dhammo asādiso; Sabbaṁ tamantarahitaṁ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. 29 Revato yasadharo buddho, Nibbuto so mahāpure; Dhātuvitthārikaṁ āsi, Tesu tesu padesato”ti. 30 Revatassa bhagavato vaṁso pañcamo. bv25 0 Buddhavaṁsa 25. Koṇāgamanabuddhavaṁsa |1| “Kakusandhassa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Koṇāgamano nāma jino, lokajeṭṭho narāsabho. 2 Dasa dhamme pūrayitvāna, kantāraṁ samatikkami; Pavāhiya malaṁ sabbaṁ, patto sambodhimuttamaṁ. 3 Dhammacakkaṁ pavattente, koṇāgamananāyake; Tiṁsakoṭisahassānaṁ, paṭhamābhisamayo ahu. 4 Pāṭihīraṁ karonte ca, paravādappamaddane; Vīsatikoṭisahassānaṁ, dutiyābhisamayo ahu. 5 Tato vikubbanaṁ katvā, jino devapuraṁ gato; Vasate tattha sambuddho, silāya paṇḍukambale. 6 Pakaraṇe satta desento, vassaṁ vasati so muni; Dasakoṭisahassānaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 7 Tassāpi devadevassa, eko āsi samāgamo; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 8 Tiṁsabhikkhusahassānaṁ, tadā āsi samāgamo; Oghānamatikkantānaṁ, bhijjitānañca maccuyā. 9 Ahaṁ tena samayena, pabbato nāma khattiyo; Mittāmaccehi sampanno, anantabalavāhano. 10 Sambuddhadassanaṁ gantvā, sutvā dhammamanuttaraṁ; Nimantetvā sajinasaṅghaṁ, dānaṁ datvā yadicchakaṁ. 11 Pattuṇṇaṁ cīnapaṭṭañca, koseyyaṁ kambalampi ca; Sovaṇṇapādukañceva, adāsiṁ satthusāvake. 12 Sopi maṁ buddho byākāsi, saṅghamajjhe nisīdiya; ‘Imamhi bhaddake kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 13 Ahu kapilavhayā rammā, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 14 Tassāpi vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 15 Sabbaññutaṁ gavesanto, dānaṁ datvā naruttame; Ohāyāhaṁ mahārajjaṁ, pabbajiṁ jinasantike. 16 Nagaraṁ sobhavatī nāma, sobho nāmāsi khattiyo; Vasate tattha nagare, sambuddhassa mahākulaṁ. 17 Brāhmaṇo yaññadatto ca, āsi buddhassa so pitā; Uttarā nāma janikā, koṇāgamanassa satthuno. 18 Tīṇi vassasahassāni, Agāraṁ ajjha so vasi; Tusitasantusitasantuṭṭhā, Tayo pāsādamuttamā. 19 Anūnasoḷasasahassāni, Nāriyo 2702 --- bv25 1:19 samalaṅkatā; Rucigattā nāma nārī, Satthavāho nāma atrajo. 20 Nimitte caturo disvā, hatthiyānena nikkhami; Chamāsaṁ padhānacāraṁ, acarī purisuttamo. 21 Brahmunā yācito santo, koṇāgamananāyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, migadāye naruttamo. 22 Bhiyyaso uttaro nāma, ahesuṁ aggasāvakā; Sotthijo nāmupaṭṭhāko, koṇāgamanassa satthuno. 23 Samuddā uttarā ceva, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, udumbaroti pavuccati. 24 Uggo ca somadevo ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Sīvalā ceva sāmā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 25 Uccattanena so buddho, tiṁsahatthasamuggato; Ukkāmukhe yathā kambu, evaṁ raṁsīhi maṇḍito. 26 Tiṁsavassasahassāni, āyu buddhassa tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 27 Dhammacetiṁ samussetvā, dhammadussavibhūsitaṁ; Dhammapupphaguḷaṁ katvā, nibbuto so sasāvako. 28 Mahāvilāso tassa jano, siridhammappakāsano; Sabbaṁ tamantarahitaṁ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. 29 Koṇāgamano sambuddho, Pabbatārāmamhi nibbuto; Dhātuvitthārikaṁ āsi, Tesu tesu padesato”ti. 30 Koṇāgamanassa bhagavato vaṁso tevīsatimo. bv10 0 Buddhavaṁsa 10. Padumabuddhavaṁsa |1| “Anomadassissa aparena, Sambuddho dvipaduttamo; Padumo nāma nāmena, Asamo appaṭipuggalo. 2 Tassāpi asamaṁ sīlaṁ, samādhipi anantako; Asaṅkheyyaṁ ñāṇavaraṁ, vimuttipi anūpamā. 3 Tassāpi atulatejassa, dhammacakkappavattane; Abhisamayā tayo āsuṁ, mahātamapavāhanā. 4 Paṭhamābhisamaye buddho, koṭisatamabodhayi; Dutiyābhisamaye dhīro, navutikoṭimabodhayi. 5 Yadā ca padumo buddho, ovadī sakamatrajaṁ; Tadā asītikoṭīnaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 6 Sannipātā tayo āsuṁ, padumassa mahesino; Koṭisatasahassānaṁ, paṭhamo āsi samāgamo. 7 Kathinatthārasamaye, uppanne kathinacīvare; Dhammasenāpatitthāya, bhikkhū sibbiṁsu cīvaraṁ. 8 Tadā te vimalā bhikkhū, chaḷabhiññā mahiddhikā; Tīṇi satasahassāni, samiṁsu aparājitā. 9 Punāparaṁ so narāsabho, pavane vāsaṁ upāgami; Tadā samāgamo āsi, dvinnaṁ satasahassinaṁ. 10 Ahaṁ tena samayena, sīho āsiṁ migādhibhū; Vivekamanubrūhantaṁ, pavane addasaṁ jinaṁ. 11 Vanditvā sirasā pāde, katvāna taṁ padakkhiṇaṁ; Tikkhattuṁ abhināditvā, sattāhaṁ jinamupaṭṭhahaṁ. 12 Sattāhaṁ varasamāpattiyā, Vuṭṭhahitvā tathāgato; Manasā cintayitvāna, Koṭibhikkhū samānayi. 13 Tadāpi so mahāvīro, tesaṁ majjhe viyākari; ‘Aparimeyyito kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 14 Padhānaṁ padahitvāna, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 15 Tassāpi vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 16 Campakaṁ nāma nagaraṁ, asamo nāma khattiyo; Asamā nāma janikā, padumassa mahesino. 17 Dasavassasahassāni, agāraṁ ajjha so vasi; Nandā-vasu-yasuttarā, tayo pāsādamuttamā. 18 Tettiṁsa ca sahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Uttarā nāma sā nārī, rammo nāmāsi atrajo. 19 Nimitte caturo disvā, rathayānena nikkhami; Anūnaaṭṭhamāsāni, padhānaṁ padahī jino. 20 Brahmunā yācito santo, padumo lokanāyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, dhanañcuyyānamuttame. 21 Sālo ca upasālo ca, ahesuṁ aggasāvakā; Varuṇo nāmupaṭṭhāko, padumassa mahesino. 22 Rādhā ceva surādhā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, mahāsoṇoti vuccati. 23 Bhiyyo ceva asamo ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Rucī ca nandarāmā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 24 Aṭṭhapaṇṇāsaratanaṁ, accuggato mahāmuni; Pabhā niddhāvatī tassa, asamā sabbaso disā. 25 Candappabhā sūriyappabhā, ratanaggimaṇippabhā; Sabbāpi tā hatā honti, patvā jinapabhuttamaṁ. 26 Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 27 Paripakkamānase satte, bodhayitvā asesato; Sesake anusāsitvā, nibbuto so sasāvako. 28 Uragova tacaṁ jiṇṇaṁ, vaddhapattaṁva pādapo; Jahitvā sabbasaṅkhāre, nibbuto so yathā sikhī. 2703 --- bv10 1:28 29 Padumo jinavaro satthā, Dhammārāmamhi nibbuto; Dhātuvitthārikaṁ āsi, Tesu tesu padesato”ti. 30 Padumassa bhagavato vaṁso aṭṭhamo. bv14 0 Buddhavaṁsa 14. Sujātabuddhavaṁsa |1| “Tattheva maṇḍakappamhi, sujāto nāma nāyako; Sīhahanusabhakkhandho, appameyyo durāsado. 2 Candova vimalo suddho, sataraṁsīva patāpavā; Evaṁ sobhati sambuddho, jalanto siriyā sadā. 3 Pāpuṇitvāna sambuddho, kevalaṁ bodhimuttamaṁ; Sumaṅgalamhi nagare, dhammacakkaṁ pavattayi. 4 Desente pavaraṁ dhammaṁ, Sujāte lokanāyake; Asītikoṭī abhisamiṁsu, Paṭhame dhammadesane. 5 Yadā sujāto amitayaso, Deve vassaṁ upāgami; Sattatiṁsasatasahassānaṁ, Dutiyābhisamayo ahu. 6 Yadā sujāto asamasamo, Upagacchi pitusantikaṁ; Saṭṭhisatasahassānaṁ, Tatiyābhisamayo ahu. 7 Sannipātā tayo āsuṁ, sujātassa mahesino; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 8 Abhiññābalappattānaṁ, appattānaṁ bhavābhave; Saṭṭhisatasahassāni, paṭhamaṁ sannipatiṁsu te. 9 Punāparaṁ sannipāte, tidivorohaṇe jine; Paññāsasatasahassānaṁ, dutiyo āsi samāgamo. 10 Upasaṅkamanto narāsabhaṁ, Tassa yo aggasāvako; Catūhi satasahassehi, Sambuddhaṁ upasaṅkami. 11 Ahaṁ tena samayena, catudīpamhi issaro; Antalikkhacaro āsiṁ, cakkavattī mahabbalo. 12 Loke acchariyaṁ disvā, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Upagantvāna vandiṁ so, sujātaṁ lokanāyakaṁ. 13 Catudīpe mahārajjaṁ, ratane satta uttame; Buddhe niyyādayitvāna, pabbajiṁ tassa santike. 14 Ārāmikā janapade, uṭṭhānaṁ paṭipiṇḍiya; Upanenti bhikkhusaṅghassa, paccayaṁ sayanāsanaṁ. 15 Sopi maṁ buddho byākāsi, dasasahassimhi issaro; ‘Tiṁsakappasahassamhi, ayaṁ buddho bhavissati. 16 Padhānaṁ padahitvāna, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 17 Tassāpi vacanaṁ sutvā, bhiyyo hāsaṁ janesahaṁ; Adhiṭṭhahiṁ vataṁ uggaṁ, dasapāramipūriyā. 18 Suttantaṁ vinayañcāpi, navaṅgaṁ satthusāsanaṁ; Sabbaṁ pariyāpuṇitvāna, sobhayiṁ jinasāsanaṁ. 19 Tatthappamatto viharanto, brahmaṁ bhāvetva bhāvanaṁ; Abhiññāpāramiṁ gantvā, brahmalokamagañchahaṁ. 20 Sumaṅgalaṁ nāma nagaraṁ, uggato nāma khattiyo; Mātā pabhāvatī nāma, sujātassa mahesino. 21 Navavassasahassāni, agāraṁ ajjha so vasi; Sirī upasirī nando, tayo pāsādamuttamā. 22 Tevīsatisahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Sirinandā nāma nārī, upaseno nāma atrajo. 23 Nimitte caturo disvā, assayānena nikkhami; Anūnanavamāsāni, padhānaṁ padahī jino. 24 Brahmunā yācito santo, sujāto lokanāyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, sumaṅgaluyyānamuttame. 25 Sudassano sudevo ca, ahesuṁ aggasāvakā; Nārado nāmupaṭṭhāko, sujātassa mahesino. 26 Nāgā ca nāgasamālā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, mahāveḷūti vuccati. 27 So ca rukkho ghanakkhandho, Acchiddo hoti pattiko; Uju vaṁso brahā hoti, Dassanīyo manoramo. 28 Ekakkhandho pavaḍḍhitvā, tato sākhā pabhijjati; Yathā subaddho morahattho, evaṁ sobhati so dumo. 29 Na tassa kaṇṭakā honti, nāpi chiddaṁ mahā ahu; Vitthiṇṇasākho aviralo, sandacchāyo manoramo. 30 Sudatto ceva citto ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Subhaddā ca padumā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 31 Paññāsaratano āsi, uccattanena so jino; Sabbākāravarūpeto, sabbaguṇamupāgato. 32 Tassa pabhā asamasamā, niddhāvati samantato; Appamāṇo atuliyo, opammehi anūpamo. 33 Navutivassasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 34 Yathāpi sāgare ūmī, gagane tārakā yathā; Evaṁ tadā pāvacanaṁ, arahantehi cittitaṁ. 35 So ca buddho asamasamo, Guṇāni ca tāni atuliyāni; Sabbaṁ tamantarahitaṁ, Nanu rittā sabbasaṅkhārā. 36 Sujāto jinavaro buddho, Silārāmamhi nibbuto; Tattheva tassa cetiyo, Tīṇigāvutamuggato”ti. 37 Sujātassa bhagavato vaṁso dvādasamo. bv8 0 Buddhavaṁsa 8. Sobhitabuddhavaṁsa 2704 --- bv8 1:0 |1| “Revatassa aparena, sobhito nāma nāyako; Samāhito santacitto, asamo appaṭipuggalo. 2 So jino sakagehamhi, mānasaṁ vinivattayi; Patvāna kevalaṁ bodhiṁ, dhammacakkaṁ pavattayi. 3 Yāva heṭṭhā avīcito, bhavaggā cāpi uddhato; Etthantare ekaparisā, ahosi dhammadesane. 4 Tāya parisāya sambuddho, dhammacakkaṁ pavattayi; Gaṇanāya na vattabbo, paṭhamābhisamayo ahu. 5 Tato parampi desente, marūnañca samāgame; Navutikoṭisahassānaṁ, dutiyābhisamayo ahu. 6 Punāparaṁ rājaputto, jayaseno nāma khattiyo; Ārāmaṁ ropayitvāna, buddhe niyyādayī tadā. 7 Tassa yāgaṁ pakittento, dhammaṁ desesi cakkhumā; Tadā koṭisahassānaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 8 Sannipātā tayo āsuṁ, sobhitassa mahesino; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 9 Uggato nāma so rājā, dānaṁ deti naruttame; Tamhi dāne samāgañchuṁ, arahantā satakoṭiyo. 10 Punāparaṁ puragaṇo, deti dānaṁ naruttame; Tadā navutikoṭīnaṁ, dutiyo āsi samāgamo. 11 Devaloke vasitvāna, yadā orohatī jino; Tadā asītikoṭīnaṁ, tatiyo āsi samāgamo. 12 Ahaṁ tena samayena, sujāto nāma brāhmaṇo; Tadā sasāvakaṁ buddhaṁ, annapānena tappayiṁ. 13 Sopi maṁ buddho byākāsi, sobhito lokanāyako; ‘Aparimeyyito kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 14 Padhānaṁ padahitvāna, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 15 Tassāpi vacanaṁ sutvā, haṭṭho saṁviggamānaso; Tamevatthamanuppattiyā, uggaṁ dhitimakāsahaṁ. 16 Sudhammaṁ nāma nagaraṁ, sudhammo nāma khattiyo; Sudhammā nāma janikā, sobhitassa mahesino. 17 Navavassasahassāni, agāraṁ ajjha so vasi; Kumudo nāḷino padumo, tayo pāsādamuttamā. 18 Sattatiṁsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Maṇilā nāma sā nārī, sīho nāmāsi atrajo. 19 Nimitte caturo disvā, pāsādenābhinikkhami; Sattāhaṁ padhānacāraṁ, caritvā purisuttamo. 20 Brahmunā yācito santo, sobhito lokanāyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, sudhammuyyānamuttame. 21 Asamo ca sunetto ca, ahesuṁ aggasāvakā; Anomo nāmupaṭṭhāko, sobhitassa mahesino. 22 Nakulā ca sujātā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bujjhamāno ca so buddho, nāgamūle abujjhatha. 23 Rammo ceva sudatto ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Nakulā ceva cittā ca, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 24 Aṭṭhapaṇṇāsaratanaṁ, accuggato mahāmuni; Obhāseti disā sabbā, sataraṁsīva uggato. 25 Yathā suphullaṁ pavanaṁ, nānāgandhehi dhūpitaṁ; Tatheva tassa pāvacanaṁ, sīlagandhehi dhūpitaṁ. 26 Yathāpi sāgaro nāma, dassanena atappiyo; Tatheva tassa pāvacanaṁ, savanena atappiyaṁ. 27 Navutivassasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 28 Ovādaṁ anusiṭṭhiñca, datvāna sesake jane; Hutāsanova tāpetvā, nibbuto so sasāvako. 29 So ca buddho asamasamo, tepi sāvakā balappattā; Sabbaṁ tamantarahitaṁ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. 30 Sobhito varasambuddho, Sīhārāmamhi nibbuto; Dhātuvitthārikaṁ āsi, Tesu tesu padesato”ti. 31 Sobhitassa bhagavato vaṁso chaṭṭho. bv21 0 Buddhavaṁsa 21 Vipassībuddhavaṁsa |1| “Phussassa ca aparena, sambuddho dvipaduttamo; Vipassī nāma nāmena, loke uppajji cakkhumā. 2 Avijjaṁ sabbaṁ padāletvā, patto sambodhimuttamaṁ; Dhammacakkaṁ pavattetuṁ, pakkāmi bandhumatīpuraṁ. 3 Dhammacakkaṁ pavattetvā, ubho bodhesi nāyako; Gaṇanāya na vattabbo, paṭhamābhisamayo ahu. 4 Punāparaṁ amitayaso, tattha saccaṁ pakāsayi; Caturāsītisahassānaṁ, dutiyābhisamayo ahu. 5 Caturāsītisahassāni, sambuddhaṁ anupabbajuṁ; Tesamārāmapattānaṁ, dhammaṁ desesi cakkhumā. 6 Sabbākārena bhāsato, sutvā upanisādino; Tepi dhammavaraṁ gantvā, tatiyābhisamayo ahu. 7 Sannipātā tayo āsuṁ, vipassissa mahesino; Khīṇāsavānaṁ vimalānaṁ, santacittāna tādinaṁ. 8 Aṭṭhasaṭṭhisatasahassānaṁ, Paṭhamo āsi samāgamo; Bhikkhusatasahassānaṁ, Dutiyo āsi samāgamo. 9 Asītibhikkhusahassānaṁ, tatiyo āsi samāgamo; Tattha bhikkhugaṇamajjhe, 2705 --- bv21 1:9 sambuddho atirocati. 10 Ahaṁ tena samayena, nāgarājā mahiddhiko; Atulo nāma nāmena, puññavanto jutindharo. 11 Nekānaṁ nāgakoṭīnaṁ, parivāretvānahaṁ tadā; Vajjanto dibbaturiyehi, lokajeṭṭhaṁ upāgamiṁ. 12 Upasaṅkamitvā sambuddhaṁ, Vipassiṁ lokanāyakaṁ; Maṇimuttaratanakhacitaṁ, Sabbābharaṇavibhūsitaṁ; Nimantetvā dhammarājassa, Suvaṇṇapīṭhamadāsahaṁ. 13 Sopi maṁ buddho byākāsi, saṅghamajjhe nisīdiya; ‘Ekanavutito kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 14 Ahu kapilavhayā rammā, nikkhamitvā tathāgato; Padhānaṁ padahitvāna, katvā dukkarakārikaṁ. 15 Ajapālarukkhamūlasmiṁ, nisīditvā tathāgato; Tattha pāyāsaṁ paggayha, nerañjaramupehiti. 16 Nerañjarāya tīramhi, pāyāsaṁ ada so jino; Paṭiyattavaramaggena, bodhimūlamupehiti. 17 Tato padakkhiṇaṁ katvā, bodhimaṇḍaṁ anuttaro; Assatthamūle sambodhiṁ, bujjhissati mahāyaso. 18 Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati; Pitā suddhodano nāma, ayaṁ hessati gotamo. 19 Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā; Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā; Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissatimaṁ jinaṁ. 20 Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā; Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā; Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati. 21 Citto ca hatthāḷavako, aggā hessantupaṭṭhakā; Nandamātā ca uttarā, aggā hessantupaṭṭhikā; Āyu vassasataṁ tassa, gotamassa yasassino. 22 Idaṁ sutvāna vacanaṁ, …pe… hessāma sammukhā imaṁ’. 23 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Uttariṁ vatamadhiṭṭhāsiṁ, dasapāramipūriyā. 24 Nagaraṁ bandhumatī nāma, bandhumā nāma khattiyo; Mātā bandhumatī nāma, vipassissa mahesino. 25 Aṭṭhavassasahassāni, agāraṁ ajjha so vasi; Nando sunando sirimā, tayo pāsādamuttamā. 26 Ticattārīsasahassāni, Nāriyo samalaṅkatā; Sudassanā nāma sā nārī, Samavattakkhandho nāma atrajo. 27 Nimitte caturo disvā, rathayānena nikkhami; Anūnaaṭṭhamāsāni, padhānaṁ padahī jino. 28 Brahmunā yācito santo, vipassī lokanāyako; Vatti cakkaṁ mahāvīro, migadāye naruttamo. 29 Khaṇḍo ca tissanāmo ca, ahesuṁ aggasāvakā; Asoko nāmupaṭṭhāko, vipassissa mahesino. 30 Candā ca candamittā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, pāṭalīti pavuccati. 31 Punabbasumitto nāgo ca, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Sirimā uttarā ceva, ahesuṁ aggupaṭṭhikā. 32 Asītihatthamubbedho, vipassī lokanāyako; Pabhā niddhāvati tassa, samantā sattayojane. 33 Asītivassasahassāni, āyu buddhassa tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 34 Bahudevamanussānaṁ, bandhanā parimocayi; Maggāmaggañca ācikkhi, avasesaputhujjane. 35 Ālokaṁ dassayitvāna, desetvā amataṁ padaṁ; Jalitvā aggikkhandhova, nibbuto so sasāvako. 36 Iddhivaraṁ puññavaraṁ, lakkhaṇañca kusumitaṁ; Sabbaṁ tamantarahitaṁ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. 37 Vipassī jinavaro buddho, Sumittārāmamhi nibbuto; Tatthevassa thūpavaro, Sattayojanamussito”ti. 38 Vipassissa bhagavato vaṁso ekūnavīsatimo. bv3 0 Buddhavaṁsa 3. Dīpaṅkarabuddhavaṁsa |1| “Tadā te bhojayitvāna, sasaṅghaṁ lokanāyakaṁ; Upagacchuṁ saraṇaṁ tassa, dīpaṅkarassa satthuno. 2 Saraṇāgamane kañci, nivesesi tathāgato; Kañci pañcasu sīlesu, sīle dasavidhe paraṁ. 3 Kassaci deti sāmaññaṁ, caturo phalamuttame; Kassaci asame dhamme, deti so paṭisambhidā. 4 Kassaci varasamāpattiyo, Aṭṭha deti narāsabho; Tisso kassaci vijjāyo, Chaḷabhiññā pavecchati. 5 Tena yogena janakāyaṁ, ovadati mahāmuni; Tena vitthārikaṁ āsi, lokanāthassa sāsanaṁ. 6 Mahāhanusabhakkhandho, dīpaṅkarassa nāmako; Bahū jane tārayati, parimoceti duggatiṁ. 7 Bodhaneyyaṁ janaṁ disvā, satasahassepi yojane; Khaṇena upagantvāna, bodheti taṁ mahāmuni. 8 Paṭhamābhisamaye buddho, koṭisatamabodhayi; Dutiyābhisamaye nātho, navutikoṭimabodhayi. 9 Yadā ca devabhavanamhi, buddho dhammamadesayi; 2706 --- bv3 1:9 Navutikoṭisahassānaṁ, tatiyābhisamayo ahu. 10 Sannipātā tayo āsuṁ, dīpaṅkarassa satthuno; Koṭisatasahassānaṁ, paṭhamo āsi samāgamo. 11 Puna nāradakūṭamhi, pavivekagate jine; Khīṇāsavā vītamalā, samiṁsu satakoṭiyo. 12 Yamhi kāle mahāvīro, sudassanasiluccaye; Navakoṭisahassehi, pavāresi mahāmuni. 13 Dasavīsasahassānaṁ, dhammābhisamayo ahu; Ekadvinnaṁ abhisamayā, gaṇanāto asaṅkhiyā. 14 Vitthārikaṁ bāhujaññaṁ, iddhaṁ phītaṁ ahū tadā; Dīpaṅkarassa bhagavato, sāsanaṁ suvisodhitaṁ. 15 Cattāri satasahassāni, chaḷabhiññā mahiddhikā; Dīpaṅkaraṁ lokaviduṁ, parivārenti sabbadā. 16 Ye keci tena samayena, jahanti mānusaṁ bhavaṁ; Apattamānasā sekhā, garahitā bhavanti te. 17 Supupphitaṁ pāvacanaṁ, arahantehi tādihi; Khīṇāsavehi vimalehi, upasobhati sabbadā. 18 Nagaraṁ rammavatī nāma, sudevo nāma khattiyo; Sumedhā nāma janikā, dīpaṅkarassa satthuno. 19 Dasavassasahassāni, agāraṁ ajjha so vasi; Haṁsā koñcā mayūrā ca, tayo pāsādamuttamā. 20 Tīṇi satasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Padumā nāma sā nārī, usabhakkhandho atrajo. 21 Nimitte caturo disvā, hatthiyānena nikkhami; Anūnadasamāsāni, padhāne padahī jino. 22 Padhānacāraṁ caritvāna, abujjhi mānasaṁ muni; Brahmunā yācito santo, dīpaṅkaro mahāmuni. 23 Vatti cakkaṁ mahāvīro, nandārāme sirīghare; Nisinno sirīsamūlamhi, akā titthiyamaddanaṁ. 24 Sumaṅgalo ca tisso ca, ahesuṁ aggasāvakā; Sāgato nāmupaṭṭhāko, dīpaṅkarassa satthuno. 25 Nandā ceva sunandā ca, ahesuṁ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, pipphalīti pavuccati. 26 Tapussabhallikā nāma, ahesuṁ aggupaṭṭhakā; Sirimā koṇā upaṭṭhikā, dīpaṅkarassa satthuno. 27 Asītihatthamubbedho, dīpaṅkaro mahāmuni; Sobhati dīparukkhova, sālarājāva phullito. 28 Satasahassavassāni, āyu tassa mahesino; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 29 Jotayitvāna saddhammaṁ, santāretvā mahājanaṁ; Jalitvā aggikkhandhova, nibbuto so sasāvako. 30 Sā ca iddhi so ca yaso, Tāni ca pādesu cakkaratanāni; Sabbaṁ tamantarahitaṁ, Nanu rittā sabbasaṅkhārā. 31 Dīpaṅkaro jino satthā, Nandārāmamhi nibbuto; Tatthevassa jinathūpo, Chattiṁsubbedhayojano”ti. 32 Dīpaṅkarassa bhagavato vaṁso paṭhamo. kp7 0 Khuddakapāṭha 7 Tirokuṭṭasutta |1| Tirokuṭṭesu tiṭṭhanti, sandhisiṅghāṭakesu ca; Dvārabāhāsu tiṭṭhanti, āgantvāna sakaṁ gharaṁ. 2 Pahūte annapānamhi, khajjabhojje upaṭṭhite; Na tesaṁ koci sarati, sattānaṁ kammapaccayā. 3 Evaṁ dadanti ñātīnaṁ, ye honti anukampakā; Suciṁ paṇītaṁ kālena, kappiyaṁ pānabhojanaṁ. 4 Idaṁ vo ñātīnaṁ hotu, sukhitā hontu ñātayo; Te ca tattha samāgantvā, ñātipetā samāgatā. 5 Pahūte annapānamhi, sakkaccaṁ anumodare; Ciraṁ jīvantu no ñātī, yesaṁ hetu labhāmase. 6 Amhākañca katā pūjā, dāyakā ca anipphalā; Na hi tattha kasī atthi, gorakkhettha na vijjati. 7 Vaṇijjā tādisī natthi, hiraññena kayākayaṁ; Ito dinnena yāpenti, petā kālagatā tahiṁ. 8 Unname udakaṁ vuṭṭhaṁ, yathā ninnaṁ pavattati; Evamevaṁ ito dinnaṁ, petānaṁ upakappati. 9 Yathā vārivahā pūrā, paripūrenti sāgaraṁ; Evamevaṁ ito dinnaṁ, petānaṁ upakappati. 10 Adāsi me akāsi me, ñāti mittā sakhā ca me; Petānaṁ dakkhiṇaṁ dajjā, pubbe katamanussaraṁ. 11 Na hi ruṇṇaṁ vā soko vā, yā caññā paridevanā; Na taṁ petānamatthāya, evaṁ tiṭṭhanti ñātayo. 12 Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā; Dīgharattaṁ hitāyassa, ṭhānaso upakappati. 13 So ñātidhammo ca ayaṁ nidassito, Petāna pūjā ca katā uḷārā; Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṁ, Tumhehi puññaṁ pasutaṁ anappakanti. 14 Tirokuṭṭasuttaṁ. kp3 0 Khuddakapāṭha 3 Dvattiṁsākāra 2707 --- kp3 1:0 |1| Atthi imasmiṁ kāye—Kesā lomā nakhā dantā taco, maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ, hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ, antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ matthaluṅgaṁ, pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo, assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttanti. 2 Dvattiṁsākāraṁ. kp8 0 Khuddakapāṭha 8 Nidhikaṇḍasutta |1| Nidhiṁ nidheti puriso, gambhīre odakantike; Atthe kicce samuppanne, atthāya me bhavissati. 2 Rājato vā duruttassa, corato pīḷitassa vā; Iṇassa vā pamokkhāya, dubbhikkhe āpadāsu vā; Etadatthāya lokasmiṁ, nidhi nāma nidhīyati. 3 Tāvassunihito santo, gambhīre odakantike; Na sabbo sabbadā eva, tassa taṁ upakappati. 4 Nidhi vā ṭhānā cavati, saññā vāssa vimuyhati; Nāgā vā apanāmenti, yakkhā vāpi haranti naṁ. 5 Appiyā vāpi dāyādā, uddharanti apassato; Yadā puññakkhayo hoti, sabbametaṁ vinassati. 6 Yassa dānena sīlena, saṁyamena damena ca; Nidhī sunihito hoti, itthiyā purisassa vā. 7 Cetiyamhi ca saṅghe vā, puggale atithīsu vā; Mātari pitari cāpi, atho jeṭṭhamhi bhātari. 8 Eso nidhi sunihito, ajeyyo anugāmiko; Pahāya gamanīyesu, etaṁ ādāya gacchati. 9 Asādhāraṇamaññesaṁ, acorāharaṇo nidhi; Kayirātha dhīro puññāni, yo nidhi anugāmiko. 10 Esa devamanussānaṁ, sabbakāmadado nidhi; Yaṁ yadevābhipatthenti, sabbametena labbhati. 11 Suvaṇṇatā susaratā, susaṇṭhānā surūpatā; Ādhipaccaparivāro, sabbametena labbhati. 12 Padesarajjaṁ issariyaṁ, cakkavattisukhaṁ piyaṁ; Devarajjampi dibbesu, sabbametena labbhati. 13 Mānussikā ca sampatti, devaloke ca yā rati; Yā ca nibbānasampatti, sabbametena labbhati. 14 Mittasampadamāgamma, yonisova payuñjato; Vijjāvimuttivasībhāvo, sabbametena labbhati. 15 Paṭisambhidā vimokkhā ca, yā ca sāvakapāramī; Paccekabodhi buddhabhūmi, sabbametena labbhati. 16 Evaṁ mahatthikā esā, yadidaṁ puññasampadā; Tasmā dhīrā pasaṁsanti, paṇḍitā katapuññatanti. 17 Nidhikaṇḍasuttaṁ. kp6 0 Khuddakapāṭha 6 Ratanasutta |1| Yānīdha bhūtāni samāgatāni, Bhummāni vā yāni va antalikkhe; Sabbeva bhūtā sumanā bhavantu, Athopi sakkacca suṇantu bhāsitaṁ. 2 Tasmā hi bhūtā nisāmetha sabbe, Mettaṁ karotha mānusiyā pajāya; Divā ca ratto ca haranti ye baliṁ, Tasmā hi ne rakkhatha appamattā. 3 Yaṁ kiñci vittaṁ idha vā huraṁ vā, Saggesu vā yaṁ ratanaṁ paṇītaṁ; Na no samaṁ atthi tathāgatena, Idampi buddhe ratanaṁ paṇītaṁ; Etena saccena suvatthi hotu. 4 Khayaṁ virāgaṁ amataṁ paṇītaṁ, Yadajjhagā sakyamunī samāhito; Na tena dhammena samatthi kiñci, Idampi dhamme ratanaṁ paṇītaṁ; Etena saccena suvatthi hotu. 5 Yaṁ buddhaseṭṭho parivaṇṇayī suciṁ, Samādhimānantarikaññamāhu; Samādhinā tena samo na vijjati, Idampi dhamme ratanaṁ paṇītaṁ; Etena saccena suvatthi hotu. 6 Ye puggalā aṭṭha sataṁ pasatthā, Cattāri etāni yugāni honti; Te dakkhiṇeyyā sugatassa sāvakā, Etesu dinnāni mahapphalāni; Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 7 Ye suppayuttā manasā daḷhena, Nikkāmino gotamasāsanamhi; Te pattipattā amataṁ vigayha, Laddhā mudhā nibbutiṁ bhuñjamānā; Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 8 Yathindakhīlo pathavissito siyā, Catubbhi vātehi asampakampiyo; Tathūpamaṁ sappurisaṁ vadāmi, Yo ariyasaccāni avecca passati; Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 9 Ye ariyasaccāni vibhāvayanti, Gambhīrapaññena sudesitāni; Kiñcāpi te honti bhusaṁ pamattā, Na te bhavaṁ aṭṭhamamādiyanti; Idampi saṅghe 2708 --- kp6 1:9 ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 10 Sahāvassa dassanasampadāya, Tayassu dhammā jahitā bhavanti; Sakkāyadiṭṭhī vicikicchitañca, Sīlabbataṁ vāpi yadatthi kiñci. 11 Catūhapāyehi ca vippamutto, Chaccābhiṭhānāni abhabba kātuṁ; Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 12 Kiñcāpi so kamma karoti pāpakaṁ, Kāyena vācā uda cetasā vā; Abhabba so tassa paṭicchadāya, Abhabbatā diṭṭhapadassa vuttā; Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 13 Vanappagumbe yatha phussitagge, Gimhānamāse paṭhamasmiṁ gimhe; Tathūpamaṁ dhammavaraṁ adesayi, Nibbānagāmiṁ paramaṁ hitāya; Idampi buddhe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 14 Varo varaññū varado varāharo, Anuttaro dhammavaraṁ adesayi; Idampi buddhe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 15 Khīṇaṁ purāṇaṁ nava natthi sambhavaṁ, Virattacittāyatike bhavasmiṁ; Te khīṇabījā avirūḷhichandā, Nibbanti dhīrā yathāyaṁ padīpo; Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 16 Yānīdha bhūtāni samāgatāni, Bhummāni vā yāni va antalikkhe; Tathāgataṁ devamanussapūjitaṁ, Buddhaṁ namassāma suvatthi hotu. 17 Yānīdha bhūtāni samāgatāni, Bhummāni vā yāni va antalikkhe; Tathāgataṁ devamanussapūjitaṁ, Dhammaṁ namassāma suvatthi hotu. 18 Yānīdha bhūtāni samāgatāni, Bhummāni vā yāni va antalikkhe; Tathāgataṁ devamanussapūjitaṁ, Saṅghaṁ namassāma suvatthi hotūti. 19 Ratanasuttaṁ. kp2 0 Khuddakapāṭha 2 Dasasikkhāpada |1| Pāṇātipātā veramaṇisikkhāpadaṁ samādiyāmi. 2 Adinnādānā veramaṇisikkhāpadaṁ samādiyāmi. 3 Abrahmacariyā veramaṇisikkhāpadaṁ samādiyāmi. 4 Musāvādā veramaṇisikkhāpadaṁ samādiyāmi. 5 Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇisikkhāpadaṁ samādiyāmi. 6 Vikālabhojanā veramaṇisikkhāpadaṁ samādiyāmi. 7 Naccagītavāditavisūkadassanā veramaṇisikkhāpadaṁ samādiyāmi. 8 Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā veramaṇisikkhāpadaṁ samādiyāmi. 9 Uccāsayanamahāsayanā veramaṇisikkhāpadaṁ samādiyāmi. 10 Jātarūparajatapaṭiggahaṇā veramaṇisikkhāpadaṁ samādiyāmi. 11 Dasasikkhāpadaṁ. kp9 0 Khuddakapāṭha 9 Mettasutta |1| Karaṇīyamatthakusalena, Yanta santaṁ padaṁ abhisamecca; Sakko ujū ca suhujū ca, Sūvaco cassa mudu anatimānī. 2 Santussako ca subharo ca, Appakicco ca sallahukavutti; Santindriyo ca nipako ca, Appagabbho kulesvananugiddho. 3 Na ca khuddamācare kiñci, Yena viññū pare upavadeyyuṁ; Sukhino va khemino hontu, Sabbasattā bhavantu sukhitattā. 4 Ye keci pāṇabhūtatthi, Tasā vā thāvarā vanavasesā; Dīghā vā ye va mahantā, Majjhimā rassakā aṇukathūlā. 5 Diṭṭhā vā ye va adiṭṭhā, Ye va dūre vasanti avidūre; Bhūtā va sambhavesī va, Sabbasattā bhavantu sukhitattā. 6 Na paro paraṁ nikubbetha, Nātimaññetha katthaci na kañci; Byārosanā paṭighasañña, Nāññamaññassa dukkhamiccheyya. 7 Mātā yathā niyaṁ puttam Āyusā ekaputtamanurakkhe; Evampi sabbabhūtesu, Mānasaṁ bhāvaye aparimāṇaṁ. 8 Mettañca sabbalokasmi, Mānasaṁ bhāvaye aparimāṇaṁ; Uddhaṁ adho ca tiriyañca, Asambādhaṁ averamasapattaṁ. 9 Tiṭṭhaṁ caraṁ nisinno va, Sayāno yāvatāssa vitamiddho; Etaṁ satiṁ adhiṭṭheyya, Brahmametaṁ vihāramidhamāhu. 10 Diṭṭhiñca anupaggamma, Sīlavā dassanena sampanno; Kāmesu vinaya gedhaṁ, Na hi jātuggabbhaseyya punaretīti. 11 Mettasuttaṁ. 12 Khuddakapāṭhapāḷi niṭṭhitā. kp5 0 Khuddakapāṭha 5 Maṅgalasutta 2709 --- kp5 1:0 |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi— 2 “Bahū devā manussā ca, maṅgalāni acintayuṁ; Ākaṅkhamānā sotthānaṁ, brūhi maṅgalamuttamaṁ”. 3 “Asevanā ca bālānaṁ, paṇḍitānañca sevanā; Pūjā ca pūjaneyyānaṁ, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 4 Patirūpadesavāso ca, pubbe ca katapuññatā; Attasammāpaṇidhi ca, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 5 Bāhusaccañca sippañca, vinayo ca susikkhito; Subhāsitā ca yā vācā, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 6 Mātāpituupaṭṭhānaṁ, puttadārassa saṅgaho; Anākulā ca kammantā, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 7 Dānañca dhammacariyā ca, ñātakānañca saṅgaho; Anavajjāni kammāni, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 8 Āratī viratī pāpā, majjapānā ca saṁyamo; Appamādo ca dhammesu, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 9 Gāravo ca nivāto ca, santuṭṭhi ca kataññutā; Kālena dhammassavanaṁ, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 10 Khantī ca sovacassatā, samaṇānañca dassanaṁ; Kālena dhammasākacchā, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 11 Tapo ca brahmacariyañca, ariyasaccāna dassanaṁ; Nibbānasacchikiriyā ca, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 12 Phuṭṭhassa lokadhammehi, cittaṁ yassa na kampati; Asokaṁ virajaṁ khemaṁ, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 13 Etādisāni katvāna, Sabbattha maparājitā; Sabbattha sotthiṁ gacchanti, Taṁ tesaṁ maṅgalamuttaman”ti. 14 Maṅgalasuttaṁ. kp1 0 Khuddakapāṭha 1 Saraṇattaya |1| Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. 2 Buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi. 3 Dutiyampi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dutiyampi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dutiyampi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi. 4 Tatiyampi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Tatiyampi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Tatiyampi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi. 5 Saraṇattayaṁ. kp4 0 Khuddakapāṭha 4 Kumārapañhā |1| Ekaṁ nāma kiṁ? Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. 2 Dve nāma kiṁ? Nāmañca rūpañca. 3 Tīṇi nāma kiṁ? Tisso vedanā. 4 Cattāri nāma kiṁ? Cattāri ariyasaccāni. 5 Pañca nāma kiṁ? Pañcupādānakkhandhā. 6 Cha nāma kiṁ? Cha ajjhattikāni āyatanāni. 7 Satta nāma kiṁ? Satta bojjhaṅgā. 8 Aṭṭha nāma kiṁ? Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. 9 Nava nāma kiṁ? Nava sattāvāsā. 10 Dasa nāma kiṁ? Dasahaṅgehi samannāgato “arahā”ti vuccatīti. 11 Kumārapañhā. thag1 0 Theragāthā 1.41 Ekakanipāta Pañcamavagga Sirivaḍḍhattheragāthā |41| “Vivaramanupatanti vijjutā, Vebhārassa ca paṇḍavassa ca; Nagavivaragato ca jhāyati, Putto appaṭimassa tādino”ti. … Sirivaḍḍho thero …. thag2 0 Theragāthā 2.30 Dukanipāta Tatiyavagga Kaṇhadinnattheragāthā |30| “Upāsitā sappurisā, sutā dhammā abhiṇhaso; Sutvāna paṭipajjissaṁ, añjasaṁ amatogadhaṁ. 2 2710 --- thag2 30:2 Bhavarāgahatassa me sato, Bhavarāgo puna me na vijjati; Na cāhu na ca me bhavissati, Na ca me etarahi vijjatī”ti. … Kaṇhadinno thero … vaggo tatiyo. 3 Tassuddānaṁ Uttaro bhaddajitthero, sobhito valliyo isi; Vītasoko ca yo thero, puṇṇamāso ca nandako; Bharato bhāradvājo ca, kaṇhadinno mahāmunīti. 0 Theragāthā 1.99 Ekakanipāta Dasamavagga Uttiyattheragāthā |99| “Saddaṁ sutvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasikaroto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati; Tassa vaḍḍhanti āsavā, Saṁsāraṁ upagāmino”ti. … Uttiyo thero …. thag15 0 Theragāthā 15.2 Soḷasakanipāta Paṭhamavagga Udāyittheragāthā |2| “Manussabhūtaṁ sambuddhaṁ, Attadantaṁ samāhitaṁ; Iriyamānaṁ brahmapathe, Cittassūpasame rataṁ. 2 Yaṁ manussā namassanti, sabbadhammāna pāraguṁ; Devāpi taṁ namassanti, iti me arahato sutaṁ. 3 Sabbasaṁyojanātītaṁ, vanā nibbanamāgataṁ; Kāmehi nekkhammarataṁ, muttaṁ selāva kañcanaṁ. 4 Sa ve accaruci nāgo, himavāvaññe siluccaye; Sabbesaṁ nāganāmānaṁ, saccanāmo anuttaro. 5 Nāgaṁ vo kittayissāmi, na hi āguṁ karoti so; Soraccaṁ avihiṁsā ca, pādā nāgassa te duve. 6 Sati ca sampajaññañca, caraṇā nāgassa tepare; Saddhāhattho mahānāgo, upekkhāsetadantavā. 7 Sati gīvā siro paññā, vīmaṁsā dhammacintanā; Dhammakucchisamāvāso, viveko tassa vāladhi. 8 So jhāyī assāsarato, ajjhattaṁ susamāhito; Gacchaṁ samāhito nāgo, ṭhito nāgo samāhito. 9 Sayaṁ samāhito nāgo, nisinnopi samāhito; Sabbattha saṁvuto nāgo, esā nāgassa sampadā. 10 Bhuñjati anavajjāni, sāvajjāni na bhuñjati; Ghāsamacchādanaṁ laddhā, sannidhiṁ parivajjayaṁ. 11 Saṁyojanaṁ aṇuṁ thūlaṁ, sabbaṁ chetvāna bandhanaṁ; Yena yeneva gacchati, anapekkhova gacchati. 12 Yathāpi udake jātaṁ, puṇḍarīkaṁ pavaḍḍhati; Nopalippati toyena, sucigandhaṁ manoramaṁ. 13 Tatheva ca loke jāto, buddho loke viharati; Nopalippati lokena, toyena padumaṁ yathā. 14 Mahāgini pajjalito, anāhāropasammati; Aṅgāresu ca santesu, nibbutoti pavuccati. 15 Atthassāyaṁ viññāpanī, upamā viññūhi desitā; Viññissanti mahānāgā, nāgaṁ nāgena desitaṁ. 16 Vītarāgo vītadoso, Vītamoho anāsavo; Sarīraṁ vijahaṁ nāgo, Parinibbissatyanāsavo”ti. … Udāyī thero … Soḷasakanipāto niṭṭhito. 17 Tatruddānaṁ Koṇḍañño ca udāyī ca, therā dve te mahiddhikā; Soḷasamhi nipātamhi, gāthāyo dve ca tiṁsa cāti. thag17 0 Theragāthā 17.1 Tiṁsanipāta Paṭhamavagga Phussattheragāthā |1| Pāsādike bahū disvā, bhāvitatte susaṁvute; Isi paṇḍarasagotto, apucchi phussasavhayaṁ. 2 “Kiṁchandā kimadhippāyā, kimākappā bhavissare; Anāgatamhi kālamhi, taṁ me akkhāhi pucchito”. 3 “Suṇohi vacanaṁ mayhaṁ, isipaṇḍarasavhaya; Sakkaccaṁ upadhārehi, ācikkhissāmyanāgataṁ. 4 Kodhanā upanāhī ca, makkhī thambhī saṭhā bahū; Ussukī nānāvādā ca, bhavissanti anāgate. 5 Aññātamānino dhamme, gambhīre tīragocarā; Lahukā agarū dhamme, aññamaññamagāravā. 6 Bahū ādīnavā loke, uppajjissantyanāgate; Sudesitaṁ imaṁ dhammaṁ, kilesessanti dummatī. 7 Guṇahīnāpi saṅghamhi, voharantā visāradā; Balavanto bhavissanti, mukharā assutāvino. 8 Guṇavantopi saṅghamhi, voharantā yathātthato; Dubbalā te bhavissanti, hirīmanā anatthikā. 9 Rajataṁ jātarūpañca, khettaṁ vatthumajeḷakaṁ; Dāsidāsañca dummedhā, sādiyissantyanāgate. 10 Ujjhānasaññino bālā, sīlesu asamāhitā; Unnaḷā vicarissanti, kalahābhiratā magā. 11 Uddhatā ca bhavissanti, nīlacīvarapārutā; Kuhā thaddhā lapā siṅgī, carissantyariyā viya. 12 2711 --- thag17 1:12 Telasaṇṭhehi kesehi, capalā añjanakkhikā; Rathiyāya gamissanti, dantavaṇṇikapārutā. 13 Ajegucchaṁ vimuttehi, surattaṁ arahaddhajaṁ; Jigucchissanti kāsāvaṁ, odātesu samucchitā. 14 Lābhakāmā bhavissanti, kusītā hīnavīriyā; Kicchantā vanapatthāni, gāmantesu vasissare. 15 Ye ye lābhaṁ labhissanti, micchājīvaratā sadā; Te teva anusikkhantā, bhajissanti asaṁyatā. 16 Ye ye alābhino lābhaṁ, na te pujjā bhavissare; Supesalepi te dhīre, sevissanti na te tadā. 17 Milakkhurajanaṁ rattaṁ, garahantā sakaṁ dhajaṁ; Titthiyānaṁ dhajaṁ keci, dhārissantyavadātakaṁ. 18 Agāravo ca kāsāve, tadā tesaṁ bhavissati; Paṭisaṅkhā ca kāsāve, bhikkhūnaṁ na bhavissati. 19 Abhibhūtassa dukkhena, sallaviddhassa ruppato; Paṭisaṅkhā mahāghorā, nāgassāsi acintiyā. 20 Chaddanto hi tadā disvā, surattaṁ arahaddhajaṁ; Tāvadeva bhaṇī gāthā, gajo atthopasaṁhitā. 21 ‘Anikkasāvo kāsāvaṁ, yo vatthaṁ paridhassati; Apeto damasaccena, na so kāsāvamarahati. 22 Yo ca vantakasāvassa, sīlesu susamāhito; Upeto damasaccena, sa ve kāsāvamarahati. 23 Vipannasīlo dummedho, pākaṭo kāmakāriyo; Vibbhantacitto nissukko, na so kāsāvamarahati. 24 Yo ca sīlena sampanno, vītarāgo samāhito; Odātamanasaṅkappo, sa ve kāsāvamarahati. 25 Uddhato unnaḷo bālo, sīlaṁ yassa na vijjati; Odātakaṁ arahati, kāsāvaṁ kiṁ karissati. 26 Bhikkhū ca bhikkhuniyo ca, duṭṭhacittā anādarā; Tādīnaṁ mettacittānaṁ, niggaṇhissantyanāgate. 27 Sikkhāpentāpi therehi, bālā cīvaradhāraṇaṁ; Na suṇissanti dummedhā, pākaṭā kāmakāriyā. 28 Te tathā sikkhitā bālā, aññamaññaṁ agāravā; Nādiyissantupajjhāye, khaḷuṅko viya sārathiṁ. 29 Evaṁ anāgataddhānaṁ, paṭipatti bhavissati; Bhikkhūnaṁ bhikkhunīnañca, patte kālamhi pacchime.’ 30 Purā āgacchate etaṁ, anāgataṁ mahabbhayaṁ; Subbacā hotha sakhilā, aññamaññaṁ sagāravā. 31 Mettacittā kāruṇikā, Hotha sīlesu saṁvutā; Āraddhavīriyā pahitattā, Niccaṁ daḷhaparakkamā. 32 Pamādaṁ bhayato disvā, Appamādañca khemato; Bhāvethaṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, Phusantā amataṁ padan”ti. … Phusso thero …. thag16 0 Theragāthā 16.6 Vīsatinipāta Paṭhamavagga Selattheragāthā |6| “Paripuṇṇakāyo suruci, Sujāto cārudassano; Suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā, Susukkadāṭhosi vīriyavā. 2 Narassa hi sujātassa, ye bhavanti viyañjanā; Sabbe te tava kāyasmiṁ, mahāpurisalakkhaṇā. 3 Pasannanetto sumukho, brahā uju patāpavā; Majjhe samaṇasaṅghassa, ādiccova virocasi. 4 Kalyāṇadassano bhikkhu, kañcanasannibhattaco; Kiṁ te samaṇabhāvena, evaṁ uttamavaṇṇino. 5 Rājā arahasi bhavituṁ, cakkavattī rathesabho; Cāturanto vijitāvī, jambusaṇḍassa issaro. 6 Khattiyā bhogī rājāno, anuyantā bhavanti te; Rājābhirājā manujindo, rajjaṁ kārehi gotama”. 7 “Rājāhamasmi sela, (selāti bhagavā) Dhammarājā anuttaro; Dhammena cakkaṁ vattemi, Cakkaṁ appaṭivattiyaṁ”. 8 “Sambuddho paṭijānāsi, (iti selo brāhmaṇo) Dhammarājā anuttaro; ‘Dhammena cakkaṁ vattemi’, Iti bhāsatha gotama. 9 Ko nu senāpati bhoto, sāvako satthuranvayo; Ko tetamanuvatteti, dhammacakkaṁ pavattitaṁ”. 10 “Mayā pavattitaṁ cakkaṁ, (selāti bhagavā) Dhammacakkaṁ anuttaraṁ; Sāriputto anuvatteti, Anujāto tathāgataṁ. 11 Abhiññeyyaṁ abhiññātaṁ, bhāvetabbañca bhāvitaṁ; Pahātabbaṁ pahīnaṁ me, tasmā buddhosmi brāhmaṇa. 12 Vinayassu mayi kaṅkhaṁ, adhimuccassu brāhmaṇa; Dullabhaṁ dassanaṁ hoti, sambuddhānaṁ abhiṇhaso. 13 Yesaṁ ve dullabho loke, pātubhāvo abhiṇhaso; Sohaṁ brāhmaṇa buddhosmi, sallakatto anuttaro. 14 Brahmabhūto atitulo, mārasenappamaddano; Sabbāmitte vase katvā, modāmi akutobhayo”. 15 “Idaṁ bhonto nisāmetha, yathā bhāsati cakkhumā; Sallakatto mahāvīro, sīhova nadatī vane. 16 Brahmabhūtaṁ atitulaṁ, mārasenappamaddanaṁ; Ko disvā 2712 --- thag16 6:16 nappasīdeyya, api kaṇhābhijātiko. 17 Yo maṁ icchati anvetu, yo vā nicchati gacchatu; Idhāhaṁ pabbajissāmi, varapaññassa santike”. 18 “Etañce ruccati bhoto, sammāsambuddhasāsanaṁ; Mayampi pabbajissāma, varapaññassa santike”. 19 “Brāhmaṇā tisatā ime, yācanti pañjalīkatā; ‘Brahmacariyaṁ carissāma, bhagavā tava santike’”. 20 “Svākkhātaṁ brahmacariyaṁ, (selāti bhagavā) Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Yattha amoghā pabbajjā, Appamattassa sikkhato”. 21 “Yaṁ taṁ saraṇamāgamha, ito aṭṭhame cakkhuma; Sattarattena bhagavā, dantāmha tava sāsane. 22 Tuvaṁ buddho tuvaṁ satthā, tuvaṁ mārābhibhū muni; Tuvaṁ anusaye chetvā, tiṇṇo tāresimaṁ pajaṁ. 23 Upadhī te samatikkantā, āsavā te padālitā; Sīhova anupādāno, pahīnabhayabheravo. 24 Bhikkhavo tisatā ime, tiṭṭhanti pañjalīkatā; Pāde vīra pasārehi, nāgā vandantu satthuno”ti. … Selo thero …. thag10 0 Theragāthā 10.3 Dasakanipāta Paṭhamavagga Mahākappinattheragāthā |3| “Anāgataṁ yo paṭikacca passati, Hitañca atthaṁ ahitañca taṁ dvayaṁ; Viddesino tassa hitesino vā, Randhaṁ na passanti samekkhamānā. 2 Ānāpānasatī yassa, paripuṇṇā subhāvitā; Anupubbaṁ paricitā, yathā buddhena desitā; Somaṁ lokaṁ pabhāseti, abbhā muttova candimā. 3 Odātaṁ vata me cittaṁ, appamāṇaṁ subhāvitaṁ; Nibbiddhaṁ paggahītañca, sabbā obhāsate disā. 4 Jīvate vāpi sappañño, api vittaparikkhayo; Paññāya ca alābhena, vittavāpi na jīvati. 5 Paññā sutavinicchinī, Paññā kittisilokavaddhanī; Paññāsahito naro idha, Api dukkhesu sukhāni vindati. 6 Nāyaṁ ajjatano dhammo, nacchero napi abbhuto; Yattha jāyetha mīyetha, tattha kiṁ viya abbhutaṁ. 7 Anantaraṁ hi jātassa, jīvitā maraṇaṁ dhuvaṁ; Jātā jātā marantīdha, evaṁdhammā hi pāṇino. 8 Na hetadatthāya matassa hoti, Yaṁ jīvitatthaṁ paraporisānaṁ; Matamhi ruṇṇaṁ na yaso na lokyaṁ, Na vaṇṇitaṁ samaṇabrāhmaṇehi. 9 Cakkhuṁ sarīraṁ upahanti tena, Nihīyati vaṇṇabalaṁ matī ca; Ānandino tassa disā bhavanti, Hitesino nāssa sukhī bhavanti. 10 Tasmā hi iccheyya kule vasante, Medhāvino ceva bahussute ca; Yesaṁ hi paññāvibhavena kiccaṁ, Taranti nāvāya nadiṁva puṇṇan”ti. … Mahākappino thero …. thag3 0 Theragāthā 3.11 Tikanipāta Paṭhamavagga Upālittheragāthā |11| “Saddhāya abhinikkhamma, navapabbajito navo; Mitte bhajeyya kalyāṇe, suddhājīve atandite. 2 Saddhāya abhinikkhamma, navapabbajito navo; Saṅghasmiṁ viharaṁ bhikkhu, sikkhetha vinayaṁ budho. 3 Saddhāya abhinikkhamma, navapabbajito navo; Kappākappesu kusalo, careyya apurakkhato”ti. … Upālitthero …. 0 Theragāthā 1.107 Ekakanipāta Ekādasamavagga Dhammasavattheragāthā |107| “Pabbajiṁ tulayitvāna, agārasmānagāriyaṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Dhammasavo thero …. 0 Theragāthā 1.24 Ekakanipāta Tatiyavagga Sugandhattheragāthā |24| “Anuvassiko pabbajito, passa dhammasudhammataṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Sugandho thero …. 0 Theragāthā 1.118 Ekakanipāta Dvādasamavagga Kimilattheragāthā |118| “Abhisattova nipatati, Vayo rūpaṁ aññamiva tatheva santaṁ; Tasseva sato avippavasato, Aññasseva sarāmi attānan”ti. … Kimilo thero …. 0 Theragāthā 3.8 Tikanipāta Paṭhamavagga Vassikattheragāthā |8| “Ekopi saddho medhāvī, assaddhānīdha ñātinaṁ; Dhammaṭṭho sīlasampanno, hoti atthāya bandhunaṁ. 2 Niggayha anukampāya, coditā ñātayo mayā; Ñātibandhavapemena, kāraṁ katvāna 2713 --- thag3 8:2 bhikkhusu. 3 Te abbhatītā kālaṅkatā, pattā te tidivaṁ sukhaṁ; Bhātaro mayhaṁ mātā ca, modanti kāmakāmino”ti. … Vassiko thero …. thag6 0 Theragāthā 6.9 Chakkanipāta Paṭhamavagga Purohitaputtajentattheragāthā |9| “Jātimadena mattohaṁ, bhogaissariyena ca; Saṇṭhānavaṇṇarūpena, madamatto acārihaṁ. 2 Nāttano samakaṁ kañci, atirekaṁ ca maññisaṁ; Atimānahato bālo, patthaddho ussitaddhajo. 3 Mātaraṁ pitarañcāpi, aññepi garusammate; Na kañci abhivādesiṁ, mānatthaddho anādaro. 4 Disvā vināyakaṁ aggaṁ, sārathīnaṁ varuttamaṁ; Tapantamiva ādiccaṁ, bhikkhusaṅghapurakkhataṁ. 5 Mānaṁ madañca chaḍḍetvā, vippasannena cetasā; Sirasā abhivādesiṁ, sabbasattānamuttamaṁ. 6 Atimāno ca omāno, pahīnā susamūhatā; Asmimāno samucchinno, sabbe mānavidhā hatā”ti. … Jento purohitaputto thero …. 0 Theragāthā 1.60 Ekakanipāta Chaṭṭhavagga Sīvalittheragāthā |60| “Te me ijjhiṁsu saṅkappā, yadattho pāvisiṁ kuṭiṁ; Vijjāvimuttiṁ paccesaṁ, mānānusayamujjahan”ti. … Sīvalitthero … vaggo chaṭṭho. 2 Tassuddānaṁ Godhiko ca subāhu ca, valliyo uttiyo isi; Añjanavaniyo thero, duve kuṭivihārino; Ramaṇīyakuṭiko ca, kosalavhayasīvalīti. 0 Theragāthā 2.11 Dukanipāta Dutiyavagga Mahācundattheragāthā |11| “Sussūsā sutavaddhanī, sutaṁ paññāya vaddhanaṁ; Paññāya atthaṁ jānāti, ñāto attho sukhāvaho. 2 Sevetha pantāni senāsanāni, Careyya saṁyojanavippamokkhaṁ; Sace ratiṁ nādhigaccheyya tattha, Saṅghe vase rakkhitatto satimā”ti. … Mahācundo thero …. 0 Theragāthā 1.86 Ekakanipāta Navamavagga Nāgitattheragāthā |86| “Ito bahiddhā puthu aññavādinaṁ, Maggo na nibbānagamo yathā ayaṁ; Itissu saṅghaṁ bhagavānusāsati, Satthā sayaṁ pāṇitaleva dassayan”ti. … Nāgito thero …. 0 Theragāthā 1.11 Ekakanipāta Dutiyavagga Cūḷavacchattheragāthā |11| “Pāmojjabahulo bhikkhu, dhamme buddhappavedite; Adhigacche padaṁ santaṁ, saṅkhārūpasamaṁ sukhan”ti. … Cūḷavaccho thero …. 0 Theragāthā 1.92 Ekakanipāta Dasamavagga Vijayattheragāthā |92| “Yassāsavā parikkhīṇā, āhāre ca anissito; Suññato animitto ca, vimokkho yassa gocaro; Ākāseva sakuntānaṁ, padaṁ tassa durannayan”ti. … Vijayo thero …. 0 Theragāthā 1.74 Ekakanipāta Aṭṭhamavagga Suyāmanattheragāthā |74| “Kāmacchando ca byāpādo, Thinamiddhañca bhikkhuno; Uddhaccaṁ vicikicchā ca, Sabbasova na vijjatī”ti. … Suyāmano thero …. thag5 0 Theragāthā 5.6 Pañcakanipāta Paṭhamavagga Nadīkassapattheragāthā |6| “Atthāya vata me buddho, nadiṁ nerañjaraṁ agā; Yassāhaṁ dhammaṁ sutvāna, micchādiṭṭhiṁ vivajjayiṁ. 2 Yajiṁ uccāvace yaññe, aggihuttaṁ juhiṁ ahaṁ; ‘Esā suddhī’ti maññanto, andhabhūto puthujjano. 3 Diṭṭhigahanapakkhando, parāmāsena mohito; Asuddhiṁ maññisaṁ suddhiṁ, andhabhūto aviddasu. 4 Micchādiṭṭhi pahīnā me, bhavā sabbe padālitā; Juhāmi dakkhiṇeyyaggiṁ, namassāmi tathāgataṁ. 5 Mohā sabbe pahīnā me, bhavataṇhā padālitā; Vikkhīṇo jātisaṁsāro, natthi dāni punabbhavo”ti. … Nadīkassapo thero …. thag7 0 Theragāthā 7.5 Sattakanipāta Paṭhamavagga Sarabhaṅgattheragāthā |5| “Sare hatthehi bhañjitvā, katvāna kuṭimacchisaṁ; Tena me sarabhaṅgoti, nāmaṁ sammutiyā ahu. 2 Na mayhaṁ kappate 2714 --- thag7 5:2 ajja, sare hatthehi bhañjituṁ; Sikkhāpadā no paññattā, gotamena yasassinā. 3 Sakalaṁ samattaṁ rogaṁ, Sarabhaṅgo nāddasaṁ pubbe; Soyaṁ rogo diṭṭho, Vacanakarenātidevassa. 4 Yeneva maggena gato vipassī, Yeneva maggena sikhī ca vessabhū; Kakusandhakoṇāgamano ca kassapo, Tenañjasena agamāsi gotamo. 5 Vītataṇhā anādānā, satta buddhā khayogadhā; Yehāyaṁ desito dhammo, dhammabhūtehi tādibhi. 6 Cattāri ariyasaccāni, anukampāya pāṇinaṁ; Dukkhaṁ samudayo maggo, nirodho dukkhasaṅkhayo. 7 Yasmiṁ nivattate dukkhaṁ, saṁsārasmiṁ anantakaṁ; Bhedā imassa kāyassa, jīvitassa ca saṅkhayā; Añño punabbhavo natthi, suvimuttomhi sabbadhī”ti. … Sarabhaṅgo thero … Sattakanipāto niṭṭhito. 8 Tatruddānaṁ Sundarasamuddo thero, thero lakuṇḍabhaddiyo; Bhaddo thero ca sopāko, sarabhaṅgo mahāisi; Sattake pañcakā therā, gāthāyo pañcatiṁsatīti. 0 Theragāthā 3.3 Tikanipāta Paṭhamavagga Bākulattheragāthā |3| “Yo pubbe karaṇīyāni, pacchā so kātumicchati; Sukhā so dhaṁsate ṭhānā, pacchā ca manutappati. 2 Yañhi kayirā tañhi vade, yaṁ na kayirā na taṁ vade; Akarontaṁ bhāsamānaṁ, parijānanti paṇḍitā. 3 Susukhaṁ vata nibbānaṁ, sammāsambuddhadesitaṁ; Asokaṁ virajaṁ khemaṁ, yattha dukkhaṁ nirujjhatī”ti. … Bākulo thero …. 0 Theragāthā 2.4 Dukanipāta Paṭhamavagga Gaṅgātīriyattheragāthā |4| “Tiṇṇaṁ me tālapattānaṁ, gaṅgātīre kuṭī katā; Chavasittova me patto, paṁsukūlañca cīvaraṁ. 2 Dvinnaṁ antaravassānaṁ, ekā vācā me bhāsitā; Tatiye antaravassamhi, tamokhandho padālito”ti. … Gaṅgātīriyo thero …. thag4 0 Theragāthā 4.1 Catukkanipāta Paṭhamavagga Nāgasamālattheragāthā |1| “Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanussadā; Majjhe mahāpathe nārī, tūriye naccati naṭṭakī. 2 Piṇḍikāya paviṭṭhohaṁ, gacchanto naṁ udikkhisaṁ; Alaṅkataṁ suvasanaṁ, maccupāsaṁva oḍḍitaṁ. 3 Tato me manasīkāro, yoniso udapajjatha; Ādīnavo pāturahu, nibbidā samatiṭṭhatha. 4 Tato cittaṁ vimucci me, passa dhammasudhammataṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Nāgasamālo thero …. 0 Theragāthā 6.2 Chakkanipāta Paṭhamavagga Tekicchakārittheragāthā |2| “Atihitā vīhi, khalagatā sālī; Na ca labhe piṇḍaṁ, kathamahaṁ kassaṁ”. 2 “Buddhamappameyyaṁ anussara pasanno, Pītiyā phuṭasarīro hohisi satatamudaggo. 3 Dhammamappameyyaṁ anussara pasanno, Pītiyā phuṭasarīro hohisi satatamudaggo. 4 Saṅghamappameyyaṁ anussara pasanno, Pītiyā phuṭasarīro hohisi satatamudaggo”. 5 “Abbhokāse viharasi, Sītā hemantikā imā ratyo; Mā sītena pareto vihaññittho, Pavisa tvaṁ vihāraṁ phusitaggaḷaṁ”. 6 “Phusissaṁ catasso appamaññāyo, Tāhi ca sukhito viharissaṁ; Nāhaṁ sītena vihaññissaṁ, Aniñjito viharanto”ti. … Tekicchakārī thero …. 0 Theragāthā 2.24 Dukanipāta Tatiyavagga Valliyattheragāthā |24| “Yaṁ kiccaṁ daḷhavīriyena, yaṁ kiccaṁ boddhumicchatā; Karissaṁ nāvarajjhissaṁ, passa vīriyaṁ parakkamaṁ. 2 Tvañca me maggamakkhāhi, añjasaṁ amatogadhaṁ; Ahaṁ monena monissaṁ, gaṅgāsotova sāgaran”ti. … Valliyo thero …. thag9 0 Theragāthā 9.1 Navakanipāta 2715 --- thag9 1:0 Paṭhamavagga Bhūtattheragāthā |1| “Yadā dukkhaṁ jarāmaraṇanti paṇḍito, Aviddasū yattha sitā puthujjanā; Dukkhaṁ pariññāya satova jhāyati, Tato ratiṁ paramataraṁ na vindati. 2 Yadā dukkhassāvahaniṁ visattikaṁ, Papañcasaṅghātadukhādhivāhiniṁ; Taṇhaṁ pahantvāna satova jhāyati, Tato ratiṁ paramataraṁ na vindati. 3 Yadā sivaṁ dvecaturaṅgagāminaṁ, Magguttamaṁ sabbakilesasodhanaṁ; Paññāya passitva satova jhāyati, Tato ratiṁ paramataraṁ na vindati. 4 Yadā asokaṁ virajaṁ asaṅkhataṁ, Santaṁ padaṁ sabbakilesasodhanaṁ; Bhāveti saṁyojanabandhanacchidaṁ, Tato ratiṁ paramataraṁ na vindati. 5 Yadā nabhe gajjati meghadundubhi, Dhārākulā vihagapathe samantato; Bhikkhū ca pabbhāragatova jhāyati, Tato ratiṁ paramataraṁ na vindati. 6 Yadā nadīnaṁ kusumākulānaṁ, Vicitta-vāneyya-vaṭaṁsakānaṁ; Tīre nisinno sumanova jhāyati, Tato ratiṁ paramataraṁ na vindati. 7 Yadā nisīthe rahitamhi kānane, Deve gaḷantamhi nadanti dāṭhino; Bhikkhū ca pabbhāragatova jhāyati, Tato ratiṁ paramataraṁ na vindati. 8 Yadā vitakke uparundhiyattano, Nagantare nagavivaraṁ samassito; Vītaddaro vītakhilova jhāyati, Tato ratiṁ paramataraṁ na vindati. 9 Yadā sukhī malakhilasokanāsano, Niraggaḷo nibbanatho visallo; Sabbāsave byantikatova jhāyati, Tato ratiṁ paramataraṁ na vindatī”ti. … Bhūto thero … Navakanipāto niṭṭhito. 10 Tatruddānaṁ Bhūto tathaddaso thero, eko khaggavisāṇavā; Navakamhi nipātamhi, gāthāyopi imā navāti. 0 Theragāthā 1.55 Ekakanipāta Chaṭṭhavagga Añjanavaniyattheragāthā |55| “Āsandiṁ kuṭikaṁ katvā, ogayha añjanaṁ vanaṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Añjanavaniyo thero …. 0 Theragāthā 2.41 Dukanipāta Pañcamavagga Kumārakassapattheragāthā |41| “Aho buddhā aho dhammā, aho no satthu sampadā; Yattha etādisaṁ dhammaṁ, sāvako sacchikāhiti. 2 Asaṅkheyyesu kappesu, sakkāyādhigatā ahū; Tesamayaṁ pacchimako, carimoyaṁ samussayo; Jātimaraṇasaṁsāro, natthi dāni punabbhavo”ti. … Kumārakassapo thero …. 0 Theragāthā 1.30 Ekakanipāta Tatiyavagga Uttiyattheragāthā |30| “Ābādhe me samuppanne, sati me udapajjatha; Ābādho me samuppanno, kālo me nappamajjitun”ti. … Uttiyo thero … vaggo tatiyo. 2 Tassuddānaṁ Nigrodho cittako thero, gosālathero sugandho; Nandiyo abhayo thero, thero lomasakaṅgiyo; Jambugāmikaputto ca, hārito uttiyo isīti. 0 Theragāthā 1.113 Ekakanipāta Dvādasamavagga Vanavacchattheragāthā |113| “Acchodikā puthusilā, gonaṅgulamigāyutā; Ambusevālasañchannā, te selā ramayanti man”ti. … Vanavaccho thero …. 0 Theragāthā 1.89 Ekakanipāta Navamavagga (Paṭhama) Devasabhattheragāthā |89| “Uttiṇṇā paṅkapalipā, pātālā parivajjitā; Mutto oghā ca ganthā ca, sabbe mānā visaṁhatā”ti. … Devasabho thero …. 0 Theragāthā 2.20 Dukanipāta Dutiyavagga Sirimattheragāthā |20| “Pare ca naṁ pasaṁsanti, attā ce asamāhito; Moghaṁ pare pasaṁsanti, attā hi asamāhito. 2 Pare ca naṁ garahanti, attā ce susamāhito; Moghaṁ pare garahanti, attā hi susamāhito”ti. … Sirimā thero …. vaggo dutiyo. 3 Tassuddānaṁ Cundo ca jotidāso ca, thero heraññakāni ca; Somamitto sabbamitto, kāḷo tisso ca kimilo; Nando ca sirimā ceva, dasa therā mahiddhikāti. 0 Theragāthā 1.51 Ekakanipāta Chaṭṭhavagga Godhikattheragāthā |51| “Vassati devo yathā sugītaṁ, Channā me kuṭikā sukhā nivātā; Cittaṁ susamāhitañca mayhaṁ, Atha ce patthayasi pavassa devā”ti. … Godhiko thero …. thag8 2716 --- thag8 2:0 0 Theragāthā 8.2 Aṭṭhakanipāta Paṭhamavagga Sirimittattheragāthā |2| “Akkodhanonupanāhī, amāyo rittapesuṇo; Sa ve tādisako bhikkhu, evaṁ pecca na socati. 2 Akkodhanonupanāhī, amāyo rittapesuṇo; Guttadvāro sadā bhikkhu, evaṁ pecca na socati. 3 Akkodhanonupanāhī, amāyo rittapesuṇo; Kalyāṇasīlo so bhikkhu, evaṁ pecca na socati. 4 Akkodhanonupanāhī, amāyo rittapesuṇo; Kalyāṇamitto so bhikkhu, evaṁ pecca na socati. 5 Akkodhanonupanāhī, amāyo rittapesuṇo; Kalyāṇapañño so bhikkhu, evaṁ pecca na socati. 6 Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā; Sīlañca yassa kalyāṇaṁ, ariyakantaṁ pasaṁsitaṁ. 7 Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṁ; ‘Adaliddo’ti taṁ āhu, amoghaṁ tassa jīvitaṁ. 8 Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṁ dhammadassanaṁ; Anuyuñjetha medhāvī, saraṁ buddhāna sāsanan”ti. … Sirimitto thero …. 0 Theragāthā 6.6 Chakkanipāta Paṭhamavagga Sappadāsattheragāthā |6| “Paṇṇavīsativassāni, yato pabbajito ahaṁ; Accharāsaṅghātamattampi, cetosantimanajjhagaṁ. 2 Aladdhā cittassekaggaṁ, kāmarāgena aṭṭito; Bāhā paggayha kandanto, vihārā upanikkhamiṁ. 3 Satthaṁ vā āharissāmi, Ko attho jīvitena me; Kathaṁ hi sikkhaṁ paccakkhaṁ, Kālaṁ kubbetha mādiso. 4 Tadāhaṁ khuramādāya, mañcakamhi upāvisiṁ; Parinīto khuro āsi, dhamaniṁ chettumattano. 5 Tato me manasīkāro, yoniso udapajjatha; Ādīnavo pāturahu, nibbidā samatiṭṭhatha. 6 Tato cittaṁ vimucci me, passa dhammasudhammataṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Sappadāso thero …. 0 Theragāthā 4.5 Catukkanipāta Paṭhamavagga Jambukattheragāthā |5| “Pañcapaññāsavassāni, rajojallamadhārayiṁ; Bhuñjanto māsikaṁ bhattaṁ, kesamassuṁ alocayiṁ. 2 Ekapādena aṭṭhāsiṁ, āsanaṁ parivajjayiṁ; Sukkhagūthāni ca khādiṁ, uddesañca na sādiyiṁ. 3 Etādisaṁ karitvāna, bahuṁ duggatigāminaṁ; Vuyhamāno mahoghena, buddhaṁ saraṇamāgamaṁ. 4 Saraṇagamanaṁ passa, passa dhammasudhammataṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Jambuko thero …. 0 Theragāthā 6.11 Chakkanipāta Paṭhamavagga Nhātakamunittheragāthā |11| “Vātarogābhinīto tvaṁ, viharaṁ kānane vane; Paviddhagocare lūkhe, kathaṁ bhikkhu karissasi”. 2 “Pītisukhena vipulena, pharitvāna samussayaṁ; Lūkhampi abhisambhonto, viharissāmi kānane. 3 Bhāvento satta bojjhaṅge, indriyāni balāni ca; Jhānasokhummasampanno, viharissaṁ anāsavo. 4 Vippamuttaṁ kilesehi, suddhacittaṁ anāvilaṁ; Abhiṇhaṁ paccavekkhanto, viharissaṁ anāsavo. 5 Ajjhattañca bahiddhā ca, ye me vijjiṁsu āsavā; Sabbe asesā ucchinnā, na ca uppajjare puna. 6 Pañcakkhandhā pariññātā, tiṭṭhanti chinnamūlakā; Dukkhakkhayo anuppatto, natthi dāni punabbhavo”ti. … Nhātakamunitthero …. 0 Theragāthā 7.1 Sattakanipāta Paṭhamavagga Sundarasamuddattheragāthā |1| “Alaṅkatā suvasanā, māladhārī vibhūsitā; Alattakakatāpādā, pādukāruyha vesikā. 2 Pādukā oruhitvāna, purato pañjalīkatā; Sā maṁ saṇhena mudunā, mhitapubbaṁ abhāsatha. 3 Yuvāsi tvaṁ pabbajito, tiṭṭhāhi mama sāsane; Bhuñja mānusake kāme, ahaṁ vittaṁ dadāmi te; Saccaṁ te paṭijānāmi, aggiṁ vā te harāmahaṁ. 4 Yadā jiṇṇā bhavissāma, ubho daṇḍaparāyanā; Ubhopi pabbajissāma, ubhayattha kaṭaggaho. 5 Tañca disvāna yācantiṁ, vesikaṁ pañjalīkataṁ; Alaṅkataṁ suvasanaṁ, maccupāsaṁva oḍḍitaṁ. 6 Tato me manasīkāro, … pe … nibbidā samatiṭṭhatha. 7 Tato cittaṁ vimucci me, … pe … kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Sundarasamuddo thero …. 0 Theragāthā 5.2 Pañcakanipāta Paṭhamavagga Subhūtattheragāthā |2| 2717 --- thag5 2:1 “Ayoge yuñjamattānaṁ, puriso kiccamicchako; Carañce nādhigaccheyya, ‘taṁ me dubbhagalakkhaṇaṁ’. 2 Abbūḷhaṁ aghagataṁ vijitaṁ, Ekañce ossajeyya kalīva siyā; Sabbānipi ce ossajeyya andhova siyā, Samavisamassa adassanato. 3 Yañhi kayirā tañhi vade, yaṁ na kayirā na taṁ vade; Akarontaṁ bhāsamānaṁ, parijānanti paṇḍitā. 4 Yathāpi ruciraṁ pupphaṁ, vaṇṇavantaṁ agandhakaṁ; Evaṁ subhāsitā vācā, aphalā hoti akubbato. 5 Yathāpi ruciraṁ pupphaṁ, Vaṇṇavantaṁ sugandhakaṁ; Evaṁ subhāsitā vācā, Saphalā hoti kubbato”ti. … Subhūto thero …. 0 Theragāthā 3.7 Tikanipāta Paṭhamavagga Vāraṇattheragāthā |7| “Yodha koci manussesu, parapāṇāni hiṁsati; Asmā lokā paramhā ca, ubhayā dhaṁsate naro. 2 Yo ca mettena cittena, sabbapāṇānukampati; Bahuñhi so pasavati, puññaṁ tādisako naro. 3 Subhāsitassa sikkhetha, samaṇūpāsanassa ca; Ekāsanassa ca raho, cittavūpasamassa cā”ti. … Vāraṇo thero …. 0 Theragāthā 1.4 Ekakanipāta Paṭhamavagga Puṇṇattheragāthā |4| “Sabbhireva samāsetha, paṇḍitehatthadassibhi; Atthaṁ mahantaṁ gambhīraṁ, duddasaṁ nipuṇaṁ aṇuṁ; Dhīrā samadhigacchanti, appamattā vicakkhaṇā”ti. Itthaṁ sudaṁ āyasmā puṇṇo mantāṇiputto thero gāthaṁ abhāsitthāti. 0 Theragāthā 1.117 Ekakanipāta Dvādasamavagga Yasattheragāthā |117| “Suvilitto suvasano, sabbābharaṇabhūsito; Tisso vijjā ajjhagamiṁ, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Yaso thero …. 0 Theragāthā 2.45 Dukanipāta Pañcamavagga Visākhapañcālaputtattheragāthā |45| “Na ukkhipe no ca parikkhipe pare, Na okkhipe pāragataṁ na eraye; Na cattavaṇṇaṁ parisāsu byāhare, Anuddhato sammitabhāṇi subbato. 2 Susukhumanipuṇatthadassinā, Matikusalena nivātavuttinā; Saṁsevitavuddhasīlinā, Nibbānaṁ na hi tena dullabhan”ti. … Visākho pañcālaputto thero …. 0 Theragāthā 1.34 Ekakanipāta Catutthavagga Posiyattheragāthā |34| “Anāsannavarā etā, niccameva vijānatā; Gāmā araññamāgamma, tato gehaṁ upāvisi; Tato uṭṭhāya pakkāmi, anāmantetvā posiyo”ti. … Posiyo thero …. 0 Theragāthā 1.15 Ekakanipāta Dutiyavagga Kuṇḍadhānattheragāthā |15| “Pañca chinde pañca jahe, pañca cuttari bhāvaye; Pañca saṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccatī”ti. … Kuṇḍadhāno thero …. 0 Theragāthā 1.108 Ekakanipāta Ekādasamavagga Dhammasavapituttheragāthā |108| “Sa vīsavassasatiko, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Dhammasavapitu thero …. 0 Theragāthā 16.9 Vīsatinipāta Paṭhamavagga Anuruddhattheragāthā |9| “Pahāya mātāpitaro, bhaginī ñātibhātaro; Pañca kāmaguṇe hitvā, anuruddhova jhāyati. 2 Sameto naccagītehi, sammatāḷappabodhano; Na tena suddhimajjhagaṁ, mārassa visaye rato. 3 Etañca samatikkamma, rato buddhassa sāsane; Sabboghaṁ samatikkamma, anuruddhova jhāyati. 4 Rūpā saddā rasā gandhā, phoṭṭhabbā ca manoramā; Ete ca samatikkamma, anuruddhova jhāyati. 5 Piṇḍapātamatikkanto, eko adutiyo muni; Esati paṁsukūlāni, anuruddho anāsavo. 6 Vicinī aggahī dhovi, rajayī dhārayī muni; Paṁsukūlāni matimā, anuruddho anāsavo. 7 Mahiccho ca asantuṭṭho, saṁsaṭṭho yo ca uddhato; Tassa dhammā ime honti, pāpakā saṅkilesikā. 8 Sato ca hoti appiccho, santuṭṭho avighātavā; Pavivekarato vitto, niccamāraddhavīriyo. 9 Tassa dhammā ime honti, kusalā bodhipakkhikā; Anāsavo ca so hoti, iti vuttaṁ mahesinā. 10 Mama saṅkappamaññāya, satthā loke anuttaro; Manomayena kāyena, iddhiyā upasaṅkami. 11 Yadā me ahu saṅkappo, tato uttari desayi; Nippapañcarato buddho, nippapañcamadesayi. 12 Tassāhaṁ dhammamaññāya, vihāsiṁ sāsane rato; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa 2718 --- thag16 9:12 sāsanaṁ. 13 Pañcapaññāsavassāni, yato nesajjiko ahaṁ; Pañcavīsativassāni, yato middhaṁ samūhataṁ. 14 Nāhu assāsapassāsā, ṭhitacittassa tādino; Anejo santimārabbha, cakkhumā parinibbuto. 15 Asallīnena cittena, vedanaṁ ajjhavāsayi; Pajjotasseva nibbānaṁ, vimokkho cetaso ahu. 16 Ete pacchimakā dāni, munino phassapañcamā; Nāññe dhammā bhavissanti, sambuddhe parinibbute. 17 Natthi dāni punāvāso, devakāyasmi jālini; Vikkhīṇo jātisaṁsāro, natthi dāni punabbhavo. 18 Yassa muhuttena sahassadhā, Loko saṁvidito sabrahmakappo; Vasī iddhiguṇe cutūpapāte, Kāle passati devatā sa bhikkhu. 19 Annabhāro pure āsiṁ, daliddo ghāsahārako; Samaṇaṁ paṭipādesiṁ, upariṭṭhaṁ yasassinaṁ. 20 Somhi sakyakule jāto, anuruddhoti maṁ vidū; Upeto naccagītehi, sammatāḷappabodhano. 21 Athaddasāsiṁ sambuddhaṁ, satthāraṁ akutobhayaṁ; Tasmiṁ cittaṁ pasādetvā, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 22 Pubbenivāsaṁ jānāmi, yattha me vusitaṁ pure; Tāvatiṁsesu devesu, aṭṭhāsiṁ sakkajātiyā. 23 Sattakkhattuṁ manussindo, ahaṁ rajjamakārayiṁ; Cāturanto vijitāvī, jambusaṇḍassa issaro; Adaṇḍena asatthena, dhammena anusāsayiṁ. 24 Ito satta tato satta, saṁsārāni catuddasa; Nivāsamabhijānissaṁ, devaloke ṭhito tadā. 25 Pañcaṅgike samādhimhi, sante ekodibhāvite; Paṭippassaddhiladdhamhi, dibbacakkhu visujjhi me. 26 Cutūpapātaṁ jānāmi, sattānaṁ āgatiṁ gatiṁ; Itthabhāvaññathābhāvaṁ, jhāne pañcaṅgike ṭhito. 27 Pariciṇṇo mayā satthā, … pe … bhavanetti samūhatā. 28 Vajjīnaṁ veḷuvagāme, ahaṁ jīvitasaṅkhayā; Heṭṭhato veḷugumbasmiṁ, nibbāyissaṁ anāsavo”ti. … Anuruddho thero …. 0 Theragāthā 1.96 Ekakanipāta Dasamavagga Khaṇḍasumanattheragāthā |96| “Ekapupphaṁ cajitvāna, asīti vassakoṭiyo; Saggesu paricāretvā, sesakenamhi nibbuto”ti. … Khaṇḍasumano thero …. 0 Theragāthā 1.70 Ekakanipāta Sattamavagga Puṇṇattheragāthā |70| “Sīlameva idha aggaṁ, paññavā pana uttamo; Manussesu ca devesu, sīlapaññāṇato jayan”ti. … Puṇṇo thero … vaggo sattamo. 2 Tassuddānaṁ Vappo ca vajjiputto ca, pakkho vimalakoṇḍañño; Ukkhepakatavaccho ca, meghiyo ekadhammiko; Ekudāniyachannā ca, puṇṇatthero mahabbaloti. 0 Theragāthā 4.11 Catukkanipāta Paṭhamavagga Sappakattheragāthā |11| “Yadā balākā sucipaṇḍaracchadā, Kāḷassa meghassa bhayena tajjitā; Palehiti ālayamālayesinī, Tadā nadī ajakaraṇī rameti maṁ. 2 Yadā balākā suvisuddhapaṇḍarā, Kāḷassa meghassa bhayena tajjitā; Pariyesati leṇamaleṇadassinī, Tadā nadī ajakaraṇī rameti maṁ. 3 Kaṁ nu tattha na ramenti, jambuyo ubhato tahiṁ; Sobhenti āpagākūlaṁ, mama leṇassa pacchato. 4 Tāmatamadasaṅghasuppahīnā, Bhekā mandavatī panādayanti; ‘Nājja girinadīhi vippavāsasamayo, Khemā ajakaraṇī sivā surammā’”ti. … Sappako thero …. 0 Theragāthā 1.64 Ekakanipāta Sattamavagga Vimalakoṇḍaññattheragāthā |64| “Dumavhayāya uppanno, jāto paṇḍaraketunā; Ketuhā ketunāyeva, mahāketuṁ padhaṁsayī”ti. … Vimalakoṇḍañño thero …. 0 Theragāthā 2.15 Dukanipāta Dutiyavagga Sabbamittattheragāthā |15| “Jano janamhi sambaddho, janamevassito jano; Jano janena heṭhīyati, heṭheti ca jano janaṁ. 2 Ko hi tassa janenattho, janena janitena vā; Janaṁ ohāya gacchaṁ taṁ, heṭhayitvā bahuṁ janan”ti. … Sabbamitto thero …. 0 Theragāthā 1.82 Ekakanipāta Navamavagga Kassapattheragāthā |82| “Yena yena subhikkhāni, sivāni abhayāni ca; Tena puttaka gacchassu, mā sokāpahato bhavā”ti. … Kassapo thero …. 0 Theragāthā 5.9 Pañcakanipāta Paṭhamavagga Vijitasenattheragāthā |9| “Olaggessāmi te citta, āṇidvāreva 2719 --- thag5 9:1 hatthinaṁ; Na taṁ pāpe niyojessaṁ, kāmajāla sarīraja. 2 Tvaṁ olaggo na gacchasi, Dvāravivaraṁ gajova alabhanto; Na ca cittakali punappunaṁ, Pasakka pāparato carissasi. 3 Yathā kuñjaraṁ adantaṁ, Navaggahamaṅkusaggaho; Balavā āvatteti akāmaṁ, Evaṁ āvattayissaṁ taṁ. 4 Yathā varahayadamakusalo, Sārathi pavaro dameti ājaññaṁ; Evaṁ damayissaṁ taṁ, Patiṭṭhito pañcasu balesu. 5 Satiyā taṁ nibandhissaṁ, Payutto te damessāmi; Vīriyadhuraniggahito, Na yito dūraṁ gamissase cittā”ti. … Vijitaseno thero …. thag19 0 Theragāthā 19.1 Paññāsanipāta Paṭhamavagga Tālapuṭattheragāthā |1| “Kadā nuhaṁ pabbatakandarāsu, Ekākiyo addutiyo vihassaṁ; Aniccato sabbabhavaṁ vipassaṁ, Taṁ me idaṁ taṁ nu kadā bhavissati. 2 Kadā nuhaṁ bhinnapaṭandharo muni, Kāsāvavattho amamo nirāso; Rāgañca dosañca tatheva mohaṁ, Hantvā sukhī pavanagato vihassaṁ. 3 Kadā aniccaṁ vadharoganīḷaṁ, Kāyaṁ imaṁ maccujarāyupaddutaṁ; Vipassamāno vītabhayo vihassaṁ, Eko vane taṁ nu kadā bhavissati. 4 Kadā nuhaṁ bhayajananiṁ dukhāvahaṁ, Taṇhālataṁ bahuvidhānuvattaniṁ; Paññāmayaṁ tikhiṇamasiṁ gahetvā, Chetvā vase tampi kadā bhavissati. 5 Kadā nu paññāmayamuggatejaṁ, Satthaṁ isīnaṁ sahasādiyitvā; Māraṁ sasenaṁ sahasā bhañjissaṁ, Sīhāsane taṁ nu kadā bhavissati. 6 Kadā nuhaṁ sabbhi samāgamesu, Diṭṭho bhave dhammagarūhi tādibhi; Yāthāvadassīhi jitindriyehi, Padhāniyo taṁ nu kadā bhavissati. 7 Kadā nu maṁ tandi khudā pipāsā, Vātātapā kīṭasarīsapā vā; Na bādhayissanti na taṁ giribbaje, Atthatthiyaṁ taṁ nu kadā bhavissati. 8 Kadā nu kho yaṁ viditaṁ mahesinā, Cattāri saccāni sududdasāni; Samāhitatto satimā agacchaṁ, Paññāya taṁ taṁ nu kadā bhavissati. 9 Kadā nu rūpe amite ca sadde, Gandhe rase phusitabbe ca dhamme; Ādittatohaṁ samathehi yutto, Paññāya dacchaṁ tadidaṁ kadā me. 10 Kadā nuhaṁ dubbacanena vutto, Tato nimittaṁ vimano na hessaṁ; Atho pasatthopi tato nimittaṁ, Tuṭṭho na hessaṁ tadidaṁ kadā me. 11 Kadā nu kaṭṭhe ca tiṇe latā ca, Khandhe imehaṁ amite ca dhamme; Ajjhattikāneva ca bāhirāni ca, Samaṁ tuleyyaṁ tadidaṁ kadā me. 12 Kadā nu maṁ pāvusakālamegho, Navena toyena sacīvaraṁ vane; Isippayātamhi pathe vajantaṁ, Ovassate taṁ nu kadā bhavissati. 13 Kadā mayūrassa sikhaṇḍino vane, Dijassa sutvā girigabbhare rutaṁ; Paccuṭṭhahitvā amatassa pattiyā, Sañcintaye taṁ nu kadā bhavissati. 14 Kadā nu gaṅgaṁ yamunaṁ sarassatiṁ, Pātālakhittaṁ vaḷavāmukhañca; Asajjamāno patareyyamiddhiyā, Vibhiṁsanaṁ taṁ nu kadā bhavissati. 15 Kadā nu nāgova asaṅgacārī, Padālaye kāmaguṇesu chandaṁ; Nibbajjayaṁ sabbasubhaṁ nimittaṁ, Jhāne yuto taṁ nu kadā bhavissati. 16 Kadā iṇaṭṭova daliddako nidhiṁ, Ārādhayitvā dhanikehi pīḷito; Tuṭṭho bhavissaṁ adhigamma sāsanaṁ, Mahesino taṁ nu kadā bhavissati. 17 Bahūni vassāni tayāmhi yācito, ‘Agāravāsena alaṁ nu te idaṁ’; Taṁ dāni maṁ pabbajitaṁ samānaṁ, Kiṅkāraṇā citta tuvaṁ na yuñjasi. 18 Nanu ahaṁ citta tayāmhi yācito, ‘Giribbaje citrachadā vihaṅgamā’; Mahindaghosatthanitābhigajjino, Te taṁ ramessanti vanamhi jhāyinaṁ. 19 Kulamhi mitte ca piye ca ñātake, Khiḍḍāratiṁ kāmaguṇañca loke; Sabbaṁ pahāya imamajjhupāgato, Athopi tvaṁ citta na mayha tussasi. 20 Mameva etaṁ na hi tvaṁ paresaṁ, Sannāhakāle paridevitena kiṁ; Sabbaṁ idaṁ calamiti pekkhamāno, Abhinikkhamiṁ amatapadaṁ jigīsaṁ. 21 Suyuttavādī dvipadānamuttamo, Mahābhisakko naradammasārathi; ‘Cittaṁ calaṁ makkaṭasannibhaṁ iti, Avītarāgena sudunnivārayaṁ’. 22 Kāmā hi citrā madhurā manoramā, Aviddasū yattha sitā puthujjanā; Te dukkhamicchanti punabbhavesino, Cittena nītā niraye nirākatā. 23 ‘Mayūrakoñcābhirutamhi kānane, Dīpīhi byagghehi purakkhato vasaṁ; Kāye apekkhaṁ jaha mā virādhaya’, Itissu maṁ citta pure niyuñjasi. 24 ‘Bhāvehi 2720 --- thag19 1:24 jhānāni ca indriyāni ca, Balāni bojjhaṅgasamādhibhāvanā; Tisso ca vijjā phusa buddhasāsane’, Itissu maṁ citta pure niyuñjasi. 25 ‘Bhāvehi maggaṁ amatassa pattiyā, Niyyānikaṁ sabbadukhakkhayogadhaṁ; Aṭṭhaṅgikaṁ sabbakilesasodhanaṁ’, Itissu maṁ citta pure niyuñjasi. 26 ‘Dukkhanti khandhe paṭipassa yoniso, Yato ca dukkhaṁ samudeti taṁ jaha; Idheva dukkhassa karohi antaṁ’, Itissu maṁ citta pure niyuñjasi. 27 ‘Aniccaṁ dukkhanti vipassa yoniso, Suññaṁ anattāti aghaṁ vadhanti ca; Manovicāre uparundha cetaso’, Itissu maṁ citta pure niyuñjasi. 28 ‘Muṇḍo virūpo abhisāpamāgato, Kapālahatthova kulesu bhikkhasu; Yuñjassu satthuvacane mahesino’, Itissu maṁ citta pure niyuñjasi. 29 ‘Susaṁvutatto visikhantare caraṁ, Kulesu kāmesu asaṅgamānaso; Cando yathā dosinapuṇṇamāsiyā’, Itissu maṁ citta pure niyuñjasi. 30 ‘Āraññiko hohi ca piṇḍapātiko, Sosāniko hohi ca paṁsukūliko; Nesajjiko hohi sadā dhute rato’, Itissu maṁ citta pure niyuñjasi. 31 Ropetva rukkhāni yathā phalesī, Mūle taruṁ chettu tameva icchasi; Tathūpamaṁ cittamidaṁ karosi, Yaṁ maṁ aniccamhi cale niyuñjasi. 32 Arūpa dūraṅgama ekacāri, Na te karissaṁ vacanaṁ idānihaṁ; Dukkhā hi kāmā kaṭukā mahabbhayā, Nibbānamevābhimano carissaṁ. 33 Nāhaṁ alakkhyā ahirikkatāya vā, Na cittahetū na ca dūrakantanā; Ājīvahetū ca ahaṁ na nikkhamiṁ, Kato ca te citta paṭissavo mayā. 34 ‘Appicchatā sappurisehi vaṇṇitā, Makkhappahānaṁ vupasamo dukhassa’; Itissu maṁ citta tadā niyuñjasi, Idāni tvaṁ gacchasi pubbaciṇṇaṁ. 35 Taṇhā avijjā ca piyāpiyañca, Subhāni rūpāni sukhā ca vedanā; Manāpiyā kāmaguṇā ca vantā, Vante ahaṁ āvamituṁ na ussahe. 36 Sabbattha te citta vaco kataṁ mayā, Bahūsu jātīsu na mesi kopito; Ajjhattasambhavo kataññutāya te, Dukkhe ciraṁ saṁsaritaṁ tayā kate. 37 Tvaññeva no citta karosi brāhmaṇo, Tvaṁ khattiyo rājadasī karosi; Vessā ca suddā ca bhavāma ekadā, Devattanaṁ vāpi taveva vāhasā. 38 Taveva hetū asurā bhavāmase, Tvaṁmūlakaṁ nerayikā bhavāmase; Atho tiracchānagatāpi ekadā, Petattanaṁ vāpi taveva vāhasā. 39 Nanu dubbhissasi maṁ punappunaṁ, Muhuṁ muhuṁ cāraṇikaṁva dassayaṁ; Ummattakeneva mayā palobhasi, Kiñcāpi te citta virādhitaṁ mayā. 40 Idaṁ pure cittamacāri cārikaṁ, Yenicchakaṁ yatthakāmaṁ yathāsukhaṁ; Tadajjahaṁ niggahessāmi yoniso, Hatthippabhinnaṁ viya aṅkusaggaho. 41 Satthā ca me lokamimaṁ adhiṭṭhahi, Aniccato addhuvato asārato; Pakkhanda maṁ citta jinassa sāsane, Tārehi oghā mahatā suduttarā. 42 Na te idaṁ citta yathā purāṇakaṁ, Nāhaṁ alaṁ tuyha vase nivattituṁ; Mahesino pabbajitomhi sāsane, Na mādisā honti vināsadhārino. 43 Nagā samuddā saritā vasundharā, Disā catasso vidisā adho divā; Sabbe aniccā tibhavā upaddutā, Kuhiṁ gato citta sukhaṁ ramissasi. 44 Dhitipparaṁ kiṁ mama citta kāhisi, Na te alaṁ citta vasānuvattako; Na jātu bhastaṁ ubhatomukhaṁ chupe, Dhiratthu pūraṁ nava sotasandaniṁ. 45 Varāhaeṇeyyavigāḷhasevite, Pabbhārakuṭṭe pakateva sundare; Navambunā pāvusasitthakānane, Tahiṁ guhāgehagato ramissasi. 46 Sunīlagīvā susikhā supekhunā, Sucittapattacchadanā vihaṅgamā; Sumañjughosatthanitābhigajjino, Te taṁ ramessanti vanamhi jhāyinaṁ. 47 Vuṭṭhamhi deve caturaṅgule tiṇe, Sampupphite meghanibhamhi kānane; Nagantare viṭapisamo sayissaṁ, Taṁ me mudū hehiti tūlasannibhaṁ. 48 Tathā tu kassāmi yathāpi issaro, Yaṁ labbhati tenapi hotu me alaṁ; Na tāhaṁ kassāmi yathā atandito, Biḷārabhastaṁva yathā sumadditaṁ. 49 Tathā tu kassāmi yathāpi issaro, Yaṁ labbhati tenapi hotu me alaṁ; Viriyena taṁ mayha vasānayissaṁ, Gajaṁva mattaṁ kusalaṅkusaggaho. 50 Tayā sudantena avaṭṭhitena hi, Hayena yoggācariyova ujjunā; Pahomi maggaṁ paṭipajjituṁ sivaṁ, Cittānurakkhīhi sadā nisevitaṁ. 51 Ārammaṇe taṁ balasā nibandhisaṁ, Nāgaṁva thambhamhi daḷhāya rajjuyā; Taṁ me suguttaṁ satiyā subhāvitaṁ, Anissitaṁ sabbabhavesu hehisi. 52 Paññāya chetvā vipathānusārinaṁ, Yogena niggayha pathe nivesiya; Disvā samudayaṁ vibhavañca sambhavaṁ, Dāyādako hehisi aggavādino. 53 2721 --- thag19 1:53 Catubbipallāsavasaṁ adhiṭṭhitaṁ, Gāmaṇḍalaṁva parinesi citta maṁ; Nanu saṁyojanabandhanacchidaṁ, Saṁsevase kāruṇikaṁ mahāmuniṁ. 54 Migo yathā seri sucittakānane, Rammaṁ giriṁ pāvusaabbhamāliniṁ; Anākule tattha nage ramissaṁ, Asaṁsayaṁ citta parā bhavissasi. 55 Ye tuyha chandena vasena vattino, Narā ca nārī ca anubhonti yaṁ sukhaṁ; Aviddasū māravasānuvattino, Bhavābhinandī tava citta sāvakā”ti. … Tālapuṭo thero … Paññāsanipāto niṭṭhito. 56 Tatruddānaṁ Paññāsamhi nipātamhi, eko tālapuṭo suci; Gāthāyo tattha paññāsa, puna pañca ca uttarīti. 0 Theragāthā 16.2 Vīsatinipāta Paṭhamavagga Pārāpariyattheragāthā |2| “Samaṇassa ahu cintā, pārāpariyassa bhikkhuno; Ekakassa nisinnassa, pavivittassa jhāyino. 2 Kimānupubbaṁ puriso, kiṁ vataṁ kiṁ samācāraṁ; Attano kiccakārīssa, na ca kañci viheṭhaye. 3 Indriyāni manussānaṁ, hitāya ahitāya ca; Arakkhitāni ahitāya, rakkhitāni hitāya ca. 4 Indriyāneva sārakkhaṁ, indriyāni ca gopayaṁ; Attano kiccakārīssa, na ca kañci viheṭhaye. 5 Cakkhundriyañce rūpesu, gacchantaṁ anivārayaṁ; Anādīnavadassāvī, so dukkhā na hi muccati. 6 Sotindriyañce saddesu, gacchantaṁ anivārayaṁ; Anādīnavadassāvī, so dukkhā na hi muccati. 7 Anissaraṇadassāvī, gandhe ce paṭisevati; Na so muccati dukkhamhā, gandhesu adhimucchito. 8 Ambilaṁ madhuraggañca, tittakaggamanussaraṁ; Rasataṇhāya gadhito, hadayaṁ nāvabujjhati. 9 Subhānyappaṭikūlāni, phoṭṭhabbāni anussaraṁ; Ratto rāgādhikaraṇaṁ, vividhaṁ vindate dukhaṁ. 10 Manaṁ cetehi dhammehi, yo na sakkoti rakkhituṁ; Tato naṁ dukkhamanveti, sabbehetehi pañcahi. 11 Pubbalohitasampuṇṇaṁ, bahussa kuṇapassa ca; Naravīrakataṁ vagguṁ, samuggamiva cittitaṁ. 12 Kaṭukaṁ madhurassādaṁ, piyanibandhanaṁ dukhaṁ; Khuraṁva madhunā littaṁ, ullihaṁ nāvabujjhati. 13 Itthirūpe itthisare, phoṭṭhabbepi ca itthiyā; Itthigandhesu sāratto, vividhaṁ vindate dukhaṁ. 14 Itthisotāni sabbāni, sandanti pañca pañcasu; Tesamāvaraṇaṁ kātuṁ, yo sakkoti vīriyavā. 15 So atthavā so dhammaṭṭho, so dakkho so vicakkhaṇo; Kareyya ramamānopi, kiccaṁ dhammatthasaṁhitaṁ. 16 Atho sīdati saññuttaṁ, vajje kiccaṁ niratthakaṁ; ‘Na taṁ kiccan’ti maññitvā, appamatto vicakkhaṇo. 17 Yañca atthena saññuttaṁ, yā ca dhammagatā rati; Taṁ samādāya vattetha, sā hi ve uttamā rati. 18 Uccāvacehupāyehi, Paresamabhijigīsati; Hantvā vadhitvā atha socayitvā, Ālopati sāhasā yo paresaṁ. 19 Tacchanto āṇiyā āṇiṁ, nihanti balavā yathā; Indriyānindriyeheva, nihanti kusalo tathā. 20 Saddhaṁ vīriyaṁ samādhiñca, satipaññañca bhāvayaṁ; Pañca pañcahi hantvāna, anīgho yāti brāhmaṇo. 21 So atthavā so dhammaṭṭho, katvā vākyānusāsaniṁ; Sabbena sabbaṁ buddhassa, so naro sukhamedhatī”ti. … Pārāpariyo thero …. thag14 0 Theragāthā 14.1 Cuddasakanipāta Paṭhamavagga Khadiravaniyarevatattheragāthā |1| “Yadā ahaṁ pabbajito, agārasmānagāriyaṁ; Nābhijānāmi saṅkappaṁ, anariyaṁ dosasaṁhitaṁ. 2 ‘Ime haññantu vajjhantu, dukkhaṁ pappontu pāṇino’; Saṅkappaṁ nābhijānāmi, imasmiṁ dīghamantare. 3 Mettañca abhijānāmi, appamāṇaṁ subhāvitaṁ; Anupubbaṁ paricitaṁ, yathā buddhena desitaṁ. 4 Sabbamitto sabbasakho, sabbabhūtānukampako; Mettacittañca bhāvemi, abyāpajjarato sadā. 5 Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, cittaṁ āmodayāmahaṁ; Brahmavihāraṁ bhāvemi, akāpurisasevitaṁ. 6 Avitakkaṁ samāpanno, sammāsambuddhasāvako; Ariyena tuṇhībhāvena, upeto hoti tāvade. 7 Yathāpi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito; Evaṁ mohakkhayā bhikkhu, pabbatova na vedhati. 8 Anaṅgaṇassa posassa, niccaṁ sucigavesino; Vālaggamattaṁ pāpassa, abbhamattaṁva khāyati. 9 Nagaraṁ yathā paccantaṁ, guttaṁ santarabāhiraṁ; Evaṁ gopetha attānaṁ, khaṇo vo mā upaccagā. 10 2722 --- thag14 1:10 Nābhinandāmi maraṇaṁ, nābhinandāmi jīvitaṁ; Kālañca paṭikaṅkhāmi, nibbisaṁ bhatako yathā. 11 Nābhinandāmi maraṇaṁ, … pe … sampajāno patissato. 12 Pariciṇṇo mayā satthā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ; Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā. 13 Yassa catthāya pabbajito, agārasmānagāriyaṁ; So me attho anuppatto, sabbasaṁyojanakkhayo. 14 Sampādethappamādena, esā me anusāsanī; Handāhaṁ parinibbissaṁ, vippamuttomhi sabbadhī”ti. … Khadiravaniyarevato thero …. 0 Theragāthā 10.7 Dasakanipāta Paṭhamavagga (Apara) Gotamattheragāthā |7| “Vijāneyya sakaṁ atthaṁ, Avalokeyyātha pāvacanaṁ; Yañcettha assa patirūpaṁ, Sāmaññaṁ ajjhupagatassa. 2 Mittaṁ idha ca kalyāṇaṁ, Sikkhā vipulaṁ samādānaṁ; Sussūsā ca garūnaṁ, Etaṁ samaṇassa patirūpaṁ. 3 Buddhesu sagāravatā, Dhamme apaciti yathābhūtaṁ; Saṅghe ca cittikāro, Etaṁ samaṇassa patirūpaṁ. 4 Ācāragocare yutto, Ājīvo sodhito agārayho; Cittassa ca saṇṭhapanaṁ, Etaṁ samaṇassa patirūpaṁ. 5 Cārittaṁ atha vārittaṁ, Iriyāpathiyaṁ pasādaniyaṁ; Adhicitte ca āyogo, Etaṁ samaṇassa patirūpaṁ. 6 Āraññakāni senāsanāni, Pantāni appasaddāni; Bhajitabbāni muninā, Etaṁ samaṇassa patirūpaṁ. 7 Sīlañca bāhusaccañca, Dhammānaṁ pavicayo yathābhūtaṁ; Saccānaṁ abhisamayo, Etaṁ samaṇassa patirūpaṁ. 8 Bhāveyya ca aniccanti, Anattasaññaṁ asubhasaññañca; Lokamhi ca anabhiratiṁ, Etaṁ samaṇassa patirūpaṁ. 9 Bhāveyya ca bojjhaṅge, Iddhipādāni indriyāni balāni; Aṭṭhaṅgamaggamariyaṁ, Etaṁ samaṇassa patirūpaṁ. 10 Taṇhaṁ pajaheyya muni, Samūlake āsave padāleyya; Vihareyya vippamutto, Etaṁ samaṇassa patirūpan”ti. … Gotamo thero … Dasakanipāto niṭṭhito. 11 Tatruddānaṁ Kāḷudāyī ca so thero, ekavihārī ca kappino; Cūḷapanthako kappo ca, upaseno ca gotamo; Sattime dasake therā, gāthāyo cettha sattatīti. 0 Theragāthā 1.45 Ekakanipāta Pañcamavagga Ramaṇīyavihārittheragāthā |45| “Yathāpi bhaddo ājañño, khalitvā patitiṭṭhati; Evaṁ dassanasampannaṁ, sammāsambuddhasāvakan”ti. … Ramaṇīyavihāritthero …. 0 Theragāthā 2.34 Dukanipāta Catutthavagga Isidinnattheragāthā |34| “Diṭṭhā mayā dhammadharā upāsakā, Kāmā aniccā iti bhāsamānā; Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, Puttesu dāresu ca te apekkhā. 2 Addhā na jānanti yatodha dhammaṁ, Kāmā aniccā iti cāpi āhu; Rāgañca tesaṁ na balatthi chettuṁ, Tasmā sitā puttadāraṁ dhanañcā”ti. … Isidinno thero …. 0 Theragāthā 1.20 Ekakanipāta Dutiyavagga Ajitattheragāthā |20| “Maraṇe me bhayaṁ natthi, nikanti natthi jīvite; Sandehaṁ nikkhipissāmi, sampajāno paṭissato”ti. … Ajito thero … vaggo dutiyo. 2 Tassuddānaṁ Cūḷavaccho mahāvaccho, vanavaccho ca sīvako; Kuṇḍadhāno ca belaṭṭhi, dāsako ca tatopari; Siṅgālapitiko thero, kulo ca ajito dasāti. 0 Theragāthā 1.103 Ekakanipāta Ekādasamavagga Bandhurattheragāthā |103| “Nāhaṁ etena atthiko, Sukhito dhammarasena tappito; Pitvā rasaggamuttamaṁ, Na ca kāhāmi visena santhavan”ti. … Bandhuro thero …. 0 Theragāthā 3.15 Tikanipāta Paṭhamavagga Hāritattheragāthā |15| “Yo pubbe karaṇīyāni, pacchā so kātumicchati; Sukhā so dhaṁsate ṭhānā, pacchā ca manutappati. 2 Yañhi kayirā tañhi vade, yaṁ na kayirā na taṁ vade; Akarontaṁ bhāsamānaṁ, parijānanti paṇḍitā. 3 Susukhaṁ vata nibbānaṁ, sammāsambuddhadesitaṁ; Asokaṁ virajaṁ khemaṁ, yattha dukkhaṁ nirujjhatī”ti. … Hārito thero …. 0 Theragāthā 5.11 Pañcakanipāta Paṭhamavagga Soṇakuṭikaṇṇattheragāthā |11| “Upasampadā ca me laddhā, vimutto 2723 --- thag5 11:1 camhi anāsavo; So ca me bhagavā diṭṭho, vihāre ca sahāvasiṁ. 2 Bahudeva rattiṁ bhagavā, abbhokāsetināmayi; Vihārakusalo satthā, vihāraṁ pāvisī tadā. 3 Santharitvāna saṅghāṭiṁ, seyyaṁ kappesi gotamo; Sīho selaguhāyaṁva, pahīnabhayabheravo. 4 Tato kalyāṇavākkaraṇo, sammāsambuddhasāvako; Soṇo abhāsi saddhammaṁ, buddhaseṭṭhassa sammukhā. 5 Pañcakkhandhe pariññāya, Bhāvayitvāna añjasaṁ; Pappuyya paramaṁ santiṁ, Parinibbissatyanāsavo”ti. … Soṇo kuṭikaṇṇatthero …. 0 Theragāthā 1.87 Ekakanipāta Navamavagga Paviṭṭhattheragāthā |87| “Khandhā diṭṭhā yathābhūtaṁ, bhavā sabbe padālitā; Vikkhīṇo jātisaṁsāro, natthi dāni punabbhavo”ti. … Paviṭṭho thero …. 0 Theragāthā 2.10 Dukanipāta Paṭhamavagga Vasabhattheragāthā |10| “Pubbe hanati attānaṁ, pacchā hanati so pare; Suhataṁ hanti attānaṁ, vītaṁseneva pakkhimā. 2 Na brāhmaṇo bahivaṇṇo, anto vaṇṇo hi brāhmaṇo; Yasmiṁ pāpāni kammāni, sa ve kaṇho sujampatī”ti. … Vasabho thero … vaggo paṭhamo. 3 Tassuddānaṁ Uttaro ceva piṇḍolo, valliyo tīriyo isi; Ajino ca meḷajino, rādho surādho gotamo; Vasabhena ime honti, dasa therā mahiddhikāti. 0 Theragāthā 1.61 Ekakanipāta Sattamavagga Vappattheragāthā |61| “Passati passo passantaṁ, apassantañca passati; Apassanto apassantaṁ, passantañca na passatī”ti. … Vappo thero …. 0 Theragāthā 3.9 Tikanipāta Paṭhamavagga Yasojattheragāthā |9| “Kālapabbaṅgasaṅkāso, kiso dhamanisanthato; Mattaññū annapānamhi, adīnamānaso naro”. 2 “Phuṭṭho ḍaṁsehi makasehi, araññasmiṁ brahāvane; Nāgo saṅgāmasīseva, sato tatrādhivāsaye. 3 Yathā brahmā tathā eko, yathā devo tathā duve; Yathā gāmo tathā tayo, kolāhalaṁ tatuttarin”ti. … Yasojo thero …. 0 Theragāthā 6.8 Chakkanipāta Paṭhamavagga Migajālattheragāthā |8| “Sudesito cakkhumatā, buddhenādiccabandhunā; Sabbasaṁyojanātīto, sabbavaṭṭavināsano. 2 Niyyāniko uttaraṇo, taṇhāmūlavisosano; Visamūlaṁ āghātanaṁ, chetvā pāpeti nibbutiṁ. 3 Aññāṇamūlabhedāya, kammayantavighāṭano; Viññāṇānaṁ pariggahe, ñāṇavajiranipātano. 4 Vedanānaṁ viññāpano, upādānappamocano; Bhavaṁ aṅgārakāsuṁva, ñāṇena anupassano. 5 Mahāraso sugambhīro, jarāmaccunivāraṇo; Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, dukkhūpasamano sivo. 6 Kammaṁ kammanti ñatvāna, vipākañca vipākato; Paṭiccuppannadhammānaṁ, yathāvālokadassano; Mahākhemaṅgamo santo, pariyosānabhaddako”ti. … Migajālo thero …. 0 Theragāthā 1.119 Ekakanipāta Dvādasamavagga Vajjiputtattheragāthā |119| “Rukkhamūlagahanaṁ pasakkiya, Nibbānaṁ hadayasmiṁ opiya; Jhāya gotama mā ca pamādo, Kiṁ te biḷibiḷikā karissatī”ti. … Vajjiputto thero …. 0 Theragāthā 1.25 Ekakanipāta Tatiyavagga Nandiyattheragāthā |25| “Obhāsajātaṁ phalagaṁ, cittaṁ yassa abhiṇhaso; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasī”ti. … Nandiyo thero …. 0 Theragāthā 3.10 Tikanipāta Paṭhamavagga Sāṭimattiyattheragāthā |10| “Ahu tuyhaṁ pure saddhā, sā te ajja na vijjati; Yaṁ tuyhaṁ tuyhamevetaṁ, natthi duccaritaṁ mama. 2 Aniccā hi calā saddhā, evaṁ diṭṭhā hi sā mayā; Rajjantipi virajjanti, tattha kiṁ jiyyate muni. 3 Paccati munino bhattaṁ, Thokaṁ thokaṁ kule kule; Piṇḍikāya carissāmi, Atthi jaṅghabalaṁ mamā”ti. … Sāṭimattiyo thero …. 0 Theragāthā 1.106 Ekakanipāta 2724 --- thag1 106:0 Ekādasamavagga Suhemantattheragāthā |106| “Sataliṅgassa atthassa, satalakkhaṇadhārino; Ekaṅgadassī dummedho, satadassī ca paṇḍito”ti. … Suhemanto thero …. 0 Theragāthā 1.98 Ekakanipāta Dasamavagga Abhayattheragāthā |98| “Rūpaṁ disvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasikaroto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati; Tassa vaḍḍhanti āsavā, Bhavamūlopagāmino”ti. … Abhayo thero …. 0 Theragāthā 2.31 Dukanipāta Catutthavagga Migasirattheragāthā |31| “Yato ahaṁ pabbajito, sammāsambuddhasāsane; Vimuccamāno uggacchiṁ, kāmadhātuṁ upaccagaṁ. 2 Brahmuno pekkhamānassa, tato cittaṁ vimucci me; Akuppā me vimuttīti, sabbasaṁyojanakkhayā”ti. … Migasiro thero …. 0 Theragāthā 1.40 Ekakanipāta Catutthavagga Vaḍḍhamānattheragāthā |40| “Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake; Bhavarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje”ti. … Vaḍḍhamāno thero … vaggo catuttho. 2 Tassuddānaṁ Gahvaratīriyo suppiyo, sopāko ceva posiyo; Sāmaññakāni kumāputto, kumāputtasahāyako; Gavampati tissatthero, vaḍḍhamāno mahāyasoti. 0 Theragāthā 10.2 Dasakanipāta Paṭhamavagga Ekavihāriyattheragāthā |2| “Purato pacchato vāpi, aparo ce na vijjati; Atīva phāsu bhavati, ekassa vasato vane. 2 Handa eko gamissāmi, araññaṁ buddhavaṇṇitaṁ; Phāsu ekavihārissa, pahitattassa bhikkhuno. 3 Yogi-pītikaraṁ rammaṁ, mattakuñjarasevitaṁ; Eko attavasī khippaṁ, pavisissāmi kānanaṁ. 4 Supupphite sītavane, sītale girikandare; Gattāni parisiñcitvā, caṅkamissāmi ekako. 5 Ekākiyo adutiyo, ramaṇīye mahāvane; Kadāhaṁ viharissāmi, katakicco anāsavo. 6 Evaṁ me kattukāmassa, adhippāyo samijjhatu; Sādhayissāmahaṁyeva, nāñño aññassa kārako. 7 Esa bandhāmi sannāhaṁ, pavisissāmi kānanaṁ; Na tato nikkhamissāmi, appatto āsavakkhayaṁ. 8 Mālute upavāyante, sīte surabhigandhike; Avijjaṁ dālayissāmi, nisinno nagamuddhani. 9 Vane kusumasañchanne, pabbhāre nūna sītale; Vimuttisukhena sukhito, ramissāmi giribbaje. 10 Sohaṁ paripuṇṇasaṅkappo, cando pannaraso yathā; Sabbāsavaparikkhīṇo, natthi dāni punabbhavo”ti. … Ekavihāriyo thero …. thag12 0 Theragāthā 12.1 Dvādasakanipāta Paṭhamavagga Sīlavattheragāthā |1| “Sīlamevidha sikkhetha, asmiṁ loke susikkhitaṁ; Sīlañhi sabbasampattiṁ, upanāmeti sevitaṁ. 2 Sīlaṁ rakkheyya medhāvī, patthayāno tayo sukhe; Pasaṁsaṁ vittilābhañca, pecca sagge pamodanaṁ. 3 Sīlavā hi bahū mitte, saññamenādhigacchati; Dussīlo pana mittehi, dhaṁsate pāpamācaraṁ. 4 Avaṇṇañca akittiñca, dussīlo labhate naro; Vaṇṇaṁ kittiṁ pasaṁsañca, sadā labhati sīlavā. 5 Ādi sīlaṁ patiṭṭhā ca, kalyāṇānañca mātukaṁ; Pamukhaṁ sabbadhammānaṁ, tasmā sīlaṁ visodhaye. 6 Velā ca saṁvaraṁ sīlaṁ, cittassa abhihāsanaṁ; Titthañca sabbabuddhānaṁ, tasmā sīlaṁ visodhaye. 7 Sīlaṁ balaṁ appaṭimaṁ, sīlaṁ āvudhamuttamaṁ; Sīlamābharaṇaṁ seṭṭhaṁ, sīlaṁ kavacamabbhutaṁ. 8 Sīlaṁ setu mahesakkho, sīlaṁ gandho anuttaro; Sīlaṁ vilepanaṁ seṭṭhaṁ, yena vāti disodisaṁ. 9 Sīlaṁ sambalamevaggaṁ, sīlaṁ pātheyyamuttamaṁ; Sīlaṁ seṭṭho ativāho, yena yāti disodisaṁ. 10 Idheva nindaṁ labhati, peccāpāye ca dummano; Sabbattha dummano bālo, sīlesu asamāhito. 11 Idheva kittiṁ labhati, pecca sagge ca summano; Sabbattha sumano dhīro, sīlesu susamāhito. 12 Sīlameva idha aggaṁ, paññavā pana uttamo; Manussesu ca devesu, sīlapaññāṇato jayan”ti. … Sīlavo thero …. 0 Theragāthā 16.7 Vīsatinipāta 2725 --- thag16 7:0 Paṭhamavagga Kāḷigodhāputtabhaddiyattheragāthā |7| “Yātaṁ me hatthigīvāya, sukhumā vatthā padhāritā; Sālīnaṁ odano bhutto, sucimaṁsūpasecano. 2 Sojja bhaddo sātatiko, uñchāpattāgate rato; Jhāyati anupādāno, putto godhāya bhaddiyo. 3 Paṁsukūlī sātatiko, uñchāpattāgate rato; Jhāyati anupādāno, putto godhāya bhaddiyo. 4 Piṇḍapātī sātatiko, … pe … … 5 Tecīvarī sātatiko, … pe … … 6 Sapadānacārī sātatiko, … pe … … 7 Ekāsanī sātatiko, … pe … … 8 Pattapiṇḍī sātatiko, … pe … … 9 Khalupacchābhattī sātatiko, … pe … … 10 Āraññiko sātatiko, … pe … … 11 Rukkhamūliko sātatiko, … pe … … 12 Abbhokāsī sātatiko, … pe … … 13 Sosāniko sātatiko, … pe … … 14 Yathāsanthatiko sātatiko, … pe … … 15 Nesajjiko sātatiko, … pe … … 16 Appiccho sātatiko, … pe … … 17 Santuṭṭho sātatiko, … pe … … 18 Pavivitto sātatiko, … pe … … 19 Asaṁsaṭṭho sātatiko, … pe … … 20 Āraddhavīriyo sātatiko, … pe … … 21 Hitvā satapalaṁ kaṁsaṁ, sovaṇṇaṁ satarājikaṁ; Aggahiṁ mattikāpattaṁ, idaṁ dutiyābhisecanaṁ. 22 Ucce maṇḍalipākāre, daḷhamaṭṭālakoṭṭhake; Rakkhito khaggahatthehi, uttasaṁ vihariṁ pure. 23 Sojja bhaddo anutrāsī, pahīnabhayabheravo; Jhāyati vanamoggayha, putto godhāya bhaddiyo. 24 Sīlakkhandhe patiṭṭhāya, satiṁ paññañca bhāvayaṁ; Pāpuṇiṁ anupubbena, sabbasaṁyojanakkhayan”ti. … Bhaddiyo kāḷigodhāya putto thero …. 0 Theragāthā 1.112 Ekakanipāta Dvādasamavagga Vacchagottattheragāthā |112| “Tevijjohaṁ mahājhāyī, cetosamathakovido; Sadattho me anuppatto, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Vacchagotto thero …. 0 Theragāthā 1.31 Ekakanipāta Catutthavagga Gahvaratīriyattheragāthā |31| “Phuṭṭho ḍaṁsehi makasehi, araññasmiṁ brahāvane; Nāgo saṅgāmasīseva, sato tatrādhivāsaye”ti. … Gahvaratīriyo thero …. 0 Theragāthā 2.40 Dukanipāta Catutthavagga Kappaṭakurattheragāthā |40| “Ayamiti kappaṭo kappaṭakuro, Acchāya atibharitāya; Amataghaṭikāyaṁ dhammakaṭamatto, Katapadaṁ jhānāni ocetuṁ. 2 Mā kho tvaṁ kappaṭa pacālesi, Mā tvaṁ upakaṇṇamhi tāḷessaṁ; Na hi tvaṁ kappaṭa mattamaññāsi, Saṅghamajjhamhi pacalāyamāno”ti. … Kappaṭakuro thero … vaggo catuttho. 3 Tassuddānaṁ Migasiro sivako ca, upavāṇo ca paṇḍito; Isidinno ca kaccāno, nitako ca mahāvasī; Poṭiriyaputto nisabho, usabho kappaṭakuroti. 0 Theragāthā 1.54 Ekakanipāta Chaṭṭhavagga Uttiyattheragāthā |54| “Vassati devo yathā sugītaṁ, Channā me kuṭikā sukhā nivātā; Tassaṁ viharāmi adutiyo, Atha ce patthayasi pavassa devā”ti. … Uttiyo thero …. 0 Theragāthā 2.25 Dukanipāta Tatiyavagga Vītasokattheragāthā |25| “Kese me olikhissanti, kappako upasaṅkami; Tato ādāsamādāya, sarīraṁ paccavekkhisaṁ. 2 Tuccho kāyo adissittha, andhakāro tamo byagā; Sabbe coḷā samucchinnā, natthi dāni punabbhavo”ti. … Vītasoko thero …. 0 Theragāthā 1.1 Ekakanipāta Paṭhamavagga Subhūtittheragāthā |1| Nidānagāthā Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. Sīhānaṁva nadantānaṁ, dāṭhīnaṁ girigabbhare; Suṇātha bhāvitattānaṁ, gāthā atthūpanāyikā. 2 Yathānāmā yathāgottā, yathādhammavihārino; Yathādhimuttā sappaññā, vihariṁsu atanditā. 3 Tattha tattha vipassitvā, phusitvā accutaṁ padaṁ; Katantaṁ paccavekkhantā, imamatthamabhāsisuṁ. 4 Subhūtittheragāthā “Channā me kuṭikā sukhā nivātā, Vassa deva yathāsukhaṁ; Cittaṁ me susamāhitaṁ vimuttaṁ, Ātāpī viharāmi vassa devā”ti. Itthaṁ sudaṁ āyasmā subhūtitthero gāthaṁ abhāsitthāti. 0 Theragāthā 3.2 Tikanipāta 2726 --- thag3 2:0 Paṭhamavagga Paccayattheragāthā |2| “Pañcāhāhaṁ pabbajito, sekho appattamānaso; Vihāraṁ me paviṭṭhassa, cetaso paṇidhī ahu. 2 Nāsissaṁ na pivissāmi, vihārato na nikkhame; Napi passaṁ nipātessaṁ, taṇhāsalle anūhate. 3 Tassa mevaṁ viharato, passa vīriyaparakkamaṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Paccayo thero …. 0 Theragāthā 5.7 Pañcakanipāta Paṭhamavagga Gayākassapattheragāthā |7| “Pāto majjhanhikaṁ sāyaṁ, tikkhattuṁ divasassahaṁ; Otariṁ udakaṁ sohaṁ, gayāya gayaphagguyā. 2 ‘Yaṁ mayā pakataṁ pāpaṁ, pubbe aññāsu jātisu; Taṁ dānīdha pavāhemi’, evaṁdiṭṭhi pure ahuṁ. 3 Sutvā subhāsitaṁ vācaṁ, dhammatthasahitaṁ padaṁ; Tathaṁ yāthāvakaṁ atthaṁ, yoniso paccavekkhisaṁ. 4 Ninhātasabbapāpomhi, nimmalo payato suci; Suddho suddhassa dāyādo, putto buddhassa oraso. 5 Ogayhaṭṭhaṅgikaṁ sotaṁ, sabbapāpaṁ pavāhayiṁ; Tisso vijjā ajjhagamiṁ, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Gayākassapo thero …. 0 Theragāthā 7.4 Sattakanipāta Paṭhamavagga Sopākattheragāthā |4| “Disvā pāsādachāyāyaṁ, caṅkamantaṁ naruttamaṁ; Tattha naṁ upasaṅkamma, vandissaṁ purisuttamaṁ. 2 Ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā, saṁharitvāna pāṇayo; Anucaṅkamissaṁ virajaṁ, sabbasattānamuttamaṁ. 3 Tato pañhe apucchi maṁ, pañhānaṁ kovido vidū; Acchambhī ca abhīto ca, byākāsiṁ satthuno ahaṁ. 4 Vissajjitesu pañhesu, anumodi tathāgato; Bhikkhusaṅghaṁ viloketvā, imamatthaṁ abhāsatha. 5 ‘Lābhā aṅgānaṁ magadhānaṁ, Yesāyaṁ paribhuñjati; Cīvaraṁ piṇḍapātañca, Paccayaṁ sayanāsanaṁ; Paccuṭṭhānañca sāmīciṁ, Tesaṁ lābhāti cābravi. 6 Ajjatagge maṁ sopāka, dassanāyopasaṅkama; Esā ceva te sopāka, bhavatu upasampadā’. 7 Jātiyā sattavassohaṁ, laddhāna upasampadaṁ; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, aho dhammasudhammatā”ti. … Sopāko thero …. 0 Theragāthā 6.14 Chakkanipāta Paṭhamavagga Sabbakāmittheragāthā |14| “Dvipādakoyaṁ asuci, duggandho parihīrati; Nānākuṇapaparipūro, vissavanto tato tato. 2 Migaṁ nilīnaṁ kūṭena, baḷiseneva ambujaṁ; Vānaraṁ viya lepena, bādhayanti puthujjanaṁ. 3 Rūpā saddā rasā gandhā, phoṭṭhabbā ca manoramā; Pañca kāmaguṇā ete, itthirūpasmi dissare. 4 Ye etā upasevanti, rattacittā puthujjanā; Vaḍḍhenti kaṭasiṁ ghoraṁ, ācinanti punabbhavaṁ. 5 Yo cetā parivajjeti, sappasseva padā siro; Somaṁ visattikaṁ loke, sato samativattati. 6 Kāmesvādīnavaṁ disvā, nekkhammaṁ daṭṭhu khemato; Nissaṭo sabbakāmehi, patto me āsavakkhayo”ti. … Sabbakāmitthero …. Chakkanipāto niṭṭhito. 7 Tatruddānaṁ Uruveḷakassapo ca, thero tekicchakāri ca; Mahānāgo ca kullo ca, mālukyo sappadāsako; Kātiyāno migajālo, jento sumanasavhayo; Nhātamuni brahmadatto, sirimaṇḍo sabbakāmī ca; Gāthāyo caturāsīti, therā cettha catuddasāti. 0 Theragāthā 6.3 Chakkanipāta Paṭhamavagga Mahānāgattheragāthā |3| “Yassa sabrahmacārīsu, gāravo nūpalabbhati; Parihāyati saddhammā, maccho appodake yathā. 2 Yassa sabrahmacārīsu, gāravo nūpalabbhati; Na virūhati saddhamme, khette bījaṁva pūtikaṁ. 3 Yassa sabrahmacārīsu, gāravo nūpalabbhati; Ārakā hoti nibbānā, dhammarājassa sāsane. 4 Yassa sabrahmacārīsu, gāravo upalabbhati; Na vihāyati saddhammā, maccho bavhodake yathā. 5 Yassa sabrahmacārīsu, gāravo upalabbhati; So virūhati saddhamme, khette bījaṁva bhaddakaṁ. 6 Yassa sabrahmacārīsu, gāravo upalabbhati; Santike hoti nibbānaṁ, dhammarājassa sāsane”ti. … Mahānāgo thero …. 0 Theragāthā 2.5 Dukanipāta Paṭhamavagga Ajinattheragāthā |5| “Api ce hoti tevijjo, maccuhāyī anāsavo; Appaññātoti naṁ bālā, avajānanti ajānatā. 2 Yo ca kho annapānassa, lābhī hotidha puggalo; Pāpadhammopi ce hoti, so nesaṁ hoti sakkato”ti. … Ajino thero …. 0 Theragāthā 1.75 Ekakanipāta Aṭṭhamavagga 2727 --- thag1 75:0 Susāradattheragāthā |75| “Sādhu suvihitāna dassanaṁ, Kaṅkhā chijjati buddhi vaḍḍhati; Bālampi karonti paṇḍitaṁ, Tasmā sādhu sataṁ samāgamo”ti. … Susārado thero …. 0 Theragāthā 1.93 Ekakanipāta Dasamavagga Erakattheragāthā |93| “Dukkhā kāmā eraka, Na sukhā kāmā eraka; Yo kāme kāmayati, Dukkhaṁ so kāmayati eraka; Yo kāme na kāmayati, Dukkhaṁ so na kāmayati erakā”ti. … Erako thero …. 0 Theragāthā 1.10 Ekakanipāta Paṭhamavagga Puṇṇamāsattheragāthā |10| “Vihari apekkhaṁ idha vā huraṁ vā, Yo vedagū samito yatatto; Sabbesu dhammesu anūpalitto, Lokassa jaññā udayabbayañcā”ti. Itthaṁ sudaṁ āyasmā puṇṇamāso thero gāthaṁ abhāsitthāti. vaggo paṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Subhūti koṭṭhiko thero, kaṅkhārevatasammato; Mantāṇiputto dabbo ca, sītavaniyo ca bhalliyo; Vīro pilindavaccho ca, puṇṇamāso tamonudoti. 0 Theragāthā 16.8 Vīsatinipāta Paṭhamavagga Aṅgulimālattheragāthā |8| “Gacchaṁ vadesi samaṇaṭṭhitomhi, Mamañca brūsi ṭhitamaṭṭhitoti; Pucchāmi taṁ samaṇa etamatthaṁ, ‘Kathaṁ ṭhito tvaṁ ahamaṭṭhitomhi’”. 2 “Ṭhito ahaṁ aṅgulimāla sabbadā, Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ; Tuvañca pāṇesu asaññatosi, Tasmā ṭhitohaṁ tuvamaṭṭhitosi”. 3 “Cirassaṁ vata me mahito mahesī, Mahāvanaṁ samaṇo paccapādi; Sohaṁ cajissāmi sahassapāpaṁ, Sutvāna gāthaṁ tava dhammayuttaṁ”. 4 Icceva coro asimāvudhañca, Sobbhe papāte narake anvakāsi; Avandi coro sugatassa pāde, Tattheva pabbajjamayāci buddhaṁ. 5 Buddho ca kho kāruṇiko mahesi, Yo satthā lokassa sadevakassa; “Tamehi bhikkhū”ti tadā avoca, Eseva tassa ahu bhikkhubhāvo. 6 “Yo ca pubbe pamajjitvā, pacchā so nappamajjati; Somaṁ lokaṁ pabhāseti, abbhā muttova candimā. 7 Yassa pāpaṁ kataṁ kammaṁ, kusalena pidhīyati; Somaṁ lokaṁ pabhāseti, abbhā muttova candimā. 8 Yo have daharo bhikkhu, yuñjati buddhasāsane; Somaṁ lokaṁ pabhāseti, abbhā muttova candimā. 9 Disāpi me dhammakathaṁ suṇantu, Disāpi me yuñjantu buddhasāsane; Disāpi me te manuje bhajantu, Ye dhammamevādapayanti santo. 10 Disā hi me khantivādānaṁ, avirodhappasaṁsinaṁ; Suṇantu dhammaṁ kālena, tañca anuvidhīyantu. 11 Na hi jātu so mamaṁ hiṁse, aññaṁ vā pana kiñcanaṁ; Pappuyya paramaṁ santiṁ, rakkheyya tasathāvare. 12 Udakañhi nayanti nettikā, Usukārā namayanti tejanaṁ; Dāruṁ namayanti tacchakā, Attānaṁ damayanti paṇḍitā. 13 Daṇḍeneke damayanti, aṅkusebhi kasāhi ca; Adaṇḍena asatthena, ahaṁ dantomhi tādinā. 14 ‘Ahiṁsako’ti me nāmaṁ, hiṁsakassa pure sato; Ajjāhaṁ saccanāmomhi, na naṁ hiṁsāmi kiñcanaṁ. 15 Coro ahaṁ pure āsiṁ, aṅgulimāloti vissuto; Vuyhamāno mahoghena, buddhaṁ saraṇamāgamaṁ. 16 Lohitapāṇi pure āsiṁ, aṅgulimāloti vissuto; Saraṇagamanaṁ passa, bhavanetti samūhatā. 17 Tādisaṁ kammaṁ katvāna, bahuṁ duggatigāminaṁ; Phuṭṭho kammavipākena, anaṇo bhuñjāmi bhojanaṁ. 18 Pamādamanuyuñjanti, bālā dummedhino janā; Appamādañca medhāvī, dhanaṁ seṭṭhaṁva rakkhati. 19 Mā pamādamanuyuñjetha, mā kāmaratisanthavaṁ; Appamatto hi jhāyanto, pappoti paramaṁ sukhaṁ. 20 Svāgataṁ nāpagataṁ, netaṁ dummantitaṁ mama; Savibhattesu dhammesu, yaṁ seṭṭhaṁ tadupāgamaṁ. 21 Svāgataṁ nāpagataṁ, netaṁ dummantitaṁ mama; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 22 Araññe rukkhamūle vā, pabbatesu guhāsu vā; Tattha tattheva aṭṭhāsiṁ, ubbiggamanaso tadā. 23 Sukhaṁ sayāmi ṭhāyāmi, sukhaṁ kappemi jīvitaṁ; Ahatthapāso mārassa, aho satthānukampito. 24 Brahmajacco pure āsiṁ, udicco ubhato ahu; Sojja putto sugatassa, dhammarājassa satthuno. 25 Vītataṇho anādāno, guttadvāro susaṁvuto; Aghamūlaṁ vadhitvāna, patto me āsavakkhayo. 26 Pariciṇṇo mayā satthā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ; Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā”ti. … Aṅgulimālo thero …. 0 Theragāthā 1.71 Ekakanipāta Aṭṭhamavagga Vacchapālattheragāthā |71| “Susukhumanipuṇatthadassinā, Matikusalena nivātavuttinā; Saṁsevitavuddhasīlinā, Nibbānaṁ na hi tena dullabhan”ti. … Vacchapālo thero …. 2728 --- thag1 71:1 0 Theragāthā 1.97 Ekakanipāta Dasamavagga Tissattheragāthā |97| “Hitvā satapalaṁ kaṁsaṁ, Sovaṇṇaṁ satarājikaṁ; Aggahiṁ mattikāpattaṁ, Idaṁ dutiyābhisecanan”ti. … Tisso thero …. 0 Theragāthā 1.109 Ekakanipāta Ekādasamavagga Saṅgharakkhitattheragāthā |109| “Na nūnāyaṁ paramahitānukampino, Rahogato anuvigaṇeti sāsanaṁ; Tathāhayaṁ viharati pākatindriyo, Migī yathā taruṇajātikā vane”ti. … Saṅgharakkhito thero …. 0 Theragāthā 1.14 Ekakanipāta Dutiyavagga Sivakasāmaṇeragāthā |14| “Upajjhāyo maṁ avaca, ito gacchāma sīvaka; Gāme me vasati kāyo, araññaṁ me gato mano; Semānakopi gacchāmi, natthi saṅgo vijānatan”ti. … Vanavacchassa therassa (siviko) sāmaṇero …. 0 Theragāthā 1.35 Ekakanipāta Catutthavagga Sāmaññakānittheragāthā |35| “Sukhaṁ sukhattho labhate tadācaraṁ, Kittiñca pappoti yasassa vaḍḍhati; Yo ariyamaṭṭhaṅgikamañjasaṁ ujuṁ, Bhāveti maggaṁ amatassa pattiyā”ti. … Sāmaññakānitthero …. 0 Theragāthā 2.44 Dukanipāta Pañcamavagga Mogharājattheragāthā |44| “Chavipāpaka cittabhaddaka, Mogharāja satataṁ samāhito; Hemantikasītakālarattiyo, Bhikkhu tvaṁsi kathaṁ karissasi”. 2 “Sampannasassā magadhā, kevalā iti me sutaṁ; Palālacchannako seyyaṁ, yathaññe sukhajīvino”ti. … Mogharājā thero …. thag21 0 Theragāthā 21.1 Mahānipāta Paṭhamavagga Vaṅgīsattheragāthā |1| “Nikkhantaṁ vata maṁ santaṁ, agārasmānagāriyaṁ; Vitakkā upadhāvanti, pagabbhā kaṇhato ime. 2 Uggaputtā mahissāsā, sikkhitā daḷhadhammino; Samantā parikireyyuṁ, sahassaṁ apalāyinaṁ. 3 Sacepi ettakā bhiyyo, āgamissanti itthiyo; Neva maṁ byādhayissanti, dhamme samhi patiṭṭhito. 4 Sakkhī hi me sutaṁ etaṁ, buddhassādiccabandhuno; Nibbānagamanaṁ maggaṁ, tattha me nirato mano. 5 Evañce maṁ viharantaṁ, pāpima upagacchasi; Tathā maccu karissāmi, na me maggampi dakkhasi. 6 Aratiñca ratiñca pahāya, Sabbaso gehasitañca vitakkaṁ; Vanathaṁ na kareyya kuhiñci, Nibbanatho avanatho sa bhikkhu. 7 Yamidha pathaviñca vehāsaṁ, Rūpagataṁ jagatogadhaṁ kiñci; Parijīyati sabbamaniccaṁ, Evaṁ samecca caranti mutattā. 8 Upadhīsu janā gadhitāse, Diṭṭhasute paṭighe ca mute ca; Ettha vinodaya chandamanejo, Yo hettha na limpati muni tamāhu. 9 Atha saṭṭhisitā savitakkā, Puthujjanatāya adhammā niviṭṭhā; Na ca vaggagatassa kuhiñci, No pana duṭṭhullagāhī sa bhikkhu. 10 Dabbo cirarattasamāhito, Akuhako nipako apihālu; Santaṁ padaṁ ajjhagamā muni, Paṭicca parinibbuto kaṅkhati kālaṁ. 11 Mānaṁ pajahassu gotama, Mānapathañca jahassu asesaṁ; Mānapathamhi sa mucchito, Vippaṭisārīhuvā cirarattaṁ. 12 Makkhena makkhitā pajā, Mānahatā nirayaṁ papatanti; Socanti janā cirarattaṁ, Mānahatā nirayaṁ upapannā. 13 Na hi socati bhikkhu kadāci, Maggajino sammā paṭipanno; Kittiñca sukhañcānubhoti, Dhammadasoti tamāhu tathattaṁ. 14 Tasmā akhilo idha padhānavā, Nīvaraṇāni pahāya visuddho; Mānañca pahāya asesaṁ, Vijjāyantakaro samitāvī”. 15 “Kāmarāgena ḍayhāmi, cittaṁ me pariḍayhati; Sādhu nibbāpanaṁ brūhi, anukampāya gotama”. 16 “Saññāya vipariyesā, cittaṁ te pariḍayhati; Nimittaṁ parivajjehi, subhaṁ rāgūpasaṁhitaṁ. (…) 17 Asubhāya cittaṁ bhāvehi, ekaggaṁ susamāhitaṁ; Sati kāyagatā tyatthu, nibbidābahulo bhava. 18 Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha; Tato mānābhisamayā, upasanto carissasi”. 19 “Tameva vācaṁ bhāseyya, yāyattānaṁ na tāpaye; Pare ca na vihiṁseyya, sā ve vācā subhāsitā. 20 Piyavācameva bhāseyya, yā vācā paṭinanditā; Yaṁ anādāya pāpāni, paresaṁ bhāsate piyaṁ. 21 Saccaṁ ve amatā vācā, esa dhammo sanantano; Sacce atthe ca dhamme ca, āhu santo patiṭṭhitā. 22 Yaṁ buddho bhāsati vācaṁ, khemaṁ nibbānapattiyā; Dukkhassantakiriyāya, sā ve vācānamuttamā”. 23 “Gambhīrapañño medhāvī, maggāmaggassa kovido; Sāriputto mahāpañño, dhammaṁ deseti bhikkhunaṁ. 2729 --- thag21 1:23 24 Saṅkhittenapi deseti, vitthārenapi bhāsati; Sālikāyiva nigghoso, paṭibhānaṁ udiyyati. 25 Tassa taṁ desayantassa, suṇanti madhuraṁ giraṁ; Sarena rajanīyena, savanīyena vaggunā; Udaggacittā muditā, sotaṁ odhenti bhikkhavo”. 26 “Ajja pannarase visuddhiyā, Bhikkhū pañcasatā samāgatā; Saṁyojanabandhanacchidā, Anīghā khīṇapunabbhavā isī. 27 Cakkavattī yathā rājā, amaccaparivārito; Samantā anupariyeti, sāgarantaṁ mahiṁ imaṁ. 28 Evaṁ vijitasaṅgāmaṁ, satthavāhaṁ anuttaraṁ; Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino. 29 Sabbe bhagavato puttā, palāpettha na vijjati; Taṇhāsallassa hantāraṁ, vande ādiccabandhunaṁ. 30 Parosahassaṁ bhikkhūnaṁ, sugataṁ payirupāsati; Desentaṁ virajaṁ dhammaṁ, nibbānaṁ akutobhayaṁ. 31 Suṇanti dhammaṁ vimalaṁ, sammāsambuddhadesitaṁ; Sobhati vata sambuddho, bhikkhusaṅghapurakkhato. 32 ‘Nāganāmo’si bhagavā, isīnaṁ isisattamo; Mahāmeghova hutvāna, sāvake abhivassasi. 33 Divā vihārā nikkhamma, satthudassanakamyatā; Sāvako te mahāvīra, pāde vandati vaṅgiso”. 34 “Ummaggapathaṁ mārassa, Abhibhuyya carati pabhijja khīlāni; Taṁ passatha bandhapamuñcakaraṁ, Asitaṁva bhāgaso pavibhajja. 35 Oghassa hi nitaraṇatthaṁ, Anekavihitaṁ maggaṁ akkhāsi; Tasmiñca amate akkhāte, Dhammadasā ṭhitā asaṁhīrā. 36 Pajjotakaro ativijjha, Sabbaṭhitīnaṁ atikkamamaddasa; Ñatvā ca sacchikatvā ca, Aggaṁ so desayi dasaddhānaṁ. 37 Evaṁ sudesite dhamme, Ko pamādo vijānataṁ dhammaṁ; Tasmā hi tassa bhagavato sāsane, Appamatto sadā namassamanusikkhe”. 38 “Buddhānubuddho yo thero, koṇḍañño tibbanikkamo; Lābhī sukhavihārānaṁ, vivekānaṁ abhiṇhaso. 39 Yaṁ sāvakena pattabbaṁ, satthu sāsanakārinā; Sabbassa taṁ anuppattaṁ, appamattassa sikkhato. 40 Mahānubhāvo tevijjo, cetopariyakovido; Koṇḍañño buddhadāyādo, pāde vandati satthuno”. 41 “Nagassa passe āsīnaṁ, muniṁ dukkhassa pāraguṁ; Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino. 42 Cetasā anupariyeti, moggallāno mahiddhiko; Cittaṁ nesaṁ samanvesaṁ, vippamuttaṁ nirūpadhiṁ. 43 Evaṁ sabbaṅgasampannaṁ, muniṁ dukkhassa pāraguṁ; Anekākārasampannaṁ, payirupāsanti gotamaṁ”. 44 “Cando yathā vigatavalāhake nabhe, Virocati vītamalova bhāṇumā; Evampi aṅgīrasa tvaṁ mahāmuni, Atirocasi yasasā sabbalokaṁ”. 45 “Kāveyyamattā vicarimha pubbe, Gāmā gāmaṁ purā puraṁ; Athaddasāma sambuddhaṁ, Sabbadhammāna pāraguṁ. 46 So me dhammamadesesi, muni dukkhassa pāragū; Dhammaṁ sutvā pasīdimha, saddhā no udapajjatha. 47 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, khandhe āyatanāni ca; Dhātuyo ca viditvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 48 Bahūnaṁ vata atthāya, uppajjanti tathāgatā; Itthīnaṁ purisānañca, ye te sāsanakārakā. 49 Tesaṁ kho vata atthāya, bodhimajjhagamā muni; Bhikkhūnaṁ bhikkhunīnañca, ye nirāmagataddasā. 50 Sudesitā cakkhumatā, buddhenādiccabandhunā; Cattāri ariyasaccāni, anukampāya pāṇinaṁ. 51 Dukkhaṁ dukkhasamuppādaṁ, Dukkhassa ca atikkamaṁ; Ariyaṁ caṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, Dukkhūpasamagāminaṁ. 52 Evamete tathā vuttā, diṭṭhā me te yathā tathā; Sadattho me anuppatto, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 53 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Suvibhattesu dhammesu, yaṁ seṭṭhaṁ tadupāgamiṁ. 54 Abhiññāpāramippatto, sotadhātu visodhitā; Tevijjo iddhipattomhi, cetopariyakovido”. 55 “Pucchāmi satthāramanomapaññaṁ, Diṭṭheva dhamme yo vicikicchānaṁ chettā; Aggāḷave kālamakāsi bhikkhu, Ñāto yasassī abhinibbutatto. 56 Nigrodhakappo iti tassa nāmaṁ, Tayā kataṁ bhagavā brāhmaṇassa; So taṁ namassaṁ acari mutyapekho, Āraddhavīriyo daḷhadhammadassī. 57 Taṁ sāvakaṁ sakka mayampi sabbe, Aññātumicchāma samantacakkhu; Samavaṭṭhitā no savanāya sotā, Tuvaṁ no satthā tvamanuttarosi. 58 Chinda no vicikicchaṁ brūhi metaṁ, Parinibbutaṁ vedaya bhūripañña; Majjheva no bhāsa samantacakkhu, Sakkova devāna sahassanetto. 59 Ye keci ganthā idha mohamaggā, Aññāṇapakkhā vicikicchaṭhānā; Tathāgataṁ patvā na te bhavanti, Cakkhuñhi etaṁ paramaṁ narānaṁ. 60 No ce hi jātu puriso kilese, Vāto yathā abbhaghanaṁ 2730 --- thag21 1:60 vihāne; Tamovassa nivuto sabbaloko, Jotimantopi na pabhāseyyuṁ. 61 Dhīrā ca pajjotakarā bhavanti, Taṁ taṁ ahaṁ vīra tatheva maññe; Vipassinaṁ jānamupāgamimha, Parisāsu no āvikarohi kappaṁ. 62 Khippaṁ giraṁ eraya vaggu vagguṁ, Haṁsova paggayha saṇikaṁ nikūja; Bindussarena suvikappitena, Sabbeva te ujjugatā suṇoma. 63 Pahīnajātimaraṇaṁ asesaṁ, Niggayha dhonaṁ vadessāmi dhammaṁ; Na kāmakāro hi puthujjanānaṁ, Saṅkheyyakāro ca tathāgatānaṁ. 64 Sampannaveyyākaraṇaṁ tavedaṁ, Samujjupaññassa samuggahītaṁ; Ayamañjali pacchimo suppaṇāmito, Mā mohayī jānamanomapañña. 65 Paroparaṁ ariyadhammaṁ viditvā, Mā mohayī jānamanomavīriya; Vāriṁ yathā ghammani ghammatatto, Vācābhikaṅkhāmi sutaṁ pavassa. 66 Yadatthikaṁ brahmacariyaṁ acarī, Kappāyano kaccissataṁ amoghaṁ; Nibbāyi so ādu saupādiseso, Yathā vimutto ahu taṁ suṇoma”. 67 “Acchecchi taṇhaṁ idha nāmarūpe, (iti bhagavā) Kaṇhassa sotaṁ dīgharattānusayitaṁ; Atāri jātiṁ maraṇaṁ asesaṁ, Iccabravi bhagavā pañcaseṭṭho”. 68 “Esa sutvā pasīdāmi, vaco te isisattama; Amoghaṁ kira me puṭṭhaṁ, na maṁ vañcesi brāhmaṇo. 69 Yathā vādī tathā kārī, ahu buddhassa sāvako; Acchecchi maccuno jālaṁ, tataṁ māyāvino daḷhaṁ. 70 Addasa bhagavā ādiṁ, upādānassa kappiyo; Accagā vata kappāno, maccudheyyaṁ suduttaraṁ. 71 Taṁ devadevaṁ vandāmi, puttaṁ te dvipaduttama; Anujātaṁ mahāvīraṁ, nāgaṁ nāgassa orasan”ti. Itthaṁ sudaṁ āyasmā vaṅgīso thero gāthāyo abhāsitthāti. Mahānipāto niṭṭhito. 72 Tatruddānaṁ Sattatimhi nipātamhi, vaṅgīso paṭibhāṇavā; Ekova thero natthañño, gāthāyo ekasattatīti. Niṭṭhitā theragāthāyo. 73 Tatruddānaṁ Sahassaṁ honti tā gāthā, tīṇi saṭṭhisatāni ca; Therā ca dve satā saṭṭhi, cattāro ca pakāsitā. 74 Sīhanādaṁ naditvāna, buddhaputtā anāsavā; Khemantaṁ pāpuṇitvāna, aggikhandhāva nibbutāti. Theragāthāpāḷi niṭṭhitā. 0 Theragāthā 1.116 Ekakanipāta Dvādasamavagga Pārāpariyattheragāthā |116| “Chaphassāyatane hitvā, guttadvāro susaṁvuto; Aghamūlaṁ vamitvāna, patto me āsavakkhayo”ti. … Pārāpariyo thero …. 0 Theragāthā 6.10 Chakkanipāta Paṭhamavagga Sumanattheragāthā |10| “Yadā navo pabbajito, jātiyā sattavassiko; Iddhiyā abhibhotvāna, pannagindaṁ mahiddhikaṁ. 2 Upajjhāyassa udakaṁ, anotattā mahāsarā; Āharāmi tato disvā, maṁ satthā etadabravi”. 3 “Sāriputta imaṁ passa, āgacchantaṁ kumārakaṁ; Udakakumbhamādāya, ajjhattaṁ susamāhitaṁ. 4 Pāsādikena vattena, kalyāṇairiyāpatho; Sāmaṇeronuruddhassa, iddhiyā ca visārado. 5 Ājānīyena ājañño, sādhunā sādhukārito; Vinīto anuruddhena, katakiccena sikkhito. 6 So patvā paramaṁ santiṁ, sacchikatvā akuppataṁ; Sāmaṇero sa sumano, mā maṁ jaññāti icchatī”ti. … Sumano thero …. 0 Theragāthā 6.7 Chakkanipāta Paṭhamavagga Kātiyānattheragāthā |7| “Uṭṭhehi nisīda kātiyāna, Mā niddābahulo ahu jāgarassu; Mā taṁ alasaṁ pamattabandhu, Kūṭeneva jinātu maccurājā. 2 Seyyathāpi mahāsamuddavego, Evaṁ jātijarātivattate taṁ; So karohi sudīpamattano tvaṁ, Na hi tāṇaṁ tava vijjateva aññaṁ. 3 Satthā hi vijesi maggametaṁ, Saṅgā jātijarābhayā atītaṁ; Pubbāpararattamappamatto, Anuyuñjassu daḷhaṁ karohi yogaṁ. 4 Purimāni pamuñca bandhanāni, Saṅghāṭikhuramuṇḍabhikkhabhojī; Mā khiḍḍāratiñca mā niddaṁ, Anuyuñjittha jhāya kātiyāna. 5 Jhāyāhi jināhi kātiyāna, Yogakkhemapathesu kovidosi; Pappuyya anuttaraṁ visuddhiṁ, Parinibbāhisi vārināva joti. 6 Pajjotakaro parittaraṁso, Vātena vinamyate latāva; Evampi tuvaṁ anādiyāno, Māraṁ indasagotta niddhunāhi; So vedayitāsu vītarāgo, Kālaṁ kaṅkha idheva sītibhūto”ti. … Kātiyāno thero …. 0 Theragāthā 4.4 Catukkanipāta Paṭhamavagga Nandakattheragāthā |4| “Dhiratthu pūre duggandhe, mārapakkhe avassute; 2731 --- thag4 4:1 Navasotāni te kāye, yāni sandanti sabbadā. 2 Mā purāṇaṁ amaññittho, māsādesi tathāgate; Saggepi te na rajjanti, kimaṅgaṁ pana mānuse. 3 Ye ca kho bālā dummedhā, dummantī mohapārutā; Tādisā tattha rajjanti, mārakhittamhi bandhane. 4 Yesaṁ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā; Tādī tattha na rajjanti, chinnasuttā abandhanā”ti. … Nandako thero …. 0 Theragāthā 2.1 Dukanipāta Paṭhamavagga Uttarattheragāthā |1| “Natthi koci bhavo nicco, saṅkhārā vāpi sassatā; Uppajjanti ca te khandhā, cavanti aparāparaṁ. 2 Etamādīnavaṁ ñatvā, bhavenamhi anatthiko; Nissaṭo sabbakāmehi, patto me āsavakkhayo”ti. Itthaṁ sudaṁ āyasmā uttaro thero gāthāyo abhāsitthāti. 0 Theragāthā 3.6 Tikanipāta Paṭhamavagga Khujjasobhitattheragāthā |6| “Ye cittakathī bahussutā, Samaṇā pāṭaliputtavāsino; Tesaññataroyamāyuvā, Dvāre tiṭṭhati khujjasobhito”. 2 “Ye cittakathī bahussutā, Samaṇā pāṭaliputtavāsino; Tesaññataroyamāyuvā, Dvāre tiṭṭhati māluterito”. 3 “Suyuddhena suyiṭṭhena, saṅgāmavijayena ca; Brahmacariyānuciṇṇena, evāyaṁ sukhamedhatī”ti. … Khujjasobhito thero …. 0 Theragāthā 1.5 Ekakanipāta Paṭhamavagga Dabbattheragāthā |5| “Yo duddamiyo damena danto, Dabbo santusito vitiṇṇakaṅkho; Vijitāvī apetabheravo hi, Dabbo so parinibbuto ṭhitatto”ti. Itthaṁ sudaṁ āyasmā dabbo thero gāthaṁ abhāsitthāti. 0 Theragāthā 5.3 Pañcakanipāta Paṭhamavagga Girimānandattheragāthā |3| “Vassati devo yathā sugītaṁ, Channā me kuṭikā sukhā nivātā; Tassaṁ viharāmi vūpasanto, Atha ce patthayasī pavassa deva. 2 Vassati devo yathā sugītaṁ, Channā me kuṭikā sukhā nivātā; Tassaṁ viharāmi santacitto, Atha ce patthayasī pavassa deva. 3 Vassati devo, … pe … tassaṁ viharāmi vītarāgo, … pe … 4 Vassati devo, … pe … tassaṁ viharāmi vītadoso, … pe … 5 Vassati devo, … pe … tassaṁ viharāmi vītamoho, Atha ce patthayasī pavassa devā”ti. … Girimānando thero …. 0 Theragāthā 1.50 Ekakanipāta Pañcamavagga Vimalattheragāthā |50| “Dharaṇī ca siñcati vāti, Māluto vijjutā carati nabhe; Upasamanti vitakkā, Cittaṁ susamāhitaṁ mamā”ti. … Vimalo thero … vaggo pañcamo. 2 Tassuddānaṁ Sirīvaḍḍho revato thero, sumaṅgalo sānusavhayo; Ramaṇīyavihārī ca, samiddhiujjayasañjayā; Rāmaṇeyyo ca so thero, vimalo ca raṇañjahoti. 0 Theragāthā 2.21 Dukanipāta Tatiyavagga Uttarattheragāthā |21| “Khandhā mayā pariññātā, taṇhā me susamūhatā; Bhāvitā mama bojjhaṅgā, patto me āsavakkhayo. 2 Sohaṁ khandhe pariññāya, abbahitvāna jāliniṁ; Bhāvayitvāna bojjhaṅge, nibbāyissaṁ anāsavo”ti. … Uttaro thero …. 0 Theragāthā 1.88 Ekakanipāta Navamavagga Ajjunattheragāthā |88| “Asakkhiṁ vata attānaṁ, uddhātuṁ udakā thalaṁ; Vuyhamāno mahogheva, saccāni paṭivijjhahan”ti. … Ajjuno thero …. 0 Theragāthā 8.3 Aṭṭhakanipāta Paṭhamavagga Mahāpanthakattheragāthā |3| “Yadā paṭhamamaddakkhiṁ, satthāramakutobhayaṁ; Tato me ahu saṁvego, passitvā purisuttamaṁ. 2 Siriṁ hatthehi pādehi, yo paṇāmeyya āgataṁ; Etādisaṁ so satthāraṁ, ārādhetvā 2732 --- thag8 3:2 virādhaye. 3 Tadāhaṁ puttadārañca, dhanadhaññañca chaḍḍayiṁ; Kesamassūni chedetvā, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 4 Sikkhāsājīvasampanno, indriyesu susaṁvuto; Namassamāno sambuddhaṁ, vihāsiṁ aparājito. 5 Tato me paṇidhī āsi, cetaso abhipatthito; Na nisīde muhuttampi, taṇhāsalle anūhate. 6 Tassa mevaṁ viharato, passa vīriyaparakkamaṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Arahā dakkhiṇeyyomhi, vippamutto nirūpadhi. 8 Tato ratyā vivasāne, sūriyuggamanaṁ pati; Sabbaṁ taṇhaṁ visosetvā, pallaṅkena upāvisin”ti. … Mahāpanthako thero … Aṭṭhakanipāto niṭṭhito. 9 Tatruddānaṁ Mahākaccāyano thero, sirimitto mahāpanthako; Ete aṭṭhanipātamhi, gāthāyo catuvīsatīti. 0 Theragāthā 1.102 Ekakanipāta Ekādasamavagga Setucchattheragāthā |102| “Mānena vañcitāse, Saṅkhāresu saṅkilissamānāse; Lābhālābhena mathitā, Samādhiṁ nādhigacchantī”ti. … Setuccho thero …. 0 Theragāthā 5.10 Pañcakanipāta Paṭhamavagga Yasadattattheragāthā |10| “Upārambhacitto dummedho, suṇāti jinasāsanaṁ; Ārakā hoti saddhammā, nabhaso pathavī yathā. 2 Upārambhacitto dummedho, suṇāti jinasāsanaṁ; Parihāyati saddhammā, kāḷapakkheva candimā. 3 Upārambhacitto dummedho, suṇāti jinasāsanaṁ; Parisussati saddhamme, maccho appodake yathā. 4 Upārambhacitto dummedho, suṇāti jinasāsanaṁ; Na virūhati saddhamme, khette bījaṁva pūtikaṁ. 5 Yo ca tuṭṭhena cittena, suṇāti jinasāsanaṁ; Khepetvā āsave sabbe, sacchikatvā akuppataṁ; Pappuyya paramaṁ santiṁ, parinibbātināsavo”ti. … Yasadatto thero …. 0 Theragāthā 3.14 Tikanipāta Paṭhamavagga Gotamattheragāthā |14| “Saṁsaraṁ hi nirayaṁ agacchissaṁ, Petalokamagamaṁ punappunaṁ; Dukkhamamhipi tiracchānayoniyaṁ, Nekadhā hi vusitaṁ ciraṁ mayā. 2 Mānusopi ca bhavobhirādhito, Saggakāyamagamaṁ sakiṁ sakiṁ; Rūpadhātusu arūpadhātusu, Nevasaññisu asaññisuṭṭhitaṁ. 3 Sambhavā suviditā asārakā, Saṅkhatā pacalitā saderitā; Taṁ viditvā mahamattasambhavaṁ, Santimeva satimā samajjhagan”ti. … Gotamo thero …. 0 Theragāthā 1.21 Ekakanipāta Tatiyavagga Nigrodhattheragāthā |21| “Nāhaṁ bhayassa bhāyāmi, Satthā no amatassa kovido; Yattha bhayaṁ nāvatiṭṭhati, Tena maggena vajanti bhikkhavo”ti. … Nigrodho thero …. 0 Theragāthā 10.6 Dasakanipāta Paṭhamavagga Vaṅgantaputtaupasenattheragāthā |6| “Vivittaṁ appanigghosaṁ, vāḷamiganisevitaṁ; Seve senāsanaṁ bhikkhu, paṭisallānakāraṇā. 2 Saṅkārapuñjā āhatvā, susānā rathiyāhi ca; Tato saṅghāṭikaṁ katvā, lūkhaṁ dhāreyya cīvaraṁ. 3 Nīcaṁ manaṁ karitvāna, sapadānaṁ kulā kulaṁ; Piṇḍikāya care bhikkhu, guttadvāro susaṁvuto. 4 Lūkhenapi vā santusse, nāññaṁ patthe rasaṁ bahuṁ; Rasesu anugiddhassa, jhāne na ramatī mano. 5 Appiccho ceva santuṭṭho, pavivitto vase muni; Asaṁsaṭṭho gahaṭṭhehi, anāgārehi cūbhayaṁ. 6 Yathā jaḷo va mūgo va, attānaṁ dassaye tathā; Nātivelaṁ sambhāseyya, saṅghamajjhamhi paṇḍito. 7 Na so upavade kañci, upaghātaṁ vivajjaye; Saṁvuto pātimokkhasmiṁ, mattaññū cassa bhojane. 8 Suggahītanimittassa, cittassuppādakovido; Samathaṁ anuyuñjeyya, kālena ca vipassanaṁ. 9 Vīriyasātaccasampanno, yuttayogo sadā siyā; Na ca appatvā dukkhantaṁ, vissāsaṁ eyya paṇḍito. 10 Evaṁ viharamānassa, suddhikāmassa bhikkhuno; Khīyanti āsavā sabbe, nibbutiñcādhigacchatī”ti. … Upaseno vaṅgantaputto thero …. 0 Theragāthā 16.3 2733 --- thag16 3:0 Vīsatinipāta Paṭhamavagga Telakānittheragāthā |3| “Cirarattaṁ vatātāpī, dhammaṁ anuvicintayaṁ; Samaṁ cittassa nālatthaṁ, pucchaṁ samaṇabrāhmaṇe. 2 ‘Ko so pāraṅgato loke, ko patto amatogadhaṁ; Kassa dhammaṁ paṭicchāmi, paramatthavijānanaṁ’. 3 Antovaṅkagato āsi, macchova ghasamāmisaṁ; Baddho mahindapāsena, vepacityasuro yathā. 4 Añchāmi naṁ na muñcāmi, asmā sokapariddavā; Ko me bandhaṁ muñcaṁ loke, sambodhiṁ vedayissati. 5 Samaṇaṁ brāhmaṇaṁ vā kaṁ, ādisantaṁ pabhaṅgunaṁ; Kassa dhammaṁ paṭicchāmi, jarāmaccupavāhanaṁ. 6 Vicikicchākaṅkhāganthitaṁ, sārambhabalasaññutaṁ; Kodhappattamanatthaddhaṁ, abhijappappadāraṇaṁ. 7 Taṇhādhanusamuṭṭhānaṁ, dve ca pannarasāyutaṁ; Passa orasikaṁ bāḷhaṁ, bhetvāna yadi tiṭṭhati. 8 Anudiṭṭhīnaṁ appahānaṁ, saṅkappaparatejitaṁ; Tena viddho pavedhāmi, pattaṁva māluteritaṁ. 9 Ajjhattaṁ me samuṭṭhāya, khippaṁ paccati māmakaṁ; Chaphassāyatanī kāyo, yattha sarati sabbadā. 10 Taṁ na passāmi tekicchaṁ, yo metaṁ sallamuddhare; Nānārajjena satthena, nāññena vicikicchitaṁ. 11 Ko me asattho avaṇo, Sallamabbhantarapassayaṁ; Ahiṁsaṁ sabbagattāni, Sallaṁ me uddharissati. 12 Dhammappati hi so seṭṭho, visadosappavāhako; Gambhīre patitassa me, thalaṁ pāṇiñca dassaye. 13 Rahadehamasmi ogāḷho, ahāriyarajamattike; Māyāusūyasārambha, thinamiddhamapatthaṭe. 14 Uddhaccameghathanitaṁ, saṁyojanavalāhakaṁ; Vāhā vahanti kuddiṭṭhiṁ, saṅkappā rāganissitā. 15 Savanti sabbadhi sotā, latā ubbhijja tiṭṭhati; Te sote ko nivāreyya, taṁ lataṁ ko hi checchati. 16 Velaṁ karotha bhaddante, sotānaṁ sannivāraṇaṁ; Mā te manomayo soto, rukkhaṁva sahasā luve. 17 Evaṁ me bhayajātassa, apārā pāramesato; Tāṇo paññāvudho satthā, isisaṅghanisevito. 18 Sopāṇaṁ sugataṁ suddhaṁ, dhammasāramayaṁ daḷhaṁ; Pādāsi vuyhamānassa, ‘mā bhāyī’ti ca mabravi. 19 Satipaṭṭhānapāsādaṁ, āruyha paccavekkhisaṁ; Yaṁ taṁ pubbe amaññissaṁ, sakkāyābhirataṁ pajaṁ. 20 Yadā ca maggamaddakkhiṁ, nāvāya abhirūhanaṁ; Anadhiṭṭhāya attānaṁ, titthamaddakkhimuttamaṁ. 21 Sallaṁ attasamuṭṭhānaṁ, bhavanettippabhāvitaṁ; Etesaṁ appavattāya, desesi maggamuttamaṁ. 22 Dīgharattānusayitaṁ, cirarattamadhiṭṭhitaṁ; Buddho mepānudī ganthaṁ, visadosappavāhano”ti. … Telakāni thero …. thag11 0 Theragāthā 11.1 Ekādasakanipāta Paṭhamavagga Saṅkiccattheragāthā |1| “Kiṁ tavattho vane tāta, ujjuhānova pāvuse; Verambhā ramaṇīyā te, paviveko hi jhāyinaṁ”. 2 “Yathā abbhāni verambho, vāto nudati pāvuse; Saññā me abhikiranti, vivekapaṭisaññutā. 3 Apaṇḍaro aṇḍasambhavo, Sīvathikāya niketacāriko; Uppādayateva me satiṁ, Sandehasmiṁ virāganissitaṁ. 4 Yañca aññe na rakkhanti, yo ca aññe na rakkhati; Sa ve bhikkhu sukhaṁ seti, kāmesu anapekkhavā. 5 Acchodikā puthusilā, gonaṅgulamigāyutā; Ambusevālasañchannā, te selā ramayanti maṁ. 6 Vasitaṁ me araññesu, kandarāsu guhāsu ca; Senāsanesu pantesu, vāḷamiganisevite. 7 ‘Ime haññantu vajjhantu, dukkhaṁ pappontu pāṇino’; Saṅkappaṁ nābhijānāmi, anariyaṁ dosasaṁhitaṁ. 8 Pariciṇṇo mayā satthā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ; Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā. 9 Yassa catthāya pabbajito, agārasmānagāriyaṁ; So me attho anuppatto, sabbasaṁyojanakkhayo. 10 Nābhinandāmi maraṇaṁ, nābhinandāmi jīvitaṁ; Kālañca paṭikaṅkhāmi, nibbisaṁ bhatako yathā. 11 Nābhinandāmi maraṇaṁ, nābhinandāmi jīvitaṁ; Kālañca paṭikaṅkhāmi, sampajāno patissato”ti. … Saṅkicco thero … Ekādasakanipāto niṭṭhito. 12 Tatruddānaṁ Saṅkiccathero ekova, katakicco anāsavo; Ekādasanipātamhi, gāthā ekādaseva cāti. 0 Theragāthā 2.35 Dukanipāta Catutthavagga 2734 --- thag2 35:0 Sambulakaccānattheragāthā |35| “Devo ca vassati, devo ca gaḷagaḷāyati, Ekako cāhaṁ bherave bile viharāmi; Tassa mayhaṁ ekakassa bherave bile viharato, Natthi bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā. 2 Dhammatā mamesā yassa me, Ekakassa bherave bile; Viharato natthi bhayaṁ vā, Chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā”ti. … Sambulakaccāno thero …. 0 Theragāthā 1.44 Ekakanipāta Pañcamavagga Sānuttheragāthā |44| “Mataṁ vā amma rodanti, Yo vā jīvaṁ na dissati; Jīvantaṁ maṁ amma passantī, Kasmā maṁ amma rodasī”ti. … Sānutthero …. 0 Theragāthā 5.8 Pañcakanipāta Paṭhamavagga Vakkalittheragāthā |8| “Vātarogābhinīto tvaṁ, viharaṁ kānane vane; Paviṭṭhagocare lūkhe, kathaṁ bhikkhu karissasi”. 2 “Pītisukhena vipulena, pharamāno samussayaṁ; Lūkhampi abhisambhonto, viharissāmi kānane. 3 Bhāvento satipaṭṭhāne, indriyāni balāni ca; Bojjhaṅgāni ca bhāvento, viharissāmi kānane. 4 Āraddhavīriye pahitatte, Niccaṁ daḷhaparakkame; Samagge sahite disvā, Viharissāmi kānane. 5 Anussaranto sambuddhaṁ, aggaṁ dantaṁ samāhitaṁ; Atandito rattindivaṁ, viharissāmi kānane”ti. … Vakkalitthero …. 0 Theragāthā 1.83 Ekakanipāta Navamavagga Sīhattheragāthā |83| “Sīhappamatto vihara, rattindivamatandito; Bhāvehi kusalaṁ dhammaṁ, jaha sīghaṁ samussayan”ti. … Sīho thero …. 0 Theragāthā 2.14 Dukanipāta Dutiyavagga Somamittattheragāthā |14| “Parittaṁ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇave; Evaṁ kusītamāgamma, sādhujīvīpi sīdati; Tasmā taṁ parivajjeyya, kusītaṁ hīnavīriyaṁ. 2 Pavivittehi ariyehi, pahitattehi jhāyibhi; Niccaṁ āraddhavīriyehi, paṇḍitehi sahāvase”ti. … Somamitto thero …. 0 Theragāthā 4.10 Catukkanipāta Paṭhamavagga Dhammikattheragāthā |10| “Dhammo have rakkhati dhammacāriṁ, Dhammo suciṇṇo sukhamāvahati; Esānisaṁso dhamme suciṇṇe, Na duggatiṁ gacchati dhammacārī. 2 Na hi dhammo adhammo ca, ubho samavipākino; Adhammo nirayaṁ neti, dhammo pāpeti suggatiṁ. 3 Tasmā hi dhammesu kareyya chandaṁ, Iti modamāno sugatena tādinā; Dhamme ṭhitā sugatavarassa sāvakā, Nīyanti dhīrā saraṇavaraggagāmino”. 4 “Vipphoṭito gaṇḍamūlo, Taṇhājālo samūhato; So khīṇasaṁsāro na catthi kiñcanaṁ, Cando yathā dosinā puṇṇamāsiyan”ti. … Dhammiko thero …. 0 Theragāthā 1.65 Ekakanipāta Sattamavagga Ukkhepakatavacchattheragāthā |65| “Ukkhepakatavacchassa, Saṅkalitaṁ bahūhi vassehi; Taṁ bhāsati gahaṭṭhānaṁ, Sunisinno uḷārapāmojjo”ti. … Ukkhepakatavaccho thero …. 0 Theragāthā 2.43 Dukanipāta Pañcamavagga Brahmālittheragāthā |43| “Kassindriyāni samathaṅgatāni, Assā yathā sārathinā sudantā; Pahīnamānassa anāsavassa, Devāpi kassa pihayanti tādinoti. 2 Mayhindriyāni samathaṅgatāni, Assā yathā sārathinā sudantā; Pahīnamānassa anāsavassa, Devāpi mayhaṁ pihayanti tādino”ti. … Brahmāli thero …. 0 Theragāthā 1.32 Ekakanipāta Catutthavagga Suppiyattheragāthā |32| “Ajaraṁ jīramānena, tappamānena nibbutiṁ; Nimiyaṁ paramaṁ santiṁ, yogakkhemaṁ anuttaran”ti. … Suppiyo thero …. thag20 0 Theragāthā 20.1 Saṭṭhinipāta 2735 --- thag20 1:0 Paṭhamavagga Mahāmoggallānattheragāthā |1| “Āraññikā piṇḍapātikā, uñchāpattāgate ratā; Dālemu maccuno senaṁ, ajjhattaṁ susamāhitā. 2 Āraññikā piṇḍapātikā, uñchāpattāgate ratā; Dhunāma maccuno senaṁ, naḷāgāraṁva kuñjaro. 3 Rukkhamūlikā sātatikā, uñchāpattāgate ratā; Dālemu maccuno senaṁ, ajjhattaṁ susamāhitā. 4 Rukkhamūlikā sātatikā, uñchāpattāgate ratā; Dhunāma maccuno senaṁ, naḷāgāraṁva kuñjaro”. 5 “Aṭṭhikaṅkalakuṭike, maṁsanhārupasibbite; Dhiratthu pure duggandhe, paragatte mamāyase. 6 Gūthabhaste taconaddhe, uragaṇḍipisācini; Nava sotāni te kāye, yāni sandanti sabbadā. 7 Tava sarīraṁ navasotaṁ, Duggandhakaraṁ paribandhaṁ; Bhikkhu parivajjayate taṁ, Mīḷhaṁ ca yathā sucikāmo. 8 Evañce taṁ jano jaññā, yathā jānāmi taṁ ahaṁ; Ārakā parivajjeyya, gūthaṭṭhānaṁva pāvuse”. 9 “Evametaṁ mahāvīra, yathā samaṇa bhāsasi; Ettha ceke visīdanti, paṅkamhiva jaraggavo”. 10 “Ākāsamhi haliddiyā, yo maññetha rajetave; Aññena vāpi raṅgena, vighātudayameva taṁ. 11 Tadākāsasamaṁ cittaṁ, ajjhattaṁ susamāhitaṁ; Mā pāpacitte āsādi, aggikhandhaṁva pakkhimā”. 12 “Passa cittakataṁ bimbaṁ, arukāyaṁ samussitaṁ; Āturaṁ bahusaṅkappaṁ, yassa natthi dhuvaṁ ṭhiti. 13 Passa cittakataṁ rūpaṁ, maṇinā kuṇḍalena ca; Aṭṭhiṁ tacena onaddhaṁ, saha vatthehi sobhati. 14 Alattakakatā pādā, mukhaṁ cuṇṇakamakkhitaṁ; Alaṁ bālassa mohāya, no ca pāragavesino. 15 Aṭṭhapadakatā kesā, nettā añjanamakkhitā; Alaṁ bālassa mohāya, no ca pāragavesino. 16 Añjanīva navā cittā, pūtikāyo alaṅkato; Alaṁ bālassa mohāya, no ca pāragavesino. 17 Odahi migavo pāsaṁ, nāsadā vāguraṁ migo; Bhutvā nivāpaṁ gacchāma, kaddante migabandhake. 18 Chinno pāso migavassa, nāsadā vāguraṁ migo; Bhutvā nivāpaṁ gacchāma, socante migaluddake”. 19 “Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ; Anekākārasampanne, sāriputtamhi nibbute. 20 Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino; Upajjitvā nirujjhanti, tesaṁ vūpasamo sukho. 21 Sukhumaṁ te paṭivijjhanti, vālaggaṁ usunā yathā; Ye pañcakkhandhe passanti, parato no ca attato. 22 Ye ca passanti saṅkhāre, parato no ca attato; Paccabyādhiṁsu nipuṇaṁ, vālaggaṁ usunā yathā. 23 Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake; Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje. 24 Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake; Bhavarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje. 25 Codito bhāvitattena, sarīrantimadhārinā; Migāramātupāsādaṁ, pādaṅguṭṭhena kampayiṁ. 26 Nayidaṁ sithilamārabbha, nayidaṁ appena thāmasā; Nibbānamadhigantabbaṁ, sabbaganthapamocanaṁ. 27 Ayañca daharo bhikkhu, ayamuttamaporiso; Dhāreti antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhiniṁ. 28 Vivaramanupabhanti vijjutā, Vebhārassa ca paṇḍavassa ca; Nagavivaragato jhāyati, Putto appaṭimassa tādino. 29 Upasanto uparato, pantasenāsano muni; Dāyādo buddhaseṭṭhassa, brahmunā abhivandito”. 30 “Upasantaṁ uparataṁ, pantasenāsanaṁ muniṁ; Dāyādaṁ buddhaseṭṭhassa, vanda brāhmaṇa kassapaṁ. 31 Yo ca jātisataṁ gacche, sabbā brāhmaṇajātiyo; Sottiyo vedasampanno, manussesu punappunaṁ. 32 Ajjhāyakopi ce assa, tiṇṇaṁ vedāna pāragū; Etassa vandanāyetaṁ, kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. 33 Yo so aṭṭha vimokkhāni, purebhattaṁ aphassayi; Anulomaṁ paṭilomaṁ, tato piṇḍāya gacchati. 34 Tādisaṁ bhikkhuṁ māsādi, māttānaṁ khaṇi brāhmaṇa; Abhippasādehi manaṁ, arahantamhi tādine; Khippaṁ pañjaliko vanda, mā te vijaṭi matthakaṁ”. 35 “Neso passati saddhammaṁ, saṁsārena purakkhato; Adhogamaṁ jimhapathaṁ, kummaggamanudhāvati. 36 Kimīva mīḷhasallitto, saṅkhāre adhimucchito; Pagāḷho lābhasakkāre, tuccho gacchati poṭṭhilo”. 37 “Imañca passa āyantaṁ, sāriputtaṁ sudassanaṁ; Vimuttaṁ ubhatobhāge, ajjhattaṁ susamāhitaṁ. 38 Visallaṁ khīṇasaṁyogaṁ, tevijjaṁ maccuhāyinaṁ; Dakkhiṇeyyaṁ manussānaṁ, puññakkhettaṁ anuttaraṁ”. 39 “Ete sambahulā devā, iddhimanto yasassino; Dasa devasahassāni, sabbe brahmapurohitā; Moggallānaṁ namassantā, tiṭṭhanti pañjalīkatā. 40 ‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Yassa te 2736 --- thag20 1:40 āsavā khīṇā, dakkhiṇeyyosi mārisa’. 41 Pūjito naradevena, uppanno maraṇābhibhū; Puṇḍarīkaṁva toyena, saṅkhārenupalippati. 42 Yassa muhuttena sahassadhā loko, Saṁvidito sabrahmakappo vasi; Iddhiguṇe cutupapāte kāle, Passati devatā sa bhikkhu”. 43 “Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca; Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā. 44 Koṭisatasahassassa, Attabhāvaṁ khaṇena nimmine; Ahaṁ vikubbanāsu kusalo, Vasībhūtomhi iddhiyā. 45 Samādhivijjāvasipāramīgato, Moggallānagotto asitassa sāsane; Dhīro samucchindi samāhitindriyo, Nāgo yathā pūtilataṁva bandhanaṁ. 46 Pariciṇṇo mayā satthā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ; Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā. 47 Yassa catthāya pabbajito, agārasmānagāriyaṁ; So me attho anuppatto, sabbasaṁyojanakkhayo. 48 Kīdiso nirayo āsi, yattha dussī apaccatha; Vidhuraṁ sāvakamāsajja, kakusandhañca brāhmaṇaṁ. 49 Sataṁ āsi ayosaṅkū, sabbe paccattavedanā; Īdiso nirayo āsi, yattha dussī apaccatha; Vidhuraṁ sāvakamāsajja, kakusandhañca brāhmaṇaṁ. 50 Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi. 51 Majjhesarasmiṁ tiṭṭhanti, vimānā kappaṭhāyino; Veḷuriyavaṇṇā rucirā, accimanto pabhassarā; Accharā tattha naccanti, puthu nānattavaṇṇiyo. 52 Yo etamabhijānāti, … pe … kaṇha dukkhaṁ nigacchasi. 53 Yo ve buddhena codito, bhikkhusaṅghassa pekkhato; Migāramātupāsādaṁ, pādaṅguṭṭhena kampayi. 54 Yo etamabhijānāti, … pe … kaṇha dukkhaṁ nigacchasi. 55 Yo vejayantapāsādaṁ, pādaṅguṭṭhena kampayi; Iddhibalenupatthaddho, saṁvejesi ca devatā. 56 Yo etamabhijānāti, … pe … kaṇha dukkhaṁ nigacchasi. 57 Yo vejayantapāsāde, sakkaṁ so paripucchati; Api āvuso jānāsi, taṇhakkhayavimuttiyo; Tassa sakko viyākāsi, pañhaṁ puṭṭho yathātathaṁ”. 58 “Yo etamabhijānāti, … pe … kaṇha dukkhaṁ nigacchasi. 59 Yo brahmānaṁ paripucchati, Sudhammāyaṁ ṭhito sabhaṁ; Ajjāpi tyāvuso sā diṭṭhi, Yā te diṭṭhi pure ahu; Passasi vītivattantaṁ, Brahmaloke pabhassaraṁ. 60 Tassa brahmā viyākāsi, pañhaṁ puṭṭho yathātathaṁ; Na me mārisa sā diṭṭhi, yā me diṭṭhi pure ahu. 61 Passāmi vītivattantaṁ, brahmaloke pabhassaraṁ; Sohaṁ ajja kathaṁ vajjaṁ, ahaṁ niccomhi sassato”. 62 “Yo etamabhijānāti, … pe … kaṇha dukkhaṁ nigacchasi. 63 Yo mahāneruno kūṭaṁ, vimokkhena aphassayi; Vanaṁ pubbavidehānaṁ, ye ca bhūmisayā narā. 64 Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi. 65 Na ve aggi cetayati, ahaṁ bālaṁ ḍahāmīti; Bālova jalitaṁ aggiṁ, āsajja naṁ paḍayhati. 66 Evamevaṁ tuvaṁ māra, āsajja naṁ tathāgataṁ; Sayaṁ ḍahissasi attānaṁ, bālo aggiṁva samphusaṁ. 67 Apuññaṁ pasavī māro, āsajja naṁ tathāgataṁ; Kiṁ nu maññasi pāpima, na me pāpaṁ vipaccati. 68 Karato te cīyate pāpaṁ, cirarattāya antaka; Māra nibbinda buddhamhā, āsaṁ mākāsi bhikkhusu”. 69 “Iti māraṁ atajjesi, bhikkhu bhesakaḷāvane; Tato so dummano yakkho, tatthevantaradhāyathā”ti. Itthaṁ sudaṁ āyasmā mahāmoggallāno thero gāthāyo abhāsitthāti. Saṭṭhinipāto niṭṭhito. 70 Tatruddānaṁ Saṭṭhikamhi nipātamhi, moggallāno mahiddhiko; Ekova theragāthāyo, aṭṭhasaṭṭhi bhavanti tāti. 0 Theragāthā 1.111 Ekakanipāta Dvādasamavagga Jentattheragāthā |111| “Duppabbajjaṁ ve duradhivāsā gehā, Dhammo gambhīro duradhigamā bhogā; Kicchā vutti no itarītareneva, Yuttaṁ cintetuṁ satatamaniccatan”ti. … Jento thero …. 0 Theragāthā 2.6 Dukanipāta Paṭhamavagga Meḷajinattheragāthā |6| “Yadāhaṁ dhammamassosiṁ, bhāsamānassa satthuno; Na kaṅkhamabhijānāmi, sabbaññūaparājite. 2 Satthavāhe mahāvīre, sārathīnaṁ varuttame; Magge paṭipadāyaṁ vā, kaṅkhā mayhaṁ na vijjatī”ti. … Meḷajino thero …. 0 Theragāthā 4.3 Catukkanipāta 2737 --- thag4 3:0 Paṭhamavagga Sabhiyattheragāthā |3| “Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase; Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā. 2 Yadā ca avijānantā, iriyantyamarā viya; Vijānanti ca ye dhammaṁ, āturesu anāturā. 3 Yaṁ kiñci sithilaṁ kammaṁ, saṅkiliṭṭhañca yaṁ vataṁ; Saṅkassaraṁ brahmacariyaṁ, na taṁ hoti mahapphalaṁ. 4 Yassa sabrahmacārīsu, gāravo nūpalabbhati; Ārakā hoti saddhammā, nabhaṁ puthaviyā yathā”ti. … Sabhiyo thero …. 0 Theragāthā 5.4 Pañcakanipāta Paṭhamavagga Sumanattheragāthā |4| “Yaṁ patthayāno dhammesu, upajjhāyo anuggahi; Amataṁ abhikaṅkhantaṁ, kataṁ kattabbakaṁ mayā. 2 Anuppatto sacchikato, sayaṁ dhammo anītiho; Visuddhañāṇo nikkaṅkho, byākaromi tavantike. 3 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Sadattho me anuppatto, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 4 Appamattassa me sikkhā, sussutā tava sāsane; Sabbe me āsavā khīṇā, natthi dāni punabbhavo. 5 Anusāsi maṁ ariyavatā, Anukampi anuggahi; Amogho tuyhamovādo, Antevāsimhi sikkhito”ti. … Sumano thero …. 0 Theragāthā 1.2 Ekakanipāta Paṭhamavagga Mahākoṭṭhikattheragāthā |2| “Upasanto uparato, mantabhāṇī anuddhato; Dhunāti pāpake dhamme, dumapattaṁva māluto”ti. Itthaṁ sudaṁ āyasmā mahākoṭṭhiko thero gāthaṁ abhāsitthāti. 0 Theragāthā 3.1 Tikanipāta Paṭhamavagga Aṅgaṇikabhāradvājattheragāthā |1| “Ayoni suddhimanvesaṁ, aggiṁ paricariṁ vane; Suddhimaggaṁ ajānanto, akāsiṁ amaraṁ tapaṁ. 2 Taṁ sukhena sukhaṁ laddhaṁ, passa dhammasudhammataṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 3 Brahmabandhu pure āsiṁ, idāni khomhi brāhmaṇo; Tevijjo nhātako camhi, sottiyo camhi vedagū”ti. … Aṅgaṇikabhāradvājo thero …. 0 Theragāthā 2.18 Dukanipāta Dutiyavagga Kimilattheragāthā |18| “Pācīnavaṁsadāyamhi, sakyaputtā sahāyakā; Pahāyānappake bhoge, uñchāpattāgate ratā. 2 Āraddhavīriyā pahitattā, Niccaṁ daḷhaparakkamā; Ramanti dhammaratiyā, Hitvāna lokiyaṁ ratin”ti. … Kimilo thero …. 0 Theragāthā 2.26 Dukanipāta Tatiyavagga Puṇṇamāsattheragāthā |26| “Pañca nīvaraṇe hitvā, yogakkhemassa pattiyā; Dhammādāsaṁ gahetvāna, ñāṇadassanamattano. 2 Paccavekkhiṁ imaṁ kāyaṁ, sabbaṁ santarabāhiraṁ; Ajjhattañca bahiddhā ca, tuccho kāyo adissathā”ti. … Puṇṇamāso thero …. 0 Theragāthā 1.69 Ekakanipāta Sattamavagga Channattheragāthā |69| “Sutvāna dhammaṁ mahato mahārasaṁ, Sabbaññutaññāṇavarena desitaṁ; Maggaṁ papajjiṁ amatassa pattiyā, So yogakkhemassa pathassa kovido”ti. … Channo thero …. 0 Theragāthā 1.57 Ekakanipāta Chaṭṭhavagga Dutiyakuṭivihārittheragāthā |57| “Ayamāhu purāṇiyā kuṭi, Aññaṁ patthayase navaṁ kuṭiṁ; Āsaṁ kuṭiyā virājaya, Dukkhā bhikkhu puna navā kuṭī”ti. … Dutiyakuṭivihāritthero …. 0 Theragāthā 2.39 Dukanipāta Catutthavagga Usabhattheragāthā |39| “Ambapallavasaṅkāsaṁ, aṁse katvāna cīvaraṁ; Nisinno hatthigīvāyaṁ, gāmaṁ piṇḍāya pāvisiṁ. 2 Hatthikkhandhato oruyha, saṁvegaṁ alabhiṁ tadā; Sohaṁ ditto tadā santo, patto me āsavakkhayo”ti. … Usabho thero …. 0 Theragāthā 1.76 Ekakanipāta Aṭṭhamavagga Piyañjahattheragāthā |76| “Uppatantesu nipate, nipatantesu uppate; Vase avasamānesu, ramamānesu no rame”ti. … Piyañjaho thero …. 0 Theragāthā 1.48 Ekakanipāta Pañcamavagga Sañjayattheragāthā |48| “Yato ahaṁ pabbajito, Agārasmānagāriyaṁ; Nābhijānāmi saṅkappaṁ, Anariyaṁ 2738 --- thag1 48:1 dosasaṁhitan”ti. … Sañjayo thero …. 0 Theragāthā 1.90 Ekakanipāta Navamavagga Sāmidattattheragāthā |90| “Pañcakkhandhā pariññātā, tiṭṭhanti chinnamūlakā; Vikkhīṇo jātisaṁsāro, natthi dāni punabbhavo”ti. … Sāmidatto thero … vaggo navamo. 2 Tassuddānaṁ Thero samitigutto ca, kassapo sīhasavhayo; Nīto sunāgo nāgito, paviṭṭho ajjuno isi; Devasabho ca yo thero, sāmidatto mahabbaloti. 0 Theragāthā 1.13 Ekakanipāta Dutiyavagga Vanavacchattheragāthā |13| “Nīlabbhavaṇṇā rucirā, sītavārī sucindharā; Indagopakasañchannā, te selā ramayanti man”ti. … Vanavaccho thero …. 0 Theragāthā 4.8 Catukkanipāta Paṭhamavagga Rāhulattheragāthā |8| “Ubhayeneva sampanno, rāhulabhaddoti maṁ vidū; Yañcamhi putto buddhassa, yañca dhammesu cakkhumā. 2 Yañca me āsavā khīṇā, yañca natthi punabbhavo; Arahā dakkhiṇeyyomhi, tevijjo amataddaso. 3 Kāmandhā jālapacchannā, taṇhāchādanachāditā; Pamattabandhunā baddhā, macchāva kumināmukhe. 4 Taṁ kāmaṁ ahamujjhitvā, chetvā mārassa bandhanaṁ; Samūlaṁ taṇhamabbuyha, sītibhūtosmi nibbuto”ti. … Rāhulo thero …. 0 Theragāthā 1.9 Ekakanipāta Paṭhamavagga Pilindavacchattheragāthā |9| “Svāgataṁ na durāgataṁ, Nayidaṁ dumantitaṁ mama; Saṁvibhattesu dhammesu, Yaṁ seṭṭhaṁ tadupāgamin”ti. Itthaṁ sudaṁ āyasmā pilindavaccho thero gāthaṁ abhāsitthāti. 0 Theragāthā 1.84 Ekakanipāta Navamavagga Nītattheragāthā |84| “Sabbarattiṁ supitvāna, divā saṅgaṇike rato; Kudāssu nāma dummedho, dukkhassantaṁ karissatī”ti. … Nīto thero …. 0 Theragāthā 1.62 Ekakanipāta Sattamavagga Vajjiputtattheragāthā |62| “Ekakā mayaṁ araññe viharāma, Apaviddhaṁva vanasmiṁ dārukaṁ; Tassa me bahukā pihayanti, Nerayikā viya saggagāminan”ti. … Vajjiputto thero …. 0 Theragāthā 2.13 Dukanipāta Dutiyavagga Heraññakānittheragāthā |13| “Accayanti ahorattā, jīvitaṁ uparujjhati; Āyu khīyati maccānaṁ, kunnadīnaṁva odakaṁ. 2 Atha pāpāni kammāni, karaṁ bālo na bujjhati; Pacchāssa kaṭukaṁ hoti, vipāko hissa pāpako”ti. … Heraññakānitthero …. 0 Theragāthā 1.39 Ekakanipāta Catutthavagga Tissattheragāthā |39| “Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake; Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje”ti. … Tisso thero …. 0 Theragāthā 2.48 Dukanipāta Pañcamavagga Vajjitattheragāthā |48| “Saṁsaraṁ dīghamaddhānaṁ, gatīsu parivattisaṁ; Apassaṁ ariyasaccāni, andhabhūto puthujjano. 2 Tassa me appamattassa, saṁsārā vinaḷīkatā; Sabbā gatī samucchinnā, natthi dāni punabbhavo”ti. … Vajjito thero …. 0 Theragāthā 1.105 Ekakanipāta Ekādasamavagga Malitavambhattheragāthā |105| “Ukkaṇṭhitopi na vase, ramamānopi pakkame; Na tvevānatthasaṁhitaṁ, vase vāsaṁ vicakkhaṇo”ti. … Malitavambho thero …. 0 Theragāthā 3.13 Tikanipāta Paṭhamavagga Abhibhūtattheragāthā |13| “Suṇātha ñātayo sabbe, yāvantettha samāgatā; Dhammaṁ vo desayissāmi, dukkhā jāti punappunaṁ. 2 Ārambhatha nikkamatha, Yuñjatha buddhasāsane; Dhunātha maccuno senaṁ, Naḷāgāraṁva kuñjaro. 3 Yo imasmiṁ dhammavinaye, appamatto vihassati; Pahāya jātisaṁsāraṁ, dukkhassantaṁ karissatī”ti. … Abhibhūto thero …. 0 Theragāthā 1.26 Ekakanipāta Tatiyavagga Abhayattheragāthā |26| “Sutvā subhāsitaṁ vācaṁ, buddhassādiccabandhuno; Paccabyadhiṁ hi nipuṇaṁ, vālaggaṁ usunā yathā”ti. … Abhayo thero …. 0 Theragāthā 1.18 Ekakanipāta 2739 --- thag1 18:0 Dutiyavagga Siṅgālapituttheragāthā |18| “Ahu buddhassa dāyādo, bhikkhu bhesakaḷāvane; Kevalaṁ aṭṭhisaññāya, apharī pathaviṁ imaṁ; Maññehaṁ kāmarāgaṁ so, khippameva pahissatī”ti. … Siṅgālapitā thero …. 0 Theragāthā 16.4 Vīsatinipāta Paṭhamavagga Raṭṭhapālattheragāthā |4| “Passa cittakataṁ bimbaṁ, arukāyaṁ samussitaṁ; Āturaṁ bahusaṅkappaṁ, yassa natthi dhuvaṁ ṭhiti. 2 Passa cittakataṁ rūpaṁ, maṇinā kuṇḍalena ca; Aṭṭhiṁ tacena onaddhaṁ, saha vatthehi sobhati. 3 Alattakakatā pādā, mukhaṁ cuṇṇakamakkhitaṁ; Alaṁ bālassa mohāya, no ca pāragavesino. 4 Aṭṭhapadakatā kesā, nettā añjanamakkhitā; Alaṁ bālassa mohāya, no ca pāragavesino. 5 Añjanīva navā cittā, pūtikāyo alaṅkato; Alaṁ bālassa mohāya, no ca pāragavesino. 6 Odahi migavo pāsaṁ, nāsadā vāguraṁ migo; Bhutvā nivāpaṁ gacchāma, kandante migabandhake. 7 Chinno pāso migavassa, nāsadā vāguraṁ migo; Bhutvā nivāpaṁ gacchāma, socante migaluddake. 8 Passāmi loke sadhane manusse, Laddhāna vittaṁ na dadanti mohā; Luddhā dhanaṁ sannicayaṁ karonti, Bhiyyova kāme abhipatthayanti. 9 Rājā pasayhappathaviṁ vijetvā, Sasāgarantaṁ mahimāvasanto; Oraṁ samuddassa atittarūpo, Pāraṁ samuddassapi patthayetha. 10 Rājā ca aññe ca bahū manussā, Avītataṇhā maraṇaṁ upenti; Ūnāva hutvāna jahanti dehaṁ, Kāmehi lokamhi na hatthi titti. 11 Kandanti naṁ ñātī pakiriya kese, Aho vatā no amarāti cāhu; Vatthena naṁ pārutaṁ nīharitvā, Citaṁ samodhāya tato ḍahanti. 12 So ḍayhati sūlehi tujjamāno, Ekena vatthena pahāya bhoge; Na mīyamānassa bhavanti tāṇā, Ñātī ca mittā atha vā sahāyā. 13 Dāyādakā tassa dhanaṁ haranti, Satto pana gacchati yena kammaṁ; Na mīyamānaṁ dhanamanveti kiñci, Puttā ca dārā ca dhanañca raṭṭhaṁ. 14 Na dīghamāyuṁ labhate dhanena, Na cāpi vittena jaraṁ vihanti; Appaṁ hidaṁ jīvitamāhu dhīrā, Asassataṁ vippariṇāmadhammaṁ. 15 Aḍḍhā daliddā ca phusanti phassaṁ, Bālo ca dhīro ca tatheva phuṭṭho; Bālo hi bālyā vadhitova seti, Dhīro ca no vedhati phassaphuṭṭho. 16 Tasmā hi paññāva dhanena seyyā, Yāya vosānamidhādhigacchati; Abyositattā hi bhavābhavesu, Pāpāni kammāni karoti mohā. 17 Upeti gabbhañca parañca lokaṁ, Saṁsāramāpajja paramparāya; Tassappapañño abhisaddahanto, Upeti gabbhañca parañca lokaṁ. 18 Coro yathā sandhimukhe gahīto, Sakammunā haññati pāpadhammo; Evaṁ pajā pecca paramhi loke, Sakammunā haññati pāpadhammo. 19 Kāmā hi citrā madhurā manoramā, Virūparūpena mathenti cittaṁ; Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvā, Tasmā ahaṁ pabbajitomhi rāja. 20 Dumapphalānīva patanti māṇavā, Daharā ca vuḍḍhā ca sarīrabhedā; Etampi disvā pabbajitomhi rāja, Apaṇṇakaṁ sāmaññameva seyyo. 21 Saddhāyāhaṁ pabbajito, upeto jinasāsane; Avañjhā mayhaṁ pabbajjā, anaṇo bhuñjāmi bhojanaṁ. 22 Kāme ādittato disvā, Jātarūpāni satthato; Gabbhavokkantito dukkhaṁ, Nirayesu mahabbhayaṁ. 23 Etamādīnavaṁ ñatvā, saṁvegaṁ alabhiṁ tadā; Sohaṁ viddho tadā santo, sampatto āsavakkhayaṁ. 24 Pariciṇṇo mayā satthā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ; Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā. 25 Yassatthāya pabbajito, agārasmānagāriyaṁ; So me attho anuppatto, sabbasaṁyojanakkhayo”ti. … Raṭṭhapālo thero …. 0 Theragāthā 10.1 Dasakanipāta Paṭhamavagga Kāḷudāyittheragāthā |1| “Aṅgārino dāni dumā bhadante, Phalesino chadanaṁ vippahāya; Te accimantova pabhāsayanti, Samayo mahāvīra bhāgī rasānaṁ. 2 Dumāni phullāni manoramāni, Samantato sabbadisā pavanti; Pattaṁ pahāya phalamāsasānā, Kālo ito pakkamanāya vīra. 3 Nevātisītaṁ na panātiuṇhaṁ, Sukhā utu addhaniyā bhadante; Passantu taṁ sākiyā koḷiyā ca, Pacchāmukhaṁ rohiniyaṁ tarantaṁ. 4 Āsāya kasate khettaṁ, bījaṁ āsāya vappati; Āsāya vāṇijā yanti, samuddaṁ dhanahārakā; Yāya āsāya tiṭṭhāmi, sā me āsā 2740 --- thag10 1:4 samijjhatu. 5 Punappunaṁ ceva vapanti bījaṁ, Punappunaṁ vassati devarājā; Punappunaṁ khettaṁ kasanti kassakā, Punappunaṁ dhaññamupeti raṭṭhaṁ. 6 Punappunaṁ yācanakā caranti, Punappunaṁ dānapatī dadanti; Punappunaṁ dānapatī daditvā, Punappunaṁ saggamupenti ṭhānaṁ. 7 Vīro have sattayugaṁ puneti, Yasmiṁ kule jāyati bhūripañño; Maññāmahaṁ sakkati devadevo, Tayā hi jāto muni saccanāmo. 8 Suddhodano nāma pitā mahesino, Buddhassa mātā pana māyanāmā; Yā bodhisattaṁ parihariya kucchinā, Kāyassa bhedā tidivamhi modati. 9 Sā gotamī kālakatā ito cutā, Dibbehi kāmehi samaṅgibhūtā; Sā modati kāmaguṇehi pañcahi, Parivāritā devagaṇehi tehi”. 10 “Buddhassa puttomhi asayhasāhino, Aṅgīrasassappaṭimassa tādino; Pitupitā mayhaṁ tuvaṁsi sakka, Dhammena me gotama ayyakosī”ti. … Kāḷudāyī thero …. 0 Theragāthā 12.2 Dvādasakanipāta Paṭhamavagga Sunītattheragāthā |2| “Nīce kulamhi jātohaṁ, daliddo appabhojano; Hīnakammaṁ mamaṁ āsi, ahosiṁ pupphachaḍḍako. 2 Jigucchito manussānaṁ, paribhūto ca vambhito; Nīcaṁ manaṁ karitvāna, vandissaṁ bahukaṁ janaṁ. 3 Athaddasāsiṁ sambuddhaṁ, bhikkhusaṅghapurakkhataṁ; Pavisantaṁ mahāvīraṁ, magadhānaṁ puruttamaṁ. 4 Nikkhipitvāna byābhaṅgiṁ, vandituṁ upasaṅkamiṁ; Mameva anukampāya, aṭṭhāsi purisuttamo. 5 Vanditvā satthuno pāde, ekamantaṁ ṭhito tadā; Pabbajjaṁ ahamāyāciṁ, sabbasattānamuttamaṁ. 6 Tato kāruṇiko satthā, sabbalokānukampako; ‘Ehi bhikkhū’ti maṁ āha, sā me āsūpasampadā. 7 Sohaṁ eko araññasmiṁ, viharanto atandito; Akāsiṁ satthu vacanaṁ, yathā maṁ ovadī jino. 8 Rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ, Pubbajātimanussariṁ; Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ, Dibbacakkhuṁ visodhayiṁ; Rattiyā pacchime yāme, Tamokhandhaṁ padālayiṁ. 9 Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṁ pati; Indo brahmā ca āgantvā, maṁ namassiṁsu pañjalī. 10 ‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Yassa te āsavā khīṇā, dakkhiṇeyyosi mārisa’. 11 Tato disvāna maṁ satthā, devasaṅghapurakkhataṁ; Sitaṁ pātukaritvāna, imamatthaṁ abhāsatha. 12 ‘Tapena brahmacariyena, saṁyamena damena ca; Etena brāhmaṇo hoti, etaṁ brāhmaṇamuttaman’”ti. … Sunīto thero … Dvādasakanipāto niṭṭhito. 13 Tatruddānaṁ Sīlavā ca sunīto ca, therā dve te mahiddhikā; Dvādasamhi nipātamhi, gāthāyo catuvīsatīti. 0 Theragāthā 17.3 Tiṁsanipāta Paṭhamavagga Ānandattheragāthā |3| “Pisuṇena ca kodhanena ca, Maccharinā ca vibhūtanandinā; Sakhitaṁ na kareyya paṇḍito, Pāpo kāpurisena saṅgamo. 2 Saddhena ca pesalena ca, Paññavatā bahussutena ca; Sakhitaṁ kareyya paṇḍito, Bhaddo sappurisena saṅgamo. 3 Passa cittakataṁ bimbaṁ, … pe … yassa natthi dhuvaṁ ṭhiti. 4 Passa cittakataṁ bimbaṁ, … pe … vatthehi sobhati. 5 Alattakakatā, … pe … no ca pāragavesino. 6 Aṭṭhapadakatā, … pe … no ca pāragavesino. 7 Añjanīva navā, … pe … no ca pāragavesino. 8 Bahussuto cittakathī, buddhassa paricārako; Pannabhāro visaññutto, seyyaṁ kappeti gotamo. 9 Khīṇāsavo visaññutto, saṅgātīto sunibbuto; Dhāreti antimaṁ dehaṁ, jātimaraṇapāragū. 10 Yasmiṁ patiṭṭhitā dhammā, buddhassādiccabandhuno; Nibbānagamane magge, soyaṁ tiṭṭhati gotamo. 11 Dvāsīti buddhato gaṇhiṁ, dve sahassāni bhikkhuto; Caturāsītisahassāni, ye me dhammā pavattino. 12 Appassutāyaṁ puriso, balibaddova jīrati; Maṁsāni tassa vaḍḍhanti, paññā tassa na vaḍḍhati. 13 Bahussuto appassutaṁ, yo sutenātimaññati; Andho padīpadhārova, tatheva paṭibhāti maṁ. 14 Bahussutaṁ upāseyya, sutañca na vināsaye; Taṁ mūlaṁ brahmacariyassa, tasmā dhammadharo siyā. 15 Pubbāparaññū atthaññū, niruttipadakovido; Suggahītañca gaṇhāti, atthañcopaparikkhati. 16 Khantyā chandikato hoti, ussahitvā tuleti taṁ; Samaye so padahati, ajjhattaṁ susamāhito. 17 Bahussutaṁ dhammadharaṁ, sappaññaṁ buddhasāvakaṁ; 2741 --- thag17 3:17 Dhammaviññāṇamākaṅkhaṁ, taṁ bhajetha tathāvidhaṁ. 18 Bahussuto dhammadharo, kosārakkho mahesino; Cakkhu sabbassa lokassa, pūjanīyo bahussuto. 19 Dhammārāmo dhammarato, dhammaṁ anuvicintayaṁ; Dhammaṁ anussaraṁ bhikkhu, saddhammā na parihāyati. 20 Kāyamaccheragaruno, hiyyamāne anuṭṭhahe; Sarīrasukhagiddhassa, kuto samaṇaphāsutā. 21 Na pakkhanti disā sabbā, dhammā na paṭibhanti maṁ; Gate kalyāṇamittamhi, andhakāraṁva khāyati. 22 Abbhatītasahāyassa, atītagatasatthuno; Natthi etādisaṁ mittaṁ, yathā kāyagatā sati. 23 Ye purāṇā atītā te, navehi na sameti me; Svajja ekova jhāyāmi, vassupetova pakkhimā”. 24 “Dassanāya abhikkante, nānāverajjake bahū; Mā vārayittha sotāro, passantu samayo mamaṁ”. 25 “Dassanāya abhikkante, nānāverajjake puthu; Karoti satthā okāsaṁ, na nivāreti cakkhumā. 26 Paṇṇavīsativassāni, sekhabhūtassa me sato; Na kāmasaññā uppajji, passa dhammasudhammataṁ. 27 Paṇṇavīsativassāni, sekhabhūtassa me sato; Na dosasaññā uppajji, passa dhammasudhammataṁ. 28 Paṇṇavīsativassāni, bhagavantaṁ upaṭṭhahiṁ; Mettena kāyakammena, chāyāva anapāyinī. 29 Paṇṇavīsativassāni, bhagavantaṁ upaṭṭhahiṁ; Mettena vacīkammena, chāyāva anapāyinī. 30 Paṇṇavīsativassāni, bhagavantaṁ upaṭṭhahiṁ; Mettena manokammena, chāyāva anapāyinī. 31 Buddhassa caṅkamantassa, piṭṭhito anucaṅkamiṁ; Dhamme desiyamānamhi, ñāṇaṁ me udapajjatha. 32 Ahaṁ sakaraṇīyomhi, sekho appattamānaso; Satthu ca parinibbānaṁ, yo amhaṁ anukampako. 33 Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ; Sabbākāravarūpete, sambuddhe parinibbute”. 34 “Bahussuto dhammadharo, kosārakkho mahesino; Cakkhu sabbassa lokassa, ānando parinibbuto. 35 Bahussuto dhammadharo, kosārakkho mahesino; Cakkhu sabbassa lokassa, andhakāre tamonudo. 36 Gatimanto satimanto, dhitimanto ca yo isi; Saddhammadhārako thero, ānando ratanākaro”. 37 “Pariciṇṇo mayā satthā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ; Ohito garuko bhāro, natthi dāni punabbhavo”ti. … Ānando thero … Tiṁsanipāto niṭṭhito. 38 Tatruddānaṁ Phusso patisso ānando, tayotime pakittitā; Gāthāyo tattha saṅkhātā, sataṁ pañca ca uttarīti. 0 Theragāthā 1.43 Ekakanipāta Pañcamavagga Sumaṅgalattheragāthā |43| “Sumuttiko sumuttiko, Sāhu sumuttikomhi tīhi khujjakehi; Asitāsu mayā naṅgalāsu mayā, Khuddakuddālāsu mayā. Yadipi idhameva idhameva, Atha vāpi alameva alameva; Jhāya sumaṅgala jhāya sumaṅgala, Appamatto vihara sumaṅgalā”ti. … Sumaṅgalo thero …. 0 Theragāthā 2.32 Dukanipāta Catutthavagga Sivakattheragāthā |32| “Aniccāni gahakāni, tattha tattha punappunaṁ; Gahakāraṁ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṁ. 2 Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṁ na kāhasi; Sabbā te phāsukā bhaggā, thūṇikā ca vidālitā; Vimariyādikataṁ cittaṁ, idheva vidhamissatī”ti. … Sivako thero …. 0 Theragāthā 1.22 Ekakanipāta Tatiyavagga Cittakattheragāthā |22| “Nīlā sugīvā sikhino, Morā kārambhiyaṁ abhinadanti; Te sītavātakīḷitā, Suttaṁ jhāyaṁ nibodhentī”ti. … Cittako thero …. 0 Theragāthā 1.101 Ekakanipāta Ekādasamavagga Belaṭṭhānikattheragāthā |101| “Hitvā gihittaṁ anavositatto, Mukhanaṅgalī odariko kusīto; Mahāvarāhova nivāpapuṭṭho, Punappunaṁ gabbhamupeti mando”ti. … Belaṭṭhāniko thero …. thag13 0 Theragāthā 13.1 Terasanipāta Paṭhamavagga Soṇakoḷivisattheragāthā |1| “Yāhu raṭṭhe samukkaṭṭho, rañño aṅgassa paddhagū; Svajja dhammesu ukkaṭṭho, soṇo dukkhassa pāragū. 2 Pañca chinde pañca jahe, pañca cuttari bhāvaye; Pañca 2742 --- thag13 1:2 saṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccati. 3 Unnaḷassa pamattassa, bāhirāsassa bhikkhuno; Sīlaṁ samādhi paññā ca, pāripūriṁ na gacchati. 4 Yañhi kiccaṁ apaviddhaṁ, akiccaṁ pana karīyati; Unnaḷānaṁ pamattānaṁ, tesaṁ vaḍḍhanti āsavā. 5 Yesañca susamāraddhā, niccaṁ kāyagatā sati; Akiccaṁ te na sevanti, kicce sātaccakārino; Satānaṁ sampajānānaṁ, atthaṁ gacchanti āsavā. 6 Ujumaggamhi akkhāte, gacchatha mā nivattatha; Attanā codayattānaṁ, nibbānamabhihāraye. 7 Accāraddhamhi vīriyamhi, satthā loke anuttaro; Vīṇopamaṁ karitvā me, dhammaṁ desesi cakkhumā; Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, vihāsiṁ sāsane rato. 8 Samathaṁ paṭipādesiṁ, uttamatthassa pattiyā; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 9 Nekkhamme adhimuttassa, pavivekañca cetaso; Abyāpajjādhimuttassa, upādānakkhayassa ca. 10 Taṇhakkhayādhimuttassa, asammohañca cetaso; Disvā āyatanuppādaṁ, sammā cittaṁ vimuccati. 11 Tassa sammā vimuttassa, santacittassa bhikkhuno; Katassa paṭicayo natthi, karaṇīyaṁ na vijjati. 12 Selo yathā ekagghano, vātena na samīrati; Evaṁ rūpā rasā saddā, gandhā phassā ca kevalā. 13 Iṭṭhā dhammā aniṭṭhā ca, nappavedhenti tādino; Ṭhitaṁ cittaṁ visaññuttaṁ, vayañcassānupassatī”ti. … Soṇo koḷiviso thero … Terasanipāto niṭṭhito. 14 Tatruddānaṁ Soṇo koḷiviso thero, ekoyeva mahiddhiko; Terasamhi nipātamhi, gāthāyo cettha terasāti. 0 Theragāthā 1.47 Ekakanipāta Pañcamavagga Ujjayattheragāthā |47| “Namo te buddha vīratthu, vippamuttosi sabbadhi; Tuyhāpadāne viharaṁ, viharāmi anāsavo”ti. … Ujjayo thero …. 0 Theragāthā 1.79 Ekakanipāta Aṭṭhamavagga Rakkhitattheragāthā |79| “Sabbo rāgo pahīno me, sabbo doso samūhato; Sabbo me vigato moho, sītibhūtosmi nibbuto”ti. … Rakkhito thero …. 0 Theragāthā 2.36 Dukanipāta Catutthavagga Nitakattheragāthā |36| “Kassa selūpamaṁ cittaṁ, ṭhitaṁ nānupakampati; Virattaṁ rajanīyesu, kuppanīye na kuppati; Yassevaṁ bhāvitaṁ cittaṁ, kuto taṁ dukkhamessati. 2 Mama selūpamaṁ cittaṁ, ṭhitaṁ nānupakampati; Virattaṁ rajanīyesu, kuppanīye na kuppati; Mamevaṁ bhāvitaṁ cittaṁ, kuto maṁ dukkhamessatī”ti. … Nitako thero …. 0 Theragāthā 10.5 Dasakanipāta Paṭhamavagga Kappattheragāthā |5| “Nānākulamalasampuṇṇo, mahāukkārasambhavo; Candanikaṁva paripakkaṁ, mahāgaṇḍo mahāvaṇo. 2 Pubbaruhirasampuṇṇo, gūthakūpena gāḷhito; Āpopaggharaṇo kāyo, sadā sandati pūtikaṁ. 3 Saṭṭhikaṇḍarasambandho, maṁsalepanalepito; Cammakañcukasannaddho, pūtikāyo niratthako. 4 Aṭṭhisaṅghātaghaṭito, nhārusuttanibandhano; Nekesaṁ saṅgatībhāvā, kappeti iriyāpathaṁ. 5 Dhuvappayāto maraṇāya, maccurājassa santike; Idheva chaḍḍayitvāna, yenakāmaṅgamo naro. 6 Avijjāya nivuto kāyo, catuganthena ganthito; Oghasaṁsīdano kāyo, anusayajālamotthato. 7 Pañcanīvaraṇe yutto, vitakkena samappito; Taṇhāmūlenānugato, mohacchādanachādito. 8 Evāyaṁ vattate kāyo, kammayantena yantito; Sampatti ca vipatyantā, nānābhāvo vipajjati. 9 Yemaṁ kāyaṁ mamāyanti, andhabālā puthujjanā; Vaḍḍhenti kaṭasiṁ ghoraṁ, ādiyanti punabbhavaṁ. 10 Yemaṁ kāyaṁ vivajjenti, Gūthalittaṁva pannagaṁ; Bhavamūlaṁ vamitvāna, Parinibbissantināsavā”ti. … Kappo thero …. 0 Theragāthā 1.80 Ekakanipāta Aṭṭhamavagga Uggattheragāthā |80| “Yaṁ mayā pakataṁ kammaṁ, appaṁ vā yadi vā bahuṁ; Sabbametaṁ parikkhīṇaṁ, natthi dāni punabbhavo”ti. … Uggo thero … vaggo aṭṭhamo. 2 Tassuddānaṁ Vacchapālo ca yo thero, ātumo māṇavo isi; Suyāmano susārado, thero yo ca piyañjaho; Ārohaputto meṇḍasiro, rakkhito uggasavhayoti. 0 2743 --- thag1 58:0 Theragāthā 1.58 Ekakanipāta Chaṭṭhavagga Ramaṇīyakuṭikattheragāthā |58| “Ramaṇīyā me kuṭikā, Saddhādeyyā manoramā; Na me attho kumārīhi, Yesaṁ attho tahiṁ gacchatha nāriyo”ti. … Ramaṇīyakuṭiko thero …. 0 Theragāthā 1.66 Ekakanipāta Sattamavagga Meghiyattheragāthā |66| “Anusāsi mahāvīro, sabbadhammāna pāragū; Tassāhaṁ dhammaṁ sutvāna, vihāsiṁ santike sato; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Meghiyo thero …. 0 Theragāthā 2.29 Dukanipāta Tatiyavagga Bhāradvājattheragāthā |29| “Nadanti evaṁ sappaññā, sīhāva girigabbhare; Vīrā vijitasaṅgāmā, jetvā māraṁ savāhiniṁ. 2 Satthā ca pariciṇṇo me, dhammo saṅgho ca pūjito; Ahañca vitto sumano, puttaṁ disvā anāsavan”ti. … Bhāradvājo thero …. 0 Theragāthā 2.17 Dukanipāta Dutiyavagga Tissattheragāthā |17| “Bahū sapatte labhati, muṇḍo saṅghāṭipāruto; Lābhī annassa pānassa, vatthassa sayanassa ca. 2 Etamādīnavaṁ ñatvā, sakkāresu mahabbhayaṁ; Appalābho anavassuto, sato bhikkhu paribbaje”ti. … Tisso thero …. 0 Theragāthā 2.9 Dukanipāta Paṭhamavagga Gotamattheragāthā |9| “Sukhaṁ supanti munayo, ye itthīsu na bajjhare; Sadā ve rakkhitabbāsu, yāsu saccaṁ sudullabhaṁ. 2 Vadhaṁ carimha te kāma, anaṇā dāni te mayaṁ; Gacchāma dāni nibbānaṁ, yattha gantvā na socatī”ti. … Gotamo thero …. 0 Theragāthā 1.120 Ekakanipāta Dvādasamavagga Isidattattheragāthā |120| “Pañcakkhandhā pariññātā, tiṭṭhanti chinnamūlakā; Dukkhakkhayo anuppatto, patto me āsavakkhayo”ti. … Isidatto thero … vaggo dvādasamo. 2 Tassuddānaṁ Jento ca vacchagotto ca, vaccho ca vanasavhayo; Adhimutto mahānāmo, pārāpariyo yasopi ca; Kimilo vajjiputto ca, isidatto mahāyasoti. Ekakanipāto niṭṭhito. 3 Tatruddānaṁ Vīsuttarasataṁ therā, katakiccā anāsavā; Ekakeva nipātamhi, susaṅgītā mahesibhīti. 0 Theragāthā 1.72 Ekakanipāta Aṭṭhamavagga Ātumattheragāthā |72| “Yathā kaḷīro susu vaḍḍhitaggo, Dunnikkhamo hoti pasākhajāto; Evaṁ ahaṁ bhariyāyānitāya, Anumaññaṁ maṁ pabbajitomhi dānī”ti. … Ātumo thero …. 0 Theragāthā 1.94 Ekakanipāta Dasamavagga Mettajittheragāthā |94| “Namo hi tassa bhagavato, sakyaputtassa sirīmato; Tenāyaṁ aggappattena, aggadhammo sudesito”ti. … Mettaji thero …. 0 Theragāthā 1.17 Ekakanipāta Dutiyavagga Dāsakattheragāthā |17| “Middhī yadā hoti mahagghaso ca, Niddāyitā samparivattasāyī; Mahāvarāhova nivāpapuṭṭho, Punappunaṁ gabbhamupeti mando”ti. … Dāsako thero …. 0 Theragāthā 1.29 Ekakanipāta Tatiyavagga Hāritattheragāthā |29| “Samunnamayamattānaṁ, usukārova tejanaṁ; Cittaṁ ujuṁ karitvāna, avijjaṁ bhinda hāritā”ti. … Hārito thero …. 0 Theragāthā 1.115 Ekakanipāta Dvādasamavagga Mahānāmattheragāthā |115| “Esāvahiyyase pabbatena, Bahukuṭajasallakikena; Nesādakena girinā, Yasassinā paricchadenā”ti. … Mahānāmo thero …. 0 Theragāthā 2.47 Dukanipāta Pañcamavagga Anūpamattheragāthā |47| “Nandamānāgataṁ cittaṁ, sūlamāropamānakaṁ; Tena teneva vajasi, yena sūlaṁ kaliṅgaraṁ. 2 Tāhaṁ cittakaliṁ brūmi, taṁ brūmi cittadubbhakaṁ; Satthā te dullabho laddho, mānatthe maṁ niyojayī”ti. … Anūpamo thero …. 0 Theragāthā 1.36 Ekakanipāta Catutthavagga Kumāputtattheragāthā |36| “Sādhu sutaṁ sādhu caritakaṁ, Sādhu sadā aniketavihāro; Atthapucchanaṁ padakkhiṇakammaṁ, Etaṁ sāmaññamakiñcanassā”ti. … Kumāputto thero …. 0 Theragāthā 2.22 Dukanipāta Tatiyavagga Bhaddajittheragāthā |22| “Panādo nāma so rājā, yassa yūpo suvaṇṇayo; Tiriyaṁ soḷasubbedho, ubbhamāhu sahassadhā. 2 Sahassakaṇḍo satageṇḍu, dhajālu haritāmayo; Anaccuṁ tattha gandhabbā, chasahassāni sattadhā”ti. … Bhaddajitthero …. 0 Theragāthā 1.53 Ekakanipāta Chaṭṭhavagga Valliyattheragāthā |53| “Vassati devo yathā sugītaṁ, Channā me kuṭikā sukhā nivātā; Tassaṁ viharāmi appamatto, Atha ce patthayasi pavassa devā”ti. … Valliyo thero …. 0 2744 --- thag7 3:0 Theragāthā 7.3 Sattakanipāta Paṭhamavagga Bhaddattheragāthā |3| “Ekaputto ahaṁ āsiṁ, piyo mātu piyo pitu; Bahūhi vatacariyāhi, laddho āyācanāhi ca. 2 Te ca maṁ anukampāya, atthakāmā hitesino; Ubho pitā ca mātā ca, buddhassa upanāmayuṁ. 3 ‘Kicchā laddho ayaṁ putto, sukhumālo sukhedhito; Imaṁ dadāma te nātha, jinassa paricārakaṁ’. 4 Satthā ca maṁ paṭiggayha, ānandaṁ etadabravi; ‘Pabbājehi imaṁ khippaṁ, hessatyājāniyo ayaṁ’. 5 Pabbājetvāna maṁ satthā, vihāraṁ pāvisī jino; Anoggatasmiṁ sūriyasmiṁ, tato cittaṁ vimucci me. 6 Tato satthā nirākatvā, paṭisallānavuṭṭhito; ‘Ehi bhaddā’ti maṁ āha, sā me āsūpasampadā. 7 Jātiyā sattavassena, laddhā me upasampadā; Tisso vijjā anuppattā, aho dhammasudhammatā”ti. … Bhaddo thero …. 0 Theragāthā 3.5 Tikanipāta Paṭhamavagga Mātaṅgaputtattheragāthā |5| “Atisītaṁ atiuṇhaṁ, atisāyamidaṁ ahu; Iti vissaṭṭhakammante, khaṇā accenti māṇave. 2 Yo ca sītañca uṇhañca, tiṇā bhiyyo na maññati; Karaṁ purisakiccāni, so sukhā na vihāyati. 3 Dabbaṁ kusaṁ poṭakilaṁ, usīraṁ muñjapabbajaṁ; Urasā panudissāmi, vivekamanubrūhayan”ti. … Mātaṅgaputto thero …. 0 Theragāthā 1.6 Ekakanipāta Paṭhamavagga Sītavaniyattheragāthā |6| “Yo sītavanaṁ upagā bhikkhu, Eko santusito samāhitatto; Vijitāvī apetalomahaṁso, Rakkhaṁ kāyagatāsatiṁ dhitimā”ti. Itthaṁ sudaṁ āyasmā sītavaniyo thero gāthaṁ abhāsitthāti. 0 Theragāthā 6.13 Chakkanipāta Paṭhamavagga Sirimaṇḍattheragāthā |13| “Channamativassati, vivaṭaṁ nātivassati; Tasmā channaṁ vivaretha, evaṁ taṁ nātivassati. 2 Maccunābbhahato loko, jarāya parivārito; Taṇhāsallena otiṇṇo, icchādhūpāyito sadā. 3 Maccunābbhahato loko, parikkhitto jarāya ca; Haññati niccamattāṇo, pattadaṇḍova takkaro. 4 Āgacchantaggikhandhāva, maccu byādhi jarā tayo; Paccuggantuṁ balaṁ natthi, javo natthi palāyituṁ. 5 Amoghaṁ divasaṁ kayirā, appena bahukena vā; Yaṁ yaṁ vijahate rattiṁ, tadūnaṁ tassa jīvitaṁ. 6 Carato tiṭṭhato vāpi, āsīnasayanassa vā; Upeti carimā ratti, na te kālo pamajjitun”ti. … Sirimaṇḍo thero …. 0 Theragāthā 2.2 Dukanipāta Paṭhamavagga Piṇḍolabhāradvājattheragāthā |2| “Nayidaṁ anayena jīvitaṁ, Nāhāro hadayassa santiko; Āhāraṭṭhitiko samussayo, Iti disvāna carāmi esanaṁ. 2 Paṅkoti hi naṁ pavedayuṁ, Yāyaṁ vandanapūjanā kulesu; Sukhumaṁ sallaṁ durubbahaṁ, Sakkāro kāpurisena dujjaho”ti. Itthaṁ sudaṁ āyasmā piṇḍolabhāradvājo thero gāthāyo abhāsitthāti. 0 Theragāthā 6.4 Chakkanipāta Paṭhamavagga Kullattheragāthā |4| “Kullo sivathikaṁ gantvā, addasa itthimujjhitaṁ; Apaviddhaṁ susānasmiṁ, khajjantiṁ kimihī phuṭaṁ. 2 Āturaṁ asuciṁ pūtiṁ, passa kulla samussayaṁ; Uggharantaṁ paggharantaṁ, bālānaṁ abhinanditaṁ. 3 Dhammādāsaṁ gahetvāna, ñāṇadassanapattiyā; Paccavekkhiṁ imaṁ kāyaṁ, tucchaṁ santarabāhiraṁ. 4 Yathā idaṁ tathā etaṁ, yathā etaṁ tathā idaṁ; Yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho. 5 Yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā; Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure. 6 Pañcaṅgikena turiyena, Na ratī hoti tādisī; Yathā ekaggacittassa, Sammā dhammaṁ vipassato”ti. … Kullo thero …. 0 Theragāthā 4.7 Catukkanipāta Paṭhamavagga Sambhūtattheragāthā |7| “Yo dandhakāle tarati, taraṇīye ca dandhaye; Ayoni saṁvidhānena, bālo dukkhaṁ nigacchati. 2 Tassatthā 2745 --- thag4 7:2 parihāyanti, kāḷapakkheva candimā; Āyasakyañca pappoti, mittehi ca virujjhati. 3 Yo dandhakāle dandheti, taraṇīye ca tāraye; Yoniso saṁvidhānena, sukhaṁ pappoti paṇḍito. 4 Tassatthā paripūrenti, sukkapakkheva candimā; Yaso kittiñca pappoti, mittehi na virujjhatī”ti. … Sambhūto thero …. 0 Theragāthā 1.12 Ekakanipāta Dutiyavagga Mahāvacchattheragāthā |12| “Paññābalī sīlavatūpapanno, Samāhito jhānarato satīmā; Yadatthiyaṁ bhojanaṁ bhuñjamāno, Kaṅkhetha kālaṁ idha vītarāgo”ti. … Mahāvaccho thero …. 0 Theragāthā 1.91 Ekakanipāta Dasamavagga Paripuṇṇakattheragāthā |91| “Na tathā mataṁ satarasaṁ, Sudhannaṁ yaṁ mayajja paribhuttaṁ; Aparimitadassinā gotamena, Buddhena desito dhammo”ti. … Paripuṇṇako thero …. 0 Theragāthā 1.77 Ekakanipāta Aṭṭhamavagga Hatthārohaputtattheragāthā |77| “Idaṁ pure cittamacāri cārikaṁ, Yenicchakaṁ yatthakāmaṁ yathāsukhaṁ; Tadajjahaṁ niggahessāmi yoniso, Hatthippabhinnaṁ viya aṅkusaggaho”ti. … Hatthārohaputto thero …. 0 Theragāthā 1.49 Ekakanipāta Pañcamavagga Rāmaṇeyyakattheragāthā |49| “Cihacihābhinadite, sippikābhirutehi ca; Na me taṁ phandati cittaṁ, ekattanirataṁ hi me”ti. … Rāmaṇeyyako thero …. 0 Theragāthā 2.38 Dukanipāta Catutthavagga Nisabhattheragāthā |38| “Pañca kāmaguṇe hitvā, Piyarūpe manorame; Saddhāya gharā nikkhamma, Dukkhassantakaro bhave. 2 Nābhinandāmi maraṇaṁ, nābhinandāmi jīvitaṁ; Kālañca paṭikaṅkhāmi, sampajāno patissato”ti. … Nisabho thero …. 0 Theragāthā 1.68 Ekakanipāta Sattamavagga Ekudāniyattheragāthā |68| “Adhicetaso appamajjato, Munino monapathesu sikkhato; Sokā na bhavanti tādino, Upasantassa sadā satīmato”ti. … Ekudāniyo thero …. 0 Theragāthā 1.56 Ekakanipāta Chaṭṭhavagga Kuṭivihārittheragāthā |56| “Ko kuṭikāyaṁ bhikkhu kuṭikāyaṁ, Vītarāgo susamāhitacitto; Evaṁ jānāhi āvuso, Amoghā te kuṭikā katā”ti. … Kuṭivihāritthero …. 0 Theragāthā 2.19 Dukanipāta Dutiyavagga Nandattheragāthā |19| “Ayoniso manasikārā, maṇḍanaṁ anuyuñjisaṁ; Uddhato capalo cāsiṁ, kāmarāgena aṭṭito. 2 Upāyakusalenāhaṁ, buddhenādiccabandhunā; Yoniso paṭipajjitvā, bhave cittaṁ udabbahin”ti. … Nando thero …. 0 Theragāthā 2.27 Dukanipāta Tatiyavagga Nandakattheragāthā |27| “Yathāpi bhaddo ājañño, khalitvā patitiṭṭhati; Bhiyyo laddhāna saṁvegaṁ, adīno vahate dhuraṁ. 2 Evaṁ dassanasampannaṁ, sammāsambuddhasāvakaṁ; Ājānīyaṁ maṁ dhāretha, puttaṁ buddhassa orasan”ti. … Nandako thero …. 0 Theragāthā 4.2 Catukkanipāta Paṭhamavagga Bhaguttheragāthā |2| “Ahaṁ middhena pakato, vihārā upanikkhamiṁ; Caṅkamaṁ abhiruhanto, tattheva papatiṁ chamā. 2 Gattāni parimajjitvā, punapāruyha caṅkamaṁ; Caṅkame caṅkamiṁ sohaṁ, ajjhattaṁ susamāhito. 3 Tato me manasīkāro, yoniso udapajjatha; Ādīnavo pāturahu, nibbidā samatiṭṭhatha. 4 Tato cittaṁ vimucci me, passa dhammasudhammataṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Bhagutthero …. 0 Theragāthā 6.1 Chakkanipāta Paṭhamavagga Uruveḷakassapattheragāthā |1| “Disvāna pāṭihīrāni, gotamassa yasassino; Na tāvāhaṁ paṇipatiṁ, issāmānena vañcito. 2 Mama saṅkappamaññāya, codesi narasārathi; Tato me āsi saṁvego, abbhuto lomahaṁsano. 3 Pubbe jaṭilabhūtassa, yā me siddhi parittikā; Tāhaṁ tadā nirākatvā, pabbajiṁ jinasāsane. 4 Pubbe yaññena santuṭṭho, kāmadhātupurakkhato; Pacchā rāgañca dosañca, mohañcāpi samūhaniṁ. 5 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Iddhimā paracittaññū, dibbasotañca pāpuṇiṁ. 6 Yassa catthāya pabbajito, agārasmānagāriyaṁ; So me attho anuppatto, sabbasaṁyojanakkhayo”ti. … Uruveḷakassapo thero …. 0 Theragāthā 2.7 2746 --- thag2 7:0 Dukanipāta Paṭhamavagga Rādhattheragāthā |7| “Yathā agāraṁ ducchannaṁ, vuṭṭhī samativijjhati; Evaṁ abhāvitaṁ cittaṁ, rāgo samativijjhati. 2 Yathā agāraṁ succhannaṁ, Vuṭṭhī na samativijjhati; Evaṁ subhāvitaṁ cittaṁ, Rāgo na samativijjhatī”ti. … Rādho thero …. 0 Theragāthā 1.3 Ekakanipāta Paṭhamavagga Kaṅkhārevatattheragāthā |3| “Paññaṁ imaṁ passa tathāgatānaṁ, Aggi yathā pajjalito nisīthe; Ālokadā cakkhudadā bhavanti, Ye āgatānaṁ vinayanti kaṅkhan”ti. Itthaṁ sudaṁ āyasmā kaṅkhārevato thero gāthaṁ abhāsitthāti. 0 Theragāthā 5.5 Pañcakanipāta Paṭhamavagga Vaḍḍhattheragāthā |5| “Sādhū hi kira me mātā, Patodaṁ upadaṁsayi; Yassāhaṁ vacanaṁ sutvā, Anusiṭṭho janettiyā; Āraddhavīriyo pahitatto, Patto sambodhimuttamaṁ. 2 Arahā dakkhiṇeyyomhi, tevijjo amataddaso; Jetvā namucino senaṁ, viharāmi anāsavo. 3 Ajjhattañca bahiddhā ca, ye me vijjiṁsu āsavā; Sabbe asesā ucchinnā, na ca uppajjare puna. 4 Visāradā kho bhaginī, etamatthaṁ abhāsayi; ‘Apihā nūna mayipi, vanatho te na vijjati’. 5 Pariyantakataṁ dukkhaṁ, antimoyaṁ samussayo; Jātimaraṇasaṁsāro, natthi dāni punabbhavo”ti. … Vaḍḍho thero …. 0 Theragāthā 1.110 Ekakanipāta Ekādasamavagga Usabhattheragāthā |110| “Nagā nagaggesu susaṁvirūḷhā, Udaggameghena navena sittā; Vivekakāmassa araññasaññino, Janeti bhiyyo usabhassa kalyatan”ti. … Usabho thero … vaggo ekādasamo. 2 Tassuddānaṁ Belaṭṭhāniko setuccho, Bandhuro khitako isi; Malitavambho suhemanto, Dhammasavo dhammasavapitā; Saṅgharakkhitatthero ca, Usabho ca mahāmunīti. 0 Theragāthā 1.33 Ekakanipāta Catutthavagga Sopākattheragāthā |33| “Yathāpi ekaputtasmiṁ, piyasmiṁ kusalī siyā; Evaṁ sabbesu pāṇesu, sabbattha kusalo siyā”ti. … Sopāko thero …. 0 Theragāthā 2.42 Dukanipāta Pañcamavagga Dhammapālattheragāthā |42| “Yo have daharo bhikkhu, yuñjati buddhasāsane; Jāgaro sa hi suttesu, amoghaṁ tassa jīvitaṁ. 2 Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṁ dhammadassanaṁ; Anuyuñjetha medhāvī, saraṁ buddhāna sāsanan”ti. … Dhammapālo thero …. thag18 0 Theragāthā 18.1 Cattālīsanipāta Paṭhamavagga Mahākassapattheragāthā |1| “Na gaṇena purakkhato care, Vimano hoti samādhi dullabho; Nānājanasaṅgaho dukho, Iti disvāna gaṇaṁ na rocaye. 2 Na kulāni upabbaje muni, Vimano hoti samādhi dullabho; So ussukko rasānugiddho, Atthaṁ riñcati yo sukhāvaho. 3 Paṅkoti hi naṁ avedayuṁ, Yāyaṁ vandanapūjanā kulesu; Sukhumaṁ sallaṁ durubbahaṁ, Sakkāro kāpurisena dujjaho. 4 Senāsanamhā oruyha, nagaraṁ piṇḍāya pāvisiṁ; Bhuñjantaṁ purisaṁ kuṭṭhiṁ, sakkaccaṁ taṁ upaṭṭhahiṁ. 5 So me pakkena hatthena, ālopaṁ upanāmayi; Ālopaṁ pakkhipantassa, aṅguli cettha chijjatha. 6 Kuṭṭamūlañca nissāya, ālopaṁ taṁ abhuñjisaṁ; Bhuñjamāne vā bhutte vā, jegucchaṁ me na vijjati. 7 Uttiṭṭhapiṇḍo āhāro, pūtimuttañca osadhaṁ; Senāsanaṁ rukkhamūlaṁ, paṁsukūlañca cīvaraṁ; Yassete abhisambhutvā, sa ve cātuddiso naro. 8 Yattha eke vihaññanti, āruhantā siluccayaṁ; Tassa buddhassa dāyādo, sampajāno patissato; Iddhibalenupatthaddho, kassapo abhirūhati. 9 Piṇḍapātapaṭikkanto, selamāruyha kassapo; Jhāyati anupādāno, pahīnabhayabheravo. 10 Piṇḍapātapaṭikkanto, selamāruyha kassapo; Jhāyati anupādāno, ḍayhamānesu nibbuto. 11 Piṇḍapātapaṭikkanto, selamāruyha kassapo; Jhāyati anupādāno, katakicco anāsavo. 12 Karerimālāvitatā, bhūmibhāgā manoramā; Kuñjarābhirudā rammā, te 2747 --- thag18 1:12 selā ramayanti maṁ. 13 Nīlabbhavaṇṇā rucirā, vārisītā sucindharā; Indagopakasañchannā, te selā ramayanti maṁ. 14 Nīlabbhakūṭasadisā, kūṭāgāravarūpamā; Vāraṇābhirudā rammā, te selā ramayanti maṁ. 15 Abhivuṭṭhā rammatalā, nagā isibhi sevitā; Abbhunnaditā sikhīhi, te selā ramayanti maṁ. 16 Alaṁ jhāyitukāmassa, pahitattassa me sato; Alaṁ me atthakāmassa, pahitattassa bhikkhuno. 17 Alaṁ me phāsukāmassa, pahitattassa bhikkhuno; Alaṁ me yogakāmassa, pahitattassa tādino. 18 Umāpupphena samānā, gaganāvabbhachāditā; Nānādijagaṇākiṇṇā, te selā ramayanti maṁ. 19 Anākiṇṇā gahaṭṭhehi, migasaṅghanisevitā; Nānādijagaṇākiṇṇā, te selā ramayanti maṁ. 20 Acchodikā puthusilā, gonaṅgulamigāyutā; Ambusevālasañchannā, te selā ramayanti maṁ. 21 Na pañcaṅgikena turiyena, Rati me hoti tādisī; Yathā ekaggacittassa, Sammā dhammaṁ vipassato. 22 Kammaṁ bahukaṁ na kāraye, Parivajjeyya janaṁ na uyyame; Ussukko so rasānugiddho, Atthaṁ riñcati yo sukhāvaho. 23 Kammaṁ bahukaṁ na kāraye, Parivajjeyya anattaneyyametaṁ; Kicchati kāyo kilamati, Dukkhito so samathaṁ na vindati. 24 Oṭṭhappahatamattena, attānampi na passati; Patthaddhagīvo carati, ahaṁ seyyoti maññati. 25 Aseyyo seyyasamānaṁ, bālo maññati attānaṁ; Na taṁ viññū pasaṁsanti, patthaddhamānasaṁ naraṁ. 26 Yo ca seyyohamasmīti, nāhaṁ seyyoti vā pana; Hīno taṁsadiso vāti, vidhāsu na vikampati. 27 Paññavantaṁ tathā tādiṁ, sīlesu susamāhitaṁ; Cetosamathamanuttaṁ, tañce viññū pasaṁsare. 28 Yassa sabrahmacārīsu, gāravo nūpalabbhati; Ārakā hoti saddhammā, nabhato puthavī yathā. 29 Yesañca hiriottappaṁ, sadā sammā upaṭṭhitaṁ; Virūḷhabrahmacariyā te, tesaṁ khīṇā punabbhavā. 30 Uddhato capalo bhikkhu, paṁsukūlena pāruto; Kapīva sīhacammena, na so tenupasobhati. 31 Anuddhato acapalo, nipako saṁvutindriyo; Sobhati paṁsukūlena, sīhova girigabbhare. 32 Ete sambahulā devā, iddhimanto yasassino; Dasadevasahassāni, sabbe te brahmakāyikā. 33 Dhammasenāpatiṁ vīraṁ, mahājhāyiṁ samāhitaṁ; Sāriputtaṁ namassantā, tiṭṭhanti pañjalīkatā. 34 ‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyati. 35 Accheraṁ vata buddhānaṁ, gambhīro gocaro sako; Ye mayaṁ nābhijānāma, vālavedhisamāgatā’. 36 Taṁ tathā devakāyehi, pūjitaṁ pūjanārahaṁ; Sāriputtaṁ tadā disvā, kappinassa sitaṁ ahu. 37 Yāvatā buddhakhettamhi, ṭhapayitvā mahāmuniṁ; Dhutaguṇe visiṭṭhohaṁ, sadiso me na vijjati. 38 Pariciṇṇo mayā satthā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ; Ohito garuko bhāro, natthi dāni punabbhavo. 39 Na cīvare na sayane, bhojane nupalimpati; Gotamo anappameyyo, muḷālapupphaṁ vimalaṁva; Ambunā nekkhammaninno, tibhavābhinissaṭo. 40 Satipaṭṭhānagīvo so, saddhāhattho mahāmuni; Paññāsīso mahāñāṇī, sadā carati nibbuto”ti. … Mahākassapo thero … Cattālīsanipāto niṭṭhito. 41 Tatruddānaṁ Cattālīsanipātamhi, mahākassapasavhayo; Ekova thero gāthāyo, cattālīsa duvepi cāti. 0 Theragāthā 16.5 Vīsatinipāta Paṭhamavagga Mālukyaputtattheragāthā |5| “Rūpaṁ disvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 2 Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rūpasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evamācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati. 3 Saddaṁ sutvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 4 Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā saddasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evamācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati. 5 Gandhaṁ ghatvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 6 Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā gandhasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evamācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati. 7 Rasaṁ bhotvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, 2748 --- thag16 5:7 Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 8 Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rasasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evamācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati. 9 Phassaṁ phussa sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 10 Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā phassasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evamācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati. 11 Dhammaṁ ñatvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 12 Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā dhammasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evamācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati. 13 Na so rajjati rūpesu, rūpaṁ disvā patissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati. 14 Yathāssa passato rūpaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati. 15 Na so rajjati saddesu, saddaṁ sutvā patissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati. 16 Yathāssa suṇato saddaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati. 17 Na so rajjati gandhesu, gandhaṁ ghatvā patissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati. 18 Yathāssa ghāyato gandhaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati. 19 Na so rajjati rasesu, rasaṁ bhotvā patissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati. 20 Yathāssa sāyarato rasaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati. 21 Na so rajjati phassesu, phassaṁ phussa patissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati. 22 Yathāssa phusato phassaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati. 23 Na so rajjati dhammesu, dhammaṁ ñatvā patissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati. 24 Yathāssa vijānato dhammaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati”. … Mālukyaputto thero …. 0 Theragāthā 2.33 Dukanipāta Catutthavagga Upavāṇattheragāthā |33| “Arahaṁ sugato loke, vātehābādhiko muni; Sace uṇhodakaṁ atthi, munino dehi brāhmaṇa. 2 Pūjito pūjaneyyānaṁ, sakkareyyāna sakkato; Apacitopaceyyānaṁ, tassa icchāmi hātave”ti. … Upavāṇo thero …. 0 Theragāthā 1.42 Ekakanipāta Pañcamavagga Khadiravaniyattheragāthā |42| “Cāle upacāle sīsūpacāle (…), Patissatā nu kho viharatha; Āgato vo vālaṁ viya vedhī”ti. … Khadiravaniyo thero …. 0 Theragāthā 15.1 Soḷasakanipāta Paṭhamavagga Aññāsikoṇḍaññattheragāthā |1| “Esa bhiyyo pasīdāmi, sutvā dhammaṁ mahārasaṁ; Virāgo desito dhammo, anupādāya sabbaso”. 2 “Bahūni loke citrāni, asmiṁ pathavimaṇḍale; Mathenti maññe saṅkappaṁ, subhaṁ rāgūpasaṁhitaṁ. 3 Rajamuhatañca vātena, yathā meghopasammaye; Evaṁ sammanti saṅkappā, yadā paññāya passati. 4 Sabbe saṅkhārā aniccāti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā. 5 Sabbe saṅkhārā dukkhāti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā. 6 Sabbe dhammā anattāti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā. 7 Buddhānubuddho yo thero, koṇḍañño tibbanikkamo; Pahīnajātimaraṇo, brahmacariyassa kevalī. 8 Oghapāso daḷhakhilo, Pabbato duppadālayo; Chetvā khilañca pāsañca, Selaṁ bhetvāna dubbhidaṁ; Tiṇṇo pāraṅgato jhāyī, Mutto so mārabandhanā. 9 Uddhato capalo bhikkhu, mitte āgamma pāpake; Saṁsīdati mahoghasmiṁ, ūmiyā paṭikujjito. 10 Anuddhato 2749 --- thag15 1:10 acapalo, nipako saṁvutindriyo; Kalyāṇamitto medhāvī, dukkhassantakaro siyā. 11 Kālapabbaṅgasaṅkāso, kiso dhamanisanthato; Mattaññū annapānasmiṁ, adīnamanaso naro. 12 Phuṭṭho ḍaṁsehi makasehi, araññasmiṁ brahāvane; Nāgo saṅgāmasīseva, sato tatrādhivāsaye. 13 Nābhinandāmi maraṇaṁ, … pe … nibbisaṁ bhatako yathā. 14 Nābhinandāmi maraṇaṁ, … pe … sampajāno patissato. 15 Pariciṇṇo mayā satthā, … pe … bhavanetti samūhatā. 16 Yassa catthāya pabbajito, agārasmānagāriyaṁ; So me attho anuppatto, kiṁ me saddhivihārinā”ti. … Aññāsikoṇḍañño thero …. 0 Theragāthā 17.2 Tiṁsanipāta Paṭhamavagga Sāriputtattheragāthā |2| “Yathācārī yathāsato satīmā, Yatasaṅkappajjhāyi appamatto; Ajjhattarato samāhitatto, Eko santusito tamāhu bhikkhuṁ. 2 Allaṁ sukkhaṁ vā bhuñjanto, Na bāḷhaṁ suhito siyā; Ūnūdaro mitāhāro, Sato bhikkhu paribbaje. 3 Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṁ pive; Alaṁ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno. 4 Kappiyaṁ tañce chādeti, cīvaraṁ idamatthikaṁ; Alaṁ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno. 5 Pallaṅkena nisinnassa, jaṇṇuke nābhivassati; Alaṁ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno. 6 Yo sukhaṁ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato; Ubhayantarena nāhosi, kena lokasmi kiṁ siyā. 7 Mā me kadāci pāpiccho, kusīto hīnavīriyo; Appassuto anādaro, kena lokasmi kiṁ siyā. 8 Bahussuto ca medhāvī, sīlesu susamāhito; Cetosamathamanuyutto, api muddhani tiṭṭhatu. 9 Yo papañcamanuyutto, papañcābhirato mago; Virādhayī so nibbānaṁ, yogakkhemaṁ anuttaraṁ. 10 Yo ca papañcaṁ hitvāna, nippapañcapathe rato; Ārādhayī so nibbānaṁ, yogakkhemaṁ anuttaraṁ. 11 Gāme vā yadi vāraññe, Ninne vā yadi vā thale; Yattha arahanto viharanti, Taṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ. 12 Ramaṇīyāni araññāni, yattha na ramatī jano; Vītarāgā ramissanti, na te kāmagavesino. 13 Nidhīnaṁva pavattāraṁ, yaṁ passe vajjadassinaṁ; Niggayhavādiṁ medhāviṁ, tādisaṁ paṇḍitaṁ bhaje; Tādisaṁ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo. 14 Ovadeyyānusāseyya, asabbhā ca nivāraye; Satañhi so piyo hoti, asataṁ hoti appiyo. 15 Aññassa bhagavā buddho, dhammaṁ desesi cakkhumā; Dhamme desiyamānamhi, sotamodhesimatthiko. 16 Taṁ me amoghaṁ savanaṁ, vimuttomhi anāsavo. 17 Neva pubbenivāsāya, napi dibbassa cakkhuno; Cetopariyāya iddhiyā, cutiyā upapattiyā; Sotadhātuvisuddhiyā, paṇidhī me na vijjati”. 18 “Rukkhamūlaṁva nissāya, muṇḍo saṅghāṭipāruto; Paññāya uttamo thero, upatissova jhāyati. 19 Avitakkaṁ samāpanno, sammāsambuddhasāvako; Ariyena tuṇhībhāvena, upeto hoti tāvade. 20 Yathāpi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito; Evaṁ mohakkhayā bhikkhu, pabbatova na vedhati”. 21 “Anaṅgaṇassa posassa, niccaṁ sucigavesino; Vālaggamattaṁ pāpassa, abbhamattaṁva khāyati. 22 Nābhinandāmi maraṇaṁ, nābhinandāmi jīvitaṁ; Nikkhipissaṁ imaṁ kāyaṁ, sampajāno patissato. 23 Nābhinandāmi maraṇaṁ, nābhinandāmi jīvitaṁ; Kālañca paṭikaṅkhāmi, nibbisaṁ bhatako yathā”. 24 “Ubhayena midaṁ maraṇameva, Nāmaraṇaṁ pacchā vā pure vā; Paṭipajjatha mā vinassatha, Khaṇo vo mā upaccagā. 25 Nagaraṁ yathā paccantaṁ, guttaṁ santarabāhiraṁ; Evaṁ gopetha attānaṁ, khaṇo vo mā upaccagā; Khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā”. 26 “Upasanto uparato, mantabhāṇī anuddhato; Dhunāti pāpake dhamme, dumapattaṁva māluto. 27 Upasanto uparato, mantabhāṇī anuddhato; Appāsi pāpake dhamme, dumapattaṁva māluto. 28 Upasanto anāyāso, vippasanno anāvilo; Kalyāṇasīlo medhāvī, dukkhassantakaro siyā”. 29 “Na vissase ekatiyesu evaṁ, Agārisu pabbajitesu cāpi; Sādhūpi hutvā na asādhu honti, Asādhu hutvā puna sādhu honti. 30 Kāmacchando ca byāpādo, thinamiddhañca bhikkhuno; Uddhaccaṁ vicikicchā ca, pañcete cittakelisā. 31 Yassa sakkariyamānassa, asakkārena cūbhayaṁ; Samādhi na vikampati, appamādavihārino. 32 Taṁ jhāyinaṁ sātatikaṁ, sukhumadiṭṭhivipassakaṁ; Upādānakkhayārāmaṁ, āhu sappuriso iti. 33 Mahāsamuddo pathavī, pabbato 2750 --- thag17 2:33 anilopi ca; Upamāya na yujjanti, satthu varavimuttiyā. 34 Cakkānuvattako thero, mahāñāṇī samāhito; Pathavāpaggisamāno, na rajjati na dussati. 35 Paññāpāramitaṁ patto, mahābuddhi mahāmati; Ajaḷo jaḷasamāno, sadā carati nibbuto. 36 Pariciṇṇo mayā satthā, … pe … bhavanetti samūhatā. 37 Sampādethappamādena, esā me anusāsanī; Handāhaṁ parinibbissaṁ, vippamuttomhi sabbadhī”ti. … Sāriputto thero … 0 Theragāthā 1.27 Ekakanipāta Tatiyavagga Lomasakaṅgiyattheragāthā |27| “Dabbaṁ kusaṁ poṭakilaṁ, usīraṁ muñjapabbajaṁ; Urasā panudissāmi, vivekamanubrūhayan”ti. … Lomasakaṅgiyo thero …. 0 Theragāthā 1.19 Ekakanipāta Dutiyavagga Kulattheragāthā |19| “Udakañhi nayanti nettikā, Usukārā namayanti tejanaṁ; Dāruṁ namayanti tacchakā, Attānaṁ damayanti subbatā”ti. … Kulo thero …. 0 Theragāthā 1.104 Ekakanipāta Ekādasamavagga Khitakattheragāthā |104| “Lahuko vata me kāyo, Phuṭṭho ca pītisukhena vipulena; Tūlamiva eritaṁ mālutena, Pilavatīva me kāyo”ti. … Khitako thero …. 0 Theragāthā 3.12 Tikanipāta Paṭhamavagga Uttarapālattheragāthā |12| “Paṇḍitaṁ vata maṁ santaṁ, alamatthavicintakaṁ; Pañca kāmaguṇā loke, sammohā pātayiṁsu maṁ. 2 Pakkhando māravisaye, daḷhasallasamappito; Asakkhiṁ maccurājassa, ahaṁ pāsā pamuccituṁ. 3 Sabbe kāmā pahīnā me, bhavā sabbe padālitā; Vikkhīṇo jātisaṁsāro, natthi dāni punabbhavo”ti. … Uttarapālo thero …. 0 Theragāthā 2.49 Dukanipāta Pañcamavagga Sandhitattheragāthā |49| “Assatthe haritobhāse, saṁvirūḷhamhi pādape; Ekaṁ buddhagataṁ saññaṁ, alabhitthaṁ patissato. 2 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Tassā saññāya vāhasā, patto me āsavakkhayo”ti. … Sandhito thero … vaggo pañcamo. 3 Tassuddānaṁ Kumārakassapo thero, dhammapālo ca brahmāli; Mogharājā visākho ca, cūḷako ca anūpamo; Vajjito sandhito thero, kilesarajavāhanoti. Dukanipāto niṭṭhito. 4 Tatruddānaṁ Gāthādukanipātamhi, navuti ceva aṭṭha ca; Therā ekūnapaññāsaṁ, bhāsitā nayakovidāti. 0 Theragāthā 1.38 Ekakanipāta Catutthavagga Gavampatittheragāthā |38| “Yo iddhiyā sarabhuṁ aṭṭhapesi, So gavampati asito anejo; Taṁ sabbasaṅgātigataṁ mahāmuniṁ, Devā namassanti bhavassa pāragun”ti. … Gavampatitthero …. 0 Theragāthā 16.10 Vīsatinipāta Paṭhamavagga Pārāpariyattheragāthā |10| Samaṇassa ahu cintā, pupphitamhi mahāvane; Ekaggassa nisinnassa, pavivittassa jhāyino. 2 “Aññathā lokanāthamhi, tiṭṭhante purisuttame; Iriyaṁ āsi bhikkhūnaṁ, aññathā dāni dissati. 3 Sītavātaparittāṇaṁ, hirikopīnachādanaṁ; Mattaṭṭhiyaṁ abhuñjiṁsu, santuṭṭhā itarītare. 4 Paṇītaṁ yadi vā lūkhaṁ, appaṁ vā yadi vā bahuṁ; Yāpanatthaṁ abhuñjiṁsu, agiddhā nādhimucchitā. 5 Jīvitānaṁ parikkhāre, bhesajje atha paccaye; Na bāḷhaṁ ussukā āsuṁ, yathā te āsavakkhaye. 6 Araññe rukkhamūlesu, kandarāsu guhāsu ca; Vivekamanubrūhantā, vihaṁsu tapparāyaṇā. 7 Nīcā niviṭṭhā subharā, mudū atthaddhamānasā; Abyāsekā amukharā, atthacintā vasānugā. 8 Tato pāsādikaṁ āsi, gataṁ bhuttaṁ nisevitaṁ; Siniddhā teladhārāva, ahosi iriyāpatho. 9 Sabbāsavaparikkhīṇā, mahājhāyī mahāhitā; Nibbutā dāni te therā, parittā dāni tādisā. 10 Kusalānañca dhammānaṁ, paññāya ca parikkhayā; Sabbākāravarūpetaṁ, lujjate jinasāsanaṁ. 11 Pāpakānañca dhammānaṁ, kilesānañca yo utu; Upaṭṭhitā vivekāya, ye ca saddhammasesakā. 12 Te kilesā pavaḍḍhantā, āvisanti bahuṁ janaṁ; Kīḷanti maññe bālehi, ummattehiva rakkhasā. 13 Kilesehābhibhūtā te, tena tena vidhāvitā; Narā kilesavatthūsu, sasaṅgāmeva 2751 --- thag16 10:13 ghosite. 14 Pariccajitvā saddhammaṁ, aññamaññehi bhaṇḍare; Diṭṭhigatāni anventā, idaṁ seyyoti maññare. 15 Dhanañca puttaṁ bhariyañca, chaḍḍayitvāna niggatā; Kaṭacchubhikkhahetūpi, akicchāni nisevare. 16 Udarāvadehakaṁ bhutvā, sayantuttānaseyyakā; Kathaṁ vattenti paṭibuddhā, yā kathā satthugarahitā. 17 Sabbakārukasippāni, cittiṁ katvāna sikkhare; Avūpasantā ajjhattaṁ, sāmaññatthotiacchati. 18 Mattikaṁ telacuṇṇañca, udakāsanabhojanaṁ; Gihīnaṁ upanāmenti, ākaṅkhantā bahuttaraṁ. 19 Dantaponaṁ kapitthañca, pupphaṁ khādaniyāni ca; Piṇḍapāte ca sampanne, ambe āmalakāni ca. 20 Bhesajjesu yathā vejjā, kiccākicce yathā gihī; Gaṇikāva vibhūsāyaṁ, issare khattiyā yathā. 21 Nekatikā vañcanikā, kūṭasakkhī apāṭukā; Bahūhi parikappehi, āmisaṁ paribhuñjare. 22 Lesakappe pariyāye, parikappenudhāvitā; Jīvikatthā upāyena, saṅkaḍḍhanti bahuṁ dhanaṁ. 23 Upaṭṭhāpenti parisaṁ, kammato no ca dhammato; Dhammaṁ paresaṁ desenti, lābhato no ca atthato. 24 Saṅghalābhassa bhaṇḍanti, saṅghato paribāhirā; Paralābhopajīvantā, ahirīkā na lajjare. 25 Nānuyuttā tathā eke, muṇḍā saṅghāṭipārutā; Sambhāvanaṁyevicchanti, lābhasakkāramucchitā. 26 Evaṁ nānappayātamhi, na dāni sukaraṁ tathā; Aphusitaṁ vā phusituṁ, phusitaṁ vānurakkhituṁ. 27 Yathā kaṇṭakaṭṭhānamhi, careyya anupāhano; Satiṁ upaṭṭhapetvāna, evaṁ gāme munī care. 28 Saritvā pubbake yogī, tesaṁ vattamanussaraṁ; Kiñcāpi pacchimo kālo, phuseyya amataṁ padaṁ. 29 Idaṁ vatvā sālavane, samaṇo bhāvitindriyo; Brāhmaṇo parinibbāyī, isi khīṇapunabbhavo”ti. … Pārāpariyo thero … Vīsatinipāto niṭṭhito. 30 Tatruddānaṁ Adhimutto pārāpariyo, telakāni raṭṭhapālo; Mālukyaselo bhaddiyo, aṅguli dibbacakkhuko; Pārāpariyo dasete, vīsamhi parikittitā; Gāthāyo dve satā honti, pañcatālīsa uttarinti. 0 Theragāthā 2.12 Dukanipāta Dutiyavagga Jotidāsattheragāthā |12| “Ye kho te veṭhamissena, nānattena ca kammunā; Manusse uparundhanti, pharusūpakkamā janā; Tepi tattheva kīranti, na hi kammaṁ panassati. 2 Yaṁ karoti naro kammaṁ, Kalyāṇaṁ yadi pāpakaṁ; Tassa tasseva dāyādo, Yaṁ yaṁ kammaṁ pakubbatī”ti. … Jotidāso thero …. 0 Theragāthā 1.63 Ekakanipāta Sattamavagga Pakkhattheragāthā |63| “Cutā patanti patitā, giddhā ca punarāgatā; Kataṁ kiccaṁ rataṁ rammaṁ, sukhenanvāgataṁ sukhan”ti. … Pakkho thero …. 0 Theragāthā 1.85 Ekakanipāta Navamavagga Sunāgattheragāthā |85| “Cittanimittassa kovido, Pavivekarasaṁ vijāniya; Jhāyaṁ nipako patissato, Adhigaccheyya sukhaṁ nirāmisan”ti. … Sunāgo thero …. 0 Theragāthā 4.9 Catukkanipāta Paṭhamavagga Candanattheragāthā |9| “Jātarūpena sañchannā, dāsīgaṇapurakkhatā; Aṅkena puttamādāya, bhariyā maṁ upāgami. 2 Tañca disvāna āyantiṁ, sakaputtassa mātaraṁ; Alaṅkataṁ suvasanaṁ, maccupāsaṁva oḍḍitaṁ. 3 Tato me manasīkāro, yoniso udapajjatha; Ādīnavo pāturahu, nibbidā samatiṭṭhatha. 4 Tato cittaṁ vimucci me, passa dhammasudhammataṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Candano thero …. 0 Theragāthā 1.8 Ekakanipāta Paṭhamavagga Vīrattheragāthā |8| “Yo duddamiyo damena danto, Vīro santusito vitiṇṇakaṅkho; Vijitāvī apetalomahaṁso, Vīro so parinibbuto ṭhitatto”ti. Itthaṁ sudaṁ āyasmā vīro thero gāthaṁ abhāsitthāti. 0 Theragāthā 2.8 Dukanipāta Paṭhamavagga Surādhattheragāthā |8| “Khīṇā hi mayhaṁ jāti, vusitaṁ jinasāsanaṁ; Pahīno jālasaṅkhāto, bhavanetti samūhatā. 2 Yassatthāya pabbajito, agārasmānagāriyaṁ; So me attho anuppatto, 2752 --- thag2 8:2 sabbasaṁyojanakkhayo”ti. … Surādho thero …. 0 Theragāthā 2.28 Dukanipāta Tatiyavagga Bharatattheragāthā |28| “Ehi nandaka gacchāma, upajjhāyassa santikaṁ; Sīhanādaṁ nadissāma, buddhaseṭṭhassa sammukhā. 2 Yāya no anukampāya, amhe pabbājayī muni; So no attho anuppatto, sabbasaṁyojanakkhayo”ti. … Bharato thero …. 0 Theragāthā 2.16 Dukanipāta Dutiyavagga Mahākāḷattheragāthā |16| “Kāḷī itthī brahatī dhaṅkarūpā, Satthiñca bhetvā aparañca satthiṁ; Bāhañca bhetvā aparañca bāhaṁ, Sīsañca bhetvā dadhithālakaṁva; Esā nisinnā abhisandahitvā. 2 Yo ve avidvā upadhiṁ karoti, Punappunaṁ dukkhamupeti mando; Tasmā pajānaṁ upadhiṁ na kayirā, Māhaṁ puna bhinnasiro sayissan”ti. … Mahākāḷo thero …. 0 Theragāthā 1.59 Ekakanipāta Chaṭṭhavagga Kosalavihārittheragāthā |59| “Saddhāyāhaṁ pabbajito, araññe me kuṭikā katā; Appamatto ca ātāpī, sampajāno patissato”ti. … Kosalavihāritthero …. 0 Theragāthā 1.67 Ekakanipāta Sattamavagga Ekadhammasavanīyattheragāthā |67| “Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Vikkhīṇo jātisaṁsāro, natthi dāni punabbhavo”ti. … Ekadhammasavanīyo thero …. 0 Theragāthā 4.12 Catukkanipāta Paṭhamavagga Muditattheragāthā |12| “Pabbajiṁ jīvikatthohaṁ, laddhāna upasampadaṁ; Tato saddhaṁ paṭilabhiṁ, daḷhavīriyo parakkamiṁ. 2 Kāmaṁ bhijjatuyaṁ kāyo, maṁsapesī visīyaruṁ; Ubho jaṇṇukasandhīhi, jaṅghāyo papatantu me. 3 Nāsissaṁ na pivissāmi, vihārā ca na nikkhame; Napi passaṁ nipātessaṁ, taṇhāsalle anūhate. 4 Tassa mevaṁ viharato, passa vīriyaparakkamaṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Mudito thero … Catukkanipāto niṭṭhito. 5 Tatruddānaṁ Nāgasamālo bhagu ca, sabhiyo nandakopi ca; Jambuko senako thero, sambhūto rāhulopi ca. 6 Bhavati candano thero, dasete buddhasāvakā; Dhammiko sappako thero, mudito cāpi te tayo; Gāthāyo dve ca paññāsa, therā sabbepi terasāti. 0 Theragāthā 1.81 Ekakanipāta Navamavagga Samitiguttattheragāthā |81| “Yaṁ mayā pakataṁ pāpaṁ, pubbe aññāsu jātisu; Idheva taṁ vedanīyaṁ, vatthu aññaṁ na vijjatī”ti. … Samitigutto thero …. 0 Theragāthā 2.37 Dukanipāta Catutthavagga Soṇapoṭiriyattheragāthā |37| “Na tāva supituṁ hoti, ratti nakkhattamālinī; Paṭijaggitumevesā, ratti hoti vijānatā”. 2 “Hatthikkhandhāvapatitaṁ, kuñjaro ce anukkame; Saṅgāme me mataṁ seyyo, yañce jīve parājito”ti. … Soṇo poṭiriyo thero …. 0 Theragāthā 1.46 Ekakanipāta Pañcamavagga Samiddhittheragāthā |46| “Saddhāyāhaṁ pabbajito, Agārasmānagāriyaṁ; Sati paññā ca me vuḍḍhā, Cittañca susamāhitaṁ; Kāmaṁ karassu rūpāni, Neva maṁ byādhayissasī”ti. … Samiddhitthero …. 0 Theragāthā 1.78 Ekakanipāta Aṭṭhamavagga Meṇḍasirattheragāthā |78| “Anekajātisaṁsāraṁ, sandhāvissaṁ anibbisaṁ; Tassa me dukkhajātassa, dukkhakkhandho aparaddho”ti. … Meṇḍasiro thero …. 0 Theragāthā 10.4 Dasakanipāta Paṭhamavagga Cūḷapanthakattheragāthā |4| “Dandhā mayhaṁ gatī āsi, paribhūto pure ahaṁ; Bhātā ca maṁ paṇāmesi, ‘gaccha dāni tuvaṁ gharaṁ’. 2 Sohaṁ paṇāmito santo, saṅghārāmassa koṭṭhake; Dummano tattha aṭṭhāsiṁ, sāsanasmiṁ apekkhavā. 3 Bhagavā tattha āgacchi, sīsaṁ mayhaṁ parāmasi; Bāhāya maṁ gahetvāna, saṅghārāmaṁ pavesayi. 4 Anukampāya me satthā, pādāsi pādapuñchaniṁ; ‘Etaṁ suddhaṁ adhiṭṭhehi, ekamantaṁ svadhiṭṭhitaṁ’. 5 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, vihāsiṁ sāsane rato; Samādhiṁ paṭipādesiṁ, uttamatthassa pattiyā. 6 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Sahassakkhattumattānaṁ, nimminitvāna 2753 --- thag10 4:7 panthako; Nisīdambavane ramme, yāva kālappavedanā. 8 Tato me satthā pāhesi, dūtaṁ kālappavedakaṁ; Paveditamhi kālamhi, vehāsādupasaṅkamiṁ. 9 Vanditvā satthuno pāde, ekamantaṁ nisīdahaṁ; Nisinnaṁ maṁ viditvāna, atha satthā paṭiggahi. 10 Āyāgo sabbalokassa, āhutīnaṁ paṭiggaho; Puññakkhettaṁ manussānaṁ, paṭiggaṇhittha dakkhiṇan”ti. … Cūḷapanthako thero …. 0 Theragāthā 16.1 Vīsatinipāta Paṭhamavagga Adhimuttattheragāthā |1| “Yaññatthaṁ vā dhanatthaṁ vā, ye hanāma mayaṁ pure; Avasesaṁ bhayaṁ hoti, vedhanti vilapanti ca. 2 Tassa te natthi bhītattaṁ, bhiyyo vaṇṇo pasīdati; Kasmā na paridevesi, evarūpe mahabbhaye”. 3 “Natthi cetasikaṁ dukkhaṁ, anapekkhassa gāmaṇi; Atikkantā bhayā sabbe, khīṇasaṁyojanassa ve. 4 Khīṇāya bhavanettiyā, diṭṭhe dhamme yathātathe; Na bhayaṁ maraṇe hoti, bhāranikkhepane yathā. 5 Suciṇṇaṁ brahmacariyaṁ me, maggo cāpi subhāvito; Maraṇe me bhayaṁ natthi, rogānamiva saṅkhaye. 6 Suciṇṇaṁ brahmacariyaṁ me, maggo cāpi subhāvito; Nirassādā bhavā diṭṭhā, visaṁ pitvāva chaḍḍitaṁ. 7 Pāragū anupādāno, katakicco anāsavo; Tuṭṭho āyukkhayā hoti, mutto āghātanā yathā. 8 Uttamaṁ dhammataṁ patto, sabbaloke anatthiko; Ādittāva gharā mutto, maraṇasmiṁ na socati. 9 Yadatthi saṅgataṁ kiñci, bhavo vā yattha labbhati; Sabbaṁ anissaraṁ etaṁ, iti vuttaṁ mahesinā. 10 Yo taṁ tathā pajānāti, yathā buddhena desitaṁ; Na gaṇhāti bhavaṁ kiñci, sutattaṁva ayoguḷaṁ. 11 Na me hoti ‘ahosin’ti, ‘bhavissan’ti na hoti me; Saṅkhārā vigamissanti, tattha kā paridevanā. 12 Suddhaṁ dhammasamuppādaṁ, Suddhaṁ saṅkhārasantatiṁ; Passantassa yathābhūtaṁ, Na bhayaṁ hoti gāmaṇi. 13 Tiṇakaṭṭhasamaṁ lokaṁ, yadā paññāya passati; Mamattaṁ so asaṁvindaṁ, ‘natthi me’ti na socati. 14 Ukkaṇṭhāmi sarīrena, bhavenamhi anatthiko; Soyaṁ bhijjissati kāyo, añño ca na bhavissati. 15 Yaṁ vo kiccaṁ sarīrena, taṁ karotha yadicchatha; Na me tappaccayā tattha, doso pemañca hehiti”. 16 Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Satthāni nikkhipitvāna, māṇavā etadabravuṁ. 17 “Kiṁ bhadante karitvāna, ko vā ācariyo tava; Kassa sāsanamāgamma, labbhate taṁ asokatā”. 18 “Sabbaññū sabbadassāvī, jino ācariyo mama; Mahākāruṇiko satthā, sabbalokatikicchako. 19 Tenāyaṁ desito dhammo, khayagāmī anuttaro; Tassa sāsanamāgamma, labbhate taṁ asokatā”. 20 Sutvāna corā isino subhāsitaṁ, Nikkhippa satthāni ca āvudhāni ca; Tamhā ca kammā viramiṁsu eke, Eke ca pabbajjamarocayiṁsu. 21 Te pabbajitvā sugatassa sāsane, Bhāvetva bojjhaṅgabalāni paṇḍitā; Udaggacittā sumanā katindriyā, Phusiṁsu nibbānapadaṁ asaṅkhatanti. … Adhimutto thero …. 0 Theragāthā 14.2 Cuddasakanipāta Paṭhamavagga Godattattheragāthā |2| “Yathāpi bhaddo ājañño, dhure yutto dhurassaho; Mathito atibhārena, saṁyugaṁ nātivattati. 2 Evaṁ paññāya ye tittā, samuddo vārinā yathā; Na pare atimaññanti, ariyadhammova pāṇinaṁ. 3 Kāle kālavasaṁ pattā, bhavābhavavasaṁ gatā; Narā dukkhaṁ nigacchanti, tedha socanti māṇavā. 4 Unnatā sukhadhammena, dukkhadhammena conatā; Dvayena bālā haññanti, yathābhūtaṁ adassino. 5 Ye ca dukkhe sukhasmiñca, majjhe sibbinimaccagū; Ṭhitā te indakhīlova, na te unnataonatā. 6 Na heva lābhe nālābhe, na yase na ca kittiyā; Na nindāyaṁ pasaṁsāya, na te dukkhe sukhamhi ca. 7 Sabbattha te na limpanti, udabinduva pokkhare; Sabbattha sukhitā dhīrā, sabbattha aparājitā. 8 Dhammena ca alābho yo, yo ca lābho adhammiko; Alābho dhammiko seyyo, yañce lābho adhammiko. 9 Yaso ca appabuddhīnaṁ, viññūnaṁ ayaso ca yo; Ayasova seyyo viññūnaṁ, na yaso appabuddhinaṁ. 10 Dummedhehi pasaṁsā ca, viññūhi garahā ca yā; Garahāva seyyo viññūhi, yañce bālappasaṁsanā. 11 Sukhañca kāmamayikaṁ, dukkhañca pavivekiyaṁ; Pavivekadukkhaṁ seyyo, yañce kāmamayaṁ sukhaṁ. 12 Jīvitañca 2754 --- thag14 2:12 adhammena, dhammena maraṇañca yaṁ; Maraṇaṁ dhammikaṁ seyyo, yañce jīve adhammikaṁ. 13 Kāmakopappahīnā ye, santacittā bhavābhave; Caranti loke asitā, natthi tesaṁ piyāpiyaṁ. 14 Bhāvayitvāna bojjhaṅge, indriyāni balāni ca; Pappuyya paramaṁ santiṁ, parinibbantināsavā”ti. … Godatto thero … Cuddasakanipāto niṭṭhito. 15 Tatruddānaṁ Revato ceva godatto, therā dve te mahiddhikā; Cuddasamhi nipātamhi, gāthāyo aṭṭhavīsatīti. 0 Theragāthā 5.12 Pañcakanipāta Paṭhamavagga Kosiyattheragāthā |12| “Yo ve garūnaṁ vacanaññu dhīro, Vase ca tamhi janayetha pemaṁ; So bhattimā nāma ca hoti paṇḍito, Ñatvā ca dhammesu visesi assa. 2 Yaṁ āpadā uppatitā uḷārā, Nakkhambhayante paṭisaṅkhayantaṁ; So thāmavā nāma ca hoti paṇḍito, Ñatvā ca dhammesu visesi assa. 3 Yo ve samuddova ṭhito anejo, Gambhīrapañño nipuṇatthadassī; Asaṁhāriyo nāma ca hoti paṇḍito, Ñatvā ca dhammesu visesi assa. 4 Bahussuto dhammadharo ca hoti, Dhammassa hoti anudhammacārī; So tādiso nāma ca hoti paṇḍito, Ñatvā ca dhammesu visesi assa. 5 Atthañca yo jānāti bhāsitassa, Atthañca ñatvāna tathā karoti; Atthantaro nāma sa hoti paṇḍito, Ñatvā ca dhammesu visesi assā”ti. … Kosiyo thero …. Pañcakanipāto niṭṭhito. 6 Tatruddānaṁ Rājadatto subhūto ca, girimānandasumanā; Vaḍḍho ca kassapo thero, gayākassapavakkalī. 7 Vijito yasadatto ca, soṇo kosiyasavhayo; Saṭṭhi ca pañca gāthāyo, therā ca ettha dvādasāti. 0 Theragāthā 3.16 Tikanipāta Paṭhamavagga Vimalattheragāthā |16| “Pāpamitte vivajjetvā, bhajeyyuttamapuggalaṁ; Ovāde cassa tiṭṭheyya, patthento acalaṁ sukhaṁ. 2 Parittaṁ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇave; Evaṁ kusītamāgamma, sādhujīvīpi sīdati; Tasmā taṁ parivajjeyya, kusītaṁ hīnavīriyaṁ. 3 Pavivittehi ariyehi, pahitattehi jhāyibhi; Niccaṁ āraddhavīriyehi, paṇḍitehi sahāvase”ti. … Vimalo thero … Tikanipāto niṭṭhito. 4 Tatruddānaṁ Aṅgaṇiko bhāradvājo, paccayo bākulo isi; Dhaniyo mātaṅgaputto, sobhito vāraṇo isi. 5 Vassiko ca yasojo ca, sāṭimattiyupāli ca; Uttarapālo abhibhūto, gotamo hāritopi ca. 6 Thero tikanipātamhi, nibbāne vimalo kato; Aṭṭhatālīsa gāthāyo, therā soḷasa kittitāti. 0 Theragāthā 1.100 Ekakanipāta Dasamavagga (Dutiya) Devasabhattheragāthā |100| “Sammappadhānasampanno, Satipaṭṭhānagocaro; Vimuttikusumasañchanno, Parinibbissatyanāsavo”ti. … Devasabho thero …. vaggo dasamo. 2 Tassuddānaṁ Paripuṇṇako ca vijayo, erako mettajī muni; Cakkhupālo khaṇḍasumano, tisso ca abhayo tathā; Uttiyo ca mahāpañño, thero devasabhopi cāti. 0 Theragāthā 1.23 Ekakanipāta Tatiyavagga Gosālattheragāthā |23| “Ahaṁ kho veḷugumbasmiṁ, bhutvāna madhupāyasaṁ; Padakkhiṇaṁ sammasanto, khandhānaṁ udayabbayaṁ; Sānuṁ paṭigamissāmi, vivekamanubrūhayan”ti. … Gosālo thero …. 0 Theragāthā 3.4 Tikanipāta Paṭhamavagga Dhaniyattheragāthā |4| “Sukhañce jīvituṁ icche, sāmaññasmiṁ apekkhavā; Saṅghikaṁ nātimaññeyya, cīvaraṁ pānabhojanaṁ. 2 Sukhañce jīvituṁ icche, sāmaññasmiṁ apekkhavā; Ahi mūsikasobbhaṁva, sevetha sayanāsanaṁ. 3 Sukhañce jīvituṁ icche, sāmaññasmiṁ apekkhavā; Itarītarena tusseyya, ekadhammañca bhāvaye”ti. … Dhaniyo thero …. 0 Theragāthā 1.7 Ekakanipāta Paṭhamavagga Bhalliyattheragāthā |7| “Yopānudī maccurājassa senaṁ, Naḷasetuṁva sudubbalaṁ mahogho; Vijitāvī apetabheravo hi, Danto so parinibbuto ṭhitatto”ti. Itthaṁ sudaṁ āyasmā bhalliyo thero gāthaṁ abhāsitthāti. 0 Theragāthā 7.2 Sattakanipāta 2755 --- thag7 2:0 Paṭhamavagga Lakuṇḍakabhaddiyattheragāthā |2| “Pare ambāṭakārāme, vanasaṇḍamhi bhaddiyo; Samūlaṁ taṇhamabbuyha, tattha bhaddova jhāyati. 2 Ramanteke mudiṅgehi, vīṇāhi paṇavehi ca; Ahañca rukkhamūlasmiṁ, rato buddhassa sāsane. 3 Buddho ce me varaṁ dajjā, so ca labbhetha me varo; Gaṇhehaṁ sabbalokassa, niccaṁ kāyagataṁ satiṁ. 4 Ye maṁ rūpena pāmiṁsu, ye ca ghosena anvagū; Chandarāgavasūpetā, na maṁ jānanti te janā. 5 Ajjhattañca na jānāti, bahiddhā ca na passati; Samantāvaraṇo bālo, sa ve ghosena vuyhati. 6 Ajjhattañca na jānāti, bahiddhā ca vipassati; Bahiddhā phaladassāvī, sopi ghosena vuyhati. 7 Ajjhattañca pajānāti, bahiddhā ca vipassati; Anāvaraṇadassāvī, na so ghosena vuyhatī”ti. … Lakuṇḍakabhaddiyo thero …. 0 Theragāthā 5.1 Pañcakanipāta Paṭhamavagga Rājadattattheragāthā |1| “Bhikkhu sivathikaṁ gantvā, Addasa itthimujjhitaṁ; Apaviddhaṁ susānasmiṁ, Khajjantiṁ kimihī phuṭaṁ. 2 Yañhi eke jigucchanti, mataṁ disvāna pāpakaṁ; Kāmarāgo pāturahu, andhova savatī ahuṁ. 3 Oraṁ odanapākamhā, tamhā ṭhānā apakkamiṁ; Satimā sampajānohaṁ, ekamantaṁ upāvisiṁ. 4 Tato me manasīkāro, yoniso udapajjatha; Ādīnavo pāturahu, nibbidā samatiṭṭhatha. 5 Tato cittaṁ vimucci me, passa dhammasudhammataṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. … Rājadatto thero …. 0 Theragāthā 6.5 Chakkanipāta Paṭhamavagga Mālukyaputtattheragāthā |5| “Manujassa pamattacārino, Taṇhā vaḍḍhati māluvā viya; So plavatī hurā huraṁ, Phalamicchaṁva vanasmi vānaro. 2 Yaṁ esā sahate jammī, taṇhā loke visattikā; Sokā tassa pavaḍḍhanti, abhivaṭṭhaṁva bīraṇaṁ. 3 Yo cetaṁ sahate jammiṁ, taṇhaṁ loke duraccayaṁ; Sokā tamhā papatanti, udabindūva pokkharā. 4 Taṁ vo vadāmi bhaddaṁ vo, yāvantettha samāgatā; Taṇhāya mūlaṁ khaṇatha, usīratthova bīraṇaṁ; Mā vo naḷaṁva sotova, māro bhañji punappunaṁ. 5 Karotha buddhavacanaṁ, khaṇo vo mā upaccagā; Khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā. 6 Pamādo rajo pamādo, pamādānupatito rajo; Appamādena vijjāya, abbahe sallamattano”ti. … Mālukyaputto thero …. 0 Theragāthā 4.6 Catukkanipāta Paṭhamavagga Senakattheragāthā |6| “Svāgataṁ vata me āsi, gayāyaṁ gayaphagguyā; Yaṁ addasāsiṁ sambuddhaṁ, desentaṁ dhammamuttamaṁ. 2 Mahappabhaṁ gaṇācariyaṁ, aggapattaṁ vināyakaṁ; Sadevakassa lokassa, jinaṁ atuladassanaṁ. 3 Mahānāgaṁ mahāvīraṁ, mahājutimanāsavaṁ; Sabbāsavaparikkhīṇaṁ, satthāramakutobhayaṁ. 4 Cirasaṅkiliṭṭhaṁ vata maṁ, diṭṭhisandānabandhitaṁ; Vimocayi so bhagavā, sabbaganthehi senakan”ti. … Senako thero …. 0 Theragāthā 2.3 Dukanipāta Paṭhamavagga Valliyattheragāthā |3| “Makkaṭo pañcadvārāyaṁ, kuṭikāyaṁ pasakkiya; Dvārena anupariyeti, ghaṭṭayanto muhuṁ muhuṁ. 2 Tiṭṭha makkaṭa mā dhāvi, na hi te taṁ yathā pure; Niggahītosi paññāya, neva dūraṁ gamissatī”ti. … Valliyo thero …. 0 Theragāthā 6.12 Chakkanipāta Paṭhamavagga Brahmadattattheragāthā |12| “Akkodhassa kuto kodho, dantassa samajīvino; Sammadaññāvimuttassa, upasantassa tādino. 2 Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṁ paṭikujjhati; Kuddhaṁ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṁ jeti dujjayaṁ. 3 Ubhinnamatthaṁ carati, attano ca parassa ca; Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā, yo sato upasammati. 4 Ubhinnaṁ tikicchantaṁ taṁ, attano ca parassa ca; Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā. 5 Uppajje te sace kodho, āvajja kakacūpamaṁ; 2756 --- thag6 12:5 Uppajje ce rase taṇhā, puttamaṁsūpamaṁ sara. 6 Sace dhāvati cittaṁ te, kāmesu ca bhavesu ca; Khippaṁ niggaṇha satiyā, kiṭṭhādaṁ viya duppasun”ti. … Brahmadatto thero …. 0 Theragāthā 8.1 Aṭṭhakanipāta Paṭhamavagga Mahākaccāyanattheragāthā |1| “Kammaṁ bahukaṁ na kāraye, Parivajjeyya janaṁ na uyyame; So ussukko rasānugiddho, Atthaṁ riñcati yo sukhādhivāho. 2 Paṅkoti hi naṁ avedayuṁ, Yāyaṁ vandanapūjanā kulesu; Sukhumaṁ sallaṁ durubbahaṁ, Sakkāro kāpurisena dujjaho. 3 Na parassupanidhāya, kammaṁ maccassa pāpakaṁ; Attanā taṁ na seveyya, kammabandhū hi mātiyā. 4 Na pare vacanā coro, na pare vacanā muni; Attā ca naṁ yathāvedi, devāpi naṁ tathā vidū. 5 Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase; Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā. 6 Jīvate vāpi sappañño, api vittaparikkhayo; Paññāya ca alābhena, vittavāpi na jīvati. 7 Sabbaṁ suṇāti sotena, sabbaṁ passati cakkhunā; Na ca diṭṭhaṁ sutaṁ dhīro, sabbaṁ ujjhitumarahati. 8 Cakkhumāssa yathā andho, sotavā badhiro yathā; Paññavāssa yathā mūgo, balavā dubbaloriva; Atha atthe samuppanne, sayetha matasāyikan”ti. … Mahākaccāyano thero …. 0 Theragāthā 1.52 Ekakanipāta Chaṭṭhavagga Subāhuttheragāthā |52| “Vassati devo yathā sugītaṁ, Channā me kuṭikā sukhā nivātā; Cittaṁ susamāhitañca kāye, Atha ce patthayasi pavassa devā”ti. … Subāhutthero …. 0 Theragāthā 2.23 Dukanipāta Tatiyavagga Sobhitattheragāthā |23| “Satimā paññavā bhikkhu, āraddhabalavīriyo; Pañca kappasatānāhaṁ, ekarattiṁ anussariṁ. 2 Cattāro satipaṭṭhāne, satta aṭṭha ca bhāvayaṁ; Pañca kappasatānāhaṁ, ekarattiṁ anussarin”ti. … Sobhito thero …. 0 Theragāthā 1.37 Ekakanipāta Catutthavagga Kumāputtasahāyakattheragāthā |37| “Nānājanapadaṁ yanti, Vicarantā asaññatā; Samādhiñca virādhenti, Kiṁsu raṭṭhacariyā karissati; Tasmā vineyya sārambhaṁ, Jhāyeyya apurakkhato”ti. … Kumāputtattherassa sahāyako thero …. 0 Theragāthā 2.46 Dukanipāta Pañcamavagga Cūḷakattheragāthā |46| “Nadanti morā susikhā supekhuṇā, Sunīlagīvā sumukhā sugajjino; Susaddalā cāpi mahāmahī ayaṁ, Subyāpitambu suvalāhakaṁ nabhaṁ. 2 Sukallarūpo sumanassa jhāyataṁ, Sunikkamo sādhu subuddhasāsane; Susukkasukkaṁ nipuṇaṁ sududdasaṁ, Phusāhi taṁ uttamamaccutaṁ padan”ti. … Cūḷako thero …. 0 Theragāthā 1.114 Ekakanipāta Dvādasamavagga Adhimuttattheragāthā |114| “Kāyaduṭṭhullagaruno, hiyyamānamhi jīvite; Sarīrasukhagiddhassa, kuto samaṇasādhutā”ti. … Adhimutto thero …. 0 Theragāthā 1.16 Ekakanipāta Dutiyavagga Belaṭṭhasīsattheragāthā |16| “Yathāpi bhaddo ājañño, naṅgalāvattanī sikhī; Gacchati appakasirena, evaṁ rattindivā mama; Gacchanti appakasirena, sukhe laddhe nirāmise”ti. … Belaṭṭhasīso thero …. 0 Theragāthā 1.28 Ekakanipāta Tatiyavagga Jambugāmikaputtattheragāthā |28| “Kacci no vatthapasuto, Kacci no bhūsanārato; Kacci sīlamayaṁ gandhaṁ, Kiṁ tvaṁ vāyasi netarā pajā”ti. … Jambugāmikaputto thero …. 0 Theragāthā 1.95 Ekakanipāta Dasamavagga Cakkhupālattheragāthā |95| “Andhohaṁ hatanettosmi, kantāraddhānapakkhando; Sayamānopi gacchissaṁ, na sahāyena pāpenā”ti. … Cakkhupālo thero …. 0 Theragāthā 1.73 Ekakanipāta Aṭṭhamavagga Māṇavattheragāthā |73| “Jiṇṇañca disvā dukhitañca byādhitaṁ, Matañca disvā gatamāyusaṅkhayaṁ; Tato ahaṁ nikkhamitūna pabbajiṁ, Pahāya kāmāni manoramānī”ti. … Māṇavo thero …. iti71 0 Itivuttaka 71 Tikanipāta Tatiyavagga Sammādiṭṭhikasutta 2757 --- iti71 1:0 |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā. 3 Taṁ kho panāhaṁ, bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā. Api ca, bhikkhave, yadeva sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadevāhaṁ vadāmi. 4 Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 5 “Sammā manaṁ paṇidhāya, sammā vācañca bhāsiya; Sammā kammāni katvāna, kāyena idha puggalo. 6 Bahussuto puññakaro, appasmiṁ idha jīvite; Kāyassa bhedā sappañño, saggaṁ so upapajjatī”ti. 7 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṁ. iti75 0 Itivuttaka 75 Tikanipāta Tatiyavagga Avuṭṭhikasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Avuṭṭhikasamo, padesavassī, sabbatthābhivassī. 3 Kathañca, bhikkhave, puggalo avuṭṭhikasamo hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbesaññeva na dātā hoti, samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṁ annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo avuṭṭhikasamo hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, puggalo padesavassī hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ekaccānaṁ dātā hoti, ekaccānaṁ na dātā hoti samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṁ annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo padesavassī hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, puggalo sabbatthābhivassī hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbesaṁva deti, samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṁ annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo sabbatthābhivassī hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 6 “Na samaṇe na brāhmaṇe, Na kapaṇaddhikavanibbake; Laddhāna saṁvibhājeti, Annaṁ pānañca bhojanaṁ; Taṁ ve avuṭṭhikasamoti, Āhu naṁ purisādhamaṁ. 7 Ekaccānaṁ na dadāti, ekaccānaṁ pavecchati; Taṁ ve padesavassīti, āhu medhāvino janā. 8 Subhikkhavāco puriso, sabbabhūtānukampako; Āmodamāno pakireti, detha dethāti bhāsati. 9 Yathāpi megho thanayitvā, gajjayitvā pavassati; Thalaṁ ninnañca pūreti, abhisandantova vārinā. 10 Evamevaṁ idhekacco, puggalo hoti tādiso; Dhammena saṁharitvāna, uṭṭhānādhigataṁ dhanaṁ; Tappeti annapānena, sammā patte vanibbake”ti. 11 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṁ. iti70 0 Itivuttaka 70 Tikanipāta Tatiyavagga Micchādiṭṭhikasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyaduccaritena 2758 --- iti70 1:2 samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. 3 Taṁ kho panāhaṁ, bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Api ca, bhikkhave, yadeva sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadevāhaṁ vadāmi. 4 Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 5 “Micchā manaṁ paṇidhāya, micchā vācañca bhāsiya; Micchā kammāni katvāna, kāyena idha puggalo. 6 Appassutāpuññakaro, appasmiṁ idha jīvite; Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṁ sopapajjatī”ti. 7 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṁ. iti74 0 Itivuttaka 74 Tikanipāta Tatiyavagga Puttasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tayome, bhikkhave, puttā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Atijāto, anujāto, avajātoti. 3 Kathañca, bhikkhave, putto atijāto hoti? Idha, bhikkhave, puttassa mātāpitaro honti—na buddhaṁ saraṇaṁ gatā, na dhammaṁ saraṇaṁ gatā, na saṅghaṁ saraṇaṁ gatā; pāṇātipātā appaṭiviratā, adinnādānā appaṭiviratā, kāmesumicchācārā appaṭiviratā, musāvādā appaṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā appaṭiviratā, dussīlā pāpadhammā. Putto ca nesaṁ hoti—buddhaṁ saraṇaṁ gato, dhammaṁ saraṇaṁ gato, saṅghaṁ saraṇaṁ gato; pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, sīlavā kalyāṇadhammo. Evaṁ kho, bhikkhave, putto atijāto hoti. 4 Kathañca, bhikkhave, putto anujāto hoti? Idha, bhikkhave, puttassa mātāpitaro honti—buddhaṁ saraṇaṁ gatā, dhammaṁ saraṇaṁ gatā, saṅghaṁ saraṇaṁ gatā; pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, sīlavanto kalyāṇadhammā. Puttopi nesaṁ hoti—buddhaṁ saraṇaṁ gato, dhammaṁ saraṇaṁ gato, saṅghaṁ saraṇaṁ gato; pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, sīlavā kalyāṇadhammo. Evaṁ kho, bhikkhave, putto anujāto hoti. 5 Kathañca, bhikkhave, putto avajāto hoti? Idha, bhikkhave, puttassa mātāpitaro honti—buddhaṁ saraṇaṁ gatā, dhammaṁ saraṇaṁ gatā, saṅghaṁ saraṇaṁ gatā; pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, sīlavanto kalyāṇadhammā. Putto ca nesaṁ hoti—na buddhaṁ saraṇaṁ gato, na dhammaṁ saraṇaṁ gato, na saṅghaṁ saraṇaṁ gato; pāṇātipātā appaṭivirato, adinnādānā appaṭivirato, kāmesumicchācārā appaṭivirato, musāvādā appaṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā appaṭivirato, dussīlo pāpadhammo. Evaṁ kho, bhikkhave, putto avajāto hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo puttā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 6 “Atijātaṁ anujātaṁ, puttamicchanti paṇḍitā; Avajātaṁ na icchanti, yo hoti kulagandhano. 7 Ete kho puttā lokasmiṁ, ye bhavanti upāsakā; Saddhā sīlena sampannā, vadaññū vītamaccharā; Cando abbhaghanā mutto, parisāsu virocare”ti. 2759 --- iti74 1:7 8 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṁ. iti73 0 Itivuttaka 73 Tikanipāta Tatiyavagga Santatarasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Rūpehi, bhikkhave, arūpā santatarā, arūpehi nirodho santataro”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Ye ca rūpūpagā sattā, ye ca arūpaṭṭhāyino; Nirodhaṁ appajānantā, āgantāro punabbhavaṁ. 4 Ye ca rūpe pariññāya, arūpesu asaṇṭhitā; Nirodhe ye vimuccanti, te janā maccuhāyino. 5 Kāyena amatadhātuṁ, phusayitvā nirūpadhiṁ; Upadhippaṭinissaggaṁ, sacchikatvā anāsavo; Deseti sammāsambuddho, asokaṁ virajaṁ padan”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṁ. iti78 0 Itivuttaka 78 Tikanipāta Tatiyavagga Dhātusosaṁsandanasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Dhātuso, bhikkhave, sattā sattehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. 3 Atītampi, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā sattehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu. 4 Anāgatampi, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā sattehi saddhiṁ saṁsandissanti samessanti. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṁ saṁsandissanti samessanti, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṁ saṁsandissanti samessanti. 5 Etarahipi, bhikkhave, paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā sattehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 6 “Saṁsaggā vanatho jāto, asaṁsaggena chijjati; Parittaṁ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇave. 7 Evaṁ kusītamāgamma, sādhujīvīpi sīdati; Tasmā taṁ parivajjeyya, kusītaṁ hīnavīriyaṁ. 8 Pavivittehi ariyehi, pahitattehi jhāyibhi; Niccaṁ āraddhaviriyehi, paṇḍitehi sahāvase”ti. 9 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṁ. iti77 0 Itivuttaka 77 Tikanipāta Tatiyavagga Bhidurasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Bhidurāyaṁ, bhikkhave, kāyo, viññāṇaṁ virāgadhammaṁ, sabbe upadhī aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Kāyañca bhiduraṁ ñatvā, Viññāṇañca virāgunaṁ; Upadhīsu bhayaṁ disvā, Jātimaraṇamaccagā; Sampatvā paramaṁ santiṁ, Kālaṁ kaṅkhati bhāvitatto”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṁ. iti72 0 Itivuttaka 72 Tikanipāta Tatiyavagga Nissaraṇiyasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tisso imā, bhikkhave, nissaraṇiyā dhātuyo. 2760 --- iti72 1:2 Katamā tisso? Kāmānametaṁ nissaraṇaṁ yadidaṁ nekkhammaṁ, rūpānametaṁ nissaraṇaṁ yadidaṁ āruppaṁ, yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ nirodho tassa nissaraṇaṁ—imā kho, bhikkhave, tisso nissaraṇiyā dhātuyo”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Kāmanissaraṇaṁ ñatvā, rūpānañca atikkamaṁ; Sabbasaṅkhārasamathaṁ, phusaṁ ātāpi sabbadā. 4 Sa ve sammaddaso bhikkhu, yato tattha vimuccati; Abhiññāvosito santo, sa ve yogātigo munī”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṁ. iti79 0 Itivuttaka 79 Tikanipāta Tatiyavagga Parihānasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tayome, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. Katame tayo? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu kammārāmo hoti, kammarato, kammārāmatamanuyutto; bhassārāmo hoti, bhassarato, bhassārāmatamanuyutto; niddārāmo hoti, niddārato, niddārāmatamanuyutto. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvattanti. 3 Tayome, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattanti. Katame tayo? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu na kammārāmo hoti, na kammarato, na kammārāmatamanuyutto; na bhassārāmo hoti, na bhassarato, na bhassārāmatamanuyutto; na niddārāmo hoti, na niddārato, na niddārāmatamanuyutto. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvattantī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 4 “Kammārāmo bhassārāmo, Niddārāmo ca uddhato; Abhabbo tādiso bhikkhu, Phuṭṭhuṁ sambodhimuttamaṁ. 5 Tasmā hi appakiccassa, Appamiddho anuddhato; Bhabbo so tādiso bhikkhu, Phuṭṭhuṁ sambodhimuttaman”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṁ. Tatiyo vaggo. 7 Tassuddānaṁ Dve diṭṭhī nissaraṇaṁ rūpaṁ, putto avuṭṭhikena ca; Sukhā ca bhiduro dhātu, parihānena te dasāti. iti76 0 Itivuttaka 76 Tikanipāta Tatiyavagga Sukhapatthanāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tīṇimāni, bhikkhave, sukhāni patthayamāno sīlaṁ rakkheyya paṇḍito. Katamāni tīṇi? Pasaṁsā me āgacchatūti sīlaṁ rakkheyya paṇḍito, bhogā me uppajjantūti sīlaṁ rakkheyya paṇḍito, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmīti sīlaṁ rakkheyya paṇḍito. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi sukhāni patthayamāno sīlaṁ rakkheyya paṇḍito”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Sīlaṁ rakkheyya medhāvī, patthayāno tayo sukhe; Pasaṁsaṁ vittalābhañca, pecca sagge pamodanaṁ. 4 Akarontopi ce pāpaṁ, karontamupasevati; Saṅkiyo hoti pāpasmiṁ, avaṇṇo cassa rūhati. 5 Yādisaṁ kurute mittaṁ, yādisaṁ cūpasevati; Sa ve tādisako hoti, sahavāso hi tādiso. 6 Sevamāno sevamānaṁ, samphuṭṭho samphusaṁ paraṁ; Saro diddho kalāpaṁva, alittamupalimpati; Upalepabhayā dhīro, neva pāpasakhā siyā. 7 Pūtimacchaṁ kusaggena, yo naro upanayhati; Kusāpi pūti vāyanti, evaṁ bālūpasevanā. 8 Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati; Pattāpi surabhi vāyanti, evaṁ dhīrūpasevanā. 9 Tasmā pattapuṭasseva, ñatvā sampākamattano; Asante nupaseveyya, sante seveyya paṇḍito; Asanto nirayaṁ nenti, santo pāpenti suggatin”ti. 10 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṁ. iti1 0 Itivuttaka 1 2761 --- iti1 1:0 Ekakanipāta Paṭhamavagga Lobhasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Ekadhammaṁ, bhikkhave, pajahatha; ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṁ ekadhammaṁ? Lobhaṁ, bhikkhave, ekadhammaṁ pajahatha; ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yena lobhena luddhāse, sattā gacchanti duggatiṁ; Taṁ lobhaṁ sammadaññāya, pajahanti vipassino; Pahāya na punāyanti, imaṁ lokaṁ kudācanan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṁ. iti10 0 Itivuttaka 10 Ekakanipāta Paṭhamavagga Dosapariññāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Dosaṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Dosañca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yena dosena duṭṭhāse, sattā gacchanti duggatiṁ; Taṁ dosaṁ sammadaññāya, pajahanti vipassino; Pahāya na punāyanti, imaṁ lokaṁ kudācanan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṁ. Pāṭibhogavaggo paṭhamo. 5 Tassuddānaṁ Rāgadosā atha moho, Kodhamakkhā mānaṁ sabbaṁ; Mānato rāgadosā puna dve, Pakāsitā vaggamāhu paṭhamanti. iti5 0 Itivuttaka 5 Ekakanipāta Paṭhamavagga Makkhasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Ekadhammaṁ, bhikkhave, pajahatha; ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṁ ekadhammaṁ? Makkhaṁ, bhikkhave, ekadhammaṁ pajahatha; ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yena makkhena makkhāse, sattā gacchanti duggatiṁ; Taṁ makkhaṁ sammadaññāya, pajahanti vipassino; Pahāya na punāyanti, imaṁ lokaṁ kudācanan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṁ. iti4 0 Itivuttaka 4 Ekakanipāta Paṭhamavagga Kodhasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Ekadhammaṁ, bhikkhave, pajahatha; ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṁ ekadhammaṁ? Kodhaṁ, bhikkhave, ekadhammaṁ pajahatha; ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yena kodhena kuddhāse, sattā gacchanti duggatiṁ; Taṁ kodhaṁ sammadaññāya, pajahanti vipassino; Pahāya na punāyanti, imaṁ lokaṁ kudācanan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṁ. iti8 0 Itivuttaka 8 Ekakanipāta Paṭhamavagga Mānapariññāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Mānaṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Mānañca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Mānupetā ayaṁ pajā, mānaganthā bhave ratā; Mānaṁ aparijānantā, āgantāro punabbhavaṁ. 4 Ye ca mānaṁ pahantvāna, vimuttā mānasaṅkhaye; Te mānaganthābhibhuno, sabbadukkhamupaccagun”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṁ. iti3 0 Itivuttaka 3 2762 --- iti3 1:0 Ekakanipāta Paṭhamavagga Mohasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Ekadhammaṁ, bhikkhave, pajahatha; ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṁ ekadhammaṁ? Mohaṁ, bhikkhave, ekadhammaṁ pajahatha; ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yena mohena mūḷhāse, sattā gacchanti duggatiṁ; Taṁ mohaṁ sammadaññāya, pajahanti vipassino; Pahāya na punāyanti, imaṁ lokaṁ kudācanan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṁ. iti7 0 Itivuttaka 7 Ekakanipāta Paṭhamavagga Sabbapariññāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Sabbaṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Sabbañca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yo sabbaṁ sabbato ñatvā, sabbatthesu na rajjati; Sa ve sabbapariññā so, sabbadukkhamupaccagā”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṁ. iti9 0 Itivuttaka 9 Ekakanipāta Paṭhamavagga Lobhapariññāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Lobhaṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Lobhañca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yena lobhena luddhāse, sattā gacchanti duggatiṁ; Taṁ lobhaṁ sammadaññāya, pajahanti vipassino; Pahāya na punāyanti, imaṁ lokaṁ kudācanan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṁ. iti2 0 Itivuttaka 2 Ekakanipāta Paṭhamavagga Dosasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Ekadhammaṁ, bhikkhave, pajahatha; ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṁ ekadhammaṁ? Dosaṁ, bhikkhave, ekadhammaṁ pajahatha; ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yena dosena duṭṭhāse, sattā gacchanti duggatiṁ; Taṁ dosaṁ sammadaññāya, pajahanti vipassino; Pahāya na punāyanti, imaṁ lokaṁ kudācanan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṁ. iti6 0 Itivuttaka 6 Ekakanipāta Paṭhamavagga Mānasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Ekadhammaṁ, bhikkhave, pajahatha; ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṁ ekadhammaṁ? Mānaṁ, bhikkhave, ekadhammaṁ pajahatha; ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yena mānena mattāse, sattā gacchanti duggatiṁ; Taṁ mānaṁ sammadaññāya, pajahanti vipassino; Pahāya na punāyanti, imaṁ lokaṁ kudācanan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṁ. iti50 0 Itivuttaka 50 Tikanipāta Paṭhamavagga Mūlasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti 2763 --- iti50 1:1 me sutaṁ: 2 “Tīṇimāni, bhikkhave, akusalamūlāni. Katamāni tīṇi? Lobho akusalamūlaṁ, doso akusalamūlaṁ, moho akusalamūlaṁ—imāni kho, bhikkhave, tīṇi akusalamūlānī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Lobho doso ca moho ca, purisaṁ pāpacetasaṁ; Hiṁsanti attasambhūtā, tacasāraṁva samphalan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṁ. iti54 0 Itivuttaka 54 Tikanipāta Paṭhamavagga Paṭhamaesanāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā—imā kho, bhikkhave, tisso esanā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Samāhito sampajāno, sato buddhassa sāvako; Esanā ca pajānāti, esanānañca sambhavaṁ. 4 Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṁ; Esanānaṁ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṁ. iti51 0 Itivuttaka 51 Tikanipāta Paṭhamavagga Dhātusutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tisso imā, bhikkhave, dhātuyo. Katamā tisso? Rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu—imā kho, bhikkhave, tisso dhātuyo”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Rūpadhātuṁ pariññāya, āruppesu asaṇṭhitā; Nirodhe ye vimuccanti, te janā maccuhāyino. 4 Kāyena amataṁ dhātuṁ, phusayitvā nirūpadhiṁ; Upadhippaṭinissaggaṁ, sacchikatvā anāsavo; Deseti sammāsambuddho, asokaṁ virajaṁ padan”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṁ. iti55 0 Itivuttaka 55 Tikanipāta Paṭhamavagga Dutiyaesanāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā—imā kho, bhikkhave, tisso esanā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Kāmesanā bhavesanā, brahmacariyesanā saha; Iti saccaparāmāso, diṭṭhiṭṭhānā samussayā. 4 Sabbarāgavirattassa, taṇhakkhayavimuttino; Esanā paṭinissaṭṭhā, diṭṭhiṭṭhānā samūhatā; Esanānaṁ khayā bhikkhu, nirāso akathaṅkathī”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṁ. iti52 0 Itivuttaka 52 Tikanipāta Paṭhamavagga Paṭhamavedanāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā kho, bhikkhave, tisso vedanā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Samāhito sampajāno, sato buddhassa sāvako; Vedanā ca pajānāti, vedanānañca sambhavaṁ. 4 Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṁ; Vedanānaṁ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṁ. iti59 0 Itivuttaka 59 2764 --- iti59 1:0 Tikanipāta Paṭhamavagga Māradheyyasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu atikkamma māradheyyaṁ ādiccova virocati. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu atikkamma māradheyyaṁ ādiccova virocatī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Sīlaṁ samādhi paññā ca, yassa ete subhāvitā; Atikkamma māradheyyaṁ, ādiccova virocatī”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṁ. Paṭhamo vaggo. 5 Tassuddānaṁ Mūladhātu atha vedanā duve, Esanā ca duve āsavā duve; Taṇhāto ca atha māradheyyato, Vaggamāhu paṭhamanti muttamanti. iti56 0 Itivuttaka 56 Tikanipāta Paṭhamavagga Paṭhamaāsavasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo—ime kho, bhikkhave, tayo āsavā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Samāhito sampajāno, sato buddhassa sāvako; Āsave ca pajānāti, āsavānañca sambhavaṁ. 4 Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṁ; Āsavānaṁ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṁ. iti53 0 Itivuttaka 53 Tikanipāta Paṭhamavagga Dutiyavedanāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Sukhā, bhikkhave, vedanā dukkhato daṭṭhabbā; dukkhā vedanā sallato daṭṭhabbā; adukkhamasukhā vedanā aniccato daṭṭhabbā. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno sukhā vedanā dukkhato diṭṭhā hoti, dukkhā vedanā sallato diṭṭhā hoti, adukkhamasukhā vedanā aniccato diṭṭhā hoti; ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu ariyo, sammaddaso, acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yo sukhaṁ dukkhato adda, Dukkhamaddakkhi sallato; Adukkhamasukhaṁ santaṁ, Adakkhi naṁ aniccato. 4 Sa ve sammaddaso bhikkhu, yato tattha vimuccati; Abhiññāvosito santo, sa ve yogātigo munī”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṁ. iti58 0 Itivuttaka 58 Tikanipāta Paṭhamavagga Taṇhāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tisso imā, bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso? Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā—imā kho, bhikkhave, tisso taṇhā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Taṇhāyogena saṁyuttā, rattacittā bhavābhave; Te yogayuttā mārassa, ayogakkhemino janā; Sattā gacchanti saṁsāraṁ, jātīmaraṇagāmino. 4 Ye ca taṇhaṁ pahantvāna, vītataṇhā bhavābhave; Te ve pāraṅgatā loke, ye pattā āsavakkhayan”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṁ. iti57 0 Itivuttaka 57 2765 --- iti57 1:0 Tikanipāta Paṭhamavagga Dutiyaāsavasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo—ime kho, bhikkhave, tayo āsavā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yassa kāmāsavo khīṇo, avijjā ca virājitā; Bhavāsavo parikkhīṇo, vippamutto nirūpadhi; Dhāreti antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhinin”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṁ. iti65 0 Itivuttaka 65 Tikanipāta Dutiyavagga Sucaritasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Katamāni tīṇi? Kāyasucaritaṁ, vacīsucaritaṁ, manosucaritaṁ—imāni kho, bhikkhave, tīṇi sucaritānī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Kāyaduccaritaṁ hitvā, vacīduccaritāni ca; Manoduccaritaṁ hitvā, yañcaññaṁ dosasaṁhitaṁ. 4 Akatvākusalaṁ kammaṁ, katvāna kusalaṁ bahuṁ; Kāyassa bhedā sappañño, saggaṁ so upapajjatī”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṁ. iti61 0 Itivuttaka 61 Tikanipāta Dutiyavagga Cakkhusutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tīṇimāni, bhikkhave, cakkhūni. Katamāni tīṇi? Maṁsacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhu—imāni kho, bhikkhave, tīṇi cakkhūnī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Maṁsacakkhu dibbacakkhu, paññācakkhu anuttaraṁ; Etāni tīṇi cakkhūni, akkhāsi purisuttamo. 4 Maṁsacakkhussa uppādo, maggo dibbassa cakkhuno; Yato ñāṇaṁ udapādi, paññācakkhu anuttaraṁ; Yassa cakkhussa paṭilābhā, sabbadukkhā pamuccatī”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṁ. iti64 0 Itivuttaka 64 Tikanipāta Dutiyavagga Duccaritasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tīṇimāni, bhikkhave, duccaritāni. Katamāni tīṇi? Kāyaduccaritaṁ, vacīduccaritaṁ, manoduccaritaṁ—imāni kho, bhikkhave, tīṇi duccaritānī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Kāyaduccaritaṁ katvā, vacīduccaritāni ca; Manoduccaritaṁ katvā, yañcaññaṁ dosasaṁhitaṁ. 4 Akatvā kusalaṁ kammaṁ, katvānākusalaṁ bahuṁ; Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṁ sopapajjatī”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṁ. iti60 0 Itivuttaka 60 Tikanipāta Dutiyavagga Puññakiriyavatthusutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tīṇimāni, bhikkhave, puññakiriyavatthūni. Katamāni tīṇi? Dānamayaṁ puññakiriyavatthu, sīlamayaṁ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthu—imāni kho, bhikkhave, tīṇi puññakiriyavatthūnī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Puññameva so sikkheyya, āyataggaṁ sukhudrayaṁ; Dānañca samacariyañca, mettacittañca bhāvaye. 4 Ete dhamme bhāvayitvā, tayo sukhasamuddaye; Abyābajjhaṁ sukhaṁ lokaṁ, paṇḍito upapajjatī”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṁ. iti67 0 Itivuttaka 67 2766 --- iti67 1:0 Tikanipāta Dutiyavagga Moneyyasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tīṇimāni, bhikkhave, moneyyāni. Katamāni tīṇi? Kāyamoneyyaṁ, vacīmoneyyaṁ, manomoneyyaṁ—imāni kho, bhikkhave, tīṇi moneyyānī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Kāyamuniṁ vacīmuniṁ, manomunimanāsavaṁ; Muniṁ moneyyasampannaṁ, āhu ninhātapāpakan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṁ. iti63 0 Itivuttaka 63 Tikanipāta Dutiyavagga Addhāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tayome, bhikkhave, addhā. Katame tayo? Atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā—ime kho, bhikkhave, tayo addhā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Akkheyyasaññino sattā, akkheyyasmiṁ patiṭṭhitā; Akkheyyaṁ apariññāya, yogamāyanti maccuno. 4 Akkheyyañca pariññāya, akkhātāraṁ na maññati; Phuṭṭho vimokkho manasā, santipadamanuttaraṁ. 5 Sa ve akkheyyasampanno, santo santipade rato; Saṅkhāya sevī dhammaṭṭho, saṅkhyaṁ nopeti vedagū”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṁ. iti68 0 Itivuttaka 68 Tikanipāta Dutiyavagga Paṭhamarāgasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Yassa kassaci, bhikkhave, rāgo appahīno, doso appahīno, moho appahīno—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘baddho mārassa paṭimukkassa mārapāso yathākāmakaraṇīyo pāpimato’. Yassa kassaci, bhikkhave, rāgo pahīno, doso pahīno, moho pahīno—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘abaddho mārassa omukkassa mārapāso na yathākāmakaraṇīyo pāpimato’”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yassa rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā; Taṁ bhāvitattaññataraṁ, brahmabhūtaṁ tathāgataṁ; Buddhaṁ verabhayātītaṁ, āhu sabbappahāyinan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṁ. iti66 0 Itivuttaka 66 Tikanipāta Dutiyavagga Soceyyasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tīṇimāni, bhikkhave, soceyyāni. Katamāni tīṇi? Kāyasoceyyaṁ, vacīsoceyyaṁ, manosoceyyaṁ—imāni kho, bhikkhave, tīṇi soceyyānī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Kāyasuciṁ vacīsuciṁ, cetosucimanāsavaṁ; Suciṁ soceyyasampannaṁ, āhu sabbappahāyinan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṁ. iti62 0 Itivuttaka 62 Tikanipāta Dutiyavagga Indriyasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīṇi? Anaññātaññassāmītindriyaṁ, aññindriyaṁ, aññātāvindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, tīṇi indriyānī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Sekhassa sikkhamānassa, ujumaggānusārino; Khayasmiṁ paṭhamaṁ ñāṇaṁ, tato aññā anantarā. 4 Tato aññāvimuttassa, ñāṇaṁ ve hoti tādino; Akuppā me vimuttīti, bhavasaṁyojanakkhayā. 5 Sa ve indriyasampanno, santo santipade rato; Dhāreti antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhinin”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṁ. iti69 0 Itivuttaka 69 2767 --- iti69 1:0 Tikanipāta Dutiyavagga Dutiyarāgasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā rāgo appahīno, doso appahīno, moho appahīno—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘atiṇṇo samuddaṁ saūmiṁ savīciṁ sāvaṭṭaṁ sagahaṁ sarakkhasaṁ’. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā rāgo pahīno, doso pahīno, moho pahīno—ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘atari samuddaṁ saūmiṁ savīciṁ sāvaṭṭaṁ sagahaṁ sarakkhasaṁ, tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo’”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yassa rāgo ca doso ca, Avijjā ca virājitā; Somaṁ samuddaṁ sagahaṁ sarakkhasaṁ, Saūmibhayaṁ duttaraṁ accatāri. 4 Saṅgātigo maccujaho nirūpadhi, Pahāsi dukkhaṁ apunabbhavāya; Atthaṅgato so na pamāṇameti, Amohayi maccurājanti brūmī”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṁ. Dutiyo vaggo. 6 Tassuddānaṁ Puññaṁ cakkhu atha indriyāni, Addhā ca caritaṁ duve soci; Muno atha rāgaduve, Puna vaggamāhu dutiyamuttamanti. iti83 0 Itivuttaka 83 Tikanipāta Catutthavagga Pañcapubbanimittasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Yadā, bhikkhave, devo devakāyā cavanadhammo hoti, pañcassa pubbanimittāni pātubhavanti—mālā milāyanti, vatthāni kilissanti, kacchehi sedā muccanti, kāye dubbaṇṇiyaṁ okkamati, sake devo devāsane nābhiramatīti. Tamenaṁ, bhikkhave, devā ‘cavanadhammo ayaṁ devaputto’ti iti viditvā tīhi vācāhi anumodenti: ‘ito, bho, sugatiṁ gaccha. 3 Sugatiṁ gantvā suladdhalābhaṁ labha. 4 Suladdhalābhaṁ labhitvā suppatiṭṭhito bhavāhī’”ti. 5 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho, bhante, devānaṁ sugatigamanasaṅkhātaṁ. 6 Kiñca, bhante, devānaṁ suladdhalābhasaṅkhātaṁ. 7 Kiṁ pana, bhante, devānaṁ suppatiṭṭhitasaṅkhātan”ti? 8 “Manussattaṁ kho, bhikkhu, devānaṁ sugatigamanasaṅkhātaṁ. 9 Yaṁ manussabhūto samāno tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṁ paṭilabhati; idaṁ kho, bhikkhu, devānaṁ suladdhalābhasaṅkhātaṁ. 10 Sā kho panassa saddhā niviṭṭhā hoti mūlajātā patiṭṭhitā daḷhā asaṁhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ; idaṁ kho, bhikkhu, devānaṁ suppatiṭṭhitasaṅkhātan”ti. 11 Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 12 “Yadā devo devakāyā, cavati āyusaṅkhayā; Tayo saddā niccharanti, devānaṁ anumodataṁ. 13 ‘Ito bho sugatiṁ gaccha, manussānaṁ sahabyataṁ; Manussabhūto saddhamme, labha saddhaṁ anuttaraṁ. 14 Sā te saddhā niviṭṭhassa, mūlajātā patiṭṭhitā; Yāvajīvaṁ asaṁhīrā, saddhamme suppavedite. 15 Kāyaduccaritaṁ hitvā, vacīduccaritāni ca; Manoduccaritaṁ hitvā, yañcaññaṁ dosasañhitaṁ. 16 Kāyena kusalaṁ katvā, vācāya kusalaṁ bahuṁ; Manasā kusalaṁ katvā, appamāṇaṁ nirūpadhiṁ. 17 Tato opadhikaṁ puññaṁ, katvā dānena taṁ bahuṁ; Aññepi macce saddhamme, brahmacariye nivesaya’. 18 Imāya anukampāya, devā devaṁ yadā vidū; Cavantaṁ anumodenti, ehi deva punappunan”ti. 19 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṁ. iti88 0 Itivuttaka 88 Tikanipāta Catutthavagga Antarāmalasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tayome, bhikkhave, antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā. Katame tayo? Lobho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Doso, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako 2768 --- iti88 1:2 antarāpaccatthiko. Moho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho, bhikkhave, tayo antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano; Bhayamantarato jātaṁ, taṁ jano nāvabujjhati. 4 Luddho atthaṁ na jānāti, luddho dhammaṁ na passati; Andhatamaṁ tadā hoti, yaṁ lobho sahate naraṁ. 5 Yo ca lobhaṁ pahantvāna, lobhaneyye na lubbhati; Lobho pahīyate tamhā, udabindūva pokkharā. 6 Anatthajanano doso, doso cittappakopano; Bhayamantarato jātaṁ, taṁ jano nāvabujjhati. 7 Duṭṭho atthaṁ na jānāti, duṭṭho dhammaṁ na passati; Andhatamaṁ tadā hoti, yaṁ doso sahate naraṁ. 8 Yo ca dosaṁ pahantvāna, dosaneyye na dussati; Doso pahīyate tamhā, tālapakkaṁva bandhanā. 9 Anatthajanano moho, moho cittappakopano; Bhayamantarato jātaṁ, taṁ jano nāvabujjhati. 10 Mūḷho atthaṁ na jānāti, mūḷho dhammaṁ na passati; Andhatamaṁ tadā hoti, yaṁ moho sahate naraṁ. 11 Yo ca mohaṁ pahantvāna, mohaneyye na muyhati; Mohaṁ vihanti so sabbaṁ, ādiccovudayaṁ taman”ti. 12 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṁ. iti87 0 Itivuttaka 87 Tikanipāta Catutthavagga Andhakaraṇasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tayome, bhikkhave, akusalavitakkā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhikā vighātapakkhikā anibbānasaṁvattanikā. Katame tayo? Kāmavitakko, bhikkhave, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṁvattaniko. Byāpādavitakko, bhikkhave, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṁvattaniko. Vihiṁsāvitakko, bhikkhave, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṁvattaniko. Ime kho, bhikkhave, tayo akusalavitakkā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhikā vighātapakkhikā anibbānasaṁvattanikā. 3 Tayome, bhikkhave, kusalavitakkā anandhakaraṇā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññāvuddhikā avighātapakkhikā nibbānasaṁvattanikā. Katame tayo? Nekkhammavitakko, bhikkhave, anandhakaraṇo cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṁvattaniko. Abyāpādavitakko, bhikkhave, anandhakaraṇo cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṁvattaniko. Avihiṁsāvitakko, bhikkhave, anandhakaraṇo cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṁvattaniko. Ime kho, bhikkhave, tayo kusalavitakkā anandhakaraṇā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññāvuddhikā avighātapakkhikā nibbānasaṁvattanikā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 4 “Tayo vitakke kusale vitakkaye, Tayo pana akusale nirākare; Sa ve vitakkāni vicāritāni, Sameti vuṭṭhīva rajaṁ samūhataṁ; Sa ve vitakkūpasamena cetasā, Idheva so santipadaṁ samajjhagā”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṁ. iti82 0 Itivuttaka 82 Tikanipāta Catutthavagga Devasaddasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tayome, bhikkhave, devesu devasaddā niccharanti samayā samayaṁ upādāya. Katame tayo? Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya ceteti, tasmiṁ samaye devesu devasaddo niccharati: ‘eso ariyasāvako mārena saddhiṁ saṅgāmāya cetetī’ti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo devesu devasaddo 2769 --- iti82 1:2 niccharati samayā samayaṁ upādāya. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, yasmiṁ samaye ariyasāvako sattannaṁ bodhipakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogamanuyutto viharati, tasmiṁ samaye devesu devasaddo niccharati: ‘eso ariyasāvako mārena saddhiṁ saṅgāmetī’ti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo devesu devasaddo niccharati samayā samayaṁ upādāya. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, yasmiṁ samaye ariyasāvako āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, tasmiṁ samaye devesu devasaddo niccharati: ‘eso ariyasāvako vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ abhivijiya ajjhāvasatī’ti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo devesu devasaddo niccharati samayā samayaṁ upādāya. Ime kho, bhikkhave, tayo devesu devasaddā niccharanti samayā samayaṁ upādāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 5 “Disvā vijitasaṅgāmaṁ, sammāsambuddhasāvakaṁ; Devatāpi namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ. 6 Namo te purisājañña, yo tvaṁ dujjayamajjhabhū; Jetvāna maccuno senaṁ, vimokkhena anāvaraṁ. 7 Iti hetaṁ namassanti, devatā pattamānasaṁ; Tañhi tassa na passanti, yena maccuvasaṁ vaje”ti. 8 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṁ. iti89 0 Itivuttaka 89 Tikanipāta Catutthavagga Devadattasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tīhi, bhikkhave, asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi tīhi? Pāpicchatāya, bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Pāpamittatāya, bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Sati kho pana uttarikaraṇīye oramattakena visesādhigamena antarā vosānaṁ āpādi. Imehi kho, bhikkhave, tīhi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Mā jātu koci lokasmiṁ, pāpiccho udapajjatha; Tadamināpi jānātha, pāpicchānaṁ yathā gati. 4 Paṇḍitoti samaññāto, bhāvitattoti sammato; Jalaṁva yasasā aṭṭhā, devadattoti vissuto. 5 So samānamanuciṇṇo, āsajja naṁ tathāgataṁ; Avīcinirayaṁ patto, catudvāraṁ bhayānakaṁ. 6 Aduṭṭhassa hi yo dubbhe, pāpakammaṁ akubbato; Tameva pāpaṁ phusati, duṭṭhacittaṁ anādaraṁ. 7 Samuddaṁ visakumbhena, yo maññeyya padūsituṁ; Na so tena padūseyya, bhesmā hi udadhi mahā. 8 Evamevaṁ tathāgataṁ, yo vādena vihiṁsati; Sammaggataṁ santacittaṁ, vādo tamhi na rūhati. 9 Tādisaṁ mittaṁ kubbetha, tañca seveyya paṇḍito; Yassa maggānugo bhikkhu, khayaṁ dukkhassa pāpuṇe”ti. 10 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṁ. Catuttho vaggo. 11 Tassuddānaṁ Vitakkāsakkārasadda, cavanaloke asubhaṁ; Dhammaandhakāramalaṁ, devadattena te dasāti. iti86 0 Itivuttaka 86 Tikanipāta Catutthavagga Dhammānudhammapaṭipannasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Dhammānudhammapaṭipannassa bhikkhuno ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya—dhammānudhammapaṭipannoyanti bhāsamāno dhammaññeva bhāsati no adhammaṁ, vitakkayamāno vā dhammavitakkaññeva vitakketi no adhammavitakkaṁ, tadubhayaṁ vā pana abhinivejjetvā upekkhako viharati sato sampajāno”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Dhammārāmo dhammarato, dhammaṁ anuvicintayaṁ; Dhammaṁ anussaraṁ bhikkhu, saddhammā na parihāyati. 4 Caraṁ vā yadi vā tiṭṭhaṁ, nisinno uda vā sayaṁ; Ajjhattaṁ samayaṁ cittaṁ, santimevādhigacchatī”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṁ. iti81 0 Itivuttaka 81 2770 --- iti81 1:0 Tikanipāta Catutthavagga Sakkārasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. 3 Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā asakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. 4 Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. 5 Taṁ kho panāhaṁ, bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi; (…) api ca, bhikkhave, yadeva me sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tamevāhaṁ vadāmi. 6 Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. 7 Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā asakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. 8 Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 9 “Yassa sakkariyamānassa, asakkārena cūbhayaṁ; Samādhi na vikampati, appamādavihārino. 10 Taṁ jhāyinaṁ sātatikaṁ, sukhumadiṭṭhivipassakaṁ; Upādānakkhayārāmaṁ, āhu sappuriso itī”ti. 11 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṁ. iti85 0 Itivuttaka 85 Tikanipāta Catutthavagga Asubhānupassīsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Asubhānupassī, bhikkhave, kāyasmiṁ viharatha; ānāpānassati ca vo ajjhattaṁ parimukhaṁ sūpaṭṭhitā hotu; sabbasaṅkhāresu aniccānupassino viharatha. Asubhānupassīnaṁ, bhikkhave, kāyasmiṁ viharataṁ yo subhāya dhātuyā rāgānusayo so pahīyati. Ānāpānassatiyā ajjhattaṁ parimukhaṁ sūpaṭṭhititāya ye bāhirā vitakkāsayā vighātapakkhikā, te na honti. Sabbasaṅkhāresu aniccānupassīnaṁ viharataṁ yā avijjā sā pahīyati, yā vijjā sā uppajjatī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Asubhānupassī kāyasmiṁ, ānāpāne paṭissato; Sabbasaṅkhārasamathaṁ, passaṁ ātāpi sabbadā. 4 Sa ve sammaddaso bhikkhu, yato tattha vimuccati; Abhiññāvosito santo, sa ve yogātigo munī”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṁ. iti80 0 Itivuttaka 80 Tikanipāta Catutthavagga Vitakkasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tayome, bhikkhave, akusalavitakkā. Katame tayo? Anavaññattipaṭisaṁyutto vitakko, lābhasakkārasilokapaṭisaṁyutto vitakko, parānuddayatāpaṭisaṁyutto vitakko. Ime kho, bhikkhave, tayo akusalavitakkā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Anavaññattisaṁyutto, lābhasakkāragāravo; Sahanandī amaccehi, ārā saṁyojanakkhayā. 4 Yo ca puttapasuṁ hitvā, Vivāhe saṁharāni ca; Bhabbo so tādiso bhikkhu, Phuṭṭhuṁ sambodhimuttaman”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṁ. iti84 0 Itivuttaka 84 Tikanipāta Catutthavagga Bahujanahitasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā 2771 --- iti84 1:1 vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tayome puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame tayo? Idha, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 3 Puna caparaṁ, bhikkhave, tasseva satthu sāvako arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, tasseva satthu sāvako sekho hoti pāṭipado bahussuto sīlavatūpapanno. Sopi dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 5 “Satthā hi loke paṭhamo mahesi, Tassanvayo sāvako bhāvitatto; Athāparo pāṭipadopi sekho, Bahussuto sīlavatūpapanno. 6 Ete tayo devamanussaseṭṭhā, Pabhaṅkarā dhammamudīrayantā; Apāpuranti amatassa dvāraṁ, Yogā pamocenti bahujjanaṁ te. 7 Ye satthavāhena anuttarena, Sudesitaṁ maggamanukkamanti; Idheva dukkhassa karonti antaṁ, Ye appamattā sugatassa sāsane”ti. 8 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṁ. iti112 0 Itivuttaka 112 Catukkanipāta Brāhmaṇadhammayāgavagga Lokasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Loko, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho, lokasmā tathāgato visaṁyutto. Lokasamudayo, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho, lokasamudayo tathāgatassa pahīno. Lokanirodho, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho, lokanirodho tathāgatassa sacchikato. Lokanirodhagāminī paṭipadā, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddhā, lokanirodhagāminī paṭipadā tathāgatassa bhāvitā. 3 Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā yasmā taṁ tathāgatena abhisambuddhaṁ, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. 4 Yañca, bhikkhave, rattiṁ tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati, yañca rattiṁ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṁ etasmiṁ antare bhāsati lapati niddisati, sabbaṁ taṁ tatheva hoti no aññathā, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. 5 Yathāvādī, bhikkhave, tathāgato tathākārī, yathākārī tathāvādī, iti yathāvādī tathākārī yathākārī tathāvādī, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. 6 Sadevake, bhikkhave, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, tasmā tathāgatoti vuccatī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 7 “Sabbalokaṁ abhiññāya, sabbaloke yathātathaṁ; Sabbalokavisaṁyutto, sabbaloke anūpayo. 8 Sa ve sabbābhibhū dhīro, sabbaganthappamocano; 2772 --- iti112 1:8 Phuṭṭhāssa paramā santi, nibbānaṁ akutobhayaṁ. 9 Esa khīṇāsavo buddho, anīgho chinnasaṁsayo; Sabbakammakkhayaṁ patto, vimutto upadhisaṅkhaye. 10 Esa so bhagavā buddho, esa sīho anuttaro; Sadevakassa lokassa, brahmacakkaṁ pavattayi. 11 Iti devā manussā ca, ye buddhaṁ saraṇaṁ gatā; Saṅgamma taṁ namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ. 12 Danto damayataṁ seṭṭho, santo samayataṁ isi; Mutto mocayataṁ aggo, tiṇṇo tārayataṁ varo. 13 Iti hetaṁ namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ; Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, natthi te paṭipuggalo”ti. 14 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Terasamaṁ. Catukkanipāto niṭṭhito. 15 Tassuddānaṁ Brāhmaṇasulabhā jānaṁ, Samaṇasīlā taṇhā brahmā; Bahukārā kuhapurisā, Cara sampannalokena terasāti. 16 Suttasaṅgaho Sattavisekanipātaṁ, Dukkaṁ bāvīsasuttasaṅgahitaṁ; Samapaññāsamathatikaṁ, Terasa catukkañca iti yamidaṁ. 17 Dvidasuttarasuttasate, Saṅgāyitvā samādahiṁsu purā; Arahanto ciraṭṭhitiyā, Tamāhu nāmena itivuttanti. Itivuttakapāḷi niṭṭhitā. iti106 0 Itivuttaka 106 Catukkanipāta Brāhmaṇadhammayāgavagga Sabrahmakasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Sabrahmakāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sapubbadevatāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sapubbācariyakāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sāhuneyyakāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. 3 ‘Brahmā’ti, bhikkhave, mātāpitūnaṁ etaṁ adhivacanaṁ. ‘Pubbadevatā’ti, bhikkhave, mātāpitūnaṁ etaṁ adhivacanaṁ. ‘Pubbācariyā’ti, bhikkhave, mātāpitūnaṁ etaṁ adhivacanaṁ. ‘Āhuneyyā’ti, bhikkhave, mātāpitūnaṁ etaṁ adhivacanaṁ. Taṁ kissa hetu? Bahukārā, bhikkhave, mātāpitaro puttānaṁ āpādakā posakā imassa lokassa dassetāro”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 4 “Brahmāti mātāpitaro, pubbācariyāti vuccare; Āhuneyyā ca puttānaṁ, pajāya anukampakā. 5 Tasmā hi ne namasseyya, sakkareyya ca paṇḍito; Annena atha pānena, vatthena sayanena ca; Ucchādanena nhāpanena, pādānaṁ dhovanena ca. 6 Tāya naṁ pāricariyāya, mātāpitūsu paṇḍitā; Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodatī”ti. 7 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṁ. iti102 0 Itivuttaka 102 Catukkanipāta Brāhmaṇadhammayāgavagga Āsavakkhayasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Jānatohaṁ, bhikkhave, passato āsavānaṁ khayaṁ vadāmi, no ajānato no apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato, kiṁ passato āsavānaṁ khayo hoti? Idaṁ dukkhanti, bhikkhave, jānato passato āsavānaṁ khayo hoti. Ayaṁ dukkhasamudayoti, bhikkhave, jānato passato āsavānaṁ khayo hoti. Ayaṁ dukkhanirodhoti, bhikkhave, jānato passato āsavānaṁ khayo hoti. Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti, bhikkhave, jānato passato āsavānaṁ khayo hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato āsavānaṁ khayo hotī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Sekhassa sikkhamānassa, ujumaggānusārino; Khayasmiṁ paṭhamaṁ ñāṇaṁ, tato aññā anantarā. 4 Tato aññāvimuttassa, vimuttiñāṇamuttamaṁ; Uppajjati khaye ñāṇaṁ, khīṇā saṁyojanā iti. 5 Na tvevidaṁ kusītena, bālenamavijānatā; Nibbānaṁ adhigantabbaṁ, sabbaganthappamocanan”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṁ. iti109 0 Itivuttaka 109 2773 --- iti109 1:0 Catukkanipāta Brāhmaṇadhammayāgavagga Nadīsotasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso nadiyā sotena ovuyheyya piyarūpasātarūpena. Tamenaṁ cakkhumā puriso tīre ṭhito disvā evaṁ vadeyya: ‘kiñcāpi kho tvaṁ, ambho purisa, nadiyā sotena ovuyhasi piyarūpasātarūpena, atthi cettha heṭṭhā rahado saūmi sāvaṭṭo sagaho sarakkhaso yaṁ tvaṁ, ambho purisa, rahadaṁ pāpuṇitvā maraṇaṁ vā nigacchasi maraṇamattaṁ vā dukkhan’ti. Atha kho so, bhikkhave, puriso tassa purisassa saddaṁ sutvā hatthehi ca pādehi ca paṭisotaṁ vāyameyya. 3 Upamā kho me ayaṁ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. Ayañcettha attho: ‘nadiyā soto’ti kho, bhikkhave, taṇhāyetaṁ adhivacanaṁ. 4 ‘Piyarūpaṁ sātarūpan’ti kho, bhikkhave, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. 5 ‘Heṭṭhā rahado’ti kho, bhikkhave, pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ adhivacanaṁ. 6 ‘Ūmibhayan’ti kho, bhikkhave, kodhupāyāsassetaṁ adhivacanaṁ. 7 ‘Āvaṭṭan’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. 8 ‘Gaharakkhaso’ti kho, bhikkhave, mātugāmassetaṁ adhivacanaṁ. 9 ‘Paṭisoto’ti kho, bhikkhave, nekkhammassetaṁ adhivacanaṁ. 10 ‘Hatthehi ca pādehi ca vāyāmo’ti kho, bhikkhave, vīriyārambhassetaṁ adhivacanaṁ. 11 ‘Cakkhumā puriso tīre ṭhito’ti kho, bhikkhave, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 12 “Sahāpi dukkhena jaheyya kāme, Yogakkhemaṁ āyatiṁ patthayāno; Sammappajāno suvimuttacitto, Vimuttiyā phassaye tattha tattha; Sa vedagū vūsitabrahmacariyo, Lokantagū pāragatoti vuccatī”ti. 13 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṁ. iti107 0 Itivuttaka 107 Catukkanipāta Brāhmaṇadhammayāgavagga Bahukārasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Bahukārā, bhikkhave, brāhmaṇagahapatikā tumhākaṁ ye vo paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. Tumhepi, bhikkhave, bahukārā brāhmaṇagahapatikānaṁ yaṁ nesaṁ dhammaṁ desetha ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetha. Evamidaṁ, bhikkhave, aññamaññaṁ nissāya brahmacariyaṁ vussati oghassa nittharaṇatthāya sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Sāgārā anagārā ca, ubho aññoññanissitā; Ārādhayanti saddhammaṁ, yogakkhemaṁ anuttaraṁ. 4 Sāgāresu ca cīvaraṁ, paccayaṁ sayanāsanaṁ; Anagārā paṭicchanti, parissayavinodanaṁ. 5 Sugataṁ pana nissāya, gahaṭṭhā gharamesino; Saddahānā arahataṁ, ariyapaññāya jhāyino. 6 Idha dhammaṁ caritvāna, maggaṁ sugatigāminaṁ; Nandino devalokasmiṁ, modanti kāmakāmino”ti. 7 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṁ. iti103 0 Itivuttaka 103 Catukkanipāta Brāhmaṇadhammayāgavagga Samaṇabrāhmaṇasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti; ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ nappajānanti; ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ nappajānanti; ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti—na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 3 Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti; 2774 --- iti103 1:3 ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānanti; ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānanti; ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti—te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 4 “Ye dukkhaṁ nappajānanti, atho dukkhassa sambhavaṁ; Yattha ca sabbaso dukkhaṁ, asesaṁ uparujjhati; Tañca maggaṁ na jānanti, dukkhūpasamagāminaṁ. 5 Cetovimuttihīnā te, Atho paññāvimuttiyā; Abhabbā te antakiriyāya, Te ve jātijarūpagā. 6 Ye ca dukkhaṁ pajānanti, atho dukkhassa sambhavaṁ; Yattha ca sabbaso dukkhaṁ, asesaṁ uparujjhati; Tañca maggaṁ pajānanti, dukkhūpasamagāminaṁ. 7 Cetovimuttisampannā, atho paññāvimuttiyā; Bhabbā te antakiriyāya, na te jātijarūpagā”ti. 8 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṁ. iti108 0 Itivuttaka 108 Catukkanipāta Brāhmaṇadhammayāgavagga Kuhasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Ye keci, bhikkhave, bhikkhū kuhā thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā, na me te, bhikkhave, bhikkhū māmakā. Apagatā ca te, bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā; na ca te imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti. Ye ca kho, bhikkhave, bhikkhū nikkuhā nillapā dhīrā atthaddhā susamāhitā, te kho me, bhikkhave, bhikkhū māmakā. Anapagatā ca te, bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā; te ca imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjantī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Kuhā thaddhā lapā siṅgī, unnaḷā asamāhitā; Na te dhamme virūhanti, sammāsambuddhadesite. 4 Nikkuhā nillapā dhīrā, atthaddhā susamāhitā; Te ve dhamme virūhanti, sammāsambuddhadesite”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṁ. iti104 0 Itivuttaka 104 Catukkanipāta Brāhmaṇadhammayāgavagga Sīlasampannasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Ye te, bhikkhave, bhikkhū sīlasampannā samādhisampannā paññāsampannā vimuttisampannā vimuttiñāṇadassanasampannā ovādakā viññāpakā sandassakā samādapakā samuttejakā sampahaṁsakā alaṁsamakkhātāro saddhammassa dassanampahaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahūpakāraṁ vadāmi; savanampahaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahūpakāraṁ vadāmi; upasaṅkamanampahaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahūpakāraṁ vadāmi; payirupāsanampahaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahūpakāraṁ vadāmi; anussaraṇampahaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahūpakāraṁ vadāmi; anupabbajjampahaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahūpakāraṁ vadāmi. Taṁ kissa hetu? Tathārūpe, bhikkhave, bhikkhū sevato bhajato payirupāsato aparipūropi sīlakkhandho bhāvanāpāripūriṁ gacchati, aparipūropi samādhikkhandho bhāvanāpāripūriṁ gacchati, aparipūropi paññākkhandho bhāvanāpāripūriṁ gacchati, aparipūropi vimuttikkhandho bhāvanāpāripūriṁ gacchati, aparipūropi vimuttiñāṇadassanakkhandho bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Evarūpā ca te, bhikkhave, bhikkhū satthārotipi vuccanti, satthavāhātipi vuccanti, raṇañjahātipi vuccanti, tamonudātipi vuccanti, ālokakarātipi vuccanti, obhāsakarātipi vuccanti, pajjotakarātipi vuccanti, ukkādhārātipi vuccanti, pabhaṅkarātipi vuccanti, ariyātipi vuccanti, cakkhumantotipi vuccantī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Pāmojjakaraṇaṁ ṭhānaṁ, 2775 --- iti104 1:3 etaṁ hoti vijānataṁ; Yadidaṁ bhāvitattānaṁ, ariyānaṁ dhammajīvinaṁ. 4 Te jotayanti saddhammaṁ, bhāsayanti pabhaṅkarā; Ālokakaraṇā dhīrā, cakkhumanto raṇañjahā. 5 Yesaṁ ve sāsanaṁ sutvā, sammadaññāya paṇḍitā; Jātikkhayamabhiññāya, nāgacchanti punabbhavan”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṁ. iti110 0 Itivuttaka 110 Catukkanipāta Brāhmaṇadhammayāgavagga Carasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Carato cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. Tañce, bhikkhave, bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti. Carampi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto anātāpī anottāpī satataṁ samitaṁ kusīto hīnavīriyoti vuccati. 3 Ṭhitassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. Tañce, bhikkhave, bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti. Ṭhitopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto anātāpī anottāpī satataṁ samitaṁ kusīto hīnavīriyoti vuccati. 4 Nisinnassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. Tañce, bhikkhave, bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti. Nisinnopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto anātāpī anottāpī satataṁ samitaṁ kusīto hīnavīriyoti vuccati. 5 Sayānassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. Tañce, bhikkhave, bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti. Sayānopi, bhikkhave, bhikkhu jāgaro evaṁbhūto anātāpī anottāpī satataṁ samitaṁ kusīto hīnavīriyoti vuccati. 6 Carato cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. Tañce, bhikkhave, bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Carampi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitattoti vuccati. 7 Ṭhitassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. Tañce, bhikkhave, bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Ṭhitopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitattoti vuccati. 8 Nisinnassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. Tañce, bhikkhave, bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Nisinnopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitattoti vuccati. 9 Sayānassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. Tañce, bhikkhave, bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Sayānopi, bhikkhave, bhikkhu jāgaro evaṁbhūto ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitattoti vuccatī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 10 “Caraṁ vā yadi vā tiṭṭhaṁ, nisinno uda vā sayaṁ; Yo vitakkaṁ vitakketi, pāpakaṁ gehanissitaṁ. 11 Kummaggaṁ paṭipanno so, mohaneyyesu mucchito; Abhabbo tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṁ sambodhimuttamaṁ. 12 Yo ca caraṁ vā tiṭṭhaṁ vā, Nisinno uda vā sayaṁ; Vitakkaṁ samayitvāna, Vitakkūpasame rato; Bhabbo so tādiso bhikkhu, Phuṭṭhuṁ sambodhimuttaman”ti. 13 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Ekādasamaṁ. iti100 0 Itivuttaka 100 Catukkanipāta Brāhmaṇadhammayāgavagga Brāhmaṇadhammayāgasutta |1| Vuttañhetaṁ 2776 --- iti100 1:1 bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Ahamasmi, bhikkhave, brāhmaṇo yācayogo sadā payatapāṇi antimadehadharo anuttaro bhisakko sallakatto. Tassa me tumhe puttā orasā mukhato jātā dhammajā dhammanimmitā dhammadāyādā, no āmisadāyādā. 3 Dvemāni, bhikkhave, dānāni—āmisadānañca dhammadānañca. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ dānānaṁ yadidaṁ dhammadānaṁ. 4 Dveme, bhikkhave, saṁvibhāgā—āmisasaṁvibhāgo ca dhammasaṁvibhāgo ca. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ saṁvibhāgānaṁ yadidaṁ dhammasaṁvibhāgo. 5 Dveme, bhikkhave, anuggahā—āmisānuggaho ca dhammānuggaho ca. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ anuggahānaṁ yadidaṁ dhammānuggaho. 6 Dveme, bhikkhave, yāgā—āmisayāgo ca dhammayāgo ca. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ yāgānaṁ yadidaṁ dhammayāgo”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 7 “Yo dhammayāgaṁ ayajī amaccharī, Tathāgato sabbabhūtānukampī; Taṁ tādisaṁ devamanussaseṭṭhaṁ, Sattā namassanti bhavassa pāragun”ti. 8 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṁ. iti105 0 Itivuttaka 105 Catukkanipāta Brāhmaṇadhammayāgavagga Taṇhuppādasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Cattārome, bhikkhave, taṇhuppādā, yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Katame cattāro? Cīvarahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; piṇḍapātahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; senāsanahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; itibhavābhavahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Ime kho, bhikkhave, cattāro taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjatī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṁsaraṁ; Itthabhāvaññathābhāvaṁ, saṁsaraṁ nātivattati. 4 Etamādīnavaṁ ñatvā, taṇhaṁ dukkhassa sambhavaṁ; Vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbaje”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṁ. iti111 0 Itivuttaka 111 Catukkanipāta Brāhmaṇadhammayāgavagga Sampannasīlasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā; pātimokkhasaṁvarasaṁvutā viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino; samādāya sikkhatha sikkhāpadesu. 3 Sampannasīlānaṁ vo, bhikkhave, viharataṁ sampannapātimokkhānaṁ pātimokkhasaṁvarasaṁvutānaṁ viharataṁ ācāragocarasampannānaṁ aṇumattesu vajjesu bhayadassāvīnaṁ samādāya sikkhataṁ sikkhāpadesu, kimassa uttari karaṇīyaṁ? 4 Carato cepi, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhā, byāpādo vigato hoti, thinamiddhaṁ vigataṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ vigataṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. Carampi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitattoti vuccati. 5 Ṭhitassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhā byāpādo vigato hoti …pe… thinamiddhaṁ … uddhaccakukkuccaṁ … vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. Ṭhitopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitattoti vuccati. 6 Nisinnassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhā byāpādo vigato hoti …pe… thinamiddhaṁ … uddhaccakukkuccaṁ … vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. 2777 --- iti111 1:6 Nisinnopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitattoti vuccati. 7 Sayānassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno jāgarassa abhijjhā byāpādo vigato hoti …pe… thinamiddhaṁ … uddhaccakukkuccaṁ … vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. Sayānopi, bhikkhave, bhikkhu jāgaro evaṁbhūto ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitattoti vuccatī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 8 “Yataṁ care yataṁ tiṭṭhe, yataṁ acche yataṁ saye; Yataṁ samiñjaye bhikkhu, yatamenaṁ pasāraye. 9 Uddhaṁ tiriyaṁ apācīnaṁ, yāvatājagatogati; Samavekkhitā ca dhammānaṁ, khandhānaṁ udayabbayaṁ. 10 Evaṁ vihārimātāpiṁ, santavuttimanuddhataṁ; Cetosamathasāmīciṁ, sikkhamānaṁ sadā sataṁ; Satataṁ pahitattoti, āhu bhikkhuṁ tathāvidhan”ti. 11 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dvādasamaṁ. iti101 0 Itivuttaka 101 Catukkanipāta Brāhmaṇadhammayāgavagga Sulabhasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Cattārimāni, bhikkhave, appāni ceva sulabhāni ca, tāni ca anavajjāni. Katamāni cattāri? Paṁsukūlaṁ, bhikkhave, cīvarānaṁ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṁ. Piṇḍiyālopo, bhikkhave, bhojanānaṁ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṁ. Rukkhamūlaṁ, bhikkhave, senāsanānaṁ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṁ. Pūtimuttaṁ, bhikkhave, bhesajjānaṁ appañca sulabhañca tañca anavajjaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri appāni ceva sulabhāni ca, tāni ca anavajjāni. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu appena ca tuṭṭho hoti sulabhena ca anavajjena ca, idamassāhaṁ aññataraṁ sāmaññaṅganti vadāmī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Anavajjena tuṭṭhassa, appena sulabhena ca; Na senāsanamārabbha, cīvaraṁ pānabhojanaṁ; Vighāto hoti cittassa, disā nappaṭihaññati. 4 Ye cassa dhammā akkhātā, sāmaññassānulomikā; Adhiggahitā tuṭṭhassa, appamattassa bhikkhuno”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṁ. iti97 0 Itivuttaka 97 Tikanipāta Pañcamavagga Kalyāṇasīlasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Kalyāṇasīlo, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇadhammo kalyāṇapañño imasmiṁ dhammavinaye ‘kevalī vusitavā uttamapuriso’ti vuccati— 3 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇasīlo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati, ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇasīlo hoti. Iti kalyāṇasīlo. 4 Kalyāṇadhammo ca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sattannaṁ bodhipakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogamanuyutto viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇadhammo hoti. Iti kalyāṇasīlo, kalyāṇadhammo. 5 Kalyāṇapañño ca kathaṁ hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇapañño hoti. 6 Iti kalyāṇasīlo kalyāṇadhammo kalyāṇapañño imasmiṁ dhammavinaye ‘kevalī vusitavā uttamapuriso’ti vuccatī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 7 “Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṁ; Taṁ ve kalyāṇasīloti, āhu bhikkhuṁ hirīmanaṁ. 8 Yassa dhammā subhāvitā, satta sambodhigāmino; Taṁ ve kalyāṇadhammoti, āhu bhikkhuṁ anussadaṁ. 9 Yo dukkhassa pajānāti, idheva khayamattano; Taṁ ve kalyāṇapaññoti, āhu bhikkhuṁ anāsavaṁ. 10 Tehi dhammehi sampannaṁ, anīghaṁ 2778 --- iti97 1:10 chinnasaṁsayaṁ; Asitaṁ sabbalokassa, āhu sabbapahāyinan”ti. 11 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṁ. iti93 0 Itivuttaka 93 Tikanipāta Pañcamavagga Aggisutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tayome, bhikkhave, aggī. Katame tayo? Rāgaggi, dosaggi, mohaggi—ime kho, bhikkhave, tayo aggī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Rāgaggi dahati macce, ratte kāmesu mucchite; Dosaggi pana byāpanne, nare pāṇātipātino. 4 Mohaggi pana sammūḷhe, ariyadhamme akovide; Ete aggī ajānantā, sakkāyābhiratā pajā. 5 Te vaḍḍhayanti nirayaṁ, tiracchānañca yoniyo; Asuraṁ pettivisayaṁ, amuttā mārabandhanā. 6 Ye ca rattindivā yuttā, sammāsambuddhasāsane; Te nibbāpenti rāgaggiṁ, niccaṁ asubhasaññino. 7 Dosaggiṁ pana mettāya, nibbāpenti naruttamā; Mohaggiṁ pana paññāya, yāyaṁ nibbedhagāminī. 8 Te nibbāpetvā nipakā, rattindivamatanditā; Asesaṁ parinibbanti, asesaṁ dukkhamaccaguṁ. 9 Ariyaddasā vedaguno, sammadaññāya paṇḍitā; Jātikkhayamabhiññāya, nāgacchanti punabbhavan”ti. 10 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṁ. iti98 0 Itivuttaka 98 Tikanipāta Pañcamavagga Dānasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Dvemāni, bhikkhave, dānāni—āmisadānañca dhammadānañca. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ dānānaṁ yadidaṁ dhammadānaṁ. 3 Dveme, bhikkhave, saṁvibhāgā—āmisasaṁvibhāgo ca dhammasaṁvibhāgo ca. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ saṁvibhāgānaṁ yadidaṁ dhammasaṁvibhāgo. 4 Dveme, bhikkhave, anuggahā—āmisānuggaho ca dhammānuggaho ca. Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ anuggahānaṁ yadidaṁ dhammānuggaho”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 5 “Yamāhu dānaṁ paramaṁ anuttaraṁ, Yaṁ saṁvibhāgaṁ bhagavā avaṇṇayi; Aggamhi khettamhi pasannacitto, Viññū pajānaṁ ko na yajetha kāle. 6 Ye ceva bhāsanti suṇanti cūbhayaṁ, Pasannacittā sugatassa sāsane; Tesaṁ so attho paramo visujjhati, Ye appamattā sugatassa sāsane”ti. 7 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṁ. iti96 0 Itivuttaka 96 Tikanipāta Pañcamavagga Kāmayogasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Kāmayogayutto, bhikkhave, bhavayogayutto āgāmī hoti āgantā itthattaṁ. Kāmayogavisaṁyutto, bhikkhave, bhavayogayutto anāgāmī hoti anāgantā itthattaṁ. Kāmayogavisaṁyutto, bhikkhave, bhavayogavisaṁyutto arahā hoti, khīṇāsavo”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Kāmayogena saṁyuttā, bhavayogena cūbhayaṁ; Sattā gacchanti saṁsāraṁ, jātimaraṇagāmino. 4 Ye ca kāme pahantvāna, appattā āsavakkhayaṁ; Bhavayogena saṁyuttā, anāgāmīti vuccare. 5 Ye ca kho chinnasaṁsayā, khīṇamānapunabbhavā; Te ve pāraṅgatā loke, ye pattā āsavakkhayan”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṁ. Tatiyabhāṇavāraṁ. iti92 0 Itivuttaka 92 Tikanipāta Pañcamavagga Saṅghāṭikaṇṇasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Saṅghāṭikaṇṇe cepi, bhikkhave, bhikkhu gahetvā piṭṭhito piṭṭhito anubandho assa pāde pādaṁ nikkhipanto, so ca hoti 2779 --- iti92 1:2 abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo; atha kho so ārakāva mayhaṁ, ahañca tassa. Taṁ kissa hetu? Dhammañhi so, bhikkhave, bhikkhu na passati. Dhammaṁ apassanto na maṁ passati. 3 Yojanasate cepi so, bhikkhave, bhikkhu vihareyya. So ca hoti anabhijjhālu kāmesu na tibbasārāgo abyāpannacitto apaduṭṭhamanasaṅkappo upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṁvutindriyo; atha kho so santikeva mayhaṁ, ahañca tassa. Taṁ kissa hetu? Dhammañhi so, bhikkhave, bhikkhu passati; dhammaṁ passanto maṁ passatī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 4 “Anubandhopi ce assa, mahiccho ca vighātavā; Ejānugo anejassa, nibbutassa anibbuto; Giddho so vītagedhassa, passa yāvañca ārakā. 5 Yo ca dhammamabhiññāya, dhammamaññāya paṇḍito; Rahadova nivāte ca, anejo vūpasammati. 6 Anejo so anejassa, nibbutassa ca nibbuto; Agiddho vītagedhassa, passa yāvañca santike”ti. 7 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṁ. iti99 0 Itivuttaka 99 Tikanipāta Pañcamavagga Tevijjasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Dhammenāhaṁ, bhikkhave, tevijjaṁ brāhmaṇaṁ paññāpemi, nāññaṁ lapitalāpanamattena. 3 Kathañcāhaṁ, bhikkhave, dhammena tevijjaṁ brāhmaṇaṁ paññāpemi, nāññaṁ lapitalāpanamattena? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṁ. Tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Ayamassa paṭhamā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 4 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ayamassa dutiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 5 Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayamassa tatiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, dhammena tevijjaṁ brāhmaṇaṁ paññāpemi, nāññaṁ lapitalāpanamattenā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 6 “Pubbenivāsaṁ yoveti, saggāpāyañca passati; Atho jātikkhayaṁ patto, abhiññāvosito muni. 7 Etāhi tīhi vijjāhi, 2780 --- iti99 1:7 tevijjo hoti brāhmaṇo; Tamahaṁ vadāmi tevijjaṁ, nāññaṁ lapitalāpanan”ti. 8 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṁ. Pañcamo vaggo. 9 Tassuddānaṁ Pasāda jīvita saṅghāṭi, aggi upaparikkhayā; Upapatti kāma kalyāṇaṁ, dānaṁ dhammena te dasāti. Tikanipāto niṭṭhito. iti95 0 Itivuttaka 95 Tikanipāta Pañcamavagga Kāmūpapattisutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tisso imā, bhikkhave, kāmūpapattiyo. Katamā tisso? Paccupaṭṭhitakāmā, nimmānaratino, paranimmitavasavattino—imā kho, bhikkhave, tisso kāmūpapattiyo”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Paccupaṭṭhitakāmā ca, ye devā vasavattino; Nimmānaratino devā, ye caññe kāmabhogino; Itthabhāvaññathābhāvaṁ, saṁsāraṁ nātivattare. 4 Etamādīnavaṁ ñatvā, kāmabhogesu paṇḍito; Sabbe pariccaje kāme, ye dibbā ye ca mānusā. 5 Piyarūpasātagadhitaṁ, chetvā sotaṁ duraccayaṁ; Asesaṁ parinibbanti, asesaṁ dukkhamaccaguṁ. 6 Ariyaddasā vedaguno, sammadaññāya paṇḍitā; Jātikkhayamabhiññāya, nāgacchanti punabbhavan”ti. 7 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṁ. iti91 0 Itivuttaka 91 Tikanipāta Pañcamavagga Jīvikasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Antamidaṁ, bhikkhave, jīvikānaṁ yadidaṁ piṇḍolyaṁ. Abhisāpoyaṁ, bhikkhave, lokasmiṁ: ‘piṇḍolo vicarasi pattapāṇī’ti. Tañca kho etaṁ, bhikkhave, kulaputtā upenti atthavasikā, atthavasaṁ paṭicca; neva rājābhinītā, na corābhinītā, na iṇaṭṭā, na bhayaṭṭā, na ājīvikāpakatā. Api ca kho ‘otiṇṇamhā jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇā dukkhaparetā, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. Evaṁ pabbajito cāyaṁ, bhikkhave, kulaputto. So ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo, byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo, muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo. Seyyathāpi, bhikkhave, chavālātaṁ ubhatopadittaṁ majjhe gūthagataṁ neva gāme kaṭṭhatthaṁ pharati na araññe; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi gihibhogā parihīno sāmaññatthañca na paripūretī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Gihibhogā parihīno, Sāmaññatthañca dubbhago; Paridhaṁsamāno pakireti, Chavālātaṁva nassati. 4 Kāsāvakaṇṭhā bahavo, pāpadhammā asaññatā; Pāpā pāpehi kammehi, nirayaṁ te upapajjare. 5 Seyyo ayoguḷo bhutto, tatto aggisikhūpamo; Yañce bhuñjeyya dussīlo, raṭṭhapiṇḍamasaññato”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṁ. iti94 0 Itivuttaka 94 Tikanipāta Pañcamavagga Upaparikkhasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya yathā yathāssa upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṁ avikkhittaṁ avisaṭaṁ ajjhattaṁ asaṇṭhitaṁ anupādāya na paritasseyya. Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṁ asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṁ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Sattasaṅgappahīnassa, netticchinnassa bhikkhuno; Vikkhīṇo jātisaṁsāro, natthi tassa punabbhavo”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṁ. iti90 0 Itivuttaka 90 2781 --- iti90 1:0 Tikanipāta Pañcamavagga Aggappasādasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tayome, bhikkhave, aggappasādā. Katame tayo? Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho. Ye, bhikkhave, buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 3 Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ye, bhikkhave, virāge dhamme pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 4 Yāvatā, bhikkhave, saṅghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Ye, bhikkhave, saṅghe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo aggappasādā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 5 “Aggato ve pasannānaṁ, aggaṁ dhammaṁ vijānataṁ; Agge buddhe pasannānaṁ, dakkhiṇeyye anuttare. 6 Agge dhamme pasannānaṁ, virāgūpasame sukhe; Agge saṅghe pasannānaṁ, puññakkhette anuttare. 7 Aggasmiṁ dānaṁ dadataṁ, aggaṁ puññaṁ pavaḍḍhati; Aggaṁ āyu ca vaṇṇo ca, yaso kitti sukhaṁ balaṁ. 8 Aggassa dātā medhāvī, aggadhammasamāhito; Devabhūto manusso vā, aggappatto pamodatī”ti. 9 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṁ. iti44 0 Itivuttaka 44 Dukanipāta Dutiyavagga Nibbānadhātusutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Dvemā, bhikkhave, nibbānadhātuyo. Katamā dve? Saupādisesā ca nibbānadhātu, anupādisesā ca nibbānadhātu. 3 Katamā ca, bhikkhave, saupādisesā nibbānadhātu? Idha, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto. Tassa tiṭṭhanteva pañcindriyāni yesaṁ avighātattā manāpāmanāpaṁ paccanubhoti, sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedeti. Tassa yo rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo—ayaṁ vuccati, bhikkhave, saupādisesā nibbānadhātu. 4 Katamā ca, bhikkhave, anupādisesā nibbānadhātu? Idha, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto. Tassa idheva, bhikkhave, sabbavedayitāni anabhinanditāni sīti bhavissanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, anupādisesā nibbānadhātu. Imā kho, bhikkhave, dve nibbānadhātuyo”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 5 “Duve imā cakkhumatā pakāsitā, Nibbānadhātū anissitena tādinā; Ekā hi dhātu idha diṭṭhadhammikā, Saupādisesā bhavanettisaṅkhayā; Anupādisesā pana samparāyikā, Yamhi nirujjhanti bhavāni sabbaso. 6 Ye etadaññāya padaṁ asaṅkhataṁ, Vimuttacittā bhavanettisaṅkhayā; Te dhammasārādhigamā khaye ratā, Pahaṁsu te sabbabhavāni tādino”ti. 7 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṁ. iti40 0 Itivuttaka 40 Dukanipāta Dutiyavagga Vijjāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Avijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā anvadeva ahirikaṁ anottappaṁ; vijjā ca kho, bhikkhave, pubbaṅgamā kusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā anvadeva hirottappan”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. 2782 --- iti40 1:2 Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yā kācimā duggatiyo, asmiṁ loke paramhi ca; Avijjāmūlikā sabbā, icchālobhasamussayā. 4 Yato ca hoti pāpiccho, ahirīko anādaro; Tato pāpaṁ pasavati, apāyaṁ tena gacchati. 5 Tasmā chandañca lobhañca, avijjañca virājayaṁ; Vijjaṁ uppādayaṁ bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṁ. Paṭhamabhāṇavāro. iti45 0 Itivuttaka 45 Dukanipāta Dutiyavagga Paṭisallānasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Paṭisallānārāmā, bhikkhave, viharatha paṭisallānaratā, ajjhattaṁ cetosamathamanuyuttā, anirākatajjhānā, vipassanāya samannāgatā, brūhetāro suññāgārānaṁ. Paṭisallānārāmānaṁ, bhikkhave, viharataṁ paṭisallānaratānaṁ ajjhattaṁ cetosamathamanuyuttānaṁ anirākatajjhānānaṁ vipassanāya samannāgatānaṁ brūhetānaṁ suññāgārānaṁ dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Ye santacittā nipakā, satimanto ca jhāyino; Sammā dhammaṁ vipassanti, kāmesu anapekkhino. 4 Appamādaratā santā, pamāde bhayadassino; Abhabbā parihānāya, nibbānasseva santike”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṁ. iti41 0 Itivuttaka 41 Dukanipāta Dutiyavagga Paññāparihīnasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Te, bhikkhave, sattā suparihīnā ye ariyāya paññāya parihīnā. Te diṭṭheva dhamme dukkhaṁ viharanti savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ; kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Te, bhikkhave, sattā aparihīnā ye ariyāya paññāya aparihīnā. Te diṭṭheva dhamme sukhaṁ viharanti avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ; kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Paññāya parihānena, passa lokaṁ sadevakaṁ; Niviṭṭhaṁ nāmarūpasmiṁ, idaṁ saccanti maññati. 4 Paññā hi seṭṭhā lokasmiṁ, yāyaṁ nibbedhagāminī; Yāya sammā pajānāti, jātibhavaparikkhayaṁ. 5 Tesaṁ devā manussā ca, sambuddhānaṁ satīmataṁ; Pihayanti hāsapaññānaṁ, sarīrantimadhārinan”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṁ. iti46 0 Itivuttaka 46 Dukanipāta Dutiyavagga Sikkhānisaṁsasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Sikkhānisaṁsā, bhikkhave, viharatha paññuttarā vimuttisārā satādhipateyyā. Sikkhānisaṁsānaṁ, bhikkhave, viharataṁ paññuttarānaṁ vimuttisārānaṁ satādhipateyyānaṁ dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Paripuṇṇasikkhaṁ apahānadhammaṁ, Paññuttaraṁ jātikhayantadassiṁ; Taṁ ve muniṁ antimadehadhāriṁ, Mārañjahaṁ brūmi jarāya pāraguṁ. 4 Tasmā sadā jhānaratā samāhitā, Ātāpino jātikhayantadassino; Māraṁ sasenaṁ abhibhuyya bhikkhavo, Bhavatha jātimaraṇassa pāragā”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṁ. iti38 0 Itivuttaka 38 2783 --- iti38 1:0 Dukanipāta Dutiyavagga Vitakkasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tathāgataṁ, bhikkhave, arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dve vitakkā bahulaṁ samudācaranti—khemo ca vitakko, paviveko ca. Abyāpajjhārāmo, bhikkhave, tathāgato abyāpajjharato. Tamenaṁ, bhikkhave, tathāgataṁ abyāpajjhārāmaṁ abyāpajjharataṁ eseva vitakko bahulaṁ samudācarati: ‘imāyāhaṁ iriyāya na kañci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā’ti. 3 Pavivekārāmo, bhikkhave, tathāgato pavivekarato. Tamenaṁ, bhikkhave, tathāgataṁ pavivekārāmaṁ pavivekarataṁ eseva vitakko bahulaṁ samudācarati: ‘yaṁ akusalaṁ taṁ pahīnan’ti. 4 Tasmātiha, bhikkhave, tumhepi abyāpajjhārāmā viharatha abyāpajjharatā. Tesaṁ vo, bhikkhave, tumhākaṁ abyāpajjhārāmānaṁ viharataṁ abyāpajjharatānaṁ eseva vitakko bahulaṁ samudācarissati: ‘imāya mayaṁ iriyāya na kañci byābādhema tasaṁ vā thāvaraṁ vā’ti. 5 Pavivekārāmā, bhikkhave, viharatha pavivekaratā. Tesaṁ vo, bhikkhave, tumhākaṁ pavivekārāmānaṁ viharataṁ pavivekaratānaṁ eseva vitakko bahulaṁ samudācarissati: ‘kiṁ akusalaṁ, kiṁ appahīnaṁ, kiṁ pajahāmā’”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 6 “Tathāgataṁ buddhamasayhasāhinaṁ, Duve vitakkā samudācaranti naṁ; Khemo vitakko paṭhamo udīrito, Tato viveko dutiyo pakāsito. 7 Tamonudaṁ pāragataṁ mahesiṁ, Taṁ pattipattaṁ vasimaṁ anāsavaṁ; Visantaraṁ taṇhakkhaye vimuttaṁ, Taṁ ve muniṁ antimadehadhāriṁ; Mārañjahaṁ brūmi jarāya pāraguṁ. 8 Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, Yathāpi passe janataṁ samantato; Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedho, Pāsādamāruyha samantacakkhu; Sokāvatiṇṇaṁ janatamapetasoko, Avekkhati jātijarābhibhūtan”ti. 9 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṁ. iti42 0 Itivuttaka 42 Dukanipāta Dutiyavagga Sukkadhammasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Dveme, bhikkhave, sukkā dhammā lokaṁ pālenti. Katame dve? Hirī ca, ottappañca. Ime ce, bhikkhave, dve sukkā dhammā lokaṁ na pāleyyuṁ, nayidha paññāyetha mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṁ dārāti vā. Sambhedaṁ loko agamissa yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā. Yasmā ca kho, bhikkhave, ime dve sukkā dhammā lokaṁ pālenti tasmā paññāyati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṁ dārāti vā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yesañce hiriottappaṁ, sabbadā ca na vijjati; Vokkantā sukkamūlā te, jātimaraṇagāmino. 4 Yesañca hiriottappaṁ, sadā sammā upaṭṭhitā; Virūḷhabrahmacariyā te, santo khīṇapunabbhavā”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṁ. iti49 0 Itivuttaka 49 Dukanipāta Dutiyavagga Diṭṭhigatasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Dvīhi, bhikkhave, diṭṭhigatehi pariyuṭṭhitā devamanussā olīyanti eke, atidhāvanti eke; cakkhumanto ca passanti. 3 Kathañca, bhikkhave, olīyanti eke? Bhavārāmā, bhikkhave, devamanussā bhavaratā bhavasammuditā tesaṁ bhavanirodhāya dhamme desiyamāne cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Evaṁ kho, bhikkhave, olīyanti eke. 4 Kathañca, bhikkhave, atidhāvanti eke? Bhaveneva kho paneke aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā vibhavaṁ abhinandanti—yato kira, bho, ayaṁ attā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā ucchijjati vinassati na hoti paraṁ maraṇā; etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ etaṁ yāthāvanti. Evaṁ kho, bhikkhave, atidhāvanti eke. 5 Kathañca, bhikkhave, cakkhumanto passanti? Idha bhikkhu bhūtaṁ bhūtato 2784 --- iti49 1:5 passati; bhūtaṁ bhūtato disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, cakkhumanto passantī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 6 “Ye bhūtaṁ bhūtato disvā, bhūtassa ca atikkamaṁ; Yathābhūte vimuccanti, bhavataṇhā parikkhayā. 7 Sa ve bhūtapariñño so, vītataṇho bhavābhave; Bhūtassa vibhavā bhikkhu, nāgacchati punabbhavan”ti. 8 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dvādasamaṁ. Dutiyo vaggo. 9 Tassuddānaṁ Dve indriyā dve tapanīyā, sīlena apare duve; Anottāpī kuhanā dve ca, saṁvejanīyena te dasa. 10 Vitakkā desanā vijjā, paññā dhammena pañcamaṁ; Ajātaṁ dhātusallānaṁ, sikkhā jāgariyena ca; Apāyadiṭṭhiyā ceva, bāvīsati pakāsitāti. Dukanipāto niṭṭhito. iti47 0 Itivuttaka 47 Dukanipāta Dutiyavagga Jāgariyasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Jāgaro cassa, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sato sampajāno samāhito pamudito vippasanno ca tattha kālavipassī ca kusalesu dhammesu. Jāgarassa, bhikkhave, bhikkhuno viharato satassa sampajānassa samāhitassa pamuditassa vippasannassa tattha kālavipassino kusalesu dhammesu dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Jāgarantā suṇāthetaṁ, ye suttā te pabujjhatha; Suttā jāgaritaṁ seyyo, natthi jāgarato bhayaṁ. 4 Yo jāgaro ca satimā sampajāno, Samāhito mudito vippasanno ca; Kālena so sammā dhammaṁ parivīmaṁsamāno, Ekodibhūto vihane tamaṁ so. 5 Tasmā have jāgariyaṁ bhajetha, Ātāpī bhikkhu nipako jhānalābhī; Saṁyojanaṁ jātijarāya chetvā, Idheva sambodhimanuttaraṁ phuse”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṁ. iti43 0 Itivuttaka 43 Dukanipāta Dutiyavagga Ajātasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Atthi, bhikkhave, ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ. No cetaṁ, bhikkhave, abhavissa ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ, nayidha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṁ paññāyetha. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ, tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṁ paññāyatī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Jātaṁ bhūtaṁ samuppannaṁ, kataṁ saṅkhatamaddhuvaṁ; Jarāmaraṇasaṅghāṭaṁ, roganīḷaṁ pabhaṅguraṁ. 4 Āhāranettippabhavaṁ, nālaṁ tadabhinandituṁ; Tassa nissaraṇaṁ santaṁ, atakkāvacaraṁ dhuvaṁ. 5 Ajātaṁ asamuppannaṁ, asokaṁ virajaṁ padaṁ; Nirodho dukkhadhammānaṁ, saṅkhārūpasamo sukho”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṁ. iti39 0 Itivuttaka 39 Dukanipāta Dutiyavagga Desanāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa dve dhammadesanā pariyāyena bhavanti. Katamā dve? ‘Pāpaṁ pāpakato passathā’ti—ayaṁ paṭhamā dhammadesanā; ‘pāpaṁ pāpakato disvā tattha nibbindatha virajjatha vimuccathā’ti—ayaṁ dutiyā dhammadesanā. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa imā dve dhammadesanā pariyāyena bhavantī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Tathāgatassa buddhassa, 2785 --- iti39 1:3 sabbabhūtānukampino; Pariyāyavacanaṁ passa, dve ca dhammā pakāsitā. 4 Pāpakaṁ passatha cetaṁ, tattha cāpi virajjatha; Tato virattacittāse, dukkhassantaṁ karissathā”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṁ. iti48 0 Itivuttaka 48 Dukanipāta Dutiyavagga Āpāyikasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Dveme, bhikkhave, āpāyikā nerayikā idamappahāya. Katame dve? Yo ca abrahmacārī brahmacāripaṭiñño, yo ca paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carantaṁ amūlakena abrahmacariyena anuddhaṁseti. Ime kho, bhikkhave, dve āpāyikā nerayikā idamappahāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Abhūtavādī nirayaṁ upeti, Yo vāpi katvā na karomi cāha; Ubhopi te pecca samā bhavanti, Nihīnakammā manujā parattha. 4 Kāsāvakaṇṭhā bahavo, pāpadhammā asaññatā; Pāpā pāpehi kammehi, nirayaṁ te upapajjare. 5 Seyyo ayoguḷo bhutto, tatto aggisikhūpamo; Yañce bhuñjeyya dussīlo, raṭṭhapiṇḍamasaññato”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Ekādasamaṁ. iti14 0 Itivuttaka 14 Ekakanipāta Dutiyavagga Avijjānīvaraṇasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekanīvaraṇampi samanupassāmi yena nīvaraṇena nivutā pajā dīgharattaṁ sandhāvanti saṁsaranti yathayidaṁ, bhikkhave, avijjānīvaraṇaṁ. Avijjānīvaraṇena hi, bhikkhave, nivutā pajā dīgharattaṁ sandhāvanti saṁsarantī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Natthañño ekadhammopi, yenevaṁ nivutā pajā; Saṁsaranti ahorattaṁ, yathā mohena āvutā. 4 Ye ca mohaṁ pahantvāna, tamokhandhaṁ padālayuṁ; Na te puna saṁsaranti, hetu tesaṁ na vijjatī”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṁ. iti20 0 Itivuttaka 20 Ekakanipāta Dutiyavagga Paduṭṭhacittasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ paduṭṭhacittaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imamhi cāyaṁ samaye puggalo kālaṁ kareyya yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye’. Taṁ kissa hetu? Cittaṁ hissa, bhikkhave, paduṭṭhaṁ. Cetopadosahetu kho pana, bhikkhave, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Paduṭṭhacittaṁ ñatvāna, ekaccaṁ idha puggalaṁ; Etamatthañca byākāsi, buddho bhikkhūna santike. 4 Imamhi cāyaṁ samaye, kālaṁ kayirātha puggalo; Nirayaṁ upapajjeyya, cittaṁ hissa padūsitaṁ. 5 Yathā haritvā nikkhipeyya, evamevaṁ tathāvidho; Cetopadosahetu hi, sattā gacchanti duggatin”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṁ. Dutiyo vaggo. 7 Tassuddānaṁ Moho kodho atha makkho, Vijjā taṇhā sekhaduve ca; Bhedo sāmaggipuggalo, Vaggamāhu dutiyanti vuccatīti. iti15 0 Itivuttaka 15 Ekakanipāta Dutiyavagga Taṇhāsaṁyojanasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekasaṁyojanampi samanupassāmi yena 2786 --- iti15 1:2 saṁyojanena saṁyuttā sattā dīgharattaṁ sandhāvanti saṁsaranti yathayidaṁ, bhikkhave, taṇhāsaṁyojanaṁ. Taṇhāsaṁyojanena hi, bhikkhave, saṁyuttā sattā dīgharattaṁ sandhāvanti saṁsarantī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṁsaraṁ; Itthabhāvaññathābhāvaṁ, saṁsāraṁ nātivattati. 4 Etamādīnavaṁ ñatvā, Taṇhaṁ dukkhassa sambhavaṁ; Vītataṇho anādāno, Sato bhikkhu paribbaje”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṁ. iti11 0 Itivuttaka 11 Ekakanipāta Dutiyavagga Mohapariññāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Mohaṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Mohañca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yena mohena mūḷhāse, sattā gacchanti duggatiṁ; Taṁ mohaṁ sammadaññāya, pajahanti vipassino; Pahāya na punāyanti, imaṁ lokaṁ kudācanan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṁ. iti16 0 Itivuttaka 16 Ekakanipāta Dutiyavagga Paṭhamasekhasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Sekhassa, bhikkhave, bhikkhuno appattamānasassa anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānassa viharato ajjhattikaṁ aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bahūpakāraṁ yathayidaṁ, bhikkhave, yoniso manasikāro. Yoniso, bhikkhave, bhikkhu manasi karonto akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāvetī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yonisomanasikāro, dhammo sekhassa bhikkhuno; Natthañño evaṁ bahukāro, uttamatthassa pattiyā; Yoniso padahaṁ bhikkhu, khayaṁ dukkhassa pāpuṇe”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṁ. iti19 0 Itivuttaka 19 Ekakanipāta Dutiyavagga Saṅghasāmaggīsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Ekadhammo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katamo ekadhammo? Saṅghasāmaggī. Saṅghe kho pana, bhikkhave, samagge na ceva aññamaññaṁ bhaṇḍanāni honti, na ca aññamaññaṁ paribhāsā honti, na ca aññamaññaṁ parikkhepā honti, na ca aññamaññaṁ pariccajanā honti. Tattha appasannā ceva pasīdanti, pasannānañca bhiyyobhāvo hotī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Sukhā saṅghassa sāmaggī, samaggānañcanuggaho; Samaggarato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṁsati; Saṅghaṁ samaggaṁ katvāna, kappaṁ saggamhi modatī”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṁ. iti12 0 Itivuttaka 12 Ekakanipāta Dutiyavagga Kodhapariññāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Kodhaṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Kodhañca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yena kodhena kuddhāse, 2787 --- iti12 1:3 sattā gacchanti duggatiṁ; Taṁ kodhaṁ sammadaññāya, pajahanti vipassino; Pahāya na punāyanti, imaṁ lokaṁ kudācanan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṁ. iti17 0 Itivuttaka 17 Ekakanipāta Dutiyavagga Dutiyasekhasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Sekhassa, bhikkhave, bhikkhuno appattamānasassa anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānassa viharato bāhiraṁ aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bahūpakāraṁ yathayidaṁ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamitto, bhikkhave, bhikkhu akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāvetī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Kalyāṇamitto yo bhikkhu, sappatisso sagāravo; Karaṁ mittānaṁ vacanaṁ, sampajāno patissato; Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṁyojanakkhayan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṁ. iti18 0 Itivuttaka 18 Ekakanipāta Dutiyavagga Saṅghabhedasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Ekadhammo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Katamo ekadhammo? Saṅghabhedo. Saṅghe kho pana, bhikkhave, bhinne aññamaññaṁ bhaṇḍanāni ceva honti, aññamaññaṁ paribhāsā ca honti, aññamaññaṁ parikkhepā ca honti, aññamaññaṁ pariccajanā ca honti. Tattha appasannā ceva nappasīdanti, pasannānañca ekaccānaṁ aññathattaṁ hotī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Āpāyiko nerayiko, Kappaṭṭho saṅghabhedako; Vaggārāmo adhammaṭṭho, Yogakkhemā padhaṁsati; Saṅghaṁ samaggaṁ bhetvāna, Kappaṁ nirayamhi paccatī”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṁ. iti13 0 Itivuttaka 13 Ekakanipāta Dutiyavagga Makkhapariññāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Makkhaṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Makkhañca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Yena makkhena makkhāse, sattā gacchanti duggatiṁ; Taṁ makkhaṁ sammadaññāya, pajahanti vipassino; Pahāya na punāyanti, imaṁ lokaṁ kudācanan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṁ. iti21 0 Itivuttaka 21 Ekakanipāta Tatiyavagga Pasannacittasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ pasannacittaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘imamhi cāyaṁ samaye puggalo kālaṁ kareyya yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge’. Taṁ kissa hetu? Cittaṁ hissa, bhikkhave, pasannaṁ. Cetopasādahetu kho pana, bhikkhave, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Pasannacittaṁ ñatvāna, ekaccaṁ idha puggalaṁ; Etamatthañca byākāsi, buddho bhikkhūna santike. 4 Imamhi cāyaṁ samaye, kālaṁ kayirātha puggalo; Sugatiṁ upapajjeyya, cittaṁ hissa pasāditaṁ. 2788 --- iti21 1:4 5 Yathā haritvā nikkhipeyya, evamevaṁ tathāvidho; Cetopasādahetu hi, sattā gacchanti suggatin”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṁ. iti25 0 Itivuttaka 25 Ekakanipāta Tatiyavagga Musāvādasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Ekadhammaṁ atītassa, bhikkhave, purisapuggalassa nāhaṁ tassa kiñci pāpakammaṁ akaraṇīyanti vadāmi. Katamaṁ ekadhammaṁ? Yadidaṁ, bhikkhave, sampajānamusāvādo”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Ekadhammaṁ atītassa, musāvādissa jantuno; Vitiṇṇaparalokassa, natthi pāpaṁ akāriyan”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṁ. iti24 0 Itivuttaka 24 Ekakanipāta Tatiyavagga Aṭṭhipuñjasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Ekapuggalassa, bhikkhave, kappaṁ sandhāvato saṁsarato siyā evaṁ mahā aṭṭhikaṅkalo aṭṭhipuñjo aṭṭhirāsi yathāyaṁ vepullo pabbato, sace saṁhārako assa, sambhatañca na vinasseyyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Ekassekena kappena, puggalassaṭṭhisañcayo; Siyā pabbatasamo rāsi, iti vuttaṁ mahesinā. 4 So kho panāyaṁ akkhāto, vepullo pabbato mahā; Uttaro gijjhakūṭassa, magadhānaṁ giribbaje. 5 Yato ca ariyasaccāni, sammappaññāya passati; Dukkhaṁ dukkhasamuppādaṁ, dukkhassa ca atikkamaṁ; Ariyañcaṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, dukkhūpasamagāminaṁ. 6 Sa sattakkhattuṁ paramaṁ, sandhāvitvāna puggalo; Dukkhassantakaro hoti, sabbasaṁyojanakkhayā”ti. 7 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṁ. iti23 0 Itivuttaka 23 Ekakanipāta Tatiyavagga Ubhayatthasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañca. Katamo ekadhammo? Appamādo kusalesu dhammesu. Ayaṁ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Appamādaṁ pasaṁsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā; Appamatto ubho atthe, adhigaṇhāti paṇḍito. 4 Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho samparāyiko; Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṁ. iti27 0 Itivuttaka 27 Ekakanipāta Tatiyavagga Mettābhāvanāsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Yāni kānici, bhikkhave, opadhikāni puññakiriyavatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ. Mettāyeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca. 3 Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṁ pabhā sabbā tā candiyā pabhāya kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ, candapabhāyeva tā adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṁ kho, bhikkhave, yāni kānici opadhikāni puññakiriyavatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṁ nāgghanti 2789 --- iti27 1:3 soḷasiṁ, mettāyeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca. 4 Seyyathāpi, bhikkhave, vassānaṁ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṁ abbhussakkamāno sabbaṁ ākāsagataṁ tamagataṁ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṁ kho, bhikkhave, yāni kānici opadhikāni puññakiriyavatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ, mettāyeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca. 5 Seyyathāpi, bhikkhave, rattiyā paccūsasamayaṁ osadhitārakā bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṁ kho, bhikkhave, yāni kānici opadhikāni puññakiriyavatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ, mettāyeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati cā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 6 “Yo ca mettaṁ bhāvayati, appamāṇaṁ paṭissato; Tanū saṁyojanā honti, passato upadhikkhayaṁ. 7 Ekampi ce pāṇamaduṭṭhacitto, Mettāyati kusalo tena hoti; Sabbe ca pāṇe manasānukampaṁ, Pahūtamariyo pakaroti puññaṁ. 8 Ye sattasaṇḍaṁ pathaviṁ vijitvā, Rājisayo yajamānānupariyagā; Assamedhaṁ purisamedhaṁ, Sammāpāsaṁ vājapeyyaṁ niraggaḷaṁ. 9 Mettassa cittassa subhāvitassa, Kalampi te nānubhavanti soḷasiṁ; Candappabhā tāragaṇāva sabbe. 10 Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye; Mettaṁso sabbabhūtesu, veraṁ tassa na kenacī”ti. 11 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṁ. Tatiyo vaggo. 12 Tassuddānaṁ Cittaṁ mettaṁ ubho atthe, puñjaṁ vepullapabbataṁ; Sampajānamusāvādo, dānañca mettabhāvanā. 13 Sattimāni ca suttāni, purimāni ca vīsati; Ekadhammesu suttantā, sattavīsatisaṅgahāti. Ekakanipāto niṭṭhito. iti22 0 Itivuttaka 22 Ekakanipāta Tatiyavagga Mettasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Mā, bhikkhave, puññānaṁ bhāyittha. Sukhassetaṁ, bhikkhave, adhivacanaṁ iṭṭhassa kantassa piyassa manāpassa yadidaṁ puññāni. Abhijānāmi kho panāhaṁ, bhikkhave, dīgharattaṁ katānaṁ puññānaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ piyaṁ manāpaṁ vipākaṁ paccanubhūtaṁ. Satta vassāni mettacittaṁ bhāvetvā satta saṁvaṭṭavivaṭṭakappe nayimaṁ lokaṁ punarāgamāsiṁ. Saṁvaṭṭamāne sudaṁ, bhikkhave, kappe ābhassarūpago homi; vivaṭṭamāne kappe suññaṁ brahmavimānaṁ upapajjāmi. 3 Tatra sudaṁ, bhikkhave, brahmā homi mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī. Chattiṁsakkhattuṁ kho panāhaṁ, bhikkhave, sakko ahosiṁ devānamindo; anekasatakkhattuṁ rājā ahosiṁ cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Ko pana vādo padesarajjassa. 4 Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘kissa nu kho me idaṁ kammassa phalaṁ, kissa kammassa vipāko, yenāhaṁ etarahi evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘tiṇṇaṁ kho me idaṁ kammānaṁ phalaṁ, tiṇṇaṁ kammānaṁ vipāko, yenāhaṁ etarahi evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvoti, seyyathidaṁ—dānassa, damassa, saññamassā’”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 5 “Puññameva so sikkheyya, āyataggaṁ sukhudrayaṁ; Dānañca samacariyañca, mettacittañca bhāvaye. 6 Ete dhamme bhāvayitvā, tayo sukhasamuddaye; Abyāpajjaṁ sukhaṁ lokaṁ, paṇḍito upapajjatī”ti. 7 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṁ. iti26 0 Itivuttaka 26 Ekakanipāta Tatiyavagga Dānasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Evañce, bhikkhave, sattā jāneyyuṁ dānasaṁvibhāgassa vipākaṁ 2790 --- iti26 1:2 yathāhaṁ jānāmi, na adatvā bhuñjeyyuṁ, na ca nesaṁ maccheramalaṁ cittaṁ pariyādāya tiṭṭheyya. Yopi nesaṁ assa carimo ālopo carimaṁ kabaḷaṁ, tatopi na asaṁvibhajitvā bhuñjeyyuṁ, sace nesaṁ paṭiggāhakā assu. Yasmā ca kho, bhikkhave, sattā na evaṁ jānanti dānasaṁvibhāgassa vipākaṁ yathāhaṁ jānāmi, tasmā adatvā bhuñjanti, maccheramalañca nesaṁ cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Evañce sattā jāneyyuṁ, yathāvuttaṁ mahesinā; Vipākaṁ saṁvibhāgassa, yathā hoti mahapphalaṁ. 4 Vineyya maccheramalaṁ, vippasannena cetasā; Dajjuṁ kālena ariyesu, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ. 5 Annañca datvā bahuno, dakkhiṇeyyesu dakkhiṇaṁ; Ito cutā manussattā, saggaṁ gacchanti dāyakā. 6 Te ca saggagatā tattha, modanti kāmakāmino; Vipākaṁ saṁvibhāgassa, anubhonti amaccharā”ti. 7 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṁ. iti35 0 Itivuttaka 35 Dukanipāta Paṭhamavagga Paṭhamajananakuhanasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Nayidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati janakuhanatthaṁ, na janalapanatthaṁ, na lābhasakkārasilokānisaṁsatthaṁ, na ‘iti maṁ jano jānātū’ti. Atha kho idaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati saṁvaratthañceva pahānatthañcā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Saṁvaratthaṁ pahānatthaṁ, brahmacariyaṁ anītihaṁ; Adesayi so bhagavā, nibbānogadhagāminaṁ. 4 Esa maggo mahattehi, anuyāto mahesibhi; Ye ye taṁ paṭipajjanti, yathā buddhena desitaṁ; Dukkhassantaṁ karissanti, satthusāsanakārino”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṁ. iti31 0 Itivuttaka 31 Dukanipāta Paṭhamavagga Atapanīyasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Dveme, bhikkhave, dhammā atapanīyā. Katame dve? Idha, bhikkhave, ekacco katakalyāṇo hoti, katakusalo, katabhīruttāṇo, akatapāpo, akataluddo, akatakibbiso. So ‘kataṁ me kalyāṇan’tipi na tappati, ‘akataṁ me pāpan’tipi na tappati. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā atapanīyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Kāyaduccaritaṁ hitvā, vacīduccaritāni ca; Manoduccaritaṁ hitvā, yañcaññaṁ dosasañhitaṁ. 4 Akatvākusalaṁ kammaṁ, katvāna kusalaṁ bahuṁ; Kāyassa bhedā sappañño, saggaṁ so upapajjatī”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṁ. iti34 0 Itivuttaka 34 Dukanipāta Paṭhamavagga Ātāpīsutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Anātāpī, bhikkhave, bhikkhu anottāpī abhabbo sambodhāya, abhabbo nibbānāya, abhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Ātāpī ca kho, bhikkhave, bhikkhu ottāpī bhabbo sambodhāya, bhabbo nibbānāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Anātāpī anottāpī, kusīto hīnavīriyo; Yo thinamiddhabahulo, ahirīko anādaro; Abhabbo tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṁ sambodhimuttamaṁ. 4 Yo ca satimā nipako jhāyī, Ātāpī ottāpī ca appamatto; Saṁyojanaṁ jātijarāya chetvā, Idheva sambodhimanuttaraṁ phuse”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṁ. iti30 0 Itivuttaka 30 2791 --- iti30 1:0 Dukanipāta Paṭhamavagga Tapanīyasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Dveme, bhikkhave, dhammā tapanīyā. Katame dve? Idha, bhikkhave, ekacco akatakalyāṇo hoti, akatakusalo, akatabhīruttāṇo, katapāpo, kataluddo, katakibbiso. So ‘akataṁ me kalyāṇan’tipi tappati, ‘kataṁ me pāpan’tipi tappati. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā tapanīyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Kāyaduccaritaṁ katvā, vacīduccaritāni ca; Manoduccaritaṁ katvā, yañcaññaṁ dosasañhitaṁ. 4 Akatvā kusalaṁ kammaṁ, katvānākusalaṁ bahuṁ; Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṁ sopapajjatī”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṁ. iti28 0 Itivuttaka 28 Dukanipāta Paṭhamavagga Dukkhavihārasutta |1| (…) Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṁ viharati savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ; kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Katamehi dvīhi? Indriyesu aguttadvāratāya ca, bhojane amattaññutāya ca. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṁ viharati savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ; kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Cakkhu sotañca ghānañca, jivhā kāyo tathā mano; Etāni yassa dvārāni, aguttāni ca bhikkhuno. 4 Bhojanamhi amattaññū, indriyesu asaṁvuto; Kāyadukkhaṁ cetodukkhaṁ, dukkhaṁ so adhigacchati. 5 Ḍayhamānena kāyena, Ḍayhamānena cetasā; Divā vā yadi vā rattiṁ, Dukkhaṁ viharati tādiso”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṁ. iti37 0 Itivuttaka 37 Dukanipāta Paṭhamavagga Somanassasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāya. Katamehi dvīhi? Saṁvejanīyesu ṭhānesu saṁvejanena, saṁviggassa ca yoniso padhānena. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāyā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Saṁvejanīyaṭṭhānesu, saṁvijjetheva paṇḍito; Ātāpī nipako bhikkhu, paññāya samavekkhiya. 4 Evaṁ vihārī ātāpī, santavutti anuddhato; Cetosamathamanuyutto, khayaṁ dukkhassa pāpuṇe”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṁ. Paṭhamo vaggo. 6 Tassuddānaṁ Dve ca bhikkhū tapanīyā, tapanīyā paratthehi; Ātāpī nakuhanā dve, somanassena te dasāti. iti33 0 Itivuttaka 33 Dukanipāta Paṭhamavagga Dutiyasīlasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi dvīhi? Bhaddakena ca sīlena, bhaddikāya ca diṭṭhiyā. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Bhaddakena ca sīlena, bhaddikāya ca diṭṭhiyā; Etehi dvīhi dhammehi, yo samannāgato naro; Kāyassa bhedā sappañño, saggaṁ so upapajjatī”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṁ. iti36 0 Itivuttaka 36 2792 --- iti36 1:0 Dukanipāta Paṭhamavagga Dutiyajananakuhanasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Nayidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati janakuhanatthaṁ, na janalapanatthaṁ, na lābhasakkārasilokānisaṁsatthaṁ, na ‘iti maṁ jano jānātū’ti. Atha kho idaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati abhiññatthañceva pariññatthañcā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Abhiññatthaṁ pariññatthaṁ, brahmacariyaṁ anītihaṁ; Adesayi so bhagavā, nibbānogadhagāminaṁ. 4 Esa maggo mahattehi, anuyāto mahesibhi; Ye ye taṁ paṭipajjanti, yathā buddhena desitaṁ; Dukkhassantaṁ karissanti, satthusāsanakārino”ti. 5 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṁ. iti29 0 Itivuttaka 29 Dukanipāta Paṭhamavagga Sukhavihārasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ; kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā. Katamehi dvīhi? Indriyesu guttadvāratāya ca, bhojane mattaññutāya ca. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ; kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Cakkhu sotañca ghānañca, jivhā kāyo tathā mano; Etāni yassa dvārāni, suguttāni ca bhikkhuno. 4 Bhojanamhi ca mattaññū, indriyesu ca saṁvuto; Kāyasukhaṁ cetosukhaṁ, sukhaṁ so adhigacchati. 5 Aḍayhamānena kāyena, Aḍayhamānena cetasā; Divā vā yadi vā rattiṁ, Sukhaṁ viharati tādiso”ti. 6 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṁ. iti32 0 Itivuttaka 32 Dukanipāta Paṭhamavagga Paṭhamasīlasutta |1| Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ: 2 “Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi dvīhi? Pāpakena ca sīlena, pāpikāya ca diṭṭhiyā. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati: 3 “Pāpakena ca sīlena, pāpikāya ca diṭṭhiyā; Etehi dvīhi dhammehi, yo samannāgato naro; Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṁ sopapajjatī”ti. 4 Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṁ. ja183 0 Jātaka Dukanipāta Asadisavagga 3. Vālodakajātaka |1| “Vālodakaṁ apparasaṁ nihīnaṁ, Pitvā mado jāyati gadrabhānaṁ; Imañca pitvāna rasaṁ paṇītaṁ, Mado na sañjāyati sindhavānaṁ”. 2 “Appaṁ pivitvāna nihīnajacco, So majjatī tena janinda puṭṭho; Dhorayhasīlī ca kulamhi jāto, Na majjatī aggarasaṁ pivitvā”ti. 3 Vālodakajātakaṁ tatiyaṁ. ja380 0 Jātaka Chakkanipāta Avāriyavagga 5. Āsaṅkajātaka |1| “Āsāvatī nāma latā, jātā cittalatāvane; Tassā vassasahassena, ekaṁ nibbattate phalaṁ. 2 Taṁ devā payirupāsanti, tāva dūraphalaṁ satiṁ; Āsīseva tuvaṁ rāja, āsā phalavatī sukhā. 3 Āsīsateva so pakkhī, āsīsateva so dijo; Tassa cāsā samijjhati, tāva dūragatā satī; Āsīseva tuvaṁ rāja, āsā phalavatī 2793 --- ja380 1:3 sukhā”. 4 “Sampesi kho maṁ vācāya, na ca sampesi kammunā; Mālā sereyyakasseva, vaṇṇavantā agandhikā. 5 Aphalaṁ madhuraṁ vācaṁ, yo mittesu pakubbati; Adadaṁ avissajaṁ bhogaṁ, sandhi tenassa jīrati. 6 Yañhi kayirā tañhi vade, yaṁ na kayirā na taṁ vade; Akarontaṁ bhāsamānaṁ, parijānanti paṇḍitā. 7 Balañca vata me khīṇaṁ, pātheyyañca na vijjati; Saṅke pāṇūparodhāya, handa dāni vajāmahaṁ”. 8 “Etadeva hi me nāmaṁ, Yaṁ nāmasmi rathesabha; Āgamehi mahārāja, Pitaraṁ āmantayāmahan”ti. 9 Āsaṅkajātakaṁ pañcamaṁ. ja165 0 Jātaka Dukanipāta Santhavavagga 5. Nakulajātaka |1| “Sandhiṁ katvā amittena, aṇḍajena jalābuja; Vivariya dāṭhaṁ sesi, kuto te bhayamāgataṁ”. 2 “Saṅketheva amittasmiṁ, mittasmimpi na vissase; Abhayā bhayamuppannaṁ, api mūlāni kantatī”ti. 3 Nakulajātakaṁ pañcamaṁ. ja358 0 Jātaka Pañcakanipāta Maṇikuṇḍalavagga 8. Cūḷadhammapālajātaka |1| “Ahameva dūsiyā bhūnahatā, Rañño mahāpatāpassa; Etaṁ muñcatu dhammapālaṁ, Hatthe me deva chedehi. 2 Ahameva dūsiyā bhūnahatā, Rañño mahāpatāpassa; Etaṁ muñcatu dhammapālaṁ, Pāde me deva chedehi. 3 Ahameva dūsiyā bhūnahatā, Rañño mahāpatāpassa; Etaṁ muñcatu dhammapālaṁ, Sīsaṁ me deva chedehi. 4 Na hi nūnimassa rañño, Mittāmaccā ca vijjare suhadā; Ye na vadanti rājānaṁ, Mā ghātayi orasaṁ puttaṁ. 5 Na hi nūnimassa rañño, Ñātī mittā ca vijjare suhadā; Ye na vadanti rājānaṁ, Mā ghātayi atrajaṁ puttaṁ. 6 Candanasārānulittā, Bāhā chijjanti dhammapālassa; Dāyādassa pathabyā, Pāṇā me deva rujjhantī”ti. 7 Cūḷadhammapālajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja366 0 Jātaka Pañcakanipāta Vaṇṇārohavagga 6. Gumbiyajātaka |1| “Madhuvaṇṇaṁ madhurasaṁ, madhugandhaṁ visaṁ ahu; Gumbiyo ghāsamesāno, araññe odahī visaṁ. 2 Madhu iti maññamānā, ye taṁ visamakhādisuṁ; Tesaṁ taṁ kaṭukaṁ āsi, maraṇaṁ tenupāgamuṁ. 3 Ye ca kho paṭisaṅkhāya, visaṁ taṁ parivajjayuṁ; Te āturesu sukhitā, ḍayhamānesu nibbutā. 4 Evameva manussesu, visaṁ kāmā samohitā; Āmisaṁ bandhanañcetaṁ, maccuveso guhāsayo. 5 Evameva ime kāme, āturā paricārike; Ye sadā parivajjenti, saṅgaṁ loke upaccagun”ti. 6 Gumbiyajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja464 0 Jātaka Dvādasakanipāta Cūḷakuṇālavagga 1. Cūḷakuṇālajātaka |1| “Luddhānaṁ lahucittānaṁ, akataññūna dubbhinaṁ; Nādevasatto puriso, thīnaṁ saddhātumarahati. 2 Na tā pajānanti kataṁ na kiccaṁ, Na mātaraṁ pitaraṁ bhātaraṁ vā; Anariyā samatikkantadhammā, Sasseva cittassa vasaṁ vajanti. 3 Cirānuvutthampi piyaṁ manāpaṁ, Anukampakaṁ pāṇasamampi bhattuṁ; Āvāsu kiccesu ca naṁ jahanti, Tasmāhamitthīnaṁ na vissasāmi. 4 Thīnañhi cittaṁ yathā vānarassa, Kannappakannaṁ yathā rukkhachāyā; Calācalaṁ hadayamitthiyānaṁ, Cakkassa nemi viya parivattati. 5 Yadā tā passanti samekkhamānā, Ādeyyarūpaṁ purisassa vittaṁ; Saṇhāhi vācāhi nayanti menaṁ, Kambojakā jalajeneva assaṁ. 6 Yadā na passanti samekkhamānā, Ādeyyarūpaṁ purisassa vittaṁ; Samantato naṁ parivajjayanti, Tiṇṇo 2794 --- ja464 1:6 nadīpāragatova kullaṁ. 7 Silesūpamā sikhiriva sabbabhakkhā, Tikkhamāyā nadīriva sīghasotā; Sevanti hetā piyamappiyañca, Nāvā yathā orakūlaṁ parañca. 8 Na tā ekassa na dvinnaṁ, āpaṇova pasārito; Yo tā mayhanti maññeyya, vātaṁ jālena bādhaye. 9 Yathā nadī ca pantho ca, pānāgāraṁ sabhā papā; Evaṁ lokitthiyo nāma, velā tāsaṁ na vijjati. 10 Ghatāsanasamā etā, kaṇhasappasirūpamā; Gāvo bahitiṇasseva, omasanti varaṁ varaṁ. 11 Ghatāsanaṁ kuñjaraṁ kaṇhasappaṁ, Muddhābhisittaṁ pamadā ca sabbā; Ete naro niccayato bhajetha, Tesaṁ have dubbidu sabbabhāvo. 12 Naccantavaṇṇā na bahūnaṁ kantā, Na dakkhiṇā pamadā sevitabbā; Na parassa bhariyā na dhanassa hetu, Etitthiyo pañca na sevitabbā”ti. 13 Cūḷakuṇālajātakaṁ paṭhamaṁ. ja261 0 Jātaka Tikanipāta Padumavagga 1. Padumajātaka |1| “Yathā kesā ca massū ca, chinnaṁ chinnaṁ virūhati; Evaṁ rūhatu te nāsā, padumaṁ dehi yācito”. 2 “Yathā sāradikaṁ bījaṁ, khette vuttaṁ virūhati; Evaṁ rūhatu te nāsā, padumaṁ dehi yācito”. 3 “Ubhopi palapantete, api padmāni dassati; Vajjuṁ vā te na vā vajjuṁ, natthi nāsāya rūhanā; Dehi samma padumāni, ahaṁ yācāmi yācito”ti. 4 Padumajātakaṁ paṭhamaṁ. ja287 0 Jātaka Tikanipāta Abbhantaravagga 7. Lābhagarahajātaka |1| “Nānummatto nāpisuṇo, nānaṭo nākutūhalo; Mūḷhesu labhate lābhaṁ, esā te anusāsanī”. 2 “Dhiratthu taṁ yasalābhaṁ, dhanalābhañca brāhmaṇa; Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā. 3 Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje; Esāva jīvikā seyyo, yā cādhammena esanā”ti. 4 Lābhagarahajātakaṁ sattamaṁ. ja482 0 Jātaka Terasakanipāta Ambavagga 9. Rurumigarājajātaka |1| “Tassa gāmavaraṁ dammi, Nāriyo ca alaṅkatā; Yo metaṁ migamakkhāti, Migānaṁ migamuttamaṁ”. 2 “Mayhaṁ gāmavaraṁ dehi, nāriyo ca alaṅkatā; Ahaṁ te migamakkhissaṁ, migānaṁ migamuttamaṁ. 3 Etasmiṁ vanasaṇḍasmiṁ, ambā sālā ca pupphitā; Indagopakasañchannā, ettheso tiṭṭhate migo”. 4 “Dhanuṁ advejjhaṁ katvāna, usuṁ sannayhupāgami; Migo ca disvā rājānaṁ, dūrato ajjhabhāsatha. 5 Āgamehi mahārāja, mā maṁ vijjhi rathesabha; Ko nu te idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo”. 6 “Esa pāpacaro poso, samma tiṭṭhati ārakā; Soyaṁ me idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo”. 7 “Saccaṁ kireva māhaṁsu, narā ekacciyā idha; Kaṭṭhaṁ niplavitaṁ seyyo, na tvevekacciyo naro”. 8 “Kiṁ nu ruru garahasi migānaṁ, Kiṁ pakkhīnaṁ kiṁ pana mānusānaṁ; Bhayañhi maṁ vindatinapparūpaṁ, Sutvāna taṁ mānusiṁ bhāsamānaṁ”. 9 “Yamuddhariṁ vāhane vuyhamānaṁ, Mahodake salile sīghasote; Tatonidānaṁ bhayamāgataṁ mama, Dukkho have rāja asabbhi saṅgamo”. 10 “Sohaṁ catuppattamimaṁ vihaṅgamaṁ, Tanucchidaṁ hadaye ossajāmi; Hanāmi taṁ mittadubbhiṁ akiccakāriṁ, Yo tādisaṁ kammakataṁ na jāne”. 11 “Dhīrassa bālassa have janinda, Santo vadhaṁ nappasaṁsanti jātu; Kāmaṁ gharaṁ gacchatu pāpadhammo, Yañcassa bhaṭṭhaṁ tadetassa dehi; Ahañca te kāmakaro bhavāmi”. 12 “Addhā rurū aññataro sataṁ so, Yo dubbhato mānusassa na dubbhi; Kāmaṁ gharaṁ gacchatu pāpadhammo, Yañcassa bhaṭṭhaṁ tadetassa dammi; Ahañca te kāmacāraṁ dadāmi”. 13 “Suvijānaṁ siṅgālānaṁ, sakuṇānañca vassitaṁ; Manussavassitaṁ rāja, dubbijānataraṁ tato. 14 Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā; Yo 2795 --- ja482 1:14 pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso”. 15 “Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā; Migā sassāni khādanti, taṁ devo paṭisedhatu”. 16 “Kāmaṁ janapado māsi, raṭṭhañcāpi vinassatu; Na tvevāhaṁ ruruṁ dubbhe, datvā abhayadakkhiṇaṁ. 17 Mā me janapado āsi, raṭṭhañcāpi vinassatu; Na tvevāhaṁ migarājassa, varaṁ datvā musā bhaṇe”ti. 18 Rurumigarājajātakaṁ navamaṁ. ja85 0 Jātaka Ekakanipāta Apāyimhavagga 5. Kiṁpakkajātaka |1| “Āyatiṁ dosaṁ nāññāya, yo kāme paṭisevati; Vipākante hananti naṁ, kiṁpakkamiva bhakkhitan”ti. 2 Kiṁpakkajātakaṁ pañcamaṁ. ja63 0 Jātaka Ekakanipāta Itthivagga 3. Takkapaṇḍitajātaka |1| “Kodhanā akataññū ca, pisuṇā mittabhedikā; Brahmacariyaṁ cara bhikkhu, so sukhaṁ na vihāhasīti. 2 Takkapaṇḍitajātakaṁ tatiyaṁ. ja38 0 Jātaka Ekakanipāta Kulāvakavagga 8. Bakajātaka |1| “Nāccantaṁ nikatippañño, nikatyā sukhamedhati; Ārādheti nikatippañño, bako kakkaṭakāmivā”ti. 2 Bakajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja303 0 Jātaka Catukkanipāta Kāliṅgavagga 3. Ekarājajātaka |1| “Anuttare kāmaguṇe samiddhe, Bhutvāna pubbe vasī ekarāja; So dāni dugge narakamhi khitto, Nappajjahe vaṇṇabalaṁ purāṇaṁ”. 2 “Pubbeva khantī ca tapo ca mayhaṁ, Sampatthitā dubbhisena ahosi; Taṁ dāni laddhāna kathaṁ nu rāja, Jahe ahaṁ vaṇṇabalaṁ purāṇaṁ. 3 Sabbā kirevaṁ pariniṭṭhitāni, Yasassinaṁ paññavantaṁ visayha; Yaso ca laddhā purimaṁ uḷāraṁ, Nappajjahe vaṇṇabalaṁ purāṇaṁ. 4 Panujja dukkhena sukhaṁ janinda, Sukhena vā dukkhamasayhasāhi; Ubhayattha santo abhinibbutattā, Sukhe ca dukkhe ca bhavanti tulyā”ti. 5 Ekarājajātakaṁ tatiyaṁ. ja100 0 Jātaka Ekakanipāta Littavagga 10. Asātarūpajātaka |1| “Asātaṁ sātarūpena, piyarūpena appiyaṁ; Dukkhaṁ sukhassa rūpena, pamattamativattatī”ti. 2 Asātarūpajātakaṁ dasamaṁ. Littavaggo dasamo. 3 Tassuddānaṁ 4 Gilamakkhakutūhala mātukassā, Muninā ca aniccata pattavaraṁ; Dhanapālivaro atipaṇḍitako, Saparosahassaasātadasāti. 5 Majjhimo paṇṇāsako. ja538 0 Jātaka Mahānipāta Mūgapakkhavagga 1 Mūgapakkhajātaka |1| “Mā paṇḍiccayaṁ vibhāvaya, Bālamato bhava sabbapāṇinaṁ; Sabbo taṁ jano ocināyatu, Evaṁ tava attho bhavissati”. 2 “Karomi te taṁ vacanaṁ, yaṁ maṁ bhaṇasi devate; Atthakāmāsi me amma, hitakāmāsi devate”. 3 “Kiṁ nu santaramānova, kāsuṁ khaṇasi sārathi; Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṁ kāsuyā karissasi”. 4 “Rañño mūgo ca pakkho ca, putto jāto acetaso; Somhi raññā samajjhiṭṭho, puttaṁ me nikhaṇaṁ vane”. 5 “Na badhiro na mūgosmi, na pakkho 2796 --- ja538 1:5 na ca vīkalo; Adhammaṁ sārathi kayirā, mañce tvaṁ nikhaṇaṁ vane. 6 Ūrū bāhuñca me passa, bhāsitañca suṇohi me; Adhammaṁ sārathi kayirā, mañce tvaṁ nikhaṇaṁ vane”. 7 “Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado; Ko vā tvaṁ kassa vā putto, kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ”. 8 “Namhi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado; Kāsirañño ahaṁ putto, yaṁ kāsuyā nikhaññasi. 9 Tassa rañño ahaṁ putto, yaṁ tvaṁ sammūpajīvasi; Adhammaṁ sārathi kayirā, mañce tvaṁ nikhaṇaṁ vane. 10 Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā; Na tassa sākhaṁ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako. 11 Yathā rukkho tathā rājā, yathā sākhā tathā ahaṁ; Yathā chāyūpago poso, evaṁ tvamasi sārathi; Adhammaṁ sārathi kayirā, mañce tvaṁ nikhaṇaṁ vane. 12 Pahūtabhakkho bhavati, vippavuttho sakaṁ gharā; Bahū naṁ upajīvanti, yo mittānaṁ na dubbhati. 13 Yaṁ yaṁ janapadaṁ yāti, nigame rājadhāniyo; Sabbattha pūjito hoti, yo mittānaṁ na dubbhati. 14 Nāssa corā pasāhanti, nātimaññanti khattiyā; Sabbe amitte tarati, yo mittānaṁ na dubbhati. 15 Akkuddho sagharaṁ eti, sabhāyaṁ paṭinandito; Ñātīnaṁ uttamo hoti, yo mittānaṁ na dubbhati. 16 Sakkatvā sakkato hoti, garu hoti sagāravo; Vaṇṇakittibhato hoti, yo mittānaṁ na dubbhati. 17 Pūjako labhate pūjaṁ, vandako paṭivandanaṁ; Yaso kittiñca pappoti, yo mittānaṁ na dubbhati. 18 Aggi yathā pajjalati, devatāva virocati; Siriyā ajahito hoti, yo mittānaṁ na dubbhati. 19 Gāvo tassa pajāyanti, khette vuttaṁ virūhati; Vuttānaṁ phalamasnāti, yo mittānaṁ na dubbhati. 20 Darito pabbatāto vā, rukkhato patito naro; Cuto patiṭṭhaṁ labhati, yo mittānaṁ na dubbhati. 21 Virūḷhamūlasantānaṁ, nigrodhamiva māluto; Amittā nappasāhanti, yo mittānaṁ na dubbhati”. 22 “Ehi taṁ paṭinessāmi, rājaputta sakaṁ gharaṁ; Rajjaṁ kārehi bhaddante, kiṁ araññe karissasi”. 23 “Alaṁ me tena rajjena, ñātakehi dhanena vā; Yaṁ me adhammacariyāya, rajjaṁ labbhetha sārathi”. 24 “Puṇṇapattaṁ maṁ lābhehi, rājaputta ito gato; Pitā mātā ca me dajjuṁ, rājaputta tayī gate. 25 Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Tepi attamanā dajjuṁ, rājaputta tayī gate. 26 Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Tepi attamanā dajjuṁ, rājaputta tayī gate. 27 Bahudhaññā jānapadā, negamā ca samāgatā; Upāyanāni me dajjuṁ, rājaputta tayī gate”. 28 “Pitu mātu cahaṁ catto, raṭṭhassa nigamassa ca; Atho sabbakumārānaṁ, natthi mayhaṁ sakaṁ gharaṁ. 29 Anuññāto ahaṁ matyā, sañcatto pitarā mahaṁ; Ekoraññe pabbajito, na kāme abhipatthaye. 30 Api ataramānānaṁ, phalāsāva samijjhati; Vipakkabrahmacariyosmi, evaṁ jānāhi sārathi. 31 Api ataramānānaṁ, sammadattho vipaccati; Vipakkabrahmacariyosmi, nikkhanto akutobhayo”. 32 “Evaṁ vaggukatho santo, visaṭṭhavacano casi; Kasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇī tadā”. 33 “Nāhaṁ asandhitā pakkho, na badhiro asotatā; Nāhaṁ ajivhatā mūgo, mā maṁ mūgamadhārayi. 34 Purimaṁ sarāmahaṁ jātiṁ, yattha rajjamakārayiṁ; Kārayitvā tahiṁ rajjaṁ, pāpatthaṁ nirayaṁ bhusaṁ. 35 Vīsatiñceva vassāni, tahiṁ rajjamakārayiṁ; Asītivassasahassāni, nirayamhi apaccisaṁ. 36 Tassa rajjassahaṁ bhīto, mā maṁ rajjābhisecayuṁ; Tasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇiṁ tadā. 37 Ucchaṅge maṁ nisādetvā, pitā atthānusāsati; Ekaṁ hanatha bandhatha, ekaṁ khārāpatacchikaṁ; Ekaṁ sūlasmiṁ uppetha, iccassa manusāsati. 38 Tāyāhaṁ pharusaṁ sutvā, vācāyo samudīritā; Amūgo mūgavaṇṇena, apakkho pakkhasammato; Sake muttakarīsasmiṁ, acchāhaṁ samparipluto. 39 Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṁyutaṁ; Komaṁ jīvitamāgamma, veraṁ kayirātha kenaci. 40 Paññāya ca alābhena, dhammassa ca adassanā; Komaṁ jīvitamāgamma, veraṁ kayirātha kenaci. 41 Api ataramānānaṁ, phalāsāva samijjhati; Vipakkabrahmacariyosmi, evaṁ jānāhi sārathi. 42 Api ataramānānaṁ, sammadattho vipaccati; Vipakkabrahmacariyosmi, nikkhanto akutobhayo”. 43 “Ahampi pabbajissāmi, rājaputta tavantike; Avhāyassu maṁ bhaddante, pabbajjā mama ruccati”. 44 “Rathaṁ niyyādayitvāna, anaṇo ehi sārathi; Anaṇassa hi pabbajjā, 2797 --- ja538 1:44 etaṁ isīhi vaṇṇitaṁ”. 45 “Yadeva tyāhaṁ vacanaṁ, akaraṁ bhaddamatthu te; Tadeva me tvaṁ vacanaṁ, yācito kattumarahasi. 46 Idheva tāva acchassu, yāva rājānamānaye; Appeva te pitā disvā, patīto sumano siyā”. 47 “Karomi tetaṁ vacanaṁ, yaṁ maṁ bhaṇasi sārathi; Ahampi daṭṭhukāmosmi, pitaraṁ me idhāgataṁ. 48 Ehi samma nivattassu, kusalaṁ vajjāsi ñātinaṁ; Mātaraṁ pitaraṁ mayhaṁ, vutto vajjāsi vandanaṁ”. 49 Tassa pāde gahetvāna, katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ; Sārathi rathamāruyha, rājadvāraṁ upāgami. 50 Suññaṁ mātā rathaṁ disvā, ekaṁ sārathimāgataṁ; Assupuṇṇehi nettehi, rodantī naṁ udikkhati. 51 “Ayaṁ so sārathi eti, nihantvā mama atrajaṁ; Nihato nūna me putto, pathabyā bhūmivaḍḍhano. 52 Amittā nūna nandanti, patītā nūna verino; Āgataṁ sārathiṁ disvā, nihantvā mama atrajaṁ”. 53 Suññaṁ mātā rathaṁ disvā, ekaṁ sārathimāgataṁ; Assupuṇṇehi nettehi, rodantī paripucchi naṁ. 54 “Kiṁ nu mūgo kiṁ nu pakkho, kiṁ nu so vilapī tadā; Nihaññamāno bhūmiyā, taṁ me akkhāhi sārathi. 55 Kathaṁ hatthehi pādehi, mūgapakkho vivajjayi; Nihaññamāno bhūmiyā, taṁ me akkhāhi pucchito”. 56 “Akkheyyaṁ te ahaṁ ayye, dajjāsi abhayaṁ mama; Yaṁ me sutaṁ vā diṭṭhaṁ vā, rājaputtassa santike”. 57 “Abhayaṁ samma te dammi, abhīto bhaṇa sārathi; Yaṁ te sutaṁ vā diṭṭhaṁ vā, rājaputtassa santike”. 58 “Na so mūgo na so pakkho, visaṭṭhavacano ca so; Rajjassa kira so bhīto, akarā ālaye bahū. 59 Purimaṁ sarati so jātiṁ, yattha rajjamakārayi; Kārayitvā tahiṁ rajjaṁ, pāpattha nirayaṁ bhusaṁ. 60 Vīsatiñceva vassāni, tahiṁ rajjamakārayi; Asītivassasahassāni, nirayamhi apacci so. 61 Tassa rajjassa so bhīto, mā maṁ rajjābhisecayuṁ; Tasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇī tadā. 62 Aṅgapaccaṅgasampanno, ārohapariṇāhavā; Visaṭṭhavacano pañño, magge saggassa tiṭṭhati. 63 Sace tvaṁ daṭṭhukāmāsi, rājaputtaṁ tavatrajaṁ; Ehi taṁ pāpayissāmi, yattha sammati temiyo”. 64 “Yojayantu rathe asse, Kacchaṁ nāgāna bandhatha; Udīrayantu saṅkhapaṇavā, Vādantu ekapokkharā. 65 Vādantu bherī sannaddhā, vaggū vādantu dundubhī; Negamā ca maṁ anventu, gacchaṁ puttanivedako. 66 Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Khippaṁ yānāni yojentu, gacchaṁ puttanivedako. 67 Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Khippaṁ yānāni yojentu, gacchaṁ puttanivedako. 68 Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā; Khippaṁ yānāni yojentu, gacchaṁ puttanivedako”. 69 Asse ca sārathī yutte, sindhave sīghavāhane; Rājadvāraṁ upāgacchuṁ, “yuttā deva ime hayā”. 70 “Thūlā javena hāyanti, kisā hāyanti thāmunā; Kise thūle vivajjetvā, saṁsaṭṭhā yojitā hayā”. 71 Tato rājā taramāno, yuttamāruyha sandanaṁ; Itthāgāraṁ ajjhabhāsi, “sabbāva anuyātha maṁ. 72 Vālabījanimuṇhīsaṁ, khaggaṁ chattañca paṇḍaraṁ; Upādhī rathamāruyha, suvaṇṇehi alaṅkatā”. 73 Tato sa rājā pāyāsi, purakkhatvāna sārathiṁ; Khippameva upāgacchi, yattha sammati temiyo. 74 Tañca disvāna āyantaṁ, jalantamiva tejasā; Khattasaṅghaparibyūḷhaṁ, temiyo etadabravi. 75 “Kacci nu tāta kusalaṁ, kacci tāta anāmayaṁ; Sabbā ca rājakaññāyo, arogā mayha mātaro”. 76 “Kusalañceva me putta, atho putta anāmayaṁ; Sabbā ca rājakaññāyo, arogā tuyha mātaro”. 77 “Kacci amajjapo tāta, kacci te suramappiyaṁ; Kacci sacce ca dhamme ca, dāne te ramate mano”. 78 “Amajjapo ahaṁ putta, atho me suramappiyaṁ; Atho sacce ca dhamme ca, dāne me ramate mano”. 79 “Kacci arogaṁ yoggaṁ te, kacci vahati vāhanaṁ; Kacci te byādhayo natthi, sarīrassupatāpanā”. 80 “Atho arogaṁ yoggaṁ me, atho vahati vāhanaṁ; Atho me byādhayo natthi, sarīrassupatāpanā”. 81 “Kacci antā ca te phītā, majjhe ca bahalā tava; Koṭṭhāgārañca kosañca, kacci te paṭisanthataṁ”. 82 “Atho antā ca me phītā, majjhe ca bahalā mama; Koṭṭhāgārañca kosañca, sabbaṁ me paṭisanthataṁ”. 83 “Svāgataṁ te mahārāja, atho te adurāgataṁ; Patiṭṭhapentu pallaṅkaṁ, yattha rājā nisakkati. 84 Idheva te nisīdassu, niyate paṇṇasanthare; Etto udakamādāya, pāde pakkhālayassu te. 85 Idampi paṇṇakaṁ mayhaṁ, randhaṁ rāja 2798 --- ja538 1:85 aloṇakaṁ; Paribhuñja mahārāja, pāhuno mesidhāgato”. 86 “Na cāhaṁ paṇṇaṁ bhuñjāmi, Na hetaṁ mayha bhojanaṁ; Sālīnaṁ odanaṁ bhuñje, Suciṁ maṁsūpasecanaṁ”. 87 “Accherakaṁ maṁ paṭibhāti, ekakampi rahogataṁ; Edisaṁ bhuñjamānānaṁ, kena vaṇṇo pasīdati”. 88 “Eko rāja nipajjāmi, niyate paṇṇasanthare; Tāya me ekaseyyāya, rāja vaṇṇo pasīdati. 89 Na ca nettiṁsabandhā me, rājarakkhā upaṭṭhitā; Tāya me sukhaseyyāya, rāja vaṇṇo pasīdati. 90 Atītaṁ nānusocāmi, nappajappāmināgataṁ; Paccuppannena yāpemi, tena vaṇṇo pasīdati. 91 Anāgatappajappāya, atītassānusocanā; Etena bālā sussanti, naḷova harito luto”. 92 “Hatthānīkaṁ rathānīkaṁ, asse pattī ca vammino; Nivesanāni rammāni, ahaṁ putta dadāmi te. 93 Itthāgārampi te dammi, sabbālaṅkārabhūsitaṁ; Tā putta paṭipajjassu, tvaṁ no rājā bhavissasi. 94 Kusalā naccagītassa, sikkhitā cāturitthiyo; Kāme taṁ ramayissanti, kiṁ araññe karissasi. 95 Paṭirājūhi te kaññā, ānayissaṁ alaṅkatā; Tāsu putte janetvāna, atha pacchā pabbajissasi. 96 Yuvā ca daharo cāsi, paṭhamuppattiko susu; Rajjaṁ kārehi bhaddante, kiṁ araññe karissasi”. 97 “Yuvā care brahmacariyaṁ, brahmacārī yuvā siyā; Daharassa hi pabbajjā, etaṁ isīhi vaṇṇitaṁ. 98 Yuvā care brahmacariyaṁ, brahmacārī yuvā siyā; Brahmacariyaṁ carissāmi, nāhaṁ rajjena matthiko. 99 Passāmi vohaṁ daharaṁ, amma tāta vadantaraṁ; Kicchāladdhaṁ piyaṁ puttaṁ, appatvāva jaraṁ mataṁ. 100 Passāmi vohaṁ dahariṁ, kumāriṁ cārudassaniṁ; Navavaṁsakaḷīraṁva, paluggaṁ jīvitakkhayaṁ. 101 Daharāpi hi miyyanti, narā ca atha nāriyo; Tattha ko vissase poso, daharomhīti jīvite. 102 Yassa ratyā vivasāne, āyu appataraṁ siyā; Appodakeva macchānaṁ, kiṁ nu komārakaṁ tahiṁ. 103 Niccamabbhāhato loko, niccañca parivārito; Amoghāsu vajantīsu, kiṁ maṁ rajjebhisiñcasi”. 104 “Kena mabbhāhato loko, kena ca parivārito; Kāyo amoghā gacchanti, taṁ me akkhāhi pucchito”. 105 “Maccunābbhāhato loko, jarāya parivārito; Ratyo amoghā gacchanti, evaṁ jānāhi khattiya. 106 Yathāpi tante vitate, yaṁ yadevūpaviyyati; Appakaṁ hoti vetabbaṁ, evaṁ maccāna jīvitaṁ. 107 Yathā vārivaho pūro, gacchannupanivattati; Evamāyu manussānaṁ, gacchannupanivattati. 108 Yathā vārivaho pūro, vahe rukkhepakūlaje; Evaṁ jarāmaraṇena, vuyhante sabbapāṇino”. 109 “Hatthānīkaṁ rathānīkaṁ, asse pattī ca vammino; Nivesanāni rammāni, ahaṁ putta dadāmi te. 110 Itthāgārampi te dammi, sabbālaṅkārabhūsitaṁ; Tā putta paṭipajjassu, tvaṁ no rājā bhavissasi. 111 Kusalā naccagītassa, sikkhitā cāturitthiyo; Kāme taṁ ramayissanti, kiṁ araññe karissasi. 112 Paṭirājūhi te kaññā, ānayissaṁ alaṅkatā; Tāsu putte janetvāna, atha pacchā pabbajissasi. 113 Yuvā ca daharo cāsi, paṭhamuppattiko susu; Rajjaṁ kārehi bhaddante, kiṁ araññe karissasi. 114 Koṭṭhāgārañca kosañca, vāhanāni balāni ca; Nivesanāni rammāni, ahaṁ putta dadāmi te. 115 Gomaṇḍalaparibyūḷho, dāsisaṅghapurakkhato; Rajjaṁ kārehi bhaddante, kiṁ araññe karissasi”. 116 “Kiṁ dhanena yaṁ khīyetha, Kiṁ bhariyāya marissati; Kiṁ yobbanena jiṇṇena, Yaṁ jarāyābhibhuyyati. 117 Tattha kā nandi kā khiḍḍā, kā rati kā dhanesanā; Kiṁ me puttehi dārehi, rāja muttosmi bandhanā. 118 Yohaṁ evaṁ pajānāmi, maccu me nappamajjati; Antakenādhipannassa, kā ratī kā dhanesanā. 119 Phalānamiva pakkānaṁ, niccaṁ patanato bhayaṁ; Evaṁ jātāna maccānaṁ, niccaṁ maraṇato bhayaṁ. 120 Sāyameke na dissanti, pāto diṭṭhā bahū janā; Pāto eke na dissanti, sāyaṁ diṭṭhā bahū janā. 121 Ajjeva kiccaṁ ātapaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā. 122 Corā dhanassa patthenti, rāja muttosmi bandhanā; Ehi rāja nivattassu, nāhaṁ rajjena matthiko”ti. 123 Mūgapakkhajātakaṁ paṭhamaṁ. ja506 0 Jātaka Vīsatinipāta Mātaṅgavagga 10. 2799 --- ja506 1:0 Campeyyajātaka |1| “Kā nu vijjurivābhāsi, Osadhī viya tārakā; Devatā nusi gandhabbī, Na taṁ maññāmi mānusiṁ”. 2 “Namhi devī na gandhabbī, na mahārāja mānusī; Nāgakaññāsmi bhaddante, atthenamhi idhāgatā”. 3 “Vibbhantacittā kupitindriyāsi, Nettehi te vārigaṇā savanti; Kiṁ te naṭṭhaṁ kiṁ pana patthayānā, Idhāgatā nāri tadiṅgha brūhi”. 4 “Yamuggatejo uragoti cāhu, Nāgoti naṁ āhu janā janinda; Tamaggahī puriso jīvikattho, Taṁ bandhanā muñca patī mameso”. 5 “Kathaṁ nvayaṁ balaviriyūpapanno, Hatthattamāgacchi vanibbakassa; Akkhāhi me nāgakaññe tamatthaṁ, Kathaṁ vijānemu gahītanāgaṁ”. 6 “Nagarampi nāgo bhasmaṁ kareyya, Tathā hi so balaviriyūpapanno; Dhammañca nāgo apacāyamāno, Tasmā parakkamma tapo karoti. 7 Cātuddasiṁ pañcadasiñca rāja, Catuppathe sammati nāgarājā; Tamaggahī puriso jīvikattho, Taṁ bandhanā muñca patī mameso”. 8 “Soḷasitthisahassāni, āmuttamaṇikuṇḍalā; Vārigehasayā nārī, tāpi taṁ saraṇaṁ gatā. 9 Dhammena mocehi asāhasena, Gāmena nikkhena gavaṁ satena; Ossaṭṭhakāyo urago carātu, Puññatthiko muñcatu bandhanasmā”. 10 “Dhammena mocemi asāhasena, Gāmena nikkhena gavaṁ satena; Ossaṭṭhakāyo urago carātu, Puññatthiko muñcatu bandhanasmā. 11 Dammi nikkhasataṁ ludda, thūlañca maṇikuṇḍalaṁ; Catussadañca pallaṅkaṁ, umāpupphasarinnibhaṁ. 12 Dve ca sādisiyo bhariyā, Usabhañca gavaṁ sataṁ; Ossaṭṭhakāyo urago carātu, Puññatthiko muñcatu bandhanasmā”. 13 “Vināpi dānā tava vacanaṁ janinda, Muñcemu naṁ uragaṁ bandhanasmā; Ossaṭṭhakāyo urago carātu, Puññatthiko muñcatu bandhanasmā”. 14 Mutto campeyyako nāgo, rājānaṁ etadabravi; “Namo te kāsirājatthu, namo te kāsivaḍḍhana; Añjaliṁ te paggaṇhāmi, passeyyaṁ me nivesanaṁ”. 15 “Addhā hi dubbissasametamāhu, Yaṁ mānuso vissase amānusamhi; Sace ca maṁ yācasi etamatthaṁ, Dakkhemu te nāga nivesanāni”. 16 “Sacepi vāto girimāvaheyya, Cando ca suriyo ca chamā pateyyuṁ; Sabbā ca najjo paṭisotaṁ vajeyyuṁ, Na tvevahaṁ rāja musā bhaṇeyyaṁ. 17 Nabhaṁ phaleyya udadhīpi susse, Saṁvaṭṭaye bhūtadharā vasundharā; Siluccayo meru samūlamuppate, Na tvevahaṁ rāja musā bhaṇeyyaṁ”. 18 “Addhā hi dubbissasametamāhu, Yaṁ mānuso vissase amānusamhi; Sace ca maṁ yācasi etamatthaṁ, Dakkhemu te nāga nivesanāni. 19 Tumhe khottha ghoravisā uḷārā, Mahātejā khippakopī ca hotha; Maṅkāraṇā bandhanasmā pamutto, Arahasi no jānituye katāni”. 20 “So paccataṁ niraye ghorarūpe, Mā kāyikaṁ sātamalattha kiñci; Peḷāya baddho maraṇaṁ upetu, Yo tādisaṁ kammakataṁ na jāne”. 21 “Saccappaṭiññā tava mesa hotu, Akkodhano hohi anupanāhī; Sabbañca te nāgakulaṁ supaṇṇā, Aggiṁva gimhesu vivajjayantu”. 22 “Anukampasī nāgakulaṁ janinda, Mātā yathā suppiyaṁ ekaputtaṁ; Ahañca te nāgakulena saddhiṁ, Kāhāmi veyyāvaṭikaṁ uḷāraṁ”. 23 “Yojentu ve rājarathe sucitte, Kambojake assatare sudante; Nāge ca yojentu suvaṇṇakappane, Dakkhemu nāgassa nivesanāni”. 24 Bherī mudiṅgā paṇavā ca saṅkhā, Avajjayiṁsu uggasenassa rañño; Pāyāsi rājā bahusobhamāno, Purakkhato nārigaṇassa majjhe. 25 Suvaṇṇacitakaṁ bhūmiṁ, addakkhi kāsivaḍḍhano; Sovaṇṇamayapāsāde, veḷuriyaphalakatthate. 26 Sa rājā pāvisi byamhaṁ, campeyyassa nivesanaṁ; Ādiccavaṇṇasannibhaṁ, kaṁsavijju pabhassaraṁ. 27 Nānārukkhehi sañchannaṁ, nānāgandhasamīritaṁ; So pāvekkhi kāsirājā, campeyyassa nivesanaṁ. 28 Paviṭṭhasmiṁ kāsiraññe, campeyyassa nivesanaṁ; Dibbā tūriyā pavajjiṁsu, nāgakaññā ca naccisuṁ. 29 Taṁ nāgakaññā caritaṁ gaṇena, Anvāruhī kāsirājā pasanno; Nisīdi sovaṇṇamayamhi pīṭhe, Sāpassaye candanasāralitte. 30 So tattha bhutvā ca atho ramitvā, Campeyyakaṁ kāsirājā avoca; “Vimānaseṭṭhāni imāni tuyhaṁ, Ādiccavaṇṇāni pabhassarāni; Netādisaṁ atthi manussaloke, Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi. 31 Tā kambukāyūradharā suvatthā, Vaṭṭaṅgulī tambatalūpapannā; Paggayha pāyenti anomavaṇṇā, Netādisaṁ atthi manussaloke; Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi. 32 Najjo ca temā puthulomamacchā, Āṭā sakuntābhirudā sutitthā; Netādisaṁ atthi manussaloke, Kiṁ patthayaṁ nāga tapo 2800 --- ja506 1:32 karosi. 33 Koñcā mayūrā diviyā ca haṁsā, Vaggussarā kokilā sampatanti; Netādisaṁ atthi manussaloke, Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi. 34 Ambā ca sālā tilakā ca jambuyo, Uddālakā pāṭaliyo ca phullā; Netādisaṁ atthi manussaloke, Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi. 35 Imā ca te pokkharañño samantato, Dibbā ca gandhā satataṁ pavāyanti; Netādisaṁ atthi manussaloke, Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi”. 36 “Na puttahetu na dhanassa hetu, Na āyuno cāpi janinda hetu; Manussayoniṁ abhipatthayāno, Tasmā parakkamma tapo karomi”. 37 “Tvaṁ lohitakkho vihatantaraṁso, Alaṅkato kappitakesamassu; Surosito lohitacandanena, Gandhabbarājāva disā pabhāsasi. 38 Deviddhipattosi mahānubhāvo, Sabbehi kāmehi samaṅgibhūto; Pucchāmi taṁ nāgarājetamatthaṁ, Seyyo ito kena manussaloko”. 39 “Janinda nāññatra manussalokā, Suddhī va saṁvijjati saṁyamo vā; Ahañca laddhāna manussayoniṁ, Kāhāmi jātimaraṇassa antaṁ”. 40 “Addhā have sevitabbā sapaññā, Bahussutā ye bahuṭhānacintino; Nāriyo ca disvāna tuvañca nāga, Kāhāmi puññāni anappakāni”. 41 “Addhā have sevitabbā sapaññā, Bahussutā ye bahuṭhānacintino; Nāriyo ca disvāna mamañca rāja, Karohi puññāni anappakāni”. 42 “Idañca me jātarūpaṁ pahūtaṁ, Rāsī suvaṇṇassa ca tālamattā; Ito haritvāna suvaṇṇagharāni, Karassu rūpiyapākāraṁ karontu. 43 Muttā ca vāhasahassāni pañca, Veḷuriyamissāni ito haritvā; Antepure bhūmiyaṁ santharantu, Nikkaddamā hehiti nīrajā ca. 44 Etādisaṁ āvasa rājaseṭṭha, Vimānaseṭṭhaṁ bahu sobhamānaṁ; Bārāṇasiṁ nagaraṁ iddhaṁ phītaṁ, Rajjañca kārehi anomapaññā”ti. 45 Campeyyajātakaṁ dasamaṁ. ja401 0 Jātaka Sattakanipāta Kukkuvagga 6. Paṇṇakajātaka |1| “Paṇṇakaṁ tikhiṇadhāraṁ, Asiṁ sampannapāyinaṁ; Parisāyaṁ puriso gilati, Kiṁ dukkarataraṁ tato; Yadaññaṁ dukkaraṁ ṭhānaṁ, Taṁ me akkhāhi pucchito”. 2 “Gileyya puriso lobhā, asiṁ sampannapāyinaṁ; Yo ca vajjā dadāmīti, taṁ dukkarataraṁ tato; Sabbaññaṁ sukaraṁ ṭhānaṁ, evaṁ jānāhi maddava”. 3 “Byākāsi āyuro pañhaṁ, atthaṁ dhammassa kovido; Pukkusaṁ dāni pucchāmi, kiṁ dukkarataraṁ tato; Yadaññaṁ dukkaraṁ ṭhānaṁ, taṁ me akkhāhi pucchito”. 4 “Na vācamupajīvanti, aphalaṁ giramudīritaṁ; Yo ca datvā avākayirā, taṁ dukkarataraṁ tato; Sabbaññaṁ sukaraṁ ṭhānaṁ, evaṁ jānāhi maddava”. 5 “Byākāsi pukkuso pañhaṁ, atthaṁ dhammassa kovido; Senakaṁ dāni pucchāmi, kiṁ dukkarataraṁ tato; Yadaññaṁ dukkaraṁ ṭhānaṁ, taṁ me akkhāhi pucchito”. 6 “Dadeyya puriso dānaṁ, appaṁ vā yadi vā bahuṁ; Yo ca datvā nānutappe, taṁ dukkarataraṁ tato; Sabbaññaṁ sukaraṁ ṭhānaṁ, evaṁ jānāhi maddava”. 7 “Byākāsi āyuro pañhaṁ, atho pukkusaporiso; Sabbe pañhe atibhoti, yathā bhāsati senako”ti. 8 Paṇṇakajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja204 0 Jātaka Dukanipāta Nataṁdaḷhavagga 4. Vīrakajātaka |1| “Api vīraka passesi, sakuṇaṁ mañjubhāṇakaṁ; Mayūragīvasaṅkāsaṁ, patiṁ mayhaṁ saviṭṭhakaṁ”. 2 “Udakathalacarassa pakkhino, Niccaṁ āmakamacchabhojino; Tassānukaraṁ saviṭṭhako, Sevāle paliguṇṭhito mato”ti. 3 Vīrakajātakaṁ catutthaṁ. ja420 0 Jātaka Aṭṭhakanipāta Kaccānivagga 4. Sumaṅgalajātaka |1| “Bhusamhi kuddhoti avekkhiyāna, Na tāva daṇḍaṁ paṇayeyya 2801 --- ja420 1:1 issaro; Aṭṭhānaso appatirūpamattano, Parassa dukkhāni bhusaṁ udīraye. 2 Yato ca jāneyya pasādamattano, Atthaṁ niyuñjeyya parassa dukkaṭaṁ; Tadāyamatthoti sayaṁ avekkhiya, Athassa daṇḍaṁ sadisaṁ nivesaye. 3 Na cāpi jhāpeti paraṁ na attanaṁ, Amucchito yo nayate nayānayaṁ; Yo daṇḍadhāro bhavatīdha issaro, Sa vaṇṇagutto siriyā na dhaṁsati. 4 Ye khattiyā se anisammakārino, Paṇenti daṇḍaṁ sahasā pamucchitā; Avaṇṇasaṁyutā jahanti jīvitaṁ, Ito vimuttāpi ca yanti duggatiṁ. 5 Dhamme ca ye ariyappavedite ratā, Anuttarā te vacasā manasā kammunā ca; Te santisoraccasamādhisaṇṭhitā, Vajanti lokaṁ dubhayaṁ tathāvidhā. 6 Rājāhamasmi narapamadānamissaro, Sacepi kujjhāmi ṭhapemi attanaṁ; Nisedhayanto janataṁ tathāvidhaṁ, Paṇemi daṇḍaṁ anukampa yoniso”. 7 “Sirī ca lakkhī ca taveva khattiya, Janādhipa mā vijahi kudācanaṁ; Akkodhano niccapasannacitto, Anīgho tuvaṁ vassasatāni pālaya. 8 Guṇehi etehi upeta khattiya, Ṭhitamariyavattī suvaco akodhano; Sukhī anuppīḷa pasāsamediniṁ, Ito vimuttopi ca yāhi suggatiṁ. 9 Evaṁ sunītena subhāsitena, Dhammena ñāyena upāyaso nayaṁ; Nibbāpaye saṅkhubhitaṁ mahājanaṁ, Mahāva megho salilena medinin”ti. 10 Sumaṅgalajātakaṁ catutthaṁ. ja225 0 Jātaka Dukanipāta Kāsāvavagga 5. Khantivaṇṇajātaka |1| “Atthi me puriso deva, sabbakiccesu byāvaṭo; Tassa cekoparādhatthi, tattha tvaṁ kinti maññasi”. 2 “Amhākampatthi puriso, ediso idha vijjati; Dullabho aṅgasampanno, khantirasmāka ruccatī”ti. 3 Khantivaṇṇajātakaṁ pañcamaṁ. ja2 0 Jātaka Ekakanipāta Apaṇṇakavagga 2. Vaṇṇupathajātaka |1| “Akilāsuno vaṇṇupathe khaṇantā, Udaṅgaṇe tattha papaṁ avinduṁ; Evaṁ munī viriyabalūpapanno, Akilāsu vinde hadayassa santin”ti. 2 Vaṇṇupathajātakaṁ dutiyaṁ. ja121 0 Jātaka Ekakanipāta Kusanāḷivagga 1. Kusanāḷijātaka |1| “Kare sarikkho atha vāpi seṭṭho, Nihīnako vāpi kareyya eko; Kareyyumete byasane uttamatthaṁ, Yathā ahaṁ kusanāḷi rucāyan”ti. 2 Kusanāḷijātakaṁ paṭhamaṁ. ja322 0 Jātaka Catukkanipāta Kuṭidūsakavagga 2. Duddubhajātaka |1| “Duddubhāyati bhaddante, yasmiṁ dese vasāmahaṁ; Ahampetaṁ na jānāmi, kimetaṁ duddubhāyati”. 2 “Beluvaṁ patitaṁ sutvā, duddubhanti saso javi; Sasassa vacanaṁ sutvā, santattā migavāhinī. 3 Appatvā padaviññāṇaṁ, paraghosānusārino; Panādaparamā bālā, te honti parapattiyā. 4 Ye ca sīlena sampannā, paññāyūpasame ratā; Ārakā viratā dhīrā, na honti parapattiyā”ti. 5 Duddubhajātakaṁ dutiyaṁ. ja527 0 Jātaka Paṇṇāsanipāta Niḷinikāvagga 2 Ummādantījātaka |1| “Nivesanaṁ kassa nudaṁ sunanda, Pākārena paṇḍumayena guttaṁ; Kā dissati aggisikhāva dūre, Vehāyasaṁ pabbataggeva acci. 2 Dhītā nvayaṁ kassa sunanda hoti, Suṇisā nvayaṁ kassa athopi bhariyā; Akkhāhi me khippamidheva puṭṭho, Avāvaṭā yadi vā atthi bhattā”. 3 “Ahañhi jānāmi janinda 2802 --- ja527 1:3 etaṁ, Matyā ca petyā ca athopi assā; Taveva so puriso bhūmipāla, Rattindivaṁ appamatto tavatthe. 4 Iddho ca phīto ca suvaḍḍhito ca, Amacco ca te aññataro janinda; Tassesā bhariyābhipārakassa, Ummādantī nāmadheyyena rāja”. 5 “Ambho ambho nāmamidaṁ imissā, Matyā ca petyā ca kataṁ susādhu; Tadā hi mayhaṁ avalokayantī, Ummattakaṁ ummadantī akāsi. 6 Yā puṇṇamāse migamandalocanā, Upāvisi puṇḍarīkattacaṅgī; Dve puṇṇamāyo tadahū amaññahaṁ, Disvāna pārāvatarattavāsiniṁ. 7 Aḷārapamhehi subhehi vaggubhi, Palobhayantī maṁ yadā udikkhati; Vijambhamānā harateva me mano, Jātā vane kimpurisīva pabbate. 8 Tadā hi brahatī sāmā, āmuttamaṇikuṇḍalā; Ekaccavasanā nārī, migī bhantāvudikkhati. 9 Kadāssu maṁ tambanakhā sulomā, Bāhāmudū candanasāralittā; Vaṭṭaṅgulī sannatadhīrakuttiyā, Nārī upaññissati sīsato subhā. 10 Kadāssu maṁ kañcanajāluracchadā, Dhītā tirīṭissa vilaggamajjhā; Mudūhi bāhāhi palissajissati, Brahāvane jātadumaṁva māluvā. 11 Kadāssu lākhārasarattasucchavī, Bindutthanī puṇḍarīkattacaṅgī; Mukhaṁ mukhena upanāmayissati, Soṇḍova soṇḍassa surāya thālaṁ. 12 Yadāddasaṁ taṁ tiṭṭhantiṁ, Sabbabhaddaṁ manoramaṁ; Tato sakassa cittassa, Nāvabodhāmi kañcinaṁ. 13 Ummādantimahaṁ daṭṭhā, āmuttamaṇikuṇḍalaṁ; Na supāmi divārattiṁ, sahassaṁva parājito. 14 Sakko ce me varaṁ dajjā, so ca labbhetha me varo; Ekarattaṁ dvirattaṁ vā, bhaveyyaṁ abhipārako; Ummādantyā ramitvāna, sivirājā tato siyaṁ”. 15 “Bhūtāni me bhūtapatī namassato, Āgamma yakkho idametadabravi; Rañño mano ummadantyā niviṭṭho, Dadāmi te taṁ paricārayassu”. 16 “Puññā ca dhaṁse amaro na camhi, Jano ca me pāpamidañca jaññā; Bhuso ca tyassa manaso vighāto, Datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā”. 17 “Janinda nāññatra tayā mayā vā, Sabbāpi kammassa katassa jaññā; Yaṁ te mayā ummadantī padinnā, Bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi”. 18 “Yo pāpakaṁ kamma karaṁ manusso, So maññati māyida maññiṁsu aññe; Passanti bhūtāni karontametaṁ, Yuttā ca ye honti narā pathabyā. 19 Añño nu te koci naro pathabyā, Saddheyya lokasmi na me piyāti; Bhuso ca tyassa manaso vighāto, Datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā”. 20 “Addhā piyā mayha janinda esā, Na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla; Gaccheva tvaṁ ummadantiṁ bhadante, Sīhova selassa guhaṁ upeti”. 21 “Na pīḷitā attadukhena dhīrā, Sukhapphalaṁ kamma pariccajanti; Sammohitā vāpi sukhena mattā, Na pāpakammañca samācaranti”. 22 “Tuvañhi mātā ca pitā ca mayhaṁ, Bhattā patī posako devatā ca; Dāso ahaṁ tuyha saputtadāro, Yathāsukhaṁ sāmi karohi kāmaṁ”. 23 “Yo issaromhīti karoti pāpaṁ, Katvā ca so nuttasate paresaṁ; Na tena so jīvati dīghamāyu, Devāpi pāpena samekkhare naṁ. 24 Aññātakaṁ sāmikehī padinnaṁ, Dhamme ṭhitā ye paṭicchanti dānaṁ; Paṭicchakā dāyakā cāpi tattha, Sukhapphalaññeva karonti kammaṁ. 25 Añño nu te koci naro pathabyā, Saddheyya lokasmi na me piyāti; Bhuso ca tyassa manaso vighāto, Datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā”. 26 “Addhā piyā mayha janinda esā, Na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla; Yaṁ te mayā ummadantī padinnā, Bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi”. 27 “Yo attadukkhena parassa dukkhaṁ, Sukhena vā attasukhaṁ dahāti; Yathevidaṁ mayha tathā paresaṁ, Yo evaṁ jānāti sa vedi dhammaṁ. 28 Añño nu te koci naro pathabyā, Saddheyya lokasmi na me piyāti; Bhuso ca tyassa manaso vighāto, Datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā”. 29 “Janinda jānāsi piyā mamesā, Na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla; Piyena te dammi piyaṁ janinda, Piyadāyino deva piyaṁ labhanti”. 30 “So nūnāhaṁ vadhissāmi, attānaṁ kāmahetukaṁ; Na hi dhammaṁ adhammena, ahaṁ vadhitumussahe”. 31 “Sace tuvaṁ mayha satiṁ janinda, Na kāmayāsi naravīra seṭṭha; Cajāmi naṁ sabbajanassa sibyā, Mayā pamuttaṁ tato avhayesi naṁ”. 32 “Adūsiyañce abhipāraka tvaṁ, Cajāsi katte ahitāya tyassa; Mahā ca te upavādopi assa, Na cāpi tyassa nagaramhi pakkho”. 33 “Ahaṁ sahissaṁ upavādametaṁ, Nindaṁ pasaṁsaṁ garahañca sabbaṁ; Mametamāgacchatu bhūmipāla, Yathāsukhaṁ sivi karohi kāmaṁ”. 34 “Yo neva nindaṁ na panappasaṁsaṁ, Ādiyati garahaṁ nopi 2803 --- ja527 1:34 pūjaṁ; Sirī ca lakkhī ca apeti tamhā, Āpo suvuṭṭhīva yathā thalamhā”. 35 “Yaṁ kiñci dukkhañca sukhañca etto, Dhammātisārañca manovighātaṁ; Urasā ahaṁ paccuttarissāmi sabbaṁ, Pathavī yathā thāvarānaṁ tasānaṁ”. 36 “Dhammātisārañca manovighātaṁ, Dukkhañca nicchāmi ahaṁ paresaṁ; Ekovimaṁ hārayissāmi bhāraṁ, Dhamme ṭhito kiñci ahāpayanto”. 37 “Saggūpagaṁ puññakammaṁ janinda, Mā me tuvaṁ antarāyaṁ akāsi; Dadāmi te ummadantiṁ pasanno, Rājāva yaññe dhanaṁ brāhmaṇānaṁ”. 38 “Addhā tuvaṁ katte hitesi mayhaṁ, Sakhā mamaṁ ummadantī tuvañca; Nindeyyu devā pitaro ca sabbe, Pāpañca passaṁ abhisamparāyaṁ”. 39 “Na hetadhammaṁ sivirāja vajjuṁ, Sanegamā jānapadā ca sabbe; Yaṁ te mayā ummadantī padinnā, Bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi”. 40 “Addhā tuvaṁ katte hitesi mayhaṁ, Sakhā mamaṁ ummadantī tuvañca; Satañca dhammāni sukittitāni, Samuddavelāva duraccayāni”. 41 “Āhuneyyo mesi hitānukampī, Dhātā vidhātā casi kāmapālo; Tayī hutā rāja mahapphalā hi, Kāmena me ummadantiṁ paṭiccha”. 42 “Addhā hi sabbaṁ abhipāraka tvaṁ, Dhammaṁ acārī mama kattuputta; Añño nu te ko idha sotthikattā, Dvipado naro aruṇe jīvaloke”. 43 “Tuvaṁ nu seṭṭho tvamanuttarosi, Tvaṁ dhammagutto dhammavidū sumedho; So dhammagutto cirameva jīva, Dhammañca me desaya dhammapāla”. 44 “Tadiṅgha abhipāraka, suṇohi vacanaṁ mama; Dhammaṁ te desayissāmi, sataṁ āsevitaṁ ahaṁ. 45 Sādhu dhammaruci rājā, sādhu paññāṇavā naro; Sādhu mittānamaddubbho, pāpassākaraṇaṁ sukhaṁ. 46 Akkodhanassa vijite, ṭhitadhammassa rājino; Sukhaṁ manussā āsetha, sītacchāyāya saṅghare. 47 Na cāhametaṁ abhirocayāmi, Kammaṁ asamekkhakataṁ asādhu; Ye vāpi ñatvāna sayaṁ karonti, Upamā imā mayhaṁ tuvaṁ suṇohi. 48 Gavañce taramānānaṁ, jimhaṁ gacchati puṅgavo; Sabbā tā jimhaṁ gacchanti, nette jimhaṁ gate sati. 49 Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So ce adhammaṁ carati, pageva itarā pajā; Sabbaṁ raṭṭhaṁ dukhaṁ seti, rājā ce hoti adhammiko. 50 Gavañce taramānānaṁ, ujuṁ gacchati puṅgavo; Sabbā gāvī ujuṁ yanti, nette ujuṁ gate sati. 51 Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So sace dhammaṁ carati, pageva itarā pajā; Sabbaṁ raṭṭhaṁ sukhaṁ seti, rājā ce hoti dhammiko. 52 Na cāpāhaṁ adhammena, amarattamabhipatthaye; Imaṁ vā pathaviṁ sabbaṁ, vijetuṁ abhipāraka. 53 Yañhi kiñci manussesu, ratanaṁ idha vijjati; Gāvo dāso hiraññañca, vatthiyaṁ haricandanaṁ. 54 Assitthiyo ratanaṁ maṇikañca, Yañcāpi me candasūriyā abhipālayanti; Na tassa hetu visamaṁ careyyaṁ, Majjhe sivīnaṁ usabhomhi jāto. 55 Netā hitā uggato raṭṭhapālo, Dhammaṁ sivīnaṁ apacāyamāno; So dhammamevānuvicintayanto, Tasmā sake cittavase na vatto”. 56 “Addhā tuvaṁ mahārāja, niccaṁ abyasanaṁ sivaṁ; Karissasi ciraṁ rajjaṁ, paññā hi tava tādisī. 57 Etaṁ te anumodāma, yaṁ dhammaṁ nappamajjasi; Dhammaṁ pamajja khattiyo, raṭṭhā cavati issaro. 58 Dhammaṁ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 59 Dhammaṁ cara mahārāja, puttadāresu khattiya; …pe… 60 Dhammaṁ cara mahārāja, mittāmaccesu khattiya; …pe… 61 Dhammaṁ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca; …pe… 62 Dhammaṁ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca; …pe… 63 Dhammaṁ cara mahārāja, raṭṭhesu janapadesu ca; …pe… 64 Dhammaṁ cara mahārāja, samaṇabrāhmaṇesu ca; …pe… 65 Dhammaṁ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya; …pe… 66 Dhammaṁ cara mahārāja, dhammo ciṇṇo sukhāvaho; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 67 Dhammaṁ cara mahārāja, saindā devā sabrahmakā; Suciṇṇena divaṁ pattā, mā dhammaṁ rāja pāmado”ti. 68 Ummādantījātakaṁ dutiyaṁ. ja519 0 Jātaka Tiṁsanipāta Kiṁchandavagga 9. Sambulājātaka |1| “Kā vedhamānā girikandarāyaṁ, Ekā tuvaṁ tiṭṭhasi saṁhitūru; 2804 --- ja519 1:1 Puṭṭhāsi me pāṇipameyyamajjhe, Akkhāhi me nāmañca bandhave ca. 2 Obhāsayaṁ vanaṁ rammaṁ, sīhabyagghanisevitaṁ; Kā vā tvamasi kalyāṇi, kassa vā tvaṁ sumajjhime; Abhivādemi taṁ bhadde, dānavāhaṁ namatthu te”. 3 “Yo putto kāsirājassa, sotthisenoti taṁ vidū; Tassāhaṁ sambulā bhariyā, evaṁ jānāhi dānava; Abhivādemi taṁ bhante, sambulāhaṁ namatthu te. 4 Vedehaputto bhaddante, vane vasati āturo; Tamahaṁ rogasammattaṁ, ekā ekaṁ upaṭṭhahaṁ. 5 Ahañca vanamuñchāya, Madhumaṁsaṁ migābilaṁ; Yadāharāmi taṁ bhakkho, Tassa nūnajja nādhati”. 6 “Kiṁ vane rājaputtena, āturena karissasi; Sambule pariciṇṇena, ahaṁ bhattā bhavāmi te”. 7 “Sokaṭṭāya durattāya, kiṁ rūpaṁ vijjate mama; Aññaṁ pariyesa bhaddante, abhirūpataraṁ mayā”. 8 “Ehimaṁ girimāruyha, bhariyā me catussatā; Tāsaṁ tvaṁ pavarā hohi, sabbakāmasamiddhinī. 9 Nūna tārakavaṇṇābhe, yaṁ kiñci manasicchasi; Sabbaṁ taṁ pacuraṁ mayhaṁ, ramassvajja mayā saha. 10 No ce tuvaṁ maheseyyaṁ, Sambule kārayissasi; Alaṁ tvaṁ pātarāsāya, Paṇhe bhakkhā bhavissasi”. 11 Tañca sattajaṭo luddo, kaḷāro purisādako; Vane nāthaṁ apassantiṁ, sambulaṁ aggahī bhuje. 12 Adhipannā pisācena, luddenāmisacakkhunā; Sā ca sattuvasaṁ pattā, patimevānusocati. 13 “Na me idaṁ tathā dukkhaṁ, yaṁ maṁ khādeyya rakkhaso; Yañca me ayyaputtassa, mano hessati aññathā. 14 Na santi devā pavasanti nūna, Na hi nūna santi idha lokapālā; Sahasā karontānamasaññatānaṁ, Na hi nūna santi paṭisedhitāro”. 15 “Itthīnamesā pavarā yasassinī, Santā samā aggirivuggatejā; Tañce tuvaṁ rakkhasādesi kaññaṁ, Muddhā ca hi sattadhā te phaleyya; Mā tvaṁ dahī muñca patibbatāya”. 16 Sā ca assamamāgacchi, pamuttā purisādakā; Nīḷaṁ paḷinaṁ sakuṇīva, gatasiṅgaṁva ālayaṁ. 17 Sā tattha paridevesi, rājaputtī yasassinī; Sambulā utumattakkhā, vane nāthaṁ apassantī. 18 Samaṇe brāhmaṇe vande, sampannacaraṇe ise; Rājaputtaṁ apassantī, “tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā”. 19 Vande sīhe ca byagghe ca, ye ca aññe vane migā; Rājaputtaṁ apassantī, “tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā”. 20 Tiṇā latāni osadhyo, pabbatāni vanāni ca; Rājaputtaṁ apassantī, “tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā”. 21 Vande indīvarīsāmaṁ, rattiṁ nakkhattamāliniṁ; Rājaputtaṁ apassantī, “tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā”. 22 Vande bhāgīrathiṁ gaṅgaṁ, savantīnaṁ paṭiggahaṁ; Rājaputtaṁ apassantī, “tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā”. 23 Vande ahaṁ pabbatarājaseṭṭhaṁ, Himavantaṁ siluccayaṁ; Rājaputtaṁ apassantī, “Tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā”. 24 “Atisāyaṁ vatāgacchi, rājaputti yasassini; Kena nujja samāgacchi, ko te piyataro mayā”. 25 “Idaṁ khohaṁ tadāvocaṁ, gahitā tena sattunā; Na me idaṁ tathā dukkhaṁ, yaṁ maṁ khādeyya rakkhaso; Yañca me ayyaputtassa, mano hessati aññathā”. 26 “Corīnaṁ bahubuddhīnaṁ, yāsu saccaṁ sudullabhaṁ; Thīnaṁ bhāvo durājāno, macchassevodake gataṁ”. 27 “Tathā maṁ saccaṁ pāletu, pālayissati ce mamaṁ; Yathāhaṁ nābhijānāmi, aññaṁ piyataraṁ tayā; Etena saccavajjena, byādhi te vūpasammatu”. 28 “Ye kuñjarā sattasatā uḷārā, Rakkhanti rattindivamuyyutāvudhā; Dhanuggahānañca satāni soḷasa, Kathaṁvidhe passasi bhadde sattavo”. 29 “Alaṅkatāyo padumuttarattacā, Virāgitā passati haṁsagaggarā; Tāsaṁ suṇitvā mitagītavāditaṁ, Na dāni me tāta tathā yathā pure. 30 Suvaṇṇasaṅkaccadharā suviggahā, Alaṅkatā mānusiyaccharūpamā; Senopiyā tāta aninditaṅgiyo, Khattiyakaññā paṭilobhayanti naṁ. 31 Sace ahaṁ tāta tathā yathā pure, Patiṁ tamuñchāya punā vane bhare; Sammānaye maṁ na ca maṁ vimānaye, Itopi me tāta tato varaṁ siyā. 32 Yamannapāne vipulasmi ohite, Nārī vimaṭṭhābharaṇā alaṅkatā; Sabbaṅgupetā patino ca appiyā, Abajjha tassā maraṇaṁ tato varaṁ. 33 Api ce daliddā kapaṇā anāḷhiyā, Kaṭādutīyā patino ca sā piyā; Sabbaṅgupetāyapi appiyāya, Ayameva seyyā kapaṇāpi yā piyā”. 34 “Sudullabhitthī purisassa yā hitā, Bhattitthiyā dullabho yo hito ca; Hitā ca te sīlavatī ca bhariyā, Janinda dhammaṁ cara sambulāya”. 35 “Sace tuvaṁ vipule laddhabhoge, Issāvatiṇṇā maraṇaṁ upesi; Ahañca te bhadde imā rājakaññā, 2805 --- ja519 1:35 Sabbe te vacanakarā bhavāmā”ti. 36 Sambulājātakaṁ navamaṁ. ja19 0 Jātaka Ekakanipāta Sīlavagga 9. Āyācitabhattajātaka |1| “Sace mucce pecca mucce, Muccamāno hi bajjhati; Na hevaṁ dhīrā muccanti, Mutti bālassa bandhanan”ti. 2 Āyācitabhattajātakaṁ navamaṁ. ja27 0 Jātaka Ekakanipāta Kuruṅgavagga 7. Abhiṇhajātaka |1| “Nālaṁ kabaḷaṁ padātave, Na ca piṇḍaṁ na kuse na ghaṁsituṁ; Maññāmi abhiṇhadassanā, Nāgo snehamakāsi kukkure”ti. 2 Abhiṇhajātakaṁ sattamaṁ. ja42 0 Jātaka Ekakanipāta Atthakāmavagga 2. Kapotajātaka |1| “Yo atthakāmassa hitānukampino, Ovajjamāno na karoti sāsanaṁ; Kapotakassa vacanaṁ akatvā, Amittahatthatthagatova setī”ti. 2 Kapotajātakaṁ dutiyaṁ. ja445 0 Jātaka Dasakanipāta Catudvāravagga 7. Nigrodhajātaka |1| “Na vāhametaṁ jānāmi, ko vāyaṁ kassa vāti vā; Yathā sākho cari evaṁ, nigrodha kinti maññasi. 2 Tato galavinītena, purisā nīhariṁsu maṁ; Datvā mukhapahārāni, sākhassa vacanaṅkarā. 3 Etādisaṁ dummatinā, akataññuna dubbhinā; Kataṁ anariyaṁ sākhena, sakhinā te janādhipa”. 4 “Na vāhametaṁ jānāmi, napi me koci saṁsati; Yaṁ me tvaṁ samma akkhāsi, sākhena kāraṇaṁ kataṁ. 5 Sakhīnaṁ sājīvakaro, mama sākhassa cūbhayaṁ; Tvaṁ nosissariyaṁ dātā, manussesu mahantataṁ; Tayāmā labbhitā iddhī, ettha me natthi saṁsayo. 6 Yathāpi bījamaggimhi, ḍayhati na virūhati; Evaṁ kataṁ asappurise, nassati na virūhati. 7 Kataññumhi ca posamhi, Sīlavante ariyavuttine; Sukhette viya bījāni, Kataṁ tamhi na nassati”. 8 “Imaṁ jammaṁ nekatikaṁ, asappurisacintakaṁ; Hanantu sākhaṁ sattīhi, nāssa icchāmi jīvitaṁ”. 9 “Khamatassa mahārāja, Pāṇā na paṭiānayā; Khama deva asappurisassa, Nāssa icchāmahaṁ vadhaṁ”. 10 “Nigrodhameva seveyya, na sākhamupasaṁvase; Nigrodhasmiṁ mataṁ seyyo, yañce sākhasmi jīvitan”ti. 11 Nigrodhajātakaṁ sattamaṁ. ja240 0 Jātaka Dukanipāta Upāhanavagga 10. Mahāpiṅgalajātaka |1| “Sabbo jano hiṁsito piṅgalena, Tasmiṁ mate paccayā vedayanti; Piyo nu te āsi akaṇhanetto, Kasmā nu tvaṁ rodasi dvārapāla”. 2 “Na me piyo āsi akaṇhanetto, Bhāyāmi paccāgamanāya tassa; Ito gato hiṁseyya maccurājaṁ, So hiṁsito āneyya puna idha”. 3 “Daḍḍho vāhasahassehi, sitto ghaṭasatehi so; Parikkhatā ca sā bhūmi, mā bhāyi nāgamissatī”ti. 4 Mahāpiṅgalajātakaṁ dasamaṁ. Upāhanavaggo navamo. 5 Tassuddānaṁ 6 Varupāhana khujja vikaṇṇakako, Asitābhuya pañcamavacchanakho; Dija pemavaruttamaekapadaṁ, Kumināmukha piṅgalakena dasāti. ja298 0 Jātaka Tikanipāta 2806 --- ja298 1:0 Kumbhavagga 8. Udumbarajātaka |1| “Udumbarā cime pakkā, nigrodhā ca kapitthanā; Ehi nikkhama bhuñjassu, kiṁ jighacchāya miyyasi”. 2 “Evaṁ so suhito hoti, yo vuḍḍhamapacāyati; Yathāhamajja suhito, dumapakkāni māsito”. 3 “Yaṁ vanejo vanejassa, vañceyya kapino kapi; Daharo kapi saddheyya, na hi jiṇṇo jarākapī”ti. 4 Udumbarajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja347 0 Jātaka Catukkanipāta Cūḷakuṇālavagga 7. Ayakūṭajātaka |1| “Sabbāyasaṁ kūṭamatippamāṇaṁ, Paggayha yo tiṭṭhasi antalikkhe; Rakkhāya me tvaṁ vihito nusajja, Udāhu me cetayase vadhāya”. 2 “Dūto ahaṁ rājidha rakkhasānaṁ, Vadhāya tuyhaṁ pahitohamasmi; Indo ca taṁ rakkhati devarājā, Tenuttamaṅgaṁ na te phālayāmi”. 3 “Sace ca maṁ rakkhati devarājā, Devānamindo maghavā sujampati; Kāmaṁ pisācā vinadantu sabbe, Na santase rakkhasiyā pajāya. 4 Kāmaṁ kandantu kumbhaṇḍā, Sabbe paṁsupisācakā; Nālaṁ pisācā yuddhāya, Mahatī sā vibhiṁsikā”ti. 5 Ayakūṭajātakaṁ sattamaṁ. ja379 0 Jātaka Chakkanipāta Avāriyavagga 4. Nerujātaka |1| “Kākolā kākasaṅghā ca, mayañca patataṁ varā; Sabbeva sadisā homa, imaṁ āgamma pabbataṁ. 2 Idha sīhā ca byagghā ca, siṅgālā ca migādhamā; Sabbeva sadisā honti, ayaṁ ko nāma pabbato”. 3 “Imaṁ nerūti jānanti, manussā pabbatuttamaṁ; Idha vaṇṇena sampannā, vasanti sabbapāṇino”. 4 “Amānanā yattha siyā, santānaṁ vā vimānanā; Hīnasammānanā vāpi, na tattha vasatiṁ vase. 5 Yatthālaso ca dakkho ca, sūro bhīru ca pūjiyā; Na tattha santo vasanti, avisesakare nare. 6 Nāyaṁ neru vibhajati, hīnaukkaṭṭhamajjhime; Avisesakaro neru, handa neruṁ jahāmase”ti. 7 Nerujātakaṁ catutthaṁ. ja144 0 Jātaka Ekakanipāta Kakaṇṭakavagga 4. Naṅguṭṭhajātaka |1| “Bahumpetaṁ asabbhi jātaveda, Yaṁ taṁ vāladhinābhipūjayāma; Maṁsārahassa natthajja maṁsaṁ, Naṅguṭṭhampi bhavaṁ paṭiggahātū”ti. 2 Naṅguṭṭhajātakaṁ catutthaṁ. ja542 0 Jātaka Mahānipāta Mūgapakkhavagga 5 Umaṅgajātaka |1| “Pañcālo sabbasenāya, brahmadattoyamāgato; Sāyaṁ pañcāliyā senā, appameyyā mahosadha. 2 Vīthimatī pattimatī, sabbasaṅgāmakovidā; Ohārinī saddavatī, bherisaṅkhappabodhanā. 3 Lohavijjālaṅkārābhā, dhajinī vāmarohinī; Sippiyehi susampannā, sūrehi suppatiṭṭhitā. 4 Dasettha paṇḍitā āhu, bhūripaññā rahogamā; Mātā ekādasī rañño, pañcāliyaṁ pasāsati. 5 Athetthekasataṁ khatyā, anuyantā yasassino; Acchinnaraṭṭhā byathitā, pañcāliyaṁ vasaṁ gatā. 6 Yaṁvadā takkarā rañño, akāmā piyabhāṇino; Pañcālamanuyāyanti, akāmā vasino gatā. 7 Tāya senāya mithilā, tisandhiparivāritā; Rājadhānī videhānaṁ, samantā parikhaññati. 8 Uddhaṁ tārakajātāva, samantā parivāritā; Mahosadha vijānāhi, kathaṁ mokkho bhavissati”. 9 “Pāde deva pasārehi, bhuñja kāme ramassu ca; Hitvā pañcāliyaṁ senaṁ, brahmadatto palāyiti”. 10 “Rājā santhavakāmo te, ratanāni pavecchati; Āgacchantu ito dūtā, mañjukā piyabhāṇino. 11 Bhāsantu mudukā vācā, yā vācā 2807 --- ja542 1:11 paṭinanditā; Pañcālo ca videho ca, ubho ekā bhavantu te”. 12 “Kathaṁ nu kevaṭṭa mahosadhena, Samāgamo āsi tadiṅgha brūhi; Kacci te paṭinijjhatto, Kacci tuṭṭho mahosadho”. 13 “Anariyarūpo puriso janinda, Asammodako thaddho asabbhirūpo; Yathā mūgo ca badhiro ca, Na kiñcitthaṁ abhāsatha”. 14 “Addhā idaṁ mantapadaṁ sududdasaṁ, Attho suddho naraviriyena diṭṭho; Tathā hi kāyo mama sampavedhati, Hitvā sayaṁ ko parahatthamessati”. 15 “Channañhi ekāva matī sameti, Ye paṇḍitā uttamabhūripattā; Yānaṁ ayānaṁ atha vāpi ṭhānaṁ, Mahosadha tvampi matiṁ karohi”. 16 “Jānāsi kho rāja mahānubhāvo, Mahabbalo cūḷanibrahmadatto; Rājā ca taṁ icchati māraṇatthaṁ, Migaṁ yathā okacarena luddo. 17 Yathāpi maccho baḷisaṁ, vaṅkaṁ maṁsena chāditaṁ; Āmagiddho na jānāti, maccho maraṇamattano. 18 Evameva tuvaṁ rāja, cūḷaneyyassa dhītaraṁ; Kāmagiddho na jānāsi, macchova maraṇamattano. 19 Sace gacchasi pañcālaṁ, Khippamattaṁ jahissasi; Migaṁ panthānubandhaṁva, Mahantaṁ bhayamessati”. 20 “Mayameva bālamhase eḷamūgā, Ye uttamatthāni tayī lapimhā; Kimeva tvaṁ naṅgalakoṭivaḍḍho, Atthāni jānāsi yathāpi aññe”. 21 “Imaṁ gale gahetvāna, nāsetha vijitā mama; Yo me ratanalābhassa, antarāyāya bhāsati”. 22 Tato ca so apakkamma, vedehassa upantikā; Atha āmantayī dūtaṁ, mādharaṁ suvapaṇḍitaṁ. 23 “Ehi samma haritapakkha, veyyāvaccaṁ karohi me; Atthi pañcālarājassa, sāḷikā sayanapālikā. 24 Taṁ bandhanena pucchassu, sā hi sabbassa kovidā; Sā tesaṁ sabbaṁ jānāti, rañño ca kosiyassa ca”. 25 “Āmo”ti so paṭissutvā, mādharo suvapaṇḍito; Agamāsi haritapakkho, sāḷikāya upantikaṁ. 26 Tato ca kho so gantvāna, mādharo suvapaṇḍito; Athāmantayi sugharaṁ, sāḷikaṁ mañjubhāṇikaṁ. 27 “Kacci te sughare khamanīyaṁ, Kacci vesse anāmayaṁ; Kacci te madhunā lājā, Labbhate sughare tuvaṁ”. 28 “Kusalañceva me samma, atho samma anāmayaṁ; Atho me madhunā lājā, labbhate suvapaṇḍita. 29 Kuto nu samma āgamma, kassa vā pahito tuvaṁ; Na ca mesi ito pubbe, diṭṭho vā yadi vā suto”. 30 “Ahosiṁ sivirājassa, pāsāde sayanapālako; Tato so dhammiko rājā, baddhe mocesi bandhanā. 31 Tassa mekā dutiyāsi, sāḷikā mañjubhāṇikā; Taṁ tattha avadhī seno, pekkhato sughare mama. 32 Tassā kāmā hi sammatto, āgatosmi tavantike; Sace kareyya okāsaṁ, ubhayova vasāmase”. 33 “Suvova suviṁ kāmeyya, sāḷiko pana sāḷikaṁ; Suvassa sāḷikāyeva, saṁvāso hoti kīdiso”. 34 “Yoyaṁ kāme kāmayati, api caṇḍālikāmapi; Sabbo hi sadiso hoti, natthi kāme asādiso”. 35 “Atthi jampāvatī nāma, mātā sivissa rājino; Sā bhariyā vāsudevassa, kaṇhassa mahesī piyā. 36 Raṭṭhavatī kimpurisī, sāpi vacchaṁ akāmayi; Manusso migiyā saddhiṁ, natthi kāme asādiso. 37 Handa khvāhaṁ gamissāmi, sāḷike mañjubhāṇike; Paccakkhānupadañhetaṁ, atimaññasi nūna maṁ”. 38 “Na sirī taramānassa, mādhara suvapaṇḍita; Idheva tāva acchassu, yāva rājāna dakkhasi; Sossi saddaṁ mudiṅgānaṁ, ānubhāvañca rājino”. 39 “Yo nu khvāyaṁ tibbo saddo, tirojanapade suto; Dhītā pañcālarājassa, osadhī viya vaṇṇinī; Taṁ dassati videhānaṁ, so vivāho bhavissati”. 40 “Ediso mā amittānaṁ, vivāho hotu mādhara; Yathā pañcālarājassa, vedehena bhavissati. 41 Ānayitvāna vedehaṁ, pañcālānaṁ rathesabho; Tato naṁ ghātayissati, nassa sakhī bhavissati”. 42 “Handa kho maṁ anujānāhi, rattiyo sattamattiyo; Yāvāhaṁ sivirājassa, ārocemi mahesino; Laddho ca me āvasatho, sāḷikāya upantikaṁ”. 43 “Handa kho taṁ anujānāmi, rattiyo sattamattiyo; Sace tvaṁ sattarattena, nāgacchasi mamantike; Maññe okkantasattaṁ maṁ, matāya āgamissasi”. 44 Tato ca kho so gantvāna, mādharo suvapaṇḍito; Mahosadhassa akkhāsi, sāḷikāvacanaṁ idaṁ. 45 “Yasseva ghare bhuñjeyya bhogaṁ, Tasseva atthaṁ puriso careyya; Handāhaṁ gacchāmi pure janinda, Pañcālarājassa puraṁ surammaṁ; Nivesanāni māpetuṁ, Vedehassa yasassino. 46 Nivesanāni māpetvā, vedehassa yasassino; Yadā te pahiṇeyyāmi, tadā eyyāsi khattiya”. 47 Tato ca pāyāsi pure mahosadho, Pañcālarājassa puraṁ surammaṁ; Nivesanāni māpetuṁ, Vedehassa yasassino. 48 Nivesanāni māpetvā, 2808 --- ja542 1:48 vedehassa yasassino; Athassa pāhiṇī dūtaṁ, vedehaṁ mithilaggahaṁ; “Ehi dāni mahārāja, māpitaṁ te nivesanaṁ”. 49 Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅgiyā; Anantavāhanaṁ daṭṭhuṁ, phītaṁ kapiliyaṁ puraṁ. 50 Tato ca kho so gantvāna, brahmadattassa pāhiṇi; “Āgatosmi mahārāja, tava pādāni vandituṁ. 51 Dadāhi dāni me bhariyaṁ, nāriṁ sabbaṅgasobhiniṁ; Suvaṇṇena paṭicchannaṁ, dāsīgaṇapurakkhataṁ”. 52 “Svāgataṁ teva vedeha, atho te adurāgataṁ; Nakkhattaṁyeva paripuccha, ahaṁ kaññaṁ dadāmi te; Suvaṇṇena paṭicchannaṁ, dāsīgaṇapurakkhataṁ”. 53 Tato ca rājā vedeho, nakkhattaṁ paripucchatha; Nakkhattaṁ paripucchitvā, brahmadattassa pāhiṇi. 54 “Dadāhi dāni me bhariyaṁ, nāriṁ sabbaṅgasobhiniṁ; Suvaṇṇena paṭicchannaṁ, dāsīgaṇapurakkhataṁ”. 55 “Dadāmi dāni te bhariyaṁ, nāriṁ sabbaṅgasobhiniṁ; Suvaṇṇena paṭicchannaṁ, dāsīgaṇapurakkhataṁ”. 56 “Hatthī assā rathā pattī, senā tiṭṭhanti vammitā; Ukkā padittā jhāyanti, kiṁ nu maññanti paṇḍitā. 57 Hatthī assā rathā pattī, senā tiṭṭhanti vammitā; Ukkā padittā jhāyanti, kiṁ nu kāhanti paṇḍita”. 58 “Rakkhati taṁ mahārāja, cūḷaneyyo mahabbalo; Paduṭṭho brahmadattena, pāto taṁ ghātayissati”. 59 “Ubbedhati me hadayaṁ, mukhañca parisussati; Nibbutiṁ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhova ātape. 60 Kammārānaṁ yathā ukkā, anto jhāyati no bahi; Evampi hadayaṁ mayhaṁ, anto jhāyati no bahi”. 61 “Pamatto mantanātīto, bhinnamantosi khattiya; Idāni kho taṁ tāyantu, paṇḍitā mantino janā. 62 Akatvāmaccassa vacanaṁ, atthakāmahitesino; Attapītirato rājā, migo kūṭeva ohito. 63 Yathāpi maccho baḷisaṁ, vaṅkaṁ maṁsena chāditaṁ; Āmagiddho na jānāti, maccho maraṇamattano. 64 Evameva tuvaṁ rāja, cūḷaneyyassa dhītaraṁ; Kāmagiddho na jānāsi, macchova maraṇamattano. 65 Sace gacchasi pañcālaṁ, khippamattaṁ jahissasi; Migaṁ panthānubandhaṁva, mahantaṁ bhayamessati. 66 Anariyarūpo puriso janinda, Ahīva ucchaṅgagato ḍaseyya; Na tena mittiṁ kayirātha dhīro, Dukkho have kāpurisena saṅgamo. 67 Yadeva jaññā purisaṁ janinda, Sīlavāyaṁ bahussuto; Teneva mittiṁ kayirātha dhīro, Sukho have sappurisena saṅgamo. 68 Bālo tuvaṁ eḷamūgosi rāja, Yo uttamatthāni mayī lapittho; Kimevahaṁ naṅgalakoṭivaḍḍho, Atthāni jānāmi yathāpi aññe. 69 Imaṁ gale gahetvāna, nāsetha vijitā mama; Yo me ratanalābhassa, antarāyāya bhāsati”. 70 “Mahosadha atītena, Nānuvijjhanti paṇḍitā; Kiṁ maṁ assaṁva sambaddhaṁ, Patodeneva vijjhasi. 71 Sace passasi mokkhaṁ vā, khemaṁ vā pana passasi; Teneva maṁ anusāsa, kiṁ atītena vijjhasi”. 72 “Atītaṁ mānusaṁ kammaṁ, Dukkaraṁ durabhisambhavaṁ; Na taṁ sakkomi mocetuṁ, Tvaṁ pajānassu khattiya. 73 Santi vehāyasā nāgā, iddhimanto yasassino; Tepi ādāya gaccheyyuṁ, yassa honti tathāvidhā. 74 Santi vehāyasā assā, iddhimanto yasassino; Tepi ādāya gaccheyyuṁ, yassa honti tathāvidhā. 75 Santi vehāyasā pakkhī, iddhimanto yasassino; Tepi ādāya gaccheyyuṁ, yassa honti tathāvidhā. 76 Santi vehāyasā yakkhā, iddhimanto yasassino; Tepi ādāya gaccheyyuṁ, yassa honti tathāvidhā. 77 Atītaṁ mānusaṁ kammaṁ, Dukkaraṁ durabhisambhavaṁ; Na taṁ sakkomi mocetuṁ, Antalikkhena khattiya”. 78 “Atīradassī puriso, mahante udakaṇṇave; Yattha so labhate gādhaṁ, tattha so vindate sukhaṁ. 79 Evaṁ amhañca rañño ca, tvaṁ patiṭṭhā mahosadha; Tvaṁ nosi mantinaṁ seṭṭho, amhe dukkhā pamocaya”. 80 “Atītaṁ mānusaṁ kammaṁ, Dukkaraṁ durabhisambhavaṁ; Na taṁ sakkomi mocetuṁ, Tvaṁ pajānassu senaka”. 81 “Suṇohi metaṁ vacanaṁ, Passa senaṁ mahabbhayaṁ; Senakaṁ dāni pucchāmi, Kiṁ kiccaṁ idha maññasi”. 82 “Aggiṁ vā dvārato dema, gaṇhāmase vikantanaṁ; Aññamaññaṁ vadhitvāna, khippaṁ hissāma jīvitaṁ; Mā no rājā brahmadatto, ciraṁ dukkhena mārayi”. 83 “Suṇohi metaṁ vacanaṁ, passa senaṁ mahabbhayaṁ; Pukkusaṁ dāni pucchāmi, kiṁ kiccaṁ idha maññasi”. 84 “Visaṁ khāditvā miyyāma, khippaṁ hissāma jīvitaṁ; Mā no rājā brahmadatto, ciraṁ dukkhena mārayi”. 85 “Suṇohi metaṁ vacanaṁ, passa senaṁ mahabbhayaṁ; Kāmindaṁ dāni pucchāmi, kiṁ kiccaṁ idha maññasi”. 86 “Rajjuyā 2809 --- ja542 1:86 bajjha miyyāma, papātā papatāmase; Mā no rājā brahmadatto, ciraṁ dukkhena mārayi”. 87 “Suṇohi metaṁ vacanaṁ, passa senaṁ mahabbhayaṁ; Devindaṁ dāni pucchāmi, kiṁ kiccaṁ idha maññasi”. 88 “Aggiṁ vā dvārato dema, gaṇhāmase vikantanaṁ; Aññamaññaṁ vadhitvāna, khippaṁ hissāma jīvitaṁ; Na no sakkoti mocetuṁ, sukheneva mahosadho”. 89 “Yathā kadalino sāraṁ, anvesaṁ nādhigacchati; Evaṁ anvesamānā naṁ, pañhaṁ najjhagamāmase. 90 Yathā simbalino sāraṁ, anvesaṁ nādhigacchati; Evaṁ anvesamānā naṁ, pañhaṁ najjhagamāmase. 91 Adese vata no vuṭṭhaṁ, kuñjarānaṁvanodake; Sakāse dummanussānaṁ, bālānaṁ avijānataṁ. 92 Ubbedhati me hadayaṁ, mukhañca parisussati; Nibbutiṁ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhova ātape. 93 Kammārānaṁ yathā ukkā, anto jhāyati no bahi; Evampi hadayaṁ mayhaṁ, anto jhāyati no bahi”. 94 Tato so paṇḍito dhīro, atthadassī mahosadho; Vedehaṁ dukkhitaṁ disvā, idaṁ vacanamabravi. 95 “Mā tvaṁ bhāyi mahārāja, mā tvaṁ bhāyi rathesabha; Ahaṁ taṁ mocayissāmi, rāhuggahaṁva candimaṁ. 96 Mā tvaṁ bhāyi mahārāja, mā tvaṁ bhāyi rathesabha; Ahaṁ taṁ mocayissāmi, rāhuggahaṁva sūriyaṁ. 97 Mā tvaṁ bhāyi mahārāja, mā tvaṁ bhāyi rathesabha; Ahaṁ taṁ mocayissāmi, paṅke sannaṁva kuñjaraṁ. 98 Mā tvaṁ bhāyi mahārāja, mā tvaṁ bhāyi rathesabha; Ahaṁ taṁ mocayissāmi, peḷābaddhaṁva pannagaṁ. 99 Mā tvaṁ bhāyi mahārāja, mā tvaṁ bhāyi rathesabha; Ahaṁ taṁ mocayissāmi, pakkhiṁ baddhaṁva pañjare. 100 Mā tvaṁ bhāyi mahārāja, mā tvaṁ bhāyi rathesabha; Ahaṁ taṁ mocayissāmi, macche jālagateriva. 101 Mā tvaṁ bhāyi mahārāja, mā tvaṁ bhāyi rathesabha; Ahaṁ taṁ mocayissāmi, sayoggabalavāhanaṁ. 102 Mā tvaṁ bhāyi mahārāja, mā tvaṁ bhāyi rathesabha; Pañcālaṁ vāhayissāmi, kākasenaṁva leḍḍunā. 103 Adu paññā kimatthiyā, Amacco vāpi tādiso; Yo taṁ sambādhapakkhandaṁ, Dukkhā na parimocaye”. 104 “Etha māṇavā uṭṭhetha, mukhaṁ sodhetha sandhino; Vedeho sahamaccehi, umaṅgena gamissati”. 105 Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, paṇḍitassānucārino; Umaṅgadvāraṁ vivariṁsu, yantayutte ca aggaḷe. 106 Purato senako yāti, pacchato ca mahosadho; Majjhe ca rājā vedeho, amaccaparivārito. 107 Umaṅgā nikkhamitvāna, vedeho nāvamāruhi; Abhirūḷhañca taṁ ñatvā, anusāsi mahosadho. 108 “Ayaṁ te sasuro deva, ayaṁ sassu janādhipa; Yathā mātu paṭipatti, evaṁ te hotu sassuyā. 109 Yathāpi niyako bhātā, Saudariyo ekamātuko; Evaṁ pañcālacando te, Dayitabbo rathesabha. 110 Ayaṁ pañcālacandī te, rājaputtī abhicchitā; Kāmaṁ karohi te tāya, bhariyā te rathesabha”. 111 “Āruyha nāvaṁ taramāno, kiṁ nu tīramhi tiṭṭhasi; Kicchā muttāmha dukkhato, yāma dāni mahosadha”. 112 “Nesa dhammo mahārāja, yohaṁ senāya nāyako; Senaṅgaṁ parihāpetvā, attānaṁ parimocaye. 113 Nivesanamhi te deva, senaṅgaṁ parihāpitaṁ; Taṁ dinnaṁ brahmadattena, ānayissaṁ rathesabha”. 114 “Appaseno mahāsenaṁ, kathaṁ viggayha ṭhassasi; Dubbalo balavantena, vihaññissasi paṇḍita”. 115 “Appasenopi ce mantī, mahāsenaṁ amantinaṁ; Jināti rājā rājāno, ādiccovudayaṁ tamaṁ”. 116 “Susukhaṁ vata saṁvāso, paṇḍitehīti senaka; Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva; Amittahatthattagate, mocayī no mahosadho”. 117 “Evametaṁ mahārāja, paṇḍitā hi sukhāvahā; Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva; Amittahatthattagate, mocayī no mahosadho”. 118 Rakkhitvā kasiṇaṁ rattiṁ, cūḷaneyyo mahabbalo; Udentaṁ aruṇuggasmiṁ, upakāriṁ upāgami. 119 Āruyha pavaraṁ nāgaṁ, balavantaṁ saṭṭhihāyanaṁ; Rājā avoca pañcālo, cūḷaneyyo mahabbalo. 120 Sannaddho maṇivammena, saramādāya pāṇinā; Pesiye ajjhabhāsittha, puthugumbe samāgate. 121 Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake; Upāsanamhi katahatthe, vālavedhe samāgate. 122 “Pesetha kuñjare dantī, balavante saṭṭhihāyane; Maddantu kuñjarā nagaraṁ, vedehena sumāpitaṁ. 123 Vacchadantamukhā setā, tikkhaggā aṭṭhivedhino; Paṇunnā dhanuvegena, sampatantutarītarā. 124 Māṇavā vammino sūrā, citradaṇḍayutāvudhā; Pakkhandino mahānāgā, hatthīnaṁ hontu sammukhā. 125 Sattiyo teladhotāyo, accimantā 2810 --- ja542 1:125 pabhassarā; Vijjotamānā tiṭṭhantu, sataraṁsīva tārakā. 126 Āvudhabalavantānaṁ, guṇikāyūradhārinaṁ; Etādisānaṁ yodhānaṁ, saṅgāme apalāyinaṁ; Vedeho kuto muccissati, sace pakkhīva kāhiti. 127 Tiṁsa me purisanāvutyo, sabbevekekaniccitā; Yesaṁ samaṁ na passāmi, kevalaṁ mahimaṁ caraṁ. 128 Nāgā ca kappitā dantī, balavanto saṭṭhihāyanā; Yesaṁ khandhesu sobhanti, kumārā cārudassanā. 129 Pītālaṅkārā pītavasanā, Pītuttaranivāsanā; Nāgakhandhesu sobhanti, Devaputtāva nandane. 130 Pāṭhīnavaṇṇā nettiṁsā, teladhotā pabhassarā; Niṭṭhitā naradhīrehi, samadhārā sunissitā. 131 Vellālino vītamalā, sikkāyasamayā daḷā; Gahitā balavantehi, suppahārappahāribhi. 132 Suvaṇṇatharusampannā, lohitakacchupadhāritā; Vivattamānā sobhanti, vijjuvabbhaghanantare. 133 Paṭākā vammino sūrā, asicammassa kovidā; Dhanuggahā sikkhitarā, nāgakhandhe nipātino. 134 Etādisehi parikkhitto, natthi mokkho ito tava; Pabhāvaṁ te na passāmi, yena tvaṁ mithilaṁ vaje”. 135 “Kiṁ nu santaramānova, nāgaṁ pesesi kuñjaraṁ; Pahaṭṭharūpo āpatasi, siddhatthosmīti maññasi. 136 Oharetaṁ dhanuṁ cāpaṁ, khurappaṁ paṭisaṁhara; Oharetaṁ subhaṁ vammaṁ, veḷuriyamaṇisanthataṁ”. 137 “Pasannamukhavaṇṇosi, mitapubbañca bhāsasi; Hoti kho maraṇakāle, edisī vaṇṇasampadā”. 138 “Moghaṁ te gajjitaṁ rāja, bhinnamantosi khattiya; Duggaṇhosi tayā rājā, khaḷuṅkeneva sindhavo. 139 Tiṇṇo hiyyo rājā gaṅgaṁ, sāmacco saparijjano; Haṁsarājaṁ yathā dhaṅko, anujjavaṁ patissasi. 140 Siṅgālā rattibhāgena, phullaṁ disvāna kiṁsukaṁ; Maṁsapesīti maññantā, paribyūḷhā migādhamā. 141 Vītivattāsu rattīsu, uggatasmiṁ divākare; Kiṁsukaṁ phullitaṁ disvā, āsacchinnā migādhamā. 142 Evameva tuvaṁ rāja, vedehaṁ parivāriya; Āsacchinno gamissasi, siṅgālā kiṁsukaṁ yathā”. 143 “Imassa hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca chindatha; Yo me amittaṁ hatthagataṁ, vedehaṁ parimocayi. 144 Imaṁ maṁsaṁva pātabyaṁ, sūle katvā pacantu naṁ; Yo me amittaṁ hatthagataṁ, vedehaṁ parimocayi. 145 Yathāpi āsabhaṁ cammaṁ, pathabyā vitaniyyati; Sīhassa atho byagghassa, hoti saṅkusamāhataṁ. 146 Evaṁ taṁ vitanitvāna, vedhayissāmi sattiyā; Yo me amittaṁ hatthagataṁ, vedehaṁ parimocayi”. 147 “Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi; Evaṁ pañcālacandassa, vedeho chedayissati. 148 Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi; Evaṁ pañcālacandiyā, vedeho chedayissati. 149 Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi; Evaṁ nandāya deviyā, vedeho chedayissati. 150 Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi; Evaṁ te puttadārassa, vedeho chedayissati. 151 Sace maṁsaṁva pātabyaṁ, sūle katvā pacissasi; Evaṁ pañcālacandassa, vedeho pācayissati. 152 Sace maṁsaṁva pātabyaṁ, sūle katvā pacissasi; Evaṁ pañcālacandiyā, vedeho pācayissati. 153 Sace maṁsaṁva pātabyaṁ, sūle katvā pacissasi; Evaṁ nandāya deviyā, vedeho pācayissati. 154 Sace maṁsaṁva pātabyaṁ, sūle katvā pacissasi; Evaṁ te puttadārassa, vedeho pācayissati. 155 Sace maṁ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā; Evaṁ pañcālacandassa, vedeho vedhayissati. 156 Sace maṁ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā; Evaṁ pañcālacandiyā, vedeho vedhayissati. 157 Sace maṁ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā; Evaṁ nandāya deviyā, vedeho vedhayissati. 158 Sace maṁ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā; Evaṁ te puttadārassa, vedeho vedhayissati; Evaṁ no mantitaṁ raho, vedehena mayā saha. 159 Yathāpi palasataṁ cammaṁ, kontimantāsuniṭṭhitaṁ; Upeti tanutāṇāya, sarānaṁ paṭihantave. 160 Sukhāvaho dukkhanudo, vedehassa yasassino; Matiṁ te paṭihaññāmi, usuṁ palasatena vā. 161 Iṅgha passa mahārāja, suññaṁ antepuraṁ tava; Orodhā ca kumārā ca, tava mātā ca khattiya; Umaṅgā nīharitvāna, vedehassupanāmitā”. 162 “Iṅgha antepuraṁ mayhaṁ, gantvāna vicinātha naṁ; Yathā imassa vacanaṁ, saccaṁ vā yadi vā musā”. 163 “Evametaṁ mahārāja, yathā āha mahosadho; Suññaṁ antepuraṁ sabbaṁ, kākapaṭṭanakaṁ yathā”. 164 “Ito gatā 2811 --- ja542 1:164 mahārāja, nārī sabbaṅgasobhanā; Kosambaphalakasussoṇī, haṁsagaggarabhāṇinī. 165 Ito nītā mahārāja, nārī sabbaṅgasobhanā; Koseyyavasanā sāmā, jātarūpasumekhalā. 166 Surattapādā kalyāṇī, suvaṇṇamaṇimekhalā; Pārevatakkhī sutanū, bimboṭṭhā tanumajjhimā. 167 Sujātā bhujalaṭṭhīva, vedīva tanumajjhimā; Dīghassā kesā asitā, īsakaggapavellitā. 168 Sujātā migachāpāva, hemantaggisikhāriva; Nadīva giriduggesu, sañchannā khuddaveḷubhi. 169 Nāganāsūru kalyāṇī, paramā timbarutthanī; Nātidīghā nātirassā, nālomā nātilomasā”. 170 “Nandāya nūna maraṇena, nandasi sirivāhana; Ahañca nūna nandā ca, gacchāma yamasādhanaṁ”. 171 “Dibbaṁ adhīyase māyaṁ, akāsi cakkhumohanaṁ; Yo me amittaṁ hatthagataṁ, vedehaṁ parimocayi”. 172 “Adhīyanti mahārāja, dibbamāyidha paṇḍitā; Te mocayanti attānaṁ, paṇḍitā mantino janā. 173 Santi māṇavaputtā me, kusalā sandhichedakā; Yesaṁ katena maggena, vedeho mithilaṁ gato”. 174 “Iṅgha passa mahārāja, Umaṅgaṁ sādhu māpitaṁ; Hatthīnaṁ atha assānaṁ, Rathānaṁ atha pattinaṁ; Ālokabhūtaṁ tiṭṭhantaṁ, Umaṅgaṁ sādhu māpitaṁ”. 175 “Lābhā vata videhānaṁ, yassimedisā paṇḍitā; Ghare vasanti vijite, yathā tvaṁsi mahosadha”. 176 “Vuttiñca parihārañca, diguṇaṁ bhattavetanaṁ; Dadāmi vipule bhoge, bhuñja kāme ramassu ca; Mā videhaṁ paccagamā, kiṁ videho karissati”. 177 “Yo cajetha mahārāja, bhattāraṁ dhanakāraṇā; Ubhinnaṁ hoti gārayho, attano ca parassa ca; Yāva jīveyya vedeho, nāññassa puriso siyā. 178 Yo cajetha mahārāja, bhattāraṁ dhanakāraṇā; Ubhinnaṁ hoti gārayho, attano ca parassa ca; Yāva tiṭṭheyya vedeho, nāññassa vijite vase”. 179 “Dammi nikkhasahassaṁ te, gāmāsītiñca kāsisu; Dāsisatāni cattāri, dammi bhariyāsatañca te; Sabbaṁ senaṅgamādāya, sotthiṁ gaccha mahosadha. 180 Yāva dadantu hatthīnaṁ, assānaṁ diguṇaṁ vidhaṁ; Tappentu annapānena, rathike pattikārake. 181 Hatthī asse rathe pattī, gacchevādāya paṇḍita; Passatu taṁ mahārājā, vedeho mithilaṁ gataṁ”. 182 “Hatthī assā rathā pattī, senā padissate mahā; Caturaṅginī bhīsarūpā, kiṁ nu maññasi paṇḍita”. 183 “Ānando te mahārāja, uttamo paṭidissati; Sabbaṁ senaṅgamādāya, sotthiṁ patto mahosadho”. 184 “Yathā petaṁ susānasmiṁ, chaḍḍetvā caturo janā; Evaṁ kapilaye tyamha, chaḍḍayitvā idhāgatā. 185 Atha tvaṁ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā; Kena vā atthajātena, attānaṁ parimocayi”. 186 “Atthaṁ atthena vedeha, mantaṁ mantena khattiya; Parivārayiṁ rājānaṁ, jambudīpaṁva sāgaro”. 187 “Dinnaṁ nikkhasahassaṁ me, gāmāsīti ca kāsisu; Dāsīsatāni cattāri, dinnaṁ bhariyāsatañca me; Sabbaṁ senaṅgamādāya, sotthināmhi idhāgato”. 188 “Susukhaṁ vata saṁvāso, paṇḍitehīti senaka; Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva; Amittahatthattagate, mocayī no mahosadho”. 189 “Evametaṁ mahārāja, paṇḍitā hi sukhāvahā; Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva; Amittahatthattagate, mocayī no mahosadho”. 190 “Āhaññantu sabbavīṇā, bheriyo dindimāni ca; Dhamentu māgadhā saṅkhā, vaggū nadantu dundubhī”. 191 Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Bahuṁ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṁ. 192 Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Bahuṁ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṁ. 193 Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā; Bahuṁ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṁ. 194 Bahujano pasannosi, disvā paṇḍitamāgataṁ; Paṇḍitamhi anuppatte, celukkhepo avattathāti. 195 Umaṅgajātakaṁ pañcamaṁ. ja33 0 Jātaka Ekakanipāta Kulāvakavagga 3. Sammodamānajātaka |1| “Sammodamānā gacchanti, jālamādāya pakkhino; Yadā te vivadissanti, tadā ehinti me vasan”ti. 2 Sammodamānajātakaṁ tatiyaṁ. ja533 0 Jātaka Asītinipāta Cūḷahaṁsavagga 1 2812 --- ja533 1:0 Cūḷahaṁsajātaka |1| “Sumukha anupacinantā, pakkamanti vihaṅgamā; Gaccha tuvampi mā kaṅkhi, natthi baddhe sahāyatā”. 2 “Gacche vāhaṁ na vā gacche, na tena amaro siyaṁ; Sukhitaṁ taṁ upāsitvā, dukkhitaṁ taṁ kathaṁ jahe. 3 Maraṇaṁ vā tayā saddhiṁ, jīvitaṁ vā tayā vinā; Tadeva maraṇaṁ seyyo, yañce jīve tayā vinā. 4 Nesa dhammo mahārāja, yaṁ taṁ evaṁ gataṁ jahe; Yā gati tuyhaṁ sā mayhaṁ, ruccate vihagādhipa”. 5 “Kā nu pāsena baddhassa, gati aññā mahānasā; Sā kathaṁ cetayānassa, muttassa tava ruccati. 6 Kaṁ vā tvaṁ passase atthaṁ, mama tuyhañca pakkhima; Ñātīnaṁ vāvasiṭṭhānaṁ, ubhinnaṁ jīvitakkhaye. 7 Yaṁ na kañcanadepiñcha, Andhena tamasā gataṁ; Tādise sañcajaṁ pāṇaṁ, Kamatthamabhijotaye”. 8 “Kathaṁ nu patataṁ seṭṭha, Dhamme atthaṁ na bujjhasi; Dhammo apacito santo, Atthaṁ dasseti pāṇinaṁ. 9 Sohaṁ dhammaṁ apekkhāno, dhammā catthaṁ samuṭṭhitaṁ; Bhattiñca tayi sampassaṁ, nāvakaṅkhāmi jīvitaṁ. 10 Addhā eso sataṁ dhammo, yo mitto mittamāpade; Na caje jīvitassāpi, hetudhammamanussaraṁ”. 11 “Svāyaṁ dhammo ca te ciṇṇo, bhatti ca viditā mayi; Kāmaṁ karassu mayhetaṁ, gacchevānumato mayā. 12 Api tvevaṁ gate kāle, yaṁ khaṇḍaṁ ñātinaṁ mayā; Tayā taṁ buddhisampannaṁ, assa paramasaṁvutaṁ”. 13 Iccevaṁ mantayantānaṁ, Ariyānaṁ ariyavuttinaṁ; Paccadissatha nesādo, Āturānamivantako. 14 Te sattumabhisañcikkha, dīgharattaṁ hitā dijā; Tuṇhīmāsittha ubhayo, na sañcalesumāsanā. 15 Dhataraṭṭhe ca disvāna, samuḍḍente tato tato; Abhikkamatha vegena, dijasattu dijādhipe. 16 So ca vegenabhikkamma, āsajja parame dije; Paccakamittha nesādo, baddhā iti vicintayaṁ. 17 Ekaṁva baddhamāsīnaṁ, abaddhañca punāparaṁ; Āsajja baddhamāsīnaṁ, pekkhamānamadīnavaṁ. 18 Tato so vimatoyeva, paṇḍare ajjhabhāsatha; Pavaḍḍhakāye āsīne, dijasaṅghagaṇādhipe. 19 “Yannu pāsena mahatā, baddho na kurute disaṁ; Atha kasmā abaddho tvaṁ, balī pakkhi na gacchasi. 20 Kiṁ nu tyāyaṁ dijo hoti, mutto baddhaṁ upāsasi; Ohāya sakuṇā yanti, kiṁ eko avahīyasi”. 21 “Rājā me so dijāmitta, sakhā pāṇasamo ca me; Neva naṁ vijahissāmi, yāva kālassa pariyāyaṁ”. 22 “Kathaṁ panāyaṁ vihaṅgo, nāddasa pāsamoḍḍitaṁ; Padañhetaṁ mahantānaṁ, boddhumarahanti āpadaṁ”. 23 “Yadā parābhavo hoti, poso jīvitasaṅkhaye; Atha jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhati. 24 Api tveva mahāpañña, pāsā bahuvidhā tatā; Guyhamāsajja bajjhanti, athevaṁ jīvitakkhaye”. 25 “Api nāyaṁ tayā saddhiṁ, saṁvāsassa sukhudrayo; Api no anumaññāsi, api no jīvitaṁ dade”. 26 “Na ceva me tvaṁ baddhosi, napi icchāmi te vadhaṁ; Kāmaṁ khippamito gantvā, jīva tvaṁ anigho ciraṁ”. 27 “Nevāhametamicchāmi, aññatretassa jīvitā; Sace ekena tuṭṭhosi, muñcetaṁ mañca bhakkhaya. 28 Ārohapariṇāhena, tulyāsmā vayasā ubho; Na te lābhena jīvatthi, etena niminā tuvaṁ. 29 Tadiṅgha samapekkhassu, hotu giddhi tavamhasu; Maṁ pubbe bandha pāsena, pacchā muñca dijādhipaṁ. 30 Tāvadeva ca te lābho, katāssa yācanāya ca; Mitti ca dhataraṭṭhehi, yāvajīvāya te siyā”. 31 “Passantu no mahāsaṅghā, tayā muttaṁ ito gataṁ; Mittāmaccā ca bhaccā ca, puttadārā ca bandhavā. 32 Na ca te tādisā mittā, bahūnaṁ idha vijjati; Yathā tvaṁ dhataraṭṭhassa, pāṇasādhāraṇo sakhā. 33 So te sahāyaṁ muñcāmi, hotu rājā tavānugo; Kāmaṁ khippamito gantvā, ñātimajjhe virocatha”. 34 “So patīto pamuttena, bhattunā bhattugāravo; Ajjhabhāsatha vakkaṅgo, vācaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇaṁ. 35 Evaṁ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi; Yathāhamajja nandāmi, muttaṁ disvā dijādhipaṁ”. 36 “Ehi taṁ anusikkhāmi, Yathā tvamapi lacchase; Lābhaṁ tavāyaṁ dhataraṭṭho, Pāpaṁ kiñci na dakkhati. 37 Khippamantepuraṁ netvā, rañño dassehi no ubho; Abaddhe pakatibhūte, kāje ubhayato ṭhite. 38 Dhataraṭṭhā mahārāja, haṁsādhipatino ime; Ayañhi rājā haṁsānaṁ, ayaṁ senāpatītaro. 39 Asaṁsayaṁ imaṁ disvā, haṁsarājaṁ narādhipo; Patīto sumano vitto, bahuṁ dassati te dhanaṁ”. 40 Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, kammunā upapādayi; Khippamantepuraṁ gantvā, rañño haṁse adassayi; Abaddhe pakatibhūte, 2813 --- ja533 1:40 kāje ubhayato ṭhite. 41 “Dhataraṭṭhā mahārāja, haṁsādhipatino ime; Ayañhi rājā haṁsānaṁ, ayaṁ senāpatītaro”. 42 “Kathaṁ panime vihaṅgā, tava hatthattamāgatā; Kathaṁ luddo mahantānaṁ, issare idha ajjhagā”. 43 “Vihitā santime pāsā, pallalesu janādhipa; Yaṁ yadāyatanaṁ maññe, dijānaṁ pāṇarodhanaṁ. 44 Tādisaṁ pāsamāsajja, haṁsarājā abajjhatha; Taṁ abaddho upāsīno, mamāyaṁ ajjhabhāsatha. 45 Sudukkaraṁ anariyehi, dahate bhāvamuttamaṁ; Bhatturatthe parakkanto, dhammayutto vihaṅgamo. 46 Attanāyaṁ cajitvāna, jīvitaṁ jīvitāraho; Anutthunanto āsīno, bhattu yācittha jīvitaṁ. 47 Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, pasādamahamajjhagā; Tato naṁ pāmuciṁ pāsā, anuññāsiṁ sukhena ca. 48 So patīto pamuttena, bhattunā bhattugāravo; Ajjhabhāsatha vakkaṅgo, vācaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇaṁ. 49 ‘Evaṁ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi; Yathāhamajja nandāmi, muttaṁ disvā dijādhipaṁ. 50 Ehi taṁ anusikkhāmi, yathā tvamapi lacchase; Lābhaṁ tavāyaṁ dhataraṭṭho, pāpaṁ kiñci na dakkhati. 51 Khippamantepuraṁ netvā, rañño dassehi no ubho; Abaddhe pakatibhūte, kāje ubhayato ṭhite. 52 “Dhataraṭṭhā mahārāja, haṁsādhipatino ime; Ayañhi rājā haṁsānaṁ, ayaṁ senāpatītaro”. 53 Asaṁsayaṁ imaṁ disvā, haṁsarājaṁ narādhipo; Patīto sumano vitto, bahuṁ dassati te dhanaṁ’. 54 Evametassa vacanā, ānītāme ubho mayā; Ettheva hi ime āsuṁ, ubho anumatā mayā. 55 Soyaṁ evaṁ gato pakkhī, dijo paramadhammiko; Mādisassa hi luddassa, janayeyyātha maddavaṁ. 56 Upāyanañca te deva, nāññaṁ passāmi edisaṁ; Sabbasākuṇikāgāme, taṁ passa manujādhipa”. 57 Disvā nisinnaṁ rājānaṁ, pīṭhe sovaṇṇaye subhe; Ajjhabhāsatha vakkaṅgo, vācaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇaṁ. 58 “Kaccinnu bhoto kusalaṁ, kacci bhoto anāmayaṁ; Kacci raṭṭhamidaṁ phītaṁ, dhammena manusāsasi”. 59 “Kusalañceva me haṁsa, Atho haṁsa anāmayaṁ; Atho raṭṭhamidaṁ phītaṁ, Dhammena manusāsahaṁ”. 60 “Kacci bhoto amaccesu, doso koci na vijjati; Kacci ca te tavatthesu, nāvakaṅkhanti jīvitaṁ”. 61 “Athopi me amaccesu, doso koci na vijjati; Athopi te mamatthesu, nāvakaṅkhanti jīvitaṁ”. 62 “Kacci te sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī; Puttarūpayasūpetā, tava chandavasānugā”. 63 “Atho me sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī; Puttarūpayasūpetā, mama chandavasānugā. 64 Bhavantaṁ kacci nu mahā- sattuhatthattataṁ gato; Dukkhamāpajji vipulaṁ, tasmiṁ paṭhamamāpade. 65 Kacci yantāpatitvāna, daṇḍena samapothayi; Evametesaṁ jammānaṁ, pātikaṁ bhavati tāvade”. 66 “Khemamāsi mahārāja, evamāpadiyā sati; Na cāyaṁ kiñci rasmāsu, sattūva samapajjatha. 67 Paccagamittha nesādo, pubbeva ajjhabhāsatha; Tadāyaṁ sumukhoyeva, paṇḍito paccabhāsatha. 68 Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, pasādamayamajjhagā; Tato maṁ pāmucī pāsā, anuññāsi sukhena ca. 69 Idañca sumukheneva, etadatthāya cintitaṁ; Bhoto sakāsegamanaṁ, etassa dhanamicchatā”. 70 “Svāgatañcevidaṁ bhavataṁ, patīto casmi dassanā; Eso cāpi bahuṁ vittaṁ, labhataṁ yāvadicchati”. 71 Santappayitvā nesādaṁ, bhogehi manujādhipo; Ajjhabhāsatha vakkaṅgaṁ, vācaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇaṁ. 72 “Yaṁ khalu dhammamādhīnaṁ, vaso vattati kiñcanaṁ; Sabbatthissariyaṁ tava, taṁ pasāsa yadicchatha. 73 Dānatthaṁ upabhottuṁ vā, yaṁ caññaṁ upakappati; Etaṁ dadāmi vo vittaṁ, issariyaṁ vissajāmi vo”. 74 “Yathā ca myāyaṁ sumukho, ajjhabhāseyya paṇḍito; Kāmasā buddhisampanno, taṁ myāssa paramappiyaṁ”. 75 “Ahaṁ khalu mahārāja, nāgarājārivantaraṁ; Paṭivattuṁ na sakkomi, na me so vinayo siyā. 76 Amhākañceva so seṭṭho, tvañca uttamasattavo; Bhūmipālo manussindo, pūjā bahūhi hetuhi. 77 Tesaṁ ubhinnaṁ bhaṇataṁ, vattamāne vinicchaye; Nantaraṁ paṭivattabbaṁ, pessena manujādhipa”. 78 “Dhammena kira nesādo, paṇḍito aṇḍajo iti; Na heva akatattassa, nayo etādiso siyā. 79 Evaṁ aggapakatimā, evaṁ uttamasattavo; Yāvatatthi mayā diṭṭhā, nāññaṁ passāmi edisaṁ. 80 Tuṭṭhosmi vo pakatiyā, vākyena madhurena ca; Eso cāpi mamacchando, ciraṁ passeyya vo ubho”. 81 “Yaṁ kiccaṁ parame mitte, katamasmāsu taṁ tayā; 2814 --- ja533 1:81 Pattā nissaṁsayaṁ tyāmhā, bhattirasmāsu yā tava. 82 Aduñca nūna sumahā, ñātisaṅghassa mantaraṁ; Adassanena asmākaṁ, dukkhaṁ bahūsu pakkhisu. 83 Tesaṁ sokavighātāya, Tayā anumatā mayaṁ; Taṁ padakkhiṇato katvā, Ñātiṁ passemurindama. 84 Addhāhaṁ vipulaṁ pītiṁ, bhavataṁ vindāmi dassanā; Eso cāpi mahā attho, ñātivissāsanā siyā”. 85 Idaṁ vatvā dhataraṭṭho, haṁsarājā narādhipaṁ; Uttamaṁ javamanvāya, ñātisaṅghaṁ upāgamuṁ. 86 Te aroge anuppatte, disvāna parame dije; Kekāti makaruṁ haṁsā, puthusaddo ajāyatha. 87 Te patītā pamuttena, bhattunā bhattugāravā; Samantā parikiriṁsu, aṇḍajā laddhapaccayā. 88 Evaṁ mittavataṁ atthā, sabbe honti padakkhiṇā; Haṁsā yathā dhataraṭṭhā, ñātisaṅghaṁ upāgamunti. 89 Cūḷahaṁsajātakaṁ paṭhamaṁ. ja135 0 Jātaka Ekakanipāta Asampadānavagga 5. Candābhajātaka |1| “Candābhaṁ sūriyābhañca, yodha paññāya gādha”ti. Avitakkena jhānena, hoti ābhassarūpagoti. 2 Candābhajātakaṁ pañcamaṁ. ja308 0 Jātaka Catukkanipāta Kāliṅgavagga 8. Sakuṇajātaka |1| “Akaramhasa te kiccaṁ, yaṁ balaṁ ahuvamhase; Migarāja namo tyatthu, api kiñci labhāmase”. 2 “Mama lohitabhakkhassa, niccaṁ luddāni kubbato; Dantantaragato santo, taṁ bahuṁ yampi jīvasi”. 3 “Akataññumakattāraṁ, katassa appaṭikārakaṁ; Yasmiṁ kataññutā natthi, niratthā tassa sevanā. 4 Yassa sammukhaciṇṇena, Mittadhammo na labbhati; Anusūyamanakkosaṁ, Saṇikaṁ tamhā apakkame”ti. 5 Sakuṇajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja336 0 Jātaka Catukkanipāta Kokilavagga 6. Brahāchattajātaka |1| “Tiṇaṁ tiṇanti lapasi, ko nu te tiṇamāhari; Kiṁ nu te tiṇakiccatthi, tiṇameva pabhāsasi”. 2 “Idhāgamā brahmacārī, brahā chatto bahussuto; So me sabbaṁ samādāya, tiṇaṁ nikkhippa gacchati”. 3 “Evetaṁ hoti kattabbaṁ, appena bahumicchatā; Sabbaṁ sakassa ādānaṁ, anādānaṁ tiṇassa ca”. (…) 4 “Sīlavanto na kubbanti, bālo sīlāni kubbati; Aniccasīlaṁ dussīlyaṁ, kiṁ paṇḍiccaṁ karissatī”ti. 5 Brahāchattajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja231 0 Jātaka Dukanipāta Upāhanavagga 1. Upāhanajātaka |1| “Yathāpi kītā purisassupāhanā, Sukhassa atthāya dukhaṁ udabbahe; Ghammābhitattā thalasā papīḷitā, Tasseva pāde purisassa khādare. 2 Evameva yo dukkulīno anariyo, Tammāka vijjañca sutañca ādiya; Tameva so tattha sutena khādati, Anariyo vuccati dupāhanūpamo”ti. 3 Upāhanajātakaṁ paṭhamaṁ. ja434 0 Jātaka Navakanipāta Gijjhavagga 8. Cakkavākajātaka |1| “Kāsāyavatthe sakuṇe vadāmi, Duve duve nandamane carante; Kaṁ aṇḍajaṁ aṇḍajā mānusesu, Jātiṁ pasaṁsanti tadiṅgha brūtha”. 2 “Amhe manussesu manussahiṁsa, Anubbate cakkavāke vadanti; Kalyāṇabhāvamhe dijesu sammatā, Abhirūpā vicarāma aṇṇave”. (…) 3 “Kiṁ aṇṇave kāni phalāni bhuñje, 2815 --- ja434 1:3 Maṁsaṁ kuto khādatha cakkavākā; Kiṁ bhojanaṁ bhuñjatha vo anomā, Balañca vaṇṇo ca anapparūpā”. 4 “Na aṇṇave santi phalāni dhaṅka, Maṁsaṁ kuto khādituṁ cakkavāke; Sevālabhakkhamha apāṇabhojanā, Na ghāsahetūpi karoma pāpaṁ”. 5 “Na me idaṁ ruccati cakkavāka, Asmiṁ bhave bhojanasannikāso; Ahosi pubbe tato me aññathā, Icceva me vimati ettha jātā. 6 Ahampi maṁsāni phalāni bhuñje, Annāni ca loṇiyateliyāni; Rasaṁ manussesu labhāmi bhottuṁ, Sūrova saṅgāmamukhaṁ vijetvā; Na ca me tādiso vaṇṇo, Cakkavāka yathā tava”. 7 “Asuddhabhakkhosi khaṇānupātī, Kicchena te labbhati annapānaṁ; Na tussasī rukkhaphalehi dhaṅka, Maṁsāni vā yāni susānamajjhe. 8 Yo sāhasena adhigamma bhoge, Paribhuñjati dhaṅka khaṇānupātī; Tato upakkosati naṁ sabhāvo, Upakkuṭṭho vaṇṇabalaṁ jahāti. 9 Appampi ce nibbutiṁ bhuñjatī yadi, Asāhasena aparūpaghātī; Balañca vaṇṇo ca tadassa hoti, Na hi sabbo āhāramayena vaṇṇo”ti. 10 Cakkavākajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja353 0 Jātaka Pañcakanipāta Maṇikuṇḍalavagga 3. Venasākhajātaka |1| “Nayidaṁ niccaṁ bhavitabbaṁ brahmadatta, Khemaṁ subhikkhaṁ sukhatā ca kāye; Atthaccaye mā ahu sampamūḷho, Bhinnaplavo sāgarasseva majjhe. 2 Yāni karoti puriso, tāni attani passati; Kalyāṇakārī kalyāṇaṁ, pāpakārī ca pāpakaṁ; Yādisaṁ vapate bījaṁ, tādisaṁ harate phalaṁ”. 3 “Idaṁ tadācariyavaco, pārāsariyo yadabravi; Mā su tvaṁ akari pāpaṁ, yaṁ tvaṁ pacchā kataṁ tape. 4 Ayameva so piṅgiya venasākho, Yamhi ghātayiṁ khattiyānaṁ sahassaṁ; Alaṅkate candanasārānulitte, Tameva dukkhaṁ paccāgataṁ mamaṁ. 5 Sāmā ca kho candanalittagattā, Laṭṭhīva sobhañjanakassa uggatā; Adisvā kālaṁ karissāmi ubbariṁ, Taṁ me ito dukkhataraṁ bhavissatī”ti. 6 Venasākhajātakaṁ tatiyaṁ. ja150 0 Jātaka Ekakanipāta Kakaṇṭakavagga 10. Sañjīvajātaka |1| “Asantaṁ yo paggaṇhāti, asantaṁ cūpasevati; Tameva ghāsaṁ kurute, byaggho sañjīvako yathā”ti. 2 Sañjīvajātakaṁ dasamaṁ. Kakaṇṭakavaggo pannarasamo. 3 Tassuddānaṁ 4 Sukhamedhati daṇḍavaro ca puna, Lasi vāladhi pañcamarādhavaro; Samahodadhi kattika bondi puna, Caturaṅgulabyagghavarena dasāti. 5 Uparimapaṇṇāsako. 6 Atha vagguddānaṁ 7 Apaṇṇakaṁ sīlavaggakuruṅga, Kulāvakaṁ atthakāmena pañcamaṁ; Āsīso itthivaruṇaṁ apāyi, Littavaggena te dasa; Parosataṁ haṁci kusanāḷi, Asampadaṁ kakaṇṭakavaggo. 8 Ekanipātamhilaṅkatanti. 9 Ekakanipātaṁ niṭṭhitaṁ. ja188 0 Jātaka Dukanipāta Asadisavagga 8. Sīhakotthujātaka |1| “Sīhaṅgulī sīhanakho, sīhapādapatiṭṭhito; So sīho sīhasaṅghamhi, eko nadati aññathā”. 2 “Mā tvaṁ nadi rājaputta, appasaddo vane vasa; Sarena kho taṁ jāneyyuṁ, na hi te pettiko saro”ti. 3 Sīhakotthujātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja489 0 Jātaka Pakiṇṇakanipāta Sālikedāravagga 6. Surucijātaka |1| “Mahesī surucino bhariyā, Ānītā paṭhamaṁ ahaṁ; Dasa vassasahassāni, Yaṁ maṁ surucimānayi. 2 Sāhaṁ brāhmaṇa rājānaṁ, vedehaṁ mithilaggahaṁ; Nābhijānāmi kāyena, vācāya uda cetasā; Suruciṁ atimaññittha, āvi vā yadi vā raho. 3 Etena saccavajjena, putto uppajjataṁ ise; Musā me 2816 --- ja489 1:3 bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā. 4 Bhattu mama sassu mātā, pitā cāpi ca sassuro; Te maṁ brahme vinetāro, yāva aṭṭhaṁsu jīvitaṁ. 5 Sāhaṁ ahiṁsāratinī, kāmasā dhammacārinī; Sakkaccaṁ te upaṭṭhāsiṁ, rattindivamatanditā. 6 Etena saccavajjena, putto uppajjataṁ ise; Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā. 7 Soḷasitthisahassāni, sahabhariyāni brāhmaṇa; Tāsu issā vā kodho vā, nāhu mayhaṁ kudācanaṁ. 8 Hitena tāsaṁ nandāmi, na ca me kāci appiyā; Attānaṁvānukampāmi, sadā sabbā sapattiyo. 9 Etena saccavajjena, putto uppajjataṁ ise; Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā. 10 Dāse kammakare pesse, ye caññe anujīvino; Pesemi sahadhammena, sadā pamuditindriyā. 11 Etena saccavajjena, putto uppajjataṁ ise; Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā. 12 Samaṇe brāhmaṇe cāpi, aññe cāpi vanibbake; Tappemi annapānena, sadā payatapāṇinī. 13 Etena saccavajjena, putto uppajjataṁ ise; Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā. 14 Cātuddasiṁ pañcaddasiṁ, Yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, Aṭṭhaṅgasusamāgataṁ; Uposathaṁ upavasāmi, Sadā sīlesu saṁvutā. 15 Etena saccavajjena, putto uppajjataṁ ise; Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā”. 16 “Sabbeva te dhammaguṇā, rājaputti yasassini; Saṁvijjanti tayi bhadde, ye tvaṁ kittesi attani. 17 Khattiyo jātisampanno, abhijāto yasassimā; Dhammarājā videhānaṁ, putto uppajjate tava”. 18 “Dummī rajojalladharo, aghe vehāyasaṁ ṭhito; Manuññaṁ bhāsase vācaṁ, yaṁ mayhaṁ hadayaṅgamaṁ. 19 Devatānusi saggamhā, isi vāsi mahiddhiko; Ko vāsi tvaṁ anuppatto, attānaṁ me pavedaya”. 20 “Yaṁ devasaṅghā vandanti, sudhammāyaṁ samāgatā; Sohaṁ sakko sahassakkho, āgatosmi tavantike. 21 Itthiyo jīvalokasmiṁ, yā hoti samacārinī; Medhāvinī sīlavatī, sassudevā patibbatā. 22 Tādisāya sumedhāya, sucikammāya nāriyā; Devā dassanamāyanti, mānusiyā amānusā. 23 Tvañca bhadde suciṇṇena, pubbe sucaritena ca; Idha rājakule jātā, sabbakāmasamiddhinī. 24 Ayañca te rājaputti, ubhayattha kaṭaggaho; Devalokūpapattī ca, kittī ca idha jīvite. 25 Ciraṁ sumedhe sukhinī, dhammamattani pālaya; Esāhaṁ tidivaṁ yāmi, piyaṁ me tava dassanan”ti. 26 Surucijātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja254 0 Jātaka Tikanipāta Saṅkappavagga 4. Kuṇḍakakucchisindhavajātaka |1| “Bhutvā tiṇaparighāsaṁ, bhutvā ācāmakuṇḍakaṁ; Etaṁ te bhojanaṁ āsi, kasmā dāni na bhuñjasi”. 2 “Yattha posaṁ na jānanti, jātiyā vinayena vā; Bahuṁ tattha mahābrahme, api ācāmakuṇḍakaṁ. 3 Tvañca kho maṁ pajānāsi, yādisāyaṁ hayuttamo; Jānanto jānamāgamma, na te bhakkhāmi kuṇḍakan”ti. 4 Kuṇḍakakucchisindhavajātakaṁ catutthaṁ. ja451 0 Jātaka Dasakanipāta Catudvāravagga 13. Cakkavākajātaka |1| “Vaṇṇavā abhirūposi, ghano sañjātarohito; Cakkavāka surūposi, vippasannamukhindriyo. 2 Pāṭhīnaṁ pāvusaṁ macchaṁ, balajaṁ muñjarohitaṁ; Gaṅgāya tīre nisinno, evaṁ bhuñjasi bhojanaṁ”. 3 “Na vāhametaṁ bhuñjāmi, Jaṅgalānodakāni vā; Aññatra sevālapaṇakā, Etaṁ me samma bhojanaṁ”. 4 “Na vāhametaṁ saddahāmi, cakkavākassa bhojanaṁ; Ahampi samma bhuñjāmi, gāme loṇiyateliyaṁ. 5 Manussesu kataṁ bhattaṁ, suciṁ maṁsūpasecanaṁ; Na ca me tādiso vaṇṇo, cakkavāka yathā tuvaṁ”. 6 “Sampassaṁ attani veraṁ, hiṁsayaṁ mānusiṁ pajaṁ; Utrasto ghasasī bhīto, tena vaṇṇo tavediso. 7 Sabbalokaviruddhosi, dhaṅka pāpena kammunā; Laddho piṇḍo na pīṇeti, tena vaṇṇo tavediso. 8 Ahampi samma bhuñjāmi, ahiṁsaṁ sabbapāṇinaṁ; 2817 --- ja451 1:8 Appossukko nirāsaṅkī, asoko akutobhayo. 9 So karassu ānubhāvaṁ, vītivattassu sīliyaṁ; Ahiṁsāya cara loke, piyo hohisi maṁmiva. 10 Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye; Mettaṁso sabbabhūtesu, veraṁ tassa na kenacī”ti. 11 Cakkavākajātakaṁ terasamaṁ. ja56 0 Jātaka Ekakanipāta Āsīsavagga 6. Kañcanakkhandhajātaka |1| “Yo pahaṭṭhena cittena, pahaṭṭhamanaso naro; Bhāveti kusalaṁ dhammaṁ, yogakkhemassa pattiyā; Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṁyojanakkhayan”ti. 2 Kañcanakkhandhajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja68 0 Jātaka Ekakanipāta Itthivagga 8. Sāketajātaka |1| Yasmiṁ mano nivisati, cittañcāpi pasīdati; Adiṭṭhapubbake pose, kāmaṁ tasmimpi vissase”ti. 2 Sāketajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja49 0 Jātaka Ekakanipāta Atthakāmavagga 9. Nakkhattajātaka |1| Nakkhattaṁ paṭimānentaṁ, attho bālaṁ upaccagā; Attho atthassa nakkhattaṁ, kiṁ karissanti tārakā”ti. 2 Nakkhattajātakaṁ navamaṁ. ja77 0 Jātaka Ekakanipāta Varuṇavagga 7. Mahāsupinajātaka |1| “Usabhā rukkhā gāviyo gavā ca, Asso kaṁso siṅgālī ca kumbho; Pokkharaṇī ca apākacandanaṁ, Lābūni sīdanti silā plavan”ti. 2 Maṇḍūkiyo kaṇhasappe gilanti, Kākaṁ supaṇṇā parivārayanti; Tasā vakā eḷakānaṁ bhayāhi, Vipariyāso vattati nayidha matthīti. 3 Mahāsupinajātakaṁ sattamaṁ. ja91 0 Jātaka Ekakanipāta Littavagga 1. Littajātaka |1| “Littaṁ paramena tejasā, Gilamakkhaṁ puriso na bujjhati; Gila re gila pāpadhuttaka, Pacchā te kaṭukaṁ bhavissatī”ti. 2 Littajātakaṁ paṭhamaṁ. ja496 0 Jātaka Pakiṇṇakanipāta Sālikedāravagga 13. Bhikkhāparamparajātaka |1| “Sukhumālarūpaṁ disvā, raṭṭhā vivanamāgataṁ; Kūṭāgāravarūpetaṁ, mahāsayanamupāsitaṁ. 2 Tassa te pemakenāhaṁ, adāsiṁ vaḍḍhamodanaṁ; Sālīnaṁ vicitaṁ bhattaṁ, suciṁ maṁsūpasecanaṁ. 3 Taṁ tvaṁ bhattaṁ paṭiggayha, brāhmaṇassa adāsayi; Attānaṁ anasitvāna, koyaṁ dhammo namatthu te”. 4 “Ācariyo brāhmaṇo mayhaṁ, kiccākiccesu byāvaṭo; Garu ca āmantanīyo ca, dātumarahāmi bhojanaṁ”. 5 “Brāhmaṇaṁ dāni pucchāmi, gotamaṁ rājapūjitaṁ; Rājā te bhattaṁ pādāsi, suciṁ maṁsūpasecanaṁ. 6 Taṁ tvaṁ bhattaṁ paṭiggayha, isissa bhojanaṁ adā; Akhettaññūsi dānassa, koyaṁ dhammo namatthu te”. 7 “Bharāmi puttadāre ca, gharesu gadhito ahaṁ; Bhuñje mānusake kāme, anusāsāmi rājino. 8 Āraññikassa isino, cirarattaṁ tapassino; Vuḍḍhassa bhāvitattassa, dātumarahāmi bhojanaṁ”. 9 “Isiñca dāni pucchāmi, kisaṁ dhamanisanthataṁ; Parūḷhakacchanakhalomaṁ, paṅkadantaṁ rajassiraṁ. 10 Eko 2818 --- ja496 1:10 araññe viharasi, nāvakaṅkhasi jīvitaṁ; Bhikkhu kena tayā seyyo, yassa tvaṁ bhojanaṁ adā”. 11 “Khaṇantālukalambāni, bilālitakkalāni ca; Dhunaṁ sāmākanīvāraṁ, saṅghāriyaṁ pasāriyaṁ. 12 Sākaṁ bhisaṁ madhuṁ maṁsaṁ, Badarāmalakāni ca; Tāni āharitvā bhuñjāmi, Atthi me so pariggaho. 13 Pacanto apacantassa, amamassa sakiñcano; Anādānassa sādāno, dātumarahāmi bhojanaṁ”. 14 “Bhikkhuñca dāni pucchāmi, tuṇhīmāsīna subbataṁ; Isi te bhattaṁ pādāsi, suciṁ maṁsūpasecanaṁ. 15 Taṁ tvaṁ bhattaṁ paṭiggayha, tuṇhī bhuñjasi ekako; Nāññaṁ kañci nimantesi, koyaṁ dhammo namatthu te”. 16 “Na pacāmi na pācemi, na chindāmi na chedaye; Taṁ maṁ akiñcanaṁ ñatvā, sabbapāpehi ārataṁ. 17 Vāmena bhikkhamādāya, dakkhiṇena kamaṇḍaluṁ; Isi me bhattaṁ pādāsi, suciṁ maṁsūpasecanaṁ. 18 Ete hi dātumarahanti, samamā sapariggahā; Paccanīkamahaṁ maññe, yo dātāraṁ nimantaye”. 19 “Atthāya vata me ajja, idhāgacchi rathesabho; Sohaṁ ajja pajānāmi, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ. 20 Raṭṭhesu giddhā rājāno, Kiccākiccesu brāhmaṇā; Isī mūlaphale giddhā, Vippamuttā ca bhikkhavo”ti. 21 Bhikkhāparamparajātakaṁ terasamaṁ. 22 Pakiṇṇakanipātaṁ niṭṭhitaṁ. 23 Tassuddānaṁ 24 Suva kinnara mukka kharājinaso, Bhisajāta mahesi kapotavaro; Atha mora satacchaka vāṇijako, Atha rāja sabrāhmaṇa bhikkhaparanti. ja293 0 Jātaka Tikanipāta Kumbhavagga 3. Kāyanibbindajātaka |1| “Phuṭṭhassa me aññatarena byādhinā, Rogena bāḷhaṁ dukhitassa ruppato; Parisussati khippamidaṁ kaḷevaraṁ, Pupphaṁ yathā paṁsuni ātape kataṁ. 2 Ajaññaṁ jaññasaṅkhātaṁ, asuciṁ sucisammataṁ; Nānākuṇapaparipūraṁ, jaññarūpaṁ apassato. 3 Dhiratthumaṁ āturaṁ pūtikāyaṁ, Jegucchiyaṁ assuciṁ byādhidhammaṁ; Yatthappamattā adhimucchitā pajā, Hāpenti maggaṁ sugatūpapattiyā”ti. 4 Kāyanibbindajātakaṁ tatiyaṁ. ja275 0 Jātaka Tikanipāta Udapānavagga 5. Rucirajātaka |1| “Kāyaṁ balākā rucirā, kākanīḷasmimacchati; Caṇḍo kāko sakhā mayhaṁ, yassa cetaṁ kulāvakaṁ”. 2 “Nanu maṁ samma jānāsi, dija sāmākabhojana; Akatvā vacanaṁ tuyhaṁ, passa lūnosmi āgato”. 3 “Punapāpajjasī samma, sīlañhi tava tādisaṁ; Na hi mānusakā bhogā, subhuñjā honti pakkhinā”ti. 4 Rucirajātakaṁ pañcamaṁ. ja470 0 Jātaka Dvādasakanipāta Cūḷakuṇālavagga 7. Kosiyajātaka |1| “Neva kiṇāmi napi vikkiṇāmi, Na cāpi me sannicayo ca atthi; Sukiccharūpaṁ vatidaṁ parittaṁ, Patthodano nālamayaṁ duvinnaṁ”. 2 “Appamhā appakaṁ dajjā, anumajjhato majjhakaṁ; Bahumhā bahukaṁ dajjā, adānaṁ nupapajjati. 3 Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca”. Ariyamaggaṁ samārūha, nekāsī labhate sukhaṁ. 4 “Moghañcassa hutaṁ hoti, moghañcāpi samīhitaṁ; Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, eko bhuñjati bhojanaṁ. 5 Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca; Ariyamaggaṁ samārūha, nekāsī labhate sukhaṁ”. 6 “Saccañcassa hutaṁ hoti, saccañcāpi samīhitaṁ; Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, neko bhuñjati bhojanaṁ. 7 Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca; Ariyamaggaṁ samārūha, nekāsī labhate sukhaṁ”. 8 “Sarañca juhati poso, bahukāya gayāya ca; Doṇe timbarutitthasmiṁ, sīghasote mahāvahe. 9 Atra cassa hutaṁ hoti, atra cassa samīhitaṁ; Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, neko bhuñjati bhojanaṁ. 10 Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca; Ariyamaggaṁ 2819 --- ja470 1:10 samārūha, nekāsī labhate sukhaṁ”. 11 “Baḷisañhi so nigilati, dīghasuttaṁ sabandhanaṁ; Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, eko bhuñjati bhojanaṁ. 12 Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca; Ariyamaggaṁ samārūha, nekāsī labhate sukhaṁ”. 13 “Uḷāravaṇṇā vata brāhmaṇā ime, Ayañca vo sunakho kissa hetu; Uccāvacaṁ vaṇṇanibhaṁ vikubbati, Akkhātha no brāhmaṇā ke nu tumhe”. 14 “Cando ca suriyo ca ubho idhāgatā, Ayaṁ pana mātali devasārathi; Sakkohamasmi tidasānamindo, Eso ca kho pañcasikhoti vuccati”. 15 “Pāṇissarā mudiṅgā ca, murajālambarāni ca; Suttamenaṁ pabodhenti, paṭibuddho ca nandati”. 16 “Ye kecime maccharino kadariyā, Paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṁ; Idheva nikkhippa sarīradehaṁ, Kāyassa bhedā nirayaṁ vajanti”. 17 “Ye kecime suggatimāsamānā, Dhamme ṭhitā saṁyame saṁvibhāge; Idheva nikkhippa sarīradehaṁ, Kāyassa bhedā sugatiṁ vajanti. 18 Tvaṁ nosi ñāti purimāsu jātisu, So maccharī rosako pāpadhammo; Taveva atthāya idhāgatamhā, Mā pāpadhammo nirayaṁ gamittha”. 19 “Addhā hi maṁ vo hitakāmā, yaṁ maṁ samanusāsatha; Sohaṁ tathā karissāmi, sabbaṁ vuttaṁ hitesibhi. 20 Esāhamajjeva upāramāmi, Na cāpihaṁ kiñci kareyya pāpaṁ; Na cāpi me kiñci adeyyamatthi, Na cāpidatvā udakaṁ pivāmi. 21 Evañca me dadato sabbakālaṁ, Bhogā ime vāsava khīyissanti; Tato ahaṁ pabbajissāmi sakka, Hitvāna kāmāni yathodhikānī”ti. 22 Kosiyajātakaṁ sattamaṁ. ja171 0 Jātaka Dukanipāta Kalyāṇavagga 1. Kalyāṇadhammajātaka |1| “Kalyāṇadhammoti yadā janinda, Loke samaññaṁ anupāpuṇāti; Tasmā na hiyyetha naro sapañño, Hiriyāpi santo dhuramādiyanti. 2 Sāyaṁ samaññā idha majja pattā, Kalyāṇadhammoti janinda loke; Tāhaṁ samekkhaṁ idha pabbajissaṁ, Na hi matthi chando idha kāmabhoge”ti. 3 Kalyāṇadhammajātakaṁ paṭhamaṁ. ja372 0 Jātaka Pañcakanipāta Aḍḍhavagga 2. Migapotakajātaka |1| “Agārā paccupetassa, anagārassa te sato; Samaṇassa na taṁ sādhu, yaṁ petamanusocasi”. 2 “Saṁvāsena have sakka, manussassa migassa vā; Hadaye jāyate pemaṁ, na taṁ sakkā asocituṁ”. 3 “Mataṁ marissaṁ rodanti, ye rudanti lapanti ca; Tasmā tvaṁ isi mā rodi, roditaṁ moghamāhu santo. 4 Roditena have brahme, mato peto samuṭṭhahe; Sabbe saṅgamma rodāma, aññamaññassa ñātake”. 5 “Ādittaṁ vata maṁ santaṁ, ghatasittaṁva pāvakaṁ; Vārinā viya osiñcaṁ, sabbaṁ nibbāpaye daraṁ. 6 Abbahi vata me sallaṁ, yamāsi hadayassitaṁ; Yo me sokaparetassa, puttasokaṁ apānudi. 7 Sohaṁ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo; Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna vāsavā”ti. 8 Migapotakajātakaṁ dutiyaṁ. ja197 0 Jātaka Dukanipāta Ruhakavagga 7. Mittāmittajātaka |1| “Na naṁ umhayate disvā, na ca naṁ paṭinandati; Cakkhūni cassa na dadāti, paṭilomañca vattati. 2 Ete bhavanti ākārā, amittasmiṁ patiṭṭhitā; Yehi amittaṁ jāneyya, disvā sutvā ca paṇḍito”ti. 3 Mittāmittajātakaṁ sattamaṁ. ja394 0 Jātaka Chakkanipāta Kharaputtavagga 9. Vaṭṭakajātaka |1| “Paṇītaṁ bhuñjase bhattaṁ, sappitelañca mātula; Atha kena 2820 --- ja394 1:1 nu vaṇṇena, kiso tvamasi vāyasa”. 2 “Amittamajjhe vasato, tesu āmisamesato; Niccaṁ ubbiggahadayassa, kuto kākassa daḷhiyaṁ. 3 Niccaṁ ubbegino kākā, dhaṅkā pāpena kammunā; Laddho piṇḍo na pīṇeti, kiso tenasmi vaṭṭaka. 4 Lūkhāni tiṇabījāni, appasnehāni bhuñjasi; Atha kena nu vaṇṇena, thūlo tvamasi vaṭṭaka”. 5 “Appicchā appacintāya, adūragamanena ca; Laddhāladdhena yāpento, thūlo tenasmi vāyasa. 6 Appicchassa hi posassa, appacintasukhassa ca; Susaṅgahitamānassa, vuttī susamudānayā”ti. 7 Vaṭṭakajātakaṁ navamaṁ. ja210 0 Jātaka Dukanipāta Nataṁdaḷhavagga 10. Kandagalakajātaka |1| “Ambho ko nāma yaṁ rukkho, sinnapatto sakaṇṭako; Yattha ekappahārena, uttamaṅgaṁ vibhijjitaṁ”. 2 “Acāri vatāyaṁ vitudaṁ vanāni, Kaṭṭhaṅgarukkhesu asārakesu; Athāsadā khadiraṁ jātasāraṁ, Yatthabbhidā garuḷo uttamaṅgan”ti. 3 Kandagalakajātakaṁ dasamaṁ. Nataṁdaḷhavaggo chaṭṭho. 4 Tassuddānaṁ 5 Daḷhabandhana haṁsavaro ca puna, Virūpakkha saviṭṭhaka macchavaro; Sakuruṅga saassaka ambavaro, Puna kukkuṭako garuḷena dasāti. ja415 0 Jātaka Sattakanipāta Gandhāravagga 10. Kummāsapiṇḍijātaka |1| “Na kiratthi anomadassisu, Pāricariyā buddhesu appikā; Sukkhāya aloṇikāya ca, Passaphalaṁ kummāsapiṇḍiyā. 2 Hatthigavassā cime bahū, Dhanadhaññaṁ pathavī ca kevalā; Nāriyo cimā accharūpamā, Passa phalaṁ kummāsapiṇḍiyā”. 3 “Abhikkhaṇaṁ rājakuñjara, Gāthā bhāsasi kosalādhipa; Pucchāmi taṁ raṭṭhavaḍḍhana, Bāḷhaṁ pītimano pabhāsasi”. 4 “Imasmiññeva nagare, kule aññatare ahuṁ; Parakammakaro āsiṁ, bhatako sīlasaṁvuto. 5 Kammāya nikkhamantohaṁ, caturo samaṇeddasaṁ; Ācārasīlasampanne, sītibhūte anāsave. 6 Tesu cittaṁ pasādetvā, nisīdetvā paṇṇasanthate; Adaṁ buddhāna kummāsaṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 7 Tassa kammassa kusalassa, idaṁ me edisaṁ phalaṁ; Anubhomi idaṁ rajjaṁ, phītaṁ dharaṇimuttamaṁ”. 8 “Dadaṁ bhuñja mā ca pamādo, Cakkaṁ vattaya kosalādhipa; Mā rāja adhammiko ahu, Dhammaṁ pālaya kosalādhipa”. 9 “Sohaṁ tadeva punappunaṁ, Vaṭumaṁ ācarissāmi sobhane; Ariyācaritaṁ sukosale, Arahanto me manāpāva passituṁ. 10 Devī viya accharūpamā, Majjhe nārigaṇassa sobhasi; Kiṁ kammamakāsi bhaddakaṁ, Kenāsi vaṇṇavatī sukosale”. 11 “Ambaṭṭhakulassa khattiya, Dāsyāhaṁ parapesiyā ahuṁ; Saññatā ca dhammajīvinī, Sīlavatī ca apāpadassanā. 12 Uddhaṭabhattaṁ ahaṁ tadā, Caramānassa adāsi bhikkhuno; Vittā sumanā sayaṁ ahaṁ, Tassa kammassa phalaṁ mamedisan”ti. 13 Kummāsapiṇḍijātakaṁ dasamaṁ. ja512 0 Jātaka Tiṁsanipāta Kiṁchandavagga 2. Kumbhajātaka |1| “Ko pāturāsī tidivā nabhamhi, Obhāsayaṁ saṁvariṁ candimāva; Gattehi te rasmiyo niccharanti, Sateratā vijjurivantalikkhe. 2 So chinnavātaṁ kamasī aghamhi, Vehāyasaṁ gacchasi tiṭṭhasī ca; Iddhī nu te vatthukatā subhāvitā, Anaddhagūnaṁ api devatānaṁ. 3 Vehāyasaṁ gammamāgamma tiṭṭhasi, Kumbhaṁ kiṇāthāti yametamatthaṁ; Ko vā tuvaṁ kissa vā tāya kumbho, Akkhāhi me brāhmaṇa etamatthaṁ”. 4 “Na sappikumbho napi telakumbho, Na phāṇitassa na madhussa kumbho; Kumbhassa vajjāni anappakāni, Dose bahū kumbhagate suṇātha. 5 Gaḷeyya yaṁ pitvā pate papātaṁ, Sobbhaṁ guhaṁ candaniyoḷigallaṁ; Bahumpi bhuñjeyya abhojaneyyaṁ, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 6 Yaṁ pitva 2821 --- ja512 1:6 cittasmimanesamāno, Āhiṇḍatī goriva bhakkhasādī; Anāthamāno upagāyati naccati ca, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 7 Yaṁ ve pivitvā acelova naggo, Careyya gāme visikhantarāni; Sammūḷhacitto ativelasāyī, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 8 Yaṁ pitva uṭṭhāya pavedhamāno, Sīsañca bāhuñca pacālayanto; So naccatī dārukaṭallakova, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 9 Yaṁ ve pivitvā aggidaḍḍhā sayanti, Atho sigālehipi khāditāse; Bandhaṁ vadhaṁ bhogajāniñcupenti, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 10 Yaṁ pitva bhāseyya abhāsaneyyaṁ, Sabhāyamāsīno apetavattho; Sammakkhito vantagato byasanno, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 11 Yaṁ ve pivitvā ukkaṭṭho āvilakkho, Mameva sabbā pathavīti maññe; Na me samo cāturantopi rājā, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 12 Mānātimānā kalahāni pesuṇī, Dubbaṇṇinī naggayinī palāyinī; Corāna dhuttāna gatī niketo, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 13 Iddhāni phītāni kulāni assu, Anekasāhassadhanāni loke; Ucchinnadāyajjakatānimāya, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 14 Dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ, Khettaṁ gavaṁ yattha vināsayanti; Ucchedanī vittavataṁ kulānaṁ, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 15 Yaṁ ve pitvā dittarūpova poso, Akkosati mātaraṁ pitarañca; Sassumpi gaṇheyya athopi suṇhaṁ, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 16 Yaṁ ve pitvā dittarūpāva nārī, Akkosatī sasuraṁ sāmikañca; Dāsampi gaṇhe paricārakampi, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 17 Yaṁ ve pivitvāna haneyya poso, Dhamme ṭhitaṁ samaṇaṁ brāhmaṇaṁ vā; Gacche apāyampi tatonidānaṁ, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 18 Yaṁ ve pivitvā duccaritaṁ caranti, Kāyena vācāya ca cetasā ca; Nirayaṁ vajanti duccaritaṁ caritvā, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 19 Yaṁ yācamānā na labhanti pubbe, Bahuṁ hiraññampi pariccajantā; So taṁ pivitvā alikaṁ bhaṇāti, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 20 Yaṁ ve pitvā pesane pesiyanto, Accāyike karaṇīyamhi jāte; Atthampi so nappajānāti vutto, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 21 Hirīmanāpi ahirīkabhāvaṁ, Pātuṁ karonti madanāya mattā; Dhīrāpi santā bahukaṁ bhaṇanti, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 22 Yaṁ ve pitvā ekathūpā sayanti, Anāsakā thaṇḍiladukkhaseyyaṁ; Dubbaṇṇiyaṁ āyasakyañcupenti, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 23 Yaṁ ve pitvā pattakhandhā sayanti, Gāvo kuṭahatāva na hi vāruṇiyā; Vego narena susahoriva, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 24 Yaṁ manussā vivajjenti, sappaṁ ghoravisamiva; Taṁ loke visasamānaṁ, ko naro pātumarahati. 25 Yaṁ ve pitvā andhakaveṇḍaputtā, Samuddatīre paricārayantā; Upakkamuṁ musalehaññamaññaṁ, Tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha. 26 Yaṁ ve pitvā pubbadevā pamattā, Tidivā cutā sassatiyā samāya; Taṁ tādisaṁ majjamimaṁ niratthakaṁ, Jānaṁ mahārāja kathaṁ piveyya. 27 Nayimasmiṁ kumbhasmiṁ dadhi vā madhu vā, Evaṁ abhiññāya kiṇāhi rāja; Evañhimaṁ kumbhagatā mayā te, Akkhātarūpaṁ tava sabbamitta”. 28 “Na me pitā vā athavāpi mātā, Etādisā yādisako tuvaṁsi; Hitānukampī paramatthakāmo, Sohaṁ karissaṁ vacanaṁ tavajja. 29 Dadāmi te gāmavarāni pañca, Dāsīsataṁ satta gavaṁsatāni; Ājaññayutte ca rathe dasa ime, Ācariyo hosi mamatthakāmo”. 30 “Taveva dāsīsatamatthu rāja, Gāmā ca gāvo ca taveva hontu; Ājaññayuttā ca rathā taveva, Sakkohamasmī tidasānamindo. 31 Maṁsodanaṁ sappipāyāsaṁ bhuñja, Khādassu ca tvaṁ madhumāsapūve; Evaṁ tuvaṁ dhammarato janinda, Anindito saggamupehi ṭhānan”ti. 32 Kumbhajātakaṁ dutiyaṁ. ja317 0 Jātaka Catukkanipāta Pucimandavagga 7. Matarodanajātaka |1| “Mataṁ mataṁ evaṁ rodatha, Na hi taṁ rodatha yo marissati; Sabbepi sarīradhārino, Anupubbena jahanti jīvitaṁ. 2 Devamanussā catuppadā, Pakkhigaṇā uragā ca bhogino; Samhi sarīre anissarā, Ramamānāva 2822 --- ja317 1:2 jahanti jīvitaṁ. 3 Evaṁ calitaṁ asaṇṭhitaṁ, Sukhadukkhaṁ manujesvapekkhiya; Kanditaruditaṁ niratthakaṁ, Kiṁ vo sokagaṇābhikīrare. 4 Dhuttā ca soṇḍā akatā, bālā sūrā ayogino; Dhīraṁ maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā”ti. 5 Matarodanajātakaṁ sattamaṁ. ja329 0 Jātaka Catukkanipāta Kuṭidūsakavagga 9. Kāḷabāhujātaka |1| “Yaṁ annapānassa pure labhāma, Taṁ dāni sākhamigameva gacchati; Gacchāma dāni vanameva rādha, Asakkatā casma dhanañjayāya”. 2 “Lābho alābho yaso ayaso ca, Nindā pasaṁsā ca sukhañca dukkhaṁ; Ete aniccā manujesu dhammā, Mā soci kiṁ socasi poṭṭhapāda”. 3 “Addhā tuvaṁ paṇḍitakosi rādha, Jānāsi atthāni anāgatāni; Kathaṁ nu sākhāmigaṁ dakkhisāma, Niddhāvitaṁ rājakulatova jammaṁ”. 4 “Cāleti kaṇṇaṁ bhakuṭiṁ karoti, Muhuṁ muhuṁ bhāyayate kumāre; Sayameva taṁ kāhati kāḷabāhu, Yenārakā ṭhassati annapānā”ti. 5 Kāḷabāhujātakaṁ navamaṁ. ja114 0 Jātaka Ekakanipāta Haṁcivagga 4. Mitacintijātaka |1| “Bahucintī appacintī, ubho jāle abajjhare; Mitacintī pamocesī, ubho tattha samāgatā”ti. 2 Mitacintijātakaṁ catutthaṁ. ja9 0 Jātaka Ekakanipāta Apaṇṇakavagga 9. Maghadevajātaka |1| “Uttamaṅgaruhā mayhaṁ, ime jātā vayoharā; Pātubhūtā devadūtā, pabbajjāsamayo mamā”ti. 2 Maghadevajātakaṁ navamaṁ. ja12 0 Jātaka Ekakanipāta Sīlavagga 2. Nigrodhamigajātaka |1| “Nigrodhameva seveyya, na sākhamupasaṁvase; Nigrodhasmiṁ mataṁ seyyo, yañce sākhasmi jīvitan”ti. 2 Nigrodhamigajātakaṁ dutiyaṁ. ja376 0 Jātaka Chakkanipāta Avāriyavagga 1. Avāriyajātaka |1| “Māsu kujjha bhūmipati, māsu kujjha rathesabha; Kuddhaṁ appaṭikujjhanto, rājā raṭṭhassa pūjito. 2 Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale; Sabbattha anusāsāmi, māsu kujjha rathesabha”. 3 “Avāriyapitā nāma, ahu gaṅgāya nāviko; Pubbe janaṁ tāretvāna, pacchā yācati vetanaṁ; Tenassa bhaṇḍanaṁ hoti, na ca bhogehi vaḍḍhati”. 4 “Atiṇṇaṁyeva yācassu, apāraṁ tāta nāvika; Añño hi tiṇṇassa mano, añño hoti pāresino. 5 Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale; Sabbattha anusāsāmi, māsu kujjhittha nāvika”. 6 “Yāyevānusāsaniyā, rājā gāmavaraṁ adā; Tāyevānusāsaniyā, nāviko paharī mukhaṁ. 7 Bhattaṁ bhinnaṁ hatā bhariyā, Gabbho ca patito chamā; Migova jātarūpena, Na tenatthaṁ abandhi sū”ti. 8 Avāriyajātakaṁ paṭhamaṁ. ja348 0 Jātaka Catukkanipāta Cūḷakuṇālavagga 8. Araññajātaka |1| “Araññā gāmamāgamma, kiṁsīlaṁ kiṁvataṁ ahaṁ; Purisaṁ tāta seveyyaṁ, taṁ me akkhāhi pucchito”. 2 “Yo taṁ vissāsaye tāta, vissāsañca 2823 --- ja348 1:2 khameyya te; Sussūsī ca titikkhī ca, taṁ bhajehi ito gato. 3 Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṁ; Urasīva patiṭṭhāya, taṁ bhajehi ito gato. 4 Haliddirāgaṁ kapicittaṁ, purisaṁ rāgavirāginaṁ; Tādisaṁ tāta mā sevi, nimmanussampi ce siyā”ti. 5 Araññajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja175 0 Jātaka Dukanipāta Kalyāṇavagga 5. Ādiccupaṭṭhānajātaka |1| “Sabbesu kira bhūtesu, santi sīlasamāhitā; Passa sākhāmigaṁ jammaṁ, ādiccamupatiṭṭhati”. 2 “Nāssa sīlaṁ vijānātha, anaññāya pasaṁsatha; Aggihuttañca uhannaṁ, dve ca bhinnā kamaṇḍalū”ti. 3 Ādiccupaṭṭhānajātakaṁ pañcamaṁ. ja390 0 Jātaka Chakkanipāta Kharaputtavagga 5. Mayhakajātaka |1| “Sakuṇo mayhako nāma, girisānudarīcaro; Pakkaṁ pipphalimāruyha, mayhaṁ mayhanti kandati. 2 Tassevaṁ vilapantassa, dijasaṅghā samāgatā; Bhutvāna pipphaliṁ yanti, vilapatveva so dijo. 3 Evameva idhekacco, saṅgharitvā bahuṁ dhanaṁ; Nevattano na ñātīnaṁ, yathodhiṁ paṭipajjati. 4 Na so acchādanaṁ bhattaṁ, na mālaṁ na vilepanaṁ; Anubhoti sakiṁ kiñci, na saṅgaṇhāti ñātake. 5 Tassevaṁ vilapantassa, mayhaṁ mayhanti rakkhato; Rājāno atha vā corā, dāyādā ye va appiyā; Dhanamādāya gacchanti, vilapatveva so naro. 6 Dhīro bhoge adhigamma, saṅgaṇhāti ca ñātake; Tena so kittiṁ pappoti, pecca sagge pamodatī”ti. 7 Mayhakajātakaṁ pañcamaṁ. ja193 0 Jātaka Dukanipāta Ruhakavagga 3. Cūḷapadumajātaka |1| “Ayameva sā ahamapi so anañño, Ayameva so hatthacchinno anañño; Yamāha ‘komārapatī maman’ti, Vajjhitthiyo natthi itthīsu saccaṁ. 2 Imañca jammaṁ musalena hantvā, Luddaṁ chavaṁ paradārūpaseviṁ; Imissā ca naṁ pāpapatibbatāya, Jīvantiyā chindatha kaṇṇanāsan”ti. 3 Cūḷapadumajātakaṁ tatiyaṁ. ja492 0 Jātaka Pakiṇṇakanipāta Sālikedāravagga 9. Tacchasūkarajātaka |1| “Yadesamānā vicarimha, pabbatāni vanāni ca; Anvesaṁ vicariṁ ñātī, teme adhigatā mayā. 2 Bahuñcidaṁ mūlaphalaṁ, bhakkho cāyaṁ anappako; Rammā cimā girīnajjo, phāsuvāso bhavissati. 3 Idhevāhaṁ vasissāmi, saha sabbehi ñātibhi; Appossukko nirāsaṅkī, asoko akutobhayo”. 4 “Aññampi leṇaṁ pariyesa, sattu no idha vijjati; So taccha sūkare hanti, idhāgantvā varaṁ varaṁ”. 5 “Ko numhākaṁ idha sattu, ko ñātī susamāgate; Duppadhaṁse padhaṁseti, taṁ me akkhātha pucchitā”. 6 “Uddhaggarājī migarājā, balī dāṭhāvudho migo; So taccha sūkare hanti, idhāgantvā varaṁ varaṁ”. 7 “Na no dāṭhā na vijjanti, balaṁ kāye samohitaṁ; Sabbe samaggā hutvāna, vasaṁ kāhāma ekakaṁ”. 8 “Hadayaṅgamaṁ kaṇṇasukhaṁ, Vācaṁ bhāsasi tacchaka; Yopi yuddhe palāyeyya, Tampi pacchā hanāmase”. 9 “Pāṇātipātā virato nu ajja, Abhayaṁ nu te sabbabhūtesu dinnaṁ; Dāṭhā nu te migavadhāya na santi, Yo saṅghapatto kapaṇova jhāyasi”. 10 “Na me dāṭhā na vijjanti, Balaṁ kāye samohitaṁ; Ñātī ca disvāna sāmaggī ekato, Tasmā ca jhāyāmi vanamhi ekako. 11 Imassudaṁ yanti disodisaṁ pure, Bhayaṭṭitā leṇagavesino puthu; Te dāni saṅgamma vasanti ekato, Yatthaṭṭhitā duppasahajja te mayā. 12 Pariṇāyakasampannā, sahitā ekavādino; 2824 --- ja492 1:12 Te maṁ samaggā hiṁseyyuṁ, tasmā nesaṁ na patthaye”. 13 “Ekova indo asure jināti, Ekova seno hanti dije pasayha; Ekova byaggho migasaṅghapatto, Varaṁ varaṁ hanti balañhi tādisaṁ”. 14 “Na heva indo na seno, napi byaggho migādhipo; Samagge sahite ñātī, na byagghe kurute vase”. 15 “Kumbhīlakā sakuṇakā, saṅghino gaṇacārino; Sammodamānā ekajjhaṁ, uppatanti ḍayanti ca. 16 Tesañca ḍayamānānaṁ, ekettha apasakkati; Tañca seno nitāḷeti, veyyagghiyeva sā gati”. 17 “Ussāhito jaṭilena, luddenāmisacakkhunā; Dāṭhī dāṭhīsu pakkhandi, maññamāno yathā pure”. 18 “Sādhu sambahulā ñātī, api rukkhā araññajā; Sūkarehi samaggehi, byaggho ekāyane hato”. 19 Brāhmaṇañceva byagghañca, ubho hantvāna sūkarā. Ānandino pamuditā, mahānādaṁ panādisuṁ. 20 Te su udumbaramūlasmiṁ, sūkarā susamāgatā; Tacchakaṁ abhisiñciṁsu, “tvaṁ no rājāsi issaro”ti. 21 Tacchasūkarajātakaṁ navamaṁ. ja297 0 Jātaka Tikanipāta Kumbhavagga 7. Kāmavilāpajātaka |1| “Ucce sakuṇa ḍemāna, pattayāna vihaṅgama; Vajjāsi kho tvaṁ vāmūruṁ, ciraṁ kho sā karissati. 2 Idaṁ kho sā na jānāti, asiṁ sattiñca oḍḍitaṁ; Sā caṇḍī kāhati kodhaṁ, taṁ me tapati no idaṁ. 3 Esa uppalasannāho, nikkhañcussīsakohitaṁ; Kāsikañca muduṁ vatthaṁ, tappetu dhanikā piyā”ti. 4 Kāmavilāpajātakaṁ sattamaṁ. ja271 0 Jātaka Tikanipāta Udapānavagga 1. Udapānadūsakajātaka |1| “Āraññikassa isino, cirarattatapassino; Kicchākataṁ udapānaṁ, kathaṁ samma avāhayi”. 2 “Esa dhammo siṅgālānaṁ, yaṁ pitvā ohadāmase; Pitupitāmahaṁ dhammo, na taṁ ujjhātumarahasi”. 3 “Yesaṁ vo ediso dhammo, Adhammo pana kīdiso; Mā vo dhammaṁ adhammaṁ vā, Addasāma kudācanan”ti. 4 Udapānadūsakajātakaṁ paṭhamaṁ. ja474 0 Jātaka Terasakanipāta Ambavagga 1. Ambajātaka |1| “Ahāsi me ambaphalāni pubbe, Aṇūni thūlāni ca brahmacāri; Teheva mantehi na dāni tuyhaṁ, Dumapphalā pātubhavanti brahme”. 2 “Nakkhattayogaṁ paṭimānayāmi, Khaṇaṁ muhuttañca mante na passaṁ; Nakkhattayogañca khaṇañca laddhā, Addhāharissambaphalaṁ pahūtaṁ”. 3 “Nakkhattayogaṁ na pure abhāṇi, Khaṇaṁ muhuttaṁ na pure asaṁsi; Sayaṁ harī ambaphalaṁ pahūtaṁ, Vaṇṇena gandhena rasenupetaṁ. 4 Mantābhijappena pure hi tuyhaṁ, Dumapphalā pātubhavanti brahme; Svājja na pāresi jappampi mantaṁ, Ayaṁ so ko nāma tavajja dhammo”. 5 “Caṇḍālaputto mama sampadāsi, Dhammena mante pakatiñca saṁsi; Mā cassu me pucchito nāmagottaṁ, Guyhittho atthaṁ vijaheyya manto. 6 Sohaṁ janindena janamhi puṭṭho, Makkhābhibhūto alikaṁ abhāṇiṁ; ‘Mantā ime brāhmaṇassā’ti micchā, Pahīnamanto kapaṇo rudāmi”. 7 “Eraṇḍā pucimandā vā, atha vā pālibhaddakā; Madhuṁ madhutthiko vinde, so hi tassa dumuttamo. 8 Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā; Yamhā dhammaṁ vijāneyya, so hi tassa naruttamo. 9 Imassa daṇḍañca vadhañca datvā, Gale gahetvā khalayātha jammaṁ; Yo uttamatthaṁ kasirena laddhaṁ, Mānātimānena vināsayittha”. 10 “Yathā samaṁ maññamāno pateyya, Sobbhaṁ guhaṁ narakaṁ pūtipādaṁ; Rajjūti vā akkame kaṇhasappaṁ, Andho yathā jotimadhiṭṭhaheyya; Evampi maṁ tvaṁ khalitaṁ sapañña, Pahīnamantassa punappadāhi”. 11 “Dhammena mantaṁ tava sampadāsiṁ, Tuvampi dhammena pariggahesi; Pakatimpi te attamano 2825 --- ja474 1:11 asaṁsiṁ, Dhamme ṭhitaṁ taṁ na jaheyya manto. 12 Yo bāla mantaṁ kasirena laddhaṁ, Yaṁ dullabhaṁ ajja manussaloke; Kiñcāpi laddhā jīvituṁ appapañño, Vināsayī alikaṁ bhāsamāno. 13 Bālassa mūḷhassa akataññuno ca, Musā bhaṇantassa asaññatassa; Mante mayaṁ tādisake na dema, Kuto mantā gaccha na mayha ruccasī”ti. 14 Ambajātakaṁ paṭhamaṁ. ja73 0 Jātaka Ekakanipāta Varuṇavagga 3. Saccaṅkirajātaka |1| “Saccaṁ kirevamāhaṁsu, narā ekacciyā idha; Kaṭṭhaṁ niplavitaṁ seyyo, na tvevekacciyo naro”ti. 2 Saccaṅkirajātakaṁ tatiyaṁ. ja95 0 Jātaka Ekakanipāta Littavagga 5. Mahāsudassanajātaka |1| “Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino; Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṁ vūpasamo sukho”ti. 2 Mahāsudassanajātakaṁ pañcamaṁ. ja28 0 Jātaka Ekakanipāta Kuruṅgavagga 8. Nandivisālajātaka |1| “Manuññameva bhāseyya, nāmanuññaṁ kudācanaṁ; Manuññaṁ bhāsamānassa, garuṁ bhāraṁ udaddhari; Dhanañca naṁ alābhesi, tena cattamano ahū”ti. 2 Nandivisālajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja16 0 Jātaka Ekakanipāta Sīlavagga 6. Tipallatthamigajātaka |1| “Migaṁ tipallatthamanekamāyaṁ, Aṭṭhakkhuraṁ aḍḍharattāpapāyiṁ; Ekena sotena chamāssasanto, Chahi kalāhitibhoti bhāgineyyo”ti. 2 Tipallatthamigajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja516 0 Jātaka Tiṁsanipāta Kiṁchandavagga 6. Mahākapijātaka |1| Bārāṇasyaṁ ahū rājā, kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano; Mittāmaccaparibyūḷho, agamāsi migājinaṁ. 2 Tattha brāhmaṇamaddakkhi, setaṁ citraṁ kilāsinaṁ; Viddhastaṁ koviḷāraṁva, kisaṁ dhamanisanthataṁ. 3 Paramakāruññataṁ pattaṁ, disvā kicchagataṁ naraṁ; Avaca byamhito rājā, “yakkhānaṁ katamo nusi. 4 Hatthapādā ca te setā, tato setataraṁ siro; Gattaṁ kammāsavaṇṇaṁ te, kilāsabahulo casi. 5 Vaṭṭanāvaḷi saṅkāsā, piṭṭhi te ninnatunnatā; Kāḷapabbāva te aṅgā, nāññaṁ passāmi edisaṁ. 6 Ugghaṭṭapādo tasito, kiso dhamanisanthato; Chāto ātattarūposi, kutosi kattha gacchasi. 7 Duddasī appakārosi, dubbaṇṇo bhīmadassano; Janetti yāpi te mātā, na taṁ iccheyya passituṁ. 8 Kiṁ kammamakaraṁ pubbe, Kaṁ avajjhaṁ aghātayi; Kibbisaṁ yaṁ karitvāna, Idaṁ dukkhaṁ upāgami”. 9 “Taggha te ahamakkhissaṁ, yathāpi kusalo tathā; Saccavādiñhi lokasmiṁ, pasaṁsantīdha paṇḍitā. 10 Eko caraṁ gogaveso, mūḷho accasariṁ vane; Araññe irīṇe vivane, nānākuñjarasevite. 11 Vāḷamigānucarite, vippanaṭṭhosmi kānane; Acariṁ tattha sattāhaṁ, khuppipāsasamappito. 12 Tattha tindukamaddakkhiṁ, visamaṭṭhaṁ bubhukkhito; Papātamabhilambantaṁ, sampannaphaladhārinaṁ. 13 Vātassitāni bhakkhesiṁ, tāni rucciṁsu me bhusaṁ; Atitto rukkhamārūhiṁ, tattha hessāmi āsito. 14 Ekaṁ me 2826 --- ja516 1:14 bhakkhitaṁ āsi, dutiyaṁ abhipatthitaṁ; Tato sā bhañjatha sākhā, chinnā pharasunā viya. 15 Sohaṁ sahāva sākhāhi, uddhampādo avaṁsiro; Appatiṭṭhe anālambe, giriduggasmi pāpataṁ. 16 Yasmā ca vāri gambhīraṁ, tasmā na samapajjisaṁ; Tattha sesiṁ nirānando, anūnā dasa rattiyo. 17 Athettha kapi māgañchi, gonaṅgulo darīcaro; Sākhāhi sākhaṁ vicaranto, khādamāno dumapphalaṁ. 18 So maṁ disvā kisaṁ paṇḍuṁ, kāruññamakaraṁ mayi; Ambho ko nāma so ettha, evaṁ dukkhena aṭṭito. 19 Manusso amanusso vā, attānaṁ me pavedaya; Tassañjaliṁ paṇāmetvā, idaṁ vacanamabraviṁ. 20 Manussohaṁ byasampatto, sā me natthi ito gati; Taṁ vo vadāmi bhaddaṁ vo, tvañca me saraṇaṁ bhava. 21 Garuṁ silaṁ gahetvāna, vicarī pabbate kapi; Silāya yoggaṁ katvāna, nisabho etadabravi. 22 Ehi me piṭṭhimāruyha, gīvaṁ gaṇhāhi bāhubhi; Ahaṁ taṁ uddharissāmi, giriduggata vegasā. 23 Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, vānarindassa sirīmato; Piṭṭhimāruyha dhīrassa, gīvaṁ bāhāhi aggahiṁ. 24 So maṁ tato samuṭṭhāsi, tejassī balavā kapi; Vihaññamāno kicchena, giriduggata vegasā. 25 Uddharitvāna maṁ santo, nisabho etadabravi; Iṅgha maṁ samma rakkhassu, pasupissaṁ muhuttakaṁ. 26 Sīhā byagghā ca dīpī ca, acchakokataracchayo; Te maṁ pamattaṁ hiṁseyyuṁ, te tvaṁ disvā nivāraya. 27 Evaṁ me parittātūna, pasupī so muhuttakaṁ; Tadāhaṁ pāpikaṁ diṭṭhiṁ, paṭilacchiṁ ayoniso. 28 Bhakkho ayaṁ manussānaṁ, yathā caññe vane migā; Yaṁ nūnimaṁ vadhitvāna, chāto khādeyya vānaraṁ. 29 Asito ca gamissāmi, maṁsamādāya sambalaṁ; Kantāraṁ nittharissāmi, pātheyyaṁ me bhavissati. 30 Tato silaṁ gahetvāna, matthakaṁ sannitāḷayiṁ; Mama gattakilantassa, pahāro dubbalo ahu. 31 So ca vegenudappatto, kapi ruhira makkhito; Assupuṇṇehi nettehi, rodanto maṁ udikkhati. 32 ‘Māyyomaṁ kari bhaddante, tvañca nāmedisaṁ kari; Tvañca kho nāma dīghāvu, aññe vāretumarahasi. 33 Aho vata re purisa, tāvadukkarakāraka; Edisā visamā duggā, papātā uddhato mayā. 34 Ānīto paralokāva, dubbheyyaṁ maṁ amaññatha; Taṁ tena pāpadhammena, pāpaṁ pāpena cintitaṁ. 35 Mā heva tvaṁ adhammaṭṭha, vedanaṁ kaṭukaṁ phusi; Mā heva pāpakammaṁ taṁ, phalaṁ veḷuṁva taṁ vadhi. 36 Tayime natthi vissāso, pāpadhamma asaññata; Ehi me piṭṭhito gaccha, dissamānova santike. 37 Muttosi hatthā vāḷānaṁ, pattosi mānusiṁ padaṁ; Esa maggo adhammaṭṭha, tena gaccha yathāsukhaṁ’. 38 Idaṁ vatvā giricaro, rahade pakkhalya matthakaṁ; Assūni sampamajjitvā, tato pabbatamāruhi. 39 Sohaṁ tenābhisattosmi, pariḷāhena aṭṭito; Ḍayhamānena gattena, vāriṁ pātuṁ upāgamiṁ. 40 Agginā viya santatto, rahado ruhiramakkhito; Pubbalohitasaṅkāso, sabbo me samapajjatha. 41 Yāvanto udabindūni, kāyasmiṁ nipatiṁsu me; Tāvanto gaṇḍa jāyetha, addhabeluvasādisā. 42 Pabhinnā pagghariṁsu me, kuṇapā pubbalohitā; Yena yeneva gacchāmi, gāmesu nigamesu ca. 43 Daṇḍahatthā nivārenti, itthiyo purisā ca maṁ; Okkitā pūtigandhena, māssu orena āgamā. 44 Etādisaṁ idaṁ dukkhaṁ, satta vassāni dāni me; Anubhomi sakaṁ kammaṁ, pubbe dukkaṭamattano. 45 Taṁ vo vadāmi bhaddante, yāvantettha samāgatā; Māssu mittāna dubbhittho, mittadubbho hi pāpako. 46 Kuṭṭhī kilāsī bhavati, yo mittānidha dubbhati; Kāyassa bhedā mittaddu, nirayaṁ sopapajjatī”ti. 47 Mahākapijātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja528 0 Jātaka Paṇṇāsanipāta Niḷinikāvagga 3. Mahābodhijātaka |1| “Kiṁ nu daṇḍaṁ kimajinaṁ, kiṁ chattaṁ kimupāhanaṁ; Kimaṅkusañca pattañca, saṅghāṭiñcāpi brāhmaṇa; Taramānarūpohāsi, kiṁ nu patthayase disaṁ”. 2 “Dvādasetāni vassāni, vusitāni tavantike; Nābhijānāmi soṇena, piṅgalenābhikūjitaṁ. 3 Svāyaṁ dittova nadati, sukkadāṭhaṁ vidaṁsayaṁ; Tava sutvā sabhariyassa, vītasaddhassa maṁ pati”. 4 “Ahu esa kato doso, yathā bhāsasi brāhmaṇa; Esa bhiyyo pasīdāmi, vasa brāhmaṇa māgamā”. 5 “Sabbaseto 2827 --- ja528 1:5 pure āsi, tatopi sabalo ahu; Sabbalohitako dāni, kālo pakkamituṁ mama. 6 Abbhantaraṁ pure āsi, tato majjhe tato bahi; Purā niddhamanā hoti, sayameva vajāmahaṁ. 7 Vītasaddhaṁ na seveyya, udapānaṁvanodakaṁ; Sacepi naṁ anukhaṇe, vāri kaddamagandhikaṁ. 8 Pasannameva seveyya, appasannaṁ vivajjaye; Pasannaṁ payirupāseyya, rahadaṁ vudakatthiko. 9 Bhaje bhajantaṁ purisaṁ, abhajantaṁ na bhajjaye; Asappurisadhammo so, yo bhajantaṁ na bhajjati. 10 Yo bhajantaṁ na bhajati, sevamānaṁ na sevati; Sa ve manussapāpiṭṭho, migo sākhassito yathā. 11 Accābhikkhaṇasaṁsaggā, asamosaraṇena ca; Etena mittā jīranti, akāle yācanāya ca. 12 Tasmā nābhikkhaṇaṁ gacche, na ca gacche cirāciraṁ; Kālena yācaṁ yāceyya, evaṁ mittā na jīyare. 13 Aticiraṁ nivāsena, piyo bhavati appiyo; Āmanta kho taṁ gacchāma, purā te homa appiyā”. 14 “Evañce yācamānānaṁ, Añjaliṁ nāvabujjhasi; Paricārakānaṁ sataṁ, Vacanaṁ na karosi no; Evaṁ taṁ abhiyācāma, Puna kayirāsi pariyāyaṁ”. 15 “Evañce no viharataṁ, Antarāyo na hessati; Tuyhaṁ vāpi mahārāja, Mayhaṁ vā raṭṭhavaddhana; Appeva nāma passema, Ahorattānamaccaye. 16 Udīraṇā ce saṅgatyā, bhāvāya manuvattati; Akāmā akaraṇīyaṁ vā, karaṇīyaṁ vāpi kubbati; Akāmākaraṇīyamhi, kvidha pāpena lippati. 17 So ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako; Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, suhato vānaro mayā. 18 Attano ce hi vādassa, aparādhaṁ vijāniyā; Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso. 19 Issaro sabbalokassa, sace kappeti jīvitaṁ; Iddhiṁ byasanabhāvañca, kammaṁ kalyāṇapāpakaṁ; Niddesakārī puriso, issaro tena lippati. 20 So ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako; Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, suhato vānaro mayā. 21 Attano ce hi vādassa, aparādhaṁ vijāniyā; Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso. 22 Sace pubbekatahetu, sukhadukkhaṁ nigacchati; Porāṇakaṁ kataṁ pāpaṁ, tameso muccate iṇaṁ; Porāṇakaiṇamokkho, kvidha pāpena lippati. 23 So ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako; Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, suhato vānaro mayā. 24 Attano ce hi vādassa, aparādhaṁ vijāniyā; Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso. 25 Catunnaṁyevupādāya, rūpaṁ sambhoti pāṇinaṁ; Yato ca rūpaṁ sambhoti, tatthevānupagacchati; Idheva jīvati jīvo, pecca pecca vinassati. 26 Ucchijjati ayaṁ loko, ye bālā ye ca paṇḍitā; Ucchijjamāne lokasmiṁ, kvidha pāpena lippati. 27 So ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako; Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, suhato vānaro mayā. 28 Attano ce hi vādassa, aparādhaṁ vijāniyā; Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso. 29 Āhu khattavidā loke, bālā paṇḍitamānino; ‘Mātaraṁ pitaraṁ haññe, atho jeṭṭhampi bhātaraṁ; Haneyya puttadāre ca, attho ce tādiso siyā’. 30 Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā; Na tassa sākhaṁ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako. 31 Atha atthe samuppanne, samūlamapi abbahe; Attho me sambalenāpi, suhato vānaro mayā. 32 So ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako; Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, suhato vānaro mayā. 33 Attano ce hi vādassa, aparādhaṁ vijāniyā; Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso. 34 Ahetuvādo puriso, yo ca issarakuttiko; Pubbekatī ca ucchedī, yo ca khattavido naro. 35 Ete asappurisā loke, bālā paṇḍitamānino; Kareyya tādiso pāpaṁ, atho aññampi kāraye; Asappurisasaṁsaggo, dukkhanto kaṭukudrayo. 36 Urabbharūpena vakassu pubbe, Asaṅkito ajayūthaṁ upeti; Hantvā uraṇiṁ ajikaṁ ajañca, Utrāsayitvā yena kāmaṁ paleti. 37 Tathāvidheke samaṇabrāhmaṇāse, Chadanaṁ katvā vañcayanti manusse; Anāsakā thaṇḍilaseyyakā ca, Rajojallaṁ ukkuṭikappadhānaṁ; Pariyāyabhattañca apānakattā, Pāpācārā arahanto vadānā. 38 Ete asappurisā loke, bālā paṇḍitamānino; Kareyya tādiso pāpaṁ, atho aññampi kāraye; Asappurisasaṁsaggo, dukkhanto kaṭukudrayo. 39 Yamāhu natthi vīriyanti, ahetuñca pavadanti ye; Parakāraṁ attakārañca, ye tucchaṁ samavaṇṇayuṁ. 40 Ete asappurisā loke, bālā paṇḍitamānino; Kareyya tādiso pāpaṁ, atho aññampi kāraye; Asappurisasaṁsaggo, dukkhanto kaṭukudrayo. 41 Sace hi vīriyaṁ nāssa, kammaṁ kalyāṇapāpakaṁ; Na 2828 --- ja528 1:41 bhare vaḍḍhakiṁ rājā, napi yantāni kāraye. 42 Yasmā ca vīriyaṁ atthi, kammaṁ kalyāṇapāpakaṁ; Tasmā yantāni kāreti, rājā bharati vaḍḍhakiṁ. 43 Yadi vassasataṁ devo, na vasse na himaṁ pate; Ucchijjeyya ayaṁ loko, vinasseyya ayaṁ pajā. 44 Yasmā ca vassatī devo, himañcānuphusāyati; Tasmā sassāni paccanti, raṭṭhañca pālite ciraṁ. 45 Gavañce taramānānaṁ, jimhaṁ gacchati puṅgavo; Sabbā tā jimhaṁ gacchanti, nette jimhaṁ gate sati. 46 Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So ce adhammaṁ carati, pageva itarā pajā; Sabbaṁ raṭṭhaṁ dukhaṁ seti, rājā ce hoti adhammiko. 47 Gavañce taramānānaṁ, ujuṁ gacchati puṅgavo; Sabbā gāvī ujuṁ yanti, nette ujuṁ gate sati. 48 Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So sace dhammaṁ carati, pageva itarā pajā; Sabbaṁ raṭṭhaṁ sukhaṁ seti, rājā ce hoti dhammiko. 49 Mahārukkhassa phalino, āmaṁ chindati yo phalaṁ; Rasañcassa na jānāti, bījañcassa vinassati. 50 Mahārukkhūpamaṁ raṭṭhaṁ, adhammena pasāsati; Rasañcassa na jānāti, raṭṭhañcassa vinassati. 51 Mahārukkhassa phalino, pakkaṁ chindati yo phalaṁ; Rasañcassa vijānāti, bījañcassa na nassati. 52 Mahārukkhūpamaṁ raṭṭhaṁ, dhammena yo pasāsati; Rasañcassa vijānāti, raṭṭhañcassa na nassati. 53 Yo ca rājā janapadaṁ, adhammena pasāsati; Sabbosadhīhi so rājā, viruddho hoti khattiyo. 54 Tatheva negame hiṁsaṁ, ye yuttā kayavikkaye; Ojadānabalīkāre, sa kosena virujjhati. 55 Pahāravarakhettaññū, saṅgāme katanissame; Ussite hiṁsayaṁ rājā, sa balena virujjhati. 56 Tatheva isayo hiṁsaṁ, saññate brahmacārino; Adhammacārī khattiyo, so saggena virujjhati. 57 Yo ca rājā adhammaṭṭho, bhariyaṁ hanti adūsikaṁ; Luddaṁ pasavate ṭhānaṁ, puttehi ca virujjhati. 58 Dhammaṁ care jānapade, negamesu balesu ca; Isayo ca na hiṁseyya, puttadāre samaṁ care. 59 Sa tādiso bhūmipati, Raṭṭhapālo akodhano; Sapatte sampakampeti, Indova asurādhipo”ti. 60 Mahābodhijātakaṁ tatiyaṁ. 61 Paṇṇāsanipātaṁ niṭṭhitaṁ. 62 Tassuddānaṁ 63 Saniḷīnikamavhayano paṭhamo, Dutiyo pana saummadantivaro; Tatiyo pana bodhisirīvhayano, Kathitā pana tīṇi jinena subhāti. ja110 0 Jātaka Ekakanipāta Parosatavagga 10. Sabbasaṁhārakapañhajātaka |1| “Sabbasaṁhārako natthi, suddhaṁ kaṅgu pavāyati; Alikaṁ bhāyatiyaṁ dhuttī, saccamāha mahallikā”ti. 2 Sabbasaṁhārakapañhajātakaṁ dasamaṁ. Parosatavaggo ekādasamo. 3 Tassuddānaṁ 4 Saparosatatāyitaverī puna, Bhamacakkatha nāgasirivhayano; Sukhakañca vata sippaka bāhiyā, Kuṇḍapūva mahallikakā ca dasāti. ja313 0 Jātaka Catukkanipāta Pucimandavagga 3. Khantīvādījātaka |1| “Yo te hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayi; Tassa kujjha mahāvīra, mā raṭṭhaṁ vinasā idaṁ”. 2 “Yo me hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayi; Ciraṁ jīvatu so rājā, na hi kujjhanti mādisā”. 3 Ahū atītamaddhānaṁ, samaṇo khantidīpano; Taṁ khantiyāyeva ṭhitaṁ, kāsirājā achedayi. 4 Tassa kammapharusassa, vipāko kaṭuko ahu; Yaṁ kāsirājā vedesi, nirayamhi samappitoti. 5 Khantīvādījātakaṁ tatiyaṁ. ja214 0 Jātaka Dukanipāta Bīraṇathambhavagga 4. Puṇṇanadījātaka |1| “Puṇṇaṁ nadiṁ yena ca peyyamāhu, Jātaṁ yavaṁ yena ca guyhamāhu; Dūraṁ gataṁ yena ca avhayanti, So tyāgato handa ca bhuñja brāhmaṇa”. 2 “Yato maṁ saratī rājā, vāyasampi pahetave; Haṁsā koñcā mayūrā 2829 --- ja214 1:2 ca, asatīyeva pāpiyā”ti. 3 Puṇṇanadījātakaṁ catutthaṁ. ja411 0 Jātaka Sattakanipāta Gandhāravagga 6. Susīmajātaka |1| “Kāḷāni kesāni pure ahesuṁ, Jātāni sīsamhi yathāpadese; Tānajja setāni susīma disvā, Dhammaṁ cara brahmacariyassa kālo”. 2 “Mameva deva palitaṁ na tuyhaṁ, Mameva sīsaṁ mama uttamaṅgaṁ; ‘Atthaṁ karissan’ti musā abhāṇiṁ, Ekāparādhaṁ khama rājaseṭṭha. 3 Daharo tuvaṁ dassaniyosi rāja, Paṭhamuggato hosi yathā kaḷīro; Rajjañca kārehi mamañca passa, Mā kālikaṁ anudhāvī janinda”. 4 “Passāmi vohaṁ dahariṁ kumāriṁ, Sāmaṭṭhapassaṁ sutanuṁ sumajjhaṁ; Kāḷappavāḷāva pavellamānā, Palobhayantīva naresu gacchati. 5 Tamena passāmiparena nāriṁ, Āsītikaṁ nāvutikaṁ va jaccā; Daṇḍaṁ gahetvāna pavedhamānaṁ, Gopānasībhoggasamaṁ carantiṁ. 6 Sohaṁ tamevānuvicintayanto, Eko sayāmi sayanassa majjhe; ‘Ahampi evaṁ’ iti pekkhamāno, Na gahe rame brahmacariyassa kālo. 7 Rajjuvālambanī cesā, Yā gehe vasato rati; Evampi chetvāna vajanti dhīrā, Anapekkhino kāmasukhaṁ pahāyā”ti. 8 Susīmajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja235 0 Jātaka Dukanipāta Upāhanavagga 5. Vacchanakhajātaka |1| “Sukhā gharā vacchanakha, sahiraññā sabhojanā; Yattha bhutvā pivitvā ca, sayeyyātha anussuko”. 2 “Gharā nānīhamānassa, Gharā nābhaṇato musā; Gharā nādinnadaṇḍassa, Paresaṁ anikubbato; Evaṁ chiddaṁ durabhisambhavaṁ, Ko gharaṁ paṭipajjatī”ti. 3 Vacchanakhajātakaṁ pañcamaṁ. ja430 0 Jātaka Navakanipāta Gijjhavagga 4. Cūḷasuvajātaka |1| “Santi rukkhā haripattā, dumā nekaphalā bahū; Kasmā nu sukkhe koḷāpe, suvassa nirato mano”. 2 “Phalassa upabhuñjimhā, nekavassagaṇe bahū; Aphalampi viditvāna, sāva metti yathā pure”. 3 “Sukkhañca rukkhaṁ koḷāpaṁ, opattamaphalaṁ dumaṁ; Ohāya sakuṇā yanti, kiṁ dosaṁ passase dija”. 4 “Ye phalatthā sambhajanti, aphaloti jahanti naṁ; Attatthapaññā dummedhā, te honti pakkhapātino”. 5 “Sādhu sakkhi kataṁ hoti, metti saṁsati santhavo; Sacetaṁ dhammaṁ rocesi, pāsaṁsosi vijānataṁ. 6 So te suva varaṁ dammi, pattayāna vihaṅgama; Varaṁ varassu vakkaṅga, yaṁ kiñci manasicchasi”. 7 “Api nāma naṁ passeyyaṁ, sapattaṁ saphalaṁ dumaṁ; Daliddova nidhiṁ laddhā, nandeyyāhaṁ punappunaṁ”. 8 “Tato amatamādāya, abhisiñci mahīruhaṁ; Tassa sākhā virūhiṁsu, sītacchāyā manoramā”. 9 “Evaṁ sakka sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi; Yathāhamajja sukhito, disvāna saphalaṁ dumaṁ. 10 Suvassa ca varaṁ datvā, katvāna saphalaṁ dumaṁ; Pakkāmi saha bhariyāya, devānaṁ nandanaṁ vanan”ti. 11 Cūḷasuvajātakaṁ catutthaṁ. ja509 0 Jātaka Vīsatinipāta Mātaṅgavagga 13. Hatthipālajātaka |1| “Cirassaṁ vata passāma, brāhmaṇaṁ devavaṇṇinaṁ; Mahājaṭaṁ khāridharaṁ, paṅkadantaṁ rajassiraṁ. 2 Cirassaṁ vata passāma, isiṁ dhammaguṇe rataṁ; Kāsāyavatthavasanaṁ, vākacīraṁ paṭicchadaṁ. 3 Āsanaṁ udakaṁ pajjaṁ, paṭigaṇhātu no bhavaṁ; Agghe bhavantaṁ pucchāma, agghaṁ kurutu no bhavaṁ”. 4 “Adhicca vede pariyesa vittaṁ, Putte gahe tāta patiṭṭhapetvā; 2830 --- ja509 1:4 Gandhe rase paccanubhuyya sabbaṁ, Araññaṁ sādhu muni so pasattho”. 5 “Vedā na saccā na ca vittalābho, Na puttalābhena jaraṁ vihanti; Gandhe rase muccanamāhu santo, Sakammunā hoti phalūpapatti”. 6 “Addhā hi saccaṁ vacanaṁ tavetaṁ, Sakammunā hoti phalūpapatti; Jiṇṇā ca mātāpitaro tavīme, Passeyyuṁ taṁ vassasataṁ arogaṁ”. 7 “Yassassa sakkhī maraṇena rāja, Jarāya mettī naravīraseṭṭha; Yo cāpi jaññā na marissaṁ kadāci, Passeyyuṁ taṁ vassasataṁ arogaṁ. 8 Yathāpi nāvaṁ puriso dakamhi, Ereti ce naṁ upaneti tīraṁ; Evampi byādhī satataṁ jarā ca, Upaneti maccaṁ vasamantakassa”. 9 “Paṅko ca kāmā palipo ca kāmā, Manoharā duttarā maccudheyyā; Etasmiṁ paṅke palipe byasannā, Hīnattarūpā na taranti pāraṁ. 10 Ayaṁ pure luddamakāsi kammaṁ, Svāyaṁ gahīto na hi mokkhito me; Orundhiyā naṁ parirakkhissāmi, Māyaṁ puna luddamakāsi kammaṁ”. 11 “Gavaṁva naṭṭhaṁ puriso yathā vane, Anvesatī rāja apassamāno; Evaṁ naṭṭho esukārī mamattho, Sohaṁ kathaṁ na gaveseyyaṁ rāja. 12 Hiyyoti hiyyati poso, Pareti parihāyati; Anāgataṁ netamatthīti ñatvā, Uppannachandaṁ ko panudeyya dhīro”. 13 “Passāmi vohaṁ daharaṁ kumāriṁ, Mattūpamaṁ ketakapupphanettaṁ; Abhuttabhoge paṭhame vayasmiṁ, Ādāya maccu vajate kumāriṁ. 14 Yuvā sujāto sumukho sudassano, Sāmo kusumbhaparikiṇṇamassu; Hitvāna kāme paṭikacca gehaṁ, Anujāna maṁ pabbajissāmi deva”. 15 “Sākhāhi rukkho labhate samaññaṁ, Pahīnasākhaṁ pana khāṇumāhu; Pahīnaputtassa mamajja bhoti, Vāseṭṭhi bhikkhācariyāya kālo”. 16 “Aghasmi koñcāva yathā himaccaye, Katāni jālāni padāliya haṁsā; Gacchanti puttā ca patī ca mayhaṁ, Sāhaṁ kathaṁ nānuvaje pajānaṁ”. 17 “Ete bhutvā vamitvā ca, pakkamanti vihaṅgamā; Ye ca bhutvāna vamiṁsu, te me hatthattamāgatā. 18 Avamī brāhmaṇo kāme, so tvaṁ paccāvamissasi; Vantādo puriso rāja, na so hoti pasaṁsiyo”. 19 “Paṅke ca posaṁ palipe byasannaṁ, Balī yathā dubbalamuddhareyya; Evampi maṁ tvaṁ udatāri bhoti, Pañcāli gāthāhi subhāsitāhi”. 20 Idaṁ vatvā mahārājā, esukārī disampati; Raṭṭhaṁ hitvāna pabbaji, nāgo chetvāva bandhanaṁ. 21 “Rājā ca pabbajjamarocayittha, Raṭṭhaṁ pahāya naravīraseṭṭho; Tuvampi no hohi yatheva rājā, Amhehi guttā anusāsa rajjaṁ”. 22 “Rājā ca pabbajjamarocayittha, Raṭṭhaṁ pahāya naravīraseṭṭho; Ahampi ekā carissāmi loke, Hitvāna kāmāni manoramāni. 23 Rājā ca pabbajjamarocayittha, Raṭṭhaṁ pahāya naravīraseṭṭho; Ahampi ekā carissāmi loke, Hitvāna kāmāni yathodhikāni. 24 Accenti kālā tarayanti rattiyo, Vayoguṇā anupubbaṁ jahanti; Ahampi ekā carissāmi loke, Hitvāna kāmāni manoramāni. 25 Accenti kālā tarayanti rattiyo, Vayoguṇā anupubbaṁ jahanti; Ahampi ekā carissāmi loke, Hitvāna kāmāni yathodhikāni. 26 Accenti kālā tarayanti rattiyo, Vayoguṇā anupubbaṁ jahanti; Ahampi ekā carissāmi loke, Sītibhūtā sabbamaticca saṅgan”ti. 27 Hatthipālajātakaṁ terasamaṁ. ja537 0 Jātaka Asītinipāta Cūḷahaṁsavagga 5. Mahāsutasomajātaka |1| “Kasmā tuvaṁ rasaka edisāni, Karosi kammāni sudāruṇāni; Hanāsi itthī purise ca mūḷho, Maṁsassa hetu adu dhanassa kāraṇā”. 2 “Na attahetū na dhanassa kāraṇā, Na puttadārassa sahāyañātinaṁ; Bhattā ca me bhagavā bhūmipālo, So khādati maṁsaṁ bhadantedisaṁ”. 3 “Sace tuvaṁ bhatturatthe payutto, Karosi kammāni sudāruṇāni; Pātova antepuraṁ pāpuṇitvā, Lapeyyāsi me rājino sammukhe taṁ”. 4 “Tathā karissāmi ahaṁ bhadante, Yathā tuvaṁ bhāsasi kāḷahatthi; Pātova antepuraṁ pāpuṇitvā, Vakkhāmi te rājino sammukhe taṁ”. 5 Tato ratyā vivasāne, sūriyuggamanaṁ pati; Kāḷo rasakamādāya, rājānaṁ upasaṅkami; Upasaṅkamma rājānaṁ, idaṁ vacanamabravi. 6 “Saccaṁ kira mahārāja, rasako pesito tayā; Hanati itthipurise, tuvaṁ maṁsāni khādasi”. 7 “Evameva tathā kāḷa, rasako pesito mayā; Mama atthaṁ karontassa, kimetaṁ 2831 --- ja537 1:7 paribhāsasi”. 8 “Ānando sabbamacchānaṁ, khāditvā rasagiddhimā; Parikkhīṇāya parisāya, attānaṁ khādiyā mato. 9 Evaṁ pamatto rasagārave ratto, Bālo yadī āyati nāvabujjhati; Vidhamma putte caji ñātake ca, Parivattiya attānaññeva khādati. 10 Idaṁ te sutvāna vigetu chando, Mā bhakkhayī rāja manussamaṁsaṁ; Mā tvaṁ imaṁ kevalaṁ vārijova, Dvipadādhipa suññamakāsi raṭṭhaṁ”. 11 “Sujāto nāma nāmena, oraso tassa atrajo; Jambupesimaladdhāna, mato so tassa saṅkhaye. 12 Evameva ahaṁ kāḷa, bhutvā bhakkhaṁ rasuttamaṁ; Aladdhā mānusaṁ maṁsaṁ, maññe hissāmi jīvitaṁ”. 13 “Māṇava abhirūposi, kule jātosi sotthiye; Na tvaṁ arahasi tāta, abhakkhaṁ bhakkhayetave”. 14 “Rasānaṁ aññataraṁ etaṁ, kasmā maṁ tvaṁ nivāraye; Sohaṁ tattha gamissāmi, yattha lacchāmi edisaṁ. 15 Sovāhaṁ nippatissāmi, na te vacchāmi santike; Yassa me dassanena tvaṁ, nābhinandasi brāhmaṇa”. 16 “Addhā aññepi dāyāde, putte lacchāma māṇava; Tvañca jamma vinassassu, yattha pattaṁ na taṁ suṇe”. 17 “Evameva tuvaṁ rāja, dvipadinda suṇohi me; Pabbājessanti taṁ raṭṭhā, soṇḍaṁ māṇavakaṁ yathā”. 18 “Sujāto nāma nāmena, bhāvitattāna sāvako; Accharaṁ kāmayantova, na so bhuñji na so pivi. 19 Kusaggenudakamādāya, samudde udakaṁ mine; Evaṁ mānusakā kāmā, dibbakāmāna santike. 20 Evameva ahaṁ kāḷa, bhutvā bhakkhaṁ rasuttamaṁ; Aladdhā mānusaṁ maṁsaṁ, maññe hissāmi jīvitaṁ”. 21 “Yathāpi te dhataraṭṭhā, haṁsā vehāyasaṅgamā; Abhuttaparibhogena, sabbe abbhatthataṁ gatā. 22 Evameva tuvaṁ rāja, dvipadinda suṇohi me; Abhakkhaṁ rāja bhakkhesi, tasmā pabbājayanti taṁ”. 23 “Tiṭṭhāhīti mayā vutto, So tvaṁ gacchasi pammukho; Aṭṭhito tvaṁ ṭhitomhīti, Lapasi brahmacārini; Idaṁ te samaṇāyuttaṁ, Asiñca me maññasi kaṅkapattaṁ”. 24 “Ṭhitohamasmī sadhammesu rāja, Na nāmagottaṁ parivattayāmi; Corañca loke aṭhitaṁ vadanti, Āpāyikaṁ nerayikaṁ ito cutaṁ. 25 Sace tvaṁ saddahasi rāja, sutaṁ gaṇhāhi khattiya; Tena yaññaṁ yajitvāna, evaṁ saggaṁ gamissasi”. 26 “Kismiṁ nu raṭṭhe tava jātibhūmi, Atha kena atthena idhānupatto; Akkhāhi me brāhmaṇa etamatthaṁ, Kimicchasī demi tayajja patthitaṁ”. 27 “Gāthā catasso dharaṇīmahissara, Sugambhiratthā varasāgarūpamā; Taveva atthāya idhāgatosmi, Suṇohi gāthā paramatthasaṁhitā”. 28 “Na ve rudanti matimanto sapaññā, Bahussutā ye bahuṭhānacintino; Dīpañhi etaṁ paramaṁ narānaṁ, Yaṁ paṇḍitā sokanudā bhavanti. 29 Attānaṁ ñātī udāhu puttadāraṁ, Dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ; Kimeva tvaṁ sutasomānutappe, Korabyaseṭṭha vacanaṁ suṇoma tetaṁ”. 30 “Nevāhamattānamanutthunāmi, Na puttadāraṁ na dhanaṁ na raṭṭhaṁ; Satañca dhammo carito purāṇo, Taṁ saṅkaraṁ brāhmaṇassānutappe. 31 Kato mayā saṅkaro brāhmaṇena, Raṭṭhe sake issariye ṭhitena; Taṁ saṅkaraṁ brāhmaṇasappadāya, Saccānurakkhī punarāvajissaṁ”. 32 “Nevāhametaṁ abhisaddahāmi, Sukhī naro maccumukhā pamutto; Amittahatthaṁ punarāvajeyya, Korabyaseṭṭha na hi maṁ upesi. 33 Mutto tuvaṁ porisādassa hatthā, Gantvā sakaṁ mandiraṁ kāmakāmī; Madhuraṁ piyaṁ jīvitaṁ laddha rāja, Kuto tuvaṁ ehisi me sakāsaṁ”. 34 “Mataṁ vareyya parisuddhasīlo, Na jīvitaṁ garahito pāpadhammo; Na hi taṁ naraṁ tāyati duggatīhi, Yassāpi hetu alikaṁ bhaṇeyya. 35 Sacepi vāto girimāvaheyya, Cando ca suriyo ca chamā pateyyuṁ; Sabbā ca najjo paṭisotaṁ vajeyyuṁ, Na tvevahaṁ rāja musā bhaṇeyyaṁ. 36 Nabhaṁ phaleyya udadhīpi susse, Saṁvaṭṭaye bhūtadharā vasundharā; Siluccayo meru samūlamuppate, Na tvevahaṁ rāja musā bhaṇeyyaṁ. 37 Asiñca sattiñca parāmasāmi, Sapathampi te samma ahaṁ karomi; Tayā pamutto anaṇo bhavitvā, Saccānurakkhī punarāvajissaṁ”. 38 “Yo te kato saṅgaro brāhmaṇena, Raṭṭhe sake issariye ṭhitena; Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇasappadāya, Saccānurakkhī punarāvajassu”. 39 “Yo me kato saṅgaro brāhmaṇena, Raṭṭhe sake issariye ṭhitena; Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇasappadāya, Saccānurakkhī punarāvajissaṁ”. 40 Mutto ca so porisādassa hatthā, Gantvāna taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca; “Suṇoma gāthāyo satārahāyo, Yā me sutā assu hitāya brahme”. 41 “Sakideva sutasoma, 2832 --- ja537 1:41 sabbhi hoti samāgamo; Sā naṁ saṅgati pāleti, nāsabbhi bahu saṅgamo. 42 Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Sataṁ saddhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo. 43 Jīranti ve rājarathā sucittā, Atho sarīrampi jaraṁ upeti; Satañca dhammo na jaraṁ upeti, Santo have sabbhi pavedayanti. 44 Nabhañca dūre pathavī ca dūre, Pāraṁ samuddassa tadāhu dūre; Tato have dūrataraṁ vadanti, Satañca dhammo asatañca rāja”. 45 “Sahassiyā imā gāthā, nahimā gāthā satārahā; Cattāri tvaṁ sahassāni, khippaṁ gaṇhāhi brāhmaṇa”. 46 “Āsītiyā nāvutiyā ca gāthā, Satārahā cāpi bhaveyya gāthā; Paccattameva sutasoma jānahi, Sahassiyā nāma kā atthi gāthā”. 47 “Icchāmi vohaṁ sutavuddhimattano, Santoti maṁ sappurisā bhajeyyuṁ; Ahaṁ savantīhi mahodadhīva, Na hi tāta tappāmi subhāsitena. 48 Aggi yathā tiṇakaṭṭhaṁ dahanto, Na tappatī sāgarova nadīhi; Evampi te paṇḍitā rājaseṭṭha, Sutvā na tappanti subhāsitena. 49 Sakassa dāsassa yadā suṇomi, Gāthaṁ ahaṁ atthavatiṁ janinda; Tameva sakkacca nisāmayāmi, Na hi tāta dhammesu mamatthi titti. 50 Idaṁ te raṭṭhaṁ sadhanaṁ sayoggaṁ, Sakāyuraṁ sabbakāmūpapannaṁ; Kiṁ kāmahetu paribhāsasi maṁ, Gacchāmahaṁ porisādassa ñatte”. 51 “Attānurakkhāya bhavanti hete, Hatthārohā rathikā pattikā ca; Assāruhā ye ca dhanuggahāse, Senaṁ payuñjāma hanāma sattuṁ”. 52 “Sudukkaraṁ porisādo akāsi, Jīvaṁ gahetvāna avassajī maṁ; Taṁ tādisaṁ pubbakiccaṁ saranto, Dubbhe ahaṁ tassa kathaṁ janinda”. 53 Vanditvā so pitaraṁ mātarañca, Anusāsetvā negamañca balañca; Saccavādī saccānurakkhamāno, Agamāsi so yattha porisādo. 54 “Kato mayā saṅgaro brāhmaṇena, Raṭṭhe sake issariye ṭhitena; Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇasappadāya, Saccānurakkhī punarāgatosmi; Yajassu yaññaṁ khāda maṁ porisāda”. 55 “Na hāyate khāditaṁ mayhaṁ pacchā, Citakā ayaṁ tāva sadhūmikāva; Niddhūmake pacitaṁ sādhupakkaṁ, Suṇoma gāthāyo satārahāyo”. 56 “Adhammiko tvaṁ porisādakāsi, Raṭṭhā ca bhaṭṭho udarassa hetu; Dhammañcimā abhivadanti gāthā, Dhammo ca adhammo ca kuhiṁ sameti. 57 Adhammikassa luddassa, niccaṁ lohitapāṇino; Natthi saccaṁ kuto dhammo, kiṁ sutena karissasi”. 58 “Yo maṁsahetu migavaṁ careyya, Yo vā hane purisamattahetu; Ubhopi te pecca samā bhavanti, Kasmā no adhammikaṁ brūsi maṁ tvaṁ”. 59 “Pañca pañca na khā bhakkhā, khattiyena pajānatā; Abhakkhaṁ rāja bhakkhesi, tasmā adhammiko tuvaṁ”. 60 “Mutto tuvaṁ porisādassa hatthā, Gantvā sakaṁ mandiraṁ kāmakāmī; Amittahatthaṁ punarāgatosi, Na khattadhamme kusalosi rāja”. 61 “Ye khattadhamme kusalā bhavanti, Pāyena te nerayikā bhavanti; Tasmā ahaṁ khattadhammaṁ pahāya, Saccānurakkhī punarāgatosmi; Yajassu yaññaṁ khāda maṁ porisāda”. 62 “Pāsādavāsā pathavīgavāssā, Kāmitthiyo kāsikacandanañca; Sabbaṁ tahiṁ labhasi sāmitāya, Saccena kiṁ passasi ānisaṁsaṁ”. 63 “Ye kecime atthi rasā pathabyā, Saccaṁ tesaṁ sādhutaraṁ rasānaṁ; Sacce ṭhitā samaṇabrāhmaṇā ca, Taranti jātimaraṇassa pāraṁ”. 64 “Mutto tuvaṁ porisādassa hatthā, Gantvā sakaṁ mandiraṁ kāmakāmī; Amittahatthaṁ punarāgatosi, Na hi nūna te maraṇabhayaṁ janinda; Alīnacitto asi saccavādī”. 65 “Katā me kalyāṇā anekarūpā, Yaññā yiṭṭhā ye vipulā pasatthā; Visodhito paralokassa maggo, Dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye. 66 Katā me kalyāṇā anekarūpā, Yaññā yiṭṭhā ye vipulā pasatthā; Anānutappaṁ paralokaṁ gamissaṁ, Yajassu yaññaṁ ada maṁ porisāda. 67 Pitā ca mātā ca upaṭṭhitā me, Dhammena me issariyaṁ pasatthaṁ; Visodhito paralokassa maggo, Dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye. 68 Pitā ca mātā ca upaṭṭhitā me, Dhammena me issariyaṁ pasatthaṁ; Anānutappaṁ paralokaṁ gamissaṁ, Yajassu yaññaṁ ada maṁ porisāda. 69 Ñātīsu mittesu katā me kārā, Dhammena me issariyaṁ pasatthaṁ; Visodhito paralokassa maggo, Dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye. 70 Ñātīsu mittesu katā me kārā, Dhammena me issariyaṁ pasatthaṁ; Anānutappaṁ paralokaṁ gamissaṁ, Yajassu yaññaṁ ada maṁ porisāda. 71 Dinnaṁ me dānaṁ bahudhā bahūnaṁ, Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca; Visodhito 2833 --- ja537 1:71 paralokassa maggo, Dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye. 72 Dinnaṁ me dānaṁ bahudhā bahūnaṁ, Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca; Anānutappaṁ paralokaṁ gamissaṁ, Yajassu yaññaṁ ada maṁ porisāda”. 73 “Visaṁ pajānaṁ puriso adeyya, Āsīvisaṁ jalitamuggatejaṁ; Muddhāpi tassa viphaleyya sattadhā, Yo tādisaṁ saccavādiṁ adeyya. 74 Sutvā dhammaṁ vijānanti, Narā kalyāṇapāpakaṁ; Api gāthā suṇitvāna, Dhamme me ramate mano”. 75 “Sakideva mahārāja, sabbhi hoti samāgamo; Sā naṁ saṅgati pāleti, nāsabbhi bahu saṅgamo. 76 Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Sataṁ saddhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo. 77 Jīranti ve rājarathā sucittā, Atho sarīrampi jaraṁ upeti; Satañca dhammo na jaraṁ upeti, Santo have sabbhi pavedayanti. 78 Nabhañca dūre pathavī ca dūre, Pāraṁ samuddassa tadāhu dūre; Tato have dūrataraṁ vadanti, Satañca dhammo asatañca rāja”. 79 “Gāthā imā atthavatī subyañjanā, Subhāsitā tuyha janinda sutvā; Ānandi vitto sumano patīto, Cattāri te samma vare dadāmi”. 80 “Yo nattano maraṇaṁ bujjhasi tuvaṁ, Hitāhitaṁ vinipātañca saggaṁ; Giddho rase duccarite niviṭṭho, Kiṁ tvaṁ varaṁ dassasi pāpadhamma. 81 Ahañca taṁ dehi varanti vajjaṁ, Tvañcāpi datvāna avākareyya; Sandiṭṭhikaṁ kalahamimaṁ vivādaṁ, Ko paṇḍito jānamupabbajeyya”. 82 “Na taṁ varaṁ arahati jantu dātuṁ, Yaṁ vāpi datvāna avākareyya; Varassu samma avikampamāno, Pāṇaṁ cajitvānapi dassameva”. 83 “Ariyassa ariyena sameti sakhyaṁ, Paññassa paññāṇavatā sameti; Passeyya taṁ vassasataṁ arogaṁ, Etaṁ varānaṁ paṭhamaṁ varāmi”. 84 “Ariyassa ariyena sameti sakhyaṁ, Paññassa paññāṇavatā sameti; Passāsi maṁ vassasataṁ arogaṁ, Etaṁ varānaṁ paṭhamaṁ dadāmi”. 85 “Ye khattiyāse idha bhūmipālā, Muddhābhisittā katanāmadheyyā; Na tādise bhūmipatī adesi, Etaṁ varānaṁ dutiyaṁ varāmi”. 86 “Ye khattiyāse idha bhūmipālā, Muddhābhisittā katanāmadheyyā; Na tādise bhūmipatī ademi, Etaṁ varānaṁ dutiyaṁ dadāmi”. 87 “Parosataṁ khattiyā te gahitā, Talāvutā assumukhā rudantā; Sake te raṭṭhe paṭipādayāhi, Etaṁ varānaṁ tatiyaṁ varāmi”. 88 “Parosataṁ khattiyā me gahitā, Talāvutā assumukhā rudantā; Sake te raṭṭhe paṭipādayāmi, Etaṁ varānaṁ tatiyaṁ dadāmi”. 89 “Chiddaṁ te raṭṭhaṁ byathitā bhayā hi, Puthū narā leṇamanuppaviṭṭhā; Manussamaṁsaṁ viramehi rāja, Etaṁ varānaṁ catutthaṁ varāmi”. 90 “Addhā hi so bhakkho mama manāpo, Etassa hetumhi vanaṁ paviṭṭho; Sohaṁ kathaṁ etto upārameyyaṁ, Aññaṁ varānaṁ catutthaṁ varassu”. 91 “Na ve piyaṁ meti janinda tādiso, Attaṁ niraṅkacca piyāni sevati; Attāva seyyo paramā ca seyyo, Labbhā piyā ocitatthena pacchā”. 92 “Piyaṁ me mānusaṁ maṁsaṁ, Sutasoma vijānahi; Namhi sakkā nivāretuṁ, Aññaṁ varaṁ samma varassu”. 93 “Yo ve piyaṁ meti piyānurakkhī, Attaṁ niraṅkacca piyāni sevati; Soṇḍova pitvā visamissapānaṁ, Teneva so hoti dukkhī parattha. 94 Yo cīdha saṅkhāya piyāni hitvā, Kicchenapi sevati ariyadhamme; Dukkhitova pitvāna yathosadhāni, Teneva so hoti sukhī parattha”. 95 “Ohāyahaṁ pitaraṁ mātarañca, Manāpiye kāmaguṇe ca pañca; Etassa hetumhi vanaṁ paviṭṭho, Taṁ te varaṁ kinti mahaṁ dadāmi”. 96 “Na paṇḍitā diguṇamāhu vākyaṁ, Saccappaṭiññāva bhavanti santo; Varassu samma iti maṁ avoca, Iccabravī tvaṁ na hi te sameti”. 97 “Apuññalābhaṁ ayasaṁ akittiṁ, Pāpaṁ bahuṁ duccaritaṁ kilesaṁ; Manussamaṁsassa kate upāgā, Taṁ te varaṁ kinti mahaṁ dadeyyaṁ”. 98 “Na taṁ varaṁ arahati jantu dātuṁ, Yaṁ vāpi datvāna avākareyya; Varassu samma avikampamāno, Pāṇaṁ cajitvānapi dassameva. 99 Pāṇaṁ cajanti santo nāpi dhammaṁ, Saccappaṭiññāva bhavanti santo; Datvā varaṁ khippamavākarohi, Etena sampajja surājaseṭṭha. 100 Caje dhanaṁ aṅgavarassa hetu, Aṅgaṁ caje jīvitaṁ rakkhamāno; Aṅgaṁ dhanaṁ jīvitañcāpi sabbaṁ, Caje naro dhammamanussaranto. 101 Yasmā hi dhammaṁ puriso vijaññā, Ye cassa kaṅkhaṁ vinayanti santo; Taṁ hissa dīpañca parāyaṇañca, Na tena mittiṁ jirayetha pañño”. 102 “Addhā hi so bhakkho mama manāpo, Etassa hetumhi vanaṁ paviṭṭho; Sace ca maṁ yācasi etamatthaṁ, Etampi te samma varaṁ dadāmi. 103 2834 --- ja537 1:103 Satthā ca me hosi sakhā ca mesi, Vacanampi te samma ahaṁ akāsiṁ; Tuvampi me samma karohi vākyaṁ, Ubhopi gantvāna pamocayāma”. 104 “Satthā ca te homi sakhā ca tyamhi, Vacanampi me samma tuvaṁ akāsi; Ahampi te samma karomi vākyaṁ, Ubhopi gantvāna pamocayāma”. 105 “Kammāsapādena viheṭhitattha, Talāvutā assumukhā rudantā; Na jātu dubbhetha imassa rañño, Saccappaṭiññaṁ me paṭissuṇātha”. 106 “Kammāsapādena viheṭhitamhā, Talāvutā assumukhā rudantā; Na jātu dubbhema imassa rañño, Saccappaṭiññaṁ te paṭissuṇāma”. 107 “Yathā pitā vā atha vāpi mātā, Anukampakā atthakāmā pajānaṁ; Evameva vo hotu ayañca rājā, Tumhe ca vo hotha yatheva puttā”. 108 “Yathā pitā vā atha vāpi mātā, Anukampakā atthakāmā pajānaṁ; Evameva no hotu ayañca rājā, Mayampi hessāma yatheva puttā”. 109 “Catuppadaṁ sakuṇañcāpi maṁsaṁ, Sūdehi randhaṁ sukataṁ suniṭṭhitaṁ; Sudhaṁva indo paribhuñjiyāna, Hitvā katheko ramasī araññe. 110 Tā khattiyā vallivilākamajjhā, Alaṅkatā samparivārayitvā; Indaṁva devesu pamodayiṁsu, Hitvā katheko ramasī araññe. 111 Tambūpadhāne bahugoṇakamhi, Subhamhi sabbassayanamhi saṅge; Seyyassa majjhamhi sukhaṁ sayitvā, Hitvā katheko ramasī araññe. 112 Pāṇissaraṁ kumbhathūṇaṁ nisīthe, Athopi ve nippurisampi tūriyaṁ; Bahuṁ sugītañca suvāditañca, Hitvā katheko ramasī araññe. 113 Uyyānasampannaṁ pahūtamālyaṁ, Migājinūpetapuraṁ surammaṁ; Hayehi nāgehi rathehupetaṁ, Hitvā katheko ramasī araññe”. 114 “Kāḷapakkhe yathā cando, hāyateva suve suve; Kāḷapakkhūpamo rāja, asataṁ hoti samāgamo. 115 Yathāhaṁ rasakamāgamma, sūdaṁ kāpurisādhamaṁ; Akāsiṁ pāpakaṁ kammaṁ, yena gacchāmi duggatiṁ. 116 Sukkapakkhe yathā cando, vaḍḍhateva suve suve; Sukkapakkhūpamo rāja, sataṁ hoti samāgamo. 117 Yathāhaṁ tuvamāgamma, sutasoma vijānahi; Kāhāmi kusalaṁ kammaṁ, yena gacchāmi suggatiṁ. 118 Thale yathā vāri janinda vuṭṭhaṁ, Anaddhaneyyaṁ na ciraṭṭhitīkaṁ; Evampi hoti asataṁ samāgamo, Anaddhaneyyo udakaṁ thaleva. 119 Sare yathā vāri janinda vuṭṭhaṁ, Ciraṭṭhitīkaṁ naravīraseṭṭha; Evampi ve hoti sataṁ samāgamo, Ciraṭṭhitīko udakaṁ sareva. 120 Abyāyiko hoti sataṁ samāgamo, Yāvampi tiṭṭheyya tatheva hoti; Khippañhi veti asataṁ samāgamo, Tasmā sataṁ dhammo asabbhi ārakā”. 121 “Na so rājā yo ajeyyaṁ jināti, Na so sakhā yo sakhāraṁ jināti; Na sā bhariyā yā patino na vibheti, Na te puttā ye na bharanti jiṇṇaṁ. 122 Na sā sabhā yattha na santi santo, Na te santo ye na bhaṇanti dhammaṁ; Rāgañca dosañca pahāya mohaṁ, Dhammaṁ bhaṇantāva bhavanti santo. 123 Nābhāsamānaṁ jānanti, missaṁ bālehi paṇḍitaṁ; Bhāsamānañca jānanti, desentaṁ amataṁ padaṁ. 124 Bhāsaye jotaye dhammaṁ, Paggaṇhe isinaṁ dhajaṁ; Subhāsitaddhajā isayo, Dhammo hi isinaṁ dhajo”ti. 125 Mahāsutasomajātakaṁ pañcamaṁ. 126 Asītinipātaṁ niṭṭhitaṁ. 127 Tassuddānaṁ 128 Sumukho pana haṁsavaro ca mahā, Sudhabhojaniko ca paro pavaro; Sakuṇāladijādhipativhayano, Sutasomavaruttamasavhayanoti. ja332 0 Jātaka Catukkanipāta Kokilavagga 2. Rathalaṭṭhijātaka |1| “Api hantvā hato brūti, jetvā jitoti bhāsati; Pubbamakkhāyino rāja, aññadatthu na saddahe. 2 Tasmā paṇḍitajātiyo, suṇeyya itarassapi; Ubhinnaṁ vacanaṁ sutvā, yathā dhammo tathā kare. 3 Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, Asaññato pabbajito na sādhu; Rājā na sādhu anisammakārī, Yo paṇḍito kodhano taṁ na sādhu. 4 Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati; Nisammakārino rāja, yaso kitti ca vaḍḍhatī”ti. 5 Rathalaṭṭhijātakaṁ dutiyaṁ. ja131 0 Jātaka Ekakanipāta Asampadānavagga 1. 2835 --- ja131 1:0 Asampadānajātaka |1| “Asampadānenitarītarassa, Bālassa mittāni kalī bhavanti; Tasmā harāmi bhusaṁ aḍḍhamānaṁ, Mā me mitti jīyittha sassatāyan”ti. 2 Asampadānajātakaṁ paṭhamaṁ. ja37 0 Jātaka Ekakanipāta Kulāvakavagga 7. Tittirajātaka |1| “Ye vuḍḍhamapacāyanti, narā dhammassa kovidā; Diṭṭheva dhamme pāsaṁsā, samparāye ca suggatī”ti. 2 Tittirajātakaṁ sattamaṁ. ja52 0 Jātaka Ekakanipāta Āsīsavagga 2. Cūḷajanakajātaka |1| “Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito; Passāmi vohaṁ attānaṁ, udakā thalamubbhatan”ti. 2 Cūḷajanakajātakaṁ dutiyaṁ. ja288 0 Jātaka Tikanipāta Abbhantaravagga 8. Macchuddānajātaka |1| “Agghanti macchā adhikaṁ sahassaṁ, Na so atthi yo imaṁ saddaheyya; Mayhañca assu idha satta māsā, Ahampi taṁ macchuddānaṁ kiṇeyyaṁ”. 2 “Macchānaṁ bhojanaṁ datvā, mama dakkhiṇamādisi; Taṁ dakkhiṇaṁ sarantiyā, kataṁ apacitiṁ tayā”. 3 “Paduṭṭhacittassa na phāti hoti, Na cāpi taṁ devatā pūjayanti; Yo bhātaraṁ pettikaṁ sāpateyyaṁ, Avañcayī dukkaṭakammakārī”ti. 4 Macchuddānajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja250 0 Jātaka Dukanipāta Siṅgālavagga 10. Kapijātaka |1| “Ayaṁ isī upasamasaṁyame rato, Sa tiṭṭhati sisirabhayena aṭṭito; Handa ayaṁ pavisatumaṁ agārakaṁ, Vinetu sītaṁ darathañca kevalaṁ”. 2 “Nāyaṁ isī upasamasaṁyame rato, Kapī ayaṁ dumavarasākhagocaro; So dūsako rosako cāpi jammo, Sacevajemampi dūseyyagāran”ti. 3 Kapijātakaṁ dasamaṁ. Siṅgālavaggo dasamo. 4 Tassuddānaṁ 5 Atha rājā siṅgālavaro sunakho, Tathā kosiya icchati kālaghaso; Atha dānavaroṭṭhapi sārathinā, Punambavanañca sisirakapi dasāti. 6 Atha vagguddānaṁ 7 Daḷhañca vaggaṁ aparena santhavaṁ, Kalyāṇavaggāsadiso ca rūhakaṁ; Nataṁdaḷha bīraṇathambhakaṁ puna, Kāsāvupāhana siṅgālakena dasāti. 8 Dukanipātaṁ niṭṭhitaṁ. ja455 0 Jātaka Ekādasakanipāta Mātuposakavagga 1. Mātuposakajātaka |1| “Tassa nāgassa vippavāsena, Virūḷhā sallakī ca kuṭajā ca; Kuruvindakaravīrā bhisasāmā ca, Nivāte pupphitā ca kaṇikārā. 2 Kocideva suvaṇṇakāyurā, Nāgarājaṁ bharanti piṇḍena; Yattha rājā rājakumāro vā, Kavacamabhihessati achambhito”. 3 “Gaṇhāhi nāga kabaḷaṁ, mā nāga kisako bhava; Bahūni rājakiccāni, tāni nāga karissasi”. 4 “Sā nūnasā kapaṇikā, andhā apariṇāyikā; Khāṇuṁ pādena ghaṭṭeti, giriṁ caṇḍoraṇaṁ pati”. 5 “Kā nu te sā mahānāga, andhā apariṇāyikā; Khāṇuṁ pādena ghaṭṭeti, giriṁ caṇḍoraṇaṁ pati”. 6 “Mātā me sā mahārāja, andhā apariṇāyikā; Khāṇuṁ pādena ghaṭṭeti, giriṁ caṇḍoraṇaṁ pati”. 7 “Muñcathetaṁ mahānāgaṁ, yoyaṁ bharati mātaraṁ; Sametu mātarā nāgo, saha sabbehi ñātibhi”. 8 “Mutto ca bandhanā nāgo, muttamādāya kuñjaro; Muhuttaṁ assāsayitvā, agamā yena pabbato. 9 Tato so naḷiniṁ gantvā, sītaṁ kuñjarasevitaṁ; Soṇḍāyūdakamāhatvā, mātaraṁ abhisiñcatha”. 10 “Koyaṁ 2836 --- ja455 1:10 anariyo devo, akālenapi vassati; Gato me atrajo putto, yo mayhaṁ paricārako”. 11 “Uṭṭhehi amma kiṁ sesi, āgato tyāhamatrajo; Muttomhi kāsirājena, vedehena yasassinā”. 12 “Ciraṁ jīvatu so rājā, kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano; Yo me puttaṁ pamocesi, sadā vuddhāpacāyikan”ti. 13 Mātuposakajātakaṁ paṭhamaṁ. ja154 0 Jātaka Dukanipāta Daḷhavagga 4. Uragajātaka |1| “Idhūragānaṁ pavaro paviṭṭho, Selassa vaṇṇena pamokkhamicchaṁ; Brahmañca vaṇṇaṁ apacāyamāno, Bubhukkhito no vitarāmi bhottuṁ”. 2 “So brahmagutto cirameva jīva, Dibyā ca te pātubhavantu bhakkhā; Yo brahmavaṇṇaṁ apacāyamāno, Bubhukkhito no vitarāsi bhottun”ti. 3 Uragajātakaṁ catutthaṁ. ja369 0 Jātaka Pañcakanipāta Vaṇṇārohavagga 9. Mittavindakajātaka |1| “Kyāhaṁ devānamakaraṁ, kiṁ pāpaṁ pakataṁ mayā; Yaṁ me sirasmiṁ ohacca, cakkaṁ bhamati matthake”. 2 “Atikkamma ramaṇakaṁ, sadāmattañca dūbhakaṁ; Brahmattarañca pāsādaṁ, kenatthena idhāgato”. 3 “Ito bahutarā bhogā, atra maññe bhavissare; Iti etāya saññāya, passa maṁ byasanaṁ gataṁ”. 4 “Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca soḷasa; Soḷasāhi ca bāttiṁsa, atricchaṁ cakkamāsado; Icchāhatassa posassa, cakkaṁ bhamati matthake. 5 Uparivisālā duppūrā, icchā visaṭagāminī; Ye ca taṁ anugijjhanti, te honti cakkadhārino”ti. 6 Mittavindakajātakaṁ navamaṁ. ja357 0 Jātaka Pañcakanipāta Maṇikuṇḍalavagga 7. Laṭukikajātaka |1| “Vandāmi taṁ kuñjara saṭṭhihāyanaṁ, Āraññakaṁ yūthapatiṁ yasassiṁ; Pakkhehi taṁ pañjalikaṁ karomi, Mā me vadhī puttake dubbalāya”. 2 “Vandāmi taṁ kuñjara ekacāriṁ, Āraññakaṁ pabbatasānugocaraṁ; Pakkhehi taṁ pañjalikaṁ karomi, Mā me vadhī puttake dubbalāya”. 3 “Vadhissāmi te laṭukike puttakāni, Kiṁ me tuvaṁ kāhasi dubbalāsi; Sataṁ sahassānipi tādisīnaṁ, Vāmena pādena papothayeyyaṁ”. 4 “Na heva sabbattha balena kiccaṁ, Balañhi bālassa vadhāya hoti; Karissāmi te nāgarājā anatthaṁ, Yo me vadhī puttake dubbalāya”. 5 “Kākañca passa laṭukikaṁ, Maṇḍūkaṁ nīlamakkhikaṁ; Ete nāgaṁ aghātesuṁ, Passa verassa verinaṁ; Tasmā hi veraṁ na kayirātha, Appiyenapi kenacī”ti. 6 Laṭukikajātakaṁ sattamaṁ. ja23 0 Jātaka Ekakanipāta Kuruṅgavagga 3. Bhojājānīyajātaka |1| “Api passena semāno, sallebhi sallalīkato; Seyyova vaḷavā bhojjo, yuñja maññeva sārathī”ti. 2 Bhojājānīyajātakaṁ tatiyaṁ. ja6 0 Jātaka Ekakanipāta Apaṇṇakavagga 6. Devadhammajātaka |1| “Hiriottappasampannā, sukkadhammasamāhitā; Santo sappurisā loke, devadhammāti vuccare”ti. 2 Devadhammajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja326 0 Jātaka Catukkanipāta Kuṭidūsakavagga 6. 2837 --- ja326 1:0 Kakkārujātaka |1| “Kāyena yo nāvahare, vācāya na musā bhaṇe; Yaso laddhā na majjeyya, sa ve kakkārumarahati”. 2 “Dhammena vittameseyya, na nikatyā dhanaṁ hare; Bhoge laddhā na majjeyya, sa ve kakkārumarahati”. 3 “Yassa cittaṁ ahāliddaṁ, saddhā ca avirāginī; Eko sāduṁ na bhuñjeyya, sa ve kakkārumarahati”. 4 “Sammukhā vā tirokkhā vā, Yo sante na paribhāsati; Yathāvādī tathākārī, Sa ve kakkārumarahatī”ti. 5 Kakkārujātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja318 0 Jātaka Catukkanipāta Pucimandavagga 8. Kaṇaverajātaka |1| “Yaṁ taṁ vasantasamaye, kaṇaveresu bhāṇusu; Sāmaṁ bāhāya pīḷesi, sā taṁ ārogyamabravi”. 2 “Ambho na kira saddheyyaṁ, yaṁ vāto pabbataṁ vahe; Pabbatañce vahe vāto, sabbampi pathaviṁ vahe; Yattha sāmā kālakatā, sā maṁ ārogyamabravi”. 3 “Na ceva sā kālakatā, na ca sā aññamicchati; Ekabhattikinī sāmā, tameva abhikaṅkhati”. 4 “Asanthutaṁ maṁ cirasanthutena, Nimīni sāmā adhuvaṁ dhuvena; Mayāpi sāmā nimineyya aññaṁ, Ito ahaṁ dūrataraṁ gamissan”ti. 5 Kaṇaverajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja125 0 Jātaka Ekakanipāta Kusanāḷivagga 5. Kaṭāhakajātaka |1| “Bahumpi so vikattheyya, aññaṁ janapadaṁ gato; Anvāgantvāna dūseyya, bhuñja bhoge kaṭāhakā”ti. 2 Kaṭāhakajātakaṁ pañcamaṁ. ja523 0 Jātaka Cattālīsanipāta Tesakuṇavagga 3. Alambusājātaka |1| Atha bravi brahā indo, vatrabhū jayataṁ pitā; Devakaññaṁ parābhetvā, sudhammāyaṁ alambusaṁ. 2 “Misse devā taṁ yācanti, tāvatiṁsā saindakā; Isippalobhane gaccha, isisiṅgaṁ alambuse. 3 Purāyaṁ amhe acceti, vattavā brahmacariyavā; Nibbānābhirato vuddho, tassa maggāni āvara”. 4 “Devarāja kimeva tvaṁ, mameva tuvaṁ sikkhasi; Isippalobhane gaccha, santi aññāpi accharā. 5 Mādisiyo pavarā ceva, asoke nandane vane; Tāsampi hotu pariyāyo, tāpi yantu palobhanā”. 6 “Addhā hi saccaṁ bhaṇasi, santi aññāpi accharā; Tādisiyo pavarā ceva, asoke nandane vane. 7 Na tā evaṁ pajānanti, pāricariyaṁ pumaṁ gatā; Yādisaṁ tvaṁ pajānāsi, nāri sabbaṅgasobhane. 8 Tvameva gaccha kalyāṇi, itthīnaṁ pavarā casi; Taveva vaṇṇarūpena, savasamānayissasi”. 9 “Na vāhaṁ na gamissāmi, devarājena pesitā; Vibhemi cetaṁ āsāduṁ, uggatejo hi brāhmaṇo. 10 Aneke nirayaṁ pattā, isimāsādiyā janā; Āpannā mohasaṁsāraṁ, tasmā lomāni haṁsaye”. 11 Idaṁ vatvāna pakkāmi, accharā kāmavaṇṇinī; Missā missitumicchantī, isisiṅgaṁ alambusā. 12 Sā ca taṁ vanamogayha, isisiṅgena rakkhitaṁ; Bimbajālakasañchannaṁ, samantā addhayojanaṁ. 13 Pātova pātarāsamhi, udaṇhasamayaṁ pati; Aggiṭṭhaṁ parimajjantaṁ, isisiṅgaṁ upāgami. 14 “Kā nu vijjurivābhāsi, osadhī viya tārakā; Vicittahatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā. 15 Ādiccavaṇṇasaṅkāsā, hemacandanagandhinī; Saññatūrū mahāmāyā, kumārī cārudassanā. 16 Vilaggā mudukā suddhā, pādā te suppatiṭṭhitā; Gamanā kāmanīyā te, harantiyeva me mano. 17 Anupubbāva te ūrū, nāganāsasamūpamā; Vimaṭṭhā tuyhaṁ sussoṇī, akkhassa phalakaṁ yathā. 18 Uppalasseva kiñjakkhā, nābhi te sādhu saṇṭhitā; Pūrā kaṇhañjanasseva, dūrato paṭidissati. 19 Duvidhā jātā urajā, avaṇṭā sādhupaccudā; Payodharā apatitā, aḍḍhalābusamā thanā. 20 Dīghā kambutalābhāsā, gīvā eṇeyyakā yathā; Paṇḍarāvaraṇā vaggu, 2838 --- ja523 1:20 catutthamanasannibhā. 21 Uddhaggā ca adhaggā ca, dumaggaparimajjitā; Duvijā nelasambhūtā, dantā tava sudassanā. 22 Apaṇḍarā lohitantā, jiñjūkaphalasannibhā; Āyatā ca visālā ca, nettā tava sudassanā. 23 Nātidīghā susammaṭṭhā, kanakabyā samocitā; Uttamaṅgaruhā tuyhaṁ, kesā candanagandhikā. 24 Yāvatā kasigorakkhā, vāṇijānaṁ ca yā gati; Isīnañca parakkantaṁ, saññatānaṁ tapassinaṁ. 25 Na te samasamaṁ passe, asmiṁ pathavimaṇḍale; Ko vā tvaṁ kassa vā putto, kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ”. 26 “Na pañhakālo bhaddante, kassapevaṁ gate sati; Ehi samma ramissāma, ubho asmākamassame; Ehi taṁ upagūhissaṁ, ratīnaṁ kusalo bhava”. 27 Idaṁ vatvāna pakkāmi, accharā kāmavaṇṇinī; Missā missitumicchantī, isisiṅgaṁ alambusā. 28 So ca vegena nikkhamma, Chetvā dandhaparakkamaṁ; Tamuttamāsu veṇīsu, Ajjhappatto parāmasi. 29 Tamudāvatta kalyāṇī, palissaji susobhanā; Cavitamhi brahmacariyā, yathā taṁ atha tositā. 30 Manasā agamā indaṁ, vasantaṁ nandane vane; Tassā saṅkappamaññāya, maghavā devakuñjaro. 31 Pallaṅkaṁ pahiṇī khippaṁ, sovaṇṇaṁ sopavāhanaṁ; Sauttaracchadapaññāsaṁ, sahassapaṭiyatthataṁ. 32 Tamenaṁ tattha dhāresi, ure katvāna sobhanā; Yathā ekamuhuttaṁva, tīṇi vassāni dhārayi. 33 Vimado tīhi vassehi, pabujjhitvāna brāhmaṇo; Addasāsi haritarukkhe, samantā aggiyāyanaṁ. 34 Navapattavanaṁ phullaṁ, kokilaggaṇaghositaṁ; Samantā paviloketvā, rudaṁ assūni vattayi. 35 “Na juhe na jape mante, aggihuttaṁ pahāpitaṁ; Ko nu me pāricariyāya, pubbe cittaṁ palobhayi. 36 Araññe me viharato, yo me tejā ha sambhutaṁ; Nānāratnaparipūraṁ, nāvaṁva gaṇhi aṇṇave”. 37 “Ahaṁ te pāricariyāya, devarājena pesitā; Avadhiṁ cittaṁ cittena, pamādo tvaṁ na bujjhasi”. 38 “Imāni kira maṁ tāto, kassapo anusāsati; Kamalāsadisitthiyo, tāyo bujjhesi māṇava. 39 Uregaṇḍāyo bujjhesi, tāyo bujjhesi māṇava; Iccānusāsi maṁ tāto, yathā maṁ anukampako. 40 Tassāhaṁ vacanaṁ nākaṁ, pitu vuddhassa sāsanaṁ; Araññe nimmanussamhi, svajja jhāyāmi ekako. 41 Sohaṁ tathā karissāmi, dhiratthu jīvitena me; Puna vā tādiso hessaṁ, maraṇaṁ me bhavissati”. 42 Tassa tejaṁ vīriyañca, Dhitiṁ ñatvā avaṭṭhitaṁ; Sirasā aggahī pāde, Isisiṅgaṁ alambusā. 43 “Mā me kujjha mahāvīra, mā me kujjha mahāise; Mahā attho mayā ciṇṇo, tidasānaṁ yasassinaṁ; Tayā saṅkampitaṁ āsi, sabbaṁ devapuraṁ tadā”. 44 “Tāvatiṁsā ca ye devā, tidasānañca vāsavo; Tvañca bhadde sukhī hohi, gaccha kaññe yathāsukhaṁ”. 45 Tassa pāde gahetvāna, katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ; Añjaliṁ paggahetvāna, tamhā ṭhānā apakkami. 46 Yo ca tassāsi pallaṅko, sovaṇṇo sopavāhano; Sauttaracchadapaññāso, sahassapaṭiyatthato; Tameva pallaṅkamāruyha, agā devāna santike. 47 Tamokkamiva āyantiṁ, jalantiṁ vijjutaṁ yathā; Patīto sumano vitto, devindo adadā varaṁ. 48 “Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Nisippalobhikā gacche, etaṁ sakka varaṁ vare”ti. 49 Alambusājātakaṁ tatiyaṁ. ja424 0 Jātaka Aṭṭhakanipāta Kaccānivagga 8. Ādittajātaka |1| “Ādittasmiṁ agārasmiṁ, yaṁ nīharati bhājanaṁ; Taṁ tassa hoti atthāya, no ca yaṁ tattha ḍayhati. 2 Evamādīpito loko, jarāya maraṇena ca; Nīharetheva dānena, dinnaṁ hoti sunīhataṁ”. 3 “Yo dhammaladdhassa dadāti dānaṁ, Uṭṭhānaviriyādhigatassa jantu; Atikkamma so vetaraṇiṁ yamassa, Dibbāni ṭhānāni upeti macco. 4 Dānañca yuddhañca samānamāhu, Appāpi santā bahuke jinanti; Appampi ce saddahāno dadāti, Teneva so hoti sukhī parattha. 5 Viceyya dānaṁ sugatappasatthaṁ, Ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke; Etesu dinnāni mahapphalāni, Bījāni vuttāni yathā sukhette. 6 Yo pāṇabhūtāni aheṭhayaṁ caraṁ, Parūpavādā na karoti pāpaṁ; Bhīruṁ pasaṁsanti na tattha sūraṁ, Bhayā hi santo na karonti pāpaṁ. 7 Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati; Majjhimena ca devattaṁ, uttamena visujjhati. 8 Addhā hi dānaṁ bahudhā 2839 --- ja424 1:8 pasatthaṁ, Dānā ca kho dhammapadaṁva seyyo; Pubbeva hi pubbatareva santo, Nibbānamevajjhagamuṁ sapaññā”ti. 9 Ādittajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja221 0 Jātaka Dukanipāta Kāsāvavagga 1. Kāsāvajātaka |1| “Anikkasāvo kāsāvaṁ, yo vatthaṁ paridahissati; Apeto damasaccena, na so kāsāvamarahati. 2 Yo ca vantakasāvassa, Sīlesu susamāhito; Upeto damasaccena, Sa ve kāsāvamarahatī”ti. 3 Kāsāvajātakaṁ paṭhamaṁ. ja198 0 Jātaka Dukanipāta Ruhakavagga 8. Rādhajātaka |1| “Pavāsā āgato tāta, idāni nacirāgato; Kaccinnu tāta te mātā, na aññamupasevati”. 2 “Na kho panetaṁ subhaṇaṁ, Giraṁ saccupasaṁhitaṁ; Sayetha poṭṭhapādova, Mummure upakūthito”ti. 3 Rādhajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja140 0 Jātaka Ekakanipāta Asampadānavagga 10. Kākajātaka |1| “Niccaṁ ubbiggahadayā, sabbalokavihesakā; Tasmā nesaṁ vasā natthi, kākānamhāka ñātinan”ti. 2 Kākajātakaṁ dasamaṁ. Asampadānavaggo cuddasamo. 3 Tassuddānaṁ 4 Itarītara rakkhasi khemiyo ca, Parosatapañhena ābhassaro puna; Atha haṁsavaruttamababbujaṭaṁ, Paṭanaṭṭhaka kākavarena dasāti. ja343 0 Jātaka Catukkanipāta Cūḷakuṇālavagga 3. Kuntinījātaka |1| “Avasimha tavāgāre, niccaṁ sakkatapūjitā; Tvameva dānimakari, handa rāja vajāmahaṁ”. 2 “Yo ve kate paṭikate, kibbise paṭikibbise; Evaṁ taṁ sammatī veraṁ, vasa kuntini māgamā”. 3 “Na katassa ca kattā ca, metti sandhīyate puna; Hadayaṁ nānujānāti, gacchaññeva rathesabha”. 4 “Katassa ceva kattā ca, metti sandhīyate puna; Dhīrānaṁ no ca bālānaṁ, vasa kuntini māgamā”ti. 5 Kuntinījātakaṁ tatiyaṁ. ja546 0 Jātaka Mahānipāta Mūgapakkhavagga Vidhurajātaka |1| 1 Dohaḷakaṇḍa “Paṇḍu kisiyāsi dubbalā, Vaṇṇarūpaṁ natavedisaṁ pure; Vimale akkhāhi pucchitā, Kīdisī tuyhaṁ sarīravedanā”. 2 “Dhammo manujesu mātīnaṁ, Dohaḷo nāma janinda vuccati; Dhammāhataṁ nāgakuñjara, Vidhurassa hadayābhipatthaye”. 3 “Candaṁ kho tvaṁ dohaḷāyasi, Sūriyaṁ vā atha vāpi mālutaṁ; Dullabhañhi vidhurassa dassanaṁ, Ko vidhuramidha mānayissati”. 4 “Kiṁ nu tāta tuvaṁ pajjhāyasi, Padumaṁ hatthagataṁva te mukhaṁ; Kiṁ nu dummanarūposi issara, Mā tvaṁ soci amittatāpana”. 5 “Mātā hi tava irandhati, Vidhurassa hadayaṁ dhaniyati; Dullabhañhi vidhurassa dassanaṁ, Ko vidhuramidha mānayissati. 6 Tassa bhattupariyesanaṁ cara, Yo vidhuramidha mānayissati”; Pituno ca sā sutvāna vākyaṁ, Rattiṁ nikkhamma avassutiṁ cari. 7 “Ke gandhabbe rakkhase ca nāge, Ke kimpurise cāpi mānuse; Ke paṇḍite sabbakāmadade, Dīgharattaṁ bhattā me bhavissati”. 8 “Assāsa hessāmi te pati, Bhattā te hessāmi anindalocane; Paññā hi mamaṁ tathāvidhā, Assāsa hessasi bhariyā mama”. 9 Avacāsi puṇṇakaṁ irandhatī, Pubbapathānugatena cetasā; “Ehi gacchāma pitu 2840 --- ja546 1:9 mamantike, Esova te etamatthaṁ pavakkhati”. 10 Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanussadā; Yakkhaṁ hatthe gahetvāna, pitusantikupāgami. 11 “Nāgavara vaco suṇohi me, Patirūpaṁ paṭipajja suṅkiyaṁ; Patthemi ahaṁ irandhatiṁ, Tāya samaṅgiṁ karohi maṁ tuvaṁ. 12 Sataṁ hatthī sataṁ assā, sataṁ assatarīrathā; Sataṁ valabhiyo puṇṇā, nānāratnassa kevalā; Te nāga paṭipajjassu, dhītaraṁ dehirandhatiṁ”. 13 “Yāva āmantaye ñātī, mitte ca suhadajjane; Anāmanta kataṁ kammaṁ, taṁ pacchā anutappati”. 14 Tato so varuṇo nāgo, pavisitvā nivesanaṁ; Bhariyaṁ āmantayitvāna, idaṁ vacanamabravi. 15 “Ayaṁ so puṇṇako yakkho, yācatī maṁ irandhatiṁ; Bahunā vittalābhena, tassa dema piyaṁ mamaṁ”. 16 “Na dhanena na vittena, Labbhā amhaṁ irandhatī; Sace ca kho hadayaṁ paṇḍitassa, Dhammena laddhā idha māhareyya; Etena vittena kumāri labbhā, Nāññaṁ dhanaṁ uttari patthayāma”. 17 Tato so varuṇo nāgo, nikkhamitvā nivesanā; Puṇṇakāmantayitvāna, idaṁ vacanamabravi. 18 “Na dhanena na vittena, Labbhā amhaṁ irandhatī; Sace tuvaṁ hadayaṁ paṇḍitassa, Dhammena laddhā idha māharesi; Etena vittena kumāri labbhā, Nāññaṁ dhanaṁ uttari patthayāma”. 19 “Yaṁ paṇḍitotyeke vadanti loke, Tameva bāloti punāhu aññe; Akkhāhi me vippavadanti ettha, Kaṁ paṇḍitaṁ nāga tuvaṁ vadesi”. 20 “Korabyarājassa dhanañcayassa, Yadi te suto vidhuro nāma kattā; Ānehi taṁ paṇḍitaṁ dhammaladdhā, Irandhatī padacarā te hotu”. 21 Idañca sutvā varuṇassa vākyaṁ, Uṭṭhāya yakkho paramappatīto; Tattheva santo purisaṁ asaṁsi, “Ānehi ājaññamidheva yuttaṁ. 22 Jātarūpamayā kaṇṇā, kācamhicamayā khurā; Jambonadassa pākassa, suvaṇṇassa uracchado”. 23 Devavāhavahaṁ yānaṁ, Assamāruyha puṇṇako; Alaṅkato kappitakesamassu, Pakkāmi vehāyasamantalikkhe. 24 So puṇṇako kāmarāgena giddho, Irandhatiṁ nāgakaññaṁ jigīsaṁ; Gantvāna taṁ bhūtapatiṁ yasassiṁ, Iccabravī vessavaṇaṁ kuveraṁ. 25 “Bhogavatī nāma mandire, Vāsā hiraññavatīti vuccati; Nagare nimmite kañcanamaye, Maṇḍalassa uragassa niṭṭhitaṁ. 26 Aṭṭālakā oṭṭhagīviyo, Lohitaṅkassa masāragallino; Pāsādettha silāmayā, Sovaṇṇaratanehi chāditā. 27 Ambā tilakā ca jambuyo, Sattapaṇṇā mucalindaketakā; Piyaṅgu uddālakā sahā, Uparibhaddakā sinduvārakā. 28 Campeyyakā nāgamallikā, Bhaginīmālā atha mettha koliyā; Ete dumā pariṇāmitā, Sobhayanti uragassa mandiraṁ. 29 Khajjurettha silāmayā, Sovaṇṇadhuvapupphitā bahū; Yattha vasato papātiko, Nāgarājā varuṇo mahiddhiko. 30 Tassa komārikā bhariyā, Vimalā kañcanavelliviggahā; Kālā taruṇāva uggatā, Pucimandatthanī cārudassanā. 31 Lākhārasarattasucchavī, Kaṇikārāva nivātapupphitā; Tidivokacarāva accharā, Vijjuvabbhaghanā vinissaṭā. 32 Sā dohaḷinī suvimhitā, Vidhurassa hadayaṁ dhaniyati; Taṁ tesaṁ demi issara, Tena te denti irandhatiṁ mamaṁ”. 33 So puṇṇako bhūtapatiṁ yasassiṁ, Āmantaya vessavaṇaṁ kuveraṁ; “Tattheva santo purisaṁ asaṁsi, Ānehi ājaññamidheva yuttaṁ”. 34 Jātarūpamayā kaṇṇā, kācamhicamayā khurā; Jambonadassa pākassa, suvaṇṇassa uracchado. 35 Devavāhavahaṁ yānaṁ, Assamāruyha puṇṇako; Alaṅkato kappitakesamassu, Pakkāmi vehāyasamantalikkhe. 36 So aggamā rājagahaṁ surammaṁ, Aṅgassa rañño nagaraṁ durāyutaṁ; Pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ, Masakkasāraṁ viya vāsavassa. 37 Mayūrakoñcāgaṇasampaghuṭṭhaṁ, Dijābhighuṭṭhaṁ dijasaṅghasevitaṁ; Nānāsakuntābhirudaṁ suvaṅgaṇaṁ, Pupphābhikiṇṇaṁ himavaṁva pabbataṁ. 38 So puṇṇako vepulamābhirūhi, Siluccayaṁ kimpurisānuciṇṇaṁ; Anvesamāno maṇiratanaṁ uḷāraṁ, Tamaddasā pabbatakūṭamajjhe. 39 Disvā maṇiṁ pabhassaraṁ jātimantaṁ, Manoharaṁ maṇiratanaṁ uḷāraṁ; Daddallamānaṁ yasasā yasassinaṁ, Obhāsatī vijjurivantalikkhe. 40 Tamaggahī veḷuriyaṁ mahagghaṁ, Manoharaṁ nāma mahānubhāvaṁ; Ājaññamāruyha manomavaṇṇo, Pakkāmi vehāyasamantalikkhe. 41 So aggamā nagaramindapatthaṁ, Oruyhupāgacchi sabhaṁ kurūnaṁ; Samāgate ekasataṁ samagge, Avhettha yakkho avikampamāno. 42 “Ko nīdha raññaṁ varamābhijeti, Kamābhijeyyāma varaddhanena; Kamanuttaraṁ ratanavaraṁ jināma, Ko vāpi no jeti 2841 --- ja546 1:42 varaddhanena”. 43 “Kuhiṁ nu raṭṭhe tava jātibhūmi, Na korabyasseva vaco tavedaṁ; Abhītosi no vaṇṇanibhāya sabbe, Akkhāhi me nāmañca bandhave ca”. 44 “Kaccāyano māṇavakosmi rāja, Anūnanāmo iti mavhayanti; Aṅgesu me ñātayo bandhavā ca, Akkhena devasmi idhānupatto”. 45 “Kiṁ māṇavassa ratanāni atthi, Ye taṁ jinanto hare akkhadhutto; Bahūni rañño ratanāni atthi, Te tvaṁ daliddo kathamavhayesi”. 46 “Manoharo nāma maṇī mamāyaṁ, Manoharaṁ maṇiratanaṁ uḷāraṁ; Imañca ājaññamamittatāpanaṁ, Etaṁ me jinitvā hare akkhadhutto”. 47 “Eko maṇī māṇava kiṁ karissati, Ājāniyeko pana kiṁ karissati; Bahūni rañño maṇiratanāni atthi, Ājāniyā vātajavā anappakā”. 48 Dohaḷakaṇḍaṁ nāma. 49 2. Maṇikaṇḍa “Idañca me maṇiratanaṁ, passa tvaṁ dvipaduttama; Itthīnaṁ viggahā cettha, purisānañca viggahā. 50 Migānaṁ viggahā cettha, sakuṇānañca viggahā; Nāgarājā supaṇṇā ca, maṇimhi passa nimmitaṁ. 51 Hatthānīkaṁ rathānīkaṁ, asse pattī ca vammine; Caturaṅginimaṁ senaṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ. 52 Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake; Balaggāni viyūḷhāni, maṇimhi passa nimmitaṁ. 53 Puraṁ uddhāpasampannaṁ, bahupākāratoraṇaṁ; Siṅghāṭakesu bhūmiyo, maṇimhi passa nimmitaṁ. 54 Esikā parikhāyo ca, palikhaṁ aggaḷāni ca; Aṭṭālake ca dvāre ca, maṇimhi passa nimmitaṁ. 55 Passa toraṇamaggesu, nānādijagaṇā bahū; Haṁsā koñcā mayūrā ca, cakkavākā ca kukkuhā. 56 Kuṇālakā bahū citrā, sikhaṇḍī jīvajīvakā; Nānādijagaṇākiṇṇaṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ. 57 Passa nagaraṁ supākāraṁ, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Samussitadhajaṁ rammaṁ, soṇṇavālukasanthataṁ. 58 Passettha paṇṇasālāyo, vibhattā bhāgaso mitā; Nivesane nivese ca, sandhibyūhe pathaddhiyo. 59 Pānāgāre ca soṇḍe ca, sūnā odaniyā gharā; Vesī ca gaṇikāyo ca, maṇimhi passa nimmitaṁ. 60 Mālākāre ca rajake, gandhike atha dussike; Suvaṇṇakāre maṇikāre, maṇimhi passa nimmitaṁ. 61 Āḷārike ca sūde ca, naṭanāṭakagāyino; Pāṇissare kumbhathūnike, maṇimhi passa nimmitaṁ. 62 Passa bherī mudiṅgā ca, saṅkhā paṇavadindimā; Sabbañca tāḷāvacaraṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ. 63 Sammatālañca vīṇañca, naccagītaṁ suvāditaṁ; Tūriyatāḷitasaṅghuṭṭhaṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ. 64 Laṅghikā muṭṭhikā cettha, māyākārā ca sobhiyā; Vetālike ca jalle ca, maṇimhi passa nimmitaṁ. 65 Samajjā cettha vattanti, ākiṇṇā naranāribhi; Mañcātimañce bhūmiyo, maṇimhi passa nimmitaṁ. 66 Passa malle samajjasmiṁ, phoṭente diguṇaṁ bhujaṁ; Nihate nihatamāne ca, maṇimhi passa nimmitaṁ. 67 Passa pabbatapādesu, nānāmigagaṇā bahū; Sīhā byagghā varāhā ca, acchakokataracchayo. 68 Palāsādā gavajā ca, mahiṁsā rohitā rurū; Eṇeyyā ca varāhā ca, gaṇino nīkasūkarā. 69 Kadalimigā bahū citrā, biḷārā sasakaṇṭakā; Nānāmigagaṇākiṇṇaṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ. 70 Najjāyo supatitthāyo, soṇṇavālukasanthatā; Acchā savanti ambūni, macchagumbanisevitā. 71 Kumbhīlā makarā cettha, susumārā ca kacchapā; Pāṭhīnā pāvusā macchā, balajā muñjarohitā. 72 Nānādijagaṇākiṇṇā, nānādumagaṇāyutā; Veḷuriyakarodāyo, maṇimhi passa nimmitaṁ. 73 Passettha pokkharaṇiyo, suvibhattā catuddisā; Nānādijagaṇākiṇṇā, puthulomanisevitā. 74 Samantodakasampannaṁ, mahiṁ sāgarakuṇḍalaṁ; Upetaṁ vanarājehi, maṇimhi passa nimmitaṁ. 75 Purato videhe passa, goyāniye ca pacchato; Kuruyo jambudīpañca, maṇimhi passa nimmitaṁ. 76 Passa candaṁ sūriyañca, obhāsante catuddisā; Sineruṁ anupariyante, maṇimhi passa nimmitaṁ. 77 Sineruṁ himavantañca, sāgarañca mahītalaṁ; Cattāro ca mahārāje, maṇimhi passa nimmitaṁ. 78 Ārāme vanagumbe ca, pāṭiye ca siluccaye; Ramme kimpurisākiṇṇe, maṇimhi passa nimmitaṁ. 79 Phārusakaṁ cittalataṁ, missakaṁ nandanaṁ vanaṁ; Vejayantañca pāsādaṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ. 80 Sudhammaṁ tāvatiṁsañca, pārichattañca pupphitaṁ; Erāvaṇaṁ nāgarājaṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ. 81 Passettha devakaññāyo, nabhā vijjurivuggatā; Nandane vicarantiyo, maṇimhi passa nimmitaṁ. 82 Passettha devakaññāyo, devaputtapalobhinī; Devaputte ramamāne, maṇimhi passa nimmitaṁ. 83 Parosahassapāsāde, veḷuriyaphalasanthate; 2842 --- ja546 1:83 Pajjalante ca vaṇṇena, maṇimhi passa nimmitaṁ. 84 Tāvatiṁse ca yāme ca, Tusite cāpi nimmite; Paranimmitavasavattino, Maṇimhi passa nimmitaṁ. 85 Passettha pokkharaṇiyo, vippasannodikā sucī; Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca. 86 Dasettha rājiyo setā, dasanīlā manoramā; Cha piṅgalā pannarasa, haliddā ca catuddasa. 87 Vīsati tattha sovaṇṇā, vīsati rajatāmayā; Indagopakavaṇṇābhā, tāva dissanti tiṁsati. 88 Dasettha kāḷiyo chacca, mañjeṭṭhā pannavīsati; Missā bandhukapupphehi, nīluppalavicittikā. 89 Evaṁ sabbaṅgasampannaṁ, accimantaṁ pabhassaraṁ; Odhisuṅkaṁ mahārāja, passa tvaṁ dvipaduttama”. 90 Maṇikaṇḍaṁ nāma. 91 3. Akkhakaṇḍa “Upāgataṁ rāja mupehi lakkhaṁ, Netādisaṁ maṇiratanaṁ tavatthi; Dhammena jissāma asāhasena, Jito ca no khippamavākarohi. 92 Pañcāla-paccuggata-sūrasena, Macchā ca maddā saha kekakebhi; Passantu note asaṭhena yuddhaṁ, Na no sabhāyaṁ na karonti kiñci”. 93 Te pāvisuṁ akkhamadena mattā, Rājā kurūnaṁ puṇṇako cāpi yakkho; Rājā kaliṁ viccinamaggahesi, Kaṭaṁ aggahī puṇṇako nāma yakkho. 94 Te tattha jūte ubhaye samāgate, Raññaṁ sakāse sakhīnañca majjhe; Ajesi yakkho naravīraseṭṭhaṁ, Tatthappanādo tumulo babhūva. 95 “Jayo mahārāja parājayo ca, Āyūhataṁ aññatarassa hoti; Janinda jīnosi varaddhanena, Jito ca me khippamavākarohi”. 96 “Hatthī gavāssā maṇikuṇḍalā ca, Yañcāpi mayhaṁ ratanaṁ pathabyā; Gaṇhāhi kaccāna varaṁ dhanānaṁ, Ādāya yenicchasi tena gaccha”. 97 “Hatthī gavāssā maṇikuṇḍalā ca, Yañcāpi tuyhaṁ ratanaṁ pathabyā; Tesaṁ varo vidhuro nāma kattā, So me jito taṁ me avākarohi”. 98 “Attā ca me so saraṇaṁ gatī ca, Dīpo ca leṇo ca parāyaṇo ca; Asantuleyyo mama so dhanena, Pāṇena me sādiso esa kattā”. 99 “Ciraṁ vivādo mama tuyhañcassa, Kāmañca pucchāma tameva gantvā; Esova no vivaratu etamatthaṁ, Yaṁ vakkhatī hotu kathā ubhinnaṁ”. 100 “Addhā hi saccaṁ bhaṇasi, na ca māṇava sāhasaṁ; Tameva gantvā pucchāma, tena tussāmubho janā”. 101 “Saccaṁ nu devā vidahū kurūnaṁ, Dhamme ṭhitaṁ vidhuraṁ nāmamaccaṁ; Dāsosi rañño uda vāsi ñāti, Vidhuroti saṅkhā katamāsi loke”. 102 “Āmāyadāsāpi bhavanti heke, Dhanena kītāpi bhavanti dāsā; Sayampi heke upayanti dāsā, Bhayā paṇunnāpi bhavanti dāsā. 103 Ete narānaṁ caturova dāsā, Addhā hi yonito ahampi jāto; Bhavo ca rañño abhavo ca rañño, Dāsāhaṁ devassa parampi gantvā; Dhammena maṁ māṇava tuyha dajjā”. 104 “Ayaṁ dutīyo vijayo mamajja, Puṭṭho hi kattā vivarettha pañhaṁ; Adhammarūpo vata rājaseṭṭho, Subhāsitaṁ nānujānāsi mayhaṁ”. 105 “Evañce no so vivarettha pañhaṁ, Dāsohamasmi na ca khosmi ñāti; Gaṇhāhi kaccāna varaṁ dhanānaṁ, Ādāya yenicchasi tena gaccha”. 106 Akkhakaṇḍaṁ nāma. 107 4. Gharāvāsapañhā “Vidhura vasamānassa, gahaṭṭhassa sakaṁ gharaṁ; Khemā vutti kathaṁ assa, kathaṁ nu assa saṅgaho. 108 Abyābajjhaṁ kathaṁ assa, saccavādī ca māṇavo; Asmā lokā paraṁ lokaṁ, kathaṁ pecca na socati”. 109 Taṁ tattha gatimā dhitimā, matimā atthadassimā; Saṅkhātā sabbadhammānaṁ, vidhuro etadabravi. 110 “Na sādhāraṇadārassa, na bhuñje sādumekako; Na seve lokāyatikaṁ, netaṁ paññāya vaḍḍhanaṁ. 111 Sīlavā vattasampanno, appamatto vicakkhaṇo; Nivātavutti atthaddho, surato sakhilo mudu. 112 Saṅgahetā ca mittānaṁ, saṁvibhāgī vidhānavā; Tappeyya annapānena, sadā samaṇabrāhmaṇe. 113 Dhammakāmo sutādhāro, bhaveyya paripucchako; Sakkaccaṁ payirupāseyya, sīlavante bahussute. 114 Gharamāvasamānassa, gahaṭṭhassa sakaṁ gharaṁ; Khemā vutti siyā evaṁ, evaṁ nu assa saṅgaho. 115 Abyābajjhaṁ siyā evaṁ, saccavādī ca māṇavo; Asmā lokā paraṁ lokaṁ, evaṁ pecca na socati”. 116 Gharāvāsapañhā nāma. 117 5. Lakkhaṇakaṇḍa “Ehi dāni gamissāma, dinno no issarena me; Mamevatthaṁ paṭipajja, esa dhammo sanantano”. 118 “Jānāmi māṇava tayāhamasmi, Dinnohamasmi tava issarena; Tīhañca taṁ vāsayemu agāre, Yenaddhunā anusāsemu putte”. 119 “Taṁ me tathā hotu vasemu tīhaṁ, Kurutaṁ bhavajja gharesu kiccaṁ; Anusāsataṁ puttadāre bhavajja, Yathā tayī pecca sukhī bhaveyya”. 120 2843 --- ja546 1:120 “Sādhū”ti vatvāna pahūtakāmo, Pakkāmi yakkho vidhurena saddhiṁ; Taṁ kuñjarājaññahayānuciṇṇaṁ, Pāvekkhi antepuramariyaseṭṭho. 121 Koñcaṁ mayūrañca piyañca ketaṁ, Upāgami tattha surammarūpaṁ; Pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ, Masakkasāraṁ viya vāsavassa. 122 Tattha naccanti gāyanti, avhāyanti varāvaraṁ; Accharā viya devesu, nāriyo samalaṅkatā. 123 Samaṅgikatvā pamadāhi yakkhaṁ, Annena pānena ca dhammapālo; Atthattha mevānuvicintayanto, Pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse. 124 Taṁ candanagandharasānulittaṁ, Suvaṇṇajambonadanikkhasādisaṁ; Bhariyaṁvacā “ehi suṇohi bhoti, Puttāni āmantaya tambanette”. 125 Sutvāna vākyaṁ patino anujjā, Suṇisaṁvaca tambanakhiṁ sunettaṁ; “Āmantaya vammadharāni cete, Puttāni indīvarapupphasāme”. 126 Te āgate muddhani dhammapālo, Cumbitvā putte avikampamāno; Āmantayitvāna avoca vākyaṁ, “Dinnāhaṁ raññā idha māṇavassa. 127 Tassajjahaṁ attasukhī vidheyyo, Ādāya yenicchati tena gacchati; Ahañca vo sāsitumāgatosmi, Kathaṁ ahaṁ aparittāya gacche. 128 Sace vo rājā kururaṭṭhavāsī, Janasandho puccheyya pahūtakāmo; Kimābhijānātha pure purāṇaṁ, Kiṁ vo pitā anusāse puratthā. 129 Samāsanā hotha mayāva sabbe, Konīdha rañño abbhatiko manusso; Tamañjaliṁ kariya vadetha evaṁ, Mā hevaṁ deva na hi esa dhammo; Viyaggharājassa nihīnajacco, Samāsano deva kathaṁ bhaveyya”. 130 Lakkhaṇakaṇḍaṁ nāma. 131 6. Rājavasati So ca putte amacce ca, ñātayo suhadajjane; Alīnamanasaṅkappo, vidhuro etadabravi. 132 “Ethayyo rājavasatiṁ, nisīditvā suṇātha me; Yathā rājakulaṁ patto, yasaṁ poso nigacchati. 133 Na hi rājakulaṁ patto, aññāto labhate yasaṁ; Nāsūro nāpi dummedho, nappamatto kudācanaṁ. 134 Yadāssa sīlaṁ paññañca, soceyyaṁ cādhigacchati; Atha vissasate tyamhi, guyhañcassa na rakkhati. 135 Tulā yathā paggahitā, samadaṇḍā sudhāritā; Ajjhiṭṭho na vikampeyya, sa rājavasatiṁ vase. 136 Tulā yathā paggahitā, samadaṇḍā sudhāritā; Sabbāni abhisambhonto, sa rājavasatiṁ vase. 137 Divā vā yadi vā rattiṁ, rājakiccesu paṇḍito; Ajjhiṭṭho na vikampeyya, sa rājavasatiṁ vase. 138 Divā vā yadi vā rattiṁ, rājakiccesu paṇḍito; Sabbāni abhisambhonto, sa rājavasatiṁ vase. 139 Yo cassa sukato maggo, rañño suppaṭiyādito; Na tena vutto gaccheyya, sa rājavasatiṁ vase. 140 Na rañño sadisaṁ bhuñje, kāmabhoge kudācanaṁ; Sabbattha pacchato gacche, sa rājavasatiṁ vase. 141 Na rañño sadisaṁ vatthaṁ, na mālaṁ na vilepanaṁ; Ākappaṁ sarakuttiṁ vā, na rañño sadisamācare; Aññaṁ kareyya ākappaṁ, sa rājavasatiṁ vase. 142 Kīḷe rājā amaccehi, bhariyāhi parivārito; Nāmacco rājabhariyāsu, bhāvaṁ kubbetha paṇḍito. 143 Anuddhato acapalo, nipako saṁvutindriyo; Manopaṇidhisampanno, sa rājavasatiṁ vase. 144 Nāssa bhariyāhi kīḷeyya, na manteyya rahogato; Nāssa kosā dhanaṁ gaṇhe, sa rājavasatiṁ vase. 145 Na niddaṁ bahu maññeyya, na madāya suraṁ pive; Nāssa dāye mige haññe, sa rājavasatiṁ vase. 146 Nāssa pīṭhaṁ na pallaṅkaṁ, Na kocchaṁ na nāvaṁ rathaṁ; Sammatomhīti ārūhe, Sa rājavasatiṁ vase. 147 Nātidūre bhaje rañño, nāccāsanne vicakkhaṇo; Sammukhañcassa tiṭṭheyya, sandissanto sabhattuno. 148 Na ve rājā sakhā hoti, na rājā hoti methuno; Khippaṁ kujjhanti rājāno, sūkenakkhīva ghaṭṭitaṁ. 149 Na pūjito maññamāno, medhāvī paṇḍito naro; Pharusaṁ patimanteyya, rājānaṁ parisaṅgataṁ. 150 Laddhadvāro labhe dvāraṁ, neva rājūsu vissase; Aggīva saṁyato tiṭṭhe, sa rājavasatiṁ vase. 151 Puttaṁ vā bhātaraṁ vā saṁ, sampaggaṇhāti khattiyo; Gāmehi nigamehi vā, raṭṭhehi janapadehi vā; Tuṇhībhūto upekkheyya, na bhaṇe chekapāpakaṁ. 152 Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake; Tesaṁ kammāvadānena, rājā vaḍḍheti vetanaṁ; Na tesaṁ antarā gacche, sa rājavasatiṁ vase. 153 Cāpovūnudaro dhīro, vaṁsovāpi pakampaye; Paṭilomaṁ na vatteyya, sa rājavasatiṁ vase. 154 Cāpovūnudaro assa, macchovassa ajivhavā; Appāsī nipako sūro, sa rājavasatiṁ vase. 155 Na bāḷhaṁ itthiṁ gaccheyya, sampassaṁ tejasaṅkhayaṁ; Kāsaṁ sāsaṁ daraṁ balyaṁ, 2844 --- ja546 1:155 khīṇamedho nigacchati. 156 Nātivelaṁ pabhāseyya, na tuṇhī sabbadā siyā; Avikiṇṇaṁ mitaṁ vācaṁ, patte kāle udīraye. 157 Akkodhano asaṅghaṭṭo, sacco saṇho apesuṇo; Samphaṁ giraṁ na bhāseyya, sa rājavasatiṁ vase. 158 Mātāpettibharo assa, kule jeṭṭhāpacāyiko; Saṇho sakhilasambhāso, sa rājavasatiṁ vase. 159 Vinīto sippavā danto, katatto niyato mudu; Appamatto suci dakkho, sa rājavasatiṁ vase. 160 Nivātavutti vuddhesu, sappatisso sagāravo; Surato sukhasaṁvāso, sa rājavasatiṁ vase. 161 Ārakā parivajjeyya, sahituṁ pahitaṁ janaṁ; Bhattāraññevudikkheyya, na ca aññassa rājino. 162 Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute; Sakkaccaṁ payirupāseyya, sa rājavasatiṁ vase. 163 Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute; Sakkaccaṁ anuvāseyya, sa rājavasatiṁ vase. 164 Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute; Tappeyya annapānena, sa rājavasatiṁ vase. 165 Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute; Āsajja paññe sevetha, ākaṅkhaṁ vuddhimattano. 166 Dinnapubbaṁ na hāpeyya, dānaṁ samaṇabrāhmaṇe; Na ca kiñci nivāreyya, dānakāle vanibbake. 167 Paññavā buddhisampanno, vidhānavidhikovido; Kālaññū samayaññū ca, sa rājavasatiṁ vase. 168 Uṭṭhātā kammadheyyesu, appamatto vicakkhaṇo; Susaṁvihitakammanto, sa rājavasatiṁ vase. 169 Khalaṁ sālaṁ pasuṁ khettaṁ, gantā cassa abhikkhaṇaṁ; Mitaṁ dhaññaṁ nidhāpeyya, mitaṁva pācaye ghare. 170 Puttaṁ vā bhātaraṁ vā saṁ, sīlesu asamāhitaṁ; Anaṅgavā hi te bālā, yathā petā tatheva te; Coḷañca nesaṁ piṇḍañca, āsīnānaṁ padāpaye. 171 Dāse kammakare pesse, sīlesu susamāhite; Dakkhe uṭṭhānasampanne, ādhipaccamhi ṭhāpaye. 172 Sīlavā ca alolo ca, anurakkho ca rājino; Āvī raho hito tassa, sa rājavasatiṁ vase. 173 Chandaññū rājino cassa, cittaṭṭho assa rājino; Asaṅkusakavutti’ssa, sa rājavasatiṁ vase. 174 Ucchādaye ca nhāpaye, dhove pāde adhosiraṁ; Āhatopi na kuppeyya, sa rājavasatiṁ vase. 175 Kumbhampañjaliṁ kariyā, cāṭañcāpi padakkhiṇaṁ; Kimeva sabbakāmānaṁ, dātāraṁ dhīramuttamaṁ. 176 Yo deti sayanaṁ vatthaṁ, yānaṁ āvasathaṁ gharaṁ; Pajjunnoriva bhūtāni, bhogehi abhivassati. 177 Esayyo rājavasati, vattamāno yathā naro; Ārādhayati rājānaṁ, pūjaṁ labhati bhattusu”. 178 Rājavasati nāma. 179 7. Antarapeyyāla Evaṁ samanusāsitvā, ñātisaṅghaṁ vicakkhaṇo; Parikiṇṇo suhadehi, rājānamupasaṅkami. 180 Vanditvā sirasā pāde, katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ; Vidhuro avaca rājānaṁ, paggahetvāna añjaliṁ. 181 “Ayaṁ maṁ māṇavo neti, kattukāmo yathāmati; Ñātīnatthaṁ pavakkhāmi, taṁ suṇohi arindama. 182 Putte ca me udikkhesi, yañca maññaṁ ghare dhanaṁ; Yathā pecca na hāyetha, ñātisaṅgho mayī gate. 183 Yatheva khalatī bhūmyā, bhūmyāyeva patiṭṭhati; Evetaṁ khalitaṁ mayhaṁ, etaṁ passāmi accayaṁ”. 184 “Sakkā na gantuṁ iti mayha hoti, Chetvā vadhitvā idha kātiyānaṁ; Idheva hohī iti mayha ruccati, Mā tvaṁ agā uttamabhūripañña”. 185 “Mā hevadhammesu manaṁ paṇīdahi, Atthe ca dhamme ca yutto bhavassu; Dhiratthu kammaṁ akusalaṁ anariyaṁ, Yaṁ katvā pacchā nirayaṁ vajeyya. 186 Nevesa dhammo na puneta kiccaṁ, Ayiro hi dāsassa janinda issaro; Ghātetuṁ jhāpetuṁ athopi hantuṁ, Na ca mayha kodhatthi vajāmi cāhaṁ”. 187 Jeṭṭhaputtaṁ upaguyha, vineyya hadaye daraṁ; Assupuṇṇehi nettehi, pāvisī so mahāgharaṁ. 188 Sālāva sammapatitā, mālutena pamadditā; Senti puttā ca dārā ca, vidhurassa nivesane. 189 Itthisahassaṁ bhariyānaṁ, dāsisattasatāni ca; Bāhā paggayha pakkanduṁ, vidhurassa nivesane. 190 Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, vidhurassa nivesane. 191 Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, vidhurassa nivesane. 192 Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, vidhurassa nivesane. 193 Itthisahassaṁ bhariyānaṁ, dāsisattasatāni ca; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “kasmā no vijahissasi”. 194 Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “kasmā no vijahissasi”. 195 Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “kasmā no vijahissasi”. 196 Samāgatā 2845 --- ja546 1:196 jānapadā, negamā ca samāgatā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “kasmā no vijahissasi”. 197 Katvā gharesu kiccāni, anusāsitvā sakaṁ janaṁ; Mittāmacce ca bhacce ca, puttadāre ca bandhave. 198 Kammantaṁ saṁvidhetvāna, ācikkhitvā ghare dhanaṁ; Nidhiñca iṇadānañca, puṇṇakaṁ etadabravi. 199 “Avasī tuvaṁ mayha tīhaṁ agāre, Katāni kiccāni gharesu mayhaṁ; Anusāsitā puttadārā mayā ca, Karoma kaccāna yathāmatiṁ te”. 200 “Sace hi katte anusāsitā te, Puttā ca dārā anujīvino ca; Handehi dānī taramānarūpo, Dīgho hi addhāpi ayaṁ puratthā. 201 Achambhitova gaṇhāhi, ājāneyyassa vāladhiṁ; Idaṁ pacchimakaṁ tuyhaṁ, jīvalokassa dassanaṁ”. 202 “Sohaṁ kissa nu bhāyissaṁ, yassa me natthi dukkaṭaṁ; Kāyena vācā manasā, yena gaccheyya duggatiṁ”. 203 So assarājā vidhuraṁ vahanto, Pakkāmi vehāyasamantalikkhe; Sākhāsu selesu asajjamāno, Kālāgiriṁ khippamupāgamāsi. 204 Itthisahassaṁ bhariyānaṁ, dāsisattasatāni ca; Bāhā paggayha pakkanduṁ, yakkho brāhmaṇavaṇṇena; Vidhuraṁ ādāya gacchati. 205 …pe… 206 Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, yakkho brāhmaṇavaṇṇena; Vidhuraṁ ādāya gacchati. 207 Itthisahassaṁ bhariyānaṁ, dāsisattasatāni ca; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “paṇḍito so kuhiṁ gato”. 208 …pe… 209 Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “paṇḍito so kuhiṁ gato. 210 Sace so sattarattena, nāgacchissati paṇḍito; Sabbe aggiṁ pavekkhāma, natthattho jīvitena no”. 211 “Paṇḍito ca viyatto ca, vibhāvī ca vicakkhaṇo; Khippaṁ mociya attānaṁ, mā bhāyitthāgamissati”. 212 Antarapeyyālaṁ nāma. 213 8. Sādhunaradhammakaṇḍa So tattha gantvāna vicintayanto, “Uccāvacā cetanakā bhavanti; Nayimassa jīvena mamatthi kiñci, Hantvānimaṁ hadayamānayissaṁ”. 214 So tattha gantvā pabbatantarasmiṁ, Anto pavisitvāna paduṭṭhacitto; Asaṁvutasmiṁ jagatippadese, Adhosiraṁ dhārayi kātiyāno. 215 So lambamāno narake papāte, Mahabbhaye lomahaṁse vidugge; Asantasanto kurūnaṁ kattuseṭṭho, Iccabravi puṇṇakaṁ nāma yakkhaṁ. 216 “Ariyāvakāsosi anariyarūpo, Asaññato saññatasannikāso; Accāhitaṁ kammaṁ karosi ludraṁ, Bhāve ca te kusalaṁ natthi kiñci. 217 Yaṁ maṁ papātasmiṁ papātumicchasi, Ko nu tavattho maraṇena mayhaṁ; Amānusasseva tavajja vaṇṇo, Ācikkha me tvaṁ katamāsi devatā”. 218 “Yadi te suto puṇṇako nāma yakkho, Rañño kuverassa hi so sajibbo; Bhūmindharo varuṇo nāma nāgo, Brahā sucī vaṇṇabalūpapanno. 219 Tassānujaṁ dhītaraṁ kāmayāmi, Irandhatī nāma sā nāgakaññā; Tassā sumajjhāya piyāya hetu, Patārayiṁ tuyha vadhāya dhīra”. 220 “Mā heva tvaṁ yakkha ahosi mūḷho, Naṭṭhā bahū duggahītena loke; Kiṁ te sumajjhāya piyāya kiccaṁ, Maraṇena me iṅgha suṇomi sabbaṁ”. 221 “Mahānubhāvassa mahoragassa, Dhītukāmo ñātibhatohamasmi; Taṁ yācamānaṁ sasuro avoca, Yathā mamaññiṁsu sukāmanītaṁ. 222 Dajjemu kho te sutanuṁ sunettaṁ, Sucimhitaṁ candanalittagattaṁ; Sace tuvaṁ hadayaṁ paṇḍitassa, Dhammena laddhā idha māharesi; Etena vittena kumāri labbhā, Naññaṁ dhanaṁ uttari patthayāma. 223 Evaṁ na mūḷhosmi suṇohi katte, Na cāpi me duggahitatthi kiñci; Hadayena te dhammaladdhena nāgā, Irandhatiṁ nāgakaññaṁ dadanti. 224 Tasmā ahaṁ tuyhaṁ vadhāya yutto, Evaṁ mamattho maraṇena tuyhaṁ; Idheva taṁ narake pātayitvā, Hantvāna taṁ hadayamānayissaṁ”. 225 “Khippaṁ mamaṁ uddhara kātiyāna, Hadayena me yadi te atthi kiccaṁ; Ye kecime sādhunarassa dhammā, Sabbeva te pātukaromi ajja”. 226 So puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ, Nagamuddhani khippaṁ patiṭṭhapetvā; Assatthamāsīnaṁ samekkhiyāna, Paripucchi kattāramanomapaññaṁ. 227 “Samuddhato mesi tuvaṁ papātā, Hadayena te ajja mamatthi kiccaṁ; Ye kecime sādhunarassa dhammā, Sabbeva me pātukarohi ajja”. 228 “Samuddhato tyasmi ahaṁ papātā, Hadayena me yadi te atthi kiccaṁ; Ye kecime sādhunarassa dhammā, Sabbeva te pātukaromi ajja. 229 Yātānuyāyī ca bhavāhi māṇava, Allañca pāṇiṁ parivajjayassu; Mā cassu mittesu kadāci dubbhī, Mā ca vasaṁ asatīnaṁ nigacche”. 230 “Kathaṁ nu yātaṁ anuyāyī hoti, Allañca pāṇiṁ dahate kathaṁ so; Asatī ca kā ko pana mittadubbho, Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ”. 231 2846 --- ja546 1:231 “Asanthutaṁ nopi ca diṭṭhapubbaṁ, Yo āsanenāpi nimantayeyya; Tasseva atthaṁ puriso kareyya, Yātānuyāyīti tamāhu paṇḍitā. 232 Yassekarattampi ghare vaseyya, Yatthannapānaṁ puriso labheyya; Na tassa pāpaṁ manasāpi cintaye, Adubbhapāṇiṁ dahate mittadubbho. 233 Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā; Na tassa sākhaṁ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako. 234 Puṇṇampi cemaṁ pathaviṁ dhanena, Dajjitthiyā puriso sammatāya; Laddhā khaṇaṁ atimaññeyya tampi, Tāsaṁ vasaṁ asatīnaṁ na gacche. 235 Evaṁ kho yātaṁ anuyāyī hoti, Allañca pāṇiṁ dahate punevaṁ; Asatī ca sā so pana mittadubbho, So dhammiko hohi jahassu adhammaṁ”. 236 Sādhunaradhammakaṇḍaṁ nāma. 237 9. Kāḷāgirikaṇḍa “Avasiṁ ahaṁ tuyha tīhaṁ agāre, Annena pānena upaṭṭhitosmi; Mitto mamāsī visajjāmahaṁ taṁ, Kāmaṁ gharaṁ uttamapañña gaccha. 238 Api hāyatu nāgakulā attho, Alampi me nāgakaññāya hotu; So tvaṁ sakeneva subhāsitena, Muttosi me ajja vadhāya pañña”. 239 “Handa tuvaṁ yakkha mamampi nehi, Sasuraṁ te atthaṁ mayi carassu; Mayañca nāgādhipatiṁ vimānaṁ, Dakkhemu nāgassa adiṭṭhapubbaṁ”. 240 “Yaṁ ve narassa ahitāya assa, Na taṁ pañño arahati dassanāya; Atha kena vaṇṇena amittagāmaṁ, Tuvamicchasi uttamapañña gantuṁ”. 241 “Addhā pajānāmi ahampi etaṁ, Na taṁ pañño arahati dassanāya; Pāpañca me natthi kataṁ kuhiñci, Tasmā na saṅke maraṇāgamāya”. 242 “Handa ca ṭhānaṁ atulānubhāvaṁ, Mayā saha dakkhasi ehi katte; Yatthacchati naccagītehi nāgo, Rājā yathā vessavaṇo naḷiññaṁ. 243 Taṁ nāgakaññā caritaṁ gaṇena, Nikīḷitaṁ niccamaho ca rattiṁ; Pahūtamālyaṁ bahupupphachannaṁ, Obhāsatī vijjurivantalikkhe. 244 Annena pānena upetarūpaṁ, Naccehi gītehi ca vāditehi; Paripūraṁ kaññāhi alaṅkatāhi, Upasobhati vatthapilandhanena. 245 So puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ, Nisīdayī pacchato āsanasmiṁ; Ādāya kattāramanomapaññaṁ, Upānayī bhavanaṁ nāgarañño. 246 Patvāna ṭhānaṁ atulānubhāvaṁ, Aṭṭhāsi kattā pacchato puṇṇakassa; Sāmaggipekkhamāno nāgarājā, Pubbeva jāmātaramajjhabhāsatha. 247 Yannu tuvaṁ agamā maccalokaṁ, Anvesamāno hadayaṁ paṇḍitassa; Kacci samiddhena idhānupatto, Ādāya kattāramanomapaññaṁ”. 248 “Ayañhi so āgato yaṁ tvamicchasi, Dhammena laddho mama dhammapālo; Taṁ passatha sammukhā bhāsamānaṁ, Sukho have sappurisehi saṅgamo”. 249 Kāḷāgirikaṇḍaṁ nāma. 250 “Adiṭṭhapubbaṁ disvāna, macco maccubhayaṭṭito; Byamhito nābhivādesi, nayidaṁ paññavatāmiva”. 251 “Na camhi byamhito nāga, na ca maccubhayaṭṭito; Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṁ vā nābhivādaye. 252 Kathaṁ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve; Yaṁ naro hantumiccheyya, taṁ kammaṁ nupapajjati”. 253 “Evametaṁ yathā brūsi, saccaṁ bhāsasi paṇḍita; Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṁ vā nābhivādaye. 254 Kathaṁ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve; Yaṁ naro hantumiccheyya, taṁ kammaṁ nupapajjati”. 255 “Asassataṁ sassataṁ nu tavayidaṁ, Iddhī jutī balavīriyūpapatti; Pucchāmi taṁ nāgarājetamatthaṁ, Kathaṁ nu te laddhamidaṁ vimānaṁ. 256 Adhiccaladdhaṁ pariṇāmajaṁ te, Sayaṅkataṁ udāhu devehi dinnaṁ; Akkhāhi me nāgarājetamatthaṁ, Yatheva te laddhamidaṁ vimānaṁ”. 257 “Nādhiccaladdhaṁ na pariṇāmajaṁ me, Na sayaṅkataṁ nāpi devehi dinnaṁ; Sakehi kammehi apāpakehi, Puññehi me laddhamidaṁ vimānaṁ”. 258 “Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ, Kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Iddhī jutī balavīriyūpapatti, Idañca te nāga mahāvimānaṁ”. 259 “Ahañca bhariyā ca manussaloke, Saddhā ubho dānapatī ahumhā; Opānabhūtaṁ me gharaṁ tadāsi, Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca. 260 Mālañca gandhañca vilepanañca, Padīpiyaṁ seyyamupassayañca; Acchādanaṁ sāyanamannapānaṁ, Sakkacca dānāni adamha tattha. 261 Taṁ me vataṁ taṁ pana brahmacariyaṁ, Tassa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Iddhī jutī balavīriyūpapatti, Idañca me dhīra mahāvimānaṁ”. 262 “Evañce te laddhamidaṁ vimānaṁ, Jānāsi puññānaṁ phalūpapattiṁ; Tasmā hi dhammaṁ cara appamatto, Yathā vimānaṁ puna māvasesi”. 263 “Nayidha santi samaṇabrāhmaṇā ca, Yesannapānāni dademu katte; 2847 --- ja546 1:263 Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, Yathā vimānaṁ puna māvasema”. 264 “Bhogī hi te santi idhūpapannā, Puttā ca dārā anujīvino ca; Tesu tuvaṁ vacasā kammunā ca, Asampaduṭṭho ca bhavāhi niccaṁ. 265 Evaṁ tuvaṁ nāga asampadosaṁ, Anupālaya vacasā kammunā ca; Ṭhatvā idha yāvatāyukaṁ vimāne, Uddhaṁ ito gacchasi devalokaṁ”. 266 “Addhā hi so socati rājaseṭṭho, Tayā vinā yassa tuvaṁ sajibbo; Dukkhūpanītopi tayā samecca, Vindeyya poso sukhamāturopi”. 267 “Addhā sataṁ bhāsasi nāga dhammaṁ, Anuttaraṁ atthapadaṁ suciṇṇaṁ; Etādisiyāsu hi āpadāsu, Paññāyate mādisānaṁ viseso”. 268 “Akkhāhi no tāyaṁ mudhā nu laddho, Akkhehi no tāyaṁ ajesi jūte; Dhammena laddho iti tāyamāha, Kathaṁ nu tvaṁ hatthamimassa māgato”. 269 “Yo missaro tattha ahosi rājā, Tamāyamakkhehi ajesi jūte; So maṁ jito rājā imassadāsi, Dhammena laddhosmi asāhasena”. 270 Mahorago attamano udaggo, Sutvāna dhīrassa subhāsitāni; Hatthe gahetvāna anomapaññaṁ, Pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse. 271 “Yena tvaṁ vimale paṇḍu, yena bhattaṁ na ruccati; Na ca me tādiso vaṇṇo, ayameso tamonudo. 272 Yassa te hadayenattho, āgatāyaṁ pabhaṅkaro; Tassa vākyaṁ nisāmehi, dullabhaṁ dassanaṁ puna”. 273 Disvāna taṁ vimalā bhūripaññaṁ, Dasaṅgulī añjaliṁ paggahetvā; Haṭṭhena bhāvena patītarūpā, Iccabravi kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ. 274 “Adiṭṭhapubbaṁ disvāna, macco maccubhayaṭṭito; Byamhito nābhivādesi, nayidaṁ paññavatāmiva”. 275 “Na camhi byamhito nāgi, na ca maccubhayaṭṭito; Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṁ vā nābhivādaye. 276 Kathaṁ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve; Yaṁ naro hantumiccheyya, taṁ kammaṁ nupapajjati”. 277 “Evametaṁ yathā brūsi, saccaṁ bhāsasi paṇḍita; Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṁ vā nābhivādaye. 278 Kathaṁ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve; Yaṁ naro hantumiccheyya, taṁ kammaṁ nupapajjati”. 279 “Asassataṁ sassataṁ nu tavayidaṁ, Iddhī jutī balavīriyūpapatti; Pucchāmi taṁ nāgakaññetamatthaṁ, Kathaṁ nu te laddhamidaṁ vimānaṁ. 280 Adhiccaladdhaṁ pariṇāmajaṁ te, Sayaṅkataṁ udāhu devehi dinnaṁ; Akkhāhi me nāgakaññetamatthaṁ, Yatheva te laddhamidaṁ vimānaṁ”. 281 “Nādhiccaladdhaṁ na pariṇāmajaṁ me, Na sayaṁ kataṁ nāpi devehi dinnaṁ; Sakehi kammehi apāpakehi, Puññehi me laddhamidaṁ vimānaṁ”. 282 “Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ, Kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Iddhī jutī balavīriyūpapatti, Idañca te nāgi mahāvimānaṁ”. 283 “Ahañca kho sāmiko cāpi mayhaṁ, Saddhā ubho dānapatī ahumhā; Opānabhūtaṁ me gharaṁ tadāsi, Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca. 284 Mālañca gandhañca vilepanañca, Padīpiyaṁ seyyamupassayañca; Acchādanaṁ sāyanamannapānaṁ, Sakkacca dānāni adamha tattha. 285 Taṁ me vataṁ taṁ pana brahmacariyaṁ, Tassa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Iddhī jutī balavīriyūpapatti, Idañca me dhīra mahāvimānaṁ”. 286 “Evañce te laddhamidaṁ vimānaṁ, Jānāsi puññānaṁ phalūpapattiṁ; Tasmā hi dhammaṁ cara appamattā, Yathā vimānaṁ puna māvasesi”. 287 “Nayidha santi samaṇabrāhmaṇā ca, Yesannapānāni dademu katte; Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, Yathā vimānaṁ puna māvasema”. 288 “Bhogī hi te santi idhūpapannā, Puttā ca dārā anujīvino ca; Tesu tuvaṁ vacasā kammunā ca, Asampaduṭṭhā ca bhavāhi niccaṁ. 289 Evaṁ tuvaṁ nāgi asampadosaṁ, Anupālaya vacasā kammunā ca; Ṭhatvā idha yāvatāyukaṁ vimāne, Uddhaṁ ito gacchasi devalokaṁ”. 290 “Addhā hi so socati rājaseṭṭho, Tayā vinā yassa tuvaṁ sajibbo; Dukkhūpanītopi tayā samecca, Vindeyya poso sukhamāturopi”. 291 “Addhā sataṁ bhāsasi nāgi dhammaṁ, Anuttaraṁ atthapadaṁ suciṇṇaṁ; Etādisiyāsu hi āpadāsu, Paññāyate mādisānaṁ viseso”. 292 “Akkhāhi no tāyaṁ mudhā nu laddho, Akkhehi no tāyaṁ ajesi jūte; Dhammena laddho iti tāyamāha, Kathaṁ nu tvaṁ hatthamimassa māgato”. 293 “Yo missaro tattha ahosi rājā, Tamāyamakkhehi ajesi jūte; So maṁ jito rājā imassadāsi, Dhammena laddhosmi asāhasena”. 294 Yatheva varuṇo nāgo, pañhaṁ pucchittha paṇḍitaṁ; Tatheva nāgakaññāpi, pañhaṁ pucchittha paṇḍitaṁ. 295 Yatheva varuṇaṁ nāgaṁ, dhīro tosesi pucchito; Tatheva nāgakaññampi, dhīro tosesi pucchito. 296 2848 --- ja546 1:296 Ubhopi te attamane viditvā, Mahoragaṁ nāgakaññañca dhīro; Achambhī abhīto alomahaṭṭho, Iccabravi varuṇaṁ nāgarājānaṁ. 297 “Mā rodhayi nāga āyāhamasmi, Yena tavattho idaṁ sarīraṁ; Hadayena maṁsena karohi kiccaṁ, Sayaṁ karissāmi yathāmati te”. 298 “Paññā have hadayaṁ paṇḍitānaṁ, Te tyamha paññāya mayaṁ sutuṭṭhā; Anūnanāmo labhatajja dāraṁ, Ajjeva taṁ kuruyo pāpayātu”. 299 Sa puṇṇako attamano udaggo, Irandhatiṁ nāgakaññaṁ labhitvā; Haṭṭhena bhāvena patītarūpo, Iccabravi kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ. 300 “Bhariyāya maṁ tvaṁ akari samaṅgiṁ, Ahañca te vidhura karomi kiccaṁ; Idañca te maṇiratanaṁ dadāmi, Ajjeva taṁ kuruyo pāpayāmi”. 301 “Ajeyyamesā tava hotu metti, Bhariyāya kaccāna piyāya saddhiṁ; Ānandi vitto sumano patīto, Datvā maṇiṁ mañca nayindapatthaṁ”. 302 Sa puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ, Nisīdayī purato āsanasmiṁ; Ādāya kattāramanomapaññaṁ, Upānayī nagaraṁ indapatthaṁ. 303 Mano manussassa yathāpi gacche, Tatopissa khippataraṁ ahosi; Sa puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ, Upānayī nagaraṁ indapatthaṁ. 304 “Etindapatthaṁ nagaraṁ padissati, Rammāni ca ambavanāni bhāgaso; Ahañca bhariyāya samaṅgibhūto, Tuvañca pattosi sakaṁ niketaṁ”. 305 Sa puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ, Oropiya dhammasabhāya majjhe; Ājaññamāruyha anomavaṇṇo, Pakkāmi vehāyasamantalikkhe. 306 Taṁ disvā rājā paramappatīto, Uṭṭhāya bāhāhi palissajitvā; Avikampayaṁ dhammasabhāya majjhe, Nisīdayī pamukhamāsanasmiṁ. 307 “Tvaṁ no vinetāsi rathaṁva naddhaṁ, Nandanti taṁ kuruyo dassanena; Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, Kathaṁ pamokkho ahu māṇavassa”. 308 “Yaṁ māṇavotyābhivadī janinda, Na so manusso naravīraseṭṭha; Yadi te suto puṇṇako nāma yakkho, Rañño kuverassa hi so sajibbo. 309 Bhūmindharo varuṇo nāma nāgo, Brahā sucī vaṇṇabalūpapanno; Tassānujaṁ dhītaraṁ kāmayāno, Irandhatī nāma sā nāgakaññā. 310 Tassā sumajjhāya piyāya hetu, Patārayittha maraṇāya mayhaṁ; So ceva bhariyāya samaṅgibhūto, Ahañca anuññāto maṇi ca laddho”. 311 “Rukkho hi mayhaṁ padvāre sujāto, Paññākkhandho sīlamayassa sākhā; Atthe ca dhamme ca ṭhito nipāko, Gavapphalo hatthigavāssachanno. 312 Naccagītatūriyābhinādite, Ucchijja senaṁ puriso ahāsi; So no ayaṁ āgato sanniketaṁ, Rukkhassimassāpacitiṁ karotha. 313 Ye keci vittā mama paccayena, Sabbeva te pātukarontu ajja; Tibbāni katvāna upāyanāni, Rukkhassimassāpacitiṁ karotha. 314 Ye keci baddhā mama atthi raṭṭhe, Sabbeva te bandhanā mocayantu; Yatheva yaṁ bandhanasmā pamutto, Evamete muñcare bandhanasmā. 315 Unnaṅgalā māsamimaṁ karontu, Maṁsodanaṁ brāhmaṇā bhakkhayantu; Amajjapā majjarahā pivantu, Puṇṇāhi thālāhi palissutāhi. 316 Mahāpathaṁ nicca samavhayantu, Tibbañca rakkhaṁ vidahantu raṭṭhe; Yathāññamaññaṁ na viheṭhayeyyuṁ, Rukkhassimassāpacitiṁ karotha”. 317 Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Bahuṁ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṁ. 318 Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Bahuṁ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṁ. 319 Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā; Bahuṁ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṁ. 320 Bahujano pasannosi, disvā paṇḍitamāgate; Paṇḍitamhi anuppatte, celukkhepo pavattathāti. 321 Vidhurajātakaṁ navamaṁ. ja441 0 Jātaka Dasakanipāta Catudvāravagga 3. Catuposathiyajātaka |1| “Yo kopaneyye na karoti kopaṁ, Na kujjhati sappuriso kadāci; Kuddhopi so nāvikaroti kopaṁ, Taṁ ve naraṁ samaṇamāhu loke”. 2 “Ūnūdaro yo sahate jighacchaṁ, Danto tapassī mitapānabhojano; Āhārahetu na karoti pāpaṁ, Taṁ ve naraṁ samaṇamāhu loke”. 3 “Khiḍḍaṁ ratiṁ vippajahitvāna sabbaṁ, Na cālikaṁ bhāsasi kiñci loke; Vibhūsaṭṭhānā virato methunasmā, Taṁ ve naraṁ samaṇamāhu loke”. 4 “Pariggahaṁ lobhadhammañca sabbaṁ, Yo ve pariññāya 2849 --- ja441 1:4 pariccajeti; Dantaṁ ṭhitattaṁ amamaṁ nirāsaṁ, Taṁ ve naraṁ samaṇamāhu loke”. 5 “Pucchāma kattāramanomapaññaṁ, Kathāsu no viggaho atthi jāto; Chindajja kaṅkhaṁ vicikicchitāni, Tadajja kaṅkhaṁ vitaremu sabbe”. 6 “Ye paṇḍitā atthadasā bhavanti, Bhāsanti te yoniso tattha kāle; Kathaṁ nu kathānaṁ abhāsitānaṁ, Atthaṁ nayeyyuṁ kusalā janindā. 7 Kathaṁ have bhāsati nāgarājā, Garuḷo pana venateyyo kimāha; Gandhabbarājā pana kiṁ vadesi, Kathaṁ pana kurūnaṁ rājaseṭṭho”. 8 “Khantiṁ have bhāsati nāgarājā, Appāhāraṁ garuḷo venateyyo; Gandhabbarājā rativippahānaṁ, Akiñcanaṁ kurūnaṁ rājaseṭṭho”. 9 “Sabbāni etāni subhāsitāni, Na hettha dubbhāsitamatthi kiñci; Yasmiñca etāni patiṭṭhitāni, Arāva nābhyā susamohitāni; Catubbhi dhammehi samaṅgibhūtaṁ, Taṁ ve naraṁ samaṇamāhu loke”. 10 “Tuvañhi seṭṭho tvamanuttarosi, Tvaṁ dhammagū dhammavidū sumedho; Paññāya pañhaṁ samadhiggahetvā, Acchecchi dhīro vicikicchitāni; Acchecchi kaṅkhaṁ vicikicchitāni, Cundo yathā nāgadantaṁ kharena. 11 Nīluppalābhaṁ vimalaṁ anagghaṁ, Vatthaṁ idaṁ dhūmasamānavaṇṇaṁ; Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, Dadāmi te dhammapūjāya dhīra. 12 Suvaṇṇamālaṁ satapattaphullitaṁ, Sakesaraṁ ratnasahassamaṇḍitaṁ; Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, Dadāmi te dhammapūjāya dhīra. 13 Maṇiṁ anagghaṁ ruciraṁ pabhassaraṁ, Kaṇṭhāvasattaṁ maṇibhūsitaṁ me; Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, Dadāmi te dhammapūjāya dhīra. 14 Gavaṁ sahassaṁ usabhañca nāgaṁ, Ājaññayutte ca rathe dasa ime; Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, Dadāmi te gāmavarāni soḷasa”. 15 “Sāriputto tadā nāgo, supaṇṇo pana kolito; Gandhabbarājā anuruddho, rājā ānandapaṇḍito; Vidhuro bodhisatto ca, evaṁ dhāretha jātakan”ti. 16 Catuposathiyajātakaṁ tatiyaṁ. ja244 0 Jātaka Dukanipāta Siṅgālavagga 4. Vigaticchajātaka |1| “Yaṁ passati na taṁ icchati, Yañca na passati taṁ kiricchati; Maññāmi ciraṁ carissati, Na hi taṁ lacchati yaṁ sa icchati. 2 Yaṁ labhati na tena tussati, Yañca pattheti laddhaṁ hīḷeti; Icchā hi anantagocarā, Vigaticchāna namo karomase”ti. 3 Vigaticchajātakaṁ catutthaṁ. ja499 0 Jātaka Vīsatinipāta Mātaṅgavagga 3. Sivijātaka |1| “Dūre apassaṁ therova, cakkhuṁ yācitumāgato; Ekanettā bhavissāma, cakkhuṁ me dehi yācito”. 2 “Kenānusiṭṭho idha māgatosi, Vanibbaka cakkhupathāni yācituṁ; Suduccajaṁ yācasi uttamaṅgaṁ, Yamāhu nettaṁ purisena duccajaṁ”. 3 “Yamāhu devesu sujampatīti, Maghavāti naṁ āhu manussaloke; Tenānusiṭṭho idha māgatosmi, Vanibbako cakkhupathāni yācituṁ. 4 Vanibbato mayha vaniṁ anuttaraṁ, Dadāhi te cakkhupathāni yācito; Dadāhi me cakkhupathaṁ anuttaraṁ, Yamāhu nettaṁ purisena duccajaṁ”. 5 “Yena atthena āgacchi, yamatthamabhipatthayaṁ; Te te ijjhantu saṅkappā, labha cakkhūni brāhmaṇa. 6 Ekaṁ te yācamānassa, Ubhayāni dadāmahaṁ; Sa cakkhumā gaccha janassa pekkhato, Yadicchase tvaṁ tadate samijjhatu”. 7 “Mā no deva adā cakkhuṁ, mā no sabbe parākari; Dhanaṁ dehi mahārāja, muttā veḷuriyā bahū. 8 Yutte deva rathe dehi, ājānīye calaṅkate; Nāge dehi mahārāja, hemakappanavāsase. 9 Yathā taṁ sivayo sabbe, sayoggā sarathā sadā; Samantā parikireyyuṁ, evaṁ dehi rathesabha”. 10 “Yo ve dassanti vatvāna, adāne kurute mano; Bhūmyaṁ so patitaṁ pāsaṁ, gīvāyaṁ paṭimuñcati. 11 Yo ve dassanti vatvāna, adāne kurute mano; Pāpā pāpataro hoti, sampatto yamasādhanaṁ. 12 Yañhi yāce tañhi dade, yaṁ na yāce na taṁ dade; Svāhaṁ tameva dassāmi, yaṁ maṁ yācati brāhmaṇo”. 13 “Āyuṁ nu vaṇṇaṁ nu sukhaṁ balaṁ nu, Kiṁ patthayāno nu janinda desi; Kathañhi rājā sivinaṁ 2850 --- ja499 1:13 anuttaro, Cakkhūni dajjā paralokahetu”. 14 “Na vāhametaṁ yasasā dadāmi, Na puttamicche na dhanaṁ na raṭṭhaṁ; Satañca dhammo carito purāṇo, Icceva dāne ramate mano mama”. (…) 15 “Sakhā ca mitto ca mamāsi sīvika, Susikkhito sādhu karohi me vaco; Uddharitvā cakkhūni mamaṁ jigīsato, Hatthesu ṭhapehi vanibbakassa”. 16 Codito sivirājena, sīviko vacanaṅkaro; Rañño cakkhūnuddharitvā, brāhmaṇassūpanāmayi; Sacakkhu brāhmaṇo āsi, andho rājā upāvisi. 17 Tato so katipāhassa, uparūḷhesu cakkhusu; Sūtaṁ āmantayī rājā, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano. 18 “Yojehi sārathi yānaṁ, yuttañca paṭivedaya; Uyyānabhūmiṁ gacchāma, pokkharañño vanāni ca”. 19 So ca pokkharaṇītīre, pallaṅkena upāvisi; Tassa sakko pāturahu, devarājā sujampati. 20 “Sakkohamasmi devindo, āgatosmi tavantike; Varaṁ varassu rājīsi, yaṁ kiñci manasicchasi”. 21 “Pahūtaṁ me dhanaṁ sakka, balaṁ koso canappako; Andhassa me sato dāni, maraṇaññeva ruccati”. 22 “Yāni saccāni dvipadinda, tāni bhāsassu khattiya; Saccaṁ te bhaṇamānassa, puna cakkhu bhavissati”. 23 “Ye maṁ yācitumāyanti, nānāgottā vanibbakā; Yopi maṁ yācate tattha, sopi me manaso piyo; Etena saccavajjena, cakkhu me upapajjatha. 24 Yaṁ maṁ so yācituṁ āgā, dehi cakkhunti brāhmaṇo; Tassa cakkhūni pādāsiṁ, brāhmaṇassa vanibbato. 25 Bhiyyo maṁ āvisī pīti, somanassañcanappakaṁ; Etena saccavajjena, dutiyaṁ me upapajjatha”. 26 “Dhammena bhāsitā gāthā, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhana; Etāni tava nettāni, dibbāni paṭidissare. 27 Tirokuṭṭaṁ tiroselaṁ, samatiggayha pabbataṁ; Samantā yojanasataṁ, dassanaṁ anubhontu te”. 28 “Ko nīdha vittaṁ na dadeyya yācito, Api visiṭṭhaṁ supiyampi attano; Tadiṅgha sabbe sivayo samāgatā, Dibbāni nettāni mamajja passatha. 29 Tirokuṭṭaṁ tiroselaṁ, samatiggayha pabbataṁ; Samantā yojanasataṁ, dassanaṁ anubhonti me. 30 Na cāgamattā paramatthi kiñci, Maccānaṁ idha jīvite; Datvāna mānusaṁ cakkhuṁ, Laddhaṁ me cakkhuṁ amānusaṁ. 31 Etampi disvā sivayo, Detha dānāni bhuñjatha; Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṁ, Aninditā saggamupetha ṭhānan”ti. 32 Sivijātakaṁ tatiyaṁ. ja78 0 Jātaka Ekakanipāta Varuṇavagga 8. Illisajātaka |1| “Ubho khañjā ubho kuṇī, ubho visamacakkhukā; Ubhinnaṁ piḷakā jātā, nāhaṁ passāmi illisan”ti. 2 Illisajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja46 0 Jātaka Ekakanipāta Atthakāmavagga 6. Ārāmadūsakajātaka |1| “Na ve anatthakusalena, atthacariyā sukhāvahā; Hāpeti atthaṁ dummedho, kapi ārāmiko yathā”ti. 2 Ārāmadūsakajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja81 0 Jātaka Ekakanipāta Apāyimhavagga 1. Surāpānajātaka |1| “Apāyimha anaccimha, agāyimha rudimha ca; Visaññikaraṇiṁ pitvā, diṭṭhā nāhumha vānarā”ti. 2 Surāpānajātakaṁ paṭhamaṁ. ja67 0 Jātaka Ekakanipāta Itthivagga 7. Ucchaṅgajātaka |1| “Ucchaṅge deva me putto, Pathe dhāvantiyā pati; Tañca desaṁ na passāmi, Yato sodariyamānayeti. 2 Ucchaṅgajātakaṁ sattamaṁ. ja59 0 Jātaka Ekakanipāta Āsīsavagga 9. 2851 --- ja59 1:0 Bherivādakajātaka |1| “Dhame dhame nātidhame, atidhantañhi pāpakaṁ; Dhantena hi sataṁ laddhaṁ, atidhantena nāsitan”ti. 2 Bherivādakajātakaṁ navamaṁ. ja460 0 Jātaka Ekādasakanipāta Mātuposakavagga 6. Yudhañcayajātaka |1| “Mittāmaccaparibyūḷhaṁ, ahaṁ vande rathesabhaṁ; Pabbajissāmahaṁ rāja, taṁ devo anumaññatu”. 2 “Sace te ūnaṁ kāmehi, ahaṁ paripūrayāmi te; Yo taṁ hiṁsati vāremi, mā pabbaja yudhañcaya”. 3 “Na matthi ūnaṁ kāmehi, hiṁsitā me na vijjati; Dīpañca kātumicchāmi, yaṁ jarā nābhikīrati”. 4 “Putto vā pitaraṁ yāce, pitā vā puttamorasaṁ; Negamo taṁ yāce tāta, mā pabbaja yudhañcaya”. 5 “Mā maṁ deva nivārehi, pabbajantaṁ rathesabha; Māhaṁ kāmehi sammatto, jarāya vasamanvagū”. 6 “Ahaṁ taṁ tāta yācāmi, ahaṁ putta nivāraye; Ciraṁ taṁ daṭṭhumicchāmi, mā pabbaja yudhañcaya”. 7 “Ussāvova tiṇaggamhi, sūriyuggamanaṁ pati; Evamāyu manussānaṁ, mā maṁ amma nivāraya”. 8 “Taramāno imaṁ yānaṁ, āropetu rathesabha; Mā me mātā tarantassa, antarāyakarā ahu”. 9 “Abhidhāvatha bhaddante, suññaṁ hessati rammakaṁ; Yudhañcayo anuññāto, sabbadattena rājinā. 10 Yohu seṭṭho sahassassa, yuvā kañcanasannibho; Soyaṁ kumāro pabbajito, kāsāyavasano balī”. 11 “Ubho kumārā pabbajitā, yudhañcayo yudhiṭṭhilo; Pahāya mātāpitaro, saṅgaṁ chetvāna maccuno”ti. 12 Yudhañcayajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja265 0 Jātaka Tikanipāta Padumavagga 5. Khurappajātaka |1| “Disvā khurappe dhanuveganunne, Khagge gahīte tikhiṇe teladhote; Tasmiṁ bhayasmiṁ maraṇe viyūḷhe, Kasmā nu te nāhu chambhitattaṁ”. 2 “Disvā khurappe dhanuveganunne, Khagge gahīte tikhiṇe teladhote; Tasmiṁ bhayasmiṁ maraṇe viyūḷhe, Vedaṁ alatthaṁ vipulaṁ uḷāraṁ. 3 So vedajāto ajjhabhaviṁ amitte, Pubbeva me jīvitamāsi cattaṁ; Na hi jīvite ālayaṁ kubbamāno, Sūro kayirā sūrakiccaṁ kadācī”ti. 4 Khurappajātakaṁ pañcamaṁ. ja283 0 Jātaka Tikanipāta Abbhantaravagga 3. Vaḍḍhakīsūkarajātaka |1| “Varaṁ varaṁ tvaṁ nihanaṁ pure cari, Asmiṁ padese abhibhuyya sūkare; So dāni eko byapagamma jhāyasi, Balaṁ nu te byaggha na cajja vijjati”. 2 “Ime sudaṁ yanti disodisaṁ pure, Bhayaṭṭitā leṇagavesino puthū; Te dāni saṅgamma vasanti ekato, Yatthaṭṭhitā duppasahajjame mayā”. 3 “Namatthu saṅghāna samāgatānaṁ, Disvā sayaṁ sakhya vadāmi abbhutaṁ; Byagghaṁ migā yattha jiniṁsu dāṭhino, Sāmaggiyā dāṭhabalesu muccare”ti. 4 Vaḍḍhakīsūkarajātakaṁ tatiyaṁ. ja486 0 Jātaka Pakiṇṇakanipāta Sālikedāravagga 3. Mahāukkusajātaka |1| “Ukkā cilācā bandhanti dīpe, Pajā mamaṁ khādituṁ patthayanti; Mittaṁ sahāyañca vadehi senaka, Ācikkha ñātibyasanaṁ dijānaṁ”. 2 “Dijo dijānaṁ pavarosi pakkhima, Ukkusarāja saraṇaṁ taṁ upema; Pajā mamaṁ khādituṁ patthayanti, Luddā cilācā bhava me sukhāya”. 3 “Mittaṁ sahāyañca karonti paṇḍitā, Kāle akāle sukhamesamānā; Karomi te senaka etamatthaṁ, Ariyo hi ariyassa karoti kiccaṁ”. 4 “Yaṁ hoti kiccaṁ anukampakena, Ariyassa ariyena kataṁ tayīdaṁ; Attānurakkhī bhava mā adayhi, Lacchāma putte tayi jīvamāne”. 5 2852 --- ja486 1:5 “Taveva rakkhāvaraṇaṁ karonto, Sarīrabhedāpi na santasāmi; Karonti heke sakhīnaṁ sakhāro, Pāṇaṁ cajantā satamesa dhammo”. 6 “Sudukkaraṁ kammamakāsi, aṇḍajāyaṁ vihaṅgamo; Atthāya kuraro putte, aḍḍharatte anāgate”. 7 “Cutāpi heke khalitā sakammunā, Mittānukampāya patiṭṭhahanti; Puttā mamaṭṭā gatimāgatosmi, Atthaṁ caretho mama vāricara”. 8 “Dhanena dhaññena ca attanā ca, Mittaṁ sahāyañca karonti paṇḍitā; Karomi te senaka etamatthaṁ, Ariyo hi ariyassa karoti kiccaṁ”. 9 “Appossukko tāta tuvaṁ nisīda, Putto pitu carati atthacariyaṁ; Ahaṁ carissāmi tavetamatthaṁ, Senassa putte paritāyamāno”. 10 “Addhā hi tāta satamesa dhammo, Putto pitu yaṁ care atthacariyaṁ; Appeva maṁ disvāna pavaḍḍhakāyaṁ, Senassa puttā na viheṭhayeyyuṁ”. 11 “Pasū manussā migavīraseṭṭha, Bhayaṭṭitā seṭṭhamupabbajanti; Puttā mamaṭṭā gatimāgatosmi, Tvaṁ nosi rājā bhava me sukhāya”. 12 “Karomi te senaka etamatthaṁ, Āyāmi te taṁ disataṁ vadhāya; Kathañhi viññū pahu sampajāno, Na vāyame attajanassa guttiyā”. 13 “Mittañca kayirātha suhadayañca, Ayirañca kayirātha sukhāgamāya; Nivatthakocova sarebhihantvā, Modāma puttehi samaṅgibhūtā. 14 Sakamittassa kammena, sahāyassāpalāyino; Kūjantamupakūjanti, lomasā hadayaṅgamaṁ. 15 Mittaṁ sahāyaṁ adhigamma paṇḍito, So bhuñjatī putta pasuṁ dhanaṁ vā; Ahañca puttā ca patī ca mayhaṁ, Mittānukampāya samaṅgibhūtā. 16 Rājavatā sūravatā ca attho, Sampannasakhissa bhavanti hete; So mittavā yasavā uggatatto, Asmiṁdhaloke modati kāmakāmī. 17 Karaṇīyāni mittāni, daliddenāpi senaka; Passa mittānukampāya, samaggamhā sañātake. 18 Sūrena balavantena, yo mitte kurute dijo; Evaṁ so sukhito hoti, yathāhaṁ tvañca senakāti”. 19 Mahāukkusajātakaṁ tatiyaṁ. ja384 0 Jātaka Chakkanipāta Avāriyavagga 9. Dhammadhajajātaka |1| “Dhammaṁ caratha ñātayo, Dhammaṁ caratha bhaddaṁ vo; Dhammacārī sukhaṁ seti, Asmiṁ loke paramhi ca”. 2 “Bhaddako vatayaṁ pakkhī, dijo paramadhammiko; Ekapādena tiṭṭhanto, dhammamevānusāsati”. 3 “Nāssa sīlaṁ vijānātha, anaññāya pasaṁsatha; Bhutvā aṇḍañca potañca, dhammo dhammoti bhāsati. 4 Aññaṁ bhaṇati vācāya, aññaṁ kāyena kubbati; Vācāya no ca kāyena, na taṁ dhammaṁ adhiṭṭhito. 5 Vācāya sakhilo manoviduggo, Channo kūpasayova kaṇhasappo; Dhammadhajo gāmanigamāsu sādhu, Dujjāno purisena bālisena. 6 Imaṁ tuṇḍehi pakkhehi, pādā cimaṁ viheṭhatha; Chavañhimaṁ vināsetha, nāyaṁ saṁvāsanāraho”ti. 7 Dhammadhajajātakaṁ navamaṁ. ja187 0 Jātaka Dukanipāta Asadisavagga 7. Catumaṭṭhajātaka |1| “Ucce viṭabhimāruyha, mantayavho rahogatā; Nīce oruyha mantavho, migarājāpi sossati. 2 Yaṁ suvaṇṇo suvaṇṇena, devo devena mantaye; Kiṁ tettha catumaṭṭhassa, bilaṁ pavisa jambukā”ti. 3 Catumaṭṭhajātakaṁ sattamaṁ. ja362 0 Jātaka Pañcakanipāta Vaṇṇārohavagga 2. Sīlavīmaṁsajātaka |1| “Sīlaṁ seyyo sutaṁ seyyo, iti me saṁsayo ahu; Sīlameva sutā seyyo, iti me natthi saṁsayo. 2 Moghā jāti ca vaṇṇo ca, sīlameva kiruttamaṁ; Sīlena anupetassa, sutenattho na vijjati. 3 Khattiyo ca adhammaṭṭho, vesso cādhammanissito; Te pariccajjubho loke, upapajjanti duggatiṁ. 4 Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā; Idha dhammaṁ caritvāna, bhavanti tidive samā. 5 Na vedā samparāyāya, Na jāti nāpi 2853 --- ja362 1:5 bandhavā; Sakañca sīlaṁ saṁsuddhaṁ, Samparāyāya sukhāya cā”ti. 6 Sīlavīmaṁsajātakaṁ dutiyaṁ. ja161 0 Jātaka Dukanipāta Santhavavagga 1. Indasamānagottajātaka |1| “Na santhavaṁ kāpurisena kayirā, Ariyo anariyena pajānamatthaṁ; Cirānuvutthopi karoti pāpaṁ, Gajo yathā indasamānagottaṁ. 2 Yaṁ tveva jaññā sadiso mamanti, Sīlena paññāya sutena cāpi; Teneva mettiṁ kayirātha saddhiṁ, Sukho have sappurisena saṅgamo”ti. 3 Indasamānagottajātakaṁ paṭhamaṁ. ja405 0 Jātaka Sattakanipāta Kukkuvagga 10. Bakajātaka |1| “Dvāsattati gotama puññakammā, Vasavattino jātijaraṁ atītā; Ayamantimā vedagū brahmapatti, Asmābhijappanti janā anekā”. 2 “Appañhi etaṁ na hi dīghamāyu, Yaṁ tvaṁ baka maññasi dīghamāyuṁ; Sataṁ sahassāni nirabbudānaṁ, Āyuṁ pajānāmi tavāha brahme”. 3 “Anantadassī bhagavāhamasmi, Jātijjaraṁ sokamupātivatto; Kiṁ me purāṇaṁ vatasīlavattaṁ, Ācikkha me taṁ yamahaṁ vijaññaṁ”. 4 “Yaṁ tvaṁ apāyesi bahū manusse, Pipāsite ghammani samparete; Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ, Suttappabuddhova anussarāmi. 5 Yaṁ eṇikūlasmi janaṁ gahītaṁ, Amocayī gayhaka niyyamānaṁ; Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ, Suttappabuddhova anussarāmi. 6 Gaṅgāya sotasmiṁ gahītanāvaṁ, Luddena nāgena manussakappā; Amocayi tvaṁ balasā pasayha, Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ; Suttappabuddhova anussarāmi. 7 Kappo ca te baddhacaro ahosiṁ, Sambuddhimantaṁ vatinaṁ amaññaṁ; Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ, Suttappabuddhova anussarāmi”. 8 “Addhā pajānāsi mametamāyuṁ, Aññampi jānāsi tathā hi buddho; Tathā hi tāyaṁ jalitānubhāvo, Obhāsayaṁ tiṭṭhati brahmalokan”ti. 9 Bakajātakaṁ dasamaṁ. Kukkuvaggo paṭhamo. 10 Tassuddānaṁ 11 Varakaṇṇika cāpavaro sutano, Atha gijjha sarohitamacchavaro; Puna paṇṇaka senaka yācanako, Atha veri sabrahmabakena dasāti. ja200 0 Jātaka Dukanipāta Ruhakavagga 10. Sādhusīlajātaka |1| “Sarīradabyaṁ vuḍḍhabyaṁ, sojaccaṁ sādhusīliyaṁ; Brāhmaṇaṁ teva pucchāma, kaṁ nu tesaṁ vanimhase”. 2 “Attho atthi sarīrasmiṁ, vuḍḍhabyassa namo kare; Attho atthi sujātasmiṁ, sīlaṁ asmāka ruccatī”ti. 3 Sādhusīlajātakaṁ dasamaṁ. Ruhakavaggo pañcamo. 4 Tassuddānaṁ 5 Apiruhaka rūpavatī musalo, Pavasanti sapañcamapokkharaṇī; Atha muttimavāṇija umhayate, Ciraāgata koṭṭha sarīra dasāti. ja104 0 Jātaka Ekakanipāta Parosatavagga 4. Mittavindakajātaka |1| “Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca soḷasa; Soḷasāhi ca bāttiṁsa, atricchaṁ cakkamāsado; Icchāhatassa posassa, cakkaṁ bhamati matthake”ti. 2 Mittavindakajātakaṁ catutthaṁ. ja339 0 Jātaka Catukkanipāta Kokilavagga 9. Bāverujātaka |1| “Adassanena morassa, sikhino mañjubhāṇino; Kākaṁ tattha apūjesuṁ, maṁsena ca phalena ca. 2 Yadā ca sarasampanno, moro bāverumāgamā; Atha lābho ca sakkāro, vāyasassa ahāyatha. 3 Yāva nuppajjatī buddho, 2854 --- ja339 1:3 dhammarājā pabhaṅkaro; Tāva aññe apūjesuṁ, puthū samaṇabrāhmaṇe. 4 Yadā ca sarasampanno, buddho dhammaṁ adesayi; Atha lābho ca sakkāro, titthiyānaṁ ahāyathā”ti. 5 Bāverujātakaṁ navamaṁ. ja307 0 Jātaka Catukkanipāta Kāliṅgavagga 7. Palāsajātaka |1| “Acetanaṁ brāhmaṇa assuṇantaṁ, Jāno ajānantamimaṁ palāsaṁ; Āraddhaviriyo dhuvaṁ appamatto, Sukhaseyyaṁ pucchasi kissa hetu”. 2 “Dūre suto ceva brahā ca rukkho, Dese ṭhito bhūtanivāsarūpo; Tasmā namassāmi imaṁ palāsaṁ, Ye cettha bhūtā te dhanassa hetu”. 3 “So te karissāmi yathānubhāvaṁ, Kataññutaṁ brāhmaṇa pekkhamāno; Kathañhi āgamma sataṁ sakāse, Moghāni te assu pariphanditāni. 4 Yo tindukarukkhassa paro pilakkho, Parivārito pubbayañño uḷāro; Tassesa mūlasmiṁ nidhi nikhāto, Adāyādo gaccha taṁ uddharāhī”ti. 5 Palāsajātakaṁ sattamaṁ. ja502 0 Jātaka Vīsatinipāta Mātaṅgavagga 6. Cūḷahaṁsajātaka |1| “Ete haṁsā pakkamanti, vakkaṅgā bhayameritā; Harittaca hemavaṇṇa, kāmaṁ sumukha pakkama. 2 Ohāya maṁ ñātigaṇā, ekaṁ pāsavasaṁ gataṁ; Anapekkhamānā gacchanti, kiṁ eko avahiyyasi. 3 Pateva patataṁ seṭṭha, natthi baddhe sahāyatā; Mā anīghāya hāpesi, kāmaṁ sumukha pakkama”. 4 “Nāhaṁ ‘dukkhapareto’ti, dhataraṭṭha tuvaṁ jahe; Jīvitaṁ maraṇaṁ vā me, tayā saddhiṁ bhavissati”. 5 “Etadariyassa kalyāṇaṁ, yaṁ tvaṁ sumukha bhāsasi; Tañca vīmaṁsamānohaṁ, ‘patatetaṁ’ avassajiṁ”. 6 “Apadena padaṁ yāti, antalikkhacaro dijo; Ārā pāsaṁ na bujjhi tvaṁ, haṁsānaṁ pavaruttama”. 7 “Yadā parābhavo hoti, poso jīvitasaṅkhaye; Atha jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhati”. 8 “Ete haṁsā pakkamanti, vakkaṅgā bhayameritā; Harittaca hemavaṇṇa, tvaññeva avahiyyasi. 9 Ete bhutvā ca pitvā ca, pakkamanti vihaṅgamā; Anapekkhamānā vakkaṅgā, tvaññeveko upāsasi. 10 Kiṁ nu tyāyaṁ dijo hoti, mutto baddhaṁ upāsasi; Ohāya sakuṇā yanti, kiṁ eko avahiyyasi”. 11 “Rājā me so dijo mitto, sakhā pāṇasamo ca me; Neva naṁ vijahissāmi, yāva kālassa pariyāyaṁ”. 12 “Yo ca tvaṁ sakhino hetu, pāṇaṁ cajitumicchasi; So te sahāyaṁ muñcāmi, hotu rājā tavānugo”. 13 “Evaṁ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi; Yathāhamajja nandāmi, muttaṁ disvā dijādhipaṁ”. 14 “Kaccinnu bhoto kusalaṁ, kacci bhoto anāmayaṁ; Kacci raṭṭhamidaṁ phītaṁ, dhammena manusāsasi”. 15 “Kusalañceva me haṁsa, atho haṁsa anāmayaṁ; Atho raṭṭhamidaṁ phītaṁ, dhammena manusāsahaṁ”. 16 “Kacci bhoto amaccesu, doso koci na vijjati; Kacci ārā amittā te, chāyā dakkhiṇatoriva”. 17 “Athopi me amaccesu, doso koci na vijjati; Atho ārā amittā me, chāyā dakkhiṇatoriva”. 18 “Kacci te sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī; Puttarūpayasūpetā, tava chandavasānugā”. 19 “Atho me sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī; Puttarūpayasūpetā, mama chandavasānugā”. 20 “Kacci te bahavo puttā, sujātā raṭṭhavaḍḍhana; Paññājavena sampannā, sammodanti tato tato”. 21 “Satameko ca me puttā, dhataraṭṭha mayā sutā; Tesaṁ tvaṁ kiccamakkhāhi, nāvarujjhanti te vaco”. 22 “Upapannopi ce hoti, jātiyā vinayena vā; Atha pacchā kurute yogaṁ, kicche āpāsu sīdati. 23 Tassa saṁhīrapaññassa, vivaro jāyate mahā; Rattimandhova rūpāni, thūlāni manupassati. 24 Asāre sārayogaññū, matiṁ na tveva vindati; Sarabhova giriduggasmiṁ, antarāyeva sīdati. 25 Hīnajaccopi ce hoti, uṭṭhātā dhitimā naro; Ācārasīlasampanno, nise aggīva bhāsati. 26 Etaṁ me upamaṁ katvā, putte vijjāsu vācaya; Saṁvirūḷhetha medhāvī, khette bījaṁva vuṭṭhiyā”ti. 27 Cūḷahaṁsajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja299 0 Jātaka Tikanipāta Kumbhavagga 9. 2855 --- ja299 1:0 Komāraputtajātaka |1| “Pure tuvaṁ sīlavataṁ sakāse, Okkantikaṁ kīḷasi assamamhi; Karohare makkaṭiyāni makkaṭa, Na taṁ mayaṁ sīlavataṁ ramāma”. 2 “Sutā hi mayhaṁ paramā visuddhi, Komāraputtassa bahussutassa; Mā dāni maṁ maññi tuvaṁ yathā pure, Jhānānuyutto viharāmi āvuso”. 3 “Sacepi selasmi vapeyya bījaṁ, Devo ca vasse na hi taṁ virūḷhe; Sutā hi te sā paramā visuddhi, Ārā tuvaṁ makkaṭa jhānabhūmiyā”ti. 4 Komāraputtajātakaṁ navamaṁ. ja241 0 Jātaka Dukanipāta Siṅgālavagga 1. Sabbadāṭhijātaka |1| “Siṅgālo mānathaddho ca, parivārena atthiko; Pāpuṇi mahatiṁ bhūmiṁ, rājāsi sabbadāṭhinaṁ. 2 Evameva manussesu, yo hoti parivāravā; So hi tattha mahā hoti, siṅgālo viya dāṭhinan”ti. 3 Sabbadāṭhijātakaṁ paṭhamaṁ. ja444 0 Jātaka Dasakanipāta Catudvāravagga 6. Kaṇhadīpāyanajātaka |1| “Sattāhamevāhaṁ pasannacitto, Puññatthiko ācariṁ brahmacariyaṁ; Athāparaṁ yaṁ caritaṁ mamedaṁ, Vassāni paññāsa samādhikāni; Akāmakovāpi ahaṁ carāmi, Etena saccena suvatthi hotu; Hataṁ visaṁ jīvatu yaññadatto”. 2 “Yasmā dānaṁ nābhinandiṁ kadāci, Disvānahaṁ atithiṁ vāsakāle; Na cāpi me appiyataṁ aveduṁ, Bahussutā samaṇabrāhmaṇā ca”. Akāmakovāpi ahaṁ dadāmi, Etena saccena suvatthi hotu; Hataṁ visaṁ jīvatu yaññadatto. 3 “Āsīviso tāta pahūtatejo, Yo taṁ adaṁsī sacarā udicca; Tasmiñca me appiyatāya ajja, Pitari ca te natthi koci viseso; Etena saccena suvatthi hotu, Hataṁ visaṁ jīvatu yaññadatto”. 4 “Santā dantāyeva paribbajanti, Aññatra kaṇhā natthākāmarūpā; Dīpāyana kissa jigucchamāno, Akāmako carasi brahmacariyaṁ”. 5 “Saddhāya nikkhamma punaṁ nivatto, So eḷamūgova bālo vatāyaṁ; Etassa vādassa jigucchamāno, Akāmako carāmi brahmacariyaṁ; Viññuppasatthañca satañca ṭhānaṁ, Evampahaṁ puññakaro bhavāmi”. 6 “Samaṇe tuvaṁ brāhmaṇe addhike ca, Santappayāsi annapānena bhikkhaṁ; Opānabhūtaṁva gharaṁ tava yidaṁ, Annena pānena upetarūpaṁ; Atha kissa vādassa jigucchamāno, Akāmako dānamimaṁ dadāsi”. 7 “Pitaro ca me āsuṁ pitāmahā ca, Saddhā ahuṁ dānapatī vadaññū; Taṁ kullavattaṁ anuvattamāno, Māhaṁ kule antimagandhano ahuṁ; Etassa vādassa jigucchamāno, Akāmako dānamimaṁ dadāmi”. 8 “Dahariṁ kumāriṁ asamatthapaññaṁ, Yaṁ tānayiṁ ñātikulā sugatte; Na cāpi me appiyataṁ avedi, Aññatra kāmā paricārayantā; Atha kena vaṇṇena mayā te bhoti, Saṁvāsadhammo ahu evarūpo”. 9 “Ārā dūre nayidha kadāci atthi, Paramparā nāma kule imasmiṁ; Taṁ kullavattaṁ anuvattamānā, Māhaṁ kule antimagandhinī ahuṁ; Etassa vādassa jigucchamānā, Akāmikā paddhacarāmhi tuyhaṁ”. 10 “Maṇḍabya bhāsiṁ yamabhāsaneyyaṁ, Taṁ khamyataṁ puttakahetu majja; Puttapemā na idha paratthi kiñci, So no ayaṁ jīvati yaññadatto”ti. 11 Kaṇhadīpāyanajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja543 0 Jātaka Mahānipāta Mūgapakkhavagga 6. Bhūridattajātaka |1| “Yaṁ kiñci ratanaṁ atthi, dhataraṭṭhanivesane; Sabbāni te upayantu, dhītaraṁ dehi rājino”. 2 “Na no vivāho nāgehi, katapubbo kudācanaṁ; Taṁ vivāhaṁ asaṁyuttaṁ, kathaṁ amhe karomase”. 3 “Jīvitaṁ nūna te cattaṁ, raṭṭhaṁ vā manujādhipa; Na hi nāge kupitamhi, ciraṁ jīvanti tādisā. 4 Yo tvaṁ deva manussosi, iddhimantaṁ aniddhimā; Varuṇassa niyaṁputtaṁ, yāmunaṁ atimaññasi”. 5 “Nātimaññāmi rājānaṁ, dhataraṭṭhaṁ yasassinaṁ; Dhataraṭṭho hi 2856 --- ja543 1:5 nāgānaṁ, bahūnamapi issaro. 6 Ahi mahānubhāvopi, na me dhītaramāraho; Khattiyo ca videhānaṁ, abhijātā samuddajā”. 7 “Kambalassatarā uṭṭhentu, sabbe nāge nivedaya; Bārāṇasiṁ pavajjantu, mā ca kañci viheṭhayuṁ”. 8 “Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca; Rukkhaggesu ca lambantu, vitatā toraṇesu ca. 9 Ahampi sabbasetena, mahatā sumahaṁ puraṁ; Parikkhipissaṁ bhogehi, kāsīnaṁ janayaṁ bhayaṁ”. 10 Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, uragānekavaṇṇino; Bārāṇasiṁ pavajjiṁsu, na ca kañci viheṭhayuṁ. 11 Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca; Rukkhaggesu ca lambiṁsu, vitatā toraṇesu ca. 12 Tesu disvāna lambante, puthū kandiṁsu nāriyo; Nāge soṇḍikate disvā, passasante muhuṁ muhuṁ. 13 Bārāṇasī pabyathitā, āturā samapajjatha; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “dhītaraṁ dehi rājino”. 14 (…) 15 “Pupphābhihārassa vanassa majjhe, Ko lohitakkho vitatantaraṁso; Kā kambukāyūradharā suvatthā, Tiṭṭhanti nāriyo dasa vandamānā. 16 Ko tvaṁ brahābāhu vanassa majjhe, Virocasi ghatasittova aggi; Mahesakkho aññatarosi yakkho, Udāhu nāgosi mahānubhāvo”. 17 “Nāgohamasmi iddhimā, tejassī duratikkamo; Ḍaṁseyyaṁ tejasā kuddho, phītaṁ janapadaṁ api. 18 Samuddajā hi me mātā, dhataraṭṭho ca me pitā; Sudassanakaniṭṭhosmi, bhūridattoti maṁ vidū. 19 Yaṁ gambhīraṁ sadāvaṭṭaṁ, rahadaṁ bhismaṁ pekkhasi; Esa dibyo mamāvāso, anekasataporiso. 20 Mayūrakoñcābhirudaṁ, nīlodaṁ vanamajjhato; Yamunaṁ pavisa mā bhīto, khemaṁ vattavataṁ sivaṁ. 21 Tattha patto sānucaro, saha puttena brāhmaṇa; Pūjito mayhaṁ kāmehi, sukhaṁ brāhmaṇa vacchasi”. 22 “Samā samantaparito, pahūtatagarā mahī; Indagopakasañchannā, sobhati harituttamā. 23 Rammāni vanacetyāni, rammā haṁsūpakūjitā; Opupphāpadmā tiṭṭhanti, pokkharañño sunimmitā. 24 Aṭṭhaṁsā sukatā thambhā, sabbe veḷuriyāmayā; Sahassathambhā pāsādā, pūrā kaññāhi jotare. 25 Vimānaṁ upapannosi, dibyaṁ puññehi attano; Asambādhaṁ sivaṁ rammaṁ, accantasukhasaṁhitaṁ. 26 Maññe sahassanettassa, vimānaṁ nābhikaṅkhasi; Iddhī hi tyāyaṁ vipulā, sakkasseva jutīmato”. 27 “Manasāpi na pattabbo, ānubhāvo jutīmato; Paricārayamānānaṁ, saindānaṁ vasavattinaṁ. 28 Taṁ vimānaṁ abhijjhāya, amarānaṁ sukhesinaṁ; Uposathaṁ upavasanto, semi vammikamuddhani”. 29 “Ahañca migamesāno, saputto pāvisiṁ vanaṁ; Taṁ maṁ mataṁ vā jīvaṁ vā, nābhivedenti ñātakā. 30 Āmantaye bhūridattaṁ, kāsiputtaṁ yasassinaṁ; Tayā no samanuññātā, api passemu ñātake”. 31 “Eso hi vata me chando, yaṁ vasesi mamantike; Na hi etādisā kāmā, sulabhā honti mānuse. 32 Sace tvaṁ nicchase vatthuṁ, mama kāmehi pūjito; Mayā tvaṁ samanuññāto, sotthiṁ passāhi ñātake”. 33 “Dhārayimaṁ maṇiṁ dibyaṁ, pasuṁ putte ca vindati; Arogo sukhito hoti, gacchevādāya brāhmaṇa”. 34 “Kusalaṁ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava; Pabbajissāmi jiṇṇosmi, na kāme abhipatthaye”. 35 “Brahmacariyassa ce bhaṅgo, hoti bhogehi kāriyaṁ; Avikampamāno eyyāsi, bahuṁ dassāmi te dhanaṁ”. 36 “Kusalaṁ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava; Punapi āgamissāmi, sace attho bhavissati”. 37 Idaṁ vatvā bhūridatto, Pesesi caturo jane; “Etha gacchatha uṭṭhetha, Khippaṁ pāpetha brāhmaṇaṁ”. 38 Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, uṭṭhāya caturo janā; Pesitā bhūridattena, khippaṁ pāpesu brāhmaṇaṁ. 39 (…) 40 “Maṇiṁ paggayha maṅgalyaṁ, sādhuvittaṁ manoramaṁ; Selaṁ byañjanasampannaṁ, ko imaṁ maṇimajjhagā”. 41 “Lohitakkhasahassāhi, samantā parivāritaṁ; Ajja kālaṁ pathaṁ gacchaṁ, ajjhagāhaṁ maṇiṁ imaṁ”. 42 “Sūpaciṇṇo ayaṁ selo, accito mānito sadā; Sudhārito sunikkhitto, sabbatthamabhisādhaye. 43 Upacāravipannassa, nikkhepe dhāraṇāya vā; Ayaṁ selo vināsāya, pariciṇṇo ayoniso. 44 Na imaṁ akusalo dibyaṁ, maṇiṁ dhāretumāraho; Paṭipajja sataṁ nikkhaṁ, dehimaṁ ratanaṁ mama”. 45 “Na ca myāyaṁ maṇī keyyo, gohi vā ratanehi vā; Selo byañjanasampanno, neva keyyo maṇī mama”. 46 “No ce tayā maṇī keyyo, gohi vā ratanehi vā; Atha kena maṇī keyyo, taṁ me akkhāhi pucchito”. 47 “Yo me saṁse mahānāgaṁ, tejassiṁ duratikkamaṁ; Tassa dajjaṁ imaṁ selaṁ, 2857 --- ja543 1:47 jalantamiva tejasā”. 48 “Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, supaṇṇo patataṁ varo; Nāgaṁ jigīsamanvesi, anvesaṁ bhakkhamattano”. 49 “Nāhaṁ dijādhipo homi, na diṭṭho garuḷo mayā; Āsīvisena vittoti, vajjo brāhmaṇa maṁ vidū”. 50 “Kiṁ nu tuyhaṁ balaṁ atthi, kiṁ sippaṁ vijjate tava; Kismiṁ vā tvaṁ paratthaddho, uragaṁ nāpacāyasi”. 51 “Āraññikassa isino, cirarattaṁ tapassino; Supaṇṇo kosiyassakkhā, visavijjaṁ anuttaraṁ. 52 Taṁ bhāvitattaññataraṁ, sammantaṁ pabbatantare; Sakkaccaṁ taṁ upaṭṭhāsiṁ, rattindivamatandito. 53 So tadā pariciṇṇo me, vattavā brahmacariyavā; Dibbaṁ pātukarī mantaṁ, kāmasā bhagavā mama. 54 Tyāhaṁ mante paratthaddho, nāhaṁ bhāyāmi bhoginaṁ; Ācariyo visaghātānaṁ, alampānoti maṁ vidū”. 55 “Gaṇhāmase maṇiṁ tāta, somadatta vijānahi; Mā daṇḍena siriṁ pattaṁ, kāmasā pajahimhase”. 56 “Sakaṁ nivesanaṁ pattaṁ, yo taṁ brāhmaṇa pūjayi; Evaṁ kalyāṇakārissa, kiṁ mohā dubbhimicchasi. 57 Sace tvaṁ dhanakāmosi, bhūridatto padassati; Tameva gantvā yācassu, bahuṁ dassati te dhanaṁ”. 58 “Hatthagataṁ pattagataṁ, nikiṇṇaṁ khādituṁ varaṁ; Mā no sandiṭṭhiko attho, somadatta upaccagā”. 59 “Paccati niraye ghore, mahissamapi vivarati; Mittadubbhī hitaccāgī, jīvarevāpi sussati. 60 Sace tvaṁ dhanakāmosi, bhūridatto padassati; Maññe attakataṁ veraṁ, naciraṁ vedayissasi”. 61 “Mahāyaññaṁ yajitvāna, evaṁ sujjhanti brāhmaṇā; Mahāyaññaṁ yajissāma, evaṁ mokkhāma pāpakā”. 62 “Handa dāni apāyāmi, nāhaṁ ajja tayā saha; Padampekaṁ na gaccheyyaṁ, evaṁ kibbisakārinā”. 63 Idaṁ vatvāna pitaraṁ, somadatto bahussuto; Ujjhāpetvāna bhūtāni, tamhā ṭhānā apakkami. 64 “Gaṇhāhetaṁ mahānāgaṁ, āharetaṁ maṇiṁ mama; Indagopakavaṇṇābho, yassa lohitako siro. 65 Kappāsapicurāsīva, eso kāyo padissati; Vammikaggagato seti, taṁ tvaṁ gaṇhāhi brāhmaṇa”. 66 Athosadhehi dibbehi, jappaṁ mantapadāni ca; Evaṁ taṁ asakkhi satthuṁ, katvā parittamattano. 67 (…) 68 “Mamaṁ disvāna āyantaṁ, sabbakāmasamiddhinaṁ; Indriyāni ahaṭṭhāni, sāvaṁ jātaṁ mukhaṁ tava. 69 Padmaṁ yathā hatthagataṁ, Pāṇinā parimadditaṁ; Sāvaṁ jātaṁ mukhaṁ tuyhaṁ, Mamaṁ disvāna edisaṁ. 70 Kacci nu te nābhisasi, kacci te atthi vedanā; Yena sāvaṁ mukhaṁ tuyhaṁ, mamaṁ disvāna āgataṁ”. 71 “Supinaṁ tāta addakkhiṁ, ito māsaṁ adhogataṁ; Dakkhiṇaṁ viya me bāhuṁ, chetvā ruhiramakkhitaṁ; Puriso ādāya pakkāmi, mama rodantiyā sati. 72 Yatohaṁ supinamaddakkhiṁ, sudassana vijānahi; Tato divā vā rattiṁ vā, sukhaṁ me nopalabbhati”. 73 “Yaṁ pubbe parivāriṁsu, kaññā ruciraviggahā; Hemajālapaṭicchannā, bhūridatto na dissati. 74 Yaṁ pubbe parivāriṁsu, nettiṁsavaradhārino; Kaṇikārāva samphullā, bhūridatto na dissati. 75 Handa dāni gamissāma, bhūridattanivesanaṁ; Dhammaṭṭhaṁ sīlasampannaṁ, passāma tava bhātaraṁ”. 76 Tañca disvāna āyantiṁ, bhūridattassa mātaraṁ; Bāhā paggayha pakkanduṁ, bhūridattassa nāriyo. 77 “Puttaṁ teyye na jānāma, ito māsaṁ adhogataṁ; Mataṁ vā yadi vā jīvaṁ, bhūridattaṁ yasassinaṁ. 78 Sakuṇī hataputtāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ; Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, bhūridattaṁ apassatī. 79 Kurarī hatachāpāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ; Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, bhūridattaṁ apassatī. 80 Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṁ anodake; Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, bhūridattaṁ apassatī. 81 Kammārānaṁ yathā ukkā, anto jhāyati no bahi; Evaṁ jhāyāmi sokena, bhūridattaṁ apassatī”. 82 Sālāva sampamathitā, mālutena pamadditā; Senti puttā ca dārā ca, bhūridattanivesane. 83 Idaṁ sutvāna nigghosaṁ, bhūridattanivesane; Ariṭṭho ca subhogo ca, padhāviṁsu anantarā. 84 “Amma assāsa mā soci, evaṁdhammā hi pāṇino; Cavanti upapajjanti, esassa pariṇāmitā”. 85 “Ahampi tāta jānāmi, evaṁdhammā hi pāṇino; Sokena ca paretasmi, bhūridattaṁ apassatī. 86 Ajja ce me imaṁ rattiṁ, sudassana vijānahi; Bhūridattaṁ apassantī, maññe hissāmi jīvitaṁ”. 87 “Amma assāsa mā soci, ānayissāma bhātaraṁ; Disodisaṁ gamissāma, bhātupariyesanaṁ caraṁ. 88 Pabbate giriduggesu, gāmesu nigamesu ca; Orena sattarattassa, bhātaraṁ passa āgataṁ”. 2858 --- ja543 1:88 89 “Hatthā pamutto urago, pāde te nipatī bhusaṁ; Kacci nu taṁ ḍaṁsī tāta, mā bhāyi sukhito bhava”. 90 “Neva mayhaṁ ayaṁ nāgo, alaṁ dukkhāya kāyaci; Yāvatatthi ahiggāho, mayā bhiyyo na vijjati”. 91 “Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, ditto parisamāgato; Avhāyantu suyuddhena, suṇantu parisā mama”. 92 “Tvaṁ maṁ nāgena ālampa, ahaṁ maṇḍūkachāpiyā; Hotu no abbhutaṁ tattha, ā sahassehi pañcahi”. 93 “Ahañhi vasumā aḍḍho, tvaṁ daliddosi māṇava; Ko nu te pāṭibhogatthi, upajūtañca kiṁ siyā. 94 Upajūtañca me assa, pāṭibhogo ca tādiso; Hotu no abbhutaṁ tattha, ā sahassehi pañcahi”. 95 “Suṇohi me mahārāja, vacanaṁ bhaddamatthu te; Pañcannaṁ me sahassānaṁ, pāṭibhogo hi kittima”. 96 “Pettikaṁ vā iṇaṁ hoti, Yaṁ vā hoti sayaṅkataṁ; Kiṁ tvaṁ evaṁ bahuṁ mayhaṁ, Dhanaṁ yācasi brāhmaṇa”. 97 “Alampāno hi nāgena, mamaṁ abhijigīsati; Ahaṁ maṇḍūkachāpiyā, ḍaṁsayissāmi brāhmaṇaṁ. 98 Taṁ tvaṁ daṭṭhuṁ mahārāja, ajja raṭṭhābhivaḍḍhana; Khattasaṅghaparibyūḷho, niyyāhi ahidassanaṁ”. 99 “Neva taṁ atimaññāmi, sippavādena māṇava; Atimattosi sippena, uragaṁ nāpacāyasi”. 100 “Ahampi nātimaññāmi, sippavādena brāhmaṇa; Avisena ca nāgena, bhusaṁ vañcayase janaṁ. 101 Evañcetaṁ jano jaññā, Yathā jānāmi taṁ ahaṁ; Na tvaṁ labhasi ālampa, Bhusamuṭṭhiṁ kuto dhanaṁ”. 102 “Kharājino jaṭī dummī, ditto parisamāgato; Yo tvaṁ evaṁ gataṁ nāgaṁ, aviso atimaññasi. 103 Āsajja kho naṁ jaññāsi, puṇṇaṁ uggassa tejaso; Maññe taṁ bhasmarāsiṁva, khippameso karissati”. 104 “Siyā visaṁ siluttassa, deḍḍubhassa silābhuno; Neva lohitasīsassa, visaṁ nāgassa vijjati”. 105 “Sutametaṁ arahataṁ, saññatānaṁ tapassinaṁ; Idha dānāni datvāna, saggaṁ gacchanti dāyakā; Jīvanto dehi dānāni, yadi te atthi dātave. 106 Ayaṁ nāgo mahiddhiko, tejassī duratikkamo; Tena taṁ ḍaṁsayissāmi, so taṁ bhasmaṁ karissati”. 107 “Mayāpetaṁ sutaṁ samma, saññatānaṁ tapassinaṁ; Idha dānāni datvāna, saggaṁ gacchanti dāyakā; Tvameva dehi jīvanto, yadi te atthi dātave. 108 Ayaṁ ajamukhī nāma, puṇṇā uggassa tejaso; Tāya taṁ ḍaṁsayissāmi, sā taṁ bhasmaṁ karissati. 109 Yā dhītā dhataraṭṭhassa, vemātā bhaginī mama; Sā taṁ ḍaṁsatvajamukhī, puṇṇā uggassa tejaso. 110 Chamāyañce nisiñcissaṁ, brahmadatta vijānahi; Tiṇalatāni osadhyo, ussusseyyuṁ asaṁsayaṁ. 111 Uddhañce pātayissāmi, brahmadatta vijānahi; Satta vassāniyaṁ devo, na vasse na himaṁ pate. 112 Udake ce nisiñcissaṁ, brahmadatta vijānahi; Yāvantodakajā pāṇā, mareyyuṁ macchakacchapā”. 113 (…) 114 “Lokyaṁ sajantaṁ udakaṁ, payāgasmiṁ patiṭṭhitaṁ; Komaṁ ajjhoharī bhūto, ogāḷhaṁ yamunaṁ nadiṁ”. 115 “Yadesa lokādhipatī yasassī, Bārāṇasiṁ pakriya samantato; Tassāha putto uragūsabhassa, Subhogoti maṁ brāhmaṇa vedayanti”. 116 “Sace hi putto uragūsabhassa, Kāsissa rañño amarādhipassa; Mahesakkho aññataro pitā te, Maccesu mātā pana te atulyā; Na tādiso arahati brāhmaṇassa, Dāsampi ohārituṁ mahānubhāvo”. 117 “Rukkhaṁ nissāya vijjhittho, eṇeyyaṁ pātumāgataṁ; So viddho dūramacari, saravegena sīghavā. 118 Taṁ tvaṁ patitamaddakkhi, araññasmiṁ brahāvane; Sa maṁsakājamādāya, sāyaṁ nigrodhupāgami. 119 Sukasāḷikasaṅghuṭṭhaṁ, piṅgalaṁ santhatāyutaṁ; Kokilābhirudaṁ rammaṁ, dhuvaṁ haritasaddalaṁ. 120 Tattha te so pāturahu, iddhiyā yasasā jalaṁ; Mahānubhāvo bhātā me, kaññāhi parivārito. 121 So tena pariciṇṇo tvaṁ, sabbakāmehi tappito; Aduṭṭhassa tuvaṁ dubbhi, taṁ te veraṁ idhāgataṁ. 122 Khippaṁ gīvaṁ pasārehi, na te dassāmi jīvitaṁ; Bhātu parisaraṁ veraṁ, chedayissāmi te siraṁ”. 123 “Ajjhāyako yācayogī, āhutaggi ca brāhmaṇo; Etehi tīhi ṭhānehi, avajjho hoti brāhmaṇo”. 124 “Yaṁ pūraṁ dhataraṭṭhassa, ogāḷhaṁ yamunaṁ nadiṁ; Jotate sabbasovaṇṇaṁ, girimāhacca yāmunaṁ. 125 Tattha te purisabyagghā, sodariyā mama bhātaro; Yathā te tattha vakkhanti, tathā hessasi brāhmaṇa”. 126 (…) 127 “Anittarā ittarasampayuttā, Yaññā ca vedā ca subhoga loke; Tadaggarayhañhi vinindamāno, Jahāti vittañca satañca dhammaṁ. 128 Ajjhenamariyā pathaviṁ janindā, Vessā kasiṁ 2859 --- ja543 1:128 pāricariyañca suddā; Upāgu paccekaṁ yathāpadesaṁ, Katāhu ete vasināti āhu. 129 Dhātā vidhātā varuṇo kuvero, Somo yamo candimā vāyu sūriyo; Etepi yaññaṁ puthuso yajitvā, Ajjhāyakānaṁ atho sabbakāme. 130 Vikāsitā cāpasatāni pañca, Yo ajjuno balavā bhīmaseno; Sahassabāhu asamo pathabyā, Sopi tadā mādahi jātavedaṁ. 131 Yo brāhmaṇe bhojayi dīgharattaṁ, Annena pānena yathānubhāvaṁ; Pasannacitto anumodamāno, Subhoga devaññataro ahosi. 132 Mahāsanaṁ devamanomavaṇṇaṁ, Yo sappinā asakkhi bhojetumaggiṁ; Sa yaññatantaṁ varato yajitvā, Dibbaṁ gatiṁ mucalindajjhagacchi. 133 Mahānubhāvo vassasahassajīvī, Yo pabbajī dassaneyyo uḷāro; Hitvā apariyanta raṭṭhaṁ sasenaṁ, Rājā dudīpopi jagāma saggaṁ. 134 Yo sāgarantaṁ sāgaro vijitvā, Yūpaṁ subhaṁ soṇṇamayaṁ uḷāraṁ; Ussesi vessānaramādahāno, Subhoga devaññataro ahosi. 135 Yassānubhāvena subhoga gaṅgā, Pavattatha dadhisannisinnaṁ samuddaṁ; Salomapādo paricariya maggiṁ, Aṅgo sahassakkhapurajjhagacchi. 136 Mahiddhiko devavaro yasassī, Senāpati tidive vāsavassa; So somayāgena malaṁ vihantvā, Subhoga devaññataro ahosi. 137 Akārayi lokamimaṁ parañca, Bhāgīrathiṁ himavantañca gijjhaṁ; Yo iddhimā devavaro yasassī, Sopi tadā ādahi jātavedaṁ. 138 Mālāgirī himavā yo ca gijjho, Sudassano nisabho kuveru; Ete ca aññe ca nagā mahantā, Cityā katā yaññakarehi māhu. 139 Ajjhāyakaṁ mantaguṇūpapannaṁ, Tapassinaṁ yācayogotidhāhu; Tīre samuddassudakaṁ sajantaṁ, Taṁ sāgarojjhohari tenapeyyo. 140 Āyāgavatthūni puthū pathabyā, Saṁvijjanti brāhmaṇā vāsavassa; Purimaṁ disaṁ pacchimaṁ dakkhiṇuttaraṁ, Saṁvijjamānā janayanti vedaṁ”. 141 “Kalī hi dhīrāna kaṭaṁ magānaṁ, Bhavanti vedajjhagatānariṭṭha; Marīcidhammaṁ asamekkhitattā, Māyāguṇā nātivahanti paññaṁ. 142 Vedā na tāṇāya bhavanti dassa, Mittadduno bhūnahuno narassa; Na tāyate pariciṇṇo ca aggi, Dosantaraṁ maccamanariyakammaṁ. 143 Sabbañca maccā sadhanaṁ sabhogaṁ, Ādīpitaṁ dāru tiṇena missaṁ; Dahaṁ na tappe asamatthatejo, Ko taṁ subhikkhaṁ dvirasaññu kayirā. 144 Yathāpi khīraṁ vipariṇāmadhammaṁ, Dadhi bhavitvā navanītampi hoti; Evampi aggi vipariṇāmadhammo, Tejo samorohatī yogayutto. 145 Na dissatī aggimanuppaviṭṭho, Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi; Nāmatthamāno araṇīnarena, Nākammunā jāyati jātavedo. 146 Sace hi aggi antarato vaseyya, Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi; Sabbāni susseyyu vanāni loke, Sukkhāni kaṭṭhāni ca pajjaleyyuṁ. 147 Karoti ce dārutiṇena puññaṁ, Bhojaṁ naro dhūmasikhiṁ patāpavaṁ; Aṅgārikā loṇakarā ca sūdā, Sarīradāhāpi kareyyu puññaṁ. 148 Atha ce hi ete na karonti puññaṁ, Ajjhenamaggiṁ idha tappayitvā; Na koci lokasmiṁ karoti puññaṁ, Bhojaṁ naro dhūmasikhiṁ patāpavaṁ. 149 Kathañhi lokāpacito samāno, Amanuññagandhaṁ bahūnaṁ akantaṁ; Yadeva maccā parivajjayanti, Tadappasatthaṁ dvirasaññu bhuñje. 150 Sikhimpi devesu vadanti heke, Āpaṁ milakkhū pana devamāhu; Sabbeva ete vitathaṁ bhaṇanti, Aggī na devaññataro na cāpo. 151 Anindriyabaddhamasaññakāyaṁ, Vessānaraṁ kammakaraṁ pajānaṁ; Paricariya maggiṁ sugatiṁ kathaṁ vaje, Pāpāni kammāni pakubbamāno. 152 Sabbābhibhū tāhudha jīvikatthā, Aggissa brahmā paricārakoti; Sabbānubhāvī ca vasī kimatthaṁ, Animmito nimmitaṁ vanditassa. 153 Hassaṁ anijjhānakhamaṁ atacchaṁ, Sakkārahetu pakiriṁsu pubbe; Te lābhasakkāre apātubhonte, Sandhāpitā jantubhi santidhammaṁ. 154 Ajjhenamariyā pathaviṁ janindā, Vessā kasiṁ pāricariyañca suddā; Upāgu paccekaṁ yathāpadesaṁ, Katāhu ete vasināti āhu. 155 Etañca saccaṁ vacanaṁ bhaveyya, Yathā idaṁ bhāsitaṁ brāhmaṇehi; Nākhattiyo jātu labhetha rajjaṁ, Nābrāhmaṇo mantapadāni sikkhe; Nāññatra vessehi kasiṁ kareyya, Suddo na mucce parapesanāya. 156 Yasmā ca etaṁ vacanaṁ abhūtaṁ, Musāvime odariyā bhaṇanti; Tadappapaññā abhisaddahanti, Passanti taṁ paṇḍitā attanāva. 157 Khatyā hi vessānaṁ baliṁ haranti, Ādāya satthāni caranti brāhmaṇā; Taṁ tādisaṁ saṅkhubhitaṁ pabhinnaṁ, Kasmā brahmā nujju karoti lokaṁ. 158 Sace hi so issaro sabbaloke, Brahmā bahūbhūtapatī pajānaṁ; Kiṁ sabbalokaṁ 2860 --- ja543 1:158 vidahī alakkhiṁ, Kiṁ sabbalokaṁ na sukhiṁ akāsi. 159 Sace hi so issaro sabbaloke, Brahmā bahūbhūtapatī pajānaṁ; Māyā musāvajjamadena cāpi, Lokaṁ adhammena kimatthamakāri. 160 Sace hi so issaro sabbaloke, Brahmā bahūbhūtapatī pajānaṁ; Adhammiko bhūtapatī ariṭṭha, Dhamme sati yo vidahī adhammaṁ. 161 Kīṭā paṭaṅgā uragā ca bhekā, Hantvā kimī sujjhati makkhikā ca; Etepi dhammā anariyarūpā, Kambojakānaṁ vitathā bahūnaṁ. 162 Sace hi so sujjhati yo hanāti, Hatopi so saggamupeti ṭhānaṁ; Bhovādi bhovādina mārayeyyuṁ, Ye cāpi tesaṁ abhisaddaheyyuṁ. 163 Neva migā na pasū nopi gāvo, Āyācanti attavadhāya keci; Vipphandamāne idha jīvikatthā, Yaññesu pāṇe pasumārabhanti. 164 Yūpussane pasubandhe ca bālā, Cittehi vaṇṇehi mukhaṁ nayanti; Ayaṁ te yūpo kāmaduho parattha, Bhavissati sassato samparāye. 165 Sace ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṁ, Dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ; Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi, Sace duhe tidive sabbakāme; Tevijjasaṅghāva puthū yajeyyuṁ, Abrāhmaṇaṁ kañci na yājayeyyuṁ. 166 Kuto ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṁ, Dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ; Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi, Kuto duhe tidive sabbakāme. 167 Saṭhā ca luddā ca paluddhabālā, Cittehi vaṇṇehi mukhaṁ nayanti; Ādāya aggiṁ mama dehi vittaṁ, Tato sukhī hohisi sabbakāme. 168 Tamaggihuttaṁ saraṇaṁ pavissa, Cittehi vaṇṇehi mukhaṁ nayanti; Oropayitvā kesamassuṁ nakhañca, Vedehi vittaṁ atigāḷhayanti. 169 Kākā ulūkaṁva raho labhitvā, Ekaṁ samānaṁ bahukā samecca; Annāni bhutvā kuhakā kuhitvā, Muṇḍaṁ karitvā yaññapathossajanti. 170 Evañhi so vañcito brāhmaṇehi, Eko samāno bahukā samecca; Te yogayogena vilumpamānā, Diṭṭhaṁ adiṭṭhena dhanaṁ haranti. 171 Akāsiyā rājūhivānusiṭṭhā, Tadassa ādāya dhanaṁ haranti; Te tādisā corasamā asantā, Vajjhā na haññanti ariṭṭha loke. 172 Indassa bāhārasi dakkhiṇāti, Yaññesu chindanti palāsayaṭṭhiṁ; Tañcepi saccaṁ maghavā chinnabāhu, Kenassa indo asure jināti. 173 Tañceva tucchaṁ maghavā samaṅgī, Hantā avajjho paramo sa devo; Mantā ime brāhmaṇā tuccharūpā, Sandiṭṭhikā vañcanā esa loke. 174 Mālāgiri himavā yo ca gijjho, Sudassano nisabho kuveru; Ete ca aññe ca nagā mahantā, Cityā katā yaññakarehi māhu. 175 Yathāpakārāni hi iṭṭhakāni, Cityā katā yaññakarehi māhu; Na pabbatā honti tathāpakārā, Aññā disā acalā tiṭṭhaselā. 176 Na iṭṭhakā honti silā cirena, Na tattha sañjāyati ayo na lohaṁ; Yaññañca etaṁ parivaṇṇayantā, Cityā katā yaññakarehi māhu. 177 Ajjhāyakaṁ mantaguṇūpapannaṁ, Tapassinaṁ yācayogotidhāhu; Tīre samuddassudakaṁ sajantaṁ, Taṁ sāgarojjhohari tenapeyyo. 178 Parosahassampi samantavede, Mantūpapanne nadiyo vahanti; Na tena byāpannarasūdakā na, Kasmā samuddo atulo apeyyo. 179 Ye keci kūpā idha jīvaloke, Loṇūdakā kūpakhaṇehi khātā; Na brāhmaṇajjhoharaṇena tesu, Āpo apeyyo dvirasaññu māhu. 180 Pure puratthā kā kassa bhariyā, Mano manussaṁ ajanesi pubbe; Tenāpi dhammena na koci hīno, Evampi vosaggavibhaṅgamāhu. 181 Caṇḍālaputtopi adhicca vede, Bhāseyya mante kusalo matīmā; Na tassa muddhāpi phaleyya sattadhā, Mantā ime attavadhāya katā. 182 Vācākatā giddhikatā gahītā, Dummocayā kabyapathānupannā; Bālāna cittaṁ visame niviṭṭhaṁ, Tadappapaññā abhisaddahanti. 183 Sīhassa byagghassa ca dīpino ca, Na vijjatī porisiyaṁ balena; Manussabhāvo ca gavaṁva pekkho, Jātī hi tesaṁ asamā samānā. 184 Sace ca rājā pathaviṁ vijitvā, Sajīvavā assavapārisajjo; Sayameva so sattusaṅghaṁ vijeyya, Tassappajā niccasukhī bhaveyya. 185 Khattiyamantā ca tayo ca vedā, Atthena ete samakā bhavanti; Tesañca atthaṁ avinicchinitvā, Na bujjhatī oghapathaṁva channaṁ. 186 Khattiyamantā ca tayo ca vedā, Atthena ete samakā bhavanti; Lābho alābho ayaso yaso ca, Sabbeva tesaṁ catunnañca dhammā. 187 Yathāpi ibbhā dhanadhaññahetu, Kammāni karonti puthū pathabyā; Tevijjasaṅghā ca tatheva ajja, Kammāni karonti puthū pathabyā. 188 Ibbhehi ye te samakā bhavanti, Niccussukā kāmaguṇesu yuttā; Kammāni karonti puthū pathabyā, Tadappapaññā dvirasaññurā te”. 189 (…) 2861 --- ja543 1:189 190 “Kassa bherī mudiṅgā ca, saṅkhāpaṇavadindimā; Purato paṭipannāni, hāsayantā rathesabhaṁ. 191 Kassa kañcanapaṭṭena, puthunā vijjuvaṇṇinā; Yuvā kalāpasannaddho, ko eti siriyā jalaṁ. 192 Ukkāmukhapahaṭṭhaṁva, khadiraṅgārasannibhaṁ; Mukhañca rucirā bhāti, ko eti siriyā jalaṁ. 193 Kassa jambonadaṁ chattaṁ, sasalākaṁ manoramaṁ; Ādiccaraṁsāvaraṇaṁ, ko eti siriyā jalaṁ. 194 Kassa aṅgaṁ pariggayha, vālabījanimuttamaṁ; Ubhato varapuññassa, muddhani uparūpari. 195 Kassa pekhuṇahatthāni, citrāni ca mudūni ca; Kañcanamaṇidaṇḍāni, caranti dubhato mukhaṁ. 196 Khadiraṅgāravaṇṇābhā, ukkāmukhapahaṁsitā; Kassete kuṇḍalā vaggū, sobhanti dubhato mukhaṁ. 197 Kassa vātena chupitā, niddhantā mudukāḷakā; Sobhayanti nalāṭantaṁ, nabhā vijjurivuggatā. 198 Kassa etāni akkhīni, āyatāni puthūni ca; Ko sobhati visālakkho, kassetaṁ uṇṇajaṁ mukhaṁ. 199 Kassete lapanajātā, suddhā saṅkhavarūpamā; Bhāsamānassa sobhanti, dantā kuppilasādisā. 200 Kassa lākhārasasamā, hatthapādā sukhedhitā; Ko so bimboṭṭhasampanno, divā sūriyova bhāsati. 201 Himaccaye himavati, mahāsālova pupphito; Ko so odātapāvāro, jayaṁ indova sobhati. 202 Suvaṇṇapīḷakākiṇṇaṁ, maṇidaṇḍavicittakaṁ; Ko so parisamogayha, īsaṁ khaggaṁ pamuñcati. 203 Suvaṇṇavikatā cittā, sukatā cittasibbanā; Ko so omuñcate pādā, namo katvā mahesino”. 204 “Dhataraṭṭhā hi te nāgā, iddhimanto yasassino; Samuddajāya uppannā, nāgā ete mahiddhikā”ti. 205 Bhūridattajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja346 0 Jātaka Catukkanipāta Cūḷakuṇālavagga 6. Kesavajātaka |1| “Manussindaṁ jahitvāna, sabbakāmasamiddhinaṁ; Kathaṁ nu bhagavā kesī, kappassa ramati assame”. 2 “Sādūni ramaṇīyāni, santi vakkhā manoramā; Subhāsitāni kappassa, nārada ramayanti maṁ”. 3 “Sālīnaṁ odanaṁ bhuñje, suciṁ maṁsūpasecanaṁ; Kathaṁ sāmākanīvāraṁ, aloṇaṁ chādayanti taṁ”. 4 “Sāduṁ vā yadi vāsāduṁ, appaṁ vā yadi vā bahuṁ; Vissattho yattha bhuñjeyya, vissāsaparamā rasā”ti. 5 Kesavajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja378 0 Jātaka Chakkanipāta Avāriyavagga 3. Darīmukhajātaka |1| “Paṅko ca kāmā palipo ca kāmā, Bhayañca metaṁ timūlaṁ pavuttaṁ; Rajo ca dhūmo ca mayā pakāsitā, Hitvā tuvaṁ pabbaja brahmadatta”. 2 “Gadhito ca ratto ca adhimucchito ca, Kāmesvahaṁ brāhmaṇa bhiṁsarūpaṁ; Taṁ nussahe jīvikattho pahātuṁ, Kāhāmi puññāni anappakāni”. 3 “Yo atthakāmassa hitānukampino, Ovajjamāno na karoti sāsanaṁ; Idameva seyyo iti maññamāno, Punappunaṁ gabbhamupeti mando. 4 So ghorarūpaṁ nirayaṁ upeti, Subhāsubhaṁ muttakarīsapūraṁ; Sattā sakāye na jahanti giddhā, Ye honti kāmesu avītarāgā”. 5 “Mīḷhena littā ruhirena makkhitā, Semhena littā upanikkhamanti; Yaṁ yañhi kāyena phusanti tāvade, Sabbaṁ asātaṁ dukhameva kevalaṁ. 6 Disvā vadāmi na hi aññato savaṁ, Pubbenivāsaṁ bahukaṁ sarāmi; Citrāhi gāthāhi subhāsitāhi, Darīmukho nijjhāpayi sumedhan”ti. 7 Darīmukhajātakaṁ tatiyaṁ. ja145 0 Jātaka Ekakanipāta Kakaṇṭakavagga 5. Rādhajātaka |1| “Na tvaṁ rādha vijānāsi, aḍḍharatte anāgate; Abyayataṁ vilapasi, virattā kosiyāyane”ti. 2 Rādhajātakaṁ pañcamaṁ. ja43 0 Jātaka Ekakanipāta Atthakāmavagga 3. Veḷukajātaka 2862 --- ja43 1:0 |1| “Yo atthakāmassa hitānukampino, Ovajjamāno na karoti sāsanaṁ; Evaṁ so nihato seti, Veḷukassa yathā pitā”ti. 2 Veḷukajātakaṁ tatiyaṁ. ja18 0 Jātaka Ekakanipāta Sīlavagga 8. Matakabhattajātaka |1| “Evañce sattā jāneyyuṁ, dukkhāyaṁ jātisambhavo; Na pāṇo pāṇinaṁ haññe, pāṇaghātī hi socatī”ti. 2 Matakabhattajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja26 0 Jātaka Ekakanipāta Kuruṅgavagga 6. Mahiḷāmukhajātaka |1| “Purāṇacorāna vaco nisamma, Mahiḷāmukho pothayamanvacārī; Susaññatānañhi vaco nisamma, Gajuttamo sabbaguṇesu aṭṭhā”ti. 2 Mahiḷāmukhajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja224 0 Jātaka Dukanipāta Kāsāvavagga 4. Kumbhilajātaka |1| “Yassete caturo dhammā, vānarinda yathā tava; Saccaṁ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṁ so ativattati. 2 Yassa cete na vijjanti, guṇā paramabhaddakā; Saccaṁ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṁ so nātivattatī”ti. 3 Kumbhilajātakaṁ catutthaṁ. ja421 0 Jātaka Aṭṭhakanipāta Kaccānivagga 5. Gaṅgamālajātaka |1| “Aṅgārajātā pathavī, kukkuḷānugatā mahī; Atha gāyasi vattāni, na taṁ tapati ātapo. 2 Uddhaṁ tapati ādicco, adho tapati vālukā; Atha gāyasi vattāni, na taṁ tapati ātapo”. 3 “Na maṁ tapati ātapo, ātapā tapayanti maṁ; Atthā hi vividhā rāja, te tapanti na ātapo”. 4 “Addasaṁ kāma te mūlaṁ, saṅkappā kāma jāyasi; Na taṁ saṅkappayissāmi, evaṁ kāma na hehisi”. 5 “Appāpi kāmā na alaṁ, bahūhipi na tappati; Ahahā bālalapanā, parivajjetha jaggato”. 6 “Appassa kammassa phalaṁ mamedaṁ, Udayo ajjhāgamā mahattapattaṁ; Suladdhalābho vata māṇavassa, Yo pabbajī kāmarāgaṁ pahāya”. 7 “Tapasā pajahanti pāpakammaṁ, Tapasā nhāpitakumbhakārabhāvaṁ; Tapasā abhibhuyya gaṅgamāla, Nāmenālapasajja brahmadattaṁ”. 8 “Sandiṭṭhikameva ‘amma’ passatha, Khantīsoraccassa ayaṁ vipāko; Yo sabbajanassa vanditohu, Taṁ vandāma sarājikā samaccā”. 9 “Mā kiñci avacuttha gaṅgamālaṁ, Muninaṁ monapathesu sikkhamānaṁ; Eso hi atari aṇṇavaṁ, Yaṁ taritvā caranti vītasokā”ti. 10 Gaṅgamālajātakaṁ pañcamaṁ. ja526 0 Jātaka Paṇṇāsanipāta Niḷinikāvagga 1 Niḷinikājātaka |1| “Uddayhate janapado, raṭṭhañcāpi vinassati; Ehi niḷinike gaccha, taṁ me brāhmaṇamānaya”. 2 “Nāhaṁ dukkhakkhamā rāja, nāhaṁ addhānakovidā; Kathaṁ ahaṁ gamissāmi, vanaṁ kuñjarasevitaṁ”. 3 “Phītaṁ janapadaṁ gantvā, hatthinā ca rathena ca; Dārusaṅghāṭayānena, evaṁ gaccha niḷinike. 4 Hatthiassarathe pattī, gacchevādāya khattiye; Taveva vaṇṇarūpena, vasaṁ tamānayissasi”. 5 “Kadalīdhajapaññāṇo, ābhujīparivārito; Eso padissati rammo, isisiṅgassa assamo. 6 Eso aggissa saṅkhāto, eso dhūmo padissati; Maññe no aggiṁ hāpeti, isisiṅgo mahiddhiko”. 7 “Tañca disvāna āyantiṁ, āmuttamaṇikuṇḍalaṁ; Isisiṅgo pāvisi bhīto, assamaṁ paṇṇachādanaṁ. 8 Assamassa 2863 --- ja526 1:8 ca sā dvāre, geṇḍukenassa kīḷati; Vidaṁsayantī aṅgāni, guyhaṁ pakāsitāni ca. 9 Tañca disvāna kīḷantiṁ, paṇṇasālagato jaṭī; Assamā nikkhamitvāna, idaṁ vacanamabravi. 10 Ambho ko nāma so rukkho, yassa tevaṅgataṁ phalaṁ; Dūrepi khittaṁ pacceti, na taṁ ohāya gacchati”. 11 “Assamassa mama brahme, samīpe gandhamādane; Bahavo tādisā rukkhā, yassa tevaṅgataṁ phalaṁ; Dūrepi khittaṁ pacceti, na maṁ ohāya gacchati”. 12 “Etū bhavaṁ assamimaṁ adetu, Pajjañca bhakkhañca paṭiccha dammi; Idamāsanaṁ atra bhavaṁ nisīdatu, Ito bhavaṁ mūlaphalāni bhuñjatu. 13 Kiṁ te idaṁ ūrūnamantarasmiṁ, Supicchitaṁ kaṇharivappakāsati; Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, Kose nu te uttamaṅgaṁ paviṭṭhaṁ”. 14 “Ahaṁ vane mūlaphalesanaṁ caraṁ, Āsādayiṁ acchaṁ sughorarūpaṁ; So maṁ patitvā sahasājjhapatto, Panujja maṁ abbahi uttamaṅgaṁ. 15 Svāyaṁ vaṇo khajjati kaṇḍuvāyati, Sabbañca kālaṁ na labhāmi sātaṁ; Paho bhavaṁ kaṇḍumimaṁ vinetuṁ, Kurutaṁ bhavaṁ yācito brāhmaṇatthaṁ”. 16 “Gambhīrarūpo te vaṇo salohito, Apūtiko vaṇagandho mahā ca; Karomi te kiñci kasāyayogaṁ, Yathā bhavaṁ paramasukhī bhaveyya”. 17 “Na mantayogā na kasāyayogā, Na osadhā brahmacāri kamanti; Yaṁ te mudu tena vinehi kaṇḍuṁ, Yathā ahaṁ paramasukhī bhaveyyaṁ”. 18 “Ito nu bhoto katamena assamo, Kacci bhavaṁ abhiramasi araññe; Kacci nu te mūlaphalaṁ pahūtaṁ, Kacci bhavantaṁ na vihiṁsanti vāḷā”. 19 “Ito ujuṁ uttarāyaṁ disāyaṁ, Khemānadī himavatā pabhāvī; Tassā tīre assamo mayha rammo, Aho bhavaṁ assamaṁ mayhaṁ passe. 20 Ambā ca sālā tilakā ca jambuyo, Uddālakā pāṭaliyo ca phullā; Samantato kimpurisābhigītaṁ, Aho bhavaṁ assamaṁ mayhaṁ passe. 21 Tālā ca mūlā ca phalā ca mettha, Vaṇṇena gandhena upetarūpaṁ; Taṁ bhūmibhāgehi upetarūpaṁ, Aho bhavaṁ assamaṁ mayhaṁ passe. 22 Phalā ca mūlā ca pahūtamettha, Vaṇṇena gandhena rasenupetā; Āyanti ca luddakā taṁ padesaṁ, Mā me tato mūlaphalaṁ ahāsuṁ”. 23 “Pitā mamaṁ mūlaphalesanaṁ gato, Idāni āgacchati sāyakāle; Ubhova gacchāmase assamaṁ taṁ, Yāva pitā mūlaphalato etu”. 24 “Aññe bahū isayo sādhurūpā, Rājīsayo anumagge vasanti; Teyeva pucchesi mamassamaṁ taṁ, Te taṁ nayissanti mamaṁ sakāse”. 25 “Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamābhataṁ; Aggīpi te na hāpito, kiṁ nu mandova jhāyasi. 26 Bhinnāni kaṭṭhāni huto ca aggi, Tapanīpi te samitā brahmacārī; Pīṭhañca mayhaṁ udakañca hoti, Ramasi tuvaṁ brahmabhūto puratthā. 27 Abhinnakaṭṭhosi anābhatodako, Ahāpitaggīsi asiddhabhojano; Na me tuvaṁ ālapasī mamajja, Naṭṭhaṁ nu kiṁ cetasikañca dukkhaṁ”. 28 “Idhāgamā jaṭilo brahmacārī, Sudassaneyyo sutanū vineti; Nevātidīgho na panātirasso, Sukaṇhakaṇhacchadanehi bhoto. 29 Amassujāto apurāṇavaṇṇī, Ādhārarūpañca panassa kaṇṭhe; Dve yamā gaṇḍā ure sujātā, Suvaṇṇatindukanibhā pabhassarā. 30 Mukhañca tassa bhusadassaneyyaṁ, Kaṇṇesu lambanti ca kuñcitaggā; Te jotare carato māṇavassa, Suttañca yaṁ saṁyamanaṁ jaṭānaṁ. 31 Aññā ca tassa saṁyamāni catasso, Nīlā pītā lohitikā ca setā; Tā piṁsare carato māṇavassa, Tiriṭisaṅghāriva pāvusamhi. 32 Na mikhalaṁ muñjamayaṁ dhāreti, Na santhare no pana pabbajassa; Tā jotare jaghanantare vilaggā, Sateratā vijjurivantalikkhe. 33 Akhīlakāni ca avaṇṭakāni, Heṭṭhā nabhyā kaṭisamohitāni; Aghaṭṭitā niccakīḷaṁ karonti, Haṁ tāta kiṁrukkhaphalāni tāni. 34 Jaṭā ca tassa bhusadassaneyyā, Parosataṁ vellitaggā sugandhā; Dvedhā siro sādhu vibhattarūpo, Aho nu kho mayha tathā jaṭāssu. 35 Yadā ca so pakirati tā jaṭāyo, Vaṇṇena gandhena upetarūpā; Nīluppalaṁ vātasameritaṁva, Tatheva saṁvāti panassamo ayaṁ. 36 Paṅko ca tassa bhusadassaneyyo, Netādiso yādiso mayhaṁ kāye; So vāyatī erito mālutena, Vanaṁ yathā aggagimhe suphullaṁ. 37 Nihanti so rukkhaphalaṁ pathabyā, Sucittarūpaṁ ruciraṁ dassaneyyaṁ; Khittañca tassa punareti hatthaṁ, Haṁ tāta kiṁrukkhaphalaṁ nu kho taṁ. 38 Dantā ca tassa bhusadassaneyyā, Suddhā samā saṅkhavarūpapannā; Mano pasādenti vivariyamānā, Na hi nūna so sākamakhādi tehi. 39 Akakkasaṁ aggaḷitaṁ muhuṁ muduṁ, Ujuṁ anuddhataṁ acapalamassa 2864 --- ja526 1:39 bhāsitaṁ; Rudaṁ manuññaṁ karavīkasussaraṁ, Hadayaṅgamaṁ rañjayateva me mano. 40 Bindussaro nātivisaṭṭhavākyo, Na nūna sajjhāyamatippayutto; Icchāmi bho taṁ punadeva daṭṭhuṁ, Mitto hi me māṇavohu puratthā. 41 Susandhi sabbattha vimaṭṭhimaṁ vaṇaṁ, Puthū sujātaṁ kharapattasannitaṁ; Teneva maṁ uttariyāna māṇavo, Vivaritaṁ ūruṁ jaghanena piḷayi. 42 Tapanti ābhanti virocare ca, Sateratā vijjurivantalikkhe; Bāhā mudū añjanalomasādisā, Vicitravaṭṭaṅgulikāssa sobhare. 43 Akakkasaṅgo na ca dīghalomo, Nakhāssa dīghā api lohitaggā; Mudūhi bāhāhi palissajanto, Kalyāṇarūpo ramayaṁ upaṭṭhahi. 44 Dumassa tūlūpanibhā pabhassarā, Suvaṇṇakambutalavaṭṭasucchavi; Hatthā mudū tehi maṁ samphusitvā, Ito gato tena maṁ dahanti tāta. 45 Na nūna so khārividhaṁ ahāsi, Na nūna so kaṭṭhāni sayaṁ abhañji; Na nūna so hanti dume kuṭhāriyā, Na hissa hatthesu khilāni atthi. 46 Accho ca kho tassa vaṇaṁ akāsi, So maṁbravi sukhitaṁ maṁ karohi; Tāhaṁ kariṁ tena mamāsi sokhyaṁ, So cabravi ‘sukhitosmī’ti brahme. 47 Ayañca te māluvapaṇṇasanthatā, Vikiṇṇarūpāva mayā ca tena ca; Kilantarūpā udake ramitvā, Punappunaṁ paṇṇakuṭiṁ vajāma. 48 Na majja mantā paṭibhanti tāta, Na aggihuttaṁ napi yaññatantaṁ; Na cāpi te mūlaphalāni bhuñje, Yāva na passāmi taṁ brahmacāriṁ. 49 Addhā pajānāsi tuvampi tāta, Yassaṁ disaṁ vasate brahmacārī; Taṁ maṁ disaṁ pāpaya tāta khippaṁ, Mā te ahaṁ amarimassamamhi. 50 Vicitraphullaṁ hi vanaṁ sutaṁ mayā, Dijābhighuṭṭhaṁ dijasaṅghasevitaṁ; Taṁ maṁ vanaṁ pāpaya tāta khippaṁ, Purā te pāṇaṁ vijahāmi assame”. 51 “Imasmāhaṁ jotirase vanamhi, Gandhabbadevaccharasaṅghasevite; Isīnamāvāse sanantanamhi, Netādisaṁ aratiṁ pāpuṇetha. 52 Bhavanti mittāni atho na honti, Ñātīsu mittesu karonti pemaṁ; Ayañca jammo kissa vā niviṭṭho, Yo neva jānāti kutomhi āgato. 53 Saṁvāsena hi mittāni, sandhīyanti punappunaṁ; Sveva mitto asaṅgantu, asaṁvāsena jīrati. 54 Sace tuvaṁ dakkhasi brahmacāriṁ, Sace tuvaṁ sallape brahmacārinā; Sampannasassaṁva mahodakena, Tapoguṇaṁ khippamimaṁ pahissasi. 55 Punapi ce dakkhasi brahmacāriṁ, Punapi ce sallape brahmacārinā; Sampannasassaṁva mahodakena, Usmāgataṁ khippamimaṁ pahissasi. 56 Bhūtāni hetāni caranti tāta, Virūparūpena manussaloke; Na tāni sevetha naro sapañño, Āsajja naṁ nassati brahmacārī”ti. 57 Niḷinikājātakaṁ paṭhamaṁ. ja518 0 Jātaka Tiṁsanipāta Kiṁchandavagga 8. Paṇḍaranāgarājajātaka |1| “Vikiṇṇavācaṁ aniguyha mantaṁ, Asaññataṁ aparicakkhitāraṁ; Bhayaṁ tamanveti sayaṁ abodhaṁ, Nāgaṁ yathā paṇḍarakaṁ supaṇṇo. 2 Yo guyhamantaṁ parirakkhaṇeyyaṁ, Mohā naro saṁsati hāsamāno; Taṁ bhinnamantaṁ bhayamanveti khippaṁ, Nāgaṁ yathā paṇḍarakaṁ supaṇṇo. 3 Nānumitto garuṁ atthaṁ, guyhaṁ veditumarahati; Sumitto ca asambuddhaṁ, sambuddhaṁ vā anatthavā. 4 Vissāsamāpajjimahaṁ acelaṁ, Samaṇo ayaṁ sammato bhāvitatto; Tassāhamakkhiṁ vivariṁ guyhamatthaṁ, Atītamattho kapaṇaṁ rudāmi. 5 Tassāhaṁ paramaṁ brahme guyhaṁ, Vācañhi maṁ nāsakkhiṁ saṁyametuṁ; Tappakkhato hi bhayamāgataṁ mamaṁ, Atītamattho kapaṇaṁ rudāmi. 6 Yo ve naro suhadaṁ maññamāno, Guyhamatthaṁ saṁsati dukkulīne; Dosā bhayā athavā rāgarattā, Pallatthito bālo asaṁsayaṁ so. 7 Tirokkhavāco asataṁ paviṭṭho, Yo saṅgatīsu mudīreti vākyaṁ; Āsīviso dummukhotyāhu taṁ naraṁ, Ārā ārā saṁyame tādisamhā. 8 Annaṁ pānaṁ kāsikacandanañca, Manāpitthiyo mālamucchādanañca; Ohāya gacchāmase sabbakāme, Supaṇṇa pāṇūpagatāva tyamhā”. 9 “Ko nīdha tiṇṇaṁ garahaṁ upeti, Asmiṁdhaloke pāṇabhū nāgarāja; Samaṇo supaṇṇo athavā tvameva, Kiṁ kāraṇā paṇḍarakaggahīto”. 10 “Samaṇoti me sammatatto ahosi, Piyo ca me manasā bhāvitatto; Tassāhamakkhiṁ vivariṁ guyhamatthaṁ, Atītamattho kapaṇaṁ 2865 --- ja518 1:10 rudāmi”. 11 “Na catthi satto amaro pathabyā, Paññāvidhā natthi na ninditabbā; Saccena dhammena dhitiyā damena, Alabbhamabyāharatī naro idha. 12 Mātāpitā paramā bandhavānaṁ, Nāssa tatiyo anukampakatthi; Tesampi guyhaṁ paramaṁ na saṁse, Mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno. 13 Mātāpitā bhaginī bhātaro ca, Sahāyā vā yassa honti sapakkhā; Tesampi guyhaṁ paramaṁ na saṁse, Mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno. 14 Bhariyā ce purisaṁ vajjā, Komārī piyabhāṇinī; Puttarūpayasūpetā, Ñātisaṅghapurakkhatā; Tassāpi guyhaṁ paramaṁ na saṁse, Mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno. 15 Na guyhamatthaṁ vivareyya, Rakkheyya naṁ yathā nidhiṁ; Na hi pātukato sādhu, Guyho attho pajānatā. 16 Thiyā guyhaṁ na saṁseyya, amittassa ca paṇḍito; Yo cāmisena saṁhīro, hadayattheno ca yo naro. 17 Guyhamatthaṁ asambuddhaṁ, sambodhayati yo naro; Mantabhedabhayā tassa, dāsabhūto titikkhati. 18 Yāvanto purisassatthaṁ, guyhaṁ jānanti mantinaṁ; Tāvanto tassa ubbegā, tasmā guyhaṁ na vissaje. 19 Vivicca bhāseyya divā rahassaṁ, Rattiṁ giraṁ nātivelaṁ pamuñce; Upassutikā hi suṇanti mantaṁ, Tasmā manto khippamupeti bhedaṁ. 20 Yathāpi assa nagaraṁ mahantaṁ, Advārakaṁ āyasaṁ bhaddasālaṁ; Samantakhātāparikhāupetaṁ, Evampi me te idha guyhamantā. 21 Ye guyhamantā avikiṇṇavācā, Daḷhā sadatthesu narā dujivha; Ārā amittā byavajanti tehi, Āsīvisā vā riva sattusaṅghā”. 22 “Hitvā gharaṁ pabbajito acelo, Naggo muṇḍo carati ghāsahetu; Tamhi nu kho vivariṁ guyhamatthaṁ, Atthā ca dhammā ca apaggatamhā. 23 Kathaṅkaro hoti supaṇṇarāja, Kiṁsīlo kena vatena vattaṁ; Samaṇo caraṁ hitvā mamāyitāni, Kathaṅkaro saggamupeti ṭhānaṁ”. 24 “Hiriyā titikkhāya damenupeto, Akkodhano pesuṇiyaṁ pahāya; Samaṇo caraṁ hitvā mamāyitāni, Evaṅkaro saggamupeti ṭhānaṁ”. 25 “Mātāva puttaṁ taruṇaṁ tanujjaṁ, Samphassatā sabbagattaṁ phareti; Evampi me tvaṁ pāturahu dijinda, Mātāva puttaṁ anukampamāno”. 26 “Handajja tvaṁ muñca vadhā dujivha, Tayo hi puttā na hi añño atthi; Antevāsī dinnako atrajo ca, Rajjassu puttaññataro me ahosi”. 27 Icceva vākyaṁ visajjī supaṇṇo, Bhumyaṁ patiṭṭhāya dijo dujivhaṁ; “Muttajja tvaṁ sabbabhayātivatto, Thalūdake hohi mayābhigutto. 28 Ātaṅkinaṁ yathā kusalo bhisakko, Pipāsitānaṁ rahadova sīto; Vesmaṁ yathā himasītaṭṭitānaṁ, Evampi te saraṇamahaṁ bhavāmi”. 29 “Sandhiṁ katvā amittena, aṇḍajena jalābuja; Vivariya dāṭhaṁ sesi, kuto taṁ bhayamāgataṁ”. 30 “Saṅketheva amittasmiṁ, mittasmimpi na vissase; Abhayā bhayamuppannaṁ, api mūlāni kantati. 31 Kathaṁ nu vissase tyamhi, yenāsi kalaho kato; Niccayattena ṭhātabbaṁ, so disabbhi na rajjati. 32 Vissāsaye na ca taṁ vissayeyya, Asaṅkito saṅkito ca bhaveyya; Tathā tathā viññū parakkameyya, Yathā yathā bhāvaṁ paro na jaññā”. 33 Te devavaṇṇā sukhumālarūpā, Ubho samā sujayā puññakhandhā; Upāgamuṁ karampiyaṁ acelaṁ, Missībhūtā assavāhāva nāgā. 34 Tato have paṇḍarako acelaṁ, Sayamevupāgamma idaṁ avoca; “Muttajjahaṁ sabbabhayātivatto, Na hi nūna tuyhaṁ manaso piyamhā”. 35 “Piyo hi me āsi supaṇṇarājā, Asaṁsayaṁ paṇḍarakena saccaṁ; So rāgarattova akāsimetaṁ, Pāpakammaṁ sampajāno na mohā”. 36 “Na me piyaṁ appiyaṁ vāpi hoti, Sampassato lokamimaṁ parañca; Susaññatānañhi viyañjanena, Asaññato lokamimaṁ carāsi. 37 Ariyāvakāsosi anariyovāsi, Asaññato saññatasannikāso; Kaṇhābhijātikosi anariyarūpo, Pāpaṁ bahuṁ duccaritaṁ acāri. 38 Aduṭṭhassa tuvaṁ dubbhi, dubbhī ca pisuṇo casi; Etena saccavajjena, muddhā te phalatu sattadhā”. 39 “Tasmā hi mittānaṁ na dubbhitabbaṁ, Mittadubbhā pāpiyo natthi añño; Āsittasatto nihato pathabyā, Indassa vākyena hi saṁvaro hato”ti. 40 Paṇḍaranāgarājajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja120 0 Jātaka Ekakanipāta Haṁcivagga 10. Bandhanamokkhajātaka |1| “Abaddhā tattha bajjhanti, yattha bālā pabhāsare; 2866 --- ja120 1:1 Baddhāpi tattha muccanti, yattha dhīrā pabhāsare”ti. 2 Bandhanamokkhajātakaṁ dasamaṁ. Haṁcivaggo dvādasamo. 3 Tassuddānaṁ 4 Atha gadrabha sattuva kaṁsasataṁ, Bahucinti sāsikāyātikara; Ativela visesamanācariyova, Dhīrāpabhāsaratena dasāti. ja323 0 Jātaka Catukkanipāta Kuṭidūsakavagga 3. Brahmadattajātaka |1| “Dvayaṁ yācanako rāja, brahmadatta nigacchati; Alābhaṁ dhanalābhaṁ vā, evaṁ dhammā hi yācanā. 2 Yācanaṁ rodanaṁ āhu, pañcālānaṁ rathesabha; Yo yācanaṁ paccakkhāti, tamāhu paṭirodanaṁ. 3 Mā maddasaṁsu rodantaṁ, pañcālā susamāgatā; Tuvaṁ vā paṭirodantaṁ, tasmā icchāmahaṁ raho”. 4 “Dadāmi te brāhmaṇa rohiṇīnaṁ, Gavaṁ sahassaṁ saha puṅgavena; Ariyo hi ariyassa kathaṁ na dajjā, Sutvāna gāthā tava dhammayuttā”ti. 5 Brahmadattajātakaṁ tatiyaṁ. ja3 0 Jātaka Ekakanipāta Apaṇṇakavagga 3. Serivavāṇijajātaka |1| “Idha ce naṁ virādhesi, saddhammassa niyāmataṁ; Ciraṁ tvaṁ anutappesi, serivāyaṁva vāṇijo”ti. 2 Serivavāṇijajātakaṁ tatiyaṁ. ja539 0 Jātaka Mahānipāta Mūgapakkhavagga 2. Mahājanakajātaka |1| “Koyaṁ majjhe samuddasmiṁ, apassaṁ tīramāyuhe; Kaṁ tvaṁ atthavasaṁ ñatvā, evaṁ vāyamase bhusaṁ”. 2 “Nisamma vattaṁ lokassa, vāyāmassa ca devate; Tasmā majjhe samuddasmiṁ, apassaṁ tīramāyuhe”. 3 “Gambhīre appameyyasmiṁ, tīraṁ yassa na dissati; Mogho te purisavāyāmo, appatvāva marissasi”. 4 “Anaṇo ñātinaṁ hoti, devānaṁ pitunañca so; Karaṁ purisakiccāni, na ca pacchānutappati”. 5 “Apāraneyyaṁ yaṁ kammaṁ, Aphalaṁ kilamathuddayaṁ; Tattha ko vāyamenattho, Maccu yassābhinippataṁ”. 6 “Apāraneyyamaccantaṁ, yo viditvāna devate; Na rakkhe attano pāṇaṁ, jaññā so yadi hāpaye. 7 Adhippāyaphalaṁ eke, asmiṁ lokasmi devate; Payojayanti kammāni, tāni ijjhanti vā na vā. 8 Sandiṭṭhikaṁ kammaphalaṁ, nanu passasi devate; Sannā aññe tarāmahaṁ, tañca passāmi santike. 9 So ahaṁ vāyamissāmi, yathāsatti yathābalaṁ; Gacchaṁ pāraṁ samuddassa, kassaṁ purisakāriyaṁ”. 10 “Yo tvaṁ evaṁ gate oghe, appameyye mahaṇṇave; Dhammavāyāmasampanno, kammunā nāvasīdasi; So tvaṁ tattheva gacchāhi, yattha te nirato mano. 11 Suriyuggamane nidhi, atho oggamane nidhi; Anto nidhi bahi nidhi, na anto na bahi nidhi. 12 Ārohane mahānidhi, atho orohane nidhi; Catūsu mahāsālesu, samantā yojane nidhi. 13 Dantaggesu mahānidhi, bālaggesu ca kepuke; Rukkhaggesu mahānidhi, soḷasete mahānidhī; Sahassathāmo pallaṅko, sīvalārādhanena ca. 14 Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito; Passāmi vohaṁ attānaṁ, yathā icchiṁ tathā ahu. 15 Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito; Passāmi vohaṁ attānaṁ, udakā thalamubbhataṁ. 16 Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito; Passāmi vohaṁ attānaṁ, yathā icchiṁ tathā ahu. 17 Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito; Passāmi vohaṁ attānaṁ, udakā thalamubbhataṁ. 18 Dukkhūpanītopi naro sapañño, Āsaṁ na chindeyya sukhāgamāya; Bahū hi phassā ahitā hitā ca, Avitakkitā maccumupabbajanti. 19 Acintitampi bhavati, cintitampi vinassati; Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vā”. 20 “Aporāṇaṁ vata bho rājā, sabbabhummo disampati; Nājja nacce nisāmeti, na gīte kurute mano. 21 Na mige napi uyyāne, napi haṁse udikkhati; Mūgova tuṇhimāsīno, na atthamanusāsati”. 2867 --- ja539 1:22 22 “Sukhakāmā rahosīlā, vadhabandhā upāratā; Kassa nu ajja ārāme, daharā vuddhā ca acchare. 23 Atikkantavanathā dhīrā, namo tesaṁ mahesinaṁ; Ye ussukamhi lokamhi, viharanti manussukā. 24 Te chetvā maccuno jālaṁ, tataṁ māyāvino daḷaṁ; Chinnālayattā gacchanti, ko tesaṁ gatimāpaye. 25 Kadāhaṁ mithilaṁ phītaṁ, vibhattaṁ bhāgaso mitaṁ; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 26 Kadāhaṁ mithilaṁ phītaṁ, visālaṁ sabbatopabhaṁ; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 27 Kadāhaṁ mithilaṁ phītaṁ, bahupākāratoraṇaṁ; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 28 Kadāhaṁ mithilaṁ phītaṁ, daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṁ; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 29 Kadāhaṁ mithilaṁ phītaṁ, suvibhattaṁ mahāpathaṁ; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 30 Kadāhaṁ mithilaṁ phītaṁ, suvibhattantarāpaṇaṁ; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 31 Kadāhaṁ mithilaṁ phītaṁ, gavassarathapīḷitaṁ; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 32 Kadāhaṁ mithilaṁ phītaṁ, ārāmavanamāliniṁ; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 33 Kadāhaṁ mithilaṁ phītaṁ, uyyānavanamāliniṁ; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 34 Kadāhaṁ mithilaṁ phītaṁ, pāsādavanamāliniṁ; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 35 Kadāhaṁ mithilaṁ phītaṁ, tipuraṁ rājabandhuniṁ; Māpitaṁ somanassena, vedehena yasassinā; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 36 Kadāhaṁ vedehe phīte, nicite dhammarakkhite; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 37 Kadāhaṁ vedehe phīte, ajeyye dhammarakkhite; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 38 Kadāhaṁ antepuraṁ rammaṁ, Vibhattaṁ bhāgaso mitaṁ; Pahāya pabbajissāmi, Taṁ kudāssu bhavissati. 39 Kadāhaṁ antepuraṁ rammaṁ, sudhāmattikalepanaṁ; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 40 Kadāhaṁ antepuraṁ rammaṁ, sucigandhaṁ manoramaṁ; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 41 Kadāhaṁ kūṭāgāre ca, vibhatte bhāgaso mite; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 42 Kadāhaṁ kūṭāgāre ca, sudhāmattikalepane; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 43 Kadāhaṁ kūṭāgāre ca, sucigandhe manorame; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 44 Kadāhaṁ kūṭāgāre ca, litte candanaphosite; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 45 Kadāhaṁ soṇṇapallaṅke, gonake cittasanthate; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 46 Kadāhaṁ maṇipallaṅke, gonake cittasanthate; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 47 Kadāhaṁ kappāsakoseyyaṁ, khomakoṭumbarāni ca; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 48 Kadāhaṁ pokkharaṇī rammā, cakkavākapakūjitā; Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 49 Kadāhaṁ hatthigumbe ca, sabbālaṅkārabhūsite; Suvaṇṇakacche mātaṅge, hemakappanavāsase. 50 Ārūḷhe gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 51 Kadāhaṁ assagumbe ca, sabbālaṅkārabhūsite; Ājānīyeva jātiyā, sindhave sīghavāhane. 52 Ārūḷhe gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 53 Kadāhaṁ rathaseniyo, sannaddhe ussitaddhaje; Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite. 54 Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 55 Kadāhaṁ sovaṇṇarathe, sannaddhe ussitaddhaje; Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite. 56 Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 57 Kadāhaṁ sajjhurathe ca, sannaddhe ussitaddhaje; Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite. 58 Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 59 Kadāhaṁ assarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje; Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite. 60 Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 61 Kadāhaṁ oṭṭharathe ca, 2868 --- ja539 1:61 sannaddhe ussitaddhaje; Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite. 62 Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 63 Kadāhaṁ goṇarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje; Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite. 64 Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 65 Kadāhaṁ ajarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje; Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite. 66 Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 67 Kadāhaṁ meṇḍarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje; Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite. 68 Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 69 Kadāhaṁ migarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje; Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite. 70 Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 71 Kadāhaṁ hatthārohe ca, sabbālaṅkārabhūsite; Nīlavammadhare sūre, tomaraṅkusapāṇine; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 72 Kadāhaṁ assārohe ca, sabbālaṅkārabhūsite; Nīlavammadhare sūre, illiyācāpadhārine; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 73 Kadāhaṁ rathārohe ca, sabbālaṅkārabhūsite; Nīlavammadhare sūre, cāpahatthe kalāpine; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 74 Kadāhaṁ dhanuggahe ca, sabbālaṅkārabhūsite; Nīlavammadhare sūre, cāpahatthe kalāpine; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 75 Kadāhaṁ rājaputte ca, sabbālaṅkārabhūsite; Citravammadhare sūre, kañcanāveḷadhārine; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 76 Kadāhaṁ ariyagaṇe ca, vatavante alaṅkate; Haricandanalittaṅge, kāsikuttamadhārine; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 77 Kadāhaṁ amaccagaṇe ca, sabbālaṅkārabhūsite; Pītavammadhare sūre, purato gacchamāline; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 78 Kadāhaṁ sattasatā bhariyā, Sabbālaṅkārabhūsitā; Pahāya pabbajissāmi, Taṁ kudāssu bhavissati. 79 Kadāhaṁ sattasatā bhariyā, Susaññā tanumajjhimā; Pahāya pabbajissāmi, Taṁ kudāssu bhavissati. 80 Kadāhaṁ sattasatā bhariyā, Assavā piyabhāṇinī; Pahāya pabbajissāmi, Taṁ kudāssu bhavissati. 81 Kadāhaṁ satapalaṁ kaṁsaṁ, sovaṇṇaṁ satarājikaṁ; Pahāya pabbajissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 82 Kadāssu maṁ hatthigumbā, sabbālaṅkārabhūsitā; Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā. 83 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 84 Kadāssu maṁ assagumbā, sabbālaṅkārabhūsitā; Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhanā. 85 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 86 Kadāssu maṁ rathasenī, sannaddhā ussitaddhajā; Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā. 87 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 88 Kadāssu maṁ soṇṇarathā, sannaddhā ussitaddhajā; Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā. 89 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 90 Kadāssu maṁ sajjhurathā, sannaddhā ussitaddhajā; Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā. 91 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 92 Kadāssu maṁ assarathā, sannaddhā ussitaddhajā; Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā. 93 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 94 Kadāssu maṁ oṭṭharathā, sannaddhā ussitaddhajā; Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā. 95 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 96 Kadāssu maṁ goṇarathā, sannaddhā ussitaddhajā; Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā. 97 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 98 Kadāssu maṁ ajarathā, sannaddhā ussitaddhajā; Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā. 99 Ārūḷhā 2869 --- ja539 1:99 gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 100 Kadāssu maṁ meṇḍarathā, sannaddhā ussitaddhajā; Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā. 101 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 102 Kadāssu maṁ migarathā, sannaddhā ussitaddhajā; Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā. 103 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 104 Kadāssu maṁ hatthārohā, sabbālaṅkārabhūsitā; Nīlavammadharā sūrā, tomaraṅkusapāṇino; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 105 Kadāssu maṁ assārohā, sabbālaṅkārabhūsitā; Nīlavammadharā sūrā, illiyācāpadhārino; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 106 Kadāssu maṁ rathārohā, sabbālaṅkārabhūsitā; Nīlavammadharā sūrā, cāpahatthā kalāpino; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 107 Kadāssu maṁ dhanuggahā, sabbālaṅkārabhūsitā; Nīlavammadharā sūrā, cāpahatthā kalāpino; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 108 Kadāssu maṁ rājaputtā, sabbālaṅkārabhūsitā; Citravammadharā sūrā, kañcanāveḷadhārino; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 109 Kadāssu maṁ ariyagaṇā, vatavantā alaṅkatā; Haricandanalittaṅgā, kāsikuttamadhārino; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 110 Kadāssu maṁ amaccagaṇā, sabbālaṅkārabhūsitā; Pītavammadharā sūrā, purato gacchamālino; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, taṁ kudāssu bhavissati. 111 Kadāssu maṁ sattasatā bhariyā, Sabbālaṅkārabhūsitā; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, Taṁ kudāssu bhavissati. 112 Kadāssu maṁ sattasatā bhariyā, Susaññā tanumajjhimā; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, Taṁ kudāssu bhavissati. 113 Kadāssu maṁ sattasatā bhariyā, Assavā piyabhāṇinī; Yantaṁ maṁ nānuyissanti, Taṁ kudāssu bhavissati. 114 Kadāhaṁ pattaṁ gahetvāna, muṇḍo saṅghāṭipāruto; Piṇḍikāya carissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 115 Kadāhaṁ paṁsukūlānaṁ, ujjhitānaṁ mahāpathe; Saṅghāṭiṁ dhārayissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 116 Kadāhaṁ sattāhasammeghe, ovaṭṭho allacīvaro; Piṇḍikāya carissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 117 Kadāhaṁ sabbattha gantvā, rukkhā rukkhaṁ vanā vanaṁ; Anapekkho gamissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 118 Kadāhaṁ giriduggesu, pahīnabhayabheravo; Adutiyo gamissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 119 Kadāhaṁ vīṇaṁva rujjako, sattatantiṁ manoramaṁ; Cittaṁ ujuṁ karissāmi, taṁ kudāssu bhavissati. 120 Kadāhaṁ rathakārova, parikantaṁ upāhanaṁ; Kāmasaṁyojane checchaṁ, ye dibbe ye ca mānuse”. 121 Tā ca sattasatā bhariyā, sabbālaṅkārabhūsitā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “kasmā no vijahissasi”. 122 Tā ca sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “kasmā no vijahissasi”. 123 Tā ca sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “kasmā no vijahissasi”. 124 Tā ca sattasatā bhariyā, sabbālaṅkārabhūsitā; Hitvā sampaddavī rājā, pabbajjāya purakkhato. 125 Tā ca sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā; Hitvā sampaddavī rājā, pabbajjāya purakkhato. 126 Tā ca sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī; Hitvā sampaddavī rājā, pabbajjāya purakkhato. 127 Hitvā satapalaṁ kaṁsaṁ, sovaṇṇaṁ satarājikaṁ; Aggahī mattikaṁ pattaṁ, taṁ dutiyābhisecanaṁ. 128 “Bhesmā aggisamā jālā, kosā ḍayhanti bhāgaso; Rajataṁ jātarūpañca, muttā veḷuriyā bahū. 129 Maṇayo saṅkhamuttā ca, vatthikaṁ haricandanaṁ; Ajinaṁ dantabhaṇḍañca, lohaṁ kāḷāyasaṁ bahū; Ehi rāja nivattassu, mā tetaṁ vinasā dhanaṁ”. 130 “Susukhaṁ vata jīvāma, yesaṁ no natthi kiñcanaṁ; Mithilā dayhamānāya, na me kiñci adayhatha”. 131 “Aṭaviyo samuppannā, raṭṭhaṁ viddhaṁsayanti taṁ; Ehi rāja nivattassu, mā raṭṭhaṁ vinasā idaṁ”. 132 “Susukhaṁ vata jīvāma, yesaṁ no natthi kiñcanaṁ; Raṭṭhe vilumpamānamhi, na me kiñci ahīratha. 133 Susukhaṁ vata jīvāma, yesaṁ no natthi kiñcanaṁ; Pītibhakkhā bhavissāma, devā ābhassarā yathā”. 134 “Kimheso mahato ghoso, kā nu gāmeva kīḷiyā; Samaṇa teva pucchāma, kattheso abhisaṭo jano”. 135 “Mamaṁ 2870 --- ja539 1:135 ohāya gacchantaṁ, ettheso abhisaṭo jano; Sīmātikkamanaṁ yantaṁ, munimonassa pattiyā; Missaṁ nandīhi gacchantaṁ, kiṁ jānamanupucchasi”. 136 “Māssu tiṇṇo amaññittha, sarīraṁ dhārayaṁ imaṁ; Atīraṇeyya yamidaṁ, bahū hi paripanthayo”. 137 “Ko nu me paripanthassa, mamaṁ evaṁvihārino; Yo neva diṭṭhe nādiṭṭhe, kāmānamabhipatthaye”. 138 “Niddā tandī vijambhitā, aratī bhattasammado; Āvasanti sarīraṭṭhā, bahū hi paripanthayo”. 139 “Kalyāṇaṁ vata maṁ bhavaṁ, brāhmaṇa manusāsati; Brāhmaṇa teva pucchāmi, ko nu tvamasi mārisa”. 140 “Nārado iti me nāmaṁ, kassapo iti maṁ vidū; Bhoto sakāsamāgacchiṁ, sādhu sabbhi samāgamo. 141 Tassa te sabbo ānando, vihāro upavattatu; Yaṁ ūnaṁ taṁ paripūrehi, khantiyā upasamena ca. 142 Pasāraya sannatañca, unnatañca pasāraya; Kammaṁ vijjañca dhammañca, sakkatvāna paribbaja. 143 Bahū hatthī ca asse ca, nagare janapadāni ca; Hitvā janaka pabbajito, kapāle ratimajjhagā. 144 Kacci nu te jānapadā, mittāmaccā ca ñātakā; Dubbhimakaṁsu janaka, kasmā tetaṁ aruccatha”. 145 “Na migājina jātucche, ahaṁ kañci kudācanaṁ; Adhammena jine ñātiṁ, na cāpi ñātayo mamaṁ. 146 Disvāna lokavattantaṁ, khajjantaṁ kaddamīkataṁ; Haññare bajjhare cettha, yattha sanno puthujjano; Etāhaṁ upamaṁ katvā, bhikkhakosmi migājina”. 147 “Ko nu te bhagavā satthā, kassetaṁ vacanaṁ suci; Na hi kappaṁ vā vijjaṁ vā, paccakkhāya rathesabha; Samaṇaṁ āhu vattantaṁ, yathā dukkhassatikkamo. 148 Na migājina jātucche, ahaṁ kañci kudācanaṁ; Samaṇaṁ brāhmaṇaṁ vāpi, sakkatvā anupāvisiṁ”. 149 “Mahatā cānubhāvena, gacchanto siriyā jalaṁ; Gīyamānesu gītesu, vajjamānesu vaggusu. 150 Tūriyatāḷasaṅghuṭṭhe, Sammatālasamāhite; Sa migājina maddakkhiṁ, Phaliṁ ambaṁ tirocchadaṁ; Haññamānaṁ manussehi, Phalakāmehi jantubhi. 151 So khohaṁ taṁ siriṁ hitvā, orohitvā migājina; Mūlaṁ ambassupāgacchiṁ, phalino nipphalassa ca. 152 Phaliṁ ambaṁ hataṁ disvā, viddhaṁstaṁ vinaḷīkataṁ; Athekaṁ itaraṁ ambaṁ, nīlobhāsaṁ manoramaṁ. 153 Evameva nūnamhepi, issare bahukaṇṭake; Amittā no vadhissanti, yathā ambo phalī hato. 154 Ajinamhi haññate dīpi, nāgo dantehi haññate; Dhanamhi dhanino hanti, aniketamasanthavaṁ; Phalī ambo aphalo ca, te satthāro ubho mama”. 155 “Sabbo jano pabyathito, rājā pabbajito iti; Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā. 156 Assāsayitvā janataṁ, ṭhapayitvā paṭicchadaṁ; Puttaṁ rajje ṭhapetvāna, atha pacchā pabbajissasi”. 157 “Cattā mayā jānapadā, mittāmaccā ca ñātakā; Santi puttā videhānaṁ, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano; Te rajjaṁ kārayissanti, mithilāyaṁ pajāpati. 158 Ehi taṁ anusikkhāmi, yaṁ vākyaṁ mama ruccati; Rajjaṁ tuvaṁ kārayasi, pāpaṁ duccaritaṁ bahuṁ; Kāyena vācā manasā, yena gacchasi duggatiṁ. 159 Paradinnakena paraniṭṭhitena, Piṇḍena yāpehi sa dhīradhammo”. 160 “Yopi catutthe bhattakāle na bhuñje, Ajuṭṭhamārīva khudāya miyye; Na tveva piṇḍaṁ luḷitaṁ anariyaṁ, Kulaputtarūpo sappuriso na seve; Tayidaṁ na sādhu tayidaṁ na suṭṭhu, Sunakhucchiṭṭhakaṁ janaka bhuñjase tuvaṁ”. 161 “Na cāpi me sīvali so abhakkho, Yaṁ hoti cattaṁ gihino sunassa vā; Ye keci bhogā idha dhammaladdhā, Sabbo so bhakkho anavayoti vutto”. 162 “Kumārike upaseniye, Niccaṁ niggaḷamaṇḍite; Kasmā te eko bhujo janati, Eko te na janatī bhujo”. 163 “Imasmiṁ me samaṇa hatthe, paṭimukkā dunīvarā; Saṅghātā jāyate saddo, dutiyasseva sā gati. 164 Imasmiṁ me samaṇa hatthe, paṭimukko ekanīvaro; So adutiyo na janati, munibhūtova tiṭṭhati. 165 Vivādappatto dutiyo, keneko vivadissati; Tassa te saggakāmassa, ekattamuparocataṁ”. 166 “Suṇāsi sīvali kathā, kumāriyā paveditā; Pesiyā maṁ garahittho, dutiyasseva sā gati. 167 Ayaṁ dvedhāpatho bhadde, anuciṇṇo pathāvihi; Tesaṁ tvaṁ ekaṁ gaṇhāhi, ahamekaṁ punāparaṁ. 168 Māvaca maṁ tvaṁ pati meti, nāhaṁ bhariyāti vā puna”; Imameva kathayantā, thūṇaṁ nagarupāgamuṁ. 169 Koṭṭhake usukārassa, bhattakāle upaṭṭhite; Tatrā ca so usukāro, ekaṁ daṇḍaṁ ujuṁ kataṁ; Ekañca cakkhuṁ niggayha, jimhamekena pekkhati. 170 “Evaṁ no sādhu passasi, usukāra 2871 --- ja539 1:170 suṇohi me; Yadekaṁ cakkhuṁ niggayha, jimhamekena pekkhasi”. 171 “Dvīhi samaṇa cakkhūhi, Visālaṁ viya khāyati; Asampatvā paramaṁ liṅgaṁ, Nujubhāvāya kappati. 172 Ekañca cakkhuṁ niggayha, jimhamekena pekkhato; Sampatvā paramaṁ liṅgaṁ, ujubhāvāya kappati. 173 Vivādappatto dutiyo, keneko vivadissati; Tassa te saggakāmassa, ekattamuparocataṁ”. 174 “Suṇāsi sīvali kathā, usukārena veditā; Pesiyā maṁ garahittho, dutiyasseva sā gati. 175 Ayaṁ dvedhāpatho bhadde, anuciṇṇo pathāvihi; Tesaṁ tvaṁ ekaṁ gaṇhāhi, ahamekaṁ punāparaṁ. 176 Māvaca maṁ tvaṁ pati meti, nāhaṁ bhariyāti vā puna; Muñjāvesikā pavāḷhā, ekā vihara sīvalī”ti. 177 Mahājanakajātakaṁ dutiyaṁ. ja507 0 Jātaka Vīsatinipāta Mātaṅgavagga 11. Mahāpalobhanajātaka |1| Brahmalokā cavitvāna, devaputto mahiddhiko; Rañño putto udapādi, sabbakāmasamiddhisu. 2 Kāmā vā kāmasaññā vā, brahmaloke na vijjati; Svāssu tāyeva saññāya, kāmehi vijigucchatha. 3 Tassa cantepure āsi, jhānāgāraṁ sumāpitaṁ; So tattha paṭisallīno, eko rahasi jhāyatha. 4 Sa rājā paridevesi, puttasokena aṭṭito; “Ekaputto cayaṁ mayhaṁ, na ca kāmāni bhuñjati. 5 Ko nu khvettha upāyo so, ko vā jānāti kiñcanaṁ; Yo me puttaṁ palobheyya, yathā kāmāni patthaye”. 6 Ahu kumārī tattheva, vaṇṇarūpasamāhitā; Kusalā naccagītassa, vādite ca padakkhiṇā. 7 Sā tattha upasaṅkamma, rājānaṁ etadabravi; “Ahaṁ kho naṁ palobheyyaṁ, sace bhattā bhavissati”. 8 Taṁ tathāvādiniṁ rājā, kumāriṁ etadabravi; “Tvaññeva naṁ palobhehi, tava bhattā bhavissati”. 9 Sā ca antepuraṁ gantvā, bahuṁ kāmupasaṁhitaṁ; Hadayaṅgamā pemanīyā, citrā gāthā abhāsatha. 10 Tassā ca gāyamānāya, saddaṁ sutvāna nāriyā; Kāmacchandassa uppajji, janaṁ so paripucchatha. 11 “Kasseso saddo ko vā so, bhaṇati uccāvacaṁ bahuṁ; Hadayaṅgamaṁ pemanīyaṁ, aho kaṇṇasukhaṁ mama”. 12 “Esā kho pamadā deva, khiḍḍā esā anappikā; Sace tvaṁ kāme bhuñjeyya, bhiyyo bhiyyo chādeyyu taṁ”. 13 “Iṅgha āgacchatorena, avidūramhi gāyatu; Assamassa samīpamhi, santike mayhaṁ gāyatu”. 14 Tirokuṭṭamhi gāyitvā, jhānāgāramhi pāvisi; Bandhi naṁ anupubbena, āraññamiva kuñjaraṁ. 15 Tassa kāmarasaṁ ñatvā, issādhammo ajāyatha; “Ahameva kāme bhuñjeyyaṁ, mā añño puriso ahu”. 16 Tato asiṁ gahetvāna, purise hantuṁ upakkami; “Ahameveko bhuñjissaṁ, mā añño puriso siyā”. 17 Tato jānapadā sabbe, vikkandiṁsu samāgatā; “Putto tyāyaṁ mahārāja, janaṁ heṭhetyadūsakaṁ”. 18 Tañca rājā vivāhesi, samhā raṭṭhā ca khattiyo; “Yāvatā vijitaṁ mayhaṁ, na te vatthabba tāvade”. 19 Tato so bhariyamādāya, samuddaṁ upasaṅkami; Paṇṇasālaṁ karitvāna, vanamuñchāya pāvisi. 20 Athettha isi māgacchi, samuddaṁ uparūpari; So tassa gehaṁ pāvekkhi, bhattakāle upaṭṭhite. 21 Tañca bhariyā palobhesi, passa yāva sudāruṇaṁ; Cuto so brahmacariyamhā, iddhiyā parihāyatha. 22 Rājaputto ca uñchāto, vanamūlaphalaṁ bahuṁ; Sāyaṁ kājena ādāya, assamaṁ upasaṅkami. 23 Isī ca khattiyaṁ disvā, samuddaṁ upasaṅkami; “Vehāyasaṁ gamissan”ti, sīdate so mahaṇṇave. 24 Khattiyo ca isiṁ disvā, sīdamānaṁ mahaṇṇave; Tasseva anukampāya, imā gāthā abhāsatha. 25 “Abhijjamāne vārismiṁ, sayaṁ āgamma iddhiyā; Missībhāvitthiyā gantvā, saṁsīdasi mahaṇṇave. 26 Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā; Sīdanti naṁ viditvāna, ārakā parivajjaye. 27 Analā mudusambhāsā, duppūrā tā nadīsamā; Sīdanti naṁ viditvāna, ārakā parivajjaye. 28 Yaṁ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā; Jātavedova saṁ ṭhānaṁ, khippaṁ anudahanti naṁ”. 29 Khattiyassa vaco sutvā, isissa nibbidā ahu; Laddhā porāṇakaṁ maggaṁ, gacchate so vihāyasaṁ. 30 Khattiyo ca isiṁ disvā, gacchamānaṁ vihāyasaṁ; Saṁvegaṁ alabhī dhīro, pabbajjaṁ samarocayi. 31 Tato so pabbajitvāna, kāmarāgaṁ virājayi; Kāmarāgaṁ virājetvā, brahmalokūpago 2872 --- ja507 1:31 ahūti. 32 Mahāpalobhanajātakaṁ ekādasamaṁ. ja302 0 Jātaka Catukkanipāta Kāliṅgavagga 2. Mahāassārohajātaka |1| “Adeyyesu dadaṁ dānaṁ, deyyesu nappavecchati; Āpāsu byasanaṁ patto, sahāyaṁ nādhigacchati. 2 Nādeyyesu dadaṁ dānaṁ, deyyesu yo pavecchati; Āpāsu byasanaṁ patto, sahāyamadhigacchati. 3 Saññogasambhogavisesadassanaṁ, Anariyadhammesu saṭhesu nassati; Katañca ariyesu ca ajjavesu, Mahapphalaṁ hoti aṇumpi tādisu. 4 Yo pubbe katakalyāṇo, Akā loke sudukkaraṁ; Pacchā kayirā na vā kayirā, Accantaṁ pūjanāraho”ti. 5 Mahāassārohajātakaṁ dutiyaṁ. ja101 0 Jātaka Ekakanipāta Parosatavagga 1. Parosatajātaka |1| “Parosatañcepi samāgatānaṁ, Jhāyeyyuṁ te vassasataṁ apaññā; Ekova seyyo puriso sapañño, Yo bhāsitassa vijānāti atthan”ti. 2 Parosatajātakaṁ paṭhamaṁ. ja205 0 Jātaka Dukanipāta Nataṁdaḷhavagga 5. Gaṅgeyyajātaka |1| “Sobhati maccho gaṅgeyyo, atho sobhati yāmuno; Catuppadoyaṁ puriso, nigrodhaparimaṇḍalo; Īsakāyatagīvo ca, sabbeva atirocati”. 2 “Yaṁ pucchito na taṁ akkhāsi, Aññaṁ akkhāsi pucchito; Attappasaṁsako poso, Nāyaṁ asmāka ruccatī”ti. 3 Gaṅgeyyajātakaṁ pañcamaṁ. ja400 0 Jātaka Sattakanipāta Kukkuvagga 5. Dabbhapupphajātaka |1| “Anutīracārī bhaddante, sahāyamanudhāva maṁ; Mahā me gahito maccho, so maṁ harati vegasā”. 2 “Gambhīracārī bhaddante, daḷhaṁ gaṇhāhi thāmasā; Ahaṁ taṁ uddharissāmi, supaṇṇo uragāmiva”. 3 “Vivādo no samuppanno, dabbhapuppha suṇohi me; Samehi medhagaṁ samma, vivādo vūpasammataṁ”. 4 “Dhammaṭṭhohaṁ pure āsiṁ, bahū aḍḍā me tīritā; Samemi medhagaṁ samma, vivādo vūpasammataṁ. 5 Anutīracāri naṅguṭṭhaṁ, sīsaṁ gambhīracārino; Accāyaṁ majjhimo khaṇḍo, dhammaṭṭhassa bhavissati”. 6 “Cirampi bhakkho abhavissa, sace na vivademase; Asīsakaṁ anaṅguṭṭhaṁ, siṅgālo harati rohitaṁ”. 7 “Yathāpi rājā nandeyya, rajjaṁ laddhāna khattiyo; Evāhamajja nandāmi, disvā puṇṇamukhaṁ patiṁ. 8 Kathaṁ nu thalajo santo, udake macchaṁ parāmasi; Puṭṭho me samma akkhāhi, kathaṁ adhigataṁ tayā”. 9 “Vivādena kisā honti, vivādena dhanakkhayā; Jīnā uddā vivādena, bhuñja māyāvi rohitaṁ. 10 Evameva manussesu, vivādo yattha jāyati; Dhammaṭṭhaṁ paṭidhāvanti, so hi nesaṁ vināyako; Dhanāpi tattha jīyanti, rājakoso pavaḍḍhatī”ti. 11 Dabbhapupphajātakaṁ pañcamaṁ. ja39 0 Jātaka Ekakanipāta Kulāvakavagga 9. Nandajātaka |1| “Maññe sovaṇṇayo rāsi, soṇṇamālā ca nandako; Yattha dāso āmajāto, ṭhito thullāni gajjatī”ti. 2 Nandajātakaṁ navamaṁ. ja62 0 Jātaka Ekakanipāta Itthivagga 2. Aṇḍabhūtajātaka 2873 --- ja62 1:0 |1| “Yaṁ brāhmaṇo avādesi, vīṇaṁ samukhaveṭhito; Aṇḍabhūtā bhatā bhariyā, tāsu ko jātu vissase”ti. 2 Aṇḍabhūtajātakaṁ dutiyaṁ. ja84 0 Jātaka Ekakanipāta Apāyimhavagga 4. Atthassadvārajātaka |1| “Ārogyamicche paramañca lābhaṁ, Sīlañca vuddhānumataṁ sutañca; Dhammānuvattī ca alīnatā ca, Atthassa dvārā pamukhā chaḷete”ti. 2 Atthassadvārajātakaṁ catutthaṁ. ja164 0 Jātaka Dukanipāta Santhavavagga 4. Gijjhajātaka |1| “Yannu gijjho yojanasataṁ, kuṇapāni avekkhati; Kasmā jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhasi”. 2 “Yadā parābhavo hoti, poso jīvitasaṅkhaye; Atha jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhatī”ti. 3 Gijjhajātakaṁ catutthaṁ. ja359 0 Jātaka Pañcakanipāta Maṇikuṇḍalavagga 9. Suvaṇṇamigajātaka |1| “Vikkama re haripāda, vikkama re mahāmiga; Chinda vārattikaṁ pāsaṁ, nāhaṁ ekā vane rame”. 2 “Vikkamāmi na pāremi, bhūmiṁ sumbhāmi vegasā; Daḷho vārattiko pāso, pādaṁ me parikantati”. 3 “Attharassu palāsāni, asiṁ nibbāha luddaka; Paṭhamaṁ maṁ vadhitvāna, hana pacchā mahāmigaṁ”. 4 “Na me sutaṁ vā diṭṭhaṁ vā, Bhāsantiṁ mānusiṁ migiṁ; Tvañca bhadde sukhī hohi, Eso cāpi mahāmigo”. 5 “Evaṁ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi; Yathāhamajja nandāmi, muttaṁ disvā mahāmigan”ti. 6 Suvaṇṇamigajātakaṁ navamaṁ. ja367 0 Jātaka Pañcakanipāta Vaṇṇārohavagga 7. Sāḷiyajātaka |1| “Yvāyaṁ sāḷiyachāpoti, kaṇhasappaṁ agāhayi; Tena sappenayaṁ daṭṭho, hato pāpānusāsako. 2 Ahantāra mahantāraṁ, yo naro hantumicchati; Evaṁ so nihato seti, yathāyaṁ puriso hato. 3 Ahantāra maghātentaṁ, yo naro hantumicchati; Evaṁ so nihato seti, yathāyaṁ puriso hato. 4 Yathā paṁsumuṭṭhiṁ puriso, paṭivātaṁ paṭikkhipe; Tameva so rajo hanti, tathāyaṁ puriso hato. 5 Yo appaduṭṭhassa narassa dussati, Suddhassa posassa anaṅgaṇassa; Tameva bālaṁ pacceti pāpaṁ, Sukhumo rajo paṭivātaṁva khitto”ti. 6 Sāḷiyajātakaṁ sattamaṁ. ja182 0 Jātaka Dukanipāta Asadisavagga 2. Saṅgāmāvacarajātaka |1| “Saṅgāmāvacaro sūro, balavā iti vissuto; Kiṁ nu toraṇamāsajja, paṭikkamasi kuñjara. 2 Omadda khippaṁ palighaṁ, esikāni ca abbaha; Toraṇāni ca madditvā, khippaṁ pavisa kuñjarā”ti. 3 Saṅgāmāvacarajātakaṁ dutiyaṁ. ja381 0 Jātaka Chakkanipāta Avāriyavagga 6. Migālopajātaka |1| “Na me rucci migālopa, yassa te tādisī gatī; Atuccaṁ tāta patasi, abhūmiṁ tāta sevasi. 2 Catukkaṇṇaṁva kedāraṁ, yadā te pathavī siyā; Tato tāta nivattassu, māssu etto paraṁ gami”. 3 “Santi aññepi sakuṇā, 2874 --- ja381 1:3 pattayānā vihaṅgamā; Akkhittā vātavegena, naṭṭhā te sassatīsamā. 4 Akatvā apanandassa, pitu vuddhassa sāsanaṁ; Kālavāte atikkamma, verambhānaṁ vasaṁ agā. 5 Tassa puttā ca dārā ca, ye caññe anujīvino; Sabbe byasanamāpāduṁ, anovādakare dije. 6 Evampi idha vuddhānaṁ, yo vākyaṁ nāvabujjhati; Atisīmacaro ditto, gijjhovātītasāsano; Sabbe byasanaṁ papponti, akatvā vuddhasāsanan”ti. 7 Migālopajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja483 0 Jātaka Terasakanipāta Ambavagga 10. Sarabhamigajātaka |1| “Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito; Passāmi vohaṁ attānaṁ, yathā icchiṁ tathā ahu. 2 Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito; Passāmi vohaṁ attānaṁ, udakā thalamubbhataṁ. 3 Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito; Passāmi vohaṁ attānaṁ, yathā icchiṁ tathā ahu. 4 Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito; Passāmi vohaṁ attānaṁ, udakā thalamubbhataṁ. 5 Dukkhūpanītopi naro sapañño, Āsaṁ na chindeyya sukhāgamāya; Bahū hi phassā ahitā hitā ca, Avitakkitā maccamupabbajanti. 6 Acintitampi bhavati, cintitampi vinassati; Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vā”. 7 “Sarabhaṁ giriduggasmiṁ, yaṁ tvaṁ anusarī pure; Alīnacittassa tuvaṁ, vikkantamanujīvasi. 8 Yo taṁ viduggā narakā samuddhari, Silāya yoggaṁ sarabho karitvā; Dukkhūpanītaṁ maccumukhā pamocayi, Alīnacittaṁ ta migaṁ vadesi”. 9 “Kiṁ tvaṁ nu tattheva tadā ahosi, Udāhu te koci naṁ etadakkhā; Vivaṭṭacchaddo nusi sabbadassī, Ñāṇaṁ nu te brāhmaṇa bhiṁsarūpaṁ”. 10 “Na cevahaṁ tattha tadā ahosiṁ, Na cāpi me koci naṁ etadakkhā; Gāthāpadānañca subhāsitānaṁ, Atthaṁ tadānenti janinda dhīrā”. 11 “Ādāya pattiṁ paraviriyaghātiṁ, Cāpe saraṁ kiṁ vicikicchase tuvaṁ; Nunno saro sarabhaṁ hantu khippaṁ, Annañhi etaṁ varapañña rañño”. 12 “Addhā pajānāmi ahampi etaṁ, Annaṁ migo brāhmaṇa khattiyassa; Pubbe katañca apacāyamāno, Tasmā migaṁ sarabhaṁ no hanāmi”. 13 “Neso migo mahārāja, asureso disampati; Etaṁ hantvā manussinda, bhavassu amarādhipo. 14 Sace ca rājā vicikicchase tuvaṁ, Hantuṁ migaṁ sarabhaṁ sahāyakaṁ; Saputtadāro naravīraseṭṭha, Gantā tuvaṁ vetaraṇiṁ yamassa”. 15 “Kāmaṁ ahaṁ jānapadā ca sabbe, Puttā ca dārā ca sahāyasaṅghā; Gacchemu taṁ vetaraṇiṁ yamassa, Na tveva hañño mama pāṇado yo. 16 Ayaṁ migo kicchagatassa mayhaṁ, Ekassa kattā vivanasmi ghore; Taṁ tādisaṁ pubbakiccaṁ saranto, Jānaṁ mahābrahme kathaṁ haneyyaṁ”. 17 “Mittābhirādhī cirameva jīva, Rajjaṁ imaṁ dhammaguṇe pasāsa; Nārīgaṇehi paricāriyanto, Modassu raṭṭhe tidiveva vāsavo. 18 Akkodhano niccapasannacitto, Sabbātithī yācayogo bhavitvā; Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṁ, Anindito saggamupehi ṭhānan”ti. 19 Sarabhamigajātakaṁ dasamaṁ. 20 Terasakanipātaṁ niṭṭhitaṁ. 21 Tassuddānaṁ 22 Varaamba kuṭhāri sahaṁsavaro, Atharaññasmiṁ dūtakapañcamako; Atha bodhi akitti sutakkarinā, Atha rurumigenaparo sarabhoti. ja286 0 Jātaka Tikanipāta Abbhantaravagga 6. Sālūkajātaka |1| “Mā sālūkassa pihayi, āturannāni bhuñjati; Appossukko bhusaṁ khāda, etaṁ dīghāyulakkhaṇaṁ. 2 Idāni so idhāgantvā, atithī yuttasevako; Atha dakkhasi sālūkaṁ, sayantaṁ musaluttaraṁ”. 3 Vikantaṁ sūkaraṁ disvā, sayantaṁ musaluttaraṁ; Jaraggavā vicintesuṁ, varamhākaṁ bhusāmivāti. 4 Sālūkajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja260 0 Jātaka Tikanipāta Saṅkappavagga 10. Dūtajātaka 2875 --- ja260 1:0 |1| “Yassatthā dūramāyanti, amittamapi yācituṁ; Tassūdarassahaṁ dūto, mā me kujjha rathesabha”. 2 “Yassa divā ca ratto ca, vasamāyanti māṇavā; Tassūdarassahaṁ dūto, mā me kujjha rathesabha. 3 Dadāmi te brāhmaṇa rohiṇīnaṁ, Gavaṁ sahassaṁ saha puṅgavena; Dūto hi dūtassa kathaṁ na dajjaṁ, Mayampi tasseva bhavāma dūtā”ti. 4 Dūtajātakaṁ dasamaṁ. Saṅkappavaggo paṭhamo. 5 Tassuddānaṁ 6 Usukāravaro tilamuṭṭhi maṇi, Hayarāja vihaṅgama āsiviso; Janasandha kahāpaṇavassa puna, Tiriṭaṁ puna dūtavarena dasāti. ja465 0 Jātaka Dvādasakanipāta Cūḷakuṇālavagga 2. Bhaddasālajātaka |1| “Kā tvaṁ suddhehi vatthehi, aghe vehāyasaṁ ṭhitā; Kena tyāssūni vattanti, kuto taṁ bhayamāgataṁ”. 2 “Taveva deva vijite, bhaddasāloti maṁ vidū; Saṭṭhi vassasahassāni, tiṭṭhato pūjitassa me. 3 Kārayantā nagarāni, agāre ca disampati; Vividhe cāpi pāsāde, na maṁ te accamaññisuṁ; Yatheva maṁ te pūjesuṁ, tatheva tvampi pūjaya”. 4 “Taṁ ivāhaṁ na passāmi, thūlaṁ kāyena te dumaṁ; Ārohapariṇāhena, abhirūposi jātiyā. 5 Pāsādaṁ kārayissāmi, ekatthambhaṁ manoramaṁ; Tattha taṁ upanessāmi, ciraṁ te yakkha jīvitaṁ”. 6 “Evaṁ cittaṁ udapādi, sarīrena vinābhāvo; Puthuso maṁ vikantitvā, khaṇḍaso avakantatha. 7 Agge ca chetvā majjhe ca, pacchā mūlamhi chindatha; Evaṁ me chijjamānassa, na dukkhaṁ maraṇaṁ siyā”. 8 “Hatthapādaṁ yathā chinde, Kaṇṇanāsañca jīvato; Tato pacchā siro chinde, Taṁ dukkhaṁ maraṇaṁ siyā. 9 Sukhaṁ nu khaṇḍaso chinnaṁ, bhaddasāla vanappati; Kiṁhetu kiṁ upādāya, khaṇḍaso chinnamicchasi”. 10 “Yañca hetumupādāya, hetuṁ dhammūpasaṁhitaṁ; Khaṇḍaso chinnamicchāmi, mahārāja suṇohi me. 11 Ñātī me sukhasaṁvaddhā, mama passe nivātajā; Tepihaṁ upahiṁseyyaṁ, paresaṁ asukhocitaṁ”. 12 “Ceteyyarūpaṁ cetesi, bhaddasāla vanappati; Hitakāmosi ñātīnaṁ, abhayaṁ samma dammi te”ti. 13 Bhaddasālajātakaṁ dutiyaṁ. ja13 0 Jātaka Ekakanipāta Sīlavagga 3. Kaṇḍijātaka |1| “Dhiratthu kaṇḍinaṁ sallaṁ, purisaṁ gāḷhavedhinaṁ; Dhiratthu taṁ janapadaṁ, yatthitthī pariṇāyikā; Te cāpi dhikkitā sattā, ye itthīnaṁ vasaṅgatā”ti. 2 Kaṇḍijātakaṁ tatiyaṁ. ja414 0 Jātaka Sattakanipāta Gandhāravagga 9. Jāgarajātaka |1| “Kodha jāgarataṁ sutto, kodha suttesu jāgaro; Ko mametaṁ vijānāti, ko taṁ paṭibhaṇāti me”. 2 “Ahaṁ jāgarataṁ sutto, ahaṁ suttesu jāgaro; Ahametaṁ vijānāmi, ahaṁ paṭibhaṇāmi te”. 3 “Kathaṁ jāgarataṁ sutto, kathaṁ suttesu jāgaro; Kathaṁ etaṁ vijānāsi, kathaṁ paṭibhaṇāsi me”. 4 “Ye dhammaṁ nappajānanti, saṁyamoti damoti ca; Tesu suppamānesu, ahaṁ jaggāmi devate. 5 Yesaṁ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā; Tesu jāgaramānesu, ahaṁ suttosmi devate. 6 Evaṁ jāgarataṁ sutto, evaṁ suttesu jāgaro; Evametaṁ vijānāmi, evaṁ paṭibhaṇāmi te”. 7 “Sādhu jāgarataṁ sutto, sādhu suttesu jāgaro; Sādhumetaṁ vijānāsi, sādhu paṭibhaṇāsi me”ti. 8 Jāgarajātakaṁ navamaṁ. ja211 0 Jātaka Dukanipāta Bīraṇathambhavagga 1. 2876 --- ja211 1:0 Somadattajātaka |1| “Akāsi yoggaṁ dhuvamappamatto, Saṁvaccharaṁ bīraṇathambhakasmiṁ; Byākāsi saññaṁ parisaṁ vigayha, Na niyyamo tāyati appapaññaṁ”. 2 “Dvayaṁ yācanako tāta, somadatta nigacchati; Alābhaṁ dhanalābhaṁ vā, evaṁ dhammā hi yācanā”ti. 3 Somadattajātakaṁ paṭhamaṁ. ja8 0 Jātaka Ekakanipāta Apaṇṇakavagga 8. Gāmaṇijātaka |1| “Api ataramānānaṁ, phalāsāva samijjhati; Vipakkabrahmacariyosmi, evaṁ jānāhi gāmaṇī”ti. 2 Gāmaṇijātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja316 0 Jātaka Catukkanipāta Pucimandavagga 6. Sasapaṇḍitajātaka |1| “Satta me rohitā macchā, udakā thalamubbhatā; Idaṁ brāhmaṇa me atthi, etaṁ bhutvā vane vasa”. 2 “Dussa me khettapālassa, rattibhattaṁ apābhataṁ; Maṁsasūlā ca dve godhā, ekañca dadhivārakaṁ; Idaṁ brāhmaṇa me atthi, etaṁ bhutvā vane vasa”. 3 “Ambapakkaṁ dakaṁ sītaṁ, Sītacchāyā manoramā; Idaṁ brāhmaṇa me atthi, Etaṁ bhutvā vane vasa”. 4 “Na sasassa tilā atthi, Na muggā napi taṇḍulā; Iminā agginā pakkaṁ, Mamaṁ bhutvā vane vasā”ti. 5 Sasapaṇḍitajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja328 0 Jātaka Catukkanipāta Kuṭidūsakavagga 8. Ananusociyajātaka |1| “Bahūnaṁ vijjatī bhotī, tehi me kiṁ bhavissati; Tasmā etaṁ na socāmi, piyaṁ sammillahāsiniṁ. 2 Taṁ tañce anusoceyya, yaṁ yaṁ tassa na vijjati; Attānamanusoceyya, sadā maccuvasaṁ pataṁ. 3 Na heva ṭhitaṁ nāsīnaṁ, Na sayānaṁ na paddhaguṁ; Yāva byāti nimisati, Tatrāpi rasatī vayo. 4 Tatthattani vatappaddhe, vinābhāve asaṁsaye; Bhūtaṁ sesaṁ dayitabbaṁ, vītaṁ ananusociyan”ti. 5 Ananusociyajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja115 0 Jātaka Ekakanipāta Haṁcivagga 5. Anusāsikajātaka |1| “Yāyañña manusāsati, sayaṁ loluppacārinī; Sāyaṁ vipakkhikā seti, hatā cakkena sāsikāti. 2 Anusāsikajātakaṁ pañcamaṁ. ja513 0 Jātaka Tiṁsanipāta Kiṁchandavagga 3. Jayaddisajātaka |1| “Cirassaṁ vata me udapādi ajja, Bhakkho mahā sattamibhattakāle; Kutosi ko vāsi tadiṅgha brūhi, Ācikkha jātiṁ vidito yathāsi”. 2 “Pañcālarājā migavaṁ paviṭṭho, Jayaddiso nāma yadissuto te; Carāmi kacchāni vanāni cāhaṁ, Pasadaṁ imaṁ khāda mamajja muñca”. 3 “Seneva tvaṁ paṇasi sassamāno, Mamesa bhakkho pasado yaṁ vadesi; Taṁ khādiyāna pasadaṁ jighaññaṁ, Khādissaṁ pacchā na vilāpakālo”. 4 “Na catthi mokkho mama nikkayena, Gantvāna paccāgamanāya paṇhe; Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇassappadāya, Saccānurakkhī punarāvajissaṁ”. 5 “Kiṁ kammajātaṁ anutappate tvaṁ, Pattaṁ samīpaṁ maraṇassa rāja; Ācikkha me taṁ api sakkuṇemu, Anujānituṁ āgamanāya paṇhe”. 6 “Katā mayā brāhmaṇassa dhanāsā, Taṁ saṅgaraṁ paṭimukkaṁ na muttaṁ; Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇassappadāya, Saccānurakkhī punarāvajissaṁ”. 7 “Yā te katā 2877 --- ja513 1:7 brāhmaṇassa dhanāsā, Taṁ saṅgaraṁ paṭimukkaṁ na muttaṁ; Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇassappadāya, Saccānurakkhī punarāvajassu”. 8 Mutto ca so porisādassa hatthā, Gantvā sakaṁ mandiraṁ kāmakāmī; Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇassappadāya, Āmantayī puttamalīnasattaṁ. 9 “Ajjeva rajjaṁ abhisiñcayassu, Dhammaṁ cara sesu paresu cāpi; Adhammakāro ca te māhu raṭṭhe, Gacchāmahaṁ porisādassa ñatte”. 10 “Kiṁ kamma kubbaṁ tava deva pāva, Nārādhayī taṁ tadicchāmi sotuṁ; Yamajja rajjamhi udassaye tuvaṁ, Rajjampi niccheyyaṁ tayā vināhaṁ”. 11 “Na kammunā vā vacasā va tāta, Aparādhitohaṁ tuviyaṁ sarāmi; Sandhiñca katvā purisādakena, Saccānurakkhī punāhaṁ gamissaṁ”. 12 “Ahaṁ gamissāmi idheva hohi, Natthi tato jīvato vippamokkho; Sace tuvaṁ gacchasiyeva rāja, Ahampi gacchāmi ubho na homa”. 13 “Addhā hi tāta satānesa dhammo, Maraṇā ca me dukkhataraṁ tadassa; Kammāsapādo taṁ yadā pacitvā, Pasayha khāde bhidā rukkhasūle”. 14 “Pāṇena te pāṇamahaṁ nimissaṁ, Mā tvaṁ agā porisādassa ñatte; Etañca te pāṇamahaṁ nimissaṁ, Tasmā mataṁ jīvitassa vaṇṇemi”. 15 Tato have dhitimā rājaputto, Vanditvā mātu ca pitu ca pāde; Dukhinissa mātā nipatā pathabyā, Pitāssa paggayha bhujāni kandati. 16 Taṁ gacchantaṁ tāva pitā viditvā, Parammukho vandati pañjalīko; “Somo ca rājā varuṇo ca rājā, Pajāpatī candimā sūriyo ca; Etehi gutto purisādakamhā, Anuññāto sotthi paccehi tāta”. 17 “Yaṁ daṇḍakirañño gatassa mātā, Rāmassakāsi sotthānaṁ suguttā; Taṁ te ahaṁ sotthānaṁ karomi, Etena saccena sarantu devā; Anuññāto sotthi paccehi putta”. 18 “Āvī raho vāpi manopadosaṁ, Nāhaṁ sare jātu malīnasatte; Etena saccena sarantu devā, Anuññāto sotthi paccehi bhātika”. 19 “Yasmā ca me anadhimanosi sāmi, Na cāpi me manasā appiyosi; Etena saccena sarantu devā, Anuññāto sotthi paccehi sāmi”. 20 “Brahā ujū cārumukho kutosi, Na maṁ pajānāsi vane vasantaṁ; Luddaṁ maṁ ñatvā ‘purisādako’ti, Ko sotthimājānamidhāvajeyya”. 21 “Jānāmi ludda purisādako tvaṁ, Na taṁ na jānāmi vane vasantaṁ; Ahañca puttosmi jayaddisassa, Mamajja khāda pituno pamokkhā”. 22 “Jānāmi puttoti jayaddisassa, Tathā hi vo mukhavaṇṇo ubhinnaṁ; Sudukkaraññeva kataṁ tavedaṁ, Yo mattumicche pituno pamokkhā”. 23 “Na dukkaraṁ kiñci mahettha maññe, Yo mattumicche pituno pamokkhā; Mātu ca hetu paraloka gantvā, Sukhena saggena ca sampayutto”. 24 “Ahañca kho attano pāpakiriyaṁ, Āvī raho vāpi sare na jātu; Saṅkhātajātīmaraṇohamasmi, Yatheva me idha tathā parattha. 25 Khādajja maṁ dāni mahānubhāva, Karassu kiccāni imaṁ sarīraṁ; Rukkhassa vā te papatāmi aggā, Chādayamāno mayhaṁ tvamadesi maṁsaṁ”. 26 “Idañca te ruccati rājaputta, Cajesi pāṇaṁ pituno pamokkhā; Tasmā hi so tvaṁ taramānarūpo, Sambhañja kaṭṭhāni jalehi aggiṁ”. 27 Tato have dhitimā rājaputto, Dāruṁ samāhatvā mahantamaggiṁ; Sandīpayitvā paṭivedayittha, “Ādīpito dāni mahāyamaggi”. 28 “Khādajja maṁ dāni pasayhakāri, Kiṁ maṁ muhuṁ pekkhasi haṭṭhalomo; Tathā tathā tuyhamahaṁ karomi, Yathā yathā maṁ chādayamāno adesi”. 29 “Ko tādisaṁ arahati khāditāye, Dhamme ṭhitaṁ saccavādiṁ vadaññuṁ; Muddhāpi tassa viphaleyya sattadhā, Yo tādisaṁ saccavādiṁ adeyya”. 30 “Idañhi so brāhmaṇaṁ maññamāno, Saso avāsesi sake sarīre; Teneva so candimā devaputto, Sasatthuto kāmaduhajja yakkha”. 31 “Cando yathā rāhumukhā pamutto, Virocate pannaraseva bhāṇumā; Evaṁ tuvaṁ porisādā pamutto, Viroca kapile mahānubhāva; Āmodayaṁ pitaraṁ mātarañca, Sabbo ca te nandatu ñātipakkho”. 32 Tato have dhitimā rājaputto, Katañjalī pariyāya porisādaṁ; Anuññāto sotthi sukhī arogo, Paccāgamā kapilamalīnasatto. 33 Taṁ negamā jānapadā ca sabbe, Hatthārohā rathikā pattikā ca; Namassamānā pañjalikā upāgamuṁ, “Namatthu te dukkarakārakosī”ti. 34 Jayaddisajātakaṁ tatiyaṁ. ja471 0 Jātaka Dvādasakanipāta Cūḷakuṇālavagga 8. 2878 --- ja471 1:0 Meṇḍakapañhajātaka |1| “Yesaṁ na kadāci bhūtapubbaṁ, Sakhyaṁ sattapadampimasmi loke; Jātā amittā duve sahāyā, Paṭisandhāya caranti kissa hetu”. 2 “Yadi me ajja pātarāsakāle, Pañhaṁ na sakkuṇeyyātha vattumetaṁ; Raṭṭhā pabbājayissāmi vo sabbe, Na hi mattho duppaññajātikehi”. 3 “Mahājanasamāgamamhi ghore, Janakolāhalasaṅgamamhi jāte; Vikkhittamanā anekacittā, Pañhaṁ na sakkuṇoma vattumetaṁ. 4 Ekaggacittāva ekamekā, Rahasi gatā atthaṁ nicintayitvā; Paviveke sammasitvāna dhīrā, Atha vakkhanti janinda etamatthaṁ”. 5 “Uggaputtarājaputtiyānaṁ, Urabbhassa maṁsaṁ piyaṁ manāpaṁ; Na sunakhassa te adenti maṁsaṁ, Atha meṇḍassa suṇena sakhyamassa”. 6 “Cammaṁ vihananti eḷakassa, Assapiṭṭhattharassukhassa hetu; Na ca te sunakhassa attharanti, Atha meṇḍassa suṇena sakhyamassa”. 7 “Āvellitasiṅgiko hi meṇḍo, Na ca sunakhassa visāṇakāni atthi; Tiṇabhakkho maṁsabhojano ca, Atha meṇḍassa suṇena sakhyamassa”. 8 “Tiṇamāsi palāsamāsi meṇḍo, Na ca sunakho tiṇamāsi no palāsaṁ; Gaṇheyya suṇo sasaṁ biḷāraṁ, Atha meṇḍassa suṇena sakhyamassa”. 9 “Aṭṭhaḍḍhapado catuppadassa, Meṇḍo aṭṭhanakho adissamāno; Chādiyamāharatī ayaṁ imassa, Maṁsaṁ āharatī ayaṁ amussa. 10 Pāsādavaragato videhaseṭṭho, Vitihāraṁ aññamaññabhojanānaṁ; Addakkhi kira sakkhikaṁ janindo, Bubhukkassa puṇṇaṁmukhassa cetaṁ”. 11 “Lābhā vata me anapparūpā, Yassa medisā paṇḍitā kulamhi; Pañhassa gambhīragataṁ nipuṇamatthaṁ, Paṭivijjhanti subhāsitena dhīrā. 12 Assatarirathañca ekamekaṁ, Phītaṁ gāmavarañca ekamekaṁ; Sabbesaṁ vo dammi paṇḍitānaṁ, Paramappatītamano subhāsitenā”ti. 13 Meṇḍakapañhajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja274 0 Jātaka Tikanipāta Udapānavagga 4. Lolajātaka |1| “Kāyaṁ balākā sikhinī, corī laṅghipitāmahā; Oraṁ balāke āgaccha, caṇḍo me vāyaso sakhā”. 2 “Nāhaṁ balākā sikhinī, ahaṁ lolosmi vāyaso; Akatvā vacanaṁ tuyhaṁ, passa lūnosmi āgato”. 3 “Punapāpajjasī samma, sīlañhi tava tādisaṁ; Na hi mānusakā bhogā, subhuñjā honti pakkhinā”ti. 4 Lolajātakaṁ catutthaṁ. ja292 0 Jātaka Tikanipāta Kumbhavagga 2. Supattajātaka |1| “Bārāṇasyaṁ mahārāja, kākarājā nivāsako; Asītiyā sahassehi, supatto parivārito. 2 Tassa dohaḷinī bhariyā, Suphassā bhakkhitumicchati; Rañño mahānase pakkaṁ, Paccagghaṁ rājabhojanaṁ. 3 Tesāhaṁ pahito dūto, rañño camhi idhāgato; Bhattu apacitiṁ kummi, nāsāyamakaraṁ vaṇan”ti. 4 Supattajātakaṁ dutiyaṁ. ja497 0 Jātaka Vīsatinipāta Mātaṅgavagga 1. Mātaṅgajātaka |1| “Kuto nu āgacchasi dummavāsī, Otallako paṁsupisācakova; Saṅkāracoḷaṁ paṭimuñca kaṇṭhe, Ko re tuvaṁ hosi adakkhiṇeyyo”. 2 “Annaṁ tavedaṁ pakataṁ yasassi, Taṁ khajjare bhuñjare piyyare ca; Jānāsi maṁ tvaṁ paradattūpajīviṁ, Uttiṭṭhapiṇḍaṁ labhataṁ sapāko”. 3 “Annaṁ mamedaṁ pakataṁ brāhmaṇānaṁ, Attatthāya saddahato mamedaṁ; Apehi etto kimidhaṭṭhitosi, Na mādisā tuyhaṁ dadanti jamma”. 4 “Thale ca ninne ca vapanti bījaṁ, Anūpakhette phalamāsamānā; Etāya saddhāya dadāhi dānaṁ, Appeva ārādhaye dakkhiṇeyye”. 5 “Khettāni mayhaṁ viditāni loke, Yesāhaṁ bījāni patiṭṭhapemi; Ye brāhmaṇā jātimantūpapannā, Tānīdha khettāni supesalāni”. 6 “Jātimado ca atimānitā ca, Lobho ca doso ca mado ca moho; Ete aguṇā yesu ca santi sabbe, Tānīdha khettāni apesalāni. 7 Jātimado ca atimānitā ca, Lobho ca doso ca mado ca moho; Ete 2879 --- ja497 1:7 aguṇā yesu na santi sabbe, Tānīdha khettāni supesalāni”. 8 “Kvettha gatā upajotiyo ca, Upajjhāyo ca atha vā gaṇḍakucchi; Imassa daṇḍañca vadhañca datvā, Gale gahetvā khalayātha jammaṁ”. 9 “Giriṁ nakhena khaṇasi, ayo dantehi khādasi; Jātavedaṁ padahasi, yo isiṁ paribhāsasi”. 10 “Idaṁ vatvāna mātaṅgo, isi saccaparakkamo; Antalikkhasmiṁ pakkāmi, brāhmaṇānaṁ udikkhataṁ”. 11 “Āvellitaṁ piṭṭhito uttamaṅgaṁ, Bāhuṁ pasāreti akammaneyyaṁ; Setāni akkhīni yathā matassa, Ko me imaṁ puttamakāsi evaṁ”. 12 “Idhāgamā samaṇo dummavāsī, Otallako paṁsupisācakova; Saṅkāracoḷaṁ paṭimuñca kaṇṭhe, So te imaṁ puttamakāsi evaṁ”. 13 “Katamaṁ disaṁ agamā bhūripañño, Akkhātha me māṇavā etamatthaṁ; Gantvāna taṁ paṭikaremu accayaṁ, Appeva naṁ putta labhemu jīvitaṁ”. 14 “Vehāyasaṁ agamā bhūripañño, Pathaddhuno pannaraseva cando; Api cāpi so purimadisaṁ agacchi, Saccappaṭiñño isi sādhurūpo”. 15 “Āvellitaṁ piṭṭhito uttamaṅgaṁ, Bāhuṁ pasāreti akammaneyyaṁ; Setāni akkhīni yathā matassa, Ko me imaṁ puttamakāsi evaṁ”. 16 “Yakkhā have santi mahānubhāvā, Anvāgatā isayo sādhurūpā; Te duṭṭhacittaṁ kupitaṁ viditvā, Yakkhā hi te puttamakaṁsu evaṁ”. 17 “Yakkhā ca me puttamakaṁsu evaṁ, Tvaññeva me mā kuddho brahmacāri; Tumheva pāde saraṇaṁ gatāsmi, Anvāgatā puttasokena bhikkhu”. 18 “Tadeva hi etarahi ca mayhaṁ, Manopadoso na mamatthi koci; Putto ca te vedamadena matto, Atthaṁ na jānāti adhicca vede”. 19 “Addhā have bhikkhu muhuttakena, Sammuyhateva purisassa saññā; Ekāparādhaṁ khama bhūripañña, Na paṇḍitā kodhabalā bhavanti”. 20 “Idañca mayhaṁ uttiṭṭhapiṇḍaṁ, Tava maṇḍabyo bhuñjatu appapañño; Yakkhā ca te naṁ na viheṭhayeyyuṁ, Putto ca te hessati so arogo”. 21 “Maṇḍabya bālosi parittapañño, Yo puññakhettānamakovidosi; Mahakkasāvesu dadāsi dānaṁ, Kiliṭṭhakammesu asaññatesu. 22 Jaṭā ca kesā ajinā nivatthā, Jarūdapānaṁva mukhaṁ parūḷhaṁ; Pajaṁ imaṁ passatha dummarūpaṁ, Na jaṭājinaṁ tāyati appapaññaṁ. 23 Yesaṁ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā; Khīṇāsavā arahanto, tesu dinnaṁ mahapphalan”ti. 24 Mātaṅgajātakaṁ paṭhamaṁ. ja196 0 Jātaka Dukanipāta Ruhakavagga 6. Valāhakassajātaka |1| “Ye na kāhanti ovādaṁ, narā buddhena desitaṁ; Byasanaṁ te gamissanti, rakkhasīhiva vāṇijā. 2 Ye ca kāhanti ovādaṁ, narā buddhena desitaṁ; Sotthiṁ pāraṁ gamissanti, valāheneva vāṇijā”ti. 3 Valāhakassajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja395 0 Jātaka Chakkanipāta Kharaputtavagga 10. Pārāvatajātaka |1| “Cirassaṁ vata passāmi, sahāyaṁ maṇidhārinaṁ; Sukatā massukuttiyā, sobhate vata me sakhā”. 2 “Parūḷhakacchanakhalomo, ahaṁ kammesu byāvaṭo; Cirassaṁ nhāpitaṁ laddhā, lomaṁ taṁ ajja hārayiṁ”. 3 “Yannu lomaṁ ahāresi, dullabhaṁ laddha kappakaṁ; Atha kiñcarahi te samma, kaṇṭhe kiṇikiṇāyati”. 4 “Manussasukhumālānaṁ, maṇi kaṇṭhesu lambati; Tesāhaṁ anusikkhāmi, mā tvaṁ maññi davā kataṁ. 5 Sacepimaṁ pihayasi, massukuttiṁ sukāritaṁ; Kārayissāmi te samma, maṇiñcāpi dadāmi te”. 6 “Tvaññeva maṇinā channo, Sukatāya ca massuyā; Āmanta kho taṁ gacchāmi, Piyaṁ me tavadassanan”ti. 7 Pārāvatajātakaṁ dasamaṁ. Kharaputtavaggo dutiyo. 8 Tassuddānaṁ 9 Atha passa sasūci ca tuṇḍilako, Miga mayhakapañcamapakkhivaro; Atha pañjali vārija mejjha puna, Atha vaṭṭa kapotavarena dasāti. 10 Atha vagguddānaṁ 11 Atha vaggaṁ pakittissaṁ, chanipātaṁ varuttame; Avāriyā ca kharo ca, dve ca vuttā subyañjanāti. 12 Chakkanipātaṁ niṭṭhitaṁ. ja170 0 Jātaka Dukanipāta Santhavavagga 10. 2880 --- ja170 1:0 Kakaṇṭakajātaka |1| “Nāyaṁ pure uṇṇamati, toraṇagge kakaṇṭako; Mahosadha vijānāhi, kena thaddho kakaṇṭako”. 2 “Aladdhapubbaṁ laddhāna, aḍḍhamāsaṁ kakaṇṭako; Atimaññati rājānaṁ, vedehaṁ mithilaggahan”ti. 3 Kakaṇṭakajātakaṁ dasamaṁ. Santhavavaggo dutiyo. 4 Tassuddānaṁ 5 Atha indasamāna sapaṇṇakuṭi, Susimuttama gijjha jalābujako; Upasāḷaka bhikkhu salāpavaro, Atha mettavaro dasapuṇṇamatīti. ja373 0 Jātaka Pañcakanipāta Aḍḍhavagga 3. Mūsikajātaka |1| “Kuhiṁ gatā kattha gatā, iti lālappatī jano; Ahameveko jānāmi, udapāne mūsikā hatā. 2 Yañcetaṁ iti cīti ca, gadrabhova nivattasi; Udapāne mūsikaṁ hantvā, yavaṁ bhakkhetumicchasi. 3 Daharo cāsi dummedha, paṭhamuppattiko susu; Dīghañcetaṁ samāsajja, na te dassāmi jīvitaṁ. 4 Nāntalikkhabhavanena, nāṅgaputtapinena vā; Puttena hi patthayito, silokehi pamocito. 5 Sabbaṁ sutamadhīyetha, hīnamukkaṭṭhamajjhimaṁ; Sabbassa atthaṁ jāneyya, na ca sabbaṁ payojaye; Hoti tādisako kālo, yattha atthāvahaṁ sutan”ti. 6 Mūsikajātakaṁ tatiyaṁ. ja90 0 Jātaka Ekakanipāta Apāyimhavagga 10. Akataññujātaka |1| “Yo pubbe katakalyāṇo, katattho nāvabujjhati; Pacchā kicce samuppanne, kattāraṁ nādhigacchatī”ti. 2 Akataññujātakaṁ dasamaṁ. Apāyimhavaggo navamo. 3 Tassuddānaṁ 4 Apāyimha ca dūbhaka sattapadaṁ, Chaḷadvara ca āyatinā ca puna; Ahisīlava maṅgali pāpikassā, Sataṁnikkha katatthavarena dasāti. ja48 0 Jātaka Ekakanipāta Atthakāmavagga 8. Vedabbajātaka |1| “Anupāyena yo atthaṁ, Icchati so vihaññati; Cetā haniṁsu vedabbaṁ, Sabbe te byasanamajjhagūti. 2 Vedabbajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja76 0 Jātaka Ekakanipāta Varuṇavagga 6. Asaṅkiyajātaka |1| “Asaṅkiyomhi gāmamhi, araññe natthi me bhayaṁ; Ujuṁ maggaṁ samārūḷho, mettāya karuṇāya cā”ti. 2 Asaṅkiyajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja57 0 Jātaka Ekakanipāta Āsīsavagga 7. Vānarindajātaka |1| “Yassete caturo dhammā, vānarinda yathā tava; Saccaṁ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṁ so ativattatī”ti. 2 Vānarindajātakaṁ sattamaṁ. ja69 0 Jātaka Ekakanipāta Itthivagga 9. Visavantajātaka |1| “Dhiratthu taṁ visaṁ vantaṁ, yamahaṁ jīvitakāraṇā; Vantaṁ paccāvamissāmi, mataṁ me jīvitā varan”ti. 2 Visavantajātakaṁ navamaṁ. ja189 0 Jātaka Dukanipāta Asadisavagga 9. 2881 --- ja189 1:0 Sīhacammajātaka |1| “Netaṁ sīhassa naditaṁ, na byagghassa na dīpino; Pāruto sīhacammena, jammo nadati gadrabho”. 2 “Cirampi kho taṁ khādeyya, gadrabho haritaṁ yavaṁ; Pāruto sīhacammena, ravamānova dūsayī”ti. 3 Sīhacammajātakaṁ navamaṁ. ja352 0 Jātaka Pañcakanipāta Maṇikuṇḍalavagga 2. Sujātajātaka |1| “Kiṁ nu santaramānova, lāyitvā haritaṁ tiṇaṁ; Khāda khādāti lapasi, gatasattaṁ jaraggavaṁ. 2 Na hi annena pānena, mato goṇo samuṭṭhahe; Tvañca tucchaṁ vilapasi, yathā taṁ dummatī tathā”. 3 “Tatheva tiṭṭhati sīsaṁ, hatthapādā ca vāladhi; Sotā tatheva tiṭṭhanti, maññe goṇo samuṭṭhahe. 4 Nevayyakassa sīsañca, hatthapādā ca dissare; Rudaṁ mattikathūpasmiṁ, nanu tvaññeva dummati”. 5 “Ādittaṁ vata maṁ santaṁ, ghatasittaṁva pāvakaṁ; Vārinā viya osiñcaṁ, sabbaṁ nibbāpaye daraṁ. 6 Abbahī vata me sallaṁ, yamāsi hadayassitaṁ; Yo me sokaparetassa, pitusokaṁ apānudi. 7 Sohaṁ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo; Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava. 8 Evaṁ karonti sappaññā, ye honti anukampakā; Vinivattenti sokamhā, sujāto pitaraṁ yathā”ti. 9 Sujātajātakaṁ dutiyaṁ. ja151 0 Jātaka Dukanipāta Daḷhavagga 1. Rājovādajātaka |1| “Daḷhaṁ daḷhassa khipati, balliko mudunā muduṁ; Sādhumpi sādhunā jeti, asādhumpi asādhunā; Etādiso ayaṁ rājā, maggā uyyāhi sārathi”. 2 “Akkodhena jine kodhaṁ, asādhuṁ sādhunā jine; Jine kadariyaṁ dānena, saccenālikavādinaṁ; Etādiso ayaṁ rājā, maggā uyyāhi sārathī”ti. 3 Rājovādajātakaṁ paṭhamaṁ. ja450 0 Jātaka Dasakanipāta Catudvāravagga 12. Bilārakosiyajātaka |1| “Apacantāpi dicchanti, santo laddhāna bhojanaṁ; Kimeva tvaṁ pacamāno, yaṁ na dajjā na taṁ samaṁ. 2 Maccherā ca pamādā ca, evaṁ dānaṁ na diyyati; Puññaṁ ākaṅkhamānena, deyyaṁ hoti vijānatā. 3 Yasseva bhīto na dadāti maccharī, Tadevādadato bhayaṁ; Jighacchā ca pipāsā ca, Yassa bhāyati maccharī; Tameva bālaṁ phusati, Asmiṁ loke paramhi ca. 4 Tasmā vineyya maccheraṁ, dajjā dānaṁ malābhibhū; Puññāni paralokasmiṁ, patiṭṭhā honti pāṇinaṁ”. 5 “Duddadaṁ dadamānānaṁ, dukkaraṁ kamma kubbataṁ; Asanto nānukubbanti, sataṁ dhammo durannayo. 6 Tasmā satañca asataṁ, nānā hoti ito gati; Asanto nirayaṁ yanti, santo saggaparāyaṇā”. 7 “Appasmeke pavecchanti, bahuneke na dicchare; Appasmā dakkhiṇā dinnā, sahassena samaṁ mitā”. 8 “Dhammaṁ care yopi samuñchakaṁ care, Dārañca posaṁ dadamappakasmiṁ; Sataṁ sahassānaṁ sahassayāginaṁ, Kalampi nāgghanti tathāvidhassa te”. 9 “Kenesa yañño vipulo mahagghato, Samena dinnassa na agghameti; Kathaṁ sataṁ sahassānaṁ sahassayāginaṁ, Kalampi nāgghanti tathāvidhassa te”. 10 “Dadanti heke visame niviṭṭhā, Chetvā vadhitvā atha socayitvā; Sā dakkhiṇā assumukhā sadaṇḍā, Samena dinnassa na agghameti; Evaṁ sataṁ sahassānaṁ sahassayāginaṁ, Kalampi nāgghanti tathāvidhassa te”ti. 11 Bilārakosiyajātakaṁ dvādasamaṁ. ja255 0 Jātaka Tikanipāta Saṅkappavagga 5. Sukajātaka |1| “Yāva so mattamaññāsi, bhojanasmiṁ vihaṅgamo; Tāva 2882 --- ja255 1:1 addhānamāpādi, mātarañca aposayi. 2 Yato ca kho bahutaraṁ, bhojanaṁ ajjhavāhari; Tato tattheva saṁsīdi, amattaññū hi so ahu. 3 Tasmā mattaññutā sādhu, bhojanasmiṁ agiddhatā; Amattaññū hi sīdanti, mattaññū ca na sīdare”ti. 4 Sukajātakaṁ pañcamaṁ. ja488 0 Jātaka Pakiṇṇakanipāta Sālikedāravagga 5. Bhisajātaka |1| “Assaṁ gavaṁ rajataṁ jātarūpaṁ, Bhariyañca so idha labhataṁ manāpaṁ; Puttehi dārehi samaṅgi hotu, Bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi”. 2 “Mālañca so kāsikacandanañca, Dhāretu puttassa bahū bhavantu; Kāmesu tibbaṁ kurutaṁ apekkhaṁ, Bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi”. 3 “Pahūtadhañño kasimā yasassī, Putte gihī dhanimā sabbakāme; Vayaṁ apassaṁ gharamāvasātu, Bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi. 4 So khattiyo hotu pasayhakārī, Rājābhirājā balavā yasassī; Sa cāturantaṁ mahimāvasātu, Bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi. 5 So brāhmaṇo hotu avītarāgo, Muhuttanakkhattapathesu yutto; Pūjetu naṁ raṭṭhapatī yasassī, Bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi. 6 Ajjhāyakaṁ sabbasamantavedaṁ, Tapassīnaṁ maññatu sabbaloko; Pūjentu naṁ jānapadā samecca, Bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi. 7 Catussadaṁ gāmavaraṁ samiddhaṁ, Dinnañhi so bhuñjatu vāsavena; Avītarāgo maraṇaṁ upetu, Bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi. 8 So gāmaṇī hotu sahāyamajjhe, Naccehi gītehi pamodamāno; So rājato byasana mālattha kiñci, Bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi. 9 Yaṁ ekarājā pathaviṁ vijetvā, Itthīsahassāna ṭhapetu aggaṁ; Sīmantinīnaṁ pavarā bhavātu, Bhisāni te brāhmaṇa yā ahāsi. 10 Isīnañhi sā sabbasamāgatānaṁ, Bhuñjeyya sāduṁ avikampamānā; Carātu lābhena vikatthamānā, Bhisāni te brāhmaṇa yā ahāsi. 11 Āvāsiko hotu mahāvihāre, Navakammiko hotu gajaṅgalāyaṁ; Ālokasandhiṁ divasaṁ karotu, Bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi. 12 So bajjhatū pāsasatehi chabbhi, Rammā vanā niyyatu rājadhāniṁ; Tuttehi so haññatu pācanehi, Bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi. 13 Alakkamālī tipukaṇṇaviddho, Laṭṭhīhato sappamukhaṁ upetu; Sakacchabandho visikhaṁ carātu, Bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi”. 14 “Yo ve anaṭṭhaṁva naṭṭhanti cāha, Kāmeva so labhataṁ bhuñjatañca; Agāramajjhe maraṇaṁ upetu, Yo vā bhonto saṅkati kañcideva”. 15 “Yadesamānā vicaranti loke, Iṭṭhañca kantañca bahūnametaṁ; Piyaṁ manuññaṁ cidha jīvaloke, Kasmā isayo nappasaṁsanti kāme”. 16 “Kāmesu ve haññare bajjhare ca, Kāmesu dukkhañca bhayañca jātaṁ; Kāmesu bhūtādhipatī pamattā, Pāpāni kammāni karonti mohā. 17 Te pāpadhammā pasavetva pāpaṁ, Kāyassa bhedā nirayaṁ vajanti; Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvā, Tasmā isayo nappasaṁsanti kāme”. 18 “Vīmaṁsamāno isino bhisāni, Tīre gahetvāna thale nidhesiṁ; Suddhā apāpā isayo vasanti, Etāni te brahmacārī bhisāni”. 19 “Na te naṭā no pana kīḷaneyyā, Na bandhavā no pana te sahāyā; Kismiṁ vupatthambha sahassanetta, Isīhi tvaṁ kīḷasi devarāja”. 20 “Ācariyo mesi pitā ca mayhaṁ, Esā patiṭṭhā khalitassa brahme; Ekāparādhaṁ khama bhūripañña, Na paṇḍitā kodhabalā bhavanti”. 21 “Suvāsitaṁ isinaṁ ekarattaṁ, Yaṁ vāsavaṁ bhūtapatiddasāma; Sabbeva bhonto sumanā bhavantu, Yaṁ brāhmaṇo paccupādī bhisāni”. 22 “Ahañca sāriputto ca, moggallāno ca kassapo; Anuruddho puṇṇo ānando, tadāsuṁ satta bhātaro. 23 Bhaginī uppalavaṇṇā ca, dāsī khujjuttarā tadā; Citto gahapati dāso, yakkho sātāgiro tadā. 24 Pālileyyo tadā nāgo, madhudo seṭṭhavānaro; Kāḷudāyī tadā sakko, evaṁ dhāretha jātakanti”. 25 Bhisajātakaṁ pañcamaṁ. ja134 0 Jātaka Ekakanipāta Asampadānavagga 4. 2883 --- ja134 1:0 Jhānasodhanajātaka |1| “Ye saññino tepi duggatā, Yepi asaññino tepi duggatā; Etaṁ ubhayaṁ vivajjaya, Taṁ samāpattisukhaṁ anaṅgaṇan”ti. 2 Jhānasodhanajātakaṁ catutthaṁ. ja309 0 Jātaka Catukkanipāta Kāliṅgavagga 9. Chavakajātaka |1| “Sabbamidaṁ carimaṁ kataṁ, Ubho dhammaṁ na passare; Ubho pakatiyā cutā, Yo cāyaṁ mantejjhāpeti; Yo ca mantaṁ adhīyati”. 2 “Sālīnaṁ odanaṁ bhuñje, suciṁ maṁsūpasecanaṁ; Tasmā etaṁ na sevāmi, dhammaṁ isīhi sevitaṁ”. 3 “Paribbaja mahā loko, pacantaññepi pāṇino; Mā taṁ adhammo ācarito, asmā kumbhamivābhidā. 4 Dhiratthu taṁ yasalābhaṁ, dhanalābhañca brāhmaṇa; Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā”ti. 5 Chavakajātakaṁ navamaṁ. ja337 0 Jātaka Catukkanipāta Kokilavagga 7. Pīṭhajātaka |1| “Na te pīṭhamadāyimhā, na pānaṁ napi bhojanaṁ; Brahmacāri khamassu me, etaṁ passāmi accayaṁ”. 2 “Nevābhisajjāmi na cāpi kuppe, Na cāpi me appiyamāsi kiñci; Athopi me āsi manovitakko, Etādiso nūna kulassa dhammo”. 3 “Esasmākaṁ kule dhammo, pitupitāmaho sadā; Āsanaṁ udakaṁ pajjaṁ, sabbetaṁ nipadāmase. 4 Esasmākaṁ kule dhammo, pitupitāmaho sadā; Sakkaccaṁ upatiṭṭhāma, uttamaṁ viya ñātakan”ti. 5 Pīṭhajātakaṁ sattamaṁ. ja532 0 Jātaka Sattatinipāta Kusavagga 2. Soṇanandajātaka |1| “Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado; Manussabhūto iddhimā, kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ”. 2 “Nāpi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado; Manussabhūto iddhimā, evaṁ jānāhi bhāradha”. 3 “Katarūpamidaṁ bhoto, veyyāvaccaṁ anappakaṁ; Devamhi vassamānamhi, anovassaṁ bhavaṁ akā. 4 Tato vātātape ghore, sītacchāyaṁ bhavaṁ akā; Tato amittamajjhesu, saratāṇaṁ bhavaṁ akā. 5 Tato phītāni raṭṭhāni, vasino te bhavaṁ akā; Tato ekasataṁ khatye, anuyante bhavaṁ akā. 6 Patītāssu mayaṁ bhoto, Vada taṁ bhañjamicchasi; Hatthiyānaṁ assarathaṁ, Nāriyo ca alaṅkatā; Nivesanāni rammāni, Mayaṁ bhoto dadāmase. 7 Atha vaṅge vā magadhe, mayaṁ bhoto dadāmase; Atha vā assakāvantī, sumanā damma te mayaṁ. 8 Upaḍḍhaṁ vāpi rajjassa, mayaṁ bhoto dadāmase; Sace te attho rajjena, anusāsa yadicchasi”. 9 “Na me atthopi rajjena, nagarena dhanena vā; Athopi janapadena, attho mayhaṁ na vijjati. 10 Bhotova raṭṭhe vijite, araññe atthi assamo; Pitā mayhaṁ janettī ca, ubho sammanti assame. 11 Tesāhaṁ pubbācariyesu, Puññaṁ na labhāmi kātave; Bhavantaṁ ajjhāvaraṁ katvā, Soṇaṁ yācemu saṁvaraṁ”. 12 “Karomi te taṁ vacanaṁ, yaṁ maṁ bhaṇasi brāhmaṇa; Etañca kho no akkhāhi, kīvanto hontu yācakā”. 13 “Parosataṁ jānapadā, mahāsālā ca brāhmaṇā; Ime ca khattiyā sabbe, abhijātā yasassino; Bhavañca rājā manojo, alaṁ hessanti yācakā”. 14 “Hatthī asse ca yojentu, rathaṁ sannayha sārathi; Ābandhanāni gaṇhātha, pādāsussārayaddhaje; Assamaṁ taṁ gamissāmi, yattha sammati kosiyo”. 15 Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅginī; Agamā assamaṁ rammaṁ, yattha sammati kosiyo. 16 “Kassa kādambayo kājo, vehāsaṁ caturaṅgulaṁ; Aṁsaṁ asamphusaṁ eti, udahārāya gacchato”. 17 “Ahaṁ soṇo mahārāja, tāpaso sahitabbato; Bharāmi mātāpitaro, rattindivamatandito. 18 Vane phalañca mūlañca, āharitvā disampati; Posemi mātāpitaro, pubbe katamanussaraṁ”. 19 “Icchāma assamaṁ gantuṁ, yattha sammati kosiyo; Maggaṁ no soṇa akkhāhi, yena gacchemu assamaṁ”. 20 “Ayaṁ ekapadī rāja, yenetaṁ 2884 --- ja532 1:20 meghasannibhaṁ; Koviḷārehi sañchannaṁ, ettha sammati kosiyo”. 21 Idaṁ vatvāna pakkāmi, taramāno mahāisi; Vehāse antalikkhasmiṁ, anusāsitvāna khattiye. 22 Assamaṁ parimajjitvā, paññāpetvāna āsanaṁ; Paṇṇasālaṁ pavisitvā, pitaraṁ paṭibodhayi. 23 “Ime āyanti rājāno, abhijātā yasassino; Assamā nikkhamitvāna, nisīda tvaṁ mahāise”. 24 Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, taramāno mahāisi; Assamā nikkhamitvāna, sadvāramhi upāvisi. 25 Tañca disvāna āyantaṁ, jalantaṁriva tejasā; Khatyasaṅghaparibyūḷhaṁ, kosiyo etadabravi. 26 Kassa bherī mudiṅgā ca, saṅkhā paṇavadindimā; Purato paṭipannāni, hāsayantā rathesabhaṁ. 27 Kassa kañcanapaṭṭena, puthunā vijjuvaṇṇinā; Yuvā kalāpasannaddho, ko eti siriyā jalaṁ. 28 Ukkāmukhapahaṭṭhaṁva, khadiraṅgārasannibhaṁ; Mukhañca rucirā bhāti, ko eti siriyā jalaṁ. 29 Kassa paggahitaṁ chattaṁ, sasalākaṁ manoramaṁ; Ādiccaraṁsāvaraṇaṁ, ko eti siriyā jalaṁ. 30 Kassa aṅgaṁ pariggayha, vāḷabījanimuttamaṁ; Caranti varapuññassa, hatthikkhandhena āyato. 31 Kassa setāni chattāni, ājānīyā ca vammitā; Samantā parikīrenti, ko eti siriyā jalaṁ. 32 Kassa ekasataṁ khatyā, anuyantā yasassino; Samantānupariyanti, ko eti siriyā jalaṁ. 33 Hatthi assaratha patti, senā ca caturaṅginī; Samantānupariyanti, ko eti siriyā jalaṁ. 34 Kassesā mahatī senā, piṭṭhito anuvattati; Akkhobhaṇī apariyantā, sāgarasseva ūmiyo. 35 Rājābhirājā manojo, indova jayataṁ pati; Nandassajjhāvaraṁ eti, assamaṁ brahmacārinaṁ. 36 Tassesā mahatī senā, piṭṭhito anuvattati; Akkhobhaṇī apariyantā, sāgarasseva ūmiyo. 37 Anulittā candanena, kāsikuttamadhārino; Sabbe pañjalikā hutvā, isīnaṁ ajjhupāgamuṁ. 38 “Kacci nu bhoto kusalaṁ, kacci bhoto anāmayaṁ; Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū. 39 Kacci ḍaṁsā makasā ca, appameva sarīsapā; Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṁsā na vijjati”. 40 “Kusalañceva no rāja, atho rāja anāmayaṁ; Atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū. 41 Atho ḍaṁsā makasā ca, appameva sarīsapā; Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṁsā mayhaṁ na vijjati. 42 Bahūni vassapūgāni, assame sammataṁ idha; Nābhijānāmi uppannaṁ, ābādhaṁ amanoramaṁ. 43 Svāgataṁ te mahārāja, atho te adurāgataṁ; Issarosi anuppatto, yaṁ idhatthi pavedaya. 44 Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo; Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṁ varaṁ. 45 Idampi pānīyaṁ sītaṁ, ābhataṁ girigabbharā; Tato piva mahārāja, sace tvaṁ abhikaṅkhasi”. 46 “Paṭiggahitaṁ yaṁ dinnaṁ, sabbassa agghiyaṁ kataṁ; Nandassāpi nisāmetha, vacanaṁ so pavakkhati. 47 Ajjhāvaramhā nandassa, bhoto santikamāgatā; Suṇātu bhavaṁ vacanaṁ, nandassa parisāya ca”. 48 “Parosataṁ jānapadā, mahāsālā ca brāhmaṇā; Ime ca khattiyā sabbe, abhijātā yasassino; Bhavañca rājā manojo, anumaññantu me vaco. 49 Ye ca santi samītāro, yakkhāni idha massame; Araññe bhūtabhabyāni, suṇantu vacanaṁ mama. 50 Namo katvāna bhūtānaṁ, isiṁ vakkhāmi subbataṁ; So tyāhaṁ dakkhiṇā bāhu, tava kosiya sammato. 51 Pitaraṁ me janettiñca, bhattukāmassa me sato; Vīra puññamidaṁ ṭhānaṁ, mā maṁ kosiya vāraya. 52 Sabbhi hetaṁ upaññātaṁ, mametaṁ upanissaja; Uṭṭhānapāricariyāya, dīgharattaṁ tayā kataṁ; Mātāpitūsu puññāni, mama lokadado bhava. 53 Tatheva santi manujā, dhamme dhammapadaṁ vidū; Maggo saggassa lokassa, yathā jānāsi tvaṁ ise. 54 Uṭṭhānapāricariyāya, mātāpitusukhāvahaṁ; Taṁ maṁ puññā nivāreti, ariyamaggāvaro naro”. 55 “Suṇantu bhonto vacanaṁ, bhāturajjhāvarā mama; Kulavaṁsaṁ mahārāja, porāṇaṁ parihāpayaṁ; Adhammacārī jeṭṭhesu, nirayaṁ sopapajjati. 56 Ye ca dhammassa kusalā, porāṇassa disampati; Cārittena ca sampannā, na te gacchanti duggatiṁ. 57 Mātā pitā ca bhātā ca, bhaginī ñātibandhavā; Sabbe jeṭṭhassa te bhārā, evaṁ jānāhi bhāradha. 58 Ādiyitvā garuṁ bhāraṁ, nāviko viya ussahe; Dhammañca nappamajjāmi, jeṭṭho casmi rathesabha”. 59 “Adhigamā tame ñāṇaṁ, Jālaṁva jātavedato; Evameva no bhavaṁ dhammaṁ, Kosiyo pavidaṁsayi. 60 Yathā udayamādicco, Vāsudevo pabhaṅkaro; Pāṇīnaṁ pavidaṁseti, Rūpaṁ kalyāṇapāpakaṁ; Evameva no bhavaṁ dhammaṁ, Kosiyo pavidaṁsayi”. 61 “Evaṁ me yācamānassa, 2885 --- ja532 1:61 añjaliṁ nāvabujjhatha; Tava paddhacaro hessaṁ, vuṭṭhito paricārako”. 62 “Addhā nanda vijānāsi, Saddhammaṁ sabbhi desitaṁ; Ariyo ariyasamācāro, Bāḷhaṁ tvaṁ mama ruccasi. 63 Bhavantaṁ vadāmi bhotiñca, suṇātha vacanaṁ mama; Nāyaṁ bhāro bhāramato, ahu mayhaṁ kudācanaṁ. 64 Taṁ maṁ upaṭṭhitaṁ santaṁ, mātāpitusukhāvahaṁ; Nando ajjhāvaraṁ katvā, upaṭṭhānāya yācati. 65 Yo ve icchati kāmena, santānaṁ brahmacārinaṁ; Nandaṁ vo varatha eko, kaṁ nando upatiṭṭhatu”. 66 “Tayā tāta anuññātā, soṇa taṁ nissitā mayaṁ; Upaghātuṁ labhe nandaṁ, muddhani brahmacārinaṁ. 67 Assatthasseva taruṇaṁ, pavāḷaṁ māluteritaṁ; Cirassaṁ nandaṁ disvāna, hadayaṁ me pavedhati. 68 Yadā suttāpi supine, nandaṁ passāmi āgataṁ; Udaggā sumanā homi, nando no āgato ayaṁ. 69 Yadā ca paṭibujjhitvā, nandaṁ passāmi nāgataṁ; Bhiyyo āvisatī soko, domanassañcanappakaṁ. 70 Sāhaṁ ajja cirassampi, nandaṁ passāmi āgataṁ; Bhattucca mayhañca piyo, nando no pāvisī gharaṁ. 71 Pitupi nando suppiyo, Yaṁ nando nappavase gharā; Labhatū tāta nando taṁ, Maṁ nando upatiṭṭhatu”. 72 “Anukampikā patiṭṭhā ca, pubbe rasadadī ca no; Maggo saggassa lokassa, mātā taṁ varate ise. 73 Pubbe rasadadī gottī, mātā puññūpasaṁhitā; Maggo saggassa lokassa, mātā taṁ varate ise”. 74 “Ākaṅkhamānā puttaphalaṁ, devatāya namassati; Nakkhattāni ca pucchati, utusaṁvaccharāni ca. 75 Tassā utumhi nhātāya, hoti gabbhassa vokkamo; Tena dohaḷinī hoti, suhadā tena vuccati. 76 Saṁvaccharaṁ vā ūnaṁ vā, pariharitvā vijāyati; Tena sā janayantīti, janetti tena vuccati. 77 Thanakhīrena gītena, aṅgapāvuraṇena ca; Rodantaṁ puttaṁ toseti, tosentī tena vuccati. 78 Tato vātātape ghore, mamaṁ katvā udikkhati; Dārakaṁ appajānantaṁ, posentī tena vuccati. 79 Yañca mātudhanaṁ hoti, yañca hoti pituddhanaṁ; Ubhayampetassa gopeti, api puttassa no siyā. 80 Evaṁ putta aduṁ putta, iti mātā vihaññati; Pamattaṁ paradāresu, nisīthe pattayobbane; Sāyaṁ puttaṁ anāyantaṁ, iti mātā vihaññati. 81 Evaṁ kicchā bhato poso, mātu aparicārako; Mātari micchā caritvāna, nirayaṁ sopapajjati. 82 Evaṁ kicchā bhato poso, pitu aparicārako; Pitari micchā caritvāna, nirayaṁ sopapajjati. 83 Dhanāpi dhanakāmānaṁ, Nassati iti me sutaṁ; Mātaraṁ aparicaritvāna, Kicchaṁ vā so nigacchati. 84 Dhanāpi dhanakāmānaṁ, Nassati iti me sutaṁ; Pitaraṁ aparicaritvāna, Kicchaṁ vā so nigacchati. 85 Ānando ca pamodo ca, sadā hasitakīḷitaṁ; Mātaraṁ paricaritvāna, labbhametaṁ vijānato. 86 Ānando ca pamodo ca, sadā hasitakīḷitaṁ; Pitaraṁ paricaritvāna, labbhametaṁ vijānato. 87 Dānañca piyavācā ca, atthacariyā ca yā idha; Samānattatā ca dhammesu, tattha tattha yathārahaṁ; Ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato. 88 Ete ca saṅgahā nāssu, na mātā puttakāraṇā; Labhetha mānaṁ pūjaṁ vā, pitā vā puttakāraṇā. 89 Yasmā ca saṅgahā ete, sammapekkhanti paṇḍitā; Tasmā mahattaṁ papponti, pāsaṁsā ca bhavanti te. 90 Brahmāti mātāpitaro, pubbācariyāti vuccare; Āhuneyyā ca puttānaṁ, pajāya anukampakā. 91 Tasmā hi ne namasseyya, sakkareyya ca paṇḍito; Annena atho pānena, vatthena sayanena ca; Ucchādanena nhāpanena, pādānaṁ dhovanena ca. 92 Tāya naṁ pāricariyāya, Mātāpitūsu paṇḍitā; Idheva naṁ pasaṁsanti, Pecca sagge pamodatī”ti. 93 Soṇanandajātakaṁ dutiyaṁ. 94 Sattatinipātaṁ niṭṭhitaṁ. 95 Tassuddānaṁ 96 Atha sattatimamhi nipātavare, Sabhāvantu kusāvatirājavaro; Atha soṇasunandavaro ca puna, Abhivāsitasattatimamhi suteti. ja435 0 Jātaka Navakanipāta Gijjhavagga 9. Haliddirāgajātaka |1| “Sutitikkhaṁ araññamhi, pantamhi sayanāsane; Ye ca gāme titikkhanti, te uḷāratarā tayā”. 2 “Araññā gāmamāgamma, kiṁsīlaṁ kiṁvataṁ ahaṁ; Purisaṁ tāta seveyyaṁ, taṁ me akkhāhi pucchito”. 3 “Yo te vissāsaye tāta, vissāsañca khameyya te; Sussūsī ca 2886 --- ja435 1:3 titikkhī ca, taṁ bhajehi ito gato. 4 Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṁ; Urasīva patiṭṭhāya, taṁ bhajehi ito gato. 5 Yo ca dhammena carati, carantopi na maññati; Visuddhakāriṁ sappaññaṁ, taṁ bhajehi ito gato. 6 Haliddirāgaṁ kapicittaṁ, purisaṁ rāgavirāginaṁ; Tādisaṁ tāta mā sevi, nimmanussampi ce siyā. 7 Āsīvisaṁva kupitaṁ, mīḷhalittaṁ mahāpathaṁ; Ārakā parivajjehi, yānīva visamaṁ pathaṁ. 8 Anatthā tāta vaḍḍhanti, bālaṁ accupasevato; Māssu bālena saṅgacchi, amitteneva sabbadā. 9 Taṁ tāhaṁ tāta yācāmi, karassu vacanaṁ mama; Māssu bālena saṅgacchi, dukkho bālehi saṅgamo”ti. 10 Haliddirāgajātakaṁ navamaṁ. ja230 0 Jātaka Dukanipāta Kāsāvavagga 10. Dutiyapalāyitajātaka |1| “Dhajamaparimitaṁ anantapāraṁ, Duppasahaṁ dhaṅkehi sāgaraṁva; Girimiva anilena duppasayho, Duppasaho ahamajjatādisena”. 2 “Mā bāliyaṁ vilapi na hissa tādisaṁ, Viḍayhase na hi labhase nisedhakaṁ; Āsajjasi gajamiva ekacārinaṁ, Yo taṁ padā naḷamiva pothayissatī”ti. 3 Dutiyapalāyitajātakaṁ dasamaṁ. Kāsāvavaggo aṭṭhamo. 4 Tassuddānaṁ 5 Varavatthavaco dumakhīṇaphalaṁ, Caturodhammavaraṁ purisuttama; Dhaṅkamagadhā ca tayogirināma, Gajaggavaro dhajavarena dasāti. ja32 0 Jātaka Ekakanipāta Kulāvakavagga 2. Naccajātaka |1| “Rudaṁ manuññaṁ rucirā ca piṭṭhi, Veḷuriyavaṇṇūpanibhā ca gīvā; Byāmamattāni ca pekhuṇāni, Naccena te dhītaraṁ no dadāmī”ti. 2 Naccajātakaṁ dutiyaṁ. ja454 0 Jātaka Dasakanipāta Catudvāravagga 16. Ghaṭapaṇḍitajātaka |1| “Uṭṭhehi kaṇha kiṁ sesi, Ko attho supanena te; Yopi tuyhaṁ sako bhātā, Hadayaṁ cakkhu ca dakkhiṇaṁ; Tassa vātā balīyanti, Ghaṭo jappati kesava”. 2 “Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, rohiṇeyyassa kesavo; Taramānarūpo vuṭṭhāsi, bhātusokena aṭṭito”. 3 “Kiṁ nu ummattarūpova, kevalaṁ dvārakaṁ imaṁ; Saso sasoti lapasi, ko nu te sasamāhari”. 4 “Sovaṇṇamayaṁ maṇīmayaṁ, Lohamayaṁ atha rūpiyāmayaṁ; Saṅkhasilāpavāḷamayaṁ, Kārayissāmi te sasaṁ”. 5 “Santi aññepi sasakā, araññe vanagocarā; Tepi te ānayissāmi, kīdisaṁ sasamicchasi”. 6 “Na cāhamete icchāmi, ye sasā pathavissitā; Candato sasamicchāmi, taṁ me ohara kesava”. 7 “So nūna madhuraṁ ñāti, jīvitaṁ vijahissasi; Apatthiyaṁ yo patthayasi, candato sasamicchasi”. 8 “Evañce kaṇha jānāsi, yadaññamanusāsasi; Kasmā pure mataṁ puttaṁ, ajjāpi manusocasi”. 9 “Yaṁ na labbhā manussena, amanussena vā puna; Jāto me mā marī putto, kuto labbhā alabbhiyaṁ. 10 Na mantā mūlabhesajjā, osadhehi dhanena vā; Sakkā ānayituṁ kaṇha, yaṁ petamanusocasi”. 11 “Yassa etādisā assu, amaccā purisapaṇḍitā; Yathā nijjhāpaye ajja, ghaṭo purisapaṇḍito. 12 Ādittaṁ vata maṁ santaṁ, ghatasittaṁva pāvakaṁ; Vārinā viya osiñcaṁ, sabbaṁ nibbāpaye daraṁ. 13 Abbahī vata me sallaṁ, yamāsi hadayassitaṁ; Yo me sokaparetassa, puttasokaṁ apānudi. 14 Sohaṁ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo; Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava”. 15 “Evaṁ karonti sappaññā, Ye honti anukampakā; Nivattayanti sokamhā, Ghaṭo jeṭṭhaṁva bhātaran”ti. 16 Ghaṭapaṇḍitajātakaṁ soḷasamaṁ. 17 Dasakanipātaṁ niṭṭhitaṁ. 18 Tassuddānaṁ 19 Daḷha kaṇha dhanañjaya saṅkhavaro, Raja sattaha kassa ca takkalinā; Dhammaṁ kukkuṭa kuṇḍali bhojanadā, Cakkavāka subhūrisa sotthi ghaṭoti. ja251 0 Jātaka 2887 --- ja251 1:0 Tikanipāta Saṅkappavagga 1. Saṅkapparāgajātaka |1| “Saṅkapparāgadhotena, vitakkanisitena ca; Nālaṅkatena bhadrena, usukārākatena ca. 2 Na kaṇṇāyatamuttena, nāpi morūpasevinā; Tenamhi hadaye viddho, sabbaṅgaparidāhinā. 3 Āvedhañca na passāmi, Yato ruhiramassave; Yāva ayoniso cittaṁ, Sayaṁ me dukkhamābhatan”ti. 4 Saṅkapparāgajātakaṁ paṭhamaṁ. ja289 0 Jātaka Tikanipāta Abbhantaravagga 9. Nānāchandajātaka |1| “Nānāchandā mahārāja, ekāgāre vasāmase; Ahaṁ gāmavaraṁ icche, brāhmaṇī ca gavaṁ sataṁ”. 2 Putto ca ājaññarathaṁ, kaññā ca maṇikuṇḍalaṁ; Yā cesā puṇṇikā jammī, udukkhalaṁbhikaṅkhati. 3 “Brāhmaṇassa gāmavaraṁ, brāhmaṇiyā gavaṁ sataṁ; Puttassa ājaññarathaṁ, kaññāya maṇikuṇḍalaṁ; Yañcetaṁ puṇṇikaṁ jammiṁ, paṭipādethudukkhalan”ti. 4 Nānāchandajātakaṁ navamaṁ. ja155 0 Jātaka Dukanipāta Daḷhavagga 5. Bhaggajātaka |1| “Jīva vassasataṁ bhagga, aparāni ca vīsatiṁ; Mā maṁ pisācā khādantu, jīva tvaṁ sarado sataṁ”. 2 “Tvampi vassasataṁ jīva, aparāni ca vīsatiṁ; Visaṁ pisācā khādantu, jīva tvaṁ sarado satan”ti. 3 Bhaggajātakaṁ pañcamaṁ. ja368 0 Jātaka Pañcakanipāta Vaṇṇārohavagga 8. Tacasārajātaka |1| “Amittahatthatthagatā, tacasārasamappitā; Pasannamukhavaṇṇāttha, kasmā tumhe na socatha”. 2 “Na socanāya paridevanāya, Atthova labbho api appakopi; Socantamenaṁ dukhitaṁ viditvā, Paccatthikā attamanā bhavanti. 3 Yato ca kho paṇḍito āpadāsu, Na vedhatī atthavinicchayaññū; Paccatthikāssa dukhitā bhavanti, Disvā mukhaṁ avikāraṁ purāṇaṁ. 4 Jappena mantena subhāsitena, Anuppadānena paveṇiyā vā; Yathā yathā yattha labhetha atthaṁ, Tathā tathā tattha parakkameyya. 5 Yato ca jāneyya alabbhaneyyo, Mayā va aññena vā esa attho; Asocamāno adhivāsayeyya, Kammaṁ daḷhaṁ kinti karomi dānī”ti. 6 Tacasārajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja356 0 Jātaka Pañcakanipāta Maṇikuṇḍalavagga 6. Koraṇḍiyajātaka |1| “Eko araññe girikandarāyaṁ, Paggayha paggayha silaṁ pavecchasi; Punappunaṁ santaramānarūpo, Koraṇḍiya ko nu tava yidhattho”. 2 “Ahañhimaṁ sāgara sevitantaṁ, Samaṁ karissāmi yathāpi pāṇi; Vikiriya sānūni ca pabbatāni ca, Tasmā silaṁ dariyā pakkhipāmi”. 3 “Nayimaṁ mahiṁ arahati pāṇikappaṁ, Samaṁ manusso karaṇāya meko; Maññāmimaññeva dariṁ jigīsaṁ, Koraṇḍiya hāhasi jīvalokaṁ”. 4 “Sace ahaṁ bhūtadharaṁ na sakkā, Samaṁ manusso karaṇāya meko; Evameva tvaṁ brahme ime manusse, Nānādiṭṭhike nānayissasi te”. 5 “Saṅkhittarūpena bhavaṁ mamatthaṁ, Akkhāsi koraṇḍiya evametaṁ; Yathā na sakkā pathavī samāyaṁ, Kattuṁ manussena tathā manussā”ti. 6 Koraṇḍiyajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja53 0 Jātaka Ekakanipāta Āsīsavagga 3. Puṇṇapātijātaka |1| “Tatheva puṇṇā pātiyo, aññāyaṁ vattate kathā; Ākāraṇena 2888 --- ja53 1:1 jānāmi, na cāyaṁ bhaddikā surā”ti. 2 Puṇṇapātijātakaṁ tatiyaṁ. ja36 0 Jātaka Ekakanipāta Kulāvakavagga 6. Sakuṇajātaka |1| “Yaṁ nissitā jagatiruhaṁ vihaṅgamā, Svāyaṁ aggiṁ pamuñcati; Disā bhajatha vakkaṅgā, Jātaṁ saraṇato bhayan”ti. 2 Sakuṇajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja431 0 Jātaka Navakanipāta Gijjhavagga 5. Haritacajātaka |1| “Sutaṁ metaṁ mahābrahme, kāme bhuñjati hārito; Kaccetaṁ vacanaṁ tucchaṁ, kacci suddho iriyyasi”. 2 “Evametaṁ mahārāja, yathā te vacanaṁ sutaṁ; Kummaggaṁ paṭipannosmi, mohaneyyesu mucchito”. 3 “Adu paññā kimatthiyā, nipuṇā sādhucintinī; Yāya uppatitaṁ rāgaṁ, kiṁ mano na vinodaye”. 4 “Cattārome mahārāja, loke atibalā bhusā; Rāgo doso mado moho, yattha paññā na gādhati”. 5 “Arahā sīlasampanno, suddho carati hārito; Medhāvī paṇḍito ceva, iti no sammato bhavaṁ”. 6 “Medhāvīnampi hiṁsanti, isiṁ dhammaguṇe rataṁ; Vitakkā pāpakā rāja, subhā rāgūpasaṁhitā”. 7 “Uppannāyaṁ sarīrajo, Rāgo vaṇṇavidūsano tava; Taṁ pajaha bhaddamatthu te, Bahunnāsi medhāvisammato”. 8 “Te andhakārake kāme, Bahudukkhe mahāvise; Tesaṁ mūlaṁ gavesissaṁ, Checchaṁ rāgaṁ sabandhanaṁ”. 9 “Idaṁ vatvāna hārito, isi saccaparakkamo; Kāmarāgaṁ virājetvā, brahmalokūpago ahū”ti. 10 Haritacajātakaṁ pañcamaṁ. ja234 0 Jātaka Dukanipāta Upāhanavagga 4. Asitābhūjātaka |1| “Tvameva dānimakara, Yaṁ kāmo byagamā tayi; Soyaṁ appaṭisandhiko, Kharachinnaṁva renukaṁ”. 2 “Atricchaṁ atilobhena, atilobhamadena ca; Evaṁ hāyati atthamhā, ahaṁva asitābhuyā”ti. 3 Asitābhūjātakaṁ catutthaṁ. ja333 0 Jātaka Catukkanipāta Kokilavagga 3. Pakkagodhajātaka |1| “Tadeva me tvaṁ vidito, vanamajjhe rathesabha; Yassa te khaggabaddhassa, sannaddhassa tirīṭino; Assatthadumasākhāya, pakkā godhā palāyatha”. 2 “Name namantassa bhaje bhajantaṁ, Kiccānukubbassa kareyya kiccaṁ; Nānatthakāmassa kareyya atthaṁ, Asambhajantampi na sambhajeyya. 3 Caje cajantaṁ vanathaṁ na kayirā, Apetacittena na sambhajeyya; Dijo dumaṁ khīṇaphalanti ñatvā, Aññaṁ samekkheyya mahā hi loko”. 4 “So te karissāmi yathānubhāvaṁ, Kataññutaṁ khattiye pekkhamāno; Sabbañca te issariyaṁ dadāmi, Yassicchasī tassa tuvaṁ dadāmī”ti. 5 Pakkagodhajātakaṁ tatiyaṁ. ja130 0 Jātaka Ekakanipāta Kusanāḷivagga 10. Kosiyajātaka |1| “Yathā vācā ca bhuñjassu, yathā bhuttañca byāhara; Ubhayaṁ te na sameti, vācā bhuttañca kosiye”ti. 2 Kosiyajātakaṁ dasamaṁ. Kusanāḷivaggo terasamo. 3 Tassuddānaṁ 4 Kusanāḷisirivhayano ca yasaṁ, Dadhi mamba kaṭāhakapañcamako; Atha pāpaka khīra biḷāravataṁ, Sikhi kosiyasavhayanena dasāti. ja508 0 Jātaka Vīsatinipāta 2889 --- ja508 1:0 Mātaṅgavagga 12. Pañcapaṇḍitajātaka |1| “Pañca paṇḍitā samāgatāttha, Pañhā me paṭibhāti taṁ suṇātha; Nindiyamatthaṁ pasaṁsiyaṁ vā, Kassevāvikareyya guyhamatthaṁ”. 2 “Tvaṁ āvikarohi bhūmipāla, Bhattā bhārasaho tuvaṁ vade taṁ; Tava chandarucīni sammasitvā, Atha vakkhanti janinda pañca dhīrā”. 3 “Yā sīlavatī anaññatheyyā, Bhattucchandavasānugā manāpā; Nindiyamatthaṁ pasaṁsiyaṁ vā, Bhariyāyāvikareyya guyhamatthaṁ”. 4 “Yo kicchagatassa āturassa, Saraṇaṁ hoti gatī parāyanañca; Nindiyamatthaṁ pasaṁsiyaṁ vā, Sakhino vāvikareyya guyhamatthaṁ”. 5 “Jeṭṭho atha majjhimo kaniṭṭho, Yo ce sīlasamāhito ṭhitatto; Nindiyamatthaṁ pasaṁsiyaṁ vā, Bhātu vāvīkareyya guyhamatthaṁ”. 6 “Yo ve pituhadayassa paddhagū, Anujāto pitaraṁ anomapañño; Nindiyamatthaṁ pasaṁsiyaṁ vā, Puttassāvikareyya guyhamatthaṁ”. 7 “Mātā dvipadājanindaseṭṭha, Yā naṁ poseti chandasā piyena; Nindiyamatthaṁ pasaṁsiyaṁ vā, Mātuyāvīkareyya guyhamatthaṁ”. 8 “Guyhassa hi guyhameva sādhu, Na hi guyhassa pasatthamāvikammaṁ; Anipphannatā saheyya dhīro, Nipphannova yathāsukhaṁ bhaṇeyya”. 9 “Kiṁ tvaṁ vimanosi rājaseṭṭha, Dvipadajaninda vacanaṁ suṇoma metaṁ; Kiṁ cintayamāno dummanosi, Nūna deva aparādho atthi mayhaṁ”. 10 “‘Paṇhe vajjho mahosadho’ti, Āṇatto me vadhāya bhūripañño; Taṁ cintayamāno dummanosmi, Na hi devī aparādho atthi tuyhaṁ”. 11 “Abhidosagato dāni ehisi, Kiṁ sutvā kiṁ saṅkate mano te; Ko te kimavoca bhūripañña, Iṅgha vacanaṁ suṇoma brūhi metaṁ”. 12 “‘Paṇhe vajjho mahosadho’ti, Yadi te mantayitaṁ janinda dosaṁ; Bhariyāya rahogato asaṁsi, Guyhaṁ pātukataṁ sutaṁ mametaṁ”. 13 “Yaṁ sālavanasmiṁ senako, Pāpakammaṁ akāsi asabbhirūpaṁ; Sakhinova rahogato asaṁsi, Guyhaṁ pātukataṁ sutaṁ mametaṁ. 14 Pukkusa purisassa te janinda, Uppanno rogo arājayutto; Bhātuñca rahogato asaṁsi, Guyhaṁ pātukataṁ sutaṁ mametaṁ. 15 Ābādhoyaṁ asabbhirūpo, Kāmindo naradevena phuṭṭho; Puttassa rahogato asaṁsi, Guyhaṁ pātukataṁ sutaṁ mametaṁ. 16 Aṭṭhavaṅkaṁ maṇiratanaṁ uḷāraṁ, Sakko te adadā pitāmahassa; Devindassa gataṁ tadajja hatthaṁ, Mātuñca rahogato asaṁsi; Guyhaṁ pātukataṁ sutaṁ mametaṁ. 17 Guyhassa hi guyhameva sādhu, Na hi guyhassa pasatthamāvikammaṁ; Anipphannatā saheyya dhīro, Nipphannova yathāsukhaṁ bhaṇeyya. 18 Na guyhamatthaṁ vivareyya, rakkheyya naṁ yathā nidhiṁ; Na hi pātukato sādhu, guyho attho pajānatā. 19 Thiyā guyhaṁ na saṁseyya, amittassa ca paṇḍito; Yo cāmisena saṁhīro, hadayattheno ca yo naro. 20 Guyhamatthaṁ asambuddhaṁ, sambodhayati yo naro; Mantabhedabhayā tassa, dāsabhūto titikkhati. 21 Yāvanto purisassatthaṁ, guyhaṁ jānanti mantinaṁ; Tāvanto tassa ubbegā, tasmā guyhaṁ na vissaje. 22 Vivicca bhāseyya divā rahassaṁ, Rattiṁ giraṁ nātivelaṁ pamuñce; Upassutikā hi suṇanti mantaṁ, Tasmā manto khippamupeti bhedan”ti. 23 Pañcapaṇḍitajātakaṁ dvādasamaṁ. ja111 0 Jātaka Ekakanipāta Haṁcivagga 1. Gadrabhapañhajātaka |1| “Haṁci tuvaṁ evamaññasi seyyo, Puttena pitāti rājaseṭṭha; Handassatarassa te ayaṁ, Assatarassa hi gadrabho pitā”ti. 2 Gadrabhapañhajātakaṁ paṭhamaṁ. ja312 0 Jātaka Catukkanipāta Pucimandavagga 2. Kassapamandiyajātaka |1| “Api kassapa mandiyā, yuvā sapati hanti vā; Sabbaṁ taṁ khamate dhīro, paṇḍito taṁ titikkhati. 2 Sacepi santo vivadanti, khippaṁ sandhīyare puna; Bālā pattāva bhijjanti, na te samathamajjhagū. 3 Ete bhiyyo samāyanti, sandhi tesaṁ na jīrati; Yo cādhipannaṁ jānāti, yo ca jānāti desanaṁ. 4 Eso hi uttaritaro, Bhāravaho dhuraddharo; Yo paresādhipannānaṁ, 2890 --- ja312 1:4 Sayaṁ sandhātumarahatī”ti. 5 Kassapamandiyajātakaṁ dutiyaṁ. ja517 0 Jātaka Tiṁsanipāta Kiṁchandavagga 7. Dakarakkhasajātaka |1| “Sace vo vuyhamānānaṁ, sattannaṁ udakaṇṇave; Manussabalimesāno, nāvaṁ gaṇheyya rakkhaso; Anupubbaṁ kathaṁ datvā, muñcesi dakarakkhasā”. 2 “Mātaraṁ paṭhamaṁ dajjaṁ, Bhariyaṁ datvāna bhātaraṁ; Tato sahāyaṁ datvāna, Pañcamaṁ dajjaṁ brāhmaṇaṁ; Chaṭṭhāhaṁ dajjamattānaṁ, Neva dajjaṁ mahosadhaṁ”. 3 “Posetā te janettī ca, dīgharattānukampikā; Chabbhī tayi padussati, paṇḍitā atthadassinī; Aññaṁ upanisaṁ katvā, vadhā taṁ parimocayi. 4 Taṁ tādisiṁ pāṇadadiṁ, orasaṁ gabbhadhāriniṁ; Mātaraṁ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino”. 5 “Daharā viyalaṅkāraṁ, dhāreti apiḷandhanaṁ; Dovārike anīkaṭṭhe, ativelaṁ pajagghati. 6 Athopi paṭirājūnaṁ, sayaṁ dūtāni sāsati; Mātaraṁ tena dosena, dajjāhaṁ dakarakkhino”. 7 “Itthigumbassa pavarā, accantaṁ piyabhāṇinī; Anuggatā sīlavatī, chāyāva anapāyinī. 8 Akkodhanā puññavatī, paṇḍitā atthadassinī; Ubbariṁ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino”. 9 “Khiḍḍāratisamāpannaṁ, anatthavasamāgataṁ; Sā maṁ sakāna puttānaṁ, ayācaṁ yācate dhanaṁ. 10 Sohaṁ dadāmi sāratto, bahuṁ uccāvacaṁ dhanaṁ; Suduccajaṁ cajitvāna, pacchā socāmi dummano; Ubbariṁ tena dosena, dajjāhaṁ dakarakkhino”. 11 “Yenocitā janapadā, ānītā ca paṭiggahaṁ; Ābhataṁ pararajjebhi, abhiṭṭhāya bahuṁ dhanaṁ. 12 Dhanuggahānaṁ pavaraṁ, sūraṁ tikhiṇamantinaṁ; Bhātaraṁ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino”. 13 “Yenocitā janapadā, ānītā ca paṭiggahaṁ; Ābhataṁ pararajjebhi, abhiṭṭhāya bahuṁ dhanaṁ. 14 Dhanuggahānaṁ pavaro, sūro tikhiṇamanti ca; Mayāyaṁ sukhito rājā, atimaññati dārako. 15 Upaṭṭhānampi me ayye, na so eti yathā pure; Bhātaraṁ tena dosena, dajjāhaṁ dakarakkhino”. 16 “Ekarattena ubhayo, tvañceva dhanusekha ca; Ubho jātettha pañcālā, sahāyā susamāvayā. 17 Cariyā taṁ anubandhittho, ekadukkhasukho tava; Ussukko te divārattiṁ, sabbakiccesu byāvaṭo; Sahāyaṁ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino”. 18 “Cariyā maṁ ayaṁ ayye, pajagghittho mayā saha; Ajjāpi tena vaṇṇena, ativelaṁ pajagghati. 19 Ubbariyāpihaṁ ayye, mantayāmi rahogato; Anāmanto pavisati, pubbe appaṭivedito. 20 Laddhadvāro katokāso, ahirikaṁ anādaraṁ; Sahāyaṁ tena dosena, dajjāhaṁ dakarakkhino”. 21 “Kusalo sabbanimittānaṁ, rutaññū āgatāgamo; Uppāte supine yutto, niyyāne ca pavesane. 22 Paṭṭho bhūmantalikkhasmiṁ, Nakkhattapadakovido; Brāhmaṇaṁ kena dosena, Dajjāsi dakarakkhino”. 23 “Parisāyampi me ayye, ummīlitvā udikkhati; Tasmā accabhamuṁ luddaṁ, dajjāhaṁ dakarakkhino”. 24 “Sasamuddapariyāyaṁ, mahiṁ sāgarakuṇḍalaṁ; Vasundharaṁ āvasasi, amaccaparivārito. 25 Cāturanto mahāraṭṭho, vijitāvī mahabbalo; Pathabyā ekarājāsi, yaso te vipulaṁ gato. 26 Soḷasitthisahassāni, āmuttamaṇikuṇḍalā; Nānājanapadā nārī, devakaññūpamā subhā. 27 Evaṁ sabbaṅgasampannaṁ, sabbakāmasamiddhinaṁ; Sukhitānaṁ piyaṁ dīghaṁ, jīvitaṁ āhu khattiya. 28 Atha tvaṁ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā; Paṇḍitaṁ anurakkhanto, pāṇaṁ cajasi duccajaṁ”. 29 “Yatopi āgato ayye, mama hatthaṁ mahosadho; Nābhijānāmi dhīrassa, anumattampi dukkaṭaṁ. 30 Sace ca kismici kāle, maraṇaṁ me pure siyā; So me putte paputte ca, sukhāpeyya mahosadho. 31 Anāgataṁ paccuppannaṁ, sabbamatthampi passati; Anāparādhakammantaṁ, na dajjaṁ dakarakkhino”. 32 “Idaṁ suṇātha pañcālā, cūḷaneyyassa bhāsitaṁ; Paṇḍitaṁ anurakkhanto, pāṇaṁ cajati duccajaṁ. 33 Mātu bhariyāya bhātucca, sakhino brāhmaṇassa ca; Attano cāpi pañcālo, channaṁ cajati jīvitaṁ. 34 Evaṁ mahatthikā paññā, nipuṇā sādhucintinī; Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya cā”ti. 35 Dakarakkhasajātakaṁ sattamaṁ. ja529 0 Jātaka Saṭṭhinipāta Soṇakavagga 1 2891 --- ja529 1:0 Soṇakajātaka |1| “Tassa sutvā sataṁ dammi, sahassaṁ diṭṭha soṇakaṁ; Ko me soṇakamakkhāti, sahāyaṁ paṁsukīḷitaṁ”. 2 “Athabravī māṇavako, daharo pañcacūḷako; Mayhaṁ sutvā sataṁ dehi, sahassaṁ diṭṭha soṇakaṁ; Ahaṁ te soṇakakkhissaṁ, sahāyaṁ paṁsukīḷitaṁ”. 3 “Katamasmiṁ so janapade, raṭṭhesu nigamesu ca; Kattha soṇakamaddakkhi, taṁ me akkhāhi pucchito”. 4 “Taveva deva vijite, tavevuyyānabhūmiyā; Ujuvaṁsā mahāsālā, nīlobhāsā manoramā. 5 Tiṭṭhanti meghasamānā, rammā aññoññanissitā; Tesaṁ mūlamhi soṇako, jhāyatī anupādano; Upādānesu lokesu, ḍayhamānesu nibbuto”. 6 Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅgiyā; Kārāpetvā samaṁ maggaṁ, agamā yena soṇako. 7 Uyyānabhūmiṁ gantvāna, vicaranto brahāvane; Āsīnaṁ soṇakaṁ dakkhi, ḍayhamānesu nibbutaṁ. 8 “Kapaṇo vatayaṁ bhikkhu, muṇḍo saṅghāṭipāruto; Amātiko apitiko, rukkhamūlasmi jhāyati”. 9 Imaṁ vākyaṁ nisāmetvā, Soṇako etadabravi; “Na rāja kapaṇo hoti, Dhammaṁ kāyena phassayaṁ. 10 Yo ca dhammaṁ niraṅkatvā, Adhammamanuvattati; Sa rāja kapaṇo hoti, Pāpo pāpaparāyaṇo”. 11 “Arindamoti me nāmaṁ, kāsirājāti maṁ vidū; Kacci bhoto sukhasseyyā, idha pattassa soṇaka”. 12 “Sadāpi bhadramadhanassa, Anāgārassa bhikkhuno; Na tesaṁ koṭṭhe openti, Na kumbhiṁ na khaḷopiyaṁ; Paraniṭṭhitamesānā, Tena yāpenti subbatā. 13 Dutiyampi bhadramadhanassa, Anāgārassa bhikkhuno; Anavajjapiṇḍo bhottabbo, Na ca kocūparodhati. 14 Tatiyampi bhadramadhanassa, Anāgārassa bhikkhuno; Nibbuto piṇḍo bhottabbo, Na ca kocūparodhati. 15 Catutthampi bhadramadhanassa, Anāgārassa bhikkhuno; Muttassa raṭṭhe carato, Saṅgo yassa na vijjati. 16 Pañcamampi bhadramadhanassa, Anāgārassa bhikkhuno; Nagaramhi ḍayhamānamhi, Nāssa kiñci aḍayhatha. 17 Chaṭṭhampi bhadramadhanassa, Anāgārassa bhikkhuno; Raṭṭhe vilumpamānamhi, Nāssa kiñci ahīratha. 18 Sattamampi bhadramadhanassa, Anāgārassa bhikkhuno; Corehi rakkhitaṁ maggaṁ, Ye caññe paripanthikā; Pattacīvaramādāya, Sotthiṁ gacchati subbato. 19 Aṭṭhamampi bhadramadhanassa, Anāgārassa bhikkhuno; Yaṁ yaṁ disaṁ pakkamati, Anapekkhova gacchati”. 20 “Bahūni samaṇabhadrāni, ye tvaṁ bhikkhu pasaṁsasi; Ahañca giddho kāmesu, kathaṁ kāhāmi soṇaka. 21 Piyā me mānusā kāmā, atho dibyāpi me piyā; Atha kena nu vaṇṇena, ubho loke labhāmase”. 22 “Kāme giddhā kāmaratā, kāmesu adhimucchitā; Narā pāpāni katvāna, upapajjanti duggatiṁ. 23 Ye ca kāme pahantvāna, nikkhantā akutobhayā; Ekodibhāvādhigatā, na te gacchanti duggatiṁ. 24 Upamaṁ te karissāmi, taṁ suṇohi arindama; Upamāya midhekacce, atthaṁ jānanti paṇḍitā. 25 Gaṅgāya kuṇapaṁ disvā, vuyhamānaṁ mahaṇṇave; Vāyaso samacintesi, appapañño acetaso. 26 ‘Yānañca vatidaṁ laddhaṁ, bhakkho cāyaṁ anappako’; Tattha rattiṁ tattha divā, tattheva nirato mano. 27 Khādaṁ nāgassa maṁsāni, pivaṁ bhāgīrathodakaṁ; Sampassaṁ vanacetyāni, na palettha vihaṅgamo. 28 Tañca otaraṇī gaṅgā, pamattaṁ kuṇape rataṁ; Samuddaṁ ajjhagāhāsi, agatī yattha pakkhinaṁ. 29 So ca bhakkhaparikkhīṇo, udapatvā vihaṅgamo; Na pacchato na purato, nuttaraṁ nopi dakkhiṇaṁ. 30 Dīpaṁ so najjhagāgañchi, agatī yattha pakkhinaṁ; So ca tattheva pāpattha, yathā dubbalako tathā. 31 Tañca sāmuddikā macchā, kumbhīlā makarā susū; Pasayhakārā khādiṁsu, phandamānaṁ vipakkhakaṁ. 32 Evameva tuvaṁ rāja, ye caññe kāmabhogino; Giddhā ce na vamissanti, kākapaññāva te vidū. 33 Esā te upamā rāja, atthasandassanī katā; Tvañca paññāyase tena, yadi kāhasi vā na vā. 34 Ekavācampi dvivācaṁ, bhaṇeyya anukampako; Tatuttariṁ na bhāseyya, dāsovayyassa santike”. 35 Idaṁ vatvāna pakkāmi, soṇako amitabuddhimā; Vehāse antalikkhasmiṁ, anusāsitvāna khattiyaṁ. 36 “Ko nume rājakattāro, suddā veyyattamāgatā; Rajjaṁ niyyādayissāmi, nāhaṁ rajjena matthiko. 37 Ajjeva pabbajissāmi, Ko jaññā maraṇaṁ suve; Māhaṁ kākova dummedho, Kāmānaṁ vasamanvagaṁ”. 38 “Atthi te daharo putto, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano; Taṁ rajje abhisiñcassu, so no rājā bhavissati”. 39 “Khippaṁ kumāramānetha, dīghāvuṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ; Taṁ rajje abhisiñcissaṁ, so vo rājā 2892 --- ja529 1:39 bhavissati”. 40 Tato kumāramānesuṁ, dīghāvuṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ; Taṁ disvā ālapī rājā, ekaputtaṁ manoramaṁ. 41 “Saṭṭhi gāmasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso; Te putta paṭipajjassu, rajjaṁ niyyādayāmi te. 42 Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṁ suve; Māhaṁ kākova dummedho, kāmānaṁ vasamanvagaṁ. 43 Saṭṭhi nāgasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā. 44 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi; Te putta paṭipajjassu, rajjaṁ niyyādayāmi te. 45 Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṁ suve; Māhaṁ kākova dummedho, kāmānaṁ vasamanvagaṁ. 46 Saṭṭhi assasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhino. 47 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi; Te putta paṭipajjassu, rajjaṁ niyyādayāmi te. 48 Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṁ suve; Māhaṁ kākova dummedho, kāmānaṁ vasamanvagaṁ. 49 Saṭṭhi rathasahassāni, sannaddhā ussitaddhajā; Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā. 50 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Te putta paṭipajjassu, rajjaṁ niyyādayāmi te. 51 Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṁ suve; Māhaṁ kākova dummedho, kāmānaṁ vasamanvagaṁ. 52 Saṭṭhi dhenusahassāni, rohaññā puṅgavūsabhā; Tā putta paṭipajjassu, rajjaṁ niyyādayāmi te. 53 Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṁ suve; Māhaṁ kākova dummedho, kāmānaṁ vasamanvagaṁ. 54 Soḷasitthisahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Vicitravatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā; Tā putta paṭipajjassu, rajjaṁ niyyādayāmi te. 55 Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṁ suve; Māhaṁ kākova dummedho, kāmānaṁ vasamanvagaṁ”. 56 “Daharasseva me tāta, mātā matāti me sutaṁ; Tayā vinā ahaṁ tāta, jīvitumpi na ussahe. 57 Yathā āraññakaṁ nāgaṁ, poto anveti pacchato; Jessantaṁ giriduggesu, samesu visamesu ca. 58 Evaṁ taṁ anugacchāmi, pattamādāya pacchato; Subharo te bhavissāmi, na te hessāmi dubbharo”. 59 “Yathā sāmuddikaṁ nāvaṁ, vāṇijānaṁ dhanesinaṁ; Vohāro tattha gaṇheyya, vāṇijā byasanī siyā. 60 Evamevāyaṁ puttakali, antarāyakaro mama; Imaṁ kumāraṁ pāpetha, pāsādaṁ rativaḍḍhanaṁ. 61 Tattha kambusahatthāyo, yathā sakkaṁva accharā; Tā naṁ tattha ramessanti, tāhi ceso ramissati. 62 Tato kumāraṁ pāpesuṁ, pāsādaṁ rativaḍḍhanaṁ; Taṁ disvā avacuṁ kaññā, dīghāvuṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ. 63 Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado; Ko vā tvaṁ kassa vā putto, kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ”. 64 “Namhi devo na gandhabbo, Nāpi sakko purindado; Kāsirañño ahaṁ putto, Dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano; Mamaṁ bharatha bhaddaṁ vo, Ahaṁ bhattā bhavāmi vo”. 65 Taṁ tattha avacuṁ kaññā, dīghāvuṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ; “Kuhiṁ rājā anuppatto, ito rājā kuhiṁ gato”. 66 “Paṅkaṁ rājā atikkanto, thale rājā patiṭṭhito; Akaṇṭakaṁ agahanaṁ, paṭipanno mahāpathaṁ. 67 Ahañca paṭipannosmi, maggaṁ duggatigāminaṁ; Sakaṇṭakaṁ sagahanaṁ, yena gacchanti duggatiṁ”. 68 “Tassa te svāgataṁ rāja, sīhasseva giribbajaṁ; Anusāsa mahārāja, tvaṁ no sabbāsamissaro”ti. 69 Soṇakajātakaṁ paṭhamaṁ. ja410 0 Jātaka Sattakanipāta Gandhāravagga 5. Somadattajātaka |1| “Yo maṁ pure paccuḍḍeti, araññe dūramāyato; So na dissati mātaṅgo, somadatto kuhiṁ gato. 2 Ayaṁ vā so mato seti, allasiṅgaṁva vacchito; Bhumyā nipatito seti, amarā vata kuñjaro”. 3 “Anagāriyupetassa, vippamuttassa te sato; Samaṇassa na taṁ sādhu, yaṁ petamanusocasi”. 4 “Saṁvāsena have sakka, manussassa migassa vā; Hadaye jāyate pemaṁ, taṁ na sakkā asocituṁ”. 5 “Mataṁ marissaṁ rodanti, ye rudanti lapanti ca; Tasmā tvaṁ isi mā rodi, roditaṁ moghamāhu santo. 6 Kanditena have brahme, mato peto samuṭṭhahe; Sabbe saṅgamma rodāma, aññamaññassa ñātake”. 7 “Ādittaṁ vata maṁ santaṁ, ghatasittaṁva pāvakaṁ; Vārinā viya osiñcaṁ, sabbaṁ nibbāpaye daraṁ. 8 Abbahī vata me sallaṁ, yamāsi hadayassitaṁ; Yo me sokaparetassa, puttasokaṁ apānudi. 2893 --- ja410 1:8 9 Sohaṁ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo; Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna vāsavā”ti. 10 Somadattajātakaṁ pañcamaṁ. ja215 0 Jātaka Dukanipāta Bīraṇathambhavagga 5. Kacchapajātaka |1| “Avadhī vata attānaṁ, kacchapo byāharaṁ giraṁ; Suggahītasmiṁ kaṭṭhasmiṁ, vācāya sakiyāvadhi. 2 Etampi disvā naravīriyaseṭṭha, Vācaṁ pamuñce kusalaṁ nātivelaṁ; Passasi bahubhāṇena, Kacchapaṁ byasanaṁ gatan”ti. 3 Kacchapajātakaṁ pañcamaṁ. ja29 0 Jātaka Ekakanipāta Kuruṅgavagga 9. Kaṇhajātaka |1| “Yato yato garu dhuraṁ, yato gambhīravattanī; Tadāssu kaṇhaṁ yuñjanti, svāssu taṁ vahate dhuran”ti. 2 Kaṇhajātakaṁ navamaṁ. ja17 0 Jātaka Ekakanipāta Sīlavagga 7. Mālutajātaka |1| “Kāḷe vā yadi vā juṇhe, yadā vāyati māluto; Vātajāni hi sītāni, ubhotthamaparājitā”ti. 2 Mālutajātakaṁ sattamaṁ. ja94 0 Jātaka Ekakanipāta Littavagga 4. Lomahaṁsajātaka |1| Sotatto sosindo ceva, eko bhiṁsanake vane; Naggo na caggimāsīno, esanāpasuto munī”ti. 2 Lomahaṁsajātakaṁ catutthaṁ. ja72 0 Jātaka Ekakanipāta Varuṇavagga 2. Sīlavahatthijātaka |1| “Akataññussa posassa, niccaṁ vivaradassino; Sabbañce pathaviṁ dajjā, neva naṁ abhirādhaye”ti. 2 Sīlavahatthijātakaṁ dutiyaṁ. ja391 0 Jātaka Chakkanipāta Kharaputtavagga 6. Vijjādharajātaka |1| “Dubbaṇṇarūpaṁ tuvamariyavaṇṇī, Purakkhatvā pañjaliko namassasi; Seyyo nu te so udavā sarikkho, Nāmaṁ parassattano cāpi brūhi”. 2 “Na nāmagottaṁ gaṇhanti rāja, Sammaggatānujjugatāna devā; Ahañca te nāmadheyyaṁ vadāmi, Sakkohamasmī tidasānamindo”. 3 “Yo disvā bhikkhuṁ caraṇūpapannaṁ, Purakkhatvā pañjaliko namassati; Pucchāmi taṁ devarājetamatthaṁ, Ito cuto kiṁ labhate sukhaṁ so”. 4 “Yo disvā bhikkhuṁ caraṇūpapannaṁ, Purakkhatvā pañjaliko namassati; Diṭṭheva dhamme labhate pasaṁsaṁ, Saggañca so yāti sarīrabhedā”. 5 “Lakkhī vata me udapādi ajja, Yaṁ vāsavaṁ bhūtapatiddasāma; Bhikkhuñca disvāna tuvañca sakka, Kāhāmi puññāni anappakāni”. 6 “Addhā have sevitabbā sapaññā, Bahussutā ye bahuṭhānacintino; Bhikkhuñca disvāna mamañca rāja, Karohi puññāni anappakāni”. 7 “Akkodhano niccapasannacitto, Sabbātithīyācayogo bhavitvā; Nihacca mānaṁ abhivādayissaṁ, Sutvāna devinda subhāsitānī”ti. 8 Vijjādharajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja192 0 Jātaka Dukanipāta Ruhakavagga 2. 2894 --- ja192 1:0 Sirikāḷakaṇṇijātaka |1| “Itthī siyā rūpavatī, sā ca sīlavatī siyā; Puriso taṁ na iccheyya, saddahāsi mahosadha”. 2 “Saddahāmi mahārāja, puriso dubbhago siyā; Sirī ca kāḷakaṇṇī ca, na samenti kudācanan”ti. 3 Sirikāḷakaṇṇijātakaṁ dutiyaṁ. ja377 0 Jātaka Chakkanipāta Avāriyavagga 2. Setaketujātaka |1| “Mā tāta kujjhi na hi sādhu kodho, Bahumpi te adiṭṭhamassutañca; Mātā pitā disatā setaketu, Ācariyamāhu disataṁ pasatthā. 2 Agārino annadapānavatthadā, Avhāyikā tampi disaṁ vadanti; Esā disā paramā setaketu, Yaṁ patvā dukkhī sukhino bhavanti”. 3 “Kharājinā jaṭilā paṅkadantā, Dummakkharūpā yeme jappanti mante; Kacci nu te mānusake payoge, Idaṁ vidū parimuttā apāyā”. 4 “Pāpāni kammāni katvāna rāja, Bahussuto ce na careyya dhammaṁ; Sahassavedopi na taṁ paṭicca, Dukkhā pamucce caraṇaṁ apatvā”. 5 “Sahassavedopi na taṁ paṭicca, Dukkhā pamucce caraṇaṁ apatvā; Maññāmi vedā aphalā bhavanti, Sasaṁyamaṁ caraṇameva saccaṁ”. 6 “Na heva vedā aphalā bhavanti, Sasaṁyamaṁ caraṇameva saccaṁ; Kittiñhi pappoti adhicca vede, Santiṁ puṇeti caraṇena danto”ti. 7 Setaketujātakaṁ dutiyaṁ. ja349 0 Jātaka Catukkanipāta Cūḷakuṇālavagga 9. Sandhibhedajātaka |1| “Neva itthīsu sāmaññaṁ, nāpi bhakkhesu sārathi; Athassa sandhibhedassa, passa yāva sucintitaṁ. 2 Asi tikkhova maṁsamhi, pesuññaṁ parivattati; Yatthūsabhañca sīhañca, bhakkhayanti migādhamā. 3 Imaṁ so sayanaṁ seti, yamimaṁ passasi sārathi; Yo vācaṁ sandhibhedassa, pisuṇassa nibodhati. 4 Te janā sukhamedhanti, narā saggagatāriva; Ye vācaṁ sandhibhedassa, nāvabodhanti sārathī”ti. 5 Sandhibhedajātakaṁ navamaṁ. ja174 0 Jātaka Dukanipāta Kalyāṇavagga 4. Dubbhiyamakkaṭajātaka |1| “Adamha te vāri pahūtarūpaṁ, Ghammābhitattassa pipāsitassa; So dāni pitvāna kiriṅkarosi, Asaṅgamo pāpajanena seyyo”. 2 “Ko te suto vā diṭṭho vā, sīlavā nāma makkaṭo; Idāni kho taṁ ohacchaṁ, esā asmāka dhammatā”ti. 3 Dubbhiyamakkaṭajātakaṁ catutthaṁ. ja475 0 Jātaka Terasakanipāta Ambavagga 2. Phandanajātaka |1| “Kuṭhārihattho puriso, vanamogayha tiṭṭhasi; Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṁ dāruṁ chetumicchasi”. 2 “Isso vanāni carasi, samāni visamāni ca; Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṁ dāruṁ nemiyā daḷhaṁ”. 3 “Neva sālo na khadiro, nāssakaṇṇo kuto dhavo; Rukkho ca phandano nāma, taṁ dāruṁ nemiyā daḷhaṁ”. 4 “Kīdisānissa pattāni, khandho vā pana kīdiso; Puṭṭho me samma akkhāhi, yathā jānemu phandanaṁ”. 5 “Yassa sākhā palambanti, namanti na ca bhañjare; So rukkho phandano nāma, yassa mūle ahaṁ ṭhito. 6 Arānaṁ cakkanābhīnaṁ, īsānemirathassa ca; Sabbassa te kammaniyo, ayaṁ hessati phandano”. 7 “Iti phandanarukkhopi, tāvade ajjhabhāsatha; Mayhampi vacanaṁ atthi, bhāradvāja suṇohi me. 8 Issassa upakkhandhamhā, Ukkacca caturaṅgulaṁ; Tena nemiṁ pasāresi, Evaṁ daḷhataraṁ siyā. 9 Iti phandanarukkhopi, veraṁ appesi tāvade; Jātānañca ajātānaṁ, issānaṁ dukkhamāvahi. 10 Iccevaṁ phandano 2895 --- ja475 1:10 issaṁ, isso ca pana phandanaṁ; Aññamaññaṁ vivādena, aññamaññamaghātayuṁ. 11 Evameva manussānaṁ, vivādo yattha jāyati; Mayūranaccaṁ naccanti, yathā te issaphandanā. 12 Taṁ vo vadāmi bhaddaṁ vo, yāvantettha samāgatā; Sammodatha mā vivadatha, mā hotha issaphandanā. 13 Sāmaggimeva sikkhetha, buddhehetaṁ pasaṁsitaṁ; Sāmaggirato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṁsatī”ti. 14 Phandanajātakaṁ dutiyaṁ. ja270 0 Jātaka Tikanipāta Padumavagga 10. Ulūkajātaka |1| “Sabbehi kira ñātīhi, kosiyo issaro kato; Sace ñātīhi anuññāto, bhaṇeyyāhaṁ ekavācikaṁ”. 2 “Bhaṇa samma anuññāto, atthaṁ dhammañca kevalaṁ; Santi hi daharā pakkhī, paññavanto jutindharā”. 3 “Na me ruccati bhaddaṁ vo, ulūkassābhisecanaṁ; Akkuddhassa mukhaṁ passa, kathaṁ kuddho karissatī”ti. 4 Ulūkajātakaṁ dasamaṁ. Padumavaggo dutiyo. 5 Tassuddānaṁ 6 Padumuttama nāgasirivhayano, Sa-mahaṇṇava yūpa khurappavaro; Atha bhaddalī kuñjara rukkha puna, Kharavāca ulūkavarena dasāti. ja296 0 Jātaka Tikanipāta Kumbhavagga 6. Samuddajātaka |1| “Ko nāyaṁ loṇatoyasmiṁ, samantā paridhāvati; Macche makare ca vāreti, ūmīsu ca vihaññati”. 2 “Anantapāyī sakuṇo, atittoti disāsuto; Samuddaṁ pātumicchāmi, sāgaraṁ saritaṁ patiṁ”. 3 “So ayaṁ hāyati ceva, pūrate ca mahodadhi; Nāssa nāyati pītanto, apeyyo kira sāgaro”ti. 4 Samuddajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja493 0 Jātaka Pakiṇṇakanipāta Sālikedāravagga 10. Mahāvāṇijajātaka |1| Vāṇijā samitiṁ katvā, nānāraṭṭhato āgatā; Dhanāharā pakkamiṁsu, ekaṁ katvāna gāmaṇiṁ. 2 Te taṁ kantāramāgamma, appabhakkhaṁ anodakaṁ; Mahānigrodhamaddakkhuṁ, sītacchāyaṁ manoramaṁ. 3 Te ca tattha nisīditvā, tassa rukkhassa chāyayā; Vāṇijā samacintesuṁ, bālā mohena pārutā. 4 Allāyate ayaṁ rukkho, api vārīva sandati; Iṅghassa purimaṁ sākhaṁ, mayaṁ chindāma vāṇijā. 5 Sā ca chinnāva pagghari, acchaṁ vāriṁ anāvilaṁ; Te tattha nhatvā pivitvā, yāvaticchiṁsu vāṇijā. 6 Dutiyaṁ samacintesuṁ, bālā mohena pārutā; Iṅghassa dakkhiṇaṁ sākhaṁ, mayaṁ chindāma vāṇijā. 7 Sā ca chinnāva pagghari, sālimaṁsodanaṁ bahuṁ; Appodavaṇṇe kummāse, siṅgiṁ vidalasūpiyo. 8 Te tattha bhutvā khāditvā, yāvaticchiṁsu vāṇijā; Tatiyaṁ samacintesuṁ, bālā mohena pārutā; Iṅghassa pacchimaṁ sākhaṁ, mayaṁ chindāma vāṇijā. 9 Sā ca chinnāva pagghari, nāriyo samalaṅkatā; Vicitravatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā. 10 Api su vāṇijā ekā, nāriyo paṇṇavīsati; Samantā parivāriṁsu, tassa rukkhassa chāyayā. 11 Te tāhi paricāretvā, yāvaticchiṁsu vāṇijā; Catutthaṁ samacintesuṁ, bālā mohena pārutā; Iṅghassa uttaraṁ sākhaṁ, mayaṁ chindāma vāṇijā. 12 Sā ca chinnāva pagghari, muttā veḷuriyā bahū; Rajataṁ jātarūpañca, kuttiyo paṭiyāni ca. 13 Kāsikāni ca vatthāni, uddiyāni ca kambalā; Te tattha bhāre bandhitvā, yāvaticchiṁsu vāṇijā. 14 Pañcamaṁ samacintesuṁ, bālā mohena pārutā; Iṅghassa mūlaṁ chindāma, api bhiyyo labhāmase. 15 Athuṭṭhahi satthavāho, yācamāno katañjalī; Nigrodho kiṁ parajjhati, vāṇijā bhaddamatthu te. 16 Vāridā purimā sākhā, annapānañca dakkhiṇā; Nāridā pacchimā sākhā, sabbakāme ca uttarā; Nigrodho kiṁ parajjhati, vāṇijā bhaddamatthu te. 17 Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā; Na tassa sākhaṁ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako. 18 Te ca tassānādiyitvā, ekassa vacanaṁ bahū; Nisitāhi kuṭhārīhi, mūlato naṁ upakkamuṁ. 19 Tato nāgā 2896 --- ja493 1:19 nikkhamiṁsu, sannaddhā paṇṇavīsati; Dhanuggahānaṁ tisatā, chasahassā ca vammino. 20 “Ete hanatha bandhatha, Mā vo muñcittha jīvitaṁ; Ṭhapetvā satthavāhaṁva, Sabbe bhasmaṁ karotha ne”. 21 “Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṁ atthamattano; Lobhassa na vasaṁ gacche, haneyyārisakaṁ manaṁ. 22 Evamādīnavaṁ ñatvā, taṇhā dukkhassa sambhavaṁ; Vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbaje”ti. 23 Mahāvāṇijajātakaṁ dasamaṁ. ja201 0 Jātaka Dukanipāta Nataṁdaḷhavagga 1. Bandhanāgārajātaka |1| “Na taṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā, Yadāyasaṁ dārujapabbajañca; Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, Puttesu dāresu ca yā apekkhā. 2 Etaṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā, Ohārinaṁ sīthilaṁ duppamuñcaṁ; Etampi chetvāna vajanti dhīrā, Anapekkhino kāmasukhaṁ pahāyā”ti. 3 Bandhanāgārajātakaṁ paṭhamaṁ. ja404 0 Jātaka Sattakanipāta Kukkuvagga 9. Kapijātaka |1| “Yattha verī nivasati, na vase tattha paṇḍito; Ekarattaṁ dirattaṁ vā, dukkhaṁ vasati verisu. 2 Diso ve lahucittassa, posassānuvidhīyato; Ekassa kapino hetu, yūthassa anayo kato. 3 Bālova paṇḍitamānī, yūthassa parihārako; Sacittassa vasaṁ gantvā, sayethāyaṁ yathā kapi. 4 Na sādhu balavā bālo, yūthassa parihārako; Ahito bhavati ñātīnaṁ, sakuṇānaṁva cetako. 5 Dhīrova balavā sādhu, yūthassa parihārako; Hito bhavati ñātīnaṁ, tidasānaṁva vāsavo. 6 Yo ca sīlañca paññañca, sutañcattani passati; Ubhinnamatthaṁ carati, attano ca parassa ca. 7 Tasmā tuleyya mattānaṁ, sīlapaññāsutāmiva; Gaṇaṁ vā parihare dhīro, eko vāpi paribbaje”ti. 8 Kapijātakaṁ navamaṁ. ja503 0 Jātaka Vīsatinipāta Mātaṅgavagga 7. Sattigumbajātaka |1| Migaluddo mahārājā, pañcālānaṁ rathesabho; Nikkhanto saha senāya, ogaṇo vanamāgamā. 2 Tatthaddasā araññasmiṁ, takkarānaṁ kuṭiṁ kataṁ; Tassā kuṭiyā nikkhamma, suvo luddāni bhāsati. 3 “Sampannavāhano poso, yuvā sammaṭṭhakuṇḍalo; Sobhati lohituṇhīso, divā sūriyova bhāsati. 4 Majjhanhike sampatike, sutto rājā sasārathi; Handassābharaṇaṁ sabbaṁ, gaṇhāma sāhasā mayaṁ. 5 Nisīthepi raho dāni, Sutto rājā sasārathi; Ādāya vatthaṁ maṇikuṇḍalañca, Hantvāna sākhāhi avattharāma”. 6 “Kiṁ nu ummattarūpova, sattigumba pabhāsasi; Durāsadā hi rājāno, aggi pajjalito yathā”. 7 “Atha tvaṁ patikolamba, matto thullāni gajjasi; Mātari mayhaṁ naggāya, kiṁ nu tvaṁ vijigucchase”. 8 “Uṭṭhehi samma taramāno, rathaṁ yojehi sārathi; Sakuṇo me na ruccati, aññaṁ gacchāma assamaṁ”. 9 “Yutto ratho mahārāja, yutto ca balavāhano; Adhitiṭṭha mahārāja, aññaṁ gacchāma assamaṁ”. 10 “Ko numeva gatā sabbe, ye asmiṁ paricārakā; Esa gacchati pañcālo, mutto tesaṁ adassanā. 11 Kodaṇḍakāni gaṇhatha, sattiyo tomarāni ca; Esa gacchati pañcālo, mā vo muñcittha jīvataṁ”. 12 Athāparo paṭinandittha, suvo lohitatuṇḍako; “Svāgataṁ te mahārāja, atho te adurāgataṁ; Issarosi anuppatto, yaṁ idhatthi pavedaya. 13 Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo; Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṁ varaṁ. 14 Idampi pānīyaṁ sītaṁ, ābhataṁ girigabbharā; Tato piva mahārāja, sace tvaṁ abhikaṅkhasi. 15 Araññaṁ uñchāya gatā, ye asmiṁ paricārakā; Sayaṁ uṭṭhāya gaṇhavho, hatthā me natthi dātave”. 16 “Bhaddako vatayaṁ pakkhī, dijo paramadhammiko; Atheso itaro pakkhī, suvo luddāni 2897 --- ja503 1:16 bhāsati. 17 ‘Etaṁ hanatha bandhatha, Mā vo muñcittha jīvataṁ’; Iccevaṁ vilapantassa, Sotthiṁ pattosmi assamaṁ”. 18 “Bhātarosma mahārāja, sodariyā ekamātukā; Ekarukkhasmiṁ saṁvaḍḍhā, nānākhettagatā ubho. 19 Sattigumbo ca corānaṁ, ahañca isīnaṁ idha; Asataṁ so, sataṁ ahaṁ, tena dhammena no vinā”. 20 “Tattha vadho ca bandho ca, nikatī vañcanāni ca; Ālopā sāhasākārā, tāni so tattha sikkhati. 21 Idha saccañca dhammo ca, Ahiṁsā saṁyamo damo; Āsanūdakadāyīnaṁ, Aṅke vaddhosmi bhāradha”. 22 “Yaṁ yañhi rāja bhajati, santaṁ vā yadi vā asaṁ; Sīlavantaṁ visīlaṁ vā, vasaṁ tasseva gacchati. 23 Yādisaṁ kurute mittaṁ, yādisaṁ cūpasevati; Sopi tādisako hoti, sahavāso hi tādiso. 24 Sevamāno sevamānaṁ, samphuṭṭho samphusaṁ paraṁ; Saro diddho kalāpaṁva, alittamupalimpati; Upalepabhayā dhīro, neva pāpasakhā siyā. 25 Pūtimacchaṁ kusaggena, yo naro upanayhati; Kusāpi pūti vāyanti, evaṁ bālūpasevanā. 26 Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati; Pattāpi surabhi vāyanti, evaṁ dhīrūpasevanā. 27 Tasmā pattapuṭasseva, ñatvā sampākamattano; Asante nopaseveyya, sante seveyya paṇḍito; Asanto nirayaṁ nenti, santo pāpenti suggatin”ti. 28 Sattigumbajātakaṁ sattamaṁ. ja105 0 Jātaka Ekakanipāta Parosatavagga 5. Dubbalakaṭṭhajātaka |1| “Bahumpetaṁ vane kaṭṭhaṁ, vāto bhañjati dubbalaṁ; Tassa ce bhāyasī nāga, kiso nūna bhavissasī”ti. 2 Dubbalakaṭṭhajātakaṁ pañcamaṁ. ja338 0 Jātaka Catukkanipāta Kokilavagga 8. Thusajātaka |1| “Viditaṁ thusaṁ undurānaṁ, Viditaṁ pana taṇḍulaṁ; Thusaṁ thusaṁ vivajjetvā, Taṇḍulaṁ pana khādare. 2 Yā mantanā araññasmiṁ, yā ca gāme nikaṇṇikā; Yañcetaṁ iti cīti ca, etampi viditaṁ mayā. 3 Dhammena kira jātassa, pitā puttassa makkaṭo; Daharasseva santassa, dantehi phalamacchidā. 4 Yametaṁ parisappasi, ajakāṇova sāsape; Yopāyaṁ heṭṭhato seti, etampi viditaṁ mayā”ti. 5 Thusajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja306 0 Jātaka Catukkanipāta Kāliṅgavagga 6. Sujātājātaka |1| “Kimaṇḍakā ime deva, nikkhittā kaṁsamallake; Upalohitakā vaggū, taṁ me akkhāhi pucchito”. 2 “Yāni pure tuvaṁ devi, bhaṇḍu nantakavāsinī; Ucchaṅgahatthā pacināsi, tassā te koliyaṁ phalaṁ. 3 Uḍḍayhate na ramati, bhogā vippajahanti taṁ; Tatthevimaṁ paṭinetha, yattha kolaṁ pacissati”. 4 “Honti hete mahārāja, iddhippattāya nāriyā; Khama deva sujātāya, māssā kujjha rathesabhā”ti. 5 Sujātājātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja487 0 Jātaka Pakiṇṇakanipāta Sālikedāravagga 4. Uddālakajātaka |1| “Kharājinā jaṭilā paṅkadantā, Dummakkharūpā ye mantaṁ jappanti; Kaccinnu te mānusake payoge, Idaṁ vidū parimuttā apāyā”. 2 “Pāpāni kammāni karetha rāja, Bahussuto ce na careyya dhammaṁ; Sahassavedopi na taṁ paṭicca, Dukkhā pamucce caraṇaṁ apatvā”. 3 “Sahassavedopi na taṁ paṭicca, Dukkhā pamucce caraṇaṁ apatvā; Maññāmi vedā aphalā bhavanti, Sasaṁyamaṁ caraṇaññeva saccaṁ”. 4 “Na heva vedā aphalā bhavanti, Sasaṁyamaṁ caraṇaññeva 2898 --- ja487 1:4 saccaṁ; Kittiñhi pappoti adhicca vede, Santiṁ puṇāti caraṇena danto”. 5 “Bhaccā mātā pitā bandhū, yena jāto sayeva so; Uddālako ahaṁ bhoto, sottiyākulavaṁsako”. 6 “Kathaṁ bho brāhmaṇo hoti, kathaṁ bhavati kevalī; Kathañca parinibbānaṁ, dhammaṭṭho kinti vuccati”. 7 “Niraṅkatvā aggimādāya brāhmaṇo, Āpo siñcaṁ yajaṁ usseti yūpaṁ; Evaṅkaro brāhmaṇo hoti khemī, Dhamme ṭhitaṁ tena amāpayiṁsu”. 8 “Na suddhi secanenatthi, nāpi kevalī brāhmaṇo; Na khantī nāpi soraccaṁ, nāpi so parinibbuto”. 9 “Kathaṁ so brāhmaṇo hoti, kathaṁ bhavati kevalī; Kathañca parinibbānaṁ, dhammaṭṭho kinti vuccati”. 10 “Akhettabandhū amamo nirāso, Nillobhapāpo bhavalobhakhīṇo; Evaṅkaro brāhmaṇo hoti khemī, Dhamme ṭhitaṁ tena amāpayiṁsu”. 11 “Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā; Sabbeva soratā dantā, sabbeva parinibbutā; Sabbesaṁ sītibhūtānaṁ, atthi seyyotha pāpiyo”. 12 “Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā; Sabbeva soratā dantā, sabbeva parinibbutā; Sabbesaṁ sītibhūtānaṁ, natthi seyyotha pāpiyo”. 13 “Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā; Sabbeva soratā dantā, sabbeva parinibbutā. 14 Sabbesaṁ sītibhūtānaṁ, Natthi seyyotha pāpiyo; Panatthaṁ carasi brahmaññaṁ, Sottiyākulavaṁsataṁ”. 15 “Nānārattehi vatthehi, vimānaṁ bhavati chāditaṁ; Na tesaṁ chāyā vatthānaṁ, so rāgo anupajjatha. 16 Evameva manussesu, yadā sujjhanti māṇavā; Te sajātiṁ pamuñcanti, dhammamaññāya subbatā”ti. 17 Uddālakajātakaṁ catutthaṁ. ja282 0 Jātaka Tikanipāta Abbhantaravagga 2. Seyyajātaka |1| “Seyyaṁso seyyaso hoti, yo seyyamupasevati; Ekena sandhiṁ katvāna, sataṁ vajjhe amocayiṁ. 2 Tasmā sabbena lokena, sandhiṁ katvāna ekato; Pecca saggaṁ nigaccheyya, idaṁ suṇātha kāsiyā”. 3 Idaṁ vatvā mahārājā, Kaṁso bārāṇasiggaho; Dhanuṁ kaṇḍañca nikkhippa, Saṁyamaṁ ajjhupāgamīti. 4 Seyyajātakaṁ dutiyaṁ. ja264 0 Jātaka Tikanipāta Padumavagga 4. Mahāpanādajātaka |1| “Panādo nāma so rājā, yassa yūpo suvaṇṇayo; Tiriyaṁ soḷasubbedho, uddhamāhu sahassadhā. 2 Sahassakaṇḍo satageṇḍu, dhajālu haritāmayo; Anaccuṁ tattha gandhabbā, cha sahassāni sattadhā. 3 Evametaṁ tadā āsi, yathā bhāsasi bhaddaji; Sakko ahaṁ tadā āsiṁ, veyyāvaccakaro tavā”ti. 4 Mahāpanādajātakaṁ catutthaṁ. ja461 0 Jātaka Ekādasakanipāta Mātuposakavagga 7. Dasarathajātaka |1| “Etha lakkhaṇa sītā ca, ubho otarathodakaṁ; Evāyaṁ bharato āha, ‘rājā dasaratho mato’”. 2 “Kena rāmappabhāvena, socitabbaṁ na socasi; Pitaraṁ kālakataṁ sutvā, na taṁ pasahate dukhaṁ”. 3 “Yaṁ na sakkā nipāletuṁ, posena lapataṁ bahuṁ; Sa kissa viññū medhāvī, attānamupatāpaye. 4 Daharā ca hi vuddhā ca, ye bālā ye ca paṇḍitā; Aḍḍhā ceva daliddā ca, sabbe maccuparāyaṇā. 5 Phalānamiva pakkānaṁ, niccaṁ patanato bhayaṁ; Evaṁ jātāna maccānaṁ, nicca maraṇato bhayaṁ. 6 Sāyameke na dissanti, pāto diṭṭhā bahujjanā; Pāto eke na dissanti, sāyaṁ diṭṭhā bahujjanā. 7 Paridevayamāno ce, kiñcidatthaṁ udabbahe; Sammūḷho hiṁsamattānaṁ, kayirā taṁ vicakkhaṇo. 8 Kiso vivaṇṇo bhavati, hiṁsamattānamattano; Na tena petā pālenti, niratthā paridevanā. 9 Yathā saraṇamādittaṁ, vārinā parinibbaye; Evampi dhīro sutavā, medhāvī paṇḍito naro; Khippamuppatitaṁ sokaṁ, vāto tūlaṁva dhaṁsaye. 10 Macco ekova acceti, ekova jāyate kule; Saṁyogaparamā tveva, sambhogā sabbapāṇinaṁ. 2899 --- ja461 1:11 11 Tasmā hi dhīrassa bahussutassa, Sampassato lokamimaṁ parañca; Aññāya dhammaṁ hadayaṁ manañca, Sokā mahantāpi na tāpayanti. 12 Sohaṁ dassañca bhokkhañca, bharissāmi ca ñātake; Sesañca pālayissāmi, kiccametaṁ vijānato. 13 Dasa vassasahassāni, saṭṭhi vassasatāni ca; Kambugīvo mahābāhu, rāmo rajjamakārayī”ti. 14 Dasarathajātakaṁ sattamaṁ. ja363 0 Jātaka Pañcakanipāta Vaṇṇārohavagga 3. Hirijātaka |1| “Hiriṁ tarantaṁ vijigucchamānaṁ, Tavāhamasmī iti bhāsamānaṁ; Seyyāni kammāni anādiyantaṁ, Neso mamanti iti naṁ vijaññā. 2 Yañhi kayirā tañhi vade, yaṁ na kayirā na taṁ vade; Akarontaṁ bhāsamānaṁ, parijānanti paṇḍitā. 3 Na so mitto yo sadā appamatto, Bhedāsaṅkī randhamevānupassī; Yasmiñca setī urasīva putto, Sa ve mitto yo abhejjo parehi. 4 Pāmojjakaraṇaṁ ṭhānaṁ, pasaṁsāvahanaṁ sukhaṁ; Phalānisaṁso bhāveti, vahanto porisaṁ dhuraṁ. 5 Pavivekarasaṁ pitvā, rasaṁ upasamassa ca; Niddaro hoti nippāpo, dhammappītirasaṁ pivan”ti. 6 Hirijātakaṁ tatiyaṁ. ja160 0 Jātaka Dukanipāta Daḷhavagga 10. Vinīlajātaka |1| “Evameva nūna rājānaṁ, vedehaṁ mithilaggahaṁ; Assā vahanti ājaññā, yathā haṁsā vinīlakaṁ”. 2 “Vinīla duggaṁ bhajasi, abhūmiṁ tāta sevasi; Gāmantakāni sevassu, etaṁ mātālayaṁ tavāti. 3 Vinīlajātakaṁ dasamaṁ. Daḷhavaggo paṭhamo. 4 Tassuddānaṁ 5 Varaballika daddara sūkarako, Uraguttama pañcamabhaggavaro; Mahatīcamu yāva siṅgālavaro, Suhanuttama mora vinīlaṁ dasā”ti. ja385 0 Jātaka Chakkanipāta Avāriyavagga 10. Nandiyamigarājajātaka |1| “Sace brāhmaṇa gacchesi, sākete ajjunaṁ vanaṁ; Vajjāsi nandiyaṁ nāma, puttaṁ asmākamorasaṁ; Mātā pitā ca te vuddhā, te taṁ icchanti passituṁ”. 2 “Bhuttā mayā nivāpāni, Rājino pānabhojanaṁ; Taṁ rājapiṇḍaṁ avabhottuṁ, Nāhaṁ brāhmaṇa mussahe”. 3 “Odahissāmahaṁ passaṁ, khurappānissa rājino; Tadāhaṁ sukhito mutto, api passeyya mātaraṁ. 4 Migarājā pure āsiṁ, kosalassa niketane; Nandiyo nāma nāmena, abhirūpo catuppado. 5 Taṁ maṁ vadhitumāgacchi, dāyasmiṁ ajjune vane; Dhanuṁ advejjhaṁ katvāna, usuṁ sannayha kosalo. 6 Tassāhaṁ odahiṁ passaṁ, khurappānissa rājino; Tadāhaṁ sukhito mutto, mātaraṁ daṭṭhumāgato”ti. 7 Nandiyamigarājajātakaṁ dasamaṁ. Avāriyavaggo paṭhamo. 8 Tassuddānaṁ 9 Atha kujjharathesabha ketuvaro, Sadarīmukha neru latā ca puna; Apananda sirī ca sucittavaro, Atha dhammika nandimigena dasāti. ja186 0 Jātaka Dukanipāta Asadisavagga 6. Dadhivāhanajātaka |1| “Vaṇṇagandharasūpeto, amboyaṁ ahuvā pure; Tameva pūjaṁ labhamāno, kenambo kaṭukapphalo”. 2 “Pucimandaparivāro, ambo te dadhivāhana; Mūlaṁ mūlena saṁsaṭṭhaṁ, sākhā sākhā nisevare; Asātasannivāsena, tenambo kaṭukapphalo”ti. 3 Dadhivāhanajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja66 0 Jātaka Ekakanipāta Itthivagga 6. 2900 --- ja66 1:0 Mudulakkhaṇajātaka |1| “Ekā icchā pure āsi, aladdhā mudulakkhaṇaṁ; Yato laddhā aḷārakkhī, icchā icchaṁ vijāyathā”ti. 2 Mudulakkhaṇajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja58 0 Jātaka Ekakanipāta Āsīsavagga 8. Tayodhammajātaka |1| “Yassa ete tayo dhammā, vānarinda yathā tava; Dakkhiyaṁ sūriyaṁ paññā, diṭṭhaṁ so ativattatī”ti. 2 Tayodhammajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja80 0 Jātaka Ekakanipāta Varuṇavagga 10. Bhīmasenajātaka |1| “Yaṁ te pavikatthitaṁ pure, Atha te pūtisarā sajanti pacchā; Ubhayaṁ na sameti bhīmasena, Yuddhakathā ca idañca te vihaññan”ti. 2 Bhīmasenajātakaṁ dasamaṁ. Varuṇavaggo aṭṭhamo. 3 Tassuddānaṁ 4 Varuṇā akataññūvare tu saccavaraṁ, Savanappatinā ca abhitthanaya; Karuṇāya silāplava illisato, Puna ḍiṇḍimapūtisarena dasāti. ja79 0 Jātaka Ekakanipāta Varuṇavagga 9. Kharassarajātaka |1| “Yato viluttā ca hatā ca gāvo, Daḍḍhāni gehāni jano ca nīto; Athāgamā puttahatāya putto, Kharassaraṁ ḍiṇḍimaṁ vādayanto”ti. 2 Kharassarajātakaṁ navamaṁ. ja47 0 Jātaka Ekakanipāta Atthakāmavagga 7. Vāruṇidūsakajātaka |1| “Na ve anatthakusalena, atthacariyā sukhāvahā; Hāpeti atthaṁ dummedho, koṇḍañño vāruṇiṁ yathā”ti. 2 Vāruṇidūsakajātakaṁ sattamaṁ. ja547 0 Jātaka Mahānipāta Mūgapakkhavagga Vessantarajātaka |1| 1. Dasavarakathā “Phussatī varavaṇṇābhe, varassu dasadhā vare; Pathabyā cārupubbaṅgi, yaṁ tuyhaṁ manaso piyaṁ”. 2 “Devarāja namo tyatthu, kiṁ pāpaṁ pakataṁ mayā; Rammā cāvesi maṁ ṭhānā, vātova dharaṇīruhaṁ”. 3 “Na ceva te kataṁ pāpaṁ, na ca me tvamasi appiyā; Puññañca te parikkhīṇaṁ, yena tevaṁ vadāmahaṁ. 4 Santike maraṇaṁ tuyhaṁ, vinābhāvo bhavissati; Paṭigaṇhāhi me ete, vare dasa pavecchato”. 5 “Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Sivirājassa bhaddante, tattha assaṁ nivesane. 6 Nīlanettā nīlabhamu, nilakkhī ca yathā migī; Phussatī nāma nāmena, tatthapassaṁ purindada. 7 Puttaṁ labhetha varadaṁ, yācayogaṁ amacchariṁ; Pūjitaṁ paṭirājūhi, kittimantaṁ yasassinaṁ. 8 Gabbhaṁ me dhārayantiyā, majjhimaṅgaṁ anunnataṁ; Kucchi anunnato assa, cāpaṁva likhitaṁ samaṁ. 9 Thanā me nappapateyyuṁ, palitā na santu vāsava; Kāye rajo na limpetha, vajjhañcāpi pamocaye. 10 Mayūrakoñcābhirude, nārivaragaṇāyute; Khujjacelāpakākiṇṇe, sūtamāgadhavaṇṇite. 11 Citraggaḷerughusite, surāmaṁsapabodhane; Sivirājassa bhaddante, tatthassaṁ mahesī piyā”. 12 “Ye te dasa varā dinnā, mayā sabbaṅgasobhane; Sivirājassa vijite, sabbe te lacchasī vare”. 13 Idaṁ vatvāna maghavā, devarājā sujampati; Phussatiyā varaṁ datvā, anumodittha vāsavo. 14 Dasavarakathā nāma. 15 “Parūḷhakacchanakhalomā, paṅkadantā rajassirā; Paggayha dakkhiṇaṁ bāhuṁ, kiṁ maṁ yācanti brāhmaṇā”. 16 “Ratanaṁ deva yācāma, 2901 --- ja547 1:16 sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ; Dadāhi pavaraṁ nāgaṁ, īsādantaṁ urūḷhavaṁ”. 17 “Dadāmi na vikampāmi, yaṁ maṁ yācanti brāhmaṇā; Pabhinnaṁ kuñjaraṁ dantiṁ, opavayhaṁ gajuttamaṁ”. 18 Hatthikkhandhato oruyha, rājā cāgādhimānaso; Brāhmaṇānaṁ adā dānaṁ, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano. 19 Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ; Hatthināge padinnamhi, medanī sampakampatha. 20 Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ; Hatthināge padinnamhi, khubhittha nagaraṁ tadā. 21 Samākulaṁ puraṁ āsi, ghoso ca vipulo mahā; Hatthināge padinnamhi, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 22 Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā. 23 Kevalo cāpi nigamo, sivayo ca samāgatā; Disvā nāgaṁ nīyamānaṁ, te rañño paṭivedayuṁ. 24 “Vidhamaṁ deva te raṭṭhaṁ, putto vessantaro tava; Kathaṁ no hatthinaṁ dajjā, nāgaṁ raṭṭhassa pūjitaṁ. 25 Kathaṁ no kuñjaraṁ dajjā, īsādantaṁ urūḷhavaṁ; Khettaññuṁ sabbayuddhānaṁ, sabbasetaṁ gajuttamaṁ. 26 Paṇḍukambalasañchannaṁ, pabhinnaṁ sattumaddanaṁ; Dantiṁ savāḷabījaniṁ, setaṁ kelāsasādisaṁ. 27 Sasetacchattaṁ saupādheyyaṁ, Sāthabbanaṁ sahatthipaṁ; Aggayānaṁ rājavāhiṁ, Brāhmaṇānaṁ adā gajaṁ. 28 Annaṁ pānañca yo dajjā, vatthasenāsanāni ca; Etaṁ kho dānaṁ patirūpaṁ, etaṁ kho brāhmaṇārahaṁ. 29 Ayaṁ te vaṁsarājā no, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano; Kathaṁ vessantaro putto, gajaṁ bhājeti sañjaya. 30 Sace tvaṁ na karissasi, sivīnaṁ vacanaṁ idaṁ; Maññe taṁ saha puttena, sivī hatthe karissare”. 31 “Kāmaṁ janapado māsi, raṭṭhañcāpi vinassatu; Nāhaṁ sivīnaṁ vacanā, rājaputtaṁ adūsakaṁ; Pabbājeyyaṁ sakā raṭṭhā, putto hi mama oraso. 32 Kāmaṁ janapado māsi, raṭṭhañcāpi vinassatu; Nāhaṁ sivīnaṁ vacanā, rājaputtaṁ adūsakaṁ; Pabbājeyyaṁ sakā raṭṭhā, putto hi mama atrajo. 33 Na cāhaṁ tasmiṁ dubbheyyaṁ, ariyasīlavato hi so; Asilokopi me assa, pāpañca pasave bahuṁ; Kathaṁ vessantaraṁ puttaṁ, satthena ghātayāmase”. 34 “Mā naṁ daṇḍena satthena, na hi so bandhanāraho; Pabbājehi ca naṁ raṭṭhā, vaṅke vasatu pabbate”. 35 “Eso ce sivīnaṁ chando, chandaṁ na panudāmase; Imaṁ so vasatu rattiṁ, kāme ca paribhuñjatu. 36 Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṁ pati; Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayantu naṁ. 37 Uṭṭhehi katte taramāno, gantvā vessantaraṁ vada; ‘Sivayo deva te kuddhā, negamā ca samāgatā. 38 Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Kevalo cāpi nigamo, sivayo ca samāgatā. 39 Asmā ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṁ pati; Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayanti taṁ’”. 40 Sa kattā taramānova, sivirājena pesito; Āmuttahatthābharaṇo, suvattho candanabhūsito. 41 Sīsaṁ nhāto udake so, āmuttamaṇikuṇḍalo; Upāgami puraṁ rammaṁ, vessantaranivesanaṁ. 42 Tatthaddasa kumāraṁ so, ramamānaṁ sake pure; Parikiṇṇaṁ amaccehi, tidasānaṁva vāsavaṁ. 43 So tattha gantvā taramāno, kattā vessantaraṁbravi; “Dukkhaṁ te vedayissāmi, mā me kujjhi rathesabha”. 44 Vanditvā rodamāno so, kattā rājānamabravi; “Bhattā mesi mahārāja, sabbakāmarasāharo. 45 Dukkhaṁ te vedayissāmi, tattha assāsayantu maṁ; Sivayo deva te kuddhā, negamā ca samāgatā. 46 Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Kevalo cāpi nigamo, sivayo ca samāgatā. 47 Asmā ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṁ pati; Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayanti taṁ”. 48 “Kismiṁ me sivayo kuddhā, nāhaṁ passāmi dukkaṭaṁ; Taṁ me katte viyācikkha, kasmā pabbājayanti maṁ”. 49 “Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Nāgadānena khiyyanti, tasmā pabbājayanti taṁ”. 50 “Hadayaṁ cakkhumpahaṁ dajjaṁ, Kiṁ me bāhirakaṁ dhanaṁ; Hiraññaṁ vā suvaṇṇaṁ vā, Muttā veḷuriyā maṇi. 51 Dakkhiṇaṁ vāpahaṁ bāhuṁ, disvā yācakamāgate; Dadeyyaṁ na vikampeyyaṁ, dāne me ramate mano. 52 Kāmaṁ maṁ sivayo sabbe, pabbājentu hanantu vā; Neva dānā viramissaṁ, kāmaṁ chindantu sattadhā”. 53 Evaṁ taṁ sivayo āhu, negamā ca samāgatā; “Kontimārāya tīrena, girimārañjaraṁ pati; Yena 2902 --- ja547 1:53 pabbājitā yanti, tena gacchatu subbato”. 54 “Sohaṁ tena gamissāmi, yena gacchanti dūsakā; Rattindivaṁ me khamatha, yāva dānaṁ dadāmahaṁ”. 55 Āmantayittha rājā naṁ, maddiṁ sabbaṅgasobhanaṁ; “Yaṁ te kiñci mayā dinnaṁ, dhanaṁ dhaññañca vijjati. 56 Hiraññaṁ vā suvaṇṇaṁ vā, muttā veḷuriyā bahū; Sabbaṁ taṁ nidaheyyāsi, yañca te pettikaṁ dhanaṁ”. 57 Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā; “Kuhiṁ deva nidahāmi, taṁ me akkhāhi pucchito”. 58 “Sīlavantesu dajjāsi, dānaṁ maddi yathārahaṁ; Na hi dānā paraṁ atthi, patiṭṭhā sabbapāṇinaṁ. 59 Puttesu maddi dayesi, sassuyā sasuramhi ca; Yo ca taṁ bhattā maññeyya, sakkaccaṁ taṁ upaṭṭhahe. 60 No ce taṁ bhattā maññeyya, mayā vippavasena te; Aññaṁ bhattāraṁ pariyesa, mā kisittho mayā vinā. 61 Ahañhi vanaṁ gacchāmi, ghoraṁ vāḷamigāyutaṁ; Saṁsayo jīvitaṁ mayhaṁ, ekakassa brahāvane”. 62 Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā; “Abhumme kathaṁ nu bhaṇasi, pāpakaṁ vata bhāsasi. 63 Nesa dhammo mahārāja, yaṁ tvaṁ gaccheyya ekako; Ahampi tena gacchāmi, yena gacchasi khattiya. 64 Maraṇaṁ vā tayā saddhiṁ, jīvitaṁ vā tayā vinā; Tadeva maraṇaṁ seyyo, yañce jīve tayā vinā. 65 Aggiṁ ujjālayitvāna, ekajālasamāhitaṁ; Tattha me maraṇaṁ seyyo, yañce jīve tayā vinā. 66 Yathā āraññakaṁ nāgaṁ, dantiṁ anveti hatthinī; Jessantaṁ giriduggesu, samesu visamesu ca. 67 Evaṁ taṁ anugacchāmi, putte ādāya pacchato; Subharā te bhavissāmi, na te hessāmi dubbharā. 68 Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine; Āsīne vanagumbasmiṁ, na rajjassa sarissasi. 69 Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine; Kīḷante vanagumbasmiṁ, na rajjassa sarissasi. 70 Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine; Assame ramaṇīyamhi, na rajjassa sarissasi. 71 Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine; Kīḷante assame ramme, na rajjassa sarissasi. 72 Ime kumāre passanto, māladhārī alaṅkate; Assame ramaṇīyamhi, na rajjassa sarissasi. 73 Ime kumāre passanto, māladhārī alaṅkate; Kīḷante assame ramme, na rajjassa sarissasi. 74 Yadā dakkhisi naccante, kumāre māladhārine; Assame ramaṇīyamhi, na rajjassa sarissasi. 75 Yadā dakkhisi naccante, kumāre māladhārine; Kīḷante assame ramme, na rajjassa sarissasi. 76 Yadā dakkhisi mātaṅgaṁ, kuñjaraṁ saṭṭhihāyanaṁ; Ekaṁ araññe carantaṁ, na rajjassa sarissasi. 77 Yadā dakkhisi mātaṅgaṁ, kuñjaraṁ saṭṭhihāyanaṁ; Sāyaṁ pāto vicarantaṁ, na rajjassa sarissasi. 78 Yadā kareṇusaṅghassa, yūthassa purato vajaṁ; Koñcaṁ kāhati mātaṅgo, kuñjaro saṭṭhihāyano; Tassa taṁ nadato sutvā, na rajjassa sarissasi. 79 Dubhato vanavikāse, yadā dakkhisi kāmado; Vane vāḷamigākiṇṇe, na rajjassa sarissasi. 80 Migaṁ disvāna sāyanhaṁ, pañcamālinamāgataṁ; Kimpurise ca naccante, na rajjassa sarissasi. 81 Yadā sossasi nigghosaṁ, sandamānāya sindhuyā; Gītaṁ kimpurisānañca, na rajjassa sarissasi. 82 Yadā sossasi nigghosaṁ, girigabbharacārino; Vassamānassulūkassa, na rajjassa sarissasi. 83 Yadā sīhassa byagghassa, khaggassa gavayassa ca; Vane sossasi vāḷānaṁ, na rajjassa sarissasi. 84 Yadā morīhi parikiṇṇaṁ, barihīnaṁ matthakāsinaṁ; Moraṁ dakkhisi naccantaṁ, na rajjassa sarissasi. 85 Yadā morīhi parikiṇṇaṁ, aṇḍajaṁ citrapakkhinaṁ; Moraṁ dakkhisi naccantaṁ, na rajjassa sarissasi. 86 Yadā morīhi parikiṇṇaṁ, nīlagīvaṁ sikhaṇḍinaṁ; Moraṁ dakkhisi naccantaṁ, na rajjassa sarissasi. 87 Yadā dakkhisi hemante, pupphite dharaṇīruhe; Surabhiṁ sampavāyante, na rajjassa sarissasi. 88 Yadā hemantike māse, haritaṁ dakkhisi medaniṁ; Indagopakasañchannaṁ, na rajjassa sarissasi. 89 Yadā dakkhisi hemante, pupphite dharaṇīruhe; Kuṭajaṁ bimbajālañca, pupphitaṁ loddapadmakaṁ; Surabhiṁ sampavāyante, na rajjassa sarissasi. 90 Yadā hemantike māse, vanaṁ dakkhisi pupphitaṁ; Opupphāni ca padmāni, na rajjassa sarissasi”. 91 Hemavantaṁ nāma. 92 3. Dānakaṇḍa Tesaṁ lālappitaṁ sutvā, puttassa suṇisāya ca; Kalunaṁ paridevesi, rājaputtī yasassinī. 93 “Seyyo visaṁ me khāyitaṁ, papātā papateyyahaṁ; Rajjuyā bajjha miyyāhaṁ, kasmā vessantaraṁ puttaṁ; 2903 --- ja547 1:93 Pabbājenti adūsakaṁ. 94 Ajjhāyakaṁ dānapatiṁ, yācayogaṁ amacchariṁ; Pūjitaṁ paṭirājūhi, kittimantaṁ yasassinaṁ; Kasmā vessantaraṁ puttaṁ, pabbājenti adūsakaṁ. 95 Mātāpettibharaṁ jantuṁ, kule jeṭṭhāpacāyikaṁ; Kasmā vessantaraṁ puttaṁ, pabbājenti adūsakaṁ. 96 Rañño hitaṁ devihitaṁ, ñātīnaṁ sakhinaṁ hitaṁ; Hitaṁ sabbassa raṭṭhassa, kasmā vessantaraṁ puttaṁ; Pabbājenti adūsakaṁ. 97 Madhūniva palātāni, ambāva patitā chamā; Evaṁ hessati te raṭṭhaṁ, pabbājenti adūsakaṁ. 98 Haṁso nikhīṇapattova, pallalasmiṁ anūdake; Apaviddho amaccehi, eko rājā vihiyyasi. 99 Taṁ taṁ brūmi mahārāja, attho te mā upaccagā; Mā naṁ sivīnaṁ vacanā, pabbājesi adūsakaṁ”. 100 “Dhammassāpacitiṁ kummi, sivīnaṁ vinayaṁ dhajaṁ; Pabbājemi sakaṁ puttaṁ, pāṇā piyataro hi me”. 101 “Yassa pubbe dhajaggāni, kaṇikārāva pupphitā; Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati. 102 Yassa pubbe dhajaggāni, kaṇikāravanāniva; Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati. 103 Yassa pubbe anīkāni, kaṇikārāva pupphitā; Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati. 104 Yassa pubbe anīkāni, kaṇikāravanāniva; Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati. 105 Indagopakavaṇṇābhā, gandhārā paṇḍukambalā; Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati. 106 Yo pubbe hatthinā yāti, sivikāya rathena ca; Svajja vessantaro rājā, kathaṁ gacchati pattiko. 107 Kathaṁ candanalittaṅgo, naccagītappabodhano; Khurājinaṁ pharasuñca, khārikājañca hāhiti. 108 Kasmā nābhiharissanti, kāsāvā ajināni ca; Pavisantaṁ brahāraññaṁ, kasmā cīraṁ na bajjhare. 109 Kathaṁ nu cīraṁ dhārenti, rājapabbajitā janā; Kathaṁ kusamayaṁ cīraṁ, maddī paridahissati. 110 Kāsiyāni ca dhāretvā, khomakoṭumbarāni ca; Kusacīrāni dhārentī, kathaṁ maddī karissati. 111 Vayhāhi pariyāyitvā, sivikāya rathena ca; Sā kathajja anujjhaṅgī, pathaṁ gacchati pattikā. 112 Yassā mudutalā hatthā, caraṇā ca sukhedhitā; Sā kathajja anujjhaṅgī, pathaṁ gacchati pattikā. 113 Yassā mudutalā pādā, caraṇā ca sukhedhitā; Pādukāhi suvaṇṇāhi, pīḷamānāva gacchati; Sā kathajja anujjhaṅgī, pathaṁ gacchati pattikā. 114 Yāssu itthisahassānaṁ, purato gacchati mālinī; Sā kathajja anujjhaṅgī, vanaṁ gacchati ekikā. 115 Yāssu sivāya sutvāna, muhuṁ uttasate pure; Sā kathajja anujjhaṅgī, vanaṁ gacchati bhīrukā. 116 Yāssu indasagottassa, ulūkassa pavassato; Sutvāna nadato bhītā, vāruṇīva pavedhati; Sā kathajja anujjhaṅgī, vanaṁ gacchati bhīrukā. 117 Sakuṇī hataputtāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ; Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, suññaṁ āgammimaṁ puraṁ. 118 Sakuṇī hataputtāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ; Kisā paṇḍu bhavissāmi, piye putte apassatī. 119 Sakuṇī hataputtāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ; Tena tena padhāvissaṁ, piye putte apassatī. 120 Kurarī hatachāpāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ; Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, suññaṁ āgammimaṁ puraṁ. 121 Kurarī hatachāpāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ; Kisā paṇḍu bhavissāmi, piye putte apassatī. 122 Kurarī hatachāpāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ; Tena tena padhāvissaṁ, piye putte apassatī. 123 Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṁ anūdake; Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, suññaṁ āgammimaṁ puraṁ. 124 Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṁ anūdake; Kisā paṇḍu bhavissāmi, piye putte apassatī. 125 Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṁ anūdake; Tena tena padhāvissaṁ, piye putte apassatī. 126 Evaṁ me vilapantiyā, rājā puttaṁ adūsakaṁ; Pabbājesi vanaṁ raṭṭhā, maññe hissāmi jīvitaṁ”. 127 Tassā lālappitaṁ sutvā, sabbā antepure bahū; Bāhā paggayha pakkanduṁ, sivikaññā samāgatā. 128 Sālāva sampamathitā, mālutena pamadditā; Senti puttā ca dārā ca, vessantaranivesane. 129 Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, vessantaranivesane. 130 Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, vessantaranivesane. 131 Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṁ pati; Atha vessantaro rājā, dānaṁ dātuṁ upāgami. 132 “Vatthāni vatthakāmānaṁ, soṇḍānaṁ detha vāruṇiṁ; Bhojanaṁ bhojanatthīnaṁ, 2904 --- ja547 1:132 sammadeva pavecchatha. 133 Mā ca kañci vanibbake, heṭhayittha idhāgate; Tappetha annapānena, gacchantu paṭipūjitā”. 134 Athettha vattatī saddo, tumulo bheravo mahā; “Dānena taṁ nīharanti, puna dānaṁ adā tuvaṁ”. 135 Te su mattā kilantāva, sampatanti vanibbakā; Nikkhamante mahārāje, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 136 “Acchecchuṁ vata bho rukkhaṁ, Nānāphaladharaṁ dumaṁ; Yathā vessantaraṁ raṭṭhā, Pabbājenti adūsakaṁ. 137 Acchecchuṁ vata bho rukkhaṁ, sabbakāmadadaṁ dumaṁ; Yathā vessantaraṁ raṭṭhā, pabbājenti adūsakaṁ. 138 Acchecchuṁ vata bho rukkhaṁ, sabbakāmarasāharaṁ; Yathā vessantaraṁ raṭṭhā, pabbājenti adūsakaṁ”. 139 Ye vuḍḍhā ye ca daharā, ye ca majjhimaporisā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, nikkhamante mahārāje; Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 140 Atiyakkhā vassavarā, itthāgārā ca rājino; Bāhā paggayha pakkanduṁ, nikkhamante mahārāje; Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 141 Thiyopi tattha pakkanduṁ, yā tamhi nagare ahu; Nikkhamante mahārāje, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 142 Ye brāhmaṇā ye ca samaṇā, aññe vāpi vanibbakā; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “adhammo kira bho iti. 143 Yathā vessantaro rājā, yajamāno sake pure; Sivīnaṁ vacanatthena, samhā raṭṭhā nirajjati”. 144 Satta hatthisate datvā, sabbālaṅkārabhūsite; Suvaṇṇakacche mātaṅge, hemakappanavāsase. 145 Ārūḷhe gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi; Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati. 146 Satta assasate datvā, sabbālaṅkārabhūsite; Ājānīyeva jātiyā, sindhave sīghavāhane. 147 Ārūḷhe gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi; Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati. 148 Satta rathasate datvā, sannaddhe ussitaddhaje; Dīpe athopi veyagghe, sabbālaṅkārabhūsite. 149 Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati. 150 Satta itthisate datvā, ekamekā rathe ṭhitā; Sannaddhā nikkharajjūhi, suvaṇṇehi alaṅkatā. 151 Pītālaṅkārā pītavasanā, Pītābharaṇabhūsitā; Aḷārapamhā hasulā, Susaññā tanumajjhimā; Esa vessantaro rājā, Samhā raṭṭhā nirajjati. 152 Satta dhenusate datvā, sabbā kaṁsupadhāraṇā; Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati. 153 Satta dāsisate datvā, satta dāsasatāni ca; Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati. 154 Hatthī assarathe datvā, nāriyo ca alaṅkatā; Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati. 155 Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ; Mahādāne padinnamhi, medanī sampakampatha. 156 Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ; Yaṁ pañjalikato rājā, samhā raṭṭhā nirajjati. 157 Athettha vattatī saddo, tumulo bheravo mahā; Dānena taṁ nīharanti, puna dānaṁ adā tuvaṁ. 158 Te su mattā kilantāva, sampatanti vanibbakā; Nikkhamante mahārāje, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 159 Āmantayittha rājānaṁ, sañjayaṁ dhamminaṁ varaṁ; “Avaruddhasi maṁ deva, vaṅkaṁ gacchāmi pabbataṁ. 160 Ye hi keci mahārāja, bhūtā ye ca bhavissare; Atittāyeva kāmehi, gacchanti yamasādhanaṁ. 161 Svāhaṁ sake abhissasiṁ, yajamāno sake pure; Sivīnaṁ vacanatthena, samhā raṭṭhā nirajjahaṁ. 162 Aghaṁ taṁ paṭisevissaṁ, vane vāḷamigākiṇṇe; Khaggadīpinisevite, ahaṁ puññāni karomi; Tumhe paṅkamhi sīdatha. 163 Anujānāhi maṁ amma, pabbajjā mama ruccati; Svāhaṁ sake abhissasiṁ, yajamāno sake pure; Sivīnaṁ vacanatthena, samhā raṭṭhā nirajjahaṁ. 164 Aghaṁ taṁ paṭisevissaṁ, vane vāḷamigākiṇṇe; Khaggadīpinisevite, ahaṁ puññāni karomi; Tumhe paṅkamhi sīdatha”. 165 “Anujānāmi taṁ putta, pabbajjā te samijjhatu; Ayañca maddī kalyāṇī, susaññā tanumajjhimā; Acchataṁ saha puttehi, kiṁ araññe karissati”. 166 “Nāhaṁ akāmā dāsimpi, araññaṁ netumussahe; Sace icchati anvetu, sace nicchati acchatu”. 167 Tato suṇhaṁ mahārājā, yācituṁ paṭipajjatha; “Mā candanasamācāre, rajojallaṁ adhārayi. 168 Mā kāsiyāni dhāretvā, kusacīraṁ adhārayi; Dukkho vāso araññasmiṁ, mā hi tvaṁ lakkhaṇe gami”. 169 Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā; “Nāhaṁ taṁ sukhamiccheyyaṁ, yaṁ me vessantaraṁ vinā”. 170 Tamabravi mahārājā, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano; “Iṅgha maddi nisāmehi, vane ye honti dussahā. 171 Bahū kīṭā 2905 --- ja547 1:171 paṭaṅgā ca, makasā madhumakkhikā; Tepi taṁ tattha hiṁseyyuṁ, taṁ te dukkhataraṁ siyā. 172 Apare passa santāpe, nadīnupanisevite; Sappā ajagarā nāma, avisā te mahabbalā. 173 Te manussaṁ migaṁ vāpi, api māsannamāgataṁ; Parikkhipitvā bhogehi, vasamānenti attano. 174 Aññepi kaṇhajaṭino, acchā nāma aghammigā; Na tehi puriso diṭṭho, rukkhamāruyha muccati. 175 Saṅghaṭṭayantā siṅgāni, tikkhaggātippahārino; Mahiṁsā vicarantettha, nadiṁ sotumbaraṁ pati. 176 Disvā migānaṁ yūthānaṁ, gavaṁ sañcarataṁ vane; Dhenuva vacchagiddhāva, kathaṁ maddi karissasi. 177 Disvā sampatite ghore, dumaggesu plavaṅgame; Akhettaññāya te maddi, bhavissate mahabbhayaṁ. 178 Yā tvaṁ sivāya sutvāna, muhuṁ uttasayī pure; Sā tvaṁ vaṅkamanuppattā, kathaṁ maddi karissasi. 179 Ṭhite majjhanhike kāle, sannisinnesu pakkhisu; Saṇateva brahāraññaṁ, tattha kiṁ gantumicchasi”. 180 Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā; “Yāni etāni akkhāsi, vane paṭibhayāni me; Sabbāni abhisambhossaṁ, gacchaññeva rathesabha. 181 Kāsaṁ kusaṁ poṭakilaṁ, usiraṁ muñjapabbajaṁ; Urasā panudahissāmi, nassa hessāmi dunnayā. 182 Bahūhi vata cariyāhi, kumārī vindate patiṁ; Udarassuparodhena, gohanuveṭhanena ca. 183 Aggissa pāricariyāya, udakummujjanena ca; Vedhabyaṁ kaṭukaṁ loke, gacchaññeva rathesabha. 184 Apissā hoti appatto, ucchiṭṭhamapi bhuñjituṁ; Yo naṁ hatthe gahetvāna, akāmaṁ parikaḍḍhati; Vedhabyaṁ kaṭukaṁ loke, gacchaññeva rathesabha. 185 Kesaggahaṇamukkhepā, bhūmyā ca parisumbhanā; Datvā ca nopakkamati, bahuṁ dukkhaṁ anappakaṁ; Vedhabyaṁ kaṭukaṁ loke, gacchaññeva rathesabha. 186 Sukkacchavī vedhaverā, datvā subhagamānino; Akāmaṁ parikaḍḍhanti, ulūkaññeva vāyasā; Vedhabyaṁ kaṭukaṁ loke, gacchaññeva rathesabha. 187 Api ñātikule phīte, kaṁsapajjotane vasaṁ; Nevābhivākyaṁ na labhe, bhātūhi sakhinīhipi; Vedhabyaṁ kaṭukaṁ loke, gacchaññeva rathesabha. 188 Naggā nadī anudakā, naggaṁ raṭṭhaṁ arājakaṁ; Itthīpi vidhavā naggā, yassāpi dasa bhātaro; Vedhabyaṁ kaṭukaṁ loke, gacchaññeva rathesabha. 189 Dhajo rathassa paññāṇaṁ, dhūmo paññāṇamaggino; Rājā rathassa paññāṇaṁ, bhattā paññāṇamitthiyā; Vedhabyaṁ kaṭukaṁ loke, gacchaññeva rathesabha. 190 Yā daliddī daliddassa, aḍḍhā aḍḍhassa kittimā; Taṁ ve devā pasaṁsanti, dukkarañhi karoti sā. 191 Sāmikaṁ anubandhissaṁ, sadā kāsāyavāsinī; Pathabyāpi abhijjantyā, vedhabyaṁ kaṭukitthiyā. 192 Api sāgarapariyantaṁ, bahuvittadharaṁ mahiṁ; Nānāratanaparipūraṁ, nicche vessantaraṁ vinā. 193 Kathaṁ nu tāsaṁ hadayaṁ, sukharā vata itthiyo; Yā sāmike dukkhitamhi, sukhamicchanti attano. 194 Nikkhamante mahārāje, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane; Tamahaṁ anubandhissaṁ, sabbakāmadado hi me”. 195 Tamabravi mahārājā, maddiṁ sabbaṅgasobhanaṁ; “Ime te daharā puttā, jālī kaṇhājinā cubho; Nikkhippa lakkhaṇe gaccha, mayaṁ te posayāmase”. 196 Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā; “Piyā me puttakā deva, jālī kaṇhājinā cubho; Tyamhaṁ tattha ramessanti, araññe jīvasokinaṁ”. 197 Tamabravi mahārājā, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano; “Sālīnaṁ odanaṁ bhutvā, suciṁ maṁsūpasecanaṁ; Rukkhaphalāni bhuñjantā, kathaṁ kāhanti dārakā. 198 Bhutvā satapale kaṁse, sovaṇṇe satarājike; Rukkhapattesu bhuñjantā, kathaṁ kāhanti dārakā. 199 Kāsiyāni ca dhāretvā, khomakoṭumbarāni ca; Kusacīrāni dhārentā, kathaṁ kāhanti dārakā. 200 Vayhāhi pariyāyitvā, sivikāya rathena ca; Pattikā paridhāvantā, kathaṁ kāhanti dārakā. 201 Kūṭāgāre sayitvāna, nivāte phusitaggaḷe; Sayantā rukkhamūlasmiṁ, kathaṁ kāhanti dārakā. 202 Pallaṅkesu sayitvāna, gonake cittasanthate; Sayantā tiṇasanthāre, kathaṁ kāhanti dārakā. 203 Gandhakena vilimpitvā, agarucandanena ca; Rajojallāni dhārentā, kathaṁ kāhanti dārakā. 204 Cāmaramorahatthehi, bījitaṅgā sukhedhitā; Phuṭṭhā ḍaṁsehi makasehi, kathaṁ kāhanti dārakā”. 205 Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā; “Mā deva paridevesi, mā ca tvaṁ vimano ahu; Yathā mayaṁ bhavissāma, tathā hessanti 2906 --- ja547 1:205 dārakā”. 206 Idaṁ vatvāna pakkāmi, maddī sabbaṅgasobhanā; Sivimaggena anvesi, putte ādāya lakkhaṇā. 207 Tato vessantaro rājā, dānaṁ datvāna khattiyo; Pitu mātu ca vanditvā, katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ. 208 Catuvāhiṁ rathaṁ yuttaṁ, sīghamāruyha sandanaṁ; Ādāya puttadārañca, vaṅkaṁ pāyāsi pabbataṁ. 209 Tato vessantaro rājā, yenāsi bahuko jano; “Āmanta kho taṁ gacchāma, arogā hontu ñātayo. 210 Iṅgha maddi nisāmehi, rammarūpaṁva dissati; Āvāsaṁ siviseṭṭhassa, pettikaṁ bhavanaṁ mama”. 211 Taṁ brāhmaṇā anvagamuṁ, te naṁ asse ayācisuṁ; Yācito paṭipādesi, catunnaṁ caturo haye. 212 “Iṅgha maddi nisāmehi, cittarūpaṁva dissati; Migarohiccavaṇṇena, dakkhiṇassā vahanti maṁ”. 213 Athettha pañcamo āgā, so taṁ rathamayācatha; Tassa taṁ yācitodāsi, na cassupahato mano. 214 Tato vessantaro rājā, oropetvā sakaṁ janaṁ; Assāsayi assarathaṁ, brāhmaṇassa dhanesino. 215 “Tvaṁ maddi kaṇhaṁ gaṇhāhi, lahu esā kaniṭṭhikā; Ahaṁ jāliṁ gahessāmi, garuko bhātiko hi so”. 216 Rājā kumāramādāya, rājaputtī ca dārikaṁ; Sammodamānā pakkāmuṁ, aññamaññaṁ piyaṁvadā. 217 Dānakaṇḍaṁ nāma. 218 4. Vanapavesana Yadi keci manujā enti, anumagge paṭipathe; Maggaṁ te paṭipucchāma, kuhiṁ vaṅkatapabbato. 219 Te tattha amhe passitvā, kalunaṁ paridevayuṁ; Dukkhaṁ te paṭivedenti, dūre vaṅkatapabbato. 220 Yadi passanti pavane, dārakā phaline dume; Tesaṁ phalānaṁ hetumhi, uparodanti dārakā. 221 Rodante dārake disvā, ubbiddhā vipulā dumā; Sayamevonamitvāna, upagacchanti dārake. 222 Idaṁ accherakaṁ disvā, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Sādhukāraṁ pavattesi, maddī sabbaṅgasobhanā. 223 “Accheraṁ vata lokasmiṁ, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Vessantarassa tejena, sayamevonatā dumā”. 224 Saṅkhipiṁsu pathaṁ yakkhā, anukampāya dārake; Nikkhantadivaseneva, cetaraṭṭhaṁ upāgamuṁ. 225 Te gantvā dīghamaddhānaṁ, cetaraṭṭhaṁ upāgamuṁ; Iddhaṁ phītaṁ janapadaṁ, bahumaṁsasurodanaṁ. 226 Cetiyo parivāriṁsu, disvā lakkhaṇamāgataṁ; “Sukhumālī vata ayyā, pattikā paridhāvati. 227 Vayhāhi pariyāyitvā, sivikāya rathena ca; Sājja maddī araññasmiṁ, pattikā paridhāvati”. 228 Taṁ disvā cetapāmokkhā, rodamānā upāgamuṁ; “Kacci nu deva kusalaṁ, kacci deva anāmayaṁ; Kacci pitā arogo te, sivīnañca anāmayaṁ. 229 Ko te balaṁ mahārāja, ko nu te rathamaṇḍalaṁ; Anassako arathako, dīghamaddhānamāgato; Kaccāmittehi pakato, anuppattosimaṁ disaṁ”. 230 “Kusalañceva me sammā, atho sammā anāmayaṁ; Atho pitā arogo me, sivīnañca anāmayaṁ. 231 Ahañhi kuñjaraṁ dajjaṁ, īsādantaṁ urūḷhavaṁ; Khettaññuṁ sabbayuddhānaṁ, sabbasetaṁ gajuttamaṁ. 232 Paṇḍukambalasañchannaṁ, pabhinnaṁ sattumaddanaṁ; Dantiṁ savāḷabījaniṁ, setaṁ kelāsasādisaṁ. 233 Sasetacchattaṁ saupādheyyaṁ, Sāthabbanaṁ sahatthipaṁ; Aggayānaṁ rājavāhiṁ, Brāhmaṇānaṁ adāsahaṁ. 234 Tasmiṁ me sivayo kuddhā, pitā cupahatomano; Avaruddhasi maṁ rājā, vaṅkaṁ gacchāmi pabbataṁ; Okāsaṁ sammā jānātha, vane yattha vasāmase”. 235 “Svāgataṁ te mahārāja, atho te adurāgataṁ; Issarosi anuppatto, yaṁ idhatthi pavedaya. 236 Sākaṁ bhisaṁ madhuṁ maṁsaṁ, Suddhaṁ sālīnamodanaṁ; Paribhuñja mahārāja, Pāhuno nosi āgato”. 237 “Paṭiggahitaṁ yaṁ dinnaṁ, sabbassa agghiyaṁ kataṁ; Avaruddhasi maṁ rājā, vaṅkaṁ gacchāmi pabbataṁ; Okāsaṁ sammā jānātha, vane yattha vasāmase”. 238 “Idheva tāva acchassu, cetaraṭṭhe rathesabha; Yāva cetā gamissanti, rañño santika yācituṁ. 239 Nijjhāpetuṁ mahārājaṁ, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ; Taṁ taṁ cetā purakkhatvā, patītā laddhapaccayā; Parivāretvāna gacchanti, evaṁ jānāhi khattiya”. 240 “Mā vo ruccittha gamanaṁ, rañño santika yācituṁ; Nijjhāpetuṁ mahārājaṁ, rājāpi tattha nissaro. 241 Accuggatā hi sivayo, balaggā negamā ca ye; Te vidhaṁsetumicchanti, rājānaṁ mama kāraṇā”. 242 “Sace esā pavattettha, raṭṭhasmiṁ raṭṭhavaḍḍhana; Idheva rajjaṁ kārehi, cetehi parivārito. 243 Iddhaṁ phītañcidaṁ raṭṭhaṁ, iddho janapado mahā; Matiṁ karohi tvaṁ deva, rajjassa manusāsituṁ”. 244 “Na me chando mati atthi, rajjassa anusāsituṁ; 2907 --- ja547 1:244 Pabbājitassa raṭṭhasmā, cetaputtā suṇātha me. 245 Atuṭṭhā sivayo āsuṁ, balaggā negamā ca ye; Pabbājitassa raṭṭhasmā, cetā rajjebhisecayuṁ. 246 Asammodiyampi vo assa, accantaṁ mama kāraṇā; Sivīhi bhaṇḍanañcāpi, viggaho me na ruccati. 247 Athassa bhaṇḍanaṁ ghoraṁ, sampahāro anappako; Ekassa kāraṇā mayhaṁ, hiṁseyya bahuko jano. 248 Paṭiggahitaṁ yaṁ dinnaṁ, sabbassa agghiyaṁ kataṁ; Avaruddhasi maṁ rājā, vaṅkaṁ gacchāmi pabbataṁ; Okāsaṁ sammā jānātha, vane yattha vasāmase”. 249 “Taggha te mayamakkhāma, yathāpi kusalā tathā; Rājisī yattha sammanti, āhutaggī samāhitā. 250 Esa selo mahārāja, pabbato gandhamādano; Yattha tvaṁ saha puttehi, saha bhariyāya cacchasi”. 251 Taṁ cetā anusāsiṁsu, assunettā rudammukhā; “Ito gaccha mahārāja, ujuṁ yenuttarā mukho. 252 Atha dakkhisi bhaddante, vepullaṁ nāma pabbataṁ; Nānādumagaṇākiṇṇaṁ, sītacchāyaṁ manoramaṁ. 253 Tamatikkamma bhaddante, atha dakkhisi āpagaṁ; Nadiṁ ketumatiṁ nāma, gambhīraṁ girigabbharaṁ. 254 Puthulomamacchākiṇṇaṁ, supatitthaṁ mahodakaṁ; Tattha nhatvā pivitvā ca, assāsetvā saputtake. 255 Atha dakkhisi bhaddante, nigrodhaṁ madhupipphalaṁ; Rammake sikhare jātaṁ, sītacchāyaṁ manoramaṁ. 256 Atha dakkhisi bhaddante, nāḷikaṁ nāma pabbataṁ; Nānādijagaṇākiṇṇaṁ, selaṁ kimpurisāyutaṁ. 257 Tassa uttarapubbena, mucalindo nāma so saro; Puṇḍarīkehi sañchanno, setasogandhikehi ca. 258 So vanaṁ meghasaṅkāsaṁ, dhuvaṁ haritasaddalaṁ; Sīhovāmisapekkhīva, vanasaṇḍaṁ vigāhaya; Puppharukkhehi sañchannaṁ, phalarukkhehi cūbhayaṁ. 259 Tattha bindussarā vaggū, nānāvaṇṇā bahū dijā; Kūjantamupakūjanti, utusaṁpupphite dume. 260 Gantvā girividuggānaṁ, nadīnaṁ pabhavāni ca; So dakkhisi pokkharaṇiṁ, karañjakakudhāyutaṁ. 261 Puthulomamacchākiṇṇaṁ, supatitthaṁ mahodakaṁ; Samañca caturaṁsañca, sāduṁ appaṭigandhiyaṁ. 262 Tassā uttarapubbena, paṇṇasālaṁ amāpaya; Paṇṇasālaṁ amāpetvā, uñchācariyāya īhatha”. 263 Vanapavesanaṁ nāma. 264 5. Jūjakapabba Ahu vāsī kaliṅgesu, jūjako nāma brāhmaṇo; Tassāsi daharā bhariyā, nāmenāmittatāpanā. 265 Tā naṁ tattha gatāvocuṁ, nadiṁ udakahāriyā; Thiyo naṁ paribhāsiṁsu, samāgantvā kutūhalā. 266 “Amittā nūna te mātā, amitto nūna te pitā; Ye taṁ jiṇṇassa pādaṁsu, evaṁ dahariyaṁ satiṁ. 267 Ahitaṁ vata te ñātī, mantayiṁsu rahogatā; Ye taṁ jiṇṇassa pādaṁsu, evaṁ dahariyaṁ satiṁ. 268 Amittā vata te ñātī, mantayiṁsu rahogatā; Ye taṁ jiṇṇassa pādaṁsu, evaṁ dahariyaṁ satiṁ. 269 Dukkaṭaṁ vata te ñātī, mantayiṁsu rahogatā; Ye taṁ jiṇṇassa pādaṁsu, evaṁ dahariyaṁ satiṁ. 270 Pāpakaṁ vata te ñātī, mantayiṁsu rahogatā; Ye taṁ jiṇṇassa pādaṁsu, evaṁ dahariyaṁ satiṁ. 271 Amanāpaṁ vata te ñātī, mantayiṁsu rahogatā; Ye taṁ jiṇṇassa pādaṁsu, evaṁ dahariyaṁ satiṁ. 272 Amanāpavāsaṁ vasi, jiṇṇena patinā saha; Yā tvaṁ vasasi jiṇṇassa, mataṁ te jīvitā varaṁ. 273 Na hi nūna tuyhaṁ kalyāṇi, pitā mātā ca sobhane; Aññaṁ bhattāraṁ vindiṁsu, ye taṁ jiṇṇassa pādaṁsu; Evaṁ dahariyaṁ satiṁ. 274 Duyiṭṭhaṁ te navamiyaṁ, akataṁ aggihuttakaṁ; Ye taṁ jiṇṇassa pādaṁsu, evaṁ dahariyaṁ satiṁ. 275 Samaṇe brāhmaṇe nūna, brahmacariyaparāyaṇe; Sā tvaṁ loke abhisapi, sīlavante bahussute; Yā tvaṁ vasasi jiṇṇassa, evaṁ dahariyā satī. 276 Na dukkhaṁ ahinā daṭṭhaṁ, na dukkhaṁ sattiyā hataṁ; Tañca dukkhañca tibbañca, yaṁ passe jiṇṇakaṁ patiṁ. 277 Natthi khiḍḍā natthi rati, jiṇṇena patinā saha; Natthi allāpasallāpo, jagghitampi na sobhati. 278 Yadā ca daharo daharā, mantayanti rahogatā; Sabbesaṁ sokā nassanti, ye keci hadayassitā. 279 Daharā tvaṁ rūpavatī, purisānaṁbhipatthitā; Gaccha ñātikule accha, kiṁ jiṇṇo ramayissati”. 280 “Na te brāhmaṇa gacchāmi, nadiṁ udakahāriyā; Thiyo maṁ paribhāsanti, tayā jiṇṇena brāhmaṇa”. 281 “Mā me tvaṁ akarā kammaṁ, mā me udakamāhari; Ahaṁ udakamāhissaṁ, mā bhoti kupitā ahu”. 282 “Nāhaṁ tamhi kule jātā, yaṁ tvaṁ udakamāhare; Evaṁ brāhmaṇa jānāhi, na te vacchāmahaṁ ghare. 283 Sace me dāsaṁ dāsiṁ vā, nānayissasi brāhmaṇa; Evaṁ brāhmaṇa jānāhi, na te vacchāmi santike”. 2908 --- ja547 1:283 284 “Natthi me sippaṭhānaṁ vā, dhanaṁ dhaññañca brāhmaṇi; Kutohaṁ dāsaṁ dāsiṁ vā, ānayissāmi bhotiyā; Ahaṁ bhotiṁ upaṭṭhissaṁ, mā bhoti kupitā ahu”. 285 “Ehi te ahamakkhissaṁ, yathā me vacanaṁ sutaṁ; Esa vessantaro rājā, vaṅke vasati pabbate. 286 Taṁ tvaṁ gantvāna yācassu, dāsaṁ dāsiñca brāhmaṇa; So te dassati yācito, dāsaṁ dāsiñca khattiyo”. 287 “Jiṇṇohamasmi dubbalo, dīgho caddhā suduggamo; Mā bhoti paṭidevesi, mā ca tvaṁ vimanā ahu; Ahaṁ bhotiṁ upaṭṭhissaṁ, mā bhoti kupitā ahu”. 288 “Yathā agantvā saṅgāmaṁ, ayuddhova parājito; Evameva tuvaṁ brahme, agantvāva parājito. 289 Sace me dāsaṁ dāsiṁ vā, nānayissasi brāhmaṇa; Evaṁ brāhmaṇa jānāhi, na te vacchāmahaṁ ghare; Amanāpaṁ te karissāmi, taṁ te dukkhaṁ bhavissati. 290 Nakkhatte utupubbesu, yadā maṁ dakkhisilaṅkataṁ; Aññehi saddhiṁ ramamānaṁ, taṁ te dukkhaṁ bhavissati. 291 Adassanena mayhaṁ te, jiṇṇassa paridevato; Bhiyyo vaṅkā ca palitā, bahū hessanti brāhmaṇa”. 292 Tato so brāhmaṇo bhīto, brāhmaṇiyā vasānugo; Aṭṭito kāmarāgena, brāhmaṇiṁ etadabravi. 293 “Pātheyyaṁ me karohi tvaṁ, Saṅkulyā saguḷāni ca; Madhupiṇḍikā ca sukatāyo, Sattubhattañca brāhmaṇi. 294 Ānayissaṁ methunake, ubho dāsakumārake; Te taṁ paricarissanti, rattindivamatanditā”. 295 Idaṁ vatvā brahmabandhu, paṭimuñci upāhanā; Tato so mantayitvāna, bhariyaṁ katvā padakkhiṇaṁ. 296 Pakkāmi so ruṇṇamukho, brāhmaṇo sahitabbato; Sivīnaṁ nagaraṁ phītaṁ, dāsapariyesanaṁ caraṁ. 297 So tattha gantvā avaca, ye tatthāsuṁ samāgatā; “Kuhiṁ vessantaro rājā, kattha passemu khattiyaṁ”. 298 Te janā taṁ avaciṁsu, ye tatthāsuṁ samāgatā; “Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo; Pabbājito sakā raṭṭhā, vaṅke vasati pabbate. 299 Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo; Ādāya puttadārañca, vaṅke vasati pabbate”. 300 So codito brāhmaṇiyā, brāhmaṇo kāmagiddhimā; Aghaṁ taṁ paṭisevittha, vane vāḷamigākiṇṇe; Khaggadīpinisevite. 301 Ādāya beḷuvaṁ daṇḍaṁ, aggihuttaṁ kamaṇḍaluṁ; So pāvisi brahāraññaṁ, yattha assosi kāmadaṁ. 302 Taṁ paviṭṭhaṁ brahāraññaṁ, kokā naṁ parivārayuṁ; Vikkandi so vippanaṭṭho, dūre panthā apakkami. 303 Tato so brāhmaṇo gantvā, bhogaluddho asaññato; Vaṅkassorohaṇe naṭṭhe, imā gāthā abhāsatha. 304 “Ko rājaputtaṁ nisabhaṁ, jayantamaparājitaṁ; Bhaye khemassa dātāraṁ, ko me vessantaraṁ vidū. 305 Yo yācataṁ patiṭṭhāsi, bhūtānaṁ dharaṇīriva; Dharaṇūpamaṁ mahārājaṁ, ko me vessantaraṁ vidū. 306 Yo yācataṁ gatī āsi, savantīnaṁva sāgaro; Sāgarūpamaṁ mahārājaṁ, ko me vessantaraṁ vidū. 307 Kalyāṇatitthaṁ sucimaṁ, sītūdakaṁ manoramaṁ; Puṇḍarīkehi sañchannaṁ, yuttaṁ kiñjakkhareṇunā; Rahadūpamaṁ mahārājaṁ, ko me vessantaraṁ vidū. 308 Assatthaṁva pathe jātaṁ, sītacchāyaṁ manoramaṁ; Santānaṁ visametāraṁ, kilantānaṁ paṭiggahaṁ; Tathūpamaṁ mahārājaṁ, ko me vessantaraṁ vidū. 309 Nigrodhaṁva pathe jātaṁ, sītacchāyaṁ manoramaṁ; Santānaṁ visametāraṁ, kilantānaṁ paṭiggahaṁ; Tathūpamaṁ mahārājaṁ, ko me vessantaraṁ vidū. 310 Ambaṁ iva pathe jātaṁ, sītacchāyaṁ manoramaṁ; Santānaṁ visametāraṁ, kilantānaṁ paṭiggahaṁ; Tathūpamaṁ mahārājaṁ, ko me vessantaraṁ vidū. 311 Sālaṁ iva pathe jātaṁ, sītacchāyaṁ manoramaṁ; Santānaṁ visametāraṁ, kilantānaṁ paṭiggahaṁ; Tathūpamaṁ mahārājaṁ, ko me vessantaraṁ vidū. 312 Dumaṁ iva pathe jātaṁ, sītacchāyaṁ manoramaṁ; Santānaṁ visametāraṁ, kilantānaṁ paṭiggahaṁ; Tathūpamaṁ mahārājaṁ, ko me vessantaraṁ vidū. 313 Evañca me vilapato, paviṭṭhassa brahāvane; Ahaṁ jānanti yo vajjā, nandiṁ so janaye mama. 314 Evañca me vilapato, paviṭṭhassa brahāvane; Ahaṁ jānanti yo vajjā, tāya so ekavācāya; Pasave puññaṁ anappakaṁ”. 315 Tassa ceto paṭissosi, araññe luddako caraṁ; “Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo; Pabbājito sakā raṭṭhā, vaṅke vasati pabbate. 316 Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo; Ādāya puttadārañca, vaṅke vasati pabbate. 317 Akiccakārī dummedho, raṭṭhā pavanamāgato; Rājaputtaṁ gavesanto, bako macchamivodake. 318 Tassa tyāhaṁ na dassāmi, jīvitaṁ idha brāhmaṇa; Ayañhi te mayā nunno, saro pissati lohitaṁ. 2909 --- ja547 1:319 319 Siro te vajjhayitvāna, hadayaṁ chetvā sabandhanaṁ; Panthasakuṇaṁ yajissāmi, tuyhaṁ maṁsena brāhmaṇa. 320 Tuyhaṁ maṁsena medena, matthakena ca brāhmaṇa; Āhutiṁ paggahessāmi, chetvāna hadayaṁ tava. 321 Taṁ me suyiṭṭhaṁ suhutaṁ, tuyhaṁ maṁsena brāhmaṇa; Na ca tvaṁ rājaputtassa, bhariyaṁ putte ca nessasi”. 322 “Avajjho brāhmaṇo dūto, cetaputta suṇohi me; Tasmā hi dūtaṁ na hanti, esa dhammo sanantano. 323 Nijjhattā sivayo sabbe, pitā naṁ daṭṭhumicchati; Mātā ca dubbalā tassa, acirā cakkhūni jīyare. 324 Tesāhaṁ pahito dūto, cetaputta suṇohi me; Rājaputtaṁ nayissāmi, yadi jānāsi saṁsa me”. 325 “Piyassa me piyo dūto, puṇṇapattaṁ dadāmi te; Imañca madhuno tumbaṁ, migasatthiñca brāhmaṇa; Tañca te desamakkhissaṁ, yattha sammati kāmado”. 326 Jūjakapabbaṁ nāma. 327 6. Cūḷavanavaṇṇanā “Esa selo mahābrahme, pabbato gandhamādano; Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati. 328 Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṁ, āsadañca masaṁ jaṭaṁ; Cammavāsī chamā seti, jātavedaṁ namassati. 329 Ete nīlā padissanti, nānāphaladharā dumā; Uggatā abbhakūṭāva, nīlā añjanapabbatā. 330 Dhavassakaṇṇā khadirā, sālā phandanamāluvā; Sampavedhanti vātena, sakiṁ pītāva māṇavā. 331 Upari dumapariyāyesu, Saṅgītiyova suyyare; Najjuhā kokilasaṅghā, Sampatanti dumā dumaṁ. 332 Avhayanteva gacchantaṁ, sākhāpattasamīritā; Ramayanteva āgantaṁ, modayanti nivāsinaṁ; Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati. 333 Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṁ, āsadañca masaṁ jaṭaṁ; Cammavāsī chamā seti, jātavedaṁ namassati. 334 Ambā kapitthā panasā, sālā jambū vibhītakā; Harītakī āmalakā, assatthā badarāni ca. 335 Cārutimbarukkhā cettha, nigrodhā ca kapitthanā; Madhumadhukā thevanti, nīce pakkā cudumbarā. 336 Pārevatā bhaveyyā ca, muddikā ca madhutthikā; Madhuṁ anelakaṁ tattha, sakamādāya bhuñjare. 337 Aññettha pupphitā ambā, aññe tiṭṭhanti dovilā; Aññe āmā ca pakkā ca, bhekavaṇṇā tadūbhayaṁ. 338 Athettha heṭṭhā puriso, ambapakkāni gaṇhati; Āmāni ceva pakkāni, vaṇṇagandharasuttame. 339 Ateva me acchariyaṁ, hiṅkāro paṭibhāti maṁ; Devānamiva āvāso, sobhati nandanūpamo. 340 Vibhedikā nāḷikerā, khajjurīnaṁ brahāvane; Mālāva ganthitā ṭhanti, dhajaggāneva dissare; Nānāvaṇṇehi pupphehi, nabhaṁ tārācitāmiva. 341 Kuṭajī kuṭṭhatagarā, pāṭaliyo ca pupphitā; Punnāgā giripunnāgā, koviḷārā ca pupphitā. 342 Uddālakā somarukkhā, agaruphalliyā bahū; Puttajīvā ca kakudhā, asanā cettha pupphitā. 343 Kuṭajā salaḷā nīpā, kosambā labujā dhavā; Sālā ca pupphitā tattha, palālakhalasannibhā. 344 Tassāvidūre pokkharaṇī, bhūmibhāge manorame; Padumuppalasañchannā, devānamiva nandane. 345 Athettha puppharasamattā, kokilā mañjubhāṇikā; Abhinādenti pavanaṁ, utusampupphite dume. 346 Bhassanti makarandehi, pokkhare pokkhare madhū; Athettha vātā vāyanti, dakkhiṇā atha pacchimā; Padumakiñjakkhareṇūhi, okiṇṇo hoti assamo. 347 Thūlā siṅghāṭakā cettha, saṁsādiyā pasādiyā; Macchakacchapabyāviddhā, bahū cettha mupayānakā; Madhuṁ bhisehi savati, khirasappimuḷālibhi. 348 Surabhī taṁ vanaṁ vāti, nānāgandhasamoditaṁ; Sammaddateva gandhena, pupphasākhāhi taṁ vanaṁ; Bhamarā pupphagandhena, samantā mabhināditā. 349 Athettha sakuṇā santi, nānāvaṇṇā bahū dijā; Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṁ pakūjino. 350 Nandikā jīvaputtā ca, jīvaputtā piyā ca no; Piyā puttā piyā nandā, dijā pokkharaṇīgharā. 351 Mālāva ganthitā ṭhanti, dhajaggāneva dissare; Nānāvaṇṇehi pupphehi, kusaleheva suganthitā; Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati. 352 Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṁ, āsadañca masaṁ jaṭaṁ; Cammavāsī chamā seti, jātavedaṁ namassati”. 353 “Idañca me sattubhattaṁ, Madhunā paṭisaṁyutaṁ; Madhupiṇḍikā ca sukatāyo, Sattubhattaṁ dadāmi te”. 354 “Tuyheva sambalaṁ hotu, nāhaṁ icchāmi sambalaṁ; Itopi brahme gaṇhāhi, gaccha brahme yathāsukhaṁ. 355 Ayaṁ ekapadī eti, ujuṁ gacchati assamaṁ; Isīpi accuto tattha, paṅkadanto rajassiro; Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṁ, āsadañca masaṁ jaṭaṁ. 356 Cammavāsī chamā seti, 2910 --- ja547 1:356 jātavedaṁ namassati; Taṁ tvaṁ gantvāna pucchassu, so te maggaṁ pavakkhati”. 357 Idaṁ sutvā brahmabandhu, cetaṁ katvā padakkhiṇaṁ; Udaggacitto pakkāmi, yenāsi accuto isi. 358 Cūḷavanavaṇṇanā. 359 7. Mahāvanavaṇṇanā Gacchanto so bhāradvājo, addassa accutaṁ isiṁ; Disvāna taṁ bhāradvājo, sammodi isinā saha. 360 “Kacci nu bhoto kusalaṁ, kacci bhoto anāmayaṁ; Kacci uñchena yāpesi, kacci mūlaphalā bahū. 361 Kacci ḍaṁsā makasā ca, appameva sarīsapā; Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṁsā na vijjati”. 362 “Kusalañceva me brahme, atho brahme anāmayaṁ; Atho uñchena yāpemi, atho mūlaphalā bahū. 363 Atho ḍaṁsā makasā ca, appameva sarīsapā; Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṁsā mayhaṁ na vijjati. 364 Bahūni vassapūgāni, assame vasato mama; Nābhijānāmi uppannaṁ, ābādhaṁ amanoramaṁ. 365 Svāgataṁ te mahābrahme, atho te adurāgataṁ; Anto pavisa bhaddante, pāde pakkhālayassu te. 366 Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo; Phalāni khuddakappāni, bhuñja brahme varaṁ varaṁ. 367 Idampi pānīyaṁ sītaṁ, ābhataṁ girigabbharā; Tato piva mahābrahme, sace tvaṁ abhikaṅkhasi”. 368 “Paṭiggahitaṁ yaṁ dinnaṁ, sabbassa agghiyaṁ kataṁ; Sañjayassa sakaṁ puttaṁ, sivīhi vippavāsitaṁ; Tamahaṁ dassanamāgato, yadi jānāsi saṁsa me”. 369 “Na bhavaṁ eti puññatthaṁ, sivirājassa dassanaṁ; Maññe bhavaṁ patthayati, rañño bhariyaṁ patibbataṁ; Maññe kaṇhājinaṁ dāsiṁ, jāliṁ dāsañca icchasi. 370 Atha vā tayo mātāputte, araññā netumāgato; Na tassa bhogā vijjanti, dhanaṁ dhaññañca brāhmaṇa”. 371 “Akuddharūpohaṁ bhoto, nāhaṁ yācitumāgato; Sādhu dassanamariyānaṁ, sannivāso sadā sukho. 372 Adiṭṭhapubbo sivirājā, sivīhi vippavāsito; Tamahaṁ dassanamāgato, yadi jānāsi saṁsa me”. 373 “Esa selo mahābrahme, pabbato gandhamādano; Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati. 374 Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṁ, āsadañca masaṁ jaṭaṁ; Cammavāsī chamā seti, jātavedaṁ namassati. 375 Ete nīlā padissanti, nānāphaladharā dumā; Uggatā abbhakūṭāva, nīlā añjanapabbatā. 376 Dhavassakaṇṇā khadirā, sālā phandanamāluvā; Sampavedhanti vātena, sakiṁ pītāva māṇavā. 377 Upari dumapariyāyesu, Saṅgītiyova suyyare; Najjuhā kokilasaṅghā, Sampatanti dumā dumaṁ. 378 Avhayanteva gacchantaṁ, sākhāpattasamīritā; Ramayanteva āgantaṁ, modayanti nivāsinaṁ; Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati. 379 Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṁ, āsadañca masaṁ jaṭaṁ; Cammavāsī chamā seti, jātavedaṁ namassati. 380 Karerimālā vitatā, bhūmibhāge manorame; Saddalāharitā bhūmi, na tatthuddhaṁsate rajo. 381 Mayūragīvasaṅkāsā, tūlaphassasamūpamā; Tiṇāni nātivattanti, samantā caturaṅgulā. 382 Ambā jambū kapitthā ca, nīce pakkā cudumbarā; Paribhogehi rukkhehi, vanaṁ taṁ rativaḍḍhanaṁ. 383 Veḷuriyavaṇṇasannibhaṁ, macchagumbanisevitaṁ; Suciṁ sugandhaṁ salilaṁ, āpo tatthapi sandati. 384 Tassāvidūre pokkharaṇī, bhūmibhāge manorame; Padumuppalasañchannā, devānamiva nandane. 385 Tīṇi uppalajātāni, tasmiṁ sarasi brāhmaṇa; Vicittaṁ nīlānekāni, setā lohitakāni ca. 386 Khomāva tattha padumā, setasogandhikehi ca; Kalambakehi sañchanno, mucalindo nāma so saro. 387 Athettha padumā phullā, apariyantāva dissare; Gimhā hemantikā phullā, jaṇṇutagghā upattharā. 388 Surabhī sampavāyanti, vicittapupphasanthatā; Bhamarā pupphagandhena, samantā mabhināditā. 389 Athettha udakantasmiṁ, rukkhā tiṭṭhanti brāhmaṇa; Kadambā pāṭalī phullā, koviḷārā ca pupphitā. 390 Aṅkolā kacchikārā ca, pārijaññā ca pupphitā; Vāraṇā vayanā rukkhā, mucalindamubhato saraṁ. 391 Sirīsā setapārisā, sādhu vāyanti padmakā; Nigguṇḍī sirīnigguṇḍī, asanā cettha pupphitā. 392 Paṅgurā bahulā selā, sobhañjanā ca pupphitā; Ketakā kaṇikārā ca, kanaverā ca pupphitā. 393 Ajjunā ajjukaṇṇā ca, mahānāmā ca pupphitā; Supupphitaggā tiṭṭhanti, pajjalanteva kiṁsukā. 394 Setapaṇṇī sattapaṇṇā, kadaliyo kusumbharā; Dhanutakkārī pupphehi, sīsapāvaraṇāni ca. 395 Acchivā sallavā rukkhā, sallakiyo ca pupphitā; Setageru ca tagarā, maṁsikuṭṭhā kulāvarā. 396 Daharā rukkhā ca 2911 --- ja547 1:396 vuddhā ca, akuṭilā cettha pupphitā; Assamaṁ ubhato ṭhanti, agyāgāraṁ samantato. 397 Athettha udakantasmiṁ, bahujāto phaṇijjako; Muggatiyo karatiyo, sevālasīsakā bahū. 398 Uddāpavattaṁ ulluḷitaṁ, makkhikā hiṅgujālikā; Dāsimakañjako cettha, bahū nīcekaḷambakā. 399 Elamphurakasañchannā, rukkhā tiṭṭhanti brāhmaṇa; Sattāhaṁ dhāriyamānānaṁ, gandho tesaṁ na chijjati. 400 Ubhato saraṁ mucalindaṁ, pupphā tiṭṭhanti sobhanā; Indīvarehi sañchannaṁ, vanaṁ taṁ upasobhati. 401 Aḍḍhamāsaṁ dhāriyamānānaṁ, Gandho tesaṁ na chijjati; Nīlapupphī setavārī, Pupphitā girikaṇṇikā; Kalerukkhehi sañchannaṁ, Vanaṁ taṁ tulasīhi ca. 402 Sammaddateva gandhena, pupphasākhāhi taṁ vanaṁ; Bhamarā pupphagandhena, samantā mabhināditā. 403 Tīṇi kakkārujātāni, tasmiṁ sarasi brāhmaṇa; Kumbhamattāni cekāni, murajamattāni tā ubho. 404 Athettha sāsapo bahuko, nādiyo haritāyuto; Asī tālāva tiṭṭhanti, chejjā indīvarā bahū. 405 Apphoṭā suriyavallī ca, kāḷīyā madhugandhiyā; Asokā mudayantī ca, vallibho khuddapupphiyo. 406 Koraṇḍakā anojā ca, pupphitā nāgamallikā; Rukkhamāruyha tiṭṭhanti, phullā kiṁsukavalliyo. 407 Kaṭeruhā ca vāsantī, yūthikā madhugandhiyā; Niliyā sumanā bhaṇḍī, sobhati padumuttaro. 408 Pāṭalī samuddakappāsī, kaṇikārā ca pupphitā; Hemajālāva dissanti, ruciraggi sikhūpamā. 409 Yāni tāni ca pupphāni, thalajānudakāni ca; Sabbāni tattha dissanti, evaṁ rammo mahodadhi. 410 Athassā pokkharaṇiyā, bahukā vārigocarā; Rohitā naḷapī siṅgū, kumbhilā makarā susū. 411 Madhu ca madhulaṭṭhi ca, tālisā ca piyaṅgukā; Kuṭandajā bhaddamuttā, setapupphā ca lolupā. 412 Surabhī ca rukkhā tagarā, bahukā tuṅgavaṇṭakā; Padmakā naradā kuṭṭhā, jhāmakā ca hareṇukā. 413 Haliddakā gandhasilā, hiriverā ca guggulā; Vibhedikā corakā kuṭṭhā, kappūrā ca kaliṅgukā. 414 Athettha sīhabyagghā ca, purisālū ca hatthiyo; Eṇeyyā pasadā ceva, rohiccā sarabhā migā. 415 Koṭṭhasuṇā suṇopi ca, tuliyā naḷasannibhā; Cāmarī calanī laṅghī, jhāpitā makkaṭā picu. 416 Kakkaṭā kaṭamāyā ca, ikkā goṇasirā bahū; Khaggā varāhā nakulā, kāḷakettha bahūtaso. 417 Mahiṁsā soṇasiṅgālā, pampakā ca samantato; Ākucchā pacalākā ca, citrakā cāpi dīpiyo. 418 Pelakā ca vighāsādā, sīhā gogaṇisādakā; Aṭṭhapādā ca morā ca, bhassarā ca kukutthakā. 419 Caṅkorā kukkuṭā nāgā, aññamaññaṁ pakūjino; Bakā balākā najjuhā, dindibhā kuñjavājitā. 420 Byagghinasā lohapiṭṭhā, pammakā jīvajīvakā; Kapiñjarā tittirāyo, kulā ca paṭikutthakā. 421 Mandālakā celakeṭu, bhaṇḍutittiranāmakā; Celāvakā piṅgalāyo, goṭakā aṅgahetukā. 422 Karaviyā ca saggā ca, uhuṅkārā ca kukkuhā; Nānādijagaṇākiṇṇaṁ, nānāsaranikūjitaṁ. 423 Athettha sakuṇā santi, nīlakā mañjubhāṇakā; Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṁ pakūjino. 424 Athettha sakuṇā santi, dijā mañjussarā sitā; Setacchikūṭā bhadrakkhā, aṇḍajā citrapekhuṇā. 425 Athettha sakuṇā santi, dijā mañjussarā sitā; Sikhaṇḍī nīlagīvāhi, aññamaññaṁ pakūjino. 426 Kukutthakā kuḷīrakā, koṭṭhā pokkharasātakā; Kālāmeyyā baliyakkhā, kadambā suvasāḷikā. 427 Haliddā lohitā setā, athettha nalakā bahū; Vāraṇā bhiṅgarājā ca, kadambā suvakokilā. 428 Ukkusā kurarā haṁsā, āṭā parivadentikā; Pākahaṁsā atibalā, najjuhā jīvajīvakā. 429 Pārevatā ravihaṁsā, cakkavākā nadīcarā; Vāraṇābhirudā rammā, ubho kālūpakūjino. 430 Athettha sakuṇā santi, nānāvaṇṇā bahū dijā; Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṁ pakūjino. 431 Athettha sakuṇā santi, nānāvaṇṇā bahū dijā; Sabbe mañjū nikūjanti, mucalindamubhato saraṁ. 432 Athettha sakuṇā santi, karaviyā nāma te dijā; Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṁ pakūjino. 433 Athettha sakuṇā santi, karaviyā nāma te dijā; Sabbe mañjū nikūjanti, mucalindamubhato saraṁ. 434 Eṇeyyapasadākiṇṇaṁ, nāgasaṁsevitaṁ vanaṁ; Nānālatāhi sañchannaṁ, kadalīmigasevitaṁ. 435 Athettha sāsapo bahuko, nīvāro varako bahu; Sāli akaṭṭhapāko ca, ucchu tattha anappako. 436 Ayaṁ ekapadī eti, ujuṁ gacchati assamaṁ; Khudaṁ pipāsaṁ aratiṁ, tattha 2912 --- ja547 1:436 patto na vindati; Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati. 437 Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṁ, āsadañca masaṁ jaṭaṁ; Cammavāsī chamā seti, jātavedaṁ namassati”. 438 Idaṁ sutvā brahmabandhu, isiṁ katvā padakkhiṇaṁ; Udaggacitto pakkāmi, yattha vessantaro ahu. 439 Mahāvanavaṇṇanā. 440 8. Dārakapabba “Uṭṭhehi jāli patiṭṭha, porāṇaṁ viya dissati; Brāhmaṇaṁ viya passāmi, nandiyo mābhikīrare”. 441 “Ahampi tāta passāmi, yo so brahmāva dissati; Addhiko viya āyāti, atithī no bhavissati”. 442 “Kacci nu bhoto kusalaṁ, kacci bhoto anāmayaṁ; Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū. 443 Kacci ḍaṁsā makasā ca, appameva sarīsapā; Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṁsā na vijjati”. 444 “Kusalañceva no brahme, atho brahme anāmayaṁ; Atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū. 445 Atho ḍaṁsā makasā ca, appameva sarīsapā; Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṁsā amhaṁ na vijjati”. 446 Satta no māse vasataṁ, araññe jīvasokinaṁ; Imampi paṭhamaṁ passāma, brāhmaṇaṁ devavaṇṇinaṁ; Ādāya veḷuvaṁ daṇḍaṁ, aggihuttaṁ kamaṇḍaluṁ. 447 Svāgataṁ te mahābrahme, atho te adurāgataṁ; Anto pavisa bhaddante, pāde pakkhālayassu te. 448 Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo; Phalāni khuddakappāni, bhuñja brahme varaṁ varaṁ. 449 Idampi pānīyaṁ sītaṁ, ābhataṁ girigabbharā; Tato piva mahābrahme, sace tvaṁ abhikaṅkhasi. 450 Atha tvaṁ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā; Anuppatto brahāraññaṁ, taṁ me akkhāhi pucchito. 451 “Yathā vārivaho pūro, sabbakālaṁ na khīyati; Evaṁ taṁ yācitāgacchiṁ, putte me dehi yācito”. 452 “Dadāmi na vikampāmi, issaro naya brāhmaṇa; Pāto gatā rājaputtī, sāyaṁ uñchāto ehiti. 453 Ekarattiṁ vasitvāna, pāto gacchasi brāhmaṇa; Tassā nhāte upaghāte, atha ne māladhārine. 454 Ekarattiṁ vasitvāna, pāto gacchasi brāhmaṇa; Nānāpupphehi sañchanne, nānāgandhehi bhūsite; Nānāmūlaphalākiṇṇe, gaccha svādāya brāhmaṇa”. 455 “Na vāsamabhirocāmi, gamanaṁ mayha ruccati; Antarāyopi me assa, gacchaññeva rathesabha. 456 Na hetā yācayogī naṁ, antarāyassa kāriyā; Itthiyo mantaṁ jānanti, sabbaṁ gaṇhanti vāmato. 457 Saddhāya dānaṁ dadato, māsaṁ adakkhi mātaraṁ; Antarāyampi sā kayirā, gacchaññeva rathesabha. 458 Āmantayassu te putte, mā te mātaramaddasuṁ; Saddhāya dānaṁ dadato, evaṁ puññaṁ pavaḍḍhati. 459 Āmantayassu te putte, mā te mātaramaddasuṁ; Mādisassa dhanaṁ datvā, rāja saggaṁ gamissasi”. 460 “Sace tvaṁ nicchase daṭṭhuṁ, mama bhariyaṁ patibbataṁ; Ayyakassapi dassehi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho. 461 Ime kumāre disvāna, mañjuke piyabhāṇine; Patīto sumano vitto, bahuṁ dassati te dhanaṁ”. 462 “Acchedanassa bhāyāmi, rājaputta suṇohi me; Rājadaṇḍāya maṁ dajjā, vikkiṇeyya haneyya vā; Jino dhanañca dāse ca, gārayhassa brahmabandhuyā”. 463 “Ime kumāre disvāna, mañjuke piyabhāṇine; Dhamme ṭhito mahārājā, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano; Laddhā pītisomanassaṁ, bahuṁ dassati te dhanaṁ”. 464 “Nāhaṁ tampi karissāmi, yaṁ maṁ tvaṁ anusāsasi; Dārakeva ahaṁ nessaṁ, brāhmaṇyā paricārake”. 465 Tato kumārā byathitā, sutvā luddassa bhāsitaṁ; Tena tena padhāviṁsu, jālī kaṇhājinā cubho. 466 “Ehi tāta piyaputta, pūretha mama pāramiṁ; Hadayaṁ mebhisiñcetha, karotha vacanaṁ mama. 467 Yānā nāvā ca me hotha, acalā bhavasāgare; Jātipāraṁ tarissāmi, santāressaṁ sadevakaṁ. 468 Ehi amma piyadhīti, pūretha mama pāramiṁ; Hadayaṁ mebhisiñcetha, karotha vacanaṁ mama. 469 Yānā nāvā ca me hotha, acalā bhavasāgare; Jātipāraṁ tarissāmi, uddharissaṁ sadevakaṁ”. 470 Tato kumāre ādāya, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho; Brāhmaṇassa adā dānaṁ, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano. 471 Tato kumāre ādāya, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho; Brāhmaṇassa adā vitto, puttake dānamuttamaṁ. 472 Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ; Yaṁ kumāre padinnamhi, medanī sampakampatha. 473 Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ; Yaṁ pañjalikato rājā, kumāre sukhavacchite; Brāhmaṇassa adā dānaṁ, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano. 474 Tato so brāhmaṇo luddo, lataṁ dantehi chindiya; Latāya hatthe bandhitvā, latāya anumajjatha. 475 Tato so 2913 --- ja547 1:475 rajjumādāya, daṇḍañcādāya brāhmaṇo; Ākoṭayanto te neti, sivirājassa pekkhato. 476 Tato kumārā pakkāmuṁ, brāhmaṇassa pamuñciya; Assupuṇṇehi nettehi, pitaraṁ so udikkhati. 477 Vedhamassatthapattaṁva, pitu pādāni vandati; Pitu pādāni vanditvā, idaṁ vacanamabravi. 478 “Ammā ca tāta nikkhantā, tvañca no tāta dassasi; Yāva ammampi passemu, atha no tāta dassasi. 479 Ammā ca tāta nikkhantā, tvañca no tāta dassasi; Mā no tvaṁ tāta adadā, yāva ammāpi etu no; Tadāyaṁ brāhmaṇo kāmaṁ, vikkiṇātu hanātu vā. 480 Balaṅkapādo andhanakho, atho ovaddhapiṇḍiko; Dīghuttaroṭṭho capalo, kaḷāro bhagganāsako. 481 Kumbhodaro bhaggapiṭṭhi, atho visamacakkhuko; Lohamassu haritakeso, valīnaṁ tilakāhato. 482 Piṅgalo ca vinato ca, vikaṭo ca brahā kharo; Ajināni ca sannaddho, amanusso bhayānako. 483 Manusso udāhu yakkho, maṁsalohitabhojano; Gāmā araññamāgamma, dhanaṁ taṁ tāta yācati. 484 Nīyamāne pisācena, kiṁ nu tāta udikkhasi; Asmā nūna te hadayaṁ, āyasaṁ daḷhabandhanaṁ. 485 Yo no baddhe na jānāsi, brāhmaṇena dhanesinā; Accāyikena luddena, yo no gāvova sumbhati. 486 Idheva acchataṁ kaṇhā, na sā jānāti kismiñci; Migīva khīrasammattā, yūthā hīnā pakandati. 487 Na me idaṁ tathā dukkhaṁ, labbhā hi pumunā idaṁ; Yañca ammaṁ na passāmi, taṁ me dukkhataraṁ ito. 488 Na me idaṁ tathā dukkhaṁ, labbhā hi pumunā idaṁ; Yañca tātaṁ na passāmi, taṁ me dukkhataraṁ ito. 489 Sā nūna kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati; Kaṇhājinaṁ apassantī, kumāriṁ cārudassaniṁ. 490 So nūna kapaṇo tāto, cirarattāya rucchati; Kaṇhājinaṁ apassanto, kumāriṁ cārudassaniṁ. 491 Sā nūna kapaṇā ammā, ciraṁ rucchati assame; Kaṇhājinaṁ apassantī, kumāriṁ cārudassaniṁ. 492 So nūna kapaṇo tāto, ciraṁ rucchati assame; Kaṇhājinaṁ apassanto, kumāriṁ cārudassaniṁ. 493 Sā nūna kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati; Aḍḍharatte va ratte vā, nadīva avasucchati. 494 So nūna kapaṇo tāto, cirarattāya rucchati; Aḍḍharatte va ratte vā, nadīva avasucchati. 495 Ime te jambukā rukkhā, vedisā sinduvārakā; Vividhāni rukkhajātāni, tāni ajja jahāmase. 496 Assatthā panasā ceme, nigrodhā ca kapitthanā; Vividhāni phalajātāni, tāni ajja jahāmase. 497 Ime tiṭṭhanti ārāmā, ayaṁ sītūdakā nadī; Yatthassu pubbe kīḷāma, tāni ajja jahāmase. 498 Vividhāni pupphajātāni, asmiṁ uparipabbate; Yānassu pubbe dhārema, tāni ajja jahāmase. 499 Vividhāni phalajātāni, asmiṁ uparipabbate; Yānassu pubbe bhuñjāma, tāni ajja jahāmase. 500 Ime no hatthikā assā, balībaddā ca no ime; Yehissu pubbe kīḷāma, tāni ajja jahāmase”. 501 Nīyamānā kumārā te, pitaraṁ etadabravuṁ; “Ammaṁ ārogyaṁ vajjāsi, tvañca tāta sukhī bhava. 502 Ime no hatthikā assā, balībaddā ca no ime; Tāni ammāya dajjesi, sokaṁ tehi vinessati. 503 Ime no hatthikā assā, balībaddā ca no ime; Tāni ammā udikkhantī, sokaṁ paṭivinessati”. 504 Tato vessantaro rājā, dānaṁ datvāna khattiyo; Paṇṇasālaṁ pavisitvā, kalunaṁ paridevayi. 505 “Kaṁ nvajja chātā tasitā, uparucchanti dārakā; Sāyaṁ saṁvesanākāle, ko ne dassati bhojanaṁ. 506 Kaṁ nvajja chātā tasitā, uparucchanti dārakā; Sāyaṁ saṁvesanākāle, ammā chātamha detha no. 507 Kathaṁ nu pathaṁ gacchanti, pattikā anupāhanā; Santā sūnehi pādehi, ko ne hatthe gahessati. 508 Kathaṁ nu so na lajjeyya, sammukhā paharaṁ mama; Adūsakānaṁ puttānaṁ, alajjī vata brāhmaṇo. 509 Yopi me dāsidāsassa, añño vā pana pesiyo; Tassāpi suvihīnassa, ko lajjī paharissati. 510 Vārijasseva me sato, baddhassa kumināmukhe; Akkosati paharati, piye putte apassato. 511 Adu cāpaṁ gahetvāna, khaggaṁ bandhiya vāmato; Ānessāmi sake putte, puttānañhi vadho dukho. 512 Aṭṭhānametaṁ dukkharūpaṁ, Yaṁ kumārā vihaññare; Satañca dhammamaññāya, Ko datvā anutappati”. 513 “Saccaṁ kirevamāhaṁsu, narā ekacciyā idha; Yassa natthi sakā mātā, yathā natthi tatheva so. 514 Ehi kaṇhe marissāma, natthattho jīvitena no; Dinnamhāti janindena, brāhmaṇassa dhanesino; Accāyikassa luddassa, yo no gāvova sumbhati. 515 Ime te jambukā rukkhā, vedisā sinduvārakā; Vividhāni rukkhajātāni, tāni kaṇhe jahāmase. 516 Assatthā 2914 --- ja547 1:516 panasā ceme, nigrodhā ca kapitthanā; Vividhāni phalajātāni, tāni kaṇhe jahāmase. 517 Ime tiṭṭhanti ārāmā, ayaṁ sītūdakā nadī; Yatthassu pubbe kīḷāma, tāni kaṇhe jahāmase. 518 Vividhāni pupphajātāni, asmiṁ uparipabbate; Yānassu pubbe dhārema, tāni kaṇhe jahāmase. 519 Vividhāni phalajātāni, asmiṁ uparipabbate; Yānassu pubbe bhuñjāma, tāni kaṇhe jahāmase. 520 Ime no hatthikā assā, balībaddā ca no ime; Yehissu pubbe kīḷāma, tāni kaṇhe jahāmase”. 521 Nīyamānā kumārā te, brāhmaṇassa pamuñciya; Tena tena padhāviṁsu, jālī kaṇhājinā cubho. 522 Tato so rajjumādāya, daṇḍañcādāya brāhmaṇo; Ākoṭayanto te neti, sivirājassa pekkhato. 523 Taṁ taṁ kaṇhājināvoca, “ayaṁ maṁ tāta brāhmaṇo; Laṭṭhiyā paṭikoṭeti, ghare jātaṁva dāsiyaṁ. 524 Na cāyaṁ brāhmaṇo tāta, dhammikā honti brāhmaṇā; Yakkho brāhmaṇavaṇṇena, khādituṁ tāta neti no; Nīyamāne pisācena, kiṁ nu tāta udikkhasi”. 525 “Ime no pādakā dukkhā, dīgho caddhā suduggamo; Nīce colambate sūriyo, brāhmaṇo ca dhāreti no. 526 Okandāmase bhūtāni, pabbatāni vanāni ca; Sarassa sirasā vandāma, supatitthe ca āpake. 527 Tiṇalatāni osadhyo, pabbatāni vanāni ca; Ammaṁ ārogyaṁ vajjātha, ayaṁ no neti brāhmaṇo. 528 Vajjantu bhonto ammañca, Maddiṁ asmāka mātaraṁ; Sace anupatitukāmāsi, Khippaṁ anupatiyāsi no. 529 Ayaṁ ekapadī eti, ujuṁ gacchati assamaṁ; Tamevānupateyyāsi, api passesi ne lahuṁ. 530 Aho vata re jaṭinī, vanamūlaphalahārike; Suññaṁ disvāna assamaṁ, taṁ te dukkhaṁ bhavissati. 531 Ativelaṁ nu ammāya, uñchā laddho anappako; Yā no baddhe na jānāsi, brāhmaṇena dhanesinā. 532 Accāyikena luddena, yo no gāvova sumbhati; Apajja ammaṁ passemu, sāyaṁ uñchāto āgataṁ. 533 Dajjā ammā brāhmaṇassa, phalaṁ khuddena missitaṁ; Tadāyaṁ asito dhāto, na bāḷhaṁ dhārayeyya no. 534 Sūnā ca vata no pādā, bāḷhaṁ dhāreti brāhmaṇo; Iti tattha vilapiṁsu, kumārā mātugiddhino”. 535 Dārakapabbaṁ nāma. 536 9. Maddīpabba Tesaṁ lālappitaṁ sutvā, tayo vāḷā vane migā; Sīho byaggho ca dīpi ca, idaṁ vacanamabravuṁ. 537 “Mā heva no rājaputtī, sāyaṁ uñchāto āgamā; Mā hevamhāka nibbhoge, heṭhayittha vane migā. 538 Sīho ce naṁ viheṭheyya, byaggho dīpi ca lakkhaṇaṁ; Neva jālīkumārassa, kuto kaṇhājinā siyā; Ubhayeneva jīyetha, patiṁ putte ca lakkhaṇā”. 539 “Khaṇittikaṁ me patitaṁ, dakkhiṇakkhi ca phandati; Aphalā phalino rukkhā, sabbā muyhanti me disā”. 540 Tassā sāyanhakālasmiṁ, assamāgamanaṁ pati; Atthaṅgatamhi sūriye, vāḷā panthe upaṭṭhahuṁ. 541 “Nīce colambate sūriyo, dūre ca vata assamo; Yañca nesaṁ ito hassaṁ, taṁ te bhuñjeyyu bhojanaṁ. 542 So nūna khattiyo eko, paṇṇasālāya acchati; Tosento dārake chāte, mamaṁ disvā anāyatiṁ. 543 Te nūna puttakā mayhaṁ, kapaṇāya varākiyā; Sāyaṁ saṁvesanākāle, khīrapītāva acchare. 544 Te nūna puttakā mayhaṁ, kapaṇāya varākiyā; Sāyaṁ saṁvesanākāle, vāripītāva acchare. 545 Te nūna puttakā mayhaṁ, kapaṇāya varākiyā; Paccuggatā maṁ tiṭṭhanti, vacchā bālāva mātaraṁ. 546 Te nūna puttakā mayhaṁ, kapaṇāya varākiyā; Paccuggatā maṁ tiṭṭhanti, haṁsāvuparipallale. 547 Te nūna puttakā mayhaṁ, kapaṇāya varākiyā; Paccuggatā maṁ tiṭṭhanti, assamassāvidūrato. 548 Ekāyano ekapatho, sarā sobbhā ca passato; Aññaṁ maggaṁ na passāmi, yena gaccheyya assamaṁ. 549 Migā namatthu rājāno, kānanasmiṁ mahabbalā; Dhammena bhātaro hotha, maggaṁ me detha yācitā. 550 Avaruddhassāhaṁ bhariyā, rājaputtassa sirīmato; Tañcāhaṁ nātimaññāmi, rāmaṁ sītāvanubbatā. 551 Tumhe ca putte passatha, sāyaṁ saṁvesanaṁ pati; Ahañca putte passeyyaṁ, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho. 552 Bahuñcidaṁ mūlaphalaṁ, bhakkho cāyaṁ anappako; Tato upaḍḍhaṁ dassāmi, maggaṁ me detha yācitā. 553 Rājaputtī ca no mātā, rājaputto ca no pitā; Dhammena bhātaro hotha, maggaṁ me detha yācitā”. 554 Tassā lālappamānāya, bahuṁ kāruññasañhitaṁ; Sutvā nelapatiṁ vācaṁ, vāḷā panthā apakkamuṁ. 555 “Imamhi naṁ padesamhi, puttakā paṁsukuṇṭhitā; Paccuggatā maṁ tiṭṭhanti, vacchā bālāva mātaraṁ. 556 Imamhi 2915 --- ja547 1:556 naṁ padesamhi, puttakā paṁsukuṇṭhitā; Paccuggatā maṁ tiṭṭhanti, haṁsāvuparipallale. 557 Imamhi naṁ padesamhi, puttakā paṁsukuṇṭhitā; Paccuggatā maṁ tiṭṭhanti, assamassāvidūrato. 558 Dve migā viya ukkaṇṇā, samantā mabhidhāvino; Ānandino pamuditā, vaggamānāva kampare; Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho. 559 Chakalīva migī chāpaṁ, pakkhī muttāva pañjarā; Ohāya putte nikkhamiṁ, sīhīvāmisagiddhinī; Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho. 560 Idaṁ nesaṁ padakkantaṁ, nāgānamiva pabbate; Citakā parikiṇṇāyo, assamassāvidūrato; Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho. 561 Vālikāyapi okiṇṇā, puttakā paṁsukuṇṭhitā; Samantā mabhidhāvanti, te na passāmi dārake. 562 Ye maṁ pure paccuṭṭhenti, araññā dūramāyatiṁ; Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho. 563 Chakaliṁva migiṁ chāpā, paccuggantuna mātaraṁ; Dūre maṁ pavilokenti, te na passāmi dārake. 564 Idaṁ nesaṁ kīḷanakaṁ, patitaṁ paṇḍubeḷuvaṁ; Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho. 565 Thanā ca mayhime pūrā, uro ca sampadālati; Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho. 566 Ucchaṅgeko vicināti, thanamekāvalambati; Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho. 567 Yassu sāyanhasamayaṁ, puttakā paṁsukuṇṭhitā; Ucchaṅge me vivattanti, te na passāmi dārake. 568 Ayaṁ so assamo pubbe, samajjo paṭibhāti maṁ; Tyajja putte apassantyā, bhamate viya assamo. 569 Kimidaṁ appasaddova, assamo paṭibhāti maṁ; Kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā. 570 Kimidaṁ appasaddova, assamo paṭibhāti maṁ; Sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā. 571 Kimidaṁ tuṇhibhūtosi, api ratteva me mano; Kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā. 572 Kimidaṁ tuṇhibhūtosi, api ratteva me mano; Sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā. 573 Kacci nu me ayyaputta, migā khādiṁsu dārake; Araññe iriṇe vivane, kena nītā me dārakā. 574 Adu te pahitā dūtā, adu suttā piyaṁvadā; Adu bahi no nikkhantā, khiḍḍāsu pasutā nu te. 575 Nevāsaṁ kesā dissanti, hatthapādā ca jālino; Sakuṇānañca opāto, kena nītā me dārakā. 576 Idaṁ tato dukkhataraṁ, sallaviddho yathā vaṇo; Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho. 577 Idampi dutiyaṁ sallaṁ, kampeti hadayaṁ mama; Yañca putte na passāmi, tvañca maṁ nābhibhāsasi. 578 Ajjeva me imaṁ rattiṁ, rājaputta na saṁsasi; Maññe okkantasantaṁ maṁ, pāto dakkhisi no mataṁ”. 579 “Nūna maddī varārohā, rājaputtī yasassinī; Pāto gatāsi uñchāya, kimidaṁ sāyamāgatā”. 580 “Nanu tvaṁ saddamassosi, ye saraṁ pātumāgatā; Sīhassapi nadantassa, byagghassa ca nikujjitaṁ. 581 Ahu pubbanimittaṁ me, vicarantyā brahāvane; Khaṇitto me hatthā patito, uggīvañcāpi aṁsato. 582 Tadāhaṁ byathitā bhītā, puthu katvāna pañjaliṁ; Sabbadisā namassissaṁ, api sotthi ito siyā. 583 Mā heva no rājaputto, hato sīhena dīpinā; Dārakā vā parāmaṭṭhā, acchakokataracchihi. 584 Sīho byaggho ca dīpi ca, tayo vāḷā vane migā; Te maṁ pariyāvaruṁ maggaṁ, tena sāyamhi āgatā. 585 Ahaṁ patiñca putte ca, āceramiva māṇavo; Anuṭṭhitā divārattiṁ, jaṭinī brahmacārinī. 586 Ajināni paridahitvā, vanamūlaphalahāriyā; Vicarāmi divārattiṁ, tumhaṁ kāmā hi puttakā. 587 Ahaṁ suvaṇṇahaliddiṁ, ābhataṁ paṇḍubeḷuvaṁ; Rukkhapakkāni cāhāsiṁ, ime vo putta kīḷanā. 588 Imaṁ mūlāḷivattakaṁ, sālukaṁ ciñcabhedakaṁ; Bhuñja khuddehi saṁyuttaṁ, saha puttehi khattiya. 589 Padumaṁ jālino dehi, kumudañca kumāriyā; Māline passa naccante, sivi puttāni avhaya. 590 Tato kaṇhājināyapi, nisāmehi rathesabha; Mañjussarāya vagguyā, assamaṁ upayantiyā. 591 Samānasukhadukkhamhā, raṭṭhā pabbājitā ubho; Api sivi putte passesi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho. 592 Samaṇe brāhmaṇe nūna, brahmacariyaparāyaṇe; Ahaṁ loke abhissapiṁ, sīlavante bahussute; Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho. 593 Ime te jambukā rukkhā, vedisā sinduvārakā; Vividhāni rukkhajātāni, te kumārā na dissare. 594 Assatthā panasā ceme, nigrodhā ca kapitthanā; Vividhāni phalajātāni, te kumārā na dissare. 595 Ime tiṭṭhanti ārāmā, ayaṁ 2916 --- ja547 1:595 sītūdakā nadī; Yatthassu pubbe kīḷiṁsu, te kumārā na dissare. 596 Vividhāni pupphajātāni, asmiṁ uparipabbate; Yānassu pubbe dhāriṁsu, te kumārā na dissare. 597 Vividhāni phalajātāni, asmiṁ uparipabbate; Yānassu pubbe bhuñjiṁsu, te kumārā na dissare. 598 Ime te hatthikā assā, balībaddā ca te ime; Yehissu pubbe kīḷiṁsu, te kumārā na dissare. 599 Ime sāmā sasolūkā, bahukā kadalīmigā; Yehissu pubbe kīḷiṁsu, te kumārā na dissare. 600 Ime haṁsā ca koñcā ca, mayūrā citrapekhuṇā; Yehissu pubbe kīḷiṁsu, te kumārā na dissare. 601 Imā tā vanagumbāyo, pupphitā sabbakālikā; Yatthassu pubbe kīḷiṁsu, te kumārā na dissare. 602 Imā tā pokkharaṇī rammā, cakkavākūpakūjitā; Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca; Yatthassu pubbe kīḷiṁsu, te kumārā na dissare. 603 Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamāhaṭaṁ; Aggipi te na hāpito, kiṁ nu mandova jhāyasi. 604 Piyo piyena saṅgamma, samo me byapahaññati; Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho. 605 Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā; Kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā. 606 Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā; Sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā”. 607 Sā tattha paridevitvā, pabbatāni vanāni ca; Punadevassamaṁ gantvā, rodi sāmikasantike. 608 “Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā; Kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā. 609 Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā; Sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā. 610 Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā; Vicarantī rukkhamūlesu, pabbatesu guhāsu ca”. 611 Iti maddī varārohā, rājaputtī yasassinī; Bāhā paggayha kanditvā, tattheva patitā chamā. 612 Tamajjhapattaṁ rājaputtiṁ, udakenābhisiñcatha; Assatthaṁ naṁ viditvāna, atha naṁ etadabravi. 613 “Ādiyeneva te maddi, dukkhaṁ nakkhātumicchisaṁ; Daliddo yācako vuḍḍho, brāhmaṇo gharamāgato. 614 Tassa dinnā mayā puttā, maddi mā bhāyi assasa; Maṁ passa maddi mā putte, mā bāḷhaṁ paridevasi; Lacchāma putte jīvantā, arogā ca bhavāmase. 615 Putte pasuñca dhaññañca, yañca aññaṁ ghare dhanaṁ; Dajjā sappuriso dānaṁ, disvā yācakamāgataṁ; Anumodāhi me maddi, puttake dānamuttamaṁ”. 616 “Anumodāmi te deva, puttake dānamuttamaṁ; Datvā cittaṁ pasādehi, bhiyyo dānaṁ dado bhava. 617 Yo tvaṁ maccherabhūtesu, manussesu janādhipa; Brāhmaṇassa adā dānaṁ, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano”. 618 Ninnāditā te pathavī, saddo te tidivaṅgato; Samantā vijjutā āguṁ, girīnaṁva patissutā. 619 Tassa te anumodanti, ubho nāradapabbatā; Indo ca brahmā pajāpati, somo yamo vessavaṇo; Sabbe devānumodanti, tāvatiṁsā saindakā. 620 Iti maddī varārohā, rājaputtī yasassinī; Vessantarassa anumodi, puttake dānamuttamaṁ. 621 Maddīpabbaṁ nāma. 622 10. Sakkapabba Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṁ pati; Sakko brāhmaṇavaṇṇena, pāto tesaṁ adissatha. 623 “Kacci nu bhoto kusalaṁ, kacci bhoto anāmayaṁ; Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū. 624 Kacci ḍaṁsā makasā ca, appameva sarīsapā; Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṁsā na vijjati”. 625 “Kusalañceva no brahme, atho brahme anāmayaṁ; Atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū. 626 Atho ḍaṁsā makasā ca, appameva sarīsapā; Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṁsā mayhaṁ na vijjati. 627 Satta no māse vasataṁ, araññe jīvasokinaṁ; Idaṁ dutiyaṁ passāma, brāhmaṇaṁ devavaṇṇinaṁ; Ādāya veḷuvaṁ daṇḍaṁ, dhārentaṁ ajinakkhipaṁ. 628 Svāgataṁ te mahābrahme, atho me adurāgataṁ; Anto pavisa bhaddante, pāde pakkhālayassu te. 629 Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo; Phalāni khuddakappāni, bhuñja brahme varaṁ varaṁ. 630 Idampi pānīyaṁ sītaṁ, ābhataṁ girigabbharā; Tato piva mahābrahme, sace tvaṁ abhikaṅkhasi. 631 Atha tvaṁ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā; Anuppatto brahāraññaṁ, taṁ me akkhāhi pucchito”. 632 “Yathā vārivaho pūro, sabbakālaṁ na khīyati; Evaṁ taṁ yācitāgacchiṁ, bhariyaṁ me dehi yācito”. 633 “Dadāmi na vikampāmi, yaṁ maṁ yācasi brāhmaṇa; Santaṁ nappaṭiguyhāmi, dāne me ramatī mano”. 634 Maddiṁ hatthe gahetvāna, udakassa kamaṇḍaluṁ; Brāhmaṇassa 2917 --- ja547 1:634 adā dānaṁ, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano. 635 Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ; Maddiṁ paricajantassa, medanī sampakampatha. 636 Nevassa maddī bhākuṭi, na sandhīyati na rodati; Pekkhatevassa tuṇhī sā, “eso jānāti yaṁ varaṁ”. 637 (Jāliṁ kaṇhājinaṁ dhītaṁ, maddideviṁ patibbataṁ; Cajamāno ca cintesiṁ, bodhiyāyeva kāraṇā. 638 Na me dessā ubho puttā, maddī devī na dessiyā; Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ, tasmā piye adāsahaṁ.) 639 “Komārī yassāhaṁ bhariyā, sāmiko mama issaro; Yassicche tassa maṁ dajjā, vikkiṇeyya haneyya vā”. 640 Tesaṁ saṅkappamaññāya, devindo etadabravi; “Sabbe jitā te paccūhā, ye dibbā ye ca mānusā. 641 Ninnāditā te pathavī, saddo te tidivaṅgato; Samantā vijjutā āguṁ, girīnaṁva patissutā. 642 Tassa te anumodanti, ubho nāradapabbatā; Indo ca brahmā pajāpati, somo yamo vessavaṇo; Sabbe devānumodanti, dukkarañhi karoti so. 643 Duddadaṁ dadamānānaṁ, dukkaraṁ kamma kubbataṁ; Asanto nānukubbanti, sataṁ dhammo durannayo. 644 Tasmā satañca asataṁ, nānā hoti ito gati; Asanto nirayaṁ yanti, santo saggaparāyaṇā. 645 Yametaṁ kumāre adā, bhariyaṁ adā vane vasaṁ; Brahmayānamanokkamma, sagge te taṁ vipaccatu”. 646 “Dadāmi bhoto bhariyaṁ, maddiṁ sabbaṅgasobhanaṁ; Tvañceva maddiyā channo, maddī ca patinā saha. 647 Yathā payo ca saṅkho ca, ubho samānavaṇṇino; Evaṁ tuvañca maddī ca, samānamanacetasā. 648 Avaruddhettha araññasmiṁ, ubho sammatha assame; Khattiyā gottasampannā, sujātā mātupettito; Yathā puññāni kayirātha, dadantā aparāparaṁ. 649 Sakkohamasmi devindo, āgatosmi tavantike; Varaṁ varassu rājisi, vare aṭṭha dadāmi te”. 650 “Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Pitā maṁ anumodeyya, ito pattaṁ sakaṁ gharaṁ; Āsanena nimanteyya, paṭhametaṁ varaṁ vare. 651 Purisassa vadhaṁ na roceyyaṁ, Api kibbisakārakaṁ; Vajjhaṁ vadhamhā moceyyaṁ, Dutiyetaṁ varaṁ vare. 652 Ye vuḍḍhā ye ca daharā, ye ca majjhimaporisā; Mameva upajīveyyuṁ, tatiyetaṁ varaṁ vare. 653 Paradāraṁ na gaccheyyaṁ, sadārapasuto siyaṁ; Thīnaṁ vasaṁ na gaccheyyaṁ, catutthetaṁ varaṁ vare. 654 Putto me sakka jāyetha, so ca dīghāyuko siyā; Dhammena jine pathaviṁ, pañcametaṁ varaṁ vare. 655 Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṁ pati; Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṁ, chaṭṭhametaṁ varaṁ vare. 656 Dadato me na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṁ; Dadaṁ cittaṁ pasādeyyaṁ, sattametaṁ varaṁ vare. 657 Ito vimuccamānāhaṁ, saggagāmī visesagū; Anivatti tato assaṁ, aṭṭhametaṁ varaṁ vare”. 658 Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, devindo etadabravi; “Aciraṁ vata te tato, pitā taṁ daṭṭhumessati”. 659 Idaṁ vatvāna maghavā, devarājā sujampati; Vessantare varaṁ datvā, saggakāyaṁ apakkami. 660 Sakkapabbaṁ nāma. 661 11. Mahārājapabba “Kassetaṁ mukhamābhāti, hemaṁvuttattamagginā; Nikkhaṁva jātarūpassa, ukkāmukhapahaṁsitaṁ. 662 Ubho sadisapaccaṅgā, ubho sadisalakkhaṇā; Jālissa sadiso eko, ekā kaṇhājinā yathā. 663 Sīhā bilāva nikkhantā, ubho sampatirūpakā; Jātarūpamayāyeva, ime dissanti dārakā. 664 Kuto nu bhavaṁ bhāradvāja, Ime ānesi dārake; Ajja raṭṭhaṁ anuppatto, Kuhiṁ gacchasi brāhmaṇa”. 665 “Mayhaṁ te dārakā deva, dinnā vittena sañjaya; Ajja pannarasā ratti, yato laddhā me dārakā”. 666 “Kena vā vācapeyyena, sammāñāyena saddahe; Ko tetaṁ dānamadadā, puttake dānamuttamaṁ”. 667 “Yo yācataṁ patiṭṭhāsi, bhūtānaṁ dharaṇīriva; So me vessantaro rājā, puttedāsi vane vasaṁ. 668 Yo yācataṁ gatī āsi, savantīnaṁva sāgaro; So me vessantaro rājā, puttedāsi vane vasaṁ”. 669 “Dukkaṭaṁ vata bho raññā, saddhena gharamesinā; Kathaṁ nu puttake dajjā, araññe avaruddhako. 670 Imaṁ bhonto nisāmetha, yāvantettha samāgatā; Kathaṁ vessantaro rājā, puttedāsi vane vasaṁ. 671 Dāsiṁ dāsaṁ ca so dajjā, assaṁ cassatarīrathaṁ; Hatthiñca kuñjaraṁ dajja, kathaṁ so dajja dārake”. 672 “Yassa nassa ghare dāso, asso cassatarīratho; Hatthī ca kuñjaro nāgo, kiṁ so dajjā pitāmaha”. 673 “Dānamassa pasaṁsāma, na ca nindāma puttakā; Kathaṁ nu hadayaṁ āsi, tumhe datvā vanibbake”. 674 2918 --- ja547 1:674 “Dukkhassa hadayaṁ āsi, atho uṇhampi passasi; Rohinīheva tambakkhī, pitā assūni vattayi”. 675 Yaṁ taṁ kaṇhājināvoca, “ayaṁ maṁ tāta brāhmaṇo; Laṭṭhiyā paṭikoṭeti, ghare jātaṁva dāsiyaṁ. 676 Na cāyaṁ brāhmaṇo tāta, dhammikā honti brāhmaṇā; Yakkho brāhmaṇavaṇṇena, khādituṁ tāta neti no; Nīyamāne pisācena, kiṁ nu tāta udikkhasi”. 677 “Rājaputtī ca vo mātā, rājaputto ca vo pitā; Pubbe me aṅkamāruyha, kiṁ nu tiṭṭhatha ārakā”. 678 “Rājaputtī ca no mātā, rājaputto ca no pitā; Dāsā mayaṁ brāhmaṇassa, tasmā tiṭṭhāma ārakā”. 679 “Mā sammevaṁ avacuttha, ḍayhate hadayaṁ mama; Citakāyaṁva me kāyo, āsane na sukhaṁ labhe. 680 Mā sammevaṁ avacuttha, bhiyyo sokaṁ janetha maṁ; Nikkiṇissāmi dabbena, na vo dāsā bhavissatha. 681 Kimagghiyañhi vo tāta, brāhmaṇassa pitā adā; Yathābhūtaṁ me akkhātha, paṭipādentu brāhmaṇaṁ”. 682 “Sahassagghañhi maṁ tāta, brāhmaṇassa pitā adā; Atha kaṇhājinaṁ kaññaṁ, hatthinā ca satena ca”. 683 “Uṭṭhehi katte taramāno, brāhmaṇassa avākara; Dāsisataṁ dāsasataṁ, gavaṁ hatthusabhaṁ sataṁ; Jātarūpasahassañca, puttānaṁ dehi nikkayaṁ”. 684 Tato kattā taramāno, brāhmaṇassa avākari; Dāsisataṁ dāsasataṁ, gavaṁ hatthusabhaṁ sataṁ; Jātarūpasahassañca, puttānaṁdāsi nikkayaṁ. 685 Nikkiṇitvā nahāpetvā, bhojayitvāna dārake; Samalaṅkaritvā bhaṇḍena, ucchaṅge upavesayuṁ. 686 Sīsaṁ nhāte sucivatthe, sabbābharaṇabhūsite; Rājā aṅke karitvāna, ayyako paripucchatha. 687 Kuṇḍale ghusite māle, sabbābharaṇabhūsite; Rājā aṅke karitvāna, idaṁ vacanamabravi. 688 “Kacci ubho arogā te, jāli mātāpitā tava; Kacci uñchena yāpenti, kacci mūlaphalā bahū. 689 Kacci ḍaṁsā makasā ca, appameva sarīsapā; Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṁsā na vijjati”. 690 “Atho ubho arogā me, deva mātāpitā mama; Atho uñchena yāpenti, atho mūlaphalā bahū. 691 Atho ḍaṁsā makasā ca, appameva sarīsapā; Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṁsā nesaṁ na vijjati. 692 Khaṇantālukalambāni, bilāni takkalāni ca; Kolaṁ bhallātakaṁ bellaṁ, sā no āhatva posati. 693 Yañceva sā āharati, vanamūlaphalahāriyā; Taṁ no sabbe samāgantvā, rattiṁ bhuñjāma no divā. 694 Ammāva no kisā paṇḍu, āharantī dumapphalaṁ; Vātātapena sukhumālī, padumaṁ hatthagatāmiva. 695 Ammāya patanū kesā, vicarantyā brahāvane; Vane vāḷamigākiṇṇe, khaggadīpinisevite. 696 Kesesu jaṭaṁ bandhitvā, kacche jallamadhārayi; Cammavāsī chamā seti, jātavedaṁ namassati. 697 Puttā piyā manussānaṁ, lokasmiṁ udapajjisuṁ; Na hi nūnamhākaṁ ayyassa, putte sneho ajāyatha”. 698 “Dukkaṭañca hi no putta, bhūnahaccaṁ kataṁ mayā; Yohaṁ sivīnaṁ vacanā, pabbājesimadūsakaṁ. 699 Yaṁ me kiñci idha atthi, dhanaṁ dhaññañca vijjati; Etu vessantaro rājā, siviraṭṭhe pasāsatu”. 700 “Na deva mayhaṁ vacanā, ehiti sivisuttamo; Sayameva devo gantvā, siñca bhogehi atrajaṁ”. 701 Tato senāpatiṁ rājā, sañjayo ajjhabhāsatha; “Hatthī assā rathā pattī, senā sannāhayantu naṁ; Negamā ca maṁ anventu, brāhmaṇā ca purohitā. 702 Tato saṭṭhisahassāni, yodhino cārudassanā; Khippamāyantu sannaddhā, nānāvaṇṇehilaṅkatā. 703 Nīlavatthadharā neke, pītāneke nivāsitā; Aññe lohitauṇhīsā, suddhāneke nivāsitā; Khippamāyantu sannaddhā, nānāvaṇṇehilaṅkatā. 704 Himavā yathā gandhadharo, pabbato gandhamādano; Nānārukkhehi sañchanno, mahābhūtagaṇālayo. 705 Osadhehi ca dibbehi, disā bhāti pavāti ca; Khippamāyantu sannaddhā, disā bhantu pavantu ca. 706 Tato nāgasahassāni, yojayantu catuddasa; Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā. 707 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi; Khippamāyantu sannaddhā, hatthikkhandhehi dassitā. 708 Tato assasahassāni, yojayantu catuddasa; Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhanā. 709 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi; Khippamāyantu sannaddhā, assapiṭṭhehilaṅkatā. 710 Tato rathasahassāni, yojayantu catuddasa; Ayosukatanemiyo, suvaṇṇacitapakkhare. 711 Āropentu dhaje tattha, cammāni kavacāni ca; Vippālentu ca cāpāni, daḷhadhammā pahārino; Khippamāyantu sannaddhā, rathesu rathajīvino. 712 Lājā olopiyā pupphā, mālāgandhavilepanā; Agghiyāni ca 2919 --- ja547 1:712 tiṭṭhantu, yena maggena ehiti. 713 Gāme gāme sataṁ kumbhā, merayassa surāya ca; Maggamhi patitiṭṭhantu, yena maggena ehiti. 714 Maṁsā pūvā saṅkuliyo, kummāsā macchasaṁyutā; Maggamhi patitiṭṭhantu, yena maggena ehiti. 715 Sappi telaṁ dadhi khīraṁ, kaṅgubījā bahū surā; Maggamhi patitiṭṭhantu, yena maggena ehiti. 716 Āḷārikā ca sūdā ca, naṭanaṭṭakagāyino; Pāṇissarā kumbhathūṇiyo, mandakā sokajjhāyikā. 717 Āhaññantu sabbavīṇā, bheriyo dindimāni ca; Kharamukhāni dhamentu, nadantu ekapokkharā. 718 Mudiṅgā paṇavā saṅkhā, godhā parivadentikā; Dindimāni ca haññantu, kutumpa dindimāni ca”. 719 Sā senā mahatī āsi, uyyuttā sivivāhinī; Jālinā magganāyena, vaṅkaṁ pāyāsi pabbataṁ. 720 Koñcaṁ nadati mātaṅgo, kuñjaro saṭṭhihāyano; Kacchāya baddhamānāya, koñcaṁ nadati vāraṇo. 721 Ājānīyā hasiyanti, nemighoso ajāyatha; Abbhaṁ rajo acchādesi, uyyuttā sivivāhinī. 722 Sā senā mahatī āsi, uyyuttā hārahārinī; Jālinā magganāyena, vaṅkaṁ pāyāsi pabbataṁ. 723 Te pāviṁsu brahāraññaṁ, bahusākhaṁ mahodakaṁ; Puppharukkhehi sañchannaṁ, phalarukkhehi cūbhayaṁ. 724 Tattha bindussarā vaggū, nānāvaṇṇā bahū dijā; Kūjantamupakūjanti, utusampupphite dume. 725 Te gantvā dīghamaddhānaṁ, ahorattānamaccaye; Padesaṁ taṁ upāgacchuṁ, yattha vessantaro ahu. 726 Mahārājapabbaṁ nāma. 727 12. Chakhattiyakamma Tesaṁ sutvāna nigghosaṁ, bhīto vessantaro ahu; Pabbataṁ abhiruhitvā, bhīto senaṁ udikkhati. 728 “Iṅgha maddi nisāmehi, nigghoso yādiso vane; Ājānīyā hasiyanti, dhajaggāni ca dissare. 729 Ime nūna araññasmiṁ, migasaṅghāni luddakā; Vāgurāhi parikkhippa, sobbhaṁ pātetvā tāvade; Vikkosamānā tibbāhi, hanti nesaṁ varaṁ varaṁ. 730 Yathā mayaṁ adūsakā, araññe avaruddhakā; Amittahatthattaṁ gatā, passa dubbalaghātakaṁ”. 731 “Amittā nappasāheyyuṁ, aggīva udakaṇṇave; Tadeva tvaṁ vicintehi, api sotthi ito siyā”. 732 Tato vessantaro rājā, orohitvāna pabbatā; Nisīdi paṇṇasālāyaṁ, daḷhaṁ katvāna mānasaṁ. 733 Nivattayitvāna rathaṁ, vuṭṭhapetvāna seniyo; Ekaṁ araññe viharantaṁ, pitā puttaṁ upāgami. 734 Hatthikkhandhato oruyha, ekaṁso pañjalīkato; Parikiṇṇo amaccehi, puttaṁ siñcitumāgami. 735 Tatthaddasa kumāraṁ so, rammarūpaṁ samāhitaṁ; Nisinnaṁ paṇṇasālāyaṁ, jhāyantaṁ akutobhayaṁ. 736 Tañca disvāna āyantaṁ, pitaraṁ puttagiddhinaṁ; Vessantaro ca maddī ca, paccuggantvā avandisuṁ. 737 Maddī ca sirasā pāde, sasurassābhivādayi; “Maddī ahañhi te deva, pāde vandāmi te suṇhā”; Te su tattha palisajja, pāṇinā parimajjatha. 738 “Kacci vo kusalaṁ putta, kacci putta anāmayaṁ; Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū. 739 Kacci ḍaṁsā makasā ca, appameva sarīsapā; Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṁsā na vijjati”. 740 “Atthi no jīvikā deva, sā ca yādisakīdisā; Kasirā jīvikā homa, uñchācariyāya jīvitaṁ. 741 Aniddhinaṁ mahārāja, dametassaṁva sārathi; Tyamhā aniddhikā dantā, asamiddhi dameti no. 742 Api no kisāni maṁsāni, pitu mātu adassanā; Avaruddhānaṁ mahārāja, araññe jīvasokinaṁ. 743 Yepi te siviseṭṭhassa, dāyādāpattamānasā; Jālī kaṇhājinā cubho, brāhmaṇassa vasānugā; Accāyikassa luddassa, yo ne gāvova sumbhati. 744 Te rājaputtiyā putte, yadi jānātha saṁsatha; Pariyāpuṇātha no khippaṁ, sappadaṭṭhaṁva māṇavaṁ”. 745 “Ubho kumārā nikkītā, jālī kaṇhājinā cubho; Brāhmaṇassa dhanaṁ datvā, putta mā bhāyi assasa”. 746 “Kacci nu tāta kusalaṁ, kacci tāta anāmayaṁ; Kacci nu tāta me mātu, cakkhu na parihāyati”. 747 “Kusalañceva me putta, atho putta anāmayaṁ; Atho ca putta te mātu, cakkhu na parihāyati”. 748 “Kacci arogaṁ yoggaṁ te, kacci vahati vāhanaṁ; Kacci phīto janapado, kacci vuṭṭhi na chijjati”. 749 “Atho arogaṁ yoggaṁ me, atho vahati vāhanaṁ; Atho phīto janapado, atho vuṭṭhi na chijjati”. 750 Iccevaṁ mantayantānaṁ, mātā nesaṁ adissatha; Rājaputtī giridvāre, pattikā anupāhanā. 751 Tañca disvāna āyantiṁ, mātaraṁ puttagiddhiniṁ; Vessantaro ca maddī ca, paccuggantvā avandisuṁ. 752 Maddī ca sirasā pāde, sassuyā abhivādayi; “Maddī ahañhi te ayye, pāde vandāmi 2920 --- ja547 1:752 te suṇhā”. 753 Maddiñca puttakā disvā, dūrato sotthimāgatā; Kandantā mabhidhāviṁsu, vacchabālāva mātaraṁ. 754 Maddī ca puttake disvā, dūrato sotthimāgate; Vāruṇīva pavedhentī, thanadhārābhisiñcatha. 755 Samāgatānaṁ ñātīnaṁ, mahāghoso ajāyatha; Pabbatā samanādiṁsu, mahī pakampitā ahu. 756 Vuṭṭhidhāraṁ pavattento, devo pāvassi tāvade; Atha vessantaro rājā, ñātīhi samagacchatha. 757 Nattāro suṇisā putto, rājā devī ca ekato; Yadā samāgatā āsuṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ. 758 Pañjalikā tassa yācanti, rodantā bherave vane; Vessantarañca maddiñca, sabbe raṭṭhā samāgatā; Tvaṁ nosi issaro rājā, rajjaṁ kāretha no ubho. 759 Chakhattiyakammaṁ nāma. 760 “Dhammena rajjaṁ kārentaṁ, raṭṭhā pabbājayittha maṁ; Tvañca jānapadā ceva, negamā ca samāgatā”. 761 “Dukkaṭañca hi no putta, bhūnahaccaṁ kataṁ mayā; Yohaṁ sivīnaṁ vacanā, pabbājesimadūsakaṁ. 762 Yena kenaci vaṇṇena, pitu dukkhaṁ udabbahe; Mātu bhaginiyā cāpi, api pāṇehi attano”. 763 Tato vessantaro rājā, rajojallaṁ pavāhayi; Rajojallaṁ pavāhetvā, saṅkhavaṇṇaṁ adhārayi. 764 Sīsaṁ nhāto sucivattho, sabbābharaṇabhūsito; Paccayaṁ nāgamāruyha, khaggaṁ bandhi parantapaṁ. 765 Tato saṭṭhisahassāni, yodhino cārudassanā; Sahajātā pakiriṁsu, nandayantā rathesabhaṁ. 766 Tato maddimpi nhāpesuṁ, sivikaññā samāgatā; “Vessantaro taṁ pāletu, jālī kaṇhājinā cubho; Athopi taṁ mahārājā, sañjayo abhirakkhatu”. 767 Idañca paccayaṁ laddhā, pubbe saṅklesamattano; Ānandiyaṁ ācariṁsu, ramaṇīye giribbaje. 768 Idañca paccayaṁ laddhā, pubbe saṅklesamattano; Ānandi vittā sumanā, putte saṅgamma lakkhaṇā. 769 Idañca paccayaṁ laddhā, pubbe saṅklesamattano; Ānandi vittā patītā, saha puttehi lakkhaṇā. 770 “Ekabhattā pure āsiṁ, niccaṁ thaṇḍilasāyinī; Iti metaṁ vataṁ āsi, tumhaṁ kāmā hi puttakā. 771 Taṁ me vataṁ samiddhajja, tumhe saṅgamma puttakā; Mātujampi taṁ pāletu, pitujampi ca puttaka; Athopi taṁ mahārājā, sañjayo abhirakkhatu. 772 Yaṁ kiñcitthi kataṁ puññaṁ, mayhañceva pitucca te; Sabbena tena kusalena, ajaro amaro bhava”. 773 Kappāsikañca koseyyaṁ, khomakoṭumbarāni ca; Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha. 774 Tato hemañca kāyūraṁ, gīveyyaṁ ratanāmayaṁ; Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha. 775 Tato hemañca kāyūraṁ, aṅgadaṁ maṇimekhalaṁ; Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha. 776 Uṇṇataṁ mukhaphullañca, nānāratte ca māṇike; Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha. 777 Uggatthanaṁ giṅgamakaṁ, mekhalaṁ pāṭipādakaṁ; Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha. 778 Suttañca suttavajjañca, upanijjhāya seyyasi; Asobhatha rājaputtī, devakaññāva nandane. 779 Sīsaṁ nhātā sucivatthā, sabbālaṅkārabhūsitā; Asobhatha rājaputtī, tāvatiṁseva accharā. 780 Kadalīva vātacchupitā, jātā cittalatāvane; Dantāvaraṇasampannā, rājaputtī asobhatha. 781 Sakuṇī mānusinīva, jātā cittapattā patī; Nigrodhapakkabimboṭṭhī, rājaputtī asobhatha. 782 Tassā ca nāgamānesuṁ, nātibaddhaṁva kuñjaraṁ; Sattikkhamaṁ sarakkhamaṁ, īsādantaṁ urūḷhavaṁ. 783 Sā maddī nāgamāruhi, nātivaddhaṁva kuñjaraṁ; Sattikkhamaṁ sarakkhamaṁ, īsādantaṁ urūḷhavaṁ. 784 Sabbamhi taṁaraññamhi, yāvantettha migā ahuṁ; Vessantarassa tejena, naññamaññaṁ viheṭhayuṁ. 785 Sabbamhi taṁaraññamhi, yāvantettha dijā ahuṁ; Vessantarassa tejena, naññamaññaṁ viheṭhayuṁ. 786 Sabbamhi taṁaraññamhi, yāvantettha migā ahuṁ; Ekajjhaṁ sannipātiṁsu, vessantare payātamhi; Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 787 Sabbamhi taṁaraññamhi, yāvantettha dijā ahuṁ; Ekajjhaṁ sannipātiṁsu, vessantare payātamhi; Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 788 Sabbamhi taṁaraññamhi, yāvantettha migā ahuṁ; Nāssu mañjū nikūjiṁsu, vessantare payātamhi; Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 789 Sabbamhi taṁaraññamhi, yāvantettha dijā ahuṁ; Nāssu mañjū nikūjiṁsu, vessantare payātamhi; Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 790 Paṭiyatto rājamaggo, vicitto pupphasanthato; Vasi vessantaro yattha, yāvatāva jetuttarā. 791 Tato saṭṭhisahassāni, yodhino cārudassanā; Samantā parikiriṁsu, 2921 --- ja547 1:791 vessantare payātamhi; Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 792 Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Samantā parikiriṁsu, vessantare payātamhi; Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 793 Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Samantā parikiriṁsu, vessantare payātamhi; Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 794 Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā; Samantā parikiriṁsu, vessantare payātamhi; Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 795 Karoṭiyā cammadharā, illīhatthā suvammino; Purato paṭipajjiṁsu, vessantare payātamhi; Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 796 Te pāvisuṁ puraṁ rammaṁ, mahāpākāratoraṇaṁ; Upetaṁ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṁ. 797 Vittā jānapadā āsuṁ, negamā ca samāgatā; Anuppatte kumāramhi, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 798 Celukkhepo avattittha, āgate dhanadāyake; Nandiṁ pavesi nagare, bandhanā mokkho aghosatha. 799 Jātarūpamayaṁ vassaṁ, devo pāvassi tāvade; Vessantare paviṭṭhamhi, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane. 800 Tato vessantaro rājā, Dānaṁ datvāna khattiyo; Kāyassa bhedā sappañño, Saggaṁ so upapajjathāti. 801 Vessantarajātakaṁ dasamaṁ. 802 Mahānipātaṁ niṭṭhitaṁ. 803 Jātakapāḷi niṭṭhitā. ja141 0 Jātaka Ekakanipāta Kakaṇṭakavagga 1. Godhajātaka |1| “Na pāpajanasaṁsevī, accantasukhamedhati; Godhākulaṁ kakaṇṭāva, kaliṁ pāpeti attanan”ti. 2 Godhajātakaṁ paṭhamaṁ. ja342 0 Jātaka Catukkanipāta Cūḷakuṇālavagga 2. Vānarajātaka |1| “Asakkhiṁ vata attānaṁ, uddhātuṁ udakā thalaṁ; Na dānāhaṁ puna tuyhaṁ, vasaṁ gacchāmi vārija. 2 Alametehi ambehi, jambūhi panasehi ca; Yāni pāraṁ samuddassa, varaṁ mayhaṁ udumbaro. 3 Yo ca uppatitaṁ atthaṁ, na khippamanubujjhati; Amittavasamanveti, pacchā ca anutappati. 4 Yo ca uppatitaṁ atthaṁ, khippameva nibodhati; Muccate sattusambādhā, na ca pacchānutappatī”ti. 5 Vānarajātakaṁ dutiyaṁ. ja199 0 Jātaka Dukanipāta Ruhakavagga 9. Gahapatijātaka |1| “Ubhayaṁ me na khamati, ubhayaṁ me na ruccati; Yācāyaṁ koṭṭhamotiṇṇā, nāddasaṁ iti bhāsati. 2 Taṁ taṁ gāmapati brūmi, kadare appasmi jīvite; Dve māse saṅgaraṁ katvā, maṁsaṁ jaraggavaṁ kisaṁ; Appattakāle codesi, tampi mayhaṁ na ruccatī”ti. 3 Gahapatijātakaṁ navamaṁ. ja498 0 Jātaka Vīsatinipāta Mātaṅgavagga 2. Cittasambhūtajātaka |1| “Sabbaṁ narānaṁ saphalaṁ suciṇṇaṁ, Na kammunā kiñcana moghamatthi; Passāmi sambhūtaṁ mahānubhāvaṁ, Sakammunā puññaphalūpapannaṁ. 2 Sabbaṁ narānaṁ saphalaṁ suciṇṇaṁ, Na kammunā kiñcana moghamatthi; Kaccinnu cittassapi evamevaṁ, Iddho mano tassa yathāpi mayhaṁ”. 3 “Sabbaṁ narānaṁ saphalaṁ suciṇṇaṁ, Na kammunā kiñcana moghamatthi; Cittampi jānāhi tatheva deva, Iddho mano tassa yathāpi tuyhaṁ”. 4 “Bhavaṁ nu citto sutamaññato te, Udāhu te koci naṁ etadakkhā; Gāthā sugītā na mamatthi kaṅkhā, Dadāmi te gāmavaraṁ satañca”. 5 “Na cāhaṁ citto sutamaññato me, Isī ca me etamatthaṁ asaṁsi; ‘Gantvāna rañño paṭigāhi gāthaṁ, Api te varaṁ attamano dadeyya’”. 6 “Yojentu ve rājarathe, sukate cittasibbane; Kacchaṁ nāgānaṁ bandhatha, 2922 --- ja498 1:6 gīveyyaṁ paṭimuñcatha. 7 Āhaññantu bherimudiṅgasaṅkhe, Sīghāni yānāni ca yojayantu; Ajjevahaṁ assamaṁ taṁ gamissaṁ, Yattheva dakkhissamisiṁ nisinnaṁ”. 8 “Suladdhalābho vata me ahosi, Gāthā sugītā parisāya majjhe; Svāhaṁ isiṁ sīlavatūpapannaṁ, Disvā patīto sumanohamasmi”. 9 “Āsanaṁ udakaṁ pajjaṁ, paṭiggaṇhātu no bhavaṁ; Agghe bhavantaṁ pucchāma, agghaṁ kurutu no bhavaṁ”. 10 “Rammañca te āvasathaṁ karontu, Nārīgaṇehi paricārayassu; Karohi okāsamanuggahāya, Ubhopimaṁ issariyaṁ karoma”. 11 “Disvā phalaṁ duccaritassa rāja, Atho suciṇṇassa mahāvipākaṁ; Attānameva paṭisaṁyamissaṁ, Na patthaye putta pasuṁ dhanaṁ vā. 12 Dasevimā vassadasā, maccānaṁ idha jīvitaṁ; Apattaññeva taṁ odhiṁ, naḷo chinnova sussati. 13 Tattha kā nandi kā khiḍḍā, kā ratī kā dhanesanā; Kiṁ me puttehi dārehi, rāja muttosmi bandhanā. 14 Sohaṁ evaṁ pajānāmi, maccu me nappamajjati; Antakenādhipannassa, kā ratī kā dhanesanā. 15 Jāti narānaṁ adhamā janinda, Caṇḍālayoni dvipadākaniṭṭhā; Sakehi kammehi supāpakehi, Caṇḍālagabbhe avasimha pubbe. 16 Caṇḍālāhumha avantīsu, migā nerañjaraṁ pati; Ukkusā nammadātīre, tyajja brāhmaṇakhattiyā. 17 Upanīyati jīvitamappamāyu, Jarūpanītassa na santi tāṇā; Karohi pañcāla mameta vākyaṁ, Mākāsi kammāni dukkhudrayāni. 18 Upanīyati jīvitamappamāyu, Jarūpanītassa na santi tāṇā; Karohi pañcāla mameta vākyaṁ, Mākāsi kammāni dukkhapphalāni. 19 Upanīyati jīvitamappamāyu, Jarūpanītassa na santi tāṇā; Karohi pañcāla mameta vākyaṁ, Mākāsi kammāni rajassirāni. 20 Upanīyati jīvitamappamāyu, Vaṇṇaṁ jarā hanti narassa jiyyato; Karohi pañcāla mameta vākyaṁ, Mākāsi kammaṁ nirayūpapattiyā”. 21 “Addhā hi saccaṁ vacanaṁ tavetaṁ, Yathā isī bhāsasi evametaṁ; Kāmā ca me santi anapparūpā, Te duccajā mādisakena bhikkhu. 22 Nāgo yathā paṅkamajjhe byasanno, Passaṁ thalaṁ nābhisambhoti gantuṁ; Evampahaṁ kāmapaṅke byasanno, Na bhikkhuno maggamanubbajāmi. 23 Yathāpi mātā ca pitā ca puttaṁ, Anusāsare kinti sukhī bhaveyya; Evampi maṁ tvaṁ anusāsa bhante, Yathā ciraṁ pecca sukhī bhaveyyaṁ”. 24 “No ce tuvaṁ ussahase janinda, Kāme ime mānusake pahātuṁ; Dhammiṁ baliṁ paṭṭhapayassu rāja, Adhammakāro tava māhu raṭṭhe. 25 Dūtā vidhāvantu disā catasso, Nimantakā samaṇabrāhmaṇānaṁ; Te annapānena upaṭṭhahassu, Vatthena senāsanapaccayena ca. 26 Annena pānena pasannacitto, Santappaya samaṇabrāhmaṇe ca; Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṁ, Anindito saggamupehi ṭhānaṁ. 27 Sace ca taṁ rāja mado saheyya, Nārīgaṇehi paricārayantaṁ; Imameva gāthaṁ manasī karohi, Bhāsesi cenaṁ parisāya majjhe. 28 Abbhokāsasayo jantu, vajantyā khīrapāyito; Parikiṇṇo suvānehi, svājja rājāti vuccatī”ti. 29 Cittasambhūtajātakaṁ dutiyaṁ. ja245 0 Jātaka Dukanipāta Siṅgālavagga 5. Mūlapariyāyajātaka |1| “Kālo ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā; Yo ca kālaghaso bhūto, sa bhūtapacaniṁ paci”. 2 “Bahūni narasīsāni, lomasāni brahāni ca; Gīvāsu paṭimukkāni, kocidevettha kaṇṇavā”ti. 3 Mūlapariyāyajātakaṁ pañcamaṁ. ja440 0 Jātaka Dasakanipāta Catudvāravagga 2. Kaṇhajātaka |1| “Kaṇho vatāyaṁ puriso, kaṇhaṁ bhuñjati bhojanaṁ; Kaṇhe bhūmipadesasmiṁ, na mayhaṁ manaso piyo”. 2 “Na kaṇho tacasā hoti, antosāro hi brāhmaṇo; Yasmiṁ pāpāni kammāni, sa ve kaṇho sujampati”. 3 “Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṁ brāhmaṇa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi”. 4 “Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Sunikkodhaṁ suniddosaṁ, nillobhaṁ vuttimattano; Nisnehamabhikaṅkhāmi, ete me caturo vare”. 2923 --- ja440 1:4 5 “Kiṁ nu kodhe vā dose vā, lobhe snehe ca brāhmaṇa; Ādīnavaṁ tvaṁ passasi, taṁ me akkhāhi pucchito”. 6 “Appo hutvā bahu hoti, vaḍḍhate so akhantijo; Āsaṅgī bahupāyāso, tasmā kodhaṁ na rocaye. 7 Duṭṭhassa pharusā vācā, parāmāso anantarā; Tato pāṇi tato daṇḍo, satthassa paramā gati; Doso kodhasamuṭṭhāno, tasmā dosaṁ na rocaye. 8 Ālopa sāhasākārā, nikatī vañcanāni ca; Dissanti lobhadhammesu, tasmā lobhaṁ na rocaye. 9 Snehasaṅgathitā ganthā, senti manomayā puthū; Te bhusaṁ upatāpenti, tasmā snehaṁ na rocaye”. 10 “Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṁ brāhmaṇa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi”. 11 “Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Araññe me viharato, niccaṁ ekavihārino; Ābādhā mā uppajjeyyuṁ, antarāyakarā bhusā”. 12 “Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṁ brāhmaṇa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi”. 13 “Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Na mano vā sarīraṁ vā, maṁ-kate sakka kassaci; Kadāci upahaññetha, etaṁ sakka varaṁ vare”ti. 14 Kaṇhajātakaṁ dutiyaṁ. ja522 0 Jātaka Cattālīsanipāta Tesakuṇavagga 2. Sarabhaṅgajātaka |1| “Alaṅkatā kuṇḍalino suvatthā, Veḷuriyamuttātharukhaggabandhā; Rathesabhā tiṭṭhatha ke nu tumhe, Kathaṁ vo jānanti manussaloke”. 2 “Ahamaṭṭhako bhīmaratho panāyaṁ, Kāliṅgarājā pana uggatoyaṁ; Susaññatānaṁ isīnaṁ dassanāya, Idhāgatā pucchitāyemha pañhe”. 3 “Vehāyasaṁ tiṭṭhasi antalikkhe, Pathaddhuno pannaraseva cando; Pucchāmi taṁ yakkha mahānubhāva, Kathaṁ taṁ jānanti manussaloke”. 4 “Yamāhu devesu sujampatīti, Maghavāti taṁ āhu manussaloke; Sa devarājā idamajja patto, Susaññatānaṁ isīnaṁ dassanāya”. 5 “Dūre sutā no isayo samāgatā, Mahiddhikā iddhiguṇūpapannā; Vandāmi te ayire pasannacitto, Ye jīvalokettha manussaseṭṭhā”. 6 “Gandho isīnaṁ ciradikkhitānaṁ, Kāyā cuto gacchati mālutena; Ito paṭikkamma sahassanetta, Gandho isīnaṁ asuci devarāja”. 7 “Gandho isīnaṁ ciradikkhitānaṁ, Kāyā cuto gacchatu mālutena; Vicitrapupphaṁ surabhiṁva mālaṁ, Gandhañca etaṁ pāṭikaṅkhāma bhante; Na hettha devā paṭikkūlasaññino”. 8 “Purindado bhūtapatī yasassī, Devānamindo sakko maghavā sujampati; Sa devarājā asuragaṇappamaddano, Okāsamākaṅkhati pañha pucchituṁ. 9 Ko nevimesaṁ idha paṇḍitānaṁ, Pañhe puṭṭho nipuṇe byākarissati; Tiṇṇañca raññaṁ manujādhipānaṁ, Devānamindassa ca vāsavassa”. 10 “Ayaṁ isi sarabhaṅgo tapassī, Yato jāto virato methunasmā; Āceraputto suvinītarūpo, So nesaṁ pañhāni viyākarissati”. 11 “Koṇḍañña pañhāni viyākarohi, Yācanti taṁ isayo sādhurūpā; Koṇḍañña eso manujesu dhammo, Yaṁ vuddhamāgacchati esa bhāro”. 12 “Katāvakāsā pucchantu bhonto, Yaṁ kiñci pañhaṁ manasābhipatthitaṁ; Ahañhi taṁ taṁ vo viyākarissaṁ, Ñatvā sayaṁ lokamimaṁ parañca”. 13 Tato ca maghavā sakko, atthadassī purindado; Apucchi paṭhamaṁ pañhaṁ, yañcāsi abhipatthitaṁ. 14 “Kiṁ sū vadhitvā na kadāci socati, Kissappahānaṁ isayo vaṇṇayanti; Kassīdha vuttaṁ pharusaṁ khametha, Akkhāhi me koṇḍañña etamatthaṁ”. 15 “Kodhaṁ vadhitvā na kadāci socati, Makkhappahānaṁ isayo vaṇṇayanti; Sabbesaṁ vuttaṁ pharusaṁ khametha, Etaṁ khantiṁ uttamamāhu santo”. 16 “Sakkā ubhinnaṁ vacanaṁ titikkhituṁ, Sadisassa vā seṭṭhatarassa vāpi; Kathaṁ nu hīnassa vaco khametha, Akkhāhi me koṇḍañña etamatthaṁ”. 17 “Bhayā hi seṭṭhassa vaco khametha, Sārambhahetū pana sādisassa; Yo cīdha hīnassa vaco khametha, Etaṁ khantiṁ uttamamāhu santo”. 18 “Kathaṁ vijaññā catupattharūpaṁ, Seṭṭhaṁ sarikkhaṁ athavāpi hīnaṁ; Virūparūpena caranti santo, Tasmā hi sabbesaṁ vaco khametha”. 19 “Na hetamatthaṁ mahatīpi senā, Sarājikā yujjhamānā labhetha; Yaṁ khantimā sappuriso labhetha, Khantī balassūpasamanti verā”. 20 “Subhāsitaṁ te 2924 --- ja522 1:20 anumodiyāna, Aññaṁ taṁ pucchāmi tadiṅgha brūhi; Yathā ahuṁ daṇḍakī nāḷikero, Athajjuno kalābu cāpi rājā; Tesaṁ gatiṁ brūhi supāpakamminaṁ, Katthūpapannā isinaṁ viheṭhakā”. 21 “Kisañhi vacchaṁ avakiriya daṇḍakī, Ucchinnamūlo sajano saraṭṭho; Kukkuḷanāme nirayamhi paccati, Tassa phuliṅgāni patanti kāye. 22 Yo saññate pabbajite aheṭhayi, Dhammaṁ bhaṇante samaṇe adūsake; Taṁ nāḷikeraṁ sunakhā parattha, Saṅgamma khādanti viphandamānaṁ. 23 Athajjuno niraye sattisūle, Avaṁsiro patito uddhampādo; Aṅgīrasaṁ gotamaṁ heṭhayitvā, Khantiṁ tapassiṁ cirabrahmacāriṁ. 24 Yo khaṇḍaso pabbajitaṁ achedayi, Khantiṁ vadantaṁ samaṇaṁ adūsakaṁ; Kalābuvīciṁ upapajja paccati, Mahāpatāpaṁ kaṭukaṁ bhayānakaṁ. 25 Etāni sutvā nirayāni paṇḍito, Aññāni pāpiṭṭhatarāni cettha; Dhammaṁ care samaṇabrāhmaṇesu, Evaṅkaro saggamupeti ṭhānaṁ”. 26 “Subhāsitaṁ te anumodiyāna, Aññaṁ taṁ pucchāmi tadiṅgha brūhi; Kathaṁvidhaṁ sīlavantaṁ vadanti, Kathaṁvidhaṁ paññavantaṁ vadanti; Kathaṁvidhaṁ sappurisaṁ vadanti, Kathaṁvidhaṁ no siri no jahāti”. 27 “Kāyena vācāya ca yodha saññato, Manasā ca kiñci na karoti pāpaṁ; Na attahetū alikaṁ bhaṇeti, Tathāvidhaṁ sīlavantaṁ vadanti. 28 Gambhīrapañhaṁ manasābhicintayaṁ, Nāccāhitaṁ kamma karoti luddaṁ; Kālāgataṁ atthapadaṁ na riñcati, Tathāvidhaṁ paññavantaṁ vadanti. 29 Yo ve kataññū katavedi dhīro, Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti; Dukhitassa sakkacca karoti kiccaṁ, Tathāvidhaṁ sappurisaṁ vadanti. 30 Etehi sabbehi guṇehupeto, Saddho mudū saṁvibhāgī vadaññū; Saṅgāhakaṁ sakhilaṁ saṇhavācaṁ, Tathāvidhaṁ no siri no jahāti”. 31 “Subhāsitaṁ te anumodiyāna, Aññaṁ taṁ pucchāmi tadiṅgha brūhi; Sīlaṁ siriñcāpi satañca dhammaṁ, Paññañca kaṁ seṭṭhataraṁ vadanti”. 32 “Paññā hi seṭṭhā kusalā vadanti, Nakkhattarājāriva tārakānaṁ; Sīlaṁ sīrī cāpi satañca dhammo, Anvāyikā paññavato bhavanti”. 33 “Subhāsitaṁ te anumodiyāna, Aññaṁ taṁ pucchāmi tadiṅgha brūhi; Kathaṅkaro kintikaro kimācaraṁ, Kiṁ sevamāno labhatīdha paññaṁ; Paññāya dāni paṭipadaṁ vadehi, Kathaṅkaro paññavā hoti macco”. 34 “Sevetha vuddhe nipuṇe bahussute, Uggāhako ca paripucchako siyā; Suṇeyya sakkacca subhāsitāni, Evaṅkaro paññavā hoti macco. 35 Sa paññavā kāmaguṇe avekkhati, Aniccato dukkhato rogato ca; Evaṁ vipassī pajahāti chandaṁ, Dukkhesu kāmesu mahabbhayesu. 36 Sa vītarāgo pavineyya dosaṁ, Mettaṁ cittaṁ bhāvaye appamāṇaṁ; Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ, Anindito brahmamupeti ṭhānaṁ”. 37 “Mahatthiyaṁ āgamanaṁ ahosi, Tavamaṭṭhakā bhīmarathassa cāpi; Kāliṅgarājassa ca uggatassa, Sabbesa vo kāmarāgo pahīno”. 38 “Evametaṁ paracittavedi, Sabbesa no kāmarāgo pahīno; Karohi okāsamanuggahāya, Yathā gatiṁ te abhisambhavema”. 39 “Karomi okāsamanuggahāya, Tathā hi vo kāmarāgo pahīno; Pharātha kāyaṁ vipulāya pītiyā, Yathā gatiṁ me abhisambhavetha”. 40 “Sabbaṁ karissāma tavānusāsaniṁ, Yaṁ yaṁ tuvaṁ vakkhasi bhūripañña; Pharāma kāyaṁ vipulāya pītiyā, Yathā gatiṁ te abhisambhavema”. 41 “Katāya vacchassa kisassa pūjā, Gacchantu bhonto isayo sādhurūpā; Jhāne ratā hotha sadā samāhitā, Esā ratī pabbajitassa seṭṭhā”. 42 Sutvāna gāthā paramatthasaṁhitā, Subhāsitā isinā paṇḍitena; Te vedajātā anumodamānā, Pakkāmu devā devapuraṁ yasassino. 43 Gāthā imā atthavatī subyañjanā, Subhāsitā isinā paṇḍitena; Yo kocimā aṭṭhikatvā suṇeyya, Labhetha pubbāpariyaṁ visesaṁ; Laddhāna pubbāpariyaṁ visesaṁ, Adassanaṁ maccurājassa gacche. 44 “Sālissaro sāriputto, meṇḍissaro ca kassapo; Pabbato anuruddho ca, kaccāyano ca devalo. 45 Anusisso ca ānando, kisavaccho ca kolito; Nārado udāyitthero, parisā buddhaparisā; Sarabhaṅgo lokanātho, evaṁ dhāretha jātakan”ti. 46 Sarabhaṅgajātakaṁ dutiyaṁ. ja327 0 Jātaka Catukkanipāta Kuṭidūsakavagga 7. 2925 --- ja327 1:0 Kākavatījātaka |1| “Vāti cāyaṁ tato gandho, yattha me vasatī piyā; Dūre ito hi kākavatī, yattha me nirato mano”. 2 “Kathaṁ samuddamatarī, kathaṁ atari kepukaṁ; Kathaṁ satta samuddāni, kathaṁ simbalimāruhi”. 3 “Tayā samuddamatariṁ, tayā atari kepukaṁ; Tayā satta samuddāni, tayā simbalimāruhiṁ”. 4 “Dhiratthumaṁ mahākāyaṁ, dhiratthumaṁ acetanaṁ; Yattha jāyāyahaṁ jāraṁ, āvahāmi vahāmi cā”ti. 5 Kākavatījātakaṁ sattamaṁ. ja319 0 Jātaka Catukkanipāta Pucimandavagga 9. Tittirajātaka |1| “Susukhaṁ vata jīvāmi, labhāmi ceva bhuñjituṁ; Paripanthe ca tiṭṭhāmi, kā nu bhante gatī mama”. 2 “Mano ce te nappaṇamati, pakkhi pāpassa kammuno; Abyāvaṭassa bhadrassa, na pāpamupalimpati”. 3 “Ñātako no nisinnoti, bahu āgacchate jano; Paṭicca kammaṁ phusati, tasmiṁ me saṅkate mano”. 4 “Na paṭicca kammaṁ phusati, mano ce nappadussati; Appossukkassa bhadrassa, na pāpamupalimpatī”ti. 5 Tittirajātakaṁ navamaṁ. ja124 0 Jātaka Ekakanipāta Kusanāḷivagga 4. Ambajātaka |1| “Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito; Vāyāmassa phalaṁ passa, bhuttā ambā anītihan”ti. 2 Ambajātakaṁ catutthaṁ. ja7 0 Jātaka Ekakanipāta Apaṇṇakavagga 7. Kaṭṭhahārijātaka |1| “Putto tyāhaṁ mahārāja, tvaṁ maṁ posa janādhipa; Aññepi devo poseti, kiñca devo sakaṁ pajan”ti. 2 Kaṭṭhahārijātakaṁ sattamaṁ. ja220 0 Jātaka Dukanipāta Bīraṇathambhavagga 10. Dhammadhajajātaka |1| “Sukhaṁ jīvitarūposi, raṭṭhā vivanamāgato; So ekako rukkhamūle, kapaṇo viya jhāyasi”. 2 “Sukhaṁ jīvitarūposmi, raṭṭhā vivanamāgato; So ekako rukkhamūle, kapaṇo viya jhāyāmi; Sataṁ dhammaṁ anussaran”ti. 3 Dhammadhajajātakaṁ dasamaṁ. Bīraṇathambhavaggo sattamo. 4 Tassuddānaṁ 5 Atha bīraṇathambhavaro ca naṭo, Bharurājavaruttamapuṇṇanadī; Bahubhāṇi aggipavane mūsikā, Sahalambatthano kapaṇena dasāti. ja425 0 Jātaka Aṭṭhakanipāta Kaccānivagga 9. Aṭṭhānajātaka |1| “Gaṅgā kumudinī santā, saṅkhavaṇṇā ca kokilā; Jambu tālaphalaṁ dajjā, atha nūna tadā siyā. 2 Yadā kacchapalomānaṁ, pāvāro tividho siyā; Hemantikaṁ pāvuraṇaṁ, atha nūna tadā siyā. 3 Yadā makasapādānaṁ, aṭṭālo sukato siyā; Daḷho ca avikampī ca, atha nūna tadā siyā. 4 Yadā sasavisāṇānaṁ, nisseṇī sukatā siyā; Saggassārohaṇatthāya, atha nūna tadā siyā. 5 Yadā nisseṇimāruyha, candaṁ khādeyyu mūsikā; Rāhuñca paripāteyyuṁ, atha nūna tadā siyā. 6 Yadā surāghaṭaṁ pitvā, makkhikā gaṇacāriṇī; Aṅgāre vāsaṁ kappeyyuṁ, atha nūna tadā siyā. 7 Yadā bimboṭṭhasampanno, gadrabho sumukho siyā; Kusalo naccagītassa, atha nūna tadā siyā. 8 Yadā kākā ulūkā ca, mantayeyyuṁ rahogatā; Aññamaññaṁ pihayeyyuṁ, atha 2926 --- ja425 1:8 nūna tadā siyā. 9 Yadā muḷāla pattānaṁ, chattaṁ thirataraṁ siyā; Vassassa paṭighātāya, atha nūna tadā siyā. 10 Yadā kulako sakuṇo, pabbataṁ gandhamādanaṁ; Tuṇḍenādāya gaccheyya, atha nūna tadā siyā. 11 Yadā sāmuddikaṁ nāvaṁ, sayantaṁ savaṭākaraṁ; Ceṭo ādāya gaccheyya, atha nūna tadā siyā”ti. 12 Aṭṭhānajātakaṁ navamaṁ. ja22 0 Jātaka Ekakanipāta Kuruṅgavagga 2. Kukkurajātaka |1| “Ye kukkurā rājakulamhi vaddhā, Koleyyakā vaṇṇabalūpapannā; Teme na vajjhā mayamasma vajjhā, Nāyaṁ saghaccā dubbalaghātikāyan”ti. 2 Kukkurajātakaṁ dutiyaṁ. ja510 0 Jātaka Vīsatinipāta Mātaṅgavagga 14. Ayogharajātaka |1| “Yamekarattiṁ paṭhamaṁ, gabbhe vasati māṇavo; Abbhuṭṭhitova so yāti, sagacchaṁ na nivattati. 2 Na yujjhamānā na balenavassitā, Narā na jīranti na cāpi miyyare; Sabbaṁ hidaṁ jātijarāyupaddutaṁ, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 3 Caturaṅginiṁ senaṁ subhiṁsarūpaṁ, Jayanti raṭṭhādhipatī pasayha; Na maccuno jayitumussahanti, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 4 Hatthīhi assehi rathehi pattibhi, Parivāritā muccare ekacceyyā; Na maccuno muccitumussahanti, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 5 Hatthīhi assehi rathehi pattibhi, Sūrā pabhañjanti padhaṁsayanti; Na maccuno bhañjitumussahanti, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 6 Mattā gajā bhinnagaḷā pabhinnā, Nagarāni maddanti janaṁ hananti; Na maccuno madditumussahanti, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 7 Issāsino katahatthāpi vīrā, Dūrepātī akkhaṇavedhinopi; Na maccuno vijjhitumussahanti, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 8 Sarāni khīyanti saselakānanā, Sabbaṁ hidaṁ khīyati dīghamantaraṁ; Sabbaṁ hidaṁ bhañjare kālapariyāyaṁ, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 9 Sabbesa mevaṁ hi narāna nārinaṁ, Calācalaṁ pāṇabhunodha jīvitaṁ; Paṭova dhuttassa dumova kūlajo, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 10 Dumapphalāneva patanti māṇavā, Daharā ca vuddhā ca sarīrabhedā; Nāriyo narā majjhimaporisā ca, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 11 Nāyaṁ vayo tārakarājasannibho, Yadabbhatītaṁ gatameva dāni taṁ; Jiṇṇassa hī natthi ratī kuto sukhaṁ, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 12 Yakkhā pisācā athavāpi petā, Kupitā te assasanti manusse; Na maccuno assasitussahanti, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 13 Yakkhe pisāce athavāpi pete, Kupitepi te nijjhapanaṁ karonti; Na maccuno nijjhapanaṁ karonti, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 14 Aparādhake dūsake heṭhake ca, Rājāno daṇḍenti viditvāna dosaṁ; Na maccuno daṇḍayitussahanti, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 15 Aparādhakā dūsakā heṭhakā ca, Labhanti te rājino nijjhapetuṁ; Na maccuno nijjhapanaṁ karonti, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 16 Na khattiyoti na ca brāhmaṇoti, Na aḍḍhakā balavā tejavāpi; Na maccurājassa apekkhamatthi, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 17 Sīhā ca byagghā ca athopi dīpiyo, Pasayha khādanti vipphandamānaṁ; Na maccuno khāditumussahanti, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 18 Māyākārā raṅgamajjhe karontā, Mohenti cakkhūni janassa tāvade; Na maccuno mohayitussahanti, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 19 Āsīvisā kupitā uggatejā, Ḍaṁsanti mārentipi te manusse; Na maccuno ḍaṁsitumussahanti, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 20 Āsīvisā kupitā yaṁ ḍaṁsanti, Tikicchakā tesa visaṁ hananti; Na maccuno daṭṭhavisaṁ hananti, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 21 Dhammantarī vettaraṇī ca bhojo, Visāni hantvāna bhujaṅgamānaṁ; Suyyanti te kālakatā tatheva, Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 22 Vijjādharā ghoramadhīyamānā, Adassanaṁ osadhehi vajanti; Na maccurājassa vajantadassanaṁ, 2927 --- ja510 1:22 Taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ. 23 Dhammo have rakkhati dhammacāriṁ, Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti; Esānisaṁso dhamme suciṇṇe, Na duggatiṁ gacchati dhammacārī. 24 Na hi dhammo adhammo ca, Ubho samavipākino; Adhammo nirayaṁ neti, Dhammo pāpeti suggatin”ti. 25 Ayogharajātakaṁ cuddasamaṁ. 26 Vīsatinipātaṁ niṭṭhitaṁ. 27 Tassuddānaṁ 28 Mātaṅga sambhūta sivi sirimanto, Rohaṇa haṁsa sattigumbo bhallātiya; Somanassa campeyya brahma pañca- Paṇḍita cirassaṁvata ayogharāti. ja315 0 Jātaka Catukkanipāta Pucimandavagga 5. Sabbamaṁsalābhajātaka |1| “Pharusā vata te vācā, maṁsaṁ yācanako asi; Kilomasadisī vācā, kilomaṁ samma dammi te”. 2 “Aṅgametaṁ manussānaṁ, bhātā loke pavuccati; Aṅgassa sadisī vācā, aṅgaṁ samma dadāmi te”. 3 “Tātāti putto vadamāno, kampeti hadayaṁ pitu; Hadayassa sadisī vācā, hadayaṁ samma dammi te”. 4 “Yassa gāme sakhā natthi, yathāraññaṁ tatheva taṁ; Sabbassa sadisī vācā, sabbaṁ samma dadāmi te”ti. 5 Sabbamaṁsalābhajātakaṁ pañcamaṁ. ja128 0 Jātaka Ekakanipāta Kusanāḷivagga 8. Biḷāravatajātaka |1| “Yo ve dhammaṁ dhajaṁ katvā, Nigūḷho pāpamācare; Vissāsayitvā bhūtāni, Biḷāraṁ nāma taṁ vatan”ti. 2 Biḷāravatajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja116 0 Jātaka Ekakanipāta Haṁcivagga 6. Dubbacajātaka |1| Atikaramakarācariya, Mayhampetaṁ na ruccati; Catutthe laṅghayitvāna, Pañcamāyasi āvuto”ti. 2 Dubbacajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja212 0 Jātaka Dukanipāta Bīraṇathambhavagga 2. Ucchiṭṭhabhattajātaka |1| “Añño uparimo vaṇṇo, añño vaṇṇo ca heṭṭhimo; Brāhmaṇī tveva pucchāmi, kiṁ heṭṭhā kiñca uppari”. 2 “Ahaṁ naṭosmi bhaddante, bhikkhakosmi idhāgato; Ayañhi koṭṭhamotiṇṇo, ayaṁ so yaṁ gavesasī”ti. 3 Ucchiṭṭhabhattajātakaṁ dutiyaṁ. ja429 0 Jātaka Navakanipāta Gijjhavagga 3. Mahāsuvajātaka |1| “Dumo yadā hoti phalūpapanno, Bhuñjanti naṁ vihaṅgamā sampatantā; Khīṇanti ñatvāna dumaṁ phalaccaye, Disodisaṁ yanti tato vihaṅgamā. 2 Cara cārikaṁ lohitatuṇḍa māmari, Kiṁ tvaṁ suva sukkhadumamhi jhāyasi; Tadiṅgha maṁ brūhi vasantasannibha, Kasmā suva sukkhadumaṁ na riñcasi”. 3 “Ye ve sakhīnaṁ sakhāro bhavanti, Pāṇaccaye dukkhasukhesu haṁsa; Khīṇaṁ akhīṇampi na taṁ jahanti, Santo sataṁ dhammamanussarantā. 4 Sohaṁ sataṁ aññatarosmi haṁsa, Ñātī ca me hoti sakhā ca rukkho; Taṁ nussahe jīvikattho pahātuṁ, Khīṇanti ñatvāna na hesa dhammo”. 5 “Sādhu sakkhi kataṁ hoti, metti saṁsati santhavo; Sacetaṁ dhammaṁ rocesi, pāsaṁsosi vijānataṁ. 6 So te suva varaṁ dammi, pattayāna vihaṅgama; Varaṁ varassu vakkaṅga, yaṁ kiñci manasicchasi”. 7 “Varañca me haṁsa bhavaṁ dadeyya, Ayañca rukkho punarāyuṁ labhetha; So sākhavā phalimā saṁvirūḷho, Madhutthiko tiṭṭhatu sobhamāno”. 8 “Taṁ passa samma phalimaṁ uḷāraṁ, Sahāva te hotu udumbarena; So sākhavā phalimā 2928 --- ja429 1:8 saṁvirūḷho, Madhutthiko tiṭṭhatu sobhamāno”. 9 “Evaṁ sakka sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi; Yathāhamajja sukhito, disvāna saphalaṁ dumaṁ”. 10 “Suvassa ca varaṁ datvā, katvāna saphalaṁ dumaṁ; Pakkāmi saha bhariyāya, devānaṁ nandanaṁ vanan”ti. 11 Mahāsuvajātakaṁ tatiyaṁ. ja417 0 Jātaka Aṭṭhakanipāta Kaccānivagga 1. Kaccānijātaka |1| “Odātavatthā suci allakesā, Kaccāni kiṁ kumbhimadhissayitvā; Piṭṭhā tilā dhovasi taṇḍulāni, Tilodano hehiti kissahetu”. 2 “Na kho ayaṁ brāhmaṇa bhojanatthā, Tilodano hehiti sādhupakko; Dhammo mato tassa pahuttamajja, Ahaṁ karissāmi susānamajjhe”. 3 “Anuvicca kaccāni karohi kiccaṁ, Dhammo mato ko nu taveva saṁsi; Sahassanetto atulānubhāvo, Na miyyatī dhammavaro kadāci”. 4 “Daḷhappamāṇaṁ mama ettha brahme, Dhammo mato natthi mamettha kaṅkhā; Yeyeva dāni pāpā bhavanti, Te teva dāni sukhitā bhavanti. 5 Suṇisā hi mayhaṁ vañjhā ahosi, Sā maṁ vadhitvāna vijāyi puttaṁ; Sā dāni sabbassa kulassa issarā, Ahaṁ panamhi apaviddhā ekikā”. 6 “Jīvāmi vohaṁ na matohamasmi, Taveva atthāya idhāgatosmi; Yā taṁ vadhitvāna vijāyi puttaṁ, Sahāva puttena karomi bhasmaṁ”. 7 “Evañca te ruccati devarāja, Mameva atthāya idhāgatosi; Ahañca putto suṇisā ca nattā, Sammodamānā gharamāvasema”. 8 “Evañca te ruccati kātiyāni, Hatāpi santā na jahāsi dhammaṁ; Tuvañca putto suṇisā ca nattā, Sammodamānā gharamāvasetha. 9 Sā kātiyānī suṇisāya saddhiṁ, Sammodamānā gharamāvasittha; Putto ca nattā ca upaṭṭhahiṁsu, Devānamindena adhiggahītā”ti. 10 Kaccānijātakaṁ paṭhamaṁ. ja10 0 Jātaka Ekakanipāta Apaṇṇakavagga 10. Sukhavihārijātaka |1| “Yañca aññe na rakkhanti, yo ca aññe na rakkhati; Sa ve rāja sukhaṁ seti, kāmesu anapekkhavā”ti. 2 Sukhavihārijātakaṁ dasamaṁ. Apaṇṇakavaggo paṭhamo. 3 Tassuddānaṁ 4 Varāpaṇṇaka vaṇṇupatha serivaro, Suvicakkhaṇa taṇḍulanāḷikassā; Hiri puttavaruttagāmaṇinā, Yo ca na rakkhati tena dasāti. ja93 0 Jātaka Ekakanipāta Littavagga 3. Visāsabhojanajātaka |1| “Na vissase avissatthe, vissatthepi na vissase; Vissāsā bhayamanveti, sīhaṁva migamātukāti. 2 Visāsabhojanajātakaṁ tatiyaṁ. ja75 0 Jātaka Ekakanipāta Varuṇavagga 5. Macchajātaka |1| “Abhitthanaya pajjunna, nidhiṁ kākassa nāsaya; Kākaṁ sokāya randhehi, mañca sokā pamocayā”ti. 2 Macchajātakaṁ pañcamaṁ. ja195 0 Jātaka Dukanipāta Ruhakavagga 5. Pabbatūpattharajātaka |1| “Pabbatūpatthare ramme, jātā pokkharaṇī sivā; Taṁ siṅgālo apāpāyi, jānaṁ sīhena rakkhitaṁ”. 2 “Pivanti ce mahārāja, sāpadāni mahānadiṁ; Na tena anadī hoti, khamassu yadi te piyā”ti. 3 Pabbatūpattharajātakaṁ pañcamaṁ. ja396 0 Jātaka Sattakanipāta Kukkuvagga 1. 2929 --- ja396 1:0 Kukkujātaka |1| “Diyaḍḍhakukkū udayena kaṇṇikā, Vidatthiyo aṭṭha parikkhipanti naṁ; Sā siṁsapā sāramayā apheggukā, Kuhiṁ ṭhitā upparito na dhaṁsati”. 2 “Yā tiṁsati sāramayā anujjukā, Parikiriya gopānasiyo samaṁ ṭhitā; Tāhi susaṅgahitā balasā pīḷitā, Samaṁ ṭhitā upparito na dhaṁsati. 3 Evampi mittehi daḷhehi paṇḍito, Abhejjarūpehi sucīhi mantibhi; Susaṅgahīto siriyā na dhaṁsati, Gopānasī bhāravahāva kaṇṇikā. 4 Kharattacaṁ bellaṁ yathāpi satthavā, Anāmasantopi karoti tittakaṁ; Samāharaṁ sāduṁ karoti patthiva, Asāduṁ kayirā tanubandhamuddharaṁ. 5 Evampi gāmanigamesu paṇḍito, Asāhasaṁ rājadhanāni saṅgharaṁ; Dhammānuvattī paṭipajjamāno, Sa phāti kayirā aviheṭhayaṁ paraṁ. 6 Odātamūlaṁ sucivārisambhavaṁ, Jātaṁ yathā pokkharaṇīsu ambujaṁ; Padumaṁ yathā agginikāsiphālimaṁ, Na kaddamo na rajo na vāri limpati. 7 Evampi vohārasuciṁ asāhasaṁ, Visuddhakammantamapetapāpakaṁ; Na limpati kammakilesa tādiso, Jātaṁ yathā pokkharaṇīsu ambujan”ti. 8 Kukkujātakaṁ paṭhamaṁ. ja173 0 Jātaka Dukanipāta Kalyāṇavagga 3. Makkaṭajātaka |1| “Tāta māṇavako eso, tālamūlaṁ apassito; Agārakañcidaṁ atthi, handa demassagārakaṁ”. 2 “Mā kho tvaṁ tāta pakkosi, dūseyya no agārakaṁ; Netādisaṁ mukhaṁ hoti, brāhmaṇassa susīlino”ti. 3 Makkaṭajātakaṁ tatiyaṁ. ja370 0 Jātaka Pañcakanipāta Vaṇṇārohavagga 10. Palāsajātaka |1| “Haṁso palāsamavaca, nigrodho samma jāyati; Aṅkasmiṁ te nisinnova, so te mammāni checchati”. 2 “Vaḍḍhatāmeva nigrodho, patiṭṭhassa bhavāmahaṁ; Yathā pitā ca mātā ca, evaṁ me so bhavissati”. 3 “Yaṁ tvaṁ aṅkasmiṁ vaḍḍhesi, khīrarukkhaṁ bhayānakaṁ; Āmanta kho taṁ gacchāma, vuḍḍhi massa na ruccati”. 4 “Idāni kho maṁ bhāyeti, mahānerunidassanaṁ; Haṁsassa anabhiññāya, mahā me bhayamāgataṁ”. 5 “Na tassa vuḍḍhi kusalappasatthā, Yo vaḍḍhamāno ghasate patiṭṭhaṁ; Tassūparodhaṁ parisaṅkamāno, Patārayī mūlavadhāya dhīro”ti. 6 Palāsajātakaṁ dasamaṁ. Vaṇṇārohavaggo dutiyo. ja249 0 Jātaka Dukanipāta Siṅgālavagga 9. Sālakajātaka |1| “Ekaputtako bhavissasi, Tvañca no hessasi issaro kule; Oroha dumasmā sālaka, Ehi dāni gharakaṁ vajemase”. 2 “Nanu maṁ suhadayoti maññasi, Yañca maṁ hanasi veḷuyaṭṭhiyā; Pakkambavane ramāmase, Gaccha tvaṁ gharakaṁ yathāsukhan”ti. 3 Sālakajātakaṁ navamaṁ. ja277 0 Jātaka Tikanipāta Udapānavagga 7. Romakajātaka |1| “Vassāni paññāsa samādhikāni, Vasimha selassa guhāya romaka; Asaṅkamānā abhinibbutattā, Hatthattamāyanti mamaṇḍajā pure. 2 Te dāni vakkaṅga kimatthamussukā, Bhajanti aññaṁ girikandaraṁ dijā; Na nūna maññanti mamaṁ yathā pure, Cirappavutthā atha vā na te ime”. 3 “Jānāma taṁ na mayaṁ sampamūḷhā, Soyeva tvaṁ te mayamasma nāññe; Cittañca te asmiṁ jane paduṭṭhaṁ, Ājīvikā tena tamuttasāmā”ti. 4 Romakajātakaṁ sattamaṁ. ja472 0 Jātaka Dvādasakanipāta Cūḷakuṇālavagga 9. 2930 --- ja472 1:0 Mahāpadumajātaka |1| “Nādaṭṭhā parato dosaṁ, aṇuṁthūlāni sabbaso; Issaro paṇaye daṇḍaṁ, sāmaṁ appaṭivekkhiya. 2 Yo ca appaṭivekkhitvā, daṇḍaṁ kubbati khattiyo; Sakaṇṭakaṁ so gilati, jaccandhova samakkhikaṁ. 3 Adaṇḍiyaṁ daṇḍayati, daṇḍiyañca adaṇḍiyaṁ; Andhova visamaṁ maggaṁ, na jānāti samāsamaṁ. 4 Yo ca etāni ṭhānāni, Aṇuṁthūlāni sabbaso; Sudiṭṭhamanusāseyya, Sa ve voharitumarahati. 5 Nekantamudunā sakkā, Ekantatikhiṇena vā; Attaṁ mahante ṭhapetuṁ, Tasmā ubhayamācare. 6 Paribhūto mudu hoti, atitikkho ca veravā; Etañca ubhayaṁ ñatvā, anumajjhaṁ samācare. 7 Bahumpi ratto bhāseyya, duṭṭhopi bahu bhāsati; Na itthikāraṇā rāja, puttaṁ ghātetumarahasi”. 8 “Sabbova loko ekato, Itthī ca ayamekikā; Tenāhaṁ paṭipajjissaṁ, Gacchatha pakkhipatheva taṁ”. 9 “Anekatāle narake, gambhīre ca suduttare; Pātito giriduggasmiṁ, kena tvaṁ tattha nāmari”. 10 “Nāgo jātaphaṇo tattha, thāmavā girisānujo; Paccaggahi maṁ bhogehi, tenāhaṁ tattha nāmariṁ”. 11 “Ehi taṁ paṭinessāmi, rājaputta sakaṁ gharaṁ; Rajjaṁ kārehi bhaddante, kiṁ araññe karissasi”. 12 “Yathā gilitvā baḷisaṁ, Uddhareyya salohitaṁ; Uddharitvā sukhī assa, Evaṁ passāmi attanaṁ”. 13 “Kiṁ nu tvaṁ baḷisaṁ brūsi, kiṁ tvaṁ brūsi salohitaṁ; Kiṁ nu tvaṁ ubbhataṁ brūsi, taṁ me akkhāhi pucchito”. 14 “Kāmāhaṁ baḷisaṁ brūmi, hatthiassaṁ salohitaṁ; Cattāhaṁ ubbhataṁ brūmi, evaṁ jānāhi khattiya”. 15 “Ciñcamāṇavikā mātā, devadatto ca me pitā; Ānando paṇḍito nāgo, sāriputto ca devatā; Rājaputto ahaṁ āsiṁ, evaṁ dhāretha jātakan”ti. 16 Mahāpadumajātakaṁ navamaṁ. ja494 0 Jātaka Pakiṇṇakanipāta Sālikedāravagga 11. Sādhinajātaka |1| “Abbhuto vata lokasmiṁ, uppajji lomahaṁsano; Dibbo ratho pāturahu, vedehassa yasassino”. 2 Devaputto mahiddhiko, mātali devasārathi; Nimantayittha rājānaṁ, vedehaṁ mithilaggahaṁ. 3 “Ehimaṁ rathamāruyha, rājaseṭṭha disampati; Devā dassanakāmā te, tāvatiṁsā saindakā; Saramānā hi te devā, sudhammāyaṁ samacchare”. 4 Tato ca rājā sādhino, vedeho mithilaggaho; Sahassayuttamāruyha, agā devāna santike; Taṁ devā paṭinandiṁsu, disvā rājānamāgataṁ. 5 “Svāgataṁ te mahārāja, atho te adurāgataṁ; Nisīda dāni rājīsi, devarājassa santike”. 6 Sakkopi paṭinandittha, vedehaṁ mithilaggahaṁ; Nimantayittha kāmehi, āsanena ca vāsavo. 7 “Sādhu khosi anuppatto, āvāsaṁ vasavattinaṁ; Vasa devesu rājīsi, sabbakāmasamiddhisu; Tāvatiṁsesu devesu, bhuñja kāme amānuse”. 8 “Ahaṁ pure saggagato ramāmi, Naccehi gītehi ca vāditehi; So dāni ajja na ramāmi sagge, Āyuṁ nu khīṇo maraṇaṁ nu santike; Udāhu mūḷhosmi janindaseṭṭha”. 9 “Na tāyu khīṇaṁ maraṇañca dūre, Na cāpi mūḷho naravīraseṭṭha; Tuyhañca puññāni parittakāni, Yesaṁ vipākaṁ idha vedayittho. 10 Vasa devānubhāvena, rājaseṭṭha disampati; Tāvatiṁsesu devesu, bhuñja kāme amānuse”. 11 “Yathā yācitakaṁ yānaṁ, yathā yācitakaṁ dhanaṁ; Evaṁsampadamevetaṁ, yaṁ parato dānapaccayā. 12 Na cāhametamicchāmi, yaṁ parato dānapaccayā; Sayaṅkatāni puññāni, taṁ me āveṇikaṁ dhanaṁ. 13 Sohaṁ gantvā manussesu, kāhāmi kusalaṁ bahuṁ; Dānena samacariyāya, saṁyamena damena ca; Yaṁ katvā sukhito hoti, na ca pacchānutappati. 14 Imāni tāni khettāni, imaṁ nikkhaṁ sukuṇḍalaṁ; Imā tā haritānūpā, imā najjo savantiyo. 15 Imā tā pokkharaṇī rammā, cakkavākapakūjitā; Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca; Yassimāni mamāyiṁsu, kiṁ nu te disataṁ gatā. 16 Tānīdha khettāni so bhūmibhāgo, Teyeva ārāmavanūpacārā; Tameva mayhaṁ janataṁ apassato, Suññaṁva me nārada khāyate disā”. 17 “Diṭṭhā mayā vimānāni, obhāsentā catuddisā; Sammukhā devarājassa, tidasānañca sammukhā. 18 Vutthaṁ me bhavanaṁ dibyaṁ, Bhuttā kāmā amānusā; Tāvatiṁsesu devesu, Sabbakāmasamiddhisu. 19 Sohaṁ etādisaṁ hitvā, puññāyamhi idhāgato; Dhammameva carissāmi, nāhaṁ rajjena 2931 --- ja494 1:19 atthiko. 20 Adaṇḍāvacaraṁ maggaṁ, sammāsambuddhadesitaṁ; Taṁ maggaṁ paṭipajjissaṁ, yena gacchanti subbatā”ti. 21 Sādhinajātakaṁ ekādasamaṁ. ja291 0 Jātaka Tikanipāta Kumbhavagga 1. Surāghaṭajātaka |1| “Sabbakāmadadaṁ kumbhaṁ, kuṭaṁ laddhāna dhuttako; Yāva naṁ anupāleti, tāva so sukhamedhati. 2 Yadā matto ca ditto ca, pamādā kumbhamabbhidā; Tadā naggo ca pottho ca, pacchā bālo vihaññati. 3 Evameva yo dhanaṁ laddhā, Pamatto paribhuñjati; Pacchā tappati dummedho, Kuṭaṁ bhitvāva dhuttako”ti. 4 Surāghaṭajātakaṁ paṭhamaṁ. ja256 0 Jātaka Tikanipāta Saṅkappavagga 6. Jarūdapānajātaka |1| “Jarūdapānaṁ khaṇamānā, vāṇijā udakatthikā; Ajjhagamuṁ ayasaṁ lohaṁ, tipusīsañca vāṇijā; Rajataṁ jātarūpañca, muttā veḷuriyā bahū. 2 Te ca tena asantuṭṭhā, bhiyyo bhiyyo akhāṇisuṁ; Te tatthāsīviso ghoro, tejassī tejasā hani. 3 Tasmā khaṇe nātikhaṇe, Atikhātaṁ hi pāpakaṁ; Khātena ca dhanaṁ laddhaṁ, Atikhātena nāsitan”ti. 4 Jarūdapānajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja268 0 Jātaka Tikanipāta Padumavagga 8. Ārāmadūsakajātaka |1| “Yo ve sabbasametānaṁ, ahuvā seṭṭhasammato; Tassāyaṁ edisī paññā, kimeva itarā pajā”. 2 “Evameva tuvaṁ brahme, anaññāya vinindasi; Kathaṁ mūlaṁ adisvāna, rukkhaṁ jaññā patiṭṭhitaṁ”. 3 “Nāhaṁ tumhe vinindāmi, ye caññe vānarā vane; Vissasenova gārayho, yassatthā rukkharopakā”ti. 4 Ārāmadūsakajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja453 0 Jātaka Dasakanipāta Catudvāravagga 15. Mahāmaṅgalajātaka |1| “Kiṁsu naro jappamadhiccakāle, Kaṁ vā vijjaṁ katamaṁ vā sutānaṁ; So macco asmiñca paramhi loke, Kathaṁ karo sotthānena gutto”. 2 “Yassa devā pitaro ca sabbe, Sarīsapā sabbabhūtāni cāpi; Mettāya niccaṁ apacitāni honti, Bhūtesu ve sotthānaṁ tadāhu”. 3 “Yo sabbalokassa nivātavutti, Itthīpumānaṁ sahadārakānaṁ; Khantā duruttānamappaṭikūlavādī, Adhivāsanaṁ sotthānaṁ tadāhu. 4 Yo nāvajānāti sahāyamitte, Sippena kulyāhi dhanena jaccā; Rucipañño atthakāle matīmā, Sahāyesu ve sotthānaṁ tadāhu. 5 Mittāni ve yassa bhavanti santo, Saṁvissatthā avisaṁvādakassa; Na mittadubbhī saṁvibhāgī dhanena, Mittesu ve sotthānaṁ tadāhu. 6 Yassa bhariyā tulyavayā samaggā, Anubbatā dhammakāmā pajātā; Koliniyā sīlavatī patibbatā, Dāresu ve sotthānaṁ tadāhu. 7 Yassa rājā bhūtapati yasassī, Jānāti soceyyaṁ parakkamañca; Advejjhatā suhadayaṁ mamanti, Rājūsu ve sotthānaṁ tadāhu. 8 Annañca pānañca dadāti saddho, Mālañca gandhañca vilepanañca; Pasannacitto anumodamāno, Saggesu ve sotthānaṁ tadāhu. 9 Yamariyadhammena punanti vuddhā, Ārādhitā samacariyāya santo; Bahussutā isayo sīlavanto, Arahantamajjhe sotthānaṁ tadāhu. 10 Etāni kho sotthānāni loke, Viññuppasatthāni sukhudrayāni; Tānīdha sevetha naro sapañño, Na hi maṅgale kiñcanamatthi saccan”ti. 11 Mahāmaṅgalajātakaṁ pannarasamaṁ. ja389 0 Jātaka Chakkanipāta Kharaputtavagga 4. 2932 --- ja389 1:0 Suvaṇṇakakkaṭajātaka |1| “Siṅgīmigo āyatacakkhunetto, Aṭṭhittaco vārisayo alomo; Tenābhibhūto kapaṇaṁ rudāmi, Hare sakhā kissa nu maṁ jahāsi”. 2 So passasanto mahatā phaṇena, Bhujaṅgamo kakkaṭamajjhapatto; Sakhā sakhāraṁ paritāyamāno, Bhujaṅgamaṁ kakkaṭako gahesi. 3 “Na vāyasaṁ no pana kaṇhasappaṁ, Ghāsatthiko kakkaṭako adeyya; Pucchāmi taṁ āyatacakkhunetta, Atha kissa hetumha ubho gahītā”. 4 “Ayaṁ puriso mama atthakāmo, Yo maṁ gahetvāna dakāya neti; Tasmiṁ mate dukkhamanappakaṁ me, Ahañca eso ca ubho na homa. 5 Mamañca disvāna pavaddhakāyaṁ, Sabbo jano hiṁsitumeva micche; Sāduñca thūlañca muduñca maṁsaṁ, Kākāpi maṁ disvāna viheṭhayeyyuṁ”. 6 “Sacetassa hetumha ubho gahītā, Uṭṭhātu poso visamāvamāmi; Mamañca kākañca pamuñca khippaṁ, Pure visaṁ gāḷhamupeti maccaṁ”. 7 “Sappaṁ pamokkhāmi na tāva kākaṁ, Paṭibandhako hohiti tāva kāko; Purisañca disvāna sukhiṁ arogaṁ, Kākaṁ pamokkhāmi yatheva sappaṁ”. 8 “Kāko tadā devadatto ahosi, Māro pana kaṇhasappo ahosi; Ānandabhaddo kakkaṭako ahosi, Ahaṁ tadā brāhmaṇo homi satthā”ti. 9 Suvaṇṇakakkaṭajātakaṁ catutthaṁ. ja351 0 Jātaka Pañcakanipāta Maṇikuṇḍalavagga 1. Maṇikuṇḍalajātaka |1| “Jīno rathassaṁ maṇikuṇḍale ca, Putte ca dāre ca tatheva jīno; Sabbesu bhogesu asesakesu, Kasmā na santappasi sokakāle”. 2 “Pubbeva maccaṁ vijahanti bhogā, Macco vā te pubbataraṁ jahāti; Asassatā bhogino kāmakāmi, Tasmā na socāmahaṁ sokakāle. 3 Udeti āpūrati veti cando, Atthaṁ tapetvāna paleti sūriyo; Viditā mayā sattuka lokadhammā, Tasmā na socāmahaṁ sokakāle”. 4 “Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, Asaññato pabbajito na sādhu; Rājā na sādhu anisammakārī, Yo paṇḍito kodhano taṁ na sādhu. 5 Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati; Nisammakārino rāja, yaso kitti ca vaḍḍhatī”ti. 6 Maṇikuṇḍalajātakaṁ paṭhamaṁ. ja152 0 Jātaka Dukanipāta Daḷhavagga 2. Siṅgālajātaka |1| “Asamekkhitakammantaṁ, turitābhinipātinaṁ; Sāni kammāni tappenti, uṇhaṁvajjhohitaṁ mukhe”. 2 “Sīho ca sīhanādena, daddaraṁ abhinādayi; Sutvā sīhassa nigghosaṁ, siṅgālo daddare vasaṁ; Bhīto santāsamāpādi, hadayañcassa apphalī”ti. 3 Siṅgālajātakaṁ dutiyaṁ. ja54 0 Jātaka Ekakanipāta Āsīsavagga 4. Kiṁphalajātaka |1| “Nāyaṁ rukkho durāruho, napi gāmato ārakā; Ākāraṇena jānāmi, nāyaṁ sāduphalo dumo”ti. 2 Kiṁphalajātakaṁ catutthaṁ. ja31 0 Jātaka Ekakanipāta Kulāvakavagga 1. Kulāvakajātaka |1| “Kulāvakā mātali simbalismiṁ, Īsāmukhena parivajjayassu; Kāmaṁ cajāma asuresu pāṇaṁ, Māme dijā vikkulāvā ahesun”ti. 2 Kulāvakajātakaṁ paṭhamaṁ. ja233 0 Jātaka Dukanipāta Upāhanavagga 3. Vikaṇṇajātaka |1| “Kāmaṁ yahiṁ icchasi tena gaccha, Viddhosi mammamhi vikaṇṇakena; Hatosi 2933 --- ja233 1:1 bhattena suvāditena, Lolo ca macche anubandhamāno”. 2 “Evampi lokāmisaṁ opatanto, Vihaññatī cittavasānuvattī; So haññatī ñātisakhāna majjhe, Macchānugo soriva suṁsumāro”ti. 3 Vikaṇṇajātakaṁ tatiyaṁ. ja436 0 Jātaka Navakanipāta Gijjhavagga 10. Samuggajātaka |1| “Kuto nu āgacchatha bho tayo janā, Svāgatā etha nisīdathāsane; Kaccittha bhonto kusalaṁ anāmayaṁ, Cirassamabbhāgamanaṁ hi vo idha”. 2 “Ahameva eko idha majja patto, Na cāpi me dutiyo koci vijjati; Kimeva sandhāya te bhāsitaṁ ise, ‘Kuto nu āgacchatha bho tayo janā’”. 3 “Tuvañca eko bhariyā ca te piyā, Samuggapakkhittanikiṇṇamantare; Sā rakkhitā kucchigatāva te sadā, Vāyussa puttena sahā tahiṁ ratā”. 4 “Saṁviggarūpo isinā viyākato, So dānavo tattha samuggamuggili; Addakkhi bhariyaṁ suci māladhāriniṁ, Vāyussa puttena sahā tahiṁ rataṁ”. 5 “Sudiṭṭharūpamuggatapānuvattinā, Hīnā narā ye pamadāvasaṁ gatā; Yathā have pāṇarivettha rakkhitā, Duṭṭhā mayī aññamabhippamodayi. 6 Divā ca ratto ca mayā upaṭṭhitā, Tapassinā jotirivā vane vasaṁ; Sā dhammamukkamma adhammamācari, Akiriyarūpo pamadāhi santhavo. 7 Sarīramajjhamhi ṭhitātimaññahaṁ, Mayhaṁ ayanti asatiṁ asaññataṁ; Sā dhammamukkamma adhammamācari, Akiriyarūpo pamadāhi santhavo. 8 Surakkhitaṁ meti kathaṁ nu vissase, Anekacittāsu na hatthi rakkhaṇā; Etā hi pātālapapātasannibhā, Etthappamatto byasanaṁ nigaccha”ti. 9 “Tasmā hi te sukhino vītasokā, Ye mātugāmehi caranti nissaṭā; Etaṁ sivaṁ uttamamābhipatthayaṁ, Na mātugāmehi kareyya santhavanti”. 10 Samuggajātakaṁ dasamaṁ. ja408 0 Jātaka Sattakanipāta Gandhāravagga 3. Kumbhakārajātaka |1| “Ambāhamaddaṁ vanamantarasmiṁ, Nīlobhāsaṁ phalitaṁ saṁvirūḷhaṁ; Tamaddasaṁ phalahetu vibhaggaṁ, Taṁ disvā bhikkhācariyaṁ carāmi. 2 Selaṁ sumaṭṭhaṁ naravīraniṭṭhitaṁ, Nārī yugaṁ dhārayi appasaddaṁ; Dutiyañca āgamma ahosi saddo, Taṁ disvā bhikkhācariyaṁ carāmi. 3 Dijā dijaṁ kuṇapamāharantaṁ, Ekaṁ samānaṁ bahukā samecca; Āhārahetū paripātayiṁsu, Taṁ disvā bhikkhācariyaṁ carāmi. 4 Usabhāhamaddaṁ yūthassa majjhe, Calakkakuṁ vaṇṇabalūpapannaṁ; Tamaddasaṁ kāmahetu vitunnaṁ, Taṁ disvā bhikkhācariyaṁ carāmi”. 5 “Karaṇḍako kaliṅgānaṁ, gandhārānañca naggaji; Nimirājā videhānaṁ, pañcālānañca dummukho; Ete raṭṭhāni hitvāna, pabbajiṁsu akiñcanā. 6 Sabbepime devasamā samāgatā, Aggī yathā pajjalito tathevime; Ahampi eko carissāmi bhaggavi, Hitvāna kāmāni yathodhikāni”. 7 “Ayameva kālo na hi añño atthi, Anusāsitā me na bhaveyya pacchā; Ahampi ekā carissāmi bhaggava, Sakuṇīva muttā purisassa hatthā”. 8 “Āmaṁ pakkañca jānanti, atho loṇaṁ aloṇakaṁ; Tamahaṁ disvāna pabbajiṁ, careva tvaṁ carāmahan”ti. 9 Kumbhakārajātakaṁ tatiyaṁ. ja531 0 Jātaka Sattatinipāta Kusavagga 1. Kusajātaka |1| “Idaṁ te raṭṭhaṁ sadhanaṁ sayoggaṁ, Sakāyuraṁ sabbakāmūpapannaṁ; Idaṁ te rajjaṁ anusāsa amma, Gacchāmahaṁ yattha piyā pabhāvatī”. 2 “Anujjubhūtena haraṁ mahantaṁ, Divā ca ratto ca nisīthakāle; Paṭigaccha tvaṁ khippaṁ kusāvatiṁ kusa, Nicchāmi dubbaṇṇamahaṁ vasantaṁ”. 3 “Nāhaṁ gamissāmi ito kusāvatiṁ, Pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava; Ramāmi maddassa niketaramme, Hitvāna raṭṭhaṁ tava dassane rato. 4 Pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava, Sammūḷharūpo 2934 --- ja531 1:4 vicarāmi mediniṁ; Disaṁ na jānāmi kutomhi āgato, Tayamhi matto migamandalocane. 5 Suvaṇṇacīravasane, jātarūpasumekhale; Sussoṇi tava kāmā hi, nāhaṁ rajjena matthiko”. 6 “Abbhūti tassa bho hoti, yo anicchantamicchati; Akāmaṁ rāja kāmesi, akantaṁ kantumicchasi”. 7 “Akāmaṁ vā sakāmaṁ vā, yo naro labhate piyaṁ; Lābhamettha pasaṁsāma, alābho tattha pāpako”. 8 “Pāsāṇasāraṁ khaṇasi, kaṇikārassa dārunā; Vātaṁ jālena bādhesi, yo anicchantamicchasi”. 9 “Pāsāṇo nūna te hadaye, ohito mudulakkhaṇe; Yo te sātaṁ na vindāmi, tirojanapadāgato. 10 Yadā maṁ bhakuṭiṁ katvā, rājaputtī udikkhati; Āḷāriko tadā homi, rañño maddassantepure. 11 Yadā umhayamānā maṁ, rājaputtī udikkhati; Nāḷāriko tadā homi, rājā homi tadā kuso”. 12 “Sace hi vacanaṁ saccaṁ, nemittānaṁ bhavissati; Neva me tvaṁ patī assa, kāmaṁ chindantu sattadhā”. 13 “Sace hi vacanaṁ saccaṁ, aññesaṁ yadi vā mamaṁ; Neva tuyhaṁ patī atthi, añño sīhassarā kusā”. 14 “Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, patvā khujje kusāvatiṁ; Sace maṁ nāganāsūrū, olokeyya pabhāvatī. 15 Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, patvā khujje kusāvatiṁ; Sace maṁ nāganāsūrū, ālapeyya pabhāvatī. 16 Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, patvā khujje kusāvatiṁ; Sace maṁ nāganāsūrū, umhāyeyya pabhāvatī. 17 Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, patvā khujje kusāvatiṁ; Sace maṁ nāganāsūrū, pamhāyeyya pabhāvatī. 18 Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, patvā khujje kusāvatiṁ; Sace maṁ nāganāsūrū, pāṇīhi upasamphuse”. 19 “Na hi nūnāyaṁ rājaputtī, kuse sātampi vindati; Āḷārike bhate pose, vetanena anatthike”. 20 “Na hi nūnāyaṁ sā khujjā, labhati jivhāya chedanaṁ; Sunisitena satthena, evaṁ dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ”. 21 “Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati; Mahāyasoti katvāna, karassu rucire piyaṁ. 22 Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati; Mahaddhanoti katvāna, karassu rucire piyaṁ. 23 Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati; Mahabbaloti katvāna, karassu rucire piyaṁ. 24 Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati; Mahāraṭṭhoti katvāna, karassu rucire piyaṁ. 25 Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati; Mahārājāti katvāna, karassu rucire piyaṁ. 26 Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati; Sīhassaroti katvāna, karassu rucire piyaṁ. 27 Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati; Vaggussaroti katvāna, karassu rucire piyaṁ. 28 Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati; Bindussaroti katvāna, karassu rucire piyaṁ. 29 Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati; Mañjussaroti katvāna, karassu rucire piyaṁ. 30 Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati; Madhussaroti katvāna, karassu rucire piyaṁ. 31 Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati; Satasippoti katvāna, karassu rucire piyaṁ. 32 Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati; Khattiyotipi katvāna, karassu rucire piyaṁ. 33 Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati; Kusarājāti katvāna, karassu rucire piyaṁ”. 34 “Ete nāgā upatthaddhā, sabbe tiṭṭhanti vammitā; Purā maddanti pākāraṁ, ānentetaṁ pabhāvatiṁ”. 35 “Satta bile karitvāna, ahametaṁ pabhāvatiṁ; Khattiyānaṁ padassāmi, ye maṁ hantuṁ idhāgatā”. 36 “Avuṭṭhahi rājaputtī, sāmā koseyyavāsinī; Assupuṇṇehi nettehi, dāsīgaṇapurakkhatā”. 37 “Taṁ nūna kakkūpanisevitaṁ mukhaṁ, Ādāsadantātharupaccavekkhitaṁ; Subhaṁ sunettaṁ virajaṁ anaṅgaṇaṁ, Chuddhaṁ vane ṭhassati khattiyehi. 38 Te nūna me asite vellitagge, Kese mudū candanasāralitte; Samākule sīvathikāya majjhe, Pādehi gijjhā parikaḍḍhissanti. 39 Tā nūna me tambanakhā sulomā, Bāhā mudū candanasāralittā; Chinnā vane ujjhitā khattiyehi, Gayha dhaṅko gacchati yenakāmaṁ. 40 Te nūna tālūpanibhe alambe, Nisevite kāsikacandanena; Thanesu me lambissati siṅgālo, Mātūva putto taruṇo tanūjo. 41 Taṁ nūna soṇiṁ puthulaṁ sukoṭṭitaṁ, Nisevitaṁ kañcanamekhalāhi; Chinnaṁ vane khattiyehī avatthaṁ, Siṅgālasaṅghā parikaḍḍhissanti. 42 Soṇā dhaṅkā siṅgālā ca, ye caññe santi dāṭhino; Ajarā nūna hessanti, bhakkhayitvā pabhāvatiṁ. 43 Sace maṁsāni hariṁsu, khattiyā dūragāmino; Aṭṭhīni amma yācitvā, anupathe dahātha naṁ. 44 2935 --- ja531 1:44 Khettāni amma kāretvā, kaṇikārettha ropaya; Yadā te pupphitā assu, hemantānaṁ himaccaye; Sareyyātha mamaṁ amma, evaṁvaṇṇā pabhāvatī”. 45 “Tassā mātā udaṭṭhāsi, khattiyā devavaṇṇinī; Disvā asiñca sūnañca, rañño maddassantepure”. 46 “Iminā nūna asinā, susaññaṁ tanumajjhimaṁ; Dhītaraṁ madda hantvāna, khattiyānaṁ padassasi. 47 Na me akāsi vacanaṁ, atthakāmāya puttike; Sājja lohitasañchannā, gacchasi yamasādhanaṁ. 48 Evamāpajjatī poso, pāpiyañca nigacchati; Yo ve hitānaṁ vacanaṁ, na karoti atthadassinaṁ. 49 Sace ca ajja dhāresi, kumāraṁ cārudassanaṁ; Kusena jātaṁ khattiyaṁ, suvaṇṇamaṇimekhalaṁ; Pūjitaṁ ñātisaṅghehi, na gacchasi yamakkhayaṁ. 50 Yatthassu bherī nadati, kuñjaro ca nikūjati; Khattiyānaṁ kule bhadde, kiṁ nu sukhataraṁ tato. 51 Asso ca sisati dvāre, kumāro uparodati; Khattiyānaṁ kule bhadde, kiṁ nu sukhataraṁ tato. 52 Mayūrakoñcābhirude, kokilābhinikūjite; Khattiyānaṁ kule bhadde, kiṁ nu sukhataraṁ tato”. 53 “Kahaṁ nu so sattumaddano, pararaṭṭhappamaddano; Kuso soḷārapaññāṇo, yo no dukkhā pamocaye”. 54 “Idheva so sattumaddano, pararaṭṭhappamaddano; Kuso soḷārapaññāṇo, yo te sabbe vadhissati”. 55 “Ummattikā nu bhaṇasi, Andhabālā pabhāsasi; Kuso ce āgato assa, Kiṁ na jānemu taṁ mayaṁ”. 56 “Eso āḷāriko poso, kumārīpuramantare; Daḷhaṁ katvāna saṁvelliṁ, kumbhiṁ dhovati oṇato”. 57 “Veṇī tvamasi caṇḍālī, adūsi kulagandhinī; Kathaṁ maddakule jātā, dāsaṁ kayirāsi kāmukaṁ”. 58 “Namhi veṇī na caṇḍālī, na camhi kulagandhinī; Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi”. 59 “Yo brāhmaṇasahassāni, sadā bhojeti vīsatiṁ; Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi. 60 Yassa nāgasahassāni, sadā yojenti vīsatiṁ; Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi. 61 Yassa assasahassāni, sadā yojenti vīsatiṁ; Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi. 62 Yassa rathasahassāni, sadā yojenti vīsatiṁ; Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi. 63 Yassa usabhasahassāni, sadā yojenti vīsatiṁ; Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi. 64 Yassa dhenusahassāni, sadā duhanti vīsatiṁ; Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi”. 65 “Taggha te dukkaṭaṁ bāle, yaṁ khattiyaṁ mahabbalaṁ; Nāgaṁ maṇḍūkavaṇṇena, na naṁ akkhāsidhāgataṁ”. 66 “Aparādhaṁ mahārāja, tvaṁ no khama rathesabha; Yaṁ taṁ aññātavesena, nāññāsimhā idhāgataṁ”. 67 “Mādisassa na taṁ channaṁ, yohaṁ āḷāriko bhave; Tvaññeva me pasīdassu, natthi te deva dukkaṭaṁ”. 68 “Gaccha bāle khamāpehi, kusarājaṁ mahabbalaṁ; Khamāpito kuso rājā, so te dassati jīvitaṁ”. 69 “Pitussa vacanaṁ sutvā, devavaṇṇī pabhāvatī; Sirasā aggahī pāde, kusarājaṁ mahabbalaṁ”. 70 “Yāmā ratyo atikkantā, tāmā deva tayā vinā; Vande te sirasā pāde, mā me kujjha rathesabha. 71 Sabbaṁ te paṭijānāmi, mahārāja suṇohi me; Na cāpi appiyaṁ tuyhaṁ, kareyyāmi ahaṁ puna. 72 Evañce yācamānāya, vacanaṁ me na kāhasi; Idāni maṁ tāto hantvā, khattiyānaṁ padassati”. 73 “Evaṁ te yācamānāya, kiṁ na kāhāmi te vaco; Vikuddho tyasmi kalyāṇi, mā tvaṁ bhāyi pabhāvati. 74 Sabbaṁ te paṭijānāmi, rājaputti suṇohi me; Na cāpi appiyaṁ tuyhaṁ, kareyyāmi ahaṁ puna. 75 Tava kāmā hi sussoṇi, pahu dukkhaṁ titikkhisaṁ; Bahuṁ maddakulaṁ hantvā, nayituṁ taṁ pabhāvati”. 76 “Yojayantu rathe asse, nānācitte samāhite; Atha dakkhatha me vegaṁ, vidhamantassa sattavo”. 77 “Tañca tattha udikkhiṁsu, rañño maddassantepure; Vijambhamānaṁ sīhaṁva, phoṭentaṁ diguṇaṁ bhujaṁ. 78 Hatthikkhandhañca āruyha, āropetvā pabhāvatiṁ; Saṅgāmaṁ otaritvāna, sīhanādaṁ nadī kuso. 79 Tassa taṁ nadato sutvā, sīhassevitare migā; Khattiyā vipalāyiṁsu, kusasaddabhayaṭṭitā. 80 Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Aññamaññassa chindanti, kusasaddabhayaṭṭitā. 81 Tasmiṁ saṅgāmasīsasmiṁ, passitvā haṭṭhamānaso; Kusassa rañño devindo, adā verocanaṁ maṇiṁ. 82 So taṁ vijitvā saṅgāmaṁ, laddhā verocanaṁ maṇiṁ; Hatthikkhandhagato rājā, pāvekkhi nagaraṁ puraṁ. 83 Jīvaggāhaṁ gahetvāna, bandhitvā satta khattiye; Sasurassupanāmesi, ime te deva 2936 --- ja531 1:83 sattavo. 84 Sabbeva te vasaṁ gatā, amittā vihatā tava; Kāmaṁ karohi te tayā, muñca vā te hanassu vā”. 85 “Tuyheva sattavo ete, na hi te mayha sattavo; Tvaññeva no mahārāja, muñca vā te hanassu vā”. 86 “Imā te dhītaro satta, devakaññūpamā subhā; Dadāhi nesaṁ ekekaṁ, hontu jāmātaro tava”. 87 “Amhākañceva tāsañca, tvaṁ no sabbesamissaro; Tvaññeva no mahārāja, dehi nesaṁ yadicchasi”. 88 Ekamekassa ekekaṁ, adā sīhassaro kuso; Khattiyānaṁ tadā tesaṁ, rañño maddassa dhītaro. 89 Pīṇitā tena lābhena, tuṭṭhā sīhassare kuse; Sakaraṭṭhāni pāyiṁsu, khattiyā satta tāvade. 90 Pabhāvatiñca ādāya, maṇiṁ verocanaṁ subhaṁ; Kusāvatiṁ kuso rājā, agamāsi mahabbalo. 91 Tyassu ekarathe yantā, pavisantā kusāvatiṁ; Samānā vaṇṇarūpena, nāññamaññātirocisuṁ. 92 Mātā puttena saṅgacchi, ubhayo ca jayampatī; Samaggā te tadā āsuṁ, phītaṁ dharaṇimāvasunti. 93 Kusajātakaṁ paṭhamaṁ. ja137 0 Jātaka Ekakanipāta Asampadānavagga 7. Babbujātaka |1| “Yattheko labhate babbu, dutiyo tattha jāyati; Tatiyo ca catuttho ca, idaṁ te babbukā bilan”ti. 2 Babbujātakaṁ sattamaṁ. ja109 0 Jātaka Ekakanipāta Parosatavagga 9. Kuṇḍapūvajātaka |1| “Yathanno puriso hoti, tathannā tassa devatā; Āharetaṁ kuṇḍapūvaṁ, mā me bhāgaṁ vināsayā”ti. 2 Kuṇḍapūvajātakaṁ navamaṁ. ja334 0 Jātaka Catukkanipāta Kokilavagga 4. Rājovādajātaka |1| “Gavañce taramānānaṁ, jimhaṁ gacchati puṅgavo; Sabbā tā jimhaṁ gacchanti, nette jimhaṁ gate sati. 2 Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So ce adhammaṁ carati, pageva itarā pajā; Sabbaṁ raṭṭhaṁ dukhaṁ seti, rājā ce hoti adhammiko. 3 Gavañce taramānānaṁ, ujuṁ gacchati puṅgavo; Sabbā gāvī ujuṁ yanti, nette ujuṁ gate sati. 4 Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So sace dhammaṁ carati, pageva itarā pajā; Sabbaṁ raṭṭhaṁ sukhaṁ seti, rājā ce hoti dhammiko”ti. 5 Rājovādajātakaṁ catutthaṁ. ja40 0 Jātaka Ekakanipāta Kulāvakavagga 10. Khadiraṅgārajātaka |1| “Kāmaṁ patāmi nirayaṁ, uddhampādo avaṁsiro; Nānariyaṁ karissāmi, handa piṇḍaṁ paṭiggahā”ti. 2 Khadiraṅgārajātakaṁ dasamaṁ. Kulāvakavaggo catuttho. 3 Tassuddānaṁ 4 Sirimātali dhītara pakkhivaro, Ratiyāgato mātāpitā ca puna; Jagatīruha vuḍḍha sukakkaṭako, Tathā nandakapiṇḍavarena dasāti. ja98 0 Jātaka Ekakanipāta Littavagga 8. Kūṭavāṇijajātaka |1| “Sādhu kho paṇḍito nāma, na tveva atipaṇḍito; Atipaṇḍitena puttena, manamhi upakūḷitoti. 2 Kūṭavāṇijajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja345 0 Jātaka Catukkanipāta Cūḷakuṇālavagga 5. 2937 --- ja345 1:0 Gajakumbhajātaka |1| “Vanaṁ yadaggi dahati, pāvako kaṇhavattanī; Kathaṁ karosi pacalaka, evaṁ dandhaparakkamo”. 2 “Bahūni rukkhachiddāni, pathabyā vivarāni ca; Tāni ce nābhisambhoma, hoti no kālapariyāyo”. 3 “Yo dandhakāle tarati, taraṇīye ca dandhati; Sukkhapaṇṇaṁva akkamma, atthaṁ bhañjati attano. 4 Yo dandhakāle dandheti, taraṇīye ca tārayi; Sasīva rattiṁ vibhajaṁ, tassattho paripūratī”ti. 5 Gajakumbhajātakaṁ pañcamaṁ. ja178 0 Jātaka Dukanipāta Kalyāṇavagga 8. Kacchapajātaka |1| “Janittaṁ me bhavittaṁ me, iti paṅke avassayiṁ; Taṁ maṁ paṅko ajjhabhavi, yathā dubbalakaṁ tathā; Taṁ taṁ vadāmi bhaggava, suṇohi vacanaṁ mama”. 2 “Gāme vā yadi vā raññe, sukhaṁ yatrādhigacchati; Taṁ janittaṁ bhavittañca, purisassa pajānato; Yamhi jīve tamhi gacche, na niketahato siyā”ti. 3 Kacchapajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja146 0 Jātaka Ekakanipāta Kakaṇṭakavagga 6. Samuddakākajātaka |1| “Api nu hanukā santā, mukhañca parisussati; Oramāma na pārema, pūrateva mahodadhī”ti. 2 Samuddakākajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja540 0 Jātaka Mahānipāta Mūgapakkhavagga 3 Suvaṇṇasāmajātaka |1| “Ko nu maṁ usunā vijjhi, pamattaṁ udahārakaṁ; Khattiyo brāhmaṇo vesso, ko maṁ viddhā nilīyasi. 2 Na me maṁsāni khajjāni, Cammenattho na vijjati; Atha kena nu vaṇṇena, Viddheyyaṁ maṁ amaññatha. 3 Ko vā tvaṁ kassa vā putto, kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ; Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṁ maṁ viddhā nilīyasi”. 4 “Rājāhamasmi kāsīnaṁ, pīḷiyakkhoti maṁ vidū; Lobhā raṭṭhaṁ pahitvāna, migamesaṁ carāmahaṁ. 5 Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto; Nāgopi me na mucceyya, āgato usupātanaṁ. 6 Ko vā tvaṁ kassa vā putto, kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ; Pituno attano cāpi, nāmagottaṁ pavedaya”. 7 “Nesādaputto bhaddante, sāmo iti maṁ ñātayo; Āmantayiṁsu jīvantaṁ, svajjevāhaṁ gato saye. 8 Viddhosmi puthusallena, savisena yathā migo; Sakamhi lohite rāja, passa semi paripluto. 9 Paṭivāmagataṁ sallaṁ, passa dhimhāmi lohitaṁ; Āturo tyānupucchāmi, kiṁ maṁ viddhā nilīyasi. 10 Ajinamhi haññate dīpi, nāgo dantehi haññate; Atha kena nu vaṇṇena, viddheyyaṁ maṁ amaññatha”. 11 “Migo upaṭṭhito āsi, āgato usupātanaṁ; Taṁ disvā ubbijī sāma, tena kodho mamāvisi”. 12 “Yato sarāmi attānaṁ, yato pattosmi viññutaṁ; Na maṁ migā uttasanti, araññe sāpadānipi. 13 Yato nidhiṁ parihariṁ, yato pattosmi yobbanaṁ; Na maṁ migā uttasanti, araññe sāpadānipi. 14 Bhīrū kimpurisā rāja, pabbate gandhamādane; Sammodamānā gacchāma, pabbatāni vanāni ca. 15 Na maṁ migā uttasanti, araññe sāpadānipi; Atha kena nu vaṇṇena, utrāsanti migā mamaṁ”. 16 “Na taṁ tasa migo sāma, kiṁ tāhaṁ alikaṁ bhaṇe; Kodhalobhābhibhūtāhaṁ, usuṁ te taṁ avassajiṁ. 17 Kuto nu sāma āgamma, kassa vā pahito tuvaṁ; Udahāro nadiṁ gaccha, āgato migasammataṁ”. 18 “Andhā mātāpitā mayhaṁ, te bharāmi brahāvane; Tesāhaṁ udakāhāro, āgato migasammataṁ. 19 Atthi nesaṁ usāmattaṁ, atha sāhassa jīvitaṁ; Udakassa alābhena, maññe andhā marissare. 20 Na me idaṁ tathā dukkhaṁ, labbhā hi pumunā idaṁ; Yañca ammaṁ na passāmi, taṁ me dukkhataraṁ ito. 21 Na me idaṁ tathā dukkhaṁ, labbhā hi pumunā idaṁ; Yañca tātaṁ na passāmi, taṁ me dukkhataraṁ ito. 22 Sā nūna 2938 --- ja540 1:22 kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati; Aḍḍharatte va ratte vā, nadīva avasucchati. 23 So nūna kapaṇo tāto, cirarattāya rucchati; Aḍḍharatte va ratte vā, nadīva avasucchati. 24 Uṭṭhānapādacariyāya, pādasambāhanassa ca; Sāma tāta vilapantā, hiṇḍissanti brahāvane. 25 Idampi dutiyaṁ sallaṁ, kampeti hadayaṁ mamaṁ; Yañca andhe na passāmi, maññe hissāmi jīvitaṁ”. 26 “Mā bāḷhaṁ paridevesi, sāma kalyāṇadassana; Ahaṁ kammakaro hutvā, bharissaṁ te brahāvane. 27 Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto; Ahaṁ kammakaro hutvā, bharissaṁ te brahāvane. 28 Migānaṁ vighāsamanvesaṁ, Vanamūlaphalāni ca; Ahaṁ kammakaro hutvā, Bharissaṁ te brahāvane. 29 Katamaṁ taṁ vanaṁ sāma, yattha mātāpitā tava; Ahaṁ te tathā bharissaṁ, yathā te abharī tuvaṁ”. 30 “Ayaṁ ekapadī rāja, yoyaṁ ussīsake mama; Ito gantvā aḍḍhakosaṁ, tattha nesaṁ agārakaṁ; Yattha mātāpitā mayhaṁ, te bharassu ito gato. 31 Namo te kāsirājatthu, namo te kāsivaḍḍhana; Andhā mātāpitā mayhaṁ, te bharassu brahāvane. 32 Añjaliṁ te paggaṇhāmi, kāsirāja namatthu te; Mātaraṁ pitaraṁ mayhaṁ, vutto vajjāsi vandanaṁ”. 33 Idaṁ vatvāna so sāmo, yuvā kalyāṇadassano; Mucchito visavegena, visaññī samapajjatha. 34 Sa rājā paridevesi, bahuṁ kāruññasañhitaṁ; “Ajarāmarohaṁ āsiṁ, ajjetaṁ ñāmi no pure; Sāmaṁ kālaṅkataṁ disvā, natthi maccussa nāgamo. 35 Yassu maṁ paṭimanteti, savisena samappito; Svajja evaṁ gate kāle, na kiñci mabhibhāsati. 36 Nirayaṁ nūna gacchāmi, ettha me natthi saṁsayo; Tadā hi pakataṁ pāpaṁ, cirarattāya kibbisaṁ. 37 Bhavanti tassa vattāro, gāme kibbisakārako; Araññe nimmanussamhi, ko maṁ vattumarahati. 38 Sārayanti hi kammāni, gāme saṅgaccha māṇavā; Araññe nimmanussamhi, ko nu maṁ sārayissati”. 39 Sā devatā antarahitā, pabbate gandhamādane; Raññova anukampāya, imā gāthā abhāsatha. 40 “Āguṁ kira mahārāja, akari kamma dukkaṭaṁ; Adūsakā pitāputtā, tayo ekūsunā hatā. 41 Ehi taṁ anusikkhāmi, yathā te sugatī siyā; Dhammenandhe vane posa, maññehaṁ sugatī tayā”. 42 Sa rājā paridevitvā, bahuṁ kāruññasañhitaṁ; Udakakumbhamādāya, pakkāmi dakkhiṇāmukho. 43 “Kassa nu eso padasaddo, manussasseva āgato; Neso sāmassa nigghoso, ko nu tvamasi mārisa. 44 Santañhi sāmo vajati, santaṁ pādāni neyati; Neso sāmassa nigghoso, ko nu tvamasi mārisa”. 45 “Rājāhamasmi kāsīnaṁ, pīḷiyakkhoti maṁ vidū; Lobhā raṭṭhaṁ pahitvāna, migamesaṁ carāmahaṁ. 46 Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto; Nāgopi me na mucceyya, āgato usupātanaṁ”. 47 “Svāgataṁ te mahārāja, atho te adurāgataṁ; Issarosi anuppatto, yaṁ idhatthi pavedaya. 48 Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo; Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṁ varaṁ. 49 Idampi pānīyaṁ sītaṁ, ābhataṁ girigabbharā; Tato piva mahārāja, sace tvaṁ abhikaṅkhasi”. 50 “Nālaṁ andhā vane daṭṭhuṁ, ko nu vo phalamāhari; Anandhassevayaṁ sammā, nivāpo mayha khāyati”. 51 “Daharo yuvā nātibrahā, sāmo kalyāṇadassano; Dīghassa kesā asitā, atho sūnaggavellitā. 52 So have phalamāharitvā, ito ādāya kamaṇḍaluṁ; Nadiṁ gato udahāro, maññe na dūramāgato”. 53 “Ahaṁ taṁ avadhiṁ sāmaṁ, yo tuyhaṁ paricārako; Yaṁ kumāraṁ pavedetha, sāmaṁ kalyāṇadassanaṁ. 54 Dīghassa kesā asitā, atho sūnaggavellitā; Tesu lohitalittesu, seti sāmo mayā hato”. 55 “Kena dukūla mantesi, hato sāmoti vādinā; Hato sāmoti sutvāna, hadayaṁ me pavedhati. 56 Assatthasseva taruṇaṁ, pavāḷaṁ māluteritaṁ; Hato sāmoti sutvāna, hadayaṁ me pavedhati”. 57 “Pārike kāsirājāyaṁ, so sāmaṁ migasammate; Kodhasā usunā vijjhi, tassa mā pāpamicchimhā”. 58 “Kicchā laddho piyo putto, yo andhe abharī vane; Taṁ ekaputtaṁ ghātimhi, kathaṁ cittaṁ na kopaye”. 59 “Kicchā laddho piyo putto, yo andhe abharī vane; Taṁ ekaputtaṁ ghātimhi, akkodhaṁ āhu paṇḍitā”. 60 “Mā bāḷhaṁ paridevetha, hato sāmoti vādinā; Ahaṁ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane. 61 Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto; Ahaṁ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane. 62 Migānaṁ vighāsamanvesaṁ, 2939 --- ja540 1:62 vanamūlaphalāni ca; Ahaṁ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane”. 63 “Nesa dhammo mahārāja, netaṁ amhesu kappati; Rājā tvamasi amhākaṁ, pāde vandāma te mayaṁ”. 64 “Dhammaṁ nesādā bhaṇatha, katā apacitī tayā; Pitā tvamasi amhākaṁ, mātā tvamasi pārike”. 65 “Namo te kāsirājatthu, namo te kāsivaḍḍhana; Añjaliṁ te paggaṇhāma, yāva sāmānupāpaya. 66 Tassa pāde samajjantā, mukhañca bhujadassanaṁ; Saṁsumbhamānā attānaṁ, kālamāgamayāmase”. 67 “Brahā vāḷamigākiṇṇaṁ, ākāsantaṁva dissati; Yattha sāmo hato seti, candova patito chamā. 68 Brahā vāḷamigākiṇṇaṁ, ākāsantaṁva dissati; Yattha sāmo hato seti, sūriyova patito chamā. 69 Brahā vāḷamigākiṇṇaṁ, ākāsantaṁva dissati; Yattha sāmo hato seti, paṁsunā patikunthito. 70 Brahā vāḷamigākiṇṇaṁ, ākāsantaṁva dissati; Yattha sāmo hato seti, idheva vasathassame”. 71 “Yadi tattha sahassāni, satāni niyutāni ca; Nevamhākaṁ bhayaṁ koci, vane vāḷesu vijjati”. 72 Tato andhānamādāya, kāsirājā brahāvane; Hatthe gahetvā pakkāmi, yattha sāmo hato ahu. 73 Disvāna patitaṁ sāmaṁ, puttakaṁ paṁsukunthitaṁ; Apaviddhaṁ brahāraññe, candaṁva patitaṁ chamā. 74 Disvāna patitaṁ sāmaṁ, puttakaṁ paṁsukunthitaṁ; Apaviddhaṁ brahāraññe, sūriyaṁva patitaṁ chamā. 75 Disvāna patitaṁ sāmaṁ, puttakaṁ paṁsukunthitaṁ; Apaviddhaṁ brahāraññe, kalūnaṁ paridevayuṁ. 76 Disvāna patitaṁ sāmaṁ, puttakaṁ paṁsukunthitaṁ; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “adhammo kira bho iti. 77 Bāḷhaṁ kho tvaṁ pamattosi, sāma kalyāṇadassana; Yo ajjevaṁ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi. 78 Bāḷhaṁ kho tvaṁ padittosi, sāma kalyāṇadassana; Yo ajjevaṁ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi. 79 Bāḷhaṁ kho tvaṁ pakuddhosi, sāma kalyāṇadassana; Yo ajjevaṁ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi. 80 Bāḷhaṁ kho tvaṁ pasuttosi, sāma kalyāṇadassana; Yo ajjevaṁ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi. 81 Bāḷhaṁ kho tvaṁ vimanosi, sāma kalyāṇadassana; Yo ajjevaṁ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi. 82 Jaṭaṁ valinaṁ paṁsugataṁ, ko dāni saṇṭhapessati; Sāmo ayaṁ kālaṅkato, andhānaṁ paricārako. 83 Ko me sammajjamādāya, sammajjissati assamaṁ; Sāmo ayaṁ kālaṅkato, andhānaṁ paricārako. 84 Ko dāni nhāpayissati, sītenuṇhodakena ca; Sāmo ayaṁ kālaṅkato, andhānaṁ paricārako. 85 Ko dāni bhojayissati, vanamūlaphalāni ca; Sāmo ayaṁ kālaṅkato, andhānaṁ paricārako”. 86 Disvāna patitaṁ sāmaṁ, puttakaṁ paṁsukunthitaṁ; Aṭṭitā puttasokena, mātā saccaṁ abhāsatha. 87 “Yena saccenayaṁ sāmo, dhammacārī pure ahu; Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu. 88 Yena saccenayaṁ sāmo, brahmacārī pure ahu; Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu. 89 Yena saccenayaṁ sāmo, saccavādī pure ahu; Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu. 90 Yena saccenayaṁ sāmo, mātāpettibharo ahu; Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu. 91 Yena saccenayaṁ sāmo, kule jeṭṭhāpacāyiko; Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu. 92 Yena saccenayaṁ sāmo, pāṇā piyataro mama; Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu. 93 Yaṁ kiñcitthi kataṁ puññaṁ, Mayhañceva pitucca te; Sabbena tena kusalena, Visaṁ sāmassa haññatu”. 94 Disvāna patitaṁ sāmaṁ, puttakaṁ paṁsukunthitaṁ; Aṭṭito puttasokena, pitā saccaṁ abhāsatha. 95 “Yena saccenayaṁ sāmo, dhammacārī pure ahu; Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu. 96 Yena saccenayaṁ sāmo, brahmacārī pure ahu; Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu. 97 Yena saccenayaṁ sāmo, saccavādī pure ahu; Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu. 98 Yena saccenayaṁ sāmo, mātāpettibharo ahu; Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu. 99 Yena saccenayaṁ sāmo, kule jeṭṭhāpacāyiko; Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu. 100 Yena saccenayaṁ sāmo, pāṇā piyataro mama; Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu. 101 Yaṁ kiñcitthi kataṁ puññaṁ, Mayhañceva mātucca te; Sabbena tena kusalena, Visaṁ sāmassa haññatu. 102 Sā devatā antarahitā, pabbate gandhamādane; Sāmassa anukampāya, imaṁ saccaṁ abhāsatha. 103 Pabbatyāhaṁ gandhamādane, cirarattanivāsinī; Na me piyataro 2940 --- ja540 1:103 koci, añño sāmena vijjati; Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu. 104 Sabbe vanā gandhamayā, pabbate gandhamādane; Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu”. 105 Tesaṁ lālappamānānaṁ, bahuṁ kāruññasañhitaṁ; Khippaṁ sāmo samuṭṭhāsi, yuvā kalyāṇadassano. 106 “Sāmohamasmi bhaddaṁ vo, Sotthināmhi samuṭṭhito; Mā bāḷhaṁ paridevetha, Mañjunābhivadetha maṁ”. 107 “Svāgataṁ te mahārāja, atho te adurāgataṁ; Issarosi anuppatto, yaṁ idhatthi pavedaya. 108 Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo; Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṁ varaṁ. 109 Atthi me pānīyaṁ sītaṁ, ābhataṁ girigabbharā; Tato piva mahārāja, sace tvaṁ abhikaṅkhasi”. 110 “Sammuyhāmi pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā; Petaṁ taṁ sāma maddakkhiṁ, ko nu tvaṁ sāma jīvasi”. 111 “Api jīvaṁ mahārāja, purisaṁ gāḷhavedanaṁ; Upanītamanasaṅkappaṁ, jīvantaṁ maññate mataṁ. 112 Api jīvaṁ mahārāja, purisaṁ gāḷhavedanaṁ; Taṁ nirodhagataṁ santaṁ, jīvantaṁ maññate mataṁ. 113 Yo mātaraṁ pitaraṁ vā, macco dhammena posati; Devāpi naṁ tikicchanti, mātāpettibharaṁ naraṁ. 114 Yo mātaraṁ pitaraṁ vā, macco dhammena posati; Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodati”. 115 “Esa bhiyyo pamuyhāmi, Sabbā muyhanti me disā; Saraṇaṁ taṁ sāma gacchāmi, Tvañca me saraṇaṁ bhava”. 116 “Dhammaṁ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 117 Dhammaṁ cara mahārāja, puttadāresu khattiya; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 118 Dhammaṁ cara mahārāja, mittāmaccesu khattiya; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 119 Dhammaṁ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 120 Dhammaṁ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 121 Dhammaṁ cara mahārāja, raṭṭhesu janapadesu ca; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 122 Dhammaṁ cara mahārāja, samaṇabrāhmaṇesu ca; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 123 Dhammaṁ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 124 Dhammaṁ cara mahārāja, dhammo ciṇṇo sukhāvaho; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 125 Dhammaṁ cara mahārāja, saindā devā sabrahmakā; Suciṇṇena divaṁ pattā, mā dhammaṁ rāja pāmado”ti. 126 Suvaṇṇasāmajātakaṁ tatiyaṁ. ja479 0 Jātaka Terasakanipāta Ambavagga 6. Kāliṅgabodhijātaka |1| Rājā kāliṅgo cakkavatti, Dhammena pathavimanusāsaṁ; Agamā bodhisamīpaṁ, Nāgena mahānubhāvena. 2 Kāliṅgo bhāradvājo ca, Rājānaṁ kāliṅgaṁ samaṇakolaññaṁ; Cakkaṁ vattayato pariggahetvā, Pañjalī idamavoca. 3 “Paccoroha mahārāja, Bhūmibhāgo yathā samaṇuggato; Idha anadhivarā buddhā, Abhisambuddhā virocanti. 4 Padakkhiṇato āvaṭṭā, Tiṇalatā asmiṁ bhūmibhāgasmiṁ; Pathaviyā nābhiyaṁ maṇḍo, Iti no sutaṁ mante mahārāja. 5 Sāgarapariyantāya, Mediniyā sabbabhūtadharaṇiyā; Pathaviyā ayaṁ maṇḍo, Orohitvā namo karohi. 6 Ye te bhavanti nāgā ca, abhijātā ca kuñjarā; Ettāvatā padesaṁ te, nāgā neva mupayanti. 7 Abhijāto nāgo kāmaṁ, Pesehi kuñjaraṁ dantiṁ; Ettāvatā padeso, Sakkā nāgena mupagantuṁ. 8 Taṁ sutvā rājā kāliṅgo, Veyyañjanikavaco nisāmetvā; Sampesesi nāgaṁ ñassāma, Mayaṁ yathimassidaṁ vacanaṁ”. 9 Sampesito ca raññā, Nāgo koñcova abhinaditvāna; Paṭisakkitvā nisīdi, Garuṁva bhāraṁ asahamāno. 10 Kāliṅgabhāradvājo, Nāgaṁ khīṇāyukaṁ viditvāna; Rājānaṁ kāliṅgaṁ, Taramāno ajjhabhāsittha; “Aññaṁ saṅkama nāgaṁ, Nāgo khīṇāyuko mahārāja”. 11 Taṁ sutvā kāliṅgo, taramāno saṅkamī nāgaṁ; Saṅkanteva raññe, nāgo tattheva pati bhumyā; Veyyañjanikavaco, yathā tathā ahu nāgo. 12 Kāliṅgo rājā kāliṅgaṁ, brāhmaṇaṁ etadavoca; “Tvameva asi sambuddho, sabbaññū sabbadassāvī”. 13 Taṁ anadhivāsento kāliṅgaṁ, Brāhmaṇo idamavoca; 2941 --- ja479 1:13 “Veyyañjanikā hi mayaṁ, Buddhā sabbaññuno mahārāja. 14 Sabbaññū sabbavidū ca, Buddhā na lakkhaṇena jānanti; Āgamabalasā hi mayaṁ, Buddhā sabbaṁ pajānanti”. 15 Mahayitvā sambodhiṁ, Nānāturiyehi vajjamānehi; Mālāvilepanaṁ abhiharitvā, Atha rājā manupāyāsi. 16 Saṭṭhi vāhasahassāni, pupphānaṁ sannipātayi; Pūjesi rājā kāliṅgo, bodhimaṇḍamanuttaranti. 17 Kāliṅgabodhijātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja447 0 Jātaka Dasakanipāta Catudvāravagga 9. Mahādhammapālajātaka |1| “Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ, Kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Akkhāhi me brāhmaṇa etamatthaṁ, Kasmā nu tumhaṁ daharā na miyyare”. 2 “Dhammaṁ carāma na musā bhaṇāma, Pāpāni kammāni parivajjayāma; Anariyaṁ parivajjemu sabbaṁ, Tasmā hi amhaṁ daharā na miyyare. 3 Suṇoma dhammaṁ asataṁ satañca, Na cāpi dhammaṁ asataṁ rocayāma; Hitvā asante na jahāma sante, Tasmā hi amhaṁ daharā na miyyare. 4 Pubbeva dānā sumanā bhavāma, Dadampi ve attamanā bhavāma; Datvāpi ve nānutappāma pacchā, Tasmā hi amhaṁ daharā na miyyare. 5 Samaṇe mayaṁ brāhmaṇe addhike ca, Vanibbake yācanake dalidde; Annena pānena abhitappayāma, Tasmā hi amhaṁ daharā na miyyare. 6 Mayañca bhariyaṁ nātikkamāma, Amhe ca bhariyā nātikkamanti; Aññatra tāhi brahmacariyaṁ carāma, Tasmā hi amhaṁ daharā na miyyare. 7 Pāṇātipātā viramāma sabbe, Loke adinnaṁ parivajjayāma; Amajjapā nopi musā bhaṇāma, Tasmā hi amhaṁ daharā na miyyare. 8 Etāsu ve jāyare suttamāsu, Medhāvino honti pahūtapaññā; Bahussutā vedaguno ca honti, Tasmā hi amhaṁ daharā na miyyare. 9 Mātā pitā ca bhaginī bhātaro ca, Puttā ca dārā ca mayañca sabbe; Dhammaṁ carāma paralokahetu, Tasmā hi amhaṁ daharā na miyyare. 10 Dāsā ca dāsyo anujīvino ca, Paricārakā kammakarā ca sabbe; Dhammaṁ caranti paralokahetu, Tasmā hi amhaṁ daharā na miyyare”. 11 “Dhammo have rakkhati dhammacāriṁ, Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti; Esānisaṁso dhamme suciṇṇe, Na duggatiṁ gacchati dhammacārī. 12 Dhammo have rakkhati dhammacāriṁ, Chattaṁ mahantaṁ viya vassakāle; Dhammena gutto mama dhammapālo, Aññassa aṭṭhīni sukhī kumāro”ti. 13 Mahādhammapālajātakaṁ navamaṁ. ja242 0 Jātaka Dukanipāta Siṅgālavagga 2. Sunakhajātaka |1| “Bālo vatāyaṁ sunakho, yo varattaṁ na khādati; Bandhanā ca pamuñceyya, asito ca gharaṁ vaje”. 2 “Aṭṭhitaṁ me manasmiṁ me, atho me hadaye kataṁ; Kālañca paṭikaṅkhāmi, yāva passupatū jano”ti. 3 Sunakhajātakaṁ dutiyaṁ. ja123 0 Jātaka Ekakanipāta Kusanāḷivagga 3. Naṅgalīsajātaka |1| “Asabbatthagāmiṁ vācaṁ, Bālo sabbattha bhāsati; Nāyaṁ dadhiṁ vedi na naṅgalīsaṁ, Dadhippayaṁ maññati naṅgalīsan”ti. 2 Naṅgalīsajātakaṁ tatiyaṁ. ja320 0 Jātaka Catukkanipāta Pucimandavagga 10. Succajajātaka |1| “Succajaṁ vata naccaji, vācāya adadaṁ giriṁ; Kiṁ hitassa cajantassa, vācāya adada pabbataṁ”. 2 “Yañhi kayirā tañhi vade, yaṁ na kayirā na taṁ vade; Akarontaṁ bhāsamānaṁ, parijānanti paṇḍitā”. 3 “Rājaputta namo tyatthu, sacce dhamme ṭhito casi; Yassa te byasanaṁ patto, saccasmiṁ ramate 2942 --- ja320 1:3 mano”. 4 “Yā daliddī daliddassa, aḍḍhā aḍḍhassa kittima; Sā hissa paramā bhariyā, sahiraññassa itthiyo”ti. 5 Succajajātakaṁ dasamaṁ. Pucimandavaggo dutiyo. 6 Tassuddānaṁ 7 Atha cora sakassapa khantīvaro, Dujjīvitatā ca varā pharusā; Atha sasa matañca vasanta sukhaṁ, Succajaṁvatanaccajinā ca dasāti. ja525 0 Jātaka Cattālīsanipāta Tesakuṇavagga 5 Cūḷasutasomajātaka |1| “Āmantayāmi nigamaṁ, mittāmacce parissaje; Sirasmiṁ palitaṁ jātaṁ, pabbajjaṁ dāni rocahaṁ”. 2 “Abhumme kathaṁ nu bhaṇasi, Sallaṁ me deva urasi kappesi; Sattasatā te bhariyā, Kathaṁ nu te tā bhavissanti”. 3 “Paññāyihinti etā, Daharā aññampi tā gamissanti; Saggañcassa patthayāno, Tena ahaṁ pabbajissāmi”. 4 “Dulladdhaṁ me āsi sutasoma, Yassa te homahaṁ mātā; Yaṁ me vilapantiyā, Anapekkho pabbajasi deva. 5 Dulladdhaṁ me āsi sutasoma, Yaṁ taṁ ahaṁ vijāyissaṁ; Yaṁ me vilapantiyā, Anapekkho pabbajasi deva”. 6 “Ko nāmeso dhammo, Sutasoma kā ca nāma pabbajjā; Yaṁ no amhe jiṇṇe, Anapekkho pabbajasi deva. 7 Puttāpi tuyhaṁ bahavo, daharā appattayobbanā; Mañjū tepi taṁ apassantā, maññe dukkhaṁ nigacchanti”. 8 “Puttehi ca me etehi, Daharehi appattayobbanehi; Mañjūhi sabbehipi tumhehi, Cirampi ṭhatvā vināsabhāvo”. 9 “Chinnaṁ nu tuyhaṁ hadayaṁ, Adu te karuṇā ca natthi amhesu; Yaṁ no vikandantiyo, Anapekkho pabbajasi deva”. 10 “Na ca mayhaṁ chinnaṁ hadayaṁ, Atthi karuṇāpi mayhaṁ tumhesu; Saggañca patthayāno, Tena ahaṁ pabbajissāmi”. 11 “Dulladdhaṁ me āsi, Sutasoma yassa te ahaṁ bhariyā; Yaṁ me vilapantiyā, Anapekkho pabbajasi deva. 12 Dulladdhaṁ me āsi, Sutasoma yassa te ahaṁ bhariyā; Yaṁ me kucchipaṭisandhiṁ, Anapekkho pabbajasi deva. 13 Paripakko me gabbho, Kucchigato yāva naṁ vijāyāmi; Māhaṁ ekā vidhavā, Pacchā dukkhāni addakkhiṁ”. 14 “Paripakko te gabbho, Kucchigato iṅgha tvaṁ vijāyassu; Puttaṁ anomavaṇṇaṁ, Taṁ hitvā pabbajissāmi”. 15 “Mā tvaṁ cande rudi, Mā soci vanatimiramattakkhi; Āroha varapāsādaṁ, Anapekkho ahaṁ gamissāmi”. 16 “Ko taṁ amma kopesi, Kiṁ rodasi pekkhasi ca maṁ bāḷhaṁ; Kaṁ avajjhaṁ ghātemi, Ñātīnaṁ udikkhamānānaṁ”. 17 “Na hi so sakkā hantuṁ, Vijitāvī yo maṁ tāta kopesi; Pitā te maṁ tāta avaca, Anapekkho ahaṁ gamissāmi”. 18 “Yohaṁ pubbe niyyāmi, Uyyānaṁ mattakuñjare ca yodhemi; Sutasome pabbajite, Kathaṁ nu dāni karissāmi”. 19 “Mātucca me rudantyā, Jeṭṭhassa ca bhātuno akāmassa; Hatthepi te gahessaṁ, Na hi gacchasi no akāmānaṁ”. 20 “Uṭṭhehi tvaṁ dhāti, Imaṁ kumāraṁ ramehi aññattha; Mā me paripanthamakāsi, Saggaṁ mama patthayānassa”. 21 “Yaṁnūnimaṁ dadeyyaṁ pabhaṅkaraṁ, Ko nu me imināttho; Sutasome pabbajite, Kiṁ nu menaṁ karissāmi”. 22 “Koso ca tuyhaṁ vipulo, Koṭṭhāgārañca tuyhaṁ paripūraṁ; Pathavī ca tuyhaṁ vijitā, Ramassu mā pabbaji deva”. 23 “Koso ca mayhaṁ vipulo, Koṭṭhāgārañca mayhaṁ paripūraṁ; Pathavī ca mayhaṁ vijitā, Taṁ hitvā pabbajissāmi”. 24 “Mayhampi dhanaṁ pahūtaṁ, Saṅkhātuṁ nopi deva sakkomi; Taṁ te dadāmi sabbampi, Ramassu mā pabbaji deva”. 25 “Jānāmi dhanaṁ pahūtaṁ, Kulavaddhana pūjito tayā casmi; Saggañca patthayāno, Tena ahaṁ pabbajissāmi. 26 Ukkaṇṭhitosmi bāḷhaṁ, Arati maṁ somadatta āvisati; Bahukāpi me antarāyā, Ajjevāhaṁ pabbajissāmi”. 27 “Idañca tuyhaṁ rucitaṁ, Sutasoma ajjeva dāni tvaṁ pabbaja; Ahampi pabbajissāmi, Na ussahe tayā vinā ahaṁ ṭhātuṁ”. 28 “Na hi sakkā pabbajituṁ, Nagare na hi paccati janapade ca; Sutasome pabbajite, Kathaṁ nu dāni karissāma. 29 Upanīyatidaṁ maññe, Parittaṁ udakaṁva caṅkavāramhi; Evaṁ suparittake jīvite, Na ca pamajjituṁ kālo. 30 Upanīyatidaṁ maññe, Parittaṁ udakaṁva caṅkavāramhi; Evaṁ suparittake jīvite, Andhabālā pamajjanti. 31 Te vaḍḍhayanti nirayaṁ, Tiracchānayoniñca pettivisayañca; Taṇhāya bandhanabaddhā, 2943 --- ja525 1:31 Vaḍḍhenti asurakāyaṁ”. 32 “Ūhaññate rajaggaṁ, Avidūre pubbakamhi ca pāsāde; Maññe no kesā chinnā, Yasassino dhammarājassa”. 33 “Ayamassa pāsādo, Sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇo; Yahimanuvicari rājā, Parikiṇṇo itthāgārehi. 34 Ayamassa pāsādo, Sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇo; Yahimanuvicari rājā, Parikiṇṇo ñātisaṅghena. 35 Idamassa kūṭāgāraṁ, Sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇaṁ; Yahimanuvicari rājā, Parikiṇṇo itthāgārehi. 36 Idamassa kūṭāgāraṁ, Sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇaṁ; Yahimanuvicari rājā, Parikiṇṇo ñātisaṅghena. 37 Ayamassa asokavanikā, Supupphitā sabbakālikā rammā; Yahimanuvicari rājā, Parikiṇṇo itthāgārehi. 38 Ayamassa asokavanikā, Supupphitā sabbakālikā rammā; Yahimanuvicari rājā, Parikiṇṇo ñātisaṅghena. 39 Idamassa uyyānaṁ, Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; Yahimanuvicari rājā, Parikiṇṇo itthāgārehi. 40 Idamassa uyyānaṁ, Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; Yahimanuvicari rājā, Parikiṇṇo ñātisaṅghena. 41 Idamassa kaṇikāravanaṁ, Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; Yahimanuvicari rājā, Parikiṇṇo itthāgārehi. 42 Idamassa kaṇikāravanaṁ, Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; Yahimanuvicari rājā, Parikiṇṇo ñātisaṅghena. 43 Idamassa pāṭalivanaṁ, Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; Yahimanuvicari rājā, Parikiṇṇo itthāgārehi. 44 Idamassa pāṭalivanaṁ, Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; Yahimanuvicari rājā, Parikiṇṇo ñātisaṅghena. 45 Idamassa ambavanaṁ, Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; Yahimanuvicari rājā, Parikiṇṇo itthāgārehi. 46 Idamassa ambavanaṁ, Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; Yahimanuvicari rājā, Parikiṇṇo ñātisaṅghena. 47 Ayamassa pokkharaṇī, Sañchannā aṇḍajehi vītikiṇṇā; Yahimanuvicari rājā, Parikiṇṇo itthāgārehi. 48 Ayamassa pokkharaṇī, Sañchannā aṇḍajehi vītikiṇṇā; Yahimanuvicari rājā, Parikiṇṇo ñātisaṅghena. 49 Rājā vo kho pabbajito, Sutasomo rajjaṁ imaṁ pahatvāna; Kāsāyavatthavasano, Nāgova ekako carati”. 50 “Māssu pubbe ratikīḷitāni, Hasitāni ca anussarittha; Mā vo kāmā haniṁsu, Rammaṁ hi sudassanaṁ nagaraṁ. 51 Mettacittañca bhāvetha, Appamāṇaṁ divā ca ratto ca; Agacchittha devapuraṁ, Āvāsaṁ puññakamminan”ti. 52 Cūḷasutasomajātakaṁ pañcamaṁ. 53 Cattālīsanipātaṁ niṭṭhitaṁ. 54 Tassuddānaṁ 55 Suvapaṇḍitajambukakuṇḍalino, Varakaññamalambusajātakañca; Pavaruttamasaṅkhasirīvhayako, Sutasomaarindhamarājavaro. ja422 0 Jātaka Aṭṭhakanipāta Kaccānivagga 6. Cetiyajātaka |1| “Dhammo have hato hanti, Nāhato hanti kiñcanaṁ; Tasmā hi dhammaṁ na hane, Mā tvaṁ dhammo hato hani. 2 Alikaṁ bhāsamānassa, apakkamanti devatā; Pūtikañca mukhaṁ vāti, sakaṭṭhānā ca dhaṁsati; Yo jānaṁ pucchito pañhaṁ, aññathā naṁ viyākare. 3 Sace hi saccaṁ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure; Musā ce bhāsase rāja, bhūmiyaṁ tiṭṭha cetiya. 4 Akāle vassatī tassa, kāle tassa na vassati; Yo jānaṁ pucchito pañhaṁ, aññathā naṁ viyākare. 5 Sace hi saccaṁ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure; Musā ce bhāsase rāja, bhūmiṁ pavisa cetiya. 6 Jivhā tassa dvidhā hoti, uragasseva disampati; Yo jānaṁ pucchito pañhaṁ, aññathā naṁ viyākare. 7 Sace hi saccaṁ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure; Musā ce bhāsase rāja, bhiyyo pavisa cetiya. 8 Jivhā tassa na bhavati, macchasseva disampati; Yo jānaṁ pucchito pañhaṁ, aññathā naṁ viyākare. 9 Sace hi saccaṁ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure; Musā ce bhāsase rāja, bhiyyo pavisa cetiya. 10 Thiyova tassa jāyanti, na pumā jāyare kule; Yo jānaṁ pucchito pañhaṁ, aññathā naṁ viyākare. 11 Sace hi saccaṁ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure; Musā ce bhāsase rāja, bhiyyo pavisa cetiya. 12 Puttā tassa na bhavanti, pakkamanti disodisaṁ; Yo jānaṁ pucchito pañhaṁ, aññathā naṁ viyākare. 13 Sace hi saccaṁ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure; Musā ce bhāsase rāja, bhiyyo pavisa cetiya”. 14 “Sa rājā isinā satto, 2944 --- ja422 1:14 antalikkhacaro pure; Pāvekkhi pathaviṁ cecco, hīnatto patva pariyāyaṁ. 15 Tasmā hi chandāgamanaṁ, Nappasaṁsanti paṇḍitā; Aduṭṭhacitto bhāseyya, Giraṁ saccūpasaṁhitanti”. 16 Cetiyajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja219 0 Jātaka Dukanipāta Bīraṇathambhavagga 9. Garahitajātaka |1| “Hiraññaṁ me suvaṇṇaṁ me, esā rattiṁ divā kathā; Dummedhānaṁ manussānaṁ, ariyadhammaṁ apassataṁ. 2 Dve dve gahapatayo gehe, eko tattha amassuko; Lambatthano veṇikato, atho aṅkitakaṇṇako; Kīto dhanena bahunā, so taṁ vitudate janan”ti. 3 Garahitajātakaṁ navamaṁ. ja227 0 Jātaka Dukanipāta Kāsāvavagga 7. Gūthapāṇajātaka |1| “Sūro sūrena saṅgamma, vikkantena pahārinā; Ehi nāga nivattassu, kiṁ nu bhīto palāyasi; Passantu aṅgamagadhā, mama tuyhañca vikkamaṁ”. 2 “Na taṁ pādā vadhissāmi, na dantehi na soṇḍiyā; Mīḷhena taṁ vadhissāmi, pūti haññatu pūtinā”ti. 3 Gūthapāṇajātakaṁ sattamaṁ. ja25 0 Jātaka Ekakanipāta Kuruṅgavagga 5. Titthajātaka |1| “Aññamaññehi titthehi, assaṁ pāyehi sārathi; Accāsanassa puriso, pāyāsassapi tappatī”ti. 2 Titthajātakaṁ pañcamaṁ. ja403 0 Jātaka Sattakanipāta Kukkuvagga 8. Aṭṭhisenakajātaka |1| “Yeme ahaṁ na jānāmi, aṭṭhisena vanibbake; Te maṁ saṅgamma yācanti, kasmā maṁ tvaṁ na yācasi”. 2 “Yācako appiyo hoti, yācaṁ adadamappiyo; Tasmāhaṁ taṁ na yācāmi, mā me videssanā ahu”. 3 “Yo ve yācanajīvāno, kāle yācaṁ na yācati; Parañca puññā dhaṁseti, attanāpi na jīvati. 4 Yo ca yācanajīvāno, kāle yācañhi yācati; Parañca puññaṁ labbheti, attanāpi ca jīvati. 5 Na ve dessanti sappaññā, Disvā yācakamāgate; Brahmacāri piyo mesi, Vada tvaṁ bhaññamicchasi”. 6 “Na ve yācanti sappaññā, Dhīro ca veditumarahati; Uddissa ariyā tiṭṭhanti, Esā ariyāna yācanā”. 7 “Dadāmi te brāhmaṇa rohiṇīnaṁ, Gavaṁ sahassaṁ saha puṅgavena; Ariyo hi ariyassa kathaṁ na dajjā, Sutvāna gāthā tava dhammayuttā”ti. 8 Aṭṭhisenakajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja206 0 Jātaka Dukanipāta Nataṁdaḷhavagga 6. Kuruṅgamigajātaka |1| “Iṅgha vaṭṭamayaṁ pāsaṁ, chinda dantehi kacchapa; Ahaṁ tathā karissāmi, yathā nehiti luddako”. 2 “Kacchapo pāvisī vāriṁ, kuruṅgo pāvisī vanaṁ; Satapatto dumaggamhā, dūre putte apānayī”ti. 3 Kuruṅgamigajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja238 0 Jātaka Dukanipāta Upāhanavagga 8. Ekapadajātaka |1| “Iṅgha ekapadaṁ tāta, anekatthapadassitaṁ; Kiñci saṅgāhikaṁ brūsi, yenatthe sādhayemase”. 2 “Dakkheyyekapadaṁ tāta, anekatthapadassitaṁ; 2945 --- ja238 1:2 Tañca sīlena saññuttaṁ, khantiyā upapāditaṁ; Alaṁ mitte sukhāpetuṁ, amittānaṁ dukhāya cā”ti. 3 Ekapadajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja301 0 Jātaka Catukkanipāta Kāliṅgavagga 1. Cūḷakāliṅgajātaka |1| “Vivarathimāsaṁ dvāraṁ, Nagaraṁ pavisantu aruṇarājassa; Sīhena susiṭṭhena, Surakkhitaṁ nandisenena”. 2 “Jayo kaliṅgānamasayhasāhinaṁ, Parājayo anayo assakānaṁ; Icceva te bhāsitaṁ brahmacāri, Na ujjubhūtā vitathaṁ bhaṇanti”. 3 “Devā musāvādamupātivattā, Saccaṁ dhanaṁ paramaṁ tesu sakka; Taṁ te musā bhāsitaṁ devarāja, Kiṁ vā paṭicca maghavā mahinda”. 4 “Nanu te sutaṁ brāhmaṇa bhaññamāne, Devā na issanti purisaparakkamassa; Damo samādhi manaso abhejjo, Abyaggatā nikkamanañca kāle; Daḷhañca viriyaṁ purisaparakkamo ca, Teneva āsi vijayo assakānan”ti. 5 Cūḷakāliṅgajātakaṁ paṭhamaṁ. ja102 0 Jātaka Ekakanipāta Parosatavagga 2. Paṇṇikajātaka |1| “Yo dukkhaphuṭṭhāya bhaveyya tāṇaṁ, So me pitā dubbhi vane karoti; Sā kassa kandāmi vanassa majjhe, Yo tāyitā so sahasaṁ karotī”ti. 2 Paṇṇikajātakaṁ dutiyaṁ. ja504 0 Jātaka Vīsatinipāta Mātaṅgavagga 8. Bhallātiyajātaka |1| Bhallātiyo nāma ahosi rājā, Raṭṭhaṁ pahāya migavaṁ acāri so; Agamā girivaraṁ gandhamādanaṁ, Supupphitaṁ kimpurisānuciṇṇaṁ. 2 Sāḷūrasaṅghañca nisedhayitvā, Dhanuṁ kalāpañca so nikkhipitvā; Upāgami vacanaṁ vattukāmo, Yatthaṭṭhitā kimpurisā ahesuṁ. 3 “Himaccaye hemavatāya tīre, Kimidhaṭṭhitā mantayavho abhiṇhaṁ; Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe, Kathaṁ vo jānanti manussaloke”. 4 “Mallaṁ giriṁ paṇḍarakaṁ tikūṭaṁ, Sītodakā anuvicarāma najjo; Migā manussāva nibhāsavaṇṇā, Jānanti no kimpurisāti ludda”. 5 “Sukiccharūpaṁ paridevayavho, Āliṅgito cāsi piyo piyāya; Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe, Kimidha vane rodatha appatītā. 6 Sukiccharūpaṁ paridevayavho, Āliṅgito cāsi piyo piyāya; Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe, Kimidha vane vilapatha appatītā. 7 Sukiccharūpaṁ paridevayavho, Āliṅgito cāsi piyo piyāya; Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe, Kimidha vane socatha appatītā”. 8 “Mayekarattaṁ vippavasimha ludda, Akāmakā aññamaññaṁ sarantā; Tamekarattaṁ anutappamānā, Socāma ‘sā ratti punaṁ na hessati’”. 9 “Yamekarattaṁ anutappathetaṁ, Dhanaṁ va naṭṭhaṁ pitaraṁ va petaṁ; Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe, Kathaṁ vinā vāsamakappayittha”. 10 “Yamimaṁ nadiṁ passasi sīghasotaṁ, Nānādumacchādanaṁ selakūlaṁ; Taṁ me piyo uttari vassakāle, Mamañca maññaṁ anubandhatīti. 11 Ahañca aṅkolakamocināmi, Atimuttakaṁ sattaliyothikañca; ‘Piyo ca me hehiti mālabhārī, Ahañca naṁ mālinī ajjhupessaṁ’. 12 Ahañcidaṁ kuravakamocināmi, Uddālakā pāṭalisindhuvārakā; ‘Piyo ca me hehiti mālabhārī, Ahañca naṁ mālinī ajjhupessaṁ’. 13 Ahañca sālassa supupphitassa, Oceyya pupphāni karomi mālaṁ; ‘Piyo ca me hehiti mālabhārī, Ahañca naṁ mālinī ajjhupessaṁ’. 14 Ahañca sālassa supupphitassa, Oceyya pupphāni karomi bhāraṁ; Idañca no hehiti santharatthaṁ, Yatthajjimaṁ viharissāma rattiṁ. 15 Ahañca kho agaḷuṁ candanañca, Silāya piṁsāmi pamattarūpā; ‘Piyo ca me hehiti rositaṅgo, Ahañca naṁ rositā ajjhupessaṁ’. 16 Athāgamā salilaṁ sīghasotaṁ, Nudaṁ sāle salaḷe kaṇṇikāre; Āpūratha tena muhuttakena, Sāyaṁ nadī āsi mayā suduttarā. 17 Ubhosu tīresu mayaṁ tadā 2946 --- ja504 1:17 ṭhitā, Sampassantā ubhayo aññamaññaṁ; Sakimpi rodāma sakiṁ hasāma, Kicchena no āgamā saṁvarī sā. 18 Pātova kho uggate sūriyamhi, Catukkaṁ nadiṁ uttariyāna ludda; Āliṅgiyā aññamaññaṁ mayaṁ ubho, Sakimpi rodāma sakiṁ hasāma. 19 Tīhūnakaṁ sattasatāni ludda, Yamidha mayaṁ vippavasimha pubbe; Vassekimaṁ jīvitaṁ bhūmipāla, Ko nīdha kantāya vinā vaseyya”. 20 “Āyuñca vo kīvatako nu samma, Sacepi jānātha vadetha āyuṁ; Anussavā vuḍḍhato āgamā vā, Akkhātha me taṁ avikampamānā”. 21 “Āyuñca no vassasahassaṁ ludda, Na cantarā pāpako atthi rogo; Appañca dukkhaṁ sukhameva bhiyyo, Avītarāgā vijahāma jīvitaṁ”. 22 “Idañca sutvāna amānusānaṁ, Bhallātiyo ittara jīvitanti; Nivattatha na migavaṁ acari, Adāsi dānāni abhuñji bhoge. 23 Idañca sutvāna amānusānaṁ, Sammodatha mā kalahaṁ akattha; Mā vo tapī attakammāparādho, Yathāpi te kimpurisekarattaṁ. 24 Idañca sutvāna amānusānaṁ, Sammodatha mā vivādaṁ akattha; Mā vo tapī attakammāparādho, Yathāpi te kimpurisekarattaṁ”. 25 “Vividhaṁ adhimanā suṇomahaṁ, Vacanapathaṁ tava atthasaṁhitaṁ; Muñcaṁ giraṁ nudaseva me daraṁ, Samaṇa sukhāvaha jīva me ciran”ti. 26 Bhallātiyajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja285 0 Jātaka Tikanipāta Abbhantaravagga 5. Maṇisūkarajātaka |1| “Dariyā satta vassāni, tiṁsamattā vasāmase; Haññāma maṇino ābhaṁ, iti no mantanaṁ ahu. 2 Yāvatā maṇiṁ ghaṁsāma, bhiyyo vodāyate maṇi; Idañca dāni pucchāma, kiṁ kiccaṁ idha maññasi”. 3 “Ayaṁ maṇi veḷūriyo, akāco vimalo subho; Nāssa sakkā siriṁ hantuṁ, apakkamatha sūkarā”ti. 4 Maṇisūkarajātakaṁ pañcamaṁ. ja480 0 Jātaka Terasakanipāta Ambavagga 7. Akittijātaka |1| “Akittiṁ disvā sammantaṁ, sakko bhūtapatī bravi; Kiṁ patthayaṁ mahābrahme, eko sammasi ghammani”. 2 “Dukkho punabbhavo sakka, sarīrassa ca bhedanaṁ; Sammohamaraṇaṁ dukkhaṁ, tasmā sammāmi vāsava”. 3 “Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṁ kassapa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi”. 4 “Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Yena putte ca dāre ca, dhanadhaññaṁ piyāni ca; Laddhā narā na tappanti, so lobho na mayī vase”. 5 “Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṁ kassapa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi”. 6 “Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Khettaṁ vatthuṁ hiraññañca, gavāssaṁ dāsaporisaṁ; Yena jātena jīyanti, so doso na mayī vase”. 7 “Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṁ kassapa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi”. 8 “Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Bālaṁ na passe na suṇe, na ca bālena saṁvase; Bālenallāpasallāpaṁ, na kare na ca rocaye”. 9 “Kiṁ nu te akaraṁ bālo, vada kassapa kāraṇaṁ; Kena kassapa bālassa, dassanaṁ nābhikaṅkhasi”. 10 “Anayaṁ nayati dummedho, adhurāyaṁ niyuñjati; Dunnayo seyyaso hoti, sammā vutto pakuppati; Vinayaṁ so na jānāti, sādhu tassa adassanaṁ”. 11 “Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṁ kassapa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi”. 12 “Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Dhīraṁ passe suṇe dhīraṁ, dhīrena saha saṁvase; Dhīrenallāpasallāpaṁ, taṁ kare tañca rocaye”. 13 “Kiṁ nu te akaraṁ dhīro, vada kassapa kāraṇaṁ; Kena kassapa dhīrassa, dassanaṁ abhikaṅkhasi”. 14 “Nayaṁ nayati medhāvī, adhurāyaṁ na yuñjati; Sunayo seyyaso hoti, sammā vutto na kuppati; Vinayaṁ so pajānāti, sādhu tena samāgamo”. 15 “Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṁ kassapa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi”. 16 “Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Tato ratyā vivasāne, sūriyuggamanaṁ pati; Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṁ, sīlavanto ca yācakā. 17 2947 --- ja480 1:17 Dadato me na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṁ; Dadaṁ cittaṁ pasādeyyaṁ, etaṁ sakka varaṁ vare”. 18 “Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṁ kassapa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi”. 19 “Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Na maṁ puna upeyyāsi, etaṁ sakka varaṁ vare”. 20 “Bahūhi vatacariyāhi, narā ca atha nāriyo; Dassanaṁ abhikaṅkhanti, kiṁ nu me dassane bhayaṁ”. 21 “Taṁ tādisaṁ devavaṇṇaṁ, sabbakāmasamiddhinaṁ; Disvā tapo pamajjeyyaṁ, etaṁ te dassane bhayan”ti. 22 Akittijātakaṁ sattamaṁ. ja466 0 Jātaka Dvādasakanipāta Cūḷakuṇālavagga 3. Samuddavāṇijajātaka |1| “Kasanti vapanti te janā, Manujā kammaphalūpajīvino; Nayimassa dīpakassa bhāgino, Jambudīpā idameva no varaṁ”. 2 “Tipañcarattūpagatamhi cande, Vego mahā hehiti sāgarassa; Uplavissaṁ dīpamimaṁ uḷāraṁ, Mā vo vadhī gacchatha leṇamaññaṁ”. 3 “Na jātuyaṁ sāgaravārivego, Uplavissaṁ dīpamimaṁ uḷāraṁ; Taṁ me nimittehi bahūhi diṭṭhaṁ, Mā bhetha kiṁ socatha modathavho. 4 Pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ, Pattattha āvāsamimaṁ uḷāraṁ; Na vo bhayaṁ paṭipassāmi kiñci, Āputtaputtehi pamodathavho”. 5 “Yo devoyaṁ dakkhiṇāyaṁ disāyaṁ, Khemanti pakkosati tassa saccaṁ; Na uttaro vedi bhayābhayassa, Mā bhetha kiṁ socatha modathavho”. 6 “Yathā ime vippavadanti yakkhā, Eko bhayaṁ saṁsati khemameko; Tadiṅgha mayhaṁ vacanaṁ suṇātha, Khippaṁ lahuṁ mā vinassimha sabbe. 7 Sabbe samāgamma karoma nāvaṁ, Doṇiṁ daḷhaṁ sabbayantūpapannaṁ; Sace ayaṁ dakkhiṇo saccamāha, Moghaṁ paṭikkosati uttaroyaṁ; Sā ceva no hehiti āpadatthā, Imañca dīpaṁ na pariccajema. 8 Sace ca kho uttaro saccamāha, Moghaṁ paṭikkosati dakkhiṇoyaṁ; Tameva nāvaṁ abhiruyha sabbe, Evaṁ mayaṁ sotthi taremu pāraṁ. 9 Na ve sugaṇhaṁ paṭhamena seṭṭhaṁ, Kaniṭṭhamāpāthagataṁ gahetvā; Yo cīdha tacchaṁ paviceyya gaṇhati, Sa ve naro seṭṭhamupeti ṭhānaṁ. 10 Yathāpi te sāgaravārimajjhe, Sakammunā sotthi vahiṁsu vāṇijā; Anāgatatthaṁ paṭivijjhiyāna, Appampi nācceti sa bhūripañño. 11 Bālā ca mohena rasānugiddhā, Anāgataṁ appaṭivijjhiyatthaṁ; Paccuppanne sīdanti atthajāte, Samuddamajjhe yathā te manussā. 12 Anāgataṁ paṭikayirātha kiccaṁ, ‘Mā maṁ kiccaṁ kiccakāle byadhesi’; Taṁ tādisaṁ paṭikatakiccakāriṁ, Na taṁ kiccaṁ kiccakāle byadhetī”ti. 13 Samuddavāṇijajātakaṁ tatiyaṁ. ja458 0 Jātaka Ekādasakanipāta Mātuposakavagga 4. Udayajātaka |1| “Ekā nisinnā suci saññatūrū, Pāsādamāruyha aninditaṅgī; Yācāmi taṁ kinnaranettacakkhu, Imekarattiṁ ubhayo vasema”. 2 “Okiṇṇantaraparikhaṁ, daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṁ; Rakkhitaṁ khaggahatthehi, duppavesamidaṁ puraṁ. 3 Daharassa yuvino cāpi, āgamo ca na vijjati; Atha kena nu vaṇṇena, saṅgamaṁ icchase mayā”. 4 “Yakkhohamasmi kalyāṇi, Āgatosmi tavantike; Tvaṁ maṁ nandaya bhaddante, Puṇṇakaṁsaṁ dadāmi te”. 5 “Devaṁ va yakkhaṁ atha vā manussaṁ, Na patthaye udayamaticca aññaṁ; Gaccheva tvaṁ yakkha mahānubhāva, Mā cassu gantvā punarāvajittha”. 6 “Yā sā rati uttamā kāmabhoginaṁ, Yaṁ hetu sattā visamaṁ caranti; Mā taṁ ratiṁ jīyi tuvaṁ sucimhite, Dadāmi te rūpiyaṁ kaṁsapūraṁ”. 7 “Nāriṁ naro nijjhapayaṁ dhanena, Ukkaṁsatī yattha karoti chandaṁ; Vipaccanīko tava devadhammo, Paccakkhato thokatarena esi”. 8 “Āyu ca vaṇṇo ca manussaloke, Nihīyati manujānaṁ sugatte; Teneva vaṇṇena dhanampi tuyhaṁ, Nihīyati jiṇṇatarāsi ajja. 9 Evaṁ me pekkhamānassa, rājaputti yasassini; Hāyateva tava vaṇṇo, ahorattānamaccaye”. 10 “Imināva tvaṁ vayasā, rājaputti sumedhase; Brahmacariyaṁ careyyāsi, bhiyyo 2948 --- ja458 1:10 vaṇṇavatī siyā”. 11 “Devā na jīranti yathā manussā, Gattesu tesaṁ valiyo na honti; Pucchāmi taṁ yakkha mahānubhāva, Kathaṁ nu devāna sarīradeho”. 12 “Devā na jīranti yathā manussā, Gattesu tesaṁ valiyo na honti; Suve suve bhiyyatarova tesaṁ, Dibbo ca vaṇṇo vipulā ca bhogā”. 13 “Kiṁsūdha bhītā janatā anekā, Maggo ca nekāyatanaṁ pavutto; Pucchāmi taṁ yakkha mahānubhāva, Katthaṭṭhito paralokaṁ na bhāye”. 14 “Vācaṁ manañca paṇidhāya sammā, Kāyena pāpāni akubbamāno; Bahunnapānaṁ gharamāvasanto, Saddho mudū saṁvibhāgī vadaññū; Saṅgāhako sakhilo saṇhavāco, Etthaṭṭhito paralokaṁ na bhāye”. 15 “Anusāsasi maṁ yakkha, yathā mātā yathā pitā; Uḷāravaṇṇaṁ pucchāmi, ko nu tvamasi subrahā”. 16 “Udayohamasmi kalyāṇi, saṅgarattā idhāgato; Āmanta kho taṁ gacchāmi, muttosmi tava saṅgarā”. 17 “Sace kho tvaṁ udayosi, saṅgarattā idhāgato; Anusāsa maṁ rājaputta, yathāssa puna saṅgamo”. 18 “Atipatati vayo khaṇo tatheva, Ṭhānaṁ natthi dhuvaṁ cavanti sattā; Parijiyyati addhuvaṁ sarīraṁ, Udaye mā pamāda carassu dhammaṁ. 19 Kasiṇā pathavī dhanassa pūrā, Ekasseva siyā anaññadheyyā; Tañcāpi jahati avītarāgo, Udaye mā pamāda carassu dhammaṁ. 20 Mātā ca pitā ca bhātaro ca, Bhariyā yāpi dhanena hoti kītā; Te cāpi jahanti aññamaññaṁ, Udaye mā pamāda carassu dhammaṁ. 21 Kāyo parabhojananti ñatvā, Saṁsāre sugatiñca duggatiñca; Ittaravāsoti jāniyāna, Udaye mā pamāda carassu dhammaṁ”. 22 “Sādhu bhāsatiyaṁ yakkho, appaṁ maccāna jīvitaṁ; Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṁyutaṁ; Sāhaṁ ekā pabbajissāmi, hitvā kāsiṁ surundhanan”ti. 23 Udayajātakaṁ catutthaṁ. ja263 0 Jātaka Tikanipāta Padumavagga 3. Cūḷapalobhanajātaka |1| “Abhijjamāne vārismiṁ, sayaṁ āgamma iddhiyā; Missībhāvitthiyā gantvā, saṁsīdasi mahaṇṇave. 2 Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā; Sīdanti naṁ viditvāna, ārakā parivajjaye. 3 Yaṁ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā; Jātavedova saṁ ṭhānaṁ, khippaṁ anudahanti nan”ti. 4 Cūḷapalobhanajātakaṁ tatiyaṁ. ja167 0 Jātaka Dukanipāta Santhavavagga 7. Samiddhijātaka |1| “Abhutvā bhikkhasi bhikkhu, Na hi bhutvāna bhikkhasi; Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, Mā taṁ kālo upaccagā. 2 Kālaṁ vohaṁ na jānāmi, channo kālo na dissati; Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṁ kālo upaccagā”ti. 3 Samiddhijātakaṁ sattamaṁ. ja159 0 Jātaka Dukanipāta Daḷhavagga 9. Morajātaka |1| “Udetayañ cakkhumā ekarājā, Harissavaṇṇo pathavippabhāso; Taṁ taṁ namassāmi harissavaṇṇaṁ pathavippabhāsaṁ, Tayājja guttā viharemu divasaṁ. 2 Ye brāhmaṇā vedagū sabbadhamme, Te me namo te ca maṁ pālayantu; Namatthu buddhānaṁ namatthu bodhiyā, Namo vimuttānaṁ namo vimuttiyā; Imaṁ so parittaṁ katvā, Moro carati esanā. 3 Apetayaṁ cakkhumā ekarājā, Harissavaṇṇo pathavippabhāso; Taṁ taṁ namassāmi harissavaṇṇaṁ pathavippabhāsaṁ, Tayājja guttā viharemu rattiṁ. 4 Ye brāhmaṇā vedagū sabbadhamme, Te me namo te ca maṁ pālayantu; Namatthu buddhānaṁ namatthu bodhiyā, Namo vimuttānaṁ namo vimuttiyā; Imaṁ so parittaṁ katvā, Moro vāsamakappayī”ti. 5 Morajātakaṁ navamaṁ. ja364 0 Jātaka Pañcakanipāta Vaṇṇārohavagga 4. 2949 --- ja364 1:0 Khajjopanakajātaka |1| “Ko nu santamhi pajjote, aggipariyesanaṁ caraṁ; Addakkhi ratti khajjotaṁ, jātavedaṁ amaññatha. 2 Svassa gomayacuṇṇāni, abhimatthaṁ tiṇāni ca; Viparītāya saññāya, nāsakkhi pajjaletave. 3 Evampi anupāyena, atthaṁ na labhate migo; Visāṇato gavaṁ dohaṁ, yattha khīraṁ na vindati. 4 Vividhehi upāyehi, atthaṁ papponti māṇavā; Niggahena amittānaṁ, mittānaṁ paggahena ca. 5 Senāmokkhapalābhena, vallabhānaṁ nayena ca; Jagatiṁ jagatipālā, āvasanti vasundharan”ti. 6 Khajjopanakajātakaṁ catutthaṁ. ja181 0 Jātaka Dukanipāta Asadisavagga 1. Asadisajātaka |1| Dhanuggaho asadiso, rājaputto mahabbalo; Dūrepātī akkhaṇavedhī, mahākāyappadālano. 2 Sabbāmitte raṇaṁ katvā, na ca kañci viheṭhayi; Bhātaraṁ sotthiṁ katvāna, saṁyamaṁ ajjhupāgamīti. 3 Asadisajātakaṁ paṭhamaṁ. ja382 0 Jātaka Chakkanipāta Avāriyavagga 7. Sirikāḷakaṇṇijātaka |1| “Kā nu kāḷena vaṇṇena, na cāpi piyadassanā; Kā vā tvaṁ kassa vā dhītā, kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ”. 2 “Mahārājassahaṁ dhītā, virūpakkhassa caṇḍiyā; Ahaṁ kāḷī alakkhikā, kāḷakaṇṇīti maṁ vidū; Okāsaṁ yācito dehi, vasemu tava santike”. 3 “Kiṁsīle kiṁsamācāre, Purise nivisase tuvaṁ; Puṭṭhā me kāḷi akkhāhi, Kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ”. 4 “Makkhī paḷāsī sārambhī, issukī maccharī saṭho; So mayhaṁ puriso kanto, laddhaṁ yassa vinassati. 5 Kodhano upanāhī ca, pisuṇo ca vibhedako; Kaṇḍakavāco pharuso, so me kantataro tato. 6 Ajja suveti puriso, sadatthaṁ nāvabujjhati; Ovajjamāno kuppati, seyyaṁ so atimaññati. 7 Davappaluddho puriso, sabbamittehi dhaṁsati; So mayhaṁ puriso kanto, tasmiṁ homi anāmayā”. 8 “Apehi etto tvaṁ kāḷi, netaṁ amhesu vijjati; Aññaṁ janapadaṁ gaccha, nigame rājadhāniyo”. 9 “Ahampi kho taṁ jānāmi, netaṁ tumhesu vijjati; Santi loke alakkhikā, saṅgharanti bahuṁ dhanaṁ; Ahaṁ devo ca me bhātā, ubho naṁ vidhamāmase”. 10 “Kā nu dibbena vaṇṇena, pathabyā supatiṭṭhitā; Kā vā tvaṁ kassa vā dhītā, kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ”. 11 “Mahārājassahaṁ dhītā, dhataraṭṭhassa sirīmato; Ahaṁ sirī ca lakkhī ca, bhūripaññāti maṁ vidū; Okāsaṁ yācito dehi, vasemu tava santike”. 12 “Kiṁsīle kiṁsamācāre, Purise nivisase tuvaṁ; Puṭṭhā me lakkhi akkhāhi, Kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ”. 13 “Yo cāpi sīte atha vāpi uṇhe, Vātātape ḍaṁsasarīsape ca; Khudhaṁ pipāsaṁ abhibhuyya sabbaṁ, Rattindivaṁ yo satataṁ niyutto. 14 Kālāgatañca na hāpeti atthaṁ, So me manāpo nivise ca tamhi; Akkodhano mittavā cāgavā ca, Sīlūpapanno asaṭhojubhūto. 15 Saṅgāhako sakhilo saṇhavāco, Mahattapattopi nivātavutti; Tasmiṁhaṁ pose vipulā bhavāmi, Ūmi samuddassa yathāpi vaṇṇaṁ. 16 Yo cāpi mitte atha vā amitte, Seṭṭhe sarikkhe atha vāpi hīne; Atthaṁ carantaṁ atha vā anatthaṁ, Āvī raho saṅgahameva vatte. 17 Vācaṁ na vajjā pharusaṁ kadāci, Matassa jīvassa ca tassa homi; Etesaṁ yo aññataraṁ labhitvā, Kantā sirī majjati appapañño; Taṁ dittarūpaṁ visamaṁ carantaṁ, Karīsaṭhānaṁva vivajjayāmi. 18 Attanā kurute lakkhiṁ, alakkhiṁ kurutattanā; Na hi lakkhiṁ alakkhiṁ vā, añño aññassa kārako”ti. 19 Sirikāḷakaṇṇijātakaṁ sattamaṁ. ja61 0 Jātaka Ekakanipāta Itthivagga 1. Asātamantajātaka |1| “Asā lokitthiyo nāma, velā tāsaṁ na vijjati; Sārattā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā; Tā hitvā pabbajissāmi, 2950 --- ja61 1:1 vivekamanubrūhayan”ti. 2 Asātamantajātakaṁ paṭhamaṁ. ja87 0 Jātaka Ekakanipāta Apāyimhavagga 7. Maṅgalajātaka |1| “Yassa maṅgalā samūhatāse, Uppātā supinā ca lakkhaṇā ca; So maṅgaladosavītivatto, Yugayogādhigato na jātumetī”ti. 2 Maṅgalajātakaṁ sattamaṁ. ja106 0 Jātaka Ekakanipāta Parosatavagga 6. Udañcanījātaka |1| “Sukhaṁ vata maṁ jīvantaṁ, Pacamānā udañcanī; Corī jāyappavādena, Telaṁ loṇañca yācatī”ti. 2 Udañcanījātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja138 0 Jātaka Ekakanipāta Asampadānavagga 8. Godhajātaka |1| “Kiṁ te jaṭāhi dummedha, kiṁ te ajinasāṭiyā; Abbhantaraṁ te gahanaṁ, bāhiraṁ parimajjasī”ti. 2 Godhajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja305 0 Jātaka Catukkanipāta Kāliṅgavagga 5. Sīlavīmaṁsanajātaka |1| “Natthi loke raho nāma, pāpakammaṁ pakubbato; Passanti vanabhūtāni, taṁ bālo maññatī raho. 2 Ahaṁ raho na passāmi, suññaṁ vāpi na vijjati; Yattha aññaṁ na passāmi, asuññaṁ hoti taṁ mayā”. 3 “Dujjacco ca sujacco ca, nando ca sukhavaḍḍhito; Vejjo ca addhuvasīlo ca, te dhammaṁ jahu matthikā. 4 Brāhmaṇo ca kathaṁ jahe, sabbadhammāna pāragū; Yo dhammamanupāleti, dhitimā saccanikkamo”ti. 5 Sīlavīmaṁsanajātakaṁ pañcamaṁ. ja500 0 Jātaka Vīsatinipāta Mātaṅgavagga 4. Sirīmantajātaka |1| “Paññāyupetaṁ siriyā vihīnaṁ, Yasassinaṁ vāpi apetapaññaṁ; Pucchāmi taṁ senaka etamatthaṁ, Kamettha seyyo kusalā vadanti”. 2 “Dhīrā ca bālā ca have janinda, Sippūpapannā ca asippino ca; Sujātimantopi ajātimassa, Yasassino pesakarā bhavanti; Etampi disvāna ahaṁ vadāmi, Pañño nihīno sirīmāva seyyo”. 3 “Tuvampi pucchāmi anomapañña, Mahosadha kevaladhammadassi; Bālaṁ yasassiṁ paṇḍitaṁ appabhogaṁ, Kamettha seyyo kusalā vadanti”. 4 “Pāpāni kammāni karoti bālo, Idhameva seyyo iti maññamāno; Idhalokadassī paralokamadassī, Ubhayattha bālo kalimaggahesi; Etampi disvāna ahaṁ vadāmi, Paññova seyyo na yasassi bālo”. 5 “Na sippametaṁ vidadhāti bhogaṁ, Na bandhuvā na sarīravaṇṇo yo; Passeḷamūgaṁ sukhamedhamānaṁ, Sirī hi naṁ bhajate goravindaṁ; Etampi disvāna ahaṁ vadāmi, Pañño nihīno sirīmāva seyyo”. 6 “Laddhā sukhaṁ majjati appapañño, Dukkhena phuṭṭhopi pamohameti; Āgantunā dukkhasukhena phuṭṭho, Pavedhati vāricarova ghamme; Etampi disvāna ahaṁ vadāmi, Paññova seyyo na yasassi bālo”. 7 “Dumaṁ yathā sāduphalaṁ araññe, Samantato samabhisaranti pakkhī; Evampi aḍḍhaṁ sadhanaṁ sabhogaṁ, Bahujjano bhajati atthahetu; Etampi disvāna ahaṁ vadāmi, Pañño nihīno sirīmāva seyyo”. 8 “Na sādhu balavā bālo, Sāhasā vindate dhanaṁ; Kandantametaṁ dummedhaṁ, Kaḍḍhanti nirayaṁ bhusaṁ; Etampi disvāna ahaṁ vadāmi, Paññova seyyo na yasassi bālo”. 9 “Yā kāci najjo gaṅgamabhissavanti, Sabbāva tā nāmagottaṁ 2951 --- ja500 1:9 jahanti; Gaṅgā samuddaṁ paṭipajjamānā, Na khāyate iddhiṁ paññopi loke; Etampi disvāna ahaṁ vadāmi, Pañño nihīno sirīmāva seyyo”. 10 “Yametamakkhā udadhiṁ mahantaṁ, Savanti najjo sabbakālamasaṅkhyaṁ; So sāgaro niccamuḷāravego, Velaṁ na acceti mahāsamuddo. 11 Evampi bālassa pajappitāni, Paññaṁ na acceti sirī kadāci; Etampi disvāna ahaṁ vadāmi, Paññova seyyo na yasassi bālo”. 12 “Asaññato cepi paresamatthaṁ, Bhaṇāti sandhānagato yasassī; Tasseva taṁ rūhati ñātimajjhe, Sirī hi naṁ kārayate na paññā; Etampi disvāna ahaṁ vadāmi, Pañño nihīno sirīmāva seyyo”. 13 “Parassa vā attano vāpi hetu, Bālo musā bhāsati appapañño; So nindito hoti sabhāya majjhe, Pacchāpi so duggatigāmī hoti; Etampi disvāna ahaṁ vadāmi, Paññova seyyo na yasassi bālo”. 14 “Atthampi ce bhāsati bhūripañño, Anāḷhiyo appadhano daliddo; Na tassa taṁ rūhati ñātimajjhe, Sirī ca paññāṇavato na hoti; Etampi disvāna ahaṁ vadāmi, Pañño nihīno sirīmāva seyyo”. 15 “Parassa vā attano vāpi hetu, Na bhāsati alikaṁ bhūripañño; So pūjito hoti sabhāya majjhe, Pacchāpi so suggatigāmī hoti; Etampi disvāna ahaṁ vadāmi, Paññova seyyo na yasassi bālo”. 16 “Hatthī gavassā maṇikuṇḍalā ca, Thiyo ca iddhesu kulesu jātā; Sabbāva tā upabhogā bhavanti, Iddhassa posassa aniddhimanto; Etampi disvāna ahaṁ vadāmi, Pañño nihīno sirīmāva seyyo”. 17 “Asaṁvihitakammantaṁ, Bālaṁ dummedhamantinaṁ; Sirī jahati dummedhaṁ, Jiṇṇaṁva urago tacaṁ; Etampi disvāna ahaṁ vadāmi, Paññova seyyo na yasassi bālo”. 18 “Pañca paṇḍitā mayaṁ bhaddante, Sabbe pañjalikā upaṭṭhitā; Tvaṁ no abhibhuyya issarosi, Sakkova bhūtapati devarājā; Etampi disvāna ahaṁ vadāmi, Pañño nihīno sirīmāva seyyo”. 19 “Dāsova paññassa yasassi bālo, Atthesu jātesu tathāvidhesu; Yaṁ paṇḍito nipuṇaṁ saṁvidheti, Sammohamāpajjati tattha bālo; Etampi disvāna ahaṁ vadāmi, Paññova seyyo na yasassi bālo. 20 Addhā hi paññāva sataṁ pasatthā, Kantā sirī bhogaratā manussā; Ñāṇañca buddhānamatulyarūpaṁ, Paññaṁ na acceti sirī kadāci”. 21 “Yaṁ taṁ apucchimha akittayī no, Mahosadha kevaladhammadassī; Gavaṁ sahassaṁ usabhañca nāgaṁ, Ājaññayutte ca rathe dasa ime; Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, Dadāmi te gāmavarāni soḷasā”ti. 22 Sirīmantajātakaṁ catutthaṁ. ja407 0 Jātaka Sattakanipāta Gandhāravagga 2. Mahākapijātaka |1| “Attānaṁ saṅkamaṁ katvā, Yo sotthiṁ samatārayi; Kiṁ tvaṁ tesaṁ kime tuyhaṁ, Honti ete mahākapi”. 2 “Rājāhaṁ issaro tesaṁ, yūthassa parihārako; Tesaṁ sokaparetānaṁ, bhītānaṁ te arindama. 3 Ullaṅghayitvā attānaṁ, vissaṭṭhadhanuno sataṁ; Tato aparapādesu, daḷhaṁ bandhaṁ latāguṇaṁ. 4 Chinnabbhamiva vātena, Nuṇṇo rukkhaṁ upāgamiṁ; Sohaṁ appabhavaṁ tattha, Sākhaṁ hatthehi aggahiṁ. 5 Taṁ maṁ viyāyataṁ santaṁ, sākhāya ca latāya ca; Samanukkamantā pādehi, sotthiṁ sākhāmigā gatā. 6 Taṁ maṁ na tapate bandho, mato me na tapessati; Sukhamāharitaṁ tesaṁ, yesaṁ rajjamakārayiṁ. 7 Esā te upamā rāja, taṁ suṇohi arindama; Raññā raṭṭhassa yoggassa, balassa nigamassa ca; Sabbesaṁ sukhameṭṭhabbaṁ, khattiyena pajānatā”ti. 8 Mahākapijātakaṁ dutiyaṁ. ja439 0 Jātaka Dasakanipāta Catudvāravagga 1. Catudvārajātaka |1| “Catudvāramidaṁ nagaraṁ, āyasaṁ daḷhapākāraṁ; Oruddhapaṭiruddhosmi, kiṁ pāpaṁ pakataṁ mayā”. 2 “Sabbe apihitā dvārā, oruddhosmi yathā dijo; Kimādhikaraṇaṁ yakkha, cakkābhinihato ahaṁ. 3 Laddhā satasahassāni, atirekāni vīsati; Anukampakānaṁ ñātīnaṁ, vacanaṁ samma nākari. 4 Laṅghiṁ samuddaṁ pakkhandi, sāgaraṁ appasiddhikaṁ; Catubbhi aṭṭhajjhagamā, 2952 --- ja439 1:4 aṭṭhāhipi ca soḷasa. 5 Soḷasāhi ca bāttiṁsa, atricchaṁ cakkamāsado; Icchāhatassa posassa, cakkaṁ bhamati matthake. 6 Uparivisālā duppūrā, icchā visaṭagāminī; Ye ca taṁ anugijjhanti, te honti cakkadhārino. 7 Bahubhaṇḍaṁ avahāya, maggaṁ appaṭivekkhiya; Yesañcetaṁ asaṅkhātaṁ, te honti cakkadhārino. 8 Kammaṁ samekkhe vipulañca bhogaṁ, Icchaṁ na seveyya anatthasaṁhitaṁ; Kareyya vākyaṁ anukampakānaṁ, Taṁ tādisaṁ nātivatteyya cakkaṁ”. 9 “Kīvaciraṁ nu me yakkha, cakkaṁ sirasi ṭhassati; Kati vassasahassāni, taṁ me akkhāhi pucchito”. 10 “Atisaro paccasaro, mittavinda suṇohi me; Cakkaṁ te sirasi māviddhaṁ, na taṁ jīvaṁ pamokkhasī”ti. 11 Catudvārajātakaṁ paṭhamaṁ. ja202 0 Jātaka Dukanipāta Nataṁdaḷhavagga 2. Keḷisīlajātaka |1| “Haṁsā koñcā mayūrā ca, hatthayo pasadā migā; Sabbe sīhassa bhāyanti, natthi kāyasmi tulyatā. 2 Evameva manussesu, daharo cepi paññavā; So hi tattha mahā hoti, neva bālo sarīravā”ti. 3 Keḷisīlajātakaṁ dutiyaṁ. ja65 0 Jātaka Ekakanipāta Itthivagga 5. Anabhiratijātaka |1| “Yathā nadī ca pantho ca, pānāgāraṁ sabhā papā; Evaṁ lokitthiyo nāma, nāsaṁ kujjhanti paṇḍitā”ti. 2 Anabhiratijātakaṁ pañcamaṁ. ja83 0 Jātaka Ekakanipāta Apāyimhavagga 3. Kāḷakaṇṇijātaka |1| “Mitto have sattapadena hoti, Sahāyo pana dvādasakena hoti; Māsaḍḍhamāsena ca ñāti hoti, Tatuttariṁ attasamopi hoti; Sohaṁ kathaṁ attasukhassa hetu, Cirasanthutaṁ kāḷakaṇṇiṁ jaheyyan”ti. 2 Kāḷakaṇṇijātakaṁ tatiyaṁ ja360 0 Jātaka Pañcakanipāta Maṇikuṇḍalavagga 10. Suyonandījātaka |1| “Vāti gandho timirānaṁ, kusamuddo ca ghosavā; Dūre ito suyonandī, tamba kāmā tudanti maṁ”. 2 “Kathaṁ samuddamatari, Kathaṁ addakkhi sedumaṁ; Kathaṁ tassā ca tuyhañca, Ahu saggasamāgamo”. 3 “Kurukacchā payātānaṁ, vāṇijānaṁ dhanesinaṁ; Makarehi abhidā nāvā, phalakenāhamaplaviṁ. 4 Sā maṁ saṇhena mudunā, niccaṁ candanagandhinī; Aṅgena uddharī bhaddā, mātā puttaṁva orasaṁ. 5 Sā maṁ annena pānena, vatthena sayanena ca; Attanāpi ca mandakkhī, evaṁ tamba vijānahī”ti. 6 Suyonandījātakaṁ dasamaṁ. Maṇikuṇḍalavaggo paṭhamo. 7 Tassuddānaṁ 8 Atha jinavaro haritaṁ tiṇako, Atha bhinnaplavo uragova ghaṭo; Dariyā puna kuñjara bhūnahatā, Migamuttamasaggavarena dasāti. ja163 0 Jātaka Dukanipāta Santhavavagga 3. Susīmajātaka |1| “Kāḷā migā setadantā tavīme, Parosataṁ hemajālābhichannā; Te te dadāmīti susīma brūsi, Anussaraṁ pettipitāmahānaṁ”. 2 “Kāḷā migā setadantā mamīme, Parosataṁ hemajālābhichannā; Te te dadāmīti vadāmi māṇava, Anussaraṁ pettipitāmahānan”ti. 3 Susīmajātakaṁ tatiyaṁ. ja386 0 Jātaka Chakkanipāta Kharaputtavagga 1. 2953 --- ja386 1:0 Kharaputtajātaka |1| “Saccaṁ kirevamāhaṁsu, vastaṁ bāloti paṇḍitā; Passa bālo rahokammaṁ, āvikubbaṁ na bujjhati”. 2 “Tvaṁ khopi samma bālosi, kharaputta vijānahi; Rajjuyā hi parikkhitto, vaṅkoṭṭho ohitomukho. 3 Aparampi samma te bālyaṁ, yo mutto na palāyasi; So ca bālataro samma, yaṁ tvaṁ vahasi senakaṁ”. 4 “Yannu samma ahaṁ bālo, ajarāja vijānahi; Atha kena senako bālo, taṁ me akkhāhi pucchito”. 5 “Uttamatthaṁ labhitvāna, bhariyāya yo padassati; Tena jahissatattānaṁ, sā cevassa na hessati”. 6 “Na ve piyammeti janinda tādiso, Attaṁ niraṅkatvā piyāni sevati; Attāva seyyo paramā ca seyyo, Labbhā piyā ocitatthena pacchā”ti. 7 Kharaputtajātakaṁ paṭhamaṁ. ja185 0 Jātaka Dukanipāta Asadisavagga 5. Anabhiratijātaka |1| “Yathodake āvile appasanne, Na passati sippikasambukañca; Sakkharaṁ vālukaṁ macchagumbaṁ, Evaṁ āvilamhi citte; Na passati attadatthaṁ paratthaṁ. 2 Yathodake acche vippasanne, So passati sippikasambukañca; Sakkharaṁ vālukaṁ macchagumbaṁ, Evaṁ anāvilamhi citte; So passati attadatthaṁ paratthan”ti. 3 Anabhiratijātakaṁ pañcamaṁ. ja281 0 Jātaka Tikanipāta Abbhantaravagga 1. Abbhantarajātaka |1| “Abbhantaro nāma dumo, yassa dibyamidaṁ phalaṁ; Bhutvā dohaḷinī nārī, cakkavattiṁ vijāyati. 2 Tvampi bhadde mahesīsi, sā cāpi patino piyā; Āharissati te rājā, idaṁ abbhantaraṁ phalaṁ”. 3 “Bhatturatthe parakkanto, yaṁ ṭhānamadhigacchati; Sūro attapariccāgī, labhamāno bhavāmahan”ti. 4 Abbhantarajātakaṁ paṭhamaṁ. ja484 0 Jātaka Pakiṇṇakanipāta Sālikedāravagga 1. Sālikedārajātaka |1| “Sampannaṁ sālikedāraṁ, suvā bhuñjanti kosiya; Paṭivedemi te brahme, na ne vāretumussahe. 2 Eko ca tattha sakuṇo, yo nesaṁ sabbasundaro; Bhutvā sāliṁ yathākāmaṁ, tuṇḍenādāya gacchati”. 3 “Oḍḍentu vāḷapāsāni, yathā bajjhetha so dijo; Jīvañca naṁ gahetvāna, ānayehi mamantike”. 4 “Ete bhutvā pivitvā ca, pakkamanti vihaṅgamā; Eko baddhosmi pāsena, kiṁ pāpaṁ pakataṁ mayā”. 5 “Udaraṁ nūna aññesaṁ, suva accodaraṁ tava; Bhutvā sāliṁ yathākāmaṁ, tuṇḍenādāya gacchasi. 6 Koṭṭhaṁ nu tattha pūresi, suva veraṁ nu te mayā; Puṭṭho me samma akkhāhi, kuhiṁ sāliṁ nidāhasi”. 7 “Na me veraṁ tayā saddhiṁ, koṭṭho mayhaṁ na vijjati; Iṇaṁ muñcāmiṇaṁ dammi, sampatto koṭasimbaliṁ; Nidhimpi tattha nidahāmi, evaṁ jānāhi kosiya”. 8 “Kīdisaṁ te iṇadānaṁ, iṇamokkho ca kīdiso; Nidhinidhānamakkhāhi, atha pāsā pamokkhasi”. 9 “Ajātapakkhā taruṇā, puttakā mayha kosiya; Te maṁ bhatā bharissanti, tasmā tesaṁ iṇaṁ dade. 10 Mātā pitā ca me vuddhā, jiṇṇakā gatayobbanā; Tesaṁ tuṇḍena hātūna, muñce pubbakataṁ iṇaṁ. 11 Aññepi tattha sakuṇā, khīṇapakkhā sudubbalā; Tesaṁ puññatthiko dammi, taṁ nidhiṁ āhu paṇḍitā. 12 Īdisaṁ me iṇadānaṁ, iṇamokkho ca īdiso; Nidhinidhānamakkhāmi, evaṁ jānāhi kosiya”. 13 “Bhaddako vatayaṁ pakkhī, dijo paramadhammiko; Ekaccesu manussesu, ayaṁ dhammo na vijjati. 14 Bhuñja sāliṁ yathākāmaṁ, saha sabbehi ñātibhi; Punāpi suva passemu, piyaṁ me tava dassanaṁ”. 15 “Bhuttañca pītañca tavassamamhi, Ratī ca no kosiya te sakāse; Nikkhittadaṇḍesu dadāhi dānaṁ, Jiṇṇe ca mātāpitaro bharassu”. 16 “Lakkhī vata me udapādi ajja, Yo 2954 --- ja484 1:16 addasāsiṁ pavaraṁ dijānaṁ; Suvassa sutvāna subhāsitāni, Kāhāmi puññāni anappakāni”. 17 So kosiyo attamano udaggo, Annañca pānañcabhisaṅkharitvā; Annena pānena pasannacitto, Santappayi samaṇabrāhmaṇe cāti. 18 Sālikedārajātakaṁ paṭhamaṁ. ja462 0 Jātaka Ekādasakanipāta Mātuposakavagga 8. Saṁvarajātaka |1| “Jānanto no mahārāja, tava sīlaṁ janādhipo; Ime kumāre pūjento, na taṁ kenaci maññatha. 2 Tiṭṭhante no mahārāje, adu deve divaṅgate; Ñātī taṁ samanuññiṁsu, sampassaṁ atthamattano. 3 Kena saṁvara vattena, sañjāte abhitiṭṭhasi; Kena taṁ nātivattanti, ñātisaṅghā samāgatā”. 4 “Na rājaputta usūyāmi, samaṇānaṁ mahesinaṁ; Sakkaccaṁ te namassāmi, pāde vandāmi tādinaṁ. 5 Te maṁ dhammaguṇe yuttaṁ, sussūsamanusūyakaṁ; Samaṇā manusāsanti, isī dhammaguṇe ratā. 6 Tesāhaṁ vacanaṁ sutvā, samaṇānaṁ mahesinaṁ; Na kiñci atimaññāmi, dhamme me nirato mano. 7 Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Tesaṁ nappaṭibandhāmi, niviṭṭhaṁ bhattavetanaṁ. 8 Mahāmattā ca me atthi, mantino paricārakā; Bārāṇasiṁ voharanti, bahumaṁsasurodakaṁ. 9 Athopi vāṇijā phītā, nānāraṭṭhehi āgatā; Tesu me vihitā rakkhā, evaṁ jānāhuposatha”. 10 “Dhammena kira ñātīnaṁ, rajjaṁ kārehi saṁvara; Medhāvī paṇḍito cāsi, athopi ñātinaṁ hito. 11 Taṁ taṁ ñātiparibyūḷhaṁ, nānāratanamocitaṁ; Amittā nappasahanti, indaṁva asurādhipo”ti. 12 Saṁvarajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja267 0 Jātaka Tikanipāta Padumavagga 7. Kakkaṭakajātaka |1| “Siṅgīmigo āyatacakkhunetto, Aṭṭhittaco vārisayo alomo; Tenābhibhūto kapaṇaṁ rudāmi, Mā heva maṁ pāṇasamaṁ jaheyya”. 2 “Ayya na taṁ jahissāmi, kuñjaraṁ saṭṭhihāyanaṁ; Pathabyā cāturantāya, suppiyo hosi me tuvaṁ”. 3 “Ye kuḷīrā samuddasmiṁ, gaṅgāya yamunāya ca; Tesaṁ tvaṁ vārijo seṭṭho, muñca rodantiyā patin”ti. 4 Kakkaṭakajātakaṁ sattamaṁ. ja259 0 Jātaka Tikanipāta Saṅkappavagga 9. Tirīṭavacchajātaka |1| “Nayimassa vijjāmayamatthi kiñci, Na bandhavo no pana te sahāyo; Atha kena vaṇṇena tirīṭavaccho, Tedaṇḍiko bhuñjati aggapiṇḍaṁ”. 2 “Āpāsu me yuddhaparājitassa, Ekassa katvā vivanasmi ghore; Pasārayī kicchagatassa pāṇiṁ, Tenūdatāriṁ dukhasampareto. 3 Etassa kiccena idhānupatto, Vesāyino visayā jīvaloke; Lābhāraho tāta tirīṭavaccho, Dethassa bhogaṁ yajathañca yaññan”ti. 4 Tirīṭavacchajātakaṁ navamaṁ. ja443 0 Jātaka Dasakanipāta Catudvāravagga 5. Cūḷabodhijātaka |1| “Yo te imaṁ visālakkhiṁ, piyaṁ sammhitabhāsiniṁ; Ādāya balā gaccheyya, kiṁ nu kayirāsi brāhmaṇa”. 2 “Uppajje me na mucceyya, na me mucceyya jīvato; Rajaṁva vipulā vuṭṭhi, khippameva nivāraye”. 3 “Yannu pubbe vikatthittho, balamhiva apassito; Svajja tuṇhikato dāni, saṅghāṭiṁ sibbamacchasi”. 4 “Uppajji me na muccittha, na me muccittha jīvato; Rajaṁva vipulā vuṭṭhi, khippameva nivārayiṁ”. 5 “Kiṁ te uppajji no mucci, kiṁ te na mucci jīvato; Rajaṁva vipulā vuṭṭhi, katamaṁ tvaṁ nivārayi”. 6 “Yamhi jāte na passati, ajāte sādhu passati; So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro. 7 2955 --- ja443 1:7 Yena jātena nandanti, amittā dukkhamesino; So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro. 8 Yasmiñca jāyamānamhi, sadatthaṁ nāvabujjhati; So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro. 9 Yenābhibhūto kusalaṁ jahāti, Parakkare vipulañcāpi atthaṁ; Sa bhīmaseno balavā pamaddī, Kodho mahārāja na me amuccatha. 10 Kaṭṭhasmiṁ matthamānasmiṁ, Pāvako nāma jāyati; Tameva kaṭṭhaṁ ḍahati, Yasmā so jāyate gini. 11 Evaṁ mandassa posassa, bālassa avijānato; Sārambhā jāyate kodho, sopi teneva ḍayhati. 12 Aggīva tiṇakaṭṭhasmiṁ, kodho yassa pavaḍḍhati; Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimā. 13 Anedho dhūmaketūva, kodho yassūpasammati; Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimā”ti. 14 Cūḷabodhijātakaṁ pañcamaṁ. ja278 0 Jātaka Tikanipāta Udapānavagga 8. Mahiṁsarājajātaka |1| “Kimatthamabhisandhāya, lahucittassa dubbhino; Sabbakāmadadasseva, imaṁ dukkhaṁ titikkhasi. 2 Siṅgena nihanāhetaṁ, padasā ca adhiṭṭhaha; Bhiyyo bālā pakujjheyyuṁ, no cassa paṭisedhako”. 3 “Mamevāyaṁ maññamāno, aññepevaṁ karissati; Te naṁ tattha vadhissanti, sā me mutti bhavissatī”ti. 4 Mahiṁsarājajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja246 0 Jātaka Dukanipāta Siṅgālavagga 6. Bālovādajātaka |1| “Hantvā chetvā vadhitvā ca, deti dānaṁ asaññato; Edisaṁ bhattaṁ bhuñjamāno, sa pāpena upalippati”. 2 “Puttadārampi ce hantvā, Deti dānaṁ asaññato; Bhuñjamānopi sappañño, Na pāpena upalippatī”ti. 3 Bālovādajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja142 0 Jātaka Ekakanipāta Kakaṇṭakavagga 2. Siṅgālajātaka |1| “Etañhi te durājānaṁ, yaṁ sesi matasāyikaṁ; Yassa te kaḍḍhamānassa, hatthā daṇḍo na muccatī”ti. 2 Siṅgālajātakaṁ dutiyaṁ. ja341 0 Jātaka Catukkanipāta Cūḷakuṇālavagga 1. Kaṇḍarījātaka |1| Narānamārāmakarāsu nārisu, Anekacittāsu aniggahāsu ca; Sabbattha nāpītikarāpi ce siyā, Na vissase titthasamā hi nāriyo. 2 “Yaṁ ve disvā kaṇḍarīkinnarānaṁ, Sabbitthiyo na ramanti agāre; Taṁ tādisaṁ maccaṁ cajitvā bhariyā, Aññaṁ disvā purisaṁ pīṭhasappiṁ”. 3 “Bakassa ca bāvarikassa rañño, Accantakāmānugatassa bhariyā; Avācarī paṭṭhavasānugassa, Kaṁ vāpi itthī nāticare tadaññaṁ”. 4 “Piṅgiyānī sabbalokissarassa, Rañño piyā brahmadattassa bhariyā; Avācarī paṭṭhavasānugassa, Taṁ vāpi sā nājjhagā kāmakāminī”ti. 5 Kaṇḍarījātakaṁ paṭhamaṁ. ja544 0 Jātaka Mahānipāta Mūgapakkhavagga 7 Candakumārajātaka |1| Rājāsi luddakammo, Ekarājā pupphavatīyā; So pucchi brahmabandhuṁ, Khaṇḍahālaṁ purohitaṁ mūḷhaṁ. 2 “Saggāna maggamācikkha, Tvaṁsi brāhmaṇa dhammavinayakusalo; Yathā ito vajanti sugatiṁ, Narā puññāni katvāna”. 3 “Atidānaṁ daditvāna, avajjhe deva ghātetvā; Evaṁ vajanti sugatiṁ, narā puññāni katvāna”. 4 “Kiṁ pana taṁ atidānaṁ, Ke ca avajjhā imasmi lokasmiṁ; 2956 --- ja544 1:4 Etañca kho no akkhāhi, Yajissāmi dadāmi dānāni”. 5 “Puttehi deva yajitabbaṁ, Mahesīhi negamehi ca; Usabhehi ājāniyehi catūhi, Sabbacatukkena deva yajitabbaṁ”. 6 Taṁ sutvā antepure, Kumārā mahesiyo ca haññantu; Eko ahosi nigghoso, Bhismā accuggato saddo. 7 “Gacchatha vadetha kumāre, Candaṁ sūriyañca bhaddasenañca; Sūrañca vāmagottañca, Pacurā kira hotha yaññatthāya. 8 Kumāriyopi vadetha, Upasenaṁ kokilañca muditañca; Nandañcāpi kumāriṁ, Pacurā kira hotha yaññatthāya. 9 Vijayampi mayhaṁ mahesiṁ, Erāvatiṁ kesiniṁ sunandañca; Lakkhaṇavarūpapannā, Pacurā kira hotha yaññatthāya. 10 Gahapatayo ca vadetha, Puṇṇamukhaṁ bhaddiyaṁ siṅgālañca; Vaḍḍhañcāpi gahapatiṁ, Pacurā kira hotha yaññatthāya”. 11 Te tattha gahapatayo, Avocisuṁ samāgatā puttadāraparikiṇṇā; “Sabbeva sikhino deva karohi, Atha vā no dāse sāvehi”. 12 “Abhayaṅkarampi me hatthiṁ, Nāḷāgiriṁ accuggataṁ varuṇadantaṁ; Ānetha kho ne khippaṁ, Yaññatthāya bhavissanti. 13 Assaratanampi kesiṁ, Surāmukhaṁ puṇṇakaṁ vinatakañca; Ānetha kho ne khippaṁ, Yaññatthāya bhavissanti. 14 Usabhampi yūthapatiṁ anojaṁ, Nisabhaṁ gavampatiṁ tepi mayhaṁ ānetha; Samūha karontu sabbaṁ, Yajissāmi dadāmi dānāni. 15 Sabbaṁ paṭiyādetha, Yaññaṁ pana uggatamhi sūriyamhi; Āṇāpetha ca kumāre, Abhiramantu imaṁ rattiṁ. 16 Sabbaṁ upaṭṭhapetha, Yaññaṁ pana uggatamhi sūriyamhi; Vadetha dāni kumāre, Ajja kho pacchimā ratti”. 17 Taṁtaṁ mātā avaca, Rodantī āgantvā vimānato; “Yañño kira te putta, Bhavissati catūhi puttehi”. 18 “Sabbepi mayhaṁ puttā cattā, candasmiṁ haññamānasmiṁ; Puttehi yaññaṁ yajitvāna, sugatiṁ saggaṁ gamissāmi”. 19 “Mā taṁ putta saddahesi, Sugati kira hoti puttayaññena; Nirayāneso maggo, Neso maggo hi saggānaṁ. 20 Dānāni dehi koṇḍañña, Ahiṁsā sabbabhūtabhabyānaṁ; Esa maggo sugatiyā, Na ca maggo puttayaññena”. 21 “Ācariyānaṁ vacanā, Ghātessaṁ candañca sūriyañca; Puttehi yaññaṁ yajitvāna duccajehi, Sugatiṁ saggaṁ gamissāmi”. 22 Taṁtaṁ pitāpi avaca, Vasavattī orasaṁ sakaṁ puttaṁ; “Yañño kira te putta, Bhavissati catūhi puttehi”. 23 “Sabbepi mayhaṁ puttā cattā, candasmiṁ haññamānasmiṁ; Puttehi yaññaṁ yajitvāna, sugatiṁ saggaṁ gamissāmi”. 24 “Mā taṁ putta saddahesi, Sugati kira hoti puttayaññena; Nirayāneso maggo, Neso maggo hi saggānaṁ. 25 Dānāni dehi koṇḍañña, Ahiṁsā sabbabhūtabhabyānaṁ; Esa maggo sugatiyā, Na ca maggo puttayaññena”. 26 “Ācariyānaṁ vacanā, Ghātessaṁ candañca sūriyañca; Puttehi yaññaṁ yajitvāna duccajehi, Sugatiṁ saggaṁ gamissāmi”. 27 “Dānāni dehi koṇḍañña, Ahiṁsā sabbabhūtabhabyānaṁ; Puttaparivuto tuvaṁ, Raṭṭhaṁ janapadañca pālehi”. 28 “Mā no deva avadhi, Dāse no dehi khaṇḍahālassa; Api nigaḷabandhakāpi, Hatthī asse ca pālema. 29 Mā no deva avadhi, Dāse no dehi khaṇḍahālassa; Api nigaḷabandhakāpi, Hatthichakaṇāni ujjhema. 30 Mā no deva avadhi, Dāse no dehi khaṇḍahālassa; Api nigaḷabandhakāpi, Assachakaṇāni ujjhema. 31 Mā no deva avadhi, Dāse no dehi khaṇḍahālassa; Yassa honti tava kāmā, Api raṭṭhā pabbājitā; Bhikkhācariyaṁ carissāma”. 32 “Dukkhaṁ kho me janayatha, Vilapantā jīvitassa kāmā hi; Muñcetha dāni kumāre, Alampi me hotu puttayaññena”. 33 “Pubbeva khosi me vutto, Dukkaraṁ durabhisambhavañcetaṁ; Atha no upakkhaṭassa yaññassa, Kasmā karosi vikkhepaṁ. 34 Sabbe vajanti sugatiṁ, Ye yajanti yepi yājenti; Ye cāpi anumodanti, Yajantānaṁ edisaṁ mahāyaññaṁ”. 35 “Atha kissa jano pubbe, Sotthānaṁ brāhmaṇe avācesi; Atha no akāraṇasmā, Yaññatthāya deva ghātesi. 36 Pubbeva no daharakāle, na hanesi na ghātesi; Daharamhā yobbanaṁ pattā, adūsakā tāta haññāma. 37 Hatthigate assagate, Sannaddhe passa no mahārāja; Yuddhe vā yujjhamāne vā, Na hi mādisā sūrā honti yaññatthāya. 38 Paccante vāpi kupite, Aṭavīsu vā mādise niyojenti; Atha no akāraṇasmā, Abhūmiyaṁ tāta haññāma. 39 Yāpi hi tā sakuṇiyo, Vasanti tiṇagharāni katvāna; Tāsampi piyā puttā, Atha no tvaṁ deva ghātesi. 40 Mā tassa saddahesi, Na maṁ khaṇḍahālo ghāteyya; Mamañhi so ghātetvāna, Anantarā tampi deva ghāteyya. 41 2957 --- ja544 1:41 Gāmavaraṁ nigamavaraṁ dadanti, Bhogampissa mahārāja; Athaggapiṇḍikāpi, Kule kule hete bhuñjanti. 42 Tesampi tādisānaṁ, Icchanti dubbhituṁ mahārāja; Yebhuyyena ete, Akataññuno brāhmaṇā deva. 43 Mā no deva avadhi, Dāse no dehi khaṇḍahālassa; Api nigaḷabandhakāpi, Hatthī asse ca pālema. 44 Mā no deva avadhi, Dāse no dehi khaṇḍahālassa; Api nigaḷabandhakāpi, Hatthichakaṇāni ujjhema. 45 Mā no deva avadhi, Dāse no dehi khaṇḍahālassa; Api nigaḷabandhakāpi, Assachakaṇāni ujjhema. 46 Mā no deva avadhi, Dāse no dehi khaṇḍahālassa; Yassa honti tava kāmā, Api raṭṭhā pabbājitā; Bhikkhācariyaṁ carissāma”. 47 “Dukkhaṁ kho me janayatha, Vilapantā jīvitassa kāmā hi; Muñcetha dāni kumāre, Alampi me hotu puttayaññena”. 48 “Pubbeva khosi me vutto, Dukkaraṁ durabhisambhavañcetaṁ; Atha no upakkhaṭassa yaññassa, Kasmā karosi vikkhepaṁ. 49 Sabbe vajanti sugatiṁ, Ye yajanti yepi yājenti; Ye cāpi anumodanti, Yajantānaṁ edisaṁ mahāyaññaṁ”. 50 “Yadi kira yajitvā puttehi, Devalokaṁ ito cutā yanti; Brāhmaṇo tāva yajatu, Pacchāpi yajasi tuvaṁ rājā. 51 Yadi kira yajitvā puttehi, Devalokaṁ ito cutā yanti; Esveva khaṇḍahālo, Yajataṁ sakehi puttehi. 52 Evaṁ jānanto khaṇḍahālo, kiṁ puttake na ghātesi; Sabbañca ñātijanaṁ, attānañca na ghātesi. 53 Sabbe vajanti nirayaṁ, Ye yajanti yepi yājenti; Ye cāpi anumodanti, Yajantānaṁ edisaṁ mahāyaññaṁ. 54 Sace hi so sujjhati yo hanāti, Hatopi so saggamupeti ṭhānaṁ; Bhovādi bhovādina mārayeyyuṁ, Ye cāpi tesaṁ abhisaddaheyyuṁ. 55 Kathañca kira puttakāmāyo, Gahapatayo gharaṇiyo ca; Nagaramhi na uparavanti rājānaṁ, ‘Mā ghātayi orasaṁ puttaṁ’. 56 Kathañca kira puttakāmāyo, Gahapatayo gharaṇiyo ca; Nagaramhi na uparavanti rājānaṁ, ‘Mā ghātayi atrajaṁ puttaṁ’. 57 Rañño camhi atthakāmo, Hito ca sabbajanapadassa; Na koci assa paṭighaṁ, Mayā jānapado na pavedeti. 58 Gacchatha vo gharaṇiyo, Tātañca vadetha khaṇḍahālañca; ‘Mā ghātetha kumāre, Adūsake sīhasaṅkāse’. 59 Gacchatha vo gharaṇiyo, Tātañca vadetha khaṇḍahālañca; ‘Mā ghātetha kumāre, Apekkhite sabbalokassa’. 60 Yannūnāhaṁ jāyeyyaṁ, Rathakārakulesu vā; Pukkusakulesu vā vessesu vā jāyeyyaṁ, Na hajja maṁ rāja yaññe ghāteyya”. 61 “Sabbā sīmantiniyo gacchatha, Ayyassa khaṇḍahālassa; Pādesu nipatatha, Aparādhāhaṁ na passāmi. 62 Sabbā sīmantiniyo gacchatha, Ayyassa khaṇḍahālassa; Pādesu nipatatha, Kinte bhante mayaṁ adūsema”. 63 Kapaṇā vilapati selā, Disvāna bhātare upanītatte; “Yañño kira me ukkhipito, Tātena saggakāmena”. 64 Āvatti parivatti ca, vasulo sammukhā rañño; “Mā no pitaraṁ avadhi, daharamhāyobbanaṁ pattā”. 65 “Eso te vasula pitā, Samehi pitarā saha; Dukkhaṁ kho me janayasi, Vilapanto antepurasmiṁ; Muñcetha dāni kumāre, Alampi me hotu puttayaññena”. 66 “Pubbeva khosi me vutto, Dukkaraṁ durabhisambhavañcetaṁ; Atha no upakkhaṭassa yaññassa, Kasmā karosi vikkhepaṁ. 67 Sabbe vajanti sugatiṁ, Ye yajanti yepi yājenti; Ye cāpi anumodanti, Yajantānaṁ edisaṁ mahāyaññaṁ. 68 Sabbaratanassa yañño upakkhaṭo, Ekarāja tava paṭiyatto; Abhinikkhamassu deva, Saggaṁ gato tvaṁ pamodissasi”. 69 Daharā sattasatā etā, Candakumārassa bhariyāyo; Kese pakiritvāna, Rodantiyo maggamanuyāyisuṁ. 70 Aparā pana sokena, Nikkhantā nandane viya devā; Kese pakiritvāna, Rodantiyo maggamanuyāyiṁsu. 71 “Kāsikasucivatthadharā, Kuṇḍalino agalucandanavilittā; Niyyanti candasūriyā, Yaññatthāya ekarājassa. 72 Kāsikasucivatthadharā, Kuṇḍalino agalucandanavilittā; Niyyanti candasūriyā, Mātu katvā hadayasokaṁ. 73 Kāsikasucivatthadharā, Kuṇḍalino agalucandanavilittā; Niyyanti candasūriyā, Janassa katvā hadayasokaṁ. 74 Maṁsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, Kuṇḍalino agalucandanavilittā; Niyyanti candasūriyā, Yaññatthāya ekarājassa. 75 Maṁsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, Kuṇḍalino agalucandanavilittā; Niyyanti candasūriyā, Mātu katvā hadayasokaṁ. 76 Maṁsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, Kuṇḍalino agalucandanavilittā; Niyyanti candasūriyā, Janassa katvā hadayasokaṁ. 77 Yassu pubbe hatthivaradhuragate, 2958 --- ja544 1:77 Hatthīhi anuvajanti; Tyajja candasūriyā, Ubhova pattikā yanti. 78 Yassu pubbe assavaradhuragate, Assehi anuvajanti; Tyajja candasūriyā, Ubhova pattikā yanti. 79 Yassu pubbe rathavaradhuragate, Rathehi anuvajanti; Tyajja candasūriyā, Ubhova pattikā yanti. 80 Yehissu pubbe niyyaṁsu, Tapanīyakappanehi turaṅgehi; Tyajja candasūriyā, Ubhova pattikā yanti”. 81 “Yadi sakuṇi maṁsamicchasi, Ḍayassu pubbena pupphavatiyā; Yajatettha ekarājā, Sammūḷho catūhi puttehi. 82 Yadi sakuṇi maṁsamicchasi, Ḍayassu pubbena pupphavatiyā; Yajatettha ekarājā, Sammūḷho catūhi kaññāhi. 83 Yadi sakuṇi maṁsamicchasi, Ḍayassu pubbena pupphavatiyā; Yajatettha ekarājā, Sammūḷho catūhi mahesīhi. 84 Yadi sakuṇi maṁsamicchasi, Ḍayassu pubbena pupphavatiyā; Yajatettha ekarājā, Sammūḷho catūhi gahapatīhi. 85 Yadi sakuṇi maṁsamicchasi, Ḍayassu pubbena pupphavatiyā; Yajatettha ekarājā, Sammūḷho catūhi hatthīhi. 86 Yadi sakuṇi maṁsamicchasi, Ḍayassu pubbena pupphavatiyā; Yajatettha ekarājā, Sammūḷho catūhi assehi. 87 Yadi sakuṇi maṁsamicchasi, Ḍayassu pubbena pupphavatiyā; Yajatettha ekarājā, Sammūḷho catūhi usabhehi. 88 Yadi sakuṇi maṁsamicchasi, Ḍayassu pubbena pupphavatiyā; Yajatettha ekarājā, Sammūḷho sabbacatukkena. 89 Ayamassa pāsādo, Idaṁ antepuraṁ suramaṇīyaṁ; Tedāni ayyaputtā, Cattāro vadhāya ninnītā. 90 Idamassa kūṭāgāraṁ, Sovaṇṇaṁ pupphamalyavikiṇṇaṁ; Tedāni ayyaputtā, Cattāro vadhāya ninnītā. 91 Idamassa uyyānaṁ, Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; Tedāni ayyaputtā, Cattāro vadhāya ninnītā. 92 Idamassa asokavanaṁ, Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; Tedāni ayyaputtā, Cattāro vadhāya ninnītā. 93 Idamassa kaṇikāravanaṁ, Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; Tedāni ayyaputtā, Cattāro vadhāya ninnītā. 94 Idamassa pāṭalivanaṁ, Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; Tedāni ayyaputtā, Cattāro vadhāya ninnītā. 95 Idamassa ambavanaṁ, Supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ; Tedāni ayyaputtā, Cattāro vadhāya ninnītā. 96 Ayamassa pokkharaṇī, Sañchannā padumapuṇḍarīkehi; Nāvā ca sovaṇṇavikatā, Pupphavalliyā cittā suramaṇīyā; Tedāni ayyaputtā, Cattāro vadhāya ninnītā. 97 Idamassa hatthiratanaṁ, Erāvaṇo gajo balī dantī; Tedāni ayyaputtā, Cattāro vadhāya ninnītā. 98 Idamassa assaratanaṁ, ekakhuro asso; Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā. 99 Ayamassa assaratho, Sāḷiya nigghoso subho ratanavicitto; Yatthassu ayyaputtā, Sobhiṁsu nandane viya devā; Tedāni ayyaputtā, Cattāro vadhāya ninnītā. 100 Kathaṁ nāma sāmasamasundarehi, Candanamudukagattehi; Rājā yajissate yaññaṁ, Sammūḷho catūhi puttehi. 101 Kathaṁ nāma sāmasamasundarāhi, Candanamudukagattāhi; Rājā yajissate yaññaṁ, Sammūḷho catūhi kaññāhi. 102 Kathaṁ nāma sāmasamasundarāhi, Candanamudukagattāhi; Rājā yajissate yaññaṁ, Sammūḷho catūhi mahesīhi. 103 Kathaṁ nāma sāmasamasundarehi, Candanamudukagattehi; Rājā yajissate yaññaṁ, Sammūḷho catūhi gahapatīhi. 104 Yathā honti gāmanigamā, Suññā amanussakā brahāraññā; Tathā hessati pupphavatiyā, Yiṭṭhesu candasūriyesu”. 105 “Ummattikā bhavissāmi, Bhūnahatā paṁsunā ca parikiṇṇā; Sace candavaraṁ hanti, Pāṇā me deva rujjhanti. 106 Ummattikā bhavissāmi, Bhūnahatā paṁsunā ca parikiṇṇā; Sace sūriyavaraṁ hanti, Pāṇā me deva rujjhanti”. 107 “Kinnumā na ramāpeyyuṁ, Aññamaññaṁ piyaṁvadā; Ghaṭṭikā uparikkhī ca, Pokkharaṇī ca bhārikā; Candasūriyesu naccantiyo, Samā tāsaṁ na vijjati”. 108 “Imaṁ mayhaṁ hadayasokaṁ, Paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava mātā; Yo mayhaṁ hadayasoko, Candamhi vadhāya ninnīte. 109 Imaṁ mayhaṁ hadayasokaṁ, Paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava mātā; Yo mayhaṁ hadayasoko, Sūriyamhi vadhāya ninnīte. 110 Imaṁ mayhaṁ hadayasokaṁ, Paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava jāyā; Yo mayhaṁ hadayasoko, Candamhi vadhāya ninnīte. 111 Imaṁ mayhaṁ hadayasokaṁ, Paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava jāyā; Yo mayhaṁ hadayasoko, Sūriyamhi vadhāya ninnīte. 112 Mā ca putte mā ca patiṁ, Addakkhi khaṇḍahāla tava mātā; Yo ghātesi kumāre, Adūsake sīhasaṅkāse. 113 Mā ca putte mā ca patiṁ, Addakkhi 2959 --- ja544 1:113 khaṇḍahāla tava mātā; Yo ghātesi kumāre, Apekkhite sabbalokassa. 114 Mā ca putte mā ca patiṁ, Addakkhi khaṇḍahāla tava jāyā; Yo ghātesi kumāre, Adūsake sīhasaṅkāse. 115 Mā ca putte mā ca patiṁ, Addakkhi khaṇḍahāla tava jāyā; Yo ghātesi kumāre, Apekkhite sabbalokassa”. 116 “Mā no deva avadhi, Dāse no dehi khaṇḍahālassa; Api nigaḷabandhakāpi, Hatthī asse ca pālema. 117 Mā no deva avadhi, Dāse no dehi khaṇḍahālassa; Api nigaḷabandhakāpi, Hatthichakaṇāni ujjhema. 118 Mā no deva avadhi, Dāse no dehi khaṇḍahālassa; Api nigaḷabandhakāpi, Assachakaṇāni ujjhema. 119 Mā no deva avadhi, Dāse no dehi khaṇḍahālassa; Yassa honti tava kāmā, Api raṭṭhā pabbājitā; Bhikkhācariyaṁ carissāma. 120 Dibbaṁ deva upayācanti, puttatthikāpi daliddā; Paṭibhānānipi hitvā, putte na labhanti ekaccā. 121 Āsīsikāni karonti, Puttā no jāyantu tato paputtā; Atha no akāraṇasmā, Yaññatthāya deva ghātesi. 122 Upayācitakena puttaṁ labhanti, Mā tāta no aghātesi; Mā kicchāladdhakehi puttehi, Yajittho imaṁ yaññaṁ. 123 Upayācitakena puttaṁ labhanti, Mā tāta no aghātesi; Mā kapaṇaladdhakehi puttehi, Ammāya no vippavāsesi. 124 Bahudukkhā posiya candaṁ, amma tuvaṁ jīyase puttaṁ; Vandāmi kho te pāde, labhataṁ tāto paralokaṁ. 125 Handa ca maṁ upaguyha, Pāde te amma vandituṁ dehi; Gacchāmi dāni pavāsaṁ, Yaññatthāya ekarājassa. 126 Handa ca maṁ upagūha, Pāde te amma vandituṁ dehi; Gacchāmi dāni pavāsaṁ, Mātu katvā hadayasokaṁ. 127 Handa ca maṁ upagūha, Pāde te amma vandituṁ dehi; Gacchāmi dāni pavāsaṁ, Janassa katvā hadayasokaṁ”. 128 “Handa ca padumapattānaṁ, Moḷiṁ bandhassu gotamiputta; Campakadalamissāyo, Esā te porāṇikā pakati. 129 Handa ca vilepanaṁ te, Pacchimakaṁ candanaṁ vilimpassu; Yehi ca suvilitto, Sobhasi rājaparisāyaṁ. 130 Handa ca mudukāni vatthāni, Pacchimakaṁ kāsikaṁ nivāsehi; Yehi ca sunivattho, Sobhasi rājaparisāyaṁ. 131 Muttāmaṇikanakavibhūsitāni, Gaṇhassu hatthābharaṇāni; Yehi ca hatthābharaṇehi, Sobhasi rājaparisāyaṁ”. 132 “Na hi nūnāyaṁ raṭṭhapālo, Bhūmipati janapadassa dāyādo; Lokissaro mahanto, Putte snehaṁ janayati”. 133 “Mayhampi piyā puttā, Attā ca piyo tumhe ca bhariyāyo; Saggañca patthayāno, Tenāhaṁ ghātayissāmi”. 134 “Maṁ paṭhamaṁ ghātehi, Mā me hadayaṁ dukkhaṁ phālesi; Alaṅkato sundarako, Putto deva tava sukhumālo. 135 Handayya maṁ hanassu, Paraloke candakena hessāmi; Puññaṁ karassu vipulaṁ, Vicarāma ubhopi paraloke”. 136 “Mā tvaṁ cande rucci maraṇaṁ, Bahukā tava devarā visālakkhi; Te taṁ ramayissanti, Yiṭṭhasmiṁ gotamiputte”. 137 Evaṁ vutte, candā attānaṁ, hanti hatthatalakehi; “Alamettha jīvitena, pissāmi visaṁ marissāmi. 138 Na hi nūnimassa rañño, Mittāmaccā ca vijjare suhadā; Ye na vadanti rājānaṁ, Mā ghātayi orase putte. 139 Na hi nūnimassa rañño, Ñātī mittā ca vijjare suhadā; Ye na vadanti rājānaṁ, Mā ghātayi atraje putte. 140 Ime tepi mayhaṁ puttā, Guṇino kāyūradhārino rāja; Tehipi yajassu yaññaṁ, Atha muñcatu gotamiputte. 141 Bilasataṁ maṁ katvāna, Yajassu sattadhā mahārāja; Mā jeṭṭhaputtamavadhi, Adūsakaṁ sīhasaṅkāsaṁ. 142 Bilasataṁ maṁ katvāna, Yajassu sattadhā mahārāja; Mā jeṭṭhaputtamavadhi, Apekkhitaṁ sabbalokassa”. 143 “Bahukā tava dinnābharaṇā, Uccāvacā subhaṇitamhi; Muttāmaṇiveḷuriyā, Etaṁ te pacchimakaṁ dānaṁ”. 144 “Yesaṁ pubbe khandhesu, Phullā mālāguṇā vivattiṁsu; Tesajjapi sunisito, Nettiṁso vivattissati khandhesu. 145 Yesaṁ pubbe khandhesu, Cittā mālāguṇā vivattiṁsu; Tesajjapi sunisito, Nettiṁso vivattissati khandhesu. 146 Aciraṁ vata nettiṁso, Vivattissati rājaputtānaṁ khandhesu; Atha mama hadayaṁ na phalati, Tāva daḷhabandhañca me āsi. 147 Kāsikasucivatthadharā, Kuṇḍalino agalucandanavilittā; Niyyātha candasūriyā, Yaññatthāya ekarājassa. 148 Kāsikasucivatthadharā, Kuṇḍalino agalucandanavilittā; Niyyātha candasūriyā, Mātu katvā hadayasokaṁ. 149 Kāsikasucivatthadharā, Kuṇḍalino agalucandanavilittā; Niyyātha candasūriyā, Janassa katvā hadayasokaṁ. 150 Maṁsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, Kuṇḍalino 2960 --- ja544 1:150 agalucandanavilittā; Niyyātha candasūriyā, Yaññatthāya ekarājassa. 151 Maṁsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, Kuṇḍalino agalucandanavilittā; Niyyātha candasūriyā, Mātu katvā hadayasokaṁ. 152 Maṁsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, Kuṇḍalino agalucandanavilittā; Niyyātha candasūriyā, Janassa katvā hadayasokaṁ”. 153 Sabbasmiṁ upakkhaṭasmiṁ, Nisīdite candasmiṁ yaññatthāya; Pañcālarājadhītā pañjalikā, Sabbaparisāya samanupariyāyi. 154 “Yena saccena khaṇḍahālo, Pāpakammaṁ karoti dummedho; Etena saccavajjena, Samaṅginī sāmikena homi. 155 Ye idhatthi amanussā, Yāni ca yakkhabhūtabhabyāni; Karontu me veyyāvaṭikaṁ, Samaṅginī sāmikena homi. 156 Yā devatā idhāgatā, Yāni ca yakkhabhūtabhabyāni; Saraṇesiniṁ anāthaṁ tāyatha maṁ, Yācāmahaṁ pati māhaṁ ajeyyaṁ”. 157 Taṁ sutvā amanusso, Ayokūṭaṁ paribbhametvāna; Bhayamassa janayanto, Rājānaṁ idamavoca. 158 “Bujjhassu kho rājakali, Mā tāhaṁ matthakaṁ nitāḷesiṁ; Mā jeṭṭhaputtamavadhi, Adūsakaṁ sīhasaṅkāsaṁ. 159 Ko te diṭṭho rājakali, Puttabhariyāyo haññamānāyo; Seṭṭhi ca gahapatayo, Adūsakā saggakāmā hi”. 160 Taṁ sutvā khaṇḍahālo, Rājā ca abbhutamidaṁ disvāna; Sabbesaṁ bandhanāni mocesuṁ, Yathā taṁ anupaghātaṁ. 161 Sabbesu vippamuttesu, Ye tattha samāgatā tadā āsuṁ; Sabbe ekekaleḍḍukamadaṁsu, Esa vadho khaṇḍahālassa. 162 Sabbe paviṭṭhā nirayaṁ, Yathā taṁ pāpakaṁ karitvāna; Na hi pāpakammaṁ katvā, Labbhā sugatiṁ ito gantuṁ. 163 Sabbesu vippamuttesu, Ye tattha samāgatā tadā āsuṁ; Candaṁ abhisiñciṁsu, Samāgatā rājaparisā ca. 164 Sabbesu vippamuttesu, Ye tattha samāgatā tadā āsuṁ; Candaṁ abhisiñciṁsu, Samāgatā rājakaññāyo ca. 165 Sabbesu vippamuttesu, Ye tattha samāgatā tadā āsuṁ; Candaṁ abhisiñciṁsu, Samāgatā devaparisā ca. 166 Sabbesu vippamuttesu, Ye tattha samāgatā tadā āsuṁ; Candaṁ abhisiñciṁsu, Samāgatā devakaññāyo ca. 167 Sabbesu vippamuttesu, Ye tattha samāgatā tadā āsuṁ; Celukkhepamakaruṁ, Samāgatā rājaparisā ca. 168 Sabbesu vippamuttesu, Ye tattha samāgatā tadā āsuṁ; Celukkhepamakaruṁ, Samāgatā rājakaññāyo ca. 169 Sabbesu vippamuttesu, Ye tattha samāgatā tadā āsuṁ; Celukkhepamakaruṁ, Samāgatā devaparisā ca. 170 Sabbesu vippamuttesu, Ye tattha samāgatā tadā āsuṁ; Celukkhepamakaruṁ, Samāgatā devakaññāyo ca. 171 Sabbesu vippamuttesu, Bahū ānanditā ahuṁ; Nandiṁ pavesi nagaraṁ, Bandhanā mokkho aghositthāti. 172 Candakumārajātakaṁ sattamaṁ. ja399 0 Jātaka Sattakanipāta Kukkuvagga 4. Mātuposakagijjhajātaka |1| “Te kathaṁ nu karissanti, vuddhā giridarīsayā; Ahaṁ baddhosmi pāsena, nilīyassa vasaṁ gato”. 2 “Kiṁ gijjha paridevasi, kā nu te paridevanā; Na me suto vā diṭṭho vā, bhāsanto mānusiṁ dijo”. 3 “Bharāmi mātāpitaro, vuddhe giridarīsaye; Te kathaṁ nu karissanti, ahaṁ vasaṁ gato tava”. 4 “Yannu gijjho yojanasataṁ, kuṇapāni avekkhati; Kasmā jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhasi”. 5 “Yadā parābhavo hoti, poso jīvitasaṅkhaye; Atha jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhati”. 6 “Bharassu mātāpitaro, vuddhe giridarīsaye; Mayā tvaṁ samanuññāto, sotthiṁ passāhi ñātake”. 7 “Evaṁ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi; Bharissaṁ mātāpitaro, vuddhe giridarīsaye”ti. 8 Mātuposakagijjhajātakaṁ catutthaṁ. ja44 0 Jātaka Ekakanipāta Atthakāmavagga 4. Makasajātaka |1| “Seyyo amitto matiyā upeto, Na tveva mitto mativippahīno; Makasaṁ vadhissanti hi eḷamūgo, Putto pitu abbhidā uttamaṅgan”ti. 2 Makasajātakaṁ catutthaṁ. ja21 0 Jātaka Ekakanipāta Kuruṅgavagga 1. 2961 --- ja21 1:0 Kuruṅgamigajātaka |1| “Ñātametaṁ kuruṅgassa, yaṁ tvaṁ sepaṇṇi siyyasi; Aññaṁ sepaṇṇi gacchāmi, na me te ruccate phalan”ti. 2 Kuruṅgamigajātakaṁ paṭhamaṁ. ja418 0 Jātaka Aṭṭhakanipāta Kaccānivagga 2. Aṭṭhasaddajātaka |1| “Idaṁ pure ninnamāhu, bahumacchaṁ mahodakaṁ; Āvāso bakarājassa, pettikaṁ bhavanaṁ mama; Tyajja bhekena yāpema, okaṁ na vijahāmase”. 2 “Ko dutiyaṁ asīlissa, bandharassakkhi bhecchati; Ko me putte kulāvakaṁ, mañca sotthiṁ karissati”. 3 “Sabbā parikkhayā pheggu, yāva tassā gatī ahu; Khīṇabhakkho mahārāja, sāre na ramatī ghuṇo”. 4 “Sā nūnāhaṁ ito gantvā, rañño muttā nivesanā; Attānaṁ ramayissāmi, dumasākhaniketinī”. 5 “So nūnāhaṁ ito gantvā, rañño mutto nivesanā; Aggodakāni pissāmi, yūthassa purato vajaṁ”. 6 “Taṁ maṁ kāmehi sammattaṁ, rattaṁ kāmesu mucchitaṁ; Ānayī bharato luddo, bāhiko bhaddamatthu te”. 7 “Andhakāratimisāyaṁ, tuṅge uparipabbate; Sā maṁ saṇhena mudunā, mā pādaṁ khali yasmani”. 8 “Asaṁsayaṁ jātikhayantadassī, Na gabbhaseyyaṁ punarāvajissaṁ; Ayamantimā pacchimā gabbhaseyyā, Khīṇo me saṁsāro punabbhavāyā”ti. 9 Aṭṭhasaddajātakaṁ dutiyaṁ. ja426 0 Jātaka Aṭṭhakanipāta Kaccānivagga 10. Dīpijātaka |1| “Khamanīyaṁ yāpanīyaṁ, kacci mātula te sukhaṁ; Sukhaṁ te ammā avaca, sukhakāmāva te mayaṁ”. 2 “Naṅguṭṭhaṁ me avakkamma, Heṭhayitvāna eḷike; Sājja mātulavādena, Muñcitabbā nu maññasi”. 3 “Puratthāmukho nisinnosi, Ahaṁ te mukhamāgatā; Pacchato tuyhaṁ naṅguṭṭhaṁ, Kathaṁ khvāhaṁ avakkamiṁ”. 4 “Yāvatā caturo dīpā, sasamuddā sapabbatā; Tāvatā mayhaṁ naṅguṭṭhaṁ, kathaṁ kho tvaṁ vivajjayi”. 5 “Pubbeva metamakkhiṁsu, mātā pitā ca bhātaro; Dīghaṁ duṭṭhassa naṅguṭṭhaṁ, sāmhi vehāyasāgatā”. 6 “Tañca disvāna āyantiṁ, antalikkhasmi eḷike; Migasaṅgho palāyittha, bhakkho me nāsito tayā”. 7 “Iccevaṁ vilapantiyā, eḷakiyā ruhagghaso; Galakaṁ anvāvamaddi, natthi duṭṭhe subhāsitaṁ. 8 Neva duṭṭhe nayo atthi, Na dhammo na subhāsitaṁ; Nikkamaṁ duṭṭhe yuñjetha, So ca sabbhiṁ na rañjatī”ti. 9 Dīpijātakaṁ dasamaṁ. 10 Aṭṭhakanipātaṁ niṭṭhitaṁ. 11 Tassuddānaṁ 12 Parisuddhā manāvilā vatthadharā, Bakarājassa kāyuraṁ daṇḍavaro; Atha aṅgāra cetiya devilinā, Atha āditta gaṅgā daseḷakināti. ja223 0 Jātaka Dukanipāta Kāsāvavagga 3. Puṭabhattajātaka |1| “Name namantassa bhaje bhajantaṁ, Kiccānukubbassa kareyya kiccaṁ; Nānatthakāmassa kareyya atthaṁ, Asambhajantampi na sambhajeyya. 2 Caje cajantaṁ vanathaṁ na kayirā, Apetacittena na sambhajeyya; Dijo dumaṁ khīṇaphalanti ñatvā, Aññaṁ samekkheyya mahā hi loko”ti. 3 Puṭabhattajātakaṁ tatiyaṁ. ja324 0 Jātaka Catukkanipāta Kuṭidūsakavagga 4. Cammasāṭakajātaka |1| “Kalyāṇarūpo vatayaṁ catuppado, Subhaddako ceva supesalo ca; Yo brāhmaṇaṁ jātimantūpapannaṁ, Apacāyati meṇḍavaro yasassī”. 2 “Mā brāhmaṇa ittaradassanena, Vissāsamāpajji catuppadassa; Daḷhappahāraṁ abhikaṅkhamāno, Avasakkatī dassati suppahāraṁ”. 3 Ūruṭṭhi bhaggaṁ pavaṭṭito 2962 --- ja324 1:3 khāribhāro, Sabbañca bhaṇḍaṁ brāhmaṇassa bhinnaṁ; Ubhopi bāhā paggayha kandati, “Abhidhāvatha haññate brahmacārī. 4 Evaṁ so nihato seti, yo apūjaṁ pasaṁsati; Yathāhamajja pahato, hato meṇḍena dummatī”ti. 5 Cammasāṭakajātakaṁ catutthaṁ. ja119 0 Jātaka Ekakanipāta Haṁcivagga 9. Akālarāvijātaka |1| “Amātāpitarasaṁvaddho, anācerakule vasaṁ; Nāyaṁ kālaṁ akālaṁ vā, abhijānāti kukkuṭo”ti. 2 Akālarāvijātakaṁ navamaṁ. ja127 0 Jātaka Ekakanipāta Kusanāḷivagga 7. Kalaṇḍukajātaka |1| “Te desā tāni vatthūni, ahañca vanagocaro; Anuvicca kho taṁ gaṇheyyuṁ, piva khīraṁ kalaṇḍukā”ti. 2 Kalaṇḍukajātakaṁ sattamaṁ. ja521 0 Jātaka Cattālīsanipāta Tesakuṇavagga 1. Tesakuṇajātaka |1| Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. 2 “Vessantaraṁ taṁ pucchāmi, sakuṇa bhaddamatthu te; Rajjaṁ kāretukāmena, kiṁ su kiccaṁ kataṁ varaṁ”. 3 “Cirassaṁ vata maṁ tāto, kaṁso bārāṇasiggaho; Pamatto appamattaṁ maṁ, pitā puttaṁ acodayi. 4 Paṭhameneva vitathaṁ, kodhaṁ hāsaṁ nivāraye; Tato kiccāni kāreyya, taṁ vataṁ āhu khattiya. 5 Yaṁ tvaṁ tāta tapokammaṁ, Pubbe katamasaṁsayaṁ; Ratto duṭṭho ca yaṁ kayirā, Na taṁ kayirā tato puna. 6 Khattiyassa pamattassa, raṭṭhasmiṁ raṭṭhavaḍḍhana; Sabbe bhogā vinassanti, rañño taṁ vuccate aghaṁ. 7 Sirī tāta alakkhī ca, pucchitā etadabravuṁ; Uṭṭhānavīriye pose, ramāhaṁ anusūyake. 8 Usūyake duhadaye, purise kammadussake; Kāḷakaṇṇī mahārāja, ramati cakkabhañjanī. 9 So tvaṁ sabbesu suhadayo, sabbesaṁ rakkhito bhava; Alakkhiṁ nuda mahārāja, lakkhyā bhava nivesanaṁ. 10 Sa lakkhīdhitisampanno, puriso hi mahaggato; Amittānaṁ kāsipati, mūlaṁ aggañca chindati. 11 Sakkopi hi bhūtapati, uṭṭhāne nappamajjati; Sa kalyāṇe dhitiṁ katvā, uṭṭhāne kurute mano. 12 Gandhabbā pitaro devā, sājīvā honti tādino; Uṭṭhāhato appamajjato, anutiṭṭhanti devatā. 13 So appamatto akkuddho, tāta kiccāni kāraya; Vāyamassu ca kiccesu, nālaso vindate sukhaṁ. 14 Tattheva te vattapadā, esāva anusāsanī; Alaṁ mitte sukhāpetuṁ, amittānaṁ dukhāya ca”. 15 “Sakkhisi tvaṁ kuṇḍalini, maññasi khattabandhuni; Rajjaṁ kāretukāmena, kiṁ su kiccaṁ kataṁ varaṁ”. 16 “Dveva tāta padakāni, yattha sabbaṁ patiṭṭhitaṁ; Aladdhassa ca yo lābho, laddhassa cānurakkhaṇā. 17 Amacce tāta jānāhi, dhīre atthassa kovide; Anakkhākitave tāta, asoṇḍe avināsake. 18 Yo ca taṁ tāta rakkheyya, dhanaṁ yañceva te siyā; Sūtova rathaṁ saṅgaṇhe, so te kiccāni kāraye. 19 Susaṅgahitantajano, sayaṁ vittaṁ avekkhiya; Nidhiñca iṇadānañca, na kare parapattiyā. 20 Sayaṁ āyaṁ vayaṁ jaññā, sayaṁ jaññā katākataṁ; Niggaṇhe niggahārahaṁ, paggaṇhe paggahārahaṁ. 21 Sayaṁ jānapadaṁ atthaṁ, anusāsa rathesabha; Mā te adhammikā yuttā, dhanaṁ raṭṭhañca nāsayuṁ. 22 Mā ca vegena kiccāni, karosi kārayesi vā; Vegasā hi kataṁ kammaṁ, mando pacchānutappati. 23 Mā te adhisare muñca, subāḷhamadhikopitaṁ; Kodhasā hi bahū phītā, kulā akulataṁ gatā. 24 Mā tāta issaromhīti, anatthāya patārayi; Itthīnaṁ purisānañca, mā te āsi dukhudrayo. 25 Apetalomahaṁsassa, rañño kāmānusārino; Sabbe bhogā vinassanti, rañño taṁ vuccate aghaṁ. 26 Tattheva te vattapadā, esāva anusāsanī; Dakkhassudāni puññakaro, asoṇḍo avināsako; Sīlavāssu mahārāja, dussīlo vinipātiko”. 27 2963 --- ja521 1:27 “Apucchimha kosiyagottaṁ, kuṇḍaliniṁ tatheva ca; Tvaṁ dāni vadehi jambuka, balānaṁ balamuttamaṁ”. 28 “Balaṁ pañcavidhaṁ loke, purisasmiṁ mahaggate; Tattha bāhubalaṁ nāma, carimaṁ vuccate balaṁ. 29 Bhogabalañca dīghāvu, dutiyaṁ vuccate balaṁ; Amaccabalañca dīghāvu, tatiyaṁ vuccate balaṁ. 30 Abhijaccabalaṁ ceva, taṁ catutthaṁ asaṁsayaṁ; Yāni cetāni sabbāni, adhigaṇhāti paṇḍito. 31 Taṁ balānaṁ balaṁ seṭṭhaṁ, aggaṁ paññābalaṁ balaṁ; Paññābalenupatthaddho, atthaṁ vindati paṇḍito. 32 Api ce labhati mando, phītaṁ dharaṇimuttamaṁ; Akāmassa pasayhaṁ vā, añño taṁ paṭipajjati. 33 Abhijātopi ce hoti, rajjaṁ laddhāna khattiyo; Duppañño hi kāsipati, sabbenapi na jīvati. 34 Paññāva sutaṁ vinicchinī, Paññā kitti silokavaḍḍhanī; Paññāsahito naro idha, Api dukkhe sukhāni vindati. 35 Paññañca kho asussūsaṁ, na koci adhigacchati; Bahussutaṁ anāgamma, dhammaṭṭhaṁ avinibbhujaṁ. 36 Yo ca dhammavibhaṅgaññū, kāluṭṭhāyī matandito; Anuṭṭhahati kālena, kammaphalaṁ tassijjhati. 37 Anāyatanasīlassa, anāyatanasevino; Na nibbindiyakārissa, sammadattho vipaccati. 38 Ajjhattañca payuttassa, tathāyatanasevino; Anibbindiyakārissa, sammadattho vipaccati. 39 Yogappayogasaṅkhātaṁ, sambhatassānurakkhaṇaṁ; Tāni tvaṁ tāta sevassu, mā akammāya randhayi; Akammunā hi dummedho, naḷāgāraṁva sīdati”. 40 “Dhammaṁ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 41 Dhammaṁ cara mahārāja, puttadāresu khattiya; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 42 Dhammaṁ cara mahārāja, mittāmaccesu khattiya; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 43 Dhammaṁ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 44 Dhammaṁ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca; …pe… 45 Dhammaṁ cara mahārāja, raṭṭhesu janapadesu ca; …pe… 46 Dhammaṁ cara mahārāja, samaṇabrāhmaṇesu ca; …pe… 47 Dhammaṁ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 48 Dhammaṁ cara mahārāja, dhammo ciṇṇo sukhāvaho; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi. 49 Dhammaṁ cara mahārāja, Saindā devā sabrahmakā; Suciṇṇena divaṁ pattā, Mā dhammaṁ rāja pāmado. 50 Tattheva te vattapadā, Esāva anusāsanī; Sappaññasevī kalyāṇī, Samattaṁ sāma taṁ vidū”ti. 51 Tesakuṇajātakaṁ paṭhamaṁ. ja4 0 Jātaka Ekakanipāta Apaṇṇakavagga 4. Cūḷaseṭṭhijātaka |1| “Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo; Samuṭṭhāpeti attānaṁ, aṇuṁ aggiṁva sandhaman”ti. 2 Cūḷaseṭṭhijātakaṁ catutthaṁ. ja88 0 Jātaka Ekakanipāta Apāyimhavagga 8. Sārambhajātaka |1| “Kalyāṇimeva muñceyya, na hi muñceyya pāpikaṁ; Mokkho kalyāṇiyā sādhu, mutvā tappati pāpikan”ti. 2 Sārambhajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja50 0 Jātaka Ekakanipāta Atthakāmavagga 10. Dummedhajātaka |1| “Dummedhānaṁ sahassena, yañño me upayācito; Idāni khohaṁ yajissāmi, bahu adhammiko jano”ti. 2 Dummedhajātakaṁ dasamaṁ. Atthakāmavaggo pañcamo. 3 Tassuddānaṁ 4 Atha mittaka mātu kapotavaro, Tathā veḷuka eḷamūgo rohiṇī; Kapi vāruṇi cetacarā ca puna, Tathā tāraka yaññavarena dasāti. 5 Paṭhamo paṇṇāsako. ja156 0 Jātaka Dukanipāta Daḷhavagga 6. Alīnacittajātaka 2964 --- ja156 1:0 |1| “Alīnacittaṁ nissāya, pahaṭṭhā mahatī camū; Kosalaṁ senāsantuṭṭhaṁ, jīvaggāhaṁ agāhayi. 2 Evaṁ nissayasampanno, bhikkhu āraddhavīriyo; Bhāvayaṁ kusalaṁ dhammaṁ, yogakkhemassa pattiyā; Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṁyojanakkhayan”ti. 3 Alīnacittajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja168 0 Jātaka Dukanipāta Santhavavagga 8. Sakuṇagghijātaka |1| “Seno balasā patamāno, lāpaṁ gocaraṭhāyinaṁ; Sahasā ajjhappattova, maraṇaṁ tenupāgami. 2 Sohaṁ nayena sampanno, pettike gocare rato; Apetasattu modāmi, sampassaṁ atthamattano”ti. 3 Sakuṇagghijātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja355 0 Jātaka Pañcakanipāta Maṇikuṇḍalavagga 5. Ghaṭajātaka |1| “Aññe socanti rodanti, aññe assumukhā janā; Pasannamukhavaṇṇosi, kasmā ghaṭa na socasi”. 2 “Nābbhatītaharo soko, nānāgatasukhāvaho; Tasmā dhaṅka na socāmi, natthi soke dutīyatā. 3 Socaṁ paṇḍu kiso hoti, bhattañcassa na ruccati; Amittā sumanā honti, sallaviddhassa ruppato. 4 Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale; Ṭhitaṁ maṁ nāgamissati, evaṁ diṭṭhapado ahaṁ. 5 Yassattā nālamekova, sabbakāmarasāharo; Sabbāpi pathavī tassa, na sukhaṁ āvahissatī”ti. 6 Ghaṭajātakaṁ pañcamaṁ. ja252 0 Jātaka Tikanipāta Saṅkappavagga 2. Tilamuṭṭhijātaka |1| “Ajjāpi me taṁ manasi, yaṁ maṁ tvaṁ tilamuṭṭhiyā; Bāhāya maṁ gahetvāna, laṭṭhiyā anutāḷayi. 2 Nanu jīvite na ramasi, yenāsi brāhmaṇāgato; Yaṁ maṁ bāhā gahetvāna, tikkhattuṁ anutāḷayi”. 3 “Ariyo anariyaṁ kubbantaṁ, Yo daṇḍena nisedhati; Sāsanaṁ taṁ na taṁ veraṁ, Iti naṁ paṇḍitā vidū”ti. 4 Tilamuṭṭhijātakaṁ dutiyaṁ. ja457 0 Jātaka Ekādasakanipāta Mātuposakavagga 3. Dhammadevaputtajātaka |1| “Yasokaro puññakarohamasmi, Sadātthuto samaṇabrāhmaṇānaṁ; Maggāraho devamanussapūjito, Dhammo ahaṁ dehi adhamma maggaṁ”. 2 “Adhammayānaṁ daḷhamāruhitvā, Asantasanto balavāhamasmi; Sa kissa hetumhi tavajja dajjaṁ, Maggaṁ ahaṁ dhamma adinnapubbaṁ”. 3 “Dhammo have pāturahosi pubbe, Pacchā adhammo udapādi loke; Jeṭṭho ca seṭṭho ca sanantano ca, Uyyāhi jeṭṭhassa kaniṭṭha maggā”. 4 “Na yācanāya napi pātirūpā, Na arahatā tehaṁ dadeyyaṁ maggaṁ; Yuddhañca no hotu ubhinnamajja, Yuddhamhi yo jessati tassa maggo”. 5 “Sabbā disā anuvisaṭohamasmi, Mahabbalo amitayaso atulyo; Guṇehi sabbehi upetarūpo, Dhammo adhamma tvaṁ kathaṁ vijessasi. 6 Lohena ve haññati jātarūpaṁ, Na jātarūpena hananti lohaṁ; Sace adhammo hañchati dhammamajja, Ayo suvaṇṇaṁ viya dassaneyyaṁ. 7 Sace tuvaṁ yuddhabalo adhamma, Na tuyha vuḍḍhā ca garū ca atthi; Maggañca te dammi piyāppiyena, Vācāduruttānipi te khamāmi”. 8 “Idañca sutvā vacanaṁ adhammo, Avaṁsiro patito uddhapādo; ‘Yuddhatthiko ce na labhāmi yuddhaṁ’, Ettāvatā hoti hato adhammo. 9 Khantībalo yuddhabalaṁ vijetvā, Hantvā adhammaṁ nihanitva bhūmyā; Pāyāsi vitto abhiruyha sandanaṁ, Maggeneva atibalo saccanikkamo. 10 Mātā pitā samaṇabrāhmaṇā ca, Asammānitā yassa sake agāre; Idheva nikkhippa sarīradehaṁ, 2965 --- ja457 1:10 Kāyassa bhedā nirayaṁ vajanti te; Yathā adhammo patito avaṁsiro. 11 Mātā pitā samaṇabrāhmaṇā ca, Susammānitā yassa sake agāre; Idheva nikkhippa sarīradehaṁ, Kāyassa bhedā sugatiṁ vajanti te; Yathāpi dhammo abhiruyha sandanan”ti. 12 Dhammadevaputtajātakaṁ tatiyaṁ. ja469 0 Jātaka Dvādasakanipāta Cūḷakuṇālavagga 6. Mahākaṇhajātaka |1| “Kaṇho kaṇho ca ghoro ca, sukkadāṭho pabhāsavā; Baddho pañcahi rajjūhi, kiṁ ravi sunakho tava”. 2 “Nāyaṁ migānamatthāya, usīnaka bhavissati; Manussānaṁ anayo hutvā, tadā kaṇho pamokkhati”. 3 “Pattahatthā samaṇakā, muṇḍā saṅghāṭipārutā; Naṅgalehi kasissanti, tadā kaṇho pamokkhati. 4 Tapassiniyo pabbajitā, muṇḍā saṅghāṭipārutā; Yadā loke gamissanti, tadā kaṇho pamokkhati. 5 Dīghottaroṭṭhā jaṭilā, paṅkadantā rajassirā; Iṇaṁ codāya gacchanti, tadā kaṇho pamokkhati. 6 Adhicca vede sāvittiṁ, yaññatantañca brāhmaṇā; Bhatikāya yajissanti, tadā kaṇho pamokkhati. 7 Mātaraṁ pitarañcāpi, jiṇṇakaṁ gatayobbanaṁ; Pahū santo na bharanti, tadā kaṇho pamokkhati. 8 Mātaraṁ pitarañcāpi, jiṇṇakaṁ gatayobbanaṁ; Bālā tumheti vakkhanti, tadā kaṇho pamokkhati. 9 Ācariyabhariyaṁ sakhiṁ, mātulāniṁ pitucchakiṁ; Yadā loke gamissanti, tadā kaṇho pamokkhati. 10 Asicammaṁ gahetvāna, khaggaṁ paggayha brāhmaṇā; Panthaghātaṁ karissanti, tadā kaṇho pamokkhati. 11 Sukkacchavī vedhaverā, thūlabāhū apātubhā; Mittabhedaṁ karissanti, tadā kaṇho pamokkhati. 12 Māyāvino nekatikā, asappurisacintakā; Yadā loke bhavissanti, tadā kaṇho pamokkhatī”ti. 13 Mahākaṇhajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja535 0 Jātaka Asītinipāta Cūḷahaṁsavagga 3. Sudhābhojanajātaka |1| “Neva kiṇāmi napi vikkiṇāmi, Na cāpi me sannicayo ca atthi; Sukiccharūpaṁ vatidaṁ parittaṁ, Patthodano nālamayaṁ duvinnaṁ”. 2 “Appamhā appakaṁ dajjā, anumajjhato majjhakaṁ; Bahumhā bahukaṁ dajjā, adānaṁ nupapajjati. 3 Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca; Ariyamaggaṁ samārūha, nekāsī labhate sukhaṁ”. 4 “Moghañcassa hutaṁ hoti, moghañcāpi samīhitaṁ; Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, eko bhuñjati bhojanaṁ. 5 Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca; Ariyamaggaṁ samārūha, nekāsī labhate sukhaṁ”. 6 “Saccañcassa hutaṁ hoti, saccañcāpi samīhitaṁ; Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, neko bhuñjati bhojanaṁ. 7 Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca; Ariyamaggaṁ samārūha, nekāsī labhate sukhaṁ”. 8 “Sarañca juhati poso, bahukāya gayāya ca; Doṇe timbarutitthasmiṁ, sīghasote mahāvahe. 9 Atra cassa hutaṁ hoti, atra cassa samīhitaṁ; Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, neko bhuñjati bhojanaṁ. 10 Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca; Ariyamaggaṁ samārūha, nekāsī labhate sukhaṁ”. 11 “Baḷisañhi so nigilati, dīghasuttaṁ sabandhanaṁ; Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, eko bhuñjati bhojanaṁ. 12 Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca; Ariyamaggaṁ samārūha, nekāsī labhate sukhaṁ”. 13 “Uḷāravaṇṇā vata brāhmaṇā ime, Ayañca vo sunakho kissa hetu; Uccāvacaṁ vaṇṇanibhaṁ vikubbati, Akkhātha no brāhmaṇā ke nu tumhe”. 14 “Cando ca suriyo ca ubho idhāgatā, Ayaṁ pana mātali devasārathi; Sakkohamasmi tidasānamindo, Eso ca kho pañcasikhoti vuccati. 15 Pāṇissarā mudiṅgā ca, murajālambarāni ca; Suttamenaṁ pabodhenti, paṭibuddho ca nandati. 16 Ye kecime maccharino kadariyā, Paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṁ; Idheva nikkhippa sarīradehaṁ, Kāyassa bhedā nirayaṁ vajanti. 17 Ye kecime suggatimāsamānā, Dhamme ṭhitā saṁyame saṁvibhāge; Idheva nikkhippa sarīradehaṁ, Kāyassa bhedā sugatiṁ vajanti. 18 Tvaṁ nosi ñāti purimāsu jātisu, So maccharī rosako 2966 --- ja535 1:18 pāpadhammo; Taveva atthāya idhāgatamhā, Mā pāpadhammo nirayaṁ gamittha”. 19 “Addhā maṁ vo hitakāmā, yaṁ maṁ samanusāsatha; Sohaṁ tathā karissāmi, sabbaṁ vuttaṁ hitesibhi. 20 Esāhamajjeva upāramāmi, Na cāpihaṁ kiñci kareyya pāpaṁ; Na cāpi me kiñci adeyyamatthi, Na cāpidatvā udakaṁ pivāmi. 21 Evañca me dadato sabbakālaṁ, Bhogā ime vāsava khīyissanti; Tato ahaṁ pabbajissāmi sakka, Hitvāna kāmāni yathodhikāni”. 22 Naguttame girivare gandhamādane, Modanti tā devavarābhipālitā; Athāgamā isivaro sabbalokagū, Supupphitaṁ dumavarasākhamādiya. 23 Suciṁ sugandhaṁ tidasehi sakkataṁ, Pupphuttamaṁ amaravarehi sevitaṁ; Aladdha maccehi va dānavehi vā, Aññatra devehi tadārahaṁ hidaṁ. 24 Tato catasso kanakattacūpamā, Uṭṭhāya nāriyo pamadādhipā muniṁ; Āsā ca saddhā ca sirī tato hirī, Iccabravuṁ nāradadeva brāhmaṇaṁ. 25 “Sace anuddiṭṭhaṁ tayā mahāmuni, Pupphaṁ imaṁ pārichattassa brahme; Dadāhi no sabbā gati te ijjhatu, Tuvampi no hohi yatheva vāsavo”. 26 Taṁ yācamānābhisamekkha nārado, Iccabravī saṅkalahaṁ udīrayi; “Na mayhamatthatthi imehi koci naṁ, Yāyeva vo seyyasi sā piḷandhatha”. 27 “Tvaṁ nottamevābhisamekkha nārada, Yassicchasi tassā anuppavecchasu; Yassā hi no nārada tvaṁ padassasi, Sāyeva no hehiti seṭṭhasammatā”. 28 “Akallametaṁ vacanaṁ sugatte, Ko brāhmaṇo saṅkalahaṁ udīraye; Gantvāna bhūtādhipameva pucchatha, Sace na jānātha idhuttamādhamaṁ”. 29 Tā nāradena paramappakopitā, Udīritā vaṇṇamadena mattā; Sakāse gantvāna sahassacakkhuno, “Pucchiṁsu bhūtādhipaṁ kā nu seyyasi”. 30 Tā disvā āyattamanā purindado, Iccabravī devavaro katañjalī; “Sabbāva vo hotha sugatte sādisī, Ko neva bhadde kalahaṁ udīrayi”. 31 “Yo sabbalokaccarito mahāmuni, Dhamme ṭhito nārado saccanikkamo; So nobravi girivare gandhamādane, Gantvāna bhūtādhipameva pucchatha; Sace na jānātha idhuttamādhamaṁ”. 32 “Asu brahāraññacaro mahāmuni, Nādatvā bhattaṁ varagatte bhuñjati; Viceyya dānāni dadāti kosiyo, Yassā hi so dassati sāva seyyasi”. 33 “Asū hi yo sammati dakkhiṇaṁ disaṁ, Gaṅgāya tīre himavantapassani; Sa kosiyo dullabhapānabhojano, Tassa sudhaṁ pāpaya devasārathi”. 34 Sa mātalī devavarena pesito, Sahassayuttaṁ abhiruyha sandanaṁ; Sukhippameva upagamma assamaṁ, Adissamāno munino sudhaṁ adā. 35 “Udaggihuttaṁ upatiṭṭhato hi me, Pabhaṅkaraṁ lokatamonuduttamaṁ; Sabbāni bhūtāni adhicca vāsavo, Ko neva me pāṇisu kiṁ sudhodahi. 36 Saṅkhūpamaṁ setamatulyadassanaṁ, Suciṁ sugandhaṁ piyarūpamabbhutaṁ; Adiṭṭhapubbaṁ mama jātu cakkhubhi, Kā devatā pāṇisu kiṁ sudhodahi”. 37 “Ahaṁ mahindena mahesi pesito, Sudhābhihāsiṁ turito mahāmuni; Jānāsi maṁ mātali devasārathi, Bhuñjassu bhattuttama mābhivārayi. 38 Bhuttā ca sā dvādasa hanti pāpake, Khudaṁ pipāsaṁ aratiṁ daraklamaṁ; Kodhūpanāhañca vivādapesuṇaṁ, Sītuṇha tandiñca rasuttamaṁ idaṁ”. 39 “Na kappatī mātali mayha bhuñjituṁ, Pubbe adatvā iti me vatuttamaṁ; Na cāpi ekāsnamarīyapūjitaṁ, Asaṁvibhāgī ca sukhaṁ na vindati”. 40 “Thīghātakā ye cime pāradārikā, Mittadduno ye ca sapanti subbate; Sabbe ca te maccharipañcamādhamā, Tasmā adatvā udakampi nāsniye. 41 Sohitthiyā vā purisassa vā pana, Dassāmi dānaṁ vidusampavaṇṇitaṁ; Saddhā vadaññū idha vītamaccharā, Bhavanti hete sucisaccasammatā”. 42 Ato matā devavarena pesitā, Kaññā catasso kanakattacūpamā; Āsā ca saddhā ca sirī tato hirī, Taṁ assamaṁ āgamu yattha kosiyo. 43 Tā disvā sabbo paramappamodito, Subhena vaṇṇena sikhārivaggino; Kaññā catasso caturo catuddisā, Iccabravī mātalino ca sammukhā. 44 “Purimaṁ disaṁ kā tvaṁ pabhāsi devate, Alaṅkatā tāravarāva osadhī; Pucchāmi taṁ kañcanavelliviggahe, Ācikkha me tvaṁ katamāsi devatā”. 45 “Sirāha devī manujebhi pūjitā, Apāpasattūpanisevinī sadā; Sudhāvivādena tavantimāgatā, Taṁ maṁ sudhāya varapañña bhājaya. 46 Yassāhamicchāmi sudhaṁ mahāmuni, So sabbakāmehi naro pamodati; Sirīti maṁ jānahi jūhatuttama, Taṁ maṁ sudhāya varapañña bhājaya”. 47 “Sippena vijjācaraṇena buddhiyā, Narā upetā paguṇā 2967 --- ja535 1:47 sakammunā; Tayā vihīnā na labhanti kiñcanaṁ, Tayidaṁ na sādhu yadidaṁ tayā kataṁ. 48 Passāmi posaṁ alasaṁ mahagghasaṁ, Sudukkulīnampi arūpimaṁ naraṁ; Tayānugutto siri jātimāmapi, Peseti dāsaṁ viya bhogavā sukhī. 49 Taṁ taṁ asaccaṁ avibhajjaseviniṁ, Jānāmi mūḷhaṁ vidurānupātiniṁ; Na tādisī arahati āsanūdakaṁ, Kuto sudhā gaccha na mayha ruccasi”. 50 “Kā sukkadāṭhā paṭimukkakuṇḍalā, Cittaṅgadā kambuvimaṭṭhadhārinī; Osittavaṇṇaṁ paridayha sobhasi, Kusaggirattaṁ apiḷayha mañjariṁ. 51 Migīva bhantā saracāpadhārinā, Virādhitā mandamiva udikkhasi; Ko te dutīyo idha mandalocane, Na bhāyasi ekikā kānane vane”. 52 “Na me dutīyo idha matthi kosiya, Masakkasārappabhavamhi devatā; Āsā sudhāsāya tavantimāgatā, Taṁ maṁ sudhāya varapañña bhājaya”. 53 “Āsāya yanti vāṇijā dhanesino, Nāvaṁ samāruyha parenti aṇṇave; Te tattha sīdanti athopi ekadā, Jīnādhanā enti vinaṭṭhapābhatā. 54 Āsāya khettāni kasanti kassakā, Vapanti bījāni karontupāyaso; Ītīnipātena avuṭṭhitāya vā, Na kiñci vindanti tato phalāgamaṁ. 55 Athattakārāni karonti bhattusu, Āsaṁ purakkhatvā narā sukhesino; Te bhatturatthā atigāḷhitā puna, Disā panassanti aladdha kiñcanaṁ. 56 Hitvāna dhaññañca dhanañca ñātake, Āsāya saggādhimanā sukhesino; Tapanti lūkhampi tapaṁ cirantaraṁ, Kumaggamāruyha parenti duggatiṁ. 57 Āsā visaṁvādikasammatā ime, Āse sudhāsaṁ vinayassu attani; Na tādisī arahati āsanūdakaṁ, Kuto sudhā gaccha na mayha ruccasi”. 58 “Daddallamānā yasasā yasassinī, Jighaññanāmavhayanaṁ disaṁ pati; Pucchāmi taṁ kañcanavelliviggahe, Ācikkha me tvaṁ katamāsi devatā”. 59 “Saddhāha devī manujehi pūjitā, Apāpasattūpanisevinī sadā; Sudhāvivādena tavantimāgatā, Taṁ maṁ sudhāya varapañña bhājaya”. 60 “Dānaṁ damaṁ cāgamathopi saṁyamaṁ, Ādāya saddhāya karonti hekadā; Theyyaṁ musā kūṭamathopi pesuṇaṁ, Karonti heke puna viccutā tayā. 61 Bhariyāsu poso sadisīsu pekkhavā, Sīlūpapannāsu patibbatāsupi; Vinetvāna chandaṁ kulitthiyāsupi, Karoti saddhaṁ puna kumbhadāsiyā. 62 Tvameva saddhe paradārasevinī, Pāpaṁ karosi kusalampi riñcasi; Na tādisī arahati āsanūdakaṁ, Kuto sudhā gaccha na mayha ruccasi”. 63 “Jighaññarattiṁ aruṇasmimūhate, Yā dissati uttamarūpavaṇṇinī; Tathūpamā maṁ paṭibhāsi devate, Ācikkha me tvaṁ katamāsi accharā. 64 Kālā nidāgheriva aggijāriva, Anileritā lohitapattamālinī; Kā tiṭṭhasi mandamigāvalokayaṁ, Bhāsesamānāva giraṁ na muñcasi”. 65 “Hirāha devī manujehi pūjitā, Apāpasattūpanisevinī sadā; Sudhāvivādena tavantimāgatā, Sāhaṁ na sakkomi sudhampi yācituṁ; Kopīnarūpā viya yācanitthiyā”. 66 “Dhammena ñāyena sugatte lacchasi, Eso hi dhammo na hi yācanā sudhā; Taṁ taṁ ayācantimahaṁ nimantaye, Sudhāya yañcicchasi tampi dammi te. 67 Sā tvaṁ mayā ajja sakamhi assame, Nimantitā kañcanavelliviggahe; Tuvañhi me sabbarasehi pūjiyā, Taṁ pūjayitvāna sudhampi asniye”. 68 Sā kosiyenānumatā jutīmatā, Addhā hiri rammaṁ pāvisi yassamaṁ; Udakavantaṁ phalamariyapūjitaṁ, Apāpasattūpanisevitaṁ sadā. 69 Rukkhaggahānā bahukettha pupphitā, Ambā piyālā panasā ca kiṁsukā; Sobhañjanā loddamathopi padmakā, Kekā ca bhaṅgā tilakā supupphitā. 70 Sālā karerī bahukettha jambuyo, Assatthanigrodhamadhukavetasā; Uddālakā pāṭali sinduvārakā, Manuññagandhā mucalindaketakā. 71 Hareṇukā veḷukā keṇu tindukā, Sāmākanīvāramathopi cīnakā; Mocā kadalī bahukettha sāliyo, Pavīhayo ābhūjino ca taṇḍulā. 72 Tassevuttarapassena, jātā pokkharaṇī sivā; Akakkasā apabbhārā, sādhu appaṭigandhikā. 73 Tattha macchā sanniratā, khemino bahubhojanā; Siṅgū savaṅkā saṅkulā, satavaṅkā ca rohitā; Āḷigaggarakākiṇṇā, pāṭhīnā kākamacchakā. 74 Tattha pakkhī sanniratā, khemino bahubhojanā; Haṁsā koñcā mayūrā ca, cakkavākā ca kukkuhā; Kuṇālakā bahū citrā, sikhaṇḍī jīvajīvakā. 75 Tattha pānāya māyanti, nānā migagaṇā bahū; Sīhā byagghā varāhā ca, acchakokataracchayo. 76 Palāsādā gavajā ca, mahiṁsā rohitā rurū; Eṇeyyā ca varāhā ca, gaṇino nīkasūkarā; Kadalimigā bahukettha, biḷārā sasakaṇṇikā. 77 2968 --- ja535 1:77 Chamāgirī pupphavicitrasanthatā, Dijābhighuṭṭhā dijasaṅghasevitā. 78 Sā suttacā nīladumābhilambitā, Vijju mahāmegharivānupajjatha; Tassā susambandhasiraṁ kusāmayaṁ, Suciṁ sugandhaṁ ajinūpasevitaṁ; Atricca kocchaṁ hirimetadabravi, “Nisīda kalyāṇi sukhayidamāsanaṁ”. 79 Tassā tadā kocchagatāya kosiyo, Yadicchamānāya jaṭājinandharo; Navehi pattehi sayaṁ sahūdakaṁ, Sudhābhihāsī turito mahāmuni. 80 Sā taṁ paṭiggayha ubhohi pāṇibhi, Iccabravi attamanā jaṭādharaṁ; “Handāhaṁ etarahi pūjitā tayā, Gaccheyyaṁ brahme tidivaṁ jitāvinī”. 81 Sā kosiyenānumatā jutīmatā, Udīritā vaṇṇamadena mattā; Sakāse gantvāna sahassacakkhuno, “Ayaṁ sudhā vāsava dehi me jayaṁ”. 82 Tamena sakkopi tadā apūjayi, Sahindadevā surakaññamuttamaṁ; Sā pañjalī devamanussapūjitā, Navamhi kocchamhi yadā upāvisi. 83 Tameva saṁsī punadeva mātaliṁ, Sahassanetto tidasānamindo; “Gantvāna vākyaṁ mama brūhi kosiyaṁ, ‘Āsāya saddhā siriyā ca kosiya; Hirī sudhaṁ kena malattha hetunā’”. 84 Taṁ suplavatthaṁ udatārayī rathaṁ, Daddallamānaṁ upakāriyasādisaṁ; Jambonadīsaṁ tapaneyyasannibhaṁ, Alaṅkataṁ kañcanacittasannibhaṁ. 85 Suvaṇṇacandettha bahū nipātitā, Hatthī gavāssā kikibyagghadīpiyo; Eṇeyyakā laṅghamayettha pakkhino, Migettha veḷuriyamayā yudhā yutā. 86 Tatthassarājaharayo ayojayuṁ, Dasasatāni susunāgasādise; Alaṅkate kañcanajāluracchade, Āveḷine saddagame asaṅgite. 87 Taṁ yānaseṭṭhaṁ abhiruyha mātali, Disā imāyo abhinādayittha; Nabhañca selañca vanappatiniñca, Sasāgaraṁ pabyathayittha mediniṁ. 88 Sa khippameva upagamma assamaṁ, Pāvāramekaṁsakato katañjalī; Bahussutaṁ vuddhaṁ vinītavantaṁ, Iccabravī mātali devabrāhmaṇaṁ. 89 “Indassa vākyaṁ nisāmehi kosiya, Dūto ahaṁ pucchati taṁ purindado; ‘Āsāya saddhā siriyā ca kosiya, Hirī sudhaṁ kena malattha hetunā’”. 90 “Andhā sirī maṁ paṭibhāti mātali, Saddhā aniccā pana devasārathi; Āsā visaṁvādikasammatā hi me, Hirī ca ariyamhi guṇe patiṭṭhitā”. 91 “Kumāriyo yācimā gottarakkhitā, Jiṇṇā ca yā yā ca sabhattuitthiyo; Tā chandarāgaṁ purisesu uggataṁ, Hiriyā nivārenti sacittamattano. 92 Saṅgāmasīse sarasattisaṁyute, Parājitānaṁ patataṁ palāyinaṁ; Hiriyā nivattanti jahitva jīvitaṁ, Te sampaṭicchanti punā hirīmanā. 93 Velā yathā sāgaravegavārinī, Hirāya hi pāpajanaṁ nivārinī; Taṁ sabbaloke hirimariyapūjitaṁ, Indassa taṁ vedaya devasārathi”. 94 “Ko te imaṁ kosiya diṭṭhimodahi, Brahmā mahindo atha vā pajāpati; Hirāya devesu hi seṭṭhasammatā, Dhītā mahindassa mahesi jāyatha”. 95 “Handehi dāni tidivaṁ apakkama, Rathaṁ samāruyha mamāyitaṁ imaṁ; Indo ca taṁ indasagotta kaṅkhati, Ajjeva tvaṁ indasahabyataṁ vaja”. 96 “Evaṁ visujjhanti apāpakammino, Atho suciṇṇassa phalaṁ na nassati; Ye keci maddakkhu sudhāya bhojanaṁ, Sabbeva te indasahabyataṁ gatā. 97 Hirī uppalavaṇṇāsi, kosiyo dānapati bhikkhu; Anuruddho pañcasikho, ānando āsi mātali. 98 Sūriyo kassapo bhikkhu, moggallānosi candimā; Nārado sāriputtosi, sambuddho āsi vāsavo”ti. 99 Sudhābhojanajātakaṁ tatiyaṁ. ja330 0 Jātaka Catukkanipāta Kuṭidūsakavagga 10. Sīlavīmaṁsajātaka |1| “Sīlaṁ kireva kalyāṇaṁ, sīlaṁ loke anuttaraṁ; Passa ghoraviso nāgo, sīlavāti na haññati”. 2 “Yāvadevassahū kiñci, tāvadeva akhādisuṁ; Saṅgamma kulalā loke, na hiṁsanti akiñcanaṁ. 3 Sukhaṁ nirāsā supati, āsā phalavatī sukhā; Āsaṁ nirāsaṁ katvāna, sukhaṁ supati piṅgalā. 4 Na samādhiparo atthi, asmiṁ loke paramhi ca; Na paraṁ nāpi attānaṁ, vihiṁsati samāhito”ti. 5 Sīlavīmaṁsajātakaṁ dasamaṁ. Kuṭidūsakavaggo tatiyo. 6 Tassuddānaṁ 7 Samanussa saduddubha yācanako, Atha meṇḍavaruttama godhavaro; Atha kāyasakepuka bhotīvaro, Atha rādhasusīlavarena dasāti. ja133 0 Jātaka Ekakanipāta 2969 --- ja133 1:0 Asampadānavagga 3. Ghatāsanajātaka |1| “Khemaṁ yahiṁ tattha arī udīrito, Dakassa majjhe jalate ghatāsano; Na ajja vāso mahiyā mahīruhe, Disā bhajavho saraṇājja no bhayan”ti. 2 Ghatāsanajātakaṁ tatiyaṁ. ja237 0 Jātaka Dukanipāta Upāhanavagga 7. Sāketajātaka |1| “Ko nu kho bhagavā hetu, ekacce idha puggale; Atīva hadayaṁ nibbāti, cittañcāpi pasīdati”. 2 “Pubbeva sannivāsena, paccuppannahitena vā; Evaṁ taṁ jāyate pemaṁ, uppalaṁva yathodake”ti. 3 Sāketajātakaṁ sattamaṁ. ja209 0 Jātaka Dukanipāta Nataṁdaḷhavagga 9. Kukkuṭajātaka |1| “Diṭṭhā mayā vane rukkhā, assakaṇṇā vibhīṭakā; Na tāni evaṁ sakkanti, yathā tvaṁ rukkha sakkasi”. 2 “Purāṇakukkuṭo ayaṁ, bhetvā pañjaramāgato; Kusalo vāḷapāsānaṁ, apakkamati bhāsatī”ti. 3 Kukkuṭajātakaṁ navamaṁ. ja432 0 Jātaka Navakanipāta Gijjhavagga 6. Padakusalamāṇavajātaka |1| “Bahussutaṁ cittakathiṁ, gaṅgā vahati pāṭaliṁ; Vuyhamānaka bhaddante, ekaṁ me dehi gāthakaṁ”. 2 “Yena siñcanti dukkhitaṁ, yena siñcanti āturaṁ; Tassa majjhe marissāmi, jātaṁ saraṇato bhayaṁ”. 3 “Yattha bījāni rūhanti, sattā yattha patiṭṭhitā; Sā me sīsaṁ nipīḷeti, jātaṁ saraṇato bhayaṁ”. 4 “Yena bhattāni paccanti, sītaṁ yena vihaññati; So maṁ ḍahati gattāni, jātaṁ saraṇato bhayaṁ”. 5 “Yena bhuttena yāpenti, puthū brāhmaṇakhattiyā; So maṁ bhutto byāpādeti, jātaṁ saraṇato bhayaṁ”. 6 “Gimhānaṁ pacchime māse, vātamicchanti paṇḍitā; So maṁ bhañjati gattāni, jātaṁ saraṇato bhayaṁ”. 7 “Yaṁ nissitā jagatiruhaṁ, svāyaṁ aggiṁ pamuñcati; Disā bhajatha vakkaṅgā, jātaṁ saraṇato bhayaṁ”. 8 “Yamānayiṁ somanassaṁ, māliniṁ candanussadaṁ; Sā maṁ gharā nicchubhati, jātaṁ saraṇato bhayaṁ”. 9 “Yena jātena nandissaṁ, yassa ca bhavamicchisaṁ; So maṁ gharā nicchubhati, jātaṁ saraṇato bhayaṁ”. 10 “Suṇantu me jānapadā, negamā ca samāgatā; Yatodakaṁ tadādittaṁ, yato khemaṁ tato bhayaṁ. 11 Rājā vilumpate raṭṭhaṁ, brāhmaṇo ca purohito; Attaguttā viharatha, jātaṁ saraṇato bhayan”ti. 12 Padakusalamāṇavajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja35 0 Jātaka Ekakanipāta Kulāvakavagga 5. Vaṭṭakajātaka |1| “Santi pakkhā apatanā, santi pādā avañcanā; Mātāpitā ca nikkhantā, jātaveda paṭikkamā”ti. 2 Vaṭṭakajātakaṁ pañcamaṁ. ja14 0 Jātaka Ekakanipāta Sīlavagga 4. Vātamigajātaka |1| “Na kiratthi rasehi pāpiyo, Āvāsehi va santhavehi vā; Vātamigaṁ gahananissitaṁ, Vasamānesi rasehi sañjayo”ti. 2 Vātamigajātakaṁ catutthaṁ. ja228 0 Jātaka Dukanipāta Kāsāvavagga 8. 2970 --- ja228 1:0 Kāmanītajātaka |1| “Tayo giriṁ antaraṁ kāmayāmi, Pañcālā kuruyo kekake ca; Tatuttariṁ brāhmaṇa kāmayāmi, Tikiccha maṁ brāhmaṇa kāmanītaṁ”. 2 “Kaṇhāhidaṭṭhassa karonti heke, Amanussapaviṭṭhassa karonti paṇḍitā; Na kāmanītassa karoti koci, Okkantasukkassa hi kā tikicchā”ti. 3 Kāmanītajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja216 0 Jātaka Dukanipāta Bīraṇathambhavagga 6. Macchajātaka |1| “Na māyamaggi tapati, na sūlo sādhutacchito; Yañca maṁ maññate macchī, aññaṁ so ratiyā gato. 2 So maṁ dahati rāgaggi, cittaṁ cūpatapeti maṁ; Jālino muñcathāyirā maṁ, na kāme haññate kvacī”ti. 3 Macchajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja413 0 Jātaka Sattakanipāta Gandhāravagga 8. Dhūmakārijātaka |1| “Rājā apucchi vidhuraṁ, dhammakāmo yudhiṭṭhilo; Api brāhmaṇa jānāsi, ko eko bahu socati”. 2 “Brāhmaṇo ajayūthena, pahūtedho vane vasaṁ; Dhūmaṁ akāsi vāseṭṭho, rattindivamatandito. 3 Tassa taṁ dhūmagandhena, sarabhā makasaḍḍitā; Vassāvāsaṁ upāgacchuṁ, dhūmakārissa santike. 4 Sarabhesu manaṁ katvā, ajā so nāvabujjhatha; Āgacchantī vajantī vā, tassa tā vinasuṁ ajā. 5 Sarabhā sarade kāle, pahīnamakase vane; Pāvisuṁ giriduggāni, nadīnaṁ pabhavāni ca. 6 Sarabhe ca gate disvā, ajā ca vibhavaṁ gatā; Kiso ca vivaṇṇo cāsi, paṇḍurogī ca brāhmaṇo. 7 Evaṁ yo saṁ niraṅkatvā, āgantuṁ kurute piyaṁ; So eko bahu socati, dhūmakārīva brāhmaṇo”ti. 8 Dhūmakārijātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja514 0 Jātaka Tiṁsanipāta Kiṁchandavagga 4. Chaddantajātaka |1| “Kiṁ nu socasinuccaṅgi, paṇḍūsi varavaṇṇini; Milāyasi visālakkhi, mālāva parimadditā”. 2 “Dohaḷo me mahārāja, supinantenupajjhagā; Na so sulabharūpova, yādiso mama dohaḷo”. 3 “Ye keci mānusā kāmā, idha lokasmi nandane; Sabbe te pacurā mayhaṁ, ahaṁ te dammi dohaḷaṁ”. 4 “Luddā deva samāyantu, ye keci vijite tava; Etesaṁ ahamakkhissaṁ, yādiso mama dohaḷo”. 5 “Ime te luddakā devi, katahatthā visāradā; Vanaññū ca migaññū ca, mamatthe cattajīvitā”. 6 “Luddaputtā nisāmetha, yāvantettha samāgatā; Chabbisāṇaṁ gajaṁ setaṁ, addasaṁ supine ahaṁ; Tassa dantehi me attho, alābhe natthi jīvitaṁ”. 7 “Na no pitūnaṁ na pitāmahānaṁ, Diṭṭho suto kuñjaro chabbisāṇo; Yamaddasā supine rājaputtī, Akkhāhi no yādiso hatthināgo”. 8 “Disā catasso vidisā catasso, Uddhaṁ adho dasa disā imāyo; Katamaṁ disaṁ tiṭṭhati nāgarājā, Yamaddasā supine chabbisāṇaṁ”. 9 “Ito ujuṁ uttariyaṁ disāyaṁ, Atikkamma so sattagirī brahante; Suvaṇṇapasso nāma girī uḷāro, Supupphito kimpurisānuciṇṇo. 10 Āruyha selaṁ bhavanaṁ kinnarānaṁ, Olokaya pabbatapādamūlaṁ; Atha dakkhasī meghasamānavaṇṇaṁ, Nigrodharājaṁ aṭṭhasahassapādaṁ. 11 Tatthacchatī kuñjaro chabbisāṇo, Sabbaseto duppasaho parebhi; Rakkhanti naṁ aṭṭhasahassanāgā, Īsādantā vātajavappahārino. 12 Tiṭṭhanti te tumūlaṁ passasantā, Kuppanti vātassapi eritassa; Manussabhūtaṁ pana tattha disvā, Bhasmaṁ kareyyuṁ nāssa rajopi tassa”. 13 “Bahū hime rājakulamhi santi, Piḷandhanā jātarūpassa devī; Muttā maṇī veḷuriyāmayā ca, Kiṁ kāhasi dantapiḷandhanena; Māretukāmā kuñjaraṁ chabbisāṇaṁ, Udāhu ghātessasi luddaputte”. 14 “Sā issitā dukkhitā casmi ludda, Uddhañca sussāmi anussarantī; Karohi me luddaka etamatthaṁ, Dassāmi te gāmavarāni pañca”. 15 “Katthacchatī kattha mupeti ṭhānaṁ, Vīthissa kā nhāna gatassa hoti; Kathañhi 2971 --- ja514 1:15 so nhāyati nāgarājā, Kathaṁ vijānemu gatiṁ gajassa”. 16 “Tattheva sā pokkharaṇī adūre, Rammā sutitthā ca mahodikā ca; Sampupphitā bhamaragaṇānuciṇṇā, Ettha hi so nhāyati nāgarājā. 17 Sīsaṁ nahātuppalamālabhārī, Sabbaseto puṇḍarīkattacaṅgī; Āmodamāno gacchati sanniketaṁ, Purakkhatvā mahesiṁ sabbabhaddaṁ”. 18 Tattheva so uggahetvāna vākyaṁ, Ādāya tūṇiñca dhanuñca luddo; Vituriyati sattagirī brahante, Suvaṇṇapassaṁ nāma giriṁ uḷāraṁ. 19 Āruyha selaṁ bhavanaṁ kinnarānaṁ, Olokayī pabbatapādamūlaṁ; Tatthaddasā meghasamānavaṇṇaṁ, Nigrodharājaṁ aṭṭhasahassapādaṁ. 20 Tatthaddasā kuñjaraṁ chabbisāṇaṁ, Sabbasetaṁ duppasahaṁ parebhi; Rakkhanti naṁ aṭṭhasahassanāgā, Īsādantā vātajavappahārino. 21 Tatthaddasā pokkharaṇiṁ adūre, Rammaṁ sutitthañca mahodikañca; Sampupphitaṁ bhamaragaṇānuciṇṇaṁ, Yattha hi so nhāyati nāgarājā. 22 Disvāna nāgassa gatiṁ ṭhitiñca, Vīthissa yā nhānagatassa hoti; Opātamāgacchi anariyarūpo, Payojito cittavasānugāya. 23 Khaṇitvāna kāsuṁ phalakehi chādayi, Attānamodhāya dhanuñca luddo; Passāgataṁ puthusallena nāgaṁ, Samappayī dukkaṭakammakārī. 24 Viddho ca nāgo koñcamanādi ghoraṁ, Sabbe ca nāgā ninnaduṁ ghorarūpaṁ; Tiṇañca kaṭṭhañca raṇaṁ karontā, Dhāviṁsu te aṭṭha disā samantato. 25 Vadhissametanti parāmasanto, Kāsāvamaddakkhi dhajaṁ isīnaṁ; Dukkhena phuṭṭhassudapādi saññā, Arahaddhajo sabbhi avajjharūpo. 26 “Anikkasāvo kāsāvaṁ, yo vatthaṁ paridahissati; Apeto damasaccena, na so kāsāvamarahati. 27 Yo ca vantakasāvassa, sīlesu susamāhito; Upeto damasaccena, sa ve kāsāvamarahati”. 28 Samappito puthusallena nāgo, Aduṭṭhacitto luddakamajjhabhāsi; “Kimatthayaṁ kissa vā samma hetu, Mamaṁ vadhī kassa vāyaṁ payogo”. 29 “Kāsissa rañño mahesī bhadante, Sā pūjitā rājakule subhaddā; Taṁ addasā sā ca mamaṁ asaṁsi, Dantehi atthoti ca maṁ avoca”. 30 “Bahū hi me dantayugā uḷārā, Ye me pitūnañca pitāmahānaṁ; Jānāti sā kodhanā rājaputtī, Vadhatthikā veramakāsi bālā. 31 Uṭṭhehi tvaṁ ludda kharaṁ gahetvā, Dante ime chinda purā marāmi; Vajjāsi taṁ kodhanaṁ rājaputtiṁ, ‘Nāgo hato handa imassa dantā’”. 32 Uṭṭhāya so luddo kharaṁ gahetvā, Chetvāna dantāni gajuttamassa; Vaggū subhe appaṭime pathabyā, Ādāya pakkāmi tato hi khippaṁ. 33 Bhayaṭṭitā nāgavadhena aṭṭā, Ye te nāgā aṭṭha disā vidhāvuṁ; Adisvāna posaṁ gajapaccamittaṁ, Paccāgamuṁ yena so nāgarājā. 34 Te tattha kanditvā roditvāna nāgā, Sīse sake paṁsukaṁ okiritvā; Agamaṁsu te sabbe sakaṁ niketaṁ, Purakkhatvā mahesiṁ sabbabhaddaṁ. 35 Ādāya dantāni gajuttamassa, Vaggū subhe appaṭime pathabyā; Suvaṇṇarājīhi samantamodare, So luddako kāsipuraṁ upāgami; Upanesi so rājakaññāya dante, Nāgo hato handa imassa dantā. 36 Disvāna dantāni gajuttamassa, Bhattuppiyassa purimāya jātiyā; Tattheva tassā hadayaṁ aphāli, Teneva sā kālamakāsi bālā. 37 Sambodhipatto sa mahānubhāvo, Sitaṁ akāsi parisāya majjhe; Pucchiṁsu bhikkhū suvimuttacittā, “Nākāraṇe pātukaronti buddhā. 38 Yamaddasātha dahariṁ kumāriṁ, Kāsāyavatthaṁ anagāriyaṁ carantiṁ; Sā kho tadā rājakaññā ahosi, Ahaṁ tadā nāgarājā ahosiṁ. 39 Ādāya dantāni gajuttamassa, Vaggū subhe appaṭime pathabyā; Yo luddako kāsipuraṁ upāgami, So kho tadā devadatto ahosi”. 40 Anāvasūraṁ cirarattasaṁsitaṁ, Uccāvacaṁ caritamidaṁ purāṇaṁ; Vītaddaro vītasoko visallo, Sayaṁ abhiññāya abhāsi buddho. 41 “Ahaṁ vo tena kālena, ahosiṁ tattha bhikkhavo; Nāgarājā tadā homi, evaṁ dhāretha jātakan”ti. 42 Chaddantajātakaṁ catutthaṁ. ja112 0 Jātaka Ekakanipāta Haṁcivagga 2. Amarādevīpañhajātaka |1| “Yena sattubilaṅgā ca, Diguṇapalāso ca pupphito; Yena dadāmi tena vadāmi, Yena na dadāmi na tena vadāmi; Esa maggo yavamajjhakassa, Etaṁ channapathaṁ vijānāhī”ti. 2 Amarādevīpañhajātakaṁ dutiyaṁ. ja311 0 Jātaka Catukkanipāta Pucimandavagga 1. 2972 --- ja311 1:0 Pucimandajātaka |1| “Uṭṭhehi cora kiṁ sesi, ko attho supanena te; Mā taṁ gahesuṁ rājāno, gāme kibbisakārakaṁ”. 2 “Yannu coraṁ gahessanti, gāme kibbisakārakaṁ; Kiṁ tattha pucimandassa, vane jātassa tiṭṭhato”. 3 “Na tvaṁ assattha jānāsi, mama corassa cantaraṁ; Coraṁ gahetvā rājāno, gāme kibbisakārakaṁ; Appenti nimbasūlasmiṁ, tasmiṁ me saṅkate mano”. 4 “Saṅkeyya saṅkitabbāni, rakkheyyānāgataṁ bhayaṁ; Anāgatabhayā dhīro, ubho loke avekkhatī”ti. 5 Pucimandajātakaṁ paṭhamaṁ. ja273 0 Jātaka Tikanipāta Udapānavagga 3. Kacchapajātaka |1| “Ko nu uddhitabhattova, pūrahatthova brāhmaṇo; Kahaṁ nu bhikkhaṁ acari, kaṁ saddhaṁ upasaṅkami”. 2 “Ahaṁ kapismi dummedho, anāmāsāni āmasiṁ; Tvaṁ maṁ mocaya bhaddaṁ te, mutto gaccheyya pabbataṁ”. 3 “Kacchapā kassapā honti, Koṇḍaññā honti makkaṭā; Muñca kassapa koṇḍaññaṁ, Kataṁ methunakaṁ tayā”ti. 4 Kacchapajātakaṁ tatiyaṁ. ja448 0 Jātaka Dasakanipāta Catudvāravagga 10. Kukkuṭajātaka |1| “Nāsmase katapāpamhi, nāsmase alikavādine; Nāsmase attatthapaññamhi, atisantepi nāsmase. 2 Bhavanti heke purisā, gopipāsikajātikā; Ghasanti maññe mittāni, vācāya na ca kammunā. 3 Sukkhañjalipaggahitā, vācāya paliguṇṭhitā; Manussapheggū nāsīde, yasmiṁ natthi kataññutā. 4 Na hi aññaññacittānaṁ, itthīnaṁ purisāna vā; Nānāvikatvā saṁsaggaṁ, tādisampi ca nāsmase. 5 Anariyakammamokkantaṁ, athetaṁ sabbaghātinaṁ; Nisitaṁva paṭicchannaṁ, tādisampi ca nāsmase. 6 Mittarūpenidhekacce, sākhalyena acetasā; Vividhehi upāyanti, tādisampi ca nāsmase. 7 Āmisaṁ vā dhanaṁ vāpi, yattha passati tādiso; Dubbhiṁ karoti dummedho, tañca hantvāna gacchati”. 8 “Mittarūpena bahavo, channā sevanti sattavo; Jahe kāpurise hete, kukkuṭo viya senakaṁ. 9 Yo ca uppatitaṁ atthaṁ, na khippamanubujjhati; Amittavasamanveti, pacchā ca anutappati. 10 Yo ca uppatitaṁ atthaṁ, khippameva nibodhati; Muccate sattusambādhā, kukkuṭo viya senakā. 11 Taṁ tādisaṁ kūṭamivoḍḍitaṁ vane, Adhammikaṁ niccavidhaṁsakārinaṁ; Ārā vivajjeyya naro vicakkhaṇo, Senaṁ yathā kukkuṭo vaṁsakānane”ti. 12 Kukkuṭajātakaṁ dasamaṁ. ja476 0 Jātaka Terasakanipāta Ambavagga 3. Javanahaṁsajātaka |1| “Idheva haṁsa nipata, piyaṁ me tava dassanaṁ; Issarosi anuppatto, yamidhatthi pavedaya”. 2 “Savanena ekassa piyā bhavanti, Disvā panekassa viyeti chando; Disvā ca sutvā ca piyā bhavanti, Kaccinnu me pīyasi dassanena. 3 Savanena piyo mesi, bhiyyo cāgamma dassanaṁ; Evaṁ piyadassano me, vasa haṁsa mamantike”. 4 “Vaseyyāma tavāgāre, niccaṁ sakkatapūjitā; Matto ca ekadā vajje, ‘haṁsarājaṁ pacantu me’”. 5 “Dhiratthu taṁ majjapānaṁ, yaṁ me piyataraṁ tayā; Na cāpi majjaṁ pissāmi, yāva me vacchasī ghare”. 6 “Suvijānaṁ siṅgālānaṁ, sakuṇānañca vassitaṁ; Manussavassitaṁ rāja, dubbijānataraṁ tato. 7 Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā; Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso. 8 Yasmiṁ mano nivisati, avidūre sahāpi so; Santikepi hi so dūre, yasmiṁ nāvisate mano. 9 Antopi so hoti pasannacitto, Pāraṁ samuddassa pasannacitto; Antopi so hoti paduṭṭhacitto, Pāraṁ samuddassa paduṭṭhacitto. 10 Saṁvasantā vivasanti, ye disā te rathesabha; Ārā santo saṁvasanti, manasā 2973 --- ja476 1:10 raṭṭhavaḍḍhana. 11 Aticiraṁ nivāsena, piyo bhavati appiyo; Āmanta kho taṁ gacchāma, purā te homa appiyā”. 12 “Evañce yācamānānaṁ, Añjaliṁ nāvabujjhasi; Paricārakānaṁ sataṁ, Vacanaṁ na karosi no; Evaṁ taṁ abhiyācāma, Puna kayirāsi pariyāyaṁ”. 13 “Evañce no viharataṁ, antarāyo na hessati; Tuyhañcāpi mahārāja, mayhañca raṭṭhavaḍḍhana; Appeva nāma passemu, ahorattānamaccaye”ti. 14 Javanahaṁsajātakaṁ tatiyaṁ. ja490 0 Jātaka Pakiṇṇakanipāta Sālikedāravagga 7. Pañcuposathikajātaka |1| “Appossukko dāni tuvaṁ kapota, Vihaṅgama na tava bhojanattho; Khudaṁ pipāsaṁ adhivāsayanto, Kasmā bhavaṁposathiko kapota”. 2 “Ahaṁ pure giddhigato kapotiyā, Asmiṁ padesasmimubho ramāma; Athaggahī sākuṇiko kapotiṁ, Akāmako tāya vinā ahosiṁ. 3 Nānābhavā vippayogena tassā, Manomayaṁ vedana vedayāmi; Tasmā ahaṁposathaṁ pālayāmi, Rāgo mamaṁ mā punarāgamāsi”. 4 “Anujjugāmī uragā dujivha, Dāṭhāvudho ghoravisosi sappa; Khudaṁ pipāsaṁ adhivāsayanto, Kasmā bhavaṁposathiko nu dīgha. 5 Usabho ahū balavā gāmikassa, Calakkakū vaṇṇabalūpapanno; So maṁ akkami taṁ kupito aḍaṁsiṁ, Dukkhābhitunno maraṇaṁ upāgā. 6 Tato janā nikkhamitvāna gāmā, Kanditvā roditvā apakkamiṁsu; Tasmā ahaṁposathaṁ pālayāmi, Kodho mamaṁ mā punarāgamāsi. 7 Matāna maṁsāni bahū susāne, Manuññarūpaṁ tava bhojane taṁ; Khudaṁ pipāsaṁ adhivāsayanto, Kasmā bhavaṁposathiko siṅgāla. 8 Pavisi kucchiṁ mahato gajassa, Kuṇape rato hatthimaṁsesu giddho; Uṇho ca vāto tikhiṇā ca rasmiyo, Te sosayuṁ tassa karīsamaggaṁ. 9 Kiso ca paṇḍū ca ahaṁ bhadante, Na me ahū nikkhamanāya maggo; Mahā ca megho sahasā pavassi, So temayī tassa karīsamaggaṁ. 10 Tato ahaṁ nikkhamisaṁ bhadante, Cando yathā rāhumukhā pamutto; Tasmā ahaṁposathaṁ pālayāmi, Lobho mamaṁ mā punarāgamāsi. 11 Vammīkathūpasmiṁ kipillikāni, Nippothayanto tuvaṁ pure carāsi; Khudaṁ pipāsaṁ adhivāsayanto, Kasmā bhavaṁposathiko nu accha. 12 Sakaṁ niketaṁ atihīḷayāno, Atricchatā mallagāmaṁ agacchiṁ; Tato janā nikkhamitvāna gāmā, Kodaṇḍakena paripothayiṁsu maṁ. 13 So bhinnasīso ruhiramakkhitaṅgo, Paccāgamāsiṁ sakaṁ niketaṁ; Tasmā ahaṁposathaṁ pālayāmi, Atricchatā mā punarāgamāsi”. 14 “Yaṁ no apucchittha tuvaṁ bhadante, Sabbeva byākarimha yathāpajānaṁ; Mayampi pucchāma tuvaṁ bhadante, Kasmā bhavaṁposathiko nu brahme”. 15 “Anūpalitto mama assamamhi, Paccekabuddho muhuttaṁ nisīdi; So maṁ avedī gatimāgatiñca, Nāmañca gottaṁ caraṇañca sabbaṁ. 16 Evampahaṁ vandi na tassa pāde, Na cāpi naṁ mānagatena pucchiṁ; Tasmā ahaṁposathaṁ pālayāmi, Māno mamaṁ mā punarāgamāsī”ti. 17 Pañcuposathikajātakaṁ sattamaṁ. ja295 0 Jātaka Tikanipāta Kumbhavagga 5. Antajātaka |1| “Usabhasseva te khandho, sīhasseva vijambhitaṁ; Migarāja namo tyatthu, api kiñci labhāmase”. 2 “Kulaputtova jānāti, kulaputtaṁ pasaṁsituṁ; Mayūragīvasaṅkāsa, ito pariyāhi vāyasa”. 3 “Migānaṁ siṅgālo anto, pakkhīnaṁ pana vāyaso; Eraṇḍo anto rukkhānaṁ, tayo antā samāgatā”ti. 4 Antajātakaṁ pañcamaṁ. ja392 0 Jātaka Chakkanipāta Kharaputtavagga 7. Siṅghapupphajātaka |1| “Yametaṁ vārijaṁ pupphaṁ, Adinnaṁ upasiṅghasi; Ekaṅgametaṁ theyyānaṁ, Gandhathenosi mārisa”. 2 “Na harāmi na bhañjāmi, ārā 2974 --- ja392 1:2 siṅghāmi vārijaṁ; Atha kena nu vaṇṇena, gandhathenoti vuccati. 3 Yoyaṁ bhisāni khaṇati, puṇḍarīkāni bhañjati; Evaṁ ākiṇṇakammanto, kasmā eso na vuccati”. 4 “Ākiṇṇaluddo puriso, dhāticelaṁva makkhito; Tasmiṁ me vacanaṁ natthi, tañcārahāmi vattave. 5 Anaṅgaṇassa posassa, niccaṁ sucigavesino; Vālaggamattaṁ pāpassa, abbhāmattaṁva khāyati”. 6 “Addhā maṁ yakkha jānāsi, atho maṁ anukampasi; Punapi yakkha vajjāsi, yadā passasi edisaṁ”. 7 “Neva taṁ upajīvāmi, napi te bhatakāmhase; Tvameva bhikkhu jāneyya, yena gaccheyya suggatin”ti. 8 Siṅghapupphajātakaṁ sattamaṁ. ja191 0 Jātaka Dukanipāta Ruhakavagga 1. Ruhakajātaka |1| “Api ruhaka chinnāpi, jiyā sandhīyate puna; Sandhīyassu purāṇiyā, mā kodhassa vasaṁ gami”. 2 “Vijjamānesu vākesu, vijjamānesu kārisu; Aññaṁ jiyaṁ karissāmi, alaññeva purāṇiyā”ti. 3 Ruhakajātakaṁ paṭhamaṁ. ja374 0 Jātaka Pañcakanipāta Aḍḍhavagga 4. Cūḷadhanuggahajātaka |1| “Sabbaṁ bhaṇḍaṁ samādāya, pāraṁ tiṇṇosi brāhmaṇa; Paccāgaccha lahuṁ khippaṁ, mampi tārehi dānito”. 2 “Asanthutaṁ maṁ cirasanthutena, Nimīni bhotī addhuvaṁ dhuvena; Mayāpi bhotī nimineyya aññaṁ, Ito ahaṁ dūrataraṁ gamissaṁ”. 3 “Kāyaṁ eḷagalāgumbe, karoti ahuhāsiyaṁ; Nayīdha naccagītaṁ vā, tāḷaṁ vā susamāhitaṁ; Anamhikāle susoṇi, kiṁ nu jagghasi sobhane”. 4 “Siṅgāla bāla dummedha, appapaññosi jambuka; Jīno macchañca pesiñca, kapaṇo viya jhāyasi”. 5 “Sudassaṁ vajjamaññesaṁ, attano pana duddasaṁ; Jīnā patiñca jārañca, maññe tvaññeva jhāyasi”. 6 “Evametaṁ migarāja, yathā bhāsasi jambuka; Sā nūnāhaṁ ito gantvā, bhattu hessaṁ vasānugā”. 7 “Yo hare mattikaṁ thālaṁ, kaṁsathālampi so hare; Katañceva tayā pāpaṁ, punapevaṁ karissasī”ti. 8 Cūḷadhanuggahajātakaṁ catutthaṁ. ja149 0 Jātaka Ekakanipāta Kakaṇṭakavagga 9. Ekapaṇṇajātaka |1| “Ekapaṇṇo ayaṁ rukkho, na bhūmyā caturaṅgulo; Phalena visakappena, mahāyaṁ kiṁ bhavissatī”ti. 2 Ekapaṇṇajātakaṁ navamaṁ. ja177 0 Jātaka Dukanipāta Kalyāṇavagga 7. Tindukajātaka |1| “Dhanuhatthakalāpehi, nettiṁ savaradhāribhi; Samantā parikiṇṇamha, kathaṁ mokkho bhavissati”. 2 “Appeva bahukiccānaṁ, attho jāyetha koci naṁ; Atthi rukkhassa acchinnaṁ, khajjathaññeva tindukan”ti. 3 Tindukajātakaṁ sattamaṁ. ja97 0 Jātaka Ekakanipāta Littavagga 7. Nāmasiddhijātaka |1| “Jīvakañca mataṁ disvā, dhanapāliñca duggataṁ; Panthakañca vane mūḷhaṁ, pāpako punarāgato”ti. 2 Nāmasiddhijātakaṁ sattamaṁ. ja71 0 Jātaka Ekakanipāta Varuṇavagga 1. 2975 --- ja71 1:0 Varuṇajātaka |1| “Yo pubbe karaṇīyāni, pacchā so kātumicchati; Varuṇakaṭṭhabhañjova, sa pacchā manutappatī”ti. 2 Varuṇajātakaṁ paṭhamaṁ. ja437 0 Jātaka Navakanipāta Gijjhavagga 11. Pūtimaṁsajātaka |1| “Na kho me ruccati āḷi, pūtimaṁsassa pekkhanā; Etādisā sakhārasmā, ārakā parivajjaye”. 2 “Ummattikā ayaṁ veṇī, vaṇṇeti patino sakhiṁ; Pajjhāyi paṭigacchantiṁ, āgataṁ meṇḍamātaraṁ”. 3 “Tvaṁ khosi samma ummatto, dummedho avicakkhaṇo; Yo tvaṁ matālayaṁ katvā, akālena vipekkhasi”. 4 “Na akāle vipekkheyya, kāle pekkheyya paṇḍito; Pūtimaṁsova pajjhāyi, yo akāle vipekkhati”. 5 “Piyaṁ kho āḷi me hotu, puṇṇapattaṁ dadāhi me; Pati sañjīvito mayhaṁ, eyyāsi piyapucchikā”. 6 “Piyaṁ kho āḷi te hotu, puṇṇapattaṁ dadāmi te; Mahatā parivārena, essaṁ kayirāhi bhojanaṁ”. 7 “Kīdiso tuyhaṁ parivāro, yesaṁ kāhāmi bhojanaṁ; Kiṁnāmakā ca te sabbe, taṁ me akkhāhi pucchitā”. 8 “Māliyo caturakkho ca, piṅgiyo atha jambuko; Ediso mayhaṁ parivāro, tesaṁ kayirāhi bhojanaṁ”. 9 “Nikkhantāya agārasmā, bhaṇḍakampi vinassati; Ārogyaṁ āḷino vajjaṁ, idheva vasa māgamā”ti. 10 Pūtimaṁsajātakaṁ ekādasamaṁ. ja409 0 Jātaka Sattakanipāta Gandhāravagga 4. Daḷhadhammajātaka |1| “Ahañce daḷhadhammassa, vahantī nābhirādhayiṁ; Dharantī urasi sallaṁ, yuddhe vikkantacārinī. 2 Nūna rājā na jānāti, mama vikkamaporisaṁ; Saṅgāme sukatantāni, dūtavippahitāni ca. 3 Sā nūnāhaṁ marissāmi, abandhu aparāyinī; Tadā hi kumbhakārassa, dinnā chakaṇahārikā”. 4 “Yāvatāsīsatī poso, tāvadeva pavīṇati; Atthāpāye jahanti naṁ, oṭṭhibyādhiṁva khattiyo. 5 Yo pubbe katakalyāṇo, katattho nāvabujjhati; Atthā tassa palujjanti, ye honti abhipatthitā. 6 Yo pubbe katakalyāṇo, katattho manubujjhati; Atthā tassa pavaḍḍhanti, ye honti abhipatthitā. 7 Taṁ vo vadāmi bhaddante, yāvantettha samāgatā; Sabbe kataññuno hotha, ciraṁ saggamhi ṭhassathā”ti. 8 Daḷhadhammajātakaṁ catutthaṁ. ja232 0 Jātaka Dukanipāta Upāhanavagga 2. Vīṇāguṇajātaka |1| “Ekacintito yamattho, bālo apariṇāyako; Na hi khujjena vāmena, bhoti saṅgantumarahasi”. 2 “Purisūsabhaṁ maññamānā, ahaṁ khujjamakāmayiṁ; Soyaṁ saṅkuṭito seti, chinnatanti yathā viṇā”ti. 3 Vīṇāguṇajātakaṁ dutiyaṁ. ja136 0 Jātaka Ekakanipāta Asampadānavagga 6. Suvaṇṇahaṁsajātaka |1| “Yaṁ laddhaṁ tena tuṭṭhabbaṁ, Atilobho hi pāpako; Haṁsarājaṁ gahetvāna, Suvaṇṇā parihāyathā”ti. 2 Suvaṇṇahaṁsajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja108 0 Jātaka Ekakanipāta Parosatavagga 8. Bāhiyajātaka |1| “Sikkheyya sikkhitabbāni, santi sacchandino janā; Bāhiyā hi suhannena, rājānamabhirādhayī”ti. 2 Bāhiyajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja335 0 Jātaka Catukkanipāta Kokilavagga 5. Jambukajātaka 2976 --- ja335 1:0 |1| “Brahā pavaḍḍhakāyo so, dīghadāṭho ca jambuka; Na tvaṁ tattha kule jāto, yattha gaṇhanti kuñjaraṁ”. 2 “Asīho sīhamānena, yo attānaṁ vikubbati; Kotthūva gajamāsajja, seti bhūmyā anutthunaṁ. 3 Yasassino uttamapuggalassa, Sañjātakhandhassa mahabbalassa; Asamekkhiya thāmabalūpapattiṁ, Sa seti nāgena hatoyaṁ jambuko. 4 Yo cīdha kammaṁ kurute pamāya, Thāmabbalaṁ attani saṁviditvā; Jappena mantena subhāsitena, Parikkhavā so vipulaṁ jinātī”ti. 5 Jambukajātakaṁ pañcamaṁ. ja530 0 Jātaka Saṭṭhinipāta Soṇakavagga 2. Saṅkiccajātaka |1| Disvā nisinnaṁ rājānaṁ, brahmadattaṁ rathesabhaṁ; Athassa paṭivedesi, “yassāsi anukampako. 2 Saṅkiccāyaṁ anuppatto, isīnaṁ sādhusammato; Taramānarūpo niyyāhi, khippaṁ passa mahesinaṁ”. 3 Tato ca rājā taramāno, yuttamāruyha sandanaṁ; Mittāmaccaparibyūḷho, agamāsi rathesabho. 4 Nikkhippa pañca kakudhāni, kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano; Vālabījanimuṇhīsaṁ, khaggaṁ chattañcupāhanaṁ. 5 Oruyha rājā yānamhā, ṭhapayitvā paṭicchadaṁ; Āsīnaṁ dāyapassasmiṁ, saṅkiccamupasaṅkami. 6 Upasaṅkamitvā so rājā, sammodi isinā saha; Taṁ kathaṁ vītisāretvā, ekamantaṁ upāvisi. 7 Ekamantaṁ nisinnova, atha kālaṁ amaññatha; Tato pāpāni kammāni, pucchituṁ paṭipajjatha. 8 “Isiṁ pucchāma saṅkiccaṁ, isīnaṁ sādhusammataṁ; Āsīnaṁ dāyapassasmiṁ, isisaṅghapurakkhataṁ. 9 Kaṁ gatiṁ pecca gacchanti, narā dhammāticārino; Aticiṇṇo mayā dhammo, taṁ me akkhāhi pucchito”. 10 Isī avaca saṅkicco, kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ; Āsīnaṁ dāyapassasmiṁ, “mahārāja suṇohi me. 11 Uppathena vajantassa, yo maggamanusāsati; Tassa ce vacanaṁ kayirā, nāssa maggeyya kaṇṭako. 12 Adhammaṁ paṭipannassa, yo dhammamanusāsati; Tassa ce vacanaṁ kayirā, na so gaccheyya duggatiṁ”. 13 “Dhammo patho mahārāja, adhammo pana uppatho; Adhammo nirayaṁ neti, dhammo pāpeti suggatiṁ. 14 Adhammacārino rāja, narā visamajīvino; Yaṁ gatiṁ pecca gacchanti, niraye te suṇohi me. 15 Sañjīvo kāḷasutto ca, saṅghāto dve ca roruvā; Athāparo mahāvīci, tāpano ca patāpano. 16 Iccete aṭṭha nirayā, akkhātā duratikkamā; Ākiṇṇā luddakammehi, paccekā soḷasussadā. 17 Kadariyatāpanā ghorā, accimanto mahabbhayā; Lomahaṁsanarūpā ca, bhesmā paṭibhayā dukhā. 18 Catukkaṇṇā catudvārā, vibhattā bhāgaso mitā; Ayopākārapariyantā, ayasā paṭikujjitā. 19 Tesaṁ ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā; Samantā yojanasataṁ, phuṭā tiṭṭhanti sabbadā. 20 Ete patanti niraye, uddhampādā avaṁsirā; Isīnaṁ ativattāro, saññatānaṁ tapassinaṁ. 21 Te bhūnahuno paccanti, macchā bilakatā yathā; Saṁvacchare asaṅkheyye, narā kibbisakārino. 22 Ḍayhamānena gattena, niccaṁ santarabāhiraṁ; Nirayā nādhigacchanti, dvāraṁ nikkhamanesino. 23 Puratthimena dhāvanti, tato dhāvanti pacchato; Uttarenapi dhāvanti, tato dhāvanti dakkhiṇaṁ; Yaṁ yañhi dvāraṁ gacchanti, taṁ tadeva pidhīyare. 24 Bahūni vassasahassāni, janā nirayagāmino; Bāhā paggayha kandanti, patvā dukkhaṁ anappakaṁ. 25 Āsīvisaṁva kupitaṁ, tejassiṁ duratikkamaṁ; Na sādhurūpe āsīde, saññatānaṁ tapassinaṁ. 26 Atikāyo mahissāso, ajjuno kekakādhipo; Sahassabāhu ucchinno, isimāsajja gotamaṁ. 27 Arajaṁ rajasā vacchaṁ, Kisaṁ avakiriya daṇḍakī; Tālova mūlato chinno, Sa rājā vibhavaṅgato. 28 Upahacca manaṁ majjho, mātaṅgasmiṁ yasassine; Sapārisajjo ucchinno, majjhāraññaṁ tadā ahu. 29 Kaṇhadīpāyanāsajja, Isiṁ andhakaveṇḍayo; Aññoññaṁ musalā hantvā, Sampattā yamasādhanaṁ. 30 Athāyaṁ isinā satto, antalikkhacaro pure; Pāvekkhi pathaviṁ cecco, hīnatto pattapariyāyaṁ. 31 Tasmā hi chandāgamanaṁ, nappasaṁsanti paṇḍitā; Aduṭṭhacitto bhāseyya, giraṁ saccūpasaṁhitaṁ. 32 Manasā ce paduṭṭhena, yo naro pekkhate muniṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, gantā so nirayaṁ adho. 33 Ye vuḍḍhe paribhāsanti, pharusūpakkamā janā; Anapaccā adāyādā, 2977 --- ja530 1:33 tālavatthu bhavanti te. 34 Yo ca pabbajitaṁ hanti, katakiccaṁ mahesinaṁ; Sa kāḷasutte niraye, cirarattāya paccati. 35 Yo ca rājā adhammaṭṭho, raṭṭhaviddhaṁsano mago; Tāpayitvā janapadaṁ, tāpane pecca paccati. 36 So ca vassasahassāni, sataṁ dibbāni paccati; Accisaṅghapareto so, dukkhaṁ vedeti vedanaṁ. 37 Tassa aggisikhā kāyā, niccharanti pabhassarā; Tejobhakkhassa gattāni, lomehi ca nakhehi ca. 38 Ḍayhamānena gattena, niccaṁ santarabāhiraṁ; Dukkhābhitunno nadati, nāgo tuttaṭṭito yathā. 39 Yo lobhā pitaraṁ hanti, dosā vā purisādhamo; Sa kāḷasutte niraye, cirarattāya paccati. 40 Sa tādiso paccati lohakumbhiyaṁ, Pakkañca sattīhi hananti nittacaṁ; Andhaṁ karitvā muttakarīsabhakkhaṁ, Khāre nimujjanti tathāvidhaṁ naraṁ. 41 Tattaṁ pakkuthitamayoguḷañca, Dīghe ca phāle cirarattatāpite; Vikkhambhamādāya vibandharajjubhi, Vivaṭe mukhe sampavisanti rakkhasā. 42 Sāmā ca soṇā sabalā ca gijjhā, Kākoḷasaṅghā ca dijā ayomukhā; Saṅgamma khādanti vipphandamānaṁ, Jivhaṁ vibhajja vighāsaṁ salohitaṁ. 43 Taṁ daḍḍhatālaṁ paribhinnagattaṁ, Nippothayantā anuvicaranti rakkhasā; Ratī hi nesaṁ dukhino panītare, Etādisasmiṁ niraye vasanti; Ye keci loke idha pettighātino. 44 Putto ca mātaraṁ hantvā, ito gantvā yamakkhayaṁ; Bhusamāpajjate dukkhaṁ, attakammaphalūpago. 45 Amanussā atibalā, hantāraṁ janayantiyā; Ayomayehi vālehi, pīḷayanti punappunaṁ. 46 Tamassavaṁ sakā gattā, rudhiraṁ attasambhavaṁ; Tambalohavilīnaṁva, tattaṁ pāyenti mattighaṁ. 47 Jigucchaṁ kuṇapaṁ pūtiṁ, Duggandhaṁ gūthakaddamaṁ; Pubbalohitasaṅkāsaṁ, Rahadamogayha tiṭṭhati. 48 Tamenaṁ kimayo tattha, atikāyā ayomukhā; Chaviṁ bhetvāna khādanti, saṅgiddhā maṁsalohite. 49 So ca taṁ nirayaṁ patto, nimuggo sataporisaṁ; Pūtikaṁ kuṇapaṁ vāti, samantā satayojanaṁ. 50 Cakkhumāpi hi cakkhūhi, tena gandhena jīyati; Etādisaṁ brahmadatta, mātugho labhate dukhaṁ. 51 Khuradhāramanukkamma, tikkhaṁ durabhisambhavaṁ; Patanti gabbhapātiyo, duggaṁ vetaraṇiṁ nadiṁ. 52 Ayomayā simbaliyo, soḷasaṅgulakaṇṭakā; Ubhato abhilambanti, duggaṁ vetaraṇiṁ nadiṁ. 53 Te accimanto tiṭṭhanti, aggikkhandhāva ārakā; Ādittā jātavedena, uddhaṁ yojanamuggatā. 54 Ete vajanti niraye, tatte tikhiṇakaṇṭake; Nāriyo ca aticārā, narā ca paradāragū. 55 Te patanti adhokkhandhā, vivattā vihatā puthū; Sayanti vinividdhaṅgā, dīghaṁ jagganti sabbadā. 56 Tato ratyā vivasāne, mahatiṁ pabbatūpamaṁ; Lohakumbhiṁ pavajjanti, tattaṁ aggisamūdakaṁ. 57 Evaṁ divā ca ratto ca, dussīlā mohapārutā; Anubhonti sakaṁ kammaṁ, pubbe dukkaṭamattano. 58 Yā ca bhariyā dhanakkītā, sāmikaṁ atimaññati; Sassuṁ vā sasuraṁ vāpi, jeṭṭhaṁ vāpi nanandaraṁ. 59 Tassā vaṅkena jivhaggaṁ, nibbahanti sabandhanaṁ; Sa byāmamattaṁ kiminaṁ, jivhaṁ passati attani; Viññāpetuṁ na sakkoti, tāpane pecca paccati. 60 Orabbhikā sūkarikā, macchikā migabandhakā; Corā goghātakā luddā, avaṇṇe vaṇṇakārakā. 61 Sattīhi lohakūṭehi, nettiṁsehi usūhi ca; Haññamānā khāranadiṁ, papatanti avaṁsirā. 62 Sāyaṁ pāto kūṭakārī, ayokūṭehi haññati; Tato vantaṁ durattānaṁ, paresaṁ bhuñjare sadā. 63 Dhaṅkā bheraṇḍakā gijjhā, kākoḷā ca ayomukhā; Vipphandamānaṁ khādanti, naraṁ kibbisakārakaṁ. 64 Ye migena migaṁ hanti, pakkhiṁ vā pana pakkhinā; Asanto rajasā channā, gantā te nirayussadaṁ. 65 Santo ca uddhaṁ gacchanti, suciṇṇenidha kammunā; Suciṇṇassa phalaṁ passa, saindā devā sabrahmakā. 66 Taṁ taṁ brūmi mahārāja, Dhammaṁ raṭṭhapatī cara; Tathā rāja carāhi dhammaṁ, Yathā taṁ suciṇṇaṁ nānutappeyya pacchā”ti. 67 Saṅkiccajātakaṁ dutiyaṁ. 68 Saṭṭhinipātaṁ niṭṭhitaṁ. 69 Tassuddānaṁ 70 Atha saṭṭhinipātamhi, Suṇātha mama bhāsitaṁ; Jātakasavhayano pavaro, Soṇakaarindamasavhayano; Tathā vuttarathesabhakiccavaroti. ja30 0 Jātaka 2978 --- ja30 1:0 Ekakanipāta Kuruṅgavagga 10. Munikajātaka |1| “Mā munikassa pihayi, āturannāni bhuñjati; Appossukko bhusaṁ khāda, etaṁ dīghāyulakkhaṇan”ti. 2 Munikajātakaṁ dasamaṁ. Kuruṅgavaggo tatiyo. 3 Tassuddānaṁ 4 Kuruṅgassa kukkuragojavaro, Puna vāḷavassasirivhayano; Mahiḷāmukhanāmanuññavaro, Vahate dhura munikena dasāti. ja55 0 Jātaka Ekakanipāta Āsīsavagga 5. Pañcāvudhajātaka |1| “Yo alīnena cittena, alīnamanaso naro; Bhāveti kusalaṁ dhammaṁ, yogakkhemassa pattiyā; Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṁyojanakkhayan”ti. 2 Pañcāvudhajātakaṁ pañcamaṁ. ja452 0 Jātaka Dasakanipāta Catudvāravagga 14. Bhūripaññajātaka |1| “Saccaṁ kira tvaṁ api bhūripañña, Yā tādisī sīri dhitī matī ca; Na tāyatebhāvavasūpanitaṁ, Yo yavakaṁ bhuñjasi appasūpaṁ”. 2 “Sukhaṁ dukkhena paripācayanto, Kālā kālaṁ vicinaṁ chandachanno; Atthassa dvārāni avāpuranto, Tenāhaṁ tussāmi yavodanena. 3 Kālañca ñatvā abhijīhanāya, Mantehi atthaṁ paripācayitvā; Vijambhissaṁ sīhavijambhitāni, Tāyiddhiyā dakkhasi maṁ punāpi”. 4 “Sukhīpi heke na karonti pāpaṁ, Avaṇṇasaṁsaggabhayā puneke; Pahū samāno vipulatthacintī, Kiṅkāraṇā me na karosi dukkhaṁ”. 5 “Na paṇḍitā attasukhassa hetu, Pāpāni kammāni samācaranti; Dukkhena phuṭṭhā khalitāpi santā, Chandā ca dosā na jahanti dhammaṁ”. 6 “Yena kenaci vaṇṇena, mudunā dāruṇena vā; Uddhare dīnamattānaṁ, pacchā dhammaṁ samācare”. 7 “Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā; Na tassa sākhaṁ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako. 8 Yassāpi dhammaṁ puriso vijaññā, Ye cassa kaṅkhaṁ vinayanti santo; Taṁ hissa dīpañca parāyanañca, Na tena mettiṁ jarayetha pañño”. 9 “Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, Asaññato pabbajito na sādhu; Rājā na sādhu anisammakārī, Yo paṇḍito kodhano taṁ na sādhu. 10 Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati; Nisammakārino rāja, yaso kitti ca vaḍḍhatī”ti. 11 Bhūripaññajātakaṁ cuddasamaṁ. ja257 0 Jātaka Tikanipāta Saṅkappavagga 7. Gāmaṇicandajātaka |1| “Nāyaṁ gharānaṁ kusalo, lolo ayaṁ valīmukho; Kataṁ kataṁ kho dūseyya, evaṁdhammamidaṁ kulaṁ. 2 Nayidaṁ cittavato lomaṁ, nāyaṁ assāsiko migo; Siṭṭhaṁ me janasandhena, nāyaṁ kiñci vijānati. 3 Na mātaraṁ pitaraṁ vā, bhātaraṁ bhaginiṁ sakaṁ; Bhareyya tādiso poso, siṭṭhaṁ dasarathena me”ti. 4 Gāmaṇicanda jātakaṁ sattamaṁ. ja269 0 Jātaka Tikanipāta Padumavagga 9. Sujātajātaka |1| “Na hi vaṇṇena sampannā, mañjukā piyadassanā; Kharavācā piyā hoti, asmiṁ loke paramhi ca. 2 Nanu passasimaṁ kāḷiṁ, dubbaṇṇaṁ tilakāhataṁ; Kokilaṁ saṇhavācena, bahūnaṁ pāṇinaṁ piyaṁ. 3 Tasmā sakhilavācassa, mantabhāṇī anuddhato; Atthaṁ dhammañca dīpeti, madhuraṁ tassa bhāsitan”ti. 4 Sujātajātakaṁ navamaṁ. ja350 0 Jātaka Catukkanipāta Cūḷakuṇālavagga 10. 2979 --- ja350 1:0 Devatāpañhajātaka |1| “Hanti hatthehi pādehi, mukhañca parisumbhati; Sa ve rāja piyo hoti, kaṁ tena tvābhipassasi”. 2 “Akkosati yathākāmaṁ, āgamañcassa icchati; Sa ve rāja piyo hoti, kaṁ tena tvābhipassasi”. 3 “Abbhakkhāti abhūtena, alikenābhisāraye; Sa ve rāja piyo hoti, kaṁ tena tvābhipassasi”. 4 “Haraṁ annañca pānañca, Vatthasenāsanāni ca; Aññadatthuharā santā, Te ve rāja piyā honti; Kaṁ tena tvābhipassasī”ti. 5 Devatāpañhajātakaṁ dasamaṁ. Cūḷakuṇālavaggo pañcamo. 6 Tassuddānaṁ 7 Narānaṁ asakkhivasimhavaro, Nīliyamaggivarañca puna; Puna rasāyasakūṭavaro, Tathārañña sārathi hanti dasāti. 8 Atha vagguddānaṁ 9 Kāliṅgaṁ pucimandañca, kuṭidūsaka kokilā; Cūḷakuṇālavaggo so, pañcamo suppakāsitoti. 10 Catukkanipātaṁ niṭṭhitaṁ. ja153 0 Jātaka Dukanipāta Daḷhavagga 3. Sūkarajātaka |1| “Catuppado ahaṁ samma, tvampi samma catuppado; Ehi samma nivattassu, kiṁ nu bhīto palāyasi”. 2 “Asuci pūtilomosi, duggandho vāsi sūkara; Sace yujjhitukāmosi, jayaṁ samma dadāmi te”ti. 3 Sūkarajātakaṁ tatiyaṁ. ja388 0 Jātaka Chakkanipāta Kharaputtavagga 3. Tuṇḍilajātaka |1| “Navachannake dāni diyyati, Puṇṇāyaṁ doṇi suvāminī ṭhitā; Bahuke jane pāsapāṇike, No ca kho me paṭibhāti bhuñjituṁ”. 2 “Tasasi bhamasi leṇamicchasi, Attāṇosi kuhiṁ gamissasi; Appossukko bhuñja tuṇḍila, Maṁsatthāya hi positāmhase. 3 Ogaha rahadaṁ akaddamaṁ, Sabbaṁ sedamalaṁ pavāhaya; Gaṇhāhi navaṁ vilepanaṁ, Yassa gandho na kadāci chijjati”. 4 “Katamo rahado akaddamo, Kiṁsu sedamalanti vuccati; Katamañca navaṁ vilepanaṁ, Yassa gandho na kadāci chijjati”. 5 “Dhammo rahado akaddamo, Pāpaṁ sedamalanti vuccati; Sīlañca navaṁ vilepanaṁ, Tassa gandho na kadāci chijjati. 6 Nandanti sarīraghātino, Na ca nandanti sarīradhārino; Puṇṇāya ca puṇṇamāsiyā, Ramamānāva jahanti jīvitan”ti. 7 Tuṇḍilajātakaṁ tatiyaṁ. ja172 0 Jātaka Dukanipāta Kalyāṇavagga 2. Daddarajātaka |1| “Ko nu saddena mahatā, abhinādeti daddaraṁ; Taṁ sīhā nappaṭinadanti, ko nāmeso migādhibhū”. 2 “Adhamo migajātānaṁ, siṅgālo tāta vassati; Jātimassa jigucchantā, tuṇhī sīhā samacchare”ti. 3 Daddarajātakaṁ dutiyaṁ. ja371 0 Jātaka Pañcakanipāta Aḍḍhavagga 1. Dīghītikosalajātaka |1| “Evaṁbhūtassa te rāja, āgatassa vase mama; Atthi nu koci pariyāyo, yo taṁ dukkhā pamocaye”. 2 “Evaṁbhūtassa me tāta, āgatassa vase tava; Natthi no koci pariyāyo, yo maṁ dukkhā pamocaye”. 3 “Nāññaṁ sucaritaṁ rāja, nāññaṁ rāja subhāsitaṁ; Tāyate maraṇakāle, evamevitaraṁ dhanaṁ. 4 Akkocchi maṁ avadhi maṁ, ajini maṁ ahāsi me; Ye ca taṁ upanayhanti, veraṁ tesaṁ na sammati. 5 Akkocchi maṁ avadhi maṁ, ajini maṁ ahāsi me; Ye ca taṁ nupanayhanti, veraṁ tesūpasammati. 6 Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṁ; Averena ca sammanti, esa dhammo sanantano”ti. 7 Dīghītikosalajātakaṁ paṭhamaṁ. ja194 0 Jātaka Dukanipāta Ruhakavagga 4. 2980 --- ja194 1:0 Maṇicorajātaka |1| “Na santi devā pavasanti nūna, Na hi nūna santi idha lokapālā; Sahasā karontānamasaññatānaṁ, Na hi nūna santī paṭisedhitāro”. 2 “Akāle vassatī tassa, kāle tassa na vassati; Saggā ca cavati ṭhānā, nanu so tāvatā hato”ti. 3 Maṇicorajātakaṁ catutthaṁ. ja397 0 Jātaka Sattakanipāta Kukkuvagga 2. Manojajātaka |1| “Yathā cāpo ninnamati, jiyā cāpi nikūjati; Haññate nūna manojo, migarājā sakhā mama. 2 Handa dāni vanantāni, pakkamāmi yathāsukhaṁ; Netādisā sakhā honti, labbhā me jīvato sakhā”. 3 “Na pāpajanasaṁsevī, accantaṁ sukhamedhati; Manojaṁ passa semānaṁ, giriyassānusāsanī”. 4 “Na pāpasampavaṅkena, mātā puttena nandati; Manojaṁ passa semānaṁ, acchannaṁ samhi lohite”. 5 “Evamāpajjate poso, pāpiyo ca nigacchati; Yo ve hitānaṁ vacanaṁ, na karoti atthadassinaṁ”. 6 “Evañca so hoti tato ca pāpiyo, Yo uttamo adhamajanūpasevī; Passuttamaṁ adhamajanūpasevitaṁ, Migādhipaṁ saravaraveganiddhutaṁ”. 7 “Nihīyati puriso nihīnasevī, Na ca hāyetha kadāci tulyasevī; Seṭṭhamupagamaṁ udeti khippaṁ, Tasmāttanā uttaritaraṁ bhajethā”ti. 8 Manojajātakaṁ dutiyaṁ. ja290 0 Jātaka Tikanipāta Abbhantaravagga 10. Sīlavīmaṁsakajātaka |1| “Sīlaṁ kireva kalyāṇaṁ, sīlaṁ loke anuttaraṁ; Passa ghoraviso nāgo, sīlavāti na haññati. 2 Sohaṁ sīlaṁ samādissaṁ, loke anumataṁ sivaṁ; Ariyavuttisamācāro, yena vuccati sīlavā. 3 Ñātīnañca piyo hoti, mittesu ca virocati; Kāyassa bhedā sugatiṁ, upapajjati sīlavā”ti. 4 Sīlavīmaṁsakajātakaṁ dasamaṁ. Abbhantaravaggo catuttho. 5 Tassuddānaṁ 6 Duma kaṁsavaruttamabyagghamigā, Maṇayo maṇi sālukamavhayano; Anusāsaniyopi ca macchavaro, Maṇikuṇḍalakena kirena dasāti. ja495 0 Jātaka Pakiṇṇakanipāta Sālikedāravagga 12. Dasabrāhmaṇajātaka |1| Rājā avoca vidhuraṁ, Dhammakāmo yudhiṭṭhilo; “Brāhmaṇe vidhura pariyesa, Sīlavante bahussute. 2 Virate methunā dhammā, Ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ; Dakkhiṇaṁ samma dassāma, Yattha dinnaṁ mahapphalaṁ”. 3 “Dullabhā brāhmaṇā deva, sīlavanto bahussutā; Viratā methunā dhammā, ye te bhuñjeyyu bhojanaṁ. 4 Dasa khalu mahārāja, yā tā brāhmaṇajātiyo; Tesaṁ vibhaṅgaṁ vicayaṁ, vitthārena suṇohi me. 5 Pasibbake gahetvāna, puṇṇe mūlassa saṁvute; Osadhikāyo ganthenti, nhāpayanti japanti ca. 6 Tikicchakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā; Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase”. 7 “Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo) Na te vuccanti brāhmaṇā; Aññe vidhura pariyesa, Sīlavante bahussute. 8 Virate methunā dhammā, Ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ; Dakkhiṇaṁ samma dassāma, Yattha dinnaṁ mahapphalaṁ”. 9 “Kiṅkiṇikāyo gahetvā, ghosenti puratopi te; Pesanānipi gacchanti, rathacariyāsu sikkhare. 10 Paricārakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā; Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase”. 11 “Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo) Na te vuccanti brāhmaṇā; Aññe vidhura pariyesa, Sīlavante bahussute. 12 Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ; Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ”. 13 “Kamaṇḍaluṁ gahetvāna, vaṅkadaṇḍañca brāhmaṇā; Paccupessanti rājāno, gāmesu nigamesu ca; Nādinne vuṭṭhahissāma, gāmamhi vā vanamhi vā. 14 Niggāhakasamā rāja, tepi vuccanti 2981 --- ja495 1:14 brāhmaṇā; Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase”. 15 “Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo) Na te vuccanti brāhmaṇā; Aññe vidhura pariyesa, Sīlavante bahussute. 16 Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ; Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ”. 17 “Parūḷhakacchanakhalomā, paṅkadantā rajassirā; Okiṇṇā rajareṇūhi, yācakā vicaranti te. 18 Khāṇughātasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā; Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase”. 19 “Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo) Na te vuccanti brāhmaṇā; Aññe vidhura pariyesa, Sīlavante bahussute. 20 Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ; Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ”. 21 “Harītakaṁ āmalakaṁ, Ambaṁ jambuṁ vibhītakaṁ; Labujaṁ dantapoṇāni, Beluvā badarāni ca. 22 Rājāyatanaṁ ucchupuṭaṁ, dhūmanettaṁ madhuañjanaṁ; Uccāvacāni paṇiyāni, vipaṇenti janādhipa. 23 Vāṇijakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā; Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase”. 24 “Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo) Na te vuccanti brāhmaṇā; Aññe vidhura pariyesa, Sīlavante bahussute. 25 Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ; Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ”. 26 “Kasivāṇijjaṁ kārenti, posayanti ajeḷake; Kumāriyo pavecchanti, vivāhantāvahanti ca. 27 Samā ambaṭṭhavessehi, tepi vuccanti brāhmaṇā; Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase”. 28 “Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo) Na te vuccanti brāhmaṇā; Aññe vidhura pariyesa, Sīlavante bahussute. 29 Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ; Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ”. 30 “Nikkhittabhikkhaṁ bhuñjanti, gāmesveke purohitā; Bahū te paripucchanti, aṇḍacchedā nilañchakā. 31 Pasūpi tattha haññanti, mahiṁsā sūkarā ajā; Goghātakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā; Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase”. 32 “Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo) Na te vuccanti brāhmaṇā; Aññe vidhura pariyesa, Sīlavante bahussute. 33 Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ; Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ”. 34 “Asicammaṁ gahetvāna, khaggaṁ paggayha brāhmaṇā; Vessapathesu tiṭṭhanti, satthaṁ abbāhayantipi. 35 Samā gopanisādehi, tepi vuccanti brāhmaṇā; Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase”. 36 “Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo) Na te vuccanti brāhmaṇā; Aññe vidhura pariyesa, Sīlavante bahussute. 37 Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ; Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ”. 38 “Araññe kuṭikaṁ katvā, kūṭāni kārayanti te; Sasabiḷāre bādhenti, āgodhā macchakacchapaṁ. 39 Te luddakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā; Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase”. 40 “Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo) Na te vuccanti brāhmaṇā; Aññe vidhura pariyesa, Sīlavante bahussute. 41 Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ; Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ”. 42 “Aññe dhanassa kāmā hi, heṭṭhāmañce pasakkitā; Rājāno upari nhāyanti, somayāge upaṭṭhite. 43 Malamajjakasamā rāja, Tepi vuccanti brāhmaṇā; Akkhātā te mahārāja, Tādise nipatāmase”. 44 “Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo) Na te vuccanti brāhmaṇā; Aññe vidhura pariyesa, Sīlavante bahussute. 45 Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ; Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ”. 46 “Atthi kho brāhmaṇā deva, sīlavanto bahussutā; Viratā methunā dhammā, ye te bhuñjeyyu bhojanaṁ. 47 Ekañca bhattaṁ bhuñjanti, na ca majjaṁ pivanti te; Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase”. 48 “Ete kho brāhmaṇā vidhura, Sīlavanto bahussutā; Ete vidhura pariyesa, Khippañca ne nimantayā”ti. 49 Dasabrāhmaṇajātakaṁ dvādasamaṁ. ja473 0 Jātaka Dvādasakanipāta Cūḷakuṇālavagga 2982 --- ja473 1:0 10. Mittāmittajātaka |1| “Kāni kammāni kubbānaṁ, kathaṁ viññū parakkame; Amittaṁ jāneyya medhāvī, disvā sutvā ca paṇḍito”. 2 “Na naṁ umhayate disvā, na ca naṁ paṭinandati; Cakkhūni cassa na dadāti, paṭilomañca vattati. 3 Amitte tassa bhajati, mitte tassa na sevati; Vaṇṇakāme nivāreti, akkosante pasaṁsati. 4 Guyhañca tassa nakkhāti, tassa guyhaṁ na gūhati; Kammaṁ tassa na vaṇṇeti, paññassa nappasaṁsati. 5 Abhave nandati tassa, bhave tassa na nandati; Accheraṁ bhojanaṁ laddhā, tassa nuppajjate sati; Tato naṁ nānukampati, aho sopi labheyyito. 6 Iccete soḷasākārā, amittasmiṁ patiṭṭhitā; Yehi amittaṁ jāneyya, disvā sutvā ca paṇḍito”. 7 “Kāni kammāni kubbānaṁ, kathaṁ viññū parakkame; Mittaṁ jāneyya medhāvī, disvā sutvā ca paṇḍito. 8 Pavutthaṁ tassa sarati, āgataṁ abhinandati; Tato kelāyito hoti, vācāya paṭinandati. 9 Mitte tasseva bhajati, amitte tassa na sevati; Akkosante nivāreti, vaṇṇakāme pasaṁsati. 10 Guyhañca tassa akkhāti, tassa guyhañca gūhati; Kammañca tassa vaṇṇeti, paññaṁ tassa pasaṁsati. 11 Bhave ca nandati tassa, abhave tassa na nandati; Accheraṁ bhojanaṁ laddhā, tassa uppajjate sati; Tato naṁ anukampati, aho sopi labheyyito. 12 Iccete soḷasākārā, Mittasmiṁ suppatiṭṭhitā; Yehi mittañca jāneyya, Disvā sutvā ca paṇḍito”ti. 13 Mittāmittajātakaṁ dasamaṁ. 14 Dvādasakanipātaṁ niṭṭhitaṁ. 15 Tassuddānaṁ 16 Lahucitta sasāla kasanti puna, Atha kāma dasakhaluṭṭhānavaro; Atha kaṇha sukosiya meṇḍavaro, Padumo puna mittavarena dasāti. ja248 0 Jātaka Dukanipāta Siṅgālavagga 8. Kiṁsukopamajātaka |1| “Sabbehi kiṁsuko diṭṭho, kinnvettha vicikicchatha; Na hi sabbesu ṭhānesu, sārathī paripucchito”. 2 “Evaṁ sabbehi ñāṇehi, yesaṁ dhammā ajānitā; Te ve dhammesu kaṅkhanti, kiṁsukasmiṁva bhātaro”ti. 3 Kiṁsukopamajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja276 0 Jātaka Tikanipāta Udapānavagga 6. Garudhammajātaka |1| “Tava saddhañca sīlañca, viditvāna janādhipa; Vaṇṇaṁ añjanavaṇṇena, kāliṅgasmiṁ nimimhase”. 2 “Annabhaccā cabhaccā ca, yodha uddissa gacchati; Sabbe te appaṭikkhippā, pubbācariyavaco idaṁ. 3 Dadāmi vo brāhmaṇā nāgametaṁ, Rājārahaṁ rājabhoggaṁ yasassinaṁ; Alaṅkataṁ hemajālābhichannaṁ, Sasārathiṁ gacchatha yena kāman”ti. 4 Garudhammajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja74 0 Jātaka Ekakanipāta Varuṇavagga 4. Rukkhadhammajātaka |1| “Sādhū sambahulā ñātī, api rukkhā araññajā; Vāto vahati ekaṭṭhaṁ, brahantampi vanappatin”ti. 2 Rukkhadhammajātakaṁ catutthaṁ. ja92 0 Jātaka Ekakanipāta Littavagga 2. Mahāsārajātaka |1| “Ukkaṭṭhe sūramicchanti, mantīsu akutūhalaṁ; Piyañca annapānamhi, atthe jāte ca paṇḍitan”ti. 2 Mahāsārajātakaṁ dutiyaṁ. ja11 0 Jātaka Ekakanipāta Sīlavagga 1. 2983 --- ja11 1:0 Lakkhaṇamigajātaka |1| “Hoti sīlavataṁ attho, paṭisanthāravuttinaṁ; Lakkhaṇaṁ passa āyantaṁ, ñātisaṅghapurakkhataṁ; Atha passasimaṁ kāḷaṁ, suvihīnaṁva ñātibhī”ti. 2 Lakkhaṇamigajātakaṁ paṭhamaṁ. ja314 0 Jātaka Catukkanipāta Pucimandavagga 4. Lohakumbhijātaka |1| “Dujjīvitamajīvimha, ye sante na dadamhase; Vijjamānesu bhogesu, dīpaṁ nākamha attano”. 2 “Saṭṭhi vassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso; Niraye paccamānānaṁ, kadā anto bhavissati”. 3 “Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati; Tadā hi pakataṁ pāpaṁ, mama tuyhañca mārisā”. 4 “Sohaṁ nūna ito gantvā, yoniṁ laddhāna mānusiṁ; Vadaññū sīlasampanno, kāhāmi kusalaṁ bahun”ti. 5 Lohakumbhijātakaṁ catutthaṁ. ja129 0 Jātaka Ekakanipāta Kusanāḷivagga 9. Aggikabhāradvājajātaka |1| “Nāyaṁ sikhā puññahetu, ghāsahetu ayaṁ sikhā; Nāguṭṭhigaṇanaṁ yāti, alaṁ te hotu aggikā”ti. 2 Aggikabhāradvājajātakaṁ navamaṁ. ja117 0 Jātaka Ekakanipāta Haṁcivagga 7. Tittirajātaka |1| “Accuggatātilapatā, ativelaṁ pabhāsitā; Vācā hanati dummedhaṁ, tittiraṁvātivassitan”ti. 2 Tittirajātakaṁ sattamaṁ. ja511 0 Jātaka Tiṁsanipāta Kiṁchandavagga 1. Kiṁchandajātaka |1| “Kiṁchando kimadhippāyo, eko sammasi ghammani; Kiṁ patthayāno kiṁ esaṁ, kena atthena brāhmaṇa”. 2 “Yathā mahā vāridharo, kumbho supariṇāhavā; Tathūpamaṁ ambapakkaṁ, vaṇṇagandharasuttamaṁ. 3 Taṁ vuyhamānaṁ sotena, disvānāmalamajjhime; Pāṇīhi naṁ gahetvāna, agyāyatanamāhariṁ. 4 Tato kadalipattesu, nikkhipitvā sayaṁ ahaṁ; Satthena naṁ vikappetvā, khuppipāsaṁ ahāsi me. 5 Sohaṁ apetadaratho, Byantībhūto dukhakkhamo; Assādaṁ nādhigacchāmi, Phalesvaññesu kesuci. 6 Sosetvā nūna maraṇaṁ, taṁ mamaṁ āvahissati; Ambaṁ yassa phalaṁ sādu, madhuraggaṁ manoramaṁ; Yamuddhariṁ vuyhamānaṁ, udadhismā mahaṇṇave. 7 Akkhātaṁ te mayā sabbaṁ, yasmā upavasāmahaṁ; Rammaṁ pati nisinnosmi, puthulomāyutā puthu. 8 Tvañca kho meva akkhāhi, attānamapalāyini; Kā vā tvamasi kalyāṇi, kissa vā tvaṁ sumajjhime. 9 Ruppapaṭṭapalimaṭṭhīva, byagghīva girisānujā; Yā santi nāriyo devesu, devānaṁ paricārikā. 10 Yā ca manussalokasmiṁ, Rūpenānvāgatitthiyo; Rūpena te sadisī natthi, Devesu gandhabbamanussaloke; Puṭṭhāsi me cārupubbaṅgi, Brūhi nāmañca bandhave”. 11 “Yaṁ tvaṁ pati nisinnosi, rammaṁ brāhmaṇa kosikiṁ; Sāhaṁ bhusālayāvutthā, varavārivahoghasā. 12 Nānādumagaṇākiṇṇā, bahukā girikandarā; Mameva pamukhā honti, abhisandanti pāvuse. 13 Atho bahū vanatodā, nīlavārivahindharā; Bahukā nāgavittodā, abhisandanti vārinā. 14 Tā ambajambulabujā, nīpā tālā cudumbarā; Bahūni phalajātāni, āvahanti abhiṇhaso. 15 Yaṁ kiñci ubhato tīre, phalaṁ patati ambuni; Asaṁsayaṁ taṁ sotassa, phalaṁ hoti vasānugaṁ. 16 Etadaññāya medhāvi, puthupañña suṇohi me; Mā rocaya mabhisaṅgaṁ, paṭisedha janādhipa. 17 Na vāhaṁ vaḍḍhavaṁ maññe, Yaṁ tvaṁ raṭṭhābhivaḍḍhana; Āceyyamāno rājisi, Maraṇaṁ abhikaṅkhasi. 18 Tassa jānanti 2984 --- ja511 1:18 pitaro, gandhabbā ca sadevakā; Ye cāpi isayo loke, saññatattā tapassino; Asaṁsayaṁ tepi jānanti, paṭṭhabhūtā yasassino”. 19 “Evaṁ viditvā vidū sabbadhammaṁ, Viddhaṁsanaṁ cavanaṁ jīvitassa; Na cīyatī tassa narassa pāpaṁ, Sace na ceteti vadhāya tassa. 20 Isipūgasamaññāte, evaṁ lokyā viditā sati; Anariyaparisambhāse, pāpakammaṁ jigīsasi. 21 Sace ahaṁ marissāmi, tīre te puthusussoṇi; Asaṁsayaṁ taṁ asiloko, mayi pete āgamissati. 22 Tasmā hi pāpakaṁ kammaṁ, rakkhasseva sumajjhime; Mā taṁ sabbo jano pacchā, pakuṭṭhāyi mayi mate”. 23 “Aññātametaṁ avisayhasāhi, Attānamambañca dadāmi te taṁ; So duccaje kāmaguṇe pahāya, Santiñca dhammañca adhiṭṭhitosi. 24 Yo hitvā pubbasaññogaṁ, pacchā saṁyojane ṭhito; Adhammañceva carati, pāpañcassa pavaḍḍhati. 25 Ehi taṁ pāpayissāmi, kāmaṁ appossuko bhava; Upānayāmi sītasmiṁ, viharāhi anussuko. 26 Taṁ puppharasamattebhi, vakkaṅgehi arindama; Koñcā mayūrā diviyā, kolaṭṭhimadhusāḷikā; Kūjitā haṁsapūgehi, kokilettha pabodhare. 27 Ambettha vippasākhaggā, palālakhalasannibhā; Kosambasaḷalā nīpā, pakkatālavilambino”. 28 “Mālī tiriṭī kāyūrī, aṅgadī candanussado; Rattiṁ tvaṁ paricāresi, divā vedesi vedanaṁ. 29 Soḷasitthisahassāni, yā temā paricārikā; Evaṁ mahānubhāvosi, abbhuto lomahaṁsano. 30 Kiṁ kammamakarī pubbe, pāpaṁ attadukhāvahaṁ; Yaṁ karitvā manussesu, piṭṭhimaṁsāni khādasi”. 31 “Ajjhenāni paṭiggayha, kāmesu gadhito ahaṁ; Acariṁ dīghamaddhānaṁ, paresaṁ ahitāyahaṁ. 32 Yo piṭṭhimaṁsiko hoti, evaṁ ukkacca khādati; Yathāhaṁ ajja khādāmi, piṭṭhimaṁsāni attano”ti. 33 Kiṁchandajātakaṁ paṭhamaṁ. ja428 0 Jātaka Navakanipāta Gijjhavagga 2. Kosambiyajātaka |1| “Puthusaddo samajano, na bālo koci maññatha; Saṅghasmiṁ bhijjamānasmiṁ, nāññaṁ bhiyyo amaññaruṁ. 2 Parimuṭṭhā paṇḍitābhāsā, vācāgocarabhāṇino; Yāvicchanti mukhāyāmaṁ, yena nītā na taṁ vidū. 3 Akkocchi maṁ avadhi maṁ, ajini maṁ ahāsi me; Ye ca taṁ upanayhanti, veraṁ tesaṁ na sammati. 4 Akkocchi maṁ avadhi maṁ, ajini maṁ ahāsi me; Ye ca taṁ nupanayhanti, veraṁ tesūpasammati. 5 Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṁ; Averena ca sammanti, esa dhammo sanantano. 6 Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase; Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā. 7 Aṭṭhicchinnā pāṇaharā, gavāssa dhanahārino; Raṭṭhaṁ vilumpamānānaṁ, tesampi hoti saṅgati; Kasmā tumhāka no siyā. 8 Sace labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāridhīraṁ; Abhibhuyya sabbāni parissayāni, Careyya tenattamano satīmā. 9 No ce labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāridhīraṁ; Rājāva raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāya, Eko care mātaṅgaraññeva nāgo. 10 Ekassa caritaṁ seyyo, Natthi bāle sahāyatā; Eko care na pāpāni kayirā, Appossukko mātaṅgaraññeva nāgo”ti. 11 Kosambiyajātakaṁ dutiyaṁ. ja416 0 Jātaka Sattakanipāta Gandhāravagga 11. Parantapajātaka |1| “Āgamissati me pāpaṁ, āgamissati me bhayaṁ; Tadā hi calitā sākhā, manussena migena vā”. 2 “Bhīruyā nūna me kāmo, avidūre vasantiyā; Karissati kisaṁ paṇḍuṁ, sāva sākhā parantapaṁ. 3 Socayissati maṁ kantā, gāme vasamaninditā; Karissati kisaṁ paṇḍuṁ, sāva sākhā parantapaṁ. 4 Tayā maṁ asitāpaṅgi, sitāni bhaṇitāni ca; Kisaṁ paṇḍuṁ karissanti, sāva sākhā parantapaṁ”. 5 “Agamā nūna so saddo, asaṁsi nūna so tava; Akkhātaṁ nūna taṁ tena, yo taṁ sākhamakampayi. 6 Idaṁ kho taṁ samāgamma, mama bālassa cintitaṁ; Tadā hi calitā sākhā, manussena migena vā”. 7 “Tatheva tvaṁ avedesi, Avañci 2985 --- ja416 1:7 pitaraṁ mama; Hantvā sākhāhi chādento, Āgamissati me bhayan”ti. 8 Parantapajātakaṁ ekādasamaṁ. Gandhāravaggo dutiyo. 9 Tassuddānaṁ 10 Varagāma mahākapi bhaggava ca, Daḷhadhamma sakuñjara kesavaro; Urago vidhuro puna jāgarataṁ, Atha kosalādhipa parantapa cāti. 11 Atha vagguddānaṁ 12 Atha sattanipātamhi, vaggaṁ me bhaṇato suṇa; Kukku ca puna gandhāro, dveva vuttā mahesināti. 13 Sattakanipātaṁ niṭṭhitaṁ. ja213 0 Jātaka Dukanipāta Bīraṇathambhavagga 3. Bharujātaka |1| “Isīnamantaraṁ katvā, bharurājāti me sutaṁ; Ucchinno saha raṭṭhehi, sarājā vibhavaṅgato. 2 Tasmā hi chandāgamanaṁ, nappasaṁsanti paṇḍitā; Aduṭṭhacitto bhāseyya, giraṁ saccupasaṁhitan”ti. 3 Bharujātakaṁ tatiyaṁ. ja86 0 Jātaka Ekakanipāta Apāyimhavagga 6. Sīlavīmaṁsakajātaka |1| “Sīlaṁ kireva kalyāṇaṁ, sīlaṁ loke anuttaraṁ; Passa ghoraviso nāgo, sīlavāti na haññatī”ti. 2 Sīlavīmaṁsakajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja60 0 Jātaka Ekakanipāta Āsīsavagga 10. Saṅkhadhamajātaka |1| “Dhame dhame nātidhame, atidhantañhi pāpakaṁ; Dhantenādhigatā bhogā, te tāto vidhamī dhaman”ti. 2 Saṅkhadhamajātakaṁ dasamaṁ. Āsīsavaggo chaṭṭho. 3 Tassuddānaṁ 4 Yathā icchiṁ tathāhudakā thalā, Sura sāduphalo ca alīnamano; Sampahaṭṭhamano caturo ca tayo, Sataladdhaka bhogadhanena dasāti. ja262 0 Jātaka Tikanipāta Padumavagga 2. Mudupāṇijātaka |1| “Pāṇi ce muduko cassa, nāgo cassa sukārito; Andhakāro ca vasseyya, atha nūna tadā siyā”. 2 “Analā mudusambhāsā, duppūrā tā nadīsamā; Sīdanti naṁ viditvāna, ārakā parivajjaye. 3 Yaṁ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā; Jātavedova saṁ ṭhānaṁ, khippaṁ anudahanti nan”ti. 4 Mudupāṇijātakaṁ dutiyaṁ. ja467 0 Jātaka Dvādasakanipāta Cūḷakuṇālavagga 4. Kāmajātaka |1| “Kāmaṁ kāmayamānassa, tassa ce taṁ samijjhati; Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchati. 2 Kāmaṁ kāmayamānassa, tassa ce taṁ samijjhati; Tato naṁ aparaṁ kāme, ghamme taṇhaṁva vindati. 3 Gavaṁva siṅgino siṅgaṁ, vaḍḍhamānassa vaḍḍhati; Evaṁ mandassa posassa, bālassa avijānato; Bhiyyo taṇhā pipāsā ca, vaḍḍhamānassa vaḍḍhati. 4 Pathabyā sāliyavakaṁ, gavāssaṁ dāsaporisaṁ; Datvā ca nālamekassa, iti vidvā samaṁ care. 5 Rājā pasayha pathaviṁ vijitvā, Sasāgarantaṁ mahimāvasanto; Oraṁ samuddassa atittarūpo, Pāraṁ samuddassapi patthayetha. 6 Yāva anussaraṁ kāme, Manasā titti nājjhagā; Tato nivattā paṭikkamma disvā, Te ve sutittā ye paññāya tittā. 7 Paññāya tittinaṁ seṭṭhaṁ, na so kāmehi tappati; Paññāya tittaṁ purisaṁ, taṇhā na kurute vasaṁ. 8 Apacinetheva kāmānaṁ, appicchassa alolupo; Samuddamatto puriso, na so kāmehi tappati. 9 Rathakārova cammassa, parikantaṁ upāhanaṁ; Yaṁ yaṁ cajati kāmānaṁ, taṁ taṁ sampajjate sukhaṁ; Sabbañce 2986 --- ja467 1:9 sukhamiccheyya, sabbe kāme pariccaje”. 10 “Aṭṭha te bhāsitā gāthā, sabbā honti sahassiyo; Paṭigaṇha mahābrahme, sādhetaṁ tava bhāsitaṁ”. 11 “Na me attho sahassehi, satehi nahutehi vā; Pacchimaṁ bhāsato gāthaṁ, kāme me na rato mano”. 12 “Bhadrako vatāyaṁ māṇavako, Sabbalokavidū muni; Yo imaṁ taṇhaṁ dukkhajananiṁ, Parijānāti paṇḍito”ti. 13 Kāmajātakaṁ catutthaṁ. ja459 0 Jātaka Ekādasakanipāta Mātuposakavagga 5. Pānīyajātaka |1| “Mitto mittassa pānīyaṁ, adinnaṁ paribhuñjisaṁ; Tena pacchā vijigucchiṁ, taṁ pāpaṁ pakataṁ mayā; Mā puna akaraṁ pāpaṁ, tasmā pabbajito ahaṁ. 2 Paradārañca disvāna, chando me udapajjatha; Tena pacchā vijigucchiṁ, taṁ pāpaṁ pakataṁ mayā; Mā puna akaraṁ pāpaṁ, tasmā pabbajito ahaṁ. 3 Pitaraṁ me mahārāja, corā agaṇhu kānane; Tesāhaṁ pucchito jānaṁ, aññathā naṁ viyākariṁ. 4 Tena pacchā vijigucchiṁ, taṁ pāpaṁ pakataṁ mayā; Mā puna akaraṁ pāpaṁ, tasmā pabbajito ahaṁ. 5 Pāṇātipātamakaruṁ, somayāge upaṭṭhite; Tesāhaṁ samanuññāsiṁ. 6 Tena pacchā vijigucchiṁ, taṁ pāpaṁ pakataṁ mayā; Mā puna akaraṁ pāpaṁ, tasmā pabbajito ahaṁ. 7 Surāmerayamādhukā, ye janā paṭhamāsu no; Bahūnaṁ te anatthāya, majjapānamakappayuṁ; Tesāhaṁ samanuññāsiṁ. 8 Tena pacchā vijigucchiṁ, taṁ pāpaṁ pakataṁ mayā; Mā puna akaraṁ pāpaṁ, tasmā pabbajito ahaṁ”. 9 “Dhiratthu subahū kāme, duggandhe bahukaṇṭake; Ye ahaṁ paṭisevanto, nālabhiṁ tādisaṁ sukhaṁ”. 10 “Mahassādā sukhā kāmā, Natthi kāmā paraṁ sukhaṁ; Ye kāme paṭisevanti, Saggaṁ te upapajjare”. 11 “Appassādā dukhā kāmā, natthi kāmā paraṁ dukhaṁ; Ye kāme paṭisevanti, nirayaṁ te upapajjare. 12 Asī yathā sunisito, nettiṁsova supāyiko; Sattīva urasi khittā, kāmā dukkhatarā tato. 13 Aṅgārānaṁva jalitaṁ, kāsuṁ sādhikaporisaṁ; Phālaṁva divasantattaṁ, kāmā dukkhatarā tato. 14 Visaṁ yathā halāhalaṁ, telaṁ pakkuthitaṁ yathā; Tambaloha vilīnaṁva, kāmā dukkhatarā tato”ti. 15 Pānīyajātakaṁ pañcamaṁ. ja481 0 Jātaka Terasakanipāta Ambavagga 8. Takkāriyajātaka |1| “Ahameva dubbhāsitaṁ bhāsi bālo, Bhekovaraññe ahimavhāyamāno; Takkāriye sobbhamimaṁ patāmi, Na kireva sādhu ativelabhāṇī”. 2 “Pappoti macco ativelabhāṇī, Bandhaṁ vadhaṁ sokapariddavañca; Attānameva garahāsi ettha, Ācera yaṁ taṁ nikhaṇanti sobbhe”. 3 “Kimevahaṁ tuṇḍilamanupucchiṁ, Kareyya saṁ bhātaraṁ kāḷikāyaṁ; Naggovahaṁ vatthayugañca jīno, Ayampi attho bahutādisova”. 4 “Yo yujjhamānānamayujjhamāno, Meṇḍantaraṁ accupatī kuliṅgo; So piṁsito meṇḍasirehi tattha, Ayampi attho bahutādisova. 5 Caturo janā potthakamaggahesuṁ, Ekañca posaṁ anurakkhamānā; Sabbeva te bhinnasirā sayiṁsu, Ayampi attho bahutādisova. 6 Ajā yathā veḷugumbasmiṁ baddhā, Avakkhipantī asimajjhagacchi; Teneva tassā galakāvakantaṁ, Ayampi attho bahutādisova”. 7 “Ime na devā na gandhabbaputtā, Migā ime atthavasaṁ gatā me; Ekañca naṁ sāyamāse pacantu, Ekaṁ punappātarāse pacantu”. 8 “Sataṁ sahassāni dubhāsitāni, Kalampi nāgghanti subhāsitassa; Dubbhāsitaṁ saṅkamāno kileso, Tasmā tuṇhī kimpurisā na bālyā”. 9 “Yā mesā byāhāsi pamuñcathetaṁ, Giriñca naṁ himavantaṁ nayantu; Imañca kho dentu mahānasāya, Pātova naṁ pātarāse pacantu”. 10 “Pajjunnanāthā pasavo, pasunāthā ayaṁ pajā; Tvaṁ nāthosi mahārāja, nāthohaṁ bhariyāya me; Dvinnamaññataraṁ ñatvā, mutto gaccheyya pabbataṁ. 11 Na ve nindā suparivajjayetha, Nānā janā sevitabbā janinda; Yeneva eko labhate pasaṁsaṁ, Teneva añño labhate ninditāraṁ. 12 Sabbo loko paricitto aticitto, Sabbo loko cittavā samhi citte; Paccekacittā 2987 --- ja481 1:12 puthu sabbasattā, Kassīdha cittassa vasena vatte”. 13 “Tuṇhī ahū kimpuriso sabhariyo, Yo dāni byāhāsi bhayassa bhīto; So dāni mutto sukhito arogo, Vācākirevatthavatī narānan”ti. 14 Takkāriyajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja284 0 Jātaka Tikanipāta Abbhantaravagga 4. Sirijātaka |1| “Yaṁ ussukā saṅgharanti, alakkhikā bahuṁ dhanaṁ; Sippavanto asippā ca, lakkhivā tāni bhuñjati. 2 Sabbattha katapuññassa, aticcaññeva pāṇino; Uppajjanti bahū bhogā, appanāyatanesupi. 3 Kukkuṭo maṇayo daṇḍo, thiyo ca puññalakkhaṇā; Uppajjanti apāpassa, katapuññassa jantuno”ti. 4 Sirijātakaṁ catutthaṁ. ja180 0 Jātaka Dukanipāta Kalyāṇavagga 10. Duddadajātaka |1| “Duddadaṁ dadamānānaṁ, dukkaraṁ kamma kubbataṁ; Asanto nānukubbanti, sataṁ dhammo durannayo”. 2 “Tasmā satañca asataṁ, nānā hoti ito gati; Asanto nirayaṁ yanti, santo saggaparāyaṇāti. 3 Duddadajātakaṁ dasamaṁ. Kalyāṇavaggo tatiyo. 4 Tassuddānaṁ 5 Susamaññamigādhibhū māṇavako, Vāripahūtarūpādiccupaṭṭhānā; Sakaḷāyasatindukapaṅka puna, Satadhamma sududdadakena dasā”ti. ja383 0 Jātaka Chakkanipāta Avāriyavagga 8. Kukkuṭajātaka |1| “Sucittapattachadana, tambacūḷa vihaṅgama; Oroha dumasākhāya, mudhā bhariyā bhavāmi te”. 2 “Catuppadī tvaṁ kalyāṇi, dvipadāhaṁ manorame; Migī pakkhī asaññuttā, aññaṁ pariyesa sāmikaṁ”. 3 “Komārikā te hessāmi, Mañjukā piyabhāṇinī; Vinda maṁ ariyena vedena, Sāvaya maṁ yadicchasi”. 4 “Kuṇapādini lohitape, cori kukkuṭapothini; Na tvaṁ ariyena vedena, mamaṁ bhattāramicchasi”. 5 “Evampi caturā nārī, disvāna sadhanaṁ naraṁ; Nenti saṇhāhi vācāhi, biḷārī viya kukkuṭaṁ. 6 Yo ca uppatitaṁ atthaṁ, na khippamanubujjhati; Amittavasamanveti, pacchā ca anutappati. 7 Yo ca uppatitaṁ atthaṁ, khippameva nibodhati; Muccate sattusambādhā, kukkuṭova biḷāriyā”ti. 8 Kukkuṭajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja166 0 Jātaka Dukanipāta Santhavavagga 6. Upasāḷakajātaka |1| “Upasāḷakanāmāni, sahassāni catuddasa; Asmiṁ padese daḍḍhāni, natthi loke anāmataṁ. 2 Yamhi saccañca dhammo ca, ahiṁsā saṁyamo damo; Etaṁ ariyā sevanti, etaṁ loke anāmatan”ti. 3 Upasāḷakajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja158 0 Jātaka Dukanipāta Daḷhavagga 8. Suhanujātaka |1| “Nayidaṁ visamasīlena, soṇena suhanū saha; Suhanūpi tādisoyeva, yo soṇassa sagocaro. 2 Pakkhandinā pagabbhena, niccaṁ sandānakhādinā; Sameti pāpaṁ pāpena, sameti asatā asan”ti. 3 Suhanujātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja365 0 Jātaka Pañcakanipāta Vaṇṇārohavagga 5. 2988 --- ja365 1:0 Ahituṇḍikajātaka |1| “Dhuttomhi samma sumukha, jūte akkhaparājito; Harehi ambapakkāni, vīriyaṁ te bhakkhayāmase”. 2 “Alikaṁ vata maṁ samma, abhūtena pasaṁsasi; Ko te suto vā diṭṭho vā, sumukho nāma makkaṭo. 3 Ajjāpi me taṁ manasi, yaṁ maṁ tvaṁ ahituṇḍika; Dhaññāpaṇaṁ pavisitvā, matto chātaṁ hanāsi maṁ. 4 Tāhaṁ saraṁ dukkhaseyyaṁ, api rajjampi kāraye; Nevāhaṁ yācito dajjaṁ, tathā hi bhayatajjito. 5 Yañca jaññā kule jātaṁ, Gabbhe tittaṁ amacchariṁ; Tena sakhiñca mittañca, Dhīro sandhātumarahatī”ti. 6 Ahituṇḍikajātakaṁ pañcamaṁ. ja207 0 Jātaka Dukanipāta Nataṁdaḷhavagga 7. Assakajātaka |1| “Ayamassakarājena, deso vicarito mayā; Anukāmayakāmena, piyena patinā saha. 2 Navena sukhadukkhena, porāṇaṁ apidhīyati; Tasmā assakaraññāva, kīṭo piyataro mamā”ti. 3 Assakajātakaṁ sattamaṁ. ja239 0 Jātaka Dukanipāta Upāhanavagga 9. Haritamaṇḍūkajātaka |1| “Āsīvisampi maṁ santaṁ, Paviṭṭhaṁ kumināmukhaṁ; Ruccate haritāmātā, Yaṁ maṁ khādanti macchakā”. 2 “Vilumpateva puriso, yāvassa upakappati; Yadā caññe vilumpanti, so vilutto vilumpatī”ti. 3 Haritamaṇḍūkajātakaṁ navamaṁ. ja402 0 Jātaka Sattakanipāta Kukkuvagga 7. Sattubhastajātaka |1| “Vibbhantacitto kupitindriyosi, Nettehi te vārigaṇā savanti; Kiṁ te naṭṭhaṁ kiṁ pana patthayāno, Idhāgamā brahme tadiṅgha brūhi”. 2 “Miyyetha bhariyā vajato mamajja, Agacchato maraṇamāha yakkho; Etena dukkhena pavedhitosmi, Akkhāhi me senaka etamatthaṁ”. 3 “Bahūni ṭhānāni vicintayitvā, Yamettha vakkhāmi tadeva saccaṁ; Maññāmi te brāhmaṇa sattubhastaṁ, Ajānato kaṇhasappo paviṭṭho. 4 Ādāya daṇḍaṁ parisumbha bhastaṁ, Passeḷamūgaṁ uragaṁ dujivhaṁ; Chindajja kaṅkhaṁ vicikicchitāni, Bhujaṅgamaṁ passa pamuñca bhastaṁ”. 5 Saṁviggarūpo parisāya majjhe, So brāhmaṇo sattubhastaṁ pamuñci; Atha nikkhami urago uggatejo, Āsīviso sappo phaṇaṁ karitvā. 6 “Suladdhalābhā janakassa rañño, Yo passatī senakaṁ sādhupaññaṁ; Vivaṭṭachaddo nusi sabbadassī, Ñāṇaṁ nu te brāhmaṇa bhiṁsarūpaṁ”. 7 “Imāni me sattasatāni atthi, Gaṇhāhi sabbāni dadāmi tuyhaṁ; Tayā hi me jīvitamajja laddhaṁ, Athopi bhariyāya makāsi sotthiṁ”. 8 “Na paṇḍitā vetanamādiyanti, Citrāhi gāthāhi subhāsitāhi; Itopi te brahme dadantu vittaṁ, Ādāya tvaṁ gaccha sakaṁ niketan”ti. 9 Sattubhastajātakaṁ sattamaṁ. ja505 0 Jātaka Vīsatinipāta Mātaṅgavagga 9. Somanassajātaka |1| “Ko taṁ hiṁsati heṭheti, Kiṁ dummano socasi appatīto; Kassajja mātāpitaro rudantu, Kvajja setu nihato pathabyā”. 2 “Tuṭṭhosmi deva tava dassanena, Cirassaṁ passāmi taṁ bhūmipāla; Ahiṁsako reṇumanuppavissa, Puttena te heṭhayitosmi deva”. 3 “Āyantu dovārikā khaggabandhā, Kāsāviyā yantu antepurantaṁ; Hantvāna taṁ somanassaṁ kumāraṁ, Chetvāna sīsaṁ varamāharantu”. 4 “Pesitā rājino dūtā, kumāraṁ etadabravuṁ; Issarena vitiṇṇosi, vadhaṁ pattosi khattiya”. 5 “Sa rājaputto paridevayanto, Dasaṅguliṁ añjaliṁ paggahetvā; Ahampi icchāmi janinda daṭṭhuṁ, Jīvaṁ maṁ netvā 2989 --- ja505 1:5 paṭidassayetha”. 6 Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, rañño puttaṁ adassayuṁ; Putto ca pitaraṁ disvā, dūratovajjhabhāsatha. 7 “Āgacchuṁ dovārikā khaggabandhā, Kāsāviyā hantu mamaṁ janinda; Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, Aparādho ko nidha mamajja atthi”. 8 “Sāyañca pāto udakaṁ sajāti, Aggiṁ sadā pāricaratappamatto; Taṁ tādisaṁ saṁyataṁ brahmacāriṁ, Kasmā tuvaṁ brūsi gahappatīti”. 9 “Tālā ca mūlā ca phalā ca deva, Pariggahā vividhā santimassa; Te rakkhati gopayatappamatto, Tasmā ahaṁ brūmi gahappatīti”. 10 “Saccaṁ kho etaṁ vadasi kumāra, Pariggahā vividhā santimassa; Te rakkhati gopayatappamatto, Sa brāhmaṇo gahapati tena hoti”. 11 “Suṇantu mayhaṁ parisā samāgatā, Sanegamā jānapadā ca sabbe; Bālāyaṁ bālassa vaco nisamma, Ahetunā ghātayate maṁ janindo. 12 Daḷhasmi mūle visaṭe virūḷhe, Dunnikkayo veḷu pasākhajāto; Vandāmi pādāni tava janinda, Anujāna maṁ pabbajissāmi deva”. 13 “Bhuñjassu bhoge vipule kumāra, Sabbañca te issariyaṁ dadāmi; Ajjeva tvaṁ kurūnaṁ hohi rājā, Mā pabbajī pabbajjā hi dukkhā”. 14 “Kinnūdha deva tavamatthi bhogā, Pubbevahaṁ devaloke ramissaṁ; Rūpehi saddehi atho rasehi, Gandhehi phassehi manoramehi. 15 Bhuttā ca me bhogā tidivasmiṁ deva, Parivārito accharānaṁ gaṇena; Tuvañca bālaṁ paraneyyaṁ viditvā, Na tādise rājakule vaseyyaṁ”. 16 “Sacāhaṁ bālo paraneyyo asmi, Ekāparādhaṁ khama putta mayhaṁ; Punapi ce edisakaṁ bhaveyya, Yathāmatiṁ somanassa karohi”. 17 “Anisamma kataṁ kammaṁ, anavatthāya cintitaṁ; Bhesajjasseva vebhaṅgo, vipāko hoti pāpako. 18 Nisamma ca kataṁ kammaṁ, sammāvatthāya cintitaṁ; Bhesajjasseva sampatti, vipāko hoti bhadrako. 19 Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, Asaññato pabbajito na sādhu; Rājā na sādhu anisammakārī, Yo paṇḍito kodhano taṁ na sādhu. 20 Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati; Nisammakārino rāja, yaso kitti ca vaḍḍhati. 21 Nisamma daṇḍaṁ paṇayeyya issaro, Vegā kataṁ tappati bhūmipāla; Sammāpaṇīdhī ca narassa atthā, Anānutappā te bhavanti pacchā. 22 Anānutappāni hi ye karonti, Vibhajja kammāyatanāni loke; Viññuppasatthāni sukhudrayāni, Bhavanti buddhānumatāni tāni. 23 Āgacchuṁ dovārikā khaggabandhā, Kāsāviyā hantu mamaṁ janinda; Mātuñca aṅkasmimahaṁ nisinno, Ākaḍḍhito sahasā tehi deva. 24 Kaṭukañhi sambādhaṁ sukicchaṁ patto, Madhurampi yaṁ jīvitaṁ laddha rāja; Kicchenahaṁ ajja vadhā pamutto, Pabbajjamevābhimanohamasmi”. 25 “Putto tavāyaṁ taruṇo sudhamme, Anukampako somanasso kumāro; Taṁ yācamāno na labhāmi svajja, Arahasi naṁ yācitave tuvampi”. 26 “Ramassu bhikkhācariyāya putta, Nisamma dhammesu paribbajassu; Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ, Anindito brahmamupehi ṭhānaṁ”. 27 “Acchera rūpaṁ vata yādisañca, Dukkhitaṁ maṁ dukkhāpayase sudhamme; Yācassu puttaṁ iti vuccamānā, Bhiyyova ussāhayase kumāraṁ”. 28 “Ye vippamuttā anavajjabhogino, Parinibbutā lokamimaṁ caranti; Tamariyamaggaṁ paṭipajjamānaṁ, Na ussahe vārayituṁ kumāraṁ”. 29 “Addhā have sevitabbā sapaññā, Bahussutā ye bahuṭhānacintino; Yesāyaṁ sutvāna subhāsitāni, Appossukkā vītasokā sudhammā”ti. 30 Somanassajātakaṁ navamaṁ. ja300 0 Jātaka Tikanipāta Kumbhavagga 10. Vakajātaka |1| “Parapāṇarodhā jīvanto, maṁsalohitabhojano; Vako vataṁ samādāya, upapajji uposathaṁ. 2 Tassa sakko vataññāya, ajarūpenupāgami; Vītatapo ajjhappatto, bhañji lohitapo tapaṁ. 3 Evameva idhekacce, Samādānamhi dubbalā; Lahuṁ karonti attānaṁ, Vakova ajakāraṇā”ti. 4 Vakajātakaṁ dasamaṁ. Kumbhavaggo pañcamo. 5 Tassuddānaṁ 6 Varakumbha supattasirivhayano, Sucisammata bindusaro cusabho; Saritaṁpati caṇḍi jarākapinā, Atha makkaṭiyā vakakena dasāti. 7 Atha vagguddānaṁ 8 Saṅkappo padumo ceva, Udapānena tatiyaṁ; 2990 --- ja300 1:8 Abbhantaraṁ ghaṭabhedaṁ, Tikanipātamhilaṅkatanti. 9 Tikanipātaṁ niṭṭhitaṁ. ja103 0 Jātaka Ekakanipāta Parosatavagga 3. Verijātaka |1| “Yattha verī nivisati, na vase tattha paṇḍito; Ekarattaṁ dirattaṁ vā, dukkhaṁ vasati verisū”ti. 2 Verijātakaṁ tatiyaṁ. ja24 0 Jātaka Ekakanipāta Kuruṅgavagga 4. Ājaññajātaka |1| “Yadā yadā yattha yadā, yattha yattha yadā yadā; Ājañño kurute vegaṁ, hāyanti tattha vāḷavā”ti. 2 Ājaññajātakaṁ catutthaṁ. ja1 0 Jātaka Ekakanipāta Apaṇṇakavagga 1. Apaṇṇakajātaka |1| Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. 2 “Apaṇṇakaṁ ṭhānameke, Dutiyaṁ āhu takkikā; Etadaññāya medhāvī, Taṁ gaṇhe yadapaṇṇakan”ti. 3 Apaṇṇakajātakaṁ paṭhamaṁ. ja524 0 Jātaka Cattālīsanipāta Tesakuṇavagga 4. Saṅkhapālajātaka |1| “Ariyāvakāsosi pasannanetto, Maññe bhavaṁ pabbajito kulamhā; Kathaṁ nu vittāni pahāya bhoge, Pabbaji nikkhamma gharā sapañña”. 2 “Sayaṁ vimānaṁ naradeva disvā, Mahānubhāvassa mahoragassa; Disvāna puññāna mahāvipākaṁ, Saddhāyahaṁ pabbajitomhi rāja”. 3 “Na kāmakāmā na bhayā na dosā, Vācaṁ musā pabbajitā bhaṇanti; Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, Sutvāna me jāyihitippasādo”. 4 “Vāṇijja raṭṭhādhipa gacchamāno, Pathe addasāsimhi bhojaputte; Pavaddhakāyaṁ uragaṁ mahantaṁ, Ādāya gacchante pamodamāne. 5 Sohaṁ samāgamma janinda tehi, Pahaṭṭhalomo avacamhi bhīto; ‘Kuhiṁ ayaṁ nīyati bhīmakāyo, Nāgena kiṁ kāhatha bhojaputtā’. 6 ‘Nāgo ayaṁ nīyati bhojanatthā, Pavaddhakāyo urago mahanto; Sāduñca thūlañca muduñca maṁsaṁ, Na tvaṁ rasaññāsi videhaputta. 7 Ito mayaṁ gantvā sakaṁ niketaṁ, Ādāya satthāni vikopayitvā; Maṁsāni bhokkhāma pamodamānā, Mayañhi ve sattavo pannagānaṁ’. 8 ‘Sace ayaṁ nīyati bhojanatthā, Pavaddhakāyo urago mahanto; Dadāmi vo balibaddāni soḷasa, Nāgaṁ imaṁ muñcatha bandhanasmā’. 9 ‘Addhā hi no bhakkho ayaṁ manāpo, Bahū ca no uragā bhuttapubbā; Karoma te taṁ vacanaṁ aḷāra, Mittañca no hohi videhaputta’. 10 Tadāssu te bandhanā mocayiṁsu, Yaṁ natthuto paṭimokkassa pāse; Mutto ca so bandhanā nāgarājā, Pakkāmi pācīnamukho muhuttaṁ. 11 Gantvāna pācīnamukho muhuttaṁ, Puṇṇehi nettehi palokayī maṁ; Tadāssahaṁ piṭṭhito anvagacchiṁ, Dasaṅguliṁ añjaliṁ paggahetvā. 12 ‘Gaccheva kho tvaṁ taramānarūpo, Mā taṁ amittā punaraggahesuṁ; Dukkho hi luddehi punā samāgamo, Adassanaṁ bhojaputtāna gaccha’. 13 Agamāsi so rahadaṁ vippasannaṁ, Nīlobhāsaṁ ramaṇīyaṁ sutitthaṁ; Samotataṁ jambuhi vetasāhi, Pāvekkhi nittiṇṇabhayo patīto. 14 So taṁ pavissa na cirassa nāgo, Dibbena me pāturahuṁ janinda; Upaṭṭhahī maṁ pitaraṁva putto, Hadayaṅgamaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇanto. 15 ‘Tvaṁ mesi mātā ca pitā aḷāra, Abbhantaro pāṇadado sahāyo; Sakañca iddhiṁ paṭilābhakosmi, Aḷāra passa me nivesanāni; Pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ, Masakkasāraṁ viya vāsavassa. 16 Taṁ bhūmibhāgehi upetarūpaṁ, Asakkharā ceva mudū subhā ca; Nīcattiṇā apparajā ca bhūmi, Pāsādikā yattha jahanti sokaṁ. 17 2991 --- ja524 1:17 Anāvakulā veḷuriyūpanīlā, Catuddisaṁ ambavanaṁ surammaṁ; Pakkā ca pesī ca phalā suphullā, Niccotukā dhārayantī phalāni’. 18 Tesaṁ vanānaṁ naradeva majjhe, Nivesanaṁ bhassarasannikāsaṁ; Rajataggaḷaṁ sovaṇṇamayaṁ uḷāraṁ, Obhāsatī vijjurivantalikkhe. 19 Maṇīmayā soṇṇamayā uḷārā, Anekacittā satataṁ sunimmitā; Paripūrā kaññāhi alaṅkatābhi, Suvaṇṇakāyūradharāhi rāja. 20 So saṅkhapālo taramānarūpo, Pāsādamāruyha anomavaṇṇo; Sahassathambhaṁ atulānubhāvaṁ, Yatthassa bhariyā mahesī ahosi. 21 Ekā ca nārī taramānarūpā, Ādāya veḷuriyamayaṁ mahagghaṁ; Subhaṁ maṇiṁ jātimantūpapannaṁ, Acoditā āsanamabbhihāsi. 22 Tato maṁ urago hatthe gahetvā, Nisīdayī pāmukhaāsanasmiṁ; ‘Idamāsanaṁ atra bhavaṁ nisīdatu, Bhavañhi me aññataro garūnaṁ’. 23 Aññā ca nārī taramānarūpā, Ādāya vāriṁ upasaṅkamitvā; Pādāni pakkhālayī me janinda, Bhariyāva bhattū patino piyassa. 24 Aparā ca nārī taramānarūpā, Paggayha sovaṇṇamayāya pātiyā; Anekasūpaṁ vividhaṁ viyañjanaṁ, Upanāmayī bhatta manuññarūpaṁ. 25 Turiyehi maṁ bhārata bhuttavantaṁ, Upaṭṭhahuṁ bhattu mano viditvā; Tatuttariṁ maṁ nipatī mahantaṁ, Dibbehi kāmehi anappakehi. 26 ‘Bhariyā mametā tisatā aḷāra, Sabbattamajjhā padumuttarābhā; Aḷāra etāssu te kāmakārā, Dadāmi te tā paricārayassu’. 27 Saṁvaccharaṁ dibbarasānubhutvā, Tadāssuhaṁ uttarimajjhabhāsiṁ; ‘Nāgassidaṁ kinti kathañca laddhaṁ, Kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhaṁ. 28 Adhiccaladdhaṁ pariṇāmajaṁ te, Sayaṅkataṁ udāhu devehi dinnaṁ; Pucchāmi taṁ nāgarājetamatthaṁ, Kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhaṁ’. 29 ‘Nādhiccaladdhaṁ na pariṇāmajaṁ me, Na sayaṅkataṁ nāpi devehi dinnaṁ; Sakehi kammehi apāpakehi, Puññehi me laddhamidaṁ vimānaṁ’. 30 ‘Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ, Kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Akkhāhi me nāgarājetamatthaṁ, Kathaṁ nu te laddhamidaṁ vimānaṁ’. 31 ‘Rājā ahosiṁ magadhānamissaro, Duyyodhano nāma mahānubhāvo; So ittaraṁ jīvitaṁ saṁviditvā, Asassataṁ vipariṇāmadhammaṁ. 32 Annañca pānañca pasannacitto, Sakkacca dānaṁ vipulaṁ adāsiṁ; Opānabhūtaṁ me gharaṁ tadāsi, Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca. 33 Mālañca gandhañca vilepanañca, Padīpiyaṁ yānamupassayañca; Acchādanaṁ seyyamathannapānaṁ, Sakkacca dānāni adamha tattha. 34 Taṁ me vataṁ taṁ pana brahmacariyaṁ, Tassa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Teneva me laddhamidaṁ vimānaṁ, Pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ; Naccehi gītehi cupetarūpaṁ, Ciraṭṭhitikaṁ na ca sassatāyaṁ’. 35 ‘Appānubhāvā taṁ mahānubhāvaṁ, Tejassinaṁ hanti atejavanto; Kimeva dāṭhāvudha kiṁ paṭicca, Hatthattamāgacchi vanibbakānaṁ. 36 Bhayaṁ nu te anvagataṁ mahantaṁ, Tejo nu te nānvagaṁ dantamūlaṁ; Kimeva dāṭhāvudha kiṁ paṭicca, Kilesamāpajji vanibbakānaṁ’. 37 ‘Na me bhayaṁ anvagataṁ mahantaṁ, Tejo na sakkā mama tehi hantuṁ; Satañca dhammāni sukittitāni, Samuddavelāva duraccayāni. 38 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ aḷāra, Uposathaṁ niccamupāvasāmi; Athāgamuṁ soḷasa bhojaputtā, Rajjuṁ gahetvāna daḷhañca pāsaṁ. 39 Bhetvāna nāsaṁ atikassa rajjuṁ, Nayiṁsu maṁ samparigayha luddā; Etādisaṁ dukkhamahaṁ titikkhaṁ, Uposathaṁ appaṭikopayanto’. 40 ‘Ekāyane taṁ pathe addasaṁsu, Balena vaṇṇena cupetarūpaṁ; Siriyā paññāya ca bhāvitosi, Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi’. 41 ‘Na puttahetū na dhanassa hetu, Na āyuno cāpi aḷāra hetu; Manussayoniṁ abhipatthayāno, Tasmā parakkamma tapo karomi’. 42 ‘Tvaṁ lohitakkho vihatantaraṁso, Alaṅkato kappitakesamassu; Surosito lohitacandanena, Gandhabbarājāva disā pabhāsasi. 43 Deviddhipattosi mahānubhāvo, Sabbehi kāmehi samaṅgibhūto; Pucchāmi taṁ nāgarājetamatthaṁ, Seyyo ito kena manussaloko’. 44 ‘Aḷāra nāññatra manussalokā, Suddhī va saṁvijjati saṁyamo vā; Ahañca laddhāna manussayoniṁ, Kāhāmi jātimaraṇassa antaṁ’. 45 ‘Saṁvaccharo me vasato tavantike, Annena pānena upaṭṭhitosmi; Āmantayitvāna palemi nāga, Cirappavutthosmi ahaṁ janinda’. 46 ‘Puttā ca dārā anujīvino ca, Niccānusiṭṭhā upatiṭṭhathetaṁ; Kaccinnu taṁ nābhisapittha koci, Piyañhi me dassanaṁ tuyhaṁ aḷāra’. 47 ‘Yathāpi mātū ca pitū agāre, Putto piyo 2992 --- ja524 1:47 paṭivihito vaseyya; Tatopi mayhaṁ idhameva seyyo, Cittañhi te nāga mayī pasannaṁ’. 48 ‘Maṇī mamaṁ vijjati lohitaṅko, Dhanāharo maṇiratanaṁ uḷāraṁ; Ādāya tvaṁ gaccha sakaṁ niketaṁ, Laddhā dhanaṁ taṁ maṇimossajassu’. 49 Diṭṭhā mayā mānusakāpi kāmā, Asassatā vipariṇāmadhammā; Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvā, Saddhāyahaṁ pabbajitomhi rāja. 50 Dumapphalānīva patanti māṇavā, Daharā ca vuddhā ca sarīrabhedā; Etampi disvā pabbajitomhi rāja, Apaṇṇakaṁ sāmaññameva seyyo”. 51 “Addhā have sevitabbā sapaññā, Bahussutā ye bahuṭhānacintino; Nāgañca sutvāna tavañcaḷāra, Kāhāmi puññāni anappakāni”. 52 “Addhā have sevitabbā sapaññā, Bahussutā ye bahuṭhānacintino; Nāgañca sutvāna mamañca rāja, Karohi puññāni anappakānī”ti. 53 Saṅkhapālajātakaṁ catutthaṁ. ja122 0 Jātaka Ekakanipāta Kusanāḷivagga 2. Dummedhajātaka |1| “Yasaṁ laddhāna dummedho, anatthaṁ carati attano; Attano ca paresañca, hiṁsāya paṭipajjatī”ti. 2 Dummedhajātakaṁ dutiyaṁ. ja321 0 Jātaka Catukkanipāta Kuṭidūsakavagga 1. Kuṭidūsakajātaka |1| “Manussasseva te sīsaṁ, hatthapādā ca vānara; Atha kena nu vaṇṇena, agāraṁ te na vijjati”. 2 “Manussasseva me sīsaṁ, hatthapādā ca siṅgila; Yāhu seṭṭhā manussesu, sā me paññā na vijjati”. 3 “Anavaṭṭhitacittassa, lahucittassa dubbhino; Niccaṁ addhuvasīlassa, sukhabhāvo na vijjati. 4 So karassu ānubhāvaṁ, vītivattassu sīliyaṁ; Sītavātaparittāṇaṁ, karassu kuṭavaṁ kapī”ti. 5 Kuṭidūsakajātakaṁ paṭhamaṁ. ja218 0 Jātaka Dukanipāta Bīraṇathambhavagga 8. Kūṭavāṇijajātaka |1| “Saṭhassa sāṭheyyamidaṁ sucintitaṁ, Paccoḍḍitaṁ paṭikūṭassa kūṭaṁ; Phālañce khādeyyuṁ mūsikā, Kasmā kumāraṁ kulalā na hareyyuṁ. 2 Kūṭassa hi santi kūṭakūṭā, Bhavati cāpi nikatino nikatyā; Dehi puttanaṭṭha phālanaṭṭhassa phālaṁ, Mā te puttamahāsi phālanaṭṭho”ti. 3 Kūṭavāṇijajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja226 0 Jātaka Dukanipāta Kāsāvavagga 6. Kosiyajātaka |1| “Kāle nikkhamanā sādhu, nākāle sādhu nikkhamo; Akālena hi nikkhamma, ekakampi bahujjano; Na kiñci atthaṁ joteti, dhaṅkasenāva kosiyaṁ. 2 Dhīro ca vidhividhānaññū, paresaṁ vivarānugū; Sabbāmitte vasīkatvā, kosiyova sukhī siyā”ti. 3 Kosiyajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja423 0 Jātaka Aṭṭhakanipāta Kaccānivagga 7. Indriyajātaka |1| “Yo indriyānaṁ kāmena, vasaṁ nārada gacchati; So pariccajjubho loke, jīvantova visussati. 2 Sukhassānantaraṁ dukkhaṁ, dukkhassānantaraṁ sukhaṁ; Sosi patto sukhā dukkhaṁ, pāṭikaṅkha varaṁ sukhaṁ. 3 Kicchakāle kicchasaho, yo kicchaṁ nātivattati; Sa kicchantaṁ sukhaṁ dhīro, yogaṁ samadhigacchati. 4 Na heva kāmāna kāmā, nānatthā nātthakāraṇā; Na katañca niraṅkatvā, dhammā cavitumarahasi”. 5 “Dakkhaṁ gahapatī sādhu, 2993 --- ja423 1:5 saṁvibhajjañca bhojanaṁ; Ahāso atthalābhesu, atthabyāpatti abyatho”. 6 “Ettāvatetaṁ paṇḍiccaṁ, api so devilo bravi; Na yito kiñci pāpiyo, yo indriyānaṁ vasaṁ vaje”. 7 “Amittānaṁva hatthatthaṁ, sivi pappoti māmiva; Kammaṁ vijjañca dakkheyyaṁ, vivāhaṁ sīlamaddavaṁ; Ete ca yase hāpetvā, nibbatto sehi kammehi. 8 Sohaṁ sahassajīnova, abandhu aparāyaṇo; Ariyadhammā apakkanto, yathā peto tathevahaṁ. 9 Sukhakāme dukkhāpetvā, āpannosmi padaṁ imaṁ; So sukhaṁ nādhigacchāmi, ṭhito bhāṇumatāmivā”ti. 10 Indriyajātakaṁ sattamaṁ. ja541 0 Jātaka Mahānipāta Mūgapakkhavagga 4 Nimijātaka |1| Accheraṁ vata lokasmiṁ, uppajjanti vicakkhaṇā; Yadā ahu nimirājā, paṇḍito kusalatthiko. 2 Rājā sabbavidehānaṁ, adā dānaṁ arindamo; Tassa taṁ dadato dānaṁ, saṅkappo udapajjatha; Dānaṁ vā brahmacariyaṁ vā, katamaṁ su mahapphalaṁ. 3 Tassa saṅkappamaññāya, maghavā devakuñjaro; Sahassanetto pāturahu, vaṇṇena vihanaṁ tamaṁ. 4 Salomahaṭṭho manujindo, vāsavaṁ avacā nimi; “Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado. 5 Na ca me tādiso vaṇṇo, diṭṭho vā yadi vā suto; Ācikkha me tvaṁ bhaddante, kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ”. 6 Salomahaṭṭhaṁ ñatvāna, vāsavo avacā nimiṁ; “Sakkohamasmi devindo, āgatosmi tavantike; Alomahaṭṭho manujinda, puccha pañhaṁ yamicchasi”. 7 So ca tena katokāso, vāsavaṁ avacā nimi; “Pucchāmi taṁ mahārāja, sabbabhūtānamissara; Dānaṁ vā brahmacariyaṁ vā, katamaṁ su mahapphalaṁ”. 8 So puṭṭho naradevena, vāsavo avacā nimiṁ; Vipākaṁ brahmacariyassa, jānaṁ akkhāsijānato. 9 “Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati; Majjhimena ca devattaṁ, uttamena visujjhati. 10 Na hete sulabhā kāyā, yācayogena kenaci; Ye kāye upapajjanti, anāgārā tapassino. 11 Dudīpo sāgaro selo, mujakindo bhagīraso; Usindaro kassapo ca, asako ca puthujjano. 12 Ete caññe ca rājāno, khattiyā brāhmaṇā bahū; Puthuyaññaṁ yajitvāna, petattaṁ nātivattisuṁ. 13 (…) 14 Atha yīme avattiṁsu, anāgārā tapassino; Sattisayo yāmahanu, somayāmo manojavo. 15 Samuddo māgho bharato ca, isi kālapurakkhato; Aṅgīraso kassapo ca, kisavaccho akatti ca. 16 Uttarena nadī sīdā, gambhīrā duratikkamā; Naḷaggivaṇṇā jotanti, sadā kañcanapabbatā. 17 Parūḷhakacchā tagarā, rūḷhakacchā vanā nagā; Tatrāsuṁ dasasahassā, porāṇā isayo pure. 18 Ahaṁ seṭṭhosmi dānena, saṁyamena damena ca; Anuttaraṁ vataṁ katvā, pakiracārī samāhite. 19 Jātimantaṁ ajaccañca, ahaṁ ujugataṁ naraṁ; Ativelaṁ namassissaṁ, kammabandhū hi māṇavā. 20 Sabbe vaṇṇā adhammaṭṭhā, patanti nirayaṁ adho; Sabbe vaṇṇā visujjhanti, caritvā dhammamuttamaṁ”. 21 Idaṁ vatvāna maghavā, devarājā sujampati; Vedehamanusāsitvā, saggakāyaṁ apakkami. 22 “Imaṁ bhonto nisāmetha, yāvantettha samāgatā; Dhammikānaṁ manussānaṁ, vaṇṇaṁ uccāvacaṁ bahuṁ. 23 Yathā ayaṁ nimirājā, paṇḍito kusalatthiko; Rājā sabbavidehānaṁ, adā dānaṁ arindamo. 24 Tassa taṁ dadato dānaṁ, saṅkappo udapajjatha; Dānaṁ vā brahmacariyaṁ vā, katamaṁ su mahapphalaṁ”. 25 “Abbhuto vata lokasmiṁ, uppajji lomahaṁsano; Dibbo ratho pāturahu, vedehassa yasassino”. 26 Devaputto mahiddhiko, mātali devasārathi; Nimantayittha rājānaṁ, vedehaṁ mithilaggahaṁ. 27 “Ehimaṁ rathamāruyha, rājaseṭṭha disampati; Devā dassanakāmā te, tāvatiṁsā saindakā; Saramānā hi te devā, sudhammāyaṁ samacchare”. 28 Tato rājā taramāno, vedeho mithilaggaho; Āsanā vuṭṭhahitvāna, pamukho rathamāruhi. 29 Abhirūḷhaṁ rathaṁ dibbaṁ, mātali etadabravi; “Kena taṁ nemi maggena, rājaseṭṭha disampati; Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā”. 30 “Ubhayeneva maṁ nehi, mātali devasārathi; Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā”. 31 “Kena taṁ paṭhamaṁ nemi, rājaseṭṭha disampati; Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā”. 32 “Niraye tāva passāmi, āvāse 2994 --- ja541 1:32 pāpakamminaṁ; Ṭhānāni luddakammānaṁ, dussīlānañca yā gati”. 33 Dassesi mātali rañño, duggaṁ vetaraṇiṁ nadiṁ; Kuthitaṁ khārasaṁyuttaṁ, tattaṁ aggisikhūpamaṁ. 34 Nimī have mātalimajjhabhāsatha, Disvā janaṁ patamānaṁ vidugge; “Bhayañhi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ime nu maccā kimakaṁsu pāpaṁ, Yeme janā vetaraṇiṁ patanti”. 35 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ pāpakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 36 “Ye dubbale balavantā jīvaloke, Hiṁsanti rosanti supāpadhammā; Te luddakammā pasavetva pāpaṁ, Teme janā vetaraṇiṁ patanti”. 37 “Sāmā ca soṇā sabalā ca gijjhā, Kākolasaṅghā adanti bheravā; Bhayañhi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ime nu maccā kimakaṁsu pāpaṁ, Yeme jane kākolasaṅghā adanti”. 38 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ pāpakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 39 “Ye kecime maccharino kadariyā, Paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṁ; Hiṁsanti rosanti supāpadhammā, Te luddakammā pasavetva pāpaṁ; Teme jane kākolasaṅghā adanti”. 40 “Sajotibhūtā pathaviṁ kamanti, Tattehi khandhehi ca pothayanti; Bhayañhi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ime nu maccā kimakaṁsu pāpaṁ, Yeme janā khandhahatā sayanti”. 41 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ pāpakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 42 “Ye jīvalokasmi supāpadhammino, Narañca nāriñca apāpadhammaṁ; Hiṁsanti rosanti supāpadhammā, Te luddakammā pasavetva pāpaṁ; Teme janā khandhahatā sayanti”. 43 “Aṅgārakāsuṁ apare phuṇanti, Narā rudantā paridaḍḍhagattā; Bhayañhi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ime nu maccā kimakaṁsu pāpaṁ, Yeme janā aṅgārakāsuṁ phuṇanti”. 44 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ pāpakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 45 “Ye keci pūgāya dhanassa hetu, Sakkhiṁ karitvā iṇaṁ jāpayanti; Te jāpayitvā janataṁ janinda, Te luddakammā pasavetva pāpaṁ; Teme janā aṅgārakāsuṁ phuṇanti”. 46 “Sajotibhūtā jalitā padittā, Padissati mahatī lohakumbhī; Bhayañhi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ime nu maccā kimakaṁsu pāpaṁ, Yeme janā avaṁsirā lohakumbhiṁ patanti”. 47 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ pāpakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 48 “Ye sīlavantaṁ samaṇaṁ brāhmaṇaṁ vā, Hiṁsanti rosanti supāpadhammā; Te luddakammā pasavetva pāpaṁ, Teme janā avaṁsirā lohakumbhiṁ patanti”. 49 “Luñcanti gīvaṁ atha veṭhayitvā, Uṇhodakasmiṁ pakiledayitvā; Bhayañhi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ime nu maccā kimakaṁsu pāpaṁ, Yeme janā luttasirā sayanti”. 50 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ pāpakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 51 “Ye jīvalokasmi supāpadhammino, Pakkhī gahetvāna viheṭhayanti te; Viheṭhayitvā sakuṇaṁ janinda, Te luddakammā pasavetva pāpaṁ; Teme janā luttasirā sayanti”. 52 “Pahūtatoyā anigādhakūlā, Nadī ayaṁ sandati suppatitthā; Ghammābhitattā manujā pivanti, Pītañca tesaṁ bhusa hoti pāni. 53 Bhayañhi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ime nu maccā kimakaṁsu pāpaṁ, Pītañca tesaṁ bhusa hoti pāni”. 54 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ pāpakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 55 “Ye suddhadhaññaṁ palāsena missaṁ, Asuddhakammā kayino dadanti; Ghammābhitattāna pipāsitānaṁ, Pītañca tesaṁ bhusa hoti pāni”. 56 “Usūhi sattīhi ca tomarehi, Dubhayāni passāni tudanti kandataṁ; Bhayañhi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ime nu maccā kimakaṁsu pāpaṁ, Yeme janā sattihatā sayanti”. 57 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ pāpakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 58 “Ye jīvalokasmi asādhukammino, Adinnamādāya karonti jīvikaṁ; Dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ, Ajeḷakañcāpi pasuṁ mahiṁsaṁ; Te luddakammā pasavetva pāpaṁ, Teme janā sattihatā sayanti”. 59 “Gīvāya baddhā kissa ime puneke, Aññe vikantā bilakatā sayanti; Bhayañhi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ime nu maccā kimakaṁsu pāpaṁ, Yeme janā bilakatā sayanti”. 60 2995 --- ja541 1:60 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ pāpakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 61 “Orabbhikā sūkarikā ca macchikā, Pasuṁ mahiṁsañca ajeḷakañca; Hantvāna sūnesu pasārayiṁsu, Te luddakammā pasavetva pāpaṁ; Teme janā bilakatā sayanti”. 62 “Rahado ayaṁ muttakarīsapūro, Duggandharūpo asuci pūti vāti; Khudāparetā manujā adanti, Bhayañhi maṁ vindati sūta disvā; Pucchāmi taṁ mātali devasārathi, Ime nu maccā kimakaṁsu pāpaṁ; Yeme janā muttakarīsabhakkhā”. 63 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ pāpakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 64 “Ye kecime kāraṇikā virosakā, Paresaṁ hiṁsāya sadā niviṭṭhā; Te luddakammā pasavetva pāpaṁ, Mittadduno mīḷhamadanti bālā”. 65 “Rahado ayaṁ lohitapubbapūro, Duggandharūpo asuci pūti vāti; Ghammābhitattā manujā pivanti, Bhayañhi maṁ vindati sūta disvā; Pucchāmi taṁ mātali devasārathi, Ime nu maccā kimakaṁsu pāpaṁ; Yeme janā lohitapubbabhakkhā”. 66 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ pāpakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 67 “Ye mātaraṁ vā pitaraṁ vā jīvaloke, Pārājikā arahante hananti; Te luddakammā pasavetva pāpaṁ, Teme janā lohitapubbabhakkhā”. 68 “Jivhañca passa baḷisena viddhaṁ, Vihataṁ yathā saṅkusatena cammaṁ; Phandanti macchāva thalamhi khittā, Muñcanti kheḷaṁ rudamānā kimete. 69 Bhayañhi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ime nu maccā kimakaṁsu pāpaṁ, Yeme janā vaṅkaghastā sayanti”. 70 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ pāpakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 71 “Ye keci sandhānagatā manussā, Agghena agghaṁ kayaṁ hāpayanti; Kuṭena kuṭaṁ dhanalobhahetu, Channaṁ yathā vāricaraṁ vadhāya. 72 Na hi kuṭakārissa bhavanti tāṇā, Sakehi kammehi purakkhatassa; Te luddakammā pasavetva pāpaṁ, Teme janā vaṅkaghastā sayanti”. 73 “Nārī imā samparibhinnagattā, Paggayha kandanti bhuje dujaccā; Sammakkhitā lohitapubbalittā, Gāvo yathā āghātane vikantā; Tā bhūmibhāgasmiṁ sadā nikhātā, Khandhātivattanti sajotibhūtā. 74 Bhayañhi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Imā nu nāriyo kimakaṁsu pāpaṁ, Yā bhūmibhāgasmiṁ sadā nikhātā; Khandhātivattanti sajotibhūtā”. 75 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ pāpakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 76 “Kolitthiyāyo idha jīvaloke, Asuddhakammā asataṁ acāruṁ; Tā dittarūpā pati vippahāya, Aññaṁ acāruṁ ratikhiḍḍahetu; Tā jīvalokasmiṁ ramāpayitvā, Khandhātivattanti sajotibhūtā”. 77 “Pāde gahetvā kissa ime puneke, Avaṁsirā narake pātayanti; Bhayañhi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ime nu maccā kimakaṁsu pāpaṁ, Yeme janā avaṁsirā narake pātayanti”. 78 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ pāpakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 79 “Ye jīvalokasmi asādhukammino, Parassa dārāni atikkamanti; Te tādisā uttamabhaṇḍathenā, Teme janā avaṁsirā narake pātayanti. 80 Te vassapūgāni bahūni tattha, Nirayesu dukkhaṁ vedanaṁ vedayanti; Na hi pāpakārissa bhavanti tāṇā, Sakehi kammehi purakkhatassa; Te luddakammā pasavetva pāpaṁ, Teme janā avaṁsirā narake pātayanti”. 81 “Uccāvacāme vividhā upakkamā, Nirayesu dissanti sughorarūpā; Bhayañhi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ime nu maccā kimakaṁsu pāpaṁ, Yeme janā adhimattā dukkhā tibbā; Kharā kaṭukā vedanā vedayanti”. 82 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ pāpakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 83 “Ye jīvalokasmi supāpadiṭṭhino, Vissāsakammāni karonti mohā; Parañca diṭṭhīsu samādapenti, Te pāpadiṭṭhiṁ pasavetva pāpaṁ; Teme janā adhimattā dukkhā tibbā, Kharā kaṭukā vedanā vedayanti”. 84 “Viditāni te mahārāja, āvāsaṁ pāpakamminaṁ; Ṭhānāni luddakammānaṁ, dussīlānañca yā gati; Uyyāhi dāni rājīsi, devarājassa santike. 85 (…) 86 Pañcathūpaṁ dissatidaṁ vimānaṁ, Mālāpiḷandhā sayanassa majjhe; Tatthacchati nārī mahānubhāvā, Uccāvacaṁ iddhi vikubbamānā”. 87 “Vittī hi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ayaṁ nu nārī kimakāsi 2996 --- ja541 1:87 sādhuṁ, Yā modati saggapattā vimāne”. 88 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ puññakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 89 “Yadi te sutā bīraṇī jīvaloke, Āmāyadāsī ahu brāhmaṇassa; Sā pattakāle atithiṁ viditvā, Mātāva puttaṁ sakimābhinandī; Saṁyamā saṁvibhāgā ca, Sā vimānasmi modati. 90 Daddallamānā ābhenti, vimānā satta nimmitā; Tattha yakkho mahiddhiko, sabbābharaṇabhūsito; Samantā anupariyāti, nārīgaṇapurakkhato”. 91 “Vittī hi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ayaṁ nu macco kimakāsi sādhuṁ, Yo modati saggapatto vimāne”. 92 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ puññakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 93 “Soṇadinno gahapati, esa dānapatī ahu; Esa pabbajituddissa, vihāre satta kārayi. 94 Sakkaccaṁ te upaṭṭhāsi, bhikkhavo tattha vāsike; Acchādanañca bhattañca, senāsanaṁ padīpiyaṁ; Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā. 95 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, Yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, Aṭṭhaṅgasusamāhitaṁ. 96 Uposathaṁ upavasī, sadā sīlesu saṁvuto; Saṁyamā saṁvibhāgā ca, so vimānasmi modati. 97 Pabhāsati midaṁ byamhaṁ, phalikāsu sunimmitaṁ; Nārīvaragaṇākiṇṇaṁ, kūṭāgāravarocitaṁ; Upetaṁ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṁ”. 98 “Vittī hi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ime nu maccā kimakaṁsu sādhuṁ, Ye modare saggapattā vimāne”. 99 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ puññakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 100 “Yā kāci nāriyo idha jīvaloke, Sīlavantiyo upāsikā; Dāne ratā niccaṁ pasannacittā, Sacce ṭhitā uposathe appamattā; Saṁyamā saṁvibhāgā ca, Tā vimānasmi modare”. 101 “Pabhāsati midaṁ byamhaṁ, veḷuriyāsu nimmitaṁ; Upetaṁ bhūmibhāgehi, vibhattaṁ bhāgaso mitaṁ. 102 Āḷambarā mudiṅgā ca, naccagītā suvāditā; Dibbā saddā niccharanti, savanīyā manoramā. 103 Nāhaṁ evaṅgataṁ jātu, evaṁsuruciraṁ pure; Saddaṁ samabhijānāmi, diṭṭhaṁ vā yadi vā sutaṁ. 104 Vittī hi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ime nu maccā kimakaṁsu sādhuṁ, Ye modare saggapattā vimāne”. 105 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ puññakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 106 “Ye keci maccā idha jīvaloke, Sīlavantā upāsakā; Ārāme udapāne ca, Papā saṅkamanāni ca; Arahante sītibhūte, Sakkaccaṁ paṭipādayuṁ. 107 Cīvaraṁ piṇḍapātañca, paccayaṁ sayanāsanaṁ; Adaṁsu ujubhūtesu, vippasannena cetasā. 108 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṁ. 109 Uposathaṁ upavasuṁ, sadā sīlesu saṁvutā; Saṁyamā saṁvibhāgā ca, te vimānasmi modare”. 110 “Pabhāsati midaṁ byamhaṁ, phalikāsu sunimmitaṁ; Nārīvaragaṇākiṇṇaṁ, kūṭāgāravarocitaṁ. 111 Upetaṁ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṁ; Najjo cānupariyāti, nānāpupphadumāyutā. 112 Vittī hi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ayaṁ nu macco kimakāsi sādhuṁ, Yo modatī saggapatto vimāne”. 113 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ puññakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 114 “Mithilāyaṁ gahapati, esa dānapatī ahu; Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca; Arahante sītibhūte, sakkaccaṁ paṭipādayi. 115 Cīvaraṁ piṇḍapātañca, paccayaṁ sayanāsanaṁ; Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā. 116 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṁ. 117 Uposathaṁ upavasī, sadā sīlesu saṁvuto; Saṁyamā saṁvibhāgā ca, so vimānasmi modati”. 118 “Pabhāsati midaṁ byamhaṁ, phalikāsu sunimmitaṁ; Nārīvaragaṇākiṇṇaṁ, kūṭāgāravarocitaṁ. 119 Upetaṁ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṁ; Najjo cānupariyāti, nānāpupphadumāyutā. 120 Rājāyatanā kapitthā ca, ambā sālā ca jambuyo; Tindukā ca piyālā ca, dumā niccaphalā bahū. 121 Vittī hi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ayaṁ nu macco kimakāsi sādhuṁ, Yo modatī saggapatto vimāne”. 122 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ puññakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 123 “Mithilāyaṁ gahapati, esa dānapatī ahu; Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca; 2997 --- ja541 1:123 Arahante sītibhūte, sakkaccaṁ paṭipādayi. 124 Cīvaraṁ piṇḍapātañca, paccayaṁ sayanāsanaṁ; Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā. 125 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṁ. 126 Uposathaṁ upavasī, sadā sīlesu saṁvuto; Saṁyamā saṁvibhāgā ca, so vimānasmi modati”. 127 “Pabhāsati midaṁ byamhaṁ, veḷuriyāsu nimmitaṁ; Upetaṁ bhūmibhāgehi, vibhattaṁ bhāgaso mitaṁ. 128 Āḷambarā mudiṅgā ca, naccagītā suvāditā; Dibyā saddā niccharanti, savanīyā manoramā. 129 Nāhaṁ evaṅgataṁ jātu, evaṁsuruciraṁ pure; Saddaṁ samabhijānāmi, diṭṭhaṁ vā yadi vā sutaṁ. 130 Vittī hi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ayaṁ nu macco kimakāsi sādhuṁ, Yo modatī saggapatto vimāne”. 131 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ puññakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 132 “Bārāṇasiyaṁ gahapati, esa dānapatī ahu; Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca; Arahante sītibhūte, sakkaccaṁ paṭipādayi. 133 Cīvaraṁ piṇḍapātañca, paccayaṁ sayanāsanaṁ; Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā. 134 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṁ. 135 Uposathaṁ upavasī, sadā sīlesu saṁvuto; Saṁyamā saṁvibhāgā ca, so vimānasmi modati”. 136 “Yathā udayamādicco, hoti lohitako mahā; Tathūpamaṁ idaṁ byamhaṁ, jātarūpassa nimmitaṁ. 137 Vittī hi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ayaṁ nu macco kimakāsi sādhuṁ, Yo modatī saggapatto vimāne”. 138 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ puññakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 139 “Sāvatthiyaṁ gahapati, esa dānapatī ahu; Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca; Arahante sītibhūte, sakkaccaṁ paṭipādayi. 140 Cīvaraṁ piṇḍapātañca, paccayaṁ sayanāsanaṁ; Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā. 141 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṁ. 142 Uposathaṁ upavasī, sadā sīlesu saṁvuto; Saṁyamā saṁvibhāgā ca, so vimānasmi modati”. 143 “Vehāyasāme bahukā, jātarūpassa nimmitā; Daddallamānā ābhenti, vijjuvabbhaghanantare. 144 (…) 145 Vittī hi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Ime nu maccā kimakaṁsu sādhuṁ, Ye modare saggapattā vimāne”. 146 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ puññakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 147 “Saddhāya suniviṭṭhāya, saddhamme suppavedite; Akaṁsu satthu vacanaṁ, sammāsambuddhasāsane; Tesaṁ etāni ṭhānāni, yāni tvaṁ rāja passasi. 148 Viditāni te mahārāja, āvāsaṁ pāpakamminaṁ; Atho kalyāṇakammānaṁ, ṭhānāni viditāni te; Uyyāhi dāni rājīsi, devarājassa santike”. 149 Sahassayuttaṁ hayavāhiṁ, dibbayānamadhiṭṭhito; Yāyamāno mahārājā, addā sīdantare nage; Disvānāmantayī sūtaṁ, “ime ke nāma pabbatā”. 150 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ puññakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato 151 “Sudassano karavīko, īsadharo yugandharo; Nemindharo vinatako, assakaṇṇo girī brahā. 152 Ete sīdantare nagā, anupubbasamuggatā; Mahārājānamāvāsā, yāni tvaṁ rāja passasi”. 153 “Anekarūpaṁ ruciraṁ, nānācitraṁ pakāsati; Ākiṇṇaṁ indasadisehi, byaggheheva surakkhitaṁ. 154 Vittī hi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Imaṁ nu dvāraṁ kimabhaññamāhu, Manorama dissati dūratova”. 155 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ puññakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 156 “Citrakūṭoti yaṁ āhu, devarājapavesanaṁ; Sudassanassa girino, dvārañhetaṁ pakāsati. 157 Anekarūpaṁ ruciraṁ, nānācitraṁ pakāsati; Ākiṇṇaṁ indasadisehi, byaggheheva surakkhitaṁ; Pavisetena rājīsi, arajaṁ bhūmimakkama”. 158 Sahassayuttaṁ hayavāhiṁ, dibbayānamadhiṭṭhito; Yāyamāno mahārājā, addā devasabhaṁ idaṁ. 159 “Yathā sarade ākāse, nīlobhāso padissati; Tathūpamaṁ idaṁ byamhaṁ, veḷuriyāsu nimmitaṁ. 160 Vittī hi maṁ vindati sūta disvā, Pucchāmi taṁ mātali devasārathi; Imaṁ nu byamhaṁ kimabhaññamāhu, Manorama dissati dūratova”. 161 Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi; Vipākaṁ puññakammānaṁ, jānaṁ akkhāsijānato. 162 “Sudhammā iti yaṁ āhu, 2998 --- ja541 1:162 passesā dissate sabhā; Veḷuriyārucirā citrā, dhārayanti sunimmitā. 163 Aṭṭhaṁsā sukatā thambhā, sabbe veḷuriyāmayā; Yattha devā tāvatiṁsā, sabbe indapurohitā. 164 Atthaṁ devamanussānaṁ, cintayantā samacchare; Pavisetena rājīsi, devānaṁ anumodanaṁ”. 165 Taṁ devā paṭinandiṁsu, disvā rājānamāgataṁ; “Svāgataṁ te mahārāja, atho te adurāgataṁ; Nisīda dāni rājīsi, devarājassa santike”. 166 Sakkopi paṭinandittha, vedehaṁ mithilaggahaṁ; Nimantayittha kāmehi, āsanena ca vāsavo. 167 “Sādhu khosi anuppatto, āvāsaṁ vasavattinaṁ; Vasa devesu rājīsi, sabbakāmasamiddhisu; Tāvatiṁsesu devesu, bhuñja kāme amānuse”. 168 “Yathā yācitakaṁ yānaṁ, yathā yācitakaṁ dhanaṁ; Evaṁsampadamevetaṁ, yaṁ parato dānapaccayā. 169 Na cāhametamicchāmi, yaṁ parato dānapaccayā; Sayaṅkatāni puññāni, taṁ me āveṇikaṁ dhanaṁ. 170 Sohaṁ gantvā manussesu, kāhāmi kusalaṁ bahuṁ; Dānena samacariyāya, saṁyamena damena ca; Yaṁ katvā sukhito hoti, na ca pacchānutappati”. 171 “Bahūpakāro no bhavaṁ, mātali devasārathi; Yo me kalyāṇakammānaṁ, pāpānaṁ paṭidassayi”. 172 Idaṁ vatvā nimirājā, vedeho mithilaggaho; Puthuyaññaṁ yajitvāna, saṁyamaṁ ajjhupāgamīti. 173 Nimijātakaṁ catutthaṁ. ja344 0 Jātaka Catukkanipāta Cūḷakuṇālavagga 4. Ambajātaka |1| “Yo nīliyaṁ maṇḍayati, saṇḍāsena vihaññati; Tassa sā vasamanvetu, yā te ambe avāhari”. 2 “Vīsaṁ vā pañcavīsaṁ vā, ūnatiṁsaṁ va jātiyā; Tādisā pati mā laddhā, yā te ambe avāhari”. 3 “Dīghaṁ gacchatu addhānaṁ, ekikā abhisārikā; Saṅkete pati mā adda, yā te ambe avāhari”. 4 “Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanussadā; Ekikā sayane setu, yā te ambe avāharī”ti. 5 Ambajātakaṁ catutthaṁ. ja179 0 Jātaka Dukanipāta Kalyāṇavagga 9. Satadhammajātaka |1| “Tañca appañca ucchiṭṭhaṁ, tañca kicchena no adā; Sohaṁ brāhmaṇajātiko, yaṁ bhuttaṁ tampi uggataṁ”. 2 “Evaṁ dhammaṁ niraṅkatvā, Yo adhammena jīvati; Satadhammova lābhena, Laddhenapi na nandatī”ti. 3 Satadhammajātakaṁ navamaṁ. ja147 0 Jātaka Ekakanipāta Kakaṇṭakavagga 7. Puppharattajātaka |1| “Nayidaṁ dukkhaṁ aduṁ dukkhaṁ, Yaṁ maṁ tudati vāyaso; Yaṁ sāmā puppharattena, Kattikaṁ nānubhossatī”ti. 2 Puppharattajātakaṁ sattamaṁ. ja243 0 Jātaka Dukanipāta Siṅgālavagga 3. Guttilajātaka |1| “Sattatantiṁ sumadhuraṁ, rāmaṇeyyaṁ avācayiṁ; So maṁ raṅgamhi avheti, saraṇaṁ me hohi kosiya”. 2 “Ahaṁ taṁ saraṇaṁ samma, Ahamācariyapūjako; Na taṁ jayissati sisso, Sissamācariya jessasī”ti. 3 Guttilajātakaṁ tatiyaṁ. ja478 0 Jātaka Terasakanipāta Ambavagga 5. Dūtajātaka |1| “Dūte te brahme pāhesiṁ, Gaṅgātīrasmi jhāyato; Tesaṁ puṭṭho na byākāsi, Dukkhaṁ guyhamataṁ nu te”. 2 “Sace te dukkhamuppajje, kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhana; 2999 --- ja478 1:2 Mā kho naṁ tassa akkhāhi, yo taṁ dukkhā na mocaye. 3 Yo tassa dukkhajātassa, ekaṅgamapi bhāgaso; Vippamoceyya dhammena, kāmaṁ tassa pavedaya. 4 Suvijānaṁ siṅgālānaṁ, sakuṇānañca vassitaṁ; Manussavassitaṁ rāja, dubbijānataraṁ tato. 5 Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā; Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso. 6 Yo attano dukkhamanānupuṭṭho, Pavedaye jantu akālarūpe; Ānandino tassa bhavantimittā, Hitesino tassa dukhī bhavanti. 7 Kālañca ñatvāna tathāvidhassa, Medhāvīnaṁ ekamanaṁ viditvā; Akkheyya tibbāni parassa dhīro, Saṇhaṁ giraṁ atthavatiṁ pamuñce. 8 Sace ca jaññā avisayhamattano, Na te hi mayhaṁ sukhāgamāya; Ekova tibbāni saheyya dhīro, Saccaṁ hirottappamapekkhamāno. 9 Ahaṁ raṭṭhe vicaranto, nigame rājadhāniyo; Bhikkhamāno mahārāja, ācariyassa dhanatthiko. 10 Gahapatī rājapurise, mahāsāle ca brāhmaṇe; Alatthaṁ satta nikkhāni, suvaṇṇassa janādhipa; Te me naṭṭhā mahārāja, tasmā socāmahaṁ bhusaṁ. 11 Purisā te mahārāja, manasānuvicintitā; Nālaṁ dukkhā pamocetuṁ, tasmā tesaṁ na byāhariṁ. 12 Tvañca kho me mahārāja, manasānuvicintito; Alaṁ dukkhā pamocetuṁ, tasmā tuyhaṁ pavedayiṁ”. 13 “Tassādāsi pasannatto, kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano; Jātarūpamaye nikkhe, suvaṇṇassa catuddasā”ti. 14 Dūtajātakaṁ pañcamaṁ. ja446 0 Jātaka Dasakanipāta Catudvāravagga 8. Takkalajātaka |1| “Na takkalā santi na āluvāni, Na biḷāliyo na kaḷambāni tāta; Eko araññamhi susānamajjhe, Kimatthiko tāta khaṇāsi kāsuṁ”. 2 “Pitāmaho tāta sudubbalo te, Anekabyādhīhi dukhena phuṭṭho; Tamajjahaṁ nikhaṇissāmi sobbhe, Na hissa taṁ jīvitaṁ rocayāmi”. 3 “Saṅkappametaṁ paṭiladdha pāpakaṁ, Accāhitaṁ kamma karosi luddaṁ; Mayāpi tāta paṭilacchase tuvaṁ, Etādisaṁ kamma jarūpanīto; Taṁ kullavattaṁ anuvattamāno, Ahampi taṁ nikhaṇissāmi sobbhe”. 4 “Pharusāhi vācāhi pakubbamāno, Āsajja maṁ tvaṁ vadase kumāra; Putto mamaṁ orasako samāno, Ahitānukampī mama tvaṁsi putta”. 5 “Na tāhaṁ tāta ahitānukampī, Hitānukampī te ahampi tāta; Pāpañca taṁ kamma pakubbamānaṁ, Arahāmi no vārayituṁ tato”. 6 “Yo mātaraṁ vā pitaraṁ saviṭṭha, Adūsake hiṁsati pāpadhammo; Kāyassa bhedā abhisamparāyaṁ, Asaṁsayaṁ so nirayaṁ upeti. 7 Yo mātaraṁ vā pitaraṁ saviṭṭha, Annena pānena upaṭṭhahāti; Kāyassa bhedā abhisamparāyaṁ, Asaṁsayaṁ so sugatiṁ upeti. 8 Na me tvaṁ putta ahitānukampī, Hitānukampī me tvaṁsi putta; Ahañca taṁ mātarā vuccamāno, Etādisaṁ kamma karomi luddaṁ”. 9 “Yā te sā bhariyā anariyarūpā, Mātā mamesā sakiyā janetti; Niddhāpaye tañca sakā agārā, Aññampi te sā dukhamāvaheyya. 10 Yā te sā bhariyā anariyarūpā, Mātā mamesā sakiyā janetti; Dantā kareṇūva vasūpanītā, Sā pāpadhammā punarāvajātū”ti. 11 Takkalajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja99 0 Jātaka Ekakanipāta Littavagga 9. Parosahassajātaka |1| Parosahassampi samāgatānaṁ, Kandeyyuṁ te vassasataṁ apaññā; Ekova seyyo puriso sapañño, Yo bhāsitassa vijānāti atthan”ti. 2 Parosahassajātakaṁ navamaṁ. ja41 0 Jātaka Ekakanipāta Atthakāmavagga 1. Losakajātaka |1| “Yo atthakāmassa hitānukampino, Ovajjamāno na karoti sāsanaṁ; Ajiyā pādamolamba, Mittako viya socatī”ti. 2 Losakajātakaṁ paṭhamaṁ. ja222 0 Jātaka Dukanipāta Kāsāvavagga 2. 3000 --- ja222 1:0 Cūḷanandiyajātaka |1| “Idaṁ tadācariyavaco, pārāsariyo yadabravi; Māsu tvaṁ akari pāpaṁ, yaṁ tvaṁ pacchā kataṁ tape. 2 Yāni karoti puriso, tāni attani passati; Kalyāṇakārī kalyāṇaṁ, pāpakārī ca pāpakaṁ; Yādisaṁ vapate bījaṁ, tādisaṁ harate phalan”ti. 3 Cūḷanandiyajātakaṁ dutiyaṁ. ja419 0 Jātaka Aṭṭhakanipāta Kaccānivagga 3. Sulasājātaka |1| “Idaṁ suvaṇṇakāyūraṁ, muttā veḷuriyā bahū; Sabbaṁ harassu bhaddante, mañca dāsīti sāvaya”. 2 “Oropayassu kalyāṇi, mā bāḷhaṁ paridevasi; Na cāhaṁ abhijānāmi, ahantvā dhanamābhataṁ”. 3 “Yato sarāmi attānaṁ, yato pattāsmi viññutaṁ; Na cāhaṁ abhijānāmi, aññaṁ piyataraṁ tayā. 4 Ehi taṁ upagūhissaṁ, karissañca padakkhiṇaṁ; Na hi dāni puna atthi, mama tuyhañca saṅgamo”. 5 “Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti paṇḍito; Itthīpi paṇḍitā hoti, tattha tattha vicakkhaṇā. 6 Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti paṇḍito; Itthīpi paṇḍitā hoti, lahuṁ atthaṁ vicintikā. 7 Lahuñca vata khippañca, nikaṭṭhe samacetayi; Migaṁ puṇṇāyateneva, sulasā sattukaṁ vadhi. 8 Yodha uppatitaṁ atthaṁ, na khippamanubujjhati; So haññati mandamati, corova girigabbhare. 9 Yo ca uppatitaṁ atthaṁ, khippameva nibodhati; Muccate sattusambādhā, sulasā sattukāmivā”ti. 10 Sulasājātakaṁ tatiyaṁ. ja427 0 Jātaka Navakanipāta Gijjhavagga 1. Gijjhajātaka |1| “Parisaṅkupatho nāma, gijjhapantho sanantano; Tatrāsi mātāpitaro, gijjho posesi jiṇṇake; Tesaṁ ajagaramedaṁ, accahāsi bahuttaso. 2 Pitā ca puttaṁ avaca, Jānaṁ uccaṁ papātinaṁ; Supattaṁ thāmasampannaṁ, Tejassiṁ dūragāminaṁ. 3 Pariplavantaṁ pathaviṁ, yadā tāta vijānahi; Sāgarena parikkhittaṁ, cakkaṁva parimaṇḍalaṁ; Tato tāta nivattassu, māssu etto paraṁ gami. 4 Udapattosi vegena, balī pakkhī dijuttamo; Olokayanto vakkaṅgo, pabbatāni vanāni ca. 5 Addassa pathaviṁ gijjho, yathāsāsi pitussutaṁ; Sāgarena parikkhittaṁ, cakkaṁva parimaṇḍalaṁ. 6 Tañca so samatikkamma, paramevaccavattatha; Tañca vātasikhā tikkhā, accahāsi baliṁ dijaṁ. 7 Nāsakkhātigato poso, punadeva nivattituṁ; Dijo byasanamāpādi, verambhānaṁ vasaṁ gato. 8 Tassa puttā ca dārā ca, ye caññe anujīvino; Sabbe byasanamāpāduṁ, anovādakare dije. 9 Evampi idha vuḍḍhānaṁ, yo vākyaṁ nāvabujjhati; Atisīmacaro ditto, gijjhovātītasāsano; Sa ve byasanaṁ pappoti, akatvā vuḍḍhasāsanan”ti. 10 Gijjhajātakaṁ paṭhamaṁ. ja5 0 Jātaka Ekakanipāta Apaṇṇakavagga 5. Taṇḍulanāḷijātaka |1| “Kimagghati taṇḍulanāḷikāyaṁ, Assāna mūlāya vadehi rāja; Bārāṇasiṁ santarabāhirantaṁ, Ayamagghati taṇḍulanāḷikā”ti. 2 Taṇḍulanāḷijātakaṁ pañcamaṁ. ja520 0 Jātaka Tiṁsanipāta Kiṁchandavagga 10. Gandhatindukajātaka |1| “Appamādo amataṁ padaṁ, Pamādo maccuno padaṁ; Appamattā na mīyanti, Ye pamattā yathā matā. 2 Madā pamādo jāyetha, pamādā jāyate khayo; Khayā padosā jāyanti, mā pamādo bharatūsabha. 3 Bahū hi khattiyā jīnā, atthaṁ raṭṭhaṁ pamādino; Athopi gāmino gāmā, anagārā agārino. 4 Khattiyassa pamattassa, raṭṭhasmiṁ raṭṭhavaḍḍhana; Sabbe bhogā vinassanti, 3001 --- ja520 1:4 rañño taṁ vuccate aghaṁ. 5 Nesa dhammo mahārāja, ativelaṁ pamajjasi; Iddhaṁ phītaṁ janapadaṁ, corā viddhaṁsayanti naṁ. 6 Na te puttā bhavissanti, na hiraññaṁ na dhāniyaṁ; Raṭṭhe viluppamānamhi, sabbabhogehi jiyyasi. 7 Sabbabhogā parijiṇṇaṁ, rājānaṁ vāpi khattiyaṁ; Ñātimittā suhajjā ca, na taṁ maññanti māniyaṁ. 8 Hatthārohā anikaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Tamevamupajīvantā, na taṁ maññanti māniyaṁ. 9 Asaṁvihitakammantaṁ, bālaṁ dummantimantinaṁ; Sirī jahati dummedhaṁ, jiṇṇaṁva urago tacaṁ. 10 Susaṁvihitakammantaṁ, kāluṭṭhāyiṁ atanditaṁ; Sabbe bhogābhivaḍḍhanti, gāvo sausabhāmiva. 11 Upassutiṁ mahārāja, raṭṭhe janapade cara; Tattha disvā ca sutvā ca, tato taṁ paṭipajjasi”. 12 “Evaṁ vedetu pañcālo, saṅgāme saramappito; Yathāhamajja vedemi, kaṇṭakena samappito”. 13 “Jiṇṇo dubbalacakkhūsi, na rūpaṁ sādhu passasi; Kiṁ tattha brahmadattassa, yaṁ taṁ maggeyya kaṇṭako”. 14 “Bahvettha brahmadattassa, Sohaṁ maggasmi brāhmaṇa; Arakkhitā jānapadā, Adhammabalinā hatā. 15 Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā; Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano. 16 Etādise bhaye jāte, bhayaṭṭā tāta māṇavā; Nillenakāni kubbanti, vane āhatva kaṇṭakaṁ”. 17 “Kadāssu nāmayaṁ rājā, brahmadatto marissati; Yassa raṭṭhamhi jiyyanti, appatikā kumārikā”. 18 “Dubbhāsitañhi te jammi, anatthapadakovide; Kuhiṁ rājā kumārīnaṁ, bhattāraṁ pariyesati”. 19 “Na me dubbhāsitaṁ brahme, kovidatthapadā ahaṁ; Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā. 20 Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā; Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano; Dujjīve dubbhare dāre, kuto bhattā kumāriyo”. 21 “Evaṁ sayatu pañcālo, saṅgāme sattiyā hato; Yathāyaṁ kapaṇo seti, hato phālena sāliyo”. 22 “Adhammena tuvaṁ jamma, brahmadattassa kujjhasi; Yo tvaṁ sapasi rājānaṁ, aparajjhitvāna attano”. 23 “Dhammena brahmadattassa, ahaṁ kujjhāmi brāhmaṇa; Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā. 24 Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā; Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano. 25 Sā nūna puna re pakkā, vikāle bhattamāhari; Bhattahāriṁ apekkhanto, hato phālena sāliyo”. 26 “Evaṁ haññatu pañcālo, saṅgāme asinā hato; Yathāhamajja pahato, khīrañca me pavaṭṭitaṁ”. 27 “Yaṁ pasu khīraṁ chaḍḍeti, pasupālaṁ vihiṁsati; Kiṁ tattha brahmadattassa, yaṁ no garahate bhavaṁ”. 28 “Gārayho brahme pañcālo, brahmadattassa rājino; Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā. 29 Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā; Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano. 30 Caṇḍā aṭanakā gāvī, yaṁ pure na duhāmase; Taṁ dāni ajja dohāma, khīrakāmehupaddutā”. 31 “Evaṁ kandatu pañcālo, viputto vippasukkhatu; Yathāyaṁ kapaṇā gāvī, viputtā paridhāvati”. 32 “Yaṁ pasu pasupālassa, sambhameyya raveyya vā; Ko nīdha aparādhatthi, brahmadattassa rājino”. 33 “Aparādho mahābrahme, brahmadattassa rājino; Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā. 34 Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā; Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano; Kathaṁ no asikosatthā, khīrapā haññate pajā”. 35 “Evaṁ khajjatu pañcālo, hato yuddhe saputtako; Yathāhamajja khajjāmi, gāmikehi araññajo”. 36 “Na sabbabhūtesu vidhenti rakkhaṁ, Rājāno maṇḍūka manussaloke; Nettāvatā rājā adhammacārī, Yaṁ tādisaṁ jīvamadeyyu dhaṅkā”. 37 “Adhammarūpo vata brahmacārī, Anuppiyaṁ bhāsasi khattiyassa; Viluppamānāya puthuppajāya, Pūjesi rājaṁ paramappamādaṁ. 38 Sace idaṁ brahme surajjakaṁ siyā, Phītaṁ raṭṭhaṁ muditaṁ vippasannaṁ; Bhutvā baliṁ aggapiṇḍañca kākā, Na mādisaṁ jīvamadeyyu dhaṅkā”ti. 39 Gandhatindukajātakaṁ dasamaṁ. 40 Tiṁsanipātaṁ niṭṭhitaṁ. 41 Tassuddānaṁ 42 Kiṁchanda kumbha jayaddisa chaddanta, Atha paṇḍitasambhava sirakapi; Dakarakkhasa paṇḍaranāgavaro, Atha sambula tindukadevasutoti. 43 Jātakapāḷiyā paṭhamo bhāgo niṭṭhito. ja325 0 Jātaka Catukkanipāta 3002 --- ja325 1:0 Kuṭidūsakavagga 5. Godharājajātaka |1| “Samaṇaṁ taṁ maññamāno, upagacchimasaññataṁ; So maṁ daṇḍena pāhāsi, yathā assamaṇo tathā”. 2 “Kiṁ te jaṭāhi dummedha, kiṁ te ajinasāṭiyā; Abbhantaraṁ te gahanaṁ, bāhiraṁ parimajjasi”. 3 “Ehi godha nivattassu, bhuñja sālīnamodanaṁ; Telaṁ loṇañca me atthi, pahūtaṁ mayha pipphali. 4 Esa bhiyyo pavekkhāmi, vammikaṁ sataporisaṁ; Telaṁ loṇañca kittesi, ahitaṁ mayha pipphalī”ti. 5 Godharājajātakaṁ pañcamaṁ. ja118 0 Jātaka Ekakanipāta Haṁcivagga 8. Vaṭṭakajātaka |1| “Nācintayanto puriso, visesamadhigacchati; Cintitassa phalaṁ passa, muttosmi vadhabandhanā”ti. 2 Vaṭṭakajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja126 0 Jātaka Ekakanipāta Kusanāḷivagga 6. Asilakkhaṇajātaka |1| “Tadevekassa kalyāṇaṁ, tadevekassa pāpakaṁ; Tasmā sabbaṁ na kalyāṇaṁ, sabbaṁ vāpi na pāpakan”ti. 2 Asilakkhaṇajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja20 0 Jātaka Ekakanipāta Sīlavagga 10. Naḷapānajātaka |1| “Disvā padamanuttiṇṇaṁ, Disvānotaritaṁ padaṁ; Naḷena vāriṁ pissāma, Neva maṁ tvaṁ vadhissasī”ti. 2 Naḷapānajātakaṁ dasamaṁ. Sīlavaggo dutiyo. 3 Tassuddānaṁ 4 Atha lakkhaṇa sākha dhiratthu puna, Na kiratthi rasehi kharādiyā; Atibhoti vara māluta pāṇa, Muccena naḷaavhayanena bhavanti dasāti. ja45 0 Jātaka Ekakanipāta Atthakāmavagga 5. Rohiṇijātaka |1| “Seyyo amitto medhāvī, Yañce bālānukampako; Passa rohiṇikaṁ jammiṁ, Mātaraṁ hantvāna socatī”ti. 2 Rohiṇijātakaṁ pañcamaṁ. ja279 0 Jātaka Tikanipāta Udapānavagga 9. Satapattajātaka |1| “Yathā māṇavako panthe, siṅgāliṁ vanagocariṁ; Atthakāmaṁ pavedentiṁ, anatthakāmāti maññati; Anatthakāmaṁ satapattaṁ, atthakāmoti maññati. 2 Evameva idhekacco, puggalo hoti tādiso; Hitehi vacanaṁ vutto, paṭigaṇhāti vāmato. 3 Ye ca kho naṁ pasaṁsanti, bhayā ukkaṁsayanti vā; Tañhi so maññate mittaṁ, satapattaṁva māṇavo”ti. 4 Satapattajātakaṁ navamaṁ. ja247 0 Jātaka Dukanipāta Siṅgālavagga 7. Pādañjalījātaka |1| “Addhā pādañjalī sabbe, paññāya atirocati; Tathā hi oṭṭhaṁ bhañjati, uttariṁ nūna passati”. 2 “Nāyaṁ dhammaṁ adhammaṁ vā, Atthānatthañca bujjhati; Aññatra oṭṭhanibbhogā, Nāyaṁ jānāti kiñcanan”ti. 3 Pādañjalījātakaṁ sattamaṁ. ja442 0 Jātaka Dasakanipāta Catudvāravagga 4. 3003 --- ja442 1:0 Saṅkhajātaka |1| “Bahussuto sutadhammosi saṅkha, Diṭṭhā tayā samaṇabrāhmaṇā ca; Athakkhaṇe dassayase vilāpaṁ, Añño nu ko te paṭimantako mayā”. 2 “Subbhū subhā suppaṭimukkakambu, Paggayha sovaṇṇamayāya pātiyā; ‘Bhuñjassu bhattaṁ’ iti maṁ vadeti, Saddhāvittā Tamahaṁ noti brūmi”. 3 “Etādisaṁ brāhmaṇa disvāna yakkhaṁ, Puccheyya poso sukhamāsisāno; Uṭṭhehi naṁ pañjalikābhipuccha, Devī nusi tvaṁ uda mānusī nu”. 4 “Yaṁ tvaṁ sukhenābhisamekkhase maṁ, Bhuñjassu bhattaṁ iti maṁ vadesi; Pucchāmi taṁ nāri mahānubhāve, Devī nusi tvaṁ uda mānusī nu”. 5 “Devī ahaṁ saṅkha mahānubhāvā, Idhāgatā sāgaravārimajjhe; Anukampikā no ca paduṭṭhacittā, Taveva atthāya idhāgatāsmi. 6 Idhannapānaṁ sayanāsanañca, Yānāni nānāvividhāni saṅkha; Sabbassa tyāhaṁ paṭipādayāmi, Yaṁ kiñci tuyhaṁ manasābhipatthitaṁ”. 7 “Yaṁ kiñci yiṭṭhañca hutañca mayhaṁ, Sabbassa no issarā tvaṁ sugatte; Susoṇi subbhamu suvilaggamajjhe, Kissa me kammassa ayaṁ vipāko”. 8 “Ghamme pathe brāhmaṇa ekabhikkhuṁ, Ugghaṭṭapādaṁ tasitaṁ kilantaṁ; Paṭipādayī saṅkha upāhanāni, Sā dakkhiṇā kāmaduhā tavajja”. 9 “Sā hotu nāvā phalakūpapannā, Anavassutā erakavātayuttā; Aññassa yānassa na hettha bhūmi, Ajjeva maṁ moḷiniṁ pāpayassu”. 10 “Sā tattha vittā sumanā patītā, Nāvaṁ sucittaṁ abhinimminitvā; Ādāya saṅkhaṁ purisena saddhiṁ, Upānayī nagaraṁ sādhuramman”ti. 11 Saṅkhajātakaṁ catutthaṁ. ja398 0 Jātaka Sattakanipāta Kukkuvagga 3. Sutanujātaka |1| “Rājā te bhattaṁ pāhesi, Suciṁ maṁsūpasecanaṁ; Maghadevasmiṁ adhivatthe, Ehi nikkhamma bhuñjasu”. 2 “Ehi māṇava orena, bhikkhamādāya sūpitaṁ; Tvañca māṇava bhikkhā ca, ubho bhakkhā bhavissatha”. 3 “Appakena tuvaṁ yakkha, thullamatthaṁ jahissasi; Bhikkhaṁ te nāharissanti, janā maraṇasaññino. 4 Laddhāya yakkhā tava niccabhikkhaṁ, Suciṁ paṇītaṁ rasasā upetaṁ; Bhikkhañca te āhariyo naro idha, Sudullabho hehiti bhakkhite mayi”. 5 “Mameva sutano attho, yathā bhāsasi māṇava; Mayā tvaṁ samanuññāto, sotthiṁ passāhi mātaraṁ. 6 Khaggaṁ chattañca pātiñca, gacchamādāya māṇava; Sotthiṁ passatu te mātā, tvañca passāhi mātaraṁ”. 7 “Evaṁ yakkha sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi; Dhanañca me adhigataṁ, rañño ca vacanaṁ katan”ti. 8 Sutanujātakaṁ tatiyaṁ. ja545 0 Jātaka Mahānipāta Mūgapakkhavagga 8. Mahānāradakassapajātaka |1| Ahu rājā videhānaṁ, aṅgati nāma khattiyo; Pahūtayoggo dhanimā, anantabalaporiso. 2 So ca pannarasiṁ rattiṁ, purimayāme anāgate; Cātumāsā komudiyā, amacce sannipātayi. 3 Paṇḍite sutasampanne, mhitapubbe vicakkhaṇe; Vijayañca sunāmañca, senāpatiṁ alātakaṁ. 4 Tamanupucchi vedeho, “paccekaṁ brūtha saṁ ruciṁ; Cātumāsā komudajja, juṇhaṁ byapahataṁ tamaṁ; Kāyajja ratiyā rattiṁ, viharemu imaṁ utuṁ”. 5 Tato senāpati rañño, Alāto etadabravi; “Haṭṭhaṁ yoggaṁ balaṁ sabbaṁ, Senaṁ sannāhayāmase. 6 Niyyāma deva yuddhāya, anantabalaporisā; Ye te vasaṁ na āyanti, vasaṁ upanayāmase; Esā mayhaṁ sakā diṭṭhi, ajitaṁ ojināmase”. 7 Alātassa vaco sutvā, sunāmo etadabravi; “Sabbe tuyhaṁ mahārāja, amittā vasamāgatā. 8 Nikkhittasatthā paccatthā, nivātamanuvattare; Uttamo ussavo ajja, na yuddhaṁ mama ruccati. 9 Annapānañca khajjañca, khippaṁ abhiharantu te; Ramassu deva kāmehi, naccagīte suvādite”. 10 Sunāmassa vaco sutvā, vijayo etadabravi; “Sabbe kāmā mahārāja, niccaṁ tava mupaṭṭhitā. 11 Na hete dullabhā deva, tava kāmehi modituṁ; Sadāpi kāmā sulabhā, netaṁ cittamataṁ mama. 12 Samaṇaṁ brāhmaṇaṁ vāpi, upāsemu bahussutaṁ; Yo najja vinaye kaṅkhaṁ, atthadhammavidū 3004 --- ja545 1:12 ise”. 13 Vijayassa vaco sutvā, rājā aṅgati mabravi; “Yathā vijayo bhaṇati, mayhampetaṁva ruccati. 14 Samaṇaṁ brāhmaṇaṁ vāpi, upāsemu bahussutaṁ; Yo najja vinaye kaṅkhaṁ, atthadhammavidū ise. 15 Sabbeva santā karotha matiṁ, Kaṁ upāsemu paṇḍitaṁ; Yo najja vinaye kaṅkhaṁ, Atthadhammavidū ise”. 16 Vedehassa vaco sutvā, alāto etadabravi; “Atthāyaṁ migadāyasmiṁ, acelo dhīrasammato. 17 Guṇo kassapagottāyaṁ, suto citrakathī gaṇī; Taṁ deva payirupāsemu, so no kaṅkhaṁ vinessati”. 18 Alātassa vaco sutvā, rājā codesi sārathiṁ; “Migadāyaṁ gamissāma, yuttaṁ yānaṁ idhānaya”. 19 Tassa yānaṁ ayojesuṁ, dantaṁ rūpiyapakkharaṁ; Sukkamaṭṭhaparivāraṁ, paṇḍaraṁ dosināmukhaṁ. 20 Tatrāsuṁ kumudāyuttā, cattāro sindhavā hayā; Anilūpamasamuppātā, sudantā soṇṇamālino. 21 Setacchattaṁ setaratho, setassā setabījanī; Vedeho sahamaccehi, niyyaṁ candova sobhati. 22 Tamanuyāyiṁsu bahavo, indikhaggadharā balī; Assapiṭṭhigatā vīrā, narā naravarādhipaṁ. 23 So muhuttaṁva yāyitvā, yānā oruyha khattiyo; Vedeho sahamaccehi, pattī guṇamupāgami. 24 Yepi tattha tadā āsuṁ, brāhmaṇibbhā samāgatā; Na te apanayī rājā, akataṁ bhūmimāgate. 25 Tato so mudukā bhisiyā, muducittakasanthate; Mudupaccatthate rājā, ekamantaṁ upāvisi. 26 Nisajja rājā sammodi, kathaṁ sāraṇiyaṁ tato; “Kacci yāpaniyaṁ bhante, vātānamaviyaggatā. 27 Kacci akasirā vutti, labhasi piṇḍayāpanaṁ; Apābādho casi kacci, cakkhuṁ na parihāyati”. 28 Taṁ guṇo paṭisammodi, vedehaṁ vinaye rataṁ; “Yāpanīyaṁ mahārāja, sabbametaṁ tadūbhayaṁ. 29 Kacci tuyhampi vedeha, paccantā na balīyare; Kacci arogaṁ yoggaṁ te, kacci vahati vāhanaṁ; Kacci te byādhayo natthi, sarīrassupatāpiyā”. 30 Paṭisammodito rājā, tato pucchi anantarā; Atthaṁ dhammañca ñāyañca, dhammakāmo rathesabho. 31 “Kathaṁ dhammaṁ care macco, mātāpitūsu kassapa; Kathaṁ care ācariye, puttadāre kathaṁ care. 32 Kathaṁ careyya vuḍḍhesu, kathaṁ samaṇabrāhmaṇe; Kathañca balakāyasmiṁ, kathaṁ janapade care. 33 Kathaṁ dhammaṁ caritvāna, maccā gacchanti suggatiṁ; Kathañceke adhammaṭṭhā, patanti nirayaṁ atho”. 34 Vedehassa vaco sutvā, kassapo etadabravi; “Suṇohi me mahārāja, saccaṁ avitathaṁ padaṁ. 35 Natthi dhammacaritassa, phalaṁ kalyāṇapāpakaṁ; Natthi deva paro loko, ko tato hi idhāgato. 36 Natthi deva pitaro vā, kuto mātā kuto pitā; Natthi ācariyo nāma, adantaṁ ko damessati. 37 Samatulyāni bhūtāni, natthi jeṭṭhāpacāyikā; Natthi balaṁ vīriyaṁ vā, kuto uṭṭhānaporisaṁ; Niyatāni hi bhūtāni, yathā goṭaviso tathā. 38 Laddheyyaṁ labhate macco, tattha dānaphalaṁ kuto; Natthi dānaphalaṁ deva, avaso devavīriyo. 39 Bālehi dānaṁ paññattaṁ, paṇḍitehi paṭicchitaṁ; Avasā denti dhīrānaṁ, bālā paṇḍitamānino. 40 Sattime sassatā kāyā, acchejjā avikopino; Tejo pathavī āpo ca, vāyo sukhaṁ dukhañcime; Jīve ca sattime kāyā, yesaṁ chettā na vijjati. 41 Natthi hantā va chettā vā, haññe yevāpi koci naṁ; Antareneva kāyānaṁ, satthāni vītivattare. 42 Yo cāpi siramādāya, paresaṁ nisitāsinā; Na so chindati te kāye, tattha pāpaphalaṁ kuto. 43 Cullāsītimahākappe, sabbe sujjhanti saṁsaraṁ; Anāgate tamhi kāle, saññatopi na sujjhati. 44 Caritvāpi bahuṁ bhadraṁ, neva sujjhantināgate; Pāpañcepi bahuṁ katvā, taṁ khaṇaṁ nātivattare. 45 Anupubbena no suddhi, kappānaṁ cullasītiyā; Niyatiṁ nātivattāma, velantamiva sāgaro”. 46 Kassapassa vaco sutvā, alāto etadabravi; “Yathā bhadanto bhaṇati, mayhampetaṁva ruccati. 47 Ahampi purimaṁ jātiṁ, sare saṁsaritattano; Piṅgalo nāmahaṁ āsiṁ, luddo goghātako pure. 48 Bārāṇasiyaṁ phītāyaṁ, bahuṁ pāpaṁ kataṁ mayā; Bahū mayā hatā pāṇā, mahiṁsā sūkarā ajā. 49 Tato cuto idha jāto, iddhe senāpatīkule; Natthi nūna phalaṁ pāpaṁ, yohaṁ na nirayaṁ gato”. 50 Athettha bījako nāma, dāso āsi paṭaccarī; Uposathaṁ upavasanto, guṇasantikupāgami. 51 Kassapassa vaco sutvā, alātassa ca bhāsitaṁ; Passasanto muhuṁ uṇhaṁ, rudaṁ assūni vattayi. 52 Tamanupucchi vedeho, “kimatthaṁ samma rodasi; Kiṁ te sutaṁ vā diṭṭhaṁ vā, kiṁ maṁ vedesi vedanaṁ”. 53 Vedehassa 3005 --- ja545 1:53 vaco sutvā, bījako etadabravi; “Natthi me vedanā dukkhā, mahārāja suṇohi me. 54 Ahampi purimaṁ jātiṁ, sarāmi sukhamattano; Sāketāhaṁ pure āsiṁ, bhāvaseṭṭhi guṇe rato. 55 Sammato brāhmaṇibbhānaṁ, saṁvibhāgarato suci; Na cāpi pāpakaṁ kammaṁ, sarāmi katamattano. 56 Tato cutāhaṁ vedeha, idha jāto duritthiyā; Gabbhamhi kumbhadāsiyā, yato jāto suduggato. 57 Evampi duggato santo, samacariyaṁ adhiṭṭhito; Upaḍḍhabhāgaṁ bhattassa, dadāmi yo me icchati. 58 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, sadā upavasāmahaṁ; Na cāpi bhūte hiṁsāmi, theyyañcāpi vivajjayiṁ. 59 Sabbameva hi nūnetaṁ, suciṇṇaṁ bhavati nipphalaṁ; Niratthaṁ maññidaṁ sīlaṁ, alāto bhāsatī yathā. 60 Kalimeva nūna gaṇhāmi, asippo dhuttako yathā; Kaṭaṁ alāto gaṇhāti, kitavosikkhito yathā. 61 Dvāraṁ nappaṭipassāmi, yena gacchāmi suggatiṁ; Tasmā rāja parodāmi, sutvā kassapabhāsitaṁ”. 62 Bījakassa vaco sutvā, rājā aṅgati mabravi; “Natthi dvāraṁ sugatiyā, niyatiṁ kaṅkha bījaka. 63 Sukhaṁ vā yadi vā dukkhaṁ, niyatiyā kira labbhati; Saṁsārasuddhi sabbesaṁ, mā turittho anāgate. 64 Ahampi pubbe kalyāṇo, brāhmaṇibbhesu byāvaṭo; Vohāramanusāsanto, ratihīno tadantarā. 65 Punapi bhante dakkhemu, saṅgati ce bhavissati”; Idaṁ vatvāna vedeho, paccagā sanivesanaṁ. 66 Tato ratyā vivasāne, upaṭṭhānamhi aṅgati; Amacce sannipātetvā, idaṁ vacanamabravi. 67 “Candake me vimānasmiṁ, sadā kāme vidhentu me; Mā upagacchuṁ atthesu, guyhappakāsiyesu ca. 68 Vijayo ca sunāmo ca, senāpati alātako; Ete atthe nisīdantu, vohārakusalā tayo”. 69 Idaṁ vatvāna vedeho, “kāmeva bahumaññatha; Na cāpi brāhmaṇibbhesu, atthe kismiñci byāvaṭo”. 70 Tato dvesattarattassa, vedehassatrajā piyā; Rājakaññā rucā nāma, dhātimātaramabravi. 71 “Alaṅkarotha maṁ khippaṁ, sakhiyo cālaṅkarontu me; Suve pannaraso dibyo, gacchaṁ issarasantike”. 72 Tassā mālyaṁ abhihariṁsu, candanañca mahārahaṁ; Maṇisaṅkhamuttāratanaṁ, nānāratte ca ambare. 73 Tañca soṇṇamaye pīṭhe, nisinnaṁ bahukitthiyo; Parikiriya pasobhiṁsu, rucaṁ ruciravaṇṇiniṁ. 74 Sā ca sakhimajjhagatā, sabbābharaṇabhūsitā; Sateratā abbhamiva, candakaṁ pāvisī rucā. 75 Upasaṅkamitvā vedehaṁ, vanditvā vinaye rataṁ; Suvaṇṇakhacite pīṭhe, ekamantaṁ upāvisi. 76 Tañca disvāna vedeho, accharānaṁva saṅgamaṁ; Rucaṁ sakhimajjhagataṁ, idaṁ vacanamabravi. 77 “Kacci ramasi pāsāde, antopokkharaṇiṁ pati; Kacci bahuvidhaṁ khajjaṁ, sadā abhiharanti te. 78 Kacci bahuvidhaṁ mālyaṁ, ocinitvā kumāriyo; Gharake karotha paccekaṁ, khiḍḍāratiratā muhuṁ. 79 Kena vā vikalaṁ tuyhaṁ, kiṁ khippaṁ āharantu te; Manokarassu kuḍḍamukhī, api candasamamhipi”. 80 Vedehassa vaco sutvā, rucā pitaramabravi; “Sabbametaṁ mahārāja, labbhatissarasantike. 81 Suve pannaraso dibyo, sahassaṁ āharantu me; Yathādinnañca dassāmi, dānaṁ sabbavanīsvahaṁ”. 82 Rucāya vacanaṁ sutvā, rājā aṅgati mabravi; “Bahuṁ vināsitaṁ vittaṁ, niratthaṁ aphalaṁ tayā. 83 Uposathe vasaṁ niccaṁ, annapānaṁ na bhuñjasi; Niyatetaṁ abhuttabbaṁ, natthi puññaṁ abhuñjato. 84 Bījakopi hi sutvāna, tadā kassapabhāsitaṁ; Passasanto muhuṁ uṇhaṁ, rudaṁ assūni vattayi. 85 Yāva ruce jīvamānā, mā bhattamapanāmayi; Natthi bhadde paro loko, kiṁ niratthaṁ vihaññasi”. 86 Vedehassa vaco sutvā, rucā ruciravaṇṇinī; Jānaṁ pubbāparaṁ dhammaṁ, pitaraṁ etadabravi. 87 “Sutameva pure āsi, sakkhi diṭṭhamidaṁ mayā; Bālūpasevī yo hoti, bālova samapajjatha. 88 Mūḷho hi mūḷhamāgamma, bhiyyo mohaṁ nigacchati; Patirūpaṁ alātena, bījakena ca muyhituṁ. 89 Tvañca devāsi sappañño, dhiro atthassa kovido; Kathaṁ bālehi sadisaṁ, hīnadiṭṭhiṁ upāgami. 90 Sacepi saṁsārapathena sujjhati, Niratthiyā pabbajjā guṇassa; Kīṭova aggiṁ jalitaṁ apāpataṁ, Upapajjati mohamūḷho naggabhāvaṁ. 91 Saṁsārasuddhīti pure niviṭṭhā, Kammaṁ vidūsenti bahū ajānaṁ; Pubbe kalī duggahitovanatthā, Dummo ca yā balisā ambujova. 92 Upamaṁ te karissāmi, mahārāja tavatthiyā; Upamāya midhekacce, atthaṁ jānanti paṇḍitā. 93 Vāṇijānaṁ yathā nāvā, appamāṇabharā garu; 3006 --- ja545 1:93 Atibhāraṁ samādāya, aṇṇave avasīdati. 94 Evameva naro pāpaṁ, thokaṁ thokampi ācinaṁ; Atibhāraṁ samādāya, niraye avasīdati. 95 Na tāva bhāro paripūro, alātassa mahīpati; Ācināti ca taṁ pāpaṁ, yena gacchati duggatiṁ. 96 Pubbevassa kataṁ puññaṁ, alātassa mahīpati; Tasseva deva nissando, yañceso labhate sukhaṁ. 97 Khīyate cassa taṁ puññaṁ, tathā hi aguṇe rato; Ujumaggaṁ avahāya, kummaggamanudhāvati. 98 Tulā yathā paggahitā, ohite tulamaṇḍale; Unnameti tulāsīsaṁ, bhāre oropite sati. 99 Evameva naro puññaṁ, thokaṁ thokampi ācinaṁ; Saggātimāno dāsova, bījako sātave rato. 100 Yamajja bījako dāso, dukkhaṁ passati attani; Pubbevassa kataṁ pāpaṁ, tameso paṭisevati. 101 Khīyate cassa taṁ pāpaṁ, tathā hi vinaye rato; Kassapañca samāpajja, mā hevuppathamāgamā. 102 Yaṁ yañhi rāja bhajati, santaṁ vā yadi vā asaṁ; Sīlavantaṁ visīlaṁ vā, vasaṁ tasseva gacchati. 103 Yādisaṁ kurute mittaṁ, yādisaṁ cūpasevati; Sopi tādisako hoti, sahavāso hi tādiso. 104 Sevamāno sevamānaṁ, samphuṭṭho samphusaṁ paraṁ; Saro diddho kalāpaṁva, alittamupalimpati; Upalepabhayā dhīro, neva pāpasakhā siyā. 105 Pūtimacchaṁ kusaggena, yo naro upanayhati; Kusāpi pūti vāyanti, evaṁ bālūpasevanā. 106 Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati; Pattāpi surabhi vāyanti, evaṁ dhīrūpasevanā. 107 Tasmā pattapuṭasseva, ñatvā sampākamattano; Asante nopaseveyya, sante seveyya paṇḍito; Asanto nirayaṁ nenti, santo pāpenti suggatiṁ. 108 Ahampi jātiyo satta, sare saṁsaritattano; Anāgatāpi satteva, yā gamissaṁ ito cutā. 109 Yā me sā sattamī jāti, ahu pubbe janādhipa; Kammāraputto magadhesu, ahuṁ rājagahe pure. 110 Pāpaṁ sahāyamāgamma, bahuṁ pāpaṁ kataṁ mayā; Paradārassa heṭhento, carimhā amarā viya. 111 Taṁ kammaṁ nihitaṁ aṭṭhā, bhasmacchannova pāvako; Atha aññehi kammehi, ajāyiṁ vaṁsabhūmiyaṁ. 112 Kosambiyaṁ seṭṭhikule, iddhe phīte mahaddhane; Ekaputto mahārāja, niccaṁ sakkatapūjito. 113 Tattha mittaṁ asevissaṁ, sahāyaṁ sātave rataṁ; Paṇḍitaṁ sutasampannaṁ, so maṁ atthe nivesayi. 114 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, bahuṁ rattiṁ upāvasiṁ; Taṁ kammaṁ nihitaṁ aṭṭhā, nidhīva udakantike. 115 Atha pāpāna kammānaṁ, Yametaṁ magadhe kataṁ; Phalaṁ pariyāga maṁ pacchā, Bhutvā duṭṭhavisaṁ yathā. 116 Tato cutāhaṁ vedeha, roruve niraye ciraṁ; Sakammunā apaccissaṁ, taṁ saraṁ na sukhaṁ labhe. 117 Bahuvassagaṇe tattha, khepayitvā bahuṁ dukhaṁ; Bhinnāgate ahuṁ rāja, chagalo uddhatapphalo. 118 Sātaputtā mayā vūḷhā, piṭṭhiyā ca rathena ca; Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me. 119 Tato cutāhaṁ vedeha, kapi āsiṁ brahāvane; Niluñcitaphaloyeva, yūthapena pagabbhinā; Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me. 120 Tato cutāhaṁ vedeha, dassanesu pasū ahuṁ; Niluñcito javo bhadro, yoggaṁ vūḷhaṁ ciraṁ mayā; Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me. 121 Tato cutāhaṁ vedeha, vajjīsu kulamāgamā; Nevitthī na pumā āsiṁ, manussatte sudullabhe; Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me. 122 Tato cutāhaṁ vedeha, ajāyiṁ nandane vane; Bhavane tāvatiṁsāhaṁ, accharā kāmavaṇṇinī. 123 Vicittavatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā; Kusalā naccagītassa, sakkassa paricārikā. 124 Tattha ṭhitāhaṁ vedeha, sarāmi jātiyo imā; Anāgatāpi satteva, yā gamissaṁ ito cutā. 125 Pariyāgataṁ taṁ kusalaṁ, yaṁ me kosambiyaṁ kataṁ; Deve ceva manusse ca, sandhāvissaṁ ito cutā. 126 Satta jacco mahārāja, niccaṁ sakkatapūjitā; Thībhāvāpi na muccissaṁ, chaṭṭhā nigatiyo imā. 127 Sattamī ca gati deva, devaputto mahiddhiko; Pumā devo bhavissāmi, devakāyasmimuttamo. 128 Ajjāpi santānamayaṁ, mālaṁ ganthenti nandane; Devaputto javo nāma, yo me mālaṁ paṭicchati. 129 Muhutto viya so dibyo, idha vassāni soḷasa; Rattindivo ca so dibyo, mānusiṁ saradosataṁ. 130 Iti kammāni anventi, asaṅkheyyāpi jātiyo; Kalyāṇaṁ yadi vā pāpaṁ, na hi kammaṁ vinassati. 131 Yo icche puriso hotuṁ, jātiṁ jātiṁ punappunaṁ; Paradāraṁ vivajjeyya, dhotapādova kaddamaṁ. 132 Yā 3007 --- ja545 1:132 icche puriso hotuṁ, jātiṁ jātiṁ punappunaṁ; Sāmikaṁ apacāyeyya, indaṁva paricārikā. 133 Yo icche dibyabhogañca, dibbamāyuṁ yasaṁ sukhaṁ; Pāpāni parivajjetvā, tividhaṁ dhammamācare. 134 Kāyena vācā manasā, appamatto vicakkhaṇo; Attano hoti atthāya, itthī vā yadi vā pumā. 135 Ye kecime mānujā jīvaloke, Yasassino sabbasamantabhogā; Asaṁsayaṁ tehi pure suciṇṇaṁ, Kammassakāse puthu sabbasattā. 136 Iṅghānucintesi sayampi deva, Kutonidānā te imā janinda; Yā te imā accharāsannikāsā, Alaṅkatā kañcanajālachannā”. 137 Iccevaṁ pitaraṁ kaññā, rucā tosesi aṅgatiṁ; Mūḷhassa maggamācikkhi, dhammamakkhāsi subbatā. 138 Athāgamā brahmalokā, nārado mānusiṁ pajaṁ; Jambudīpaṁ avekkhanto, addā rājānamaṅgatiṁ. 139 Tato patiṭṭhā pāsāde, vedehassa puratthato; Tañca disvānānuppattaṁ, rucā isimavandatha. 140 Athāsanamhā oruyha, rājā byathitamānaso; Nāradaṁ paripucchanto, idaṁ vacanamabravi. 141 “Kuto nu āgacchasi devavaṇṇi, Obhāsayaṁ sabbadisā candimāva; Akkhāhi me pucchito nāmagottaṁ, Kathaṁ taṁ jānanti manussaloke”. 142 “Ahañhi devato idāni emi, Obhāsayaṁ sabbadisā candimāva; Akkhāmi te pucchito nāmagottaṁ, Jānanti maṁ nārado kassapo ca”. 143 “Accherarūpaṁ tava yādisañca, Vehāyasaṁ gacchasi tiṭṭhasī ca; Pucchāmi taṁ nārada etamatthaṁ, Atha kena vaṇṇena tavāyamiddhi”. 144 “Saccañca dhammo ca damo ca cāgo, Guṇā mamete pakatā purāṇā; Teheva dhammehi susevitehi, Manojavo yena kāmaṁ gatosmi”. 145 “Accheramācikkhasi puññasiddhiṁ, Sace hi etehi yathā vadesi; Pucchāmi taṁ nārada etamatthaṁ, Puṭṭho ca me sādhu viyākarohi”. 146 “Pucchassu maṁ rāja tavesa attho, Yaṁ saṁsayaṁ kuruse bhūmipāla; Ahaṁ taṁ nissaṁsayataṁ gamemi, Nayehi ñāyehi ca hetubhī ca”. 147 “Pucchāmi taṁ nārada etamatthaṁ, Puṭṭho ca me nārada mā musā bhaṇi; Atthi nu devā pitaro nu atthi, Loko paro atthi jano yamāhu”. 148 “Attheva devā pitaro ca atthi, Loko paro atthi jano yamāhu; Kāmesu giddhā ca narā pamūḷhā, Lokaṁ paraṁ na vidū mohayuttā”. 149 “Atthīti ce nārada saddahāsi, Nivesanaṁ paraloke matānaṁ; Idheva me pañca satāni dehi, Dassāmi te paraloke sahassaṁ”. 150 “Dajjemu kho pañca satāni bhoto, Jaññāmu ce sīlavantaṁ vadaññuṁ; Luddaṁ taṁ bhontaṁ niraye vasantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. 151 Idheva yo hoti adhammasīlo, Pāpācāro alaso luddakammo; Na paṇḍitā tasmiṁ iṇaṁ dadanti, Na hi āgamo hoti tathāvidhamhā. 152 Dakkhañca posaṁ manujā viditvā, Uṭṭhānakaṁ sīlavantaṁ vadaññuṁ; Sayameva bhogehi nimantayanti, Kammaṁ karitvā puna māharesi. 153 Ito cuto dakkhasi tattha rāja, Kākolasaṅghehi vikassamānaṁ; Taṁ khajjamānaṁ niraye vasantaṁ, Kākehi gijjhehi ca senakehi; Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. 154 Andhaṁtamaṁ tattha na candasūriyā, Nirayo sadā tumulo ghorarūpo; Sā neva rattī na divā paññāyati, Tathāvidhe ko vicare dhanatthiko. 155 Sabalo ca sāmo ca duve suvānā, Pavaddhakāyā balino mahantā; Khādanti dantehi ayomayehi, Ito paṇunnaṁ paralokapattaṁ. 156 Taṁ khajjamānaṁ niraye vasantaṁ, Luddehi vāḷehi aghammigehi ca; Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. 157 Usūhi sattīhi ca sunisitāhi, Hananti vijjhanti ca paccamittā; Kāḷūpakāḷā nirayamhi ghore, Pubbe naraṁ dukkaṭakammakāriṁ. 158 Taṁ haññamānaṁ niraye vajantaṁ, Kucchismiṁ passasmiṁ vipphālitūdaraṁ; Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. 159 Sattī usū tomarabhiṇḍivālā, Vividhāvudhā vassanti tattha devā; Patanti aṅgāramivaccimanto, Silāsanī vassati luddakamme. 160 Uṇho ca vāto nirayamhi dussaho, Na tamhi sukhaṁ labbhati ittarampi; Taṁ taṁ vidhāvantamalenamāturaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. 161 Sandhāvamānampi rathesu yuttaṁ, Sajotibhūtaṁ pathaviṁ kamantaṁ; Patodalaṭṭhīhi sucodayantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. 162 Tamāruhantaṁ khurasañcitaṁ giriṁ, Vibhiṁsanaṁ pajjalitaṁ bhayānakaṁ; Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. 163 Tamāruhantaṁ pabbatasannikāsaṁ, Aṅgārarāsiṁ jalitaṁ 3008 --- ja545 1:163 bhayānakaṁ; Sudaḍḍhagattaṁ kapaṇaṁ rudantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. 164 Abbhakūṭasamā uccā, kaṇṭakanicitā dumā; Ayomayehi tikkhehi, naralohitapāyibhi. 165 Tamāruhanti nāriyo, narā ca paradāragū; Coditā sattihatthehi, yamaniddesakāribhi. 166 Tamāruhantaṁ nirayaṁ, simbaliṁ ruhiramakkhitaṁ; Vidaḍḍhakāyaṁ vitacaṁ, āturaṁ gāḷhavedanaṁ. 167 Passasantaṁ muhuṁ uṇhaṁ, pubbakammāparādhikaṁ; Dumagge vitacaṁ gattaṁ, ko taṁ yāceyya taṁ dhanaṁ. 168 Abbhakūṭasamā uccā, asipattācitā dumā; Ayomayehi tikkhehi, naralohitapāyibhi. 169 Tamāruhantaṁ asipattapādapaṁ, Asīhi tikkhehi ca chijjamānaṁ; Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ. 170 Tato nikkhantamattaṁ taṁ, asipattācitā dumā; Sampatitaṁ vetaraṇiṁ, ko taṁ yāceyya taṁ dhanaṁ. 171 Kharā kharodakā tattā, duggā vetaraṇī nadī; Ayopokkharasañchannā, tikkhā pattehi sandati. 172 Tattha sañchinnagattaṁ taṁ, vuyhantaṁ ruhiramakkhitaṁ; Vetaraññe anālambe, ko taṁ yāceyya taṁ dhanaṁ”. 173 “Vedhāmi rukkho viya chijjamāno, Disaṁ na jānāmi pamūḷhasañño; Bhayānutappāmi mahā ca me bhayā, Sutvāna kathā tava bhāsitā ise. 174 Āditte vārimajjhaṁva, dīpaṁvoghe mahaṇṇave; Andhakāreva pajjoto, tvaṁ nosi saraṇaṁ ise. 175 Atthañca dhammaṁ anusāsa maṁ ise, Atītamaddhā aparādhitaṁ mayā; Ācikkha me nārada suddhimaggaṁ, Yathā ahaṁ no nirayaṁ pateyyaṁ”. 176 “Yathā ahū dhataraṭṭho, Vessāmitto aṭṭhako yāmataggi; Usindaro cāpi sivī ca rājā, Paricārakā samaṇabrāhmaṇānaṁ. 177 Ete caññe ca rājāno, ye saggavisayaṁ gatā; Adhammaṁ parivajjetvā, dhammaṁ cara mahīpati. 178 Annahatthā ca te byamhe, ghosayantu pure tava; Ko chāto ko ca tasito, ko mālaṁ ko vilepanaṁ; Nānārattānaṁ vatthānaṁ, ko naggo paridahissati. 179 Ko panthe chattamāneti, pādukā ca mudū subhā; Iti sāyañca pāto ca, ghosayantu pure tava. 180 Jiṇṇaṁ posaṁ gavāssañca, māssu yuñja yathā pure; Parihārañca dajjāsi, adhikārakato balī. 181 Kāyo te rathasaññāto, manosārathiko lahu; Avihiṁsāsāritakkho, saṁvibhāgapaṭicchado. 182 Pādasaññamanemiyo, hatthasaññamapakkharo; Kucchisaññamanabbhanto, vācāsaññamakūjano. 183 Saccavākyasamattaṅgo, apesuññasusaññato; Girāsakhilanelaṅgo, mitabhāṇisilesito. 184 Saddhālobhasusaṅkhāro, nivātañjalikubbaro; Athaddhatānatīsāko, sīlasaṁvaranandhano. 185 Akkodhanamanugghātī, dhammapaṇḍarachattako; Bāhusaccamapālambo, ṭhitacittamupādhiyo. 186 Kālaññutācittasāro, vesārajjatidaṇḍako; Nivātavuttiyottako, anatimānayugo lahu. 187 Alīnacittasanthāro, vuddhisevī rajohato; Sati patodo dhīrassa, dhiti yogo ca rasmiyo. 188 Mano dantaṁ pathaṁ neti, samadantehi vāhibhi; Icchā lobho ca kummaggo, ujumaggo ca saṁyamo. 189 Rūpe sadde rase gandhe, vāhanassa padhāvato; Paññā ākoṭanī rāja, tattha attāva sārathi. 190 Sace etena yānena, samacariyā daḷhā dhiti; Sabbakāmaduho rāja, na jātu nirayaṁ vaje”. 191 “Alāto devadattosi, sunāmo āsi bhaddaji; Vijayo sāriputtosi, moggallānosi bījako. 192 Sunakkhatto licchaviputto, guṇo āsi acelako; Ānando sā rucā āsi, yā rājānaṁ pasādayi. 193 Uruvelakassapo rājā, pāpadiṭṭhi tadā ahu; Mahābrahmā bodhisatto, evaṁ dhāretha jātakan”ti. 194 Mahānāradakassapajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja143 0 Jātaka Ekakanipāta Kakaṇṭakavagga 3. Virocanajātaka |1| “Lasī ca te nipphalitā, matthako ca padālito; Sabbā te phāsukā bhaggā, ajja kho tvaṁ virocasī”ti. 2 Virocanajātakaṁ tatiyaṁ. ja340 0 Jātaka Catukkanipāta Kokilavagga 10. 3009 --- ja340 1:0 Visayhajātaka |1| “Adāsi dānāni pure visayha, Dadato ca te khayadhammo ahosi; Ito parañce na dadeyya dānaṁ, Tiṭṭheyyuṁ te saṁyamantassa bhogā”. 2 “Anariyamariyena sahassanetta, Suduggatenāpi akiccamāhu; Mā vo dhanaṁ taṁ ahu devarāja, Yaṁ bhogahetu vijahemu saddhaṁ. 3 Yena eko ratho yāti, yāti tenāparo ratho; Porāṇaṁ nihitaṁ vattaṁ, vattataññeva vāsava. 4 Yadi hessati dassāma, asante kiṁ dadāmase; Evaṁbhūtāpi dassāma, mā dānaṁ pamadamhase”ti. 5 Visayhajātakaṁ dasamaṁ. Kokilavaggo catuttho. 6 Tassuddānaṁ 7 Ativelapabhāsati jītavaro, Vanamajjha rathesabha jimhagamo; Atha jambu tiṇāsanapīṭhavaraṁ, Atha taṇḍula mora visayha dasāti. ja387 0 Jātaka Chakkanipāta Kharaputtavagga 2. Sūcijātaka |1| “Akakkasaṁ apharusaṁ, kharadhotaṁ supāsiyaṁ; Sukhumaṁ tikhiṇaggañca, ko sūciṁ ketumicchati. 2 Sumajjañca supāsañca, anupubbaṁ suvaṭṭitaṁ; Ghanaghātimaṁ paṭithaddhaṁ, ko sūciṁ ketumicchati”. 3 “Ito dāni patāyanti, sūciyo baḷisāni ca; Koyaṁ kammāragāmasmiṁ, sūciṁ vikketumicchati. 4 Ito satthāni gacchanti, Kammantā vividhā puthū; Koyaṁ kammāragāmasmiṁ, Sūciṁ vikketumicchati”. 5 “Sūciṁ kammāragāmasmiṁ, vikketabbā pajānatā; Ācariyāva jānanti, kammaṁ sukatadukkaṭaṁ. 6 Imañce te pitā bhadde, Sūciṁ jaññā mayā kataṁ; Tayā ca maṁ nimanteyya, Yañcatthaññaṁ ghare dhanan”ti. 7 Sūcijātakaṁ dutiyaṁ. ja184 0 Jātaka Dukanipāta Asadisavagga 4. Giridattajātaka |1| “Dūsito giridattena, hayo sāmassa paṇḍavo; Porāṇaṁ pakatiṁ hitvā, tassevānuvidhiyyati. 2 Sace ca tanujo poso, sikharākārakappito; Ānane naṁ gahetvāna, maṇḍale parivattaye; Khippameva pahantvāna, tassevānuvidhiyyatī”ti. 3 Giridattajātakaṁ catutthaṁ. ja361 0 Jātaka Pañcakanipāta Vaṇṇārohavagga 1. Vaṇṇārohajātaka |1| “Vaṇṇārohena jātiyā, balanikkamanena ca; Subāhu na mayā seyyo, sudāṭha iti bhāsasi”. 2 “Vaṇṇārohena jātiyā, balanikkamanena ca; Sudāṭho na mayā seyyo, subāhu iti bhāsasi. 3 Evañce maṁ viharantaṁ, subāhu samma dubbhasi; Na dānāhaṁ tayā saddhiṁ, saṁvāsamabhirocaye. 4 Yo paresaṁ vacanāni, saddaheyya yathātathaṁ; Khippaṁ bhijjetha mittasmiṁ, verañca pasave bahuṁ. 5 Na so mitto yo sadā appamatto, Bhedāsaṅkī randhamevānupassī; Yasmiñca setī urasīva putto, Sa ve mitto yo abhejjo parehī”ti. 6 Vaṇṇārohajātakaṁ paṭhamaṁ. ja162 0 Jātaka Dukanipāta Santhavavagga 2. Santhavajātaka |1| “Na santhavasmā paramatthi pāpiyo, Yo santhavo kāpurisena hoti; Santappito sappinā pāyasena, Kicchākataṁ paṇṇakuṭiṁ adayhi. 2 Na santhavasmā paramatthi seyyo, Yo santhavo sappurisena hoti; Sīhassa byagghassa ca dīpino ca, Sāmā mukhaṁ lehati santhavenā”ti. 3 Santhavajātakaṁ dutiyaṁ. ja266 0 Jātaka Tikanipāta Padumavagga 6. 3010 --- ja266 1:0 Vātaggasindhavajātaka |1| “Yenāsi kisiyā paṇḍu, yena bhattaṁ na ruccati; Ayaṁ so āgato bhattā, kasmā dāni palāyasi”. 2 “Sace panādikeneva, santhavo nāma jāyati; Yaso hāyati itthīnaṁ, tasmā tāta palāyahaṁ”. 3 Yasassinaṁ kule jātaṁ, āgataṁ yā na icchati; Socati cirarattāya, vātaggamiva bhaddalīti. 4 Vātaggasindhavajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja258 0 Jātaka Tikanipāta Saṅkappavagga 8. Mandhātujātaka |1| “Yāvatā candimasūriyā, Pariharanti disā bhanti virocanā; Sabbeva dāsā mandhātu, Ye pāṇā pathavissitā. 2 Na kahāpaṇavassena, titti kāmesu vijjati; Appassādā dukhā kāmā, iti viññāya paṇḍito. 3 Api dibbesu kāmesu, ratiṁ so nādhigacchati; Taṇhakkhayarato hoti, sammāsambuddhasāvako”ti. 4 Mandhātujātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja463 0 Jātaka Ekādasakanipāta Mātuposakavagga 9. Suppārakajātaka |1| “Ummujjanti nimujjanti, manussā khuranāsikā; Suppārakaṁ taṁ pucchāma, samuddo katamo ayaṁ”. 2 “Kurukacchā payātānaṁ, vāṇijānaṁ dhanesinaṁ; Nāvāya vippanaṭṭhāya, khuramālīti vuccati”. 3 “Yathā aggīva suriyova, samuddo paṭidissati; Suppārakaṁ taṁ pucchāma, samuddo katamo ayaṁ”. 4 “Kurukacchā payātānaṁ, vāṇijānaṁ dhanesinaṁ; Nāvāya vippanaṭṭhāya, aggimālīti vuccati”. 5 “Yathā dadhīva khīraṁva, samuddo paṭidissati; Suppārakaṁ taṁ pucchāma, samuddo katamo ayaṁ”. 6 “Kurukacchā payātānaṁ, vāṇijānaṁ dhanesinaṁ; Nāvāya vippanaṭṭhāya, dadhimālīti vuccati”. 7 “Yathā kusova sassova, samuddo paṭidissati; Suppārakaṁ taṁ pucchāma, samuddo katamo ayaṁ”. 8 “Kurukacchā payātānaṁ, vāṇijānaṁ dhanesinaṁ; Nāvāya vippanaṭṭhāya, kusamālīti vuccati”. 9 “Yathā naḷova veḷūva, samuddo paṭidissati; Suppārakaṁ taṁ pucchāma, samuddo katamo ayaṁ”. 10 “Kurukacchā payātānaṁ, vāṇijānaṁ dhanesinaṁ; Nāvāya vippanaṭṭhāya, naḷamālīti vuccati”. 11 “Mahabbhayo bhiṁsanako, saddo suyyatimānuso; Yathā sobbho papātova, samuddo paṭidissati; Suppārakaṁ taṁ pucchāma, samuddo katamo ayaṁ”. 12 “Kurukacchā payātānaṁ, vāṇijānaṁ dhanesinaṁ; Nāvāya vippanaṭṭhāya, baḷavāmukhīti vuccati. 13 Yato sarāmi attānaṁ, Yato pattosmi viññutaṁ; Nābhijānāmi sañcicca, Ekapāṇampi hiṁsitaṁ; Etena saccavajjena, Sotthiṁ nāvā nivattatū”ti. 14 Suppārakajātakaṁ navamaṁ. 15 Ekādasakanipātaṁ niṭṭhitaṁ. 16 Tassuddānaṁ 17 Sirimātusuposakanāgavaro, Puna juṇhaka dhammamudayavaro; Atha pāni yudhañcayako ca dasa- Ratha saṁvara pāragatena navāti. ja485 0 Jātaka Pakiṇṇakanipāta Sālikedāravagga 2. Candakinnarījātaka |1| “Upanīyatidaṁ maññe, cande lohitamaddane; Ajja jahāmi jīvitaṁ, pāṇā me cande nirujjhanti. 2 Osīdi me dukkhaṁ hadayaṁ, Me ḍayhate nitammāmi; Tava candiyā socantiyā, Na naṁ aññehi sokehi. 3 Tiṇamiva vanamiva milāyāmi, Nadī aparipuṇṇāva sussāmi; Tava candiyā socantiyā, Na naṁ aññehi sokehi. 4 Vassamiva sare pāde, Imāni assūni vattare mayhaṁ; Tava candiyā socantiyā, Na naṁ aññehi sokehi”. 5 “Pāpo khosi rājaputta, Yo me icchitaṁ patiṁ varākiyā; Vijjhasi vanamūlasmiṁ, Soyaṁ viddho chamā seti. 6 Imaṁ mayhaṁ hadayasokaṁ, Paṭimuñcatu rājaputta tava mātā; Yo mayhaṁ hadayasoko, Kimpurisaṁ avekkhamānāya. 7 Imaṁ mayhaṁ hadayasokaṁ, Paṭimuñcatu rājaputta tava jāyā; Yo mayhaṁ hadayasoko, Kimpurisaṁ avekkhamānāya. 8 Mā ca puttaṁ mā ca patiṁ, Addakkhi rājaputta tava mātā; Yo 3011 --- ja485 1:8 kimpurisaṁ avadhi, Adūsakaṁ mayha kāmā hi. 9 Mā ca puttaṁ mā ca patiṁ, Addakkhi rājaputta tava jāyā; Yo kimpurisaṁ avadhi, Adūsakaṁ mayha kāmā hi”. 10 “Mā tvaṁ cande rodi, Mā soci vanatimiramattakkhi; Mama tvaṁ hehisi bhariyā, Rājakule pūjitā nārībhi”. 11 “Api nūnahaṁ marissaṁ, Nāhaṁ rājaputta tava hessaṁ; Yo kimpurisaṁ avadhi, Adūsakaṁ mayha kāmā hi”. 12 “Api bhīruke api jīvitukāmike, Kimpurisi gaccha himavantaṁ; Tālīsatagarabhojanā, Aññe taṁ migā ramissanti”. 13 “Te pabbatā tā ca kandarā, Tā ca giriguhāyo tatheva tiṭṭhanti; Tattheva taṁ apassantī, Kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ. 14 Te paṇṇasanthatā ramaṇīyā, Vāḷamigehi anuciṇṇā; Tattheva taṁ apassantī, Kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ. 15 Te pupphasanthatā ramaṇīyā, Vāḷamigehi anuciṇṇā; Tattheva taṁ apassantī, Kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ. 16 Acchā savanti girivananadiyo, Kusumābhikiṇṇasotāyo; Tattheva taṁ apassantī, Kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ. 17 Nīlāni himavato pabbatassa, Kūṭāni dassanīyāni; Tattheva taṁ apassantī, Kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ. 18 Pītāni himavato pabbatassa, Kūṭāni dassanīyāni; Tattheva taṁ apassantī, Kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ. 19 Tambāni himavato pabbatassa, Kūṭāni dassanīyāni; Tattheva taṁ apassantī, Kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ. 20 Tuṅgāni himavato pabbatassa, Kūṭāni dassanīyāni; Tattheva taṁ apassantī, Kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ. 21 Setāni himavato pabbatassa, Kūṭāni dassanīyāni; Tattheva taṁ apassantī, Kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ. 22 Citrāni himavato pabbatassa, Kūṭāni dassanīyāni; Tattheva taṁ apassantī, Kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ. 23 Yakkhagaṇasevite gandhamādane, Osadhebhi sañchanne; Tattheva taṁ apassantī, Kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ. 24 Kimpurisasevite gandhamādane, Osadhebhi sañchanne; Tattheva taṁ apassantī, Kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ”. 25 “Vande te ayirabrahme, Yo me icchitaṁ patiṁ varākiyā; Amatena abhisiñci, Samāgatāsmi piyatamena. 26 Vicarāma dāni girivana nadiyo, Kusumābhikiṇṇasotāyo; Nānādumavasanāyo, Piyaṁvadā aññamaññassā”ti. 27 Candakinnarījātakaṁ dutiyaṁ. ja280 0 Jātaka Tikanipāta Udapānavagga 10. Puṭadūsakajātaka |1| “Addhā hi nūna migarājā, puṭakammassa kovido; Tathā hi puṭaṁ dūseti, aññaṁ nūna karissati”. 2 “Na me mātā vā pitā vā, puṭakammassa kovido; Kataṁ kataṁ kho dūsema, evaṁ dhammamidaṁ kulaṁ”. 3 “Yesaṁ vo ediso dhammo, Adhammo pana kīdiso; Mā vo dhammaṁ adhammaṁ vā, Addasāma kudācanan”ti. 4 Puṭadūsakajātakaṁ dasamaṁ. Udapānavaggo tatiyo. 5 Tassuddānaṁ 6 Udapānavaraṁ vanabyaggha kapi, Sikhinī ca balāka ruciravaro; Sujanādhiparomakadūsa puna, Satapattavaro puṭakamma dasāti. ja82 0 Jātaka Ekakanipāta Apāyimhavagga 2. Mittavindakajātaka |1| “Atikkamma ramaṇakaṁ, sadāmattañca dūbhakaṁ; Svāsi pāsāṇamāsīno, yasmā jīvaṁ na mokkhasī”ti. 2 Mittavindakajātakaṁ dutiyaṁ. ja64 0 Jātaka Ekakanipāta Itthivagga 4. Durājānajātaka |1| Mā su nandi icchati maṁ, mā su soci na micchati; Thīnaṁ bhāvo durājāno, macchassevodake gatan”ti. 2 Durājānajātakaṁ catutthaṁ. ja501 0 Jātaka Vīsatinipāta Mātaṅgavagga 5. 3012 --- ja501 1:0 Rohaṇamigajātaka |1| “Ete yūthā patiyanti, bhītā maraṇassa cittaka; Gaccha tuvampi mākaṅkhi, jīvissanti tayā saha”. 2 “Nāhaṁ rohaṇa gacchāmi, hadayaṁ me avakassati; Na taṁ ahaṁ jahissāmi, idha hissāmi jīvitaṁ”. 3 “Te hi nūna marissanti, andhā apariṇāyakā; Gaccha tuvampi mākaṅkhi, jīvissanti tayā saha”. 4 “Nāhaṁ rohaṇa gacchāmi, hadayaṁ me avakassati; Na taṁ baddhaṁ jahissāmi, idha hissāmi jīvitaṁ”. 5 “Gaccha bhīru palāyassu, kūṭe baddhosmi āyase; Gaccha tuvampi mākaṅkhi, jīvissanti tayā saha”. 6 “Nāhaṁ rohaṇa gacchāmi, hadayaṁ me avakassati; Na taṁ ahaṁ jahissāmi, idha hissāmi jīvitaṁ”. 7 “Te hi nūna marissanti, andhā apariṇāyakā; Gaccha tuvampi mākaṅkhi, jīvissanti tayā saha”. 8 “Nāhaṁ rohaṇa gacchāmi, hadayaṁ me avakassati; Na taṁ baddhaṁ jahissāmi, idha hissāmi jīvitaṁ”. 9 “Ayaṁ so luddako eti, luddarūpo sahāvudho; Yo no vadhissati ajja, usunā sattiyā api”. 10 “Sā muhuttaṁ palāyitvā, bhayaṭṭā bhayatajjitā; Sudukkaraṁ akarā bhīru, maraṇāyūpanivattatha”. 11 “Kiṁ nu teme migā honti, muttā baddhaṁ upāsare; Na taṁ cajitumicchanti, jīvitassapi kāraṇā”. 12 “Bhātaro honti me ludda, sodariyā ekamātukā; Na maṁ cajitumicchanti, jīvitassapi kāraṇā”. 13 “Te hi nūna marissanti, andhā apariṇāyakā; Pañcannaṁ jīvitaṁ dehi, bhātaraṁ muñca luddaka”. 14 “So vo ahaṁ pamokkhāmi, mātāpettibharaṁ migaṁ; Nandantu mātāpitaro, muttaṁ disvā mahāmigaṁ”. 15 “Evaṁ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi; Yathāhamajja nandāmi, muttaṁ disvā mahāmigaṁ”. 16 “Kathaṁ tvaṁ pamokkho āsi, Upanītasmi jīvite; Kathaṁ putta amocesi, Kūṭapāsamha luddako”. 17 “Bhaṇaṁ kaṇṇasukhaṁ vācaṁ, hadayaṅgaṁ hadayassitaṁ; Subhāsitāhi vācāhi, cittako maṁ amocayi. 18 Bhaṇaṁ kaṇṇasukhaṁ vācaṁ, hadayaṅgaṁ hadayassitaṁ; Subhāsitāhi vācāhi, sutanā maṁ amocayi. 19 Sutvā kaṇṇasukhaṁ vācaṁ, hadayaṅgaṁ hadayassitaṁ; Subhāsitāni sutvāna, luddako maṁ amocayi”. 20 “Evaṁ ānandito hotu, saha dārehi luddako; Yathā mayajja nandāma, disvā rohaṇamāgataṁ”. 21 “Nanu tvaṁ avaca ludda, ‘migacammāni āhariṁ’; Atha kena nu vaṇṇena, migacammāni nāhari”. 22 “Āgamā ceva hatthatthaṁ, kūṭapāsañca so migo; Abajjhi taṁ migarājaṁ, tañca muttā upāsare. 23 Tassa me ahu saṁvego, abbhuto lomahaṁsano; Imañcāhaṁ migaṁ haññe, ajja hissāmi jīvitaṁ”. 24 “Kīdisā te migā ludda, kīdisā dhammikā migā; Kathaṁvaṇṇā kathaṁsīlā, bāḷhaṁ kho ne pasaṁsasi”. 25 “Odātasiṅgā sucivālā, jātarūpatacūpamā; Pādā lohitakā tesaṁ, añjitakkhā manoramā”. 26 “Edisā te migā deva, edisā dhammikā migā; Mātāpettibharā deva, na te so abhihārituṁ”. 27 “Dammi nikkhasataṁ ludda, thūlañca maṇikuṇḍalaṁ; Catussadañca pallaṅkaṁ, umāpupphasarinnibhaṁ. 28 Dve ca sādisiyo bhariyā, usabhañca gavaṁ sataṁ; Dhammena rajjaṁ kāressaṁ, bahukāro mesi luddaka. 29 Kasivāṇijjā iṇadānaṁ, uñchācariyā ca luddaka; Etena dāraṁ posehi, mā pāpaṁ akarī punāti”. 30 Rohaṇamigajātakaṁ pañcamaṁ. ja107 0 Jātaka Ekakanipāta Parosatavagga 7. Sālittakajātaka |1| “Sādhu kho sippakaṁ nāma, api yādisa kīdisaṁ; Passa khañjappahārena, laddhā gāmā catuddisā”ti. 2 Sālittakajātakaṁ sattamaṁ. ja139 0 Jātaka Ekakanipāta Asampadānavagga 9. Ubhatobhaṭṭhajātaka |1| “Akkhī bhinnā paṭo naṭṭho, sakhigehe ca bhaṇḍanaṁ; Ubhato paduṭṭhā kammantā, udakamhi thalamhi cā”ti. 2 Ubhatobhaṭṭhajātakaṁ navamaṁ. ja304 0 Jātaka Catukkanipāta Kāliṅgavagga 4. 3013 --- ja304 1:0 Daddarajātaka |1| “Imāni maṁ daddara tāpayanti, Vācāduruttāni manussaloke; Maṇḍūkabhakkhā udakantasevī, Āsīvisaṁ maṁ avisā sapanti”. 2 “Sakā raṭṭhā pabbājito, aññaṁ janapadaṁ gato; Mahantaṁ koṭṭhaṁ kayirātha, duruttānaṁ nidhetave. 3 Yattha posaṁ na jānanti, jātiyā vinayena vā; Na tattha mānaṁ kayirātha, vasamaññātake jane. 4 Videsavāsaṁ vasato, jātavedasamenapi; Khamitabbaṁ sapaññena, api dāsassa tajjitan”ti. 5 Daddarajātakaṁ catutthaṁ. ja203 0 Jātaka Dukanipāta Nataṁdaḷhavagga 3. Khaṇḍajātaka |1| “Virūpakkhehi me mettaṁ, Mettaṁ erāpathehi me; Chabyāputtehi me mettaṁ, Mettaṁ kaṇhāgotamakehi ca. 2 Apādakehi me mettaṁ, mettaṁ dvipādakehi me; Catuppadehi me mettaṁ, mettaṁ bahuppadehi me. 3 Mā maṁ apādako hiṁsi, mā maṁ hiṁsi dvipādako; Mā maṁ catuppado hiṁsi, mā maṁ hiṁsi bahuppado. 4 Sabbe sattā sabbe pāṇā, sabbe bhūtā ca kevalā; Sabbe bhadrāni passantu, mā kañci pāpamāgamā. 5 Appamāṇo buddho, Appamāṇo dhammo; Appamāṇo saṅgho, Pamāṇavantāni sarīsapāni; Ahivicchikasatapadī, Uṇṇanābhi sarabū mūsikā. 6 Katā me rakkhā katā me parittā, Paṭikkamantu bhūtāni; Sohaṁ namo bhagavato, Namo sattannaṁ sammāsambuddhānan”ti. 7 Khaṇḍajātakaṁ tatiyaṁ. ja406 0 Jātaka Sattakanipāta Gandhāravagga 1. Gandhārajātaka |1| “Hitvā gāmasahassāni, paripuṇṇāni soḷasa; Koṭṭhāgārāni phītāni, sannidhiṁ dāni kubbasi”. 2 “Hitvā gandhāravisayaṁ, pahūtadhanadhāriyaṁ; Pasāsanato nikkhanto, idha dāni pasāsasi”. 3 “Dhammaṁ bhaṇāmi vedeha, adhammo me na ruccati; Dhammaṁ me bhaṇamānassa, na pāpamupalimpati”. 4 “Yena kenaci vaṇṇena, paro labhati ruppanaṁ; Mahatthiyampi ce vācaṁ, na taṁ bhāseyya paṇḍito”. 5 “Kāmaṁ ruppatu vā mā vā, bhusaṁva vikirīyatu; Dhammaṁ me bhaṇamānassa, na pāpamupalimpati”. 6 “No ce assa sakā buddhi, vinayo vā susikkhito; Vane andhamahiṁsova, careyya bahuko jano. 7 Yasmā ca panidhekacce, āceramhi susikkhitā; Tasmā vinītavinayā, caranti susamāhitā”ti. 8 Gandhārajātakaṁ paṭhamaṁ. ja438 0 Jātaka Navakanipāta Gijjhavagga 12. Daddarajātaka |1| “Yo te puttake akhādi, dinnabhatto adūsake; Tasmiṁ dāṭhaṁ nipātehi, mā te muccittha jīvato”. 2 “Ākiṇṇaluddo puriso, dhāticelaṁva makkhito; Padesaṁ taṁ na passāmi, yattha dāṭhaṁ nipātaye. 3 Akataññussa posassa, niccaṁ vivaradassino; Sabbañce pathaviṁ dajjā, neva naṁ abhirādhaye”. 4 “Kiṁ nu subāhu taramānarūpo, Paccāgatosi saha māṇavena; Kiṁ kiccamatthaṁ idhamatthi tuyhaṁ, Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ”. 5 “Yo te sakhā daddaro sādhurūpo, Tassa vadhaṁ parisaṅkāmi ajja; Purisassa kammāyatanāni sutvā, Nāhaṁ sukhiṁ daddaraṁ ajja maññe”. 6 “Kānissa kammāyatanāni assu, Purisassa vuttisamodhānatāya; Kaṁ vā paṭiññaṁ purisassa sutvā, Parisaṅkasi daddaraṁ māṇavena”. 7 “Ciṇṇā kaliṅgā caritā vaṇijjā, Vettācaro saṅkupathopi ciṇṇo; Naṭehi ciṇṇaṁ saha vākurehi, Daṇḍena yuddhampi samajjamajjhe. 8 Baddhā kulīkā mitamāḷhakena, Akkhā jitā saṁyamo abbhatīto; Abbāhitaṁ pubbakaṁ aḍḍharattaṁ, Hatthā daḍḍhā piṇḍapaṭiggahena. 9 Tānissa kammāyatanāni assu, Purisassa vuttisamodhānatāya; Yathā ayaṁ dissati lomapiṇḍo, Gāvo hatā kiṁ pana daddarassā”ti. 10 Daddarajātakaṁ dvādasamaṁ. 11 Navakanipātaṁ niṭṭhitaṁ. 12 3014 --- ja438 1:12 Tassuddānaṁ 13 Varagijjha samajjana haṁsavaro, Nidhisavhaya hārita pāṭaliko; Ajarāmara dhaṅka titikkha kuto, Atha dvādasa pekkhana daddaribhīti. ja70 0 Jātaka Ekakanipāta Itthivagga 10. Kuddālajātaka |1| “Na taṁ jitaṁ sādhu jitaṁ, yaṁ jitaṁ avajīyati; Taṁ kho jitaṁ sādhu jitaṁ, yaṁ jitaṁ nāvajīyatī”ti. 2 Kuddālajātakaṁ dasamaṁ. Itthivaggo sattamo. 3 Tassuddānaṁ 4 Sikhīsabbaghasopi ca vīṇavaro, Pisuṇā mittabhedikā nandī nadī; Mudulakkhaṇa sodariyā ca mano, Visa sādhujitena bhavanti dasāti. ja96 0 Jātaka Ekakanipāta Littavagga 6. Telapattajātaka |1| “Samatittikaṁ anavasekaṁ, Telapattaṁ yathā parihareyya; Evaṁ sacittamanurakkhe, Patthayāno disaṁ agatapubban”ti. 2 Telapattajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja294 0 Jātaka Tikanipāta Kumbhavagga 4. Jambukhādakajātaka |1| “Koyaṁ bindussaro vaggu, saravantānamuttamo; Accuto jambusākhāya, moracchāpova kūjati”. 2 “Kulaputtova jānāti, kulaputtaṁ pasaṁsituṁ; Byagghacchāpasarīvaṇṇa, bhuñja samma dadāmi te”. 3 “Cirassaṁ vata passāmi, musāvādī samāgate; Vantādaṁ kuṇapādañca, aññamaññaṁ pasaṁsake”ti. 4 Jambukhādakajātakaṁ catutthaṁ. ja491 0 Jātaka Pakiṇṇakanipāta Sālikedāravagga 8. Mahāmorajātaka |1| “Sace hi tyāhaṁ dhanahetu gāhito, Mā maṁ vadhī jīvagāhaṁ gahetvā; Rañño ca maṁ samma upantikaṁ nehi, Maññe dhanaṁ lacchasinapparūpaṁ”. 2 “Na me ayaṁ tuyha vadhāya ajja, Samāhito cāpadhure khurappo; Pāsañca tyāhaṁ adhipātayissaṁ, Yathāsukhaṁ gacchatu morarājā”. 3 “Yaṁ satta vassāni mamānubandhi, Rattindivaṁ khuppipāsaṁ sahanto; Atha kissa maṁ pāsavasūpanītaṁ, Pamuttave icchasi bandhanasmā. 4 Pāṇātipātā virato nusajja, Abhayaṁ nu te sabbabhūtesu dinnaṁ; Yaṁ maṁ tuvaṁ pāsavasūpanītaṁ, Pamuttave icchasi bandhanasmā”. 5 “Pāṇātipātā viratassa brūhi, Abhayañca yo sabbabhūtesu deti; Pucchāmi taṁ morarājetamatthaṁ, Ito cuto kiṁ labhate sukhaṁ so”. 6 “Pāṇātipātā viratassa brūmi, Abhayañca yo sabbabhūtesu deti; Diṭṭheva dhamme labhate pasaṁsaṁ, Saggañca so yāti sarīrabhedā”. 7 “Na santi devā iti āhu eke, Idheva jīvo vibhavaṁ upeti; Tathā phalaṁ sukatadukkaṭānaṁ, Dattupaññattañca vadanti dānaṁ; Tesaṁ vaco arahataṁ saddahāno, Tasmā ahaṁ sakuṇe bādhayāmi”. 8 “Cando ca suriyo ca ubho sudassanā, Gacchanti obhāsayamantalikkhe; Imassa lokassa parassa vā te, Kathaṁ nu te āhu manussaloke”. 9 “Cando ca suriyo ca ubho sudassanā, Gacchanti obhāsayamantalikkhe; Parassa lokassa na te imassa, Devāti te āhu manussaloke”. 10 “Ettheva te nīhatā hīnavādā, Ahetukā ye na vadanti kammaṁ; Tathā phalaṁ sukatadukkaṭānaṁ, Dattupaññattaṁ ye ca vadanti dānaṁ”. 11 “Addhā hi saccaṁ vacanaṁ tavedaṁ, Kathañhi dānaṁ aphalaṁ bhaveyya; Tathā phalaṁ sukatadukkaṭānaṁ, Dattupaññattañca kathaṁ bhaveyya. 12 Kathaṅkaro kintikaro kimācaraṁ, Kiṁ sevamāno kena tapoguṇena; Akkhāhi me morarājetamatthaṁ, Yathā ahaṁ no nirayaṁ pateyyaṁ”. 13 “Ye keci atthi samaṇā pathabyā, Kāsāyavatthā anagāriyā te; Pātova piṇḍāya caranti kāle, Vikālacariyā viratā hi santo. 14 3015 --- ja491 1:14 Te tattha kālenupasaṅkamitvā, Pucchāhi yaṁ te manaso piyaṁ siyā; Te te pavakkhanti yathāpajānaṁ, Imassa lokassa parassa catthaṁ”. 15 “Tacaṁva jiṇṇaṁ urago purāṇaṁ, Paṇḍūpalāsaṁ harito dumova; Esappahīno mama luddabhāvo, Jahāmahaṁ luddakabhāvamajja. 16 Ye cāpi me sakuṇā atthi baddhā, Satāninekāni nivesanasmiṁ; Tesampahaṁ jīvitamajja dammi, Mokkhañca te pattā sakaṁ niketaṁ”. 17 “Luddo carī pāsahattho araññe, Bādhetu morādhipatiṁ yasassiṁ; Bandhitvā morādhipatiṁ yasassiṁ, Dukkhā sa pamucci yathāhaṁ pamutto”ti. 18 Mahāmorajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja449 0 Jātaka Dasakanipāta Catudvāravagga 11. Maṭṭhakuṇḍalījātaka |1| “Alaṅkato maṭṭhakuṇḍalī, Māladhārī haricandanussado; Bāhā paggayha kandasi, Vanamajjhe kiṁ dukkhito tuvaṁ”. 2 “Sovaṇṇamayo pabhassaro, Uppanno rathapañjaro mama; Tassa cakkayugaṁ na vindāmi, Tena dukkhena jahāmi jīvitaṁ”. 3 “Sovaṇṇamayaṁ maṇīmayaṁ, Lohamayaṁ atha rūpiyāmayaṁ; Pāvada rathaṁ karissāmi te, Cakkayugaṁ paṭipādayāmi taṁ”. 4 “So māṇavo tassa pāvadi, Candasūriyā ubhayettha bhātaro; Sovaṇṇamayo ratho mama, Tena cakkayugena sobhati”. 5 “Bālo kho tvaṁsi māṇava, Yo tvaṁ patthayase apatthiyaṁ; Maññāmi tuvaṁ marissasi, Na hi tvaṁ lacchasi candasūriye”. 6 “Gamanāgamanampi dissati, Vaṇṇadhātu ubhayettha vīthiyo; Peto pana neva dissati, Ko nu kho kandataṁ bālyataro”. 7 “Saccaṁ kho vadesi māṇava, Ahameva kandataṁ bālyataro; Candaṁ viya dārako rudaṁ, Petaṁ kālakatābhipatthaye. 8 Ādittaṁ vata maṁ santaṁ, ghatasittaṁva pāvakaṁ; Vārinā viya osiñcaṁ, sabbaṁ nibbāpaye daraṁ. 9 Abbahī vata me sallaṁ, yamāsi hadayassitaṁ; Yo me sokaparetassa, puttasokaṁ apānudi. 10 Sohaṁ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo; Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇavā”ti. 11 Maṭṭhakuṇḍalījātakaṁ ekādasamaṁ. ja477 0 Jātaka Terasakanipāta Ambavagga 4. Cūḷanāradajātaka |1| “Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamābhataṁ; Aggīpi te na hāpito, kiṁ nu mandova jhāyasi”. 2 “Na ussahe vane vatthuṁ, kassapāmantayāmi taṁ; Dukkho vāso araññasmiṁ, raṭṭhaṁ icchāmi gantave. 3 Yathā ahaṁ ito gantvā, Yasmiṁ janapade vasaṁ; Ācāraṁ brahme sikkheyyaṁ, Taṁ dhammaṁ anusāsa maṁ”. 4 “Sace araññaṁ hitvāna, vanamūlaphalāni ca; Raṭṭhe rocayase vāsaṁ, taṁ dhammaṁ nisāmehi me. 5 Visaṁ mā paṭisevittho, papātaṁ parivajjaya; Paṅke ca mā visīdittho, yatto cāsīvise care”. 6 “Kiṁ nu visaṁ papāto vā, paṅko vā brahmacārinaṁ; Kaṁ tvaṁ āsīvisaṁ brūsi, taṁ me akkhāhi pucchito”. 7 “Āsavo tāta lokasmiṁ, surā nāma pavuccati; Manuñño surabhī vaggu, sādu khuddarasūpamo; Visaṁ tadāhu ariyā se, brahmacariyassa nārada. 8 Itthiyo tāta lokasmiṁ, pamattaṁ pamathenti tā; Haranti yuvino cittaṁ, tūlaṁ bhaṭṭhaṁva māluto; Papāto eso akkhāto, brahmacariyassa nārada. 9 Lābho siloko sakkāro, pūjā parakulesu ca; Paṅko eso ca akkhāto, brahmacariyassa nārada. 10 Sasatthā tāta rājāno, āvasanti mahiṁ imaṁ; Te tādise manussinde, mahante tāta nārada. 11 Issarānaṁ adhipatīnaṁ, na tesaṁ pādato care; Āsīvisoti akkhāto, brahmacariyassa nārada. 12 Bhattattho bhattakāle ca, yaṁ gehamupasaṅkame; Yadettha kusalaṁ jaññā, tattha ghāsesanaṁ care. 13 Pavisitvā parakulaṁ, pānatthaṁ bhojanāya vā; Mitaṁ khāde mitaṁ bhuñje, na ca rūpe manaṁ kare. 14 Goṭṭhaṁ majjaṁ kirāṭañca, sabhā nikiraṇāni ca; Ārakā parivajjehi, yānīva visamaṁ pathan”ti. 15 Cūḷanāradajātakaṁ catutthaṁ. ja272 0 Jātaka Tikanipāta Udapānavagga 2. 3016 --- ja272 1:0 Byagghajātaka |1| “Yena mittena saṁsaggā, yogakkhemo vihiyyati; Pubbevajjhābhavaṁ tassa, rukkhe akkhīva paṇḍito. 2 Yena mittena saṁsaggā, yogakkhemo pavaḍḍhati; Kareyyattasamaṁ vuttiṁ, sabbakiccesu paṇḍito”. 3 “Etha byagghā nivattavho, Paccupetha mahāvanaṁ; Mā vanaṁ chindi nibyagghaṁ, Byagghā māhesu nibbanā”ti. 4 Byagghajātakaṁ dutiyaṁ. ja375 0 Jātaka Pañcakanipāta Aḍḍhavagga 5. Kapotajātaka |1| “Idāni khomhi sukhito arogo, Nikkaṇṭako nippatito kapoto; Kāhāmi dānī hadayassa tuṭṭhiṁ, Tathāhimaṁ maṁsasākaṁ baleti”. 2 “Kāyaṁ balākā sikhinī, corī laṅghipitāmahā; Oraṁ balāke āgaccha, caṇḍo me vāyaso sakhā”. 3 “Alañhi te jagghitāye, Mamaṁ disvāna edisaṁ; Vilūnaṁ sūdaputtena, Piṭṭhamaṇḍena makkhitaṁ”. 4 “Sunhāto suvilittosi, annapānena tappito; Kaṇṭhe ca te veḷuriyo, agamā nu kajaṅgalaṁ”. 5 “Mā te mitto amitto vā, agamāsi kajaṅgalaṁ; Piñchāni tattha lāyitvā, kaṇṭhe bandhanti vaṭṭanaṁ”. 6 “Punapāpajjasī samma, Sīlañhi tava tādisaṁ; Na hi mānusakā bhogā, Subhuñjā honti pakkhinā”ti. 7 Kapotajātakaṁ pañcamaṁ. Aḍḍhavaggo tatiyo. 8 Tassuddānaṁ 9 Atha vaṇṇa sasīla hiri labhate, Sumukhā visa sāḷiyamittavaro; Atha cakka palāsa sarāja sato, Yava bāla kapotaka pannarasāti. 10 Atha vagguddānaṁ 11 Jīnañca vaṇṇaṁ asamaṁvaguppari, Sudesitā jātakanti santi vīsati; Mahesino brahmacarittamutta- Mavoca gāthā atthavatī subyañjanāti. 12 Pañcakanipātaṁ niṭṭhitaṁ. ja148 0 Jātaka Ekakanipāta Kakaṇṭakavagga 8. Siṅgālajātaka |1| “Nāhaṁ punaṁ na ca punaṁ, na cāpi apunappunaṁ; Hatthibondiṁ pavekkhāmi, tathā hi bhayatajjito”ti. 2 Siṅgālajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja176 0 Jātaka Dukanipāta Kalyāṇavagga 6. Kaḷāyamuṭṭhijātaka |1| “Bālo vatāyaṁ dumasākhagocaro, Paññā janinda nayimassa vijjati; Kaḷāyamuṭṭhiṁ avakiriya kevalaṁ, Ekaṁ kaḷāyaṁ patitaṁ gavesati”. 2 “Evameva mayaṁ rāja, ye caññe atilobhino; Appena bahuṁ jiyyāma, kaḷāyeneva vānaro”ti. 3 Kaḷāyamuṭṭhijātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja393 0 Jātaka Chakkanipāta Kharaputtavagga 8. Vighāsādajātaka |1| “Susukhaṁ vata jīvanti, ye janā vighāsādino; Diṭṭheva dhamme pāsaṁsā, samparāye ca suggatī”. 2 “Sukassa bhāsamānassa, na nisāmetha paṇḍitā; Idaṁ suṇātha sodariyā, amhevāyaṁ pasaṁsati”. 3 “Nāhaṁ tumhe pasaṁsāmi, kuṇapādā suṇātha me; Ucchiṭṭhabhojino tumhe, na tumhe vighāsādino”. 4 “Sattavassā pabbajitā, mejjhāraññe sikhaṇḍino; Vighāseneva yāpentā, mayañce bhoto gārayhā; Ke nu bhoto pasaṁsiyā”. 5 “Tumhe sīhānaṁ byagghānaṁ, vāḷānañcāvasiṭṭhakaṁ; Ucchiṭṭheneva yāpentā, maññivho vighāsādino. 6 Ye brāhmaṇassa samaṇassa, aññassa vā vanibbino; Datvāva sesaṁ bhuñjanti, te janā vighāsādino”ti. 7 Vighāsādajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja190 0 Jātaka Dukanipāta Asadisavagga 10. 3017 --- ja190 1:0 Sīlānisaṁsajātaka |1| “Passa saddhāya sīlassa, cāgassa ca ayaṁ phalaṁ; Nāgo nāvāya vaṇṇena, saddhaṁ vahatupāsakaṁ. 2 Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ; Satañhi sannivāsena, sotthiṁ gacchati nhāpito”ti. 3 Sīlānisaṁsajātakaṁ dasamaṁ. Asadisavaggo catuttho. 4 Tassuddānaṁ 5 Dhanuggaha kuñjara apparaso, Giridattamanāvilacittavaraṁ; Dadhivāhana jambūka sīhanakho, Haritayava nāgavarena dasāti. ja412 0 Jātaka Sattakanipāta Gandhāravagga 7. Koṭasimbalijātaka |1| “Ahaṁ dasasataṁbyāmaṁ, uragamādāya āgato; Tañca mañca mahākāyaṁ, dhārayaṁ nappavedhasi. 2 Athimaṁ khuddakaṁ pakkhiṁ, Appamaṁsataraṁ mayā; Dhārayaṁ byathasi bhītā, Kamatthaṁ koṭasimbali”. 3 “Maṁsabhakkho tuvaṁ rāja, phalabhakkho ayaṁ dijo; Ayaṁ nigrodhabījāni, pilakkhudumbarāni ca; Assatthāni ca bhakkhitvā, khandhe me ohadissati. 4 Te rukkhā saṁvirūhanti, mama passe nivātajā; Te maṁ pariyonandhissanti, arukkhaṁ maṁ karissare. 5 Santi aññepi rukkhā se, mūlino khandhino dumā; Iminā sakuṇajātena, bījamāharitā hatā. 6 Ajjhārūhābhivaḍḍhanti, brahantampi vanappatiṁ; Tasmā rāja pavedhāmi, sampassaṁnāgataṁ bhayaṁ”. 7 “Saṅkeyya saṅkitabbāni, rakkheyyānāgataṁ bhayaṁ; Anāgatabhayā dhīro, ubho loke avekkhatī”ti. 8 Koṭasimbalijātakaṁ sattamaṁ. ja229 0 Jātaka Dukanipāta Kāsāvavagga 9. Palāyitajātaka |1| “Gajaggameghehi hayaggamālibhi, Rathūmijātehi sarābhivassebhi; Tharuggahāvaṭṭadaḷhappahāribhi, Parivāritā takkasilā samantato. 2 Abhidhāvatha cūpadhāvatha ca, Vividhā vināditā vadantibhi; Vattatajja tumulo ghoso yathā, Vijjulatā jaladharassa gajjato”ti. 3 Palāyitajātakaṁ navamaṁ. ja217 0 Jātaka Dukanipāta Bīraṇathambhavagga 7. Seggujātaka |1| “Sabbo loko attamano ahosi, Akovidā gāmadhammassa seggu; Komāri ko nāma tavajja dhammo, Yaṁ tvaṁ gahitā pavane parodasi”. 2 “Yo dukkhaphuṭṭhāya bhaveyya tāṇaṁ, So me pitā dubbhi vane karoti; Sā kassa kandāmi vanassa majjhe, Yo tāyitā so sahasaṁ karotī”ti. 3 Seggujātakaṁ sattamaṁ. ja113 0 Jātaka Ekakanipāta Haṁcivagga 3. Siṅgālajātaka |1| “Saddahāsi siṅgālassa, surāpītassa brāhmaṇa; Sippikānaṁ sataṁ natthi, kuto kaṁsasatā duve”ti. 2 Siṅgālajātakaṁ tatiyaṁ. ja310 0 Jātaka Catukkanipāta Kāliṅgavagga 10. Seyyajātaka |1| “Sasamuddapariyāyaṁ, mahiṁ sāgarakuṇḍalaṁ; Na icche saha nindāya, evaṁ seyya vijānahi. 2 Dhiratthu taṁ yasalābhaṁ, dhanalābhañca brāhmaṇa; Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā. 3 Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje; Sāyeva jīvikā seyyo, yā cādhammena esanā. 4 Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje; Aññaṁ ahiṁsayaṁ loke, api rajjena taṁ varan”ti. 5 Seyyajātakaṁ dasamaṁ. Kāliṅgavaggo paṭhamo. 6 Tassuddānaṁ 7 Vivarañca adeyya samiddhavaraṁ, Atha daddara pāpamahātiraho; Atha koli 3018 --- ja310 1:7 palāsavarañca kara, Carimaṁ sasamuddavarena dasāti. ja515 0 Jātaka Tiṁsanipāta Kiṁchandavagga 5. Sambhavajātaka |1| “Rajjañca paṭipannāsma, ādhipaccaṁ sucīrata; Mahattaṁ pattumicchāmi, vijetuṁ pathaviṁ imaṁ. 2 Dhammena no adhammena, adhammo me na ruccati; Kiccova dhammo carito, rañño hoti sucīrata. 3 Idha cevāninditā yena, pecca yena aninditā; Yasaṁ devamanussesu, yena pappomu brāhmaṇa. 4 Yohaṁ atthañca dhammañca, kattumicchāmi brāhmaṇa; Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, brāhmaṇakkhāhi pucchito”. 5 “Nāññatra vidhurā rāja, etadakkhātumarahati; Yaṁ tvaṁ atthañca dhammañca, kattumicchasi khattiya”. 6 “Ehi kho pahito gaccha, vidhurassa upantikaṁ; Nikkhañcimaṁ suvaṇṇassa, haraṁ gaccha sucīrata; Abhihāraṁ imaṁ dajjā, atthadhammānusiṭṭhiyā”. 7 Svādhippāgā bhāradvājo, vidhurassa upantikaṁ; Tamaddasa mahābrahmā, asamānaṁ sake ghare. 8 “Raññohaṁ pahito dūto, korabyassa yasassino; ‘Atthaṁ dhammañca pucchesi’, iccabravi yudhiṭṭhilo; Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, vidhurakkhāhi pucchito”. 9 “Gaṅgaṁ me pidahissanti, na taṁ sakkomi brāhmaṇa; Apidhetuṁ mahāsindhuṁ, taṁ kathaṁ so bhavissati; Na te sakkomi akkhātuṁ, atthaṁ dhammañca pucchito. 10 Bhadrakāro ca me putto, oraso mama atrajo; Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, gantvā pucchassu brāhmaṇa”. 11 Svādhippāgā bhāradvājo, bhadrakārassupantikaṁ; Tamaddasa mahābrahmā, nisinnaṁ samhi vesmani. 12 “Raññohaṁ pahito dūto, korabyassa yasassino; ‘Atthaṁ dhammañca pucchesi’, iccabravi yudhiṭṭhilo; Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, bhadrakāra pabrūhi me”. 13 “Maṁsakājaṁ avahāya, godhaṁ anupatāmahaṁ; Na te sakkomi akkhātuṁ, atthaṁ dhammañca pucchito. 14 Sañcayo nāma me bhātā, kaniṭṭho me sucīrata; Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, gantvā pucchassu brāhmaṇa”. 15 Svādhippāgā bhāradvājo, sañcayassa upantikaṁ; Tamaddasa mahābrahmā, nisinnaṁ samhi vesmani. 16 “Raññohaṁ pahito dūto, korabyassa yasassino; ‘Atthaṁ dhammañca pucchesi’, iccabravi yudhiṭṭhilo; Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, sañcayakkhāhi pucchito”. 17 “Sadā maṁ gilate maccu, sāyaṁ pāto sucīrata; Na te sakkomi akkhātuṁ, atthaṁ dhammañca pucchito. 18 Sambhavo nāma me bhātā, kaniṭṭho me sucīrata; Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, gantvā pucchassu brāhmaṇa”. 19 “Abbhuto vata bho dhammo, nāyaṁ asmāka ruccati; Tayo janā pitāputtā, te su paññāya no vidū. 20 Na taṁ sakkotha akkhātuṁ, atthaṁ dhammañca pucchitā; Kathaṁ nu daharo jaññā, atthaṁ dhammañca pucchito”. 21 “Mā naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ; Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇa. 22 Yathāpi cando vimalo, gacchaṁ ākāsadhātuyā; Sabbe tārāgaṇe loke, ābhāya atirocati. 23 Evampi daharūpeto, paññāyogena sambhavo; Mā naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ; Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇa. 24 Yathāpi rammako māso, gimhānaṁ hoti brāhmaṇa; Atevaññehi māsehi, dumapupphehi sobhati. 25 Evampi daharūpeto, paññāyogena sambhavo; Mā naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ; Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇa. 26 Yathāpi himavā brahme, pabbato gandhamādano; Nānārukkhehi sañchanno, mahābhūtagaṇālayo; Osadhehi ca dibbehi, disā bhāti pavāti ca. 27 Evampi daharūpeto, paññāyogena sambhavo; Mā naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ; Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇa. 28 Yathāpi pāvako brahme, accimālī yasassimā; Jalamāno vane gacche, analo kaṇhavattanī. 29 Ghatāsano dhūmaketu, uttamāhevanandaho; Nisīthe pabbataggasmiṁ, pahūtedho virocati. 30 Evampi daharūpeto, paññāyogena sambhavo; Mā naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ; Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇa. 31 Javena bhadraṁ jānanti, balībaddañca vāhiye; Dohena dhenuṁ jānanti, 3019 --- ja515 1:31 bhāsamānañca paṇḍitaṁ. 32 Evampi daharūpeto, paññāyogena sambhavo; Mā naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ; Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇa”. 33 Svādhippāgā bhāradvājo, sambhavassa upantikaṁ; Tamaddasa mahābrahmā, kīḷamānaṁ bahīpure. 34 “Raññohaṁ pahito dūto, korabyassa yasassino; ‘Atthaṁ dhammañca pucchesi’, iccabravi yudhiṭṭhilo; Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, sambhavakkhāhi pucchito”. 35 “Taggha te ahamakkhissaṁ, yathāpi kusalo tathā; Rājā ca kho taṁ jānāti, yadi kāhati vā na vā. 36 ‘Ajja suve’ti saṁseyya, raññā puṭṭho sucīrata; Mā katvā avasī rājā, atthe jāte yudhiṭṭhilo. 37 Ajjhattaññeva saṁseyya, raññā puṭṭho sucīrata; Kummaggaṁ na niveseyya, yathā mūḷho acetaso. 38 Attānaṁ nātivatteyya, adhammaṁ na samācare; Atitthe nappatāreyya, anatthe na yuto siyā. 39 Yo ca etāni ṭhānāni, kattuṁ jānāti khattiyo; Sadā so vaḍḍhate rājā, sukkapakkheva candimā. 40 Ñātīnañca piyo hoti, mittesu ca virocati; Kāyassa bhedā sappañño, saggaṁ so upapajjatī”ti. 41 Sambhavajātakaṁ pañcamaṁ. ja15 0 Jātaka Ekakanipāta Sīlavagga 5. Kharādiyajātaka |1| “Aṭṭhakkhuraṁ kharādiye, migaṁ vaṅkātivaṅkinaṁ; Sattahi kālātikkantaṁ, na naṁ ovaditussahe”ti. 2 Kharādiyajātakaṁ pañcamaṁ. ja34 0 Jātaka Ekakanipāta Kulāvakavagga 4. Macchajātaka |1| “Na maṁ sītaṁ na maṁ uṇhaṁ, na maṁ jālasmi bādhanaṁ; Yañca maṁ maññate macchī, aññaṁ so ratiyā gato”ti. 2 Macchajātakaṁ catutthaṁ. ja331 0 Jātaka Catukkanipāta Kokilavagga 1. Kokilajātaka |1| “Yo ve kāle asampatte, ativelaṁ pabhāsati; Evaṁ so nihato seti, kokilāyiva atrajo. 2 Na hi satthaṁ sunisitaṁ, visaṁ halāhalāmiva; Evaṁ nikaṭṭhe pāteti, vācā dubbhāsitā yathā. 3 Tasmā kāle akāle vā, vācaṁ rakkheyya paṇḍito; Nātivelaṁ pabhāseyya, api attasamamhi vā. 4 Yo ca kāle mitaṁ bhāse, matipubbo vicakkhaṇo; Sabbe amitte ādeti, supaṇṇo uragāmivā”ti. 5 Kokilajātakaṁ paṭhamaṁ. ja132 0 Jātaka Ekakanipāta Asampadānavagga 2. Bhīrukajātaka |1| “Kusalūpadese dhitiyā daḷhāya ca, Anivattitattābhayabhīrutāya ca; Na rakkhasīnaṁ vasamāgamimhase, Sa sotthibhāvo mahatā bhayena me”ti. 2 Bhīrukajātakaṁ dutiyaṁ. ja534 0 Jātaka Asītinipāta Cūḷahaṁsavagga 2. Mahāhaṁsajātaka |1| “Ete haṁsā pakkamanti, vakkaṅgā bhayameritā; Harittaca hemavaṇṇa, kāmaṁ sumukha pakkama. 2 Ohāya maṁ ñātigaṇā, ekaṁ pāsavasaṁ gataṁ; Anapekkhamānā gacchanti, kiṁ eko avahīyasi. 3 Pateva patataṁ seṭṭha, natthi baddhe sahāyatā; Mā anīghāya hāpesi, kāmaṁ sumukha pakkama”. 4 “Nāhaṁ dukkhaparetopi, dhataraṭṭha tuvaṁ jahe; Jīvitaṁ maraṇaṁ vā me, tayā saddhiṁ bhavissati. 5 Nāhaṁ dukkhaparetopi, dhataraṭṭha tuvaṁ jahe; Na maṁ 3020 --- ja534 1:5 anariyasaṁyutte, kamme yojetumarahasi. 6 Sakumāro sakhā tyasmi, sacitte casmi te ṭhito; Ñāto senāpati tyāhaṁ, haṁsānaṁ pavaruttama. 7 Kathaṁ ahaṁ vikatthissaṁ, ñātimajjhe ito gato; Taṁ hitvā patataṁ seṭṭha, kiṁ te vakkhāmito gato; Idha pāṇaṁ cajissāmi, nānariyaṁ kattumussahe”. 8 “Eso hi dhammo sumukha, yaṁ tvaṁ ariyapathe ṭhito; Yo bhattāraṁ sakhāraṁ maṁ, na pariccattumussahe. 9 Tañhi me pekkhamānassa, bhayaṁ na tveva jāyati; Adhigacchasi tvaṁ mayhaṁ, evaṁ bhūtassa jīvitaṁ”. 10 Iccevaṁ mantayantānaṁ, Ariyānaṁ ariyavuttinaṁ; Daṇḍamādāya nesādo, Āpatī turito bhusaṁ. 11 Tamāpatantaṁ disvāna, Sumukho atibrūhayi; Aṭṭhāsi purato rañño, Haṁso vissāsayaṁ byathaṁ. 12 “Mā bhāyi patataṁ seṭṭha, na hi bhāyanti tādisā; Ahaṁ yogaṁ payuñjissaṁ, yuttaṁ dhammūpasaṁhitaṁ; Tena pariyāpadānena, khippaṁ pāsā pamokkhasi”. 13 Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, sumukhassa subhāsitaṁ; Pahaṭṭhalomo nesādo, añjalissa paṇāmayi. 14 “Na me sutaṁ vā diṭṭhaṁ vā, bhāsanto mānusiṁ dijo; Ariyaṁ bruvāno vakkaṅgo, cajanto mānusiṁ giraṁ. 15 Kiṁ nu tāyaṁ dijo hoti, mutto baddhaṁ upāsasi; Ohāya sakuṇā yanti, kiṁ eko avahīyasi”. 16 “Rājā me so dijāmitta, senāpaccassa kārayiṁ; Tamāpade pariccattuṁ, nussahe vihagādhipaṁ. 17 Mahāgaṇāya bhattā me, mā eko byasanaṁ agā; Tathā taṁ samma nesāda, bhattāyaṁ abhito rame”. 18 “Ariyavattasi vakkaṅga, yo piṇḍamapacāyasi; Cajāmi te taṁ bhattāraṁ, gacchathūbho yathāsukhaṁ”. 19 “Sace attappayogena, ohito haṁsapakkhinaṁ; Paṭigaṇhāma te samma, etaṁ abhayadakkhiṇaṁ. 20 No ce attappayogena, ohito haṁsapakkhinaṁ; Anissaro muñcamamhe, theyyaṁ kayirāsi luddaka”. 21 “Yassa tvaṁ bhatako rañño, kāmaṁ tasseva pāpaya; Tattha saṁyamano rājā, yathābhiññaṁ karissati”. 22 Iccevaṁ vutto nesādo, hemavaṇṇe harittace; Ubho hatthehi saṅgayha, pañjare ajjhavodahi. 23 Te pañjaragate pakkhī, ubho bhassaravaṇṇine; Sumukhaṁ dhataraṭṭhañca, luddo ādāya pakkami. 24 Harīyamāno dhataraṭṭho, sumukhaṁ etadabravi; “Bāḷhaṁ bhāyāmi sumukha, sāmāya lakkhaṇūruyā; Asmākaṁ vadhamaññāya, athattānaṁ vadhissati. 25 Pākahaṁsā ca sumukha, suhemā hemasuttacā; Koñcī samuddatīreva, kapaṇā nūna rucchati”. 26 “Evaṁ mahanto lokassa, appameyyo mahāgaṇī; Ekitthimanusoceyya, nayidaṁ paññavatāmiva. 27 Vātova gandhamādeti, ubhayaṁ chekapāpakaṁ; Bālo āmakapakkaṁva, lolo andhova āmisaṁ. 28 Avinicchayaññu atthesu, mandova paṭibhāsi maṁ; Kiccākiccaṁ na jānāsi, sampatto kālapariyāyaṁ. 29 Aḍḍhummatto udīresi, yo seyyā maññasitthiyo; Bahusādhāraṇā hetā, soṇḍānaṁva surāgharaṁ. 30 Māyā cesā marīcī ca, soko rogo cupaddavo; Kharā ca bandhanā cetā, maccupāsā guhāsayā; Tāsu yo vissase poso, so naresu narādhamo”. 31 “Yaṁ vuddhehi upaññātaṁ, ko taṁ ninditumarahati; Mahābhūtitthiyo nāma, lokasmiṁ udapajjisuṁ. 32 Khiḍḍā paṇihitā tyāsu, rati tyāsu patiṭṭhitā; Bījāni tyāsu rūhanti, yadidaṁ sattā pajāyare; Tāsu ko nibbide poso, pāṇamāsajja pāṇibhi. 33 Tvameva nañño sumukha, thīnaṁ atthesu yuñjasi; Tassa tyajja bhaye jāte, bhītena jāyate mati. 34 Sabbo hi saṁsayaṁ patto, bhayaṁ bhīru titikkhati; Paṇḍitā ca mahantāno, atthe yuñjanti duyyuje. 35 Etadatthāya rājāno, sūramicchanti mantinaṁ; Paṭibāhati yaṁ sūro, āpadaṁ attapariyāyaṁ. 36 Mā no ajja vikantiṁsu, rañño sūdā mahānase; Tathā hi vaṇṇo pattānaṁ, phalaṁ veḷuṁva taṁ vadhi. 37 Muttopi na icchi uḍḍetuṁ, Sayaṁ bandhaṁ upāgami; Sopajja saṁsayaṁ patto, Atthaṁ gaṇhāhi mā mukhaṁ. 38 So taṁ yogaṁ payuñjassu, yuttaṁ dhammūpasaṁhitaṁ; Tava pariyāpadānena, mama pāṇesanaṁ cara”. 39 “Mā bhāyi patataṁ seṭṭha, na hi bhāyanti tādisā; Ahaṁ yogaṁ payuñjissaṁ, yuttaṁ dhammūpasaṁhitaṁ; Mama pariyāpadānena, khippaṁ pāsā pamokkhasi”. 40 So luddo haṁsakājena, rājadvāraṁ upāgami; “Paṭivedetha maṁ rañño, dhataraṭṭhāyamāgato”. 41 Te disvā puññasaṅkāse, ubho lakkhaṇasammate; Khalu saṁyamano rājā, amacce ajjhabhāsatha. 42 “Detha luddassa vatthāni, annaṁ pānañca bhojanaṁ; Kāmaṅkaro 3021 --- ja534 1:42 hiraññassa, yāvanto esa icchati”. 43 Disvā luddaṁ pasannattaṁ, Kāsirājā tadabravi; “Yadyāyaṁ samma khemaka, Puṇṇā haṁsehi tiṭṭhati. 44 Kathaṁ rucimajjhagataṁ, pāsahattho upāgami; Okiṇṇaṁ ñātisaṅghehi, nimmajjhimaṁ kathaṁ gahi”. 45 “Ajja me sattamā ratti, adanāni upāsato; Padametassa anvesaṁ, appamatto ghaṭassito. 46 Athassa padamaddakkhiṁ, carato adanesanaṁ; Tatthāhaṁ odahiṁ pāsaṁ, evaṁ taṁ dijamaggahiṁ”. 47 “Ludda dve ime sakuṇā, atha ekoti bhāsasi; Cittaṁ nu te vipariyattaṁ, adu kiṁ nu jigīsasi”. 48 “Yassa lohitakā tālā, tapanīyanibhā subhā; Uraṁ saṁhacca tiṭṭhanti, so me bandhaṁ upāgami. 49 Athāyaṁ bhassaro pakkhī, abaddho baddhamāturaṁ; Ariyaṁ bruvāno aṭṭhāsi, cajanto mānusiṁ giraṁ”. 50 “Atha kiṁ dāni sumukha, Hanuṁ saṁhacca tiṭṭhasi; Adu me parisaṁ patto, Bhayā bhīto na bhāsasi”. 51 “Nāhaṁ kāsipati bhīto, ogayha parisaṁ tava; Nāhaṁ bhayā na bhāsissaṁ, vākyaṁ atthamhi tādise”. 52 “Na te abhisaraṁ passe, na rathe napi pattike; Nāssa cammaṁ va kīṭaṁ vā, vammite ca dhanuggahe. 53 Na hiraññaṁ suvaṇṇaṁ vā, nagaraṁ vā sumāpitaṁ; Okiṇṇaparikhaṁ duggaṁ, daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṁ; Yattha paviṭṭho sumukha, bhāyitabbaṁ na bhāyasi”. 54 “Na me abhisarenattho, nagarena dhanena vā; Apathena pathaṁ yāma, antalikkhecarā mayaṁ. 55 Sutā ca paṇḍitā tyamhā, nipuṇā atthacintakā; Bhāsematthavatiṁ vācaṁ, sacce cassa patiṭṭhito. 56 Kiñca tuyhaṁ asaccassa, anariyassa karissati; Musāvādissa luddassa, bhaṇitampi subhāsitaṁ. 57 Taṁ brāhmaṇānaṁ vacanā, imaṁ khemamakārayi; Abhayañca tayā ghuṭṭhaṁ, imāyo dasadhā disā. 58 Ogayha te pokkharaṇiṁ, vippasannodakaṁ suciṁ; Pahūtaṁ cādanaṁ tattha, ahiṁsā cettha pakkhinaṁ. 59 Idaṁ sutvāna nigghosaṁ, āgatamha tavantike; Te te bandhasma pāsena, etaṁ te bhāsitaṁ musā. 60 Musāvādaṁ purakkhatvā, icchālobhañca pāpakaṁ; Ubho sandhimatikkamma, asātaṁ upapajjati”. 61 “Nāparajjhāma sumukha, napi lobhāva maggahiṁ; Sutā ca paṇḍitātyattha- nipuṇā atthacintakā. 62 Appevatthavatiṁ vācaṁ, byāhareyyuṁ idhāgatā; Tathā taṁ samma nesādo, vutto sumukha maggahi”. 63 “Neva bhītā kāsipati, upanītasmi jīvite; Bhāsematthavatiṁ vācaṁ, sampattā kālapariyāyaṁ. 64 Yo migena migaṁ hanti, pakkhiṁ vā pana pakkhinā; Sutena vā sutaṁ kiṇyā, kiṁ anariyataraṁ tato. 65 Yo cāriyarudaṁ bhāse, anariyadhammavassito; Ubho so dhaṁsate lokā, idha ceva parattha ca. 66 Na majjetha yasaṁ patto, na byādhe pattasaṁsayaṁ; Vāyametheva kiccesu, saṁvare vivarāni ca. 67 Ye vuddhā abbhatikkantā, sampattā kālapariyāyaṁ; Idha dhammaṁ caritvāna, evaṁte tidivaṁ gatā. 68 Idaṁ sutvā kāsipati, dhammamattani pālaya; Dhataraṭṭhañca muñcāhi, haṁsānaṁ pavaruttamaṁ”. 69 “Āharantudakaṁ pajjaṁ, āsanañca mahārahaṁ; Pañjarato pamokkhāmi, dhataraṭṭhaṁ yasassinaṁ. 70 Tañca senāpatiṁ dhīraṁ, nipuṇaṁ atthacintakaṁ; Yo sukhe sukhito rañño, dukkhite hoti dukkhito. 71 Ediso kho arahati, piṇḍamasnātu bhattuno; Yathāyaṁ sumukho rañño, pāṇasādhāraṇo sakhā”. 72 Pīṭhañca sabbasovaṇṇaṁ, Aṭṭhapādaṁ manoramaṁ; Maṭṭhaṁ kāsikamatthannaṁ, Dhataraṭṭho upāvisi. 73 Kocchañca sabbasovaṇṇaṁ, veyyagghaparisibbitaṁ; Sumukho ajjhupāvekkhi, dhataraṭṭhassanantarā. 74 Tesaṁ kañcanapattehi, puthū ādāya kāsiyo; Haṁsānaṁ abhihāresuṁ, aggarañño pavāsitaṁ. 75 Disvā abhihaṭaṁ aggaṁ, kāsirājena pesitaṁ; Kusalo khattadhammānaṁ, tato pucchi anantarā. 76 “Kaccinnu bhoto kusalaṁ, kacci bhoto anāmayaṁ; Kacci raṭṭhamidaṁ phītaṁ, dhammena manusāsasi”. 77 “Kusalañceva me haṁsa, atho haṁsa anāmayaṁ; Atho raṭṭhamidaṁ phītaṁ, dhammenaṁ manusāsahaṁ”. 78 “Kacci bhoto amaccesu, doso koci na vijjati; Kacci ca te tavatthesu, nāvakaṅkhanti jīvitaṁ”. 79 “Athopi me amaccesu, doso koci na vijjati; Athopi te mamatthesu, nāvakaṅkhanti jīvitaṁ”. 80 “Kacci te sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī; Puttarūpayasūpetā, tava chandavasānugā”. 81 “Atho me sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī; Puttarūpayasūpetā, mama chandavasānugā”. 82 “Kacci raṭṭhaṁ anuppīḷaṁ, akutociupaddavaṁ; Asāhasena dhammena, samena manusāsasi”. 83 “Atho raṭṭhaṁ 3022 --- ja534 1:83 anuppīḷaṁ, akutociupaddavaṁ; Asāhasena dhammena, samena manusāsahaṁ”. 84 “Kacci santo apacitā, Asanto parivajjitā; No ce dhammaṁ niraṅkatvā, Adhammamanuvattasi”. 85 “Santo ca me apacitā, asanto parivajjitā; Dhammamevānuvattāmi, adhammo me niraṅkato”. 86 “Kacci nānāgataṁ dīghaṁ, samavekkhasi khattiya; Kacci matto madanīye, paralokaṁ na santasi”. 87 “Nāhaṁ anāgataṁ dīghaṁ, samavekkhāmi pakkhima; Ṭhito dasasu dhammesu, paralokaṁ na santase. 88 Dānaṁ sīlaṁ pariccāgaṁ, ajjavaṁ maddavaṁ tapaṁ; Akkodhaṁ avihiṁsañca, khantiñca avirodhanaṁ. 89 Iccete kusale dhamme, ṭhite passāmi attani; Tato me jāyate pīti, somanassañcanappakaṁ. 90 Sumukho ca acintetvā, visajji pharusaṁ giraṁ; Bhāvadosamanaññāya, asmākāyaṁ vihaṅgamo. 91 So kuddho pharusaṁ vācaṁ, nicchāresi ayoniso; Yānasmesu na vijjanti, nayidaṁ paññavatāmiva”. 92 “Atthi me taṁ atisāraṁ, vegena manujādhipa; Dhataraṭṭhe ca baddhasmiṁ, dukkhaṁ me vipulaṁ ahu. 93 Tvaṁ no pitāva puttānaṁ, bhūtānaṁ dharaṇīriva; Asmākaṁ adhipannānaṁ, khamassu rājakuñjara”. 94 “Etaṁ te anumodāma, yaṁ bhāvaṁ na nigūhasi; Khilaṁ pabhindasi pakkhi, ujukosi vihaṅgama. 95 Yaṁ kiñci ratanaṁ atthi, kāsirājanivesane; Rajataṁ jātarūpañca, muttā veḷuriyā bahū. 96 Maṇayo saṅkhamuttā ca, vatthakaṁ haricandanaṁ; Ajinaṁ dantabhaṇḍañca, lohaṁ kāḷāyasaṁ bahuṁ; Etaṁ dadāmi vo vittaṁ, issaraṁ vissajāmi vo”. 97 “Addhā apacitā tyamhā, sakkatā ca rathesabha; Dhammesu vattamānānaṁ, tvaṁ no ācariyo bhava. 98 Ācariya samanuññātā, Tayā anumatā mayaṁ; Taṁ padakkhiṇato katvā, Ñātiṁ passemurindama”. 99 Sabbarattiṁ cintayitvā, mantayitvā yathātathaṁ; Kāsirājā anuññāsi, haṁsānaṁ pavaruttamaṁ. 100 Tato ratyā vivasāne, sūriyuggamanaṁ pati; Pekkhato kāsirājassa, bhavanā te vigāhisuṁ. 101 Te aroge anuppatte, disvāna parame dije; Kekāti makaruṁ haṁsā, puthusaddo ajāyatha. 102 Te patītā pamuttena, bhattunā bhattugāravā; Samantā parikiriṁsu, aṇḍajā laddhapaccayā. 103 Evaṁ mittavataṁ atthā, sabbe honti padakkhiṇā; Haṁsā yathā dhataraṭṭhā, ñātisaṅghaṁ upāgamunti. 104 Mahāhaṁsajātakaṁ dutiyaṁ. ja433 0 Jātaka Navakanipāta Gijjhavagga 7. Lomasakassapajātaka |1| “Assa indasamo rāja, accantaṁ ajarāmaro; Sace tvaṁ yaññaṁ yājeyya, isiṁ lomasakassapaṁ”. 2 “Sasamuddapariyāyaṁ, mahiṁ sāgarakuṇḍalaṁ; Na icche saha nindāya, evaṁ seyya vijānahi. 3 Dhiratthu taṁ yasalābhaṁ, dhanalābhañca brāhmaṇa; Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā. 4 Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje; Sāyeva jīvikā seyyo, yā cādhammena esanā. 5 Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje; Aññaṁ ahiṁsayaṁ loke, api rajjena taṁ varaṁ”. 6 “Balaṁ cando balaṁ suriyo, balaṁ samaṇabrāhmaṇā; Balaṁ velā samuddassa, balātibalamitthiyo. 7 Yathā uggatapaṁ santaṁ, isiṁ lomasakassapaṁ; Pitu atthā candavatī, vājapeyyaṁ ayājayi”. 8 “Taṁ lobhapakataṁ kammaṁ, Kaṭukaṁ kāmahetukaṁ; Tassa mūlaṁ gavesissaṁ, Checchaṁ rāgaṁ sabandhanaṁ. 9 Dhiratthu kāme subahūpi loke, Tapova seyyo kāmaguṇehi rāja; Tapo karissāmi pahāya kāme, Taveva raṭṭhaṁ candavatī ca hotū”ti. 10 Lomasakassapajātakaṁ sattamaṁ. ja236 0 Jātaka Dukanipāta Upāhanavagga 6. Bakajātaka |1| “Bhaddako vatayaṁ pakkhī, dijo kumudasannibho; Vūpasantehi pakkhehi, mandamandova jhāyati”. 2 “Nāssa sīlaṁ vijānātha, anaññāya pasaṁsatha; Amhe dijo na pāleti, tena pakkhī na phandatī”ti. 3 Bakajātakaṁ chaṭṭhaṁ. ja208 0 Jātaka Dukanipāta Nataṁdaḷhavagga 8. Susumārajātaka 3023 --- ja208 1:0 |1| “Alaṁ metehi ambehi, jambūhi panasehi ca; Yāni pāraṁ samuddassa, varaṁ mayhaṁ udumbaro. 2 Mahatī vata te bondi, na ca paññā tadūpikā; Susumāra vañcito mesi, gaccha dāni yathāsukhan”ti. 3 Susumārajātakaṁ aṭṭhamaṁ. ja157 0 Jātaka Dukanipāta Daḷhavagga 7. Guṇajātaka |1| “Yena kāmaṁ paṇāmeti, dhammo balavataṁ migī; Unnadantī vijānāhi, jātaṁ saraṇato bhayaṁ”. 2 “Api cepi dubbalo mitto, mittadhammesu tiṭṭhati; So ñātako ca bandhu ca, so mitto so ca me sakhā; Dāṭhini mātimaññittho, siṅgālo mama pāṇado”ti. 3 Guṇajātakaṁ sattamaṁ. ja169 0 Jātaka Dukanipāta Santhavavagga 9. Arakajātaka |1| “Yo ve mettena cittena, sabbalokānukampati; Uddhaṁ adho ca tiriyaṁ, appamāṇena sabbaso. 2 Appamāṇaṁ hitaṁ cittaṁ, paripuṇṇaṁ subhāvitaṁ; Yaṁ pamāṇakataṁ kammaṁ, na taṁ tatrāvasissatī”ti. 3 Arakajātakaṁ navamaṁ. ja354 0 Jātaka Pañcakanipāta Maṇikuṇḍalavagga 4. Uragajātaka |1| “Uragova tacaṁ jiṇṇaṁ, hitvā gacchati saṁ tanuṁ; Evaṁ sarīre nibbhoge, pete kālaṅkate sati. 2 Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṁ paridevitaṁ; Tasmā etaṁ na socāmi, gato so tassa yā gati”. 3 “Anavhito tato āgā, ananuññāto ito gato; Yathāgato tathā gato, tattha kā paridevanā. 4 Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṁ paridevitaṁ; Tasmā etaṁ na socāmi, gato so tassa yā gati”. 5 “Sace rode kisā assaṁ, tassā me kiṁ phalaṁ siyā; Ñātimittasuhajjānaṁ, bhiyyo no aratī siyā. 6 Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṁ paridevitaṁ; Tasmā etaṁ na socāmi, gato so tassa yā gati”. 7 “Yathāpi dārako candaṁ, gacchantamanurodati; Evaṁsampadamevetaṁ, yo petamanusocati. 8 Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṁ paridevitaṁ; Tasmā etaṁ na socāmi, gato so tassa yā gati”. 9 “Yathāpi udakakumbho, bhinno appaṭisandhiyo; Evaṁsampadamevetaṁ, yo petamanusocati. 10 Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṁ paridevitaṁ; Tasmā etaṁ na socāmi, gato so tassa yā gatī”ti. 11 Uragajātakaṁ catutthaṁ. ja456 0 Jātaka Ekādasakanipāta Mātuposakavagga 2. Juṇhajātaka |1| “Suṇohi mayhaṁ vacanaṁ janinda, Atthena juṇhamhi idhānupatto; Na brāhmaṇe addhike tiṭṭhamāne, Gantabbamāhu dvipadindaseṭṭha”. 2 “Suṇomi tiṭṭhāmi vadehi brahme, Yenāsi atthena idhānupatto; Kaṁ vā tvamatthaṁ mayi patthayāno, Idhāgamā brahme tadiṅgha brūhi”. 3 “Dadāhi me gāmavarāni pañca, Dāsīsataṁ satta gavaṁsatāni; Parosahassañca suvaṇṇanikkhe, Bhariyā ca me sādisī dve dadāhi. 4 Tapo nu te brāhmaṇa bhiṁsarūpo, Mantā nu te brāhmaṇa cittarūpā; Yakkhā nu te assavā santi keci, Atthaṁ vā me abhijānāsi kattaṁ. 5 Na me tapo atthi na cāpi mantā, Yakkhāpi me assavā natthi keci; Atthampi te nābhijānāmi kattaṁ, Pubbe ca kho saṅgatimattamāsi. 6 Paṭhamaṁ idaṁ dassanaṁ jānato me, Na tābhijānāmi ito puratthā; Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, Kadā kuhiṁ vā ahu saṅgamo no. 7 Gandhārarājassa puramhi ramme, Avasimhase takkasīlāyaṁ deva; Tatthandhakāramhi timīsikāyaṁ, Aṁsena aṁsaṁ samaghaṭṭayimha. 8 Te tattha ṭhatvāna ubho janinda, Sārāṇiyaṁ vītisārayimha 3024 --- ja456 1:8 tattha; Sāyeva no saṅgatimattamāsi, Tato na pacchā na pure ahosi. 9 Yadā kadāci manujesu brahme, Samāgamo sappurisena hoti; Na paṇḍitā saṅgatisanthavāni, Pubbe kataṁ vāpi vināsayanti. 10 Bālāva kho saṅgatisanthavāni, Pubbe kataṁ vāpi vināsayanti; Bahumpi bālesu kataṁ vinassati, Tathā hi bālā akataññurūpā. 11 Dhīrā ca kho saṅgatisanthavāni, Pubbe kataṁ vāpi na nāsayanti; Appampi dhīresu kataṁ na nassati, Tathā hi dhīrā sukataññurūpā. 12 Dadāmi te gāmavarāni pañca, Dāsīsataṁ satta gavaṁsatāni; Parosahassañca suvaṇṇanikkhe, Bhariyā ca te sādisī dve dadāmi. 13 Evaṁ sataṁ hoti samecca rāja, Nakkhattarājāriva tārakānaṁ; Āpūratī kāsipatī tathāhaṁ, Tayāpi me saṅgamo ajja laddho”ti. 14 Juṇhajātakaṁ dutiyaṁ. ja468 0 Jātaka Dvādasakanipāta Cūḷakuṇālavagga 5. Janasandhajātaka |1| “Dasa khalu imāni ṭhānāni, Yāni pubbe akaritvā; Sa pacchā manutappati, Iccevāha janasandho. 2 Aladdhā vittaṁ tappati, pubbe asamudānitaṁ; Na pubbe dhanamesissaṁ, iti pacchānutappati. 3 Sakyarūpaṁ pure santaṁ, mayā sippaṁ na sikkhitaṁ; Kicchā vutti asippassa, iti pacchānutappati. 4 Kūṭavedī pure āsiṁ, pisuṇo piṭṭhimaṁsiko; Caṇḍo ca pharuso cāpi, iti pacchānutappati. 5 Pāṇātipātī pure āsiṁ, luddo cāpi anāriyo; Bhūtānaṁ nāpacāyissaṁ, iti pacchānutappati. 6 Bahūsu vata santīsu, anāpādāsu itthisu; Paradāraṁ asevissaṁ, iti pacchānutappati. 7 Bahumhi vata santamhi, annapāne upaṭṭhite; Na pubbe adadaṁ dānaṁ, iti pacchānutappati. 8 Mātaraṁ pitarañcāpi, jiṇṇakaṁ gatayobbanaṁ; Pahu santo na posissaṁ, iti pacchānutappati. 9 Ācariyamanusatthāraṁ, sabbakāmarasāharaṁ; Pitaraṁ atimaññissaṁ, iti pacchānutappati. 10 Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute; Na pubbe payirupāsissaṁ, iti pacchānutappati. 11 Sādhu hoti tapo ciṇṇo, santo ca payirupāsito; Na ca pubbe tapo ciṇṇo, iti pacchānutappati. 12 Yo ca etāni ṭhānāni, yoniso paṭipajjati; Karaṁ purisakiccāni, sa pacchā nānutappatī”ti. 13 Janasandhajātakaṁ pañcamaṁ. ja253 0 Jātaka Tikanipāta Saṅkappavagga 3. Maṇikaṇṭhajātaka |1| “Mamannapānaṁ vipulaṁ uḷāraṁ, Uppajjatīmassa maṇissa hetu; Taṁ te na dassaṁ atiyācakosi, Na cāpi te assamamāgamissaṁ. 2 Susū yathā sakkharadhotapāṇī, Tāsesi maṁ selaṁ yācamāno; Taṁ te na dassaṁ atiyācakosi, Na cāpi te assamamāgamissaṁ”. 3 “Na taṁ yāce yassa piyaṁ jigīse, Desso hoti atiyācanāya; Nāgo maṇiṁ yācito brāhmaṇena, Adassanaṁyeva tadajjhagamā”ti. 4 Maṇikaṇṭhajātakaṁ tatiyaṁ. ja51 0 Jātaka Ekakanipāta Āsīsavagga 1. Mahāsīlavajātaka |1| “Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito; Passāmi vohaṁ attānaṁ, yathā icchiṁ tathā ahū”ti. 2 Mahāsīlavajātakaṁ paṭhamaṁ. ja89 0 Jātaka Ekakanipāta Apāyimhavagga 9. Kuhakajātaka |1| “Vācāva kira te āsi, saṇhā sakhilabhāṇino; Tiṇamatte asajjittho, no ca nikkhasataṁ haran”ti. 2 Kuhakajātakaṁ navamaṁ. mil7 0 Milindapañha Opammakathāpañha Makkaṭakavagga 8. 3025 --- mil7 7.8:0 Māgavikaṅgapañha |7.8| “Bhante nāgasena, ‘māgavikassa cattāri aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni cattāri aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, māgaviko appamiddho hoti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena appamiddhena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, māgavikassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, māgaviko migesuyeva cittaṁ upanibandhati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ārammaṇesuyeva cittaṁ upanibandhitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, māgavikassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, māgaviko kālaṁ kammassa jānāti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena paṭisallānassa kālo jānitabbo ‘ayaṁ kālo paṭisallānassa, ayaṁ kālo nikkhamanāyā’ti. Idaṁ, mahārāja, māgavikassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 4 Puna caparaṁ, mahārāja, māgaviko migaṁ disvā hāsamabhijaneti ‘imaṁ lacchāmī’ti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ārammaṇe abhiramitabbaṁ, hāsamabhijanetabbaṁ ‘uttariṁ visesamadhigacchissāmī’ti. Idaṁ, mahārāja, māgavikassa catutthaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena mogharājena— 5 ‘Ārammaṇe labhitvāna, Pahitattena bhikkhunā; Bhiyyo hāso janetabbo, Adhigacchissāmi uttarin’”ti. 6 Māgavikaṅgapañho aṭṭhamo. mil3 0 Milindapañha Vicāravagga 13. Vitakkalakkhaṇapañha |3.13| “Bhante nāgasena, kiṁlakkhaṇo vitakko”ti? “Appanālakkhaṇo, mahārāja, vitakko”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, vaḍḍhakī suparikammakataṁ dāruṁ sandhismiṁ appeti; evameva kho, mahārāja, appanālakkhaṇo vitakko”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Vitakkalakkhaṇapañho terasamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Gadrabhavagga 9. Vāyasaṅgapañha |2.9| “Bhante nāgasena, ‘vāyasassa dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, vāyaso āsaṅkitaparisaṅkito yattappayatto carati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena āsaṅkitaparisaṅkitena yattapayattena upaṭṭhitāya satiyā saṁvutehi indriyehi caritabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, vāyasassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, vāyaso yaṁ kiñci bhojanaṁ disvā ñātīhi saṁvibhajitvā bhuñjati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, tathārūpehi lābhehi paṭivibhattabhoginā bhavitabbaṁ sīlavantehi sabrahmacārīhi. Idaṁ, mahārāja, vāyasassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā— 3 ‘Sace me upanāmenti, yathāladdhaṁ tapassino; Sabbe saṁvibhajitvāna, tato bhuñjāmi bhojanan’”ti. 4 Vāyasaṅgapañho navamo. 0 Milindapañha Mahāvagga 7. Yonisomanasikārapañha |1.7| Rājā āha—“bhante nāgasena, yo na paṭisandahati, nanu so yoniso manasikārena na paṭisandahatī”ti? “Yoniso ca, mahārāja, manasikārena paññāya ca aññehi ca kusalehi dhammehī”ti. “Nanu, bhante, yoniso manasikāroyeva paññā”ti? “Na hi, mahārāja, añño manasikāro, aññā paññā, imesaṁ kho, mahārāja, ajeḷakagoṇamahiṁsaoṭṭhagadrabhānampi manasikāro atthi, paññā pana tesaṁ natthī”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Yonisomanasikārapañho sattamo. 0 Milindapañha Vicāravagga 4. Saṅkhārajāyamānapañha |3.4| Rājā āha—“bhante nāgasena, atthi keci saṅkhārā, ye jāyantī”ti? “Āma, mahārāja, atthi saṅkhārā, ye jāyantī”ti. “Katame te, bhante”ti? “Cakkhusmiñca kho, mahārāja, sati rūpesu ca cakkhuviññāṇaṁ hoti, cakkhuviññāṇe sati cakkhusamphasso hoti, cakkhusamphasse sati vedanā hoti, vedanāya sati taṇhā hoti, taṇhāya sati upādānaṁ hoti, upādāne sati bhavo hoti, 3026 --- mil3 3.4:1 bhave sati jāti hoti, jātiyā sati jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Cakkhusmiñca kho, mahārāja, asati rūpesu ca asati cakkhuviññāṇaṁ na hoti, cakkhuviññāṇe asati cakkhusamphasso na hoti, cakkhusamphasse asati vedanā na hoti, vedanāya asati taṇhā na hoti, taṇhāya asati upādānaṁ na hoti, upādāne asati bhavo na hoti, bhave asati jāti na hoti, jātiyā asati jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā na honti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Saṅkhārajāyamānapañho catuttho. 0 Milindapañha Buddhavagga 1. Buddhassaatthinatthibhāvapañha |5.1| Rājā āha—“bhante nāgasena, buddho tayā diṭṭho”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Atha te ācariyehi buddho diṭṭho”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Tena hi, bhante nāgasena, natthi buddho”ti. “Kiṁ pana, mahārāja, himavati ūhā nadī tayā diṭṭhā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Atha te pitarā ūhā nadī diṭṭhā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Tena hi, mahārāja, natthi ūhā nadī”ti. “Atthi, bhante, kiñcāpi mayā ūhā nadī na diṭṭhā, pitarāpi me ūhā nadī na diṭṭhā, api ca atthi ūhā nadī”ti. “Evameva kho, mahārāja, kiñcāpi mayā bhagavā na diṭṭho, ācariyehipi me bhagavā na diṭṭho, api ca atthi bhagavā”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Buddhassa atthinatthibhāvapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Arūpadhammavavatthānavagga 2. Buddhaguṇasatipaṭilābhapañha |7.2| Rājā āha—“bhante nāgasena, tumhe etaṁ bhaṇatha—‘yo vassasataṁ akusalaṁ kareyya, maraṇakāle ca ekaṁ buddhaguṇaṁ satiṁ paṭilabheyya, so devesu uppajjeyyā’ti etaṁ na saddahāmi, evañca pana vadetha ‘ekena pāṇātipātena niraye uppajjeyyā’ti etampi na saddahāmī”ti. 2 “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, khuddakopi pāsāṇo vinā nāvāya udake uppilaveyyā”ti. “Na hi, bhante”ti. “Kiṁ nu kho, mahārāja, vāhasatampi pāsāṇānaṁ nāvāya āropitaṁ udake uppilaveyyā”ti? “Āma, bhante”ti. “Yathā, mahārāja, nāvā, evaṁ kusalāni kammāni daṭṭhabbānī”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Buddhaguṇasatipaṭilābhapañho dutiyo. 0 Milindapañha Nibbānavagga 6. Nerayikaggiuṇhabhāvapañha |4.6| Rājā āha—“bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘pākatikaaggito nerayiko aggi mahābhitāpataro hoti, khuddakopi pāsāṇo pākatike aggimhi pakkhitto divasampi paccamāno na vilayaṁ gacchati, kūṭāgāramattopi pāsāṇo nerayikaggimhi pakkhitto khaṇena vilayaṁ gacchatī’ti, etaṁ vacanaṁ na saddahāmi, evañca pana vadetha ‘ye ca tattha uppannā sattā, te anekānipi vassasahassāni niraye paccamānā na vilayaṁ gacchantī’ti, tampi vacanaṁ na saddahāmī”ti. 2 Thero āha—“taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yā tā santi makariniyopi susumāriniyopi kacchapiniyopi moriniyopi kapotiniyopi, kiṁ nu tā kakkhaḷāni pāsāṇāni sakkharāyo ca khādantī”ti? “Āma, bhante, khādantī”ti. “Kiṁ pana tāni tāsaṁ kucchiyaṁ koṭṭhabbhantaragatāni vilayaṁ gacchantī”ti? “Āma, bhante, vilayaṁ gacchantī”ti. “Yo pana tāsaṁ kucchiyaṁ gabbho, sopi vilayaṁ gacchatī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kena kāraṇenā”ti? “Maññāmi, bhante, kammādhikatena na vilayaṁ gacchatī”ti. “Evameva kho, mahārāja, kammādhikatena nerayikā sattā anekānipi vassasahassāni niraye paccamānā na vilayaṁ gacchanti. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘so na tāva kālaṁ karoti, yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhotī’”ti. 3 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yā tā santi sīhiniyopi byagghiniyopi dīpiniyopi kukkuriniyopi, kiṁ nu tā kakkhaḷāni aṭṭhikāni maṁsāni khādantī”ti? “Āma, bhante, khādantī”ti. “Kiṁ pana tāni tāsaṁ kucchiyaṁ koṭṭhabbhantaragatāni vilayaṁ gacchantī”ti? “Āma, bhante, vilayaṁ gacchantī”ti. “Yo pana tāsaṁ kucchiyaṁ gabbho, sopi vilayaṁ gacchatī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kena kāraṇenā”ti? “Maññāmi, bhante, kammādhikatena na vilayaṁ gacchatī”ti. “Evameva kho, mahārāja, kammādhikatena nerayikā sattā anekānipi vassasahassāni niraye paccamānā na vilayaṁ gacchantī”ti. 4 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yā tā santi yonakasukhumāliniyopi khattiyasukhumāliniyopi brāhmaṇasukhumāliniyopi 3027 --- mil3 4.6:4 gahapatisukhumāliniyopi, kiṁ nu tā kakkhaḷāni khajjakāni maṁsāni khādantī”ti? “Āma, bhante, khādantī”ti. “Kiṁ pana tāni tāsaṁ kucchiyaṁ koṭṭhabbhantaragatāni vilayaṁ gacchantī”ti? “Āma, bhante, vilayaṁ gacchantī”ti. “Yo pana tāsaṁ kucchiyaṁ gabbho sopi vilayaṁ gacchatī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kena kāraṇenā”ti? “Maññāmi, bhante, kammādhikatena na vilayaṁ gacchatī”ti. “Evameva kho, mahārāja, kammādhikatena nerayikā sattā anekānipi vassasahassāni niraye paccamānā na vilayaṁ gacchanti. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘so na tāva kālaṁ karoti, yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhotī’”ti. 5 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 6 Nerayikaggiuṇhabhāvapañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Sativagga 5. Bhagavatoupasampadāpañha |6.5| Rājā āha—“bhante nāgasena, upasampadā sundarā”ti? “Āma, mahārāja, upasampadā sundarā”ti. “Atthi pana, bhante, buddhassa upasampadā, udāhu natthī”ti? “Upasampanno kho, mahārāja, bhagavā bodhirukkhamūle saha sabbaññutañāṇena, natthi bhagavato upasampadā aññehi dinnā, yathā sāvakānaṁ, mahārāja, bhagavā sikkhāpadaṁ paññapeti yāvajīvaṁ anatikkamanīyan”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Bhagavato upasampadāpañho pañcamo. 0 Milindapañha Addhānavagga 3. Ñāṇapaññāpañha |2.3| Rājā āha—“bhante nāgasena, yassa ñāṇaṁ uppannaṁ, tassa paññā uppannā”ti? “Āma, mahārāja, yassa ñāṇaṁ uppannaṁ, tassa paññā uppannā”ti. “Kiṁ, bhante, yaññeva ñāṇaṁ sāyeva paññā”ti? “Āma, mahārāja, yaññeva ñāṇaṁ sāyeva paññā”ti. “Yassa pana, bhante, taññeva ñāṇaṁ sāyeva paññā uppannā, kiṁ sammuyheyya so, udāhu na sammuyheyyā”ti? “Katthaci, mahārāja, sammuyheyya, katthaci na sammuyheyyā”ti. “Kuhiṁ, bhante, sammuyheyyā”ti? “Aññātapubbesu vā, mahārāja, sippaṭṭhānesu, agatapubbāya vā disāya, assutapubbāya vā nāmapaññattiyā sammuyheyyā”ti. “Kuhiṁ na sammuyheyyā”ti? “Yaṁ kho pana, mahārāja, tāya paññāya kataṁ ‘aniccan’ti vā ‘dukkhan’ti vā ‘anattā’ti vā, tahiṁ na sammuyheyyā”ti. “Moho panassa, bhante, kuhiṁ gacchatī”ti? “Moho kho, mahārāja, ñāṇe uppannamatte tattheva nirujjhatī”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kocideva puriso andhakāragehe padīpaṁ āropeyya, tato andhakāro nirujjheyya, āloko pātubhaveyya; evameva kho, mahārāja, ñāṇe uppannamatte moho tattheva nirujjhatī”ti. 3 “Paññā pana, bhante, kuhiṁ gacchatī”ti? “Paññāpi kho, mahārāja, sakiccayaṁ katvā tattheva nirujjhati, yaṁ pana tāya paññāya kataṁ ‘aniccan’ti vā ‘dukkhan’ti vā ‘anattā’ti vā, taṁ na nirujjhatī”ti. 4 “Bhante nāgasena, yaṁ panetaṁ brūsi ‘paññā sakiccayaṁ katvā tattheva nirujjhati, yaṁ pana tāya paññāya kataṁ “aniccan”ti vā “dukkhan”ti vā “anattā”ti vā, taṁ na nirujjhatī’ti, tassa opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, yo koci puriso rattiṁ lekhaṁ pesetukāmo lekhakaṁ pakkosāpetvā padīpaṁ āropetvā lekhaṁ likhāpeyya, likhite pana lekhe padīpaṁ vijjhāpeyya, vijjhāpitepi padīpe lekhaṁ na vinasseyya. Evameva kho, mahārāja, paññā sakiccayaṁ katvā tattheva nirujjhati, yaṁ pana tāya paññāya kataṁ ‘aniccan’ti vā ‘dukkhan’ti vā ‘anattā’ti vā, taṁ na nirujjhatī”ti. 5 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, puratthimesu janapadesu manussā anugharaṁ pañca pañca udakaghaṭakāni ṭhapenti ālimpanaṁ vijjhāpetuṁ, ghare paditte tāni pañca udakaghaṭakāni gharassūpari khipanti, tato aggi vijjhāyati, kiṁ nu kho, mahārāja, tesaṁ manussānaṁ evaṁ hoti ‘puna tehi ghaṭehi ghaṭakiccaṁ karissāmā’”ti? “Na hi, bhante, alaṁ tehi ghaṭehi, kiṁ tehi ghaṭehī”ti? “Yathā, mahārāja, pañca udakaghaṭakāni, evaṁ pañcindriyāni daṭṭhabbāni saddhindriyaṁ vīriyindriyaṁ satindriyaṁ samādhindriyaṁ paññindriyaṁ. Yathā te manussā, evaṁ yogāvacaro daṭṭhabbo. Yathā aggi, evaṁ kilesā daṭṭhabbā. Yathā pañcahi udakaghaṭakehi aggi vijjhāpīyati, evaṁ pañcindriyehi kilesā vijjhāpiyanti, vijjhāpitāpi kilesā na puna sambhavanti. Evameva kho, mahārāja, paññā sakiccayaṁ katvā tattheva nirujjhati, yaṁ pana tāya paññāya kataṁ ‘aniccan’ti vā ‘dukkhan’ti vā ‘anattā’ti vā, taṁ na nirujjhatī”ti. 6 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, vejjo 3028 --- mil3 2.3:6 pañcamūlabhesajjāni gahetvā gilānakaṁ upasaṅkamitvā tāni pañcamūlabhesajjāni pisitvā gilānakaṁ pāyeyya, tehi ca dosā niddhameyyuṁ, kiṁ nu kho, mahārāja, tassa vejjassa evaṁ hoti ‘puna tehi pañcamūlabhesajjehi bhesajjakiccaṁ karissāmī’”ti? “Na hi, bhante, alaṁ tehi pañcamūlabhesajjehi, kiṁ tehi pañcamūlabhesajjehī”ti? “Yathā, mahārāja, pañcamūlabhesajjāni, evaṁ pañcindriyāni daṭṭhabbāni saddhindriyaṁ vīriyindriyaṁ satindriyaṁ samādhindriyaṁ paññindriyaṁ, yathā vejjo, evaṁ yogāvacaro daṭṭhabbo. Yathā byādhi, evaṁ kilesā daṭṭhabbā. Yathā byādhito puriso, evaṁ puthujjano daṭṭhabbo. Yathā pañcamūlabhesajjehi gilānassa dosā niddhantā, dose niddhante gilāno arogo hoti, evaṁ pañcindriyehi kilesā niddhamīyanti, niddhamitā ca kilesā na puna sambhavanti. Evameva kho, mahārāja, paññā sakiccayaṁ katvā tattheva nirujjhati, yaṁ pana tāya paññāya kataṁ ‘aniccan’ti vā ‘dukkhan’ti vā ‘anattā’ti vā, taṁ na nirujjhatī”ti. 7 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, saṅgāmāvacaro yodho pañca kaṇḍāni gahetvā saṅgāmaṁ otareyya parasenaṁ vijetuṁ, so saṅgāmagato tāni pañca kaṇḍāni khipeyya, tehi ca parasenā bhijjeyya, kiṁ nu kho, mahārāja, tassa saṅgāmāvacarassa yodhassa evaṁ hoti ‘puna tehi kaṇḍehi kaṇḍakiccaṁ karissāmī’”ti? “Na hi, bhante, alaṁ tehi kaṇḍehi, kiṁ tehi kaṇḍehī”ti? “Yathā, mahārāja, pañca kaṇḍāni, evaṁ pañcindriyāni daṭṭhabbāni saddhindriyaṁ vīriyindriyaṁ satindriyaṁ samādhindriyaṁ paññindriyaṁ. Yathā, mahārāja, saṅgāmāvacaro yodho, evaṁ yogāvacaro daṭṭhabbo. Yathā parasenā, evaṁ kilesā daṭṭhabbā. Yathā pañcahi kaṇḍehi parasenā bhijjati, evaṁ pañcindriyehi kilesā bhijjanti, bhaggā ca kilesā na puna sambhavanti. Evameva kho, mahārāja, paññā sakiccayaṁ katvā tattheva nirujjhati, yaṁ pana tāya paññāya kataṁ ‘aniccan’ti vā ‘dukkhan’ti vā ‘anattā’ti vā, taṁ na nirujjhatī”ti. 8 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 9 Ñāṇapaññāpañho tatiyo. mil4 0 Milindapañha Meṇḍakapañhārambhakathā Upāsakaguṇavagga 1. Aṭṭhamantaparivajjanīyaṭṭhāna |1| Bhassappavādo vetaṇḍī, atibuddhi vicakkhaṇo; Milindo ñāṇabhedāya, nāgasenamupāgami. 2 Vasanto tassa chāyāya, paripucchaṁ punappunaṁ; Pabhinnabuddhi hutvāna, sopi āsi tipeṭako. 3 Navaṅgaṁ anumajjanto, rattibhāge rahogato; Addakkhi meṇḍake pañhe, dunniveṭhe saniggahe. 4 “Pariyāyabhāsitaṁ atthi, atthi sandhāyabhāsitaṁ; Sabhāvabhāsitaṁ atthi, dhammarājassa sāsane. 5 Tesamatthaṁ aviññāya, meṇḍake jinabhāsite; Anāgatamhi addhāne, viggaho tattha hessati. 6 Handa kathiṁ pasādetvā, chejjāpessāmi meṇḍake; Tassa niddiṭṭhamaggena, niddisissantyanāgate”ti. 7 Atha kho milindo rājā pabhātāya rattiyā uddhaste aruṇe sīsaṁ nhatvā sirasi añjaliṁ paggahetvā atītānāgatapaccuppanne sammāsambuddhe anussaritvā aṭṭha vattapadāni samādiyi “ito me anāgatāni satta divasāni aṭṭha guṇe samādiyitvā tapo caritabbo bhavissati, sohaṁ ciṇṇatapo samāno ācariyaṁ ārādhetvā meṇḍake pañhe pucchissāmī”ti. Atha kho milindo rājā pakatidussayugaṁ apanetvā ābharaṇāni ca omuñcitvā kāsāvaṁ nivāsetvā muṇḍakapaṭisīsakaṁ sīse paṭimuñcitvā munibhāvamupagantvā aṭṭha guṇe samādiyi “imaṁ sattāhaṁ mayā na rājattho anusāsitabbo, na rāgūpasañhitaṁ cittaṁ uppādetabbaṁ, na dosūpasañhitaṁ cittaṁ uppādetabbaṁ, na mohūpasañhitaṁ cittaṁ uppādetabbaṁ, dāsakammakaraporise janepi nivātavuttinā bhavitabbaṁ, kāyikaṁ vācasikaṁ anurakkhitabbaṁ, chapi āyatanāni niravasesato anurakkhitabbāni, mettābhāvanāya mānasaṁ pakkhipitabban”ti. Ime aṭṭha guṇe samādiyitvā tesveva aṭṭhasu guṇesu mānasaṁ patiṭṭhapetvā bahi anikkhamitvā sattāhaṁ vītināmetvā aṭṭhame divase pabhātāya rattiyā pageva pātarāsaṁ katvā okkhittacakkhu mitabhāṇī susaṇṭhitena iriyāpathena avikkhittena cittena haṭṭhena udaggena vippasannena theraṁ 3029 --- mil4 1:7 nāgasenaṁ upasaṅkamitvā therassa pāde sirasā vanditvā ekamantaṁ ṭhito idamavoca— 8 “Atthi me, bhante nāgasena, koci attho tumhehi saddhiṁ mantayitabbo, na tattha añño koci tatiyo icchitabbo, suññe okāse pavivitte araññe aṭṭhaṅgupāgate samaṇasāruppe. Tattha so pañho pucchitabbo bhavissati, tattha me guyhaṁ na kātabbaṁ na rahassakaṁ, arahāmahaṁ rahassakaṁ suṇituṁ sumantane upagate, upamāyapi so attho upaparikkhitabbo, yathā kiṁ viya, yathā nāma, bhante nāgasena, mahāpathavī nikkhepaṁ arahati nikkhepe upagate. Evameva kho, bhante nāgasena, arahāmahaṁ rahassakaṁ suṇituṁ sumantane upagate”ti. 9 Garunā saha pavivittapavanaṁ pavisitvā idamavoca—“bhante nāgasena, idha purisena mantayitukāmena aṭṭha ṭhānāni parivajjayitabbāni bhavanti, na tesu ṭhānesu viññū puriso atthaṁ manteti, mantitopi attho paripatati na sambhavati. Katamāni aṭṭha ṭhānāni? Visamaṭṭhānaṁ parivajjanīyaṁ, sabhayaṁ parivajjanīyaṁ, ativātaṭṭhānaṁ parivajjanīyaṁ, paṭicchannaṭṭhānaṁ parivajjanīyaṁ, devaṭṭhānaṁ parivajjanīyaṁ, pantho parivajjanīyo, saṅgāmo parivajjanīyo, udakatitthaṁ parivajjanīyaṁ. Imāni aṭṭha ṭhānāni parivajjanīyānī”ti. 10 Thero āha—“ko doso visamaṭṭhāne, sabhaye, ativāte, paṭicchanne, devaṭṭhāne, panthe, saṅgāme, udakatitthe”ti? “Visame, bhante nāgasena, mantito attho vikirati vidhamati paggharati na sambhavati, sabhaye mano santassati, santassito na sammā atthaṁ samanupassati, ativāte saddo avibhūto hoti, paṭicchanne upassutiṁ tiṭṭhanti, devaṭṭhāne mantito attho garukaṁ pariṇamati, panthe mantito attho tuccho bhavati, saṅgāme cañcalo bhavati, udakatitthe pākaṭo bhavati. Bhavatīha— 11 ‘Visamaṁ sabhayaṁ ativāto, Paṭicchannaṁ devanissitaṁ; Pantho ca saṅgāmo titthaṁ, Aṭṭhete parivajjiyā’”ti. 12 Aṭṭha mantanassa parivajjanīyaṭṭhānāni. mil5 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Paṇāmitavagga 8. Pādasakalikāhatapañha |3.8| “Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘bhagavato gacchantassa ayaṁ acetanā mahāpathavī ninnaṁ unnamati, unnataṁ onamatī’ti, puna ca bhaṇatha—‘bhagavato pādo sakalikāya khato’ti. Yā sā sakalikā bhagavato pāde patitā, kissa pana sā sakalikā bhagavato pādā na nivattā. Yadi, bhante nāgasena, bhagavato gacchantassa ayaṁ acetanā mahāpathavī ninnaṁ unnamati, unnataṁ onamati, tena hi ‘bhagavato pādo sakalikāya khato’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi bhagavato pādo sakalikāya khato, tena hi ‘bhagavato gacchantassa ayaṁ acetanā mahāpathavī ninnaṁ unnamati unnataṁ onamatī’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Saccaṁ, mahārāja, atthetaṁ bhagavato gacchantassa ayaṁ acetanā mahāpathavī ninnaṁ unnamati unnataṁ onamati, bhagavato ca pādo sakalikāya khato, na ca pana sā sakalikā attano dhammatāya patitā, devadattassa upakkamena patitā. Devadatto, mahārāja, bahūni jātisatasahassāni bhagavati āghātaṁ bandhi, so tena āghātena ‘mahantaṁ kūṭāgārappamāṇaṁ pāsāṇaṁ bhagavato upari pātessāmī’ti muñci. Atha dve selā pathavito uṭṭhahitvā taṁ pāsāṇaṁ sampaṭicchiṁsu, atha nesaṁ sampahārena pāsāṇato papaṭikā bhijjitvā yena vā tena vā patantī bhagavato pāde patitā”ti. 3 “Yathā ca, bhante nāgasena, dve selā pāsāṇaṁ sampaṭicchiṁsu, tatheva papaṭikāpi sampaṭicchitabbā”ti? “Sampaṭicchitampi, mahārāja, idhekaccaṁ paggharati pasavati na ṭhānamupagacchati, yathā, mahārāja, udakaṁ pāṇinā gahitaṁ aṅgulantarikāhi paggharati pasavati na ṭhānamupagacchati, khīraṁ takkaṁ madhuṁ sappi telaṁ maccharasaṁ maṁsarasaṁ pāṇinā gahitaṁ aṅgulantarikāhi paggharati pasavati na ṭhānamupagacchati; evameva kho, mahārāja, sampaṭicchanatthaṁ upagatānaṁ dvinnaṁ selānaṁ sampahārena pāsāṇato papaṭikā bhijjitvā yena vā tena vā patantī bhagavato pāde patitā. 4 Yathā vā 3030 --- mil5 3.8:4 pana, mahārāja, saṇhasukhumaaṇurajasamaṁ puḷinaṁ muṭṭhinā gahitaṁ aṅgulantarikāhi paggharati pasavati na ṭhānamupagacchati; evameva kho, mahārāja, sampaṭicchanatthaṁ upagatānaṁ dvinnaṁ selānaṁ sampahārena pāsāṇato papaṭikā bhijjitvā yena vā tena vā patantī bhagavato pāde patitā. 5 Yathā vā pana, mahārāja, kabaḷo mukhena gahito idhekaccassa mukhato muccitvā paggharati pasavati na ṭhānamupagacchati; evameva kho, mahārāja, sampaṭicchanatthaṁ upagatānaṁ dvinnaṁ selānaṁ sampahārena pāsāṇato papaṭikā bhijjitvā yena vā tena vā patantī bhagavato pāde patitā”ti. 6 “Hotu, bhante nāgasena, selehi pāsāṇo sampaṭicchito, atha papaṭikāyapi apaciti kātabbā yatheva mahāpathaviyā”ti? “Dvādasime, mahārāja, apacitiṁ na karonti. Katame dvādasa? Ratto rāgavasena apacitiṁ na karoti, duṭṭho dosavasena, mūḷho mohavasena, unnato mānavasena, nigguṇo avisesatāya, atithaddho anisedhanatāya, hīno hīnasabhāvatāya, vacanakaro anissaratāya, pāpo kadariyatāya, dukkhāpito paṭidukkhāpanatāya, luddho lobhābhibhūtatāya, āyūhito atthasādhanatāya apacitiṁ na karoti. Ime kho, mahārāja, dvādasa apacitiṁ na karonti. Sā ca pana papaṭikā pāsāṇasampahārena bhijjitvā animittakatadisā yena vā tena vā patamānā bhagavato pāde patitā. 7 Yathā vā pana, mahārāja, saṇhasukhumaaṇurajo anilabalasamāhato animittakatadiso yena vā tena vā abhikirati; evameva kho, mahārāja, sā papaṭikā pāsāṇasampahārena bhijjitvā animittakatadisā yena vā tena vā patamānā bhagavato pāde patitā. Yadi pana, mahārāja, sā papaṭikā pāsāṇato visuṁ na bhaveyya, tampi te selā pāsāṇapapaṭikaṁ uppatitvā gaṇheyyuṁ. Esā pana, mahārāja, papaṭikā na bhūmaṭṭhā na ākāsaṭṭhā, pāsāṇasampahāravegena bhijjitvā animittakatadisā yena vā tena vā patamānā bhagavato pāde patitā. 8 Yathā vā pana, mahārāja, vātamaṇḍalikāya ukkhittaṁ purāṇapaṇṇaṁ animittakatadisaṁ yena vā tena vā patati; evameva kho, mahārāja, esā papaṭikā pāsāṇasampahāravegena animittakatadisā yena vā tena vā patamānā bhagavato pāde patitā. Api ca, mahārāja, akataññussa kadariyassa devadattassa dukkhānubhavanāya papaṭikā bhagavato pāde patitā”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 9 Pādasakalikāhatapañho aṭṭhamo. mil6 0 Milindapañha Anumānapañha Nippapañcavagga 3. Khīṇāsavasatisammosapañha |2.3| “Bhante nāgasena, atthi arahato satisammoso”ti? “Vigatasatisammosā kho, mahārāja, arahanto, natthi arahantānaṁ satisammoso”ti. “Āpajjeyya pana, bhante, arahā āpattin”ti? “Āma, mahārājā”ti. “Kismiṁ vatthusmin”ti? “Kuṭikāre, mahārāja, sañcaritte, vikāle kālasaññāya, pavārite appavāritasaññāya, anatiritte atirittasaññāyā”ti. 2 “Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘ye āpattiṁ āpajjanti, te dvīhi kāraṇehi āpajjanti anādariyena vā ajānanena vā’ti. Api nu kho, bhante, arahato anādariyaṁ hoti, yaṁ arahā āpattiṁ āpajjatī”ti? “Na hi, mahārājā”ti. 3 “Yadi, bhante nāgasena, arahā āpattiṁ āpajjati, natthi ca arahato anādariyaṁ, tena hi atthi arahato satisammoso”ti? “Natthi, mahārāja, arahato satisammoso, āpattiñca arahā āpajjatī”ti. 4 “Tena hi, bhante, kāraṇena maṁ saññāpehi, kiṁ tattha kāraṇan”ti? “Dveme, mahārāja, kilesā lokavajjaṁ paṇṇattivajjañcāti. Katamaṁ, mahārāja, lokavajjaṁ? Dasa akusalakammapathā, idaṁ vuccati lokavajjaṁ. Katamaṁ paṇṇattivajjaṁ? Yaṁ loke atthi samaṇānaṁ ananucchavikaṁ ananulomikaṁ, gihīnaṁ anavajjaṁ. Tattha bhagavā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññapeti ‘yāvajīvaṁ anatikkamanīyan’ti. Vikālabhojanaṁ, mahārāja, lokassa anavajjaṁ, taṁ jinasāsane vajjaṁ. Bhūtagāmavikopanaṁ, mahārāja, lokassa anavajjaṁ, taṁ jinasāsane vajjaṁ. Udake hassadhammaṁ, mahārāja, lokassa anavajjaṁ, taṁ jinasāsane vajjaṁ. Iti evarūpāni evarūpāni, mahārāja, jinasāsane vajjāni, idaṁ 3031 --- mil6 2.3:4 vuccati paṇṇattivajjaṁ. Lokavajjaṁ abhabbo khīṇāsavo taṁ ajjhācarituṁ. 5 Yaṁ kilesaṁ paṇṇattivajjaṁ, taṁ ajānanto āpajjeyya. Avisayo, mahārāja, ekaccassa arahato sabbaṁ jānituṁ, na hi tassa balaṁ atthi sabbaṁ jānituṁ. Anaññātaṁ, mahārāja, arahato itthipurisānaṁ nāmampi gottampi, maggopi tassa mahiyā anaññāto; vimuttiṁyeva, mahārāja, ekacco arahā jāneyya; chaḷabhiñño arahā sakavisayaṁ jāneyya; sabbaññū, mahārāja, tathāgatova sabbaṁ jānātī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 6 Khīṇāsavasatisammosapañho tatiyo. 0 Milindapañha Anumānapañha Buddhavagga 7. Abhisamayantarāyakarapañha |1.7| “Bhante nāgasena, idha yo koci gihī pārājikaṁ ajjhāpanno bhaveyya, so aparena samayena pabbājeyya, attanāpi so na jāneyya ‘gihipārājikaṁ ajjhāpannosmī’ti, napi tassa añño koci ācikkheyya ‘gihipārājikaṁ ajjhāpannosī’ti. So ca tathattāya paṭipajjeyya, api nu tassa dhammābhisamayo bhaveyyā”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Kena, bhante, kāraṇenā”ti? “Yo tassa hetu dhammābhisamayāya, so tassa samucchinno, tasmā dhammābhisamayo na bhavatī”ti. 2 “Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘jānantassa kukkuccaṁ hoti, kukkucce sati āvaraṇaṁ hoti, āvaṭe citte dhammābhisamayo na hotī’ti. Imassa pana ajānantassa akukkuccajātassa santacittassa viharato kena kāraṇena dhammābhisamayo na hoti, visamena visameneso pañho gacchati, cintetvā visajjethā”ti. 3 “Ruhati, mahārāja, sukaṭṭhe sukalale maṇḍakhette sāradaṁ sukhasayitaṁ bījan”ti? “Āma, bhante”ti. “Api nu, mahārāja, taññeva bījaṁ ghanaselasilātale ruheyyā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kissa pana, mahārāja, taññeva bījaṁ kalale ruhati, kissa ghanasele na ruhatī”ti? “Natthi, bhante, tassa bījassa ruhanāya ghanasele hetu, ahetunā bījaṁ na ruhatī”ti. “Evameva kho, mahārāja, yena hetunā tassa dhammābhisamayo bhaveyya, so tassa hetu samucchinno, ahetunā dhammābhisamayo na hoti. 4 Yathā vā pana, mahārāja, daṇḍaleḍḍulaguḷamuggarā pathaviyā ṭhānamupagacchanti, api nu, mahārāja, teyeva daṇḍaleḍḍulaguḷamuggarā gagane ṭhānamupagacchantī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kiṁ panettha, mahārāja, kāraṇaṁ, yena kāraṇena teyeva daṇḍaleḍḍulaguḷamuggarā pathaviyā ṭhānamupagacchanti, kena kāraṇena gagane na tiṭṭhantī”ti? “Natthi, bhante, tesaṁ daṇḍaleḍḍulaguḷamuggarānaṁ patiṭṭhānāya ākāse hetu, ahetunā na tiṭṭhantī”ti. “Evameva kho, mahārāja, tassa tena dosena abhisamayahetu samucchinno, hetusamugghāte ahetunā abhisamayo na hotīti. 5 Yathā vā pana, mahārāja, thale aggi jalati, api nu kho, mahārāja, soyeva aggi udake jalatī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kiṁ panettha, mahārāja, kāraṇaṁ, yena kāraṇena soyeva aggi thale jalati, kena kāraṇena udake na jalatī”ti? “Natthi, bhante, aggissa jalanāya udake hetu, ahetunā na jalatī”ti. “Evameva kho, mahārāja, tassa tena dosena abhisamayahetu samucchinno, hetusamugghāte ahetunā dhammābhisamayo na hotī”ti. 6 “Bhante nāgasena, punapetaṁ atthaṁ cintehi, na me tattha cittasaññatti bhavati, ajānantassa asati kukkucce āvaraṇaṁ hotīti, kāraṇena maṁ saññāpehī”ti. “Api nu, mahārāja, visaṁ halāhalaṁ ajānantena khāyitaṁ jīvitaṁ haratī”ti? “Āma, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, ajānantenapi kataṁ pāpaṁ abhisamayantarāyakaraṁ hoti. 7 Api nu, mahārāja, aggi ajānitvā akkamantaṁ ḍahatī”ti? “Āma, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, ajānantenapi kataṁ pāpaṁ abhisamayantarāyakaraṁ hoti. 8 Api nu, mahārāja, ajānantaṁ āsīviso ḍaṁsitvā jīvitaṁ haratī”ti? “Āma, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, ajānantenapi kataṁ pāpaṁ abhisamayantarāyakaraṁ hoti. 9 Nanu, mahārāja, kāliṅgarājā samaṇakolañño sattaratanaparikiṇṇo hatthiratanamabhiruyha kuladassanāya gacchanto ajānantopi nāsakkhi bodhimaṇḍassa uparito gantuṁ, idamettha, mahārāja, kāraṇaṁ, yena kāraṇena ajānantenapi kataṁ pāpaṁ abhisamayantarāyakaraṁ hotī”ti? “Jinabhāsitaṁ, bhante nāgasena, kāraṇaṁ na sakkā paṭikkosituṁ, esovetassa attho tathā sampaṭicchāmī”ti. 10 Abhisamayantarāyakarapañho sattamo. 0 Milindapañha Anumānapañha Vessantaravagga 4. Pubbapetādisapañha |3.4| “Bhante nāgasena, ime dāyakā 3032 --- mil6 3.4:1 dānaṁ datvā pubbapetānaṁ ādisanti ‘idaṁ tesaṁ pāpuṇātū’ti, api nu te kiñci tatonidānaṁ vipākaṁ paṭilabhantī”ti? “Keci, mahārāja, paṭilabhanti, keci nappaṭilabhantī”ti. “Ke, bhante, paṭilabhanti, ke nappaṭilabhantī”ti? “Nirayūpapannā, mahārāja, nappaṭilabhanti, saggagatā nappaṭilabhanti, tiracchānayonigatā nappaṭilabhanti, catunnaṁ petānaṁ tayo petā nappaṭilabhanti vantāsikā khuppipāsino nijjhāmataṇhikā, labhanti petā paradattūpajīvino, tepi saramānāyeva labhantī”ti. 2 “Tena hi, bhante nāgasena, dāyakānaṁ dānaṁ visositaṁ hoti aphalaṁ, yesaṁ uddissa kataṁ yadi te nappaṭilabhantī”ti? “Na hi taṁ, mahārāja, dānaṁ aphalaṁ hoti avipākaṁ, dāyakāyeva tassa phalaṁ anubhavantī”ti. “Tena hi, bhante nāgasena, kāraṇena maṁ saññāpehī”ti. “Idha, mahārāja, keci manussā macchamaṁsasurābhattakhajjakāni paṭiyādetvā ñātikulaṁ gacchanti, yadi te ñātakā taṁ upāyanaṁ na sampaṭiccheyyuṁ, api nu taṁ upāyanaṁ visositaṁ gaccheyya vinasseyya vā”ti? “Na hi, bhante, sāmikānaṁyeva taṁ hotī”ti. “Evameva kho, mahārāja, dāyakāyeva tassa phalaṁ anubhavanti. Yathā pana, mahārāja, puriso gabbhaṁ paviṭṭho asati purato nikkhamanamukhe kena nikkhameyyā”ti. “Paviṭṭheneva, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, dāyakāyeva tassa phalaṁ anubhavantī”ti. “Hotu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmi, dāyakāyeva tassa phalaṁ anubhavanti, na mayaṁ taṁ kāraṇaṁ vilomemāti. (…) 3 Bhante nāgasena, yadi imesaṁ dāyakānaṁ dinnadānaṁ pubbapetānaṁ pāpuṇāti, te ca tassa vipākaṁ anubhavanti. Tena hi yo pāṇātipātī luddo lohitapāṇī paduṭṭhamanasaṅkappo manusse ghātetvā dāruṇaṁ kammaṁ katvā pubbapetānaṁ ādiseyya ‘imassa me kammassa vipāko pubbapetānaṁ pāpuṇātū’ti, api nu tassa vipāko pubbapetānaṁ pāpuṇātī”ti? “Na hi, mahārājā”ti. 4 “Bhante nāgasena, ko tattha hetu kiṅkāraṇaṁ, yena kusalaṁ pāpuṇāti akusalaṁ na pāpuṇātī”ti? “Neso, mahārāja, pañho pucchitabbo, mā ca tvaṁ, mahārāja, ‘visajjako atthī’ti apucchitabbaṁ pucchi, ‘kissa ākāso nirālambo, kissa gaṅgā uddhammukhā na sandati, kissa ime manussā ca dijā ca dvipadā migā catuppadā’ti tampi maṁ tvaṁ pucchissasī”ti. “Nāhaṁ taṁ, bhante nāgasena, vihesāpekkho pucchāmi, api ca nibbāhanatthāya sandehassa pucchāmi, bahū manussā loke vāmagāmino vicakkhukā, ‘kinti te otāraṁ na labheyyun’ti evāhaṁ taṁ pucchāmī”ti. “Na sakkā, mahārāja, saha akatena ananumatena saha pāpaṁ kammaṁ saṁvibhajituṁ. 5 Yathā, mahārāja, manussā udakanibbāhanena udakaṁ suvidūrampi haranti, api nu, mahārāja, sakkā ghanamahāselapabbato nibbāhanena yathicchitaṁ haritun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, sakkā kusalaṁ saṁvibhajituṁ, na sakkā akusalaṁ saṁvibhajituṁ. Yathā vā pana, mahārāja, sakkā telena padīpo jāletuṁ, api nu, mahārāja, sakkā udakena padīpo jāletun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, sakkā kusalaṁ saṁvibhajituṁ, na sakkā akusalaṁ saṁvibhajituṁ. Yathā vā pana, mahārāja, kassakā taḷākato udakaṁ nīharitvā dhaññaṁ paripācenti, api nu kho, mahārāja, sakkā mahāsamuddato udakaṁ nīharitvā dhaññaṁ paripācetun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, sakkā kusalaṁ saṁvibhajituṁ, na sakkā akusalaṁ saṁvibhajitun”ti. 6 “Bhante nāgasena, kena kāraṇena sakkā kusalaṁ saṁvibhajituṁ, na sakkā akusalaṁ saṁvibhajituṁ? Kāraṇena maṁ saññāpehi, nāhaṁ andho anāloko sutvā vedissāmī”ti. “Akusalaṁ, mahārāja, thokaṁ, kusalaṁ bahukaṁ, thokattā akusalaṁ kattāraṁyeva pariyādiyati, bahukattā kusalaṁ sadevakaṁ lokaṁ ajjhottharatī”ti. 7 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, parittaṁ ekaṁ udakabindu pathaviyaṁ nipateyya, api nu kho taṁ, mahārāja, udakabindu dasapi dvādasapi yojanāni ajjhotthareyyā”ti? “Na hi, bhante, yattha taṁ udakabindu nipatitaṁ, tattheva pariyādiyatī”ti. “Kena kāraṇena, mahārājā”ti? “Parittattā, bhante, udakabindussā”ti. “Evameva kho, mahārāja, parittaṁ akusalaṁ parittattā kattāraṁyeva pariyādiyati, na sakkā saṁvibhajituṁ. 8 Yathā vā pana, mahārāja, mahatimahāmegho abhivasseyya tappayanto dharaṇitalaṁ, api nu kho so, mahārāja, 3033 --- mil6 3.4:8 mahāmegho samantato otthareyyā”ti? “Āma, bhante, pūrayitvā so mahāmegho sobbhasarasaritasākhākandarapadaradahataḷākaudapānapokkharaṇiyo dasapi dvādasapi yojanāni ajjhotthareyyā”ti. “Kena kāraṇena, mahārājā”ti? “Mahantattā, bhante, meghassā”ti. “Evameva kho, mahārāja, kusalaṁ bahukaṁ, bahukattā sakkā devamanussehipi saṁvibhajitun”ti. 9 “Bhante nāgasena, kena kāraṇena akusalaṁ thokaṁ kusalaṁ bahutaran”ti? “Idha, mahārāja, yo koci dānaṁ deti, sīlaṁ samādiyati, uposathakammaṁ karoti, so haṭṭho pahaṭṭho hasito pamudito pasannamānaso vedajāto hoti, tassa aparāparaṁ pīti uppajjati, pītimanassa bhiyyo bhiyyo kusalaṁ pavaḍḍhati. 10 Yathā, mahārāja, udapāne bahusalilasampuṇṇe ekena desena udakaṁ paviseyya, ekena nikkhameyya, nikkhamantepi aparāparaṁ uppajjati, na sakkā hoti khayaṁ pāpetuṁ; evameva kho, mahārāja, kusalaṁ bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati. Vassasatepi ce, mahārāja, puriso kataṁ kusalaṁ āvajjeyya, āvajjite āvajjite bhiyyo bhiyyo kusalaṁ pavaḍḍhati. Tassa taṁ kusalaṁ sakkā hoti yathicchakehi saddhiṁ saṁvibhajituṁ, idamettha, mahārāja, kāraṇaṁ, yena kāraṇena kusalaṁ bahutaraṁ. 11 Akusalaṁ pana, mahārāja, karonto pacchā vippaṭisārī hoti, vippaṭisārino cittaṁ paṭilīyati paṭikuṭati paṭivattati na sampasārīyati socati tappati hāyati khīyati na parivaḍḍhati tattheva pariyādiyati. Yathā, mahārāja, sukkhāya nadiyā mahāpuḷināya unnatāvanatāya kuṭilasaṅkuṭilāya uparito parittaṁ udakaṁ āgacchantaṁ hāyati khīyati na parivaḍḍhati tattheva pariyādiyati. Evameva kho, mahārāja, akusalaṁ karontassa cittaṁ paṭilīyati paṭikuṭati paṭivattati na sampasārīyati socati tappati hāyati khīyati na parivaḍḍhati tattheva pariyādiyati, idamettha, mahārāja, kāraṇaṁ, yena kāraṇena akusalaṁ thokan”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 12 Pubbapetādisapañho catuttho. 0 Milindapañha Arūpadhammavavatthānavagga 9. Uttarakurukādigamanapañha |7.9| Rājā āha—“bhante nāgasena, atthi koci, yo iminā sarīrena uttarakuruṁ vā gaccheyya, brahmalokaṁ vā, aññaṁ vā pana dīpan”ti? “Atthi, mahārāja, yo iminā cātummahābhūtikena kāyena uttarakuruṁ vā gaccheyya, brahmalokaṁ vā, aññaṁ vā pana dīpan”ti. 2 “Kathaṁ, bhante nāgasena, iminā cātummahābhūtikena kāyena uttarakuruṁ vā gaccheyya, brahmalokaṁ vā, aññaṁ vā pana dīpan”ti? “Abhijānāsi nu tvaṁ, mahārāja, imissā pathaviyā vidatthiṁ vā ratanaṁ vā laṅghitā”ti? “Āma, bhante, abhijānāmi ‘ahaṁ, bhante nāgasena, aṭṭhapi rataniyo laṅghemī’”ti. “Kathaṁ tvaṁ, mahārāja, aṭṭhapi rataniyo laṅghesī”ti? “Ahañhi, bhante, cittaṁ uppādemi ‘ettha nipatissāmī’ti saha cittuppādena kāyo me lahuko hotī”ti. “Evameva kho, mahārāja, iddhimā bhikkhu cetovasippatto kāyaṁ citte samāropetvā cittavasena vehāsaṁ gacchatī”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Uttarakurukādigamanapañho navamo. 0 Milindapañha Addhānavagga 8. Nāmarūpapaṭisandahanapañha |2.8| Rājā āha—“bhante nāgasena, yaṁ panetaṁ brūsi ‘nāmarūpan’ti, tattha katamaṁ nāmaṁ, katamaṁ rūpan”ti. “Yaṁ tattha, mahārāja, oḷārikaṁ, etaṁ rūpaṁ, ye tattha sukhumā cittacetasikā dhammā, etaṁ nāman”ti. “Bhante nāgasena, kena kāraṇena nāmaṁyeva na paṭisandahati, rūpaṁyeva vā”ti? “Aññamaññūpanissitā, mahārāja, ete dhammā ekatova uppajjantī”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kukkuṭiyā kalalaṁ na bhaveyya, aṇḍampi na bhaveyya, yañca tattha kalalaṁ, yañca aṇḍaṁ, ubhopete aññamaññūpanissitā, ekatova nesaṁ uppatti hoti; evameva kho, mahārāja, yadi tattha nāmaṁ na bhaveyya, rūpampi na bhaveyya, yañceva tattha nāmaṁ, yañceva rūpaṁ, ubhopete aññamaññūpanissitā, ekatova nesaṁ uppatti hoti. Evametaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitan”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Nāmarūpapaṭisandahanapañho aṭṭhamo. 0 Milindapañha 8. Milindapañhapucchāvisajjanā |8| Thero āha—“jānāsi kho, mahārāja, sampati kā velā”ti? “Āma, bhante, jānāmi ‘sampati paṭhamo yāmo atikkanto, majjhimo yāmo pavattati, ukkā padīpīyanti, cattāri paṭākāni āṇattāni gamissanti bhaṇḍato 3034 --- mil3 8:1 rājadeyyānī’”ti. 2 Yonakā evamāhaṁsu “kallosi, mahārāja, paṇḍito thero”ti. “Āma, bhaṇe, paṇḍito thero, ediso ācariyo bhaveyya mādiso ca antevāsī, nacirasseva paṇḍito dhammaṁ ājāneyyā”ti. Tassa pañhaveyyākaraṇena tuṭṭho rājā theraṁ nāgasenaṁ satasahassagghanakena kambalena acchādetvā “bhante nāgasena, ajjatagge te aṭṭhasataṁ bhattaṁ paññapemi, yaṁ kiñci antepure kappiyaṁ, tena ca pavāremī”ti—āha. “Alaṁ, mahārāja jīvāmī”ti. “Jānāmi, bhante nāgasena, jīvasi, api ca attānañca rakkha, mamañca rakkhāhī”ti. “Kathaṁ attānaṁ rakkhasi, ‘nāgaseno milindaṁ rājānaṁ pasādeti, na ca kiñci alabhī’ti parāpavādo āgaccheyyāti, evaṁ attānaṁ rakkha. Kathaṁ mamaṁ rakkhasi, ‘milindo rājā pasanno pasannākāraṁ na karotī’ti parāpavādo āgaccheyyāti, evaṁ mamaṁ rakkhāhī”ti. “Tathā hotu, mahārājā”ti. “Seyyathāpi, bhante, sīho migarājā suvaṇṇapañjare pakkhittopi bahimukhoyeva hoti; evameva kho ahaṁ, bhante, kiñcāpi agāraṁ ajjhāvasāmi bahimukho yeva pana acchāmi. Sace ahaṁ, bhante, agārasmā anāgāriyaṁ pabbajeyyaṁ, na ciraṁ jīveyyaṁ, bahū me paccatthikā”ti. 3 Atha kho āyasmā nāgaseno milindassa rañño pañhaṁ visajjetvā uṭṭhāyāsanā saṅghārāmaṁ agamāsi. Acirapakkante ca āyasmante nāgasene milindassa rañño etadahosi—“kiṁ mayā pucchitaṁ, kiṁ bhadantena nāgasenena visajjitan”ti? Atha kho milindassa rañño etadahosi—“sabbaṁ mayā supucchitaṁ, sabbaṁ bhadantena nāgasenena suvisajjitan”ti. Āyasmatopi nāgasenassa saṅghārāmagatassa etadahosi—“kiṁ milindena raññā pucchitaṁ, kiṁ mayā visajjitan”ti. Atha kho āyasmato nāgasenassa etadahosi—“sabbaṁ milindena raññā supucchitaṁ, sabbaṁ mayā suvisajjitan”ti. 4 Atha kho āyasmā nāgaseno tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena milindassa rañño nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho milindo rājā āyasmantaṁ nāgasenaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho milindo rājā āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca— 5 “Mā kho bhadantassa evaṁ ahosi ‘nāgaseno mayā pañhaṁ pucchito’ti teneva somanassena taṁ rattāvasesaṁ vītināmesīti na te evaṁ daṭṭhabbaṁ. Tassa mayhaṁ, bhante, taṁ rattāvasesaṁ etadahosi—‘kiṁ mayā pucchitaṁ, kiṁ bhadantena visajjitan’ti, ‘sabbaṁ mayā supucchitaṁ, sabbaṁ bhadantena suvisajjitan’”ti. 6 Theropi evamāha—“mā kho mahārājassa evaṁ ahosi ‘milindassa rañño mayā pañho visajjito’ti teneva somanassena taṁ rattāvasesaṁ vītināmesīti na te evaṁ daṭṭhabbaṁ. Tassa mayhaṁ, mahārāja, taṁ rattāvasesaṁ etadahosi—‘kiṁ milindena raññā pucchitaṁ, kiṁ mayā visajjitan’ti, ‘sabbaṁ milindena raññā supucchitaṁ, sabbaṁ mayā suvisajjitan’”ti itiha te mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṁ samanumodiṁsūti. 7 Milindapañhapucchāvisajjanā niṭṭhitā. 0 Milindapañha Mahāvagga 13. Satilakkhaṇapañha |1.13| Rājā āha—“bhante nāgasena, kiṁlakkhaṇā satī”ti? “Apilāpanalakkhaṇā, mahārāja, sati, upaggaṇhanalakkhaṇā cā”ti. “Kathaṁ, bhante, apilāpanalakkhaṇā satī”ti? “Sati, mahārāja, uppajjamānā kusalākusalasāvajjānavajjahīnappaṇītakaṇhasukkasappaṭibhāgadhamme apilāpeti ‘ime cattāro satipaṭṭhānā, ime cattāro sammappadhānā, ime cattāro iddhipādā, imāni pañcindriyāni, imāni pañca balāni, ime satta bojjhaṅgā, ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, ayaṁ samatho, ayaṁ vipassanā, ayaṁ vijjā, ayaṁ vimuttī’ti. Tato yogāvacaro sevitabbe dhamme sevati, asevitabbe dhamme na sevati. Bhajitabbe dhamme bhajati abhajitabbe dhamme na bhajati. Evaṁ kho, mahārāja, apilāpanalakkhaṇā satī”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, rañño cakkavattissa bhaṇḍāgāriko rājānaṁ cakkavattiṁ sāyaṁ pātaṁ yasaṁ sarāpeti ‘ettakā, deva, te hatthī, ettakā assā, ettakā rathā, ettakā pattī, ettakaṁ hiraññaṁ, ettakaṁ suvaṇṇaṁ, ettakaṁ sāpateyyaṁ, taṁ devo saratū’ti rañño sāpateyyaṁ apilāpeti; evameva kho, mahārāja, sati uppajjamānā kusalākusalasāvajjānavajjahīnappaṇītakaṇhasukkasappaṭibhāgadhamme apilāpeti ‘ime cattāro satipaṭṭhānā, ime cattāro sammappadhānā, ime cattāro iddhipādā, imāni pañcindriyāni, imāni pañca balāni, ime satta bojjhaṅgā, ayaṁ ariyo 3035 --- mil3 1.13:2 aṭṭhaṅgiko maggo, ayaṁ samatho, ayaṁ vipassanā, ayaṁ vijjā, ayaṁ vimuttī’ti. Tato yogāvacaro sevitabbe dhamme sevati, asevitabbe dhamme na sevati. Bhajitabbe dhamme bhajati, abhajitabbe dhamme na bhajati. Evaṁ kho, mahārāja, apilāpanalakkhaṇā satī”ti. 3 “Kathaṁ, bhante, upaggaṇhanalakkhaṇā satī”ti? “Sati, mahārāja, uppajjamānā hitāhitānaṁ dhammānaṁ gatiyo samanveti ‘ime dhammā hitā, ime dhammā ahitā. Ime dhammā upakārā, ime dhammā anupakārā’ti. Tato yogāvacaro ahite dhamme apanudeti, hite dhamme upaggaṇhāti. Anupakāre dhamme apanudeti, upakāre dhamme upaggaṇhāti. Evaṁ kho, mahārāja, upaggaṇhanalakkhaṇā satī”ti. 4 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, rañño cakkavattissa pariṇāyakaratanaṁ rañño hitāhite jānāti ‘ime rañño hitā, ime ahitā. Ime upakārā, ime anupakārā’ti. Tato ahite apanudeti, hite upaggaṇhāti. Anupakāre apanudeti, upakāre upaggaṇhāti. Evameva kho, mahārāja, sati uppajjamānā hitāhitānaṁ dhammānaṁ gatiyo samanveti ‘ime dhammā hitā, ime dhammā ahitā. Ime dhammā upakārā, ime dhammā anupakārā’ti. Tato yogāvacaro ahite dhamme apanudeti, hite dhamme upaggaṇhāti. Anupakāre dhamme apanudeti, upakāre damme upaggaṇhāti. Evaṁ kho, mahārāja, upaggaṇhanalakkhaṇā sati. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘satiñca khvāhaṁ, bhikkhave, sabbatthikaṁ vadāmī’”ti. 5 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 6 Satilakkhaṇapañho terasamo. 0 Milindapañha Anumānapañha Vessantaravagga 10. Nibbānarūpasaṇṭhānapañha |3.10| “Bhante nāgasena, ‘nibbānaṁ nibbānan’ti yaṁ vadesi, sakkā pana tassa nibbānassa rūpaṁ vā saṇṭhānaṁ vā vayaṁ vā pamāṇaṁ vā opammena vā kāraṇena vā hetunā vā nayena vā upadassayitun”ti? “Appaṭibhāgaṁ, mahārāja, nibbānaṁ, na sakkā nibbānassa rūpaṁ vā saṇṭhānaṁ vā vayaṁ vā pamāṇaṁ vā opammena vā kāraṇena vā hetunā vā nayena vā upadassayitun”ti. “Etampāhaṁ, bhante nāgasena, na sampaṭicchāmi, yaṁ atthidhammassa nibbānassa rūpaṁ vā saṇṭhānaṁ vā vayaṁ vā pamāṇaṁ vā opammena vā kāraṇena vā hetunā vā nayena vā apaññāpanaṁ, kāraṇena maṁ saññāpehī”ti. “Hotu, mahārāja, kāraṇena taṁ saññāpessāmi. Atthi, mahārāja, mahāsamuddo nāmā”ti? “Āma, bhante, attheso mahāsamuddo”ti. “Sace taṁ, mahārāja, koci evaṁ puccheyya ‘kittakaṁ, mahārāja, mahāsamudde udakaṁ, kati pana te sattā, ye mahāsamudde paṭivasantī’ti, evaṁ puṭṭho tvaṁ, mahārāja, kinti tassa byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, bhante, koci evaṁ puccheyya ‘kittakaṁ, mahārāja, mahāsamudde udakaṁ, kati pana te sattā, ye mahāsamudde paṭivasantī’ti, tamahaṁ, bhante, evaṁ vadeyyaṁ ‘apucchitabbaṁ maṁ tvaṁ, ambho purisa, pucchasi, nesā pucchā kenaci pucchitabbā, ṭhapanīyo eso pañho. Avibhatto lokakkhāyikehi mahāsamuddo, na sakkā mahāsamudde udakaṁ pariminituṁ sattā vā ye tattha vāsamupagatāti evāhaṁ, bhante tassa paṭivacanaṁ dadeyyan’”ti. 2 “Kissa pana tvaṁ, mahārāja, atthidhamme mahāsamudde evaṁ paṭivacanaṁ dadeyyāsi, nanu vigaṇetvā tassa ācikkhitabbaṁ ‘ettakaṁ mahāsamudde udakaṁ, ettakā ca sattā mahāsamudde paṭivasantī’”ti? “Na sakkā, bhante, avisayo eso pañho”ti. 3 “Yathā, mahārāja, atthidhammeyeva mahāsamudde na sakkā udakaṁ parigaṇetuṁ sattā vā ye tattha vāsamupagatā; evameva kho, mahārāja, atthidhammasseva nibbānassa na sakkā rūpaṁ vā saṇṭhānaṁ vā vayaṁ vā pamāṇaṁ vā opammena vā kāraṇena vā hetunā vā nayena vā upadassayituṁ, vigaṇeyya, mahārāja, iddhimā cetovasippatto mahāsamudde udakaṁ tatrāsaye ca satte, na tveva so iddhimā cetovasippatto sakkuṇeyya nibbānassa rūpaṁ vā saṇṭhānaṁ vā vayaṁ vā pamāṇaṁ vā opammena vā kāraṇena vā hetunā vā nayena vā upadassayituṁ. 4 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi, atthidhammasseva nibbānassa na sakkā rūpaṁ vā saṇṭhānaṁ vā vayaṁ vā pamāṇaṁ vā opammena vā kāraṇena vā hetunā vā nayena vā upadassayitunti. Atthi, mahārāja, devesu arūpakāyikā nāma devā”ti. “Āma, bhante, suyyati ‘atthi devesu arūpakāyikā nāma devā’”ti. “Sakkā pana, mahārāja, tesaṁ arūpakāyikānaṁ devānaṁ rūpaṁ vā 3036 --- mil6 3.10:4 saṇṭhānaṁ vā vayaṁ vā pamāṇaṁ vā opammena vā kāraṇena vā hetunā vā nayena vā upadassayitun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Tena hi, mahārāja, natthi arūpakāyikā devā”ti? “Atthi, bhante, arūpakāyikā devā, na ca sakkā tesaṁ rūpaṁ vā saṇṭhānaṁ vā vayaṁ vā pamāṇaṁ vā opammena vā kāraṇena vā hetunā vā nayena vā upadassayitun”ti. “Yathā, mahārāja, atthisattānaṁyeva arūpakāyikānaṁ devānaṁ na sakkā rūpaṁ vā saṇṭhānaṁ vā vayaṁ vā pamāṇaṁ vā opammena vā kāraṇena vā hetunā vā nayena vā upadassayituṁ; evameva kho, mahārāja, atthidhammasseva nibbānassa na sakkā rūpaṁ vā saṇṭhānaṁ vā vayaṁ vā pamāṇaṁ vā opammena vā kāraṇena vā hetunā vā nayena vā upadassayitun”ti. 5 “Bhante nāgasena, hotu ekantasukhaṁ nibbānaṁ, na ca sakkā tassa rūpaṁ vā saṇṭhānaṁ vā vayaṁ vā pamāṇaṁ vā opammena vā kāraṇena vā hetunā vā nayena vā upadassayituṁ. Atthi pana, bhante, nibbānassa guṇaṁ aññehi anupaviṭṭhaṁ kiñci opammanidassanamattan”ti? “Sarūpato, mahārāja, natthi, guṇato pana sakkā kiñci opammanidassanamattaṁ upadassayitun”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, yathāhaṁ labhāmi nibbānassa guṇatopi ekadesaparidīpanamattaṁ, tathā sīghaṁ brūhi, nibbāpehi me hadayapariḷāhaṁ vinaya sītalamadhuravacanamālutenā”ti. 6 “Padumassa, mahārāja, eko guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho, udakassa dve guṇā, agadassa tayo guṇā, mahāsamuddassa cattāro guṇā, bhojanassa pañca guṇā, ākāsassa dasa guṇā, maṇiratanassa tayo guṇā, lohitacandanassa tayo guṇā, sappimaṇḍassa tayo guṇā, girisikharassa pañca guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti. 7 “Bhante nāgasena, ‘padumassa eko guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho’ti yaṁ vadesi, katamo padumassa eko guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho”ti? “Yathā, mahārāja, padumaṁ anupalittaṁ udakena; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ sabbakilesehi anupalittaṁ. Ayaṁ, mahārāja, padumassa eko guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho”ti. 8 “Bhante nāgasena, ‘udakassa dve guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā’ti yaṁ vadesi, katame udakassa dve guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti? “Yathā, mahārāja, udakaṁ sītalaṁ pariḷāhanibbāpanaṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ sītalaṁ sabbakilesapariḷāhanibbāpanaṁ. Ayaṁ, mahārāja, udakassa paṭhamo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, udakaṁ kilantatasitapipāsitaghammābhitattānaṁ janapasupajānaṁ pipāsāvinayanaṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ kāmataṇhābhavataṇhāvibhavataṇhāpipāsāvinayanaṁ. Ayaṁ, mahārāja, udakassa dutiyo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Ime kho, mahārāja, udakassa dve guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti. 9 “Bhante nāgasena, ‘agadassa tayo guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā’ti yaṁ vadesi, katame agadassa tayo guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti? “Yathā, mahārāja, agado visapīḷitānaṁ sattānaṁ paṭisaraṇaṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ kilesavisapīḷitānaṁ sattānaṁ paṭisaraṇaṁ. Ayaṁ, mahārāja, agadassa paṭhamo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, agado rogānaṁ antakaro; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ sabbadukkhānaṁ antakaraṁ. Ayaṁ, mahārāja, agadassa dutiyo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, agado amataṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ amataṁ. Ayaṁ, mahārāja, agadassa tatiyo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Ime kho, mahārāja, agadassa tayo guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti. 10 “Bhante nāgasena, ‘mahāsamuddassa cattāro guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā’ti yaṁ vadesi, katame mahāsamuddassa cattāro guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti? “Yathā, mahārāja, mahāsamuddo suñño sabbakuṇapehi; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ suññaṁ sabbakilesakuṇapehi. Ayaṁ, mahārāja, mahāsamuddassa paṭhamo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, mahāsamuddo mahanto anorapāro, na paripūrati sabbasavantīhi; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ mahantaṁ anorapāraṁ, na pūrati sabbasattehi. Ayaṁ, mahārāja, mahāsamuddassa dutiyo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, mahāsamuddo mahantānaṁ bhūtānaṁ āvāso; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ mahantānaṁ arahantānaṁ 3037 --- mil6 3.10:10 vimalakhīṇāsavabalappattavasībhūtamahābhūtānaṁ āvāso. Ayaṁ, mahārāja, mahāsamuddassa tatiyo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, mahāsamuddo aparimitavividhavipulavīcipupphasaṅkusumito; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ aparimitavividhavipulaparisuddhavijjāvimuttipupphasaṅkusumitaṁ. Ayaṁ, mahārāja, mahāsamuddassa catuttho guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Ime kho, mahārāja, mahāsamuddassa cattāro guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti. 11 “Bhante nāgasena, ‘bhojanassa pañca guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā’ti yaṁ vadesi, katame bhojanassa pañca guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti? “Yathā, mahārāja, bhojanaṁ sabbasattānaṁ āyudhāraṇaṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ sacchikataṁ jarāmaraṇanāsanato āyudhāraṇaṁ. Ayaṁ, mahārāja, bhojanassa paṭhamo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, bhojanaṁ sabbasattānaṁ balavaḍḍhanaṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ sacchikataṁ sabbasattānaṁ iddhibalavaḍḍhanaṁ. Ayaṁ, mahārāja, bhojanassa dutiyo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, bhojanaṁ sabbasattānaṁ vaṇṇajananaṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ sacchikataṁ sabbasattānaṁ guṇavaṇṇajananaṁ. Ayaṁ, mahārāja, bhojanassa tatiyo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, bhojanaṁ sabbasattānaṁ darathavūpasamanaṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ sacchikataṁ sabbasattānaṁ sabbakilesadarathavūpasamanaṁ. Ayaṁ, mahārāja, bhojanassa catuttho guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, bhojanaṁ sabbasattānaṁ jighacchādubbalyapaṭivinodanaṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ sacchikataṁ sabbasattānaṁ sabbadukkhajighacchādubbalyapaṭivinodanaṁ. Ayaṁ, mahārāja, bhojanassa pañcamo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Ime kho, mahārāja, bhojanassa pañca guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti. 12 “Bhante nāgasena, ‘ākāsassa dasa guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā’ti yaṁ vadesi, katame ākāsassa dasa guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti? “Yathā, mahārāja, ākāso na jāyati, na jīyati, na mīyati, na cavati, na uppajjati, duppasaho, acorāharaṇo, anissito, vihagagamano, nirāvaraṇo, ananto. Evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ na jāyati, na jīyati, na mīyati, na cavati, na uppajjati, duppasahaṁ, acorāharaṇaṁ, anissitaṁ, ariyagamanaṁ, nirāvaraṇaṁ, anantaṁ. Ime kho, mahārāja, ākāsassa dasa guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti. 13 “Bhante nāgasena, ‘maṇiratanassa tayo guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā’ti yaṁ vadesi, katame maṇiratanassa tayo guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti? “Yathā, mahārāja, maṇiratanaṁ kāmadadaṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ kāmadadaṁ. Ayaṁ, mahārāja, maṇiratanassa paṭhamo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, maṇiratanaṁ hāsakaraṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ hāsakaraṁ. Ayaṁ, mahārāja, maṇiratanassa dutiyo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, maṇiratanaṁ ujjotattakaraṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ ujjotattakaraṁ. Ayaṁ, mahārāja, maṇiratanassa tatiyo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Ime kho, mahārāja, maṇiratanassa tayo guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti. 14 “Bhante nāgasena, ‘lohitacandanassa tayo guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā’ti yaṁ vadesi, katame lohitacandanassa tayo guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti? “Yathā, mahārāja, lohitacandanaṁ dullabhaṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ dullabhaṁ. Ayaṁ, mahārāja, lohitacandanassa paṭhamo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, lohitacandanaṁ asamasugandhaṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ asamasugandhaṁ. Ayaṁ, mahārāja, lohitacandanassa dutiyo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, lohitacandanaṁ sajjanapasatthaṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ ariyasajjanapasatthaṁ. Ayaṁ, mahārāja, lohitacandanassa tatiyo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Ime kho, mahārāja, lohitacandanassa tayo guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti. 15 “Bhante nāgasena, ‘sappimaṇḍassa tayo guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā’ti yaṁ vadesi, katame sappimaṇḍassa tayo guṇā nibbānaṁ 3038 --- mil6 3.10:15 anupaviṭṭhā”ti? “Yathā, mahārāja, sappimaṇḍo vaṇṇasampanno; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ guṇavaṇṇasampannaṁ. Ayaṁ, mahārāja, sappimaṇḍassa paṭhamo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, sappimaṇḍo gandhasampanno; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ sīlagandhasampannaṁ. Ayaṁ, mahārāja, sappimaṇḍassa dutiyo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, sappimaṇḍo rasasampanno; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ rasasampannaṁ. Ayaṁ, mahārāja, sappimaṇḍassa tatiyo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Ime kho, mahārāja, sappimaṇḍassa tayo guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti. 16 “Bhante nāgasena, ‘girisikharassa pañca guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā’ti yaṁ vadesi, katame girisikharassa pañca guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti? “Yathā, mahārāja, girisikharaṁ accuggataṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ accuggataṁ. Ayaṁ, mahārāja, girisikharassa paṭhamo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, girisikharaṁ acalaṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ acalaṁ. Ayaṁ, mahārāja, girisikharassa dutiyo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, girisikharaṁ duradhirohaṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ duradhirohaṁ sabbakilesānaṁ. Ayaṁ, mahārāja, girisikharassa tatiyo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, girisikharaṁ sabbabījānaṁ avirūhanaṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ sabbakilesānaṁ avirūhanaṁ. Ayaṁ, mahārāja, girisikharassa catuttho guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Puna caparaṁ, mahārāja, girisikharaṁ anunayappaṭighavippamuttaṁ; evameva kho, mahārāja, nibbānaṁ anunayappaṭighavippamuttaṁ. Ayaṁ, mahārāja, girisikharassa pañcamo guṇo nibbānaṁ anupaviṭṭho. Ime kho, mahārāja, girisikharassa pañca guṇā nibbānaṁ anupaviṭṭhā”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 17 Nibbānarūpasaṇṭhānapañho dasamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Samuddavagga 5. Nāvaṅgapañha |3.5| “Bhante nāgasena, ‘nāvāya tīṇi aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni tīṇi aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, nāvā bahuvidhadārusaṅghāṭasamavāyena bahumpi janaṁ tārayati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ācārasīlaguṇavattappaṭivattabahuvidhadhammasaṅghāṭasamavāyena sadevako loko tārayitabbo. Idaṁ, mahārāja, nāvāya paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, nāvā bahuvidhaūmitthanitavegavisaṭamāvaṭṭavegaṁ sahati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena bahuvidhakilesaūmivegaṁ lābhasakkārayasasilokapūjanavandanā parakulesu nindāpasaṁsāsukhadukkhasammānanavimānanabahuvidhadosaūmivegañca sahitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, nāvāya dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, nāvā aparimitamanantamapāramakkhobhitagambhīre mahatimahāghose timitimiṅgalamakaramacchagaṇākule mahatimahāsamudde carati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena tiparivaṭṭadvādasākāracatusaccābhisamayappaṭivedhe mānasaṁ sañcārayitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, nāvāya tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena saṁyuttanikāyavare saccasaṁyutte— 4 ‘Vitakkentā ca kho tumhe, bhikkhave, “idaṁ dukkhan”ti vitakkeyyātha, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti vitakkeyyātha, “ayaṁ dukkhanirodho”ti vitakkeyyātha, “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti vitakkeyyāthā’”ti. 5 Nāvaṅgapañho pañcamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Makkaṭakavagga 3. Cittakadharakummaṅgapañha |7.3| “Bhante nāgasena, ‘cittakadharakummassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, cittakadharakummo udakabhayā udakaṁ parivajjetvā vicarati, tāya ca pana udakaṁ parivajjanāya āyunā na parihāyati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena pamāde bhayadassāvinā bhavitabbaṁ, appamāde guṇavisesadassāvinā. Tāya ca pana bhayadassāvitāya na parihāyati sāmaññā, nibbānassa santike upeti. 3039 --- mil7 7.3:1 Idaṁ, mahārāja, cittakadharakummassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena dhammapade— 2 ‘Appamādarato bhikkhu, pamāde bhayadassi vā; Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike’”ti. 3 Cittakadharakummaṅgapañho catuttho. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Sīhavagga 4. Gharakapotaṅgapañha |6.4| “Bhante nāgasena, ‘gharakapotassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, gharakapoto paragehe vasamāno na tesaṁ kiñci bhaṇḍassa nimittaṁ gaṇhāti, majjhatto vasati saññābahulo; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena parakulaṁ upagatena tasmiṁ kule itthīnaṁ vā purisānaṁ vā mañce vā pīṭhe vā vatthe vā alaṅkāre vā upabhoge vā paribhoge vā bhojanavikatīsu vā na nimittaṁ gahetabbaṁ, majjhattena bhavitabbaṁ, samaṇasaññā paccupaṭṭhapetabbā. Idaṁ, mahārāja, gharakapotassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena cūḷanāradajātake— 2 ‘Pavisitvā parakulaṁ, pānatthaṁ bhojanāya vā; Mitaṁ khāde mitaṁ bhuñje, na ca rūpe manaṁ kare’”ti. 3 Gharakapotaṅgapañho catuttho. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Pathavīvagga 7. Candaṅgapañha |4.7| “Bhante nāgasena, ‘candassa pañca aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni pañca aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, cando sukkapakkhe udayanto uttaruttariṁ vaḍḍhati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ācārasīlaguṇavattappaṭipattiyā āgamādhigame paṭisallāne satipaṭṭhāne indriyesu guttadvāratāya bhojane mattaññutāya jāgariyānuyoge uttaruttariṁ vaḍḍhitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, candassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, cando uḷārādhipati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena uḷārena chandādhipatinā bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, candassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, cando nisāya carati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena pavivittena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, candassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 4 Puna caparaṁ, mahārāja, cando vimānaketu; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sīlaketunā bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, candassa catutthaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 5 Puna caparaṁ, mahārāja, cando āyācitapatthito udeti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena āyācitapatthitena kulāni upasaṅkamitabbāni. Idaṁ, mahārāja, candassa pañcamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena saṁyuttanikāyavare ‘candūpamā, bhikkhave, kulāni upasaṅkamatha, apakasseva kāyaṁ apakassa cittaṁ niccanavakā kulesu appagabbhā’”ti. 6 Candaṅgapañho sattamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Gadrabhavagga 2. Kukkuṭaṅgapañha |2.2| “Bhante nāgasena, ‘kukkuṭassa pañca aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni pañca aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, kukkuṭo kālena samayena paṭisallīyati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kālena samayeneva cetiyaṅgaṇaṁ sammajjitvā pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhapetvā sarīraṁ paṭijaggitvā nahāyitvā cetiyaṁ vanditvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ dassanāya gantvā kālena samayena suññāgāraṁ pavisitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, kukkuṭassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, kukkuṭo kālena samayeneva vuṭṭhāti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kālena samayeneva vuṭṭhahitvā cetiyaṅgaṇaṁ sammajjitvā pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhapetvā sarīraṁ paṭijaggitvā cetiyaṁ vanditvā punadeva suññāgāraṁ pavisitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, kukkuṭassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, kukkuṭo pathaviṁ khaṇitvā khaṇitvā ajjhohāraṁ ajjhoharati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena paccavekkhitvā paccavekkhitvā ajjhohāraṁ ajjhoharitabbaṁ ‘neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. Idaṁ, mahārāja, kukkuṭassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena— 4 ‘Kantāre puttamaṁsaṁva, akkhassabbhañjanaṁ yathā; Evaṁ āhari āhāraṁ, yāpanatthamamucchito’ti. 5 Puna caparaṁ, mahārāja, kukkuṭo 3040 --- mil7 2.2:5 sacakkhukopi rattiṁ andho hoti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena anandheneva andhena viya bhavitabbaṁ, araññepi gocaragāme piṇḍāya carantenapi rajanīyesu rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbadhammesu andhena badhirena mūgena viya bhavitabbaṁ, na nimittaṁ gahetabbaṁ, nānubyañjanaṁ gahetabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, kukkuṭassa catutthaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena mahākaccāyanena— 6 ‘Cakkhumāssa yathā andho, sotavā badhiro yathā; Paññavāssa yathā mūgo, balavā dubbaloriva; Attaatthe samuppanne, sayetha matasāyikan’ti. 7 Puna caparaṁ, mahārāja, kukkuṭo leḍḍudaṇḍalaguḷamuggarehi paripātiyantopi sakaṁ gehaṁ na vijahati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena cīvarakammaṁ karontenapi navakammaṁ karontenapi vattappaṭivattaṁ karontenapi uddisantenapi uddisāpentenapi yoniso manasikāro na vijahitabbo, sakaṁ kho panetaṁ, mahārāja, yogino gehaṁ, yadidaṁ yoniso manasikāro. Idaṁ, mahārāja, kukkuṭassa pañcamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena ‘ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo? Yadidaṁ cattāro satipaṭṭhānā’ti. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatināpi— 8 ‘Yathā sudanto mātaṅgo, sakaṁ soṇḍaṁ na maddati; Bhakkhābhakkhaṁ vijānāti, attano vuttikappanaṁ. 9 Tatheva buddhaputtena, Appamattena vā pana; Jinavacanaṁ na madditabbaṁ, Manasikāravaruttaman’”ti. 10 Kukkuṭaṅgapañho dutiyo. 0 Milindapañha Anumānapañha Nippapañcavagga 8 Anavasesasikkhāpadapañha |2.8| “Bhante nāgasena, ye te ahesuṁ tikicchakānaṁ pubbakā ācariyā seyyathidaṁ—nārado dhammantarī aṅgiraso kapilo kaṇḍaraggi sāmo atulo pubbakaccāyano, sabbepete ācariyā sakiṁyeva roguppattiñca nidānañca sabhāvañca samuṭṭhānañca tikicchañca kiriyañca siddhāsiddhañca sabbaṁ taṁ niravasesaṁ jānitvā ‘imasmiṁ kāye ettakā rogā uppajjissantī’ti ekappahārena kalāpaggāhaṁ karitvā suttaṁ bandhiṁsu, asabbaññuno ete sabbe, kissa pana tathāgato sabbaññū samāno anāgataṁ kiriyaṁ buddhañāṇena jānitvā ‘ettake nāma vatthusmiṁ ettakaṁ nāma sikkhāpadaṁ paññapetabbaṁ bhavissatī’ti paricchinditvā anavasesato sikkhāpadaṁ na paññapesi, uppannuppanne vatthusmiṁ ayase pākaṭe dose vitthārike puthugate ujjhāyantesu manussesu tasmiṁ tasmiṁ kāle sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññapesī”ti? 2 “Ñātametaṁ, mahārāja, tathāgatassa ‘imasmiṁ samaye imesu manussesu sādhikaṁ diyaḍḍhasikkhāpadasataṁ paññapetabbaṁ bhavissatī’ti, api ca tathāgatassa evaṁ ahosi ‘sace kho ahaṁ sādhikaṁ diyaḍḍhasikkhāpadasataṁ ekappahāraṁ paññapessāmi, mahājano santāsamāpajjissati “bahukaṁ idha rakkhitabbaṁ, dukkaraṁ vata bho samaṇassa gotamassa sāsane pabbajitun”ti, pabbajitukāmāpi na pabbajissanti, vacanañca me na saddahissanti, asaddahantā te manussā apāyagāmino bhavissanti uppannuppanne vatthusmiṁ dhammadesanāya viññāpetvā pākaṭe dose sikkhāpadaṁ paññapessāmī’”ti. 3 “Acchariyaṁ, bhante nāgasena, buddhānaṁ, abbhutaṁ, bhante nāgasena, buddhānaṁ, yāva mahantaṁ tathāgatassa sabbaññutañāṇaṁ, evametaṁ, bhante nāgasena, suniddiṭṭho eso attho tathāgatena, ‘bahukaṁ idha sikkhitabban’ti sutvā sattānaṁ santāso uppajjeyya, ekopi jinasāsane na pabbajeyya, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 4 Anavasesasikkhāpadapañho aṭṭhamo. 0 Milindapañha Anumānapañha Nippapañcavagga 10. Kaṭhinatapanapañha |2.10| “Bhante nāgasena, kissa hemante sūriyo kaṭhinaṁ tapati, no tathā gimhe”ti? “Gimhe, mahārāja, anupahataṁ hoti rajojallaṁ, vātakkhubhitā reṇū gaganānugatā honti, ākāsepi abbhā subahalā honti, mahāvāto ca adhimattaṁ vāyati, te sabbe nānākulā samāyutā sūriyaraṁsiyo pidahanti, tena gimhe sūriyo mandaṁ tapati. 2 Hemante pana, mahārāja, heṭṭhā pathavī nibbutā hoti, upari mahāmegho upaṭṭhito hoti, upasantaṁ hoti rajojallaṁ, reṇu ca santasantaṁ gagane carati, vigatavalāhako ca hoti ākāso, vāto ca mandamandaṁ vāyati, etesaṁ uparatiyā visuddhā honti sūriyaraṁsiyo, upaghātavimuttassa sūriyassa tāpo ativiya tapati. Idamettha, mahārāja, 3041 --- mil6 2.10:2 kāraṇaṁ, yena kāraṇena sūriyo hemante kaṭhinaṁ tapati, no tathā gimhe”ti. “Sabbītimutto, bhante, sūriyo kaṭhinaṁ tapati, meghādisahagato kaṭhinaṁ na tapatī”ti. 3 Kaṭhinatapanapañho dasamo. 4 Nippapañcavaggo dutiyo. 5 Imasmiṁ vagge dasa pañhā. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Santhavavagga 6. Chaddantajotipālārabbhapañha |5.6| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā chaddanto nāgarājā— 2 ‘Vadhissametanti parāmasanto, Kāsāvamaddakkhi dhajaṁ isīnaṁ; Dukkhena phuṭṭhassudapādi saññā, Arahaddhajo sabbhi avajjharūpo’ti. 3 Puna ca bhaṇitaṁ—‘jotipālamāṇavo samāno kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ muṇḍakavādena samaṇakavādena asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosi paribhāsī’ti. Yadi, bhante nāgasena, bodhisatto tiracchānagato samāno kāsāvaṁ abhipūjayi, tena hi ‘jotipālena māṇavena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho muṇḍakavādena samaṇakavādena asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkuṭṭho paribhāsito’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi jotipālena māṇavena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho muṇḍakavādena samaṇakavādena asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkuṭṭho paribhāsito, tena hi ‘chaddantena nāgarājena kāsāvaṁ pūjitan’ti tampi vacanaṁ micchā. Yadi tiracchānagatena bodhisattena kakkhaḷakharakaṭukavedanaṁ vedayamānena luddakena nivatthaṁ kāsāvaṁ pūjitaṁ, kiṁ manussabhūto samāno paripakkañāṇo paripakkāya bodhiyā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dasabalaṁ lokanāyakaṁ uditoditaṁ jalitabyāmobhāsaṁ pavaruttamaṁ pavararucirakāsikakāsāvamabhipārutaṁ disvā na pūjayi? Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabboti. 4 Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā chaddanto nāgarājā ‘vadhissametanti …pe… avajjharūpo’ti. Jotipālena ca māṇavena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho muṇḍakavādena samaṇakavādena asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkuṭṭho paribhāsito, tañca pana jātivasena kulavasena. Jotipālo, mahārāja, māṇavo assaddhe appasanne kule paccājāto, tassa mātāpitaro bhaginibhātaro dāsidāsaceṭakaparivārakamanussā brahmadevatā brahmagarukā, te ‘brāhmaṇā eva uttamā pavarā’ti avasese pabbajite garahanti jigucchanti, tesaṁ taṁ vacanaṁ sutvā jotipālo māṇavo ghaṭikārena kumbhakārena satthāraṁ dassanāya pakkosito evamāha—‘kiṁ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenā’ti. 5 Yathā, mahārāja, amataṁ visamāsajja tittakaṁ hoti, yathā ca sītodakaṁ aggimāsajja uṇhaṁ hoti; evameva kho, mahārāja, jotipālo māṇavo assaddhe appasanne kule paccājāto, so kulavasena andho hutvā tathāgataṁ akkosi paribhāsi. 6 Yathā, mahārāja, jalitapajjalito mahāaggikkhandho sappabhāso udakamāsajja upahatappabhātejo sītalo kāḷako bhavati paripakkanigguṇḍiphalasadiso; evameva kho, mahārāja, jotipālo māṇavo puññavā saddho ñāṇavipulasappabhāso assaddhe appasanne kule paccājāto, so kulavasena andho hutvā tathāgataṁ akkosi paribhāsi, upagantvā ca buddhaguṇamaññāya ceṭakabhūto viya ahosi, jinasāsane pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokūpago ahosī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 7 Chaddantajotipālārabbhapañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Paṇāmitavagga 3. Vatthaguyhanidassanapañha |3.3| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ tathāgatena— 2 ‘Kāyena saṁvaro sādhu, sādhu vācāya saṁvaro; Manasā saṁvaro sādhu, sādhu sabbattha saṁvaro’ti. 3 Puna ca tathāgato catunnaṁ parisānaṁ majjhe nisīditvā purato devamanussānaṁ selassa brāhmaṇassa kosohitaṁ vatthaguyhaṁ dassesi. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘kāyena saṁvaro sādhū’ti, tena hi selassa brāhmaṇassa kosohitaṁ vatthaguyhaṁ dassesīti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi selassa brāhmaṇassa kosohitaṁ vatthaguyhaṁ dassesi, tena hi ‘kāyena saṁvaro sādhū’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 4 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā ‘kāyena saṁvaro sādhū’ti, selassa ca brāhmaṇassa kosohitaṁ vatthaguyhaṁ dassitaṁ. Yassa kho, mahārāja, tathāgate 3042 --- mil5 3.3:4 kaṅkhā uppannā, tassa bodhanatthāya bhagavā iddhiyā tappaṭibhāgaṁ kāyaṁ dasseti, soyeva taṁ pāṭihāriyaṁ passatī”ti. 5 “Ko panetaṁ, bhante nāgasena, saddahissati, yaṁ parisagato ekoyeva taṁ guyhaṁ passati, avasesā tattheva vasantā na passantīti. Iṅgha me tvaṁ tattha kāraṇaṁ upadisa, kāraṇena maṁ saññāpehī”ti. “Diṭṭhapubbo pana tayā, mahārāja, koci byādhito puriso parikiṇṇo ñātimittehī”ti. “Āma, bhante”ti. “Api nu kho sā, mahārāja, parisā passatetaṁ vedanaṁ, yāya so puriso vedanāya vedayatī”ti. “Na hi, bhante, attanā yeva so, bhante, puriso vedayatī”ti. “Evameva kho, mahārāja, yasseva tathāgate kaṅkhā uppannā, tasseva tathāgato bodhanatthāya iddhiyā tappaṭibhāgaṁ kāyaṁ dasseti, soyeva taṁ pāṭihāriyaṁ passati. 6 Yathā vā pana, mahārāja, kañcideva purisaṁ bhūto āviseyya, api nu kho sā, mahārāja, parisā passati taṁ bhūtāgamanan”ti? “Na hi, bhante, soyeva āturo tassa bhūtassa āgamanaṁ passatī”ti. “Evameva kho, mahārāja, yasseva tathāgate kaṅkhā uppannā, tasseva tathāgato bodhanatthāya iddhiyā tappaṭibhāgaṁ kāyaṁ dasseti, so yeva taṁ pāṭihāriyaṁ passatī”ti. 7 “Dukkaraṁ, bhante nāgasena, bhagavatā kataṁ, yaṁ ekassapi adassanīyaṁ, taṁ dassentenā”ti. “Na, mahārāja, bhagavā guyhaṁ dassesi, iddhiyā pana chāyaṁ dassesī”ti. “Chāyāyapi, bhante, diṭṭhāya diṭṭhaṁyeva hoti guyhaṁ, yaṁ disvā niṭṭhaṁ gato”ti. “Dukkarañcāpi, mahārāja, tathāgato karoti bodhaneyye satte bodhetuṁ. Yadi, mahārāja, tathāgato kiriyaṁ hāpeyya, bodhaneyyā sattā na bujjheyyuṁ. Yasmā ca kho, mahārāja, yogaññū tathāgato bodhaneyye satte bodhetuṁ, tasmā tathāgato yena yena yogena bodhaneyyā bujjhanti, tena tena yogena bodhaneyye bodheti. 8 Yathā, mahārāja, bhisakko sallakatto yena yena bhesajjena āturo arogo hoti, tena tena bhesajjena āturaṁ upasaṅkamati, vamanīyaṁ vameti, virecanīyaṁ vireceti, anulepanīyaṁ anulimpeti, anuvāsanīyaṁ anuvāseti; evameva kho, mahārāja, tathāgato yena yena yogena bodhaneyyā sattā bujjhanti, tena tena yogena bodheti. 9 Yathā vā pana, mahārāja, itthī mūḷhagabbhā bhisakkassa adassanīyaṁ guyhaṁ dasseti; evameva kho, mahārāja, tathāgato bodhaneyye satte bodhetuṁ adassanīyaṁ guyhaṁ iddhiyā chāyaṁ dassesi. Natthi, mahārāja, adassanīyo nāma okāso puggalaṁ upādāya. Yadi, mahārāja, koci bhagavato hadayaṁ disvā bujjheyya, tassapi bhagavā yogena hadayaṁ dasseyya, yogaññū, mahārāja, tathāgato desanākusalo. 10 Nanu, mahārāja, tathāgato therassa nandassa adhimuttiṁ jānitvā taṁ devabhavanaṁ netvā devakaññāyo dassesi ‘imināyaṁ kulaputto bujjhissatī’ti, tena ca so kulaputto bujjhi. Iti kho, mahārāja, tathāgato anekapariyāyena subhanimittaṁ hīḷento garahanto jigucchanto tassa bodhanahetu kakuṭapādiniyo accharāyo dassesi. Evampi tathāgato yogaññū desanākusalo. 11 Puna caparaṁ, mahārāja, tathāgato therassa cūḷapanthakassa bhātarā nikkaḍḍhitassa dukkhitassa dummanassa upagantvā sukhumaṁ coḷakhaṇḍaṁ adāsi ‘imināyaṁ kulaputto bujjhissatī’ti, so ca kulaputto tena kāraṇena jinasāsane vasībhāvaṁ pāpuṇi. Evampi, mahārāja, tathāgato yogaññū desanākusalo. 12 Puna caparaṁ, mahārāja, tathāgato brāhmaṇassa mogharājassa yāva tatiyaṁ pañhaṁ puṭṭho na byākāsi ‘evamimassa kulaputtassa māno upasamissati, mānūpasamā abhisamayo bhavissatī’ti, tena ca tassa kulaputtassa māno upasami, mānūpasamā so brāhmaṇo chasu abhiññāsu vasībhāvaṁ pāpuṇi. Evampi, mahārāja, tathāgato yogaññū desanākusalo”ti. 13 “Sādhu, bhante nāgasena, sunibbeṭhito pañho bahuvidhehi kāraṇehi, gahanaṁ agahanaṁ kataṁ, andhakāro āloko kato, gaṇṭhi bhinno, bhaggā paravādā, jinaputtānaṁ cakkhuṁ tayā uppāditaṁ, nippaṭibhānā titthiyā, tvaṁ gaṇivarapavaramāsajjā”ti. 14 Vatthaguyhanidassanapañho tatiyo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Abhejjavagga 4. Maccupāsamuttipañha |2.4| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā— 2 ‘Na antalikkhe na samuddamajjhe, Na pabbatānaṁ vivaraṁ pavissa; Na vijjatī so jagatippadeso, Yatthaṭṭhito mucceyya maccupāsā’ti. 3 Puna bhagavatā parittā ca uddiṭṭhā. Seyyathidaṁ—ratanasuttaṁ mettasuttaṁ khandhaparittaṁ moraparittaṁ 3043 --- mil5 2.4:3 dhajaggaparittaṁ āṭānāṭiyaparittaṁ aṅgulimālaparittaṁ. Yadi, bhante nāgasena, ākāsagatopi samuddamajjhagatopi pāsādakuṭileṇaguhāpabbhāradaribilagirivivarapabbatantaragatopi na muccati maccupāsā, tena hi parittakammaṁ micchā. Yadi parittakaraṇena maccupāsā parimutti bhavati, tena hi ‘na antalikkhe …pe… maccupāsā’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho gaṇṭhitopi gaṇṭhitaro tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 4 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā ‘na antalikkhe …pe… maccupāsā’ti, parittā ca bhagavatā uddiṭṭhā, tañca pana sāvasesāyukassa vayasampannassa apetakammāvaraṇassa, natthi, mahārāja, khīṇāyukassa ṭhitiyā kiriyā vā upakkamo vā. 5 Yathā, mahārāja, matassa rukkhassa sukkhassa koḷāpassa nisnehassa uparuddhajīvitassa gatāyusaṅkhārassa kumbhasahassenapi udake ākirante allattaṁ vā pallavitaharitabhāvo vā na bhaveyya; evameva kho, mahārāja, bhesajjaparittakammena natthi khīṇāyukassa ṭhitiyā kiriyā vā upakkamo vā, yāni tāni, mahārāja, mahiyā osadhāni bhesajjāni, tānipi khīṇāyukassa akiccakarāni bhavanti. Sāvasesāyukaṁ, mahārāja, vayasampannaṁ apetakammāvaraṇaṁ parittaṁ rakkhati gopeti, tassatthāya bhagavatā parittā uddiṭṭhā. 6 Yathā, mahārāja, kassako paripakke dhaññe mate sassanāḷe udakappavesanaṁ vāreyya, yaṁ pana sassaṁ taruṇaṁ meghasannibhaṁ vayasampannaṁ, taṁ udakavaḍḍhiyā vaḍḍhati. Evameva kho, mahārāja, khīṇāyukassa bhesajjaparittakiriyā ṭhapitā paṭikkhittā, ye pana te manussā sāvasesāyukā vayasampannā, tesaṁ atthāya parittabhesajjāni bhaṇitāni, te parittabhesajjehi vaḍḍhantī”ti. 7 “Yadi, bhante nāgasena, khīṇāyuko marati, sāvasesāyuko jīvati, tena hi parittabhesajjāni niratthakāni hontī”ti? “Diṭṭhapubbo pana tayā, mahārāja, koci rogo bhesajjehi paṭinivattito”ti? “Āma, bhante, anekasatāni diṭṭhānī”ti. “Tena hi, mahārāja, ‘parittabhesajjakiriyā niratthakā’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā bhavatī”ti. 8 “Dissanti, bhante nāgasena, vejjānaṁ upakkamā bhesajjapānānulepā, tena tesaṁ upakkamena rogo paṭinivattatī”ti. “Parittānampi, mahārāja, pavattīyamānānaṁ saddo suyyati, jivhā sukkhati, hadayaṁ byāvaṭṭati, kaṇṭho āturati. Tena tesaṁ pavattena sabbe byādhayo vūpasamanti, sabbā ītiyo apagacchantīti. 9 Diṭṭhapubbo pana tayā, mahārāja, koci ahinā daṭṭho mantapadena visaṁ pātīyamāno visaṁ cikkhassanto uddhamadho ācamayamāno”ti? “Āma, bhante, ajjetarahipi taṁ loke vattatī”ti. “Tena hi, mahārāja, ‘parittabhesajjakiriyā niratthakā’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā bhavati. Kataparittañhi, mahārāja, purisaṁ ḍaṁsitukāmo ahi na ḍaṁsati, vivaṭaṁ mukhaṁ pidahati, corānaṁ ukkhittalaguḷampi na sambhavati, te laguḷaṁ muñcitvā pemaṁ karonti, kupitopi hatthināgo samāgantvā uparamati, pajjalitamahāaggikkhandhopi upagantvā nibbāyati, visaṁ halāhalampi khāyitaṁ agadaṁ sampajjati, āhāratthaṁ vā pharati, vadhakā hantukāmā upagantvā dāsabhūtā sampajjanti, akkantopi pāso na saṁvarati. 10 Sutapubbaṁ pana tayā, mahārāja, ‘morassa kataparittassa sattavassasatāni luddako nāsakkhi pāsaṁ upanetuṁ, akataparittassa taṁ yeva divasaṁ pāsaṁ upanesī’”ti? “Āma, bhante, suyyati, abbhuggato so saddo sadevake loke”ti. “Tena hi, mahārāja ‘parittabhesajjakiriyā niratthakā’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā bhavati. 11 Sutapubbaṁ pana tayā, mahārāja, ‘dānavo bhariyaṁ parirakkhanto samugge pakkhipitvā gilitvā kucchinā pariharati, atheko vijjādharo tassa dānavassa mukhena pavisitvā tāya saddhiṁ abhiramati, yadā so dānavo aññāsi, atha samuggaṁ vamitvā vivari, saha samugge vivaṭe vijjādharo yathākāmaṁ pakkāmī’”ti? “Āma, bhante, suyyati, abbhuggato sopi saddo sadevake loke”ti. “Nanu so, mahārāja, vijjādharo parittabalena gahaṇā mutto”ti. “Āma, bhante”ti. “Tena hi, mahārāja, atthi parittabalaṁ. 12 Sutapubbaṁ pana tayā, mahārāja, ‘aparopi vijjādharo bārāṇasirañño antepure mahesiyā saddhiṁ sampaduṭṭho gahaṇappatto samāno khaṇena adassanaṁ gato mantabalenā’”ti. “Āma, bhante, 3044 --- mil5 2.4:12 suyyatī”ti. “Nanu so, mahārāja, vijjādharo parittabalena gahaṇā mutto”ti? “Āma, bhante”ti. “Tena hi, mahārāja, atthi parittabalan”ti. 13 “Bhante nāgasena, kiṁ sabbeyeva parittaṁ rakkhatī”ti? “Ekacce, mahārāja, rakkhati, ekacce na rakkhatī”ti. “Tena hi, bhante nāgasena, parittaṁ na sabbatthikan”ti? “Api nu kho, mahārāja, bhojanaṁ sabbesaṁ jīvitaṁ rakkhatī”ti? “Ekacce, bhante, rakkhati, ekacce na rakkhatī”ti. “Kiṁ kāraṇā”ti. “Yato, bhante, ekacce taṁyeva bhojanaṁ atibhuñjitvā visūcikāya marantī”ti. “Tena hi, mahārāja, bhojanaṁ na sabbesaṁ jīvitaṁ rakkhatī”ti? “Dvīhi, bhante nāgasena, kāraṇehi bhojanaṁ jīvitaṁ harati atibhuttena vā usmādubbalatāya vā, āyudadaṁ, bhante nāgasena, bhojanaṁ durupacārena jīvitaṁ haratī”ti. “Evameva kho, mahārāja, parittaṁ ekacce rakkhati, ekacce na rakkhati. 14 Tīhi, mahārāja, kāraṇehi parittaṁ na rakkhati kammāvaraṇena, kilesāvaraṇena, asaddahanatāya. Sattānurakkhaṇaṁ, mahārāja, parittaṁ attanā katena ārakkhaṁ jahati, yathā, mahārāja, mātā puttaṁ kucchigataṁ poseti, hitena upacārena janeti, janayitvā asucimalasiṅghāṇikamapanetvā uttamavarasugandhaṁ upalimpati, so aparena samayena paresaṁ putte akkosante vā paharante vā pahāraṁ deti. Te tassa kujjhitvā parisāya ākaḍḍhitvā taṁ gahetvā sāmino upanenti, yadi pana tassā putto aparaddho hoti velātivatto. Atha naṁ sāmino manussā ākaḍḍhayamānā daṇḍamuggarajāṇumuṭṭhīhi tāḷenti pothenti, api nu kho, mahārāja, tassa mātā labhati ākaḍḍhanaparikaḍḍhanaṁ gāhaṁ sāmino upanayanaṁ kātun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kena kāraṇena, mahārājā”ti. “Attano, bhante, aparādhenā”ti. “Evameva kho, mahārāja, sattānaṁ ārakkhaṁ parittaṁ attano aparādhena vañjhaṁ karotī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, suvinicchito pañho, gahanaṁ agahanaṁ kataṁ, andhakāro āloko kato, viniveṭhitaṁ diṭṭhijālaṁ, tvaṁ gaṇivarapavaramāsajjā”ti. 15 Maccupāsamuttipañho catuttho. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Sabbaññutañāṇavagga 1 Iddhikammavipākapañha |4.1| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ iddhimantānaṁ yadidaṁ mahāmoggallāno’ti. Puna ca kira so laguḷehi paripothito bhinnasīso sañcuṇṇitaṭṭhimaṁsadhamanichinnaparigatto parinibbuto. Yadi, bhante nāgasena, thero mahāmoggallāno iddhiyā koṭiṁ gato, tena hi laguḷehi pothito parinibbutoti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi laguḷehi paripothito parinibbuto, tena hi iddhiyā koṭiṁ gatoti tampi vacanaṁ micchā. Kiṁ na samattho iddhiyā attano upaghātaṁ apanayituṁ, sadevakassapi lokassa paṭisaraṇaṁ bhavituṁ arahoti? Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ iddhimantānaṁ yadidaṁ mahāmoggallāno’ti. Āyasmā ca mahāmoggallāno laguḷahato parinibbuto, tañca pana kammādhiggahitenā”ti. 3 “Nanu, bhante nāgasena, iddhimato iddhivisayopi kammavipākopi dve acintiyā, acintiyena acintiyaṁ apanayitabbaṁ. Yathā nāma, bhante, keci phalakāmā kapitthena kapitthaṁ pothenti, ambena ambaṁ pothenti; evameva kho, bhante nāgasena, acintiyena acintiyaṁ pothayitvā apanetabban”ti? “Acintiyānampi, mahārāja, ekaṁ adhimattaṁ balavataraṁ. Yathā, mahārāja, mahiyā rājāno honti samajaccā, samajaccānampi tesaṁ eko sabbe abhibhavitvā āṇaṁ pavatteti; evameva kho, mahārāja, tesaṁ acintiyānaṁ kammavipākaṁyeva adhimattaṁ balavataraṁ, kammavipākaṁ yeva sabbe abhibhaviya āṇaṁ pavatteti, kammādhiggahitassa avasesā kiriyā okāsaṁ na labhanti. 4 Idha pana, mahārāja, koci puriso kismiñcideva pakaraṇe aparajjhati, na tassa mātā vā pitā vā bhaginī vā bhātaro vā sakhī vā sahāyakā vā tāyanti, atha kho rājāyeva tattha abhibhaviya āṇaṁ pavatteti. Kiṁ tattha kāraṇaṁ? Aparādhikatā. Evameva kho, mahārāja, tesaṁ acintiyānaṁ kammavipākaṁyeva adhimattaṁ balavataraṁ, kammavipākaṁyeva sabbe abhibhaviya āṇaṁ pavatteti, kammādhiggahitassa avasesā kiriyā okāsaṁ na labhanti. 5 Yathā vā pana, mahārāja, mahiyā davaḍāhe samuṭṭhite ghaṭasahassampi udakaṁ na 3045 --- mil5 4.1:5 sakkoti nibbāpetuṁ, atha kho aggiyeva tattha abhibhaviya āṇaṁ pavatteti. Kiṁ tattha kāraṇaṁ? Balavatā tejassa. Evameva kho, mahārāja, tesaṁ acintiyānaṁ kammavipākaṁ yeva adhimattaṁ balavataraṁ, kammavipākaṁyeva sabbe abhibhaviya āṇaṁ pavatteti, kammādhiggahitassa avasesā kiriyā okāsaṁ na labhanti, tasmā, mahārāja, āyasmato mahāmoggallānassa kammādhiggahitassa laguḷehi pothiyamānassa iddhiyā samannāhāro nāhosī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 6 Iddhikammavipākapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Anumānapañha Buddhavagga 8. Dussīlapañha |1.8| “Bhante nāgasena, gihidussīlassa ca samaṇadussīlassa ca ko viseso, kiṁ nānākaraṇaṁ, ubhopete samasamagatikā, ubhinnampi samasamo vipāko hoti, udāhu kiñci nānākāraṇaṁ atthī”ti? 2 “Dasayime, mahārāja, guṇā samaṇadussīlassa gihidussīlato visesena atirekā, dasahi ca kāraṇehi uttariṁ dakkhiṇaṁ visodheti. 3 Katame dasa guṇā samaṇadussīlassa gihidussīlato visesena atirekā? Idha, mahārāja, samaṇadussīlo buddhe sagāravo hoti, dhamme sagāravo hoti, saṅghe sagāravo hoti, sabrahmacārīsu sagāravo hoti, uddesaparipucchāya vāyamati, savanabahulo hoti, bhinnasīlopi, mahārāja, dussīlo parisagato ākappaṁ upaṭṭhapeti, garahabhayā kāyikaṁ vācasikaṁ rakkhati, padhānābhimukhañcassa hoti cittaṁ, bhikkhusāmaññaṁ upagato hoti. Karontopi, mahārāja, samaṇadussīlo pāpaṁ paṭicchannaṁ ācarati. Yathā, mahārāja, itthī sapatikā nilīyitvā rahasseneva pāpamācarati; evameva kho, mahārāja, karontopi samaṇadussīlo pāpaṁ paṭicchannaṁ ācarati. Ime kho, mahārāja, dasa guṇā samaṇadussīlassa gihidussīlato visesena atirekā. 4 Katamehi dasahi kāraṇehi uttariṁ dakkhiṇaṁ visodheti? Anavajjakavacadhāraṇatāyapi dakkhiṇaṁ visodheti, isisāmaññabhaṇḍuliṅgadhāraṇatopi dakkhiṇaṁ visodheti, saṅghasamayamanuppaviṭṭhatāyapi dakkhiṇaṁ visodheti, buddhadhammasaṅghasaraṇagatatāyapi dakkhiṇaṁ visodheti, padhānāsayaniketavāsitāyapi dakkhiṇaṁ visodheti, jinasāsanadharapariyesanatopi dakkhiṇaṁ visodheti, pavaradhammadesanatopi dakkhiṇaṁ visodheti, dhammadīpagatiparāyaṇatāyapi dakkhiṇaṁ visodheti, ‘aggo buddho’ti ekantaujudiṭṭhitāyapi dakkhiṇaṁ visodheti, uposathasamādānatopi dakkhiṇaṁ visodheti. Imehi kho, mahārāja, dasahi kāraṇehi uttariṁ dakkhiṇaṁ visodheti. 5 Suvipannopi hi, mahārāja, samaṇadussīlo dāyakānaṁ dakkhiṇaṁ visodheti. Yathā, mahārāja, udakaṁ subahalampi kalalakaddamarajojallaṁ apaneti; evameva kho, mahārāja, suvipannopi samaṇadussīlo dāyakānaṁ dakkhiṇaṁ visodheti. 6 Yathā vā pana, mahārāja, uṇhodakaṁ sukudhitampi pajjalantaṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ nibbāpeti; evameva kho, mahārāja, suvipannopi samaṇadussīlo dāyakānaṁ dakkhiṇaṁ visodheti. 7 Yathā vā pana, mahārāja, bhojanaṁ virasampi khudādubbalyaṁ apaneti; evameva kho, mahārāja, suvipannopi samaṇadussīlo dāyakānaṁ dakkhiṇaṁ visodheti. 8 Bhāsitampetaṁ, mahārāja, tathāgatena devātidevena majjhimanikāyavaralañchake dakkhiṇavibhaṅge veyyākaraṇe— 9 ‘Yo sīlavā dussīlesu dadāti dānaṁ, Dhammena laddhaṁ supasannacitto; Abhisaddahaṁ kammaphalaṁ uḷāraṁ, Sā dakkhiṇā dāyakato visujjhatī’”ti. 10 “Acchariyaṁ, bhante nāgasena, abbhutaṁ, bhante nāgasena, tāvatakaṁ mayaṁ pañhaṁ apucchimha, taṁ tvaṁ opammehi kāraṇehi vibhāvento amatamadhuraṁ savanūpagaṁ akāsi. Yathā nāma, bhante, sūdo vā sūdantevāsī vā tāvatakaṁ maṁsaṁ labhitvā nānāvidhehi sambhārehi sampādetvā rājūpabhogaṁ karoti; evameva kho, bhante nāgasena, tāvatakaṁ mayaṁ pañhaṁ apucchimha, taṁ tvaṁ opammehi kāraṇehi vibhāvetvā amatamadhuraṁ savanūpagaṁ akāsī”ti. 11 Dussīlapañho aṭṭhamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Santhavavagga 2. 3046 --- mil5 5.2:0 Udarasaṁyatapañha |5.2| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā— 2 ‘Uttiṭṭhe nappamajjeyya, udare saṁyato siyā’ti. 3 Puna ca bhagavatā bhaṇitaṁ—‘ahaṁ kho panudāyi, appekadā iminā pattena samatitthikampi bhuñjāmi, bhiyyopi bhuñjāmī’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘uttiṭṭhe nappamajjeyya, udare saṁyato siyā’ti, tena hi ‘ahaṁ kho panudāyi, appekadā iminā pattena samatitthikampi bhuñjāmi, bhiyyopi bhuñjāmī’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṁ—‘ahaṁ kho panudāyi, appekadā iminā pattena samatitthikampi bhuñjāmi, bhiyyopi bhuñjāmī’ti, tena hi ‘uttiṭṭhe nappamajjeyya, udare saṁyato siyā’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 4 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘uttiṭṭhe nappamajjeyya, udare saṁyato siyā’ti, bhaṇitañca—‘ahaṁ kho panudāyi, appekadā iminā pattena samatitthikampi bhuñjāmi, bhiyyopi bhuñjāmī’ti. Yaṁ, mahārāja, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘uttiṭṭhe nappamajjeyya, udare saṁyato siyā’ti, taṁ sabhāvavacanaṁ asesavacanaṁ nissesavacanaṁ nippariyāyavacanaṁ bhūtavacanaṁ tacchavacanaṁ yāthāvavacanaṁ aviparītavacanaṁ isivacanaṁ munivacanaṁ bhagavantavacanaṁ arahantavacanaṁ paccekabuddhavacanaṁ jinavacanaṁ sabbaññuvacanaṁ tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa vacanaṁ. 5 Udare asaṁyato, mahārāja, pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, majjampi pivati, mātarampi jīvitā voropeti, pitarampi jīvitā voropeti, arahantampi jīvitā voropeti, saṅghampi bhindati, duṭṭhena cittena tathāgatassa lohitampi uppādeti. Nanu, mahārāja, devadatto udare asaṁyato saṅghaṁ bhinditvā kappaṭṭhiyaṁ kammaṁ āyūhi. Evarūpāni, mahārāja, aññānipi bahuvidhāni kāraṇāni disvā bhagavatā bhaṇitaṁ—‘uttiṭṭhe nappamajjeyya, udare saṁyato siyā’ti. 6 Udare saṁyato, mahārāja, catusaccābhisamayaṁ abhisameti, cattāri sāmaññaphalāni sacchikaroti, catūsu paṭisambhidāsu aṭṭhasu samāpattīsu chasu abhiññāsu vasībhāvaṁ pāpuṇāti, kevalañca samaṇadhammaṁ pūreti. Nanu, mahārāja, sukapotako udare saṁyato hutvā yāva tāvatiṁsabhavanaṁ kampetvā sakkaṁ devānamindaṁ upaṭṭhānamupanesi, evarūpāni, mahārāja, aññānipi bahuvidhāni kāraṇāni disvā bhagavatā bhaṇitaṁ—‘uttiṭṭhe nappamajjeyya, udare saṁyato siyā’ti. 7 Yaṁ pana, mahārāja, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘ahaṁ kho panudāyi appekadā iminā pattena samatitthikampi bhuñjāmi, bhiyyopi bhuñjāmī’ti, taṁ katakiccena niṭṭhitakiriyena siddhatthena vusitavosānena nirāvaraṇena sabbaññunā sayambhunā tathāgatena attānaṁ upādāya bhaṇitaṁ. 8 Yathā, mahārāja, vantassa virittassa anuvāsitassa āturassa sappāyakiriyā icchitabbā hoti; evameva kho, mahārāja, sakilesassa adiṭṭhasaccassa udare saṁyamo karaṇīyo hoti. Yathā, mahārāja, maṇiratanassa sappabhāsassa jātimantassa abhijātiparisuddhassa majjananighaṁsanaparisodhanena karaṇīyaṁ na hoti; evameva kho, mahārāja, tathāgatassa buddhavisaye pāramiṁ gatassa kiriyākaraṇesu āvaraṇaṁ na hotī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 9 Udarasaṁyatapañho dutiyo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Iddhibalavagga 4. Pathavicalanapañha |1.4| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘aṭṭhime, bhikkhave, hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā’ti. Asesavacanaṁ idaṁ, nissesavacanaṁ idaṁ, nippariyāyavacanaṁ idaṁ, natthañño navamo hetu mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Yadi, bhante nāgasena, añño navamo hetu bhaveyya mahato bhūmicālassa pātubhāvāya, tampi hetuṁ bhagavā katheyya. Yasmā ca kho, bhante nāgasena, natthañño navamo hetu mahato bhūmicālassa pātubhāvāya, tasmā anācikkhito bhagavatā, ayañca navamo hetu dissati mahato bhūmicālassa pātubhāvāya, yaṁ vessantarena raññā mahādāne dīyamāne sattakkhattuṁ mahāpathavī kampitāti. Yadi, bhante nāgasena, aṭṭheva hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāya, tena hi vessantarena raññā mahādāne dīyamāne sattakkhattuṁ mahāpathavī kampitāti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi vessantarena raññā mahādāne dīyamāne sattakkhattuṁ mahāpathavī kampitā, tena 3047 --- mil5 1.4:1 hi aṭṭheva hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyāti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho sukhumo dunniveṭhiyo andhakaraṇo ceva gambhīro ca, so tavānuppatto, neso aññena ittarapaññena sakkā visajjetuṁ aññatra tavādisena buddhimatā”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘aṭṭhime, bhikkhave, hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā’ti. Yaṁ vessantarena raññā mahādāne dīyamāne sattakkhattuṁ mahāpathavī kampitā, tañca pana akālikaṁ kadācuppattikaṁ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṁ, tasmā agaṇitaṁ aṭṭhahi hetūhi. 3 Yathā, mahārāja, loke tayoyeva meghā gaṇīyanti vassiko hemantiko pāvusakoti. Yadi te muñcitvā añño megho pavassati, na so megho gaṇīyati sammatehi meghehi, akālameghotveva saṅkhaṁ gacchati. Evameva kho, mahārāja, vessantarena raññā mahādāne dīyamāne yaṁ sattakkhattuṁ mahāpathavī kampitā, akālikaṁ etaṁ kadācuppattikaṁ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṁ, na taṁ gaṇīyati aṭṭhahi hetūhi. 4 Yathā vā pana, mahārāja, himavantā pabbatā pañca nadisatāni sandanti, tesaṁ, mahārāja, pañcannaṁ nadisatānaṁ daseva nadiyo nadigaṇanāya gaṇīyanti. Seyyathidaṁ—gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī sindhu sarassatī vetravatī vītaṁsā candabhāgāti, avasesā nadiyo nadigaṇanāya agaṇitā. Kiṁ kāraṇā? Na tā nadiyo dhuvasalilā. Evameva kho, mahārāja, vessantarena raññā mahādāne dīyamāne yaṁ sattakkhattuṁ mahāpathavī kampitā, akālikaṁ etaṁ kadācuppattikaṁ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṁ, na taṁ gaṇīyati aṭṭhahi hetūhi. 5 Yathā vā pana, mahārāja, rañño satampi dvisatampi tisatampi amaccā honti, tesaṁ chayeva janā amaccagaṇanāya gaṇīyanti. Seyyathidaṁ—senāpati purohito akkhadasso bhaṇḍāgāriko chattaggāhako khaggaggāhako. Eteyeva amaccagaṇanāya gaṇīyanti. Kiṁ kāraṇā? Yuttattā rājaguṇehi, avasesā agaṇitā, sabbe amaccātveva saṅkhaṁ gacchanti. Evameva kho, mahārāja, vessantarena raññā mahādāne dīyamāne yaṁ sattakkhattuṁ mahāpathavī kampitā, akālikaṁ etaṁ kadācuppattikaṁ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṁ, na taṁ gaṇīyati aṭṭhahi hetūhi. 6 Suyyati nu kho, mahārāja, etarahi jinasāsane katādhikārānaṁ diṭṭhadhammasukhavedanīyakammaṁ, kitti ca yesaṁ abbhuggatā devamanussesū”ti? “Āma, bhante, suyyati etarahi jinasāsane katādhikārānaṁ diṭṭhadhammasukhavedanīyakammaṁ, kitti ca yesaṁ abbhuggatā devamanussesu satta janāti”. “Ke ca te, mahārājā”ti? “Sumano ca, bhante, mālākāro, ekasāṭako ca brāhmaṇo, puṇṇo ca bhatako, mallikā ca devī, gopālamātā ca devī, suppiyā ca upāsikā, puṇṇā ca dāsīti ime satta diṭṭhadhammasukhavedanīyā sattā, kitti ca imesaṁ abbhuggatā devamanussesū”ti. 7 “Aparepi suyyanti nu kho atīte mānusakeneva sarīradehena tidasabhavanaṁ gatā”ti? “Āma, bhante, suyyantī”ti. “Ke ca te, mahārājā”ti? “Guttilo ca gandhabbo, sādhīno ca rājā, nimi ca rājā, mandhātā ca rājāti ime caturo janā suyyanti, teneva mānusakena sarīradehena tidasabhavanaṁ gatā”ti. “Sucirampi kataṁ suyyati sukatadukkaṭanti? Sutapubbaṁ pana tayā, mahārāja, atīte vā addhāne vattamāne vā addhāne itthannāmassa dāne dīyamāne sakiṁ vā dvikkhattuṁ vā tikkhattuṁ vā mahāpathavī kampitā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Atthi me, mahārāja, āgamo adhigamo pariyatti savanaṁ sikkhābalaṁ sussūsā paripucchā ācariyupāsanaṁ, mayāpi na sutapubbaṁ ‘itthannāmassa dāne dīyamāne sakiṁ vā dvikkhattuṁ vā tikkhattuṁ vā mahāpathavī kampitā’ti ṭhapetvā vessantarassa rājavasabhassa dānavaraṁ. Bhagavato ca, mahārāja, kassapassa, bhagavato ca sakyamuninoti dvinnaṁ buddhānaṁ antare gaṇanapathaṁ vītivattā vassakoṭiyo atikkantā, tatthapi me savanaṁ natthi ‘itthannāmassa dāne dīyamāne sakiṁ vā dvikkhattuṁ vā tikkhattuṁ vā mahāpathavī kampitā’ti. Na, mahārāja, tāvatakena vīriyena tāvatakena parakkamena mahāpathavī kampati, guṇabhārabharitā, mahārāja, sabbasoceyyakiriyaguṇabhārabharitā dhāretuṁ na visahantī mahāpathavī calati kampati pavedhati. 8 Yathā, mahārāja, sakaṭassa atibhārabharitassa nābhiyo ca nemiyo ca phalanti akkho bhijjati; evameva kho, mahārāja, sabbasoceyyakiriyaguṇabhārabharitā mahāpathavī dhāretuṁ na visahantī 3048 --- mil5 1.4:8 calati kampati pavedhati. 9 Yathā vā pana, mahārāja, gaganaṁ anilajalavegasañchāditaṁ ussannajalabhārabharitaṁ ativātena phuṭitattā nadati ravati gaḷagaḷāyati; evameva kho, mahārāja, mahāpathavī rañño vessantarassa dānabalavipulaussannabhārabharitā dhāretuṁ na visahantī calati kampati pavedhati. Na hi, mahārāja, rañño vessantarassa cittaṁ rāgavasena pavattati, na dosavasena pavattati, na mohavasena pavattati, na mānavasena pavattati, na diṭṭhivasena pavattati, na kilesavasena pavattati, na vitakkavasena pavattati, na arativasena pavattati, atha kho dānavasena bahulaṁ pavattati ‘kinti anāgatā yācakā mama santike āgaccheyyuṁ, āgatā ca yācakā yathākāmaṁ labhitvā attamanā bhaveyyun’ti satataṁ samitaṁ dānaṁ pati mānasaṁ ṭhapitaṁ hoti. Rañño, mahārāja, vessantarassa satataṁ samitaṁ dasasu ṭhānesu mānasaṁ ṭhapitaṁ hoti dame same khantiyaṁ saṁvare yame niyame akkodhe avihiṁsāyaṁ sacce soceyye. Rañño, mahārāja, vessantarassa kāmesanā pahīnā, bhavesanā paṭippassaddhā, brahmacariyesanāyayeva ussukkaṁ āpanno, rañño, mahārāja, vessantarassa attarakkhā pahīnā, sabbasattarakkhāya ussukkaṁ āpanno ‘kinti ime sattā samaggā assu arogā sadhanā dīghāyukā’ti bahulaṁyeva mānasaṁ pavattati. Dadamāno ca, mahārāja, vessantaro rājā taṁ dānaṁ na bhavasampattihetu deti, na dhanahetu deti, na paṭidānahetu deti, na upalāpanahetu deti, na āyuhetu deti, na vaṇṇahetu deti, na sukhahetu deti, na balahetu deti, na yasahetu deti, na puttahetu deti, na dhītuhetu deti, atha kho sabbaññutañāṇahetu sabbaññutañāṇaratanassa kāraṇā evarūpe atulavipulānuttare dānavare adāsi, sabbaññutaṁ patto ca imaṁ gāthaṁ abhāsi— 10 ‘Jāliṁ kaṇhājinaṁ dhītaṁ, maddideviṁ patibbataṁ; Cajamāno na cintesiṁ, bodhiyāyeva kāraṇā’ti. 11 Vessantaro, mahārāja, rājā akkodhena kodhaṁ jināti, asādhuṁ sādhunā jināti, kadariyaṁ dānena jināti, alikavādinaṁ saccena jināti, sabbaṁ akusalaṁ kusalena jināti. Tassa evaṁ dadamānassa dhammānugatassa dhammasīsakassa dānanissandabalava vīriyavipulavipphārena heṭṭhā mahāvātā sañcalanti saṇikaṁ saṇikaṁ sakiṁ sakiṁ ākulākulā vāyanti onamanti unnamanti vinamanti, chinnapattapādapā papatanti, gumbaṁ gumbaṁ valāhakā gagane sandhāvanti, rajosañcitā vātā dāruṇā honti, gaganaṁ uppīḷitā vātā vāyanti, sahasā dhamadhamāyanti, mahābhīmo saddo niccharati, tesu vātesu kupitesu udakaṁ saṇikaṁ saṇikaṁ calati, udake calite khubbhanti macchakacchapā, yamakayamakā ūmiyo jāyanti, jalacarā sattā tasanti, jalavīci yuganaddho vattati, vīcinādo pavattati, ghorā bubbuḷā uṭṭhahanti, pheṇamālā bhavanti, uttarati mahāsamuddo, disāvidisaṁ dhāvati udakaṁ, uddhaṁsotapaṭisotamukhā sandanti saliladhārā, tasanti asurā garuḷā nāgā yakkhā, ubbijjanti ‘kiṁ nu kho, kathaṁ nu kho, sāgaro viparivattatī’ti, gamanapathamesanti bhītacittā, khubhite luḷite jaladhāre pakampati mahāpathavī sanagā sasāgarā, parivattati sinerugiri kūṭaselasikharo vinamamāno hoti, vimanā honti ahinakulabiḷārakoṭṭhukasūkaramigapakkhino, rudanti yakkhā appesakkhā, hasanti yakkhā mahesakkhā kampamānāya mahāpathaviyā. 12 Yathā, mahārāja, mahati mahāpariyoge uddhanagate udakasampuṇṇe ākiṇṇataṇḍule heṭṭhato aggi jalamāno paṭhamaṁ tāva pariyogaṁ santāpeti, pariyogo santatto udakaṁ santāpeti, udakaṁ santattaṁ taṇḍulaṁ santāpeti, taṇḍulaṁ santattaṁ ummujjati nimujjati, bubbuḷakajātaṁ hoti, pheṇamālā uttarati; evameva kho, mahārāja, vessantaro rājā yaṁ loke duccajaṁ, taṁ caji, tassa taṁ duccajaṁ cajantassa dānassa sabhāvanissandena heṭṭhā mahāvātā dhāretuṁ na visahantā parikuppiṁsu, mahāvātesu parikupitesu udakaṁ kampi, udake kampite mahāpathavī kampi, iti tadā mahāvātā ca udakañca mahāpathavī cāti ime tayo ekamanā viya ahesuṁ mahādānanissandena vipulabalavīriyena natthediso, mahārāja, aññassa dānānubhāvo, yathā vessantarassa rañño mahādānānubhāvo. Yathā, mahārāja, mahiyā bahuvidhā maṇayo vijjanti. Seyyathidaṁ—indanīlo mahānīlo jotiraso 3049 --- mil5 1.4:12 veḷuriyo ummāpuppho sirīsapuppho manoharo sūriyakanto candakanto vajiro khajjopanako phussarāgo lohitaṅgo masāragalloti, ete sabbe atikkamma cakkavattimaṇi aggamakkhāyati, cakkavattimaṇi, mahārāja, samantā yojanaṁ obhāseti. Evameva kho, mahārāja, yaṁ kiñci mahiyā dānaṁ vijjati api asadisadānaṁ paramaṁ, taṁ sabbaṁ atikkamma vessantarassa rañño mahādānaṁ aggamakkhāyati, vessantarassa, mahārāja, rañño mahādāne dīyamāne sattakkhattuṁ mahāpathavī kampitā”ti. 13 “Acchariyaṁ, bhante nāgasena, buddhānaṁ, abbhutaṁ, bhante nāgasena, buddhānaṁ, yaṁ tathāgato bodhisatto samāno asamo lokena evaṅkhanti evaṁcitto evaṁadhimutti evaṁadhippāyo, bodhisattānaṁ, bhante nāgasena, parakkamo dakkhāpito, pāramī ca jinānaṁ bhiyyo obhāsitā, cariyaṁ caratopi tāva tathāgatassa sadevake loke seṭṭhabhāvo anudassito. Sādhu, bhante nāgasena, thomitaṁ jinasāsanaṁ, jotitā jinapāramī, chinno titthiyānaṁ vādagaṇṭhi, bhinno parāpavādakumbho, pañho gambhīro uttānīkato, gahanaṁ agahanaṁ kataṁ, sammā laddhaṁ jinaputtānaṁ nibbāhanaṁ, evametaṁ, gaṇivarapavara, tathā sampaṭicchāmā”ti. 14 Pathavicalanapañho catuttho. mil8 0 Milindapañha Nigamana |1| Iti chasu kaṇḍesu bāvīsativaggapatimaṇḍitesu dvāsaṭṭhiadhikā dvesatā imasmiṁ potthake āgatā milindapañhā samattā, anāgatā ca pana dvācattālīsā honti, āgatā ca anāgatā ca sabbā samodhānetvā catūhi adhikā tisatapañhā honti, sabbāva milindapañhāti saṅkhaṁ gacchanti. 2 Rañño ca therassa ca pucchāvisajjanāvasāne caturāsītisatasahassayojanabahalā udakapariyantaṁ katvā ayaṁ mahāpathavī chadhā kampittha, vijjullatā nicchariṁsu, devatā dibbapupphavassaṁ pavassiṁsu, mahābrahmā sādhukāramadāsi, mahāsamuddakucchiyaṁ meghatthanitanigghoso viya mahāghoso ahosi, iti so milindo rājā ca orodhagaṇā ca sirasā añjaliṁ paṇāmetvā vandiṁsu. 3 Milindo rājā ativiya pamuditahadayo sumathitamānahadayo buddhasāsane sāramatino ratanattaye sunikkaṅkho niggumbo nitthaddho hutvā therassa guṇesu pabbajjāsu paṭipadāiriyāpathesu ca ativiya pasanno vissattho nirālayo nihatamānatthambho uddhaṭadāṭho viya bhujagindo evamāha—“sādhu, bhante nāgasena, buddhavisayo pañho tayā visajjito, imasmiṁ buddhasāsane ṭhapetvā dhammasenāpatiṁ sāriputtattheraṁ añño tayā sadiso pañhavisajjane natthi, khamatha, bhante nāgasena, mama accayaṁ, upāsakaṁ maṁ, bhante nāgasena, dhāretha ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 4 Tadā rājā saha balakāyehi nāgasenattheraṁ payirupāsitvā milindaṁ nāma vihāraṁ kāretvā therassa niyyātetvā catūhi paccayehi nāgasenaṁ koṭisatehi bhikkhūhi saddhiṁ paricari, punapi therassa paññāya pasīditvā puttassa rajjaṁ niyyātetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā vipassanaṁ vaḍḍhetvā arahattaṁ pāpuṇi, tena vuttaṁ— 5 “Paññā pasatthā lokasmiṁ, katā saddhammaṭṭhitiyā; Paññāya vimatiṁ hantvā, santiṁ papponti paṇḍitā. 6 Yasmiṁ khandhe ṭhitā paññā, sati tattha anūnakā; Pūjā visesassādhāro, aggo seṭṭho anuttaro; Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṁ hitamattano; Paññavantaṁbhipūjeyya, cetiyaṁ viya sādaro”ti. 7 Laṅkāyaṁ doṇinagare, vasatā doṇināminā; Mahātherena lekhitvā, suṭṭhapitaṁ yathāsutaṁ; Milindarājapañho ca, nāgasenavisajjanaṁ; Milindo hi mahāpañño, nāgaseno supaṇḍito. 8 Iminā puññakammena, Ito gacchāmi tussitaṁ; Metteyyaṁnāgate passe, Suṇeyyaṁ dhammamuttamanti. 9 Milindapañho niṭṭhito. 0 Milindapañha Nibbānavagga 9. Nibbānalabhanapañha |4.9| Rājā āha—“bhante nāgasena, sabbeva labhanti nibbānan”ti? “Na kho, mahārāja, sabbeva labhanti nibbānaṁ, api ca kho, mahārāja, yo sammā paṭipanno abhiññeyye dhamme abhijānāti, pariññeyye dhamme parijānāti, pahātabbe dhamme 3050 --- mil3 4.9:1 pajahati, bhāvetabbe dhamme bhāveti, sacchikātabbe dhamme sacchikaroti, so labhati nibbānan”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Nibbānalabhanapañho navamo. 0 Milindapañha Mahāvagga 8. Manasikāralakkhaṇapañha |1.8| Rājā āha—“kiṁlakkhaṇo, bhante nāgasena, manasikāro, kiṁlakkhaṇā paññā”ti? “Ūhanalakkhaṇo kho, mahārāja, manasikāro, chedanalakkhaṇā paññā”ti. 2 “Kathaṁ ūhanalakkhaṇo manasikāro, kathaṁ chedanalakkhaṇā paññā? Opammaṁ karohī”ti. “Jānāsi tvaṁ, mahārāja, yavalāvake”ti. “Āma, bhante, jānāmī”ti. “Kathaṁ, mahārāja, yavalāvakā yavaṁ lunantī”ti? “Vāmena, bhante, hatthena yavakalāpaṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena dāttaṁ gahetvā dāttena chindantī”ti. 3 “Yathā, mahārāja, yavalāvako vāmena hatthena yavakalāpaṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena dāttaṁ gahetvā yavaṁ chindati; evameva kho, mahārāja, yogāvacaro manasikārena mānasaṁ gahetvā paññāya kilese chindati, evaṁ kho, mahārāja, ūhanalakkhaṇo manasikāro, evaṁ chedanalakkhaṇā paññā”ti. 4 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 5 Manasikāralakkhaṇapañho aṭṭhamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Pathavīvagga 3. Tejaṅgapañha |4.3| “Bhante nāgasena, ‘tejassa pañca aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni pañca aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, tejo tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ ḍahati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ye te abbhantarā vā bāhirā vā kilesā iṭṭhāniṭṭhārammaṇānubhavanā, sabbe te ñāṇagginā ḍahitabbā. Idaṁ, mahārāja, tejassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, tejo niddayo akāruṇiko; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sabbakilesesu kāruññānuddayā na kātabbā. Idaṁ, mahārāja, tejassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, tejo sītaṁ paṭihanati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena vīriyasantāpatejaṁ abhijanetvā kilesā paṭihantabbā. Idaṁ, mahārāja, tejassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 4 Puna caparaṁ, mahārāja, tejo anunayappaṭighavippamutto uṇhamabhijaneti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena anunayappaṭighavippamuttena tejosamena cetasā viharitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, tejassa catutthaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 5 Puna caparaṁ, mahārāja, tejo andhakāraṁ vidhamitvā ālokaṁ dassayati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena avijjandhakāraṁ vidhamitvā ñāṇālokaṁ dassayitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, tejassa pañcamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena sakaṁ puttaṁ rāhulaṁ ovadantena— 6 ‘Tejosamaṁ, rāhula, bhāvanaṁ bhāvehi. Tejosamaṁ hi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassantī’”ti. 7 Tejaṅgapañho tatiyo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Gadrabhavagga 6. Kummaṅgapañha |2.6| “Bhante nāgasena, ‘kummassa pañca aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni pañca aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, kummo udakacaro udakeyeva vāsaṁ kappeti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sabbapāṇabhūtapuggalānaṁ hitānukampinā mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena sabbāvantaṁ lokaṁ pharitvā viharitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, kummassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, kummo udake uppilavanto sīsaṁ ukkhipitvā yadi koci passati, tattheva nimujjati gāḷhamogāhati ‘mā maṁ te puna passeyyun’ti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kilesesu opatantesu ārammaṇasare nimujjitabbaṁ gāḷhamogāhitabbaṁ ‘mā maṁ kilesā puna passeyyun’ti. Idaṁ, mahārāja, kummassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, kummo udakato nikkhamitvā kāyaṁ otāpeti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena nisajjaṭṭhānasayanacaṅkamato mānasaṁ nīharitvā sammappadhāne mānasaṁ otāpetabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, kummassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 4 Puna caparaṁ, mahārāja, kummo pathaviṁ khaṇitvā vivitte vāsaṁ kappeti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena lābhasakkārasilokaṁ pajahitvā suññaṁ vivittaṁ kānanaṁ vanapatthaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ appasaddaṁ appanigghosaṁ 3051 --- mil7 2.6:4 pavivittamogāhitvā vivitte yeva vāsaṁ upagantabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, kummassa catutthaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena upasenena vaṅgantaputtena— 5 ‘Vivittaṁ appanigghosaṁ, vāḷamiganisevitaṁ; Seve senāsanaṁ bhikkhu, paṭisallānakāraṇā’ti. 6 Puna caparaṁ, mahārāja, kummo cārikaṁ caramāno yadi kañci passati vā, saddaṁ suṇāti vā, soṇḍipañcamāni aṅgāni sake kapāle nidahitvā appossukko tuṇhībhūto tiṭṭhati kāyamanurakkhanto; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sabbattha rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbadhammesu āpatantesu chasu dvāresu saṁvarakavāṭaṁ anugghāṭetvā mānasaṁ samodahitvā saṁvaraṁ katvā satena sampajānena vihātabbaṁ samaṇadhammaṁ anurakkhamānena. Idaṁ, mahārāja, kummassa pañcamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena saṁyuttanikāyavare kummūpamasuttante— 7 ‘Kummova aṅgāni sake kapāle, Samodahaṁ bhikkhu manovitakke; Anissito aññamaheṭhayāno, Parinibbuto nūpavadeyya kañcī’”ti. 8 Kummaṅgapañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Samuddavagga 1. Lābulataṅgapañha |3.1| “Bhante nāgasena, ‘lābulatāya ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, lābulatā tiṇe vā kaṭṭhe vā latāya vā soṇḍikāhi ālambitvā tassūpari vaḍḍhati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena arahatte abhivaḍḍhitukāmena manasā ārammaṇaṁ ālambitvā arahatte abhivaḍḍhitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, lābulatāya ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā— 2 ‘Yathā lābulatā nāma, tiṇe kaṭṭhe latāya vā; Ālambitvā soṇḍikāhi, tato vaḍḍhati uppari. 3 Tatheva buddhaputtena, Arahattaphalakāminā; Ārammaṇaṁ ālambitvā, Vaḍḍhitabbaṁ asekkhaphale’”ti. 4 Lābulataṅgapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Upacikāvagga 4. Vicchikaṅgapañha |5.4| “Bhante nāgasena, ‘vicchikassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, vicchiko naṅgulāvudho naṅgulaṁ ussāpetvā carati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ñāṇāvudhena bhavitabbaṁ, ñāṇaṁ ussāpetvā viharitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, vicchikassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena upasenena vaṅgantaputtena— 2 ‘Ñāṇakhaggaṁ gahetvāna, viharanto vipassako; Parimuccati sabbabhayā, duppasaho ca so bhave’”ti. 3 Vicchikaṅgapañho catuttho. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Makkaṭakavagga 7. Maṇiratanaṅgapañha |7.7| “Bhante nāgasena, ‘maṇiratanassa tīṇi aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni tīṇi aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, maṇiratanaṁ ekantaparisuddhaṁ; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ekantaparisuddhājīvena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, maṇiratanassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, maṇiratanaṁ na kenaci saddhiṁ missīyati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena pāpehi pāpasahāyehi saddhiṁ na missitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, maṇiratanassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, maṇiratanaṁ jātiratanehi yojīyati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena uttamavarajātimantehi saddhiṁ saṁvasitabbaṁ, paṭipannakaphalaṭṭhasekkhaphalasamaṅgīhi sotāpannasakadāgāmianāgāmiarahantatevijjachaḷabhiññasamaṇamaṇiratanehi saddhiṁ saṁvasitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, maṇiratanassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena suttanipāte— 4 ‘Suddhā suddhehi saṁvāsaṁ, Kappayavho patissatā; Tato samaggā nipakā, Dukkhassantaṁ karissathā’”ti. 5 Maṇiratanaṅgapañho sattamo. 0 Milindapañha Arūpadhammavavatthānavagga 13. Samuddaekarasapañha |7.13| Rājā āha—“bhante nāgasena, kena kāraṇena samuddo ekaraso loṇaraso”ti? “Cirasaṇṭhitattā kho, mahārāja, udakassa samuddo ekaraso loṇaraso”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Samuddaekarasapañho terasamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Kumbhavagga 3052 --- mil7 8.4:0 4. Khettaṅgapañha |8.4| “Bhante nāgasena, ‘khettassa tīṇi aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni tīṇi aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, khettaṁ mātikāsampannaṁ hoti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sucaritavattappaṭivattamātikāsampannena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, khettassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, khettaṁ mariyādāsampannaṁ hoti, tāya ca mariyādāya udakaṁ rakkhitvā dhaññaṁ paripāceti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sīlahirimariyādāsampannena bhavitabbaṁ, tāya ca sīlahirimariyādāya sāmaññaṁ rakkhitvā cattāri sāmaññaphalāni gahetabbāni. Idaṁ, mahārāja, khettassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, khettaṁ uṭṭhānasampannaṁ hoti, kassakassa hāsajanakaṁ appampi bījaṁ vuttaṁ bahu hoti, bahu vuttaṁ bahutaraṁ hoti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena uṭṭhānasampannena vipulaphaladāyinā bhavitabbaṁ, dāyakānaṁ hāsajanakena bhavitabbaṁ, yathā appaṁ dinnaṁ bahu hoti, bahu dinnaṁ bahutaraṁ hoti. Idaṁ, mahārāja, khettassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena upālinā vinayadharena— 4 ‘Khettūpamena bhavitabbaṁ, Uṭṭhānavipuladāyinā; Esa khettavaro nāma, Yo dadāti vipulaṁ phalan’”ti. 5 Khettaṅgapañho catuttho. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Santhavavagga 9. Gāthābhigītabhojanakathāpañha |5.9| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā— 2 ‘Gāthābhigītaṁ me abhojaneyyaṁ, Sampassataṁ brāhmaṇa nesa dhammo; Gāthābhigītaṁ panudanti buddhā, Dhamme satī brāhmaṇa vuttiresā’ti. 3 Puna ca bhagavā parisāya dhammaṁ desento kathento anupubbikathaṁ paṭhamaṁ tāva dānakathaṁ katheti, pacchā sīlakathaṁ, tassa bhagavato sabbalokissarassa bhāsitaṁ sutvā devamanussā abhisaṅkharitvā dānaṁ denti, tassa taṁ uyyojitaṁ dānaṁ sāvakā paribhuñjanti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘gāthābhigītaṁ me abhojaneyyan’ti, tena hi ‘bhagavā dānakathaṁ paṭhamaṁ kathetī’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi dānakathaṁ paṭhamaṁ katheti, tena hi ‘gāthābhigītaṁ me abhojaneyyan’ti tampi vacanaṁ micchā. Kiṅkāraṇaṁ? Yo so, bhante, dakkhiṇeyyo gihīnaṁ piṇḍapātadānassa vipākaṁ katheti, tassa te dhammakathaṁ sutvā pasannacittā aparāparaṁ dānaṁ denti, ye taṁ dānaṁ paribhuñjanti, sabbe te gāthābhigītaṁ paribhuñjanti. Ayampi ubhato koṭiko pañho nipuṇo gambhīro tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 4 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘gāthābhigītaṁ me abhojaneyyaṁ, sampassataṁ brāhmaṇa nesa dhammo. Gāthābhigītaṁ panudanti buddhā, dhamme satī brāhmaṇa vuttiresā’ti, katheti ca bhagavā paṭhamaṁ dānakathaṁ, tañca pana kiriyaṁ sabbesaṁ tathāgatānaṁ paṭhamaṁ dānakathāya, tattha cittaṁ abhiramāpetvā pacchā sīle niyojenti. Yathā, mahārāja, manussā taruṇadārakānaṁ paṭhamaṁ tāva kīḷābhaṇḍakāni denti. Seyyathidaṁ—vaṅkakaṁ ghaṭikaṁ ciṅgulakaṁ pattāḷhakaṁ rathakaṁ dhanukaṁ, pacchā te sake sake kamme niyojenti. Evameva kho, mahārāja, tathāgato paṭhamaṁ dānakathāya cittaṁ abhiramāpetvā pacchā sīle niyojeti. 5 Yathā vā pana, mahārāja, bhisakko nāma āturānaṁ paṭhamaṁ tāva catūhapañcāhaṁ telaṁ pāyeti balakaraṇāya sinehanāya, pacchā vireceti; evameva kho, mahārāja, tathāgato paṭhamaṁ tāva dānakathāya cittaṁ abhiramāpetvā pacchā sīle niyojeti. Dāyakānaṁ, mahārāja, dānapatīnaṁ cittaṁ mudukaṁ hoti maddavaṁ siniddhaṁ, tena te dānasetusaṅkamena dānanāvāya saṁsārasāgarapāramanugacchanti, tasmā tesaṁ paṭhamaṁ kammabhūmimanusāsati, na ca kenaci viññattimāpajjatī”ti. 6 “Bhante nāgasena, ‘viññattin’ti yaṁ vadesi, kati pana tā viññattiyo”ti? “Dvemā, mahārāja, viññattiyo kāyaviññatti vacīviññatti cāti. Tattha atthi kāyaviññatti sāvajjā, atthi anavajjā. Atthi vacīviññatti sāvajjā, atthi anavajjā. 7 Katamā kāyaviññatti sāvajjā? Idhekacco bhikkhu kulāni upagantvā anokāse ṭhito ṭhānaṁ bhañjati, ayaṁ 3053 --- mil5 5.9:7 kāyaviññatti sāvajjā. Tāya ca viññāpitaṁ ariyā na paribhuñjanti, so ca puggalo ariyānaṁ samaye oññāto hoti hīḷito khīḷito garahito paribhūto acittīkato, bhinnājīvotveva saṅkhaṁ gacchati. 8 Puna caparaṁ, mahārāja, idhekacco bhikkhu kulāni upagantvā anokāse ṭhito galaṁ paṇāmetvā morapekkhitaṁ pekkhati ‘evaṁ ime passantī’ti, tena ca te passanti, ayampi kāyaviññatti sāvajjā, tāya ca viññāpitaṁ ariyā na paribhuñjanti, so ca puggalo ariyānaṁ samaye oññāto hoti hīḷito khīḷito garahito paribhūto acittīkato, bhinnājīvotveva saṅkhaṁ gacchati. 9 Puna caparaṁ, mahārāja, idhekacco bhikkhu hanukāya vā bhamukāya vā aṅguṭṭhena vā viññāpeti, ayampi kāyaviññatti sāvajjā, tāya ca viññāpitaṁ ariyā na paribhuñjanti, so ca puggalo ariyānaṁ samaye oññāto hoti hīḷito khīḷito garahito paribhūto acittīkato, bhinnājīvotveva saṅkhaṁ gacchati. 10 Katamā kāyaviññatti anavajjā? Idha bhikkhu kulāni upagantvā sato samāhito sampajāno ṭhānepi aṭṭhānepi yathānusiṭṭhiṁ gantvā ṭhāne tiṭṭhati, dātukāmesu tiṭṭhati, adātukāmesu pakkamati. Ayaṁ kāyaviññatti anavajjā, tāya ca viññāpitaṁ ariyā paribhuñjanti, so ca puggalo ariyānaṁ samaye vaṇṇito hoti thuto pasattho sallekhitācāro, parisuddhājīvotveva saṅkhaṁ gacchati. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena— 11 ‘Na ve yācanti sappaññā, Dhīro ca veditumarahati; Uddissa ariyā tiṭṭhanti, Esā ariyāna yācanā’ti. 12 Katamā vacīviññatti sāvajjā? Idha, mahārāja, bhikkhu vācāya bahuvidhaṁ viññāpeti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ, ayaṁ vacīviññatti sāvajjā, tāya ca viññāpitaṁ ariyā na paribhuñjanti, so ca puggalo ariyānaṁ samaye oññāto hoti hīḷito khīḷito garahito paribhūto acittīkato, bhinnājīvotveva saṅkhaṁ gacchati. 13 Puna caparaṁ, mahārāja, idhekacco bhikkhu paresaṁ sāvento evaṁ bhaṇati ‘iminā me attho’ti, tāya ca vācāya paresaṁ sāvitāya tassa lābho uppajjati, ayampi vacīviññatti sāvajjā, tāya ca viññāpitaṁ ariyā na paribhuñjanti, so ca puggalo ariyānaṁ samaye oññāto hoti hīḷito khīḷito garahito paribhūto acittīkato, bhinnājīvotveva saṅkhaṁ gacchati. 14 Puna caparaṁ, mahārāja, idhekacco bhikkhu vacīvipphārena parisāya sāveti ‘evañca evañca bhikkhūnaṁ dātabban’ti, tañca te vacanaṁ sutvā parikittitaṁ abhiharanti, ayampi vacīviññatti sāvajjā, tāya ca viññāpitaṁ ariyā na paribhuñjanti, so ca puggalo ariyānaṁ samaye oññāto hoti hīḷito khīḷito garahito paribhūto acittīkato, bhinnājīvotveva saṅkhaṁ gacchati. 15 Nanu, mahārāja, theropi sāriputto atthaṅgate sūriye rattibhāge gilāno samāno therena mahāmoggallānena bhesajjaṁ pucchīyamāno vācaṁ bhindi, tassa tena vacībhedena bhesajjaṁ uppajji. Atha thero sāriputto ‘vacībhedena me imaṁ bhesajjaṁ uppannaṁ, mā me ājīvo bhijjī’ti ājīvabhedabhayā taṁ bhesajjaṁ pajahi na upajīvi. Evampi vacīviññatti sāvajjā, tāya ca viññāpitaṁ ariyā na paribhuñjanti. So ca puggalo ariyānaṁ samaye oññāto hoti hīḷito khīḷito garahito paribhūto acittīkato, bhinnājīvotveva saṅkhaṁ gacchati. 16 Katamā vacīviññatti anavajjā? Idha, mahārāja, bhikkhu sati paccaye bhesajjaṁ viññāpeti ñātipavāritesu kulesu, ayaṁ vacīviññatti anavajjā, tāya ca viññāpitaṁ ariyā paribhuñjanti, so ca puggalo ariyānaṁ samaye vaṇṇito hoti thomito pasattho, parisuddhājīvotveva saṅkhaṁ gacchati, anumato tathāgatehi arahantehi sammāsambuddhehi. 17 Yaṁ pana, mahārāja, tathāgato kasibhāradvājassa brāhmaṇassa bhojanaṁ pajahi, taṁ āveṭhanaviniveṭhanakaḍḍhananiggahappaṭikammena nibbatti, tasmā tathāgato taṁ piṇḍapātaṁ paṭikkhipi na upajīvī”ti. 18 “Sabbakālaṁ, bhante nāgasena, tathāgate bhuñjamāne devatā dibbaṁ ojaṁ patte ākiranti, udāhu ‘sūkaramaddave ca madhupāyāse cā’ti dvīsuyeva piṇḍapātesu ākiriṁsū”ti? “Sabbakālaṁ, mahārāja, tathāgate bhuñjamāne devatā dibbaṁ ojaṁ gahetvā upatiṭṭhitvā uddhaṭuddhaṭe ālope ākiranti. 19 Yathā, mahārāja, rañño sūdo rañño bhuñjantassa sūpaṁ gahetvā upatiṭṭhitvā kabaḷe kabaḷe sūpaṁ ākirati; evameva kho, mahārāja, 3054 --- mil5 5.9:19 sabbakālaṁ tathāgate bhuñjamāne devatā dibbaṁ ojaṁ gahetvā upatiṭṭhitvā uddhaṭuddhaṭe ālope dibbaṁ ojaṁ ākiranti. Verañjāyampi, mahārāja, tathāgatassa sukkhayavapulake bhuñjamānassa devatā dibbena ojena temayitvā temayitvā upasaṁhariṁsu, tena tathāgatassa kāyo upacito ahosī”ti. “Lābhā vata, bhante nāgasena, tāsaṁ devatānaṁ, yā tathāgatassa sarīrappaṭijaggane satataṁ samitaṁ ussukkamāpannā. Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 20 Gāthābhigītabhojanakathāpañho navamo. 0 Milindapañha Anumānapañha Buddhavagga 3. Gihipabbajitasammāpaṭipattipañha |1.3| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘gihino vāhaṁ, bhikkhave, pabbajitassa vā sammāpaṭipattiṁ vaṇṇemi, gihī vā, bhikkhave, pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalan’ti. Yadi, bhante nāgasena, gihī odātavasano kāmabhogī puttadārasambādhasayanaṁ ajjhāvasanto kāsikacandanaṁ paccanubhonto mālāgandhavilepanaṁ dhārento jātarūparajataṁ sādiyanto maṇikuṇḍalavicittamoḷibaddho sammāpaṭipanno ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ, pabbajitopi bhaṇḍukāsāvavatthavasano parapiṇḍamajjhupagato catūsu sīlakkhandhesu sammāparipūrakārī diyaḍḍhesu sikkhāpadasatesu samādāya vattanto terasasu dhutaguṇesu anavasesaṁ vattanto sammāpaṭipanno ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. Tattha, bhante, ko viseso gihino vā pabbajitassa vā? Aphalaṁ hoti tapokammaṁ, niratthakā pabbajjā. Vañjhā sikkhāpadagopanā, moghaṁ dhutaguṇasamādānaṁ, kiṁ tattha dukkhamanuciṇṇena, nanu nāma sukheneva sukhaṁ adhigantabban”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘gihino vāhaṁ, bhikkhave, pabbajitassa vā sammāpaṭipattiṁ vaṇṇemi, gihī vā, bhikkhave, pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalan’ti. Evametaṁ, mahārāja, sammāpaṭipannova seṭṭho, pabbajitopi, mahārāja, ‘pabbajitomhī’ti na sammā paṭipajjeyya, atha kho so ārakāva sāmaññā, ārakāva brahmaññā, pageva gihī odātavasano. Gihīpi, mahārāja, sammāpaṭipanno ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ, pabbajitopi, mahārāja, sammāpaṭipanno ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 3 Api ca kho, mahārāja, pabbajitova sāmaññassa issaro adhipati; pabbajjā, mahārāja, bahuguṇā anekaguṇā appamāṇaguṇā, na sakkā pabbajjāya guṇaṁ parimāṇaṁ kātuṁ. 4 Yathā, mahārāja, kāmadadassa maṇiratanassa na sakkā dhanena aggho parimāṇaṁ kātuṁ ‘ettakaṁ maṇiratanassa mūlan’ti; evameva kho, mahārāja, pabbajjā bahuguṇā anekaguṇā appamāṇaguṇā, na sakkā pabbajjāya guṇaṁ parimāṇaṁ kātuṁ. 5 Yathā vā pana, mahārāja, mahāsamudde ūmiyo na sakkā parimāṇaṁ kātuṁ ‘ettakā mahāsamudde ūmiyo’ti; evameva kho, mahārāja, pabbajjā bahuguṇā anekaguṇā appamāṇaguṇā, na sakkā pabbajjāya guṇaṁ parimāṇaṁ kātuṁ. 6 Pabbajitassa, mahārāja, yaṁ kiñci karaṇīyaṁ, sabbaṁ taṁ khippameva samijjhati no cirarattāya. Kiṁ kāraṇā? Pabbajito, mahārāja, appiccho hoti santuṭṭho pavivitto asaṁsaṭṭho āraddhavīriyo nirālayo aniketo paripuṇṇasīlo sallekhitācāro dhutappaṭipattikusalo hoti, taṁ kāraṇā pabbajitassa yaṁ kiñci karaṇīyaṁ, sabbaṁ taṁ khippameva samijjhati no cirarattāya. Yathā, mahārāja, niggaṇṭhisamasudhotaujuvimalanārāco susajjito sammā vahati; evameva kho, mahārāja, pabbajitassa yaṁ kiñci karaṇīyaṁ, sabbaṁ taṁ khippameva samijjhati no cirarattāyā”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 7 Gihipabbajitasammāpaṭipattipañho tatiyo. 0 Milindapañha Anumānapañha Nippapañcavagga 7. Yakkhapañha |2.7| “Bhante nāgasena, atthi loke yakkhā nāmā”ti? “Āma, mahārāja, atthi loke yakkhā nāmā”ti. “Cavanti pana te, bhante, yakkhā tamhā yoniyā”ti? “Āma, mahārāja, cavanti te yakkhā tamhā yoniyā”ti. “Kissa pana, bhante nāgasena, tesaṁ matānaṁ yakkhānaṁ sarīraṁ na dissati, kuṇapagandhopi na vāyatī”ti? “Dissati, mahārāja, matānaṁ yakkhānaṁ sarīraṁ, kuṇapagandhopi tesaṁ vāyati, matānaṁ, mahārāja, yakkhānaṁ sarīraṁ kīṭavaṇṇena vā dissati, kimivaṇṇena vā dissati, kipillikavaṇṇena vā dissati, 3055 --- mil6 2.7:1 paṭaṅgavaṇṇena vā dissati, ahivaṇṇena vā dissati, vicchikavaṇṇena vā dissati, satapadivaṇṇena vā dissati, dijavaṇṇena vā dissati, migavaṇṇena vā dissatī”ti. “Ko hi, bhante nāgasena, añño idaṁ pañhaṁ puṭṭho visajjeyya aññatra tavādisena buddhimatā”ti. 2 Yakkhapañho sattamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Paṇāmitavagga 12. Bhikkhupaṇāmitapañha |3.12| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘akkodhano vigatakhilohamasmī’ti, puna ca tathāgato there sāriputtamoggallāne saparise paṇāmesi, kiṁ nu kho, bhante nāgasena, tathāgato kupito parisaṁ paṇāmesi, udāhu tuṭṭho paṇāmesi, etaṁ tāva jānāhi imaṁ nāmāti? Yadi, bhante nāgasena, kupito parisaṁ paṇāmesi, tena hi tathāgatassa kodho appaṭivattito, yadi tuṭṭho paṇāmesi, tena hi avatthusmiṁ ajānantena paṇāmitā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘akkodhano vigatakhilohamasmī’ti, paṇāmitā ca therā sāriputtamoggallānā saparisā, tañca pana na kopena. Idha, mahārāja, kocideva puriso mahāpathaviyā mūle vā khāṇuke vā pāsāṇe vā kaṭhale vā visame vā bhūmibhāge khalitvā patati, api nu kho, mahārāja, mahāpathavī kupitā taṁ pātetī”ti? “Na hi, bhante, natthi mahāpathaviyā kopo vā pasādo vā, anunayappaṭighavippamuttā mahāpathavī, sayameva so alaso khalitvā patito”ti. “Evameva kho, mahārāja, natthi tathāgatānaṁ kopo vā pasādo vā, anunayappaṭighavippamuttā tathāgatā arahanto sammāsambuddhā, atha kho sayaṁ kateneva te attano aparādhena paṇāmitā. 3 Idha pana, mahārāja, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṁvasati, yaṁ hoti mahāsamudde mataṁ kuṇapaṁ, taṁ khippameva nicchubhati thalaṁ ussāreti. Api nu kho, mahārāja, mahāsamuddo kupito taṁ kuṇapaṁ nicchubhatī”ti? “Na hi, bhante, natthi mahāsamuddassa kopo vā pasādo vā, anunayappaṭighavippamutto mahāsamuddo”ti. “Evameva kho, mahārāja, natthi tathāgatānaṁ kopo vā pasādo vā, anunayappaṭighavippamuttā tathāgatā arahanto sammāsambuddhā, atha kho sayaṁ kateneva te attano aparādhena paṇāmitā. 4 Yathā, mahārāja, pathaviyā khalito patīyati, evaṁ jinasāsanavare khalito paṇāmīyati. Yathā, mahārāja, samudde mataṁ kuṇapaṁ nicchubhīyati, evaṁ jinasāsanavare khalito paṇāmīyati. Yaṁ pana te, mahārāja, tathāgato paṇāmesi, tesaṁ atthakāmo hitakāmo sukhakāmo visuddhikāmo ‘evaṁ ime jātijarābyādhimaraṇehi parimuccissantī’ti—paṇāmesī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 5 Bhikkhupaṇāmitapañho dvādasamo. 6 Paṇāmitavaggo tatiyo. 7 Imasmiṁ vagge dvādasa pañhā. 0 Milindapañha Meṇḍakapañhārambhakathā Upāsakaguṇavagga 5. Ācariyaguṇa |5| “Bhante nāgasena, ayaṁ bhūmibhāgo aṭṭha mantadosavivajjito, ahañca loke paramo mantisahāyo, guyhamanurakkhī cāhaṁ yāvāhaṁ jīvissāmi tāva guyhamanurakkhissāmi, aṭṭhahi ca me kāraṇehi buddhi pariṇāmaṁ gatā, dullabho etarahi mādiso antevāsī, sammā paṭipanne antevāsike ye ācariyānaṁ pañcavīsati ācariyaguṇā, tehi guṇehi ācariyena sammā paṭipajjitabbaṁ. Katame pañcavīsati guṇā? 2 Idha, bhante nāgasena, ācariyena antevāsimhi satataṁ samitaṁ ārakkhā upaṭṭhapetabbā, asevanasevanā jānitabbā, pamattāppamattā jānitabbā, seyyāvakāso jānitabbo, gelaññaṁ jānitabbaṁ, bhojanassa laddhāladdhaṁ jānitabbaṁ, viseso jānitabbo, pattagataṁ saṁvibhajitabbaṁ, assāsitabbo ‘mā bhāyi, attho te abhikkamatī’ti, ‘iminā puggalena paṭicaratī’ti paṭicāro jānitabbo, gāme paṭicāro jānitabbo, vihāre paṭicāro jānitabbo, na tena hāso davo kātabbo, tena saha ālāpo kātabbo, chiddaṁ disvā adhivāsetabbaṁ, sakkaccakārinā bhavitabbaṁ, akhaṇḍakārinā bhavitabbaṁ, arahassakārinā bhavitabbaṁ, niravasesakārinā bhavitabbaṁ, ‘janemimaṁ sippesū’ti janakacittaṁ upaṭṭhapetabbaṁ, ‘kathaṁ ayaṁ na parihāyeyyā’ti vaḍḍhicittaṁ upaṭṭhapetabbaṁ, 3056 --- mil4 5:2 ‘balavaṁ imaṁ karomi sikkhābalenā’ti cittaṁ upaṭṭhapetabbaṁ, mettacittaṁ upaṭṭhapetabbaṁ, āpadāsu na vijahitabbaṁ, karaṇīye nappamajjitabbaṁ, khalite dhammena paggahetabboti. Ime kho, bhante, pañcavīsati ācariyassa ācariyaguṇā, tehi guṇehi mayi sammā paṭipajjassu, saṁsayo me, bhante, uppanno, atthi meṇḍakapañhā jinabhāsitā, anāgate addhāne tattha viggaho uppajjissati, anāgate ca addhāne dullabhā bhavissanti tumhādisā buddhimanto, tesu me pañhesu cakkhuṁ dehi paravādānaṁ niggahāyā”ti. 0 Milindapañha 7 Opammakathāpañha Mātikā |1| “Bhante nāgasena, katihaṅgehi samannāgato bhikkhu arahattaṁ sacchikarotī”ti? 2 “Idha, mahārāja, arahattaṁ sacchikātukāmena bhikkhunā— 3 Gadrabhassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 4 Kukkuṭassa pañca aṅgāni gahetabbāni. 5 Kalandakassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 6 Dīpiniyā ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 7 Dīpikassa dve aṅgāni gahetabbāni. 8 Kummassa pañca aṅgāni gahetabbāni. 9 Vaṁsassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 10 Cāpassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 11 Vāyasassa dve aṅgāni gahetabbāni. 12 Makkaṭassa dve aṅgāni gahetabbāni. 13 Gadrabhavaggo paṭhamo. 14 Lābulatāya ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 15 Padumassa tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 16 Bījassa dve aṅgāni gahetabbāni. 17 Sālakalyāṇikāya ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 18 Nāvāya tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 19 Nāvālagganakassa dve aṅgāni gahetabbāni. 20 Kūpassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 21 Niyāmakassa tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 22 Kammakārassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 23 Samuddassa pañca aṅgāni gahetabbāni. 24 Samuddavaggo dutiyo. 25 Pathaviyā pañca aṅgāni gahetabbāni. 26 Āpassa pañca aṅgāni gahetabbāni. 27 Tejassa pañca aṅgāni gahetabbāni. 28 Vāyussa pañca aṅgāni gahetabbāni. 29 Pabbatassa pañca aṅgāni gahetabbāni. 30 Ākāsassa pañca aṅgāni gahetabbāni. 31 Candassa pañca aṅgāni gahetabbāni. 32 Sūriyassa satta aṅgāni gahetabbāni. 33 Sakkassa tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 34 Cakkavattissa cattāri aṅgāni gahetabbāni. 35 Pathavīvaggo tatiyo. 36 Upacikāya ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 37 Biḷārassa dve aṅgāni gahetabbāni. 38 Undūrassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 39 Vicchikassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 40 Nakulassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 41 Jarasiṅgālassa dve aṅgāni gahetabbāni. 42 Migassa tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 43 Gorūpassa cattāri aṅgāni gahetabbāni. 44 Varāhassa dve aṅgāni gahetabbāni. 45 Hatthissa pañca aṅgāni gahetabbāni. 46 Upacikāvaggo catuttho. 47 Sīhassa satta aṅgāni gahetabbāni. 48 Cakkavākassa tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 49 Peṇāhikāya dve aṅgāni gahetabbāni. 50 Gharakapotassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 51 Ulūkassa dve aṅgāni gahetabbāni. 52 Satapattassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 53 Vaggulissa dve aṅgāni gahetabbāni. 54 Jalūkāya ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 55 Sappassa tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 56 Ajagarassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 57 Sīhavaggo pañcamo. 58 Panthamakkaṭakassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 59 Thanasitadārakassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 60 Cittakadharakummassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 61 Pavanassa pañca aṅgāni gahetabbāni. 62 Rukkhassa tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 63 Meghassa pañca aṅgāni gahetabbāni. 64 Maṇiratanassa tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 65 Māgavikassa cattāri aṅgāni gahetabbāni. 66 Bāḷisikassa dve aṅgāni gahetabbāni. 67 Tacchakassa dve aṅgāni gahetabbāni. 68 Makkaṭavaggo chaṭṭho. 69 Kumbhassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 70 Kāḷāyasassa dve aṅgāni gahetabbāni. 71 Chattassa tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 72 Khettassa tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 73 Agadassa dve aṅgāni gahetabbāni. 74 Bhojanassa tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 75 Issāsassa cattāri aṅgāni gahetabbāni. 76 Kumbhavaggo sattamo. 77 Rañño cattāri aṅgāni gahetabbāni. 78 Dovārikassa dve aṅgāni gahetabbāni. 79 Nisadāya ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 80 Padīpassa dve aṅgāni gahetabbāni. 81 Mayūrassa dve aṅgāni gahetabbāni. 82 Turaṅgassa dve aṅgāni gahetabbāni. 83 Soṇḍikassa dve aṅgāni gahetabbāni. 84 Indakhīlassa dve aṅgāni gahetabbāni. 3057 --- mil7 1:85 85 Tulāya ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 86 Khaggassa dve aṅgāni gahetabbāni. 87 Macchassa dve aṅgāni gahetabbāni. 88 Iṇaggāhakassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 89 Byādhitassa dve aṅgāni gahetabbāni. 90 Matassa dve aṅgāni gahetabbāni. 91 Nadiyā dve aṅgāni gahetabbāni. 92 Usabhassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 93 Maggassa dve aṅgāni gahetabbāni. 94 Suṅkasāyikassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 95 Corassa tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 96 Sakuṇagghiyā ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 97 Sunakhassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 98 Tikicchakassa tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 99 Gabbhiniyā dve aṅgāni gahetabbāni. 100 Camariyā ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 101 Kikiyā dve aṅgāni gahetabbāni. 102 Kapotikāya tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 103 Ekanayanassa dve aṅgāni gahetabbāni. 104 Kassakassa tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 105 Jambukasiṅgāliyā ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 106 Caṅgavārakassa dve aṅgāni gahetabbāni. 107 Dabbiyā ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 108 Iṇasādhakassa tīṇi aṅgāni gahetabbāni. 109 Anuvicinakassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 110 Sārathissa dve aṅgāni gahetabbāni. 111 Bhojakassa dve aṅgāni gahetabbāni. 112 Tunnavāyassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 113 Nāvikassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 114 Bhamarassa dve aṅgāni gahetabbānī”ti. 115 Mātikā niṭṭhitā. 0 Milindapañha Sativagga 1. Kāyapiyāyanapañha |6.1| Rājā āha—“bhante nāgasena, piyo pabbajitānaṁ kāyo”ti? “Na kho, mahārāja, piyo pabbajitānaṁ kāyo”ti. “Atha kissa nu kho, bhante, kelāyatha mamāyathā”ti? “Kiṁ pana te, mahārāja, kadāci karahaci saṅgāmagatassa kaṇḍappahāro hotī”ti? “Āma, bhante, hotī”ti. “Kiṁ nu kho, mahārāja, so vaṇo ālepena ca ālimpīyati telena ca makkhīyati sukhumena ca coḷapaṭṭena paliveṭhīyatī”ti? “Āma, bhante, ālepena ca ālimpīyati telena ca makkhīyati sukhumena ca coḷapaṭṭena paliveṭhīyatī”ti. “Kiṁ nu kho, mahārāja, piyo te vaṇo, tena ālepena ca ālimpīyati telena ca makkhīyati sukhumena ca coḷapaṭṭena paliveṭhīyatī”ti? “Na me, bhante, piyo vaṇo, api ca maṁsassa ruhanatthāya ālepena ca ālimpīyati telena ca makkhīyati sukhumena ca coḷapaṭṭena paliveṭhīyatī”ti. “Evameva kho, mahārāja, appiyo pabbajitānaṁ kāyo, atha ca pabbajitā anajjhositā kāyaṁ pariharanti brahmacariyānuggahāya. Api ca kho, mahārāja, vaṇūpamo kāyo vutto bhagavatā, tena pabbajitā vaṇamiva kāyaṁ pariharanti anajjhositā. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā— 2 ‘Allacammappaṭicchanno, navadvāro mahāvaṇo; Samantato paggharati, asucipūtigandhiyo’”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Kāyapiyāyanapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Nibbānavagga 2. Nāgasenapañha |4.2| Thero āha—“loṇaṁ, mahārāja, cakkhuviññeyyan”ti. “Āma, bhante, cakkhuviññeyyan”ti. “Suṭṭhu kho, mahārāja, jānāhī”ti. “Kiṁ pana, bhante, jivhāviññeyyan”ti? “Āma, mahārāja, jivhāviññeyyan”ti. “Kiṁ pana, bhante, sabbaṁ loṇaṁ jivhāya vijānātī”ti? “Āma, mahārāja, sabbaṁ loṇaṁ jivhāya vijānāti”. 2 “Yadi, bhante, sabbaṁ loṇaṁ jivhāya vijānāti, kissa pana taṁ sakaṭehi balībaddā āharanti, nanu loṇameva āharitabban”ti? “Na sakkā, mahārāja, loṇameva āharituṁ ekatobhāvagatā ete dhammā gocaranānattagatā loṇaṁ garubhāvo cāti. Sakkā pana, mahārāja, loṇaṁ tulāya tulayitun”ti? “Āma, bhante, sakkā”ti. “Na sakkā, mahārāja, loṇaṁ tulāya tulayituṁ, garubhāvo tulāya tuliyatī”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Nāgasenapañho dutiyo. 0 Milindapañha Addhānavagga 7. Therapaṭisandahanāpaṭisandahanapañha |2.7| Rājā āha—“bhante nāgasena, tvaṁ pana paṭisandahissasī”ti? “Alaṁ, mahārāja, kiṁ te tena pucchitena, nanu mayā paṭikacceva akkhātaṁ ‘sace, mahārāja, saupādāno bhavissāmi, paṭisandahissāmi, sace anupādāno bhavissāmi, na paṭisandahissāmī’”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kocideva puriso rañño adhikāraṁ kareyya. Rājā tuṭṭho adhikāraṁ dadeyya, so tena adhikārena pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricareyya, so ce janassa āroceyya ‘na me rājā kiñci paṭikarotī’ti. Kiṁ nu kho so, mahārāja, puriso yuttakārī bhaveyyā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, kiṁ te tena pucchitena, nanu mayā 3058 --- mil3 2.7:2 paṭikacceva akkhātaṁ ‘sace saupādāno bhavissāmi, paṭisandahissāmi, sace anupādāno bhavissāmi, na paṭisandahissāmī’”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Therapaṭisandahanāpaṭisandahanapañho sattamo. 0 Milindapañha Mahāvagga 3. Vīmaṁsanapañha |1.3| Rājā āha—“bhante nāgasena, sallapissasi mayā saddhin”ti? “Sace tvaṁ, mahārāja, paṇḍitavādaṁ sallapissasi sallapissāmi, sace pana rājavādaṁ sallapissasi na sallapissāmī”ti. “Kathaṁ, bhante nāgasena, paṇḍitā sallapantī”ti? “Paṇḍitānaṁ kho, mahārāja, sallāpe āveṭhanampi kayirati, nibbeṭhanampi kayirati, niggahopi kayirati, paṭikammampi kayirati, vissāsopi kayirati, paṭivissāsopi kayirati, na ca tena paṇḍitā kuppanti, evaṁ kho, mahārāja, paṇḍitā sallapantī”ti. “Kathaṁ pana, bhante, rājāno sallapantī”ti? “Rājāno kho, mahārāja, sallāpe ekaṁ vatthuṁ paṭijānanti, yo taṁ vatthuṁ vilometi, tassa daṇḍaṁ āṇāpenti ‘imassa daṇḍaṁ paṇethā’ti, evaṁ kho, mahārāja, rājāno sallapantī”ti. “Paṇḍitavādāhaṁ, bhante, sallapissāmi, no rājavādaṁ, vissaṭṭho bhadanto sallapatu yathā bhikkhunā vā sāmaṇerena vā upāsakena vā ārāmikena vā saddhiṁ sallapati, evaṁ vissaṭṭho bhadanto sallapatu mā bhāyatū”ti. “Suṭṭhu, mahārājā”ti thero abbhānumodi. 2 Rājā āha—“bhante nāgasena, pucchissāmī”ti. “Puccha, mahārājā”ti. “Pucchitosi me, bhante”ti. “Visajjitaṁ, mahārājā”ti. “Kiṁ pana, bhante, tayā visajjitan”ti? “Kiṁ pana, mahārāja, tayā pucchitan”ti. 3 Vīmaṁsanapañho tatiyo. 0 Milindapañha Arūpadhammavavatthānavagga 6. Bojjhaṅgapañha |7.6| Rājā āha—“kati nu kho, bhante nāgasena, bojjhaṅgā”ti? “Satta kho, mahārāja, bojjhaṅgā”ti. “Katihi pana, bhante, bojjhaṅgehi bujjhatī”ti? “Ekena kho, mahārāja, bojjhaṅgena bujjhati dhammavicayasambojjhaṅgenā”ti. “Atha kissa nu kho, bhante, vuccanti ‘satta bojjhaṅgā’”ti? “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, asi kosiyā pakkhitto aggahito hatthena ussahati chejjaṁ chinditun”ti. “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, dhammavicayasambojjhaṅgena vinā chahi bojjhaṅgehi na bujjhatī”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Bojjhaṅgapañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Buddhavagga 5. Asaṅkamanapaṭisandahanapañha |5.5| Rājā āha—“bhante nāgasena, na ca saṅkamati paṭisandahati cā”ti? “Āma, mahārāja, na ca saṅkamati paṭisandahati cā”ti. “Kathaṁ, bhante nāgasena, na ca saṅkamati paṭisandahati ca, opammaṁ karohī”ti? “Yathā, mahārāja, kocideva puriso padīpato padīpaṁ padīpeyya, kiṁ nu kho so, mahārāja, padīpo padīpamhā saṅkanto”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, na ca saṅkamati paṭisandahati cā”ti. 2 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Abhijānāsi nu tvaṁ, mahārāja, daharako santo silokācariyassa santike kiñci silokaṁ gahitan”ti? “Āma, bhante”ti. “Kiṁ nu kho, mahārāja, so siloko ācariyamhā saṅkanto”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, na ca saṅkamati paṭisandahati cā”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Asaṅkamanapaṭisandahanapañho pañcamo. 0 Milindapañha Anumānapañha Nippapañcavagga 2. Khīṇāsavabhāvapañha |2.2| “Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘yo gihī arahattaṁ patto, dve vāssa gatiyo bhavanti anaññā, tasmiṁyeva divase pabbajati vā parinibbāyati vā. Na so divaso sakkā atikkametun’ti. Sace so, bhante nāgasena, tasmiṁ divase ācariyaṁ vā upajjhāyaṁ vā pattacīvaraṁ vā na labhetha, api nu kho so arahā sayaṁ vā pabbajeyya divasaṁ vā atikkameyya, añño koci arahā iddhimā āgantvā taṁ pabbājeyya vā parinibbāyeyya vā”ti? “Na so, mahārāja, arahā sayaṁ pabbajeyya, sayaṁ pabbajanto theyyaṁ āpajjati, na ca divasaṁ atikkameyya, aññassa arahantassa āgamanaṁ bhaveyya vā na vā bhaveyya, tasmiṁyeva divase parinibbāyeyyā”ti. “Tena hi, bhante nāgasena, arahattassa santabhāvo vijahito hoti, yena adhigatassa jīvitahāro bhavatī”ti. 2 “Visamaṁ, mahārāja, gihiliṅgaṁ, visame liṅge liṅgadubbalatāya arahattaṁ patto gihī tasmiṁyeva divase pabbajati vā parinibbāyati vā. Neso, mahārāja, doso arahattassa, gihiliṅgasseveso doso 3059 --- mil6 2.2:2 yadidaṁ liṅgadubbalatā. 3 Yathā, mahārāja, bhojanaṁ sabbasattānaṁ āyupālakaṁ jīvitarakkhakaṁ visamakoṭṭhassa mandadubbalagahaṇikassa avipākena jīvitaṁ harati. Neso, mahārāja, doso bhojanassa, koṭṭhasseveso doso yadidaṁ aggidubbalatā. Evameva kho, mahārāja, visame liṅge liṅgadubbalatāya arahattaṁ patto gihī tasmiṁyeva divase pabbajati vā parinibbāyati vā. Neso, mahārāja, doso arahattassa, gihiliṅgasseveso doso yadidaṁ liṅgadubbalatā. 4 Yathā vā pana, mahārāja, parittaṁ tiṇasalākaṁ upari garuke pāsāṇe ṭhapite dubbalatāya bhijjitvā patati; evameva kho, mahārāja, arahattaṁ patto gihī tena liṅgena arahattaṁ dhāretuṁ asakkonto tasmiṁyeva divase pabbajati vā parinibbāyati vā. 5 Yathā vā pana, mahārāja, puriso abalo dubbalo nihīnajacco parittapuñño mahatimahārajjaṁ labhitvā khaṇena paripatati paridhaṁsati osakkati, na sakkoti issariyaṁ dhāretuṁ; evameva kho, mahārāja, arahattaṁ patto gihī tena liṅgena arahattaṁ dhāretuṁ na sakkoti, tena kāraṇena tasmiṁyeva divase pabbajati vā parinibbāyati vā”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 6 Khīṇāsavabhāvapañho dutiyo. 0 Milindapañha Anumānapañha Buddhavagga 6. Arahantavedanāvediyanapañha |1.6| “Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘arahā ekaṁ vedanaṁ vedayati kāyikaṁ, na cetasikan’ti. Kiṁ nu kho, bhante nāgasena, arahato cittaṁ yaṁ kāyaṁ nissāya pavattati, tattha arahā anissaro assāmī avasavattī”ti? “Āma, mahārājā”ti. “Na kho, bhante nāgasena, yuttametaṁ, yaṁ so sakacittassa pavattamāne kāye anissaro hoti assāmī avasavattī; sakuṇopi tāva, bhante, yasmiṁ kulāvake paṭivasati, tattha so issaro hoti sāmī vasavattī”ti. 2 “Dasayime, mahārāja, kāyānugatā dhammā bhave bhave kāyaṁ anudhāvanti anuparivattanti. Katame dasa? Sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo middhaṁ jarā byādhi maraṇaṁ. Ime kho, mahārāja, dasa kāyānugatā dhammā bhave bhave kāyaṁ anudhāvanti anuparivattanti, tattha arahā anissaro assāmī avasavattī”ti. 3 “Bhante nāgasena, kena kāraṇena arahato kāye āṇā nappavattati issariyaṁ vā, tattha me kāraṇaṁ brūhī”ti? “Yathā, mahārāja, ye keci pathavinissitā sattā, sabbe te pathaviṁ nissāya caranti viharanti vuttiṁ kappenti, api nu kho, mahārāja, tesaṁ pathaviyā āṇā pavattati issariyaṁ vā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, arahato cittaṁ kāyaṁ nissāya pavattati, na ca arahato kāye āṇā pavattati issariyaṁ vā”ti. 4 “Bhante nāgasena, kena kāraṇena puthujjano kāyikampi cetasikampi vedanaṁ vedayatī”ti? “Abhāvitattā, mahārāja, cittassa puthujjano kāyikampi cetasikampi vedanaṁ vedayati. Yathā, mahārāja, goṇo chāto paritasito abaladubbalaparittakatiṇesu vā latāya vā upanibaddho assa, yadā so goṇo parikupito hoti, tadā saha upanibandhanena pakkamati. Evameva kho, mahārāja, abhāvitacittassa vedanā uppajjitvā cittaṁ parikopeti, cittaṁ parikupitaṁ kāyaṁ ābhujati nibbhujati samparivattakaṁ karoti. Atha kho so abhāvitacitto tasati ravati bheravarāvamabhiravati, idamettha, mahārāja, kāraṇaṁ, yena kāraṇena puthujjano kāyikampi cetasikampi vedanaṁ vedayatī”ti. 5 “Kiṁ pana taṁ kāraṇaṁ, yena kāraṇena arahā ekaṁ vedanaṁ vedayati kāyikaṁ, na cetasikan”ti? “Arahato, mahārāja, cittaṁ bhāvitaṁ hoti subhāvitaṁ dantaṁ sudantaṁ assavaṁ vacanakaraṁ, so dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno ‘aniccan’ti daḷhaṁ gaṇhāti, samādhithambhe cittaṁ upanibandhati, tassa taṁ cittaṁ samādhithambhe upanibandhanaṁ na vedhati na calati, ṭhitaṁ hoti avikkhittaṁ, tassa vedanāvikāravipphārena kāyo ābhujati nibbhujati samparivattati, idamettha, mahārāja, kāraṇaṁ, yena kāraṇena arahā ekaṁ vedanaṁ vedayati kāyikaṁ, na cetasikan”ti. 6 “Bhante nāgasena, taṁ nāma loke acchariyaṁ yaṁ kāye calamāne cittaṁ na calati, tattha me kāraṇaṁ brūhī”ti. “Yathā, mahārāja, mahatimahārukkhe khandhasākhāpalāsasampanne anilabalasamāhate sākhā calati, api nu tassa khandhopi calatī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, arahā dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno ‘aniccan’ti daḷhaṁ gaṇhāti, samādhithambhe cittaṁ 3060 --- mil6 1.6:6 upanibandhati, tassa taṁ cittaṁ samādhithambhe upanibandhanaṁ na vedhati na calati, ṭhitaṁ hoti avikkhittaṁ, tassa vedanāvikāravipphārena kāyo ābhujati nibbhujati samparivattati, cittaṁ pana tassa na vedhati na calati khandho viya mahārukkhassā”ti. “Acchariyaṁ, bhante nāgasena, abbhutaṁ, bhante nāgasena, na me evarūpo sabbakāliko dhammapadīpo diṭṭhapubbo”ti. 7 Arahantavedanāvediyanapañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Anumānapañha Vessantaravagga 5. Supinapañha |3.5| “Bhante nāgasena, imasmiṁ loke naranāriyo supinaṁ passanti kalyāṇampi pāpakampi, diṭṭhapubbampi adiṭṭhapubbampi, katapubbampi akatapubbampi, khemampi sabhayampi, dūrepi santikepi, bahuvidhānipi anekavaṇṇasahassāni dissanti, kiñcetaṁ supinaṁ nāma, ko cetaṁ passatī”ti? “Nimittametaṁ, mahārāja, supinaṁ nāma, yaṁ cittassa āpātamupagacchati. Chayime, mahārāja, supinaṁ passanti, vātiko supinaṁ passati, pittiko supinaṁ passati, semhiko supinaṁ passati, devatūpasaṁhārato supinaṁ passati, samudāciṇṇato supinaṁ passati, pubbanimittato supinaṁ passati, tatra, mahārāja, yaṁ pubbanimittato supinaṁ passati, taṁyeva saccaṁ, avasesaṁ micchā”ti. 2 “Bhante nāgasena, yo pubbanimittato supinaṁ passati, kiṁ tassa cittaṁ sayaṁ gantvā taṁ nimittaṁ vicināti, taṁ vā nimittaṁ cittassa āpātamupagacchati, añño vā āgantvā tassa ārocetī”ti? “Na, mahārāja, tassa cittaṁ sayaṁ gantvā taṁ nimittaṁ vicināti, nāpi añño koci āgantvā tassa āroceti, atha kho taṁyeva nimittaṁ cittassa āpātamupagacchati. Yathā, mahārāja, ādāso na sayaṁ kuhiñci gantvā chāyaṁ vicināti, nāpi añño koci chāyaṁ ānetvā ādāsaṁ āropeti, atha kho yato kutoci chāyā āgantvā ādāsassa āpātamupagacchati; evameva kho, mahārāja, na tassa cittaṁ sayaṁ gantvā taṁ nimittaṁ vicināti, nāpi añño koci āgantvā āroceti, atha kho yato kutoci nimittaṁ āgantvā cittassa āpātamupagacchatī”ti. 3 “Bhante nāgasena, yaṁ taṁ cittaṁ supinaṁ passati, api nu taṁ cittaṁ jānāti ‘evaṁ nāma vipāko bhavissati khemaṁ vā bhayaṁ vā’ti? Na hi, mahārāja, taṁ cittaṁ jānāti ‘evaṁvipāko bhavissati khemaṁ vā bhayaṁ vā’ti, nimitte pana uppanne aññesaṁ katheti, tato te atthaṁ kathentī”ti. 4 “Iṅgha, bhante nāgasena, kāraṇaṁ me dassehī”ti. “Yathā, mahārāja, sarīre tilakā pīḷakā daddūni uṭṭhahanti lābhāya vā alābhāya vā, yasāya vā ayasāya vā, nindāya vā pasaṁsāya vā, sukhāya vā dukkhāya vā, api nu tā, mahārāja, pīḷakā jānitvā uppajjanti ‘imaṁ nāma mayaṁ atthaṁ nipphādessāmā’”ti? “Na hi, bhante, yādise tā okāse pīḷakā sambhavanti, tattha tā pīḷakā disvā nemittakā byākaronti ‘evaṁ nāma vipāko bhavissatī’”ti. “Evameva kho, mahārāja, yaṁ taṁ cittaṁ supinaṁ passati, na taṁ cittaṁ jānāti ‘evaṁ nāma vipāko bhavissati khemaṁ vā bhayaṁ vā’ti, nimitte pana uppanne aññesaṁ katheti, tato te atthaṁ kathentī”ti. 5 “Bhante nāgasena, yo supinaṁ passati, so niddāyanto, udāhu jāgaranto passatī”ti? “Yo so, mahārāja, supinaṁ passati, na so niddāyanto passati, nāpi jāgaranto passati. Api ca okkante middhe asampatte bhavaṅge etthantare supinaṁ passati. Middhasamārūḷhassa, mahārāja, cittaṁ bhavaṅgagataṁ hoti, bhavaṅgagataṁ cittaṁ nappavattati, appavattaṁ cittaṁ sukhadukkhaṁ nappajānāti, appaṭivijānantassa supino na hoti, pavattamāne citte supinaṁ passati. 6 Yathā, mahārāja, timire andhakāre appabhāse suparisuddhepi ādāse chāyā na dissati; evameva kho, mahārāja, middhasamārūḷhe citte bhavaṅgagate tiṭṭhamānepi sarīre cittaṁ appavattaṁ hoti, appavatte citte supinaṁ na passati. Yathā, mahārāja, ādāso, evaṁ sarīraṁ daṭṭhabbaṁ; yathā andhakāro, evaṁ middhaṁ daṭṭhabbaṁ; yathā āloko, evaṁ cittaṁ daṭṭhabbaṁ. 7 Yathā vā pana, mahārāja, mahikotthaṭassa sūriyassa pabhā na dissati santāyeva sūriyarasmi appavattā hoti, appavattāya sūriyarasmiyā āloko na hoti; evameva kho, mahārāja, middhasamārūḷhassa cittaṁ bhavaṅgagataṁ hoti, bhavaṅgagataṁ cittaṁ nappavattati, appavatte citte supinaṁ na passati. Yathā, mahārāja, sūriyo, evaṁ sarīraṁ daṭṭhabbaṁ; yathā mahikottharaṇaṁ, evaṁ middhaṁ daṭṭhabbaṁ; yathā sūriyarasmi, evaṁ cittaṁ daṭṭhabbaṁ. 8 Dvinnaṁ, mahārāja, 3061 --- mil6 3.5:8 santepi sarīre cittaṁ appavattaṁ hoti, middhasamārūḷhassa bhavaṅgagatassa santepi sarīre cittaṁ appavattaṁ hoti, nirodhasamāpannassa santepi sarīre cittaṁ appavattaṁ hoti, jāgarantassa, mahārāja, cittaṁ lolaṁ hoti vivaṭaṁ pākaṭaṁ anibaddhaṁ, evarūpassa citte nimittaṁ āpātaṁ na upeti. Yathā, mahārāja, purisaṁ vivaṭaṁ pākaṭaṁ akiriyaṁ arahassaṁ rahassakāmā parivajjenti; evameva kho, mahārāja, jāgarantassa dibbo attho āpātaṁ na upeti, tasmā jāgaranto supinaṁ na passati. Yathā vā pana, mahārāja, bhikkhuṁ bhinnājīvaṁ anācāraṁ pāpamittaṁ dussīlaṁ kusītaṁ hīnavīriyaṁ kusalā bodhipakkhiyā dhammā āpātaṁ na upenti; evameva kho, mahārāja, jāgarantassa dibbo attho āpātaṁ na upeti, tasmā jāgaranto supinaṁ na passatī”ti. 9 “Bhante nāgasena, atthi middhassa ādimajjhapariyosānan”ti? “Āma, mahārāja, atthi middhassa ādimajjhapariyosānan”ti. “Katamaṁ ādi, katamaṁ majjhaṁ, katamaṁ pariyosānan”ti? “Yo, mahārāja, kāyassa onāho pariyonāho dubbalyaṁ mandatā akammaññatā kāyassa, ayaṁ middhassa ādi; yo, mahārāja, kapiniddāpareto vokiṇṇakaṁ jaggati, idaṁ middhassa majjhaṁ; bhavaṅgagati pariyosānaṁ. Majjhūpagato, mahārāja, kapiniddāpareto supinaṁ passati. Yathā, mahārāja, koci yatacārī samāhitacitto ṭhitadhammo acalabuddhi pahīnakotūhalasaddaṁ vanamajjhogāhitvā sukhumaṁ atthaṁ cintayati, na ca so tattha middhaṁ okkamati, so tattha samāhito ekaggacitto sukhumaṁ atthaṁ paṭivijjhati; evameva kho, mahārāja, jāgaro na middhasamāpanno, majjhūpagato kapiniddāpareto supinaṁ passati. Yathā, mahārāja, kotūhalasaddo, evaṁ jāgaraṁ daṭṭhabbaṁ; yathā vivittaṁ vanaṁ, evaṁ kapiniddāpareto daṭṭhabbo; yathā so kotūhalasaddaṁ ohāya middhaṁ vivajjetvā majjhattabhūto sukhumaṁ atthaṁ paṭivijjhati, evaṁ jāgaro na middhasamāpanno kapiniddāpareto supinaṁ passatī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 10 Supinapañho pañcamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Paṇāmitavagga 9. Aggaggasamaṇapañha |3.9| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘āsavānaṁ khayā samaṇo hotī’ti. Puna ca bhaṇitaṁ— 2 ‘Catubbhi dhammehi samaṅgibhūtaṁ, Taṁ ve naraṁ samaṇaṁ āhu loke’ti. 3 Tatrime cattāro dhammā khanti appāhāratā rativippahānaṁ ākiñcaññaṁ. Sabbāni panetāni aparikkhīṇāsavassa sakilesasseva honti. Yadi, bhante nāgasena, āsavānaṁ khayā samaṇo hoti, tena hi ‘catubbhi dhammehi samaṅgibhūtaṁ, taṁ ve naraṁ samaṇaṁ āhu loke’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi catubbhi dhammehi samaṅgibhūto samaṇo hoti, tena hi ‘āsavānaṁ khayā samaṇo hotī’ti tampi vacanaṁ micchā, ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 4 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā ‘āsavānaṁ khayā samaṇo hotī’ti. Puna ca bhaṇitaṁ—‘catubbhi dhammehi samaṅgibhūtaṁ, taṁ ve naraṁ samaṇaṁ āhu loke’ti. Tadidaṁ, mahārāja, vacanaṁ tesaṁ tesaṁ puggalānaṁ guṇavasena bhaṇitaṁ—‘catubbhi dhammehi samaṅgibhūtaṁ, taṁ ve naraṁ samaṇaṁ āhu loke’ti, idaṁ pana niravasesavacanaṁ ‘āsavānaṁ khayā samaṇo hotī’ti. 5 Api ca, mahārāja, ye keci kilesūpasamāya paṭipannā, te sabbe upādāyupādāya samaṇo khīṇāsavo aggamakkhāyati. Yathā, mahārāja, yāni kānici jalajathalajapupphāni, vassikaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, avasesāni yāni kānici vividhāni pupphajātāni, sabbāni tāni pupphāniyeva, upādāyupādāya pana vassikaṁyeva pupphaṁ janassa patthitaṁ pihayitaṁ; evameva kho, mahārāja, ye keci kilesūpasamāya paṭipannā, te sabbe upādāyupādāya samaṇo khīṇāsavo aggamakkhāyati. 6 Yathā vā pana, mahārāja, sabbadhaññānaṁ sāli aggamakkhāyati, yā kāci avasesā vividhā dhaññajātiyo, tā sabbā upādāyupādāya bhojanāni sarīrayāpanāya, sāliyeva tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, mahārāja, ye keci kilesūpasamāya paṭipannā, te sabbe upādāyupādāya samaṇo khīṇāsavo aggamakkhāyatī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 7 Aggaggasamaṇapañho navamo. 0 Milindapañha Arūpadhammavavatthānavagga 3. 3062 --- mil3 7.3:0 Dukkhappahānavāyamapañha |7.3| Rājā āha—“bhante nāgasena, kiṁ tumhe atītassa dukkhassa pahānāya vāyamathā”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Kiṁ pana, bhante, anāgatassa dukkhassa pahānāya vāyamathā”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Kiṁ pana paccuppannassa dukkhassa pahānāya vāyamathā”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Yadi tumhe na atītassa dukkhassa pahānāya vāyamatha, na anāgatassa dukkhassa pahānāya vāyamatha, na paccuppannassa dukkhassa pahānāya vāyamatha, atha kimatthāya vāyamathā”ti. Thero āha—“‘kinti, mahārāja, idañca dukkhaṁ nirujjheyya, aññañca dukkhaṁ nuppajjeyyā’ti etadatthāya vāyamāmā”ti. 2 “Atthi pana te, bhante nāgasena, anāgataṁ dukkhan”ti? “Natthi, mahārājā”ti. “Tumhe kho, bhante nāgasena, atipaṇḍitā, ye tumhe asantānaṁ anāgatānaṁ dukkhānaṁ pahānāya vāyamathā”ti? “Atthi pana te, mahārāja, keci paṭirājāno paccatthikā paccāmittā paccupaṭṭhitā hontī”ti? “Āma, bhante, atthī”ti. “Kiṁ nu kho, mahārāja, tadā tumhe parikhaṁ khaṇāpeyyātha, pākāraṁ cināpeyyātha gopuraṁ kārāpeyyātha, aṭṭālakaṁ kārāpeyyātha, dhaññaṁ atiharāpeyyāthā”ti? “Na hi, bhante, paṭikacceva taṁ paṭiyattaṁ hotī”ti. “Kiṁ tumhe, mahārāja, tadā hatthismiṁ sikkheyyātha, assasmiṁ sikkheyyātha, rathasmiṁ sikkheyyātha, dhanusmiṁ sikkheyyātha, tharusmiṁ sikkheyyāthā”ti? “Na hi, bhante, paṭikacceva taṁ sikkhitaṁ hotī”ti. “Kissatthāyā”ti? “Anāgatānaṁ, bhante, bhayānaṁ paṭibāhanatthāyā”ti. “Kiṁ nu kho, mahārāja, atthi anāgataṁ bhayan”ti? “Natthi, bhante”ti. “Tumhe ca kho, mahārāja, atipaṇḍitā, ye tumhe asantānaṁ anāgatānaṁ bhayānaṁ paṭibāhanatthāya paṭiyādethā”ti. 3 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yadā tvaṁ pipāsito bhaveyyāsi, tadā tvaṁ udapānaṁ khaṇāpeyyāsi, pokkharaṇiṁ khaṇāpeyyāsi, taḷākaṁ khaṇāpeyyāsi ‘pānīyaṁ pivissāmī’”ti? “Na hi, bhante, paṭikacceva taṁ paṭiyattaṁ hotī”ti. “Kissatthāyā”ti? “Anāgatānaṁ, bhante, pipāsānaṁ paṭibāhanatthāya paṭiyattaṁ hotī”ti. “Atthi pana, mahārāja, anāgatā pipāsā”ti? “Natthi, bhante”ti. “Tumhe kho, mahārāja, atipaṇḍitā, ye tumhe asantānaṁ anāgatānaṁ pipāsānaṁ paṭibāhanatthāya taṁ paṭiyādethā”ti. 4 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yadā tvaṁ bubhukkhito bhaveyyāsi, tadā tvaṁ khettaṁ kasāpeyyāsi, sāliṁ vapāpeyyāsi ‘bhattaṁ bhuñjissāmī’”ti? “Na hi, bhante, paṭikacceva taṁ paṭiyattaṁ hotī”ti. “Kissatthāyā”ti. “Anāgatānaṁ, bhante, bubhukkhānaṁ paṭibāhanatthāyā”ti. “Atthi pana, mahārāja, anāgatā bubhukkhā”ti? “Natthi, bhante”ti. “Tumhe kho, mahārāja, atipaṇḍitā, ye tumhe asantānaṁ anāgatānaṁ bubhukkhānaṁ paṭibāhanatthāya paṭiyādethā”ti. 5 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 6 Dukkhappahānavāyamapañho tatiyo. 0 Milindapañha Mahāvagga 6. Paṭisandhipañha |1.6| Rājā āha—“bhante nāgasena, atthi koci mato na paṭisandahatī”ti. Thero āha—“koci paṭisandahati, koci na paṭisandahatī”ti. “Ko paṭisandahati, ko na paṭisandahatī”ti? “Sakileso, mahārāja, paṭisandahati, nikkileso na paṭisandahatī”ti. “Tvaṁ pana, bhante nāgasena, paṭisandahissasī”ti? “Sace, mahārāja, saupādāno bhavissāmi paṭisandahissāmi, sace anupādāno bhavissāmi na paṭisandahissāmī”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Paṭisandhipañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Vicāravagga 5. Bhavantasaṅkhārajāyamānapañha |3.5| Rājā āha—“bhante nāgasena, atthi keci saṅkhārā, ye abhavantā jāyantī”ti? “Natthi, mahārāja, keci saṅkhārā, ye abhavantā jāyanti, bhavantāyeva kho, mahārāja, saṅkhārā jāyantī”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idaṁ gehaṁ abhavantaṁ jātaṁ, yattha tvaṁ nisinnosī”ti? “Natthi kiñci, bhante, idha abhavantaṁ jātaṁ, bhavantaṁyeva jātaṁ, imāni kho, bhante, dārūni vane ahesuṁ, ayañca mattikā pathaviyaṁ ahosi, itthīnañca purisānañca tajjena vāyāmena evamidaṁ gehaṁ nibbattan”ti. “Evameva kho, mahārāja, natthi keci saṅkhārā, ye abhavantā jāyanti, bhavantāyeva saṅkhārā jāyantī”ti. 3 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, ye keci bījagāmabhūtagāmā pathaviyaṁ nikkhittā anupubbena 3063 --- mil3 3.5:3 vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjamānā pupphāni ca phalāni ca dadeyyuṁ, na te rukkhā abhavantā jātā, bhavantāyeva te rukkhā jātā; evameva kho, mahārāja, natthi keci saṅkhārā, ye abhavantā jāyanti, bhavantāyeva te saṅkhārā jāyantī”ti. 4 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kumbhakāro pathaviyā mattikaṁ uddharitvā nānābhājanāni karoti, na tāni bhājanāni abhavantāni jātāni, bhavantāniyeva jātāni; evameva kho, mahārāja, natthi keci saṅkhārā, ye abhavantā jāyanti, bhavantāyeva saṅkhārā jāyantī”ti. 5 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, vīṇāya pattaṁ na siyā, cammaṁ na siyā, doṇi na siyā, daṇḍo na siyā, upavīṇo na siyā, tantiyo na siyuṁ, koṇo na siyā, purisassa ca tajjo vāyāmo na siyā, jāyeyya saddo”ti? “Na hi, bhante”ti. “Yato ca kho, mahārāja, vīṇāya pattaṁ siyā, cammaṁ siyā, doṇi siyā, daṇḍo siyā, upavīṇo siyā, tantiyo siyuṁ, koṇo siyā, purisassa ca tajjo vāyāmo siyā, jāyeyya saddo”ti? “Āma, bhante, jāyeyyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, natthi keci saṅkhārā, ye abhavantā jāyanti, bhavantāyeva kho saṅkhārā jāyantī”ti. 6 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, araṇi na siyā, araṇipotako na siyā, araṇiyottakaṁ na siyā, uttarāraṇi na siyā, coḷakaṁ na siyā, purisassa ca tajjo vāyāmo na siyā, jāyeyya so aggī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Yato ca kho, mahārāja, araṇi siyā, araṇipotako siyā, araṇiyottakaṁ siyā, uttarāraṇi siyā, coḷakaṁ siyā, purisassa ca tajjo vāyāmo siyā, jāyeyya so aggī”ti? “Āma, bhante, jāyeyyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, natthi keci saṅkhārā, ye abhavantā jāyanti, bhavantāyeva kho saṅkhārā jāyantī”ti. 7 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, maṇi na siyā, ātapo na siyā, gomayaṁ na siyā, jāyeyya so aggī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Yato ca kho, mahārāja, maṇi siyā, ātapo siyā, gomayaṁ siyā, jāyeyya so aggī”ti? “Āma, bhante, jāyeyyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, natthi keci saṅkhārā ye abhavantā jāyanti, bhavantāyeva kho saṅkhārā jāyantī”ti. 8 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, ādāso na siyā, ābhā na siyā, mukhaṁ na siyā, jāyeyya attā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Yato ca kho, mahārāja, ādāso siyā, ābhā siyā, mukhaṁ siyā, jāyeyya attā”ti? “Āma, bhante, jāyeyyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, natthi keci saṅkhārā, ye abhavantā jāyanti, bhavantāyeva kho saṅkhārā jāyantī”ti. 9 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 10 Bhavantasaṅkhārajāyamānapañho pañcamo. 0 Milindapañha Addhānavagga 2. Paṭisandahanapañha |2.2| Rājā āha—“bhante nāgasena, yo na paṭisandahati, jānāti so ‘na paṭisandahissāmī’”ti? “Āma, mahārāja, yo na paṭisandahati, jānāti so ‘na paṭisandahissāmī’”ti. “Kathaṁ, bhante, jānātī”ti? “Yo hetu yo paccayo, mahārāja, paṭisandahanāya, tassa hetussa tassa paccayassa uparamā jānāti so ‘na paṭisandahissāmī’”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kassako gahapatiko kasitvā ca vapitvā ca dhaññāgāraṁ paripūreyya. So aparena samayena neva kasseyya na vappeyya, yathāsambhatañca dhaññaṁ paribhuñjeyya vā visajjeyya vā yathā paccayaṁ vā kareyya, jāneyya so, mahārāja, kassako gahapatiko ‘na me dhaññāgāraṁ paripūressatī’”ti? “Āma, bhante, jāneyyā”ti. “Kathaṁ jāneyyā”ti? “Yo hetu yo paccayo dhaññāgārassa paripūraṇāya, tassa hetussa tassa paccayassa uparamā jānāti ‘na me dhaññāgāraṁ paripūressatī’”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo hetu yo paccayo paṭisandahanāya, tassa hetussa tassa paccayassa uparamā jānāti so ‘na paṭisandahissāmī’”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Paṭisandahanapañho dutiyo. 0 Milindapañha Nibbānavagga 7. Pathavisandhārakapañha |4.7| Rājā āha—“bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘ayaṁ mahā pathavī udake patiṭṭhitā, udakaṁ vāte patiṭṭhitaṁ, vāto ākāse patiṭṭhito’ti, etampi vacanaṁ na saddahāmī”ti. Thero dhammakarakena udakaṁ gahetvā rājānaṁ milindaṁ saññāpesi—“yathā, mahārāja, imaṁ udakaṁ vātena ādhāritaṁ, evaṁ tampi udakaṁ vātena ādhāritan”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Pathavisandhārakapañho sattamo. 0 Milindapañha Sativagga 4. Bhagavatobrahmacāripañha |6.4| Rājā āha—“bhante nāgasena, buddho 3064 --- mil3 6.4:1 brahmacārī”ti? “Āma, mahārāja, bhagavā brahmacārī”ti. “Tena hi, bhante nāgasena, buddho brahmuno sisso”ti? “Atthi pana te, mahārāja, hatthipāmokkho”ti? “Atthi, bhante”ti. “Kiṁ nu kho, mahārāja, so hatthī kadāci karahaci koñcanādaṁ nadatī”ti? “Āma, bhante, nadatī”ti. “Tena hi, mahārāja, so hatthī koñcasakuṇassa sisso”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kiṁ pana, mahārāja, brahmā sabuddhiko abuddhiko”ti? “Sabuddhiko, bhante”ti. “Tena hi, mahārāja, brahmā bhagavato sisso”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Bhagavato brahmacāripañho catuttho. 0 Milindapañha Vicāravagga 12. Viññāṇalakkhaṇapañha |3.12| “Bhante nāgasena, kiṁlakkhaṇaṁ viññāṇan”ti? “Vijānanalakkhaṇaṁ, mahārāja, viññāṇan”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, nagaraguttiko majjhe nagarasiṅghāṭake nisinno passeyya puratthimadisato purisaṁ āgacchantaṁ, passeyya dakkhiṇadisato purisaṁ āgacchantaṁ, passeyya pacchimadisato purisaṁ āgacchantaṁ, passeyya uttaradisato purisaṁ āgacchantaṁ; evameva kho, mahārāja, yañca puriso cakkhunā rūpaṁ passati, taṁ viññāṇena vijānāti. Yañca sotena saddaṁ suṇāti, taṁ viññāṇena vijānāti. Yañca ghānena gandhaṁ ghāyati, taṁ viññāṇena vijānāti. Yañca jivhāya rasaṁ sāyati, taṁ viññāṇena vijānāti. Yañca kāyena phoṭṭhabbaṁ phusati, taṁ viññāṇena vijānāti, yañca manasā dhammaṁ vijānāti, taṁ viññāṇena vijānāti. Evaṁ kho, mahārāja, vijānanalakkhaṇaṁ viññāṇan”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Viññāṇalakkhaṇapañho dvādasamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Makkaṭakavagga 9. Bāḷisikaṅgapañha |7.9| “Bhante nāgasena, ‘bāḷisikassa dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, bāḷisiko baḷisena macche uddharati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ñāṇena uttariṁ sāmaññaphalāni uddharitabbāni. Idaṁ, mahārāja, bāḷisikassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, bāḷisiko parittakaṁ vadhitvā vipulaṁ lābhamadhigacchati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena parittalokāmisamattaṁ pariccajitabbaṁ. Lokāmisamattaṁ, mahārāja, pariccajitvā yogī yogāvacaro vipulaṁ sāmaññaphalaṁ adhigacchati. Idaṁ, mahārāja, bāḷisikassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena rāhulena— 3 ‘Suññatañcānimittañca, Vimokkhañcāppaṇihitaṁ; Caturo phale chaḷabhiññā, Cajitvā lokāmisaṁ labhe’”ti. 4 Bāḷisikaṅgapañho navamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Gadrabhavagga 8. Cāpaṅgapañha |2.8| “Bhante nāgasena, ‘cāpassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, cāpo sutacchito namito yāvaggamūlaṁ samakameva anunamati nappaṭitthambhati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena theranavamajjhimasamakesu anunamitabbaṁ nappaṭipharitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, cāpassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena vidhura (puṇṇaka) jātake— 2 ‘Cāpovūnudaro dhīro, vaṁso vāpi pakampaye; Paṭilomaṁ na vatteyya, sa rājavasatiṁ vase’”ti. 3 Cāpaṅgapañho aṭṭhamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Paṇāmitavagga 2. Sabbasattahitapharaṇapañha |3.2| “Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘tathāgato sabbasattānaṁ ahitamapanetvā hitamupadahatī’ti. Puna ca bhaṇatha aggikkhandhūpame dhammapariyāye bhaññamāne ‘saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggatan’ti. Aggikkhandhūpamaṁ, bhante, dhammapariyāyaṁ desentena tathāgatena saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ hitamapanetvā ahitamupadahitaṁ. Yadi, bhante nāgasena, tathāgato sabbasattānaṁ ahitamapanetvā hitamupadahati, tena hi aggikkhandhūpame dhammapariyāye bhaññamāne saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggatanti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi aggikkhandhūpame dhammapariyāye bhaññamāne 3065 --- mil5 3.2:1 saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggataṁ, tena hi tathāgato sabbasattānaṁ ahitamapanetvā hitamupadahatīti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Tathāgato, mahārāja, sabbasattānaṁ ahitamapanetvā hitamupadahati, aggikkhandhūpame dhammapariyāye bhaññamāne saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggataṁ, tañca pana na tathāgatassa katena, tesaṁyeva attano katenā”ti. 3 “Yadi, bhante nāgasena, tathāgato aggikkhandhūpamaṁ dhammapariyāyaṁ na bhāseyya, api nu tesaṁ uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggaccheyyā”ti. “Na hi, mahārāja, micchāpaṭipannānaṁ tesaṁ bhagavato dhammapariyāyaṁ sutvā pariḷāho kāye uppajji, tena tesaṁ pariḷāhena uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggatan”ti. “Tena hi, bhante nāgasena, tathāgatasseva katena tesaṁ uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggataṁ, tathāgatoyeva tattha adhikāro tesaṁ nāsanāya, yathā nāma, bhante nāgasena, ahi vammikaṁ paviseyya, athaññataro paṁsukāmo puriso vammikaṁ bhinditvā paṁsuṁ hareyya, tassa paṁsuharaṇena vammikassa susiraṁ pidaheyya, atha tattheva so assāsaṁ alabhamāno mareyya, nanu so, bhante, ahi tassa purisassa katena maraṇappatto”ti. “Āma, mahārājā”ti. “Evameva kho, bhante nāgasena, tathāgatoyeva tattha adhikāro tesaṁ nāsanāyā”ti. 4 “Tathāgato, mahārāja, dhammaṁ desayamāno anunayappaṭighaṁ na karoti, anunayappaṭighavippamutto dhammaṁ deseti, evaṁ dhamme desīyamāne ye tattha sammāpaṭipannā, te bujjhanti. Ye pana micchāpaṭipannā, te patanti. Yathā, mahārāja, purisassa ambaṁ vā jambuṁ vā madhukaṁ vā cālayamānassa yāni tattha phalāni sārāni daḷhabandhanāni, tāni tattheva accutāni tiṭṭhanti, yāni tattha phalāni pūtivaṇṭamūlāni dubbalabandhanāni, tāni patanti; evameva kho, mahārāja, tathāgato dhammaṁ desayamāno anunayappaṭighaṁ na karoti, anunayappaṭighavippamutto dhammaṁ deseti, evaṁ dhamme desīyamāne ye tattha sammāpaṭipannā, te bujjhanti. Ye pana micchāpaṭipannā, te patanti. 5 Yathā vā pana, mahārāja, kassako dhaññaṁ ropetukāmo khettaṁ kasati, tassa kasantassa anekasatasahassāni tiṇāni maranti; evameva kho, mahārāja, tathāgato paripakkamānase satte bodhento anunayappaṭighavippamutto dhammaṁ deseti, evaṁ dhamme desīyamāne ye tattha sammāpaṭipannā, te bujjhanti. Ye pana micchāpaṭipannā, te tiṇāni viya maranti. 6 Yathā vā pana, mahārāja, manussā rasahetu yantena ucchuṁ pīḷayanti, tesaṁ ucchuṁ pīḷayamānānaṁ ye tattha yantamukhagatā kimayo, te pīḷiyanti; evameva kho, mahārāja, tathāgato paripakkamānase satte bodhento dhammayantamabhipīḷayati, ye tattha micchāpaṭipannā, te kimī viya marantī”ti. 7 “Nanu, bhante nāgasena, te bhikkhū tāya dhammadesanāya patitā”ti? “Api nu kho, mahārāja, tacchako rukkhaṁ tacchanto ujukaṁ parisuddhaṁ karotī”ti? “Na hi, bhante, vajjanīyaṁ apanetvā tacchako rukkhaṁ ujukaṁ parisuddhaṁ karotī”ti. “Evameva kho, mahārāja, tathāgato parisaṁ rakkhanto na sakkoti bodhaneyye satte bodhetuṁ, micchāpaṭipanne pana satte apanetvā bodhaneyye satte bodheti, attakatena pana te, mahārāja, micchāpaṭipannā patanti. 8 Yathā, mahārāja, kadalī veḷu assatarī attajena haññati; evameva kho, mahārāja, ye te micchāpaṭipannā, te attakatena haññanti patanti. 9 Yathā, mahārāja, corā attakatena cakkhuppāṭanaṁ sūlāropanaṁ sīsacchedanaṁ pāpuṇanti; evameva kho, mahārāja, ye te micchāpaṭipannā, te attakatena haññanti patanti. Yesaṁ, mahārāja, saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggataṁ, tesaṁ taṁ neva bhagavato katena, na paresaṁ katena, atha kho attanoyeva katena. 10 Yathā, mahārāja, puriso sabbajanassa amataṁ dadeyya, te taṁ amataṁ asitvā arogā dīghāyukā sabbītito parimucceyyuṁ, athaññataro puriso durupacārena taṁ asitvā maraṇaṁ pāpuṇeyya, api nu kho so, mahārāja, amatadāyako puriso tatonidānaṁ kiñci apuññaṁ āpajjeyyā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, tathāgato dasasahassiyā lokadhātuyā devamanussānaṁ amataṁ dhammadānaṁ deti, ye 3066 --- mil5 3.2:10 te sattā bhabbā, te dhammāmatena bujjhanti. Ye pana te sattā abhabbā, te dhammāmatena haññanti patanti. Bhojanaṁ, mahārāja, sabbasattānaṁ jīvitaṁ rakkhati, tamekacce bhuñjitvā visūcikāya maranti, api nu kho so, mahārāja, bhojanadāyako puriso tatonidānaṁ kiñci apuññaṁ āpajjeyyā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, tathāgato dasasahassiyā lokadhātuyā devamanussānaṁ amataṁ dhammadānaṁ deti, ye te sattā bhabbā, te dhammāmatena bujjhanti. Ye pana te sattā abhabbā, te dhammāmatena haññanti patantī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 11 Sabbasattahitapharaṇapañho dutiyo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Iddhibalavagga 1. Katādhikārasaphalapañha |1.1| Atha kho milindo rājā katāvakāso nipacca garuno pāde sirasi añjaliṁ katvā etadavoca—“bhante nāgasena, ime titthiyā evaṁ bhaṇanti—‘yadi buddho pūjaṁ sādiyati, na parinibbuto buddho saṁyutto lokena antobhaviko lokasmiṁ lokasādhāraṇo, tasmā tassa kato adhikāro avañjho bhavati saphalo. Yadi parinibbuto visaṁyutto lokena nissaṭo sabbabhavehi, tassa pūjā nuppajjati, parinibbuto na kiñci sādiyati, asādiyantassa kato adhikāro vañjho bhavati aphalo’ti ubhato koṭiko eso pañho, neso visayo appattamānasānaṁ, mahantānaṁ yeveso visayo, bhindetaṁ diṭṭhijālaṁ ekaṁse ṭhapaya, taveso pañho anuppatto, anāgatānaṁ jinaputtānaṁ cakkhuṁ dehi paravādaniggahāyā”ti. 2 Thero āha—“parinibbuto, mahārāja, bhagavā, na ca bhagavā pūjaṁ sādiyati, bodhimūleyeva tathāgatassa sādiyanā pahīnā, kiṁ pana anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutassa. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā— 3 ‘Pūjiyantā asamasamā, sadevamānusehi te; Na sādiyanti sakkāraṁ, buddhānaṁ esa dhammatā’”ti. 4 Rājā āha—“bhante nāgasena, putto vā pituno vaṇṇaṁ bhāsati, pitā vā puttassa vaṇṇaṁ bhāsati, na cetaṁ kāraṇaṁ paravādānaṁ niggahāya, pasādappakāsanaṁ nāmetaṁ, iṅgha me tvaṁ tattha kāraṇaṁ sammā brūhi sakavādassa patiṭṭhāpanāya diṭṭhijālaviniveṭhanāyā”ti. 5 Thero āha—“parinibbuto, mahārāja, bhagavā, na ca bhagavā pūjaṁ sādiyati, asādiyantasseva tathāgatassa devamanussā dhāturatanaṁ vatthuṁ karitvā tathāgatassa ñāṇaratanārammaṇena sammāpaṭipattiṁ sevantā tisso sampattiyo paṭilabhanti. 6 Yathā, mahārāja, mahatimahāaggikkhandho pajjalitvā nibbāyeyya, api nu kho so, mahārāja, mahāaggikkhandho sādiyati tiṇakaṭṭhupādānan”ti? “Jalamānopi so, bhante, mahāaggikkhandho tiṇakaṭṭhupādānaṁ na sādiyati, kiṁ pana nibbuto upasanto acetano sādiya”ti? “Tasmiṁ pana, mahārāja, aggikkhandhe uparate upasante loke aggi suñño hotī”ti. “Na hi, bhante, kaṭṭhaṁ aggissa vatthu hoti upādānaṁ, ye keci manussā aggikāmā, te attano thāmabalavīriyena paccattapurisakārena kaṭṭhaṁ manthayitvā aggiṁ nibbattetvā tena agginā aggikaraṇīyāni kammāni karontī”ti. “Tena hi, mahārāja, titthiyānaṁ vacanaṁ micchā bhavati ‘asādiyantassa kato adhikāro vañjho bhavati aphalo’ti. 7 Yathā, mahārāja, mahatimahāaggikkhandho pajjali; evameva bhagavā dasasahassiyā lokadhātuyā buddhasiriyā pajjali. Yathā, mahārāja, mahatimahāaggikkhandho pajjalitvā nibbuto; evameva bhagavā dasasahassiyā lokadhātuyā buddhasiriyā pajjalitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto. Yathā, mahārāja, nibbuto aggikkhandho tiṇakaṭṭhupādānaṁ na sādiyati; evameva kho lokahitassa sādiyanā pahīnā upasantā. Yathā, mahārāja, manussā nibbute aggikkhandhe anupādāne attano thāmabalavīriyena paccattapurisakārena kaṭṭhaṁ manthayitvā aggiṁ nibbattetvā tena agginā aggikaraṇīyāni kammāni karonti; evameva kho devamanussā tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva dhāturatanaṁ vatthuṁ karitvā tathāgatassa ñāṇaratanārammaṇena sammāpaṭipattiṁ sevantā tisso sampattiyo paṭilabhanti, imināpi, mahārāja, kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphalo. 8 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi yena kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphalo. Yathā, 3067 --- mil5 1.1:8 mahārāja, mahatimahāvāto vāyitvā uparameyya, api nu kho so, mahārāja, uparato vāto sādiyati puna nibbattāpanan”ti? “Na hi, bhante, uparatassa vātassa ābhogo vā manasikāro vā puna nibbattāpanāya”. “Kiṅkāraṇaṁ”? “Acetanā sā vāyodhātū”ti. “Api nu tassa, mahārāja, uparatassa vātassa vātoti samaññā apagacchatī”ti? “Na hi, bhante, tālavaṇṭavidhūpanāni vātassa uppattiyā paccayā, ye keci manussā uṇhābhitattā pariḷāhaparipīḷitā, te tālavaṇṭena vā vidhūpanena vā attano thāmabalavīriyena paccattapurisakārena taṁ nibbattetvā tena vātena uṇhaṁ nibbāpenti pariḷāhaṁ vūpasamentī”ti. “Tena hi, mahārāja, titthiyānaṁ vacanaṁ micchā bhavati ‘asādiyantassa kato adhikāro vañjho bhavati aphalo’ti. 9 Yathā, mahārāja, mahatimahāvāto vāyi; evameva bhagavā dasasahassiyā lokadhātuyā sītalamadhurasantasukhumamettāvātena upavāyi. Yathā, mahārāja, mahatimahāvāto vāyitvā uparato; evameva bhagavā sītalamadhurasantasukhumamettāvātena upavāyitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto. Yathā, mahārāja, uparato vāto puna nibbattāpanaṁ na sādiyati; evameva lokahitassa sādiyanā pahīnā upasantā. Yathā, mahārāja, te manussā uṇhābhitattā pariḷāhaparipīḷitā; evameva devamanussā tividhaggisantāpapariḷāhaparipīḷitā. Yathā tālavaṇṭavidhūpanāni vātassa nibbattiyā paccayā honti; evameva tathāgatassa dhātu ca ñāṇaratanañca paccayo hoti tissannaṁ sampattīnaṁ paṭilābhāya. Yathā manussā uṇhābhitattā pariḷāhaparipīḷitā tālavaṇṭena vā vidhūpanena vā vātaṁ nibbattetvā uṇhaṁ nibbāpenti pariḷāhaṁ vūpasamenti; evameva devamanussā tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva dhātuñca ñāṇaratanañca pūjetvā kusalaṁ nibbattetvā tena kusalena tividhaggisantāpapariḷāhaṁ nibbāpenti vūpasamenti. Imināpi, mahārāja, kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphaloti. 10 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi paravādānaṁ niggahāya. Yathā, mahārāja, puriso bheriṁ ākoṭetvā saddaṁ nibbatteyya, yo so bherisaddo purisena nibbattito, so saddo antaradhāyeyya, api nu kho so, mahārāja, saddo sādiyati puna nibbattāpanan”ti? “Na hi, bhante, antarahito so saddo, natthi tassa puna uppādāya ābhogo vā manasikāro vā, sakiṁ nibbatte bherisadde antarahite so bherisaddo samucchinno hoti. Bherī pana, bhante, paccayo hoti saddassa nibbattiyā, atha puriso paccaye sati attajena vāyāmena bheriṁ akoṭetvā saddaṁ nibbattetī”ti. 11 “Evameva kho, mahārāja, bhagavā sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanaparibhāvitaṁ dhāturatanañca dhammañca vinayañca anusiṭṭhañca satthāraṁ ṭhapayitvā sayaṁ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto, na ca parinibbute bhagavati sampattilābho upacchinno hoti, bhavadukkhapaṭipīḷitā sattā dhāturatanañca dhammañca vinayañca anusiṭṭhañca paccayaṁ karitvā sampattikāmā sampattiyo paṭilabhanti, imināpi, mahārāja, kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphaloti. 12 Diṭṭhañcetaṁ, mahārāja, bhagavatā anāgatamaddhānaṁ. Kathitañca bhaṇitañca ācikkhitañca ‘siyā kho panānanda, tumhākaṁ evamassa atītasatthukaṁ pāvacanaṁ natthi no satthāti, na kho panetaṁ, ānanda, evaṁ daṭṭhabbaṁ, yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā’ti. Parinibbutassa tathāgatassa asādiyantassa kato adhikāro vañjho bhavati aphaloti, taṁ tesaṁ titthiyānaṁ vacanaṁ micchā abhūtaṁ vitathaṁ alikaṁ viruddhaṁ viparītaṁ dukkhadāyakaṁ dukkhavipākaṁ apāyagamanīyanti. 13 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi yena kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphalo. Sādiyati nu kho, mahārāja, ayaṁ mahāpathavī ‘sabbabījāni mayi saṁviruhantū’”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kissa pana tāni, mahārāja, bījāni asādiyantiyā mahāpathaviyā saṁviruhitvā daḷhamūlajaṭāpatiṭṭhitā khandhasārasākhāparivitthiṇṇā pupphaphaladharā hontī”ti? “Asādiyantīpi, bhante, mahāpathavī tesaṁ bījānaṁ vatthu hoti 3068 --- mil5 1.1:13 paccayaṁ deti viruhanāya, tāni bījāni taṁ vatthuṁ nissāya tena paccayena saṁviruhitvā daḷhamūlajaṭāpatiṭṭhitā khandhasārasākhāparivitthiṇṇā pupphaphaladharā hontī”ti. “Tena hi, mahārāja, titthiyā sake vāde naṭṭhā honti hatā viruddhā, sace te bhaṇanti—‘asādiyantassa kato adhikāro vañjho bhavati aphalo’ti. 14 Yathā, mahārāja, mahāpathavī, evaṁ tathāgato arahaṁ sammāsambuddho. Yathā, mahārāja, mahāpathavī na kiñci sādiyati, evaṁ tathāgato na kiñci sādiyati. Yathā, mahārāja, tāni bījāni pathaviṁ nissāya saṁviruhitvā daḷhamūlajaṭāpatiṭṭhitā khandhasārasākhāparivitthiṇṇā pupphaphaladharā honti, evaṁ devamanussā tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva dhātuñca ñāṇaratanañca nissāya daḷhakusalamūlapatiṭṭhitā samādhikkhandhadhammasārasīlasākhāparivitthiṇṇā vimuttipupphasāmaññaphaladharā honti, imināpi, mahārāja, kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphaloti. 15 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi yena kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphalo. Sādiyanti nu kho, mahārāja, ime oṭṭhā goṇā gadrabhā ajā pasū manussā antokucchismiṁ kimikulānaṁ sambhavan”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kissa pana te, mahārāja, kimayo tesaṁ asādiyantānaṁ antokucchismiṁ sambhavitvā bahuputtanattā vepullataṁ pāpuṇantī”ti? “Pāpassa, bhante, kammassa balavatāya asādiyantānaṁyeva tesaṁ sattānaṁ antokucchismiṁ kimayo sambhavitvā bahuputtanattā vepullataṁ pāpuṇantī”ti. “Evameva kho, mahārāja, tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva dhātussa ca ñāṇārammaṇassa ca balavatāya tathāgate kato adhikāro avañjho bhavati saphaloti. 16 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi yena kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphalo. Sādiyanti nu kho, mahārāja, ime manussā ime aṭṭhanavuti rogā kāye nibbattantū”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kissa pana te, mahārāja, rogā asādiyantānaṁ kāye nipatantī”ti? “Pubbe katena, bhante, duccaritenā”ti. “Yadi, mahārāja, pubbe kataṁ akusalaṁ idha vedanīyaṁ hoti, tena hi, mahārāja, pubbe katampi idha katampi kusalākusalaṁ kammaṁ avañjhaṁ bhavati saphalanti. Imināpi, mahārāja, kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphaloti. 17 Sutapubbaṁ pana tayā, mahārāja, nandako nāma yakkho theraṁ sāriputtaṁ āsādayitvā pathaviṁ paviṭṭho”ti? “Āma, bhante, suyyati, loke pākaṭo eso”ti. “Api nu kho, mahārāja, thero sāriputto sādiyi nandakassa yakkhassa mahāpathavigilanan”ti. “Ubbattiyantepi, bhante, sadevake loke patamānepi chamāyaṁ candimasūriye vikirantepi sinerupabbatarāje thero sāriputto na parassa dukkhaṁ sādiyeyya. Taṁ kissa hetu? Yena hetunā thero sāriputto kujjheyya vā dusseyya vā, so hetu therassa sāriputtassa samūhato samucchinno, hetuno samugghātitattā, bhante, thero sāriputto jīvitahārakepi kopaṁ na kareyyā”ti. “Yadi, mahārāja, thero sāriputto nandakassa yakkhassa pathavigilanaṁ na sādiyi, kissa pana nandako yakkho pathaviṁ paviṭṭho”ti? “Akusalassa, bhante, kammassa balavatāyā”ti. “Yadi, mahārāja, akusalassa kammassa balavatāya nandako yakkho pathaviṁ paviṭṭho, asādiyantassāpi kato aparādho avañjho bhavati saphalo. Tena hi, mahārāja, akusalassapi kammassa balavatāya asādiyantassa kato adhikāro avañjho bhavati saphaloti. Imināpi, mahārāja, kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphaloti. 18 Kati nu kho te, mahārāja, manussā, ye etarahi mahāpathaviṁ paviṭṭhā, atthi te tattha savaṇan”ti? “Āma, bhante, suyyatī”ti. “Iṅgha tvaṁ, mahārāja, sāvehī”ti? “Ciñcamāṇavikā, bhante, suppabuddho ca sakko, devadatto ca thero, nandako ca yakkho, nando ca māṇavakoti. Sutametaṁ, bhante, ime pañca janā mahāpathaviṁ paviṭṭhā”ti. “Kismiṁ te, mahārāja, aparaddhā”ti? “Bhagavati ca, bhante, sāvakesu cā”ti. “Api nu kho, mahārāja, bhagavā vā sāvakā vā sādiyiṁsu imesaṁ mahāpathavipavisanan”ti? “Na hi, 3069 --- mil5 1.1:18 bhante”ti. “Tena hi, mahārāja, tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphalo”ti. “Suviññāpito, bhante nāgasena, pañho gambhīro uttānīkato, guyhaṁ vidaṁsitaṁ, gaṇṭhi bhinno, gahanaṁ agahanaṁ kataṁ, naṭṭhā paravādā, bhaggā kudiṭṭhī, nippabhā jātā kutitthiyā, tvaṁ gaṇivarapavaramāsajjā”ti. 19 Katādhikārasaphalapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Santhavavagga 7. Ghaṭikārapañha |5.7| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘ghaṭikārassa kumbhakārassa āvesanaṁ sabbaṁ temāsaṁ ākāsacchadanaṁ aṭṭhāsi, na devotivassī’ti. Puna ca bhaṇitaṁ—‘kassapassa tathāgatassa kuṭi ovassatī’ti. Kissa pana, bhante nāgasena, tathāgatassa evamussannakusalamūlassa kuṭi ovassati, tathāgatassa nāma so ānubhāvo icchitabbo? Yadi, bhante nāgasena, ghaṭikārassa kumbhakārassa āvesanaṁ anovassaṁ ākāsacchadanaṁ ahosi, tena hi ‘tathāgatassa kuṭi ovassatī’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi tathāgatassa kuṭi ovassati, tena hi ‘ghaṭikārassa kumbhakārassa āvesanaṁ anovassakaṁ ahosi ākāsacchadanan’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘ghaṭikārassa kumbhakārassa āvesanaṁ sabbaṁ temāsaṁ ākāsacchadanaṁ aṭṭhāsi, na devotivassī’ti. Bhaṇitañca—‘kassapassa tathāgatassa kuṭi ovassatī’ti. Ghaṭikāro, mahārāja, kumbhakāro sīlavā kalyāṇadhammo ussannakusalamūlo andhe jiṇṇe mātāpitaro poseti, tassa asammukhā anāpucchāyevassa ghare tiṇaṁ haritvā bhagavato kuṭiṁ chādesuṁ, so tena tiṇaharaṇena akampitaṁ asañcalitaṁ susaṇṭhitaṁ vipulamasamaṁ pītiṁ paṭilabhati, bhiyyo somanassañca atulaṁ uppādesi ‘aho vata me bhagavā lokuttamo suvissattho’ti, tena tassa diṭṭhadhammiko vipāko nibbatto. Na hi, mahārāja, tathāgato tāvatakena vikārena calati. 3 Yathā, mahārāja, sineru girirājā anekasatasahassavātasampahārenapi na kampati na calati, mahodadhi varappavarasāgaro anekasatanahutamahāgaṅgāsatasahassehipi na pūrati na vikāramāpajjati; evameva kho, mahārāja, tathāgato na tāvatakena vikārena calati. 4 Yaṁ pana, mahārāja, tathāgatassa kuṭi ovassati, taṁ mahato janakāyassa anukampāya. Dveme, mahārāja, atthavase sampassamānā tathāgatā sayaṁ nimmitaṁ paccayaṁ nappaṭisevanti, ‘ayaṁ aggadakkhiṇeyyo satthā’ti bhagavato paccayaṁ datvā devamanussā sabbaduggatito parimuccissantīti, pāṭihīraṁ dassetvā vuttiṁ pariyesantīti ‘mā aññe upavadeyyun’ti. Ime dve atthavase sampassamānā tathāgatā sayaṁ nimmitaṁ paccayaṁ nappaṭisevanti. Yadi, mahārāja, sakko vā taṁ kuṭiṁ anovassaṁ kareyya brahmā vā sayaṁ vā, sāvajjaṁ bhaveyya taṁyeva karaṇaṁ sadosaṁ saniggahaṁ, ime vibhūtaṁ katvā lokaṁ sammohenti adhikataṁ karontīti, tasmā taṁ karaṇaṁ vajjanīyaṁ. Na, mahārāja, tathāgatā vatthuṁ yācanti, tāya avatthuyācanāya aparibhāsiyā bhavantī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 5 Ghaṭikārapañho sattamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Abhejjavagga 5. Buddhalābhantarāyapañha |2.5| “Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘lābhī tathāgato cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti. Puna ca tathāgato pañcasālaṁ brāhmaṇagāmaṁ piṇḍāya pavisitvā kiñcideva alabhitvā yathādhotena pattena nikkhantoti. Yadi, bhante nāgasena, tathāgato lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, tena hi pañcasālaṁ brāhmaṇagāmaṁ piṇḍāya pavisitvā kiñcideva alabhitvā yathādhotena pattena nikkhantoti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi pañcasālaṁ brāhmaṇagāmaṁ piṇḍāya pavisitvā kiñcideva alabhitvā yathādhotena pattena nikkhanto, tena hi lābhī tathāgato cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānanti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho sumahanto dunnibbeṭho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Lābhī, mahārāja, tathāgato cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, pañcasālañca brāhmaṇagāmaṁ piṇḍāya pavisitvā kiñcideva alabhitvā yathādhotena pattena nikkhanto, tañca pana mārassa pāpimato kāraṇā”ti. “Tena hi, bhante nāgasena, 3070 --- mil5 2.5:2 bhagavato gaṇanapathaṁ vītivattakappe abhisaṅkhataṁ kusalaṁ kinti niṭṭhitaṁ, adhunuṭṭhitena mārena pāpimatā tassa kusalassa balavegaṁ kinti pihitaṁ; tena hi, bhante nāgasena, tasmiṁ vatthusmiṁ dvīsu ṭhānesu upavādo āgacchati, kusalatopi akusalaṁ balavataraṁ hoti, buddhabalatopi mārabalaṁ balavataraṁ hotīti; tena hi rukkhassa mūlatopi aggaṁ bhārataraṁ hoti, guṇasamparikiṇṇatopi pāpiyaṁ balavataraṁ hotī”ti. “Na, mahārāja, tāvatakena kusalatopi akusalaṁ balavataraṁ nāma hoti, na buddhabalatopi mārabalaṁ balavataraṁ nāma hoti. Api cettha kāraṇaṁ icchitabbaṁ. 3 Yathā, mahārāja, puriso rañño cakkavattissa madhuṁ vā madhupiṇḍikaṁ vā aññaṁ vā upāyanaṁ abhihareyya, tamenaṁ rañño dvārapālo evaṁ vadeyya ‘akālo, bho, ayaṁ rañño dassanāya, tena hi, bho, tava upāyanaṁ gahetvā sīghasīghaṁ paṭinivatta, pure tava rājā daṇḍaṁ dhāressatī’ti. Tato so puriso daṇḍabhayā tasito ubbiggo taṁ upāyanaṁ ādāya sīghasīghaṁ paṭinivatteyya, api nu kho so, mahārāja, rājā cakkavattī tāvatakena upāyanavikalamattakena dvārapālato dubbalataro nāma hoti, aññaṁ vā pana kiñci upāyanaṁ na labheyyā”ti? “Na hi, bhante, issāpakato so, bhante, dvārapālo upāyanaṁ nivāresi, aññena pana dvārena satasahassaguṇampi rañño upāyanaṁ upetī”ti. “Evameva kho, mahārāja, issāpakato māro pāpimā pañcasālake brāhmaṇagahapatike anvāvisi, aññāni pana anekāni devatāsatasahassāni amataṁ dibbaṁ ojaṁ gahetvā upagatāni ‘bhagavato kāye ojaṁ odahissāmā’ti bhagavantaṁ namassamānāni pañjalikāni ṭhitānī”ti. 4 “Hotu, bhante nāgasena, sulabhā bhagavato cattāro paccayā loke uttamapurisassa, yācitova bhagavā devamanussehi cattāro paccaye paribhuñjati, api ca kho pana mārassa yo adhippāyo, so tāvatakena siddho, yaṁ so bhagavato bhojanassa antarāyamakāsi. Ettha me, bhante, kaṅkhā na chijjati, vimatijātohaṁ tattha saṁsayapakkhando. Na me tattha mānasaṁ pakkhandati, yaṁ tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa sadevake loke aggapuggalavarassa kusalavarapuññasambhavassa asamasamassa anupamassa appaṭisamassa chavakaṁ lāmakaṁ parittaṁ pāpaṁ anariyaṁ vipannaṁ māro lābhantarāyamakāsī”ti. 5 “Cattāro kho, mahārāja, antarāyā adiṭṭhantarāyo uddissa katantarāyo upakkhaṭantarāyo paribhogantarāyoti. Tattha katamo adiṭṭhantarāyo? Anodissa adassanena anabhisaṅkhataṁ koci antarāyaṁ karoti ‘kiṁ parassa dinnenā’ti, ayaṁ adiṭṭhantarāyo nāma. 6 Katamo uddissa katantarāyo? Idhekaccaṁ puggalaṁ upadisitvā uddissa bhojanaṁ paṭiyattaṁ hoti, taṁ koci antarāyaṁ karoti, ayaṁ uddissa katantarāyo nāma. 7 Katamo upakkhaṭantarāyo? Idha yaṁ kiñci upakkhaṭaṁ hoti appaṭiggahitaṁ, tattha koci antarāyaṁ karoti, ayaṁ upakkhaṭantarāyo nāma. 8 Katamo paribhogantarāyo? Idha yaṁ kiñci paribhogaṁ, tattha koci antarāyaṁ karoti, ayaṁ paribhogantarāyo nāma. Ime kho, mahārāja, cattāro antarāyā. 9 Yaṁ pana māro pāpimā pañcasālake brāhmaṇagahapatike anvāvisi, taṁ neva bhagavato paribhogaṁ na upakkhaṭaṁ na uddissakataṁ, anāgataṁ asampattaṁ adassanena antarāyaṁ kataṁ, taṁ pana nekassa bhagavatoyeva, atha kho ye te tena samayena nikkhantā abbhāgatā, sabbepi te taṁ divasaṁ bhojanaṁ na labhiṁsu, nāhaṁ taṁ, mahārāja, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo tassa bhagavato uddissa kataṁ upakkhaṭaṁ paribhogaṁ antarāyaṁ kareyya. Sace koci issāya uddissa kataṁ upakkhaṭaṁ paribhogaṁ antarāyaṁ kareyya, phaleyya tassa muddhā satadhā vā sahassadhā vā. 10 Cattārome, mahārāja, tathāgatassa kenaci anāvaraṇīyā guṇā. Katame cattāro? Lābho, mahārāja, bhagavato uddissa kato upakkhaṭo na sakkā kenaci antarāyaṁ kātuṁ; sarīrānugatā, mahārāja, bhagavato byāmappabhā na sakkā kenaci antarāyaṁ kātuṁ; sabbaññutaṁ, mahārāja, bhagavato ñāṇaratanaṁ na sakkā kenaci antarāyaṁ kātuṁ; jīvitaṁ, mahārāja, bhagavato na sakkā kenaci antarāyaṁ kātuṁ. Ime kho, mahārāja, cattāro tathāgatassa kenaci anāvaraṇīyā guṇā, sabbepete, mahārāja, guṇā ekarasā arogā akuppā aparūpakkamā aphusāni kiriyāni. Adassanena, mahārāja, māro pāpimā nilīyitvā pañcasālake 3071 --- mil5 2.5:10 brāhmaṇagahapatike anvāvisi. 11 Yathā, mahārāja, rañño paccante dese visame adassanena nilīyitvā corā panthaṁ dūsenti. Yadi pana rājā te core passeyya, api nu kho te corā sotthiṁ labheyyun”ti? “Na hi, bhante, pharasunā phālāpeyya satadhā vā sahassadhā vā”ti. “Evameva kho, mahārāja, adassanena māro pāpimā nilīyitvā pañcasālake brāhmaṇagahapatike anvāvisi. 12 Yathā vā pana, mahārāja, itthī sapatikā adassanena nilīyitvā parapurisaṁ sevati; evameva kho, mahārāja, adassanena māro pāpimā nilīyitvā pañcasālake brāhmaṇagahapatike anvāvisi. Yadi, mahārāja, itthī sāmikassa sammukhā parapurisaṁ sevati, api nu kho sā itthī sotthiṁ labheyyā”ti? “Na hi, bhante, haneyyāpi taṁ, bhante, sāmiko vadheyyāpi bandheyyāpi dāsittaṁ vā upaneyyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, adassanena māro pāpimā nilīyitvā pañcasālake brāhmaṇagahapatike anvāvisi. Yadi, mahārāja, māro pāpimā bhagavato uddissa kataṁ upakkhaṭaṁ paribhogaṁ antarāyaṁ kareyya, phaleyya tassa muddhā satadhā vā sahassadhā vā”ti. “Evametaṁ, bhante nāgasena, corikāya kataṁ mārena pāpimatā, nilīyitvā māro pāpimā pañcasālake brāhmaṇagahapatike anvāvisi. Sace so, bhante, māro pāpimā bhagavato uddissa kataṁ upakkhaṭaṁ paribhogaṁ antarāyaṁ kareyya, muddhā vāssa phaleyya satadhā vā sahassadhā vā, kāyo vāssa bhusamuṭṭhi viya vikireyya. Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 13 Buddhalābhantarāyapañho pañcamo. 0 Milindapañha Anumānapañha Nippapañcavagga 9. Sūriyatapanapañha |2.9| “Bhante nāgasena, ayaṁ sūriyo sabbakālaṁ kaṭhinaṁ tapati, udāhu kiñcikālaṁ mandaṁ tapatī”ti? “Sabbakālaṁ, mahārāja, sūriyo kaṭhinaṁ tapati, na kiñcikālaṁ mandaṁ tapatī”ti. “Yadi, bhante nāgasena, sūriyo sabbakālaṁ kaṭhinaṁ tapati, kissa pana appekadā sūriyo kaṭhinaṁ tapati, appekadā mandaṁ tapatī”ti? “Cattārome, mahārāja, sūriyassa rogā, yesaṁ aññatarena rogena paṭipīḷito sūriyo mandaṁ tapati. Katame cattāro? Abbhaṁ, mahārāja, sūriyassa rogo, tena rogena paṭipīḷito sūriyo mandaṁ tapati. Mahikā, mahārāja, sūriyassa rogo, tena rogena paṭipīḷito sūriyo mandaṁ tapati. Megho, mahārāja, sūriyassa rogo, tena rogena paṭipīḷito sūriyo mandaṁ tapati. Rāhu, mahārāja, sūriyassa rogo, tena rogena paṭipīḷito sūriyo mandaṁ tapati. Ime kho, mahārāja, cattāro sūriyassa rogā, yesaṁ aññatarena rogena paṭipīḷito sūriyo mandaṁ tapatī”ti. “Acchariyaṁ, bhante nāgasena, abbhutaṁ, bhante nāgasena, sūriyassapi tāva tejosampannassa rogo uppajjissati, kimaṅgaṁ pana aññesaṁ sattānaṁ, natthi, bhante, esā vibhatti aññassa aññatra tavādisena buddhimatā”ti. 2 Sūriyatapanapañho navamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Makkaṭakavagga 2. Thanassitadārakaṅgapañha |7.2| “Bhante nāgasena, ‘thanassitadārakassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, thanassitadārako sadatthe laggati, khīratthiko rodati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sadatthe laggitabbaṁ, sabbattha dhammañāṇena bhavitabbaṁ, uddese paripucchāya sammappayoge paviveke garusaṁvāse kalyāṇamittasevane. Idaṁ, mahārāja, thanassitadārakassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena dīghanikāyavare parinibbānasuttante— 2 ‘Iṅgha tumhe, ānanda, sāratthe ghaṭatha, sāratthe anuyuñjatha, sāratthe appamattā ātāpino pahitattā viharathā’”ti. 3 Thanassitadārakaṅgapañho dutiyo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Upacikāvagga 1. Upacikaṅgapañha |5.1| “Bhante nāgasena, ‘upacikāya ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, upacikā upari chadanaṁ katvā attānaṁ pidahitvā gocarāya carati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sīlasaṁvarachadanaṁ katvā mānasaṁ pidahitvā piṇḍāya caritabbaṁ, sīlasaṁvarachadanena kho, mahārāja, yogī yogāvacaro sabbabhayasamatikkanto hoti. Idaṁ, mahārāja, upacikāya ekaṁ aṅgaṁ 3072 --- mil7 5.1:1 gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena upasenena vaṅgantaputtena— 2 ‘Sīlasaṁvarachadanaṁ, yogī katvāna mānasaṁ; Anupalitto lokena, bhayā ca parimuccatī’”ti. 3 Upacikaṅgapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Samuddavagga 4. Sālakalyāṇikaṅgapañha |3.4| “Bhante nāgasena, ‘sālakalyāṇikāya ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, sālakalyāṇikā nāma antopathaviyaṁyeva abhivaḍḍhati hatthasatampi bhiyyopi; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena cattāri sāmaññaphalāni catasso paṭisambhidā chaḷabhiññāyo kevalañca samaṇadhammaṁ suññāgāreyeva paripūrayitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, sālakalyāṇikāya ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena rāhulena— 2 ‘Sālakalyāṇikā nāma, pādapo dharaṇīruho; Antopathaviyaṁyeva, satahatthopi vaḍḍhati. 3 Yathā kālamhi sampatte, paripākena so dumo; Uggañchitvāna ekāhaṁ, satahatthopi vaḍḍhati. 4 Evamevāhaṁ mahāvīra, sālakalyāṇikā viya; Abbhantare suññāgāre, dhammato abhivaḍḍhayin’”ti. 5 Sālakalyāṇikaṅgapañho catuttho. 0 Milindapañha Anumānapañha Vessantaravagga 11. Nibbānasacchikaraṇapañha |3.11| “Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘nibbānaṁ na atītaṁ, na anāgataṁ, na paccuppannaṁ, na uppannaṁ na anuppannaṁ na uppādanīyan’ti. Idha, bhante nāgasena, yo koci sammāpaṭipanno nibbānaṁ sacchikaroti, so uppannaṁ sacchikaroti, udāhu uppādetvā sacchikarotī”ti? “Yo koci, mahārāja, sammāpaṭipanno nibbānaṁ sacchikaroti, so na uppannaṁ sacchikaroti, na uppādetvā sacchikaroti, api ca, mahārāja, atthesā nibbānadhātu, yaṁ so sammāpaṭipanno sacchikarotī”ti. 2 “Mā, bhante nāgasena, imaṁ pañhaṁ paṭicchannaṁ katvā dīpehi, vivaṭaṁ pākaṭaṁ katvā dīpehi chandajāto ussāhajāto, yaṁ te sikkhitaṁ, taṁ sabbaṁ etthevākirāhi, etthāyaṁ jano sammūḷho vimatijāto saṁsayapakkhando, bhindetaṁ antodosasallan”ti. “Atthesā, mahārāja, nibbānadhātu santā sukhā paṇītā, taṁ sammāpaṭipanno jinānusiṭṭhiyā saṅkhāre sammasanto paññāya sacchikaroti. Yathā, mahārāja, antevāsiko ācariyānusiṭṭhiyā vijjaṁ paññāya sacchikaroti; evameva kho, mahārāja, sammāpaṭipanno jinānusiṭṭhiyā paññāya nibbānaṁ sacchikaroti. 3 Kathaṁ pana taṁ nibbānaṁ daṭṭhabbanti? Anītito nirupaddavato abhayato khemato santato sukhato sātato paṇītato sucito sītalato daṭṭhabbaṁ. 4 Yathā, mahārāja, puriso bahukaṭṭhapuñjena jalitakaṭṭhitena agginā dayhamāno vāyāmena tato muñcitvā niraggikokāsaṁ pavisitvā tattha paramasukhaṁ labheyya; evameva kho, mahārāja, yo sammāpaṭipanno, so yoniso manasikārena byapagatatividhaggisantāpaṁ paramasukhaṁ nibbānaṁ sacchikaroti. Yathā, mahārāja, aggi, evaṁ tividhaggi daṭṭhabbo; yathā aggigato puriso, evaṁ sammāpaṭipanno daṭṭhabbo; yathā niraggikokāso, evaṁ nibbānaṁ daṭṭhabbaṁ. 5 Yathā vā pana, mahārāja, puriso ahikukkuramanussakuṇapasarīravaḷañjakoṭṭhāsarāsigato kuṇapajaṭājaṭitantaramanupaviṭṭho vāyāmena tato muñcitvā nikkuṇapokāsaṁ pavisitvā tattha paramasukhaṁ labheyya; evameva kho, mahārāja, yo sammāpaṭipanno, so yoniso manasikārena byapagatakilesakuṇapaṁ paramasukhaṁ nibbānaṁ sacchikaroti. Yathā, mahārāja, kuṇapaṁ, evaṁ pañca kāmaguṇā daṭṭhabbā; yathā kuṇapagato puriso, evaṁ sammāpaṭipanno daṭṭhabbo; yathā nikkuṇapokāso, evaṁ nibbānaṁ daṭṭhabbaṁ. 6 Yathā vā pana, mahārāja, puriso bhīto tasito kampito viparītavibbhantacitto vāyāmena tato muñcitvā daḷhaṁ thiraṁ acalaṁ abhayaṭṭhānaṁ pavisitvā tattha paramasukhaṁ labheyya; evameva kho, mahārāja, yo sammāpaṭipanno, so yoniso manasikārena byapagatabhayasantāsaṁ paramasukhaṁ nibbānaṁ sacchikaroti. Yathā, mahārāja, bhayaṁ, evaṁ jātijarābyādhimaraṇaṁ paṭicca aparāparaṁ pavattabhayaṁ daṭṭhabbaṁ; yathā bhīto puriso, evaṁ sammāpaṭipanno daṭṭhabbo; yathā abhayaṭṭhānaṁ, evaṁ nibbānaṁ daṭṭhabbaṁ. 7 Yathā vā pana, mahārāja, puriso 3073 --- mil6 3.11:7 kiliṭṭhamalinakalalakaddamadese patito vāyāmena taṁ kalalakaddamaṁ apavāhetvā parisuddhavimaladesamupagantvā tattha paramasukhaṁ labheyya; evameva kho, mahārāja, yo sammāpaṭipanno, so yoniso manasikārena byapagatakilesamalakaddamaṁ paramasukhaṁ nibbānaṁ sacchikaroti. Yathā, mahārāja, kalalaṁ, evaṁ lābhasakkārasiloko daṭṭhabbo; yathā kalalagato puriso, evaṁ sammāpaṭipanno daṭṭhabbo; yathā parisuddhavimaladeso, evaṁ nibbānaṁ daṭṭhabbaṁ. 8 Tañca pana nibbānaṁ sammāpaṭipanno kinti sacchikaroti? Yo so, mahārāja, sammāpaṭipanno, so saṅkhārānaṁ pavattaṁ sammasati. Pavattaṁ sammasamāno tattha jātiṁ passati jaraṁ passati byādhiṁ passati maraṇaṁ passati, na tattha kiñci sukhaṁ sātaṁ passati āditopi majjhatopi pariyosānatopi. So tattha kiñci na gayhūpagaṁ passati. Yathā, mahārāja, puriso divasasantatte ayoguḷe jalite tatte kaṭhite āditopi majjhatopi pariyosānatopi na kiñci gayhūpagaṁ padesaṁ passati; evameva kho, mahārāja, yo saṅkhārānaṁ pavattaṁ sammasati, so pavattaṁ sammasamāno tattha jātiṁ passati jaraṁ passati byādhiṁ passati maraṇaṁ passati, na tattha kiñci sukhaṁ sātaṁ passati āditopi majjhatopi pariyosānatopi. So tattha na kiñci gayhūpagaṁ passati, tassa gayhūpagaṁ apassantassa citte arati saṇṭhāti, kāyasmiṁ ḍāho okkamati, so atāṇo asaraṇo asaraṇībhūto bhavesu nibbindati. 9 Yathā, mahārāja, puriso jalitajālaṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ paviseyya, so tattha atāṇo asaraṇo asaraṇībhūto aggimhi nibbindeyya; evameva kho, mahārāja, tassa gayhūpagaṁ apassantassa citte arati saṇṭhāti, kāyasmiṁ ḍāho okkamati, so atāṇo asaraṇo asaraṇībhūto bhavesu nibbindati. 10 Tassa pavatte bhayadassāvissa evaṁ cittaṁ uppajjati ‘santattaṁ kho panetaṁ pavattaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ bahudukkhaṁ bahūpāyāsaṁ, yadi koci labhetha appavattaṁ etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ, yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. Iti hetaṁ tassa appavatte cittaṁ pakkhandati pasīdati pahaṁsayati tusayati ‘paṭiladdhaṁ kho me nissaraṇan’ti. 11 Yathā, mahārāja, puriso vippanaṭṭho videsapakkhando nibbāhanamaggaṁ disvā tattha pakkhandati pasīdati pahaṁsayati tusayati ‘paṭiladdho me nibbāhanamaggo’ti; evameva kho, mahārāja, pavatte bhayadassāvissa appavatte cittaṁ pakkhandati pasīdati pahaṁsayati tusayati ‘paṭiladdhaṁ kho me nissaraṇan’ti. 12 So appavattatthāya maggaṁ āyūhati gavesati bhāveti bahulīkaroti, tassa tadatthaṁ sati santiṭṭhati, tadatthaṁ vīriyaṁ santiṭṭhati, tadatthaṁ pīti santiṭṭhati, tassa taṁ cittaṁ aparāparaṁ manasikaroto pavattaṁ samatikkamitvā appavattaṁ okkamati, appavattamanuppatto, mahārāja, sammāpaṭipanno ‘nibbānaṁ sacchikarotī’ti vuccatī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 13 Nibbānasacchikaraṇapañho ekādasamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Gadrabhavagga 3. Kalandakaṅgapañha |2.3| “Bhante nāgasena, ‘kalandakassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, kalandako paṭisattumhi opatante naṅguṭṭhaṁ papphoṭetvā mahantaṁ katvā teneva naṅguṭṭhalaguḷena paṭisattuṁ paṭibāhati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kilesasattumhi opatante satipaṭṭhānalaguḷaṁ papphoṭetvā mahantaṁ katvā teneva satipaṭṭhānalaguḷena sabbakilesā paṭibāhitabbā. Idaṁ, mahārāja, kalandakassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena cūḷapanthakena— 2 ‘Yadā kilesā opatanti, sāmaññaguṇadhaṁsanā; Satipaṭṭhānalaguḷena, hantabbā te punappunan’”ti. 3 Kalandakaṅgapañho tatiyo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Sīhavagga 5. Ulūkaṅgapañha |6.5| “Bhante nāgasena, ‘ulūkassa dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, ulūko kākehi paṭiviruddho, rattiṁ kākasaṅghaṁ gantvā bahūpi kāke hanati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena aññāṇena paṭiviruddho kātabbo, ekena raho nisīditvā aññāṇaṁ sampamadditabbaṁ, mūlato chinditabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, 3074 --- mil7 6.5:1 ulūkassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, ulūko suppaṭisallīno hoti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena paṭisallānārāmena bhavitabbaṁ paṭisallānaratena. Idaṁ, mahārāja, ulūkassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena saṁyuttanikāyavare— 3 ‘Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisallānārāmo paṭisallānarato “idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānātī’”ti. 4 Ulūkaṅgapañho pañcamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Pathavīvagga 6. Ākāsaṅgapañha |4.6| “Bhante nāgasena, ‘ākāsassa pañca aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni pañca aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, ākāso sabbaso agayho; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sabbaso kilesehi agayhena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, ākāsassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, ākāso isitāpasabhūtadijagaṇānusañcarito; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ‘aniccaṁ dukkhaṁ anattā’ti saṅkhāresu mānasaṁ sañcārayitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, ākāsassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, ākāso santāsanīyo; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sabbabhavapaṭisandhīsu mānasaṁ ubbejayitabbaṁ, assādo na kātabbo. Idaṁ, mahārāja, ākāsassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 4 Puna caparaṁ, mahārāja, ākāso ananto appamāṇo aparimeyyo; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena anantasīlena aparimitañāṇena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, ākāsassa catutthaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 5 Puna caparaṁ, mahārāja, ākāso alaggo asatto appatiṭṭhito apalibuddho; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kule gaṇe lābhe āvāse palibodhe paccaye sabbakilesesu ca sabbattha alaggena bhavitabbaṁ, anāsattena appatiṭṭhitena apalibuddhena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, ākāsassa pañcamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena sakaṁ puttaṁ rāhulaṁ ovadantena— 6 ‘Seyyathāpi, rāhula, ākāso na katthaci patiṭṭhito; evameva kho tvaṁ, rāhula, ākāsasamaṁ bhāvanaṁ bhāvehi. Ākāsasamaṁ hi te, rāhula, bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṁ pariyādāya ṭhassantī’”ti. 7 Ākāsaṅgapañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Kumbhavagga 1. Kumbhaṅgapañha |8.1| “Bhante nāgasena, ‘kumbhassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, kumbho sampuṇṇo na saṇati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena āgame adhigame pariyattiyaṁ sāmaññe pāramiṁ patvā na saṇitabbaṁ, na tena māno karaṇīyo, na dabbo dassetabbo, nihatamānena nihatadabbena bhavitabbaṁ, ujukena amukharena avikatthinā. Idaṁ, mahārāja, kumbhassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena suttanipāte— 2 ‘Yadūnakaṁ taṁ saṇati, Yaṁ pūraṁ santameva taṁ; Aḍḍhakumbhūpamo bālo, Rahado pūrova paṇḍito’”ti. 3 Kumbhaṅgapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Mahāvagga 12. Vīriyalakkhaṇapañha |1.12| Rājā āha—“bhante nāgasena, kiṁlakkhaṇaṁ vīriyan”ti? “Upatthambhanalakkhaṇaṁ, mahārāja, vīriyaṁ, vīriyūpatthambhitā sabbe kusalā dhammā na parihāyantī”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, puriso gehe patante aññena dārunā upatthambheyya, upatthambhitaṁ santaṁ evaṁ taṁ gehaṁ na pateyya; evameva kho, mahārāja, upatthambhanalakkhaṇaṁ vīriyaṁ, vīriyūpatthambhitā sabbe kusalā dhammā na parihāyantī”ti. 3 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, parittakaṁ senaṁ mahatī senā bhañjeyya, tato rājā aññamaññaṁ anussāreyya anupeseyya attano parittakāya senāya balaṁ anupadaṁ dadeyya, tāya saddhiṁ parittakā senā mahatiṁ senaṁ bhañjeyya; evameva kho, mahārāja, upatthambhanalakkhaṇaṁ vīriyaṁ, vīriyūpatthambhitā sabbe kusalā dhammā na parihāyanti. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘vīriyavā kho, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāveti. Sāvajjaṁ pajahati, anavajjaṁ bhāveti. Suddhamattānaṁ pariharatī’”ti. 4 “Kallosi, bhante 3075 --- mil3 1.12:4 nāgasenā”ti. 5 Vīriyalakkhaṇapañho dvādasamo. 0 Milindapañha Arūpadhammavavatthānavagga 16. Arūpadhammavavatthānadukkarapañha |7.16| Rājā āha—“bhante nāgasena, dukkaraṁ nu kho bhagavatā katan”ti? Thero āha—“dukkaraṁ, mahārāja, bhagavatā katan”ti. “Kiṁ pana, bhante nāgasena, bhagavatā dukkaraṁ katan”ti. “Dukkaraṁ, mahārāja, bhagavatā kataṁ imesaṁ arūpīnaṁ cittacetasikānaṁ dhammānaṁ ekārammaṇe vattamānānaṁ vavatthānaṁ akkhātaṁ ‘ayaṁ phasso, ayaṁ vedanā, ayaṁ saññā, ayaṁ cetanā, idaṁ cittan’”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kocideva puriso nāvāya mahāsamuddaṁ ajjhogāhetvā hatthapuṭena udakaṁ gahetvā jivhāya sāyitvā jāneyya nu kho, mahārāja, so puriso ‘idaṁ gaṅgāya udakaṁ, idaṁ yamunāya udakaṁ, idaṁ aciravatiyā udakaṁ, idaṁ sarabhuyā udakaṁ, idaṁ mahiyā udakan’”ti? “Dukkaraṁ, bhante, jānitun”ti. “Ito dukkarataraṁ kho, mahārāja, bhagavatā kataṁ imesaṁ arūpīnaṁ cittacetasikānaṁ dhammānaṁ ekārammaṇe vattamānānaṁ vavatthānaṁ akkhātaṁ ‘ayaṁ phasso, ayaṁ vedanā, ayaṁ saññā, ayaṁ cetanā, idaṁ cittan’”ti. “Suṭṭhu, bhante”ti rājā abbhānumodīti. 3 Arūpadhammavavatthānadukkarapañho soḷasamo. 4 Arūpadhammavavatthānavaggo sattamo. 5 Imasmiṁ vagge soḷasa pañhā. 0 Milindapañha Arūpadhammavavatthānavagga 8. Jānantājānantapāpakaraṇapañha |7.8| Rājā āha—“bhante nāgasena, yo jānanto pāpakammaṁ karoti, yo ajānanto pāpakammaṁ karoti, kassa bahutaraṁ apuññan”ti? Thero āha “yo kho, mahārāja, ajānanto pāpakammaṁ karoti, tassa bahutaraṁ apuññan”ti. “Tena hi, bhante nāgasena, yo amhākaṁ rājaputto vā rājamahāmatto vā ajānanto pāpakammaṁ karoti, taṁ mayaṁ diguṇaṁ daṇḍemā”ti? “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, tattaṁ ayoguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ eko jānanto gaṇheyya, eko ajānanto gaṇheyya, katamo balavataraṁ ḍayheyyā”ti. “Yo kho, bhante, ajānanto gaṇheyya, so balavataraṁ ḍayheyyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo ajānanto pāpakammaṁ karoti, tassa bahutaraṁ apuññan”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Jānantājānantapāpakaraṇapañho aṭṭhamo. 0 Milindapañha Addhānavagga 9. Addhānapañha |2.9| Rājā āha—“bhante nāgasena, yaṁ panetaṁ brūsi ‘dīghamaddhānan’ti, kimetaṁ addhānaṁ nāmā”ti? “Atīto, mahārāja, addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā”ti. “Kiṁ pana, bhante, sabbe addhā atthī”ti? “Koci, mahārāja, addhā atthi, koci natthī”ti. “Katamo pana, bhante, atthi, katamo natthī”ti? “Ye te, mahārāja, saṅkhārā atītā vigatā niruddhā vipariṇatā, so addhā natthi, ye dhammā vipākā, ye ca vipākadhammadhammā, ye ca aññatra paṭisandhiṁ denti, so addhā atthi. Ye sattā kālaṅkatā aññatra uppannā, so ca addhā atthi. Ye sattā kālaṅkatā aññatra anuppannā, so addhā natthi. Ye ca sattā parinibbutā, so ca addhā natthi parinibbutattā”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Addhānapañho navamo. 4 Addhānavaggo dutiyo. 5 Imasmiṁ vagge nava pañhā. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Kumbhavagga 5. Agadaṅgapañha |8.5| “Bhante nāgasena, ‘agadassa dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti. “Yathā, mahārāja, agade kimī na saṇṭhahanti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena mānase kilesā na saṇṭhapetabbā. Idaṁ, mahārāja, agadassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, agado daṭṭhaphuṭṭhadiṭṭhaasitapītakhāyitasāyitaṁ sabbaṁ visaṁ paṭihanati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena rāgadosamohamānadiṭṭhivisaṁ sabbaṁ paṭihanitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, agadassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena— 3 ‘Saṅkhārānaṁ sabhāvatthaṁ, daṭṭhukāmena yoginā; Agadeneva hotabbaṁ, kilesavisanāsane’”ti. 4 Agadaṅgapañho pañcamo. 0 Milindapañha Mahāvagga 16. Nānādhammānaṁekakiccaabhinipphādanapañha |1.16| Rājā āha—“bhante nāgasena, ime dhammā nānā santā ekaṁ atthaṁ abhinipphādentī”ti? “Āma, mahārāja, ime 3076 --- mil3 1.16:1 dhammā nānā santā ekaṁ atthaṁ abhinipphādenti, kilese hanantī”ti. 2 “Kathaṁ, bhante, ime dhammā nānā santā ekaṁ atthaṁ abhinipphādenti, kilese hananti? Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, senā nānā santā hatthī ca assā ca rathā ca pattī ca ekaṁ atthaṁ abhinipphādenti, saṅgāme parasenaṁ abhivijinanti; evameva kho, mahārāja, ime dhammā nānā santā ekaṁ atthaṁ abhinipphādenti, kilese hanantī”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Nānādhammānaṁ ekakiccaabhinipphādanapañho soḷasamo. 5 Mahāvaggo paṭhamo. 6 Imasmiṁ vagge soḷasa pañhā. 0 Milindapañha Arūpadhammavavatthānavagga 12. Samuddapañha |7.12| Rājā āha—“bhante nāgasena, ‘samuddo samuddo’ti vuccati, kena kāraṇena udakaṁ ‘samuddo’ti vuccatī”ti? Thero āha—“yattakaṁ, mahārāja, udakaṁ, tattakaṁ loṇaṁ. Yattakaṁ loṇaṁ, tattakaṁ udakaṁ. Tasmā ‘samuddo’ti vuccatī”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Samuddapañho dvādasamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Gadrabhavagga 7. Vaṁsaṅgapañha |2.7| “Bhante nāgasena, ‘vaṁsassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, vaṁso yattha vāto, tattha anulometi, nāññatthamanudhāvati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena yaṁ buddhena bhagavatā bhāsitaṁ navaṅgaṁ satthusāsanaṁ, taṁ anulomayitvā kappiye anavajje ṭhatvā samaṇadhammaṁyeva pariyesitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, vaṁsassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena rāhulena— 2 ‘Navaṅgaṁ buddhavacanaṁ, anulometvāna sabbadā; Kappiye anavajjasmiṁ, ṭhatvāpāyaṁ samuttarin’”ti. 3 Vaṁsaṅgapañho sattamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Pathavīvagga 2. Āpaṅgapañha |4.2| “Bhante nāgasena, ‘āpassa pañca aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni pañca aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, āpo susaṇṭhitamakampitamaluḷitasabhāvaparisuddho; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kuhanalapananemittakanippesikataṁ apanetvā susaṇṭhitamakampitamaluḷitasabhāvaparisuddhācārena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, āpassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, āpo sītalasabhāvasaṇṭhito; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sabbasattesu khantimettānuddayasampannena hitesinā anukampakena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, āpassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, āpo asuciṁ suciṁ karoti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena gāme vā araññe vā upajjhāye upajjhāyamattesu ācariye ācariyamattesu sabbattha anadhikaraṇena bhavitabbaṁ anavasesakārinā. Idaṁ, mahārāja, āpassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 4 Puna caparaṁ, mahārāja, āpo bahujanapatthito; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena appicchasantuṭṭhapavivittapaṭisallānena satataṁ sabbalokamabhipatthitena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, āpassa catutthaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 5 Puna caparaṁ, mahārāja, āpo na kassaci ahitamupadahati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena parabhaṇḍanakalahaviggahavivādarittajjhānaaratijananaṁ kāyavacīcittehi pāpakaṁ na karaṇīyaṁ. Idaṁ, mahārāja, āpassa pañcamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā, devātidevena kaṇhajātake— 6 ‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Na mano vā sarīraṁ vā, maṁ-kate sakka kassaci; Kadāci upahaññetha, etaṁ sakka varaṁ vare’”ti. 7 Āpaṅgapañho dutiyo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Sīhavagga 1. Sīhaṅgapañha |6.1| “Bhante nāgasena, ‘sīhassa satta aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni satta aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, sīho nāma setavimalaparisuddhapaṇḍaro; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena setavimalaparisuddhapaṇḍaracittena byapagatakukkuccena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, sīhassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, sīho catucaraṇo vikkantacārī; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena caturiddhipādacaraṇena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, sīhassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, sīho abhirūparucirakesarī; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena abhirūparucirasīlakesarinā bhavitabbaṁ. Idaṁ, 3077 --- mil7 6.1:3 mahārāja, sīhassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 4 Puna caparaṁ, mahārāja, sīho jīvitapariyādānepi na kassaci onamati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārapariyādānepi na kassaci onamitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, sīhassa catutthaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 5 Puna caparaṁ, mahārāja, sīho sapadānabhakkho yasmiṁ okāse nipatati, tattheva yāvadatthaṁ bhakkhayati, na varamaṁsaṁ vicināti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sapadānabhakkhena bhavitabbaṁ, na kulāni vicinitabbāni, na pubbagehaṁ hitvā kulāni upasaṅkamitabbāni, na bhojanaṁ vicinitabbaṁ, yasmiṁ okāse kabaḷaṁ ādīyati, tasmiṁyeva okāse bhuñjitabbaṁ sarīrayāpanatthaṁ, na varabhojanaṁ vicinitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, sīhassa pañcamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 6 Puna caparaṁ, mahārāja, sīho asannidhibhakkho, sakiṁ gocaraṁ bhakkhayitvā na puna taṁ upagacchati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena asannidhikāraparibhoginā bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, sīhassa chaṭṭhaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 7 Puna caparaṁ, mahārāja, sīho bhojanaṁ aladdhā na paritassati, laddhāpi bhojanaṁ agadhito amucchito anajjhosanno paribhuñjati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena bhojanaṁ aladdhā na paritassitabbaṁ, laddhāpi bhojanaṁ agadhitena amucchitena anajjhosannena ādīnavadassāvinā nissaraṇapaññena paribhuñjitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, sīhassa sattamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena saṁyuttanikāyavare theraṁ mahākassapaṁ parikittayamānena— 8 ‘Santuṭṭhoyaṁ, bhikkhave, kassapo itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇḍapātahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati, aladdhā ca piṇḍapātaṁ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṁ agadhito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjatī’”ti. 9 Sīhaṅgapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Upacikāvagga 5. Nakulaṅgapañha |5.5| “Bhante nāgasena, ‘nakulassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, nakulo uragamupagacchanto bhesajjena kāyaṁ paribhāvetvā uragamupagacchati gahetuṁ; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kodhāghātabahulaṁ kalahaviggahavivādavirodhābhibhūtaṁ lokamupagacchantena mettābhesajjena mānasaṁ anulimpitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, nakulassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā— 2 ‘Tasmā sakaṁ paresampi, kātabbā mettabhāvanā; Mettacittena pharitabbaṁ, etaṁ buddhāna sāsanan’”ti. 3 Nakulaṅgapañho pañcamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Makkaṭakavagga 6. Meghaṅgapañha |7.6| “Bhante nāgasena, ‘meghassa pañca aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni pañca aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, megho uppannaṁ rajojallaṁ vūpasameti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena uppannaṁ kilesarajojallaṁ vūpasametabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, meghassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, megho pathaviyā uṇhaṁ nibbāpeti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena mettābhāvanāya sadevako loko nibbāpetabbo. Idaṁ, mahārāja, meghassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, megho sabbabījāni viruhāpeti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sabbasattānaṁ saddhaṁ uppādetvā taṁ saddhābījaṁ tīsu sampattīsu ropetabbaṁ, dibbamānusikāsu sukhasampattīsu yāvaparamatthanibbānasukhasampatti. Idaṁ, mahārāja, meghassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 4 Puna caparaṁ, mahārāja, megho ututo samuṭṭhahitvā dharaṇitalaruhe tiṇarukkhalatāgumbaosadhivanappatayo parirakkhati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena yoniso manasikāraṁ nibbattetvā tena yoniso manasikārena samaṇadhammo parirakkhitabbo, yoniso manasikāramūlakā sabbe kusalā dhammā. Idaṁ, mahārāja, meghassa catutthaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 5 Puna caparaṁ, mahārāja, megho vassamāno naditaḷākapokkharaṇiyo kandarapadarasarasobbhaudapānāni ca paripūreti udakadhārāhi; evameva kho, 3078 --- mil7 7.6:5 mahārāja, yoginā yogāvacarena āgamapariyattiyā dhammameghamabhivassayitvā adhigamakāmānaṁ mānasaṁ paripūrayitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, meghassa pañcamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā— 6 ‘Bodhaneyyaṁ janaṁ disvā, satasahassepi yojane; Khaṇena upagantvāna, bodheti taṁ mahāmunī’”ti. 7 Meghaṅgapañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Nibbānavagga 8. Nirodhanibbānapañha |4.8| Rājā āha—“bhante nāgasena, nirodho nibbānan”ti? “Āma, mahārāja, nirodho nibbānan”ti. “Kathaṁ, bhante nāgasena, nirodho nibbānan”ti? “Sabbe bālaputhujjanā kho, mahārāja, ajjhattikabāhire āyatane abhinandanti abhivadanti ajjhosāya tiṭṭhanti, te tena sotena vuyhanti, na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokena paridevena dukkhehi domanassehi upāyāsehi na parimuccanti dukkhasmāti vadāmi. Sutavā ca kho, mahārāja, ariyasāvako ajjhattikabāhire āyatane nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato taṇhā nirujjhati, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti, evaṁ kho, mahārāja, nirodho nibbānan”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Nirodhanibbānapañho aṭṭhamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Sabbaññutañāṇavagga 4. Bodhisattadhammatāpañha |4.4| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā dhammatādhammapariyāye ‘pubbeva bodhisattānaṁ mātāpitaro niyatā honti, bodhi niyatā hoti, aggasāvakā niyatā honti, putto niyato hoti, upaṭṭhāko niyato hotī’ti. Puna ca tumhe bhaṇatha—‘tusite kāye ṭhito bodhisatto aṭṭha mahāvilokanāni viloketi, kālaṁ viloketi, dīpaṁ viloketi, desaṁ viloketi, kulaṁ viloketi, janettiṁ viloketi, āyuṁ viloketi, māsaṁ viloketi, nekkhammaṁ viloketī’ti. Bhante nāgasena, aparipakke ñāṇe bujjhanaṁ natthi, paripakke ñāṇe na sakkā nimesantarampi āgametuṁ, anatikkamanīyaṁ paripakkamānasaṁ. Kasmā bodhisatto kālaṁ viloketi ‘kamhi kāle uppajjāmī’ti. Aparipakke ñāṇe bujjhanaṁ natthi, paripakke ñāṇe na sakkā nimesantarampi āgametuṁ, kasmā bodhisatto kulaṁ viloketi ‘kamhi kule uppajjāmī’ti. Yadi, bhante nāgasena, pubbeva bodhisattassa mātāpitaro niyatā, tena hi ‘kulaṁ viloketī’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi kulaṁ viloketi, tena hi ‘pubbeva bodhisattassa mātāpitaro niyatā’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Niyatā, mahārāja, pubbeva bodhisattassa mātāpitaro, kulañca bodhisatto viloketi. Kinti pana kulaṁ viloketi ‘ye me mātāpitaro, te khattiyā udāhu brāhmaṇā’ti. Evaṁ kulaṁ viloketi. 3 Aṭṭhannaṁ, mahārāja, pubbeva anāgataṁ oloketabbaṁ hoti. Katamesaṁ aṭṭhannaṁ? Vāṇijassa, mahārāja, pubbeva vikkayabhaṇḍaṁ oloketabbaṁ hoti, hatthināgassa pubbeva soṇḍāya anāgato maggo oloketabbo hoti, sākaṭikassa pubbeva anāgataṁ titthaṁ oloketabbaṁ hoti, niyāmakassa pubbeva anāgataṁ tīraṁ oloketvā nāvā pesetabbā hoti, bhisakkassa pubbeva āyuṁ oloketvā āturo upasaṅkamitabbo hoti, uttarasetussa pubbeva thirāthirabhāvaṁ jānitvā abhiruhitabbaṁ hoti, bhikkhussa pubbeva anāgataṁ kālaṁ paccavekkhitvā bhojanaṁ bhuñjitabbaṁ hoti, bodhisattānaṁ pubbeva kulaṁ oloketabbaṁ hoti ‘khattiyakulaṁ vā brāhmaṇakulaṁ vā’ti. Imesaṁ kho, mahārāja, aṭṭhannaṁ pubbeva anāgataṁ oloketabbaṁ hotī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 4 Bodhisattadhammatāpañho catuttho. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Abhejjavagga 1. Khuddānukhuddakapañha |2.1| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘abhiññāyāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemi no anabhiññāyā’ti. Puna ca vinayapaññattiyā evaṁ bhaṇitaṁ—‘ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho mamaccayena 3079 --- mil5 2.1:1 khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanatū’ti. Kiṁ nu kho, bhante nāgasena, khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni duppaññattāni, udāhu avatthusmiṁ ajānitvā paññattāni, yaṁ bhagavā attano accayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanāpeti? Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘abhiññāyāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemi no anabhiññāyā’ti, tena hi ‘ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanatū’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi tathāgatena vinayapaññattiyā evaṁ bhaṇitaṁ—‘ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanatū’ti tena hi ‘abhiññāyāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemi no anabhiññāyā’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho sukhumo nipuṇo gambhīro sugambhīro dunnijjhāpayo, so tavānuppatto, tattha te ñāṇabalavipphāraṁ dassehī”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā ‘abhiññāyāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemi no anabhiññāyā’ti, vinayapaññattiyāpi evaṁ bhaṇitaṁ—‘ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanatū’ti, taṁ pana, mahārāja, tathāgato bhikkhū vīmaṁsamāno āha—‘ukkalessanti nu kho mama sāvakā mayā vissajjāpīyamānā mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni, udāhu ādiyissantī’ti. 3 Yathā, mahārāja, cakkavattī rājā putte evaṁ vadeyya ‘ayaṁ kho, tātā, mahājanapado sabbadisāsu sāgarapariyanto, dukkaro, tātā, tāvatakena balena dhāretuṁ, etha tumhe, tātā, mamaccayena paccante paccante dese pajahathā’ti. Api nu kho te, mahārāja, kumārā pituaccayena hatthagate janapade sabbe te paccante paccante dese muñceyyun”ti? “Na hi, bhante, rājato, bhante, luddhatarā kumārā rajjalobhena taduttariṁ diguṇatiguṇaṁ janapadaṁ pariggaṇheyyuṁ, kiṁ pana te hatthagataṁ janapadaṁ muñceyyun”ti? “Evameva kho, mahārāja, tathāgato bhikkhū vīmaṁsamāno evamāha—‘ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanatū’ti. Dukkhaparimuttiyā, mahārāja, buddhaputtā dhammalobhena aññampi uttariṁ diyaḍḍhasikkhāpadasataṁ gopeyyuṁ, kiṁ pana pakatipaññattaṁ sikkhāpadaṁ muñceyyun”ti? 4 “Bhante nāgasena, yaṁ bhagavā āha—‘khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’ti, etthāyaṁ jano sammūḷho vimatijāto adhikato saṁsayapakkhando. Katamāni tāni khuddakāni sikkhāpadāni, katamāni anukhuddakāni sikkhāpadānī”ti? “Dukkaṭaṁ, mahārāja, khuddakaṁ sikkhāpadaṁ, dubbhāsitaṁ anukhuddakaṁ sikkhāpadaṁ, imāni dve khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni, pubbakehipi, mahārāja, mahātherehi ettha vimati uppāditā, tehipi ekajjhaṁ na kato dhammasaṇṭhitipariyāye bhagavatā eso pañho upadiṭṭho”ti. “Ciranikkhittaṁ, bhante nāgasena, jinarahassaṁ ajjetarahi loke vivaṭaṁ pākaṭaṁ katan”ti. 5 Khuddānukhuddakapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Iddhibalavagga 5. Sivirājacakkhudānapañha |1.5| “Bhante nāgasena, tumhe evaṁ bhaṇatha—‘sivirājena yācakassa cakkhūni dinnāni, andhassa sato puna dibbacakkhūni uppannānī’ti, etampi vacanaṁ sakasaṭaṁ saniggahaṁ sadosaṁ ‘hetusamugghāte ahetusmiṁ avatthusmiṁ natthi dibbacakkhussa uppādo’ti sutte vuttaṁ, yadi, bhante nāgasena, sivirājena yācakassa cakkhūni dinnāni, tena hi ‘puna dibbacakkhūni uppannānī’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā; yadi dibbacakkhūni uppannāni, tena hi ‘sivirājena yācakassa cakkhūni dinnānī’ti yaṁ vacanaṁ, tampi micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho gaṇṭhitopi gaṇṭhitaro veṭhatopi veṭhataro gahanatopi gahanataro, so tavānuppatto, tattha chandamabhijanehi nibbāhanāya paravādānaṁ niggahāyā”ti. 2 “Dinnāni, mahārāja, sivirājena yācakassa cakkhūni, tattha mā vimatiṁ uppādehi, puna dibbāni ca cakkhūni uppannāni, tatthāpi mā vimatiṁ janehī”ti. “Api nu kho, bhante nāgasena, hetusamugghāte ahetusmiṁ avatthusmiṁ dibbacakkhu uppajjatī”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Kiṁ pana, bhante, ettha kāraṇaṁ, yena kāraṇena hetusamugghāte ahetusmiṁ avatthusmiṁ dibbacakkhu uppajjati, iṅgha tāva kāraṇena maṁ saññāpehī”ti? 3 “Kiṁ pana, mahārāja, atthi loke saccaṁ nāma, yena saccavādino saccakiriyaṁ karontī”ti? “Āma, bhante, atthi loke saccaṁ nāma, saccena, bhante 3080 --- mil5 1.5:3 nāgasena, saccavādino saccakiriyaṁ katvā devaṁ vassāpenti, aggiṁ nibbāpenti, visaṁ paṭihananti, aññampi vividhaṁ kattabbaṁ karontī”ti. “Tena hi, mahārāja, yujjati sameti sivirājassa saccabalena dibbacakkhūni uppannānīti, saccabalena, mahārāja, avatthusmiṁ dibbacakkhu uppajjati, saccaṁyeva tattha vatthu bhavati dibbacakkhussa uppādāya. 4 Yathā, mahārāja, ye keci sattā saccamanugāyanti ‘mahāmegho pavassatū’ti, tesaṁ saha saccamanugītena mahāmegho pavassati, api nu kho, mahārāja, atthi ākāse vassahetu sannicito ‘yena hetunā mahāmegho pavassatī’”ti? “Na hi, bhante, saccaṁyeva tattha hetu bhavati mahato meghassa pavassanāyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, natthi tassa pakatihetu, saccaṁ yevettha vatthu bhavati dibbacakkhussa uppādāyāti. 5 Yathā vā pana, mahārāja, ye keci sattā saccamanugāyanti ‘jalitapajjalitamahāaggikkhandho paṭinivattatū’ti, tesaṁ saha saccamanugītena jalitapajjalitamahāaggikkhandho khaṇena paṭinivattati. Api nu kho, mahārāja, atthi tasmiṁ jalitapajjalite mahāaggikkhandhe hetu sannicito ‘yena hetunā jalitapajjalitamahāaggikkhandho khaṇena paṭinivattatī’”ti? “Na hi, bhante, saccaṁyeva tattha vatthu hoti tassa jalitapajjalitassa mahāaggikkhandhassa khaṇena paṭinivattanāyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, natthi tassa pakatihetu, saccaṁ yevettha vatthu bhavati dibbacakkhussa uppādāyāti. 6 Yathā vā pana, mahārāja, ye keci sattā saccamanugāyanti ‘visaṁ halāhalaṁ agadaṁ bhavatū’ti. Tesaṁ saha saccamanugītena visaṁ halāhalaṁ khaṇena agadaṁ bhavati, api nu kho, mahārāja, atthi tasmiṁ halāhalavise hetu sannicito ‘yena hetunā visaṁ halāhalaṁ khaṇena agadaṁ bhavatī’”ti? “Na hi, bhante, saccaṁyeva tattha hetu bhavati visassa halāhalassa khaṇena paṭighātāyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, vinā pakatihetuṁ saccaṁ yevettha vatthu bhavati dibbacakkhussa uppādāyāti. 7 Catunnampi, mahārāja, ariyasaccānaṁ paṭivedhāya natthaññaṁ vatthu, saccaṁ vatthuṁ katvā cattāri ariyasaccāni paṭivijjhantīti. Atthi, mahārāja, cīnavisaye cīnarājā, so mahāsamudde kīḷitukāmo catumāse catumāse saccakiriyaṁ katvā saha rathena antomahāsamudde yojanaṁ pavisati, tassa rathasīsassa purato purato mahāvārikkhandho paṭikkamati, nikkhantassa puna ottharati, api nu kho, mahārāja, so mahāsamuddo sadevamanussenapi lokena pakatikāyabalena sakkā paṭikkamāpetun”ti? “Atiparittakepi, bhante, taḷāke udakaṁ na sakkā sadevamanussenapi lokena pakatikāyabalena paṭikkamāpetuṁ, kiṁ pana mahāsamudde udakan”ti? “Imināpi, mahārāja, kāraṇena saccabalaṁ ñātabbaṁ ‘natthi taṁ ṭhānaṁ, yaṁ saccena na pattabban’ti. 8 Nagare, mahārāja, pāṭaliputte asoko dhammarājā sanegamajānapadaamaccabhaṭabalamahāmattehi parivuto gaṅgaṁ nadiṁ navasalilasampuṇṇaṁ samatitthikaṁ sambharitaṁ pañcayojanasatāyāmaṁ yojanaputhulaṁ sandamānaṁ disvā amacce evamāha—‘atthi koci, bhaṇe, samattho, yo imaṁ mahāgaṅgaṁ paṭisotaṁ sandāpetun’ti. Amaccā āhaṁsu ‘dukkaraṁ, devā’ti. 9 Tasmiṁyeva gaṅgākūle ṭhitā bandhumatī nāma gaṇikā assosi raññā kira evaṁ vuttaṁ—‘sakkā nu kho imaṁ mahāgaṅgaṁ paṭisotaṁ sandāpetun’ti, sā evamāha—‘ahañhi nagare pāṭaliputte gaṇikā rūpūpajīvinī antimajīvikā, mama tāva rājā saccakiriyaṁ passatū’ti. Atha sā saccakiriyaṁ akāsi, saha tassā saccakiriyāya khaṇena sā mahāgaṅgā gaḷagaḷāyantī paṭisotaṁ sandittha mahato janakāyassa passato. 10 Atha rājā gaṅgāya āvaṭṭaūmivegajanitaṁ halāhalasaddaṁ sutvā vimhito acchariyabbhutajāto amacce evamāha—‘kissāyaṁ, bhaṇe, mahāgaṅgā paṭisotaṁ sandatī’ti? ‘Bandhumatī, mahārāja, gaṇikā tava vacanaṁ sutvā saccakiriyaṁ akāsi, tassā saccakiriyāya mahāgaṅgā uddhammukhā sandatī’ti. 11 Atha saṁviggahadayo rājā turitaturito sayaṁ gantvā taṁ gaṇikaṁ pucchi—‘saccaṁ kira, je, tayā saccakiriyāya ayaṁ gaṅgā paṭisotaṁ sandāpitā’ti? ‘Āma, devā’ti. Rājā āha—‘kiṁ te tattha balaṁ atthi, ko vā te vacanaṁ ādiyati anummatto, kena tvaṁ balena imaṁ mahāgaṅgaṁ paṭisotaṁ sandāpesī’ti? Sā āha—‘saccabalenāhaṁ, mahārāja, imaṁ mahāgaṅgaṁ paṭisotaṁ sandāpesin’ti. Rājā āha—‘kiṁ te saccabalaṁ 3081 --- mil5 1.5:11 atthi coriyā dhuttiyā asatiyā chinnikāya pāpiyā bhinnasīlāya hiriatikkantikāya andhajanapalobhikāyā’ti. ‘Saccaṁ, mahārāja, tādisikā ahaṁ, tādisikāyapi me, mahārāja, saccakiriyā atthi, yāyāhaṁ icchamānā sadevakampi lokaṁ parivatteyyan’ti. Rājā āha—‘katamā pana sā hoti saccakiriyā, iṅgha maṁ sāvehī’ti. ‘Yo me, mahārāja, dhanaṁ deti khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā añño vā koci, tesaṁ samakaṁyeva upaṭṭhahāmi, “khattiyo”ti viseso natthi, “suddo”ti atimaññanā natthi, anunayappaṭighavippamuttā dhanassāmikaṁ paricarāmi, esā me, deva, saccakiriyā, yāyāhaṁ imaṁ mahāgaṅgaṁ paṭisotaṁ sandāpesin’ti. 12 Itipi, mahārāja, sacce ṭhitā na kiñci atthaṁ na vindanti. Dinnāni ca, mahārāja, sivirājena yācakassa cakkhūni, dibbacakkhūni ca uppannāni, tañca saccakiriyāya. Yaṁ pana sutte vuttaṁ—‘maṁsacakkhusmiṁ naṭṭhe ahetusmiṁ avatthusmiṁ natthi dibbacakkhussa uppādo’ti. Taṁ bhāvanāmayaṁ cakkhuṁ sandhāya vuttaṁ, evametaṁ, mahārāja, dhārehī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, sunibbeṭhito pañho, suniddiṭṭho niggaho, sumadditā paravādā, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 13 Sivirājacakkhudānapañho pañcamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Paṇāmitavagga 6. Piṇḍapātamahapphalapañha |3.6| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ dhammasaṅgītikārakehi therehi— 2 ‘Cundassa bhattaṁ bhuñjitvā, Kammārassāti me sutaṁ; Ābādhaṁ samphusī dhīro, Pabāḷhaṁ māraṇantikan’ti. 3 Puna ca bhagavatā bhaṇitaṁ—‘dveme, ānanda, piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā ca. Katame dve? Yañca piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhi, yañca piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. Ime dve piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā, ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavato cundassa bhattaṁ bhuttāvissa kharo ābādho uppanno, pabāḷhā ca vedanā pavattā māraṇantikā, tena hi ‘dveme, ānanda, piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi dveme piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā ca, tena hi bhagavato cundassa bhattaṁ bhuttāvissa kharo ābādho uppanno, pabāḷhā ca vedanā pavattā māraṇantikāti tampi vacanaṁ micchā. Kiṁ nu kho, bhante nāgasena, so piṇḍapāto visagatatāya mahapphalo, roguppādakatāya mahapphalo, āyuvināsakatāya mahapphalo, bhagavato jīvitaharaṇatāya mahapphalo? Tattha me kāraṇaṁ brūhi paravādānaṁ niggahāya, etthāyaṁ jano sammūḷho lobhavasena atibahuṁ khāyitena lohitapakkhandikā uppannāti. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 4 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, dhammasaṅgītikārakehi therehi— 5 ‘Cundassa bhattaṁ bhuñjitvā, kammārassāti me sutaṁ; Ābādhaṁ samphusī dhīro, pabāḷhaṁ māraṇantikan’ti. 6 Bhagavatā ca bhaṇitaṁ—‘dveme, ānanda, piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā ca. Katame dve? Yañca piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhi, yañca piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, ime dve piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā, ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā’ti. 7 So pana piṇḍapāto bahuguṇo anekānisaṁso. Devatā, mahārāja, haṭṭhā pasannamānasā ‘ayaṁ bhagavato pacchimo piṇḍapāto’ti dibbaṁ ojaṁ sūkaramaddave ākiriṁsu. Tañca pana sammāpākaṁ lahupākaṁ manuññaṁ bahurasaṁ jaṭṭharaggitejassa hitaṁ. Na, mahārāja, tatonidānaṁ bhagavato koci anuppanno rogo uppanno, api ca, mahārāja, bhagavato pakatidubbale sarīre khīṇe āyusaṅkhāre uppanno rogo bhiyyo abhivaḍḍhi. 8 Yathā, mahārāja, pakatiyā jalamāno aggi aññasmiṁ upādāne dinne bhiyyo pajjalati; evameva kho, mahārāja, bhagavato pakatidubbale sarīre khīṇe āyusaṅkhāre uppanno rogo bhiyyo abhivaḍḍhi. 9 Yathā vā pana, mahārāja, soto pakatiyā sandamāno abhivuṭṭhe 3082 --- mil5 3.6:9 mahāmeghe bhiyyo mahogho udakavāhako hoti; evameva kho, mahārāja, bhagavato pakatidubbale sarīre khīṇe āyusaṅkhāre uppanno rogo bhiyyo abhivaḍḍhi. 10 Yathā vā pana, mahārāja, pakatiyā abhisannadhātu kucchi aññasmiṁ ajjhoharite bhiyyo āyameyya; evameva kho, mahārāja, bhagavato pakatidubbale sarīre khīṇe āyusaṅkhāre uppanno rogo bhiyyo abhivaḍḍhi, natthi, mahārāja, tasmiṁ piṇḍapāte doso, na ca tassa sakkā dosaṁ āropetun”ti. 11 “Bhante nāgasena, kena kāraṇena te dve piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā”ti? “Dhammānumajjanasamāpattivasena, mahārāja, te dve piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā”ti. 12 “Bhante nāgasena, katamesaṁ dhammānaṁ anumajjanasamāpattivasena te dve piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā”ti? “Navannaṁ, mahārāja, anupubbavihārasamāpattīnaṁ anulomappaṭilomasamāpajjanavasena te dve piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā”ti. 13 “Bhante nāgasena, dvīsuyeva divasesu adhimattaṁ tathāgato navānupubbavihārasamāpattiyo anulomappaṭilomaṁ samāpajjī”ti? “Āma, mahārājā”ti. 14 “Acchariyaṁ, bhante nāgasena, abbhutaṁ, bhante nāgasena. Yaṁ imasmiṁ buddhakkhette asadisaṁ paramadānaṁ, tampi imehi dvīhi piṇḍapātehi agaṇitaṁ. Acchariyaṁ, bhante nāgasena, abbhutaṁ, bhante nāgasena. Yāva mahantā navānupubbavihārasamāpattiyo, yatra hi nāma navānupubbavihārasamāpattivasena dānaṁ mahapphalataraṁ hoti mahānisaṁsatarañca. Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 15 Piṇḍapātamahapphalapañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Santhavavagga 3. Buddhaappābādhapañha |5.3| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘ahamasmi, bhikkhave, brāhmaṇo yācayogo sadā payatapāṇi antimadehadharo anuttaro bhisakko sallakatto’ti. Puna ca bhaṇitaṁ bhagavatā—‘etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ appābādhānaṁ yadidaṁ bākulo’ti. Bhagavato ca sarīre bahukkhattuṁ ābādho uppanno dissati. Yadi, bhante nāgasena, tathāgato anuttaro, tena hi ‘etadaggaṁ …pe… bākulo’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi thero bākulo appābādhānaṁ aggo, tena hi ‘ahamasmi …pe… sallakatto’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘ahamasmi …pe… sallakatto’ti, bhaṇitañca—‘etadaggaṁ …pe… bākulo’ti, tañca pana bāhirānaṁ āgamānaṁ adhigamānaṁ pariyattīnaṁ attani vijjamānataṁ sandhāya bhāsitaṁ. 3 Santi kho pana, mahārāja, bhagavato sāvakā ṭhānacaṅkamikā, te ṭhānena caṅkamena divārattiṁ vītināmenti, bhagavā pana, mahārāja, ṭhānena caṅkamena nisajjāya sayanena divārattiṁ vītināmeti, ye te, mahārāja, bhikkhū ṭhānacaṅkamikā, te tena aṅgena atirekā. 4 Santi kho pana, mahārāja, bhagavato sāvakā ekāsanikā, te jīvitahetupi dutiyaṁ bhojanaṁ na bhuñjanti, bhagavā pana, mahārāja, dutiyampi yāva tatiyampi bhojanaṁ bhuñjati, ye te, mahārāja, bhikkhū ekāsanikā, te tena aṅgena atirekā, anekavidhāni, mahārāja, tāni kāraṇāni tesaṁ tesaṁ taṁ taṁ sandhāya bhaṇitāni. Bhagavā pana, mahārāja, anuttaro sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena dasahi ca balehi catūhi vesārajjehi aṭṭhārasahi buddhadhammehi chahi asādhāraṇehi ñāṇehi, kevale ca buddhavisaye taṁ sandhāya bhaṇitaṁ—‘ahamasmi …pe… sallakatto’ti. 5 Idha, mahārāja, manussesu eko jātimā hoti, eko dhanavā, eko vijjavā, eko sippavā, eko sūro, eko vicakkhaṇo, sabbepete abhibhaviya rājāyeva tesaṁ uttamo hoti; evameva kho, mahārāja, bhagavā sabbasattānaṁ aggo jeṭṭho seṭṭho. 6 Yaṁ pana āyasmā bākulo appābādho ahosi, taṁ abhinīhāravasena, so hi, mahārāja, anomadassissa bhagavato udaravātābādhe uppanne vipassissa ca bhagavato aṭṭhasaṭṭhiyā ca bhikkhusatasahassānaṁ tiṇapupphakaroge uppanne sayaṁ tāpaso samāno nānābhesajjehi taṁ byādhiṁ apanetvā appābādhataṁ patto, bhaṇito ca ‘etadaggaṁ …pe… bākulo’ti. 7 3083 --- mil5 5.3:7 Bhagavato, mahārāja, byādhimhi uppajjantepi anuppajjantepi dhutaṅgaṁ ādiyantepi anādiyantepi natthi bhagavatā sadiso koci satto. Bhāsitampetaṁ, mahārāja bhagavatā devātidevena saṁyuttanikāyavaralañchake— 8 ‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho’”ti. 9 “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 10 Buddhaappābādhapañho tatiyo. 0 Milindapañha Anumānapañha Buddhavagga 9. Udakasattajīvapañha |1.9| “Bhante nāgasena, imaṁ udakaṁ aggimhi tappamānaṁ cicciṭāyati ciṭiciṭāyati saddāyati bahuvidhaṁ, kiṁ nu kho, bhante nāgasena, udakaṁ jīvati, kiṁ kīḷamānaṁ saddāyati, udāhu aññena paṭipīḷitaṁ saddāyatī”ti? “Na hi, mahārāja, udakaṁ jīvati, natthi udake jīvo vā satto vā, api ca, mahārāja, aggisantāpavegassa mahantatāya udakaṁ cicciṭāyati ciṭiciṭāyati saddāyati bahuvidhan”ti. 2 “Bhante nāgasena, idhekacce titthiyā udakaṁ jīvatīti sītodakaṁ paṭikkhipitvā udakaṁ tāpetvā vekatikavekatikaṁ paribhuñjanti, te tumhe garahanti paribhavanti ‘ekindriyaṁ samaṇā sakyaputtiyā jīvaṁ viheṭhentī’ti, taṁ tesaṁ garahaṁ paribhavaṁ vinodehi apanehi nicchārehī”ti. “Na hi, mahārāja, udakaṁ jīvati, natthi, mahārāja, udake jīvo vā satto vā, api ca, mahārāja, aggisantāpavegassa mahantatāya udakaṁ cicciṭāyati ciṭiciṭāyati saddāyati bahuvidhaṁ. 3 Yathā, mahārāja, udakaṁ sobbhasarasaritadahataḷākakandarapadaraudapānaninnapokkharaṇigataṁ vātātapavegassa mahantatāya pariyādiyati parikkhayaṁ gacchati, api nu tattha udakaṁ cicciṭāyati ciṭiciṭāyati saddāyati bahuvidhan”ti? “Na hi, bhante”ti. “Yadi, mahārāja, udakaṁ jīveyya, tatthāpi udakaṁ saddāyeyya, imināpi, mahārāja, kāraṇena jānāhi ‘natthi udake jīvo vā satto vā, aggisantāpavegassa mahantatāya udakaṁ cicciṭāyati ciṭiciṭāyati saddāyati bahuvidhan’ti. 4 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi ‘natthi udake jīvo vā satto vā, aggisantāpavegassa mahantatāya udakaṁ saddāyatī’ti. Yadā pana, mahārāja, udakaṁ taṇḍulehi sammissitaṁ bhājanagataṁ hoti pihitaṁ uddhane aṭhapitaṁ, api nu tattha udakaṁ saddāyatī”ti? “Na hi, bhante, acalaṁ hoti santasantan”ti. “Taṁyeva pana, mahārāja, udakaṁ bhājanagataṁ aggiṁ ujjāletvā uddhane ṭhapitaṁ hoti, api nu tattha udakaṁ acalaṁ hoti santasantan”ti? “Na hi, bhante, calati khubbhati luḷati āvilati ūmijātaṁ hoti, uddhamadho disāvidisaṁ gacchati, uttarati patarati pheṇamālī hotī”ti. “Kissa pana taṁ, mahārāja, pākatikaṁ udakaṁ na calati santasantaṁ hoti, kissa pana aggigataṁ calati khubbhati luḷati āvilati ūmijātaṁ hoti, uddhamadho disāvidisaṁ gacchati, uttarati patarati pheṇamālī hotī”ti? “Pākatikaṁ, bhante, udakaṁ na calati, aggikataṁ pana udakaṁ aggisantāpavegassa mahantatāya cicciṭāyati ciṭiciṭāyati saddāyati bahuvidhan”ti. “Imināpi, mahārāja, kāraṇena jānāhi ‘natthi udake jīvo vā satto vā, aggisantāpavegassa mahantatāya udakaṁ saddāyatī’ti. 5 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi, natthi udake jīvo vā satto vā, aggisantāpavegassa mahantatāya udakaṁ saddāyati. Hoti taṁ, mahārāja, udakaṁ ghare ghare udakavārakagataṁ pihitan”ti? “Āma, bhante”ti. “Api nu taṁ, mahārāja, udakaṁ calati khubbhati luḷati āvilati ūmijātaṁ hoti, uddhamadho disāvidisaṁ gacchati, uttarati patarati pheṇamālī hotī”ti. “Na hi, bhante, acalaṁ taṁ hoti pākatikaṁ udakavārakagataṁ udakan”ti. 6 “Sutapubbaṁ pana tayā, mahārāja, ‘mahāsamudde udakaṁ calati khubbhati luḷati āvilati ūmijātaṁ hoti, uddhamadho disāvidisaṁ gacchati, uttarati patarati pheṇamālī hoti, ussakkitvā ossakkitvā velāya paharati saddāyati bahuvidhan’”ti? “Āma, bhante, sutapubbaṁ etaṁ mayā diṭṭhapubbañca ‘mahāsamudde udakaṁ hatthasatampi dvepi hatthasatāni gagane ussakkatī’”ti. “Kissa, mahārāja, udakavārakagataṁ udakaṁ na calati na 3084 --- mil6 1.9:6 saddāyati, kissa pana mahāsamudde udakaṁ calati saddāyatī”ti? “Vātavegassa mahantatāya, bhante, mahāsamudde udakaṁ calati saddāyati, udakavārakagataṁ udakaṁ aghaṭṭitaṁ kehici na calati na saddāyatī”ti. “Yathā, mahārāja, vātavegassa mahantatāya mahāsamudde udakaṁ calati saddāyati; evameva aggisantāpavegassa mahantatāya udakaṁ saddāyatīti. 7 Nanu, mahārāja, bheripokkharaṁ sukkhaṁ sukkhena gocammena onandhantī”ti? “Āma, bhante”. “Api nu, mahārāja, bheriyā jīvo vā satto vā atthī”ti. “Na hi, bhante”ti. “Kissa pana, mahārāja, bherī saddāyatī”ti? “Itthiyā vā, bhante, purisassa vā tajjena vāyāmenā”ti. “Yathā, mahārāja, itthiyā vā purisassa vā tajjena vāyāmena bherī saddāyati; evameva aggisantāpavegassa mahantatāya udakaṁ saddāyati. Imināpi, mahārāja, kāraṇena jānāhi ‘natthi udake jīvo vā satto vā, aggisantāpavegassa mahantatāya udakaṁ saddāyatī’ti. 8 Mayhampi tāva, mahārāja, tava pucchitabbaṁ atthi, evameso pañho suvinicchito hoti, kiṁ nu kho, mahārāja, sabbehipi bhājanehi udakaṁ tappamānaṁ saddāyati, udāhu ekaccehiyeva bhājanehi tappamānaṁ saddāyatī”ti? “Na hi, bhante, sabbehipi bhājanehi udakaṁ tappamānaṁ saddāyati, ekaccehiyeva bhājanehi udakaṁ tappamānaṁ saddāyatī”ti. “Tena hi, mahārāja, jahitosi sakasamayaṁ, paccāgatosi mama visayaṁ, natthi udake jīvo vā satto vā. Yadi, mahārāja, sabbehipi bhājanehi udakaṁ tappamānaṁ saddāyeyya, yuttamidaṁ ‘udakaṁ jīvatī’ti vattuṁ. Na hi, mahārāja, udakaṁ dvayaṁ hoti, yaṁ saddāyati, taṁ jīvati, yaṁ na saddāyati, taṁ na jīvatīti. Yadi, mahārāja, udakaṁ jīveyya, mahantānaṁ hatthināgānaṁ ussannakāyānaṁ pabhinnānaṁ soṇḍāya ussiñcitvā mukhe pakkhipitvā kucchiṁ pavesayantānaṁ, tampi udakaṁ tesaṁ dantantare cippiyamānaṁ saddāyeyya. Hatthasatikāpi mahānāvā garukā bhārikā anekasatasahassabhāraparipūrā mahāsamudde vicaranti, tāhipi cippiyamānaṁ udakaṁ saddāyeyya. Mahatimahantāpi macchā anekasatayojanikakāyā timī timiṅgalā timirapiṅgalā abbhantare nimuggā mahāsamudde nivāsaṭṭhānatāya paṭivasantā mahāudakadhārā ācamanti dhamanti ca, tesampi taṁ dantantarepi udarantarepi cippiyamānaṁ udakaṁ saddāyeyya. Yasmā ca kho, mahārāja, evarūpehi evarūpehi mahantehi paṭipīḷanehi paṭipīḷitaṁ udakaṁ na saddāyati tasmāpi natthi udake jīvo vā satto vāti, evametaṁ, mahārāja, dhārehī”ti. 9 “Sādhu, bhante nāgasena, dosāgato pañho anucchavikāya vibhattiyā vibhatto, yathā nāma, bhante nāgasena, mahagghaṁ maṇiratanaṁ chekaṁ ācariyaṁ kusalaṁ sikkhitaṁ maṇikāraṁ pāpuṇitvā kittiṁ labheyya thomanaṁ pasaṁsaṁ, muttāratanaṁ vā muttikaṁ dussaratanaṁ vā dussikaṁ, lohitacandanaṁ vā gandhikaṁ pāpuṇitvā kittiṁ labheyya thomanaṁ pasaṁsaṁ. Evameva kho, bhante nāgasena, dosāgato pañho anucchavikāya vibhattiyā vibhatto, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 10 Udakasattajīvapañho navamo. 11 Buddhavaggo paṭhamo. 12 Imasmiṁ vagge nava pañhā. 0 Milindapañha Addhānavagga 6. Nāmarūpaekattanānattapañha |2.6| Rājā āha—“bhante nāgasena, ko paṭisandahatī”ti? Thero āha—“nāmarūpaṁ kho, mahārāja, paṭisandahatī”ti. “Kiṁ imaṁyeva nāmarūpaṁ paṭisandahatī”ti? “Na kho, mahārāja, imaṁyeva nāmarūpaṁ paṭisandahati, iminā pana, mahārāja, nāmarūpena kammaṁ karoti sobhanaṁ vā pāpakaṁ vā, tena kammena aññaṁ nāmarūpaṁ paṭisandahatī”ti. “Yadi, bhante, na imaṁ yeva nāmarūpaṁ paṭisandahati, nanu so mutto bhavissati pāpakehi kammehī”ti? Thero āha—“yadi na paṭisandaheyya, mutto bhaveyya pāpakehi kammehi. Yasmā ca kho, mahārāja, paṭisandahati, tasmā na mutto pāpakehi kammehī”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kocideva puriso aññatarassa purisassa ambaṁ avahareyya, tamenaṁ ambasāmiko gahetvā rañño dasseyya ‘iminā, deva, purisena mayhaṁ ambā avahaṭā’ti, so evaṁ vadeyya ‘nāhaṁ, deva, imassa ambe avaharāmi, aññe te ambā, ye iminā ropitā, aññe te ambā, ye mayā avahaṭā, nāhaṁ daṇḍappatto’ti. Kiṁ nu kho so, mahārāja, puriso 3085 --- mil3 2.6:2 daṇḍappatto bhaveyyā”ti? “Āma, bhante, daṇḍappatto bhaveyyā”ti. “Kena kāraṇenā”ti? “Kiñcāpi so evaṁ vadeyya, purimaṁ, bhante, ambaṁ appaccakkhāya pacchimena ambena so puriso daṇḍappatto bhaveyyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, iminā nāmarūpena kammaṁ karoti sobhanaṁ vā pāpakaṁ vā, tena kammena aññaṁ nāmarūpaṁ paṭisandahati, tasmā na mutto pāpakehi kammehī”ti. 3 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kocideva puriso aññatarassa purisassa sāliṁ avahareyya …pe… ucchuṁ avahareyya …pe… yathā, mahārāja, koci puriso hemantakāle aggiṁ jāletvā visibbetvā avijjhāpetvā pakkameyya, atha kho so aggi aññatarassa purisassa khettaṁ ḍaheyya, tamenaṁ khettasāmiko gahetvā rañño dasseyya ‘iminā, deva, purisena mayhaṁ khettaṁ daḍḍhan’ti. So evaṁ vadeyya ‘nāhaṁ, deva, imassa khettaṁ jhāpemi, añño so aggi, yo mayā avijjhāpito, añño so aggi, yenimassa khettaṁ daḍḍhaṁ, nāhaṁ daṇḍappatto’ti. Kiṁ nu kho so, mahārāja, puriso daṇḍappatto bhaveyyā”ti? “Āma, bhante, daṇḍappatto bhaveyyā”ti. “Kena kāraṇenā”ti? “Kiñcāpi so evaṁ vadeyya, purimaṁ, bhante, aggiṁ appaccakkhāya pacchimena agginā so puriso daṇḍappatto bhaveyyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, iminā nāmarūpena kammaṁ karoti sobhanaṁ vā pāpakaṁ vā, tena kammena aññaṁ nāmarūpaṁ paṭisandahati, tasmā na mutto pāpakehi kammehī”ti. 4 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kocideva puriso padīpaṁ ādāya pāsādaṁ abhirūhitvā bhuñjeyya, padīpo jhāyamāno tiṇaṁ jhāpeyya, tiṇaṁ jhāyamānaṁ gharaṁ jhāpeyya, gharaṁ jhāyamānaṁ gāmaṁ jhāpeyya, gāmajano taṁ purisaṁ gahetvā evaṁ vadeyya ‘kissa tvaṁ, bho purisa, gāmaṁ jhāpesī’ti, so evaṁ vadeyya ‘nāhaṁ, bho, gāmaṁ jhāpemi, añño so padīpaggi, yassāhaṁ ālokena bhuñjiṁ, añño so aggi, yena gāmo jhāpito’ti, te vivadamānā tava santike āgaccheyyuṁ, kassa tvaṁ, mahārāja, aṭṭaṁ dhāreyyāsī”ti? “Gāmajanassa, bhante”ti. “Kiṁ kāraṇā”ti? “Kiñcāpi so evaṁ vadeyya, api ca tato eva so aggi nibbatto”ti. “Evameva kho, mahārāja, kiñcāpi aññaṁ māraṇantikaṁ nāmarūpaṁ, aññaṁ paṭisandhismiṁ nāmarūpaṁ, api ca tatoyeva taṁ nibbattaṁ, tasmā na mutto pāpakehi kammehī”ti. 5 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kocideva puriso dahariṁ dārikaṁ vāretvā suṅkaṁ datvā pakkameyya. Sā aparena samayena mahatī assa vayappattā, tato añño puriso suṅkaṁ datvā vivāhaṁ kareyya, itaro āgantvā evaṁ vadeyya ‘kissa pana me tvaṁ, ambho purisa, bhariyaṁ nesī’ti? So evaṁ vadeyya ‘nāhaṁ tava bhariyaṁ nemi, aññā sā dārikā daharī taruṇī, yā tayā vāritā ca dinnasuṅkā ca, aññāyaṁ dārikā mahatī vayappattā mayā vāritā ca dinnasuṅkā cā’ti, te vivadamānā tava santike āgaccheyyuṁ. Kassa tvaṁ, mahārāja, aṭṭaṁ dhāreyyāsī”ti? “Purimassa, bhante”ti. “Kiṁ kāraṇā”ti? “Kiñcāpi so evaṁ vadeyya, api ca tatoyeva sā mahatī nibbattā”ti. “Evameva kho, mahārāja, kiñcāpi aññaṁ māraṇantikaṁ nāmarūpaṁ, aññaṁ paṭisandhismiṁ nāmarūpaṁ, api ca tatoyeva taṁ nibbattaṁ, tasmā naparimutto pāpakehi kammehī”ti. 6 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kocideva puriso gopālakassa hatthato khīraghaṭaṁ kiṇitvā tasseva hatthe nikkhipitvā pakkameyya ‘sve gahetvā gamissāmī’ti, taṁ aparajju dadhi sampajjeyya. So āgantvā evaṁ vadeyya ‘dehi me khīraghaṭan’ti. So dadhiṁ dasseyya. Itaro evaṁ vadeyya ‘nāhaṁ tava hatthato dadhiṁ kiṇāmi, dehi me khīraghaṭan’ti. So evaṁ vadeyya ‘ajānato te khīraṁ dadhibhūtan’ti te vivadamānā tava santike āgaccheyyuṁ, kassa tvaṁ, mahārāja, aṭṭaṁ dhāreyyāsī”ti? “Gopālakassa, bhante”ti. “Kiṁ kāraṇā”ti? “Kiñcāpi so evaṁ vadeyya, api ca tato yeva taṁ nibbattan”ti. “Evameva kho, mahārāja, kiñcāpi aññaṁ māraṇantikaṁ nāmarūpaṁ, aññaṁ paṭisandhismiṁ nāmarūpaṁ, api ca tato yeva taṁ nibbattaṁ, tasmā na parimutto pāpakehi kammehī”ti. 7 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 8 Nāmarūpaekattanānattapañho chaṭṭho. mil2 0 Milindapañha Bāhirakathā 1. 3086 --- mil2 1:0 Pubbayogādi |1| Pubbayogoti tesaṁ pubbakammaṁ. Atīte kira kassapassa bhagavato sāsane vattamāne gaṅgāya samīpe ekasmiṁ āvāse mahābhikkhusaṅgho paṭivasati, tattha vattasīlasampannā bhikkhū pātova uṭṭhāya yaṭṭhisammajjaniyo ādāya buddhaguṇe āvajjentā aṅgaṇaṁ sammajjitvā kacavarabyūhaṁ karonti. Atheko bhikkhu ekaṁ sāmaṇeraṁ “ehi, sāmaṇera, imaṁ kacavaraṁ chaḍḍehī”ti—āha, so asuṇanto viya gacchati, so dutiyampi … tatiyampi āmantiyamāno asuṇanto viya gacchateva. Tato so bhikkhu “dubbaco vatāyaṁ sāmaṇero”ti kuddho sammajjanidaṇḍena pahāraṁ adāsi. Tato so rodanto bhayena kacavaraṁ chaḍḍento “iminā kacavarachaḍḍanapuññakammena yāvāhaṁ nibbānaṁ pāpuṇāmi, etthantare nibbattanibbattaṭṭhāne majjhanhikasūriyo viya mahesakkho mahātejo bhaveyyan”ti—paṭhamaṁ patthanaṁ paṭṭhapesi. Kacavaraṁ chaḍḍetvā nahānatthāya gaṅgātitthaṁ gato gaṅgāya ūmivegaṁ gaggarāyamānaṁ disvā “yāvāhaṁ nibbānaṁ pāpuṇāmi, etthantare nibbattanibbattaṭṭhāne ayaṁ ūmivego viya ṭhānuppattikapaṭibhāno bhaveyyaṁ akkhayapaṭibhāno”ti—dutiyampi patthanaṁ paṭṭhapesi. 2 Sopi bhikkhu sammajjanisālāya sammajjaniṁ ṭhapetvā nahānatthāya gaṅgātitthaṁ gacchanto sāmaṇerassa patthanaṁ sutvā “esa mayā payojitopi tāva evaṁ pattheti, mayhaṁ kiṁ na samijjhissatī”ti—cintetvā “yāvāhaṁ nibbānaṁ pāpuṇāmi, etthantare nibbattanibbattaṭṭhāne ayaṁ gaṅgāūmivego viya akkhayapaṭibhāno bhaveyyaṁ, iminā pucchitapucchitaṁ sabbaṁ pañhapaṭibhānaṁ vijaṭetuṁ nibbeṭhetuṁ samattho bhaveyyan”ti—patthanaṁ paṭṭhapesi. 3 Te ubhopi devesu ca manussesu ca saṁsarantā ekaṁ buddhantaraṁ khepesuṁ. Atha amhākaṁ bhagavatāpi yathā moggaliputtatissatthero dissati, evametepi dissanti mama parinibbānato pañcavassasate atikkante ete uppajjissanti, yaṁ mayā sukhumaṁ katvā desitaṁ dhammavinayaṁ, taṁ ete pañhapucchanaopammayuttivasena nijjaṭaṁ niggumbaṁ katvā vibhajissantīti niddiṭṭhā. 4 Tesu sāmaṇero jambudīpe sāgalanagare milindo nāma rājā ahosi. Paṇḍito byatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppannānaṁ mantayogavidhānakiriyānaṁ, karaṇakāle nisammakārī hoti, bahūni cassa satthāni uggahitāni honti. Seyyathidaṁ—suti sammuti saṅkhyā yogā nīti visesikā gaṇikā gandhabbā tikicchā catubbedā purāṇā itihāsā jotisā māyā ketu mantanā yuddhā chandasā buddhavacanena ekūnavīsati, vitaṇḍavādī durāsado duppasaho puthutitthakarānaṁ aggamakkhāyati, sakalajambudīpe milindena raññā samo koci nāhosi yadidaṁ thāmena javena sūrena paññāya, aḍḍho mahaddhano mahābhogo anantabalavāhano. 5 Athekadivasaṁ milindo rājā anantabalavāhanaṁ caturaṅginiṁ balaggasenābyūhaṁ dassanakamyatāya nagarā nikkhamitvā bahinagare senaṅgadassanaṁ katvā sāretvā so rājā bhassappavādako lokāyatavitaṇḍajanasallāpaplavacittakotūhalo visārado vijambhako sūriyaṁ oloketvā amacce āmantesi—“bahu bhaṇe tāva divasāvaseso kiṁ karissāma, idāneva nagaraṁ pavisitvā atthi koci paṇḍito samaṇo vā brāhmaṇo vā saṅghī gaṇī gaṇācariyo api arahantaṁ sammāsambuddhaṁ paṭijānamāno, yo mayā saddhiṁ sallapituṁ sakkoti kaṅkhaṁ paṭivinetuṁ, taṁ upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchissāma, kaṅkhaṁ paṭivinayissāmā”ti. 6 Evaṁ vutte, pañcasatā yonakā rājānaṁ milindaṁ etadavocuṁ—“atthi, mahārāja, cha satthāro pūraṇo kassapo makkhaligosālo nigaṇṭho nāṭaputto sañjayo belaṭṭhaputto ajito kesakambalo pakudho kaccāyano, te saṅghino gaṇino gaṇācariyakā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, gaccha tvaṁ, mahārāja, te pañhaṁ pucchassu, kaṅkhaṁ paṭivinayassū”ti. 7 Atha kho milindo rājā pañcahi yonakasatehi parivuto bhadravāhanaṁ rathavaramāruyha yena pūraṇo kassapo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā pūraṇena kassapena saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho milindo rājā pūraṇaṁ kassapaṁ etadavoca—“ko, bhante kassapa, lokaṁ pāletī”ti? “Pathavī, mahārāja, lokaṁ pāletī”ti. “Yadi, bhante kassapa, pathavī lokaṁ pāleti, atha kasmā avīcinirayaṁ gacchantā sattā pathaviṁ atikkamitvā gacchantī”ti? Evaṁ 3087 --- mil2 1:7 vutte, pūraṇo kassapo neva sakkhi ogilituṁ, no sakkhi uggilituṁ, adhomukho pattakkhandho tuṇhībhūto pajjhāyanto nisīdi. 8 Atha kho milindo rājā makkhaliṁ gosālaṁ etadavoca—“atthi, bhante gosāla, kusalākusalāni kammāni, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko”ti? “Natthi, mahārāja, kusalākusalāni kammāni, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko. Ye te, mahārāja, idha loke khattiyā, te paralokaṁ gantvāpi puna khattiyāva bhavissanti, ye te brāhmaṇā vessā suddā caṇḍālā pukkusā, te paralokaṁ gantvāpi puna brāhmaṇā vessā suddā caṇḍālā pukkusāva bhavissanti. Kiṁ kusalākusalehi kammehī”ti? “Yadi, bhante gosāla, idha loke khattiyā brāhmaṇā vessā suddā caṇḍālā pukkusā, te paralokaṁ gantvāpi puna khattiyā brāhmaṇā vessā suddā caṇḍālā pukkusāva bhavissanti, natthi kusalākusalehi kammehi karaṇīyaṁ. Tena hi, bhante gosāla, ye te idha loke hatthacchinnā, te paralokaṁ gantvāpi puna hatthacchinnāva bhavissanti. Ye pādacchinnā, te pādacchinnāva bhavissanti. Ye hatthapādacchinnā, te hatthapādacchinnāva bhavissanti. Ye kaṇṇacchinnā, te kaṇṇacchinnāva bhavissanti. Ye nāsacchinnā, te nāsacchinnāva bhavissanti. Ye kaṇṇanāsacchinnā, te kaṇṇanāsacchinnāva bhavissantī”ti. Evaṁ vutte, gosālo tuṇhī ahosi. 9 Atha kho milindassa rañño etadahosi—“tuccho vata bho jambudīpo, palāpo vata bho jambudīpo, natthi koci samaṇo vā brāhmaṇo vā, yo mayā saddhiṁ sallapituṁ sakkoti kaṅkhaṁ paṭivinetun”ti. 10 Atha kho milindo rājā amacce āmantesi—“ramaṇīyā vata bho dosinā ratti, kaṁ nu khvajja samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkameyyāma pañhaṁ pucchituṁ, ko mayā saddhiṁ sallapituṁ sakkoti kaṅkhaṁ paṭivinetun”ti? Evaṁ vutte, amaccā tuṇhībhūtā rañño mukhaṁ olokayamānā aṭṭhaṁsu. 11 Tena kho pana samayena sāgalanagaraṁ dvādasa vassāni suññaṁ ahosi samaṇabrāhmaṇagahapatipaṇḍitehi, yattha samaṇabrāhmaṇagahapatipaṇḍitā paṭivasantīti suṇāti, tattha gantvā rājā te pañhaṁ pucchati, te sabbepi pañhavisajjanena rājānaṁ ārādhetuṁ asakkontā yena vā tena vā pakkamanti. Ye aññaṁ disaṁ na pakkamanti, te sabbe tuṇhībhūtā acchanti. Bhikkhū pana yebhuyyena himavantameva gacchanti. 12 Tena kho pana samayena koṭisatā arahanto himavante pabbate rakkhitatale paṭivasanti. Atha kho āyasmā assagutto dibbāya sotadhātuyā milindassa rañño vacanaṁ sutvā yugandharamatthake bhikkhusaṅghaṁ sannipātetvā bhikkhū pucchi—“atthāvuso koci bhikkhu paṭibalo milindena raññā saddhiṁ sallapituṁ kaṅkhaṁ paṭivinetun”ti? 13 Evaṁ vutte, koṭisatā arahanto tuṇhī ahesuṁ. Dutiyampi … tatiyampi puṭṭhā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho āyasmā assagutto bhikkhusaṅghaṁ etadavoca—“atthāvuso tāvatiṁsabhavane vejayantassa pācīnato ketumatī nāma vimānaṁ, tattha mahāseno nāma devaputto paṭivasati, so paṭibalo tena milindena raññā saddhiṁ sallapituṁ kaṅkhaṁ paṭivinetun”ti. 14 Atha kho koṭisatā arahanto yugandharapabbate antarahitā tāvatiṁsabhavane pāturahesuṁ. Addasā kho sakko devānamindo te bhikkhū dūratova āgacchante, disvāna yenāyasmā assagutto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ assaguttaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi, ekamantaṁ ṭhito kho sakko devānamindo āyasmantaṁ assaguttaṁ etadavoca—“mahā kho, bhante, bhikkhusaṅgho anuppatto, ahaṁ saṅghassa ārāmiko, kenattho, kiṁ mayā karaṇīyan”ti? 15 Atha kho āyasmā assagutto sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca—“ayaṁ kho, mahārāja, jambudīpe sāgalanagare milindo nāma rājā vitaṇḍavādī durāsado duppasaho puthutitthakarānaṁ aggamakkhāyati, so bhikkhusaṅghaṁ upasaṅkamitvā diṭṭhivādena pañhaṁ pucchitvā bhikkhusaṅghaṁ viheṭhetī”ti. 16 Atha kho sakko devānamindo āyasmantaṁ assaguttaṁ etadavoca—“ayaṁ kho, bhante, milindo rājā ito cuto manussesu uppanno, eso kho, bhante, ketumativimāne mahāseno nāma devaputto paṭivasati, so paṭibalo tena milindena raññā saddhiṁ sallapituṁ kaṅkhaṁ paṭivinetuṁ, taṁ devaputtaṁ yācissāma manussalokūpapattiyā”ti. 17 Atha kho sakko devānamindo bhikkhusaṅghaṁ purakkhatvā ketumativimānaṁ pavisitvā mahāsenaṁ devaputtaṁ 3088 --- mil2 1:17 āliṅgitvā etadavoca—“yācati taṁ, mārisa, bhikkhusaṅgho manussalokūpapattiyā”ti. “Na me, bhante, manussalokenattho kammabahulena, tibbo manussaloko, idhevāhaṁ, bhante, devaloke uparūparūpapattiko hutvā parinibbāyissāmī”ti. Dutiyampi … tatiyampi kho sakkena devānamindena yācito mahāseno devaputto evamāha—“na me, bhante, manussalokenattho kammabahulena, tibbo manussaloko, idhevāhaṁ, bhante, devaloke uparūparūpapattiko hutvā parinibbāyissāmī”ti. 18 Atha kho āyasmā assagutto mahāsenaṁ devaputtaṁ etadavoca—“idha mayaṁ, mārisa, sadevakaṁ lokaṁ anuvilokayamānā aññatra tayā milindassa rañño vādaṁ bhinditvā sāsanaṁ paggahetuṁ samatthaṁ aññaṁ kañci na passāma, yācati taṁ, mārisa, bhikkhusaṅgho, sādhu, sappurisa, manussaloke nibbattitvā dasabalassa sāsanaṁ paggaṇhāhī”ti. Evaṁ vutte, mahāseno devaputto “ahaṁ kira milindassa rañño vādaṁ bhinditvā buddhasāsanaṁ paggahetuṁ samattho bhavissāmī”ti haṭṭhapahaṭṭho udaggudaggo hutvā “sādhu, bhante, manussaloke uppajjissāmī”ti paṭiññaṁ adāsi. 19 Atha kho te bhikkhū devaloke taṁ karaṇīyaṁ tīretvā devesu tāvatiṁsesu antarahitā himavante pabbate rakkhitatale pāturahesuṁ. 20 Atha kho āyasmā assagutto bhikkhusaṅghaṁ etadavoca—“atthāvuso, imasmiṁ bhikkhusaṅghe koci bhikkhu sannipātaṁ anāgato”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu āyasmantaṁ assaguttaṁ etadavoca—“atthi, bhante, āyasmā rohaṇo ito sattame divase himavantaṁ pabbataṁ pavisitvā nirodhaṁ samāpanno, tassa santike dūtaṁ pāhethā”ti. Āyasmāpi rohaṇo taṅkhaṇaññeva nirodhā vuṭṭhāya “saṅgho maṁ paṭimānetī”ti himavante pabbate antarahito rakkhitatale koṭisatānaṁ arahantānaṁ purato pāturahosi. 21 Atha kho āyasmā assagutto āyasmantaṁ rohaṇaṁ etadavoca—“kiṁ nu kho, āvuso, rohaṇa buddhasāsane bhijjante na passasi saṅghassa karaṇīyānī”ti. “Amanasikāro me, bhante, ahosī”ti. 22 “Tena hāvuso rohaṇa, daṇḍakammaṁ karohī”ti. “Kiṁ, bhante, karomī”ti? “Atthāvuso rohaṇa, himavantapabbatapasse gajaṅgalaṁ nāma brāhmaṇagāmo, tattha soṇuttaro nāma brāhmaṇo paṭivasati, tassa putto uppajjissati nāgaseno nāma dārako, tena hi tvaṁ, āvuso rohaṇa, dasamāsādhikāni satta vassāni taṁ kulaṁ piṇḍāya pavisitvā nāgasenaṁ dārakaṁ nīharitvā pabbājehi, pabbajiteva tasmiṁ daṇḍakammato muccissasī”ti. Āyasmāpi kho rohaṇo “sādhū”ti—sampaṭicchi. 23 Mahāsenopi kho devaputto devalokā cavitvā soṇuttarabrāhmaṇassa bhariyāya kucchismiṁ paṭisandhiṁ aggahesi, saha paṭisandhiggahaṇā tayo acchariyā abbhutā dhammā pāturahesuṁ, āvudhabhaṇḍāni pajjaliṁsu, aggasassaṁ abhinipphannaṁ, mahāmegho abhippavassi. Āyasmāpi kho rohaṇo tassa paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya dasamāsādhikāni satta vassāni taṁ kulaṁ piṇḍāya pavisanto ekadivasampi kaṭacchumattaṁ bhattaṁ vā uḷuṅkamattaṁ yāguṁ vā abhivādanaṁ vā añjalikammaṁ vā sāmīcikammaṁ vā nālattha, atha kho akkosaññeva paribhāsaññeva paṭilabhati “aticchatha, bhante”ti vacanamattampi vattā nāma nāhosi, dasamāsādhikānaṁ pana sattannaṁ vassānaṁ accayena ekadivasaṁ “aticchatha, bhante”ti vacanamattaṁ alattha. Taṁ divasameva brāhmaṇopi bahi kammantā āgacchanto paṭipathe theraṁ disvā “kiṁ, bho pabbajita, amhākaṁ gehaṁ agamitthā”ti—āha. “Āma, brāhmaṇa, agamamhā”ti. “Api kiñci labhitthā”ti. “Āma, brāhmaṇa, labhimhā”ti. So anattamano gehaṁ gantvā pucchi—“tassa pabbajitassa kiñci adatthā”ti. “Na kiñci adamhā”ti. Brāhmaṇo dutiyadivase gharadvāreyeva nisīdi “ajja pabbajitaṁ musāvādena niggahessāmī”ti. Thero dutiyadivase brāhmaṇassa gharadvāraṁ sampatto. 24 Brāhmaṇo theraṁ disvāva evamāha—“tumhe hiyyo amhākaṁ gehe kiñci alabhitvāva ‘labhimhā’ti avocuttha, vaṭṭati nu kho tumhākaṁ musāvādo”ti. Thero āha—“mayaṁ, brāhmaṇa, tumhākaṁ gehe (…) dasamāsādhikāni satta vassāni ‘aticchathā’ti vacanamattampi alabhitvā hiyyo ‘aticchathā’ti vacanamattaṁ labhimhā, athetaṁ vācāpaṭisandhāraṁ upādāya evamavocumhā”ti. 25 Brāhmaṇo cintesi—“ime vācāpaṭisandhāramattampi labhitvā janamajjhe ‘labhimhā’ti pasaṁsanti, aññaṁ 3089 --- mil2 1:25 kiñci khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā labhitvā kasmā nappasaṁsantī”ti pasīditvā attano atthāya paṭiyāditabhattato kaṭacchubhikkhaṁ, tadupiyañca byañjanaṁ dāpetvā “imaṁ bhikkhaṁ sabbakālaṁ tumhe labhissathā”ti—āha. 26 So punadivasato pabhuti upasaṅkamantassa therassa upasamaṁ disvā bhiyyoso mattāya pasīditvā theraṁ niccakālaṁ attano ghare bhattavissaggakaraṇatthāya yāci. Thero tuṇhībhāvena adhivāsetvā divase divase bhattakiccaṁ katvā gacchanto thokaṁ thokaṁ buddhavacanaṁ kathetvā gacchati. Sāpi kho brāhmaṇī dasamāsaccayena puttaṁ vijāyi, “nāgaseno”tissa nāmamakaṁsu, so anukkamena vaḍḍhanto sattavassiko jāto. 27 Atha kho nāgasenassa dārakassa pitā nāgasenaṁ dārakaṁ etadavoca—“imasmiṁ kho, tāta nāgasena, brāhmaṇakule sikkhāni sikkheyyāsī”ti. “Katamāni, tāta, imasmiṁ brāhmaṇakule sikkhāni nāmā”ti? “Tayo kho, tāta nāgasena, vedā sikkhāni nāma, avasesāni sippāni sippaṁ nāmā”ti. “Tena hi, tāta, sikkhissāmī”ti. 28 Atha kho soṇuttaro brāhmaṇo ācariyabrāhmaṇassa ācariyabhāgaṁ sahassaṁ datvā antopāsāde ekasmiṁ gabbhe ekato mañcakaṁ paññapetvā ācariyabrāhmaṇaṁ etadavoca—“sajjhāpehi kho tvaṁ, brāhmaṇa, imaṁ dārakaṁ mantānī”ti. “Tena hi, tāta dāraka, uggaṇhāhi mantānī”ti. Ācariyabrāhmaṇo sajjhāyati nāgasenassa dārakassa ekeneva uddesena tayo vedā hadayaṅgatā vācuggatā sūpadhāritā suvavatthāpitā sumanasikatā ahesuṁ, sakimeva cakkhuṁ udapādi tīsu vedesu sanighaṇḍukeṭubhesu sākkharappabhedesu itihāsapañcamesu padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo ahosi. 29 Atha kho nāgaseno dārako pitaraṁ etadavoca—“atthi nu kho, tāta, imasmiṁ brāhmaṇakule ito uttarimpi sikkhitabbāni, udāhu ettakānevā”ti. “Natthi, tāta nāgasena, imasmiṁ brāhmaṇakule ito uttariṁ sikkhitabbāni, ettakāneva sikkhitabbānī”ti. 30 Atha kho nāgaseno dārako ācariyassa anuyogaṁ datvā pāsādā oruyha pubbavāsanāya coditahadayo rahogato paṭisallīno attano sippassa ādimajjhapariyosānaṁ olokento ādimhi vā majjhe vā pariyosāne vā appamattakampi sāraṁ adisvā “tucchā vata bho ime vedā, palāpā vata bho ime vedā asārā nissārā”ti—vippaṭisārī anattamano ahosi. 31 Tena kho pana samayena āyasmā rohaṇo vattaniye senāsane nisinno nāgasenassa dārakassa cetasā cetoparivitakkamaññāya nivāsetvā pattacīvaramādāya vattaniye senāsane antarahito gajaṅgalabrāhmaṇagāmassa purato pāturahosi. Addasā kho nāgaseno dārako attano dvārakoṭṭhake ṭhito āyasmantaṁ rohaṇaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna attamano udaggo pamudito pītisomanassajāto—“appeva nāmāyaṁ pabbajito kañci sāraṁ jāneyyā”ti—yenāyasmā rohaṇo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ rohaṇaṁ etadavoca—“ko nu kho tvaṁ, mārisa, ediso bhaṇḍukāsāvavasano”ti. “Pabbajito nāmāhaṁ dārakā”ti. “Kena tvaṁ, mārisa, pabbajito nāmāsī”ti? “Pāpakāni malāni pabbājeti, tasmāhaṁ, dāraka, pabbajito nāmā”ti. 32 “Kiṅkāraṇā, mārisa, kesā te na yathā aññesan”ti? “Soḷasime, dāraka, palibodhe disvā kesamassuṁ ohāretvā pabbajito”. “Katame soḷasa”? “Alaṅkārapalibodho maṇḍanapalibodho telamakkhanapalibodho dhovanapalibodho mālāpalibodho gandhapalibodho vāsanapalibodho harīṭakapalibodho āmalakapalibodho raṅgapalibodho bandhanapalibodho kocchapalibodho kappakapalibodho vijaṭanapalibodho ūkāpalibodho, kesesu vilūnesu socanti kilamanti paridevanti urattāḷiṁ kandanti sammohaṁ āpajjanti, imesu kho, dāraka, soḷasasu palibodhesu paliguṇṭhitā manussā sabbāni atisukhumāni sippāni nāsentī”ti. 33 “Kiṅkāraṇā, mārisa, vatthānipi te na yathā aññesan”ti? “Kāmanissitāni kho, dāraka, vatthāni, kāmanissitāni gihibyañjanabhaṇḍāni, yāni kānici kho bhayāni vatthato uppajjanti, tāni kāsāvavasanassa na honti, tasmā vatthānipi me na yathā aññesan”ti. “Jānāsi kho tvaṁ, mārisa, sippāni nāmā”ti? “Āma, dāraka, jānāmahaṁ sippāni, yaṁ loke uttamaṁ mantaṁ, tampi jānāmī”ti. “Mayhampi taṁ, mārisa, dātuṁ sakkā”ti? “Āma, dāraka, sakkā”ti. “Tena hi me dehī”ti. “Akālo kho, dāraka, antaragharaṁ 3090 --- mil2 1:33 piṇḍāya paviṭṭhamhā”ti. 34 Atha kho nāgaseno dārako āyasmato rohaṇassa hatthato pattaṁ gahetvā gharaṁ pavesetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā āyasmantaṁ rohaṇaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ etadavoca—“dehi me dāni, mārisa, mantan”ti. “Yadā kho tvaṁ, dāraka, nippalibodho hutvā mātāpitaro anujānāpetvā mayā gahitaṁ pabbajitavesaṁ gaṇhissasi, tadā dassāmī”ti—āha. 35 Atha kho nāgaseno dārako mātāpitaro upasaṅkamitvā āha—“ammatātā, ayaṁ pabbajito ‘yaṁ loke uttamaṁ mantaṁ, taṁ jānāmī’ti vadati, na ca attano santike apabbajitassa deti, ahaṁ etassa santike pabbajitvā taṁ uttamaṁ mantaṁ uggaṇhissāmī”ti. Athassa mātāpitaro “pabbajitvāpi no putto mantaṁ gaṇhatu, gahetvā puna āgacchissatī”ti maññamānā “gaṇha, puttā”ti anujāniṁsu. 36 Atha kho āyasmā rohaṇo nāgasenaṁ dārakaṁ ādāya yena vattaniyaṁ senāsanaṁ, yena vijambhavatthu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā vijambhavatthusmiṁ senāsane ekarattaṁ vasitvā yena rakkhitatalaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā koṭisatānaṁ arahantānaṁ majjhe nāgasenaṁ dārakaṁ pabbājesi. Pabbajito ca panāyasmā nāgaseno āyasmantaṁ rohaṇaṁ etadavoca—“gahito me, bhante, tava veso, detha me dāni mantan”ti. Atha kho āyasmā rohaṇo “kimhi nu khohaṁ nāgasenaṁ vineyyaṁ paṭhamaṁ vinaye vā suttante vā abhidhamme vā”ti—cintetvā “paṇḍito kho ayaṁ nāgaseno, sakkoti sukheneva abhidhammaṁ pariyāpuṇitun”ti paṭhamaṁ abhidhamme vinesi. 37 Āyasmā ca nāgaseno “kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammā”ti tikadukapaṭimaṇḍitaṁ dhammasaṅgaṇīpakaraṇaṁ, khandhavibhaṅgādiaṭṭhārasa vibhaṅgapaṭimaṇḍitaṁ vibhaṅgappakaraṇaṁ, “saṅgaho asaṅgaho”ti ādinā cuddasavidhena vibhattaṁ dhātukathāpakaraṇaṁ, “khandhapaññatti āyatanapaññattī”ti ādinā chabbidhena vibhattaṁ puggalapaññattippakaraṇaṁ, sakavāde pañcasuttasatāni paravāde pañcasuttasatānīti suttasahassaṁ samodhānetvā vibhattaṁ kathāvatthuppakaraṇaṁ, “mūlayamakaṁ khandhayamakan”ti ādinā dasavidhena vibhattaṁ yamakappakaraṇaṁ, “hetupaccayo ārammaṇapaccayo”ti ādinā catuvīsatividhena vibhattaṁ paṭṭhānappakaraṇanti sabbaṁ taṁ abhidhammapiṭakaṁ ekeneva sajjhāyena paguṇaṁ katvā “tiṭṭhatha, bhante, na puna osāretha, ettakenevāhaṁ sajjhāyissāmī”ti—āha. 38 Atha kho āyasmā nāgaseno yena koṭisatā arahanto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā koṭisate arahante etadavoca—“ahaṁ kho, bhante, ‘kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammā’ti imesu tīsu padesu pakkhipitvā sabbaṁ taṁ abhidhammapiṭakaṁ vitthārena osāressāmī”ti. “Sādhu, nāgasena, osārehī”ti. 39 Atha kho āyasmā nāgaseno satta māsāni satta pakaraṇāni vitthārena osāresi, pathavī unnadi, devatā sādhukāramadaṁsu, brahmāno apphoṭesuṁ, dibbāni candanacuṇṇāni dibbāni ca mandāravapupphāni abhippavassiṁsu. 40 Atha kho koṭisatā arahanto āyasmantaṁ nāgasenaṁ paripuṇṇavīsativassaṁ rakkhitatale upasampādesuṁ. Upasampanno ca panāyasmā nāgaseno tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya upajjhāyena saddhiṁ gāmaṁ piṇḍāya pavisanto evarūpaṁ parivitakkaṁ uppādesi “tuccho vata me upajjhāyo, bālo vata me upajjhāyo, ṭhapetvā avasesaṁ buddhavacanaṁ paṭhamaṁ maṁ abhidhamme vinesī”ti. 41 Atha kho āyasmā rohaṇo āyasmato nāgasenassa cetasā cetoparivitakkamaññāya āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“ananucchavikaṁ kho nāgasena parivitakkaṁ vitakkesi, na kho panetaṁ nāgasena tavānucchavikan”ti. 42 Atha kho āyasmato nāgasenassa etadahosi—“acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, yatra hi nāma me upajjhāyo cetasā cetoparivitakkaṁ jānissati, paṇḍito vata me upajjhāyo, yannūnāhaṁ upajjhāyaṁ khamāpeyyan”ti. Atha kho āyasmā nāgaseno āyasmantaṁ rohaṇaṁ etadavoca—“khamatha me, bhante, na puna evarūpaṁ vitakkessāmī”ti. 43 Atha kho āyasmā rohaṇo āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca “na kho tyāhaṁ nāgasena ettāvatā khamāmi, atthi kho nāgasena sāgalaṁ nāma nagaraṁ, tattha milindo nāma rājā rajjaṁ kāreti, so diṭṭhivādena pañhaṁ pucchitvā bhikkhusaṅghaṁ viheṭheti, 3091 --- mil2 1:43 sace tvaṁ tattha gantvā taṁ rājānaṁ dametvā buddhasāsane pasādessasi, evāhaṁ taṁ khamissāmī”ti. 44 “Tiṭṭhatu, bhante, eko milindo rājā; sace, bhante, sakalajambudīpe sabbe rājāno āgantvā maṁ pañhaṁ puccheyyuṁ, sabbaṁ taṁ visajjetvā sampadālessāmi, ‘khamatha me, bhante’ti vatvā, ‘na khamāmī’ti vutte tena hi, bhante, imaṁ temāsaṁ kassa santike vasissāmī”ti—āha. “Ayaṁ kho, nāgasena, āyasmā assagutto vattaniye senāsane viharati, gaccha tvaṁ, nāgasena, yenāyasmā assagutto tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato assaguttassa pāde sirasā vanda, evañca naṁ vadehi ‘upajjhāyo me, bhante, tumhākaṁ pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati, upajjhāyo me, bhante, imaṁ temāsaṁ tumhākaṁ santike vasituṁ maṁ pahiṇī’ti, ‘konāmo te upajjhāyo’ti ca vutte ‘rohaṇatthero nāma, bhante’ti vadeyyāsi, ‘ahaṁ konāmo’ti vutte evaṁ vadeyyāsi ‘mama upajjhāyo, bhante, tumhākaṁ nāmaṁ jānātī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā nāgaseno āyasmantaṁ rohaṇaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pattacīvaramādāya anupubbena cārikaṁ caramāno yena vattaniyaṁ senāsanaṁ, yenāyasmā assagutto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ assaguttaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi, ekamantaṁ ṭhito kho āyasmā nāgaseno āyasmantaṁ assaguttaṁ etadavoca—“upajjhāyo me, bhante, tumhākaṁ pāde sirasā vandati, evañca vadeti appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati, upajjhāyo me, bhante, imaṁ temāsaṁ tumhākaṁ santike vasituṁ maṁ pahiṇī”ti. 45 Atha kho āyasmā assagutto āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“tvaṁ kiṁnāmosī”ti. “Ahaṁ, bhante, nāgaseno nāmā”ti. “Konāmo te upajjhāyo”ti? “Upajjhāyo me, bhante, rohaṇo nāmā”ti. “Ahaṁ konāmo”ti. “Upajjhāyo me, bhante, tumhākaṁ nāmaṁ jānātī”ti. 46 “Sādhu, nāgasena, pattacīvaraṁ paṭisāmehī”ti. “Sādhu, bhante”ti pattacīvaraṁ paṭisāmetvā punadivase pariveṇaṁ sammajjitvā mukhodakaṁ dantapoṇaṁ upaṭṭhapesi. Thero sammajjitaṭṭhānaṁ paṭisammajji, taṁ udakaṁ chaḍḍetvā aññaṁ udakaṁ āhari, tañca dantakaṭṭhaṁ apanetvā aññaṁ dantakaṭṭhaṁ gaṇhi, na ālāpasallāpaṁ akāsi, evaṁ satta divasāni katvā sattame divase puna pucchitvā puna tena tatheva vutte vassavāsaṁ anujāni. 47 Tena kho pana samayena ekā mahāupāsikā āyasmantaṁ assaguttaṁ tiṁsamattāni vassāni upaṭṭhāsi. Atha kho sā mahāupāsikā temāsaccayena yenāyasmā assagutto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ assaguttaṁ etadavoca—“atthi nu kho, tāta, tumhākaṁ santike añño bhikkhū”ti. “Atthi, mahāupāsike, amhākaṁ santike nāgaseno nāma bhikkhū”ti. “Tena hi, tāta assagutta, adhivāsehi nāgasenena saddhiṁ svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesi kho āyasmā assagutto tuṇhībhāvena. 48 Atha kho āyasmā assagutto tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā nāgasenena saddhiṁ pacchāsamaṇena yena mahāupāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sā mahāupāsikā āyasmantaṁ assaguttaṁ āyasmantañca nāgasenaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho āyasmā assagutto bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“tvaṁ, nāgasena, mahāupāsikāya anumodanaṁ karohī”ti idaṁ vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 49 Atha kho sā mahāupāsikā āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“mahallikā khohaṁ, tāta nāgasena, gambhīrāya dhammakathāya mayhaṁ anumodanaṁ karohī”ti. Atha kho āyasmā nāgaseno tassā mahāupāsikāya gambhīrāya dhammakathāya lokuttarāya suññatappaṭisaṁyuttāya anumodanaṁ akāsi. Atha kho tassā mahāupāsikāya tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Āyasmāpi kho nāgaseno tassā mahāupāsikāya anumodanaṁ katvā attanā desitaṁ dhammaṁ paccavekkhanto vipassanaṁ paṭṭhapetvā tasmiṁyeva āsane nisinno sotāpattiphale patiṭṭhāsi. 50 Atha kho āyasmā assagutto maṇḍalamāḷe nisinno dvinnampi dhammacakkhupaṭilābhaṁ ñatvā sādhukāraṁ pavattesi “sādhu sādhu, nāgasena, ekena kaṇḍappahārena dve mahākāyā padālitā”ti, anekāni ca 3092 --- mil2 1:50 devatāsahassāni sādhukāraṁ pavattesuṁ. 51 Atha kho āyasmā nāgaseno uṭṭhāyāsanā yenāyasmā assagutto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ assaguttaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ nāgasenaṁ āyasmā assagutto etadavoca—“gaccha tvaṁ, nāgasena, pāṭaliputtaṁ, pāṭaliputtanagare asokārāme āyasmā dhammarakkhito paṭivasati, tassa santike buddhavacanaṁ pariyāpuṇāhī”ti. “Kīva dūro, bhante, ito pāṭaliputtanagaran”ti? “Yojanasatāni kho, nāgasenā”ti. “Dūro kho, bhante, maggo. Antarāmagge bhikkhā dullabhā, kathāhaṁ gamissāmī”ti? “Gaccha tvaṁ, nāgasena, antarāmagge piṇḍapātaṁ labhissasi sālīnaṁ odanaṁ vigatakāḷakaṁ anekasūpaṁ anekabyañjanan”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā nāgaseno āyasmantaṁ assaguttaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pattacīvaramādāya yena pāṭaliputtaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. 52 Tena kho pana samayena pāṭaliputtako seṭṭhi pañcahi sakaṭasatehi pāṭaliputtagāmimaggaṁ paṭipanno hoti. Addasā kho pāṭaliputtako seṭṭhi āyasmantaṁ nāgasenaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna yenāyasmā nāgaseno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāgasenaṁ abhivādetvā “kuhiṁ gacchasi, tātā”ti—āha. “Pāṭaliputtaṁ, gahapatī”ti. “Sādhu, tāta, mayampi pāṭaliputtaṁ gacchāma. Amhehi saddhiṁ sukhaṁ gacchathā”ti. 53 Atha kho pāṭaliputtako seṭṭhi āyasmato nāgasenassa iriyāpathe pasīditvā āyasmantaṁ nāgasenaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā āyasmantaṁ nāgasenaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho pāṭaliputtako seṭṭhi āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“kinnāmosi tvaṁ, tātā”ti. “Ahaṁ, gahapati, nāgaseno nāmā”ti. “Jānāsi kho tvaṁ, tāta, buddhavacanaṁ nāmā”ti? “Jānāmi khohaṁ, gahapati, abhidhammapadānī”ti. “Lābhā no, tāta, suladdhaṁ no, tāta, ahampi kho, tāta, ābhidhammiko, tvampi ābhidhammiko, bhaṇa, tāta, abhidhammapadānī”ti. Atha kho āyasmā nāgaseno pāṭaliputtakassa seṭṭhissa abhidhammaṁ desesi, desenteyeva pāṭaliputtakassa seṭṭhissa virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. 54 Atha kho pāṭaliputtako seṭṭhi pañcamattāni sakaṭasatāni purato uyyojetvā sayaṁ pacchato gacchanto pāṭaliputtassa avidūre dvedhāpathe ṭhatvā āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“ayaṁ kho, tāta nāgasena, asokārāmassa maggo, idaṁ kho, tāta, amhākaṁ kambalaratanaṁ soḷasahatthaṁ āyāmena, aṭṭhahatthaṁ vitthārena, paṭiggaṇhāhi kho, tāta, idaṁ kambalaratanaṁ anukampaṁ upādāyā”ti. Paṭiggahesi kho āyasmā nāgaseno taṁ kambalaratanaṁ anukampaṁ upādāya. Atha kho pāṭaliputtako seṭṭhi attamano udaggo pamudito pītisomanassajāto āyasmantaṁ nāgasenaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 55 Atha kho āyasmā nāgaseno yena asokārāmo yenāyasmā dhammarakkhito tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ dhammarakkhitaṁ abhivādetvā attano āgatakāraṇaṁ kathetvā āyasmato dhammarakkhitassa santike tepiṭakaṁ buddhavacanaṁ ekeneva uddesena tīhi māsehi byañjanaso pariyāpuṇitvā puna tīhi māsehi atthaso manasākāsi. (…) 56 Atha kho āyasmā dhammarakkhito āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“seyyathāpi, nāgasena, gopālako gāvo rakkhati, aññe gorasaṁ paribhuñjanti; evameva kho tvaṁ, nāgasena, tepiṭakaṁ buddhavacanaṁ dhārentopi na bhāgī sāmaññassā”ti. “Hotu, bhante, alaṁ ettakenā”ti. Teneva divasabhāgena tena rattibhāgena saha paṭisambhidāhi arahattaṁ pāpuṇi, saha saccappaṭivedhena āyasmato nāgasenassa sabbe devā sādhukāramadaṁsu, pathavī unnadi, brahmāno apphoṭesuṁ, dibbāni candanacuṇṇāni dibbāni ca mandāravapupphāni abhippavassiṁsu. 57 Tena kho pana samayena koṭisatā arahanto himavante pabbate rakkhitatale sannipatitvā āyasmato nāgasenassa santike dūtaṁ pāhesuṁ “āgacchatu nāgaseno, dassanakāmā mayaṁ nāgasenan”ti. Atha kho āyasmā nāgaseno dūtassa vacanaṁ sutvā asokārāme antarahito himavante pabbate rakkhitatale koṭisatānaṁ arahantānaṁ purato pāturahosi. 58 Atha kho koṭisatā arahanto āyasmantaṁ nāgasenaṁ 3093 --- mil2 1:58 etadavocuṁ—“eso kho, nāgasena, milindo rājā bhikkhusaṅghaṁ viheṭheti vādappaṭivādena pañhapucchāya. Sādhu, nāgasena, gaccha tvaṁ milindaṁ rājānaṁ damehī”ti. “Tiṭṭhatu, bhante, eko milindo rājā; sace, bhante, sakalajambudīpe rājāno āgantvā maṁ pañhaṁ puccheyyuṁ, sabbaṁ taṁ visajjetvā sampadālessāmi, gacchatha vo, bhante, acchambhitā sāgalanagaran”ti. Atha kho therā bhikkhū sāgalanagaraṁ kāsāvappajjotaṁ isivātapaṭivātaṁ akaṁsu. 59 Tena kho pana samayena āyasmā āyupālo saṅkhyeyyapariveṇe paṭivasati. Atha kho milindo rājā amacce etadavoca—“ramaṇīyā vata bho dosinā ratti, kaṁ nu khvajja samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkameyyāma sākacchāya pañhapucchanāya, ko mayā saddhiṁ sallapituṁ ussahati kaṅkhaṁ paṭivinetun”ti. Evaṁ vutte, pañcasatā yonakā rājānaṁ milindaṁ etadavocuṁ—“atthi, mahārāja, āyupālo nāma thero tepiṭako bahussuto āgatāgamo, so etarahi saṅkhyeyyapariveṇe paṭivasati; gaccha tvaṁ, mahārāja, āyasmantaṁ āyupālaṁ pañhaṁ pucchassū”ti. “Tena hi, bhaṇe, bhadantassa ārocethā”ti. 60 Atha kho nemittiko āyasmato āyupālassa santike dūtaṁ pāhesi “rājā, bhante, milindo āyasmantaṁ āyupālaṁ dassanakāmo”ti. Āyasmāpi kho āyupālo evamāha—“tena hi āgacchatū”ti. Atha kho milindo rājā pañcamattehi yonakasatehi parivuto rathavaramāruyha yena saṅkhyeyyapariveṇaṁ yenāyasmā āyupālo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā āyupālena saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho milindo rājā āyasmantaṁ āyupālaṁ etadavoca—“kimatthiyā, bhante āyupāla, tumhākaṁ pabbajjā, ko ca tumhākaṁ paramattho”ti. Thero āha—“dhammacariyasamacariyatthā kho, mahārāja, pabbajjā, sāmaññaphalaṁ kho pana amhākaṁ paramattho”ti. “Atthi pana, bhante, koci gihīpi dhammacārī samacārī”ti? “Āma, mahārāja, atthi gihīpi dhammacārī samacārī, bhagavati kho, mahārāja, bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye dhammacakkaṁ pavattente aṭṭhārasannaṁ brahmakoṭīnaṁ dhammābhisamayo ahosi, devatānaṁ pana dhammābhisamayo gaṇanapathaṁ vītivatto, sabbete gihibhūtā, na pabbajitā. 61 Puna caparaṁ, mahārāja, bhagavatā kho mahāsamayasuttante desiyamāne, mahāmaṅgalasuttante desiyamāne, samacittapariyāyasuttante desiyamāne, rāhulovādasuttante desiyamāne, parābhavasuttante desiyamāne gaṇanapathaṁ vītivattānaṁ devatānaṁ dhammābhisamayo ahosi, sabbete gihibhūtā, na pabbajitā”ti. “Tena hi, bhante āyupāla, niratthikā tumhākaṁ pabbajjā, pubbe katassa pāpakammassa nissandena samaṇā sakyaputtiyā pabbajanti dhutaṅgāni ca pariharanti. Ye kho te, bhante āyupāla, bhikkhū ekāsanikā, nūna te pubbe paresaṁ bhogahārakā corā, te paresaṁ bhoge acchinditvā tassa kammassa nissandena etarahi ekāsanikā bhavanti, na labhanti kālena kālaṁ paribhuñjituṁ, natthi tesaṁ sīlaṁ, natthi tapo, natthi brahmacariyaṁ. Ye kho pana te, bhante āyupāla, bhikkhū abbhokāsikā, nūna te pubbe gāmaghātakā corā, te paresaṁ gehāni vināsetvā tassa kammassa nissandena etarahi abbhokāsikā bhavanti, na labhanti senāsanāni paribhuñjituṁ, natthi tesaṁ sīlaṁ, natthi tapo, natthi brahmacariyaṁ. Ye kho pana te, bhante āyupāla, bhikkhū nesajjikā, nūna te pubbe panthadūsakā corā, te paresaṁ pathike jane gahetvā bandhitvā nisīdāpetvā tassa kammassa nissandena etarahi nesajjikā bhavanti, na labhanti seyyaṁ kappetuṁ, natthi tesaṁ sīlaṁ, natthi tapo, natthi brahmacariyan”ti—āha. 62 Evaṁ vutte, āyasmā āyupālo tuṇhī ahosi, na kiñci paṭibhāsi. Atha kho pañcasatā yonakā rājānaṁ milindaṁ etadavocuṁ—“paṇḍito, mahārāja, thero, api ca kho avisārado na kiñci paṭibhāsatī”ti. 63 Atha kho milindo rājā āyasmantaṁ āyupālaṁ tuṇhībhūtaṁ disvā apphoṭetvā ukkuṭṭhiṁ katvā yonake etadavoca—“tuccho vata bho jambudīpo, palāpo vata bho jambudīpo, natthi koci samaṇo vā brāhmaṇo vā, yo mayā saddhiṁ sallapituṁ ussahati kaṅkhaṁ paṭivinetun”ti. 64 Atha kho milindassa rañño sabbaṁ taṁ parisaṁ anuvilokentassa abhīte amaṅkubhūte yonake disvā etadahosi—“nissaṁsayaṁ atthi maññe añño koci paṇḍito bhikkhu, yo mayā saddhiṁ 3094 --- mil2 1:64 sallapituṁ ussahati, yenime yonakā na maṅkubhūtā”ti. Atha kho milindo rājā yonake etadavoca—“atthi, bhaṇe, añño koci paṇḍito bhikkhu, yo mayā saddhiṁ sallapituṁ ussahati kaṅkhaṁ paṭivinetun”ti. 65 Tena kho pana samayena āyasmā nāgaseno samaṇagaṇaparivuto saṅghī gaṇī gaṇācariyo ñāto yasassī sādhusammato bahujanassa paṇḍito byatto medhāvī nipuṇo viññū vibhāvī vinīto visārado bahussuto tepiṭako vedagū pabhinnabuddhimā āgatāgamo pabhinnapaṭisambhido navaṅgasatthusāsane pariyattidharo pāramippatto jinavacane dhammatthadesanāpaṭivedhakusalo akkhayavicitrapaṭibhāno citrakathī kalyāṇavākkaraṇo durāsado duppasaho duruttaro durāvaraṇo dunnivārayo, sāgaro viya akkhobho, girirājā viya niccalo, raṇañjaho tamonudo pabhaṅkaro mahākathī paragaṇigaṇamathano paratitthiyamaddano bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ rājūnaṁ rājamahāmattānaṁ sakkato garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ lābhaggayasaggappatto vuddhānaṁ viññūnaṁ sotāvadhānena samannāgatānaṁ sandassento navaṅgaṁ jinasāsanaratanaṁ, upadisanto dhammamaggaṁ, dhārento dhammappajjotaṁ, ussāpento dhammayūpaṁ, yajanto dhammayāgaṁ, paggaṇhanto dhammaddhajaṁ, ussāpento dhammaketuṁ, dhamento dhammasaṅkhaṁ, āhananto dhammabheriṁ, nadanto sīhanādaṁ, gajjanto indagajjitaṁ, madhuragiragajjitena ñāṇavaravijjujālapariveṭhitena karuṇājalabharitena mahatā dhammāmatameghena sakalalokamabhitappayanto gāmanigamarājadhānīsu cārikaṁ caramāno anupubbena sāgalanagaraṁ anuppatto hoti. Tatra sudaṁ āyasmā nāgaseno asītiyā bhikkhusahassehi saddhiṁ saṅkhyeyyapariveṇe paṭivasati. Tenāhu porāṇā— 66 “Bahussuto citrakathī, nipuṇo ca visārado; Sāmayiko ca kusalo, paṭibhāne ca kovido. 67 Te ca tepiṭakā bhikkhū, pañcanekāyikāpi ca; Catunekāyikā ceva, nāgasenaṁ purakkharuṁ. 68 Gambhīrapañño medhāvī, maggāmaggassa kovido; Uttamatthaṁ anuppatto, nāgaseno visārado. 69 Tehi bhikkhūhi parivuto, nipuṇehi saccavādibhi; Caranto gāmanigamaṁ, sāgalaṁ upasaṅkami. 70 Saṅkhyeyyapariveṇasmiṁ, nāgaseno tadā vasi; Katheti so manussehi, pabbate kesarī yathā”ti. 71 Atha kho devamantiyo rājānaṁ milindaṁ etadavoca—“āgamehi tvaṁ, mahārāja; atthi, mahārāja, nāgaseno nāma thero paṇḍito byatto medhāvī vinīto visārado bahussuto citrakathī kalyāṇapaṭibhāno atthadhammaniruttipaṭibhānapaṭisambhidāsu pāramippatto, so etarahi saṅkhyeyyapariveṇe paṭivasati, gaccha tvaṁ, mahārāja, āyasmantaṁ nāgasenaṁ pañhaṁ pucchassu, ussahati so tayā saddhiṁ sallapituṁ kaṅkhaṁ paṭivinetun”ti. Atha kho milindassa rañño sahasā “nāgaseno”ti saddaṁ sutvāva ahudeva bhayaṁ, ahudeva chambhitattaṁ, ahudeva lomahaṁso. Atha kho milindo rājā devamantiyaṁ etadavoca—“ussahati bho nāgaseno bhikkhu mayā saddhiṁ sallapitun”ti? “Ussahati, mahārāja, api indayamavaruṇakuverapajāpatisuyāmasantusitalokapālehipi pitupitāmahena mahābrahmunāpi saddhiṁ sallapituṁ, kimaṅgaṁ pana manussabhūtenā”ti. 72 Atha kho milindo rājā devamantiyaṁ etadavoca—“tena hi tvaṁ, devamantiya, bhadantassa santike dūtaṁ pesehī”ti. “Evaṁ, devā”ti kho devamantiyo āyasmato nāgasenassa santike dūtaṁ pāhesi “rājā, bhante, milindo āyasmantaṁ dassanakāmo”ti. Āyasmāpi kho nāgaseno evamāha—“tena hi āgacchatū”ti. 73 Atha kho milindo rājā pañcamattehi yonakasatehi parivuto rathavaramāruyha mahatā balakāyena saddhiṁ yena saṅkhyeyyapariveṇaṁ yenāyasmā nāgaseno tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena āyasmā nāgaseno asītiyā bhikkhusahassehi saddhiṁ maṇḍalamāḷe nisinno hoti. Addasā kho milindo rājā āyasmato nāgasenassa parisaṁ dūratova, disvāna devamantiyaṁ etadavoca—“kassesā, devamantiya, mahatī parisā”ti? “Āyasmato kho, mahārāja, nāgasenassa parisā”ti. 74 Atha kho milindassa rañño āyasmato nāgasenassa parisaṁ dūratova disvā ahudeva bhayaṁ, ahudeva chambhitattaṁ, ahudeva lomahaṁso. Atha kho milindo rājā 3095 --- mil2 1:74 khaggaparivārito viya gajo, garuḷaparivārito viya nāgo, ajagaraparivārito viya kotthuko, mahiṁsaparivuto viya accho, nāgānubaddho viya maṇḍūko, saddūlānubaddho viya migo, ahituṇḍikasamāgato viya pannago, majjārasamāgato viya undūro, bhūtavejjasamāgato viya pisāco, rāhumakhagato viya cando, pannago viya peḷantaragato, sakuṇo viya pañjarantaragato, maccho viya jālantaragato, vāḷavanamanuppaviṭṭho viya puriso, vessavaṇāparādhiko viya yakkho, parikkhīṇāyuko viya devaputto bhīto ubbiggo utrasto saṁviggo lomahaṭṭhajāto vimano dummano bhantacitto vipariṇatamānaso “mā maṁ ayaṁ parijano paribhavī”ti satiṁ upaṭṭhapetvā devamantiyaṁ etadavoca—“mā kho, tvaṁ devamantiya, āyasmantaṁ nāgasenaṁ mayhaṁ ācikkheyyāsi, anakkhātaññevāhaṁ nāgasenaṁ jānissāmī”ti. “Sādhu, mahārāja, tvaññeva jānāhī”ti. 75 Tena kho pana samayena āyasmā nāgaseno tassā bhikkhuparisāya purato cattālīsāya bhikkhusahassānaṁ navakataro hoti pacchato cattālīsāya bhikkhusahassānaṁ vuḍḍhataro. 76 Atha kho milindo rājā sabbaṁ taṁ bhikkhusaṅghaṁ purato ca pacchato ca majjhato ca anuvilokento addasā kho āyasmantaṁ nāgasenaṁ dūratova bhikkhusaṅghassa majjhe nisinnaṁ kesarasīhaṁ viya vigatabhayabheravaṁ vigatalomahaṁsaṁ vigatabhayasārajjaṁ, disvāna ākāreneva aññāsi “eso kho ettha nāgaseno”ti. 77 Atha kho milindo rājā devamantiyaṁ etadavoca—“eso kho, devamantiya, āyasmā nāgaseno”ti. “Āma, mahārāja, eso kho nāgaseno, suṭṭhu kho tvaṁ, mahārāja, nāgasenaṁ aññāsī”ti. Tato rājā tuṭṭho ahosi “anakkhātova mayā nāgaseno aññāto”ti. Atha kho milindassa rañño āyasmantaṁ nāgasenaṁ disvāva ahudeva bhayaṁ, ahudeva chambhitattaṁ, ahudeva lomahaṁso. 78 Tenāhu— 79 “Caraṇena ca sampannaṁ, sudantaṁ uttame dame; Disvā rājā nāgasenaṁ, idaṁ vacanamabravi. 80 Kathitā mayā bahū diṭṭhā, sākacchā osaṭā bahū; Na tādisaṁ bhayaṁ āsi, ajja tāso yathā mama. 81 Nissaṁsayaṁ parājayo, mama ajja bhavissati; Jayo ca nāgasenassa, yathā cittaṁ na saṇṭhitan”ti. 82 Bāhirakathā niṭṭhitā. 0 Milindapañha Nibbānavagga 3. Pañcāyatanakammanibbattapañha |4.3| Rājā āha—“bhante nāgasena, yānimāni pañcāyatanāni, kiṁ nu tāni nānākammehi nibbattāni, udāhu ekena kammenā”ti? “Nānākammehi, mahārāja, nibbattāni, na ekena kammenā”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, ekasmiṁ khette nānābījāni vappeyyuṁ, tesaṁ nānābījānaṁ nānāphalāni nibbatteyyun”ti? “Āma, bhante, nibbatteyyun”ti. “Evameva kho, mahārāja, yāni yāni pañcāyatanāni, tāni tāni nānākammehi nibbattāni, na ekena kammenā”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Pañcāyatanakammanibbattapañho tatiyo. 0 Milindapañha Arūpadhammavavatthānavagga 7. Pāpapuññānaṁ appānappabhāvapañha |7.7| Rājā āha—“bhante nāgasena, kataraṁ nu kho bahutaraṁ puññaṁ vā apuññaṁ vā”ti? “Puññaṁ kho, mahārāja, bahutaraṁ, apuññaṁ thokan”ti. “Kena kāraṇenā”ti? “Apuññaṁ kho, mahārāja, karonto vippaṭisārī hoti ‘pāpakammaṁ mayā katan’ti, tena pāpaṁ na vaḍḍhati. Puññaṁ kho, mahārāja, karonto avippaṭisārī hoti, avippaṭisārino pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati, samāhito yathābhūtaṁ pajānāti, tena kāraṇena puññaṁ vaḍḍhati. Puriso kho, mahārāja, chinnahatthapādo bhagavato ekaṁ uppalahatthaṁ datvā ekanavutikappāni vinipātaṁ na gacchissati. Imināpi, mahārāja, kāraṇena bhaṇāmi ‘puññaṁ bahutaraṁ, apuññaṁ thokan’”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Pāpapuññānaṁ appānappabhāvapañho sattamo. 0 Milindapañha Buddhavagga 4. Dhammadiṭṭhapañha |5.4| Rājā āha—“bhante nāgasena, dhammo tayā diṭṭho”ti. “Buddhanettiyā kho, mahārāja, buddhapaññattiyā yāvajīvaṁ sāvakehi vattitabban”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Dhammadiṭṭhapañho catuttho. 0 Milindapañha Vicāravagga 1. Addhānamūlapañha |3.1| Rājā āha—“bhante nāgasena, atītassa addhānassa kiṁ mūlaṁ, anāgatassa addhānassa kiṁ mūlaṁ, paccuppannassa addhānassa kiṁ mūlan”ti? “Atītassa ca, mahārāja, addhānassa anāgatassa ca addhānassa paccuppannassa ca addhānassa 3096 --- mil3 3.1:1 avijjā mūlaṁ. Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa addhānassa purimā koṭi na paññāyatī”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Addhānamūlapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Mahāvagga 2. Vassagaṇanapañha |1.2| “Kativassosi tvaṁ, bhante nāgasenā”ti? “Sattavassohaṁ, mahārājā”ti. “Ke te, bhante, satta, tvaṁ vā satta, gaṇanā vā sattā”ti? 2 Tena kho pana samayena milindassa rañño sabbābharaṇapaṭimaṇḍitassa alaṅkatapaṭiyattassa pathaviyaṁ chāyā dissati, udakamaṇike ca chāyā dissati. Atha kho āyasmā nāgaseno milindaṁ rājānaṁ etadavoca—“ayaṁ te, mahārāja, chāyā pathaviyaṁ udakamaṇike ca dissati, kiṁ pana, mahārāja, tvaṁ vā rājā, chāyā vā rājā”ti? “Ahaṁ, bhante nāgasena, rājā, nāyaṁ chāyā rājā, maṁ pana nissāya chāyā pavattatī”ti. “Evameva kho, mahārāja, vassānaṁ gaṇanā satta, na panāhaṁ satta, maṁ pana nissāya satta pavattati, chāyūpamaṁ, mahārājā”ti. “Acchariyaṁ, bhante nāgasena, abbhutaṁ, bhante nāgasena, aticitrāni pañhapaṭibhānāni visajjitānī”ti. 3 Vassagaṇanapañho dutiyo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañhārambhakathā Upāsakaguṇavagga 4. Aṭṭhapaññāpaṭilābhakāraṇa |4| “Bhante nāgasena, aṭṭhahi kāraṇehi buddhi pariṇamati paripākaṁ gacchati. Katamehi aṭṭhahi? Vayapariṇāmena buddhi pariṇamati paripākaṁ gacchati, yasapariṇāmena buddhi pariṇamati paripākaṁ gacchati, paripucchāya buddhi pariṇamati paripākaṁ gacchati, titthasaṁvāsena buddhi pariṇamati paripākaṁ gacchati, yoniso manasikārena buddhi pariṇamati paripākaṁ gacchati, sākacchāya buddhi pariṇamati paripākaṁ gacchati, snehūpasevanena buddhi pariṇamati paripākaṁ gacchati, patirūpadesavāsena buddhi pariṇamati paripākaṁ gacchati. Bhavatīha— 2 ‘Vayena yasapucchāhi, titthavāsena yoniso; Sākacchā snehasaṁsevā, patirūpavasena ca. 3 Etāni aṭṭha ṭhānāni, buddhivisadakāraṇā; Yesaṁ etāni sambhonti, tesaṁ buddhi pabhijjatī’”ti. 4 Aṭṭha paññāpaṭilābhakāraṇāni. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Pathavīvagga 9. Sakkaṅgapañha |4.9| “Bhante nāgasena, ‘sakkassa tīṇi aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni tīṇi aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, sakko ekantasukhasamappito; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ekantapavivekasukhābhiratena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, sakkassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, sakko deve disvā paggaṇhāti, hāsamabhijaneti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kusalesu dhammesu alīnamatanditaṁ santaṁ mānasaṁ paggahetabbaṁ, hāsamabhijanetabbaṁ, uṭṭhahitabbaṁ ghaṭitabbaṁ vāyamitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, sakkassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, sakkassa anabhirati nuppajjati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena suññāgāre anabhirati na uppādetabbā. Idaṁ, mahārāja, sakkassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena subhūtinā— 4 ‘Sāsane te mahāvīra, yato pabbajito ahaṁ; Nābhijānāmi uppannaṁ, mānasaṁ kāmasaṁhitan’”ti. 5 Sakkaṅgapañho navamo. 0 Milindapañha Anumānapañha Vessantaravagga 1. Vessantarapañha |3.1| “Bhante nāgasena, sabbeva bodhisattā puttadāraṁ denti, udāhu vessantareneva raññā puttadāraṁ dinnan”ti? “Sabbepi, mahārāja, bodhisattā puttadāraṁ denti, na vessantareneva raññā puttadāraṁ dinnan”ti. “Api ca kho, bhante nāgasena, tesaṁ anumatena dentī”ti. “Bhariyā, mahārāja, 3097 --- mil6 3.1:1 anumatā, dārakā pana bālatāya vilapiṁsu, yadi te atthato jāneyyuṁ, tepi anumodeyyuṁ, na te vilapeyyun”ti. 2 “Dukkaraṁ, bhante nāgasena, bodhisattena kataṁ, yaṁ so attano orase piye putte brāhmaṇassa dāsatthāya adāsi. 3 Idampi dutiyaṁ dukkarato dukkarataraṁ, yaṁ so attano orase piye putte bālake taruṇake latāya bandhitvā tena brāhmaṇena latāya anumajjīyante disvā ajjhupekkhi. 4 Idampi tatiyaṁ dukkarato dukkarataraṁ, yaṁ so sakena balena bandhanā muccitvā āgate dārake sārajjamupagate punadeva latāya bandhitvā adāsi. 5 Idampi catutthaṁ dukkarato dukkarataraṁ, yaṁ so dārake ‘ayaṁ kho, tāta, yakkho khādituṁ neti amhe’ti vilapante ‘mā bhāyitthā’ti na assāsesi. 6 Idampi pañcamaṁ dukkarato dukkarataraṁ, yaṁ so jālissa kumārassa rudamānassa pādesu nipatitvā ‘alaṁ, tāta, kaṇhājinaṁ nivattehi, ahameva gacchāmi yakkhena saha, khādatu maṁ yakkho’ti yācamānassa evaṁ na sampaṭicchi. 7 Idampi chaṭṭhaṁ dukkarato dukkarataraṁ, yaṁ so jālissa kumārassa ‘pāsāṇasamaṁ nūna te, tāta, hadayaṁ, yaṁ tvaṁ amhākaṁ dukkhitānaṁ pekkhamāno nimmanussake brahāraññe yakkhena nīyamāne na nivāresī’ti vilapamānassa kāruññaṁ nākāsi. 8 Idampi sattamaṁ dukkarato dukkarataraṁ, yaṁ tassa ruḷaruḷassa bhīmabhīmassa nīte dārake adassanaṁ gamite na phali hadayaṁ satadhā vā sahassadhā vā, puññakāmena manujena kiṁ paradukkhāpanena, nanu nāma sakadānaṁ dātabbaṁ hotī”ti? 9 “Dukkarassa, mahārāja, katattā bodhisattassa kittisaddo dasasahassiyā lokadhātuyā sadevamanussesu abbhuggato, devā devabhavane pakittenti, asurā asurabhavane pakittenti, garuḷā garuḷabhavane pakittenti, nāgā nāgabhavane pakittenti, yakkhā yakkhabhavane pakittenti, anupubbena tassa kittisaddo paramparāya ajjetarahi idha amhākaṁ samayaṁ anuppatto, taṁ mayaṁ dānaṁ pakittentā vikopentā nisinnā sudinnaṁ, udāhu duddinnanti. So kho panāyaṁ, mahārāja, kittisaddo nipuṇānaṁ viññūnaṁ vidūnaṁ vibhāvīnaṁ bodhisattānaṁ dasa guṇe anudassati. Katame dasa? Agedhatā nirālayatā cāgo pahānaṁ apunarāvattitā sukhumatā mahantatā duranubodhatā dullabhatā asadisatā buddhadhammassa, so kho panāyaṁ, mahārāja, kittisaddo nipuṇānaṁ viññūnaṁ vidūnaṁ vibhāvīnaṁ bodhisattānaṁ ime dasa guṇe anudassatī”ti. 10 “Bhante nāgasena, yo paraṁ dukkhāpetvā dānaṁ deti, api nu taṁ dānaṁ sukhavipākaṁ hoti saggasaṁvattanikan”ti? “Āma, mahārāja, kiṁ vattabban”ti. “Iṅgha, bhante nāgasena, kāraṇaṁ upadassehī”ti. “Idha, mahārāja, koci samaṇo vā brāhmaṇo vā sīlavā hoti kalyāṇadhammo, so bhaveyya pakkhahato vā pīṭhasappī vā aññataraṁ vā byādhiṁ āpanno, tamenaṁ yo koci puññakāmo yānaṁ āropetvā patthitaṁ desamanupāpeyya, api nu kho, mahārāja, tassa purisassa tatonidānaṁ kiñci sukhaṁ nibbatteyya saggasaṁvattanikaṁ taṁ kamman”ti? “Āma, bhante, kiṁ vattabbaṁ? Hatthiyānaṁ vā so, bhante, puriso labheyya assayānaṁ vā rathayānaṁ vā, thale thalayānaṁ jale jalayānaṁ devesu devayānaṁ manussesu manussayānaṁ, tadanucchavikaṁ tadanulomikaṁ bhave bhave nibbatteyya, tadanucchavikāni tadanulomikāni cassa sukhāni nibbatteyyuṁ, sugatito sugatiṁ gaccheyya, teneva kammābhisandena iddhiyānaṁ abhiruyha patthitaṁ nibbānanagaraṁ pāpuṇeyyā”ti. “Tena hi, mahārāja, paradukkhāpanena dinnadānaṁ sukhavipākaṁ hoti saggasaṁvattanikaṁ, yaṁ so puriso balībadde dukkhāpetvā evarūpaṁ sukhaṁ anubhavati. 11 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi, yathā paradukkhāpanena dinnadānaṁ sukhavipākaṁ hoti saggasaṁvattanikaṁ. Idha, mahārāja, yo koci rājā janapadato dhammikaṁ baliṁ uddharāpetvā āṇāpavattanena dānaṁ dadeyya, api nu kho so, mahārāja, rājā tatonidānaṁ kiñci sukhaṁ anubhaveyya saggasaṁvattanikaṁ taṁ dānan”ti? “Āma, bhante, kiṁ vattabbaṁ, tatonidānaṁ so, bhante, rājā uttariṁ anekasatasahassaguṇaṁ labheyya. Rājūnaṁ atirājā bhaveyya, devānaṁ atidevo bhaveyya, brahmānaṁ atibrahmā bhaveyya, samaṇānaṁ atisamaṇo bhaveyya, brāhmaṇānaṁ atibrāhmaṇo bhaveyya, arahantānaṁ atiarahā bhaveyyā”ti. “Tena hi, mahārāja, paradukkhāpanena dinnadānaṁ 3098 --- mil6 3.1:11 sukhavipākaṁ hoti saggasaṁvattanikaṁ, yaṁ so rājā balinā janaṁ pīḷetvā dinnadānena evarūpaṁ uttariṁ yasasukhaṁ anubhavatī”ti. 12 “Atidānaṁ, bhante nāgasena, vessantarena raññā dinnaṁ, yaṁ so sakaṁ bhariyaṁ parassa bhariyatthāya adāsi, sake orase putte brāhmaṇassa dāsatthāya adāsi, atidānaṁ nāma, bhante nāgasena, loke vidūhi ninditaṁ garahitaṁ, yathā nāma, bhante nāgasena, atibhārena sakaṭassa akkho bhijjati, atibhārena nāvā osīdati, atibhuttena bhojanaṁ visamaṁ pariṇamati, ativassena dhaññaṁ vinassati, atidānena bhogakkhayaṁ upeti, atitāpena pathavī upaḍayhati, atirāgena ummattako hoti, atidosena vajjho hoti, atimohena anayaṁ āpajjati, atilobhena coraggahaṇamupagacchati, atibhayena nirujjhati, atipūrena nadī uttarati, ativātena asani patati, atiagginā odanaṁ uttarati, atisañcaraṇena na ciraṁ jīvati. Evameva kho, bhante nāgasena, atidānaṁ nāma loke vidūhi ninditaṁ garahitaṁ, atidānaṁ, bhante nāgasena, vessantarena raññā dinnaṁ, na tattha kiñci phalaṁ icchitabban”ti. 13 “Atidānaṁ, mahārāja, loke vidūhi vaṇṇitaṁ thutaṁ pasatthaṁ, ye keci yādisaṁ kīdisaṁ dānaṁ denti, atidānadāyī loke kittiṁ pāpuṇāti. Yathā, mahārāja, atipavaratāya dibbaṁ vanamūlaṁ gahitampi hatthapāse ṭhitānaṁ parajanānaṁ na dassayati, agado atijaccatāya pīḷāya samugghātako rogānaṁ antakaro, aggi atijotitāya ḍahati, udakaṁ atisītatāya nibbāpeti, padumaṁ parisuddhatāya na upalimpati vārikaddamena, maṇi atiguṇatāya kāmadado, vajiraṁ atitikhiṇatāya vijjhati maṇimuttāphalikaṁ, pathavī atimahantatāya naroragamigapakkhijalaselapabbatadume dhāreti, samuddo atimahantatāya aparipūraṇo, sineru atibhāratāya acalo, ākāso ativitthāratāya ananto, sūriyo atippabhatāya timiraṁ ghāteti, sīho atijātitāya vigatabhayo, mallo atibalavatāya paṭimallaṁ khippaṁ ukkhipati, rājā atipuññatāya adhipati, bhikkhu atisīlavantatāya nāgayakkhanaramarūhi namassanīyo, buddho atiaggatāya anupamo. Evameva kho, mahārāja, atidānaṁ nāma loke vidūhi vaṇṇitaṁ thutaṁ pasatthaṁ, ye keci yādisaṁ kīdisaṁ dānaṁ denti, atidānadāyī loke kittiṁ pāpuṇāti, atidānena vessantaro rājā dasasahassiyā lokadhātuyā vaṇṇito thuto pasattho mahito kittito, teneva atidānena vessantaro rājā ajjetarahi buddho jāto aggo sadevake loke. 14 Atthi pana, mahārāja, loke ṭhapanīyaṁ dānaṁ, yaṁ dakkhiṇeyye anuppatte na dātabban”ti? “Dasa kho panimāni, bhante nāgasena, dānāni, yāni loke adānasammatāni, yo tāni dānāni deti, so apāyagāmī hoti. Katamāni dasa? Majjadānaṁ, bhante nāgasena, loke adānasammataṁ, yo taṁ dānaṁ deti, so apāyagāmī hoti. Samajjadānaṁ …pe… itthidānaṁ … usabhadānaṁ … cittakammadānaṁ … satthadānaṁ … visadānaṁ … saṅkhalikadānaṁ … kukkuṭasūkaradānaṁ … tulākūṭamānakūṭadānaṁ, bhante nāgasena, loke adānasammataṁ hoti, yo taṁ dānaṁ deti, so apāyagāmī hoti. Imāni kho, bhante nāgasena, dasa dānāni loke adānasammatāni, yo tāni dānāni deti, so apāyagāmī hotī”ti. 15 “Nāhaṁ taṁ, mahārāja, adānasammataṁ pucchāmi, imaṁ khvāhaṁ, mahārāja, taṁ pucchāmi ‘atthi pana, mahārāja, loke ṭhapanīyaṁ dānaṁ, yaṁ dakkhiṇeyye anuppatte na dātabban’”ti. “Natthi, bhante nāgasena, loke ṭhapanīyaṁ dānaṁ. Yaṁ dakkhiṇeyye anuppatte na dātabbaṁ, cittappasāde uppanne keci dakkhiṇeyyānaṁ bhojanaṁ denti, keci acchādanaṁ, keci sayanaṁ, keci āvasathaṁ, keci attharaṇapāvuraṇaṁ, keci dāsidāsaṁ, keci khettavatthuṁ, keci dvipadacatuppadaṁ, keci sataṁ sahassaṁ satasahassaṁ, keci mahārajjaṁ, keci jīvitampi dentī”ti. “Yadi pana, mahārāja, keci jīvitampi denti, kiṁ kāraṇā vessantaraṁ dānapatiṁ atibāḷhaṁ paripātesi sudinne putte ca dāre ca? 16 Api nu kho, mahārāja, atthi lokapakati lokāciṇṇaṁ, labhati pitā puttaṁ iṇaṭṭo vā ājīvikapakato vā āvapituṁ vā vikkiṇituṁ vā”ti? “Āma, bhante, labhati pitā puttaṁ iṇaṭṭo vā ājīvikapakato vā āvapituṁ vā vikkiṇituṁ vā”ti. “Yadi, mahārāja, labhati pitā puttaṁ iṇaṭṭo vā ājīvikapakato vā āvapituṁ vā vikkiṇituṁ vā, vessantaropi, mahārāja, rājā alabhamāno sabbaññutañāṇaṁ 3099 --- mil6 3.1:16 upadduto dukkhito tassa dhammadhanassa paṭilābhāya puttadāraṁ āvapesi ca vikkiṇi ca. Iti, mahārāja, vessantarena raññā aññesaṁ dinnaṁyeva dinnaṁ, kataṁyeva kataṁ. Kissa pana tvaṁ, mahārāja, tena dānena vessantaraṁ dānapatiṁ atibāḷhaṁ apasādesī”ti? 17 “Nāhaṁ, bhante nāgasena, vessantarassa dānapatino dānaṁ garahāmi, api ca puttadāraṁ yācante niminitvā attānaṁ dātabban”ti. “Etaṁ kho, mahārāja, asabbhikāraṇaṁ, yaṁ puttadāraṁ yācante attānaṁ dadeyya, yaṁ yaṁ hi yācante taṁ tadeva dātabbaṁ, etaṁ sappurisānaṁ kammaṁ. Yathā, mahārāja, koci puriso pānīyaṁ āharāpeyya, tassa yo bhojanaṁ dadeyya, api nu so, mahārāja, puriso tassa kiccakārī assā”ti? “Na hi, bhante, yaṁ so āharāpeti, tameva tassa dento kiccakārī assā”ti. “Evameva kho, mahārāja, vessantaro rājā brāhmaṇe puttadāraṁ yācante puttadāraṁ yeva adāsi. Sace, mahārāja, brāhmaṇo vessantarassa sarīraṁ yāceyya, na so, mahārāja, attānaṁ rakkheyya na kampeyya na rajjeyya, tassa dinnaṁ pariccattaṁyeva sarīraṁ bhaveyya. Sace, mahārāja, koci vessantaraṁ dānapatiṁ upagantvā yāceyya ‘dāsattaṁ me upehī’ti, dinnaṁ pariccattaṁyevassa sarīraṁ bhaveyya, na so datvā tapeyya, rañño, mahārāja, vessantarassa kāyo bahusādhāraṇo. 18 Yathā, mahārāja, pakkā maṁsapesi bahusādhāraṇā; evameva kho, mahārāja, rañño vessantarassa kāyo bahusādhāraṇo. Yathā vā pana, mahārāja, phalito rukkho nānādijagaṇasādhāraṇo; evameva kho, mahārāja, rañño vessantarassa kāyo bahusādhāraṇo. Kiṁ kāraṇā? ‘Evāhaṁ paṭipajjanto sammāsambodhiṁ pāpuṇissāmī’ti. 19 Yathā, mahārāja, puriso adhano dhanatthiko dhanapariyesanaṁ caramāno ajapathaṁ saṅkupathaṁ vettapathaṁ gacchati, jalathalavāṇijjaṁ karoti, kāyena vācāya manasā dhanaṁ ārādheti, dhanappaṭilābhāya vāyamati; evameva kho, mahārāja, vessantaro dānapati adhano buddhadhanena sabbaññutañāṇaratanappaṭilābhāya yācakānaṁ dhanadhaññaṁ dāsidāsaṁ yānavāhanaṁ sakalasāpateyyaṁ sakaṁ puttadāraṁ attānañca cajitvā sammāsambodhiṁyeva pariyesati. 20 Yathā vā pana, mahārāja, amacco muddakāmo muddādhikaraṇaṁ yaṁ kiñci gehe dhanadhaññaṁ hiraññasuvaṇṇaṁ, taṁ sabbaṁ datvāpi muddappaṭilābhāya vāyamati; evameva kho, mahārāja, vessantaro dānapati sabbaṁ taṁ bāhirabbhantaradhanaṁ datvā jīvitampi paresaṁ datvā sammāsambodhiṁyeva pariyesati. 21 Api ca, mahārāja, vessantarassa dānapatino evaṁ ahosi ‘yaṁ so brāhmaṇo yācati, tamevāhaṁ tassa dento kiccakārī nāma homī’ti, evaṁ so tassa puttadāramadāsi. Na kho, mahārāja, vessantaro dānapati dessatāya brāhmaṇassa puttadāramadāsi, na adassanakāmatāya puttadāramadāsi, na atibahukā me puttadārā, ‘na sakkomi te posetun’ti puttadāramadāsi, na ukkaṇṭhito ‘appiyā me’ti nīharitukāmatāya puttadāramadāsi. Atha kho sabbaññutañāṇaratanasseva piyattā sabbaññutañāṇassa kāraṇā vessantaro rājā evarūpaṁ atulaṁ vipulamanuttaraṁ piyaṁ manāpaṁ dayitaṁ pāṇasamaṁ puttadāradānavaraṁ brāhmaṇassa adāsi. 22 Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena cariyāpiṭake— 23 ‘Na me dessā ubho puttā, maddī devī na dessiyā; Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ, tasmā piye adāsahan’ti. 24 Tasmā, mahārāja, vessantaro rājā puttadānaṁ datvā paṇṇasālaṁ pavisitvā nipajji. Tassa atipemena dukkhitassa balavasoko uppajji, hadayavatthu uṇhamahosi. Nāsikāya appahontiyā mukhena uṇhe assāsapassāse vissajjesi, assūni parivattitvā lohitabindūni hutvā nettehi nikkhamiṁsu. Evameva kho, mahārāja, dukkhena vessantaro rājā brāhmaṇassa puttadāramadāsi ‘mā me dānapatho parihāyī’ti. 25 Api ca, mahārāja, vessantaro rājā dve atthavase paṭicca brāhmaṇassa dve dārake adāsi. Katame dve? Dānapatho ca me aparihīno bhavissati, dukkhite ca me puttake vanamūlaphalehi itonidānaṁ ayyako mocessatīti. Jānāti hi, mahārāja, vessantaro rājā ‘na me dārakā sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṁ, ime ca dārake ayyako nikkiṇissati, evaṁ amhākampi gamanaṁ bhavissatī’ti. Ime kho, mahārāja, dve atthavase paṭicca brāhmaṇassa dve dārake adāsi. 26 Api ca, mahārāja, vessantaro rājā jānāti ‘ayaṁ kho brāhmaṇo jiṇṇo vuḍḍho mahallako dubbalo 3100 --- mil6 3.1:26 bhaggo daṇḍaparāyaṇo khīṇāyuko parittapuñño, neso samattho ime dārake dāsabhogena bhuñjitun’ti. Sakkuṇeyya pana, mahārāja, puriso pākatikena balena ime candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve gahetvā peḷāya vā samugge vā pakkhipitvā nippabhe katvā thālakaparibhogena paribhuñjitun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, imasmiṁ loke candimasūriyappaṭibhāgassa vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjitunti. 27 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi, yena kāraṇena vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṁ. Yathā, mahārāja, rañño cakkavattissa maṇiratanaṁ subhaṁ jātimantaṁ aṭṭhaṁsaṁ suparikammakataṁ catuhatthāyāmaṁ sakaṭanābhipariṇāhaṁ na sakkā kenaci pilotikāya veṭhetvā peḷāya pakkhipitvā satthakanisānaparibhogena paribhuñjituṁ; evameva kho, mahārāja, loke cakkavattirañño maṇiratanappaṭibhāgassa vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṁ. 28 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi, yena kāraṇena vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṁ. Yathā, mahārāja, tidhā pabhinno sabbaseto sattappatiṭṭhito aṭṭharatanubbedho navaratanāyāmapariṇāho pāsādiko dassanīyo uposatho nāgarājā na sakkā kenaci suppena vā sarāvena vā pidahituṁ, govacchako viya vacchakasālāya pakkhipitvā pariharituṁ vā; evameva kho, mahārāja, loke uposathanāgarājappaṭibhāgassa vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṁ. 29 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi, yena kāraṇena vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṁ. Yathā, mahārāja, mahāsamuddo dīghaputhulavitthiṇṇo gambhīro appameyyo duruttaro apariyogāḷho anāvaṭo na sakkā kenaci sabbattha pidahitvā ekatitthena paribhogaṁ kātuṁ; evameva kho, mahārāja, loke mahāsamuddappaṭibhāgassa vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṁ. 30 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi, yena kāraṇena vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṁ. Yathā, mahārāja, himavanto pabbatarājā pañcayojanasataṁ accuggato nabhe tisahassayojanāyāmavitthāro caturāsītikūṭasahassappaṭimaṇḍito pañcannaṁ mahānadīsatānaṁ pabhavo mahābhūtagaṇālayo nānāvidhagandhadharo dibbosadhasatasamalaṅkato nabhe valāhako viya accuggato dissati; evameva kho, mahārāja, loke himavantapabbatarājappaṭibhāgassa vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṁ. 31 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi, yena kāraṇena vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṁ. Yathā, mahārāja, rattandhakāratimisāyaṁ uparipabbatagge jalamāno mahāaggikkhandho suvidūrepi paññāyati; evameva kho, mahārāja, vessantaro rājā pabbatagge jalamāno mahāaggikkhandho viya suvidūrepi pākaṭo paññāyati, tassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṁ. 32 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi, yena kāraṇena vessantarassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṁ. Yathā, mahārāja, himavante pabbate nāgapupphasamaye ujuvāte vāyante dasa dvādasa yojanāni pupphagandho vāyati; evameva kho, mahārāja, vessantarassa rañño api yojanasahassehipi yāva akaniṭṭhabhavanaṁ etthantare surāsuragaruḷagandhabbayakkharakkhasamahoragakinnaraindabhavanesu kittisaddo abbhuggato, sīlavaragandho cassa sampavāyati, tena tassa dārakā na sakkā kenaci dāsabhogena bhuñjituṁ. Anusiṭṭho, mahārāja, jālī kumāro pitarā vessantarena raññā ‘ayyako te, tāta, tumhe brāhmaṇassa dhanaṁ datvā nikkiṇanto taṁ nikkhasahassaṁ datvā nikkiṇātu, kaṇhājinaṁ nikkiṇanto dāsasataṁ dāsisataṁ hatthisataṁ assasataṁ dhenusataṁ usabhasataṁ nikkhasatanti sabbasataṁ datvā nikkiṇātu, yadi te, tāta, ayyako tumhe brāhmaṇassa hatthato āṇāya balasā mudhā gaṇhāti, mā tumhe ayyakassa vacanaṁ karittha, brāhmaṇasseva anuyāyino hothā’ti, evamanusāsitvā putte pesesi, tato jālīkumāro gantvā ayyakena puṭṭho kathesi— 33 ‘Sahassagghañhi maṁ tāta, brāhmaṇassa pitā adā; Atho kaṇhājinaṁ kaññaṁ, hatthīnañca satena cā’”ti. 34 “Sunibbeṭhito, bhante nāgasena, pañho; 3101 --- mil6 3.1:34 subhinnaṁ diṭṭhijālaṁ; sumaddito paravādo; sakasamayo sudīpito; byañjanaṁ suparisodhitaṁ; suvibhatto attho; evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 35 Vessantarapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Anumānapañha Buddhavagga 2. Gotamivatthadānapañha |1.2| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā mātucchāya mahāpajāpatiyā gotamiyā vassikasāṭikāya dīyamānāya ‘saṅghe, gotami, dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā’ti. Kiṁ nu kho, bhante nāgasena, tathāgato saṅgharatanato na bhāriko na garuko na dakkhiṇeyyo, yaṁ tathāgato sakāya mātucchāya sayaṁ piñjitaṁ sayaṁ luñcitaṁ sayaṁ pothitaṁ sayaṁ kantitaṁ sayaṁ vāyitaṁ vassikasāṭikaṁ attano dīyamānaṁ saṅghassa dāpesi. Yadi, bhante nāgasena, tathāgato saṅgharatanato uttaro bhaveyya adhiko vā visiṭṭho vā, ‘mayi dinne mahapphalaṁ bhavissatī’ti na tathāgato mātucchāya sayaṁ piñjitaṁ sayaṁ luñcitaṁ sayaṁ pothitaṁ vassikasāṭikaṁ saṅghe dāpeyya, yasmā ca kho, bhante nāgasena tathāgato attānaṁ na patthayati na upanissayati, tasmā tathāgato mātucchāya taṁ vassikasāṭikaṁ saṅghassa dāpesī”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā mātucchāya mahāpajāpatiyā gotamiyā vassikasāṭikāya dīyamānāya ‘saṅghe, gotami, dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā’ti. Taṁ pana na attano patimānanassa avipākatāya na adakkhiṇeyyatāya, api ca kho, mahārāja, hitatthāya anukampāya anāgatamaddhānaṁ saṅgho mamaccayena cittīkato bhavissatīti vijjamāneyeva guṇe parikittayanto evamāha—‘saṅghe, gotami, dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā’ti. 3 Yathā, mahārāja, pitā dharamānoyeva amaccabhaṭabaladovārikaanīkaṭṭhapārisajjajanamajjhe rañño santike puttassa vijjamānaṁyeva guṇaṁ pakitteti ‘idha ṭhapito anāgatamaddhānaṁ janamajjhe pūjito bhavissatī’ti. Evameva kho, mahārāja, tathāgato hitatthāya anukampāya anāgatamaddhānaṁ saṅgho mamaccayena cittīkato bhavissatīti vijjamāneyeva guṇe pakittayanto evamāha—‘saṅghe, gotami, dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā’ti. 4 Na kho, mahārāja, tāvatakena vassikasāṭikānuppadānamattakena saṅgho tathāgatato adhiko nāma hoti visiṭṭho vā. Yathā, mahārāja, mātāpitaro puttānaṁ ucchādenti parimaddanti nahāpenti sambāhenti, api nu kho, mahārāja, tāvatakena ucchādanaparimaddananahāpanasambāhanamattakena ‘putto mātāpitūhi adhiko nāma hoti visiṭṭho vā’”ti? “Na hi, bhante, akāmakaraṇīyā, bhante, puttā mātāpitūnaṁ, tasmā mātāpitaro puttānaṁ ucchādanaparimaddananahāpanasambāhanaṁ karontī”ti. “Evameva kho, mahārāja, na tāvatakena vassikasāṭikānuppadānamattakena saṅgho tathāgatato adhiko nāma hoti visiṭṭho vāti. Api ca tathāgato akāmakaraṇīyaṁ karonto mātucchāya taṁ vassikasāṭikaṁ saṅghassa dāpesi. 5 Yathā vā pana, mahārāja, kocideva puriso rañño upāyanaṁ āhareyya, taṁ rājā upāyanaṁ aññatarassa bhaṭassa vā balassa vā senāpatissa vā purohitassa vā dadeyya. Api nu kho so, mahārāja, puriso tāvatakena upāyanapaṭilābhamattakena raññā adhiko nāma hoti visiṭṭho vā”ti? “Na hi, bhante, rājabhattiko, bhante, so puriso rājūpajīvī, taṭṭhāne ṭhapento rājā upāyanaṁ detī”ti. “Evameva kho, mahārāja, na tāvatakena vassikasāṭikānuppadānamattakena saṅgho tathāgatato adhiko nāma hoti visiṭṭho vā, atha kho tathāgatabhattiko tathāgatūpajīvī. Taṭṭhāne ṭhapento tathāgato saṅghassa vassikasāṭikaṁ dāpesi. 6 Api ca, mahārāja, tathāgatassa evaṁ ahosi ‘sabhāvapaṭipūjanīyo saṅgho, mama santakena saṅghaṁ paṭipūjessāmī’ti saṅghassa vassikasāṭikaṁ dāpesi, na, mahārāja, tathāgato attano yeva paṭipūjanaṁ vaṇṇeti, atha kho ye loke paṭipūjanārahā, tesampi tathāgato paṭipūjanaṁ vaṇṇeti. 7 Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena majjhimanikāyavaralañchake dhammadāyādadhammapariyāye appicchappaṭipattiṁ pakittayamānena ‘asuyeva me purimo bhikkhu pujjataro ca pāsaṁsataro cā’ti. Natthi, mahārāja, bhavesu koci satto tathāgatato dakkhiṇeyyo vā uttaro vā adhiko vā visiṭṭho vā, tathāgatova uttaro adhiko visiṭṭho. 8 Bhāsitampetaṁ, 3102 --- mil6 1.2:8 mahārāja, saṁyuttanikāyavare māṇavagāmikena devaputtena bhagavato purato ṭhatvā devamanussamajjhe— 9 ‘Vipulo rājagahīyānaṁ, giri seṭṭho pavuccati; Seto himavataṁ seṭṭho, ādicco aghagāminaṁ. 10 Samuddo udadhinaṁ seṭṭho, nakkhattānañca candimā; Sadevakassa lokassa, buddho aggo pavuccatī’ti. 11 Tā kho panetā, mahārāja, māṇavagāmikena devaputtena gāthā sugītā na duggītā, subhāsitā na dubbhāsitā, anumatā ca bhagavatā, nanu, mahārāja, therenapi sāriputtena dhammasenāpatinā bhaṇitaṁ— 12 ‘Eko manopasādo, Saraṇagamanamañjalipaṇāmo vā; Ussahate tārayituṁ, Mārabalanisūdane buddhe’ti. 13 Bhagavatā ca bhaṇitaṁ devātidevena ‘ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katamo ekapuggalo? Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho …pe… devamanussānan’”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 14 Gotamivatthadānapañho dutiyo. 0 Milindapañha Anumānapañha Nippapañcavagga 6. Kammajādipañha |2.6| “Bhante nāgasena, katame ettha kammajā, katame hetujā, katame utujā, katame na kammajā, na hetujā, na utujā”ti? “Ye keci, mahārāja, sattā sacetanā, sabbe te kammajā; aggi ca sabbāni ca bījajātāni hetujāni; pathavī ca pabbatā ca udakañca vāto ca, sabbe te utujā; ākāso ca nibbānañca ime dve akammajā ahetujā anutujā. Nibbānaṁ pana, mahārāja, na vattabbaṁ kammajanti vā hetujanti vā utujanti vā uppannanti vā anuppannanti vā uppādanīyanti vā atītanti vā anāgatanti vā paccuppannanti vā cakkhuviññeyyanti vā sotaviññeyyanti vā ghānaviññeyyanti vā jivhāviññeyyanti vā kāyaviññeyyanti vā, api ca, mahārāja, manoviññeyyaṁ nibbānaṁ, yaṁ so sammāpaṭipanno ariyasāvako visuddhena ñāṇena passatī”ti. “Ramaṇīyo, bhante nāgasena, pañho suvinicchito nissaṁsayo ekantagato, vimati uppacchinnā, tvaṁ gaṇivarapavaramāsajjā”ti. 2 Kammajādipañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Abhejjavagga 6. Apuññapañha |2.6| “Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘yo ajānanto pāṇātipātaṁ karoti, so balavataraṁ apuññaṁ pasavatī’ti. Puna ca bhagavatā vinayapaññattiyā bhaṇitaṁ—‘anāpatti ajānantassā’ti. Yadi, bhante nāgasena, ajānitvā pāṇātipātaṁ karonto balavataraṁ apuññaṁ pasavati, tena hi ‘anāpatti ajānantassā’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi anāpatti ajānantassa, tena hi ‘ajānitvā pāṇātipātaṁ karonto balavataraṁ apuññaṁ pasavatī’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho duruttaro duratikkamo tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā ‘yo ajānanto pāṇātipātaṁ karoti, so balavataraṁ apuññaṁ pasavatī’ti. Puna ca vinayapaññattiyā bhagavatā bhaṇitaṁ—‘anāpatti ajānantassā’ti. Tattha atthantaraṁ atthi. Katamaṁ atthantaraṁ? Atthi, mahārāja, āpatti saññāvimokkhā, atthi āpatti nosaññāvimokkhā. Yāyaṁ, mahārāja, āpatti saññāvimokkhā, taṁ āpattiṁ ārabbha bhagavatā bhaṇitaṁ—‘anāpatti ajānantassā’”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 3 Apuññapañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Sabbaññutañāṇavagga 3. Musāvādagarulahubhāvapañha |4.3| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘sampajānamusāvāde pārājiko hotī’ti. Puna ca bhaṇitaṁ—‘sampajānamusāvāde lahukaṁ āpattiṁ āpajjati ekassa santike desanāvatthukan’ti. Bhante nāgasena, ko panettha viseso, kiṅkāraṇaṁ, yañcekena musāvādena ucchijjati, yañcekena musāvādena satekiccho hoti? Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘sampajānamusāvāde pārājiko hotī’ti, tena hi ‘sampajānamusāvāde lahukaṁ āpattiṁ āpajjati ekassa santike desanāvatthukan’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṁ—‘sampajānamusāvāde lahukaṁ āpattiṁ āpajjati ekassa santike desanāvatthukan’ti, tena hi ‘sampajānamusāvāde pārājiko hotī’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, 3103 --- mil5 4.3:2 bhagavatā—‘sampajānamusāvāde pārājiko hotī’ti. Bhaṇitañca—‘sampajānamusāvāde lahukaṁ āpattiṁ āpajjati ekassa santike desanāvatthukan’ti, tañca pana vatthuvasena garukalahukaṁ hoti. Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha koci puriso parassa pāṇinā pahāraṁ dadeyya, tassa tumhe kiṁ daṇḍaṁ dhārethā”ti? “Yadi so, bhante, āha—‘nakkhamāmī’ti, tassa mayaṁ akkhamamāne kahāpaṇaṁ harāpemā”ti. “Idha pana, mahārāja, soyeva puriso tava pāṇinā pahāraṁ dadeyya, tassa pana ko daṇḍo”ti? “Hatthampissa, bhante, chedāpeyyāma, pādampi chedāpeyyāma, yāva sīsaṁ kaḷīracchejjaṁ chedāpeyyāma, sabbampi taṁ gehaṁ vilumpāpeyyāma, ubhatopakkhe yāva sattamaṁ kulaṁ samugghātāpeyyāmā”ti. “Ko panettha, mahārāja, viseso, kiṅkāraṇaṁ, yaṁ ekassa pāṇippahāre sukhumo kahāpaṇo daṇḍo, yaṁ tava pāṇippahāre hatthacchejjaṁ pādacchejjaṁ yāva kaḷīracchejjaṁ sabbagehādānaṁ ubhatopakkhe yāva sattamakulā samugghāto”ti? “Manussantarena, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, sampajānamusāvādo vatthuvasena garukalahuko hotī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 3 Musāvādagarulahubhāvapañho tatiyo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Santhavavagga 4. Magguppādanapañha |5.4| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘tathāgato bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā’ti. Puna ca bhaṇitaṁ—‘addasaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, purāṇaṁ maggaṁ purāṇaṁ añjasaṁ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyātan’ti. Yadi, bhante nāgasena, tathāgato anuppannassa maggassa uppādetā, tena hi ‘addasaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, purāṇaṁ maggaṁ purāṇaṁ añjasaṁ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyātan’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṁ—‘addasaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, purāṇaṁ maggaṁ purāṇaṁ añjasaṁ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyātan’ti, tena hi ‘tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā’ti. Bhaṇitañca—‘addasaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, purāṇaṁ maggaṁ purāṇaṁ añjasaṁ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyātan’ti, taṁ dvayampi sabhāvavacanameva, pubbakānaṁ, mahārāja, tathāgatānaṁ antaradhānena asati anusāsake maggo antaradhāyi, taṁ tathāgato maggaṁ luggaṁ paluggaṁ gūḷhaṁ pihitaṁ paṭicchannaṁ asañcaraṇaṁ paññācakkhunā sampassamāno addasa pubbakehi sammāsambuddhehi anuyātaṁ, taṅkāraṇā āha—‘addasaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, purāṇaṁ maggaṁ purāṇaṁ añjasaṁ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyātan’ti. 3 Pubbakānaṁ, mahārāja, tathāgatānaṁ antaradhānena asati anusāsake luggaṁ paluggaṁ gūḷhaṁ pihitaṁ paṭicchannaṁ asañcaraṇaṁ maggaṁ yaṁ dāni tathāgato sañcaraṇaṁ akāsi, taṅkāraṇā āha—‘tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā’ti. 4 Idha, mahārāja, rañño cakkavattissa antaradhānena maṇiratanaṁ girisikhantare nilīyati, aparassa cakkavattissa sammāpaṭipattiyā upagacchati, api nu kho taṁ, mahārāja, maṇiratanaṁ tassa pakatan”ti? “Na hi, bhante, pākatikaṁyeva taṁ maṇiratanaṁ, tena pana nibbattitan”ti. “Evameva kho, mahārāja, pākatikaṁ pubbakehi tathāgatehi anuciṇṇaṁ aṭṭhaṅgikaṁ sivaṁ maggaṁ asati anusāsake luggaṁ paluggaṁ gūḷhaṁ pihitaṁ paṭicchannaṁ asañcaraṇaṁ bhagavā paññācakkhunā sampassamāno uppādesi, sañcaraṇaṁ akāsi, taṅkāraṇā āha—‘tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā’ti. 5 Yathā vā pana, mahārāja, santaṁyeva puttaṁ yoniyā janayitvā mātā ‘janikā’ti vuccati; evameva kho, mahārāja, tathāgato santaṁyeva maggaṁ luggaṁ paluggaṁ gūḷhaṁ pihitaṁ paṭicchannaṁ asañcaraṇaṁ paññācakkhunā sampassamāno uppādesi, sañcaraṇaṁ akāsi, taṅkāraṇā āha—‘tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā’ti. 6 Yathā vā pana, mahārāja, koci puriso yaṁ kiñci naṭṭhaṁ passati, ‘tena taṁ bhaṇḍaṁ nibbattitan’ti jano voharati; evameva kho, mahārāja, tathāgato santaṁyeva maggaṁ luggaṁ paluggaṁ gūḷhaṁ pihitaṁ paṭicchannaṁ asañcaraṇaṁ paññācakkhunā 3104 --- mil5 5.4:6 sampassamāno uppādesi, sañcaraṇaṁ akāsi, taṅkāraṇā āha—‘tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā’ti. 7 Yathā vā pana, mahārāja, koci puriso vanaṁ sodhetvā bhūmiṁ nīharati, ‘tassa sā bhūmī’ti jano voharati, na cesā bhūmi tena pavattitā, taṁ bhūmiṁ kāraṇaṁ katvā bhūmisāmiko nāma hoti; evameva kho, mahārāja, tathāgato santaṁyeva maggaṁ luggaṁ paluggaṁ gūḷhaṁ pihitaṁ paṭicchannaṁ asañcaraṇaṁ paññāya sampassamāno uppādesi, sañcaraṇaṁ akāsi, taṅkāraṇā āha—‘tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā’”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 8 Magguppādanapañho catuttho. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Paṇāmitavagga 1. Seṭṭhadhammapañha |3.1| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṁ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāye cā’ti. Puna ca ‘upāsako gihī sotāpanno pihitāpāyo diṭṭhippatto viññātasāsano bhikkhuṁ vā sāmaṇeraṁ vā puthujjanaṁ abhivādeti paccuṭṭhetī’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṁ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāye cā’ti, tena hi ‘upāsako gihī sotāpanno pihitāpāyo diṭṭhippatto viññātasāsano bhikkhuṁ vā sāmaṇeraṁ vā puthujjanaṁ abhivādeti paccuṭṭhetī’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi ‘upāsako gihī sotāpanno pihitāpāyo diṭṭhippatto viññātasāsano bhikkhuṁ vā sāmaṇeraṁ vā puthujjanaṁ abhivādeti paccuṭṭheti’, tena hi ‘dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṁ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāye cā’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā ‘dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṁ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāye cā’ti, ‘upāsako ca gihī sotāpanno pihitāpāyo diṭṭhippatto viññātasāsano bhikkhuṁ vā sāmaṇeraṁ vā puthujjanaṁ abhivādeti paccuṭṭheti’. Tattha pana kāraṇaṁ atthi. Katamaṁ taṁ kāraṇaṁ? 3 Vīsati kho panime, mahārāja, samaṇassa samaṇakaraṇā dhammā dve ca liṅgāni, yehi samaṇo abhivādanapaccuṭṭhānasammānanapūjanāraho hoti. Katame vīsati samaṇassa samaṇakaraṇā dhammā dve ca liṅgāni? Seṭṭho dhammārāmo, aggo niyamo, cāro vihāro saṁyamo saṁvaro khanti soraccaṁ ekattacariyā ekattābhirati paṭisallānaṁ hiriottappaṁ vīriyaṁ appamādo sikkhāsamādānaṁ uddeso paripucchā sīlādiabhirati nirālayatā sikkhāpadapāripūritā, kāsāvadhāraṇaṁ, bhaṇḍubhāvo. Ime kho, mahārāja, vīsati samaṇassa samaṇakaraṇā dhammā dve ca liṅgāni. Ete guṇe bhikkhu samādāya vattati, so tesaṁ dhammānaṁ anūnattā paripuṇṇattā sampannattā samannāgatattā asekkhabhūmiṁ arahantabhūmiṁ okkamati, seṭṭhaṁ bhūmantaraṁ okkamati, arahattāsannagatoti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṁ puthujjanaṁ abhivādetuṁ paccuṭṭhātuṁ. 4 ‘Khīṇāsavehi so sāmaññaṁ upagato, natthi me so samayo’ti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṁ puthujjanaṁ abhivādetuṁ paccuṭṭhātuṁ. 5 ‘Aggaparisaṁ so upagato, nāhaṁ taṁ ṭhānaṁ upagato’ti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṁ puthujjanaṁ abhivādetuṁ paccuṭṭhātuṁ. 6 ‘Labhati so pātimokkhuddesaṁ sotuṁ, nāhaṁ taṁ labhāmi sotun’ti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṁ puthujjanaṁ abhivādetuṁ paccuṭṭhātuṁ. 7 ‘So aññe pabbājeti upasampādeti jinasāsanaṁ vaḍḍheti, ahametaṁ na labhāmi kātun’ti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṁ puthujjanaṁ abhivādetuṁ paccuṭṭhātuṁ. 8 ‘Appamāṇesu so sikkhāpadesu samattakārī, nāhaṁ tesu vattāmī’ti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṁ puthujjanaṁ abhivādetuṁ paccuṭṭhātuṁ. 9 ‘Upagato so samaṇaliṅgaṁ, buddhādhippāye ṭhito, tenāhaṁ liṅgena dūramapagato’ti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṁ puthujjanaṁ abhivādetuṁ paccuṭṭhātuṁ. 10 ‘Parūḷhakacchalomo so anañjitaamaṇḍito anulittasīlagandho, ahaṁ pana maṇḍanavibhūsanābhirato’ti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṁ puthujjanaṁ abhivādetuṁ paccuṭṭhātuṁ. 11 Api ca, mahārāja, ‘ye te vīsati samaṇakaraṇā dhammā dve ca liṅgāni, sabbepete dhammā bhikkhussa saṁvijjanti, soyeva te dhamme dhāreti, aññepi tattha sikkhāpeti, so me āgamo sikkhāpanañca natthī’ti 3105 --- mil5 3.1:11 arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṁ puthujjanaṁ abhivādetuṁ paccuṭṭhātuṁ. 12 Yathā, mahārāja, rājakumāro purohitassa santike vijjaṁ adhīyati, khattiyadhammaṁ sikkhati, so aparena samayena abhisitto ācariyaṁ abhivādeti paccuṭṭheti ‘sikkhāpako me ayan’ti; evameva kho, mahārāja, ‘bhikkhu sikkhāpako vaṁsadharo’ti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṁ puthujjanaṁ abhivādetuṁ paccuṭṭhātuṁ. 13 Api ca, mahārāja, imināpetaṁ pariyāyena jānāhi bhikkhubhūmiyā mahantataṁ asamavipulabhāvaṁ. Yadi, mahārāja, upāsako sotāpanno arahattaṁ sacchikaroti, dveva tassa gatiyo bhavanti anaññā tasmiṁyeva divase parinibbāyeyya vā, bhikkhubhāvaṁ vā upagaccheyya. Acalā hi sā, mahārāja, pabbajjā, mahatī accuggatā, yadidaṁ bhikkhubhūmī”ti. “Ñāṇagato, bhante nāgasena, pañho sunibbeṭhito balavatā atibuddhinā tayā, na yimaṁ pañhaṁ samattho añño evaṁ viniveṭhetuṁ aññatra tavādisena buddhimatā”ti. 14 Seṭṭhadhammapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Arūpadhammavavatthānavagga 15. Viññāṇanānatthapañha |7.15| Rājā āha—“bhante nāgasena, ‘viññāṇan’ti vā ‘paññā’ti vā ‘bhūtasmiṁ jīvo’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca, udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? “Vijānanalakkhaṇaṁ, mahārāja, viññāṇaṁ, pajānanalakkhaṇā paññā, bhūtasmiṁ jīvo nupalabbhatī”ti. “Yadi jīvo nupalabbhati, atha ko carahi cakkhunā rūpaṁ passati, sotena saddaṁ suṇāti, ghānena gandhaṁ ghāyati, jivhāya rasaṁ sāyati, kāyena phoṭṭhabbaṁ phusati, manasā dhammaṁ vijānātī”ti? Thero āha—“yadi jīvo cakkhunā rūpaṁ passati …pe… manasā dhammaṁ vijānāti, so jīvo cakkhudvāresu uppāṭitesu mahantena ākāsena bahimukho suṭṭhutaraṁ rūpaṁ passeyya, sotesu uppāṭitesu, ghāne uppāṭite, jivhāya uppāṭitāya, kāye uppāṭite mahantena ākāsena suṭṭhutaraṁ saddaṁ suṇeyya, gandhaṁ ghāyeyya, rasaṁ sāyeyya, phoṭṭhabbaṁ phuseyyā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Tena hi, mahārāja, bhūtasmiṁ jīvo nupalabbhatī”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Viññāṇanānatthapañho pannarasamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Gadrabhavagga 10. Makkaṭaṅgapañha |2.10| “Bhante nāgasena, ‘makkaṭassa dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, makkaṭo vāsamupagacchanto tathārūpe okāse mahatimahārukkhe pavivitte sabbaṭṭhakasākhe bhīruttāṇe vāsamupagacchati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena lajjiṁ pesalaṁ sīlavantaṁ kalyāṇadhammaṁ bahussutaṁ dhammadharaṁ vinayadharaṁ piyaṁ garubhāvanīyaṁ vattāraṁ vacanakkhamaṁ ovādakaṁ viññāpakaṁ sandassakaṁ samādapakaṁ samuttejakaṁ sampahaṁsakaṁ evarūpaṁ kalyāṇamittaṁ ācariyaṁ nissāya viharitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, makkaṭassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, makkaṭo rukkheyeva carati tiṭṭhati nisīdati, yadi niddaṁ okkamati, tattheva rattiṁ vāsamanubhavati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena pavanābhimukhena bhavitabbaṁ, pavaneyeva ṭhānacaṅkamanisajjāsayanaṁ niddaṁ okkamitabbaṁ, tattheva satipaṭṭhānamanubhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, makkaṭassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā— 3 ‘Caṅkamantopi tiṭṭhanto, nisajjāsayanena vā; Pavane sobhate bhikkhu, pavanantaṁva vaṇṇitan’”ti. 4 Makkaṭaṅgapañho dasamo. 5 Gadrabhavaggo paṭhamo. 6 Tassuddānaṁ 7 Gadrabho ceva kukkuṭo, kalando dīpini dīpiko; Kummo vaṁso ca cāpo ca, vāyaso atha makkaṭoti. 0 Milindapañha Mahāvagga 11. Sampakkhandanalakkhaṇasaddhāpañha |1.11| “Kathaṁ, bhante, sampakkhandanalakkhaṇā saddhā”ti? “Yathā, mahārāja, yogāvacaro aññesaṁ cittaṁ vimuttaṁ passitvā sotāpattiphale vā sakadāgāmiphale vā anāgāmiphale vā 3106 --- mil3 1.11:1 arahatte vā sampakkhandati yogaṁ karoti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Evaṁ kho, mahārāja, sampakkhandanalakkhaṇā saddhā”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, uparipabbate mahāmegho abhippavasseyya, taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūretvā nadiṁ paripūreyya, sā ubhato kūlāni saṁvissandantī gaccheyya, atha mahājanakāyo āgantvā tassā nadiyā uttānataṁ vā gambhīrataṁ vā ajānanto bhīto vitthato tīre tiṭṭheyya, athaññataro puriso āgantvā attano thāmañca balañca sampassanto gāḷhaṁ kacchaṁ bandhitvā pakkhanditvā tareyya, taṁ tiṇṇaṁ passitvā mahājanakāyopi tareyya; evameva kho, mahārāja, yogāvacaro aññesaṁ cittaṁ vimuttaṁ passitvā sotāpattiphale vā sakadāgāmiphale vā anāgāmiphale vā arahatte vā sampakkhandati yogaṁ karoti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Evaṁ kho, mahārāja, sampakkhandanalakkhaṇā saddhāti. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā saṁyuttanikāyavare— 3 ‘Saddhāya taratī oghaṁ, appamādena aṇṇavaṁ; Vīriyena dukkhamacceti, paññāya parisujjhatī’”ti. 4 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 5 Sampakkhandanalakkhaṇasaddhāpañho ekādasamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Kumbhavagga 2. Kāḷāyasaṅgapañha |8.2| “Bhante nāgasena, ‘kāḷāyasassa dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, kāḷāyaso supīto vamati; evameva kho, mahārāja, yogino yogāvacarassa mānasaṁ yoniso manasikārena apītaṁ vamati. Idaṁ, mahārāja, kāḷāyasassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, kāḷāyaso sakiṁ pītaṁ udakaṁ na vamati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena yo sakiṁ uppanno pasādo, na puna so vamitabbo ‘uḷāro so bhagavā sammāsambuddho, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’ti. ‘Rūpaṁ aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccan’ti yaṁ sakiṁ uppannaṁ ñāṇaṁ, na puna taṁ vamitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, kāḷāyasassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena— 3 ‘Dassanamhi parisodhito naro, Ariyadhamme niyato visesagū; Nappavedhati anekabhāgaso, Sabbaso ca mukhabhāvameva so’”ti. 4 Kāḷāyasaṅgapañho dutiyo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Sīhavagga 6. Satapattaṅgapañha |6.6| “Bhante nāgasena, ‘satapattassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, satapatto ravitvā paresaṁ khemaṁ vā bhayaṁ vā ācikkhati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena paresaṁ dhammaṁ desayamānena vinipātaṁ bhayato dassayitabbaṁ, nibbānaṁ khemato dassayitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, satapattassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena piṇḍolabhāradvājena— 2 ‘Niraye bhayasantāsaṁ, nibbāne vipulaṁ sukhaṁ; Ubhayānetānatthāni, dassetabbāni yoginā’”ti. 3 Satapattaṅgapañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Pathavīvagga 5. Pabbataṅgapañha |4.5| “Bhante nāgasena, ‘pabbatassa pañca aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni pañca aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, pabbato acalo akampito asampavedhī; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sammānane vimānane sakkāre asakkāre garukāre agarukāre yase ayase nindāya pasaṁsāya sukhe dukkhe iṭṭhāniṭṭhesu sabbattha rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbadhammesu rajanīyesu na rajjitabbaṁ, dussanīyesu na dussitabbaṁ, muyhanīyesu na muyhitabbaṁ, na kampitabbaṁ na calitabbaṁ, pabbatena viya acalena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, pabbatassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena— 2 ‘Selo yathā ekaghano, vātena na samīrati; Evaṁ nindāpasaṁsāsu, na samiñjanti paṇḍitā’ti. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, pabbato thaddho na kenaci saṁsaṭṭho; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena thaddhena asaṁsaṭṭhena bhavitabbaṁ, na kenaci saṁsaggo karaṇīyo. Idaṁ, mahārāja, pabbatassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3107 --- mil7 4.5:3 Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena— 4 ‘Asaṁsaṭṭhaṁ gahaṭṭhehi, anāgārehi cūbhayaṁ; Anokasārimappicchaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇan’ti. 5 Puna caparaṁ, mahārāja, pabbate bījaṁ na virūhati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sakamānase kilesā na virūhāpetabbā. Idaṁ, mahārāja, pabbatassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena subhūtinā— 6 ‘Rāgūpasaṁhitaṁ cittaṁ, yadā uppajjate mama; Sayaṁva paccavekkhāmi, ekaggo taṁ damemahaṁ. 7 Rajjase rajanīye ca, dussanīye ca dussase; Muyhase mohanīye ca, nikkhamassu vanā tuvaṁ. 8 Visuddhānaṁ ayaṁ vāso, nimmalānaṁ tapassinaṁ; Mā kho visuddhaṁ dūsesi, nikkhamassu vanā tuvan’ti. 9 Puna caparaṁ, mahārāja, pabbato accuggato; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ñāṇaccuggatena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, pabbatassa catutthaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena— 10 ‘Pamādaṁ appamādena, yadā nudati paṇḍito; Paññāpāsādamāruyha, asoko sokiniṁ pajaṁ; Pabbataṭṭhova bhūmaṭṭhe, dhīro bāle avekkhatī’ti. 11 Puna caparaṁ, mahārāja, pabbato anunnato anonato; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena unnatāvanati na karaṇīyā. Idaṁ, mahārāja, pabbatassa pañcamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, upāsikāya cūḷasubhaddāya sakasamaṇe parikittayamānāya— 12 ‘Lābhena unnato loko, alābhena ca onato; Lābhālābhena ekaṭṭhā, tādisā samaṇā mamā’”ti. 13 Pabbataṅgapañho pañcamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Samuddavagga 7. Kūpaṅgapañha |3.7| “Bhante nāgasena, ‘kūpassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, kūpo rajjuñca varattañca laṅkārañca dhāreti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena satisampajaññasamannāgatena bhavitabbaṁ, abhikkante paṭikkante ālokite vilokite samiñjite pasārite saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe asite pīte khāyite sāyite uccārapassāvakamme gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārinā bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, kūpassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena ‘sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno, ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī’”ti. 2 Kūpaṅgapañho sattamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Makkaṭakavagga 1. Panthamakkaṭakaṅgapañha |7.1| “Bhante nāgasena, ‘panthamakkaṭakassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, panthamakkaṭako panthe makkaṭajālavitānaṁ katvā yadi tattha jālake laggati kimi vā makkhikā vā paṭaṅgo vā, taṁ gahetvā bhakkhayati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena chasu dvāresu satipaṭṭhānajālavitānaṁ katvā yadi tattha kilesamakkhikā bajjhanti, tattheva ghātetabbā. Idaṁ, mahārāja, panthamakkaṭakassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena anuruddhena— 2 ‘Cittaṁ niyame chasu dvāresu, Satipaṭṭhānavaruttame; Kilesā tattha laggā ce, Hantabbā te vipassinā’”ti. 3 Panthamakkaṭakaṅgapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Upacikāvagga 2. Biḷāraṅgapañha |5.2| “Bhante nāgasena, ‘biḷārassa dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, biḷāro guhāgatopi susiragatopi hammiyantaragatopi undūraṁyeva pariyesati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena gāmagatenāpi araññagatenāpi rukkhamūlagatenāpi suññāgāragatenāpi satataṁ samitaṁ appamattena kāyagatāsatibhojanaṁyeva pariyesitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, biḷārassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, biḷāro āsanneyeva gocaraṁ pariyesati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena imesuyeva pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassinā viharitabbaṁ ‘iti rūpaṁ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo, iti vedanā iti vedanāya samudayo iti vedanāya atthaṅgamo, iti saññā iti saññāya samudayo iti saññāya atthaṅgamo, iti saṅkhārā iti saṅkhārānaṁ samudayo iti saṅkhārānaṁ atthaṅgamo, iti viññāṇaṁ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. Idaṁ, mahārāja, biḷārassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena— 3 ‘Na ito dūre bhavitabbaṁ, bhavaggaṁ kiṁ karissati; 3108 --- mil7 5.2:3 Paccuppannamhi vohāre, sake kāyamhi vindathā’”ti. 4 Biḷāraṅgapañho dutiyo. 0 Milindapañha Anumānapañha Vessantaravagga 12. Nibbānasannihitapañha |3.12| “Bhante nāgasena, atthi so padeso puratthimāya vā disāya dakkhiṇāya vā disāya pacchimāya vā disāya uttarāya vā disāya uddhaṁ vā adho vā tiriyaṁ vā, yattha nibbānaṁ sannihitan”ti? “Natthi, mahārāja, so padeso puratthimāya vā disāya dakkhiṇāya vā disāya pacchimāya vā disāya uttarāya vā disāya uddhaṁ vā adho vā tiriyaṁ vā, yattha nibbānaṁ sannihitan”ti. 2 “Yadi, bhante nāgasena, natthi nibbānassa sannihitokāso, tena hi natthi nibbānaṁ? Yesañca taṁ nibbānaṁ sacchikataṁ, tesampi sacchikiriyā micchā, kāraṇaṁ tattha vakkhāmi. Yathā, bhante nāgasena, mahiyā dhaññuṭṭhānaṁ khettaṁ atthi, gandhuṭṭhānaṁ pupphaṁ atthi, pupphuṭṭhānaṁ gumbo atthi, phaluṭṭhānaṁ rukkho atthi, ratanuṭṭhānaṁ ākaro atthi, tattha yo koci yaṁ yaṁ icchati, so tattha gantvā taṁ taṁ harati; evameva kho, bhante nāgasena, yadi nibbānaṁ atthi, tassa nibbānassa uṭṭhānokāsopi icchitabbo, yasmā ca kho, bhante nāgasena, nibbānassa uṭṭhānokāso natthi, tasmā natthi nibbānanti brūmi, yesañca nibbānaṁ sacchikataṁ, tesampi sacchikiriyā micchā”ti. 3 “Natthi, mahārāja, nibbānassa sannihitokāso, atthi cetaṁ nibbānaṁ, sammāpaṭipanno yoniso manasikārena nibbānaṁ sacchikaroti. Yathā pana, mahārāja, atthi aggi nāma, natthi tassa sannihitokāso, dve kaṭṭhāni saṅghaṭṭento aggiṁ adhigacchati; evameva kho, mahārāja, atthi nibbānaṁ, natthi tassa sannihitokāso, sammāpaṭipanno yoniso manasikārena nibbānaṁ sacchikaroti. 4 Yathā vā pana, mahārāja, atthi satta ratanāni nāma. Seyyathidaṁ—cakkaratanaṁ hatthiratanaṁ assaratanaṁ maṇiratanaṁ itthiratanaṁ gahapatiratanaṁ pariṇāyakaratanaṁ. Na ca tesaṁ ratanānaṁ sannihitokāso atthi, khattiyassa pana sammāpaṭipannassa paṭipattibalena tāni ratanāni upagacchanti. Evameva kho, mahārāja, atthi nibbānaṁ, natthi tassa sannihitokāso, sammāpaṭipanno yoniso manasikārena nibbānaṁ sacchikarotī”ti. 5 “Bhante nāgasena, nibbānassa sannihitokāso mā hotu, atthi pana taṁ ṭhānaṁ, yattha ṭhito sammāpaṭipanno nibbānaṁ sacchikarotī”ti? “Āma, mahārāja, atthi taṁ ṭhānaṁ, yattha ṭhito sammāpaṭipanno nibbānaṁ sacchikarotī”ti. 6 “Katamaṁ pana, bhante, taṁ ṭhānaṁ, yattha ṭhito sammāpaṭipanno nibbānaṁ sacchikarotī”ti? “Sīlaṁ, mahārāja, ṭhānaṁ, sīle patiṭṭhito yoniso manasikaronto sakkayavanepi cīnavilātepi alasandepi nigumbepi kāsikosalepi kasmīrepi gandhārepi nagamuddhanipi brahmalokepi yattha katthacipi ṭhito sammāpaṭipanno nibbānaṁ sacchikaroti. Yathā, mahārāja, yo koci cakkhumā puriso sakayavanepi cīnavilātepi alasandepi nigumbepi kāsikosalepi kasmīrepi gandhārepi nagamuddhanipi brahmalokepi yattha katthacipi ṭhito ākāsaṁ passati; evameva kho, mahārāja, sīle patiṭṭhito yoniso manasikaronto sakayavanepi …pe… yattha katthacipi ṭhito sammāpaṭipanno nibbānaṁ sacchikaroti. 7 Yathā vā pana, mahārāja, sakayavanepi …pe… yattha katthacipi ṭhitassa pubbadisā atthi; evameva kho, mahārāja, sīle patiṭṭhitassa yoniso manasikarontassa sakkayavanepi …pe… yattha katthacipi ṭhitassa sammāpaṭipannassa atthi nibbānasacchikiriyā”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, desitaṁ tayā nibbānaṁ, desitā nibbānasacchikiriyā, parikkhatā sīlaguṇā, dassitā sammāpaṭipatti, ussāpito dhammaddhajo, saṇṭhapitā dhammanetti, avañjho suppayuttānaṁ sammāpayogo, evametaṁ gaṇivarapavara tathā sampaṭicchāmī”ti. 8 Nibbānasannihitapañho dvādasamo. 9 Vessantaravaggo tatiyo. 10 Imasmiṁ vagge dvādasa pañhā. 0 Milindapañha Buddhavagga 8. Kammaphalaatthibhāvapañha |5.8| Rājā āha—“bhante nāgasena, iminā nāmarūpena kammaṁ kataṁ kusalaṁ vā akusalaṁ vā, kuhiṁ tāni kammāni tiṭṭhantī”ti? 3109 --- mil3 5.8:1 “Anubandheyyuṁ kho, mahārāja, tāni kammāni chāyāva anapāyinī”ti. “Sakkā pana, bhante, tāni kammāni dassetuṁ ‘idha vā idha vā tāni kammāni tiṭṭhantī’”ti? “Na sakkā, mahārāja, tāni kammāni dassetuṁ ‘idha vā idha vā tāni kammāni tiṭṭhantī’”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yānimāni rukkhāni anibbattaphalāni, sakkā tesaṁ phalāni dassetuṁ ‘idha vā idha vā tāni phalāni tiṭṭhantī’”ti. “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, abbocchinnāya santatiyā na sakkā tāni kammāni dassetuṁ ‘idha vā idha vā tāni kammāni tiṭṭhantī’”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Kammaphalaatthibhāvapañho aṭṭhamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Santhavavagga 10. Dhammadesanāyaappossukkapañha |5.10| “Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘tathāgatena catūhi ca asaṅkhyeyyehi kappānaṁ satasahassena ca etthantare sabbaññutañāṇaṁ paripācitaṁ mahato janakāyassa samuddharaṇāyā’ti. Puna ca ‘sabbaññutaṁ pattassa appossukkatāya cittaṁ nami, no dhammadesanāyā’ti. 2 Yathā nāma, bhante nāgasena, issāso vā issāsantevāsī vā bahuke divase saṅgāmatthāya upāsanaṁ sikkhitvā sampatte mahāyuddhe osakkeyya; evameva kho, bhante nāgasena, tathāgatena catūhi ca asaṅkhyeyyehi kappānaṁ satasahassena ca etthantare sabbaññutañāṇaṁ paripācetvā mahato janakāyassa samuddharaṇāya sabbaññutaṁ pattena dhammadesanāya osakkitaṁ. 3 Yathā vā pana, bhante nāgasena, mallo vā mallantevāsī vā bahuke divase nibbuddhaṁ sikkhitvā sampatte mallayuddhe osakkeyya; evameva kho, bhante nāgasena, tathāgatena catūhi ca asaṅkhyeyyehi kappānaṁ satasahassena ca etthantare sabbaññutañāṇaṁ paripācetvā mahato janakāyassa samuddharaṇāya sabbaññutaṁ pattena dhammadesanāya osakkitaṁ. 4 Kiṁ nu kho, bhante nāgasena, tathāgatena bhayā osakkitaṁ, udāhu apākaṭatāya osakkitaṁ, udāhu dubbalatāya osakkitaṁ, udāhu asabbaññutāya osakkitaṁ, kiṁ tattha kāraṇaṁ, iṅgha me tvaṁ kāraṇaṁ brūhi kaṅkhāvitaraṇāya. Yadi, bhante nāgasena, tathāgatena catūhi ca asaṅkhyeyyehi kappānaṁ satasahassena ca etthantare sabbaññutañāṇaṁ paripācitaṁ mahato janakāyassa samuddharaṇāya, tena hi ‘sabbaññutaṁ pattassa appossukkatāya cittaṁ nami, no dhammadesanāyā’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi sabbaññutaṁ pattassa appossukkatāya cittaṁ nami no dhammadesanāya, tena hi ‘tathāgatena catūhi ca asaṅkhyeyyehi kappānaṁ satasahassena ca etthantare sabbaññutañāṇaṁ paripācitaṁ mahato janakāyassa samuddharaṇāyā’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho gambhīro dunnibbeṭho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 5 “Paripācitañca, mahārāja, tathāgatena catūhi ca asaṅkhyeyyehi kappānaṁ satasahassena ca etthantare sabbaññutañāṇaṁ mahato janakāyassa samuddharaṇāya, pattasabbaññutassa ca appossukkatāya cittaṁ nami, no dhammadesanāya. Tañca pana dhammassa gambhīranipuṇaduddasaduranubodhasukhumaduppaṭivedhataṁ sattānañca ālayārāmataṁ sakkāyadiṭṭhiyā daḷhasuggahitatañca disvā ‘kiṁ nu kho, kathaṁ nu kho’ti appossukkatāya cittaṁ nami, no dhammadesanāya, sattānaṁ paṭivedhacintanamānasaṁ yevetaṁ. 6 Yathā, mahārāja, bhisakko sallakatto anekabyādhiparipīḷitaṁ naraṁ upasaṅkamitvā evaṁ cintayati ‘kena nu kho upakkamena katamena vā bhesajjena imassa byādhi vūpasameyyā’ti; evameva kho, mahārāja, tathāgatassa sabbakilesabyādhiparipīḷitaṁ janaṁ dhammassa ca gambhīranipuṇaduddasaduranubodhasukhumaduppaṭivedhataṁ disvā ‘kiṁ nu kho, kathaṁ nu kho’ti appossukkatāya cittaṁ nami, no dhammadesanāya, sattānaṁ paṭivedhacintanamānasaṁ yevetaṁ. 7 Yathā, mahārāja, rañño khattiyassa muddhāvasittassa dovārikaanīkaṭṭhapārisajjanegamabhaṭabalaamaccarājaññarājūpajīvine jane disvā evaṁ cittamuppajjeyya ‘kiṁ nu kho, kathaṁ nu kho ime saṅgaṇhissāmī’ti; evameva kho, mahārāja, tathāgatassa dhammassa 3110 --- mil5 5.10:7 gambhīranipuṇaduddasaduranubodhasukhumaduppaṭivedhataṁ sattānañca ālayārāmataṁ sakkāyadiṭṭhiyā daḷhasuggahitatañca disvā ‘kiṁ nu kho, kathaṁ nu kho’ti appossukkatāya cittaṁ nami, no dhammadesanāya, sattānaṁ paṭivedhacintanamānasaṁ yevetaṁ. 8 Api ca, mahārāja, sabbesaṁ tathāgatānaṁ dhammatā esā, yaṁ brahmunā āyācitā dhammaṁ desenti. Tattha pana kiṅkāraṇaṁ? Ye tena samayena manussā tāpasaparibbājakā samaṇabrāhmaṇā, sabbete brahmadevatā honti brahmagarukā brahmaparāyaṇā, tasmā tassa balavato yasavato ñātassa paññātassa uttarassa accuggatassa onamanena sadevako loko onamissati okappessati adhimuccissatīti iminā ca, mahārāja, kāraṇena tathāgatā brahmunā āyācitā dhammaṁ desenti. 9 Yathā, mahārāja, koci rājā vā rājamahāmatto vā yassa onamati apacitiṁ karoti, balavatarassa tassa onamanena avasesā janatā onamati apacitiṁ karoti; evameva kho, mahārāja, brahme onamite tathāgatānaṁ sadevako loko onamissati, pūjitapūjako, mahārāja, loko, tasmā so brahmā sabbesaṁ tathāgatānaṁ āyācati dhammadesanāya, tena ca kāraṇena tathāgatā brahmunā āyācitā dhammaṁ desentī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, sunibbeṭhito pañho, atibhadrakaṁ veyyākaraṇaṁ, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 10 Dhammadesanāya appossukkapañho dasamo. 0 Milindapañha Anumānapañha Buddhavagga 5. Hīnāyāvattanapañha |1.5| “Bhante nāgasena, mahantaṁ idaṁ tathāgatasāsanaṁ sāraṁ varaṁ seṭṭhaṁ pavaraṁ anupamaṁ parisuddhaṁ vimalaṁ paṇḍaraṁ anavajjaṁ, na yuttaṁ gihiṁ tāvatakaṁ pabbajetuṁ, gihīyeva ekasmiṁ phale vinetvā yadā apunarāvattī hoti tadā so pabbājetabbo. Kiṁ kāraṇā? Ime dujjanā tāva tattha sāsane visuddhe pabbajitvā paṭinivattitvā hīnāyāvattanti, tesaṁ paccāgamanena ayaṁ mahājano evaṁ vicinteti ‘tucchakaṁ vata bho etaṁ samaṇassa gotamassa sāsanaṁ bhavissati, yaṁ ime paṭinivattantī’ti, idamettha kāraṇan”ti. 2 “Yathā, mahārāja, taḷāko bhaveyya sampuṇṇasucivimalasītalasalilo, atha yo koci kiliṭṭho malakaddamagato taṁ taḷākaṁ gantvā anahāyitvā kiliṭṭhova paṭinivatteyya, tattha, mahārāja, katamaṁ jano garaheyya kiliṭṭhaṁ vā taḷākaṁ vā”ti? “Kiliṭṭhaṁ, bhante, jano garaheyya ‘ayaṁ taḷākaṁ gantvā anahāyitvā kiliṭṭhova paṭinivatto, kiṁ imaṁ anahāyitukāmaṁ taḷāko sayaṁ nahāpessati, ko doso taḷākassā’”ti. “Evameva kho, mahārāja, tathāgato vimuttivarasalilasampuṇṇaṁ saddhammavarataḷākaṁ māpesi ‘ye keci kilesamalakiliṭṭhā sacetanā budhā, te idha nahāyitvā sabbakilese pavāhayissantī’ti. Yadi koci taṁ saddhammavarataḷākaṁ gantvā anahāyitvā sakilesova paṭinivattitvā hīnāyāvattati taṁyeva jano garahissati ‘ayaṁ jinasāsane pabbajitvā tattha patiṭṭhaṁ alabhitvā hīnāyāvatto, kiṁ imaṁ appaṭipajjantaṁ jinasāsanaṁ sayaṁ bodhessati, ko doso jinasāsanassā’ti? 3 Yathā vā pana, mahārāja, puriso paramabyādhito roguppattikusalaṁ amoghadhuvasiddhakammaṁ bhisakkaṁ sallakattaṁ disvā atikicchāpetvā sabyādhikova paṭinivatteyya, tattha katamaṁ jano garaheyya āturaṁ vā bhisakkaṁ vā”ti? “Āturaṁ, bhante, jano garaheyya ‘ayaṁ roguppattikusalaṁ amoghadhuvasiddhakammaṁ bhisakkaṁ sallakattaṁ disvā atikicchāpetvā sabyādhikova paṭinivatto, kiṁ imaṁ atikicchāpentaṁ bhisakko sayaṁ tikicchissati, ko doso bhisakkassā’”ti? “Evameva kho, mahārāja, tathāgato antosāsanasamugge kevalaṁ sakalakilesabyādhivūpasamanasamatthaṁ amatosadhaṁ pakkhipi, ‘ye keci kilesabyādhipīḷitā sacetanā budhā, te imaṁ amatosadhaṁ pivitvā sabbakilesabyādhiṁ vūpasamessantī’ti. Yadi koci taṁ amatosadhaṁ apivitvā sakilesova paṭinivattitvā hīnāyāvattati, taṁyeva jano garahissati ‘ayaṁ jinasāsane pabbajitvā tattha patiṭṭhaṁ alabhitvā hīnāyāvatto, kiṁ imaṁ appaṭipajjantaṁ jinasāsanaṁ sayaṁ bodhessati, ko doso jinasāsanassā’ti? 4 Yathā vā pana, mahārāja, chāto puriso mahatimahāpuññabhattaparivesanaṁ gantvā taṁ bhattaṁ abhuñjitvā chātova paṭinivatteyya, tattha katamaṁ jano garaheyya 3111 --- mil6 1.5:4 chātaṁ vā puññabhattaṁ vā”ti? “Chātaṁ, bhante, jano garaheyya ‘ayaṁ khudāpīḷito puññabhattaṁ paṭilabhitvā abhuñjitvā chātova paṭinivatto, kiṁ imassa abhuñjantassa bhojanaṁ sayaṁ mukhaṁ pavisissati, ko doso bhojanassā’”ti? “Evameva kho, mahārāja, tathāgato antosāsanasamugge paramapavaraṁ santaṁ sivaṁ paṇītaṁ amataṁ paramamadhuraṁ kāyagatāsatibhojanaṁ ṭhapesi ‘ye keci kilesachātajjhattā taṇhāparetamānasā sacetanā budhā, te imaṁ bhojanaṁ bhuñjitvā kāmarūpārūpabhavesu sabbaṁ taṇhamapanessantī’ti. Yadi koci taṁ bhojanaṁ abhuñjitvā taṇhāsitova paṭinivattitvā hīnāyāvattati, taññeva jano garahissati ‘ayaṁ jinasāsane pabbajitvā tattha patiṭṭhaṁ alabhitvā hīnāyāvatto, kiṁ imaṁ appaṭipajjantaṁ jinasāsanaṁ sayaṁ bodhessasi, ko doso jinasāsanassā’ti? 5 Yadi, mahārāja, tathāgato gihiṁyeva ekasmiṁ phale vinītaṁ pabbājeyya, na nāmāyaṁ pabbajjā kilesappahānāya visuddhiyā vā, natthi pabbajjāya karaṇīyaṁ. Yathā, mahārāja, puriso anekasatena kammena taḷākaṁ khaṇāpetvā parisāya evamanussāveyya ‘mā me, bhonto, keci saṅkiliṭṭhā imaṁ taḷākaṁ otaratha, pavāhitarajojallā parisuddhā vimalamaṭṭhā imaṁ taḷākaṁ otarathā’ti. Api nu kho, mahārāja, tesaṁ pavāhitarajojallānaṁ parisuddhānaṁ vimalamaṭṭhānaṁ tena taḷākena karaṇīyaṁ bhaveyyā”ti? “Na hi, bhante, yassatthāya te taṁ taḷākaṁ upagaccheyyuṁ, taṁ aññatreva tesaṁ kataṁ karaṇīyaṁ, kiṁ tesaṁ tena taḷākenā”ti? “Evameva kho, mahārāja, yadi tathāgato gihiṁyeva ekasmiṁ phale vinītaṁ pabbājeyya, tattheva tesaṁ kataṁ karaṇīyaṁ, kiṁ tesaṁ pabbajjāya. 6 Yathā vā pana, mahārāja, sabhāvaisibhattiko sutamantapadadharo atakkiko roguppattikusalo amoghadhuvasiddhakammo bhisakko sallakatto sabbarogūpasamabhesajjaṁ sannipātetvā parisāya evamanussāveyya ‘mā kho, bhonto, keci sabyādhikā mama santike upagacchatha, abyādhikā arogā mama santike upagacchathā’ti. Api nu kho, mahārāja, tesaṁ abyādhikānaṁ arogānaṁ paripuṇṇānaṁ udaggānaṁ tena bhisakkena karaṇīyaṁ bhaveyyā”ti? “Na hi, bhante, yassatthāya te taṁ bhisakkaṁ sallakattaṁ upagaccheyyuṁ, taṁ aññatreva tesaṁ kataṁ karaṇīyaṁ, kiṁ tesaṁ tena bhisakkenā”ti? “Evameva kho, mahārāja, yadi tathāgato gihiṁyeva ekasmiṁ phale vinītaṁ pabbājeyya, tattheva tesaṁ kataṁ karaṇīyaṁ, kiṁ tesaṁ pabbajjāya? 7 Yathā vā pana, mahārāja, koci puriso anekathālipākasataṁ bhojanaṁ paṭiyādāpetvā parisāya evamanussāveyya ‘mā me, bhonto, keci chātā imaṁ parivesanaṁ upagacchatha, subhuttā tittā suhitā dhātā pīṇitā paripuṇṇā imaṁ parivesanaṁ upagacchathā’ti. Api nu kho, mahārāja, tesaṁ bhuttāvīnaṁ tittānaṁ suhitānaṁ dhātānaṁ pīṇitānaṁ paripuṇṇānaṁ tena bhojanena karaṇīyaṁ bhaveyyā”ti? “Na hi, bhante, yassatthāya te taṁ parivesanaṁ upagaccheyyuṁ, taṁ aññatreva tesaṁ kataṁ karaṇīyaṁ, kiṁ tesaṁ tāya parivesanāyā”ti? “Evameva kho, mahārāja, yadi tathāgato gihiṁyeva ekasmiṁ phale vinītaṁ pabbājeyya, tattheva tesaṁ kataṁ karaṇīyaṁ, kiṁ tesaṁ pabbajjāya? 8 Api ca, mahārāja, ye hīnāyāvattanti, te jinasāsanassa pañca atuliye guṇe dassenti. Katame pañca? Bhūmimahantabhāvaṁ dassenti, parisuddhavimalabhāvaṁ dassenti, pāpehi asaṁvāsiyabhāvaṁ dassenti, duppaṭivedhabhāvaṁ dassenti, bahusaṁvararakkhiyabhāvaṁ dassenti. 9 Kathaṁ bhūmimahantabhāvaṁ dassenti? Yathā, mahārāja, puriso adhano hīnajacco nibbiseso buddhiparihīno mahārajjaṁ paṭilabhitvā na cirasseva paripatati paridhaṁsati parihāyati yasato, na sakkoti issariyaṁ sandhāretuṁ. Kiṅkāraṇaṁ? Mahantattā issariyassa. Evameva kho, mahārāja, ye keci nibbisesā akatapuññā buddhiparihīnā jinasāsane pabbajanti, te taṁ pabbajjaṁ pavaruttamaṁ sandhāretuṁ avisahantā na cirasseva jinasāsanā paripatitvā paridhaṁsitvā parihāyitvā hīnāyāvattanti, na sakkonti jinasāsanaṁ sandhāretuṁ. Kiṅkāraṇaṁ? Mahantattā jinasāsanabhūmiyā. Evaṁ bhūmimahantabhāvaṁ dassenti. 10 Kathaṁ parisuddhavimalabhāvaṁ dassenti? Yathā, mahārāja, vāri pokkharapatte vikirati vidhamati vidhaṁseti, na ṭhānamupagacchati nūpalimpati. Kiṅkāraṇaṁ? 3112 --- mil6 1.5:10 Parisuddhavimalattā padumassa. Evameva kho, mahārāja, ye keci saṭhā kūṭā vaṅkā kuṭilā visamadiṭṭhino jinasāsane pabbajanti, te parisuddhavimalanikkaṇṭakapaṇḍaravarappavarasāsanato na cirasseva vikiritvā vidhamitvā vidhaṁsetvā asaṇṭhahitvā anupalimpitvā hīnāyāvattanti. Kiṅkāraṇaṁ? Parisuddhavimalattā jinasāsanassa. Evaṁ parisuddhavimalabhāvaṁ dassenti. 11 Kathaṁ pāpehi asaṁvāsiyabhāvaṁ dassenti? Yathā, mahārāja, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṁvasati, yaṁ hoti mahāsamudde mataṁ kuṇapaṁ, taṁ khippameva tīraṁ upaneti thalaṁ vā ussāreti. Kiṅkāraṇaṁ? Mahābhūtānaṁ bhavanattā mahāsamuddassa. Evameva kho, mahārāja, ye keci pāpakā asaṁvutā ahirikā akiriyā osannavīriyā kusītā kiliṭṭhā dujjanā manussā jinasāsane pabbajanti, te na cirasseva jinasāsanato arahantavimalakhīṇāsavamahābhūtabhavanato nikkhamitvā asaṁvasitvā hīnāyāvattanti. Kiṅkāraṇaṁ? Pāpehi asaṁvāsiyattā jinasāsanassa. Evaṁ pāpehi asaṁvāsiyabhāvaṁ dassenti. 12 Kathaṁ duppaṭivedhabhāvaṁ dassenti? Yathā, mahārāja, ye keci achekā asikkhitā asippino mativippahīnā issāsā vālaggavedhaṁ avisahantā vigaḷanti pakkamanti. Kiṅkāraṇaṁ? Saṇhasukhumaduppaṭivedhattā vālaggassa. Evameva kho, mahārāja, ye keci duppaññā jaḷā eḷamūgā mūḷhā dandhagatikā janā jinasāsane pabbajanti, te taṁ paramasaṇhasukhumacatusaccappaṭivedhaṁ paṭivijjhituṁ avisahantā jinasāsanā vigaḷitvā pakkamitvā na cirasseva hīnāyāvattanti. Kiṅkāraṇaṁ? Paramasaṇhasukhumaduppaṭivedhatāya saccānaṁ. Evaṁ duppaṭivedhabhāvaṁ dassenti. 13 Kathaṁ bahusaṁvararakkhiyabhāvaṁ dassenti? Yathā, mahārāja, kocideva puriso mahatimahāyuddhabhūmimupagato parasenāya disāvidisāhi samantā parivārito sattihatthaṁ janamupentaṁ disvā bhīto osakkati paṭinivattati palāyati. Kiṅkāraṇaṁ? Bahuvidhayuddhamukharakkhaṇabhayā. Evameva kho, mahārāja, ye keci pāpakā asaṁvutā ahirikā akiriyā akkhantī capalā calitā ittarā bālajanā jinasāsane pabbajanti, te bahuvidhaṁ sikkhāpadaṁ parirakkhituṁ avisahantā osakkitvā paṭinivattitvā palāyitvā na cirasseva hīnāyāvattanti. Kiṅkāraṇaṁ? Bahuvidhasaṁvararakkhiyabhāvattā jinasāsanassa. Evaṁ bahuvidhasaṁvararakkhiyabhāvaṁ dassenti. 14 Thalajuttamepi, mahārāja, vassikāgumbe kimividdhāni pupphāni honti, tāni aṅkurāni saṅkuṭitāni antarāyeva paripatanti, na ca tesu paripatitesu vassikāgumbo hīḷito nāma hoti. Yāni tattha ṭhitāni pupphāni, tāni sammā gandhena disāvidisaṁ abhibyāpenti. Evameva kho, mahārāja, ye te jinasāsane pabbajitvā hīnāyāvattanti, te jinasāsane kimividdhāni vassikāpupphāni viya vaṇṇagandharahitā nibbaṇṇākārasīlā abhabbā vepullāya, na ca tesaṁ hīnāyāvattanena jinasāsanaṁ hīḷitaṁ nāma hoti. Ye tattha ṭhitā bhikkhū, te sadevakaṁ lokaṁ sīlavaragandhena abhibyāpenti. 15 Sālīnampi, mahārāja, nirātaṅkānaṁ lohitakānaṁ antare karumbhakaṁ nāma sālijāti uppajjitvā antarā yeva vinassati, na ca tassā vinaṭṭhattā lohitakasālī hīḷitā nāma honti. Ye tattha ṭhitā sālī, te rājūpabhogā honti. Evameva kho, mahārāja, ye te jinasāsane pabbajitvā hīnāyāvattanti, te lohitakasālīnamantare karumbhakā viya jinasāsane na vaḍḍhitvā vepullataṁ na pāpuṇitvā antarāyeva hīnāyāvattanti, na ca tesaṁ hīnāyāvattanena jinasāsanaṁ hīḷitaṁ nāma hoti. Ye tattha ṭhitā bhikkhū te arahattassa anucchavikā honti. 16 Kāmadadassāpi, mahārāja, maṇiratanassa ekadesaṁ kakkasaṁ uppajjati, na ca tattha kakkasuppannattā maṇiratanaṁ hīḷitaṁ nāma hoti. Yaṁ tattha parisuddhaṁ maṇiratanassa, taṁ janassa hāsakaraṁ hoti. Evameva kho, mahārāja, ye te jinasāsane pabbajitvā hīnāyāvattanti, kakkasā te jinasāsane papaṭikā, na ca tesaṁ hīnāyāvattanena jinasāsanaṁ hīḷitaṁ nāma hoti. Ye tattha ṭhitā bhikkhū, te devamanussānaṁ hāsajanakā honti. 17 Jātisampannassapi, mahārāja, lohitacandanassa ekadesaṁ pūtikaṁ hoti appagandhaṁ. Na tena lohitacandanaṁ hīḷitaṁ nāma hoti. Yaṁ tattha apūtikaṁ sugandhaṁ, taṁ samantā vidhūpeti abhibyāpeti. Evameva kho, mahārāja, ye te jinasāsane pabbajitvā 3113 --- mil6 1.5:17 hīnāyāvattanti, te lohitacandanasārantare pūtikadesamiva chaḍḍanīyā jinasāsane, na ca tesaṁ hīnāyāvattanena jinasāsanaṁ hīḷitaṁ nāma hoti. Ye tattha ṭhitā bhikkhū, te sadevakaṁ lokaṁ sīlavaracandanagandhena anulimpayantī”ti. 18 “Sādhu, bhante nāgasena, tena tena anucchavikena tena tena sadisena kāraṇena niravajjamanupāpitaṁ jinasāsanaṁ seṭṭhabhāvena paridīpitaṁ, hīnāyāvattamānāpi te jinasāsanassa seṭṭhabhāvaṁyeva paridīpentī”ti. 19 Hīnāyāvattanapañho pañcamo. 0 Milindapañha Anumānapañha Vessantaravagga 6. Akālamaraṇapañha |3.6| “Bhante nāgasena, ye te sattā maranti, sabbe te kāleyeva maranti, udāhu akālepi marantī”ti? “Atthi, mahārāja, kālepi maraṇaṁ, atthi akālepi maraṇan”ti. 2 “Bhante nāgasena, ke kāle maranti, ke akāle marantī”ti? “Diṭṭhapubbā pana, mahārāja, tayā ambarukkhā vā jamburukkhā vā, aññasmā vā pana phalarukkhā phalāni patantāni āmāni ca pakkāni cā”ti? “Āma, bhante”ti. “Yāni tāni, mahārāja, phalāni rukkhato patanti, sabbāni tāni kāleyeva patanti, udāhu akālepī”ti? “Yāni tāni, bhante nāgasena, phalāni paripakkāni vilīnāni patanti, sabbāni tāni kāle patanti. Yāni pana tāni avasesāni phalāni tesu kānici kimividdhāni patanti, kānici laguḷahatāni patanti, kānici vātappahatāni patanti, kānici antopūtikāni hutvā patanti, sabbāni tāni akāle patantī”ti. “Evameva kho, mahārāja, ye te jarāvegahatā maranti, teyeva kāle maranti, avasesā keci kammappaṭibāḷhā maranti, keci gatippaṭibāḷhā maranti, keci kiriyappaṭibāḷhā marantī”ti. 3 “Bhante nāgasena, ye te kammappaṭibāḷhā maranti, yepi te gatippaṭibāḷhā maranti, yepi te kiriyappaṭibāḷhā maranti, yepi te jarāvegappaṭibāḷhā maranti, sabbe te kāleyeva maranti, yopi mātukucchigato marati, so tassa kālo, kāleyeva so marati. Yopi vijātaghare marati, so tassa kālo, sopi kāleyeva marati. Yopi māsiko marati …pe… yopi vassasatiko marati, so tassa kālo, kāleyeva so marati, tena hi, bhante nāgasena, akāle maraṇaṁ nāma na hoti, ye keci maranti, sabbe te kāleyeva marantī”ti. 4 “Sattime, mahārāja, vijjamānepi uttariṁ āyusmiṁ akāle maranti. Katame satta? Jighacchito, mahārāja, bhojanaṁ alabhamāno upahatabbhantaro vijjamānepi uttariṁ āyusmiṁ akāle marati; pipāsito, mahārāja, pānīyaṁ alabhamāno parisukkhahadayo vijjamānepi uttariṁ āyusmiṁ akāle marati; ahinā daṭṭho, mahārāja, visavegābhihato tikicchakaṁ alabhamāno vijjamānepi uttariṁ āyusmiṁ akāle marati; visamāsito, mahārāja, ḍayhantesu aṅgapaccaṅgesu agadaṁ alabhamāno vijjamānepi uttariṁ āyusmiṁ akāle marati; aggigato, mahārāja, jhāyamāno nibbāpanaṁ alabhamāno vijjamānepi uttariṁ āyusmiṁ akāle marati; udakagato, mahārāja, patiṭṭhaṁ alabhamāno vijjamānepi uttariṁ āyusmiṁ akāle marati; sattihato, mahārāja, ābādhiko bhisakkaṁ alabhamāno vijjamānepi uttariṁ āyusmiṁ akāle marati; ime kho, mahārāja, satta vijjamānepi uttariṁ āyusmiṁ akāle maranti. Tatrāpāhaṁ, mahārāja, ekaṁsena vadāmi. 5 Aṭṭhavidhena, mahārāja, sattānaṁ kālaṅkiriyā hoti, vātasamuṭṭhānena pittasamuṭṭhānena semhasamuṭṭhānena sannipātikena utuvipariṇāmena visamaparihārena opakkamikena kammavipākena, mahārāja, sattānaṁ kālaṅkiriyā hoti. Tatra, mahārāja, yadidaṁ kammavipākena kālaṅkiriyā, sāyeva tattha sāmayikā kālaṅkiriyā, avasesā asāmayikā kālaṅkiriyāti. Bhavati ca— 6 ‘Jighacchāya pipāsāya, ahidaṭṭhā visena ca; Aggiudakasattīhi, akāle tattha mīyati; Vātapittena semhena, sannipātenutūhi ca; Visamopakkamakammehi, akāle tattha mīyatī’ti. 7 Keci, mahārāja, sattā pubbe katena tena tena akusalakammavipākena maranti. Idha, mahārāja, yo pubbe pare jighacchāya māreti, so bahūni vassasatasahassāni jighacchāya paripīḷito chāto parikilanto sukkhamilātahadayo bubhukkhito visukkhito jhāyanto abbhantaraṁ pariḍayhanto jighacchāyayeva marati daharopi majjhimopi mahallakopi, idampi tassa sāmayikamaraṇaṁ. 8 Yo pubbe pare pipāsāya māreti, so bahūni vassasatasahassāni peto hutvā nijjhāmataṇhiko samāno lūkho kiso parisukkhitahadayo pipāsāyayeva marati daharopi majjhimopi 3114 --- mil6 3.6:8 mahallakopi, idampi tassa sāmayikamaraṇaṁ. 9 Yo pubbe pare ahinā ḍaṁsāpetvā māreti, so bahūni vassasatasahassāni ajagaramukheneva ajagaramukhaṁ kaṇhasappamukheneva kaṇhasappamukhaṁ parivattitvā tehi khāyitakhāyito ahīhi daṭṭhoyeva marati daharopi majjhimopi mahallakopi, idampi tassa sāmayikamaraṇaṁ. 10 Yo pubbe pare visaṁ datvā māreti, so bahūni vassasatasahassāni ḍayhantehi aṅgapaccaṅgehi bhijjamānena sarīrena kuṇapagandhaṁ vāyanto viseneva marati daharopi majjhimopi mahallakopi, idampi tassa sāmayikamaraṇaṁ. 11 Yo pubbe pare agginā māreti, so bahūni vassasatasahassāni aṅgārapabbateneva aṅgārapabbataṁ yamavisayeneva yamavisayaṁ parivattitvā daḍḍhavidaḍḍhagatto aggināyeva marati daharopi majjhimopi mahallakopi, idampi tassa sāmayikamaraṇaṁ. 12 Yo pubbe pare udakena māreti, so bahūni vassasatasahassāni hataviluttabhaggadubbalagatto khubbhitacitto udakeneva marati daharopi majjhimopi mahallakopi, idampi tassa sāmayikamaraṇaṁ. 13 Yo pubbe pare sattiyā māreti, so bahūni vassasatasahassāni chinnabhinnakoṭṭitavikoṭṭito sattimukhasamāhato sattiyāyeva marati daharopi majjhimopi mahallakopi, idampi tassa sāmayikamaraṇaṁ”. 14 “Bhante nāgasena, akāle maraṇaṁ atthīti yaṁ vadesi, iṅgha me tvaṁ tattha kāraṇaṁ atidisāti”. “Yathā, mahārāja, mahatimahāaggikkhandho ādinnatiṇakaṭṭhasākhāpalāso pariyādinnabhakkho upādānasaṅkhayā nibbāyati, so aggi vuccati ‘anītiko anupaddavo samaye nibbuto nāmā’ti; evameva kho, mahārāja, yo koci bahūni divasasahassāni jīvitvā jarājiṇṇo āyukkhayā anītiko anupaddavo marati, so vuccati ‘samaye maraṇamupagato’ti. 15 Yathā vā pana, mahārāja, mahatimahāaggikkhandho ādinnatiṇakaṭṭhasākhāpalāso assa, taṁ apariyādinneyeva tiṇakaṭṭhasākhāpalāse mahatimahāmegho abhippavassitvā nibbāpeyya, api nu kho, mahārāja, mahāaggikkhandho samaye nibbuto nāma hotī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kissa pana so, mahārāja, pacchimo aggikkhandho purimakena aggikkhandhena samasamagatiko nāhosī”ti? “Āgantukena, bhante, meghena paṭipīḷito so aggikkhandho asamaye nibbuto”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo koci akāle marati, so āgantukena rogena paṭipīḷito vātasamuṭṭhānena vā pittasamuṭṭhānena vā semhasamuṭṭhānena vā sannipātikena vā utupariṇāmajena vā visamaparihārajena vā opakkamikena vā jighacchāya vā pipāsāya vā sappadaṭṭhena vā visamāsitena vā agginā vā udakena vā sattivegappaṭipīḷito vā akāle marati. Idamettha, mahārāja, kāraṇaṁ, yena kāraṇena akāle maraṇaṁ atthi. 16 Yathā vā pana, mahārāja, gagane mahatimahāvalāhako uṭṭhahitvā ninnañca thalañca paripūrayanto abhivassati, so vuccati ‘megho anītiko anupaddavo vassatī’ti; evameva kho, mahārāja, yo koci ciraṁ jīvitvā jarājiṇṇo āyukkhayā anītiko anupaddavo marati, so vuccati ‘samaye maraṇamupagato’ti. 17 Yathā vā pana, mahārāja, gagane mahatimahāvalāhako uṭṭhahitvā antarāyeva mahatā vātena abbhatthaṁ gaccheyya, api nu kho so, mahārāja, mahāvalāhako samaye vigato nāma hotī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kissa pana so, mahārāja, pacchimo valāhako purimena valāhakena samasamagatiko nāhosī”ti? “Āgantukena, bhante, vātena paṭipīḷito so valāhako asamayappattoyeva vigato”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo koci akāle marati, so āgantukena rogena paṭipīḷito vātasamuṭṭhānena vā …pe… sattivegappaṭipīḷito vā akāle marati. Idamettha, mahārāja, kāraṇaṁ, yena kāraṇena akāle maraṇaṁ atthīti. 18 Yathā vā pana, mahārāja, balavā āsīviso kupito kiñcideva purisaṁ ḍaṁseyya, tassa taṁ visaṁ anītikaṁ anupaddavaṁ maraṇaṁ pāpeyya, taṁ visaṁ vuccati ‘anītikamanupaddavaṁ koṭigatan’ti; evameva kho, mahārāja, yo koci ciraṁ jīvitvā jarājiṇṇo āyukkhayā anītiko anupaddavo marati, so vuccati ‘anītiko anupaddavo jīvitakoṭigato sāmayikaṁ maraṇamupagato’ti. 19 Yathā vā pana, mahārāja, balavatā āsīvisena daṭṭhassa antarāyeva āhituṇḍiko agadaṁ datvā avisaṁ kareyya, api nu kho taṁ, mahārāja, visaṁ samaye vigataṁ nāma hotī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kissa pana taṁ, 3115 --- mil6 3.6:19 mahārāja, pacchimaṁ visaṁ purimakena visena samasamagatikaṁ nāhosī”ti? “Āgantukena, bhante, agadena paṭipīḷitaṁ visaṁ akoṭigataṁyeva vigatan”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo koci akāle marati, so āgantukena rogena paṭipīḷito vātasamuṭṭhānena vā …pe… sattivegappaṭipīḷito vā akāle marati. Idamettha, mahārāja, kāraṇaṁ, yena kāraṇena akāle maraṇaṁ atthīti. 20 Yathā vā pana, mahārāja, issāso saraṁ pāteyya, sace so saro yathāgatigamanapathamatthakaṁ gacchati, so saro vuccati ‘anītiko anupaddavo yathāgatigamanapathamatthakaṁ gato nāmā’ti; evameva kho, mahārāja, yo koci ciraṁ jīvitvā jarājiṇṇo āyukkhayā anītiko anupaddavo marati, so vuccati ‘anītiko anupaddavo samaye maraṇamupagato’ti. 21 Yathā vā pana, mahārāja, issāso saraṁ pāteyya, tassa taṁ saraṁ tasmiṁyeva khaṇe koci gaṇheyya, api nu kho so, mahārāja, saro yathāgatigamanapathamatthakaṁ gato nāma hotī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kissa pana so, mahārāja, pacchimo saro purimakena sarena samasamagatiko nāhosī”ti? “Āgantukena, bhante, gahaṇena tassa sarassa gamanaṁ upacchinnan”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo koci akāle marati, so āgantukena rogena paṭipīḷito vātasamuṭṭhānena vā …pe… sattivegappaṭipīḷito vā akāle marati. Idamettha, mahārāja, kāraṇaṁ, yena kāraṇena akāle maraṇaṁ atthīti. 22 Yathā vā pana, mahārāja, yo koci lohamayaṁ bhājanaṁ ākoṭeyya, tassa ākoṭanena saddo nibbattitvā yathāgatigamanapathamatthakaṁ gacchati, so saddo vuccati ‘anītiko anupaddavo yathāgatigamanapathamatthakaṁ gato nāmā’ti; evameva kho, mahārāja, yo koci bahūni divasasahassāni jīvitvā jarājiṇṇo āyukkhayā anītiko anupaddavo marati, so vuccati ‘anītiko anupaddavo samaye maraṇamupagato’ti. 23 Yathā vā pana, mahārāja, yo koci lohamayaṁ bhājanaṁ ākoṭeyya, tassa ākoṭanena saddo nibbatteyya, nibbatte sadde adūragate koci āmaseyya, saha āmasanena saddo nirujjheyya, api nu kho so, mahārāja, saddo yathāgatigamanapathamatthakaṁ gato nāma hotī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kissa pana, mahārāja, pacchimo saddo purimakena saddena samasamagatiko nāhosī”ti? “Āgantukena, bhante, āmasanena so saddo uparato”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo koci akāle marati, so āgantukena rogena paṭipīḷito vātasamuṭṭhānena vā …pe… sattivegappaṭipīḷito vā akāle marati. Idamettha, mahārāja, kāraṇaṁ, yena kāraṇena akāle maraṇaṁ atthīti. 24 Yathā vā pana, mahārāja, khette suvirūḷhaṁ dhaññabījaṁ sammā pavattamānena vassena otatavitataākiṇṇabahuphalaṁ hutvā sassuṭṭhānasamayaṁ pāpuṇāti, taṁ dhaññaṁ vuccati ‘anītikamanupaddavaṁ samayasampattaṁ nāma hotī’ti; evameva kho, mahārāja, yo koci bahūni divasasahassāni jīvitvā jarājiṇṇo āyukkhayā anītiko anupaddavo marati, so vuccati ‘anītiko anupaddavo samaye maraṇamupagato’ti. 25 Yathā vā pana, mahārāja, khette suvirūḷhaṁ dhaññabījaṁ udakena vikalaṁ mareyya, api nu kho taṁ, mahārāja, dhaññaṁ samayasampattaṁ nāma hotī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kissa pana taṁ, mahārāja, pacchimaṁ dhaññaṁ purimakena dhaññena samasamagatikaṁ nāhosī”ti? “Āgantukena, bhante, uṇhena paṭipīḷitaṁ taṁ dhaññaṁ matan”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo koci akāle marati, so āgantukena rogena paṭipīḷito vātasamuṭṭhānena vā …pe… sattivegappaṭipīḷito vā akāle marati. Idamettha, mahārāja, kāraṇaṁ, yena kāraṇena akāle maraṇaṁ atthīti. 26 Sutapubbaṁ pana tayā, mahārāja, ‘sampannataruṇasassaṁ kimayo uṭṭhahitvā samūlaṁ nāsentī’”ti? “Sutapubbañceva taṁ, bhante, amhehi diṭṭhapubbañcā”ti. “Kiṁ nu kho taṁ, mahārāja, sassaṁ kāle naṭṭhaṁ, udāhu akāle naṭṭhan”ti? “Akāle, bhante, yadi kho taṁ, bhante, sassaṁ kimayo na khādeyyuṁ, sassuddharaṇasamayaṁ pāpuṇeyyā”ti. “Kiṁ pana, mahārāja, āgantukena upaghātena sassaṁ vinassati, nirupaghātaṁ sassaṁ sassuddharaṇasamayaṁ pāpuṇātī”ti? “Āma, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo koci akāle marati, so āgantukena rogena paṭipīḷito vātasamuṭṭhānena vā …pe… sattivegappaṭipīḷito vā marati. Idamettha, mahārāja, kāraṇaṁ, yena kāraṇena akāle maraṇaṁ atthīti. 27 Sutapubbaṁ pana tayā, mahārāja, ‘sampanne sasse 3116 --- mil6 3.6:27 phalabhāranamite mañjaritapatte karakavassaṁ nāma vassajāti nipatitvā vināseti aphalaṁ karotī’”ti? “Sutapubbañceva taṁ, bhante, amhehi diṭṭhapubbañcā”ti. “Api nu kho taṁ, mahārāja, sassaṁ kāle naṭṭhaṁ, udāhu akāle naṭṭhan”ti? “Akāle, bhante, yadi kho taṁ, bhante, sassaṁ karakavassaṁ na vasseyya sassuddharaṇasamayaṁ pāpuṇeyyā”ti. “Kiṁ pana, mahārāja, āgantukena upaghātena sassaṁ vinassati, nirupaghātaṁ sassaṁ sassuddharaṇasamayaṁ pāpuṇātī”ti? “Āma, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo koci akāle marati, so āgantukena rogena paṭipīḷito vātasamuṭṭhānena vā pittasamuṭṭhānena vā semhasamuṭṭhānena vā sannipātikena vā utupariṇāmajena vā visamaparihārajena vā opakkamikena vā jighacchāya vā pipāsāya vā sappadaṭṭhena vā visamāsitena vā agginā vā udakena vā sattivegappaṭipīḷito vā akāle marati. Yadi pana āgantukena rogena paṭipīḷito na bhaveyya, samayeva maraṇaṁ pāpuṇeyya. Idamettha, mahārāja, kāraṇaṁ, yena kāraṇena akāle maraṇaṁ atthī”ti. 28 “Acchariyaṁ, bhante nāgasena, abbhutaṁ, bhante nāgasena, sudassitaṁ kāraṇaṁ, sudassitaṁ opammaṁ akāle maraṇassa paridīpanāya, ‘atthi akāle maraṇan’ti uttānīkataṁ pākaṭaṁ kataṁ vibhūtaṁ kataṁ, acittavikkhittakopi, bhante nāgasena, manujo ekamekenapi tāva opammena niṭṭhaṁ gaccheyya ‘atthi akāle maraṇan’ti, kiṁ pana manujo sacetano? Paṭhamopammenevāhaṁ, bhante, saññatto ‘atthi akāle maraṇan’ti, api ca aparāparaṁ nibbāhanaṁ sotukāmo na sampaṭicchin”ti. 29 Akālamaraṇapañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Anumānapañha Nippapañcavagga 1. Nippapañcapañha |2.1| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘nippapañcārāmā, bhikkhave, viharatha nippapañcaratino’ti, katamaṁ taṁ nippapañcan”ti? “Sotāpattiphalaṁ, mahārāja, nippapañcaṁ, sakadāgāmiphalaṁ nippapañcaṁ, anāgāmiphalaṁ nippapañcaṁ, arahattaphalaṁ nippapañcan”ti. 2 “Yadi, bhante nāgasena, sotāpattiphalaṁ nippapañcaṁ, sakadāgāmianāgāmiarahattaphalaṁ nippapañcaṁ, kissa pana ime bhikkhū uddisanti paripucchanti suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ, navakammena palibujjhanti dānena ca pūjāya ca, nanu te jinappaṭikkhittaṁ kammaṁ karontī”ti? 3 “Ye te, mahārāja, bhikkhū uddisanti paripucchanti suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ, navakammena palibujjhanti dānena ca pūjāya ca, sabbe te nippapañcassa pattiyā karonti. Ye te, mahārāja, sabhāvaparisuddhā pubbe vāsitavāsanā, te ekacittakkhaṇena nippapañcā honti. Ye pana te bhikkhū mahārajakkhā, te imehi payogehi nippapañcā honti. 4 Yathā, mahārāja, eko puriso khette bījaṁ ropetvā attano yathābalavīriyena vinā pākāravatiyā dhaññaṁ uddhareyya, eko puriso khette bījaṁ ropetvā vanaṁ pavisitvā kaṭṭhañca sākhañca chinditvā vatipākāraṁ katvā dhaññaṁ uddhareyya. Yā tattha tassa vatipākārapariyesanā, sā dhaññatthāya. Evameva kho, mahārāja, ye te sabhāvaparisuddhā pubbe vāsitavāsanā, te ekacittakkhaṇena nippapañcā honti, vinā vatipākāraṁ puriso viya dhaññuddhāro. Ye pana te bhikkhū mahārajakkhā, te imehi payogehi nippapañcā honti, vatipākāraṁ katvā puriso viya dhaññuddhāro. 5 Yathā vā pana, mahārāja, puriso mahatimahante ambarukkhamatthake phalapiṇḍi bhaveyya, atha tattha yo koci iddhimā āgantvā tassa phalaṁ hareyya, yo pana tattha aniddhimā, so kaṭṭhañca valliñca chinditvā nisseṇiṁ bandhitvā tāya taṁ rukkhaṁ abhiruhitvā phalaṁ hareyya. Yā tattha tassa nisseṇipariyesanā, sā phalatthāya. Evameva kho, mahārāja, ye te sabhāvaparisuddhā pubbe vāsitavāsanā, te ekacittakkhaṇena nippapañcā honti, iddhimā viya rukkhaphalaṁ haranto. Ye pana te bhikkhū mahārajakkhā, te iminā payogena saccāni abhisamenti, nisseṇiyā viya puriso rukkhaphalaṁ haranto. 6 Yathā vā pana, mahārāja, eko puriso atthakaraṇiko ekakoyeva sāmikaṁ upagantvā atthaṁ sādheti. Eko dhanavā dhanavasena parisaṁ vaḍḍhetvā parisāya atthaṁ sādheti. Yā tattha tassa parisapariyesanā, sā atthatthāya. Evameva kho, mahārāja, ye te sabhāvaparisuddhā pubbe vāsitavāsanā, te ekacittakkhaṇena chasu abhiññāsu 3117 --- mil6 2.1:6 vasibhāvaṁ pāpuṇanti, puriso viya ekako atthasiddhiṁ karonto. Ye pana te bhikkhū mahārajakkhā, te imehi payogehi sāmaññatthamabhisādhenti, parisāya viya puriso atthasiddhiṁ karonto. 7 Uddesopi, mahārāja, bahukāro, paripucchāpi bahukārā, navakammampi bahukāraṁ, dānampi bahukāraṁ, pūjāpi bahukārā tesu tesu karaṇīyesu. Yathā, mahārāja, puriso rājūpasevī katāvī amaccabhaṭabaladovārikaanīkaṭṭhapārisajjajanehi, te tassa karaṇīye anuppatte sabbepi upakārā honti. Evameva kho, mahārāja, uddesopi bahukāro, paripucchāpi bahukārā, navakammampi bahukāraṁ, dānampi bahukāraṁ, pūjāpi bahukārā tesu tesu karaṇīyesu. Yadi, mahārāja, sabbepi abhijātiparisuddhā bhaveyyuṁ, anusāsanena karaṇīyaṁ na bhaveyya. Yasmā ca kho, mahārāja, savanena karaṇīyaṁ hoti, thero, mahārāja, sāriputto aparimitamasaṅkheyyakappaṁ upādāya upacitakusalamūlo paññāya koṭiṁ gato, sopi vinā savanena nāsakkhi āsavakkhayaṁ pāpuṇituṁ, tasmā, mahārāja, bahukāraṁ savanaṁ, tathā uddesopi paripucchāpi, tasmā uddesaparipucchāpi nippapañcā saṅkhatā”ti. “Sunijjhāpito, bhante nāgasena, pañho, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 8 Nippapañcapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Sabbaññutañāṇavagga 8. Amarādevīpañha |4.8| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā— 2 ‘Sace labhetha khaṇaṁ vā raho vā, Nimantakaṁ vāpi labhetha tādisaṁ; Sabbāva itthī kayiruṁ nu pāpaṁ, Aññaṁ aladdhā pīṭhasappinā saddhin’ti. 3 Puna ca kathīyati ‘mahosadhassa bhariyā amarā nāma itthī gāmake ṭhapitā pavutthapatikā raho nisinnā vivittā rājappaṭisamaṁ sāmikaṁ karitvā sahassena nimantīyamānā pāpaṁ nākāsī’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘sace …pe… saddhin’ti tena hi ‘mahosadhassa bhariyā …pe… nākāsī’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi mahosadhassa bhariyā …pe… nākāsi, tena hi ‘sace …pe… saddhin’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 4 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘sace …pe… saddhin’ti. Kathīyati ca ‘mahosadhassa bhariyā …pe… nākāsī’ti. Kareyya sā, mahārāja, itthī sahassaṁ labhamānā tādisena purisena saddhiṁ pāpakammaṁ, na sā kareyya sace khaṇaṁ vā raho vā nimantakaṁ vāpi tādisaṁ labheyya, vicinantī sā, mahārāja, amarā itthī na addasa khaṇaṁ vā raho vā nimantakaṁ vāpi tādisaṁ. 5 Idha loke garahabhayā khaṇaṁ na passi, paraloke nirayabhayā khaṇaṁ na passi, kaṭukavipākaṁ pāpanti khaṇaṁ na passi, piyaṁ amuñcitukāmā khaṇaṁ na passi, sāmikassa garukatāya khaṇaṁ na passi, dhammaṁ apacāyantī khaṇaṁ na passi, anariyaṁ garahantī khaṇaṁ na passi, kiriyaṁ abhinditukāmā khaṇaṁ na passi. Evarūpehi bahūhi kāraṇehi khaṇaṁ na passi. 6 Rahopi sā loke vicinitvā apassantī pāpaṁ nākāsi. Sace sā manussehi raho labheyya, atha amanussehi raho na labheyya. Sace amanussehi raho labheyya, atha paracittavidūhi pabbajitehi raho na labheyya. Sace paracittavidūhi pabbajitehi raho labheyya, atha paracittavidūnīhi devatāhi raho na labheyya. Sace paracittavidūnīhi devatāhi raho labheyya, attanāva pāpehi raho na labheyya. Sace attanāva pāpehi raho labheyya, atha adhammena raho na labheyya. Evarūpehi bahuvidhehi kāraṇehi raho alabhitvā pāpaṁ nākāsi. 7 Nimantakampi sā loke vicinitvā tādisaṁ alabhantī pāpaṁ nākāsi. Mahosadho, mahārāja, paṇḍito aṭṭhavīsatiyā aṅgehi samannāgato. Katamehi aṭṭhavīsatiyā aṅgehi samannāgato? Mahosadho, mahārāja, sūro hirimā ottappī sapakkho mittasampanno khamo sīlavā saccavādī soceyyasampanno akkodhano anatimānī anusūyako vīriyavā āyūhako saṅgāhako saṁvibhāgī sakhilo nivātavutti saṇho asaṭho amāyāvī atibuddhisampanno kittimā vijjāsampanno hitesī upanissitānaṁ patthito sabbajanassa dhanavā yasavā. Mahosadho, mahārāja, paṇḍito imehi aṭṭhavīsatiyā aṅgehi samannāgato. Sā aññaṁ tādisaṁ nimantakaṁ alabhitvā pāpaṁ nākāsī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 8 Amarādevīpañho aṭṭhamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Iddhibalavagga 9. Uttarikaraṇīyapañha |1.9| “Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘yaṁ kiñci 3118 --- mil5 1.9:1 karaṇīyaṁ tathāgatassa, sabbaṁ taṁ bodhiyāyeva mūle pariniṭṭhitaṁ, natthi tathāgatassa uttariṁ karaṇīyaṁ, katassa vā paticayo’ti, idañca temāsaṁ paṭisallānaṁ dissati. Yadi, bhante nāgasena, yaṁ kiñci karaṇīyaṁ tathāgatassa, sabbaṁ taṁ bodhiyāyeva mūle pariniṭṭhitaṁ, natthi tathāgatassa uttariṁ karaṇīyaṁ, katassa vā paticayo, tena hi ‘temāsaṁ paṭisallīno’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi temāsaṁ paṭisallīno, tena hi ‘yaṁ kiñci karaṇīyaṁ, tathāgatassa, sabbaṁ taṁ bodhiyāyeva mūle pariniṭṭhitan’ti tampi vacanaṁ micchā. Natthi katakaraṇīyassa paṭisallānaṁ, sakaraṇīyasseva paṭisallānaṁ yathā nāma byādhitasseva bhesajjena karaṇīyaṁ hoti, abyādhitassa kiṁ bhesajjena. Chātasseva bhojanena karaṇīyaṁ hoti, achātassa kiṁ bhojanena. Evameva kho, bhante nāgasena, natthi katakaraṇīyassa paṭisallānaṁ, sakaraṇīyasseva paṭisallānaṁ. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Yaṁ kiñci, mahārāja, karaṇīyaṁ tathāgatassa, sabbaṁ taṁ bodhiyāyeva mūle pariniṭṭhitaṁ, natthi tathāgatassa uttariṁ karaṇīyaṁ, katassa vā paticayo, bhagavā ca temāsaṁ paṭisallīno, paṭisallānaṁ kho, mahārāja, bahuguṇaṁ, sabbepi tathāgatā paṭisallīyitvā sabbaññutaṁ pattā, taṁ te sukataguṇamanussarantā paṭisallānaṁ sevanti. Yathā, mahārāja, puriso rañño santikā laddhavaro paṭiladdhabhogo taṁ sukataguṇamanussaranto aparāparaṁ rañño upaṭṭhānaṁ eti; evameva kho, mahārāja, sabbepi tathāgatā paṭisallīyitvā sabbaññutaṁ pattā, taṁ te sukataguṇamanussarantā paṭisallānaṁ sevanti. 3 Yathā vā pana, mahārāja, puriso āturo dukkhito bāḷhagilāno bhisakkamupasevitvā sotthimanuppatto taṁ sukataguṇamanussaranto aparāparaṁ bhisakkamupasevati; evameva kho, mahārāja, sabbepi tathāgatā paṭisallīyitvā sabbaññutaṁ pattā, taṁ te sukataguṇamanussarantā paṭisallānaṁ sevanti. 4 Aṭṭhavīsati kho panime, mahārāja, paṭisallānaguṇā, ye guṇe samanussarantā tathāgatā paṭisallānaṁ sevanti. Katame aṭṭhavīsati? Idha, mahārāja, paṭisallānaṁ paṭisallīyamānaṁ attānaṁ rakkhati, āyuṁ vaḍḍheti, balaṁ deti, vajjaṁ pidahati, ayasamapaneti, yasamupaneti, aratiṁ vinodeti, ratimupadahati, bhayamapaneti, vesārajjaṁ karoti, kosajjamapaneti, vīriyamabhijaneti, rāgamapaneti, dosamapaneti, mohamapaneti, mānaṁ nihanti, vitakkaṁ bhañjati, cittaṁ ekaggaṁ karoti, mānasaṁ snehayati, hāsaṁ janeti, garukaṁ karoti, lābhamuppādayati, namassiyaṁ karoti, pītiṁ pāpeti, pāmojjaṁ karoti, saṅkhārānaṁ sabhāvaṁ dassayati, bhavappaṭisandhiṁ ugghāṭeti, sabbasāmaññaṁ deti. Ime kho, mahārāja, aṭṭhavīsati paṭisallānaguṇā, ye guṇe samanussarantā tathāgatā paṭisallānaṁ sevanti. 5 Api ca kho, mahārāja, tathāgatā santaṁ sukhaṁ samāpattiratiṁ anubhavitukāmā paṭisallānaṁ sevanti pariyositasaṅkappā. Catūhi kho, mahārāja, kāraṇehi tathāgatā paṭisallānaṁ sevanti. Katamehi catūhi? Vihāraphāsutāyapi, mahārāja, tathāgatā paṭisallānaṁ sevanti, anavajjaguṇabahulatāyapi tathāgatā paṭisallānaṁ sevanti, asesaariyavīthitopi tathāgatā paṭisallānaṁ sevanti, sabbabuddhānaṁ thutathomitavaṇṇitapasatthatopi tathāgatā paṭisallānaṁ sevanti. Imehi kho, mahārāja, catūhi kāraṇehi tathāgatā paṭisallānaṁ sevanti. Iti kho, mahārāja, tathāgatā paṭisallānaṁ sevanti na sakaraṇīyatāya, na katassa vā paticayāya, atha kho guṇavisesadassāvitāya tathāgatā paṭisallānaṁ sevantī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 6 Uttarikaraṇīyapañho navamo. 0 Milindapañha Nibbānavagga 4. Kammanānākaraṇapañha |4.4| Rājā āha—“bhante nāgasena, kena kāraṇena manussā na sabbe samakā, aññe appāyukā, aññe dīghāyukā, aññe bahvābādhā aññe appābādhā, aññe dubbaṇṇā, aññe vaṇṇavanto, aññe appesakkhā, aññe mahesakkhā, aññe appabhogā, aññe mahābhogā, aññe nīcakulīnā, aññe mahākulīnā, aññe duppaññā, aññe paññavanto”ti? 2 Thero āha—“kissa pana, mahārāja, rukkhā na sabbe samakā, aññe ambilā, aññe lavaṇā, aññe tittakā, aññe kaṭukā, aññe 3119 --- mil3 4.4:2 kasāvā, aññe madhurā”ti? “Maññāmi, bhante, bījānaṁ nānākaraṇenā”ti. “Evameva kho, mahārāja, kammānaṁ nānākaraṇena manussā na sabbe samakā, aññe appāyukā, aññe dīghāyukā, aññe bahvābādhā, aññe appābādhā, aññe dubbaṇṇā, aññe vaṇṇavanto, aññe appesakkhā, aññe mahesakkhā, aññe appabhogā, aññe mahābhogā, aññe nīcakulīnā, aññe mahākulīnā, aññe duppaññā, aññe paññavanto. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā, kammaṁ satte vibhajati yadidaṁ hīnappaṇītatāyā’”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Kammanānākaraṇapañho catuttho. 0 Milindapañha Sativagga 7. Sarāgavītarāganānākaraṇapañha |6.7| Rājā āha—“bhante nāgasena, kiṁ nānākaraṇaṁ sarāgassa ca vītarāgassa cā”ti? “Eko kho, mahārāja, ajjhosito, eko anajjhosito”ti. “Kiṁ etaṁ, bhante, ajjhosito anajjhosito nāmā”ti? “Eko kho, mahārāja, atthiko, eko anatthiko”ti. “Passāmahaṁ, bhante, evarūpaṁ yo ca sarāgo, yo ca vītarāgo, sabbopeso sobhanaṁyeva icchati khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā, na koci pāpakaṁ icchatī”ti. “Avītarāgo kho, mahārāja, rasapaṭisaṁvedī ca rasarāgapaṭisaṁvedī ca bhojanaṁ bhuñjati, vītarāgo pana rasapaṭisaṁvedī bhojanaṁ bhuñjati, no ca kho rasarāgapaṭisaṁvedī”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Sarāgavītarāganānākaraṇapañho sattamo. 0 Milindapañha Addhānavagga 1. Dhammasantatipañha |2.1| Rājā āha—“bhante nāgasena, yo uppajjati, so eva so, udāhu añño”ti? Thero āha—“na ca so, na ca añño”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yadā tvaṁ daharo taruṇo mando uttānaseyyako ahosi, soyeva tvaṁ etarahi mahanto”ti? “Na hi, bhante, añño so daharo taruṇo mando uttānaseyyako ahosi, añño ahaṁ etarahi mahanto”ti. “Evaṁ sante kho, mahārāja, mātātipi na bhavissati, pitātipi na bhavissati, ācariyotipi na bhavissati, sippavātipi na bhavissati, sīlavātipi na bhavissati, paññavātipi na bhavissati. Kiṁ nu kho, mahārāja, aññā eva kalalassa mātā, aññā abbudassa mātā, aññā pesiyā mātā, aññā ghanassa mātā, aññā khuddakassa mātā, aññā mahantassa mātā, añño sippaṁ sikkhati, añño sikkhito bhavati, añño pāpakammaṁ karoti, aññassa hatthapādā chijjantī”ti? “Na hi, bhante. Tvaṁ pana, bhante, evaṁ vutte, kiṁ vadeyyāsī”ti? Thero āha—“ahaññeva kho, mahārāja, daharo ahosiṁ taruṇo mando uttānaseyyako, ahaññeva etarahi mahanto, imameva kāyaṁ nissāya sabbe te ekasaṅgahitā”ti. 3 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kocideva puriso padīpaṁ padīpeyya, kiṁ so sabbarattiṁ padīpeyyā”ti? “Āma, bhante, sabbarattiṁ padīpeyyā”ti. “Kiṁ nu kho, mahārāja, yā purime yāme acci, sā majjhime yāme accī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Yā majjhime yāme acci, sā pacchime yāme accī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kiṁ nu kho, mahārāja, añño so ahosi purime yāme padīpo, añño majjhime yāme padīpo, añño pacchime yāme padīpo”ti? “Na hi, bhante, taṁyeva nissāya sabbarattiṁ padīpito”ti. “Evameva kho, mahārāja, dhammasantati sandahati, añño uppajjati, añño nirujjhati, apubbaṁ acarimaṁ viya sandahati, tena na ca so, na ca añño, purimaviññāṇe pacchimaviññāṇaṁ saṅgahaṁ gacchatī”ti. 4 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, khīraṁ duyhamānaṁ kālantarena dadhi parivatteyya, dadhito navanītaṁ, navanītato ghataṁ parivatteyya, yo nu kho, mahārāja, evaṁ vadeyya ‘yaṁyeva khīraṁ taṁyeva dadhi, yaṁyeva dadhi taṁyeva navanītaṁ, yaṁyeva navanītaṁ taṁyeva ghatan’ti, sammā nu kho so, mahārāja, vadamāno vadeyyā”ti? “Na hi, bhante, taṁyeva nissāya sambhūtan”ti. “Evameva kho, mahārāja, dhammasantati sandahati, añño uppajjati, añño nirujjhati, apubbaṁ acarimaṁ viya sandahati, tena na ca so, na ca añño, purimaviññāṇe pacchimaviññāṇaṁ saṅgahaṁ gacchatī”ti. 5 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 6 Dhammasantatipañho paṭhamo. 0 Milindapañha Mahāvagga 5. Pabbajjapañha |1.5| Atha kho āyasmā nāgaseno yena milindassa rañño nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho milindo rājā āyasmantaṁ nāgasenaṁ saparisaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā ekamekaṁ bhikkhuṁ ekamekena dussayugena acchādetvā āyasmantaṁ 3120 --- mil3 1.5:1 nāgasenaṁ ticīvarena acchādetvā āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“bhante nāgasena, dasahi, bhikkhūhi saddhiṁ idha nisīdatha, avasesā gacchantū”ti. 2 Atha kho milindo rājā āyasmantaṁ nāgasenaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ viditvā aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho milindo rājā āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“bhante nāgasena, kimhi hoti kathāsallāpo”ti? “Atthena mayaṁ, mahārāja, atthikā, atthe hotu kathāsallāpo”ti. 3 Rājā āha—“kimatthiyā, bhante nāgasena, tumhākaṁ pabbajjā, ko ca tumhākaṁ paramattho”ti. Thero āha—“kinti, mahārāja, idaṁ dukkhaṁ nirujjheyya, aññañca dukkhaṁ na uppajjeyyāti. Etadatthā, mahārāja, amhākaṁ pabbajjā, anupādā parinibbānaṁ kho pana amhākaṁ paramattho”ti. 4 “Kiṁ pana, bhante nāgasena, sabbe etadatthāya pabbajantī”ti? “Na hi, mahārāja, keci etadatthāya pabbajanti, keci rājābhinītā pabbajanti, keci corābhinītā pabbajanti, keci iṇaṭṭā pabbajanti, keci ājīvikatthāya pabbajanti, ye pana sammā pabbajanti, te etadatthāya pabbajantī”ti. 5 “Tvaṁ pana, bhante, etadatthāya pabbajitosī”ti? “Ahaṁ kho, mahārāja, daharako santo pabbajito, na jānāmi imassa nāmatthāya pabbajāmīti, api ca kho me evaṁ ahosi ‘paṇḍitā ime samaṇā sakyaputtiyā, te maṁ sikkhāpessantī’ti, svāhaṁ tehi sikkhāpito jānāmi ca passāmi ca ‘imassa nāmatthāya pabbajjā’”ti. 6 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 7 Pabbajjapañho pañcamo. 0 Milindapañha Vicāravagga 6. Vedagūpañha |3.6| Rājā āha—“bhante nāgasena, vedagū upalabbhatī”ti? “Ko panesa, mahārāja, vedagū nāmā”ti? “Yo, bhante, abbhantare jīvo cakkhunā rūpaṁ passati, sotena saddaṁ suṇāti, ghānena gandhaṁ ghāyati, jivhāya rasaṁ sāyati, kāyena phoṭṭhabbaṁ phusati, manasā dhammaṁ vijānāti, yathā mayaṁ idha pāsāde nisinnā yena yena vātapānena iccheyyāma passituṁ, tena tena vātapānena passeyyāma, puratthimenapi vātapānena passeyyāma, pacchimenapi vātapānena passeyyāma, uttarenapi vātapānena passeyyāma, dakkhiṇenapi vātapānena passeyyāma. Evameva kho, bhante, ayaṁ abbhantare jīvo yena yena dvārena icchati passituṁ, tena tena dvārena passatī”ti. 2 Thero āha—“pañcadvāraṁ, mahārāja, bhaṇissāmi, taṁ suṇohi, sādhukaṁ manasikarohi, yadi abbhantare jīvo cakkhunā rūpaṁ passati, yathā mayaṁ idha pāsāde nisinnā yena yena vātapānena iccheyyāma passituṁ, tena tena vātapānena rūpaṁyeva passeyyāma, puratthimenapi vātapānena rūpaṁyeva passeyyāma, pacchimenapi vātapānena rūpaṁyeva passeyyāma, uttarenapi vātapānena rūpaṁyeva passeyyāma, dakkhiṇenapi vātapānena rūpaṁyeva passeyyāma, evametena abbhantare jīvena sotenapi rūpaṁyeva passitabbaṁ, ghānenapi rūpaṁyeva passitabbaṁ, jivhāyapi rūpaṁyeva passitabbaṁ, kāyenapi rūpaṁyeva passitabbaṁ, manasāpi rūpaṁyeva passitabbaṁ; cakkhunāpi saddoyeva sotabbo, ghānenapi saddoyeva sotabbo, jivhāyapi saddoyeva sotabbo, kāyenapi saddoyeva sotabbo, manasāpi saddoyeva sotabbo; cakkhunāpi gandhoyeva ghāyitabbo, sotenapi gandhoyeva ghāyitabbo, jivhāyapi gandhoyeva ghāyitabbo, kāyenapi gandhoyeva ghāyitabbo, manasāpi gandhoyeva ghāyitabbo; cakkhunāpi rasoyeva sāyitabbo, sotenapi rasoyeva sāyitabbo, ghānenapi rasoyeva sāyitabbo, kāyenapi rasoyeva sāyitabbo, manasāpi rasoyeva sāyitabbo; cakkhunāpi phoṭṭhabbaṁyeva phusitabbaṁ, sotenapi phoṭṭhabbaṁ yeva phusitabbaṁ, ghānenapi phoṭṭhabbaṁyeva phusitabbaṁ, jivhāyapi phoṭṭhabbaṁ yeva phusitabbaṁ, manasāpi phoṭṭhabbaṁyeva phusitabbaṁ; cakkhunāpi dhammaṁ yeva vijānitabbaṁ, sotenapi dhammaṁyeva vijānitabbaṁ, ghānenapi dhammaṁ yeva vijānitabbaṁ, jivhāyapi dhammaṁyeva vijānitabbaṁ, kāyenapi dhammaṁyeva vijānitabban”ti? “Na hi, bhante”ti. 3 “Na kho te, mahārāja, yujjati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ, yathā vā pana, mahārāja, mayaṁ idha pāsāde nisinnā imesu jālavātapānesu ugghāṭitesu mahantena ākāsena bahimukhā suṭṭhutaraṁ rūpaṁ passāma, evametena abbhantare jīvenāpi cakkhudvāresu ugghāṭitesu mahantena ākāsena suṭṭhutaraṁ rūpaṁ passitabbaṁ, sotesu ugghāṭitesu … ghāne ugghāṭite … jivhāya ugghāṭitāya … kāye 3121 --- mil3 3.6:3 ugghāṭite mahantena ākāsena suṭṭhutaraṁ saddo sotabbo, gandho ghāyitabbo, raso sāyitabbo, phoṭṭhabbo phusitabbo”ti? “Na hi, bhante”ti. 4 “Na kho te, mahārāja, yujjati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ, yathā vā pana, mahārāja, ayaṁ dinno nikkhamitvā bahidvārakoṭṭhake tiṭṭheyya, jānāsi tvaṁ, mahārāja, ‘ayaṁ dinno nikkhamitvā bahidvārakoṭṭhake ṭhito’”ti? “Āma, bhante, jānāmī”ti. “Yathā vā pana, mahārāja, ayaṁ dinno anto pavisitvā tava purato tiṭṭheyya, jānāsi tvaṁ, mahārāja, ‘ayaṁ dinno anto pavisitvā mama purato ṭhito’”ti? “Āma, bhante, jānāmī”ti. “Evameva kho, mahārāja, abbhantare so jīvo jivhāya rase nikkhitte jāneyya ambilattaṁ vā lavaṇattaṁ vā tittakattaṁ vā kaṭukattaṁ vā kasāyattaṁ vā madhurattaṁ vā”ti? “Āma, bhante, jāneyyā”ti. “Te rase anto paviṭṭhe jāneyya ambilattaṁ vā lavaṇattaṁ vā tittakattaṁ vā kaṭukattaṁ vā kasāyattaṁ vā madhurattaṁ vā”ti. “Na hi, bhante”ti. 5 “Na kho te, mahārāja, yujjati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ, yathā, mahārāja, kocideva puriso madhughaṭasataṁ āharāpetvā madhudoṇiṁ pūrāpetvā purisassa mukhaṁ pidahitvā madhudoṇiyā pakkhipeyya, jāneyya, mahārāja, so puriso madhuṁ sampannaṁ vā na sampannaṁ vā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kena kāraṇenā”ti? “Na hi tassa, bhante, mukhe madhu paviṭṭhan”ti. 6 “Na kho te, mahārāja, yujjati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā puriman”ti. “Nāhaṁ paṭibalo tayā vādinā saddhiṁ sallapituṁ; sādhu, bhante, atthaṁ jappehī”ti. 7 Thero abhidhammasaṁyuttāya kathāya rājānaṁ milindaṁ saññāpesi—“idha, mahārāja, cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ, taṁsahajātā phasso vedanā saññā cetanā ekaggatā jīvitindriyaṁ manasikāroti evamete dhammā paccayato jāyanti, na hettha vedagū upalabbhati, sotañca paṭicca sadde ca …pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ, taṁsahajātā phasso vedanā saññā cetanā ekaggatā jīvitindriyaṁ manasikāroti evamete dhammā paccayato jāyanti, na hettha vedagū upalabbhatī”ti. 8 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 9 Vedagūpañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Buddhavagga 3. Buddhassaanuttarabhāvajānanapañha |5.3| Rājā āha—“bhante nāgasena, sakkā jānituṁ ‘buddho anuttaro’”ti? “Āma, mahārāja, sakkā jānituṁ ‘bhagavā anuttaro’”ti. “Kathaṁ, bhante nāgasena, sakkā jānituṁ ‘buddho anuttaro’”ti? “Bhūtapubbaṁ, mahārāja, tissatthero nāma lekhācariyo ahosi, bahūni vassāni abbhatītāni kālaṅkatassa kathaṁ so ñāyatī”ti. “Lekhena, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo dhammaṁ passati, so bhagavantaṁ passati, dhammo hi, mahārāja, bhagavatā desito”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Buddhassa anuttarabhāvajānanapañho tatiyo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañhārambhakathā Upāsakaguṇavagga 3. Navaguyhamantavidhaṁsaka |3| “Bhante nāgasena, navime puggalā mantitaṁ guyhaṁ vivaranti na dhārenti. Katame nava? Rāgacarito dosacarito mohacarito bhīruko āmisagaruko itthī soṇḍo paṇḍako dārako”ti. 2 Thero āha—“tesaṁ ko doso”ti? “Rāgacarito, bhante nāgasena, rāgavasena mantitaṁ guyhaṁ vivarati na dhāreti, dosacarito, bhante, dosavasena mantitaṁ guyhaṁ vivarati na dhāreti, mūḷho mohavasena mantitaṁ guyhaṁ vivarati na dhāreti, bhīruko bhayavasena mantitaṁ guyhaṁ vivarati na dhāreti, āmisagaruko āmisahetu mantitaṁ guyhaṁ vivarati na dhāreti, itthī paññāya ittaratāya mantitaṁ guyhaṁ vivarati na dhāreti, soṇḍiko surālolatāya mantitaṁ guyhaṁ vivarati na dhāreti, paṇḍako anekaṁsikatāya mantitaṁ guyhaṁ vivarati na dhāreti, dārako capalatāya mantitaṁ guyhaṁ vivarati na dhāreti. Bhavatīha— 3 ‘Ratto duṭṭho ca mūḷho ca, bhīru āmisagaruko; Itthī soṇḍo paṇḍako ca, navamo bhavati dārako. 4 Navete puggalā loke, ittarā calitā calā; Etehi mantitaṁ guyhaṁ, khippaṁ bhavati pākaṭan’”ti. 5 Nava guyhamantavidhaṁsakā puggalā. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Sabbaññutañāṇavagga 10 Buddhasabbaññubhāvapañha |4.10| “Bhante nāgasena, 3122 --- mil5 4.10:1 tumhe bhaṇatha—‘tathāgato sabbaññū’ti. Puna ca bhaṇatha—‘tathāgatena sāriputtamoggallānappamukhe bhikkhusaṅghe paṇāmite cātumeyyakā ca sakyā brahmā ca sahampati bījūpamañca vacchataruṇūpamañca upadassetvā bhagavantaṁ pasādesuṁ khamāpesuṁ nijjhattaṁ akaṁsū’ti. Kiṁ nu kho, bhante nāgasena, aññātā tā upamā tathāgatassa, yāhi tathāgato upamāhi orato khamito upasanto nijjhattaṁ gato? Yadi, bhante nāgasena, tathāgatassa tā upamā aññātā, tena hi buddho asabbaññū, yadi ñātā, tena hi okassa pasayha vīmaṁsāpekkho paṇāmesi, tena hi tassa akāruññatā sambhavati. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Sabbaññū, mahārāja, tathāgato, tāhi ca upamāhi bhagavā pasanno orato khamito upasanto nijjhattaṁ gato. Dhammassāmī, mahārāja, tathāgato, tathāgatappavediteheva te opammehi tathāgataṁ ārādhesuṁ tosesuṁ pasādesuṁ, tesañca tathāgato pasanno ‘sādhū’ti abbhānumodi. 3 Yathā, mahārāja, itthī sāmikassa santakeneva dhanena sāmikaṁ ārādheti toseti pasādeti, tañca sāmiko ‘sādhū’ti abbhānumodati; evameva kho, mahārāja, cātumeyyakā ca sakyā brahmā ca sahampati tathāgatappavediteheva opammehi tathāgataṁ ārādhesuṁ tosesuṁ pasādesuṁ, tesañca tathāgato pasanno ‘sādhū’ti abbhānumodi. 4 Yathā vā pana, mahārāja, kappako rañño santakeneva suvaṇṇaphaṇakena rañño uttamaṅgaṁ pasādhayamāno rājānaṁ ārādheti toseti pasādeti, tassa ca rājā pasanno ‘sādhū’ti abbhānumodati, yathicchitamanuppadeti; evameva kho, mahārāja, cātumeyyakā ca sakyā brahmā ca sahampati tathāgatappavediteheva opammehi tathāgataṁ ārādhesuṁ tosesuṁ pasādesuṁ, tesañca tathāgato pasanno ‘sādhū’ti abbhānumodi. 5 Yathā vā pana, mahārāja, saddhivihāriko upajjhāyābhataṁ piṇḍapātaṁ gahetvā upajjhāyassa upanāmento upajjhāyaṁ ārādheti toseti pasādeti, tañca upajjhāyo pasanno ‘sādhū’ti abbhānumodati; evameva kho, mahārāja, cātumeyyakā ca sakyā brahmā ca sahampati tathāgatappavediteheva opammehi tathāgataṁ ārādhesuṁ tosesuṁ pasādesuṁ, tesañca tathāgato pasanno ‘sādhū’ti abbhānumoditvā sabbadukkhaparimuttiyā dhammaṁ desesī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 6 Buddhasabbaññubhāvapañho dasamo. 7 Sabbaññutañāṇavaggo catuttho. 8 Imasmiṁ vagge dasa pañhā. 0 Milindapañha Vicāravagga 11. Cetanālakkhaṇapañha |3.11| “Bhante nāgasena, kiṁlakkhaṇā cetanā”ti? “Cetayitalakkhaṇā, mahārāja, cetanā abhisaṅkharaṇalakkhaṇā cā”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kocideva puriso visaṁ abhisaṅkharitvā attanā ca piveyya, pare ca pāyeyya, so attanāpi dukkhito bhaveyya, parepi dukkhitā bhaveyyuṁ; evameva kho, mahārāja, idhekacco puggalo akusalaṁ kammaṁ cetanāya cetayitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yepi tassa anusikkhanti, tepi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. 3 Yathā vā pana, mahārāja, kocideva puriso sappinavanītatelamadhuphāṇitaṁ ekajjhaṁ abhisaṅkharitvā attanā ca piveyya, pare ca pāyeyya, so attanā sukhito bhaveyya, parepi sukhitā bhaveyyuṁ; evameva kho, mahārāja, idhekacco puggalo kusalaṁ kammaṁ cetanāya cetayitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Yepi tassa anusikkhanti, tepi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Evaṁ kho, mahārāja, cetayitalakkhaṇā cetanā abhisaṅkharaṇalakkhaṇā cā”ti. 4 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 5 Cetanālakkhaṇapañho ekādasamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Upacikāvagga 9. Varāhaṅgapañha |5.9| “Bhante nāgasena, ‘varāhassa dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, varāho santattakaṭhite gimhasamaye sampatte udakaṁ upagacchati; 3123 --- mil7 5.9:1 evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena dosena citte āluḷitakhalitavibbhantasantatte sītalāmatapaṇītamettābhāvanaṁ upagantabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, varāhassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, varāho cikkhallamudakamupagantvā nāsikāya pathaviṁ khaṇitvā doṇiṁ katvā doṇikāya sayati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena mānase kāyaṁ nikkhipitvā ārammaṇantaragatena sayitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, varāhassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena piṇḍolabhāradvājena— 3 ‘Kāye sabhāvaṁ disvāna, vicinitvā vipassako; Ekākiyo adutiyo, seti ārammaṇantare’”ti. 4 Varāhaṅgapañho navamo. 0 Milindapañha Vicāravagga 2. Purimakoṭipañha |3.2| Rājā āha—“bhante nāgasena, yaṁ panetaṁ brūsi ‘purimā koṭi na paññāyatī’ti, tassa opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, puriso parittaṁ bījaṁ pathaviyaṁ nikkhipeyya, tato aṅkuro uṭṭhahitvā anupubbena vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjitvā phalaṁ dadeyya. Tato bījaṁ gahetvā puna ropeyya, tatopi aṅkuro uṭṭhahitvā anupubbena vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjitvā phalaṁ dadeyya. Evametissā santatiyā atthi anto”ti? “Natthi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, addhānassāpi purimā koṭi na paññāyatī”ti. 2 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kukkuṭiyā aṇḍaṁ bhaveyya, aṇḍato kukkuṭī kukkuṭiyā aṇḍanti. Evametissā santatiyā atthi anto”ti? “Natthi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, addhānassāpi purimā koṭi na paññāyatī”ti. 3 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. Thero pathaviyā cakkaṁ likhitvā milindaṁ rājānaṁ etadavoca—“atthi, mahārāja, imassa cakkassa anto”ti? “Natthi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, imāni cakkāni vuttāni bhagavatā ‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā kammaṁ, kammato puna cakkhuṁ jāyatī’ti. Evametissā santatiyā atthi anto”ti? “Natthi, bhante”ti. 4 “‘Sotañca paṭicca sadde ca …pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā kammaṁ, kammato puna mano jāyatī’ti. Evametissā santatiyā atthi anto”ti? “Natthi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, addhānassāpi purimā koṭi na paññāyatī”ti. 5 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 6 Purimakoṭipañho dutiyo. 0 Milindapañha Mahāvagga 1. Paññattipañha |1.1| Atha kho milindo rājā yenāyasmā nāgaseno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā nāgasenena saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Āyasmāpi kho nāgaseno paṭisammodanīyeneva milindassa rañño cittaṁ ārādhesi. 2 Atha kho milindo rājā āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“kathaṁ bhadanto ñāyati, kinnāmosi, bhante”ti? “‘Nāgaseno’ti kho ahaṁ, mahārāja, ñāyāmi, ‘nāgaseno’ti kho maṁ, mahārāja, sabrahmacārī samudācaranti, api ca mātāpitaro nāmaṁ karonti ‘nāgaseno’ti vā ‘sūraseno’ti vā ‘vīraseno’ti vā ‘sīhaseno’ti vā, api ca kho, mahārāja, saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmamattaṁ yadidaṁ nāgasenoti, na hettha puggalo upalabbhatī”ti. 3 Atha kho milindo rājā evamāha—“suṇantu me bhonto pañcasatā yonakā asītisahassā ca bhikkhū, ayaṁ nāgaseno evamāha—‘na hettha puggalo upalabbhatī’ti, kallaṁ nu kho tadabhinanditun”ti. Atha kho milindo rājā āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“sace, bhante nāgasena, puggalo nūpalabbhati, ko carahi tumhākaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ deti, ko taṁ paribhuñjati, ko sīlaṁ rakkhati, ko bhāvanamanuyuñjati, ko maggaphalanibbānāni sacchikaroti, ko pāṇaṁ hanati, ko adinnaṁ ādiyati, ko kāmesumicchācāraṁ carati, ko musā bhaṇati, ko majjaṁ pivati, ko pañcānantariyakammaṁ karoti, tasmā natthi kusalaṁ, natthi akusalaṁ, natthi kusalākusalānaṁ kammānaṁ kattā vā kāretā vā, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, sace, bhante 3124 --- mil3 1.1:3 nāgasena, yo tumhe māreti, natthi tassāpi pāṇātipāto, tumhākampi, bhante nāgasena, natthi ācariyo, natthi upajjhāyo, natthi upasampadā. ‘Nāgasenoti maṁ, mahārāja, sabrahmacārī samudācarantī’ti yaṁ vadesi, katamo ettha nāgaseno? Kiṁ nu kho, bhante, kesā nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Lomā nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Nakhā …pe… dantā … taco … maṁsaṁ … nhāru … aṭṭhi … aṭṭhimiñjaṁ … vakkaṁ … hadayaṁ … yakanaṁ … kilomakaṁ … pihakaṁ … papphāsaṁ … antaṁ … antaguṇaṁ … udariyaṁ … karīsaṁ … pittaṁ … semhaṁ … pubbo … lohitaṁ … sedo … medo … assu … vasā … kheḷo … siṅghāṇikā … lasikā … muttaṁ …pe… matthake matthaluṅgaṁ nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Kiṁ nu kho, bhante, rūpaṁ nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Vedanā nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Saññā nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Saṅkhārā nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Viññāṇaṁ nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Kiṁ pana, bhante, rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṁ nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Kiṁ pana, bhante, aññatra rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṁ nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Tamahaṁ, bhante, pucchanto pucchanto na passāmi nāgasenaṁ. Nāgasenasaddoyeva nu kho, bhante, nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Ko panettha nāgaseno, alikaṁ tvaṁ, bhante, bhāsasi musāvādaṁ, natthi nāgaseno”ti. 4 Atha kho āyasmā nāgaseno milindaṁ rājānaṁ etadavoca—“tvaṁ khosi, mahārāja, khattiyasukhumālo accantasukhumālo, tassa te, mahārāja, majjhanhikasamayaṁ tattāya bhūmiyā uṇhāya vālikāya kharāya sakkharakathalikāya madditvā pādenāgacchantassa pādā rujjanti, kāyo kilamati, cittaṁ upahaññati, dukkhasahagataṁ kāyaviññāṇaṁ uppajjati, kiṁ nu kho tvaṁ pādenāgatosi, udāhu vāhanenā”ti? “Nāhaṁ, bhante, pādenāgacchāmi, rathenāhaṁ āgatosmī”ti. “Sace tvaṁ, mahārāja, rathenāgatosi, rathaṁ me ārocehi, kiṁ nu kho, mahārāja, īsā ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Akkho ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Cakkāni ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Rathapañjaraṁ ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Rathadaṇḍako ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Yugaṁ ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Rasmiyo ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Patodalaṭṭhi ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kiṁ nu kho, mahārāja, īsāakkhacakkarathapañjararathadaṇḍayugarasmipatodā ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kiṁ pana, mahārāja, aññatra īsāakkhacakkarathapañjararathadaṇḍayugarasmipatodā ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Tamahaṁ, mahārāja, pucchanto pucchanto na passāmi rathaṁ. Rathasaddoyeva nu kho, mahārāja, ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Ko panettha ratho, alikaṁ tvaṁ, mahārāja, bhāsasi musāvādaṁ, natthi ratho, tvaṁsi, mahārāja, sakalajambudīpe aggarājā, kassa pana tvaṁ bhāyitvā musāvādaṁ bhāsasi, suṇantu me bhonto pañcasatā yonakā asītisahassā ca bhikkhū, ayaṁ milindo rājā evamāha—‘rathenāhaṁ āgatosmī’ti, sace tvaṁ, mahārāja, rathenāgatosi, ‘rathaṁ me ārocehī’ti vutto samāno rathaṁ na sampādeti, kallaṁ nu kho tadabhinanditun”ti. 5 Evaṁ vutte, pañcasatā yonakā āyasmato nāgasenassa sādhukāraṁ datvā milindaṁ rājānaṁ etadavocuṁ—“idāni kho tvaṁ, mahārāja, sakkonto bhāsassū”ti. 6 Atha kho milindo rājā āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“nāhaṁ, bhante nāgasena, musā bhaṇāmi, īsañca paṭicca akkhañca paṭicca cakkāni ca paṭicca rathapañjarañca paṭicca rathadaṇḍakañca paṭicca ‘ratho’ti saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmamattaṁ pavattatī”ti. 7 “Sādhu kho tvaṁ, mahārāja, rathaṁ jānāsi; evameva kho, mahārāja, mayhampi kese ca paṭicca lome ca paṭicca …pe… matthake matthaluṅgañca paṭicca rūpañca paṭicca vedanañca paṭicca saññañca paṭicca saṅkhāre ca paṭicca viññāṇañca paṭicca ‘nāgaseno’ti saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmamattaṁ pavattati, paramatthato panettha puggalo nūpalabbhati. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, vajirāya bhikkhuniyā bhagavato sammukhā— 8 ‘Yathā hi aṅgasambhārā, hoti saddo ratho iti; Evaṁ khandhesu santesu, hoti “satto”ti sammutī’”ti. 9 “Acchariyaṁ, bhante 3125 --- mil3 1.1:9 nāgasena, abbhutaṁ, bhante nāgasena, aticitrāni pañhapaṭibhānāni visajjitāni, yadi buddho tiṭṭheyya sādhukāraṁ dadeyya, sādhu sādhu, nāgasena, aticitrāni pañhapaṭibhānāni visajjitānī”ti. 10 Paññattipañho paṭhamo. 0 Milindapañha Arūpadhammavavatthānavagga 4. Brahmalokapañha |7.4| Rājā āha—“bhante nāgasena, kīvadūro ito brahmaloko”ti? “Dūro kho, mahārāja, ito brahmaloko kūṭāgāramattā silā tamhā patitā ahorattena aṭṭhacattālīsayojanasahassāni bhassamānā catūhi māsehi pathaviyaṁ patiṭṭhaheyyā”ti. 2 “Bhante nāgasena, tumhe evaṁ bhaṇatha—‘seyyathāpi balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva iddhimā bhikkhu cetovasippatto jambudīpe antarahito brahmaloke pātubhaveyyā’ti etaṁ vacanaṁ na saddahāmi, evaṁ atisīghaṁ tāva bahūni yojanasatāni gacchissatī”ti. 3 Thero āha—“kuhiṁ pana, mahārāja, tava jātabhūmī”ti? “Atthi, bhante, alasando nāma dīpo, tatthāhaṁ jāto”ti. “Kīva dūro, mahārāja, ito alasando hotī”ti? “Dvimattāni, bhante, yojanasatānī”ti. “Abhijānāsi nu tvaṁ, mahārāja, tattha kiñcideva karaṇīyaṁ karitvā saritā”ti? “Āma, bhante, sarāmī”ti. “Lahuṁ kho tvaṁ, mahārāja, gatosi dvimattāni yojanasatānī”ti. 4 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 5 Brahmalokapañho catuttho. 0 Milindapañha Buddhavagga 7. Aññakāyasaṅkamanapañha |5.7| Rājā āha—“bhante nāgasena, atthi koci satto yo imamhā kāyā aññaṁ kāyaṁ saṅkamatī”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Yadi, bhante nāgasena, imamhā kāyā aññaṁ kāyaṁ saṅkamanto natthi, nanu mutto bhavissati pāpakehi kammehī”ti? “Āma, mahārāja, yadi na paṭisandaheyya, mutto bhavissati pāpakehi kammehīti, yasmā ca kho, mahārāja, paṭisandahati, tasmā na parimutto pāpakehi kammehī”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kocideva puriso aññatarassa purisassa ambaṁ avahareyya, kiṁ so daṇḍappatto bhaveyyā”ti? “Āma, bhante, daṇḍappatto bhaveyyā”ti. “Na kho so, mahārāja, tāni ambāni avahari, yāni tena ropitāni, kasmā daṇḍappatto bhaveyyā”ti? “Tāni, bhante, ambāni nissāya jātāni, tasmā daṇḍappatto bhaveyyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, iminā nāmarūpena kammaṁ karoti sobhanaṁ vā asobhanaṁ vā, tena kammena aññaṁ nāmarūpaṁ paṭisandahati, tasmā na parimutto pāpakehi kammehī”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Aññakāyasaṅkamanapañho sattamo. 0 Milindapañha Sativagga 3. Mahāpurisalakkhaṇapañha |6.3| Rājā āha—“bhante nāgasena, buddho dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato asītiyā ca anubyañjanehi parirañjito suvaṇṇavaṇṇo kañcanasannibhattaco byāmappabho”ti? “Āma, mahārāja, bhagavā dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato asītiyā ca anubyañjanehi parirañjito suvaṇṇavaṇṇo kañcanasannibhattaco byāmappabho”ti. 2 “Kiṁ panassa, bhante, mātāpitaropi dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgatā asītiyā ca anubyañjanehi parirañjitā suvaṇṇavaṇṇā kañcanasannibhattacā byāmappabhā”ti? “No cassa, mahārāja, mātāpitaro dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgatā asītiyā ca anubyañjanehi parirañjitā suvaṇṇavaṇṇā kañcanasannibhattacā byāmappabhā”ti. 3 “Evaṁ sante kho, bhante nāgasena, na uppajjati buddho dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato asītiyā ca anubyañjanehi parirañjito suvaṇṇavaṇṇo kañcanasannibhattaco byāmappabhoti, api ca mātusadiso vā putto hoti mātupakkho vā, pitusadiso vā putto hoti pitupakkho vā”ti. Thero āha—“atthi pana, mahārāja, kiñci padumaṁ satapattan”ti? “Āma, bhante, atthī”ti. “Tassa pana kuhiṁ sambhavo”ti? “Kaddame jāyati udake āsīyatī”ti. “Kiṁ nu kho, mahārāja, padumaṁ kaddamena sadisaṁ vaṇṇena vā gandhena vā rasena vā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Atha udakena vā gandhena vā rasena vā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, bhagavā dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato asītiyā ca anubyañjanehi parirañjito suvaṇṇavaṇṇo kañcanasannibhattaco byāmappabho, no cassa mātāpitaro dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgatā asītiyā ca anubyañjanehi parirañjitā suvaṇṇavaṇṇā kañcanasannibhattacā byāmappabhā”ti. 4 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 5 Mahāpurisalakkhaṇapañho tatiyo. mil1 0 Milindapañha 1. Ārambhakathā 3126 --- mil1 1:0 |1| Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. 2 Milindo nāma so rājā, sāgalāyaṁ puruttame; Upagañchi nāgasenaṁ, gaṅgā ca yathā sāgaraṁ. 3 Āsajja rājā citrakathiṁ, ukkādhāraṁ tamonudaṁ; Apucchi nipuṇe pañhe, ṭhānāṭṭhānagate puthū. 4 Pucchā visajjanā ceva, gambhīratthūpanissitā; Hadayaṅgamā kaṇṇasukhā, abbhutā lomahaṁsanā. 5 Abhidhammavinayogāḷhā, suttajālasamattitā; Nāgasenakathā citrā, opammehi nayehi ca. 6 Tattha ñāṇaṁ paṇidhāya, hāsayitvāna mānasaṁ; Suṇātha nipuṇe pañhe, kaṅkhāṭṭhānavidālaneti. 7 Taṁ yathānusūyate—atthi yonakānaṁ nānāpuṭabhedanaṁ sāgalaṁ nāma nagaraṁ nadīpabbatasobhitaṁ ramaṇīyabhūmippadesabhāgaṁ ārāmuyyānopavanataḷākapokkharaṇisampannaṁ nadīpabbatavanarāmaṇeyyakaṁ sutavantanimmitaṁ nihatapaccatthikaṁ paccāmittānupapīḷitaṁ vividhavicitradaḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṁ varapavaragopuratoraṇaṁ gambhīraparikhāpaṇḍarapākāraparikkhittantepuraṁ. Suvibhattavīthicaccaracatukkasiṅghāṭakaṁ suppasāritānekavidhavarabhaṇḍaparipūritantarāpaṇaṁ vividhadānaggasatasamupasobhitaṁ himagirisikharasaṅkāsavarabhavanasatasahassappaṭimaṇḍitaṁ gajahayarathapattisamākulaṁ abhirūpanaranārigaṇānucaritaṁ ākiṇṇajanamanussaṁ puthukhattiyabrāhmaṇavessasuddaṁ vividhasamaṇabrāhmaṇasabhājanasaṅghaṭitaṁ bahuvidhavijjāvanta naraciranisevitaṁ kāsikakoṭumbarikādinānāvidhavatthāpaṇasampannaṁ suppasāritarucirabahuvidhapupphagandhāpaṇaṁ gandhagandhitaṁ āsīsanīyabahuratanaparipūritaṁ disāmukhasuppasāritāpaṇaṁ siṅgāravāṇijagaṇānucaritaṁ kahāpaṇarajatasuvaṇṇakaṁsapattharaparipūraṁ pajjotamānanidhiniketaṁ pahūtadhanadhaññavittūpakaraṇaṁ paripuṇṇakosakoṭṭhāgāraṁ bahvannapānaṁ bahuvidhakhajjabhojjaleyyapeyyasāyanīyaṁ uttarakurusaṅkāsaṁ sampannasassaṁ āḷakamandā viya devapuraṁ. 8 Ettha ṭhatvā tesaṁ pubbakammaṁ kathetabbaṁ, kathentena ca chadhā vibhajitvā kathetabbaṁ. Seyyathidaṁ—pubbayogo milindapañhaṁ lakkhaṇapañhaṁ meṇḍakapañhaṁ anumānapañhaṁ opammakathāpañhanti. 9 Tattha milindapañho lakkhaṇapañho, vimaticchedanapañhoti duvidho. Meṇḍakapañhopi mahāvaggo, yogikathāpañhoti duvidho. 0 Milindapañha Addhānavagga 5. Vedanāpañha |2.5| Rājā āha—“bhante nāgasena, sukhā vedanā kusalā vā akusalā vā abyākatā vā”ti? “Siyā, mahārāja, kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā”ti. “Yadi, bhante, kusalā na dukkhā, yadi dukkhā na kusalā, kusalaṁ dukkhanti nuppajjatī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha purisassa hatthe tattaṁ ayoguḷaṁ nikkhipeyya, dutiye hatthe sītaṁ himapiṇḍaṁ nikkhipeyya, kiṁ nu kho, mahārāja, ubhopi te daheyyun”ti? “Āma, bhante, ubhopi te daheyyun”ti. “Kiṁ nu kho te, mahārāja, ubhopi uṇhā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kiṁ pana te, mahārāja, ubhopi sītalā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Ājānāhi niggahaṁ yadi tattaṁ dahati, na ca te ubhopi uṇhā, tena nuppajjati. Yadi sītalaṁ dahati, na ca te ubhopi sītalā, tena nuppajjati. Kissa pana te, mahārāja, ubhopi dahanti, na ca te ubhopi uṇhā, na ca te ubhopi sītalā? Ekaṁ uṇhaṁ, ekaṁ sītalaṁ, ubhopi te dahanti, tena nuppajjatī”ti. “Nāhaṁ paṭibalo tayā vādinā saddhiṁ sallapituṁ, sādhu atthaṁ jappehī”ti. Tato thero abhidhammasaṁyuttāya kathāya rājānaṁ milindaṁ saññāpesi— 2 “Chayimāni, mahārāja, gehanissitāni somanassāni, cha nekkhammanissitāni somanassāni, cha gehanissitāni domanassāni, cha nekkhammanissitāni domanassāni, cha gehanissitā upekkhā, cha nekkhammanissitā upekkhāti, imāni cha chakkāni, atītāpi chattiṁsavidhā vedanā, 3127 --- mil3 2.5:2 anāgatāpi chattiṁsavidhā vedanā, paccuppannāpi chattiṁsavidhā vedanā, tadekajjhaṁ abhisaññūhitvā abhisampiṇḍetvā aṭṭhasataṁ vedanā hontī”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Vedanāpañho pañcamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Sīhavagga 10. Ajagaraṅgapañha |6.10| “Bhante nāgasena, ‘ajagarassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, ajagaro mahatimahākāyo bahūpi divase ūnūdaro dīnataro kucchipūraṁ āhāraṁ na labhati, aparipuṇṇo yeva yāvadeva sarīrayāpanamattakena yāpeti; evameva kho, mahārāja, yogino yogāvacarassa bhikkhācariyappasutassa parapiṇḍamupagatassa paradinnappāṭikaṅkhissa sayaṅgāhappaṭiviratassa dullabhaṁ udaraparipūraṁ āhāraṁ, api ca atthavasikena kulaputtena cattāro pañca ālope abhuñjitvā avasesaṁ udakena paripūretabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, ajagarassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā— 2 ‘Allaṁ sukkhaṁ vā bhuñjanto, Na bāḷhaṁ suhito siyā; Ūnūdaro mitāhāro, Sato bhikkhu paribbaje. 3 Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṁ pive; Alaṁ phāsu vihārāya, pahitattassa bhikkhuno’”ti. 4 Ajagaraṅgapañho dasamo. 5 Sīhavaggo pañcamo. 6 Tassuddānaṁ 7 Kesarī cakkavāko ca, peṇāhi gharakapotako; Ulūko satapatto ca, vagguli ca jalūpikā; Sappo ajagaro ceva, vaggo tena pavuccatīti. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Samuddavagga 8. Niyāmakaṅgapañha |3.8| “Bhante nāgasena, ‘niyāmakassa tīṇi aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni tīṇi aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, niyāmako rattindivaṁ satataṁ samitaṁ appamatto yattappayatto nāvaṁ sāreti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena cittaṁ niyāmayamānena rattindivaṁ satataṁ samitaṁ appamattena yattappayattena yoniso manasikārena cittaṁ niyāmetabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, niyāmakassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena dhammapade— 2 ‘Appamādaratā hotha, sacittamanurakkhatha; Duggā uddharathattānaṁ, paṅke sannova kuñjaro’ti. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, niyāmakassa yaṁ kiñci mahāsamudde kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā, sabbaṁ taṁ viditaṁ hoti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kusalākusalaṁ sāvajjānavajjaṁ hīnappaṇītaṁ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṁ vijānitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, niyāmakassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 4 Puna caparaṁ, mahārāja, niyāmako yante muddikaṁ deti ‘mā koci yantaṁ āmasitthā’ti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena citte saṁvaramuddikā dātabbā ‘mā kiñci pāpakaṁ akusalavitakkaṁ vitakkesī’ti, idaṁ, mahārāja, niyāmakassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena saṁyuttanikāyavare—‘mā, bhikkhave, pāpake akusale vitakke vitakkeyyātha, seyyathidaṁ—kāmavitakkaṁ byāpādavitakkaṁ vihiṁsāvitakkan’”ti. 5 Niyāmakaṅgapañho aṭṭhamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Sīhavagga 9. Sappaṅgapañha |6.9| “Bhante nāgasena, ‘sappassa tīṇi aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni tīṇi aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, sappo urena gacchati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena paññāya caritabbaṁ, paññāya caramānassa kho, mahārāja, yogino cittaṁ ñāye carati, vilakkhaṇaṁ vivajjeti, salakkhaṇaṁ bhāveti. Idaṁ, mahārāja, sappassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, sappo caramāno osadhaṁ parivajjento carati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena duccaritaṁ parivajjentena caritabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, sappassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, sappo manusse disvā tappati socati cintayati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kuvitakke, vitakketvā aratiṁ uppādayitvā tappitabbaṁ socitabbaṁ cintayitabbaṁ ‘pamādena me divaso vītināmito, na so puna sakkā laddhun’ti. Idaṁ, mahārāja, sappassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā bhallāṭiyajātake dvinnaṁ kinnarānaṁ— 4 ‘Mayekarattaṁ vippavasimha ludda, Akāmakā aññamaññaṁ sarantā; Tamekarattaṁ 3128 --- mil7 6.9:4 anutappamānā, Socāmasā ratti puna na hessatī’”ti. 5 Sappaṅgapañho navamo. 0 Milindapañha Anumānapañha Nippapañcavagga 5. Akammajādipañha |2.5| “Bhante nāgasena, dissanti loke kammanibbattā, dissanti hetunibbattā, dissanti utunibbattā, yaṁ loke akammajaṁ ahetujaṁ anutujaṁ, taṁ me kathehī”ti. “Dveme, mahārāja, lokasmiṁ akammajā ahetujā anutujā. Katame dve? Ākāso, mahārāja, akammajo ahetujo anutujo; nibbānaṁ, mahārāja, akammajaṁ ahetujaṁ anutujaṁ. Ime kho, mahārāja, dve akammajā ahetujā anutujā”ti. 2 “Mā, bhante nāgasena, jinavacanaṁ makkhehi, mā ajānitvā pañhaṁ byākarohī”ti. “Kiṁ kho, mahārāja, ahaṁ vadāmi, yaṁ maṁ tvaṁ evaṁ vadesi ‘mā, bhante nāgasena, jinavacanaṁ makkhehi, mā ajānitvā pañhaṁ byākarohī’”ti? “Bhante nāgasena, yuttamidaṁ tāva vattuṁ ‘ākāso akammajo ahetujo anutujo’ti. Anekasatehi pana, bhante nāgasena, kāraṇehi bhagavatā sāvakānaṁ nibbānassa sacchikiriyāya maggo akkhāto, atha ca pana tvaṁ evaṁ vadesi ‘ahetujaṁ nibbānan’”ti. “Saccaṁ, mahārāja, bhagavatā anekasatehi kāraṇehi sāvakānaṁ nibbānassa sacchikiriyāya maggo akkhāto, na ca pana nibbānassa uppādāya hetu akkhāto”ti. 3 “Ettha mayaṁ, bhante nāgasena, andhakārato andhakārataraṁ pavisāma, vanato vanataraṁ pavisāma, gahanato gahanataraṁ pavisāma, yatra hi nāma nibbānassa sacchikiriyāya hetu atthi, tassa pana dhammassa uppādāya hetu natthi. Yadi, bhante nāgasena, nibbānassa sacchikiriyāya hetu atthi, tena hi nibbānassa uppādāyapi hetu icchitabbo. 4 Yathā pana, bhante nāgasena, puttassa pitā atthi, tena kāraṇena pitunopi pitā icchitabbo. Yathā antevāsikassa ācariyo atthi, tena kāraṇena ācariyassapi ācariyo icchitabbo. Yathā aṅkurassa bījaṁ atthi, tena kāraṇena bījassapi bījaṁ icchitabbaṁ. Evameva kho, bhante nāgasena, yadi nibbānassa sacchikiriyāya hetu atthi, tena kāraṇena nibbānassa uppādāyapi hetu icchitabbo. 5 Yathā rukkhassa vā latāya vā agge sati tena kāraṇena majjhampi atthi, mūlampi atthi. Evameva kho, bhante nāgasena, yadi nibbānassa sacchikiriyāya hetu atthi, tena kāraṇena nibbānassa uppādāyapi hetu icchitabbo”ti. 6 “Anuppādanīyaṁ, mahārāja, nibbānaṁ, tasmā na nibbānassa uppādāya hetu akkhāto”ti. “Iṅgha, bhante nāgasena, kāraṇaṁ dassetvā kāraṇena maṁ saññāpehi, yathāhaṁ jāneyyaṁ nibbānassa sacchikiriyāya hetu atthi, nibbānassa uppādāya hetu natthī”ti. 7 “Tena hi, mahārāja, sakkaccaṁ sotaṁ odaha, sādhukaṁ suṇohi, vakkhāmi tattha kāraṇaṁ, sakkuṇeyya, mahārāja, puriso pākatikena balena ito himavantaṁ pabbatarājaṁ upagantun”ti? “Āma, bhante”ti. “Sakkuṇeyya pana so, mahārāja, puriso pākatikena balena himavantaṁ pabbatarājaṁ idha āharitun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, sakkā nibbānassa sacchikiriyāya maggo akkhātuṁ, na sakkā nibbānassa uppādāya hetu dassetuṁ. 8 Sakkuṇeyya, mahārāja, puriso pākatikena balena mahāsamuddaṁ nāvāya uttaritvā pārimatīraṁ gantun”ti? “Āma, bhante”ti? “Sakkuṇeyya pana so, mahārāja, puriso pākatikena balena mahāsamuddassa pārimatīraṁ idha āharitun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, sakkā nibbānassa sacchikiriyāya maggo akkhātuṁ, na sakkā nibbānassa uppādāya hetu dassetuṁ. Kiṁ kāraṇā? Asaṅkhatattā dhammassā”ti. 9 “Asaṅkhataṁ, bhante nāgasena, nibbānan”ti? “Āma, mahārāja, asaṅkhataṁ nibbānaṁ na kehici kataṁ, nibbānaṁ, mahārāja, na vattabbaṁ uppannanti vā anuppannanti vā uppādanīyanti vā atītanti vā anāgatanti vā paccuppannanti vā cakkhuviññeyyanti vā sotaviññeyyanti vā ghānaviññeyyanti vā jivhāviññeyyanti vā kāyaviññeyyanti vā”ti. “Yadi, bhante nāgasena, nibbānaṁ na uppannaṁ na anuppannaṁ na uppādanīyaṁ na atītaṁ na anāgataṁ na paccuppannaṁ na cakkhuviññeyyaṁ na sotaviññeyyaṁ na ghānaviññeyyaṁ na jivhāviññeyyaṁ na kāyaviññeyyaṁ, tena hi, bhante nāgasena, tumhe natthidhammaṁ nibbānaṁ apadisatha ‘natthi nibbānan’”ti. “Atthi, mahārāja, nibbānaṁ, manoviññeyyaṁ nibbānaṁ, visuddhena mānasena paṇītena ujukena 3129 --- mil6 2.5:9 anāvaraṇena nirāmisena sammāpaṭipanno ariyasāvako nibbānaṁ passatī”ti. 10 “Kīdisaṁ pana taṁ, bhante, nibbānaṁ, yaṁ taṁ opammehi ādīpanīyaṁ kāraṇehi maṁ saññāpehi, yathā atthidhammaṁ opammehi ādīpanīyan”ti. “Atthi, mahārāja, vāto nāmā”ti? “Āma, bhante”ti. “Iṅgha, mahārāja, vātaṁ dassehi vaṇṇato vā saṇṭhānato vā aṇuṁ vā thūlaṁ vā dīghaṁ vā rassaṁ vā”ti. “Na sakkā, bhante nāgasena, vāto upadassayituṁ, na so vāto hatthaggahaṇaṁ vā nimmaddanaṁ vā upeti, api ca atthi so vāto”ti. “Yadi, mahārāja, na sakkā vāto upadassayituṁ, tena hi natthi vāto”ti? “Jānāmahaṁ, bhante nāgasena, vāto atthīti me hadaye anupaviṭṭhaṁ, na cāhaṁ sakkomi vātaṁ upadassayitun”ti. “Evameva kho, mahārāja, atthi nibbānaṁ, na ca sakkā nibbānaṁ upadassayituṁ vaṇṇena vā saṇṭhānena vā”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, sūpadassitaṁ opammaṁ, suniddiṭṭhaṁ kāraṇaṁ, evametaṁ tathā sampaṭicchāmi ‘atthi nibbānan’”ti. 11 Akammajādipañho pañcamo. 0 Milindapañha Anumānapañha Vessantaravagga 2. Dukkarakārikapañha |3.2| “Bhante nāgasena, sabbeva bodhisattā dukkarakārikaṁ karonti, udāhu gotameneva bodhisattena dukkarakārikā katā”ti? “Natthi, mahārāja, sabbesaṁ bodhisattānaṁ dukkarakārikā, gotameneva bodhisattena dukkarakārikā katā”ti. 2 “Bhante nāgasena, yadi evaṁ ayuttaṁ, yaṁ bodhisattānaṁ bodhisattehi vemattatā hotī”ti. “Catūhi, mahārāja, ṭhānehi bodhisattānaṁ bodhisattehi vemattatā hoti. Katamehi catūhi? Kulavemattatā padhānavemattatā āyuvemattatā pamāṇavemattatāti. Imehi kho, mahārāja, catūhi ṭhānehi bodhisattānaṁ bodhisattehi vemattatā hoti. Sabbesampi, mahārāja, buddhānaṁ rūpe sīle samādhimhi paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassane catuvesārajje dasatathāgatabale chaasādhāraṇañāṇe cuddasabuddhañāṇe aṭṭhārasabuddhadhamme kevale ca buddhaguṇe natthi vemattatā, sabbepi buddhā buddhadhammehi samasamā”ti. 3 “Yadi, bhante nāgasena, sabbepi buddhā buddhadhammehi samasamā, kena kāraṇena gotameneva bodhisattena dukkarakārikā katā”ti? “Aparipakke, mahārāja, ñāṇe aparipakkāya bodhiyā gotamo bodhisatto nekkhammamabhinikkhanto aparipakkaṁ ñāṇaṁ paripācayamānena dukkarakārikā katā”ti. 4 “Bhante nāgasena, kena kāraṇena bodhisatto aparipakke ñāṇe aparipakkāya bodhiyā mahābhinikkhamanaṁ nikkhanto, nanu nāma ñāṇaṁ paripācetvā paripakke ñāṇe nikkhamitabban”ti? 5 “Bodhisatto, mahārāja, viparītaṁ itthāgāraṁ disvā vippaṭisārī ahosi, tassa vippaṭisārissa arati uppajji, araticittaṁ uppannaṁ disvā aññataro mārakāyiko devaputto ‘ayaṁ kho kālo araticittassa vinodanāyā’ti vehāse ṭhatvā idaṁ vacanamabravi— 6 ‘Mārisa, mā kho tvaṁ ukkaṇṭhito ahosi, ito te sattame divase dibbaṁ cakkaratanaṁ pātubhavissati sahassāraṁ sanemikaṁ sanābhikaṁ sabbākāraparipūraṁ, pathavigatāni ca te ratanāni ākāsaṭṭhāni ca sayameva upagacchissanti, dvisahassaparittadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu ekamukhena āṇā pavattissati, parosahassañca te puttā bhavissanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā, tehi puttehi parikiṇṇo sattaratanasamannāgato catuddīpamanusāsissasī’ti. 7 Yathā nāma divasasantattaṁ ayosūlaṁ sabbattha upaḍahantaṁ kaṇṇasotaṁ paviseyya; evameva kho, mahārāja, bodhisattassa taṁ vacanaṁ kaṇṇasotaṁ pavisittha, iti so pakatiyāva ukkaṇṭhito tassā devatāya vacanena bhiyyoso mattāya ubbijji saṁvijji saṁvegamāpajji. 8 Yathā pana, mahārāja, mahatimahāaggikkhandho jalamāno aññena kaṭṭhena upaḍahito bhiyyoso mattāya jaleyya; evameva kho, mahārāja, bodhisatto pakatiyāva ukkaṇṭhito tassā devatāya vacanena bhiyyoso mattāya ubbijji saṁvijji saṁvegamāpajji. 9 Yathā vā pana, mahārāja, mahāpathavī pakatitintā nibbattaharitasaddalā āsittodakā cikkhallajātā punadeva mahāmeghe abhivuṭṭhe bhiyyoso mattāya cikkhallatarā assa; evameva kho, mahārāja, bodhisatto pakatiyāva ukkaṇṭhito tassā devatāya vacanena bhiyyoso mattāya ubbijji saṁvijji saṁvegamāpajjī”ti. 10 “Api nu kho, bhante nāgasena, bodhisattassa yadi sattame divase dibbaṁ cakkaratanaṁ nibbatteyya, paṭinivatteyya bodhisatto dibbe cakkaratane nibbatte”ti? “Na hi, mahārāja, 3130 --- mil6 3.2:10 sattame divase bodhisattassa dibbaṁ cakkaratanaṁ nibbatteyya, api ca palobhanatthāya tāya devatāya musā bhaṇitaṁ, yadipi, mahārāja, sattame divase dibbaṁ cakkaratanaṁ nibbatteyya, bodhisatto na nivatteyya. Kiṅkāraṇaṁ? ‘Aniccan’ti, mahārāja, bodhisatto daḷhaṁ aggahesi, ‘dukkhaṁ anattā’ti daḷhaṁ aggahesi, upādānakkhayaṁ patto. 11 Yathā, mahārāja, anotattadahato udakaṁ gaṅgaṁ nadiṁ pavisati, gaṅgāya nadiyā mahāsamuddaṁ pavisati, mahāsamuddato pātālamukhaṁ pavisati, api nu, mahārāja, taṁ udakaṁ pātālamukhagataṁ paṭinivattitvā mahāsamuddaṁ paviseyya, mahāsamuddato gaṅgaṁ nadiṁ paviseyya, gaṅgāya nadiyā puna anotattaṁ paviseyyā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, bodhisattena kappānaṁ satasahassaṁ caturo ca asaṅkhyeyye kusalaṁ paripācitaṁ imassa bhavassa kāraṇā, soyaṁ antimabhavo anuppatto paripakkaṁ bodhiñāṇaṁ chahi vassehi buddho bhavissati sabbaññū loke aggapuggalo, api nu kho, mahārāja, bodhisatto cakkaratanakāraṇā paṭinivatteyyā”ti? “Na hi, bhante”ti. 12 “Api ca, mahārāja, mahāpathavī parivatteyya sakānanā sapabbatā, na tveva bodhisatto paṭinivatteyya apatvā sammāsambodhiṁ. Āroheyyapi ce, mahārāja, gaṅgāya udakaṁ paṭisotaṁ, na tveva bodhisatto paṭinivatteyya apatvā sammāsambodhiṁ; visusseyyapi ce, mahārāja, mahāsamuddo aparimitajaladharo gopade udakaṁ viya, na tveva bodhisatto paṭinivatteyya apatvā sammāsambodhiṁ; phaleyyapi ce, mahārāja, sinerupabbatarājā satadhā vā sahassadhā vā, na tveva bodhisatto paṭinivatteyya apatvā sammāsambodhiṁ; pateyyumpi ce, mahārāja, candimasūriyā satārakā leḍḍu viya chamāyaṁ, na tveva bodhisatto paṭinivatteyya apatvā sammāsambodhiṁ; saṁvatteyyapi ce, mahārāja, ākāso kilañjamiva, na tveva bodhisatto paṭinivatteyya apatvā sammāsambodhiṁ. Kiṁ kāraṇā? Padālitattā sabbabandhanānan”ti. 13 “Bhante nāgasena, kati loke bandhanānī”ti? “Dasa kho panimāni, mahārāja, loke bandhanāni, yehi bandhanehi baddhā sattā na nikkhamanti, nikkhamitvāpi paṭinivattanti. Katamāni dasa? Mātā, mahārāja, loke bandhanaṁ, pitā, mahārāja, loke bandhanaṁ, bhariyā, mahārāja, loke bandhanaṁ, puttā, mahārāja, loke bandhanaṁ, ñātī, mahārāja, loke bandhanaṁ, mittaṁ, mahārāja, loke bandhanaṁ, dhanaṁ, mahārāja, loke bandhanaṁ, lābhasakkāro, mahārāja, loke bandhanaṁ, issariyaṁ, mahārāja, loke bandhanaṁ, pañca kāmaguṇā, mahārāja, loke bandhanaṁ, imāni kho, mahārāja, dasa loke bandhanāni, yehi bandhanehi baddhā sattā na nikkhamanti, nikkhamitvāpi paṭinivattanti, tāni dasa bandhanāni bodhisattassa chinnāni padālitāni, tasmā, mahārāja, bodhisatto na paṭinivattatī”ti. 14 “Bhante nāgasena, yadi bodhisatto uppanne araticitte devatāya vacanena aparipakke ñāṇe aparipakkāya bodhiyā nekkhammamabhinikkhanto, kiṁ tassa dukkarakārikāya katāya, nanu nāma sabbabhakkhena bhavitabbaṁ ñāṇaparipākaṁ āgamayamānenā”ti? 15 “Dasa kho panime, mahārāja, puggalā lokasmiṁ oññātā avaññātā hīḷitā khīḷitā garahitā paribhūtā acittīkatā. Katame dasa? Itthī, mahārāja, vidhavā lokasmiṁ oññātā avaññātā hīḷitā khīḷitā garahitā paribhūtā acittīkatā. Dubbalo, mahārāja, puggalo …pe… amittañāti, mahārāja, puggalo … mahagghaso, mahārāja, puggalo … agarukulavāsiko, mahārāja, puggalo … pāpamitto, mahārāja, puggalo … dhanahīno, mahārāja, puggalo … ācārahīno, mahārāja, puggalo … kammahīno, mahārāja, puggalo … payogahīno, mahārāja, puggalo lokasmiṁ oññāto avaññāto hīḷito khīḷito garahito paribhūto acittīkato. Ime kho, mahārāja, dasa puggalā lokasmiṁ oññātā avaññātā hīḷitā khīḷitā garahitā paribhūtā acittīkatā. Imāni kho, mahārāja, dasa ṭhānāni anussaramānassa bodhisattassa evaṁ saññā uppajji ‘māhaṁ kammahīno assaṁ payogahīno garahito devamanussānaṁ, yannūnāhaṁ kammassāmī assaṁ kammagaru kammādhipateyyo kammasīlo kammadhorayho kammaniketavā appamatto vihareyyan’ti, evaṁ kho, mahārāja, bodhisatto ñāṇaṁ paripācento dukkarakārikaṁ akāsī”ti. 16 “Bhante nāgasena, bodhisatto dukkarakārikaṁ karonto evamāha ‘na kho panāhaṁ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya 3131 --- mil6 3.2:16 adhigacchāmi uttari manussadhammaṁ alamariyañāṇadassanavisesaṁ, siyā nu kho añño maggo bodhāyā’ti. Api nu tasmiṁ samaye bodhisattassa maggaṁ ārabbha satisammoso ahosī”ti? 17 “Pañcavīsati kho panime, mahārāja, cittadubbalīkaraṇā dhammā, yehi dubbalīkataṁ cittaṁ na sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya. Katame pañcavīsati? Kodho, mahārāja, cittadubbalīkaraṇo dhammo, yena dubbalīkataṁ cittaṁ na sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya, upanāho …pe… makkho … paḷāso … issā … macchariyaṁ … māyā … sāṭheyyaṁ … thambho … sārambho … māno … atimāno … mado … pamādo … thinamiddhaṁ … tandi … ālasyaṁ … pāpamittatā … rūpā … saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … khudāpipāsā … arati, mahārāja, cittadubbalīkaraṇo dhammo, yena dubbalīkataṁ cittaṁ na sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya. Ime kho, mahārāja, pañcavīsati cittadubbalīkaraṇā dhammā, yehi dubbalīkataṁ cittaṁ na sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya. 18 Bodhisattassa kho, mahārāja, khudāpipāsā kāyaṁ pariyādiyiṁsu, kāye pariyādinne cittaṁ na sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya. Satasahassaṁ, mahārāja, kappānaṁ caturo ca asaṅkhyeyye kappe bodhisatto catunnaṁyeva ariyasaccānaṁ abhisamayaṁ anvesi tāsu tāsu jātīsu, kiṁ panassa pacchime bhave abhisamayajātiyaṁ maggaṁ ārabbha satisammoso hessati? Api ca, mahārāja, bodhisattassa saññāmattaṁ uppajji ‘siyā nu kho añño maggo bodhāyā’ti. Pubbe kho, mahārāja, bodhisatto ekamāsiko samāno pitu sakkassa kammante sītāya jambucchāyāya sirisayane pallaṅkaṁ ābhujitvā nisinno vivicceva kāmehi vicicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmi, ñāṇaṁ paripācento bodhisatto dukkarakārikaṁ akāsī”ti. 19 Dukkarakārikapañho dutiyo. 0 Milindapañha Anumānapañha Buddhavagga 1 Dvinnaṁbuddhānaṁanuppajjamānapañha |1.1| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso, yaṁ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṁ acarimaṁ uppajjeyyuṁ, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti. Desentā ca, bhante nāgasena, sabbepi tathāgatā sattatiṁsa bodhipakkhiyadhamme desenti, kathayamānā ca cattāri ariyasaccāni kathenti, sikkhāpentā ca tīsu sikkhāsu sikkhāpenti, anusāsamānā ca appamādappaṭipattiyaṁ anusāsanti. Yadi, bhante nāgasena, sabbesampi tathāgatānaṁ ekā desanā ekā kathā ekā sikkhā ekā anusiṭṭhi, kena kāraṇena dve tathāgatā ekakkhaṇe nuppajjanti? Ekenapi tāva buddhuppādena ayaṁ loko obhāsajāto, yadi dutiyo buddho bhaveyya, dvinnaṁ pabhāya ayaṁ loko bhiyyoso mattāya obhāsajāto bhaveyya, ovadamānā ca dve tathāgatā sukhaṁ ovadeyyuṁ, anusāsamānā ca sukhaṁ anusāseyyuṁ, tattha me kāraṇaṁ brūhi, yathāhaṁ nissaṁsayo bhaveyyan”ti. 2 “Ayaṁ, mahārāja, dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī, ekasseva tathāgatassa guṇaṁ dhāreti, yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṁ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṁseyya, na ṭhānamupagaccheyya. 3 Yathā, mahārāja, nāvā ekapurisasandhāraṇī bhaveyya, ekasmiṁ purise abhirūḷhe sā nāvā samupādikā bhaveyya. Atha dutiyo puriso āgaccheyya tādiso āyunā vaṇṇena vayena pamāṇena kisathūlena sabbaṅgapaccaṅgena, so taṁ nāvaṁ abhirūheyya, api nu sā, mahārāja, nāvā dvinnampi dhāreyyā”ti? “Na hi, bhante, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṁseyya, na ṭhānamupagaccheyya, osīdeyya udake”ti. “Evameva kho, mahārāja, ayaṁ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī, ekasseva tathāgatassa guṇaṁ dhāreti, yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṁ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṁseyya, na ṭhānamupagaccheyya. 4 Yathā vā pana, mahārāja, puriso yāvadatthaṁ bhojanaṁ bhuñjeyya chādentaṁ yāva kaṇṭhamabhipūrayitvā, so dhāto pīṇito paripuṇṇo nirantaro tandikato anonamitadaṇḍajāto punadeva tattakaṁ bhojanaṁ bhuñjeyya, api nu kho so, 3132 --- mil6 1.1:4 mahārāja, puriso sukhito bhaveyyā”ti? “Na hi, bhante, sakiṁ bhuttova mareyyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, ayaṁ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī, ekasseva tathāgatassa guṇaṁ dhāreti, yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṁ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṁseyya, na ṭhānamupagaccheyyā”ti. 5 “Kiṁ nu kho, bhante nāgasena, atidhammabhārena pathavī calatī”ti? “Idha, mahārāja, dve sakaṭā ratanaparipūritā bhaveyyuṁ yāva mukhasamā, ekasmā sakaṭato ratanaṁ gahetvā ekasmiṁ sakaṭe ākireyyuṁ, api nu kho taṁ, mahārāja, sakaṭaṁ dvinnampi sakaṭānaṁ ratanaṁ dhāreyyā”ti? “Na hi, bhante, nābhipi tassa phaleyya, arāpi tassa bhijjeyyuṁ, nemipi tassa opateyya, akkhopi tassa bhijjeyyā”ti. “Kiṁ nu kho, mahārāja, atiratanabhārena sakaṭaṁ bhijjatī”ti? “Āma, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, atidhammabhārena pathavī calati. 6 Api ca, mahārāja, imaṁ kāraṇaṁ buddhabalaparidīpanāya osāritaṁ. Aññampi tattha abhirūpaṁ kāraṇaṁ suṇohi, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṁ, tesaṁ parisāya vivādo uppajjeyya ‘tumhākaṁ buddho, amhākaṁ buddho’ti, ubhato pakkhajātā bhaveyyuṁ, yathā, mahārāja, dvinnaṁ balavāmaccānaṁ parisāya vivādo uppajjeyya ‘tumhākaṁ amacco, amhākaṁ amacco’ti, ubhato pakkhajātā honti; evameva kho, mahārāja, yadi dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṁ, tesaṁ parisāya vivādo uppajjeyya ‘tumhākaṁ buddho, amhākaṁ buddho’ti, ubhato pakkhajātā bhaveyyuṁ. Idaṁ tāva, mahārāja, ekaṁ kāraṇaṁ, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. 7 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṁ, ‘aggo buddho’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā bhaveyya, ‘jeṭṭho buddho’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā bhaveyya, ‘seṭṭho buddho’ti, ‘visiṭṭho buddho’ti, ‘uttamo buddho’ti, ‘pavaro buddho’ti, ‘asamo buddho’ti, ‘asamasamo buddho’ti, ‘appaṭimo buddho’ti, ‘appaṭibhāgo buddho’ti, ‘appaṭipuggalo buddho’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā bhaveyya. Idampi kho tvaṁ, mahārāja, kāraṇaṁ atthato sampaṭiccha, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. 8 Api ca kho, mahārāja, buddhānaṁ bhagavantānaṁ sabhāvapakati esāyaṁ, ekoyeva buddho loke uppajjati. Kasmā kāraṇā? Mahantatāya sabbaññubuddhaguṇānaṁ. Aññampi, mahārāja, yaṁ loke mahantaṁ, taṁ ekaṁyeva hoti. Pathavī, mahārāja, mahantī, sā ekā yeva. Sāgaro mahanto, so ekoyeva. Sineru girirājā mahanto, so ekoyeva. Ākāso mahanto, so ekoyeva. Sakko mahanto, so ekoyeva. Māro mahanto, so ekoyeva. Mahābrahmā mahanto, so ekoyeva. Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho mahanto, so eko yeva lokasmiṁ. Yattha te uppajjanti, tattha aññassa okāso na hoti, tasmā, mahārāja, tathāgato arahaṁ sammāsambuddho ekoyeva lokasmiṁ uppajjatī”ti. 9 “Sukathito, bhante nāgasena, pañho opammehi kāraṇehi. Anipuṇopetaṁ sutvā attamano bhaveyya, kiṁ pana mādiso mahāpañño. Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 10 Dvinnaṁ buddhānaṁ anuppajjamānapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Paṇāmitavagga 10. Vaṇṇabhaṇanapañha |3.10| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘mamaṁ vā, bhikkhave, pare vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā, saṅghassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra tumhehi na ānando, na somanassaṁ, na cetaso uppilāvitattaṁ karaṇīyan’ti puna ca tathāgato selassa brāhmaṇassa yathābhucce vaṇṇe bhaññamāne ānandito sumano uppilāvito bhiyyo uttariṁ sakaguṇaṁ pakittesi— 2 ‘Rājāhamasmi selāti, dhammarājā anuttaro; Dhammena cakkaṁ vattemi, cakkaṁ appaṭivattiyan’ti. 3 Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘mamaṁ vā, bhikkhave, pare vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā saṅghassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra tumhehi na ānando, na somanassaṁ, na cetaso 3133 --- mil5 3.10:3 uppilāvitattaṁ karaṇīyan’ti, tena hi selassa brāhmaṇassa yathābhucce vaṇṇe bhaññamāne ānandito sumano uppilāvito bhiyyo uttariṁ sakaguṇaṁ pakittesīti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi selassa brāhmaṇassa yathābhucce vaṇṇe bhaññamāne ānandito sumano uppilāvito bhiyyo uttariṁ sakaguṇaṁ pakittesi, tena hi ‘mamaṁ vā, bhikkhave, pare vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā saṅghassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra tumhehi na ānando, na somanassaṁ, na cetaso uppilāvitattaṁ karaṇīyan’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 4 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘mamaṁ vā, bhikkhave, pare vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā saṅghassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra tumhehi na ānando, na somanassaṁ, na cetaso uppilāvitattaṁ karaṇīyan’ti. Selassa ca brāhmaṇassa yathābhucce vaṇṇe bhaññamāne bhiyyo uttariṁ sakaguṇaṁ pakittitaṁ— 5 ‘Rājāhamasmi selāti, dhammarājā anuttaro; Dhammena cakkaṁ vattemi, cakkaṁ appaṭivattiyan’ti. 6 Paṭhamaṁ, mahārāja, bhagavatā dhammassa sabhāvasarasalakkhaṇaṁ sabhāvaṁ avitathaṁ bhūtaṁ tacchaṁ tathatthaṁ paridīpayamānena bhaṇitaṁ—‘mamaṁ vā bhikkhave, pare vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā saṅghassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra tumhehi na ānando, na somanassaṁ, na cetaso uppilāvitattaṁ karaṇīyan’ti. Yaṁ pana bhagavatā selassa brāhmaṇassa yathābhucce vaṇṇe bhaññamāne bhiyyo uttariṁ sakaguṇaṁ pakittitaṁ—‘rājāhamasmi selāti, dhammarājā anuttaro’ti taṁ na lābhahetu, na yasahetu, na attahetu, na pakkhahetu, na antevāsikamyatāya, atha kho anukampāya kāruññena hitavasena evaṁ imassa dhammābhisamayo bhavissati tiṇṇañca māṇavakasatānanti, evaṁ bhiyyo uttariṁ sakaguṇaṁ bhaṇitaṁ—‘rājāhamasmi selāti, dhammarājā anuttaro’”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 7 Vaṇṇabhaṇanapañho dasamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Makkaṭakavagga 10. Tacchakaṅgapañha |7.10| “Bhante nāgasena, ‘tacchakassa dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, tacchako kāḷasuttaṁ anulometvā rukkhaṁ tacchati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena jinasāsanamanulomayitvā sīlapathaviyaṁ patiṭṭhahitvā saddhāhatthena paññāvāsiṁ gahetvā kilesā tacchetabbā. Idaṁ, mahārāja, tacchakassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, tacchako phegguṁ apaharitvā sāramādiyati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sassataṁ ucchedaṁ taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ taduttamaṁ aññaduttamaṁ akatamabhabbaṁ apurisakāraṁ abrahmacariyavāsaṁ sattavināsaṁ navasattapātubhāvaṁ saṅkhārasassatabhāvaṁ yo karoti, so paṭisaṁvedeti, añño karoti, añño paṭisaṁvedeti, kammaphaladassanā ca kiriyaphaladiṭṭhi ca iti evarūpāni ceva aññāni ca vivādapathāni apanetvā saṅkhārānaṁ sabhāvaṁ paramasuññataṁ nirīhanijjīvataṁ accantaṁ suññataṁ ādiyitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, tacchakassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena suttanipāte— 3 ‘Kāraṇḍavaṁ niddhamatha, Kasambuṁ apakassatha; Tato palāpe vāhetha, Assamaṇe samaṇamānine. 4 Niddhamitvāna pāpicche, pāpaācāragocare; Suddhā suddhehi saṁvāsaṁ, kappayavho patissatā; Tato samaggā nipakā, dukkhassantaṁ karissathā’”ti. 5 Tacchakaṅgapañho dasamo. 6 Makkaṭakavaggo chaṭṭho. 7 Tassuddānaṁ 8 Makkaṭo dārako kummo, vanaṁ rukkho ca pañcamo; Megho maṇi māgaviko, bāḷisī tacchakena cāti. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Samuddavagga 3. Bījaṅgapañha |3.3| “Bhante nāgasena, ‘bījassa dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, bījaṁ appakampi samānaṁ bhaddake khette vuttaṁ deve sammā dhāraṁ pavecchante subahūni phalāni anudassati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena yathā paṭipāditaṁ sīlaṁ kevalaṁ sāmaññaphalamanudassati. Evaṁ sammā paṭipajjitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, bījassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, bījaṁ 3134 --- mil7 3.3:2 suparisodhite khette ropitaṁ khippameva saṁvirūhati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena mānasaṁ supariggahitaṁ suññāgāre parisodhitaṁ satipaṭṭhānakhettavare khittaṁ khippameva virūhati. Idaṁ, mahārāja, bījassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena anuruddhena— 3 ‘Yathāpi khette parisuddhe, bījañcassa patiṭṭhitaṁ; Vipulaṁ tassa phalaṁ hoti, api toseti kassakaṁ. 4 Tatheva yogino cittaṁ, suññāgāre visodhitaṁ; Satipaṭṭhānakhettamhi, khippameva virūhatī’”ti. 5 Bījaṅgapañho tatiyo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Upacikāvagga 6. Jarasiṅgālaṅgapañha |5.6| “Bhante nāgasena, ‘jarasiṅgālassa dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, jarasiṅgālo bhojanaṁ paṭilabhitvā ajigucchamāno yāvadatthaṁ āharayati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena bhojanaṁ paṭilabhitvā ajigucchamānena sarīrayāpanamattameva paribhuñjitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, jarasiṅgālassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena mahākassapena— 2 ‘Senāsanamhā oruyha, gāmaṁ piṇḍāya pāvisiṁ; Bhuñjantaṁ purisaṁ kuṭṭhiṁ, sakkacca naṁ upaṭṭhahiṁ. 3 So me pakkena hatthena, ālopaṁ upanāmayi; Ālopaṁ pakkhipantassa, aṅgulipettha chijjatha. 4 Kuṭṭamūlañca nissāya, ālopaṁ taṁ abhuñjisaṁ; Bhuñjamāne vā bhutte vā, jegucchaṁ me na vijjatī’ti. 5 Puna caparaṁ, mahārāja, jarasiṅgālo bhojanaṁ paṭilabhitvā na vicināti lūkhaṁ vā paṇītaṁ vāti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena bhojanaṁ paṭilabhitvā na vicinitabbaṁ ‘lūkhaṁ vā paṇītaṁ vā sampannaṁ vā asampannaṁ vā’ti, yathāladdhena santussitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, jarasiṅgālassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena upasenena vaṅgantaputtena— 6 ‘Lūkhenapi ca santusse, nāññaṁ patthe rasaṁ bahuṁ; Rasesu anugiddhassa, jhāne na ramate mano; Itarītarena santuṭṭho, sāmaññaṁ paripūratī’”ti. 7 Jarasiṅgālaṅgapañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Makkaṭakavagga 5. Rukkhaṅgapañha |7.5| “Bhante nāgasena, ‘rukkhassa tīṇi aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni tīṇi aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, rukkho nāma pupphaphaladharo; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena vimuttipupphasāmaññaphaladhārinā bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, rukkhassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, rukkho upagatānamanuppaviṭṭhānaṁ janānaṁ chāyaṁ deti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena upagatānamanuppaviṭṭhānaṁ puggalānaṁ āmisappaṭisandhārena vā dhammappaṭisanthārena vā paṭisantharitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, rukkhassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, rukkho chāyāvemattaṁ na karoti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sabbasattesu vemattatā na kātabbā, coravadhakapaccatthikesupi attanipi samasamā mettābhāvanā kātabbā, ‘kinti ime sattā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṁ parihareyyun’ti. Idaṁ, mahārāja, rukkhassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā— 4 ‘Vadhake devadattamhi, core aṅgulimālake; Dhanapāle rāhule ca, sabbattha samako munī’”ti. 5 Rukkhaṅgapañho pañcamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Sīhavagga 2. Cakkavākaṅgapañha |6.2| “Bhante nāgasena, ‘cakkavākassa tīṇi aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni tīṇi aṅgāni gahetabbānīti”? “Yathā, mahārāja, cakkavāko yāva jīvitapariyādānā dutiyikaṁ na vijahati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena yāva jīvitapariyādānā yoniso manasikāro na vijahitabbo. Idaṁ, mahārāja, cakkavākassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, cakkavāko sevālapaṇakabhakkho, tena ca santuṭṭhiṁ āpajjati, tāya ca santuṭṭhiyā balena ca vaṇṇena ca na parihāyati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena yathālābhasantoso karaṇīyo, yathālābhasantuṭṭho kho, mahārāja, yogī yogāvacaro na parihāyati sīlena, na parihāyati samādhinā, na parihāyati paññāya, na parihāyati vimuttiyā, na parihāyati vimuttiñāṇadassanena, na parihāyati sabbehi kusalehi dhammehi. Idaṁ, mahārāja, cakkavākassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, cakkavāko 3135 --- mil7 6.2:3 pāṇe na viheṭhayati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena nihitadaṇḍena nihitasatthena lajjinā dayāpannena sabbapāṇabhūtahitānukampinā bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, cakkavākassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena cakkavākajātake— 4 ‘Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye; Mettaṁso sabbabhūtesu, veraṁ tassa na kenacī’”ti. 5 Cakkavākaṅgapañho dutiyo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Gadrabhavagga 4. Dīpiniyaṅgapañha |2.4| “Bhante nāgasena, ‘dīpiniyā ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, dīpinī sakiṁyeva gabbhaṁ gaṇhāti, na punappunaṁ purisaṁ upeti? Evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena āyatiṁ paṭisandhiṁ uppattiṁ gabbhaseyyaṁ cutiṁ bhedaṁ khayaṁ vināsaṁ saṁsārabhayaṁ duggatiṁ visamaṁ sampīḷitaṁ disvā ‘punabbhave nappaṭisandahissāmī’ti yoniso manasikāro karaṇīyo. Idaṁ, mahārāja, dīpiniyā ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena suttanipāte dhaniyagopālakasutte— 2 ‘Usabhoriva chetva bandhanāni, Nāgo pūtilataṁva dālayitvā; Nāhaṁ punupessaṁ gabbhaseyyaṁ, Atha ce patthayasī pavassa devā’”ti. 3 Dīpiniyaṅgapañho catuttho. 0 Milindapañha Arūpadhammavavatthānavagga 11. Assāsapassāsanirodhapañha |7.11| Rājā āha—“bhante nāgasena, tumhe evaṁ bhaṇatha—‘sakkā assāsapassāse nirodhetun’”ti? “Āma, mahārāja, sakkā assāsapassāse nirodhetun”ti. “Kathaṁ, bhante nāgasena, sakkā assāsapassāse nirodhetun”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, sutapubbo te koci kākacchamāno”ti. “Āma, bhante, sutapubbo”ti. “Kiṁ nu kho, mahārāja, so saddo kāye namite virameyyā”ti. “Āma, bhante, virameyyā”ti. “So hi nāma, mahārāja, saddo abhāvitakāyassa abhāvitasīlassa abhāvitacittassa abhāvitapaññassa kāye namite viramissati, kiṁ pana bhāvitakāyassa bhāvitasīlassa bhāvitacittassa bhāvitapaññassa catutthajjhānaṁ samāpannassa assāsapassāsā na nirujjhissantī”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Assāsapassāsanirodhapañho ekādasamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Pathavīvagga 10. Cakkavattiṅgapañha |4.10| “Bhante nāgasena, ‘cakkavattissa cattāri aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni cattāri aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, cakkavattī catūhi saṅgahavatthūhi janaṁ saṅgaṇhāti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena catassannaṁ parisānaṁ mānasaṁ saṅgahetabbaṁ anuggahetabbaṁ sampahaṁsetabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, cakkavattissa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, cakkavattissa vijite corā na uṭṭhahanti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kāmarāgabyāpādavihiṁsāvitakkā na uppādetabbā. Idaṁ, mahārāja, cakkavattissa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena— 3 ‘Vitakkūpasame ca yo rato, Asubhaṁ bhāvayate sadā sato; Esa kho byanti kāhiti, Esa checchati mārabandhanan’ti. 4 Puna caparaṁ, mahārāja, cakkavattī divase divase samuddapariyantaṁ mahāpathaviṁ anuyāyati kalyāṇapāpakāni vicinamāno; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kāyakammaṁ vacīkammaṁ manokammaṁ divase divase paccavekkhitabbaṁ ‘kiṁ nu kho me imehi tīhi ṭhānehi anupavajjassa divaso vītivattatī’ti. Idaṁ, mahārāja, cakkavattissa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena aṅguttaranikāyavare— 5 ‘Kathambhūtassa me rattindivā vītivattantīti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabban’ti. 6 Puna caparaṁ, mahārāja, cakkavattissa abbhantarabāhirārakkhā susaṁvihitā hoti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena abbhantarānaṁ bāhirānaṁ kilesānaṁ ārakkhāya satidovāriko ṭhapetabbo. Idaṁ, mahārāja, cakkavattissa catutthaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena— 7 ‘Satidovāriko, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṁ pajahati kusalaṁ bhāveti, sāvajjaṁ pajahati, 3136 --- mil7 4.10:7 anavajjaṁ bhāveti, suddhamattānaṁ pariharatī’”ti. 8 Cakkavattiṅgapañho dasamo. 9 Pathavīvaggo tatiyo. 10 Tassuddānaṁ 11 Pathavī āpo ca tejo ca, vāyo ca pabbatena ca; Ākāso candasūriyo ca, sakko ca cakkavattināti. 0 Milindapañha Mahāvagga 15. Paññālakkhaṇapañha |1.15| Rājā āha—“bhante nāgasena, kiṁlakkhaṇā paññā”ti? “Pubbeva kho, mahārāja, mayā vuttaṁ—‘chedanalakkhaṇā paññā’ti, api ca obhāsanalakkhaṇā paññā”ti. “Kathaṁ, bhante, obhāsanalakkhaṇā paññā”ti? “Paññā, mahārāja, uppajjamānā avijjandhakāraṁ vidhameti, vijjobhāsaṁ janeti, ñāṇālokaṁ vidaṁseti, ariyasaccāni pākaṭāni karoti. Tato yogāvacaro ‘aniccan’ti vā ‘dukkhan’ti vā ‘anattā’ti vā sammappaññāya passatī”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, puriso andhakāre gehe padīpaṁ paveseyya, paviṭṭho padīpo andhakāraṁ vidhameti, obhāsaṁ janeti, ālokaṁ vidaṁseti, rūpāni pākaṭāni karoti; evameva kho, mahārāja, paññā uppajjamānā avijjandhakāraṁ vidhameti, vijjobhāsaṁ janeti, ñāṇālokaṁ vidaṁseti, ariyasaccāni pākaṭāni karoti. Tato yogāvacaro ‘aniccan’ti vā ‘dukkhan’ti vā ‘anattā’ti vā sammappaññāya passati. Evaṁ kho, mahārāja, obhāsanalakkhaṇā paññā”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Paññālakkhaṇapañho pannarasamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Kumbhavagga 6. Bhojanaṅgapañha |8.6| “Bhante nāgasena, ‘bhojanassa tīṇi aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni tīṇi aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, bhojanaṁ sabbasattānaṁ upatthambho; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sabbasattānaṁ maggupatthambhena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, bhojanassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, bhojanaṁ sabbasattānaṁ balaṁ vaḍḍheti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena puññavaḍḍhiyā vaḍḍhitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, bhojanassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, bhojanaṁ sabbasattānaṁ abhipatthitaṁ; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sabbalokābhipatthitena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, bhojanassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena mahāmoggallānena— 4 ‘Saṁyamena niyamena, sīlena paṭipattiyā; Patthitena bhavitabbaṁ, sabbalokassa yoginā’”ti. 5 Bhojanaṅgapañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Vicāravagga 9. Vedanālakkhaṇapañha |3.9| “Bhante nāgasena, kiṁlakkhaṇā vedanā”ti? “Vedayitalakkhaṇā, mahārāja, vedanā anubhavanalakkhaṇā cā”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kocideva puriso rañño adhikāraṁ kareyya, tassa rājā tuṭṭho adhikāraṁ dadeyya, so tena adhikārena pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricareyya, tassa evamassa ‘mayā kho pubbe rañño adhikāro kato, tassa me rājā tuṭṭho adhikāraṁ adāsi, svāhaṁ tatonidānaṁ imaṁ evarūpaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti. 3 Yathā vā pana, mahārāja, kocideva puriso kusalaṁ kammaṁ katvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya, so ca tattha dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricareyya, tassa evamassa ‘svāhaṁ kho pubbe kusalaṁ kammaṁ akāsiṁ, sohaṁ tatonidānaṁ imaṁ evarūpaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti. Evaṁ kho, mahārāja, vedayitalakkhaṇā vedanā anubhavanalakkhaṇā cā”ti. 4 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 5 Vedanālakkhaṇapañho navamo. 0 Milindapañha Sativagga 8. Paññāpatiṭṭhānapañha |6.8| Rājā āha—“bhante nāgasena, paññā kuhiṁ paṭivasatī”ti? “Na katthaci, mahārājā”ti. “Tena hi, bhante nāgasena, natthi paññā”ti. “Vāto, mahārāja, kuhiṁ paṭivasatī”ti? “Na katthaci, bhante”ti. “Tena hi, mahārāja, natthi vāto”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Paññāpatiṭṭhānapañho aṭṭhamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Iddhibalavagga 6. Gabbhāvakkantipañha |1.6| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘tiṇṇaṁ 3137 --- mil5 1.6:1 kho pana, bhikkhave, sannipātā gabbhassa avakkanti hoti, idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti, imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’ti, asesavacanametaṁ, nissesavacanametaṁ, nippariyāyavacanametaṁ, arahassavacanametaṁ, sadevamanussānaṁ majjhe nisīditvā bhaṇitaṁ, ayañca dvinnaṁ sannipātā gabbhassa avakkanti dissati, dukūlena tāpasena pārikāya tāpasiyā utunikāle dakkhiṇena hatthaṅguṭṭhena nābhi parāmaṭṭhā, tassa tena nābhiparāmasanena sāmakumāro nibbatto. Mātaṅgenāpi isinā brāhmaṇakaññāya utunikāle dakkhiṇena hatthaṅguṭṭhena nābhi parāmaṭṭhā, tassa tena nābhiparāmasanena maṇḍabyo nāma māṇavako nibbattoti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘tiṇṇaṁ kho pana, bhikkhave, sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’ti. Tena hi sāmo ca kumāro maṇḍabyo ca māṇavako ubhopi te nābhiparāmasanena nibbattāti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi, bhante, tathāgatena bhaṇitaṁ—‘sāmo ca kumāro maṇḍabyo ca māṇavako nābhiparāmasanena nibbattā’ti, tena hi ‘tiṇṇaṁ kho pana, bhikkhave, sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’ti yaṁ vacanaṁ, tampi micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho sugambhīro sunipuṇo visayo buddhimantānaṁ, so tavānuppatto, chinda vimatipathaṁ, dhārehi ñāṇavarappajjotan”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā ‘tiṇṇaṁ kho pana, bhikkhave, sannipātā gabbhassa avakkanti hoti, idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti, evaṁ tiṇṇaṁ sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’ti. Bhaṇitañca—‘sāmo ca kumāro maṇḍabyo ca māṇavako nābhiparāmasanena nibbattā’”ti. “Tena hi, bhante nāgasena, yena kāraṇena pañho suvinicchito hoti, tena kāraṇena maṁ saññāpehī”ti. 3 “Sutapubbaṁ pana tayā, mahārāja, saṅkicco ca kumāro isisiṅgo ca tāpaso thero ca kumārakassapo iminā nāma te nibbattā”ti? “Āma, bhante, suyyati, abbhuggatā tesaṁ jāti, dve migadhenuyo tāva utunikāle dvinnaṁ tāpasānaṁ passāvaṭṭhānaṁ āgantvā sasambhavaṁ passāvaṁ piviṁsu, tena passāvasambhavena saṅkicco ca kumāro isisiṅgo ca tāpaso nibbattā. Therassa udāyissa bhikkhunupassayaṁ upagatassa rattacittena bhikkhuniyā aṅgajātaṁ upanijjhāyantassa sambhavaṁ kāsāve mucci. Atha kho āyasmā udāyi taṁ bhikkhuniṁ etadavoca—‘gaccha bhagini, udakaṁ āhara antaravāsakaṁ dhovissāmī’ti. ‘Āharayya, ahameva dhovissāmī’ti. Tato sā bhikkhunī utunisamaye taṁ sambhavaṁ ekadesaṁ mukhena aggahesi, ekadesaṁ aṅgajāte pakkhipi, tena thero kumārakassapo nibbattoti etaṁ jano āhā”ti. 4 “Api nu kho tvaṁ, mahārāja, saddahasi taṁ vacanan”ti? “Āma, bhante, balavaṁ tattha mayaṁ kāraṇaṁ upalabhāma, yena mayaṁ kāraṇena saddahāma iminā kāraṇena nibbattā”ti. “Kiṁ panettha, mahārāja, kāraṇan”ti? “Suparikammakate, bhante, kalale bījaṁ nipatitvā khippaṁ saṁviruhatī”ti. “Āma, mahārājā”ti. “Evameva kho, bhante, sā bhikkhunī utunī samānā saṇṭhite kalale ruhire pacchinnavege ṭhitāya dhātuyā taṁ sambhavaṁ gahetvā tasmiṁ kalale pakkhipi, tena tassā gabbho saṇṭhāsi, evaṁ tattha kāraṇaṁ paccema tesaṁ nibbattiyā”ti. “Evametaṁ, mahārāja, tathā sampaṭicchāmi, yonippavesena gabbho sambhavatīti. Sampaṭicchasi pana, tvaṁ, mahārāja, therassa kumārakassapassa gabbhāvakkamanan”ti? “Āma, bhante”ti. “Sādhu, mahārāja, paccāgatosi mama visayaṁ, ekavidhenapi gabbhāvakkantiṁ kathayanto mamānubalaṁ bhavissasi, atha yā pana tā dve migadhenuyo passāvaṁ pivitvā gabbhaṁ paṭilabhiṁsu, tāsaṁ tvaṁ saddahasi gabbhassāvakkamanan”ti? “Āma, bhante, yaṁ kiñci bhuttaṁ pītaṁ khāyitaṁ lehitaṁ, sabbaṁ taṁ kalalaṁ osarati, ṭhānagataṁ vuḍḍhimāpajjati. Yathā, bhante nāgasena, yā kāci saritā nāma, sabbā tā mahāsamuddaṁ osaranti, ṭhānagatā vuḍḍhimāpajjanti. Evameva kho, bhante nāgasena, yaṁ kiñci bhuttaṁ pītaṁ khāyitaṁ lehitaṁ, sabbaṁ taṁ kalalaṁ osarati, ṭhānagataṁ vuḍḍhimāpajjati, tenāhaṁ kāraṇena saddahāmi mukhagatenapi gabbhassa avakkanti 3138 --- mil5 1.6:4 hotī”ti. “Sādhu, mahārāja, gāḷhataraṁ upagatosi mama visayaṁ, mukhapānenapi dvayasannipāto bhavati. Saṅkiccassa ca, mahārāja, kumārassa isisiṅgassa ca tāpasassa therassa ca kumārakassapassa gabbhāvakkamanaṁ sampaṭicchasī”ti? “Āma, bhante, sannipāto osaratī”ti. 5 “Sāmopi, mahārāja, kumāro maṇḍabyopi māṇavako tīsu sannipātesu antogadhā, ekarasāyeva purimena, tattha kāraṇaṁ vakkhāmi. Dukūlo ca, mahārāja, tāpaso pārikā ca tāpasī ubhopi te araññavāsā ahesuṁ pavivekādhimuttā uttamatthagavesakā, tapatejena yāva brahmalokaṁ santāpesuṁ. Tesaṁ tadā sakko devānamindo sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ āgacchati. So tesaṁ garukatamettatāya upadhārento addasa anāgatamaddhāne dvinnampi tesaṁ cakkhūnaṁ antaradhānaṁ, disvā te evamāha—‘ekaṁ me, bhonto, vacanaṁ karotha, sādhu ekaṁ puttaṁ janeyyātha, so tumhākaṁ upaṭṭhāko bhavissati ālambano cā’ti. ‘Alaṁ, kosiya, mā evaṁ bhaṇī’ti. Te tassa taṁ vacanaṁ na sampaṭicchiṁsu. Anukampako atthakāmo sakko devānamindo dutiyampi … tatiyampi te evamāha—‘ekaṁ me, bhonto, vacanaṁ karotha, sādhu ekaṁ puttaṁ janeyyātha, so tumhākaṁ upaṭṭhāko bhavissati ālambano cā’ti. Tatiyampi te āhaṁsu ‘alaṁ, kosiya, mā tvaṁ kho amhe anatthe niyojehi, kadāyaṁ kāyo na bhijjissati, bhijjatu ayaṁ kāyo bhedanadhammo, bhijjantiyāpi dharaṇiyā patantepi selasikhare phalantepi ākāse patantepi candimasūriye neva mayaṁ lokadhammehi missayissāma, mā tvaṁ amhākaṁ sammukhabhāvaṁ upagaccha, upagatassa te eso vissāso, anatthacaro tvaṁ maññe’ti. 6 Tato sakko devānamindo tesaṁ manaṁ alabhamāno garukato pañjaliko puna yāci—‘yadi me vacanaṁ na ussahatha kātuṁ, yadā tāpasī utunī hoti pupphavatī, tadā tvaṁ, bhante, dakkhiṇena hatthaṅguṭṭhena nābhiṁ parāmaseyyāsi, tena sā gabbhaṁ lacchati, sannipāto yevesa gabbhāvakkantiyā’ti. ‘Sakkomahaṁ, kosiya, taṁ vacanaṁ kātuṁ, na tāvatakena amhākaṁ tapo bhijjati, hotū’ti—sampaṭicchiṁsu. Tāya ca pana velāya devabhavane atthi devaputto ussannakusalamūlo khīṇāyuko āyukkhayappatto yadicchakaṁ samattho okkamituṁ api cakkavattikulepi. Atha sakko devānamindo taṁ devaputtaṁ upasaṅkamitvā evamāha—‘ehi kho, mārisa, supabhāto te divaso, atthasiddhi upagatā, yamahaṁ te upaṭṭhānamāgamiṁ, ramaṇīye te okāse vāso bhavissati, patirūpe kule paṭisandhi bhavissati, sundarehi mātāpitūhi vaḍḍhetabbo, ehi me vacanaṁ karohī’ti yāci. Dutiyampi … tatiyampi yāci sirasi pañjalikato. 7 Tato so devaputto evamāha—‘katamaṁ taṁ, mārisa, kulaṁ, yaṁ tvaṁ abhikkhaṇaṁ kittayasi punappunan’ti. ‘Dukūlo ca tāpaso pārikā ca tāpasī’ti. So tassa vacanaṁ sutvā tuṭṭho sampaṭicchi ‘sādhu, mārisa, yo tava chando, so hotu, ākaṅkhamāno ahaṁ, mārisa, patthite kule uppajjeyyaṁ, kimhi kule uppajjāmi aṇḍaje vā jalābuje vā saṁsedaje vā opapātike vā’ti? ‘Jalābujāya, mārisa, yoniyā uppajjāhī’ti. 8 Atha sakko devānamindo uppattidivasaṁ vigaṇetvā dukūlassa tāpasassa ārocesi ‘asukasmiṁ nāma divase tāpasī utunī bhavissati pupphavatī, tadā tvaṁ, bhante, dakkhiṇena hatthaṅguṭṭhena nābhiṁ parāmaseyyāsī’ti. Tasmiṁ, mahārāja, divase tāpasī ca utunī pupphavatī ahosi, devaputto ca tatthūpago paccupaṭṭhito ahosi, tāpaso ca dakkhiṇena hatthaṅguṭṭhena tāpasiyā nābhiṁ parāmasi, iti te tayo sannipātā ahesuṁ, nābhiparāmasanena tāpasiyā rāgo udapādi, so panassā rāgo nābhiparāmasanaṁ paṭicca mā tvaṁ sannipātaṁ ajjhācārameva maññi, ūhasanampi sannipāto, ullapanampi sannipāto, upanijjhāyanampi sannipāto, pubbabhāgabhāvato rāgassa uppādāya āmasanena sannipāto jāyati, sannipātā okkamanaṁ hotīti. 9 Anajjhācārepi, mahārāja, parāmasanena gabbhāvakkanti hoti. Yathā, mahārāja, aggi jalamāno aparāmasanopi upagatassa sītaṁ byapahanti; evameva kho, mahārāja, anajjhācārepi parāmasanena gabbhāvakkanti hoti. 10 Catunnaṁ, mahārāja, vasena sattānaṁ gabbhāvakkanti hoti kammavasena yonivasena kulavasena āyācanavasena, api ca sabbepete sattā kammasambhavā kammasamuṭṭhānā. 11 Kathaṁ, mahārāja, kammavasena sattānaṁ gabbhāvakkanti hoti? Ussannakusalamūlā, mahārāja, sattā yadicchakaṁ uppajjanti 3139 --- mil5 1.6:11 khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā devesu vā aṇḍajāya vā yoniyā jalābujāya vā yoniyā saṁsedajāya vā yoniyā opapātikāya vā yoniyā. Yathā, mahārāja, puriso aḍḍho mahaddhano mahābhogo pahūtajātarūparajato pahūtavittūpakaraṇo pahūtadhanadhañño pahūtañātipakkho dāsiṁ vā dāsaṁ vā khettaṁ vā vatthuṁ vā gāmaṁ vā nigamaṁ vā janapadaṁ vā yaṁ kiñci manasā abhipatthitaṁ, yadicchakaṁ dviguṇatiguṇampi dhanaṁ datvā kiṇāti; evameva kho, mahārāja, ussannakusalamūlā sattā yadicchakaṁ uppajjanti khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā devesu vā aṇḍajāya vā yoniyā jalābujāya vā yoniyā saṁsedajāya vā yoniyā opapātikāya vā yoniyā. Evaṁ kammavasena sattānaṁ gabbhāvakkanti hoti. 12 Kathaṁ yonivasena sattānaṁ gabbhāvakkanti hoti? Kukkuṭānaṁ, mahārāja, vātena gabbhāvakkanti hoti. Balākānaṁ meghasaddena gabbhāvakkanti hoti. Sabbepi devā agabbhaseyyakā sattāyeva, tesaṁ nānāvaṇṇena gabbhāvakkanti hoti. Yathā, mahārāja, manussā nānāvaṇṇena mahiyā caranti, keci purato paṭicchādenti, keci pacchato paṭicchādenti, keci naggā honti, keci bhaṇḍū honti setapaṭadharā, keci moḷibaddhā honti, keci bhaṇḍū kāsāvavasanā honti, keci kāsāvavasanā moḷibaddhā honti, keci jaṭino vākacīradharā honti, keci cammavasanā honti, keci rasmiyo nivāsenti, sabbepete manussā nānāvaṇṇena mahiyā caranti; evameva kho, mahārāja, sattāyeva te sabbe, tesaṁ nānāvaṇṇena gabbhāvakkanti hoti. Evaṁ yonivasena sattānaṁ gabbhāvakkanti hoti. 13 Kathaṁ kulavasena sattānaṁ gabbhāvakkanti hoti? Kulaṁ nāma, mahārāja, cattāri kulāni aṇḍajaṁ jalābujaṁ saṁsedajaṁ opapātikaṁ. Yadi tattha gandhabbo yato kutoci āgantvā aṇḍaje kule uppajjati, so tattha aṇḍajo hoti …pe… jalābuje kule … saṁsedaje kule … opapātike kule uppajjati, so tattha opapātiko hoti. Tesu tesu kulesu tādisāyeva sattā sambhavanti. Yathā, mahārāja, himavati nerupabbataṁ ye keci migapakkhino upenti, sabbe te sakavaṇṇaṁ vijahitvā suvaṇṇavaṇṇā honti; evameva kho, mahārāja, yo koci gandhabbo yato kutoci āgantvā aṇḍajaṁ yoniṁ upagantvā sabhāvavaṇṇaṁ vijahitvā aṇḍajo hoti …pe… jalābujaṁ … saṁsedajaṁ … opapātikaṁ yoniṁ upagantvā sabhāvavaṇṇaṁ vijahitvā opapātiko hoti, evaṁ kulavasena sattānaṁ gabbhāvakkanti hoti. 14 Kathaṁ āyācanavasena sattānaṁ gabbhāvakkanti hoti? Idha, mahārāja, kulaṁ hoti aputtakaṁ bahusāpateyyaṁ saddhaṁ pasannaṁ sīlavantaṁ kalyāṇadhammaṁ tapanissitaṁ, devaputto ca ussannakusalamūlo cavanadhammo hoti. Atha sakko devānamindo tassa kulassa anukampāya taṁ devaputtaṁ āyācati ‘paṇidhehi, mārisa, asukassa kulassa mahesiyā kucchin’ti. So tassa āyācanahetu taṁ kulaṁ paṇidheti. Yathā, mahārāja, manussā puññakāmā samaṇaṁ manobhāvanīyaṁ āyācitvā gehaṁ upanenti, ayaṁ upagantvā sabbassa kulassa sukhāvaho bhavissatīti. Evameva kho, mahārāja, sakko devānamindo taṁ devaputtaṁ āyācitvā taṁ kulaṁ upaneti. Evaṁ āyācanavasena sattānaṁ gabbhāvakkanti hoti. 15 Sāmo, mahārāja, kumāro sakkena devānamindena āyācito pārikāya tāpasiyā kucchiṁ okkanto. Sāmo, mahārāja, kumāro katapuñño, mātāpitaro sīlavanto kalyāṇadhammā, āyācako sakko, tiṇṇaṁ cetopaṇidhiyā sāmo kumāro nibbatto. Idha, mahārāja, nayakusalo puriso sukaṭṭhe anūpakhette bījaṁ ropeyya, api nu tassa bījassa antarāyaṁ vivajjentassa vuḍḍhiyā koci antarāyo bhaveyyā”ti? “Na hi, bhante, nirupaghātaṁ bījaṁ khippaṁ saṁviruheyyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, sāmo kumāro mutto uppannantarāyehi tiṇṇaṁ cetopaṇidhiyā nibbatto. 16 Api nu kho, mahārāja, sutapubbaṁ tayā isīnaṁ manopadosena iddho phīto mahājanapado sajano samucchinno”ti? “Āma, bhante, suyyati. Mahiyā daṇḍakāraññaṁ majjhāraññaṁ kāliṅgāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ, sabbaṁ taṁ araññaṁ araññabhūtaṁ, sabbepete janapadā isīnaṁ manopadosena khayaṁ gatā”ti. “Yadi, mahārāja, tesaṁ manopadosena susamiddhā janapadā ucchijjanti, api nu kho tesaṁ manopasādena kiñci nibbatteyyā”ti? “Āma, bhante”ti. “Tena hi, mahārāja, sāmo kumāro tiṇṇaṁ balavantānaṁ cetopasādena nibbatto isinimmito 3140 --- mil5 1.6:16 devanimmito puññanimmitoti. Evametaṁ, mahārāja, dhārehi. 17 Tayome, mahārāja, devaputtā sakkena devānamindena āyācitā kulaṁ uppannā. Katame tayo? Sāmo kumāro mahāpanādo kusarājā, tayopete bodhisattā”ti. “Suniddiṭṭhā, bhante nāgasena, gabbhāvakkanti, sukathitaṁ kāraṇaṁ, andhakāro āloko kato, jaṭā vijaṭitā, nicchuddhā paravādā, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 18 Gabbhāvakkantipañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Paṇāmitavagga 5. Rukkhaacetanābhāvapañha |3.5| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ tathāgatena— 2 ‘Acetanaṁ brāhmaṇa assuṇantaṁ, Jāno ajānantamimaṁ palāsaṁ; Āraddhavīriyo dhuvaṁ appamatto, Sukhaseyyaṁ pucchasi kissa hetūti. 3 Puna ca bhaṇitaṁ— 4 Iti phandanarukkhopi, tāvade ajjhabhāsatha; Mayhampi vacanaṁ atthi, bhāradvāja suṇohi me’ti. 5 Yadi, bhante nāgasena, rukkho acetano, tena hi phandanena rukkhena bhāradvājena saha sallapitanti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi phandanena rukkhena bhāradvājena saddhiṁ sallapitaṁ, tena hi rukkho acetanoti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 6 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā ‘rukkho acetano’ti, phandanena ca rukkhena bhāradvājena saddhiṁ sallapitaṁ, tañca pana vacanaṁ lokasamaññāya bhaṇitaṁ. Natthi, mahārāja, acetanassa rukkhassa sallāpo nāma, api ca, mahārāja, tasmiṁ rukkhe adhivatthāya devatāyetaṁ adhivacanaṁ rukkhoti, rukkho sallapatīti cesā lokapaṇṇatti, yathā, mahārāja, sakaṭaṁ dhaññassa paripūritaṁ dhaññasakaṭanti jano voharati, na ca taṁ dhaññamayaṁ sakaṭaṁ, rukkhamayaṁ sakaṭaṁ, tasmiṁ sakaṭe dhaññassa pana ākiritattā dhaññasakaṭanti jano voharati; evameva kho, mahārāja, na rukkho sallapati, rukkho acetano, yā pana tasmiṁ rukkhe adhivatthā devatā, tassāyeva taṁ adhivacanaṁ rukkhoti, rukkho sallapatīti cesā lokapaṇṇatti. 7 Yathā vā pana, mahārāja, dadhiṁ manthayamāno takkaṁ manthemīti voharati, na taṁ takkaṁ, yaṁ so mantheti, dadhiṁyeva so manthento takkaṁ manthemīti voharati; evameva kho, mahārāja, na rukkho sallapati, rukkho acetano. Yā pana tasmiṁ rukkhe adhivatthā devatā, tassāyeva taṁ adhivacanaṁ rukkhoti, rukkho sallapatīti cesā lokapaṇṇatti. 8 Yathā vā pana, mahārāja, asantaṁ sādhetukāmo santaṁ sādhemīti voharati, asiddhaṁ siddhanti voharati, evamesā lokasamaññā; evameva kho, mahārāja, na rukkho sallapati, rukkho acetano. Yā pana tasmiṁ rukkhe adhivatthā devatā, tassāyeva taṁ adhivacanaṁ rukkhoti, rukkho sallapatīti cesā lokapaṇṇatti, yāya, mahārāja, lokasamaññāya jano voharati, tathāgatopi tāyeva lokasamaññāya sattānaṁ dhammaṁ desetī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 9 Rukkhaacetanābhāvapañho pañcamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Abhejjavagga 2. Abyākaraṇīyapañha |2.2| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘natthānanda, tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhī’ti, puna ca therena mālukyaputtena pañhaṁ puṭṭho na byākāsi. Eso kho, bhante nāgasena, pañho dvayanto ekantanissito bhavissati ajānanena vā guyhakaraṇena vā. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘natthānanda, tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhī’ti, tena hi therassa mālukyaputtassa ajānantena na byākataṁ. Yadi jānantena na byākataṁ, tena hi atthi tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhi. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā ‘natthānanda, tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhī’ti, abyākato ca therena mālukyaputtena pucchito pañho, tañca pana na ajānantena na guyhakaraṇena. Cattārimāni, mahārāja, pañhabyākaraṇāni. Katamāni cattāri? Ekaṁsabyākaraṇīyo pañho vibhajjabyākaraṇīyo pañho paṭipucchābyākaraṇīyo pañho ṭhapanīyo pañhoti. 3 Katamo ca, mahārāja, ekaṁsabyākaraṇīyo pañho? ‘Rūpaṁ aniccan’ti ekaṁsabyākaraṇīyo pañho, ‘vedanā aniccā’ti …pe… ‘saññā aniccā’ti …pe… ‘saṅkhārā aniccā’ti …pe… ‘viññāṇaṁ aniccan’ti ekaṁsabyākaraṇīyo pañho, ayaṁ ekaṁsabyākaraṇīyo pañho. 4 Katamo vibhajjabyākaraṇīyo pañho? ‘Aniccaṁ pana rūpan’ti vibhajjabyākaraṇīyo pañho, ‘aniccā pana vedanā’ti …pe… ‘aniccā pana saññā’ti …pe… ‘aniccā pana 3141 --- mil5 2.2:4 saṅkhārā’ti …pe… ‘aniccaṁ pana viññāṇan’ti vibhajjabyākaraṇīyo pañho, ayaṁ vibhajjabyākaraṇīyo pañho. 5 Katamo paṭipucchābyākaraṇīyo pañho? ‘Kiṁ nu kho cakkhunā sabbaṁ vijānātī’ti ayaṁ paṭipucchābyākaraṇīyo pañho. 6 Katamo ṭhapanīyo pañho? ‘Sassato loko’ti ṭhapanīyo pañho, ‘asassato loko’ti, ‘antavā loko’ti, ‘anantavā loko’ti, ‘antavā ca anantavā ca loko’ti, ‘nevantavā nānantavā loko’ti, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti ṭhapanīyo pañho, ayaṁ ṭhapanīyo pañho. 7 Bhagavā, mahārāja, therassa mālukyaputtassa taṁ ṭhapanīyaṁ pañhaṁ na byākāsi. So pana pañho kiṅkāraṇā ṭhapanīyo? Na tassa dīpanāya hetu vā kāraṇaṁ vā atthi, tasmā so pañho ṭhapanīyo. Natthi buddhānaṁ bhagavantānaṁ akāraṇamahetukaṁ giramudīraṇan”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 8 Abyākaraṇīyapañho dutiyo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Sabbaññutañāṇavagga 7 Kusalākusalasamavisamapañha |4.7| “Bhante nāgasena kusalakārissapi akusalakārissapi vipāko samasamo, udāhu koci viseso atthī”ti? “Atthi, mahārāja, kusalassa ca akusalassa ca viseso, kusalaṁ, mahārāja, sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ, akusalaṁ dukkhavipākaṁ nirayasaṁvattanikan”ti. 2 “Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘devadatto ekantakaṇho, ekantakaṇhehi dhammehi samannāgato, bodhisatto ekantasukko, ekantasukkehi dhammehi samannāgato’ti. Puna ca devadatto bhave bhave yasena ca pakkhena ca bodhisattena samasamo hoti, kadāci adhikataro vā. Yadā devadatto nagare bārāṇasiyaṁ brahmadattassa rañño purohitaputto ahosi, tadā bodhisatto chavakacaṇḍālo ahosi vijjādharo, vijjaṁ parijappitvā akāle ambaphalāni nibbattesi, ettha tāva bodhisatto devadattato jātiyā nihīno yasena ca nihīno. 3 Puna caparaṁ yadā devadatto rājā ahosi mahā mahīpati sabbakāmasamaṅgī, tadā bodhisatto tassūpabhogo ahosi hatthināgo sabbalakkhaṇasampanno, tassa cārugativilāsaṁ asahamāno rājā vadhamicchanto hatthācariyaṁ evamavoca ‘asikkhito te, ācariya, hatthināgo, tassa ākāsagamanaṁ nāma kāraṇaṁ karohī’ti, tatthapi tāva bodhisatto devadattato jātiyā nihīno lāmako tiracchānagato. 4 Puna caparaṁ yadā devadatto manusso ahosi pavane naṭṭhāyiko, tadā bodhisatto mahāpathavī nāma makkaṭo ahosi, etthapi tāva dissati viseso manussassa ca tiracchānagatassa ca, tatthapi tāva bodhisatto devadattato jātiyā nihīno. 5 Puna caparaṁ yadā devadatto manusso ahosi soṇuttaro nāma nesādo balavā balavataro nāgabalo, tadā bodhisatto chaddanto nāma nāgarājā ahosi, tadā so luddako taṁ hatthināgaṁ ghātesi, tatthapi tāva devadattova adhikataro. 6 Puna caparaṁ yadā devadatto manusso ahosi vanacarako aniketavāsī, tadā bodhisatto sakuṇo ahosi tittiro mantajjhāyī, tadāpi so vanacarako taṁ sakuṇaṁ ghātesi, tatthapi tāva devadattova jātiyā adhikataro. 7 Puna caparaṁ yadā devadatto (…) kalābu nāma kāsirājā ahosi, tadā bodhisatto tāpaso ahosi khantivādī, tadā so rājā tassa tāpasassa kuddho hatthapāde vaṁsakaḷīre viya chedāpesi, tatthapi tāva devadattoyeva adhikataro jātiyā ca yasena ca. 8 Puna caparaṁ yadā devadatto manusso ahosi vanacaro, tadā bodhisatto nandiyo nāma vānarindo ahosi, tadāpi so vanacaro taṁ vānarindaṁ ghātesi saddhiṁ mātarā kaniṭṭhabhātikena ca, tatthapi tāva devadattoyeva adhikataro jātiyā. 9 Puna caparaṁ yadā devadatto manusso ahosi acelako kārambhiyo nāma, tadā bodhisatto paṇḍarako nāma nāgarājā ahosi, tatthapi tāva devadattoyeva adhikataro jātiyā. 10 Puna caparaṁ yadā devadatto manusso ahosi pavane jaṭilako, tadā bodhisatto tacchako nāma mahāsūkaro ahosi, tatthapi tāva devadattoyeva jātiyā adhikataro. 11 Puna caparaṁ yadā devadatto cetīsu sūraparicaro nāma rājā ahosi upari purisamatte gagane vehāsaṅgamo, tadā bodhisatto kapilo nāma brāhmaṇo ahosi, tatthapi tāva devadattoyeva adhikataro jātiyā ca yasena ca. 12 Puna caparaṁ yadā devadatto manusso ahosi sāmo nāma, tadā bodhisatto ruru nāma migarājā ahosi, tatthapi 3142 --- mil5 4.7:12 tāva devadatto yeva jātiyā adhikataro. 13 Puna caparaṁ yadā devadatto manusso ahosi luddako pavanacaro, tadā bodhisatto hatthināgo ahosi, so luddako tassa hatthināgassa sattakkhattuṁ dante chinditvā hari, tatthapi tāva devadatto yeva yoniyā adhikataro. 14 Puna caparaṁ yadā devadatto siṅgālo ahosi khattiyadhammo, so yāvatā jambudīpe padesarājāno te sabbe anuyutte akāsi, tadā bodhisatto vidhuro nāma paṇḍito ahosi, tatthapi tāva devadattoyeva yasena adhikataro. 15 Puna caparaṁ yadā devadatto hatthināgo hutvā laṭukikāya sakuṇikāya puttake ghātesi, tadā bodhisattopi hatthināgo ahosi yūthapati, tattha tāva ubhopi te samasamā ahesuṁ. 16 Puna caparaṁ yadā devadatto yakkho ahosi adhammo nāma, tadā bodhisattopi yakkho ahosi dhammo nāma, tatthapi tāva ubhopi samasamā ahesuṁ. 17 Puna caparaṁ yadā devadatto nāviko ahosi pañcannaṁ kulasatānaṁ issaro, tadā bodhisattopi nāviko ahosi pañcannaṁ kulasatānaṁ issaro, tatthapi tāva ubhopi samasamā ahesuṁ. 18 Puna caparaṁ yadā devadatto satthavāho ahosi pañcannaṁ sakaṭasatānaṁ issaro, tadā bodhisattopi satthavāho ahosi pañcannaṁ sakaṭasatānaṁ issaro, tatthapi tāva ubhopi samasamā ahesuṁ. 19 Puna caparaṁ yadā devadatto sākho nāma migarājā ahosi, tadā bodhisattopi nigrodho nāma migarājā ahosi, tatthapi tāva ubhopi samasamā ahesuṁ. 20 Puna caparaṁ yadā devadatto sākho nāma senāpati ahosi, tadā bodhisattopi nigrodho nāma rājā ahosi, tatthapi tāva ubhopi samasamā ahesuṁ. 21 Puna caparaṁ yadā devadatto khaṇḍahālo nāma brāhmaṇo ahosi, tadā bodhisatto cando nāma rājakumāro ahosi, tadā so khaṇḍahāloyeva adhikataro. 22 Puna caparaṁ yadā devadatto brahmadatto nāma rājā ahosi, tadā bodhisatto tassa putto mahāpadumo nāma kumāro ahosi, tadā so rājā sakaputtaṁ corapapāte khipāpesi, yato kutoci pitāva puttānaṁ adhikataro hoti visiṭṭhoti, tatthapi tāva devadattoyeva adhikataro. 23 Puna caparaṁ yadā devadatto mahāpatāpo nāma rājā ahosi, tadā bodhisatto tassa putto dhammapālo nāma kumāro ahosi, tadā so rājā sakaputtassa hatthapāde sīsañca chedāpesi, tatthapi tāva devadattoyeva uttaro adhikataro. 24 Ajjetarahi ubhopi sakyakule jāyiṁsu. Bodhisatto buddho ahosi sabbaññū lokanāyako, devadatto tassa devātidevassa sāsane pabbajitvā iddhiṁ nibbattetvā buddhālayaṁ akāsi. Kiṁ nu kho, bhante nāgasena, yaṁ mayā bhaṇitaṁ, taṁ sabbaṁ tathaṁ udāhu vitathan”ti? 25 “Yaṁ tvaṁ, mahārāja, bahuvidhaṁ kāraṇaṁ osāresi, sabbaṁ taṁ tatheva, no aññathā”ti. “Yadi, bhante nāgasena, kaṇhopi sukkopi samasamagatikā honti, tena hi kusalampi akusalampi samasamavipākaṁ hotī”ti? “Na hi, mahārāja, kusalampi akusalampi samasamavipākaṁ hoti, na hi, mahārāja, devadatto sabbajanehi paṭiviruddho, bodhisatteneva paṭiviruddho. Yo tassa bodhisattena paṭiviruddho, so tasmiṁ tasmiṁyeva bhave paccati phalaṁ deti. Devadattopi, mahārāja, issariye ṭhito janapadesu ārakkhaṁ deti, setuṁ sabhaṁ puññasālaṁ kāreti, samaṇabrāhmaṇānaṁ kapaṇaddhikavaṇibbakānaṁ nāthānāthānaṁ yathāpaṇihitaṁ dānaṁ deti. Tassa so vipākena bhave bhave sampattiyo paṭilabhati. Kassetaṁ, mahārāja, sakkā vattuṁ vinā dānena damena saṁyamena uposathakammena sampattiṁ anubhavissatīti? 26 Yaṁ pana tvaṁ, mahārāja, evaṁ vadesi ‘devadatto ca bodhisatto ca ekato anuparivattantī’ti, so na jātisatassa accayena samāgamo ahosi, na jātisahassassa accayena, na jātisatasahassassa accayena, kadāci karahaci bahūnaṁ ahorattānaṁ accayena samāgamo ahosi. Yaṁ panetaṁ, mahārāja, bhagavatā kāṇakacchapopamaṁ upadassitaṁ manussattappaṭilābhāya, tathūpamaṁ, mahārāja, imesaṁ samāgamaṁ dhārehi. 27 Na, mahārāja, bodhisattassa devadatteneva saddhiṁ samāgamo ahosi, theropi, mahārāja, sāriputto anekesu jātisatasahassesu bodhisattassa pitā ahosi, mahāpitā ahosi, cūḷapitā ahosi, bhātā ahosi, putto ahosi, bhāgineyyo ahosi, mitto ahosi. 28 Bodhisattopi, mahārāja, anekesu jātisatasahassesu therassa sāriputtassa pitā ahosi, mahāpitā ahosi, cūḷapitā ahosi, bhātā ahosi, putto ahosi, bhāgineyyo ahosi, mitto ahosi, sabbepi, mahārāja, 3143 --- mil5 4.7:28 sattanikāyapariyāpannā saṁsārasotamanugatā saṁsārasotena vuyhantā appiyehipi piyehipi samāgacchanti. Yathā, mahārāja, udakaṁ sotena vuyhamānaṁ suciasucikalyāṇapāpakena samāgacchati; evameva kho, mahārāja, sabbepi sattanikāyapariyāpannā saṁsārasotamanugatā saṁsārasotena vuyhantā appiyehipi piyehipi samāgacchanti. Devadatto, mahārāja, yakkho samāno attanā adhammo pare adhamme niyojetvā sattapaññāsavassakoṭiyo saṭṭhi ca vassasatasahassāni mahāniraye pacci, bodhisattopi, mahārāja, yakkho samāno attanā dhammo pare dhamme niyojetvā sattapaññāsavassakoṭiyo saṭṭhi ca vassasatasahassāni sagge modi sabbakāmasamaṅgī, api ca, mahārāja, devadatto imasmiṁ bhave buddhaṁ anāsādanīyamāsādayitvā samaggañca saṅghaṁ bhinditvā pathaviṁ pāvisi, tathāgato bujjhitvā sabbadhamme parinibbuto upadhisaṅkhaye”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 29 Kusalākusalasamavisamapañho sattamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Upacikāvagga 10. Hatthiṅgapañha |5.10| “Bhante nāgasena, ‘hatthissa pañca aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni pañca aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, hatthī nāma caranto yeva pathaviṁ dāleti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kāyaṁ sammasamāneneva sabbe kilesā dāletabbā. Idaṁ, mahārāja, hatthissa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, hatthī sabbakāyeneva apaloketi, ujukaṁyeva pekkhati, na disāvidisā viloketi; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sabbakāyena apalokinā bhavitabbaṁ, na disāvidisā viloketabbā, na uddhaṁ ulloketabbaṁ, na adho oloketabbaṁ, yugamattapekkhinā bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, hatthissa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, hatthī anibaddhasayano gocarāyamanugantvā na tameva desaṁ vāsatthamupagacchati, na dhuvappatiṭṭhālayo; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena anibaddhasayanena bhavitabbaṁ, nirālayena piṇḍāya gantabbaṁ, yadi passati vipassako manuññaṁ patirūpaṁ ruciradese bhavaṁ maṇḍapaṁ vā rukkhamūlaṁ vā guhaṁ vā pabbhāraṁ vā, tattheva vāsamupagantabbaṁ, dhuvappatiṭṭhālayo na kātabbo. Idaṁ, mahārāja, hatthissa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 4 Puna caparaṁ, mahārāja, hatthī udakaṁ ogāhitvā sucivimalasītalasalilaparipuṇṇaṁ kumuduppalapadumapuṇḍarīkasañchannaṁ mahatimahantaṁ padumasaraṁ ogāhitvā kīḷati gajavarakīḷaṁ; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sucivimalavippasannamanāviladhammavaravāripuṇṇaṁ vimuttikusumasañchannaṁ mahāsatipaṭṭhānapokkharaṇiṁ ogāhitvā ñāṇena saṅkhārā odhunitabbā vidhunitabbā, yogāvacarakīḷā kīḷitabbā. Idaṁ, mahārāja, hatthissa catutthaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 5 Puna caparaṁ, mahārāja, hatthī sato pādaṁ uddharati, sato pādaṁ nikkhipati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena satena sampajānena pādaṁ uddharitabbaṁ, satena sampajānena pādaṁ nikkhipitabbaṁ, abhikkamapaṭikkame samiñjanapasāraṇe sabbattha satena sampajānena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, hatthissa pañcamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena saṁyuttanikāyavare— 6 ‘Kāyena saṁvaro sādhu, sādhu vācāya saṁvaro; Manasā saṁvaro sādhu, sādhu sabbattha saṁvaro; Sabbattha saṁvuto lajjī, rakkhitoti pavuccatī’”ti. 7 Hatthiṅgapañho dasamo. 8 Upacikāvaggo catuttho. 9 Tassuddānaṁ 10 Upacikā biḷāro ca, Undūro vicchikena ca; Nakulo siṅgālo migo, Gorūpo varāho hatthinā dasāti. 0 Milindapañha Sativagga 11. Abhijānantasatipañha |6.11| Rājā āha—“bhante nāgasena, sabbā sati abhijānantī uppajjati, udāhu kaṭumikāva satī”ti? “Abhijānantīpi, mahārāja, kaṭumikāpi satī”ti. “Evañhi kho, bhante nāgasena, sabbā sati abhijānantī, natthi kaṭumikā satī”ti? “Yadi natthi, mahārāja, kaṭumikā sati, natthi kiñci sippikānaṁ kammāyatanehi vā 3144 --- mil3 6.11:1 sippāyatanehi vā vijjāṭṭhānehi vā karaṇīyaṁ, niratthakā ācariyā, yasmā ca kho, mahārāja, atthi kaṭumikā sati, tasmā atthi kammāyatanehi vā sippāyatanehi vā vijjāṭṭhānehi vā karaṇīyaṁ, attho ca ācariyehī”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Abhijānantasatipañho ekādasamo. 4 Sativaggo chaṭṭho. 5 Imasmiṁ vagge ekādasa pañhā. 0 Milindapañha Anumānapañha Vessantaravagga 9. Ekantasukhanibbānapañha |3.9| “Bhante nāgasena, kiṁ ekantasukhaṁ nibbānaṁ, udāhu dukkhena missan”ti? “Ekantasukhaṁ, mahārāja, nibbānaṁ, dukkhena amissan”ti. 2 “Na mayaṁ taṁ, bhante nāgasena, vacanaṁ saddahāma ‘ekantasukhaṁ nibbānan’ti, evamettha mayaṁ, bhante nāgasena, paccema ‘nibbānaṁ dukkhena missan’ti, kāraṇañcettha upalabhāma ‘nibbānaṁ dukkhena missan’ti. Katamaṁ ettha kāraṇaṁ? Ye te, bhante nāgasena, nibbānaṁ pariyesanti, tesaṁ dissati kāyassa ca cittassa ca ātāpo paritāpo ṭhānacaṅkamanisajjāsayanāhārapariggaho middhassa ca uparodho āyatanānañca paṭipīḷanaṁ dhanadhaññapiyañātimittappajahanaṁ. Ye keci loke sukhitā sukhasamappitā, te sabbepi pañcahi kāmaguṇehi āyatane ramenti brūhenti, manāpikamanāpikabahuvidhasubhanimittena rūpena cakkhuṁ ramenti brūhenti, manāpikamanāpikagītavāditabahuvidhasubhanimittena saddena sotaṁ ramenti brūhenti, manāpikamanāpikapupphaphalapattatacamūlasārabahuvidhasubhanimittena gandhena ghānaṁ ramenti brūhenti, manāpikamanāpikakhajjabhojjaleyyapeyyasāyanīyabahuvidhasubhanimittena rasena jivhaṁ ramenti brūhenti, manāpikamanāpikasaṇhasukhumamudumaddavabahuvidhasubhanimittena phassena kāyaṁ ramenti brūhenti, manāpikamanāpikakalyāṇapāpakasubhāsubhabahuvidhavitakkamanasikārena manaṁ ramenti brūhenti. Tumhe taṁ cakkhusotaghānajivhākāyamanobrūhanaṁ hanatha upahanatha, chindatha upacchindatha, rundhatha uparundhatha. Tena kāyopi paritapati, cittampi paritapati, kāye paritatte kāyikadukkhavedanaṁ vediyati, citte paritatte cetasikadukkhavedanaṁ vedayati. Nanu māgaṇḍiyopi paribbājako bhagavantaṁ garahamāno evamāha ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Idamettha kāraṇaṁ, yenāhaṁ kāraṇena brūmi ‘nibbānaṁ dukkhena missan’”ti. 3 “Na hi, mahārāja, nibbānaṁ dukkhena missaṁ, ekantasukhaṁ nibbānaṁ. Yaṁ pana tvaṁ, mahārāja, brūsi ‘nibbānaṁ dukkhan’ti, netaṁ dukkhaṁ nibbānaṁ nāma, nibbānassa pana sacchikiriyāya pubbabhāgo eso, nibbānapariyesanaṁ etaṁ, ekantasukhaṁyeva, mahārāja, nibbānaṁ, na dukkhena missaṁ. Ettha kāraṇaṁ vadāmi. Atthi, mahārāja, rājūnaṁ rajjasukhaṁ nāmā”ti? “Āma, bhante, atthi rājūnaṁ rajjasukhan”ti. “Api nu kho taṁ, mahārāja, rajjasukhaṁ dukkhena missan”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kissa pana te, mahārāja, rājāno paccante kupite tesaṁ paccantanissitānaṁ paṭisedhāya amaccehi pariṇāyakehi bhaṭehi balatthehi parivutā pavāsaṁ gantvā ḍaṁsamakasavātātapapaṭipīḷitā samavisame paridhāvanti, mahāyuddhañca karonti, jīvitasaṁsayañca pāpuṇantī”ti? “Netaṁ, bhante nāgasena, rajjasukhaṁ nāma, rajjasukhassa pariyesanāya pubbabhāgo eso, dukkhena, bhante nāgasena, rājāno rajjaṁ pariyesitvā rajjasukhaṁ anubhavanti, evaṁ, bhante nāgasena, rajjasukhaṁ dukkhena amissaṁ, aññaṁ taṁ rajjasukhaṁ, aññaṁ dukkhan”ti. “Evameva kho, mahārāja, ekantasukhaṁ nibbānaṁ, na dukkhena missaṁ. Ye pana taṁ nibbānaṁ pariyesanti, te kāyañca cittañca ātāpetvā ṭhānacaṅkamanisajjāsayanāhāraṁ pariggahetvā middhaṁ uparundhitvā āyatanāni paṭipīḷetvā kāyañca jīvitañca pariccajitvā dukkhena nibbānaṁ pariyesitvā ekantasukhaṁ nibbānaṁ anubhavanti, nihatapaccāmittā viya rājāno rajjasukhaṁ. Evaṁ, mahārāja, ekantasukhaṁ nibbānaṁ, na dukkhena missaṁ, aññaṁ nibbānaṁ, aññaṁ dukkhanti. 4 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi ekantasukhaṁ nibbānaṁ, na dukkhena missaṁ, aññaṁ dukkhaṁ, aññaṁ nibbānanti. Atthi, mahārāja, ācariyānaṁ sippavantānaṁ 3145 --- mil6 3.9:4 sippasukhaṁ nāmā”ti? “Āma, bhante, atthi ācariyānaṁ sippavantānaṁ sippasukhan”ti. “Api nu kho taṁ, mahārāja, sippasukhaṁ dukkhena missan”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kissa pana te, mahārāja, ācariyā ācariyānaṁ abhivādanapaccuṭṭhānena udakāharaṇagharasammajjanadantakaṭṭhamukhodakānuppadānena ucchiṭṭhapaṭiggahaṇaucchādananahāpanapādaparikammena sakacittaṁ nikkhipitvā paracittānuvattanena dukkhaseyyāya visamabhojanena kāyaṁ ātāpentī”ti? “Netaṁ, bhante nāgasena, sippasukhaṁ nāma, sippapariyesanāya pubbabhāgo eso, dukkhena, bhante nāgasena, ācariyā sippaṁ pariyesitvā sippasukhaṁ anubhavanti, evaṁ, bhante nāgasena, sippasukhaṁ dukkhena amissaṁ, aññaṁ taṁ sippasukhaṁ, aññaṁ dukkhan”ti. “Evameva kho, mahārāja, ekantasukhaṁ nibbānaṁ, na dukkhena missaṁ. Ye pana taṁ nibbānaṁ pariyesanti, te kāyañca cittañca ātāpetvā ṭhānacaṅkamanisajjāsayanāhāraṁ pariggahetvā middhaṁ uparundhitvā āyatanāni paṭipīḷetvā kāyañca jīvitañca pariccajitvā dukkhena nibbānaṁ pariyesitvā ekantasukhaṁ nibbānaṁ anubhavanti, ācariyā viya sippasukhaṁ. Evaṁ, mahārāja, ekantasukhaṁ nibbānaṁ, na dukkhena missaṁ, aññaṁ dukkhaṁ, aññaṁ nibbānan”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 5 Ekantasukhanibbānapañho navamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Iddhibalavagga 10 Iddhibaladassanapañha |1.10| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā’ti. Puna ca bhaṇitaṁ—‘ito tiṇṇaṁ māsānaṁ accayena tathāgato parinibbāyissatī’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā …pe… kappāvasesaṁ vā’ti, tena hi temāsaparicchedo micchā. Yadi, bhante, tathāgatena bhaṇitaṁ—‘ito tiṇṇaṁ māsānaṁ accayena tathāgato parinibbāyissatī’ti, tena hi ‘tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā …pe… kappāvasesaṁ vā’ti tampi vacanaṁ micchā. Natthi tathāgatānaṁ aṭṭhāne gajjitaṁ. Amoghavacanā buddhā bhagavanto tathavacanā advejjhavacanā. Ayampi ubhato koṭiko pañho gambhīro sunipuṇo dunnijjhāpayo tavānuppatto, bhindetaṁ diṭṭhijālaṁ, ekaṁse ṭhapaya, bhinda paravādan”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā ‘tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā …pe… kappāvasesaṁ vā’ti, temāsaparicchedo ca bhaṇito, so ca pana kappo āyukappo vuccati. Na, mahārāja, bhagavā attano balaṁ kittayamāno evamāha, iddhibalaṁ pana, mahārāja, bhagavā parikittayamāno evamāha—‘tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā …pe… kappāvasesaṁ vā’ti. 3 Yathā, mahārāja, rañño assājānīyo bhaveyya sīghagati anilajavo, tassa rājā javabalaṁ parikittayanto sanegamajānapadabhaṭabalabrāhmaṇagahapatikaamaccajanamajjhe evaṁ vadeyya ‘ākaṅkhamāno me, bho, ayaṁ hayavaro sāgarajalapariyantaṁ mahiṁ anuvicaritvā khaṇena idhāgaccheyyā’ti, na ca taṁ javagatiṁ tassaṁ parisāyaṁ dasseyya, vijjati ca so javo tassa, samattho ca so khaṇena sāgarajalapariyantaṁ mahiṁ anuvicarituṁ. Evameva kho, mahārāja, bhagavā attano iddhibalaṁ parikittayamāno evamāha, tampi tevijjānaṁ chaḷabhiññānaṁ arahantānaṁ vimalakhīṇāsavānaṁ devamanussānañca majjhe nisīditvā bhaṇitaṁ—‘tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā’ti. Vijjati ca taṁ, mahārāja, iddhibalaṁ bhagavato, samattho ca bhagavā iddhibalena kappaṁ vā ṭhātuṁ kappāvasesaṁ vā, na ca bhagavā taṁ iddhibalaṁ tassaṁ parisāyaṁ dasseti, anatthiko, mahārāja, bhagavā sabbabhavehi, garahitā ca tathāgatassa sabbabhavā. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘seyyathāpi, bhikkhave, appamattakopi gūtho duggandho hoti; evameva 3146 --- mil5 1.10:3 kho ahaṁ, bhikkhave, appamattakampi bhavaṁ na vaṇṇemi antamaso accharāsaṅghātamattampī’ti api nu kho, mahārāja, bhagavā sabbabhavagatiyoniyo gūthasamaṁ disvā iddhibalaṁ nissāya bhavesu chandarāgaṁ kareyyā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Tena hi, mahārāja, bhagavā iddhibalaṁ parikittayamāno evarūpaṁ buddhasīhanādamabhinadī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 4 Iddhibaladassanapañho dasamo. 5 Iddhibalavaggo paṭhamo. 6 Imasmiṁ vagge dasa pañhā. 0 Milindapañha Buddhavagga 9. Uppajjatijānanapañha |5.9| Rājā āha—“bhante nāgasena, yo uppajjati, jānāti so ‘uppajjissāmī’”ti? “Āma, mahārāja, yo uppajjati jānāti so ‘uppajjissāmī’”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kassako gahapatiko bījāni pathaviyaṁ nikkhipitvā sammā deve vassante jānāti ‘dhaññaṁ nibbattissatī’”ti? “Āma, bhante, jāneyyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo uppajjati, jānāti so ‘uppajjissāmī’”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Uppajjatijānanapañho navamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Gadrabhavagga 1. Gadrabhaṅgapañha |2.1| “Bhante nāgasena, ‘gadrabhassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, gadrabho nāma saṅkārakūṭepi catukkepi siṅghāṭakepi gāmadvārepi thusarāsimhipi yattha katthaci sayati, na sayanabahulo hoti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena tiṇasanthārepi paṇṇasanthārepi kaṭṭhamañcakepi chamāyapi yattha katthaci cammakhaṇḍaṁ pattharitvā yattha katthaci sayitabbaṁ, na sayanabahulena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, gadrabhassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena ‘kaliṅgarūpadhānā, bhikkhave, etarahi mama sāvakā viharanti appamattā ātāpino padhānasmin’ti. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatināpi— 2 ‘Pallaṅkena nisinnassa, jaṇṇuke nābhivassati; Alaṁ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno’”ti. 3 Gadrabhaṅgapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Sīhavagga 7. Vagguliṅgapañha |6.7| “Bhante nāgasena, ‘vaggulissa dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, vagguli gehaṁ pavisitvā vicaritvā nikkhamati, na tattha palibuddhati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena gāmaṁ piṇḍāya pavisitvā sapadānaṁ vicaritvā paṭiladdhalābhena khippameva nikkhamitabbaṁ, na tattha palibuddhena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, vaggulissa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, vagguli paragehe vasamāno na tesaṁ parihāniṁ karoti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kulāni upasaṅkamitvā atiyācanāya vā viññattibahulatāya vā kāyadosabahulatāya vā atibhāṇitāya vā samānasukhadukkhatāya vā na tesaṁ koci vippaṭisāro karaṇīyo, napi tesaṁ mūlakammaṁ parihāpetabbaṁ, sabbathā vaḍḍhiyeva icchitabbā. Idaṁ, mahārāja, vaggulissa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena dīghanikāyavare lakkhaṇasuttante— 3 ‘Suddhāya sīlena sutena buddhiyā, Cāgena dhammena bahūhi sādhuhi; Dhanena dhaññena ca khettavatthunā, Puttehi dārehi catuppadehi ca. 4 Ñātīhi mittehi ca bandhavehi, Balena vaṇṇena sukhena cūbhayaṁ; Kathaṁ na hāyeyyuṁ pareti icchati, Atthasamiddhiñca panābhikaṅkhatī’”ti. 5 Vagguliṅgapañho sattamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Pathavīvagga 4. Vāyuṅgapañha |4.4| “Bhante nāgasena, ‘vāyussa pañca aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni pañca aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, vāyu supupphitavanasaṇḍantaraṁ abhivāyati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena vimuttivarakusumapupphitārammaṇavanantare ramitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, vāyussa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, vāyu dharaṇīruhapādapagaṇe mathayati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena 3147 --- mil7 4.4:2 vanantaragatena saṅkhāre vicinantena kilesā mathayitabbā. Idaṁ, mahārāja, vāyussa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, vāyu ākāse carati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena lokuttaradhammesu mānasaṁ sañcārayitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, vāyussa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 4 Puna caparaṁ, mahārāja, vāyu gandhaṁ anubhavati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena attano sīlavarasurabhigandho anubhavitabbo. Idaṁ, mahārāja, vāyussa catutthaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 5 Puna caparaṁ, mahārāja, vāyu nirālayo aniketavāsī; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena nirālayamaniketamasanthavena sabbattha vimuttena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, vāyussa pañcamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena suttanipāte— 6 ‘Santhavāto bhayaṁ jātaṁ, niketā jāyate rajo; Aniketamasanthavaṁ, etaṁ ve munidassanan’”ti. 7 Vāyuṅgapañho catuttho. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Upacikāvagga 3. Undūraṅgapañha |5.3| “Bhante nāgasena, ‘undūrassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, undūro itocito ca vicaranto āhārūpāsīsako yeva carati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena itocito ca vicarantena yoniso manasikārūpāsīsakeneva bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, undūrassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena upasenena vaṅgantaputtena— 2 ‘Dhammāsīsaṁ karitvāna, viharanto vipassako; Anolīno viharati, upasanto sadā sato’”ti. 3 Undūraṅgapañho tatiyo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Samuddavagga 6. Nāvālagganakaṅgapañha |3.6| “Bhante nāgasena, ‘nāvālagganakassa dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, nāvālagganakaṁ bahuūmijālākulavikkhobhitasalilatale mahatimahāsamudde nāvaṁ laggeti ṭhapeti, na deti disāvidisaṁ harituṁ; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena rāgadosamohūmijāle mahatimahāvitakkasampahāre cittaṁ laggetabbaṁ, na dātabbaṁ disāvidisaṁ harituṁ. Idaṁ, mahārāja, nāvālagganakassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, nāvālagganakaṁ na plavati visīdati, hatthasatepi udake nāvaṁ laggeti ṭhānamupaneti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena lābhayasasakkāramānanavandanapūjanaapacitīsu lābhaggayasaggepi na plavitabbaṁ, sarīrayāpanamattake yeva cittaṁ ṭhapetabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, nāvālagganakassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā— 3 ‘Yathā samudde lagganakaṁ, na plavati visīdati; Tatheva lābhasakkāre, mā plavatha visīdathā’”ti. 4 Nāvālagganakaṅgapañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Mahāvagga 10. Sampasādanalakkhaṇasaddhāpañha |1.10| Rājā āha—“bhante nāgasena, kiṁlakkhaṇā saddhā”ti? “Sampasādanalakkhaṇā ca, mahārāja, saddhā, sampakkhandanalakkhaṇā cā”ti. “Kathaṁ, bhante, sampasādanalakkhaṇā saddhā”ti? “Saddhā kho, mahārāja, uppajjamānā nīvaraṇe vikkhambheti, vinīvaraṇaṁ cittaṁ hoti acchaṁ vippasannaṁ anāvilaṁ. Evaṁ kho, mahārāja, sampasādanalakkhaṇā saddhā”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, rājā cakkavattī caturaṅginiyā senāya saddhiṁ addhānamaggappaṭipanno parittaṁ udakaṁ tareyya, taṁ udakaṁ hatthīhi ca assehi ca rathehi ca pattīhi ca khubhitaṁ bhaveyya āvilaṁ luḷitaṁ kalalībhūtaṁ. Uttiṇṇo ca rājā cakkavattī manusse āṇāpeyya ‘pānīyaṁ, bhaṇe, āharatha, pivissāmī’ti, rañño ca udakappasādako maṇi bhaveyya. ‘Evaṁ, devā’ti kho te manussā rañño cakkavattissa paṭissutvā taṁ udakappasādakaṁ maṇiṁ udake pakkhipeyyuṁ, tasmiṁ udake pakkhittamatte saṅkhasevālapaṇakaṁ vigaccheyya, kaddamo ca sannisīdeyya, acchaṁ bhaveyya udakaṁ vippasannaṁ anāvilaṁ. Tato rañño cakkavattissa pānīyaṁ upanāmeyyuṁ ‘pivatu, deva, pānīyan’ti. 3 Yathā, mahārāja, udakaṁ, evaṁ cittaṁ daṭṭhabbaṁ, yathā te manussā, evaṁ yogāvacaro daṭṭhabbo, yathā saṅkhasevālapaṇakaṁ kaddamo ca, evaṁ kilesā daṭṭhabbā. Yathā udakappasādako maṇi, evaṁ saddhā daṭṭhabbā, yathā udakappasādake maṇimhi udake 3148 --- mil3 1.10:3 pakkhittamatte saṅkhasevālapaṇakaṁ vigaccheyya, kaddamo ca sannisīdeyya, acchaṁ bhaveyya udakaṁ vippasannaṁ anāvilaṁ; evameva kho, mahārāja, saddhā uppajjamānā nīvaraṇe vikkhambheti, vinīvaraṇaṁ cittaṁ hoti acchaṁ vippasannaṁ anāvilaṁ. Evaṁ kho, mahārāja, sampasādanalakkhaṇā saddhā”ti. 4 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 5 Sampasādanalakkhaṇasaddhāpañho dasamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Kumbhavagga 3. Chattaṅgapañha |8.3| “Bhante nāgasena, ‘chattassa tīṇi aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni tīṇi aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, chattaṁ upari muddhani carati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kilesānaṁ upari muddhani carena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, chattassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, chattaṁ muddhanupatthambhaṁ hoti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena yoniso manasikārupatthambhena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, chattassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, chattaṁ vātātapameghavuṭṭhiyo paṭihanati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena nānāvidhadiṭṭhiputhusamaṇabrāhmaṇānaṁ matavāta-tividhaggisantāpakilesavuṭṭhiyo paṭihantabbā. Idaṁ, mahārāja, chattassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā— 4 ‘Yathāpi chattaṁ vipulaṁ, acchiddaṁ thirasaṁhitaṁ; Vātātapaṁ nivāreti, mahatī meghavuṭṭhiyo. 5 Tatheva buddhaputtopi, sīlachattadharo suci; Kilesavuṭṭhiṁ vāreti, santāpatividhaggayo’”ti. 6 Chattaṅgapañho tatiyo. 0 Milindapañha Arūpadhammavavatthānavagga 14. Sukhumapañha |7.14| Rājā āha—“bhante nāgasena, sakkā sabbaṁ sukhumaṁ chinditun”ti? “Āma, mahārāja, sakkā sabbaṁ sukhumaṁ chinditun”ti. “Kiṁ pana, bhante, sabbaṁ sukhuman”ti? “Dhammo kho, mahārāja, sabbasukhumo, na kho, mahārāja, dhammā sabbe sukhumā, ‘sukhuman’ti vā ‘thūlan’ti vā dhammānametamadhivacanaṁ. Yaṁ kiñci chinditabbaṁ, sabbaṁ taṁ paññāya chindati, natthi dutiyaṁ paññāya chedanan”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Sukhumapañho cuddasamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Sabbaññutañāṇavagga 2. Dhammavinayapaṭicchannāpaṭicchannapañha |4.2| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘tathāgatappavedito, bhikkhave, dhammavinayo vivaṭo virocati no paṭicchanno’ti. Puna ca pātimokkhuddeso kevalañca vinayapiṭakaṁ pihitaṁ paṭicchannaṁ. Yadi, bhante nāgasena, jinasāsane yuttaṁ vā pattaṁ vā samayaṁ labhetha, vinayapaṇṇatti vivaṭā sobheyya. Kena kāraṇena? Kevalaṁ tattha sikkhā saṁyamo niyamo sīlaguṇaācārapaṇṇatti attharaso dhammaraso vimuttiraso. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘tathāgatappavedito, bhikkhave, dhammavinayo vivaṭo virocati no paṭicchanno’ti, tena hi ‘pātimokkhuddeso kevalañca vinayapiṭakaṁ pihitaṁ paṭicchannan’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi pātimokkhuddeso kevalañca vinayapiṭakaṁ pihitaṁ paṭicchannaṁ, tena hi ‘tathāgatappavedito, bhikkhave, dhammavinayo vivaṭo virocati no paṭicchanno’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘tathāgatappavedito, bhikkhave, dhammavinayo vivaṭo virocati no paṭicchanno’ti. Puna ca pātimokkhuddeso kevalañca vinayapiṭakaṁ pihitaṁ paṭicchannaṁ, tañca pana na sabbesaṁ, sīmaṁ katvā pihitaṁ. 3 Tividhena, mahārāja, bhagavatā pātimokkhuddeso sīmaṁ katvā pihito, pubbakānaṁ tathāgatānaṁ vaṁsavasena pātimokkhuddeso sīmaṁ katvā pihito, dhammassa garukattā pihito, bhikkhubhūmiyā garukattā pihito. 4 Kathaṁ pubbakānaṁ tathāgatānaṁ vaṁsavasena pātimokkhuddeso sīmaṁ katvā pihito? Eso vaṁso, mahārāja, sabbesaṁ pubbakānaṁ 3149 --- mil5 4.2:4 tathāgatānaṁ yadidaṁ bhikkhumajjhe pātimokkhuddeso avasesānaṁ pihito. Yathā, mahārāja, khattiyānaṁ khattiyamāyā khattiyesuyeva carati, evametaṁ khattiyānaṁ lokassa paveṇī avasesānaṁ pihitā; evameva kho, mahārāja, eso vaṁso sabbesaṁ pubbakānaṁ tathāgatānaṁ yadidaṁ bhikkhumajjhe pātimokkhuddeso avasesānaṁ pihito. 5 Yathā vā pana, mahārāja, mahiyā gaṇā vattanti, seyyathidaṁ—mallā atoṇā pabbatā dhammagiriyā brahmagiriyā naṭakā naccakā laṅghakā pisācā maṇibhaddā puṇṇabaddhā candimasūriyā siridevatā kālidevatā, sivā vasudevā ghanikā asipāsā bhaddiputtāti, tesaṁ tesaṁ rahassaṁ tesu tesu gaṇesuyeva carati, avasesānaṁ pihitaṁ; evameva kho, mahārāja, eso vaṁso sabbesaṁ pubbakānaṁ tathāgatānaṁ yadidaṁ bhikkhumajjhe pātimokkhuddeso avasesānaṁ pihito. Evaṁ pubbakānaṁ tathāgatānaṁ vaṁsavasena pātimokkhuddeso sīmaṁ katvā pihito. 6 Kathaṁ dhammassa garukattā pātimokkhuddeso sīmaṁ katvā pihito? Dhammo, mahārāja, garuko bhāriyo, tattha sammattakārī aññaṁ ārādheti, taṁ tattha paramparāsammattakāritāya pāpuṇāti, na taṁ tattha paramparāsammattakāritāya pāpuṇāti, mā cāyaṁ sāradhammo varadhammo asammattakārīnaṁ hatthagato oññāto avaññāto hīḷito khīḷito garahito bhavatu, mā cāyaṁ sāradhammo varadhammo dujjanagato oññāto avaññāto hīḷito khīḷito garahito bhavatūti. Evaṁ dhammassa garukattā pātimokkhuddeso sīmaṁ katvā pihito. 7 Yathā, mahārāja, sāravarapavaraabhijātajātimantarattalohitacandanaṁ nāma savarapuramanugataṁ oññātaṁ avaññātaṁ hīḷitaṁ khīḷitaṁ garahitaṁ bhavati; evameva kho, mahārāja, mā cāyaṁ sāradhammo varadhammo paramparāasammattakārīnaṁ hatthagato oññāto avaññāto hīḷito khīḷito garahito bhavatu, mā cāyaṁ sāradhammo varadhammo dujjanagato oññāto avaññāto hīḷito khīḷito garahito bhavatūti. Evaṁ dhammassa garukattā pātimokkhuddeso sīmaṁ katvā pihito. 8 Kathaṁ bhikkhubhūmiyā garukattā pātimokkhuddeso sīmaṁ katvā pihito? Bhikkhubhāvo kho, mahārāja, loke atuliyo appamāṇo anagghiyo, na sakkā kenaci agghāpetuṁ tuletuṁ parimetuṁ, māyaṁ evarūpe bhikkhubhāve ṭhito lokena samasamo bhavatūti bhikkhūnaṁyeva antare pātimokkhuddeso carati. Yathā, mahārāja, loke varapavarabhaṇḍaṁ vatthaṁ vā attharaṇaṁ vā gajaturaṅgarathasuvaṇṇarajatamaṇimuttāitthiratanādīni vā vijitakammasūrā vā sabbe te rājānamupagacchanti; evameva kho, mahārāja, yāvatā loke sugatāgamapariyattiācārasaṁyamasīlasaṁvaraguṇā, sabbe te bhikkhusaṅghamupagatā bhavanti. Evaṁ bhikkhubhūmiyā garukattā pātimokkhuddeso sīmaṁ katvā pihito”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 9 Dhammavinayapaṭicchannāpaṭicchannapañho dutiyo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Abhejjavagga 7. Bhikkhusaṅghapariharaṇapañha |2.7| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘tathāgatassa kho, ānanda, na evaṁ hoti “ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī”ti vā, “mamuddesiko bhikkhusaṅgho”ti vā’ti. Puna ca metteyyassa bhagavato sabhāvaguṇaṁ paridīpayamānena bhagavatā evaṁ bhaṇitaṁ—‘so anekasahassaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissati, seyyathāpi ahaṁ etarahi anekasataṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharāmī’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘tathāgatassa kho, ānanda, na evaṁ hoti “ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī”ti vā, “mamuddesiko bhikkhusaṅgho”ti vā’ti, tena hi anekasataṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharāmīti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṁ—‘so anekasahassaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissati, seyyathāpi ahaṁ etarahi anekasataṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharāmī’ti, tena hi ‘tathāgatassa kho, ānanda, na evaṁ hoti “ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī”ti vā, “mamuddesiko bhikkhusaṅgho”ti vā’ti tampi vacanaṁ micchā, ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā ‘tathāgatassa kho, ānanda, na evaṁ hoti “ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī”ti vā, “mamuddesiko bhikkhusaṅgho”ti vā’ti. Puna ca metteyyassāpi bhagavato sabhāvaguṇaṁ paridīpayamānena bhagavatā bhaṇitaṁ—‘so anekasahassaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissati, seyyathāpi ahaṁ 3150 --- mil5 2.7:2 etarahi anekasataṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharāmī’ti. Etasmiñca, mahārāja, pañhe eko attho sāvaseso, eko attho niravaseso. Na, mahārāja, tathāgato parisāya anugāmiko, parisā pana tathāgatassa anugāmikā. Sammuti, mahārāja, esā ‘ahan’ti ‘mamā’ti, na paramattho eso, vigataṁ, mahārāja, tathāgatassa pemaṁ, vigato sineho, ‘mayhan’tipi tathāgatassa gahaṇaṁ natthi, upādāya pana avassayo hoti. 3 Yathā, mahārāja, pathavī bhūmaṭṭhānaṁ sattānaṁ patiṭṭhā hoti upassayaṁ, pathaviṭṭhā cete sattā, na ca mahāpathaviyā ‘mayhete’ti apekkhā hoti; evameva kho, mahārāja, tathāgato sabbasattānaṁ patiṭṭhā hoti upassayaṁ, tathāgataṭṭhā cete sattā, na ca tathāgatassa ‘mayhete’ti apekkhā hoti. Yathā vā pana, mahārāja, mahatimahāmegho abhivassanto tiṇarukkhapasumanussānaṁ vuḍḍhiṁ deti santatiṁ anupāleti. Vuṭṭhūpajīvino cete sattā sabbe, na ca mahāmeghassa ‘mayhete’ti apekkhā hoti. Evameva kho, mahārāja, tathāgato sabbasattānaṁ kusaladhamme janeti anupāleti, satthūpajīvino cete sattā sabbe, na ca tathāgatassa ‘mayhete’ti apekkhā hoti. Taṁ kissa hetu? Attānudiṭṭhiyā pahīnattā”ti. 4 “Sādhu, bhante nāgasena, sunibbeṭhito pañho bahuvidhehi kāraṇehi, gambhīro uttānīkato, gaṇṭhi bhinno, gahanaṁ agahanaṁ kataṁ, andhakāro āloko kato, bhaggā paravādā, jinaputtānaṁ cakkhuṁ uppāditan”ti. 5 Bhikkhusaṅghapariharaṇapañho sattamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Iddhibalavagga 3. Devadattapabbajjapañha |1.3| “Bhante nāgasena, devadatto kena pabbājito”ti? “Chayime, mahārāja, khattiyakumārā bhaddiyo ca anuruddho ca ānando ca bhagu ca kimilo ca devadatto ca upālikappako sattamo abhisambuddhe satthari sakyakulānandajanane bhagavantaṁ anupabbajantā nikkhamiṁsu, te bhagavā pabbājesī”ti. “Nanu, bhante, devadattena pabbajitvā saṅgho bhinno”ti? “Āma, mahārāja, devadattena pabbajitvā saṅgho bhinno, na gihī saṅghaṁ bhindati, na bhikkhunī, na sikkhamānā, na sāmaṇero, na sāmaṇerī saṅghaṁ bhindati, bhikkhu pakatatto samānasaṁvāsako samānasīmāyaṁ ṭhito saṅghaṁ bhindatī”ti. “Saṅghabhedako, bhante, puggalo kiṁ kammaṁ phusatī”ti? “Kappaṭṭhitikaṁ, mahārāja, kammaṁ phusatī”ti. 2 “Kiṁ pana, bhante nāgasena, buddho jānāti ‘devadatto pabbajitvā saṅghaṁ bhindissati, saṅghaṁ bhinditvā kappaṁ niraye paccissatī’”ti? “Āma, mahārāja, tathāgato jānāti ‘devadatto pabbajitvā saṅghaṁ bhindissati, saṅghaṁ bhinditvā kappaṁ niraye paccissatī’”ti. “Yadi, bhante nāgasena, buddho jānāti ‘devadatto pabbajitvā saṅghaṁ bhindissati, saṅghaṁ bhinditvā kappaṁ niraye paccissatī’ti, tena hi, bhante nāgasena, buddho kāruṇiko anukampako hitesī sabbasattānaṁ ahitaṁ apanetvā hitamupadahatīti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi taṁ ajānitvā pabbājesi, tena hi buddho asabbaññūti, ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, vijaṭehi etaṁ mahājaṭaṁ, bhinda parāpavādaṁ, anāgate addhāne tayā sadisā buddhimanto bhikkhū dullabhā bhavissanti, ettha tava balaṁ pakāsehī”ti. 3 “Kāruṇiko, mahārāja, bhagavā sabbaññū ca, kāruññena, mahārāja, bhagavā sabbaññutañāṇena devadattassa gatiṁ olokento addasa devadattaṁ āpāyikaṁ kammaṁ āyūhitvā anekāni kappakoṭisatasahassāni nirayena nirayaṁ vinipātena vinipātaṁ gacchantaṁ, taṁ bhagavā sabbaññutañāṇena jānitvā imassa apariyantakataṁ kammaṁ mama sāsane pabbajitassa pariyantakataṁ bhavissati, purimaṁ upādāya pariyantakataṁ dukkhaṁ bhavissati, apabbajitopi ayaṁ moghapuriso kappaṭṭhiyameva kammaṁ āyūhissatīti kāruññena devadattaṁ pabbājesī”ti. 4 “Tena hi, bhante nāgasena, buddho vadhitvā telena makkheti, papāte pātetvā hatthaṁ deti, māretvā jīvitaṁ pariyesati, yaṁ so paṭhamaṁ dukkhaṁ datvā pacchā sukhaṁ upadahatī”ti? “Vadhetipi, mahārāja, tathāgato sattānaṁ hitavasena, pātetipi sattānaṁ hitavasena, māretipi sattānaṁ hitavasena, vadhitvāpi, mahārāja, tathāgato sattānaṁ hitameva upadahati, pātetvāpi sattānaṁ hitameva upadahati, māretvāpi sattānaṁ hitameva upadahati. Yathā, mahārāja, mātāpitaro nāma vadhitvāpi pātayitvāpi puttānaṁ hitameva upadahanti; evameva kho, mahārāja, tathāgato vadhetipi sattānaṁ hitavasena, 3151 --- mil5 1.3:4 pātetipi sattānaṁ hitavasena, māretipi sattānaṁ hitavasena, vadhitvāpi, mahārāja, tathāgato sattānaṁ hitameva upadahati, pātetvāpi sattānaṁ hitameva upadahati, māretvāpi sattānaṁ hitameva upadahati, yena yena yogena sattānaṁ guṇavuḍḍhi hoti, tena tena yogena sabbasattānaṁ hitameva upadahati. Sace, mahārāja, devadatto na pabbājeyya, gihibhūto samāno nirayasaṁvattanikaṁ bahuṁ pāpakammaṁ katvā anekāni kappakoṭisatasahassāni nirayena nirayaṁ vinipātena vinipātaṁ gacchanto bahuṁ dukkhaṁ vedayissati, taṁ bhagavā jānamāno kāruññena devadattaṁ pabbājesi, ‘mama sāsane pabbajitassa dukkhaṁ pariyantakataṁ bhavissatī’ti kāruññena garukaṁ dukkhaṁ lahukaṁ akāsi. 5 Yathā vā, mahārāja, dhanayasasiriñātibalena balavā puriso attano ñātiṁ vā mittaṁ vā raññā garukaṁ daṇḍaṁ dhārentaṁ attano bahuvissatthabhāvena samatthatāya garukaṁ daṇḍaṁ lahukaṁ akāsi; evameva kho, mahārāja, bhagavā bahūni kappakoṭisatasahassāni dukkhaṁ vedayamānaṁ devadattaṁ pabbājetvā sīlasamādhipaññāvimuttibalasamatthabhāvena garukaṁ dukkhaṁ lahukaṁ akāsi. 6 Yathā vā pana, mahārāja, kusalo bhisakko sallakatto garukaṁ rogaṁ balavosadhabalena lahukaṁ karoti; evameva kho, mahārāja, bahūni kappakoṭisatasahassāni dukkhaṁ vedayamānaṁ devadattaṁ bhagavā rogaññutāya pabbājetvā kāruññabalo patthaddhadhammosadhabalena garukaṁ dukkhaṁ lahukaṁ akāsi. Api nu kho so, mahārāja, bhagavā bahuvedanīyaṁ devadattaṁ appavedanīyaṁ karonto kiñci apuññaṁ āpajjeyyā”ti? “Na kiñci, bhante, apuññaṁ āpajjeyya antamaso gaddūhanamattampī”ti. “Imampi kho, mahārāja, kāraṇaṁ atthato sampaṭiccha, yena kāraṇena bhagavā devadattaṁ pabbājesi. 7 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi, yena kāraṇena bhagavā devadattaṁ pabbājesi. Yathā, mahārāja, coraṁ āgucāriṁ gahetvā rañño dasseyyuṁ, ‘ayaṁ kho, deva, coro āgucārī, imassa yaṁ icchasi, taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya ‘tena hi, bhaṇe, imaṁ coraṁ bahinagaraṁ nīharitvā āghātane sīsaṁ chindathā’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho te rañño paṭissutvā taṁ bahinagaraṁ nīharitvā āghātanaṁ nayeyyuṁ. Tamenaṁ passeyya kocideva puriso rañño santikā laddhavaro laddhayasadhanabhogo ādeyyavacano balavicchitakārī, so tassa kāruññaṁ katvā te purise evaṁ vadeyya ‘alaṁ, bho, kiṁ tumhākaṁ imassa sīsacchedanena, tena hi bho imassa hatthaṁ vā pādaṁ vā chinditvā jīvitaṁ rakkhatha, ahametassa kāraṇā rañño santike paṭivacanaṁ karissāmī’ti. Te tassa balavato vacanena tassa corassa hatthaṁ vā pādaṁ vā chinditvā jīvitaṁ rakkheyyuṁ. Api nu kho so, mahārāja, puriso evaṁ kārī tassa corassa kiccakārī assā”ti? “Jīvitadāyako so, bhante, puriso tassa corassa, jīvite dinne kiṁ tassa akataṁ nāma atthī”ti? “Yā pana hatthapādacchedane vedanā, so tāya vedanāya kiñci apuññaṁ āpajjeyyā”ti? “Attano katena so, bhante, coro dukkhavedanaṁ vedayati, jīvitadāyako pana puriso na kiñci apuññaṁ āpajjeyyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, bhagavā kāruññena devadattaṁ pabbājesi ‘mama sāsane pabbajitassa dukkhaṁ pariyantakataṁ bhavissatī’ti. Pariyantakatañca, mahārāja, devadattassa dukkhaṁ, devadatto, mahārāja, maraṇakāle— 8 ‘Imehi aṭṭhīhi tamaggapuggalaṁ, Devātidevaṁ naradammasārathiṁ; Samantacakkhuṁ satapuññalakkhaṇaṁ, Pāṇehi buddhaṁ saraṇaṁ upemī’ti. 9 Pāṇupetaṁ saraṇamagamāsi. Devadatto, mahārāja, cha koṭṭhāse kate kappe atikkante paṭhamakoṭṭhāse saṅghaṁ bhindi, pañca koṭṭhāse niraye paccitvā tato muccitvā aṭṭhissaro nāma paccekabuddho bhavissati. Api nu kho so, mahārāja, bhagavā evaṁ kārī devadattassa kiccakārī assā”ti? “Sabbadado, bhante nāgasena, tathāgato devadattassa, yaṁ tathāgato devadattaṁ paccekabodhiṁ pāpessati, kiṁ tathāgatena devadattassa akataṁ nāma atthī”ti? “Yaṁ pana, mahārāja, devadatto saṅghaṁ bhinditvā niraye dukkhavedanaṁ vedayati, api nu kho bhagavā tatonidānaṁ kiñci apuññaṁ āpajjeyyā”ti? “Na hi, bhante, attanā katena, bhante, devadatto kappaṁ niraye paccati, dukkhapariyantakārako satthā na kiñci apuññaṁ āpajjatī”ti. “Imampi 3152 --- mil5 1.3:9 kho tvaṁ, mahārāja, kāraṇaṁ atthato sampaṭiccha, yena kāraṇena bhagavā devadattaṁ pabbājesi. 10 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi, yena kāraṇena bhagavā devadattaṁ pabbājesi. Yathā, mahārāja, kusalo bhisakko sallakatto vātapittasemhasannipātautupariṇāmavisamaparihāraopakkamikopakkantaṁ pūtikuṇapaduggandhābhisañchannaṁ antosallaṁ susiragataṁ pubbaruhirasampuṇṇaṁ vaṇaṁ vūpasamento vaṇamukhaṁ kakkhaḷatikhiṇakhārakaṭukena bhesajjena anulimpati paripaccanāya, paripaccitvā mudubhāvamupagataṁ satthena vikantayitvā ḍahati salākāya, daḍḍhe khāralavaṇaṁ deti, bhesajjena anulimpati vaṇaruhanāya byādhitassa sotthibhāvamanuppattiyā, api nu kho so, mahārāja, bhisakko sallakatto ahitacitto bhesajjena anulimpati, satthena vikanteti, ḍahati salākāya, khāralavaṇaṁ detī”ti? “Na hi, bhante, hitacitto sotthikāmo tāni kiriyāni karotī”ti. “Yā panassa bhesajjakiriyākaraṇena uppannā dukkhavedanā, tatonidānaṁ so bhisakko sallakatto kiñci apuññaṁ āpajjeyyā”ti? “Hitacitto, bhante, sotthikāmo bhisakko sallakatto tāni kiriyāni karoti, kiṁ so tatonidānaṁ apuññaṁ āpajjeyya, saggagāmī so, bhante, bhisakko sallakatto”ti. “Evameva kho, mahārāja, kāruññena bhagavā devadattaṁ pabbājesi dukkhaparimuttiyā. 11 Aparampi, mahārāja, uttariṁ kāraṇaṁ suṇohi, yena kāraṇena bhagavā devadattaṁ pabbājesi. Yathā, mahārāja, puriso kaṇṭakena viddho assa, athaññataro puriso tassa hitakāmo sotthikāmo tiṇhena kaṇṭakena vā satthamukhena vā samantato chinditvā paggharantena lohitena taṁ kaṇṭakaṁ nīhareyya, api nu kho so, mahārāja, puriso ahitakāmo taṁ kaṇṭakaṁ nīharatī”ti? “Na hi, bhante, hitakāmo so, bhante, puriso sotthikāmo taṁ kaṇṭakaṁ nīharati. Sace so, bhante, taṁ kaṇṭakaṁ na nīhareyya, maraṇaṁ vā so tena pāpuṇeyya maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti. “Evameva kho, mahārāja, tathāgato kāruññena devadattaṁ pabbājesi dukkhaparimuttiyā. Sace, mahārāja, bhagavā devadattaṁ na pabbājeyya, kappakoṭisatasahassampi devadatto bhavaparamparāya niraye pacceyyā”ti. 12 “Anusotagāmiṁ, bhante nāgasena, devadattaṁ tathāgato paṭisotaṁ pāpesi, vipanthapaṭipannaṁ devadattaṁ panthe paṭipādesi, papāte patitassa devadattassa patiṭṭhaṁ adāsi, visamagataṁ devadattaṁ tathāgato samaṁ āropesi. Ime ca, bhante nāgasena, hetū imāni ca kāraṇāni na sakkā aññena sandassetuṁ aññatra tavādisena buddhimatā”ti. 13 Devadattapabbajjapañho tatiyo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Santhavavagga 5. Buddhaaviheṭhakapañha |5.5| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘pubbe vāhaṁ manussabhūto samāno sattānaṁ aviheṭhakajātiko ahosin’ti. Puna ca bhaṇitaṁ—‘lomasakassapo nāma isi samāno anekasate pāṇe ghātayitvā vājapeyyaṁ mahāyaññaṁ yajī’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘pubbe vāhaṁ manussabhūto samāno sattānaṁ aviheṭhakajātiko ahosin’ti, tena hi ‘lomasakassapena isinā anekasate pāṇe ghātayitvā vājapeyyaṁ mahāyaññaṁ yajitan’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi ‘lomasakassapena isinā anekasate pāṇe ghātayitvā vājapeyyaṁ mahāyaññaṁ yajitaṁ’, tena hi ‘pubbe vāhaṁ manussabhūto samāno sattānaṁ aviheṭhakajātiko ahosin’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘pubbe vāhaṁ manussabhūto samāno sattānaṁ aviheṭhakajātiko ahosin’ti, ‘lomasakassapena isinā anekasate pāṇe ghātayitvā vājapeyyaṁ mahāyaññaṁ yajitaṁ’, tañca pana rāgavasena visaññinā, no sacetanenā”ti. 3 “Aṭṭhime, bhante nāgasena, puggalā pāṇaṁ hananti. Katame aṭṭha? Ratto rāgavasena pāṇaṁ hanati, duṭṭho dosavasena pāṇaṁ hanati, mūḷho mohavasena pāṇaṁ hanati, mānī mānavasena pāṇaṁ hanati, luddho lobhavasena pāṇaṁ hanati, akiñcano jīvikatthāya pāṇaṁ hanati, bālo hassavasena pāṇaṁ hanati, rājā vinayanavasena pāṇaṁ hanati. Ime kho, bhante nāgasena, aṭṭha puggalā pāṇaṁ hananti. Pākatikaṁyeva, bhante nāgasena, bodhisattena katan”ti. “Na, mahārāja, pākatikaṁ bodhisattena kataṁ, yadi, mahārāja, bodhisatto pakatibhāvena onameyya mahāyaññaṁ yajituṁ, na yimaṁ gāthaṁ bhaṇeyya— 4 ‘Sasamuddapariyāyaṁ, 3153 --- mil5 5.5:4 mahiṁ sāgarakuṇḍalaṁ; Na icche saha nindāya, evaṁ seyha vijānahī’ti. 5 Evaṁvādī, mahārāja, bodhisatto saha dassanena candavatiyā rājakaññāya visaññī ahosi khittacitto ratto visaññibhūto ākulākulo turitaturito tena vikkhittabhantaluḷitacittena mahatimahāpasughātagalaruhirasañcayaṁ vājapeyyaṁ mahāyaññaṁ yaji. 6 Yathā, mahārāja, ummattako khittacitto jalitampi jātavedaṁ akkamati, kupitampi āsīvisaṁ gaṇhāti, mattampi hatthiṁ upeti, samuddampi atīradassiṁ pakkhandati, candanikampi oḷigallampi omaddati, kaṇṭakādhānampi abhiruhati, papātepi patati, asucimpi bhakkheti, naggopi rathiyā carati, aññampi bahuvidhaṁ akiriyaṁ karoti. Evameva kho, mahārāja, bodhisatto saha dassanena candavatiyā rājakaññāya visaññī ahosi khittacitto ratto visaññibhūto ākulākulo turitaturito, tena vikkhittabhantaluḷitacittena mahatimahāpasughātagalaruhirasañcayaṁ vājapeyyaṁ mahāyaññaṁ yaji. 7 Khittacittena, mahārāja, kataṁ pāpaṁ diṭṭhadhammepi na mahāsāvajjaṁ hoti, samparāye vipākenapi no tathā. Idha, mahārāja, koci ummattako vajjhamāpajjeyya, tassa tumhe kiṁ daṇḍaṁ dhārethā”ti? “Ko, bhante, ummattakassa daṇḍo bhavissati, taṁ mayaṁ pothāpetvā nīharāpema, esova tassa daṇḍo”ti. “Iti kho, mahārāja, ummattakassa aparādhe daṇḍopi na bhavati, tasmā ummattakassa katepi na doso bhavati satekiccho. Evameva kho, mahārāja, lomasakassapo isi saha dassanena candavatiyā rājakaññāya visaññī ahosi khittacitto ratto visaññibhūto visaṭapayāto ākulākulo turitaturito, tena vikkhittabhantaluḷitacittena mahatimahāpasughātagalaruhirasañcayaṁ vājapeyyaṁ mahāyaññaṁ yaji. Yadā ca pana pakaticitto ahosi paṭiladdhassati, tadā punadeva pabbajitvā pañcābhiññāyo nibbattetvā brahmalokūpago ahosī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 8 Buddhaaviheṭhakapañho pañcamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Upacikāvagga 8. Gorūpaṅgapañha |5.8| “Bhante nāgasena, ‘gorūpassa cattāri aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni cattāri aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, gorūpo sakaṁ gehaṁ na vijahati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sako kāyo na vijahitabbo ‘aniccucchādanaparimaddanabhedanavikiraṇaviddhaṁsanadhammo ayaṁ kāyo’ti. Idaṁ, mahārāja, gorūpassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, gorūpo ādinnadhuro sukhadukkhena dhuraṁ vahati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ādinnabrahmacariyena sukhadukkhena yāva jīvitapariyādānā āpāṇakoṭikaṁ brahmacariyaṁ caritabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, gorūpassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, gorūpo chandena ghāyamāno pānīyaṁ pivati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ācariyupajjhāyānaṁ anusiṭṭhi chandena pemena pasādena ghāyamānena paṭiggahetabbā. Idaṁ, mahārāja, gorūpassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 4 Puna caparaṁ, mahārāja, gorūpo yena kenaci vāhiyamāno vahati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena theranavamajjhimabhikkhūnampi gihiupāsakassāpi ovādānusāsanī sirasā sampaṭicchitabbā. Idaṁ, mahārāja, gorūpassa catutthaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā— 5 ‘Tadahu pabbajito santo, jātiyā sattavassiko; Sopi maṁ anusāseyya, sampaṭicchāmi matthake. 6 Tibbaṁ chandañca pemañca, tasmiṁ disvā upaṭṭhape; Ṭhapeyyācariyaṭṭhāne, sakkacca naṁ punappunan’”ti. 7 Gorūpaṅgapañho aṭṭhamo. 0 Milindapañha Vicāravagga 10. Saññālakkhaṇapañha |3.10| “Bhante nāgasena, kiṁlakkhaṇā saññā”ti? “Sañjānanalakkhaṇā, mahārāja, saññā. Kiṁ sañjānāti? Nīlampi sañjānāti, pītampi sañjānāti, lohitampi sañjānāti, odātampi sañjānāti, mañjiṭṭhampi sañjānāti. Evaṁ kho, mahārāja, sañjānanalakkhaṇā saññā”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, rañño 3154 --- mil3 3.10:2 bhaṇḍāgāriko bhaṇḍāgāraṁ pavisitvā nīlapītalohitodātamañjiṭṭhāni rājabhogāni rūpāni passitvā sañjānāti. Evaṁ kho, mahārāja, sañjānanalakkhaṇā saññā”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Saññālakkhaṇapañho dasamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañhārambhakathā Upāsakaguṇavagga 2. Aṭṭhamantavināsakapuggala |2| “Bhante nāgasena, aṭṭhime puggalā mantiyamānā mantitaṁ atthaṁ byāpādenti. Katame aṭṭha? Rāgacarito dosacarito mohacarito mānacarito luddho alaso ekacintī bāloti. Ime aṭṭha puggalā mantitaṁ atthaṁ byāpādentī”ti. 2 Thero āha—“tesaṁ ko doso”ti? “Rāgacarito, bhante nāgasena, rāgavasena mantitaṁ atthaṁ byāpādeti, dosacarito dosavasena mantitaṁ atthaṁ byāpādeti, mohacarito mohavasena mantitaṁ atthaṁ byāpādeti, mānacarito mānavasena mantitaṁ atthaṁ byāpādeti, luddho lobhavasena mantitaṁ atthaṁ byāpādeti, alaso alasatāya mantitaṁ atthaṁ byāpādeti, ekacintī ekacintitāya mantitaṁ atthaṁ byāpādeti, bālo bālatāya mantitaṁ atthaṁ byāpādeti. Bhavatīha— 3 ‘Ratto duṭṭho ca mūḷho ca, mānī luddho tathālaso; Ekacintī ca bālo ca, ete atthavināsakā’”ti. 4 Aṭṭha mantavināsakapuggalā. 0 Milindapañha Nibbānavagga 5. Vāyāmakaraṇapañha |4.5| Rājā āha—“bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘kinti imaṁ dukkhaṁ nirujjheyya, aññañca dukkhaṁ nuppajjeyyāti. Etadatthā, mahārāja, amhākaṁ pabbajjā’ti. Kiṁ paṭikacceva vāyamitena, nanu sampatte kāle vāyamitabban”ti? Thero āha—“sampatte kāle, mahārāja, vāyāmo akiccakaro bhavati, paṭikacceva vāyāmo kiccakaro bhavatī”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yadā tvaṁ pipāsito bhaveyyāsi, tadā tvaṁ udapānaṁ khaṇāpeyyāsi, taḷākaṁ khaṇāpeyyāsi ‘pānīyaṁ pivissāmī’”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, sampatte kāle vāyāmo akiccakaro bhavati, paṭikacceva vāyāmo kiccakaro bhavatī”ti. 3 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yadā tvaṁ bubhukkhito bhaveyyāsi, tadā tvaṁ khettaṁ kasāpeyyāsi, sāliṁ ropāpeyyāsi, dhaññaṁ atiharāpeyyāsi ‘bhattaṁ bhuñjissāmī’”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, sampatte kāle vāyāmo akiccakaro bhavati, paṭikacceva vāyāmo kiccakaro bhavatī”ti. 4 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yadā te saṅgāmo paccupaṭṭhito bhaveyya, tadā tvaṁ parikhaṁ khaṇāpeyyāsi, pākāraṁ kārāpeyyāsi, gopuraṁ kārāpeyyāsi, aṭṭālakaṁ kārāpeyyāsi, dhaññaṁ atiharāpeyyāsi, tadā tvaṁ hatthismiṁ sikkheyyāsi, assasmiṁ sikkheyyāsi, rathasmiṁ sikkheyyāsi, dhanusmiṁ sikkheyyāsi, tharusmiṁ sikkheyyāsī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, sampatte kāle vāyāmo akiccakaro bhavati, paṭikacceva vāyāmo kiccakaro bhavati. Bhāsitampetaṁ, mahārāja bhagavatā— 5 ‘Paṭikacceva taṁ kayirā, yaṁ jaññā hitamattano; Na sākaṭikacintāya, mantā dhīro parakkame. 6 Yathā sākaṭiko maṭṭhaṁ, samaṁ hitvā mahāpathaṁ; Visamaṁ maggamāruyha, akkhacchinnova jhāyati. 7 Evaṁ dhammā apakkamma, adhammamanuvattiya; Mando maccu mukhaṁ patto, akkhacchinnova jhāyatī’”ti. 8 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 9 Vāyāmakaraṇapañho pañcamo. 0 Milindapañha Sativagga 6. Assubhesajjābhesajjapañha |6.6| Rājā āha—“bhante nāgasena, yo ca mātari matāya rodati, yo ca dhammapemena rodati, ubhinnaṁ tesaṁ rodantānaṁ kassa assu bhesajjaṁ, kassa na bhesajjan”ti? “Ekassa kho, mahārāja, assu rāgadosamohehi samalaṁ uṇhaṁ, ekassa pītisomanassena vimalaṁ sītalaṁ. Yaṁ kho, mahārāja, sītalaṁ, taṁ bhesajjaṁ, yaṁ uṇhaṁ, taṁ na bhesajjan”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Assubhesajjābhesajjapañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Buddhavagga 2. Buddhassaanuttarabhāvapañha |5.2| Rājā āha—“bhante nāgasena, buddho anuttaro”ti? “Āma, mahārāja, bhagavā anuttaro”ti. “Kathaṁ, bhante nāgasena, adiṭṭhapubbaṁ jānāsi ‘buddho anuttaro’”ti? “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yehi adiṭṭhapubbo mahāsamuddo, jāneyyuṁ te, mahārāja, mahanto kho mahāsamuddo 3155 --- mil3 5.2:1 gambhīro appameyyo duppariyogāho, yatthimā pañca mahānadiyo satataṁ samitaṁ appenti, seyyathidaṁ—gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī, neva tassa ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyatī”ti? “Āma, bhante, jāneyyun”ti. “Evameva kho, mahārāja, sāvake mahante parinibbute passitvā jānāmi ‘bhagavā anuttaro’”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Buddhassa anuttarabhāvapañho dutiyo. 0 Milindapañha Arūpadhammavavatthānavagga 1. Satiuppajjanapañha |7.1| Rājā āha—“bhante nāgasena, katihākārehi sati uppajjatī”ti? “Sattarasahākārehi, mahārāja, sati uppajjatī”ti. “Katamehi sattarasahākārehī”ti? “Abhijānatopi, mahārāja, sati uppajjati, kaṭumikāyapi sati uppajjati, oḷārikaviññāṇatopi sati uppajjati, hitaviññāṇatopi sati uppajjati, ahitaviññāṇatopi sati uppajjati, sabhāganimittatopi sati uppajjati, visabhāganimittatopi sati uppajjati, kathābhiññāṇatopi sati uppajjati, lakkhaṇatopi sati uppajjati, sāraṇatopi sati uppajjati, muddātopi sati uppajjati, gaṇanātopi sati uppajjati, dhāraṇatopi sati uppajjati, bhāvanatopi sati uppajjati, potthakanibandhanatopi sati uppajjati, upanikkhepatopi sati uppajjati, anubhūtatopi sati uppajjatīti. 2 Kathaṁ abhijānato sati uppajjati? Yathā, mahārāja, āyasmā ca ānando khujjuttarā ca upāsikā, ye vā pana aññepi keci jātissarā jātiṁ saranti, evaṁ abhijānato sati uppajjati. 3 Kathaṁ kaṭumikāya sati uppajjati? Yo pakatiyā muṭṭhassatiko, pare ca taṁ sarāpanatthaṁ nibandhanti, evaṁ kaṭumikāya sati uppajjati. 4 Kathaṁ oḷārikaviññāṇato sati uppajjati? Yadā rajje vā abhisitto hoti, sotāpattiphalaṁ vā patto hoti, evaṁ oḷārikaviññāṇato sati uppajjati. 5 Kathaṁ hitaviññāṇato sati uppajjati? Yamhi sukhāpito, ‘amukasmiṁ evaṁ sukhāpito’ti sarati, evaṁ hitaviññāṇato sati uppajjati. 6 Kathaṁ ahitaviññāṇato sati uppajjati? Yamhi dukkhāpito, ‘amukasmiṁ evaṁ dukkhāpito’ti sarati, evaṁ ahitaviññāṇato sati uppajjati. 7 Kathaṁ sabhāganimittato sati uppajjati? Sadisaṁ puggalaṁ disvā mātaraṁ vā pitaraṁ vā bhātaraṁ vā bhaginiṁ vā sarati, oṭṭhaṁ vā goṇaṁ vā gadrabhaṁ vā disvā aññaṁ tādisaṁ oṭṭhaṁ vā goṇaṁ vā gadrabhaṁ vā sarati, evaṁ sabhāganimittato sati uppajjati. 8 Kathaṁ visabhāganimittato sati uppajjati? Asukassa nāma vaṇṇo ediso, saddo ediso, gandho ediso, raso ediso, phoṭṭhabbo edisoti sarati, evampi visabhāganimittatopi sati uppajjati. 9 Kathaṁ kathābhiññāṇato sati uppajjati? Yo pakatiyā muṭṭhassatiko hoti, taṁ pare sarāpenti, tena so sarati, evaṁ kathābhiññāṇato sati uppajjati. 10 Kathaṁ lakkhaṇato sati uppajjati? Yo pakatiyā balībaddānaṁ aṅgena jānāti, lakkhaṇena jānāti, evaṁ lakkhaṇato sati uppajjati. 11 Kathaṁ sāraṇato sati uppajjati? Yo pakatiyā muṭṭhassatiko hoti, yo taṁ ‘sarāhi bho, sarāhi bho’ti punappunaṁ sarāpeti, evaṁ sāraṇato sati uppajjati. 12 Kathaṁ muddāto sati uppajjati? Lipiyā sikkhitattā jānāti ‘imassa akkharassa anantaraṁ imaṁ akkharaṁ kātabban’ti evaṁ muddāto sati uppajjati. 13 Kathaṁ gaṇanāto sati uppajjati? Gaṇanāya sikkhitattā gaṇakā bahumpi gaṇenti, evaṁ gaṇanāto sati uppajjati. 14 Kathaṁ dhāraṇato sati uppajjati? Dhāraṇāya sikkhitattā dhāraṇakā bahumpi dhārenti, evaṁ dhāraṇato sati uppajjati. 15 Kathaṁ bhāvanāto sati uppajjati? Idha bhikkhu anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, evaṁ bhāvanāto sati uppajjati. 16 Kathaṁ potthakanibandhanato sati uppajjati? Rājāno anusāsaniyaṁ assarantā etaṁ potthakaṁ āharathāti, tena potthakena anussaranti, evaṁ potthakanibandhanato sati uppajjati. 17 Kathaṁ upanikkhepato sati uppajjati? Upanikkhittaṁ bhaṇḍaṁ disvā sarati, evaṁ upanikkhepato sati uppajjati. 18 Kathaṁ anubhūtato sati uppajjati? Diṭṭhattā rūpaṁ sarati, sutattā saddaṁ sarati, ghāyitattā gandhaṁ sarati, sāyitattā rasaṁ sarati, phuṭṭhattā phoṭṭhabbaṁ sarati, viññātattā dhammaṁ sarati, evaṁ anubhūtato sati uppajjati. Imehi kho, mahārāja, sattarasahākārehi sati uppajjatī”ti. 19 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 20 Satiuppajjanapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Mahāvagga 4. Anantakāyapañha 3156 --- mil3 1.4:1 |1.4| Atha kho milindassa rañño etadahosi—“paṇḍito kho ayaṁ bhikkhu paṭibalo mayā saddhiṁ sallapituṁ, bahukāni ca me ṭhānāni pucchitabbāni bhavissanti, yāva apucchitāniyeva tāni ṭhānāni bhavissanti, atha sūriyo atthaṁ gamissati, yannūnāhaṁ sve antepure sallapeyyan”ti. 2 Atha kho rājā devamantiyaṁ etadavoca—“tena hi tvaṁ, devamantiya, bhadantassa āroceyyāsi ‘sve antepure raññā saddhiṁ sallāpo bhavissatī’”ti. Idaṁ vatvā milindo rājā uṭṭhāyāsanā theraṁ nāgasenaṁ āpucchitvā rathaṁ abhirūhitvā “nāgaseno nāgaseno”ti sajjhāyaṁ karonto pakkāmi. 3 Atha kho devamantiyo āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“rājā, bhante, milindo evamāha—‘sve antepure raññā saddhiṁ sallāpo bhavissatī’”ti. “Suṭṭhū”ti thero abbhānumodi. Atha kho tassā rattiyā accayena devamantiyo ca anantakāyo ca maṅkuro ca sabbadinno ca yena milindo rājā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā rājānaṁ milindaṁ etadavocuṁ—“āgacchatu, mahārāja, bhadanto nāgaseno”ti? “Āma āgacchatū”ti. “Kittakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū”ti? “Yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū”ti. 4 Atha kho sabbadinno āha—“āgacchatu, mahārāja, dasahi bhikkhūhi saddhin”ti. Dutiyampi kho rājā āha—“yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū”ti. Dutiyampi kho sabbadinno āha—“āgacchatu, mahārāja, dasahi bhikkhūhi saddhin”ti. Tatiyampi kho rājā āha—“yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū”ti. Tatiyampi kho sabbadinno āha—“āgacchatu, mahārāja, dasahi bhikkhūhi saddhin”ti. “Sabbo panāyaṁ sakkāro paṭiyādito, ahaṁ bhaṇāmi ‘yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū’ti. Ayaṁ bhaṇe sabbadinno aññathā bhaṇati, kiṁ nu mayaṁ nappaṭibalā bhikkhūnaṁ bhojanaṁ dātun”ti? Evaṁ vutte, sabbadinno maṅku ahosi. 5 Atha kho devamantiyo ca anantakāyo ca maṅkuro ca yenāyasmā nāgaseno tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavocuṁ—“rājā, bhante, milindo evamāha—‘yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū’”ti. Atha kho āyasmā nāgaseno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya asītiyā bhikkhusahassehi saddhiṁ sāgalaṁ pāvisi. 6 Atha kho anantakāyo āyasmantaṁ nāgasenaṁ nissāya gacchanto āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“bhante nāgasena, yaṁ panetaṁ brūsi ‘nāgaseno’ti, katamo ettha nāgaseno”ti? Thero āha—“ko panettha ‘nāgaseno’ti maññasī”ti? “Yo so, bhante, abbhantare vāto jīvo pavisati ca nikkhamati ca, so ‘nāgaseno’ti maññāmī”ti. “Yadi paneso vāto nikkhamitvā nappaviseyya, pavisitvā na nikkhameyya, jīveyya nu kho so puriso”ti? “Na hi, bhante”ti. “Ye panime saṅkhadhamakā saṅkhaṁ dhamenti, tesaṁ vāto puna pavisatī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Ye panime vaṁsadhamakā vaṁsaṁ dhamenti, tesaṁ vāto puna pavisatī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Ye panime siṅgadhamakā siṅgaṁ dhamenti, tesaṁ vāto puna pavisatī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Atha kissa pana te na marantī”ti. “Nāhaṁ paṭibalo tayā vādinā saddhiṁ sallapituṁ, sādhu, bhante, atthaṁ jappehī”ti. “Neso jīvo, assāsapassāsā nāmete kāyasaṅkhārā”ti thero abhidhammakathaṁ kathesi. Atha anantakāyo upāsakattaṁ paṭivedesīti. 7 Anantakāyapañho catuttho. 0 Milindapañha Vicāravagga 7. Cakkhuviññāṇādipañha |3.7| Rājā āha—“bhante nāgasena, yattha cakkhuviññāṇaṁ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjatī”ti? “Āma, mahārāja, yattha cakkhuviññāṇaṁ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjatī”ti. 2 “Kiṁ nu kho, bhante nāgasena, paṭhamaṁ cakkhuviññāṇaṁ uppajjati, pacchā manoviññāṇaṁ, udāhu manoviññāṇaṁ paṭhamaṁ uppajjati, pacchā cakkhuviññāṇan”ti? “Paṭhamaṁ, mahārāja, cakkhuviññāṇaṁ uppajjati, pacchā manoviññāṇan”ti. 3 “Kiṁ nu kho, bhante nāgasena, cakkhuviññāṇaṁ manoviññāṇaṁ āṇāpeti ‘yatthāhaṁ uppajjāmi, tvampi tattha uppajjāhī’ti, udāhu manoviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaṁ āṇāpeti ‘yattha tvaṁ uppajjissasi, ahampi tattha uppajjissāmī’”ti? “Na hi, mahārāja, anālāpo tesaṁ aññamaññehī”ti. 4 “Kathaṁ, bhante nāgasena, yattha cakkhuviññāṇaṁ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjatī”ti? “Ninnattā ca, mahārāja, 3157 --- mil3 3.7:4 dvārattā ca ciṇṇattā ca samudācaritattā cā”ti. 5 “Kathaṁ, bhante nāgasena, ninnattā yattha cakkhuviññāṇaṁ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjati? Opammaṁ karohī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, deve vassante katamena udakaṁ gaccheyyā”ti? “Yena, bhante, ninnaṁ, tena gaccheyyā”ti. “Athāparena samayena devo vasseyya, katamena taṁ udakaṁ gaccheyyā”ti. “Yena, bhante, purimaṁ udakaṁ gataṁ, tampi tena gaccheyyā”ti. 6 “Kiṁ nu kho, mahārāja, purimaṁ udakaṁ pacchimaṁ udakaṁ āṇāpeti ‘yenāhaṁ gacchāmi, tvampi tena gacchāhī’ti, pacchimaṁ vā udakaṁ purimaṁ udakaṁ āṇāpeti ‘yena tvaṁ gacchissasi, ahampi tena gacchissāmī’”ti. “Na hi, bhante, anālāpo tesaṁ aññamaññehi, ninnattā gacchantī”ti. “Evameva kho, mahārāja, ninnattā yattha cakkhuviññāṇaṁ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjati, na cakkhuviññāṇaṁ manoviññāṇaṁ āṇāpeti ‘yatthāhaṁ uppajjāmi, tvampi tattha uppajjāhī’ti, nāpi manoviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaṁ āṇāpeti ‘yattha tvaṁ uppajjissasi, ahampi tattha uppajjissāmī’ti, anālāpo tesaṁ aññamaññehi, ninnattā uppajjantī”ti. 7 “Kathaṁ, bhante nāgasena, dvārattā yattha cakkhuviññāṇaṁ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjati? Opammaṁ karohī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, rañño paccantimaṁ nagaraṁ assa daḷhapākāratoraṇaṁ ekadvāraṁ, tato puriso nikkhamitukāmo bhaveyya, katamena nikkhameyyā”ti? “Dvārena, bhante, nikkhameyyā”ti. “Athāparo puriso nikkhamitukāmo bhaveyya, katamena so nikkhameyyā”ti? “Yena, bhante, purimo puriso nikkhanto, sopi tena nikkhameyyā”ti. 8 “Kiṁ nu kho, mahārāja, purimo puriso pacchimaṁ purisaṁ āṇāpeti ‘yenāhaṁ gacchāmi, tvampi tena gacchāhī’ti, pacchimo vā puriso purimaṁ purisaṁ āṇāpeti ‘yena tvaṁ gacchissasi, ahampi tena gacchissāmī’”ti. “Na hi, bhante, anālāpo tesaṁ aññamaññehi, dvārattā gacchantī”ti. “Evameva kho, mahārāja, dvārattā yattha cakkhuviññāṇaṁ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjati, na cakkhuviññāṇaṁ manoviññāṇaṁ āṇāpeti ‘yatthāhaṁ uppajjāmi, tvampi tattha uppajjāhī’ti, nāpi manoviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaṁ āṇāpeti ‘yattha tvaṁ uppajjissasi, ahampi tattha uppajjissāmī’ti, anālāpo tesaṁ aññamaññehi, dvārattā uppajjantī”ti. 9 “Kathaṁ, bhante nāgasena, ciṇṇattā yattha cakkhuviññāṇaṁ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjati? Opammaṁ karohī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, paṭhamaṁ ekaṁ sakaṭaṁ gaccheyya, atha dutiyaṁ sakaṭaṁ katamena gaccheyyā”ti? “Yena, bhante, purimaṁ sakaṭaṁ gataṁ, tampi tena gaccheyyā”ti. 10 “Kiṁ nu kho, mahārāja, purimaṁ sakaṭaṁ pacchimaṁ sakaṭaṁ āṇāpeti ‘yenāhaṁ gacchāmi, tvampi tena gacchāhī’ti, pacchimaṁ vā sakaṭaṁ purimaṁ sakaṭaṁ āṇāpeti ‘yena tvaṁ gacchissasi, ahampi tena gacchissāmī’”ti. “Na hi, bhante, anālāpo tesaṁ aññamaññehi, ciṇṇattā gacchantī”ti. “Evameva kho, mahārāja, ciṇṇattā yattha cakkhuviññāṇaṁ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjati, na cakkhuviññāṇaṁ manoviññāṇaṁ āṇāpeti ‘yatthāhaṁ uppajjāmi, tvampi tattha uppajjāhī’ti, nāpi manoviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaṁ āṇāpeti ‘yattha tvaṁ uppajjissasi, ahampi tattha uppajjissāmī’ti, anālāpo tesaṁ aññamaññehi, ciṇṇattā uppajjantī”ti. 11 “Kathaṁ, bhante nāgasena, samudācaritattā yattha cakkhuviññāṇaṁ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjati? Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, muddāgaṇanāsaṅkhyālekhāsippaṭṭhānesu ādikammikassa dandhāyanā bhavati, athāparena samayena nisammakiriyāya samudācaritattā adandhāyanā bhavati. Evameva kho, mahārāja, samudācaritattā yattha cakkhuviññāṇaṁ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjati, na cakkhuviññāṇaṁ manoviññāṇaṁ āṇāpeti ‘yatthāhaṁ uppajjāmi, tvampi tattha uppajjāhī’ti, nāpi manoviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaṁ āṇāpeti ‘yattha tvaṁ uppajjissasi, ahampi tattha uppajjissāmī’ti, anālāpo tesaṁ aññamaññehi, samudācaritattā uppajjantī”ti. 12 “Bhante nāgasena, yattha sotaviññāṇaṁ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjatīti …pe… yattha ghānaviññāṇaṁ uppajjati … yattha jivhāviññāṇaṁ uppajjati … yattha kāyaviññāṇaṁ 3158 --- mil3 3.7:12 uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjatī”ti? “Āma, mahārāja, yattha kāyaviññāṇaṁ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjatī”ti. 13 “Kiṁ nu kho, bhante nāgasena, paṭhamaṁ kāyaviññāṇaṁ uppajjati, pacchā manoviññāṇaṁ, udāhu manoviññāṇaṁ paṭhamaṁ uppajjati, pacchā kāyaviññāṇan”ti? “Kāyaviññāṇaṁ, mahārāja, paṭhamaṁ uppajjati, pacchā manoviññāṇan”ti. 14 “Kiṁ nu kho, bhante nāgasena …pe… anālāpo tesaṁ aññamaññehi, samudācaritattā uppajjantī”ti. 15 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 16 Cakkhuviññāṇādipañho sattamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Sabbaññutañāṇavagga 9. Arahantaabhāyanapañha |4.9| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘vigatabhayasantāsā arahanto’ti. Puna ca nagare rājagahe dhanapālakaṁ hatthiṁ bhagavati opatantaṁ disvā pañca khīṇāsavasatāni pariccajitvā jinavaraṁ pakkantāni disāvidisaṁ ekaṁ ṭhapetvā theraṁ ānandaṁ. Kiṁ nu kho, bhante nāgasena, te arahanto bhayā pakkantā, paññāyissati sakena kammenāti dasabalaṁ pātetukāmā pakkantā, udāhu tathāgatassa atulaṁ vipulamasamaṁ pāṭihāriyaṁ daṭṭhukāmā pakkantā? Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘vigatabhayasantāsā arahanto’ti, tena hi ‘nagare …pe… ānandan’ti yaṁ vacanaṁ taṁ micchā. Yadi nagare rājagahe dhanapālakaṁ hatthiṁ bhagavati opatantaṁ disvā pañca khīṇāsavasatāni pariccajitvā jinavaraṁ pakkantāni disāvidisaṁ ekaṁ ṭhapetvā theraṁ ānandaṁ, tena hi ‘vigatabhayasantāsā arahanto’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘vigatabhayasantāsā arahanto’ti, nagare rājagahe dhanapālakaṁ hatthiṁ bhagavati opatantaṁ disvā pañca khīṇāsavasatāni pariccajitvā jinavaraṁ pakkantāni disāvidisaṁ ekaṁ ṭhapetvā theraṁ ānandaṁ, tañca pana na bhayā, nāpi bhagavantaṁ pātetukāmatāya. 3 Yena pana, mahārāja, hetunā arahanto bhāyeyyuṁ vā tāseyyuṁ vā, so hetu arahantānaṁ samucchinno, tasmā vigatabhayasantāsā arahanto, bhāyati nu, mahārāja, mahāpathavī khaṇantepi bhindantepi dhārentepi samuddapabbatagirisikhare”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kena kāraṇena, mahārājā”ti? “Natthi, bhante, mahāpathaviyā so hetu, yena hetunā mahāpathavī bhāyeyya vā tāseyya vā”ti. “Evameva kho, mahārāja, natthi arahantānaṁ so hetu, yena hetunā arahanto bhāyeyyuṁ vā tāseyyuṁ vā. 4 Bhāyati nu, mahārāja, girisikharaṁ chindante vā bhindante vā patante vā agginā dahante vā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kena kāraṇena, mahārājā”ti? “Natthi, bhante, girisikharassa so hetu, yena hetunā girisikharaṁ bhāyeyya vā tāseyya vā”ti. “Evameva kho, mahārāja, natthi arahantānaṁ so hetu, yena hetunā arahanto bhāyeyyuṁ vā tāseyyuṁ vā. 5 Yadipi, mahārāja, lokadhātusatasahassesu ye keci sattanikāyapariyāpannā sabbepi te sattihatthā ekaṁ arahantaṁ upadhāvitvā tāseyyuṁ, na bhaveyya arahato cittassa kiñci aññathattaṁ. Kiṅkāraṇaṁ? Aṭṭhānamanavakāsatāya. 6 Api ca, mahārāja, tesaṁ khīṇāsavānaṁ evaṁ cetoparivitakko ahosi ‘ajja naravarapavare jinavaravasabhe nagaravaramanuppaviṭṭhe vīthiyā dhanapālako hatthī āpatissati, asaṁsayamatidevadevaṁ upaṭṭhāko na pariccajissati, yadi mayaṁ sabbepi bhagavantaṁ na pariccajissāma, ānandassa guṇo pākaṭo na bhavissati, na heva ca tathāgataṁ samupagamissati hatthināgo, handa mayaṁ apagacchāma, evamidaṁ mahato janakāyassa kilesabandhanamokkho bhavissati, ānandassa ca guṇo pākaṭo bhavissatī’ti. Evaṁ te arahanto ānisaṁsaṁ disvā disāvidisaṁ pakkantā”ti. “Suvibhatto, bhante nāgasena, pañho, evametaṁ natthi arahantānaṁ bhayaṁ vā santāso vā, ānisaṁsaṁ disvā arahanto pakkantā disāvidisan”ti. 7 Arahantaabhāyanapañho navamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Iddhibalavagga 8. Akusalacchedanapañha |1.8| “Bhante nāgasena, tathāgato sabbaṁ akusalaṁ jhāpetvā sabbaññutaṁ patto, udāhu sāvasese akusale sabbaññutaṁ patto”ti? “Sabbaṁ, mahārāja, akusalaṁ jhāpetvā bhagavā sabbaññutaṁ patto, natthi bhagavato sesakaṁ akusalan”ti. 2 “Kiṁ pana, bhante, dukkhā vedanā 3159 --- mil5 1.8:2 tathāgatassa kāye uppannapubbā”ti? “Āma, mahārāja, rājagahe bhagavato pādo sakalikāya khato, lohitapakkhandikābādho uppanno, kāye abhisanne jīvakena vireko kārito, vātābādhe uppanne upaṭṭhākena therena uṇhodakaṁ pariyiṭṭhan”ti. 3 “Yadi, bhante nāgasena, tathāgato sabbaṁ akusalaṁ jhāpetvā sabbaññutaṁ patto, tena hi bhagavato pādo sakalikāya khato, lohitapakkhandikā ca ābādho uppannoti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi tathāgatassa pādo sakalikāya khato, lohitapakkhandikā ca ābādho uppanno, tena hi tathāgato sabbaṁ akusalaṁ jhāpetvā sabbaññutaṁ pattoti tampi vacanaṁ micchā. Natthi, bhante, vinā kammena vedayitaṁ, sabbaṁ taṁ vedayitaṁ kammamūlakaṁ, taṁ kammeneva vedayati, ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 4 “Na hi, mahārāja, sabbaṁ taṁ vedayitaṁ kammamūlakaṁ. Aṭṭhahi, mahārāja, kāraṇehi vedayitāni uppajjanti, yehi kāraṇehi puthū sattā vedanā vediyanti. Katamehi aṭṭhahi? Vātasamuṭṭhānānipi kho, mahārāja, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti, pittasamuṭṭhānānipi kho, mahārāja …pe… semhasamuṭṭhānānipi kho, mahārāja …pe… sannipātikānipi kho, mahārāja …pe… utupariṇāmajānipi kho, mahārāja …pe… visamaparihārajānipi kho, mahārāja …pe… opakkamikānipi kho, mahārāja …pe… kammavipākajānipi kho, mahārāja, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Imehi kho, mahārāja, aṭṭhahi kāraṇehi puthū sattā vedanā vedayanti. Tattha ye te puggalā ‘satte kammaṁ vibādhatī’ti vadeyyuṁ, te ime puggalā sattakāraṇaṁ paṭibāhanti. Tesaṁ taṁ vacanaṁ micchā”ti. “Bhante nāgasena, yañca vātikaṁ yañca pittikaṁ yañca semhikaṁ yañca sannipātikaṁ yañca utupariṇāmajaṁ yañca visamaparihārajaṁ yañca opakkamikaṁ, sabbete kammasamuṭṭhānāyeva, kammeneva te sabbe sambhavantī”ti. 5 “Yadi, mahārāja, tepi sabbe kammasamuṭṭhānāva ābādhā bhaveyyuṁ, na tesaṁ koṭṭhāsato lakkhaṇāni bhaveyyuṁ. Vāto kho, mahārāja, kuppamāno dasavidhena kuppati sītena uṇhena jighacchāya pipāsāya atibhuttena ṭhānena padhānena ādhāvanena upakkamena kammavipākena. Tatra ye te nava vidhā, na te atīte, na anāgate, vattamānake bhave uppajjanti, tasmā na vattabbā ‘kammasambhavā sabbā vedanā’ti. Pittaṁ, mahārāja, kuppamānaṁ tividhena kuppati sītena uṇhena visamabhojanena. Semhaṁ, mahārāja, kuppamānaṁ tividhena kuppati sītena uṇhena annapānena. Yo ca, mahārāja, vāto yañca pittaṁ yañca semhaṁ, tehi tehi kopehi kuppitvā missī hutvā sakaṁ sakaṁ vedanaṁ ākaḍḍhati. Utupariṇāmajā, mahārāja, vedanā utupariṇāmena uppajjati. Visamaparihārajā vedanā visamaparihārena uppajjati. Opakkamikā, mahārāja, vedanā atthi kiriyā, atthi kammavipākā, kammavipākajā vedanā pubbe katena kammena uppajjati. Iti kho, mahārāja, appaṁ kammavipākajaṁ, bahutaraṁ avasesaṁ. Tattha bālā ‘sabbaṁ kammavipākajaṁ yevā’ti atidhāvanti. Taṁ kammaṁ na sakkā vinā buddhañāṇena vavatthānaṁ kātuṁ. 6 Yaṁ pana, mahārāja, bhagavato pādo sakalikāya khato, taṁ vedayitaṁ neva vātasamuṭṭhānaṁ, na pittasamuṭṭhānaṁ, na semhasamuṭṭhānaṁ, na sannipātikaṁ, na utupariṇāmajaṁ, na visamaparihārajaṁ, na kammavipākajaṁ, opakkamikaṁyeva. Devadatto hi, mahārāja, bahūni jātisatasahassāni tathāgate āghātaṁ bandhi, so tena āghātena mahatiṁ garuṁ silaṁ gahetvā ‘matthake pātessāmī’ti muñci, athaññe dve selā āgantvā taṁ silaṁ tathāgataṁ asampattaṁyeva sampaṭicchiṁsu, tāsaṁ pahārena papaṭikā bhijjitvā bhagavato pāde patitvā ruhiraṁ uppādesi, kammavipākato vā, mahārāja, bhagavato esā vedanā nibbattā kiriyato vā, tatuddhaṁ natthaññā vedanā. 7 Yathā, mahārāja, khettaduṭṭhatāya vā bījaṁ na sambhavati bījaduṭṭhatāya vā; evameva kho, mahārāja, kammavipākato vā bhagavato esā vedanā nibbattā kiriyato vā, tatuddhaṁ natthaññā vedanā. 8 Yathā vā pana, mahārāja, koṭṭhaduṭṭhatāya vā bhojanaṁ visamaṁ pariṇamati āhāraduṭṭhatāya vā; evameva kho, mahārāja, kammavipākato vā bhagavato esā vedanā nibbattā kiriyato vā, tatuddhaṁ natthaññā vedanā. Api ca, mahārāja, natthi bhagavato kammavipākajā vedanā, natthi visamaparihārajā vedanā, avasesehi samuṭṭhānehi bhagavato vedanā 3160 --- mil5 1.8:8 uppajjati, tāya ca pana vedanāya na sakkā bhagavantaṁ jīvitā voropetuṁ. 9 Nipatanti, mahārāja, imasmiṁ cātumahābhūtike kāye iṭṭhāniṭṭhā subhāsubhavedanā. Idha, mahārāja, ākāse khitto leḍḍu mahāpathaviyā nipatati, api nu kho so, mahārāja, leḍḍu pubbe katena mahāpathaviyā nipatī”ti? “Na hi, bhante, natthi so, bhante, hetu mahāpathaviyā, yena hetunā mahāpathavī kusalākusalavipākaṁ paṭisaṁvedeyya, paccuppannena, bhante, akammakena hetunā so leḍḍu mahāpathaviyaṁ nipatati”. “Yathā, mahārāja, mahāpathavī, evaṁ tathāgato daṭṭhabbo. Yathā leḍḍu pubbe akatena mahāpathaviyaṁ nipatati; evameva kho, mahārāja, tathāgatassa pubbe akatena sā sakalikā pāde nipatitā. 10 Idha pana, mahārāja, manussā mahāpathaviṁ bhindanti ca khaṇanti ca, api nu kho, mahārāja, te manussā pubbe katena mahāpathaviṁ bhindanti ca khaṇanti cā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, yā sā sakalikā bhagavato pāde nipatitā, na sā sakalikā pubbe katena bhagavato pāde nipatitā. Yopi, mahārāja, bhagavato lohitapakkhandikābādho uppanno, sopi ābādho na pubbe katena uppanno, sannipātikeneva uppanno, ye keci, mahārāja, bhagavato kāyikā ābādhā uppannā, na te kammābhinibbattā, channaṁ etesaṁ samuṭṭhānānaṁ aññatarato nibbattā. 11 Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena saṁyuttanikāyavaralañchake moḷiyasīvake veyyākaraṇe— 12 ‘Pittasamuṭṭhānānipi kho, sīvaka, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Sāmampi kho etaṁ, sīvaka, veditabbaṁ, yathā pittasamuṭṭhānānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Lokassapi kho etaṁ, sīvaka, saccasammataṁ, yathā pittasamuṭṭhānānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Tatra, sīvaka, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino “yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, sabbaṁ taṁ pubbe katahetū”ti. Yañca sāmaṁ ñātaṁ, tañca atidhāvanti, yañca loke saccasammataṁ, tañca atidhāvanti. Tasmā tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ micchāti vadāmi. 13 Semhasamuṭṭhānānipi kho, sīvaka, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Vātasamuṭṭhānānipi kho, sīvaka …pe… sannipātikānipi kho, sīvaka …pe… utupariṇāmajānipi kho, sīvaka …pe… visamaparihārajānipi kho, sīvaka …pe… opakkamikānipi kho, sīvaka …pe… kammavipākajānipi kho, sīvaka, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Sāmampi kho etaṁ, sīvaka, veditabbaṁ, yathā kammavipākajānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Lokassapi kho etaṁ, sīvaka, saccasammataṁ, yathā kammavipākajānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Tatra, sīvaka, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino “yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, sabbaṁ taṁ pubbe katahetū”ti. Yañca sāmaṁ ñātaṁ, tañca atidhāvanti, yañca loke saccasammataṁ, tañca atidhāvanti. Tasmā tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ micchāti vadāmī’ti. 14 Itipi, mahārāja, na sabbā vedanā kammavipākajā, sabbaṁ, mahārāja, akusalaṁ jhāpetvā bhagavā sabbaññutaṁ pattoti evametaṁ dhārehī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 15 Akusalacchedanapañho aṭṭhamo. 0 Milindapañha Anumānapañha Buddhavagga 4. Paṭipadādosapañha |1.4| “Bhante nāgasena, yadā bodhisatto dukkarakārikaṁ akāsi, netādiso aññatra ārambho ahosi nikkamo kilesayuddhaṁ maccusenaṁ vidhamanaṁ āhārapariggaho dukkarakārikā, evarūpe parakkame kiñci assādaṁ alabhitvā tameva cittaṁ parihāpetvā evamavoca ‘na kho panāhaṁ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttari manussadhammaṁ alamariyañāṇadassanavisesaṁ, siyā nu kho añño maggo bodhāyā’ti, tato nibbinditvā aññena maggena sabbaññutaṁ patto, puna tāya paṭipadāya sāvake anusāsati samādapeti. 2 ‘Ārambhatha nikkhamatha, yuñjatha buddhasāsane; Dhunātha maccuno senaṁ, naḷāgāraṁva kuñjaro’ti. 3 Kena nu kho, bhante nāgasena, kāraṇena tathāgato yāya paṭipadāya attanā nibbinno virattarūpo, 3161 --- mil6 1.4:3 tattha sāvake anusāsati samādapetī”ti? 4 “Tadāpi, mahārāja, etarahipi sāyeva paṭipadā, taṁyeva paṭipadaṁ paṭipajjitvā bodhisatto sabbaññutaṁ patto. Api ca, mahārāja, bodhisatto ativīriyaṁ karonto niravasesato āhāraṁ uparundhi. Tassa āhārūparodhena cittadubbalyaṁ uppajji. So tena dubbalyena nāsakkhi sabbaññutaṁ pāpuṇituṁ, so mattamattaṁ kabaḷīkārāhāraṁ sevanto tāyeva paṭipadāya nacirasseva sabbaññutaṁ pāpuṇi. Sāyeva, mahārāja, paṭipadā sabbesaṁ tathāgatānaṁ sabbaññutañāṇappaṭilābhāya. 5 Yathā, mahārāja, sabbesaṁ sattānaṁ āhāro upatthambho, āhārūpanissitā sabbe sattā sukhaṁ anubhavanti; evameva kho, mahārāja, sāyeva paṭipadā sabbesaṁ tathāgatānaṁ sabbaññutañāṇappaṭilābhāya, neso, mahārāja, doso ārambhassa, na nikkamassa, na kilesayuddhassa, yena tathāgato tasmiṁ samaye na pāpuṇi sabbaññutañāṇaṁ, atha kho āhārūparodhasseveso doso, sadā paṭiyattā yevesā paṭipadā. 6 Yathā, mahārāja, puriso addhānaṁ ativegena gaccheyya, tena so pakkhahato vā bhaveyya pīṭhasappī vā asañcaro pathavitale. Api nu kho, mahārāja, mahāpathaviyā doso atthi, yena so puriso pakkhahato ahosī”ti? “Na hi, bhante; sadā paṭiyattā, bhante, mahāpathavī, kuto tassā doso? Vāyāmasseveso doso, yena so puriso pakkhahato ahosī”ti. “Evameva kho, mahārāja, neso doso ārambhassa, na nikkamassa, na kilesayuddhassa, yena tathāgato tasmiṁ samaye na pāpuṇi sabbaññutañāṇaṁ, atha kho āhārūparodhasseveso doso sadā paṭiyattā yevesā paṭipadā. 7 Yathā vā pana, mahārāja, puriso kiliṭṭhaṁ sāṭakaṁ nivāseyya, na so taṁ dhovāpeyya, neso doso udakassa, sadā paṭiyattaṁ udakaṁ. Purisasseveso doso. Evameva kho, mahārāja, neso doso ārambhassa, na nikkamassa, na kilesayuddhassa, yena tathāgato tasmiṁ samaye na pāpuṇi sabbaññutañāṇaṁ, atha kho āhārūparodhasseveso doso, sadā paṭiyattā yevesā paṭipadā, tasmā tathāgato tāyeva paṭipadāya sāvake anusāsati samādapeti, evaṁ kho, mahārāja, sadā paṭiyattā anavajjā sā paṭipadā”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 8 Paṭipadādosapañho catuttho. 0 Milindapañha Anumānapañha Vessantaravagga 7. Cetiyapāṭihāriyapañha |3.7| “Bhante nāgasena, sabbesaṁ parinibbutānaṁ cetiye pāṭihīraṁ hoti, udāhu ekaccānaṁyeva hotī”ti? “Ekaccānaṁ, mahārāja, hoti, ekaccānaṁ na hotī”ti. “Katamesaṁ, bhante, hoti, katamesaṁ na hotī”ti? “Tiṇṇannaṁ, mahārāja, aññatarassa adhiṭṭhānā parinibbutassa cetiye pāṭihīraṁ hoti. Katamesaṁ tiṇṇannaṁ? Idha, mahārāja, arahā devamanussānaṁ anukampāya tiṭṭhantova adhiṭṭhāti ‘evaṁnāma cetiye pāṭihīraṁ hotū’ti, tassa adhiṭṭhānavasena cetiye pāṭihīraṁ hoti, evaṁ arahato adhiṭṭhānavasena parinibbutassa cetiye pāṭihīraṁ hoti. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, devatā manussānaṁ anukampāya parinibbutassa cetiye pāṭihīraṁ dassenti ‘iminā pāṭihīrena saddhammo niccasampaggahito bhavissati, manussā ca pasannā kusalena abhivaḍḍhissantī’ti, evaṁ devatānaṁ adhiṭṭhānavasena parinibbutassa cetiye pāṭihīraṁ hoti. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, itthī vā puriso vā saddho pasanno paṇḍito byatto medhāvī buddhisampanno yoniso cintayitvā gandhaṁ vā mālaṁ vā dussaṁ vā aññataraṁ vā kiñci adhiṭṭhahitvā cetiye ukkhipati ‘evaṁnāma hotū’ti, tassapi adhiṭṭhānavasena parinibbutassa cetiye pāṭihīraṁ hoti, evaṁ manussānaṁ adhiṭṭhānavasena parinibbutassa cetiye pāṭihīraṁ hoti. 4 Imesaṁ kho, mahārāja, tiṇṇannaṁ aññatarassa adhiṭṭhānavasena parinibbutassa cetiye pāṭihīraṁ hoti. 5 Yadi, mahārāja, tesaṁ adhiṭṭhānaṁ na hoti, khīṇāsavassapi chaḷabhiññassa cetovasippattassa cetiye pāṭihīraṁ na hoti, asatipi, mahārāja, pāṭihīre caritaṁ disvā suparisuddhaṁ okappetabbaṁ niṭṭhaṁ gantabbaṁ saddahitabbaṁ ‘suparinibbuto ayaṁ buddhaputto’”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 6 Cetiyapāṭihāriyapañho sattamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Santhavavagga 11. Ācariyānācariyapañha |5.11| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā— 2 ‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati; Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, natthi me 3162 --- mil5 5.11:2 paṭipuggalo’ti. 3 Puna ca bhaṇitaṁ—‘iti kho, bhikkhave, āḷāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṁ maṁ samānaṁ attanā samasamaṁ ṭhapesi, uḷārāya ca maṁ pūjāya pūjesī’ti. Yadi, bhante nāgasena, tathāgatena bhaṇitaṁ—‘na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati. Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, natthi me paṭipuggalo’ti, tena hi ‘iti kho, bhikkhave, āḷāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṁ maṁ samānaṁ attanā samasamaṁ ṭhapesī’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṁ—‘iti kho, bhikkhave, āḷāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṁ maṁ samānaṁ attanā samasamaṁ ṭhapesī’ti, tena hi ‘na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati. Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, natthi me paṭipuggalo’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 4 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, tathāgatena 5 ‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati; Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, natthi me paṭipuggalo’ti. 6 Bhaṇitañca—‘iti kho, bhikkhave, āḷāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṁ maṁ samānaṁ attanā samasamaṁ ṭhapesi, uḷārāya ca maṁ pūjāya pūjesī’ti. 7 Tañca pana vacanaṁ pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ācariyabhāvaṁ sandhāya bhāsitaṁ. 8 Pañcime, mahārāja, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattassa sato ācariyā, yehi anusiṭṭho bodhisatto tattha tattha divasaṁ vītināmesi. Katame pañca? Ye te, mahārāja, aṭṭha brāhmaṇā jātamatte bodhisatte lakkhaṇāni pariggaṇhiṁsu, seyyathidaṁ—rāmo dhajo lakkhaṇo mantī yañño suyāmo subhojo sudattoti. Te tassa sotthiṁ pavedayitvā rakkhākammaṁ akaṁsu, te ca paṭhamaṁ ācariyā. 9 Puna caparaṁ, mahārāja, bodhisattassa pitā suddhodano rājā yaṁ tena samayena abhijātaṁ udiccajātimantaṁ padakaṁ veyyākaraṇaṁ chaḷaṅgavantaṁ sabbamittaṁ nāma brāhmaṇaṁ upanetvā sovaṇṇena bhiṅgārena udakaṁ oṇojetvā ‘imaṁ kumāraṁ sikkhāpehī’ti adāsi, ayaṁ dutiyo ācariyo. 10 Puna caparaṁ, mahārāja, yā sā devatā bodhisattaṁ saṁvejesi, yassā vacanaṁ sutvā bodhisatto saṁviggo ubbiggo tasmiṁyeva khaṇe nekkhammaṁ nikkhamitvā pabbaji, ayaṁ tatiyo ācariyo. 11 Puna caparaṁ, mahārāja, āḷāro kālāmo ākiñcaññāyatanassa parikammaṁ ācikkhi, ayaṁ catuttho ācariyo. 12 Puna caparaṁ, mahārāja, udako rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanassa parikammaṁ ācikkhi, ayaṁ pañcamo ācariyo. 13 Ime kho, mahārāja, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattassa sato pañca ācariyā. Te ca pana ācariyā lokiye dhamme. Imasmiñca pana, mahārāja, lokuttare dhamme sabbaññutañāṇappaṭivedhāya natthi tathāgatassa anuttaro anusāsako, sayambhū, mahārāja, tathāgato anācariyako, tasmā kāraṇā tathāgatena bhaṇitaṁ— 14 ‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati; Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, natthi me paṭipuggalo’”ti. 15 “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 16 Ācariyānācariyapañho ekādasamo. 17 Santhavavaggo pañcamo. 18 Tassuddānaṁ Imasmiṁ vagge ekādasa pañhā. 19 Meṇḍakapañho niṭṭhito. 0 Milindapañha Nibbānavagga 10. Nibbānasukhajānanapañha |4.10| Rājā āha—“bhante nāgasena, yo na labhati nibbānaṁ, jānāti so ‘sukhaṁ nibbānan’”ti? “Āma, mahārāja, yo na labhati nibbānaṁ, jānāti so ‘sukhaṁ nibbānan’”ti. “Kathaṁ, bhante nāgasena, alabhanto jānāti ‘sukhaṁ nibbānan’”ti? “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yesaṁ nacchinnā hatthapādā, jāneyyuṁ te, mahārāja, ‘dukkhaṁ hatthapādacchedanan’”ti? “Āma, bhante, jāneyyun”ti. “Kathaṁ jāneyyun”ti? “Aññesaṁ, bhante, chinnahatthapādānaṁ paridevitasaddaṁ sutvā jānanti ‘dukkhaṁ hatthapādacchedanan’”ti. “Evameva kho, mahārāja, yesaṁ diṭṭhaṁ nibbānaṁ, tesaṁ saddaṁ sutvā jānāti ‘sukhaṁ nibbānan’”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Nibbānasukhajānanapañho dasamo. 4 Nibbānavaggo catuttho. 5 Imasmiṁ vagge dasa pañhā. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Abhejjavagga 8. 3163 --- mil5 2.8:0 Abhejjaparisapañha |2.8| “Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘tathāgato abhejjapariso’ti, puna ca bhaṇatha—‘devadattena ekappahāraṁ pañca bhikkhusatāni bhinnānī’ti. Yadi, bhante nāgasena, tathāgato abhejjapariso, tena hi devadattena ekappahāraṁ pañca bhikkhusatāni bhinnānīti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi devadattena ekappahāraṁ pañca bhikkhusatāni bhinnāni, tena hi ‘tathāgato abhejjapariso’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, gambhīro dunniveṭhiyo, gaṇṭhitopi gaṇṭhitaro, etthāyaṁ jano āvaṭo nivuto ovuto pihito pariyonaddho, ettha tava ñāṇabalaṁ dassehi paravādesū”ti. 2 “Abhejjapariso, mahārāja, tathāgato, devadattena ca ekappahāraṁ pañca bhikkhusatāni bhinnāni, tañca pana bhedakassa balena, bhedake vijjamāne natthi, mahārāja, abhejjaṁ nāma. Bhedake sati mātāpi puttena bhijjati, puttopi mātarā bhijjati, pitāpi puttena bhijjati, puttopi pitarā bhijjati, bhātāpi bhaginiyā bhijjati, bhaginīpi bhātarā bhijjati, sahāyopi sahāyena bhijjati, nāvāpi nānādārusaṅghaṭitā ūmivegasampahārena bhijjati, rukkhopi madhukappasampannaphalo anilabalavegābhihato bhijjati, suvaṇṇampi jātimantaṁ lohena bhijjati. Api ca, mahārāja, neso adhippāyo viññūnaṁ, nesā buddhānaṁ adhimutti, neso paṇḍitānaṁ chando ‘tathāgato bhejjapariso’ti. Api cettha kāraṇaṁ atthi, yena kāraṇena tathāgato vuccati ‘abhejjapariso’ti. Katamaṁ ettha kāraṇaṁ? Tathāgatassa, mahārāja, katena adānena vā appiyavacanena vā anatthacariyāya vā asamānattatāya vā yato kutoci cariyaṁ carantassapi parisā bhinnāti na sutapubbaṁ, tena kāraṇena tathāgato vuccati ‘abhejjapariso’ti. Tayāpetaṁ, mahārāja, ñātabbaṁ ‘atthi kiñci navaṅge buddhavacane suttāgataṁ, iminā nāma kāraṇena bodhisattassa katena tathāgatassa parisā bhinnā’”ti? “Natthi, bhante, no cetaṁ loke dissati nopi suyyati. Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 3 Abhejjaparisapañho aṭṭhamo. 4 Abhejjavaggo dutiyo. 5 Imasmiṁ vagge aṭṭha pañhā. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Paṇāmitavagga 11. Ahiṁsāniggahapañha |3.11| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘ahiṁsāya cara loke, piyo hohisi maṁmivā’ti. Puna ca bhaṇitaṁ—‘niggaṇhe niggahārahaṁ, paggaṇhe paggahārahan’ti. Niggaho nāma, bhante nāgasena, hatthacchedo pādacchedo vadho bandhanaṁ kāraṇā māraṇaṁ santativikopanaṁ, na etaṁ vacanaṁ bhagavato yuttaṁ, na ca bhagavā arahati etaṁ vacanaṁ vattuṁ. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘ahiṁsāya cara loke, piyo hohisi maṁmivā’ti, tena hi ‘niggaṇhe niggahārahaṁ, paggaṇhe paggahārahan’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṁ—‘niggaṇhe niggahārahaṁ, paggaṇhe paggahārahan’ti, tena hi ‘ahiṁsāya cara loke, piyo hohisi maṁmivā’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘ahiṁsāya cara loke, piyo hohisi maṁmivā’ti, bhaṇitañca—‘niggaṇhe niggahārahaṁ, paggaṇhe paggahārahan’ti. ‘Ahiṁsāya cara loke, piyo hohisi maṁmivā’ti sabbesaṁ, mahārāja, tathāgatānaṁ anumataṁ etaṁ, esā anusiṭṭhi, esā dhammadesanā, dhammo hi, mahārāja, ahiṁsālakkhaṇo, sabhāvavacanaṁ etaṁ. Yaṁ pana, mahārāja, tathāgato āha—‘niggaṇhe niggahārahaṁ, paggaṇhe paggahārahan’ti, bhāsā esā, uddhataṁ, mahārāja, cittaṁ niggahetabbaṁ, līnaṁ cittaṁ paggahetabbaṁ. Akusalaṁ cittaṁ niggahetabbaṁ, kusalaṁ cittaṁ paggahetabbaṁ. Ayoniso manasikāro niggahetabbo, yoniso manasikāro paggahetabbo. Micchāpaṭipanno niggahetabbo, sammāpaṭipanno paggahetabbo. Anariyo niggahetabbo ariyo paggahetabbo. Coro niggahetabbo, acoro paggahetabbo”ti. 3 “Hotu, bhante nāgasena, idāni tvaṁ paccāgatosi mama visayaṁ, yamahaṁ pucchāmi, so me attho upagato. Coro pana, bhante nāgasena, niggaṇhantena kathaṁ niggahetabbo”ti? “Coro, mahārāja, niggaṇhantena evaṁ niggahetabbo, paribhāsanīyo paribhāsitabbo, daṇḍanīyo daṇḍetabbo, pabbājanīyo pabbājetabbo, bandhanīyo bandhitabbo, ghātanīyo ghātetabbo”ti. “Yaṁ pana, bhante nāgasena, corānaṁ ghātanaṁ, taṁ tathāgatānaṁ anumatan”ti? “Na hi, 3164 --- mil5 3.11:3 mahārājā”ti. “Kissa pana coro anusāsanīyo anumato tathāgatānan”ti? “Yo so, mahārāja, ghātīyati, na so tathāgatānaṁ anumatiyā ghātīyati, sayaṅkatena so ghātīyati, api ca dhammānusiṭṭhiyā anusāsīyati, sakkā pana, mahārāja, tayā purisaṁ akārakaṁ anaparādhaṁ vīthiyaṁ carantaṁ gahetvā ghātayitun”ti? “Na sakkā, bhante”ti. “Kena kāraṇena, mahārājā”ti? “Akārakattā, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, na coro tathāgatānaṁ anumatiyā haññati, sayaṅkatena so haññati, kiṁ panettha anusāsako kiñci dosaṁ āpajjatī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Tena hi, mahārāja, tathāgatānaṁ anusiṭṭhi sammānusiṭṭhi hotī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 4 Ahiṁsāniggahapañho ekādasamo. 0 Milindapañha Anumānapañha Nippapañcavagga 4. Lokenatthibhāvapañha |2.4| “Bhante nāgasena, dissanti loke buddhā, dissanti paccekabuddhā, dissanti tathāgatassa sāvakā, dissanti cakkavattirājāno, dissanti padesarājāno, dissanti devamanussā, dissanti sadhanā, dissanti adhanā, dissanti sugatā, dissanti duggatā, dissati purisassa itthiliṅgaṁ pātubhūtaṁ, dissati itthiyā purisaliṅgaṁ pātubhūtaṁ, dissati sukataṁ dukkataṁ kammaṁ, dissanti kalyāṇapāpakānaṁ kammānaṁ vipākūpabhogino sattā, atthi loke sattā aṇḍajā jalābujā saṁsedajā opapātikā, atthi sattā apadā dvipadā catuppadā bahuppadā, atthi loke yakkhā rakkhasā kumbhaṇḍā asurā dānavā gandhabbā petā pisācā, atthi kinnarā mahoragā nāgā supaṇṇā siddhā vijjādharā, atthi hatthī assā gāvo mahiṁsā oṭṭhā gadrabhā ajā eḷakā migā sūkarā sīhā byagghā dīpī acchā kokā taracchā soṇā siṅgālā, atthi bahuvidhā sakuṇā, atthi suvaṇṇaṁ rajataṁ muttā maṇi saṅkho silā pavāḷaṁ lohitaṅko masāragallaṁ veḷuriyo vajiraṁ phalikaṁ kāḷalohaṁ tambalohaṁ vaṭṭalohaṁ kaṁsalohaṁ, atthi khomaṁ koseyyaṁ kappāsikaṁ sāṇaṁ bhaṅgaṁ kambalaṁ, atthi sāli vīhi yavo kaṅgu kudrūso varako godhūmo muggo, māso tilaṁ kulatthaṁ, atthi mūlagandho sāragandho pheggugandho tacagandho pattagandho pupphagandho phalagandho sabbagandho, atthi tiṇalatāgaccharukkhaosadhivanappatinadīpabbatasamuddamacchakacchapā sabbaṁ loke atthi. Yaṁ, bhante, loke natthi, taṁ me kathehī”ti. 2 “Tīṇimāni, mahārāja, loke natthi. Katamāni tīṇi? Sacetanā vā acetanā vā ajarāmarā loke natthi, saṅkhārānaṁ niccatā natthi, paramatthena sattūpaladdhi natthi, imāni kho, mahārāja, tīṇi loke natthī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 3 Loke natthibhāvapañho catuttho. 0 Milindapañha Anumānapañha Vessantaravagga 3. Kusalākusalabalavatarapañha |3.3| “Bhante nāgasena, katamaṁ adhimattaṁ balavataraṁ kusalaṁ vā akusalaṁ vā”ti? “Kusalaṁ, mahārāja, adhimattaṁ balavataraṁ, no tathā akusalan”ti. “Nāhaṁ, bhante nāgasena, taṁ vacanaṁ sampaṭicchāmi ‘kusalaṁ adhimattaṁ balavataraṁ, no tathā akusalan’ti, dissanti, bhante nāgasena, idha pāṇātipātino adinnādāyino kāmesumicchācārino musāvādino gāmaghātikā panthadūsakā nekatikā vañcanikā, sabbe te tāvatakena pāpena labhanti hatthacchedaṁ pādacchedaṁ hatthapādacchedaṁ kaṇṇacchedaṁ nāsacchedaṁ kaṇṇanāsacchedaṁ bilaṅgathālikaṁ saṅkhamuṇḍikaṁ rāhumukhaṁ jotimālikaṁ hatthapajjotikaṁ erakavattikaṁ cīrakavāsikaṁ eṇeyyakaṁ baḷisamaṁsikaṁ kahāpaṇikaṁ khārāpatacchikaṁ palighaparivattikaṁ palālapīṭhakaṁ tattenapi telena osiñcanaṁ sunakhehipi khādāpanaṁ jīvasūlāropanaṁ asināpi sīsacchedaṁ, keci rattiṁ pāpaṁ katvā rattiṁ yeva vipākaṁ anubhavanti, keci rattiṁ katvā divāyeva anubhavanti, keci divā katvā divāyeva anubhavanti, keci divā katvā rattiṁ yeva anubhavanti, keci dve tayo divase vītivatte anubhavanti, sabbepi te diṭṭheva dhamme vipākaṁ anubhavanti. Atthi pana, bhante nāgasena, koci ekassa vā dvinnaṁ vā tiṇṇaṁ vā catunnaṁ vā pañcannaṁ vā dasannaṁ vā satassa vā sahassassa vā satasahassassa vā saparivāraṁ dānaṁ datvā diṭṭhadhammikaṁ bhogaṁ vā yasaṁ vā sukhaṁ vā anubhavitā sīlena vā uposathakammena vā”ti? 2 “Atthi, 3165 --- mil6 3.3:2 mahārāja, cattāro purisā dānaṁ datvā sīlaṁ samādiyitvā uposathakammaṁ katvā diṭṭheva dhamme teneva sarīradehena tidasapure samanuppattā”ti. “Ko ca ko ca, bhante”ti? “Mandhātā, mahārāja, rājā, nimi rājā, sādhīno rājā, guttilo ca gandhabbo”ti. 3 “Bhante nāgasena, anekehi taṁ bhavasahassehi antaritaṁ, dvinnampetaṁ amhākaṁ parokkhaṁ, yadi samatthosi vattamānake bhave bhagavato dharamānakāle kathehī”ti? “Vattamānakepi, mahārāja, bhave puṇṇako dāso therassa sāriputtassa bhojanaṁ datvā tadaheva seṭṭhiṭṭhānaṁ ajjhupagato, so etarahi puṇṇako seṭṭhīti paññāyi, gopālamātā devī attano kese vikkiṇitvā laddhehi aṭṭhahi kahāpaṇehi therassa mahākaccāyanassa attaṭṭhamakassa piṇḍapātaṁ datvā tadaheva rañño candapajjotassa aggamahesiṭṭhānaṁ pattā. Suppiyā upāsikā aññatarassa gilānabhikkhuno attano ūrumaṁsena paṭicchādanīyaṁ datvā dutiyadivaseyeva rūḷhavaṇā sañchavī arogā jātā. Mallikā devī bhagavato ābhidosikaṁ kummāsapiṇḍaṁ datvā tadaheva rañño kosalassa aggamahesī jātā. Sumano mālākāro aṭṭhahi sumanapupphamuṭṭhīhi bhagavantaṁ pūjetvā taṁ divasaṁyeva mahāsampattiṁ patto. Ekasāṭako brāhmaṇo uttarasāṭakena bhagavantaṁ pūjetvā taṁ divasaṁ yeva sabbaṭṭhakaṁ labhi, sabbepete, mahārāja, diṭṭhadhammikaṁ bhogañca yasañca anubhaviṁsū”ti. 4 “Bhante nāgasena, vicinitvā pariyesitvā cha janeyeva addasāsī”ti. “Āma, mahārājā”ti. “Tena hi, bhante nāgasena, akusalaṁyeva adhimattaṁ balavataraṁ, no tathā kusalaṁ. Ahañhi, bhante nāgasena, ekadivasaṁyeva dasapi purise passāmi pāpassa kammassa vipākena sūlesu āropente, vīsampi tiṁsampi cattālīsampi paññāsampi purisasatampi purisasahassampi passāmi pāpassa kammassa vipākena sūlesu āropente. Nandakulassa, bhante nāgasena, bhaddasālo nāma senāpatiputto ahosi. Tena ca raññā candaguttena saṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṁ kho pana, bhante nāgasena, saṅgāme ubhato balakāye asītikabandharūpāni ahesuṁ, ekasmiṁ kira sīsakabandhe paripāte ekaṁ kabandharūpaṁ uṭṭhahati, sabbepete pāpasseva kammassa vipākena anayabyasanaṁ āpannā. Imināpi, bhante nāgasena, kāraṇena bhaṇāmi akusalaṁyeva adhimattaṁ balavataraṁ, no tathā kusalanti. 5 Suyyati, bhante nāgasena, imasmiṁ buddhasāsane kosalena raññā asadisadānaṁ dinnan”ti? “Āma, mahārāja, suyyatī”ti. “Api nu kho, bhante nāgasena, kosalarājā taṁ asadisaṁ dānaṁ datvā tatonidānaṁ kañci diṭṭhadhammikaṁ bhogaṁ vā yasaṁ vā sukhaṁ vā paṭilabhī”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Yadi, bhante nāgasena, kosalarājā evarūpaṁ anuttaraṁ dānaṁ datvāpi na labhi tatonidānaṁ kañci diṭṭhadhammikaṁ bhogaṁ vā yasaṁ vā sukhaṁ vā, tena hi, bhante nāgasena, akusalaṁyeva adhimattaṁ balavataraṁ, no tathā kusalan”ti. 6 “Parittattā, mahārāja, akusalaṁ khippaṁ pariṇamati, vipulattā kusalaṁ dīghena kālena pariṇamati, upamāyapi, mahārāja, etaṁ upaparikkhitabbaṁ. Yathā, mahārāja, aparante janapade kumudabhaṇḍikā nāma dhaññajāti māsalūnā antogehagatā hoti, sālayo chappañcamāsehi pariṇamanti, kiṁ panettha, mahārāja, antaraṁ ko viseso kumudabhaṇḍikāya ca sālīnañcā”ti? “Parittattā, bhante, kumudabhaṇḍikāya, vipulattā ca sālīnaṁ. Sālayo, bhante nāgasena, rājārahā rājabhojanaṁ, kumudabhaṇḍikā dāsakammakarānaṁ bhojanan”ti. “Evameva kho, mahārāja, parittattā akusalaṁ khippaṁ pariṇamati, vipulattā kusalaṁ dīghena kālena pariṇamatī”ti. 7 “Yaṁ tattha, bhante nāgasena, khippaṁ pariṇamati, taṁ nāma loke adhimattaṁ balavataraṁ, tasmā akusalaṁ balavataraṁ, no tathā kusalaṁ. Yathā nāma, bhante nāgasena, yo koci yodho mahatimahāyuddhaṁ pavisitvā paṭisattuṁ upakacchake gahetvā ākaḍḍhitvā khippataraṁ sāmino upaneyya, so yodho loke samattho sūro nāma. Yo ca bhisakko khippaṁ sallaṁ uddharati rogamapaneti, so bhisakko cheko nāma. Yo gaṇako sīghasīghaṁ gaṇetvā khippaṁ dassayati, so gaṇako cheko nāma. Yo mallo khippaṁ paṭimallaṁ ukkhipitvā uttānakaṁ pāteti, so mallo samattho sūro nāma. Evameva kho, bhante nāgasena, yaṁ khippaṁ pariṇamati kusalaṁ vā akusalaṁ vā, taṁ loke adhimattaṁ 3166 --- mil6 3.3:7 balavataran”ti. 8 “Ubhayampi taṁ, mahārāja, kammaṁ samparāyavedanīyameva, api ca kho akusalaṁ sāvajjatāya khaṇena diṭṭhadhammavedanīyaṁ hoti, pubbakehi, mahārāja, khattiyehi ṭhapito eso niyamo ‘yo pāṇaṁ hanati, so daṇḍāraho … yo adinnaṁ ādiyati … yo paradāraṁ gacchati … yo musā bhaṇati … yo gāmaṁ ghāteti … yo panthaṁ dūseti … yo nikatiṁ karoti … yo vañcanaṁ karoti, so daṇḍāraho vadhitabbo chettabbo bhettabbo hantabbo’ti. Taṁ te upādāya vicinitvā vicinitvā daṇḍenti vadhenti chindanti bhindanti hananti ca, api nu, mahārāja, atthi kehici ṭhapito niyamo ‘yo dānaṁ vā deti, sīlaṁ vā rakkhati, uposathakammaṁ vā karoti, tassa dhanaṁ vā yasaṁ vā dātabban’ti; api nu taṁ vicinitvā vicinitvā dhanaṁ vā yasaṁ vā denti, corassa katakammassa vadhabandhanaṁ viyā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Yadi, mahārāja, dāyakānaṁ vicinitvā vicinitvā dhanaṁ vā yasaṁ vā dadeyyuṁ, kusalampi diṭṭhadhammavedanīyaṁ bhaveyya, yasmā ca kho, mahārāja, dāyake na vicinanti ‘dhanaṁ vā yasaṁ vā dassāmā’ti, tasmā kusalaṁ na diṭṭhadhammavedanīyaṁ. Iminā, mahārāja, kāraṇena akusalaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ, samparāyeva so adhimattaṁ balavataraṁ vedanaṁ vedayatī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, tavādisena buddhimantena vinā neso pañho sunibbeṭhiyo, lokikaṁ, bhante nāgasena, lokuttarena viññāpitan”ti. 9 Kusalākusalabalavatarapañho tatiyo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Samuddavagga 9. Kammakāraṅgapañha |3.9| “Bhante nāgasena, ‘kammakārassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, kammakāro evaṁ cintayati ‘bhatako ahaṁ imāya nāvāya kammaṁ karomi, imāyāhaṁ nāvāya vāhasā bhattavetanaṁ labhāmi, na me pamādo karaṇīyo, appamādena me ayaṁ nāvā vāhetabbā’ti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena evaṁ cintayitabbaṁ ‘imaṁ kho ahaṁ cātumahābhūtikaṁ kāyaṁ sammasanto satataṁ samitaṁ appamatto upaṭṭhitassati sato sampajāno samāhito ekaggacitto jātijarābyādhimaraṇasokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccissāmīti appamādo me karaṇīyo’ti. Idaṁ, mahārāja, kammakārassa ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā— 2 ‘Kāyaṁ imaṁ sammasatha, parijānātha punappunaṁ; Kāye sabhāvaṁ disvāna, dukkhassantaṁ karissathā’”ti. 3 Kammakāraṅgapañho navamo. 0 Milindapañha Buddhavagga 10. Buddhanidassanapañha |5.10| Rājā āha—“bhante nāgasena, buddho atthī”ti? “Āma, mahārāja, bhagavā atthī”ti. “Sakkā pana, bhante nāgasena, buddho nidassetuṁ idha vā idha vā”ti? “Parinibbuto, mahārāja, bhagavā anupādisesāya nibbānadhātuyā, na sakkā bhagavā nidassetuṁ ‘idha vā idha vā’”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, mahato aggikkhandhassa jalamānassa yā acci atthaṅgatā, sakkā sā acci dassetuṁ ‘idha vā idha vā’”ti? “Na hi, bhante, niruddhā sā acci appaññattiṁ gatā”ti. “Evameva kho, mahārāja, bhagavā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto atthaṅgato, na sakkā bhagavā nidassetuṁ ‘idha vā idha vā’ti, dhammakāyena pana kho, mahārāja, sakkā bhagavā nidassetuṁ. Dhammo hi, mahārāja, bhagavatā desito”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Buddhanidassanapañho dasamo. 5 Buddhavaggo pañcamo. 6 Imasmiṁ vagge dasa pañhā. 0 Milindapañha Vicāravagga 14. Vicāralakkhaṇapañha |3.14| “Bhante nāgasena, kiṁlakkhaṇo vicāro”ti? “Anumajjanalakkhaṇo, mahārāja, vicāro”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kaṁsathālaṁ ākoṭitaṁ pacchā anuravati anusandahati, yathā, mahārāja, ākoṭanā, evaṁ vitakko daṭṭhabbo. Yathā anuravanā, evaṁ vicāro daṭṭhabbo”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Vicāralakkhaṇapañho cuddasamo. 5 Vicāravaggo tatiyo. 6 Imasmiṁ vagge cuddasa pañhā. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Sīhavagga 8. 3167 --- mil7 6.8:0 Jalūkaṅgapañha |6.8| “Bhante nāgasena, ‘jalūkāya ekaṁ aṅgaṁ gahetabban’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ ekaṁ aṅgaṁ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, jalūkā yattha allīyati, tattheva daḷhaṁ allīyitvā ruhiraṁ pivati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena yasmiṁ ārammaṇe cittaṁ allīyati, taṁ ārammaṇaṁ vaṇṇato ca saṇṭhānato ca disato ca okāsato ca paricchedato ca liṅgato ca nimittato ca daḷhaṁ patiṭṭhāpetvā tenevārammaṇena vimuttirasamasecanakaṁ pātabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, jalūkāya ekaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena anuruddhena— 2 ‘Parisuddhena cittena, Ārammaṇe patiṭṭhāya; Tena cittena pātabbaṁ, Vimuttirasamasecanan’”ti. 3 Jalūkaṅgapañho aṭṭhamo. 0 Milindapañha Arūpadhammavavatthānavagga 5. Dvinnaṁlokuppannānaṁsamakabhāvapañha |7.5| Rājā āha—“bhante nāgasena, yo idha kālaṅkato brahmaloke uppajjeyya, yo ca idha kālaṅkato kasmīre uppajjeyya, ko cirataraṁ ko sīghataran”ti? “Samakaṁ, mahārājā”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Kuhiṁ pana, mahārāja, tava jātanagaran”ti? “Atthi, bhante, kalasigāmo nāma, tatthāhaṁ jāto”ti. “Kīva dūro, mahārāja, ito kalasigāmo hotī”ti. “Dvimattāni, bhante, yojanasatānī”ti. “Kīva dūraṁ, mahārāja, ito kasmīraṁ hotī”ti? “Dvādasa, bhante, yojanānī”ti. “Iṅgha tvaṁ, mahārāja, kalasigāmaṁ cintehī”ti. “Cintito, bhante”ti. “Iṅgha tvaṁ, mahārāja, kasmīraṁ cintehī”ti. “Cintitaṁ, bhante”ti. “Katamaṁ nu kho, mahārāja, cirena cintitaṁ, katamaṁ sīghataran”ti? “Samakaṁ, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo idha kālaṅkato brahmaloke uppajjeyya, yo ca idha kālaṅkato kasmīre uppajjeyya, samakaṁyeva uppajjantī”ti. 3 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, dve sakuṇā ākāsena gaccheyyuṁ, tesu eko ucce rukkhe nisīdeyya, eko nīce rukkhe nisīdeyya, tesaṁ samakaṁ patiṭṭhitānaṁ katamassa chāyā paṭhamataraṁ pathaviyaṁ patiṭṭhaheyya, katamassa chāyā cirena pathaviyaṁ patiṭṭhaheyyā”ti? “Samakaṁ, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo idha kālaṅkato brahmaloke uppajjeyya, yo ca idha kālaṅkato kasmīre uppajjeyya, samakaṁyeva uppajjantī”ti. 4 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 5 Dvinnaṁ lokuppannānaṁ samakabhāvapañho pañcamo. 0 Milindapañha Buddhavagga 6. Vedagūpañha |5.6| Rājā āha—“bhante nāgasena, vedagū upalabbhatī”ti? Thero āha—“paramatthena kho, mahārāja, vedagū nupalabbhatī”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Vedagūpañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Vicāravagga 3. Koṭipaññāyanapañha |3.3| Rājā āha—“bhante nāgasena, yaṁ panetaṁ brūsi ‘purimā koṭi na paññāyatī’ti, katamā ca sā purimā koṭī”ti? “Yo kho, mahārāja, atīto addhā, esā purimā koṭī”ti. “Bhante nāgasena, yaṁ panetaṁ brūsi ‘purimā koṭi na paññāyatī’ti, kiṁ pana, bhante, sabbāpi purimā koṭi na paññāyatī”ti? “Kāci, mahārāja, paññāyati, kāci na paññāyatī”ti. “Katamā, bhante, paññāyati, katamā na paññāyatī”ti? “Ito pubbe, mahārāja, sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ avijjā nāhosīti esā purimā koṭi na paññāyati, yaṁ ahutvā sambhoti, hutvā paṭivigacchati, esā purimā koṭi paññāyatī”ti. 2 “Bhante nāgasena, yaṁ ahutvā sambhoti, hutvā paṭivigacchati, nanu taṁ ubhato chinnaṁ atthaṁ gacchatī”ti? “Yadi, mahārāja, ubhato chinnaṁ atthaṁ gacchati, ubhato chinnā sakkā vaḍḍhetun”ti? “Āma sāpi sakkā vaḍḍhetun”ti. “Nāhaṁ, bhante, etaṁ pucchāmi koṭito sakkā vaḍḍhetun”ti? “Āma sakkā vaḍḍhetun”ti. 3 “Opammaṁ karohī”ti. Thero tassa rukkhūpamaṁ akās, “khandhā ca kevalassa dukkhakkhandhassa bījānī”ti. 4 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 5 Koṭipaññāyanapañho tatiyo. 0 Milindapañha Addhānavagga 4. Paṭisandahanapuggalavediyanapañha |2.4| Rājā āha—“bhante nāgasena, yo na paṭisandahati, vedeti so kiñci dukkhaṁ vedanan”ti? Thero āha—“kiñci vedeti, kiñci na vedetī”ti. “Kiṁ vedeti, kiṁ na vedetī”ti? “Kāyikaṁ, mahārāja, vedanaṁ vedeti, cetasikaṁ vedanaṁ na vedetī”ti. “Kathaṁ, bhante, kāyikaṁ vedanaṁ vedeti, kathaṁ cetasikaṁ vedanaṁ na vedetī”ti? “Yo hetu yo paccayo kāyikāya dukkhavedanāya uppattiyā, tassa hetussa tassa paccayassa anuparamā kāyikaṁ 3168 --- mil3 2.4:1 dukkhavedanaṁ vedeti, yo hetu yo paccayo cetasikāya dukkhavedanāya uppattiyā, tassa hetussa tassa paccayassa uparamā cetasikaṁ dukkhavedanaṁ na vedeti. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘so ekaṁ vedanaṁ vedeti kāyikaṁ na cetasikan’”ti. 2 “Bhante nāgasena, yo dukkhaṁ vedanaṁ vedeti, kasmā so na parinibbāyatī”ti? “Natthi, mahārāja, arahato anunayo vā paṭigho vā, na ca arahanto apakkaṁ pātenti paripākaṁ āgamenti paṇḍitā. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā— 3 ‘Nābhinandāmi maraṇaṁ, nābhinandāmi jīvitaṁ; Kālañca paṭikaṅkhāmi, nibbisaṁ bhatako yathā. 4 Nābhinandāmi maraṇaṁ, nābhinandāmi jīvitaṁ; Kālañca paṭikaṅkhāmi, sampajāno patissato’”ti. 5 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 6 Paṭisandahanapuggalavediyanapañho catuttho. 0 Milindapañha Sativagga 2. Sabbaññūbhāvapañha |6.2| Rājā āha—“bhante nāgasena, buddho sabbaññū sabbadassāvī”ti? “Āma, mahārāja, bhagavā sabbaññū sabbadassāvī”ti. “Atha kissa nu kho, bhante nāgasena, sāvakānaṁ anupubbena sikkhāpadaṁ paññapesī”ti? “Atthi pana te, mahārāja, koci vejjo, yo imissaṁ pathaviyaṁ sabbabhesajjāni jānātī”ti? “Āma, bhante, atthī”ti. “Kiṁ nu kho, mahārāja, so vejjo gilānakaṁ sampatte kāle bhesajjaṁ pāyeti, udāhu asampatte kāle”ti? “Sampatte kāle, bhante, gilānakaṁ bhesajjaṁ pāyeti, no asampatte kāle”ti? “Evameva kho, mahārāja, bhagavā sabbaññū sabbadassāvī na asampatte kāle sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti, sampatte kāle sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti yāvajīvaṁ anatikkamanīyan”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Sabbaññūbhāvapañho dutiyo. 0 Milindapañha Nibbānavagga 1. Phassādivinibbhujanapañha |4.1| Rājā āha—“bhante nāgasena, sakkā imesaṁ dhammānaṁ ekatobhāvagatānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetuṁ ‘ayaṁ phasso, ayaṁ vedanā, ayaṁ saññā, ayaṁ cetanā, idaṁ viññāṇaṁ, ayaṁ vitakko, ayaṁ vicāro’”ti? “Na sakkā, mahārāja, imesaṁ dhammānaṁ ekatobhāvagatānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetuṁ ‘ayaṁ phasso, ayaṁ vedanā, ayaṁ saññā, ayaṁ cetanā, idaṁ viññāṇaṁ, ayaṁ vitakko, ayaṁ vicāro’”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, rañño sūdo arasaṁ vā rasaṁ vā kareyya, so tattha dadhimpi pakkhipeyya, loṇampi pakkhipeyya, siṅgiverampi pakkhipeyya, jīrakampi pakkhipeyya, maricampi pakkhipeyya, aññānipi pakārāni pakkhipeyya, tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya, ‘dadhissa me rasaṁ āhara, loṇassa me rasaṁ āhara, siṅgiverassa me rasaṁ āhara, jīrakassa me rasaṁ āhara, maricassa me rasaṁ āhara, sabbesaṁ me pakkhittānaṁ rasaṁ āharā’ti. Sakkā nu kho, mahārāja, tesaṁ rasānaṁ ekatobhāvagatānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā rasaṁ āharituṁ ambilattaṁ vā lavaṇattaṁ vā tittakattaṁ vā kaṭukattaṁ vā kasāyattaṁ vā madhurattaṁ vā”ti? “Na hi, bhante, sakkā tesaṁ rasānaṁ ekatobhāvagatānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā rasaṁ āharituṁ ambilattaṁ vā lavaṇattaṁ vā tittakattaṁ vā kaṭukattaṁ vā kasāyattaṁ vā madhurattaṁ vā, api ca kho pana sakena sakena lakkhaṇena upaṭṭhahantī”ti. “Evameva kho, mahārāja, na sakkā imesaṁ dhammānaṁ ekatobhāvagatānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetuṁ ‘ayaṁ phasso, ayaṁ vedanā, ayaṁ saññā, ayaṁ cetanā, idaṁ viññāṇaṁ, ayaṁ vitakko, ayaṁ vicāro’ti, api ca kho pana sakena sakena lakkhaṇena upaṭṭhahantī”ti. 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Phassādivinibbhujanapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañhārambhakathā Upāsakaguṇavagga 6. Upāsakaguṇa |6| Thero “sādhū”ti sampaṭicchitvā dasa upāsakassa upāsakaguṇe paridīpesi. “Dasa ime, mahārāja, upāsakassa upāsakaguṇā. Katame dasa, idha, mahārāja, upāsako saṅghena samānasukhadukkho hoti, dhammādhipateyyo hoti, yathābalaṁ saṁvibhāgarato hoti, jinasāsanaparihāniṁ disvā abhivaḍḍhiyā vāyamati. Sammādiṭṭhiko hoti, apagatakotūhalamaṅgaliko jīvitahetupi na aññaṁ satthāraṁ uddisati, kāyikavācasikañcassa rakkhitaṁ hoti, samaggārāmo hoti samaggarato, anusūyako 3169 --- mil4 6:1 hoti, na ca kuhanavasena sāsane carati, buddhaṁ saraṇaṁ gato hoti, dhammaṁ saraṇaṁ gato hoti, saṅghaṁ saraṇaṁ gato hoti. Ime kho, mahārāja, dasa upāsakassa upāsakaguṇā, te sabbe guṇā tayi saṁvijjanti, taṁ te yuttaṁ pattaṁ anucchavikaṁ patirūpaṁ yaṁ tvaṁ jinasāsanaparihāniṁ disvā abhivaḍḍhiṁ icchasi, karomi te okāsaṁ, puccha maṁ tvaṁ yathāsukhan”ti. 2 Meṇḍakapañhārambhakathā niṭṭhitā. 0 Milindapañha Anumānapañha Vessantaravagga 8. Dhammābhisamayapañha |3.8| “Bhante nāgasena, ye te sammā paṭipajjanti, tesaṁ sabbesaṁyeva dhammābhisamayo hoti, udāhu kassaci na hotī”ti? “Kassaci, mahārāja, hoti, kassaci na hotī”ti. “Kassa, bhante, hoti, kassa na hotī”ti? “Tiracchānagatassa, mahārāja, suppaṭipannassāpi dhammābhisamayo na hoti, pettivisayūpapannassa … micchādiṭṭhikassa … kuhakassa … mātughātakassa … pitughātakassa … arahantaghātakassa … saṅghabhedakassa … lohituppādakassa … theyyasaṁvāsakassa … titthiyapakkantassa … bhikkhunidūsakassa … terasannaṁ garukāpattīnaṁ aññataraṁ āpajjitvā avuṭṭhitassa … paṇḍakassa … ubhatobyañjanakassa suppaṭipannassāpi dhammābhisamayo na hoti … yopi manussadaharako ūnakasattavassiko, tassa suppaṭipannassāpi dhammābhisamayo na hoti. Imesaṁ kho, mahārāja, soḷasannaṁ puggalānaṁ suppaṭipannānampi dhammābhisamayo na hotī”ti. 2 “Bhante nāgasena, ye te pannarasa puggalā viruddhāyeva, tesaṁ dhammābhisamayo hotu vā mā vā hotu, atha kena kāraṇena manussadaharakassa ūnakasattavassikassa suppaṭipannassāpi dhammābhisamayo na hoti? Ettha tāva pañho bhavati ‘nanu nāma daharakassa na rāgo hoti, na doso hoti, na moho hoti, na māno hoti, na micchādiṭṭhi hoti, na arati hoti, na kāmavitakko hoti, amissito kilesehi, so nāma daharako yutto ca patto ca arahati ca cattāri saccāni ekappaṭivedhena paṭivijjhitun’”ti. 3 “Taññevettha, mahārāja, kāraṇaṁ, yenāhaṁ kāraṇena bhaṇāmi ‘ūnakasattavassikassa suppaṭipannassāpi dhammābhisamayo na hotī’ti. Yadi, mahārāja, ūnakasattavassiko rajanīye rajjeyya, dussanīye dusseyya, mohanīye muyheyya, madanīye majjeyya, diṭṭhiṁ vijāneyya, ratiñca aratiñca vijāneyya, kusalākusalaṁ vitakkeyya, bhaveyya tassa dhammābhisamayo, api ca, mahārāja, ūnakasattavassikassa cittaṁ abalaṁ dubbalaṁ parittaṁ appaṁ thokaṁ mandaṁ avibhūtaṁ, asaṅkhatā nibbānadhātu garukā bhārikā vipulā mahatī. Ūnakasattavassiko, mahārāja, tena dubbalena cittena parittakena mandena avibhūtena na sakkoti garukaṁ bhārikaṁ vipulaṁ mahatiṁ asaṅkhataṁ nibbānadhātuṁ paṭivijjhituṁ. 4 Yathā, mahārāja, sinerupabbatarājā garuko bhāriko vipulo mahanto, api nu kho taṁ, mahārāja, puriso attano pākatikena thāmabalavīriyena sakkuṇeyya sinerupabbatarājānaṁ uddharitun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kena kāraṇena, mahārājā”ti? “Dubbalattā, bhante, purisassa, mahantattā sinerupabbatarājassā”ti. “Evameva kho, mahārāja, ūnakasattavassikassa cittaṁ abalaṁ dubbalaṁ parittaṁ appaṁ thokaṁ mandaṁ avibhūtaṁ, asaṅkhatā nibbānadhātu garukā bhārikā vipulā mahatī. Ūnakasattavassiko tena dubbalena cittena parittena mandena avibhūtena na sakkoti garukaṁ bhārikaṁ vipulaṁ mahatiṁ asaṅkhataṁ nibbānadhātuṁ paṭivijjhituṁ, tena kāraṇena ūnakasattavassikassa suppaṭipannassāpi dhammābhisamayo na hoti. 5 Yathā vā pana, mahārāja, ayaṁ mahāpathavī dīghā āyatā puthulā vitthatā visālā vitthiṇṇā vipulā mahantā, api nu kho taṁ, mahārāja, mahāpathaviṁ sakkā parittakena udakabindukena temetvā udakacikkhallaṁ kātun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kena kāraṇena, mahārājā”ti? “Parittattā, bhante, udakabindussa, mahantattā mahāpathaviyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, ūnakasattavassikassa cittaṁ abalaṁ dubbalaṁ parittaṁ appaṁ thokaṁ mandaṁ avibhūtaṁ, asaṅkhatā nibbānadhātu dīghā āyatā puthulā vitthatā visālā vitthiṇṇā vipulā mahantā. Ūnakasattavassiko tena dubbalena cittena parittakena 3170 --- mil6 3.8:5 mandena avibhūtena na sakkoti mahatiṁ asaṅkhataṁ nibbānadhātuṁ paṭivijjhituṁ, tena kāraṇena ūnakasattavassikassa suppaṭipannassāpi dhammābhisamayo na hoti. 6 Yathā vā pana, mahārāja, abaladubbalaparittaappathokamandaggi bhaveyya, api nu kho, mahārāja, tāvatakena mandena agginā sakkā sadevake loke andhakāraṁ vidhamitvā ālokaṁ dassetun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kena kāraṇena, mahārājā”ti? “Mandattā, bhante, aggissa, lokassa mahantattā”ti. “Evameva kho, mahārāja, ūnakasattavassikassa cittaṁ abalaṁ dubbalaṁ parittaṁ appaṁ thokaṁ mandaṁ avibhūtaṁ, mahatā ca avijjandhakārena pihitaṁ. Tasmā dukkaraṁ ñāṇālokaṁ dassayituṁ, tena kāraṇena ūnakasattavassikassa suppaṭipannassāpi dhammābhisamayo na hoti. 7 Yathā vā pana, mahārāja, āturo kiso aṇuparimitakāyo sālakakimi hatthināgaṁ tidhā pabhinnaṁ navāyataṁ tivitthataṁ dasapariṇāhaṁ aṭṭharatanikaṁ sakaṭṭhānamupagataṁ disvā gilituṁ parikaḍḍheyya, api nu kho so, mahārāja, sālakakimi sakkuṇeyya taṁ hatthināgaṁ gilitun”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kena kāraṇena, mahārājā”ti? “Parittattā, bhante, sālakakimissa, mahantattā hatthināgassā”ti. “Evameva kho, mahārāja, ūnakasattavassikassa cittaṁ abalaṁ dubbalaṁ parittaṁ appaṁ thokaṁ mandaṁ avibhūtaṁ, mahatī asaṅkhatā nibbānadhātu. So tena dubbalena cittena parittakena mandena avibhūtena na sakkoti mahatiṁ asaṅkhataṁ nibbānadhātuṁ paṭivijjhituṁ, tena kāraṇena ūnakasattavassikassa suppaṭipannassāpi dhammābhisamayo na hotī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 8 Dhammābhisamayapañho aṭṭhamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Iddhibalavagga 7. Saddhammantaradhānapañha |1.7| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassatī’ti. Puna ca parinibbānasamaye subhaddena paribbājakena pañhaṁ puṭṭhena bhagavatā bhaṇitaṁ—‘ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṁ, asuñño loko arahantehi assā’ti, asesavacanametaṁ, nissesavacanametaṁ, nippariyāyavacanametaṁ. Yadi, bhante nāgasena, tathāgatena bhaṇitaṁ—‘pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassatī’ti, tena hi ‘asuñño loko arahantehi assā’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṁ—‘asuñño loko arahantehi assā’ti, tena hi ‘pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassatī’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho gahanatopi gahanataro balavatopi balavataro gaṇṭhitopi gaṇṭhitaro, so tavānuppatto, tattha te ñāṇabalavipphāraṁ dassehi makaro viya sāgarabbhantaragato”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā ‘pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassatī’ti. Parinibbānasamaye ca subhaddassa paribbājakassa bhaṇitaṁ—‘ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṁ, asuñño loko arahantehi assā’ti. Tañca pana, mahārāja, bhagavato vacanaṁ nānatthañceva hoti nānābyañjanañca, ayaṁ sāsanaparicchedo, ayaṁ paṭipatti paridīpanāti dūraṁ vivajjitā te ubho aññamaññaṁ. Yathā, mahārāja, nabhaṁ pathavito dūraṁ vivajjitaṁ, nirayaṁ saggato dūraṁ vivajjitaṁ, kusalaṁ akusalato dūraṁ vivajjitaṁ, sukhaṁ dukkhato dūraṁ vivajjitaṁ; evameva kho, mahārāja, te ubho aññamaññaṁ dūraṁ vivajjitā. 3 Api ca, mahārāja, mā te pucchā moghā assa, rasato te saṁsanditvā kathayissāmi ‘pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassatī’ti yaṁ bhagavā āha, taṁ khayaṁ paridīpayanto sesakaṁ paricchindi, ‘vassasahassaṁ, ānanda, saddhammo tiṭṭheyya, sace bhikkhuniyo na pabbājeyyuṁ. Pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassatī’ti. Api nu kho, mahārāja, bhagavā evaṁ vadanto saddhammassa antaradhānaṁ vā vadeti abhisamayaṁ vā paṭikkosatī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Naṭṭhaṁ, mahārāja, parikittayanto sesakaṁ paridīpayanto paricchindi. Yathā, mahārāja, puriso naṭṭhāyiko sabbasesakaṁ gahetvā janassa paridīpeyya ‘ettakaṁ me bhaṇḍaṁ naṭṭhaṁ, idaṁ sesakan’ti. Evameva kho, mahārāja, bhagavā naṭṭhaṁ 3171 --- mil5 1.7:3 paridīpayanto sesakaṁ devamanussānaṁ kathesi ‘pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassatī’ti. Yaṁ pana, mahārāja, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassatī’ti, sāsanaparicchedo eso. 4 Yaṁ pana parinibbānasamaye subhaddassa paribbājakassa samaṇe parikittayanto āha—‘ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṁ, asuñño loko arahantehi assā’ti, paṭipattiparidīpanā esā, tvaṁ pana taṁ paricchedañca paridīpanañca ekarasaṁ karosi. Yadi pana te chando, ekarasaṁ katvā kathayissāmi, sādhukaṁ suṇohi manasikarohi avikkhittamānaso. 5 Idha, mahārāja, taḷāko bhaveyya navasalilasampuṇṇo sammukhamuttariyamāno paricchinno parivaṭumakato, apariyādiṇṇeyeva tasmiṁ taḷāke udakūpari mahāmegho aparāparaṁ anuppabandho abhivasseyya, api nu kho, mahārāja, tasmiṁ taḷāke udakaṁ parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyyā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kena kāraṇena, mahārājā”ti? “Meghassa, bhante, anuppabandhatāyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, jinasāsanavarasaddhammataḷāko ācārasīlaguṇavattapaṭipattivimalanavasalilasampuṇṇo uttariyamāno bhavaggamabhibhavitvā ṭhito. Yadi tattha buddhaputtā ācārasīlaguṇavattapaṭipattimeghavassaṁ aparāparaṁ anuppabandhāpeyyuṁ abhivassāpeyyuṁ. Evamidaṁ jinasāsanavarasaddhammataḷāko ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya, arahantehi loko asuñño bhaveyya, imamatthaṁ bhagavatā sandhāya bhāsitaṁ ‘ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṁ, asuñño loko arahantehi assā’ti. 6 Idha pana, mahārāja, mahati mahāaggikkhandhe jalamāne aparāparaṁ sukkhatiṇakaṭṭhagomayāni upasaṁhareyyuṁ, api nu kho so, mahārāja, aggikkhandho nibbāyeyyā”ti? “Na hi, bhante, bhiyyo bhiyyo so aggikkhandho jaleyya, bhiyyo bhiyyo pabhāseyyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, dasasahassiyā lokadhātuyā jinasāsanavarampi ācārasīlaguṇavattapaṭipattiyā jalati pabhāsati. Yadi pana, mahārāja, taduttariṁ buddhaputtā pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā satatamappamattā padaheyyuṁ, tīsu sikkhāsu chandajātā sikkheyyuṁ, cārittañca sīlaṁ samattaṁ paripūreyyuṁ, evamidaṁ jinasāsanavaraṁ bhiyyo bhiyyo ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya, asuñño loko arahantehi assāti imamatthaṁ bhagavatā sandhāya bhāsitaṁ ‘ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṁ, asuñño loko arahantehi assā’ti. 7 Idha pana, mahārāja, siniddhasamasumajjitasappabhāsavimalādāsaṁ saṇhasukhumagerukacuṇṇena aparāparaṁ majjeyyuṁ, api nu kho, mahārāja, tasmiṁ ādāse malakaddamarajojallaṁ jāyeyyā”ti? “Na hi, bhante, aññadatthu vimalataraṁyeva bhaveyyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, jinasāsanavaraṁ pakatinimmalaṁ byapagatakilesamalarajojallaṁ, yadi taṁ buddhaputtā ācārasīlaguṇavattapaṭipattisallekhadhutaguṇena jinasāsanavaraṁ sallakkheyyuṁ, evamidaṁ jinasāsanavaraṁ ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya, asuñño ca loko arahantehi assāti imamatthaṁ bhagavatā sandhāya bhāsitaṁ ‘ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṁ, asuñño loko arahantehi assā’ti. Paṭipattimūlakaṁ, mahārāja, satthusāsanaṁ paṭipattikāraṇaṁ paṭipattiyā anantarahitāya tiṭṭhatī”ti. 8 “Bhante nāgasena, ‘saddhammantaradhānan’ti yaṁ vadesi, katamaṁ taṁ saddhammantaradhānan”ti? “Tīṇimāni, mahārāja, sāsanantaradhānāni. Katamāni tīṇi? Adhigamantaradhānaṁ paṭipattantaradhānaṁ liṅgantaradhānaṁ, adhigame, mahārāja, antarahite suppaṭipannassāpi dhammābhisamayo na hoti, paṭipattiyā antarahitāya sikkhāpadapaññatti antaradhāyati, liṅgaṁyeva tiṭṭhati, liṅge antarahite paveṇupacchedo hoti, imāni kho, mahārāja, tīṇi antaradhānānī”ti. 9 “Suviññāpito, bhante nāgasena, pañho, gambhīro uttānīkato, gaṇṭhi bhinno, naṭṭhā paravādā bhaggā nippabhā katā, tvaṁ gaṇivaravasabhamāsajjā”ti. 10 Saddhammantaradhānapañho sattamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Paṇāmitavagga 4. Pharusavācābhāvapañha |3.4| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ therena sāriputtena dhammasenāpatinā parisuddhavacīsamācāro āvuso tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṁ, yaṁ tathāgato rakkheyya ‘mā me idaṁ paro 3172 --- mil5 3.4:1 aññāsī’ti. Puna ca tathāgato therassa sudinnassa kalandaputtassa aparādhe pārājikaṁ paññapento pharusāhi vācāhi moghapurisavādena samudācari, tena ca so thero moghapurisavādena maṅkucittavasena rundhitattā vippaṭisārī nāsakkhi ariyamaggaṁ paṭivijjhituṁ. Yadi, bhante nāgasena, parisuddhavacīsamācāro tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṁ, tena hi tathāgatena therassa sudinnassa kalandaputtassa aparādhe moghapurisavādena samudāciṇṇanti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi bhagavatā therassa sudinnassa kalandaputtassa aparādhe moghapurisavādena samudāciṇṇaṁ, tena hi parisuddhavacīsamācāro tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritanti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā—‘parisuddhavacīsamācāro āvuso tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṁ, yaṁ tathāgato rakkheyya “mā me idaṁ paro aññāsī”’ti. Āyasmato ca sudinnassa kalandaputtassa aparādhe pārājikaṁ paññapentena bhagavatā moghapurisavādena samudāciṇṇaṁ, tañca pana aduṭṭhacittena asārambhena yāthāvalakkhaṇena. Kiñca tattha yāthāvalakkhaṇaṁ, yassa, mahārāja, puggalassa imasmiṁ attabhāve catusaccābhisamayo na hoti, tassa purisattanaṁ moghaṁ aññaṁ kayiramānaṁ aññena sambhavati, tena vuccati ‘moghapuriso’ti. Iti, mahārāja, bhagavatā āyasmato sudinnassa kalandaputtassa sabhāvavacanena samudāciṇṇaṁ, no abhūtavādenā”ti. 3 “Sabhāvampi, bhante nāgasena, yo akkosanto bhaṇati, tassa mayaṁ kahāpaṇaṁ daṇḍaṁ dhārema, aparādhoyeva so vatthuṁ nissāya visuṁ vohāraṁ ācaranto akkosatī”ti. “Atthi pana, mahārāja, sutapubbaṁ tayā khalitassa abhivādanaṁ vā paccuṭṭhānaṁ vā sakkāraṁ vā upāyanānuppadānaṁ vā”ti? “Na hi, bhante, yato kutoci yattha katthaci khalito, so paribhāsanāraho hoti tajjanāraho, uttamaṅgampissa chindanti hanantipi bandhantipi ghātentipi jhāpentipī”ti. “Tena hi, mahārāja, bhagavatā kiriyāyeva katā, no akiriyā”ti. 4 “Kiriyampi, bhante nāgasena, kurumānena patirūpena kātabbaṁ anucchavikena, savanenapi, bhante nāgasena, tathāgatassa sadevako loko ottappati hiriyati bhiyyo dassanena tatuttariṁ upasaṅkamanena payirupāsanenā”ti. “Api nu kho, mahārāja, tikicchako abhisanne kāye kupite dose sinehanīyāni bhesajjāni detī”ti? “Na hi, bhante, tiṇhāni lekhanīyāni bhesajjāni detī”ti. “Evameva kho, mahārāja, tathāgato sabbakilesabyādhivūpasamāya anusiṭṭhiṁ deti, pharusāpi, mahārāja, tathāgatassa vācā satte sinehayati, muduke karoti. Yathā, mahārāja, uṇhampi udakaṁ yaṁ kiñci sinehanīyaṁ sinehayati, mudukaṁ karoti; evameva kho, mahārāja, pharusāpi tathāgatassa vācā atthavatī hoti karuṇāsahagatā. Yathā, mahārāja, pituvacanaṁ puttānaṁ atthavantaṁ hoti karuṇāsahagataṁ; evameva kho, mahārāja, pharusāpi tathāgatassa vācā atthavatī hoti karuṇāsahagatā. Pharusāpi, mahārāja, tathāgatassa vācā sattānaṁ kilesappahānā hoti. Yathā, mahārāja, duggandhampi gomuttaṁ pītaṁ virasampi agadaṁ khāyitaṁ sattānaṁ byādhiṁ hanati; evameva kho, mahārāja, pharusāpi tathāgatassa vācā atthavatī karuṇāsahagatā. Yathā, mahārāja, mahantopi tūlapuñjo parassa kāye nipatitvā rujaṁ na karoti; evameva kho, mahārāja, pharusāpi tathāgatassa vācā na kassaci dukkhaṁ uppādetī”ti. “Suvinicchito, bhante nāgasena, pañho bahūhi kāraṇehi. Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 5 Pharusavācābhāvapañho catuttho. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Santhavavagga 1. Santhavapañha |5.1| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā— 2 ‘Santhavato bhayaṁ jātaṁ, niketā jāyate rajo; Aniketamasanthavaṁ, etaṁ ve munidassanan’ti. 3 Puna ca bhagavatā bhaṇitaṁ—‘vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute’ti. Yadi, bhante nāgasena, tathāgatena bhaṇitaṁ—‘santhavato bhayaṁ jātaṁ, niketā jāyate rajo. Aniketamasanthavaṁ, etaṁ ve munidassanan’ti, tena hi ‘vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṁ—‘vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute’ti, tena hi ‘santhavato bhayaṁ jātaṁ, niketā jāyate rajo. 3173 --- mil5 5.1:3 Aniketamasanthavaṁ, etaṁ ve munidassanan’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 4 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘santhavato bhayaṁ jātaṁ, niketā jāyate rajo. Aniketamasanthavaṁ, etaṁ ve munidassanan’ti. Bhaṇitañca—‘vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute’ti. Yaṁ, mahārāja, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘santhavato bhayaṁ jātaṁ, niketā jāyate rajo. Aniketamasanthavaṁ, etaṁ ve munidassanan’ti, taṁ sabhāvavacanaṁ asesavacanaṁ nissesavacanaṁ nippariyāyavacanaṁ samaṇānucchavaṁ samaṇasāruppaṁ samaṇappatirūpaṁ samaṇārahaṁ samaṇagocaraṁ samaṇappaṭipadā samaṇappaṭipatti. Yathā, mahārāja, āraññako migo araññe pavane caramāno nirālayo aniketo yathicchakaṁ sayati; evameva kho, mahārāja, bhikkhunā ‘santhavato bhayaṁ jātaṁ, niketā jāyate rajo. Aniketamasanthavaṁ, etaṁ ve munidassanan’ti cintetabbaṁ. 5 Yaṁ pana, mahārāja, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute’ti, taṁ dve atthavase sampassamānena bhagavatā bhaṇitaṁ. Katame dve? Vihāradānaṁ nāma sabbabuddhehi vaṇṇitaṁ anumataṁ thomitaṁ pasatthaṁ, taṁ te vihāradānaṁ datvā jātijarāmaraṇā parimuccissantīti. Ayaṁ tāva paṭhamo ānisaṁso vihāradāne. 6 Puna caparaṁ vihāre vijjamāne bhikkhuniyo byattasaṅketā bhavissanti, sulabhaṁ dassanaṁ dassanakāmānaṁ, anikete duddassanā bhavissantīti. Ayaṁ dutiyo ānisaṁso vihāradāne. Ime dve atthavase sampassamānena bhagavatā bhaṇitaṁ—‘vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute’ti, na tattha buddhaputtena ālayo karaṇīyo nikete”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 7 Santhavapañho paṭhamo. 0 Milindapañha Sativagga 10. Cirakatasaraṇapañha |6.10| Rājā āha—“bhante nāgasena, kena atītaṁ cirakataṁ saratī”ti? “Satiyā, mahārājā”ti. “Nanu, bhante nāgasena, cittena sarati no satiyā”ti? “Abhijānāsi nu tvaṁ, mahārāja, kiñcideva karaṇīyaṁ katvā pamuṭṭhan”ti? “Āma, bhante”ti. “Kiṁ nu kho tvaṁ, mahārāja, tasmiṁ samaye acittako ahosī”ti? “Na hi, bhante, sati tasmiṁ samaye nāhosī”ti. “Atha kasmā tvaṁ, mahārāja, evamāha—‘cittena sarati, no satiyā’”ti? 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Cirakatasaraṇapañho dasamo. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Sabbaññutañāṇavagga 6. Mettābhāvanānisaṁsapañha |4.6| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘mettāya, bhikkhave, cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṁsā pāṭikaṅkhā. Katame ekādasa? Sukhaṁ supati, sukhaṁ paṭibujjhati, na pāpakaṁ supinaṁ passati, manussānaṁ piyo hoti, amanussānaṁ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṁ vā satthaṁ vā kamati, tuvaṭaṁ cittaṁ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasīdati, asammūḷho kālaṁ karoti, uttariṁ appaṭivijjhanto brahmalokūpago hotī’ti. Puna ca tumhe bhaṇatha—‘sāmo kumāro mettāvihārī migasaṅghena parivuto pavane vicaranto pīḷiyakkhena raññā viddho visapītena sallena tattheva mucchito patito’ti. 2 Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘mettāya bhikkhave …pe… brahmalokūpago hotī’ti, tena hi ‘sāmo kumāro mettāvihārī migasaṅghena parivuto pavane vicaranto pīḷiyakkhena raññā viddho visapītena sallena tattheva mucchito patito’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi sāmo kumāro mettāvihārī migasaṅghena parivuto pavane vicaranto pīḷiyakkhena raññā viddho visapītena sallena tattheva mucchito patito, tena hi ‘mettāya, bhikkhave …pe… satthaṁ vā kamatī’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho sunipuṇo parisaṇho sukhumo gambhīro, api sunipuṇānaṁ manujānaṁ gatte sedaṁ moceyya, so tavānuppatto, vijaṭehi taṁ mahājaṭājaṭitaṁ, anāgatānaṁ jinaputtānaṁ cakkhuṁ dehi nibbāhanāyā”ti. 3 “Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘mettāya bhikkhave …pe… satthaṁ vā kamatī’ti. Sāmo ca kumāro mettāvihārī migasaṅghena parivuto pavane vicaranto pīḷiyakkhena raññā 3174 --- mil5 4.6:3 viddho visapītena sallena tattheva mucchito patito, tattha pana, mahārāja, kāraṇaṁ atthi. Katamaṁ tattha kāraṇaṁ? Nete, mahārāja, guṇā puggalassa, mettābhāvanāyete guṇā, sāmo, mahārāja, kumāro ghaṭaṁ ukkhipanto tasmiṁ khaṇe mettābhāvanāya pamatto ahosi. 4 Yasmiṁ, mahārāja, khaṇe puggalo mettaṁ samāpanno hoti, na tassa puggalassa tasmiṁ khaṇe aggi vā visaṁ vā satthaṁ vā kamati. Tassa ye keci ahitakāmā upagantvā taṁ na passanti, na tasmiṁ okāsaṁ labhanti. Nete, mahārāja, guṇā puggalassa, mettābhāvanāyete guṇā. Idha, mahārāja, puriso saṅgāmasūro abhejjakavacajālikaṁ sannayhitvā saṅgāmaṁ otareyya, tassa sarā khittā upagantvā patanti vikiranti, na tasmiṁ okāsaṁ labhanti, neso, mahārāja, guṇo saṅgāmasūrassa, abhejjakavacajālikāyeso guṇo, yassa sarā khittā upagantvā patanti vikiranti. Evameva kho, mahārāja, nete guṇā puggalassa, mettābhāvanāyete guṇā. 5 Yasmiṁ, mahārāja, khaṇe puggalo mettaṁ samāpanno hoti, na tassa puggalassa tasmiṁ khaṇe aggi vā visaṁ vā satthaṁ vā kamati. Tassa ye keci ahitakāmā upagantvā taṁ na passanti, tasmiṁ okāsaṁ na labhanti, nete, mahārāja, guṇā puggalassa, mettābhāvanāyete guṇā. Idha pana, mahārāja, puriso dibbaṁ antaradhānaṁ mūlaṁ hatthe kareyya, yāva taṁ mūlaṁ tassa hatthagataṁ hoti, tāva na añño koci pakatimanusso taṁ purisaṁ passati. Neso, mahārāja, guṇo purisassa, mūlasseso guṇo antaradhānassa, yaṁ so pakatimanussānaṁ cakkhupathe na dissati. Evameva kho, mahārāja, nete guṇā puggalassa, mettābhāvanāyete guṇā. 6 Yasmiṁ, mahārāja, khaṇe puggalo mettaṁ samāpanno hoti, na tassa puggalassa tasmiṁ khaṇe aggi vā visaṁ vā satthaṁ vā kamati. Tassa ye keci ahitakāmā upagantvā taṁ na passanti, na tasmiṁ okāsaṁ labhanti. Nete, mahārāja, guṇā puggalassa, mettābhāvanāyete guṇā. Yathā vā pana, mahārāja, purisaṁ sukataṁ mahāleṇamanuppaviṭṭhaṁ mahatimahāmegho abhivassanto na sakkoti temayituṁ, neso, mahārāja, guṇo purisassa, mahāleṇasseso guṇo, yaṁ mahāmegho abhivassamāno na taṁ temeti. Evameva kho, mahārāja, nete guṇā puggalassa, mettābhāvanāyete guṇā. 7 Yasmiṁ, mahārāja, khaṇe puggalo mettaṁ samāpanno hoti, na tassa puggalassa tasmiṁ khaṇe aggi vā visaṁ vā satthaṁ vā kamati. Tassa ye keci ahitakāmā upagantvā taṁ na passanti, na tassa sakkonti ahitaṁ kātuṁ, nete, mahārāja, guṇā puggalassa, mettābhāvanāyete guṇā”ti. “Acchariyaṁ, bhante nāgasena, abbhutaṁ, bhante nāgasena, sabbapāpanivāraṇā mettābhāvanā”ti. “Sabbakusalaguṇāvahā, mahārāja, mettābhāvanā hitānampi ahitānampi, ye te sattā viññāṇabaddhā, sabbesaṁ mahānisaṁsā mettābhāvanā saṁvibhajitabbā”ti. 8 Mettābhāvanānisaṁsapañho chaṭṭho. 0 Milindapañha Meṇḍakapañha Abhejjavagga 3. Maccubhāyanābhāyanapañha |2.3| “Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ bhagavatā—‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti, puna bhaṇitaṁ—‘arahā sabbabhayamatikkanto’ti. Kiṁ nu kho, bhante nāgasena, arahā daṇḍabhayā tasati, niraye vā nerayikā sattā jalitā kuthitā tattā santattā tamhā jalitaggijālakā mahānirayā cavamānā maccuno bhāyanti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṁ—‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti, tena hi ‘arahā sabbabhayamatikkanto’ti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā. Yadi bhagavatā bhaṇitaṁ—‘arahā sabbabhayamatikkanto’ti, tena hi ‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti tampi vacanaṁ micchā. Ayaṁ ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti. 2 “Netaṁ, mahārāja, vacanaṁ bhagavatā arahante upādāya bhaṇitaṁ—‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti. Ṭhapito arahā tasmiṁ vatthusmiṁ, samūhato bhayahetu arahato. Ye te, mahārāja, sattā sakilesā, yesañca adhimattā attānudiṭṭhi, ye ca sukhadukkhesu unnatāvanatā, te upādāya bhagavatā bhaṇitaṁ—‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti. Arahato, mahārāja, sabbagati upacchinnā, yoni viddhaṁsitā, paṭisandhi upahatā, bhaggā phāsukā, samūhatā sabbabhavālayā, samucchinnā sabbasaṅkhārā, hataṁ kusalākusalaṁ, vihatā avijjā, abījaṁ viññāṇaṁ kataṁ, daḍḍhā sabbakilesā, ativattā lokadhammā, tasmā arahā na tasati 3175 --- mil5 2.3:2 sabbabhayehi. 3 Idha, mahārāja, rañño cattāro mahāmattā bhaveyyuṁ anurakkhā laddhayasā vissāsikā ṭhapitā mahati issariye ṭhāne. Atha rājā kismiñci deva karaṇīye samuppanne yāvatā sakavijite sabbajanassa āṇāpeyya ‘sabbeva me baliṁ karontu, sādhetha tumhe cattāro mahāmattā taṁ karaṇīyan’ti. Api nu kho, mahārāja, tesaṁ catunnaṁ mahāmattānaṁ balibhayā santāso uppajjeyyā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kena kāraṇena, mahārājā”ti. “Ṭhapitā te, bhante, raññā uttamaṭṭhāne, natthi tesaṁ bali, samatikkantabalino te, avasese upādāya raññā āṇāpitaṁ ‘sabbeva me baliṁ karontū’”ti. “Evameva kho, mahārāja, netaṁ vacanaṁ bhagavatā arahante upādāya bhaṇitaṁ, ṭhapito arahā tasmiṁ vatthusmiṁ, samūhato bhayahetu arahato, ye te, mahārāja, sattā sakilesā, yesañca adhimattā attānudiṭṭhi, ye ca sukhadukkhesu unnatāvanatā, te upādāya bhagavatā bhaṇitaṁ—‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti. Tasmā arahā na tasati sabbabhayehī”ti. 4 “Netaṁ, bhante nāgasena, vacanaṁ sāvasesaṁ, niravasesavacanametaṁ ‘sabbe’ti. Tattha me uttariṁ kāraṇaṁ brūhi taṁ vacanaṁ patiṭṭhāpetun”ti. 5 “Idha, mahārāja, gāme gāmassāmiko āṇāpakaṁ āṇāpeyya ‘ehi, bho āṇāpaka, yāvatā gāme gāmikā, te sabbe sīghaṁ mama santike sannipātehī’ti. So ‘sādhu, sāmī’ti sampaṭicchitvā gāmamajjhe ṭhatvā tikkhattuṁ saddamanussāveyya ‘yāvatā gāme gāmikā, te sabbe sīghasīghaṁ sāmino santike sannipatantū’ti. Tato te gāmikā āṇāpakassa vacanena turitaturitā sannipatitvā gāmassāmikassa ārocenti ‘sannipatitā, sāmi, sabbe gāmikā, yaṁ te karaṇīyaṁ taṁ karohī’ti. Iti so, mahārāja, gāmassāmiko kuṭipurise sannipātento sabbe gāmike āṇāpeti, te ca āṇattā na sabbe sannipatanti, kuṭipurisāyeva sannipatanti, ‘ettakāyeva me gāmikā’ti gāmassāmiko ca tathā sampaṭicchati, aññe bahutarā anāgatā itthipurisā dāsidāsā bhatakā kammakarā gāmikā gilānā gomahiṁsā ajeḷakā suvānā, ye anāgatā, sabbe te agaṇitā, kuṭipuriseyeva upādāya āṇāpitattā ‘sabbe sannipatantū’ti. Evameva kho, mahārāja, netaṁ vacanaṁ bhagavatā arahante upādāya bhaṇitaṁ, ṭhapito arahā tasmiṁ vatthusmiṁ, samūhato bhayahetu arahato, ye te, mahārāja, sattā sakilesā, yesañca adhimattā attānudiṭṭhi, ye ca sukhadukkhesu unnatāvanatā, te upādāya bhagavatā bhaṇitaṁ—‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti. Tasmā arahā na tasati sabbabhayehi. 6 Atthi, mahārāja, sāvasesaṁ vacanaṁ sāvaseso attho, atthi sāvasesaṁ vacanaṁ niravaseso attho, atthi niravasesaṁ vacanaṁ sāvaseso attho, atthi niravasesaṁ vacanaṁ niravaseso attho. Tena tena attho sampaṭicchitabbo. 7 Pañcavidhehi, mahārāja, kāraṇehi attho sampaṭicchitabbo āhaccapadena rasena ācariyavaṁsena adhippāyā kāraṇuttariyatāya. Ettha hi āhaccapadanti suttaṁ adhippetaṁ. Rasoti suttānulomaṁ. Ācariyavaṁsoti ācariyavādo. Adhippāyoti attano mati. Kāraṇuttariyatāti imehi catūhi samentaṁ kāraṇaṁ. Imehi kho, mahārāja, pañcahi kāraṇehi attho sampaṭicchitabbo. Evameso pañho suvinicchito hotī”ti. 8 “Hotu, bhante nāgasena, tathā taṁ sampaṭicchāmi. Ṭhapito hotu arahā tasmiṁ vatthusmiṁ, tasantu avasesā sattā, niraye pana nerayikā sattā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānā jalitapajjalitasabbaṅgapaccaṅgā ruṇṇakāruññakanditaparidevitalālappitamukhā asayhatibbadukkhābhibhūtā atāṇā asaraṇā asaraṇībhūtā anappasokāturā antimapacchimagatikā ekantasokaparāyaṇā uṇhatikhiṇacaṇḍakharatapanatejavanto bhīmabhayajanakaninādamahāsaddā saṁsibbitachabbidhajālāmālākulā samantā satayojanānupharaṇaccivegā kadariyā tapanā mahānirayā cavamānā maccuno bhāyantī”ti? “Āma, mahārājā”ti. 9 “Nanu, bhante nāgasena, nirayo ekantadukkhavedanīyo, kissa pana te nerayikā sattā ekantadukkhavedanīyā nirayā cavamānā maccuno bhāyanti, kissa niraye ramantī”ti? “Na te, mahārāja, nerayikā sattā niraye ramanti, muñcitukāmāva te nirayā. Maraṇasseva so, mahārāja, ānubhāvo, yena tesaṁ santāso uppajjatī”ti. “Etaṁ kho, bhante nāgasena, na saddahāmi, yaṁ muccitukāmānaṁ cutiyā santāso uppajjatīti, hāsanīyaṁ, bhante 3176 --- mil5 2.3:9 nāgasena, taṁ ṭhānaṁ, yaṁ te patthitaṁ labhanti, kāraṇena maṁ saññāpehī”ti. 10 “Maraṇanti kho, mahārāja, etaṁ adiṭṭhasaccānaṁ tāsanīyaṭṭhānaṁ, etthāyaṁ jano tasati ca ubbijjati ca. Yo ca, mahārāja, kaṇhasappassa bhāyati, so maraṇassa bhāyanto kaṇhasappassa bhāyati. Yo ca hatthissa bhāyati …pe… sīhassa … byagghassa … dīpissa … acchassa … taracchassa … mahiṁsassa … gavayassa … aggissa … udakassa … khāṇukassa … kaṇṭakassa bhāyati. Yo ca sattiyā bhāyati, so maraṇassa bhāyanto sattiyā bhāyati. Maraṇasseva so, mahārāja, sarasasabhāvatejo, tassa sarasasabhāvatejena sakilesā sattā maraṇassa tasanti bhāyanti, muccitukāmāpi, mahārāja, nerayikā sattā maraṇassa tasanti bhāyanti. 11 Idha, mahārāja, purisassa kāye medo gaṇṭhi uppajjeyya. So tena rogena dukkhito upaddavā parimuccitukāmo bhisakkaṁ sallakattaṁ āmantāpeyya. Tassa vacanaṁ so bhisakko sallakatto sampaṭicchitvā tassa rogassa uddharaṇāya upakaraṇaṁ upaṭṭhāpeyya, satthakaṁ tikhiṇaṁ kareyya, yamakasalākā aggimhi pakkhipeyya, khāralavaṇaṁ nisadāya pisāpeyya, api nu kho, mahārāja, tassa āturassa tikhiṇasatthakacchedanena yamakasalākādahanena khāraloṇappavesanena tāso uppajjeyyā”ti? “Āma, bhante”ti. “Iti, mahārāja, tassa āturassa rogā muccitukāmassāpi vedanābhayā santāso uppajjati. Evameva kho, mahārāja, nirayā muccitukāmānampi nerayikānaṁ sattānaṁ maraṇabhayā santāso uppajjati. 12 Idha, mahārāja, puriso issarāparādhiko baddho saṅkhalikabandhanena gabbhe pakkhitto parimuccitukāmo assa, tamenaṁ so issaro mocetukāmo pakkosāpeyya. Api nu kho, mahārāja, tassa issarāparādhikassa purisassa ‘katadoso ahan’ti jānantassa issaradassanena santāso uppajjeyyā”ti? “Āma, bhante”ti. “Iti, mahārāja, tassa issarāparādhikassa purisassa parimuccitukāmassāpi issarabhayā santāso uppajjati. Evameva kho, mahārāja, nirayā muccitukāmānampi nerayikānaṁ sattānaṁ maraṇabhayā santāso uppajjatī”ti. 13 “Aparampi, bhante, uttariṁ kāraṇaṁ brūhi, yenāhaṁ kāraṇena okappeyyan”ti. “Idha, mahārāja, puriso daṭṭhavisena āsīvisena daṭṭho bhaveyya, so tena visavikārena pateyya uppateyya vaṭṭeyya pavaṭṭeyya, athaññataro puriso balavantena mantapadena taṁ daṭṭhavisaṁ āsīvisaṁ ānetvā taṁ daṭṭhavisaṁ paccācamāpeyya, api nu kho, mahārāja, tassa visagatassa purisassa tasmiṁ daṭṭhavise sappe sotthihetu upagacchante santāso uppajjeyyā”ti? “Āma, bhante”ti. “Iti, mahārāja, tathārūpe ahimhi sotthihetupi upagacchante tassa santāso uppajjati. Evameva kho, mahārāja, nirayā muccitukāmānampi nerayikānaṁ sattānaṁ maraṇabhayā santāso uppajjati. Aniṭṭhaṁ, mahārāja, sabbasattānaṁ maraṇaṁ, tasmā nerayikā sattā nirayā parimuccitukāmāpi maccuno bhāyantī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti. 14 Maccubhāyanābhāyanapañho tatiyo. 0 Milindapañha Vicāravagga 8. Phassalakkhaṇapañha |3.8| Rājā āha—“bhante nāgasena, yattha manoviññāṇaṁ uppajjati, phassopi vedanāpi tattha uppajjatī”ti? “Āma, mahārāja, yattha manoviññāṇaṁ uppajjati, phassopi tattha uppajjati, vedanāpi tattha uppajjati, saññāpi tattha uppajjati, cetanāpi tattha uppajjati, vitakkopi tattha uppajjati, vicāropi tattha uppajjati, sabbepi phassappamukhā dhammā tattha uppajjantī”ti. 2 “Bhante nāgasena, kiṁlakkhaṇo phasso”ti? “Phusanalakkhaṇo, mahārāja, phasso”ti. 3 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, dve meṇḍā yujjheyyuṁ, tesu yathā eko meṇḍo, evaṁ cakkhu daṭṭhabbaṁ. Yathā dutiyo meṇḍo, evaṁ rūpaṁ daṭṭhabbaṁ. Yathā tesaṁ sannipāto, evaṁ phasso daṭṭhabbo”ti. 4 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, dve pāṇī vajjeyyuṁ, tesu yathā eko pāṇi, evaṁ cakkhu daṭṭhabbaṁ. Yathā dutiyo pāṇi, evaṁ rūpaṁ daṭṭhabbaṁ. Yathā tesaṁ sannipāto, evaṁ phasso daṭṭhabbo”ti. 5 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, dve sammā vajjeyyuṁ, tesu yathā eko sammo, evaṁ cakkhu daṭṭhabbaṁ. Yathā dutiyo sammo, evaṁ rūpaṁ daṭṭhabbaṁ. Yathā tesaṁ sannipāto, 3177 --- mil3 3.8:5 evaṁ phasso daṭṭhabbo”ti. 6 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 7 Phassalakkhaṇapañho aṭṭhamo. 0 Milindapañha Sativagga 9. Saṁsārapañha |6.9| Rājā āha—“bhante nāgasena, yaṁ panetaṁ brūsi ‘saṁsāro’ti, katamo so saṁsāro”ti? “Idha, mahārāja, jāto idheva marati, idha mato aññatra uppajjati, tahiṁ jāto tahiṁyeva marati, tahiṁ mato aññatra uppajjati, evaṁ kho, mahārāja, saṁsāro hotī”ti. “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kocideva puriso pakkaṁ ambaṁ khāditvā aṭṭhiṁ ropeyya, tato mahanto ambarukkho nibbattitvā phalāni dadeyya, atha so puriso tatopi pakkaṁ ambaṁ khāditvā aṭṭhiṁ ropeyya, tatopi mahanto ambarukkho nibbattitvā phalāni dadeyya, evametesaṁ rukkhānaṁ koṭi na paññāyati; evameva kho, mahārāja, idha jāto idheva marati, idha mato aññatra uppajjati, tahiṁ jāto tahiṁyeva marati, tahiṁ mato aññatra uppajjati, evaṁ kho, mahārāja, saṁsāro hotī”ti. 2 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 3 Saṁsārapañho navamo. 0 Milindapañha Mahāvagga 14. Samādhipañha |1.14| Rājā āha—“bhante nāgasena, kiṁlakkhaṇo samādhī”ti? “Pamukhalakkhaṇo, mahārāja, samādhi, ye keci kusalā dhammā, sabbe te samādhipamukhā honti samādhininnā samādhipoṇā samādhipabbhārā”ti. 2 “Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo, sabbā tā kūṭaṅgamā honti kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭaṁ tāsaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, mahārāja, ye keci kusalā dhammā, sabbe te samādhipamukhā honti samādhininnā samādhipoṇā samādhipabbhārā”ti. 3 “Bhiyyo opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, koci rājā caturaṅginiyā senāya saddhiṁ saṅgāmaṁ otareyya, sabbāva senā hatthī ca assā ca rathā ca pattī ca tappamukhā bhaveyyuṁ tanninnā tappoṇā tappabbhārā taṁyeva anupariyāyeyyuṁ; evameva kho, mahārāja, ye keci kusalā dhammā, sabbe te samādhipamukhā honti samādhininnā samādhipoṇā samādhipabbhārā. Evaṁ kho, mahārāja, pamukhalakkhaṇo samādhi. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā—‘samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha, samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānātī’”ti. 4 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 5 Samādhipañho cuddasamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Kumbhavagga 7. Issāsaṅgapañha |8.7| “Bhante nāgasena, ‘issāsassa cattāri aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni cattāri aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, issāso sare pātayanto ubho pāde pathaviyaṁ daḷhaṁ patiṭṭhāpeti, jaṇṇuavekallaṁ karoti, sarakalāpaṁ kaṭisandhimhi ṭhapeti, kāyaṁ upatthaddhaṁ karoti, dve hatthe sandhiṭṭhānaṁ āropeti, muṭṭhiṁ pīḷayati, aṅguliyo nirantaraṁ karoti, gīvaṁ paggaṇhāti, cakkhūni mukhañca pidahati, nimittaṁ ujuṁ karoti, hāsamuppādeti ‘vijjhissāmī’ti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sīlapathaviyaṁ vīriyapāde patiṭṭhāpetabbaṁ, khantisoraccaṁ avekallaṁ kātabbaṁ, saṁvare cittaṁ ṭhapetabbaṁ, saṁyamaniyame attā upanetabbo, icchā mucchā pīḷayitabbā, yoniso manasikāre cittaṁ nirantaraṁ kātabbaṁ, vīriyaṁ paggahetabbaṁ, cha dvārā pidahitabbā, sati upaṭṭhapetabbā, hāsamuppādetabbaṁ ‘sabbakilese ñāṇanārācena vijjhissāmī’ti. Idaṁ, mahārāja, issāsassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, issāso āḷakaṁ pariharati vaṅkajimhakuṭilanārācassa ujukaraṇāya; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena imasmiṁ kāye satipaṭṭhānaāḷakaṁ pariharitabbaṁ vaṅkajimhakuṭilacittassa ujukaraṇāya. Idaṁ, mahārāja, issāsassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, issāso lakkhe upāseti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena imasmiṁ kāye upāsitabbaṁ. Kathaṁ, mahārāja yoginā yogāvacarena imasmiṁ kāye upāsitabbaṁ? Aniccato upāsitabbaṁ, dukkhato upāsitabbaṁ, anattato upāsitabbaṁ, rogato …pe… gaṇḍato … sallato … aghato … ābādhato … parato … palokato … ītito … upaddavato … bhayato … upasaggato … calato … pabhaṅguto … addhuvato … atāṇato … aleṇato … asaraṇato … rittato … tucchato … suññato … ādīnavato … vipariṇāmadhammato … asārato … aghamūlato … vadhakato … vibhavato … sāsavato … saṅkhatato … mārāmisato … jātidhammato … jarādhammato … byādhidhammato … maraṇadhammato … sokadhammato … 3178 --- mil7 8.7:3 paridevadhammato … upāyāsadhammato … saṅkilesadhammato … evaṁ kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena imasmiṁ kāye upāsitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, issāsassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 4 Puna caparaṁ, mahārāja, issāso sāyaṁ pātaṁ upāsati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sāyaṁ pātaṁ ārammaṇe upāsitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, issāsassa catutthaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā— 5 ‘Yathā issāsako nāma, sāyaṁ pātaṁ upāsati; Upāsanaṁ ariñcanto, labhate bhattavetanaṁ. 6 Tatheva buddhaputtopi, Karoti kāyupāsanaṁ; Kāyupāsanaṁ ariñcanto, Arahattamadhigacchatī’”ti. 7 Issāsaṅgapañho sattamo. 8 Kumbhavaggo sattamo. 9 Tassuddānaṁ 10 Kumbho ca kāḷāyaso ca, chattaṁ khettañca agado; Bhojanena ca issāso, vuttaṁ dāni vidūhīti. 11 Opammakathāpañho niṭṭhito. 0 Milindapañha Arūpadhammavavatthānavagga 10. Dīghaṭṭhipañha |7.10| Rājā āha—“bhante nāgasena, tumhe evaṁ bhaṇatha—‘aṭṭhikāni dīghāni yojanasatikānipī’ti, rukkhopi tāva natthi yojanasatiko, kuto pana aṭṭhikāni dīghāni yojanasatikāni bhavissantī”ti? 2 “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, sutaṁ te ‘mahāsamudde pañcayojanasatikāpi macchā atthī’”ti? “Āma, bhante, sutan”ti. “Nanu, mahārāja, pañcayojanasatikassa macchassa aṭṭhikāni dīghāni bhavissanti yojanasatikānipī”ti? 3 “Kallosi, bhante nāgasenā”ti. 4 Dīghaṭṭhipañho dasamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Upacikāvagga 7. Migaṅgapañha |5.7| “Bhante nāgasena, ‘migassa tīṇi aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni tīṇi aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, migo divā araññe carati, rattiṁ abbhokāse; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena divā araññe viharitabbaṁ, rattiṁ abbhokāse. Idaṁ, mahārāja, migassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena lomahaṁsanapariyāye— 3 ‘So kho ahaṁ, sāriputta, yā tā rattiyo sītā hemantikā antaraṭṭhakā himapātasamayā, tathārūpāsu rattīsu rattiṁ abbhokāse viharāmi, divā vanasaṇḍe. Gimhānaṁ pacchime māse divā abbhokāse viharāmi, rattiṁ vanasaṇḍe’ti. 4 Puna caparaṁ, mahārāja, migo sattimhi vā sare vā opatante vañceti palāyati, na kāyamupaneti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kilesesu opatantesu vañcayitabbaṁ palāyitabbaṁ, na cittamupanetabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, migassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 5 Puna caparaṁ, mahārāja, migo manusse disvā yena vā tena vā palāyati ‘mā maṁ te addasaṁsū’ti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena bhaṇḍanakalahaviggahavivādasīle dussīle kusīte saṅgaṇikārāme disvā yena vā tena vā palāyitabbaṁ ‘mā maṁ te addasaṁsu, ahañca te mā addasan’ti. Idaṁ, mahārāja, migassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā— 6 ‘Mā me kadāci pāpiccho, kusīto hīnavīriyo; Appassuto anācāro, sammato ahu katthacī’”ti. 7 Migaṅgapañho sattamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Makkaṭakavagga 4. Pavanaṅgapañha |7.4| “Bhante nāgasena, ‘pavanassa pañca aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni pañca aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, pavanaṁ nāma asucijanaṁ paṭicchādeti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena paresaṁ aparaddhaṁ khalitaṁ paṭicchādetabbaṁ na vivaritabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, pavanassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, pavanaṁ suññaṁ pacurajanehi; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena rāgadosamohamānadiṭṭhijālehi sabbehi ca kilesehi suññena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, pavanassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, pavanaṁ vivittaṁ janasambādharahitaṁ; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena pāpakehi akusalehi dhammehi anariyehi pavivittena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, pavanassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 4 Puna caparaṁ, mahārāja, pavanaṁ santaṁ parisuddhaṁ; evameva kho, mahārāja, 3179 --- mil7 7.4:4 yoginā yogāvacarena santena parisuddhena bhavitabbaṁ, nibbutena pahīnamānena pahīnamakkhena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, pavanassa catutthaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 5 Puna caparaṁ, mahārāja, pavanaṁ ariyajanasaṁsevitaṁ; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ariyajanasaṁsevitena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, pavanassa pañcamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena saṁyuttanikāyavare— 6 ‘Pavivittehi ariyehi, pahitattehi jhāyibhi; Niccaṁ āraddhavīriyehi, paṇḍitehi sahāvase’”ti. 7 Pavanaṅgapañho catuttho. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Samuddavagga 2. Padumaṅgapañha |3.2| “Bhante nāgasena, ‘padumassa tīṇi aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni tīṇi aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, padumaṁ udake jātaṁ udake saṁvaddhaṁ anupalittaṁ udakena; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kule gaṇe lābhe yase sakkāre sammānanāya paribhogapaccayesu ca sabbattha anupalittena bhavitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, padumassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, padumaṁ udakā accuggamma ṭhāti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sabbalokaṁ abhibhavitvā accuggamma lokuttaradhamme ṭhātabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, padumassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, padumaṁ appamattakenapi anilena eritaṁ calati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena appamattakesupi kilesesu saṁyamo karaṇīyo, bhayadassāvinā viharitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, padumassa tatiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, bhagavatā devātidevena ‘aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesū’”ti. 4 Padumaṅgapañho dutiyo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Gadrabhavagga 5. Dīpikaṅgapañha |2.5| “Bhante nāgasena, ‘dīpikassa dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, dīpiko araññe tiṇagahanaṁ vā vanagahanaṁ vā pabbatagahanaṁ vā nissāya nilīyitvā mige gaṇhāti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena vivekaṁ sevitabbaṁ araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ appasaddaṁ appanigghosaṁ vijanavātaṁ manussarāhaseyyakaṁ paṭisallānasāruppaṁ; vivekaṁ sevamāno hi, mahārāja, yogī yogāvacaro nacirasseva chaḷabhiññāsu ca vasibhāvaṁ pāpuṇāti. Idaṁ, mahārāja, dīpikassa paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therehi dhammasaṅgāhakehi— 2 ‘Yathāpi dīpiko nāma, nilīyitvā gaṇhate mige; Tathevāyaṁ buddhaputto, yuttayogo vipassako; Araññaṁ pavisitvāna, gaṇhāti phalamuttaman’ti. 3 Puna caparaṁ, mahārāja, dīpiko yaṁ kiñci pasuṁ vadhitvā vāmena passena patitaṁ na bhakkheti; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena veḷudānena vā pattadānena vā pupphadānena vā phaladānena vā sinānadānena vā mattikādānena vā cuṇṇadānena vā dantakaṭṭhadānena vā mukhodakadānena vā cātukamyatāya vā muggasupyatāya vā pāribhaṭyatāya vā jaṅghapesanīyena vā vejjakammena vā dūtakammena vā pahiṇagamanena vā piṇḍapaṭipiṇḍena vā dānānuppadānena vā vatthuvijjāya vā nakkhattavijjāya vā aṅgavijjāya vā aññataraññatarena vā buddhappaṭikuṭṭhena micchājīvena nipphāditaṁ bhojanaṁ na bhuñjitabbaṁ vāmena passena patitaṁ pasuṁ viya dīpiko. Idaṁ, mahārāja, dīpikassa dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā— 4 ‘Vacīviññattivipphārā, uppannaṁ madhupāyasaṁ; Sace bhutto bhaveyyāhaṁ, sājīvo garahito mama. 5 Yadipi me antaguṇaṁ, nikkhamitvā bahī care; Neva bhindeyyamājīvaṁ, cajamānopi jīvitan’”ti. 6 Dīpikaṅgapañho pañcamo. 0 Milindapañha Opammakathāpañha Sīhavagga 3. Peṇāhikaṅgapañha |6.3| “Bhante nāgasena, ‘peṇāhikāya dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṁ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, peṇāhikā sakapatimhi usūyāya chāpake na posayati; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sakamane kilese uppanne usūyāyitabbaṁ, satipaṭṭhānena sammāsaṁvarasusire pakkhipitvā manodvāre kāyagatāsati bhāvetabbā. Idaṁ, mahārāja, peṇāhikāya paṭhamaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. 2 Puna caparaṁ, mahārāja, peṇāhikā pavane divasaṁ gocaraṁ caritvā sāyaṁ pakkhigaṇaṁ 3180 --- mil7 6.3:2 upeti attano guttiyā; evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ekakena pavivekaṁ sevitabbaṁ saṁyojanaparimuttiyā, tatra ratiṁ alabhamānena upavādabhayaparirakkhaṇāya saṅghaṁ osaritvā saṅgharakkhitena vasitabbaṁ. Idaṁ, mahārāja, peṇāhikāya dutiyaṁ aṅgaṁ gahetabbaṁ. Bhāsitampetaṁ, mahārāja, brahmunā sahampatinā bhagavato santike— 3 ‘Sevetha pantāni senāsanāni, Careyya saṁyojanavippamokkhā; Sace ratiṁ nādhigaccheyya tattha, Saṅghe vase rakkhitatto satīmā’”ti. 4 Peṇāhikaṅgapañho tatiyo. ud8 0 Udāna 8.7 Dvidhāpathasutta |7| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu addhānamaggappaṭipanno hoti āyasmatā nāgasamālena pacchāsamaṇena. Addasā kho āyasmā nāgasamālo antarāmagge dvidhāpathaṁ. Disvāna bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, bhagavā pantho; iminā gacchāmā”ti. Evaṁ vutte, bhagavā āyasmantaṁ nāgasamālaṁ etadavoca: “ayaṁ, nāgasamāla, pantho; iminā gacchāmā”ti. 2 Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho āyasmā nāgasamālo bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, bhagavā pantho; iminā gacchāmā”ti. Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ nāgasamālaṁ etadavoca: “ayaṁ, nāgasamāla, pantho; iminā gacchāmā”ti. Atha kho āyasmā nāgasamālo bhagavato pattacīvaraṁ tattheva chamāyaṁ nikkhipitvā pakkāmi: “idaṁ, bhante, bhagavato pattacīvaran”ti. 3 Atha kho āyasmato nāgasamālassa tena panthena gacchantassa antarāmagge corā nikkhamitvā hatthehi ca pādehi ca ākoṭesuṁ pattañca bhindiṁsu saṅghāṭiñca vipphālesuṁ. Atha kho āyasmā nāgasamālo bhinnena pattena vipphālitāya saṅghāṭiyā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā nāgasamālo bhagavantaṁ etadavoca: “idha mayhaṁ, bhante, tena panthena gacchantassa antarāmagge corā nikkhamitvā hatthehi ca pādehi ca ākoṭesuṁ, pattañca bhindiṁsu, saṅghāṭiñca vipphālesun”ti. 4 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 5 “Saddhiṁ caramekato vasaṁ, Misso aññajanena vedagū; Vidvā pajahāti pāpakaṁ, Koñco khīrapakova ninnagan”ti. Sattamaṁ. 0 Udāna 8.8 Visākhāsutta |8| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena visākhāya migāramātuyā nattā kālaṅkatā hoti piyā manāpā. Atha kho visākhā migāramātā allavatthā allakesā divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho visākhaṁ migāramātaraṁ bhagavā etadavoca: 2 “Handa kuto nu tvaṁ, visākhe, āgacchasi allavatthā allakesā idhūpasaṅkantā divā divassā”ti? “Nattā me, bhante, piyā manāpā kālaṅkatā. Tenāhaṁ allavatthā allakesā idhūpasaṅkantā divā divassā”ti. “Iccheyyāsi tvaṁ, visākhe, yāvatikā sāvatthiyā manussā tāvatike putte ca nattāro cā”ti? “Iccheyyāhaṁ, bhagavā, yāvatikā sāvatthiyā manussā tāvatike putte ca nattāro cā”ti. 3 “Kīvabahukā pana, visākhe, sāvatthiyā manussā devasikaṁ kālaṁ karontī”ti? “Dasapi, bhante, sāvatthiyā manussā devasikaṁ kālaṁ karonti; navapi, bhante … aṭṭhapi, bhante … sattapi, bhante … chapi, bhante … pañcapi, bhante … cattāropi, bhante … tīṇipi, bhante … dvepi, bhante, sāvatthiyā manussā devasikaṁ kālaṁ karonti. Ekopi, bhante, sāvatthiyā manusso devasikaṁ kālaṁ karoti. Avivittā, bhante, sāvatthi manussehi kālaṁ karontehī”ti. 4 “Taṁ kiṁ maññasi, visākhe, api nu tvaṁ kadāci karahaci anallavatthā vā bhaveyyāsi anallakesā vā”ti? “No hetaṁ, bhante. Alaṁ me, bhante, tāva bahukehi puttehi ca nattārehi cā”ti. 5 “Yesaṁ kho, visākhe, sataṁ piyāni, sataṁ tesaṁ dukkhāni; yesaṁ navuti piyāni, navuti tesaṁ dukkhāni; yesaṁ asīti piyāni, asīti tesaṁ dukkhāni; yesaṁ sattati piyāni, sattati tesaṁ dukkhāni; yesaṁ saṭṭhi piyāni, saṭṭhi tesaṁ dukkhāni; yesaṁ paññāsaṁ piyāni, paññāsaṁ tesaṁ dukkhāni; yesaṁ cattārīsaṁ piyāni, 3181 --- ud8 8:5 cattārīsaṁ tesaṁ dukkhāni, yesaṁ tiṁsaṁ piyāni, tiṁsaṁ tesaṁ dukkhāni; yesaṁ vīsati piyāni, vīsati tesaṁ dukkhāni, yesaṁ dasa piyāni, dasa tesaṁ dukkhāni; yesaṁ nava piyāni, nava tesaṁ dukkhāni; yesaṁ aṭṭha piyāni, aṭṭha tesaṁ dukkhāni; yesaṁ satta piyāni, satta tesaṁ dukkhāni; yesaṁ cha piyāni, cha tesaṁ dukkhāni; yesaṁ pañca piyāni, pañca tesaṁ dukkhāni; yesaṁ cattāri piyāni, cattāri tesaṁ dukkhāni; yesaṁ tīṇi piyāni, tīṇi tesaṁ dukkhāni; yesaṁ dve piyāni, dve tesaṁ dukkhāni; yesaṁ ekaṁ piyaṁ, ekaṁ tesaṁ dukkhaṁ; yesaṁ natthi piyaṁ, natthi tesaṁ dukkhaṁ, asokā te virajā anupāyāsāti vadāmī”ti. 6 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 7 “Ye keci sokā paridevitā vā, Dukkhā va lokasmimanekarūpā; Piyaṁ paṭiccappabhavanti ete, Piye asante na bhavanti ete. 8 Tasmā hi te sukhino vītasokā, Yesaṁ piyaṁ natthi kuhiñci loke; Tasmā asokaṁ virajaṁ patthayāno, Piyaṁ na kayirātha kuhiñci loke”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Udāna 8.3 Tatiyanibbānapaṭisaṁyuttasutta |3| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Tedha bhikkhū aṭṭhiṁ katvā, manasi katvā, sabbaṁ cetaso samannāharitvā, ohitasotā dhammaṁ suṇanti. 2 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 3 “Atthi, bhikkhave, ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ. No cetaṁ, bhikkhave, abhavissa ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ, nayidha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṁ paññāyetha. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ, tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṁ paññāyatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Udāna 8.6 Pāṭaligāmiyasutta |6| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena pāṭaligāmo tadavasari. Assosuṁ kho pāṭaligāmiyā upāsakā: “bhagavā kira magadhesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pāṭaligāmaṁ anuppatto”ti. Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “adhivāsetu no, bhante, bhagavā āvasathāgāran”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 2 Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yenāvasathāgāraṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ āvasathāgāraṁ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpetvā telappadīpaṁ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “sabbasantharisanthataṁ, bhante, āvasathāgāraṁ; āsanāni paññattāni; udakamaṇiko patiṭṭhāpito telappadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti. 3 Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena āvasathāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Pāṭaligāmiyāpi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṁsu bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake āmantesi: 4 “Pañcime, gahapatayo, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca? Idha, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṁ mahatiṁ bhogajāniṁ nigacchati. Ayaṁ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. 5 Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṁ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. 6 Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapatiparisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ—avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. 3182 --- ud8 6:6 Ayaṁ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. 7 Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṁ karoti. Ayaṁ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. 8 Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ayaṁ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Ime kho, gahapatayo, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. 9 Pañcime, gahapatayo, ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṁ mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigacchati. Ayaṁ paṭhamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. 10 Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṁ dutiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. 11 Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapatiparisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ—visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṁ tatiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. 12 Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṁ karoti. Ayaṁ catuttho ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. 13 Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ayaṁ pañcamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Ime kho, gahapatayo, pañca ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāyā”ti. 14 Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake bahudeva rattiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uyyojesi: “abhikkantā kho, gahapatayo, ratti; yassadāni tumhe kālaṁ maññathā”ti Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāṭaligāmiyesu upāsakesu suññāgāraṁ pāvisi. 15 Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāya. Tena kho pana samayena sambahulā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhanti. Yasmiṁ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti mahesakkhānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti majjhimānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti nīcānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. 16 Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṁ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Atha kho bhagavā tassā rattiyā paccūsasamaye paccuṭṭhāya āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: 17 “Ke nu kho, ānanda, pāṭaligāme nagaraṁ māpentī”ti. “Sunidhavassakārā, bhante, magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāyā”ti. “Seyyathāpi, ānanda, devehi tāvatiṁsehi saddhiṁ mantetvā; evamevaṁ kho, ānanda, sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāya. Idhāhaṁ, ānanda, addasaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṁ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti mahesakkhānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti majjhimānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti nīcānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yāvatā, ānanda, ariyaṁ 3183 --- ud8 6:17 āyatanaṁ yāvatā vaṇippatho idaṁ agganagaraṁ bhavissati pāṭaliputtaṁ puṭabhedanaṁ. Pāṭaliputtassa kho, ānanda, tayo antarāyā bhavissanti—aggito vā udakato vā mithubhedato vā”ti. 18 Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “adhivāsetu no bhavaṁ gotamo ajjatanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 19 Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā yena sako āvasatho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sake āvasathe paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocesuṁ: “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. 20 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena sunidhavassakārānaṁ magadhamahāmattānaṁ āvasatho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesuṁ sampavāresuṁ. 21 Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho sunidhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi: 22 “Yasmiṁ padese kappeti, vāsaṁ paṇḍitajātiyo; Sīlavantettha bhojetvā, saññate brahmacārayo. 23 Yā tattha devatā āsuṁ, tāsaṁ dakkhiṇamādise; Tā pūjitā pūjayanti, mānitā mānayanti naṁ. 24 Tato naṁ anukampanti, mātā puttaṁva orasaṁ; Devatānukampito poso, sadā bhadrāni passatī”ti. 25 Atha kho bhagavā sunidhavassakārānaṁ magadhamahāmattānaṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 26 Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti: “yenajja samaṇo gotamo dvārena nikkhamissati taṁ gotamadvāraṁ nāma bhavissati. Yena titthena gaṅgaṁ nadiṁ tarissati taṁ gotamatitthaṁ nāma bhavissatī”ti. 27 Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhami taṁ gotamadvāraṁ nāma ahosi. Atha kho bhagavā yena gaṅgā nadī tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena gaṅgā nadī pūrā hoti samatittikā kākapeyyā. Appekacce manussā nāvaṁ pariyesanti, appekacce uḷumpaṁ pariyesanti, appekacce kullaṁ bandhanti apārā pāraṁ gantukāmā. Atha kho bhagavā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—gaṅgāya nadiyā orimatīre antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. 28 Addasā kho bhagavā te manusse appekacce nāvaṁ pariyesante, appekacce uḷumpaṁ pariyesante, appekacce kullaṁ bandhante apārā pāraṁ gantukāme. 29 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 30 “Ye taranti aṇṇavaṁ saraṁ, Setuṁ katvāna visajja pallalāni; Kullañhi jano pabandhati, Tiṇṇā medhāvino janā”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Udāna 8.9 Paṭhamadabbasutta |9| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā dabbo mallaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavantaṁ etadavoca: “parinibbānakālo me dāni, sugatā”ti. “Yassadāni tvaṁ, dabba, kālaṁ maññasī”ti. 2 Atha kho āyasmā dabbo mallaputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā vehāsaṁ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā tejodhātuṁ samāpajjitvā vuṭṭhahitvā parinibbāyi. 3 Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa vehāsaṁ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā tejodhātuṁ samāpajjitvā vuṭṭhahitvā parinibbutassa sarīrassa jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyittha na masi. Seyyathāpi nāma sappissa vā telassa vā jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyati na masi; evamevaṁ āyasmato dabbassa mallaputtassa vehāsaṁ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā tejodhātuṁ samāpajjitvā vuṭṭhahitvā parinibbutassa sarīrassa jhāyamānassa 3184 --- ud8 9:3 ḍayhamānassa neva chārikā paññāyittha na masīti. 4 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 5 “Abhedi kāyo nirodhi saññā, Vedanā sītibhaviṁsu sabbā; Vūpasamiṁsu saṅkhārā, Viññāṇaṁ atthamāgamā”ti. Navamaṁ. 0 Udāna 8.2 Dutiyanibbānapaṭisaṁyuttasutta |2| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Tedha bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbaṁ cetaso samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. 2 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 3 “Duddasaṁ anataṁ nāma, na hi saccaṁ sudassanaṁ; Paṭividdhā taṇhā jānato, passato natthi kiñcanan”ti. Dutiyaṁ. 0 Udāna 8.5 Cundasutta |5| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena pāvā tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā pāvāyaṁ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane. 2 Assosi kho cundo kammāraputto: “bhagavā kira mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pāvaṁ anuppatto pāvāyaṁ viharati mayhaṁ ambavane”ti. Atha kho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cundaṁ kammāraputtaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho cundo kammāraputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavantaṁ etadavoca: “adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 3 Atha kho cundo kammāraputto bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho cundo kammāraputto tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā pahūtañca sūkaramaddavaṁ bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. 4 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena cundassa kammāraputtassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā cundaṁ kammāraputtaṁ āmantesi: “yaṁ te, cunda, sūkaramaddavaṁ paṭiyattaṁ tena maṁ parivisa, yaṁ panaññaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ tena bhikkhusaṅghaṁ parivisā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṁ ahosi sūkaramaddavaṁ paṭiyattaṁ tena bhagavantaṁ parivisi; yaṁ panaññaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ tena bhikkhusaṅghaṁ parivisi. 5 Atha kho bhagavā cundaṁ kammāraputtaṁ āmantesi: “yaṁ te, cunda, sūkaramaddavaṁ avasiṭṭhaṁ taṁ sobbhe nikhaṇāhi. Nāhaṁ taṁ, cunda, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yassa taṁ paribhuttaṁ sammā pariṇāmaṁ gaccheyya aññatra tathāgatassā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṁ ahosi sūkaramaddavaṁ avasiṭṭhaṁ taṁ sobbhe nikhaṇitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cundaṁ kammāraputtaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 6 Atha kho bhagavato cundassa kammāraputtassa bhattaṁ bhuttāvissa kharo ābādho uppajji. Lohitapakkhandikā pabāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Tatra sudaṁ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno. 7 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena kusinārā tenupasaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. 8 Cundassa bhattaṁ bhuñjitvā, kammārassāti me sutaṁ; Ābādhaṁ samphusī dhīro, pabāḷhaṁ māraṇantikaṁ. 9 Bhuttassa ca sūkaramaddavena, Byādhippabāḷho udapādi satthuno; Viriccamāno bhagavā avoca, “Gacchāmahaṁ kusināraṁ nagaran”ti. 10 Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṁ rukkhamūlaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpehi; kilantosmi, ānanda, 3185 --- ud8 5:10 nisīdissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, pānīyaṁ āhara; pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī”ti. 11 Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “idāni, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni. Taṁ cakkacchinnaṁ udakaṁ parittaṁ luḷitaṁ āvilaṁ sandati. Ayaṁ, bhante, kukudhā nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. Ettha bhagavā pānīyañca pivissati gattāni ca sītīkarissatī”ti. 12 Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, pānīyaṁ āhara; pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā pattaṁ gahetvā yena sā nadī tenupasaṅkami. Atha kho sā nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā āyasmante ānande upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandati. 13 Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayañhi sā nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandatī”ti. Pattena pānīyaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayañhi sā, bhante, nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandati. Pivatu bhagavā pānīyaṁ, pivatu sugato pānīyan”ti. 14 Atha kho bhagavā pānīyaṁ apāyi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena kukudhā nadī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kukudhaṁ nadiṁ ajjhogāhetvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena ambavanaṁ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṁ cundakaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, cundaka, catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpehi; kilantosmi, cundaka, nipajjissāmī”ti. 15 “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā cundako bhagavato paṭissutvā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpesi. Atha kho bhagavā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Āyasmā pana cundako tattheva bhagavato purato nisīdi. 16 Gantvāna buddho nadikaṁ kukudhaṁ, Acchodakaṁ sātudakaṁ vippasannaṁ; Ogāhi satthā sukilantarūpo, Tathāgato appaṭimodha loke. 17 Nhatvā ca pivitvā cudatāri satthā, Purakkhato bhikkhugaṇassa majjhe; Satthā pavattā bhagavā idha dhamme, Upāgami ambavanaṁ mahesi; Āmantayi cundakaṁ nāma bhikkhuṁ, “Catugguṇaṁ santhara me nipajjaṁ”. 18 So codito bhāvitattena cundo, Catugguṇaṁ santhari khippameva; Nipajji satthā sukilantarūpo, Cundopi tattha pamukhe nisīdīti. 19 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “siyā kho panānanda, cundassa kammāraputtassa koci vippaṭisāraṁ upadaheyya: ‘tassa te, āvuso cunda, alābhā, tassa te dulladdhaṁ yassa te tathāgato pacchimaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjitvā parinibbuto’ti. Cundassānanda, kammāraputtassa evaṁ vippaṭisāro paṭivinodetabbo— 20 Tassa te, āvuso cunda, lābhā, tassa te suladdhaṁ yassa te tathāgato pacchimaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā parinibbuto. Sammukhā metaṁ, āvuso cunda, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ—dveme piṇḍapātā samasamaphalā samasamavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā ca. Katame dve? Yañca piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati, yañca piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. Ime dve piṇḍapātā samasamaphalā samasamavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā ca. 21 ‘Āyusaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, vaṇṇasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, sukhasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, saggasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, yasasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, 3186 --- ud8 5:21 ādhipateyyasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitan’ti. Cundassānanda, kammāraputtassa evaṁ vippaṭisāro paṭivinodetabbo”ti. 22 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 23 “Dadato puññaṁ pavaḍḍhati, Saṁyamato veraṁ na cīyati; Kusalo ca jahāti pāpakaṁ, Rāgadosamohakkhayā sanibbuto”ti. Pañcamaṁ. 0 Udāna 8.1 Paṭhamanibbānapaṭisaṁyuttasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Tedha bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbaṁ cetaso samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. 2 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 3 “Atthi, bhikkhave, tadāyatanaṁ, yattha neva pathavī, na āpo, na tejo, na vāyo, na ākāsānañcāyatanaṁ, na viññāṇañcāyatanaṁ, na ākiñcaññāyatanaṁ, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ, nāyaṁ loko, na paraloko, na ubho candimasūriyā. Tatrāpāhaṁ, bhikkhave, neva āgatiṁ vadāmi, na gatiṁ, na ṭhitiṁ, na cutiṁ, na upapattiṁ; appatiṭṭhaṁ, appavattaṁ, anārammaṇamevetaṁ. Esevanto dukkhassā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Udāna 8.10 Dutiyadabbasutta |10| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Dabbassa, bhikkhave, mallaputtassa vehāsaṁ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā tejodhātuṁ samāpajjitvā vuṭṭhahitvā parinibbutassa sarīrassa jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyittha na masi. Seyyathāpi nāma sappissa vā telassa vā jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyati na masi; evamevaṁ kho, bhikkhave, dabbassa mallaputtassa vehāsaṁ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā tejodhātuṁ samāpajjitvā vuṭṭhahitvā parinibbutassa sarīrassa jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyittha na masī”ti. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Ayoghanahatasseva, jalato jātavedaso; Anupubbūpasantassa, yathā na ñāyate gati. 5 Evaṁ sammāvimuttānaṁ, kāmabandhoghatārinaṁ; Paññāpetuṁ gati natthi, pattānaṁ acalaṁ sukhan”ti. Dasamaṁ. Pāṭaligāmiyavaggo aṭṭhamo. 6 Tassuddānaṁ Nibbānā caturo vuttā, cundo pāṭaligāmiyā; Dvidhāpatho visākhā ca, dabbena saha te dasāti. 7 Udāne vaggānamuddānaṁ Vaggamidaṁ paṭhamaṁ varabodhi, Vaggamidaṁ dutiyaṁ mucalindo; Nandakavaggavaro tatiyo tu, Meghiyavaggavaro ca catuttho. 8 Pañcamavaggavarantidha soṇo, Chaṭṭhamavaggavaranti jaccandho; Sattamavaggavaranti ca cūḷo, Pāṭaligāmiyamaṭṭhamavaggo. 9 Asītimanūnakasuttavaraṁ, Vaggamidaṭṭhakaṁ suvibhattaṁ; Dassitaṁ cakkhumatā vimalena, Addhā hi taṁ udānamitīdamāhu. Udānapāḷi niṭṭhitā. 0 Udāna 8.4 Catutthanibbānapaṭisaṁyuttasutta |4| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Tedha bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbaṁ cetaso samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. 2 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 3 “Nissitassa calitaṁ, anissitassa calitaṁ natthi. Calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti. Natiyā asati āgatigati na hoti. Āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti. Cutūpapāte asati nevidha na huraṁ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā”ti. Catutthaṁ. ud1 0 Udāna 1.1 Paṭhamabodhisutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṁ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṁvedī. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā 3187 --- ud1 1:1 rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ paṭiccasamuppādaṁ anulomaṁ sādhukaṁ manasākāsi: 2 “Iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati, yadidaṁ—avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī”ti. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Yadā have pātubhavanti dhammā, Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, Yato pajānāti sahetudhamman”ti. Paṭhamaṁ. 0 Udāna 1.5 Brāhmaṇasutta |5| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca mahākaccāno āyasmā ca mahākoṭṭhiko āyasmā ca mahākappino āyasmā ca mahācundo āyasmā ca anuruddho āyasmā ca revato āyasmā ca nando yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. 2 Addasā kho bhagavā te āyasmante dūratova āgacchante; disvāna bhikkhū āmantesi: “ete, bhikkhave, brāhmaṇā āgacchanti; ete, bhikkhave, brāhmaṇā āgacchantī”ti. Evaṁ vutte, aññataro brāhmaṇajātiko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kittāvatā nu kho, bhante, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā dhammā”ti? 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Bāhitvā pāpake dhamme, ye caranti sadā satā; Khīṇasaṁyojanā buddhā, te ve lokasmi brāhmaṇā”ti. Pañcamaṁ. 0 Udāna 1.4 Huṁhuṅkasutta |4| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṁ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṁvedī. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi. 2 Atha kho aññataro huṁhuṅkajātiko brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “kittāvatā nu kho, bho gotama, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā dhammā”ti? 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Yo brāhmaṇo bāhitapāpadhammo, Nihuṁhuṅko nikkasāvo yatatto; Vedantagū vūsitabrahmacariyo, Dhammena so brahmavādaṁ vadeyya; Yassussadā natthi kuhiñci loke”ti. Catutthaṁ. 0 Udāna 1.8 Saṅgāmajisutta |8| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā saṅgāmaji sāvatthiṁ anuppatto hoti bhagavantaṁ dassanāya. Assosi kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā: “ayyo kira saṅgāmaji sāvatthiṁ anuppatto”ti. Sā dārakaṁ ādāya jetavanaṁ agamāsi. 2 Tena kho pana samayena āyasmā saṅgāmaji aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinno hoti. Atha kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā yenāyasmā saṅgāmaji tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ saṅgāmajiṁ etadavoca: “khuddaputtañhi, samaṇa, posa man”ti. Evaṁ vutte, āyasmā saṅgāmaji tuṇhī ahosi. 3 Dutiyampi kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā āyasmantaṁ saṅgāmajiṁ etadavoca: “khuddaputtañhi, samaṇa, posa man”ti. Dutiyampi kho āyasmā saṅgāmaji tuṇhī ahosi. 4 Tatiyampi kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā āyasmantaṁ saṅgāmajiṁ etadavoca: “khuddaputtañhi, samaṇa, posa man”ti. Tatiyampi kho āyasmā saṅgāmaji tuṇhī ahosi. 5 Atha kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā taṁ dārakaṁ āyasmato saṅgāmajissa purato nikkhipitvā pakkāmi: “eso te, samaṇa, putto; posa nan”ti. 6 Atha kho āyasmā saṅgāmaji taṁ dārakaṁ neva olokesi nāpi ālapi. Atha kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā avidūraṁ gantvā apalokentī addasa āyasmantaṁ saṅgāmajiṁ taṁ dārakaṁ neva olokentaṁ nāpi ālapantaṁ, disvānassā etadahosi: “na cāyaṁ samaṇo puttenapi atthiko”ti. Tato paṭinivattitvā dārakaṁ ādāya pakkāmi. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikāya evarūpaṁ vippakāraṁ. 7 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ 3188 --- ud1 8:7 udānesi: 8 “Āyantiṁ nābhinandati, pakkamantiṁ na socati; Saṅgā saṅgāmajiṁ muttaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇan”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Udāna 1.3 Tatiyabodhisutta |3| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṁ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṁvedī. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paṭiccasamuppādaṁ anulomapaṭilomaṁ sādhukaṁ manasākāsi: 2 “Iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati, imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati; yadidaṁ—avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 3 Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 4 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 5 “Yadā have pātubhavanti dhammā, Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; Vidhūpayaṁ tiṭṭhati mārasenaṁ, Sūriyova obhāsayamantalikkhan”ti. Tatiyaṁ. 0 Udāna 1.7 Ajakalāpakasutta |7| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā pāvāyaṁ viharati ajakalāpake cetiye, ajakalāpakassa yakkhassa bhavane. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ abbhokāse nisinno hoti; devo ca ekamekaṁ phusāyati. Atha kho ajakalāpako yakkho bhagavato bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato avidūre tikkhattuṁ “akkulo pakkulo”ti akkulapakkulikaṁ akāsi: “eso te, samaṇa, pisāco”ti. 2 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 3 “Yadā sakesu dhammesu, pāragū hoti brāhmaṇo; Atha etaṁ pisācañca, pakkulañcātivattatī”ti. Sattamaṁ. 0 Udāna 1.9 Jaṭilasutta |9| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā gayāyaṁ viharati gayāsīse. Tena kho pana samayena sambahulā jaṭilā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhake himapātasamaye gayāyaṁ ummujjantipi nimujjantipi, ummujjanimujjampi karonti osiñcantipi, aggimpi juhanti: “iminā suddhī”ti. 2 Addasā kho bhagavā te sambahule jaṭile sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhake himapātasamaye gayāyaṁ ummujjantepi nimujjantepi ummujjanimujjampi karonte osiñcantepi aggimpi juhante: “iminā suddhī”ti. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Na udakena sucī hoti, bahvettha nhāyatī jano; Yamhi saccañca dhammo ca, so sucī so ca brāhmaṇo”ti. Navamaṁ. 0 Udāna 1.2 Dutiyabodhisutta |2| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṁ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṁvedī. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ paṭiccasamuppādaṁ paṭilomaṁ sādhukaṁ manasākāsi: 2 “Iti imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati, yadidaṁ—avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. 3189 --- ud1 2:2 Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Yadā have pātubhavanti dhammā, Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, Yato khayaṁ paccayānaṁ avedī”ti. Dutiyaṁ. 0 Udāna 1.6 Mahākassapasutta |6| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pippaliguhāyaṁ viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā mahākassapo aparena samayena tamhā ābādhā vuṭṭhāsi. Atha kho āyasmato mahākassapassa tamhā ābādhā vuṭṭhitassa etadahosi: “yannūnāhaṁ rājagahaṁ piṇḍāya paviseyyan”ti. 2 Tena kho pana samayena pañcamattāni devatāsatāni ussukkaṁ āpannāni honti āyasmato mahākassapassa piṇḍapātapaṭilābhāya. Atha kho āyasmā mahākassapo tāni pañcamattāni devatāsatāni paṭikkhipitvā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi—yena daliddavisikhā kapaṇavisikhā pesakāravisikhā. Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ mahākassapaṁ rājagahe piṇḍāya carantaṁ yena daliddavisikhā kapaṇavisikhā pesakāravisikhā. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Anaññaposimaññātaṁ, dantaṁ sāre patiṭṭhitaṁ; Khīṇāsavaṁ vantadosaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Udāna 1.10 Bāhiyasutta |10| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bāhiyo dārucīriyo suppārake paṭivasati samuddatīre sakkato garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Atha kho bāhiyassa dārucīriyassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “ye kho keci loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā, ahaṁ tesaṁ aññataro”ti. 2 Atha kho bāhiyassa dārucīriyassa purāṇasālohitā devatā anukampikā atthakāmā bāhiyassa dārucīriyassa cetasā cetoparivitakkamaññāya yena bāhiyo dārucīriyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bāhiyaṁ dārucīriyaṁ etadavoca: “neva kho tvaṁ, bāhiya, arahā, nāpi arahattamaggaṁ vā samāpanno. Sāpi te paṭipadā natthi yāya tvaṁ arahā vā assa arahattamaggaṁ vā samāpanno”ti. 3 “Atha ke carahi sadevake loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā”ti? “Atthi, bāhiya, uttaresu janapadesu sāvatthī nāma nagaraṁ. Tattha so bhagavā etarahi viharati arahaṁ sammāsambuddho. So hi, bāhiya, bhagavā arahā ceva arahattāya ca dhammaṁ desetī”ti. 4 Atha kho bāhiyo dārucīriyo tāya devatāya saṁvejito tāvadeva suppārakamhā pakkāmi. Sabbattha ekarattiparivāsena yena sāvatthī jetavanaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho bāhiyo dārucīriyo yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: “kahaṁ nu kho, bhante, etarahi bhagavā viharati arahaṁ sammāsambuddho? Dassanakāmamhā mayaṁ taṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. “Antaragharaṁ paviṭṭho kho, bāhiya, bhagavā piṇḍāyā”ti. 5 Atha kho bāhiyo dārucīriyo taramānarūpo jetavanā nikkhamitvā sāvatthiṁ pavisitvā addasa bhagavantaṁ sāvatthiyaṁ piṇḍāya carantaṁ pāsādikaṁ pasādanīyaṁ santindriyaṁ santamānasaṁ uttamadamathasamathamanuppattaṁ dantaṁ guttaṁ yatindriyaṁ nāgaṁ. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato pāde sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca: “desetu me, bhante, bhagavā dhammaṁ; desetu sugato dhammaṁ, yaṁ mamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Evaṁ vutte, bhagavā bāhiyaṁ dārucīriyaṁ etadavoca: “akālo kho tāva, bāhiya, antaragharaṁ paviṭṭhamhā piṇḍāyā”ti. 6 Dutiyampi kho bāhiyo dārucīriyo bhagavantaṁ etadavoca: “dujjānaṁ kho panetaṁ, bhante, bhagavato vā jīvitantarāyānaṁ, mayhaṁ vā jīvitantarāyānaṁ. Desetu me, bhante, bhagavā dhammaṁ; desetu sugato dhammaṁ, yaṁ mamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Dutiyampi kho bhagavā bāhiyaṁ dārucīriyaṁ etadavoca: “akālo kho tāva, bāhiya, antaragharaṁ paviṭṭhamhā piṇḍāyā”ti. 7 Tatiyampi kho bāhiyo dārucīriyo bhagavantaṁ 3190 --- ud1 10:7 etadavoca: “dujjānaṁ kho panetaṁ, bhante, bhagavato vā jīvitantarāyānaṁ, mayhaṁ vā jīvitantarāyānaṁ. Desetu me, bhante, bhagavā dhammaṁ; desetu sugato dhammaṁ, yaṁ mamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 8 “Tasmātiha te, bāhiya, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, bāhiya, sikkhitabbaṁ. Yato kho te, bāhiya, diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissati, tato tvaṁ, bāhiya, na tena. Yato tvaṁ, bāhiya, na tena; tato tvaṁ, bāhiya, na tattha. Yato tvaṁ, bāhiya, na tattha, tato tvaṁ, bāhiya, nevidha na huraṁ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā”ti. 9 Atha kho bāhiyassa dārucīriyassa bhagavato imāya saṅkhittāya dhammadesanāya tāvadeva anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci. 10 Atha kho bhagavā bāhiyaṁ dārucīriyaṁ iminā saṅkhittena ovādena ovaditvā pakkāmi. Atha kho acirapakkantassa bhagavato bāhiyaṁ dārucīriyaṁ gāvī taruṇavacchā adhipatitvā jīvitā voropesi. 11 Atha kho bhagavā sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ nagaramhā nikkhamitvā addasa bāhiyaṁ dārucīriyaṁ kālaṅkataṁ; disvāna bhikkhū āmantesi: “gaṇhatha, bhikkhave, bāhiyassa dārucīriyassa sarīrakaṁ; mañcakaṁ āropetvā nīharitvā jhāpetha; thūpañcassa karotha. Sabrahmacārī vo, bhikkhave, kālaṅkato”ti. 12 “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā bāhiyassa dārucīriyassa sarīrakaṁ mañcakaṁ āropetvā nīharitvā jhāpetvā thūpañcassa katvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “daḍḍhaṁ, bhante, bāhiyassa dārucīriyassa sarīraṁ, thūpo cassa kato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? “Paṇḍito, bhikkhave, bāhiyo dārucīriyo paccapādi dhammassānudhammaṁ; na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. Parinibbuto, bhikkhave, bāhiyo dārucīriyo”ti. 13 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 14 “Yattha āpo ca pathavī, tejo vāyo na gādhati; Na tattha sukkā jotanti, ādicco nappakāsati; Na tattha candimā bhāti, tamo tattha na vijjati. 15 Yadā ca attanāvedi, muni monena brāhmaṇo; Atha rūpā arūpā ca, sukhadukkhā pamuccatī”ti. Dasamaṁ. 16 Ayampi udāno vutto bhagavatā iti me sutanti. Bodhivaggo paṭhamo. 17 Tassuddānaṁ Tayo bodhī ca huṁhuṅko, brāhmaṇā kassapena ca; Aja saṅgāma jaṭilā, bāhiyenāti te dasāti. ud6 0 Udāna 6.3 Paccavekkhaṇasutta |3| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā attano aneke pāpake akusale dhamme pahīne paccavekkhamāno nisinno hoti, aneke ca kusale dhamme bhāvanāpāripūriṁ gate. 2 Atha kho bhagavā attano aneke pāpake akusale dhamme pahīne viditvā aneke ca kusale dhamme bhāvanāpāripūriṁ gate tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 3 “Ahu pubbe tadā nāhu, nāhu pubbe tadā ahu; Na cāhu na ca bhavissati, na cetarahi vijjatī”ti. Tatiyaṁ. 0 Udāna 6.8 Gaṇikāsutta |8| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājagahe dve pūgā aññatarissā gaṇikāya sārattā honti paṭibaddhacittā; bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ pāṇīhipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṁ. 2 Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisiṁsu. Rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. 3191 --- ud6 8:2 Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 3 “Idha, bhante, rājagahe dve pūgā aññatarissā gaṇikāya sārattā paṭibaddhacittā; bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ pāṇīhipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhan”ti. 4 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 5 “Yañca pattaṁ yañca pattabbaṁ, ubhayametaṁ rajānukiṇṇaṁ, āturassānusikkhato. Ye ca sikkhāsārā sīlabbataṁ jīvitaṁ brahmacariyaṁ upaṭṭhānasārā, ayameko anto. Ye ca evaṁvādino: ‘natthi kāmesu doso’ti, ayaṁ dutiyo anto. Iccete ubho antā kaṭasivaḍḍhanā, kaṭasiyo diṭṭhiṁ vaḍḍhenti. Etete ubho ante anabhiññāya olīyanti eke, atidhāvanti eke. Ye ca kho te abhiññāya tatra ca nāhesuṁ, tena ca nāmaññiṁsu, vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāyā”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Udāna 6.7 Subhūtisutta |7| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā subhūti bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya avitakkaṁ samādhiṁ samāpajjitvā. 2 Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ subhūtiṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya avitakkaṁ samādhiṁ samāpannaṁ. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Yassa vitakkā vidhūpitā, Ajjhattaṁ suvikappitā asesā; Taṁ saṅgamaticca arūpasaññī, Catuyogātigato na jātu metī”ti. Sattamaṁ. 0 Udāna 6.2 Sattajaṭilasutta |2| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito bahidvārakoṭṭhake nisinno hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 2 Tena kho pana samayena satta ca jaṭilā, satta ca nigaṇṭhā, satta ca acelakā, satta ca ekasāṭakā, satta ca paribbājakā, parūḷhakacchanakhalomā khārivividhamādāya bhagavato avidūre atikkamanti. 3 Addasā kho rājā pasenadi kosalo te satta ca jaṭile, satta ca nigaṇṭhe, satta ca acelake, satta ca ekasāṭake, satta ca paribbājake, parūḷhakacchanakhalome khārivividhamādāya bhagavato avidūre atikkamante. Disvāna uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena te satta ca jaṭilā, satta ca nigaṇṭhā, satta ca acelakā, satta ca ekasāṭakā, satta ca paribbājakā, tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ nāmaṁ sāvesi: “rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo; rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo; rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo”ti. 4 Atha kho rājā pasenadi kosalo acirapakkantesu tesu sattasu ca jaṭilesu, sattasu ca nigaṇṭhesu, sattasu ca acelakesu, sattasu ca ekasāṭakesu, sattasu ca paribbājakesu, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “ye kho, bhante, loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā ete tesaṁ aññatare”ti. 5 “Dujjānaṁ kho etaṁ, mahārāja, tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantena kāsikacandanaṁ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṁ dhārayantena jātarūparajataṁ sādiyantena—ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṁ samāpannāti. 6 Saṁvāsena kho, mahārāja, sīlaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena. Saṁvohārena kho, mahārāja, soceyyaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena. Āpadāsu kho, mahārāja, thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena. Sākacchāya kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññenā”ti. 7 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, bhagavatā: ‘dujjānaṁ kho etaṁ, mahārāja, tayā gihinā puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantena kāsikacandanaṁ paccanubhontena 3192 --- ud6 2:7 mālāgandhavilepanaṁ dhārayantena jātarūparajataṁ sādiyantena—ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṁ samāpannāti. Saṁvāsena kho, mahārāja, sīlaṁ veditabbaṁ …pe… sākacchāya kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññenā’”ti. 8 “Ete, bhante, mama purisā corā ocarakā janapadaṁ ocaritvā gacchanti. Tehi paṭhamaṁ ociṇṇaṁ ahaṁ pacchā osārissāmi. Idāni te, bhante, taṁ rajojallaṁ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappitakesamassū odātavatthavasanā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā paricāressantī”ti. 9 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 10 “Na vāyameyya sabbattha, nāññassa puriso siyā; Nāññaṁ nissāya jīveyya, dhammena na vaṇiṁ care”ti. Dutiyaṁ. 0 Udāna 6.9 Upātidhāvantisutta |9| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ abbhokāse nisinno hoti telappadīpesu jhāyamānesu. 2 Tena kho pana samayena sambahulā adhipātakā tesu telappadīpesu āpātaparipātaṁ anayaṁ āpajjanti, byasanaṁ āpajjanti, anayabyasanaṁ āpajjanti. Addasā kho bhagavā te sambahule adhipātake tesu telappadīpesu āpātaparipātaṁ anayaṁ āpajjante, byasanaṁ āpajjante, anayabyasanaṁ āpajjante. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Upātidhāvanti na sāramenti, Navaṁ navaṁ bandhanaṁ brūhayanti; Patanti pajjotamivādhipātakā, Diṭṭhe sute itiheke niviṭṭhā”ti. Navamaṁ. 0 Udāna 6.6 Tatiyanānātitthiyasutta |6| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṁ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā. 2 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 3 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “asassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 4 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sassato ca asassato ca attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 5 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “neva sassato nāsassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 6 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sayaṅkato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 7 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “paraṅkato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 8 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sayaṅkato ca paraṅkato ca attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 9 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “asayaṅkāro aparaṅkāro adhiccasamuppanno attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 10 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sassataṁ sukhadukkhaṁ attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 11 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “asassataṁ sukhadukkhaṁ attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 12 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sassatañca asassatañca sukhadukkhaṁ attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 13 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “neva sassataṁ nāsassataṁ sukhadukkhaṁ attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 14 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sayaṅkataṁ sukhadukkhaṁ attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 15 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “paraṅkataṁ sukhadukkhaṁ attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 16 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sayaṅkatañca paraṅkatañca sukhadukkhaṁ attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 17 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 18 Te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti: “ediso dhammo, nediso 3193 --- ud6 6:18 dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo”ti. 19 Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 20 “Idha, bhante, sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṁ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā. 21 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti …pe… te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti: ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’”ti. 22 “Aññatitthiyā, bhikkhave, paribbājakā andhā acakkhukā. Te atthaṁ na jānanti anatthaṁ na jānanti, dhammaṁ na jānanti adhammaṁ na jānanti. Te atthaṁ ajānantā anatthaṁ ajānantā, dhammaṁ ajānantā adhammaṁ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti: ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’”ti. 23 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 24 “Ahaṅkārapasutāyaṁ pajā, Paraṅkārūpasaṁhitā; Etadeke nābbhaññaṁsu, Na naṁ sallanti addasuṁ. 25 Etañca sallaṁ paṭikacca passato, Ahaṁ karomīti na tassa hoti; Paro karotīti na tassa hoti. 26 Mānupetā ayaṁ pajā, Mānaganthā mānavinibaddhā; Diṭṭhīsu sārambhakathā, Saṁsāraṁ nātivattatī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Udāna 6.1 Āyusaṅkhārossajjanasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “gaṇhāhi, ānanda, nisīdanaṁ. Yena cāpālaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. 2 “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanaṁ ādāya bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho bhagavā yena cāpālaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: 3 “Ramaṇīyā, ānanda, vesālī; ramaṇīyaṁ udenaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ gotamakaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sattambaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ bahuputtaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sārandadaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ cāpālaṁ cetiyaṁ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno (…) kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā”ti. 4 Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṁ; na bhagavantaṁ yāci: “tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ; tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti, yathā taṁ mārena pariyuṭṭhitacitto. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: 5 “Ramaṇīyā, ānanda, vesālī; ramaṇīyaṁ udenaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ gotamakaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sattambaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ bahuputtaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sārandadaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ cāpālaṁ cetiyaṁ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā”ti. 6 Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṁ; na bhagavantaṁ yāci: “tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ; tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti, yathā 3194 --- ud6 1:6 taṁ mārena pariyuṭṭhitacitto. 7 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “gaccha tvaṁ, ānanda, yassadāni kālaṁ maññasī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā avidūre aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi. 8 Atha kho māro pāpimā, acirapakkante āyasmante ānande, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho māro pāpimā bhagavantaṁ etadavoca: 9 “Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. 10 Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, bhikkhuniyo bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. 11 Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsakā bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. 12 Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ 3195 --- ud6 1:12 uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. 13 Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me idaṁ brahmacariyaṁ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitan’ti. Etarahi kho pana, bhante, bhagavato brahmacariyaṁ iddhañceva phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitaṁ. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato”ti. 14 Evaṁ vutte, bhagavā māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “appossukko tvaṁ, pāpima, hohi. Na ciraṁ tathāgatassa parinibbānaṁ bhavissati. Ito tiṇṇaṁ māsānaṁ accayena tathāgato parinibbāyissatī”ti. 15 Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṁ ossaji. Ossaṭṭhe ca bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi bhiṁsanako lomahaṁso, devadundubhiyo ca phaliṁsu. 16 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 17 “Tulamatulañca sambhavaṁ, Bhavasaṅkhāramavassaji muni; Ajjhattarato samāhito, Abhindi kavacamivattasambhavan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Udāna 6.5 Dutiyanānātitthiyasutta |5| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṁ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā. 2 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 3 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “asassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 4 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sassato ca asassato ca attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 5 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “neva sassato nāsassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 6 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sayaṅkato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 7 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “paraṅkato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 8 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sayaṅkato ca paraṅkato ca attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 9 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “asayaṅkāro aparaṅkāro adhiccasamuppanno attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 10 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sassataṁ sukhadukkhaṁ attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 11 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “asassataṁ sukhadukkhaṁ attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 12 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sassatañca asassatañca sukhadukkhaṁ attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 13 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “neva sassataṁ nāsassataṁ sukhadukkhaṁ attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 14 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sayaṅkataṁ sukhadukkhaṁ attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 15 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “paraṅkataṁ sukhadukkhaṁ attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 16 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sayaṅkatañca paraṅkatañca sukhadukkhaṁ attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 17 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 18 Te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti: “ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo”ti. 19 Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisiṁsu. 3196 --- ud6 5:19 Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 20 “Idha, bhante, sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṁ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā. 21 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññan’ti …pe… te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti: ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’”ti. 22 “Aññatitthiyā, bhikkhave, paribbājakā andhā acakkhukā; atthaṁ na jānanti anatthaṁ na jānanti, dhammaṁ na jānanti adhammaṁ na jānanti. Te atthaṁ ajānantā anatthaṁ ajānantā, dhammaṁ ajānantā adhammaṁ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti: ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’”ti. 23 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 24 “Imesu kira sajjanti, eke samaṇabrāhmaṇā; Antarāva visīdanti, appatvāva tamogadhan”ti. Pañcamaṁ. 0 Udāna 6.10 Uppajjantisutta |10| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Yāvakīvañca, bhante, tathāgatā loke nuppajjanti arahanto sammāsambuddhā tāva aññatitthiyā paribbājakā sakkatā honti garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Yato ca kho, bhante, tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā atha aññatitthiyā paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Bhagavāyeva dāni, bhante, sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, bhikkhusaṅgho cā”ti. 3 “Evametaṁ, ānanda, yāvakīvañca, ānanda, tathāgatā loke nuppajjanti arahanto sammāsambuddhā tāva aññatitthiyā paribbājakā sakkatā honti garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Yato ca kho, ānanda, tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā atha aññatitthiyā paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Tathāgatova dāni sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, bhikkhusaṅgho cā”ti. 4 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 5 “Obhāsati tāva so kimi, Yāva na unnamate pabhaṅkaro; Sa verocanamhi uggate, Hatappabho hoti na cāpi bhāsati. 6 Evaṁ obhāsitameva takkikānaṁ, Yāva sammāsambuddhā loke nuppajjanti; Na takkikā sujjhanti na cāpi sāvakā, Duddiṭṭhī na dukkhā pamuccare”ti. Dasamaṁ. 7 Tassuddānaṁ Āyujaṭilavekkhaṇā, tayo titthiyā subhūti; Gaṇikā upāti navamo, uppajjanti ca te dasāti. Jaccandhavaggo chaṭṭho. 0 Udāna 6.4 Paṭhamanānātitthiyasutta |4| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṁ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā. 2 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 3 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 4 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “antavā loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 5 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “anantavā loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 6 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ, 3197 --- ud6 4:6 idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 7 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 8 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 9 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 10 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 11 Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti. 12 Te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti: “ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo”ti. 13 Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 14 “Idha, bhante, sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṁ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā— 15 Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti …pe… te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti: ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’”ti. 16 “Aññatitthiyā, bhikkhave, paribbājakā andhā acakkhukā; atthaṁ na jānanti, anatthaṁ na jānanti, dhammaṁ na jānanti, adhammaṁ na jānanti. Te atthaṁ ajānantā anatthaṁ ajānantā dhammaṁ ajānantā adhammaṁ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti: ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’ti. 17 Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, imissāyeva sāvatthiyā aññataro rājā ahosi. Atha kho, bhikkhave, so rājā aññataraṁ purisaṁ āmantesi: ‘ehi tvaṁ, ambho purisa, yāvatakā sāvatthiyā jaccandhā te sabbe ekajjhaṁ sannipātehī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso tassa rañño paṭissutvā yāvatakā sāvatthiyā jaccandhā te sabbe gahetvā yena so rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ rājānaṁ etadavoca: ‘sannipātitā kho te, deva, yāvatakā sāvatthiyā jaccandhā’ti. ‘Tena hi, bhaṇe, jaccandhānaṁ hatthiṁ dassehī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso tassa rañño paṭissutvā jaccandhānaṁ hatthiṁ dassesi— 18 Ekaccānaṁ jaccandhānaṁ hatthissa sīsaṁ dassesi: ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṁ jaccandhānaṁ hatthissa kaṇṇaṁ dassesi: ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṁ jaccandhānaṁ hatthissa dantaṁ dassesi: ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṁ jaccandhānaṁ hatthissa soṇḍaṁ dassesi: ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṁ jaccandhānaṁ hatthissa kāyaṁ dassesi: ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṁ jaccandhānaṁ hatthissa pādaṁ dassesi: ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṁ jaccandhānaṁ hatthissa satthiṁ dassesi: ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṁ jaccandhānaṁ hatthissa naṅguṭṭhaṁ dassesi: ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṁ jaccandhānaṁ hatthissa vāladhiṁ dassesi: ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. 19 Atha kho, bhikkhave, so puriso jaccandhānaṁ hatthiṁ dassetvā yena so rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ rājānaṁ etadavoca: ‘diṭṭho kho tehi, deva, jaccandhehi hatthī; yassadāni kālaṁ maññasī’ti. 20 Atha kho, bhikkhave, so rājā yena te jaccandhā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te jaccandhe etadavoca: ‘diṭṭho vo, jaccandhā, hatthī’ti? ‘Evaṁ, deva, diṭṭho no hatthī’ti. ‘Vadetha, jaccandhā, kīdiso hatthī’ti? 21 Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa sīsaṁ diṭṭhaṁ ahosi, te evamāhaṁsu: ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi kumbho’ti. 22 Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa kaṇṇo diṭṭho ahosi, te evamāhaṁsu: ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi suppo’ti. 23 Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa danto diṭṭho ahosi, te evamāhaṁsu: ‘ediso, 3198 --- ud6 4:23 deva, hatthī seyyathāpi khīlo’ti. 24 Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa soṇḍo diṭṭho ahosi, te evamāhaṁsu: ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi naṅgalīsā’ti. 25 Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa kāyo diṭṭho ahosi, te evamāhaṁsu: ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi koṭṭho’ti. 26 Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa pādo diṭṭho ahosi, te evamāhaṁsu: ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi thūṇo’ti. 27 Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa satthi diṭṭho ahosi, te evamāhaṁsu: ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi udukkhalo’ti. 28 Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa naṅguṭṭhaṁ diṭṭhaṁ ahosi, te evamāhaṁsu: ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi musalo’ti. 29 Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa vāladhi diṭṭho ahosi, te evamāhaṁsu: ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi sammajjanī’ti. 30 Te ‘ediso hatthī, nediso hatthī; nediso hatthī, ediso hatthī’ti aññamaññaṁ muṭṭhīhi saṁsumbhiṁsu. Tena ca pana, bhikkhave, so rājā attamano ahosi. 31 Evamevaṁ kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā andhā acakkhukā. Te atthaṁ na jānanti anatthaṁ na jānanti, dhammaṁ na jānanti adhammaṁ na jānanti. Te atthaṁ ajānantā anatthaṁ ajānantā, dhammaṁ ajānantā adhammaṁ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti: ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’”ti. 32 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 33 “Imesu kira sajjanti, eke samaṇabrāhmaṇā; Viggayha naṁ vivadanti, janā ekaṅgadassino”ti. Catutthaṁ. ud7 0 Udāna 7.4 Dutiyasattasutta |4| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyā manussā yebhuyyena kāmesu sattā (…) rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhosannā andhīkatā sammattakajātā kāmesu viharanti. 2 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho bhagavā sāvatthiyā te manusse yebhuyyena kāmesu satte ratte giddhe gathite mucchite ajjhopanne andhīkate sammattakajāte kāmesu viharante. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Kāmandhā jālasañchannā, Taṇhāchadanachāditā; Pamattabandhunā baddhā, Macchāva kumināmukhe; Jarāmaraṇamanventi, Vaccho khīrapakova mātaran”ti. Catutthaṁ. 0 Udāna 7.5 Aparalakuṇḍakabhaddiyasutta |5| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā lakuṇḍakabhaddiyo sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ piṭṭhito piṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami. 2 Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ lakuṇḍakabhaddiyaṁ dūratova sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ piṭṭhito piṭṭhito āgacchantaṁ dubbaṇṇaṁ duddasikaṁ okoṭimakaṁ yebhuyyena bhikkhūnaṁ paribhūtarūpaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi: 3 “Passatha no tumhe, bhikkhave, etaṁ bhikkhuṁ dūratova sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ piṭṭhito piṭṭhito āgacchantaṁ dubbaṇṇaṁ duddasikaṁ okoṭimakaṁ yebhuyyena bhikkhūnaṁ paribhūtarūpan”ti? “Evaṁ, bhante”ti. 4 “Eso, bhikkhave, bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo. Na ca sā samāpatti sulabharūpā yā tena bhikkhunā asamāpannapubbā. Yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. 5 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 6 “Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī ratho; Anīghaṁ passa āyantaṁ, chinnasotaṁ abandhanan”ti. Pañcamaṁ. 0 Udāna 7.1 Paṭhamalakuṇḍakabhaddiyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto āyasmantaṁ lakuṇḍakabhaddiyaṁ anekapariyāyena dhammiyā 3199 --- ud7 1:1 kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. 2 Atha kho āyasmato lakuṇḍakabhaddiyassa āyasmatā sāriputtena anekapariyāyena dhammiyā kathāya sandassiyamānassa samādapiyamānassa samuttejiyamānassa sampahaṁsiyamānassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci. 3 Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ lakuṇḍakabhaddiyaṁ āyasmatā sāriputtena anekapariyāyena dhammiyā kathāya sandassiyamānaṁ samādapiyamānaṁ samuttejiyamānaṁ sampahaṁsiyamānaṁ anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttaṁ. 4 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 5 “Uddhaṁ adho sabbadhi vippamutto, Ayaṁhamasmīti anānupassī; Evaṁ vimutto udatāri oghaṁ, Atiṇṇapubbaṁ apunabbhavāyā”ti. Paṭhamaṁ. 0 Udāna 7.6 Taṇhāsaṅkhayasutta |6| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā aññāsikoṇḍañño bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ paccavekkhamāno. 2 Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ aññāsikoṇḍaññaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ paccavekkhamānaṁ. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Yassa mūlaṁ chamā natthi, paṇṇā natthi kuto latā; Taṁ dhīraṁ bandhanā muttaṁ, ko taṁ ninditumarahati; Devāpi naṁ pasaṁsanti, brahmunāpi pasaṁsito”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Udāna 7.2 Dutiyalakuṇḍakabhaddiyasutta |2| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto āyasmantaṁ lakuṇḍakabhaddiyaṁ sekhaṁ maññamāno bhiyyoso mattāya anekapariyāyena dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. 2 Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āyasmantaṁ lakuṇḍakabhaddiyaṁ sekhaṁ maññamānaṁ bhiyyoso mattāya anekapariyāyena dhammiyā kathāya sandassentaṁ samādapentaṁ samuttejentaṁ sampahaṁsentaṁ. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Acchecchi vaṭṭaṁ byagā nirāsaṁ, Visukkhā saritā na sandati; Chinnaṁ vaṭṭaṁ na vattati, Esevanto dukkhassā”ti. Dutiyaṁ. 0 Udāna 7.9 Udapānasutta |9| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena thūṇaṁ nāma mallānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. Assosuṁ kho thūṇeyyakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ thūṇaṁ anuppatto”ti. (…) Udapānaṁ tiṇassa ca bhusassa ca yāva mukhato pūresuṁ: “mā te muṇḍakā samaṇakā pānīyaṁ apaṁsū”ti. 2 Atha kho bhagavā maggā okkamma yena rukkhamūlaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, etamhā udapānā pānīyaṁ āharā”ti. 3 Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “idāni so, bhante, udapāno thūṇeyyakehi brāhmaṇagahapatikehi tiṇassa ca bhusassa ca yāva mukhato pūrito: ‘mā te muṇḍakā samaṇakā pānīyaṁ apaṁsū’”ti. 4 Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, etamhā udapānā pānīyaṁ āharā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā pattaṁ gahetvā yena so udapāno tenupasaṅkami. Atha kho so udapāno āyasmante ānande upasaṅkamante sabbaṁ taṁ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto maññe aṭṭhāsi. 5 Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayañhi so udapāno mayi upasaṅkamante sabbaṁ taṁ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto maññe ṭhito”ti. Pattena pānīyaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayañhi so, bhante, udapāno mayi upasaṅkamante sabbaṁ taṁ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa 3200 --- ud7 9:5 yāva mukhato pūrito vissandanto maññe aṭṭhāsi. Pivatu bhagavā pānīyaṁ, pivatu sugato pānīyan”ti. 6 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 7 “Kiṁ kayirā udapānena, Āpā ce sabbadā siyuṁ; Taṇhāya mūlato chetvā, Kissa pariyesanaṁ care”ti. Navamaṁ. 0 Udāna 7.10 Utenasutta |10| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena rañño utenassa uyyānagatassa antepuraṁ daḍḍhaṁ hoti, pañca ca itthisatāni kālaṅkatāni honti sāmāvatīpamukhāni. 2 Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṁ piṇḍāya pāvisiṁsu. Kosambiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, rañño utenassa uyyānagatassa antepuraṁ daḍḍhaṁ, pañca ca itthisatāni kālaṅkatāni sāmāvatīpamukhāni. Tāsaṁ, bhante, upāsikānaṁ kā gati ko abhisamparāyo”ti? 3 “Santettha, bhikkhave, upāsikāyo sotāpannā, santi sakadāgāminiyo, santi anāgāminiyo. Sabbā tā, bhikkhave, upāsikāyo anipphalā kālaṅkatā”ti. 4 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 5 “Mohasambandhano loko, bhabbarūpova dissati; Upadhibandhano bālo, tamasā parivārito; Sassatoriva khāyati, passato natthi kiñcanan”ti. Dasamaṁ. 6 Tassuddānaṁ Dve bhaddiyā dve ca sattā, lakuṇḍako taṇhākkhayo; Papañcakhayo ca kaccāno, udapānañca utenoti. Cūḷavaggo sattamo. 0 Udāna 7.7 Papañcakhayasutta |7| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā attano papañcasaññāsaṅkhāpahānaṁ paccavekkhamāno nisinno hoti. 2 Atha kho bhagavā attano papañcasaññāsaṅkhāpahānaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 3 “Yassa papañcā ṭhiti ca natthi, Sandānaṁ palighañca vītivatto; Taṁ nittaṇhaṁ muniṁ carantaṁ, Nāvajānāti sadevakopi loko”ti. Sattamaṁ. 0 Udāna 7.3 Paṭhamasattasutta |3| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyā manussā yebhuyyena kāmesu ativelaṁ sattā (…) rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhosannā sammattakajātā kāmesu viharanti. 2 Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṁ piṇḍāya pāvisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, sāvatthiyā manussā yebhuyyena kāmesu ativelaṁ sattā rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhosannā sammattakajātā kāmesu viharantī”ti. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Kāmesu sattā kāmasaṅgasattā, Saṁyojane vajjamapassamānā; Na hi jātu saṁyojanasaṅgasattā, Oghaṁ tareyyuṁ vipulaṁ mahantan”ti. Tatiyaṁ. 0 Udāna 7.8 Kaccānasutta |8| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā mahākaccāno bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya kāyagatāya satiyā ajjhattaṁ parimukhaṁ sūpaṭṭhitāya. 2 Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya kāyagatāya satiyā ajjhattaṁ parimukhaṁ sūpaṭṭhitāya. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Yassa siyā sabbadā sati, Satataṁ kāyagatā upaṭṭhitā; No cassa no ca me siyā, Na bhavissati na ca me bhavissati; Anupubbavihāri tattha so, Kāleneva tare visattikan”ti. Aṭṭhamaṁ. ud5 0 Udāna 5.7 Kaṅkhārevatasutta |7| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā kaṅkhārevato bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya attano kaṅkhāvitaraṇavisuddhiṁ 3201 --- ud5 7:1 paccavekkhamāno. 2 Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ kaṅkhārevataṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya attano kaṅkhāvitaraṇavisuddhiṁ paccavekkhamānaṁ. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Yā kāci kaṅkhā idha vā huraṁ vā, Sakavediyā vā paravediyā vā; Ye jhāyino tā pajahanti sabbā, Ātāpino brahmacariyaṁ carantā”ti. Sattamaṁ. 0 Udāna 5.8 Saṅghabhedasutta |8| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ānando tadahuposathe pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. 2 Addasā kho devadatto āyasmantaṁ ānandaṁ rājagahe piṇḍāya carantaṁ. Disvāna yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “ajjatagge dānāhaṁ, āvuso ānanda, aññatreva bhagavatā aññatra bhikkhusaṅghā uposathaṁ karissāmi saṅghakammāni cā”ti. 3 Atha kho āyasmā ānando rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 4 “Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Addasā kho maṁ, bhante, devadatto rājagahe piṇḍāya carantaṁ. Disvāna yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ etadavoca: ‘ajjatagge dānāhaṁ, āvuso ānanda, aññatreva bhagavatā aññatra bhikkhusaṅghā uposathaṁ karissāmi saṅghakammāni cā’ti. Ajja, bhante, devadatto saṅghaṁ bhindissati, uposathañca karissati saṅghakammāni cā”ti. 5 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 6 “Sukaraṁ sādhunā sādhu, Sādhu pāpena dukkaraṁ; Pāpaṁ pāpena sukaraṁ, Pāpamariyehi dukkaran”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Udāna 5.3 Suppabuddhakuṭṭhisutta |3| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājagahe suppabuddho nāma kuṭṭhī ahosi—manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ desento nisinno hoti. 2 Addasā kho suppabuddho kuṭṭhī taṁ mahājanakāyaṁ dūratova sannipatitaṁ. Disvānassa etadahosi: “nissaṁsayaṁ kho ettha kiñci khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā bhājīyati. Yannūnāhaṁ yena so mahājanakāyo tenupasaṅkameyyaṁ. Appeva nāmettha kiñci khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā labheyyan”ti. 3 Atha kho suppabuddho kuṭṭhī yena so mahājanakāyo tenupasaṅkami. Addasā kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavantaṁ mahatiyā parisāya parivutaṁ dhammaṁ desentaṁ nisinnaṁ. Disvānassa etadahosi: “na kho ettha kiñci khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā bhājīyati. Samaṇo ayaṁ gotamo parisati dhammaṁ deseti. Yannūnāhampi dhammaṁ suṇeyyan”ti. Tattheva ekamantaṁ nisīdi: “ahampi dhammaṁ sossāmī”ti. 4 Atha kho bhagavā sabbāvantaṁ parisaṁ cetasā ceto paricca manasākāsi “ko nu kho idha bhabbo dhammaṁ viññātun”ti? Addasā kho bhagavā suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ tassaṁ parisāyaṁ nisinnaṁ. Disvānassa etadahosi: “ayaṁ kho idha bhabbo dhammaṁ viññātun”ti. Suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ ārabbha anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ; kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ; nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evamevaṁ suppabuddhassa kuṭṭhissa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. 5 Atha kho suppabuddho kuṭṭhī diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthu sāsane uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavantaṁ etadavoca: 6 “Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā 3202 --- ud5 3:6 ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 7 Atha kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavatā bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho acirapakkantaṁ suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ gāvī taruṇavacchā adhipatitvā jīvitā voropesi. 8 Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “yo so, bhante, suppabuddho nāma kuṭṭhī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito, so kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? 9 “Paṇḍito, bhikkhave, suppabuddho kuṭṭhī; paccapādi dhammassānudhammaṁ; na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. Suppabuddho, bhikkhave, kuṭṭhī tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. 10 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena suppabuddho kuṭṭhī ahosi—manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko”ti? 11 “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, suppabuddho kuṭṭhī imasmiṁyeva rājagahe seṭṭhiputto ahosi. So uyyānabhūmiṁ niyyanto addasa tagarasikhiṁ paccekabuddhaṁ nagaraṁ piṇḍāya pavisantaṁ. Disvānassa etadahosi: ‘kvāyaṁ kuṭṭhī kuṭṭhicīvarena vicaratī’ti? Niṭṭhubhitvā apasabyato karitvā pakkāmi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccittha. Tasseva kammassa vipākāvasesena imasmiṁyeva rājagahe kuṭṭhī ahosi manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko. So tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma saddhaṁ samādiyi sīlaṁ samādiyi sutaṁ samādiyi cāgaṁ samādiyi paññaṁ samādiyi. So tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma saddhaṁ samādiyitvā sīlaṁ samādiyitvā sutaṁ samādiyitvā cāgaṁ samādiyitvā paññaṁ samādiyitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapanno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ. So tattha aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā cā”ti. 12 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 13 “Cakkhumā visamānīva, vijjamāne parakkame; Paṇḍito jīvalokasmiṁ, pāpāni parivajjaye”ti. Tatiyaṁ. 0 Udāna 5.6 Soṇasutta |6| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare pavatte pabbate. Tena kho pana samayena soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmato mahākaccānassa upaṭṭhāko hoti. 2 Atha kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “yathā yathā kho ayyo mahākaccāno dhammaṁ deseti nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan”ti. 3 Atha kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: 4 “Idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘yathā yathā kho ayyo mahākaccāno dhammaṁ deseti nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. Pabbājetu maṁ, bhante, ayyo mahākaccāno”ti. 5 Evaṁ vutte, āyasmā mahākaccāno soṇaṁ upāsakaṁ kuṭikaṇṇaṁ etadavoca: “dukkaraṁ kho, soṇa, yāvajīvaṁ ekabhattaṁ ekaseyyaṁ brahmacariyaṁ. Iṅgha tvaṁ, soṇa, tattheva āgārikabhūto samāno buddhānaṁ sāsanaṁ anuyuñja kālayuttaṁ ekabhattaṁ ekaseyyaṁ 3203 --- ud5 6:5 brahmacariyan”ti. Atha kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa yo ahosi pabbajjābhisaṅkhāro so paṭipassambhi. 6 Dutiyampi kho …pe… dutiyampi kho āyasmā mahākaccāno soṇaṁ upāsakaṁ kuṭikaṇṇaṁ etadavoca: “dukkaraṁ kho, soṇa, yāvajīvaṁ ekabhattaṁ ekaseyyaṁ brahmacariyaṁ. Iṅgha tvaṁ, soṇa, tattheva āgārikabhūto samāno buddhānaṁ sāsanaṁ anuyuñja kālayuttaṁ ekabhattaṁ ekaseyyaṁ brahmacariyan”ti. Dutiyampi kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa yo ahosi pabbajjābhisaṅkhāro so paṭipassambhi. 7 Tatiyampi kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “yathā yathā kho ayyo mahākaccāno dhammaṁ deseti nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan”ti. Tatiyampi kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: 8 “Idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘yathā yathā kho ayyo mahākaccāno dhammaṁ deseti nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. Pabbājetu maṁ, bhante, ayyo mahākaccāno”ti. 9 Atha kho āyasmā mahākaccāno soṇaṁ upāsakaṁ kuṭikaṇṇaṁ pabbājesi. Tena kho pana samayena avantidakkhiṇāpatho appabhikkhuko hoti. Atha kho āyasmā mahākaccāno tiṇṇaṁ vassānaṁ accayena kicchena kasirena tato tato dasavaggaṁ bhikkhusaṅghaṁ sannipātetvā āyasmantaṁ soṇaṁ upasampādesi. 10 Atha kho āyasmato soṇassa vassaṁvuṭṭhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “na kho me so bhagavā sammukhā diṭṭho, api ca sutoyeva me: ‘so bhagavā īdiso ca īdiso cā’ti. Sace maṁ upajjhāyo anujāneyya, gaccheyyāhaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. 11 Atha kho āyasmā soṇo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā soṇo āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: 12 “Idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘na kho me so bhagavā sammukhā diṭṭho, api ca sutoyeva me—so bhagavā īdiso ca īdiso cā’ti. Sace maṁ upajjhāyo anujāneyya, gaccheyyāhaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. (…) 13 “Sādhu sādhu, soṇa; gaccha tvaṁ, soṇa, taṁ bhagavantaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhaṁ. Dakkhissasi tvaṁ, soṇa, taṁ bhagavantaṁ pāsādikaṁ pasādanīyaṁ santindriyaṁ santamānasaṁ uttamadamathasamathamanuppattaṁ dantaṁ guttaṁ yatindriyaṁ nāgaṁ. Disvāna mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ puccha: ‘upajjhāyo me, bhante, āyasmā mahākaccāno bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchatī’”ti. 14 “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā soṇo āyasmato mahākaccānassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi jetavanaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmo, yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā soṇo bhagavantaṁ etadavoca: “upajjhāyo me, bhante, āyasmā mahākaccāno bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchatī”ti. 15 “Kacci, bhikkhu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kaccisi appakilamathena addhānaṁ āgato, na ca piṇḍakena kilantosī”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā, appakilamathena cāhaṁ, bhante, addhānaṁ āgato, na ca piṇḍakena kilantomhī”ti. 3204 --- ud5 6:15 16 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “imassānanda, āgantukassa bhikkhuno senāsanaṁ paññāpehī”ti. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “yassa kho maṁ bhagavā āṇāpeti: ‘imassānanda, āgantukassa bhikkhuno senāsanaṁ paññāpehī’ti, icchati bhagavā tena bhikkhunā saddhiṁ ekavihāre vatthuṁ, icchati bhagavā āyasmatā soṇena saddhiṁ ekavihāre vatthun”ti. Yasmiṁ vihāre bhagavā viharati, tasmiṁ vihāre āyasmato soṇassa senāsanaṁ paññāpesi. 17 Atha kho bhagavā bahudeva rattiṁ abbhokāse nisajjāya vītināmetvā pāde pakkhāletvā vihāraṁ pāvisi. Āyasmāpi kho soṇo bahudeva rattiṁ abbhokāse nisajjāya vītināmetvā pāde pakkhāletvā vihāraṁ pāvisi. Atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya āyasmantaṁ soṇaṁ ajjhesi: “paṭibhātu taṁ, bhikkhu, dhammo bhāsitun”ti. 18 “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā soṇo bhagavato paṭissutvā soḷasa aṭṭhakavaggikāni sabbāneva sarena abhaṇi. Atha kho bhagavā āyasmato soṇassa sarabhaññapariyosāne abbhanumodi: “sādhu sādhu, bhikkhu, suggahitāni te, bhikkhu, soḷasa aṭṭhakavaggikāni sumanasikatāni sūpadhāritāni, kalyāṇiyāsi vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā. Kati vassosi tvaṁ, bhikkhū”ti? “Ekavasso ahaṁ, bhagavā”ti. “Kissa pana tvaṁ, bhikkhu, evaṁ ciraṁ akāsī”ti? “Ciraṁ diṭṭho me, bhante, kāmesu ādīnavo; api ca sambādho gharāvāso bahukicco bahukaraṇīyo”ti. 19 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 20 “Disvā ādīnavaṁ loke, ñatvā dhammaṁ nirūpadhiṁ; Ariyo na ramatī pāpe, pāpe na ramatī sucī”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Udāna 5.9 Sadhāyamānasutta |9| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. Tena kho pana samayena sambahulā māṇavakā bhagavato avidūre sadhāyamānarūpā atikkamanti. Addasā kho bhagavā sambahule māṇavake avidūre sadhāyamānarūpe atikkante. 2 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 3 “Parimuṭṭhā paṇḍitābhāsā, vācāgocarabhāṇino; Yāvicchanti mukhāyāmaṁ, yena nītā na taṁ vidū”ti. Navamaṁ. 0 Udāna 5.2 Appāyukasutta |2| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva appāyukā hi, bhante, bhagavato mātā ahosi, sattāhajāte bhagavati bhagavato mātā kālamakāsi, tusitaṁ kāyaṁ upapajjī”ti. 2 “Evametaṁ, ānanda, appāyukā hi, ānanda, bodhisattamātaro honti. Sattāhajātesu bodhisattesu bodhisattamātaro kālaṁ karonti, tusitaṁ kāyaṁ upapajjantī”ti. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Ye keci bhūtā bhavissanti ye vāpi, Sabbe gamissanti pahāya dehaṁ; Taṁ sabbajāniṁ kusalo viditvā, Ātāpiyo brahmacariyaṁ careyyā”ti. Dutiyaṁ. 0 Udāna 5.5 Uposathasutta |5| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. 2 Atha kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante paṭhame yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto paṭhamo yāmo; ciranisinno bhikkhusaṅgho; uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātimokkhan”ti. Evaṁ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi. 3 Dutiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante majjhime yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto majjhimo yāmo; ciranisinno bhikkhusaṅgho; uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātimokkhan”ti. Dutiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi. 4 Tatiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante pacchime yāme, uddhaste aruṇe, nandimukhiyā rattiyā uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto pacchimo yāmo; uddhasto aruṇo; nandimukhī ratti; ciranisinno 3205 --- ud5 5:4 bhikkhusaṅgho; uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātimokkhan”ti. “Aparisuddhā, ānanda, parisā”ti. 5 Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: “kaṁ nu kho bhagavā puggalaṁ sandhāya evamāha: ‘aparisuddhā, ānanda, parisā’”ti? Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sabbāvantaṁ bhikkhusaṅghaṁ cetasā ceto paricca manasākāsi. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ puggalaṁ dussīlaṁ pāpadhammaṁ asuciṁ saṅkassarasamācāraṁ paṭicchannakammantaṁ assamaṇaṁ samaṇapaṭiññaṁ abrahmacāriṁ brahmacāripaṭiññaṁ antopūtiṁ avassutaṁ kasambujātaṁ majjhe bhikkhusaṅghassa nisinnaṁ. Disvāna uṭṭhāyāsanā yena so puggalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ puggalaṁ etadavoca: “uṭṭhehi, āvuso, diṭṭhosi bhagavatā; natthi te bhikkhūhi saddhiṁ saṁvāso”ti. Evaṁ vutte, so puggalo tuṇhī ahosi. 6 Dutiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ puggalaṁ etadavoca: “uṭṭhehi, āvuso, diṭṭhosi bhagavatā; natthi te bhikkhūhi saddhiṁ saṁvāso”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosi. 7 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ puggalaṁ bāhāyaṁ gahetvā bahidvārakoṭṭhakā nikkhāmetvā sūcighaṭikaṁ datvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “nikkhāmito, bhante, so puggalo mayā. Parisuddhā parisā. Uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātimokkhan”ti. “Acchariyaṁ, moggallāna, abbhutaṁ, moggallāna. Yāva bāhāgahaṇāpi nāma so moghapuriso āgamessatī”ti. 8 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “na dānāhaṁ, bhikkhave, ito paraṁ uposathaṁ karissāmi, pātimokkhaṁ uddisissāmi. Tumheva dāni, bhikkhave, ito paraṁ uposathaṁ kareyyātha, pātimokkhaṁ uddiseyyātha. Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ tathāgato aparisuddhāya parisāya uposathaṁ kareyya, pātimokkhaṁ uddiseyya. 9 Aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Katame aṭṭha? 10 Mahāsamuddo, bhikkhave, anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, na āyatakeneva papāto. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto; ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 11 Puna caparaṁ, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṁ nātivattati. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṁ nātivattati; ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde dutiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 12 Puna caparaṁ, bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṁvasati. Yaṁ hoti mahāsamudde mataṁ kuṇapaṁ taṁ khippameva tīraṁ vāheti, thalaṁ ussāreti. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṁvasati, yaṁ hoti mahāsamudde mataṁ kuṇapaṁ taṁ khippameva tīraṁ vāheti thalaṁ ussāreti; ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde tatiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 13 Puna caparaṁ, bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī, tā mahāsamuddaṁ patvā jahanti purimāni nāmagottāni; ‘mahāsamuddo’tveva saṅkhaṁ gacchanti. Yampi, bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī tā mahāsamuddaṁ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, ‘mahāsamuddo’tveva saṅkhaṁ gacchanti; ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 14 Puna caparaṁ, bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṁ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati. Yampi, bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṁ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati; ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde pañcamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 15 Puna caparaṁ, bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso; ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 16 Puna 3206 --- ud5 5:16 caparaṁ, bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano. Tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṁ rajataṁ jātarūpaṁ lohitaṅgo masāragallaṁ. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano, tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṁ rajataṁ jātarūpaṁ lohitaṅgo masāragallaṁ; ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde sattamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 17 Puna caparaṁ, bhikkhave, mahāsamuddo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso. Tatrime bhūtā—timi timiṅgalo timitimiṅgalo asurā nāgā gandhabbā. Santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso, tatrime bhūtā—timi timiṅgalo timitimiṅgalo asurā nāgā gandhabbā, santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā dviyojanasatikāpi attabhāvā …pe… pañcayojanasatikāpi attabhāvā; ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 18 Evamevaṁ kho, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. Katame aṭṭha? 19 Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, na āyatakeneva papāto; evamevaṁ kho, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, na āyatakeneva aññāpaṭivedho. Yampi, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, na āyatakeneva aññāpaṭivedho; ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 20 Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṁ nātivattati; evamevaṁ kho, bhikkhave, yaṁ mayā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ taṁ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamanti. Yampi, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ taṁ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamanti; ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye dutiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 21 Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṁvasati; yaṁ hoti mahāsamudde mataṁ kuṇapaṁ taṁ khippameva tīraṁ vāheti, thalaṁ ussāreti; evamevaṁ kho, bhikkhave, yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto, na tena saṅgho saṁvasati; atha kho naṁ khippameva sannipatitvā ukkhipati. Kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhusaṅghassa nisinno, atha kho so ārakāva saṅghamhā, saṅgho ca tena. Yampi, bhikkhave, yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto, na tena saṅgho saṁvasati; khippameva naṁ sannipatitvā ukkhipati. Kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhusaṅghassa nisinno, atha kho so ārakāva saṅghamhā, saṅgho ca tena; ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye tatiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 22 Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī tā mahāsamuddaṁ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, ‘mahāsamuddo’tveva saṅkhaṁ gacchanti; evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro vaṇṇā—khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni, ‘samaṇā sakyaputtiyā’tveva saṅkhaṁ gacchanti. Yampi, bhikkhave, cattāro vaṇṇā—khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni, ‘samaṇā sakyaputtiyā’tveva saṅkhaṁ gacchanti; ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye 3207 --- ud5 5:22 catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 23 Seyyathāpi, bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṁ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati; evamevaṁ kho, bhikkhave, bahū cepi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti, na tena nibbānadhātuyā ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati. Yampi, bhikkhave, bahū cepi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti, na tena nibbānadhātuyā ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati; ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye pañcamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 24 Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso; evamevaṁ kho, bhikkhave, ayaṁ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso. Yampi, bhikkhave, ayaṁ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso; ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 25 Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano, tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṁ rajataṁ jātarūpaṁ lohitaṅgo masāragallaṁ; evamevaṁ kho, bhikkhave, ayaṁ dhammavinayo bahuratano anekaratano; tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Yampi, bhikkhave, ayaṁ dhammavinayo bahuratano anekaratano, tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo; ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye sattamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 26 Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso, tatrime bhūtā—timi timiṅgalo timitimiṅgalo asurā nāgā gandhabbā, santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā dviyojanasatikāpi attabhāvā tiyojanasatikāpi attabhāvā catuyojanasatikāpi attabhāvā pañcayojanasatikāpi attabhāvā; evamevaṁ kho, bhikkhave, ayaṁ dhammavinayo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso;tatrime bhūtā—sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā, arahattāya paṭipanno. Yampi, bhikkhave, ayaṁ dhammavinayo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso, tatrime bhūtā—sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā, arahattāya paṭipanno; ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. Ime kho, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramantī”ti. 27 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 28 “Channamativassati, vivaṭaṁ nātivassati; Tasmā channaṁ vivaretha, evaṁ taṁ nātivassatī”ti. Pañcamaṁ. 0 Udāna 5.1 Piyatarasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo mallikāya deviyā saddhiṁ uparipāsādavaragato hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo mallikaṁ deviṁ etadavoca: “atthi nu kho te, mallike, kocañño attanā piyataro”ti? 2 “Natthi kho me, mahārāja, kocañño attanā piyataro. Tuyhaṁ pana, mahārāja, atthañño koci attanā piyataro”ti? “Mayhampi kho, mallike, natthañño koci attanā piyataro”ti. 3 Atha kho rājā pasenadi kosalo pāsādā orohitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: 4 “Idhāhaṁ, bhante, mallikāya deviyā saddhiṁ uparipāsādavaragato mallikaṁ deviṁ etadavocaṁ: ‘atthi nu kho te, mallike, kocañño attanā piyataro’ti? Evaṁ vutte, mallikā devī maṁ etadavoca: ‘natthi kho me, mahārāja, kocañño attanā piyataro. 3208 --- ud5 1:4 Tuyhaṁ pana, mahārāja, atthañño koci attanā piyataro’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, mallikaṁ deviṁ etadavocaṁ: ‘mayhampi kho, mallike, natthañño koci attanā piyataro’”ti. 5 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 6 “Sabbā disā anuparigamma cetasā, Nevajjhagā piyataramattanā kvaci; Evaṁ piyo puthu attā paresaṁ, Tasmā na hiṁse paramattakāmo”ti. Paṭhamaṁ. 0 Udāna 5.10 Cūḷapanthakasutta |10| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā cūḷapanthako bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 2 Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ cūḷapanthakaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Ṭhitena kāyena ṭhitena cetasā, Tiṭṭhaṁ nisinno uda vā sayāno; Etaṁ satiṁ bhikkhu adhiṭṭhahāno, Labhetha pubbāpariyaṁ visesaṁ; Laddhāna pubbāpariyaṁ visesaṁ, Adassanaṁ maccurājassa gacche”ti. Dasamaṁ. Soṇavaggo pañcamo. 5 Tassuddānaṁ Piyo appāyukā kuṭṭhī, kumārakā uposatho; Soṇo ca revato bhedo, sadhāya panthakena cāti. 0 Udāna 5.4 Kumārakasutta |4| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā kumārakā antarā ca sāvatthiṁ antarā ca jetavanaṁ macchake bādhenti. 2 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho bhagavā te sambahule kumārake antarā ca sāvatthiṁ antarā ca jetavanaṁ macchake bādhente. Disvāna yena te kumārakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te kumārake etadavoca: “bhāyatha vo, tumhe kumārakā, dukkhassa, appiyaṁ vo dukkhan”ti? “Evaṁ, bhante, bhāyāma mayaṁ, bhante, dukkhassa, appiyaṁ no dukkhan”ti. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Sace bhāyatha dukkhassa, sace vo dukkhamappiyaṁ; Mākattha pāpakaṁ kammaṁ, āvi vā yadi vā raho. 5 Sace ca pāpakaṁ kammaṁ, karissatha karotha vā; Na vo dukkhā pamutyatthi, upeccapi palāyatan”ti. Catutthaṁ. ud2 0 Udāna 2.5 Upāsakasutta |5| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro icchānaṅgalako upāsako sāvatthiṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho so upāsako sāvatthiyaṁ taṁ karaṇīyaṁ tīretvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ upāsakaṁ bhagavā etadavoca: “cirassaṁ kho tvaṁ, upāsaka, imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāyā”ti. 2 “Cirapaṭikāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitukāmo, api cāhaṁ kehici kehici kiccakaraṇīyehi byāvaṭo. Evāhaṁ nāsakkhiṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitun”ti. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Sukhaṁ vata tassa na hoti kiñci, Saṅkhātadhammassa bahussutassa; Sakiñcanaṁ passa vihaññamānaṁ, Jano janasmiṁ paṭibandharūpo”ti. Pañcamaṁ. 0 Udāna 2.1 Mucalindasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre mucalindamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṁ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṁvedī. 2 Tena kho pana samayena mahā akālamegho udapādi sattāhavaddalikā sītavātaduddinī. Atha kho mucalindo nāgarājā sakabhavanā nikkhamitvā bhagavato kāyaṁ sattakkhattuṁ bhogehi parikkhipitvā uparimuddhani mahantaṁ phaṇaṁ vihacca aṭṭhāsi: “mā bhagavantaṁ sītaṁ, mā bhagavantaṁ uṇhaṁ, mā bhagavantaṁ ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphasso”ti. 3 Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi. Atha kho mucalindo nāgarājā viddhaṁ 3209 --- ud2 1:3 vigatavalāhakaṁ devaṁ viditvā bhagavato kāyā bhoge viniveṭhetvā sakavaṇṇaṁ paṭisaṁharitvā māṇavakavaṇṇaṁ abhinimminitvā bhagavato purato aṭṭhāsi pañjaliko bhagavantaṁ namassamāno. 4 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 5 “Sukho viveko tuṭṭhassa, sutadhammassa passato; Abyāpajjaṁ sukhaṁ loke, pāṇabhūtesu saṁyamo. 6 Sukhā virāgatā loke, kāmānaṁ samatikkamo; Asmimānassa yo vinayo, etaṁ ve paramaṁ sukhan”ti. Paṭhamaṁ. 0 Udāna 2.4 Sakkārasutta |4| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraṁ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca, gāme ca araññe ca bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti. 2 Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “etarahi, bhante, bhagavā sakkato garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Bhikkhusaṅghopi sakkato garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Atha kho te, bhante, aññatitthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraṁ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca, gāme ca araññe ca bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosenti vihesantī”ti. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Gāme araññe sukhadukkhaphuṭṭho, Nevattato no parato dahetha; Phusanti phassā upadhiṁ paṭicca, Nirūpadhiṁ kena phuseyyu phassā”ti. Catutthaṁ. 0 Udāna 2.7 Ekaputtakasutta |7| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa upāsakassa ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato hoti. 2 Atha kho sambahulā upāsakā allavatthā allakesā divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te upāsake bhagavā etadavoca: “kiṁ nu kho tumhe, upāsakā, allavatthā allakesā idhūpasaṅkamantā divā divassā”ti? 3 Evaṁ vutte, so upāsako bhagavantaṁ etadavoca: “mayhaṁ kho, bhante, ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato. Tena mayaṁ allavatthā allakesā idhūpasaṅkamantā divā divassā”ti. 4 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 5 “Piyarūpassādagadhitāse, Devakāyā puthu manussā ca; Aghāvino parijunnā, Maccurājassa vasaṁ gacchanti. 6 Ye ve divā ca ratto ca, Appamattā jahanti piyarūpaṁ; Te ve khaṇanti aghamūlaṁ, Maccuno āmisaṁ durativattan”ti. Sattamaṁ. 0 Udāna 2.3 Daṇḍasutta |3| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā kumārakā antarā ca sāvatthiṁ antarā ca jetavanaṁ ahiṁ daṇḍena hananti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho bhagavā sambahule kumārake antarā ca sāvatthiṁ antarā ca jetavanaṁ ahiṁ daṇḍena hanante. 2 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 3 “Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena vihiṁsati; Attano sukhamesāno, pecca so na labhate sukhaṁ. 4 Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena na hiṁsati; Attano sukhamesāno, pecca so labhate sukhan”ti. Tatiyaṁ. 0 Udāna 2.8 Suppavāsāsutta |8| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kuṇḍikāyaṁ viharati kuṇḍadhānavane. Tena kho pana 3210 --- ud2 8:1 samayena suppavāsā koliyadhītā satta vassāni gabbhaṁ dhāreti. Sattāhaṁ mūḷhagabbhā sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti: “sammāsambuddho vata so bhagavā yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṁ deseti; suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno; susukhaṁ vata taṁ nibbānaṁ yatthidaṁ evarūpaṁ dukkhaṁ na saṁvijjatī”ti. 2 Atha kho suppavāsā koliyadhītā sāmikaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, ayyaputta, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi; appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ puccha: ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandati; appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchatī’ti. Evañca vadehi: ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṁ dhāreti. Sattāhaṁ mūḷhagabbhā sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti—sammāsambuddho vata so bhagavā yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṁ deseti; suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno; susukhaṁ vata taṁ nibbānaṁ yatthidaṁ evarūpaṁ dukkhaṁ na saṁvijjatī’”ti. 3 “Paraman”ti kho so koliyaputto suppavāsāya koliyadhītāya paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho koliyaputto bhagavantaṁ etadavoca: “suppavāsā, bhante, koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati; evañca vadeti: ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṁ dhāreti. Sattāhaṁ mūḷhagabbhā sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti—sammāsambuddho vata so bhagavā yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṁ deseti; suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno; susukhaṁ vata nibbānaṁ yatthidaṁ evarūpaṁ dukkhaṁ na saṁvijjatī’”ti. 4 “Sukhinī hotu suppavāsā koliyadhītā; arogā arogaṁ puttaṁ vijāyatū”ti. Saha vacanā ca pana bhagavato suppavāsā koliyadhītā sukhinī arogā arogaṁ puttaṁ vijāyi. 5 “Evaṁ, bhante”ti kho so koliyaputto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena sakaṁ gharaṁ tena paccāyāsi. Addasā kho so koliyaputto suppavāsaṁ koliyadhītaraṁ sukhiniṁ arogaṁ arogaṁ puttaṁ vijātaṁ. Disvānassa etadahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāmāyaṁ suppavāsā koliyadhītā saha vacanā ca pana bhagavato sukhinī arogā arogaṁ puttaṁ vijāyissatī”ti. Attamano pamudito pītisomanassajāto ahosi. 6 Atha kho suppavāsā koliyadhītā sāmikaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, ayyaputta, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi: ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandatī’ti; evañca vadehi: ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṁ dhāreti. Sattāhaṁ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṁ puttaṁ vijātā. Sā sattāhaṁ buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ bhattena nimanteti. Adhivāsetu kira, bhante, bhagavā suppavāsāya koliyadhītāya satta bhattāni saddhiṁ bhikkhusaṅghenā’”ti. 7 “Paraman”ti kho so koliyaputto suppavāsāya koliyadhītāya paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so koliyaputto bhagavantaṁ etadavoca: 8 “Suppavāsā, bhante, koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandati; evañca vadeti: ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṁ dhāreti. Sattāhaṁ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṁ puttaṁ vijātā. Sā sattāhaṁ buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ bhattena nimanteti. Adhivāsetu kira, bhante, bhagavā suppavāsāya koliyadhītāya satta bhattāni saddhiṁ bhikkhusaṅghenā’”ti. 9 Tena kho pana samayena aññatarena upāsakena 3211 --- ud2 8:9 buddhappamukho bhikkhusaṅgho svātanāya bhattena nimantito hoti. So ca upāsako āyasmato mahāmoggallānassa upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, moggallāna, yena so upāsako tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā taṁ upāsakaṁ evaṁ vadehi: ‘suppavāsā, āvuso, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṁ dhāresi. Sattāhaṁ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṁ puttaṁ vijātā. Sā sattāhaṁ buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ bhattena nimanteti. Karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchā tvaṁ karissasī’ti. Tuyheso upaṭṭhāko”ti. 10 “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paṭissutvā yena so upāsako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ upāsakaṁ etadavoca: “suppavāsā, āvuso, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṁ dhāreti. Sattāhaṁ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṁ puttaṁ vijātā. Sā sattāhaṁ buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ bhattena nimanteti. Karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchā tvaṁ karissasī”ti. 11 “Sace me, bhante, ayyo mahāmoggallāno tiṇṇaṁ dhammānaṁ pāṭibhogo—bhogānañca jīvitassa ca saddhāya ca, karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchāhaṁ karissāmī”ti. “Dvinnaṁ kho te ahaṁ, āvuso, dhammānaṁ pāṭibhogo—bhogānañca jīvitassa ca. Saddhāya pana tvaṁyeva pāṭibhogo”ti. 12 “Sace me, bhante, ayyo mahāmoggallāno dvinnaṁ dhammānaṁ pāṭibhogo—bhogānañca jīvitassa ca, karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchāhaṁ karissāmī”ti. 13 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ upāsakaṁ saññāpetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “saññatto, bhante, so upāsako mayā; karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchā so karissatī”ti. 14 Atha kho suppavāsā koliyadhītā sattāhaṁ buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi, tañca dārakaṁ bhagavantaṁ vandāpesi sabbañca bhikkhusaṅghaṁ. 15 Atha kho āyasmā sāriputto taṁ dārakaṁ etadavoca: “kacci te, dāraka, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci na kiñci dukkhan”ti? “Kuto me, bhante sāriputta, khamanīyaṁ, kuto yāpanīyaṁ. Satta me vassāni lohitakumbhiyaṁ vutthānī”ti. 16 Atha kho suppavāsā koliyadhītā: “putto me dhammasenāpatinā saddhiṁ mantetī”ti attamanā pamuditā pītisomanassajātā ahosi. Atha kho bhagavā suppavāsaṁ koliyadhītaraṁ attamanaṁ pamuditaṁ pītisomanassajātaṁ viditvā suppavāsaṁ koliyadhītaraṁ etadavoca: “iccheyyāsi tvaṁ, suppavāse, aññampi evarūpaṁ puttan”ti? “Iccheyyāmahaṁ, bhagavā, aññānipi evarūpāni satta puttānī”ti. 17 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 18 “Asātaṁ sātarūpena, piyarūpena appiyaṁ; Dukkhaṁ sukhassa rūpena, pamattamativattatī”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Udāna 2.6 Gabbhinīsutta |6| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa paribbājakassa daharamāṇavikā pajāpati hoti gabbhinī upavijaññā. Atha kho sā paribbājikā taṁ paribbājakaṁ etadavoca: “gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, telaṁ āhara, yaṁ me vijātāya bhavissatī”ti. 2 Evaṁ vutte, so paribbājako taṁ paribbājikaṁ etadavoca: “kuto panāhaṁ, bhoti, telaṁ āharāmī”ti? Dutiyampi kho sā paribbājikā taṁ paribbājakaṁ etadavoca: “gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, telaṁ āhara, yaṁ me vijātāya bhavissatī”ti. Dutiyampi kho so paribbājako taṁ paribbājikaṁ etadavoca: “kuto panāhaṁ, bhoti, telaṁ āharāmī”ti? Tatiyampi kho sā paribbājikā taṁ paribbājakaṁ etadavoca: “gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, telaṁ āhara, yaṁ me vijātāya bhavissatī”ti. 3 Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa koṭṭhāgāre samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sappissa vā telassa vā yāvadatthaṁ pātuṁ dīyati, no nīharituṁ. 4 Atha kho tassa paribbājakassa etadahosi: “rañño kho pana pasenadissa kosalassa koṭṭhāgāre samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sappissa vā telassa vā yāvadatthaṁ pātuṁ dīyati, no nīharituṁ. Yannūnāhaṁ rañño pasenadissa kosalassa koṭṭhāgāraṁ gantvā telassa yāvadatthaṁ pivitvā gharaṁ āgantvā ucchadditvāna 3212 --- ud2 6:4 dadeyyaṁ, yaṁ imissā vijātāya bhavissatī”ti. 5 Atha kho so paribbājako rañño pasenadissa kosalassa koṭṭhāgāraṁ gantvā telassa yāvadatthaṁ pivitvā gharaṁ āgantvā neva sakkoti uddhaṁ kātuṁ, na pana adho. So dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭho āvaṭṭati parivaṭṭati. 6 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho bhagavā taṁ paribbājakaṁ dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhaṁ āvaṭṭamānaṁ parivaṭṭamānaṁ. 7 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 8 “Sukhino vata ye akiñcanā, Vedaguno hi janā akiñcanā; Sakiñcanaṁ passa vihaññamānaṁ, Jano janasmiṁ paṭibandhacitto”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Udāna 2.2 Rājasutta |2| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: “ko nu kho, āvuso, imesaṁ dvinnaṁ rājūnaṁ mahaddhanataro vā mahābhogataro vā mahākosataro vā mahāvijitataro vā mahāvāhanataro vā mahabbalataro vā mahiddhikataro vā mahānubhāvataro vā rājā vā māgadho seniyo bimbisāro, rājā vā pasenadi kosalo”ti? Ayañcarahi tesaṁ bhikkhūnaṁ antarākathā hoti vippakatā. 2 Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā sannipatitā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? 3 “Idha, bhante, amhākaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘ko nu kho, āvuso, imesaṁ dvinnaṁ rājūnaṁ mahaddhanataro vā mahābhogataro vā mahākosataro vā mahāvijitataro vā mahāvāhanataro vā mahabbalataro vā mahiddhikataro vā mahānubhāvataro vā rājā vā māgadho seniyo bimbisāro, rājā vā pasenadi kosalo’ti? Ayaṁ kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto”ti. 4 “Na khvetaṁ, bhikkhave, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ yaṁ tumhe evarūpiṁ kathaṁ katheyyātha. Sannipatitānaṁ vo, bhikkhave, dvayaṁ karaṇīyaṁ—dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo”ti. 5 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 6 “Yañca kāmasukhaṁ loke, yañcidaṁ diviyaṁ sukhaṁ; Taṇhakkhayasukhassete, kalaṁ nāgghanti soḷasin”ti. Dutiyaṁ. 0 Udāna 2.9 Visākhāsutta |9| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena visākhāya migāramātuyā kocideva attho raññe pasenadimhi kosale paṭibaddho hoti. Taṁ rājā pasenadi kosalo na yathādhippāyaṁ tīreti. 2 Atha kho visākhā migāramātā divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho visākhaṁ migāramātaraṁ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, visākhe, āgacchasi divā divassā”ti? “Idha me, bhante, kocideva attho raññe pasenadimhi kosale paṭibaddho; taṁ rājā pasenadi kosalo na yathādhippāyaṁ tīretī”ti. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Sabbaṁ paravasaṁ dukkhaṁ, sabbaṁ issariyaṁ sukhaṁ; Sādhāraṇe vihaññanti, yogā hi duratikkamā”ti. Navamaṁ. 0 Udāna 2.10 Bhaddiyasutta |10| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā anupiyāyaṁ viharati ambavane. Tena kho pana samayena āyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi: “aho sukhaṁ, aho sukhan”ti. 2 Assosuṁ kho sambahulā bhikkhū āyasmato bhaddiyassa kāḷīgodhāya puttassa araññagatassapi rukkhamūlagatassapi suññāgāragatassapi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānentassa: “aho sukhaṁ, aho sukhan”ti. Sutvāna nesaṁ etadahosi: “nissaṁsayaṁ kho, āvuso, āyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto anabhirato brahmacariyaṁ carati, yaṁsa pubbe agāriyabhūtassa rajjasukhaṁ, so tamanussaramāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi: ‘aho sukhaṁ, aho sukhan’”ti. 3 Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; 3213 --- ud2 10:3 upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “āyasmā, bhante, bhaddiyo kāḷīgodhāya putto araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi: ‘aho sukhaṁ, aho sukhan’ti. Nissaṁsayaṁ kho, bhante, āyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto anabhirato brahmacariyaṁ carati. Yaṁsa pubbe agāriyabhūtassa rajjasukhaṁ, so tamanussaramāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi: ‘aho sukhaṁ, aho sukhan’”ti. 4 Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena bhaddiyaṁ bhikkhuṁ āmantehi: ‘satthā taṁ, āvuso bhaddiya, āmantetī’”ti. 5 “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhaddiyaṁ kāḷīgodhāya puttaṁ etadavoca: “satthā taṁ, āvuso bhaddiya, āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ bhaddiyaṁ kāḷīgodhāya puttaṁ bhagavā etadavoca: 6 “Saccaṁ kira tvaṁ, bhaddiya, araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi: ‘aho sukhaṁ, aho sukhan’”ti. “Evaṁ, bhante”ti. 7 “Kiṁ pana tvaṁ, bhaddiya, atthavasaṁ sampassamāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi: ‘aho sukhaṁ, aho sukhan’”ti. “Pubbe me, bhante, agāriyabhūtassa rajjaṁ kārentassa antopi antepure rakkhā susaṁvihitā ahosi, bahipi antepure rakkhā susaṁvihitā ahosi, antopi nagare rakkhā susaṁvihitā ahosi, bahipi nagare rakkhā susaṁvihitā ahosi, antopi janapade rakkhā susaṁvihitā ahosi, bahipi janapade rakkhā susaṁvihitā ahosi. So kho ahaṁ, bhante, evaṁ rakkhito gopito santo bhīto ubbiggo ussaṅkī utrāsī vihāsiṁ. Etarahi kho panāhaṁ, bhante, araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi eko abhīto anubbiggo anussaṅkī anutrāsī appossukko pannalomo paradattavutto, migabhūtena cetasā viharāmi. Imaṁ kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesiṁ: ‘aho sukhaṁ, aho sukhan’”ti. 8 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 9 “Yassantarato na santi kopā, Itibhavābhavatañca vītivatto; Taṁ vigatabhayaṁ sukhiṁ asokaṁ, Devā nānubhavanti dassanāyā”ti. Dasamaṁ. Mucalindavaggo dutiyo. 10 Tassuddānaṁ Mucalindo rājā daṇḍena, sakkāro upāsakena ca; Gabbhinī ekaputto ca, suppavāsā visākhā ca; Kāḷīgodhāya bhaddiyoti. ud3 0 Udāna 3.2 Nandasutta |2| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā nando bhagavato bhātā mātucchāputto sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ evamāroceti: “anabhirato ahaṁ, āvuso, brahmacariyaṁ carāmi; na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ, sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī”ti. 2 Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “āyasmā, bhante, nando bhagavato bhātā mātucchāputto sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ evamāroceti: ‘anabhirato ahaṁ, āvuso, brahmacariyaṁ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ, sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’”ti. 3 Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena nandaṁ bhikkhuṁ āmantehi: ‘satthā taṁ, āvuso nanda, āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā nando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nandaṁ etadavoca: “satthā taṁ, āvuso nanda, āmantetī”ti. 4 “Evamāvuso”ti kho āyasmā nando tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; 3214 --- ud3 2:4 upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ nandaṁ bhagavā etadavoca: 5 “Saccaṁ kira tvaṁ, nanda, sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ evamārocesi: ‘anabhirato ahaṁ, āvuso, brahmacariyaṁ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ, sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’”ti? “Evaṁ, bhante”ti. 6 “Kissa pana tvaṁ, nanda, anabhirato brahmacariyaṁ carasi, na sakkosi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ, sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissasī”ti? “Sākiyānī maṁ, bhante, janapadakalyāṇī gharā nikkhamantassa upaḍḍhullikhitehi kesehi apaloketvā maṁ etadavoca: ‘tuvaṭaṁ kho, ayyaputta, āgaccheyyāsī’ti. So kho ahaṁ, bhante, tamanussaramāno anabhirato brahmacariyaṁ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ, sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī”ti. 7 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ nandaṁ bāhāyaṁ gahetvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—jetavane antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. 8 Tena kho pana samayena pañcamattāni accharāsatāni sakkassa devānamindassa upaṭṭhānaṁ āgatāni honti kakuṭapādāni. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ nandaṁ āmantesi: “passasi no tvaṁ, nanda, imāni pañca accharāsatāni kakuṭapādānī”ti? “Evaṁ, bhante”ti. 9 “Taṁ kiṁ maññasi, nanda, katamā nu kho abhirūpatarā vā dassanīyatarā vā pāsādikatarā vā, sākiyānī vā janapadakalyāṇī, imāni vā pañca accharāsatāni kakuṭapādānī”ti? “Seyyathāpi, bhante, paluṭṭhamakkaṭī kaṇṇanāsacchinnā; evamevaṁ kho, bhante, sākiyānī janapadakalyāṇī imesaṁ pañcannaṁ accharāsatānaṁ upanidhāya saṅkhyampi nopeti kalabhāgampi nopeti upanidhimpi nopeti. Atha kho imāni pañca accharāsatāni abhirūpatarāni ceva dassanīyatarāni ca pāsādikatarāni cā”ti. 10 “Abhirama, nanda, abhirama, nanda. Ahaṁ te pāṭibhogo pañcannaṁ accharāsatānaṁ paṭilābhāya kakuṭapādānan”ti. “Sace me, bhante, bhagavā pāṭibhogo pañcannaṁ accharāsatānaṁ paṭilābhāya kakuṭapādānaṁ, abhiramissāmahaṁ, bhante, bhagavati brahmacariye”ti. 11 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ nandaṁ bāhāyaṁ gahetvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—devesu tāvatiṁsesu antarahito jetavane pāturahosi. 12 Assosuṁ kho bhikkhū: “āyasmā kira nando bhagavato bhātā mātucchāputto accharānaṁ hetu brahmacariyaṁ carati; bhagavā kirassa pāṭibhogo pañcannaṁ accharāsatānaṁ paṭilābhāya kakuṭapādānan”ti. 13 Atha kho āyasmato nandassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṁ nandaṁ bhatakavādena ca upakkitakavādena ca samudācaranti: “bhatako kirāyasmā nando upakkitako kirāyasmā nando accharānaṁ hetu brahmacariyaṁ carati; bhagavā kirassa pāṭibhogo pañcannaṁ accharāsatānaṁ paṭilābhāya kakuṭapādānan”ti. 14 Atha kho āyasmā nando sahāyakānaṁ bhikkhūnaṁ bhatakavādena ca upakkitakavādena ca aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā nando arahataṁ ahosi. 15 Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ etadavoca: “āyasmā, bhante, nando bhagavato bhātā mātucchāputto āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Bhagavatopi kho ñāṇaṁ udapādi: “nando āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. 16 Atha kho āyasmā nando tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā nando bhagavantaṁ etadavoca: “yaṁ me, bhante, bhagavā pāṭibhogo 3215 --- ud3 2:16 pañcannaṁ accharāsatānaṁ paṭilābhāya kakuṭapādānaṁ, muñcāmahaṁ, bhante, bhagavantaṁ etasmā paṭissavā”ti. “Mayāpi kho tvaṁ, nanda, cetasā ceto paricca vidito: ‘nando āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Devatāpi me etamatthaṁ ārocesi: ‘āyasmā, bhante, nando bhagavato bhātā mātucchāputto āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Yadeva kho te, nanda, anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttaṁ, athāhaṁ mutto etasmā paṭissavā”ti. 17 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 18 “Yassa nittiṇṇo paṅko, Maddito kāmakaṇḍako; Mohakkhayaṁ anuppatto, Sukhadukkhesu na vedhatī sa bhikkhū”ti. Dutiyaṁ. 0 Udāna 3.9 Sippasutta |9| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: “ko nu kho, āvuso, sippaṁ jānāti? Ko kiṁ sippaṁ sikkhi? Kataraṁ sippaṁ sippānaṁ aggan”ti? 2 Tatthekacce evamāhaṁsu: “hatthisippaṁ sippānaṁ aggan”ti. Ekacce evamāhaṁsu: “assasippaṁ sippānaṁ aggan”ti. Ekacce evamāhaṁsu: “rathasippaṁ sippānaṁ aggan”ti. Ekacce evamāhaṁsu: “dhanusippaṁ sippānaṁ aggan”ti. Ekacce evamāhaṁsu: “tharusippaṁ sippānaṁ aggan”ti. Ekacce evamāhaṁsu: “muddāsippaṁ sippānaṁ aggan”ti. Ekacce evamāhaṁsu: “gaṇanāsippaṁ sippānaṁ aggan”ti. Ekacce evamāhaṁsu: “saṅkhānasippaṁ sippānaṁ aggan”ti. Ekacce evamāhaṁsu: “lekhāsippaṁ sippānaṁ aggan”ti. Ekacce evamāhaṁsu: “kāveyyasippaṁ sippānaṁ aggan”ti. Ekacce evamāhaṁsu: “lokāyatasippaṁ sippānaṁ aggan”ti. Ekacce evamāhaṁsu: “khattavijjāsippaṁ sippānaṁ aggan”ti. Ayañcarahi tesaṁ bhikkhūnaṁ antarākathā hoti vippakatā. 3 Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena maṇḍalamāḷo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? 4 “Idha, bhante, amhākaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘ko nu kho, āvuso, sippaṁ jānāti? Ko kiṁ sippaṁ sikkhi? Kataraṁ sippaṁ sippānaṁ aggan’ti? 5 Tatthekacce evamāhaṁsu: ‘hatthisippaṁ sippānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘assasippaṁ sippānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘rathasippaṁ sippānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘dhanusippaṁ sippānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘tharusippaṁ sippānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘muddāsippaṁ sippānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘gaṇanāsippaṁ sippānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘saṅkhānasippaṁ sippānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘lekhāsippaṁ sippānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘kāveyyasippaṁ sippānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘lokāyatasippaṁ sippānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘khattavijjāsippaṁ sippānaṁ aggan’ti. Ayaṁ kho no, bhante, antarākathā hoti vippakatā, atha bhagavā anuppatto”ti. 6 “Na khvetaṁ, bhikkhave, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ yaṁ tumhe evarūpiṁ kathaṁ katheyyātha. Sannipatitānaṁ vo, bhikkhave, dvayaṁ karaṇīyaṁ—dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo”ti. 7 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 8 “Asippajīvī lahu atthakāmo, Yatindriyo sabbadhi vippamutto; Anokasārī amamo nirāso, Hitvā mānaṁ ekacaro sa bhikkhū”ti. Navamaṁ. 0 Udāna 3.6 Pilindavacchasutta |6| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā pilindavaccho bhikkhū vasalavādena samudācarati. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “āyasmā, bhante, pilindavaccho bhikkhū vasalavādena samudācaratī”ti. 2 Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena pilindavacchaṁ 3216 --- ud3 6:2 bhikkhuṁ āmantehi: ‘satthā taṁ, āvuso pilindavaccha, āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ pilindavacchaṁ etadavoca: “satthā taṁ, āvuso pilindavaccha, āmantetī”ti. 3 “Evamāvuso”ti kho āyasmā pilindavaccho tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ pilindavacchaṁ bhagavā etadavoca: “saccaṁ kira tvaṁ, vaccha, bhikkhū vasalavādena samudācarasī”ti? “Evaṁ, bhante”ti. 4 Atha kho bhagavā āyasmato pilindavacchassa pubbenivāsaṁ manasi karitvā bhikkhū āmantesi: “mā kho tumhe, bhikkhave, vacchassa bhikkhuno ujjhāyittha. Na, bhikkhave, vaccho dosantaro bhikkhū vasalavādena samudācarati. Vacchassa, bhikkhave, bhikkhuno pañca jātisatāni abbokiṇṇāni brāhmaṇakule paccājātāni. So tassa vasalavādo dīgharattaṁ samudāciṇṇo. Tenāyaṁ vaccho bhikkhū vasalavādena samudācaratī”ti. 5 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 6 “Yamhi na māyā vasatī na māno, Yo vītalobho amamo nirāso; Paṇunnakodho abhinibbutatto, So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Udāna 3.3 Yasojasutta |3| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena yasojappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni sāvatthiṁ anuppattāni honti bhagavantaṁ dassanāya. Tedha kho āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā ahesuṁ. 2 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “ke panete, ānanda, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope”ti? “Etāni, bhante, yasojappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni sāvatthiṁ anuppattāni bhagavantaṁ dassanāya. Tete āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā”ti. “Tenahānanda, mama vacanena te bhikkhū āmantehi: ‘satthā āyasmante āmantetī’”ti. 3 “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: “satthā āyasmante āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: 4 “Kiṁ nu tumhe, bhikkhave, uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope”ti? Evaṁ vutte, āyasmā yasojo bhagavantaṁ etadavoca: “imāni, bhante, pañcamattāni bhikkhusatāni sāvatthiṁ anuppattāni bhagavantaṁ dassanāya. Teme āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā”ti. “Gacchatha, bhikkhave, paṇāmemi vo; na vo mama santike vatthabban”ti. 5 “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena vajjī tena cārikaṁ pakkamiṁsu. Vajjīsu anupubbena cārikaṁ caramānā yena vaggumudā nadī tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā vaggumudāya nadiyā tīre paṇṇakuṭiyo karitvā vassaṁ upagacchiṁsu. 6 Atha kho āyasmā yasojo vassūpagato bhikkhū āmantesi: “bhagavatā mayaṁ, āvuso, paṇāmitā atthakāmena hitesinā, anukampakena anukampaṁ upādāya. Handa mayaṁ, āvuso, tathā vihāraṁ kappema yathā no viharataṁ bhagavā attamano assā”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato yasojassa paccassosuṁ. Atha kho te bhikkhū vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā tenevantaravassena sabbeva tisso vijjā sacchākaṁsu. 7 Atha kho bhagavā sāvatthiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena vesālī tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 8 Atha kho bhagavā vaggumudātīriyānaṁ bhikkhūnaṁ cetasā ceto paricca manasi karitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “ālokajātā viya me, ānanda, esā disā, 3217 --- ud3 3:8 obhāsajātā viya me, ānanda, esā disā; yassaṁ disāyaṁ vaggumudātīriyā bhikkhū viharanti gantuṁ appaṭikūlāsi me manasi kātuṁ. Pahiṇeyyāsi tvaṁ, ānanda, vaggumudātīriyānaṁ bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ: ‘satthā āyasmante āmanteti, satthā āyasmantānaṁ dassanakāmo’”ti. 9 “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yena aññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “ehi tvaṁ, āvuso, yena vaggumudātīriyā bhikkhū tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā vaggumudātīriye bhikkhū evaṁ vadehi: ‘satthā āyasmante āmanteti, satthā āyasmantānaṁ dassanakāmo’”ti. 10 “Evamāvuso”ti kho so bhikkhu āyasmato ānandassa paṭissutvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ antarahito vaggumudāya nadiyā tīre tesaṁ bhikkhūnaṁ purato pāturahosi. Atha kho so bhikkhu vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca: “satthā āyasmante āmanteti, satthā āyasmantānaṁ dassanakāmo”ti. 11 “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—vaggumudāya nadiyā tīre antarahitā mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ bhagavato sammukhe pāturahesuṁ. Tena kho pana samayena bhagavā āneñjena samādhinā nisinno hoti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “katamena nu kho bhagavā vihārena etarahi viharatī”ti? Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “āneñjena kho bhagavā vihārena etarahi viharatī”ti. Sabbeva āneñjasamādhinā nisīdiṁsu. 12 Atha kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante paṭhame yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto paṭhamo yāmo; ciranisinnā āgantukā bhikkhū; paṭisammodatu, bhante, bhagavā āgantukehi bhikkhūhī”ti. Evaṁ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi. 13 Dutiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante majjhime yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto majjhimo yāmo; ciranisinnā āgantukā bhikkhū; paṭisammodatu, bhante, bhagavā āgantukehi bhikkhūhī”ti. Dutiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi. 14 Tatiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante pacchime yāme, uddhaste aruṇe, nandimukhiyā rattiyā uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto pacchimo yāmo; uddhasto aruṇo; nandimukhī ratti; ciranisinnā āgantukā bhikkhū; paṭisammodatu, bhante, bhagavā, āgantukehi bhikkhūhī”ti. 15 Atha kho bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “sace kho tvaṁ, ānanda, jāneyyāsi ettakampi te nappaṭibhāseyya. Ahañca, ānanda, imāni ca pañca bhikkhusatāni sabbeva āneñjasamādhinā nisīdimhā”ti. 16 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 17 “Yassa jito kāmakaṇḍako, Akkoso ca vadho ca bandhanañca; Pabbatova so ṭhito anejo, Sukhadukkhesu na vedhatī sa bhikkhū”ti. Tatiyaṁ. 0 Udāna 3.8 Piṇḍapātikasutta |8| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ karerimaṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: 2 “Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu piṇḍāya caranto labhati kālena kālaṁ manāpike cakkhunā rūpe passituṁ, labhati kālena kālaṁ manāpike sotena sadde sotuṁ, labhati kālena kālaṁ manāpike ghānena gandhe ghāyituṁ, labhati kālena kālaṁ manāpike jivhāya rase sāyituṁ, labhati kālena kālaṁ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phusituṁ. Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu sakkato garukato mānito pūjito apacito piṇḍāya carati. Handāvuso, mayampi piṇḍapātikā homa. Mayampi lacchāma kālena kālaṁ manāpike cakkhunā rūpe passituṁ, mayampi lacchāma kālena kālaṁ manāpike sotena sadde sotuṁ, mayampi lacchāma kālena kālaṁ manāpike ghānena gandhe ghāyituṁ, 3218 --- ud3 8:2 mayampi lacchāma kālena kālaṁ manāpike jivhāya rase sāyituṁ, mayampi lacchāma kālena kālaṁ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phusituṁ; mayampi sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā piṇḍāya carissāmā”ti. Ayañcarahi tesaṁ bhikkhūnaṁ antarākathā hoti vippakatā. 3 Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena karerimaṇḍalamāḷo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? 4 “Idha, bhante, amhākaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ karerimaṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: 5 ‘Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu piṇḍāya caranto labhati kālena kālaṁ manāpike cakkhunā rūpe passituṁ, labhati kālena kālaṁ manāpike sotena sadde sotuṁ, labhati kālena kālaṁ manāpike ghānena gandhe ghāyituṁ, labhati kālena kālaṁ manāpike jivhāya rase sāyituṁ, labhati kālena kālaṁ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phusituṁ. Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu sakkato garukato mānito pūjito apacito piṇḍāya carati. Handāvuso, mayampi piṇḍapātikā homa. Mayampi lacchāma kālena kālaṁ manāpike cakkhunā rūpe passituṁ …pe… kāyena phoṭṭhabbe phusituṁ. Mayampi sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā piṇḍāya carissāmā’ti. Ayaṁ kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto”ti. 6 “Na khvetaṁ, bhikkhave, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ yaṁ tumhe evarūpiṁ kathaṁ katheyyātha. Sannipatitānaṁ vo, bhikkhave, dvayaṁ karaṇīyaṁ—dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo”ti. 7 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 8 “Piṇḍapātikassa bhikkhuno, Attabharassa anaññaposino; Devā pihayanti tādino, No ce saddasilokanissito”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Udāna 3.7 Sakkudānasutta |7| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pippaliguhāyaṁ viharati, sattāhaṁ ekapallaṅkena nisinno hoti aññataraṁ samādhiṁ samāpajjitvā. Atha kho āyasmā mahākassapo tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi. Atha kho āyasmato mahākassapassa tamhā samādhimhā vuṭṭhitassa etadahosi: “yannūnāhaṁ rājagahaṁ piṇḍāya paviseyyan”ti. 2 Tena kho pana samayena pañcamattāni devatāsatāni ussukkaṁ āpannāni honti āyasmato mahākassapassa piṇḍapātapaṭilābhāya. Atha kho āyasmā mahākassapo tāni pañcamattāni devatāsatāni paṭikkhipitvā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena sakko devānamindo āyasmato mahākassapassa piṇḍapātaṁ dātukāmo hoti. 3 Pesakāravaṇṇaṁ abhinimminitvā tantaṁ vināti. Sujā asurakaññā tasaraṁ pūreti. Atha kho āyasmā mahākassapo rājagahe sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena sakkassa devānamindassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Addasā kho sakko devānamindo āyasmantaṁ mahākassapaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna gharā nikkhamitvā paccuggantvā hatthato pattaṁ gahetvā gharaṁ pavisitvā ghaṭiyā odanaṁ uddharitvā pattaṁ pūretvā āyasmato mahākassapassa adāsi. So ahosi piṇḍapāto anekasūpo anekabyañjano anekarasabyañjano. Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi: “ko nu kho ayaṁ satto yassāyaṁ evarūpo iddhānubhāvo”ti? Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi: “sakko kho ayaṁ devānamindo”ti. Iti viditvā sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: “kataṁ kho te idaṁ, kosiya; mā punapi evarūpamakāsī”ti. “Amhākampi, bhante kassapa, puññena attho; amhākampi puññena karaṇīyan”ti. 4 Atha kho sakko devānamindo āyasmantaṁ mahākassapaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā vehāsaṁ abbhuggantvā ākāse antalikkhe tikkhattuṁ udānaṁ udānesi: “aho dānaṁ paramadānaṁ kassape suppatiṭṭhitaṁ. Aho dānaṁ paramadānaṁ kassape suppatiṭṭhitaṁ. Aho dānaṁ paramadānaṁ kassape suppatiṭṭhitan”ti. Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya sakkassa devānamindassa vehāsaṁ abbhuggantvā ākāse antalikkhe tikkhattuṁ udānaṁ udānentassa: “aho dānaṁ paramadānaṁ kassape suppatiṭṭhitaṁ. Aho dānaṁ 3219 --- ud3 7:4 paramadānaṁ kassape suppatiṭṭhitaṁ. Aho dānaṁ paramadānaṁ kassape suppatiṭṭhitan”ti. 5 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 6 “Piṇḍapātikassa bhikkhuno, Attabharassa anaññaposino; Devā pihayanti tādino, Upasantassa sadā satīmato”ti. Sattamaṁ. 0 Udāna 3.4 Sāriputtasutta |4| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 2 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 3 “Yathāpi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito; Evaṁ mohakkhayā bhikkhu, pabbatova na vedhatī”ti. Catutthaṁ. 0 Udāna 3.1 Kammavipākajasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya purāṇakammavipākajaṁ dukkhaṁ tibbaṁ kharaṁ kaṭukaṁ vedanaṁ adhivāsento sato sampajāno avihaññamāno. 2 Addasā kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya purāṇakammavipākajaṁ dukkhaṁ tibbaṁ kharaṁ kaṭukaṁ vedanaṁ adhivāsentaṁ sataṁ sampajānaṁ avihaññamānaṁ. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Sabbakammajahassa bhikkhuno, Dhunamānassa pure kataṁ rajaṁ; Amamassa ṭhitassa tādino, Attho natthi janaṁ lapetave”ti. Paṭhamaṁ. 0 Udāna 3.5 Mahāmoggallānasutta |5| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya kāyagatāya satiyā ajjhattaṁ sūpaṭṭhitāya. Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya kāyagatāya satiyā ajjhattaṁ sūpaṭṭhitāya. 2 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 3 “Sati kāyagatā upaṭṭhitā, Chasu phassāyatanesu saṁvuto; Satataṁ bhikkhu samāhito, Jaññā nibbānamattano”ti. Pañcamaṁ. 0 Udāna 3.10 Lokasutta |10| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṁ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṁvedī. 2 Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā buddhacakkhunā lokaṁ volokesi. Addasā kho bhagavā buddhacakkhunā volokento satte anekehi santāpehi santappamāne, anekehi ca pariḷāhehi pariḍayhamāne—rāgajehipi, dosajehipi, mohajehipi. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Ayaṁ loko santāpajāto, Phassapareto rogaṁ vadati attato; Yena yena hi maññati, Tato taṁ hoti aññathā. 5 Aññathābhāvī bhavasatto loko, Bhavapareto bhavamevābhinandati; Yadabhinandati taṁ bhayaṁ, Yassa bhāyati taṁ dukkhaṁ; Bhavavippahānāya kho, Panidaṁ brahmacariyaṁ vussati. 6 ‘Ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṁsu, sabbe te avippamuttā bhavasmā’ti vadāmi. ‘Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṁsu, sabbe te anissaṭā bhavasmā’ti vadāmi. 7 Upadhiñhi paṭicca dukkhamidaṁ sambhoti, sabbupādānakkhayā natthi dukkhassa sambhavo. Lokamimaṁ passa; puthū avijjāya paretā bhūtā bhūtaratā aparimuttā; ye hi keci bhavā sabbadhi sabbatthatāya sabbe te bhavā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti. 8 Evametaṁ yathābhūtaṁ, Sammappaññāya passato; Bhavataṇhā pahīyati, Vibhavaṁ nābhinandati; Sabbaso taṇhānaṁ khayā, Asesavirāganirodho nibbānaṁ. 9 Tassa nibbutassa bhikkhuno, Anupādā punabbhavo na hoti; Abhibhūto māro vijitasaṅgāmo, Upaccagā sabbabhavāni tādī”ti. Dasamaṁ. Nandavaggo tatiyo. 10 Tassuddānaṁ Kammaṁ nando yasojo ca, sāriputto ca kolito; Pilindo kassapo piṇḍo, sippaṁ lokena te dasāti. ud4 0 Udāna 4.4 Yakkhapahārasutta 3220 --- ud4 4:0 |4| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno kapotakandarāyaṁ viharanti. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinno hoti aññataraṁ samādhiṁ samāpajjitvā. 2 Tena kho pana samayena dve yakkhā sahāyakā uttarāya disāya dakkhiṇaṁ disaṁ gacchanti kenacideva karaṇīyena. Addasaṁsu kho te yakkhā āyasmantaṁ sāriputtaṁ juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinnaṁ. Disvāna eko yakkho dutiyaṁ yakkhaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṁ dātun”ti. Evaṁ vutte, so yakkho taṁ yakkhaṁ etadavoca: “alaṁ, samma, mā samaṇaṁ āsādesi. Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo”ti. 3 Dutiyampi kho so yakkho taṁ yakkhaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṁ dātun”ti. Dutiyampi kho so yakkho taṁ yakkhaṁ etadavoca: “alaṁ, samma, mā samaṇaṁ āsādesi. Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo”ti. Tatiyampi kho so yakkho taṁ yakkhaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṁ dātun”ti. Tatiyampi kho so yakkho taṁ yakkhaṁ etadavoca: “alaṁ, samma, mā samaṇaṁ āsādesi. Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo”ti. 4 Atha kho so yakkho taṁ yakkhaṁ anādiyitvā āyasmato sāriputtattherassa sīse pahāraṁ adāsi. Tāva mahā pahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaṁ vā aḍḍhaṭṭhamaratanaṁ vā nāgaṁ osādeyya, mahantaṁ vā pabbatakūṭaṁ padāleyya. Atha ca pana so yakkho “ḍayhāmi ḍayhāmī”ti vatvā tattheva mahānirayaṁ apatāsi. 5 Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tena yakkhena āyasmato sāriputtattherassa sīse pahāraṁ dīyamānaṁ. Disvā yena āyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “kacci te, āvuso, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci na kiñci dukkhan”ti? “Khamanīyaṁ me, āvuso moggallāna, yāpanīyaṁ me, āvuso moggallāna; api ca me sīsaṁ thokaṁ dukkhan”ti. 6 “Acchariyaṁ, āvuso sāriputta, abbhutaṁ, āvuso sāriputta. Yāva mahiddhiko āyasmā sāriputto mahānubhāvo. Idha te, āvuso sāriputta, aññataro yakkho sīse pahāraṁ adāsi. Tāva mahā pahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaṁ vā aḍḍhaṭṭhamaratanaṁ vā nāgaṁ osādeyya, mahantaṁ vā pabbatakūṭaṁ padāleyya, atha ca panāyasmā sāriputto evamāha: ‘khamanīyaṁ me, āvuso moggallāna, yāpanīyaṁ me, āvuso moggallāna; api ca me sīsaṁ thokaṁ dukkhan’”ti. 7 “Acchariyaṁ, āvuso moggallāna, abbhutaṁ, āvuso moggallāna. Yāva mahiddhiko āyasmā mahāmoggallāno mahānubhāvo yatra hi nāma yakkhampi passissati. Mayaṁ panetarahi paṁsupisācakampi na passāmā”ti. 8 Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya tesaṁ ubhinnaṁ mahānāgānaṁ imaṁ evarūpaṁ kathāsallāpaṁ. 9 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 10 “Yassa selūpamaṁ cittaṁ, ṭhitaṁ nānupakampati; Virattaṁ rajanīyesu, kopaneyye na kuppati; Yassevaṁ bhāvitaṁ cittaṁ, kuto taṁ dukkhamessatī”ti. Catutthaṁ. 0 Udāna 4.1 Meghiyasutta |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā cālikāyaṁ viharati cālike pabbate. Tena kho pana samayena āyasmā meghiyo bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho āyasmā meghiyo bhagavantaṁ etadavoca: “icchāmahaṁ, bhante, jantugāmaṁ piṇḍāya pavisitun”ti. “Yassadāni tvaṁ, meghiya, kālaṁ maññasī”ti. 2 Atha kho āyasmā meghiyo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya jantugāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Jantugāme piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena kimikāḷāya nadiyā tīraṁ tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā meghiyo kimikāḷāya nadiyā tīre jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno ambavanaṁ pāsādikaṁ manuññaṁ ramaṇīyaṁ. Disvānassa etadahosi: “pāsādikaṁ vatidaṁ ambavanaṁ manuññaṁ ramaṇīyaṁ. Alaṁ vatidaṁ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. Sace maṁ 3221 --- ud4 1:2 bhagavā anujāneyya, āgaccheyyāhaṁ imaṁ ambavanaṁ padhānāyā”ti. 3 Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā meghiyo bhagavantaṁ etadavoca: 4 “Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya jantugāmaṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Jantugāme piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena kimikāḷāya nadiyā tīraṁ tenupasaṅkamiṁ. Addasaṁ kho ahaṁ, bhante, kimikāḷāya nadiyā tīre jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno ambavanaṁ pāsādikaṁ manuññaṁ ramaṇīyaṁ. Disvāna me etadahosi: ‘pāsādikaṁ vatidaṁ ambavanaṁ manuññaṁ ramaṇīyaṁ. Alaṁ vatidaṁ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. Sace maṁ bhagavā anujāneyya, āgaccheyyāhaṁ imaṁ ambavanaṁ padhānāyā’ti. Sace maṁ, bhante, bhagavā anujānāti, gaccheyyāhaṁ taṁ ambavanaṁ padhānāyā”ti. 5 Evaṁ vutte, bhagavā āyasmantaṁ meghiyaṁ etadavoca: “āgamehi tāva, meghiya, ekakamhi tāva, yāva aññopi koci bhikkhu āgacchatī”ti. 6 Dutiyampi kho āyasmā meghiyo bhagavantaṁ etadavoca: “bhagavato, bhante, natthi kiñci uttari karaṇīyaṁ, natthi katassa vā paticayo. Mayhaṁ kho pana, bhante, atthi uttari karaṇīyaṁ, atthi katassa paticayo. Sace maṁ bhagavā anujānāti, gaccheyyāhaṁ taṁ ambavanaṁ padhānāyā”ti. Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ meghiyaṁ etadavoca: “āgamehi tāva, meghiya, ekakamhi tāva, yāva aññopi koci bhikkhu āgacchatī”ti. 7 Tatiyampi kho āyasmā meghiyo bhagavantaṁ etadavoca: “bhagavato, bhante, natthi kiñci uttari karaṇīyaṁ, natthi katassa vā paticayo. Mayhaṁ kho pana, bhante, atthi uttari karaṇīyaṁ, atthi katassa paticayo. Sace maṁ bhagavā anujānāti, gaccheyyāhaṁ taṁ ambavanaṁ padhānāyā”ti. “Padhānanti kho, meghiya, vadamānaṁ kinti vadeyyāma? Yassadāni tvaṁ, meghiya, kālaṁ maññasī”ti. 8 Atha kho āyasmā meghiyo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena taṁ ambavanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ ambavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Atha kho āyasmato meghiyassa tasmiṁ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti, seyyathidaṁ—kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṁsāvitakko. 9 Atha kho āyasmato meghiyassa etadahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Saddhāya ca vatamhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā. Atha ca panimehi tīhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsattā, seyyathidaṁ—kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṁsāvitakkena”. 10 Atha kho āyasmā meghiyo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā meghiyo bhagavantaṁ etadavoca: “idha mayhaṁ, bhante, tasmiṁ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti, seyyathidaṁ—kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṁsāvitakko. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Saddhāya ca vatamhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā. Atha ca panimehi tīhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsattā, seyyathidaṁ—kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṁsāvitakkena’”. 11 “Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā pañca dhammā paripākāya saṁvattanti. Katame pañca? 12 Idha, meghiya, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṁ paṭhamo dhammo paripākāya saṁvattati. 13 Puna caparaṁ, meghiya, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṁ dutiyo dhammo paripākāya saṁvattati. 14 Puna caparaṁ, meghiya, bhikkhu yāyaṁ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati, seyyathidaṁ—appicchakathā, santuṭṭhikathā, pavivekakathā, asaṁsaggakathā, vīriyārambhakathā, sīlakathā, samādhikathā, paññākathā, vimuttikathā, vimuttiñāṇadassanakathā; evarūpāya kathāya nikāmalābhī hoti 3222 --- ud4 1:14 akicchalābhī akasiralābhī. Aparipākāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṁ tatiyo dhammo paripākāya saṁvattati. 15 Puna caparaṁ, meghiya, bhikkhu āraddhavīriyo viharati, akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṁ catuttho dhammo paripākāya saṁvattati. 16 Puna caparaṁ, meghiya, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṁ pañcamo dhammo paripākāya saṁvattati. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ime pañca dhammā paripākāya saṁvattanti. 17 Kalyāṇamittassetaṁ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṁ sīlavā bhavissati, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharissati, ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhissati sikkhāpadesu. 18 Kalyāṇamittassetaṁ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṁ yāyaṁ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati, seyyathidaṁ—appicchakathā, santuṭṭhikathā, pavivekakathā, asaṁsaggakathā, vīriyārambhakathā, sīlakathā, samādhikathā, paññākathā, vimuttikathā, vimuttiñāṇadassanakathā; evarūpāya kathāya nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī. 19 Kalyāṇamittassetaṁ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṁ āraddhavīriyo viharissati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 20 Kalyāṇamittassetaṁ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṁ paññavā bhavissati, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. 21 Tena ca pana, meghiya, bhikkhunā imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā uttari bhāvetabbā—asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya, mettā bhāvetabbā byāpādassa pahānāya, ānāpānassati bhāvetabbā vitakkupacchedāya, aniccasaññā bhāvetabbā asmimānasamugghātāya. Aniccasaññino hi, meghiya, anattasaññā saṇṭhāti, anattasaññī asmimānasamugghātaṁ pāpuṇāti diṭṭheva dhamme nibbānan”ti. 22 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 23 “Khuddā vitakkā sukhumā vitakkā, Anugatā manaso uppilāvā; Ete avidvā manaso vitakke, Hurā huraṁ dhāvati bhantacitto. 24 Ete ca vidvā manaso vitakke, Ātāpiyo saṁvaratī satīmā; Anugate manaso uppilāve, Asesamete pajahāsi buddho”ti. Paṭhamaṁ. 0 Udāna 4.5 Nāgasutta |5| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena bhagavā ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Ākiṇṇo dukkhaṁ na phāsu viharati. Atha kho bhagavato etadahosi: “ahaṁ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Ākiṇṇo dukkhaṁ na phāsu viharāmi. Yannūnāhaṁ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan”ti. 2 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṁ piṇḍāya pāvisi. Kosambiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto sāmaṁ senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya anāmantetvā upaṭṭhākaṁ anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ eko adutiyo yena pālileyyakaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena pālileyyakaṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā pālileyyake viharati rakkhitavanasaṇḍe bhaddasālamūle. 3 Aññataropi kho hatthināgo ākiṇṇo viharati hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi. Chinnaggāni ceva tiṇāni khādati, obhaggobhaggañcassa sākhābhaṅgaṁ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivati, ogāhā cassa uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti. Ākiṇṇo dukkhaṁ na phāsu viharati. Atha kho tassa hatthināgassa etadahosi: “ahaṁ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi 3223 --- ud4 5:3 hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti, ākiṇṇo dukkhaṁ na phāsu viharāmi. Yannūnāhaṁ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan”ti. 4 Atha kho so hatthināgo yūthā apakkamma yena pālileyyakaṁ rakkhitavanasaṇḍo bhaddasālamūlaṁ yena bhagavā tenupasaṅkami. Tatra sudaṁ so hatthināgo yasmiṁ padese bhagavā viharati taṁ padesaṁ appaharitaṁ karoti, soṇḍāya ca bhagavato pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti. 5 Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “ahaṁ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṁ bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, ākiṇṇo dukkhaṁ na phāsu vihāsiṁ. Somhi etarahi anākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, anākiṇṇo sukhaṁ phāsu viharāmī”ti. 6 Tassapi kho hatthināgassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “ahaṁ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṁ hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādiṁ, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ khādiṁsu, āvilāni ca pānīyāni apāyiṁ, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo agamaṁsu, ākiṇṇo dukkhaṁ na phāsu vihāsiṁ. Somhi etarahi anākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, acchinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ na khādanti, anāvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo na kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti, anākiṇṇo sukhaṁ phāsu viharāmī”ti. 7 Atha kho bhagavā attano ca pavivekaṁ viditvā tassa ca hatthināgassa cetasā cetoparivitakkamaññāya tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 8 “Etaṁ nāgassa nāgena, īsādantassa hatthino; Sameti cittaṁ cittena, yadeko ramatī mano”ti. Pañcamaṁ. 0 Udāna 4.9 Upasenasutta |9| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmato upasenassa vaṅgantaputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, satthā ca me bhagavā arahaṁ sammāsambuddho; svākkhāte camhi dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajito; sabrahmacārino ca me sīlavanto kalyāṇadhammā; sīlesu camhi paripūrakārī; susamāhito camhi ekaggacitto; arahā camhi khīṇāsavo; mahiddhiko camhi mahānubhāvo. Bhaddakaṁ me jīvitaṁ, bhaddakaṁ maraṇan”ti. 2 Atha kho bhagavā āyasmato upasenassa vaṅgantaputtassa cetasā cetoparivitakkamaññāya tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 3 “Yaṁ jīvitaṁ na tapati, maraṇante na socati; Sa ve diṭṭhapado dhīro, sokamajjhe na socati. 4 Ucchinnabhavataṇhassa, santacittassa bhikkhuno; Vikkhīṇo jātisaṁsāro, natthi tassa punabbhavo”ti. Navamaṁ. 0 Udāna 4.2 Uddhatasutta |2| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kusinārāyaṁ viharati upavattane mallānaṁ sālavane. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. 2 Addasā kho bhagavā te sambahule bhikkhū avidūre araññakuṭikāyaṁ viharante uddhate unnaḷe capale mukhare vikiṇṇavāce muṭṭhassatino asampajāne asamāhite vibbhantacitte pākatindriye. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Arakkhitena kāyena, micchādiṭṭhihatena ca; Thinamiddhābhibhūtena, vasaṁ mārassa gacchati. 5 Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro; Sammādiṭṭhipurekkhāro, ñatvāna udayabbayaṁ; Thinamiddhābhibhū bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe”ti. Dutiyaṁ. 0 Udāna 4.6 Piṇḍolasutta |6| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā piṇḍolabhāradvājo bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya āraññiko piṇḍapātiko paṁsukūliko tecīvariko appiccho santuṭṭho pavivitto asaṁsaṭṭho āraddhavīriyo dhutavādo adhicittamanuyutto. 2 Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ piṇḍolabhāradvājaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā 3224 --- ud4 6:2 ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya āraññikaṁ piṇḍapātikaṁ paṁsukūlikaṁ tecīvarikaṁ appicchaṁ santuṭṭhaṁ pavivittaṁ asaṁsaṭṭhaṁ āraddhavīriyaṁ dhutavādaṁ adhicittamanuyuttaṁ. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Anūpavādo anūpaghāto, Pātimokkhe ca saṁvaro; Mattaññutā ca bhattasmiṁ, Pantañca sayanāsanaṁ; Adhicitte ca āyogo, Etaṁ buddhāna sāsanan”ti. Chaṭṭhaṁ. 0 Udāna 4.10 Sāriputtaupasamasutta |10| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya attano upasamaṁ paccavekkhamāno. 2 Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya attano upasamaṁ paccavekkhamānaṁ. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Upasantasantacittassa, netticchinnassa bhikkhuno; Vikkhīṇo jātisaṁsāro, mutto so mārabandhanā”ti. Dasamaṁ. Meghiyavaggo catuttho. 5 Tassuddānaṁ Meghiyo uddhatā gopālo, yakkho nāgena pañcamaṁ; Piṇḍolo sāriputto ca, sundarī bhavati aṭṭhamaṁ; Upaseno vaṅgantaputto, sāriputto ca te dasāti. 0 Udāna 4.8 Sundarīsutta |8| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 2 Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraṁ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca yena sundarī paribbājikā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sundariṁ paribbājikaṁ etadavocuṁ: “ussahasi tvaṁ, bhagini, ñātīnaṁ atthaṁ kātun”ti? “Kyāhaṁ, ayyā, karomi? Kiṁ mayā na sakkā kātuṁ? Jīvitampi me pariccattaṁ ñātīnaṁ atthāyā”ti. 3 “Tena hi, bhagini, abhikkhaṇaṁ jetavanaṁ gacchāhī”ti. “Evaṁ, ayyā”ti kho sundarī paribbājikā tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ paṭissutvā abhikkhaṇaṁ jetavanaṁ agamāsi. 4 Yadā te aññiṁsu aññatitthiyā paribbājakā: “vodiṭṭhā kho sundarī paribbājikā bahujanena abhikkhaṇaṁ jetavanaṁ gacchantī”ti. Atha naṁ jīvitā voropetvā tattheva jetavanassa parikhākūpe nikkhipitvā yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavocuṁ: “yā sā, mahārāja, sundarī paribbājikā; sā no na dissatī”ti. “Kattha pana tumhe āsaṅkathā”ti? “Jetavane, mahārājā”ti. “Tena hi jetavanaṁ vicinathā”ti. 5 Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā jetavanaṁ vicinitvā yathānikkhittaṁ parikhākūpā uddharitvā mañcakaṁ āropetvā sāvatthiṁ pavesetvā rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā manusse ujjhāpesuṁ: 6 “Passathāyyā samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ kammaṁ. Alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ. Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ. Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañhi nāma puriso purisakiccaṁ karitvā itthiṁ jīvitā voropessatī”ti. 7 Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti: 8 “Alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ. Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ. Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañhi nāma puriso purisakiccaṁ karitvā itthiṁ jīvitā 3225 --- ud4 8:8 voropessatī”ti. 9 Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 10 “Etarahi, bhante, sāvatthiyaṁ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti: ‘alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ. Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ. Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañhi nāma puriso purisakiccaṁ karitvā itthiṁ jīvitā voropessatī’”ti. 11 “Neso, bhikkhave, saddo ciraṁ bhavissati sattāhameva bhavissati. Sattāhassa accayena antaradhāyissati. Tena hi, bhikkhave, ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti, te tumhe imāya gāthāya paṭicodetha: 12 ‘Abhūtavādī nirayaṁ upeti, Yo vāpi katvā na karomi cāha; Ubhopi te pecca samā bhavanti, Nihīnakammā manujā paratthā’”ti. 13 Atha kho te bhikkhū bhagavato santike imaṁ gāthaṁ pariyāpuṇitvā ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti te imāya gāthāya paṭicodenti: 14 “Abhūtavādī nirayaṁ upeti, Yo vāpi katvā na karomi cāha; Ubhopi te pecca samā bhavanti, Nihīnakammā manujā paratthā”ti. 15 Manussānaṁ etadahosi: “akārakā ime samaṇā sakyaputtiyā, nayimehi kataṁ, sapantime samaṇā sakyaputtiyā”ti. Neva so saddo ciraṁ ahosi. Sattāhameva ahosi. Sattāhassa accayena antaradhāyi. 16 Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavato etadavocuṁ: 17 “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, bhagavatā: ‘neso, bhikkhave, saddo ciraṁ bhavissati. Sattāhameva bhavissati. Sattāhassa accayena antaradhāyissatī’ti. Antarahito so, bhante, saddo”ti. 18 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 19 “Tudanti vācāya janā asaññatā, Sarehi saṅgāmagataṁva kuñjaraṁ; Sutvāna vākyaṁ pharusaṁ udīritaṁ, Adhivāsaye bhikkhu aduṭṭhacitto”ti. Aṭṭhamaṁ. 0 Udāna 4.3 Gopālakasutta |3| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṁ rukkhamūlaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. 2 Atha kho aññataro gopālako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ gopālakaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. 3 Atha kho so gopālako bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavantaṁ etadavoca: “adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho so gopālako bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 4 Atha kho so gopālako tassā rattiyā accayena sake nivesane pahūtaṁ appodakapāyāsaṁ paṭiyādāpetvā navañca sappiṁ bhagavato kālaṁ ārocesi: “kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. 5 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena tassa gopālakassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho so gopālako buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ appodakapāyāsena navena ca sappinā sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho so gopālako bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ gopālakaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho acirapakkantassa bhagavato taṁ gopālakaṁ 3226 --- ud4 3:5 aññataro puriso sīmantarikāya jīvitā voropesi. 6 Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “yena, bhante, gopālakena ajja buddhappamukho bhikkhusaṅgho appodakapāyāsena navena ca sappinā sahatthā santappito sampavārito so kira, bhante, gopālako aññatarena purisena sīmantarikāya jīvitā voropito”ti. 7 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 8 “Diso disaṁ yaṁ taṁ kayirā, verī vā pana verinaṁ; Micchāpaṇihitaṁ cittaṁ, pāpiyo naṁ tato kare”ti. Tatiyaṁ. 0 Udāna 4.7 Sāriputtasutta |7| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya appiccho santuṭṭho pavivitto asaṁsaṭṭho āraddhavīriyo adhicittamanuyutto. 2 Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya appicchaṁ santuṭṭhaṁ pavivittaṁ asaṁsaṭṭhaṁ āraddhavīriyaṁ adhicittamanuyuttaṁ. 3 Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 4 “Adhicetaso appamajjato, Munino monapathesu sikkhato; Sokā na bhavanti tādino, Upasantassa sadā satīmato”ti. Sattamaṁ. ps2 0 Paṭisambhidāmagga 2 Yuganaddhavagga 2.1. Yuganaddhakathā |1| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi—“āvuso bhikkhavo”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. Āyasmā ānando etadavoca— 2 “Yo hi koci, āvuso, bhikkhu vā bhikkhunī vā mama santike arahattappattaṁ byākaroti, sabbaso catūhi maggehi etesaṁ vā aññatarena. Katamehi catūhi? 3 Idhāvuso, bhikkhu samathapubbaṅgamaṁ vipassanaṁ bhāveti. Tassa samathapubbaṅgamaṁ vipassanaṁ bhāvayato maggo sañjāyati. So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. 4 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu vipassanāpubbaṅgamaṁ samathaṁ bhāveti. Tassa vipassanāpubbaṅgamaṁ samathaṁ bhāvayato maggo sañjāyati. So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. 5 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti. Tassa samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvayato maggo sañjāyati. So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. 6 Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno dhammuddhaccaviggahitaṁ mānasaṁ hoti; hoti so, āvuso, samayo yaṁ taṁ cittaṁ ajjhattameva santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tassa maggo sañjāyati. So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. 7 Yo hi koci, āvuso, bhikkhu vā bhikkhunī vā mama santike arahattappattaṁ byākaroti, sabbaso imehi catūhi maggehi, etesaṁ vā aññatarenā”ti. 8 2.1.1. Suttantaniddesa Kathaṁ samathapubbaṅgamaṁ vipassanaṁ bhāveti? Nekkhammavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi. Tattha jāte dhamme aniccato anupassanaṭṭhena vipassanā, dukkhato anupassanaṭṭhena vipassanā, anattato anupassanaṭṭhena vipassanā. Iti paṭhamaṁ samatho, pacchā vipassanā. Tena vuccati—“samathapubbaṅgamaṁ vipassanaṁ bhāvetī”ti. Bhāvetīti catasso bhāvanā—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā, indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā, tadupagavīriyavāhanaṭṭhena bhāvanā, āsevanaṭṭhena bhāvanā. 9 Maggo sañjāyatīti kathaṁ maggo sañjāyati? Dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi maggo sañjāyati, abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappo maggo sañjāyati, pariggahaṭṭhena 3227 --- ps2 1:9 sammāvācā maggo sañjāyati, samuṭṭhānaṭṭhena sammākammanto maggo sañjāyati, vodānaṭṭhena sammāājīvo maggo sañjāyati, paggahaṭṭhena sammāvāyāmo maggo sañjāyati, upaṭṭhānaṭṭhena sammāsati maggo sañjāyati, avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi maggo sañjāyati—evaṁ maggo sañjāyati. 10 So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti āsevatīti kathaṁ āsevati? Āvajjanto āsevati, jānanto āsevati, passanto āsevati, paccavekkhanto āsevati, cittaṁ adhiṭṭhahanto āsevati, saddhāya adhimuccanto āsevati, vīriyaṁ paggaṇhanto āsevati, satiṁ upaṭṭhāpento āsevati, cittaṁ samādahanto āsevati, paññāya pajānanto āsevati, abhiññeyyaṁ abhijānanto āsevati, pariññeyyaṁ parijānanto āsevati, pahātabbaṁ pajahanto āsevati, bhāvetabbaṁ bhāvento āsevati, sacchikātabbaṁ sacchikaronto āsevati—evaṁ āsevati. 11 Bhāvetīti kathaṁ bhāveti? Āvajjanto bhāveti, jānanto bhāveti, passanto bhāveti, paccavekkhanto bhāveti, cittaṁ adhiṭṭhahanto bhāveti, saddhāya adhimuccanto bhāveti, vīriyaṁ paggaṇhanto bhāveti, satiṁ upaṭṭhāpento bhāveti, cittaṁ samādahanto bhāveti, paññāya pajānanto bhāveti, abhiññeyyaṁ abhijānanto bhāveti, pariññeyyaṁ parijānanto bhāveti, pahātabbaṁ pajahanto bhāveti, bhāvetabbaṁ bhāvento bhāveti, sacchikātabbaṁ sacchikaronto bhāveti—evaṁ bhāveti. 12 Bahulīkarotīti kathaṁ bahulīkaroti? Āvajjanto bahulīkaroti, jānanto bahulīkaroti, passanto bahulīkaroti, paccavekkhanto bahulīkaroti, cittaṁ adhiṭṭhahanto bahulīkaroti, saddhāya adhimuccanto bahulīkaroti, vīriyaṁ paggaṇhanto bahulīkaroti, satiṁ upaṭṭhāpento bahulīkaroti, cittaṁ samādahanto bahulīkaroti, paññāya pajānanto bahulīkaroti, abhiññeyyaṁ abhijānanto bahulīkaroti, pariññeyyaṁ parijānanto bahulīkaroti, pahātabbaṁ pajahanto bahulīkaroti, bhāvetabbaṁ bhāvento bahulīkaroti, sacchikātabbaṁ sacchikaronto bahulīkaroti—evaṁ bahulīkaroti. 13 Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saññojanāni pahīyanti anusayā byantīhontīti kathaṁ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti? Sotāpattimaggena, sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso—imāni tīṇi saññojanāni pahīyanti; diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo—ime dve anusayā byantīhonti. Sakadāgāmimaggena oḷārikaṁ kāmarāgasaññojanaṁ, paṭighasaññojanaṁ—imāni dve saññojanāni pahīyanti; oḷāriko kāmarāgānusayo, paṭighānusayo—ime dve anusayā byantīhonti. Anāgāmimaggena anusahagataṁ kāmarāgasaññojanaṁ, paṭighasaññojanaṁ—imāni dve saññojanāni pahīyanti; anusahagato kāmarāgānusayo, paṭighānusayo—ime dve anusayā byantīhonti. Arahattamaggena rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā—imāni pañca saññojanāni pahīyanti; mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo—ime tayo anusayā byantīhonti. Evaṁ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. 14 Abyāpādavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi …pe… ālokasaññāvasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi …pe… paṭinissaggānupassī assāsavasena paṭinissaggānupassī passāsavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi. Tattha jāte dhamme aniccato anupassanaṭṭhena vipassanā, dukkhato anupassanaṭṭhena vipassanā, anattato anupassanaṭṭhena vipassanā. Iti paṭhamaṁ samatho, pacchā vipassanā. Tena vuccati—“samathapubbaṅgamaṁ vipassanaṁ bhāvetī”ti. Bhāvetīti catasso bhāvanā—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā, indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā, tadupagavīriyavāhanaṭṭhena bhāvanā, āsevanaṭṭhena bhāvanā. 15 Maggo sañjāyatīti kathaṁ maggo sañjāyati? Dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi maggo sañjāyati, abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappo maggo sañjāyati …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi maggo sañjāyati. Evaṁ maggo sañjāyati. 16 So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti āsevatīti kathaṁ āsevati? Āvajjanto āsevati …pe… sacchikātabbaṁ sacchikaronto āsevati, evaṁ āsevati. Bhāvetīti kathaṁ bhāveti? Āvajjanto bhāveti, jānanto bhāveti …pe… sacchikātabbaṁ sacchikaronto bhāveti, evaṁ bhāveti. Bahulīkarotīti 3228 --- ps2 1:16 kathaṁ bahulīkaroti? Āvajjanto bahulīkaroti, jānanto bahulīkaroti …pe… sacchikātabbaṁ sacchikaronto bahulīkaroti, evaṁ bahulīkaroti. 17 Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhontīti kathaṁ saññojanā pahīyanti, anusayā byantīhonti? Sotāpattimaggena sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso—imāni tīṇi saññojanāni pahīyanti; diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo—ime dve anusayā byantīhonti. Sakadāgāmimaggena oḷārikaṁ kāmarāgasaññojanaṁ, paṭighasaññojanaṁ—imāni dve saññojanāni pahīyanti; oḷāriko kāmarāgānusayo paṭighānusayo—ime dve anusayā byantīhonti. Anāgāmimaggena anusahagataṁ kāmarāgasaññojanaṁ, paṭighasaññojanaṁ—imāni dve saññojanāni pahīyanti; anusahagato kāmarāgānusayo, paṭighānusayo—ime dve anusayā byantīhonti. Arahattamaggena rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā—imāni pañca saññojanāni pahīyanti; mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo—ime tayo anusayā byantīhonti. Evaṁ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. Evaṁ samathapubbaṅgamaṁ vipassanaṁ bhāveti. 18 Kathaṁ vipassanāpubbaṅgamaṁ samathaṁ bhāveti? Aniccato anupassanaṭṭhena vipassanā, dukkhato anupassanaṭṭhena vipassanā, anattato anupassanaṭṭhena vipassanā. Tattha jātānaṁ dhammānañca vosaggārammaṇatā cittassa ekaggatā avikkhepo. Samādhi iti paṭhamaṁ vipassanā, pacchā samatho. Tena vuccati—“vipassanāpubbaṅgamaṁ samathaṁ bhāvetī”ti. Bhāvetīti catasso bhāvanā—āsevanaṭṭhena bhāvanā …pe… maggo sañjāyatīti kathaṁ maggo sañjāyati …pe… evaṁ maggo sañjāyati. Evaṁ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. 19 Rūpaṁ aniccato anupassanaṭṭhena vipassanā, rūpaṁ dukkhato anupassanaṭṭhena vipassanā, rūpaṁ anattato anupassanaṭṭhena vipassanā. Tattha jātānaṁ dhammānañca vosaggārammaṇatā cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi. Iti paṭhamaṁ vipassanā, pacchā samatho. Tena vuccati—“vipassanāpubbaṅgamaṁ samathaṁ bhāvetī”ti. Bhāvetīti catasso bhāvanā—āsevanaṭṭhena bhāvanā …pe… maggo sañjāyatīti kathaṁ maggo sañjāyati …pe… evaṁ maggo sañjāyati. Evaṁ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. 20 Vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … cakkhuṁ …pe… jarāmaraṇaṁ aniccato anupassanaṭṭhena vipassanā, jarāmaraṇaṁ dukkhato …pe… anattato anupassanaṭṭhena vipassanā. Tattha jātānaṁ dhammānañca vosaggārammaṇatā cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi. Iti paṭhamaṁ vipassanā, pacchā samatho. Tena vuccati—“vipassanāpubbaṅgamaṁ samathaṁ bhāvetī”ti. Bhāvetīti catasso bhāvanā—āsevanaṭṭhena bhāvanā …pe… maggo sañjāyatīti kathaṁ maggo sañjāyati …pe… evaṁ maggo sañjāyati. Evaṁ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. Evaṁ vipassanāpubbaṅgamaṁ samathaṁ bhāveti. 21 Kathaṁ samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti? Soḷasahi ākārehi samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti. Ārammaṇaṭṭhena gocaraṭṭhena pahānaṭṭhena pariccāgaṭṭhena vuṭṭhānaṭṭhena vivaṭṭanaṭṭhena santaṭṭhena paṇītaṭṭhena vimuttaṭṭhena anāsavaṭṭhena taraṇaṭṭhena animittaṭṭhena appaṇihitaṭṭhena suññataṭṭhena ekarasaṭṭhena anativattanaṭṭhena yuganaddhaṭṭhena. 22 Kathaṁ ārammaṇaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti? Uddhaccaṁ pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi nirodhārammaṇo, avijjaṁ pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā nirodhārammaṇā. Iti ārammaṇaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganaddhā honti, aññamaññaṁ nātivattantīti. Tena vuccati—“ārammaṇaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti. Bhāvetīti catasso bhāvanā—āsevanaṭṭhena bhāvanā …pe… maggo sañjāyatīti kathaṁ maggo sañjāyati …pe… evaṁ maggo sañjāyati. Evaṁ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. Evaṁ ārammaṇaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti. 23 Kathaṁ gocaraṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti? Uddhaccaṁ pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi nirodhagocaro, avijjaṁ pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā 3229 --- ps2 1:23 nirodhagocarā. Iti gocaraṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganaddhā honti, aññamaññaṁ nātivattantīti. Tena vuccati—“gocaraṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti. 24 Kathaṁ pahānaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti? Uddhaccasahagatakilese ca khandhe ca pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi nirodhagocaro, avijjāsahagatakilese ca khandhe ca pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā nirodhagocarā. Iti pahānaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganaddhā honti, aññamaññaṁ nātivattantīti. Tena vuccati—“pahānaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti. 25 Kathaṁ pariccāgaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti? Uddhaccasahagatakilese ca khandhe ca pariccajato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi nirodhagocaro, avijjāsahagatakilese ca khandhe ca pariccajato anupassanaṭṭhena vipassanā nirodhagocarā. Iti pariccāgaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganaddhā honti, aññamaññaṁ nātivattantīti. Tena vuccati—“pariccāgaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti. 26 Kathaṁ vuṭṭhānaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti? Uddhaccasahagatakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi nirodhagocaro, avijjāsahagatakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhahato anupassanaṭṭhena vipassanā nirodhagocarā. Iti vuṭṭhānaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganaddhā honti, aññamaññaṁ nātivattantīti. Tena vuccati—“vuṭṭhānaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti. 27 Kathaṁ vivaṭṭanaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti? Uddhaccasahagatakilesehi ca khandhehi ca vivaṭṭato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi nirodhagocaro, avijjāsahagatakilesehi ca khandhehi ca vivaṭṭato anupassanaṭṭhena vipassanā nirodhagocarā. Iti vivaṭṭanaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganaddhā honti, aññamaññaṁ nātivattantīti. Tena vuccati—“vivaṭṭanaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti. 28 Kathaṁ santaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti? Uddhaccaṁ pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi santo honti nirodhagocaro, avijjaṁ pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā santā hoti nirodhagocarā. Iti santaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganaddhā honti, aññamaññaṁ nātivattantīti. Tena vuccati—“santaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti. 29 Kathaṁ paṇītaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti? Uddhaccaṁ pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi paṇīto hoti nirodhagocaro, avijjaṁ pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā paṇītā hoti nirodhagocarā. Iti paṇītaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganaddhā honti, aññamaññaṁ nātivattantīti. Tena vuccati—“paṇītaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti. 30 Kathaṁ vimuttaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti? Uddhaccaṁ pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi kāmāsavā vimutto hoti nirodhagocaro, avijjaṁ pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā avijjāsavā vimuttā hoti nirodhagocarā. Iti rāgavirāgā cetovimutti avijjāvirāgā paññāvimutti vimuttaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganaddhā honti, aññamaññaṁ nātivattantīti. Tena vuccati—“vimuttaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti. 31 Kathaṁ anāsavaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti? Uddhaccaṁ pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi kāmāsavena anāsavo hoti nirodhagocaro, avijjaṁ pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā avijjāsavena anāsavā hoti nirodhagocarā. Iti anāsavaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganaddhā honti, aññamaññaṁ nātivattantīti. Tena vuccati—“anāsavaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti. 32 Kathaṁ taraṇaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti? Uddhaccasahagatakilese ca khandhe ca tarato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi nirodhagocaro, avijjāsahagatakilese ca khandhe ca tarato anupassanaṭṭhena vipassanā nirodhagocarā. Iti taraṇaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganaddhā honti, aññamaññaṁ 3230 --- ps2 1:32 nātivattantīti. Tena vuccati—“taraṇaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti. 33 Kathaṁ animittaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti? Uddhaccaṁ pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi sabbanimittehi animitto hoti nirodhagocaro, avijjaṁ pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā sabbanimittehi animittā hoti nirodhagocarā. Iti animittaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganaddhā honti, aññamaññaṁ nātivattantīti. Tena vuccati—“animittaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti. 34 Kathaṁ appaṇihitaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti? Uddhaccaṁ pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi sabbapaṇidhīhi appaṇihito hoti nirodhagocaro, avijjaṁ pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā sabbapaṇidhīhi appaṇihitā hoti nirodhagocarā. Iti appaṇihitaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganaddhā honti, aññamaññaṁ nātivattantīti. Tena vuccati—“appaṇihitaṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti. 35 Kathaṁ suññataṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti? Uddhaccaṁ pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi sabbābhinivesehi suñño hoti nirodhagocaro, avijjaṁ pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā sabbābhinivesehi suññā hoti nirodhagocarā. Iti suññataṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganaddhā honti, aññamaññaṁ nātivattantīti. Tena vuccati—“suññataṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti. Bhāvetīti catasso bhāvanā—āsevanaṭṭhena bhāvanā …pe… maggo sañjāyatīti kathaṁ maggo sañjāyati …pe… evaṁ maggo sañjāyati. Evaṁ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. Evaṁ suññataṭṭhena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti. Imehi soḷasahi ākārehi samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti, evaṁ samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti. Suttantaniddeso. 36 2. Dhammuddhaccavāraniddesa Kathaṁ dhammuddhaccaviggahitaṁ mānasaṁ hoti? Aniccato manasikaroto obhāso uppajjati, obhāso dhammoti obhāsaṁ āvajjati, tato vikkhepo uddhaccaṁ. Tena uddhaccena viggahitamānaso aniccato upaṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, dukkhato upaṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, anattato upaṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. Tena vuccati—“dhammuddhaccaviggahitamānaso hoti so samayo, yaṁ taṁ cittaṁ ajjhattameva santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tassa maggo sañjāyatī”ti kathaṁ maggo sañjāyati …pe… evaṁ maggo sañjāyati, evaṁ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. 37 Aniccato manasikaroto ñāṇaṁ uppajjati, pīti uppajjati, passaddhi uppajjati, sukhaṁ uppajjati, adhimokkho uppajjati, paggaho uppajjati, upaṭṭhānaṁ uppajjati, upekkhā uppajjati, nikanti uppajjati, “nikanti dhammo”ti nikantiṁ āvajjati. Tato vikkhepo uddhaccaṁ. Tena uddhaccena viggahitamānaso aniccato upaṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, dukkhato upaṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, anattato upaṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. Tena vuccati—“dhammuddhaccaviggahitamānaso hoti so samayo, yaṁ taṁ cittaṁ ajjhattameva santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tassa maggo sañjāyatī”ti. Kathaṁ maggo sañjāyati …pe… evaṁ maggo sañjāyati, evaṁ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. 38 Dukkhato manasikaroto …pe… anattato manasikaroto obhāso uppajjati …pe… ñāṇaṁ uppajjati, pīti uppajjati, passaddhi uppajjati, sukhaṁ uppajjati, adhimokkho uppajjati, paggaho uppajjati, upaṭṭhānaṁ uppajjati, upekkhā uppajjati, nikanti uppajjati, “nikanti dhammo”ti nikantiṁ āvajjati. Tato vikkhepo uddhaccaṁ. Tena uddhaccena viggahitamānaso anattato upaṭṭhānaṁ, aniccato upaṭṭhānaṁ, dukkhato upaṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. Tena vuccati—“dhammuddhaccaviggahitamānaso …pe… evaṁ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti”. 39 Rūpaṁ aniccato manasikaroto …pe… rūpaṁ dukkhato manasikaroto … rūpaṁ anattato manasikaroto … vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … cakkhuṁ …pe… jarāmaraṇaṁ aniccato manasikaroto …pe… jarāmaraṇaṁ dukkhato manasikaroto, jarāmaraṇaṁ anattato manasikaroto obhāso uppajjati …pe… ñāṇaṁ uppajjati, pīti uppajjati, passaddhi uppajjati, 3231 --- ps2 1:39 sukhaṁ uppajjati, adhimokkho uppajjati, paggaho uppajjati, upaṭṭhānaṁ uppajjati, upekkhā uppajjati, nikanti uppajjati, “nikanti dhammo”ti nikantiṁ āvajjati. Tato vikkhepo uddhaccaṁ. Tena uddhaccena viggahitamānaso. Jarāmaraṇaṁ anattato upaṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. Jarāmaraṇaṁ aniccato upaṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, jarāmaraṇaṁ dukkhato upaṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. Tena vuccati—“dhammuddhaccaviggahitamānaso hoti. So samayo, yaṁ taṁ cittaṁ ajjhattameva santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tassa maggo sañjāyatī”ti. Kathaṁ maggo sañjāyati …pe… evaṁ maggo sañjāyati. Evaṁ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantīhonti. Evaṁ dhammuddhaccaviggahitaṁ mānasaṁ hoti. 40 Obhāse ceva ñāṇe ca, pītiyā ca vikampati; Passaddhiyā sukhe ceva, yehi cittaṁ pavedhati. 41 Adhimokkhe ca paggāhe, upaṭṭhāne ca kampati; Upekkhāvajjanāya ceva, upekkhāya ca nikantiyā. 42 Imāni dasa ṭhānāni, paññā yassa pariccitā; Dhammuddhaccakusalo hoti, na ca sammoha gacchati. 43 Vikkhipati ceva kilissati ca, Cavati cittabhāvanā; Vikkhipati na kilissati, Bhāvanā parihāyati. 44 Vikkhipati na kilissati, Bhāvanā na parihāyati; Na ca vikkhipate cittaṁ na kilissati, Na cavati cittabhāvanā. 45 Imehi catūhi ṭhānehi cittassa saṅkhepavikkhepaviggahitaṁ dasa ṭhāne sampajānātīti. Yuganaddhakathā niṭṭhitā. ps1 0 Paṭisambhidāmagga 1 Mahāvagga 1.5. Vimokkhakathā |5| 1.5.1. Uddesa Purimanidānaṁ. “Tayome, bhikkhave, vimokkhā. Katame tayo? Suññato vimokkho, animitto vimokkho, appaṇihito vimokkho—ime kho, bhikkhave, tayo vimokkhā. 2 Api ca aṭṭhasaṭṭhi vimokkhā—suññato vimokkho, animitto vimokkho, appaṇihito vimokkho; ajjhattavuṭṭhāno vimokkho, bahiddhāvuṭṭhāno vimokkho, dubhato vuṭṭhāno vimokkho; ajjhattavuṭṭhānā cattāro vimokkhā, bahiddhāvuṭṭhānā cattāro vimokkhā, dubhato vuṭṭhānā cattāro vimokkhā; ajjhattavuṭṭhānānaṁ anulomā cattāro vimokkhā, bahiddhāvuṭṭhānānaṁ anulomā cattāro vimokkhā, dubhato vuṭṭhānānaṁ anulomā cattāro vimokkhā; ajjhattavuṭṭhānapaṭippassaddhī cattāro vimokkhā, bahiddhāvuṭṭhānapaṭippassaddhī cattāro vimokkhā, dubhato vuṭṭhānapaṭippassaddhī cattāro vimokkhā; rūpī rūpāni passatīti vimokkho, ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passatīti vimokkho, subhaṁ teva adhimutto hotīti vimokkho; ākāsānañcāyatanasamāpatti vimokkho, viññāṇañcāyatanasamāpatti vimokkho, ākiñcaññāyatanasamāpatti vimokkho; nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti vimokkho, saññāvedayitanirodhasamāpatti vimokkho; samayavimokkho, asamayavimokkho; sāmayiko vimokkho, asāmayiko vimokkho; kuppo vimokkho, akuppo vimokkho; lokiko vimokkho, lokuttaro vimokkho; sāsavo vimokkho, anāsavo vimokkho; sāmiso vimokkho, nirāmiso vimokkho; nirāmisānirāmisataro vimokkho, paṇihito vimokkho, appaṇihito vimokkho, paṇihitappaṭippassaddhi vimokkho; saññutto vimokkho, visaññutto vimokkho; ekattavimokkho, nānattavimokkho, saññāvimokkho, ñāṇavimokkho; sītisiyāvimokkho, jhānavimokkho, anupādācittassa vimokkho”. [75] 3 1.5.2. Niddesa Katamo suññato vimokkho? Idha bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati—“suññamidaṁ attena vā attaniyena vā”ti. So tattha abhinivesaṁ na karotīti—suññato vimokkho. Ayaṁ suññato vimokkho. 4 Katamo animitto vimokkho? Idha bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati—“suññamidaṁ attena vā attaniyena vā”ti. So tattha nimittaṁ na karotīti—animitto vimokkho. Ayaṁ animitto vimokkho. 5 Katamo appaṇihito vimokkho? Idha bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati—“suññamidaṁ attena vā attaniyena vā”ti. So tattha paṇidhiṁ na 3232 --- ps1 5:5 karotīti—appaṇihito vimokkho. Ayaṁ appaṇihito vimokkho. 6 Katamo ajjhattavuṭṭhāno vimokkho? Cattāri jhānāni—ayaṁ ajjhattavuṭṭhāno vimokkho. Katamo bahiddhāvuṭṭhāno vimokkho? Catasso arūpasamāpattiyo—ayaṁ bahiddhāvuṭṭhāno vimokkho. Katamo dubhato vuṭṭhāno vimokkho? Cattāro ariyamaggā—ayaṁ dubhato vuṭṭhāno vimokkho. 7 Katame ajjhattavuṭṭhānā cattāro vimokkhā? Paṭhamaṁ jhānaṁ nīvaraṇehi vuṭṭhāti. Dutiyaṁ jhānaṁ vitakkavicārehi vuṭṭhāti. Tatiyaṁ jhānaṁ pītiyā vuṭṭhāti. Catutthaṁ jhānaṁ sukhadukkhehi vuṭṭhāti. Ime ajjhattavuṭṭhānā cattāro vimokkhā. 8 Katame bahiddhāvuṭṭhānā cattāro vimokkhā? Ākāsānañcāyatanasamāpatti rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya vuṭṭhāti. Viññāṇañcāyatanasamāpatti ākāsānañcāyatanasaññāya vuṭṭhāti. Ākiñcaññāyatanasamāpatti viññāṇañcāyatanasaññāya vuṭṭhāti. Nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti ākiñcaññāyatanasaññāya vuṭṭhāti. Ime bahiddhāvuṭṭhānā cattāro vimokkhā. 9 Katame dubhato vuṭṭhānā cattāro vimokkhā? Sotāpattimaggo sakkāyadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsā diṭṭhānusayā vicikicchānusayā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Sakadāgāmimaggo oḷārikā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Anāgāmimaggo anusahagatā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Arahattamaggo rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Ime dubhato vuṭṭhānā cattāro vimokkhā. 10 Katame ajjhattavuṭṭhānānaṁ anulomā cattāro vimokkhā? Paṭhamaṁ jhānaṁ paṭilābhatthāya vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca, dutiyaṁ jhānaṁ paṭilābhatthāya …pe… tatiyaṁ jhānaṁ paṭilābhatthāya …pe… catutthaṁ jhānaṁ paṭilābhatthāya vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca—ime ajjhattavuṭṭhānānaṁ anulomā cattāro vimokkhā. 11 Katame bahiddhāvuṭṭhānānaṁ anulomā cattāro vimokkhā? Ākāsānañcāyatanasamāpattiṁ paṭilābhatthāya vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca, viññāṇañcāyatanasamāpattiṁ …pe… ākiñcaññāyatanasamāpattiṁ …pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ paṭilābhatthāya vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca—ime bahiddhāvuṭṭhānānaṁ anulomā cattāro vimokkhā. 12 Katame dubhato vuṭṭhānānaṁ anulomā cattāro vimokkhā? Sotāpattimaggaṁ paṭilābhatthāya aniccānupassanā, dukkhānupassanā, anattānupassanā. Sakadāgāmimaggaṁ paṭilābhatthāya …pe… anāgāmimaggaṁ paṭilābhatthāya …pe… arahattamaggaṁ paṭilābhatthāya aniccānupassanā, dukkhānupassanā, anattānupassanā—ime dubhato vuṭṭhānānaṁ anulomā cattāro vimokkhā. 13 Katame ajjhattavuṭṭhānapaṭippassaddhī cattāro vimokkhā? Paṭhamassa jhānassa paṭilābho vā vipāko vā, dutiyassa jhānassa …pe… tatiyassa jhānassa …pe… catutthassa jhānassa paṭilābho vā vipāko vā—ime ajjhattavuṭṭhānapaṭippassaddhī cattāro vimokkhā. 14 Katame bahiddhāvuṭṭhānapaṭippassaddhī cattāro vimokkhā? Ākāsānañcāyatanasamāpattiyā paṭilābho vā vipāko vā, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā …pe… ākiñcaññāyatanasamāpattiyā …pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā paṭilābho vā vipāko vā—ime bahiddhāvuṭṭhānapaṭippassaddhī cattāro vimokkhā. 15 Katame dubhato vuṭṭhānapaṭippassaddhī cattāro vimokkhā? Sotāpattimaggassa sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmimaggassa sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmimaggassa anāgāmiphalaṁ, arahattamaggassa arahattaphalaṁ—ime dubhato vuṭṭhānapaṭippassaddhī cattāro vimokkhā. 16 Kathaṁ rūpī rūpāni passatīti—vimokkho? Idhekacco ajjhattaṁ paccattaṁ nīlanimittaṁ manasikaroti, nīlasaññaṁ paṭilabhati. So taṁ nimittaṁ 3233 --- ps1 5:16 suggahitaṁ karoti, sūpadhāritaṁ upadhāreti, svāvatthitaṁ avatthāpeti. So taṁ nimittaṁ suggahitaṁ katvā sūpadhāritaṁ upadhāretvā svāvatthitaṁ avatthāpetvā bahiddhā nīlanimitte cittaṁ upasaṁharati, nīlasaññaṁ paṭilabhati. So taṁ nimittaṁ suggahitaṁ karoti, sūpadhāritaṁ upadhāreti, svāvatthitaṁ avatthāpeti. So taṁ nimittaṁ suggahitaṁ katvā upadhāretvā svāvatthitaṁ avatthāpetvā āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa evaṁ hoti—“ajjhattañca bahiddhā ca ubhayamidaṁ rūpan”ti, rūpasaññī hoti. Idhekacco ajjhattaṁ paccattaṁ pītanimittaṁ …pe… lohitanimittaṁ …pe… odātanimittaṁ manasikaroti, odātasaññaṁ paṭilabhati. So taṁ nimittaṁ suggahitaṁ karoti, sūpadhāritaṁ upadhāreti, svāvatthitaṁ avatthāpeti. So taṁ nimittaṁ suggahitaṁ katvā sūpadhāritaṁ upadhāretvā svāvatthitaṁ avatthāpetvā bahiddhā odātanimitte cittaṁ upasaṁharati, odātasaññaṁ paṭilabhati. So taṁ nimittaṁ suggahitaṁ karoti, sūpadhāritaṁ upadhāreti, svāvatthitaṁ avatthāpeti. So taṁ nimittaṁ suggahitaṁ katvā sūpadhāritaṁ upadhāretvā svāvatthitaṁ avatthāpetvā āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa evaṁ hoti—“ajjhattañca bahiddhā ca ubhayamidaṁ rūpan”ti, rūpasaññī hoti. Evaṁ rūpī rūpāni passatīti—vimokkho. 17 Kathaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passatīti—vimokkho? Idhekacco ajjhattaṁ paccattaṁ nīlanimittaṁ na manasikaroti, nīlasaññaṁ na paṭilabhati; bahiddhā nīlanimitte cittaṁ upasaṁharati, nīlasaññaṁ paṭilabhati. So taṁ nimittaṁ suggahitaṁ karoti, sūpadhāritaṁ upadhāreti, svāvatthitaṁ avatthāpeti. So taṁ nimittaṁ suggahitaṁ katvā sūpadhāritaṁ upadhāretvā svāvatthitaṁ avatthāpetvā āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa evaṁ hoti—“ajjhattaṁ arūpaṁ, bahiddhā rūpamidan”ti, rūpasaññī hoti. Idhekacco ajjhattaṁ paccattaṁ pītanimittaṁ …pe… lohitanimittaṁ …pe… odātanimittaṁ na manasikaroti, odātasaññaṁ na paṭilabhati; bahiddhā odātanimitte cittaṁ upasaṁharati, odātasaññaṁ paṭilabhati. So taṁ nimittaṁ suggahitaṁ karoti, sūpadhāritaṁ upadhāreti, svāvatthitaṁ avatthāpeti. So taṁ nimittaṁ suggahitaṁ katvā sūpadhāritaṁ upadhāretvā svāvatthitaṁ avatthāpetvā āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa evaṁ hoti—“ajjhattaṁ arūpaṁ bahiddhā rūpamidan”ti, rūpasaññī hoti. Evaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passatīti—vimokkho. 18 Kathaṁ subhanteva adhimutto hotīti—vimokkho? Idha bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Mettāya bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… karuṇāya bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti. Muditāsahagatena cetasā …pe… muditāya bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati …pe… upekkhāya bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti. Evaṁ “subhaṁ” teva adhimutto hotīti—vimokkho. 19 Katamo ākāsānañcāyatanasamāpatti vimokkho? Idha bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā “ananto ākāso”ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati—ayaṁ ākāsānañcāyatanasamāpatti vimokkho. 20 Katamo viññāṇañcāyatanasamāpatti vimokkho? Idha bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma “anantaṁ viññāṇan”ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati—ayaṁ viññāṇañcāyatanasamāpatti vimokkho. 21 Katamo ākiñcaññāyatanasamāpatti vimokkho? Idha bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma “natthi kiñcī”ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati—ayaṁ ākiñcaññāyatanasamāpatti vimokkho. 22 Katamo nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti vimokkho? Idha bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati—ayaṁ nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti vimokkho. 23 Katamo saññāvedayitanirodhasamāpatti vimokkho? Idha bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja 3234 --- ps1 5:23 viharati—ayaṁ saññāvedayitanirodhasamāpatti vimokkho. 24 Katamo samayavimokkho? Cattāri ca jhānāni catasso ca arūpasamāpattiyo—ayaṁ samayavimokkho. 25 Katamo asamayavimokkho? Cattāro ca ariyamaggā, cattāri ca sāmaññaphalāni, nibbānañca—ayaṁ asamayavimokkho. 26 Katamo sāmayiko vimokkho? Cattāri ca jhānāni, catasso ca arūpasamāpattiyo—ayaṁ sāmayiko vimokkho. 27 Katamo asāmayiko vimokkho? Cattāro ca ariyamaggā, cattāri ca sāmaññaphalāni, nibbānañca—ayaṁ asāmayiko vimokkho. 28 Katamo kuppo vimokkho? Cattāri ca jhānāni, catasso ca arūpasamāpattiyo—ayaṁ kuppo vimokkho. 29 Katamo akuppo vimokkho? Cattāro ca ariyamaggā, cattāri ca sāmaññaphalāni, nibbānañca—ayaṁ akuppo vimokkho. 30 Katamo lokiko vimokkho? Cattāri ca jhānāni, catasso ca arūpasamāpattiyo—ayaṁ lokiko vimokkho. 31 Katamo lokuttaro vimokkho? Cattāro ca ariyamaggā, cattāri ca sāmaññaphalāni, nibbānañca—ayaṁ lokuttaro vimokkho. 32 Katamo sāsavo vimokkho? Cattāri ca jhānāni, catasso ca arūpasamāpattiyo—ayaṁ sāsavo vimokkho. 33 Katamo anāsavo vimokkho? Cattāro ca ariyamaggā, cattāri ca sāmaññaphalāni, nibbānañca—ayaṁ anāsavo vimokkho. 34 Katamo sāmiso vimokkho? Rūpappaṭisaññutto vimokkho—ayaṁ sāmiso vimokkho. 35 Katamo nirāmiso vimokkho? Arūpappaṭisaññutto vimokkho—ayaṁ nirāmiso vimokkho. 36 Katamo nirāmisā nirāmisataro vimokkho? Cattāro ca ariyamaggā, cattāri ca sāmaññaphalāni, nibbānañca—ayaṁ nirāmisānirāmisataro vimokkho. 37 Katamo paṇihito vimokkho? Cattāri ca jhānāni, catasso ca arūpasamāpattiyo—ayaṁ paṇihito vimokkho. Katamo appaṇihito vimokkho? Cattāro ca ariyamaggā, cattāri ca sāmaññaphalāni, nibbānañca—ayaṁ appaṇihito vimokkho. 38 Katamo paṇihitappaṭippassaddhi vimokkho? Paṭhamassa jhānassa paṭilābho vā vipāko vā …pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā paṭilābho vā vipāko vā—ayaṁ paṇihitappaṭippassaddhi vimokkho. 39 Katamo saññutto vimokkho? Cattāri ca jhānāni, catasso ca arūpasamāpattiyo—ayaṁ saññutto vimokkho. 40 Katamo visaññutto vimokkho? Cattāro ca ariyamaggā, cattāri ca sāmaññaphalāni, nibbānañca—ayaṁ visaññutto vimokkho. 41 Katamo ekattavimokkho? Cattāro ca ariyamaggā, cattāri ca sāmaññaphalāni, nibbānañca—ayaṁ ekattavimokkho. 42 Katamo nānattavimokkho? Cattāri ca jhānāni, catasso ca arūpasamāpattiyo—ayaṁ nānattavimokkho. 43 Katamo saññāvimokkho? Siyā eko saññāvimokkho dasa saññāvimokkhā honti, dasa saññāvimokkhā eko saññāvimokkho hoti, vatthuvasena pariyāyena. 44 Siyāti kathañca siyā? Aniccānupassanañāṇaṁ niccato saññāya muccatīti—saññāvimokkho. Dukkhānupassanañāṇaṁ sukhato saññāya muccatīti—saññāvimokkho. Anattānupassanañāṇaṁ attato saññāya muccatīti—saññāvimokkho. Nibbidānupassanañāṇaṁ nandiyā saññāya muccatīti—saññāvimokkho. Virāgānupassanañāṇaṁ rāgato saññāya muccatīti—saññāvimokkho. Nirodhānupassanañāṇaṁ samudayato saññāya muccatīti—saññāvimokkho. Paṭinissaggānupassanañāṇaṁ ādānato saññāya muccatīti—saññāvimokkho. Animittānupassanañāṇaṁ nimittato saññāya muccatīti—saññāvimokkho. Appaṇihitānupassanañāṇaṁ paṇidhiyā saññāya muccatīti—saññāvimokkho. Suññatānupassanañāṇaṁ abhinivesato saññāya muccatīti—saññāvimokkho. Evaṁ siyā eko saññāvimokkho dasa saññāvimokkhā honti, dasa saññāvimokkhā eko saññāvimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena. 45 Rūpe aniccānupassanañāṇaṁ niccato saññāya muccatīti—saññāvimokkho …pe… rūpe suññatānupassanañāṇaṁ abhinivesato saññāya muccatīti—saññāvimokkho. Evaṁ siyā eko saññāvimokkho dasa saññāvimokkhā honti, dasa saññāvimokkhā eko saññāvimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena. 46 Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṁ …pe… jarāmaraṇe aniccānupassanañāṇaṁ niccato saññāya muccatīti—saññāvimokkho …pe… jarāmaraṇe suññatānupassanañāṇaṁ abhinivesato saññāya muccatīti—saññāvimokkho. Evaṁ siyā, eko saññāvimokkho dasa saññāvimokkhā honti, dasa saññāvimokkhā eko saññāvimokkho hoti 3235 --- ps1 5:46 vatthuvasena pariyāyena—ayaṁ saññāvimokkho. 47 Katamo ñāṇavimokkho? Siyā eko ñāṇavimokkho dasa ñāṇavimokkhā honti, dasa ñāṇavimokkhā eko ñāṇavimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena siyāti. Kathañca siyā? Aniccānupassanā yathābhūtaṁ ñāṇaṁ niccato sammohā aññāṇā muccatīti—ñāṇavimokkho. Dukkhānupassanā yathābhūtaṁ ñāṇaṁ sukhato sammohā aññāṇā muccatīti—ñāṇavimokkho. Anattānupassanā yathābhūtaṁ ñāṇaṁ attato sammohā aññāṇā muccatīti—ñāṇavimokkho. Nibbidānupassanā yathābhūtaṁ ñāṇaṁ nandiyā sammohā aññāṇā muccatīti—ñāṇavimokkho. Virāgānupassanā yathābhūtaṁ ñāṇaṁ rāgato sammohā aññāṇā muccatīti—ñāṇavimokkho. Nirodhānupassanā yathābhūtaṁ ñāṇaṁ samudayato sammohā aññāṇā muccatīti—ñāṇavimokkho. Paṭinissaggānupassanā yathābhūtaṁ ñāṇaṁ ādānato sammohā aññāṇā muccatīti—ñāṇavimokkho. Animittānupassanā yathābhūtaṁ ñāṇaṁ nimittato sammohā aññāṇā muccatīti—ñāṇavimokkho. Appaṇihitānupassanā yathābhūtaṁ ñāṇaṁ paṇidhiyā sammohā aññāṇā muccatīti—ñāṇavimokkho. Suññatānupassanā yathābhūtaṁ ñāṇaṁ abhinivesato sammohā aññāṇā muccatīti—ñāṇavimokkho. Evaṁ siyā eko ñāṇavimokkho dasa ñāṇavimokkhā honti, dasa ñāṇavimokkhā eko ñāṇavimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena. 48 Rūpe aniccānupassanā yathābhūtaṁ ñāṇaṁ niccato sammohā aññāṇā muccatīti—ñāṇavimokkho …pe… rūpe suññatānupassanā yathābhūtaṁ ñāṇaṁ abhinivesato sammohā aññāṇā muccatīti—ñāṇavimokkho. Evaṁ siyā eko ñāṇavimokkho dasa ñāṇavimokkhā honti, dasa ñāṇavimokkhā eko ñāṇavimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena. 49 Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṁ …pe… jarāmaraṇe aniccānupassanā yathābhūtaṁ ñāṇaṁ niccato sammohā aññāṇā muccatīti—ñāṇavimokkho …pe… jarāmaraṇe suññatānupassanā yathābhūtaṁ ñāṇaṁ abhinivesato sammohā aññāṇā muccatīti—ñāṇavimokkho. Evaṁ siyā eko ñāṇavimokkho dasa ñāṇavimokkhā honti, dasa ñāṇavimokkhā eko ñāṇavimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena—ayaṁ ñāṇavimokkho. 50 Katamo sītisiyāvimokkho? Siyā eko sītisiyāvimokkho dasa sītisiyāvimokkhā honti, dasa sītisiyāvimokkhā eko sītisiyāvimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena siyāti. Kathañca siyā? Aniccānupassanā anuttaraṁ sītibhāvañāṇaṁ niccato santāpapariḷāhadarathā muccatīti—sītisiyāvimokkho. Dukkhānupassanā anuttaraṁ sītibhāvañāṇaṁ sukhato santāpapariḷāhadarathā muccatīti—sītisiyāvimokkho. Anattānupassanā anuttaraṁ sītibhāvañāṇaṁ attato santāpapariḷāhadarathā muccatīti—sītisiyāvimokkho. Nibbidānupassanā anuttaraṁ sītibhāvañāṇaṁ nandiyā santāpapariḷāhadarathā muccatīti—sītisiyāvimokkho. Virāgānupassanā anuttaraṁ sītibhāvañāṇaṁ rāgato santāpapariḷāhadarathā muccatīti—sītisiyāvimokkho. Nirodhānupassanā anuttaraṁ sītibhāvañāṇaṁ samudayato santāpapariḷāhadarathā muccatīti—sītisiyāvimokkho. Paṭinissaggānupassanā anuttaraṁ sītibhāvañāṇaṁ ādānato santāpapariḷāhadarathā muccatīti—sītisiyāvimokkho. Animittānupassanā anuttaraṁ sītibhāvañāṇaṁ nimittato santāpapariḷāhadarathā muccatīti—sītisiyāvimokkho. Appaṇihitānupassanā anuttaraṁ sītibhāvañāṇaṁ paṇidhiyā santāpapariḷāhadarathā muccatīti—sītisiyāvimokkho. Suññatānupassanā anuttaraṁ sītibhāvañāṇaṁ abhinivesato santāpapariḷāhadarathā muccatīti—sītisiyāvimokkho. Evaṁ siyā eko sītisiyāvimokkho dasa sītisiyāvimokkhā honti, dasa sītisiyāvimokkhā eko sītisiyāvimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena. 51 Rūpe aniccānupassanā anuttaraṁ sītibhāvañāṇaṁ niccato santāpapariḷāhadarathā muccatīti—sītisiyāvimokkho …pe… rūpe suññatānupassanā anuttaraṁ sītibhāvañāṇaṁ abhinivesato santāpapariḷāhadarathā muccatīti—sītisiyāvimokkho. Evaṁ siyā eko sītisiyāvimokkho dasa sītisiyāvimokkhā honti, dasa sītisiyāvimokkhā eko sītisiyāvimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena. 52 Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṁ …pe… jarāmaraṇe aniccānupassanā anuttaraṁ sītibhāvañāṇaṁ niccato santāpapariḷāhadarathā muccatīti—sītisiyāvimokkho …pe… jarāmaraṇe suññatānupassanā anuttaraṁ sītibhāvañāṇaṁ abhinivesato 3236 --- ps1 5:52 santāpapariḷāhadarathā muccatīti—sītisiyāvimokkho. Evaṁ siyā eko sītisiyāvimokkho dasa sītisiyāvimokkhā honti, dasa sītisiyāvimokkhā eko sītisiyāvimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena—ayaṁ sītisiyāvimokkho. 53 Katamo jhānavimokkho? Nekkhammaṁ jhāyatīti jhānaṁ. Kāmacchandaṁ jhāpetīti—jhānaṁ. Jhāyanto muccatīti—jhānavimokkho. Jhāpento muccatīti—jhānavimokkho. Jhāyantīti— dhammā. Jhāpetīti—kilese. Jhāte ca jhāpe ca jānātīti—jhānavimokkho. Abyāpādo jhāyatīti—jhānaṁ. Byāpādaṁ jhāpetīti—jhānaṁ. Jhāyanto muccatīti— jhānavimokkho. Jhāpento muccatīti—jhānavimokkho. Jhāyantīti—dhammā. Jhāpetīti—kilese. Jhāte ca jhāpe ca jānātīti—jhānavimokkho. Ālokasaññā jhāyatīti—jhānaṁ. Thinamiddhaṁ jhāpetīti—jhānaṁ …pe… avikkhepo jhāyatīti— jhānaṁ. Uddhaccaṁ jhāpetīti—jhānaṁ. Dhammavavatthānaṁ jhāyatīti—jhānaṁ. Vicikicchaṁ jhāpetīti—jhānaṁ. Ñāṇaṁ jhāyatīti—jhānaṁ. Avijjaṁ jhāpetīti— jhānaṁ. Pāmojjaṁ jhāyatīti—jhānaṁ. Aratiṁ jhāpetīti—jhānaṁ. Paṭhamaṁ jhānaṁ jhāyatīti—jhānaṁ. Nīvaraṇe jhāpetīti—jhānaṁ …pe… arahattamaggo jhāyatīti— jhānaṁ. Sabbakilese jhāpetīti—jhānaṁ. Jhāyanto muccatīti—jhānavimokkho. Jhāpento muccatīti—jhānavimokkho. Jhāyantīti—dhammā. Jhāpetīti—kilese. Jhāte ca jhāpe ca jānātīti—jhānavimokkho—ayaṁ jhānavimokkho. 54 Katamo anupādā cittassa vimokkho? Siyā eko anupādācittassa vimokkho dasa anupādācittassa vimokkhā honti, dasa anupādācittassa vimokkhā eko anupādācittassa vimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena siyāti. Kathañca siyā? Aniccānupassanañāṇaṁ niccato upādānā muccatīti—anupādācittassa vimokkho. Dukkhānupassanañāṇaṁ sukhato upādānā muccatīti—anupādācittassa vimokkho. Anattānupassanañāṇaṁ attato upādānā muccatīti—anupādācittassa vimokkho. Nibbidānupassanañāṇaṁ nandiyā upādānā muccatīti—anupādācittassa vimokkho. Virāgānupassanañāṇaṁ rāgato upādānā muccatīti—anupādācittassa vimokkho. Nirodhānupassanañāṇaṁ samudayato upādānā muccatīti—anupādācittassa vimokkho. Paṭinissaggānupassanañāṇaṁ ādānato upādānā muccatīti—anupādācittassa vimokkho. Animittānupassanañāṇaṁ nimittato upādānā muccatīti—anupādācittassa vimokkho. Appaṇihitānupassanañāṇaṁ paṇidhiyā upādānā muccatīti—anupādācittassa vimokkho. Suññatānupassanañāṇaṁ abhinivesato upādānā muccatīti—anupādācittassa vimokkho. Evaṁ siyā eko anupādācittassa vimokkho dasa anupādācittassa vimokkhā honti, dasa anupādācittassa vimokkhā eko anupādācittassa vimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena. 55 Rūpe aniccānupassanañāṇaṁ niccato upādānā muccatīti—anupādācittassa vimokkho …pe… rūpe suññatānupassanañāṇaṁ abhinivesato upādānā muccatīti—anupādācittassa vimokkho. Evaṁ siyā eko anupādācittassa vimokkho dasa anupādācittassa vimokkhā honti, dasa anupādācittassa vimokkhā eko anupādācittassa vimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena. 56 Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṁ …pe… jarāmaraṇe aniccānupassanañāṇaṁ niccato upādānā muccatīti—anupādācittassa vimokkho …pe… jarāmaraṇe suññatānupassanañāṇaṁ abhinivesato upādānā muccatīti—anupādācittassa vimokkho. Evaṁ siyā eko anupādācittassa vimokkho dasa anupādācittassa vimokkhā honti, dasa anupādācittassa vimokkhā eko anupādācittassa vimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena. 57 Aniccānupassanañāṇaṁ katihupādānehi muccati? Dukkhānupassanañāṇaṁ katihupādānehi muccati? Anattānupassanañāṇaṁ katihupādānehi muccati? Nibbidānupassanañāṇaṁ …pe… virāgānupassanañāṇaṁ … nirodhānupassanañāṇaṁ … paṭinissaggānupassanañāṇaṁ … animittānupassanañāṇaṁ … appaṇihitānupassanañāṇaṁ … suññatānupassanañāṇaṁ katihupādānehi muccatīti? 58 Aniccānupassanañāṇaṁ tīhupādānehi muccati. Dukkhānupassanañāṇaṁ ekupādānā muccati. Anattānupassanañāṇaṁ tīhupādānehi muccati. Nibbidānupassanañāṇaṁ ekupādānā muccati. Virāgānupassanañāṇaṁ ekupādānā muccati. Nirodhānupassanañāṇaṁ catūhupādānehi muccati. Paṭinissaggānupassanañāṇaṁ catūhupādānehi muccati. 3237 --- ps1 5:58 Animittānupassanañāṇaṁ tīhupādānehi muccati. Appaṇihitānupassanañāṇaṁ ekupādānā muccati. Suññatānupassanañāṇaṁ tīhupādānehi muccati. 59 Aniccānupassanañāṇaṁ katamehi tīhupādānehi muccati? Diṭṭhupādānā, sīlabbatupādānā, attavādupādānā—aniccānupassanañāṇaṁ imehi tīhupādānehi muccati. Dukkhānupassanañāṇaṁ katamā ekupādānā muccati? Kāmupādānā—dukkhānupassanañāṇaṁ idaṁ ekupādānā muccati. Anattānupassanañāṇaṁ katamehi tīhupādānehi muccati? Diṭṭhupādānā, sīlabbatupādānā, attavādupādānā—anattānupassanañāṇaṁ imehi tīhupādānehi muccati. Nibbidānupassanañāṇaṁ katamā ekupādānā muccati? Kāmupādānā—nibbidānupassanañāṇaṁ idaṁ ekupādānā muccati. Virāgānupassanañāṇaṁ katamā ekupādānā muccati? Kāmupādānā—virāgānupassanañāṇaṁ idaṁ ekupādānā muccati. Nirodhānupassanañāṇaṁ katamehi catūhupādānehi muccati? Kāmupādānā, diṭṭhupādānā, sīlabbatupādānā, attavādupādānā—nirodhānupassanañāṇaṁ imehi catūhupādānehi muccati. Paṭinissaggānupassanañāṇaṁ katamehi catūhupādānehi muccati? Kāmupādānā, diṭṭhupādānā, sīlabbatupādānā, attavādupādānā—paṭinissaggānupassanañāṇaṁ imehi catūhupādānehi muccati. Animittānupassanañāṇaṁ katamehi tīhupādānehi muccati? Diṭṭhupādānā, sīlabbatupādānā, attavādupādānā—animittānupassanañāṇaṁ imehi tīhupādānehi muccati. Appaṇihitānupassanañāṇaṁ katamā ekupādānā muccati? Kāmupādānā—appaṇihitānupassanañāṇaṁ idaṁ ekupādānā muccati. Suññatānupassanañāṇaṁ katamehi tīhupādānehi muccati? Diṭṭhupādānā, sīlabbatupādānā, attavādupādānā—suññatānupassanañāṇaṁ imehi tīhupādānehi muccati. 60 Yañca aniccānupassanañāṇaṁ, yañca anattānupassanañāṇaṁ, yañca animittānupassanañāṇaṁ, yañca suññatānupassanañāṇaṁ—imāni cattāri ñāṇāni tīhupādānehi muccanti—diṭṭhupādānā, sīlabbatupādānā, attavādupādānā. Yañca dukkhānupassanañāṇaṁ, yaṁ ca nibbidānupassanañāṇaṁ, yañca virāgānupassanañāṇaṁ, yañca appaṇihitānupassanañāṇaṁ—imāni cattāri ñāṇāni ekupādānā muccanti—kāmupādānā. Yañca nirodhānupassanañāṇaṁ, yañca paṭinissaggānupassanañāṇaṁ—imāni dve ñāṇāni catūhupādānehi muccanti—kāmupādānā, diṭṭhupādānā, sīlabbatupādānā, attavādupādānā—ayaṁ anupādācittassa vimokkho. Vimokkhakathāya paṭhamabhāṇavāro. 61 Tīṇi kho panimāni vimokkhamukhāni lokaniyyānāya saṁvattanti. Sabbasaṅkhāre paricchedaparivaṭumato samanupassanatāya animittāya ca dhātuyā cittasampakkhandanatāya, sabbasaṅkhāresu manosamuttejanatāya appaṇihitāya ca dhātuyā cittasampakkhandanatāya, sabbadhamme parato samanupassanatāya suññatāya ca dhātuyā cittasampakkhandanatāya—imāni tīṇi vimokkhamukhāni lokaniyyānāya saṁvattanti. 62 Aniccato manasikaroto kathaṁ saṅkhārā upaṭṭhanti? Dukkhato manasikaroto kathaṁ saṅkhārā upaṭṭhanti? Anattato manasikaroto kathaṁ saṅkhārā upaṭṭhanti? Aniccato manasikaroto khayato saṅkhārā upaṭṭhanti, dukkhato manasikaroto bhayato saṅkhārā upaṭṭhanti, anattato manasikaroto suññato saṅkhārā upaṭṭhanti. 63 Aniccato manasikaroto kiṁ bahulaṁ cittaṁ hoti? Dukkhato manasikaroto kiṁ bahulaṁ cittaṁ hoti? Anattato manasikaroto kiṁ bahulaṁ cittaṁ hoti? Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulaṁ cittaṁ hoti. Dukkhato manasikaroto passaddhibahulaṁ cittaṁ hoti. Anattato manasikaroto vedabahulaṁ cittaṁ hoti. 64 Aniccato manasikaronto adhimokkhabahulo katamindriyaṁ paṭilabhati? Dukkhato manasikaronto passaddhibahulo katamindriyaṁ paṭilabhati? Anattato manasikaronto vedabahulo katamindriyaṁ paṭilabhati? Aniccato manasikaronto adhimokkhabahulo saddhindriyaṁ paṭilabhati. Dukkhato manasikaronto passaddhibahulo samādhindriyaṁ paṭilabhati. Anattato manasikaronto vedabahulo paññindriyaṁ paṭilabhati. 65 Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulassa katamindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti, bhāvanāya katindriyāni tadanvayā honti, 3238 --- ps1 5:65 sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, kenaṭṭhena bhāvanā, ko bhāveti? Dukkhato manasikaroto passaddhibahulassa katamindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti, bhāvanāya katindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, kenaṭṭhena bhāvanā, ko bhāveti? Anattato manasikaroto vedabahulassa katamindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti, bhāvanāya katindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, kenaṭṭhena bhāvanā, ko bhāveti? Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulassa saddhindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti. Bhāvanāya cattārindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā. Yo sammāpaṭipanno so bhāveti; natthi micchāpaṭipannassa indriyabhāvanā. Dukkhato manasikaroto passaddhibahulassa samādhindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti. Bhāvanāya cattārindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā. Yo sammāpaṭipanno so bhāveti; natthi micchāpaṭipannassa indriyabhāvanā. Anattato manasikaroto vedabahulassa paññindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti. Bhāvanāya cattārindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā. Yo sammāpaṭipanno so bhāveti; natthi micchāpaṭipannassa indriyabhāvanā. 66 Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulassa katamindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti? Bhāvanāya katindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti? Paṭivedhakāle katamindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti? Paṭivedhāya katindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti? Kenaṭṭhena bhāvanā? Kenaṭṭhena paṭivedho? Dukkhato manasikaroto passaddhibahulassa katamindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti? Bhāvanāya katindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti? Paṭivedhakāle katamindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti? Paṭivedhāya katindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti? Kenaṭṭhena bhāvanā? Kenaṭṭhena paṭivedho? Anattato manasikaroto vedabahulassa katamindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti? Bhāvanāya katindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti? Paṭivedhakāle katamindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti? Paṭivedhāya katindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti? Kenaṭṭhena bhāvanā? Kenaṭṭhena paṭivedho? 67 Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulassa saddhindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti. Bhāvanāya cattārindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭivedhakāle paññindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti. Paṭivedhāya cattārindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā. Dassanaṭṭhena paṭivedho. Evaṁ paṭivijjhantopi bhāveti, bhāventopi paṭivijjhati. Dukkhato manasikaroto passaddhibahulassa samādhindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti. Bhāvanāya cattārindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭivedhakāle paññindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti. Paṭivedhāya cattārindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā 3239 --- ps1 5:67 honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā. Dassanaṭṭhena paṭivedho. Evaṁ paṭivijjhantopi bhāveti, bhāventopi paṭivijjhati. Anattato manasikaroto vedabahulassa paññindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti. Bhāvanāya cattārindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭivedhakālepi paññindriyaṁ ādhipateyyaṁ hoti. Paṭivedhāya cattārindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā. Dassanaṭṭhena paṭivedho. Evaṁ paṭivijjhantopi bhāveti, bhāventopi paṭivijjhati. 68 Aniccato manasikaroto katamindriyaṁ adhimattaṁ hoti? Katamindriyassa adhimattattā saddhāvimutto hoti? Dukkhato manasikaroto katamindriyaṁ adhimattaṁ hoti? Katamindriyassa adhimattattā kāyasakkhī hoti? Anattato manasikaroto katamindriyaṁ adhimattaṁ hoti? Katamindriyassa adhimattattā diṭṭhippatto hoti? 69 Aniccato manasikaroto saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Saddhindriyassa adhimattattā saddhāvimutto hoti. Dukkhato manasikaroto samādhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Samādhindriyassa adhimattattā kāyasakkhī hoti. Anattato manasikaroto paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Paññindriyassa adhimattattā diṭṭhippatto hoti. 70 Saddahanto vimuttoti—saddhāvimutto. Phuṭṭhattā sacchikatoti—kāyasakkhī. Diṭṭhattā pattoti—diṭṭhippatto. Saddahanto vimuccatīti—saddhāvimutto. Jhānaphassaṁ paṭhamaṁ phusati, pacchā nirodhaṁ nibbānaṁ sacchikarotīti—kāyasakkhī. “Dukkhā saṅkhārā, sukho nirodho”ti ñātaṁ hoti diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāyāti—diṭṭhippatto. Yo cāyaṁ puggalo saddhāvimutto, yo ca kāyasakkhī, yo ca diṭṭhippatto, siyā ime tayo puggalā saddhāvimuttāpi kāyasakkhīpi diṭṭhippattāpi vatthuvasena pariyāyena siyāti. Kathañca siyā? Aniccato manasikaroto saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Saddhindriyassa adhimattattā saddhāvimutto hoti. Dukkhato manasikaroto saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Saddhindriyassa adhimattattā saddhāvimutto hoti. Anattato manasikaroto saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Saddhindriyassa adhimattattā saddhāvimutto hoti. Evaṁ ime tayo puggalā saddhindriyassa vasena saddhāvimuttā. 71 Dukkhato manasikaroto samādhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Samādhindriyassa adhimattattā kāyasakkhī hoti. Anattato manasikaroto samādhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Samādhindriyassa adhimattattā kāyasakkhī hoti. Aniccato manasikaroto samādhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Samādhindriyassa adhimattattā kāyasakkhī hoti. Evaṁ ime tayo puggalā samādhindriyassa vasena kāyasakkhī. 72 Anattato manasikaroto paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Paññindriyassa adhimattattā diṭṭhippatto hoti. Aniccato manasikaroto paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Paññindriyassa adhimattattā diṭṭhippatto hoti. Dukkhato manasikaroto paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Paññindriyassa adhimattattā diṭṭhippatto hoti. Evaṁ ime tayo puggalā paññindriyassa vasena diṭṭhippattā. 73 Yo cāyaṁ puggalo saddhāvimutto, yo ca kāyasakkhī, yo ca diṭṭhippatto, evaṁ siyā ime tayo puggalā saddhāvimuttāpi kāyasakkhīpi diṭṭhippattāpi vatthuvasena pariyāyena. Yo cāyaṁ puggalo saddhāvimutto, yo ca kāyasakkhī, yo ca diṭṭhippatto, siyā ime tayo puggalā …pe… aññoyeva saddhāvimutto, añño kāyasakkhī, añño diṭṭhippatto. 74 Siyāti. Kathañca siyā? Aniccato manasikaroto saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Saddhindriyassa adhimattattā saddhāvimutto hoti. Dukkhato manasikaroto samādhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Samādhindriyassa adhimattattā kāyasakkhī hoti. Anattato manasikaroto paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Paññindriyassa adhimattattā diṭṭhippatto hoti. Yo cāyaṁ puggalo saddhāvimutto, yo ca kāyasakkhī, yo ca diṭṭhippatto, evaṁ siyā ime tayo puggalā saddhāvimuttāpi kāyasakkhīpi diṭṭhippattāpi vatthuvasena pariyāyena. Aññoyeva saddhāvimutto, añño kāyasakkhī, añño diṭṭhippatto. 75 Aniccato manasikaroto 3240 --- ps1 5:75 saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti, saddhindriyassa adhimattattā sotāpattimaggaṁ paṭilabhati; tena vuccati—“saddhānusārī”. Cattārindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Saddhindriyassa vasena catunnaṁ indriyānaṁ bhāvanā hoti. Ye hi keci saddhindriyassa vasena sotāpattimaggaṁ paṭilabhanti, sabbe te saddhānusārino. 76 Aniccato manasikaroto saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti, saddhindriyassa adhimattattā sotāpattiphalaṁ sacchikataṁ hoti; tena vuccati—“saddhāvimutto”. Cattārindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Saddhindriyassa vasena cattārindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Yehi keci saddhindriyassa vasena sotāpattiphalaṁ sacchikatā, sabbe te saddhāvimuttā. 77 Aniccato manasikaroto saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti, saddhindriyassa adhimattattā sakadāgāmimaggaṁ paṭilabhati …pe… sakadāgāmiphalaṁ sacchikataṁ hoti …pe… anāgāmimaggaṁ paṭilabhati … anāgāmiphalaṁ sacchikataṁ hoti …pe… arahattamaggaṁ paṭilabhati … arahattaṁ sacchikataṁ hoti; tena vuccati—“saddhāvimutto”. Cattārindriyāni tadanvayā honti …pe… sampayuttapaccayā honti. Saddhindriyassa vasena cattārindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Yehi keci saddhindriyassa vasena arahattaṁ sacchikatā, sabbe te saddhāvimuttā. 78 Dukkhato manasikaroto samādhindriyaṁ adhimattaṁ hoti, samādhindriyassa adhimattattā sotāpattimaggaṁ paṭilabhati; tena vuccati—“kāyasakkhī”. Cattārindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Samādhindriyassa vasena catunnaṁ indriyānaṁ bhāvanā hoti. Ye hi keci samādhindriyassa vasena sotāpattimaggaṁ paṭilabhanti, sabbe te kāyasakkhī. 79 Dukkhato manasikaroto samādhindriyaṁ adhimattaṁ hoti, samādhindriyassa adhimattattā sotāpattiphalaṁ sacchikataṁ hoti …pe… sakadāgāmimaggaṁ paṭilabhati …pe… sakadāgāmiphalaṁ sacchikataṁ hoti …pe… anāgāmimaggaṁ paṭilabhati …pe… anāgāmiphalaṁ sacchikataṁ hoti …pe… arahattamaggaṁ paṭilabhati …pe… arahattaṁ sacchikataṁ hoti; tena vuccati—“kāyasakkhī”. Cattārindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Samādhindriyassa vasena cattārindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Ye hi keci samādhindriyassa vasena arahattaṁ sacchikatā, sabbe te kāyasakkhī. 80 Anattato manasikaroto paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti, paññindriyassa adhimattattā sotāpattimaggaṁ paṭilabhati; tena vuccati—“dhammānusārī”. Cattārindriyāni tadanvayā honti …pe… sampayuttapaccayā honti. Paññindriyassa vasena catunnaṁ indriyānaṁ bhāvanā hoti. Ye hi keci paññindriyassa vasena sotāpattimaggaṁ paṭilabhanti, sabbe te dhammānusārino. 81 Anattato manasikaroto paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti, paññindriyassa adhimattattā sotāpattiphalaṁ sacchikataṁ hoti; tena vuccati—“diṭṭhippatto”. Cattārindriyāni tadanvayā honti …pe… sampayuttapaccayā honti. Paññindriyassa vasena cattārindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Ye hi keci paññindriyassa vasena sotāpattiphalaṁ sacchikatā, sabbe te diṭṭhippattā. 82 Anattato manasikaroto paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti, paññindriyassa adhimattattā sakadāgāmimaggaṁ paṭilabhati …pe… sakadāgāmiphalaṁ sacchikataṁ hoti …pe… anāgāmimaggaṁ paṭilabhati … anāgāmiphalaṁ sacchikataṁ hoti … arahattamaggaṁ paṭilabhati …pe… arahattaṁ sacchikataṁ hoti; tena vuccati—“diṭṭhippatto”. Cattārindriyāni tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paññindriyassa vasena cattārindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Ye hi keci paññindriyassa vasena arahattaṁ sacchikatā, sabbe te diṭṭhippattā. 83 Ye hi keci nekkhammaṁ bhāvitā vā bhāventi vā bhāvissanti vā, adhigatā vā adhigacchanti vā adhigamissanti vā, pattā vā pāpuṇanti vā pāpuṇissanti vā, 3241 --- ps1 5:83 paṭiladdhā vā paṭilabhanti vā paṭilabhissanti vā, paṭividdhā vā paṭivijjhanti vā paṭivijjhissanti vā, sacchikatā vā sacchikaronti vā sacchikarissanti vā, phassitā vā phassanti vā phassissanti vā, vasippattā vā pāpuṇanti vā pāpuṇissanti vā, pāramippattā vā pāpuṇanti vā pāpuṇissanti vā, vesārajjappattā vā pāpuṇanti vā pāpuṇissanti vā, sabbe te saddhindriyassa vasena saddhāvimuttā, samādhindriyassa vasena kāyasakkhī, paññindriyassa vasena diṭṭhippattā. 84 Ye hi keci abyāpādaṁ …pe… ālokasaññaṁ … avikkhepaṁ … dhammavavatthānaṁ … ñāṇaṁ … pāmojjaṁ … paṭhamaṁ jhānaṁ … dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ … ākāsānañcāyatanasamāpattiṁ … viññāṇañcāyatanasamāpattiṁ … ākiñcaññāyatanasamāpattiṁ … nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ … aniccānupassanaṁ … dukkhānupassanaṁ … anattānupassanaṁ … nibbidānupassanaṁ … virāgānupassanaṁ … nirodhānupassanaṁ … paṭinissaggānupassanaṁ … khayānupassanaṁ … vayānupassanaṁ … vipariṇāmānupassanaṁ … animittānupassanaṁ … appaṇihitānupassanaṁ … suññatānupassanaṁ … adhipaññādhammavipassanaṁ … yathābhūtañāṇadassanaṁ … ādīnavānupassanaṁ … paṭisaṅkhānupassanaṁ … vivaṭṭanānupassanaṁ … sotāpattimaggaṁ … sakadāgāmimaggaṁ … anāgāmimaggaṁ … arahattamaggaṁ …. 85 Ye hi keci cattāro satipaṭṭhāne … cattāro sammappadhāne … cattāro iddhipāde … pañcindriyāni … pañca balāni … satta bojjhaṅge … ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ … ye hi keci aṭṭha vimokkhe bhāvitā vā bhāventi vā bhāvissanti vā, adhigatā vā adhigacchanti vā adhigamissanti vā, pattā vā pāpuṇanti vā pāpuṇissanti vā, paṭiladdhā vā paṭilabhanti vā paṭilabhissanti vā, paṭividdhā vā paṭivijjhanti vā paṭivijjhissanti vā, sacchikatā vā sacchikaronti vā sacchikarissanti vā, phassitā vā phassanti vā phassissanti vā, vasippattā vā pāpuṇanti vā pāpuṇissanti vā pāramippattā vā pāpuṇanti vā pāpuṇissanti vā, vesārajjappattā vā pāpuṇanti vā pāpuṇissanti vā, sabbe te saddhindriyassa vasena saddhāvimuttā, samādhindriyassa vasena kāyasakkhī, paññindriyassa vasena diṭṭhippattā. 86 Ye hi keci catasso paṭisambhidā pattā vā pāpuṇanti vā pāpuṇissanti vā …pe… sabbe te saddhindriyassa vasena saddhāvimuttā, samādhindriyassa vasena kāyasakkhī, paññindriyassa vasena diṭṭhippattā. 87 Ye hi keci tisso vijjā paṭividdhā vā paṭivijjhanti vā paṭivijjhissanti vā …pe… sabbe te saddhindriyassa vasena saddhāvimuttā, samādhindriyassa vasena kāyasakkhī, paññindriyassa vasena diṭṭhippattā. 88 Ye hi keci tisso sikkhā sikkhitā vā sikkhanti vā sikkhissanti vā, sacchikatā vā sacchikaronti vā sacchikarissanti vā, phassitā vā phassanti vā phassissanti vā, vasippattā vā pāpuṇanti vā pāpuṇissanti vā, pāramippattā vā pāpuṇanti vā pāpuṇissanti vā, vesārajjappattā vā pāpuṇanti vā pāpuṇissanti vā, sabbe te saddhindriyassa vasena saddhāvimuttā, samādhindriyassa vasena kāyasakkhī, paññindriyassa vasena diṭṭhippattā. 89 Ye hi keci dukkhaṁ parijānanti samudayaṁ pajahanti nirodhaṁ sacchikaronti maggaṁ bhāventi, sabbe te saddhindriyassa vasena saddhāvimuttā, samādhindriyassa vasena kāyasakkhī, paññindriyassa vasena diṭṭhippattā. 90 Katihākārehi saccappaṭivedho hoti? Katihākārehi saccāni paṭivijjhati? Catūhākārehi saccappaṭivedho hoti. Catūhākārehi saccāni paṭivijjhati. Dukkhasaccaṁ pariññāpaṭivedhaṁ paṭivijjhati, samudayasaccaṁ pahānappaṭivedhaṁ paṭivijjhati, nirodhasaccaṁ sacchikiriyāpaṭivedhaṁ paṭivijjhati, maggasaccaṁ bhāvanāpaṭivedhaṁ paṭivijjhati. Imehi catūhākārehi saccappaṭivedho hoti. Imehi catūhākārehi saccāni paṭivijjhanto saddhindriyassa vasena saddhāvimutto, samādhindriyassa vasena kāyasakkhī, paññindriyassa vasena diṭṭhippatto. 91 Katihākārehi saccappaṭivedho hoti? Katihākārehi saccāni paṭivijjhati? Navahākārehi saccappaṭivedho hoti, navahākārehi saccāni paṭivijjhati. Dukkhasaccaṁ pariññāpaṭivedhaṁ paṭivijjhati, samudayasaccaṁ pahānappaṭivedhaṁ paṭivijjhati, nirodhasaccaṁ sacchikiriyāpaṭivedhaṁ 3242 --- ps1 5:91 paṭivijjhati, maggasaccaṁ bhāvanāpaṭivedhaṁ paṭivijjhati. Abhiññāpaṭivedho ca sabbadhammānaṁ, pariññāpaṭivedho ca sabbasaṅkhārānaṁ, pahānappaṭivedho ca sabbākusalānaṁ, bhāvanāpaṭivedho ca catunnaṁ maggānaṁ, sacchikiriyāpaṭivedho ca nirodhassa. Imehi navahākārehi saccappaṭivedho hoti. Imehi navahākārehi saccāni paṭivijjhanto saddhindriyassa vasena saddhāvimutto, samādhindriyassa vasena kāyasakkhī, paññindriyassa vasena diṭṭhippatto. Dutiyabhāṇavāro. 92 Aniccato manasikaroto kathaṁ saṅkhārā upaṭṭhanti? Dukkhato manasikaroto kathaṁ saṅkhārā upaṭṭhanti? Anattato manasikaroto kathaṁ saṅkhārā upaṭṭhanti? Aniccato manasikaroto khayato saṅkhārā upaṭṭhanti. Dukkhato manasikaroto bhayato saṅkhārā upaṭṭhanti. Anattato manasikaroto suññato saṅkhārā upaṭṭhanti. 93 Aniccato manasikaroto kiṁ bahulaṁ cittaṁ hoti? Dukkhato manasikaroto kiṁ bahulaṁ cittaṁ hoti? Anattato manasikaroto kiṁ bahulaṁ cittaṁ hoti? Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulaṁ cittaṁ hoti. Dukkhato manasikaroto passaddhibahulaṁ cittaṁ hoti. Anattato manasikaroto vedabahulaṁ cittaṁ hoti. 94 Aniccato manasikaronto adhimokkhabahulo katamaṁ vimokkhaṁ paṭilabhati? Dukkhato manasikaronto passaddhibahulo katamaṁ vimokkhaṁ paṭilabhati? Anattato manasikaronto vedabahulo katamaṁ vimokkhaṁ paṭilabhati? Aniccato manasikaronto adhimokkhabahulo animittaṁ vimokkhaṁ paṭilabhati. Dukkhato manasikaronto passaddhibahulo appaṇihitaṁ vimokkhaṁ paṭilabhati. Anattato manasikaronto vedabahulo suññataṁ vimokkhaṁ paṭilabhati. 95 Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulassa katamo vimokkho ādhipateyyo hoti, bhāvanāya kati vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, kenaṭṭhena bhāvanā, ko bhāveti? Dukkhato manasikaroto passaddhibahulassa katamo vimokkho ādhipateyyo hoti, bhāvanāya kati vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, kenaṭṭhena bhāvanā, ko bhāveti? Anattato manasikaroto vedabahulassa katamo vimokkho ādhipateyyo hoti, bhāvanāya kati vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, kenaṭṭhena bhāvanā, ko bhāveti? 96 Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulassa animitto vimokkho ādhipateyyo hoti. Bhāvanāya dve vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā. Yo sammāpaṭipanno so bhāveti; natthi micchāpaṭipannassa vimokkhabhāvanā. Dukkhato manasikaroto passaddhibahulassa appaṇihito vimokkho ādhipateyyo hoti. Bhāvanāya dve vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā. Yo sammāpaṭipanno so bhāveti; natthi micchāpaṭipannassa vimokkhabhāvanā. Anattato manasikaroto vedabahulassa suññato vimokkho ādhipateyyo hoti. Bhāvanāya dve vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā. Yo sammāpaṭipanno so bhāveti; natthi micchāpaṭipannassa vimokkhabhāvanā. 97 Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulassa katamo vimokkho ādhipateyyo hoti, bhāvanāya kati vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, paṭivedhakāle katamo vimokkho ādhipateyyo hoti, paṭivedhāya kati vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, kenaṭṭhena bhāvanā, kenaṭṭhena paṭivedho? Dukkhato manasikaroto passaddhibahulassa katamo vimokkho ādhipateyyo hoti, bhāvanāya kati vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, 3243 --- ps1 5:97 sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, paṭivedhakāle katamo vimokkho ādhipateyyo hoti, paṭivedhāya kati vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, kenaṭṭhena bhāvanā, kenaṭṭhena paṭivedho? Anattato manasikaroto vedabahulassa katamo vimokkho ādhipateyyo hoti, bhāvanāya kati vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, paṭivedhakāle katamo vimokkho ādhipateyyo hoti, paṭivedhāya kativimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, kenaṭṭhena bhāvanā, kenaṭṭhena paṭivedho? 98 Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulassa animitto vimokkho ādhipateyyo hoti, bhāvanāya dve vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, paṭivedhakālepi animitto vimokkho ādhipateyyo hoti, paṭivedhāya dve vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, ekarasaṭṭhena bhāvanā, dassanaṭṭhena paṭivedho, evaṁ paṭivijjhantopi bhāveti, bhāventopi paṭivijjhati. Dukkhato manasikaroto passaddhibahulassa appaṇihito vimokkho ādhipateyyo hoti, bhāvanāya dve vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, paṭivedhakālepi appaṇihito vimokkho ādhipateyyo hoti, paṭivedhāya dve vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, ekarasaṭṭhena bhāvanā, dassanaṭṭhena paṭivedho, evaṁ paṭivijjhantopi bhāveti, bhāventopi paṭivijjhati. Anattato manasikaroto vedabahulassa suññato vimokkho ādhipateyyo hoti, bhāvanāya dve vimokkhā tadanvayā honti sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, paṭivedhakālepi suññato vimokkho ādhipateyyo hoti, paṭivedhāya dve vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti, ekarasaṭṭhena bhāvanā, dassanaṭṭhena paṭivedho, evaṁ paṭivijjhantopi bhāveti, bhāventopi paṭivijjhati. 99 Aniccato manasikaroto katamo vimokkho adhimatto hoti? Katamavimokkhassa adhimattattā saddhāvimutto hoti? Dukkhato manasikaroto katamo vimokkho adhimatto hoti? Katamavimokkhassa adhimattattā kāyasakkhī hoti? Anattato manasikaroto katamo vimokkho adhimatto hoti? Katamavimokkhassa adhimattattā diṭṭhippatto hoti? 100 Aniccato manasikaroto animitto vimokkho adhimatto hoti. Animittavimokkhassa adhimattattā saddhāvimutto hoti. Dukkhato manasikaroto appaṇihito vimokkho adhimatto hoti. Appaṇihitavimokkhassa adhimattattā kāyasakkhī hoti. Anattato manasikaroto suññato vimokkho adhimatto hoti. Suññatavimokkhassa adhimattattā diṭṭhippatto hoti. 101 Saddahanto vimuttoti—saddhāvimutto. Phuṭṭhattā sacchikatoti—kāyasakkhī. Diṭṭhattā pattoti—diṭṭhippatto. Saddahanto vimuccatīti—saddhāvimutto. Jhānaphassaṁ paṭhamaṁ phusati, pacchā nirodhaṁ nibbānaṁ sacchikarotīti—kāyasakkhī. “Dukkhā saṅkhārā, sukho nirodho”ti viññātaṁ hoti diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāyāti—diṭṭhippatto …pe… ye hi keci nekkhammaṁ bhāvitā vā bhāventi vā bhāvissanti vā …pe… sabbe te animittavimokkhassa vasena saddhāvimuttā, appaṇihitavimokkhassa vasena kāyasakkhī, suññatavimokkhassa vasena diṭṭhippattā. 102 Ye hi keci abyāpādaṁ … ālokasaññaṁ … avikkhepaṁ … ye hi keci dukkhaṁ parijānanti, samudayaṁ pajahanti, nirodhaṁ sacchikaronti, maggaṁ bhāventi, sabbe te animittavimokkhassa vasena saddhāvimuttā, appaṇihitavimokkhassa vasena kāyasakkhī, suññatavimokkhassa vasena diṭṭhippattā. 103 Katihākārehi saccappaṭivedho hoti? Katihākārehi saccāni 3244 --- ps1 5:103 paṭivijjhati? Catūhākārehi saccappaṭivedho hoti. Catūhākārehi saccāni paṭivijjhati. Dukkhasaccaṁ pariññāpaṭivedhaṁ paṭivijjhati, samudayasaccaṁ pahānapaṭivedhaṁ paṭivijjhati. Nirodhasaccaṁ sacchikiriyāpaṭivedhaṁ paṭivijjhati. Maggasaccaṁ bhāvanāpaṭivedhaṁ paṭivijjhati. Imehi catūhākārehi saccappaṭivedho hoti. Imehi catūhākārehi saccāni paṭivijjhanto animittavimokkhassa vasena saddhāvimutto, appaṇihitavimokkhassa vasena kāyasakkhī, suññatavimokkhassa vasena diṭṭhippatto. 104 Katihākārehi saccappaṭivedho hoti? Katihākārehi saccāni paṭivijjhati? Navahākārehi saccappaṭivedho hoti. Navahākārehi saccāni paṭivijjhati. Dukkhasaccaṁ pariññāpaṭivedhaṁ paṭivijjhati …pe… sacchikiriyāpaṭivedho ca nirodhassa. Imehi navahākārehi saccappaṭivedho hoti. Imehi navahākārehi saccāni paṭivijjhanto animittavimokkhassa vasena saddhāvimutto, appaṇihitavimokkhassa vasena kāyasakkhī, suññatavimokkhassa vasena diṭṭhippatto. 105 Aniccato manasikaronto katame dhamme yathābhūtaṁ jānāti passati? Kathaṁ sammādassanaṁ hoti? Kathaṁ tadanvayena sabbe saṅkhārā aniccato sudiṭṭhā honti? Kattha kaṅkhā pahīyati? Dukkhato manasikaronto katame dhamme yathābhūtaṁ jānāti passati? Kathaṁ sammādassanaṁ hoti? Kathaṁ tadanvayena sabbe saṅkhārā dukkhato sudiṭṭhā honti? Kattha kaṅkhā pahīyati? Anattato manasikaronto katame dhamme yathābhūtaṁ jānāti passati? Kathaṁ sammādassanaṁ hoti? Kathaṁ tadanvayena sabbe dhammā anattato sudiṭṭhā honti? Kattha kaṅkhā pahīyati? 106 Aniccato manasikaronto nimittaṁ yathābhūtaṁ jānāti passati; tena vuccati—“sammādassanaṁ”. Evaṁ tadanvayena sabbe saṅkhārā aniccato sudiṭṭhā honti. Ettha kaṅkhā pahīyati. Dukkhato manasikaronto pavattaṁ yathābhūtaṁ jānāti passati; tena vuccati—“sammādassanaṁ”. Evaṁ tadanvayena sabbe saṅkhārā dukkhato sudiṭṭhā honti. Ettha kaṅkhā pahīyati. Anattato manasikaronto nimittañca pavattañca yathābhūtaṁ jānāti passati; tena vuccati—“sammādassanaṁ”. Evaṁ tadanvayena sabbe dhammā anattato sudiṭṭhā honti. Ettha kaṅkhā pahīyati. 107 Yañca yathābhūtaṁ ñāṇaṁ yañca sammādassanaṁ yā ca kaṅkhāvitaraṇā, ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca, udāhu ekatthā, byañjanameva nānanti? Yañca yathābhūtaṁ ñāṇaṁ yañca sammādassanaṁ yā ca kaṅkhāvitaraṇā, ime dhammā ekatthā, byañjanameva nānaṁ. 108 Aniccato manasikaroto kiṁ bhayato upaṭṭhāti? Dukkhato manasikaroto kiṁ bhayato upaṭṭhāti? Anattato manasikaroto kiṁ bhayato upaṭṭhāti? Aniccato manasikaroto nimittaṁ bhayato upaṭṭhāti. Dukkhato manasikaroto pavattaṁ bhayato upaṭṭhāti. Anattato manasikaroto nimittañca pavattañca bhayato upaṭṭhāti. 109 Yā ca bhayatupaṭṭhāne paññā yañca ādīnave ñāṇaṁ yā ca nibbidā, ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca, udāhu ekatthā, byañjanameva nānanti? Yā ca bhayatupaṭṭhāne paññā yañca ādīnave ñāṇaṁ yā ca nibbidā, ime dhammā ekatthā, byañjanameva nānaṁ. 110 Yā ca anattānupassanā yā ca suññatānupassanā, ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca, udāhu ekatthā, byañjanameva nānanti? Yā ca anattānupassanā yā ca suññatānupassanā, ime dhammā ekatthā, byañjanameva nānaṁ. 111 Aniccato manasikaroto kiṁ paṭisaṅkhā ñāṇaṁ uppajjati? Dukkhato manasikaroto kiṁ paṭisaṅkhā ñāṇaṁ uppajjati? Anattato manasikaroto kiṁ paṭisaṅkhā ñāṇaṁ uppajjati? Aniccato manasikaroto nimittaṁ paṭisaṅkhā ñāṇaṁ uppajjati. Dukkhato manasikaroto pavattaṁ paṭisaṅkhā ñāṇaṁ uppajjati. Anattato manasikaroto nimittañca pavattañca paṭisaṅkhā ñāṇaṁ uppajjati. 112 Yā ca muccitukamyatā yā ca paṭisaṅkhānupassanā yā ca saṅkhārupekkhā, ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca, udāhu ekatthā, byañjanameva nānanti? Yā ca muccitukamyatā yā ca paṭisaṅkhānupassanā yā ca saṅkhārupekkhā, ime dhammā ekatthā, byañjanameva nānaṁ. 113 Aniccato manasikaroto kuto cittaṁ vuṭṭhāti, kattha cittaṁ pakkhandati? Dukkhato manasikaroto kuto cittaṁ vuṭṭhāti, kattha cittaṁ pakkhandati? Anattato manasikaroto kuto cittaṁ vuṭṭhāti, kattha cittaṁ 3245 --- ps1 5:113 pakkhandati? Aniccato manasikaroto nimittā cittaṁ vuṭṭhāti, animitte cittaṁ pakkhandati. Dukkhato manasikaroto pavattā cittaṁ vuṭṭhāti, appavatte cittaṁ pakkhandati. Anattato manasikaroto nimittā ca pavattā ca cittaṁ vuṭṭhāti, animitte appavatte nirodhe nibbānadhātuyā cittaṁ pakkhandati. 114 Yā ca bahiddhāvuṭṭhānavivaṭṭane paññā ye ca gotrabhū dhammā, ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca, udāhu ekatthā, byañjanameva nānanti? Yā ca bahiddhāvuṭṭhānavivaṭṭane paññā ye ca gotrabhū dhammā, ime dhammā ekatthā, byañjanameva nānaṁ. 115 Aniccato manasikaronto katamena vimokkhena vimuccati? Dukkhato manasikaronto katamena vimokkhena vimuccati? Anattato manasikaronto katamena vimokkhena vimuccati? Aniccato manasikaronto animittavimokkhena vimuccati. Dukkhato manasikaronto appaṇihitavimokkhena vimuccati. Anattato manasikaronto suññatavimokkhena vimuccati. 116 Yā ca dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā yañca magge ñāṇaṁ, ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca, udāhu ekatthā, byañjanameva nānanti? Yā ca dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā yañca magge ñāṇaṁ, ime dhammā ekatthā, byañjanameva nānaṁ. 117 Katihākārehi tayo vimokkhā nānākkhaṇe honti? Katihākārehi tayo vimokkhā ekakkhaṇe honti? Catūhākārehi tayo vimokkhā nānākkhaṇe honti. Sattahākārehi tayo vimokkhā ekakkhaṇe honti. 118 Katamehi catūhākārehi tayo vimokkhā nānākkhaṇe honti? Ādhipateyyaṭṭhena, adhiṭṭhānaṭṭhena, abhinīhāraṭṭhena, niyyānaṭṭhena. Kathaṁ ādhipateyyaṭṭhena tayo vimokkhā nānākkhaṇe honti? Aniccato manasikaroto animitto vimokkho ādhipateyyo hoti, dukkhato manasikaroto appaṇihito vimokkho ādhipateyyo hoti, anattato manasikaroto suññato vimokkho ādhipateyyo hoti. Evaṁ ādhipateyyaṭṭhena tayo vimokkhā nānākkhaṇe honti. 119 Kathaṁ adhiṭṭhānaṭṭhena tayo vimokkhā nānākkhaṇe honti? Aniccato manasikaronto animittavimokkhassa vasena cittaṁ adhiṭṭhāti, dukkhato manasikaronto appaṇihitavimokkhassa vasena cittaṁ adhiṭṭhāti, anattato manasikaronto suññatavimokkhassa vasena cittaṁ adhiṭṭhāti. Evaṁ adhiṭṭhānaṭṭhena tayo vimokkhā nānākkhaṇe honti. 120 Kathaṁ abhinīhāraṭṭhena tayo vimokkhā nānākkhaṇe honti? Aniccato manasikaronto animittavimokkhassa vasena cittaṁ abhinīharati, dukkhato manasikaronto appaṇihitavimokkhassa vasena cittaṁ abhinīharati, anattato manasikaronto suññatavimokkhassa vasena cittaṁ abhinīharati. Evaṁ abhinīhāraṭṭhena tayo vimokkhā nānākkhaṇe honti. 121 Kathaṁ niyyānaṭṭhena tayo vimokkhā nānākkhaṇe honti? Aniccato manasikaronto animittavimokkhassa vasena nirodhaṁ nibbānaṁ niyyāti, dukkhato manasikaronto appaṇihitavimokkhassa vasena nirodhaṁ nibbānaṁ niyyāti, anattato manasikaronto suññatavimokkhassa vasena nirodhaṁ nibbānaṁ niyyāti. Evaṁ niyyānaṭṭhena tayo vimokkhā nānākkhaṇe honti. Imehi catūhākārehi tayo vimokkhā nānākkhaṇe honti. 122 Katamehi sattahākārehi tayo vimokkhā ekakkhaṇe honti? Samodhānaṭṭhena, adhigamanaṭṭhena, paṭilābhaṭṭhena paṭivedhaṭṭhena, sacchikiriyaṭṭhena, phassanaṭṭhena, abhisamayaṭṭhena. Kathaṁ samodhānaṭṭhena adhigamanaṭṭhena paṭilābhaṭṭhena paṭivedhaṭṭhena sacchikiriyaṭṭhena phassanaṭṭhena abhisamayaṭṭhena tayo vimokkhā ekakkhaṇe honti? Aniccato manasikaronto nimittā muccatīti—animitto vimokkho. Yato muccati, tattha na paṇidahatīti—appaṇihito vimokkho. Yattha na paṇidahati, tena suññoti—suññato vimokkho. Yena suñño, tena nimittena animittoti—animitto vimokkho. Evaṁ samodhānaṭṭhena adhigamanaṭṭhena paṭilābhaṭṭhena paṭivedhaṭṭhena sacchikiriyaṭṭhena phassanaṭṭhena abhisamayaṭṭhena tayo vimokkhā ekakkhaṇe honti. 123 Dukkhato manasikaronto paṇidhiyā muccatīti—appaṇihito vimokkho. Yattha na paṇidahati, tena suññoti—suññato vimokkho. Yena suñño, tena nimittena animittoti—animitto vimokkho. Yena nimittena animitto, tattha na paṇidahatīti—appaṇihito vimokkho. Evaṁ samodhānaṭṭhena adhigamanaṭṭhena paṭilābhaṭṭhena paṭivedhaṭṭhena 3246 --- ps1 5:123 sacchikiriyaṭṭhena phassanaṭṭhena abhisamayaṭṭhena tayo vimokkhā ekakkhaṇe honti. 124 Anattato manasikaronto abhinivesā muccatīti—suññato vimokkho. Yena suñño, tena nimittena animittoti—animitto vimokkho. Yena nimittena animitto, tattha na paṇidahatīti—appaṇihito vimokkho. Yattha na paṇidahati, tena suññoti—suññato vimokkho. Evaṁ samodhānaṭṭhena adhigamanaṭṭhena paṭilābhaṭṭhena paṭivedhaṭṭhena sacchikiriyaṭṭhena phassanaṭṭhena abhisamayaṭṭhena tayo vimokkhā ekakkhaṇe honti. Imehi sattahākārehi tayo vimokkhā ekakkhaṇe honti. 125 Atthi vimokkho, atthi mukhaṁ, atthi vimokkhamukhaṁ, atthi vimokkhapaccanīkaṁ, atthi vimokkhānulomaṁ, atthi vimokkhavivaṭṭo, atthi vimokkhabhāvanā, atthi vimokkhappaṭippassaddhi. 126 Katamo vimokkho? Suññato vimokkho, animitto vimokkho, appaṇihito vimokkho. Katamo suññato vimokkho? Aniccānupassanañāṇaṁ niccato abhinivesā muccatīti—suññato vimokkho. Dukkhānupassanañāṇaṁ sukhato abhinivesā muccatīti—suññato vimokkho. Anattānupassanañāṇaṁ attato abhinivesā muccatīti—suññato vimokkho. Nibbidānupassanañāṇaṁ nandiyā abhinivesā muccatīti—suññato vimokkho. Virāgānupassanañāṇaṁ rāgato abhinivesā muccatīti—suññato vimokkho. Nirodhānupassanañāṇaṁ samudayato abhinivesā muccatīti—suññato vimokkho. Paṭinissaggānupassanañāṇaṁ ādānato abhinivesā muccatīti—suññato vimokkho. Animittānupassanañāṇaṁ nimittato abhinivesā muccatīti—suññato vimokkho. Appaṇihitānupassanañāṇaṁ paṇidhiyā abhinivesā muccatīti—suññato vimokkho. Suññatānupassanañāṇaṁ sabbābhinivesehi muccatīti—suññato vimokkho. 127 Rūpe aniccānupassanañāṇaṁ niccato abhinivesā muccatīti—suññato vimokkho …pe… rūpe suññatānupassanañāṇaṁ sabbābhinivesehi muccatīti—suññato vimokkho. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṁ …pe… jarāmaraṇe aniccānupassanañāṇaṁ niccato abhinivesā muccatīti—suññato vimokkho …pe… jarāmaraṇe suññatānupassanañāṇaṁ sabbābhinivesehi muccatīti—suññato vimokkho. Ayaṁ suññato vimokkho. 128 Katamo animitto vimokkho? Aniccānupassanañāṇaṁ niccato nimittā muccatīti—animitto vimokkho. Dukkhānupassanañāṇaṁ sukhato nimittā muccatīti—animitto vimokkho. Anattānupassanañāṇaṁ attato nimittā muccatīti—animitto vimokkho. Nibbidānupassanañāṇaṁ nandiyā nimittā muccatīti—animitto vimokkho. Virāgānupassanañāṇaṁ rāgato nimittā muccatīti—animitto vimokkho. Nirodhānupassanañāṇaṁ samudayato nimittā muccatīti—animitto vimokkho. Paṭinissaggānupassanañāṇaṁ ādānato nimittā muccatīti—animitto vimokkho. Animittānupassanañāṇaṁ sabbanimittehi muccatīti—animitto vimokkho. Appaṇihitānupassanañāṇaṁ paṇidhiyā nimittā muccatīti—animitto vimokkho. Suññatānupassanañāṇaṁ abhinivesato nimittā muccatīti—animitto vimokkho. 129 Rūpe aniccānupassanañāṇaṁ niccato nimittā muccatīti—animitto vimokkho …pe… rūpe animittānupassanañāṇaṁ sabbanimittehi muccatīti—animitto vimokkho. Rūpe appaṇihitānupassanañāṇaṁ paṇidhiyā nimittā muccatīti—animitto vimokkho. Rūpe suññatānupassanañāṇaṁ abhinivesato nimittā muccatīti—animitto vimokkho. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṁ …pe… jarāmaraṇe aniccānupassanañāṇaṁ niccato nimittā muccatīti—animitto vimokkho …pe… jarāmaraṇe aniccānupassanañāṇaṁ sabbanimittehi muccatīti—animitto vimokkho. Jarāmaraṇe appaṇihitānupassanañāṇaṁ paṇidhiyā nimittā muccatīti—animitto vimokkho. Jarāmaraṇe suññatānupassanañāṇaṁ abhinivesato nimittā muccatīti—animitto vimokkho. Ayaṁ animitto vimokkho. 130 Katamo appaṇihito vimokkho? Aniccānupassanañāṇaṁ niccato paṇidhiyā muccatīti—appaṇihito vimokkho. Dukkhānupassanañāṇaṁ sukhato paṇidhi muccatīti—appaṇihito vimokkho. Anattānupassanañāṇaṁ attato paṇidhi muccatīti—appaṇihito vimokkho. Nibbidānupassanañāṇaṁ nandiyā paṇidhi muccatīti—appaṇihito vimokkho. 3247 --- ps1 5:130 Virāgānupassanañāṇaṁ rāgato paṇidhi muccatīti—appaṇihito vimokkho. Nirodhānupassanañāṇaṁ samudayato paṇidhi muccatīti—appaṇihito vimokkho. Paṭinissaggānupassanañāṇaṁ ādānato paṇidhi muccatīti—appaṇihito vimokkho. Animittānupassanañāṇaṁ nimittato paṇidhi muccatīti—appaṇihito vimokkho. Appaṇihitānupassanañāṇaṁ sabbapaṇidhīhi muccatīti—appaṇihito vimokkho. Suññatānupassanañāṇaṁ abhinivesato paṇidhi muccatīti—appaṇihito vimokkho. 131 Rūpe aniccānupassanañāṇaṁ niccato paṇidhi muccatīti—appaṇihito vimokkho …pe… rūpe appaṇihitānupassanañāṇaṁ sabbapaṇidhīhi muccatīti—appaṇihito vimokkho. Rūpe suññatānupassanañāṇaṁ abhinivesato paṇidhi muccatīti—appaṇihito vimokkho. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṁ …pe… jarāmaraṇe aniccānupassanañāṇaṁ niccato paṇidhi muccatīti—appaṇihito vimokkho …pe… jarāmaraṇe appaṇihitānupassanañāṇaṁ sabbapaṇidhīhi muccatīti—appaṇihito vimokkho. Jarāmaraṇe suññatānupassanañāṇaṁ abhinivesato paṇidhi muccatīti—appaṇihito vimokkho. Ayaṁ appaṇihito vimokkho. Ayaṁ vimokkho. 132 Katamaṁ mukhaṁ? Ye tattha jātā anavajjakusalā bodhipakkhiyā dhammā, idaṁ mukhaṁ. 133 Katamaṁ vimokkhamukhaṁ? Yaṁ tesaṁ dhammānaṁ ārammaṇaṁ nirodho nibbānaṁ, idaṁ vimokkhamukhaṁ. Vimokkhañca mukhañca vimokkhamukhaṁ, idaṁ vimokkhamukhaṁ. 134 Katamaṁ vimokkhapaccanīkaṁ? Tīṇi akusalamūlāni vimokkhapaccanīkāni, tīṇi duccaritāni vimokkhapaccanīkāni, sabbepi akusalā dhammā vimokkhapaccanīkā, idaṁ vimokkhapaccanīkaṁ. 135 Katamaṁ vimokkhānulomaṁ? Tīṇi kusalamūlāni vimokkhānulomāni, tīṇi sucaritāni vimokkhānulomāni, sabbepi kusalā dhammā vimokkhānulomā, idaṁ vimokkhānulomaṁ. 136 Katamo vimokkhavivaṭṭo? Saññāvivaṭṭo, cetovivaṭṭo, cittavivaṭṭo, ñāṇavivaṭṭo, vimokkhavivaṭṭo, saccavivaṭṭo. Sañjānanto vivaṭṭatīti—saññāvivaṭṭo. Cetayanto vivaṭṭatīti—cetovivaṭṭo. Vijānanto vivaṭṭatīti—cittavivaṭṭo. Ñāṇaṁ karonto vivaṭṭatīti—ñāṇavivaṭṭo. Vosajjanto vivaṭṭatīti—vimokkhavivaṭṭo. Tathaṭṭhena vivaṭṭatīti—saccavivaṭṭo. 137 Yattha saññāvivaṭṭo tattha cetovivaṭṭo, yattha cetovivaṭṭo tattha saññāvivaṭṭo, yattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo tattha cittavivaṭṭo, yattha cittavivaṭṭo tattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo. Yattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo tattha ñāṇavivaṭṭo, yattha ñāṇavivaṭṭo tattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo. Yattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo ñāṇavivaṭṭo tattha vimokkhavivaṭṭo, yattha vimokkhavivaṭṭo tattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo ñāṇavivaṭṭo. Yattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo ñāṇavivaṭṭo vimokkhavivaṭṭo tattha saccavivaṭṭo, yattha saccavivaṭṭo tattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo ñāṇavivaṭṭo vimokkhavivaṭṭo. Ayaṁ vimokkhavivaṭṭo. 138 Katamā vimokkhabhāvanā? Paṭhamassa jhānassa āsevanā bhāvanā bahulīkammaṁ, dutiyassa jhānassa āsevanā bhāvanā bahulīkammaṁ, tatiyassa jhānassa āsevanā bhāvanā bahulīkammaṁ, catutthassa jhānassa āsevanā bhāvanā bahulīkammaṁ, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā āsevanā bhāvanā bahulīkammaṁ, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā …pe… ākiñcaññāyatanasamāpattiyā … nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā āsevanā bhāvanā bahulīkammaṁ, sotāpattimaggassa āsevanā bhāvanā bahulīkammaṁ, sakadāgāmimaggassa āsevanā bhāvanā bahulīkammaṁ, anāgāmimaggassa āsevanā bhāvanā bahulīkammaṁ, arahattamaggassa āsevanā bhāvanā bahulīkammaṁ, ayaṁ vimokkhabhāvanā. 139 Katamā vimokkhappaṭippassaddhi? Paṭhamassa jhānassa paṭilābho vā vipāko vā, dutiyassa jhānassa paṭilābho vā vipāko vā, tatiyassa jhānassa …pe… catutthassa jhānassa … ākāsānañcāyatanasamāpattiyā … viññāṇañcāyatanasamāpattiyā … ākiñcaññāyatanasamāpattiyā … nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā paṭilābho vā vipāko vā, sotāpattimaggassa sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmimaggassa sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmimaggassa anāgāmiphalaṁ, arahattamaggassa arahattaphalaṁ, ayaṁ vimokkhappaṭippassaddhīti. Vimokkhakathā niṭṭhitā. Tatiyabhāṇavāro. ps3 0 3248 --- ps3 6:0 Paṭisambhidāmagga 3 Paññāvagga 3.6. Pāṭihāriyakathā |6| “Tīṇimāni, bhikkhave, pāṭihāriyāni. Katamāni tīṇi? Iddhipāṭihāriyaṁ, ādesanāpāṭihāriyaṁ, anusāsanīpāṭihāriyaṁ. 2 Katamañca, bhikkhave, iddhipāṭihāriyaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipāṭihāriyaṁ. 3 Katamañca, bhikkhave, ādesanāpāṭihāriyaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco nimittena ādisati—‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṁ hoti, no aññathā. Idha pana, bhikkhave, ekacco na heva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati—‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṁ hoti, no aññathā. Idha pana, bhikkhave, ekacco na heva kho nimittena ādisati, napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati—‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṁ hoti, no aññathā. Idha pana, bhikkhave, ekacco na heva kho nimittena ādisati, napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, napi vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati, api ca kho avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti—‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amukaṁ nāma vitakkaṁ vitakkayissatī’ti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṁ hoti, no aññathā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, ādesanāpāṭihāriyaṁ. 4 Katamañca, bhikkhave, anusāsanīpāṭihāriyaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco evamanusāsati—‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha. Evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha. Idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, anusāsanīpāṭihāriyaṁ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi pāṭihāriyāni”. 5 Nekkhammaṁ ijjhatīti—iddhi. Kāmacchandaṁ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṁ. Ye tena nekkhammena samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvilasaṅkappāti—ādesanāpāṭihāriyaṁ. “Taṁ kho pana nekkhammaṁ evaṁ āsevitabbaṁ, evaṁ bhāvetabbaṁ, evaṁ bahulīkātabbaṁ, evaṁ tadanudhammatā sati upaṭṭhāpetabbā”ti—anusāsanīpāṭihāriyaṁ. 6 Abyāpādo ijjhatīti—iddhi. Byāpādaṁ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṁ. Ye tena abyāpādena samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvilasaṅkappāti—ādesanāpāṭihāriyaṁ. “So kho pana abyāpādo evaṁ āsevitabbo, evaṁ bhāvetabbo, evaṁ bahulīkātabbo, evaṁ tadanudhammatā sati upaṭṭhāpetabbā”ti—anusāsanīpāṭihāriyaṁ. 7 Ālokasaññā ijjhatīti—iddhi. Thinamiddhaṁ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṁ. Ye tāya ālokasaññāya samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvilasaṅkappāti—ādesanāpāṭihāriyaṁ. “Sā kho pana ālokasaññā evaṁ āsevitabbā, evaṁ bhāvetabbā, evaṁ bahulīkātabbā, evaṁ tadanudhammatā sati upaṭṭhāpetabbā”ti—anusāsanīpāṭihāriyaṁ. 8 Avikkhepo ijjhatīti—iddhi. Uddhaccaṁ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṁ. Ye tena avikkhepena samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvilasaṅkappāti—ādesanāpāṭihāriyaṁ. “So kho pana avikkhepo evaṁ āsevitabbo, evaṁ bhāvetabbo, evaṁ bahulīkātabbo, evaṁ tadanudhammatā sati upaṭṭhāpetabbā”ti—anusāsanīpāṭihāriyaṁ. 9 Dhammavavatthānaṁ ijjhatīti—iddhi. Vicikicchaṁ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṁ. Ye tena dhammavavatthānena samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvilasaṅkappāti—ādesanāpāṭihāriyaṁ. “Taṁ kho pana dhammavavatthānaṁ evaṁ āsevitabbaṁ, evaṁ bhāvetabbaṁ, evaṁ bahulīkātabbaṁ, evaṁ tadanudhammatā, sati upaṭṭhāpetabbā”ti—anusāsanīpāṭihāriyaṁ. 10 Ñāṇaṁ ijjhatīti—iddhi. Avijjaṁ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṁ. Ye tena ñāṇena samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvilasaṅkappāti—ādesanāpāṭihāriyaṁ. “Taṁ kho pana ñāṇaṁ evaṁ āsevitabbaṁ, evaṁ bhāvetabbaṁ, evaṁ bahulīkātabbaṁ, evaṁ tadanudhammatā sati upaṭṭhāpetabbā”ti—anusāsanīpāṭihāriyaṁ. 11 Pāmojjaṁ ijjhatīti—iddhi. Aratiṁ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṁ. Ye tena pāmojjena 3249 --- ps3 6:11 samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvilasaṅkappāti—ādesanāpāṭihāriyaṁ. “Taṁ kho pana pāmojjaṁ evaṁ āsevitabbaṁ, evaṁ bhāvetabbaṁ, evaṁ bahulīkātabbaṁ, evaṁ tadanudhammatā sati upaṭṭhāpetabbā”ti—anusāsanīpāṭihāriyaṁ …pe…. 12 Paṭhamaṁ jhānaṁ ijjhatīti—iddhi. Nīvaraṇe paṭiharatīti—pāṭihāriyaṁ. Ye tena paṭhamena jhānena samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvilasaṅkappāti—ādesanāpāṭihāriyaṁ. “Taṁ kho pana paṭhamaṁ jhānaṁ evaṁ āsevitabbaṁ, evaṁ bhāvetabbaṁ, evaṁ bahulīkātabbaṁ, evaṁ tadanudhammatā sati upaṭṭhāpetabbā”ti—anusāsanīpāṭihāriyaṁ …pe…. 13 Arahattamaggo ijjhatīti—iddhi. Sabbakilese paṭiharatīti—pāṭihāriyaṁ. Ye tena arahattamaggena samannāgatā, sabbe te visuddhacittā anāvilasaṅkappāti—ādesanāpāṭihāriyaṁ. “So kho pana arahattamaggo evaṁ āsevitabbo, evaṁ bhāvetabbo, evaṁ bahulīkātabbo, evaṁ tadanudhammatā sati upaṭṭhāpetabbā”ti—anusāsanīpāṭihāriyaṁ. 14 Nekkhammaṁ ijjhatīti—iddhi. Kāmacchandaṁ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṁ. Yā ca iddhi yañca pāṭihāriyaṁ, idaṁ vuccati iddhipāṭihāriyaṁ. Abyāpādo ijjhatīti—iddhi. Byāpādaṁ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṁ. Yā ca iddhi yañca pāṭihāriyaṁ, idaṁ vuccati iddhipāṭihāriyaṁ. Ālokasaññā ijjhatīti—iddhi. Thinamiddhaṁ paṭiharatīti—pāṭihāriyaṁ …pe… arahattamaggo ijjhatīti—iddhi. Sabbakilese paṭiharatīti—pāṭihāriyaṁ. Yā ca iddhi yañca pāṭihāriyaṁ, idaṁ vuccati iddhipāṭihāriyanti. Pāṭihāriyakathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga Paññāvagga 3.9. Vipassanākathā |9| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca— 2 “So vata, bhikkhave, bhikkhu kañci saṅkhāraṁ niccato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati; anulomikāya khantiyā asamannāgato sammattaniyāmaṁ okkamissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati; sammattaniyāmaṁ anokkamamāno sotāpattiphalaṁ vā sakadāgāmiphalaṁ vā anāgāmiphalaṁ vā arahattaṁ vā sacchikarissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 3 So vata, bhikkhave, bhikkhu sabbasaṅkhāre aniccato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatīti—ṭhānametaṁ vijjati; anulomikāya khantiyā samannāgato sammattaniyāmaṁ okkamissatīti—ṭhānametaṁ vijjati, sammattaniyāmaṁ okkamamāno sotāpattiphalaṁ vā sakadāgāmiphalaṁ vā anāgāmiphalaṁ vā arahattaṁ vā sacchikarissatīti—ṭhānametaṁ vijjati. 4 So vata, bhikkhave, bhikkhu kañci saṅkhāraṁ sukhato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati; anulomikāya khantiyā asamannāgato sammattaniyāmaṁ okkamissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati; sammattaniyāmaṁ anokkamamāno sotāpattiphalaṁ vā sakadāgāmiphalaṁ vā anāgāmiphalaṁ vā arahattaṁ vā sacchikarissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 5 So vata, bhikkhave, bhikkhu sabbasaṅkhāre dukkhato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatīti—ṭhānametaṁ vijjati; anulomikāya khantiyā samannāgato sammattaniyāmaṁ okkamissatīti—ṭhānametaṁ vijjati; sammattaniyāmaṁ okkamamāno sotāpattiphalaṁ vā sakadāgāmiphalaṁ vā anāgāmiphalaṁ vā arahattaṁ vā sacchikarissatīti—ṭhānametaṁ vijjati. 6 So vata, bhikkhave, bhikkhu kañci dhammaṁ attato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati; anulomikāya khantiyā asamannāgato sammattaniyāmaṁ okkamissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati; sammattaniyāmaṁ anokkamamāno sotāpattiphalaṁ vā sakadāgāmiphalaṁ vā anāgāmiphalaṁ vā arahattaṁ vā sacchikarissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 7 So vata, bhikkhave, bhikkhu sabbadhamme anattato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatīti—ṭhānametaṁ vijjati; anulomikāya khantiyā samannāgato sammattaniyāmaṁ okkamissatīti—ṭhānametaṁ vijjati; sammattaniyāmaṁ okkamamāno sotāpattiphalaṁ vā sakadāgāmiphalaṁ vā anāgāmiphalaṁ vā arahattaṁ vā sacchikarissatīti—ṭhānametaṁ vijjati. 8 So vata, bhikkhave, bhikkhu nibbānaṁ 3250 --- ps3 9:8 dukkhato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati; anulomikāya khantiyā asamannāgato sammattaniyāmaṁ okkamissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati; sammattaniyāmaṁ anokkamamāno sotāpattiphalaṁ vā sakadāgāmiphalaṁ vā anāgāmiphalaṁ vā arahattaṁ vā sacchikarissatīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 9 So vata, bhikkhave, bhikkhu nibbānaṁ sukhato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatīti—ṭhānametaṁ vijjati; anulomikāya khantiyā samannāgato sammattaniyāmaṁ okkamissatīti—ṭhānametaṁ vijjati; sammattaniyāmaṁ okkamamāno sotāpattiphalaṁ vā sakadāgāmiphalaṁ vā anāgāmiphalaṁ vā arahattaṁ vā sacchikarissatīti—ṭhānametaṁ vijjati”. 10 Katihākārehi anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati, katihākārehi sammattaniyāmaṁ okkamati? Cattārīsāya ākārehi anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati, cattārīsāya ākārehi sammattaniyāmaṁ okkamati. 11 Katamehi cattārīsāya ākārehi anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati, katamehi cattārīsāya ākārehi sammattaniyāmaṁ okkamati? Pañcakkhandhe aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅguto addhuvato atāṇato aleṇato asaraṇato rittato tucchato suññato anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato byādhidhammato maraṇadhammato sokadhammato paridevadhammato upāyāsadhammato saṅkilesikadhammato. 12 Pañcakkhandhe aniccato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho niccaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe dukkhato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho sukhaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe rogato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho ārogyaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe gaṇḍato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho agaṇḍaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe sallato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho visallaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. 13 Pañcakkhandhe aghato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho anagho nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe ābādhato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho anābādhaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe parato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho aparappaccayaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe palokato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho apalokadhammo nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe ītito passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho anītikaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. 14 Pañcakkhandhe upaddavato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho anupaddavaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe bhayato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho abhayaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe upasaggato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho anupasaggaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe calato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho acalaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe pabhaṅguto passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho apabhaṅgu nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. 15 Pañcakkhandhe addhuvato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho dhuvaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe atāṇato passanto anulomikaṁ khantiṁ 3251 --- ps3 9:15 paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho tāṇaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe aleṇato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho leṇaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe asaraṇato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho saraṇaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe rittato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho arittaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. 16 Pañcakkhandhe tucchato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho atucchaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe suññato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho paramasuññaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe anattato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho paramatthaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe ādīnavato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho anādīnavaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe vipariṇāmadhammato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho avipariṇāmadhammaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. 17 Pañcakkhandhe asārakato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho sāraṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe aghamūlato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho anaghamūlaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe vadhakato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho avadhakaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe vibhavato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho avibhavaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe sāsavato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho anāsavaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. 18 Pañcakkhandhe saṅkhatato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho asaṅkhataṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe mārāmisato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho nirāmisaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe jātidhammato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho ajātaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe jarādhammato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho ajaraṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe byādhidhammato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho abyādhi nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. 19 Pañcakkhandhe maraṇadhammato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho amataṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe sokadhammato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho asokaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe paridevadhammato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho aparidevaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe upāyāsadhammato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho anupāyāsaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. Pañcakkhandhe saṅkilesikadhammato passanto anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Pañcannaṁ khandhānaṁ nirodho asaṅkiliṭṭhaṁ nibbānanti passanto sammattaniyāmaṁ okkamati. 20 Aniccatoti, aniccānupassanā. Dukkhatoti, dukkhānupassanā. Rogatoti, dukkhānupassanā. Gaṇḍatoti, dukkhānupassanā. Sallatoti, dukkhānupassanā. Aghatoti, dukkhānupassanā. Ābādhatoti, dukkhānupassanā. Paratoti, anattānupassanā. Palokatoti, 3252 --- ps3 9:20 aniccānupassanā. Ītitoti, dukkhānupassanā. [10] 21 Upaddavatoti, dukkhānupassanā. Bhayatoti, dukkhānupassanā. Upasaggatoti, dukkhānupassanā. Calatoti, aniccānupassanā. Pabhaṅgutoti, aniccānupassanā. Addhuvatoti, aniccānupassanā. Atāṇatoti, dukkhānupassanā. Aleṇatoti, dukkhānupassanā. Asaraṇatoti, dukkhānupassanā. Rittatoti, anattānupassanā. 22 Tucchatoti, anattānupassanā. Suññatoti, anattānupassanā. Anattatoti, anattānupassanā. Ādīnavatoti, dukkhānupassanā. Vipariṇāmadhammatoti, aniccānupassanā. Asārakatoti, anattānupassanā. Aghamūlatoti, dukkhānupassanā. Vadhakatoti, dukkhānupassanā. Vibhavatoti, aniccānupassanā. Sāsavatoti, dukkhānupassanā. 23 Saṅkhatatoti, aniccānupassanā. Mārāmisatoti, dukkhānupassanā. Jātidhammatoti, dukkhānupassanā. Jarādhammatoti, dukkhānupassanā. Byādhidhammatoti, dukkhānupassanā. Maraṇadhammatoti, aniccānupassanā. Sokadhammatoti, dukkhānupassanā. Paridevadhammatoti, dukkhānupassanā. Upāyāsadhammatoti, dukkhānupassanā. Saṅkilesikadhammatoti, dukkhānupassanā. 24 Imehi cattālīsāya ākārehi anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhati. Imehi cattālīsāya ākārehi sammattaniyāmaṁ okkamati. 25 Imehi cattālīsāya ākārehi anulomikaṁ khantiṁ paṭilabhantassa, imehi cattālīsāya ākārehi sammattaniyāmaṁ okkamantassa kati aniccānupassanā, kati dukkhānupassanā, kati anattānupassanā? 26 Pañcavīsati anattānupassanā, Paññāsa aniccānupassanā; Sataṁ pañcavīsati ceva, Yāni dukkhe pavuccareti. Vipassanākathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 3 Paññāvagga 3.2. Iddhikathā |2| Kā iddhi? Kati iddhiyo? Iddhiyā kati bhūmiyo, kati pādā, kati padāni, kati mūlāni? Kā iddhīti? Ijjhanaṭṭhena iddhi. Kati iddhiyoti? Dasa iddhiyo. Iddhiyā kati bhūmiyoti? Iddhiyā catasso bhūmiyo, cattāro pādā, aṭṭha padāni, soḷasa mūlāni. 2 Katamā dasa iddhiyo? Adhiṭṭhānā iddhi, vikubbanā iddhi, manomayā iddhi, ñāṇavipphārā iddhi, samādhivipphārā iddhi, ariyā iddhi, kammavipākajā iddhi, puññavato iddhi, vijjāmayā iddhi, tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi. 3 Iddhiyā katamā catasso bhūmiyo? Vivekajābhūmi paṭhamaṁ jhānaṁ, pītisukhabhūmi dutiyaṁ jhānaṁ, upekkhāsukhabhūmi tatiyaṁ jhānaṁ, adukkhamasukhābhūmi catutthaṁ jhānaṁ. Iddhiyā imā catasso bhūmiyo iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya iddhivikubbanatāya iddhivisavitāya iddhivasībhāvāya iddhivesārajjāya saṁvattantīti. 4 Iddhiyā katame cattāro pādā? Idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Iddhiyā ime cattāro pādā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya iddhivikubbanatāya iddhivisavitāya iddhivasībhāvāya iddhivesārajjāya saṁvattantīti. 5 Iddhiyā katamāni aṭṭha padāni? Chandañce bhikkhu nissāya labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ. Chando na samādhi, samādhi na chando. Añño chando, añño samādhi. Vīriyañce bhikkhu nissāya labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ. Vīriyaṁ na samādhi, samādhi na vīriyaṁ. Aññaṁ vīriyaṁ, añño samādhi. Cittañce bhikkhu nissāya labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ. Cittaṁ na samādhi, samādhi na cittaṁ. Aññaṁ cittaṁ, añño samādhi. Vīmaṁsañce bhikkhu nissāya labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ. Vīmaṁsā na samādhi, samādhi na vīmaṁsā. Aññā vīmaṁsā, añño samādhi. Iddhiyā imāni aṭṭha padāni iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya iddhivikubbanatāya iddhivisavitāya iddhivasībhāvāya iddhivesārajjāya saṁvattantīti. 6 Iddhiyā katamāni soḷasa mūlāni? Anonataṁ cittaṁ kosajje na iñjatīti—āneñjaṁ. Anunnataṁ cittaṁ uddhacce na iñjatīti—āneñjaṁ. Anabhinataṁ cittaṁ rāge na iñjatīti—āneñjaṁ. Anapanataṁ cittaṁ byāpāde na iñjatīti—āneñjaṁ. Anissitaṁ cittaṁ diṭṭhiyā na iñjatīti—āneñjaṁ. Appaṭibaddhaṁ cittaṁ chandarāge na iñjatīti—āneñjaṁ. 3253 --- ps3 2:6 Vippamuttaṁ cittaṁ kāmarāge na iñjatīti—āneñjaṁ. Visaññuttaṁ cittaṁ kilese na iñjatīti—āneñjaṁ. Vimariyādikataṁ cittaṁ kilesamariyāde na iñjatīti—āneñjaṁ. Ekattagataṁ cittaṁ nānattakilesehi na iñjatīti—āneñjaṁ. Saddhāya pariggahitaṁ cittaṁ assaddhiye na iñjatīti—āneñjaṁ. Vīriyena pariggahitaṁ cittaṁ kosajje na iñjatīti—āneñjaṁ. Satiyā pariggahitaṁ cittaṁ pamāde na iñjatīti—āneñjaṁ. Samādhinā pariggahitaṁ cittaṁ uddhacce na iñjatīti—āneñjaṁ. Paññāya pariggahitaṁ cittaṁ avijjāya na iñjatīti—āneñjaṁ. Obhāsagataṁ cittaṁ avijjandhakāre na iñjatīti—āneñjaṁ. Iddhiyā imāni soḷasa mūlāni iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya iddhivikubbanatāya iddhivisavitāya iddhivasībhāvāya iddhivesārajjāya saṁvattantīti. 7 3.2.1. Dasaiddhiniddesa Katamā adhiṭṭhānā iddhi? Idha bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattetīti. 8 Idhāti imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṁ ādāye imasmiṁ dhamme imasmiṁ vinaye imasmiṁ dhammavinaye imasmiṁ pāvacane imasmiṁ brahmacariye imasmiṁ satthusāsane. Tena vuccati—“idhā”ti. Bhikkhūti puthujjanakalyāṇako vā hoti bhikkhu sekho vā arahā vā akuppadhammo. Anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhotīti nānappakāraṁ iddhividhaṁ paccanubhoti. Ekopi hutvā bahudhā hotīti pakatiyā eko bahukaṁ āvajjati, sataṁ vā sahassaṁ vā satasahassaṁ vā āvajjati. Āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti—“bahulo homī”ti. Bahulo hoti. Yathāyasmā cūḷapanthako ekopi hutvā bahudhā hoti, evamevaṁ so iddhimā cetovasippatto ekopi hutvā bahudhā hoti. Bahudhāpi hutvā eko hotīti pakatiyā bahuko ekaṁ āvajjati; āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti—“eko homī”ti. Eko hoti. Yathāyasmā cūḷapanthako bahudhāpi hutvā eko hoti, evamevaṁ so iddhimā cetovasippatto bahudhāpi hutvā eko hoti. 9 Āvibhāvanti kenaci anāvaṭaṁ hoti appaṭicchannaṁ vivaṭaṁ pākaṭaṁ. Tirobhāvanti kenaci āvaṭaṁ hoti paṭicchannaṁ pihitaṁ paṭikujjitaṁ. Tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāseti pakatiyā ākāsakasiṇasamāpattiyā lābhī hoti. Tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ āvajjati. Āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti—“ākāso hotū”ti. Ākāso hoti. Tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati. Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto kenaci anāvaṭe aparikkhitte asajjamānā gacchanti, evamevaṁ so iddhimā cetovasippatto tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse. 10 Pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udaketi pakatiyā āpokasiṇasamāpattiyā lābhī hoti. Pathaviṁ āvajjati. Āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti—“udakaṁ hotū”ti. Udakaṁ hoti. So pathaviyā ummujjanimujjaṁ karoti. Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto udake ummujjanimujjaṁ karonti, evamevaṁ so iddhimā cetovasippatto pathaviyā ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udake. 11 Udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyanti pakatiyā pathavīkasiṇasamāpattiyā lābhī hoti. Udakaṁ āvajjati. Āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti—“pathavī hotū”ti. Pathavī hoti. So abhijjamāne udake gacchati. Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto abhijjamānāya pathaviyā gacchanti, evamevaṁ so iddhimā cetovasippatto abhijjamāne udake gacchati, seyyathāpi pathaviyaṁ. 12 Ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇoti pakatiyā pathavīkasiṇasamāpattiyā lābhī hoti. Ākāsaṁ āvajjati. Āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti—“pathavī hotū”ti. Pathavī hoti. So ākāse antalikkhe caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti. Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto pathaviyā caṅkamantipi tiṭṭhantipi nisīdantipi seyyampi kappenti, 3254 --- ps3 2:12 evamevaṁ so iddhimā cetovasippatto ākāse antalikkhe caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo. 13 Imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjatīti idha so iddhimā cetovasippatto nisinnako vā nipannako vā candimasūriye āvajjati. Āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti—“hatthapāse hotū”ti. Hatthapāse hoti. So nisinnako vā nipannako vā candimasūriye pāṇinā āmasati parāmasati parimajjati. Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto kiñcideva rūpagataṁ hatthapāse āmasanti parāmasanti parimajjanti, evamevaṁ so iddhimā cetovasippatto nisinnako vā nipannako vā candimasūriye pāṇinā āmasati parāmasati parimajjati. 14 Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattetīti sace so iddhimā cetovasippatto brahmalokaṁ gantukāmo hoti, dūrepi santike adhiṭṭhāti—“santike hotū”ti. Santike hoti. Santikepi dūre adhiṭṭhāti—“dūre hotū”ti. Dūre hoti. Bahukampi thokaṁ adhiṭṭhāti—“thokaṁ hotū”ti. Thokaṁ hoti. Thokampi bahukaṁ adhiṭṭhāti—“bahukaṁ hotū”ti. Bahukaṁ hoti. Dibbena cakkhunā tassa brahmuno rūpaṁ passati. Dibbāya sotadhātuyā tassa brahmuno saddaṁ suṇāti. Cetopariyañāṇena tassa brahmuno cittaṁ pajānāti. Sace so iddhimā cetovasippatto dissamānena kāyena brahmalokaṁ gantukāmo hoti, kāyavasena cittaṁ pariṇāmeti, kāyavasena cittaṁ adhiṭṭhāti. Kāyavasena cittaṁ pariṇāmetvā, kāyavasena cittaṁ adhiṭṭhahitvā, sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvā dissamānena kāyena brahmalokaṁ gacchati. Sace so iddhimā cetovasippatto adissamānena kāyena brahmalokaṁ gantukāmo hoti, cittavasena kāyaṁ pariṇāmeti, cittavasena kāyaṁ adhiṭṭhāti. Cittavasena kāyaṁ pariṇāmetvā, cittavasena kāyaṁ adhiṭṭhahitvā sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvā adissamānena kāyena brahmalokaṁ gacchati. So tassa brahmuno purato rūpiṁ abhinimmināti manomayaṁ sabbaṅgapaccaṅgiṁ ahīnindriyaṁ. Sace so iddhimā caṅkamati, nimmitopi tattha caṅkamati. Sace so iddhimā tiṭṭhati, nimmitopi tattha tiṭṭhati. Sace so iddhimā nisīdati, nimmitopi tattha nisīdati. Sace so iddhimā seyyaṁ kappeti, nimmitopi tattha seyyaṁ kappeti. Sace so iddhimā dhūmāyati, nimmitopi tattha dhūmāyati. Sace so iddhimā pajjalati, nimmitopi tattha pajjalati. Sace so iddhimā dhammaṁ bhāsati, nimmitopi tattha dhammaṁ bhāsati. Sace so iddhimā pañhaṁ pucchati, nimmitopi tattha pañhaṁ pucchati. Sace so iddhimā pañhaṁ puṭṭho visajjeti, nimmitopi tattha pañhaṁ puṭṭho visajjeti. Sace so iddhimā tena brahmunā saddhiṁ santiṭṭhati sallapati sākacchaṁ samāpajjati, nimmitopi tattha tena brahmunā saddhiṁ santiṭṭhati sallapati sākacchaṁ samāpajjati. Yaññadeva so iddhimā karoti, taṁtadeva hi so nimmito karotīti—ayaṁ adhiṭṭhānā iddhi. 15 Katamā vikubbanā iddhi? Sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṁ sarena viññāpesi. So dissamānenapi kāyena dhammaṁ desesi; adissamānenapi kāyena dhammaṁ desesi; dissamānenapi heṭṭhimena upaḍḍhakāyena adissamānenapi uparimena upaḍḍhakāyena dhammaṁ desesi. Dissamānenapi uparimena upaḍḍhakāyena, adissamānenapi heṭṭhimena upaḍḍhakāyena dhammaṁ desesi. So pakativaṇṇaṁ vijahitvā kumārakavaṇṇaṁ vā dasseti, nāgavaṇṇaṁ vā dasseti, supaṇṇavaṇṇaṁ vā dasseti, yakkhavaṇṇaṁ vā dasseti, indavaṇṇaṁ vā dasseti, devavaṇṇaṁ vā dasseti, brahmavaṇṇaṁ vā dasseti, samuddavaṇṇaṁ vā dasseti, pabbatavaṇṇaṁ vā dasseti, vanavaṇṇaṁ vā dasseti, sīhavaṇṇaṁ vā dasseti, byagghavaṇṇaṁ vā dasseti, dīpivaṇṇaṁ vā dasseti, hatthimpi dasseti, assampi dasseti, rathampi dasseti, pattimpi dasseti, vividhampi senābyūhaṁ dassetīti—ayaṁ vikubbanā iddhi. 16 Katamā manomayā iddhi? Idha bhikkhu imamhā kāyā aññaṁ kāyaṁ abhinimmināti rūpiṁ manomayaṁ sabbaṅgapaccaṅgiṁ ahīnindriyaṁ. Seyyathāpi puriso muñjamhā īsikaṁ pavāheyya. Tassa evamassa—“ayaṁ muñjo, ayaṁ īsikā. Añño muñjo, aññā īsikā. Muñjamhā tveva īsikā pavāḷhā”ti. Seyyathā vā pana puriso asiṁ kosiyā pavāheyya. Tassa evamassa—“ayaṁ asi, ayaṁ kosi. Añño 3255 --- ps3 2:16 asi, aññā kosi. Kosiyā tveva asi pavāḷho”ti. Seyyathā vā pana puriso ahiṁ karaṇḍā uddhareyya. Tassa evamassa—“ayaṁ ahi, ayaṁ karaṇḍo. Añño ahi, añño karaṇḍo. Karaṇḍā tveva ahi ubbhato”ti. Evamevaṁ bhikkhu imamhā kāyā aññaṁ kāyaṁ abhinimmināti rūpiṁ manomayaṁ sabbaṅgapaccaṅgiṁ ahīnindriyaṁ. Ayaṁ manomayā iddhi. 17 Katamā ñāṇavipphārā iddhi? Aniccānupassanāya niccasaññāya pahānaṭṭho ijjhatīti—ñāṇavipphārā iddhi. Dukkhānupassanāya sukhasaññāya … anattānupassanāya attasaññāya … nibbidānupassanāya nandiyā … virāgānupassanāya rāgassa … nirodhānupassanāya samudayassa … paṭinissaggānupassanāya ādānassa pahānaṭṭho ijjhatīti—ñāṇavipphārā iddhi. Āyasmato bākulassa ñāṇavipphārā iddhi, āyasmato saṅkiccassa ñāṇavipphārā iddhi, āyasmato bhūtapālassa ñāṇavipphārā iddhi. Ayaṁ ñāṇavipphārā iddhi. 18 Katamā samādhivipphārā iddhi? Paṭhamena jhānena nīvaraṇānaṁ pahānaṭṭho ijjhatīti—samādhivipphārā iddhi. Dutiyena jhānena vitakkavicārānaṁ pahānaṭṭho ijjhatīti—samādhivipphārā iddhi. Tatiyena jhānena pītiyā pahānaṭṭho ijjhatīti …pe… catutthena jhānena sukhadukkhānaṁ pahānaṭṭho ijjhatīti …pe… ākāsānañcāyatanasamāpattiyā rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya pahānaṭṭho ijjhatīti …pe… viññāṇañcāyatanasamāpattiyā ākāsānañcāyatanasaññāya pahānaṭṭho ijjhatīti …pe… ākiñcaññāyatanasamāpattiyā viññāṇañcāyatanasaññāya pahānaṭṭho ijjhatīti …pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā ākiñcaññāyatanasaññāya pahānaṭṭho ijjhatīti—samādhivipphārā iddhi. Āyasmato sāriputtassa samādhivipphārā iddhi, āyasmato sañjīvassa samādhivipphārā iddhi, āyasmato khāṇukoṇḍaññassa samādhivipphārā iddhi, uttarāya upāsikāya samādhivipphārā iddhi, sāmāvatiyā upāsikāya samādhivipphārā iddhi. Ayaṁ samādhivipphārā iddhi. 19 Katamā ariyā iddhi? Idha bhikkhu sace ākaṅkhati—“paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyyan”ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati—“appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan”ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati—“paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyyan”ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati—“appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyyan”ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati—“paṭikūle ca appaṭikūle ca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno”ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. 20 Kathaṁ paṭikūle appaṭikūlasaññī viharati? Aniṭṭhasmiṁ vatthusmiṁ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṁharati. Evaṁ paṭikūle appaṭikūlasaññī viharati. 21 Kathaṁ appaṭikūle paṭikūlasaññī viharati? Iṭṭhasmiṁ vatthusmiṁ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṁharati. Evaṁ appaṭikūle paṭikūlasaññī viharati. 22 Kathaṁ paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī viharati? Aniṭṭhasmiñca iṭṭhasmiñca vatthusmiṁ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṁharati. Evaṁ paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī viharati. 23 Kathaṁ appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī viharati? Iṭṭhasmiñca aniṭṭhasmiñca vatthusmiṁ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṁharati. Evaṁ appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī viharati. 24 Kathaṁ paṭikūle ca appaṭikūle ca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno? Idha bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṁ paṭikūle ca appaṭikūle ca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno. Ayaṁ ariyā iddhi. 25 Katamā kammavipākajā iddhi? Sabbesaṁ pakkhīnaṁ, sabbesaṁ devānaṁ, ekaccānaṁ manussānaṁ, ekaccānaṁ vinipātikānaṁ. Ayaṁ kammavipākajā iddhi. 26 Katamā puññavato iddhi? Rājā cakkavattī vehāsaṁ gacchati saddhiṁ caturaṅginiyā senāya, antamaso assabandhagopurise upādāya. Jotikassa gahapatissa puññavato iddhi, jaṭilassa gahapatissa puññavato iddhi, meṇḍakassa gahapatissa puññavato iddhi, 3256 --- ps3 2:26 ghositassa gahapatissa puññavato iddhi, pañcannaṁ mahāpuññānaṁ puññavato iddhi. Ayaṁ puññavato iddhi. 27 Katamā vijjāmayā iddhi? Vijjādharā vijjaṁ parijappetvā vehāsaṁ gacchanti, ākāse antalikkhe hatthimpi dassenti, assampi dassenti, rathampi dassenti, pattimpi dassenti, vividhampi senābyūhaṁ dassenti. Ayaṁ vijjāmayā iddhi. 28 Kathaṁ tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi? Nekkhammena kāmacchandassa pahānaṭṭho ijjhatīti—tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi. Abyāpādena byāpādassa pahānaṭṭho ijjhatīti—tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi …pe… arahattamaggena sabbakilesānaṁ pahānaṭṭho ijjhatīti—tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi. Evaṁ tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi. Imā dasa iddhiyo. Iddhikathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 1 Mahāvagga 1.1. Ñāṇakathā |1| 1.1.1. Sutamayañāṇaniddesa Kathaṁ sotāvadhāne paññā sutamaye ñāṇaṁ? 2 “Ime dhammā abhiññeyyā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 3 “Ime dhammā pariññeyyā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 4 “Ime dhammā pahātabbā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 5 “Ime dhammā bhāvetabbā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 6 “Ime dhammā sacchikātabbā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 7 “Ime dhammā hānabhāgiyā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 8 “Ime dhammā ṭhitibhāgiyā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 9 “Ime dhammā visesabhāgiyā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 10 “Ime dhammā nibbedhabhāgiyā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 11 “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 12 “Sabbe saṅkhārā dukkhā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 13 “Sabbe dhammā anattā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 14 “Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccan”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 15 “Idaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccan”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 16 “Idaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccan”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 17 “Idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 18 Kathaṁ “ime dhammā abhiññeyyā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ? 19 Eko dhammo abhiññeyyo—sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. 20 Dve dhammā abhiññeyyā—dve dhātuyo. 21 Tayo dhammā abhiññeyyā—tisso dhātuyo. 22 Cattāro dhammā abhiññeyyā—cattāri ariyasaccāni. 23 Pañca dhammā abhiññeyyā—pañca vimuttāyatanāni. 24 Cha dhammā abhiññeyyā—cha anuttariyāni. 25 Satta dhammā abhiññeyyā—satta niddasavatthūni. 26 Aṭṭha dhammā abhiññeyyā—aṭṭha abhibhāyatanāni. 27 Nava dhammā abhiññeyyā—nava anupubbavihārā. 28 Dasa dhammā abhiññeyyā—dasa nijjaravatthūni. [10] 29 “Sabbaṁ, bhikkhave, abhiññeyyaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ abhiññeyyaṁ? Cakkhu, bhikkhave, abhiññeyyaṁ; rūpā abhiññeyyā; cakkhuviññāṇaṁ abhiññeyyaṁ; cakkhusamphasso abhiññeyyo; yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi abhiññeyyaṁ. Sotaṁ abhiññeyyaṁ; saddā abhiññeyyā … ghānaṁ abhiññeyyaṁ; gandhā abhiññeyyā … jivhā abhiññeyyā; rasā abhiññeyyā … kāyo abhiññeyyo; phoṭṭhabbā abhiññeyyā … mano abhiññeyyo; dhammā abhiññeyyā; manoviññāṇaṁ abhiññeyyaṁ, manosamphasso abhiññeyyo; yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi abhiññeyyaṁ”. [30] 30 Rūpaṁ abhiññeyyaṁ; vedanā abhiññeyyā; saññā abhiññeyyā; saṅkhārā abhiññeyyā; viññāṇaṁ abhiññeyyaṁ. [5] 31 Cakkhu abhiññeyyaṁ; sotaṁ abhiññeyyaṁ; ghānaṁ abhiññeyyaṁ; jivhā abhiññeyyā; kāyo abhiññeyyo; mano abhiññeyyo. Rūpā abhiññeyyā; saddā abhiññeyyā; gandhā abhiññeyyā; rasā abhiññeyyā; phoṭṭhabbā abhiññeyyā; dhammā abhiññeyyā. 3257 --- ps1 1:31 Cakkhuviññāṇaṁ abhiññeyyaṁ; sotaviññāṇaṁ abhiññeyyaṁ; ghānaviññāṇaṁ abhiññeyyaṁ; jivhāviññāṇaṁ abhiññeyyaṁ; kāyaviññāṇaṁ abhiññeyyaṁ; manoviññāṇaṁ abhiññeyyaṁ. Cakkhusamphasso abhiññeyyo; sotasamphasso abhiññeyyo; ghānasamphasso abhiññeyyo; jivhāsamphasso abhiññeyyo; kāyasamphasso abhiññeyyo; manosamphasso abhiññeyyo; cakkhusamphassajā vedanā abhiññeyyā; sotasamphassajā vedanā abhiññeyyā; ghānasamphassajā vedanā abhiññeyyā; jivhāsamphassajā vedanā abhiññeyyā; kāyasamphassajā vedanā abhiññeyyā; manosamphassajā vedanā abhiññeyyā. Rūpasaññā abhiññeyyā; saddasaññā abhiññeyyā; gandhasaññā abhiññeyyā; rasasaññā abhiññeyyā; phoṭṭhabbasaññā abhiññeyyā; dhammasaññā abhiññeyyā. Rūpasañcetanā abhiññeyyā; saddasañcetanā abhiññeyyā; gandhasañcetanā abhiññeyyā; rasasañcetanā abhiññeyyā; phoṭṭhabbasañcetanā abhiññeyyā; dhammasañcetanā abhiññeyyā. Rūpataṇhā abhiññeyyā; saddataṇhā abhiññeyyā; gandhataṇhā abhiññeyyā; rasataṇhā abhiññeyyā; phoṭṭhabbataṇhā abhiññeyyā; dhammataṇhā abhiññeyyā. Rūpavitakko abhiññeyyo; saddavitakko abhiññeyyo; gandhavitakko abhiññeyyo; rasavitakko abhiññeyyo; phoṭṭhabbavitakko abhiññeyyo; dhammavitakko abhiññeyyo. Rūpavicāro abhiññeyyo; saddavicāro abhiññeyyo; gandhavicāro abhiññeyyo; rasavicāro abhiññeyyo; phoṭṭhabbavicāro abhiññeyyo; dhammavicāro abhiññeyyo. [60] 32 Pathavīdhātu abhiññeyyā; āpodhātu abhiññeyyā; tejodhātu abhiññeyyā; vāyodhātu abhiññeyyā; ākāsadhātu abhiññeyyā; viññāṇadhātu abhiññeyyā. [6] 33 Pathavīkasiṇaṁ abhiññeyyaṁ; āpokasiṇaṁ abhiññeyyaṁ; tejokasiṇaṁ abhiññeyyaṁ; vāyokasiṇaṁ abhiññeyyaṁ; nīlakasiṇaṁ abhiññeyyaṁ; pītakasiṇaṁ abhiññeyyaṁ; lohitakasiṇaṁ abhiññeyyaṁ; odātakasiṇaṁ abhiññeyyaṁ; ākāsakasiṇaṁ abhiññeyyaṁ; viññāṇakasiṇaṁ abhiññeyyaṁ. [10] 34 Kesā abhiññeyyā; lomā abhiññeyyā; nakhā abhiññeyyā; dantā abhiññeyyā; taco abhiññeyyo, maṁsaṁ abhiññeyyaṁ; nhārū abhiññeyyā; aṭṭhī abhiññeyyā; aṭṭhimiñjā abhiññeyyā; vakkaṁ abhiññeyyaṁ; hadayaṁ abhiññeyyaṁ; yakanaṁ abhiññeyyaṁ; kilomakaṁ abhiññeyyaṁ; pihakaṁ abhiññeyyaṁ; papphāsaṁ abhiññeyyaṁ; antaṁ abhiññeyyaṁ antaguṇaṁ abhiññeyyaṁ; udariyaṁ abhiññeyyaṁ; karīsaṁ abhiññeyyaṁ; pittaṁ abhiññeyyaṁ; semhaṁ abhiññeyyaṁ; pubbo abhiññeyyo; lohitaṁ abhiññeyyaṁ; sedo abhiññeyyo; medo abhiññeyyo; assu abhiññeyyaṁ; vasā abhiññeyyā; kheḷo abhiññeyyo; siṅghāṇikā abhiññeyyā; lasikā abhiññeyyā; muttaṁ abhiññeyyaṁ; matthaluṅgaṁ abhiññeyyaṁ. [32] 35 Cakkhāyatanaṁ abhiññeyyaṁ; rūpāyatanaṁ abhiññeyyaṁ. Sotāyatanaṁ abhiññeyyaṁ; saddāyatanaṁ abhiññeyyaṁ. Ghānāyatanaṁ abhiññeyyaṁ; gandhāyatanaṁ abhiññeyyaṁ. Jivhāyatanaṁ abhiññeyyaṁ; rasāyatanaṁ abhiññeyyaṁ. Kāyāyatanaṁ abhiññeyyaṁ; phoṭṭhabbāyatanaṁ abhiññeyyaṁ. Manāyatanaṁ abhiññeyyaṁ; dhammāyatanaṁ abhiññeyyaṁ. [12] 36 Cakkhudhātu abhiññeyyā; rūpadhātu abhiññeyyā; cakkhuviññāṇadhātu abhiññeyyā. Sotadhātu abhiññeyyā; saddadhātu abhiññeyyā; sotaviññāṇadhātu abhiññeyyā. Ghānadhātu abhiññeyyā; gandhadhātu abhiññeyyā; ghānaviññāṇadhātu abhiññeyyā. Jivhādhātu abhiññeyyā; rasadhātu abhiññeyyā; jivhāviññāṇadhātu abhiññeyyā. Kāyadhātu abhiññeyyā; phoṭṭhabbadhātu abhiññeyyā; kāyaviññāṇadhātu abhiññeyyā. Manodhātu abhiññeyyā; dhammadhātu abhiññeyyā; manoviññāṇadhātu abhiññeyyā. [18] 37 Cakkhundriyaṁ abhiññeyyaṁ; sotindriyaṁ abhiññeyyaṁ; ghānindriyaṁ abhiññeyyaṁ; jivhindriyaṁ abhiññeyyaṁ; kāyindriyaṁ abhiññeyyaṁ; manindriyaṁ abhiññeyyaṁ; jīvitindriyaṁ abhiññeyyaṁ; itthindriyaṁ abhiññeyyaṁ; purisindriyaṁ abhiññeyyaṁ; sukhindriyaṁ abhiññeyyaṁ; dukkhindriyaṁ abhiññeyyaṁ; somanassindriyaṁ abhiññeyyaṁ; domanassindriyaṁ abhiññeyyaṁ; upekkhindriyaṁ abhiññeyyaṁ; saddhindriyaṁ abhiññeyyaṁ; vīriyindriyaṁ abhiññeyyaṁ; satindriyaṁ abhiññeyyaṁ; samādhindriyaṁ abhiññeyyaṁ; paññindriyaṁ abhiññeyyaṁ; anaññātaññassāmītindriyaṁ abhiññeyyaṁ; aññindriyaṁ abhiññeyyaṁ; aññātāvindriyaṁ abhiññeyyaṁ. [22] 38 Kāmadhātu abhiññeyyā; rūpadhātu 3258 --- ps1 1:38 abhiññeyyā; arūpadhātu abhiññeyyā. Kāmabhavo abhiññeyyo; rūpabhavo abhiññeyyo; arūpabhavo abhiññeyyo. Saññābhavo abhiññeyyo; asaññābhavo abhiññeyyo; nevasaññānāsaññābhavo abhiññeyyo. Ekavokārabhavo abhiññeyyo; catuvokārabhavo abhiññeyyo; pañcavokārabhavo abhiññeyyo. [12] 39 Paṭhamaṁ jhānaṁ abhiññeyyaṁ; dutiyaṁ jhānaṁ abhiññeyyaṁ; tatiyaṁ jhānaṁ abhiññeyyaṁ; catutthaṁ jhānaṁ abhiññeyyaṁ. Mettācetovimutti abhiññeyyā; karuṇācetovimutti abhiññeyyā; muditācetovimutti abhiññeyyā; upekkhācetovimutti abhiññeyyā. Ākāsānañcāyatanasamāpatti abhiññeyyā; viññāṇañcāyatanasamāpatti abhiññeyyā; ākiñcaññāyatanasamāpatti abhiññeyyā; nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti abhiññeyyā. [12] 40 Avijjā abhiññeyyā; saṅkhārā abhiññeyyā; viññāṇaṁ abhiññeyyaṁ; nāmarūpaṁ abhiññeyyaṁ; saḷāyatanaṁ abhiññeyyaṁ; phasso abhiññeyyo; vedanā abhiññeyyā; taṇhā abhiññeyyā; upādānaṁ abhiññeyyaṁ; bhavo abhiññeyyo; jāti abhiññeyyā; jarāmaraṇaṁ abhiññeyyaṁ. [12] 41 Dukkhaṁ abhiññeyyaṁ; dukkhasamudayo abhiññeyyo; dukkhanirodho abhiññeyyo; dukkhanirodhagāminī paṭipadā abhiññeyyā. Rūpaṁ abhiññeyyaṁ; rūpasamudayo abhiññeyyo; rūpanirodho abhiññeyyo; rūpanirodhagāminī paṭipadā abhiññeyyā. Vedanā abhiññeyyā …pe… saññā abhiññeyyā …pe… saṅkhārā abhiññeyyā …pe… viññāṇaṁ abhiññeyyaṁ. Cakkhu abhiññeyyaṁ …pe… jarāmaraṇaṁ abhiññeyyaṁ; jarāmaraṇasamudayo abhiññeyyo; jarāmaraṇanirodho abhiññeyyo; jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā abhiññeyyā. [808] 42 Dukkhassa pariññaṭṭho abhiññeyyo; dukkhasamudayassa pahānaṭṭho abhiññeyyo; dukkhanirodhassa sacchikiriyaṭṭho abhiññeyyo; dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya bhāvanaṭṭho abhiññeyyo. Rūpassa pariññaṭṭho abhiññeyyo; rūpasamudayassa pahānaṭṭho abhiññeyyo; rūpanirodhassa sacchikiriyaṭṭho abhiññeyyo; rūpanirodhagāminiyā paṭipadāya bhāvanaṭṭho abhiññeyyo. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa … cakkhussa …pe… jarāmaraṇassa pariññaṭṭho abhiññeyyo; jarāmaraṇasamudayassa pahānaṭṭho abhiññeyyo; jarāmaraṇanirodhassa sacchikiriyaṭṭho abhiññeyyo; jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya bhāvanaṭṭho abhiññeyyo. [808] 43 Dukkhassa pariññāpaṭivedhaṭṭho abhiññeyyo; dukkhasamudayassa pahānapaṭivedhaṭṭho abhiññeyyo; dukkhanirodhassa sacchikiriyāpaṭivedhaṭṭho abhiññeyyo; dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya bhāvanāpaṭivedhaṭṭho abhiññeyyo. Rūpassa pariññāpaṭivedhaṭṭho abhiññeyyo; rūpasamudayassa pahānapaṭivedhaṭṭho abhiññeyyo; rūpanirodhassa sacchikiriyāpaṭivedhaṭṭho abhiññeyyo; rūpanirodhagāminiyā paṭipadāya bhāvanāpaṭivedhaṭṭho abhiññeyyo. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa … cakkhussa …pe… jarāmaraṇassa pariññāpaṭivedhaṭṭho abhiññeyyo; jarāmaraṇasamudayassa pahānapaṭivedhaṭṭho abhiññeyyo; jarāmaraṇanirodhassa sacchikiriyāpaṭivedhaṭṭho abhiññeyyo; jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya bhāvanāpaṭivedhaṭṭho abhiññeyyo. [808] 44 Dukkhaṁ abhiññeyyaṁ; dukkhasamudayo abhiññeyyo; dukkhanirodho abhiññeyyo; dukkhassa samudayanirodho abhiññeyyo; dukkhassa chandarāganirodho abhiññeyyo; dukkhassa assādo abhiññeyyo; dukkhassa ādīnavo abhiññeyyo; dukkhassa nissaraṇaṁ abhiññeyyaṁ. Rūpaṁ abhiññeyyaṁ; rūpasamudayo abhiññeyyo; rūpanirodho abhiññeyyo; rūpassa samudayanirodho abhiññeyyo; rūpassa chandarāganirodho abhiññeyyo; rūpassa assādo abhiññeyyo; rūpassa ādīnavo abhiññeyyo; rūpassa nissaraṇaṁ abhiññeyyaṁ. Vedanā abhiññeyyā …pe… saññā abhiññeyyā … saṅkhārā abhiññeyyā … viññāṇaṁ abhiññeyyaṁ … cakkhu abhiññeyyaṁ …pe… jarāmaraṇaṁ abhiññeyyaṁ; jarāmaraṇasamudayo abhiññeyyo; jarāmaraṇanirodho abhiññeyyo; jarāmaraṇassa samudayanirodho abhiññeyyo; jarāmaraṇassa chandarāganirodho abhiññeyyo; jarāmaraṇassa assādo abhiññeyyo; jarāmaraṇassa ādīnavo abhiññeyyo; jarāmaraṇassa nissaraṇaṁ abhiññeyyaṁ. [1616] 45 Dukkhaṁ abhiññeyyaṁ; dukkhasamudayo abhiññeyyo; dukkhanirodho abhiññeyyo; dukkhanirodhagāminī paṭipadā abhiññeyyā; dukkhassa assādo abhiññeyyo; 3259 --- ps1 1:45 dukkhassa ādīnavo abhiññeyyo; dukkhassa nissaraṇaṁ abhiññeyyaṁ. Rūpaṁ abhiññeyyaṁ; rūpasamudayo abhiññeyyo; rūpanirodho abhiññeyyo; rūpanirodhagāminī paṭipadā abhiññeyyā; rūpassa assādo abhiññeyyo; rūpassa ādīnavo abhiññeyyo; rūpassa nissaraṇaṁ abhiññeyyaṁ. Vedanā abhiññeyyā …pe… saññā abhiññeyyā … saṅkhārā abhiññeyyā … viññāṇaṁ abhiññeyyaṁ … cakkhu abhiññeyyaṁ …pe… jarāmaraṇaṁ abhiññeyyaṁ; jarāmaraṇasamudayo abhiññeyyo; jarāmaraṇanirodho abhiññeyyo; jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā abhiññeyyā; jarāmaraṇassa assādo abhiññeyyo; jarāmaraṇassa ādīnavo abhiññeyyo; jarāmaraṇassa nissaraṇaṁ abhiññeyyaṁ. [1414] 46 Aniccānupassanā abhiññeyyā; dukkhānupassanā abhiññeyyā; anattānupassanā abhiññeyyā; nibbidānupassanā abhiññeyyā; virāgānupassanā abhiññeyyā; nirodhānupassanā abhiññeyyā; paṭinissaggānupassanā abhiññeyyā. Rūpe aniccānupassanā abhiññeyyā; rūpe dukkhānupassanā abhiññeyyā; rūpe anattānupassanā abhiññeyyā; rūpe nibbidānupassanā abhiññeyyā; rūpe virāgānupassanā abhiññeyyā; rūpe nirodhānupassanā abhiññeyyā; rūpe paṭinissaggānupassanā abhiññeyyā. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṁ …pe… jarāmaraṇe aniccānupassanā abhiññeyyā; jarāmaraṇe dukkhānupassanā abhiññeyyā; jarāmaraṇe anattānupassanā abhiññeyyā; jarāmaraṇe nibbidānupassanā abhiññeyyā; jarāmaraṇe virāgānupassanā abhiññeyyā; jarāmaraṇe nirodhānupassanā abhiññeyyā; jarāmaraṇe paṭinissaggānupassanā abhiññeyyā. [1414] 47 Uppādo abhiññeyyo; pavattaṁ abhiññeyyaṁ; nimittaṁ abhiññeyyaṁ; āyūhanā abhiññeyyā; paṭisandhi abhiññeyyā; gati abhiññeyyā; nibbatti abhiññeyyā; upapatti abhiññeyyā; jāti abhiññeyyā; jarā abhiññeyyā; byādhi abhiññeyyo, maraṇaṁ abhiññeyyaṁ; soko abhiññeyyo; paridevo abhiññeyyo; upāyāso abhiññeyyo. [15] 48 Anuppādo abhiññeyyo; appavattaṁ abhiññeyyaṁ; animittaṁ abhiññeyyaṁ; anāyūhanā abhiññeyyā; appaṭisandhi abhiññeyyā; agati abhiññeyyā; anibbatti abhiññeyyā; anupapatti abhiññeyyā; ajāti abhiññeyyā; ajarā abhiññeyyā; abyādhi abhiññeyyo; amataṁ abhiññeyyaṁ; asoko abhiññeyyo; aparidevo abhiññeyyo; anupāyāso abhiññeyyo. [15] 49 Uppādo abhiññeyyo; anuppādo abhiññeyyo; pavattaṁ abhiññeyyaṁ; appavattaṁ abhiññeyyaṁ. Nimittaṁ abhiññeyyaṁ; animittaṁ abhiññeyyaṁ. Āyūhanā abhiññeyyā; anāyūhanā abhiññeyyā. Paṭisandhi abhiññeyyā; appaṭisandhi abhiññeyyā. Gati abhiññeyyā; agati abhiññeyyā. Nibbatti abhiññeyyā; anibbatti abhiññeyyā. Upapatti abhiññeyyā; anupapatti abhiññeyyā. Jāti abhiññeyyā; ajāti abhiññeyyā. Jarā abhiññeyyā; ajarā abhiññeyyā. Byādhi abhiññeyyo; abyādhi abhiññeyyo. Maraṇaṁ abhiññeyyaṁ; amataṁ abhiññeyyaṁ. Soko abhiññeyyo; asoko abhiññeyyo. Paridevo abhiññeyyo; aparidevo abhiññeyyo. Upāyāso abhiññeyyo; anupāyāso abhiññeyyo. [30] 50 Uppādo dukkhanti abhiññeyyaṁ. Pavattaṁ dukkhanti abhiññeyyaṁ. Nimittaṁ dukkhanti abhiññeyyaṁ. Āyūhanā dukkhanti abhiññeyyaṁ. Paṭisandhi dukkhanti abhiññeyyaṁ. Gati dukkhanti abhiññeyyaṁ. Nibbatti dukkhanti abhiññeyyaṁ. Upapatti dukkhanti abhiññeyyaṁ. Jāti dukkhanti abhiññeyyaṁ. Jarā dukkhanti abhiññeyyaṁ. Byādhi dukkhanti abhiññeyyaṁ. Maraṇaṁ dukkhanti abhiññeyyaṁ. Soko dukkhanti abhiññeyyaṁ. Paridevo dukkhanti abhiññeyyaṁ. Upāyāso dukkhanti abhiññeyyaṁ. [15] 51 Anuppādo sukhanti abhiññeyyaṁ. Appavattaṁ sukhanti abhiññeyyaṁ. Animittaṁ sukhanti abhiññeyyaṁ. Anāyūhanā sukhanti abhiññeyyaṁ. Appaṭisandhi sukhanti abhiññeyyaṁ. Agati sukhanti abhiññeyyaṁ. Anibbatti sukhanti abhiññeyyaṁ. Anupapatti sukhanti abhiññeyyaṁ. Ajāti sukhanti abhiññeyyaṁ. Ajarā sukhanti abhiññeyyaṁ. Abyādhi sukhanti abhiññeyyaṁ. Amataṁ sukhanti abhiññeyyaṁ. Asoko sukhanti abhiññeyyaṁ. Aparidevo sukhanti abhiññeyyaṁ. Anupāyāso sukhanti abhiññeyyaṁ. [15] 52 Uppādo dukkhaṁ, anuppādo sukhanti abhiññeyyaṁ. Pavattaṁ dukkhaṁ, appavattaṁ sukhanti abhiññeyyaṁ. Nimittaṁ dukkhaṁ, animittaṁ sukhanti abhiññeyyaṁ. Āyūhanā dukkhaṁ, anāyūhanā sukhanti abhiññeyyaṁ. Paṭisandhi dukkhaṁ, 3260 --- ps1 1:52 appaṭisandhi sukhanti abhiññeyyaṁ. Gati dukkhaṁ, agati sukhanti abhiññeyyaṁ. Nibbatti dukkhaṁ, anibbatti sukhanti abhiññeyyaṁ. Upapatti dukkhaṁ, anupapatti sukhanti abhiññeyyaṁ. Jāti dukkhaṁ, ajāti sukhanti abhiññeyyaṁ. Jarā dukkhaṁ, ajarā sukhanti abhiññeyyaṁ. Byādhi dukkhaṁ, abyādhi sukhanti abhiññeyyaṁ. Maraṇaṁ dukkhaṁ, amataṁ sukhanti abhiññeyyaṁ. Soko dukkhaṁ, asoko sukhanti abhiññeyyaṁ. Paridevo dukkhaṁ, aparidevo sukhanti abhiññeyyaṁ. Upāyāso dukkhaṁ, anupāyāso sukhanti abhiññeyyaṁ. [30] 53 Uppādo bhayanti abhiññeyyaṁ. Pavattaṁ bhayanti abhiññeyyaṁ. Nimittaṁ bhayanti abhiññeyyaṁ. Āyūhanā bhayanti abhiññeyyaṁ. Paṭisandhi bhayanti abhiññeyyaṁ. Gati bhayanti abhiññeyyaṁ. Nibbatti bhayanti abhiññeyyaṁ. Upapatti bhayanti abhiññeyyaṁ. Jāti bhayanti abhiññeyyaṁ. Jarā bhayanti abhiññeyyaṁ. Byādhi bhayanti abhiññeyyaṁ. Maraṇaṁ bhayanti abhiññeyyaṁ. Soko bhayanti abhiññeyyaṁ. Paridevo bhayanti abhiññeyyaṁ. Upāyāso bhayanti abhiññeyyaṁ. [15] 54 Anuppādo khemanti abhiññeyyaṁ. Appavattaṁ khemanti abhiññeyyaṁ. Animittaṁ khemanti abhiññeyyaṁ. Anāyūhanā khemanti abhiññeyyaṁ. Appaṭisandhi khemanti abhiññeyyaṁ. Agati khemanti abhiññeyyaṁ. Anibbatti khemanti abhiññeyyaṁ. Anupapatti khemanti abhiññeyyaṁ. Ajāti khemanti abhiññeyyaṁ. Ajarā khemanti abhiññeyyaṁ. Abyādhi khemanti abhiññeyyaṁ. Amataṁ khemanti abhiññeyyaṁ. Asoko khemanti abhiññeyyaṁ. Aparidevo khemanti abhiññeyyaṁ. Anupāyāso khemanti abhiññeyyaṁ. [15] 55 Uppādo bhayaṁ, anuppādo khemanti abhiññeyyaṁ. Pavattaṁ bhayaṁ, appavattaṁ khemanti abhiññeyyaṁ. Nimittaṁ bhayaṁ, animittaṁ khemanti abhiññeyyaṁ. Āyūhanā bhayaṁ, anāyūhanā khemanti abhiññeyyaṁ. Paṭisandhi bhayaṁ, appaṭisandhi khemanti abhiññeyyaṁ. Gati bhayaṁ, agati khemanti abhiññeyyaṁ. Nibbatti bhayaṁ, anibbatti khemanti abhiññeyyaṁ. Upapatti bhayaṁ, anupapatti khemanti abhiññeyyaṁ. Jāti bhayaṁ, ajāti khemanti abhiññeyyaṁ. Jarā bhayaṁ, ajarā khemanti abhiññeyyaṁ. Byādhi bhayaṁ, abyādhi khemanti abhiññeyyaṁ. Maraṇaṁ bhayaṁ, amataṁ khemanti abhiññeyyaṁ. Soko bhayaṁ, asoko khemanti abhiññeyyaṁ. Paridevo bhayaṁ, aparidevo khemanti abhiññeyyaṁ. Upāyāso bhayaṁ, anupāyāso khemanti abhiññeyyaṁ. [30] 56 Uppādo sāmisanti abhiññeyyaṁ. Pavattaṁ sāmisanti abhiññeyyaṁ. Nimittaṁ sāmisanti abhiññeyyaṁ. Āyūhanā sāmisanti abhiññeyyaṁ. Paṭisandhi sāmisanti abhiññeyyaṁ. Gati sāmisanti abhiññeyyaṁ. Nibbatti sāmisanti abhiññeyyaṁ. Upapatti sāmisanti abhiññeyyaṁ. Jāti sāmisanti abhiññeyyaṁ. Jarā sāmisanti abhiññeyyaṁ. Byādhi sāmisanti abhiññeyyaṁ. Maraṇaṁ sāmisanti abhiññeyyaṁ. Soko sāmisanti abhiññeyyaṁ. Paridevo sāmisanti abhiññeyyaṁ. Upāyāso sāmisanti abhiññeyyaṁ. [15] 57 Anuppādo nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Appavattaṁ nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Animittaṁ nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Anāyūhanā nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Appaṭisandhi nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Agati nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Anibbatti nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Anupapatti nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Ajāti nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Ajarā nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Abyādhi nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Amataṁ nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Asoko nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Aparidevo nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Anupāyāso nirāmisanti abhiññeyyaṁ. [15] 58 Uppādo sāmisaṁ, anuppādo nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Pavattaṁ sāmisaṁ, appavattaṁ nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Nimittaṁ sāmisaṁ, animittaṁ nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Āyūhanā sāmisaṁ, anāyūhanā nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Paṭisandhi sāmisaṁ, appaṭisandhi nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Gati sāmisaṁ, agati nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Nibbatti sāmisaṁ, anibbatti nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Upapatti sāmisaṁ, anupapatti nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Jāti sāmisaṁ, ajāti nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Jarā sāmisaṁ, ajarā nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Byādhi sāmisaṁ, abyādhi nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Maraṇaṁ sāmisaṁ, amataṁ nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Soko sāmisaṁ, asoko nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Paridevo sāmisaṁ, aparidevo nirāmisanti abhiññeyyaṁ. Upāyāso sāmisaṁ, anupāyāso nirāmisanti abhiññeyyaṁ. [30] 59 3261 --- ps1 1:59 Uppādo saṅkhārāti abhiññeyyaṁ. Pavattaṁ saṅkhārāti abhiññeyyaṁ. Nimittaṁ saṅkhārāti abhiññeyyaṁ. Āyūhanā saṅkhārāti abhiññeyyaṁ. Paṭisandhi saṅkhārāti abhiññeyyaṁ. Gati saṅkhārāti abhiññeyyaṁ. Nibbatti saṅkhārāti abhiññeyyaṁ. Upapatti saṅkhārāti abhiññeyyaṁ. Jāti saṅkhārāti abhiññeyyaṁ. Jarā saṅkhārāti abhiññeyyaṁ. Byādhi saṅkhārāti abhiññeyyaṁ. Maraṇaṁ saṅkhārāti abhiññeyyaṁ. Soko saṅkhārāti abhiññeyyaṁ. Paridevo saṅkhārāti abhiññeyyaṁ. Upāyāso saṅkhārāti abhiññeyyaṁ. [15] 60 Anuppādo nibbānanti abhiññeyyaṁ. Appavattaṁ nibbānanti abhiññeyyaṁ. Animittaṁ nibbānanti abhiññeyyaṁ. Anāyūhanā nibbānanti abhiññeyyaṁ. Appaṭisandhi nibbānanti abhiññeyyaṁ. Agati nibbānanti abhiññeyyaṁ. Anibbatti nibbānanti abhiññeyyaṁ. Anupapatti nibbānanti abhiññeyyaṁ. Ajāti nibbānanti abhiññeyyaṁ. Ajaraṁ nibbānanti abhiññeyyaṁ. Abyādhi nibbānanti abhiññeyyaṁ. Amataṁ nibbānanti abhiññeyyaṁ. Asoko nibbānanti abhiññeyyaṁ. Aparidevo nibbānanti abhiññeyyaṁ. Anupāyāso nibbānanti abhiññeyyaṁ. [15] 61 Uppādo saṅkhārā, anuppādo nibbānanti abhiññeyyaṁ. Pavattaṁ saṅkhārā, appavattaṁ nibbānanti abhiññeyyaṁ. Nimittaṁ saṅkhārā, animittaṁ nibbānanti abhiññeyyaṁ. Āyūhanā saṅkhārā, anāyūhanā nibbānanti abhiññeyyaṁ. Paṭisandhi saṅkhārā, appaṭisandhi nibbānanti abhiññeyyaṁ. Gati saṅkhārā, agati nibbānanti abhiññeyyaṁ. Nibbatti saṅkhārā, anibbatti nibbānanti abhiññeyyaṁ. Upapatti saṅkhārā, anupapatti nibbānanti abhiññeyyaṁ. Jāti saṅkhārā, ajāti nibbānanti abhiññeyyaṁ. Jarā saṅkhārā, ajarā nibbānanti abhiññeyyaṁ. Byādhi saṅkhārā, abyādhi nibbānanti abhiññeyyaṁ. Maraṇaṁ saṅkhārā, amataṁ nibbānanti abhiññeyyaṁ. Soko saṅkhārā, asoko nibbānanti abhiññeyyaṁ. Paridevo saṅkhārā, aparidevo nibbānanti abhiññeyyaṁ. Upāyāso saṅkhārā, anupāyāso nibbānanti abhiññeyyaṁ. [30] Paṭhamabhāṇavāro. 62 Pariggahaṭṭho abhiññeyyo; parivāraṭṭho abhiññeyyo; paripūraṭṭho abhiññeyyo; ekaggaṭṭho abhiññeyyo; avikkhepaṭṭho abhiññeyyo; paggahaṭṭho abhiññeyyo; avisāraṭṭho abhiññeyyo; anāvilaṭṭho abhiññeyyo; aniñjanaṭṭho abhiññeyyo; ekattupaṭṭhānavasena cittassa ṭhitaṭṭho abhiññeyyo; ārammaṇaṭṭho abhiññeyyo; gocaraṭṭho abhiññeyyo; pahānaṭṭho abhiññeyyo; pariccāgaṭṭho abhiññeyyo; vuṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; vivaṭṭanaṭṭho abhiññeyyo; santaṭṭho abhiññeyyo; paṇītaṭṭho abhiññeyyo; vimuttaṭṭho abhiññeyyo; anāsavaṭṭho abhiññeyyo; taraṇaṭṭho abhiññeyyo; animittaṭṭho abhiññeyyo; appaṇihitaṭṭho abhiññeyyo; suññataṭṭho abhiññeyyo; ekarasaṭṭho abhiññeyyo; anativattanaṭṭho abhiññeyyo; yuganaddhaṭṭho abhiññeyyo; niyyānaṭṭho abhiññeyyo; hetuṭṭho abhiññeyyo; dassanaṭṭho abhiññeyyo; ādhipateyyaṭṭho abhiññeyyo. [31] 63 Samathassa avikkhepaṭṭho abhiññeyyo; vipassanāya anupassanaṭṭho abhiññeyyo; samathavipassanānaṁ ekarasaṭṭho abhiññeyyo; yuganaddhassa anativattanaṭṭho abhiññeyyo. [4] 64 Sikkhāya samādānaṭṭho abhiññeyyo; ārammaṇassa gocaraṭṭho abhiññeyyo; līnassa cittassa paggahaṭṭho abhiññeyyo; uddhatassa cittassa niggahaṭṭho abhiññeyyo; ubhovisuddhānaṁ ajjhupekkhanaṭṭho abhiññeyyo; visesādhigamaṭṭho abhiññeyyo; uttari paṭivedhaṭṭho abhiññeyyo; saccābhisamayaṭṭho abhiññeyyo; nirodhe patiṭṭhāpakaṭṭho abhiññeyyo. [9] 65 Saddhindriyassa adhimokkhaṭṭho abhiññeyyo; vīriyindriyassa paggahaṭṭho abhiññeyyo; satindriyassa upaṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; samādhindriyassa avikkhepaṭṭho abhiññeyyo; paññindriyassa dassanaṭṭho abhiññeyyo. [5] 66 Saddhābalassa assaddhiye akampiyaṭṭho abhiññeyyo; vīriyabalassa kosajje akampiyaṭṭho abhiññeyyo; satibalassa pamāde akampiyaṭṭho abhiññeyyo; samādhibalassa uddhacce akampiyaṭṭho abhiññeyyo; paññābalassa avijjāya akampiyaṭṭho abhiññeyyo. [5] 67 Satisambojjhaṅgassa upaṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; dhammavicayasambojjhaṅgassa pavicayaṭṭho abhiññeyyo; vīriyasambojjhaṅgassa paggahaṭṭho abhiññeyyo; pītisambojjhaṅgassa pharaṇaṭṭho abhiññeyyo; passaddhisambojjhaṅgassa upasamaṭṭho abhiññeyyo; samādhisambojjhaṅgassa 3262 --- ps1 1:67 avikkhepaṭṭho abhiññeyyo; upekkhāsambojjhaṅgassa paṭisaṅkhānaṭṭho abhiññeyyo. [7] 68 Sammādiṭṭhiyā dassanaṭṭho abhiññeyyo; sammāsaṅkappassa abhiniropanaṭṭho abhiññeyyo; sammāvācāya pariggahaṭṭho abhiññeyyo; sammākammantassa samuṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; sammāājīvassa vodānaṭṭho abhiññeyyo; sammāvāyāmassa paggahaṭṭho abhiññeyyo; sammāsatiyā upaṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; sammāsamādhissa avikkhepaṭṭho abhiññeyyo. [8] 69 Indriyānaṁ ādhipateyyaṭṭho abhiññeyyo; balānaṁ akampiyaṭṭho abhiññeyyo; bojjhaṅgānaṁ niyyānaṭṭho abhiññeyyo; maggassa hetuṭṭho abhiññeyyo; satipaṭṭhānānaṁ upaṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; sammappadhānānaṁ padahanaṭṭho abhiññeyyo; iddhipādānaṁ ijjhanaṭṭho abhiññeyyo; saccānaṁ tathaṭṭho abhiññeyyo; payogānaṁ paṭippassaddhaṭṭho abhiññeyyo; phalānaṁ sacchikiriyaṭṭho abhiññeyyo. [10] 70 Vitakkassa abhiniropanaṭṭho abhiññeyyo; vicārassa upavicāraṭṭho abhiññeyyo; pītiyā pharaṇaṭṭho abhiññeyyo; sukhassa abhisandanaṭṭho abhiññeyyo. Cittassa ekaggaṭṭho abhiññeyyo. [50] 71 Āvajjanaṭṭho abhiññeyyo; vijānanaṭṭho abhiññeyyo; pajānanaṭṭho abhiññeyyo; sañjānanaṭṭho abhiññeyyo; ekodaṭṭho abhiññeyyo. Abhiññāya ñātaṭṭho abhiññeyyo; pariññāya tīraṇaṭṭho abhiññeyyo; pahānassa pariccāgaṭṭho abhiññeyyo; bhāvanāya ekarasaṭṭho abhiññeyyo; sacchikiriyāya phassanaṭṭho abhiññeyyo; khandhānaṁ khandhaṭṭho abhiññeyyo; dhātūnaṁ dhātuṭṭho abhiññeyyo; āyatanānaṁ āyatanaṭṭho abhiññeyyo; saṅkhatānaṁ saṅkhataṭṭho abhiññeyyo; asaṅkhatassa asaṅkhataṭṭho abhiññeyyo. [15] 72 Cittaṭṭho abhiññeyyo; cittānantariyaṭṭho abhiññeyyo; cittassa vuṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; cittassa vivaṭṭanaṭṭho abhiññeyyo; cittassa hetuṭṭho abhiññeyyo; cittassa paccayaṭṭho abhiññeyyo; cittassa vatthuṭṭho abhiññeyyo; cittassa bhūmaṭṭho abhiññeyyo; cittassa ārammaṇaṭṭho abhiññeyyo; cittassa gocaraṭṭho abhiññeyyo; cittassa cariyaṭṭho abhiññeyyo; cittassa gataṭṭho abhiññeyyo; cittassa abhinīhāraṭṭho abhiññeyyo; cittassa niyyānaṭṭho abhiññeyyo; cittassa nissaraṇaṭṭho abhiññeyyo. [15] 73 Ekatte āvajjanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte vijānanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte pajānanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte sañjānanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte ekodaṭṭho abhiññeyyo; (…) ekatte pakkhandanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte pasīdanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte santiṭṭhanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte vimuccanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte “etaṁ santan”ti passanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte yānīkataṭṭho abhiññeyyo; ekatte vatthukataṭṭho abhiññeyyo; ekatte anuṭṭhitaṭṭho abhiññeyyo; ekatte paricitaṭṭho abhiññeyyo; ekatte susamāraddhaṭṭho abhiññeyyo; ekatte pariggahaṭṭho abhiññeyyo; ekatte parivāraṭṭho abhiññeyyo; ekatte paripūraṭṭho abhiññeyyo; ekatte samodhānaṭṭho abhiññeyyo; ekatte adhiṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; ekatte āsevanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte bhāvanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte bahulīkammaṭṭho abhiññeyyo; ekatte susamuggataṭṭho abhiññeyyo; ekatte suvimuttaṭṭho abhiññeyyo; ekatte bujjhanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte anubujjhanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte paṭibujjhanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte sambujjhanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte bodhanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte anubodhanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte paṭibodhanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte sambodhanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte bodhipakkhiyaṭṭho abhiññeyyo; ekatte anubodhipakkhiyaṭṭho abhiññeyyo; ekatte paṭibodhipakkhiyaṭṭho abhiññeyyo; ekatte sambodhipakkhiyaṭṭho abhiññeyyo; ekatte jotanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte ujjotanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte anujotanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte paṭijotanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte sañjotanaṭṭho abhiññeyyo. [42] 74 Patāpanaṭṭho abhiññeyyo; virocanaṭṭho abhiññeyyo; kilesānaṁ santāpanaṭṭho abhiññeyyo; amalaṭṭho abhiññeyyo; vimalaṭṭho abhiññeyyo; nimmalaṭṭho abhiññeyyo; samaṭṭho abhiññeyyo; samayaṭṭho abhiññeyyo; vivekaṭṭho abhiññeyyo; vivekacariyaṭṭho abhiññeyyo; virāgaṭṭho abhiññeyyo; virāgacariyaṭṭho abhiññeyyo; nirodhaṭṭho abhiññeyyo; nirodhacariyaṭṭho abhiññeyyo; vosaggaṭṭho abhiññeyyo; vosaggacariyaṭṭho 3263 --- ps1 1:74 abhiññeyyo; vimuttaṭṭho abhiññeyyo; vimutticariyaṭṭho abhiññeyyo. [18] 75 Chandaṭṭho abhiññeyyo; chandassa mūlaṭṭho abhiññeyyo; chandassa pādaṭṭho abhiññeyyo; chandassa padhānaṭṭho abhiññeyyo; chandassa ijjhanaṭṭho abhiññeyyo; chandassa adhimokkhaṭṭho abhiññeyyo; chandassa paggahaṭṭho abhiññeyyo; chandassa upaṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; chandassa avikkhepaṭṭho abhiññeyyo; chandassa dassanaṭṭho abhiññeyyo. [10] 76 Vīriyaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa mūlaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa pādaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa padhānaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa ijjhanaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa adhimokkhaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa paggahaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa upaṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa avikkhepaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa dassanaṭṭho abhiññeyyo. [10] 77 Cittaṭṭho abhiññeyyo; cittassa mūlaṭṭho abhiññeyyo; cittassa pādaṭṭho abhiññeyyo; cittassa padhānaṭṭho abhiññeyyo; cittassa ijjhanaṭṭho abhiññeyyo; cittassa adhimokkhaṭṭho abhiññeyyo; cittassa paggahaṭṭho abhiññeyyo; cittassa upaṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; cittassa avikkhepaṭṭho abhiññeyyo; cittassa dassanaṭṭho abhiññeyyo. [10] 78 Vīmaṁsaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṁsāya mūlaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṁsāya pādaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṁsāya padhānaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṁsāya ijjhanaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṁsāya adhimokkhaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṁsāya paggahaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṁsāya upaṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṁsāya avikkhepaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṁsāya dassanaṭṭho abhiññeyyo. [10] 79 Dukkhaṭṭho abhiññeyyo; dukkhassa pīḷanaṭṭho abhiññeyyo; dukkhassa saṅkhataṭṭho abhiññeyyo; dukkhassa santāpaṭṭho abhiññeyyo; dukkhassa vipariṇāmaṭṭho abhiññeyyo. Samudayaṭṭho abhiññeyyo; samudayassa āyūhanaṭṭho abhiññeyyo; samudayassa nidānaṭṭho abhiññeyyo; samudayassa saññogaṭṭho abhiññeyyo; samudayassa palibodhaṭṭho abhiññeyyo; nirodhaṭṭho abhiññeyyo; nirodhassa nissaraṇaṭṭho abhiññeyyo; nirodhassa vivekaṭṭho abhiññeyyo; nirodhassa asaṅkhataṭṭho abhiññeyyo; nirodhassa amataṭṭho abhiññeyyo. Maggaṭṭho abhiññeyyo; maggassa niyyānaṭṭho abhiññeyyo; maggassa hetuṭṭho abhiññeyyo; maggassa dassanaṭṭho abhiññeyyo; maggassa ādhipateyyaṭṭho abhiññeyyo. [16] 80 Tathaṭṭho abhiññeyyo; anattaṭṭho abhiññeyyo; saccaṭṭho abhiññeyyo; paṭivedhaṭṭho abhiññeyyo; abhijānanaṭṭho abhiññeyyo; parijānanaṭṭho abhiññeyyo; dhammaṭṭho abhiññeyyo; dhātuṭṭho abhiññeyyo; ñātaṭṭho abhiññeyyo; sacchikiriyaṭṭho abhiññeyyo; phassanaṭṭho abhiññeyyo; abhisamayaṭṭho abhiññeyyo. [12] 81 Nekkhammaṁ abhiññeyyaṁ; abyāpādo abhiññeyyo; ālokasaññā abhiññeyyā; avikkhepo abhiññeyyo; dhammavavatthānaṁ abhiññeyyaṁ; ñāṇaṁ abhiññeyyaṁ; pāmojjaṁ abhiññeyyaṁ. 82 Paṭhamaṁ jhānaṁ abhiññeyyaṁ; dutiyaṁ jhānaṁ abhiññeyyaṁ; tatiyaṁ jhānaṁ abhiññeyyaṁ; catutthaṁ jhānaṁ abhiññeyyaṁ. Ākāsānañcāyatanasamāpatti abhiññeyyā; viññāṇañcāyatanasamāpatti abhiññeyyā; ākiñcaññāyatanasamāpatti abhiññeyyā; nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti abhiññeyyā. [8] 83 Aniccānupassanā abhiññeyyā; dukkhānupassanā abhiññeyyā; anattānupassanā abhiññeyyā; nibbidānupassanā abhiññeyyā; virāgānupassanā abhiññeyyā; nirodhānupassanā abhiññeyyā; paṭinissaggānupassanā abhiññeyyā; khayānupassanā abhiññeyyā; vayānupassanā abhiññeyyā; vipariṇāmānupassanā abhiññeyyā; animittānupassanā abhiññeyyā; appaṇihitānupassanā abhiññeyyā; suññatānupassanā abhiññeyyā; adhipaññādhammavipassanā abhiññeyyā; yathābhūtañāṇadassanaṁ abhiññeyyaṁ; ādīnavānupassanā abhiññeyyā; paṭisaṅkhānupassanā abhiññeyyā; vivaṭṭanānupassanā abhiññeyyā. [18] 84 Sotāpattimaggo abhiññeyyo; sotāpattiphalasamāpatti abhiññeyyā; sakadāgāmimaggo abhiññeyyo; sakadāgāmiphalasamāpatti abhiññeyyā; anāgāmimaggo abhiññeyyo; anāgāmiphalasamāpatti abhiññeyyā; arahattamaggo abhiññeyyo; arahattaphalasamāpatti abhiññeyyā. [8] 85 Adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ abhiññeyyaṁ; paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ abhiññeyyaṁ; upaṭṭhānaṭṭhena 3264 --- ps1 1:85 satindriyaṁ abhiññeyyaṁ; avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ abhiññeyyaṁ; dassanaṭṭhena paññindriyaṁ abhiññeyyaṁ. 86 Assaddhiye akampiyaṭṭhena saddhābalaṁ abhiññeyyaṁ; kosajje akampiyaṭṭhena vīriyabalaṁ abhiññeyyaṁ; pamāde akampiyaṭṭhena satibalaṁ abhiññeyyaṁ; uddhacce akampiyaṭṭhena samādhibalaṁ abhiññeyyaṁ; avijjāya akampiyaṭṭhena paññābalaṁ abhiññeyyaṁ; upaṭṭhānaṭṭhena satisambojjhaṅgo abhiññeyyo; pavicayaṭṭhena dhammavicayasambojjhaṅgo abhiññeyyo; paggahaṭṭhena vīriyasambojjhaṅgo abhiññeyyo; pharaṇaṭṭhena pītisambojjhaṅgo abhiññeyyo; upasamaṭṭhena passaddhisambojjhaṅgo abhiññeyyo; avikkhepaṭṭhena samādhisambojjhaṅgo abhiññeyyo; paṭisaṅkhānaṭṭhena upekkhāsambojjhaṅgo abhiññeyyo. 87 Dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi abhiññeyyā; abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappo abhiññeyyo; pariggahaṭṭhena sammāvācā abhiññeyyā; samuṭṭhānaṭṭhena sammākammanto abhiññeyyo; vodānaṭṭhena sammāājīvo abhiññeyyo; paggahaṭṭhena sammāvāyāmo abhiññeyyo; upaṭṭhānaṭṭhena sammāsati abhiññeyyā; avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi abhiññeyyo. 88 Ādhipateyyaṭṭhena indriyā abhiññeyyā; akampiyaṭṭhena balā abhiññeyyā; niyyānaṭṭhena bojjhaṅgā abhiññeyyā; hetuṭṭhena maggo abhiññeyyo; upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānā abhiññeyyā; padahanaṭṭhena sammappadhānā abhiññeyyā; ijjhanaṭṭhena iddhipādā abhiññeyyā; tathaṭṭhena saccā abhiññeyyā. [33] 89 Avikkhepaṭṭhena samatho abhiññeyyo; anupassanaṭṭhena vipassanā abhiññeyyā; ekarasaṭṭhena samathavipassanā abhiññeyyā; anativattanaṭṭhena yuganaddhaṁ abhiññeyyaṁ. [4] 90 Saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi abhiññeyyā; avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi abhiññeyyā; dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi abhiññeyyā; muttaṭṭhena vimokkho abhiññeyyo; paṭivedhaṭṭhena vijjā abhiññeyyā; pariccāgaṭṭhena vimutti abhiññeyyā; samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṁ abhiññeyyaṁ; paṭippassaddhaṭṭhena anuppāde ñāṇaṁ abhiññeyyaṁ. [8] 91 Chando mūlaṭṭhena abhiññeyyo; manasikāro samuṭṭhānaṭṭhena abhiññeyyo; phasso samodhānaṭṭhena abhiññeyyo; vedanā samosaraṇaṭṭhena abhiññeyyā; samādhi pamukhaṭṭhena abhiññeyyo; sati ādhipateyyaṭṭhena abhiññeyyā; paññā taduttaraṭṭhena abhiññeyyā; vimutti sāraṭṭhena abhiññeyyā; amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena abhiññeyyaṁ. [9] 92 Ye ye dhammā abhiññātā honti te te dhammā ñātā honti. Taṁñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“ime dhammā abhiññeyyāti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇan”ti. [1] Abhiññeyyaniddeso. Dutiyabhāṇavāro. 93 Kathaṁ “ime dhammā pariññeyyā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ? 94 Eko dhammo pariññeyyo—phasso sāsavo upādāniyo. 95 Dve dhammā pariññeyyā—nāmañca rūpañca. 96 Tayo dhammā pariññeyyā—tisso vedanā. 97 Cattāro dhammā pariññeyyā—cattāro āhārā. 98 Pañca dhammā pariññeyyā—pañcupādānakkhandhā. 99 Cha dhammā pariññeyyā—cha ajjhattikāni āyatanāni. 100 Satta dhammā pariññeyyā—satta viññāṇaṭṭhitiyo. 101 Aṭṭha dhammā pariññeyyā—aṭṭha lokadhammā. 102 Nava dhammā pariññeyyā—nava sattāvāsā. 103 Dasa dhammā pariññeyyā—dasāyatanāni. [10] 104 “Sabbaṁ, bhikkhave, pariññeyyaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ pariññeyyaṁ? Cakkhu, bhikkhave, pariññeyyaṁ; rūpā pariññeyyā; cakkhuviññāṇaṁ pariññeyyaṁ; cakkhusamphasso pariññeyyo; yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi pariññeyyaṁ. Sotaṁ pariññeyyaṁ; saddā pariññeyyā …pe… ghānaṁ pariññeyyaṁ, gandhā pariññeyyā … jivhā pariññeyyā; rasā pariññeyyā … kāyo pariññeyyo; phoṭṭhabbā pariññeyyā …pe… mano pariññeyyo; dhammā pariññeyyā … manoviññāṇaṁ pariññeyyaṁ; manosamphasso pariññeyyo; yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi pariññeyyaṁ”. Rūpaṁ pariññeyyaṁ … vedanā pariññeyyā … saññā pariññeyyā … saṅkhārā pariññeyyā … viññāṇaṁ pariññeyyaṁ … cakkhu pariññeyyaṁ …pe… jarāmaraṇaṁ pariññeyyaṁ …pe… amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena 3265 --- ps1 1:104 pariññeyyaṁ. Yesaṁ yesaṁ dhammānaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa te te dhammā paṭiladdhā honti, evaṁ te dhammā pariññātā ceva honti tīritā ca. 105 Nekkhammaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa nekkhammaṁ paṭiladdhaṁ hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Abyāpādaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa abyāpādo paṭiladdho hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Ālokasaññaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa ālokasaññā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Avikkhepaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa avikkhepo paṭiladdho hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Dhammavavatthānaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa dhammavavatthānaṁ paṭiladdhaṁ hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Ñāṇaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa ñāṇaṁ paṭiladdhaṁ hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Pāmojjaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa pāmojjaṁ paṭiladdhaṁ hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. [7] 106 Paṭhamaṁ jhānaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa paṭhamaṁ jhānaṁ paṭiladdhaṁ hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa catutthaṁ jhānaṁ paṭiladdhaṁ hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Ākāsānañcāyatanasamāpattiṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa ākāsānañcāyatanasamāpatti paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Viññāṇañcāyatanasamāpattiṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa viññāṇañcāyatanasamāpatti paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Ākiñcaññāyatanasamāpattiṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa ākiñcaññāyatanasamāpatti paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. [8] 107 Aniccānupassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa aniccānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Dukkhānupassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa dukkhānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Anattānupassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa anattānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Nibbidānupassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa nibbidānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Virāgānupassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa virāgānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Nirodhānupassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa nirodhānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Paṭinissaggānupassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa paṭinissaggānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Khayānupassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa khayānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Vayānupassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa vayānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Vipariṇāmānupassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa vipariṇāmānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Animittānupassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa animittānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Appaṇihitānupassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa appaṇihitānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Suññatānupassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa suññatānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. 108 Adhipaññādhammavipassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa adhipaññādhammavipassanā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Yathābhūtañāṇadassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa yathābhūtañāṇadassanaṁ paṭiladdhaṁ hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Ādīnavānupassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa ādīnavānupassanā 3266 --- ps1 1:108 paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Paṭisaṅkhānupassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa paṭisaṅkhānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Vivaṭṭanānupassanaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa vivaṭṭanānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. [18] 109 Sotāpattimaggaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa sotāpattimaggo paṭiladdho hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Sakadāgāmimaggaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa sakadāgāmimaggo paṭiladdho hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Anāgāmimaggaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa anāgāmimaggo paṭiladdho hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Arahattamaggaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa arahattamaggo paṭiladdho hoti. Evaṁ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. [4] 110 Yesaṁ yesaṁ dhammānaṁ paṭilābhatthāya vāyamantassa te te dhammā paṭiladdhā honti. Evaṁ te dhammā pariññātā ceva honti tīritā ca. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“ime dhammā pariññeyyāti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇan”ti. [2] Pariññeyyaniddeso. 111 Kathaṁ “ime dhammā pahātabbā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ? 112 Eko dhammo pahātabbo—asmimāno. 113 Dve dhammā pahātabbā—avijjā ca bhavataṇhā ca. 114 Tayo dhammā pahātabbā—tisso taṇhā. 115 Cattāro dhammā pahātabbā—cattāro oghā. 116 Pañca dhammā pahātabbā—pañca nīvaraṇāni. 117 Cha dhammā pahātabbā—cha taṇhākāyā. 118 Satta dhammā pahātabbā—sattānusayā. 119 Aṭṭha dhammā pahātabbā—aṭṭha micchattā. 120 Nava dhammā pahātabbā—nava taṇhāmūlakā. 121 Dasa dhammā pahātabbā—dasa micchattā. 122 Dve pahānāni—samucchedappahānaṁ, paṭippassaddhippahānaṁ. Samucchedappahānañca lokuttaraṁ khayagāmimaggaṁ bhāvayato; paṭippassaddhippahānañca phalakkhaṇe. 123 Tīṇi pahānāni—kāmānametaṁ nissaraṇaṁ yadidaṁ nekkhammaṁ; rūpānametaṁ nissaraṇaṁ yadidaṁ āruppaṁ; yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ, nirodho tassa nissaraṇaṁ. Nekkhammaṁ paṭiladdhassa kāmā pahīnā ceva honti pariccattā ca. Āruppaṁ paṭiladdhassa rūpā pahīnā ceva honti pariccattā ca. Nirodhaṁ paṭiladdhassa saṅkhārā pahīnā ceva honti pariccattā ca. 124 Cattāri pahānāni dukkhasaccaṁ pariññāpaṭivedhaṁ paṭivijjhanto pajahati; samudayasaccaṁ pahānapaṭivedhaṁ paṭivijjhanto pajahati; nirodhasaccaṁ sacchikiriyāpaṭivedhaṁ paṭivijjhanto pajahati; maggasaccaṁ bhāvanāpaṭivedhaṁ paṭivijjhanto pajahati. 125 Pañca pahānāni—vikkhambhanappahānaṁ, tadaṅgappahānaṁ, samucchedappahānaṁ, paṭippassaddhippahānaṁ, nissaraṇappahānaṁ. Vikkhambhanappahānañca nīvaraṇānaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ bhāvayato; tadaṅgappahānañca diṭṭhigatānaṁ nibbedhabhāgiyaṁ samādhiṁ bhāvayato; samucchedappahānañca lokuttaraṁ khayagāmimaggaṁ bhāvayato; paṭippassaddhippahānañca phalakkhaṇe; nissaraṇappahānañca nirodho nibbānaṁ. 126 “Sabbaṁ, bhikkhave, pahātabbaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ pahātabbaṁ? Cakkhu, bhikkhave, pahātabbaṁ; rūpā pahātabbā; cakkhuviññāṇaṁ pahātabbaṁ; cakkhusamphasso pahātabbo; yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi pahātabbaṁ. Sotaṁ pahātabbaṁ; saddā pahātabbā …pe… ghānaṁ pahātabbaṁ; gandhā pahātabbā … jivhā pahātabbā; rasā pahātabbā … kāyo pahātabbo; phoṭṭhabbā pahātabbā … mano pahātabbo; dhammā pahātabbā … manoviññāṇaṁ pahātabbaṁ; … manosamphasso pahātabbo; yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi pahātabbaṁ”. Rūpaṁ passanto pajahati, vedanaṁ passanto pajahati, saññaṁ passanto pajahati, saṅkhāre passanto pajahati, viññāṇaṁ passanto pajahati. Cakkhuṁ …pe… jarāmaraṇaṁ …pe… amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena passanto pajahati. Ye ye dhammā pahīnā honti te te dhammā pariccattā honti. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“ime dhammā pahātabbāti sotāvadhānaṁ, taṁ pajānanā paññā sutamaye ñāṇan”ti. [3] 3267 --- ps1 1:126 Tatiyabhāṇavāro. 127 Kathaṁ “ime dhammā bhāvetabbā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ? 128 Eko dhammo bhāvetabbo—kāyagatāsati sātasahagatā. 129 Dve dhammā bhāvetabbā—samatho ca vipassanā ca. 130 Tayo dhammā bhāvetabbā—tayo samādhī. 131 Cattāro dhammā bhāvetabbā—cattāro satipaṭṭhānā. 132 Pañca dhammā bhāvetabbā—pañcaṅgiko samādhi. 133 Cha dhammā bhāvetabbā—cha anussatiṭṭhānāni. 134 Satta dhammā bhāvetabbā—satta bojjhaṅgā. 135 Aṭṭha dhammā bhāvetabbā—ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. 136 Nava dhammā bhāvetabbā—nava pārisuddhipadhāniyaṅgāni. 137 Dasa dhammā bhāvetabbā—dasa kasiṇāyatanāni. 138 Dve bhāvanā—lokiyā ca bhāvanā, lokuttarā ca bhāvanā. 139 Tisso bhāvanā—rūpāvacarakusalānaṁ dhammānaṁ bhāvanā, arūpāvacarakusalānaṁ dhammānaṁ bhāvanā, apariyāpannakusalānaṁ dhammānaṁ bhāvanā. Rūpāvacarakusalānaṁ dhammānaṁ bhāvanā atthi hīnā, atthi majjhā, atthi paṇītā. Arūpāvacarakusalānaṁ dhammānaṁ bhāvanā atthi hīnā, atthi majjhā, atthi paṇītā. Apariyāpannakusalānaṁ dhammānaṁ bhāvanā paṇītā. 140 Catasso bhāvanā—dukkhasaccaṁ pariññāpaṭivedhaṁ paṭivijjhanto bhāveti, samudayasaccaṁ pahānappaṭivedhaṁ paṭivijjhanto bhāveti, nirodhasaccaṁ sacchikiriyāpaṭivedhaṁ paṭivijjhanto bhāveti, maggasaccaṁ bhāvanāpaṭivedhaṁ paṭivijjhanto bhāveti. Imā catasso bhāvanā. [4] 141 Aparāpi catasso bhāvanā—esanābhāvanā, paṭilābhabhāvanā, ekarasabhāvanā, āsevanābhāvanā. 142 Katamā esanābhāvanā? Sabbesaṁ samādhiṁ samāpajjantānaṁ tattha jātā dhammā ekarasā hontīti—ayaṁ esanābhāvanā. 143 Katamā paṭilābhabhāvanā? Sabbesaṁ samādhiṁ samāpannānaṁ tattha jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—ayaṁ paṭilābhabhāvanā. 144 Katamā ekarasabhāvanā? Adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ bhāvayato saddhindriyassa vasena cattāri indriyāni ekarasā hontīti—indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ bhāvayato vīriyindriyassa vasena cattāri indriyāni ekarasā hontīti—indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ bhāvayato satindriyassa vasena cattāri indriyāni ekarasā hontīti—indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ bhāvayato samādhindriyassa vasena cattāri indriyāni ekarasā hontīti—indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Dassanaṭṭhena paññindriyaṁ bhāvayato paññindriyassa vasena cattāri indriyāni ekarasā hontīti—indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. 145 Assaddhiye akampiyaṭṭhena saddhābalaṁ bhāvayato saddhābalassa vasena cattāri balāni ekarasā hontīti—balānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Kosajje akampiyaṭṭhena vīriyabalaṁ bhāvayato vīriyabalassa vasena cattāri balāni ekarasā hontīti—balānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Pamāde akampiyaṭṭhena satibalaṁ bhāvayato satibalassa vasena cattāri balāni ekarasā hontīti—balānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Uddhacce akampiyaṭṭhena samādhibalaṁ bhāvayato samādhibalassa vasena cattāri balāni ekarasā hontīti—balānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Avijjāya akampiyaṭṭhena paññābalaṁ bhāvayato paññābalassa vasena cattāri balāni ekarasā hontīti—balānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. 146 Upaṭṭhānaṭṭhena satisambojjhaṅgaṁ bhāvayato satisambojjhaṅgassa vasena cha bojjhaṅgā ekarasā hontīti—bojjhaṅgānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Pavicayaṭṭhena dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāvayato dhammavicayasambojjhaṅgassa vasena cha bojjhaṅgā ekarasā hontīti—bojjhaṅgānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Paggahaṭṭhena vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāvayato vīriyasambojjhaṅgassa vasena cha bojjhaṅgā ekarasā hontīti—bojjhaṅgānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Pharaṇaṭṭhena pītisambojjhaṅgaṁ bhāvayato pītisambojjhaṅgassa vasena cha bojjhaṅgā ekarasā hontīti—bojjhaṅgānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Upasamaṭṭhena passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāvayato passaddhisambojjhaṅgassa vasena cha bojjhaṅgā ekarasā hontīti—bojjhaṅgānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Avikkhepaṭṭhena samādhisambojjhaṅgaṁ bhāvayato samādhisambojjhaṅgassa vasena cha bojjhaṅgā ekarasā hontīti—bojjhaṅgānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Paṭisaṅkhānaṭṭhena 3268 --- ps1 1:146 upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāvayato upekkhāsambojjhaṅgassa vasena cha bojjhaṅgā ekarasā hontīti—bojjhaṅgānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. 147 Dassanaṭṭhena sammādiṭṭhiṁ bhāvayato sammādiṭṭhiyā vasena satta maggaṅgā ekarasā hontīti—maggaṅgānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappaṁ bhāvayato sammāsaṅkappassa vasena satta maggaṅgā ekarasā hontīti—maggaṅgānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Pariggahaṭṭhena sammāvācaṁ bhāvayato sammāvācāya vasena satta maggaṅgā ekarasā hontīti—maggaṅgānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Samuṭṭhānaṭṭhena sammākammantaṁ bhāvayato sammākammantassa vasena satta maggaṅgā ekarasā hontīti—maggaṅgānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Vodānaṭṭhena sammāājīvaṁ bhāvayato sammāājīvassa vasena satta maggaṅgā ekarasā hontīti—maggaṅgānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Paggahaṭṭhena sammāvāyāmaṁ bhāvayato sammāvāyāmassa vasena satta maggaṅgā ekarasā hontīti—maggaṅgānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Upaṭṭhānaṭṭhena sammāsatiṁ bhāvayato sammāsatiyā vasena satta maggaṅgā ekarasā hontīti—maggaṅgānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Avikkhepaṭṭhena sammāsamādhiṁ bhāvayato sammāsamādhissa vasena satta maggaṅgā ekarasā hontīti—maggaṅgānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Ayaṁ ekarasabhāvanā. 148 Katamā āsevanābhāvanā? Idha bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ āsevati, majjhanhikasamayampi āsevati, sāyanhasamayampi āsevati, purebhattampi āsevati, pacchābhattampi āsevati, purimepi yāme āsevati, majjhimepi yāme āsevati, pacchimepi yāme āsevati, rattimpi āsevati, divāpi āsevati, rattindivāpi āsevati, kāḷepi āsevati, juṇhepi āsevati, vassepi āsevati, hemantepi āsevati, gimhepi āsevati, purimepi vayokhandhe āsevati, majjhimepi vayokhandhe āsevati, pacchimepi vayokhandhe āsevati—ayaṁ āsevanābhāvanā. Imā catasso bhāvanā. 149 Aparāpi catasso bhāvanā—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā, indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā, tadupagavīriyavāhanaṭṭhena bhāvanā, āsevanaṭṭhena bhāvanā. 150 Kathaṁ tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā? Kāmacchandaṁ pajahato nekkhammavasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Byāpādaṁ pajahato abyāpādavasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Thinamiddhaṁ pajahato ālokasaññāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Uddhaccaṁ pajahato avikkhepavasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Vicikicchaṁ pajahato dhammavavatthānavasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Avijjaṁ pajahato ñāṇavasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Aratiṁ pajahato pāmojjavasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Nīvaraṇe pajahato paṭhamajjhānavasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Vitakkavicāre pajahato dutiyajjhānavasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Pītiṁ pajahato tatiyajjhānavasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Sukhadukkhe pajahato catutthajjhānavasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. 151 Rūpasaññaṁ paṭighasaññaṁ nānattasaññaṁ pajahato ākāsānañcāyatanasamāpattivasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Ākāsānañcāyatanasaññaṁ pajahato viññāṇañcāyatanasamāpattivasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Viññāṇañcāyatanasaññaṁ pajahato ākiñcaññāyatanasamāpattivasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. 3269 --- ps1 1:151 Ākiñcaññāyatanasaññaṁ pajahato nevasaññānāsaññāyatanasamāpattivasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. 152 Niccasaññaṁ pajahato aniccānupassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Sukhasaññaṁ pajahato dukkhānupassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Attasaññaṁ pajahato anattānupassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Nandiṁ pajahato nibbidānupassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Rāgaṁ pajahato virāgānupassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Samudayaṁ pajahato nirodhānupassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Ādānaṁ pajahato paṭinissaggānupassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Ghanasaññaṁ pajahato khayānupassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Āyūhanaṁ pajahato vayānupassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Dhuvasaññaṁ pajahato vipariṇāmānupassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Nimittaṁ pajahato animittānupassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. paṇidhiṁ pajahato appaṇihitānupassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Abhinivesaṁ pajahato suññatānupassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Sārādānābhinivesaṁ pajahato adhipaññā dhammavipassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Sammohābhinivesaṁ pajahato yathābhūtañāṇadassanavasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Ālayābhinivesaṁ pajahato ādīnavānupassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Appaṭisaṅkhaṁ pajahato paṭisaṅkhānupassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Saññogābhinivesaṁ pajahato vivaṭṭanānupassanāvasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. 153 Diṭṭhekaṭṭhe kilese pajahato sotāpattimaggavasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Oḷārike kilese pajahato sakadāgāmimaggavasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Anusahagate kilese pajahato anāgāmimaggavasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Sabbakilese pajahato arahattamaggavasena jātā dhammā aññamaññaṁ nātivattantīti—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. Evaṁ tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā. 154 Kathaṁ indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā? Kāmacchandaṁ pajahato nekkhammavasena pañcindriyāni ekarasā hontīti—indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Byāpādaṁ pajahato abyāpādavasena pañcindriyāni ekarasā hontīti—indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā …pe… sabbakilese pajahato arahattamaggavasena pañcindriyāni ekarasā hontīti—indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Evaṁ indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā. 155 Kathaṁ tadupagavīriyavāhanaṭṭhena bhāvanā? Kāmacchandaṁ pajahato nekkhammavasena 3270 --- ps1 1:155 vīriyaṁ vāhetīti—tadupagavīriyavāhanaṭṭhena bhāvanā. Byāpādaṁ pajahato abyāpādavasena vīriyaṁ vāhetīti—tadupagavīriyavāhanaṭṭhena bhāvanā …pe… sabbakilese pajahato arahattamaggavasena vīriyaṁ vāhetīti—tadupagavīriyavāhanaṭṭhena bhāvanā. Evaṁ tadupagavīriyavāhanaṭṭhena bhāvanā. 156 Kathaṁ āsevanaṭṭhena bhāvanā? Kāmacchandaṁ pajahanto nekkhammaṁ āsevatīti—āsevanaṭṭhena bhāvanā. Byāpādaṁ pajahanto abyāpādaṁ āsevatīti—āsevanaṭṭhena bhāvanā …pe… sabbakilese pajahanto arahattamaggaṁ āsevatīti—āsevanaṭṭhena bhāvanā. Evaṁ āsevanaṭṭhena bhāvanā. 157 Imā catasso bhāvanā rūpaṁ passanto bhāveti, vedanaṁ passanto bhāveti, saññaṁ passanto bhāveti, saṅkhāre passanto bhāveti, viññāṇaṁ passanto bhāveti, cakkhuṁ …pe… jarāmaraṇaṁ …pe… amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena passanto bhāveti. Ye ye dhammā bhāvitā honti te te dhammā ekarasā honti. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“ime dhammā bhāvetabbāti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇan”ti. [4] Bhāvetabbaniddeso. Catutthabhāṇavāro. 158 Kathaṁ “ime dhammā sacchikātabbā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ? 159 Eko dhammo sacchikātabbo—akuppā cetovimutti. 160 Dve dhammā sacchikātabbā—vijjā ca vimutti ca. 161 Tayo dhammā sacchikātabbā—tisso vijjā. 162 Cattāro dhammā sacchikātabbā—cattāri sāmaññaphalāni. 163 Pañca dhammā sacchikātabbā—pañca dhammakkhandhā. 164 Cha dhammā sacchikātabbā—cha abhiññā. 165 Satta dhammā sacchikātabbā—satta khīṇāsavabalāni. 166 Aṭṭha dhammā sacchikātabbā—aṭṭha vimokkhā. 167 Nava dhammā sacchikātabbā—nava anupubbanirodhā. 168 Dasa dhammā sacchikātabbā—dasa asekkhā dhammā. 169 “Sabbaṁ, bhikkhave, sacchikātabbaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ sacchikātabbaṁ? Cakkhu, bhikkhave, sacchikātabbaṁ; rūpā sacchikātabbā; cakkhuviññāṇaṁ sacchikātabbaṁ; cakkhusamphasso sacchikātabbo; yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi sacchikātabbaṁ. Sotaṁ sacchikātabbaṁ; saddā sacchikātabbā …pe… ghānaṁ sacchikātabbaṁ; gandhā sacchikātabbā … jivhā sacchikātabbā; rasā sacchikātabbā … kāyo sacchikātabbo; phoṭṭhabbā sacchikātabbā … mano sacchikātabbo; dhammā sacchikātabbā; manoviññāṇaṁ sacchikātabbaṁ; manosamphasso sacchikātabbo; yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi sacchikātabbaṁ”. Rūpaṁ passanto sacchikaroti, vedanaṁ passanto sacchikaroti, saññaṁ passanto sacchikaroti, saṅkhāre passanto sacchikaroti, viññāṇaṁ passanto sacchikaroti. Cakkhuṁ …pe… jarāmaraṇaṁ …pe… amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena passanto sacchikaroti. Ye ye dhammā sacchikatā honti te te dhammā phassitā honti. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“ime dhammā sacchikātabbāti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇan”ti. 170 Kathaṁ “ime dhammā hānabhāgiyā, ime dhammā ṭhitibhāgiyā, ime dhammā visesabhāgiyā, ime dhammā nibbedhabhāgiyā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ? 171 Paṭhamassa jhānassa lābhiṁ kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti—hānabhāgiyo dhammo. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati—ṭhitibhāgiyo dhammo. Avitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti—visesabhāgiyo dhammo. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasaṁhitā—nibbedhabhāgiyo dhammo. 172 Dutiyassa jhānassa lābhiṁ vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti—hānabhāgiyo dhammo. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati—ṭhitibhāgiyo dhammo. Upekkhāsukhasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti—visesabhāgiyo dhammo. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasaṁhitā—nibbedhabhāgiyo dhammo. 173 Tatiyassa jhānassa lābhiṁ pītisukhasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti—hānabhāgiyo dhammo. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati—ṭhitibhāgiyo dhammo. Adukkhamasukhasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti—visesabhāgiyo dhammo. Nibbidāsahagatā 3271 --- ps1 1:173 saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasaṁhitā—nibbedhabhāgiyo dhammo. 174 Catutthassa jhānassa lābhiṁ upekkhāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti—hānabhāgiyo dhammo. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati—ṭhitibhāgiyo dhammo. Ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti—visesabhāgiyo dhammo. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasaṁhitā—nibbedhabhāgiyo dhammo. 175 Ākāsānañcāyatanassa lābhiṁ rūpasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti—hānabhāgiyo dhammo. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati—ṭhitibhāgiyo dhammo. Viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti—visesabhāgiyo dhammo. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasaṁhitā—nibbedhabhāgiyo dhammo. 176 Viññāṇañcāyatanassa lābhiṁ ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti—hānabhāgiyo dhammo. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati—ṭhitibhāgiyo dhammo. Ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti—visesabhāgiyo dhammo. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasaṁhitā—nibbedhabhāgiyo dhammo. 177 Ākiñcaññāyatanassa lābhiṁ viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti—hānabhāgiyo dhammo. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati—ṭhitibhāgiyo dhammo. Nevasaññānāsaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti—visesabhāgiyo dhammo. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasaṁhitā—nibbedhabhāgiyo dhammo. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“ime dhammā hānabhāgiyā, ime dhammā ṭhitibhāgiyā, ime dhammā visesabhāgiyā, ime dhammā nibbedhabhāgiyāti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ”. 178 Kathaṁ “sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe saṅkhārā dukkhā, sabbe dhammā anattā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ? “Rūpaṁ aniccaṁ khayaṭṭhena, dukkhaṁ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ … cakkhu …pe… jarāmaraṇaṁ aniccaṁ khayaṭṭhena, dukkhaṁ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe saṅkhārā dukkhā, sabbe dhammā anattā”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. 179 Kathaṁ “idaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ, idaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, idaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ? 180 Tattha katamaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ? Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraṇampi dukkhaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ; saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. 181 Tattha katamā jāti? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṁ pātubhāvo āyatanānaṁ paṭilābho—ayaṁ vuccati jāti. 182 Tattha katamā jarā yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṁ pāliccaṁ valittacatā āyuno saṁhāni indriyānaṁ paripāko—ayaṁ vuccati jarā. 183 Tattha katamaṁ maraṇaṁ? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṁ maccu maraṇaṁ kālakiriyā khandhānaṁ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassupacchedo—idaṁ vuccati maraṇaṁ. 184 Tattha katamo soko? Ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogabyasanena vā phuṭṭhassa, rogabyasanena vā phuṭṭhassa, sīlabyasanena vā phuṭṭhassa, diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa, aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṁ antosoko antoparisoko cetaso parijjhāyanā domanassaṁ sokasallaṁ—ayaṁ vuccati soko. 185 Tattha katamo paridevo? Ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogabyasanena vā phuṭṭhassa, rogabyasanena vā phuṭṭhassa, sīlabyasanena vā phuṭṭhassa, diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa, aññataraññatarena dukkhadhammena 3272 --- ps1 1:185 phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā, paridevanā ādevitattaṁ paridevitattaṁ vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappanā lālappitattaṁ—ayaṁ vuccati paridevo. 186 Tattha katamaṁ dukkhaṁ? Yaṁ kāyikaṁ asātaṁ kāyikaṁ dukkhaṁ kāyasamphassajaṁ asātaṁ dukkhaṁ vedayitaṁ, kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā—idaṁ vuccati dukkhaṁ. 187 Tattha katamaṁ domanassaṁ? Yaṁ cetasikaṁ asātaṁ cetasikaṁ dukkhaṁ, cetosamphassajaṁ asātaṁ dukkhaṁ vedayitaṁ, cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā—idaṁ vuccati domanassaṁ. 188 Tattha katamo upāyāso? Ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogabyasanena vā phuṭṭhassa, rogabyasanena vā phuṭṭhassa, sīlabyasanena vā phuṭṭhassa, diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa, aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsanā upāyāsanā āyāsitattaṁ upāyāsitattaṁ—ayaṁ vuccati upāyāso. 189 Tattha katamo appiyehi sampayogo dukkho? Idha yassa te honti aniṭṭhā akantā amanāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā, ye vā panassa te honti anatthakāmā ahitakāmā aphāsukāmā ayogakkhemakāmā, yā tehi saddhiṁ saṅgati samāgamo samodhānaṁ missībhāvo—ayaṁ vuccati appiyehi sampayogo dukkho. 190 Tattha katamo piyehi vippayogo dukkho? Idha yassa te honti iṭṭhā kantā manāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā, ye vā panassa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, yā tehi saddhiṁ asaṅgati asamāgamo asamodhānaṁ amissībhāvo—ayaṁ vuccati piyehi vippayogo dukkho. 191 Tattha katamaṁ yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ? Jātidhammānaṁ sattānaṁ evaṁ icchā uppajjati—“aho vata mayaṁ na jātidhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyā”ti. Na kho panetaṁ icchāya pattabbaṁ—idampi yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Jarādhammānaṁ sattānaṁ …pe… byādhidhammānaṁ sattānaṁ … maraṇadhammānaṁ sattānaṁ … sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammānaṁ sattānaṁ evaṁ icchā uppajjati—“aho vata mayaṁ na sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā assāma, na ca vata no sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā āgaccheyyun”ti. Na kho panetaṁ icchāya pattabbaṁ—idampi yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. 192 Tattha katame saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā? Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho—ime vuccanti saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. Idaṁ vuccati dukkhaṁ ariyasaccaṁ. 193 Tattha katamaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ? Yāyaṁ taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ—kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, sā kho panesā taṇhā kattha uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisati? Yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Kiñca loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ? Cakkhu loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotaṁ loke …pe… ghānaṁ loke … jivhā loke … kāyo loke … mano loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Rūpā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Saddā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ …pe… dhammā loke … cakkhuviññāṇaṁ loke …pe… manoviññāṇaṁ loke … cakkhusamphasso loke …pe… manosamphasso loke … cakkhusamphassajā vedanā loke …pe… manosamphassajā vedanā loke … rūpasaññā loke …pe… dhammasaññā loke … rūpasañcetanā loke …pe… dhammasañcetanā loke … rūpataṇhā loke …pe… dhammataṇhā loke … rūpavitakko loke …pe… dhammavitakko loke … rūpavicāro loke …pe… dhammavicāro loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Idaṁ vuccati dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ. 194 Tattha katamaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo, sā kho panesā taṇhā kattha pahīyamānā pahīyati, kattha nirujjhamānā nirujjhati? 3273 --- ps1 1:194 Yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Kiñca loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ? Cakkhuloke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati …pe… dhammavicāro loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Idaṁ vuccati dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ. 195 Tattha katamaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Tattha katamā sammādiṭṭhi? Dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ—ayaṁ vuccati sammādiṭṭhi. 196 Tattha katamo sammāsaṅkappo? Nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṁsāsaṅkappo—ayaṁ vuccati sammāsaṅkappo. 197 Tattha katamā sammāvācā? Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī—ayaṁ vuccati sammāvācā. 198 Tattha katamo sammākammanto? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī—ayaṁ vuccati sammākammanto. 199 Tattha katamo sammāājīvo? Idha ariyasāvako micchāājīvaṁ pahāya sammāājīvena jīvikaṁ kappeti—ayaṁ vuccati sammāājīvo. 200 Tattha katamo sammāvāyāmo? Idha bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya …pe… anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati—ayaṁ vuccati sammāvāyāmo. 201 Tattha katamā sammāsati? Idha bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ—ayaṁ vuccati sammāsati. 202 Tattha katamo sammāsamādhi? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti—“upekkhako satimā sukhavihārī”ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati sammāsamādhi. Idaṁ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“idaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ, idaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, idaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan”ti sotāvadhānaṁ, taṁpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṁ. Evaṁ sotāvadhāne paññā sutamaye ñāṇaṁ. Sutamayañāṇaniddeso paṭhamo. 203 1.1.2. Sīlamayañāṇaniddesa Kathaṁ sutvāna saṁvare paññā sīlamaye ñāṇaṁ? Pañca sīlāni—pariyantapārisuddhisīlaṁ, apariyantapārisuddhisīlaṁ, paripuṇṇapārisuddhisīlaṁ, aparāmaṭṭhapārisuddhisīlaṁ, paṭippassaddhipārisuddhisīlanti. 204 Tattha katamaṁ pariyantapārisuddhisīlaṁ? Anupasampannānaṁ pariyantasikkhāpadānaṁ—idaṁ pariyantapārisuddhisīlaṁ. 205 Katamaṁ apariyantapārisuddhisīlaṁ? Upasampannānaṁ apariyantasikkhāpadānaṁ—idaṁ apariyantapārisuddhisīlaṁ. 206 Katamaṁ paripuṇṇapārisuddhisīlaṁ? Puthujjanakalyāṇakānaṁ kusaladhamme yuttānaṁ sekkhapariyante paripūrakārīnaṁ kāye ca jīvite ca anapekkhānaṁ pariccattajīvitānaṁ—idaṁ paripuṇṇapārisuddhisīlaṁ. 207 Katamaṁ aparāmaṭṭhapārisuddhisīlaṁ? Sattannaṁ sekkhānaṁ—idaṁ 3274 --- ps1 1:207 aparāmaṭṭhapārisuddhisīlaṁ. 208 Katamaṁ paṭippassaddhipārisuddhisīlaṁ? Tathāgatasāvakānaṁ khīṇāsavānaṁ paccekabuddhānaṁ tathāgatānaṁ arahantānaṁ sammāsambuddhānaṁ—idaṁ paṭippassaddhipārisuddhisīlaṁ. 209 Atthi sīlaṁ pariyantaṁ, atthi sīlaṁ apariyantaṁ. 210 Tattha katamaṁ taṁ sīlaṁ pariyantaṁ? Atthi sīlaṁ lābhapariyantaṁ, atthi sīlaṁ yasapariyantaṁ, atthi sīlaṁ ñātipariyantaṁ, atthi sīlaṁ aṅgapariyantaṁ, atthi sīlaṁ jīvitapariyantaṁ. 211 Katamaṁ taṁ sīlaṁ lābhapariyantaṁ? Idhekacco lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā yathāsamādinnaṁ sikkhāpadaṁ vītikkamati—idaṁ taṁ sīlaṁ lābhapariyantaṁ. 212 Katamaṁ taṁ sīlaṁ yasapariyantaṁ? Idhekacco yasahetu yasapaccayā yasakāraṇā yathāsamādinnaṁ sikkhāpadaṁ vītikkamati—idaṁ taṁ sīlaṁ yasapariyantaṁ. 213 Katamaṁ taṁ sīlaṁ ñātipariyantaṁ? Idhekacco ñātihetu ñātipaccayā ñātikāraṇā yathāsamādinnaṁ sikkhāpadaṁ vītikkamati—idaṁ taṁ sīlaṁ ñātipariyantaṁ. 214 Katamaṁ taṁ sīlaṁ aṅgapariyantaṁ? Idhekacco aṅgahetu aṅgapaccayā aṅgakāraṇā yathāsamādinnaṁ sikkhāpadaṁ vītikkamati—idaṁ taṁ sīlaṁ aṅgapariyantaṁ. 215 Katamaṁ taṁ sīlaṁ jīvitapariyantaṁ? Idhekacco jīvitahetu jīvitapaccayā jīvitakāraṇā yathāsamādinnaṁ sikkhāpadaṁ vītikkamati—idaṁ taṁ sīlaṁ jīvitapariyantaṁ. Evarūpāni sīlāni khaṇḍāni chiddāni sabalāni kammāsāni na bhujissāni na viññuppasatthāni parāmaṭṭhāni asamādhisaṁvattanikāni na avippaṭisāravatthukāni na pāmojjavatthukāni na pītivatthukāni na passaddhivatthukāni na sukhavatthukāni na samādhivatthukāni na yathābhūtañāṇadassanavatthukāni na ekantanibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattanti—idaṁ taṁ sīlaṁ pariyantaṁ. 216 Katamaṁ taṁ sīlaṁ apariyantaṁ? Atthi sīlaṁ na lābhapariyantaṁ, atthi sīlaṁ na yasapariyantaṁ, atthi sīlaṁ na ñātipariyantaṁ, atthi sīlaṁ na aṅgapariyantaṁ, atthi sīlaṁ na jīvitapariyantaṁ. 217 Katamaṁ taṁ sīlaṁ na lābhapariyantaṁ? Idhekacco lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā yathāsamādinnaṁ sikkhāpadaṁ vītikkamāya cittampi na uppādeti, kiṁ so vītikkamissati. Idaṁ taṁ sīlaṁ na lābhapariyantaṁ. 218 Katamaṁ taṁ sīlaṁ na yasapariyantaṁ? Idhekacco yasahetu yasapaccayā yasakāraṇā yathāsamādinnaṁ sikkhāpadaṁ vītikkamāya cittampi na uppādeti, kiṁ so vītikkamissati. Idaṁ taṁ sīlaṁ na yasapariyantaṁ. 219 Katamaṁ taṁ sīlaṁ na ñātipariyantaṁ? Idhekacco ñātihetu ñātipaccayā ñātikāraṇā yathāsamādinnaṁ sikkhāpadaṁ vītikkamāya cittampi na uppādeti, kiṁ so vītikkamissati. Idaṁ taṁ sīlaṁ na ñātipariyantaṁ. 220 Katamaṁ taṁ sīlaṁ na aṅgapariyantaṁ? Idhekacco aṅgahetu aṅgapaccayā aṅgakāraṇā yathāsamādinnaṁ sikkhāpadaṁ vītikkamāya cittampi na uppādeti, kiṁ so vītikkamissati. Idaṁ taṁ sīlaṁ na aṅgapariyantaṁ. 221 Katamaṁ taṁ sīlaṁ na jīvitapariyantaṁ? Idhekacco jīvitahetu jīvitapaccayā jīvitakāraṇā yathāsamādinnaṁ sikkhāpadaṁ vītikkamāya cittampi na uppādeti, kiṁ so vītikkamissati. Idaṁ taṁ sīlaṁ na jīvitapariyantaṁ. Evarūpāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni avippaṭisāravatthukāni pāmojjavatthukāni pītivatthukāni passaddhivatthukāni sukhavatthukāni samādhivatthukāni yathābhūtañāṇadassanavatthukāni ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti—idaṁ taṁ sīlaṁ apariyantaṁ. 222 Kiṁ sīlaṁ? Kati sīlāni? Kiṁ samuṭṭhānaṁ sīlaṁ? Kati dhammasamodhānaṁ sīlaṁ? 223 Kiṁ sīlanti cetanā sīlaṁ, cetasikaṁ sīlaṁ, saṁvaro sīlaṁ, avītikkamo sīlaṁ. 224 Kati sīlānīti tīṇi sīlāni—kusalasīlaṁ, akusalasīlaṁ, abyākatasīlaṁ. 225 Kiṁ samuṭṭhānaṁ sīlanti kusalacittasamuṭṭhānaṁ kusalasīlaṁ, akusalacittasamuṭṭhānaṁ akusalasīlaṁ, abyākatacittasamuṭṭhānaṁ abyākatasīlaṁ. 226 Kati dhammasamodhānaṁ sīlanti saṁvarasamodhānaṁ sīlaṁ, avītikkamasamodhānaṁ sīlaṁ, tathābhāve jātacetanāsamodhānaṁ sīlaṁ. 227 Pāṇātipātaṁ saṁvaraṭṭhena sīlaṁ, 3275 --- ps1 1:227 avītikkamaṭṭhena sīlaṁ. Adinnādānaṁ saṁvaraṭṭhena sīlaṁ, avītikkamaṭṭhena sīlaṁ. Kāmesumicchācāraṁ saṁvaraṭṭhena sīlaṁ, avītikkamaṭṭhena sīlaṁ. Musāvādaṁ saṁvaraṭṭhena sīlaṁ, avītikkamaṭṭhena sīlaṁ. Pisuṇaṁ vācaṁ saṁvaraṭṭhena sīlaṁ, avītikkamaṭṭhena sīlaṁ. Pharusaṁ vācaṁ saṁvaraṭṭhena sīlaṁ, avītikkamaṭṭhena sīlaṁ. Samphappalāpaṁ saṁvaraṭṭhena sīlaṁ, avītikkamaṭṭhena sīlaṁ. Abhijjhaṁ saṁvaraṭṭhena sīlaṁ, avītikkamaṭṭhena sīlaṁ. Byāpādaṁ saṁvaraṭṭhena sīlaṁ, avītikkamaṭṭhena sīlaṁ. Micchādiṭṭhiṁ saṁvaraṭṭhena sīlaṁ, avītikkamaṭṭhena sīlaṁ. 228 Nekkhammena kāmacchandaṁ saṁvaraṭṭhena sīlaṁ, avītikkamaṭṭhena sīlaṁ. Abyāpādena byāpādaṁ saṁvaraṭṭhena sīlaṁ, avītikkamaṭṭhena sīlaṁ. Ālokasaññāya thinamiddhaṁ … avikkhepaṭṭhena uddhaccaṁ … dhammavavatthānena vicikicchaṁ … ñāṇena avijjaṁ … pāmojjena aratiṁ …. 229 Paṭhamena jhānena nīvaraṇe … dutiyena jhānena vitakkavicāre … tatiyena jhānena pītiṁ … catutthena jhānena sukhadukkhaṁ … ākāsānañcāyatanasamāpattiyā rūpasaññaṁ paṭighasaññaṁ nānattasaññaṁ … viññāṇañcāyatanasamāpattiyā ākāsānañcāyatanasaññaṁ … ākiñcaññāyatanasamāpattiyā viññāṇañcāyatanasaññaṁ … nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā ākiñcaññāyatanasaññaṁ. 230 Aniccānupassanāya niccasaññaṁ … dukkhānupassanāya sukhasaññaṁ … anattā anupassanāya attasaññaṁ … nibbidānupassanāya nandiṁ … virāgānupassanāya rāgaṁ … nirodhānupassanāya samudayaṁ … paṭinissaggānupassanāya ādānaṁ … khayānupassanāya ghanasaññaṁ … vayānupassanāya āyūhanaṁ … vipariṇāmānupassanāya dhuvasaññaṁ … animittānupassanāya nimittaṁ … appaṇihitānupassanāya paṇidhiṁ … suññatānupassanāya abhinivesaṁ … adhipaññādhammavipassanāya sārādānābhinivesaṁ … yathābhūtañāṇadassanena sammohābhinivesaṁ … ādīnavānupassanāya ālayābhinivesaṁ … paṭisaṅkhānupassanāya appaṭisaṅkhaṁ … vivaṭṭanānupassanāya saññogābhinivesaṁ …. 231 Sotāpattimaggena diṭṭhekaṭṭhe kilese … sakadāgāmimaggena oḷārike kilese … anāgāmimaggena aṇusahagate kilese … arahattamaggena sabbakilese saṁvaraṭṭhena sīlaṁ, avītikkamaṭṭhena sīlaṁ. 232 Pañca sīlāni—pāṇātipātassa pahānaṁ sīlaṁ, veramaṇī sīlaṁ, cetanā sīlaṁ, saṁvaro sīlaṁ, avītikkamo sīlaṁ. Evarūpāni sīlāni cittassa avippaṭisārāya saṁvattanti, pāmojjāya saṁvattanti, pītiyā saṁvattanti, passaddhiyā saṁvattanti, somanassāya saṁvattanti, āsevanāya saṁvattanti, bhāvanāya saṁvattanti, bahulīkammāya saṁvattanti, alaṅkārāya saṁvattanti, parikkhārāya saṁvattanti, parivārāya saṁvattanti, pāripūriyā saṁvattanti, ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. 233 Evarūpānaṁ sīlānaṁ saṁvarapārisuddhi adhisīlaṁ, saṁvarapārisuddhiyā ṭhitaṁ cittaṁ na vikkhepaṁ gacchati, avikkhepapārisuddhi adhicittaṁ saṁvarapārisuddhiṁ sammā passati, avikkhepapārisuddhiṁ sammā passati. Dassanapārisuddhi adhipaññā. Yo tattha saṁvaraṭṭho, ayaṁ adhisīlasikkhā. Yo tattha avikkhepaṭṭho, ayaṁ adhicittasikkhā. Yo tattha dassanaṭṭho, ayaṁ adhipaññāsikkhā. 234 Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkhati, jānanto sikkhati, passanto sikkhati, paccavekkhanto sikkhati, cittaṁ adhiṭṭhahanto sikkhati, saddhāya adhimuccanto sikkhati, vīriyaṁ paggaṇhanto sikkhati, satiṁ upaṭṭhapento sikkhati, cittaṁ samādahanto sikkhati, paññāya pajānanto sikkhati, abhiññeyyaṁ abhijānanto sikkhati, pariññeyyaṁ parijānanto sikkhati, pahātabbaṁ pajahanto sikkhati, sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkhati, bhāvetabbaṁ bhāvento sikkhati. 235 Pañca sīlāni—adinnādānassa … kāmesumicchācārassa … musāvādassa … pisuṇāya vācāya … pharusāya vācāya … samphappalāpassa … abhijjhāya … byāpādassa … micchādiṭṭhiyā … 236 Nekkhammena kāmacchandassa … abyāpādena byāpādassa … ālokasaññāya thinamiddhassa … avikkhepena uddhaccassa … dhammavavatthānena vicikicchāya … ñāṇena avijjāya … pāmojjena aratiyā … 237 Paṭhamena jhānena nīvaraṇānaṁ … dutiyena jhānena vitakkavicārānaṁ … tatiyena jhānena pītiyā … catutthena jhānena sukhadukkhānaṁ 3276 --- ps1 1:237 … ākāsānañcāyatanasamāpattiyā rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya … viññāṇañcāyatanasamāpattiyā ākāsānañcāyatanasaññāya … ākiñcaññāyatanasamāpattiyā viññāṇañcāyatanasaññāya … nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā ākiñcaññāyatanasaññāya … 238 Aniccānupassanāya niccasaññāya … dukkhānupassanāya sukhasaññāya … anattānupassanāya attasaññāya … nibbidānupassanāya nandiyā … virāgānupassanāya rāgassa … nirodhānupassanāya samudayassa … paṭinissaggānupassanāya ādānassa … khayānupassanāya ghanasaññāya … vayānupassanāya āyūhanassa … vipariṇāmānupassanāya dhuvasaññāya … animittānupassanāya nimittassa … appaṇihitānupassanāya paṇidhiyā … suññatānupassanāya abhinivesassa … adhipaññādhammavipassanāya sārāgābhinivesassa … yathābhūtañāṇadassanena sammohābhinivesassa … ādīnavānupassanāya ālayābhinivesassa … paṭisaṅkhānupassanāya appaṭisaṅkhāya … vivaṭṭanānupassanāya saññogābhinivesassa. 239 Sotāpattimaggena diṭṭhekaṭṭhānaṁ kilesānaṁ … sakadāgāmimaggena oḷārikānaṁ kilesānaṁ … anāgāmimaggena anusahagatānaṁ kilesānaṁ … arahattamaggena sabbakilesānaṁ pahānaṁ sīlaṁ, veramaṇī sīlaṁ, cetanā sīlaṁ, saṁvaro sīlaṁ, avītikkamo sīlaṁ. Evarūpāni sīlāni cittassa avippaṭisārāya saṁvattanti, pāmojjāya saṁvattanti, pītiyā saṁvattanti, passaddhiyā saṁvattanti, somanassāya saṁvattanti, āsevanāya saṁvattanti, bhāvanāya saṁvattanti, bahulīkammāya saṁvattanti, alaṅkārāya saṁvattanti, parikkhārāya saṁvattanti, parivārāya saṁvattanti, pāripūriyā saṁvattanti, ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. 240 Evarūpānaṁ sīlānaṁ saṁvarapārisuddhi adhisīlaṁ. Saṁvarapārisuddhiyā ṭhitaṁ cittaṁ avikkhepaṁ gacchati, avikkhepapārisuddhi adhicittaṁ. Saṁvarapārisuddhiṁ sammā passati, avikkhepapārisuddhiṁ sammā passati. Dassanapārisuddhi adhipaññā. Yo tattha saṁvaraṭṭho, ayaṁ adhisīlasikkhā. Yo tattha avikkhepaṭṭho, ayaṁ adhicittasikkhā. Yo tattha dassanaṭṭho, ayaṁ adhipaññāsikkhā. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkhati, jānanto sikkhati, passanto sikkhati, paccavekkhanto sikkhati, cittaṁ adhiṭṭhahanto sikkhati, saddhāya adhimuccanto sikkhati, vīriyaṁ paggaṇhanto sikkhati, satiṁ upaṭṭhapento sikkhati, cittaṁ samādahanto sikkhati, paññāya pajānanto sikkhati, abhiññeyyaṁ abhijānanto sikkhati, pariññeyyaṁ parijānanto sikkhati pahātabbaṁ pajahanto sikkhati, sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkhati, bhāvetabbaṁ bhāvento sikkhati. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“sutvāna saṁvare paññā sīlamaye ñāṇaṁ”. Sīlamayañāṇaniddeso dutiyo. 241 1.1.3. Samādhibhāvanāmayañāṇaniddesa Kathaṁ saṁvaritvā samādahane paññā samādhibhāvanāmaye ñāṇaṁ? 242 Eko samādhi—cittassa ekaggatā. 243 Dve samādhī—lokiyo samādhi, lokuttaro samādhi. 244 Tayo samādhī—savitakkasavicāro samādhi, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro samādhi. 245 Cattāro samādhī—hānabhāgiyo samādhi, ṭhitibhāgiyo samādhi, visesabhāgiyo samādhi, nibbedhabhāgiyo samādhi. 246 Pañca samādhī—pītipharaṇatā, sukhapharaṇatā, cetopharaṇatā, ālokapharaṇatā, paccavekkhaṇānimittaṁ. 247 Cha samādhī—buddhānussativasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, dhammānussativasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, saṅghānussativasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, sīlānussativasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, cāgānussativasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, devatānussativasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi. 248 Satta samādhī—samādhikusalatā, samādhissa samāpattikusalatā, samādhissa ṭhitikusalatā, samādhissa vuṭṭhānakusalatā, samādhissa kallatākusalatā, samādhissa gocarakusalatā, samādhissa abhinīhārakusalatā. 249 Aṭṭha samādhī—pathavīkasiṇavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, āpokasiṇavasena …pe… tejokasiṇavasena … vāyokasiṇavasena … nīlakasiṇavasena … 3277 --- ps1 1:249 pītakasiṇavasena … lohitakasiṇavasena … odātakasiṇavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi. 250 Nava samādhī—rūpāvacaro samādhi atthi hīno, atthi majjho, atthi paṇīto; arūpāvacaro samādhi atthi hīno, atthi majjho, atthi paṇīto; suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi. 251 Dasa samādhī—uddhumātakasaññāvasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, vinīlakasaññāvasena … vipubbakasaññāvasena … vicchiddakasaññāvasena … vikkhāyitakasaññāvasena … vikkhittakasaññāvasena … hatavikkhittakasaññāvasena … lohitakasaññāvasena … puḷavakasaññāvasena … aṭṭhikasaññāvasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi. Ime pañcapaññāsa samādhī. 252 Api ca pañcavīsati samādhissa samādhiṭṭhā—pariggahaṭṭhena samādhi, parivāraṭṭhena samādhi, paripūraṭṭhena samādhi, ekaggaṭṭhena samādhi, avikkhepaṭṭhena samādhi, avisāraṭṭhena samādhi, anāvilaṭṭhena samādhi, aniñjanaṭṭhena samādhi, vimuttaṭṭhena samādhi, ekattupaṭṭhānavasena cittassa ṭhitattā samādhi, samaṁ esatīti samādhi, visamaṁ nesatīti samādhi, samaṁ esitattā samādhi, visamaṁ nesitattā samādhi, samaṁ ādiyatīti samādhi, visamaṁ nādiyatīti samādhi, samaṁ ādinnattā samādhi, visamaṁ anādinnattā samādhi, samaṁ paṭipajjatīti samādhi, visamaṁ nappaṭipajjatīti samādhi, samaṁ paṭipannattā samādhi, visamaṁ nappaṭipannattā samādhi, samaṁ jhāyatīti samādhi, visamaṁ jhāpetīti samādhi, samaṁ jhātattā samādhi, visamaṁ jhāpitattā samādhi, samo ca hito ca sukho cāti samādhi. Ime pañcavīsati samādhissa samādhiṭṭhā. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“saṁvaritvā samādahane paññā samādhibhāvanāmaye ñāṇaṁ”. Samādhibhāvanāmayañāṇaniddeso tatiyo. 253 1.1.4. Dhammaṭṭhitiñāṇaniddesa Kathaṁ paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ? Avijjā saṅkhārānaṁ uppādaṭṭhiti ca pavattaṭṭhiti ca nimittaṭṭhiti ca āyūhanaṭṭhiti ca saññogaṭṭhiti ca palibodhaṭṭhiti ca samudayaṭṭhiti ca hetuṭṭhiti ca paccayaṭṭhiti ca. Imehi navahākārehi avijjā paccayo, saṅkhārā paccayasamuppannā. Ubhopete dhammā paccayasamuppannāti—paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. Atītampi addhānaṁ … anāgatampi addhānaṁ avijjā saṅkhārānaṁ uppādaṭṭhiti ca pavattaṭṭhiti ca nimittaṭṭhiti ca āyūhanaṭṭhiti ca saññogaṭṭhiti ca palibodhaṭṭhiti ca samudayaṭṭhiti ca hetuṭṭhiti ca paccayaṭṭhiti ca. Imehi navahākārehi avijjā paccayo, saṅkhārā paccayasamuppannā. Ubhopete dhammā paccayasamuppannāti—paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. 254 Saṅkhārā viññāṇassa …pe… viññāṇaṁ nāmarūpassa … nāmarūpaṁ saḷāyatanassa … saḷāyatanaṁ phassassa … phasso vedanāya … vedanā taṇhāya … taṇhā upādānassa … upādānaṁ bhavassa … bhavo jātiyā … jāti jarāmaraṇassa uppādaṭṭhiti ca pavattaṭṭhiti ca nimittaṭṭhiti ca āyūhanaṭṭhiti ca saññogaṭṭhiti ca palibodhaṭṭhiti ca samudayaṭṭhiti ca hetuṭṭhiti ca paccayaṭṭhiti ca. Imehi navahākārehi jāti paccayo, jarāmaraṇaṁ paccayasamuppannaṁ. Ubhopete dhammā paccayasamuppannāti—paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. Atītampi addhānaṁ … anāgatampi addhānaṁ jāti jarāmaraṇassa uppādaṭṭhiti ca pavattaṭṭhiti ca nimittaṭṭhiti ca āyūhanaṭṭhiti ca saññogaṭṭhiti ca palibodhaṭṭhiti ca samudayaṭṭhiti ca hetuṭṭhiti ca paccayaṭṭhiti ca. Imehi navahākārehi jāti paccayo, jarāmaraṇaṁ paccayasamuppannaṁ. Ubhopete dhammā paccayasamuppannāti—paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. 255 Avijjā hetu, saṅkhārā hetusamuppannā. Ubhopete dhammā hetusamuppannāti—paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. Atītampi addhānaṁ … anāgatampi addhānaṁ avijjā hetu, saṅkhārā hetusamuppannā. Ubhopete dhammā hetusamuppannāti—paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. 256 Saṅkhārā hetu, viññāṇaṁ hetusamuppannaṁ …pe… viññāṇaṁ hetu, nāmarūpaṁ hetusamuppannaṁ … nāmarūpaṁ hetu, saḷāyatanaṁ hetusamuppannaṁ … saḷāyatanaṁ hetu, phasso hetusamuppanno … phasso hetu, vedanā hetusamuppannā … vedanā hetu, taṇhā hetusamuppannā … taṇhā hetu, upādānaṁ hetusamuppannaṁ … upādānaṁ hetu, bhavo 3278 --- ps1 1:256 hetusamuppanno … bhavo hetu, jāti hetusamuppannā … jāti hetu, jarāmaraṇaṁ hetusamuppannaṁ. Ubhopete dhammā hetusamuppannāti—paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. Atītampi addhānaṁ … anāgatampi addhānaṁ jāti hetu, jarāmaraṇaṁ hetusamuppannaṁ. Ubhopete dhammā hetusamuppannāti—paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. 257 Avijjā paṭiccā, saṅkhārā paṭiccasamuppannā. Ubhopete dhammā paṭiccasamuppannāti—paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. Atītampi addhānaṁ … anāgatampi addhānaṁ avijjā paṭiccā, saṅkhārā paṭiccasamuppannā. Ubhopete dhammā paṭiccasamuppannāti—paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. 258 Saṅkhārā paṭiccā, viññāṇaṁ paṭiccasamuppannaṁ …pe… viññāṇaṁ paṭiccaṁ, nāmarūpaṁ paṭiccasamuppannaṁ … nāmarūpaṁ paṭiccaṁ, saḷāyatanaṁ paṭiccasamuppannaṁ … saḷāyatanaṁ paṭiccaṁ, phasso paṭiccasamuppanno … phasso paṭicco, vedanā paṭiccasamuppannā … vedanā paṭiccā, taṇhā paṭiccasamuppannā … taṇhā paṭiccā, upādānaṁ paṭiccasamuppannaṁ … upādānaṁ paṭiccaṁ, bhavo paṭiccasamuppanno … bhavo paṭicco, jāti paṭiccasamuppannā … jāti paṭiccā, jarāmaraṇaṁ paṭiccasamuppannaṁ. Ubhopete dhammā paṭiccasamuppannāti—paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. Atītampi addhānaṁ … anāgatampi addhānaṁ jāti paṭiccā, jarāmaraṇaṁ paṭiccasamuppannaṁ. Ubhopete dhammā paṭiccasamuppannāti—paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. 259 Avijjā paccayo, saṅkhārā paccayasamuppannā. Ubhopete dhammā paccayasamuppannāti—paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. Atītampi addhānaṁ … anāgatampi addhānaṁ avijjā paccayo, saṅkhārā paccayasamuppannā. Ubhopete dhammā paccayasamuppannāti—paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. 260 Saṅkhārā paccayā, viññāṇaṁ paccayasamuppannaṁ …pe… viññāṇaṁ paccayo, nāmarūpaṁ paccayasamuppannaṁ … nāmarūpaṁ paccayo, saḷāyatanaṁ paccayasamuppannaṁ … saḷāyatanaṁ paccayo, phasso paccayasamuppanno … phasso paccayo, vedanā paccayasamuppannā … vedanā paccayo, taṇhā paccayasamuppannā … taṇhā paccayo, upādānaṁ paccayasamuppannaṁ … upādānaṁ paccayo, bhavo paccayasamuppanno … bhavo paccayo, jāti paccayasamuppannā … jāti paccayo, jarāmaraṇaṁ paccayasamuppannaṁ. Ubhopete dhammā paccayasamuppannāti—paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. Atītampi addhānaṁ … anāgatampi addhānaṁ jāti paccayo, jarāmaraṇaṁ paccayasamuppannaṁ. Ubhopete dhammā paccayasamuppannāti—paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. 261 Purimakammabhavasmiṁ moho avijjā, āyūhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṁ upādānaṁ, cetanā bhavo. Ime pañca dhammā purimakammabhavasmiṁ idha paṭisandhiyā paccayā. Idha paṭisandhi viññāṇaṁ, okkanti nāmarūpaṁ, pasādo āyatanaṁ, phuṭṭho phasso, vedayitaṁ vedanā. Ime pañca dhammā idhupapattibhavasmiṁ purekatassa kammassa paccayā. Idha paripakkattā āyatanānaṁ moho avijjā, āyūhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā upagamanaṁ upādānaṁ, cetanā bhavo. Ime pañca dhammā idha kammabhavasmiṁ āyatiṁ paṭisandhiyā paccayā. Āyatiṁ paṭisandhi viññāṇaṁ, okkanti nāmarūpaṁ, pasādo āyatanaṁ, phuṭṭho phasso, vedayitaṁ vedanā. Ime pañca dhammā āyatiṁ upapattibhavasmiṁ idha katassa kammassa paccayā. Itime catusaṅkhepe tayo addhe tisandhiṁ vīsatiyā ākārehi paṭiccasamuppādaṁ jānāti passati aññāti paṭivijjhati. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ”. Dhammaṭṭhitiñāṇaniddeso catuttho. 262 1.1.5. Sammasanañāṇaniddesa Kathaṁ atītānāgatapaccuppannānaṁ dhammānaṁ saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṁ? 263 Yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ aniccato vavattheti ekaṁ sammasanaṁ, dukkhato vavattheti ekaṁ sammasanaṁ, anattato vavattheti ekaṁ sammasanaṁ. 264 Yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ 3279 --- ps1 1:264 vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ aniccato vavattheti ekaṁ sammasanaṁ, dukkhato vavattheti ekaṁ sammasanaṁ, anattato vavattheti ekaṁ sammasanaṁ. 265 Cakkhuṁ …pe… jarāmaraṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ aniccato vavattheti ekaṁ sammasanaṁ, dukkhato vavattheti ekaṁ sammasanaṁ, anattato vavattheti ekaṁ sammasanaṁ. 266 Rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ aniccaṁ khayaṭṭhena, dukkhaṁ bhayaṭṭhena anattā asārakaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṁ. Vedanā …pe… saññā …pe… saṅkhārā …pe… viññāṇaṁ …pe… cakkhu …pe… jarāmaraṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ aniccaṁ khayaṭṭhena, dukkhaṁ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṁ. 267 Rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ aniccaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṁ. Vedanā …pe… saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ … cakkhu …pe… jarāmaraṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ aniccaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṁ. 268 Jātipaccayā jarāmaraṇaṁ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṁ. Atītampi addhānaṁ … anāgatampi addhānaṁ jātipaccayā jarāmaraṇaṁ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṁ. Bhavapaccayā jāti, asati …pe… upādānapaccayā bhavo, asati …pe… taṇhāpaccayā upādānaṁ, asati …pe… vedanāpaccayā taṇhā, asati …pe… phassapaccayā vedanā, asati …pe… saḷāyatanapaccayā phasso, asati …pe… nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, asati …pe… viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, asati …pe… saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, asati …pe… avijjāpaccayā saṅkhārā, asati avijjāya natthi saṅkhārāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṁ. Atītampi addhānaṁ … anāgatampi addhānaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā, asati avijjāya natthi saṅkhārāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“atītānāgatapaccuppannānaṁ dhammānaṁ saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṁ”. Sammasanañāṇaniddeso pañcamo. 269 1.1.6. Udayabbayañāṇaniddesa Kathaṁ paccuppannānaṁ dhammānaṁ vipariṇāmānupassane paññā udayabbayānupassane ñāṇaṁ? Jātaṁ rūpaṁ paccuppannaṁ, tassa nibbattilakkhaṇaṁ udayo, vipariṇāmalakkhaṇaṁ vayo, anupassanā ñāṇaṁ. Jātā vedanā … jātā saññā … jātā saṅkhārā … jātaṁ viññāṇaṁ … jātaṁ cakkhu …pe… jāto bhavo paccuppanno, tassa nibbattilakkhaṇaṁ udayo, vipariṇāmalakkhaṇaṁ vayo, anupassanā ñāṇaṁ. 270 Pañcannaṁ khandhānaṁ udayaṁ passanto kati lakkhaṇāni passati, vayaṁ passanto kati lakkhaṇāni passati, udayabbayaṁ passanto kati lakkhaṇāni passati? Pañcannaṁ khandhānaṁ udayaṁ passanto pañcavīsati lakkhaṇāni passati, vayaṁ passanto pañcavīsati lakkhaṇāni passati; udayabbayaṁ passanto paññāsa lakkhaṇāni passati. 271 Rūpakkhandhassa udayaṁ passanto kati lakkhaṇāni passati, vayaṁ passanto kati lakkhaṇāni passati, udayabbayaṁ passanto kati lakkhaṇāni passati? Vedanākkhandhassa …pe… saññākkhandhassa …pe… saṅkhārakkhandhassa …pe… viññāṇakkhandhassa udayaṁ passanto kati lakkhaṇāni passati, vayaṁ passanto kati lakkhaṇāni passati, udayabbayaṁ passanto kati lakkhaṇāni passati? Rūpakkhandhassa udayaṁ passanto pañca lakkhaṇāni passati, vayaṁ passanto pañca lakkhaṇāni passati; udayabbayaṁ passanto dasa lakkhaṇāni passati. Vedanākkhandhassa …pe… saññākkhandhassa … saṅkhārakkhandhassa … viññāṇakkhandhassa udayaṁ passanto pañca lakkhaṇāni passati, vayaṁ passanto pañca lakkhaṇāni passati; udayabbayaṁ passanto dasa lakkhaṇāni passati. 272 Rūpakkhandhassa udayaṁ passanto katamāni pañca lakkhaṇāni passati? Avijjāsamudayā rūpasamudayoti—paccayasamudayaṭṭhena rūpakkhandhassa udayaṁ passati. Taṇhāsamudayā rūpasamudayoti—paccayasamudayaṭṭhena rūpakkhandhassa udayaṁ passati. Kammasamudayā rūpasamudayoti—paccayasamudayaṭṭhena rūpakkhandhassa udayaṁ passati. Āhārasamudayā 3280 --- ps1 1:272 rūpasamudayoti—paccayasamudayaṭṭhena rūpakkhandhassa udayaṁ passati. Nibbattilakkhaṇaṁ passantopi rūpakkhandhassa udayaṁ passati. Rūpakkhandhassa udayaṁ passanto imāni pañca lakkhaṇāni passati. 273 Vayaṁ passanto katamāni pañca lakkhaṇāni passati? Avijjānirodhā rūpanirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena rūpakkhandhassa vayaṁ passati. Taṇhānirodhā rūpanirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena rūpakkhandhassa vayaṁ passati. Kammanirodhā rūpanirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena rūpakkhandhassa vayaṁ passati. Āhāranirodhā rūpanirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena rūpakkhandhassa vayaṁ passati. Vipariṇāmalakkhaṇaṁ passantopi rūpakkhandhassa vayaṁ passati. Rūpakkhandhassa vayaṁ passanto imāni pañca lakkhaṇāni passati. Udayabbayaṁ passanto imāni dasa lakkhaṇāni passati. 274 Vedanākkhandhassa udayaṁ passanto katamāni pañca lakkhaṇāni passati? Avijjāsamudayā vedanāsamudayoti—paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṁ passati. Taṇhāsamudayā vedanāsamudayoti—paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṁ passati. Kammasamudayā vedanāsamudayoti—paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṁ passati. Phassasamudayā vedanāsamudayoti—paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṁ passati. Nibbattilakkhaṇaṁ passantopi vedanākkhandhassa udayaṁ passati. Vedanākkhandhassa udayaṁ passanto imāni pañca lakkhaṇāni passati. 275 Vayaṁ passanto katamāni pañca lakkhaṇāni passati? Avijjānirodhā vedanānirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṁ passati. Taṇhānirodhā vedanānirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṁ passati. Kammanirodhā vedanānirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṁ passati. Phassanirodhā vedanānirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṁ passati. Vipariṇāmalakkhaṇaṁ passantopi vedanākkhandhassa vayaṁ passati. Vedanākkhandhassa vayaṁ passanto imāni pañca lakkhaṇāni passati. Udayabbayaṁ passanto imāni dasa lakkhaṇāni passati. 276 Saññākkhandhassa …pe… saṅkhārakkhandhassa …pe… viññāṇakkhandhassa udayaṁ passanto katamāni pañca lakkhaṇāni passati? Avijjāsamudayā viññāṇasamudayoti—paccayasamudayaṭṭhena viññāṇakkhandhassa udayaṁ passati. Taṇhāsamudayā viññāṇasamudayoti paccayasamudayaṭṭhena viññāṇakkhandhassa udayaṁ passati. Kammasamudayā viññāṇasamudayoti—paccayasamudayaṭṭhena viññāṇakkhandhassa udayaṁ passati. Nāmarūpasamudayā viññāṇasamudayoti—paccayasamudayaṭṭhena viññāṇakkhandhassa udayaṁ passati. Nibbattilakkhaṇaṁ passantopi viññāṇakkhandhassa udayaṁ passati. Viññāṇakkhandhassa udayaṁ passanto imāni pañca lakkhaṇāni passati. 277 Vayaṁ passanto katamāni pañca lakkhaṇāni passati? Avijjānirodhā viññāṇanirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena viññāṇakkhandhassa vayaṁ passati. Taṇhānirodhā viññāṇanirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena viññāṇakkhandhassa vayaṁ passati. Kammanirodhā viññāṇanirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena viññāṇakkhandhassa vayaṁ passati. Nāmarūpanirodhā viññāṇanirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena viññāṇakkhandhassa vayaṁ passati. Vipariṇāmalakkhaṇaṁ passantopi viññāṇakkhandhassa vayaṁ passati. Viññāṇakkhandhassa vayaṁ passanto imāni pañca lakkhaṇāni passati. Udayabbayaṁ passanto imāni dasa lakkhaṇāni passati. 278 Pañcannaṁ khandhānaṁ udayaṁ passanto imāni pañcavīsati lakkhaṇāni passati, vayaṁ passanto imāni pañcavīsati lakkhaṇāni passati, udayabbayaṁ passanto imāni paññāsa lakkhaṇāni passati. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“paccuppannānaṁ dhammānaṁ vipariṇāmānupassane paññā udayabbayānupassane ñāṇaṁ”. Rūpakkhandho āhārasamudayo. Vedanā, saññā, saṅkhārā—tayo khandhā phassasamudayā. Viññāṇakkhandho nāmarūpasamudayo. Udayabbayañāṇaniddeso chaṭṭho. 279 1.1.7. Bhaṅgānupassanāñāṇaniddesa Kathaṁ ārammaṇaṁ paṭisaṅkhā bhaṅgānupassane paññā vipassane ñāṇaṁ? Rūpārammaṇatā cittaṁ uppajjitvā bhijjati. Taṁ ārammaṇaṁ paṭisaṅkhā tassa cittassa bhaṅgaṁ 3281 --- ps1 1:279 anupassati. 280 Anupassatīti, kathaṁ anupassati? Aniccato anupassati, no niccato. Dukkhato anupassati, no sukhato. Anattato anupassati, no attato. Nibbindati, no nandati, virajjati, no rajjati. Nirodheti, no samudeti. Paṭinissajjati, no ādiyati. 281 Aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahati. Dukkhato anupassanto sukhasaññaṁ pajahati. Anattato anupassanto attasaññaṁ pajahati. Nibbindanto nandiṁ pajahati. Virajjanto rāgaṁ pajahati. Nirodhento samudayaṁ pajahati. Paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. 282 Vedanārammaṇatā …pe… saññārammaṇatā … saṅkhārārammaṇatā … viññāṇārammaṇatā … cakkhu …pe… jarāmaraṇārammaṇatā cittaṁ uppajjitvā bhijjati. Taṁ ārammaṇaṁ paṭisaṅkhā tassa cittassa bhaṅgaṁ anupassati. Anupassatīti, kathaṁ anupassati? Aniccato anupassati, no niccato. Dukkhato anupassati, no sukhato. Anattato anupassati, no attato. Nibbindati, no nandati. Virajjati, no rajjati. Nirodheti, no samudeti. Paṭinissajjati, no ādiyati. 283 Aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahati. Dukkhato anupassanto sukhasaññaṁ pajahati. Anattato anupassanto attasaññaṁ pajahati. Nibbindanto nandiṁ pajahati. Virajjanto rāgaṁ pajahati. Nirodhento samudayaṁ pajahati. Paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. 284 Vatthusaṅkamanā ceva, paññāya ca vivaṭṭanā; Āvajjanā balañceva, paṭisaṅkhā vipassanā. 285 Ārammaṇaanvayena, ubho ekavavatthanā; Nirodhe adhimuttatā, vayalakkhaṇavipassanā. 286 Ārammaṇañca paṭisaṅkhā, bhaṅgañca anupassati; Suññato ca upaṭṭhānaṁ, adhipaññā vipassanā. 287 Kusalo tīsu anupassanāsu, Catasso ca vipassanāsu; Tayo upaṭṭhāne kusalatā, Nānādiṭṭhīsu na kampatīti. 288 Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“ārammaṇaṁ paṭisaṅkhā bhaṅgānupassane paññā vipassane ñāṇaṁ”. Bhaṅgānupassanāñāṇaniddeso sattamo. 289 1.1.8. Ādīnavañāṇaniddesa Kathaṁ bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṁ? Uppādo bhayanti—bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṁ. Pavattaṁ bhayanti—bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṁ. Nimittaṁ bhayanti …pe… āyūhanā bhayanti …pe… paṭisandhi bhayanti … gati bhayanti … nibbatti bhayanti … upapatti bhayanti … jāti bhayanti … jarā bhayanti … byādhi bhayanti … maraṇaṁ bhayanti … soko bhayanti … paridevo bhayanti … upāyāso bhayanti—bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṁ. 290 Anuppādo khemanti—santipade ñāṇaṁ. Appavattaṁ khemanti—santipade ñāṇaṁ …pe… anupāyāso khemanti—santipade ñāṇaṁ. 291 Uppādo bhayaṁ, anuppādo khemanti—santipade ñāṇaṁ. Pavattaṁ bhayaṁ, appavattaṁ khemanti—santipade ñāṇaṁ …pe… upāyāso bhayaṁ, anupāyāso khemanti—santipade ñāṇaṁ. 292 Uppādo dukkhanti—bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṁ. Pavattaṁ dukkhanti—bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṁ …pe… upāyāso dukkhanti—bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṁ. 293 Anuppādo sukhanti—santipade ñāṇaṁ. Appavattaṁ sukhanti—santipade ñāṇaṁ …pe… anupāyāso sukhanti—santipade ñāṇaṁ. 294 Uppādo dukkhaṁ, anuppādo sukhanti—santipade ñāṇaṁ. Pavattaṁ dukkhaṁ, appavattaṁ sukhanti—santipade ñāṇaṁ …pe… upāyāso dukkhaṁ, anupāyāso sukhanti—santipade ñāṇaṁ. 295 Uppādo sāmisanti—bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṁ. Pavattaṁ sāmisanti—bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṁ …pe… upāyāso sāmisanti—bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṁ. 296 Anuppādo nirāmisanti—santipade ñāṇaṁ. Appavattaṁ nirāmisanti—santipade ñāṇaṁ …pe… anupāyāso nirāmisanti—santipade ñāṇaṁ. 297 Uppādo sāmisaṁ, anuppādo nirāmisanti—santipade ñāṇaṁ. Pavattaṁ sāmisaṁ, appavattaṁ nirāmisanti—santipade ñāṇaṁ …pe… upāyāso sāmisaṁ, anupāyāso nirāmisanti—santipade ñāṇaṁ. 298 Uppādo saṅkhārāti—bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṁ. Pavattaṁ saṅkhārāti—bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṁ …pe… upāyāso saṅkhārāti—bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṁ. 299 Anuppādo nibbānanti—santipade ñāṇaṁ. Appavattaṁ nibbānanti—santipade ñāṇaṁ …pe… anupāyāso nibbānanti—santipade ñāṇaṁ. 300 Uppādo saṅkhārā, anuppādo 3282 --- ps1 1:300 nibbānanti—santipade ñāṇaṁ. Pavattaṁ saṅkhārā, appavattaṁ nibbānanti—santipade ñāṇaṁ …pe… upāyāso saṅkhārā, anupāyāso nibbānanti—santipade ñāṇaṁ. 301 Uppādañca pavattañca, nimittaṁ dukkhanti passati; Āyūhanaṁ paṭisandhiṁ, ñāṇaṁ ādīnave idaṁ. 302 Anuppādaṁ appavattaṁ, Animittaṁ sukhanti ca; Anāyūhanaṁ appaṭisandhiṁ, Ñāṇaṁ santipade idaṁ. 303 Idaṁ ādīnave ñāṇaṁ, Pañcaṭhānesu jāyati; Pañcaṭhāne santipade, Dasa ñāṇe pajānāti; Dvinnaṁ ñāṇānaṁ kusalatā, Nānādiṭṭhīsu na kampatīti. 304 Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṁ”. Ādīnavañāṇaniddeso aṭṭhamo. 305 1.1.9. Saṅkhārupekkhāñāṇaniddesa Kathaṁ muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ? Uppādaṁ muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ, pavattaṁ muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ, nimittaṁ muñcitukamyatā …pe… āyūhanaṁ muñcitukamyatā … paṭisandhiṁ muñcitukamyatā … gatiṁ muñcitukamyatā … nibbattiṁ muñcitukamyatā … upapattiṁ muñcitukamyatā … jātiṁ muñcitukamyatā … jaraṁ muñcitukamyatā … byādhiṁ muñcitukamyatā … maraṇaṁ muñcitukamyatā … sokaṁ muñcitukamyatā … paridevaṁ muñcitukamyatā …pe… upāyāsaṁ muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. 306 Uppādo dukkhanti—muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. Pavattaṁ dukkhanti—muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ …pe… upāyāso dukkhanti—muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. 307 Uppādo bhayanti—muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. Pavattaṁ bhayanti—muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ …pe… upāyāso bhayanti—muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. 308 Uppādo sāmisanti—muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. Pavattaṁ sāmisanti—muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ …pe… upāyāso sāmisanti—muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. 309 Uppādo saṅkhārāti—muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. Pavattaṁ saṅkhārāti—muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ …pe… upāyāso saṅkhārāti—muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. 310 Uppādo saṅkhārā, te saṅkhāre ajjhupekkhatīti—saṅkhārupekkhā. Ye ca saṅkhārā yā ca upekkhā ubhopete saṅkhārā, te saṅkhāre ajjhupekkhatīti—saṅkhārupekkhā. Pavattaṁ saṅkhārā …pe… nimittaṁ saṅkhārā … āyūhanā saṅkhārā … paṭisandhi saṅkhārā … gati saṅkhārā … nibbatti saṅkhārā … upapatti saṅkhārā … jāti saṅkhārā … jarā saṅkhārā … byādhi saṅkhārā … maraṇaṁ saṅkhārā … soko saṅkhārā … paridevo saṅkhārā …pe… upāyāso saṅkhārā, te saṅkhāre ajjhupekkhatīti—saṅkhārupekkhā. Ye ca saṅkhārā yā ca upekkhā ubhopete saṅkhārā, te saṅkhāre ajjhupekkhatīti—saṅkhārupekkhā. 311 Katihākārehi saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti? Aṭṭhahākārehi saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti. Puthujjanassa katihākārehi saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti? Sekkhassa katihākārehi saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti? Vītarāgassa katihākārehi saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti? Puthujjanassa dvīhākārehi saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti. Sekkhassa tīhākārehi saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti. Vītarāgassa tīhākārehi saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti. 312 Puthujjanassa katamehi dvīhākārehi saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti? Puthujjano saṅkhārupekkhaṁ abhinandati vā vipassati vā. Puthujjanassa imehi dvīhākārehi saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti. Sekkhassa katamehi tīhākārehi saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti? Sekkho saṅkhārupekkhaṁ abhinandati 3283 --- ps1 1:312 vā vipassati vā paṭisaṅkhāya vā phalasamāpattiṁ samāpajjati. Sekkhassa imehi tīhākārehi saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti. Vītarāgassa katamehi tīhākārehi saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti? Vītarāgo saṅkhārupekkhaṁ vipassati vā paṭisaṅkhāya vā phalasamāpattiṁ samāpajjati, tadajjhupekkhitvā suññatavihārena vā animittavihārena vā appaṇihitavihārena vā viharati. Vītarāgassa imehi tīhākārehi saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti. 313 Kathaṁ puthujjanassa ca sekkhassa ca saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro ekattaṁ hoti? Puthujjanassa saṅkhārupekkhaṁ abhinandato cittaṁ kilissati, bhāvanāya paripantho hoti, paṭivedhassa antarāyo hoti, āyatiṁ paṭisandhiyā paccayo hoti. Sekkhassapi saṅkhārupekkhaṁ abhinandato cittaṁ kilissati, bhāvanāya paripantho hoti, uttaripaṭivedhassa antarāyo hoti, āyatiṁ paṭisandhiyā paccayo hoti. Evaṁ puthujjanassa ca sekkhassa ca saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro ekattaṁ hoti abhinandaṭṭhena. 314 Kathaṁ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro ekattaṁ hoti? Puthujjano saṅkhārupekkhaṁ aniccatopi dukkhatopi anattatopi vipassati. Sekkhopi saṅkhārupekkhaṁ aniccatopi dukkhatopi anattatopi vipassati. Vītarāgopi saṅkhārupekkhaṁ aniccatopi dukkhatopi anattatopi vipassati. Evaṁ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro ekattaṁ hoti anupassanaṭṭhena. 315 Kathaṁ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṁ hoti? Puthujjanassa saṅkhārupekkhā kusalā hoti. Sekkhassapi saṅkhārupekkhā kusalā hoti. Vītarāgassa saṅkhārupekkhā abyākatā hoti. Evaṁ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṁ hoti kusalābyākataṭṭhena. 316 Kathaṁ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṁ hoti? Puthujjanassa saṅkhārupekkhā kiñcikāle suviditā hoti, kiñcikāle na suviditā hoti. Sekkhassapi saṅkhārupekkhā kiñcikāle suviditā hoti, kiñcikāle na suviditā hoti. Vītarāgassa saṅkhārupekkhā accantaṁ suviditā hoti. Evaṁ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṁ hoti viditaṭṭhena ca aviditaṭṭhena ca. 317 Kathaṁ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṁ hoti? Puthujjano saṅkhārupekkhaṁ atittattā vipassati. Sekkhopi saṅkhārupekkhaṁ atittattā vipassati. Vītarāgo saṅkhārupekkhaṁ tittattā vipassati. Evaṁ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṁ hoti tittaṭṭhena ca atittaṭṭhena ca. 318 Kathaṁ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṁ hoti? Puthujjano saṅkhārupekkhaṁ tiṇṇaṁ saññojanānaṁ pahānāya sotāpattimaggaṁ paṭilābhatthāya vipassati. Sekkho saṅkhārupekkhaṁ tiṇṇaṁ saññojanānaṁ pahīnattā uttaripaṭilābhatthāya vipassati. Vītarāgo saṅkhārupekkhaṁ sabbakilesānaṁ pahīnattā diṭṭhadhammasukhavihāratthāya vipassati. Evaṁ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṁ hoti pahīnaṭṭhena ca appahīnaṭṭhena ca. 319 Kathaṁ sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṁ hoti? Sekkho saṅkhārupekkhaṁ abhinandati vā vipassati vā paṭisaṅkhāya vā phalasamāpattiṁ samāpajjati. Vītarāgo saṅkhārupekkhaṁ vipassati vā paṭisaṅkhāya vā phalasamāpattiṁ samāpajjati, tadajjhupekkhitvā suññatavihārena vā animittavihārena vā appaṇihitavihārena vā viharati. Evaṁ sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅkhārupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṁ hoti vihārasamāpattaṭṭhena. 320 Kati saṅkhārupekkhā samathavasena uppajjanti? Kati saṅkhārupekkhā vipassanāvasena uppajjanti? Aṭṭha saṅkhārupekkhā samathavasena uppajjanti. Dasa saṅkhārupekkhā vipassanāvasena uppajjanti. 321 Katamā aṭṭha saṅkhārupekkhā samathavasena uppajjanti? Paṭhamaṁ jhānaṁ paṭilābhatthāya 3284 --- ps1 1:321 nīvaraṇe paṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. Dutiyaṁ jhānaṁ paṭilābhatthāya vitakkavicāre paṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. Tatiyaṁ jhānaṁ paṭilābhatthāya pītiṁ paṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. Catutthaṁ jhānaṁ paṭilābhatthāya sukhadukkhe paṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. Ākāsānañcāyatanasamāpattiṁ paṭilābhatthāya rūpasaññaṁ paṭighasaññaṁ nānattasaññaṁ paṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. Viññāṇañcāyatanasamāpattiṁ paṭilābhatthāya ākāsānañcāyatanasaññaṁ paṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. Ākiñcaññāyatanasamāpattiṁ paṭilābhatthāya viññāṇañcāyatanasaññaṁ paṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ paṭilābhatthāya ākiñcaññāyatanasaññaṁ paṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. Imā aṭṭha saṅkhārupekkhā samathavasena uppajjanti. 322 Katamā dasa saṅkhārupekkhā vipassanāvasena uppajjanti? Sotāpattimaggaṁ paṭilābhatthāya uppādaṁ pavattaṁ nimittaṁ āyūhanaṁ paṭisandhiṁ gatiṁ nibbattiṁ upapattiṁ jātiṁ jaraṁ byādhiṁ maraṇaṁ sokaṁ paridevaṁ upāyāsaṁ paṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. Sotāpattiphalasamāpattatthāya uppādaṁ pavattaṁ nimittaṁ āyūhanaṁ paṭisandhiṁ paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. Sakadāgāmimaggaṁ paṭilābhatthāya …pe… sakadāgāmiphalasamāpattatthāya … anāgāmimaggaṁ paṭilābhatthāya …pe… anāgāmiphalasamāpattatthāya … arahattamaggaṁ paṭilābhatthāya uppādaṁ pavattaṁ nimittaṁ āyūhanaṁ paṭisandhiṁ gatiṁ nibbattiṁ upapattiṁ jātiṁ jaraṁ byādhiṁ maraṇaṁ sokaṁ paridevaṁ upāyāsaṁ paṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. Arahattaphalasamāpattatthāya …pe… suññatavihārasamāpattatthāya …pe… animittavihārasamāpattatthāya uppādaṁ pavattaṁ nimittaṁ āyūhanaṁ paṭisandhiṁ … paṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. Imā dasa saṅkhārupekkhā vipassanāvasena uppajjanti. 323 Kati saṅkhārupekkhā kusalā, kati akusalā, kati abyākatā? Pannarasa saṅkhārupekkhā kusalā, tisso saṅkhārupekkhā abyākatā. Natthi saṅkhārupekkhā akusalā. 324 Paṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā, Aṭṭha cittassa gocarā; Puthujjanassa dve honti, Tayo sekkhassa gocarā; Tayo ca vītarāgassa, Yehi cittaṁ vivaṭṭati. 325 Aṭṭha samādhissa paccayā, dasa ñāṇassa gocarā; Aṭṭhārasa saṅkhārupekkhā, tiṇṇaṁ vimokkhāna paccayā. 326 Ime aṭṭhārasākārā, Paññā yassa pariccitā; Kusalo saṅkhārupekkhāsu, Nānādiṭṭhīsu na kampatīti. 327 Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ”. Saṅkhārupekkhāñāṇaniddeso navamo. 328 1.1.10. Gotrabhuñāṇaniddesa Kathaṁ bahiddhā vuṭṭhānavivaṭṭane paññā gotrabhuñāṇaṁ? Uppādaṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Pavattaṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Nimittaṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Āyūhanaṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Paṭisandhiṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Gatiṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Nibbattiṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Upapattiṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Jātiṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Jaraṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Byādhiṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Maraṇaṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Sokaṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Paridevaṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Upāyāsaṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Bahiddhā saṅkhāranimittaṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Anuppādaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Appavattaṁ pakkhandatīti—gotrabhu …pe… nirodhaṁ nibbānaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. 329 Uppādaṁ abhibhuyyitvā anuppādaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Pavattaṁ abhibhuyyitvā appavattaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Nimittaṁ abhibhuyyitvā animittaṁ pakkhandatīti—gotrabhu …pe… bahiddhā saṅkhāranimittaṁ abhibhuyyitvā nirodhaṁ nibbānaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. 330 Uppādā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Pavattā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Nimittā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Āyūhanā vuṭṭhātīti—gotrabhu. 3285 --- ps1 1:330 Paṭisandhiyā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Gatiyā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Nibbattiyā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Upapattiyā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Jātiyā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Jarāya vuṭṭhātīti—gotrabhu. Byādhimhā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Maraṇā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Sokā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Paridevā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Upāyāsā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Bahiddhā saṅkhāranimittā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Anuppādaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Appavattaṁ pakkhandatīti—gotrabhu …pe… nirodhaṁ nibbānaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. 331 Uppādā vuṭṭhahitvā anuppādaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Pavattā vuṭṭhahitvā appavattaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Nimittā vuṭṭhahitvā animittaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Āyūhanā vuṭṭhahitvā anāyūhanaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Paṭisandhiyā vuṭṭhahitvā appaṭisandhiṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Gatiyā vuṭṭhahitvā agatiṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Nibbattiyā vuṭṭhahitvā anibbattiṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Upapattiyā vuṭṭhahitvā anupapattiṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Jātiyā vuṭṭhahitvā ajātiṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Jarāya vuṭṭhahitvā ajaraṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Byādhimhā vuṭṭhahitvā abyādhiṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Maraṇā vuṭṭhahitvā amataṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Sokā vuṭṭhahitvā asokaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Paridevā vuṭṭhahitvā aparidevaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Upāyāsā vuṭṭhahitvā anupāyāsaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Bahiddhā saṅkhāranimittā vuṭṭhahitvā nirodhaṁ nibbānaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. 332 Uppādā vivaṭṭatīti—gotrabhu. Pavattā vivaṭṭatīti—gotrabhu …pe… bahiddhā saṅkhāranimittā vivaṭṭatīti—gotrabhu. Anuppādaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Appavattaṁ pakkhandatīti—gotrabhu …pe… nirodhaṁ nibbānaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. 333 Uppādā vivaṭṭitvā anuppādaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. Pavattā vivaṭṭitvā appavattaṁ pakkhandatīti—gotrabhu …pe… bahiddhā saṅkhāranimittā vivaṭṭitvā nirodhaṁ nibbānaṁ pakkhandatīti—gotrabhu. 334 Kati gotrabhū dhammā samathavasena uppajjanti? Kati gotrabhū dhammā vipassanāvasena uppajjanti? Aṭṭha gotrabhū dhammā samathavasena uppajjanti. Dasa gotrabhū dhammā vipassanāvasena uppajjanti. 335 Katame aṭṭha gotrabhū dhammā samathavasena uppajjanti? Paṭhamaṁ jhānaṁ paṭilābhatthāya nīvaraṇe abhibhuyyatīti—gotrabhu. Dutiyaṁ jhānaṁ paṭilābhatthāya vitakkavicāre abhibhuyyatīti—gotrabhu. Tatiyaṁ jhānaṁ paṭilābhatthāya pītiṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Catutthaṁ jhānaṁ paṭilābhatthāya sukhadukkhe abhibhuyyatīti—gotrabhu. Ākāsānañcāyatanasamāpattiṁ paṭilābhatthāya rūpasaññaṁ paṭighasaññaṁ nānattasaññaṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Viññāṇañcāyatanasamāpattiṁ paṭilābhatthāya ākāsānañcāyatanasaññaṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Ākiñcaññāyatanasamāpattiṁ paṭilābhatthāya viññāṇañcāyatanasaññaṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ paṭilābhatthāya ākiñcaññāyatanasaññaṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Ime aṭṭha gotrabhū dhammā samathavasena uppajjanti. 336 Katame dasa gotrabhū dhammā vipassanāvasena uppajjanti? Sotāpattimaggaṁ paṭilābhatthāya uppādaṁ pavattaṁ nimittaṁ āyūhanaṁ paṭisandhiṁ gatiṁ nibbattiṁ upapattiṁ jātiṁ jaraṁ byādhiṁ maraṇaṁ sokaṁ paridevaṁ upāyāsaṁ bahiddhā saṅkhāranimittaṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Sotāpattiphalasamāpattatthāya uppādaṁ pavattaṁ nimittaṁ āyūhanaṁ paṭisandhiṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Sakadāgāmimaggaṁ paṭilābhatthāya …pe… sakadāgāmiphalasamāpattatthāya … anāgāmimaggaṁ paṭilābhatthāya … anāgāmiphalasamāpattatthāya … arahattamaggaṁ paṭilābhatthāya uppādaṁ pavattaṁ nimittaṁ āyūhanaṁ paṭisandhiṁ gatiṁ nibbattiṁ upapattiṁ jātiṁ jaraṁ byādhiṁ maraṇaṁ sokaṁ paridevaṁ upāyāsaṁ bahiddhā saṅkhāranimittaṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Arahattaphalasamāpattatthāya … suññatavihārasamāpattatthāya … animittavihārasamāpattatthāya uppādaṁ pavattaṁ nimittaṁ āyūhanaṁ paṭisandhiṁ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Ime dasa gotrabhū 3286 --- ps1 1:336 dhammā vipassanāvasena uppajjanti. 337 Kati gotrabhū dhammā kusalā, kati akusalā, kati abyākatā? Pannarasa gotrabhū dhammā kusalā, tayo gotrabhū dhammā abyākatā. Natthi gotrabhū dhammā akusalāti. 338 Sāmisañca nirāmisaṁ, Paṇihitañca appaṇihitaṁ; Saññuttañca visaññuttaṁ, Vuṭṭhitañca avuṭṭhitaṁ. 339 Aṭṭha samādhissa paccayā, dasa ñāṇassa gocarā; Aṭṭhārasa gotrabhū dhammā, tiṇṇaṁ vimokkhāna paccayā. 340 Ime aṭṭhārasākārā, Paññā yassa pariccitā; Kusalo vivaṭṭe vuṭṭhāne, Nānādiṭṭhīsu na kampatīti. 341 Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“bahiddhā vuṭṭhānavivaṭṭane paññā gotrabhuñāṇaṁ”. Gotrabhuñāṇaniddeso dasamo. 342 1.1.11. Maggañāṇaniddesa Kathaṁ dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇaṁ? Sotāpattimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiyā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇaṁ”. Abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappo micchāsaṅkappā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇaṁ”. 343 Pariggahaṭṭhena sammāvācā micchāvācāya vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇaṁ”. 344 Samuṭṭhānaṭṭhena sammākammanto micchākammantā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇaṁ”. 345 Vodānaṭṭhena sammāājīvo micchāājīvā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇaṁ”. 346 Paggahaṭṭhena sammāvāyāmo micchāvāyāmā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇaṁ”. 347 Upaṭṭhānaṭṭhena sammāsati micchāsatiyā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇaṁ”. 348 Avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi micchāsamādhito vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇaṁ”. 349 Sakadāgāmimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi oḷārikā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇaṁ”. 350 Anāgāmimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi anusahagatā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇaṁ”. 351 Arahattamaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇaṁ”. 352 Ajātaṁ jhāpeti jātena, jhānaṁ tena pavuccati; Jhānavimokkhe kusalatā, nānādiṭṭhīsu na kampati. 353 Samādahitvā yathā ce vipassati, Vipassamāno tathā ce samādahe; Vipassanā ca samatho tadā ahu, Samānabhāgā yuganaddhā vattare. 354 Dukkhā saṅkhārā sukho, nirodho iti dassanaṁ; Dubhato vuṭṭhitā paññā, phasseti amataṁ padaṁ. 355 Vimokkhacariyaṁ jānāti, Nānattekattakovido; Dvinnaṁ ñāṇānaṁ kusalatā, Nānādiṭṭhīsu na kampatīti. 356 Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena 3287 --- ps1 1:356 paññā. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇaṁ”. Maggañāṇaniddeso ekādasamo. 357 1.1.12. Phalañāṇaniddesa Kathaṁ payogappaṭippassaddhipaññā phale ñāṇaṁ? Sotāpattimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiyā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṁpayogappaṭippassaddhattā uppajjati sammādiṭṭhi. Maggassetaṁ phalaṁ. 358 Abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappo micchāsaṅkappā vuṭṭhāti tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṁpayogappaṭippassaddhattā uppajjati sammāsaṅkappo. Maggassetaṁ phalaṁ. 359 Pariggahaṭṭhena sammāvācā micchāvācāya vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṁpayogappaṭippassaddhattā uppajjati sammāvācā. Maggassetaṁ phalaṁ. 360 Samuṭṭhānaṭṭhena sammākammanto micchākammantā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṁpayogappaṭippassaddhattā uppajjati sammākammanto. Maggassetaṁ phalaṁ. 361 Vodānaṭṭhena sammāājīvo micchāājīvā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṁpayogappaṭippassaddhattā uppajjati sammāājīvo. Maggassetaṁ phalaṁ. 362 Paggahaṭṭhena sammāvāyāmo micchāvāyāmā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṁpayogappaṭippassaddhattā uppajjati sammāvāyāmo. Maggassetaṁ phalaṁ. 363 Upaṭṭhānaṭṭhena sammāsati micchāsatiyā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṁpayogappaṭippassaddhattā uppajjati sammāsati. Maggassetaṁ phalaṁ. 364 Avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi micchāsamādhito vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṁpayogappaṭippassaddhattā uppajjati sammāsamādhi. Maggassetaṁ phalaṁ. 365 Sakadāgāmimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi oḷārikā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṁpayogappaṭippassaddhattā uppajjati sammāsamādhi. Maggassetaṁ phalaṁ. 366 Anāgāmimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi anusahagatā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṁpayogappaṭippassaddhattā uppajjati sammāsamādhi. Maggassetaṁ phalaṁ. 367 Arahattamaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṁpayogappaṭippassaddhattā uppajjati sammāsamādhi. Maggassetaṁ phalaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“payogappaṭippassaddhipaññā phale ñāṇaṁ”. Phalañāṇaniddeso dvādasamo. 368 1.1.13. Vimuttiñāṇaniddesa Kathaṁ chinnavaṭumānupassane paññā vimuttiñāṇaṁ? Sotāpattimaggena sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo attano cittassa upakkilesā sammā samucchinnā honti. Imehi pañcahi upakkilesehi sapariyuṭṭhānehi cittaṁ vimuttaṁ hoti suvimuttaṁ. Taṁvimutti ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“chinnavaṭumānupassane paññā vimuttiñāṇaṁ”. 369 Sakadāgāmimaggena oḷārikaṁ kāmarāgasaññojanaṁ, paṭighasaññojanaṁ, oḷāriko kāmarāgānusayo, paṭighānusayo—attano cittassa upakkilesā sammā samucchinnā honti. Imehi catūhi upakkilesehi sapariyuṭṭhānehi cittaṁ vimuttaṁ hoti suvimuttaṁ. Taṁvimutti ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“chinnavaṭumānupassane 3288 --- ps1 1:369 paññā vimuttiñāṇaṁ”. 370 Anāgāmimaggena anusahagataṁ kāmarāgasaññojanaṁ, paṭighasaññojanaṁ, anusahagato kāmarāgānusayo, paṭighānusayo—attano cittassa upakkilesā sammā samucchinnā honti. Imehi catūhi upakkilesehi sapariyuṭṭhānehi cittaṁ vimuttaṁ hoti suvimuttaṁ. Taṁvimutti ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“chinnavaṭumānupassane paññā vimuttiñāṇaṁ”. 371 Arahattamaggena rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo—attano cittassa upakkilesā sammā samucchinnā honti. Imehi aṭṭhahi upakkilesehi sapariyuṭṭhānehi cittaṁ vimuttaṁ hoti suvimuttaṁ. Taṁvimutti ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“chinnavaṭumānupassane paññā vimuttiñāṇaṁ”. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“chinnavaṭumānupassane paññā vimuttiñāṇaṁ”. Vimuttiñāṇaniddeso terasamo. 372 1.1.14 Paccavekkhaṇañāṇaniddesa Kathaṁ tadā samudāgate dhamme passane paññā paccavekkhaṇe ñāṇaṁ? Sotāpattimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi tadā samudāgatā. Abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappo tadā samudāgato. Pariggahaṭṭhena sammāvācā tadā samudāgatā. Samuṭṭhānaṭṭhena sammākammanto tadā samudāgato. Vodānaṭṭhena sammāājīvo tadā samudāgato. Paggahaṭṭhena sammāvāyāmo tadā samudāgato. Upaṭṭhānaṭṭhena sammāsati tadā samudāgatā. Avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi tadā samudāgato. 373 Upaṭṭhānaṭṭhena satisambojjhaṅgo tadā samudāgato. Pavicayaṭṭhena dhammavicayasambojjhaṅgo tadā samudāgato. Paggahaṭṭhena vīriyasambojjhaṅgo tadā samudāgato. Pharaṇaṭṭhena pītisambojjhaṅgo tadā samudāgato. Upasamaṭṭhena passaddhisambojjhaṅgo tadā samudāgato. Avikkhepaṭṭhena samādhisambojjhaṅgo tadā samudāgato. Paṭisaṅkhānaṭṭhena upekkhāsambojjhaṅgo tadā samudāgato. 374 Assaddhiye akampiyaṭṭhena saddhābalaṁ tadā samudāgataṁ. Kosajje akampiyaṭṭhena vīriyabalaṁ tadā samudāgataṁ. Pamāde akampiyaṭṭhena satibalaṁ tadā samudāgataṁ. Uddhacce akampiyaṭṭhena samādhibalaṁ tadā samudāgataṁ. Avijjāya akampiyaṭṭhena paññābalaṁ tadā samudāgataṁ. 375 Adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ tadā samudāgataṁ. Paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ tadā samudāgataṁ. Upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ tadā samudāgataṁ. Avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ tadā samudāgataṁ. Dassanaṭṭhena paññindriyaṁ tadā samudāgataṁ. 376 Ādhipateyyaṭṭhena indriyā tadā samudāgatā. Akampiyaṭṭhena balā tadā samudāgatā. Niyyānaṭṭhena sambojjhaṅgā tadā samudāgatā. Hetuṭṭhena maggo tadā samudāgato. Upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānā tadā samudāgatā. Padahanaṭṭhena sammappadhānā tadā samudāgatā. Ijjhanaṭṭhena iddhipādā tadā samudāgatā. Tathaṭṭhena saccā tadā samudāgatā. Avikkhepaṭṭhena samatho tadā samudāgato. Anupassanaṭṭhena vipassanā tadā samudāgatā. Ekarasaṭṭhena samathavipassanā tadā samudāgatā. Anativattanaṭṭhena yuganaddhaṁ tadā samudāgataṁ. Saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi tadā samudāgatā. Avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi tadā samudāgatā. Dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi tadā samudāgatā. Vimuttaṭṭhena vimokkho tadā samudāgato. Paṭivedhaṭṭhena vijjā tadā samudāgatā. Pariccāgaṭṭhena vimutti tadā samudāgatā. Samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṁ tadā samudāgataṁ. 377 Chando mūlaṭṭhena tadā samudāgato. Manasikāro samuṭṭhānaṭṭhena tadā samudāgato. Phasso samodhānaṭṭhena tadā samudāgato. Vedanā samosaraṇaṭṭhena tadā samudāgatā. Samādhi pamukhaṭṭhena tadā samudāgato. Sati ādhipateyyaṭṭhena tadā samudāgatā. Paññā taduttaraṭṭhena tadā samudāgatā. Vimutti sāraṭṭhena tadā samudāgatā. Amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena tadā samudāgataṁ. Vuṭṭhahitvā paccavekkhati, ime dhammā tadā samudāgatā. 378 Sotāpattiphalakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi tadā samudāgatā. Abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappo tadā samudāgato …pe… paṭippassaddhaṭṭhena anuppāde ñāṇaṁ tadā samudāgataṁ. Chando mūlaṭṭhena tadā samudāgato. Manasikāro samuṭṭhānaṭṭhena tadā samudāgato. Phasso samodhānaṭṭhena tadā samudāgato. Vedanā samosaraṇaṭṭhena tadā samudāgatā. 3289 --- ps1 1:378 Samādhi pamukhaṭṭhena tadā samudāgato. Sati ādhipateyyaṭṭhena tadā samudāgatā. Paññā taduttaraṭṭhena tadā samudāgatā. Vimutti sāraṭṭhena tadā samudāgatā. Amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena tadā samudāgataṁ. Vuṭṭhahitvā paccavekkhati, ime dhammā tadā samudāgatā. 379 Sakadāgāmimaggakkhaṇe …pe… sakadāgāmiphalakkhaṇe …pe… anāgāmimaggakkhaṇe …pe… anāgāmiphalakkhaṇe …pe… arahattamaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi tadā samudāgatā …pe… samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṁ tadā samudāgataṁ. Chando mūlaṭṭhena tadā samudāgato …pe… amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena tadā samudāgataṁ. Vuṭṭhahitvā paccavekkhati, ime dhammā tadā samudāgatā. 380 Arahattaphalakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi tadā samudāgatā …pe… paṭippassaddhaṭṭhena anuppāde ñāṇaṁ tadā samudāgataṁ. Chando mūlaṭṭhena tadā samudāgato …pe… amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena tadā samudāgataṁ. Vuṭṭhahitvā paccavekkhati, ime dhammā tadā samudāgatā. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“tadā samudāgate dhamme passane paññā paccavekkhaṇe ñāṇaṁ”. Paccavekkhaṇañāṇaniddeso cuddasamo. 381 1.1.15. Vatthunānattañāṇaniddesa Kathaṁ ajjhattavavatthāne paññā vatthunānatte ñāṇaṁ? Kathaṁ ajjhattadhamme vavattheti? Cakkhuṁ ajjhattaṁ vavattheti, sotaṁ ajjhattaṁ vavattheti, ghānaṁ ajjhattaṁ vavattheti, jivhaṁ ajjhattaṁ vavattheti, kāyaṁ ajjhattaṁ vavattheti, manaṁ ajjhattaṁ vavattheti. 382 Kathaṁ cakkhuṁ ajjhattaṁ vavattheti? Cakkhu avijjāsambhūtanti vavattheti, cakkhu taṇhāsambhūtanti vavattheti, cakkhu kammasambhūtanti vavattheti, cakkhu āhārasambhūtanti vavattheti, cakkhu catunnaṁ mahābhūtānaṁ upādāyāti vavattheti, cakkhu uppannanti vavattheti, cakkhu samudāgatanti vavattheti. Cakkhu ahutvā sambhūtaṁ, hutvā na bhavissatīti vavattheti. Cakkhuṁ antavantato vavattheti, cakkhu addhuvaṁ asassataṁ vipariṇāmadhammanti vavattheti, cakkhu aniccaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammanti vavattheti. Cakkhuṁ aniccato vavattheti, no niccato; dukkhato vavattheti, no sukhato; anattato vavattheti, no attato; nibbindati, no nandati; virajjati, no rajjati; nirodheti, no samudeti; paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato vavatthento niccasaññaṁ pajahati, dukkhato vavatthento sukhasaññaṁ pajahati, anattato vavatthento attasaññaṁ pajahati, nibbindanto nandiṁ pajahati, virajjanto rāgaṁ pajahati, nirodhento samudayaṁ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. Evaṁ cakkhuṁ ajjhattaṁ vavattheti. 383 Kathaṁ sotaṁ ajjhattaṁ vavattheti? Sotaṁ avijjāsambhūtanti vavattheti …pe… evaṁ sotaṁ ajjhattaṁ vavattheti. 384 Kathaṁ ghānaṁ ajjhattaṁ vavattheti? Ghānaṁ avijjāsambhūtanti vavattheti …pe… evaṁ ghānaṁ ajjhattaṁ vavattheti. 385 Kathaṁ jivhaṁ ajjhattaṁ vavattheti? Jivhā avijjāsambhūtāti vavattheti, jivhā taṇhāsambhūtāti vavattheti, jivhā kammasambhūtāti vavattheti, jivhā āhārasambhūtāti vavattheti, jivhā catunnaṁ mahābhūtānaṁ upādāyāti vavattheti, jivhā uppannāti vavattheti, jivhā samudāgatāti vavattheti. Jivhā ahutvā sambhūtā, hutvā na bhavissatīti vavattheti. Jivhaṁ antavantato vavattheti, jivhā addhuvā asassatā vipariṇāmadhammāti vavattheti, jivhā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammāti vavattheti. Jivhaṁ aniccato vavattheti, no niccato …pe… paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato vavatthento niccasaññaṁ pajahati …pe… paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. Evaṁ jivhaṁ ajjhattaṁ vavattheti. 386 Kathaṁ kāyaṁ ajjhattaṁ vavattheti? Kāyo avijjāsambhūtoti vavattheti, kāyo taṇhāsambhūtoti vavattheti, kāyo kammasambhūtoti vavattheti, kāyo āhārasambhūtoti vavattheti, kāyo catunnaṁ mahābhūtānaṁ upādāyāti vavattheti, kāyo uppannoti vavattheti, kāyo samudāgatoti vavattheti. Kāyo ahutvā sambhūto, hutvā na bhavissatīti vavattheti. Kāyaṁ antavantato vavattheti, kāyo addhuvo asassato vipariṇāmadhammoti vavattheti, kāyo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno 3290 --- ps1 1:386 khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammoti vavattheti. Kāyaṁ aniccato vavattheti, no niccato; dukkhato vavattheti, no sukhato …pe… paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato vavatthento niccasaññaṁ pajahati, dukkhato vavatthento sukhasaññaṁ pajahati …pe… paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. Evaṁ kāyaṁ ajjhattaṁ vavattheti. 387 Kathaṁ manaṁ ajjhattaṁ vavattheti? Mano avijjāsambhūtoti vavattheti, mano taṇhāsambhūtoti vavattheti, mano kammasambhūtoti vavattheti, mano āhārasambhūtoti vavattheti, mano uppannoti vavattheti, mano samudāgatoti vavattheti. Mano ahutvā sambhūto, hutvā na bhavissatīti vavattheti. Manaṁ antavantato vavattheti, mano addhuvo asassato vipariṇāmadhammoti vavattheti, mano anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammoti vavattheti. Manaṁ aniccato vavattheti, no niccato; dukkhato vavattheti, no sukhato; anattato vavattheti, no attato; nibbindati, no nandati; virajjati, no rajjati; nirodheti, no samudeti; paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato vavatthento niccasaññaṁ pajahati, dukkhato vavatthento sukhasaññaṁ pajahati, anattato vavatthento attasaññaṁ pajahati, nibbindanto nandiṁ pajahati, virajjanto rāgaṁ pajahati, nirodhento samudayaṁ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. Evaṁ manaṁ ajjhattaṁ vavattheti. Evaṁ ajjhattadhamme vavattheti. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“ajjhattavavatthāne paññā vatthunānatte ñāṇaṁ”. Vatthunānattañāṇaniddeso pannarasamo. 388 1.1.16. Gocaranānattañāṇaniddesa Kathaṁ bahiddhā vavatthāne paññā gocaranānatte ñāṇaṁ? Kathaṁ bahiddhā dhamme vavattheti? Rūpe bahiddhā vavattheti, sadde bahiddhā vavattheti, gandhe bahiddhā vavattheti, rase bahiddhā vavattheti, phoṭṭhabbe bahiddhā vavattheti, dhamme bahiddhā vavattheti. 389 Kathaṁ rūpe bahiddhā vavattheti? Rūpā avijjāsambhūtāti vavattheti rūpā taṇhāsambhūtāti vavattheti, rūpā kammasambhūtāti vavattheti, rūpā āhārasambhūtāti vavattheti, rūpā catunnaṁ mahābhūtānaṁ upādāyāti vavattheti, rūpā uppannāti vavattheti, rūpā samudāgatāti vavattheti. Rūpā ahutvā sambhūtā, hutvā na bhavissantīti vavattheti. Rūpe antavantato vavattheti, rūpā addhuvā asassatā vipariṇāmadhammāti vavattheti. Rūpā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammāti vavattheti. Rūpe aniccato vavattheti, no niccato; dukkhato vavattheti, no sukhato; anattato vavattheti, no attato; nibbindati, no nandati; virajjati, no rajjati; nirodheti, no samudeti; paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato vavatthento niccasaññaṁ pajahati, dukkhato vavatthento sukhasaññaṁ pajahati, anattato vavatthento attasaññaṁ pajahati, nibbindanto nandiṁ pajahati, virajjanto rāgaṁ pajahati, nirodhento samudayaṁ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. Evaṁ rūpe bahiddhā vavattheti. 390 Kathaṁ sadde bahiddhā vavattheti? Saddā (…) catunnaṁ mahābhūtānaṁ upādāyāti vavattheti, saddā uppannāti vavattheti, saddā samudāgatāti vavattheti. Saddā ahutvā sambhūtā, hutvā na bhavissantīti vavattheti. Sadde antavantato vavattheti, saddā addhuvā asassatā vipariṇāmadhammāti vavattheti, saddā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammāti vavattheti. Sadde aniccato vavattheti, no niccato …pe… evaṁ sadde bahiddhā vavattheti. 391 Kathaṁ gandhe bahiddhā vavattheti? Gandhā avijjāsambhūtāti vavattheti, gandhā taṇhāsambhūtāti vavattheti …pe… evaṁ gandhe bahiddhā vavattheti. Kathaṁ rase bahiddhā vavattheti? Rasā avijjāsambhūtāti vavattheti, rasā taṇhāsambhūtāti vavattheti …pe… evaṁ rase bahiddhā vavattheti. 392 Kathaṁ phoṭṭhabbe bahiddhā vavattheti? Phoṭṭhabbā avijjāsambhūtāti vavattheti, phoṭṭhabbā taṇhāsambhūtāti vavattheti, phoṭṭhabbā kammasambhūtāti vavattheti, phoṭṭhabbā āhārasambhūtāti vavattheti, phoṭṭhabbā uppannāti vavattheti. Phoṭṭhabbā samudāgatāti vavattheti …pe… evaṁ phoṭṭhabbe bahiddhā vavattheti. 393 Kathaṁ dhamme 3291 --- ps1 1:393 bahiddhā vavattheti? Dhammā avijjāsambhūtāti vavattheti, dhammā taṇhāsambhūtāti vavattheti, dhammā kammasambhūtāti vavattheti, dhammā āhārasambhūtāti vavattheti, dhammā uppannāti vavattheti, dhammā samudāgatāti vavattheti. Dhammā ahutvā sambhūtā, hutvā na bhavissantīti vavattheti. Dhamme antavantato vavattheti, dhammā addhuvā asassatā vipariṇāmadhammāti vavattheti, dhammā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammāti vavattheti. Dhamme aniccato vavattheti, no niccato; dukkhato vavattheti, no sukhato; anattato vavattheti, no attato; nibbindati, no nandati; virajjati, no rajjati; nirodheti, no samudeti; paṭinissajjati, no ādiyati …pe… aniccato vavatthento niccasaññaṁ pajahati, dukkhato vavatthento sukhasaññaṁ pajahati, anattato vavatthento attasaññaṁ pajahati, nibbindanto nandiṁ pajahati, virajjanto rāgaṁ pajahati, nirodhento samudayaṁ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. Evaṁ dhamme bahiddhā vavattheti. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“bahiddhā vavatthāne paññā gocaranānatte ñāṇaṁ”. Gocaranānattañāṇaniddeso soḷasamo. 394 1.1.17. Cariyānānattañāṇaniddesa Kathaṁ cariyāvavatthāne paññā cariyānānatte ñāṇaṁ? Cariyāti tisso cariyāyo—viññāṇacariyā, aññāṇacariyā, ñāṇacariyā. 395 Katamā viññāṇacariyā? Dassanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā rūpesu, dassanaṭṭho cakkhuviññāṇaṁ viññāṇacariyā rūpesu, diṭṭhattā abhiniropanā vipākamanodhātu viññāṇacariyā rūpesu, abhiniropitattā vipākamanoviññāṇadhātu viññāṇacariyā rūpesu. 396 Savanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā saddesu, savanattho sotaviññāṇaṁ viññāṇacariyā saddesu, sutattā abhiniropanā vipākamanodhātu viññāṇacariyā saddesu, abhiniropitattā vipākamanoviññāṇadhātu viññāṇacariyā saddesu. 397 Ghāyanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā gandhesu, ghāyanaṭṭho ghānaviññāṇaṁ viññāṇacariyā gandhesu, ghāyitattā abhiniropanā vipākamanodhātu viññāṇacariyā gandhesu, abhiniropitattā vipākamanoviññāṇadhātu viññāṇacariyā gandhesu. 398 Sāyanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā rasesu, sāyanaṭṭho jivhāviññāṇaṁ viññāṇacariyā rasesu, sāyitattā abhiniropanā vipākamanodhātu viññāṇacariyā rasesu, abhiniropitattā vipākamanoviññāṇadhātu viññāṇacariyā rasesu. 399 Phusanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā phoṭṭhabbesu, phusanaṭṭho kāyaviññāṇaṁ viññāṇacariyā phoṭṭhabbesu, phuṭṭhattā abhiniropanā vipākamanodhātu viññāṇacariyā phoṭṭhabbesu, abhiniropitattā vipākamanoviññāṇadhātu viññāṇacariyā phoṭṭhabbesu. 400 Vijānanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā dhammesu, vijānanaṭṭho manoviññāṇaṁ viññāṇacariyā dhammesu. (…) 401 Viññāṇacariyāti kenaṭṭhena viññāṇacariyā? Nīrāgā caratīti—viññāṇacariyā. Niddosā caratīti—viññāṇacariyā. Nimmohā caratīti—viññāṇacariyā. Nimmānā caratīti—viññāṇacariyā. Niddiṭṭhi caratīti—viññāṇacariyā niuddhaccā caratīti—viññāṇacariyā. Nibbicikicchā caratīti—viññāṇacariyā. Nānusayā caratīti—viññāṇacariyā. Rāgavippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Dosavippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Mohavippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Mānavippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Diṭṭhivippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Uddhaccavippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Vicikicchāvippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Anusayavippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Kusalehi kammehi sampayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Akusalehi kammehi vippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Sāvajjehi kammehi vippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Anavajjehi kammehi sampayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Kaṇhehi kammehi vippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Sukkehi kammehi sampayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Sukhudrayehi kammehi sampayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Dukkhudrayehi kammehi vippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Sukhavipākehi kammehi sampayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Dukkhavipākehi kammehi vippayuttā 3292 --- ps1 1:401 caratīti—viññāṇacariyā. Viññāte caratīti—viññāṇacariyā. Viññāṇassa evarūpā cariyā hotīti—viññāṇacariyā. Pakatiparisuddhamidaṁ cittaṁ nikkilesaṭṭhenāti—viññāṇacariyā. Ayaṁ viññāṇacariyā. 402 Katamā aññāṇacariyā? Manāpiyesu rūpesu rāgassa javanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; rāgassa javanā aññāṇacariyā. Amanāpiyesu rūpesu dosassa javanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; dosassa javanā aññāṇacariyā. Tadubhayena asamapekkhanasmiṁ vatthusmiṁ mohassa javanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; mohassa javanā aññāṇacariyā. Vinibandhassa mānassa javanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; mānassa javanā aññāṇacariyā. Parāmaṭṭhāya diṭṭhiyā javanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; diṭṭhiyā javanā aññāṇacariyā. Vikkhepagatassa uddhaccassa javanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; uddhaccassa javanā aññāṇacariyā. Aniṭṭhaṅgatāya vicikicchāya javanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; vicikicchāya javanā aññāṇacariyā. Thāmagatassa anusayassa javanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; anusayassa javanā aññāṇacariyā. 403 Manāpiyesu saddesu …pe… manāpiyesu gandhesu …pe… manāpiyesu rasesu …pe… manāpiyesu phoṭṭhabbesu …pe… manāpiyesu dhammesu rāgassa javanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; rāgassa javanā aññāṇacariyā. Amanāpiyesu dhammesu dosassa javanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; dosassa javanā aññāṇacariyā. Tadubhayena asamapekkhanasmiṁ vatthusmiṁ mohassa javanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; mohassa javanā aññāṇacariyā. Vinibandhassa mānassa javanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; mānassa javanā aññāṇacariyā. Parāmaṭṭhāya diṭṭhiyā javanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; diṭṭhiyā javanā aññāṇacariyā. Vikkhepagatassa uddhaccassa javanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; uddhaccassa javanā aññāṇacariyā; aniṭṭhaṅgatāya vicikicchāya javanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; vicikicchāya javanā aññāṇacariyā. Thāmagatassa anusayassa javanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; anusayassa javanā aññāṇacariyā. 404 Aññāṇacariyāti kenaṭṭhena aññāṇacariyā? Sarāgā caratīti—aññāṇacariyā. Sadosā caratīti—aññāṇacariyā. Samohā caratīti—aññāṇacariyā. Samānā caratīti—aññāṇacariyā. Sadiṭṭhi caratīti—aññāṇacariyā. Sauddhaccā caratīti—aññāṇacariyā. Savicikicchā caratīti—aññāṇacariyā. Sānusayā caratīti—aññāṇacariyā. Rāgasampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Dosasampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Mohasampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Mānasampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Diṭṭhisampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Uddhaccasampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Vicikicchāsampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Anusayasampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Kusalehi kammehi vippayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Akusalehi kammehi sampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Sāvajjehi kammehi sampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Anavajjehi kammehi vippayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Kaṇhehi kammehi sampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Sukkehi kammehi vippayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Sukhudrayehi kammehi vippayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Dukkhudrayehi kammehi sampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Sukhavipākehi kammehi vippayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Dukkhavipākehi kammehi sampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Aññāte caratīti—aññāṇacariyā. Aññāṇassa evarūpā cariyā hotīti—aññāṇacariyā. Ayaṁ aññāṇacariyā. 405 Katamā ñāṇacariyā? Aniccānupassanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; aniccānupassanā ñāṇacariyā. Dukkhānupassanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; dukkhānupassanā ñāṇacariyā. Anattānupassanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; anattānupassanā ñāṇacariyā. Nibbidānupassanatthāya …pe… virāgānupassanatthāya … nirodhānupassanatthāya … paṭinissaggānupassanatthāya … khayānupassanatthāya … vayānupassanatthāya … vipariṇāmānupassanatthāya … 3293 --- ps1 1:405 animittānupassanatthāya … appaṇihitānupassanatthāya … suññatānupassanatthāya … adhipaññādhammānupassanatthāya … yathābhūtañāṇadassanatthāya … ādīnavānupassanatthāya … paṭisaṅkhānupassanatthāya āvajjanakiriyābyākatā viññāṇacariyā; paṭisaṅkhānupassanā ñāṇacariyā. Vivaṭṭanānupassanā ñāṇacariyā. Sotāpattimaggo ñāṇacariyā. Sotāpattiphalasamāpatti ñāṇacariyā. Sakadāgāmimaggo ñāṇacariyā. Sakadāgāmiphalasamāpatti ñāṇacariyā. Anāgāmimaggo ñāṇacariyā. Anāgāmiphalasamāpatti ñāṇacariyā. Arahattamaggo ñāṇacariyā. Arahattaphalasamāpatti ñāṇacariyā. 406 Ñāṇacariyāti kenaṭṭhena ñāṇacariyā? Nīrāgā caratīti—ñāṇacariyā. Niddosā caratīti—ñāṇacariyā …pe… nānusayā caratīti—ñāṇacariyā. Rāgavippayuttā caratīti—ñāṇacariyā. Dosavippayuttā caratīti—ñāṇacariyā. Mohavippayuttā caratīti—ñāṇacariyā. Mānavippayuttā …pe… diṭṭhivippayuttā … uddhaccavippayuttā … vicikicchāvippayuttā … anusayavippayuttā … kusalehi kammehi sampayuttā … akusalehi kammehi vippayuttā … sāvajjehi kammehi vippayuttā … anavajjehi kammehi sampayuttā … kaṇhehi kammehi vippayuttā … sukkehi kammehi sampayuttā … sukhudrayehi kammehi sampayuttā … dukkhudrayehi kammehi vippayuttā … sukhavipākehi kammehi sampayuttā caratīti—ñāṇacariyā. Dukkhavipākehi kammehi vippayuttā caratīti—ñāṇacariyā. Ñāte caratīti—ñāṇacariyā. Ñāṇassa evarūpā cariyā hotīti—ñāṇacariyā. Ayaṁ ñāṇacariyā. Aññā viññāṇacariyā, aññā aññāṇacariyā, aññā ñāṇacariyāti. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“cariyāvavatthāne paññā cariyānānatte ñāṇaṁ”. Cariyānānattañāṇaniddeso sattarasamo. 407 1.1.18. Bhūminānattañāṇaniddesa Kathaṁ catudhammavavatthāne paññā bhūminānatte ñāṇaṁ? Catasso bhūmiyo—kāmāvacarā bhūmi, rūpāvacarā bhūmi, arūpāvacarā bhūmi, apariyāpannā bhūmi. Katamā kāmāvacarā bhūmi? Heṭṭhato avīcinirayaṁ pariyantaṁ karitvā uparito paranimmitavasavattī deve antokaritvā yaṁ etasmiṁ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā khandhadhātuāyatanā rūpaṁ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṁ—ayaṁ kāmāvacarā bhūmi. 408 Katamā rūpāvacarā bhūmi? Heṭṭhato brahmalokaṁ pariyantaṁ karitvā uparito akaniṭṭhe deve antokaritvā yaṁ etasmiṁ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā—ayaṁ rūpāvacarā bhūmi. 409 Katamā arūpāvacarā bhūmi? Heṭṭhato ākāsānañcāyatanūpage deve pariyantaṁ karitvā uparito nevasaññānāsaññāyatanūpage deve antokaritvā yaṁ etasmiṁ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā—ayaṁ arūpāvacarā bhūmi. 410 Katamā apariyāpannā bhūmi? Apariyāpannā maggā ca maggaphalāni ca asaṅkhatā ca dhātu—ayaṁ apariyāpannā bhūmi. Imā catasso bhūmiyo. 411 Aparāpi catasso bhūmiyo cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, cattāri jhānāni, catasso appamaññāyo, catasso arūpasamāpattiyo, catasso paṭisambhidā, catasso paṭipadā, cattāri ārammaṇāni, cattāro ariyavaṁsā, cattāri saṅgahavatthūni, cattāri cakkāni, cattāri dhammapadāni—imā catasso bhūmiyo. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“catudhammavavatthāne paññā bhūminānatte ñāṇaṁ”. Bhūminānattañāṇaniddeso aṭṭhārasamo. 412 1.1.19. Dhammanānattañāṇaniddesa Kathaṁ navadhammavavatthāne paññā dhammanānatte ñāṇaṁ? Kathaṁ dhamme vavattheti? Kāmāvacare dhamme kusalato vavattheti, akusalato vavattheti, abyākatato vavattheti. Rūpāvacare dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti. Arūpāvacare dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti. Apariyāpanne dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti. 413 Kathaṁ kāmāvacare dhamme kusalato vavattheti, akusalato vavattheti, abyākatato vavattheti? Dasa kusalakammapathe kusalato vavattheti, dasa akusalakammapathe akusalato vavattheti, rūpañca vipākañca kiriyañca abyākatato vavattheti—evaṁ kāmāvacare dhamme kusalato vavattheti, akusalato 3294 --- ps1 1:413 vavattheti, abyākatato vavattheti. 414 Kathaṁ rūpāvacare dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti? Idhaṭṭhassa cattāri jhānāni kusalato vavattheti, tatrūpapannassa cattāri jhānāni abyākatato vavattheti—evaṁ rūpāvacare dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti. 415 Kathaṁ arūpāvacare dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti? Idhaṭṭhassa catasso arūpāvacarasamāpattiyo kusalato vavattheti, tatrūpapannassa catasso arūpāvacarasamāpattiyo abyākatato vavattheti—evaṁ arūpāvacare dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti. 416 Kathaṁ apariyāpanne dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti? Cattāro ariyamagge kusalato vavattheti, cattāri ca sāmaññaphalāni nibbānañca abyākatato vavattheti—evaṁ apariyāpanne dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti. Evaṁ dhamme vavattheti. 417 Nava pāmojjamūlakā dhammā. Aniccato manasikaroto pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhite citte yathābhūtaṁ pajānāti passati. Yathābhūtaṁ jānaṁ passaṁ nibbindati, nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati. Dukkhato manasikaroto pāmojjaṁ jāyati …pe… anattato manasikaroto pāmojjaṁ jāyati …pe… 418 Rūpaṁ aniccato manasikaroto pāmojjaṁ jāyati …pe… rūpaṁ dukkhato manasikaroto …pe… vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … cakkhuṁ …pe… jarāmaraṇaṁ aniccato manasikaroto pāmojjaṁ jāyati …pe… jarāmaraṇaṁ dukkhato manasikaroto pāmojjaṁ jāyati …pe… jarāmaraṇaṁ anattato manasikaroto pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhite citte yathābhūtaṁ pajānāti passati. Yathābhūtaṁ jānaṁ passaṁ nibbindati, nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati. Ime nava pāmojjamūlakā dhammā. 419 Nava yoniso manasikāramūlakā dhammā. Aniccato yoniso manasikaroto pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhitena cittena “idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. Dukkhato yoniso manasikaroto pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhitena cittena “idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. Anattato yoniso manasikaroto pāmojjaṁ jāyati …pe…. 420 Rūpaṁ aniccato yoniso manasikaroto pāmojjaṁ jāyati …pe… rūpaṁ dukkhato yoniso manasikaroto pāmojjaṁ jāyati …pe… rūpaṁ anattato yoniso manasikaroto pāmojjaṁ jāyati …pe… vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … cakkhuṁ …pe… jarāmaraṇaṁ aniccato yoniso manasikaroto pāmojjaṁ jāyati …pe… jarāmaraṇaṁ dukkhato yoniso manasikaroto pāmojjaṁ jāyati …pe… jarāmaraṇaṁ anattato yoniso manasikaroto pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhitena cittena “idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. Ime nava yoniso manasikāramūlakā dhammā. 421 Nava nānattā—dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattaṁ, vedanānānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, chandanānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṁ, pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati lābhanānattaṁ—ime nava nānattā. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. 3295 --- ps1 1:421 Tena vuccati—“navadhammavavatthāne paññā dhammanānatte ñāṇaṁ”. Dhammanānattañāṇaniddeso ekūnavīsatimo. 422 1.1.20–24 Ñāṇapañcakaniddesa Kathaṁ abhiññāpaññā ñātaṭṭhe ñāṇaṁ, pariññāpaññā tīraṇaṭṭhe ñāṇaṁ, pahāne paññā pariccāgaṭṭhe ñāṇaṁ, bhāvanā paññā ekarasaṭṭhe ñāṇaṁ, sacchikiriyāpaññā phassanaṭṭhe ñāṇaṁ? Ye ye dhammā abhiññātā honti, te te dhammā ñātā honti. Ye ye dhammā pariññātā honti, te te dhammā tīritā honti. Ye ye dhammā pahīnā honti, te te dhammā pariccattā honti. Ye ye dhammā bhāvitā honti, te te dhammā ekarasā honti. Ye ye dhammā sacchikatā honti, te te dhammā phassitā honti. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“abhiññā paññā ñātaṭṭhe ñāṇaṁ, pariññā paññā tīraṇaṭṭhe ñāṇaṁ, pahāne paññā pariccāgaṭṭhe ñāṇaṁ, bhāvanā paññā ekarasaṭṭhe ñāṇaṁ, sacchikiriyā paññā phassanaṭṭhe ñāṇaṁ”. Ñāṇapañcakaniddeso catuvīsatimo. 423 1.1.25–28 Paṭisambhidāñāṇaniddesa Kathaṁ atthanānatte paññā atthapaṭisambhide ñāṇaṁ, dhammanānatte paññā dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ, niruttinānatte paññā niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ, paṭibhānanānatte paññā paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ? Saddhindriyaṁ dhammo, vīriyindriyaṁ dhammo, satindriyaṁ dhammo, samādhindriyaṁ dhammo, paññindriyaṁ dhammo. Añño saddhindriyaṁ dhammo, añño vīriyindriyaṁ dhammo, añño satindriyaṁ dhammo, añño samādhindriyaṁ dhammo, añño paññindriyaṁ dhammo. Yena ñāṇena ime nānā dhammā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā dhammā paṭividitāti. Tena vuccati—“dhammanānatte paññā dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ”. 424 Adhimokkhaṭṭho attho, paggahaṭṭho attho, upaṭṭhānaṭṭho attho, avikkhepaṭṭho attho, dassanaṭṭho attho. Añño adhimokkhaṭṭho attho, añño paggahaṭṭho attho, añño upaṭṭhānaṭṭho attho, añño avikkhepaṭṭho attho, añño dassanaṭṭho attho. Yena ñāṇena ime nānā atthā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā atthā paṭividitāti. Tena vuccati “atthanānatte paññā atthapaṭisambhide ñāṇaṁ”. 425 Pañca dhamme sandassetuṁ byañjananiruttābhilāpā, pañca atthe sandassetuṁ byañjananiruttābhilāpā. Aññā dhammaniruttiyo, aññā atthaniruttiyo. Yena ñāṇena imā nānā niruttiyo ñātā, teneva ñāṇena imā nānā niruttiyo paṭividitāti. Tena vuccati—“niruttinānatte paññā niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ”. 426 Pañcasu dhammesu ñāṇāni, pañcasu atthesu ñāṇāni, dasasu niruttīsu ñāṇāni. Aññāni dhammesu ñāṇāni, aññāni atthesu ñāṇāni, aññāni niruttīsu ñāṇāni. Yena ñāṇena ime nānā ñāṇā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā ñāṇā paṭividitāti. Tena vuccati—“paṭibhānanānatte paññā paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ”. 427 Saddhābalaṁ dhammo, vīriyabalaṁ dhammo, satibalaṁ dhammo, samādhibalaṁ dhammo, paññābalaṁ dhammo. Añño saddhābalaṁ dhammo, añño vīriyabalaṁ dhammo, añño satibalaṁ dhammo, añño samādhibalaṁ dhammo, añño paññābalaṁ dhammo. Yena ñāṇena ime nānā dhammā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā dhammā paṭividitāti. Tena vuccati—“dhammanānatte paññā dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ”. 428 Assaddhiye akampiyaṭṭho attho. Kosajje akampiyaṭṭho attho. Pamāde akampiyaṭṭho attho. Uddhacce akampiyaṭṭho attho. Avijjāya akampiyaṭṭho attho. Añño assaddhiye akampiyaṭṭho attho, añño kosajje akampiyaṭṭho attho, añño pamāde akampiyaṭṭho attho, añño uddhacce akampiyaṭṭho attho, añño avijjāya akampiyaṭṭho attho. Yena ñāṇena ime nānā atthā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā atthā paṭividitāti. Tena vuccati—“atthanānatte paññā atthapaṭisambhide ñāṇaṁ”. 429 Pañca dhamme sandassetuṁ byañjananiruttābhilāpā, pañca atthe sandassetuṁ byañjananiruttābhilāpā. Aññā dhammaniruttiyo, aññā atthaniruttiyo. Yena ñāṇena imā nānā niruttiyo ñātā, teneva ñāṇena imā nānā niruttiyo paṭividitāti. Tena vuccati—“niruttinānatte paññā niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ”. 430 Pañcasu dhammesu ñāṇāni, pañcasu atthesu ñāṇāni, dasasu niruttīsu ñāṇāni. Aññāni dhammesu ñāṇāni, aññāni atthesu ñāṇāni, aññāni niruttīsu ñāṇāni. Yena ñāṇena ime nānā ñāṇā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā ñāṇā paṭividitāti. Tena vuccati—“paṭibhānanānatte paññā paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ”. 431 3296 --- ps1 1:431 Satisambojjhaṅgo dhammo, dhammavicayasambojjhaṅgo dhammo, vīriyasambojjhaṅgo dhammo, pītisambojjhaṅgo dhammo, passaddhisambojjhaṅgo dhammo, samādhisambojjhaṅgo dhammo, upekkhāsambojjhaṅgo dhammo. Añño satisambojjhaṅgo dhammo, añño dhammavicayasambojjhaṅgo dhammo, añño vīriyasambojjhaṅgo dhammo, añño pītisambojjhaṅgo dhammo, añño passaddhisambojjhaṅgo dhammo, añño samādhisambojjhaṅgo dhammo, añño upekkhāsambojjhaṅgo dhammo. Yena ñāṇena ime nānā dhammā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā dhammā paṭividitāti. Tena vuccati—“dhammanānatte paññā dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ”. 432 Upaṭṭhānaṭṭho attho, pavicayaṭṭho attho, paggahaṭṭho attho, pharaṇaṭṭho attho, upasamaṭṭho attho, avikkhepaṭṭho attho, paṭisaṅkhānaṭṭho attho. Añño upaṭṭhānaṭṭho attho, añño pavicayaṭṭho attho, añño paggahaṭṭho attho, añño pharaṇaṭṭho attho, añño upasamaṭṭho attho, añño avikkhepaṭṭho attho, añño paṭisaṅkhānaṭṭho attho. Yena ñāṇena ime nānā atthā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā atthā paṭividitāti. Tena vuccati—“atthanānatte paññā atthapaṭisambhide ñāṇaṁ”. 433 Satta dhamme sandassetuṁ byañjananiruttābhilāpā, satta atthe sandassetuṁ byañjananiruttābhilāpā. Aññā dhammaniruttiyo, aññā atthaniruttiyo. Yena ñāṇena imā nānā niruttiyo ñātā, teneva ñāṇena imā nānā niruttiyo paṭividitāti. Tena vuccati—“niruttinānatte paññā niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ”. 434 Sattasu dhammesu ñāṇāni, sattasu atthesu ñāṇāni, cuddasasu niruttīsu ñāṇāni. Aññāni dhammesu ñāṇāni, aññāni atthesu ñāṇāni, aññāni niruttīsu ñāṇāni. Yena ñāṇena ime nānā ñāṇā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā ñāṇā paṭividitāti. Tena vuccati—“paṭibhānanānatte paññā paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ”. 435 Sammādiṭṭhi dhammo, sammāsaṅkappo dhammo, sammāvācā dhammo, sammākammanto dhammo, sammāājīvo dhammo, sammāvāyāmo dhammo, sammāsati dhammo, sammāsamādhi dhammo. Añño sammādiṭṭhi dhammo, añño sammāsaṅkappo dhammo, añño sammāvācā dhammo, añño sammākammanto dhammo, añño sammāājīvo dhammo, añño sammāvāyāmo dhammo, añño sammāsati dhammo, añño sammāsamādhi dhammo. Yena ñāṇena ime nānā dhammā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā dhammā paṭividitāti. Tena vuccati—“dhammanānatte paññā dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ”. 436 Dassanaṭṭho attho, abhiniropanaṭṭho attho, pariggahaṭṭho attho, samuṭṭhānaṭṭho attho, vodānaṭṭho attho, paggahaṭṭho attho, upaṭṭhānaṭṭho attho, avikkhepaṭṭho attho. Añño dassanaṭṭho attho, añño abhiniropanaṭṭho attho, añño pariggahaṭṭho attho, añño samuṭṭhānaṭṭho attho, añño vodānaṭṭho attho, añño paggahaṭṭho attho, añño upaṭṭhānaṭṭho attho, añño avikkhepaṭṭho attho. Yena ñāṇena ime nānā atthā ñātā teneva ñāṇena ime nānā atthā paṭividitāti. Tena vuccati—“atthanānatte paññā atthapaṭisambhide ñāṇaṁ”. 437 Aṭṭha dhamme sandassetuṁ byañjananiruttābhilāpā, aṭṭha atthe sandassetuṁ byañjananiruttābhilāpā. Aññā dhammaniruttiyo, aññā atthaniruttiyo. Yena ñāṇena imā nānā niruttiyo ñātā, teneva ñāṇena imā nānā niruttiyo paṭividitāti. Tena vuccati—“niruttinānatte paññā niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ”. 438 Aṭṭhasu dhammesu ñāṇāni, aṭṭhasu atthesu ñāṇāni soḷasasu niruttīsu ñāṇāni. Aññāni dhammesu ñāṇāni, aññāni atthesu ñāṇāni, aññāni niruttīsu ñāṇāni. Yena ñāṇena ime nānā ñāṇā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā ñāṇā paṭividitāti. Tena vuccati—“paṭibhānanānatte paññā paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ”. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“atthanānatte paññā atthapaṭisambhide ñāṇaṁ. Dhammanānatte paññā dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ. Niruttinānatte paññā niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ. Paṭibhānanānatte paññā paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ”. Paṭisambhidāñāṇaniddeso aṭṭhavīsatimo. 439 1.1.29–31 Ñāṇattayaniddesa Kathaṁ vihāranānatte paññā vihāraṭṭhe ñāṇaṁ, samāpattinānatte paññā samāpattaṭṭhe ñāṇaṁ, vihārasamāpattinānatte paññā vihārasamāpattaṭṭhe ñāṇaṁ? Nimittaṁ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati—animitto vihāro. paṇidhiṁ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā phussa phussa 3297 --- ps1 1:439 vayaṁ passati—appaṇihito vihāro. Abhinivesaṁ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati—suññato vihāro. 440 Nimittaṁ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ animittaṁ āvajjitvā samāpajjati—animittā samāpatti. paṇidhiṁ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ appaṇihitaṁ āvajjitvā samāpajjati—appaṇihitā samāpatti. Abhinivesaṁ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ suññataṁ āvajjitvā samāpajjati—suññatā samāpatti. 441 Nimittaṁ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati, pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ animittaṁ āvajjitvā samāpajjati—animittavihārasamāpatti. paṇidhiṁ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati, pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ appaṇihitaṁ āvajjitvā samāpajjati—appaṇihitavihārasamāpatti. Abhinivesaṁ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati, pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ suññataṁ āvajjitvā samāpajjati—suññatavihārasamāpatti. 442 Rūpanimittaṁ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati—animitto vihāro. Rūpapaṇidhiṁ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati—appaṇihito vihāro. Rūpābhinivesaṁ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati—suññato vihāro. 443 Rūpanimittaṁ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ animittaṁ āvajjitvā samāpajjati—animittā samāpatti. Rūpapaṇidhiṁ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ appaṇihitaṁ āvajjitvā samāpajjati—appaṇihitā samāpatti. Rūpābhinivesaṁ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ suññataṁ āvajjitvā samāpajjati—suññatā samāpatti. 444 Rūpanimittaṁ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati, pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ animittaṁ āvajjitvā samāpajjati—animittavihārasamāpatti. Rūpapaṇidhiṁ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati, pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ appaṇihitaṁ āvajjitvā samāpajjati—appaṇihitavihārasamāpatti. Rūpābhinivesaṁ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati, pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ suññataṁ āvajjitvā samāpajjati—suññatavihārasamāpatti. 445 Vedanānimittaṁ …pe… saññānimittaṁ … saṅkhāranimittaṁ … viññāṇanimittaṁ … cakkhunimittaṁ …pe… jarāmaraṇanimittaṁ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati—animitto vihāro. Jarāmaraṇapaṇidhiṁ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati—appaṇihito vihāro. Jarāmaraṇābhinivesaṁ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati—suññato vihāro. 446 Jarāmaraṇanimittaṁ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ animittaṁ āvajjitvā samāpajjati—animittā samāpatti. Jarāmaraṇapaṇidhiṁ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ appaṇihitaṁ āvajjitvā samāpajjati—appaṇihitā samāpatti. Jarāmaraṇābhinivesaṁ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ suññataṁ āvajjitvā samāpajjati—suññatā samāpatti. 447 Jarāmaraṇanimittaṁ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati, pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ animittaṁ āvajjitvā samāpajjati—animittavihārasamāpatti. Jarāmaraṇapaṇidhiṁ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati, pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ appaṇihitaṁ āvajjitvā samāpajjati—appaṇihitavihārasamāpatti. 3298 --- ps1 1:447 Jarāmaraṇābhinivesaṁ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā phussa phussa vayaṁ passati, pavattaṁ ajjhupekkhitvā nirodhaṁ nibbānaṁ suññataṁ āvajjitvā samāpajjati—suññatavihārasamāpatti. Añño animitto vihāro, añño appaṇihito vihāro, añño suññato vihāro. Aññā animittā samāpatti, aññā appaṇihitā samāpatti, aññā suññatā samāpatti. Aññā animittā vihārasamāpatti, aññā appaṇihitā vihārasamāpatti, aññā suññatā vihārasamāpatti. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“vihāranānatte paññā vihāraṭṭhe ñāṇaṁ, samāpattinānatte paññā samāpattaṭṭhe ñāṇaṁ, vihārasamāpattinānatte paññā vihārasamāpattaṭṭhe ñāṇaṁ”. Ñāṇattayaniddeso ekatiṁsatimo. 448 1.1.32. Ānantarikasamādhiñāṇaniddesa Kathaṁ avikkhepaparisuddhattā āsavasamucchede paññā ānantarikasamādhimhi ñāṇaṁ? Nekkhammavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi. Tassa samādhissa vasena uppajjati ñāṇaṁ. Tena ñāṇena āsavā khīyanti. Iti paṭhamaṁ samatho, pacchā ñāṇaṁ. Tena ñāṇena āsavānaṁ khayo hoti. Tena vuccati—“avikkhepaparisuddhattā āsavasamucchede paññā ānantarikasamādhimhi ñāṇaṁ”. 449 Āsavāti katame te āsavā? Kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo. 450 Katthete āsavā khīyanti? Sotāpattimaggena anavaseso diṭṭhāsavo khīyati, apāyagamanīyo kāmāsavo khīyati, apāyagamanīyo bhavāsavo khīyati, apāyagamanīyo avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Sakadāgāmimaggena oḷāriko kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Anāgāmimaggena anavaseso kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Arahattamaggena anavaseso bhavāsavo khīyati, anavaseso avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. 451 Abyāpādavasena …pe… ālokasaññāvasena … avikkhepavasena … dhammavavatthānavasena … ñāṇavasena … pāmojjavasena … paṭhamajjhānavasena … dutiyajjhānavasena … tatiyajjhānavasena … catutthajjhānavasena … ākāsānañcāyatanasamāpattivasena … viññāṇañcāyatanasamāpattivasena … ākiñcaññāyatanasamāpattivasena … nevasaññānāsaññāyatanasamāpattivasena … pathavīkasiṇavasena … āpokasiṇavasena … tejokasiṇavasena … vāyokasiṇavasena … nīlakasiṇavasena … pītakasiṇavasena … lohitakasiṇavasena … odātakasiṇavasena … ākāsakasiṇavasena … viññāṇakasiṇavasena … buddhānussativasena … dhammānussativasena … saṅghānussativasena … sīlānussativasena … cāgānussativasena … devatānussativasena … ānāpānassativasena … maraṇassativasena … kāyagatāsativasena … upasamānussativasena … uddhumātakasaññāvasena … vinīlakasaññāvasena … vipubbakasaññāvasena … vicchiddakasaññāvasena … vikkhāyitakasaññāvasena … vikkhittakasaññāvasena … hatavikkhittakasaññāvasena … lohitakasaññāvasena … puḷavakasaññāvasena … aṭṭhikasaññāvasena. 452 Dīghaṁ assāsavasena …pe… dīghaṁ passāsavasena … rassaṁ assāsavasena … rassaṁ passāsavasena … sabbakāyapaṭisaṁvedī assāsavasena … sabbakāyapaṭisaṁvedī passāsavasena … passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assāsavasena … passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passāsavasena … pītipaṭisaṁvedī assāsavasena … pītipaṭisaṁvedī passāsavasena … sukhapaṭisaṁvedī assāsavasena … sukhapaṭisaṁvedī passāsavasena … cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī assāsavasena … cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī passāsavasena … passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assāsavasena … passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passāsavasena … cittapaṭisaṁvedī assāsavasena … cittapaṭisaṁvedī passāsavasena … abhippamodayaṁ cittaṁ assāsavasena … abhippamodayaṁ cittaṁ passāsavasena … samādahaṁ cittaṁ …pe… vimocayaṁ cittaṁ … aniccānupassī … virāgānupassī … nirodhānupassī … paṭinissaggānupassī assāsavasena … paṭinissaggānupassī passāsavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi. Tassa samādhissa vasena uppajjati ñāṇaṁ, tena ñāṇena āsavā khīyanti. Iti paṭhamaṁ samatho, pacchā ñāṇaṁ. Tena ñāṇena āsavānaṁ khayo hoti. Tena vuccati—“avikkhepaparisuddhattā āsavasamucchede 3299 --- ps1 1:452 paññā ānantarikasamādhimhi ñāṇaṁ”. 453 Āsavāti katame te āsavā? Kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo. Katthete āsavā khīyanti? Sotāpattimaggena anavaseso diṭṭhāsavo khīyati, apāyagamanīyo kāmāsavo khīyati, apāyagamanīyo bhavāsavo khīyati, apāyagamanīyo avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Sakadāgāmimaggena oḷāriko kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Anāgāmimaggena anavaseso kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Arahattamaggena anavaseso bhavāsavo khīyati, anavaseso avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“avikkhepaparisuddhattā āsavasamucchede paññā ānantarikasamādhimhi ñāṇaṁ”. Ānantarikasamādhiñāṇaniddeso dvattiṁsatimo. 454 1.1.33. Araṇavihārañāṇaniddesa Kathaṁ dassanādhipateyyaṁ santo ca vihārādhigamo paṇītādhimuttatā paññā araṇavihāre ñāṇaṁ? 455 Dassanādhipateyyanti aniccānupassanā dassanādhipateyyaṁ, dukkhānupassanā dassanādhipateyyaṁ, anattānupassanā dassanādhipateyyaṁ, rūpe aniccānupassanā dassanādhipateyyaṁ, rūpe dukkhānupassanā dassanādhipateyyaṁ, rūpe anattānupassanā dassanādhipateyyaṁ; vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṁ …pe… jarāmaraṇe aniccānupassanā dassanādhipateyyaṁ, jarāmaraṇe dukkhānupassanā dassanādhipateyyaṁ, jarāmaraṇe anattānupassanā dassanādhipateyyaṁ. 456 Santo ca vihārādhigamoti suññato vihāro santo vihārādhigamo. Animitto vihāro santo vihārādhigamo. Appaṇihito vihāro santo vihārādhigamo. 457 Paṇītādhimuttatāti suññate adhimuttatā paṇītādhimuttatā. Animitte adhimuttatā paṇītādhimuttatā. Appaṇihite adhimuttatā paṇītādhimuttatā. 458 Araṇavihāroti paṭhamaṁ jhānaṁ araṇavihāro. Dutiyaṁ jhānaṁ araṇavihāro. Tatiyaṁ jhānaṁ araṇavihāro. Catutthaṁ jhānaṁ araṇavihāro. Ākāsānañcāyatanasamāpatti araṇavihāro …pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti araṇavihāro. 459 Araṇavihāroti kenaṭṭhena araṇavihāro? Paṭhamena jhānena nīvaraṇe haratīti—araṇavihāro. Dutiyena jhānena vitakkavicāre haratīti—araṇavihāro. Tatiyena jhānena pītiṁ haratīti—araṇavihāro. Catutthena jhānena sukhadukkhe haratīti—araṇavihāro. Ākāsānañcāyatanasamāpattiyā rūpasaññaṁ paṭighasaññaṁ nānattasaññaṁ haratīti—araṇavihāro. Viññāṇañcāyatanasamāpattiyā ākāsānañcāyatanasaññaṁ haratīti—araṇavihāro. Ākiñcaññāyatanasamāpattiyā viññāṇañcāyatanasaññaṁ haratīti—araṇavihāro. Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā ākiñcaññāyatanasaññaṁ haratīti—araṇavihāro. Ayaṁ araṇavihāro. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“dassanādhipateyyaṁ santo ca vihārādhigamo paṇītādhimuttatā paññā araṇavihāre ñāṇaṁ”. Araṇavihārañāṇaniddeso tettiṁsatimo. 460 1.1.34. Nirodhasamāpattiñāṇaniddesa Kathaṁ dvīhi balehi samannāgatattā tayo ca saṅkhārānaṁ paṭippassaddhiyā soḷasahi ñāṇacariyāhi navahi samādhicariyāhi vasibhāvatā paññā nirodhasamāpattiyā ñāṇaṁ? 461 Dvīhi balehīti dve balāni—samathabalaṁ, vipassanābalaṁ. Katamaṁ samathabalaṁ? Nekkhammavasena cittassekaggatā avikkhepo samathabalaṁ. Abyāpādavasena cittassekaggatā avikkhepo samathabalaṁ. Ālokasaññāvasena cittassekaggatā avikkhepo samathabalaṁ. Avikkhepavasena cittassekaggatā avikkhepo samathabalaṁ …pe… paṭinissaggānupassī assāsavasena cittassekaggatā avikkhepo samathabalaṁ. Paṭinissaggānupassī passāsavasena cittassekaggatā avikkhepo samathabalaṁ. 462 Samathabalanti kenaṭṭhena samathabalaṁ? Paṭhamena jhānena nīvaraṇe na kampatīti—samathabalaṁ. Dutiyena jhānena vitakkavicāre na kampatīti—samathabalaṁ. Tatiyena jhānena pītiyā na kampatīti—samathabalaṁ. Catutthena jhānena sukhadukkhe na kampatīti—samathabalaṁ. Ākāsānañcāyatanasamāpattiyā rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya na 3300 --- ps1 1:462 kampatīti—samathabalaṁ. Viññāṇañcāyatanasamāpattiyā ākāsānañcāyatanasaññāya na kampatīti—samathabalaṁ. Ākiñcaññāyatanasamāpattiyā viññāṇañcāyatanasaññāya na kampatīti—samathabalaṁ. Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā ākiñcaññāyatanasaññāya na kampatīti—samathabalaṁ. Uddhacce ca uddhaccasahagatakilese ca khandhe ca na kampati na calati na vedhatīti—samathabalaṁ. Idaṁ samathabalaṁ. 463 Katamaṁ vipassanābalaṁ? Aniccānupassanā vipassanābalaṁ. Dukkhānupassanā vipassanābalaṁ. Anattānupassanā vipassanābalaṁ. Nibbidānupassanā vipassanābalaṁ. Virāgānupassanā vipassanābalaṁ. Nirodhānupassanā vipassanābalaṁ. Paṭinissaggānupassanā vipassanābalaṁ. Rūpe aniccānupassanā vipassanābalaṁ …pe… rūpe paṭinissaggānupassanā vipassanābalaṁ. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṁ …pe… jarāmaraṇe aniccānupassanā vipassanābalaṁ …pe… jarāmaraṇe paṭinissaggānupassanā vipassanābalaṁ. 464 Vipassanābalanti kenaṭṭhena vipassanābalaṁ? Aniccānupassanāya niccasaññāya na kampatīti—vipassanābalaṁ. Dukkhānupassanāya sukhasaññāya na kampatīti—vipassanābalaṁ. Anattānupassanāya attasaññāya na kampatīti—vipassanābalaṁ. Nibbidānupassanāya nandiyā na kampatīti—vipassanābalaṁ. Virāgānupassanāya rāge na kampatīti—vipassanābalaṁ. Nirodhānupassanāya samudaye na kampatīti—vipassanābalaṁ. Paṭinissaggānupassanāya ādāne na kampatīti—vipassanābalaṁ. Avijjāya ca avijjā sahagatakilese ca khandhe ca na kampati na calati na vedhatīti—vipassanābalaṁ. Idaṁ vipassanābalaṁ. 465 Tayo ca saṅkhārānaṁ paṭippassaddhiyāti katamesaṁ tiṇṇannaṁ saṅkhārānaṁ paṭippassaddhiyā? Dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārā vacīsaṅkhārā paṭippassaddhā honti. Catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa assāsapassāsā kāyasaṅkhārā paṭippassaddhā honti. Saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca cittasaṅkhārā paṭippassaddhā honti. Imesaṁ tiṇṇannaṁ saṅkhārānaṁ paṭippassaddhiyā. 466 Soḷasahi ñāṇacariyāhīti katamāhi soḷasahi ñāṇacariyāhi? Aniccānupassanā ñāṇacariyā, dukkhānupassanā ñāṇacariyā, anattānupassanā ñāṇacariyā, nibbidānupassanā ñāṇacariyā, virāgānupassanā ñāṇacariyā, nirodhānupassanā ñāṇacariyā, paṭinissaggānupassanā ñāṇacariyā, vivaṭṭanānupassanā ñāṇacariyā, sotāpattimaggo ñāṇacariyā, sotāpattiphalasamāpatti ñāṇacariyā, sakadāgāmimaggo ñāṇacariyā, sakadāgāmiphalasamāpatti ñāṇacariyā, anāgāmimaggo ñāṇacariyā, anāgāmiphalasamāpatti ñāṇacariyā, arahattamaggo ñāṇacariyā, arahattaphalasamāpatti ñāṇacariyā—imāhi soḷasahi ñāṇacariyāhi. 467 Navahi samādhicariyāhīti katamāhi navahi samādhicariyāhi? Paṭhamaṁ jhānaṁ samādhicariyā, dutiyaṁ jhānaṁ samādhicariyā, tatiyaṁ jhānaṁ samādhicariyā, catutthaṁ jhānaṁ samādhicariyā, ākāsānañcāyatanasamāpatti …pe… viññāṇañcāyatanasamāpatti … ākiñcaññāyatanasamāpatti … nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti samādhicariyā. Paṭhamaṁ jhānaṁ paṭilābhatthāya vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca …pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ paṭilābhatthāya vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca—imāhi navahi samādhicariyāhi. 468 Vasīti pañca vasiyo. Āvajjanavasī, samāpajjanavasī, adhiṭṭhānavasī, vuṭṭhānavasī, paccavekkhaṇāvasī. Paṭhamaṁ jhānaṁ yatthicchakaṁ yadicchakaṁ yāvaticchakaṁ āvajjati; āvajjanāya dandhāyitattaṁ natthīti—āvajjanavasī. Paṭhamaṁ jhānaṁ yatthicchakaṁ yadicchakaṁ yāvaticchakaṁ samāpajjati; samāpajjanāya dandhāyitattaṁ natthīti—samāpajjanavasī. Paṭhamaṁ jhānaṁ yatthicchakaṁ yadicchakaṁ yāvaticchakaṁ adhiṭṭhāti; adhiṭṭhāne dandhāyitattaṁ natthīti—adhiṭṭhānavasī. Paṭhamaṁ jhānaṁ yatthicchakaṁ yadicchakaṁ yāvaticchakaṁ vuṭṭhāti; vuṭṭhāne dandhāyitattaṁ natthīti—vuṭṭhānavasī. Paṭhamaṁ jhānaṁ yatthicchakaṁ yadicchakaṁ yāvaticchakaṁ paccavekkhati; 3301 --- ps1 1:468 paccavekkhaṇāya dandhāyitattaṁ natthīti—paccavekkhaṇāvasī. 469 Dutiyaṁ jhānaṁ …pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ yatthicchakaṁ yadicchakaṁ yāvaticchakaṁ āvajjati; āvajjanāya dandhāyitattaṁ natthīti—āvajjanavasī. Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ yatthicchakaṁ yadicchakaṁ yāvaticchakaṁ samāpajjati …pe… adhiṭṭhāti … vuṭṭhāti … paccavekkhati; paccavekkhaṇāya dandhāyitattaṁ natthīti—paccavekkhaṇāvasī. Imā pañca vasiyo. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“dvīhi balehi samannāgatattā tayo ca saṅkhārānaṁ paṭippassaddhiyā soḷasahi ñāṇacariyāhi navahi samādhicariyāhi vasībhāvatā paññā nirodhasamāpattiyā ñāṇaṁ”. Nirodhasamāpattiñāṇaniddeso catuttiṁsatimo. 470 1.1.35. Parinibbānañāṇaniddesa Kathaṁ sampajānassa pavattapariyādāne paññā parinibbāne ñāṇaṁ? Idha sampajāno nekkhammena kāmacchandassa pavattaṁ pariyādiyati, abyāpādena byāpādassa pavattaṁ pariyādiyati, ālokasaññāya thinamiddhassa pavattaṁ pariyādiyati, avikkhepena uddhaccassa pavattaṁ pariyādiyati, dhammavavatthānena vicikicchāya …pe… ñāṇena avijjāya … pāmojjena aratiyā … paṭhamena jhānena nīvaraṇānaṁ pavattaṁ pariyādiyati …pe… arahattamaggena sabbakilesānaṁ pavattaṁ pariyādiyati. 471 Atha vā pana sampajānassa anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyantassa idañceva cakkhupavattaṁ pariyādiyati, aññañca cakkhupavattaṁ na uppajjati. Idañceva sotapavattaṁ …pe… ghānapavattaṁ … jivhāpavattaṁ … kāyapavattaṁ … manopavattaṁ pariyādiyati, aññañca manopavattaṁ na uppajjati. Idaṁ sampajānassa pavattapariyādāne paññā parinibbāne ñāṇaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“sampajānassa pavattapariyādāne paññā parinibbāne ñāṇaṁ”. Parinibbānañāṇaniddeso pañcatiṁsatimo. 472 1.1.36. Samasīsaṭṭhañāṇaniddesa Kathaṁ sabbadhammānaṁ sammā samucchede nirodhe ca anupaṭṭhānatā paññā samasīsaṭṭhe ñāṇaṁ? Sabbadhammānanti—pañcakkhandhā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo, kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammā, kāmāvacarā dhammā, rūpāvacarā dhammā, arūpāvacarā dhammā, apariyāpannā dhammā. Sammā samucchedeti nekkhammena kāmacchandaṁ sammā samucchindati. Abyāpādena byāpādaṁ sammā samucchindati. Ālokasaññāya thinamiddhaṁ sammā samucchindati. Avikkhepena uddhaccaṁ sammā samucchindati. Dhammavavatthānena vicikicchaṁ sammā samucchindati. Ñāṇena avijjaṁ sammā samucchindati. Pāmojjena aratiṁ sammā samucchindati. Paṭhamena jhānena nīvaraṇe sammā samucchindati …pe… arahattamaggena sabbakilese sammā samucchindati. 473 Nirodheti nekkhammena kāmacchandaṁ nirodheti. Abyāpādena byāpādaṁ nirodheti. Ālokasaññāya thinamiddhaṁ nirodheti. Avikkhepena uddhaccaṁ nirodheti. Dhammavavatthānena vicikicchaṁ nirodheti. Ñāṇena avijjaṁ nirodheti. Pāmojjena aratiṁ nirodheti. Paṭhamena jhānena nīvaraṇe nirodheti …pe… arahattamaggena sabbakilese nirodheti. 474 Anupaṭṭhānatāti nekkhammaṁ paṭiladdhassa kāmacchando na upaṭṭhāti. Abyāpādaṁ paṭiladdhassa byāpādo na upaṭṭhāti. Ālokasaññaṁ paṭiladdhassa thinamiddhaṁ na upaṭṭhāti. Avikkhepaṁ paṭiladdhassa uddhaccaṁ na upaṭṭhāti. Dhammavavatthānaṁ paṭiladdhassa vicikicchā na upaṭṭhāti. Ñāṇaṁ paṭiladdhassa avijjā na upaṭṭhāti. Pāmojjaṁ paṭiladdhassa arati na upaṭṭhāti. Paṭhamaṁ jhānaṁ paṭiladdhassa nīvaraṇā na upaṭṭhahanti …pe… arahattamaggaṁ paṭiladdhassa sabbakilesā na upaṭṭhahanti. 475 Samanti kāmacchandassa pahīnattā nekkhammaṁ samaṁ. Byāpādassa pahīnattā abyāpādo samaṁ. Thinamiddhassa pahīnattā ālokasaññā samaṁ. Uddhaccassa pahīnattā avikkhepo samaṁ. Vicikicchāya pahīnattā dhammavavatthānaṁ samaṁ. Avijjāya pahīnattā ñāṇaṁ samaṁ. Aratiyā pahīnattā pāmojjaṁ samaṁ. Nīvaraṇānaṁ pahīnattā paṭhamaṁ jhānaṁ samaṁ …pe… sabbakilesānaṁ pahīnattā arahattamaggo samaṁ. 476 Sīsanti terasa sīsāni—palibodhasīsañca taṇhā, vinibandhanasīsañca māno, parāmāsasīsañca diṭṭhi, vikkhepasīsañca uddhaccaṁ, saṅkilesasīsañca avijjā, 3302 --- ps1 1:476 adhimokkhasīsañca saddhā, paggahasīsañca vīriyaṁ, upaṭṭhānasīsañca sati, avikkhepasīsañca samādhi, dassanasīsañca paññā, pavattasīsañca jīvitindriyaṁ, gocarasīsañca vimokkho, saṅkhārasīsañca nirodho. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“sabbadhammānaṁ sammā samucchede nirodhe ca anupaṭṭhānatā paññā samasīsaṭṭhe ñāṇaṁ”. Samasīsaṭṭhañāṇaniddeso chattiṁsatimo. 477 1.1.37. Sallekhaṭṭhañāṇaniddesa Kathaṁ puthunānattatejapariyādāne paññā sallekhaṭṭhe ñāṇaṁ? Puthūti—rāgo puthu, doso puthu, moho puthu, kodho …pe… upanāho … makkho … paḷāso … issā … macchariyaṁ … māyā … sāṭheyyaṁ … thambho … sārambho … māno … atimāno … mado … pamādo … sabbe kilesā … sabbe duccaritā … sabbe abhisaṅkhārā … sabbe bhavagāmikammā. 478 Nānattekattanti kāmacchando nānattaṁ, nekkhammaṁ ekattaṁ. Byāpādo nānattaṁ, abyāpādo ekattaṁ. Thinamiddhaṁ nānattaṁ, ālokasaññā ekattaṁ. Uddhaccaṁ nānattaṁ, avikkhepo ekattaṁ. Vicikicchā nānattaṁ, dhammavavatthānaṁ ekattaṁ. Avijjā nānattaṁ, ñāṇaṁ ekattaṁ. Arati nānattaṁ, pāmojjaṁ ekattaṁ. Nīvaraṇā nānattaṁ, paṭhamaṁ jhānaṁ ekattaṁ …pe… sabbe kilesā nānattaṁ, arahattamaggo ekattaṁ. 479 Tejoti pañca tejā—caraṇatejo, guṇatejo, paññātejo, puññatejo, dhammatejo. Caraṇatejena tejitattā dussīlyatejaṁ pariyādiyati. Guṇatejena tejitattā aguṇatejaṁ pariyādiyati. Paññātejena tejitattā duppaññatejaṁ pariyādiyati. Puññatejena tejitattā apuññatejaṁ pariyādiyati. Dhammatejena tejitattā adhammatejaṁ pariyādiyati. 480 Sallekhoti kāmacchando asallekho, nekkhammaṁ sallekho. Byāpādo asallekho, abyāpādo sallekho. Thinamiddhaṁ asallekho, ālokasaññā sallekho. Uddhaccaṁ asallekho, avikkhepo sallekho. Vicikicchā asallekho, dhammavavatthānaṁ sallekho. Avijjā asallekho, ñāṇaṁ sallekho. Arati asallekho, pāmojjaṁ sallekho. Nīvaraṇā asallekho, paṭhamaṁ jhānaṁ sallekho …pe… sabbakilesā asallekho, arahattamaggo sallekho. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“puthunānattatejapariyādāne paññā sallekhaṭṭhe ñāṇaṁ”. Sallekhaṭṭhañāṇaniddeso sattatiṁsatimo. 481 1.1.38 Vīriyārambhañāṇaniddesa Kathaṁ asallīnattapahitattapaggahaṭṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṁ? Anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya asallīnattapahitattapaggahaṭṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṁ. Uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya asallīnattapahitattapaggahaṭṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṁ. Anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya asallīnattapahitattapaggahaṭṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṁ. Uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā asallīnattapahitattapaggahaṭṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṁ. 482 Anuppannassa kāmacchandassa anuppādāya asallīnattapahitattapaggahaṭṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṁ. Uppannassa kāmacchandassa pahānāya asallīnattapahitattapaggahaṭṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṁ. Anuppannassa nekkhammassa uppādāya asallīnattapahitattapaggahaṭṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṁ. Uppannassa nekkhammassa ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā asallīnattapahitattapaggahaṭṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṁ …pe…. 483 Anuppannānaṁ sabbakilesānaṁ anuppādāya asallīnattapahitattapaggahaṭṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṁ. Uppannānaṁ sabbakilesānaṁ pahānāya asallīnattapahitattapaggahaṭṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṁ …pe… anuppannassa arahattamaggassa uppādāya asallīnattapahitattapaggahaṭṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṁ. Uppannassa arahattamaggassa ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā asallīnattapahitattapaggahaṭṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“asallīnattapahitattapaggahaṭṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṁ”. Vīriyārambhañāṇaniddeso aṭṭhatiṁsatimo. 484 1.1.39. Atthasandassanañāṇaniddesa Kathaṁ nānādhammappakāsanatā paññā atthasandassane 3303 --- ps1 1:484 ñāṇaṁ? Nānādhammāti pañcakkhandhā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo, kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammā, kāmāvacarā dhammā, rūpāvacarā dhammā, arūpāvacarā dhammā, apariyāpannā dhammā. 485 Pakāsanatāti rūpaṁ aniccato pakāseti, rūpaṁ dukkhato pakāseti, rūpaṁ anattato pakāseti. Vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … cakkhuṁ …pe… jarāmaraṇaṁ aniccato pakāseti, jarāmaraṇaṁ dukkhato pakāseti, jarāmaraṇaṁ anattato pakāseti. 486 Atthasandassaneti kāmacchandaṁ pajahanto nekkhammatthaṁ sandasseti. Byāpādaṁ pajahanto abyāpādatthaṁ sandasseti. Thinamiddhaṁ pajahanto ālokasaññatthaṁ sandasseti. Uddhaccaṁ pajahanto avikkhepatthaṁ sandasseti. Vicikicchaṁ pajahanto dhammavavatthānatthaṁ sandasseti. Avijjaṁ pajahanto ñāṇatthaṁ sandasseti. Aratiṁ pajahanto pāmojjatthaṁ sandasseti. Nīvaraṇe pajahanto paṭhamajjhānatthaṁ sandasseti …pe… sabbakilese pajahanto arahattamaggatthaṁ sandasseti. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“nānādhammappakāsanatā paññā atthasandassane ñāṇaṁ”. Atthasandassanañāṇaniddeso navatiṁsatimo. 487 1.1.40. Dassanavisuddhiñāṇaniddesa Kathaṁ sabbadhammānaṁ ekasaṅgahatānānattekattapaṭivedhe paññā dassanavisuddhiñāṇaṁ? Sabbadhammānanti pañcakkhandhā …pe… apariyāpannā dhammā. 488 Ekasaṅgahatāti dvādasahi ākārehi sabbe dhammā ekasaṅgahitā. Tathaṭṭhena, anattaṭṭhena, saccaṭṭhena, paṭivedhaṭṭhena, abhijānanaṭṭhena, parijānanaṭṭhena, dhammaṭṭhena, dhātuṭṭhena, ñātaṭṭhena, sacchikiriyaṭṭhena, phusanaṭṭhena, abhisamayaṭṭhena—imehi dvādasahi ākārehi sabbe dhammā ekasaṅgahitā. 489 Nānattekattanti kāmacchando nānattaṁ, nekkhammaṁ ekattaṁ …pe… sabbakilesā nānattaṁ, arahattamaggo ekattaṁ. 490 Paṭivedheti dukkhasaccaṁ pariññāpaṭivedhaṁ paṭivijjhati. Samudayasaccaṁ pahānapaṭivedhaṁ paṭivijjhati. Nirodhasaccaṁ sacchikiriyāpaṭivedhaṁ paṭivijjhati. Maggasaccaṁ bhāvanāpaṭivedhaṁ paṭivijjhati. 491 Dassanavisuddhīti sotāpattimaggakkhaṇe dassanaṁ visujjhati; sotāpattiphalakkhaṇe dassanaṁ visuddhaṁ. Sakadāgāmimaggakkhaṇe dassanaṁ visujjhati; sakadāgāmiphalakkhaṇe dassanaṁ visuddhaṁ. Anāgāmimaggakkhaṇe dassanaṁ visujjhati; anāgāmiphalakkhaṇe dassanaṁ visuddhaṁ. Arahattamaggakkhaṇe dassanaṁ visujjhati; arahattaphalakkhaṇe dassanaṁ visuddhaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“sabbadhammānaṁ ekasaṅgahatānānattekattapaṭivedhe paññā dassanavisuddhiñāṇaṁ”. Dassanavisuddhiñāṇaniddeso cattālīsamo. 492 1.1.41. Khantiñāṇaniddesa Kathaṁ viditattā paññā khantiñāṇaṁ? Rūpaṁ aniccato viditaṁ, rūpaṁ dukkhato viditaṁ, rūpaṁ anattato viditaṁ. Yaṁ yaṁ viditaṁ taṁ taṁ khamatīti—viditattā paññā khantiñāṇaṁ. Vedanā …pe… saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ … cakkhu …pe… jarāmaraṇaṁ aniccato viditaṁ, jarāmaraṇaṁ dukkhato viditaṁ, jarāmaraṇaṁ anattato viditaṁ. Yaṁ yaṁ viditaṁ taṁ taṁ khamatīti—viditattā paññā khantiñāṇaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“viditattā paññā khantiñāṇaṁ”. Khantiñāṇaniddeso ekacattālīsamo. 493 1.1.42 Pariyogāhaṇañāṇaniddesa Kathaṁ phuṭṭhattā paññā pariyogāhaṇe ñāṇaṁ? Rūpaṁ aniccato phusati, rūpaṁ dukkhato phusati, rūpaṁ anattato phusati. Yaṁ yaṁ phusati taṁ taṁ pariyogahatīti—phuṭṭhattā paññā pariyogāhaṇe ñāṇaṁ. Vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … cakkhuṁ …pe… jarāmaraṇaṁ aniccato phusati, dukkhato phusati, anattato phusati. Yaṁ yaṁ phusati taṁ taṁ pariyogahatīti—phuṭṭhattā paññā pariyogāhaṇe ñāṇaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“phuṭṭhattā paññā pariyogāhaṇe ñāṇaṁ”. Pariyogāhaṇañāṇaniddeso dvecattālīsamo. 494 1.1.43. Padesavihārañāṇaniddesa Kathaṁ samodahane paññā padesavihāre ñāṇaṁ? Micchādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṁ, micchādiṭṭhivūpasamapaccayāpi vedayitaṁ. Sammādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṁ, 3304 --- ps1 1:494 sammādiṭṭhivūpasamapaccayāpi vedayitaṁ. Micchāsaṅkappapaccayāpi vedayitaṁ, micchāsaṅkappavūpasamapaccayāpi vedayitaṁ. Sammāsaṅkappapaccayāpi vedayitaṁ, sammāsaṅkappavūpasamapaccayāpi vedayitaṁ …pe… micchāvimuttipaccayāpi vedayitaṁ, micchāvimuttivūpasamapaccayāpi vedayitaṁ. Sammāvimuttipaccayāpi vedayitaṁ, sammāvimuttivūpasamapaccayāpi vedayitaṁ. Chandapaccayāpi vedayitaṁ, chandavūpasamapaccayāpi vedayitaṁ. Vitakkapaccayāpi vedayitaṁ, vitakkavūpasamapaccayāpi vedayitaṁ. Saññāpaccayāpi vedayitaṁ, saññāvūpasamapaccayāpi vedayitaṁ. 495 Chando ca avūpasanto hoti, vitakko ca avūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṁ. Chando ca vūpasanto hoti, vitakko ca avūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṁ. Chando ca vūpasanto hoti, vitakko ca vūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṁ. Chando ca vūpasanto hoti, vitakko ca vūpasanto hoti, saññā ca vūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṁ. Appattassa pattiyā atthi āyavaṁ, tasmimpi ṭhāne anuppatte tappaccayāpi vedayitaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“samodahane paññā padesavihāre ñāṇaṁ”. Padesavihārañāṇaniddeso tecattālīsamo. 496 1.1.44–49 Chavivaṭṭañāṇaniddesa Kathaṁ adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṁ? Nekkhammādhipatattā paññā kāmacchandato saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṁ. Abyāpādādhipatattā paññā byāpādato saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṁ. Ālokasaññādhipatattā paññā thinamiddhato saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṁ. Avikkhepādhipatattā paññā uddhaccato saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṁ. Dhammavavatthānādhipatattā paññā vicikicchāya saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṁ. Ñāṇādhipatattā paññā avijjāya saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṁ. Pāmojjādhipatattā paññā aratiyā saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṁ. Paṭhamajjhānādhipatattā paññā nīvaraṇehi saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṁ …pe… arahattamaggādhipatattā paññā sabbakilesehi saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṁ”. 497 Kathaṁ nānatte paññā cetovivaṭṭe ñāṇaṁ? Kāmacchando nānattaṁ, nekkhammaṁ ekattaṁ. Nekkhammekattaṁ cetayato kāmacchandato cittaṁ vivaṭṭatīti—nānatte paññā cetovivaṭṭe ñāṇaṁ. Byāpādo nānattaṁ, abyāpādo ekattaṁ. Abyāpādekattaṁ cetayato byāpādato cittaṁ vivaṭṭatīti—nānatte paññā cetovivaṭṭe ñāṇaṁ. Thinamiddhaṁ nānattaṁ, ālokasaññā ekattaṁ. Ālokasaññekattaṁ cetayato thinamiddhato cittaṁ vivaṭṭatīti—nānatte paññā cetovivaṭṭe ñāṇaṁ …pe… sabbakilesā nānattaṁ, arahattamaggo ekattaṁ. Arahattamaggekattaṁ cetayato sabbakilesehi cittaṁ vivaṭṭatīti—nānatte paññā cetovivaṭṭe ñāṇaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“nānatte paññā cetovivaṭṭe ñāṇaṁ”. 498 Kathaṁ adhiṭṭhāne paññā cittavivaṭṭe ñāṇaṁ? Kāmacchandaṁ pajahanto nekkhammavasena cittaṁ adhiṭṭhātīti—adhiṭṭhāne paññā cittavivaṭṭe ñāṇaṁ. Byāpādaṁ pajahanto abyāpādavasena cittaṁ adhiṭṭhātīti—adhiṭṭhāne paññā cittavivaṭṭe ñāṇaṁ. Thinamiddhaṁ pajahanto ālokasaññāvasena cittaṁ adhiṭṭhātīti—adhiṭṭhāne paññā cittavivaṭṭe ñāṇaṁ …pe… sabbakilese pajahanto arahattamaggavasena cittaṁ adhiṭṭhātīti—adhiṭṭhāne paññā cittavivaṭṭe ñāṇaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“adhiṭṭhāne paññā cittavivaṭṭe ñāṇaṁ”. 499 Kathaṁ suññate paññā ñāṇavivaṭṭe ñāṇaṁ? “Cakkhu suññaṁ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā”ti yathābhūtaṁ jānato passato cakkhābhinivesato ñāṇaṁ vivaṭṭatīti—suññate paññā ñāṇavivaṭṭe ñāṇaṁ. “Sotaṁ suññaṁ …pe… ghānaṁ suññaṁ … jivhā suññā … kāyo suñño … mano suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā 3305 --- ps1 1:499 avipariṇāmadhammena vā”ti yathābhūtaṁ jānato passato manābhinivesato ñāṇaṁ vivaṭṭatīti—suññate paññā ñāṇavivaṭṭe ñāṇaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“suññate paññā ñāṇavivaṭṭe ñāṇaṁ”. 500 Kathaṁ vosagge paññā vimokkhavivaṭṭe ñāṇaṁ? Nekkhammena kāmacchandaṁ vosajjatīti—vosagge paññā vimokkhavivaṭṭe ñāṇaṁ. Abyāpādena byāpādaṁ vosajjatīti—vosagge paññā vimokkhavivaṭṭe ñāṇaṁ. Ālokasaññāya thinamiddhaṁ vosajjatīti—vosagge paññā vimokkhavivaṭṭe ñāṇaṁ. Avikkhepena uddhaccaṁ vosajjatīti—vosagge paññā vimokkhavivaṭṭe ñāṇaṁ. Dhammavavatthānena vicikicchaṁ vosajjatīti—vosagge paññā vimokkhavivaṭṭe ñāṇaṁ …pe… arahattamaggena sabbakilese vosajjatīti—vosagge paññā vimokkhavivaṭṭe ñāṇaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“vosagge paññā vimokkhavivaṭṭe ñāṇaṁ”. 501 Kathaṁ tathaṭṭhe paññā saccavivaṭṭe ñāṇaṁ? Dukkhassa pīḷanaṭṭhaṁ saṅkhataṭṭhaṁ santāpaṭṭhaṁ vipariṇāmaṭṭhaṁ parijānanto vivaṭṭatīti—tathaṭṭhe paññā saccavivaṭṭe ñāṇaṁ. Samudayassa āyūhanaṭṭhaṁ nidānaṭṭhaṁ saññogaṭṭhaṁ palibodhaṭṭhaṁ pajahanto vivaṭṭatīti—tathaṭṭhe paññā saccavivaṭṭe ñāṇaṁ. Nirodhassa nissaraṇaṭṭhaṁ vivekaṭṭhaṁ asaṅkhataṭṭhaṁ amataṭṭhaṁ sacchikaronto vivaṭṭatīti—tathaṭṭhe paññā saccavivaṭṭe ñāṇaṁ. Maggassa niyyānaṭṭhaṁ hetuṭṭhaṁ dassanaṭṭhaṁ ādhipateyyaṭṭhaṁ bhāvento vivaṭṭatīti—tathaṭṭhe paññā saccavivaṭṭe ñāṇaṁ. 502 Saññāvivaṭṭo, cetovivaṭṭo, cittavivaṭṭo, ñāṇavivaṭṭo, vimokkhavivaṭṭo, saccavivaṭṭo. Sañjānanto vivaṭṭatīti—saññāvivaṭṭo. Cetayanto vivaṭṭatīti—cetovivaṭṭo. Vijānanto vivaṭṭatīti—cittavivaṭṭo. Ñāṇaṁ karonto vivaṭṭatīti—ñāṇavivaṭṭo. Vosajjanto vivaṭṭatīti—vimokkhavivaṭṭo. Tathaṭṭhe vivaṭṭatīti—saccavivaṭṭo. 503 Yattha saññāvivaṭṭo, tattha cetovivaṭṭo. Yattha cetovivaṭṭo, tattha saññāvivaṭṭo. Yattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo tattha cittavivaṭṭo. Yattha cittavivaṭṭo, tattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo. Yattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo, tattha ñāṇavivaṭṭo. Yattha ñāṇavivaṭṭo, tattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo. Yattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo ñāṇavivaṭṭo, tattha vimokkhavivaṭṭo. Yattha vimokkhavivaṭṭo, tattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo ñāṇavivaṭṭo. Yattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo ñāṇavivaṭṭo vimokkhavivaṭṭo, tattha saccavivaṭṭo. Yattha saccavivaṭṭo, tattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo ñāṇavivaṭṭo vimokkhavivaṭṭo. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“tathaṭṭhe paññā saccavivaṭṭe ñāṇaṁ”. Chavivaṭṭañāṇaniddeso navacattālīsamo. 504 1.1.50. Iddhividhañāṇaniddesa Kathaṁ kāyampi cittampi ekavavatthānatā sukhasaññañca lahusaññañca adhiṭṭhānavasena ijjhanaṭṭhe paññā iddhividhe ñāṇaṁ? Idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. So imesu catūsu iddhipādesu cittaṁ paribhāveti paridameti, muduṁ karoti kammaniyaṁ. So imesu catūsu iddhipādesu cittaṁ paribhāvetvā paridametvā muduṁ karitvā kammaniyaṁ kāyampi citte samodahati, cittampi kāye samodahati, kāyavasena cittaṁ pariṇāmeti, cittavasena kāyaṁ pariṇāmeti, kāyavasena cittaṁ adhiṭṭhāti, cittavasena kāyaṁ adhiṭṭhāti; kāyavasena cittaṁ pariṇāmetvā cittavasena kāyaṁ pariṇāmetvā kāyavasena cittaṁ adhiṭṭhahitvā cittavasena kāyaṁ adhiṭṭhahitvā sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati. So tathābhāvitena cittena parisuddhena pariyodātena iddhividhañāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti. 505 Ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, 3306 --- ps1 1:505 seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“kāyampi cittampi ekavavatthānatā sukhasaññañca lahusaññañca adhiṭṭhānavasena ijjhanaṭṭhe paññā iddhividhe ñāṇaṁ”. Iddhividhañāṇaniddeso paññāsamo. 506 1.1.51. Sotadhātuvisuddhiñāṇaniddesa Kathaṁ vitakkavipphāravasena nānattekattasaddanimittānaṁ pariyogāhaṇe paññā sotadhātuvisuddhiñāṇaṁ? Idha bhikkhu chandasamādhi …pe… vīriyasamādhi … cittasamādhi … vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. So imesu catūsu iddhipādesu cittaṁ paribhāveti paridameti, muduṁ karoti kammaniyaṁ. So imesu catūsu iddhipādesu cittaṁ paribhāvetvā paridametvā, muduṁ karitvā kammaniyaṁ dūrepi saddānaṁ saddanimittaṁ manasi karoti, santikepi saddānaṁ saddanimittaṁ manasi karoti, oḷārikānampi saddānaṁ saddanimittaṁ manasi karoti, sukhumānampi saddānaṁ saddanimittaṁ manasi karoti, saṇhasaṇhānampi saddānaṁ saddanimittaṁ manasi karoti, puratthimāyapi disāya saddānaṁ saddanimittaṁ manasi karoti, pacchimāyapi disāya saddānaṁ saddanimittaṁ manasi karoti, uttarāyapi disāya saddānaṁ saddanimittaṁ manasi karoti, dakkhiṇāyapi disāya saddānaṁ saddanimittaṁ manasi karoti, puratthimāyapi anudisāya saddānaṁ saddanimittaṁ manasi karoti, pacchimāyapi anudisāya saddānaṁ saddanimittaṁ manasi karoti, uttarāyapi anudisāya saddānaṁ saddanimittaṁ manasi karoti, dakkhiṇāyapi anudisāya saddānaṁ saddanimittaṁ manasi karoti, heṭṭhimāyapi disāya saddānaṁ saddanimittaṁ manasi karoti, uparimāyapi disāya saddānaṁ saddanimittaṁ manasi karoti. So tathābhāvitena cittena parisuddhena pariyodātena sotadhātuvisuddhiñāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti—dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“vitakkavipphāravasena nānattekattasaddanimittānaṁ pariyogāhaṇe paññā sotadhātuvisuddhiñāṇaṁ”. Sotadhātuvisuddhiñāṇaniddeso ekapaññāsamo. 507 1.1.52. Cetopariyañāṇaniddesa Kathaṁ tiṇṇaṁ cittānaṁ vipphārattā indriyānaṁ pasādavasena nānattekattaviññāṇacariyāpariyogāhaṇe paññā cetopariyañāṇaṁ? Idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi …pe… vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. So imesu catūsu iddhipādesu cittaṁ paribhāveti paridameti, muduṁ karoti kammaniyaṁ. So imesu catūsu iddhipādesu cittaṁ paribhāvetvā paridametvā, muduṁ karitvā kammaniyaṁ evaṁ pajānāti—“idaṁ rūpaṁ somanassindriyasamuṭṭhitaṁ, idaṁ rūpaṁ domanassindriyasamuṭṭhitaṁ, idaṁ rūpaṁ upekkhindriyasamuṭṭhitan”ti. So tathābhāvitena cittena parisuddhena pariyodātena cetopariyañāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti—sarāgaṁ vā cittaṁ “sarāgaṁ cittan”ti pajānāti, vītarāgaṁ vā cittaṁ “vītarāgaṁ cittan”ti pajānāti, sadosaṁ vā cittaṁ …pe… vītadosaṁ vā cittaṁ … samohaṁ vā cittaṁ … vītamohaṁ vā cittaṁ … saṅkhittaṁ vā cittaṁ … vikkhittaṁ vā cittaṁ … mahaggataṁ vā cittaṁ … amahaggataṁ vā cittaṁ … sauttaraṁ vā cittaṁ … anuttaraṁ vā cittaṁ … samāhitaṁ vā cittaṁ … asamāhitaṁ vā cittaṁ … vimuttaṁ vā cittaṁ … avimuttaṁ vā cittaṁ “avimuttaṁ cittan”ti pajānāti. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“tiṇṇaṁ cittānaṁ vipphārattā indriyānaṁ pasādavasena nānattekattaviññāṇacariyāpariyogāhaṇe paññā cetopariyañāṇaṁ”. Cetopariyañāṇaniddeso dvepaññāsamo. 508 1.1.53. Pubbenivāsānussatiñāṇaniddesa Kathaṁ paccayapavattānaṁ dhammānaṁ nānattekattakammavipphāravasena pariyogāhaṇe paññā pubbenivāsānussatiñāṇaṁ? Idha bhikkhu chandasamādhi …pe… muduṁ karitvā kammaniyaṁ evaṁ pajānāti—“imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā 3307 --- ps1 1:508 idaṁ uppajjati, yadidaṁ—avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti; evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti”. 509 So tathābhāvitena cittena parisuddhena pariyodātena pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo, jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe—“amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno”ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“paccayapavattānaṁ dhammānaṁ nānattekattakammavipphāravasena pariyogāhaṇe paññā pubbenivāsānussatiñāṇaṁ”. Pubbenivāsānussatiñāṇaniddeso tepaññāsamo. 510 1.1.54. Dibbacakkhuñāṇaniddesa Kathaṁ obhāsavasena nānattekattarūpanimittānaṁ dassanaṭṭhe paññā dibbacakkhuñāṇaṁ? Idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi …pe… cittasamādhi …pe… vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. So imesu catūsu iddhipādesu cittaṁ paribhāveti paridameti, muduṁ karoti kammaniyaṁ. So imesu catūsu iddhipādesu cittaṁ paribhāvetvā paridametvā, muduṁ karitvā kammaniyaṁ ālokasaññaṁ manasi karoti, divāsaññaṁ adhiṭṭhāti—“yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā”. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. So tathābhāvitena cittena parisuddhena pariyodātena sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena, satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti—“ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacīduccaritena samannāgatā, manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṁ upavādakā, micchādiṭṭhikā, micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacīsucaritena samannāgatā, manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā, sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā”ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“obhāsavasena nānattekattarūpanimittānaṁ dassanaṭṭhe paññā dibbacakkhuñāṇaṁ”. Dibbacakkhuñāṇaniddeso catupaññāsamo. 511 1.1.55. Āsavakkhayañāṇaniddesa Kathaṁ catusaṭṭhiyā ākārehi tiṇṇannaṁ indriyānaṁ vasibhāvatā paññā āsavānaṁ khaye ñāṇaṁ? Katamesaṁ tiṇṇannaṁ indriyānaṁ? Anaññātaññassāmītindriyassa aññindriyassa aññātāvindriyassa. 512 Anaññātaññassāmītindriyaṁ kati ṭhānāni gacchati, aññindriyaṁ kati ṭhānāni gacchati, aññātāvindriyaṁ kati ṭhānāni gacchati? Anaññātaññassāmītindriyaṁ ekaṁ ṭhānaṁ gacchati—sotāpattimaggaṁ. Aññindriyaṁ cha ṭhānāni gacchati—sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmimaggaṁ, sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmimaggaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattamaggaṁ. Aññātāvindriyaṁ ekaṁ ṭhānaṁ gacchati—arahattaphalaṁ. 513 Sotāpattimaggakkhaṇe anaññātaññassāmītindriyassa saddhindriyaṁ adhimokkhaparivāraṁ hoti, vīriyindriyaṁ paggahaparivāraṁ hoti, 3308 --- ps1 1:513 satindriyaṁ upaṭṭhānaparivāraṁ hoti, samādhindriyaṁ avikkhepaparivāraṁ hoti, paññindriyaṁ dassanaparivāraṁ hoti, manindriyaṁ vijānanaparivāraṁ hoti, somanassindriyaṁ abhisandanaparivāraṁ hoti, jīvitindriyaṁ pavattasantatādhipateyyaparivāraṁ hoti. Sotāpattimaggakkhaṇe jātā dhammā ṭhapetvā cittasamuṭṭhānaṁ rūpaṁ sabbeva kusalā honti, sabbeva anāsavā honti, sabbeva niyyānikā honti, sabbeva apacayagāmino honti, sabbeva lokuttarā honti, sabbeva nibbānārammaṇā honti. Sotāpattimaggakkhaṇe anaññātaññassāmītindriyassa imāni aṭṭhindriyāni sahajātaparivārā honti, aññamaññaparivārā honti, nissayaparivārā honti, sampayuttaparivārā honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṁsaṭṭhā honti, sampayuttā honti. Teva tassa ākārā ceva honti parivārā ca. 514 Sotāpattiphalakkhaṇe aññindriyassa saddhindriyaṁ adhimokkhaparivāraṁ hoti, vīriyindriyaṁ paggahaparivāraṁ hoti, satindriyaṁ upaṭṭhānaparivāraṁ hoti, samādhindriyaṁ avikkhepaparivāraṁ hoti, paññindriyaṁ dassanaparivāraṁ hoti, manindriyaṁ vijānanaparivāraṁ hoti, somanassindriyaṁ abhisandanaparivāraṁ hoti, jīvitindriyaṁ pavattasantatādhipateyyaparivāraṁ hoti. Sotāpattiphalakkhaṇe jātā dhammā sabbeva abyākatā honti, ṭhapetvā cittasamuṭṭhānaṁ rūpaṁ sabbeva anāsavā honti, sabbeva lokuttarā honti, sabbeva nibbānārammaṇā honti. Sotāpattiphalakkhaṇe aññindriyassa imāni aṭṭhindriyāni sahajātaparivārā honti, aññamaññaparivārā honti, nissayaparivārā honti, sampayuttaparivārā honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṁsaṭṭhā honti, sampayuttā honti. Teva tassa ākārā ceva honti parivārā ca. 515 Sakadāgāmimaggakkhaṇe …pe… sakadāgāmiphalakkhaṇe …pe… anāgāmimaggakkhaṇe …pe… anāgāmiphalakkhaṇe …pe… arahattamaggakkhaṇe aññindriyassa saddhindriyaṁ adhimokkhaparivāraṁ hoti …pe… jīvitindriyaṁ pavattasantatādhipateyyaparivāraṁ hoti. Arahattamaggakkhaṇe jātā dhammā ṭhapetvā cittasamuṭṭhānaṁ rūpaṁ sabbeva kusalā honti, sabbeva anāsavā honti, sabbeva niyyānikā honti, sabbeva apacayagāmino honti, sabbeva lokuttarā honti, sabbeva nibbānārammaṇā honti. Arahattamaggakkhaṇe aññindriyassa imāni aṭṭhindriyāni sahajātaparivārā honti, aññamaññaparivārā honti, nissayaparivārā honti, sampayuttaparivārā honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṁsaṭṭhā honti, sampayuttā honti. Teva tassa ākārā ceva honti parivārā ca. 516 Arahattaphalakkhaṇe aññātāvindriyassa saddhindriyaṁ adhimokkhaparivāraṁ hoti, vīriyindriyaṁ paggahaparivāraṁ hoti, satindriyaṁ upaṭṭhānaparivāraṁ hoti, samādhindriyaṁ avikkhepaparivāraṁ hoti, paññindriyaṁ dassanaparivāraṁ hoti, manindriyaṁ vijānanaparivāraṁ hoti, somanassindriyaṁ abhisandanaparivāraṁ hoti, jīvitindriyaṁ pavattasantatādhipateyyaparivāraṁ hoti. Arahattaphalakkhaṇe jātā dhammā sabbeva abyākatā honti, ṭhapetvā cittasamuṭṭhānaṁ rūpaṁ sabbeva anāsavā honti, sabbeva lokuttarā honti, sabbeva nibbānārammaṇā honti. Arahattaphalakkhaṇe aññātāvindriyassa imāni aṭṭhindriyāni sahajātaparivārā honti, aññamaññaparivārā honti, nissayaparivārā honti, sampayuttaparivārā honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṁsaṭṭhā honti, sampayuttā honti. Teva tassa ākārā ceva honti parivārā ca. Iti imāni aṭṭhaṭṭhakāni catusaṭṭhi honti. 517 Āsavāti katame te āsavā? Kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo. Katthete āsavā khīyanti? Sotāpattimaggena anavaseso diṭṭhāsavo khīyati, apāyagamanīyo kāmāsavo khīyati, apāyagamanīyo bhavāsavo khīyati, apāyagamanīyo avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Sakadāgāmimaggena oḷāriko kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Anāgāmimaggena anavaseso kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Arahattamaggena anavaseso bhavāsavo khīyati, anavaseso avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“catusaṭṭhiyā ākārehi tiṇṇannaṁ indriyānaṁ vasibhāvatā paññā āsavānaṁ 3309 --- ps1 1:517 khaye ñāṇaṁ”. Āsavakkhayañāṇaniddeso pañcapaññāsamo. 518 1.1.56–63 Saccañāṇacatukkadvayaniddesa Kathaṁ pariññaṭṭhe paññā dukkhe ñāṇaṁ, pahānaṭṭhe paññā samudaye ñāṇaṁ, sacchikiriyaṭṭhe paññā nirodhe ñāṇaṁ, bhāvanaṭṭhe paññā magge ñāṇaṁ? Dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho santāpaṭṭho vipariṇāmaṭṭho pariññātaṭṭho; samudayassa āyūhanaṭṭho nidānaṭṭho saññogaṭṭho palibodhaṭṭho pahānaṭṭho; nirodhassa nissaraṇaṭṭho vivekaṭṭho asaṅkhataṭṭho amataṭṭho sacchikiriyaṭṭho; maggassa niyyānaṭṭho hetuṭṭho dassanaṭṭho ādhipateyyaṭṭho bhāvanaṭṭho. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“pariññaṭṭhe paññā dukkhe ñāṇaṁ, pahānaṭṭhe paññā samudaye ñāṇaṁ, sacchikiriyaṭṭhe paññā nirodhe ñāṇaṁ, bhāvanaṭṭhe paññā magge ñāṇaṁ”. 519 Kathaṁ dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ? Maggasamaṅgissa ñāṇaṁ dukkhepetaṁ ñāṇaṁ, dukkhasamudayepetaṁ ñāṇaṁ, dukkhanirodhepetaṁ ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapetaṁ ñāṇaṁ. 520 Tattha katamaṁ dukkhe ñāṇaṁ? Dukkhaṁ ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṁ kosallaṁ nepuññaṁ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṁ patodo paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ paññāsatthaṁ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṁ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi—idaṁ vuccati dukkhe ñāṇaṁ. Dukkhasamudayaṁ ārabbha …pe… dukkhanirodhaṁ ārabbha …pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi—idaṁ vuccati dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ”. Saccañāṇacatukkadvayaniddeso tesaṭṭhimo. 521 1.1.64–67 Suddhikapaṭisambhidāñāṇaniddesa Kathaṁ atthapaṭisambhide ñāṇaṁ, dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ, niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ, paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ? Atthesu ñāṇaṁ atthapaṭisambhidā, dhammesu ñāṇaṁ dhammapaṭisambhidā, niruttīsu ñāṇaṁ niruttipaṭisambhidā, paṭibhānesu ñāṇaṁ paṭibhānapaṭisambhidā. Atthanānatte paññā atthapaṭisambhide ñāṇaṁ, dhammanānatte paññā dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ, niruttinānatte paññā niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ, paṭibhānanānatte paññā paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ, atthavavatthāne paññā atthapaṭisambhide ñāṇaṁ, dhammavavatthāne paññā dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ niruttivavatthāne paññā niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ, paṭibhānavavatthāne paññā paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ. 522 Atthasallakkhaṇe paññā atthapaṭisambhide ñāṇaṁ, dhammasallakkhaṇe paññā dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ, niruttisallakkhaṇe paññā niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ, paṭibhānasallakkhaṇe paññā paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ. Atthūpalakkhaṇe paññā atthapaṭisambhide ñāṇaṁ, dhammūpalakkhaṇe paññā dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ, niruttūpalakkhaṇe paññā niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ, paṭibhānūpalakkhaṇe paññā paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ. 523 Atthappabhede paññā atthapaṭisambhide ñāṇaṁ, dhammappabhede paññā dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ, niruttippabhede paññā niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ, paṭibhānappabhede paññā paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ. Atthappabhāvane paññā atthapaṭisambhide ñāṇaṁ, dhammappabhāvane paññā dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ, niruttippabhāvane paññā niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ, paṭibhānappabhāvane paññā paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ. 524 Atthajotane paññā atthapaṭisambhide ñāṇaṁ, dhammajotane paññā dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ, niruttijotane paññā niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ, paṭibhānajotane paññā paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ. Atthavirocane paññā atthapaṭisambhide ñāṇaṁ, dhammavirocane paññā dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ, niruttivirocane paññā niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ, paṭibhānavirocane paññā paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ. Atthappakāsane paññā atthapaṭisambhide ñāṇaṁ, dhammappakāsane paññā dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ, 3310 --- ps1 1:524 niruttippakāsane paññā niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ, paṭibhānappakāsane paññā paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ. Taṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“atthapaṭisambhide ñāṇaṁ, dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ, niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ, paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ”. Suddhikapaṭisambhidāñāṇaniddeso sattasaṭṭhimo. 525 1.1.68. Indriyaparopariyattañāṇaniddesa Katamaṁ tathāgatassa indriyaparopariyattañāṇaṁ? Idha tathāgato satte passati apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino appekacce na paralokavajjabhayadassāvino. 526 Apparajakkhe mahārajakkheti saddho puggalo apparajakkho, assaddho puggalo mahārajakkho. Āraddhavīriyo puggalo apparajakkho, kusīto puggalo mahārajakkho. Upaṭṭhitassati puggalo apparajakkho, muṭṭhassati puggalo mahārajakkho. Samāhito puggalo apparajakkho, asamāhito puggalo mahārajakkho. Paññavā puggalo apparajakkho, duppañño puggalo mahārajakkho. 527 Tikkhindriye mudindriyeti saddho puggalo tikkhindriyo, assaddho puggalo mudindriyo. Āraddhavīriyo puggalo tikkhindriyo, kusīto puggalo mudindriyo. Upaṭṭhitassati puggalo tikkhindriyo, muṭṭhassati puggalo mudindriyo. Samāhito puggalo tikkhindriyo, asamāhito puggalo mudindriyo. Paññavā puggalo tikkhindriyo, duppañño puggalo mudindriyo. 528 Svākāre dvākāreti saddho puggalo svākāro, assaddho puggalo dvākāro. Āraddhavīriyo puggalo svākāro, kusīto puggalo dvākāro. Upaṭṭhitassati puggalo svākāro, muṭṭhassati puggalo dvākāro. Samāhito puggalo svākāro, asamāhito puggalo dvākāro. Paññavā puggalo svākāro, duppañño puggalo dvākāro. 529 Suviññāpaye duviññāpayeti saddho puggalo suviññāpayo, assaddho puggalo duviññāpayo. Āraddhavīriyo puggalo suviññāpayo, kusīto puggalo duviññāpayo. Upaṭṭhitassati puggalo suviññāpayo, muṭṭhassati puggalo duviññāpayo. Samāhito puggalo suviññāpayo, asamāhito puggalo duviññāpayo. Paññavā puggalo suviññāpayo, duppañño puggalo duviññāpayo. 530 Appekacce paralokavajjabhayadassāvino, appekacce na paralokavajjabhayadassāvinoti saddho puggalo paralokavajjabhayadassāvī, assaddho puggalo na paralokavajjabhayadassāvī. Āraddhavīriyo puggalo paralokavajjabhayadassāvī, kusīto puggalo na paralokavajjabhayadassāvī. Upaṭṭhitassati puggalo paralokavajjabhayadassāvī, muṭṭhassati puggalo na paralokavajjabhayadassāvī. Samāhito puggalo paralokavajjabhayadassāvī, asamāhito puggalo na paralokavajjabhayadassāvī. Paññavā puggalo paralokavajjabhayadassāvī, duppañño puggalo na paralokavajjabhayadassāvī. 531 Lokoti—khandhaloko, dhātuloko, āyatanaloko, vipattibhavaloko, vipattisambhavaloko, sampattibhavaloko, sampattisambhavaloko. 532 Eko loko—sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. 533 Dve lokā—nāmañca, rūpañca. 534 Tayo lokā—tisso vedanā. 535 Cattāro lokā—cattāro āhārā. 536 Pañca lokā—pañcupādānakkhandhā. 537 Cha lokā—cha ajjhattikāni āyatanāni. 538 Satta lokā—satta viññāṇaṭṭhitiyo. 539 Aṭṭha lokā—aṭṭha lokadhammā. 540 Nava lokā—nava sattāvāsā. 541 Dasa lokā—dasāyatanāni. 542 Dvādasa lokā—dvādasāyatanāni. 543 Aṭṭhārasa lokā—aṭṭhārasa dhātuyo. 544 Vajjanti sabbe kilesā vajjā, sabbe duccaritā vajjā, sabbe abhisaṅkhārā vajjā, sabbe bhavagāmikammā vajjā. Iti imasmiñca loke imasmiñca vajje tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake. Imehi paññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānāti passati aññāti paṭivijjhati—idaṁ tathāgatassa indriyaparopariyattañāṇaṁ. Indriyaparopariyattañāṇaniddeso aṭṭhasaṭṭhimo. 545 1.1.69. Āsayānusayañāṇaniddesa Katamaṁ tathāgatassa sattānaṁ āsayānusaye ñāṇaṁ? Idha tathāgato sattānaṁ āsayaṁ jānāti, anusayaṁ jānāti, caritaṁ jānāti, adhimuttiṁ jānāti, bhabbābhabbe satte pajānāti. Katamo sattānaṁ āsayo? “Sassato loko”ti 3311 --- ps1 1:545 vā, “asassato loko”ti vā, “antavā loko”ti vā, “anantavā loko”ti vā, “taṁ jīvaṁ taṁ sarīran”ti vā, “aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran”ti vā, “hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā, “na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā, “hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā, “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā. Iti bhavadiṭṭhisannissitā vā sattā honti vibhavadiṭṭhisannissitā vā. 546 Ete vā pana ubho ante anupagamma idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu anulomikā khanti paṭiladdhā hoti, yathābhūtaṁ vā ñāṇaṁ. Kāmaṁ sevantaññeva jānāti—“ayaṁ puggalo kāmagaruko kāmāsayo kāmādhimutto”ti. Kāmaṁ sevantaññeva jānāti—“ayaṁ puggalo nekkhammagaruko nekkhammāsayo nekkhammādhimutto”ti. Nekkhammaṁ sevantaññeva jānāti—“ayaṁ puggalo nekkhammagaruko nekkhammāsayo nekkhammādhimutto”ti. Nekkhammaṁ sevantaññeva jānāti—“ayaṁ puggalo kāmagaruko kāmāsayo kāmādhimutto”ti. Byāpādaṁ sevantaññeva jānāti—“ayaṁ puggalo byāpādagaruko byāpādāsayo byāpādādhimutto”ti. Byāpādaṁ sevantaññeva jānāti—“ayaṁ puggalo abyāpādagaruko abyāpādāsayo abyāpādādhimutto”ti. Abyāpādaṁ sevantaññeva jānāti—“ayaṁ puggalo abyāpādagaruko abyāpādāsayo abyāpādādhimutto”ti. Abyāpādaṁ sevantaññeva jānāti—“ayaṁ puggalo byāpādagaruko byāpādāsayo byāpādādhimutto”ti. Thinamiddhaṁ sevantaññeva jānāti—“ayaṁ puggalo thinamiddhagaruko thinamiddhāsayo thinamiddhādhimutto”ti. Thinamiddhaṁ sevantaññeva jānāti—“ayaṁ puggalo ālokasaññāgaruko ālokasaññāsayo ālokasaññādhimutto”ti. Ālokasaññaṁ sevantaññeva jānāti—“ayaṁ puggalo ālokasaññāgaruko ālokasaññāsayo ālokasaññādhimutto”ti. Ālokasaññaṁ sevantaññeva jānāti—“ayaṁ puggalo thinamiddhagaruko thinamiddhāsayo thinamiddhādhimutto”ti. Ayaṁ sattānaṁ āsayo. 547 Katamo ca sattānaṁ anusayo? Sattānusayā—kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, mānānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo. Yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, ettha sattānaṁ kāmarāgānusayo anuseti. Yaṁ loke appiyarūpaṁ asātarūpaṁ, ettha sattānaṁ paṭighānusayo anuseti. Iti imesu dvīsu dhammesu avijjā anupatitā, tadekaṭṭho māno ca diṭṭhi ca vicikicchā ca daṭṭhabbā. Ayaṁ sattānaṁ anusayo. 548 Katamañca sattānaṁ caritaṁ? Puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro parittabhūmako vā mahābhūmako vā. Idaṁ sattānaṁ caritaṁ. 549 Katamā ca sattānaṁ adhimutti? Santi sattā hīnādhimuttikā, santi sattā paṇītādhimuttikā. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttike satte sevanti bhajanti payirupāsanti. Paṇītādhimuttikā sattā paṇītādhimuttike satte sevanti bhajanti payirupāsanti. Atītampi addhānaṁ hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttike satte seviṁsu bhajiṁsu payirupāsiṁsu; paṇītādhimuttikā sattā paṇītādhimuttike satte seviṁsu bhajiṁsu payirupāsiṁsu. Anāgatampi addhānaṁ hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttike satte sevissanti bhajissanti payirupāsissanti; paṇītādhimuttikā sattā paṇītādhimuttike satte sevissanti bhajissanti payirupāsissanti. Ayaṁ sattānaṁ adhimutti. 550 Katame sattā abhabbā? Ye te sattā kammāvaraṇena samannāgatā, kilesāvaraṇena samannāgatā, vipākāvaraṇena samannāgatā, assaddhā acchandikā duppaññā, abhabbā niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ—ime te sattā abhabbā. 551 Katame sattā bhabbā? Ye te sattā na kammāvaraṇena samannāgatā, na kilesāvaraṇena samannāgatā, na vipākāvaraṇena samannāgatā, saddhā chandikā paññavanto, bhabbā niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ—ime te sattā bhabbā. Idaṁ tathāgatassa sattānaṁ āsayānusaye ñāṇaṁ. Āsayānusayañāṇaniddeso navasaṭṭhimo. 552 1.1.70. Yamakapāṭihīrañāṇaniddesa Katamaṁ tathāgatassa yamakapāṭihīre ñāṇaṁ? Idha tathāgato yamakapāṭihīraṁ karoti asādhāraṇaṁ sāvakehi. Uparimakāyato aggikkhandho pavattati, heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattati; heṭṭhimakāyato aggikkhandho pavattati, uparimakāyato udakadhārā pavattati; puratthimakāyato aggikkhandho pavattati, pacchimakāyato udakadhārā pavattati; pacchimakāyato aggikkhandho pavattati, puratthimakāyato udakadhārā pavattati; dakkhiṇaakkhito aggikkhandho pavattati, 3312 --- ps1 1:552 vāmaakkhito udakadhārā pavattati; vāmaakkhito aggikkhandho pavattati, dakkhiṇaakkhito udakadhārā pavattati; dakkhiṇakaṇṇasotato aggikkhandho pavattati, vāmakaṇṇasotato udakadhārā pavattati; vāmakaṇṇasotato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇakaṇṇasotato udakadhārā pavattati; dakkhiṇanāsikāsotato aggikkhandho pavattati, vāmanāsikāsotato udakadhārā pavattati; vāmanāsikāsotato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇanāsikāsotato udakadhārā pavattati; dakkhiṇaaṁsakūṭato aggikkhandho pavattati, vāmaaṁsakūṭato udakadhārā pavattati; vāmaaṁsakūṭato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇaaṁsakūṭato udakadhārā pavattati; dakkhiṇahatthato aggikkhandho pavattati, vāmahatthato udakadhārā pavattati; vāmahatthato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇahatthato udakadhārā pavattati; dakkhiṇapassato aggikkhandho pavattati, vāmapassato udakadhārā pavattati; vāmapassato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇapassato udakadhārā pavattati; dakkhiṇapādato aggikkhandho pavattati, vāmapādato udakadhārā pavattati; vāmapādato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇapādato udakadhārā pavattati; aṅgulaṅgulehi aggikkhandho pavattati, aṅgulantarikāhi udakadhārā pavattati; aṅgulantarikāhi aggikkhandho pavattati, aṅgulaṅgulehi udakadhārā pavattati; ekekalomato aggikkhandho pavattati, ekekalomato udakadhārā pavattati; lomakūpato lomakūpato aggikkhandho pavattati, lomakūpato lomakūpato udakadhārā pavattati. 553 Channaṁ vaṇṇānaṁ—nīlānaṁ, pītakānaṁ, lohitakānaṁ, odātānaṁ, mañjiṭṭhānaṁ, pabhassarānaṁ bhagavā caṅkamati, nimmito tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṁ vā kappeti. Bhagavā tiṭṭhati, nimmito caṅkamati vā nisīdati vā seyyaṁ vā kappeti. Bhagavā nisīdati, nimmito caṅkamati vā tiṭṭhati vā seyyaṁ vā kappeti. Bhagavā seyyaṁ kappeti, nimmito caṅkamati vā tiṭṭhati vā nisīdati vā. Nimmito caṅkamati, bhagavā tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṁ vā kappeti. Nimmito tiṭṭhati, bhagavā caṅkamati vā nisīdati vā seyyaṁ vā kappeti. Nimmito nisīdati, bhagavā caṅkamati vā tiṭṭhati vā seyyaṁ vā kappeti. Nimmito seyyaṁ kappeti, bhagavā caṅkamati vā tiṭṭhati vā nisīdati vā. Idaṁ tathāgatassa yamakapāṭihīre ñāṇaṁ. Yamakapāṭihīrañāṇaniddeso sattatimo. 554 1.1.71. Mahākaruṇāñāṇaniddesa Katamaṁ tathāgatassa mahākaruṇāsamāpattiyā ñāṇaṁ? Bahukehi ākārehi passantānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ sattesu mahākaruṇā okkamati. Āditto lokasannivāsoti—passantānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ sattesu mahākaruṇā okkamati. Uyyutto lokasannivāsoti—passantānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ sattesu mahākaruṇā okkamati. Payāto lokasannivāsoti—passantānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ sattesu mahākaruṇā okkamati. Kummaggappaṭipanno lokasannivāsoti—passantānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ sattesu mahākaruṇā okkamati. Upanīyati loko addhuvoti—passantānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ sattesu mahākaruṇā okkamati. Atāṇo loko anabhissaroti—passantānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ sattesu mahākaruṇā okkamati. Assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyanti—passantānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ sattesu mahākaruṇā okkamati. Ūno loko atitto taṇhādāsoti—passantānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ sattesu mahākaruṇā okkamati. Atāyano lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… aleṇo lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… asaraṇo lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… asaraṇībhūto lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe…. 555 Uddhato loko avūpasantoti—passantānaṁ …pe… sasallo lokasannivāso, viddho puthusallehi; tassa natthañño koci sallānaṁ uddhatā, aññatra mayāti—passantānaṁ …pe… avijjandhakārāvaraṇo lokasannivāso aṇḍabhūto kilesapañjarapakkhitto; tassa natthañño koci ālokaṁ dassetā, aññatra mayāti—passantānaṁ …pe… avijjāgato lokasannivāso aṇḍabhūto pariyonaddho tantākulakajāto kulāgaṇḍikajāto muñjapabbajabhūto apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattatīti—passantānaṁ …pe… avijjāvisadosasaṁlitto lokasannivāso kilesakalalībhūtoti—passantānaṁ …pe… rāgadosamohajaṭājaṭito lokasannivāso; tassa natthañño koci jaṭaṁ vijaṭetā, 3313 --- ps1 1:555 aññatra mayāti—passantānaṁ …pe…. 556 Taṇhāsaṅghāṭapaṭimukko lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… taṇhājālena otthaṭo lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… taṇhāsotena vuyhati lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… taṇhāsaññojanena saññutto lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… taṇhānusayena anusaṭo lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… taṇhāsantāpena santappati lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… taṇhāpariḷāhena pariḍayhati lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe…. 557 Diṭṭhisaṅghāṭapaṭimukko lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… diṭṭhijālena otthaṭo lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… diṭṭhisotena vuyhati lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… diṭṭhisaññojanena saññutto lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… diṭṭhānusayena anusaṭo lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… diṭṭhisantāpena santappati lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… diṭṭhipariḷāhena pariḍayhati lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe…. 558 Jātiyā anugato lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… jarāya anusaṭo lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… byādhinā abhibhūto lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… maraṇena abbhāhato lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… dukkhe patiṭṭhito lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe…. 559 Taṇhāya uḍḍito lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… jarāpākāraparikkhitto lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… maccupāsena parikkhitto lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… mahābandhanabaddho lokasannivāso—rāgabandhanena dosabandhanena mohabandhanena mānabandhanena diṭṭhibandhanena kilesabandhanena duccaritabandhanena; tassa natthañño koci bandhanaṁ mocetā, aññatra mayāti—passantānaṁ …pe… mahāsambādhappaṭipanno lokasannivāso; tassa natthañño koci okāsaṁ dassetā, aññatra mayāti—passantānaṁ … mahāpalibodhena palibuddho lokasannivāso; tassa natthañño koci palibodhaṁ chetā, aññatra mayāti—passantānaṁ …pe… mahāpapāte patito lokasannivāso; tassa natthañño koci papātā uddhatā, aññatra mayāti—passantānaṁ …pe… mahākantārappaṭipanno lokasannivāso; tassa natthañño koci kantāraṁ tāretā, aññatra mayāti—passantānaṁ …pe… mahāsaṁsārappaṭipanno lokasannivāso; tassa natthañño koci saṁsārā mocetā, aññatra mayāti—passantānaṁ …pe… mahāvidugge samparivattati lokasannivāso; tassa natthañño koci viduggā uddhatā, aññatra mayāti—passantānaṁ …pe… mahāpalipe palipanno lokasannivāso; tassa natthañño koci palipā uddhatā, aññatra mayāti—passantānaṁ …pe…. 560 Abbhāhato lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… āditto lokasannivāso—rāgagginā dosagginā mohagginā jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; tassa natthañño koci nibbāpetā, aññatra mayāti—passantānaṁ …pe… unnītako lokasannivāso haññati niccamatāṇo pattadaṇḍo takkaroti—passantānaṁ …pe… vajjabandhanabaddho lokasannivāso āghātanapaccupaṭṭhito; tassa natthañño koci bandhanaṁ mocetā, aññatra mayāti—passantānaṁ …pe… anātho lokasannivāso paramakāruññappatto; tassa natthañño koci tāyetā, aññatra mayāti—passantānaṁ …pe… dukkhābhitunno lokasannivāso cirarattaṁ pīḷitoti—passantānaṁ …pe… gadhito lokasannivāso niccaṁ pipāsitoti—passantānaṁ …pe…. 561 Andho lokasannivāso acakkhukoti—passantānaṁ …pe… hatanetto lokasannivāso apariṇāyakoti—passantānaṁ …pe… vipathapakkhando lokasannivāso añjasāparaddho; tassa natthañño koci ariyapathaṁ ānetā, aññatra mayāti—passantānaṁ …pe… mahoghapakkhando lokasannivāso; tassa natthañño koci oghā uddhatā, aññatra mayāti—passantānaṁ …pe…. 562 Dvīhi diṭṭhigatehi pariyuṭṭhito lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… tīhi duccaritehi vippaṭipanno lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… catūhi yogehi yutto lokasannivāso catuyogayojitoti—passantānaṁ …pe… catūhi ganthehi ganthito lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… catūhi upādānehi upādīyati lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… pañcagatisamāruḷho 3314 --- ps1 1:562 lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… pañcahi kāmaguṇehi rajjati lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… pañcahi nīvaraṇehi otthaṭo lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… chahi vivādamūlehi vivadati lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… chahi taṇhākāyehi rajjati lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… chahi diṭṭhigatehi pariyuṭṭhito lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… sattahi anusayehi anusaṭo lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… sattahi saññojanehi saññutto lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… sattahi mānehi unnato lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… aṭṭhahi lokadhammehi samparivattati lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… aṭṭhahi micchattehi niyyāto lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… aṭṭhahi purisadosehi dussati lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… navahi āghātavatthūhi āghātito lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… navavidhamānehi unnato lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… navahi taṇhāmūlakehi dhammehi rajjati lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… dasahi kilesavatthūhi kilissati lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… dasahi āghātavatthūhi āghātito lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… dasahi akusalakammapathehi samannāgato lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… dasahi saññojanehi saññutto lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… dasahi micchattehi niyyāto lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… dasavatthukāya micchādiṭṭhiyā samannāgato lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… dasavatthukāya antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato lokasannivāsoti—passantānaṁ …pe… aṭṭhasatataṇhāpapañcasatehi papañcito lokasannivāsoti—passantānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ sattesu mahākaruṇā okkamati. Dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatehi pariyuṭṭhito lokasannivāsoti—passantānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ sattesu mahākaruṇā okkamati. 563 Ahañcamhi tiṇṇo, loko ca atiṇṇo ahañcamhi mutto, loko ca amutto; ahañcamhi danto, loko ca adanto; ahañcamhi santo, loko ca asanto; ahañcamhi assattho, loko ca anassattho; ahañcamhi parinibbuto, loko ca aparinibbuto; pahomi khvāhaṁ tiṇṇo tāretuṁ, mutto mocetuṁ, danto dametuṁ, santo sametuṁ, assattho assāsetuṁ, parinibbuto pare ca parinibbāpetunti—passantānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ sattesu mahākaruṇā okkamati. Idaṁ tathāgatassa mahākaruṇāsamāpattiyā ñāṇaṁ. Mahākaruṇāñāṇaniddeso ekasattatimo. 564 1.1.72–73 Sabbaññutañāṇaniddesa Katamaṁ tathāgatassa sabbaññutaññāṇaṁ? Sabbaṁ saṅkhatamasaṅkhataṁ anavasesaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. 565 Atītaṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. Anāgataṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. Paccuppannaṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. 566 Cakkhu ceva rūpā ca, evaṁ taṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. Sotañceva saddā ca …pe… ghānañceva gandhā ca … jivhā ceva rasā ca … kāyo ceva phoṭṭhabbā ca … mano ceva dhammā ca, evaṁ taṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. 567 Yāvatā aniccaṭṭhaṁ dukkhaṭṭhaṁ anattaṭṭhaṁ, taṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. Yāvatā rūpassa aniccaṭṭhaṁ dukkhaṭṭhaṁ anattaṭṭhaṁ, taṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. Yāvatā vedanāya …pe… yāvatā saññāya …pe… yāvatā saṅkhārānaṁ …pe… yāvatā viññāṇassa …pe… yāvatā cakkhussa …pe… jarāmaraṇassa aniccaṭṭhaṁ dukkhaṭṭhaṁ anattaṭṭhaṁ, taṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. 568 Yāvatā abhiññāya abhiññaṭṭhaṁ, taṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. Yāvatā pariññāya pariññaṭṭhaṁ …pe… 3315 --- ps1 1:568 yāvatā pahānassa pahānaṭṭhaṁ …pe… yāvatā bhāvanāya bhāvanaṭṭhaṁ …pe… yāvatā sacchikiriyāya sacchikiriyaṭṭhaṁ, taṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. 569 Yāvatā khandhānaṁ khandhaṭṭhaṁ, taṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. Yāvatā dhātūnaṁ dhātuṭṭhaṁ …pe… yāvatā āyatanānaṁ āyatanaṭṭhaṁ …pe… yāvatā saṅkhatānaṁ saṅkhataṭṭhaṁ …pe… yāvatā asaṅkhatassa asaṅkhataṭṭhaṁ, taṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. 570 Yāvatā kusale dhamme, sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. Yāvatā akusale dhamme …pe… yāvatā abyākate dhamme … yāvatā kāmāvacare dhamme … yāvatā rūpāvacare dhamme … yāvatā arūpāvacare dhamme … yāvatā apariyāpanne dhamme, sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. 571 Yāvatā dukkhassa dukkhaṭṭhaṁ, taṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. Yāvatā samudayassa samudayaṭṭhaṁ …pe… yāvatā nirodhassa nirodhaṭṭhaṁ …pe… yāvatā maggassa maggaṭṭhaṁ, taṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. 572 Yāvatā atthapaṭisambhidāya atthapaṭisambhidaṭṭhaṁ, taṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. Yāvatā dhammapaṭisambhidāya dhammapaṭisambhidaṭṭhaṁ …pe… yāvatā niruttipaṭisambhidāya niruttipaṭisambhidaṭṭhaṁ …pe… yāvatā paṭibhānapaṭisambhidāya paṭibhānapaṭisambhidaṭṭhaṁ, taṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. 573 Yāvatā indriyaparopariyattañāṇaṁ, taṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. Yāvatā sattānaṁ āsayānusaye ñāṇaṁ …pe… yāvatā yamakapāṭihīre ñāṇaṁ …pe… yāvatā mahākaruṇāsamāpattiyā ñāṇaṁ, taṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. 574 Yāvatā sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, taṁ sabbaṁ jānātīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. 575 Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci, Atho aviññātamajānitabbaṁ; Sabbaṁ abhiññāsi yadatthi neyyaṁ, Tathāgato tena samantacakkhūti. 576 Samantacakkhūti kenaṭṭhena samantacakkhu? Cuddasa buddhañāṇāni. Dukkhe ñāṇaṁ buddhañāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ buddhañāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ buddhañāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ buddhañāṇaṁ, atthapaṭisambhide ñāṇaṁ buddhañāṇaṁ, dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ buddhañāṇaṁ, niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ buddhañāṇaṁ, paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ buddhañāṇaṁ, indriyaparopariyattañāṇaṁ buddhañāṇaṁ, sattānaṁ āsayānusaye ñāṇaṁ buddhañāṇaṁ, yamakapāṭihīre ñāṇaṁ buddhañāṇaṁ, mahākaruṇāsamāpattiyā ñāṇaṁ buddhañāṇaṁ, sabbaññutaññāṇaṁ buddhañāṇaṁ, anāvaraṇañāṇaṁ buddhañāṇaṁ—imāni cuddasa buddhañāṇāni. Imesaṁ cuddasannaṁ buddhañāṇānaṁ aṭṭha ñāṇāni sāvakasādhāraṇāni; cha ñāṇāni asādhāraṇāni sāvakehi. 577 Yāvatā dukkhassa dukkhaṭṭho, sabbo ñāto; aññāto dukkhaṭṭho natthīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. Yāvatā dukkhassa dukkhaṭṭho, sabbo ñāto, sabbo diṭṭho, sabbo vidito, sabbo sacchikato, sabbo phassito paññāya; aphassito paññāya dukkhaṭṭho natthīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. Yāvatā samudayassa samudayaṭṭho … yāvatā nirodhassa nirodhaṭṭho … yāvatā maggassa maggaṭṭho …pe… yāvatā atthapaṭisambhidāya atthapaṭisambhidaṭṭho … yāvatā dhammapaṭisambhidāya dhammapaṭisambhidaṭṭho … yāvatā niruttipaṭisambhidāya niruttipaṭisambhidaṭṭho … yāvatā paṭibhānapaṭisambhidāya paṭibhānapaṭisambhidaṭṭho, sabbo ñāto, sabbo diṭṭho, sabbo vidito, sabbo sacchikato, sabbo phassito paññāya; aphassito paññāya paṭibhānapaṭisambhidaṭṭho natthīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. 578 Yāvatā indriyaparopariyattañāṇaṁ … yāvatā 3316 --- ps1 1:578 sattānaṁ āsayānusaye ñāṇaṁ … yāvatā yamakapāṭihīre ñāṇaṁ … yāvatā mahākaruṇāsamāpattiyā ñāṇaṁ; sabbaṁ ñātaṁ, sabbaṁ diṭṭhaṁ, sabbaṁ viditaṁ, sabbaṁ sacchikataṁ, sabbaṁ phassitaṁ paññāya; aphassitaṁ paññāya mahākaruṇāsamāpattiyā ñāṇaṁ natthīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. 579 Yāvatā sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, sabbaṁ ñātaṁ, sabbaṁ diṭṭhaṁ, sabbaṁ viditaṁ, sabbaṁ sacchikataṁ, sabbaṁ phassitaṁ paññāya; aphassitaṁ paññāya natthīti—sabbaññutaññāṇaṁ. Tattha āvaraṇaṁ natthīti—anāvaraṇañāṇaṁ. 580 Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci, Atho aviññātamajānitabbaṁ; Sabbaṁ abhiññāsi yadatthi neyyaṁ, Tathāgato tena samantacakkhūti. Ñāṇakathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 2 Yuganaddhavagga 2.5. Virāgakathā |5| Virāgo maggo, vimutti phalaṁ. Kathaṁ virāgo maggo? Sotāpattimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiyā virajjati, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca virajjati, bahiddhā ca sabbanimittehi virajjati. Virāgo virāgārammaṇo virāgagocaro virāge samudāgato virāge ṭhito virāge patiṭṭhito. 2 Virāgoti dve virāgā—nibbānañca virāgo, ye ca nibbānārammaṇatājātā dhammā sabbe virāgā hontīti—virāgā. Sahajātāni sattaṅgāni virāgaṁ gacchantīti—virāgo maggo. Etena maggena buddhā ca sāvakā ca agataṁ disaṁ nibbānaṁ gacchantīti—aṭṭhaṅgiko maggo. Yāvatā puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ parappavādānaṁ maggā, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro cāti—maggānaṁ aṭṭhaṅgiko seṭṭho. 3 Abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappo micchāsaṅkappā virajjati. Pariggahaṭṭhena sammāvācā micchāvācāya virajjati. Samuṭṭhānaṭṭhena sammākammanto micchākammantā virajjati. Vodānaṭṭhena sammāājīvo micchāājīvā virajjati. Paggahaṭṭhena sammāvāyāmo micchāvāyāmā virajjati. Upaṭṭhānaṭṭhena sammāsati micchāsatiyā virajjati. Avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi micchāsamādhito virajjati. Tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca virajjati. Bahiddhā ca sabbanimittehi virajjati. Virāgo virāgārammaṇo virāgagocaro virāge samudāgato virāge ṭhito virāge patiṭṭhito. 4 Virāgoti dve virāgā—nibbānañca virāgo, ye ca nibbānārammaṇatājātā dhammā sabbe virāgā hontīti—virāgā. Sahajātāni sattaṅgāni virāgaṁ gacchantīti—virāgo maggo. Etena maggena buddhā ca sāvakā ca agataṁ disaṁ nibbānaṁ gacchantīti—aṭṭhaṅgiko maggo. Yāvatā puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ parappavādānaṁ maggā, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro cāti—maggānaṁ aṭṭhaṅgiko seṭṭho. 5 Sakadāgāmimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi oḷārikā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā virajjati, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca virajjati, bahiddhā ca sabbanimittehi virajjati. Virāgo virāgārammaṇo virāgagocaro virāge samudāgato virāge ṭhito virāge patiṭṭhito. 6 Virāgoti dve virāgā—nibbānañca virāgo, ye ca nibbānārammaṇatājātā dhammā sabbe virāgā hontīti—virāgā. Sahajātāni sattaṅgāni virāgaṁ gacchantīti—virāgo maggo. Etena maggena buddhā ca sāvakā ca agataṁ disaṁ nibbānaṁ gacchantīti—aṭṭhaṅgiko maggo. Yāvatā puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ parappavādānaṁ maggā. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro cāti—maggānaṁ aṭṭhaṅgiko seṭṭho. 7 Anāgāmimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi anusahagatā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā virajjati, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca virajjati, bahiddhā ca sabbanimittehi virajjati. Virāgo virāgārammaṇo …pe… maggānaṁ aṭṭhaṅgiko seṭṭho. 8 Arahattamaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi …pe… 3317 --- ps2 5:8 avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā virajjati, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca virajjati, bahiddhā ca sabbanimittehi virajjati virāgo virāgārammaṇo virāgagocaro virāge samudāgato virāge ṭhito virāge patiṭṭhito. 9 Virāgoti dve virāgā—nibbānañca virāgo, ye ca nibbānārammaṇatājātā dhammā sabbe virāgā hontīti—virāgā. Sahajātāni sattaṅgāni virāgaṁ gacchantīti—virāgo maggo. Etena maggena buddhā ca sāvakā ca agataṁ disaṁ nibbānaṁ gacchantīti—aṭṭhaṅgiko maggo. Yāvatā puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ parappavādānaṁ maggā. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro cāti—maggānaṁ aṭṭhaṅgiko seṭṭho. 10 Dassanavirāgo sammādiṭṭhi. Abhiniropanavirāgo sammāsaṅkappo. Pariggahavirāgo sammāvācā. Samuṭṭhānavirāgo sammākammanto. Vodānavirāgo sammāājīvo. Paggahavirāgo sammāvāyāmo. Upaṭṭhānavirāgo sammāsati. Avikkhepavirāgo sammāsamādhi. Upaṭṭhānavirāgo satisambojjhaṅgo. Pavicayavirāgo dhammavicayasambojjhaṅgo. Paggahavirāgo vīriyasambojjhaṅgo. Pharaṇavirāgo pītisambojjhaṅgo. Upasamavirāgo passaddhisambojjhaṅgo. Avikkhepavirāgo samādhisambojjhaṅgo. Paṭisaṅkhānavirāgo upekkhāsambojjhaṅgo. Assaddhiye akampiyavirāgo saddhābalaṁ. Kosajje akampiyavirāgo vīriyabalaṁ. Pamāde akampiyavirāgo satibalaṁ. Uddhacce akampiyavirāgo samādhibalaṁ. Avijjāya akampiyavirāgo paññābalaṁ. Adhimokkhavirāgo saddhindriyaṁ. Paggahavirāgo vīriyindriyaṁ. Upaṭṭhānavirāgo satindriyaṁ. Avikkhepavirāgo samādhindriyaṁ. Dassanavirāgo paññindriyaṁ. Ādhipateyyaṭṭhena indriyāni virāgo. Akampiyaṭṭhena balaṁ virāgo. Niyyānaṭṭhena bojjhaṅgā virāgo. Hetuṭṭhena maggo virāgo. Upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānā virāgo. Padahanaṭṭhena sammappadhānā virāgo. Ijjhanaṭṭhena iddhipādā virāgo. Tathaṭṭhena saccā virāgo. Avikkhepaṭṭhena samatho virāgo. Anupassanaṭṭhena vipassanā virāgo. Ekarasaṭṭhena samathavipassanā virāgo. Anativattanaṭṭhena yuganaddhaṁ virāgo. Saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi virāgo. Avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi virāgo. Dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi virāgo. Vimuttaṭṭhena vimokkho virāgo. Paṭivedhaṭṭhena vijjā virāgo. Pariccāgaṭṭhena vimutti virāgo. Samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṁ virāgo. Chando mūlaṭṭhena virāgo. Manasikāro samuṭṭhānaṭṭhena virāgo. Phasso samodhānaṭṭhena virāgo. Vedanā samosaraṇaṭṭhena virāgo. Samādhi pamukhaṭṭhena virāgo. Sati ādhipateyyaṭṭhena virāgo. Paññā taduttaraṭṭhena virāgo. Vimutti sāraṭṭhena virāgo. Amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena maggo. 11 Dassanamaggo sammādiṭṭhi, abhiniropanamaggo sammāsaṅkappo …pe… amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena maggo. Evaṁ virāgo maggo. 12 Kathaṁ vimutti phalaṁ? Sotāpattiphalakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiyā vimuttā hoti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vimuttā hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi vimuttā hoti, vimutti vimuttārammaṇā vimuttigocarā vimuttiyā samudāgatā vimuttiyā ṭhitā vimuttiyā patiṭṭhitā. Vimuttīti dve muttiyo—nibbānañca vimutti, ye ca nibbānārammaṇatājātā dhammā sabbe ca vimuttā hontīti—vimutti phalaṁ. 13 Abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappo micchāsaṅkappā vimutto hoti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vimutto hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi vimutto hoti, vimutti vimuttārammaṇā vimuttigocarā vimuttiyā samudāgatā vimuttiyā ṭhitā vimuttiyā patiṭṭhitā. Vimuttīti dve vimuttiyo—nibbānañca vimutti, ye ca nibbānārammaṇatājātā dhammā sabbe vimuttā hontīti—vimutti phalaṁ. 14 Pariggahaṭṭhena sammāvācā micchāvācāya vimuttā hoti, samuṭṭhānaṭṭhena sammākammanto micchākammantā vimutto hoti, vodānaṭṭhena sammāājīvo micchāājīvā vimutto hoti, paggahaṭṭhena sammāvāyāmo micchāvāyāmā vimutto hoti, upaṭṭhānaṭṭhena sammāsati micchāsatiyā vimuttā hoti, avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi micchāsamādhito vimutto hoti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vimutto hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi 3318 --- ps2 5:14 vimutto hoti, vimutti vimuttārammaṇā vimuttigocarā vimuttiyā samudāgatā vimuttiyā ṭhitā vimuttiyā patiṭṭhitā. Vimuttīti dve vimuttiyo—nibbānañca vimutti, ye ca nibbānārammaṇatājātā dhammā sabbe vimuttā hontīti—vimutti phalaṁ. 15 Sakadāgāmiphalakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi oḷārikā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā vimutto hoti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vimutto hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi vimutto hoti, vimutti vimuttārammaṇā vimuttigocarā vimuttiyā samudāgatā vimuttiyā ṭhitā vimuttiyā patiṭṭhitā. Vimuttīti dve vimuttiyo—nibbānañca vimutti, ye ca nibbānārammaṇatājātā dhammā sabbe vimuttā hontīti—vimutti phalaṁ. 16 Anāgāmiphalakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi anusahagatā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā vimutto hoti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vimutto hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi vimutto hoti, vimutti vimuttārammaṇā vimuttigocarā vimuttiyā samudāgatā vimuttiyā ṭhitā vimuttiyā patiṭṭhitā …pe…. 17 Arahattaphalakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā vimutto hoti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vimutto hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi vimutto hoti, vimutti vimuttārammaṇā vimuttigocarā vimuttiyā samudāgatā vimuttiyā ṭhitā vimuttiyā patiṭṭhitā. Vimuttīti dve vimuttiyo—nibbānañca vimutti, ye ca nibbānārammaṇatājātā dhammā sabbe vimuttā hontīti—vimutti phalaṁ. 18 Dassanavimutti sammādiṭṭhi …pe… avikkhepavimutti sammāsamādhi, upaṭṭhānavimutti satisambojjhaṅgo, paṭisaṅkhānavimutti upekkhāsambojjhaṅgo. Assaddhiye akampiyavimutti saddhābalaṁ …pe… avijjāya akampiyavimutti paññābalaṁ. Adhimokkhavimutti saddhindriyaṁ …pe… dassanavimutti paññindriyaṁ. 19 Ādhipateyyaṭṭhena indriyā vimutti. Akampiyaṭṭhena balā vimutti, niyyānaṭṭhena bojjhaṅgā vimutti, hetuṭṭhena maggo vimutti, upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānā vimutti, padahanaṭṭhena sammappadhānā vimutti, ijjhanaṭṭhena iddhipādā vimutti, tathaṭṭhena saccā vimutti, avikkhepaṭṭhena samatho vimutti, anupassanaṭṭhena vipassanā vimutti, ekarasaṭṭhena samathavipassanā vimutti, anativattanaṭṭhena yuganaddhaṁ vimutti, saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi vimutti, avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi vimutti, dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi vimutti, vimuttaṭṭhena vimokkho vimutti, paṭivedhaṭṭhena vijjā vimutti, pariccāgaṭṭhena vimutti vimutti, paṭippassaddhiyaṭṭhena anuppāde ñāṇaṁ vimutti, chando mūlaṭṭhena vimutti, manasikāro samuṭṭhānaṭṭhena vimutti, phasso samodhānaṭṭhena vimutti, vedanā samosaraṇaṭṭhena vimutti, samādhi pamukhaṭṭhena vimutti, sati ādhipateyyaṭṭhena vimutti, paññā taduttaraṭṭhena vimutti, vimutti sāraṭṭhena vimutti, amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena vimutti. Evaṁ vimutti phalaṁ. Evaṁ virāgo maggo, vimutti phalanti. Virāgakathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 1 Mahāvagga 1.4. Indriyakathā |4| 1.4.1 Paṭhamasuttantaniddesa Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca— 2 “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni”. 3 Imāni pañcindriyāni katihākārehi visujjhanti? Imāni pañcindriyāni pannarasahi ākārehi visujjhanti. Assaddhe puggale parivajjayato, saddhe puggale sevato bhajato payirupāsato, pasādanīye suttante paccavekkhato—imehi tīhākārehi saddhindriyaṁ visujjhati. Kusīte puggale 3319 --- ps1 4:3 parivajjayato, āraddhavīriye puggale sevato bhajato payirupāsato, sammappadhāne paccavekkhato—imehi tīhākārehi vīriyindriyaṁ visujjhati. Muṭṭhassatī puggale parivajjayato, upaṭṭhitassatī puggale sevato bhajato payirupāsato, satipaṭṭhāne paccavekkhato—imehi tīhākārehi satindriyaṁ visujjhati. Asamāhite puggale parivajjayato, samāhite puggale sevato bhajato payirupāsato, jhānavimokkhe paccavekkhato—imehi tīhākārehi samādhindriyaṁ visujjhati. Duppaññe puggale parivajjayato, paññavante puggale sevato bhajato payirupāsato, gambhīrañāṇacariyaṁ paccavekkhato—imehi tīhākārehi paññindriyaṁ visujjhati. Iti ime pañca puggale parivajjayato, pañca puggale sevato bhajato payirupāsato, pañca suttantakkhandhe paccavekkhato—imehi pannarasahi ākārehi imāni pañcindriyāni visujjhanti. 4 Katihākārehi pañcindriyāni bhāviyanti, katihākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvanā hoti? Dasahākārehi pañcindriyāni bhāviyanti, dasahākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvanā hoti. Assaddhiyaṁ pajahanto saddhindriyaṁ bhāveti, saddhindriyaṁ bhāvento assaddhiyaṁ pajahati; kosajjaṁ pajahanto vīriyindriyaṁ bhāveti, vīriyindriyaṁ bhāvento kosajjaṁ pajahati; pamādaṁ pajahanto satindriyaṁ bhāveti, satindriyaṁ bhāvento pamādaṁ pajahati; uddhaccaṁ pajahanto samādhindriyaṁ bhāveti, samādhindriyaṁ bhāvento uddhaccaṁ pajahati; avijjaṁ pajahanto paññindriyaṁ bhāveti, paññindriyaṁ bhāvento avijjaṁ pajahati. Imehi dasahākārehi pañcindriyāni bhāviyanti, imehi dasahākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvanā hoti. 5 Katihākārehi pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni? Dasahākārehi pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Assaddhiyassa pahīnattā suppahīnattā saddhindriyaṁ bhāvitaṁ hoti subhāvitaṁ; saddhindriyassa bhāvitattā subhāvitattā assaddhiyaṁ pahīnaṁ hoti suppahīnaṁ. Kosajjassa pahīnattā suppahīnattā vīriyindriyaṁ bhāvitaṁ hoti subhāvitaṁ; vīriyindriyassa bhāvitattā subhāvitattā kosajjaṁ pahīnaṁ hoti suppahīnaṁ. Pamādassa pahīnattā suppahīnattā satindriyaṁ bhāvitaṁ hoti subhāvitaṁ; satindriyassa bhāvitattā subhāvitattā pamādo pahīno hoti suppahīno. Uddhaccassa pahīnattā suppahīnattā samādhindriyaṁ bhāvitaṁ hoti subhāvitaṁ; samādhindriyassa bhāvitattā subhāvitattā uddhaccaṁ pahīnaṁ hoti suppahīnaṁ. Avijjāya pahīnattā paññindriyaṁ bhāvitaṁ hoti subhāvitaṁ; paññindriyassa bhāvitattā subhāvitattā avijjā pahīnā hoti suppahīnā. Imehi dasahākārehi pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. 6 Katihākārehi pañcindriyāni bhāviyanti, katihākārehi pañcindriyāni bhāvitāni ceva honti subhāvitāni ca paṭippassaddhāni ca suppaṭippassaddhāni ca? Catūhākārehi pañcindriyāni bhāviyanti catūhākārehi pañcindriyāni bhāvitāni ceva honti subhāvitāni ca paṭippassaddhāni ca suppaṭippassaddhāni ca. Sotāpattimaggakkhaṇe pañcindriyāni bhāviyanti; sotāpattiphalakkhaṇe pañcindriyāni bhāvitāni ceva honti subhāvitāni ca paṭippassaddhāni ca suppaṭippassaddhāni ca. Sakadāgāmimaggakkhaṇe pañcindriyāni bhāviyanti; sakadāgāmiphalakkhaṇe pañcindriyāni bhāvitāni ceva honti subhāvitāni ca paṭippassaddhāni ca suppaṭippassaddhāni ca. Anāgāmimaggakkhaṇe pañcindriyāni bhāviyanti; anāgāmiphalakkhaṇe pañcindriyāni bhāvitāni ceva honti subhāvitāni ca paṭippassaddhāni ca suppaṭippassaddhāni ca. Arahattamaggakkhaṇe pañcindriyāni bhāviyanti; arahattaphalakkhaṇe pañcindriyāni bhāvitāni ceva honti subhāvitāni ca paṭippassaddhāni ca suppaṭippassaddhāni ca. Iti catasso maggavisuddhiyo, catasso phalavisuddhiyo, catasso samucchedavisuddhiyo, catasso paṭippassaddhivisuddhiyo. Imehi catūhākārehi pañcindriyāni bhāviyanti; imehi catūhākārehi pañcindriyāni bhāvitāni ceva honti subhāvitāni ca paṭippassaddhāni ca suppaṭippassaddhāni ca. 7 Katinaṁ puggalānaṁ indriyabhāvanā; kati puggalā bhāvitindriyā? Aṭṭhannaṁ puggalānaṁ indriyabhāvanā; tayo puggalā bhāvitindriyā. Katamesaṁ aṭṭhannaṁ puggalānaṁ indriyabhāvanā? Sattannañca sekkhānaṁ, puthujjanakalyāṇakassa ca—imesaṁ 3320 --- ps1 4:7 aṭṭhannaṁ puggalānaṁ indriyabhāvanā. Katame tayo puggalā bhāvitindriyā? Savanena buddho tathāgatassa sāvako khīṇāsavo bhāvitindriyo, sayaṁ bhūtaṭṭhena paccekasambuddho bhāvitindriyo, appameyyaṭṭhena tathāgato arahaṁ sammāsambuddho bhāvitindriyo—ime tayo puggalā bhāvitindriyā. Iti imesaṁ aṭṭhannaṁ puggalānaṁ indriyabhāvanā; ime tayo puggalā bhāvitindriyā. Suttantaniddeso paṭhamo. 8 1.4.2. Dutiyasuttantaniddesa Sāvatthinidānaṁ. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. 9 Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā; na ca panete āyasmantā sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 10 Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā; te ca panāyasmantā sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. 11 Katihākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ samudayo hoti; katihākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ samudayaṁ pajānāti? Katihākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ atthaṅgamo hoti; katihākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ atthaṅgamaṁ pajānāti? Katihākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ assādo hoti, katihākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ assādaṁ pajānāti? Katihākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ ādīnavo hoti; katihākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ ādīnavaṁ pajānāti? Katihākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ nissaraṇaṁ hoti; katihākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ nissaraṇaṁ pajānāti? 12 Cattārīsāya ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ samudayo hoti; cattārīsāya ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ samudayaṁ pajānāti. Cattārīsāya ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ atthaṅgamo hoti; cattārīsāya ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ atthaṅgamaṁ pajānāti. Pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ assādo hoti; pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ assādaṁ pajānāti. Pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ ādīnavo hoti; pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ ādīnavaṁ pajānāti. Asītisataṁ ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ nissaraṇaṁ hoti; asītisataṁ ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ nissaraṇaṁ pajānāti. 13 Katamehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ samudayo hoti; katamehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ samudayaṁ pajānāti? Adhimokkhatthāya āvajjanāya samudayo saddhindriyassa samudayo hoti, adhimokkhavasena chandassa samudayo saddhindriyassa samudayo hoti, adhimokkhavasena manasikārassa samudayo saddhindriyassa samudayo hoti, saddhindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṁ saddhindriyassa samudayo hoti; paggahatthāya āvajjanāya samudayo vīriyindriyassa samudayo hoti, paggahavasena chandassa samudayo vīriyindriyassa samudayo hoti, paggahavasena manasikārassa samudayo vīriyindriyassa samudayo hoti, vīriyindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṁ vīriyindriyassa samudayo hoti; upaṭṭhānatthāya āvajjanāya samudayo satindriyassa samudayo hoti, upaṭṭhānavasena chandassa samudayo satindriyassa samudayo hoti, upaṭṭhānavasena manasikārassa samudayo satindriyassa samudayo hoti, satindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṁ satindriyassa samudayo hoti; avikkhepatthāya āvajjanāya samudayo samādhindriyassa samudayo hoti, avikkhepavasena chandassa samudayo samādhindriyassa samudayo hoti, avikkhepavasena manasikārassa samudayo samādhindriyassa samudayo hoti, samādhindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṁ samādhindriyassa samudayo hoti; dassanatthāya āvajjanāya samudayo paññindriyassa samudayo hoti, dassanavasena chandassa samudayo paññindriyassa samudayo hoti, dassanavasena manasikārassa 3321 --- ps1 4:13 samudayo paññindriyassa samudayo hoti, paññindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṁ paññindriyassa samudayo hoti. Adhimokkhatthāya āvajjanāya samudayo saddhindriyassa samudayo hoti, paggahatthāya āvajjanāya samudayo vīriyindriyassa samudayo hoti, upaṭṭhānatthāya āvajjanāya samudayo satindriyassa samudayo hoti, avikkhepatthāya āvajjanāya samudayo samādhindriyassa samudayo hoti, dassanatthāya āvajjanāya samudayo paññindriyassa samudayo hoti. Adhimokkhavasena chandassa samudayo saddhindriyassa samudayo hoti, paggahavasena chandassa samudayo vīriyindriyassa samudayo hoti, upaṭṭhānavasena chandassa samudayo satindriyassa samudayo hoti, avikkhepavasena chandassa samudayo samādhindriyassa samudayo hoti, dassanavasena chandassa samudayo paññindriyassa samudayo hoti. Adhimokkhavasena manasikārassa samudayo saddhindriyassa samudayo hoti, paggahavasena manasikārassa samudayo vīriyindriyassa samudayo hoti, upaṭṭhānavasena manasikārassa samudayo satindriyassa samudayo hoti, avikkhepavasena manasikārassa samudayo samādhindriyassa samudayo hoti, dassanavasena manasikārassa samudayo paññindriyassa samudayo hoti. Saddhindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṁ saddhindriyassa samudayo hoti vīriyindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṁ vīriyindriyassa samudayo hoti, satindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṁ satindriyassa samudayo hoti, samādhindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṁ samādhindriyassa samudayo hoti, paññindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṁ paññindriyassa samudayo hoti. 14 Imehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ samudayo hoti, imehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ samudayaṁ pajānāti. 15 Katamehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ atthaṅgamo hoti; katamehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ atthaṅgamaṁ pajānāti? Adhimokkhatthāya āvajjanāya atthaṅgamo saddhindriyassa atthaṅgamo hoti, adhimokkhavasena chandassa atthaṅgamo saddhindriyassa atthaṅgamo hoti, adhimokkhavasena manasikārassa atthaṅgamo saddhindriyassa atthaṅgamo hoti, saddhindriyassa vasena ekattaanupaṭṭhānaṁ saddhindriyassa vasena atthaṅgamo hoti; paggahatthāya āvajjanāya atthaṅgamo vīriyindriyassa atthaṅgamo hoti, paggahavasena chandassa atthaṅgamo vīriyindriyassa atthaṅgamo hoti, paggahavasena manasikārassa atthaṅgamo vīriyindriyassa atthaṅgamo hoti, vīriyindriyassa vasena ekattaanupaṭṭhānaṁ vīriyindriyassa atthaṅgamo hoti; upaṭṭhānatthāya āvajjanāya atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, upaṭṭhānavasena chandassa atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, upaṭṭhānavasena manasikārassa atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, satindriyassa vasena ekattaanupaṭṭhānaṁ satindriyassa atthaṅgamo hoti; avikkhepatthāya āvajjanāya atthaṅgamo samādhindriyassa atthaṅgamo hoti, avikkhepavasena chandassa atthaṅgamo samādhindriyassa atthaṅgamo hoti, avikkhepavasena manasikārassa atthaṅgamo samādhindriyassa atthaṅgamo hoti, samādhindriyassa vasena ekattaanupaṭṭhānaṁ samādhindriyassa atthaṅgamo hoti; dassanatthāya āvajjanāya atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti, dassanavasena chandassa atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti, dassanavasena manasikārassa atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti, paññindriyassa vasena ekattaanupaṭṭhānaṁ paññindriyassa atthaṅgamo hoti. 16 Adhimokkhatthāya āvajjanāya atthaṅgamo saddhindriyassa atthaṅgamo hoti, paggahatthāya āvajjanāya atthaṅgamo vīriyindriyassa atthaṅgamo hoti, upaṭṭhānatthāya āvajjanāya atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, avikkhepatthāya āvajjanāya atthaṅgamo samādhindriyassa atthaṅgamo hoti, dassanatthāya āvajjanāya atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti. Adhimokkhavasena chandassa atthaṅgamo saddhindriyassa atthaṅgamo hoti, paggahavasena chandassa atthaṅgamo vīriyindriyassa atthaṅgamo hoti, 3322 --- ps1 4:16 upaṭṭhānavasena chandassa atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, avikkhepavasena chandassa atthaṅgamo samādhindriyassa atthaṅgamo hoti, dassanavasena chandassa atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti. Adhimokkhavasena manasikārassa atthaṅgamo saddhindriyassa atthaṅgamo hoti, paggahavasena manasikārassa atthaṅgamo vīriyindriyassa atthaṅgamo hoti, upaṭṭhānavasena manasikārassa atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, avikkhepavasena manasikārassa atthaṅgamo samādhindriyassa atthaṅgamo hoti, dassanavasena manasikārassa atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti. Saddhindriyassa vasena ekattaanupaṭṭhānaṁ saddhindriyassa atthaṅgamo hoti, vīriyindriyassa vasena ekattaanupaṭṭhānaṁ vīriyindriyassa atthaṅgamo hoti, satindriyassa vasena ekattaanupaṭṭhānaṁ satindriyassa atthaṅgamo hoti, samādhindriyassa vasena ekattaanupaṭṭhānaṁ samādhindriyassa atthaṅgamo hoti, paññindriyassa vasena ekattaanupaṭṭhānaṁ paññindriyassa atthaṅgamo hoti. 17 Imehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ atthaṅgamo hoti; imehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ atthaṅgamaṁ pajānāti. 18 1.4.2.1. Assādaniddesa Katamehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ assādo hoti; katamehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ assādaṁ pajānāti? Assaddhiyassa anupaṭṭhānaṁ saddhindriyassa assādo hoti, assaddhiyapariḷāhassa anupaṭṭhānaṁ saddhindriyassa assādo hoti, adhimokkhacariyāya vesārajjaṁ saddhindriyassa assādo hoti, santo ca vihārādhigamo saddhindriyassa assādo hoti, yaṁ saddhindriyaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ ayaṁ saddhindriyassa assādo. 19 Kosajjassa anupaṭṭhānaṁ vīriyindriyassa assādo hoti, kosajjapariḷāhassa anupaṭṭhānaṁ vīriyindriyassa assādo hoti, paggahacariyāya vesārajjaṁ vīriyindriyassa assādo hoti, santo ca vihārādhigamo vīriyindriyassa assādo hoti, yaṁ vīriyindriyaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ ayaṁ vīriyindriyassa assādo. 20 Pamādassa anupaṭṭhānaṁ satindriyassa assādo hoti, pamādapariḷāhassa anupaṭṭhānaṁ satindriyassa assādo hoti, upaṭṭhānacariyāya vesārajjaṁ satindriyassa assādo hoti, santo ca vihārādhigamo satindriyassa assādo hoti, yaṁ satindriyaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ ayaṁ satindriyassa assādo. 21 Uddhaccassa anupaṭṭhānaṁ samādhindriyassa assādo hoti, uddhaccapariḷāhassa anupaṭṭhānaṁ samādhindriyassa assādo hoti, avikkhepacariyāya vesārajjaṁ samādhindriyassa assādo hoti, santo ca vihārādhigamo samādhindriyassa assādo hoti, yaṁ samādhindriyaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ ayaṁ samādhindriyassa assādo. 22 Avijjāya anupaṭṭhānaṁ paññindriyassa assādo hoti, avijjāpariḷāhassa anupaṭṭhānaṁ paññindriyassa assādo hoti, dassanacariyāya vesārajjaṁ paññindriyassa assādo hoti, santo ca vihārādhigamo paññindriyassa assādo hoti, yaṁ paññindriyaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ ayaṁ paññindriyassa assādo. 23 Imehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ assādo hoti; imehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ assādaṁ pajānāti. 24 1.4.2.2. Ādīnavaniddesa Katamehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ ādīnavo hoti; katamehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ ādīnavaṁ pajānāti? Assaddhiyassa upaṭṭhānaṁ saddhindriyassa ādīnavo hoti, assaddhiyapariḷāhassa upaṭṭhānaṁ saddhindriyassa ādīnavo hoti, aniccaṭṭhena saddhindriyassa ādīnavo hoti, dukkhaṭṭhena saddhindriyassa ādīnavo hoti, anattaṭṭhena saddhindriyassa ādīnavo hoti. 25 Kosajjassa upaṭṭhānaṁ vīriyindriyassa ādīnavo hoti, kosajjapariḷāhassa upaṭṭhānaṁ vīriyindriyassa ādīnavo hoti, aniccaṭṭhena vīriyindriyassa ādīnavo hoti, dukkhaṭṭhena …pe… anattaṭṭhena vīriyindriyassa ādīnavo hoti. 26 Pamādassa upaṭṭhānaṁ satindriyassa ādīnavo hoti, pamādapariḷāhassa upaṭṭhānaṁ satindriyassa ādīnavo hoti, aniccaṭṭhena satindriyassa ādīnavo hoti, dukkhaṭṭhena …pe… anattaṭṭhena satindriyassa ādīnavo hoti. 27 Uddhaccassa upaṭṭhānaṁ samādhindriyassa 3323 --- ps1 4:27 ādīnavo hoti, uddhaccapariḷāhassa upaṭṭhānaṁ samādhindriyassa ādīnavo hoti, aniccaṭṭhena samādhindriyassa ādīnavo hoti, dukkhaṭṭhena …pe… anattaṭṭhena samādhindriyassa ādīnavo hoti. 28 Avijjāya upaṭṭhānaṁ paññindriyassa ādīnavo hoti, avijjāpariḷāhassa upaṭṭhānaṁ paññindriyassa ādīnavo hoti, aniccaṭṭhena paññindriyassa ādīnavo hoti, dukkhaṭṭhena paññindriyassa ādīnavo hoti, anattaṭṭhena paññindriyassa ādīnavo hoti. 29 Imehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ ādīnavo hoti; imehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ ādīnavaṁ pajānāti. 30 1.4.2.3. Nissaraṇaniddesa Katamehi asītisataṁ ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ nissaraṇaṁ hoti; katamehi asītisataṁ ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ nissaraṇaṁ pajānāti? 31 Adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ assaddhiyā nissaṭaṁ hoti, assaddhiyapariḷāhā nissaṭaṁ hoti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca nissaṭaṁ hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi nissaṭaṁ hoti, tato paṇītatarasaddhindriyassa paṭilābhā purimatarasaddhindriyā nissaṭaṁ hoti. 32 Paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ kosajjā nissaṭaṁ hoti, kosajjapariḷāhā nissaṭaṁ hoti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca nissaṭaṁ hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi nissaṭaṁ hoti, tato paṇītataravīriyindriyassa paṭilābhā purimataravīriyindriyā nissaṭaṁ hoti. 33 Upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ pamādā nissaṭaṁ hoti, pamādapariḷāhā nissaṭaṁ hoti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca nissaṭaṁ hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi nissaṭaṁ hoti, tato paṇītatarasatindriyassa paṭilābhā purimatarasatindriyā nissaṭaṁ hoti. 34 Avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ uddhaccā nissaṭaṁ hoti, uddhaccapariḷāhā nissaṭaṁ hoti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca nissaṭaṁ hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi nissaṭaṁ hoti, tato paṇītatarasamādhindriyassa paṭilābhā purimatarasamādhindriyā nissaṭaṁ hoti. 35 Dassanaṭṭhena paññindriyaṁ avijjāya nissaṭaṁ hoti, avijjāpariḷāhā nissaṭaṁ hoti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca nissaṭaṁ hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi nissaṭaṁ hoti, tato paṇītatarapaññindriyassa paṭilābhā purimatarapaññindriyā nissaṭaṁ hoti. 36 Pubbabhāge pañcahi indriyehi paṭhamajjhānavasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, paṭhame jhāne pañcahindriyehi dutiyajjhānavasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, dutiye jhāne pañcahindriyehi tatiyajjhānavasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, tatiye jhāne pañcahindriyehi catutthajjhānavasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, catutthe jhāne pañcahindriyehi ākāsānañcāyatanasamāpattivasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā pañcahindriyehi viññāṇañcāyatanasamāpattivasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā pañcahindriyehi ākiñcaññāyatanasamāpattivasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, ākiñcaññāyatanasamāpattiyā pañcahindriyehi nevasaññānāsaññāyatanasamāpattivasena pañcindriyāni nissaṭāni honti. 37 Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā pañcahindriyehi aniccānupassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, aniccānupassanāya pañcahindriyehi dukkhānupassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, dukkhānupassanāya pañcahindriyehi anattānupassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, anattānupassanāya pañcahindriyehi nibbidānupassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, nibbidānupassanāya pañcahindriyehi virāgānupassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, virāgānupassanāya pañcahindriyehi nirodhānupassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, nirodhānupassanāya pañcahindriyehi paṭinissaggānupassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, paṭinissaggānupassanāya pañcahindriyehi khayānupassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, khayānupassanāya pañcahindriyehi vayānupassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, vayānupassanāya pañcahindriyehi vipariṇāmānupassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, vipariṇāmānupassanāya pañcahindriyehi animittānupassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, 3324 --- ps1 4:37 animittānupassanāya pañcahindriyehi appaṇihitānupassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, appaṇihitānupassanāya pañcahindriyehi suññatānupassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti suññatānupassanāya pañcahindriyehi adhipaññādhammavipassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti. Adhipaññādhammavipassanāya pañcahindriyehi yathābhūtañāṇadassanavasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, yathābhūtañāṇadassane pañcahindriyehi ādīnavānupassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, ādīnavānupassanāya pañcahindriyehi paṭisaṅkhānupassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, paṭisaṅkhānupassanāya pañcahindriyehi vivaṭṭanānupassanāvasena pañcindriyāni nissaṭāni honti. 38 Vivaṭṭanānupassanāya pañcahindriyehi sotāpattimaggavasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, sotāpattimagge pañcahindriyehi sotāpattiphalasamāpattivasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, sotāpattiphalasamāpattiyā pañcahindriyehi sakadāgāmimaggavasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, sakadāgāmimagge pañcahindriyehi sakadāgāmiphalasamāpattivasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, sakadāgāmiphalasamāpattiyā pañcahindriyehi anāgāmimaggavasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, anāgāmimagge pañcahindriyehi anāgāmiphalasamāpattivasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, anāgāmiphalasamāpattiyā pañcahindriyehi arahattamaggavasena pañcindriyāni nissaṭāni honti, arahattamagge pañcahindriyehi arahattaphalasamāpattivasena pañcindriyāni nissaṭāni honti. 39 Nekkhamme pañcindriyāni kāmacchandato nissaṭāni honti, abyāpāde pañcindriyāni byāpādato nissaṭāni honti, ālokasaññāya pañcindriyāni thinamiddhato nissaṭāni honti, avikkhepe pañcindriyāni uddhaccato nissaṭāni honti, dhammavavatthāne pañcindriyāni vicikicchāya nissaṭāni honti, ñāṇe pañcindriyāni avijjāya nissaṭāni honti, pāmojje pañcindriyāni aratiyā nissaṭāni honti. 40 Paṭhame jhāne pañcindriyāni nīvaraṇehi nissaṭāni honti, dutiye jhāne pañcindriyāni vitakkavicārehi nissaṭāni honti, tatiye jhāne pañcindriyāni pītiyā nissaṭāni honti, catutthe jhāne pañcindriyāni sukhadukkhehi nissaṭāni honti, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā pañcindriyāni rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya nissaṭāni honti, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā pañcindriyāni ākāsānañcāyatanasaññāya nissaṭāni honti, ākiñcaññāyatanasamāpattiyā pañcindriyāni viññāṇañcāyatanasaññāya nissaṭāni honti, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā pañcindriyāni ākiñcaññāyatanasaññāya nissaṭāni honti. 41 Aniccānupassanāya pañcindriyāni niccasaññāya nissaṭāni honti, dukkhānupassanāya pañcindriyāni sukhasaññāya nissaṭāni honti, anattānupassanāya pañcindriyāni attasaññāya nissaṭāni honti, nibbidānupassanāya pañcindriyāni nandiyā nissaṭāni honti, virāgānupassanāya pañcindriyāni rāgato nissaṭāni honti, nirodhānupassanāya pañcindriyāni samudayato nissaṭāni honti, paṭinissaggānupassanāya pañcindriyāni ādānato nissaṭāni honti, khayānupassanāya pañcindriyāni ghanasaññāya nissaṭāni honti, vayānupassanāya pañcindriyāni āyūhanato nissaṭāni honti, vipariṇāmānupassanāya pañcindriyāni dhuvasaññāya nissaṭāni honti, animittānupassanāya pañcindriyāni nimittato nissaṭāni honti, appaṇihitānupassanāya pañcindriyāni paṇidhiyā nissaṭāni honti, suññatānupassanāya pañcindriyāni abhinivesato nissaṭāni honti. Adhipaññādhammavipassanāya pañcindriyāni sārādānābhinivesato nissaṭāni honti, yathābhūtañāṇadassane pañcindriyāni sammohābhinivesato nissaṭāni honti, ādīnavānupassanāya pañcindriyāni ālayābhinivesato nissaṭāni honti, paṭisaṅkhānupassanāya pañcindriyāni appaṭisaṅkhāya nissaṭāni honti, vivaṭṭanānupassanāya pañcindriyāni saññogābhinivesato nissaṭāni honti. 42 Sotāpattimagge pañcindriyāni diṭṭhekaṭṭhehi kilesehi nissaṭāni honti, sakadāgāmimagge pañcindriyāni oḷārikehi kilesehi nissaṭāni honti, anāgāmimagge pañcindriyāni anusahagatehi kilesehi nissaṭāni honti, arahattamagge 3325 --- ps1 4:42 pañcindriyāni sabbakilesehi nissaṭāni honti, sabbesaññeva khīṇāsavānaṁ tattha tattha pañcindriyāni nissaṭāni ceva honti sunissaṭāni ca paṭippassaddhāni ca suppaṭippassaddhāni ca. 43 Imehi asītisataṁ ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ nissaraṇaṁ hoti; imehi asītisataṁ ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ nissaraṇaṁ pajānāti. Suttantaniddeso dutiyo. Paṭhamabhāṇavāro. 44 1.4.3. Tatiyasuttantaniddesa Sāvatthinidānaṁ. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Kattha ca, bhikkhave, saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu sotāpattiyaṅgesu—ettha saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kattha ca, bhikkhave, vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu sammappadhānesu—ettha vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kattha ca, bhikkhave, satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu satipaṭṭhānesu—ettha satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kattha ca, bhikkhave, samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu jhānesu—ettha samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kattha ca, bhikkhave, paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu ariyasaccesu—ettha paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ”. 45 Catūsu sotāpattiyaṅgesu saddhindriyassa vasena katihākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Catūsu sammappadhānesu vīriyindriyassa vasena katihākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Catūsu satipaṭṭhānesu satindriyassa vasena katihākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Catūsu jhānesu samādhindriyassa vasena katihākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Catūsu ariyasaccesu paññindriyassa vasena katihākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? 46 Catūsu sotāpattiyaṅgesu saddhindriyassa vasena vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni. Catūsu sammappadhānesu vīriyindriyassa vasena vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni. Catūsu satipaṭṭhānesu satindriyassa vasena vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni. Catūsu jhānesu samādhindriyassa vasena vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni. Catūsu ariyasaccesu paññindriyassa vasena vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni. 47 1.4.3.1. Pabhedagaṇananiddesa Catūsu sotāpattiyaṅgesu saddhindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Sappurisasaṁseve sotāpattiyaṅge adhimokkhādhipateyyaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, saddhindriyassa vasena paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ; saddhammasavane sotāpattiyaṅge … yonisomanasikāre sotāpattiyaṅge … dhammānudhammapaṭipattiyā sotāpattiyaṅge adhimokkhādhipateyyaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, saddhindriyassa vasena paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Catūsu sotāpattiyaṅgesu saddhindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni. 48 Catūsu sammappadhānesu vīriyindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya sammappadhāne paggahādhipateyyaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, vīriyindriyassa vasena upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya sammappadhāne …pe… anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya sammappadhāne …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā sammappadhāne paggahādhipateyyaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, vīriyindriyassa vasena upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Catūsu sammappadhānesu vīriyindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni. 49 Catūsu satipaṭṭhānesu satindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi 3326 --- ps1 4:49 pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhāne upaṭṭhānādhipateyyaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, satindriyassa vasena avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhāne …pe… citte cittānupassanāsatipaṭṭhāne … dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhāne upaṭṭhānādhipateyyaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, satindriyassa vasena avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Catūsu satipaṭṭhānesu satindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni. 50 Catūsu jhānesu samādhindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Paṭhame jhāne avikkhepādhipateyyaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, samādhindriyassa vasena dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Dutiye jhāne …pe… tatiye jhāne … catutthe jhāne avikkhepādhipateyyaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, samādhindriyassa vasena dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Catūsu jhānesu samādhindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni. 51 Catūsu ariyasaccesu paññindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni? Dukkhe ariyasacce dassanādhipateyyaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paññindriyassa vasena adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Dukkhasamudaye ariyasacce …pe… dukkhanirodhe ariyasacce … dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasacce dassanādhipateyyaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paññindriyassa vasena adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Catūsu ariyasaccesu paññindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcindriyāni daṭṭhabbāni. 52 1.4.3.2. Cariyavāra Catūsu sotāpattiyaṅgesu saddhindriyassa vasena katihākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ cariyā daṭṭhabbā? 53 Catūsu sammappadhānesu …pe… catūsu satipaṭṭhānesu … catūsu jhānesu … catūsu ariyasaccesu paññindriyassa vasena katihākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ cariyā daṭṭhabbā? Catūsu sotāpattiyaṅgesu saddhindriyassa vasena vīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ cariyā daṭṭhabbā. Catūsu sammappadhānesu …pe… catūsu satipaṭṭhānesu … catūsu jhānesu … catūsu ariyasaccesu paññindriyassa vasena vīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ cariyā daṭṭhabbā. 54 Catūsu sotāpattiyaṅgesu saddhindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ cariyā daṭṭhabbā? Sappurisasaṁseve sotāpattiyaṅge adhimokkhādhipateyyaṭṭhena saddhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, saddhindriyassa vasena paggahaṭṭhena vīriyindriyassa cariyā daṭṭhabbā, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyassa cariyā daṭṭhabbā, avikkhepaṭṭhena samādhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, dassanaṭṭhena paññindriyassa cariyā daṭṭhabbā. Saddhammasavane sotāpattiyaṅge …pe… yoniso manasikāre sotāpattiyaṅge … dhammānudhammapaṭipattiyā sotāpattiyaṅge adhimokkhādhipateyyaṭṭhena saddhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, saddhindriyassa vasena paggahaṭṭhena vīriyindriyassa cariyā daṭṭhabbā, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyassa cariyā daṭṭhabbā, avikkhepaṭṭhena samādhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, dassanaṭṭhena paññindriyassa cariyā daṭṭhabbā. Catūsu sotāpattiyaṅgesu saddhindriyassa 3327 --- ps1 4:54 vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ cariyā daṭṭhabbā. 55 Catūsu sammappadhānesu vīriyindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ cariyā daṭṭhabbā? Anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya sammappadhāne paggahādhipateyyaṭṭhena vīriyindriyassa cariyā daṭṭhabbā, vīriyindriyassa vasena upaṭṭhānaṭṭhena satindriyassa cariyā daṭṭhabbā, avikkhepaṭṭhena samādhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, dassanaṭṭhena paññindriyassa cariyā daṭṭhabbā, adhimokkhaṭṭhena saddhindriyassa cariyā daṭṭhabbā. Uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya sammappadhāne …pe… anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya sammappadhāne …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā sammappadhāne paggahādhipateyyaṭṭhena vīriyindriyassa cariyā daṭṭhabbā …pe… catūsu sammappadhānesu vīriyindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ cariyā daṭṭhabbā. 56 Catūsu satipaṭṭhānesu satindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ cariyā daṭṭhabbā? Kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhāne upaṭṭhānādhipateyyaṭṭhena satindriyassa cariyā daṭṭhabbā, satindriyassa vasena avikkhepaṭṭhena samādhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, dassanaṭṭhena paññindriyassa cariyā daṭṭhabbā, adhimokkhaṭṭhena saddhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, paggahaṭṭhena vīriyindriyassa cariyā daṭṭhabbā. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhāne …pe… citte cittānupassanāsatipaṭṭhāne …pe… dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhāne upaṭṭhānādhipateyyaṭṭhena satindriyassa cariyā daṭṭhabbā …pe… catūsu satipaṭṭhānesu satindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ cariyā daṭṭhabbā. 57 Catūsu jhānesu samādhindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ cariyā daṭṭhabbā? Paṭhame jhāne avikkhepādhipateyyaṭṭhena samādhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, samādhindriyassa vasena dassanaṭṭhena paññindriyassa cariyā daṭṭhabbā, adhimokkhaṭṭhena saddhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, paggahaṭṭhena vīriyindriyassa cariyā daṭṭhabbā, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyassa cariyā daṭṭhabbā. Dutiye jhāne …pe… tatiye jhāne …pe… catutthe jhāne avikkhepādhipateyyaṭṭhena samādhindriyassa cariyā daṭṭhabbā …pe… catūsu jhānesu samādhindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ cariyā daṭṭhabbā. 58 Catūsu ariyasaccesu paññindriyassa vasena katamehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ cariyā daṭṭhabbā? Dukkhe ariyasacce dassanādhipateyyaṭṭhena paññindriyassa cariyā daṭṭhabbā, paññindriyassa vasena adhimokkhaṭṭhena saddhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, paggahaṭṭhena vīriyindriyassa cariyā daṭṭhabbā, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyassa cariyā daṭṭhabbā, avikkhepaṭṭhena samādhindriyassa cariyā daṭṭhabbā. Dukkhasamudaye ariyasacce …pe… dukkhanirodhe ariyasacce … dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasacce dassanādhipateyyaṭṭhena paññindriyassa cariyā daṭṭhabbā, paññindriyassa vasena adhimokkhaṭṭhena saddhindriyassa cariyā daṭṭhabbā, paggahaṭṭhena vīriyindriyassa cariyā daṭṭhabbā, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyassa cariyā daṭṭhabbā, avikkhepaṭṭhena samādhindriyassa cariyā daṭṭhabbā. Catūsu ariyasaccesu paññindriyassa vasena imehi vīsatiyā ākārehi pañcannaṁ indriyānaṁ cariyā daṭṭhabbā. 59 1.4.3.3. Cāravihāraniddesa Cāro ca vihāro ca anubuddho hoti paṭividdho, yathācarantaṁ yathāviharantaṁ viññū sabrahmacārī gambhīresu ṭhānesu okappeyyuṁ—“addhā, ayamāyasmā patto vā pāpuṇissati vā”. 60 Cariyāti aṭṭha cariyāyo—iriyāpathacariyā, āyatanacariyā, saticariyā, samādhicariyā, ñāṇacariyā, maggacariyā, patticariyā, lokatthacariyāti. Iriyāpathacariyāti catūsu iriyāpathesu. Āyatanacariyāti chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. Saticariyāti catūsu satipaṭṭhānesu. Samādhicariyāti catūsu jhānesu. Ñāṇacariyāti catūsu ariyasaccesu. Maggacariyāti catūsu ariyamaggesu. Patticariyāti 3328 --- ps1 4:60 catūsu sāmaññaphalesu. Lokatthacariyāti tathāgatesu arahantesu sammāsambuddhesu, padese paccekabuddhesu, padese sāvakesu. Iriyāpathacariyā ca paṇidhisampannānaṁ, āyatanacariyā ca indriyesu guttadvārānaṁ, saticariyā ca appamādavihārīnaṁ, samādhicariyā ca adhicittamanuyuttānaṁ, ñāṇacariyā ca buddhisampannānaṁ, maggacariyā ca sammāpaṭipannānaṁ, patticariyā ca adhigataphalānaṁ, lokatthacariyā ca tathāgatānaṁ arahantānaṁ sammāsambuddhānaṁ, padese paccekabuddhānaṁ, padese sāvakānaṁ. Imā aṭṭha cariyāyo. 61 Aparāpi aṭṭha cariyāyo. Adhimuccanto saddhāya carati, paggaṇhanto vīriyena carati, upaṭṭhāpento satiyā carati, avikkhepaṁ karonto samādhinā carati, pajānanto paññāya carati, vijānanto viññāṇacariyāya carati, evaṁ paṭipannassa kusalā dhammā āyāpentīti āyatanacariyāya carati, evaṁ paṭipanno visesamadhigacchatīti visesacariyāya carati—imā aṭṭha cariyāyo. 62 Aparāpi aṭṭha cariyāyo. Dassanacariyā ca sammādiṭṭhiyā, abhiniropanacariyā ca sammāsaṅkappassa, pariggahacariyā ca sammāvācāya, samuṭṭhānacariyā ca sammākammantassa, vodānacariyā ca sammāājīvassa, paggahacariyā ca sammāvāyāmassa, upaṭṭhānacariyā ca sammāsatiyā, avikkhepacariyā ca sammāsamādhissa—imā aṭṭha cariyāyo. 63 Vihāroti adhimuccanto saddhāya viharati, paggaṇhanto vīriyena viharati, upaṭṭhāpento satiyā viharati, avikkhepaṁ karonto samādhinā viharati, pajānanto paññāya viharati. 64 Anubuddhoti saddhindriyassa adhimokkhaṭṭho anubuddho hoti, vīriyindriyassa paggahaṭṭho anubuddho hoti, satindriyassa upaṭṭhānaṭṭho anubuddho hoti, samādhindriyassa avikkhepaṭṭho anubuddho hoti, paññindriyassa dassanaṭṭho anubuddho hoti. 65 Paṭividdhoti saddhindriyassa adhimokkhaṭṭho paṭividdho hoti, vīriyindriyassa paggahaṭṭho paṭividdho hoti, satindriyassa upaṭṭhānaṭṭho paṭividdho hoti, samādhindriyassa avikkhepaṭṭho paṭividdho hoti, paññindriyassa dassanaṭṭho paṭividdho hoti. Yathācarantanti evaṁ saddhāya carantaṁ, evaṁ vīriyena carantaṁ, evaṁ satiyā carantaṁ, evaṁ samādhinā carantaṁ, evaṁ paññāya carantaṁ. Yathāviharantanti evaṁ saddhāya viharantaṁ, evaṁ vīriyena viharantaṁ, evaṁ satiyā viharantaṁ, evaṁ samādhinā viharantaṁ, evaṁ paññāya viharantaṁ. Viññūti viññū vibhāvī medhāvī paṇḍitā buddhisampannā. Sabrahmacārīti ekakammaṁ ekuddeso samasikkhatā. Gambhīresu ṭhānesūti gambhīrāni ṭhānāni vuccanti jhānā ca vimokkhā ca samādhī ca samāpattiyo ca maggā ca phalāni ca abhiññāyo ca paṭisambhidā ca. Okappeyyunti saddaheyyuṁ adhimucceyyuṁ. Addhāti ekaṁsavacanametaṁ nissaṁsayavacanametaṁ nikkaṅkhavacanametaṁ advejjhavacanametaṁ adveḷhakavacanametaṁ niyogavacanametaṁ apaṇṇakavacanametaṁ avatthāpanavacanametaṁ—addhāti. Āyasmāti piyavacanametaṁ garuvacanametaṁ sagāravasappatissādhivacanametaṁ—āyasmāti. Patto vāti adhigato vā. Pāpuṇissati vāti adhigamissati vā. Suttantaniddeso tatiyo. 66 1.4.4. Catutthasuttantaniddesa Purimanidānaṁ. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imāni pañcindriyāni katihākārehi kenaṭṭhena daṭṭhabbāni? Imāni pañcindriyāni chahākārehi tenaṭṭhena daṭṭhabbāni—ādhipateyyaṭṭhena ādivisodhanaṭṭhena adhimattaṭṭhena, adhiṭṭhānaṭṭhena, pariyādānaṭṭhena, patiṭṭhāpakaṭṭhena”. 67 1.4.4.1. Ādhipateyyaṭṭhaniddesa Kathaṁ ādhipateyyaṭṭhena indriyāni daṭṭhabbāni? Assaddhiyaṁ pajahato adhimokkhādhipateyyaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, saddhindriyassa vasena paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kosajjaṁ pajahato paggahādhipateyyaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, vīriyindriyassa vasena 3329 --- ps1 4:67 upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Pamādaṁ pajahato upaṭṭhānādhipateyyaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, satindriyassa vasena avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Uddhaccaṁ pajahato avikkhepādhipateyyaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, samādhindriyassa vasena dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Avijjaṁ pajahato dassanādhipateyyaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paññindriyassa vasena adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. 68 Kāmacchandaṁ pajahato nekkhammavasena adhimokkhādhipateyyaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, saddhindriyassa vasena paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kāmacchandaṁ pajahato nekkhammavasena paggahādhipateyyaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, vīriyindriyassa vasena upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kāmacchandaṁ pajahato nekkhammavasena upaṭṭhānādhipateyyaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, satindriyassa vasena avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kāmacchandaṁ pajahato nekkhammavasena avikkhepādhipateyyaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, samādhindriyassa vasena dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kāmacchandaṁ pajahato nekkhammavasena dassanādhipateyyaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paññindriyassa vasena adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. 69 Byāpādaṁ pajahato abyāpādavasena …pe… thinamiddhaṁ pajahato ālokasaññāvasena …pe… sabbakilese pajahato arahattamaggavasena adhimokkhādhipateyyaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, saddhindriyassa vasena paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, dassanaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ …pe… sabbakilese pajahato arahattamaggavasena dassanādhipateyyaṭṭhena paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paññindriyassa vasena adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Evaṁ ādhipateyyaṭṭhena indriyāni daṭṭhabbāni. 70 1.4.4.2. Ādivisodhanaṭṭhaniddesa Kathaṁ ādivisodhanaṭṭhena indriyāni daṭṭhabbāni? Adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ, assaddhiyasaṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi—saddhindriyassa ādivisodhanā. Paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ, kosajjasaṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi—vīriyindriyassa ādivisodhanā. Upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ, pamādasaṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi—satindriyassa ādivisodhanā. Avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ, uddhaccasaṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi—samādhindriyassa ādivisodhanā. Dassanaṭṭhena paññindriyaṁ, avijjāsaṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi—paññindriyassa ādivisodhanā. Nekkhamme pañcindriyāni, kāmacchandasaṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi—pañcannaṁ indriyānaṁ 3330 --- ps1 4:70 ādivisodhanā. Abyāpāde pañcindriyāni, byāpādasaṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi—pañcannaṁ indriyānaṁ ādivisodhanā …pe… arahattamagge pañcindriyāni, sabbakilesasaṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi—pañcannaṁ indriyānaṁ ādivisodhanā. Evaṁ ādivisodhanaṭṭhena indriyāni daṭṭhabbāni. 71 1.4.4.3. Adhimattaṭṭhaniddesa Kathaṁ adhimattaṭṭhena indriyāni daṭṭhabbāni? Saddhindriyassa bhāvanāya chando uppajjati—chandavasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Chandavasena pāmojjaṁ uppajjati—pāmojjavasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Pāmojjavasena pīti uppajjati—pītivasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Pītivasena passaddhi uppajjati—passaddhivasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Passaddhivasena sukhaṁ uppajjati—sukhavasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Sukhavasena obhāso uppajjati—obhāsavasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Obhāsavasena saṁvego uppajjati—saṁvegavasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Saṁvejetvā cittaṁ samādahati—samādhivasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Tathā samāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ paggaṇhāti—paggahavasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Tathāpaggahitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhati—upekkhāvasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Upekkhāvasena nānattakilesehi cittaṁ vimuccati—vimokkhavasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Vimuttattā te dhammā ekarasā honti—ekarasaṭṭhena bhāvanāvasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Bhāvitattā tato paṇītatare vivaṭṭanti—vivaṭṭanāvasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Vivaṭṭitattā tato vosajjati—vosaggavasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Vosajjitattā tato nirujjhanti—nirodhavasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti. 72 Nirodhavasena dve vosaggā—pariccāgavosaggo ca, pakkhandanavosaggo ca. Kilese ca khandhe ca pariccajatīti—pariccāgavosaggo. Nirodhanibbānadhātuyā cittaṁ pakkhandatīti—pakkhandanavosaggo. Nirodhavasena ime dve vosaggā. 73 Assaddhiyassa pahānāya chando uppajjati …pe… assaddhiyapariḷāhassa pahānāya chando uppajjati … diṭṭhekaṭṭhānaṁ kilesānaṁ pahānāya chando uppajjati … oḷārikānaṁ kilesānaṁ pahānāya chando uppajjati … anusahagatānaṁ kilesānaṁ pahānāya chando uppajjati … sabbakilesānaṁ pahānāya chando uppajjati—chandavasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti …pe… vīriyindriyassa bhāvanāya chando uppajjati …pe… kosajjassa pahānāya chando uppajjati … kosajjapariḷāhassa pahānāya chando uppajjati … diṭṭhekaṭṭhānaṁ kilesānaṁ pahānāya chando uppajjati …pe… sabbakilesānaṁ pahānāya chando uppajjati … satindriyassa bhāvanāya chando uppajjati …pe… pamādassa pahānāya chando uppajjati … pamādapariḷāhassa pahānāya chando uppajjati …pe… sabbakilesānaṁ pahānāya chando uppajjati … samādhindriyassa bhāvanāya chando uppajjati …pe… uddhaccassa pahānāya chando uppajjati uddhaccapariḷāhassa pahānāya chando uppajjati …pe… sabbakilesānaṁ pahānāya chando uppajjati … paññindriyassa bhāvanāya chando uppajjati …pe… avijjāya pahānāya chando uppajjati … avijjāpariḷāhassa pahānāya chando uppajjati … diṭṭhekaṭṭhānaṁ kilesānaṁ pahānāya chando uppajjati … oḷārikānaṁ kilesānaṁ pahānāya chando uppajjati … anusahagatānaṁ kilesānaṁ pahānāya chando uppajjati … sabbakilesānaṁ pahānāya chando uppajjati—chandavasena paññāvasena paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Chandavasena pāmojjaṁ uppajjati—pāmojjavasena paññāvasena paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Pāmojjavasena pīti uppajjati—pītivasena paññāvasena paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Pītivasena passaddhi uppajjati—passaddhivasena paññāvasena paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Passaddhivasena sukhaṁ uppajjati—sukhavasena paññāvasena paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Sukhavasena obhāso uppajjati—obhāsavasena paññāvasena 3331 --- ps1 4:73 paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Obhāsavasena saṁvego uppajjati—saṁvegavasena paññāvasena paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Saṁvejetvā cittaṁ samādahati—samādhivasena paññāvasena paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ paggaṇhāti—paggahavasena paññāvasena paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Tathāpaggahitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhati—upekkhāvasena paññāvasena paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Upekkhāvasena nānattakilesehi cittaṁ vimuccati—vimokkhavasena paññāvasena paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Vimuttattā te dhammā ekarasā honti—bhāvanāvasena paññāvasena paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Bhāvitattā tato paṇītatare vivaṭṭanti—vivaṭṭanāvasena paññāvasena paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Vivaṭṭitattā tato vosajjati—vosaggavasena paññāvasena paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. Vosajjitattā tato nirujjhanti—nirodhavasena paññāvasena paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti. 74 Nirodhavasena dve vosaggā—pariccāgavosaggo ca, pakkhandanavosaggo ca. Kilese ca khandhe ca pariccajatīti—pariccāgavosaggo. Nirodhanibbānadhātuyā cittaṁ pakkhandatīti—pakkhandanavosaggo. Nirodhavasena ime dve vosaggā. Evaṁ adhimattaṭṭhena indriyāni daṭṭhabbāni. Dutiyabhāṇavāro. 75 1.4.4.4. Adhiṭṭhānaṭṭhaniddesa Kathaṁ adhiṭṭhānaṭṭhena indriyāni daṭṭhabbāni? Saddhindriyassa bhāvanāya chando uppajjati—chandavasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhiṭṭhāti. Chandavasena pāmojjaṁ uppajjati—pāmojjavasena saddhāvasena saddhindriyaṁ adhiṭṭhāti …pe… evaṁ adhiṭṭhānaṭṭhena indriyāni daṭṭhabbāni. 76 1.4.4.5. Pariyādānaṭṭhaniddesa Kathaṁ pariyādānaṭṭhena indriyāni daṭṭhabbāni? Adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ assaddhiyaṁ pariyādiyati, assaddhiyapariḷāhaṁ pariyādiyati. Paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ kosajjaṁ pariyādiyati, kosajjapariḷāhaṁ pariyādiyati. Upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ pamādaṁ pariyādiyati, pamādapariḷāhaṁ pariyādiyati. Avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ uddhaccaṁ pariyādiyati, uddhaccapariḷāhaṁ pariyādiyati. Dassanaṭṭhena paññindriyaṁ avijjaṁ pariyādiyati, avijjāpariḷāhaṁ pariyādiyati. Nekkhamme pañcindriyāni kāmacchandaṁ pariyādiyanti. Abyāpāde pañcindriyāni byāpādaṁ pariyādiyanti. Ālokasaññāya pañcindriyāni thinamiddhaṁ pariyādiyanti. Avikkhepe pañcindriyāni uddhaccaṁ pariyādiyanti …pe… arahattamagge pañcindriyāni sabbakilese pariyādiyanti. Evaṁ pariyādānaṭṭhena indriyāni daṭṭhabbāni. 77 1.4.4.6. Patiṭṭhāpakaṭṭhaniddesa Kathaṁ patiṭṭhāpakaṭṭhena indriyāni daṭṭhabbāni? Saddho saddhindriyaṁ adhimokkhe patiṭṭhāpeti, saddhassa saddhindriyaṁ adhimokkhe patiṭṭhāpeti. Vīriyavā vīriyindriyaṁ paggahe patiṭṭhāpeti, vīriyavato vīriyindriyaṁ paggahe patiṭṭhāpeti. Satimā satindriyaṁ upaṭṭhāne patiṭṭhāpeti, satimato satindriyaṁ upaṭṭhāne patiṭṭhāpeti. Samāhito samādhindriyaṁ avikkhepe patiṭṭhāpeti, samāhitassa samādhindriyaṁ avikkhepe patiṭṭhāpeti. Paññavā paññindriyaṁ dassane patiṭṭhāpeti, paññavato paññindriyaṁ dassane patiṭṭhāpeti. Yogāvacaro pañcindriyāni nekkhamme patiṭṭhāpeti, yogāvacarassa pañcindriyāni nekkhamme patiṭṭhāpenti. Yogāvacaro pañcindriyāni abyāpāde patiṭṭhāpeti, yogāvacarassa pañcindriyāni abyāpāde patiṭṭhāpenti. Yogāvacaro pañcindriyāni ālokasaññāya patiṭṭhāpeti, yogāvacarassa pañcindriyāni ālokasaññāya patiṭṭhāpenti. Yogāvacaro pañcindriyāni avikkhepe patiṭṭhāpeti, yogāvacarassa pañcindriyāni avikkhepe patiṭṭhāpenti …pe… yogāvacaro pañcindriyāni arahattamagge patiṭṭhāpeti, yogāvacarassa pañcindriyāni arahattamagge patiṭṭhāpenti. Evaṁ patiṭṭhāpakaṭṭhena indriyāni daṭṭhabbāni. Suttantaniddeso catuttho. 78 1.4.5. Indriyasamodhāna Puthujjano samādhiṁ bhāvento katihākārehi upaṭṭhānakusalo hoti? Sekkho samādhiṁ bhāvento katihākārehi upaṭṭhānakusalo hoti? Vītarāgo samādhiṁ bhāvento katihākārehi upaṭṭhānakusalo hoti? Puthujjano samādhiṁ bhāvento sattahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti. Sekkho samādhiṁ bhāvento 3332 --- ps1 4:78 aṭṭhahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti. Vītarāgo samādhiṁ bhāvento dasahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti. 79 Puthujjano samādhiṁ bhāvento katamehi sattahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti? Āvajjitattā ārammaṇūpaṭṭhānakusalo hoti, samathanimittūpaṭṭhānakusalo hoti, paggahanimittūpaṭṭhānakusalo hoti, avikkhepūpaṭṭhānakusalo hoti, obhāsūpaṭṭhānakusalo hoti, sampahaṁsanūpaṭṭhānakusalo hoti, upekkhūpaṭṭhānakusalo hoti—puthujjano samādhiṁ bhāvento imehi sattahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti. 80 Sekkho samādhiṁ bhāvento katamehi aṭṭhahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti? Āvajjitattā ārammaṇūpaṭṭhānakusalo hoti, samathanimittūpaṭṭhānakusalo hoti, paggahanimittūpaṭṭhānakusalo hoti, avikkhepūpaṭṭhānakusalo hoti, obhāsūpaṭṭhānakusalo hoti, sampahaṁsanūpaṭṭhānakusalo hoti, upekkhūpaṭṭhānakusalo hoti, ekattūpaṭṭhānakusalo hoti—sekkho samādhiṁ bhāvento imehi aṭṭhahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti. 81 Vītarāgo samādhiṁ bhāvento katamehi dasahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti? Āvajjitattā ārammaṇūpaṭṭhānakusalo hoti …pe… ekattūpaṭṭhānakusalo hoti, ñāṇūpaṭṭhānakusalo hoti, vimuttūpaṭṭhānakusalo hoti—vītarāgo samādhiṁ bhāvento imehi dasahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti. 82 Puthujjano vipassanaṁ bhāvento katihākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, katihākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti? Sekkho vipassanaṁ bhāvento katihākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, katihākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti? Vītarāgo vipassanaṁ bhāvento katihākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, katihākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti? 83 Puthujjano vipassanaṁ bhāvento navahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, navahi ākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti. Sekkho vipassanaṁ bhāvento dasahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, dasahi ākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti. Vītarāgo vipassanaṁ bhāvento dvādasahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, dvādasahi ākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti. 84 Puthujjano vipassanaṁ bhāvento katamehi navahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, katamehi navahi ākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti? Aniccato upaṭṭhānakusalo hoti, niccato anupaṭṭhānakusalo hoti. Dukkhato upaṭṭhānakusalo hoti, sukhato anupaṭṭhānakusalo hoti. Anattato upaṭṭhānakusalo hoti, attato anupaṭṭhānakusalo hoti. Khayato upaṭṭhānakusalo hoti, ghanato anupaṭṭhānakusalo hoti. Vayato upaṭṭhānakusalo hoti, āyūhanānupaṭṭhānakusalo hoti. Vipariṇāmūpaṭṭhānakusalo hoti, dhuvato anupaṭṭhānakusalo hoti. Animittūpaṭṭhānakusalo hoti, nimittānupaṭṭhānakusalo hoti. Appaṇihitūpaṭṭhānakusalo hoti, paṇidhianupaṭṭhānakusalo hoti. Suññatūpaṭṭhānakusalo hoti, abhinivesānupaṭṭhānakusalo hoti—puthujjano vipassanaṁ bhāvento imehi navahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, imehi navahi ākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti. 85 Sekkho vipassanaṁ bhāvento katamehi dasahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, katamehi dasahi ākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti? Aniccato upaṭṭhānakusalo hoti, niccato anupaṭṭhānakusalo hoti …pe… suññatūpaṭṭhānakusalo hoti, abhinivesānupaṭṭhānakusalo hoti. Ñāṇūpaṭṭhānakusalo hoti, añāṇānupaṭṭhānakusalo hoti—sekkho vipassanaṁ bhāvento imehi dasahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, imehi dasahi ākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti. 86 Vītarāgo vipassanaṁ bhāvento katamehi dvādasahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, katamehi dvādasahi ākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti? Aniccato upaṭṭhānakusalo hoti, niccato anupaṭṭhānakusalo hoti …pe… ñāṇūpaṭṭhānakusalo hoti, añāṇānupaṭṭhānakusalo hoti. Visaññogūpaṭṭhānakusalo hoti, saññogānupaṭṭhānakusalo hoti. Nirodhūpaṭṭhānakusalo hoti, saṅkhārānupaṭṭhānakusalo hoti—vītarāgo vipassanaṁ bhāvento imehi dvādasahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, imehi dvādasahi ākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti. 87 Āvajjitattā ārammaṇūpaṭṭhānakusalavasena indriyāni samodhāneti, gocarañca pajānāti, samatthañca paṭivijjhati …pe… dhamme samodhāneti, gocarañca pajānāti, samatthañca paṭivijjhati. Indriyāni samodhānetīti kathaṁ 3333 --- ps1 4:87 indriyāni samodhāneti? Adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ samodhāneti …pe… samathanimittūpaṭṭhānakusalavasena, paggahanimittūpaṭṭhānakusalavasena, avikkhepūpaṭṭhānakusalavasena, obhāsūpaṭṭhānakusalavasena, sampahaṁsanūpaṭṭhānakusalavasena, upekkhūpaṭṭhānakusalavasena, ekattūpaṭṭhānakusalavasena, ñāṇūpaṭṭhānakusalavasena, vimuttūpaṭṭhānakusalavasena. 88 Aniccato upaṭṭhānakusalavasena, niccato anupaṭṭhānakusalavasena, dukkhato upaṭṭhānakusalavasena, sukhato anupaṭṭhānakusalavasena, anattato upaṭṭhānakusalavasena, attato anupaṭṭhānakusalavasena, khayato upaṭṭhānakusalavasena, ghanato anupaṭṭhānakusalavasena, vayato upaṭṭhānakusalavasena, āyūhanānupaṭṭhānakusalavasena, vipariṇāmūpaṭṭhānakusalavasena, dhuvato anupaṭṭhānakusalavasena, animittūpaṭṭhānakusalavasena, nimittānupaṭṭhānakusalavasena, appaṇihitūpaṭṭhānakusalavasena, paṇidhianupaṭṭhānakusalavasena, suññatūpaṭṭhānakusalavasena, abhinivesānupaṭṭhānakusalavasena, ñāṇūpaṭṭhānakusalavasena, añāṇānupaṭṭhānakusalavasena, visaññogūpaṭṭhānakusalavasena, saññogānupaṭṭhānakusalavasena, nirodhūpaṭṭhānakusalavasena, saṅkhārānupaṭṭhānakusalavasena indriyāni samodhāneti, gocarañca pajānāti, samatthañca paṭivijjhati. 89 Catusaṭṭhiyā ākārehi tiṇṇannaṁ indriyānaṁ vasibhāvatā paññā āsavānaṁ khaye ñāṇaṁ. Katamesaṁ tiṇṇannaṁ indriyānaṁ? Anaññātaññassāmītindriyassa, aññindriyassa, aññātāvindriyassa. 90 Anaññātaññassāmītindriyaṁ kati ṭhānāni gacchati? Aññindriyaṁ kati ṭhānāni gacchati? Aññātāvindriyaṁ kati ṭhānāni gacchati? Anaññātaññassāmītindriyaṁ ekaṁ ṭhānaṁ gacchati—sotāpattimaggaṁ. Aññindriyaṁ cha ṭhānāni gacchati—sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmimaggaṁ, sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmimaggaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattamaggaṁ. Aññātāvindriyaṁ ekaṁ ṭhānaṁ gacchati—arahattaphalaṁ. 91 Sotāpattimaggakkhaṇe anaññātaññassāmītindriyassa saddhindriyaṁ adhimokkhaparivāraṁ hoti, vīriyindriyaṁ paggahaparivāraṁ hoti, satindriyaṁ upaṭṭhānaparivāraṁ hoti, samādhindriyaṁ avikkhepaparivāraṁ hoti, paññindriyaṁ dassanaparivāraṁ hoti, manindriyaṁ vijānanaparivāraṁ hoti, somanassindriyaṁ abhisandanaparivāraṁ hoti, jīvitindriyaṁ pavattasantatādhipateyyaparivāraṁ hoti. Sotāpattimaggakkhaṇe jātā dhammā, ṭhapetvā cittasamuṭṭhānaṁ rūpaṁ, sabbeva kusalā honti, sabbeva anāsavā honti, sabbeva niyyānikā honti, sabbeva apacayagāmino honti, sabbeva lokuttarā honti, sabbeva nibbānārammaṇā honti. Sotāpattimaggakkhaṇe anaññātaññassāmītindriyassa imāni aṭṭhindriyāni sahajātaparivārā honti, aññamaññaparivārā honti, nissayaparivārā honti, sampayuttaparivārā honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṁsaṭṭhā honti, sampayuttā honti. Teva tassa ākārā ceva honti parivārā ca. 92 Sotāpattiphalakkhaṇe …pe… arahattaphalakkhaṇe aññātāvindriyassa saddhindriyaṁ adhimokkhaparivāraṁ hoti …pe… jīvitindriyaṁ pavattasantatādhipateyyaparivāraṁ hoti. Arahattaphalakkhaṇe jātā dhammā sabbeva abyākatā honti, ṭhapetvā cittasamuṭṭhānaṁ rūpaṁ sabbeva anāsavā honti, sabbeva lokuttarā honti, sabbeva nibbānārammaṇā honti. Arahattaphalakkhaṇe aññātāvindriyassa imāni aṭṭhindriyāni sahajātaparivārā honti. Teva tassa ākārā ceva honti parivārā ca. Iti imāni aṭṭha aṭṭhakāni catusaṭṭhi honti. 93 Āsavāti katame te āsavā? Kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo. Katthete āsavā khīyanti? Sotāpattimaggena anavaseso diṭṭhāsavo khīyati. Apāyagamanīyo kāmāsavo khīyati, apāyagamanīyo bhavāsavo khīyati, apāyagamanīyo avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Sakadāgāmimaggena oḷāriko kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Anāgāmimaggena anavaseso kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. 3334 --- ps1 4:93 Arahattamaggena anavaseso bhavāsavo khīyati, anavaseso avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. 94 Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci, Atho aviññātamajānitabbaṁ; Sabbaṁ abhiññāsi yadatthi neyyaṁ, Tathāgato tena samantacakkhūti. 95 Samantacakkhūti kenaṭṭhena samantacakkhu? Cuddasa buddhañāṇāni—dukkhe ñāṇaṁ buddhañāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ buddhañāṇaṁ …pe… sabbaññutaññāṇaṁ buddhañāṇaṁ, anāvaraṇañāṇaṁ buddhañāṇaṁ. Imāni cuddasa buddhañāṇāni. Imesaṁ cuddasannaṁ buddhañāṇānaṁ aṭṭha ñāṇāni sāvakasādhāraṇāni, cha ñāṇāni asādhāraṇāni sāvakehi. 96 Yāvatā dukkhassa dukkhaṭṭho ñāto, aññāto dukkhaṭṭho natthīti—samantacakkhu. Yaṁ samantacakkhu taṁ paññindriyaṁ. Paññindriyassa vasena adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ. Yāvatā dukkhassa dukkhaṭṭho diṭṭho vidito sacchikato phassito paññāya; aphassito paññāya dukkhaṭṭho natthīti—samantacakkhu. Yaṁ samantacakkhu taṁ paññindriyaṁ. Paññindriyassa vasena adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ. Yāvatā samudayassa samudayaṭṭho …pe… yāvatā nirodhassa nirodhaṭṭho … yāvatā maggassa maggaṭṭho … yāvatā atthapaṭisambhidāya atthapaṭisambhidaṭṭho … yāvatā dhammapaṭisambhidāya dhammapaṭisambhidaṭṭho … yāvatā niruttipaṭisambhidāya niruttipaṭisambhidaṭṭho … yāvatā paṭibhānapaṭisambhidāya paṭibhānapaṭisambhidaṭṭho … yāvatā indriyaparopariyattañāṇaṁ … yāvatā sattānaṁ āsayānusaye ñāṇaṁ … yāvatā yamakapāṭihīre ñāṇaṁ … yāvatā mahākaruṇāsamāpattiyā ñāṇaṁ … yāvatā sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, taṁ ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya. Aphassitaṁ paññāya natthīti—samantacakkhu. Yaṁ samantacakkhu taṁ paññindriyaṁ. Paññindriyassa vasena adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ. 97 Saddahanto paggaṇhāti, paggaṇhanto saddahati. Saddahanto upaṭṭhāpeti, upaṭṭhāpento saddahati. Saddahanto samādahati, samādahanto saddahati. Saddahanto pajānāti, pajānanto saddahati. Paggaṇhanto upaṭṭhāpeti, upaṭṭhāpento paggaṇhāti. Paggaṇhanto samādahati, samādahanto paggaṇhāti. Paggaṇhanto pajānāti, pajānanto paggaṇhāti. Paggaṇhanto saddahati, saddahanto paggaṇhāti. Upaṭṭhāpento samādahati, samādahanto upaṭṭhāpeti. Upaṭṭhāpento pajānāti, pajānanto upaṭṭhāpeti. Upaṭṭhāpento saddahati, saddahanto upaṭṭhāpeti. Upaṭṭhāpento paggaṇhāti, paggaṇhanto upaṭṭhāpeti. Samādahanto pajānāti, pajānanto samādahati. Samādahanto saddahati, saddahanto samādahati. Samādahanto paggaṇhāti, paggaṇhanto samādahati. Samādahanto upaṭṭhāpeti, upaṭṭhāpento samādahati. Pajānanto saddahati, saddahanto pajānāti. Pajānanto paggaṇhāti, paggaṇhanto pajānāti. Pajānanto upaṭṭhāpeti, upaṭṭhāpento pajānāti. Pajānanto samādahati, samādahanto pajānāti. 98 Saddahitattā paggahitaṁ, paggahitattā saddahitaṁ. Saddahitattā upaṭṭhāpitaṁ, upaṭṭhāpitattā saddahitaṁ. Saddahitattā samādahitaṁ, samādahitattā saddahitaṁ. Saddahitattā pajānitaṁ, pajānitattā saddahitaṁ. Paggahitattā upaṭṭhāpitaṁ, upaṭṭhāpitattā paggahitaṁ. Paggahitattā samādahitaṁ, samādahitattā paggahitaṁ. Paggahitattā pajānitaṁ pajānitattā paggahitaṁ. Paggahitattā saddahitaṁ, saddahitattā paggahitaṁ. Upaṭṭhāpitattā samādahitaṁ, samādahitattā upaṭṭhāpitaṁ. Upaṭṭhāpitattā pajānitaṁ, pajānitattā upaṭṭhāpitaṁ. Upaṭṭhāpitattā saddahitaṁ, saddahitattā upaṭṭhāpitaṁ. Upaṭṭhāpitattā paggahitaṁ, paggahitattā upaṭṭhāpitaṁ. Samādahitattā pajānitaṁ, pajānitattā samādahitaṁ. Samādahitattā saddahitaṁ, saddahitattā samādahitaṁ. Samādahitattā paggahitaṁ, paggahitattā samādahitaṁ. Samādahitattā upaṭṭhāpitaṁ, upaṭṭhāpitattā samādahitaṁ. 3335 --- ps1 4:98 Pajānitattā saddahitaṁ, saddahitattā pajānitaṁ. Pajānitattā paggahitaṁ, paggahitattā pajānitaṁ. Pajānitattā upaṭṭhāpitaṁ, upaṭṭhāpitattā pajānitaṁ. Pajānitattā samādahitaṁ, samādahitattā pajānitaṁ. 99 Yaṁ buddhacakkhu taṁ buddhañāṇaṁ, yaṁ buddhañāṇaṁ taṁ buddhacakkhu, yena cakkhunā tathāgato satte passati apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino, appekacce naparalokavajjabhayadassāvino. 100 Apparajakkhe mahārajakkheti saddho puggalo apparajakkho, assaddho puggalo mahārajakkho. Āraddhavīriyo puggalo apparajakkho, kusīto puggalo mahārajakkho. Upaṭṭhitassati puggalo apparajakkho, muṭṭhassati puggalo mahārajakkho. Samāhito puggalo apparajakkho, asamāhito puggalo mahārajakkho. Paññavā puggalo apparajakkho, duppañño puggalo mahārajakkho. 101 Tikkhindriye mudindriyeti saddho puggalo tikkhindriyo, assaddho puggalo mudindriyo …pe… paññavā puggalo tikkhindriyo, duppañño puggalo mudindriyo. Svākāre dvākāreti saddho puggalo svākāro, assaddho puggalo dvākāro …pe… paññavā puggalo svākāro, duppañño puggalo dvākāro. Suviññāpaye duviññāpayeti saddho puggalo suviññāpayo, assaddho puggalo duviññāpayo …pe… paññavā puggalo suviññāpayo, duppañño puggalo duviññāpayo. 102 Appekacce paralokavajjabhayadassāvino, appekacce naparalokavajjabhayadassāvinoti saddho puggalo paralokavajjabhayadassāvī, assaddho puggalo naparalokavajjabhayadassāvī. Āraddhavīriyo puggalo paralokavajjabhayadassāvī, kusīto puggalo naparalokavajjabhayadassāvī …pe… paññavā puggalo paralokavajjabhayadassāvī, duppañño puggalo naparalokavajjabhayadassāvī. 103 Lokoti khandhaloko dhātuloko āyatanaloko vipattibhavaloko vipattisambhavaloko sampattibhavaloko sampattisambhavaloko. 104 Eko loko—sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Dve lokā—nāmañca rūpañca. Tayo lokā—tisso vedanā. Cattāro lokā—cattāro āhārā. Pañca lokā—pañcupādānakkhandhā. Cha lokā—cha ajjhattikāni āyatanāni. Satta lokā—satta viññāṇaṭṭhitiyo. Aṭṭha lokā—aṭṭha lokadhammā. Nava lokā—nava sattāvāsā. Dasa lokā—dasāyatanāni. Dvādasa lokā—dvādasāyatanāni. Aṭṭhārasa lokā—aṭṭhārasa dhātuyo. 105 Vajjanti sabbe kilesā vajjā, sabbe duccaritā vajjā, sabbe abhisaṅkhārā vajjā, sabbe bhavagāmikammā vajjā. Iti imasmiñca loke imasmiñca vajje tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā honti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake. Imehi paññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānāti passati aññāti paṭivijjhatīti. Tatiyabhāṇavāro. Indriyakathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 3 Paññāvagga 3.7. Samasīsakathā |7| Sabbadhammānaṁ sammāsamucchede nirodhe ca anupaṭṭhānatā paññā samasīsaṭṭhe ñāṇaṁ. 2 Sabbadhammānanti pañcakkhandhā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo, kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammā, kāmāvacarā dhammā, rūpāvacarā dhammā, arūpāvacarā dhammā, apariyāpannā dhammā. Sammā samucchedeti nekkhammena kāmacchandaṁ sammā samucchindati, abyāpādena byāpādaṁ sammā samucchindati, ālokasaññāya thinamiddhaṁ sammā samucchindati, avikkhepena uddhaccaṁ sammā samucchindati, dhammavavatthānena vicikicchaṁ sammā samucchindati, ñāṇena avijjaṁ sammā samucchindati, pāmojjena aratiṁ sammā samucchindati, paṭhamena jhānena nīvaraṇe sammā samucchindati …pe… arahattamaggena sabbakilese sammā samucchindati. 3 Nirodheti nekkhammena kāmacchandaṁ nirodheti, abyāpādena byāpādaṁ nirodheti, ālokasaññāya thinamiddhaṁ nirodheti, avikkhepena uddhaccaṁ nirodheti, dhammavavatthānena vicikicchaṁ nirodheti, ñāṇena avijjaṁ nirodheti, pāmojjena aratiṁ nirodheti, paṭhamena jhānena nīvaraṇe nirodheti …pe… arahattamaggena sabbakilese nirodheti. 4 Anupaṭṭhānatāti nekkhammaṁ paṭiladdhassa kāmacchando na upaṭṭhāti, 3336 --- ps3 7:4 abyāpādaṁ paṭiladdhassa byāpādo na upaṭṭhāti, ālokasaññaṁ paṭiladdhassa thinamiddhaṁ na upaṭṭhāti, avikkhepaṁ paṭiladdhassa uddhaccaṁ na upaṭṭhāti, dhammavavatthānaṁ paṭiladdhassa vicikicchā na upaṭṭhāti, ñāṇaṁ paṭiladdhassa avijjā na upaṭṭhāti, pāmojjaṁ paṭiladdhassa arati na upaṭṭhāti, paṭhamaṁ jhānaṁ paṭiladdhassa nīvaraṇā na upaṭṭhanti …pe… arahattamaggaṁ paṭiladdhassa sabbakilesā na upaṭṭhanti. 5 Samanti kāmacchandassa pahīnattā nekkhammaṁ samaṁ, byāpādassa pahīnattā abyāpādo samaṁ, thinamiddhassa pahīnattā ālokasaññā samaṁ, uddhaccassa pahīnattā avikkhepo samaṁ, vicikicchāya pahīnattā dhammavavatthānaṁ samaṁ, avijjāya pahīnattā ñāṇaṁ samaṁ, aratiyā pahīnattā pāmojjaṁ samaṁ, nīvaraṇānaṁ pahīnattā paṭhamaṁ jhānaṁ samaṁ …pe… sabbakilesānaṁ pahīnattā arahattamaggo samaṁ. 6 Sīsanti terasa sīsāni—palibodhasīsañca taṇhā, vinibandhanasīsañca māno, parāmāsasīsañca diṭṭhi, vikkhepasīsañca uddhaccaṁ, saṅkilesasīsañca avijjā, adhimokkhasīsañca saddhā, paggahasīsañca vīriyaṁ, upaṭṭhānasīsañca sati, avikkhepasīsañca samādhi, dassanasīsañca paññā, pavattasīsañca jīvitindriyaṁ, gocarasīsañca vimokkho, saṅkhārasīsañca nirodhoti. Samasīsakathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 3 Paññāvagga 3.8. Satipaṭṭhānakathā |8| Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Vedanāsu … citte … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā”ti. 2 Kathaṁ kāye kāyānupassī viharati? Idhekacco pathavīkāyaṁ aniccato anupassati, no niccato; dukkhato anupassati, no sukhato; anattato anupassati, no attato; nibbindati, no nandati; virajjati, no rajjati; nirodheti, no samudeti, paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṁ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṁ pajahati, nibbindanto nandiṁ pajahati, virajjanto rāgaṁ pajahati, nirodhento samudayaṁ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. Imehi sattahi ākārehi kāyaṁ anupassati. Kāyo upaṭṭhānaṁ, no sati. Sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ kāyaṁ anupassati. Tena vuccati—“kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānā”. 3 Bhāvanāti catasso bhāvanā—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā, indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā, tadupagavīriyavāhanaṭṭhena bhāvanā, āsevanaṭṭhena bhāvanā. 4 Idhekacco āpokāyaṁ …pe… tejokāyaṁ … vāyokāyaṁ … kesakāyaṁ … lomakāyaṁ … chavikāyaṁ … cammakāyaṁ … maṁsakāyaṁ … rudhirakāyaṁ … nhārukāyaṁ … aṭṭhikāyaṁ … aṭṭhimiñjakāyaṁ aniccato anupassati, no niccato; dukkhato anupassati, no sukhato; anattato anupassati, no attato; nibbindati, no nandati; virajjati, no rajjati, nirodheti, no samudeti; paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṁ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṁ pajahati, nibbindanto nandiṁ pajahati, virajjanto rāgaṁ pajahati, nirodhento samudayaṁ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. Imehi sattahi ākārehi kāyaṁ anupassati. Kāyo upaṭṭhānaṁ, no sati. Sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ kāyaṁ anupassati. Tena vuccati—“kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānā”. 5 Bhāvanāti catasso bhāvanā—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā, indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā, tadupagavīriyavāhanaṭṭhena bhāvanā, āsevanaṭṭhena bhāvanā. Evaṁ kāye kāyānupassī viharati. 6 Kathaṁ vedanāsu vedanānupassī viharati? Idhekacco sukhaṁ vedanaṁ aniccato anupassati, no niccato …pe… paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahati …pe… paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. Imehi sattahi ākārehi vedanaṁ anupassati. Vedanā upaṭṭhānaṁ, no sati. Sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ vedanaṁ anupassati. Tena vuccati—“vedanāsu 3337 --- ps3 8:6 vedanānupassanāsatipaṭṭhānā”. 7 Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā …pe… idhekacco dukkhaṁ vedanaṁ …pe… adukkhamasukhaṁ vedanaṁ … sāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ … nirāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ … sāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ … nirāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ … sāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ … nirāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ … cakkhusamphassajaṁ vedanaṁ … sotasamphassajaṁ vedanaṁ … ghānasamphassajaṁ vedanaṁ … jivhāsamphassajaṁ vedanaṁ … kāyasamphassajaṁ vedanaṁ … manosamphassajaṁ vedanaṁ aniccato anupassati, no niccato …pe… paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahati …pe… paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. Imehi sattahi ākārehi vedanaṁ anupassati. Vedanā upaṭṭhānaṁ, no sati. Sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ vedanaṁ anupassati. Tena vuccati—“vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānā”. 8 Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… evaṁ vedanāsu vedanānupassī viharati. 9 Kathaṁ citte cittānupassī viharati? Idhekacco sarāgaṁ cittaṁ aniccato anupassati, no niccato …pe… paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahati …pe… paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. Imehi sattahi ākārehi cittaṁ anupassati. Cittaṁ upaṭṭhānaṁ, no sati. Sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ cittaṁ anupassati. Tena vuccati—“citte cittānupassanāsatipaṭṭhānā”. 10 Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. 11 Idhekacco vītarāgaṁ cittaṁ …pe… sadosaṁ cittaṁ … vītadosaṁ cittaṁ … samohaṁ cittaṁ … vītamohaṁ cittaṁ … saṅkhittaṁ cittaṁ … vikkhittaṁ cittaṁ … mahaggataṁ cittaṁ … amahaggataṁ cittaṁ … sauttaraṁ cittaṁ … anuttaraṁ cittaṁ … samāhitaṁ cittaṁ … asamāhitaṁ cittaṁ … vimuttaṁ cittaṁ … avimuttaṁ cittaṁ … cakkhuviññāṇaṁ … sotaviññāṇaṁ … ghānaviññāṇaṁ … jivhāviññāṇaṁ … kāyaviññāṇaṁ … manoviññāṇaṁ aniccato anupassati, no niccato …pe… paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahati …pe… paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. Imehi sattahi ākārehi cittaṁ anupassati. Cittaṁ upaṭṭhānaṁ, no sati. Sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ cittaṁ anupassati. Tena vuccati—“citte cittānupassanāsatipaṭṭhānā”. 12 Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. Evaṁ citte cittānupassī viharati. 13 Kathaṁ dhammesu dhammānupassī viharati? Idhekacco ṭhapetvā kāyaṁ ṭhapetvā vedanaṁ ṭhapetvā cittaṁ tadavasese dhamme aniccato anupassati, no niccato; dukkhato anupassati, no sukhato; anattato anupassati, no attato; nibbindati, no nandati; virajjati, no rajjati; nirodheti, no samudeti; paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṁ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṁ pajahati, nibbindanto nandiṁ pajahati, virajjanto rāgaṁ pajahati, nirodhento samudayaṁ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. Imehi sattahi ākārehi te dhamme anupassati. Dhammā upaṭṭhānaṁ, no sati. Sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena te dhamme anupassati. Tena vuccati—“dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānā”. 14 Bhāvanāti catasso bhāvanā—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā, indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā, tadupagavīriyavāhanaṭṭhena bhāvanā, āsevanaṭṭhena bhāvanā. Evaṁ dhammesu dhammānupassī viharatīti. Satipaṭṭhānakathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 3 Paññāvagga 3.3. Abhisamayakathā |3| Abhisamayoti. Kena abhisameti? Cittena abhisameti. 2 Hañci cittena abhisameti, tena hi aññāṇī abhisameti? Na aññāṇī abhisameti. Ñāṇena abhisameti. 3 Hañci ñāṇena abhisameti, tena hi acittena ca ñāṇena ca acittako abhisameti? Na acittako abhisameti. Cittena ca ñāṇena ca abhisameti. 4 Hañci cittena ca ñāṇena ca abhisameti, tena hi kāmāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti? Na kāmāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti. 5 Tena hi rūpāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti? Na rūpāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti. 6 Tena hi arūpāvacaracittena ca 3338 --- ps3 3:6 ñāṇena ca abhisameti? Na arūpāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti. 7 Tena hi kammassakatacittena ca ñāṇena ca abhisameti? Na kammassakatacittena ca ñāṇena ca abhisameti. 8 Tena hi saccānulomikacittena ca ñāṇena ca abhisameti? Na saccānulomikacittena ca ñāṇena ca abhisameti. 9 Tena hi atītacittena ca ñāṇena ca abhisameti? Na atītacittena ca ñāṇena ca abhisameti. 10 Tena hi anāgatacittena ca ñāṇena ca abhisameti? Na anāgatacittena ca ñāṇena ca abhisameti. 11 Tena hi paccuppannalokiyacittena ca ñāṇena ca abhisameti? Na paccuppannalokiyacittena ca ñāṇena ca abhisameti. Lokuttaramaggakkhaṇe paccuppannacittena ca ñāṇena ca abhisameti. 12 Kathaṁ lokuttaramaggakkhaṇe paccuppannacittena ca ñāṇena ca abhisameti? Lokuttaramaggakkhaṇe uppādādhipateyyaṁ cittaṁ ñāṇassa hetu paccayo ca taṁsampayuttaṁ nirodhagocaraṁ dassanādhipateyyaṁ ñāṇaṁ cittassa hetu paccayo ca taṁsampayuttaṁ ñāṇaṁ nirodhagocaraṁ. Evaṁ lokuttaramaggakkhaṇe paccuppannacittena ca ñāṇena ca abhisameti. 13 Kiṁ nu ettakoyeva abhisamayoti? Na hi. Lokuttaramaggakkhaṇe dassanābhisamayo sammādiṭṭhi, abhiniropanābhisamayo sammāsaṅkappo, pariggahābhisamayo sammāvācā, samuṭṭhānābhisamayo sammākammanto, vodānābhisamayo sammāājīvo, paggahābhisamayo sammāvāyāmo, upaṭṭhānābhisamayo sammāsati, avikkhepābhisamayo sammāsamādhi; upaṭṭhānābhisamayo satisambojjhaṅgo, pavicayābhisamayo dhammavicayasambojjhaṅgo, paggahābhisamayo vīriyasambojjhaṅgo, pharaṇābhisamayo pītisambojjhaṅgo, upasamābhisamayo passaddhisambojjhaṅgo, avikkhepābhisamayo samādhisambojjhaṅgo, paṭisaṅkhānābhisamayo upekkhāsambojjhaṅgo; assaddhiye akampiyābhisamayo saddhābalaṁ, kosajje akampiyābhisamayo vīriyabalaṁ, pamāde akampiyābhisamayo satibalaṁ, uddhacce akampiyābhisamayo samādhibalaṁ, avijjāya akampiyābhisamayo paññābalaṁ; adhimokkhābhisamayo saddhindriyaṁ, paggahābhisamayo vīriyindriyaṁ, upaṭṭhānābhisamayo satindriyaṁ, avikkhepābhisamayo samādhindriyaṁ, dassanābhisamayo paññindriyaṁ. Ādhipateyyaṭṭhena indriyābhisamayo, akampiyaṭṭhena balābhisamayo, niyyānaṭṭhena bojjhaṅgābhisamayo, hetuṭṭhena maggābhisamayo, upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānābhisamayo, padahaṭṭhena sammappadhānābhisamayo, ijjhanaṭṭhena iddhipādābhisamayo, tathaṭṭhena saccābhisamayo, avikkhepaṭṭhena samathābhisamayo, anupassanaṭṭhena vipassanābhisamayo, ekarasaṭṭhena samathavipassanābhisamayo, anativattanaṭṭhena yuganaddhābhisamayo, saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhiabhisamayo, avikkhepaṭṭhena visuddhiabhisamayo, dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhiabhisamayo, muttaṭṭhena vimokkhābhisamayo, paṭivedhaṭṭhena vijjābhisamayo, pariccāgaṭṭhena vimuttiabhisamayo, samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṁ abhisamayo. Chando mūlaṭṭhena abhisamayo, manasikāro samuṭṭhānaṭṭhena abhisamayo, phasso samodhānaṭṭhena abhisamayo, vedanā samosaraṇaṭṭhena abhisamayo, samādhi pamukhaṭṭhena abhisamayo, sati ādhipateyyaṭṭhena abhisamayo, paññā taduttaraṭṭhena abhisamayo, vimutti sāraṭṭhena abhisamayo, amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena abhisamayo. 14 Kiṁ nu ettakoyeva abhisamayoti? Na hi. Sotāpattimaggakkhaṇe dassanābhisamayo sammādiṭṭhi …pe… amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena abhisamayo. 15 Kiṁ nu ettakoyeva abhisamayoti? Na hi. Sotāpattiphalakkhaṇe dassanābhisamayo sammādiṭṭhi …pe… paṭippassaddhaṭṭhena anuppāde ñāṇaṁ abhisamayo. Chando mūlaṭṭhena abhisamayo …pe… amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena abhisamayo. 16 Kiṁ nu ettakoyeva abhisamayoti? Na hi. Sakadāgāmimaggakkhaṇe …pe… sakadāgāmiphalakkhaṇe … anāgāmimaggakkhaṇe … anāgāmiphalakkhaṇe … arahattamaggakkhaṇe …pe… arahattaphalakkhaṇe dassanābhisamayo sammādiṭṭhi, abhiniropanābhisamayo sammāsaṅkappo …pe… paṭippassaddhaṭṭhena anuppāde ñāṇaṁ abhisamayo. Chando mūlaṭṭhena abhisamayo …pe… amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena abhisamayo. 17 Yvāyaṁ kilese pajahati, atīte kilese pajahati …pe… anāgate kilese pajahati, paccuppanne 3339 --- ps3 3:17 kilese pajahati, atīte kilese pajahatīti. Hañci atīte kilese pajahati, tena hi khīṇaṁ khepeti, niruddhaṁ nirodheti, vigataṁ vigameti, atthaṅgataṁ atthaṅgameti, atītaṁ yaṁ na atthi taṁ pajahatīti? Na atīte kilese pajahatīti. Anāgate kilese pajahatīti. Hañci anāgate kilese pajahati, tena hi ajātaṁ pajahati, anibbattaṁ pajahati, anuppannaṁ pajahati, apātubhūtaṁ pajahati, anāgataṁ yaṁ na atthi taṁ pajahatīti? Na anāgate kilese pajahatīti. Paccuppanne kilese pajahatīti. Hañci paccuppanne kilese pajahati, tena hi ratto rāgaṁ pajahati, duṭṭho dosaṁ pajahati, mūḷho mohaṁ pajahati, vinibaddho mānaṁ pajahati, parāmaṭṭho diṭṭhiṁ pajahati, vikkhepagato uddhaccaṁ pajahati, aniṭṭhaṅgato vicikicchaṁ pajahati, thāmagato anusayaṁ pajahati, kaṇhasukkadhammā yuganaddhā samameva vattanti, saṅkilesikā maggabhāvanā hoti? 18 Na hi atīte kilese pajahati, na anāgate kilese pajahati, na paccuppanne kilese pajahatīti. Hañci na atīte kilese pajahati, na anāgate …pe… na paccuppanne kilese pajahati, tena hi natthi maggabhāvanā, natthi phalasacchikiriyā, natthi kilesappahānaṁ, natthi dhammābhisamayoti? Atthi maggabhāvanā, atthi phalasacchikiriyā, atthi kilesappahānaṁ, atthi dhammābhisamayo. Yathā kathaṁ viya? Seyyathāpi taruṇo rukkho ajātaphalo. Tamenaṁ puriso mūlaṁ chindeyya. Ye tassa rukkhassa ajātaphalā, te ajātāyeva na jāyanti, anibbattāyeva na nibbattanti, anuppannāyeva na uppajjanti, apātubhūtāyeva na pātubhavanti. Evamevaṁ uppādo hetu, uppādo paccayo kilesānaṁ nibbattiyāti. Uppāde ādīnavaṁ disvā anuppāde cittaṁ pakkhandati. Anuppāde cittassa pakkhandattā ye uppādapaccayā kilesā nibbatteyyuṁ, te ajātāyeva na jāyanti, anibbattāyeva na nibbattanti, anuppannāyeva na uppajjanti, apātubhūtāyeva na pātubhavanti. Evaṁ hetunirodhā dukkhanirodho. Pavattaṁ hetu, nimittaṁ hetu, āyūhanā hetu. Āyūhanā paccayo kilesānaṁ nibbattiyāti. Āyūhane ādīnavaṁ disvā anāyūhane cittaṁ pakkhandati. Anāyūhane cittassa pakkhandattā, ye āyūhanapaccayā kilesā nibbatteyyuṁ, te ajātāyeva na jāyanti, anibbattāyeva na nibbattanti, anuppannāyeva na uppajjanti, apātubhūtāyeva na pātubhavanti. Evaṁ hetunirodhā dukkhanirodho. Evaṁ atthi maggabhāvanā, atthi phalasacchikiriyā, atthi kilesappahānaṁ, atthi dhammābhisamayoti. Abhisamayakathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 1 Mahāvagga 1.0 Mātikā Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. |0| Sotāvadhāne paññā sutamaye ñāṇaṁ. 2 Sutvāna saṁvare paññā sīlamaye ñāṇaṁ. 3 Saṁvaritvā samādahane paññā samādhibhāvanāmaye ñāṇaṁ. 4 Paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. 5 Atītānāgatapaccuppannānaṁ dhammānaṁ saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṁ. 6 Paccuppannānaṁ dhammānaṁ vipariṇāmānupassane paññā udayabbayānupassane ñāṇaṁ. 7 Ārammaṇaṁ paṭisaṅkhā bhaṅgānupassane paññā vipassane ñāṇaṁ. 8 Bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṁ. 9 Muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṁ. 10 Bahiddhā vuṭṭhānavivaṭṭane paññā gotrabhuñāṇaṁ. 11 Dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇaṁ. 12 Payogappaṭippassaddhi paññā phale ñāṇaṁ. 13 Chinnavaṭumānupassane paññā vimuttiñāṇaṁ. 14 Tadā samudāgate dhamme passane paññā paccavekkhaṇe ñāṇaṁ. 15 Ajjhattavavatthāne paññā vatthunānatte ñāṇaṁ. 16 Bahiddhāvavatthāne paññā gocaranānatte ñāṇaṁ. 17 Cariyāvavatthāne paññā cariyānānatte ñāṇaṁ. 18 Catudhammavavatthāne paññā bhūminānatte ñāṇaṁ. 19 Navadhammavavatthāne paññā dhammanānatte ñāṇaṁ. 20 Abhiññāpaññā ñātaṭṭhe ñāṇaṁ. 21 Pariññāpaññā tīraṇaṭṭhe ñāṇaṁ. 22 Pahāne paññā pariccāgaṭṭhe ñāṇaṁ. 23 Bhāvanāpaññā ekarasaṭṭhe ñāṇaṁ. 24 Sacchikiriyāpaññā phassanaṭṭhe ñāṇaṁ. 25 Atthanānatte paññā atthapaṭisambhide ñāṇaṁ. 26 Dhammanānatte paññā dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ. 27 Niruttinānatte paññā niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ. 3340 --- ps1 0:27 28 Paṭibhānanānatte paññā paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ. 29 Vihāranānatte paññā vihāraṭṭhe ñāṇaṁ. 30 Samāpattinānatte paññā samāpattaṭṭhe ñāṇaṁ. 31 Vihārasamāpattinānatte paññā vihārasamāpattaṭṭhe ñāṇaṁ. 32 Avikkhepaparisuddhattā āsavasamucchede paññā ānantarikasamādhimhi ñāṇaṁ. 33 Dassanādhipateyyaṁ santo ca vihārādhigamo paṇītādhimuttatā paññā araṇavihāre ñāṇaṁ. 34 Dvīhi balehi samannāgatattā tayo ca saṅkhārānaṁ paṭippassaddhiyā soḷasahi ñāṇacariyāhi navahi samādhicariyāhi vasibhāvatā paññā nirodhasamāpattiyā ñāṇaṁ. 35 Sampajānassa pavattapariyādāne paññā parinibbāne ñāṇaṁ. 36 Sabbadhammānaṁ sammā samucchede nirodhe ca anupaṭṭhānatā paññā samasīsaṭṭhe ñāṇaṁ. 37 Puthunānattatejapariyādāne paññā sallekhaṭṭhe ñāṇaṁ. 38 Asallīnattapahitattapaggahaṭṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṁ. 39 Nānādhammappakāsanatā paññā atthasandassane ñāṇaṁ. 40 Sabbadhammānaṁ ekasaṅgahatānānattekattapaṭivedhe paññā dassanavisuddhiñāṇaṁ. 41 Viditattā paññā khantiñāṇaṁ. 42 Phuṭṭhattā paññā pariyogāhaṇe ñāṇaṁ. 43 Samodahane paññā padesavihāre ñāṇaṁ. 44 Adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṁ. 45 Nānatte paññā cetovivaṭṭe ñāṇaṁ. 46 Adhiṭṭhāne paññā cittavivaṭṭe ñāṇaṁ. 47 Suññate paññā ñāṇavivaṭṭe ñāṇaṁ. 48 Vosagge paññā vimokkhavivaṭṭe ñāṇaṁ. 49 Tathaṭṭhe paññā saccavivaṭṭe ñāṇaṁ. 50 Kāyampi cittampi ekavavatthānatā sukhasaññañca lahusaññañca adhiṭṭhānavasena ijjhanaṭṭhe paññā iddhividhe ñāṇaṁ. 51 Vitakkavipphāravasena nānattekattasaddanimittānaṁ pariyogāhaṇe paññā sotadhātuvisuddhiñāṇaṁ. 52 Tiṇṇannaṁ cittānaṁ vipphārattā indriyānaṁ pasādavasena nānattekattaviññāṇacariyā pariyogāhaṇe paññā cetopariyañāṇaṁ. 53 Paccayappavattānaṁ dhammānaṁ nānattekattakammavipphāravasena pariyogāhaṇe paññā pubbenivāsānussatiñāṇaṁ. 54 Obhāsavasena nānattekattarūpanimittānaṁ dassanaṭṭhe paññā dibbacakkhuñāṇaṁ. 55 Catusaṭṭhiyā ākārehi tiṇṇannaṁ indriyānaṁ vasibhāvatā paññā āsavānaṁ khaye ñāṇaṁ. 56 Pariññaṭṭhe paññā dukkhe ñāṇaṁ. 57 Pahānaṭṭhe paññā samudaye ñāṇaṁ. 58 Sacchikiriyaṭṭhe paññā nirodhe ñāṇaṁ. 59 Bhāvanaṭṭhe paññā magge ñāṇaṁ. 60 Dukkhe ñāṇaṁ. 61 Dukkhasamudaye ñāṇaṁ. 62 Dukkhanirodhe ñāṇaṁ. 63 Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ. 64 Atthapaṭisambhide ñāṇaṁ. 65 Dhammapaṭisambhide ñāṇaṁ. 66 Niruttipaṭisambhide ñāṇaṁ. 67 Paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṁ. 68 Indriyaparopariyattañāṇaṁ. 69 Sattānaṁ āsayānusaye ñāṇaṁ. 70 Yamakapāṭihīre ñāṇaṁ. 71 Mahākaruṇāsamāpattiyā ñāṇaṁ. 72 Sabbaññutaññāṇaṁ. 73 Anāvaraṇañāṇaṁ. 74 Imāni tesattati ñāṇāni. Imesaṁ tesattatiyā ñāṇānaṁ sattasaṭṭhi ñāṇāni sāvakasādhāraṇāni; cha ñāṇāni asādhāraṇāni sāvakehi. Mātikā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 2 Yuganaddhavagga 2.4. Mettākathā |4| Sāvatthinidānaṁ. “Mettāya, bhikkhave, cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṁsā pāṭikaṅkhā. Katame ekādasa? Sukhaṁ supati, sukhaṁ paṭibujjhati, na pāpakaṁ supinaṁ passati, manussānaṁ piyo hoti, amanussānaṁ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṁ vā satthaṁ vā kamati, tuvaṭaṁ cittaṁ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasīdati, asammūḷho kālaṁ karoti, uttari appaṭivijjhanto brahmalokūpago hoti. Mettāya, bhikkhave, cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya—ime ekādasānisaṁsā pāṭikaṅkhā”. 2 Atthi anodhiso pharaṇā mettācetovimutti, atthi odhiso pharaṇā mettācetovimutti, atthi disāpharaṇā mettācetovimutti. Katihākārehi anodhiso pharaṇā mettācetovimutti, katihākārehi odhiso pharaṇā mettācetovimutti, katihākārehi disāpharaṇā mettācetovimutti? Pañcahākārehi anodhiso pharaṇā mettācetovimutti, sattahākārehi odhiso pharaṇā mettācetovimutti, dasahākārehi disāpharaṇā mettācetovimutti. 3 Katamehi 3341 --- ps2 4:3 pañcahākārehi anodhiso pharaṇā mettācetovimutti? Sabbe sattā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṁ pariharantu. Sabbe pāṇā …pe… sabbe bhūtā …pe… sabbe puggalā …pe… sabbe attabhāvapariyāpannā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṁ pariharantūti. Imehi pañcahākārehi anodhiso pharaṇā mettācetovimutti. 4 Katamehi sattahākārehi odhiso pharaṇā mettācetovimutti? Sabbā itthiyo averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṁ pariharantu. Sabbe purisā …pe… sabbe ariyā …pe… sabbe anariyā …pe… sabbe devā …pe… sabbe manussā …pe… sabbe vinipātikā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṁ pariharantūti. Imehi sattahākārehi odhiso pharaṇā mettācetovimutti. 5 Katamehi dasahākārehi disāpharaṇā mettācetovimutti? Sabbe puratthimāya disāya sattā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṁ pariharantu. Sabbe pacchimāya disāya sattā …pe… sabbe uttarāya disāya sattā …pe… sabbe dakkhiṇāya disāya sattā …pe… sabbe puratthimāya anudisāya sattā …pe… sabbe pacchimāya anudisāya sattā …pe… sabbe uttarāya anudisāya sattā …pe… sabbe dakkhiṇāya anudisāya sattā …pe… sabbe heṭṭhimāya disāya sattā …pe… sabbe uparimāya disāya sattā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṁ pariharantu. Sabbe puratthimāya disāya pāṇā …pe… bhūtā … puggalā … attabhāvapariyāpannā … sabbā itthiyo … sabbe purisā … sabbe ariyā … sabbe anariyā … sabbe devā … sabbe manussā … sabbe vinipātikā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṁ pariharantu. Sabbe pacchimāya disāya vinipātikā …pe… sabbe uttarāya disāya vinipātikā … sabbe dakkhiṇāya disāya vinipātikā … sabbe puratthimāya anudisāya vinipātikā … sabbe pacchimāya anudisāya vinipātikā … sabbe uttarāya anudisāya vinipātikā … sabbe dakkhiṇāya anudisāya vinipātikā … sabbe heṭṭhimāya disāya vinipātikā … sabbe uparimāya disāya vinipātikā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṁ pariharantūti. Imehi dasahākārehi disāpharaṇā mettācetovimutti. 6 2.4.1. Indriyavāra Sabbesaṁ sattānaṁ pīḷanaṁ vajjetvā apīḷanāya, upaghātaṁ vajjetvā anupaghātena, santāpaṁ vajjetvā asantāpena, pariyādānaṁ vajjetvā apariyādānena, vihesaṁ vajjetvā avihesāya, sabbe sattā averino hontu mā verino, sukhino hontu mā dukkhino, sukhitattā hontu mā dukkhitattāti—imehi aṭṭhahākārehi sabbe satte mettāyatīti—mettā. Taṁ dhammaṁ cetayatīti—ceto. Sabbabyāpādapariyuṭṭhānehi vimuccatīti—vimutti. Mettā ca ceto ca vimutti cāti—mettācetovimutti. 7 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—saddhāya adhimuccati. Saddhindriyaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 8 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—vīriyaṁ paggaṇhāti. Vīriyindriyaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 9 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—satiṁ upaṭṭhāpeti. Satindriyaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 10 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—cittaṁ samādahati. Samādhindriyaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 11 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—paññāya pajānāti. Paññindriyaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 12 Imāni pañcindriyāni mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti. Imehi pañcahi indriyehi mettācetovimutti āsevīyati. Imāni pañcindriyāni mettāya cetovimuttiyā bhāvanā honti. Imehi pañcahi indriyehi mettācetovimutti bhāvīyati. Imāni pañcindriyāni mettāya cetovimuttiyā bahulīkatā honti. Imehi pañcahi indriyehi mettācetovimutti bahulīkarīyati. Imāni pañcindriyāni mettāya cetovimuttiyā alaṅkārā honti. Imehi pañcahi indriyehi mettācetovimutti svālaṅkatā hoti. Imāni pañcindriyāni mettāya cetovimuttiyā parikkhārā honti. Imehi pañcahi indriyehi mettācetovimutti suparikkhatā hoti. 13 Imāni pañcindriyāni mettāya cetovimuttiyā parivārā honti. Imehi pañcahi indriyehi mettācetovimutti suparivutā hoti. Imāni pañcindriyāni mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti, bhāvanā honti, bahulīkatā honti, alaṅkārā honti, parikkhārā honti, parivārā honti, pāripūrī honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṁsaṭṭhā honti, sampayuttā honti, pakkhandanā honti, pasīdanā honti, 3342 --- ps2 4:13 santiṭṭhanā honti, vimuccanā honti, “etaṁ santan”ti phassanā honti, yānīkatā honti, vatthukatā honti, anuṭṭhitā honti, paricitā honti, susamāraddhā honti, subhāvitā honti, svādhiṭṭhitā honti, susamuggatā honti, suvimuttā honti, nibbattenti jotenti patāpenti. 14 2.4.2. Balavāra Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—assaddhiye na kampati. Saddhābalaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 15 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—kosajje na kampati. Vīriyabalaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 16 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—pamāde na kampati. Satibalaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 17 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—uddhacce na kampati. Samādhibalaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 18 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—avijjāya na kampati. Paññābalaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 19 Imāni pañca balāni mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti. Imehi pañcahi balehi mettācetovimutti āsevīyati. Imāni pañca balāni mettāya cetovimuttiyā bhāvanā honti. Imehi pañcahi balehi mettācetovimutti bhāvīyati. Imāni pañca balāni mettāya cetovimuttiyā bahulīkatā honti. Imehi pañcahi balehi mettācetovimutti bahulīkarīyati. Imāni pañca balāni mettāya cetovimuttiyā alaṅkārā honti. Imehi pañcahi balehi mettācetovimutti svālaṅkatā hoti. Imāni pañca balāni mettāya cetovimuttiyā parikkhārā honti. Imehi pañcahi balehi mettācetovimutti suparikkhatā hoti. Imāni pañca balāni mettāya cetovimuttiyā parivārā honti. Imehi pañcahi balehi mettācetovimutti suparivutā hoti. Imāni pañca balāni mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti, bhāvanā honti, bahulīkatā honti, alaṅkārā honti, parikkhārā honti, parivārā honti, pāripūrī honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṁsaṭṭhā honti, sampayuttā honti, pakkhandanā honti, pasīdanā honti, santiṭṭhanā honti, vimuccanā honti, “etaṁ santan”ti phassanā honti, yānīkatā honti, vatthukatā honti, anuṭṭhitā honti, paricitā honti, susamāraddhā honti, subhāvitā honti, svādhiṭṭhitā honti, susamuggatā honti, suvimuttā honti nibbattenti jotenti patāpenti. 20 2.4.3. Bojjhaṅgavāra Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—satiṁ upaṭṭhāpeti. Satisambojjhaṅgaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 21 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—paññāya pavicināti. Dhammavicayasambojjhaṅgaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 22 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—vīriyaṁ paggaṇhāti. Vīriyasambojjhaṅgaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 23 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—pariḷāhaṁ paṭippassambheti. Pītisambojjhaṅgaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 24 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—duṭṭhullaṁ paṭippassambheti. Passaddhisambojjhaṅgaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 25 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—cittaṁ samādahati. Samādhisambojjhaṅgaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 26 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—ñāṇena kilese paṭisaṅkhāti. Upekkhāsambojjhaṅgaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 27 Ime satta bojjhaṅgā mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti. Imehi sattahi bojjhaṅgehi mettācetovimutti āsevīyati. Ime satta bojjhaṅgā mettāya cetovimuttiyā bhāvanā honti. Imehi sattahi bojjhaṅgehi mettācetovimutti bhāvīyati. Ime satta bojjhaṅgā mettāya cetovimuttiyā bahulīkatā honti. Imehi sattahi bojjhaṅgehi mettācetovimutti bahulīkarīyati. Ime satta bojjhaṅgā mettāya cetovimuttiyā alaṅkārā honti. Imehi sattahi bojjhaṅgehi mettācetovimutti svālaṅkatā hoti. Ime satta bojjhaṅgā mettāya cetovimuttiyā parikkhārā honti. Imehi sattahi bojjhaṅgehi mettācetovimutti suparikkhatā hoti. Ime satta bojjhaṅgā mettāya cetovimuttiyā parivārā honti. Imehi sattahi bojjhaṅgehi mettācetovimutti suparivutā hoti. Ime satta bojjhaṅgā mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti, 3343 --- ps2 4:27 bhāvanā honti, bahulīkatā honti, alaṅkārā honti, parikkhārā honti, parivārā honti, pāripūrī honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṁsaṭṭhā honti, sampayuttā honti, pakkhandanā honti, pasīdanā honti, santiṭṭhanā honti, vimuccanā honti, “etaṁ santan”ti phassanā honti, yānīkatā honti, vatthukatā honti, anuṭṭhitā honti, paricitā honti, susamāraddhā honti, subhāvitā honti, svādhiṭṭhitā honti, susamuggatā honti, suvimuttā honti, nibbattenti jotenti patāpenti. 28 2.4.4. Maggaṅgavāra Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—sammā passati. Sammādiṭṭhiparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 29 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—sammā abhiniropeti. Sammāsaṅkappaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 30 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—sammā pariggaṇhāti. Sammāvācāparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 31 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—sammā samuṭṭhāpeti. Sammākammantaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 32 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—sammā vodāpeti. Sammāājīvaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 33 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—sammā paggaṇhāti. Sammāvāyāmaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 34 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—sammā upaṭṭhāpeti. Sammāsatiparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 35 Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—sammā samādahati. Sammāsamādhiparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 36 Ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti. Imehi aṭṭhahi maggaṅgehi mettācetovimutti āsevīyati. Ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā bhāvanā honti. Imehi aṭṭhahi maggaṅgehi mettācetovimutti bhāvīyati. Ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā bahulīkatā honti. Imehi aṭṭhahi maggaṅgehi mettācetovimutti bahulīkarīyati. Ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā alaṅkārā honti. Imehi aṭṭhahi maggaṅgehi mettācetovimutti svālaṅkatā honti. Ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā parikkhārā honti. Imehi aṭṭhahi maggaṅgehi mettācetovimutti suparikkhatā hoti. Ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā parivārā honti. Imehi aṭṭhahi maggaṅgehi mettācetovimutti suparivutā hoti. Ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti, bhāvanā honti, bahulīkatā honti, alaṅkārā honti, parikkhārā honti, parivārā honti, pāripūrī honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṁsaṭṭhā honti, sampayuttā honti, pakkhandanā honti, pasīdanā honti, santiṭṭhanā honti, vimuccanā honti, “etaṁ santan”ti phassanā honti, yānīkatā honti, vatthukatā honti, anuṭṭhitā honti, paricitā honti, susamāraddhā honti, subhāvitā honti, svādhiṭṭhitā honti, susamuggatā honti, suvimuttā honti nibbattenti jotenti patāpenti. 37 Sabbesaṁ pāṇānaṁ …pe… sabbesaṁ bhūtānaṁ … sabbesaṁ puggalānaṁ … sabbesaṁ attabhāvapariyāpannānaṁ … sabbāsaṁ itthīnaṁ … sabbesaṁ purisānaṁ … sabbesaṁ ariyānaṁ … sabbesaṁ anariyānaṁ … sabbesaṁ devānaṁ … sabbesaṁ manussānaṁ … sabbesaṁ vinipātikānaṁ pīḷanaṁ vajjetvā apīḷanāya, upaghātaṁ vajjetvā anupaghātena, santāpaṁ vajjetvā asantāpena, pariyādānaṁ vajjetvā apariyādānena, vihesaṁ vajjetvā avihesāya, sabbe vinipātikā averino hontu mā verino, sukhino hontu mā dukkhino, sukhitattā hontu mā dukkhitattāti—imehi aṭṭhahākārehi sabbe vinipātike mettāyatīti—mettā. Taṁ dhammaṁ cetayatīti—ceto. Sabbabyāpādapariyuṭṭhānehi vimuccatīti—vimutti. Mettā ca ceto ca vimutti cāti—mettācetovimutti. 38 Sabbe vinipātikā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—saddhāya adhimuccati. Saddhindriyaparibhāvitā hoti mettācetovimutti …pe… nibbattenti jotenti patāpenti. 39 Sabbesaṁ puratthimāya disāya sattānaṁ …pe… sabbesaṁ pacchimāya disāya sattānaṁ … sabbesaṁ uttarāya disāya sattānaṁ … sabbesaṁ dakkhiṇāya disāya sattānaṁ … sabbesaṁ puratthimāya anudisāya sattānaṁ … sabbesaṁ pacchimāya anudisāya sattānaṁ … sabbesaṁ uttarāya anudisāya sattānaṁ … 3344 --- ps2 4:39 sabbesaṁ dakkhiṇāya anudisāya sattānaṁ … sabbesaṁ heṭṭhimāya disāya sattānaṁ … sabbesaṁ uparimāya disāya sattānaṁ pīḷanaṁ vajjetvā apīḷanāya, upaghātaṁ vajjetvā anupaghātena, santāpaṁ vajjetvā asantāpena, pariyādānaṁ vajjetvā apariyādānena, vihesaṁ vajjetvā avihesāya, sabbe uparimāya disāya sattā averino hontu mā verino, sukhino hontu mā dukkhino, sukhitattā hontu mā dukkhitattāti—imehi aṭṭhahākārehi sabbe uparimāya disāya satte mettāyatīti—mettā. Taṁ dhammaṁ cetayatīti—ceto. Sabbabyāpādapariyuṭṭhānehi vimuccatīti—vimutti. Mettā ca ceto ca vimutti cāti—mettācetovimutti. 40 Sabbe uparimāya disāya sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—saddhāya adhimuccati. Saddhindriyaparibhāvitā hoti mettācetovimutti …pe… nibbattenti jotenti patāpenti. 41 Sabbesaṁ puratthimāya disāya pāṇānaṁ …pe… bhūtānaṁ … puggalānaṁ … attabhāvapariyāpannānaṁ … sabbāsaṁ itthīnaṁ … sabbesaṁ purisānaṁ … sabbesaṁ ariyānaṁ … sabbesaṁ anariyānaṁ … sabbesaṁ devānaṁ … sabbesaṁ manussānaṁ … sabbesaṁ vinipātikānaṁ … sabbesaṁ pacchimāya disāya vinipātikānaṁ … sabbesaṁ uttarāya disāya vinipātikānaṁ … sabbesaṁ dakkhiṇāya disāya vinipātikānaṁ … sabbesaṁ puratthimāya anudisāya vinipātikānaṁ … sabbesaṁ pacchimāya anudisāya vinipātikānaṁ … sabbesaṁ uttarāya anudisāya vinipātikānaṁ … sabbesaṁ dakkhiṇāya anudisāya vinipātikānaṁ … sabbesaṁ heṭṭhimāya disāya vinipātikānaṁ … sabbesaṁ uparimāya disāya vinipātikānaṁ pīḷanaṁ vajjetvā apīḷanāya, upaghātaṁ vajjetvā anupaghātena, santāpaṁ vajjetvā asantāpena, pariyādānaṁ vajjetvā apariyādānena, vihesaṁ vajjetvā avihesāya, sabbe uparimāya disāya vinipātikā averino hontu mā verino, sukhino hontu mā dukkhino, sukhitattā hontu mā dukkhitattāti—imehi aṭṭhahākārehi sabbe uparimāya disāya vinipātike mettāyatīti—mettā. Taṁ dhammaṁ cetayatīti—ceto. Sabbabyāpādapariyuṭṭhānehi vimuccatīti—vimutti. Mettā ca ceto ca vimutti cāti—mettācetovimutti. 42 Sabbe uparimāya disāya vinipātikā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—saddhāya adhimuccati. Saddhindriyaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 43 Sabbe uparimāya disāya vinipātikā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—vīriyaṁ paggaṇhāti. Vīriyindriyaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 44 Satiṁ upaṭṭhāpeti. Satindriyaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Cittaṁ samādahati. Samādhindriyaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Paññāya pajānāti. Paññindriyaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 45 Imāni pañcindriyāni mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti. Imehi pañcahi indriyehi mettācetovimutti āsevīyati …pe… nibbattenti jotenti patāpenti. 46 Sabbe uparimāya disāya vinipātikā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—assaddhiye na kampati, saddhābalaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Kosajje na kampati, vīriyabalaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Pamāde na kampati, satibalaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Uddhacce na kampati, samādhibalaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Avijjāya na kampati, paññābalaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 47 Imāni pañca balāni mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti. Imehi pañcahi balehi mettācetovimutti āsevīyati …pe… nibbattenti jotenti patāpenti. 48 Sabbe uparimāya disāya vinipātikā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—satiṁ upaṭṭhāpeti. Satisambojjhaṅgaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 49 Paññāya pavicināti, dhammavicayasambojjhaṅgaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Vīriyaṁ paggaṇhāti, vīriyasambojjhaṅgaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Pariḷāhaṁ paṭippassambheti, pītisambojjhaṅgaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Duṭṭhullaṁ paṭippassambheti, passaddhisambojjhaṅgaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Cittaṁ samādahati, samādhisambojjhaṅgaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Ñāṇena kilese paṭisaṅkhāti, upekkhāsambojjhaṅgaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 50 Ime satta bojjhaṅgā mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti. Imehi sattahi bojjhaṅgehi 3345 --- ps2 4:50 mettācetovimutti āsevīyati …pe… nibbattenti jotenti patāpenti. 51 Sabbe uparimāya disāya vinipātikā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti—sammā passati, sammādiṭṭhi paribhāvitā hoti mettācetovimutti. Sammā abhiniropeti, sammāsaṅkappaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Sammā pariggaṇhāti, sammāvācāparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Sammā samuṭṭhāpeti, sammākammantaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Sammā vodāpeti, sammāājīvaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Sammā paggaṇhāti, sammāvāyāmaparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Sammā upaṭṭhāti, sammāsatiparibhāvitā hoti mettācetovimutti. Sammā samādahati, sammāsamādhiparibhāvitā hoti mettācetovimutti. 52 Ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti. Imehi aṭṭhahi maggaṅgehi mettācetovimutti āsevīyati …pe… ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā paribhāvitā honti. Imehi aṭṭhahi maggaṅgehi mettācetovimutti suparivutā hoti. Ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti, bhāvanā honti, bahulīkatā honti, alaṅkārā honti, parikkhārā honti, parivārā honti, pāripūrī honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṁsaṭṭhā honti, sampayuttā honti, pakkhandanā honti, pasīdanā honti, santiṭṭhanā honti, vimuccanā honti, “etaṁ santan”ti phassanā honti, yānīkatā honti, vatthukatā honti, anuṭṭhitā honti, paricitā honti, susamāraddhā honti, subhāvitā honti, svādhiṭṭhitā honti, susamuggatā honti, suvimuttā honti nibbattenti jotenti patāpentīti. Mettākathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 2 Yuganaddhavagga 2.8. Lokuttarakathā |8| Katame dhammā lokuttarā? Cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, cattāro ariyamaggā, cattāri ca sāmaññaphalāni, nibbānañca—ime dhammā lokuttarā. 2 Lokuttarāti kenaṭṭhena lokuttarā? Lokaṁ tarantīti—lokuttarā. Lokā uttarantīti—lokuttarā. Lokato uttarantīti—lokuttarā. Lokamhā uttarantīti—lokuttarā. Lokaṁ atikkamantīti—lokuttarā. Lokaṁ samatikkamantīti—lokuttarā. Lokaṁ samatikkantāti—lokuttarā. Lokena atirekāti—lokuttarā. Lokantaṁ tarantīti—lokuttarā. Lokā nissarantīti—lokuttarā. Lokato nissarantīti—lokuttarā. Lokamhā nissarantīti—lokuttarā. Lokā nissaṭāti—lokuttarā. Lokena nissaṭāti—lokuttarā. Lokamhā nissaṭāti—lokuttarā. Loke na tiṭṭhantīti—lokuttarā. Lokasmiṁ na tiṭṭhantīti—lokuttarā. Loke na limpantīti—lokuttarā. Lokena na limpantīti—lokuttarā. Loke asaṁlittāti—lokuttarā. Lokena asaṁlittāti—lokuttarā. Loke anupalittāti—lokuttarā. Lokena anupalittāti—lokuttarā. Loke vippamuttāti—lokuttarā. Lokena vippamuttāti—lokuttarā. Lokā vippamuttāti—lokuttarā. Lokato vippamuttāti—lokuttarā. Lokamhā vippamuttāti—lokuttarā. Loke visaññuttāti—lokuttarā. Lokena visaññuttāti—lokuttarā. Lokā visaññuttāti—lokuttarā. Lokasmiṁ visaññuttāti—lokuttarā. Lokato visaññuttāti—lokuttarā. Lokamhā visaññuttāti—lokuttarā. Lokā sujjhantīti—lokuttarā. Lokato sujjhantīti—lokuttarā. Lokamhā sujjhantīti—lokuttarā. Lokā visujjhantīti—lokuttarā. Lokato visujjhantīti—lokuttarā. Lokamhā visujjhantīti—lokuttarā. Lokā vuṭṭhahantīti—lokuttarā. Lokato vuṭṭhahantīti—lokuttarā. Lokamhā vuṭṭhahantīti—lokuttarā. Lokā vivaṭṭantīti—lokuttarā. Lokato vivaṭṭantīti—lokuttarā. Lokamhā vivaṭṭantīti—lokuttarā. Loke na sajjantīti—lokuttarā. Loke na gayhantīti—lokuttarā. Loke na bajjhantīti—lokuttarā. Lokaṁ samucchindantīti—lokuttarā. Lokaṁ samucchinnattāti—lokuttarā. Lokaṁ paṭippassambhentīti—lokuttarā. Lokaṁ paṭippassambhitattāti—lokuttarā. Lokassa apathāti—lokuttarā. Lokassa agatīti—lokuttarā. Lokassa avisayāti—lokuttarā. Lokassa asādhāraṇāti—lokuttarā. Lokaṁ vamantīti—lokuttarā. Lokaṁ na 3346 --- ps2 8:2 paccāvamantīti—lokuttarā. Lokaṁ pajahantīti—lokuttarā. Lokaṁ na upādiyantīti—lokuttarā. Lokaṁ visinentīti—lokuttarā. Lokaṁ na ussinentīti—lokuttarā. Lokaṁ vidhūpentīti—lokuttarā. Lokaṁ na sandhūpentīti—lokuttarā. Lokaṁ samatikkamma abhibhuyya tiṭṭhantīti—lokuttarā. Lokuttarakathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 1 Mahāvagga 1.7. Kammakathā |7| Ahosi kammaṁ, ahosi kammavipāko. Ahosi kammaṁ, nāhosi kammavipāko. Ahosi kammaṁ, atthi kammavipāko. Ahosi kammaṁ, natthi kammavipāko. Ahosi kammaṁ, bhavissati kammavipāko. Ahosi kammaṁ, na bhavissati kammavipāko. (Atītakammaṁ) 2 Atthi kammaṁ, atthi kammavipāko. Atthi kammaṁ, natthi kammavipāko. Atthi kammaṁ, bhavissati kammavipāko. Atthi kammaṁ, na bhavissati kammavipāko. (Paccuppannakammaṁ) 3 Bhavissati kammaṁ, bhavissati kammavipāko. Bhavissati kammaṁ, na bhavissati kammavipāko. (Anāgatakammaṁ) 4 Ahosi kusalaṁ kammaṁ, ahosi kusalassa kammassa vipāko. Ahosi kusalaṁ kammaṁ, nāhosi kusalassa kammassa vipāko. Ahosi kusalaṁ kammaṁ, atthi kusalassa kammassa vipāko. Ahosi kusalaṁ kammaṁ, natthi kusalassa kammassa vipāko. Ahosi kusalaṁ kammaṁ, bhavissati kusalassa kammassa vipāko. Ahosi kusalaṁ kammaṁ, na bhavissati kusalassa kammassa vipāko. 5 Atthi kusalaṁ kammaṁ, atthi kusalassa kammassa vipāko. Atthi kusalaṁ kammaṁ, natthi kusalassa kammassa vipāko. Atthi kusalaṁ kammaṁ, bhavissati kusalassa kammassa vipāko. Atthi kusalaṁ kammaṁ, na bhavissati kusalassa kammassa vipāko. 6 Bhavissati kusalaṁ kammaṁ, bhavissati kusalassa kammassa vipāko. Bhavissati kusalaṁ kammaṁ, na bhavissati kusalassa kammassa vipāko. 7 Ahosi akusalaṁ kammaṁ, ahosi akusalassa kammassa vipāko. Ahosi akusalaṁ kammaṁ, nāhosi akusalassa kammassa vipāko. Ahosi akusalaṁ kammaṁ, atthi akusalassa kammassa vipāko. Ahosi akusalaṁ kammaṁ, natthi akusalassa kammassa vipāko. Ahosi akusalaṁ kammaṁ, bhavissati akusalassa kammassa vipāko. Ahosi akusalaṁ kammaṁ, na bhavissati akusalassa kammassa vipāko. 8 Atthi akusalaṁ kammaṁ, atthi akusalassa kammassa vipāko. Atthi akusalaṁ kammaṁ, natthi akusalassa kammassa vipāko. Atthi akusalaṁ kammaṁ, bhavissati akusalassa kammassa vipāko. Atthi akusalaṁ kammaṁ, na bhavissati akusalassa kammassa vipāko. 9 Bhavissati akusalaṁ kammaṁ, bhavissati akusalassa kammassa vipāko. Bhavissati akusalaṁ kammaṁ, na bhavissati akusalassa kammassa vipāko. 10 Ahosi sāvajjaṁ kammaṁ …pe… ahosi anavajjaṁ kammaṁ …pe… ahosi kaṇhaṁ kammaṁ …pe… ahosi sukkaṁ kammaṁ …pe… ahosi sukhudrayaṁ kammaṁ …pe… ahosi dukkhudrayaṁ kammaṁ …pe… ahosi sukhavipākaṁ kammaṁ …pe… ahosi dukkhavipākaṁ kammaṁ, ahosi dukkhavipākassa kammassa vipāko. Ahosi dukkhavipākaṁ kammaṁ, nāhosi dukkhavipākassa kammassa vipāko. Ahosi dukkhavipākaṁ kammaṁ, atthi dukkhavipākassa kammassa vipāko. Ahosi dukkhavipākaṁ kammaṁ, natthi dukkhavipākassa kammassa vipāko. Ahosi dukkhavipākaṁ kammaṁ, bhavissati dukkhavipākassa kammassa vipāko. Ahosi dukkhavipākaṁ kammaṁ, na bhavissati dukkhavipākassa kammassa vipāko. 11 Atthi dukkhavipākaṁ kammaṁ, atthi dukkhavipākassa kammassa vipāko. Atthi dukkhavipākaṁ kammaṁ, natthi dukkhavipākassa kammassa vipāko. Atthi dukkhavipākaṁ kammaṁ, bhavissati dukkhavipākassa kammassa vipāko. Atthi dukkhavipākaṁ kammaṁ, na bhavissati dukkhavipākassa kammassa vipāko. 12 Bhavissati dukkhavipākaṁ kammaṁ, bhavissati dukkhavipākassa kammassa vipāko. Bhavissati dukkhavipākaṁ kammaṁ, na bhavissati dukkhavipākassa kammassa vipākoti. Kammakathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 3 Paññāvagga 3.4. Vivekakathā |4| Sāvatthinidānaṁ. “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya evamete 3347 --- ps3 4:1 balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evamevaṁ, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti. 2 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ. Sammāsaṅkappaṁ …pe… sammāvācaṁ … sammākammantaṁ … sammāājīvaṁ … sammāvāyāmaṁ … sammāsatiṁ … sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti. 3 Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci bījagāmabhūtagāmā vuddhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya evamete bījagāmabhūtagāmā vuddhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti; evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto vuddhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ pāpuṇāti dhammesu. 4 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto vuddhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ pāpuṇāti dhammesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ. Sammāsaṅkappaṁ bhāveti …pe… sammāvācaṁ bhāveti … sammākammantaṁ bhāveti … sammāājīvaṁ bhāveti … sammāvāyāmaṁ bhāveti … sammāsatiṁ bhāveti … sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto vuddhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ pāpuṇāti dhammesū”ti. 5 3.4.1. Maggaṅganiddesa Sammādiṭṭhiyā pañca vivekā, pañca virāgā, pañca nirodhā, pañca vosaggā, dvādasa nissayā. Sammāsaṅkappassa …pe… sammāvācāya … sammākammantassa … sammāājīvassa … sammāvāyāmassa … sammāsatiyā … sammāsamādhissa pañca vivekā, pañca virāgā, pañca nirodhā, pañca vosaggā, dvādasa nissayā. 6 Sammādiṭṭhiyā katame pañca vivekā? Vikkhambhanaviveko, tadaṅgaviveko samucchedaviveko, paṭippassaddhiviveko, nissaraṇaviveko. Vikkhambhanaviveko ca nīvaraṇānaṁ paṭhamajjhānaṁ bhāvayato, tadaṅgaviveko ca diṭṭhigatānaṁ nibbedhabhāgiyaṁ samādhiṁ bhāvayato, samucchedaviveko ca lokuttaraṁ khayagāmimaggaṁ bhāvayato, paṭippassaddhiviveko ca phalakkhaṇe, nissaraṇaviveko ca nirodho nibbānaṁ. Sammādiṭṭhiyā ime pañca vivekā. Imesu pañcasu vivekesu chandajāto hoti saddhādhimutto, cittañcassa svādhiṭṭhitaṁ. 7 Sammādiṭṭhiyā katame pañca virāgā? Vikkhambhanavirāgo, tadaṅgavirāgo, samucchedavirāgo, paṭippassaddhivirāgo, nissaraṇavirāgo. Vikkhambhanavirāgo ca nīvaraṇānaṁ paṭhamajjhānaṁ bhāvayato, tadaṅgavirāgo ca diṭṭhigatānaṁ nibbedhabhāgiyaṁ samādhiṁ bhāvayato, samucchedavirāgo ca lokuttaraṁ khayagāmimaggaṁ bhāvayato, paṭippassaddhivirāgo ca phalakkhaṇe, nissaraṇavirāgo ca nirodho nibbānaṁ. Sammādiṭṭhiyā ime pañca virāgā. Imesu pañcasu virāgesu chandajāto hoti saddhādhimutto, cittañcassa svādhiṭṭhitaṁ. 8 Sammādiṭṭhiyā katame pañca nirodhā? Vikkhambhananirodho, tadaṅganirodho, samucchedanirodho, paṭippassaddhinirodho, nissaraṇanirodho. Vikkhambhananirodho ca nīvaraṇānaṁ paṭhamajjhānaṁ bhāvayato, tadaṅganirodho ca diṭṭhigatānaṁ nibbedhabhāgiyaṁ samādhiṁ bhāvayato, samucchedanirodho ca lokuttaraṁ khayagāmimaggaṁ bhāvayato, paṭippassaddhinirodho ca phalakkhaṇe, nissaraṇanirodho ca amatā dhātu. Sammādiṭṭhiyā ime pañca nirodhā. Imesu pañcasu nirodhesu chandajāto hoti saddhādhimutto, cittañcassa svādhiṭṭhitaṁ. 9 Sammādiṭṭhiyā katame pañca vosaggā? Vikkhambhanavosaggo, tadaṅgavosaggo, samucchedavosaggo, paṭippassaddhivosaggo, nissaraṇavosaggo. Vikkhambhanavosaggo ca nīvaraṇānaṁ 3348 --- ps3 4:9 paṭhamajjhānaṁ bhāvayato, tadaṅgavosaggo ca diṭṭhigatānaṁ nibbedhabhāgiyaṁ samādhiṁ bhāvayato, samucchedavosaggo ca lokuttaraṁ khayagāmimaggaṁ bhāvayato, paṭippassaddhivosaggo ca phalakkhaṇe, nissaraṇavosaggo ca nirodho nibbānaṁ. Sammādiṭṭhiyā ime pañca vosaggā. Imesu pañcasu vosaggesu chandajāto hoti saddhādhimutto, cittañcassa svādhiṭṭhitaṁ. Sammādiṭṭhiyā ime pañca vivekā, pañca virāgā, pañca nirodhā, pañca vosaggā, dvādasa nissayā. 10 Sammāsaṅkappassa …pe… sammāvācāya … sammākammantassa … sammāājīvassa … sammāvāyāmassa … sammāsatiyā … sammāsamādhissa katame pañca vivekā? Vikkhambhanaviveko, tadaṅgaviveko, samucchedaviveko, paṭippassaddhiviveko, nissaraṇaviveko. Vikkhambhanaviveko ca nīvaraṇānaṁ paṭhamajjhānaṁ bhāvayato, tadaṅgaviveko ca diṭṭhigatānaṁ nibbedhabhāgiyaṁ samādhiṁ bhāvayato, samucchedaviveko ca lokuttaraṁ khayagāmimaggaṁ bhāvayato, paṭippassaddhiviveko ca phalakkhaṇe nissaraṇaviveko ca nirodho nibbānaṁ. Sammāsamādhissa ime pañca vivekā. Imesu pañcasu vivekesu chandajāto hoti saddhādhimutto, cittañcassa svādhiṭṭhitaṁ. 11 Sammāsamādhissa katame pañca virāgā? Vikkhambhanavirāgo, tadaṅgavirāgo, samucchedavirāgo, paṭippassaddhivirāgo, nissaraṇavirāgo. Vikkhambhanavirāgo ca nīvaraṇānaṁ paṭhamajjhānaṁ bhāvayato, tadaṅgavirāgo ca diṭṭhigatānaṁ nibbedhabhāgiyaṁ samādhiṁ bhāvayato, samucchedavirāgo ca lokuttaraṁ khayagāmimaggaṁ bhāvayato, paṭippassaddhivirāgo ca phalakkhaṇe, nissaraṇavirāgo ca nirodho nibbānaṁ. Sammāsamādhissa ime pañca virāgā. Imesu pañcasu virāgesu chandajāto hoti saddhādhimutto, cittañcassa svādhiṭṭhitaṁ. 12 Sammāsamādhissa katame pañca nirodhā? Vikkhambhananirodho, tadaṅganirodho, samucchedanirodho, paṭippassaddhinirodho, nissaraṇanirodho. Vikkhambhananirodho ca nīvaraṇānaṁ paṭhamajjhānaṁ bhāvayato, tadaṅganirodho ca diṭṭhigatānaṁ nibbedhabhāgiyaṁ samādhiṁ bhāvayato, samucchedanirodho ca lokuttaraṁ khayagāmimaggaṁ bhāvayato, paṭippassaddhinirodho ca phalakkhaṇe, nissaraṇanirodho ca amatā dhātu. Sammāsamādhissa ime pañca nirodhā. Imesu pañcasu nirodhesu chandajāto hoti saddhādhimutto, cittañcassa svādhiṭṭhitaṁ. 13 Sammāsamādhissa katame pañca vosaggā? Vikkhambhanavosaggo, tadaṅgavosaggo, samucchedavosaggo, paṭippassaddhivosaggo, nissaraṇavosaggo. Vikkhambhanavosaggo ca nīvaraṇānaṁ paṭhamajjhānaṁ bhāvayato, tadaṅgavosaggo ca diṭṭhigatānaṁ nibbedhabhāgiyaṁ samādhiṁ bhāvayato, samucchedavosaggo ca lokuttaraṁ khayagāmimaggaṁ bhāvayato, paṭippassaddhivosaggo ca phalakkhaṇe, nissaraṇavosaggo ca nirodho nibbānaṁ. Sammāsamādhissa ime pañca vosaggā. Imesu pañcasu vosaggesu chandajāto hoti saddhādhimutto, cittañcassa svādhiṭṭhitaṁ. Sammāsamādhissa ime pañca vivekā, pañca virāgā, pañca nirodhā, pañca vosaggā, dvādasa nissayā. 14 “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti …pe… satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ pāpuṇāti dhammesu …pe… pañca balāni bhāveti, pañca balāni bahulīkaroti …pe… pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ pāpuṇāti dhammesu …pe… pañcindriyāni bhāveti, pañcindriyāni bahulīkaroti …pe…. 15 Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci bījagāmabhūtagāmā vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya evamete bījagāmabhūtagāmā vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti; evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ pāpuṇāti dhammesu. 16 Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ 3349 --- ps3 4:16 pāpuṇāti dhammesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ. Vīriyindriyaṁ bhāveti …pe… satindriyaṁ bhāveti …pe… samādhindriyaṁ bhāveti …pe… paññindriyaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya …pe… pāpuṇāti dhammesū”ti. 17 3.4.2. Indriyaniddesa Saddhindriyassa pañca vivekā, pañca virāgā, pañca nirodhā, pañca vosaggā, dvādasa nissayā. Vīriyindriyassa …pe… satindriyassa …pe… samādhindriyassa …pe… paññindriyassa pañca vivekā, pañca virāgā, pañca nirodhā, pañca vosaggā, dvādasa nissayā. 18 Saddhindriyassa katame pañca vivekā? Vikkhambhanaviveko, tadaṅgaviveko, samucchedaviveko, paṭippassaddhiviveko, nissaraṇaviveko. Vikkhambhanaviveko ca nīvaraṇānaṁ paṭhamajjhānaṁ bhāvayato, tadaṅgaviveko ca diṭṭhigatānaṁ nibbedhabhāgiyaṁ samādhiṁ bhāvayato, samucchedaviveko ca lokuttaraṁ khayagāmimaggaṁ bhāvayato, paṭippassaddhiviveko ca phalakkhaṇe, nissaraṇaviveko ca nirodho nibbānaṁ. Saddhindriyassa ime pañca vivekā. Imesu pañcasu vivekesu chandajāto hoti saddhādhimutto, cittañcassa svādhiṭṭhitaṁ …pe… saddhindriyassa ime pañca vivekā, pañca virāgā, pañca nirodhā, pañca vosaggā, dvādasa nissayā. 19 Vīriyindriyassa …pe… satindriyassa …pe… samādhindriyassa … paññindriyassa katame pañca vivekā? Vikkhambhanaviveko, tadaṅgaviveko, samucchedaviveko, paṭippassaddhiviveko, nissaraṇaviveko …pe… paññindriyassa ime pañca vivekā, pañca virāgā, pañca nirodhā, pañca vosaggā, dvādasa nissayāti. Vivekakathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 2 Yuganaddhavagga 2.3. Bojjhaṅgakathā |3| Sāvatthinidānaṁ. “Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo—ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā”. 2 Bojjhaṅgāti kenaṭṭhena bojjhaṅgā? Bodhāya saṁvattantīti—bojjhaṅgā. Bujjhantīti— bojjhaṅgā. Anubujjhantīti—bojjhaṅgā. Paṭibujjhantīti—bojjhaṅgā. Sambujjhantīti—bojjhaṅgā. 3 Bujjhanaṭṭhena bojjhaṅgā, anubujjhanaṭṭhena bojjhaṅgā, paṭibujjhanaṭṭhena bojjhaṅgā, sambujjhanaṭṭhena bojjhaṅgā. 4 Bodhentīti—bojjhaṅgā. Anubodhentīti—bojjhaṅgā. Paṭibodhentīti—bojjhaṅgā. Sambodhentīti—bojjhaṅgā. 5 Bodhanaṭṭhena bojjhaṅgā, anubodhanaṭṭhena bojjhaṅgā, paṭibodhanaṭṭhena bojjhaṅgā, sambodhanaṭṭhena bojjhaṅgā. 6 Bodhipakkhiyaṭṭhena bojjhaṅgā, anubodhipakkhiyaṭṭhena bojjhaṅgā, paṭibodhipakkhiyaṭṭhena bojjhaṅgā, sambodhipakkhiyaṭṭhena bojjhaṅgā. (Pañcamacatukkaṁ) 7 Buddhilabhanaṭṭhena bojjhaṅgā, buddhipaṭilabhanaṭṭhena bojjhaṅgā, buddhiropanaṭṭhena bojjhaṅgā, buddhiabhiropanaṭṭhena bojjhaṅgā, buddhipāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, buddhisampāpanaṭṭhena bojjhaṅgā. (Chakkaṁ) 8 2.3.1. Mūlamūlakādidasaka Mūlaṭṭhena bojjhaṅgā, mūlacariyaṭṭhena bojjhaṅgā, mūlapariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, mūlaparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, mūlaparipūraṇaṭṭhena bojjhaṅgā, mūlaparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, mūlapaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, mūlapaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, mūlapaṭisambhidāya vasībhāvaṭṭhena bojjhaṅgā, mūlapaṭisambhidāya vasībhāvappattānampi bojjhaṅgā. 9 Hetuṭṭhena bojjhaṅgā, hetucariyaṭṭhena bojjhaṅgā, hetupariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, hetuparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, hetuparipūraṇaṭṭhena bojjhaṅgā, hetuparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, hetupaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, hetupaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, hetupaṭisambhidāya vasībhāvaṭṭhena bojjhaṅgā, hetupaṭisambhidāya vasībhāvappattānampi bojjhaṅgā. 10 Paccayaṭṭhena bojjhaṅgā, paccayacariyaṭṭhena bojjhaṅgā, paccayapariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, paccayaparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, paccayaparipūraṇaṭṭhena bojjhaṅgā, 3350 --- ps2 3:10 paccayaparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, paccayapaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, paccayapaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, paccayapaṭisambhidāya vasībhāvaṭṭhena bojjhaṅgā, paccayapaṭisambhidāya vasībhāvappattānampi bojjhaṅgā. 11 Visuddhaṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhicariyaṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhipariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhiparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhiparipūraṇaṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhiparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhipaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhipaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhipaṭisambhidāya vasībhāvaṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhipaṭisambhidāya vasībhāvappattānampi bojjhaṅgā. 12 Anavajjaṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjacariyaṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjapariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjaparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjaparipūraṇaṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjaparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjapaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjapaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjapaṭisambhidāya vasībhāvaṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjapaṭisambhidāya vasībhāvappattānampi bojjhaṅgā. 13 Nekkhammaṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammacariyaṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammapariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammaparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammaparipūraṇaṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammaparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammapaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammapaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammapaṭisambhidāya vasībhāvaṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammapaṭisambhidāya vasībhāvappattānampi bojjhaṅgā. 14 Vimuttaṭṭhena bojjhaṅgā, vimutticariyaṭṭhena bojjhaṅgā, vimuttipariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, vimuttiparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, vimuttiparipūraṇaṭṭhena bojjhaṅgā, vimuttiparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, vimuttipaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, vimuttipaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, vimuttipaṭisambhidāya vasībhāvaṭṭhena bojjhaṅgā, vimuttipaṭisambhidāya vasībhāvappattānampi bojjhaṅgā. 15 Anāsavaṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavacariyaṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavapariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavaparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavaparipūraṇaṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavaparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavapaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavapaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavapaṭisambhidāya vasībhāvaṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavapaṭisambhidāya vasībhāvappattānampi bojjhaṅgā. 16 Vivekaṭṭhena bojjhaṅgā, vivekacariyaṭṭhena bojjhaṅgā, vivekapariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, vivekaparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, vivekaparipūraṇaṭṭhena bojjhaṅgā, vivekaparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, vivekapaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, vivekapaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, vivekapaṭisambhidāya vasībhāvaṭṭhena bojjhaṅgā, vivekapaṭisambhidāya vasībhāvappattānampi bojjhaṅgā. 17 Vosaggaṭṭhena bojjhaṅgā, vosaggacariyaṭṭhena bojjhaṅgā, vosaggapariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, vosaggaparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, vosaggaparipūraṇaṭṭhena bojjhaṅgā, vosaggaparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, vosaggapaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, vosaggapaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, vosaggapaṭisambhidāya vasībhāvaṭṭhena bojjhaṅgā, vosaggapaṭisambhidāya vasībhāvappattānampi bojjhaṅgā. 18 Mūlaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Hetuṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Paccayaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Visuddhaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Anavajjaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Nekkhammaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vimuttaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Anāsavaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vivekaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vosaggaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 19 Mūlacariyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Hetucariyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Paccayacariyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Visuddhicariyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Anavajjacariyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Nekkhammacariyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vimutticariyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Anāsavacariyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vivekacariyaṭṭhaṁ 3351 --- ps2 3:19 bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vosaggacariyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 20 Mūlapariggahaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… vosaggapariggahaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Mūlaparivāraṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… vosaggaparivāraṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Mūlaparipūraṇaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… vosaggaparipūraṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Mūlaparipākaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… vosaggaparipākaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Mūlapaṭisambhidaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… vosaggapaṭisambhidaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Mūlapaṭisambhidāpāpanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… vosaggapaṭisambhidāpāpanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Mūlapaṭisambhidāya vasībhāvaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… vosaggapaṭisambhidāya vasībhāvaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe…. 21 Pariggahaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Parivāraṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Paripūraṇaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekaggaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Avikkhepaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Paggahaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Avisāraṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Anāvilaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Aniñjanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekattupaṭṭhānavasena cittassa ṭhitaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ārammaṇaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Gocaraṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Pahānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Pariccāgaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vuṭṭhānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vivaṭṭanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Santaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Paṇītaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vimuttaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Anāsavaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Taraṇaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Animittaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Appaṇihitaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Suññataṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekarasaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Anativattanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Yuganaddhaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Niyyānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Hetuṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Dassanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ādhipateyyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 22 Samathassa avikkhepaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vipassanāya anupassanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Samathavipassanānaṁ ekarasaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Yuganaddhassa anativattanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 23 Sikkhāya samādānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ārammaṇassa gocaraṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Līnassa cittassa paggahaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Uddhatassa cittassa niggahaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ubhovisuddhānaṁ ajjhupekkhanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Visesādhigamaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Uttari paṭivedhaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Saccābhisamayaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Nirodhe patiṭṭhāpakaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 24 Saddhindriyassa adhimokkhaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… paññindriyassa dassanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Saddhābalassa assaddhiye akampiyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… paññābalassa avijjāya akampiyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Satisambojjhaṅgassa upaṭṭhānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… upekkhāsambojjhaṅgassa paṭisaṅkhānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Sammādiṭṭhiyā dassanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… sammāsamādhissa avikkhepaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 25 Indriyānaṁ ādhipateyyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Balānaṁ akampiyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Niyyānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Maggassa hetuṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Satipaṭṭhānānaṁ upaṭṭhānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Sammappadhānānaṁ padahanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Iddhipādānaṁ ijjhanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Saccānaṁ tathaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Payogānaṁ paṭippassaddhaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Phalānaṁ sacchikiriyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 26 Vitakkassa abhiniropanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vicārassa upavicāraṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Pītiyā pharaṇaṭṭhaṁ 3352 --- ps2 3:26 bujjhantīti—bojjhaṅgā. Sukhassa abhisandanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Cittassa ekaggaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 27 Āvajjanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vijānanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Pajānanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Sañjānanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekodaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Abhiññāya ñātaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Pariññāya tīraṇaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Pahānassa pariccāgaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Bhāvanāya ekarasaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Sacchikiriyāya phassanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Khandhānaṁ khandhaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Dhātūnaṁ dhātuṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Āyatanānaṁ āyatanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Saṅkhatānaṁ saṅkhataṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Asaṅkhatassa asaṅkhataṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 28 Cittaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Cittānantariyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Cittassa vuṭṭhānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Cittassa vivaṭṭanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Cittassa hetuṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Cittassa paccayaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Cittassa vatthuṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Cittassa bhūmaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Cittassa ārammaṇaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Cittassa gocaraṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Cittassa cariyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Cittassa gataṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Cittassa abhinīhāraṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Cittassa niyyānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Cittassa nissaraṇaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 29 Ekatte āvajjanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte vijānanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte pajānanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte sañjānanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte ekodaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. (…) Ekatte pakkhandanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte pasīdanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte santiṭṭhanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte vimuccanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte etaṁ santanti passanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte yānīkataṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte vatthukataṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte anuṭṭhitaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte paricitaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte susamāraddhaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte pariggahaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte parivāraṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte paripūraṇaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte samodhānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte adhiṭṭhānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte āsevanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte bhāvanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte bahulīkammaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte susamuggataṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte suvimuttaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte bujjhanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte anubujjhanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte paṭibujjhanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte sambujjhanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte bodhanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte anubodhanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte paṭibodhanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte sambujjhanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte bodhipakkhiyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte anubodhipakkhiyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte paṭibodhipakkhiyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte sambodhipakkhiyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte jotanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte ujjotanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte anujotanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte paṭijotanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ekatte sañjotanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 30 Patāpanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Virocanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Kilesānaṁ santāpanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Amalaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vimalaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Nimmalaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Samaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 3353 --- ps2 3:30 Samayaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vivekaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vivekacariyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Virāgaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Virāgacariyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Nirodhaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Nirodhacariyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vosaggaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vosaggacariyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vimuttaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vimutticariyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 31 Chandaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Chandassa mūlaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Chandassa pādaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Chandassa padhānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Chandassa ijjhanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Chandassa adhimokkhaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Chandassa paggahaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Chandassa upaṭṭhānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Chandassa avikkhepaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Chandassa dassanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 32 Vīriyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… cittaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… vīmaṁsaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vīmaṁsāya mūlaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vīmaṁsāya pādaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vīmaṁsāya padhānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vīmaṁsāya ijjhanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vīmaṁsāya adhimokkhaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vīmaṁsāya paggahaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vīmaṁsāya upaṭṭhānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vīmaṁsāya avikkhepaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vīmaṁsāya dassanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 33 Dukkhaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Dukkhassa pīḷanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Dukkhassa saṅkhataṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Dukkhassa santāpaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Dukkhassa vipariṇāmaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Samudayaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Samudayassa āyūhanaṭṭhaṁ … nidānaṭṭhaṁ … saññogaṭṭhaṁ … palibodhaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Nirodhaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Nirodhassa nissaraṇaṭṭhaṁ … vivekaṭṭhaṁ … asaṅkhataṭṭhaṁ … amataṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Maggaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Maggassa niyyānaṭṭhaṁ … hetuṭṭhaṁ … dassanaṭṭhaṁ … ādhipateyyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 34 Tathaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Anattaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Saccaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Paṭivedhaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Abhijānanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Parijānanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Dhammaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Dhātuṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ñātaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Sacchikiriyaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Phassanaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Abhisamayaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 35 Nekkhammaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Abyāpādaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ālokasaññaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Avikkhepaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Dhammavavatthānaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ñāṇaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Pāmojjaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Paṭhamaṁ jhānaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… arahattamaggaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Arahattaphalasamāpattiṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 36 Adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… dassanaṭṭhena paññindriyaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Assaddhiye akampiyaṭṭhena saddhābalaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… avijjāya akampiyaṭṭhena paññābalaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Upaṭṭhānaṭṭhena satisambojjhaṅgaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… paṭisaṅkhānaṭṭhena upekkhāsambojjhaṅgaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 37 Dassanaṭṭhena sammādiṭṭhiṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhiṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ādhipateyyaṭṭhena indriyaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Akampiyaṭṭhena balaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Niyyānaṭṭhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Hetuṭṭhena maggaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Padahanaṭṭhena sammappadhānaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Ijjhanaṭṭhena iddhipādaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Tathaṭṭhena saccaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 3354 --- ps2 3:37 Avikkhepaṭṭhena samathaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Anupassanaṭṭhena vipassanaṁ …pe… ekarasaṭṭhena samathavipassanaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Anativattanaṭṭhena yuganaddhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhiṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Avikkhepaṭṭhena cittavisuddhiṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhiṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Muttaṭṭhena vimokkhaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Paṭivedhaṭṭhena vijjaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Pariccāgaṭṭhena vimuttiṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. Paṭippassaddhaṭṭhena anuppāde ñāṇaṁ bujjhantīti—bojjhaṅgā. 38 Chandaṁ mūlaṭṭhena bujjhantīti—bojjhaṅgā. Manasikāraṁ samuṭṭhānaṭṭhena bujjhantīti—bojjhaṅgā. Phassaṁ samodhānaṭṭhena bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vedanaṁ samosaraṇaṭṭhena bujjhantīti—bojjhaṅgā. Samādhiṁ pamukhaṭṭhena bujjhantīti—bojjhaṅgā. Satiṁ ādhipateyyaṭṭhena bujjhantīti—bojjhaṅgā. Paññaṁ taduttaraṭṭhena bujjhantīti—bojjhaṅgā. Vimuttiṁ sāraṭṭhena bujjhantīti—bojjhaṅgā. Amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena bujjhantīti—bojjhaṅgā. 39 Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi—“āvuso bhikkhavo”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca— 40 “Sattime, āvuso, bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo—ime kho, āvuso, satta bojjhaṅgā. Imesaṁ khvāhaṁ, āvuso, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi pubbaṇhasamayaṁ viharituṁ, tena tena bojjhaṅgena pubbaṇhasamayaṁ viharāmi. Yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi majjhanhikasamayaṁ …pe… sāyanhasamayaṁ viharituṁ, tena tena bojjhaṅgena sāyanhasamayaṁ viharāmi. Satisambojjhaṅgo iti ce me, ‘āvuso, hoti, appamāṇo’ti me hoti, ‘susamāraddho’ti me hoti. Tiṭṭhantañca naṁ ‘tiṭṭhatī’ti pajānāmi. Sacepi me cavati, ‘idappaccayā me cavatī’ti pajānāmi. Dhammavicayasambojjhaṅgo …pe… upekkhāsambojjhaṅgo iti ce me, āvuso, hoti, ‘appamāṇo’ti me hoti, ‘susamāraddho’ti me hoti. Tiṭṭhantañca naṁ ‘tiṭṭhatī’ti pajānāmi. Sacepi me cavati, ‘idappaccayā me cavatī’ti pajānāmi. 41 Seyyathāpi, āvuso, rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṁ dussānaṁ dussakaraṇḍako pūro assa. So yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya pubbaṇhasamayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ pubbaṇhasamayaṁ pārupeyya. Yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya majjhanhikasamayaṁ …pe… sāyanhasamayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ sāyanhasamayaṁ pārupeyya. Evameva khvāhaṁ, āvuso, imesaṁ sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi pubbaṇhasamayaṁ viharituṁ, tena tena bojjhaṅgena pubbaṇhasamayaṁ viharāmi. Yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi majjhanhikasamayaṁ …pe… sāyanhasamayaṁ viharituṁ, tena tena bojjhaṅgena sāyanhasamayaṁ viharāmi. Satisambojjhaṅgo iti ce me, āvuso, hoti, ‘appamāṇo’ti me hoti, ‘susamāraddho’ti me hoti. Tiṭṭhantañca naṁ ‘tiṭṭhatī’ti pajānāmi. Sacepi me cavati, ‘idappaccayā me cavatī’ti pajānāmi …pe… upekkhāsambojjhaṅgo iti ce me, āvuso, hoti, ‘appamāṇo’ti me hoti, ‘susamāraddho’ti me hoti. Tiṭṭhantañca naṁ ‘tiṭṭhatī’ti pajānāmi. Sacepi me cavati, ‘idappaccayā me cavatī’ti pajānāmi”. 42 2.3.2. Suttantaniddesa Kathaṁ satisambojjhaṅgo iti ce me hotīti bojjhaṅgo? Yāvatā nirodhūpaṭṭhāti tāvatā satisambojjhaṅgo. Iti ce me hotīti bojjhaṅgo. Seyyathāpi telappadīpassa jhāyato yāvatā acci tāvatā vaṇṇo, yāvatā vaṇṇo tāvatā acci. Evameva yāvatā nirodhūpaṭṭhāti tāvatā satisambojjhaṅgo. Iti ce me hotīti bojjhaṅgo. 43 Kathaṁ appamāṇo iti ce me hotīti bojjhaṅgo? Pamāṇabaddhā kilesā, sabbe ca pariyuṭṭhānā, ye ca saṅkhārā ponobhavikā appamāṇo nirodho acalaṭṭhena asaṅkhataṭṭhena. Yāvatā nirodhūpaṭṭhāti tāvatā appamāṇo. Iti ce me hotīti bojjhaṅgo. 44 Kathaṁ susamāraddho iti ce me hotīti bojjhaṅgo? Visamā kilesā, sabbe ca pariyuṭṭhānā, ye ca saṅkhārā ponobhavikā, samadhammo nirodho santaṭṭhena paṇītaṭṭhena. Yāvatā nirodhūpaṭṭhāti tāvatā susamāraddho iti ce me hotīti bojjhaṅgo. 45 3355 --- ps2 3:45 Kathaṁ “tiṭṭhantañca naṁ tiṭṭhatī”ti pajānāmi; sacepi cavati “idappaccayā cavatī”ti pajānāmi? Katihākārehi satisambojjhaṅgo tiṭṭhati? Katihākārehi satisambojjhaṅgo cavati? Aṭṭhahākārehi satisambojjhaṅgo tiṭṭhati. Aṭṭhahākārehi satisambojjhaṅgo cavati. 46 Katamehi aṭṭhahākārehi satisambojjhaṅgo tiṭṭhati? Anuppādaṁ āvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati, uppādaṁ anāvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati, appavattaṁ āvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati, pavattaṁ anāvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati, animittaṁ āvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati, nimittaṁ anāvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati, nirodhaṁ āvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati, saṅkhāre anāvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati—imehi aṭṭhahākārehi satisambojjhaṅgo tiṭṭhati. 47 Katamehi aṭṭhahākārehi satisambojjhaṅgo cavati? Uppādaṁ āvajjitattā satisambojjhaṅgo cavati, anuppādaṁ anāvajjitattā satisambojjhaṅgo cavati, pavattaṁ āvajjitattā satisambojjhaṅgo cavati, appavattaṁ anāvajjitattā satisambojjhaṅgo cavati, nimittaṁ āvajjitattā satisambojjhaṅgo cavati, animittaṁ anāvajjitattā satisambojjhaṅgo cavati, saṅkhāre āvajjitattā satisambojjhaṅgo cavati, nirodhaṁ anāvajjitattā satisambojjhaṅgo cavati—imehi aṭṭhahākārehi satisambojjhaṅgo cavati. Evaṁ “tiṭṭhantañca naṁ tiṭṭhatī”ti pajānāmi; sacepi cavati, “idappaccayā me cavatī”ti pajānāmi …pe…. 48 Kathaṁ upekkhāsambojjhaṅgo iti ce me hotīti bojjhaṅgo? Yāvatā nirodhūpaṭṭhāti tāvatā upekkhāsambojjhaṅgo iti ce me hotīti bojjhaṅgo. Seyyathāpi telappadīpassa jhāyato yāvatā acci tāvatā vaṇṇo, yāvatā vaṇṇo tāvatā acci. Evameva yāvatā nirodhūpaṭṭhāti tāvatā upekkhāsambojjhaṅgo iti ce hotīti bojjhaṅgo. 49 Kathaṁ appamāṇo iti ce hotīti bojjhaṅgo? Pamāṇabaddhā kilesā, sabbe ca pariyuṭṭhānā, ye ca saṅkhārā ponobhavikā appamāṇo nirodho acalaṭṭhena asaṅkhataṭṭhena. Yāvatā nirodhūpaṭṭhāti tāvatā appamāṇo iti ce hotīti bojjhaṅgo. 50 Kathaṁ susamāraddho iti ce hotīti bojjhaṅgo? Visamā kilesā, sabbe ca pariyuṭṭhānā, ye ca saṅkhārā ponobhavikā samadhammo nirodho santaṭṭhena paṇītaṭṭhena. Yāvatā nirodhūpaṭṭhāti tāvatā susamāraddho iti ce hotīti bojjhaṅgo. 51 Kathaṁ “tiṭṭhantañca naṁ tiṭṭhatī”ti pajānāmi; sacepi cavati “idappaccayā me cavatī”ti pajānāmi? Katihākārehi upekkhāsambojjhaṅgo tiṭṭhati? Katihākārehi upekkhāsambojjhaṅgo cavati? Aṭṭhahākārehi upekkhāsambojjhaṅgo tiṭṭhati. Aṭṭhahākārehi upekkhāsambojjhaṅgo cavati. 52 Katamehi aṭṭhahākārehi upekkhāsambojjhaṅgo tiṭṭhati? Anuppādaṁ āvajjitattā upekkhāsambojjhaṅgo tiṭṭhati, uppādaṁ anāvajjitattā upekkhāsambojjhaṅgo tiṭṭhati, appavattaṁ āvajjitattā upekkhāsambojjhaṅgo tiṭṭhati, pavattaṁ anāvajjitattā upekkhāsambojjhaṅgo tiṭṭhati, animittaṁ āvajjitattā upekkhāsambojjhaṅgo tiṭṭhati, nimittaṁ anāvajjitattā upekkhāsambojjhaṅgo tiṭṭhati, nirodhaṁ āvajjitattā upekkhāsambojjhaṅgo tiṭṭhati, saṅkhāre anāvajjitattā upekkhāsambojjhaṅgo tiṭṭhati—imehi aṭṭhahākārehi upekkhāsambojjhaṅgo tiṭṭhati. 53 Katamehi aṭṭhahākārehi upekkhāsambojjhaṅgo cavati? Uppādaṁ āvajjitattā upekkhāsambojjhaṅgo cavati, anuppādaṁ anāvajjitattā upekkhāsambojjhaṅgo cavati, pavattaṁ āvajjitattā upekkhāsambojjhaṅgo cavati, appavattaṁ anāvajjitattā upekkhāsambojjhaṅgo cavati, nimittaṁ āvajjitattā upekkhāsambojjhaṅgo cavati, animittaṁ anāvajjitattā upekkhāsambojjhaṅgo cavati, saṅkhāre āvajjitattā upekkhāsambojjhaṅgo cavati, nirodhaṁ anāvajjitattā upekkhāsambojjhaṅgo cavati—imehi aṭṭhahākārehi upekkhāsambojjhaṅgo cavati. Evaṁ “tiṭṭhantañca naṁ tiṭṭhatī”ti pajānāmi; sacepi cavati, “idappaccayā me cavatī”ti pajānāmi. Bojjhaṅgakathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 2 Yuganaddhavagga 2.7. Dhammacakkakathā |7| 2.7.1. Saccavāra Ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati …pe… iti hidaṁ āyasmato koṇḍaññassa “aññāsikoṇḍañño” tveva nāmaṁ ahosi. 2 “Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccan”ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, 3356 --- ps2 7:2 paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 3 Cakkhuṁ udapādīti—kenaṭṭhena? Ñāṇaṁ udapādīti—kenaṭṭhena? Paññā udapādīti—kenaṭṭhena? Vijjā udapādīti—kenaṭṭhena? Āloko udapādīti—kenaṭṭhena? Cakkhuṁ udapādīti—dassanaṭṭhena. Ñāṇaṁ udapādīti—ñātaṭṭhena. Paññā udapādīti—pajānanaṭṭhena. Vijjā udapādīti—paṭivedhaṭṭhena. Āloko udapādīti—obhāsaṭṭhena. 4 Cakkhuṁ dhammo, dassanaṭṭho attho. Ñāṇaṁ dhammo, ñātaṭṭho attho. Paññā dhammo, pajānanaṭṭho attho. Vijjā dhammo, paṭivedhaṭṭho attho. Āloko dhammo, obhāsaṭṭho attho. Ime pañca dhammā pañca atthā dukkhavatthukā saccavatthukā saccārammaṇā saccagocarā saccasaṅgahitā saccapariyāpannā sacce samudāgatā sacce ṭhitā sacce patiṭṭhitā. 5 Dhammacakkanti kenaṭṭhena dhammacakkaṁ? Dhammañca pavatteti cakkañcāti—dhammacakkaṁ. Cakkañca pavatteti dhammañcāti—dhammacakkaṁ. Dhammena pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammacariyāya pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme ṭhito pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme patiṭṭhāpento pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme vasippatto pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme vasiṁ pāpento pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme pāramippatto pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme pāramiṁ pāpento pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme vesārajjappatto pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme vesārajjaṁ pāpento pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammaṁ sakkaronto pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammaṁ garuṁ karonto pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammaṁ mānento pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammaṁ pūjento pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammaṁ apacāyamāno pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammaddhajo pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammaketu pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammādhipateyyo pavattetīti—dhammacakkaṁ. Taṁ kho pana dhammacakkaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti—dhammacakkaṁ. 6 Saddhindriyaṁ dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Vīriyindriyaṁ dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Satindriyaṁ dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Samādhindriyaṁ dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Paññindriyaṁ dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Saddhābalaṁ dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Vīriyabalaṁ dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Satibalaṁ dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Samādhibalaṁ dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Paññābalaṁ dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Satisambojjhaṅgo dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammavicayasambojjhaṅgo dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Vīriyasambojjhaṅgo dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Pītisambojjhaṅgo dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Passaddhisambojjhaṅgo dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Samādhisambojjhaṅgo dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Upekkhāsambojjhaṅgo dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Sammādiṭṭhi dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Sammāsaṅkappo dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Sammāvācā dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Sammākammanto dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Sammāājīvo dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Sammāvāyāmo dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Sammāsati dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Sammāsamādhi dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. 7 Ādhipateyyaṭṭhena indriyaṁ dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Akampiyaṭṭhena balaṁ dhammo taṁ dhammaṁ 3357 --- ps2 7:7 pavattetīti—dhammacakkaṁ. Niyyānikaṭṭhena bojjhaṅgo dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Hetuṭṭhena maggo dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānā dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Padahanaṭṭhena sammappadhānā dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Ijjhanaṭṭhena iddhipādā dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Tathaṭṭhena saccā dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Avikkhepaṭṭhena samatho dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Anupassanaṭṭhena vipassanā dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Ekarasaṭṭhena samathavipassanā dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Anativattanaṭṭhena yuganaddhaṁ dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Muttaṭṭhena vimokkho dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Paṭivedhaṭṭhena vijjā dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Pariccāgaṭṭhena vimutti dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṁ dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Paṭippassaddhaṭṭhena anuppāde ñāṇaṁ dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Chando mūlaṭṭhena dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Manasikāro samuṭṭhānaṭṭhena dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Phasso samodhānaṭṭhena dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Vedanā samosaraṇaṭṭhena dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Samādhi pamukhaṭṭhena dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Sati ādhipateyyaṭṭhena dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Paññā taduttaraṭṭhena dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Vimutti sāraṭṭhena dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. Amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. 8 “Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññeyyan”ti …pe… pariññātanti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. 9 Cakkhuṁ udapādīti—kenaṭṭhena …pe… āloko udapādīti—kenaṭṭhena? Cakkhuṁ udapādīti—dassanaṭṭhena …pe… āloko udapādīti—obhāsaṭṭhena. Cakkhuṁ dhammo, dassanaṭṭho attho …pe… āloko dhammo, obhāsaṭṭho attho. Ime pañca dhammā pañca atthā dukkhavatthukā saccavatthukā saccārammaṇā saccagocarā saccasaṅgahitā saccapariyāpannā sacce samudāgatā sacce ṭhitā sacce patiṭṭhitā. 10 Dhammacakkanti kenaṭṭhena dhammacakkaṁ? Dhammañca pavatteti cakkañcāti—dhammacakkaṁ. Cakkañca pavatteti dhammañcāti—dhammacakkaṁ. Dhammena pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammacariyāya pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme ṭhito pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti—dhammacakkaṁ …pe… amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. 11 “Idaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccan”ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi …pe… “taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahātabban”ti …pe… “pahīnan”ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. 12 Cakkhuṁ udapādīti—kenaṭṭhena …pe… āloko udapādīti—kenaṭṭhena? Cakkhuṁ udapādīti—dassanaṭṭhena …pe… āloko udapādīti—obhāsaṭṭhena. 13 Cakkhuṁ dhammo, dassanaṭṭho attho …pe… āloko dhammo, obhāsaṭṭho attho. Ime pañca dhammā pañca atthā samudayavatthukā saccavatthukā …pe… nirodhavatthukā saccavatthukā …pe… maggavatthukā saccavatthukā saccārammaṇā saccagocarā saccasaṅgahitā saccapariyāpannā sacce samudāgatā sacce ṭhitā sacce patiṭṭhitā. 14 Dhammacakkanti kenaṭṭhena dhammacakkaṁ? Dhammañca pavatteti cakkañcāti—dhammacakkaṁ. Cakkañca pavatteti dhammañcāti—dhammacakkaṁ. Dhammena pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammacariyāya pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme 3358 --- ps2 7:14 ṭhito pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti—dhammacakkaṁ …pe… amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. 15 2.7.2. Satipaṭṭhānavāra “‘Ayaṁ kāye kāyānupassanā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. Sā kho panāyaṁ kāye kāyānupassanā bhāvetabbāti me, bhikkhave …pe… bhāvitāti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. 16 Ayaṁ vedanāsu …pe… ayaṁ citte … ayaṁ dhammesu dhammānupassanāti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. Sā kho panāyaṁ dhammesu dhammānupassanā bhāvetabbāti me, bhikkhave …pe… bhāvitāti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi”. 17 “Ayaṁ kāye kāyānupassanā”ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi …pe… sā kho panāyaṁ kāye kāyānupassanā bhāvetabbāti …pe… bhāvitāti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. 18 Cakkhuṁ udapādīti—kenaṭṭhena …pe… āloko udapādīti—kenaṭṭhena? Cakkhuṁ udapādīti—dassanaṭṭhena …pe… āloko udapādīti—obhāsaṭṭhena. 19 Cakkhuṁ dhammo, dassanaṭṭho attho …pe… āloko dhammo, obhāsaṭṭho attho. Ime pañca dhammā pañca atthā kāyavatthukā satipaṭṭhānavatthukā …pe… vedanāvatthukā satipaṭṭhānavatthukā … cittavatthukā satipaṭṭhānavatthukā … dhammavatthukā satipaṭṭhānavatthukā satipaṭṭhānārammaṇā satipaṭṭhānagocarā satipaṭṭhānasaṅgahitā satipaṭṭhānapariyāpannā satipaṭṭhāne samudāgatā satipaṭṭhāne ṭhitā satipaṭṭhāne patiṭṭhitā. 20 Dhammacakkanti kenaṭṭhena dhammacakkaṁ? Dhammañca pavatteti cakkañcāti—dhammacakkaṁ. Cakkañca pavatteti dhammañcāti—dhammacakkaṁ. Dhammena pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammacariyāya pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme ṭhito pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti—dhammacakkaṁ …pe… amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena dhammo taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. 21 2.7.3. Iddhipādavāra “‘Ayaṁ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ti me, bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. ‘So kho panāyaṁ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo’ti me, bhikkhave …pe… bhāvitoti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. 22 Ayaṁ vīriyasamādhi …pe… ayaṁ cittasamādhi …pe… ayaṁ vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādoti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. So kho panāyaṁ vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabboti me, bhikkhave …pe… bhāvitoti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi”. 23 “Ayaṁ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo”ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi …pe… so kho panāyaṁ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabboti …pe… bhāvitoti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 24 Cakkhuṁ udapādīti—kenaṭṭhena? Ñāṇaṁ udapādīti—kenaṭṭhena? Paññā udapādīti—kenaṭṭhena? Vijjā udapādīti—kenaṭṭhena? Āloko udapādīti—kenaṭṭhena? Cakkhuṁ udapādīti—dassanaṭṭhena. Ñāṇaṁ udapādīti—ñātaṭṭhena. Paññā udapādīti—pajānanaṭṭhena. Vijjā udapādīti—paṭivedhaṭṭhena. Āloko udapādīti—obhāsaṭṭhena. 25 Cakkhuṁ dhammo, dassanaṭṭho attho. Ñāṇaṁ dhammo, ñātaṭṭho attho. Paññā dhammo, pajānanaṭṭho attho. Vijjā dhammo, paṭivedhaṭṭho attho. Āloko dhammo, obhāsaṭṭho attho. Ime pañca dhammā pañca atthā chandavatthukā iddhipādavatthukā iddhipādārammaṇā iddhipādagocarā iddhipādasaṅgahitā iddhipādapariyāpannā iddhipāde samudāgatā iddhipāde ṭhitā iddhipāde patiṭṭhitā. 26 Dhammacakkanti kenaṭṭhena dhammacakkaṁ? Dhammañca pavatteti cakkañcāti—dhammacakkaṁ. Cakkañca pavatteti 3359 --- ps2 7:26 dhammañcāti—dhammacakkaṁ. Dhammena pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammacariyāya pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme ṭhito pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme patiṭṭhāpento pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme vasippatto pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme vasiṁ pāpento pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme pāramippatto pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme pāramiṁ pāpento pavattetīti—dhammacakkaṁ …pe… dhammaṁ apacāyamāno pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammaddhajo pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammaketu pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammādhipateyyo pavattetīti—dhammacakkaṁ. Taṁ kho pana dhammacakkaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti—dhammacakkaṁ. 27 “Saddhindriyaṁ dhammo. Taṁ dhammaṁ pavattetī”ti—dhammacakkaṁ …pe… amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena dhammo. Taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkaṁ. 28 Ayaṁ vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādoti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi …pe… so kho panāyaṁ vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabboti …pe… bhāvitoti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. 29 Cakkhuṁ udapādīti—kenaṭṭhena …pe… āloko udapādīti—kenaṭṭhena? Cakkhuṁ udapādīti—dassanaṭṭhena …pe… āloko udapādīti—obhāsaṭṭhena. 30 Cakkhuṁ dhammo, dassanaṭṭho attho …pe… āloko dhammo, obhāsaṭṭho attho. Ime pañca dhammā pañca atthā vīriyavatthukā iddhipādavatthukā …pe… cittavatthukā iddhipādavatthukā … vīmaṁsāvatthukā iddhipādavatthukā iddhipādārammaṇā iddhipādagocarā iddhipādasaṅgahitā iddhipādapariyāpannā iddhipāde samudāgatā iddhipāde ṭhitā iddhipāde patiṭṭhitā. 31 Dhammacakkanti kenaṭṭhena dhammacakkaṁ? Dhammañca pavatteti cakkañcāti—dhammacakkaṁ. Cakkañca pavatteti dhammañcāti—dhammacakkaṁ. Dhammena pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhammacariyāya pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme ṭhito pavattetīti—dhammacakkaṁ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti—dhammacakkaṁ …pe… amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena dhammo. Taṁ dhammaṁ pavattetīti—dhammacakkanti. Dhammacakkakathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 1 Mahāvagga 1.3. Ānāpānassatikathā |3| 1.3.1 Gaṇanavāra Soḷasavatthukaṁ ānāpānassatisamādhiṁ bhāvayato samadhikāni dve ñāṇasatāni uppajjanti—aṭṭha paripanthe ñāṇāni, aṭṭha ca upakāre ñāṇāni, aṭṭhārasa upakkilese ñāṇāni, terasa vodāne ñāṇāni, bāttiṁsa satokārissa ñāṇāni, catuvīsati samādhivasena ñāṇāni, dvesattati vipassanāvasena ñāṇāni, aṭṭha nibbidāñāṇāni, aṭṭha nibbidānulomañāṇāni, aṭṭha nibbidāpaṭippassaddhiñāṇāni, ekavīsati vimuttisukhe ñāṇāni. 2 Katamāni aṭṭha paripanthe ñāṇāni, aṭṭha ca upakāre ñāṇāni? Kāmacchando samādhissa paripantho, nekkhammaṁ samādhissa upakāraṁ. Byāpādo samādhissa paripantho, abyāpādo samādhissa upakāraṁ. Thinamiddhaṁ samādhissa paripantho, ālokasaññā samādhissa upakāraṁ. Uddhaccaṁ samādhissa paripantho, avikkhepo samādhissa upakāraṁ. Vicikicchā samādhissa paripantho, dhammavavatthānaṁ samādhissa upakāraṁ. Avijjā samādhissa paripantho, ñāṇaṁ samādhissa upakāraṁ. Arati samādhissa paripantho, pāmojjaṁ samādhissa upakāraṁ. Sabbepi akusalā dhammā samādhissa paripanthā, sabbepi kusalā dhammā samādhissa upakārā. Imāni aṭṭha paripanthe ñāṇāni, aṭṭha ca upakāre ñāṇāni. Gaṇanavāro paṭhamo. 3 1.3.2. Soḷasañāṇaniddesa Imehi soḷasahi ākārehi uducitaṁ cittaṁ samuducitaṁ cittaṁ ekatte santiṭṭhati, nīvaraṇehi visujjhati. Katame te ekattā? Nekkhammaṁ ekattaṁ, abyāpādo ekattaṁ, ālokasaññā ekattaṁ, avikkhepo ekattaṁ, dhammavavatthānaṁ ekattaṁ, ñāṇaṁ ekattaṁ, pāmojjaṁ ekattaṁ, sabbepi kusalā dhammā ekattā. 4 Nīvaraṇāti, katame te nīvaraṇā? Kāmacchando nīvaraṇaṁ, byāpādo nīvaraṇaṁ, thinamiddhaṁ nīvaraṇaṁ, 3360 --- ps1 3:4 uddhaccakukkuccaṁ nīvaraṇaṁ, vicikicchā nīvaraṇaṁ, avijjā nīvaraṇaṁ, arati nīvaraṇaṁ, sabbepi akusalā dhammā nīvaraṇā. 5 Nīvaraṇāti, kenaṭṭhena nīvaraṇā? Niyyānāvaraṇaṭṭhena nīvaraṇā. 6 Katame te niyyānā? 7 Nekkhammaṁ ariyānaṁ niyyānaṁ. Tena ca nekkhammena ariyā niyyanti. Kāmacchando niyyānāvaraṇaṁ. Tena ca kāmacchandena nivutattā nekkhammaṁ ariyānaṁ niyyānaṁ nappajānātīti—kāmacchando niyyānāvaraṇaṁ. 8 Abyāpādo ariyānaṁ niyyānaṁ. Tena ca abyāpādena ariyā niyyanti. Byāpādo niyyānāvaraṇaṁ. Tena ca byāpādena nivutattā abyāpādaṁ ariyānaṁ niyyānaṁ nappajānātīti—byāpādo niyyānāvaraṇaṁ. 9 Ālokasaññā ariyānaṁ niyyānaṁ. Tāya ca ālokasaññāya ariyā niyyanti. Thinamiddhaṁ niyyānāvaraṇaṁ. Tena ca thinamiddhena nivutattā ālokasaññaṁ ariyānaṁ niyyānaṁ nappajānātīti—thinamiddhaṁ niyyānāvaraṇaṁ. 10 Avikkhepo ariyānaṁ niyyānaṁ. Tena ca avikkhepena ariyā niyyanti. Uddhaccaṁ niyyānāvaraṇaṁ. Tena ca uddhaccena nivutattā avikkhepaṁ ariyānaṁ niyyānaṁ nappajānātīti—uddhaccaṁ niyyānāvaraṇaṁ. 11 Dhammavavatthānaṁ ariyānaṁ niyyānaṁ. Tena ca dhammavavatthānena ariyā niyyanti. Vicikicchā niyyānāvaraṇaṁ. Tāya ca vicikicchāya nivutattā dhammavavatthānaṁ ariyānaṁ niyyānaṁ nappajānātīti—vicikicchā niyyānāvaraṇaṁ. 12 Ñāṇaṁ ariyānaṁ niyyānaṁ. Tena ca ñāṇena ariyā niyyanti. Avijjā niyyānāvaraṇaṁ. Tāya ca avijjāya nivutattā ñāṇaṁ ariyānaṁ niyyānaṁ nappajānātīti—avijjā niyyānāvaraṇaṁ. 13 Pāmojjaṁ ariyānaṁ niyyānaṁ. Tena ca pāmojjena ariyā niyyanti. Arati niyyānāvaraṇaṁ. Tāya ca aratiyā nivutattā pāmojjaṁ ariyānaṁ niyyānaṁ nappajānātīti—arati niyyānāvaraṇaṁ. 14 Sabbepi kusalā dhammā ariyānaṁ niyyānaṁ. Tehi ca kusalehi dhammehi ariyā niyyanti. Sabbepi akusalā dhammā niyyānāvaraṇā. Tehi ca akusalehi dhammehi nivutattā kusale dhamme ariyānaṁ niyyānaṁ nappajānātīti—sabbepi akusalā dhammā niyyānāvaraṇā. Soḷasañāṇaniddeso dutiyo. 15 1.3.3. Upakkilesañāṇaniddesa 1.3.3.1. Paṭhamacchakka Imehi ca pana nīvaraṇehi visuddhacittassa soḷasavatthukaṁ ānāpānassatisamādhiṁ bhāvayato khaṇikasamodhānā katame aṭṭhārasa upakkilesā uppajjanti? Assāsādimajjhapariyosānaṁ satiyā anugacchato ajjhattavikkhepagataṁ cittaṁ samādhissa paripantho. Passāsādimajjhapariyosānaṁ satiyā anugacchato bahiddhāvikkhepagataṁ cittaṁ samādhissa paripantho. Assāsapaṭikaṅkhanā nikanti taṇhācariyā samādhissa paripantho. Passāsapaṭikaṅkhanā nikanti taṇhācariyā samādhissa paripantho. Assāsenābhitunnassa passāsapaṭilābhe mucchanā samādhissa paripantho. Passāsenābhitunnassa assāsapaṭilābhe mucchanā samādhissa paripantho. 16 Anugacchanā ca assāsaṁ, Passāsaṁ anugacchanā; Sati ajjhattavikkhepā- Kaṅkhanā bahiddhāvikkhepapatthanā. 17 Assāsenābhitunnassa, Passāsapaṭilābhe mucchanā; Passāsenābhitunnassa, Assāsapaṭilābhe mucchanā. 18 Cha ete upakkilesā, Ānāpānassatisamādhissa; Yehi vikkhippamānassa, No ca cittaṁ vimuccati; Vimokkhaṁ appajānantā, Te honti parapattiyāti. 19 1.3.3.2. Dutiyacchakka Nimittaṁ āvajjato assāse cittaṁ vikampati—samādhissa paripantho. Assāsaṁ āvajjato nimitte cittaṁ vikampati—samādhissa paripantho. Nimittaṁ āvajjato passāse cittaṁ vikampati—samādhissa paripantho. Passāsaṁ āvajjato nimitte cittaṁ vikampati—samādhissa paripantho. Assāsaṁ āvajjato passāse cittaṁ vikampati—samādhissa paripantho. Passāsaṁ āvajjato assāse cittaṁ vikampati—samādhissa paripantho. 20 Nimittaṁ āvajjamānassa, assāse vikkhipate mano; Assāsaṁ āvajjamānassa, nimitte cittaṁ vikampati. 21 Nimittaṁ āvajjamānassa, passāse vikkhipate mano; Passāsaṁ āvajjamānassa, nimitte cittaṁ vikampati. 22 Assāsaṁ āvajjamānassa, passāse vikkhipate mano; Passāsaṁ āvajjamānassa, assāse cittaṁ vikampati. 23 Cha ete upakkilesā, Ānāpānassatisamādhissa; Yehi vikkhippamānassa, No ca cittaṁ vimuccati; Vimokkhaṁ appajānantā, Te honti parapattiyāti. 24 1.3.3.3. Tatiyacchakka Atītānudhāvanaṁ cittaṁ vikkhepānupatitaṁ—samādhissa paripantho. 3361 --- ps1 3:24 Anāgatapaṭikaṅkhanaṁ cittaṁ vikampitaṁ—samādhissa paripantho. Līnaṁ cittaṁ kosajjānupatitaṁ—samādhissa paripantho. Atipaggahitaṁ cittaṁ uddhaccānupatitaṁ—samādhissa paripantho. Abhinataṁ cittaṁ rāgānupatitaṁ—samādhissa paripantho. Apanataṁ cittaṁ byāpādānupatitaṁ—samādhissa paripantho. 25 Atītānudhāvanaṁ cittaṁ, Anāgatapaṭikaṅkhanaṁ līnaṁ; Atipaggahitaṁ abhinataṁ, Apanataṁ cittaṁ na samādhiyati. 26 Cha ete upakkilesā, Ānāpānassatisamādhissa; Yehi upakkiliṭṭhasaṅkappo, Adhicittaṁ nappajānātīti. 27 Assāsādimajjhapariyosānaṁ satiyā anugacchato ajjhattaṁ vikkhepagatena cittena kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. Passāsādimajjhapariyosānaṁ satiyā anugacchato bahiddhāvikkhepagatena cittena kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. Assāsapaṭikaṅkhanāya nikantiyā taṇhācariyāya kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. Passāsapaṭikaṅkhanāya nikantiyā taṇhācariyāya kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. Assāsenābhitunnassa passāsapaṭilābhe mucchitattā kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. Passāsenābhitunnassa assāsapaṭilābhe mucchitattā kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. 28 Nimittaṁ āvajjato assāse cittaṁ vikampitattā kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. Assāsaṁ āvajjato nimitte cittaṁ vikampitattā kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. Nimittaṁ āvajjato passāse cittaṁ vikampitattā kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. Passāsaṁ āvajjato nimitte cittaṁ vikampitattā kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. Assāsaṁ āvajjato passāse cittaṁ vikampitattā kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. Passāsaṁ āvajjato assāse cittaṁ vikampitattā kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. Atītānudhāvanena cittena vikkhepānupatitena kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. Anāgatapaṭikaṅkhanena cittena vikampitena kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. Līnena cittena kosajjānupatitena kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. Atipaggahitena cittena uddhaccānupatitena kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. Abhinatena cittena rāgānupatitena kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. Apanatena cittena byāpādānupatitena kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca. 29 Ānāpānassati yassa, paripuṇṇā abhāvitā; Kāyopi iñjito hoti, cittampi hoti iñjitaṁ; Kāyopi phandito hoti, cittampi hoti phanditaṁ. 30 Ānāpānassati yassa, Paripuṇṇā subhāvitā; Kāyopi aniñjito hoti, Cittampi hoti aniñjitaṁ; Kāyopi aphandito hoti, Cittampi hoti aphanditanti. 31 Imehi ca pana nīvaraṇehi visuddhacittassa soḷasavatthukaṁ ānāpānassatisamādhiṁ bhāvayato khaṇikasamodhānā ime aṭṭhārasa upakkilesā uppajjanti. Upakkilesañāṇaniddeso tatiyo. 32 1.3.4. Vodānañāṇaniddesa Katamāni terasa vodāne ñāṇāni? Atītānudhāvanaṁ cittaṁ vikkhepānupatitaṁ; taṁ vivajjayitvā ekaṭṭhāne samādahati—evampi cittaṁ na vikkhepaṁ gacchati. Anāgatapaṭikaṅkhanaṁ cittaṁ vikampitaṁ; taṁ vivajjayitvā tattheva adhimoceti—evampi cittaṁ na vikkhepaṁ gacchati. Līnaṁ cittaṁ kosajjānupatitaṁ; taṁ paggaṇhitvā kosajjaṁ pajahati—evampi cittaṁ na vikkhepaṁ gacchati. Atipaggahitaṁ cittaṁ uddhaccānupatitaṁ; taṁ viniggaṇhitvā uddhaccaṁ pajahati—evampi cittaṁ na vikkhepaṁ gacchati. Abhinataṁ cittaṁ rāgānupatitaṁ; taṁ sampajāno hutvā rāgaṁ pajahati—evampi cittaṁ na vikkhepaṁ gacchati. Apanataṁ cittaṁ byāpādānupatitaṁ; taṁ sampajāno hutvā byāpādaṁ pajahati—evampi cittaṁ na vikkhepaṁ gacchati. Imehi chahi ṭhānehi parisuddhaṁ cittaṁ pariyodātaṁ ekattagataṁ hoti. 33 Katame te ekattā? Dānavosaggupaṭṭhānekattaṁ, samathanimittupaṭṭhānekattaṁ, vayalakkhaṇupaṭṭhānekattaṁ, 3362 --- ps1 3:33 nirodhupaṭṭhānekattaṁ. Dānavosaggupaṭṭhānekattaṁ cāgādhimuttānaṁ, samathanimittupaṭṭhānekattañca adhicittamanuyuttānaṁ, vayalakkhaṇupaṭṭhānekattañca vipassakānaṁ, nirodhupaṭṭhānekattañca ariyapuggalānaṁ—imehi catūhi ṭhānehi ekattagataṁ cittaṁ paṭipadāvisuddhipakkhandañceva hoti, upekkhānubrūhitañca, ñāṇena ca sampahaṁsitaṁ. 34 Paṭhamassa jhānassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Paṭhamassa jhānassa paṭipadāvisuddhi ādi, upekkhānubrūhanā majjhe, sampahaṁsanā pariyosānaṁ. Paṭhamassa jhānassa paṭipadāvisuddhi ādi. Ādissa kati lakkhaṇāni? Ādissa tīṇi lakkhaṇāni. Yo tassa paripantho tato cittaṁ visujjhati, visuddhattā cittaṁ majjhimaṁ samathanimittaṁ paṭipajjati, paṭipannattā tattha cittaṁ pakkhandati. Yañca paripanthato cittaṁ visujjhati, yañca visuddhattā cittaṁ majjhimaṁ samathanimittaṁ paṭipajjati, yañca paṭipannattā tattha cittaṁ pakkhandati. Paṭhamassa jhānassa paṭipadāvisuddhi ādi. Ādissa imāni tīṇi lakkhaṇāni. Tena vuccati—“paṭhamaṁ jhānaṁ ādikalyāṇañceva hoti lakkhaṇasampannañca”. 35 Paṭhamassa jhānassa upekkhānubrūhanā majjhe. Majjhassa kati lakkhaṇāni? Majjhassa tīṇi lakkhaṇāni. Visuddhaṁ cittaṁ ajjhupekkhati, samathapaṭipannaṁ ajjhupekkhati, ekattupaṭṭhānaṁ ajjhupekkhati. Yañca visuddhaṁ cittaṁ ajjhupekkhati, yañca samathapaṭipannaṁ ajjhupekkhati, yañca ekattupaṭṭhānaṁ ajjhupekkhati—paṭhamassa jhānassa upekkhānubrūhanā majjhe. Majjhassa imāni tīṇi lakkhaṇāni. Tena vuccati—“paṭhamaṁ jhānaṁ majjhekalyāṇañceva hoti lakkhaṇasampannañca”. 36 Paṭhamassa jhānassa sampahaṁsanā pariyosānaṁ. Pariyosānassa kati lakkhaṇāni? Pariyosānassa cattāri lakkhaṇāni. Tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena sampahaṁsanā, indriyānaṁ ekarasaṭṭhena sampahaṁsanā, tadupagavīriyavāhanaṭṭhena sampahaṁsanā, āsevanaṭṭhena sampahaṁsanā. Paṭhamassa jhānassa sampahaṁsanā pariyosānaṁ. Pariyosānassa imāni cattāri lakkhaṇāni. Tena vuccati—“paṭhamaṁ jhānaṁ pariyosānakalyāṇañceva hoti lakkhaṇasampannañca”. Evaṁ tivattagataṁ cittaṁ tividhakalyāṇakaṁ dasalakkhaṇasampannaṁ vitakkasampannañceva hoti vicārasampannañca pītisampannañca sukhasampannañca cittassa adhiṭṭhānasampannañca saddhāsampannañca vīriyasampannañca satisampannañca samādhisampannañca paññāsampannañca. 37 Dutiyassa jhānassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Dutiyassa jhānassa paṭipadāvisuddhi ādi, upekkhānubrūhanā majjhe, sampahaṁsanā pariyosānaṁ …pe… evaṁ tivattagataṁ cittaṁ tividhakalyāṇakaṁ dasalakkhaṇasampannaṁ pītisampannañceva hoti sukhasampannañca cittassa adhiṭṭhānasampannañca saddhāsampannañca vīriyasampannañca satisampannañca samādhisampannañca paññāsampannañca. 38 Tatiyassa jhānassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ …pe… evaṁ tivattagataṁ cittaṁ tividhakalyāṇakaṁ dasalakkhaṇasampannaṁ sukhasampannañceva hoti cittassa adhiṭṭhānasampannañca saddhāsampannañca vīriyasampannañca satisampannañca samādhisampannañca paññāsampannañca. 39 Catutthassa jhānassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ …pe… evaṁ tivattagataṁ cittaṁ tividhakalyāṇakaṁ dasalakkhaṇasampannañca upekkhāsampannañceva hoti cittassa adhiṭṭhānasampannañca saddhāsampannañca vīriyasampannañca satisampannañca samādhisampannañca paññāsampannañca. 40 Ākāsānañcāyatanasamāpattiyā …pe… viññāṇañcāyatanasamāpattiyā … ākiñcaññāyatanasamāpattiyā … nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ …pe… evaṁ tivattagataṁ cittaṁ tividhakalyāṇakaṁ dasalakkhaṇasampannaṁ upekkhāsampannañceva hoti cittassa adhiṭṭhānasampannañca …pe… paññāsampannañca. 41 Aniccānupassanāya ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ …pe… evaṁ tivattagataṁ cittaṁ tividhakalyāṇakaṁ dasalakkhaṇasampannaṁ vitakkasampannañceva hoti vicārasampannañca pītisampannañca sukhasampannañca cittassa adhiṭṭhānasampannañca 3363 --- ps1 3:41 saddhāsampannañca vīriyasampannañca satisampannañca samādhisampannañca paññāsampannañca. Dukkhānupassanāya …pe… anattānupassanāya … nibbidānupassanāya … virāgānupassanāya … nirodhānupassanāya … paṭinissaggānupassanāya … khayānupassanāya … vayānupassanāya … vipariṇāmānupassanāya … animittānupassanāya … appaṇihitānupassanāya … suññatānupassanāya … adhipaññādhammavipassanāya … yathābhūtañāṇadassanāya … ādīnavānupassanāya … paṭisaṅkhānupassanāya … vivaṭṭanānupassanāya … 42 Sotāpattimaggassa …pe… sakadāgāmimaggassa … anāgāmimaggassa … arahattamaggassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Arahattamaggassa paṭipadāvisuddhi ādi upekkhānubrūhanā majjhe, sampahaṁsanā pariyosānaṁ. Arahattamaggassa paṭipadāvisuddhi ādi. Ādissa kati lakkhaṇāni? Ādissa tīṇi lakkhaṇāni. Yo tassa paripantho tato cittaṁ visujjhati, visuddhattā cittaṁ majjhimaṁ samathanimittaṁ paṭipajjati, paṭipannattā tattha cittaṁ pakkhandati. Yañca paripanthato cittaṁ visujjhati, yañca visuddhattā cittaṁ majjhimaṁ samathanimittaṁ paṭipajjati, yañca paṭipannattā tattha cittaṁ pakkhandati—arahattamaggassa paṭipadāvisuddhi ādi. Ādissa imāni tīṇi lakkhaṇāni. Tena vuccati—“arahattamaggo ādikalyāṇo ceva hoti lakkhaṇasampanno ca”. 43 Arahattamaggassa upekkhānubrūhanā majjhe. Majjhassa kati lakkhaṇāni? Majjhassa tīṇi lakkhaṇāni. Visuddhaṁ cittaṁ ajjhupekkhati, samathapaṭipannaṁ ajjhupekkhati, ekattupaṭṭhānaṁ ajjhupekkhati. Yañca visuddhaṁ cittaṁ ajjhupekkhati, yañca samathapaṭipannaṁ ajjhupekkhati, yañca ekattupaṭṭhānaṁ ajjhupekkhati. Tena vuccati—“arahattamaggo majjhekalyāṇo ceva hoti lakkhaṇasampanno ca”. 44 Arahattamaggassa sampahaṁsanā pariyosānaṁ. Pariyosānassa kati lakkhaṇāni? Pariyosānassa cattāri lakkhaṇāni. Tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena sampahaṁsanā, indriyānaṁ ekarasaṭṭhena sampahaṁsanā, tadupagavīriyavāhanaṭṭhena sampahaṁsanā, āsevanaṭṭhena sampahaṁsanā. Arahattamaggassa sampahaṁsanā pariyosānaṁ. Pariyosānassa imāni cattāri lakkhaṇāni. Tena vuccati—“arahattamaggo pariyosānakalyāṇo ceva hoti lakkhaṇasampanno ca”. Evaṁ tivattagataṁ cittaṁ tividhakalyāṇakaṁ dasalakkhaṇasampannaṁ vitakkasampannañceva hoti vicārasampannañca pītisampannañca sukhasampannañca cittassa adhiṭṭhānasampannañca saddhāsampannañca vīriyasampannañca satisampannañca samādhisampannañca paññāsampannañca. 45 Nimittaṁ assāsapassāsā, Anārammaṇamekacittassa; Ajānato ca tayo dhamme, Bhāvanā nupalabbhati. 46 Nimittaṁ assāsapassāsā, Anārammaṇamekacittassa; Jānato ca tayo dhamme, Bhāvanā upalabbhatīti. 47 Kathaṁ ime tayo dhammā ekacittassa ārammaṇā na honti, na cime tayo dhammā aviditā honti, na ca cittaṁ vikkhepaṁ gacchati, padhānañca paññāyati, payogañca sādheti, visesamadhigacchati? Seyyathāpi rukkho same bhūmibhāge nikkhitto. Tamenaṁ puriso kakacena chindeyya. Rukkhe phuṭṭhakakacadantānaṁ vasena purisassa sati upaṭṭhitā hoti; na āgate vā gate vā kakacadante manasi karoti. Na āgatā vā gatā vā kakacadantā aviditā honti, padhānañca paññāyati, payogañca sādheti. Yathā rukkho same bhūmibhāge nikkhitto. Evaṁ upanibandhanā nimittaṁ. Yathā kakacadantā, evaṁ assāsapassāsā. Yathā rukkhe phuṭṭhakakacadantānaṁ vasena purisassa sati upaṭṭhitā hoti, na āgate vā gate vā kakacadante manasi karoti, na āgatā vā gatā vā kakacadantā aviditā honti, padhānañca paññāyati, payogañca sādheti. Evamevaṁ bhikkhu nāsikagge vā mukhanimitte vā satiṁ upaṭṭhapetvā nisinno hoti, na āgate vā gate vā assāsapassāse manasi karoti, na āgatā vā gatā vā assāsapassāsā aviditā honti, padhānañca paññāyati, payogañca sādheti. Visesamadhigacchati padhānañca. 48 Katamaṁ padhānaṁ? Āraddhavīriyassa kāyopi cittampi kammaniyaṁ hoti—idaṁ padhānaṁ. Katamo payogo? Āraddhavīriyassa upakkilesā pahīyanti, vitakkā vūpasammanti—ayaṁ payogo. Katamo viseso? Āraddhavīriyassa saññojanā pahīyanti, 3364 --- ps1 3:48 anusayā byantīhonti. Ayaṁ viseso. Evaṁ ime tayo dhammā ekacittassa ārammaṇā na honti, na cime tayo dhammā aviditā honti, na ca cittaṁ vikkhepaṁ gacchati, padhānañca paññāyati, payogañca sādheti, visesamadhigacchati. 49 Ānāpānassati yassa, paripuṇṇā subhāvitā; Anupubbaṁ paricitā, yathā buddhena desitā; So imaṁ lokaṁ pabhāseti, abbhā muttova candimāti. 50 Ānanti assāso, no passāso. Āpānanti passāso, no assāso. Assāsavasena upaṭṭhānaṁ sati, passāsavasena upaṭṭhānaṁ sati. 51 Yo assasati tassupaṭṭhāti, yo passasati tassupaṭṭhāti. Paripuṇṇāti pariggahaṭṭhena paripuṇṇā, parivāraṭṭhena paripuṇṇā, paripūraṭṭhena paripuṇṇā. Subhāvitāti catasso bhāvanā—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā, indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā, tadupagavīriyavāhanaṭṭhena bhāvanā, āsevanaṭṭhena bhāvanā. Tassime cattāro bhāvanaṭṭhā yānīkatā honti vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. 52 Yānīkatāti yattha yattha ākaṅkhati tattha tattha vasippatto hoti balappatto vesārajjappatto. Tassa me te dhammā āvajjanapaṭibaddhā honti ākaṅkhapaṭibaddhā manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā. Tena vuccati—“yānīkatā”ti. Vatthukatāti yasmiṁ yasmiṁ vatthusmiṁ cittaṁ svādhiṭṭhitaṁ hoti, tasmiṁ tasmiṁ vatthusmiṁ sati sūpaṭṭhitā hoti. Yasmiṁ yasmiṁ vā pana vatthusmiṁ sati sūpaṭṭhitā hoti, tasmiṁ tasmiṁ vatthusmiṁ cittaṁ svādhiṭṭhitaṁ hoti. Tena vuccati—“vatthukatā”ti. Anuṭṭhitāti vatthusmiṁ yena yena cittaṁ abhinīharati tena tena sati anuparivattati. Yena yena vā pana sati anuparivattati tena tena cittaṁ abhinīharati. Tena vuccati—“anuṭṭhitā”ti. Paricitāti pariggahaṭṭhena paricitā, parivāraṭṭhena paricitā, paripūraṭṭhena paricitā. Satiyā pariggaṇhanto jināti pāpake akusale dhamme. Tena vuccati—“paricitā”ti. Susamāraddhāti cattāro susamāraddhā—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena susamāraddhā, indriyānaṁ ekarasaṭṭhena susamāraddhā, tadupagavīriyavāhanaṭṭhena susamāraddhā, tappaccanīkānaṁ kilesānaṁ susamūhatattā susamāraddhā. 53 Susamanti atthi samaṁ, atthi susamaṁ. Katamaṁ samaṁ? Ye tattha jātā anavajjā kusalā bodhipakkhiyā—idaṁ samaṁ. Katamaṁ susamaṁ? Yaṁ tesaṁ tesaṁ dhammānaṁ ārammaṇaṁ nirodho nibbānaṁ—idaṁ susamaṁ. Iti idañca samaṁ idañca susamaṁ ñātaṁ hoti diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya. Āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. Tena vuccati—“susamāraddhā”ti. 54 Anupubbaṁ paricitāti dīghaṁ assāsavasena purimā purimā paricitā, pacchimā pacchimā anuparicitā. Dīghaṁ passāsavasena purimā purimā paricitā, pacchimā pacchimā anuparicitā. Rassaṁ assāsavasena purimā purimā paricitā, pacchimā pacchimā anuparicitā. Rassaṁ passāsavasena purimā purimā paricitā, pacchimā pacchimā anuparicitā …pe… paṭinissaggānupassī assāsavasena purimā purimā paricitā, pacchimā pacchimā anuparicitā. Paṭinissaggānupassī passāsavasena purimā purimā paricitā, pacchimā pacchimā anuparicitā. Sabbāpi soḷasavatthukā ānāpānassatiyo aññamaññaṁ paricitā ceva honti anuparicitā ca. Tena vuccati—“anupubbaparicitā”ti. 55 Yathāti dasa yathatthā—attadamathattho yathattho, attasamathattho yathattho, attaparinibbāpanattho yathattho, abhiññattho yathattho, pariññattho yathattho, pahānattho yathattho, bhāvanattho yathattho, sacchikiriyattho yathattho, saccābhisamayattho yathattho, nirodhe patiṭṭhāpakattho yathattho. 56 Buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṁ pāpuṇi, balesu ca vasībhāvaṁ. 57 Buddhoti kenaṭṭhena buddho? Bujjhitā saccānīti—buddho. Bodhetā pajāyāti—buddho. Sabbaññutāya buddho. Sabbadassāvitāya buddho. Anaññaneyyatāya buddho. Visavitāya buddho. Khīṇāsavasaṅkhātena buddho. Nirupalepasaṅkhātena buddho. Ekantavītarāgoti—buddho. Ekantavītadosoti—buddho. 3365 --- ps1 3:57 Ekantavītamohoti—buddho. Ekantanikkilesoti—buddho. Ekāyanamaggaṁ gatoti—buddho. Eko anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti—buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhā—buddho. Buddhoti netaṁ nāmaṁ mātarā kataṁ, na pitarā kataṁ, na bhātarā kataṁ, na bhaginiyā kataṁ, na mittāmaccehi kataṁ, na ñātisālohitehi kataṁ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ, na devatāhi kataṁ. Vimokkhantikametaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ bodhiyā mūle saha sabbaññutaññāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṁ—buddhoti. Desitāti attadamathattho yathattho yathā buddhena desito, attasamathattho yathattho yathā buddhena desito, attaparinibbāpanattho yathattho yathā buddhena desito …pe… nirodhe patiṭṭhāpakattho yathattho yathā buddhena desito. 58 Soti gahaṭṭho vā hoti pabbajito vā. Lokoti khandhaloko dhātuloko āyatanaloko vipattibhavaloko vipattisambhavaloko sampattibhavaloko sampattisambhavaloko. Eko loko—sabbe sattā āhāraṭṭhitikā …pe… aṭṭhārasa lokā—aṭṭhārasa dhātuyo. Pabhāsetīti attadamathatthaṁ yathatthaṁ abhisambuddhattā. So imaṁ lokaṁ obhāseti bhāseti pabhāseti. Attasamathatthaṁ yathatthaṁ abhisambuddhattā. So imaṁ lokaṁ obhāseti bhāseti pabhāseti. Attaparinibbāpanatthaṁ yathatthaṁ abhisambuddhattā. So imaṁ lokaṁ obhāseti bhāseti pabhāseti …pe… nirodhe patiṭṭhāpakatthaṁ yathatthaṁ abhisambuddhattā. So imaṁ lokaṁ obhāseti bhāseti pabhāseti. 59 Abbhā muttova candimāti yathā abbhā, evaṁ kilesā. Yathā cando, evaṁ ariyañāṇaṁ. Yathā candimā devaputto, evaṁ bhikkhu. Yathā cando abbhā mutto mahikā mutto dhūmarajā mutto rāhugahaṇā vippamutto bhāsate ca tapate ca virocate ca, evamevaṁ bhikkhu sabbakilesehi vippamutto bhāsate ca tapate ca virocate ca. Tena vuccati—“abbhā muttova candimā”ti. Imāni terasa vodāne ñāṇāni. Vodānañāṇaniddeso catuttho. Bhāṇavāro. 60 1.3.5. Satokāriñāṇaniddesa Katamāni bāttiṁsa satokārissa ñāṇāni? Idha bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati sato passasati. Dīghaṁ vā assasanto “dīghaṁ assasāmī”ti pajānāti. Dīghaṁ vā passasanto “dīghaṁ passasāmī”ti pajānāti. Rassaṁ vā assasanto “rassaṁ assasāmī”ti pajānāti. Rassaṁ vā passasanto “rassaṁ passasāmī”ti pajānāti. “Sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī”ti sikkhati. “Sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī”ti sikkhati. “Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī”ti sikkhati. “Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī”ti sikkhati. Pītipaṭisaṁvedī …pe… sukhapaṭisaṁvedī … cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī … passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ … cittapaṭisaṁvedī … abhippamodayaṁ cittaṁ … samādahaṁ cittaṁ … vimocayaṁ cittaṁ … aniccānupassī … virāgānupassī … nirodhānupassī … “paṭinissaggānupassī assasissāmī”ti sikkhati. “Paṭinissaggānupassī passasissāmī”ti sikkhati. 61 Idhāti imissā diṭṭhiyā, imissā khantiyā, imissā ruciyā, imasmiṁ ādāye, imasmiṁ dhamme, imasmiṁ vinaye, imasmiṁ dhammavinaye, imasmiṁ pāvacane, imasmiṁ brahmacariye, imasmiṁ satthusāsane. Tena vuccati—“idhā”ti. Bhikkhūti puthujjanakalyāṇako vā hoti bhikkhu sekkho vā arahā vā akuppadhammo. Araññanti nikkhamitvā bahi indakhīlā sabbametaṁ araññaṁ. Rukkhamūlanti yattha bhikkhuno āsanaṁ paññattaṁ hoti mañco vā pīṭhaṁ vā bhisi vā taṭṭikā vā cammakhaṇḍo vā tiṇasantharo vā paṇṇasantharo vā palālasantharo vā, tattha bhikkhu caṅkamati vā tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṁ vā kappeti. Suññanti kenaci anākiṇṇaṁ hoti gahaṭṭhehi vā pabbajitehi vā. Agāranti vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṁ guhā. Nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvāti nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā. Ujuṁ kāyaṁ paṇidhāyāti ujuko hoti kāyo ṭhito supaṇihito. Parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvāti parīti pariggahaṭṭho. Mukhanti niyyānaṭṭho. Satīti upaṭṭhānaṭṭho. Tena vuccati—“parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā”ti. 3366 --- ps1 3:62 62 Satova assasati, sato passasatīti bāttiṁsāya ākārehi sato kārī hoti. Dīghaṁ assāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena sato kārī hoti. Dīghaṁ passāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena sato kārī hoti. Rassaṁ assāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena sato kārī hoti. Rassaṁ passāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena sato kārī hoti …pe… paṭinissaggānupassī assāsavasena … paṭinissaggānupassī passāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena sato kārī hoti. 63 1.3.5.1. Paṭhamacatukkaniddesa Kathaṁ dīghaṁ assasanto “dīghaṁ assasāmī”ti pajānāti, dīghaṁ passasanto “dīghaṁ passasāmī”ti pajānāti? Dīghaṁ assāsaṁ addhānasaṅkhāte assasati, dīghaṁ passāsaṁ addhānasaṅkhāte passasati, dīghaṁ assāsapassāsaṁ addhānasaṅkhāte assasatipi passasatipi. Dīghaṁ assāsapassāsaṁ addhānasaṅkhāte assasatopi passasatopi chando uppajjati. Chandavasena tato sukhumataraṁ dīghaṁ assāsaṁ addhānasaṅkhāte assasati, chandavasena tato sukhumataraṁ dīghaṁ passāsaṁ addhānasaṅkhāte passasati, chandavasena tato sukhumataraṁ dīghaṁ assāsapassāsaṁ addhānasaṅkhāte assasatipi passasatipi. Chandavasena tato sukhumataraṁ dīghaṁ assāsapassāsaṁ addhānasaṅkhāte assasatopi passasatopi pāmojjaṁ uppajjati. Pāmojjavasena tato sukhumataraṁ dīghaṁ assāsaṁ addhānasaṅkhāte assasati, pāmojjavasena tato sukhumataraṁ dīghaṁ passāsaṁ addhānasaṅkhāte passasati, pāmojjavasena tato sukhumataraṁ dīghaṁ assāsapassāsaṁ addhānasaṅkhāte assasatipi passasatipi. Pāmojjavasena tato sukhumataraṁ dīghaṁ assāsapassāsaṁ addhānasaṅkhāte assasatopi passasatopi dīghaṁ assāsapassāsāpi cittaṁ vivattati, upekkhā saṇṭhāti. Imehi navahākārehi dīghaṁ assāsapassāsā kāyo. Upaṭṭhānaṁ sati. Anupassanā ñāṇaṁ. Kāyo upaṭṭhānaṁ, no sati; sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ kāyaṁ anupassati. Tena vuccati—“kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā”ti. 64 Anupassatīti kathaṁ taṁ kāyaṁ anupassati? Aniccato anupassati, no niccato. Dukkhato anupassati, no sukhato. Anattato anupassati, no attato. Nibbindati, no nandati. Virajjati, no rajjati. Nirodheti, no samudeti. Paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahati. Dukkhato anupassanto sukhasaññaṁ pajahati. Anattato anupassanto attasaññaṁ pajahati. Nibbindanto nandiṁ pajahati. Virajjanto rāgaṁ pajahati. Nirodhento samudayaṁ pajahati. Paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. Evaṁ taṁ kāyaṁ anupassati. 65 Bhāvanāti catasso bhāvanā—tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā, indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā, tadupagavīriyavāhanaṭṭhena bhāvanā, āsevanaṭṭhena bhāvanā. Dīghaṁ assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. 66 Kathaṁ viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti? Kathaṁ vedanāya uppādo vidito hoti? Avijjāsamudayā vedanāsamudayoti—paccayasamudayaṭṭhena vedanāya uppādo vidito hoti. Taṇhāsamudayā vedanāsamudayoti … kammasamudayā vedanāsamudayoti … phassasamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanāya uppādo vidito hoti. Nibbattilakkhaṇaṁ passatopi vedanāya uppādo vidito hoti. Evaṁ vedanāya uppādo vidito hoti. 67 Kathaṁ vedanāya upaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti? Aniccato manasikaroto khayatupaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti. Dukkhato manasikaroto bhayatupaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti. Anattato manasikaroto suññatupaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti. Evaṁ vedanāya upaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti. 68 Kathaṁ vedanāya atthaṅgamo 3367 --- ps1 3:68 vidito hoti? Avijjānirodhā vedanānirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena vedanāya atthaṅgamo vidito hoti. Taṇhānirodhā vedanānirodhoti …pe… kammanirodhā vedanānirodhoti …pe… phassanirodhā vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanāya atthaṅgamo vidito hoti. Vipariṇāmalakkhaṇaṁ passatopi vedanāya atthaṅgamo vidito hoti. Evaṁ vedanāya atthaṅgamo vidito hoti. Evaṁ viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. 69 Kathaṁ viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti? Kathaṁ saññāya uppādo vidito hoti? Avijjāsamudayā saññāsamudayoti—paccayasamudayaṭṭhena saññāya uppādo vidito hoti. Taṇhāsamudayā saññāsamudayoti …pe… kammasamudayā saññāsamudayoti …pe… phassasamudayā saññāsamudayoti—paccayasamudayaṭṭhena saññāya uppādo vidito hoti. Nibbattilakkhaṇaṁ passatopi saññāya uppādo vidito hoti. Evaṁ saññāya uppādo vidito hoti. 70 Kathaṁ saññāya upaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti? Aniccato manasikaroto khayatupaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti. Dukkhato manasikaroto bhayatupaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti. Anattato manasikaroto suññatupaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti. Evaṁ saññāya upaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti. 71 Kathaṁ saññāya atthaṅgamo vidito hoti? Avijjānirodhā saññānirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena saññāya atthaṅgamo vidito hoti. Taṇhānirodhā saññānirodhoti …pe… kammanirodhā saññānirodhoti …pe… phassanirodhā saññānirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena saññāya atthaṅgamo vidito hoti. Vipariṇāmalakkhaṇaṁ passatopi saññāya atthaṅgamo vidito hoti. Evaṁ saññāya atthaṅgamo vidito hoti. Evaṁ viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. 72 Kathaṁ viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti? Kathaṁ vitakkānaṁ uppādo vidito hoti? Avijjāsamudayā vitakkasamudayoti—paccayasamudayaṭṭhena vitakkānaṁ uppādo vidito hoti. Taṇhāsamudayā vitakkasamudayoti …pe… kammasamudayā vitakkasamudayoti …pe… saññāsamudayā vitakkasamudayoti—paccayasamudayaṭṭhena vitakkānaṁ uppādo vidito hoti. Nibbattilakkhaṇaṁ passatopi vitakkānaṁ uppādo vidito hoti. Evaṁ vitakkānaṁ uppādo vidito hoti. 73 Kathaṁ vitakkānaṁ upaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti? Aniccato manasikaroto khayatupaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti. Dukkhato manasikaroto bhayatupaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti. Anattato manasikaroto suññatupaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti. Evaṁ vitakkānaṁ upaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti. 74 Kathaṁ vitakkānaṁ atthaṅgamo vidito hoti? Avijjānirodhā vitakkanirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena vitakkānaṁ atthaṅgamo vidito hoti. Taṇhānirodhā vitakkanirodhoti …pe… kammanirodhā vitakkanirodhoti …pe… saññānirodhā vitakkanirodhoti—paccayanirodhaṭṭhena vitakkānaṁ atthaṅgamo vidito hoti. Vipariṇāmalakkhaṇaṁ passatopi vitakkānaṁ atthaṅgamo vidito hoti. Evaṁ vitakkānaṁ atthaṅgamo vidito hoti. Evaṁ viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. 75 Dīghaṁ assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānanto indriyāni samodhāneti, gocarañca pajānāti, samatthañca paṭivijjhati …pe… maggaṁ samodhāneti, dhamme samodhāneti, gocarañca pajānāti, samatthañca paṭivijjhati. 76 Indriyāni samodhānetīti kathaṁ indriyāni samodhāneti? Adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ samodhāneti, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṁ samodhāneti, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṁ samodhāneti, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṁ samodhāneti, dassanaṭṭhena paññindriyaṁ samodhāneti. Ayaṁ puggalo imāni indriyāni imasmiṁ ārammaṇe samodhāneti. Tena vuccati—“indriyāni samodhānetī”ti. 77 Gocarañca pajānātīti yaṁ tassa ārammaṇaṁ, taṁ tassa gocaraṁ. Yaṁ tassa gocaraṁ, taṁ tassa ārammaṇaṁ. Pajānātīti puggalo. Pajānanā paññā. 78 Samanti ārammaṇassa upaṭṭhānaṁ samaṁ, cittassa avikkhepo samaṁ, cittassa adhiṭṭhānaṁ samaṁ, cittassa vodānaṁ samaṁ. Atthoti anavajjaṭṭho niklesaṭṭho vodānaṭṭho paramaṭṭho. Paṭivijjhatīti ārammaṇassa upaṭṭhānaṭṭhaṁ 3368 --- ps1 3:78 paṭivijjhati, cittassa avikkhepaṭṭhaṁ paṭivijjhati, cittassa adhiṭṭhānaṭṭhaṁ paṭivijjhati, cittassa vodānaṭṭhaṁ paṭivijjhati. Tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 79 Balāni samodhānetīti kathaṁ balāni samodhāneti? Assaddhiye akampiyaṭṭhena saddhābalaṁ samodhāneti, kosajje akampiyaṭṭhena vīriyabalaṁ samodhāneti, pamāde akampiyaṭṭhena satibalaṁ samodhāneti, uddhacce akampiyaṭṭhena samādhibalaṁ samodhāneti, avijjāya akampiyaṭṭhena paññābalaṁ samodhāneti. Ayaṁ puggalo imāni balāni imasmiṁ ārammaṇe samodhāneti. Tena vuccati—balāni samodhānetīti. Gocarañca pajānātīti …pe… tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 80 Bojjhaṅge samodhānetīti kathaṁ bojjhaṅge samodhāneti? Upaṭṭhānaṭṭhena satisambojjhaṅgaṁ samodhāneti, pavicayaṭṭhena dhammavicayasambojjhaṅgaṁ samodhāneti, paggahaṭṭhena vīriyasambojjhaṅgaṁ samodhāneti, pharaṇaṭṭhena pītisambojjhaṅgaṁ samodhāneti, upasamaṭṭhena passaddhisambojjhaṅgaṁ samodhāneti, avikkhepaṭṭhena samādhisambojjhaṅgaṁ samodhāneti, paṭisaṅkhānaṭṭhena upekkhāsambojjhaṅgaṁ samodhāneti. Ayaṁ puggalo ime bojjhaṅge imasmiṁ ārammaṇe samodhāneti. Tena vuccati—“bojjhaṅge samodhānetī”ti. Gocarañca pajānātīti …pe… tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 81 Maggaṁ samodhānetīti kathaṁ maggaṁ samodhāneti? Dassanaṭṭhena sammādiṭṭhiṁ samodhāneti, abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappaṁ samodhāneti, pariggahaṭṭhena sammāvācaṁ samodhāneti, samuṭṭhānaṭṭhena sammākammantaṁ samodhāneti, vodānaṭṭhena sammāājīvaṁ samodhāneti, paggahaṭṭhena sammāvāyāmaṁ samodhāneti, upaṭṭhānaṭṭhena sammāsatiṁ samodhāneti, avikkhepaṭṭhena sammāsamādhiṁ samodhāneti. Ayaṁ puggalo imaṁ maggaṁ imasmiṁ ārammaṇe samodhāneti. Tena vuccati—“maggaṁ samodhānetī”ti. Gocarañca pajānātīti …pe… tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 82 Dhamme samodhānetīti kathaṁ dhamme samodhāneti? Ādhipateyyaṭṭhena indriyāni samodhāneti, akampiyaṭṭhena balāni samodhāneti, niyyānaṭṭhena bojjhaṅge samodhāneti, hetuṭṭhena maggaṁ samodhāneti, upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānaṁ samodhāneti, padahanaṭṭhena sammappadhānaṁ samodhāneti, ijjhanaṭṭhena iddhipādaṁ samodhāneti tathaṭṭhena saccaṁ samodhāneti, avikkhepaṭṭhena samathaṁ samodhāneti, anupassanaṭṭhena vipassanaṁ samodhāneti, ekarasaṭṭhena samathavipassanaṁ samodhāneti, anativattanaṭṭhena yuganaddhaṁ samodhāneti, saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhiṁ samodhāneti, avikkhepaṭṭhena cittavisuddhiṁ samodhāneti, dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhiṁ samodhāneti, vimuttaṭṭhena vimokkhaṁ samodhāneti, paṭivedhaṭṭhena vijjaṁ samodhāneti, pariccāgaṭṭhena vimuttiṁ samodhāneti, samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṁ samodhāneti, paṭippassaddhaṭṭhena anuppāde ñāṇaṁ samodhāneti, chandaṁ mūlaṭṭhena samodhāneti, manasikāraṁ samuṭṭhānaṭṭhena samodhāneti, phassaṁ samodhānaṭṭhena samodhāneti, vedanaṁ samosaraṇaṭṭhena samodhāneti, samādhiṁ pamukhaṭṭhena samodhāneti, satiṁ ādhipateyyaṭṭhena samodhāneti, paññaṁ taduttaraṭṭhena samodhāneti, vimuttiṁ sāraṭṭhena samodhāneti, amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena samodhāneti. Ayaṁ puggalo ime dhamme imasmiṁ ārammaṇe samodhāneti. Tena vuccati—“dhamme samodhānetī”ti. 83 Gocarañca pajānātīti yaṁ tassa ārammaṇaṁ, taṁ tassa gocaraṁ. Yaṁ tassa gocaraṁ, taṁ tassa ārammaṇaṁ pajānātīti puggalo. Pajānanā paññā. Samanti ārammaṇassa upaṭṭhānaṁ samaṁ, cittassa avikkhepo samaṁ, cittassa adhiṭṭhānaṁ samaṁ, cittassa vodānaṁ samaṁ. Atthoti anavajjaṭṭho niklesaṭṭho vodānaṭṭho paramaṭṭho. Paṭivijjhatīti ārammaṇassa upaṭṭhānaṭṭhaṁ paṭivijjhati, cittassa avikkhepaṭṭhaṁ paṭivijjhati, cittassa adhiṭṭhānaṭṭhaṁ paṭivijjhati, cittassa vodānaṭṭhaṁ paṭivijjhati. Tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 84 Kathaṁ rassaṁ assasanto “rassaṁ assasāmī”ti pajānāti, rassaṁ passasanto “rassaṁ passasāmī”ti pajānāti? Rassaṁ assāsaṁ ittarasaṅkhāte assasati, rassaṁ passāsaṁ ittarasaṅkhāte passasati, rassaṁ assāsapassāsaṁ ittarasaṅkhāte 3369 --- ps1 3:84 assasatipi passasatipi. Rassaṁ assāsapassāsaṁ ittarasaṅkhāte assasatopi passasatopi chando uppajjati. Chandavasena tato sukhumataraṁ rassaṁ assāsaṁ ittarasaṅkhāte assasati. Chandavasena tato sukhumataraṁ rassaṁ passāsaṁ ittarasaṅkhāte passasati. Chandavasena tato sukhumataraṁ rassaṁ assāsapassāsaṁ ittarasaṅkhāte assasatipi passasatipi. Chandavasena tato sukhumataraṁ rassaṁ assāsapassāsaṁ ittarasaṅkhāte assasatopi passasatopi pāmojjaṁ uppajjati. Pāmojjavasena tato sukhumataraṁ rassaṁ assāsaṁ ittarasaṅkhāte assasati, pāmojjavasena tato sukhumataraṁ rassaṁ passāsaṁ ittarasaṅkhāte passasati, pāmojjavasena tato sukhumataraṁ rassaṁ assāsapassāsaṁ ittarasaṅkhāte assasatipi passasatipi. Pāmojjavasena tato sukhumataraṁ rassaṁ assāsapassāsaṁ ittarasaṅkhāte assasatopi passasatopi rassā assāsapassāsā cittaṁ vivattati, upekkhā saṇṭhāti. Imehi navahākārehi rassā assāsapassāsā kāyo upaṭṭhānaṁ sati anupassanā ñāṇaṁ. Kāyo upaṭṭhānaṁ, no sati; sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ kāyaṁ anupassati. Tena vuccati—“kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā”ti. 85 Anupassatīti kathaṁ taṁ kāyaṁ anupassati …pe… evaṁ taṁ kāyaṁ anupassati. Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. Rassaṁ assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato viditā vedanā uppajjanti …pe… rassaṁ assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānanto indriyāni samodhāneti …pe… tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 86 Kathaṁ “sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī”ti sikkhati, “sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī”ti sikkhati? Kāyoti dve kāyā—nāmakāyo ca rūpakāyo ca. Katamo nāmakāyo? Vedanā, saññā, cetanā, phasso, manasikāro, nāmañca nāmakāyo ca, ye ca vuccanti cittasaṅkhārā—ayaṁ nāmakāyo. Katamo rūpakāyo? Cattāro ca mahābhūtā, catunnañca mahābhūtānaṁ upādāyarūpaṁ, assāso ca passāso ca, nimittañca upanibandhanā, ye ca vuccanti kāyasaṅkhārā—ayaṁ rūpakāyo. 87 Kathaṁ te kāyā paṭividitā honti? Dīghaṁ assāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena te kāyā paṭividitā honti. Dīghaṁ passāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena te kāyā paṭividitā honti. Rassaṁ assāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena te kāyā paṭividitā honti. Rassaṁ passāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena te kāyā paṭividitā honti. 88 Āvajjato te kāyā paṭividitā honti, pajānato te kāyā paṭividitā honti, passato te kāyā paṭividitā honti, paccavekkhato te kāyā paṭividitā honti, cittaṁ adhiṭṭhahato te kāyā paṭividitā honti, saddhāya adhimuccato te kāyā paṭividitā honti, vīriyaṁ paggaṇhato te kāyā paṭividitā honti, satiṁ upaṭṭhāpayato te kāyā paṭividitā honti, cittaṁ samādahato te kāyā paṭividitā honti, paññāya pajānato te kāyā paṭividitā honti, abhiññeyyaṁ abhijānato te kāyā paṭividitā honti, pariññeyyaṁ parijānato te kāyā paṭividitā honti, pahātabbaṁ pajahato te kāyā paṭividitā honti, bhāvetabbaṁ bhāvayato te kāyā paṭividitā honti, sacchikātabbaṁ sacchikaroto te kāyā paṭividitā honti. Evaṁ te kāyā paṭividitā honti. Sabbakāyapaṭisaṁvedī assāsapassāsā kāyo upaṭṭhānaṁ sati anupassanā ñāṇaṁ. Kāyo upaṭṭhānaṁ, no sati. Sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ kāyaṁ anupassati. Tena vuccati—“kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā”ti. 89 Anupassatīti kathaṁ taṁ kāyaṁ anupassati …pe… evaṁ taṁ kāyaṁ anupassati. Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. 90 Sabbakāyapaṭisaṁvedī assāsapassāsānaṁ saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi, avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi, dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi. Yo tattha saṁvaraṭṭho, ayaṁ adhisīlasikkhā. Yo tattha avikkhepaṭṭho, ayaṁ adhicittasikkhā. Yo tattha dassanaṭṭho, ayaṁ adhipaññāsikkhā. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkhati, jānanto sikkhati, 3370 --- ps1 3:90 passanto sikkhati, paccavekkhanto sikkhati, cittaṁ adhiṭṭhahanto sikkhati, saddhāya adhimuccanto sikkhati, vīriyaṁ paggaṇhanto sikkhati, satiṁ upaṭṭhapento sikkhati, cittaṁ samādahanto sikkhati, paññāya pajānanto sikkhati, abhiññeyyaṁ abhijānanto sikkhati, pariññeyyaṁ parijānanto sikkhati, pahātabbaṁ pajahanto sikkhati, bhāvetabbaṁ bhāvento sikkhati, sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkhati. 91 Sabbakāyapaṭisaṁvedī assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato viditā vedanā uppajjanti …pe… sabbakāyapaṭisaṁvedī assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānanto indriyāni samodhāneti …pe… tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 92 Kathaṁ “passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī”ti sikkhati, “passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī”ti sikkhati? Katamo kāyasaṅkhāro? Dīghaṁ assāsā kāyikā. Ete dhammā kāyapaṭibaddhā kāyasaṅkhārā. Te kāyasaṅkhāre passambhento nirodhento vūpasamento sikkhati. Dīghaṁ passāsā kāyikā. Ete dhammā kāyapaṭibaddhā kāyasaṅkhārā. Te kāyasaṅkhāre passambhento nirodhento vūpasamento sikkhati. Rassaṁ assāsā rassaṁ passāsā. Sabbakāyapaṭisaṁvedī assāsā sabbakāyapaṭisaṁvedī passāsā kāyikā. Ete dhammā kāyapaṭibaddhā kāyasaṅkhārā. Te kāyasaṅkhāre passambhento nirodhento vūpasamento sikkhati. 93 Yathārūpehi kāyasaṅkhārehi yā kāyassa ānamanā vinamanā sannamanā paṇamanā iñjanā phandanā calanā pakampanā—passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmīti sikkhati, passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmīti sikkhati. Yathārūpehi kāyasaṅkhārehi yā kāyassa na ānamanā na vinamanā na sannamanā na paṇamanā aniñjanā aphandanā acalanā akampanā santaṁ sukhumaṁ passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmīti sikkhati, passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmīti sikkhati. 94 Iti kira “passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī”ti sikkhati, “passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī”ti sikkhati. Evaṁ sante vātūpaladdhiyā ca pabhāvanā na hoti, assāsapassāsānañca pabhāvanā na hoti, ānāpānassatiyā ca pabhāvanā na hoti, ānāpānassatisamādhissa ca pabhāvanā na hoti; na ca naṁ taṁ samāpattiṁ paṇḍitā samāpajjantipi vuṭṭhahantipi. 95 Iti kira “passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī”ti sikkhati, “passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī”ti sikkhati. Evaṁ sante vātūpaladdhiyā ca pabhāvanā hoti, assāsapassāsānañca pabhāvanā hoti, ānāpānassatiyā ca pabhāvanā hoti. Ānāpānassatisamādhissa ca pabhāvanā hoti; tañca naṁ samāpattiṁ paṇḍitā samāpajjantipi vuṭṭhahantipi. Yathā kathaṁ viya? Seyyathāpi kaṁse ākoṭite paṭhamaṁ oḷārikā saddā pavattanti. Oḷārikānaṁ saddānaṁ nimittaṁ suggahitattā sumanasikatattā sūpadhāritattā niruddhepi oḷārike sadde, atha pacchā sukhumakā saddā pavattanti. Sukhumakānaṁ saddānaṁ nimittaṁ suggahitattā sumanasikatattā sūpadhāritattā niruddhepi sukhumake sadde, atha pacchā sukhumasaddanimittārammaṇatāpi cittaṁ pavattati. Evamevaṁ paṭhamaṁ oḷārikā assāsapassāsā pavattanti; oḷārikānaṁ assāsapassāsānaṁ nimittaṁ suggahitattā sumanasikatattā sūpadhāritattā niruddhepi oḷārike assāsapassāse, atha pacchā sukhumakā assāsapassāsā pavattanti. Sukhumakānaṁ assāsapassāsānaṁ nimittaṁ suggahitattā sumanasikatattā sūpadhāritattā niruddhepi sukhumake assāsapassāse, atha pacchā sukhumakaassāsapassāsānaṁ nimittārammaṇatāpi cittaṁ na vikkhepaṁ gacchati. 96 Evaṁ sante vātūpaladdhiyā ca pabhāvanā hoti, assāsapassāsānañca pabhāvanā hoti, ānāpānassatiyā ca pabhāvanā hoti, ānāpānassatisamādhissa ca pabhāvanā hoti; tañca naṁ samāpattiṁ paṇḍitā samāpajjantipi vuṭṭhahantipi. Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assāsapassāsā kāyo upaṭṭhānaṁ sati anupassanā ñāṇaṁ. Kāyo upaṭṭhānaṁ, no sati; sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ kāyaṁ anupassati. Tena vuccati—“kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā”ti. 97 Anupassatīti kathaṁ taṁ kāyaṁ anupassati …pe… evaṁ taṁ kāyaṁ anupassati. Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ, 3371 --- ps1 3:97 assāsapassāsānaṁ saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi, avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi, dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi. Yo tattha saṁvaraṭṭho, ayaṁ adhisīlasikkhā; yo tattha avikkhepaṭṭho, ayaṁ adhicittasikkhā; yo tattha dassanaṭṭho ayaṁ adhipaññāsikkhā. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkhati …pe… sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkhati, passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato viditā vedanā uppajjanti …pe… passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānanto indriyāni samodhāneti …pe… tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 98 Aṭṭha anupassanāñāṇāni, aṭṭha ca upaṭṭhānānussatiyo, cattāri suttantikavatthūni kāye kāyānupassanāya. Bhāṇavāro. 99 1.3.5.2. Dutiyacatukkaniddesa Kathaṁ “pītipaṭisaṁvedī assasissāmī”ti sikkhati “pītipaṭisaṁvedī passasissāmī”ti sikkhati? Katamā pīti? Dīghaṁ assāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato uppajjati pīti pāmojjaṁ. Yā pīti pāmojjaṁ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṁ attamanatā cittassa. Dīghaṁ passāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato uppajjati pīti pāmojjaṁ …pe… rassaṁ assāsavasena, rassaṁ passāsavasena, sabbakāyapaṭisaṁvedī assāsavasena, sabbakāyapaṭisaṁvedī passāsavasena, passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assāsavasena, passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato uppajjati pīti pāmojjaṁ. Yā pīti pāmojjaṁ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṁ attamanatā cittassa—ayaṁ pīti. 100 Kathaṁ sā pīti paṭividitā hoti? Dīghaṁ assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena sā pīti paṭividitā hoti. Dīghaṁ passāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena sā pīti paṭividitā hoti. Rassaṁ assāsavasena …pe… rassaṁ passāsavasena … sabbakāyapaṭisaṁvedī assāsavasena … sabbakāyapaṭisaṁvedī passāsavasena … passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assāsavasena … passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena sā pīti paṭividitā hoti. Āvajjato sā pīti paṭividitā hoti, jānato … passato … paccavekkhato … cittaṁ adhiṭṭhahato … saddhāya adhimuccato … vīriyaṁ paggaṇhato … satiṁ upaṭṭhāpayato … cittaṁ samādahato … paññāya pajānato … abhiññeyyaṁ abhijānato … pariññeyyaṁ parijānato … pahātabbaṁ pajahato … bhāvetabbaṁ bhāvayato … sacchikātabbaṁ sacchikaroto sā pīti paṭividitā hoti. Evaṁ sā pīti paṭividitā hoti. 101 Pītipaṭisaṁvedī assāsapassāsavasena vedanā upaṭṭhānaṁ sati anupassanā ñāṇaṁ. Vedanā upaṭṭhānaṁ, no sati; sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ vedanaṁ anupassati. Tena vuccati—“vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā”ti. 102 Anupassatīti kathaṁ taṁ vedanaṁ anupassati? Aniccato anupassati …pe… evaṁ taṁ vedanaṁ anupassati. Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. Pītipaṭisaṁvedī assāsapassāsānaṁ saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi …pe… pītipaṭisaṁvedī assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato …pe… pajānanto indriyāni samodhāneti. Tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 103 Kathaṁ “sukhapaṭisaṁvedī assasissāmī”ti sikkhati, “sukhapaṭisaṁvedī passasissāmī”ti sikkhati? Sukhanti dve sukhāni—kāyikañca sukhaṁ, cetasikañca sukhaṁ. Katamaṁ kāyikaṁ sukhaṁ? Yaṁ kāyikaṁ sātaṁ kāyikaṁ sukhaṁ, kāyasamphassajaṁ sātaṁ sukhaṁ vedayitaṁ, kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā—idaṁ kāyikaṁ sukhaṁ. Katamaṁ cetasikaṁ sukhaṁ? Yaṁ cetasikaṁ sātaṁ cetasikaṁ sukhaṁ, cetosamphassajaṁ sātaṁ sukhaṁ vedayitaṁ, cetosamphassajā sātā sukhā vedanā—idaṁ cetasikaṁ sukhaṁ. 104 Kathaṁ te sukhā paṭividitā honti? Dīghaṁ assāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena te sukhā paṭividitā honti. Dīghaṁ passāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena te 3372 --- ps1 3:104 sukhā paṭividitā honti …pe… sacchikātabbaṁ sacchikaroto te sukhā paṭividitā honti. Evaṁ te sukhā paṭividitā honti. Sukhapaṭisaṁvedī assāsapassāsavasena vedanā upaṭṭhānaṁ sati anupassanā ñāṇaṁ. Vedanā upaṭṭhānaṁ, no sati; sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ vedanaṁ anupassati. Tena vuccati—“vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā”ti. 105 Anupassatīti kathaṁ taṁ vedanaṁ anupassati. Aniccato anupassati …pe… evaṁ taṁ vedanaṁ anupassati. Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. Sukhapaṭisaṁvedī assāsapassāsānaṁ saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi …pe… sukhapaṭisaṁvedī assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato …pe… pajānanto indriyāni samodhāneti. Tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 106 Kathaṁ “cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī assasissāmī”ti sikkhati, “cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī passasissāmī”ti sikkhati? Katamo cittasaṅkhāro? Dīghaṁ assāsavasena saññā ca vedanā ca cetasikā—ete dhammā cittapaṭibaddhā cittasaṅkhārā. Dīghaṁ passāsavasena saññā ca vedanā ca cetasikā—ete dhammā cittapaṭibaddhā cittasaṅkhārā …pe… sukhapaṭisaṁvedī assāsavasena … sukhapaṭisaṁvedī passāsavasena saññā ca vedanā ca cetasikā—ete dhammā cittapaṭibaddhā cittasaṅkhārā—ayaṁ cittasaṅkhāro. 107 Kathaṁ te cittasaṅkhārā paṭividitā honti? Dīghaṁ assāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena te cittasaṅkhārā paṭividitā honti. Dīghaṁ passāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena te cittasaṅkhārā paṭividitā honti …pe… sacchikātabbaṁ sacchikaroto te cittasaṅkhārā paṭividitā honti. Evaṁ te cittasaṅkhārā paṭividitā honti. Cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī assāsapassāsavasena vedanā upaṭṭhānaṁ sati anupassanā ñāṇaṁ vedanā upaṭṭhānaṁ, no sati; sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ vedanaṁ anupassati. Tena vuccati—“vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā”ti. 108 Anupassatīti kathaṁ taṁ vedanaṁ anupassati? Aniccato anupassati …pe… evaṁ taṁ vedanaṁ anupassati. Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. Cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī assāsapassāsānaṁ saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi …pe… cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato …pe… pajānanto indriyāni samodhāneti. Tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 109 Kathaṁ “passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī”ti sikkhati, “passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī”ti sikkhati? Katamo cittasaṅkhāro? Dīghaṁ assāsavasena saññā ca vedanā ca cetasikā—ete dhammā cittapaṭibaddhā cittasaṅkhārā. Te cittasaṅkhāre passambhento nirodhento vūpasamento sikkhati. Dīghaṁ passāsavasena saññā ca vedanā ca cetasikā—ete dhammā cittapaṭibaddhā cittasaṅkhārā. Te cittasaṅkhāre passambhento nirodhento vūpasamento sikkhati. Cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī assāsavasena … cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī passāsavasena saññā ca vedanā ca cetasikā—ete dhammā cittapaṭibaddhā cittasaṅkhārā. Te cittasaṅkhāre passambhento nirodhento vūpasamento sikkhati. Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assāsapassāsavasena vedanā upaṭṭhānaṁ sati anupassanā ñāṇaṁ. Vedanā upaṭṭhānaṁ, no sati; sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ vedanaṁ anupassati. Tena vuccati—“vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā”ti. 110 Anupassatīti kathaṁ taṁ vedanaṁ anupassati …pe… evaṁ taṁ vedanaṁ anupassati. Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assāsapassāsānaṁ saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi …pe… passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato …pe… pajānanto indriyāni samodhāneti. Tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 111 Aṭṭha anupassanāñāṇāni aṭṭha ca upaṭṭhānānussatiyo cattāri suttantikavatthūni vedanāsu vedanānupassanāya. 112 1.3.5.3. 3373 --- ps1 3:112 Tatiyacatukkaniddesa Kathaṁ “cittapaṭisaṁvedī assasissāmī”ti sikkhati, “cittapaṭisaṁvedī passasissāmī”ti sikkhati? Katamaṁ taṁ cittaṁ? Dīghaṁ assāsavasena viññāṇaṁ cittaṁ. Yaṁ cittaṁ mano mānasaṁ hadayaṁ paṇḍaraṁ mano manāyatanaṁ manindriyaṁ viññāṇaṁ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu. Dīghaṁ passāsavasena …pe… passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assāsavasena … passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passāsavasena viññāṇaṁ cittaṁ. Yaṁ cittaṁ mano mānasaṁ hadayaṁ paṇḍaraṁ mano manāyatanaṁ manindriyaṁ viññāṇaṁ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu—idaṁ cittaṁ. 113 Kathaṁ taṁ cittaṁ paṭividitaṁ hoti? Dīghaṁ assāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ cittaṁ paṭividitaṁ hoti. Dīghaṁ passāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ cittaṁ paṭividitaṁ hoti …pe… sacchikātabbaṁ sacchikaroto taṁ cittaṁ paṭividitaṁ hoti. Evaṁ taṁ cittaṁ paṭividitaṁ hoti. Cittapaṭisaṁvedī assāsapassāsavasena viññāṇaṁ cittaṁ upaṭṭhānaṁ sati anupassanā ñāṇaṁ. Cittaṁ upaṭṭhānaṁ, no sati; sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ cittaṁ anupassati. Tena vuccati—“citte cittānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā”ti. 114 Anupassatīti kathaṁ taṁ cittaṁ anupassati …pe… evaṁ taṁ cittaṁ anupassati. Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. Cittapaṭisaṁvedī assāsapassāsānaṁ saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi …pe… cittapaṭisaṁvedī assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato …pe… pajānanto indriyāni samodhāneti. Tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 115 Kathaṁ “abhippamodayaṁ cittaṁ assasissāmī”ti sikkhati, “abhippamodayaṁ cittaṁ passasissāmī”ti sikkhati? Katamo cittassa abhippamodo? Dīghaṁ assāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato uppajjati cittassa abhippamodo. Yā cittassa āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṁ attamanatā cittassa. Dīghaṁ assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato uppajjati cittassa abhippamodo. Yā cittassa āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṁ attamanatā cittassa …pe… cittapaṭisaṁvedī assāsavasena … cittapaṭisaṁvedī passāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato uppajjati cittassa abhippamodo. Yā cittassa āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṁ attamanatā cittassa—ayaṁ cittassa abhippamodo. Abhippamodayaṁ cittaṁ assāsapassāsavasena viññāṇaṁ cittaṁ upaṭṭhānaṁ sati anupassanā ñāṇaṁ. Cittaṁ upaṭṭhānaṁ, no sati; sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ cittaṁ anupassati. Tena vuccati—“citte cittānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā”ti. 116 Anupassatīti kathaṁ taṁ cittaṁ anupassati …pe… evaṁ taṁ cittaṁ anupassatīti. Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. Abhippamodayaṁ cittaṁ assāsapassāsānaṁ saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi …pe… abhippamodayaṁ cittaṁ assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato …pe… pajānanto indriyāni samodhāneti. Tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 117 Kathaṁ “samādahaṁ cittaṁ assasissāmī”ti sikkhati, “samādahaṁ cittaṁ passasissāmī”ti sikkhati? Katamo samādhi? Dīghaṁ assāsavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṁ samādhibalaṁ sammāsamādhi. Dīghaṁ passāsavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi …pe… samādahaṁ cittaṁ assāsavasena …pe… samādahaṁ cittaṁ passāsavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi. Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṁ samādhibalaṁ sammāsamādhi—ayaṁ samādhi. Samādahaṁ cittaṁ assāsapassāsavasena viññāṇaṁ cittaṁ upaṭṭhānaṁ sati anupassanā ñāṇaṁ. Cittaṁ upaṭṭhānaṁ, no sati; sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṁ cittaṁ anupassati. Tena vuccati—“citte cittānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā”ti. 118 Anupassatīti kathaṁ taṁ 3374 --- ps1 3:118 cittaṁ anupassati …pe… evaṁ taṁ cittaṁ anupassati. Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. Samādahaṁ cittaṁ assāsapassāsānaṁ saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi …pe… samādahaṁ cittaṁ assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato …pe… pajānanto indriyāni samodhāneti. Tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 119 Kathaṁ “vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī”ti sikkhati, “vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī”ti sikkhati? “Rāgato vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī”ti sikkhati, “rāgato vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī”ti sikkhati. “Dosato vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī”ti sikkhati, “dosato vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī”ti sikkhati. “Mohato vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī”ti sikkhati …pe… mānato vimocayaṁ cittaṁ … diṭṭhiyā vimocayaṁ cittaṁ … vicikicchāya vimocayaṁ cittaṁ … thinato vimocayaṁ cittaṁ … uddhaccato vimocayaṁ cittaṁ … ahirikato vimocayaṁ cittaṁ … “anottappato vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī”ti sikkhati, “anottappato vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī”ti sikkhati. Vimocayaṁ cittaṁ assāsapassāsavasena viññāṇaṁ cittaṁ upaṭṭhānaṁ sati …pe…. 120 Anupassatīti kathaṁ taṁ cittaṁ anupassati …pe… evaṁ taṁ cittaṁ anupassati. Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. Vimocayaṁ cittaṁ assāsapassāsānaṁ saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi …pe… vimocayaṁ cittaṁ assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato …pe… pajānanto indriyāni samodhāneti. Tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 121 Aṭṭha anupassanāñāṇāni aṭṭha ca upaṭṭhānānussatiyo cattāri suttantikavatthūni citte cittānupassanāya. 122 1.3.5.4. Catutthacatukkaniddesa Kathaṁ “aniccānupassī assasissāmī”ti sikkhati, “aniccānupassī passasissāmī”ti sikkhati? Aniccanti kiṁ aniccaṁ? Pañcakkhandhā aniccā. Kenaṭṭhena aniccā? Uppādavayaṭṭhena aniccā. Pañcannaṁ khandhānaṁ udayaṁ passanto kati lakkhaṇāni passati, vayaṁ passanto kati lakkhaṇāni passati, udayabbayaṁ passanto kati lakkhaṇāni passati? Pañcannaṁ khandhānaṁ udayaṁ passanto pañcavīsati lakkhaṇāni passati, vayaṁ passanto pañcavīsati lakkhaṇāni passati. Pañcannaṁ khandhānaṁ udayabbayaṁ passanto imāni paññāsa lakkhaṇāni passati. 123 “Rūpe aniccānupassī assasissāmī”ti sikkhati, “rūpe aniccānupassī passasissāmī”ti sikkhati. “Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṁ …pe… jarāmaraṇe aniccānupassī assasissāmī”ti sikkhati, “jarāmaraṇe aniccānupassī passasissāmī”ti sikkhati. Aniccānupassī assāsapassāsavasena dhammā upaṭṭhānaṁ sati anupassanā ñāṇaṁ. Dhammā upaṭṭhānaṁ, no sati; sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena te dhamme anupassati. Tena vuccati—“dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā”ti. 124 Anupassatīti kathaṁ te dhamme anupassati …pe… evaṁ te dhamme anupassati. Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. Aniccānupassī assāsapassāsānaṁ saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi …pe… aniccānupassī assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato …pe… pajānanto indriyāni samodhāneti. Tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 125 Kathaṁ “virāgānupassī assasissāmī”ti sikkhati, “virāgānupassī passasissāmī”ti sikkhati? Rūpe ādīnavaṁ disvā rūpavirāge chandajāto hoti saddhādhimutto, cittañcassa svādhiṭṭhitaṁ. “Rūpe virāgānupassī assasissāmī”ti sikkhati, “rūpe virāgānupassī passasissāmī”ti sikkhati. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṁ …pe… jarāmaraṇe ādīnavaṁ disvā jarāmaraṇavirāge chandajāto hoti saddhādhimutto, cittañcassa svādhiṭṭhitaṁ. “Jarāmaraṇe virāgānupassī assasissāmī”ti sikkhati, “jarāmaraṇe virāgānupassī passasissāmī”ti sikkhati. Virāgānupassī assāsapassāsavasena dhammā upaṭṭhānaṁ sati anupassanā ñāṇaṁ. Dhammā upaṭṭhānaṁ, no sati; sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena te dhamme anupassati. Tena vuccati—“dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā”ti. 126 Anupassatīti kathaṁ te 3375 --- ps1 3:126 dhamme anupassati …pe… evaṁ te dhamme anupassati. Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. Virāgānupassī assāsapassāsānaṁ saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi …pe… virāgānupassī assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato …pe… pajānanto indriyāni samodhāneti. Tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 127 Kathaṁ “nirodhānupassī assasissāmī”ti sikkhati, “nirodhānupassī passasissāmī”ti sikkhati? Rūpe ādīnavaṁ disvā rūpanirodhe chandajāto hoti saddhādhimutto, cittañcassa svādhiṭṭhitaṁ. “Rūpe nirodhānupassī assasissāmī”ti sikkhati, “rūpe nirodhānupassī passasissāmī”ti sikkhati. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṁ …pe… jarāmaraṇe ādīnavaṁ disvā jarāmaraṇanirodhe chandajāto hoti saddhādhimutto, cittañcassa svādhiṭṭhitaṁ. “Jarāmaraṇe nirodhānupassī assasissāmī”ti sikkhati, “jarāmaraṇe nirodhānupassī passasissāmī”ti sikkhati. 128 Katihākārehi avijjāya ādīnavo hoti? Katihākārehi avijjā nirujjhati? Pañcahākārehi avijjāya ādīnavo hoti. Aṭṭhahākārehi avijjā nirujjhati. 129 Katamehi pañcahākārehi avijjāya ādīnavo hoti? Aniccaṭṭhena avijjāya ādīnavo hoti, dukkhaṭṭhena avijjāya ādīnavo hoti, anattaṭṭhena avijjāya ādīnavo hoti, santāpaṭṭhena avijjāya ādīnavo hoti, vipariṇāmaṭṭhena avijjāya ādīnavo hoti—imehi pañcahākārehi avijjāya ādīnavo hoti. 130 Katamehi aṭṭhahākārehi avijjā nirujjhati? Nidānanirodhena avijjā nirujjhati, samudayanirodhena avijjā nirujjhati, jātinirodhena avijjā nirujjhati, pabhavanirodhena avijjā nirujjhati, hetunirodhena avijjā nirujjhati, paccayanirodhena avijjā nirujjhati, ñāṇuppādena avijjā nirujjhati, nirodhupaṭṭhānena avijjā nirujjhati—imehi aṭṭhahākārehi avijjā nirujjhati. Imehi pañcahākārehi avijjāya ādīnavaṁ disvā—imehi aṭṭhahākārehi avijjānirodhe chandajāto hoti saddhādhimutto, cittañcassa svādhiṭṭhitaṁ. “Avijjāya nirodhānupassī assasissāmī”ti sikkhati, “avijjāya nirodhānupassī passasissāmī”ti sikkhati. 131 Katihākārehi saṅkhāresu ādīnavo hoti, katihākārehi saṅkhārā nirujjhanti …pe… katihākārehi viññāṇe ādīnavo hoti, katihākārehi viññāṇaṁ nirujjhati … katihākārehi nāmarūpe ādīnavo hoti, katihākārehi nāmarūpaṁ nirujjhati … katihākārehi saḷāyatane ādīnavo hoti, katihākārehi saḷāyatanaṁ nirujjhati … katihākārehi phasse ādīnavo hoti, katihākārehi phasso nirujjhati … katihākārehi vedanāya ādīnavo hoti, katihākārehi vedanā nirujjhati … katihākārehi taṇhāya ādīnavo hoti, katihākārehi taṇhā nirujjhati … katihākārehi upādāne ādīnavo hoti, katihākārehi upādānaṁ nirujjhati … katihākārehi bhave ādīnavo hoti, katihākārehi bhavo nirujjhati … katihākārehi jātiyā ādīnavo hoti, katihākārehi jāti nirujjhati … katihākārehi jarāmaraṇe ādīnavo hoti, katihākārehi jarāmaraṇaṁ nirujjhati? Pañcahākārehi jarāmaraṇe ādīnavo hoti, aṭṭhahākārehi jarāmaraṇaṁ nirujjhati. 132 Katamehi pañcahākārehi jarāmaraṇe ādīnavo hoti? Aniccaṭṭhena jarāmaraṇe ādīnavo hoti, dukkhaṭṭhena …pe… anattaṭṭhena …pe… santāpaṭṭhena …pe… vipariṇāmaṭṭhena jarāmaraṇe ādīnavo hoti—imehi pañcahākārehi jarāmaraṇe ādīnavo hoti. 133 Katamehi aṭṭhahākārehi jarāmaraṇaṁ nirujjhati? Nidānanirodhena jarāmaraṇaṁ nirujjhati, samudayanirodhena …pe… jātinirodhena …pe… pabhavanirodhena … hetunirodhena … paccayanirodhena … ñāṇuppādena …pe… nirodhupaṭṭhānena jarāmaraṇaṁ nirujjhati—imehi aṭṭhahākārehi jarāmaraṇaṁ nirujjhati. Imehi pañcahākārehi jarāmaraṇe ādīnavaṁ disvā imehi aṭṭhahākārehi jarāmaraṇanirodhe chandajāto hoti saddhādhimutto, cittañcassa svādhiṭṭhitaṁ. “Jarāmaraṇe nirodhānupassī assasissāmī”ti sikkhati, “jarāmaraṇe nirodhānupassī passasissāmī”ti sikkhati. Nirodhānupassī assāsapassāsavasena dhammā upaṭṭhānaṁ sati anupassanā ñāṇaṁ. Dhammā upaṭṭhānaṁ, no sati; sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena te dhamme anupassati. Tena vuccati—“dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā”ti. 134 3376 --- ps1 3:134 Anupassatīti kathaṁ te dhamme anupassati …pe… evaṁ te dhamme anupassati. Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. Nirodhānupassī assāsapassāsānaṁ saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi …pe… nirodhānupassī assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato …pe… pajānanto indriyāni samodhāneti. Tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 135 Kathaṁ “paṭinissaggānupassī assasissāmī”ti sikkhati, “paṭinissaggānupassī passasissāmī”ti sikkhati? Paṭinissaggāti dve paṭinissaggā—pariccāgapaṭinissaggo ca pakkhandanapaṭinissaggo ca. Rūpaṁ pariccajatīti—pariccāgapaṭinissaggo. Rūpanirodhe nibbāne cittaṁ pakkhandatīti—pakkhandanapaṭinissaggo. “Rūpe paṭinissaggānupassī assasissāmī”ti sikkhati, “rūpe paṭinissaggānupassī passasissāmī”ti sikkhati. Vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … cakkhuṁ …pe… jarāmaraṇaṁ pariccajatīti—pariccāgapaṭinissaggo. Jarāmaraṇanirodhe nibbāne cittaṁ pakkhandatīti—pakkhandanapaṭinissaggo. “Jarāmaraṇe paṭinissaggānupassī assasissāmī”ti sikkhati, “jarāmaraṇe paṭinissaggānupassī passasissāmī”ti sikkhati. Paṭinissaggānupassī assāsapassāsavasena dhammā upaṭṭhānaṁ sati anupassanā ñāṇaṁ. Dhammā upaṭṭhānaṁ, no sati; sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena te dhamme anupassati. Tena vuccati—“dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā”ti. 136 Anupassatīti kathaṁ te dhamme anupassati? Aniccato anupassati, no niccato …pe… paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahati …pe… paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati. Evaṁ te dhamme anupassati. Bhāvanāti catasso bhāvanā. Tattha jātānaṁ dhammānaṁ anativattanaṭṭhena bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. Paṭinissaggānupassī assāsapassāsānaṁ saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi, avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi, dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi. Yo tattha saṁvaraṭṭho, ayaṁ adhisīlasikkhā; yo tattha avikkhepaṭṭho, ayaṁ adhicittasikkhā; yo tattha dassanaṭṭho, ayaṁ adhipaññāsikkhā—imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkhati jānanto sikkhati …pe… sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkhati. 137 Paṭinissaggānupassī assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti …pe… paṭinissaggānupassī assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānanto indriyāni samodhāneti gocarañca pajānāti samatthañca paṭivijjhati; balāni samodhāneti … bojjhaṅge samodhāneti … maggaṁ samodhāneti … dhamme samodhāneti gocarañca pajānāti samatthañca paṭivijjhati. 138 Indriyāni samodhānetīti kathaṁ indriyāni samodhāneti? Adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṁ samodhāneti …pe… tena vuccati—“samatthañca paṭivijjhatī”ti. 139 Aṭṭha anupassane ñāṇāni aṭṭha ca upaṭṭhānānussatiyo cattāri suttantikavatthūni dhammesu dhammānupassanāya. Imāni bāttiṁsa satokārissa ñāṇāni. Satokāriñāṇaniddeso pañcamo. 140 1.3.6. Ñāṇarāsichakkaniddesa Katamāni catuvīsati samādhivasena ñāṇāni? Dīghaṁ assāsavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, dīghaṁ passāsavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi …pe… vimocayaṁ cittaṁ assāsavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, vimocayaṁ cittaṁ passāsavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi. Imāni catuvīsati samādhivasena ñāṇāni. 141 Katamāni dvesattati vipassanāvasena ñāṇāni? Dīghaṁ assāsaṁ aniccato anupassanaṭṭhena vipassanā, dukkhato anupassanaṭṭhena vipassanā, anattato anupassanaṭṭhena vipassanā, dīghaṁ passāsaṁ aniccato anupassanaṭṭhena vipassanā, dukkhato anupassanaṭṭhena vipassanā, anattato anupassanaṭṭhena vipassanā …pe… vimocayaṁ cittaṁ assāsaṁ, vimocayaṁ cittaṁ passāsaṁ aniccato anupassanaṭṭhena vipassanā, dukkhato anupassanaṭṭhena vipassanā, anattato anupassanaṭṭhena vipassanā. Imāni dvesattati vipassanāvasena ñāṇāni. 142 Katamāni aṭṭha nibbidāñāṇāni? Aniccānupassī assasaṁ yathābhūtaṁ jānāti 3377 --- ps1 3:142 passatīti—nibbidāñāṇaṁ, aniccānupassī passasaṁ yathābhūtaṁ jānāti passatīti—nibbidāñāṇaṁ …pe… paṭinissaggānupassī assasaṁ yathābhūtaṁ jānāti passatīti—nibbidāñāṇaṁ, paṭinissaggānupassī passasaṁ yathābhūtaṁ jānāti passatīti—nibbidāñāṇaṁ. Imāni aṭṭha nibbidāñāṇāni. 143 Katamāni aṭṭha nibbidānulome ñāṇāni? Aniccānupassī assasaṁ bhayatupaṭṭhāne paññā nibbidānulome ñāṇaṁ, aniccānupassī passasaṁ bhayatupaṭṭhāne paññā nibbidānulome ñāṇaṁ …pe… paṭinissaggānupassī assasaṁ bhayatupaṭṭhāne paññā nibbidānulome ñāṇaṁ, paṭinissaggānupassī passasaṁ bhayatupaṭṭhāne paññā nibbidānulome ñāṇaṁ—imāni aṭṭha nibbidānulome ñāṇāni. 144 Katamāni aṭṭha nibbidāpaṭippassaddhiñāṇāni? Aniccānupassī assasaṁ paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā nibbidāpaṭippassaddhiñāṇaṁ, aniccānupassī passasaṁ paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā nibbidāpaṭippassaddhiñāṇaṁ …pe… paṭinissaggānupassī assasaṁ paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā nibbidāpaṭippassaddhiñāṇaṁ, paṭinissaggānupassī passasaṁ paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā nibbidāpaṭippassaddhiñāṇaṁ—imāni aṭṭha nibbidāpaṭippassaddhiñāṇāni. 145 Katamāni ekavīsati vimuttisukhe ñāṇāni? Sotāpattimaggena sakkāyadiṭṭhiyā pahīnattā samucchinnattā uppajjati vimuttisukhe ñāṇaṁ, vicikicchāya pahīnattā samucchinnattā uppajjati vimuttisukhe ñāṇaṁ, sīlabbataparāmāsassa …pe… diṭṭhānusayassa, vicikicchānusayassa pahīnattā samucchinnattā uppajjati vimuttisukhe ñāṇaṁ, sakadāgāmimaggena oḷārikassa, kāmarāgasaññojanassa …pe… paṭighasaññojanassa, oḷārikassa kāmarāgānusayassa, paṭighānusayassa pahīnattā samucchinnattā uppajjati vimuttisukhe ñāṇaṁ, anāgāmimaggena anusahagatassa kāmarāgasaññojanassa …pe… paṭighasaññojanassa, anusahagatassa kāmarāgānusayassa, paṭighānusayassa pahīnattā samucchinnattā uppajjati vimuttisukhe ñāṇaṁ, arahattamaggena, rūparāgassa …pe… arūparāgassa, mānassa, uddhaccassa, avijjāya, mānānusayassa, bhavarāgānusayassa, avijjānusayassa pahīnattā samucchinnattā uppajjati vimuttisukhe ñāṇaṁ. Imāni ekavīsati vimuttisukhe ñāṇāni. Soḷasavatthukaṁ ānāpānassatisamādhiṁ bhāvayato samadhikāni imāni dve ñāṇasatāni uppajjanti. Ānāpānassatikathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 1 Mahāvagga 1.8. Vipallāsakathā |8| Purimanidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, saññāvipallāsā cittavipallāsā diṭṭhivipallāsā. Katame cattāro? Anicce, bhikkhave, niccanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. Dukkhe, bhikkhave, sukhanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. Anattani, bhikkhave, attāti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. Asubhe, bhikkhave, subhanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. Ime kho, bhikkhave, cattāro saññāvipallāsā cittavipallāsā diṭṭhivipallāsā. 2 Cattārome, bhikkhave, nasaññāvipallāsā nacittavipallāsā nadiṭṭhivipallāsā. Katame cattāro? Anicce, bhikkhave, aniccanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso. Dukkhe, bhikkhave, dukkhanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso. Anattani, bhikkhave, anattāti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso. Asubhe, bhikkhave, asubhanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso. Ime kho, bhikkhave, cattāro nasaññāvipallāsā nacittavipallāsā nadiṭṭhivipallāsā”ti. 3 “Anicce niccasaññino, dukkhe ca sukhasaññino; Anattani ca attāti, asubhe subhasaññino; Micchādiṭṭhihatā sattā, khittacittā visaññino. 4 Te yogayuttā mārassa, ayogakkhemino janā; Sattā gacchanti saṁsāraṁ, jātimaraṇagāmino. 5 Yadā ca buddhā lokasmiṁ, uppajjanti pabhaṅkarā; Te imaṁ dhammaṁ pakāsenti, dukkhūpasamagāminaṁ. 6 Tesaṁ sutvāna sappaññā, sacittaṁ paccaladdhu te; Aniccaṁ aniccato dakkhuṁ, dukkhamaddakkhu dukkhato. 7 Anattani anattāti, asubhaṁ asubhataddasuṁ; Sammādiṭṭhisamādānā, sabbaṁ dukkhaṁ upaccagun”ti. 8 Ime cattāro vipallāsā diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā, appahīnāti. Keci pahīnā, keci appahīnā? Anicce niccanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso pahīno. Dukkhe sukhanti saññā uppajjati, cittaṁ uppajjati, 3378 --- ps1 8:8 diṭṭhivipallāso pahīno. Anattani attāti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso pahīno. Asubhe subhanti saññā uppajjati, cittaṁ uppajjati, diṭṭhivipallāso pahīno. Dvīsu vatthūsu cha vipallāsā pahīnā. Dvīsu vatthūsu dve vipallāsā pahīnā, cattāro vipallāsā appahīnā. Catūsu vatthūsu aṭṭha vipallāsā pahīnā, cattāro vipallāsā appahīnāti. Vipallāsakathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga Yuganaddhavagga 2.9. Balakathā |9| Sāvatthinidānaṁ. “Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca balāni. 2 Api ca aṭṭhasaṭṭhi balāni—saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ, hiribalaṁ, ottappabalaṁ, paṭisaṅkhānabalaṁ, bhāvanābalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgahabalaṁ, khantibalaṁ, paññattibalaṁ, nijjhattibalaṁ, issariyabalaṁ, adhiṭṭhānabalaṁ, samathabalaṁ, vipassanābalaṁ, dasa sekhabalāni, dasa asekhabalāni, dasa khīṇāsavabalāni, dasa iddhibalāni, dasa tathāgatabalāni”. 3 Katamaṁ saddhābalaṁ? Assaddhiye na kampatīti—saddhābalaṁ. Sahajātānaṁ dhammānaṁ upatthambhanaṭṭhena saddhābalaṁ, kilesānaṁ pariyādānaṭṭhena saddhābalaṁ, paṭivedhādivisodhanaṭṭhena saddhābalaṁ, cittassa adhiṭṭhānaṭṭhena saddhābalaṁ, cittassa vodānaṭṭhena saddhābalaṁ, visesādhigamaṭṭhena saddhābalaṁ, uttaripaṭivedhaṭṭhena saddhābalaṁ, saccābhisamayaṭṭhena saddhābalaṁ, nirodhe patiṭṭhāpakaṭṭhena saddhābalaṁ. Idaṁ saddhābalaṁ. 4 Katamaṁ vīriyabalaṁ? Kosajje na kampatīti—vīriyabalaṁ. Sahajātānaṁ dhammānaṁ upatthambhanaṭṭhena vīriyabalaṁ, kilesānaṁ pariyādānaṭṭhena vīriyabalaṁ, paṭivedhādivisodhanaṭṭhena vīriyabalaṁ, cittassa adhiṭṭhānaṭṭhena vīriyabalaṁ, cittassa vodānaṭṭhena vīriyabalaṁ, visesādhigamaṭṭhena vīriyabalaṁ, uttaripaṭivedhaṭṭhena vīriyabalaṁ, saccābhisamayaṭṭhena vīriyabalaṁ, nirodhe patiṭṭhāpakaṭṭhena vīriyabalaṁ. Idaṁ vīriyabalaṁ. 5 Katamaṁ satibalaṁ? Pamāde na kampatīti—satibalaṁ. Sahajātānaṁ dhammānaṁ upatthambhanaṭṭhena satibalaṁ …pe… nirodhe patiṭṭhāpakaṭṭhena satibalaṁ. Idaṁ satibalaṁ. 6 Katamaṁ samādhibalaṁ? Uddhacce na kampatīti—samādhibalaṁ. Sahajātānaṁ dhammānaṁ upatthambhanaṭṭhena samādhibalaṁ …pe… nirodhe patiṭṭhāpakaṭṭhena samādhibalaṁ. Idaṁ samādhibalaṁ. 7 Katamaṁ paññābalaṁ? Avijjāya na kampatīti—paññābalaṁ. Sahajātānaṁ dhammānaṁ upatthambhanaṭṭhena paññābalaṁ …pe… nirodhe patiṭṭhāpakaṭṭhena paññābalaṁ. Idaṁ paññābalaṁ. 8 Katamaṁ hiribalaṁ? Nekkhammena kāmacchandaṁ hirīyatīti—hiribalaṁ. Abyāpādena byāpādaṁ hirīyatīti—hiribalaṁ. Ālokasaññāya thinamiddhaṁ hirīyatīti—hiribalaṁ. Avikkhepena uddhaccaṁ hirīyatīti—hiribalaṁ. Dhammavavatthānena vicikicchaṁ hirīyatīti—hiribalaṁ. Ñāṇena avijjaṁ hirīyatīti—hiribalaṁ. Pāmojjena aratiṁ hirīyatīti—hiribalaṁ. Paṭhamena jhānena nīvaraṇe hirīyatīti—hiribalaṁ …pe… arahattamaggena sabbakilese hirīyatīti—hiribalaṁ. Idaṁ hiribalaṁ. 9 Katamaṁ ottappabalaṁ? Nekkhammena kāmacchandaṁ ottappatīti—ottappabalaṁ. Abyāpādena byāpādaṁ ottappatīti—ottappabalaṁ. Ālokasaññāya thinamiddhaṁ ottappatīti— ottappabalaṁ. Avikkhepena uddhaccaṁ ottappatīti—ottappabalaṁ. Dhammavavatthānena vicikicchaṁ ottappatīti—ottappabalaṁ. Ñāṇena avijjaṁ ottappatīti—ottappabalaṁ. Pāmojjena aratiṁ ottappatīti—ottappabalaṁ. Paṭhamena jhānena nīvaraṇe ottappatīti—ottappabalaṁ …pe… arahattamaggena sabbakilese ottappatīti—ottappabalaṁ. Idaṁ ottappabalaṁ. 10 Katamaṁ paṭisaṅkhānabalaṁ? Nekkhammena kāmacchandaṁ paṭisaṅkhātīti—paṭisaṅkhānabalaṁ. Abyāpādena byāpādaṁ paṭisaṅkhātīti—paṭisaṅkhānabalaṁ. Ālokasaññāya thinamiddhaṁ paṭisaṅkhātīti—paṭisaṅkhānabalaṁ. Avikkhepena uddhaccaṁ paṭisaṅkhātīti— paṭisaṅkhānabalaṁ. Dhammavavatthānena vicikicchaṁ paṭisaṅkhātīti— 3379 --- ps2 9:10 paṭisaṅkhānabalaṁ. Ñāṇena avijjaṁ paṭisaṅkhātīti—paṭisaṅkhānabalaṁ. Pāmojjena aratiṁ paṭisaṅkhātīti—paṭisaṅkhānabalaṁ. Paṭhamena jhānena nīvaraṇe paṭisaṅkhātīti—paṭisaṅkhānabalaṁ …pe… arahattamaggena sabbakilese paṭisaṅkhātīti—paṭisaṅkhānabalaṁ. Idaṁ paṭisaṅkhānabalaṁ. 11 Katamaṁ bhāvanābalaṁ? Kāmacchandaṁ pajahanto nekkhammaṁ bhāvetīti—bhāvanābalaṁ. Byāpādaṁ pajahanto abyāpādaṁ bhāvetīti—bhāvanābalaṁ. Thinamiddhaṁ pajahanto ālokasaññaṁ bhāvetīti—bhāvanābalaṁ. Uddhaccaṁ pajahanto avikkhepaṁ bhāvetīti— bhāvanābalaṁ. Vicikicchaṁ pajahanto dhammavavatthānaṁ bhāvetīti—bhāvanābalaṁ. Avijjaṁ pajahanto ñāṇaṁ bhāvetīti—bhāvanābalaṁ. Aratiṁ pajahanto pāmojjaṁ bhāvetīti—bhāvanābalaṁ. Nīvaraṇe pajahanto paṭhamaṁ jhānaṁ bhāvetīti— bhāvanābalaṁ …pe… sabbakilese pajahanto arahattamaggaṁ bhāvetīti— bhāvanābalaṁ. Idaṁ bhāvanābalaṁ. 12 Katamaṁ anavajjabalaṁ? Kāmacchandassa pahīnattā nekkhamme natthi kiñci vajjanti—anavajjabalaṁ. Byāpādassa pahīnattā abyāpāde natthi kiñci vajjanti—anavajjabalaṁ. Thinamiddhassa pahīnattā ālokasaññāya natthi kiñci vajjanti—anavajjabalaṁ. Uddhaccassa pahīnattā avikkhepe natthi kiñci vajjanti—anavajjabalaṁ. Vicikicchāya pahīnattā dhammavavatthāne natthi kiñci vajjanti—anavajjabalaṁ. Avijjāya pahīnattā ñāṇe natthi kiñci vajjanti—anavajjabalaṁ. Aratiyā pahīnattā pāmojje natthi kiñci vajjanti anavajjabalaṁ. Nīvaraṇānaṁ pahīnattā paṭhamajjhāne natthi kiñci vajjanti—anavajjabalaṁ …pe… sabbakilesānaṁ pahīnattā arahattamagge natthi kiñci vajjanti—anavajjabalaṁ. Idaṁ anavajjabalaṁ. 13 Katamaṁ saṅgahabalaṁ? Kāmacchandaṁ pajahanto nekkhammavasena cittaṁ saṅgaṇhātīti—saṅgahabalaṁ. Byāpādaṁ pajahanto abyāpādavasena cittaṁ saṅgaṇhātīti—saṅgahabalaṁ. Thinamiddhaṁ pajahanto ālokasaññāvasena cittaṁ saṅgaṇhātīti—saṅgahabalaṁ …pe… sabbakilese pajahanto arahattamaggavasena cittaṁ saṅgaṇhātīti—saṅgahabalaṁ. Idaṁ saṅgahabalaṁ. 14 Katamaṁ khantibalaṁ? Kāmacchandassa pahīnattā nekkhammaṁ khamatīti—khantibalaṁ. Byāpādassa pahīnattā abyāpādo khamatīti—khantibalaṁ. Thinamiddhassa pahīnattā ālokasaññā khamatīti—khantibalaṁ. Uddhaccassa pahīnattā avikkhepo khamatīti— khantibalaṁ. Vicikicchāya pahīnattā dhammavavatthānaṁ khamatīti—khantibalaṁ. Avijjāya pahīnattā ñāṇaṁ khamatīti—khantibalaṁ. Aratiyā pahīnattā pāmojjaṁ khamatīti—khantibalaṁ. Nīvaraṇānaṁ pahīnattā paṭhamaṁ jhānaṁ khamatīti— khantibalaṁ …pe… sabbakilesānaṁ pahīnattā arahattamaggo khamatīti— khantibalaṁ. Idaṁ khantibalaṁ. 15 Katamaṁ paññattibalaṁ? Kāmacchandaṁ pajahanto nekkhammavasena cittaṁ paññāpetīti—paññattibalaṁ. Byāpādaṁ pajahanto abyāpādavasena cittaṁ paññāpetīti—paññattibalaṁ. Thinamiddhaṁ pajahanto ālokasaññāvasena cittaṁ paññāpetīti—paññattibalaṁ …pe… sabbakilese pajahanto arahattamaggavasena cittaṁ paññāpetīti—paññattibalaṁ. Idaṁ paññattibalaṁ. 16 Katamaṁ nijjhattibalaṁ? Kāmacchandaṁ pajahanto nekkhammavasena cittaṁ nijjhāpetīti—nijjhattibalaṁ. Byāpādaṁ pajahanto abyāpādavasena cittaṁ nijjhāpetīti—nijjhattibalaṁ. Thinamiddhaṁ pajahanto ālokasaññāvasena cittaṁ nijjhāpetīti— nijjhattibalaṁ …pe… sabbakilese pajahanto arahattamaggavasena cittaṁ nijjhāpetīti—nijjhattibalaṁ. Idaṁ nijjhattibalaṁ. 17 Katamaṁ issariyabalaṁ? Kāmacchandaṁ pajahanto nekkhammavasena cittaṁ vasaṁ vattetīti—issariyabalaṁ. Byāpādaṁ pajahanto abyāpādavasena cittaṁ vasaṁ vattetīti—issariyabalaṁ. Thinamiddhaṁ pajahanto ālokasaññāvasena cittaṁ vasaṁ vattetīti— issariyabalaṁ …pe… sabbakilese pajahanto arahattamaggavasena cittaṁ vasaṁ vattetīti—issariyabalaṁ. Idaṁ issariyabalaṁ. 18 Katamaṁ adhiṭṭhānabalaṁ? Kāmacchandaṁ pajahanto nekkhammavasena cittaṁ adhiṭṭhātīti—adhiṭṭhānabalaṁ. Byāpādaṁ pajahanto abyāpādavasena cittaṁ adhiṭṭhātīti—adhiṭṭhānabalaṁ. Thinamiddhaṁ pajahanto ālokasaññāvasena cittaṁ adhiṭṭhātīti— adhiṭṭhānabalaṁ …pe… sabbakilese pajahanto arahattamaggavasena 3380 --- ps2 9:18 cittaṁ adhiṭṭhātīti—adhiṭṭhānabalaṁ. Idaṁ adhiṭṭhānabalaṁ. 19 Katamaṁ samathabalaṁ? Nekkhammavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samathabalaṁ, abyāpādavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samathabalaṁ, ālokasaññāvasena cittassa ekaggatā avikkhepo samathabalaṁ …pe… paṭinissaggānupassī assāsavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samathabalaṁ, paṭinissaggānupassī passāsavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samathabalaṁ. 20 Samathabalanti kenaṭṭhena samathabalaṁ? Paṭhamena jhānena nīvaraṇe na kampatīti— samathabalaṁ. Dutiyena jhānena vitakkavicāre na kampatīti—samathabalaṁ. Tatiyena jhānena pītiyā na kampatīti—samathabalaṁ. Catutthena jhānena sukhadukkhe na kampatīti—samathabalaṁ. Ākāsānañcāyatanasamāpattiyā rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya na kampatīti—samathabalaṁ. Viññāṇañcāyatanasamāpattiyā ākāsānañcāyatanasaññāya na kampatīti— samathabalaṁ. Ākiñcaññāyatanasamāpattiyā viññāṇañcāyatanasaññāya na kampatīti— samathabalaṁ. Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā ākiñcaññāyatanasaññāya na kampatīti—samathabalaṁ. Uddhacce ca uddhaccasahagatakilese ca khandhe ca na kampati na calati na vedhatīti—samathabalaṁ. Idaṁ samathabalaṁ. 21 Katamaṁ vipassanābalaṁ? Aniccānupassanā vipassanābalaṁ, dukkhānupassanā vipassanābalaṁ …pe… paṭinissaggānupassanā vipassanābalaṁ, rūpe aniccānupassanā vipassanābalaṁ, rūpe dukkhānupassanā vipassanābalaṁ …pe… rūpe paṭinissaggānupassanā vipassanābalaṁ, vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṁ …pe… jarāmaraṇe aniccānupassanā vipassanābalaṁ, jarāmaraṇe dukkhānupassanā vipassanābalaṁ …pe… jarāmaraṇe paṭinissaggānupassanā vipassanābalaṁ. Vipassanābalanti kenaṭṭhena vipassanābalaṁ? Aniccānupassanāya niccasaññāya na kampatīti— vipassanābalaṁ. Dukkhānupassanāya sukhasaññāya na kampatīti—vipassanābalaṁ. Anattānupassanāya attasaññāya kampatīti—vipassanābalaṁ. Nibbidānupassanāya nandiyā na kampatīti—vipassanābalaṁ. Virāgānupassanāya rāge na kampatīti— vipassanābalaṁ. Nirodhānupassanāya samudaye na kampatīti—vipassanābalaṁ. Paṭinissaggānupassanāya ādāne na kampatīti—vipassanābalaṁ. Avijjāya ca avijjāsahagatakilese ca khandhe ca na kampati na calati na vedhatīti— vipassanābalaṁ. Idaṁ vipassanābalaṁ. 22 Katamāni dasa sekhabalāni, dasa asekhabalāni? Sammādiṭṭhiṁ sikkhatīti—sekhabalaṁ. Tattha sikkhitattā asekhabalaṁ. Sammāsaṅkappaṁ sikkhatīti—sekhabalaṁ. Tattha sikkhitattā—asekhabalaṁ. Sammāvācaṁ …pe… sammākammantaṁ … sammāājīvaṁ … sammāvāyāmaṁ … sammāsatiṁ … sammāsamādhiṁ … sammāñāṇaṁ …pe… sammāvimuttiṁ sikkhatīti—sekhabalaṁ. Tattha sikkhitattā—asekhabalaṁ. Imāni dasa sekhabalāni, dasa asekhabalāni. 23 Katamāni dasa khīṇāsavabalāni? Idha khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Yampi khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti—“khīṇā me āsavā”ti. 24 Puna caparaṁ khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Yampi khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti—“khīṇā me āsavā”ti. 25 Puna caparaṁ khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaṁ cittaṁ hoti vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ vivekaṭṭhaṁ nekkhammābhirataṁ byantībhūtaṁ sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi. Yampi khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaṁ cittaṁ hoti vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ vivekaṭṭhaṁ nekkhammābhirataṁ byantībhūtaṁ sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi, idampi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti—“khīṇā me āsavā”ti. 26 Puna caparaṁ khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā 3381 --- ps2 9:26 honti subhāvitā. Yampi khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā, idampi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti—“khīṇā me āsavā”ti. 27 Puna caparaṁ khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro sammappadhānā bhāvitā honti subhāvitā …pe… cattāro iddhipādā bhāvitā honti subhāvitā … pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni … pañca balāni bhāvitāni honti subhāvitāni … satta bojjhaṅgā bhāvitā honti subhāvitā …pe… ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito. Yampi khīṇāsavassa bhikkhuno aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito, idampi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti—“khīṇā me āsavā”ti. Imāni dasa khīṇāsavabalāni. 28 Katamāni dasa iddhibalāni? Adhiṭṭhānā iddhi, vikubbanā iddhi, manomayā iddhi, ñāṇavipphārā iddhi, samādhivipphārā iddhi, ariyā iddhi, kammavipākajā iddhi, puññavato iddhi, vijjāmayā iddhi, tattha tattha sammā payogappaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi—imāni dasa iddhibalāni. 29 Katamāni dasa tathāgatabalāni? Idha tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti, idampi tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 30 Puna caparaṁ tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ, nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 31 Puna caparaṁ tathāgato sabbatthagāminiṁ paṭipadaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi tathāgato sabbatthagāminiṁ paṭipadaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 32 Puna caparaṁ tathāgato anekadhātuṁ nānādhātuṁ lokaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi tathāgato anekadhātuṁ nānādhātuṁ lokaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi tathāgatassa …pe…. 33 Puna caparaṁ tathāgato sattānaṁ nānādhimuttikataṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi tathāgato sattānaṁ nānādhimuttikataṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi tathāgatassa …pe…. 34 Puna caparaṁ tathāgato parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi tathāgato parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi tathāgatassa …pe…. 35 Puna caparaṁ tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi tathāgatassa …pe…. 36 Puna caparaṁ tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Yampi tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… idampi tathāgatassa …pe…. 37 Puna caparaṁ tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne …pe… yampi tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne …pe… idampi tathāgatassa …pe…. 38 Puna caparaṁ tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yampi tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampi tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. Imāni dasa tathāgatabalāni. 39 Kenaṭṭhena saddhābalaṁ? Kenaṭṭhena vīriyabalaṁ? Kenaṭṭhena satibalaṁ? Kenaṭṭhena 3382 --- ps2 9:39 samādhibalaṁ? Kenaṭṭhena paññābalaṁ? Kenaṭṭhena hiribalaṁ? Kenaṭṭhena ottappabalaṁ? Kenaṭṭhena paṭisaṅkhānabalaṁ …pe… kenaṭṭhena tathāgatabalaṁ? 40 Assaddhiye akampiyaṭṭhena saddhābalaṁ. Kosajje akampiyaṭṭhena vīriyabalaṁ. Pamāde akampiyaṭṭhena satibalaṁ. Uddhacce akampiyaṭṭhena samādhibalaṁ. Avijjāya akampiyaṭṭhena paññābalaṁ. Hirīyati pāpake akusale dhammeti—hiribalaṁ. Ottappati pāpake akusale dhammeti—ottappabalaṁ. Ñāṇena kilese paṭisaṅkhātīti—paṭisaṅkhānabalaṁ. Tattha jātā dhammā ekarasā hontīti— bhāvanābalaṁ. Tattha natthi kiñci vajjanti—anavajjabalaṁ. Tena cittaṁ saṅgaṇhātīti—saṅgahabalaṁ. Taṁ tassa khamatīti—khantibalaṁ. Tena cittaṁ paññapetīti—paññattibalaṁ. Tena cittaṁ nijjhāpetīti—nijjhattibalaṁ. Tena cittaṁ vasaṁ vattetīti—issariyabalaṁ. Tena cittaṁ adhiṭṭhātīti— adhiṭṭhānabalaṁ. Tena cittaṁ ekagganti—samathabalaṁ. Tattha jāte dhamme anupassatīti—vipassanābalaṁ. Tattha sikkhatīti—sekhabalaṁ. Tattha sikkhitattā—asekhabalaṁ. Tena āsavā khīṇāti—khīṇāsavabalaṁ. Tassa ijjhatīti—iddhibalaṁ. Appameyyaṭṭhena tathāgatabalanti. Balakathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 1 Mahāvagga 1.6. Gatikathā |6| Gatisampattiyā ñāṇasampayutte katinaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti? Khattiyamahāsālānaṁ brāhmaṇamahāsālānaṁ gahapatimahāsālānaṁ kāmāvacarānaṁ devānaṁ ñāṇasampayutte katinaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti? Rūpāvacarānaṁ devānaṁ katinaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti? Arūpāvacarānaṁ devānaṁ katinaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti? 2 Gatisampattiyā ñāṇasampayutte aṭṭhannaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti. Khattiyamahāsālānaṁ brāhmaṇamahāsālānaṁ gahapatimahāsālānaṁ kāmāvacarānaṁ devānaṁ ñāṇasampayutte aṭṭhannaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti. Rūpāvacarānaṁ devānaṁ aṭṭhannaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti. Arūpāvacarānaṁ devānaṁ aṭṭhannaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti. 3 Gatisampattiyā ñāṇasampayutte katamesaṁ aṭṭhannaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti? Kusalakammassa javanakkhaṇe tayo hetū kusalā; tasmiṁ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati—kusalamūlapaccayāpi saṅkhārā. Nikantikkhaṇe dve hetū akusalā; tasmiṁ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati—akusalamūlapaccayāpi saṅkhārā. Paṭisandhikkhaṇe tayo hetū abyākatā; tasmiṁ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati—“nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṁ, viññāṇapaccayāpi nāmarūpaṁ”. 4 Paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe cattāro mahābhūtā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe tayo jīvitasaṅkhārā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe nāmañca rūpañca sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe ime cuddasa dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe cattāro khandhā arūpino sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe pañcindriyāni sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe tayo hetū sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe nāmañca viññāṇañca sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe ime cuddasa dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe ime aṭṭhavīsati dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti. Gatisampattiyā ñāṇasampayutte 3383 --- ps1 6:4 imesaṁ aṭṭhannaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti. 5 Khattiyamahāsālānaṁ brāhmaṇamahāsālānaṁ gahapatimahāsālānaṁ kāmāvacarānaṁ devānaṁ ñāṇasampayutte katamesaṁ aṭṭhannaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti? Kusalakammassa javanakkhaṇe tayo hetū kusalā; tasmiṁ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati—“kusalamūlapaccayāpi saṅkhārā”. Nikantikkhaṇe dve hetū akusalā; tasmiṁ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati—“akusalamūlapaccayāpi saṅkhārā”. Paṭisandhikkhaṇe tayo hetū abyākatā; tasmiṁ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati—“nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṁ, viññāṇapaccayāpi nāmarūpaṁ”. 6 Paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe cattāro mahābhūtā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe tayo jīvitasaṅkhārā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe nāmañca rūpañca sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe ime cuddasa dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe cattāro khandhā arūpino sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe pañcindriyāni sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe tayo hetū sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe nāmañca viññāṇañca sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe ime cuddasa dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe ime aṭṭhavīsati dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti. Khattiyamahāsālānaṁ brāhmaṇamahāsālānaṁ gahapatimahāsālānaṁ kāmāvacarānaṁ devānaṁ ñāṇasampayutte imesaṁ aṭṭhannaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti. 7 Rūpāvacarānaṁ devānaṁ katamesaṁ aṭṭhannaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti? Kusalakammassa javanakkhaṇe tayo hetū kusalā …pe… rūpāvacarānaṁ devānaṁ imesaṁ aṭṭhannaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti. 8 Arūpāvacarānaṁ devānaṁ katamesaṁ aṭṭhannaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti? Kusalakammassa javanakkhaṇe tayo hetū kusalā; tasmiṁ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati—“kusalamūlapaccayāpi saṅkhārā”. Nikantikkhaṇe dve hetū akusalā; tasmiṁ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati—“akusalamūlapaccayāpi saṅkhārā”. Paṭisandhikkhaṇe tayo hetū abyākatā; tasmiṁ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati—“nāmapaccayāpi viññāṇaṁ viññāṇapaccayāpi nāmaṁ”. 9 Paṭisandhikkhaṇe cattāro khandhā arūpino sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe pañcindriyāni sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe tayo hetū sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe nāmañca viññāṇañca sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe ime cuddasa dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Arūpāvacarānaṁ devānaṁ imesaṁ aṭṭhannaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti. 10 Gatisampattiyā ñāṇavippayutte katinaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti? Khattiyamahāsālānaṁ brāhmaṇamahāsālānaṁ gahapatimahāsālānaṁ kāmāvacarānaṁ devānaṁ ñāṇavippayutte katinaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti? 11 Gatisampattiyā ñāṇavippayutte channaṁ hetūnaṁ 3384 --- ps1 6:11 paccayā upapatti hoti. Khattiyamahāsālānaṁ brāhmaṇamahāsālānaṁ gahapatimahāsālānaṁ kāmāvacarānaṁ devānaṁ ñāṇavippayutte channaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti. 12 Gatisampattiyā ñāṇavippayutte katamesaṁ channaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti? Kusalakammassa javanakkhaṇe dve hetū kusalā; tasmiṁ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati—“kusalamūlapaccayāpi saṅkhārā”. Nikantikkhaṇe dve hetū akusalā; tasmiṁ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati—“akusalamūlapaccayāpi saṅkhārā”. Paṭisandhikkhaṇe dve hetū abyākatā; tasmiṁ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati—“nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṁ, viññāṇapaccayāpi nāmarūpaṁ”. 13 Paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe cattāro mahābhūtā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe tayo jīvitasaṅkhārā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe nāmañca rūpañca sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe ime cuddasa dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe cattāro khandhā arūpino sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe cattāri indriyāni sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe dve hetū sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe nāmañca viññāṇañca sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe ime dvādasa dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti. Paṭisandhikkhaṇe ime chabbīsati dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti. Gatisampattiyā ñāṇavippayutte imesaṁ channaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti. 14 Khattiyamahāsālānaṁ brāhmaṇamahāsālānaṁ gahapatimahāsālānaṁ kāmāvacarānaṁ devānaṁ ñāṇavippayutte katamesaṁ channaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hoti? Kusalakammassa javanakkhaṇe dve hetū kusalā; tasmiṁ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati—“kusalamūlapaccayāpi saṅkhārā …pe… khattiyamahāsālānaṁ brāhmaṇamahāsālānaṁ gahapatimahāsālānaṁ kāmāvacarānaṁ devānaṁ ñāṇavippayutte imesaṁ channaṁ hetūnaṁ paccayā upapatti hotī”ti. Gatikathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 3 Paññāvagga 3.5. Cariyākathā |5| Cariyāti, aṭṭha cariyāyo—iriyāpathacariyā, āyatanacariyā, saticariyā, samādhicariyā, ñāṇacariyā, maggacariyā, patticariyā, lokatthacariyāti. 2 Iriyāpathacariyāti catūsu iriyāpathesu. Āyatanacariyāti chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. Saticariyāti catūsu satipaṭṭhānesu. Samādhicariyāti catūsu jhānesu. Ñāṇacariyāti catūsu ariyasaccesu. Maggacariyāti catūsu ariyamaggesu. Patticariyāti catūsu sāmaññaphalesu. Lokatthacariyāti tathāgatesu arahantesu sammāsambuddhesu padese paccekabuddhesu padese sāvakesu. 3 Iriyāpathacariyā ca paṇidhisampannānaṁ. Āyatanacariyā ca indriyesu guttadvārānaṁ. Saticariyā ca appamādavihārīnaṁ. Samādhicariyā ca adhicittamanuyuttānaṁ. Ñāṇacariyā ca buddhisampannānaṁ. Maggacariyā ca sammāpaṭipannānaṁ. Patticariyā ca adhigataphalānaṁ. Lokatthacariyā ca tathāgatānaṁ arahantānaṁ sammāsambuddhānaṁ padese paccekabuddhānaṁ padese sāvakānaṁ. Imā aṭṭha cariyāyo. 4 Aparāpi aṭṭha cariyāyo. Adhimuccanto saddhāya carati, paggaṇhanto vīriyena carati, 3385 --- ps3 5:4 upaṭṭhāpento satiyā carati, avikkhepaṁ karonto samādhinā carati, pajānanto paññāya carati, vijānanto viññāṇacariyāya carati, evaṁ paṭipannassa kusalā dhammā āyāpentīti āyatanacariyāya carati, evaṁ paṭipanno visesamadhigacchatīti visesacariyāya carati. Imā aṭṭha cariyāyo. 5 Aparāpi aṭṭha cariyāyo. Dassanacariyā ca sammādiṭṭhiyā, abhiniropanacariyā ca sammāsaṅkappassa, pariggahacariyā ca sammāvācāya, samuṭṭhānacariyā ca sammākammantassa, vodānacariyā ca sammāājīvassa, paggahacariyā ca sammāvāyāmassa, upaṭṭhānacariyā ca sammāsatiyā, avikkhepacariyā ca sammāsamādhissa. Imā aṭṭha cariyāyoti. Cariyākathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 2 Yuganaddhavagga 2.2. Saccakathā |2| Purimanidānaṁ. “Cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathāni anaññathāni. Katamāni cattāri? ‘Idaṁ dukkhan’ti, bhikkhave, tathametaṁ avitathametaṁ anaññathametaṁ; ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti tathametaṁ avitathametaṁ anaññathametaṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti tathametaṁ avitathametaṁ anaññathametaṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti tathametaṁ avitathametaṁ anaññathametaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri tathāni avitathāni anaññathāni”. 2 2.2.1. Paṭhamasuttantaniddesa Kathaṁ dukkhaṁ tathaṭṭhena saccaṁ? Cattāro dukkhassa dukkhaṭṭhā tathā avitathā anaññathā. Dukkhassa pīḷanaṭṭho, saṅkhataṭṭho, santāpaṭṭho, vipariṇāmaṭṭho—ime cattāro dukkhassa dukkhaṭṭhā tathā avitathā anaññathā. Evaṁ dukkhaṁ tathaṭṭhena saccaṁ. 3 Kathaṁ samudayo tathaṭṭhena saccaṁ? Cattāro samudayassa samudayaṭṭhā tathā avitathā anaññathā. Samudayassa āyūhanaṭṭho, nidānaṭṭho, saṁyogaṭṭho palibodhaṭṭho—ime cattāro samudayassa samudayaṭṭhā tathā avitathā anaññathā. Evaṁ samudayo tathaṭṭhena saccaṁ. 4 Kathaṁ nirodho tathaṭṭhena saccaṁ? Cattāro nirodhassa nirodhaṭṭhā tathā avitathā anaññathā. Nirodhassa nissaraṇaṭṭho, vivekaṭṭho, asaṅkhataṭṭho, amataṭṭho—ime cattāro nirodhassa nirodhaṭṭhā tathā avitathā anaññathā. Evaṁ nirodho tathaṭṭhena saccaṁ. 5 Kathaṁ maggo tathaṭṭhena saccaṁ? Cattāro maggassa maggaṭṭhā tathā avitathā anaññathā. Maggassa niyyānaṭṭho, hetuṭṭho, dassanaṭṭho, ādhipateyyaṭṭho—ime cattāro maggassa maggaṭṭhā tathā avitathā anaññathā. Evaṁ maggo tathaṭṭhena saccaṁ. 6 Katihākārehi cattāri saccāni ekappaṭivedhāni? Catūhākārehi cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. Tathaṭṭhena, anattaṭṭhena, saccaṭṭhena, paṭivedhaṭṭhena—imehi catūhākārehi cattāri saccāni ekasaṅgahitāni. Yaṁ ekasaṅgahitaṁ taṁ ekattaṁ. Ekattaṁ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti—cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. 7 Kathaṁ tathaṭṭhena cattāri saccāni ekappaṭivedhāni? Catūhākārehi tathaṭṭhena cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. Dukkhassa dukkhaṭṭho tathaṭṭho, samudayassa samudayaṭṭho tathaṭṭho, nirodhassa nirodhaṭṭho tathaṭṭho, maggassa maggaṭṭho tathaṭṭho—imehi catūhākārehi tathaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni. Yaṁ ekasaṅgahitaṁ taṁ ekattaṁ. Ekattaṁ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti—cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. 8 Kathaṁ anattaṭṭhena cattāri saccāni ekappaṭivedhāni? Catūhākārehi anattaṭṭhena cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. Dukkhassa dukkhaṭṭho anattaṭṭho, samudayassa samudayaṭṭho anattaṭṭho, nirodhassa nirodhaṭṭho anattaṭṭho, maggassa maggaṭṭho anattaṭṭho—imehi catūhākārehi anattaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni. Yaṁ ekasaṅgahitaṁ taṁ ekattaṁ. Ekattaṁ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti—cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. 9 Kathaṁ saccaṭṭhena cattāri saccāni ekappaṭivedhāni? Catūhākārehi saccaṭṭhena cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. Dukkhassa dukkhaṭṭho saccaṭṭho, samudayassa samudayaṭṭho saccaṭṭho, nirodhassa nirodhaṭṭho saccaṭṭho, maggassa maggaṭṭho saccaṭṭho—imehi catūhākārehi saccaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni. Yaṁ ekasaṅgahitaṁ taṁ ekattaṁ. Ekattaṁ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti—cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. 10 Kathaṁ paṭivedhaṭṭhena cattāri saccāni ekappaṭivedhāni? 3386 --- ps2 2:10 Catūhākārehi paṭivedhaṭṭhena cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. Dukkhassa dukkhaṭṭho paṭivedhaṭṭho, samudayassa samudayaṭṭho paṭivedhaṭṭho nirodhassa nirodhaṭṭho paṭivedhaṭṭho, maggassa maggaṭṭho paṭivedhaṭṭho—imehi catūhākārehi paṭivedhaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni yaṁ ekasaṅgahitaṁ taṁ ekattaṁ. Ekattaṁ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti—cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. 11 Katihākārehi cattāri saccāni ekappaṭivedhāni? Yaṁ aniccaṁ taṁ dukkhaṁ, yaṁ dukkhaṁ taṁ aniccaṁ, yaṁ aniccañca dukkhañca taṁ anattā. Yaṁ aniccañca dukkhañca anattā ca taṁ tathaṁ. Yaṁ aniccaṁ ca dukkhañca anattā ca tathañca taṁ saccaṁ. Yaṁ aniccañca dukkhañca anattā ca tathañca saccañca taṁ ekasaṅgahitaṁ. Yaṁ ekasaṅgahitaṁ taṁ ekattaṁ. Ekattaṁ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti—cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. 12 Katihākārehi cattāri saccāni ekappaṭivedhāni? Navahākārehi cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. Tathaṭṭhena, anattaṭṭhena, saccaṭṭhena, paṭivedhaṭṭhena, abhiññaṭṭhena, pariññaṭṭhena, pahānaṭṭhena, bhāvanaṭṭhena, sacchikiriyaṭṭhena—imehi navahākārehi cattāri saccāni ekasaṅgahitāni. Yaṁ ekasaṅgahitaṁ taṁ ekattaṁ. Ekattaṁ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti—cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. 13 Kathaṁ tathaṭṭhena cattāri saccāni ekappaṭivedhāni? Navahākārehi tathaṭṭhena cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. Dukkhassa dukkhaṭṭho tathaṭṭho, samudayassa samudayaṭṭho tathaṭṭho, nirodhassa nirodhaṭṭho tathaṭṭho, maggassa maggaṭṭho tathaṭṭho, abhiññāya abhiññaṭṭho tathaṭṭho, pariññāya pariññaṭṭho tathaṭṭho, pahānassa pahānaṭṭho tathaṭṭho, bhāvanāya bhāvanaṭṭho tathaṭṭho, sacchikiriyāya sacchikiriyaṭṭho tathaṭṭho—imehi navahākārehi tathaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni. Yaṁ ekasaṅgahitaṁ taṁ ekattaṁ. Ekattaṁ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti—cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. 14 Kathaṁ anattaṭṭhena … saccaṭṭhena … paṭivedhaṭṭhena cattāri saccāni ekappaṭivedhāni? Navahākārehi paṭivedhaṭṭhena cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. Dukkhassa dukkhaṭṭho paṭivedhaṭṭho, samudayassa samudayaṭṭho paṭivedhaṭṭho, nirodhassa nirodhaṭṭho paṭivedhaṭṭho, maggassa maggaṭṭho paṭivedhaṭṭho, abhiññāya abhiññaṭṭho paṭivedhaṭṭho, pariññāya pariññaṭṭho paṭivedhaṭṭho, pahānassa pahānaṭṭho paṭivedhaṭṭho, bhāvanāya bhāvanaṭṭho paṭivedhaṭṭho, sacchikiriyāya sacchikiriyaṭṭho paṭivedhaṭṭho—imehi navahākārehi paṭivedhaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni. Yaṁ ekasaṅgahitaṁ taṁ ekattaṁ. Ekattaṁ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti—cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. 15 Katihākārehi cattāri saccāni ekappaṭivedhāni? Dvādasahākārehi cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. Tathaṭṭhena, anattaṭṭhena, saccaṭṭhena, paṭivedhaṭṭhena, abhijānanaṭṭhena, parijānanaṭṭhena, dhammaṭṭhena, tathaṭṭhena, ñātaṭṭhena, sacchikiriyaṭṭhena, phassanaṭṭhena, abhisamayaṭṭhena—imehi dvādasahi ākārehi cattāri saccāni ekasaṅgahitāni. Yaṁ ekasaṅgahitaṁ taṁ ekattaṁ. Ekattaṁ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti—cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. 16 Kathaṁ tathaṭṭhena cattāri saccāni ekappaṭivedhāni? Soḷasahākārehi tathaṭṭhena cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. Dukkhassa pīḷanaṭṭho, saṅkhataṭṭho, santāpaṭṭho, vipariṇāmaṭṭho, tathaṭṭho; samudayassa āyūhanaṭṭho, nidānaṭṭho, saṁyogaṭṭho, palibodhaṭṭho tathaṭṭho; nirodhassa nissaraṇaṭṭho, vivekaṭṭho, asaṅkhataṭṭho, amataṭṭho tathaṭṭho; maggassa niyyānaṭṭho, hetuṭṭho, dassanaṭṭho, ādhipateyyaṭṭho tathaṭṭho—imehi soḷasahi ākārehi tathaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni. Yaṁ ekasaṅgahitaṁ taṁ ekattaṁ. Ekattaṁ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti—cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. 17 Kathaṁ anattaṭṭhena …pe… saccaṭṭhena … paṭivedhaṭṭhena … abhijānanaṭṭhena … parijānanaṭṭhena … dhammaṭṭhena … tathaṭṭhena … ñātaṭṭhena … sacchikiriyaṭṭhena … phassanaṭṭhena … abhisamayaṭṭhena cattāri saccāni ekappaṭivedhāni? Soḷasahi ākārehi abhisamayaṭṭhena cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. Dukkhassa pīḷanaṭṭho, saṅkhataṭṭho, santāpaṭṭho, vipariṇāmaṭṭho, abhisamayaṭṭho; samudayassa 3387 --- ps2 2:17 āyūhanaṭṭho, nidānaṭṭho, saṁyogaṭṭho, palibodhaṭṭho, abhisamayaṭṭho; nirodhassa nissaraṇaṭṭho, vivekaṭṭho, asaṅkhataṭṭho, amataṭṭho, abhisamayaṭṭho; maggassa niyyānaṭṭho, hetuṭṭho, dassanaṭṭho, ādhipateyyaṭṭho, abhisamayaṭṭho—imehi soḷasahi ākārehi abhisamayaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni. Yaṁ ekasaṅgahitaṁ taṁ ekattaṁ. Ekattaṁ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti—cattāri saccāni ekappaṭivedhāni. 18 Saccānaṁ kati lakkhaṇāni? Saccānaṁ dve lakkhaṇāni. Saṅkhatalakkhaṇañca, asaṅkhatalakkhaṇañca—saccānaṁ imāni dve lakkhaṇāni. 19 Saccānaṁ kati lakkhaṇāni? Saccānaṁ cha lakkhaṇāni. Saṅkhatānaṁ saccānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitānaṁ aññathattaṁ paññāyati asaṅkhatassa saccassa na uppādo paññāyati, na vayo paññāyati, na ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati—saccānaṁ imāni cha lakkhaṇāni. 20 Saccānaṁ kati lakkhaṇāni? Saccānaṁ dvādasa lakkhaṇāni. Dukkhasaccassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati; samudayasaccassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati; maggasaccassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati; nirodhasaccassa na uppādo paññāyati, na vayo paññāyati, na ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati—saccānaṁ imāni dvādasa lakkhaṇāni. 21 Catunnaṁ saccānaṁ kati kusalā, kati akusalā, kati abyākatā? Samudayasaccaṁ akusalaṁ, maggasaccaṁ kusalaṁ, nirodhasaccaṁ abyākataṁ. Dukkhasaccaṁ siyā kusalaṁ, siyā akusalaṁ, siyā abyākataṁ. 22 Siyā tīṇi saccāni ekasaccena saṅgahitāni, ekasaccaṁ tīhi saccehi saṅgahitaṁ? Vatthuvasena pariyāyena siyāti. Kathañca siyā? Yaṁ dukkhasaccaṁ akusalaṁ, samudayasaccaṁ akusalaṁ—evaṁ akusalaṭṭhena dve saccāni ekasaccena saṅgahitāni, ekasaccaṁ dvīhi saccehi saṅgahitaṁ. Yaṁ dukkhasaccaṁ kusalaṁ, maggasaccaṁ kusalaṁ—evaṁ kusalaṭṭhena dve saccāni ekasaccena saṅgahitāni, ekasaccaṁ dvīhi saccehi saṅgahitaṁ. Yaṁ dukkhasaccaṁ abyākataṁ, nirodhasaccaṁ abyākataṁ—evaṁ abyākataṭṭhena dve saccāni ekasaccena saṅgahitāni, ekasaccaṁ dvīhi saccehi saṅgahitaṁ. Evaṁ siyā tīṇi saccāni ekasaccena saṅgahitāni, ekasaccaṁ tīhi saccehi saṅgahitaṁ vatthuvasena pariyāyenāti. 23 2.2.2. Dutiyasuttantapāḷi “Pubbe me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi—‘ko nu kho rūpassa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ; ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ; ko saññāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ; ko saṅkhārānaṁ assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ; ko viññāṇassa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi—‘yaṁ kho rūpaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ—ayaṁ rūpassa assādo. Yaṁ rūpaṁ aniccaṁ, taṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ—ayaṁ rūpassa ādīnavo. Yo rūpasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ—idaṁ rūpassa nissaraṇaṁ. Yaṁ vedanaṁ paṭicca …pe… yaṁ saññaṁ paṭicca … yaṁ saṅkhāre paṭicca … yaṁ viññāṇaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ—ayaṁ viññāṇassa assādo. Yaṁ viññāṇaṁ aniccaṁ taṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ—ayaṁ viññāṇassa ādīnavo. Yo viññāṇasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ—idaṁ viññāṇassa nissaraṇaṁ’. 24 Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ evaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ evaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, ‘sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi—‘akuppā me vimutti. Ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. 25 2.2.3. Dutiyasuttantaniddesa Yaṁ rūpaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ 3388 --- ps2 2:25 rūpassa assādoti—pahānappaṭivedho samudayasaccaṁ. Yaṁ rūpaṁ aniccaṁ taṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, ayaṁ rūpassa ādīnavoti—pariññāpaṭivedho dukkhasaccaṁ. Yo rūpasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ rūpassa nissaraṇanti—sacchikiriyāpaṭivedho nirodhasaccaṁ. Yā imesu tīsu ṭhānesu diṭṭhi saṅkappo vācā kammanto ājīvo vāyāmo sati samādhi—bhāvanāpaṭivedho maggasaccaṁ. 26 Yaṁ vedanaṁ paṭicca …pe… yaṁ saññaṁ paṭicca … yaṁ saṅkhāre paṭicca … yaṁ viññāṇaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ viññāṇassa assādoti—pahānappaṭivedho samudayasaccaṁ. Yaṁ viññāṇaṁ aniccaṁ taṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, ayaṁ viññāṇassa ādīnavoti—pariññāpaṭivedho dukkhasaccaṁ. Yo viññāṇasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ viññāṇassa nissaraṇanti—sacchikiriyāpaṭivedho nirodhasaccaṁ. Yā imesu tīsu ṭhānesu diṭṭhi saṅkappo vācā kammanto ājīvo vāyāmo sati samādhi—bhāvanāpaṭivedho maggasaccaṁ. 27 Saccanti katihākārehi saccaṁ? Esanaṭṭhena, pariggahaṭṭhena, paṭivedhaṭṭhena. Kathaṁ esanaṭṭhena saccaṁ? Jarāmaraṇaṁ kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavanti—evaṁ esanaṭṭhena saccaṁ. Jarāmaraṇaṁ jātinidānaṁ, jātisamudayaṁ, jātijātikaṁ, jātippabhavanti—evaṁ pariggahaṭṭhena saccaṁ. Jarāmaraṇañca pajānāti, jarāmaraṇasamudayañca pajānāti, jarāmaraṇanirodhañca pajānāti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—evaṁ paṭivedhaṭṭhena saccaṁ. 28 Jāti kiṁnidānā, kiṁsamudayā, kiṁjātikā, kiṁpabhavāti—evaṁ esanaṭṭhena saccaṁ. Jāti bhavanidānā, bhavasamudayā, bhavajātikā, bhavappabhavāti—evaṁ pariggahaṭṭhena saccaṁ. Jātiñca pajānāti, jātisamudayañca pajānāti, jātinirodhañca pajānāti, jātinirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—evaṁ paṭivedhaṭṭhena saccaṁ. 29 Bhavo kiṁnidāno, kiṁsamudayo, kiṁjātiko, kiṁpabhavoti—evaṁ esanaṭṭhena saccaṁ. Bhavo upādānanidāno, upādānasamudayo, upādānajātiko, upādānappabhavoti—evaṁ pariggahaṭṭhena saccaṁ. Bhavaṁ ca pajānāti, bhavasamudayañca pajānāti, bhavanirodhañca pajānāti, bhavanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—evaṁ paṭivedhaṭṭhena saccaṁ. 30 Upādānaṁ kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavanti—evaṁ esanaṭṭhena saccaṁ. Upādānaṁ taṇhānidānaṁ, taṇhāsamudayaṁ, taṇhājātikaṁ, taṇhāpabhavanti—evaṁ pariggahaṭṭhena saccaṁ. Upādānañca pajānāti, upādānasamudayañca pajānāti, upādānanirodhañca pajānāti upādānanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—evaṁ paṭivedhaṭṭhena saccaṁ. 31 Taṇhā kiṁnidānā, kiṁsamudayā, kiṁjātikā, kiṁpabhavāti—evaṁ esanaṭṭhena saccaṁ. Taṇhā vedanānidānā, vedanāsamudayā, vedanājātikā, vedanāpabhavāti—evaṁ pariggahaṭṭhena saccaṁ. Taṇhañca pajānāti, taṇhāsamudayañca pajānāti, taṇhānirodhañca pajānāti, taṇhānirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—evaṁ paṭivedhaṭṭhena saccaṁ. 32 Vedanā kiṁnidānā, kiṁsamudayā, kiṁjātikā, kiṁpabhavāti—evaṁ esanaṭṭhena saccaṁ. Vedanā phassanidānā, phassasamudayā, phassajātikā, phassappabhavāti—evaṁ pariggahaṭṭhena saccaṁ. Vedanañca pajānāti, vedanāsamudayañca pajānāti, vedanānirodhañca pajānāti, vedanānirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—evaṁ paṭivedhaṭṭhena saccaṁ. 33 Phasso kiṁnidāno, kiṁsamudayo, kiṁjātiko, kiṁpabhavoti—evaṁ esanaṭṭhena saccaṁ. Phasso saḷāyatananidāno, saḷāyatanasamudayo, saḷāyatanajātiko, saḷāyatanappabhavoti—evaṁ pariggahaṭṭhena saccaṁ. Phassañca pajānāti, phassasamudayañca pajānāti, phassanirodhañca pajānāti, phassanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—evaṁ paṭivedhaṭṭhena saccaṁ. 34 Saḷāyatanaṁ kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavanti—evaṁ esanaṭṭhena saccaṁ. Saḷāyatanaṁ nāmarūpanidānaṁ, nāmarūpasamudayaṁ, nāmarūpajātikaṁ, nāmarūpappabhavanti—evaṁ pariggahaṭṭhena saccaṁ. Saḷāyatanañca pajānāti, saḷāyatanasamudayañca pajānāti, saḷāyatananirodhañca pajānāti, saḷāyatananirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—evaṁ paṭivedhaṭṭhena saccaṁ. 35 Nāmarūpaṁ kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavanti—evaṁ esanaṭṭhena saccaṁ. Nāmarūpaṁ viññāṇanidānaṁ, 3389 --- ps2 2:35 viññāṇasamudayaṁ, viññāṇajātikaṁ, viññāṇappabhavanti—evaṁ pariggahaṭṭhena saccaṁ. Nāmarūpañca pajānāti, nāmarūpasamudayañca pajānāti, nāmarūpanirodhañca pajānāti, nāmarūpanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—evaṁ paṭivedhaṭṭhena saccaṁ. 36 Viññāṇaṁ kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavanti—evaṁ esanaṭṭhena saccaṁ. Viññāṇaṁ saṅkhāranidānaṁ, saṅkhārasamudayaṁ, saṅkhārajātikaṁ, saṅkhārappabhavanti—evaṁ pariggahaṭṭhena saccaṁ. Viññāṇañca pajānāti, viññāṇasamudayañca pajānāti, viññāṇanirodhañca pajānāti, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—evaṁ paṭivedhaṭṭhena saccaṁ. 37 Saṅkhārā kiṁnidānā, kiṁsamudayā, kiṁjātikā, kiṁpabhavāti—evaṁ esanaṭṭhena saccaṁ. Saṅkhārā avijjānidānā, avijjāsamudayā, avijjājātikā, avijjāpabhavāti—evaṁ pariggahaṭṭhena saccaṁ. Saṅkhāre ca pajānāti, saṅkhārasamudayañca pajānāti, saṅkhāranirodhañca pajānāti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti—evaṁ paṭivedhaṭṭhena saccaṁ. 38 Jarāmaraṇaṁ dukkhasaccaṁ, jāti samudayasaccaṁ, ubhinnampi nissaraṇaṁ nirodhasaccaṁ, nirodhappajānanā maggasaccaṁ. Jāti dukkhasaccaṁ, bhavo samudayasaccaṁ, ubhinnampi nissaraṇaṁ nirodhasaccaṁ, nirodhappajānanā maggasaccaṁ. Bhavo dukkhasaccaṁ, upādānaṁ samudayasaccaṁ, ubhinnampi nissaraṇaṁ nirodhasaccaṁ, nirodhappajānanā maggasaccaṁ. Upādānaṁ dukkhasaccaṁ, taṇhā samudayasaccaṁ, ubhinnampi nissaraṇaṁ nirodhasaccaṁ, nirodhappajānanā maggasaccaṁ. Taṇhā dukkhasaccaṁ, vedanā samudayasaccaṁ, ubhinnampi nissaraṇaṁ nirodhasaccaṁ, nirodhappajānanā maggasaccaṁ. Vedanā dukkhasaccaṁ, phasso samudayasaccaṁ, ubhinnampi nissaraṇaṁ nirodhasaccaṁ, nirodhappajānanā maggasaccaṁ. Phasso dukkhasaccaṁ, saḷāyatanaṁ samudayasaccaṁ, ubhinnampi nissaraṇaṁ nirodhasaccaṁ, nirodhappajānanā maggasaccaṁ. Saḷāyatanaṁ dukkhasaccaṁ, nāmarūpaṁ samudayasaccaṁ, ubhinnampi nissaraṇaṁ nirodhasaccaṁ, nirodhappajānanā maggasaccaṁ. Nāmarūpaṁ dukkhasaccaṁ, viññāṇaṁ samudayasaccaṁ, ubhinnampi nissaraṇaṁ nirodhasaccaṁ, nirodhappajānanā maggasaccaṁ. Viññāṇaṁ dukkhasaccaṁ, saṅkhārā samudayasaccaṁ, ubhinnampi nissaraṇaṁ nirodhasaccaṁ, nirodhappajānanā maggasaccaṁ. Saṅkhārā dukkhasaccaṁ, avijjā samudayasaccaṁ, ubhinnampi nissaraṇaṁ nirodhasaccaṁ, nirodhappajānanā maggasaccaṁ. 39 Jarāmaraṇaṁ siyā dukkhasaccaṁ, siyā samudayasaccaṁ, ubhinnampi nissaraṇaṁ nirodhasaccaṁ, nirodhappajānanā maggasaccaṁ. Jāti siyā dukkhasaccaṁ, siyā samudayasaccaṁ …pe… bhavo siyā dukkhasaccaṁ, siyā samudayasaccaṁ, ubhinnampi nissaraṇaṁ nirodhasaccaṁ, nirodhappajānanā maggasaccanti. Saccakathā niṭṭhitā. Bhāṇavāro. 0 Paṭisambhidāmagga 2 Yuganaddhavagga 2.6. Paṭisambhidākathā |6| 2.6.1. Dhammacakkapavattanavāra Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi— 2 “Dveme, bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā. Katame dve? Yo cāyaṁ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṁhito; yo cāyaṁ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṁhito. Ete kho, bhikkhave, ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 3 Katamā ca sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 4 Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ. Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi dukkho, maraṇampi dukkhaṁ, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ; saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ—yāyaṁ taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ—kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ—yo 3390 --- ps2 6:4 tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ—ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 5 ‘Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññeyyan’ti me, bhikkhave …pe… pariññātanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 6 ‘Idaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahātabban’ti me, bhikkhave …pe… pahīnanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 7 ‘Idaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikātabban’ti me, bhikkhave …pe… sacchikatanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 8 ‘Idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvetabban’ti me, bhikkhave …pe… bhāvitanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 9 Yāvakīvañca me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṁ tiparivaṭṭaṁ dvādasākāraṁ yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ na suvisuddhaṁ ahosi, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. 10 Yato ca kho me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṁ tiparivaṭṭaṁ dvādasākāraṁ yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ suvisuddhaṁ ahosi, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi—‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. 11 Idamavoca bhagavā. Attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. 12 Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne āyasmato koṇḍaññassa virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. 13 Pavattite ca pana bhagavatā dhammacakke bhummā devā saddamanussāvesuṁ—“etaṁ bhagavatā bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. Bhummānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā cātumahārājikā devā saddamanussāvesuṁ … cātumahārājikānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā tāvatiṁsā devā …pe… yāmā devā …pe… tusitā devā …pe… nimmānaratī devā …pe… paranimmitavasavattī devā …pe… brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṁ—“etaṁ bhagavatā bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. 14 Itiha tena khaṇena tena layena tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggacchi. Ayañca dasasahassī lokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi, appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pāturahosi atikkamma devānaṁ devānubhāvanti. 15 Atha kho bhagavā imaṁ udānaṁ udānesi—“aññāsi vata bho koṇḍañño; aññāsi vata bho koṇḍañño”ti. Iti hidaṁ āyasmato koṇḍaññassa “aññāsikoṇḍañño”tveva nāmaṁ ahosi. 16 “‘Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccan’ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi”. 17 Cakkhuṁ 3391 --- ps2 6:17 udapādīti—kenaṭṭhena? Ñāṇaṁ udapādīti—kenaṭṭhena? Paññā udapādīti—kenaṭṭhena? Vijjā udapādīti—kenaṭṭhena? Āloko udapādīti—kenaṭṭhena? Cakkhuṁ udapādīti—dassanaṭṭhena. Ñāṇaṁ udapādīti—ñātaṭṭhena. Paññā udapādīti—pajānanaṭṭhena. Vijjā udapādīti—paṭivedhaṭṭhena. Āloko udapādīti—obhāsaṭṭhena. 18 Cakkhuṁ dhammo, ñāṇaṁ dhammo, paññā dhammo, vijjā dhammo, āloko dhammo. Ime pañca dhammā dhammapaṭisambhidāya ārammaṇā ceva honti gocarā ca. Ye tassā ārammaṇā te tassā gocarā. Ye tassā gocarā te tassā ārammaṇā. Tena vuccati—“dhammesu ñāṇaṁ dhammapaṭisambhidā”. 19 Dassanaṭṭho attho, ñātaṭṭho attho, pajānanaṭṭho attho, paṭivedhaṭṭho attho, obhāsaṭṭho attho. Ime pañca atthā atthapaṭisambhidāya ārammaṇā ceva honti gocarā ca. Ye tassā ārammaṇā te tassā gocarā. Ye tassā gocarā te tassā ārammaṇā. Tena vuccati—“atthesu ñāṇaṁ atthapaṭisambhidā”. 20 Pañca dhamme sandassetuṁ byañjananiruttābhilāpā, pañca atthe sandassetuṁ byañjananiruttābhilāpā. Imā dasa niruttiyo niruttipaṭisambhidāya ārammaṇā ceva honti gocarā ca. Ye tassā ārammaṇā te tassā gocarā. Ye tassā gocarā te tassā ārammaṇā. Tena vuccati—“niruttīsu ñāṇaṁ niruttipaṭisambhidā”. 21 Pañcasu dhammesu ñāṇāni, pañcasu atthesu ñāṇāni, dasasu niruttīsu ñāṇāni. Imāni vīsati ñāṇāni paṭibhānapaṭisambhidāya ārammaṇā ceva honti gocarā ca. Ye tassā ārammaṇā te tassā gocarā. Ye tassā gocarā te tassā ārammaṇā. Tena vuccati—“paṭibhānesu ñāṇaṁ paṭibhānapaṭisambhidā”. 22 “‘Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññeyyan’ti …pe… pariññātanti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi”. 23 Cakkhuṁ udapādīti—kenaṭṭhena? Ñāṇaṁ udapādīti—kenaṭṭhena? Paññā udapādīti—kenaṭṭhena? Vijjā udapādīti—kenaṭṭhena? Āloko udapādīti—kenaṭṭhena? Cakkhuṁ udapādīti—dassanaṭṭhena. Ñāṇaṁ udapādīti—ñātaṭṭhena. Paññā udapādīti—pajānanaṭṭhena. Vijjā udapādīti—paṭivedhaṭṭhena. Āloko udapādīti—obhāsaṭṭhena. 24 Cakkhuṁ dhammo, ñāṇaṁ dhammo, paññā dhammo, vijjā dhammo, āloko dhammo. Ime pañca dhammā dhammapaṭisambhidāya ārammaṇā ceva honti gocarā ca. Ye tassā ārammaṇā te tassā gocarā. Ye tassā gocarā te tassā ārammaṇā. Tena vuccati—“dhammesu ñāṇaṁ dhammapaṭisambhidā”. 25 Dassanaṭṭho attho, ñātaṭṭho attho, pajānanaṭṭho attho, paṭivedhaṭṭho attho, obhāsaṭṭho attho. Ime pañca atthā atthapaṭisambhidāya ārammaṇā ceva honti gocarā ca. Ye tassā ārammaṇā te tassā gocarā. Ye tassā gocarā te tassā ārammaṇā. Tena vuccati—“atthesu ñāṇaṁ atthapaṭisambhidā”. 26 Pañca dhamme sandassetuṁ byañjananiruttābhilāpā, pañca atthe sandassetuṁ byañjananiruttābhilāpā. Imā dasa niruttiyo niruttipaṭisambhidāya ārammaṇā ceva honti gocarā ca. Ye tassā ārammaṇā te tassā gocarā. Ye tassā gocarā te tassā ārammaṇā. Tena vuccati—“niruttīsu ñāṇaṁ niruttipaṭisambhidā”. 27 Pañcasu dhammesu ñāṇāni, pañcasu atthesu ñāṇāni, dasasu niruttīsu ñāṇāni. Imāni vīsati ñāṇāni paṭibhānapaṭisambhidāya ārammaṇā ceva honti gocarā ca. Ye tassā ārammaṇā te tassā gocarā. Ye tassā gocarā te tassā ārammaṇā. Tena vuccati—“paṭibhānesu ñāṇaṁ paṭibhānapaṭisambhidā”. 28 Dukkhe ariyasacce pannarasa dhammā, pannarasa atthā, tiṁsa niruttiyo, saṭṭhi ñāṇāni. 29 “‘Idaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccan’ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahātabban’ti …pe… pahīnanti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi …pe… ”. 30 Dukkhasamudaye ariyasacce pannarasa dhammā, pannarasa atthā, tiṁsa niruttiyo, saṭṭhi ñāṇāni. 31 “‘Idaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccan’ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikātabban’ti …pe… sacchikatanti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi …pe… ”. 32 Dukkhanirodhe ariyasacce pannarasa dhammā, pannarasa atthā, tiṁsa niruttiyo, 3392 --- ps2 6:32 saṭṭhi ñāṇāni. 33 “‘Idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan’ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvetabban’ti …pe… bhāvitanti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi …pe… ”. 34 Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasacce pannarasa dhammā, pannarasa atthā, tiṁsa niruttiyo, saṭṭhi ñāṇāni. 35 Catūsu ariyasaccesu saṭṭhi dhammā, saṭṭhi atthā, vīsatisataniruttiyo, cattālīsañca dve ca ñāṇasatāni. 36 2.6.2. Satipaṭṭhānavāra “‘Ayaṁ kāye kāyānupassanā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. Sā kho panāyaṁ kāye kāyānupassanā bhāvetabbāti me, bhikkhave …pe… bhāvitāti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi”. 37 “Ayaṁ vedanāsu …pe… ayaṁ citte …pe… ayaṁ dhammesu dhammānupassanāti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. Sā kho panāyaṁ dhammesu dhammānupassanā bhāvetabbāti …pe… bhāvitāti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi”. 38 “‘Ayaṁ kāye kāyānupassanā’ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi …pe… sā kho panāyaṁ kāye kāyānupassanā bhāvetabbāti …pe… bhāvitāti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi”. 39 Cakkhuṁ udapādīti—kenaṭṭhena? Ñāṇaṁ udapādīti—kenaṭṭhena? Paññā udapādīti—kenaṭṭhena? Vijjā udapādīti—kenaṭṭhena? Āloko udapādīti—kenaṭṭhena? Cakkhuṁ udapādīti—dassanaṭṭhena. Ñāṇaṁ udapādīti—ñātaṭṭhena. Paññā udapādīti—pajānanaṭṭhena. Vijjā udapādīti—paṭivedhaṭṭhena. Āloko udapādīti—obhāsaṭṭhena. 40 Cakkhuṁ dhammo, ñāṇaṁ dhammo, paññā dhammo, vijjā dhammo, āloko dhammo. Ime pañca dhammā dhammapaṭisambhidāya ārammaṇā ceva honti gocarā ca. Ye tassā ārammaṇā te tassā gocarā. Ye tassā gocarā te tassā ārammaṇā. Tena vuccati—“dhammesu ñāṇaṁ dhammapaṭisambhidā”. 41 Dassanaṭṭho attho, ñātaṭṭho attho, pajānanaṭṭho attho, paṭivedhaṭṭho attho, obhāsaṭṭho attho. Ime pañca atthā atthapaṭisambhidāya ārammaṇā ceva honti gocarā ca. Ye tassā ārammaṇā te tassā gocarā. Ye tassā gocarā te tassā ārammaṇā. Tena vuccati—“atthesu ñāṇaṁ atthapaṭisambhidā”. 42 Pañca dhamme sandassetuṁ byañjananiruttābhilāpā, pañca atthe sandassetuṁ byañjananiruttābhilāpā. Imā dasa niruttiyo niruttipaṭisambhidāya ārammaṇā ceva honti gocarā ca. Ye tassā ārammaṇā te tassā gocarā. Ye tassā gocarā te tassā ārammaṇā. Tena vuccati—“niruttīsu ñāṇaṁ niruttipaṭisambhidā”. 43 Pañcasu dhammesu ñāṇāni, pañcasu atthesu ñāṇāni, dasasu niruttīsu ñāṇāni. Imāni vīsati ñāṇāni paṭibhānapaṭisambhidāya ārammaṇā ceva honti gocarā ca. Ye tassā ārammaṇā te tassā gocarā. Ye tassā gocarā te tassā ārammaṇā. Tena vuccati—“paṭibhānesu ñāṇaṁ paṭibhānapaṭisambhidā”. 44 Kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhāne pannarasa dhammā, pannarasa atthā, tiṁsa niruttiyo, saṭṭhi ñāṇāni. 45 “Ayaṁ vedanāsu …pe… ayaṁ citte …pe… ayaṁ dhammesu dhammānupassanāti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi …pe… sā kho panāyaṁ dhammesu dhammānupassanā bhāvetabbāti …pe… bhāvitāti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi …pe… ”. 46 Dhammesu dhammānupassanā satipaṭṭhāne pannarasa dhammā, pannarasa atthā, tiṁsa niruttiyo, saṭṭhi ñāṇāni. 47 Catūsu satipaṭṭhānesu saṭṭhi dhammā, saṭṭhi atthā, vīsatisataniruttiyo, cattālīsañca dve ca ñāṇasatāni. 48 2.6.3. Iddhipādavāra “Ayaṁ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādoti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. So kho panāyaṁ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabboti me, bhikkhave …pe… bhāvitoti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. 49 Ayaṁ vīriyasamādhi …pe… ayaṁ cittasamādhi …pe… ayaṁ 3393 --- ps2 6:49 vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādoti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. So kho panāyaṁ vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabboti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi”. 50 “‘Ayaṁ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi …pe… so kho panāyaṁ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabboti …pe… bhāvitoti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi”. 51 Cakkhuṁ udapādīti—kenaṭṭhena? Ñāṇaṁ udapādīti—kenaṭṭhena? Paññā udapādīti—kenaṭṭhena? Vijjā udapādīti—kenaṭṭhena? Āloko udapādīti—kenaṭṭhena? Cakkhuṁ udapādīti—dassanaṭṭhena. Ñāṇaṁ udapādīti—ñātaṭṭhena. Paññā udapādīti—pajānanaṭṭhena. Vijjā udapādīti—paṭivedhaṭṭhena. Āloko udapādīti—obhāsaṭṭhena. 52 Cakkhuṁ dhammo, ñāṇaṁ dhammo, paññā dhammo, vijjā dhammo, āloko dhammo. Ime pañca dhammā dhammapaṭisambhidāya ārammaṇā ceva honti gocarā ca. Ye tassā ārammaṇā te tassā gocarā. Ye tassā gocarā te tassā ārammaṇā. Tena vuccati—“dhammesu ñāṇaṁ dhammapaṭisambhidā”. 53 Dassanaṭṭho attho, ñātaṭṭho attho, pajānanaṭṭho attho, paṭivedhaṭṭho attho, obhāsaṭṭho attho. Ime pañca atthā atthapaṭisambhidāya ārammaṇā ceva honti gocarā ca. Ye tassā ārammaṇā te tassā gocarā. Ye tassā gocarā te tassā ārammaṇā. Tena vuccati—“atthesu ñāṇaṁ atthapaṭisambhidā”. 54 Pañca dhamme sandassetuṁ byañjananiruttābhilāpā, pañca atthe sandassetuṁ byañjananiruttābhilāpā. Imā dasa niruttiyo niruttipaṭisambhidāya ārammaṇā ceva honti gocarā ca. Ye tassā ārammaṇā te tassā gocarā. Ye tassā gocarā te tassā ārammaṇā. Tena vuccati—“niruttīsu ñāṇaṁ niruttipaṭisambhidā”. 55 Pañcasu dhammesu ñāṇāni, pañcasu atthesu ñāṇāni, dasasu niruttīsu ñāṇāni. Imāni vīsati ñāṇāni paṭibhānapaṭisambhidāya ārammaṇā ceva honti gocarā ca. Ye tassā ārammaṇā te tassā gocarā. Ye tassā gocarā te tassā ārammaṇā. Tena vuccati—“paṭibhānesu ñāṇaṁ paṭibhānapaṭisambhidā”. 56 Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgate iddhipāde pannarasa dhammā, pannarasa atthā, tiṁsa niruttiyo, saṭṭhi ñāṇāni. 57 “Ayaṁ vīriyasamādhi …pe… ayaṁ cittasamādhi …pe… ayaṁ vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādoti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi …pe… so kho panāyaṁ vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabboti …pe… bhāvitoti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi …pe… ”. 58 Vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgate iddhipāde pannarasa dhammā, pannarasa atthā, tiṁsa niruttiyo, saṭṭhi ñāṇāni. 59 Catūsu iddhipādesu saṭṭhi dhammā, saṭṭhi atthā, vīsatisataniruttiyo, cattālīsañca dve ca ñāṇasatāni. 60 2.6.4. Sattabodhisattavāra “‘Samudayo samudayo’ti kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. ‘Nirodho nirodho’ti kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi”. Vipassissa bodhisattassa veyyākaraṇe dasa dhammā, dasa atthā, vīsati niruttiyo, cattālīsaṁ ñāṇāni. 61 “‘Samudayo samudayo’ti kho, bhikkhave, sikhissa bodhisattassa …pe… vessabhussa bodhisattassa …pe… kakusandhassa bodhisattassa …pe… koṇāgamanassa bodhisattassa …pe… kassapassa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. ‘Nirodho nirodho’ti kho, bhikkhave, kassapassa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi”. Kassapassa bodhisattassa veyyākaraṇe dasa dhammā, dasa atthā, vīsati niruttiyo, cattālīsaṁ ñāṇāni. 62 “‘Samudayo samudayo’ti kho, bhikkhave, gotamassa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi. ‘Nirodho nirodho’ti kho, bhikkhave, gotamassa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi”. 3394 --- ps2 6:62 Gotamassa bodhisattassa veyyākaraṇe dasa dhammā, dasa atthā, vīsati niruttiyo, cattālīsaṁ ñāṇāni. 63 Sattannaṁ bodhisattānaṁ sattasu veyyākaraṇesu sattati dhammā, sattati atthā, cattālīsasataṁ niruttiyo, asīti ca dve ca ñāṇasatāni. 64 2.6.5. Abhiññādivāra “‘Yāvatā abhiññāya abhiññaṭṭho ñāto diṭṭho vidito sacchikato phassito paññāya. Aphassito paññāya abhiññaṭṭho natthī’ti—cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi”. Abhiññāya abhiññaṭṭhe pañcavīsati dhammā, pañcavīsati atthā, paññāsaṁ niruttiyo, sataṁ ñāṇāni. 65 “‘Yāvatā pariññāya pariññaṭṭho …pe… yāvatā pahānassa pahānaṭṭho …pe… yāvatā bhāvanāya bhāvanaṭṭho …pe… yāvatā sacchikiriyāya sacchikiriyaṭṭho ñāto diṭṭho vidito sacchikato phassito paññāya. Aphassito paññāya sacchikiriyaṭṭho natthī’ti—cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi”. Sacchikiriyāya sacchikiriyaṭṭhe pañcavīsati dhammā, pañcavīsati atthā, paññāsaṁ niruttiyo, sataṁ ñāṇāni. 66 Abhiññāya abhiññaṭṭhe, pariññāya pariññaṭṭhe, pahānāya pahānaṭṭhe, bhāvanāya bhāvanaṭṭhe, sacchikiriyāya sacchikiriyaṭṭhe pañcavīsasataṁ dhammā, pañcavīsasataṁ atthā, aḍḍhateyyāni niruttisatāni, pañca ñāṇasatāni. 67 2.6.6. Khandhādivāra “‘Yāvatā khandhānaṁ khandhaṭṭho, ñāto diṭṭho vidito sacchikato phassito paññāya. Aphassito paññāya khandhaṭṭho natthī’ti—cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi”. Khandhānaṁ khandhaṭṭhe pañcavīsati dhammā, pañcavīsati atthā, paññāsaṁ niruttiyo, sataṁ ñāṇāni. 68 “‘Yāvatā dhātūnaṁ dhātuṭṭho …pe… yāvatā āyatanānaṁ āyatanaṭṭho …pe… yāvatā saṅkhatānaṁ saṅkhataṭṭho …pe… yāvatā asaṅkhatassa asaṅkhataṭṭho ñāto diṭṭho vidito sacchikato phassito paññāya. Aphassito paññāya asaṅkhataṭṭho natthī’ti—cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi”. Asaṅkhatassa asaṅkhataṭṭhe pañcavīsati dhammā, pañcavīsati atthā, paññāsaṁ niruttiyo, sataṁ ñāṇāni. 69 Khandhānaṁ khandhaṭṭhe, dhātūnaṁ dhātuṭṭhe, āyatanānaṁ āyatanaṭṭhe saṅkhatānaṁ saṅkhataṭṭhe, asaṅkhatassa asaṅkhataṭṭhe pañcavīsatisataṁ dhammā, pañcavīsatisataṁ atthā, aḍḍhateyyāni niruttisatāni, pañca ñāṇasatāni. 70 2.6.7. Saccavāra “‘Yāvatā dukkhassa dukkhaṭṭho, ñāto diṭṭho vidito sacchikato phassito paññāya. Aphassito paññāya dukkhaṭṭho natthī’ti—cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi”. Dukkhassa dukkhaṭṭhe pañcavīsati dhammā, pañcavīsati atthā, paññāsaṁ niruttiyo, sataṁ ñāṇāni. 71 “‘Yāvatā samudayassa samudayaṭṭho …pe… yāvatā nirodhassa nirodhaṭṭho …pe… yāvatā maggassa maggaṭṭho ñāto diṭṭho vidito sacchikato phassito paññāya. Aphassito paññāya maggaṭṭho natthī’ti—cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi”. Maggassa maggaṭṭhe pañcavīsati dhammā, pañcavīsati atthā, paññāsaṁ niruttiyo, sataṁ ñāṇāni. 72 Catūsu ariyasaccesu sataṁ dhammā, sataṁ atthā, dve niruttisatāni, cattāri ñāṇasatāni. 73 2.6.8. Paṭisambhidāvāra “‘Yāvatā atthapaṭisambhidāya atthapaṭisambhidaṭṭho, ñāto diṭṭho vidito sacchikato phassito paññāya. Aphassito paññāya atthapaṭisambhidaṭṭho natthī’ti—cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi”. Atthapaṭisambhidāya atthapaṭisambhidaṭṭhe pañcavīsati dhammā, pañcavīsati atthā, paññāsaṁ niruttiyo, sataṁ ñāṇāni. 74 “‘Yāvatā dhammapaṭisambhidāya dhammapaṭisambhidaṭṭho …pe… yāvatā niruttipaṭisambhidāya niruttipaṭisambhidaṭṭho …pe… yāvatā paṭibhānapaṭisambhidāya paṭibhānapaṭisambhidaṭṭho, ñāto diṭṭho vidito sacchikato phassito paññāya. Aphassito paññāya paṭibhānapaṭisambhidaṭṭho natthī’ti—cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi”. Paṭibhānapaṭisambhidaṭṭhe pañcavīsati dhammā, pañcavīsati atthā, paññāsaṁ niruttiyo, sataṁ ñāṇāni. 75 Catūsu paṭisambhidāsu sataṁ dhammā, sataṁ atthā, dve niruttisatāni, cattāri ñāṇasatāni. 76 2.6.9. Chabuddhadhammavāra “‘Yāvatā indriyaparopariyattañāṇaṁ, ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya. Aphassitaṁ paññāya indriyaparopariyattañāṇaṁ 3395 --- ps2 6:76 natthī’ti—cakkhuṁ udapādi …pe… āloko udapādi”. Indriyaparopariyattañāṇe pañcavīsati dhammā, pañcavīsati atthā, paññāsaṁ niruttiyo, sataṁ ñāṇāni. 77 “‘Yāvatā sattānaṁ āsayānusaye ñāṇaṁ …pe… yāvatā yamakapāṭihīre ñāṇaṁ …pe… yāvatā mahākaruṇāsamāpattiyā ñāṇaṁ …pe… yāvatā sabbaññutaññāṇaṁ …pe… yāvatā anāvaraṇaṁ ñāṇaṁ, ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya. Aphassitaṁ paññāya anāvaraṇaṁ ñāṇaṁ natthī’ti—cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi”. Anāvaraṇe ñāṇe pañcavīsati dhammā, pañcavīsati atthā, paññāsaṁ niruttiyo, sataṁ ñāṇāni. 78 Chasu buddhadhammesu diyaḍḍhasataṁ dhammā, diyaḍḍhasataṁ atthā, tīṇi niruttisatāni, cha ñāṇasatāni. 79 Paṭisambhidādhikaraṇe aḍḍhanavadhammasatāni, aḍḍhanavaatthasatāni, niruttisahassañca satta ca niruttisatāni, tīṇi ca ñāṇasahassāni, cattāri ca ñāṇasatānīti. Paṭisambhidākathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 2 Yuganaddhavagga 2.10. Suññakathā |10| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca— 2 “‘Suñño loko, suñño loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘suñño loko’ti vuccatī”ti? “Yasmā kho, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā, tasmā ‘suñño loko’ti vuccati. Kiñcānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā? Cakkhu kho, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā. Rūpā suññā attena vā attaniyena vā. Cakkhuviññāṇaṁ suññaṁ attena vā attaniyena vā. Cakkhusamphasso suñño attena vā attaniyena vā. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi suññaṁ attena vā attaniyena vā. 3 Sotaṁ suññaṁ …pe… saddā suññā … ghānaṁ suññaṁ … gandhā suññā … jivhā suññā … rasā suññā … kāyo suñño … phoṭṭhabbā suññā … mano suñño attena vā attaniyena vā. Dhammā suññā attena vā attaniyena vā. Manoviññāṇaṁ suññaṁ attena vā attaniyena vā. Manosamphasso suñño attena vā attaniyena vā. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi suññaṁ attena vā attaniyena vā. Yasmā kho, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā tasmā ‘suñño loko’ti vuccatī”ti. 4 10.1. Mātikā Suññasuññaṁ, saṅkhārasuññaṁ, vipariṇāmasuññaṁ, aggasuññaṁ, lakkhaṇasuññaṁ, vikkhambhanasuññaṁ, tadaṅgasuññaṁ, samucchedasuññaṁ, paṭippassaddhisuññaṁ, nissaraṇasuññaṁ, ajjhattasuññaṁ, bahiddhāsuññaṁ, dubhatosuññaṁ, sabhāgasuññaṁ, visabhāgasuññaṁ, esanāsuññaṁ, pariggahasuññaṁ, paṭilābhasuññaṁ, paṭivedhasuññaṁ, ekattasuññaṁ, nānattasuññaṁ, khantisuññaṁ, adhiṭṭhānasuññaṁ, pariyogāhaṇasuññaṁ, sampajānassa pavattapariyādānaṁ sabbasuññatānaṁ paramatthasuññaṁ. [25] 5 10.2. Niddesa Katamaṁ suññasuññaṁ? Cakkhu suññaṁ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Sotaṁ suññaṁ …pe… ghānaṁ suññaṁ … jivhā suññā … kāyo suñño … mano suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Idaṁ suññasuññaṁ. 6 Katamaṁ saṅkhārasuññaṁ? Tayo saṅkhārā—puññābhisaṅkhāro, apuññābhisaṅkhāro, āneñjābhisaṅkhāro. Puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhārena ca āneñjābhisaṅkhārena ca suñño. Apuññābhisaṅkhāro puññābhisaṅkhārena ca āneñjābhisaṅkhārena ca suñño. Āneñjābhisaṅkhāro puññābhisaṅkhārena ca apuññābhisaṅkhārena ca suñño. Ime tayo saṅkhārā. 7 Aparepi tayo saṅkhārā—kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro. Kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhārena ca cittasaṅkhārena ca suñño. Vacīsaṅkhāro kāyasaṅkhārena ca cittasaṅkhārena ca suñño. Cittasaṅkhāro kāyasaṅkhārena ca vacīsaṅkhārena ca suñño. Ime tayo saṅkhārā. 8 Aparepi tayo saṅkhārā—atītā saṅkhārā, anāgatā saṅkhārā, paccuppannā saṅkhārā. Atītā saṅkhārā anāgatehi ca paccuppannehi ca saṅkhārehi suññā. Anāgatā saṅkhārā atītehi ca paccuppannehi ca saṅkhārehi suññā paccuppannā saṅkhārā atītehi ca anāgatehi ca saṅkhārehi suññā. Ime tayo saṅkhārā; idaṁ saṅkhārasuññaṁ. 9 3396 --- ps2 10:9 Katamaṁ vipariṇāmasuññaṁ? Jātaṁ rūpaṁ sabhāvena suññaṁ. Vigataṁ rūpaṁ vipariṇatañceva suññañca. Jātā vedanā sabhāvena suññā. Vigatā vedanā vipariṇatā ceva suññā ca …pe… jātā saññā … jātā saṅkhārā … jātaṁ viññāṇaṁ … jātaṁ cakkhu …pe… jāto bhavo sabhāvena suñño. Vigato bhavo vipariṇato ceva suñño ca. Idaṁ vipariṇāmasuññaṁ. 10 Katamaṁ aggasuññaṁ? Aggametaṁ padaṁ seṭṭhametaṁ padaṁ visiṭṭhametaṁ padaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Idaṁ aggasuññaṁ. 11 Katamaṁ lakkhaṇasuññaṁ? Dve lakkhaṇāni—bālalakkhaṇañca paṇḍitalakkhaṇañca. Bālalakkhaṇaṁ paṇḍitalakkhaṇena suññaṁ. Paṇḍitalakkhaṇaṁ bālalakkhaṇena suññaṁ. Tīṇi lakkhaṇāni—uppādalakkhaṇaṁ, vayalakkhaṇaṁ, ṭhitaññathattalakkhaṇaṁ. Uppādalakkhaṇaṁ vayalakkhaṇena ca ṭhitaññathattalakkhaṇena ca suññaṁ. Vayalakkhaṇaṁ uppādalakkhaṇena ca ṭhitaññathattalakkhaṇena ca suññaṁ, ṭhitaññathattalakkhaṇaṁ uppādalakkhaṇena ca vayalakkhaṇena ca suññaṁ. 12 Rūpassa uppādalakkhaṇaṁ vayalakkhaṇena ca ṭhitaññathattalakkhaṇena ca suññaṁ. Rūpassa vayalakkhaṇaṁ uppādalakkhaṇena ca ṭhitaññathattalakkhaṇena ca suññaṁ. Rūpassa ṭhitaññathattalakkhaṇaṁ uppādalakkhaṇena ca vayalakkhaṇena ca suññaṁ. Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa … cakkhussa … jarāmaraṇassa uppādalakkhaṇaṁ vayalakkhaṇena ca ṭhitaññathattalakkhaṇena ca suññaṁ. Jarāmaraṇassa vayalakkhaṇaṁ uppādalakkhaṇena ca ṭhitaññathattalakkhaṇena ca suññaṁ. Jarāmaraṇassa ṭhitaññathattalakkhaṇaṁ uppādalakkhaṇena ca vayalakkhaṇena ca suññaṁ. Idaṁ lakkhaṇasuññaṁ. 13 Katamaṁ vikkhambhanasuññaṁ? Nekkhammena kāmacchando vikkhambhito ceva suñño ca. Abyāpādena byāpādo vikkhambhito ceva suñño ca. Ālokasaññāya thinamiddhaṁ vikkhambhitañceva suññañca. Avikkhepena uddhaccaṁ vikkhambhitañceva suññañca. Dhammavavatthānena vicikicchā vikkhambhitā ceva suññā ca. Ñāṇena avijjā vikkhambhitā ceva suññā ca. Pāmojjena arati vikkhambhitā ceva suññā ca. Paṭhamena jhānena nīvaraṇā vikkhambhitā ceva suññā ca …pe… arahattamaggena sabbakilesā vikkhambhitā ceva suññā ca. Idaṁ vikkhambhanasuññaṁ. 14 Katamaṁ tadaṅgasuññaṁ? Nekkhammena kāmacchando tadaṅgasuñño. Abyāpādena byāpādo tadaṅgasuñño. Ālokasaññāya thinamiddhaṁ tadaṅgasuññaṁ. Avikkhepena uddhaccaṁ tadaṅgasuññaṁ. Dhammavavatthānena vicikicchā tadaṅgasuññā. Ñāṇena avijjā tadaṅgasuññā. Pāmojjena arati tadaṅgasuññā. Paṭhamena jhānena nīvaraṇā tadaṅgasuññā …pe… vivaṭṭanānupassanāya saññogābhiniveso tadaṅgasuñño. Idaṁ tadaṅgasuññaṁ. 15 Katamaṁ samucchedasuññaṁ? Nekkhammena kāmacchando samucchinno ceva suñño ca. Abyāpādena byāpādo samucchinno ceva suñño ca. Ālokasaññāya thinamiddhaṁ samucchinnañceva suññañca. Avikkhepena uddhaccaṁ samucchinnañceva suññañca. Dhammavavatthānena vicikicchā samucchinnā ceva suññā ca. Ñāṇena avijjā samucchinnā ceva suññā ca. Pāmojjena arati samucchinnā ceva suññā ca. Paṭhamena jhānena nīvaraṇā samucchinnā ceva suññā ca …pe… arahattamaggena sabbakilesā samucchinnā ceva suññā ca. Idaṁ samucchedasuññaṁ. 16 Katamaṁ paṭippassaddhisuññaṁ? Nekkhammena kāmacchando paṭippassaddho ceva suñño ca. Abyāpādena byāpādo paṭippassaddho ceva suñño ca. Ālokasaññāya thinamiddhaṁ paṭippassaddhañceva suññañca. Avikkhepena uddhaccaṁ paṭippassaddhañceva suññañca. Dhammavavatthānena vicikicchā paṭippassaddhā ceva suññā ca. Ñāṇena avijjā paṭippassaddhā ceva suññā ca. Pāmojjena arati paṭippassaddhā ceva suññā ca. Paṭhamena jhānena nīvaraṇā paṭippassaddhā ceva suññā ca …pe… arahattamaggena sabbakilesā paṭippassaddhā ceva suññā ca. Idaṁ paṭippassaddhisuññaṁ. 17 Katamaṁ nissaraṇasuññaṁ? Nekkhammena kāmacchando nissaṭo ceva suñño ca. Abyāpādena byāpādo nissaṭo ceva suñño ca. Ālokasaññāya thinamiddhaṁ nissaṭañceva suññañca. Avikkhepena uddhaccaṁ nissaṭañceva suññañca. Dhammavavatthānena vicikicchā nissaṭā ceva suññā ca. Ñāṇena avijjā 3397 --- ps2 10:17 nissaṭā ceva suññā ca. Pāmojjena arati nissaṭā ceva suññā ca. Paṭhamena jhānena nīvaraṇā nissaṭā ceva suññā ca …pe… arahattamaggena sabbakilesā nissaṭā ceva suññā ca. Idaṁ nissaraṇasuññaṁ. 18 Katamaṁ ajjhattasuññaṁ? Ajjhattaṁ cakkhuṁ suññaṁ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Ajjhattaṁ sotaṁ suññaṁ … ajjhattaṁ ghānaṁ suññaṁ … ajjhattaṁ jivhā suññā … ajjhattaṁ kāyo suñño … ajjhattaṁ mano suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Idaṁ ajjhattasuññaṁ. 19 Katamaṁ bahiddhāsuññaṁ? Bahiddhā rūpā suññā …pe… bahiddhā dhammā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Idaṁ bahiddhāsuññaṁ. 20 Katamaṁ dubhatosuññaṁ? Yañca ajjhattaṁ cakkhu ye ca bahiddhā rūpā ubhayametaṁ suññaṁ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Yañca ajjhattaṁ sotaṁ ye ca bahiddhā saddā …pe… yañca ajjhattaṁ ghānaṁ ye ca bahiddhā gandhā … yā ca ajjhattaṁ jivhā ye ca bahiddhā rasā … yo ca ajjhattaṁ kāyo ye ca bahiddhā phoṭṭhabbā … yo ca ajjhattaṁ mano ye ca bahiddhā dhammā ubhayametaṁ suññaṁ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Idaṁ dubhatosuññaṁ. 21 Katamaṁ sabhāgasuññaṁ? Cha ajjhattikāni āyatanāni sabhāgāni ceva suññāni ca. Cha bāhirāni āyatanāni sabhāgāni ceva suññāni ca. Cha viññāṇakāyā sabhāgā ceva suññā ca. Cha phassakāyā sabhāgā ceva suññā ca. Cha vedanākāyā sabhāgā ceva suññā ca. Cha saññākāyā sabhāgā ceva suññā ca. Cha cetanākāyā sabhāgā ceva suññā ca. Idaṁ sabhāgasuññaṁ. 22 Katamaṁ visabhāgasuññaṁ? Cha ajjhattikāni āyatanāni chahi bāhirehi āyatanehi visabhāgāni ceva suññāni ca. Cha bāhirāni āyatanāni chahi viññāṇakāyehi visabhāgāni ceva suññāni ca. Cha viññāṇakāyā chahi phassakāyehi visabhāgā ceva suññā ca. Cha phassakāyā chahi vedanākāyehi visabhāgā ceva suññā ca. Cha vedanākāyā chahi saññākāyehi visabhāgā ceva suññā ca. Cha saññākāyā chahi cetanākāyehi visabhāgā ceva suññā ca. Idaṁ visabhāgasuññaṁ. 23 Katamaṁ esanāsuññaṁ? Nekkhammesanā kāmacchandena suññā. Abyāpādesanā byāpādena suññā. Ālokasaññesanā thinamiddhena suññā. Avikkhepesanā uddhaccena suññā. Dhammavavatthānesanā vicikicchāya suññā. Ñāṇesanā avijjāya suññā. Pāmojjesanā aratiyā suññā. Paṭhamajjhānesanā nīvaraṇehi suññā …pe… arahattamaggesanā sabbakilesehi suññā. Idaṁ esanāsuññaṁ. 24 Katamaṁ pariggahasuññaṁ? Nekkhammapariggaho kāmacchandena suñño. Abyāpādapariggaho byāpādena suñño. Ālokasaññāpariggaho thinamiddhena suñño. Avikkhepapariggaho uddhaccena suñño. Dhammavavatthānapariggaho vicikicchāya suñño. Ñāṇapariggaho avijjāya suñño. Pāmojjapariggaho aratiyā suñño. Paṭhamajjhānapariggaho nīvaraṇehi suñño …pe… arahattamaggapariggaho sabbakilesehi suñño. Idaṁ pariggahasuññaṁ. 25 Katamaṁ paṭilābhasuññaṁ? Nekkhammapaṭilābho kāmacchandena suñño. Abyāpādapaṭilābho byāpādena suñño. Ālokasaññāpaṭilābho thinamiddhena suñño. Avikkhepapaṭilābho uddhaccena suñño. Dhammavavatthānapaṭilābho vicikicchāya suñño. Ñāṇapaṭilābho avijjāya suñño. Pāmojjapaṭilābho aratiyā suñño. Paṭhamajjhānapaṭilābho nīvaraṇehi suñño …pe… arahattamaggapaṭilābho sabbakilesehi suñño. Idaṁ paṭilābhasuññaṁ. 26 Katamaṁ paṭivedhasuññaṁ? Nekkhammappaṭivedho kāmacchandena suñño. Abyāpādappaṭivedho byāpādena suñño. Ālokasaññāppaṭivedho thinamiddhena suñño. Avikkhepappaṭivedho uddhaccena suñño. Dhammavavatthānappaṭivedho vicikicchāya suñño. Ñāṇappaṭivedho avijjāya suñño. Pāmojjappaṭivedho aratiyā suñño. Paṭhamajjhānappaṭivedho nīvaraṇehi suñño …pe… arahattamaggappaṭivedho sabbakilesehi suñño. Idaṁ paṭivedhasuññaṁ. 27 Katamaṁ ekattasuññaṁ, nānattasuññaṁ? Kāmacchando nānattaṁ, nekkhammaṁ ekattaṁ. Nekkhammekattaṁ cetayato kāmacchandena suññaṁ. Byāpādo nānattaṁ, abyāpādo ekattaṁ. Abyāpādekattaṁ cetayato byāpādena suññaṁ. Thinamiddhaṁ nānattaṁ, ālokasaññā ekattaṁ. Ālokasaññekattaṁ cetayato thinamiddhena suññaṁ. 3398 --- ps2 10:27 Uddhaccaṁ nānattaṁ, avikkhepo ekattaṁ. Avikkhepekattaṁ cetayato uddhaccena suññaṁ. Vicikicchā nānattaṁ, dhammavavatthānaṁ ekattaṁ. Dhammavavatthānekattaṁ cetayato vicikicchāya suññaṁ. Avijjā nānattaṁ, ñāṇaṁ ekattaṁ. Ñāṇekattaṁ cetayato avijjāya suññaṁ. Arati nānattaṁ, pāmojjaṁ ekattaṁ. Pāmojjekattaṁ cetayato aratiyā suññaṁ. Nīvaraṇā nānattaṁ, paṭhamajjhānaṁ ekattaṁ. Paṭhamajjhānekattaṁ cetayato nīvaraṇehi suññaṁ …pe… sabbakilesā nānattaṁ, arahattamaggo ekattaṁ. Arahattamaggekattaṁ cetayato sabbakilesehi suññaṁ. Idaṁ ekattasuññaṁ nānattasuññaṁ. 28 Katamaṁ khantisuññaṁ? Nekkhammakhanti kāmacchandena suññā. Abyāpādakhanti byāpādena suññā. Ālokasaññākhanti thinamiddhena suññā. Avikkhepakhanti uddhaccena suññā. Dhammavavatthānakhanti vicikicchāya suññā. Ñāṇakhanti avijjāya suññā. Pāmojjakhanti aratiyā suññā. Paṭhamajjhānakhanti nīvaraṇehi suññā …pe… arahattamaggakhanti sabbakilesehi suññā. Idaṁ khantisuññaṁ. 29 Katamaṁ adhiṭṭhānasuññaṁ? Nekkhammādhiṭṭhānaṁ kāmacchandena suññaṁ. Abyāpādādhiṭṭhānaṁ byāpādena suññaṁ. Ālokasaññādhiṭṭhānaṁ thinamiddhena suññaṁ. Avikkhepādhiṭṭhānaṁ uddhaccena suññaṁ. Dhammavavatthānādhiṭṭhānaṁ vicikicchāya suññaṁ. Ñāṇādhiṭṭhānaṁ avijjāya suññaṁ. Pāmojjādhiṭṭhānaṁ aratiyā suññaṁ. Paṭhamajjhānādhiṭṭhānaṁ nīvaraṇehi suññaṁ …pe… arahattamaggādhiṭṭhānaṁ sabbakilesehi suññaṁ. Idaṁ adhiṭṭhānasuññaṁ. 30 Katamaṁ pariyogāhaṇasuññaṁ? Nekkhammapariyogāhaṇaṁ kāmacchandena suññaṁ. Abyāpādapariyogāhaṇaṁ byāpādena suññaṁ. Ālokasaññāpariyogāhaṇaṁ thinamiddhena suññaṁ. Avikkhepapariyogāhaṇaṁ uddhaccena suññaṁ. Dhammavavatthānapariyogāhaṇaṁ vicikicchāya suññaṁ. Ñāṇapariyogāhaṇaṁ avijjāya suññaṁ. Pāmojjapariyogāhaṇaṁ aratiyā suññaṁ. Paṭhamajjhānapariyogāhaṇaṁ nīvaraṇehi suññaṁ …pe… arahattamaggapariyogāhaṇaṁ sabbakilesehi suññaṁ. Idaṁ pariyogāhaṇasuññaṁ. 31 Katamaṁ sampajānassa pavattapariyādānaṁ sabbasuññatānaṁ paramatthasuññaṁ? Idha sampajāno nekkhammena kāmacchandassa pavattaṁ pariyādiyati, abyāpādena byāpādassa pavattaṁ pariyādiyati, ālokasaññāya thinamiddhassa pavattaṁ pariyādiyati, avikkhepena uddhaccassa pavattaṁ pariyādiyati, dhammavavatthānena vicikicchāya pavattaṁ pariyādiyati, ñāṇena avijjāya pavattaṁ pariyādiyati, pāmojjena aratiyā pavattaṁ pariyādiyati, paṭhamena jhānena nīvaraṇānaṁ pavattaṁ pariyādiyati …pe… arahattamaggena sabbakilesānaṁ pavattaṁ pariyādiyati. Atha vā pana sampajānassa anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyantassa idaṁ ceva cakkhupavattaṁ pariyādiyati, aññañca cakkhupavattaṁ na uppajjati. Idañceva sotapavattaṁ …pe… ghānapavattaṁ … jivhāpavattaṁ … kāyapavattaṁ … manopavattaṁ pariyādiyati, aññañca manopavattaṁ na uppajjati. Idaṁ sampajānassa pavattapariyādānaṁ sabbasuññatānaṁ paramatthasuññanti. Suññakathā niṭṭhitā. Yuganaddhavaggo dutiyo. Tassuddānaṁ 32 Yuganaddhā saccabojjhaṅgā, mettā virāgapañcamā; Paṭisambhidā dhammacakkaṁ, lokuttarabalasuññāti. Esa nikāyadharehi ṭhapito, asamo dutiyo pavaro varavaggoti. 0 Paṭisambhidāmagga 3 Paññāvagga 3.1. Mahāpaññākathā |1| Aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti …pe… paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? 2 Aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṁ paripūreti. Dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā nibbedhikapaññaṁ paripūreti. Anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā mahāpaññaṁ paripūreti. Nibbidānupassanā bhāvitā bahulīkatā tikkhapaññaṁ paripūreti. Virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā vipulapaññaṁ paripūreti. Nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā gambhīrapaññaṁ paripūreti. Paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā asāmantapaññaṁ paripūreti. Imā satta paññā bhāvitā bahulīkatā paṇḍiccaṁ 3399 --- ps3 1:2 paripūrenti. Imā aṭṭha paññā bhāvitā bahulīkatā puthupaññaṁ paripūrenti. Imā nava paññā bhāvitā bahulīkatā hāsapaññaṁ paripūrenti. 3 Hāsapaññā paṭibhānapaṭisambhidā. Tassā atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Dhammavavatthānato dhammapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Niruttivavatthānato niruttipaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Paṭibhānavavatthānato paṭibhānapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Tassimā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya. 4 Rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti …pe… rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṁ paripūreti …pe… rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā asāmantapaññaṁ paripūreti. Imā satta paññā bhāvitā bahulīkatā paṇḍiccaṁ paripūrenti. Imā aṭṭha paññā bhāvitā bahulīkatā puthupaññaṁ paripūrenti. Imā nava paññā bhāvitā bahulīkatā hāsapaññaṁ paripūrenti. 5 Hāsapaññā paṭibhānapaṭisambhidā. Tassā atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Dhammavavatthānato dhammapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Niruttivavatthānato niruttipaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Paṭibhānavavatthānato paṭibhānapaṭisambhidā adhigatā hoti, sacchikatā phassitā paññāya. Tassimā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya. 6 Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṁ …pe… jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti …pe… jarāmaraṇe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṁ paripūreti …pe… jarāmaraṇe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā asāmantapaññaṁ paripūreti. Imā satta paññā bhāvitā bahulīkatā paṇḍiccaṁ paripūrenti. Imā aṭṭha paññā bhāvitā bahulīkatā puthupaññaṁ paripūrenti. Imā nava paññā bhāvitā bahulīkatā hāsapaññaṁ paripūrenti. 7 Hāsapaññā paṭibhānapaṭisambhidā. Tassā atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Dhammavavatthānato dhammapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Niruttivavatthānato niruttipaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Paṭibhānavavatthānato paṭibhānapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Tassimā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya. 8 Rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Atītānāgatapaccuppanne rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Rūpe dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Atītānāgatapaccuppanne rūpe dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Rūpe anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Atītānāgatapaccuppanne rūpe anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Rūpe nibbidānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Atītānāgatapaccuppanne rūpe nibbidānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Rūpe virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Atītānāgatapaccuppanne rūpe virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Rūpe nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Atītānāgatapaccuppanne rūpe nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Atītānāgatapaccuppanne rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? 9 Rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṁ paripūreti. Atītānāgatapaccuppanne rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṁ paripūreti. Rūpe dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā nibbedhikapaññaṁ 3400 --- ps3 1:9 paripūreti. Atītānāgatapaccuppanne rūpe dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṁ paripūreti. Rūpe anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā mahāpaññaṁ paripūreti. Atītānāgatapaccuppanne rūpe anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṁ paripūreti. Rūpe nibbidānupassanā bhāvitā bahulīkatā tikkhapaññaṁ paripūreti. Atītānāgatapaccuppanne rūpe nibbidānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṁ paripūreti. Rūpe virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā vipulapaññaṁ paripūreti. Atītānāgatapaccuppanne rūpe virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṁ paripūreti. Rūpe nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā gambhīrapaññaṁ paripūreti. Atītānāgatapaccuppanne rūpe nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṁ paripūreti. Rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā asāmantapaññaṁ paripūreti. Atītānāgatapaccuppanne rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṁ paripūreti. Imā satta paññā bhāvitā bahulīkatā paṇḍiccaṁ paripūrenti. Imā aṭṭha paññā bhāvitā bahulīkatā puthupaññaṁ paripūrenti. Imā nava paññā bhāvitā bahulīkatā hāsapaññaṁ paripūrenti. 10 Hāsapaññā paṭibhānapaṭisambhidā. Tassā atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Dhammavavatthānato dhammapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Niruttivavatthānato niruttipaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Paṭibhānavavatthānato paṭibhānapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Tassimā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya. 11 Vedanāya …pe… saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṁ …pe… jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Atītānāgatapaccuppanne jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti …pe… jarāmaraṇe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Atītānāgatapaccuppanne jarāmaraṇe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṁ paññaṁ paripūreti? Jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṁ paripūreti. Atītānāgatapaccuppanne jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṁ paripūreti …pe… tassimā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya. 12 “Cattārome, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā sotāpattiphalasacchikiriyāya saṁvattanti. Katame cattāro? Sappurisasaṁsevo, saddhammassavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammapaṭipatti—ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā sotāpattiphalasacchikiriyāya saṁvattanti. 13 Cattārome, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṁvattanti …pe… anāgāmiphalasacchikiriyāya saṁvattanti …pe… arahattaphalasacchikiriyāya saṁvattanti. Katame cattāro? Sappurisasaṁsevo, saddhammassavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammapaṭipatti—ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā arahattamaggaphalasacchikiriyāya saṁvattanti. 14 Cattārome, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā paññāpaṭilābhāya saṁvattanti …pe… paññābuddhiyā saṁvattanti, paññāvepullāya saṁvattanti, mahāpaññatāya saṁvattanti, puthupaññatāya saṁvattanti, vipulapaññatāya saṁvattanti, gambhīrapaññatāya saṁvattanti, asāmantapaññatāya saṁvattanti, bhūripaññatāya saṁvattanti, paññābāhullāya saṁvattanti, sīghapaññatāya saṁvattanti, lahupaññatāya saṁvattanti, hāsapaññatāya saṁvattanti, javanapaññatāya saṁvattanti, tikkhapaññatāya saṁvattanti, nibbedhikapaññatāya saṁvattanti. Katame cattāro? Sappurisasaṁsevo, saddhammassavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammapaṭipatti—ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā paññāpaṭilābhāya saṁvattanti, paññābuddhiyā saṁvattanti …pe… nibbedhikapaññatāya saṁvattanti”. 15 3.1.1. Soḷasapaññāniddesa Paññāpaṭilābhāya saṁvattantīti katamo paññāpaṭilābho? Catunnaṁ maggañāṇānaṁ, catunnaṁ phalañāṇānaṁ, catunnaṁ paṭisambhidāñāṇānaṁ, channaṁ 3401 --- ps3 1:15 abhiññāñāṇānaṁ, tesattatīnaṁ ñāṇānaṁ, sattasattatīnaṁ ñāṇānaṁ lābho paṭilābho patti sampatti phassanā sacchikiriyā upasampadā. Paññāpaṭilābhāya saṁvattantīti—ayaṁ paññā paṭilābho. 16 Paññābuddhiyā saṁvattantīti katamā paññābuddhi? Sattannañca sekkhānaṁ puthujjanakalyāṇakassa ca paññā vaḍḍhati, arahato paññā vaḍḍhati. Vaḍḍhitavaḍḍhanā paññābuddhiyā saṁvattantīti—ayaṁ paññābuddhi. 17 Paññāvepullāya saṁvattantīti katamaṁ paññāvepullaṁ? Sattannaṁ sekkhānaṁ puthujjanakalyāṇakassa ca paññāvepullaṁ gacchati. Arahato paññā vepullagatā paññāvepullāya saṁvattantīti—idaṁ paññāvepullaṁ. 18 Mahāpaññatāya saṁvattantīti katamā mahāpaññā? Mahante atthe pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante dhamme pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantā niruttiyo pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantāni paṭibhānāni pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante sīlakkhandhe pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante samādhikkhandhe pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante paññākkhandhe pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante vimuttikkhandhe pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante vimuttiñāṇadassanakkhandhe pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantāni ṭhānāṭṭhānāni pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantā vihārasamāpattiyo pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantāni ariyasaccāni pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante satipaṭṭhāne pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante sammappadhāne pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante iddhipāde pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantāni indriyāni pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantāni balāni pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante bojjhaṅge pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantaṁ ariyamaggaṁ pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantāni sāmaññaphalāni pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantā abhiññāyo pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantaṁ paramatthaṁ nibbānaṁ pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahāpaññatāya saṁvattantīti—ayaṁ mahāpaññā. 19 Puthupaññatāya saṁvattantīti katamā puthupaññā? Puthunānākhandhesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānādhātūsu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāāyatanesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāpaṭiccasamuppādesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāsuññatamanupalabbhesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāatthesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānādhammesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāniruttīsu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāpaṭibhānesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāsīlakkhandhesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāsamādhikkhandhesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāpaññākkhandhesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāvimuttikkhandhesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāvimuttiñāṇadassanakkhandhesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāṭhānāṭṭhānesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāvihārasamāpattīsu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāariyasaccesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāsatipaṭṭhānesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāsammappadhānesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāiddhipādesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāindriyesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānābalesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānābojjhaṅgesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāariyamagge ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāsāmaññaphalesu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthunānāabhiññāsu ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthujjanasādhāraṇe dhamme atikkamma paramatthe nibbāne ñāṇaṁ pavattatīti—puthupaññā. Puthupaññatāya saṁvattantīti—ayaṁ puthupaññā. 20 Vipulapaññatāya saṁvattantīti katamā vipulapaññā? Vipule atthe pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule dhamme pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulā niruttiyo pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulāni paṭibhānāni pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule sīlakkhandhe pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule samādhikkhandhe pariggaṇhātīti—vipulapaññā. 3402 --- ps3 1:20 Vipule paññākkhandhe pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule vimuttikkhandhe pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule vimuttiñāṇadassanakkhandhe pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulāni ṭhānāṭṭhānāni pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulā vihārasamāpattiyo pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulāni ariyasaccāni pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule satipaṭṭhāne pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule sammappadhāne pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule iddhipāde pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulāni indriyāni pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulāni balāni pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule bojjhaṅge pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulaṁ ariyamaggaṁ pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulāni sāmaññaphalāni pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulā abhiññāyo pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulaṁ paramatthaṁ nibbānaṁ pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulapaññatāya saṁvattantīti—ayaṁ vipulapaññā. 21 Gambhīrapaññatāya saṁvattantīti katamā gambhīrapaññā? Gambhīresu khandhesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīrāsu dhātūsu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu āyatanesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu paṭiccasamuppādesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu suññatamanupalabbhesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu atthesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu dhammesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīrāsu niruttīsu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu paṭibhānesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu sīlakkhandhesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu samādhikkhandhesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu paññākkhandhesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu vimuttikkhandhesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu vimuttiñāṇadassanakkhandhesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu ṭhānāṭṭhānesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīrāsu vihārasamāpattīsu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu ariyasaccesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu satipaṭṭhānesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu sammappadhānesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu iddhipādesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu indriyesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu balesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu bojjhaṅgesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīre ariyamagge ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu sāmaññaphalesu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīrāsu abhiññāsu ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīre paramatthe nibbāne ñāṇaṁ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīrapaññatāya saṁvattantīti—ayaṁ gambhīrapaññā. 22 Asāmantapaññatāya saṁvattantīti katamā asāmantapaññā? Yassa puggalassa atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, dhammavavatthānato dhammapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, niruttivavatthānato niruttipaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, paṭibhānavavatthānato paṭibhānapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, tassa atthe ca dhamme ca niruttiyā ca paṭibhāne ca na añño koci sakkoti abhisambhavituṁ. Anabhisambhavanīyo ca so aññehīti—asāmantapañño. 23 Puthujjanakalyāṇakassa paññā aṭṭhamakassa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā. Puthujjanakalyāṇakaṁ upādāya aṭṭhamako asāmantapañño. Aṭṭhamakassa paññā sotāpannassa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā. Aṭṭhamakaṁ upādāya sotāpanno asāmantapañño. Sotāpannassa paññā sakadāgāmissa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā. Sotāpannaṁ upādāya sakadāgāmī asāmantapañño. Sakadāgāmissa paññā anāgāmissa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā. Sakadāgāmiṁ 3403 --- ps3 1:23 upādāya anāgāmī asāmantapañño. Anāgāmissa paññā arahato paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā. Anāgāmiṁ upādāya arahā asāmantapañño. Arahato paññā paccekasambuddhassa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā. Arahantaṁ upādāya paccekabuddho asāmantapañño. Paccekabuddhañca sadevakañca lokaṁ upādāya tathāgato arahaṁ sammāsambuddho aggo asāmantapañño. 24 Paññāpabhedakusalo pabhinnañāṇo adhigatappaṭisambhido catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā. “So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido maggānugāmī ca panassa etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā”. 25 “So hi bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. Natthi tassa bhagavato aññātaṁ adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya. Atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṁ āgacchanti. Yaṁ kiñci neyyaṁ nāma atthi taṁ sabbaṁ jānitabbaṁ. Attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho uttāno vā attho gambhīro vā attho gūḷho vā attho paṭicchanno vā attho neyyo vā attho nīto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā attho, sabbaṁ taṁ antobuddhañāṇe parivattati. 26 Sabbaṁ kāyakammaṁ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti. Sabbaṁ vacīkammaṁ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti. Sabbaṁ manokammaṁ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti. Atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṁ ñāṇaṁ. Anāgate buddhassa bhagavato appaṭihataṁ ñāṇaṁ. Paccuppanne buddhassa bhagavato appaṭihataṁ ñāṇaṁ. Yāvatakaṁ neyyaṁ tāvatakaṁ ñāṇaṁ, yāvatakaṁ ñāṇaṁ tāvatakaṁ neyyaṁ. Neyyapariyantikaṁ ñāṇaṁ, ñāṇapariyantikaṁ neyyaṁ. Neyyaṁ atikkamitvā ñāṇaṁ nappavattati. Ñāṇaṁ atikkamitvā neyyapatho natthi. Aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā. Yathā dvinnaṁ samuggapaṭalānaṁ sammā phusitānaṁ heṭṭhimaṁ samuggapaṭalaṁ uparimaṁ nātivattati, uparimaṁ samuggapaṭalaṁ heṭṭhimaṁ nātivattati, aññamaññapariyantaṭṭhāyino; evameva buddhassa bhagavato neyyañca ñāṇañca aññamaññapariyantaṭṭhāyino. Yāvatakaṁ neyyaṁ tāvatakaṁ ñāṇaṁ, yāvatakaṁ ñāṇaṁ tāvatakaṁ neyyaṁ. Neyyapariyantikaṁ ñāṇaṁ, ñāṇapariyantikaṁ neyyaṁ. Neyyaṁ atikkamitvā ñāṇaṁ nappavattati. Ñāṇaṁ atikkamitvā neyyapatho natthi. Aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā. Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṁ pavattati. 27 Sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanappaṭibaddhā ākaṅkhappaṭibaddhā manasikārappaṭibaddhā cittuppādappaṭibaddhā. Sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṁ pavattati. Sabbesaṁ sattānaṁ buddho āsayaṁ jānāti, anusayaṁ jānāti, caritaṁ jānāti, adhimuttiṁ jānāti. Apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte pajānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. 28 Yathā ye keci macchakacchapā, antamaso timitimiṅgalaṁ upādāya, antomahāsamudde parivattanti, evamevaṁ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci pakkhino, antamaso garuḷaṁ venateyyaṁ upādāya, ākāsassa padese parivattanti; evameva yepi te sāriputtasamā paññāya tepi buddhañāṇassa padese parivattanti. Buddhañāṇaṁ devamanussānaṁ paññaṁ pharitvā atighaṁsitvā tiṭṭhati. 29 Yepi te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhaṁ abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā tathāgataṁ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni ca. Kathitā visajjitā ca te 3404 --- ps3 1:29 pañhā bhagavatā honti niddiṭṭhakāraṇā. Upakkhittakā ca te bhagavato sampajjanti. Atha kho bhagavā tattha atirocati yadidaṁ paññāyā”ti. Aggo asāmantapañño, asāmantapaññatāya saṁvattantīti—ayaṁ asāmantapaññā. 30 Bhūripaññatāya saṁvattantīti katamā bhūripaññā? Rāgaṁ abhibhuyyatīti—bhūripaññā. Abhibhavitāti—bhūripaññā. Dosaṁ abhibhuyyatīti—bhūripaññā. Abhibhavitāti—bhūripaññā. Mohaṁ abhibhuyyatīti—bhūripaññā. Abhibhavitāti—bhūripaññā. Kodhaṁ …pe… upanāhaṁ … makkhaṁ … paḷāsaṁ … issaṁ … macchariyaṁ … māyaṁ … sāṭheyyaṁ … thambhaṁ … sārambhaṁ … mānaṁ … atimānaṁ … madaṁ … pamādaṁ … sabbe kilese … sabbe duccarite … sabbe abhisaṅkhāre …pe… sabbe bhavagāmikamme abhibhuyyatīti—bhūripaññā. Abhibhavitāti—bhūripaññā. Rāgo ari taṁ ariṁ maddanipaññāti—bhūripaññā. Doso ari taṁ ariṁ maddanipaññāti—bhūripaññā. Moho ari taṁ ariṁ maddanipaññāti—bhūripaññā. Kodho …pe… upanāho … makkho … paḷāso … issā … macchariyaṁ … māyā … sāṭheyyaṁ … thambho … sārambho … māno … atimāno … mado … pamādo … sabbe kilesā … sabbe duccaritā … sabbe abhisaṅkhārā …pe… sabbe bhavagāmikammā ari taṁ ariṁ maddanipaññāti—bhūripaññā. Bhūri vuccati pathavī. Tāya pathavisamāya vitthatāya vipulāya paññāya samannāgatoti—bhūripaññā. Api ca paññāya metaṁ adhivacanaṁ. Bhūri medhā pariṇāyikāti—bhūripaññā. Bhūripaññatāya saṁvattantīti—ayaṁ bhūripaññā. 31 Paññābāhullāya saṁvattantīti katamaṁ paññābāhullaṁ? Idhekacco paññāgaruko hoti paññācarito paññāsayo paññādhimutto paññādhajo paññāketu paññādhipateyyo vicayabahulo pavicayabahulo okkhāyanabahulo samokkhāyanabahulo sampekkhāyanadhammo vibhūtavihārī taccarito taggaruko tabbahulo tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo. Yathā gaṇagaruko vuccati “gaṇabāhuliko”ti, cīvaragaruko vuccati “cīvarabāhuliko”ti, pattagaruko vuccati “pattabāhuliko”ti, senāsanagaruko vuccati “senāsanabāhuliko”ti; evamevaṁ idhekacco paññāgaruko hoti paññācarito paññāsayo paññādhimutto paññādhajo paññāketu paññādhipateyyo vicayabahulo pavicayabahulo okkhāyanabahulo samokkhāyanabahulo sampekkhāyanadhammo vibhūtavihārī taccarito taggaruko tabbahulo tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo. Paññābāhullāya saṁvattantīti—idaṁ paññābāhullaṁ. 32 Sīghapaññatāya saṁvattantīti katamā sīghapaññā? Sīghaṁ sīghaṁ sīlāni paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ indriyasaṁvaraṁ paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ bhojane mattaññutaṁ paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ jāgariyānuyogaṁ paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ sīlakkhandhaṁ paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ samādhikkhandhaṁ paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ paññākkhandhaṁ paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ vimuttikkhandhaṁ paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṁ paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ ṭhānāṭṭhānāni paṭivijjhatīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ vihārasamāpattiyo paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ ariyasaccāni paṭivijjhatīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ satipaṭṭhāne bhāvetīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ sammappadhāne bhāvetīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ iddhipāde bhāvetīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ indriyāni bhāvetīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ balāni bhāvetīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ bojjhaṅge bhāvetīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ ariyamaggaṁ bhāvetīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ sāmaññaphalāni sacchikarotīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ abhiññāyo paṭivijjhatīti—sīghapaññā. Sīghaṁ sīghaṁ paramatthaṁ nibbānaṁ sacchikarotīti—sīghapaññā. Sīghapaññatāya saṁvattantīti—ayaṁ sīghapaññā. 33 Lahupaññatāya saṁvattantīti katamā lahupaññā? Lahuṁ lahuṁ sīlāni paripūretīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ indriyasaṁvaraṁ paripūretīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ bhojane mattaññutaṁ 3405 --- ps3 1:33 paripūretīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ jāgariyānuyogaṁ paripūretīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ sīlakkhandhaṁ …pe… samādhikkhandhaṁ … paññākkhandhaṁ … vimuttikkhandhaṁ … vimuttiñāṇadassanakkhandhaṁ paripūretīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ ṭhānāṭṭhānāni paṭivijjhatīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ vihārasamāpattiyo paripūretīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ ariyasaccāni paṭivijjhatīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ satipaṭṭhāne bhāvetīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ sammappadhāne bhāvetīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ iddhipāde bhāvetīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ indriyāni bhāvetīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ balāni bhāvetīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ bojjhaṅge bhāvetīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ ariyamaggaṁ bhāvetīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ sāmaññaphalāni sacchikarotīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ abhiññāyo paṭivijjhatīti—lahupaññā. Lahuṁ lahuṁ paramatthaṁ nibbānaṁ sacchikarotīti—lahupaññā. Lahupaññatāya saṁvattantīti—ayaṁ lahupaññā. 34 Hāsapaññatāya saṁvattantīti katamā hāsapaññā? Idhekacco hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo sīlāni paripūretīti—hāsapaññā. Hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo indriyasaṁvaraṁ paripūretīti—hāsapaññā. Hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo bhojane mattaññutaṁ paripūretīti—hāsapaññā. Hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo jāgariyānuyogaṁ paripūretīti—hāsapaññā. Hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo sīlakkhandhaṁ …pe… samādhikkhandhaṁ … paññākkhandhaṁ … vimuttikkhandhaṁ … vimuttiñāṇadassanakkhandhaṁ paripūretīti …pe… ṭhānāṭṭhānāni paṭivijjhatīti … vihārasamāpattiyo paripūretīti … ariyasaccāni paṭivijjhatīti … satipaṭṭhāne bhāvetīti … sammappadhāne bhāvetīti … iddhipāde bhāvetīti … indriyāni bhāvetīti … balāni bhāvetīti … bojjhaṅge bhāvetīti … ariyamaggaṁ bhāvetīti …pe… sāmaññaphalāni sacchikarotīti—hāsapaññā. Hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo abhiññāyo paṭivijjhatīti—hāsapaññā. Hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo paramatthaṁ nibbānaṁ sacchikarotīti—hāsapaññā. Hāsapaññatāya saṁvattantīti—ayaṁ hāsapaññā. 35 Javanapaññatāya saṁvattantīti katamā javanapaññā? Yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ aniccato khippaṁ javatīti—javanapaññā. Dukkhato khippaṁ javatīti—javanapaññā. Anattato khippaṁ javatīti—javanapaññā. Yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ aniccato khippaṁ javatīti—javanapaññā. Dukkhato khippaṁ javatīti—javanapaññā. Anattato khippaṁ javatīti—javanapaññā. Cakkhu …pe… jarāmaraṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ aniccato khippaṁ javatīti—javanapaññā. Dukkhato khippaṁ javatīti—javanapaññā. Anattato khippaṁ javatīti—javanapaññā. 36 Rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ aniccaṁ khayaṭṭhena dukkhaṁ bhayaṭṭhena anattā asārakaṭṭhenāti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā rūpanirodhe nibbāne khippaṁ javatīti—javanapaññā. Vedanā …pe… saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ … cakkhu …pe… jarāmaraṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ aniccaṁ khayaṭṭhena dukkhaṁ bhayaṭṭhena anattā asārakaṭṭhenāti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṁ javatīti—javanapaññā. 37 Rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ aniccaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammanti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā rūpanirodhe nibbāne khippaṁ javatīti—javanapaññā. Vedanā …pe… saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ … cakkhu …pe… jarāmaraṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ aniccaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammanti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṁ javatīti—javanapaññā. Javanapaññatāya saṁvattantīti—ayaṁ javanapaññā. 38 3406 --- ps3 1:38 Tikkhapaññatāya saṁvattantīti katamā tikkhapaññā? Khippaṁ kilese chindatīti—tikkhapaññā. Uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gametīti—tikkhapaññā. Uppannaṁ byāpādavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gametīti—tikkhapaññā. Uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ nādhivāseti …pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gametīti—tikkhapaññā. Uppannaṁ rāgaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gametīti—tikkhapaññā. Uppannaṁ dosaṁ …pe… uppannaṁ mohaṁ … uppannaṁ kodhaṁ … uppannaṁ upanāhaṁ … makkhaṁ … paḷāsaṁ … issaṁ … macchariyaṁ … māyaṁ … sāṭheyyaṁ … thambhaṁ … sārambhaṁ … mānaṁ … atimānaṁ … madaṁ … pamādaṁ … sabbe kilese … sabbe duccarite … sabbe abhisaṅkhāre …pe… sabbe bhavagāmikamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gametīti—tikkhapaññā. Ekasmiṁ āsane cattāro ca ariyamaggā cattāri ca sāmaññaphalāni catasso paṭisambhidāyo cha abhiññāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāyāti—tikkhapaññā. Tikkhapaññatāya saṁvattantīti—ayaṁ tikkhapaññā. 39 Nibbedhikapaññatāya saṁvattantīti katamā nibbedhikapaññā? Idhekacco sabbasaṅkhāresu ubbegabahulo hoti uttāsabahulo ukkaṇṭhanabahulo aratibahulo anabhiratibahulo. Bahimukho na ramati sabbasaṅkhāresu. Anibbiddhapubbaṁ appadālitapubbaṁ lobhakkhandhaṁ nibbijjhati padāletīti—nibbedhikapaññā. Anibbiddhapubbaṁ appadālitapubbaṁ dosakkhandhaṁ nibbijjhati padāletīti—nibbedhikapaññā. Anibbiddhapubbaṁ appadālitapubbaṁ mohakkhandhaṁ nibbijjhati padāletīti—nibbedhikapaññā. Anibbiddhapubbaṁ appadālitapubbaṁ kodhaṁ …pe… upanāhaṁ … makkhaṁ … paḷāsaṁ … issaṁ … macchariyaṁ … māyaṁ … sāṭheyyaṁ … thambhaṁ … sārambhaṁ … mānaṁ … atimānaṁ … madaṁ … pamādaṁ … sabbe kilese … sabbe duccarite … sabbe abhisaṅkhāre …pe… sabbe bhavagāmikamme nibbijjhati padāletīti—nibbedhikapaññā. Nibbedhikapaññatāya saṁvattantīti—ayaṁ nibbedhikapaññā. 40 Imā soḷasa paññāyo. Imāhi soḷasahi paññāhi samannāgato puggalo paṭisambhidappatto. 41 3.1.2. Puggalavisesaniddesa Dve puggalā paṭisambhidappattā—eko pubbayogasampanno, eko na pubbayogasampanno. Yo pubbayogasampanno so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṁ pabhijjati. 42 Dve puggalā paṭisambhidappattā, dvepi pubbayogasampannā—eko bahussuto, eko na bahussuto. Yo bahussuto, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṁ pabhijjati. 43 Dve puggalā paṭisambhidappattā, dvepi pubbayogasampannā, dvepi bahussutā—eko desanābahulo, eko na desanābahulo. Yo desanābahulo, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṁ pabhijjati. 44 Dve puggalā paṭisambhidappattā, dvepi pubbayogasampannā, dvepi bahussutā, dvepi desanābahulā—eko garūpanissito, eko na garūpanissito. Yo garūpanissito, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṁ pabhijjati. 45 Dve puggalā paṭisambhidappattā, dvepi pubbayogasampannā, dvepi bahussutā, dvepi desanābahulā, dvepi garūpanissitā—eko vihārabahulo, eko na vihārabahulo. Yo vihārabahulo, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṁ pabhijjati. 46 Dve puggalā paṭisambhidappattā, dvepi pubbayogasampannā, dvepi bahussutā, dvepi desanābahulā, dvepi garūpanissitā, dvepi vihārabahulā—eko paccavekkhaṇābahulo, eko na paccavekkhaṇābahulo. Yo paccavekkhaṇābahulo, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṁ pabhijjati. 47 Dve puggalā paṭisambhidappattā, dvepi pubbayogasampannā, dvepi bahussutā, dvepi desanābahulā, dvepi garūpanissitā, dvepi vihārabahulā, dvepi paccavekkhaṇābahulā—eko sekhapaṭisambhidappatto, eko asekhapaṭisambhidappatto. Yo asekhapaṭisambhidappatto, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṁ pabhijjati. 48 Dve puggalā paṭisambhidappattā, dvepi pubbayogasampannā, dvepi bahussutā, dvepi desanābahulā, dvepi garūpanissitā, dvepi vihārabahulā, dvepi 3407 --- ps3 1:48 paccavekkhaṇābahulā, dvepi asekhapaṭisambhidappattā—eko sāvakapāramippatto, eko na sāvakapāramippatto. Yo sāvakapāramippatto, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṁ pabhijjati. 49 Dve puggalā paṭisambhidappattā, dvepi pubbayogasampannā, dvepi bahussutā, dvepi desanābahulā, dvepi garūpanissitā, dvepi vihārabahulā, dvepi paccavekkhaṇābahulā, dvepi asekhapaṭisambhidappattā—eko sāvakapāramippatto, eko paccekasambuddho. Yo paccekasambuddho, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṁ pabhijjati. 50 Paccekabuddhañca sadevakañca lokaṁ upādāya tathāgato arahaṁ sammāsambuddho aggo paṭisambhidappatto paññāpabhedakusalo pabhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho …pe… yepi te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhaṁ abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā tathāgataṁ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni ca. Kathitā visajjitā ca te pañhā bhagavatā honti niddiṭṭhakāraṇā, upakkhittakā ca te bhagavato sampajjanti. Atha kho bhagavā tattha atirocati, yadidaṁ paññāyāti aggo paṭisambhidappattoti. Mahāpaññākathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 1 Mahāvagga 1.2. Diṭṭhikathā |2| Kā diṭṭhi, kati diṭṭhiṭṭhānāni, kati diṭṭhipariyuṭṭhānāni, kati diṭṭhiyo, kati diṭṭhābhinivesā, katamo diṭṭhiṭṭhānasamugghātoti? 2 Kā diṭṭhīti abhinivesaparāmāso diṭṭhi. 3 Kati diṭṭhiṭṭhānānīti aṭṭha diṭṭhiṭṭhānāni. 4 Kati diṭṭhipariyuṭṭhānānīti aṭṭhārasa diṭṭhipariyuṭṭhānāni. 5 Kati diṭṭhiyoti soḷasa diṭṭhiyo. 6 Kati diṭṭhābhinivesāti tīṇi sataṁ diṭṭhābhinivesā. 7 Katamo diṭṭhiṭṭhānasamugghātoti sotāpattimaggo diṭṭhiṭṭhānasamugghāto. 8 Kathaṁ abhinivesaparāmāso diṭṭhi? Rūpaṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Vedanaṁ etaṁ mama …pe… saññaṁ etaṁ mama …pe… saṅkhāre etaṁ mama …pe… viññāṇaṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Cakkhuṁ etaṁ mama … sotaṁ etaṁ mama … ghānaṁ etaṁ mama … jivhaṁ etaṁ mama … kāyaṁ etaṁ mama … manaṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Rūpe etaṁ mama … sadde etaṁ mama … gandhe etaṁ mama … rase etaṁ mama … phoṭṭhabbe etaṁ mama … dhamme etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Cakkhuviññāṇaṁ etaṁ mama … sotaviññāṇaṁ etaṁ mama … ghānaviññāṇaṁ etaṁ mama … jivhāviññāṇaṁ etaṁ mama … kāyaviññāṇaṁ etaṁ mama … manoviññāṇaṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Cakkhusamphassaṁ etaṁ mama … sotasamphassaṁ etaṁ mama … ghānasamphassaṁ etaṁ mama … jivhāsamphassaṁ etaṁ mama … kāyasamphassaṁ etaṁ mama … manosamphassaṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Cakkhusamphassajaṁ vedanaṁ … sotasamphassajaṁ vedanaṁ … ghānasamphassajaṁ vedanaṁ … jivhāsamphassajaṁ vedanaṁ … kāyasamphassajaṁ vedanaṁ … manosamphassajaṁ vedanaṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. 9 Rūpasaññaṁ etaṁ mama … saddasaññaṁ etaṁ mama … gandhasaññaṁ etaṁ mama … rasasaññaṁ etaṁ mama … phoṭṭhabbasaññaṁ etaṁ mama … dhammasaññaṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Rūpasañcetanaṁ etaṁ mama … saddasañcetanaṁ etaṁ mama … gandhasañcetanaṁ etaṁ mama … rasasañcetanaṁ etaṁ mama … phoṭṭhabbasañcetanaṁ etaṁ mama … dhammasañcetanaṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Rūpataṇhaṁ etaṁ mama … saddataṇhaṁ etaṁ mama … gandhataṇhaṁ etaṁ mama … rasataṇhaṁ etaṁ mama … phoṭṭhabbataṇhaṁ etaṁ mama … dhammataṇhaṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Rūpavitakkaṁ etaṁ mama … saddavitakkaṁ etaṁ mama … gandhavitakkaṁ etaṁ 3408 --- ps1 2:9 mama … rasavitakkaṁ etaṁ mama … phoṭṭhabbavitakkaṁ etaṁ mama … dhammavitakkaṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Rūpavicāraṁ etaṁ mama … saddavicāraṁ etaṁ mama … gandhavicāraṁ etaṁ mama … rasavicāraṁ etaṁ mama … phoṭṭhabbavicāraṁ etaṁ mama … dhammavicāraṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. 10 Pathavīdhātuṁ etaṁ mama … āpodhātuṁ etaṁ mama … tejodhātuṁ etaṁ mama … vāyodhātuṁ etaṁ mama … ākāsadhātuṁ etaṁ mama … viññāṇadhātuṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Pathavīkasiṇaṁ etaṁ mama … āpokasiṇaṁ … tejokasiṇaṁ … vāyokasiṇaṁ … nīlakasiṇaṁ … pītakasiṇaṁ … lohitakasiṇaṁ … odātakasiṇaṁ … ākāsakasiṇaṁ … viññāṇakasiṇaṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. 11 Kesaṁ etaṁ mama … lomaṁ etaṁ mama … nakhaṁ etaṁ mama … dantaṁ etaṁ mama … tacaṁ etaṁ mama … maṁsaṁ etaṁ mama … nhāruṁ etaṁ mama … aṭṭhiṁ etaṁ mama … aṭṭhimiñjaṁ etaṁ mama … vakkaṁ etaṁ mama … hadayaṁ etaṁ mama … yakanaṁ etaṁ mama … kilomakaṁ etaṁ mama … pihakaṁ etaṁ mama … papphāsaṁ etaṁ mama … antaṁ etaṁ mama … antaguṇaṁ etaṁ mama … udariyaṁ etaṁ mama … karīsaṁ etaṁ mama … pittaṁ etaṁ mama … semhaṁ etaṁ mama … pubbaṁ etaṁ mama … lohitaṁ etaṁ mama … sedaṁ etaṁ mama … medaṁ etaṁ mama … assuṁ etaṁ mama … vasaṁ etaṁ mama … kheḷaṁ etaṁ mama … siṅghāṇikaṁ etaṁ mama … lasikaṁ etaṁ mama … muttaṁ etaṁ mama … matthaluṅgaṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. 12 Cakkhāyatanaṁ etaṁ mama … rūpāyatanaṁ etaṁ mama … sotāyatanaṁ etaṁ mama … saddāyatanaṁ etaṁ mama … ghānāyatanaṁ etaṁ mama … gandhāyatanaṁ etaṁ mama … jivhāyatanaṁ etaṁ mama … rasāyatanaṁ etaṁ mama … kāyāyatanaṁ etaṁ mama … phoṭṭhabbāyatanaṁ etaṁ mama … manāyatanaṁ etaṁ mama … dhammāyatanaṁ etaṁ mama. 13 Cakkhudhātuṁ etaṁ mama … rūpadhātuṁ etaṁ mama … cakkhuviññāṇadhātuṁ etaṁ mama … sotadhātuṁ etaṁ mama … saddadhātuṁ etaṁ mama … sotaviññāṇadhātuṁ etaṁ mama … ghānadhātuṁ etaṁ mama … gandhadhātuṁ etaṁ mama … ghānaviññāṇadhātuṁ etaṁ mama … jivhādhātuṁ etaṁ mama … rasadhātuṁ etaṁ mama … jivhāviññāṇadhātuṁ etaṁ mama … kāyadhātuṁ etaṁ mama … phoṭṭhabbadhātuṁ etaṁ mama … kāyaviññāṇadhātuṁ etaṁ mama … manodhātuṁ etaṁ mama … dhammadhātuṁ etaṁ mama … manoviññāṇadhātuṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. 14 Cakkhundriyaṁ etaṁ mama … sotindriyaṁ etaṁ mama … ghānindriyaṁ etaṁ mama … jivhindriyaṁ etaṁ mama … kāyindriyaṁ etaṁ mama … manindriyaṁ etaṁ mama … jīvitindriyaṁ etaṁ mama … itthindriyaṁ etaṁ mama … purisindriyaṁ etaṁ mama … sukhindriyaṁ etaṁ mama … dukkhindriyaṁ etaṁ mama … somanassindriyaṁ etaṁ mama … domanassindriyaṁ etaṁ mama … upekkhindriyaṁ etaṁ mama … saddhindriyaṁ etaṁ mama … vīriyindriyaṁ etaṁ mama … satindriyaṁ etaṁ mama … samādhindriyaṁ etaṁ mama … paññindriyaṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. 15 Kāmadhātuṁ etaṁ mama … rūpadhātuṁ etaṁ mama … arūpadhātuṁ etaṁ mama … kāmabhavaṁ etaṁ mama … rūpabhavaṁ etaṁ mama … arūpabhavaṁ etaṁ mama … saññābhavaṁ etaṁ mama … asaññābhavaṁ etaṁ mama … nevasaññānāsaññābhavaṁ etaṁ mama … ekavokārabhavaṁ etaṁ mama … catuvokārabhavaṁ etaṁ mama … pañcavokārabhavaṁ etaṁ mama … paṭhamajjhānaṁ etaṁ mama … dutiyajjhānaṁ etaṁ mama … tatiyajjhānaṁ etaṁ mama … catutthajjhānaṁ etaṁ mama … mettaṁ cetovimuttiṁ etaṁ mama … karuṇaṁ cetovimuttiṁ etaṁ mama … muditaṁ cetovimuttiṁ etaṁ mama … upekkhaṁ cetovimuttiṁ etaṁ mama … ākāsānañcāyatanasamāpattiṁ etaṁ mama … viññāṇañcāyatanasamāpattiṁ etaṁ mama … ākiñcaññāyatanasamāpattiṁ etaṁ mama … nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. 16 Avijjaṁ etaṁ mama … saṅkhāre etaṁ mama … viññāṇaṁ etaṁ mama … nāmarūpaṁ etaṁ mama … saḷāyatanaṁ etaṁ mama … phassaṁ etaṁ mama … vedanaṁ etaṁ mama … taṇhaṁ etaṁ mama … upādānaṁ etaṁ mama … bhavaṁ etaṁ mama … jātiṁ etaṁ mama … jarāmaraṇaṁ etaṁ mama, esohamasmi, eso me 3409 --- ps1 2:16 attāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Evaṁ abhinivesaparāmāso diṭṭhi. 17 Katamāni aṭṭha diṭṭhiṭṭhānāni? Khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṁ, avijjāpi diṭṭhiṭṭhānaṁ, phassopi diṭṭhiṭṭhānaṁ, saññāpi diṭṭhiṭṭhānaṁ, vitakkopi diṭṭhiṭṭhānaṁ, ayoniso manasikāropi diṭṭhiṭṭhānaṁ, pāpamittopi diṭṭhiṭṭhānaṁ, paratoghosopi diṭṭhiṭṭhānaṁ. 18 Khandhā hetu khandhā paccayo diṭṭhiṭṭhānaṁ upādāya samuṭṭhānaṭṭhena—evaṁ khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṁ. 19 Avijjā hetu avijjā paccayo diṭṭhiṭṭhānaṁ upādāya samuṭṭhānaṭṭhena—evaṁ avijjāpi diṭṭhiṭṭhānaṁ. 20 Phasso hetu phasso paccayo diṭṭhiṭṭhānaṁ upādāya samuṭṭhānaṭṭhena—evaṁ phassopi diṭṭhiṭṭhānaṁ. 21 Saññā hetu saññā paccayo diṭṭhiṭṭhānaṁ upādāya samuṭṭhānaṭṭhena—evaṁ saññāpi diṭṭhiṭṭhānaṁ. 22 Vitakko hetu vitakko paccayo diṭṭhiṭṭhānaṁ upādāya, samuṭṭhānaṭṭhena—evaṁ vitakkopi diṭṭhiṭṭhānaṁ. 23 Ayoniso manasikāro hetu ayoniso manasikāro paccayo diṭṭhiṭṭhānaṁ upādāya samuṭṭhānaṭṭhena—evaṁ ayoniso manasikāropi diṭṭhiṭṭhānaṁ. 24 Pāpamitto hetu pāpamitto paccayo diṭṭhiṭṭhānaṁ upādāya, samuṭṭhānaṭṭhena—evaṁ pāpamittopi diṭṭhiṭṭhānaṁ. 25 Paratoghoso hetu paratoghoso paccayo diṭṭhiṭṭhānaṁ upādāya samuṭṭhānaṭṭhena—evaṁ paratoghosopi diṭṭhiṭṭhānaṁ. Imāni aṭṭha diṭṭhiṭṭhānāni. 26 Katamāni aṭṭhārasa diṭṭhipariyuṭṭhānāni? Yā diṭṭhi diṭṭhigataṁ, diṭṭhigahanaṁ, diṭṭhikantāraṁ, diṭṭhivisūkaṁ, diṭṭhivipphanditaṁ, diṭṭhisaññojanaṁ, diṭṭhisallaṁ, diṭṭhisambādho, diṭṭhipalibodho, diṭṭhibandhanaṁ, diṭṭhipapāto, diṭṭhānusayo, diṭṭhisantāpo, diṭṭhipariḷāho, diṭṭhigantho, diṭṭhupādānaṁ, diṭṭhābhiniveso, diṭṭhiparāmāso—imāni aṭṭhārasa diṭṭhipariyuṭṭhānāni. 27 Katamā soḷasa diṭṭhiyo? Assādadiṭṭhi, attānudiṭṭhi, micchādiṭṭhi, sakkāyadiṭṭhi, sakkāyavatthukā sassatadiṭṭhi, sakkāyavatthukā ucchedadiṭṭhi, antaggāhikā diṭṭhi, pubbantānudiṭṭhi, aparantānudiṭṭhi, saññojanikā diṭṭhi, ahanti mānavinibandhā diṭṭhi, mamanti mānavinibandhā diṭṭhi, attavādapaṭisaṁyuttā diṭṭhi, lokavādapaṭisaṁyuttā diṭṭhi, bhavadiṭṭhi, vibhavadiṭṭhi—imā soḷasa diṭṭhiyo. 28 Katame tīṇi sataṁ diṭṭhābhinivesā? Assādadiṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? Attānudiṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? Micchādiṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? Sakkāyadiṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? Sakkāyavatthukāya sassatadiṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? Sakkāyavatthukāya ucchedadiṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? Antaggāhikāya diṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? Pubbantānudiṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? Aparantānudiṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? Saññojanikāya diṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? Ahanti mānavinibandhāya diṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? Mamanti mānavinibandhāya diṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? Attavādapaṭisaṁyuttāya diṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? Lokavādapaṭisaṁyuttāya diṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? Bhavadiṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? Vibhavadiṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? 29 Assādadiṭṭhiyā pañcatiṁsāya ākārehi abhiniveso hoti. Attānudiṭṭhiyā vīsatiyā ākārehi abhiniveso hoti. Micchādiṭṭhiyā dasahākārehi abhiniveso hoti. Sakkāyadiṭṭhiyā vīsatiyā ākārehi abhiniveso hoti. Sakkāyavatthukāya sassatadiṭṭhiyā pannarasahi ākārehi abhiniveso hoti. Sakkāyavatthukāya ucchedadiṭṭhiyā pañcahākārehi abhiniveso hoti. Antaggāhikāya diṭṭhiyā paññāsāya ākārehi abhiniveso hoti. Pubbantānudiṭṭhiyā aṭṭhārasahi ākārehi abhiniveso hoti. Aparantānudiṭṭhiyā catucattālīsāya ākārehi abhiniveso hoti. Saññojanikāya diṭṭhiyā aṭṭhārasahi ākārehi abhiniveso hoti. Ahanti mānavinibandhāya diṭṭhiyā aṭṭhārasahi ākārehi abhiniveso hoti. Mamanti mānavinibandhāya diṭṭhiyā aṭṭhārasahi ākārehi abhiniveso hoti. Attavādapaṭisaṁyuttāya diṭṭhiyā vīsatiyā ākārehi abhiniveso hoti. Lokavādapaṭisaṁyuttāya diṭṭhiyā aṭṭhahi ākārehi abhiniveso hoti. Bhavadiṭṭhiyā ekena ākārena abhiniveso hoti. Vibhavadiṭṭhiyā ekena ākārena abhiniveso hoti. 30 1.2.1. Assādadiṭṭhiniddesa Assādadiṭṭhiyā katamehi pañcatiṁsāya ākārehi 3410 --- ps1 2:30 abhiniveso hoti? Yaṁ rūpaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ rūpassa assādoti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na assādo, assādo na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, añño assādo. Yā ca diṭṭhi yo ca assādo—ayaṁ vuccati assādadiṭṭhi. 31 Assādadiṭṭhi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti. Tāya diṭṭhivipattiyā samannāgato puggalo diṭṭhivipanno. Diṭṭhivipanno puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa pāpikā. Yo diṭṭhiyā rāgo, so na diṭṭhi. Diṭṭhi na rāgo. Aññā diṭṭhi, añño rāgo. Yā ca diṭṭhi yo ca rāgo—ayaṁ vuccati diṭṭhirāgo. Tāya ca diṭṭhiyā tena ca rāgena samannāgato puggalo diṭṭhirāgaratto. Diṭṭhirāgaratte puggale dinnaṁ dānaṁ na mahapphalaṁ hoti na mahānisaṁsaṁ. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa pāpikā assādadiṭṭhi micchādiṭṭhi. 32 Micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa dveva gatiyo—nirayo vā tiracchānayoni vā. Micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ, yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ, yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa pāpikā. Seyyathāpi nimbabījaṁ vā kosātakībījaṁ vā tittakālābubījaṁ vā allāya pathaviyā nikkhittaṁ yaṁ ceva pathavirasaṁ upādiyati, yañca āporasaṁ upādiyati, sabbaṁ taṁ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṁvattati. Taṁ kissa hetu? Bījaṁ hissa pāpikaṁ. Evamevaṁ micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ, yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ, yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa pāpikā assādadiṭṭhi micchādiṭṭhi. 33 Micchādiṭṭhi diṭṭhigataṁ, diṭṭhigahanaṁ, diṭṭhikantāraṁ, diṭṭhivisūkaṁ, diṭṭhivipphanditaṁ, diṭṭhisaññojanaṁ, diṭṭhisallaṁ, diṭṭhisambādho, diṭṭhipalibodho, diṭṭhibandhanaṁ, diṭṭhipapāto, diṭṭhānusayo, diṭṭhisantāpo, diṭṭhipariḷāho, diṭṭhigantho, diṭṭhupādānaṁ, diṭṭhābhiniveso, diṭṭhiparāmāso—imehi aṭṭhārasahi ākārehi pariyuṭṭhitacittassa saññogo. 34 Atthi saññojanāni ceva diṭṭhiyo ca, atthi saññojanāni na ca diṭṭhiyo. 35 Katamāni saññojanāni ceva diṭṭhiyo ca? Sakkāyadiṭṭhi, sīlabbataparāmāso—imāni saññojanāni ceva diṭṭhiyo ca. 36 Katamāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo? Kāmarāgasaññojanaṁ, paṭighasaññojanaṁ, mānasaññojanaṁ, vicikicchāsaññojanaṁ, bhavarāgasaññojanaṁ, issāsaññojanaṁ, macchariyasaññojanaṁ, anunayasaññojanaṁ, avijjāsaññojanaṁ—imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. 37 Yaṁ vedanaṁ paṭicca …pe… yaṁ saññaṁ paṭicca …pe… yaṁ saṅkhāre paṭicca …pe… yaṁ viññāṇaṁ paṭicca … yaṁ cakkhuṁ paṭicca … yaṁ sotaṁ paṭicca … yaṁ ghānaṁ paṭicca … yaṁ jivhaṁ paṭicca … yaṁ kāyaṁ paṭicca … yaṁ manaṁ paṭicca … yaṁ rūpe paṭicca … yaṁ sadde paṭicca … yaṁ gandhe paṭicca … yaṁ rase paṭicca … yaṁ phoṭṭhabbe paṭicca … yaṁ dhamme paṭicca … yaṁ cakkhuviññāṇaṁ paṭicca … yaṁ sotaviññāṇaṁ paṭicca … yaṁ ghānaviññāṇaṁ paṭicca … yaṁ jivhāviññāṇaṁ paṭicca … yaṁ kāyaviññāṇaṁ paṭicca … yaṁ manoviññāṇaṁ paṭicca … yaṁ cakkhusamphassaṁ paṭicca … yaṁ sotasamphassaṁ paṭicca … yaṁ ghānasamphassaṁ paṭicca … yaṁ jivhāsamphassaṁ paṭicca … yaṁ kāyasamphassaṁ paṭicca … yaṁ manosamphassaṁ paṭicca … yaṁ cakkhusamphassajaṁ vedanaṁ paṭicca … yaṁ sotasamphassajaṁ vedanaṁ paṭicca … yaṁ ghānasamphassajaṁ vedanaṁ paṭicca … yaṁ jivhāsamphassajaṁ vedanaṁ paṭicca … yaṁ kāyasamphassajaṁ vedanaṁ paṭicca … yaṁ manosamphassajaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ manosamphassajāya vedanāya assādoti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na assādo, assādo na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, añño assādo. Yā ca diṭṭhi yo ca assādo—ayaṁ vuccati assādadiṭṭhi. 38 Assādadiṭṭhi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti. Tāya diṭṭhivipattiyā samannāgato puggalo diṭṭhivipanno. Diṭṭhivipanno puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa 3411 --- ps1 2:38 pāpikā. Yo diṭṭhiyā rāgo, so na diṭṭhi. Diṭṭhi na rāgo. Aññā diṭṭhi, añño rāgo. Yā ca diṭṭhi yo ca rāgo, ayaṁ vuccati diṭṭhirāgo. Tāya ca diṭṭhiyā tena ca rāgena samannāgato puggalo diṭṭhirāgaratto. Diṭṭhirāgaratte puggale dinnaṁ dānaṁ na mahapphalaṁ hoti na mahānisaṁsaṁ. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa pāpikā assādadiṭṭhi micchādiṭṭhi. 39 Micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa dveva gatiyo—nirayo vā tiracchānayoni vā. Micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ, yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ, yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa pāpikā. Seyyathāpi nimbabījaṁ vā kosātakībījaṁ vā tittakālābubījaṁ vā allāya pathaviyā nikkhittaṁ yañceva pathavirasaṁ upādiyati yañca āporasaṁ upādiyati, sabbaṁ taṁ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṁvattati. Taṁ kissa hetu? Bījaṁ hissa pāpikaṁ. Evamevaṁ micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ, yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa pāpikā assādadiṭṭhi micchādiṭṭhi. 40 Micchādiṭṭhi diṭṭhigataṁ diṭṭhigahanaṁ …pe… diṭṭhābhiniveso diṭṭhiparāmāso—imehi aṭṭhārasahi ākārehi pariyuṭṭhitacittassa saññogo. 41 Atthi saññojanāni ceva diṭṭhiyo ca, atthi saññojanāni na ca diṭṭhiyo. Katamāni saññojanāni ceva diṭṭhiyo ca? Sakkāyadiṭṭhi, sīlabbataparāmāso—imāni saññojanāni ceva diṭṭhiyo ca. Katamāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo? Kāmarāgasaññojanaṁ, paṭighasaññojanaṁ, mānasaññojanaṁ, vicikicchāsaññojanaṁ, bhavarāgasaññojanaṁ, issāsaññojanaṁ, macchariyasaññojanaṁ, anunayasaññojanaṁ, avijjāsaññojanaṁ—imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Assādadiṭṭhiyā imehi pañcatiṁsāya ākārehi abhiniveso hoti. Assādadiṭṭhiniddeso paṭhamo. 42 1.2.2. Attānudiṭṭhiniddesa Attānudiṭṭhiyā katamehi vīsatiyā ākārehi abhiniveso hoti? Idha assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati rūpavantaṁ vā attānaṁ attani vā rūpaṁ rūpasmiṁ vā attānaṁ; vedanaṁ …pe… saññaṁ …pe… saṅkhāre …pe… viññāṇaṁ attato samanupassati viññāṇavantaṁ vā attānaṁ attani vā viññāṇaṁ viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 43 Kathaṁ rūpaṁ attato samanupassati? Idhekacco pathavīkasiṇaṁ attato samanupassati—“yaṁ pathavīkasiṇaṁ, so ahaṁ; yo ahaṁ, taṁ pathavīkasiṇan”ti. Pathavīkasiṇañca attañca advayaṁ samanupassati. Seyyathāpi telappadīpassa jhāyato “yā acci so vaṇṇo, yo vaṇṇo sā accī”ti—acciñca vaṇṇañca advayaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco pathavīkasiṇaṁ attato samanupassati—“yaṁ pathavīkasiṇaṁ, so ahaṁ; yo ahaṁ, taṁ pathavīkasiṇan”ti. Pathavīkasiṇañca attañca advayaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā rūpavatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti …pe… attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa dveva gatiyo …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. 44 Idhekacco āpokasiṇaṁ … tejokasiṇaṁ … vāyokasiṇaṁ … nīlakasiṇaṁ … pītakasiṇaṁ … lohitakasiṇaṁ … odātakasiṇaṁ attato samanupassati—“yaṁ odātakasiṇaṁ, so ahaṁ; yo ahaṁ, taṁ odātakasiṇan”ti. Odātakasiṇañca attañca advayaṁ samanupassati. Seyyathāpi telappadīpassa jhāyato “yā acci, so vaṇṇo; yo vaṇṇo, sā accī”ti—acciñca vaṇṇañca advayaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco …pe… odātakasiṇañca attañca advayaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā rūpavatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi 3412 --- ps1 2:44 diṭṭhivipatti …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ rūpaṁ attato samanupassati. 45 Kathaṁ rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati? Idhekacco vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā iminā rūpena rūpavā”ti. Rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati. Seyyathāpi rukkho chāyāsampanno assa. Tamenaṁ puriso evaṁ vadeyya—“ayaṁ rukkho, ayaṁ chāyā. Añño rukkho, aññā chāyā. So kho panāyaṁ rukkho imāya chāyāya chāyāvā”ti. Chāyāvantaṁ rukkhaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana ayaṁ attā iminā rūpena rūpavā”ti. Rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ dutiyā rūpavatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati. 46 Kathaṁ attani rūpaṁ samanupassati? Idhekacco vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. Imasmiñca pana attani idaṁ rūpan”ti. Attani rūpaṁ samanupassati. Seyyathāpi pupphaṁ gandhasampannaṁ assa. Tamenaṁ puriso evaṁ vadeyya—“idaṁ pupphaṁ, ayaṁ gandho; aññaṁ pupphaṁ, añño gandho. So kho panāyaṁ gandho imasmiṁ pupphe”ti. Pupphasmiṁ gandhaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. Imasmiñca pana attani idaṁ rūpan”ti. Attani rūpaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ tatiyā rūpavatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ attani rūpaṁ samanupassati. 47 Kathaṁ rūpasmiṁ attānaṁ samanupassati? Idhekacco vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā imasmiṁ rūpe”ti. Rūpasmiṁ attānaṁ samanupassati. Seyyathāpi maṇi karaṇḍake pakkhitto assa. Tamenaṁ puriso evaṁ vadeyya—“ayaṁ maṇi, ayaṁ karaṇḍako. Añño maṇi, añño karaṇḍako. So kho panāyaṁ maṇi imasmiṁ karaṇḍake”ti. Karaṇḍakasmiṁ maṇiṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā imasmiṁ rūpe”ti. Rūpasmiṁ attānaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ catutthā rūpavatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ rūpasmiṁ attānaṁ samanupassati. 48 Kathaṁ vedanaṁ attato samanupassati? Idhekacco cakkhusamphassajaṁ vedanaṁ sotasamphassajaṁ vedanaṁ ghānasamphassajaṁ vedanaṁ jivhāsamphassajaṁ vedanaṁ kāyasamphassajaṁ vedanaṁ manosamphassajaṁ vedanaṁ attato samanupassati. “Yā manosamphassajā vedanā so ahaṁ, yo ahaṁ sā manosamphassajā vedanā”ti—manosamphassajaṁ vedanañca attañca advayaṁ samanupassati. Seyyathāpi telappadīpassa jhāyato “yā acci so vaṇṇo, yo vaṇṇo sā accī”ti—acciñca vaṇṇañca advayaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco manosamphassajaṁ vedanaṁ attato samanupassati. “Yā manosamphassajā vedanā so ahaṁ, yo ahaṁ sā manosamphassajā vedanā”ti—manosamphassajaṁ vedanañca attañca advayaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā vedanāvatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ vedanaṁ attato samanupassati. 49 Kathaṁ vedanāvantaṁ attānaṁ samanupassati? Idhekacco saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … rūpaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā imāya vedanāya vedanāvā”ti. Vedanāvantaṁ attānaṁ 3413 --- ps1 2:49 samanupassati. Seyyathāpi rukkho chāyāsampanno assa. Tamenaṁ puriso evaṁ vadeyya—“ayaṁ rukkho, ayaṁ chāyā. Añño rukkho, aññā chāyā. So kho panāyaṁ rukkho imāya chāyāya chāyāvā”ti. Chāyāvantaṁ rukkhaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … rūpaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā imāya vedanāya vedanāvā”ti. Vedanāvantaṁ attānaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ dutiyā vedanāvatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ vedanāvantaṁ attānaṁ samanupassati. 50 Kathaṁ attani vedanaṁ samanupassati? Idhekacco saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … rūpaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. Imasmiñca pana attani ayaṁ vedanā”ti. Attani vedanaṁ samanupassati. Seyyathāpi pupphaṁ gandhasampannaṁ assa. Tamenaṁ puriso evaṁ vadeyya—“idaṁ pupphaṁ, ayaṁ gandho; aññaṁ pupphaṁ, añño gandho. So kho panāyaṁ gandho imasmiṁ pupphe”ti. Pupphasmiṁ gandhaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … rūpaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. Imasmiñca pana attani ayaṁ vedanā”ti. Attani vedanaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ tatiyā vedanāvatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ attani vedanaṁ samanupassati. 51 Kathaṁ vedanāya attānaṁ samanupassati? Idhekacco saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … rūpaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā imāya vedanāyā”ti. Vedanāya attānaṁ samanupassati. Seyyathāpi maṇi karaṇḍake pakkhitto assa. Tamenaṁ puriso evaṁ vadeyya—“ayaṁ maṇi, ayaṁ karaṇḍako. Añño maṇi, añño karaṇḍako. So kho panāyaṁ maṇi imasmiṁ karaṇḍake”ti. Karaṇḍakasmiṁ maṇiṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ … rūpaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā imāya vedanāyā”ti. Vedanāya attānaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ catutthā vedanāvatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ vedanāya attānaṁ samanupassati. 52 Kathaṁ saññaṁ attato samanupassati? Idhekacco cakkhusamphassajaṁ saññaṁ … sotasamphassajaṁ saññaṁ … ghānasamphassajaṁ saññaṁ … jivhāsamphassajaṁ saññaṁ … kāyasamphassajaṁ saññaṁ … manosamphassajaṁ saññaṁ attato samanupassati. “Yā manosamphassajā saññā so ahaṁ, yo ahaṁ sā manosamphassajā saññā”ti—manosamphassajaṁ saññañca attañca advayaṁ samanupassati. Seyyathāpi telappadīpassa jhāyato “yā acci so vaṇṇo, yo vaṇṇo sā accī”ti—acciñca vaṇṇañca advayaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco manosamphassajaṁ saññaṁ attato samanupassati. “Yā manosamphassajā saññā so ahaṁ, yo ahaṁ sā manosamphassajā saññā”ti. Manosamphassajaṁ saññañca attañca advayaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā saññāvatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ saññaṁ attato samanupassati. 53 Kathaṁ saññāvantaṁ attānaṁ samanupassati? Idhekacco saṅkhāre … viññāṇaṁ … rūpaṁ … vedanaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā imāya saññāya saññāvā”ti. Saññāvantaṁ attānaṁ samanupassati. Seyyathāpi rukkho chāyāsampanno assa. Tamenaṁ puriso evaṁ vadeyya—“ayaṁ rukkho, ayaṁ chāyā. Añño rukkho, aññā chāyā. So kho panāyaṁ rukkho imāya chāyāya chāyāvā”ti. Chāyāvantaṁ rukkhaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco saṅkhāre … viññāṇaṁ … 3414 --- ps1 2:53 rūpaṁ … vedanaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā imāya saññāya saññāvā”ti. Saññāvantaṁ attānaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ dutiyā saññāvatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ saññāvantaṁ attānaṁ samanupassati. 54 Kathaṁ attani saññaṁ samanupassati? Idhekacco saṅkhāre … viññāṇaṁ … rūpaṁ … vedanaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. Imasmiñca pana attani ayaṁ saññā”ti. Attani saññaṁ samanupassati. Seyyathāpi pupphaṁ gandhasampannaṁ assa. Tamenaṁ puriso evaṁ vadeyya—“idaṁ pupphaṁ, ayaṁ gandho. Aññaṁ pupphaṁ, añño gandho. So kho panāyaṁ gandho imasmiṁ pupphe”ti. Pupphasmiṁ gandhaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco saṅkhāre … viññāṇaṁ … rūpaṁ … vedanaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. Imasmiñca pana attani ayaṁ saññā”ti. Attani saññaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ tatiyā saññāvatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ attani saññaṁ samanupassati. 55 Kathaṁ saññāya attānaṁ samanupassati? Idhekacco saṅkhāre … viññāṇaṁ … rūpaṁ … vedanaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā imāya saññāyā”ti. Saññāya attānaṁ samanupassati. Seyyathāpi maṇi karaṇḍake pakkhitto assa. Tamenaṁ puriso evaṁ vadeyya—“ayaṁ maṇi, ayaṁ karaṇḍako. Añño maṇi, añño karaṇḍako. So kho panāyaṁ maṇi imasmiṁ karaṇḍake”ti. Karaṇḍakasmiṁ maṇiṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco saṅkhāre … viññāṇaṁ … rūpaṁ … vedanaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā imāya saññāyā”ti. Saññāya attānaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ catutthā saññāvatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni na ca diṭṭhiyo. Evaṁ saññāya attānaṁ samanupassati. 56 Kathaṁ saṅkhāre attato samanupassati? Idhekacco cakkhusamphassajaṁ cetanaṁ sotasamphassajaṁ cetanaṁ ghānasamphassajaṁ cetanaṁ jivhāsamphassajaṁ cetanaṁ kāyasamphassajaṁ cetanaṁ manosamphassajaṁ cetanaṁ attato samanupassati. “Yā manosamphassajā cetanā, so ahaṁ; yo ahaṁ sā manosamphassajā cetanā”ti—manosamphassajaṁ cetanañca attañca advayaṁ samanupassati. Seyyathāpi telappadīpassa jhāyato “yā acci so vaṇṇo, yo vaṇṇo sā accī”ti—acciñca vaṇṇañca advayaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco manosamphassajaṁ cetanaṁ attato samanupassati. “Yā manosamphassajā cetanā so ahaṁ, yo ahaṁ sā manosamphassajā cetanā”ti—manosamphassajaṁ cetanañca attañca advayaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā saṅkhāravatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ saṅkhāre attato samanupassati. 57 Kathaṁ saṅkhāravantaṁ attānaṁ samanupassati? Idhekacco viññāṇaṁ … rūpaṁ … vedanaṁ … saññaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā imehi saṅkhārehi saṅkhāravā”ti. Saṅkhāravantaṁ attānaṁ samanupassati. Seyyathāpi rukkho chāyāsampanno assa. Tamenaṁ puriso evaṁ vadeyya—“ayaṁ rukkho, ayaṁ chāyā. Añño rukkho, aññā chāyā. So kho panāyaṁ rukkho imāya chāyāya chāyāvā”ti. Chāyāvantaṁ rukkhaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco viññāṇaṁ … rūpaṁ … vedanaṁ … saññaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā. Imehi saṅkhārehi saṅkhāravā”ti. Saṅkhāravantaṁ attānaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ dutiyā saṅkhāravatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi 3415 --- ps1 2:57 micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ saṅkhāravantaṁ attānaṁ samanupassati. 58 Kathaṁ attani saṅkhāre samanupassati? Idhekacco viññāṇaṁ … rūpaṁ … vedanaṁ … saññaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. Imasmiñca pana attani ime saṅkhārā”ti. Attani saṅkhāre samanupassati. Seyyathāpi pupphaṁ gandhasampannaṁ assa. Tamenaṁ puriso evaṁ vadeyya—“idaṁ pupphaṁ, ayaṁ gandho; aññaṁ pupphaṁ, añño gandho. So kho panāyaṁ gandho imasmiṁ pupphe”ti. Pupphasmiṁ gandhaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco viññāṇaṁ … rūpaṁ … vedanaṁ … saññaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. Imasmiñca pana attani ime saṅkhārā”ti. Attani saṅkhāre samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ tatiyā saṅkhāravatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ attani saṅkhāre samanupassati. 59 Kathaṁ saṅkhāresu attānaṁ samanupassati? Idhekacco viññāṇaṁ … rūpaṁ … vedanaṁ … saññaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā imesu saṅkhāresū”ti. Saṅkhāresu attānaṁ samanupassati. Seyyathāpi maṇi karaṇḍake pakkhitto assa. Tamenaṁ puriso evaṁ vadeyya—“ayaṁ maṇi, ayaṁ karaṇḍako. Añño maṇi, añño karaṇḍako. So kho panāyaṁ maṇi imasmiṁ karaṇḍake”ti. Karaṇḍakasmiṁ maṇiṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco viññāṇaṁ … rūpaṁ … vedanaṁ … saññaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā imesu saṅkhāresū”ti. Saṅkhāresu attānaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ catutthā saṅkhāravatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ saṅkhāresu attānaṁ samanupassati. 60 Kathaṁ viññāṇaṁ attato samanupassati? Idhekacco cakkhuviññāṇaṁ … sotaviññāṇaṁ … ghānaviññāṇaṁ … jivhāviññāṇaṁ kāyaviññāṇaṁ … manoviññāṇaṁ attato samanupassati. “Yaṁ manoviññāṇaṁ, so ahaṁ; yo ahaṁ, taṁ manoviññāṇan”ti—manoviññāṇañca attañca advayaṁ samanupassati. Seyyathāpi telappadīpassa jhāyato “yā acci so vaṇṇo, yo vaṇṇo sā accī”ti—acciñca vaṇṇañca advayaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco manoviññāṇaṁ attato samanupassati. “Yaṁ manoviññāṇaṁ, so ahaṁ; yo ahaṁ taṁ manoviññāṇan”ti—manoviññāṇañca attañca advayaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā viññāṇavatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ viññāṇaṁ attato samanupassati. 61 Kathaṁ viññāṇavantaṁ attānaṁ samanupassati? Idhekacco rūpaṁ … vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā iminā viññāṇena viññāṇavā”ti. Viññāṇavantaṁ attānaṁ samanupassati. Seyyathāpi rukkho chāyāsampanno assa. Tamenaṁ puriso evaṁ vadeyya—“ayaṁ rukkho, ayaṁ chāyā. Añño rukkho, aññā chāyā. So kho panāyaṁ rukkho imāya chāyāya chāyāvā”ti. Chāyāvantaṁ rukkhaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco rūpaṁ … vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā iminā viññāṇena viññāṇavā”ti. Viññāṇavantaṁ attānaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ dutiyā viññāṇavatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ viññāṇavantaṁ attānaṁ samanupassati. 62 Kathaṁ attani viññāṇaṁ samanupassati? Idhekacco rūpaṁ … vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. Imasmiñca pana attani idaṁ viññāṇan”ti. Attani viññāṇaṁ samanupassati. Seyyathāpi pupphaṁ gandhasampannaṁ assa. Tamenaṁ puriso evaṁ vadeyya—“idaṁ 3416 --- ps1 2:62 pupphaṁ, ayaṁ gandho; aññaṁ pupphaṁ, añño gandho. So kho panāyaṁ gandho imasmiṁ pupphe”ti. Pupphasmiṁ gandhaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco rūpaṁ … vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. Imasmiñca pana attani idaṁ viññāṇan”ti. Attani viññāṇaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ tatiyā viññāṇavatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ attani viññāṇaṁ samanupassati. 63 Kathaṁ viññāṇasmiṁ attānaṁ samanupassati? Idhekacco rūpaṁ … vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā imasmiṁ viññāṇe”ti. Viññāṇasmiṁ attānaṁ samanupassati. Seyyathāpi maṇi karaṇḍake pakkhitto assa. Tamenaṁ puriso evaṁ vadeyya—“ayaṁ maṇi, ayaṁ karaṇḍako. Añño maṇi, añño karaṇḍako. So kho panāyaṁ maṇi imasmiṁ karaṇḍake”ti. Karaṇḍakasmiṁ maṇiṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco rūpaṁ … vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā imasmiṁ viññāṇe”ti. Viññāṇasmiṁ attānaṁ samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ catutthā viññāṇavatthukā attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ viññāṇasmiṁ attānaṁ samanupassati. Attānudiṭṭhiyā imehi vīsatiyā ākārehi abhiniveso hoti. Attānudiṭṭhiniddeso dutiyo. 64 1.2.3. Micchādiṭṭhiniddesa Micchādiṭṭhiyā katamehi dasahākārehi abhiniveso hoti? “Natthi dinnan”ti— vatthu. Evaṁvādo micchābhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā micchāvatthukā micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. “Natthi yiṭṭhan”ti—vatthu …pe… “natthi hutan”ti—vatthu … “natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko”ti—vatthu … “natthi ayaṁ loko”ti—vatthu … “natthi paro loko”ti—vatthu … “natthi mātā”ti—vatthu … “natthi pitā”ti—vatthu … “natthi sattā opapātikā”ti—vatthu … “natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṁ, parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī”ti—vatthu. Evaṁvādo micchābhinivesaparāmāso diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ dasamā micchāvatthukā micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti …pe… micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa dveva gatiyo …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Micchādiṭṭhiyā imehi dasahākārehi abhiniveso hoti. Micchādiṭṭhiniddeso tatiyo. 65 1.2.4. Sakkāyadiṭṭhiniddesa Sakkāyadiṭṭhiyā katamehi vīsatiyā ākārehi abhiniveso hoti? Idha assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati rūpavantaṁ vā attānaṁ attani vā rūpaṁ rūpasmiṁ vā attānaṁ. Vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati viññāṇavantaṁ vā attānaṁ attani vā viññāṇaṁ viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 66 Kathaṁ rūpaṁ attato samanupassati? Idhekacco pathavīkasiṇaṁ …pe… odātakasiṇaṁ attato samanupassati. “Yaṁ odātakasiṇaṁ, so ahaṁ; yo ahaṁ, taṁ odātakasiṇan”ti—odātakasiṇañca attañca advayaṁ samanupassati. Seyyathāpi telappadīpassa jhāyato …pe… evamevaṁ idhekacco odātakasiṇaṁ attato samanupassati. Abhinivesaparāmāso diṭṭhi …pe… ayaṁ paṭhamā rūpavatthukā sakkāyadiṭṭhi. Sakkāyadiṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ rūpaṁ attato samanupassati …pe… sakkāyadiṭṭhiyā imehi vīsatiyā ākārehi abhiniveso hoti. Sakkāyadiṭṭhiniddeso catuttho. 67 2.5 Sassatadiṭṭhiniddesa Sakkāyavatthukāya sassatadiṭṭhiyā katamehi pannarasahi ākārehi abhiniveso hoti? Idha assutavā puthujjano 3417 --- ps1 2:67 ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpavantaṁ vā attānaṁ attani vā rūpaṁ rūpasmiṁ vā attānaṁ. Vedanāvantaṁ vā attānaṁ …pe… saññāvantaṁ vā attānaṁ … saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ … viññāṇavantaṁ vā attānaṁ attani vā viññāṇaṁ viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 68 Kathaṁ rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati? Idhekacco vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati. Tassa evaṁ hoti—“ayaṁ kho me attā. So kho pana me ayaṁ attā iminā rūpena rūpavā”ti. Rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati. Seyyathāpi rukkho chāyāsampanno assa. Tamenaṁ puriso evaṁ vadeyya—“ayaṁ rukkho, ayaṁ chāyā; añño rukkho, aññā chāyā. So kho panāyaṁ rukkho imāya chāyāya chāyāvā”ti. Chāyāvantaṁ rukkhaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco vedanaṁ …pe… ayaṁ paṭhamā sakkāyavatthukā sassatadiṭṭhi. Sassatadiṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati …pe… sakkāyavatthukāya sassatadiṭṭhiyā imehi pannarasahi ākārehi abhiniveso hoti. Sassatadiṭṭhiniddeso pañcamo. 69 2.6 Ucchedadiṭṭhiniddesa Sakkāyavatthukāya ucchedadiṭṭhiyā katamehi pañcahi ākārehi abhiniveso hoti? Idha assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, vedanaṁ attato samanupassati, saññaṁ attato samanupassati, saṅkhāre attato samanupassati, viññāṇaṁ attato samanupassati. 70 Kathaṁ rūpaṁ attato samanupassati? Idhekacco pathavīkasiṇaṁ …pe… odātakasiṇaṁ attato samanupassati. “Yaṁ odātakasiṇaṁ, so ahaṁ; yo ahaṁ, taṁ odātakasiṇan”ti—odātakasiṇañca attañca advayaṁ samanupassati. Seyyathāpi telappadīpassa jhāyato …pe… ayaṁ paṭhamā sakkāyavatthukā ucchedadiṭṭhi. Ucchedadiṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ rūpaṁ attato samanupassati …pe… sakkāyavatthukāya ucchedadiṭṭhiyā imehi pañcahi ākārehi abhiniveso hoti. Ucchedadiṭṭhiniddeso chaṭṭho 71 1.2.7. Antaggāhikādiṭṭhiniddesa Antaggāhikāya diṭṭhiyā katamehi paññāsāya ākārehi abhiniveso hoti? “Sassato loko”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? “Asassato loko”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? “Antavā loko”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā … “anantavā loko”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā … “taṁ jīvaṁ taṁ sarīran”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā … “aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā … “hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti …pe… “na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti … “hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti … “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā katihākārehi abhiniveso hoti? 72 “Sassato loko”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā pañcahākārehi abhiniveso hoti …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā pañcahākārehi abhiniveso hoti. 73 “Sassato loko”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā katamehi pañcahākārehi abhiniveso hoti? Rūpaṁ loko ceva sassataṁ cāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā “sassato loko”ti—antaggāhikā diṭṭhi. Antaggāhikā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. 74 Vedanā loko ceva sassatā cāti …pe… saññā loko ceva sassatā cāti …pe… saṅkhārā loko ceva sassatā cāti …pe… viññāṇaṁ loko ceva sassatañcāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ pañcamī sassato lokoti—antaggāhikā diṭṭhi. Antaggāhikā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. “Sassato loko”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā imehi pañcahākārehi abhiniveso hoti. 75 “Asassato loko”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā katamehi pañcahākārehi abhiniveso hoti? 3418 --- ps1 2:75 Rūpaṁ loko ceva asassatañcāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi …pe… ayaṁ paṭhamā “asassato loko”ti—antaggāhikā diṭṭhi. Antaggāhikā diṭṭhi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. 76 Vedanā loko ceva asassatā cāti …pe… saññā loko ceva asassatā cāti …pe… saṅkhārā loko ceva asassatā cāti …pe… viññāṇaṁ loko ceva asassatañcāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi. Antaggāhikā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. “Asassato loko”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā imehi pañcahākārehi abhiniveso hoti. 77 “Antavā loko”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā katamehi pañcahākārehi abhiniveso hoti? Idhekacco parittaṁ okāsaṁ nīlakato pharati. Tassa evaṁ hoti—“antavā ayaṁ loko parivaṭumo”ti. Antasaññī hoti. Yaṁ pharati, taṁ vatthu ceva loko ca. Yena pharati, so attā ceva loko cāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā “antavā loko”ti antaggāhikā diṭṭhi. Antaggāhikā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. 78 Idhekacco parittaṁ okāsaṁ pītakato pharati … lohitakato pharati … odātakato pharati … obhāsakato pharati. Tassa evaṁ hoti—“antavā ayaṁ loko parivaṭumo”ti. Antasaññī hoti. Yaṁ pharati taṁ vatthu ceva loko ca. Yena pharati so attā ceva loko cāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi …pe… antavā lokoti—antaggāhikāya diṭṭhiyā imehi pañcahākārehi abhiniveso hoti. 79 “Anantavā loko”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā katamehi pañcahākārehi abhiniveso hoti? Idhekacco vipulaṁ okāsaṁ nīlakato pharati. Tassa evaṁ hoti—“anantavā ayaṁ loko apariyanto”ti. Anantasaññī hoti. Yaṁ pharati taṁ vatthu ceva loko ca; yena pharati so attā ceva loko cāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā “anantavā loko”ti—antaggāhikā diṭṭhi. Antaggāhikā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. 80 Idhekacco vipulaṁ okāsaṁ pītakato pharati … lohitakato pharati … odātakato pharati … obhāsakato pharati. Tassa evaṁ hoti—“anantavā ayaṁ loko apariyanto”ti. Anantasaññī hoti. Yaṁ pharati taṁ vatthu ceva loko ca; yena pharati so attā ceva loko cāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi …pe… anantavā lokoti—antaggāhikāya diṭṭhiyā imehi pañcahākārehi abhiniveso hoti. 81 “Taṁ jīvaṁ taṁ sarīran”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā katamehi pañcahākārehi abhiniveso hoti? Rūpaṁ jīvañceva sarīrañca; yaṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ, yaṁ sarīraṁ taṁ jīvanti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā “taṁ jīvaṁ taṁ sarīran”ti—antaggāhikā diṭṭhi. Antaggāhikā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. 82 Vedanā jīvā ceva sarīraṁ ca … saññā jīvā ceva sarīraṁ ca … saṅkhārā jīvā ceva sarīraṁ ca … viññāṇaṁ jīvañceva sarīrañca; yaṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ, yaṁ sarīraṁ taṁ jīvanti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi …pe… “taṁ jīvaṁ taṁ sarīran”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā imehi pañcahākārehi abhiniveso hoti. 83 “Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā katamehi pañcahākārehi abhiniveso hoti? Rūpaṁ sarīraṁ, na jīvaṁ; jīvaṁ na sarīraṁ. Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā “aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran”ti—antaggāhikā diṭṭhi. Antaggāhikā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni 3419 --- ps1 2:83 saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. 84 Vedanā sarīraṁ, na jīvaṁ … saññā sarīraṁ, na jīvaṁ … saṅkhārā sarīraṁ, na jīvaṁ … viññāṇaṁ sarīraṁ, na jīvaṁ; jīvaṁ na sarīraṁ. Aññaṁ jīvaṁ, aññaṁ sarīranti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi …pe… aññaṁ jīvaṁ, aññaṁ sarīranti—antaggāhikāya diṭṭhiyā imehi pañcahākārehi abhiniveso hoti. 85 “Hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā katamehi pañcahākārehi abhiniveso hoti? Rūpaṁ idheva maraṇadhammaṁ. Tathāgato kāyassa bhedā hotipi tiṭṭhatipi uppajjatipi nibbattatipīti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā “hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikā diṭṭhi. Antaggāhikā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. 86 Vedanā idheva maraṇadhammā …pe… saññā idheva maraṇadhammā … saṅkhārā idheva maraṇadhammā … viññāṇaṁ idheva maraṇadhammaṁ. Tathāgato kāyassa bhedā hotipi tiṭṭhatipi uppajjatipi nibbattatipīti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi …pe… “hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā imehi pañcahākārehi abhiniveso hoti. 87 “Na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā katamehi pañcahākārehi abhiniveso hoti? Rūpaṁ idheva maraṇadhammaṁ. Tathāgatopi kāyassa bhedā ucchijjati vinassati; na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā “na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikā diṭṭhi. Antaggāhikā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. 88 Vedanā idheva maraṇadhammā … saññā idheva maraṇadhammā … saṅkhārā idheva maraṇadhammā … viññāṇaṁ idheva maraṇadhammaṁ. Tathāgatopi kāyassa bhedā ucchijjati vinassati. “Na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi …pe… “na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā imehi pañcahākārehi abhiniveso hoti. 89 “Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā katamehi pañcahākārehi abhiniveso hoti? Rūpaṁ idheva maraṇadhammaṁ. Tathāgato kāyassa bhedā hoti ca na ca hotīti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā “hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikā diṭṭhi. Antaggāhikā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni na ca diṭṭhiyo. 90 Vedanā idheva maraṇadhammā … saññā idheva maraṇadhammā … saṅkhārā idheva maraṇadhammā … viññāṇaṁ idheva maraṇadhammaṁ. Tathāgato kāyassa bhedā hoti ca na ca hotīti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi …pe… “hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā imehi pañcahākārehi abhiniveso hoti. 91 “Neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā katamehi pañcahākārehi abhiniveso hoti? Rūpaṁ idheva maraṇadhammaṁ. Tathāgato kāyassa bhedā paraṁ maraṇā neva hoti na na hotīti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi, aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikā diṭṭhi. Antaggāhikā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. 92 Vedanā idheva maraṇadhammā … saññā idheva maraṇadhammā … saṅkhārā idheva maraṇadhammā … viññāṇaṁ idheva maraṇadhammaṁ. Tathāgato kāyassa bhedā paraṁ maraṇā neva hoti na na hotīti—abhinivesaparāmāso diṭṭhi. Tāya diṭṭhiyā so anto gahitoti—antaggāhikā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca 3420 --- ps1 2:92 diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ pañcamī “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikā diṭṭhi. Antaggāhikā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. “Neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā imehi pañcahākārehi abhiniveso hoti. Antaggāhikāya diṭṭhiyā imehi paññāsāya ākārehi abhiniveso hoti. Antaggāhikādiṭṭhiniddeso sattamo. 93 1.2.8. Pubbantānudiṭṭhiniddesa Pubbantānudiṭṭhiyā katamehi aṭṭhārasahi ākārehi abhiniveso hoti? Cattāro sassatavādā, cattāro ekaccasassatikā, cattāro antānantikā, cattāro amarāvikkhepikā, dve adhiccasamuppannikā—pubbantānudiṭṭhiyā imehi aṭṭhārasahi ākārehi abhiniveso hoti. Pubbantānudiṭṭhiniddeso aṭṭhamo. 94 1.2.9. Aparantānudiṭṭhiniddesa Aparantānudiṭṭhiyā katamehi catucattālīsāya ākārehi abhiniveso hoti? Soḷasa saññīvādā, aṭṭha asaññīvādā, aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā, satta ucchedavādā, pañca diṭṭhadhammanibbānavādā—aparantānudiṭṭhiyā imehi catucattālīsāya ākārehi abhiniveso hoti. Aparantānudiṭṭhiniddeso navamo. 95 1.2.10. Saññojanikādiṭṭhiniddesa Saññojanikāya diṭṭhiyā katamehi aṭṭhārasahi ākārehi abhiniveso hoti? Yā diṭṭhi diṭṭhigataṁ diṭṭhigahanaṁ …pe… diṭṭhābhiniveso diṭṭhiparāmāso—saññojanikāya diṭṭhiyā imehi aṭṭhārasahi ākārehi abhiniveso hoti. Saññojanikādiṭṭhiniddeso dasamo. 96 1.2.11. Ahantimānavinibandhādiṭṭhiniddesa “Ahan”ti—mānavinibandhāya diṭṭhiyā katamehi aṭṭhārasahi ākārehi abhiniveso hoti? Cakkhu ahanti—abhinivesaparāmāso. Ahanti—mānavinibandhā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā “ahan”ti—mānavinibandhā diṭṭhi. Mānavinibandhā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. 97 Sotaṁ ahanti …pe… ghānaṁ ahanti …pe… jivhā ahanti …pe… kāyo ahanti …pe… mano ahanti …pe… rūpā ahanti …pe… dhammā ahanti … cakkhuviññāṇaṁ ahanti …pe… manoviññāṇaṁ ahanti—abhinivesaparāmāso. Ahanti—mānavinibandhā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ aṭṭhārasamī “ahan”ti—mānavinibandhā diṭṭhi. Mānavinibandhā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. “Ahan”ti—mānavinibandhāya diṭṭhiyā imehi aṭṭhārasahi ākārehi abhiniveso hoti. Ahantimānavinibandhādiṭṭhiniddeso ekādasamo. 98 1.2.12. Mamantimānavinibandhādiṭṭhiniddesa “Maman”ti—mānavinibandhāya diṭṭhiyā katamehi aṭṭhārasahi ākārehi abhiniveso hoti? Cakkhu mamanti—abhinivesaparāmāso. Mamanti—mānavinibandhā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā “maman”ti—mānavinibandhā diṭṭhi. Mānavinibandhā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. 99 Sotaṁ mamanti …pe… ghānaṁ mamanti …pe… jivhā mamanti …pe… kāyo mamanti …pe… mano mamanti …pe… rūpā mamanti …pe… dhammā mamanti …pe… cakkhuviññāṇaṁ mamanti …pe… manoviññāṇaṁ mamanti abhinivesaparāmāso. Mamanti mānavinibandhā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ aṭṭhārasamī “maman”ti—mānavinibandhā diṭṭhi. Mānavinibandhā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. “Maman”ti—mānavinibandhāya diṭṭhiyā imehi aṭṭhārasahi ākārehi abhiniveso hoti. Mamantimānavinibandhādiṭṭhiniddeso dvādasamo. 100 1.2.13. Attavādapaṭisaṁyuttadiṭṭhiniddesa Attavādapaṭisaṁyuttāya diṭṭhiyā katamehi vīsatiyā ākārehi abhiniveso hoti? Idha assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati rūpavantaṁ vā attānaṁ attani vā rūpaṁ rūpasmiṁ vā attānaṁ …pe… vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati viññāṇavantaṁ vā attānaṁ attani vā viññāṇaṁ viññāṇasmiṁ vā 3421 --- ps1 2:100 attānaṁ …pe…. 101 Kathaṁ rūpaṁ attato samanupassati? Idhekacco pathavīkasiṇaṁ …pe… odātakasiṇaṁ attato samanupassati. “Yaṁ odātakasiṇaṁ, so ahaṁ; yo ahaṁ, taṁ odātakasiṇan”ti—odātakasiṇañca attañca advayaṁ samanupassati. Seyyathāpi telappadīpassa jhāyato “yā acci, so vaṇṇo; yo vaṇṇo, sā accī”ti—acciñca vaṇṇañca advayaṁ samanupassati. Evamevaṁ idhekacco odātakasiṇaṁ attato samanupassati …pe… ayaṁ paṭhamā rūpavatthukā attavādapaṭisaṁyuttā diṭṭhi. Attavādapaṭisaṁyuttā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Evaṁ rūpaṁ attato samanupassati …pe… attavādapaṭisaṁyuttāya diṭṭhiyā imehi vīsatiyā ākārehi abhiniveso hoti. Attavādapaṭisaṁyuttadiṭṭhiniddeso terasamo. 102 1.2.14. Lokavādapaṭisaṁyuttadiṭṭhiniddesa Lokavādapaṭisaṁyuttāya diṭṭhiyā katamehi aṭṭhahi ākārehi abhiniveso hoti? Sassato attā ca loko cāti—abhinivesaparāmāso lokavādapaṭisaṁyuttā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā, diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ paṭhamā lokavādapaṭisaṁyuttā diṭṭhi. Lokavādapaṭisaṁyuttā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. 103 Asassato attā ca loko cāti …pe… sassato ca asassato ca attā ca loko cāti …pe… neva sassato nāsassato attā ca loko cāti … antavā attā ca loko cāti … anantavā attā ca loko cāti … antavā ca anantavā ca attā ca loko cāti … neva antavā na anantavā attā ca loko cāti abhinivesaparāmāso lokavādapaṭisaṁyuttā diṭṭhi. Diṭṭhi na vatthu, vatthu na diṭṭhi. Aññā diṭṭhi, aññaṁ vatthu. Yā ca diṭṭhi yañca vatthu—ayaṁ aṭṭhamī lokavādapaṭisaṁyuttā diṭṭhi. Lokavādapaṭisaṁyuttā diṭṭhi micchādiṭṭhi …pe… imāni saññojanāni, na ca diṭṭhiyo. Lokavādapaṭisaṁyuttāya diṭṭhiyā imehi aṭṭhahi ākārehi abhiniveso hoti. Lokavādapaṭisaṁyuttadiṭṭhiniddeso cuddasamo. 104 1.2.15. Bhavavibhavadiṭṭhiniddesa Olīyanābhiniveso bhavadiṭṭhi. Atidhāvanābhiniveso vibhavadiṭṭhi. Assādadiṭṭhiyā pañcatiṁsāya ākārehi abhiniveso kati bhavadiṭṭhiyo, kati vibhavadiṭṭhiyo? Attānudiṭṭhiyā vīsatiyā ākārehi abhiniveso kati bhavadiṭṭhiyo kati vibhavadiṭṭhiyo …pe… lokavādapaṭisaṁyuttāya diṭṭhiyā aṭṭhahi ākārehi abhiniveso kati bhavadiṭṭhiyo kati vibhavadiṭṭhiyo? 105 Assādadiṭṭhiyā pañcatiṁsāya ākārehi abhiniveso siyā bhavadiṭṭhiyo, siyā vibhavadiṭṭhiyo. Attānudiṭṭhiyā vīsatiyā ākārehi abhiniveso pannarasa bhavadiṭṭhiyo, pañca vibhavadiṭṭhiyo. Micchādiṭṭhiyā dasahi ākārehi abhiniveso sabbāva tā vibhavadiṭṭhiyo. Sakkāyadiṭṭhiyā vīsatiyā ākārehi abhiniveso pannarasa bhavadiṭṭhiyo, pañca vibhavadiṭṭhiyo. Sakkāyavatthukāya sassatadiṭṭhiyā pannarasahi ākārehi abhiniveso sabbāva tā bhavadiṭṭhiyo. Sakkāyavatthukāya ucchedadiṭṭhiyā pañcahākārehi abhiniveso sabbāva tā vibhavadiṭṭhiyo. 106 “Sassato loko”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā pañcahākārehi abhiniveso sabbāva tā bhavadiṭṭhiyo. “Asassato loko”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā pañcahākārehi abhiniveso sabbāva tā vibhavadiṭṭhiyo. “Antavā loko”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā pañcahākārehi abhiniveso siyā bhavadiṭṭhiyo, siyā vibhavadiṭṭhiyo. “Anantavā loko”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā pañcahākārehi abhiniveso siyā bhavadiṭṭhiyo, siyā vibhavadiṭṭhiyo. “Taṁ jīvaṁ taṁ sarīran”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā pañcahākārehi abhiniveso sabbāva tā vibhavadiṭṭhiyo. “Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā pañcahākārehi abhiniveso sabbāva tā bhavadiṭṭhiyo. “Hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā pañcahākārehi abhiniveso sabbāva tā bhavadiṭṭhiyo. “Na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā pañcahākārehi abhiniveso sabbāva tā vibhavadiṭṭhiyo. “Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā pañcahākārehi abhiniveso siyā bhavadiṭṭhiyo, siyā vibhavadiṭṭhiyo “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti—antaggāhikāya diṭṭhiyā pañcahākārehi abhiniveso siyā bhavadiṭṭhiyo, siyā vibhavadiṭṭhiyo. 107 Pubbantānudiṭṭhiyā aṭṭhārasahi ākārehi abhiniveso siyā bhavadiṭṭhiyo, siyā 3422 --- ps1 2:107 vibhavadiṭṭhiyo. Aparantānudiṭṭhiyā catucattārīsāya ākārehi abhiniveso siyā bhavadiṭṭhiyo, siyā vibhavadiṭṭhiyo. Saññojanikāya diṭṭhiyā aṭṭhārasahi ākārehi abhiniveso siyā bhavadiṭṭhiyo, siyā vibhavadiṭṭhiyo. Ahanti—mānavinibandhāya diṭṭhiyā aṭṭhārasahi ākārehi abhiniveso sabbāva tā vibhavadiṭṭhiyo. Mamanti—mānavinibandhāya diṭṭhiyā aṭṭhārasahi ākārehi abhiniveso sabbāva tā bhavadiṭṭhiyo. Attavādapaṭisaṁyuttāya diṭṭhiyā vīsatiyā ākārehi abhiniveso pannarasa bhavadiṭṭhiyo, pañca vibhavadiṭṭhiyo. Lokavādapaṭisaṁyuttāya diṭṭhiyā aṭṭhahi ākārehi abhiniveso siyā bhavadiṭṭhiyo, siyā vibhavadiṭṭhiyo. 108 Sabbāva tā diṭṭhiyo assādadiṭṭhiyo. Sabbāva tā diṭṭhiyo attānudiṭṭhiyo. Sabbāva tā diṭṭhiyo micchādiṭṭhiyo. Sabbāva tā diṭṭhiyo sakkāyadiṭṭhiyo. Sabbāva tā diṭṭhiyo antaggāhikā diṭṭhiyo. Sabbāva tā diṭṭhiyo saññojanikā diṭṭhiyo. Sabbāva tā diṭṭhiyo attavādapaṭisaṁyuttā diṭṭhiyo. 109 Bhavañca diṭṭhiṁ vibhavañca diṭṭhiṁ, Etaṁ dvayaṁ takkikā nissitāse; Tesaṁ nirodhamhi na hatthi ñāṇaṁ, Yatthāyaṁ loko viparītasaññīti. 110 “Dvīhi, bhikkhave, diṭṭhigatehi pariyuṭṭhitā devamanussā olīyanti eke, atidhāvanti eke; cakkhumanto ca passanti. Kathañca, bhikkhave, olīyanti eke? Bhavārāmā, bhikkhave, devamanussā bhavaratā bhavasammuditā. Tesaṁ bhavanirodhāya dhamme desiyamāne cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Evaṁ kho, bhikkhave, olīyanti eke. 111 Kathañca, bhikkhave, atidhāvanti eke? Bhaveneva kho paneke aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā vibhavaṁ abhinandanti—yato kira, bho, ayaṁ attā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā ucchijjati vinassati na hoti paraṁ maraṇā, etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ etaṁ yāthāvanti. Evaṁ kho, bhikkhave, atidhāvanti eke. 112 Kathañca, bhikkhave, cakkhumanto ca passanti? Idha, bhikkhave, bhikkhu bhūtaṁ bhūtato passati. Bhūtaṁ bhūtato disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, cakkhumanto ca passanti. 113 Yo bhūtaṁ bhūtato disvā, bhūtassa ca atikkamaṁ; Yathābhūtedhimuccati, bhavataṇhā parikkhayā. 114 Sa ve bhūtapariññāto, vītataṇho bhavābhave; Bhūtassa vibhavā bhikkhu, nāgacchati punabbhavan”ti. 115 Tayo puggalā vipannadiṭṭhī, tayo puggalā sampannadiṭṭhī. Katame tayo puggalā vipannadiṭṭhī? Titthiyo ca, titthiyasāvako ca, yo ca micchādiṭṭhiko—ime tayo puggalā vipannadiṭṭhī. 116 Katame tayo puggalā sampannadiṭṭhī? Tathāgato ca, tathāgatasāvako ca, yo ca sammādiṭṭhiko—ime tayo puggalā sampannadiṭṭhī. 117 “Kodhano upanāhī ca, pāpamakkhī ca yo naro; Vipannadiṭṭhi māyāvī, taṁ jaññā vasalo iti”. 118 Akkodhano anupanāhī, visuddho suddhataṁ gato; Sampannadiṭṭhi medhāvī, taṁ jaññā ariyo itīti. 119 Tisso vipannadiṭṭhiyo, tisso sampannadiṭṭhiyo. Katamā tisso vipannadiṭṭhiyo? Etaṁ mamāti—vipannadiṭṭhi. Esohamasmīti—vipannadiṭṭhi. Eso me attāti—vipannadiṭṭhi. Imā tisso vipannadiṭṭhiyo. 120 Katamā tisso sampannadiṭṭhiyo? Netaṁ mamāti—sampannadiṭṭhi. Nesohamasmīti—sampannadiṭṭhi. Na meso attāti—sampannadiṭṭhi. Imā tisso sampannadiṭṭhiyo. 121 Etaṁ mamāti—kā diṭṭhi, kati diṭṭhiyo, katamantānuggahitā tā diṭṭhiyo? Esohamasmīti—kā diṭṭhi, kati diṭṭhiyo, katamantānuggahitā tā diṭṭhiyo? Eso me attāti—kā diṭṭhi, kati diṭṭhiyo, katamantānuggahitā tā diṭṭhiyo? 122 Etaṁ mamāti—pubbantānudiṭṭhi. Aṭṭhārasa diṭṭhiyo. Pubbantānuggahitā tā diṭṭhiyo. Esohamasmīti—aparantānudiṭṭhi. Catucattārīsaṁ diṭṭhiyo. Aparantānuggahitā tā diṭṭhiyo. Eso me attāti—vīsativatthukā attānudiṭṭhi. Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi. Sakkāyadiṭṭhippamukhāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Pubbantāparantānuggahitā tā diṭṭhiyo. 123 “Ye keci, bhikkhave, mayi niṭṭhaṁ gatā, sabbe te diṭṭhisampannā. Tesaṁ diṭṭhisampannānaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā, pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā. Katamesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā? Sattakkhattuparamassa, kolaṅkolassa, ekabījissa, sakadāgāmissa, yo ca diṭṭheva dhamme arahā—imesaṁ 3423 --- ps1 2:123 pañcannaṁ idha niṭṭhā. 124 Katamesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā? Antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaṅkhāraparinibbāyissa, sasaṅkhāraparinibbāyissa, uddhaṁsotassa, akaniṭṭhagāmino—imesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā. 125 Ye keci, bhikkhave, mayi niṭṭhaṁ gatā, sabbe te diṭṭhisampannā. Tesaṁ diṭṭhisampannānaṁ imesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā, imesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā. 126 Ye keci, bhikkhave, mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā. Tesaṁ sotāpannānaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā, pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā. Katamesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā? Sattakkhattuparamassa, kolaṅkolassa, ekabījissa, sakadāgāmissa, yo ca diṭṭheva dhamme arahā—imesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā. 127 Katamesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā? Antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaṅkhāraparinibbāyissa, sasaṅkhāraparinibbāyissa, uddhaṁsotassa, akaniṭṭhagāmino—imesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā. 128 Ye keci, bhikkhave, mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā. Tesaṁ sotāpannānaṁ imesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā. Imesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā”ti. Bhavavibhavadiṭṭhiniddeso soḷasamo. Diṭṭhikathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 3 Paññāvagga 3.10. Mātikākathā |10| Nicchāto, mokkho vimokkho, vijjāvimutti, adhisīlaṁ, adhicittaṁ, adhipaññā, passaddhi, ñāṇaṁ, dassanaṁ, visuddhi, nekkhammaṁ, nissaraṇaṁ, paviveko, vosaggo, cariyā, jhānavimokkho, bhāvanā, adhiṭṭhānaṁ, jīvitaṁ. [19] 2 Nicchātoti nekkhammena kāmacchandato nicchāto, abyāpādena byāpādato nicchāto …pe… paṭhamena jhānena nīvaraṇehi nicchāto …pe… arahattamaggena sabbakilesehi nicchāto. 3 Mokkho vimokkhoti nekkhammena kāmacchandato muccatīti—mokkho vimokkho. Abyāpādena byāpādato muccatīti—mokkho vimokkho …pe… paṭhamena jhānena nīvaraṇehi muccatīti—mokkho vimokkho …pe… arahattamaggena sabbakilesehi muccatīti—mokkho vimokkho. 4 Vijjāvimuttīti nekkhammaṁ vijjatīti vijjā, kāmacchandato muccatīti vimutti. Vijjanto muccati, muccanto vijjatīti—vijjāvimutti. Abyāpādo vijjatīti vijjā, byāpādato vimuccatīti vimutti. Vijjanto muccati, muccanto vijjatīti—vijjāvimutti …pe… arahattamaggo vijjatīti vijjā, sabbakilesehi muccatīti vimutti. Vijjanto muccati, muccanto vijjatīti—vijjāvimutti. 5 Adhisīlaṁ adhicittaṁ adhipaññāti nekkhammena kāmacchandaṁ, saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi, avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi, dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi. Yo tattha saṁvaraṭṭho, ayaṁ adhisīlasikkhā. Yo tattha avikkhepaṭṭho, ayaṁ adhicittasikkhā. Yo tattha dassanaṭṭho, ayaṁ adhipaññāsikkhā. Abyāpādena byāpādaṁ saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi …pe… arahattamaggena sabbakilese saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi, avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi. Dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi. Yo tattha saṁvaraṭṭho, ayaṁ adhisīlasikkhā. Yo tattha avikkhepaṭṭho, ayaṁ adhicittasikkhā. Yo tattha dassanaṭṭho, ayaṁ adhipaññāsikkhā. 6 Passaddhīti nekkhammena kāmacchandaṁ paṭippassambheti, abyāpādena byāpādaṁ paṭippassambheti …pe… arahattamaggena sabbakilese paṭippassambheti. 7 Ñāṇanti kāmacchandassa pahīnattā nekkhammaṁ ñātaṭṭhena ñāṇaṁ; byāpādassa pahīnattā abyāpādo ñātaṭṭhena ñāṇaṁ …pe… sabbakilesānaṁ pahīnattā arahattamaggo ñātaṭṭhena ñāṇaṁ. 8 Dassananti kāmacchandassa pahīnattā nekkhammaṁ diṭṭhattā dassanaṁ. Byāpādassa pahīnattā abyāpādo diṭṭhattā dassanaṁ …pe… sabbakilesānaṁ pahīnattā arahattamaggo diṭṭhattā dassanaṁ. 9 Visuddhīti kāmacchandaṁ pajahanto nekkhammena visujjhati. Byāpādaṁ pajahanto abyāpādena visujjhati …pe… sabbakilese pajahanto arahattamaggena visujjhati. 10 Nekkhammanti kāmānametaṁ nissaraṇaṁ, yadidaṁ nekkhammaṁ. Rūpānametaṁ nissaraṇaṁ, yadidaṁ āruppaṁ. Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ, nirodho tassa nekkhammaṁ. Byāpādassa abyāpādo nekkhammaṁ. Thinamiddhassa ālokasaññā 3424 --- ps3 10:10 nekkhammaṁ …pe… sabbakilesānaṁ arahattamaggo nekkhammaṁ. 11 Nissaraṇanti kāmānametaṁ nissaraṇaṁ, yadidaṁ nekkhammaṁ. Rūpānametaṁ nissaraṇaṁ, yadidaṁ āruppaṁ. Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ, nirodho tassa nissaraṇaṁ. Kāmacchandassa nekkhammaṁ nissaraṇaṁ. Byāpādassa abyāpādo nissaraṇaṁ …pe… sabbakilesānaṁ arahattamaggo nissaraṇaṁ. 12 Pavivekoti kāmacchandassa nekkhammaṁ paviveko …pe… sabbakilesānaṁ arahattamaggo paviveko. 13 Vosaggoti nekkhammena kāmacchandaṁ vosajjatīti—vosaggo. Abyāpādena byāpādaṁ vosajjatīti—vosaggo …pe… arahattamaggena sabbakilese vosajjatīti—vosaggo. 14 Cariyāti kāmacchandaṁ pajahanto nekkhammena carati. Byāpādaṁ pajahanto abyāpādena carati …pe… sabbakilese pajahanto arahattamaggena carati. 15 Jhānavimokkhoti nekkhammaṁ jhāyatīti—jhānaṁ. Kāmacchandaṁ jhāpetīti—jhānaṁ. Jhāyanto muccatīti—jhānavimokkho. Jhāpento muccatīti—jhānavimokkho. Jhāyantīti dhammā. Jhāpentīti kilese. Jhāte ca jhāpe ca jānātīti—jhānajhāyī. Abyāpādo jhāyatīti jhānaṁ. Byāpādaṁ jhāpetīti—jhānaṁ …pe… ālokasaññā jhāyatīti—jhānaṁ. Thinamiddhaṁ jhāpetīti—jhānaṁ …pe… arahattamaggo jhāyatīti—jhānaṁ. Sabbakilese jhāpetīti—jhānaṁ. Jhāyanto muccatīti—jhānavimokkho. Jhāpento muccatīti—jhānavimokkho. Jhāyantīti—dhammā. Jhāpentīti—kilese. Jhāte ca jhāpe ca jānātīti—jhānajhāyī. 16 Bhāvanā adhiṭṭhānaṁ jīvitanti kāmacchandaṁ pajahanto nekkhammaṁ bhāvetīti—bhāvanāsampanno. Nekkhammavasena cittaṁ adhiṭṭhātīti—adhiṭṭhānasampanno. Svāyaṁ evaṁ bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno samaṁ jīvati, no visamaṁ; sammā jīvati, no micchā; visuddhaṁ jīvati, no kiliṭṭhanti—ājīvasampanno. Svāyaṁ evaṁ bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno ājīvasampanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ—visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno ājīvasampanno. 17 Byāpādaṁ pajahanto abyāpādaṁ bhāvetīti—bhāvanāsampanno …pe… thinamiddhaṁ pajahanto ālokasaññaṁ bhāvetīti—bhāvanāsampanno …pe… uddhaccaṁ pajahanto avikkhepaṁ bhāvetīti—bhāvanāsampanno …pe… vicikicchaṁ pajahanto dhammavavatthānaṁ bhāvetīti—bhāvanāsampanno …pe… avijjaṁ pajahanto vijjaṁ bhāvetīti—bhāvanāsampanno …pe… aratiṁ pajahanto pāmojjaṁ bhāvetīti—bhāvanāsampanno …pe… nīvaraṇe pajahanto paṭhamaṁ jhānaṁ bhāvetīti—bhāvanāsampanno …pe… sabbakilese pajahanto arahattamaggaṁ bhāvetīti—bhāvanāsampanno. Arahattamaggavasena cittaṁ adhiṭṭhātīti—adhiṭṭhānasampanno. Svāyaṁ evaṁ bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno samaṁ jīvati, no visamaṁ; sammā jīvati, no micchā; visuddhaṁ jīvati, no kiliṭṭhanti—ājīvasampanno. Svāyaṁ evaṁ bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno ājīvasampanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ—visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno ājīvasampannoti. Mātikākathā niṭṭhitā. Paññāvaggo tatiyo. Tassuddānaṁ 18 Paññā iddhi abhisamayo, viveko cariyapañcamo; Pāṭihāri samasīsi, satipaṭṭhānā vipassanā; Tatiye paññāvaggamhi, mātikāya ca te dasāti. 19 Mahāvaggo yuganaddho, paññāvaggo ca nāmato; Tayova vaggā imamhi, paṭisambhidāpakaraṇe. 20 Anantanayamaggesu, gambhīro sāgarūpamo; Nabhañca tārakākiṇṇaṁ, thūlo jātassaro yathā; Kathikānaṁ visālāya, yogīnaṁ ñāṇajotananti. Paṭisambhidāmaggapāḷi niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 1Mahāvagga 1.9. Maggakathā |9| Maggoti kenaṭṭhena maggo? Sotāpattimaggakkhaṇe 3425 --- ps1 9:1 dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiyā pahānāya maggo ceva hetu ca, sahajātānaṁ dhammānaṁ upatthambhanāya maggo ceva hetu ca, kilesānaṁ pariyādānāya maggo ceva hetu ca, paṭivedhādivisodhanāya maggo ceva hetu ca, cittassa adhiṭṭhānāya maggo ceva hetu ca, cittassa vodānāya maggo ceva hetu ca, visesādhigamāya maggo ceva hetu ca, uttaripaṭivedhāya maggo ceva hetu ca, saccābhisamayāya maggo ceva hetu ca, nirodhe patiṭṭhāpanāya maggo ceva hetu ca. 2 Abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappo micchāsaṅkappassa pahānāya maggo ceva hetu ca, sahajātānaṁ dhammānaṁ upatthambhanāya maggo ceva hetu ca, kilesānaṁ pariyādānāya maggo ceva hetu ca, paṭivedhādivisodhanāya maggo ceva hetu ca, cittassa adhiṭṭhānāya maggo ceva hetu ca, cittassa vodānāya maggo ceva hetu ca, visesādhigamāya maggo ceva hetu ca, uttaripaṭivedhāya maggo ceva hetu ca, saccābhisamayāya maggo ceva hetu ca, nirodhe patiṭṭhāpanāya maggo ceva hetu ca. 3 Pariggahaṭṭhena sammāvācā micchāvācāya pahānāya maggo ceva hetu ca, sahajātānaṁ dhammānaṁ upatthambhanāya maggo ceva hetu ca, kilesānaṁ pariyādānāya maggo ceva hetu ca, paṭivedhādivisodhanāya maggo ceva hetu ca, cittassa adhiṭṭhānāya maggo ceva hetu ca, cittassa vodānāya maggo ceva hetu ca, visesādhigamāya maggo ceva hetu ca, uttaripaṭivedhāya maggo ceva hetu ca, saccābhisamayāya maggo ceva hetu ca, nirodhe patiṭṭhāpanāya maggo ceva hetu ca. 4 Samuṭṭhānaṭṭhena sammākammanto micchākammantassa pahānāya maggo ceva hetu ca, sahajātānaṁ dhammānaṁ upatthambhanāya maggo ceva hetu ca, kilesānaṁ pariyādānāya maggo ceva hetu ca paṭivedhādivisodhanāya maggo ceva hetu ca, cittassa adhiṭṭhānāya maggo ceva hetu ca, cittassa vodānāya maggo ceva hetu ca, visesādhigamāya maggo ceva hetu ca, uttaripaṭivedhāya maggo ceva hetu ca, saccābhisamayāya maggo ceva hetu ca, nirodhe patiṭṭhāpanāya maggo ceva hetu ca. 5 Vodānaṭṭhena sammāājīvo micchāājīvassa pahānāya maggo ceva hetu ca …pe… paggahaṭṭhena sammāvāyāmo micchāvāyāmassa pahānāya maggo ceva hetu ca …pe… upaṭṭhānaṭṭhena sammāsati micchāsatiyā pahānāya maggo ceva hetu ca …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi micchāsamādhissa pahānāya maggo ceva hetu ca, sahajātānaṁ dhammānaṁ upatthambhanāya maggo ceva hetu ca, kilesānaṁ pariyādānāya maggo ceva hetu ca, paṭivedhādivisodhanāya maggo ceva hetu ca, cittassa adhiṭṭhānāya maggo ceva hetu ca, cittassa vodānāya maggo ceva hetu ca, visesādhigamāya maggo ceva hetu ca, uttaripaṭivedhāya maggo ceva hetu ca, saccābhisamayāya maggo ceva hetu ca, nirodhe patiṭṭhāpanāya maggo ceva hetu ca. 6 Sakadāgāmimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi oḷārikassa kāmarāgasaññojanassa paṭighasaññojanassa oḷārikassa kāmarāgānusayassa paṭighānusayassa pahānāya maggo ceva hetu ca, sahajātānaṁ dhammānaṁ upatthambhanāya maggo ceva hetu ca, kilesānaṁ pariyādānāya maggo ceva hetu ca, paṭivedhādivisodhanāya maggo ceva hetu ca, cittassa adhiṭṭhānāya maggo ceva hetu ca, cittassa vodānāya maggo ceva hetu ca, visesādhigamāya maggo ceva hetu ca, uttaripaṭivedhāya maggo ceva hetu ca, saccābhisamayāya maggo ceva hetu ca, nirodhe patiṭṭhāpanāya maggo ceva hetu ca. 7 Anāgāmimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi anusahagatassa kāmarāgasaññojanassa paṭighasaññojanassa, anusahagatassa kāmarāgānusayassa paṭighānusayassa pahānāya maggo ceva hetu ca, sahajātānaṁ dhammānaṁ upatthambhanāya maggo ceva hetu ca, kilesānaṁ pariyādānāya maggo ceva hetu ca, paṭivedhādivisodhanāya maggo ceva hetu ca, cittassa adhiṭṭhānāya maggo ceva hetu ca, cittassa vodānāya maggo ceva hetu ca, visesādhigamāya maggo ceva hetu ca, uttaripaṭivedhāya maggo ceva hetu ca, saccābhisamayāya maggo ceva hetu ca, nirodhe patiṭṭhāpanāya maggo ceva hetu ca. 8 Arahattamaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi …pe… avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi rūparāgassa arūparāgassa mānassa uddhaccassa avijjāya, mānānusayassa bhavarāgānusayassa avijjānusayassa pahānāya maggo ceva hetu ca, 3426 --- ps1 9:8 sahajātānaṁ dhammānaṁ upatthambhanāya maggo ceva hetu ca, kilesānaṁ pariyādānāya maggo ceva hetu ca, paṭivedhādivisodhanāya maggo ceva hetu ca, cittassa adhiṭṭhānāya maggo ceva hetu ca, cittassa, vodānāya maggo ceva hetu ca, visesādhigamāya maggo ceva hetu ca, uttaripaṭivedhāya maggo ceva hetu ca, saccābhisamayāya maggo ceva, hetu ca, nirodhe patiṭṭhāpanāya maggo ceva hetu ca. 9 Dassanamaggo sammādiṭṭhi, abhiniropanamaggo sammāsaṅkappo, pariggahamaggo sammāvācā, samuṭṭhānamaggo sammākammanto, vodānamaggo sammāājīvo, paggahamaggo sammāvāyāmo, upaṭṭhānamaggo sammāsati, avikkhepamaggo sammāsamādhi. Upaṭṭhānamaggo satisambojjhaṅgo, pavicayamaggo dhammavicayasambojjhaṅgo, paggahamaggo vīriyasambojjhaṅgo, pharaṇamaggo pītisambojjhaṅgo, upasamamaggo passaddhisambojjhaṅgo, avikkhepamaggo samādhisambojjhaṅgo, paṭisaṅkhānamaggo upekkhāsambojjhaṅgo. 10 Assaddhiye akampiyamaggo saddhābalaṁ, kosajje akampiyamaggo vīriyabalaṁ, pamāde akampiyamaggo satibalaṁ, uddhacce akampiyamaggo samādhibalaṁ, avijjāya akampiyamaggo paññābalaṁ. Adhimokkhamaggo saddhindriyaṁ, paggahamaggo vīriyindriyaṁ, upaṭṭhānamaggo satindriyaṁ, avikkhepamaggo samādhindriyaṁ, dassanamaggo paññindriyaṁ. 11 Ādhipateyyaṭṭhena indriyā maggo, akampiyaṭṭhena balā maggo, niyyānaṭṭhena bojjhaṅgā maggo, hetuṭṭhena maggaṅgā maggo, upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānā maggo, padahanaṭṭhena sammappadhānā maggo, ijjhanaṭṭhena iddhipādā maggo, tathaṭṭhena saccāni maggo, avikkhepaṭṭhena samatho maggo, anupassanaṭṭhena vipassanā maggo, ekarasaṭṭhena samathavipassanā maggo, anativattanaṭṭhena yuganaddhā maggo, saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi maggo, avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi maggo, dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi maggo, muttaṭṭhena vimokkho maggo, paṭivedhaṭṭhena vijjā maggo, pariccāgaṭṭhena vimutti maggo, samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṁ maggo, chando mūlaṭṭhena maggo, manasikāro samuṭṭhānaṭṭhena maggo, phasso samodhānaṭṭhena maggo, vedanā samosaraṇaṭṭhena maggo, samādhi pamukhaṭṭhena maggo, sati ādhipateyyaṭṭhena maggo, paññā taduttaraṭṭhena maggo, vimutti sāraṭṭhena maggo, amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena maggoti. Maggakathā niṭṭhitā. 0 Paṭisambhidāmagga 1 Mahāvagga 1.10. Maṇḍapeyyakathā |10| “Maṇḍapeyyamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ. Satthā sammukhībhūto tidhattamaṇḍo. Satthari sammukhībhūte desanāmaṇḍo, paṭiggahamaṇḍo, brahmacariyamaṇḍo”. 2 Katamo desanāmaṇḍo? Catunnaṁ ariyasaccānaṁ ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ …pe… catunnaṁ sammappadhānānaṁ … catunnaṁ iddhipādānaṁ … pañcannaṁ indriyānaṁ … pañcannaṁ balānaṁ … sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ … ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ—ayaṁ desanāmaṇḍo. 3 Katamo paṭiggahamaṇḍo? Bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā ye vā panaññepi keci viññātāro—ayaṁ paṭiggahamaṇḍo. 4 Katamo brahmacariyamaṇḍo? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi—ayaṁ brahmacariyamaṇḍo. 5 Adhimokkhamaṇḍo saddhindriyaṁ, assaddhiyaṁ kasaṭo; assaddhiyaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā saddhindriyassa adhimokkhamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Paggahamaṇḍo vīriyindriyaṁ, kosajjaṁ kasaṭo; kosajjaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā vīriyindriyassa paggahamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Upaṭṭhānamaṇḍo satindriyaṁ, pamādo kasaṭo; pamādaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā satindriyassa upaṭṭhānamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Avikkhepamaṇḍo samādhindriyaṁ, uddhaccaṁ kasaṭo; uddhaccaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā samādhindriyassa avikkhepamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Dassanamaṇḍo paññindriyaṁ, avijjā kasaṭo; avijjaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā paññindriyassa dassanamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. 6 Assaddhiye akampiyamaṇḍo saddhābalaṁ, assaddhiyaṁ kasaṭo; assaddhiyaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā saddhābalassa assaddhiye 3427 --- ps1 10:6 akampiyamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Kosajje akampiyamaṇḍo vīriyabalaṁ, kosajjaṁ kasaṭo; kosajjaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā vīriyabalassa kosajje akampiyamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Pamāde akampiyamaṇḍo satibalaṁ, pamādo kasaṭo; pamādaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā satibalassa pamāde akampiyamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Uddhacce akampiyamaṇḍo samādhibalaṁ, uddhaccaṁ kasaṭo; uddhaccaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā samādhibalassa uddhacce akampiyamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Avijjāya akampiyamaṇḍo paññābalaṁ, avijjā kasaṭo; avijjaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā paññābalassa avijjāya akampiyamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. 7 Upaṭṭhānamaṇḍo satisambojjhaṅgā, pamādo kasaṭo; pamādaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā satisambojjhaṅgassa upaṭṭhānamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Pavicayamaṇḍo dhammavicayasambojjhaṅgo, avijjā kasaṭo; avijjaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā dhammavicayasambojjhaṅgassa pavicayamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Paggahamaṇḍo vīriyasambojjhaṅgo, kosajjaṁ kasaṭo; kosajjaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā vīriyasambojjhaṅgassa paggahamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Pharaṇamaṇḍo pītisambojjhaṅgo, pariḷāho kasaṭo; pariḷāhaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā pītisambojjhaṅgassa pharaṇamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Upasamamaṇḍo passaddhisambojjhaṅgo, duṭṭhullaṁ kasaṭo; duṭṭhullaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā passaddhisambojjhaṅgassa upasamamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Avikkhepamaṇḍo samādhisambojjhaṅgo, uddhaccaṁ kasaṭo; uddhaccaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā samādhisambojjhaṅgassa avikkhepamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Paṭisaṅkhānamaṇḍo upekkhāsambojjhaṅgo, appaṭisaṅkhā kasaṭo; appaṭisaṅkhaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā upekkhāsambojjhaṅgassa paṭisaṅkhānamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. 8 Dassanamaṇḍo sammādiṭṭhi, micchādiṭṭhi kasaṭo; micchādiṭṭhiṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā sammādiṭṭhiyā dassanamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Abhiniropanamaṇḍo sammāsaṅkappo, micchāsaṅkappo kasaṭo; micchāsaṅkappaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā sammāsaṅkappassa abhiniropanamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Pariggahamaṇḍo sammāvācā, micchāvācā kasaṭo; micchāvācaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā sammāvācāya pariggahamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Samuṭṭhānamaṇḍo sammākammanto, micchākammanto kasaṭo; micchākammantaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā sammākammantassa samuṭṭhānamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Vodānamaṇḍo sammāājīvo, micchāājīvo kasaṭo; micchāājīvaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā sammāājīvassa vodānamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Paggahamaṇḍo sammāvāyāmo, micchāvāyāmo kasaṭo; micchāvāyāmaṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā sammāvāyāmassa paggahamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Upaṭṭhānamaṇḍo sammāsati, micchāsati kasaṭo; micchāsatiṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā sammāsatiyā upaṭṭhānamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. Avikkhepamaṇḍo sammāsamādhi, micchāsamādhi kasaṭo; micchāsamādhiṁ kasaṭaṁ chaḍḍetvā sammāsamādhissa avikkhepamaṇḍaṁ pivatīti—maṇḍapeyyaṁ. 9 Atthi maṇḍo, atthi peyyaṁ, atthi kasaṭo. Adhimokkhamaṇḍo saddhindriyaṁ, assaddhiyaṁ kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Paggahamaṇḍo vīriyindriyaṁ, kosajjaṁ kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Upaṭṭhānamaṇḍo satindriyaṁ, pamādo kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Avikkhepamaṇḍo samādhindriyaṁ, uddhaccaṁ kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Dassanamaṇḍo paññindriyaṁ, avijjā kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. 10 Assaddhiye akampiyamaṇḍo saddhābalaṁ, assaddhiyaṁ kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Kosajje akampiyamaṇḍo vīriyabalaṁ, kosajjaṁ kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Pamāde akampiyamaṇḍo satibalaṁ, pamādo kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Uddhacce akampiyamaṇḍo samādhibalaṁ, uddhaccaṁ kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Avijjāya akampiyamaṇḍo paññābalaṁ, avijjā kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ 3428 --- ps1 10:10 peyyaṁ. 11 Upaṭṭhānamaṇḍo satisambojjhaṅgo, pamādo kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Pavicayamaṇḍo dhammavicayasambojjhaṅgo, avijjā kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Paggahamaṇḍo vīriyasambojjhaṅgo, kosajjaṁ kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Pharaṇamaṇḍo pītisambojjhaṅgo, pariḷāho kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Upasamamaṇḍo passaddhisambojjhaṅgo, duṭṭhullaṁ kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Avikkhepamaṇḍo samādhisambojjhaṅgo, uddhaccaṁ kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Paṭisaṅkhānamaṇḍo upekkhāsambojjhaṅgo, apaṭisaṅkhā kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. 12 Dassanamaṇḍo sammādiṭṭhi, micchādiṭṭhi kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Abhiniropanamaṇḍo sammāsaṅkappo, micchāsaṅkappo kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Pariggahamaṇḍo sammāvācā, micchāvācā kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Samuṭṭhānamaṇḍo sammākammanto, micchākammanto kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Vodānamaṇḍo sammāājīvo, micchāājīvo kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Paggahamaṇḍo sammāvāyāmo, micchāvāyāmo kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Upaṭṭhānamaṇḍo sammāsati, micchāsati kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. Avikkhepamaṇḍo sammāsamādhi, micchāsamādhi kasaṭo; yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso—idaṁ peyyaṁ. 13 Dassanamaṇḍo sammādiṭṭhi … abhiniropanamaṇḍo sammāsaṅkappo … pariggahamaṇḍo sammāvācā … samuṭṭhānamaṇḍo sammākammanto … vodānamaṇḍo sammāājīvo … paggahamaṇḍo sammāvāyāmo … upaṭṭhānamaṇḍo sammāsati … avikkhepamaṇḍo sammāsamādhi. 14 Upaṭṭhānamaṇḍo satisambojjhaṅgo … pavicayamaṇḍo dhammavicayasambojjhaṅgo … paggahamaṇḍo vīriyasambojjhaṅgo … pharaṇamaṇḍo pītisambojjhaṅgo … upasamamaṇḍo passaddhisambojjhaṅgo … avikkhepamaṇḍo samādhisambojjhaṅgo … paṭisaṅkhānamaṇḍo upekkhāsambojjhaṅgo. 15 Assaddhiye akampiyamaṇḍo saddhābalaṁ … kosajje akampiyamaṇḍo vīriyabalaṁ … pamāde akampiyamaṇḍo satibalaṁ … uddhacce akampiyamaṇḍo samādhibalaṁ … avijjāya akampiyamaṇḍo paññābalaṁ. 16 Adhimokkhamaṇḍo saddhindriyaṁ … paggahamaṇḍo vīriyindriyaṁ … upaṭṭhānamaṇḍo satindriyaṁ … avikkhepamaṇḍo samādhindriyaṁ … dassanamaṇḍo paññindriyaṁ. 17 Ādhipateyyaṭṭhena indriyā maṇḍo, akampiyaṭṭhena balā maṇḍo, niyyānaṭṭhena bojjhaṅgā maṇḍo, hetuṭṭhena maggo maṇḍo, upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānā maṇḍo, padahanaṭṭhena sammappadhānā maṇḍo, ijjhanaṭṭhena iddhipādā maṇḍo, tathaṭṭhena saccā maṇḍo, avikkhepaṭṭhena samatho maṇḍo, anupassanaṭṭhena vipassanā maṇḍo, ekarasaṭṭhena samathavipassanā maṇḍo, anativattanaṭṭhena yuganaddhā maṇḍo, saṁvaraṭṭhena sīlavisuddhi maṇḍo, avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi maṇḍo, dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi maṇḍo, muttaṭṭhena vimokkho maṇḍo, paṭivedhaṭṭhena vijjā maṇḍo, pariccāgaṭṭhena vimutti maṇḍo, samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṁ maṇḍo, paṭippassaddhaṭṭhena anuppāde ñāṇaṁ maṇḍo, chando mūlaṭṭhena maṇḍo, manasikāro samuṭṭhānaṭṭhena maṇḍo, phasso samodhānaṭṭhena maṇḍo, vedanā samosaraṇaṭṭhena maṇḍo, samādhi pamukhaṭṭhena maṇḍo, sati ādhipateyyaṭṭhena maṇḍo, paññā taduttaraṭṭhena maṇḍo, vimutti sāraṭṭhena maṇḍo, amatogadhaṁ nibbānaṁ pariyosānaṭṭhena maṇḍoti. Maṇḍapeyyakathā niṭṭhitā. Catutthabhāṇavāro. Mahāvaggo paṭhamo. Tassuddānaṁ 18 Ñāṇadiṭṭhī ca assāsā, indriyaṁ vimokkhapañcamā; Gatikammavipallāsā, maggo maṇḍena te dasāti. Esa nikāyadharehi ṭhapito, asamo paṭhamo pavaro varavaggoti. tha-ap86 0 Therāpadāna Timiravagga 4. Adhopupphiyattheraapadāna 3429 --- tha-ap86 1:0 |1| “Abhibhū nāma so bhikkhu, sikhino aggasāvako; Mahānubhāvo tevijjo, himavantaṁ upāgami. 2 Ahampi himavantamhi, ramaṇīyassame isi; Vasāmi appamaññāsu, iddhīsu ca tadā vasī. 3 Pakkhijāto viyākāse, pabbataṁ adhivatthayiṁ; Adhopupphaṁ gahetvāna, āgacchiṁ pabbataṁ ahaṁ. 4 Satta pupphāni gaṇhitvā, matthake okiriṁ ahaṁ; Ālokite ca vīrena, pakkāmiṁ pācināmukho. 5 Āvāsaṁ abhisambhosiṁ, patvāna assamaṁ ahaṁ; Khāribhāraṁ gahetvāna, pāyāsiṁ pabbatantaraṁ. 6 Ajagaro maṁ pīḷesi, ghorarūpo mahabbalo; Pubbakammaṁ saritvāna, tattha kālaṅkato ahaṁ. 7 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphapūjāyidaṁ phalaṁ. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā adhopupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Adhopupphiyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap60 0 Therāpadāna Bījanivagga 8. Dhajadāyakattheraapadāna |1| “Padumuttarabuddhassa, bodhiyā pādaputtame; Haṭṭho haṭṭhena cittena, dhajamāropayiṁ ahaṁ. 2 Patitapattāni gaṇhitvā, bahiddhā chaḍḍayiṁ ahaṁ; Antosuddhaṁ bahisuddhaṁ, adhimuttamanāsavaṁ. 3 Sammukhā viya sambuddhaṁ, avandiṁ bodhimuttamaṁ; Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho. 4 Bhikkhusaṅghe ṭhito satthā, imā gāthā abhāsatha; ‘Iminā dhajadānena, upaṭṭhānena cūbhayaṁ. 5 Kappānaṁ satasahassaṁ, duggatiṁ so na gacchati; Devesu devasobhagyaṁ, anubhossatinappakaṁ. 6 Anekasatakkhattuñca, rājā raṭṭhe bhavissati; Uggato nāma nāmena, cakkavattī bhavissati. 7 Sampattiṁ anubhotvāna, sukkamūlena codito; Gotamassa bhagavato, sāsanebhiramissati’. 8 Padhānapahitattomhi, upasanto nirūpadhi; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, sammāsambuddhasāsane. 9 Ekapaññāsasahasse, kappe uggatasavhayo; Paññāsasatasahasse, khattiyo meghasavhayo. 10 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 11 Itthaṁ sudaṁ āyasmā dhajadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 12 Dhajadāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap298 0 Therāpadāna Citakapūjakavagga 6 Pādapūjakattheraapadāna |1| “Pabbate himavantamhi, ahosiṁ kinnaro tadā; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, pītaraṁsiṁva bhāṇumaṁ. 2 Upetaṁ tamahaṁ buddhaṁ, vipassiṁ lokanāyakaṁ; Candanaṁ tagarañcāpi, pāde osiñcahaṁ tadā. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pādaṁ abhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pādapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pādapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Pādapūjakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap445 0 Therāpadāna Vibhītakavagga 3 Billiyattheraapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, assamo sukato mama; Billarukkhehi ākiṇṇo, nānādumanisevito. 2 Sugandhaṁ beluvaṁ disvā, buddhaseṭṭhamanussariṁ; Khāribhāraṁ pūrayitvā, tuṭṭho saṁviggamānaso. 3 Kakusandhaṁ upāgamma, billapakkamadāsahaṁ; Puññakkhettassa vīrassa, vippasannena cetasā. 4 Imasmiṁyeva kappasmiṁ, yaṁ phalamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 6 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā 3430 --- tha-ap445 1:8 billiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Billiyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap240 0 Therāpadāna Udakāsanavagga 8. Ambayāgadāyakattheraapadāna |1| “Sake sippe apatthaddho, agamaṁ kānanaṁ ahaṁ; Sambuddhaṁ yantaṁ disvāna, ambayāgaṁ adāsahaṁ. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ambayāgassidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ambayāgadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Ambayāgadāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap144 0 Therāpadāna Chattavagga 2. Thambhāropakattheraapadāna |1| “Nibbute lokanāthamhi, dhammadassīnarāsabhe; Āropesiṁ dhajatthambhaṁ, buddhaseṭṭhassa cetiye. 2 Nisseṇiṁ māpayitvāna, thūpaseṭṭhaṁ samāruhiṁ; Jātipupphaṁ gahetvāna, thūpamhi abhiropayiṁ. 3 Aho buddhā aho dhammā, aho no satthu sampadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, thūpapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Catunnavutito kappe, thūpasīkhasanāmakā; Soḷasāsiṁsu rājāno, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā thambhāropako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Thambhāropakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap379 0 Therāpadāna Bodhivandanavagga 7. Citakapūjakattheraapadāna |1| “Parinibbute bhagavati, jalajuttamanāmake; Āropitamhi citake, sālapupphamapūjayiṁ. 2 Satasahassito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, citapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā citakapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Citakapūjakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap347 0 Therāpadāna Ekapadumiyavagga 5. Naḷāgārikattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, hārito nāma pabbato; Sayambhū nārado nāma, rukkhamūle vasī tadā. 2 Naḷāgāraṁ karitvāna, tiṇena chādayiṁ ahaṁ; Caṅkamaṁ sodhayitvāna, sayambhussa adāsahaṁ. 3 Catuddasasu kappesu, devaloke ramiṁ ahaṁ; Catusattatikkhattuñca, devarajjaṁ akārayiṁ. 4 Catusattatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 5 Ubbiddhaṁ bhavanaṁ mayhaṁ, Indalaṭṭhīva uggataṁ; Sahassathambhaṁ atulaṁ, Vimānaṁ sapabhassaraṁ. 6 Dve sampattī anubhotvā, sukkamūlena codito; Gotamassa bhagavato, sāsane pabbajiṁ ahaṁ. 7 Padhānapahitattomhi, upasanto nirūpadhi; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā naḷāgāriko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Naḷāgārikattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap542 0 Therāpadāna Kaccāyanavagga 10. Mogharājattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbalokavidū muni; Ito satasahassamhi, kappe uppajji cakkhumā. 2 Ovādako viññāpako, tārako 3431 --- tha-ap542 1:2 sabbapāṇinaṁ; Desanākusalo buddho, tāresi janataṁ bahuṁ. 3 Anukampako kāruṇiko, hitesī sabbapāṇinaṁ; Sampatte titthiye sabbe, pañcasīle patiṭṭhapi. 4 Evaṁ nirākulaṁ āsi, suññataṁ titthiyehi ca; Vicittaṁ arahantehi, vasībhūtehi tādibhi. 5 Ratanānaṭṭhapaññāsaṁ, uggato so mahāmuni; Kañcanagghiyasaṅkāso, bāttiṁsavaralakkhaṇo. 6 Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 7 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, kule aññatare ahuṁ; Parakammāyane yutto, natthi me kiñci sandhanaṁ. 8 Paṭikkamanasālāyaṁ, vasanto katabhūmiyaṁ; Aggiṁ ujjālayiṁ tattha, daḷhaṁ kaṇhāsi sā mahī. 9 Tadā parisatiṁ nātho, catusaccapakāsako; Sāvakaṁ sampakittesi, lūkhacīvaradhārakaṁ. 10 Tassa tamhi guṇe tuṭṭho, paṇipacca tathāgataṁ; Lūkhacīvaradhāraggaṁ, patthayiṁ ṭhānamuttamaṁ. 11 Tadā avoca bhagavā, sāvake padumuttaro; ‘Passathetaṁ purisakaṁ, kucelaṁ tanudehakaṁ. 12 Pītippasannavadanaṁ, saddhādhanasamanvitaṁ; Udaggatanujaṁ haṭṭhaṁ, acalaṁ sālapiṇḍitaṁ. 13 Eso pattheti taṁ ṭhānaṁ, saccasenassa bhikkhuno; Lūkhacīvaradhārissa, tassa vaṇṇasitāsayo’. 14 Taṁ sutvā mudito hutvā, nipacca sirasā jinaṁ; Yāvajīvaṁ subhaṁ kammaṁ, karitvā jinasāsane. 15 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsūpago ahaṁ. 16 Paṭikkamanasālāyaṁ, bhūmidāhakakammunā; Samasahassaṁ niraye, adayhiṁ vedanāṭṭito. 17 Tena kammāvasesena, pañca jātisatānihaṁ; Manusso kulajo hutvā, jātiyā lakkhaṇaṅkito. 18 Pañca jātisatāneva, kuṭṭharogasamappito; Mahādukkhaṁ anubhaviṁ, tassa kammassa vāhasā. 19 Imasmiṁ bhaddake kappe, upariṭṭhaṁ yasassinaṁ; Piṇḍapātena tappesiṁ, pasannamānaso ahaṁ. 20 Tena kammavisesena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 21 Pacchime bhave sampatte, ajāyiṁ khattiye kule; Pituno accayenāhaṁ, mahārajjasamappito. 22 Kuṭṭharogādhibhūtohaṁ, na ratiṁ na sukhaṁ labhe; Moghaṁ rajjaṁ sukhaṁ yasmā, mogharājā tato ahaṁ. 23 Kāyassa dosaṁ disvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Bāvarissa dijaggassa, sissattaṁ ajjhupāgamiṁ. 24 Mahatā parivārena, upecca naranāyakaṁ; Apucchiṁ nipuṇaṁ pañhaṁ, taṁ vīraṁ vādisūdanaṁ. 25 ‘Ayaṁ loko paro loko, brahmaloko sadevako; Diṭṭhiṁ no nābhijānāmi, gotamassa yasassino. 26 Evābhikkantadassāviṁ, atthi pañhena āgamaṁ; Kathaṁ lokaṁ avekkhantaṁ, maccurājā na passati’. 27 ‘Suññato lokaṁ avekkhassu, mogharāja sadā sato; Attānudiṭṭhiṁ uhacca, evaṁ maccutaro siyā. 28 Evaṁ lokaṁ avekkhantaṁ, maccurājā na passati’; Iti maṁ abhaṇi buddho, sabbarogatikicchako. 29 Saha gāthāvasānena, kesamassuvivajjito; Kāsāvavatthavasano, āsiṁ bhikkhu tathārahā. 30 Saṅghikesu vihāresu, na vasiṁ rogapīḷito; Mā vihāro padussīti, vātarogehi pīḷito. 31 Saṅkārakūṭā āhitvā, susānā rathikāhi ca; Tato saṅghāṭiṁ karitvā, dhārayiṁ lūkhacīvaraṁ. 32 Mahābhisakko tasmiṁ me, guṇe tuṭṭho vināyako; Lūkhacīvaradhārīnaṁ, etadagge ṭhapesi maṁ. 33 Puññapāpaparikkhīṇo, sabbarogavivajjito; Sikhīva anupādāno, nibbāyissamanāsavo. 34 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 35 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 36 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 37 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mogharājā thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 38 Mogharājattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 39 Kaccāyanavaggo catupaññāsamo. 40 Tassuddānaṁ 41 Kaccāno vakkalī thero, mahākappinasavhayo; Dabbo kumāranāmo ca, bāhiyo koṭṭhiko vasī. 42 Uruveḷakassapo rādho, mogharājā ca paṇḍito; Tīṇi gāthāsatānettha, bāsaṭṭhi ceva piṇḍitā. tha-ap420 0 Therāpadāna Bhaddālivagga 8. Yāgudāyakattheraapadāna |1| “Atithiṁ me gahetvāna, agacchiṁ gāmakaṁ tadā; Sampuṇṇanadikaṁ disvā, saṅghārāmaṁ upāgamiṁ. 2 Āraññakā dhutadharā, jhāyino lūkhacīvarā; 3432 --- tha-ap420 1:2 Vivekābhiratā dhīrā, saṅghārāme vasanti te. 3 Gati tesaṁ upacchinnā, suvimuttāna tādinaṁ; Piṇḍāya te na gacchanti, oruddhanaditāya hi. 4 Pasannacitto sumano, vedajāto katañjalī; Taṇḍulaṁ me gahetvāna, yāgudānaṁ adāsahaṁ. 5 Pañcannaṁ yāguṁ datvāna, pasanno sehi pāṇibhi; Sakakammābhiraddhohaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 6 Maṇimayañca me byamhaṁ, nibbatti tidase gaṇe; Nārīgaṇehi sahito, modāmi byamhamuttame. 7 Tettiṁsakkhattuṁ devindo, devarajjamakārayiṁ; Tiṁsakkhattuṁ cakkavattī, mahārajjamakārayiṁ. 8 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Devaloke manusse vā, anubhotvā sayaṁ ahaṁ. 9 Pacchime bhave sampatte, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Saha oropite kese, sabbaṁ sampaṭivijjhahaṁ. 10 Khayato vayato cāpi, sammasanto kaḷevaraṁ; Pure sikkhāpadādānā, arahattamapāpuṇiṁ. 11 Sudinnaṁ me dānavaraṁ, vāṇijjaṁ sampayojitaṁ; Teneva yāgudānena, pattomhi acalaṁ padaṁ. 12 Sokaṁ pariddavaṁ byādhiṁ, darathaṁ cittatāpanaṁ; Nābhijānāmi uppannaṁ, yāgudānassidaṁ phalaṁ. 13 Yāguṁ saṅghassa datvāna, puññakkhette anuttare; Pañcānisaṁse anubhomi, aho yāgusuyiṭṭhatā. 14 Abyādhitā rūpavatā, khippaṁ dhammanisantitā; Lābhitā annapānassa, āyu pañcamakaṁ mama. 15 Yo koci vedaṁ janayaṁ, saṅghe yāguṁ dadeyya so; Imāni pañca ṭhānāni, paṭigaṇheyya paṇḍito. 16 Karaṇīyaṁ kataṁ sabbaṁ, bhavā ugghāṭitā mayā; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 17 So ahaṁ vicarissāmi, gāmā gāmaṁ purā puraṁ; Namassamāno sambuddhaṁ, dhammassa ca sudhammataṁ. 18 Tiṁsakappasahassamhi, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, yāgudānassidaṁ phalaṁ. 19 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 20 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 21 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 22 Itthaṁ sudaṁ āyasmā yāgudāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 23 Yāgudāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap225 0 Therāpadāna Ālambaṇadāyakavagga 3 Dverataniyattheraapadāna |1| “Migaluddo pure āsiṁ, araññe kānane ahaṁ; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, āhutīnaṁ paṭiggahaṁ. 2 Maṁsapesi mayā dinnā, vipassissa mahesino; Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, issaraṁ kārayāmahaṁ. 3 Iminā maṁsadānena, ratanaṁ nibbattate mama; Duveme ratanā loke, diṭṭhadhammassa pattiyā. 4 Tehaṁ sabbe anubhomi, maṁsadānassa sattiyā; Gattañca mudukaṁ mayhaṁ, paññā nipuṇavedanī. 5 Ekanavutito kappe, yaṁ maṁsamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, maṁsadānassidaṁ phalaṁ. 6 Ito catutthake kappe, eko āsiṁ janādhipo; Mahārohitanāmo so, cakkavattī mahabbalo. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā dverataniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Dverataniyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. Dasamaṁ bhāṇavāraṁ. tha-ap322 0 Therāpadāna Ārakkhadāyakavagga 10. Kumudamāliyattheraapadāna |1| “Usabhaṁ pavaraṁ vīraṁ, mahesiṁ vijitāvinaṁ; Vipassinaṁ mahāvīraṁ, abhijātaṁva kesariṁ. 2 Rathiyaṁ paṭipajjantaṁ, āhutīnaṁ paṭiggahaṁ; Gahetvā kumudaṁ mālaṁ, buddhaseṭṭhaṁ samokiriṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kumudamāliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Kumudamāliyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 7 Ārakkhadāyakavaggo bāttiṁsatimo. 8 Tassuddānaṁ 9 Ārakkhado bhojanado, gatasaññī padumiyo; Pupphāsanī santhaviko, saddasaññī tiraṁsiyo; Kandaliko kumudī ca, sattapaññāsa gāthakāti. tha-ap121 0 Therāpadāna 3433 --- tha-ap121 1:0 Mahāparivāravagga 9. Paccupaṭṭhānasaññakattheraapadāna |1| “Atthadassimhi sugate, nibbute samanantarā; Yakkhayoniṁ upapajjiṁ, yasaṁ patto cahaṁ tadā. 2 Dulladdhaṁ vata me āsi, duppabhātaṁ duruṭṭhitaṁ; Yaṁ me bhoge vijjamāne, parinibbāyi cakkhumā. 3 Mama saṅkappamaññāya, sāgaro nāma sāvako; Mamuddharitukāmo so, āgacchi mama santikaṁ. 4 Kiṁ nu socasi mā bhāyi, cara dhammaṁ sumedhasa; Anuppadinnā buddhena, sabbesaṁ bījasampadā. 5 Yo ce pūjeyya sambuddhaṁ, tiṭṭhantaṁ lokanāyakaṁ; Dhātuṁ sāsapamattampi, nibbutassāpi pūjaye. 6 Same cittappasādamhi, samaṁ puññaṁ mahaggataṁ; Tasmā thūpaṁ karitvāna, pūjehi jinadhātuyo. 7 Sāgarassa vaco sutvā, buddhathūpaṁ akāsahaṁ; Pañcavasse paricariṁ, munino thūpamuttamaṁ. 8 Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha; Sampattiṁ anubhotvāna, arahattamapāpuṇiṁ. 9 Bhūripaññā ca cattāro, sattakappasate ito; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 10 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 11 Itthaṁ sudaṁ āyasmā paccupaṭṭhānasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 12 Paccupaṭṭhānasaññakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap519 0 Therāpadāna Phaladāyakavagga 7. Kuṭajapupphiyattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, vasalo nāma pabbato; Buddho sudassano nāma, vasate pabbatantare. 2 Pupphaṁ hemavantaṁ gayha, vehāsaṁ agamāsahaṁ; Tatthaddasāsiṁ sambuddhaṁ, oghatiṇṇamanāsavaṁ. 3 Pupphaṁ kuṭajamādāya, sire katvāna añjaliṁ; Buddhassa abhiropesiṁ, sayambhussa mahesino. 4 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 6 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kuṭajapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Kuṭajapupphiyattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap527 0 Therāpadāna Tiṇadāyakavagga 5. Supaṭadāyakattheraapadāna |1| “Divāvihārā nikkhanto, vipassī lokanāyako; Lahuṁ supaṭakaṁ datvā, kappaṁ saggamhi modahaṁ. 2 Ekanavutito kappe, supaṭakamadāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, supaṭassa idaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā supaṭadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Supaṭadāyakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap24 0 Therāpadāna Subhūtivagga 2 Upavānattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Jalitvā aggikkhandhova, sambuddho parinibbuto. 2 Mahājanā samāgamma, pūjayitvā tathāgataṁ; Citaṁ katvāna sukataṁ, sarīraṁ abhiropayuṁ. 3 Sarīrakiccaṁ katvāna, dhātuṁ tattha samānayuṁ; Sadevamānusā sabbe, buddhathūpaṁ akaṁsu te. 4 Paṭhamā kañcanamayā, dutiyāsi maṇīmayā; Tatiyā rūpiyamayā, catutthī phalikāmayā. 5 Tathā pañcamiyā bhūmi, lohitaṅgamayā ahu; Chaṭṭhā masāragallassa, sabbaratanamayūpari. 6 Jaṅghā maṇimayā āsi, vedikā ratanamayā; Sabbasoṇṇamayo thūpo, uddhaṁ yojanamuggato. 7 Devā tattha samāgantvā, ekato mantayuṁ tadā; Mayampi thūpaṁ kassāma, lokanāthassa tādino. 8 Dhātu āveṇikā natthi, sarīraṁ ekapiṇḍitaṁ; Imamhi buddhathūpamhi, kassāma kañcukaṁ mayaṁ. 9 Devā sattahi ratnehi, aññaṁ vaḍḍhesu yojanaṁ; Thūpo 3434 --- tha-ap24 1:9 dviyojanubbedho, timiraṁ byapahanti so. 10 Nāgā tattha samāgantvā, ekato mantayuṁ tadā; Manussā ceva devā ca, buddhathūpaṁ akaṁsu te. 11 Mā no pamattā assumha, appamattā sadevakā; Mayampi thūpaṁ kassāma, lokanāthassa tādino. 12 Indanīlaṁ mahānīlaṁ, atho jotirasaṁ maṇiṁ; Ekato sannipātetvā, buddhathūpaṁ achādayuṁ. 13 Sabbaṁ maṇimayaṁ āsi, tāvatā buddhacetiyaṁ; Tiyojanasamubbiddhaṁ, ālokakaraṇaṁ tadā. 14 Garuḷā ca samāgantvā, ekato mantayuṁ tadā; Manussā devā nāgā ca, buddhathūpaṁ akaṁsu te. 15 ‘Mā no pamattā assumha, appamattā sadevakā; Mayampi thūpaṁ kassāma, lokanāthassa tādino’. 16 Sabbaṁ maṇimayaṁ thūpaṁ, akaruṁ te ca kañcukaṁ; Yojanaṁ tepi vaḍḍhesuṁ, āyataṁ buddhacetiyaṁ. 17 Catuyojanamubbiddho, buddhathūpo virocati; Obhāseti disā sabbā, sataraṁsīva uggato. 18 Kumbhaṇḍā ca samāgantvā, ekato mantayuṁ tadā; Manussā ceva devā ca, nāgā ca garuḷā tathā; Paccekaṁ buddhaseṭṭhassa, akaṁsu thūpamuttamaṁ. 19 ‘Mā no pamattā assumha, appamattā sadevakā; Mayampi thūpaṁ kassāma, lokanāthassa tādino; Ratanehi chādessāma, āyataṁ buddhacetiyaṁ’. 20 Yojanaṁ tepi vaḍḍhesuṁ, āyataṁ buddhacetiyaṁ; Pañcayojanamubbiddho, thūpo obhāsate tadā. 21 Yakkhā tattha samāgantvā, ekato mantayuṁ tadā; Manussā devā nāgā ca, garuḷā kumbhaaṇḍakā. 22 Paccekaṁ buddhaseṭṭhassa, akaṁsu thūpamuttamaṁ; ‘Mā no pamattā assumha, appamattā sadevakā. 23 Mayampi thūpaṁ kassāma, lokanāthassa tādino; Phalikāhi chādessāma, āyataṁ buddhacetiyaṁ’. 24 Yojanaṁ tepi vaḍḍhesuṁ, āyataṁ buddhacetiyaṁ; Cha yojanāni ubbiddho, thūpo obhāsate tadā. 25 Gandhabbā ca samāgantvā, ekato mantayuṁ tadā; ‘Manujā devatā nāgā, garuḷā kumbhayakkhakā. 26 Sabbekaṁsu buddhathūpaṁ, mayamettha akārakā; Mayampi thūpaṁ kassāma, lokanāthassa tādino’. 27 Vediyo satta katvāna, chattamāropayiṁsu te; Sabbasoṇṇamayaṁ thūpaṁ, gandhabbā kārayuṁ tadā. 28 Sattayojanamubbiddho, thūpo obhāsate tadā; Rattindivā na ñāyanti, āloko hoti sabbadā. 29 Abhibhonti na tassābhā, candasūrā satārakā; Samantā yojanasate, padīpopi na pajjali. 30 Tena kālena ye keci, thūpaṁ pūjenti mānusā; Na te thūpamāruhanti, ambare ukkhipanti te. 31 Devehi ṭhapito yakkho, abhisammatanāmako; Dhajaṁ vā pupphadāmaṁ vā, abhiropeti uttari. 32 Na te passanti taṁ yakkhaṁ, dāmaṁ passanti gacchato; Evaṁ passitvā gacchantā, sabbe gacchanti suggatiṁ. 33 Viruddhā ye pāvacane, pasannā ye ca sāsane; Pāṭiheraṁ daṭṭhukāmā, thūpaṁ pūjenti mānusā. 34 Nagare haṁsavatiyā, ahosiṁ bhatako tadā; Āmoditaṁ janaṁ disvā, evaṁ cintesahaṁ tadā. 35 ‘Uḷāro bhagavā heso, yassa dhātudharedisaṁ; Imā ca janatā tuṭṭhā, kāraṁ kubbaṁ na tappare. 36 Ahampi kāraṁ kassāmi, lokanāthassa tādino; Tassa dhammesu dāyādo, bhavissāmi anāgate’. 37 Sudhotaṁ rajakenāhaṁ, uttareyyapaṭaṁ mama; Veḷagge ālaggetvāna, dhajaṁ ukkhipimambare. 38 Abhisammatako gayha, ambarehāsi me dhajaṁ; Vāteritaṁ dhajaṁ disvā, bhiyyo hāsaṁ janesahaṁ. 39 Tattha cittaṁ pasādetvā, samaṇaṁ upasaṅkamiṁ; Taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā, vipākaṁ pucchahaṁ dhaje. 40 So me kathesi ānanda, pītisañjananaṁ mama; ‘Tassa dhajassa vipākaṁ, anubhossasi sabbadā. 41 Hatthī assā rathā pattī, senā ca caturaṅginī; Parivāressanti taṁ niccaṁ, dhajadānassidaṁ phalaṁ. 42 Saṭṭhitūriyasahassāni, bheriyo samalaṅkatā; Parivāressanti taṁ niccaṁ, dhajadānassidaṁ phalaṁ. 43 Chaḷāsītisahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Vicittavatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā. 44 Aḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā; Parivāressanti taṁ niccaṁ, dhajadānassidaṁ phalaṁ. 45 Tiṁsakappasahassāni, devaloke ramissasi; Asītikkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissasi. 46 Sahassakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissasi; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 47 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 48 Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito; Puññakammena saṁyutto, brahmabandhu bhavissasi. 49 Asītikoṭiṁ chaḍḍetvā, dāse kammakare bahū; Gotamassa bhagavato, sāsane 3435 --- tha-ap24 1:49 pabbajissasi. 50 Ārādhayitvā sambuddhaṁ, gotamaṁ sakyapuṅgavaṁ; Upavānoti nāmena, hessasi satthu sāvako’. 51 Satasahasse kataṁ kammaṁ, phalaṁ dassesi me idha; Sumutto saravegova, kilese jhāpayī mama. 52 Cakkavattissa santassa, catudīpissarassa me; Tiyojanāni samantā, ussīsanti dhajā sadā. 53 Satasahassito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, dhajadānassidaṁ phalaṁ. 54 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 55 Itthaṁ sudaṁ āyasmā upavāno thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 56 Upavānattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap100 0 Therāpadāna Sudhāvagga 8. Senāsanadāyakattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, adāsiṁ paṇṇasantharaṁ; Samantā upahārañca, kusumaṁ okiriṁ ahaṁ. 2 Pāsādevaṁ guṇaṁ rammaṁ, Anubhomi mahārahaṁ; Mahagghāni ca pupphāni, Sayanebhisavanti me. 3 Sayanehaṁ tuvaṭṭāmi, vicitte pupphasanthate; Pupphavuṭṭhi ca sayane, abhivassati tāvade. 4 Catunnavutito kappe, adāsiṁ paṇṇasantharaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, santharassa idaṁ phalaṁ. 5 Tiṇasantharakā nāma, sattete cakkavattino; Ito te pañcame kappe, uppajjiṁsu janādhipā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā senāsanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Senāsanadāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap303 0 Therāpadāna Padumakesaravagga 1. Padumakesariyattheraapadāna |1| “Isisaṅghe ahaṁ pubbe, āsiṁ mātaṅgavāraṇo; Mahesīnaṁ pasādena, padmakesaramokiriṁ. 2 Paccekajinaseṭṭhesu, dhutarāgesu tādisu; Tesu cittaṁ pasādetvā, kappaṁ saggamhi modahaṁ. 3 Ekanavutito kappe, kesaraṁ okiriṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā padumakesariyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Padumakesariyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap506 0 Therāpadāna Kaṇikāravagga 4. Avaṭaphaliyattheraapadāna |1| “Sahassaraṁsī bhagavā, sayambhū aparājito; Vivekā vuṭṭhahitvāna, gocarāyābhinikkhami. 2 Phalahattho ahaṁ disvā, upagacchiṁ narāsabhaṁ; Pasannacitto sumano, avaṭaṁ adadiṁ phalaṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā avaṭaphaliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Avaṭaphaliyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap538 0 Therāpadāna Kaccāyanavagga 6. Bāhiyattheraapadāna |1| “Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako; Mahappabho tilokaggo, nāmena padumuttaro. 2 Khippābhiññassa bhikkhussa, guṇaṁ kittayato mune; Sutvā udaggacittohaṁ, kāraṁ katvā mahesino. 3 Datvā sattāhikaṁ dānaṁ, sasissassa mune ahaṁ; Abhivādiya sambuddhaṁ, taṁ ṭhānaṁ patthayiṁ tadā. 4 3436 --- tha-ap538 1:4 Tato maṁ byākari buddho, ‘etaṁ passatha brāhmaṇaṁ; Patitaṁ pādamūle me, cariyaṁ paccavekkhaṇaṁ. 5 Hemayaññopacitaṅgaṁ, avadātatanuttacaṁ; Palambabimbatamboṭṭhaṁ, setatiṇhasamaṁ dijaṁ. 6 Guṇathāmabahutaraṁ, samuggatatanūruhaṁ; Guṇoghāyatanībhūtaṁ, pītisamphullitānanaṁ. 7 Eso patthayate ṭhānaṁ, khippābhiññassa bhikkhuno; Anāgate mahāvīro, gotamo nāma hessati. 8 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Bāhiyo nāma nāmena, hessati satthu sāvako’. 9 Tadā hi tuṭṭho vuṭṭhāya, yāvajīvaṁ mahāmune; Kāraṁ katvā cuto saggaṁ, agaṁ sabhavanaṁ yathā. 10 Devabhūto manusso vā, sukhito tassa kammuno; Vāhasā saṁsaritvāna, sampattimanubhomahaṁ. 11 Puna kassapavīrassa, atthamentamhi sāsane; Āruyha selasikharaṁ, yuñjitvā jinasāsanaṁ. 12 Visuddhasīlo sappañño, jinasāsanakārako; Tato cutā pañca janā, devalokaṁ agamhase. 13 Tatohaṁ bāhiyo jāto, bhārukacche puruttame; Tato nāvāya pakkhando, sāgaraṁ appasiddhiyaṁ. 14 Tato nāvā abhijjittha, gantvāna katipāhakaṁ; Tadā bhīsanake ghore, patito makarākare. 15 Tadāhaṁ vāyamitvāna, santaritvā mahodadhiṁ; Suppārapaṭṭanavaraṁ, sampatto mandavedhito. 16 Dārucīraṁ nivāsetvā, gāmaṁ piṇḍāya pāvisiṁ; Tadāha so jano tuṭṭho, ‘arahāyamidhāgato. 17 Imaṁ annena pānena, vatthena sayanena ca; Bhesajjena ca sakkatvā, hessāma sukhitā mayaṁ’. 18 Paccayānaṁ tadā lābhī, tehi sakkatapūjito; Arahāhanti saṅkappaṁ, uppādesiṁ ayoniso. 19 Tato me cittamaññāya, codayī pubbadevatā; ‘Na tvaṁ upāyamaggaññū, kuto tvaṁ arahā bhave’. 20 Codito tāya saṁviggo, tadāhaṁ paripucchi taṁ; ‘Ke vā ete kuhiṁ loke, arahanto naruttamā’. 21 ‘Sāvatthiyaṁ kosalamandire jino, Pahūtapañño varabhūrimedhaso; So sakyaputto arahā anāsavo, Deseti dhammaṁ arahattapattiyā’. 22 Tadassa sutvā vacanaṁ supīṇito, Nidhiṁva laddhā kapaṇoti vimhito; Udaggacitto arahattamuttamaṁ, Sudassanaṁ daṭṭhumanantagocaraṁ. 23 Tadā tato nikkhamitvāna ‘satthuno, Sadā jinaṁ passāmi vimalānanaṁ’; Upecca rammaṁ vijitavhayaṁ vanaṁ, Dije apucchiṁ ‘kuhiṁ lokanandano’. 24 ‘Tato avocuṁ naradevavandito, Puraṁ paviṭṭho asanesanāya so; Sasova khippaṁ munidassanussuko, Upecca vandāhi tamaggapuggalaṁ’. 25 Tatohaṁ tuvaṭaṁ gantvā, sāvatthiṁ puramuttamaṁ; Vicarantaṁ tamaddakkhiṁ, piṇḍatthaṁ apihāgidhaṁ. 26 Pattapāṇiṁ alolakkhaṁ, pācayantaṁ pītākaraṁ; Sirīnilayasaṅkāsaṁ, ravidittiharānanaṁ. 27 Taṁ samecca nipaccāhaṁ, idaṁ vacanamabraviṁ; ‘Kupathe vippanaṭṭhassa, saraṇaṁ hohi gotama’. 28 ‘Pāṇasantāraṇatthāya, piṇḍāya vicarāmahaṁ; Na te dhammakathākālo’, iccāha munisattamo. 29 Tadā punappunaṁ buddhaṁ, āyāciṁ dhammalālaso; Yo me dhammamadesesi, gambhīraṁ suññataṁ padaṁ. 30 Tassa dhammaṁ suṇitvāna, pāpuṇiṁ āsavakkhayaṁ; Parikkhīṇāyuko santo, aho satthānukampako. 31 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 32 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 33 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 34 Evaṁ thero viyākāsi, bāhiyo dārucīriyo; Saṅkārakūṭe patito, bhūtāviṭṭhāya gāviyā. 35 Attano pubbacariyaṁ, kittayitvā mahāmati; Parinibbāyi so thero, sāvatthiyaṁ puruttame. 36 Nagarā nikkhamanto taṁ, disvāna isisattamo; Dārucīradharaṁ dhīraṁ, bāhiyaṁ bāhitāgamaṁ. 37 Bhūmiyaṁ patitaṁ dantaṁ, indaketūva pātitaṁ; Gatāyuṁ sukkhakilesaṁ, jinasāsanakārakaṁ. 38 Tato āmantayī satthā, sāvake sāsane rate; ‘Gaṇhatha netvā jhāpetha, tanuṁ sabrahmacārino. 39 Thūpaṁ karotha pūjetha, nibbuto so mahāmati; Khippābhiññānamesaggo, sāvako me vacokaro. 40 Sahassamapi ce gāthā, anatthapadasañhitā; Ekaṁ gāthāpadaṁ seyyo, yaṁ sutvā upasammati. 41 Yattha āpo ca pathavī, tejo vāyo na gādhati; Na tattha sukkā jotanti, ādicco na pakāsati. 42 Na tattha candimā bhāti, tamo tattha na vijjati; Yadā ca attanā vedi, munimonena brāhmaṇo. 43 Atha rūpā arūpā ca, sukhadukkhā vimuccati’; Iccevaṁ abhaṇī nātho, tilokasaraṇo muni”. 44 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bāhiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 45 Bāhiyattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap5 0 Therāpadāna Buddhavagga 5. 3437 --- tha-ap5 1:0 Mahākassapattheraapadāna |1| “Padumuttarassa bhagavato, Lokajeṭṭhassa tādino; Nibbute lokanāthamhi, Pūjaṁ kubbanti satthuno. 2 Udaggacittā janatā, āmoditapamoditā; Tesu saṁvegajātesu, pīti me udapajjatha. 3 Ñātimitte samānetvā, idaṁ vacanamabraviṁ; Parinibbuto mahāvīro, handa pūjaṁ karomase. 4 Sādhūti te paṭissutvā, bhiyyo hāsaṁ janiṁsu me; Buddhasmiṁ lokanāthamhi, kāhāma puññasañcayaṁ. 5 Agghiyaṁ sukataṁ katvā, satahatthasamuggataṁ; Diyaḍḍhahatthapatthaṭaṁ, vimānaṁ nabhamuggataṁ. 6 Katvāna hammiyaṁ tattha, tālapantīhi cittitaṁ; Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, cetiyaṁ pūjayuttamaṁ. 7 Aggikkhandhova jalito, kiṁsuko iva phullito; Indalaṭṭhīva ākāse, obhāsati catuddisā. 8 Tattha cittaṁ pasādetvā, katvāna kusalaṁ bahuṁ; Pubbakammaṁ saritvāna, tidasaṁ upapajjahaṁ. 9 Sahassayuttaṁ hayavāhiṁ, Dibbayānamadhiṭṭhito; Ubbiddhaṁ bhavanaṁ mayhaṁ, Sattabhūmaṁ samuggataṁ. 10 Kūṭāgārasahassāni, sabbasoṇṇamayā ahuṁ; Jalanti sakatejena, disā sabbā pabhāsayaṁ. 11 Santi aññepi niyyūhā, lohitaṅgamayā tadā; Tepi jotanti ābhāya, samantā caturo disā. 12 Puññakammābhinibbattā, kūṭāgārā sunimmitā; Maṇimayāpi jotanti, disā dasa samantato. 13 Tesaṁ ujjotamānānaṁ, obhāso vipulo ahu; Sabbe deve abhibhomi, puññakammassidaṁ phalaṁ. 14 Saṭṭhikappasahassamhi, ubbiddho nāma khattiyo; Cāturanto vijitāvī, pathaviṁ āvasiṁ ahaṁ. 15 Tatheva bhaddake kappe, tiṁsakkhattuṁ ahosahaṁ; Sakakammābhiraddhomhi, cakkavattī mahabbalo. 16 Sattaratanasampanno, catudīpamhi issaro; Tatthāpi bhavanaṁ mayhaṁ, indalaṭṭhīva uggataṁ. 17 Āyāmato catubbīsaṁ, vitthārena ca dvādasa; Rammaṇaṁ nāma nagaraṁ, daḷhapākāratoraṇaṁ. 18 Āyāmato pañcasataṁ, vitthārena tadaḍḍhakaṁ; Ākiṇṇaṁ janakāyehi, tidasānaṁ puraṁ viya. 19 Yathā sūcighare sūcī, pakkhittā paṇṇavīsati; Aññamaññaṁ paghaṭṭenti, ākiṇṇaṁ hoti laṅkataṁ. 20 Evampi nagaraṁ mayhaṁ, hatthissarathasaṅkulaṁ; Manussehi sadākiṇṇaṁ, rammaṇaṁ nagaruttamaṁ. 21 Tattha bhutvā pivitvā ca, puna devattanaṁ gato; Bhave pacchimake mayhaṁ, ahosi kulasampadā. 22 Brāhmaññakulasambhūto, mahāratanasañcayo; Asītikoṭiyo hitvā, hiraññassāpi pabbajiṁ. 23 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 24 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mahākassapo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 25 Mahākassapattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap401 0 Therāpadāna Pilindavacchavagga 9. Sabbadāyakattheraapadāna |1| “Mahāsamuddaṁ ogayha, bhavanaṁ me sunimmitaṁ; Sunimmitā pokkharaṇī, cakkavākapakūjitā. 2 Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca; Nadī ca sandate tattha, supatitthā manoramā. 3 Macchakacchapasañchannā, nānādijasamotthatā; Mayūrakoñcābhirudā, kokilādīhi vagguhi. 4 Pārevatā ravihaṁsā ca, cakkavākā nadīcarā; Dindibhā sāḷikā cettha, pampakā jīvajīvakā. 5 Haṁsā koñcāpi naditā, kosiyā piṅgalā bahū; Sattaratanasampannā, maṇimuttikavālukā. 6 Sabbasoṇṇamayā rukkhā, nānāgandhasameritā; Ujjotenti divārattiṁ, bhavanaṁ sabbakālikaṁ. 7 Saṭṭhi tūriyasahassāni, sāyaṁ pāto pavajjare; Soḷasitthisahassāni, parivārenti maṁ sadā. 8 Abhinikkhamma bhavanā, sumedhaṁ lokanāyakaṁ; Pasannacitto sumano, vandayiṁ taṁ mahāyasaṁ. 9 Sambuddhaṁ abhivādetvā, sasaṅghaṁ taṁ nimantayiṁ; Adhivāsesi so dhīro, sumedho lokanāyako. 10 Mama dhammakathaṁ katvā, uyyojesi mahāmuni; Sambuddhaṁ abhivādetvā, bhavanaṁ me upāgamiṁ. 11 Āmantayiṁ parijanaṁ, ‘sabbe sannipatātha vo; Pubbaṇhasamayaṁ buddho, bhavanaṁ āgamissati. 12 Lābhā amhaṁ suladdhaṁ no, ye vasāma tavantike; Mayampi buddhaseṭṭhassa, pūjaṁ kassāma satthuno’. 13 Annapānaṁ paṭṭhapetvā, kālaṁ ārocayiṁ ahaṁ; Vasīsatasahassehi, upesi lokanāyako. 14 Pañcaṅgikehi tūriyehi, 3438 --- tha-ap401 1:14 paccuggamanamakāsahaṁ; Sabbasoṇṇamaye pīṭhe, nisīdi purisuttamo. 15 Uparicchadanaṁ āsi, sabbasoṇṇamayaṁ tadā; Bījaniyo pavāyanti, bhikkhusaṅghassa antare. 16 Pahūtenannapānena, bhikkhusaṅghamatappayiṁ; Paccekadussayugaḷe, bhikkhusaṅghassadāsahaṁ. 17 Yaṁ vadanti sumedhoti, lokāhutipaṭiggahaṁ; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 18 ‘Yo me annena pānena, sabbe ime ca tappayiṁ; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 19 Aṭṭhārase kappasate, devaloke ramissati; Sahassakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissati. 20 Upapajjati yaṁ yoniṁ, devattaṁ atha mānusaṁ; Sabbadā sabbasovaṇṇaṁ, chadanaṁ dhārayissati. 21 Tiṁsakappasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 22 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. 23 Bhikkhusaṅghe nisīditvā, sīhanādaṁ nadissati; Citake chattaṁ dhārenti, heṭṭhā chattamhi ḍayhatha’. 24 Sāmaññaṁ me anuppattaṁ, kilesā jhāpitā mayā; Maṇḍape rukkhamūle vā, santāpo me na vijjati. 25 Tiṁsakappasahassamhi, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, sabbadānassidaṁ phalaṁ. 26 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 27 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 28 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 29 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sabbadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 30 Sabbadāyakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap204 0 Therāpadāna Kaṇikārapupphiyavagga 2. Minelapupphiyattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇo bhagavā, sataraṁsī patāpavā; Caṅkamanaṁ samārūḷho, mettacitto sikhīsabho. 2 Pasannacitto sumano, vanditvā ñāṇamuttamaṁ; Minelapupphaṁ paggayha, buddhassa abhiropayiṁ. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Ekūnatiṁsakappamhi, sumeghaghananāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā minelapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Minelapupphiyattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap366 0 Therāpadāna Mandāravapupphiyavagga 4. Kesarapupphiyattheraapadāna |1| “Vijjādharo tadā āsiṁ, himavantamhi pabbate; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, caṅkamantaṁ mahāyasaṁ. 2 Tīṇi kesarapupphāni, sīse katvānahaṁ tadā; Upasaṅkamma sambuddhaṁ, vessabhuṁ abhipūjayiṁ. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kesarapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Kesarapupphiyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap358 0 Therāpadāna Saddasaññakavagga 6. Ambayāgudāyakattheraapadāna |1| “Sataraṁsī nāma sambuddho, sayambhū aparājito; Vuṭṭhahitvā samādhimhā, bhikkhāya mamupāgami. 2 Paccekabuddhaṁ disvāna, ambayāguṁ adāsahaṁ; Vippasannamanaṁ tassa, vippasannena cetasā. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ambayāguyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ambayāgudāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Ambayāgudāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap165 0 Therāpadāna Supāricariyavagga 3. 3439 --- tha-ap165 1:0 Khajjakadāyakattheraapadāna |1| “Tissassa kho bhagavato, pubbe phalamadāsahaṁ; Nāḷikerañca pādāsiṁ, khajjakaṁ abhisammataṁ. 2 Buddhassa tamahaṁ datvā, Tissassa tu mahesino; Modāmahaṁ kāmakāmī, Upapajjiṁ yamicchakaṁ. 3 Dvenavute ito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Ito terasakappamhi, rājā indasamo ahu; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā khajjakadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Khajjakadāyakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap563 0 Therāpadāna Yasavagga 11. Raṭṭhapālattheraapadāna |1| “Padumuttarassa bhagavato, Lokajeṭṭhassa tādino; Varanāgo mayā dinno, Īsādanto urūḷhavā. 2 Setacchattopasobhito, sakappano sahatthipo; Agghāpetvāna taṁ sabbaṁ, saṅghārāmaṁ akārayiṁ. 3 Catupaññāsasahassāni, pāsāde kārayiṁ ahaṁ; Mahoghadānaṁ karitvāna, niyyādesiṁ mahesino. 4 Anumodi mahāvīro, sayambhū aggapuggalo; Sabbe jane hāsayanto, desesi amataṁ padaṁ. 5 Taṁ me buddho viyākāsi, jalajuttamanāmako; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 6 ‘Catupaññāsasahassāni, pāsāde kārayī ayaṁ; Kathayissāmi vipākaṁ, suṇātha mama bhāsato. 7 Aṭṭhārasasahassāni, kūṭāgārā bhavissare; Byamhuttamamhi nibbattā, sabbasoṇṇamayā ca te. 8 Paññāsakkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissati; Aṭṭhapaññāsakkhattuñca, cakkavattī bhavissati. 9 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 10 Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito; Aḍḍhe kule mahābhoge, nibbattissati tāvade. 11 So pacchā pabbajitvāna, sukkamūlena codito; Raṭṭhapāloti nāmena, hessati satthu sāvako. 12 Padhānapahitatto so, upasanto nirūpadhi; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo’. 13 Uṭṭhāya abhinikkhamma, jahitā bhogasampadā; Kheḷapiṇḍeva bhogamhi, pemaṁ mayhaṁ na vijjati. 14 Vīriyaṁ me dhuradhorayhaṁ, yogakkhemādhivāhanaṁ; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, sammāsambuddhasāsane. 15 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 16 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 17 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 18 Itthaṁ sudaṁ āyasmā raṭṭhapālo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 19 Raṭṭhapālattherassāpadānaṁ ekādasamaṁ. 20 Yasavaggo chapaññāsamo. 21 Tassuddānaṁ 22 Yaso nadīkassapo ca, gayākimilavajjino; Duve uttarā bhaddajī, sivako upavāhano; Raṭṭhapālo ekasataṁ, gāthānaṁ pañcanavuti. 23 Therāpadānaṁ samattaṁ. tha-ap380 0 Therāpadāna Bodhivandanavagga 8. Sumanatālavaṇṭiyattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, tālavaṇṭamadāsahaṁ; Sumanehi paṭicchannaṁ, dhārayāmi mahārahaṁ. 2 Catunnavutito kappe, tālavaṇṭamadāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, tālavaṇṭassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sumanatālavaṇṭiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sumanatālavaṇṭiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap183 0 Therāpadāna 3440 --- tha-ap183 1:0 Kuṭajapupphiyavagga 1. Kuṭajapupphiyattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Sataraṁsiṁva uggataṁ; Disaṁ anuvilokentaṁ, Gacchantaṁ anilañjase. 2 Kuṭajaṁ pupphitaṁ disvā, saṁvitthatasamotthataṁ; Rukkhato ocinitvāna, phussassa abhiropayiṁ. 3 Dvenavute ito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Ito sattarase kappe, tayo āsuṁ supupphitā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kuṭajapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Kuṭajapupphiyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap287 0 Therāpadāna Paṇṇadāyakavagga 5. Maghavapupphiyattheraapadāna |1| “Nammadānadiyā tīre, sayambhū aparājito; Samādhiṁ so samāpanno, vippasanno anāvilo. 2 Disvā pasannasumano, sambuddhaṁ aparājitaṁ; Tāhaṁ maghavapupphena, sayambhuṁ pūjayiṁ tadā. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā maghavapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Maghavapupphiyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap482 0 Therāpadāna Naḷamālivagga 10 Pulinacaṅkamiyattheraapadāna |1| “Migaluddo pure āsiṁ, araññe kānane ahaṁ; Vātamigaṁ gavesanto, caṅkamaṁ addasaṁ ahaṁ. 2 Ucchaṅgena pulinaṁ gayha, caṅkame okiriṁ ahaṁ; Pasannacitto sumano, sugatassa sirīmato. 3 Ekatiṁse ito kappe, pulinaṁ okiriṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pulinassa idaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pulinacaṅkamiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Pulinacaṅkamiyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 9 Naḷamālivaggo aṭṭhacattālīsamo. 10 Tassuddānaṁ 11 Naḷamālī maṇidado, ukkāsatikabījanī; Kummāso ca kusaṭṭho ca, giripunnāgiyopi ca. 12 Vallikāro pānadhido, atho pulinacaṅkamo; Gāthāyo pañcanavuti, gaṇitāyo vibhāvibhi. tha-ap464 0 Therāpadāna Sālakusumiyavagga 2. Citakapūjakattheraapadāna |1| “Jhāyamānassa bhagavato, sikhino lokabandhuno; Aṭṭha campakapupphāni, citakaṁ abhiropayiṁ. 2 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, citapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā citakapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Citakapūjakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap261 0 Therāpadāna Thomakavagga 9. Kuṭidāyakattheraapadāna |1| “Vipinacārī sambuddho, rukkhamūle vasī tadā; Paṇṇasālaṁ karitvāna, adāsiṁ aparājite. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ paṇṇakuṭikaṁ adaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, kuṭidānassidaṁ phalaṁ. 3 Aṭṭhavīse ito kappe, soḷasāsiṁsu rājāno; Sabbattha abhivassīti, vuccare cakkavattino. 4 3441 --- tha-ap261 1:4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kuṭidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Kuṭidāyakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap99 0 Therāpadāna Sudhāvagga 7. Madhupiṇḍikattheraapadāna |1| “Vipine kānane disvā, appasadde nirākule; Siddhatthaṁ isinaṁ seṭṭhaṁ, āhutīnaṁ paṭiggahaṁ. 2 Nibbutattaṁ mahānāgaṁ, nisabhājāniyaṁ yathā; Osadhiṁva virocantaṁ, devasaṅghanamassitaṁ. 3 Vitti mamāhu tāvade, ñāṇaṁ uppajji tāvade; Vuṭṭhitassa samādhimhā, madhuṁ datvāna satthuno. 4 Vanditvā satthuno pāde, pakkāmiṁ pācināmukho; Catuttiṁsamhi kappamhi, rājā āsiṁ sudassano. 5 Madhu bhisehi savati, bhojanamhi ca tāvade; Madhuvassaṁ pavassittha, pubbakammassidaṁ phalaṁ. 6 Catunnavutito kappe, yaṁ madhuṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, madhudānassidaṁ phalaṁ. 7 Catuttiṁse ito kappe, cattāro te sudassanā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā madhupiṇḍiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Madhupiṇḍikattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap41 0 Therāpadāna Kuṇḍadhānavagga 9. Dhammacakkikattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, sīhāsanassa sammukhā; Dhammacakkaṁ me ṭhapitaṁ, sukataṁ viññuvaṇṇitaṁ. 2 Cāruvaṇṇova sobhāmi, sayoggabalavāhano; Parivārenti maṁ niccaṁ, anuyantā bahujjanā. 3 Saṭṭhitūriyasahassehi, paricāremahaṁ sadā; Parivārena sobhāmi, puññakammassidaṁ phalaṁ. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ cakkaṁ ṭhapayiṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, dhammacakkassidaṁ phalaṁ. 5 Ito ekādase kappe, aṭṭhāsiṁsu janādhipā; Sahassarājanāmena, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā dhammacakkiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Dhammacakkikattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap210 0 Therāpadāna Kaṇikārapupphiyavagga 8. Koraṇḍapupphiyattheraapadāna |1| “Akkantañca padaṁ disvā, cakkālaṅkārabhūsitaṁ; Padenānupadaṁ yanto, vipassissa mahesino. 2 Koraṇḍaṁ pupphitaṁ disvā, samūlaṁ pūjitaṁ mayā; Haṭṭho haṭṭhena cittena, avandiṁ padamuttamaṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Sattapaññāsakappamhi, eko vītamalo ahuṁ; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā koraṇḍapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Koraṇḍapupphiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap415 0 Therāpadāna Bhaddālivagga 3 Tiṇasūlakachādaniyattheraapadāna |1| “Jātiṁ jarañca maraṇaṁ, paccavekkhiṁ ahaṁ tadā; Ekako abhinikkhamma, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 2 Caramānonupubbena, gaṅgātīraṁ upāgamiṁ; Tatthaddasāsiṁ pathaviṁ, gaṅgātīre samunnataṁ. 3 Assamaṁ tattha māpetvā, vasāmi assame ahaṁ; Sukato caṅkamo mayhaṁ, nānādijagaṇāyuto. 4 Mamupenti ca vissatthā, kūjanti ca manoharaṁ; Ramamāno saha tehi, vasāmi assame ahaṁ. 5 Mama assamasāmantā, migarājā catukkamo; Āsayā abhinikkhamma, 3442 --- tha-ap415 1:5 gajji so asanī viya. 6 Nadite migarāje ca, hāso me udapajjatha; Migarājaṁ gavesanto, addasaṁ lokanāyakaṁ. 7 Disvānāhaṁ devadevaṁ, tissaṁ lokagganāyakaṁ; Haṭṭho haṭṭhena cittena, pūjayiṁ nāgakesaraṁ. 8 Uggacchantaṁva sūriyaṁ, sālarājaṁva pupphitaṁ; Osadhiṁva virocantaṁ, santhaviṁ lokanāyakaṁ. 9 ‘Tava ñāṇena sabbaññu, mocesimaṁ sadevakaṁ; Tavaṁ ārādhayitvāna, jātiyā parimuccare. 10 Adassanena sabbaññu, buddhānaṁ sabbadassinaṁ; Patantivīcinirayaṁ, rāgadosehi ophuṭā. 11 Tava dassanamāgamma, sabbaññu lokanāyaka; Pamuccanti bhavā sabbā, phusanti amataṁ padaṁ. 12 Yadā buddhā cakkhumanto, uppajjanti pabhaṅkarā; Kilese jhāpayitvāna, ālokaṁ dassayanti te’. 13 Kittayitvāna sambuddhaṁ, tissaṁ lokagganāyakaṁ; Haṭṭho haṭṭhena cittena, tiṇasūlaṁ apūjayiṁ. 14 Mama saṅkappamaññāya, tisso lokagganāyako; Sakāsane nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 15 ‘Yo maṁ pupphehi chādesi, pasanno sehi pāṇibhi; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 16 Pañcavīsatikkhattuṁ so, devarajjaṁ karissati; Pañcasattatikkhattuñca, cakkavattī bhavissati. 17 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Tassa kammanissandena, pupphānaṁ pūjanāya ca. 18 Sīsaṁnhāto cayaṁ poso, pupphamākaṅkhate yadi; Puññakammena saṁyuttaṁ, purato pātubhavissati. 19 Yaṁ yaṁ icchati kāmehi, taṁ taṁ pātubhavissati; Saṅkappaṁ paripūretvā, nibbāyissatināsavo’. 20 Aṭṭhārasamaṁ bhāṇavāraṁ. 21 Kilese jhāpayitvāna, sampajāno patissato; Ekāsane nisīditvā, arahattamapāpuṇiṁ. 22 Caṅkamanto nipajjanto, nisinno uda vā ṭhito; Buddhaseṭṭhaṁ saritvāna, viharāmi ahaṁ sadā. 23 Cīvare piṇḍapāte ca, paccaye sayanāsane; Tattha me ūnatā natthi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 24 So dāni patto amataṁ, santaṁ padamanuttaraṁ; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 25 Dvenavute ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 26 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 27 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 28 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 29 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tiṇasūlakachādaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 30 Tiṇasūlakachādaniyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap512 0 Therāpadāna Kaṇikāravagga 10 Nāḷikeraphaladāyakattheraapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, ārāmiko ahaṁ tadā; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, gacchantaṁ anilañjase. 2 Nāḷikeraphalaṁ gayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ; Ākāse ṭhitako santo, paṭiggaṇhi mahāyaso. 3 Vittisañjanano mayhaṁ, diṭṭhadhammasukhāvaho; Phalaṁ buddhassa datvāna, vippasannena cetasā. 4 Adhigacchiṁ tadā pītiṁ, vipulañca sukhuttamaṁ; Uppajjateva ratanaṁ, nibbattassa tahiṁ tahiṁ. 5 Ekanavutito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 6 Dibbacakkhu visuddhaṁ me, samādhikusalo ahaṁ; Abhiññāpāramippatto, phaladānassidaṁ phalaṁ. 7 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 8 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā nāḷikeraphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Nāḷikeraphaladāyakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 12 Kaṇikāravaggo ekapaññāsamo. 13 Tassuddānaṁ 14 Kaṇikārekapattā ca, kāsumārī tathāvaṭā; Pādañca mātuluṅgañca, ajelīmodameva ca. 15 Tālaṁ tathā nāḷikeraṁ, gāthāyo gaṇitā viha; Ekaṁ gāthāsataṁ hoti, ūnādhikavivajjitaṁ. tha-ap114 0 Therāpadāna Mahāparivāravagga 2. Sumaṅgalattheraapadāna |1| “Atthadassī jinavaro, lokajeṭṭho narāsabho; Vihārā abhinikkhamma, taḷākaṁ 3443 --- tha-ap114 1:1 upasaṅkami. 2 Nhatvā pitvā ca sambuddho, uttaritvekacīvaro; Aṭṭhāsi bhagavā tattha, vilokento disodisaṁ. 3 Bhavane upaviṭṭhohaṁ, addasaṁ lokanāyakaṁ; Haṭṭho haṭṭhena cittena, apphoṭesiṁ ahaṁ tadā. 4 Sataraṁsiṁva jotantaṁ, pabhāsantaṁva kañcanaṁ; Naccagīte payuttohaṁ, pañcaṅgatūriyamhi ca. 5 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Sabbe satte abhibhomi, vipulo hoti me yaso. 6 Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Attānaṁ tosayitvāna, pare tosesi tvaṁ muni. 7 Pariggahe nisīditvā, hāsaṁ katvāna subbate; Upaṭṭhahitvā sambuddhaṁ, tusitaṁ upapajjahaṁ. 8 Soḷaseto kappasate, dvinavaekacintitā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sumaṅgalo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Sumaṅgalattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap329 0 Therāpadāna Umāpupphiyavagga 7. Nigguṇḍipupphiyattheraapadāna |1| “Yadā devo devakāyā, cavate āyusaṅkhayā; Tayo saddā niccharanti, devānaṁ anumodataṁ. 2 ‘Ito bho sugatiṁ gaccha, manussānaṁ sahabyataṁ; Manussabhūto saddhamme, labha saddhaṁ anuttaraṁ. 3 Sā te saddhā niviṭṭhāssa, mūlajātā patiṭṭhitā; Yāvajīvaṁ asaṁhīrā, saddhamme suppavedite. 4 Kāyena kusalaṁ katvā, vācāya kusalaṁ bahuṁ; Manasā kusalaṁ katvā, abyāpajjaṁ nirūpadhiṁ. 5 Tato opadhikaṁ puññaṁ, katvā dānena taṁ bahuṁ; Aññepi macce saddhamme, brahmacariye nivesaya’. 6 Imāya anukampāya, devādevaṁ yadā vidū; Cavantaṁ anumodanti, ehi deva punappunaṁ. 7 ‘Saṁvego me tadā āsi, devasaṅghe samāgate; Kaṁsu nāma ahaṁ yoniṁ, gamissāmi ito cuto’. 8 Mama saṁvegamaññāya, samaṇo bhāvitindriyo; Mamuddharitukāmo so, āgacchi mama santikaṁ. 9 Sumano nāma nāmena, padumuttarasāvako; Atthadhammānusāsitvā, saṁvejesi mamaṁ tadā. 10 Dvādasamaṁ bhāṇavāraṁ. 11 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, buddhe cittaṁ pasādayiṁ; Taṁ dhīraṁ abhivādetvā, tattha kālaṅkato ahaṁ. 12 Upapajjiṁ sa tattheva, sukkamūlena codito; Vasanto mātukucchimhi, puna dhāreti mātuyā. 13 Tamhā kāyā cavitvāna, tidase upapajjahaṁ; Etthantare na passāmi, domanassamahaṁ tadā. 14 Tāvatiṁsā cavitvāna, mātukucchiṁ samokkamiṁ; Nikkhamitvāna kucchimhā, kaṇhasukkaṁ ajānahaṁ. 15 Jātiyā sattavassova, ārāmaṁ pāvisiṁ ahaṁ; Gotamassa bhagavato, sakyaputtassa tādino. 16 Vitthārike pāvacane, bāhujaññamhi sāsane; Addasaṁ sāsanakare, bhikkhavo tattha satthuno. 17 Sāvatthi nāma nagaraṁ, rājā tatthāsi kosalo; Rathena nāgayuttena, upesi bodhimuttamaṁ. 18 Tassāhaṁ nāgaṁ disvāna, pubbakammaṁ anussariṁ; Añjaliṁ paggahetvāna, samayaṁ agamāsahaṁ. 19 Jātiyā sattavassova, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Yo so buddhaṁ upaṭṭhāsi, ānando nāma sāvako. 20 Gatimā dhitimā ceva, satimā ca bahussuto; Rañño cittaṁ pasādento, niyyādesi mahājuti. 21 Tassāhaṁ dhammaṁ sutvāna, pubbakammaṁ anussariṁ; Tattheva ṭhitako santo, arahattamapāpuṇiṁ. 22 Ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā, sire katvāna añjaliṁ; Sambuddhaṁ abhivādetvā, imaṁ vācaṁ udīrayiṁ. 23 ‘Padumuttarabuddhassa, dvipadindassa satthuno; Nigguṇḍipupphaṁ paggayha, sīhāsane ṭhapesahaṁ. 24 Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha; Pattomhi acalaṁ ṭhānaṁ, hitvā jayaparājayaṁ’. 25 Pañcavīsasahassamhi, kappānaṁ manujādhipā; Abbudanirabbudāni, aṭṭhaṭṭhāsiṁsu khattiyā. 26 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 27 Itthaṁ sudaṁ āyasmā nigguṇḍipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 28 Nigguṇḍipupphiyattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap317 0 Therāpadāna 3444 --- tha-ap317 1:0 Ārakkhadāyakavagga 5. Pupphāsanadāyakattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Pītaraṁsiṁva bhāṇumaṁ; Avidūrena gacchantaṁ, Siddhatthaṁ aparājitaṁ. 2 Tassa paccuggamitvāna, pavesetvāna assamaṁ; Pupphāsanaṁ mayā dinnaṁ, vippasannena cetasā. 3 Añjaliṁ paggahetvāna, vedajāto tadā ahaṁ; Buddhe cittaṁ pasādetvā, taṁ kammaṁ pariṇāmayiṁ. 4 Yaṁ me atthi kataṁ puññaṁ, sayambhumhaparājite; Sabbena tena kusalena, vimalo homi sāsane. 5 Catunnavutito kappe, pupphāsanamadaṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphāsanassidaṁ phalaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pupphāsanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Pupphāsanadāyakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap30 0 Therāpadāna Subhūtivagga 8 Uttiyattheraapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, susumāro ahaṁ tadā; Sagocarappasutohaṁ, nadītitthaṁ agacchahaṁ. 2 Siddhattho tamhi samaye, sayambhū aggapuggalo; Nadiṁ taritukāmo so, nadītitthaṁ upāgami. 3 Upāgate ca sambuddhe, ahampi tatthupāgamiṁ; Upagantvāna sambuddhaṁ, imaṁ vācaṁ udīrayiṁ. 4 ‘Abhirūha mahāvīra, tāressāmi ahaṁ tuvaṁ; Pettikaṁ visayaṁ mayhaṁ, anukampa mahāmuni’. 5 Mama uggajjanaṁ sutvā, abhirūhi mahāmuni; Haṭṭho haṭṭhena cittena, tāresiṁ lokanāyakaṁ. 6 Nadiyā pārime tīre, siddhattho lokanāyako; Assāsesi mamaṁ tattha, amataṁ pāpuṇissasi. 7 Tamhā kāyā cavitvāna, devalokaṁ āgacchahaṁ; Dibbasukhaṁ anubhaviṁ, accharāhi purakkhato. 8 Sattakkhattuñca devindo, devarajjamakāsahaṁ; Tīṇikkhattuṁ cakkavattī, mahiyā issaro ahuṁ. 9 Vivekamanuyuttohaṁ, nipako ca susaṁvuto; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, sammāsambuddhasāsane. 10 Catunnavutito kappe, tāresiṁ yaṁ narāsabhaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, taraṇāya idaṁ phalaṁ. 11 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 12 Itthaṁ sudaṁ āyasmā uttiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 13 Uttiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap55 0 Therāpadāna Bījanivagga 3. Sayanadāyakattheraapadāna |1| “Padumuttarabuddhassa, sabbalokānukampino; Sayanaṁ tassa pādāsiṁ, vippasannena cetasā. 2 Tena sayanadānena, sukhette bījasampadā; Bhogā nibbattare tassa, sayanassa idaṁ phalaṁ. 3 Ākāse seyyaṁ kappemi, dhāremi pathaviṁ imaṁ; Pāṇesu me issariyaṁ, sayanassa idaṁ phalaṁ. 4 Pañcakappasahassamhi, aṭṭha āsuṁ mahātejā; Catuttiṁse kappasate, caturo ca mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sayanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sayanadāyakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap275 0 Therāpadāna Suvaṇṇabibbohanavagga 3 Caṅkoṭakiyattheraapadāna |1| “Mahāsamuddaṁ nissāya, vasatī pabbatantare; Paccuggantvāna katvāna, caṅkoṭaka madāsahaṁ. 2 Siddhatthassa mahesino, sabbasattānukampino; Pupphacaṅkoṭakaṁ datvā, kappaṁ saggamhi modahaṁ. 3 Catunnavutito kappe, caṅkoṭakamadaṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, caṅkoṭakassidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā caṅkoṭakiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Caṅkoṭakiyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap470 0 Therāpadāna Sālakusumiyavagga 8 3445 --- tha-ap470 1:0 Pilakkhaphaladāyakattheraapadāna |1| “Vanantare buddhaṁ disvā, atthadassiṁ mahāyasaṁ; Pasannacitto sumano, pilakkhassa phalaṁ adā. 2 Aṭṭhārase kappasate, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pilakkhaphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Pilakkhaphaladāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap496 0 Therāpadāna Kiṅkaṇipupphavagga 4. Kiṁsukapupphiyattheraapadāna |1| “Kiṁsukaṁ pupphitaṁ disvā, paggahetvāna añjaliṁ; Buddhaseṭṭhaṁ saritvāna, ākāse abhipūjayiṁ. 2 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 3 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kiṁsukapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Kiṁsukapupphiyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap293 0 Therāpadāna Citakapūjakavagga 1. Citakapūjakattheraapadāna |1| “Ajito nāma nāmena, ahosiṁ brāhmaṇo tadā; Āhutiṁ yiṭṭhukāmohaṁ, nānāpupphaṁ samānayiṁ. 2 Jalantaṁ citakaṁ disvā, sikhino lokabandhuno; Tañca pupphaṁ samānetvā, citake okiriṁ ahaṁ. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Sattavīse ito kappe, sattāsuṁ manujādhipā; Supajjalitanāmā te, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā citakapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Citakapūjakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap394 0 Therāpadāna Pilindavacchavagga 2. Selattheraapadāna |1| “Nagare haṁsavatiyā, vīthisāmī ahosahaṁ; Mama ñātī samānetvā, idaṁ vacanamabraviṁ. 2 ‘Buddho loke samuppanno, puññakkhetto anuttaro; Āsi so sabbalokassa, āhutīnaṁ paṭiggaho. 3 Khattiyā negamā ceva, mahāsālā ca brāhmaṇā; Pasannacittā sumanā, pūgadhammaṁ akaṁsu te. 4 Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā; Pasannacittā sumanā, pūgadhammaṁ akaṁsu te. 5 Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā; Pasannacittā sumanā, pūgadhammaṁ akaṁsu te. 6 Āḷārikā kappakā ca, nhāpakā mālakārakā; Pasannacittā sumanā, pūgadhammaṁ akaṁsu te. 7 Rajakā pesakārā ca, cammakārā ca nhāpitā; Pasannacittā sumanā, pūgadhammaṁ akaṁsu te. 8 Usukārā bhamakārā, cammakārā ca tacchakā; Pasannacittā sumanā, pūgadhammaṁ akaṁsu te. 9 Kammārā soṇṇakārā ca, tipulohakarā tathā; Pasannacittā sumanā, pūgadhammaṁ akaṁsu te. 10 Bhatakā ceṭakā ceva, dāsakammakarā bahū; Yathāsakena thāmena, pūgadhammaṁ akaṁsu te. 11 Udahārā kaṭṭhahārā, kassakā tiṇahārakā; Yathāsakena thāmena, pūgadhammaṁ akaṁsu te. 12 Pupphikā mālikā ceva, paṇṇikā phalahārakā; Yathāsakena thāmena, pūgadhammaṁ akaṁsu te. 13 Gaṇikā kumbhadāsī ca, pūvikā macchikāpi ca; Yathāsakena thāmena, pūgadhammaṁ akaṁsu te. 14 Etha sabbe samāgantvā, gaṇaṁ bandhāma ekato; Adhikāraṁ karissāma, puññakkhette anuttare’. 15 Te me sutvāna 3446 --- tha-ap394 1:15 vacanaṁ, gaṇaṁ bandhiṁsu tāvade; ‘Upaṭṭhānasālaṁ sukataṁ, bhikkhusaṅghassa kārayuṁ’. 16 Niṭṭhāpetvāna taṁ sālaṁ, udaggo tuṭṭhamānaso; Pareto tehi sabbehi, sambuddhamupasaṅkamiṁ. 17 Upasaṅkamma sambuddhaṁ, lokanāthaṁ narāsabhaṁ; Vanditvā satthuno pāde, idaṁ vacanamabraviṁ. 18 ‘Ime tīṇi satā vīra, Purisā ekato gaṇā; Upaṭṭhānasālaṁ sukataṁ, Niyyādenti tuvaṁ muni. 19 Bhikkhusaṅghassa purato, sampaṭicchitva cakkhumā’; Tiṇṇaṁ satānaṁ purato, imā gāthā abhāsatha. 20 ‘Tisatāpi ca jeṭṭho ca, anuvattiṁsu ekato; Sampattiñhi karitvāna, sabbe anubhavissatha. 21 Pacchime bhave sampatte, sītibhāvamanuttaraṁ; Ajaraṁ amataṁ santaṁ, nibbānaṁ phassayissatha’. 22 Evaṁ buddho viyākāsi, sabbaññū samaṇuttaro; Buddhassa vacanaṁ sutvā, somanassaṁ pavedayiṁ. 23 Tiṁsa kappasahassāni, devaloke ramiṁ ahaṁ; Devādhipo pañcasataṁ, devarajjamakārayiṁ. 24 Sahassakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī ahosahaṁ; Devarajjaṁ karontassa, mahādevā avandisuṁ. 25 Idha mānusake rajjaṁ, parisā honti bandhavā; Pacchime bhave sampatte, vāseṭṭho nāma brāhmaṇo. 26 Asītikoṭi nicayo, tassa putto ahosahaṁ; Selo iti mamaṁ nāmaṁ, chaḷaṅge pāramiṁ gato. 27 Jaṅghāvihāraṁ vicaraṁ, sasissehi purakkhato; Jaṭābhārikabharitaṁ, keṇiyaṁ nāma tāpasaṁ. 28 Paṭiyattāhutiṁ disvā, idaṁ vacanamabraviṁ; ‘Āvāho vā vivāho vā, rājā vā te nimantito’. 29 ‘Āhutiṁ yiṭṭhukāmohaṁ, brāhmaṇe devasammate; Na nimantemi rājānaṁ, āhutī me na vijjati. 30 Na catthi mayhamāvāho, vivāho me na vijjati; Sakyānaṁ nandijanano, seṭṭho loke sadevake. 31 Sabbalokahitatthāya, sabbasattasukhāvaho; So me nimantito ajja, tassetaṁ paṭiyādanaṁ. 32 Timbarūsakavaṇṇābho, appameyyo anūpamo; Rūpenāsadiso buddho, svātanāya nimantito. 33 Ukkāmukhapahaṭṭhova, khadiraṅgārasannibho; Vijjūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito. 34 Pabbatagge yathā acci, puṇṇamāyeva candimā; Naḷaggivaṇṇasaṅkāso, so me buddho nimantito. 35 Asambhīto bhayātīto, bhavantakaraṇo muni; Sīhūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito. 36 Kusalo buddhadhammehi, apasayho parehi so; Nāgūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito. 37 Saddhammācārakusalo, buddhanāgo asādiso; Usabhūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito. 38 Anantavaṇṇo amitayaso, Vicittasabbalakkhaṇo; Sakkūpamo mahāvīro, So me buddho nimantito. 39 Vasī gaṇī patāpī ca, tejassī ca durāsado; Brahmūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito. 40 Pattadhammo dasabalo, balātibalapārago; Dharaṇūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito. 41 Sīlavīcisamākiṇṇo, dhammaviññāṇakhobhito; Udadhūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito. 42 Durāsado duppasaho, acalo uggato brahā; Nerūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito. 43 Anantañāṇo asamasamo, Atulo aggataṁ gato; Gaganūpamo mahāvīro, So me buddho nimantito. 44 Pannarasamaṁ bhāṇavāraṁ. 45 Patiṭṭhā bhayabhītānaṁ, tāṇo saraṇagāminaṁ; Assāsako mahāvīro, so me buddho nimantito. 46 Āsayo buddhimantānaṁ, puññakkhettaṁ sukhesinaṁ; Ratanākaro mahāvīro, so me buddho nimantito. 47 Assāsako vedakaro, sāmaññaphaladāyako; Meghūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito. 48 Lokacakkhu mahātejo, sabbatamavinodano; Sūriyūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito. 49 Ārammaṇavimuttīsu, sabhāvadassano muni; Candūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito. 50 Buddho samussito loke, lakkhaṇehi alaṅkato; Appameyyo mahāvīro, so me buddho nimantito. 51 Yassa ñāṇaṁ appameyyaṁ, sīlaṁ yassa anūpamaṁ; Vimutti asadisā yassa, so me buddho nimantito. 52 Yassa dhīti asadisā, thāmo yassa acintiyo; Yassa parakkamo jeṭṭho, so me buddho nimantito. 53 Rāgo doso ca moho ca, visā sabbe samūhatā; Agadūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito. 54 Klesabyādhibahudukkha, sabbatamavinodano; Vejjūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito’. 55 Buddhoti bho yaṁ vadesi, ghosopeso sudullabho; Buddho buddhoti sutvāna, pīti me udapajjatha. 56 Abbhantaraṁ agaṇhantaṁ, pīti me bahi nicchare; Sohaṁ pītimano santo, idaṁ vacanamabraviṁ. 57 ‘Kahaṁ nu kho so bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Tattha gantvā namassissaṁ, sāmaññaphaladāyakaṁ. 3447 --- tha-ap394 1:57 58 Paggayha dakkhiṇaṁ bāhuṁ, vedajāto katañjalī; Ācikkhi me dhammarājaṁ, sokasallavinodanaṁ’. 59 ‘Udentaṁva mahāmeghaṁ, nīlaṁ añjanasannibhaṁ; Sāgaraṁ viya dissantaṁ, passasetaṁ mahāvanaṁ. 60 Ettha so vasate buddho, adantadamako muni; Vinayanto ca veneyye, bodhento bodhipakkhiye’. 61 Pipāsitova udakaṁ, bhojanaṁva jighacchito; Gāvī yathā vacchagiddhā, evāhaṁ viciniṁ jinaṁ. 62 Ācāraupacāraññū, dhammānucchavisaṁvaraṁ; Sikkhāpemi sake sisse, gacchante jinasantikaṁ. 63 ‘Durāsadā bhagavanto, sīhāva ekacārino; Pade padaṁ nikkhipantā, āgaccheyyātha māṇavā. 64 Āsīviso yathā ghoro, migarājāva kesarī; Mattova kuñjaro dantī, evaṁ buddhā durāsadā. 65 Ukkāsitañca khipitaṁ, ajjhupekkhiya māṇavā; Pade padaṁ nikkhipantā, upetha buddhasantikaṁ. 66 Paṭisallānagarukā, appasaddā durāsadā; Durūpasaṅkamā buddhā, garū honti sadevake. 67 Yadāhaṁ pañhaṁ pucchāmi, paṭisammodayāmi vā; Appasaddā tadā hotha, munibhūtāva tiṭṭhatha. 68 Yaṁ so deseti sambuddho, khemaṁ nibbānapattiyā; Tamevatthaṁ nisāmetha, saddhammasavanaṁ sukhaṁ’. 69 Upasaṅkamma sambuddhaṁ, sammodiṁ muninā ahaṁ; Taṁ kathaṁ vītisāretvā, lakkhaṇe upadhārayiṁ. 70 Lakkhaṇe dve ca kaṅkhāmi, passāmi tiṁsalakkhaṇe; Kosohitavatthaguyhaṁ, iddhiyā dassayī muni. 71 Jivhaṁ ninnāmayitvāna, kaṇṇasote ca nāsike; Paṭimasi nalāṭantaṁ, kevalaṁ chādayī jino. 72 Tassāhaṁ lakkhaṇe disvā, paripuṇṇe sabyañjane; Buddhoti niṭṭhaṁ gantvāna, saha sissehi pabbajiṁ. 73 Satehi tīhi sahito, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Addhamāse asampatte, sabbe pattāmha nibbutiṁ. 74 Ekato kammaṁ katvāna, puññakkhette anuttare; Ekato saṁsaritvāna, ekato vinivattayuṁ. 75 Gopānasiyo datvāna, pūgadhamme vasiṁ ahaṁ; Tena kammena sukatena, aṭṭha hetū labhāmahaṁ. 76 Disāsu pūjito homi, bhogā ca amitā mama; Patiṭṭhā homi sabbesaṁ, tāso mama na vijjati. 77 Byādhayo me na vijjanti, dīghāyuṁ pālayāmi ca; Sukhumacchaviko homi, āvāse patthite vase. 78 Aṭṭha gopānasī datvā, pūgadhamme vasiṁ ahaṁ; Paṭisambhidārahattañca, etaṁ me aparaṭṭhamaṁ. 79 Sabbavositavosāno, katakicco anāsavo; Aṭṭhagopānasī nāma, tava putto mahāmuni. 80 Pañca thambhāni datvāna, pūgadhamme vasiṁ ahaṁ; Tena kammena sukatena, pañca hetū labhāmahaṁ. 81 Acalo homi mettāya, anūnaṅgo bhavāmahaṁ; Ādeyyavacano homi, na dhaṁsemi yathā ahaṁ. 82 Abhantaṁ hoti me cittaṁ, akhilo homi kassaci; Tena kammena sukatena, vimalo homi sāsane. 83 Sagāravo sappatisso, katakicco anāsavo; Sāvako te mahāvīra, bhikkhu taṁ vandate muni. 84 Katvā sukatapallaṅkaṁ, sālāyaṁ paññapesahaṁ; Tena kammena sukatena, pañca hetū labhāmahaṁ. 85 Ucce kule pajāyitvā, mahābhogo bhavāmahaṁ; Sabbasampattiko homi, maccheraṁ me na vijjati. 86 Gamane patthite mayhaṁ, pallaṅko upatiṭṭhati; Saha pallaṅkaseṭṭhena, gacchāmi mama patthitaṁ. 87 Tena pallaṅkadānena, tamaṁ sabbaṁ vinodayiṁ; Sabbābhiññābalappatto, thero vandati taṁ muni. 88 Parakiccattakiccāni, sabbakiccāni sādhayiṁ; Tena kammena sukatena, pāvisiṁ abhayaṁ puraṁ. 89 Pariniṭṭhitasālamhi, paribhogamadāsahaṁ; Tena kammena sukatena, seṭṭhattaṁ ajjhupāgato. 90 Ye keci damakā loke, hatthiasse damenti ye; Karitvā kāraṇā nānā, dāruṇena damenti te. 91 Na hevaṁ tvaṁ mahāvīra, damesi naranāriyo; Adaṇḍena asatthena, damesi uttame dame. 92 Dānassa vaṇṇe kittento, desanākusalo muni; Ekapañhaṁ kathentova, bodhesi tisate muni. 93 Dantā mayaṁ sārathinā, suvimuttā anāsavā; Sabbābhiññābalapattā, nibbutā upadhikkhaye. 94 Satasahassito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Atikkantā bhayā sabbe, sālādānassidaṁ phalaṁ. 95 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 96 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 97 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 98 Itthaṁ sudaṁ āyasmā selo sapariso bhagavato santike imā gāthāyo abhāsitthāti. 99 Selattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap197 0 Therāpadāna Tamālapupphiyavagga 5. 3448 --- tha-ap197 1:0 Aṅkolakattheraapadāna |1| “Aṅkolaṁ pupphitaṁ disvā, mālāvaraṁ sakosakaṁ; Ocinitvāna taṁ pupphaṁ, agamaṁ buddhasantikaṁ. 2 Siddhattho tamhi samaye, patilīno mahāmuni; Muhuttaṁ paṭimānetvā, guhāyaṁ pupphamokiriṁ. 3 Catunnavutito kappe, Yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, Pupphadānassidaṁ phalaṁ. 4 Chattiṁsamhi ito kappe, āseko devagajjito; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā aṅkolako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Aṅkolakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap549 0 Therāpadāna Bhaddiyavagga 7. Abhayattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Saraṇagamane kiñci, nivesesi tathāgato; Kiñci sīle nivesesi, dasakammapathuttame. 3 Deti kassaci so vīro, sāmaññaphalamuttamaṁ; Samāpattī tathā aṭṭha, tisso vijjā pavecchati. 4 Chaḷabhiññāsu yojesi, kiñci sattaṁ naruttamo; Deti kassaci nātho so, catasso paṭisambhidā. 5 Bodhaneyyaṁ pajaṁ disvā, asaṅkheyyampi yojanaṁ; Khaṇena upagantvāna, vineti narasārathi. 6 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, ahosiṁ brāhmaṇatrajo; Pāragū sabbavedānaṁ, veyyākaraṇasammato. 7 Niruttiyā ca kusalo, nighaṇḍumhi visārado; Padako keṭubhavidū, chandovicitikovido. 8 Jaṅghāvihāraṁ vicaraṁ, haṁsārāmamupeccahaṁ; Addasaṁ varadaṁ seṭṭhaṁ, mahājanapurakkhataṁ. 9 Desentaṁ virajaṁ dhammaṁ, paccanīkamatī ahaṁ; Upetvā tassa kalyāṇaṁ, sutvāna vimalaṁ ahaṁ. 10 Byāhataṁ punaruttaṁ vā, apatthaṁ vā niratthakaṁ; Nāddasaṁ tassa munino, tato pabbajito ahaṁ. 11 Nacireneva kālena, sabbasattavisārado; Nipuṇo buddhavacane, ahosiṁ guṇisammato. 12 Tadā catasso gāthāyo, ganthayitvā subyañjanā; Santhavitvā tilokaggaṁ, desayissaṁ dine dine. 13 ‘Virattosi mahāvīro, saṁsāre sabhaye vasaṁ; Karuṇāya na nibbāyi, tato kāruṇiko muni. 14 Puthujjano vayo santo, na kilesavaso ahu; Sampajāno satiyutto, tasmā eso acintiyo. 15 Dubbalāni kilesāni, yassāsayagatāni me; Ñāṇaggiparidaḍḍhāni, na khīyiṁsu tamabbhutaṁ. 16 Yo sabbalokassa garu, loko yassa tathā garu; Tathāpi lokācariyo, loko tassānuvattako’. 17 Evamādīhi sambuddhaṁ, kittayaṁ dhammadesanaṁ; Yāvajīvaṁ karitvāna, gato saggaṁ tato cuto. 18 Satasahassito kappe, yaṁ buddhamabhikittayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, kittanāya idaṁ phalaṁ. 19 Devaloke mahārajjaṁ, pādesiṁ kañcanagghiyaṁ; Cakkavattī mahārajjaṁ, bahusonubhaviṁ ahaṁ. 20 Duve bhave pajāyāmi, devatte atha mānuse; Aññaṁ gatiṁ na jānāmi, kittanāya idaṁ phalaṁ. 21 Duve kule pajāyāmi, khattiye atha brāhmaṇe; Nīce kule na jāyāmi, kittanāya idaṁ phalaṁ. 22 Pacchime ca bhave dāni, giribbajapuruttame; Raññohaṁ bimbisārassa, putto nāmena cābhayo. 23 Pāpamittavasaṁ gantvā, nigaṇṭhena vimohito; Pesito nāṭaputtena, buddhaseṭṭhamupeccahaṁ. 24 Pucchitvā nipuṇaṁ pañhaṁ, sutvā byākaraṇuttamaṁ; Pabbajitvāna naciraṁ, arahattamapāpuṇiṁ. 25 Kittayitvā jinavaraṁ, kittito homi sabbadā; Sugandhadehavadano, āsiṁ sukhasamappito. 26 Tikkhahāsalahupañño, mahāpañño tathevahaṁ; Vicittapaṭibhāno ca, tassa kammassa vāhasā. 27 Abhitthavitvā padumuttarāhaṁ, Pasannacitto asamaṁ sayambhuṁ; Na gacchi kappāni apāyabhūmiṁ, Sataṁsahassāni balena tassa. 28 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 29 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 30 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 31 Itthaṁ sudaṁ āyasmā abhayo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 32 Abhayattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap372 0 Therāpadāna Mandāravapupphiyavagga 10 3449 --- tha-ap372 1:0 Saḷalapupphiyattheraapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, ahosiṁ kinnaro tadā; Tatthaddasaṁ devadevaṁ, caṅkamantaṁ narāsabhaṁ. 2 Ocinitvāna saḷalaṁ, pupphaṁ buddhassadāsahaṁ; Upasiṅghi mahāvīro, saḷalaṁ devagandhikaṁ. 3 Paṭiggahetvā sambuddho, vipassī lokanāyako; Upasiṅghi mahāvīro, pekkhamānassa me sato. 4 Pasannacitto sumano, vanditvā dvipaduttamaṁ; Añjaliṁ paggahetvāna, puna pabbatamāruhiṁ. 5 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā saḷalapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Saḷalapupphiyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 9 Mandāravapupphiyavaggo sattatiṁsatimo. 10 Tassuddānaṁ 11 Mandāravañca kakkāru, bhisakesarapupphiyo; Aṅkolako kadambī ca, uddālī ekacampako; Timiraṁ saḷalañceva, gāthā tālīsameva ca. tha-ap171 0 Therāpadāna Supāricariyavagga 9. Samādapakattheraapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, mahāpūgagaṇo ahu; Tesāhaṁ pavaro āsiṁ, mama baddhacarā ca te. 2 Sabbe te sannipātetvā, puññakamme samādayiṁ; Māḷaṁ kassāma saṅghassa, puññakkhettaṁ anuttaraṁ. 3 Sādhūti te paṭissutvā, mama chandavasānugā; Niṭṭhāpetvā ca taṁ māḷaṁ, vipassissa adamhase. 4 Ekanavutito kappe, yaṁ māḷamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, māḷadānassidaṁ phalaṁ. 5 Ekūnasattatikappe, eko āsi janādhipo; Ādeyyo nāma nāmena, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā samādapako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Samādapakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap188 0 Therāpadāna Kuṭajapupphiyavagga 6 Bodhiupaṭṭhākattheraapadāna |1| “Nagare rammavatiyā, āsiṁ murajavādako; Niccupaṭṭhānayuttomhi, gatohaṁ bodhimuttamaṁ. 2 Sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhitvā, sukkamūlena codito; Aṭṭhārasakappasate, duggatiṁ nupapajjahaṁ. 3 Pannarase kappasate, ito āsiṁ janādhipo; Murajo nāma nāmena, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bodhiupaṭṭhāko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Bodhiupaṭṭhākattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap556 0 Therāpadāna Yasavagga 4 Kimilattheraapadāna |1| “Nibbute kakusandhamhi, brāhmaṇamhi vusīmati; Gahetvā salalaṁ mālaṁ, maṇḍapaṁ kārayiṁ ahaṁ. 2 Tāvatiṁsaṁ gato santo, labhimha byamhamuttamaṁ; Aññe devetirocāmi, puññakammassidaṁ phalaṁ. 3 Divā vā yadi vā rattiṁ, caṅkamanto ṭhito cahaṁ; Channo salalapupphehi, puññakammassidaṁ phalaṁ. 4 Imasmiṁyeva kappamhi, yaṁ buddhamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 6 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kimilo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Kimilattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap150 0 Therāpadāna Chattavagga 8. Phalakadāyakattheraapadāna |1| “Yānakāro pure āsiṁ, dārukamme susikkhito; 3450 --- tha-ap150 1:1 Candanaṁ phalakaṁ katvā, adāsiṁ lokabandhuno. 2 Pabhāsati idaṁ byamhaṁ, suvaṇṇassa sunimmitaṁ; Hatthiyānaṁ assayānaṁ, dibbayānaṁ upaṭṭhitaṁ. 3 Pāsādā sivikā ceva, Nibbattanti yadicchakaṁ; Akkhobhaṁ ratanaṁ mayhaṁ, Phalakassa idaṁ phalaṁ. 4 Ekanavutito kappe, phalakaṁ yamahaṁ dadiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, phalakassa idaṁ phalaṁ. 5 Sattapaññāsakappamhi, caturo nimmitāvhayā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā phalakadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Phalakadāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap353 0 Therāpadāna Saddasaññakavagga 1. Saddasaññakattheraapadāna |1| “Migaluddo pure āsiṁ, araññe kānane ahaṁ; Tatthaddasāsiṁ sambuddhaṁ, devasaṅghapurakkhataṁ. 2 Catusaccaṁ pakāsentaṁ, uddharantaṁ mahājanaṁ; Assosiṁ madhuraṁ vācaṁ, karavīkarudopamaṁ. 3 Brahmasarassa munino, sikhino lokabandhuno; Ghose cittaṁ pasādetvā, pattomhi āsavakkhayaṁ. 4 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pasādassa idaṁ phalaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā saddasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Saddasaññakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap254 0 Therāpadāna Thomakavagga 2. Ekāsanadāyakattheraapadāna |1| “Vijahitvā devavaṇṇaṁ, sabhariyo idhāgamiṁ; Adhikāraṁ kattukāmo, buddhaseṭṭhassa sāsane. 2 Devalo nāma nāmena, padumuttarasāvako; Tassa bhikkhā mayā dinnā, vippasannena cetasā. 3 Satasahassito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, piṇḍapātassidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekāsanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Ekāsanadāyakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap451 0 Therāpadāna Vibhītakavagga 9 Vedikārakattheraapadāna |1| “Padumuttarassa bhagavato, Bodhiyā pādaputtame; Vedikaṁ sukataṁ katvā, Sakaṁ cittaṁ pasādayiṁ. 2 Atoḷārāni bhaṇḍāni, katāni akatāni ca; Antalikkhā pavassanti, vedikāya idaṁ phalaṁ. 3 Ubhato byūḷhasaṅgāme, pakkhandanto bhayānake; Bhayabheravaṁ na passāmi, vedikāya idaṁ phalaṁ. 4 Mama saṅkappamaññāya, byamhaṁ nibbattate subhaṁ; Sayanāni mahagghāni, vedikāya idaṁ phalaṁ. 5 Satasahassito kappe, yaṁ vedikamakārayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, vedikāya idaṁ phalaṁ. 6 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 7 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā vedikārako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Vedikārakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap489 0 Therāpadāna Paṁsukūlavagga 7 Pulinuppādakattheraapadāna |1| “Pabbate himavantamhi, devalo nāma tāpaso; Tattha me caṅkamo āsi, amanussehi māpito. 2 Jaṭābhārena bharito, kamaṇḍaludharo sadā; Uttamatthaṁ gavesanto, vipinā nikkhamiṁ tadā. 3 3451 --- tha-ap489 1:3 Cullāsītisahassāni, sissā mayhaṁ upaṭṭhahuṁ; Sakakammābhipasutā, vasanti vipine tadā. 4 Assamā abhinikkhamma, akaṁ pulinacetiyaṁ; Nānāpupphaṁ samānetvā, taṁ cetiyamapūjayiṁ. 5 Tattha cittaṁ pasādetvā, assamaṁ pavisāmahaṁ; Sabbe sissā samāgantvā, etamatthaṁ pucchiṁsu maṁ. 6 ‘Pulinena kato thūpo, yaṁ tvaṁ deva namassasi; Mayampi ñātumicchāma, puṭṭho ācikkha no tuvaṁ’. 7 ‘Niddiṭṭhā nu mantapade, cakkhumanto mahāyasā; Te kho ahaṁ namassāmi, buddhaseṭṭhe mahāyase. 8 Kīdisā te mahāvīrā, sabbaññū lokanāyakā; Kathaṁvaṇṇā kathaṁsīlā, kīdisā te mahāyasā. 9 Bāttiṁsalakkhaṇā buddhā, cattālīsadijāpi ca; Nettā gopakhumā tesaṁ, jiñjukā phalasannibhā. 10 Gacchamānā ca te buddhā, yugamattañca pekkhare; Na tesaṁ jāṇu nadati, sandhisaddo na suyyati. 11 Gacchamānā ca sugatā, uddharantāva gacchare; Paṭhamaṁ dakkhiṇaṁ pādaṁ, buddhānaṁ esa dhammatā. 12 Asambhītā ca te buddhā, migarājāva kesarī; Nevukkaṁsenti attānaṁ, no ca vambhenti pāṇinaṁ. 13 Mānāvamānato muttā, samā sabbesu pāṇisu; Anattukkaṁsakā buddhā, buddhānaṁ esa dhammatā. 14 Uppajjantā ca sambuddhā, ālokaṁ dassayanti te; Chappakāraṁ pakampenti, kevalaṁ vasudhaṁ imaṁ. 15 Passanti nirayañcete, nibbāti nirayo tadā; Pavassati mahāmegho, buddhānaṁ esa dhammatā. 16 Īdisā te mahānāgā, atulā ca mahāyasā; Vaṇṇato anatikkantā, appameyyā tathāgatā’. 17 Anumodiṁsu me vākyaṁ, sabbe sissā sagāravā; Tathā ca paṭipajjiṁsu, yathāsatti yathābalaṁ. 18 Paṭipūjenti pulinaṁ, sakakammābhilāsino; Saddahantā mama vākyaṁ, buddhasakkatamānasā. 19 Tadā cavitvā tusitā, devaputto mahāyaso; Uppajji mātukucchimhi, dasasahassi kampatha. 20 Assamassāvidūramhi, caṅkamamhi ṭhito ahaṁ; Sabbe sissā samāgantvā, āgacchuṁ mama santike. 21 ‘Usabhova mahī nadati, migarājāva kūjati; Susumārova saḷati, kiṁ vipāko bhavissati’. 22 ‘Yaṁ pakittemi sambuddhaṁ, sikatāthūpasantike; So dāni bhagavā satthā, mātukucchimupāgami’. 23 Tesaṁ dhammakathaṁ vatvā, kittayitvā mahāmuniṁ; Uyyojetvā sake sisse, pallaṅkamābhujiṁ ahaṁ. 24 Balañca vata me khīṇaṁ, byādhinā paramena taṁ; Buddhaseṭṭhaṁ saritvāna, tattha kālaṅkato ahaṁ. 25 Sabbe sissā samāgantvā, akaṁsu citakaṁ tadā; Kaḷevarañca me gayha, citakaṁ abhiropayuṁ. 26 Citakaṁ parivāretvā, sīse katvāna añjaliṁ; Sokasallaparetā te, vikkandiṁsu samāgatā. 27 Tesaṁ lālappamānānaṁ, agamaṁ citakaṁ tadā; ‘Ahaṁ ācariyo tumhaṁ, mā socittha sumedhasā. 28 Sadatthe vāyameyyātha, rattindivamatanditā; Mā vo pamattā ahuttha, khaṇo vo paṭipādito’. 29 Sake sissenusāsitvā, devalokaṁ punāgamiṁ; Aṭṭhārasa ca kappāni, devaloke ramāmahaṁ. 30 Satānaṁ pañcakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Anekasatakkhattuñca, devarajjamakārayiṁ. 31 Avasesesu kappesu, vokiṇṇo saṁsariṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, uppādassa idaṁ phalaṁ. 32 Yathā komudike māse, bahū pupphanti pādapā; Tathevāhampi samaye, pupphitomhi mahesinā. 33 Vīriyaṁ me dhuradhorayhaṁ, yogakkhemādhivāhanaṁ; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 34 Satasahassito kappe, yaṁ buddhamabhikittayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, kittanāya idaṁ phalaṁ. 35 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 36 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 37 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 38 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pulinuppādako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 39 Pulinuppādakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap74 0 Therāpadāna Nāgasamālavagga 2. Padasaññakattheraapadāna |1| “Akkantañca padaṁ disvā, tissassādiccabandhuno; Haṭṭho haṭṭhena cittena, pade cittaṁ pasādayiṁ. 2 Dvenavute ito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, padasaññāyidaṁ phalaṁ. 3 Ito sattamake kappe, sumedho nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī 3452 --- tha-ap74 1:3 mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā padasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Padasaññakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap92 0 Therāpadāna Timiravagga 10. Padumapupphiyattheraapadāna |1| “Pokkharavanaṁ paviṭṭho, Bhañjanto padumānihaṁ; Tatthaddasaṁ phussaṁ buddhaṁ, Bāttiṁsavaralakkhaṇaṁ. 2 Padumapupphaṁ gahetvāna, ākāse ukkhipiṁ ahaṁ; Pāpakammaṁ saritvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 3 Pabbajitvāna kāyena, manasā saṁvutena ca; Vacīduccaritaṁ hitvā, ājīvaṁ parisodhayiṁ. 4 Dvenavute ito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Padumābhāsanāmā ca, aṭṭhārasa mahīpatī; Aṭṭhārasesu kappesu, aṭṭhatālīsamāsisuṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā padumapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Padumapupphiyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 9 Timiravaggo navamo. 10 Tassuddānaṁ 11 Timiranaṅgalīpuppha, nippannañjaliko adho; Dve raṁsisaññī phalado, saddasaññī ca secako; Padmapupphī ca gāthāyo, chappaññāsa pakittitā. tha-ap11 0 Therāpadāna Buddhavagga 11. Khadiravaniyarevatattheraapadāna |1| “Gaṅgā bhāgīrathī nāma, himavantā pabhāvitā; Kutitthe nāviko āsiṁ, orime ca tariṁ ahaṁ. 2 Padumuttaro nāyako, sambuddho dvipaduttamo; Vasī satasahassehi, gaṅgātīramupāgato. 3 Bahū nāvā samānetvā, vaḍḍhakīhi susaṅkhataṁ; Nāvāya chadanaṁ katvā, paṭimāniṁ narāsabhaṁ. 4 Āgantvāna ca sambuddho, ārūhi tañca nāvakaṁ; Vārimajjhe ṭhito satthā, imā gāthā abhāsatha. 5 ‘Yo so tāresi sambuddhaṁ, saṅghañcāpi anāsavaṁ; Tena cittappasādena, devaloke ramissati. 6 Nibbattissati te byamhaṁ, sukataṁ nāvasaṇṭhitaṁ; Ākāse pupphachadanaṁ, dhārayissati sabbadā. 7 Aṭṭhapaññāsakappamhi, tārako nāma khattiyo; Cāturanto vijitāvī, cakkavattī bhavissati. 8 Sattapaññāsakappamhi, cammako nāma khattiyo; Uggacchantova sūriyo, jotissati mahabbalo. 9 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 10 Tidasā so cavitvāna, manussattaṁ gamissati; Revato nāma nāmena, brahmabandhu bhavissati. 11 Agārā nikkhamitvāna, sukkamūlena codito; Gotamassa bhagavato, sāsane pabbajissati. 12 So pacchā pabbajitvāna, yuttayogo vipassako; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo’. 13 Vīriyaṁ me dhuradhorayhaṁ, Yogakkhemādhivāhanaṁ; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, Sammāsambuddhasāsane. 14 Satasahasse kataṁ kammaṁ, phalaṁ dassesi me idha; Sumutto saravegova, kilese jhāpayī mama. 15 Tato maṁ vananirataṁ, disvā lokantagū muni; Vanavāsibhikkhūnaggaṁ, paññapesi mahāmati. 16 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 17 Itthaṁ sudaṁ āyasmā khadiravaniyo revato thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 18 Khadiravaniyarevatattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap533 0 Therāpadāna Kaccāyanavagga 1 Mahākaccāyanattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, anejo ajitaṁ jayo; Satasahasse kappānaṁ, ito uppajji nāyako. 2 Vīro kamalapattakkho, sasaṅkavimalānano; Kanakācalasaṅkāso, ravidittisamappabho. 3 Sattanettamanohārī, varalakkhaṇabhūsito; Sabbavākyapathātīto, manujāmarasakkato. 4 Sambuddho bodhayaṁ satte, vāgīso madhurassaro; 3453 --- tha-ap533 1:4 Karuṇānibandhasantāno, parisāsu visārado. 5 Deseti madhuraṁ dhammaṁ, catusaccūpasaṁhitaṁ; Nimugge mohapaṅkamhi, samuddharati pāṇine. 6 Tadā ekacaro hutvā, tāpaso himavālayo; Nabhasā mānusaṁ lokaṁ, gacchanto jinamaddasaṁ. 7 Upecca santikaṁ tassa, assosiṁ dhammadesanaṁ; Vaṇṇayantassa vīrassa, sāvakassa mahāguṇaṁ. 8 ‘Saṅkhittena mayā vuttaṁ, vitthārena pakāsayaṁ; Parisaṁ mañca toseti, yathā kaccāyano ayaṁ. 9 Nāhaṁ evamidhekaccaṁ, aññaṁ passāmi sāvakaṁ; Tasmātadagge esaggo, evaṁ dhāretha bhikkhavo’. 10 Tadāhaṁ vimhito hutvā, sutvā vākyaṁ manoramaṁ; Himavantaṁ gamitvāna, āhitvā pupphasañcayaṁ. 11 Pūjetvā lokasaraṇaṁ, taṁ ṭhānamabhipatthayiṁ; Tadā mamāsayaṁ ñatvā, byākāsi sa raṇañjaho. 12 ‘Passathetaṁ isivaraṁ, niddhantakanakattacaṁ; Uddhaggalomaṁ pīṇaṁsaṁ, acalaṁ pañjaliṁ ṭhitaṁ. 13 Hāsaṁ supuṇṇanayanaṁ, buddhavaṇṇagatāsayaṁ; Dhammajaṁ uggahadayaṁ, amatāsittasannibhaṁ’. 14 Kaccānassa guṇaṁ sutvā, taṁ ṭhānaṁ patthayaṁ ṭhito; Anāgatamhi addhāne, gotamassa mahāmune. 15 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Kaccāno nāma nāmena, hessati satthu sāvako. 16 Bahussuto mahāñāṇī, adhippāyavidū mune; Pāpuṇissati taṁ ṭhānaṁ, yathāyaṁ byākato mayā. 17 Satasahassito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 18 Duve bhave saṁsarāmi, devatte atha mānuse; Aññaṁ gatiṁ na gacchāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 19 Duve kule pajāyāmi, khattiye atha brāhmaṇe; Nīce kule na jāyāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 20 Pacchime ca bhave dāni, jāto ujjeniyaṁ pure; Pajjotassa ca caṇḍassa, purohitadijādhino. 21 Putto tiriṭivacchassa, nipuṇo vedapāragū; Mātā ca candimā nāma, kaccānohaṁ varattaco. 22 Vīmaṁsanatthaṁ buddhassa, bhūmipālena pesito; Disvā mokkhapuradvāraṁ, nāyakaṁ guṇasañcayaṁ. 23 Sutvā ca vimalaṁ vākyaṁ, gatipaṅkavisosanaṁ; Pāpuṇiṁ amataṁ santaṁ, sesehi saha sattahi. 24 Adhippāyavidū jāto, sugatassa mahāmate; Ṭhapito etadagge ca, susamiddhamanoratho. 25 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 26 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 27 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 28 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mahākaccāyano thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 29 Mahākaccāyanattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap336 0 Therāpadāna Gandhodakavagga 4. Ekadussadāyakattheraapadāna |1| “Nagare haṁsavatiyā, ahosiṁ tiṇahārako; Tiṇahārena jīvāmi, tena posemi dārake. 2 Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Tamandhakāraṁ nāsetvā, uppajji lokanāyako. 3 Sake ghare nisīditvā, evaṁ cintesahaṁ tadā; ‘Buddho loke samuppanno, deyyadhammo ca natthi me. 4 Idaṁ me sāṭakaṁ ekaṁ, natthi me koci dāyako; Dukkho nirayasamphasso, ropayissāmi dakkhiṇaṁ’. 5 Evāhaṁ cintayitvāna, sakaṁ cittaṁ pasādayiṁ; Ekaṁ dussaṁ gahetvāna, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ. 6 Ekaṁ dussaṁ daditvāna, ukkuṭṭhiṁ sampavattayiṁ; Yadi buddho tuvaṁ vīra, tārehi maṁ mahāmuni. 7 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Mama dānaṁ pakittento, akā me anumodanaṁ. 8 ‘Iminā ekadussena, cetanāpaṇidhīhi ca; Kappasatasahassāni, vinipātaṁ na gacchati. 9 Chattiṁsakkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissati; Tettiṁsakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 10 Devaloke manusse vā, saṁsaranto tuvaṁ bhave; Rūpavā guṇasampanno, anavakkantadehavā; Akkhobhaṁ amitaṁ dussaṁ, labhissati yadicchakaṁ’. 11 Idaṁ vatvāna sambuddho, jalajuttamanāmako; Nabhaṁ abbhuggamī dhīro, haṁsarājāva ambare. 12 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Bhoge me ūnatā 3454 --- tha-ap336 1:12 natthi, ekadussassidaṁ phalaṁ. 13 Paduddhāre paduddhāre, dussaṁ nibbattate mamaṁ; Heṭṭhā dussamhi tiṭṭhāmi, upari chadanaṁ mama. 14 Cakkavāḷamupādāya, sakānanaṁ sapabbataṁ; Icchamāno cahaṁ ajja, dussehi chādayeyyahaṁ. 15 Teneva ekadussena, saṁsaranto bhavābhave; Suvaṇṇavaṇṇo hutvāna, saṁsarāmi bhavābhave. 16 Vipākaṁ ekadussassa, najjhagaṁ katthacikkhayaṁ; Ayaṁ me antimā jāti, vipaccati idhāpi me. 17 Satasahassito kappe, yaṁ dussamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ekadussassidaṁ phalaṁ. 18 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 19 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 20 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekadussadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 21 Ekadussadāyakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap308 0 Therāpadāna Padumakesaravagga 6 Sampasādakattheraapadāna |1| “‘Namo te buddha vīratthu, vippamuttosi sabbadhi; Byasanamhi anuppatto, tassa me saraṇaṁ bhava’. 2 Siddhattho tassa byākāsi, loke appaṭipuggalo; ‘Mahodadhisamo saṅgho, appameyyo anuttaro. 3 Tattha tvaṁ viraje khette, anantaphaladāyake; Saṅghe cittaṁ pasādetvā, subījaṁ vāpa ropaya’. 4 Idaṁ vatvāna sabbaññū, lokajeṭṭho narāsabho; Mameva anusāsitvā, vehāsaṁ nabhamuggami. 5 Aciraṁ gatamattamhi, sabbaññumhi narāsabhe; Maraṇaṁ samanuppatto, tusitaṁ upapajjahaṁ. 6 Tadāhaṁ viraje khette, anantaphaladāyake; Saṅghe cittaṁ pasādetvā, kappaṁ saggamhi modahaṁ. 7 Catunnavutito kappe, pasādamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pasādassa idaṁ phalaṁ. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sampasādako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Sampasādakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap135 0 Therāpadāna Sobhitavagga 3 Candanapūjanakattheraapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, ahosiṁ kinnaro tadā; Pupphabhakkho cahaṁ āsiṁ, pupphānivasano tathā. 2 Atthadassī tu bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Vipinaggena niyyāsi, haṁsarājāva ambare. 3 Namo te purisājañña, cittaṁ te suvisodhitaṁ; Pasannamukhavaṇṇosi, vippasannamukhindriyo. 4 Orohitvāna ākāsā, bhūripañño sumedhaso; Saṅghāṭiṁ pattharitvāna, pallaṅkena upāvisi. 5 Vilīnaṁ candanādāya, agamāsiṁ jinantikaṁ; Pasannacitto sumano, buddhassa abhiropayiṁ. 6 Abhivādetvāna sambuddhaṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ; Pāmojjaṁ janayitvāna, pakkāmiṁ uttarāmukho. 7 Aṭṭhārase kappasate, candanaṁ yaṁ apūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 8 Catuddase kappasate, ito āsiṁsu te tayo; Rohaṇī nāma nāmena, cakkavattī mahabbalā. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā candanapūjanako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Candanapūjanakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. Aṭṭhamabhāṇavāraṁ. tha-ap231 0 Therāpadāna Ālambaṇadāyakavagga 9 Sukatāveḷiyattheraapadāna |1| “Asito nāma nāmena, mālākāro ahaṁ tadā; Āveḷaṁ paggahetvāna, rañño dātuṁ vajāmahaṁ. 2 Asampattomhi rājānaṁ, addasaṁ sikhināyakaṁ; Haṭṭho haṭṭhena cittena, buddhassa abhiropayiṁ. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Pañcavīse ito kappe, rājāhosiṁ mahabbalo; Vebhāro nāma nāmena, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, 3455 --- tha-ap231 1:5 …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sukatāveḷiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sukatāveḷiyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap434 0 Therāpadāna Ekavihārivagga 2. Ekasaṅkhiyattheraapadāna |1| “Vipassino bhagavato, mahābodhimaho ahu; Mahājanā samāgamma, pūjenti bodhimuttamaṁ. 2 Na hi taṁ orakaṁ maññe, buddhaseṭṭho bhavissati; Yassāyaṁ īdisā bodhi, pūjanīyā ca satthuno. 3 Tato saṅkhaṁ gahetvāna, bodhirukkhamupaṭṭhahiṁ; Dhamanto sabbadivasaṁ, avandiṁ bodhimuttamaṁ. 4 Āsannake kataṁ kammaṁ, devalokaṁ apāpayī; Kaḷevaraṁ me patitaṁ, devaloke ramāmahaṁ. 5 Saṭṭhituriyasahassāni, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā; Sadā mayhaṁ upaṭṭhanti, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 6 Ekasattatime kappe, rājā āsiṁ sudassano; Cāturanto vijitāvī, jambumaṇḍassa issaro. 7 Tato aṅgasatā turiyā, parivārenti maṁ sadā; Anubhomi sakaṁ kammaṁ, upaṭṭhānassidaṁ phalaṁ. 8 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Mātukucchigatassāpi, vajjare bheriyo sadā. 9 Upaṭṭhitvāna sambuddhaṁ, anubhutvāna sampadā; Sivaṁ sukhemaṁ amataṁ, pattomhi acalaṁ padaṁ. 10 Ekanavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 11 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 12 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 13 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 14 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekasaṅkhiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 15 Ekasaṅkhiyattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap70 0 Therāpadāna Sakacintaniyavagga 8. Ambadāyakattheraapadāna |1| “Anomadassī bhagavā, nisinno pabbatantare; Mettāya aphari loke, appamāṇe nirūpadhi. 2 Kapi ahaṁ tadā āsiṁ, himavante naguttame; Disvā anomadassiṁ taṁ, buddhe cittaṁ pasādayiṁ. 3 Avidūre himavantassa, ambāsuṁ phalino tadā; Tato pakkaṁ gahetvāna, ambaṁ samadhukaṁ adaṁ. 4 Taṁ me buddho viyākāsi, anomadassī mahāmuni; Iminā madhudānena, ambadānena cūbhayaṁ. 5 Sattapaññāsakappamhi, devaloke ramissati; Avasesesu kappesu, vokiṇṇaṁ saṁsarissati. 6 Khepetvā pāpakaṁ kammaṁ, paripakkāya buddhiyā; Vinipātamagantvāna, kilese jhāpayissati. 7 Damena uttamenāhaṁ, damitomhi mahesinā; Pattomhi acalaṁ ṭhānaṁ, hitvā jayaparājayaṁ. 8 Sattasattatikappasate, ambaṭṭhajasanāmakā; Catuddasa te rājāno, cakkavattī mahabbalā. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ambadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Ambadāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap96 0 Therāpadāna Sudhāvagga 4. Sūcidāyakattheraapadāna |1| “Kammārohaṁ pure āsiṁ, bandhumāyaṁ puruttame; Sūcidānaṁ mayā dinnaṁ, vipassissa mahesino. 2 Vajiraggasamaṁ ñāṇaṁ, hoti kammena tādisaṁ; Virāgomhi vimuttomhi, pattomhi āsavakkhayaṁ. 3 Atīte ca bhave sabbe, vattamāne canāgate; Ñāṇena viciniṁ sabbaṁ, sūcidānassidaṁ phalaṁ. 4 Ekanavutito kappe, sattāsuṁ vajiravhayā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sūcidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sūcidāyakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap250 0 Therāpadāna Tuvaradāyakavagga 8 3456 --- tha-ap250 1:0 Sattalipupphapūjakattheraapadāna |1| “Satta sattalipupphāni, sīse katvānahaṁ tadā; Buddhassa abhiropesiṁ, vessabhumhi naruttame. 2 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sattalipupphapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Sattalipupphapūjakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap455 0 Therāpadāna Jagatidāyakavagga 3 Sīhāsanabījiyattheraapadāna |1| “Tissassāhaṁ bhagavato, bodhirukkhamavandiyaṁ; Paggayha bījaniṁ tattha, sīhāsanamabījahaṁ. 2 Dvenavute ito kappe, sīhāsanamabījahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, bījanāya idaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sīhāsanabījiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sīhāsanabījiyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap288 0 Therāpadāna Paṇṇadāyakavagga 6 Upaṭṭhākadāyakattheraapadāna |1| “Rathiyaṁ paṭipajjantaṁ, āhutīnaṁ paṭiggahaṁ; Dvipadindaṁ mahānāgaṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ. 2 Pakkosāpiya tassāhaṁ, sabbalokahitesino; Upaṭṭhāko mayā dinno, siddhatthassa mahesino. 3 Paṭiggahetvā sambuddho, niyyādesi mahāmuni; Uṭṭhāya āsanā tamhā, pakkāmi pācināmukho. 4 Catunnavutito kappe, upaṭṭhākamadaṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, upaṭṭhānassidaṁ phalaṁ. 5 Sattapaññāsito kappe, balasenasanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā upaṭṭhākadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Upaṭṭhākadāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap552 0 Therāpadāna Bhaddiyavagga 10. Cūḷasugandhattheraapadāna |1| “Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 2 Anubyañjanasampanno, bāttiṁsavaralakkhaṇo; Byāmappabhāparivuto, raṁsijālasamotthaṭo. 3 Assāsetā yathā cando, sūriyova pabhaṅkaro; Nibbāpetā yathā megho, sāgarova guṇākaro. 4 Dharaṇīriva sīlena, himavāva samādhinā; Ākāso viya paññāya, asaṅgo anilo yathā. 5 Tadāhaṁ bārāṇasiyaṁ, upapanno mahākule; Pahūtadhanadhaññasmiṁ, nānāratanasañcaye. 6 Mahatā parivārena, nisinnaṁ lokanāyakaṁ; Upecca dhammamassosiṁ, amataṁva manoharaṁ. 7 Dvattiṁsalakkhaṇadharo, sanakkhattova candimā; Anubyañjanasampanno, sālarājāva phullito. 8 Raṁsijālaparikkhitto, dittova kanakācalo; Byāmappabhāparivuto, sataraṁsī divākaro. 9 Soṇṇānano jinavaro, samaṇīva siluccayo; Karuṇā puṇṇahadayo, guṇena viya sāgaro. 10 Lokavissutakitti ca, sinerūva naguttamo; Yasasā vitthato vīro, ākāsasadiso muni. 11 Asaṅgacitto sabbattha, anilo viya nāyako; Patiṭṭhā sabbabhūtānaṁ, mahīva munisattamo. 12 Anupalitto lokena, toyena padumaṁ yathā; Kuvādagacchadahano, aggikhandhova sobhasi. 13 Agadho viya sabbattha, kilesavisanāsako; Gandhamādanaselova, guṇagandhavibhūsito. 14 Guṇānaṁ ākaro vīro, ratanānaṁva sāgaro; Sindhūva vanarājīnaṁ, kilesamalahārako. 15 Vijayīva mahāyodho, mārasenāvamaddano; Cakkavattīva so rājā, bojjhaṅgaratanissaro. 16 Mahābhisakkasaṅkāso, dosabyādhitikicchako; Sallakatto yathā vejjo, 3457 --- tha-ap552 1:16 diṭṭhigaṇḍaviphālako. 17 So tadā lokapajjoto, sanarāmarasakkato; Parisāsu narādicco, dhammaṁ desayate jino. 18 ‘Dānaṁ datvā mahābhogo, sīlena sugatūpago; Bhāvanāya ca nibbāti’, iccevamanusāsatha. 19 Desanaṁ taṁ mahassādaṁ, ādimajjhantasobhanaṁ; Suṇanti parisā sabbā, amataṁva mahārasaṁ. 20 Sutvā sumadhuraṁ dhammaṁ, pasanno jinasāsane; Sugataṁ saraṇaṁ gantvā, yāvajīvaṁ namassahaṁ. 21 Munino gandhakuṭiyā, opuñjesiṁ tadā mahiṁ; Catujjātena gandhena, māse aṭṭha dinesvahaṁ. 22 Paṇidhāya sugandhattaṁ, sarīravissagandhino; Tadā jino viyākāsi, sugandhatanulābhitaṁ. 23 ‘Yo yaṁ gandhakuṭibhūmiṁ, gandhenopuñjate sakiṁ; Tena kammavipākena, upapanno tahiṁ tahiṁ. 24 Sugandhadeho sabbattha, bhavissati ayaṁ naro; Guṇagandhayutto hutvā, nibbāyissatināsavo’. 25 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 26 Pacchime ca bhave dāni, jāto vippakule ahaṁ; Gabbhaṁ me vasato mātā, dehenāsi sugandhitā. 27 Yadā ca mātukucchimhā, nikkhamāmi tadā purī; Sāvatthisabbagandhehi, vāsitā viya vāyatha. 28 Pupphavassañca surabhi, dibbagandhaṁ manoramaṁ; Dhūpāni ca mahagghāni, upavāyiṁsu tāvade. 29 Devā ca sabbagandhehi, dhūpapupphehi taṁ gharaṁ; Vāsayiṁsu sugandhena, yasmiṁ jāto ahaṁ ghare. 30 Yadā ca taruṇo bhaddo, paṭhame yobbane ṭhito; Tadā selaṁ saparisaṁ, vinetvā narasārathi. 31 Tehi sabbehi parivuto, sāvatthipuramāgato; Tadā buddhānubhāvaṁ taṁ, disvā pabbajito ahaṁ. 32 Sīlaṁ samādhipaññañca, vimuttiñca anuttaraṁ; Bhāvetvā caturo dhamme, pāpuṇiṁ āsavakkhayaṁ. 33 Yadā pabbajito cāhaṁ, yadā ca arahā ahuṁ; Nibbāyissaṁ yadā cāhaṁ, gandhavasso tadā ahu. 34 Sarīragandho ca sadātiseti me, Mahārahaṁ candanacampakuppalaṁ; Tatheva gandhe itare ca sabbaso, Pasayha vāyāmi tato tahiṁ tahiṁ. 35 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 36 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 37 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 38 Itthaṁ sudaṁ āyasmā cūḷasugandho thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 39 Cūḷasugandhattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 40 Bhaddiyavaggo pañcapaññāsamo. 41 Tassuddānaṁ 42 Bhaddiyo revato thero, mahālābhī ca sīvali; Vaṅgīso nandako ceva, kāḷudāyī tathābhayo. 43 Lomaso vanavaccho ca, sugandho ceva dasamo; Tīṇi gāthāsatā tattha, soḷasā ca taduttari. 44 Atha vagguddānaṁ 45 Kaṇikāravhayo vaggo, phalado tiṇadāyako; Kaccāno bhaddiyo vaggo, gāthāyo gaṇitā cimā. 46 Navagāthāsatānīha, caturāsītiyeva ca; Sapaññāsaṁ pañcasataṁ, apadānā pakāsitā. 47 Saha udānagāthāhi, chasahassāni hontimā; Dvesatāni ca gāthānaṁ, aṭṭhārasa taduttari. tha-ap357 0 Therāpadāna Saddasaññakavagga 5. Daṇḍadāyakattheraapadāna |1| “Kānanaṁ vanamogayha, veḷuṁ chetvānahaṁ tadā; Ālambanaṁ karitvāna, saṅghassa adadaṁ ahaṁ. 2 Tena cittappasādena, subbate abhivādiya; Ālambanampi datvāna, pakkāmiṁ uttarāmukho. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ daṇḍamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, daṇḍadānassidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā daṇḍadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Daṇḍadāyakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap369 0 Therāpadāna Mandāravapupphiyavagga 7. Uddālakapupphiyattheraapadāna |1| “Anomo nāma sambuddho, gaṅgākūle vasī tadā; Uddālakaṁ gahetvāna, pūjayiṁ aparājitaṁ. 2 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā 3458 --- tha-ap369 1:4 uddālakapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Uddālakapupphiyattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap154 0 Therāpadāna Bandhujīvakavagga 2. Tambapupphiyattheraapadāna |1| “Parakammāyane yutto, aparādhaṁ akāsahaṁ; Vanantaṁ abhidhāvissaṁ, bhayaverasamappito. 2 Pupphitaṁ pādapaṁ disvā, piṇḍibandhaṁ sunimmitaṁ; Tambapupphaṁ gahetvāna, bodhiyaṁ okiriṁ ahaṁ. 3 Sammajjitvāna taṁ bodhiṁ, pāṭaliṁ pādaputtamaṁ; Pallaṅkaṁ ābhujitvāna, bodhimūle upāvisiṁ. 4 Gatamaggaṁ gavesantā, āgacchuṁ mama santikaṁ; Te ca disvānahaṁ tattha, āvajjiṁ bodhimuttamaṁ. 5 Vanditvāna ahaṁ bodhiṁ, vippasannena cetasā; Anekatāle papatiṁ, giridugge bhayānake. 6 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, bodhipūjāyidaṁ phalaṁ. 7 Ito ca tatiye kappe, rājā susaññato ahaṁ; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tambapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Tambapupphiyattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap235 0 Therāpadāna Udakāsanavagga 3. Sālapupphiyattheraapadāna |1| “Aruṇavatiyā nagare, ahosiṁ pūpiko tadā; Mama dvārena gacchantaṁ, sikhinaṁ addasaṁ jinaṁ. 2 Buddhassa pattaṁ paggayha, sālapupphaṁ adāsahaṁ; Sammaggatassa buddhassa, vippasannena cetasā. 3 Ekattiṁse ito kappe, Yaṁ pupphamabhidāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, Sālapupphassidaṁ phalaṁ. 4 Ito cuddasakappamhi, ahosiṁ amitañjalo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sālapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sālapupphiyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap430 0 Therāpadāna Sakiṁsammajjakavagga 8. Sucintitattheraapadāna |1| “Nagare haṁsavatiyā, ahosiṁ kassako tadā; Kasikammena jīvāmi, tena posemi dārake. 2 Susampannaṁ tadā khettaṁ, Dhaññaṁ me phalinaṁ ahu; Pākakāle ca sampatte, Evaṁ cintesahaṁ tadā. 3 Nacchannaṁ nappatirūpaṁ, jānantassa guṇāguṇaṁ; Yohaṁ saṅghe adatvāna, aggaṁ bhuñjeyya ce tadā. 4 Ayaṁ buddho asamasamo, dvattiṁsavaralakkhaṇo; Tato pabhāvito saṅgho, puññakkhetto anuttaro. 5 Tattha dassāmahaṁ dānaṁ, navasassaṁ pure pure; Evāhaṁ cintayitvāna, haṭṭho pīṇitamānaso. 6 Khettato dhaññamāhatvā, sambuddhaṁ upasaṅkamiṁ; Upasaṅkamma sambuddhaṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ; Vanditvā satthuno pāde, idaṁ vacanamabraviṁ. 7 ‘Navasassañca sampannaṁ, āyāgosi ca tvaṁ mune; Anukampamupādāya, adhivāsehi cakkhuma’. 8 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Mama saṅkappamaññāya, idaṁ vacanamabravi. 9 ‘Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phale ṭhitā; Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito; Yajantānaṁ manussānaṁ, puññapekkhāna pāṇinaṁ. 10 Karotopadhikaṁ puññaṁ, saṅghe dinnaṁ mahapphalaṁ; Tasmiṁ saṅgheva dātabbaṁ, tava sassaṁ tathetaraṁ. 11 Saṅghato uddisitvāna, bhikkhū netvāna saṅgharaṁ; Paṭiyattaṁ ghare santaṁ, bhikkhusaṅghassa dehi tvaṁ’. 12 Saṅghato uddisitvāna, bhikkhū netvāna saṅgharaṁ; Yaṁ ghare paṭiyattaṁ me, bhikkhusaṅghassadāsahaṁ. 13 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 14 Tattha me sukataṁ byamhaṁ, sovaṇṇaṁ sappabhassaraṁ; Saṭṭhiyojanamubbedhaṁ, tiṁsayojanavitthataṁ. 15 3459 --- tha-ap430 1:15 Ekūnavīsatimaṁ bhāṇavāraṁ. 16 Ākiṇṇaṁ bhavanaṁ mayhaṁ, nārīgaṇasamākulaṁ; Tattha bhutvā pivitvā ca, vasāmi tidase ahaṁ. 17 Satānaṁ tīṇikkhattuñca, devarajjamakārayiṁ; Satānaṁ pañcakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 18 Bhavābhave saṁsaranto, labhāmi amitaṁ dhanaṁ; Bhoge me ūnatā natthi, navasassassidaṁ phalaṁ. 19 Hatthiyānaṁ assayānaṁ, sivikaṁ sandamānikaṁ; Labhāmi sabbamevetaṁ, navasassassidaṁ phalaṁ. 20 Navavatthaṁ navaphalaṁ, navaggarasabhojanaṁ; Labhāmi sabbamevetaṁ, navasassassidaṁ phalaṁ. 21 Koseyyakambaliyāni, khomakappāsikāni ca; Labhāmi sabbamevetaṁ, navasassassidaṁ phalaṁ. 22 Dāsīgaṇaṁ dāsagaṇaṁ, nāriyo ca alaṅkatā; Labhāmi sabbamevetaṁ, navasassassidaṁ phalaṁ. 23 Na maṁ sītaṁ vā uṇhaṁ vā, pariḷāho na vijjati; Atho cetasikaṁ dukkhaṁ, hadaye me na vijjati. 24 Idaṁ khāda idaṁ bhuñja, imamhi sayane saya; Labhāmi sabbamevetaṁ, navasassassidaṁ phalaṁ. 25 Ayaṁ pacchimako dāni, carimo vattate bhavo; Ajjāpi deyyadhammo me, phalaṁ tosesi sabbadā. 26 Navasassaṁ daditvāna, saṅghe gaṇavaruttame; Aṭṭhānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 27 Vaṇṇavā yasavā homi, mahābhogo anītiko; Mahāpakkho sadā homi, abhejjapariso sadā. 28 Sabbe maṁ apacāyanti, ye keci pathavissitā; Deyyadhammā ca ye keci, pure pure labhāmahaṁ. 29 Bhikkhusaṅghassa vā majjhe, buddhaseṭṭhassa sammukhā; Sabbepi samatikkamma, denti mameva dāyakā. 30 Paṭhamaṁ navasassañhi, datvā saṅghe gaṇuttame; Imānisaṁse anubhomi, navasassassidaṁ phalaṁ. 31 Satasahassito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, navasassassidaṁ phalaṁ. 32 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 33 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 34 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 35 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sucintito thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 36 Sucintitattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap537 0 Therāpadāna Kaccāyanavagga 5. Kumārakassapattheraapadāna |1| “Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako; Sabbalokahito vīro, padumuttaranāmako. 2 Tadāhaṁ brāhmaṇo hutvā, vissuto vedapāragū; Divāvihāraṁ vicaraṁ, addasaṁ lokanāyakaṁ. 3 Catusaccaṁ pakāsentaṁ, bodhayantaṁ sadevakaṁ; Vicittakathikānaggaṁ, vaṇṇayantaṁ mahājane. 4 Tadā muditacittohaṁ, nimantetvā tathāgataṁ; Nānārattehi vatthehi, alaṅkaritvāna maṇḍapaṁ. 5 Nānāratanapajjotaṁ, sasaṅghaṁ bhojayiṁ tahiṁ; Bhojayitvāna sattāhaṁ, nānaggarasabhojanaṁ. 6 Nānācittehi pupphehi, pūjayitvā sasāvakaṁ; Nipacca pādamūlamhi, taṁ ṭhānaṁ patthayiṁ ahaṁ. 7 Tadā munivaro āha, karuṇekarasāsayo; ‘Passathetaṁ dijavaraṁ, padumānanalocanaṁ. 8 Pītipāmojjabahulaṁ, samuggatatanūruhaṁ; Hāsamhitavisālakkhaṁ, mama sāsanalālasaṁ. 9 Patitaṁ pādamūle me, ekāvatthasumānasaṁ; Esa pattheti taṁ ṭhānaṁ, vicittakathikattanaṁ. 10 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 11 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Kumārakassapo nāma, hessati satthu sāvako. 12 Vicittapupphadussānaṁ, ratanānañca vāhasā; Vicittakathikānaṁ so, aggataṁ pāpuṇissati’. 13 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 14 Paribbhamaṁ bhavābhave, raṅgamajjhe yathā naṭo; Sākhamigatrajo hutvā, migiyā kucchimokkamiṁ. 15 Tadā mayi kucchigate, vajjhavāro upaṭṭhito; Sākhena cattā me mātā, nigrodhaṁ saraṇaṁ gatā. 16 Tena sā migarājena, maraṇā parimocitā; Pariccajitvā sapāṇaṁ, mamevaṁ ovadī tadā. 17 ‘Nigrodhameva seveyya, na sākhamupasaṁvase; Nigrodhasmiṁ mataṁ seyyo, yañce sākhamhi jīvitaṁ’. 18 Tenānusiṭṭhā migayūthapena, Ahañca mātā ca tathetare ca; Āgamma rammaṁ tusitādhivāsaṁ, Gatā pavāsaṁ sagharaṁ yatheva. 19 Puno kassapavīrassa, atthamentamhi sāsane; Āruyha selasikharaṁ, yuñjitvā 3460 --- tha-ap537 1:19 jinasāsanaṁ. 20 Idānāhaṁ rājagahe, jāto seṭṭhikule ahuṁ; Āpannasattā me mātā, pabbaji anagāriyaṁ. 21 Sagabbhaṁ taṁ viditvāna, devadattamupānayuṁ; So avoca ‘vināsetha, pāpikaṁ bhikkhuniṁ imaṁ’. 22 Idānipi munindena, jinena anukampitā; Sukhinī ajanī mayhaṁ, mātā bhikkhunupassaye. 23 Taṁ viditvā mahīpālo, kosalo maṁ aposayi; Kumāraparihārena, nāmenāhañca kassapo. 24 Mahākassapamāgamma, ahaṁ kumārakassapo; Vammikasadisaṁ kāyaṁ, sutvā buddhena desitaṁ. 25 Tato cittaṁ vimucci me, anupādāya sabbaso; Pāyāsiṁ damayitvāhaṁ, etadaggamapāpuṇiṁ. 26 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 27 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 28 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 29 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kumārakassapo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 30 Kumārakassapattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. Catuvīsatimaṁ bhāṇavāraṁ. tha-ap509 0 Therāpadāna Kaṇikāravagga 7 Ajeliphaladāyakattheraapadāna |1| “Ajjuno nāma sambuddho, himavante vasī tadā; Caraṇena ca sampanno, samādhikusalo muni. 2 Kumbhamattaṁ gahetvāna, ajeliṁ jīvajīvakaṁ; Chattapaṇṇaṁ gahetvāna, adāsiṁ satthuno ahaṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ajeliphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Ajeliphaladāyakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap131 0 Therāpadāna Sereyyavagga 9 Gaṇṭhipupphiyattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇo sambuddho, vipassī dakkhiṇāraho; Purakkhato sāvakehi, ārāmā abhinikkhami. 2 Disvānahaṁ buddhaseṭṭhaṁ, sabbaññuṁ tamanāsakaṁ; Pasannacitto sumano, gaṇṭhipupphaṁ apūjayiṁ. 3 Tena cittappasādena, dvipadindassa tādino; Haṭṭho haṭṭhena cittena, puna vandiṁ tathāgataṁ. 4 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Ekatālīsito kappe, caraṇo nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā gaṇṭhipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Gaṇṭhipupphiyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap332 0 Therāpadāna Umāpupphiyavagga 10. Saparivārachattadāyakattheraapadāna |1| “Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Ākāse jalavuṭṭhīva, vassate dhammavuṭṭhiyā. 2 Tamaddasāsiṁ sambuddhaṁ, desentaṁ amataṁ padaṁ; Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, agamāsiṁ sakaṁ gharaṁ. 3 Chattaṁ alaṅkataṁ gayha, upagacchiṁ naruttamaṁ; Haṭṭho haṭṭhena cittena, ākāse ukkhipiṁ ahaṁ. 4 Susaṅgahitayānaṁva, dantova sāvakuttamo; Upagantvāna sambuddhaṁ, matthake sampatiṭṭhahi. 5 Anukampako kāruṇiko, buddho lokagganāyako; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 6 ‘Yena chattamidaṁ dinnaṁ, alaṅkataṁ manoramaṁ; Tena cittappasādena, duggatiṁ so na gacchati. 7 Sattakkhattuñca devesu, devarajjaṁ karissati; Bāttiṁsakkhattuñca rājā, cakkavattī bhavissati. 8 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 9 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo’. 10 Buddhassa 3461 --- tha-ap332 1:10 giramaññāya, vācāsabhimudīritaṁ; Pasannacitto sumano, bhiyyo hāsaṁ janesahaṁ. 11 Jahitvā mānusaṁ yoniṁ, Dibbaṁ yoniṁ samajjhagaṁ; Vimānamuttamaṁ mayhaṁ, Abbhuggataṁ manoramaṁ. 12 Vimānā nikkhamantassa, setacchattaṁ dharīyati; Tadā saññaṁ paṭilabhiṁ, pubbakammassidaṁ phalaṁ. 13 Devalokā cavitvāna, manussattañca āgamiṁ; Chattiṁsakkhattuṁ cakkavattī, sattakappasatamhito. 14 Tamhā kāyā cavitvāna, āgacchiṁ tidasaṁ puraṁ; Saṁsaritvānupubbena, mānusaṁ punarāgamiṁ. 15 Okkantaṁ mātukucchiṁ maṁ, setacchattaṁ adhārayuṁ; Jātiyā sattavassohaṁ, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 16 Sunando nāma nāmena, brāhmaṇo mantapāragū; Phalikaṁ chattamādāya, sāvakaggassa so tadā. 17 Anumodi mahāvīro, sāriputto mahākathī; Sutvānumodanaṁ tassa, pubbakammamanussariṁ. 18 Añjaliṁ paggahetvāna, sakaṁ cittaṁ pasādayiṁ; Saritvā purimaṁ kammaṁ, arahattamapāpuṇiṁ. 19 Uṭṭhāya āsanā tamhā, sire katvāna añjaliṁ; Sambuddhaṁ abhivādetvā, imaṁ vācaṁ udīrayiṁ. 20 Satasahassito kappe, buddho loke anuttaro; Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho. 21 Tassa chattaṁ mayā dinnaṁ, vicittaṁ samalaṅkataṁ; Ubho hatthehi paggaṇhi, sayambhū aggapuggalo. 22 Aho buddhā aho dhammā, aho no satthusampadā; Ekacchattassa dānena, duggatiṁ nupapajjahaṁ. 23 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 24 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 25 Itthaṁ sudaṁ āyasmā saparivārachattadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 26 Saparivārachattadāyakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 27 Umāpupphiyavaggo tettiṁsatimo. 28 Tassuddānaṁ 29 Umāpupphañca pulinaṁ, hāso yañño nimittako; Saṁsāvako nigguṇḍī ca, sumanaṁ pupphachattako; Saparivārachatto ca, gāthā sattasatuttarāti. tha-ap15 0 Therāpadāna Sīhāsaniyavagga 3. Nandattheraapadāna |1| “Padumuttarassa bhagavato, Lokajeṭṭhassa tādino; Vatthaṁ khomaṁ mayā dinnaṁ, Sayambhussa mahesino. 2 Taṁ me buddho viyākāsi, jalajuttaranāmako; ‘Iminā vatthadānena, hemavaṇṇo bhavissasi. 3 Dve sampattī anubhotvā, kusalamūlehi codito; Gotamassa bhagavato, kaniṭṭho tvaṁ bhavissasi. 4 Rāgaratto sukhasīlo, kāmesu gedhamāyuto; Buddhena codito santo, tadā tvaṁ pabbajissasi. 5 Pabbajitvāna tvaṁ tattha, kusalamūlena codito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissasināsavo’. 6 Satta kappasahassamhi, caturo ceḷanāmakā; Saṭṭhi kappasahassamhi, upacelā catujjanā. 7 Pañca kappasahassamhi, ceḷāva caturo janā; Sattaratanasampannā, catudīpamhi issarā. 8 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā nando thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Nandattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap34 0 Therāpadāna Kuṇḍadhānavagga 2. Sāgatattheraapadāna |1| “Sobhito nāma nāmena, ahosiṁ brāhmaṇo tadā; Purakkhato sasissehi, ārāmaṁ agamāsahaṁ. 2 Bhagavā tamhi samaye, bhikkhusaṅghapurakkhato; Ārāmadvārā nikkhamma, aṭṭhāsi purisuttamo. 3 Tamaddasāsiṁ sambuddhaṁ, dantaṁ dantapurakkhataṁ; Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, santhaviṁ lokanāyakaṁ. 4 Ye keci pādapā sabbe, mahiyā te virūhare; Buddhimanto tathā sattā, ruhanti jinasāsane. 5 Satthavāhosi sappañño, mahesi bahuke jane; Vipathā uddharitvāna, pathaṁ ācikkhase tuvaṁ. 6 Danto dantaparikiṇṇo, jhāyī jhānaratehi ca; Ātāpī pahitattehi, upasantehi tādibhi. 7 Alaṅkato parisāhi, puññañāṇehi sobhati; Pabhā niddhāvate tuyhaṁ, sūriyodayane yathā. 8 Pasannacittaṁ disvāna, mahesī padumuttaro; 3462 --- tha-ap34 1:8 Bhikkhusaṅghe ṭhito satthā, imā gāthā abhāsatha. 9 ‘Yo so hāsaṁ janetvāna, mamaṁ kittesi brāhmaṇo; Kappānaṁ satasahassaṁ, devaloke ramissati. 10 Tusitā hi cavitvāna, sukkamūlena codito; Gotamassa bhagavato, sāsane pabbajissati. 11 Tena kammena sukatena, arahattaṁ labhissati; Sāgato nāma nāmena, hessati satthu sāvako’. 12 Pabbajitvāna kāyena, pāpakammaṁ vivajjayiṁ; Vacīduccaritaṁ hitvā, ājīvaṁ parisodhayiṁ. 13 Evaṁ viharamānohaṁ, tejodhātūsu kovido; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 14 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 15 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sāgato thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 16 Sāgatattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap528 0 Therāpadāna Tiṇadāyakavagga 6. Daṇḍadāyakattheraapadāna |1| “Kānanaṁ vanamogayha, veḷuṁ chetvānahaṁ tadā; Ālambaṇaṁ karitvāna, saṅghassa adadiṁ bahuṁ. 2 Tena cittappasādena, subbate abhivādiya; Ālambadaṇḍaṁ datvāna, pakkāmiṁ uttarāmukho. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ daṇḍamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, daṇḍadānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā daṇḍadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Daṇḍadāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. Tevīsatimaṁ bhāṇavāraṁ. tha-ap516 0 Therāpadāna Phaladāyakavagga 4. Ketakapupphiyattheraapadāna |1| “Vinatānadiyā tīre, vihāsi purisuttamo; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, ekaggaṁ susamāhitaṁ. 2 Madhugandhassa pupphena, ketakassa ahaṁ tadā; Pasannacitto sumano, buddhaseṭṭhamapūjayiṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ketakapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Ketakapupphiyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap313 0 Therāpadāna Ārakkhadāyakavagga 1. Ārakkhadāyakattheraapadāna |1| “Dhammadassissa munino, vati kārāpitā mayā; Ārakkho ca mayā dinno, dvipadindassa tādino. 2 Aṭṭhārase kappasate, yaṁ kammamakariṁ tadā; Tena kammavisesena, patto me āsavakkhayo. 3 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ārakkhadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Ārakkhadāyakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap110 0 Therāpadāna Bhikkhadāyivagga 8 Āsanupaṭṭhāhakattheraapadāna |1| “Kānanaṁ vanamogayha, appasaddaṁ nirākulaṁ; Sīhāsanaṁ mayā dinnaṁ, atthadassissa tādino. 2 Mālāhatthaṁ gahetvāna, katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ; Satthāraṁ payirupāsitvā, pakkāmiṁ uttarāmukho. 3 Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha; Sannibbāpemi attānaṁ, bhavā sabbe samūhatā. 4 Aṭṭhārasakappasate, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, sīhāsanassidaṁ phalaṁ. 5 Ito sattakappasate, sannibbāpaka khattiyo; 3463 --- tha-ap110 1:5 Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā āsanupaṭṭhāhako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Āsanupaṭṭhāhakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap214 0 Therāpadāna Hatthivagga 2. Pānadhidāyakattheraapadāna |1| “Āraññikassa isino, cirarattatapassino; Vuddhassa bhāvitattassa, adāsiṁ pānadhiṁ ahaṁ. 2 Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha; Dibbayānaṁ anubhomi, pubbakammassidaṁ phalaṁ. 3 Catunnavute ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pānadhissa idaṁ phalaṁ. 4 Sattasattatito kappe, aṭṭha āsiṁsu khattiyā; Suyānā nāma nāmena, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pānadhidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Pānadhidāyakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap411 0 Therāpadāna Metteyyavagga 9. Jatukaṇṇittheraapadāna |1| “Nagare haṁsavatiyā, seṭṭhiputto ahosahaṁ; Samappito kāmaguṇe, paricāremahaṁ tadā. 2 Tato pāsādamāruyha, mahābhoge valañjako; Tattha naccehi gītehi, paricāremahaṁ tadā. 3 Tūriyā āhatā mayhaṁ, sammatāḷasamāhitā; Naccantā itthiyo sabbā, harantiyeva me mano. 4 Celāpikā vāmanikā, kuñjavāsī timajjhikā; Laṅghikā sokajjhāyī ca, parivārenti maṁ sadā. 5 Vetāḷino kumbhathūnī, naṭā ca naccakā bahū; Naṭakā nāṭakā ceva, parivārenti maṁ sadā. 6 Kappakā nhāpakā sūdā, mālākārā supāsakā; Jallā mallā ca te sabbe, parivārenti maṁ sadā. 7 Etesu kīḷamānesu, sikkhite katupāsane; Rattindivaṁ na jānāmi, indova tidasaṅgaṇe. 8 Addhikā pathikā sabbe, yācakā varakā bahū; Upagacchanti te niccaṁ, bhikkhayantā mamaṁ gharaṁ. 9 Samaṇā brāhmaṇā ceva, puññakkhettā anuttarā; Vaḍḍhayantā mamaṁ puññaṁ, āgacchanti mamaṁ gharaṁ. 10 Paṭagā laṭukā sabbe, nigaṇṭhā pupphasāṭakā; Tedaṇḍikā ekasikhā, āgacchanti mamaṁ gharaṁ. 11 Ājīvakā viluttāvī, godhammā devadhammikā; Rajojalladharā ete, āgacchanti mamaṁ gharaṁ. 12 Parittakā santipattā, kodhapugganikā bahū; Tapassī vanacārī ca, āgacchanti mamaṁ gharaṁ. 13 Oḍḍakā damiḷā ceva, sākuḷā malavāḷakā; Savarā yonakā ceva, āgacchanti mamaṁ gharaṁ. 14 Andhakā muṇḍakā sabbe, koṭalā hanuvindakā; Ārāvacīnaraṭṭhā ca, āgacchanti mamaṁ gharaṁ. 15 Alasandakā pallavakā, dhammarā niggamānusā; Gehikā cetaputtā ca, āgacchanti mamaṁ gharaṁ. 16 Mādhurakā kosalakā, kaliṅgā hatthiporikā; Isiṇḍā makkalā ceva, āgacchanti mamaṁ gharaṁ. 17 Celāvakā ārabbhā ca, oghuḷhā meghalā bahū; Khuddakā suddakā ceva, āgacchanti mamaṁ gharaṁ. 18 Rohaṇā sindhavā ceva, citakā ekakaṇṇikā; Suraṭṭhā aparantā ca, āgacchanti mamaṁ gharaṁ. 19 Suppārakā kumārā ca, mallasovaṇṇabhūmikā; Vajjītaṅgā ca te sabbe, āgacchanti mamaṁ gharaṁ. 20 Naḷakārā pesakārā, cammakārā ca tacchakā; Kammārā kumbhakārā ca, āgacchanti mamaṁ gharaṁ. 21 Maṇikārā lohakārā, soṇṇakārā ca dussikā; Tipukārā ca te sabbe, āgacchanti mamaṁ gharaṁ. 22 Usukārā bhamakārā, pesakārā ca gandhikā; Rajakā tunnavāyā ca, āgacchanti mamaṁ gharaṁ. 23 Telikā kaṭṭhahārā ca, udahārā ca pessikā; Sūpikā sūparakkhā ca, āgacchanti mamaṁ gharaṁ. 24 Dovārikā anīkaṭṭhā, Bandhikā pupphachaḍḍakā; Hatthāruhā hatthipālā, Āgacchanti mamaṁ gharaṁ. 25 Ānandassa mahārañño, mamatthassa adāsahaṁ; Sattavaṇṇena ratanena, ūnatthaṁ pūrayāmahaṁ. 26 Ye mayā kittitā sabbe, nānāvaṇṇā bahū janā; Tesāhaṁ cittamaññāya, tappayiṁ ratanenahaṁ. 27 Vaggūsu bhāsamānāsu, vajjamānāsu bherisu; Saṅkhesu dhamayantesu, sakagehe 3464 --- tha-ap411 1:27 ramāmahaṁ. 28 Bhagavā tamhi samaye, padumuttaranāyako; Vasīsatasahassehi, parikkhīṇāsavehi so. 29 Bhikkhūhi sahito vīthiṁ, paṭipajjittha cakkhumā; Obhāsento disā sabbā, dīparukkhova jotati. 30 Vajjanti bheriyo sabbā, gacchante lokanāyake; Pabhā niddhāvate tassa, sataraṁsīva uggato. 31 Kavāṭantarikāyāpi, paviṭṭhena ca rasminā; Antogharesu vipulo, āloko āsi tāvade. 32 Pabhaṁ disvāna buddhassa, pārisajje avocahaṁ; ‘Nissaṁsayaṁ buddhaseṭṭho, imaṁ vīthimupāgato’. 33 Khippaṁ oruyha pāsādā, agamiṁ antarāpaṇaṁ; Sambuddhaṁ abhivādetvā, idaṁ vacanamabraviṁ. 34 ‘Anukampatu me buddho, jalajuttamanāyako; Vasīsatasahassehi, adhivāsesi so muni’. 35 Nimantetvāna sambuddhaṁ, abhinesiṁ sakaṁ gharaṁ; Tattha annena pānena, santappesiṁ mahāmuniṁ. 36 Bhuttāviṁ kālamaññāya, buddhaseṭṭhassa tādino; Sataṅgikena tūriyena, buddhaseṭṭhaṁ upaṭṭhahiṁ. 37 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Antoghare nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 38 ‘Yo maṁ tūriyehupaṭṭhāsi, annapānañcadāsi me; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 39 Pahūtabhakkho hutvāna, sahirañño sabhojano; Catudīpe ekarajjaṁ, kārayissatiyaṁ naro. 40 Pañca sīle samādāya, dasakammapathe tato; Samādāya pavattento, parisaṁ sikkhāpayissati. 41 Tūriyasatasahassāni, bheriyo samalaṅkatā; Vajjayissantimaṁ niccaṁ, upaṭṭhānassidaṁ phalaṁ. 42 Tiṁsakappasahassāni, devaloke ramissati; Catusaṭṭhikkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissati. 43 Catusaṭṭhikkhattuṁ rājā, cakkavattī bhavissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 44 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 45 Upapajjati yaṁ yoniṁ, devattaṁ atha mānusaṁ; Anūnabhogo hutvāna, manussattaṁ gamissati. 46 Ajjhāyako bhavitvāna, tiṇṇaṁ vedāna pāragū; Uttamatthaṁ gavesanto, carissati mahiṁ imaṁ. 47 So pacchā pabbajitvāna, sukkamūlena codito; Gotamassa bhagavato, sāsanebhiramissati. 48 Ārādhayitvāna sambuddhaṁ, gotamaṁ sakyapuṅgavaṁ; Kilese jhāpayitvāna, arahāyaṁ bhavissati’. 49 Vipine byaggharājāva, migarājāva kesarī; Abhīto viharāmajja, sakyaputtassa sāsane. 50 Devaloke manusse vā, dalidde duggatimhi vā; Nibbattiṁ me na passāmi, upaṭṭhānassidaṁ phalaṁ. 51 Vivekamanuyuttomhi, upasanto nirūpadhi; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 52 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 53 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 54 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 55 Itthaṁ sudaṁ āyasmā jatukaṇṇitthero imā gāthāyo abhāsitthāti. 56 Jatukaṇṇittherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap193 0 Therāpadāna Tamālapupphiyavagga 1. Tamālapupphiyattheraapadāna |1| “Cullāsītisahassāni, thambhā sovaṇṇayā ahū; Devalaṭṭhipaṭibhāgaṁ, vimānaṁ me sunimmitaṁ. 2 Tamālapupphaṁ paggayha, vippasannena cetasā; Buddhassa abhiropayiṁ, sikhino lokabandhuno. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Ito vīsatime kappe, candatittoti ekako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tamālapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Tamālapupphiyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap390 0 Therāpadāna Avaṭaphalavagga 8. Panasaphaladāyakattheraapadāna |1| “Ajjuno nāma sambuddho, himavante vasī tadā; Caraṇena ca sampanno, samādhikusalo muni. 2 Kumbhamattaṁ gahetvāna, 3465 --- tha-ap390 1:2 panasaṁ jīvajīvakaṁ; Chattapaṇṇe ṭhapetvāna, adāsiṁ satthuno ahaṁ. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ phalamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā panasaphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Panasaphaladāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap175 0 Therāpadāna Kumudavagga 3 Rattipupphiyattheraapadāna |1| “Migaluddo pure āsiṁ, araññe kānane ahaṁ; Vipassiṁ addasaṁ buddhaṁ, devadevaṁ narāsabhaṁ. 2 Rattikaṁ pupphitaṁ disvā, kuṭajaṁ dharaṇīruhaṁ; Samūlaṁ paggahetvāna, upanesiṁ mahesino. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphadānassidaṁ phalaṁ. 4 Ito ca aṭṭhame kappe, suppasannasanāmako; Sattaratanasampanno, rājāhosiṁ mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā rattipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Rattipupphiyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap348 0 Therāpadāna Ekapadumiyavagga 6. Campakapupphiyattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, jāpalo nāma pabbato; Buddho sudassano nāma, vihāsi pabbatantare. 2 Pupphaṁ hemavantaṁ gayha, Gacchaṁ vehāyasenahaṁ; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, Oghatiṇṇamanāsavaṁ. 3 Satta campakapupphāni, sīse katvānahaṁ tadā; Buddhassa abhiropesiṁ, sayambhussa mahesino. 4 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā campakapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Campakapupphiyattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap376 0 Therāpadāna Bodhivandanavagga 4 Paṭṭipupphiyattheraapadāna |1| “Yadā nibbāyi sambuddho, mahesī padumuttaro; Samāgamma janā sabbe, sarīraṁ nīharanti te. 2 Nīharante sarīramhi, vajjamānāsu bherisu; Pasannacitto sumano, paṭṭipupphaṁ apūjayiṁ. 3 Satasahassito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, sarīrapūjite phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, Mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, Kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā paṭṭipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Paṭṭipupphiyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap271 0 Therāpadāna Padumukkhipavagga 9 Upāgatāsayattheraapadāna |1| “Himavantassa vemajjhe, saro āsi sunimmito; Tatthāhaṁ rakkhaso āsiṁ, heṭhasīlo bhayānako. 2 Anukampako kāruṇiko, vipassī lokanāyako; Mamuddharitukāmo so, āgacchi mama santikaṁ. 3 Upāgataṁ mahāvīraṁ, devadevaṁ narāsabhaṁ; Āsayā abhinikkhamma, avandiṁ satthuno ahaṁ. 4 Ekanavutito kappe, yaṁ vandiṁ purisuttamaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, vandanāya idaṁ phalaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ 3466 --- tha-ap271 1:6 sudaṁ āyasmā upāgatāsayo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Upāgatāsayattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap474 0 Therāpadāna Naḷamālivagga 2. Maṇipūjakattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Vivekakāmo sambuddho, gacchate anilañjase. 2 Avidūre himavantassa, mahājātassaro ahu; Tattha me bhavanaṁ āsi, puññakammena saṁyutaṁ. 3 Bhavanā abhinikkhamma, addasaṁ lokanāyakaṁ; Indīvaraṁva jalitaṁ, ādittaṁva hutāsanaṁ. 4 Vicinaṁ naddasaṁ pupphaṁ, pūjayissanti nāyakaṁ; Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, avandiṁ satthuno ahaṁ. 5 Mama sīse maṇiṁ gayha, pūjayiṁ lokanāyakaṁ; Imāya maṇipūjāya, vipāko hotu bhaddako. 6 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Antalikkhe ṭhito satthā, imaṁ gāthaṁ abhāsatha. 7 ‘So te ijjhatu saṅkappo, labhassu vipulaṁ sukhaṁ; Imāya maṇipūjāya, anubhohi mahāyasaṁ’. 8 Idaṁ vatvāna bhagavā, jalajuttamanāmako; Agamāsi buddhaseṭṭho, yattha cittaṁ paṇīhitaṁ. 9 Saṭṭhikappāni devindo, devarajjamakārayiṁ; Anekasatakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ. 10 Pubbakammaṁ sarantassa, devabhūtassa me sato; Maṇi nibbattate mayhaṁ, ālokakaraṇo mamaṁ. 11 Chaḷasītisahassāni, nāriyo me pariggahā; Vicittavatthābharaṇā, āmukkamaṇikuṇḍalā. 12 Aḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā; Parivārenti maṁ niccaṁ, maṇipūjāyidaṁ phalaṁ. 13 Soṇṇamayā maṇimayā, lohitaṅgamayā tathā; Bhaṇḍā me sukatā honti, yadicchasi piḷandhanā. 14 Kūṭāgārā gahārammā, sayanañca mahārahaṁ; Mama saṅkappamaññāya, nibbattanti yadicchakaṁ. 15 Lābhā tesaṁ suladdhañca, ye labhanti upassutiṁ; Puññakkhettaṁ manussānaṁ, osadhaṁ sabbapāṇinaṁ. 16 Mayhampi sukataṁ kammaṁ, yohaṁ adakkhi nāyakaṁ; Vinipātā pamuttomhi, pattomhi acalaṁ padaṁ. 17 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Divasañceva rattiñca, āloko hoti me sadā. 18 Tāyeva maṇipūjāya, anubhotvāna sampadā; Ñāṇāloko mayā diṭṭho, pattomhi acalaṁ padaṁ. 19 Satasahassito kappe, yaṁ maṇiṁ abhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, maṇipūjāyidaṁ phalaṁ. 20 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 21 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 22 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 23 Itthaṁ sudaṁ āyasmā maṇipūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 24 Maṇipūjakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap492 0 Therāpadāna Paṁsukūlavagga 10. Sālamaṇḍapiyattheraapadāna |1| “Ajjhogāhetvā sālavanaṁ, sukato assamo mama; Sālapupphehi sañchanno, vasāmi vipine tadā. 2 Piyadassī ca bhagavā, sayambhū aggapuggalo; Vivekakāmo sambuddho, sālavanamupāgami. 3 Assamā abhinikkhamma, pavanaṁ agamāsahaṁ; Mūlaphalaṁ gavesanto, āhiṇḍāmi vane tadā. 4 Tatthaddasāsiṁ sambuddhaṁ, piyadassiṁ mahāyasaṁ; Sunisinnaṁ samāpannaṁ, virocantaṁ mahāvane. 5 Catudaṇḍe ṭhapetvāna, buddhassa uparī ahaṁ; Maṇḍapaṁ sukataṁ katvā, sālapupphehi chādayiṁ. 6 Sattāhaṁ dhārayitvāna, maṇḍapaṁ sālachāditaṁ; Tattha cittaṁ pasādetvā, buddhaseṭṭhamavandahaṁ. 7 Bhagavā tamhi samaye, vuṭṭhahitvā samādhito; Yugamattaṁ pekkhamāno, nisīdi purisuttamo. 8 Sāvako varuṇo nāma, piyadassissa satthuno; Vasīsatasahassehi, upagacchi vināyakaṁ. 9 Piyadassī ca bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, sitaṁ pātukarī jino. 10 Anuruddho upaṭṭhāko, piyadassissa satthuno; Ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā, apucchittha mahāmuniṁ. 11 ‘Ko nu kho bhagavā hetu, sitakammassa satthuno; Kāraṇe vijjamānamhi, satthā pātukare sitaṁ’. 12 ‘Sattāhaṁ sālacchadanaṁ, yo me dhāresi māṇavo; Tassa kammaṁ saritvāna, sitaṁ pātukariṁ ahaṁ. 13 Anokāsaṁ na passāmi, yattha puññaṁ 3467 --- tha-ap492 1:13 vipaccati; Devaloke manusse vā, okāsova na sammati. 14 Devaloke vasantassa, puññakammasamaṅgino; Yāvatā parisā tassa, sālacchannā bhavissati. 15 Tattha dibbehi naccehi, gītehi vāditehi ca; Ramissati sadā santo, puññakammasamāhito. 16 Yāvatā parisā tassa, gandhagandhī bhavissati; Sālassa pupphavasso ca, pavassissati tāvade. 17 Tato cutoyaṁ manujo, mānusaṁ āgamissati; Idhāpi sālacchadanaṁ, sabbakālaṁ dharissati. 18 Idha naccañca gītañca, sammatāḷasamāhitaṁ; Parivāressanti maṁ niccaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 19 Uggacchante ca sūriye, sālavassaṁ pavassati; Puññakammena saṁyuttaṁ, vassate sabbakālikaṁ. 20 Aṭṭhārase kappasate, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 21 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. 22 Dhammaṁ abhisamentassa, sālacchannaṁ bhavissati; Citake jhāyamānassa, chadanaṁ tattha hessati’. 23 Vipākaṁ kittayitvāna, piyadassī mahāmuni; Parisāya dhammaṁ desesi, tappento dhammavuṭṭhiyā. 24 Tiṁsakappāni devesu, devarajjamakārayiṁ; Saṭṭhi ca sattakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ. 25 Devalokā idhāgantvā, labhāmi vipulaṁ sukhaṁ; Idhāpi sālacchadanaṁ, maṇḍapassa idaṁ phalaṁ. 26 Ayaṁ pacchimako mayhaṁ, carimo vattate bhavo; Idhāpi sālacchadanaṁ, hessati sabbakālikaṁ. 27 Mahāmuniṁ tosayitvā, gotamaṁ sakyapuṅgavaṁ; Pattomhi acalaṁ ṭhānaṁ, hitvā jayaparājayaṁ. 28 Aṭṭhārase kappasate, yaṁ buddhamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 29 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 30 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 31 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 32 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sālamaṇḍapiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 33 Sālamaṇḍapiyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 34 Paṁsukūlavaggo ekūnapaññāsamo. 35 Tassuddānaṁ 36 Paṁsukūlaṁ buddhasaññī, bhisado ñāṇakittako; Candanī dhātupūjī ca, pulinuppādakopi ca. 37 Taraṇo dhammaruciko, sālamaṇḍapiyo tathā; Satāni dve honti gāthā, ūnavīsatimeva ca. tha-ap297 0 Therāpadāna Citakapūjakavagga 5. Gosīsanikkhepakattheraapadāna |1| “Ārāmadvārā nikkhamma, gosīsaṁ santhataṁ mayā; Anubhomi sakaṁ kammaṁ, pubbakammassidaṁ phalaṁ. 2 Ājāniyā vātajavā, sindhavā sīghavāhanā; Anubhomi sabbametaṁ, gosīsassa idaṁ phalaṁ. 3 Aho kāraṁ paramakāraṁ, sukhette sukataṁ mayā; Saṅghe katassa kārassa, na aññaṁ kalamagghati. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ sīsaṁ santhariṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, santharassa idaṁ phalaṁ. 5 Pañcasattatikappamhi, suppatiṭṭhitanāmako; Eko āsiṁ mahātejo, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā gosīsanikkhepako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Gosīsanikkhepakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap51 0 Therāpadāna Upālivagga 9. Subhaddattheraapadāna |1| “Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Janataṁ uddharitvāna, nibbāyati mahāyaso. 2 Nibbāyante ca sambuddhe, dasasahassi kampatha; Janakāyo mahā āsi, devā sannipatuṁ tadā. 3 Candanaṁ pūrayitvāna, tagarāmallikāhi ca; Haṭṭho haṭṭhena cittena, āropayiṁ naruttamaṁ. 4 Mama saṅkappamaññāya, satthā loke anuttaro; Nipannakova sambuddho, imā gāthā abhāsatha. 5 ‘Yo me pacchimake kāle, gandhamālena chādayi; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 6 Ito cuto ayaṁ poso, tusitakāyaṁ gamissati; Tattha rajjaṁ karitvāna, nimmānaṁ so gamissati. 7 Eteneva upāyena, 3468 --- tha-ap51 1:7 datvā mālaṁ varuttamaṁ; Sakakammābhiraddho so, sampattiṁ anubhossati. 8 Punāpi tusite kāye, nibbattissatiyaṁ naro; Tamhā kāyā cavitvāna, manussattaṁ gamissati. 9 Sakyaputto mahānāgo, aggo loke sadevake; Bodhayitvā bahū satte, nibbāyissati cakkhumā. 10 Tadā sopagato santo, sukkamūlena codito; Upasaṅkamma sambuddhaṁ, pañhaṁ pucchissati tadā. 11 Hāsayitvāna sambuddho, sabbaññū lokanāyako; Puññakammaṁ pariññāya, saccāni vivarissati. 12 Āraddho ca ayaṁ pañho, tuṭṭho ekaggamānaso; Satthāraṁ abhivādetvā, pabbajjaṁ yācayissati. 13 Pasannamānasaṁ disvā, sakakammena tositaṁ; Pabbājessati so buddho, aggamaggassa kovido. 14 Vāyamitvānayaṁ poso, sammāsambuddhasāsane; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo’. 15 Pañcamabhāṇavāraṁ. 16 Pubbakammena saṁyutto, ekaggo susamāhito; Buddhassa oraso putto, dhammajomhi sunimmito. 17 Dhammarājaṁ upagamma, apucchiṁ pañhamuttamaṁ; Kathayanto ca me pañhaṁ, dhammasotaṁ upānayi. 18 Tassāhaṁ dhammamaññāya, vihāsiṁ sāsane rato; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 19 Satasahassito kappe, jalajuttamanāyako; Nibbāyi anupādāno, dīpova telasaṅkhayā. 20 Sattayojanikaṁ āsi, thūpañca ratanāmayaṁ; Dhajaṁ tattha apūjesiṁ, sabbabhaddaṁ manoramaṁ. 21 Kassapassa ca buddhassa, tisso nāmaggasāvako; Putto me oraso āsi, dāyādo jinasāsane. 22 Tassa hīnena manasā, vācaṁ bhāsiṁ abhaddakaṁ; Tena kammavipākena, pacchā me āsi bhaddakaṁ. 23 Upavattane sālavane, pacchime sayane muni; Pabbājesi mahāvīro, hito kāruṇiko jino. 24 Ajjeva dāni pabbajjā, ajjeva upasampadā; Ajjeva parinibbānaṁ, sammukhā dvipaduttame. 25 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 26 Itthaṁ sudaṁ āyasmā subhaddo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 27 Subhaddattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap89 0 Therāpadāna Timiravagga 7. Phaladāyakattheraapadāna |1| “Pabbate himavantamhi, kharājinadharo ahaṁ; Phussaṁ jinavaraṁ disvā, phalahattho phalaṁ adaṁ. 2 Yamahaṁ phalamadāsiṁ, vippasannena cetasā; Bhave nibbattamānamhi, phalaṁ nibbattate mama. 3 Dvenavute ito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā phaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Phaladāyakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap1 0 Therāpadāna Buddhavagga 1. Buddhaapadāna |1| Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. 2 Tathāgataṁ jetavane vasantaṁ, Apucchi vedehamunī nataṅgo; “Sabbaññubuddhā kira nāma honti, Bhavanti te hetubhi kehi vīra”. 3 Tadāha sabbaññuvaro mahesī, Ānandabhaddaṁ madhurassarena; “Ye pubbabuddhesu katādhikārā, Aladdhamokkhā jinasāsanesu. 4 Teneva sambodhimukhena dhīrā, Ajjhāsayenāpi mahābalena; Paññāya tejena sutikkhapaññā, Sabbaññubhāvaṁ anupāpuṇanti. 5 Ahampi pubbabuddhesu, buddhattamabhipatthayiṁ; Manasāyeva hutvāna, dhammarājā asaṅkhiyā. 6 Atha buddhāpadānāni, suṇātha suddhamānasā; Tiṁsapāramisampuṇṇā, dhammarājā asaṅkhiyā. 7 Sambodhiṁ buddhaseṭṭhānaṁ, sasaṅghe lokanāyake; Dasaṅgulī namassitvā, sirasā abhivādayiṁ. 8 Yāvatā buddhakhettesu, ratanā vijjantisaṅkhiyā; Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā, manasā sabbamāhariṁ. 9 Tattha rūpiyabhūmiyaṁ, pāsādaṁ māpayiṁ ahaṁ; Nekabhummaṁ ratanāmayaṁ, ubbiddhaṁ nabhamuggataṁ. 10 Vicittathambhaṁ sukataṁ, suvibhattaṁ mahārahaṁ; Kanakamayasaṅghāṭaṁ, kontacchattehi maṇḍitaṁ. 11 Paṭhamā veḷuriyā bhūmi, vimalabbhasamā subhā; Naḷinajalajākiṇṇā, varakañcanabhūmiyā. 12 Pavāḷaṁsā 3469 --- tha-ap1 1:12 pavāḷavaṇṇā, kāci lohitakā subhā; Indagopakavaṇṇābhā, bhūmi obhāsatī disā. 13 Suvibhattā gharamukhā, niyyūhā sīhapañjarā; Caturo vedikā jālā, gandhāveḷā manoramā. 14 Nīlā pītā lohitakā, odātā suddhakāḷakā; Kūṭāgāravarūpetā, sattaratanabhūsitā. 15 Olokamayā padumā, vāḷavihaṅgasobhitā; Nakkhattatārakākiṇṇā, candasūrehi maṇḍitā. 16 Hemajālena sañchannā, soṇṇakiṅkiṇikāyutā; Vātavegena kūjanti, soṇṇamālā manoramā. 17 Mañjeṭṭhakaṁ lohitakaṁ, pītakaṁ haripiñjaraṁ; Nānāraṅgehi sampītaṁ, ussitaddhajamālinī. 18 Na naṁ bahūnekasatā, phalikā rajatāmayā; Maṇimayā lohitaṅgā, masāragallamayā tathā; Nānāsayanavicittā, saṇhakāsikasanthatā. 19 Kampalā dukūlā cīnā, pattuṇṇā paṇḍupāvurā; Vividhattharaṇaṁ sabbaṁ, manasā paññapesahaṁ. 20 Tāsu tāsveva bhūmīsu, ratanakūṭalaṅkataṁ; Maṇiverocanā ukkā, dhārayantā sutiṭṭhare. 21 Sobhanti esikā thambhā, subhā kañcanatoraṇā; Jambonadā sāramayā, atho rajatamayāpi ca. 22 Nekā sandhī suvibhattā, kavāṭaggaḷacittitā; Ubhato puṇṇaghaṭānekā, padumuppalasaṁyutā. 23 Atīte sabbabuddhe ca, sasaṅghe lokanāyake; Pakativaṇṇarūpena, nimminitvā sasāvake. 24 Tena dvārena pavisitvā, sabbe buddhā sasāvakā; Sabbasoṇṇamaye pīṭhe, nisinnā ariyamaṇḍalā. 25 Ye ca etarahi atthi, Buddhā loke anuttarā; Atīte vattamānā ca, Bhavanaṁ sabbe samāruhuṁ. 26 Paccekabuddhenekasate, Sayambhū aparājite; Atīte vattamāne ca, Bhavanaṁ sabbe samāruhuṁ. 27 Kapparukkhā bahū atthi, Ye dibbā ye ca mānusā; Sabbaṁ dussaṁ samāhantvā, Acchādemi ticīvaraṁ. 28 Khajjaṁ bhojjaṁ sāyanīyaṁ, sampannaṁ pānabhojanaṁ; Maṇimaye subhe patte, sampūretvā adāsahaṁ. 29 Dibbavatthasamā hutvā, maṭṭhā cīvarasaṁyutā; Madhurā sakkharā ceva, telā ca madhuphāṇitā. 30 Tappitā paramannena, sabbe te ariyamaṇḍalā; Ratanagabbhaṁ pavisitvā, kesarīva guhāsayā. 31 Mahārahamhi sayane, sīhaseyyamakappayuṁ; Sampajānā samuṭṭhāya, sayane pallaṅkamābhujuṁ. 32 Gocaraṁ sabbabuddhānaṁ, jhānaratisamappitā; Aññe dhammāni desenti, aññe kīḷanti iddhiyā. 33 Aññe abhiññā appenti, abhiññā vasibhāvitā; Vikubbanā vikubbanti, aññenekasahassiyo. 34 Buddhāpi buddhe pucchanti, visayaṁ sabbaññumālayaṁ; Gambhīraṁ nipuṇaṁ ṭhānaṁ, paññāya vinibujjhare. 35 Sāvakā buddhe pucchanti, buddhā pucchanti sāvake; Aññamaññañca pucchitvā, aññoññaṁ byākaronti te. 36 Buddhā paccekabuddhā ca, sāvakā paricārakā; Evaṁ sakāya ratiyā, pāsādebhiramanti te. 37 Chattā tiṭṭhantu ratanā, kañcanāveḷapantikā; Muttājālaparikkhittā, sabbe dhārentu matthake. 38 Bhavantu ceḷavitānā, soṇṇatārakacittitā; Vicittamalyavitatā, sabbe dhārentu matthake. 39 Vitatā malyadāmehi, gandhadāmehi sobhitā; Dussadāmaparikiṇṇā, ratanadāmabhūsitā. 40 Pupphābhikiṇṇā sucittā, surabhigandhabhūsitā; Gandhapañcaṅgulakatā, hemacchadanachāditā. 41 Catuddisā pokkharañño, padumuppalasanthatā; Sovaṇṇarūpā khāyantu, padmareṇurajuggatā. 42 Pupphantu pādapā sabbe, pāsādassa samantato; Sayañca pupphā muñcitvā, gantvā bhavanamokiruṁ. 43 Sikhino tattha naccantu, dibbahaṁsā pakūjare; Karavīkā ca gāyantu, dijasaṅghā samantato. 44 Bheriyo sabbā vajjantu, vīṇā sabbā rasantu tā; Sabbā saṅgīti vattantu, pāsādassa samantato. 45 Yāvatā buddhakhettamhi, cakkavāḷe tato pare; Mahantā jotisampannā, acchinnā ratanāmayā. 46 Tiṭṭhantu soṇṇapallaṅkā, dīparukkhā jalantu te; Bhavantu ekapajjotā, dasasahassiparamparā. 47 Gaṇikā lāsikā ceva, naccantu accharāgaṇā; Nānāraṅgā padissantu, pāsādassa samantato. 48 Dumagge pabbatagge vā, sinerugirimuddhani; Ussāpemi dhajaṁ sabbaṁ, vicittaṁ pañcavaṇṇikaṁ. 49 Narā nāgā ca gandhabbā, sabbe devā upentu te; Namassantā pañjalikā, pāsādaṁ parivārayuṁ. 50 Yaṁ kiñci kusalaṁ kammaṁ, kattabbaṁ kiriyaṁ mama; Kāyena vācā manasā, tidase sukataṁ kataṁ. 51 Ye sattā saññino atthi, ye ca sattā asaññino; Kataṁ puññaphalaṁ mayhaṁ, sabbe bhāgī bhavantu te. 52 Yesaṁ kataṁ suviditaṁ, dinnaṁ puññaphalaṁ mayā; Ye ca tattha na jānanti, devā gantvā nivedayuṁ. 53 Sabbalokamhi ye sattā, Jīvantāhārahetukā; 3470 --- tha-ap1 1:53 Manuññaṁ bhojanaṁ sabbaṁ, Labhantu mama cetasā. 54 Manasā dānaṁ mayā dinnaṁ, manasā pasādamāvahiṁ; Pūjitā sabbasambuddhā, paccekā jinasāvakā. 55 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 56 Duve bhave pajānāmi, devatte atha mānuse; Aññaṁ gatiṁ na jānāmi, manasā patthanāphalaṁ. 57 Devānaṁ adhiko homi, bhavāmi manujādhipo; Rūpalakkhaṇasampanno, paññāya asamo bhave. 58 Bhojanaṁ vividhaṁ seṭṭhaṁ, Ratanañca anappakaṁ; Vividhāni ca vatthāni, Nabhā khippaṁ upenti maṁ. 59 Pathabyā pabbate ceva, ākāse udake vane; Yaṁ yaṁ hatthaṁ pasāremi, dibbā bhakkhā upenti maṁ. 60 Pathabyā pabbate ceva, ākāse udake vane; Yaṁ yaṁ hatthaṁ pasāremi, ratanā sabbe upenti maṁ. 61 Pathabyā pabbate ceva, ākāse udake vane; Yaṁ yaṁ hatthaṁ pasāremi, sabbe gandhā upenti maṁ. 62 Pathabyā pabbate ceva, ākāse udake vane; Yaṁ yaṁ hatthaṁ pasāremi, sabbe yānā upenti maṁ. 63 Pathabyā pabbate ceva, ākāse udake vane; Yaṁ yaṁ hatthaṁ pasāremi, sabbe mālā upenti maṁ. 64 Pathabyā pabbate ceva, ākāse udake vane; Yaṁ yaṁ hatthaṁ pasāremi, alaṅkārā upenti maṁ. 65 Pathabyā pabbate ceva, ākāse udake vane; Yaṁ yaṁ hatthaṁ pasāremi, sabbā kaññā upenti maṁ. 66 Pathabyā pabbate ceva, ākāse udake vane; Yaṁ yaṁ hatthaṁ pasāremi, madhusakkharā upenti maṁ. 67 Pathabyā pabbate ceva, ākāse udake vane; Yaṁ yaṁ hatthaṁ pasāremi, sabbe khajjā upenti maṁ. 68 Adhane addhikajane, yācake ca pathāvino; Dadāmihaṁ dānavaraṁ, sambodhivarapattiyā. 69 Nādento pabbataṁ selaṁ, gajjento bahalaṁ giriṁ; Sadevakaṁ hāsayanto, buddho loke bhavāmahaṁ. 70 Disā dasavidhā loke, yāyato natthi antakaṁ; Tasmiñca disābhāgamhi, buddhakhettā asaṅkhiyā. 71 Pabhā pakittitā mayhaṁ, yamakā raṁsivāhanā; Etthantare raṁsijālaṁ, āloko vipulo bhave. 72 Ettake lokadhātumhi, sabbe passantu maṁ janā; Sabbe maṁ anuvattantu, yāva brahmanivesanaṁ. 73 Visiṭṭhamadhunādena, amatabherimāhaniṁ; Etthantare janā sabbe, suṇantu madhuraṁ giraṁ. 74 Dhammameghena vassante, sabbe hontu anāsavā; Yettha pacchimakā sattā, sotāpannā bhavantu te. 75 Datvā dātabbakaṁ dānaṁ, sīlaṁ pūretvā asesato; Nekkhammapāramiṁ gantvā, patto sambodhimuttamaṁ. 76 Paṇḍite paripucchitvā, katvā vīriyamuttamaṁ; Khantiyā pāramiṁ gantvā, patto sambodhimuttamaṁ. 77 Katvā daḷhamadhiṭṭhānaṁ, saccapārami pūriya; Mettāya pāramiṁ gantvā, patto sambodhimuttamaṁ. 78 Lābhālābhe sukhe dukkhe, sammāne cāvamānane; Sabbattha samako hutvā, patto sambodhimuttamaṁ. 79 Kosajjaṁ bhayato disvā, vīriyañcāpi khemato; Āraddhavīriyā hotha, esā buddhānusāsanī. 80 Vivādaṁ bhayato disvā, avivādañca khemato; Samaggā sakhilā hotha, esā buddhānusāsanī. 81 Pamādaṁ bhayato disvā, appamādañca khemato; Bhāvethaṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, esā buddhānusāsanī. 82 Samāgatā bahū buddhā, arahantā ca sabbaso; Sambuddhe arahante ca, vandamānā namassatha. 83 Evaṁ acintiyā buddhā, buddhadhammā acintiyā; Acintiye pasannānaṁ, vipāko hoti acintiyo”. 84 Itthaṁ sudaṁ bhagavā attano buddhacariyaṁ sambhāvayamāno buddhāpadāniyaṁ nāma dhammapariyāyaṁ abhāsitthāti. 85 Buddhāpadānaṁ samattaṁ. tha-ap405 0 Therāpadāna Metteyyavagga 3. Mettaguttheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, asoko nāma pabbato; Tatthāsi assamo mayhaṁ, vissakammena māpito. 2 Sumedho nāma sambuddho, aggo kāruṇiko muni; Nivāsayitvā pubbaṇhe, piṇḍāya me upāgami. 3 Upāgataṁ mahāvīraṁ, sumedhaṁ lokanāyakaṁ; Paggayha sugatapattaṁ, sappitelaṁ apūrayiṁ. 4 Datvānahaṁ buddhaseṭṭhe, sumedhe lokanāyake; Añjaliṁ paggahetvāna, bhiyyo hāsaṁ janesahaṁ. 5 Iminā sappidānena, cetanāpaṇidhīhi ca; Devabhūto manusso vā, labhāmi vipulaṁ sukhaṁ. 6 Vinipātaṁ vivajjetvā, saṁsarāmi bhavābhave; 3471 --- tha-ap405 1:6 Tattha cittaṁ paṇidhitvā, labhāmi acalaṁ padaṁ. 7 ‘Lābhā tuyhaṁ suladdhaṁ te, yaṁ maṁ addakkhi brāhmaṇa; Mama dassanamāgamma, arahattaṁ bhavissati. 8 Vissattho hohi mā bhāyi, adhigantvā mahāyasaṁ; Mamañhi sappiṁ datvāna, parimokkhasi jātiyā’. 9 Iminā sappidānena, cetanāpaṇidhīhi ca; Devabhūto manusso vā, labhase vipulaṁ sukhaṁ. 10 Iminā sappidānena, mettacittavatāya ca; Aṭṭhārase kappasate, devaloke ramissasi. 11 Aṭṭhatiṁsatikkhattuñca, devarājā bhavissasi; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 12 Ekapaññāsakkhattuñca, cakkavattī bhavissasi; Cāturanto vijitāvī, jambumaṇḍassa issaro. 13 Mahāsamuddovakkhobho, duddharo pathavī yathā; Evamevaṁ ca te bhogā, appameyyā bhavissare. 14 Saṭṭhikoṭī hiraññassa, cajitvā pabbajiṁ ahaṁ; Kiṁ kusalaṁ gavesanto, bāvariṁ upasaṅkamiṁ. 15 Tattha mante adhīyāmi, chaḷaṅgaṁ nāma lakkhaṇaṁ; Tamandhakāraṁ vidhamaṁ, uppajji tvaṁ mahāmuni. 16 Tava dassanakāmohaṁ, āgatomhi mahāmuni; Tava dhammaṁ suṇitvāna, pattomhi acalaṁ padaṁ. 17 Tiṁsakappasahassamhi, sappiṁ buddhassadāsahaṁ; Etthantare nābhijāne, sappiṁ viññāpitaṁ mayā. 18 Mama saṅkappamaññāya, uppajjati yadicchakaṁ; Cittamaññāya nibbattaṁ, sabbe santappayāmahaṁ. 19 Aho buddhā aho dhammā, aho no satthu sampadā; Thokañhi sappiṁ datvāna, appameyyaṁ labhāmahaṁ. 20 Mahāsamudde udakaṁ, yāvatā nerupassato; Mama sappiṁ upādāya, kalabhāgaṁ na hessati. 21 Yāvatā cakkavāḷassa, kariyantassa rāsito; Mama nibbattavatthānaṁ, okāso so na sammati. 22 Pabbatarājā himavā, pavaropi siluccayo; Mamānulittagandhassa, upanidhiṁ na hessati. 23 Vatthaṁ gandhañca sappiñca, aññañca diṭṭhadhammikaṁ; Asaṅkhatañca nibbānaṁ, sappidānassidaṁ phalaṁ. 24 Satipaṭṭhānasayano, samādhijhānagocaro; Bojjhaṅgabhojano ajja, sappidānassidaṁ phalaṁ. 25 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 26 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 27 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 28 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mettagū thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 29 Mettaguttherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap200 0 Therāpadāna Tamālapupphiyavagga 8 Muṭṭhipūjakattheraapadāna |1| “Sumedho nāma bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Pacchime anukampāya, padhānaṁ padahī jino. 2 Tassa caṅkamamānassa, dvipadindassa tādino; Girinelassa pupphānaṁ, muṭṭhiṁ buddhassa ropayiṁ. 3 Tena cittappasādena, sukkamūlena codito; Tiṁsakappasahassāni, duggatiṁ nupapajjahaṁ. 4 Tevīsatikappasate, sunelo nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, eko āsiṁ mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā muṭṭhipūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Muṭṭhipūjakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap307 0 Therāpadāna Padumakesaravagga 5. Phaladāyakattheraapadāna |1| “Bhāgīrathīnadītīre, ahosi assamo tadā; Tamahaṁ assamaṁ gacchiṁ, phalahattho apekkhavā. 2 Vipassiṁ tattha addakkhiṁ, pītaraṁsiṁva bhāṇumaṁ; Yaṁ me atthi phalaṁ sabbaṁ, adāsiṁ satthuno ahaṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā phaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Phaladāyakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap339 0 Therāpadāna Gandhodakavagga 7. 3472 --- tha-ap339 1:0 Tiṇakuṭidāyakattheraapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, ahosiṁ parakammiko; Parakammāyane yutto, parabhattaṁ apassito. 2 Rahogato nisīditvā, evaṁ cintesahaṁ tadā; Buddho loke samuppanno, adhikāro ca natthi me. 3 Kālo me gatiṁ sodhetuṁ, khaṇo me paṭipādito; Dukkho nirayasamphasso, apuññānañhi pāṇinaṁ. 4 Evāhaṁ cintayitvāna, kammasāmiṁ upāgamiṁ; Ekāhaṁ kammaṁ yācitvā, vipinaṁ pāvisiṁ ahaṁ. 5 Tiṇakaṭṭhañca valliñca, āharitvānahaṁ tadā; Tidaṇḍake ṭhapetvāna, akaṁ tiṇakuṭiṁ ahaṁ. 6 Saṅghassatthāya kuṭikaṁ, niyyādetvāna taṁ ahaṁ; Tadaheyeva āgantvā, kammasāmiṁ upāgamiṁ. 7 Tena kammena sukatena, tāvatiṁsamagacchahaṁ; Tattha me sukataṁ byamhaṁ, kuṭikāya sunimmitaṁ. 8 Sahassakaṇḍaṁ satabheṇḍu, dhajālu haritāmayaṁ; Satasahassaniyyūhā, byamhe pātubhaviṁsu me. 9 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Mama saṅkappamaññāya, pāsādo upatiṭṭhati. 10 Bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā, lomahaṁso na vijjati; Tāsaṁ mama na jānāmi, tiṇakuṭikāyidaṁ phalaṁ. 11 Sīhabyagghā ca dīpī ca, acchakokataracchakā; Sabbe maṁ parivajjenti, tiṇakuṭikāyidaṁ phalaṁ. 12 Sarīsapā ca bhūtā ca, ahī kumbhaṇḍarakkhasā; Tepi maṁ parivajjenti, tiṇakuṭikāyidaṁ phalaṁ. 13 Na pāpasupinassāpi, sarāmi dassanaṁ mama; Upaṭṭhitā sati mayhaṁ, tiṇakuṭikāyidaṁ phalaṁ. 14 Tāyeva tiṇakuṭikāya, anubhotvāna sampadā; Gotamassa bhagavato, dhammaṁ sacchikariṁ ahaṁ. 15 Ekanavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, tiṇakuṭikāyidaṁ phalaṁ. 16 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 17 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tiṇakuṭidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 18 Tiṇakuṭidāyakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap104 0 Therāpadāna Bhikkhadāyivagga 2 Ñāṇasaññikattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Nisabhājāniyaṁ yathā; Tidhāpabhinnaṁ mātaṅgaṁ, Kuñjaraṁva mahesinaṁ. 2 Obhāsentaṁ disā sabbā, uḷurājaṁva pūritaṁ; Rathiyaṁ paṭipajjantaṁ, lokajeṭṭhaṁ apassahaṁ. 3 Ñāṇe cittaṁ pasādetvā, paggahetvāna añjaliṁ; Pasannacitto sumano, siddhatthamabhivādayiṁ. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ñāṇasaññāyidaṁ phalaṁ. 5 Tesattatimhito kappe, soḷasāsuṁ naruttamā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ñāṇasaññiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Ñāṇasaññikattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap502 0 Therāpadāna Kiṅkaṇipupphavagga 10. Piyālaphaladāyakattheraapadāna |1| “Migaluddo pure āsiṁ, vipine vicaraṁ tadā; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, sabbadhammāna pāraguṁ. 2 Piyālaphalamādāya, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ; Puññakkhettassa vīrassa, pasanno sehi pāṇibhi. 3 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā piyālaphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Piyālaphaladāyakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. Kiṅkaṇipupphavaggo paññāsamo. 9 Tassuddānaṁ 10 Kiṅkaṇī paṁsukūlañca, koraṇḍamatha kiṁsukaṁ; Upaḍḍhadussī ghatado, udakaṁ thūpakārako. 11 Naḷakārī ca navamo, piyālaphaladāyako; Satamekañca gāthānaṁ, navakañca taduttari. 12 Atha vagguddānaṁ 13 Metteyyavaggo bhaddāli, sakiṁsammajjakopi ca; Ekavihārī vibhītakī, jagatī sālapupphiyo. 14 Naḷāgāraṁ paṁsukūlaṁ, kiṅkaṇipupphiyo 3473 --- tha-ap502 1:14 tathā; Asīti dve ca gāthāyo, catuddasasatāni ca. 15 Metteyyavaggadasakaṁ. 16 Pañcamasatakaṁ samattaṁ. tha-ap20 0 Therāpadāna Sīhāsaniyavagga 8. Raṭṭhapālattheraapadāna |1| “Padumuttarassa bhagavato, Lokajeṭṭhassa tādino; Varanāgo mayā dinno, Īsādanto urūḷhavā. 2 Setacchatto pasobhito, sakappano sahatthipo; Agghāpetvāna taṁ sabbaṁ, saṅghārāmaṁ akārayiṁ. 3 Catupaññāsasahassāni, pāsāde kārayiṁ ahaṁ; Mahoghadānaṁ karitvāna, niyyādesiṁ mahesino. 4 Anumodi mahāvīro, sayambhū aggapuggalo; Sabbe jane hāsayanto, desesi amataṁ padaṁ. 5 Taṁ me buddho viyākāsi, jalajuttaranāmako; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 6 ‘Catupaññāsasahassāni, pāsāde kārayī ayaṁ; Kathayissāmi vipākaṁ, suṇotha mama bhāsato. 7 Aṭṭhārasasahassāni, kūṭāgārā bhavissare; Byamhuttamamhi nibbattā, sabbasoṇṇamayā ca te. 8 Paññāsakkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissati; Aṭṭhapaññāsakkhattuñca, cakkavattī bhavissati. 9 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 10 Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito; Aḍḍhe kule mahābhoge, nibbattissati tāvade. 11 So pacchā pabbajitvāna, sukkamūlena codito; Raṭṭhapāloti nāmena, hessati satthu sāvako. 12 Padhānapahitatto so, upasanto nirūpadhi; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo’. 13 Uṭṭhāya abhinikkhamma, jahitā bhogasampadā; Kheḷapiṇḍeva bhogamhi, pemaṁ mayhaṁ na vijjati. 14 Vīriyaṁ me dhuradhorayhaṁ, yogakkhemādhivāhanaṁ; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, sammāsambuddhasāsane. 15 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 16 Itthaṁ sudaṁ āyasmā raṭṭhapālo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 17 Raṭṭhapālattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap45 0 Therāpadāna Upālivagga 3 Kāḷigodhāputtabhaddiyattheraapadāna |1| “Padumuttarasambuddhaṁ, mettacittaṁ mahāmuniṁ; Upeti janatā sabbā, sabbalokagganāyakaṁ. 2 Sattukañca baddhakañca, āmisaṁ pānabhojanaṁ; Dadanti satthuno sabbe, puññakkhette anuttare. 3 Ahampi dānaṁ dassāmi, devadevassa tādino; Buddhaseṭṭhaṁ nimantetvā, saṅghampi ca anuttaraṁ. 4 Uyyojitā mayā cete, nimantesuṁ tathāgataṁ; Kevalaṁ bhikkhusaṅghañca, puññakkhettaṁ anuttaraṁ. 5 Satasahassapallaṅkaṁ, sovaṇṇaṁ gonakatthataṁ; Tūlikāpaṭalikāya, khomakappāsikehi ca; Mahārahaṁ paññāpayiṁ, āsanaṁ buddhayuttakaṁ. 6 Padumuttaro lokavidū, devadevo narāsabho; Bhikkhusaṅghaparibyūḷho, mama dvāramupāgami. 7 Paccuggantvāna sambuddhaṁ, lokanāthaṁ yasassinaṁ; Pasannacitto sumano, abhināmayiṁ saṅgharaṁ. 8 Bhikkhūnaṁ satasahassaṁ, buddhañca lokanāyakaṁ; Pasannacitto sumano, paramannena tappayiṁ. 9 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 10 ‘Yenidaṁ āsanaṁ dinnaṁ, sovaṇṇaṁ gonakatthataṁ; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 11 Catusattatikkhattuṁ so, devarajjaṁ karissati; Anubhossati sampattiṁ, accharāhi purakkhato. 12 Padesarajjaṁ sahassaṁ, vasudhaṁ āvasissati; Ekapaññāsakkhattuñca, cakkavattī bhavissati. 13 Sabbāsu bhavayonīsu, uccākulī bhavissati; So ca pacchā pabbajitvā, sukkamūlena codito; Bhaddiyo nāma nāmena, hessati satthu sāvako’. 14 Vivekamanuyuttomhi, pantasenanivāsahaṁ; Phalañcādhigataṁ sabbaṁ, cattaklesomhi ajjahaṁ. 15 Mama sabbaṁ abhiññāya, sabbaññū lokanāyako; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapesi maṁ. 16 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 17 Itthaṁ sudaṁ āyasmā 3474 --- tha-ap45 1:17 bhaddiyo kāḷigodhāya putto thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 18 Bhaddiyassa kāḷigodhāya puttattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap283 0 Therāpadāna Paṇṇadāyakavagga 1. Paṇṇadāyakattheraapadāna |1| “Paṇṇasāle nisinnomhi, paṇṇabhojanabhojano; Upaviṭṭhañca maṁ santaṁ, upāgacchi mahāisi. 2 Siddhattho lokapajjoto, sabbalokatikicchako; Tassa paṇṇaṁ mayā dinnaṁ, nisinnaṁ paṇṇasanthare. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ paṇṇamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, paṇṇadānassidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā paṇṇadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Paṇṇadāyakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap486 0 Therāpadāna Paṁsukūlavagga 4 Ñāṇathavikattheraapadāna |1| “Dakkhiṇe himavantassa, sukato assamo mama; Uttamatthaṁ gavesanto, vasāmi vipine tadā. 2 Lābhālābhena santuṭṭho, mūlena ca phalena ca; Anvesanto ācariyaṁ, vasāmi ekako ahaṁ. 3 Sumedho nāma sambuddho, loke uppajji tāvade; Catusaccaṁ pakāseti, uddharanto mahājanaṁ. 4 Nāhaṁ suṇomi sambuddhaṁ, napi me koci saṁsati; Aṭṭhavasse atikkante, assosiṁ lokanāyakaṁ. 5 Aggidāruṁ nīharitvā, sammajjitvāna assamaṁ; Khāribhāraṁ gahetvāna, nikkhamiṁ vipinā ahaṁ. 6 Ekarattiṁ vasantohaṁ, gāmesu nigamesu ca; Anupubbena candavatiṁ, tadāhaṁ upasaṅkamiṁ. 7 Bhagavā tamhi samaye, sumedho lokanāyako; Uddharanto bahū satte, deseti amataṁ padaṁ. 8 Janakāyamatikkamma, vanditvā jinasāgaraṁ; Ekaṁsaṁ ajinaṁ katvā, santhaviṁ lokanāyakaṁ. 9 ‘Tuvaṁ satthā ca ketu ca, dhajo yūpo ca pāṇinaṁ; Parāyaṇo patiṭṭhā ca, dīpo ca dvipaduttamo. 10 Ekavīsatimaṁ bhāṇavāraṁ. 11 Nepuñño dassane vīro, tāresi janataṁ tuvaṁ; Natthañño tārako loke, tavuttaritaro mune. 12 Sakkā theve kusaggena, pametuṁ sāgaruttame; Na tveva tava sabbaññu, ñāṇaṁ sakkā pametave. 13 Tuladaṇḍe ṭhapetvāna, mahiṁ sakkā dharetave; Na tveva tava paññāya, pamāṇamatthi cakkhuma. 14 Ākāso minituṁ sakkā, rajjuyā aṅgulena vā; Na tveva tava sabbaññu, sīlaṁ sakkā pametave. 15 Mahāsamudde udakaṁ, ākāso ca vasundharā; Parimeyyāni etāni, appameyyosi cakkhuma’. 16 Chahi gāthāhi sabbaññuṁ, kittayitvā mahāyasaṁ; Añjaliṁ paggahetvāna, tuṇhī aṭṭhāsahaṁ tadā. 17 Yaṁ vadanti sumedhoti, bhūripaññaṁ sumedhasaṁ; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 18 ‘Yo me ñāṇaṁ pakittesi, vippasannena cetasā; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 19 Sattasattati kappāni, devaloke ramissati; Sahassakkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissati. 20 Anekasatakkhattuñca, cakkavattī bhavissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 21 Devabhūto manusso vā, puññakammasamāhito; Anūnamanasaṅkappo, tikkhapañño bhavissati’. 22 Tiṁsakappasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 23 Agārā abhinikkhamma, pabbajissatikiñcano; Jātiyā sattavassena, arahattaṁ phusissati. 24 Yato sarāmi attānaṁ, yato pattosmi sāsanaṁ; Etthantare na jānāmi, cetanaṁ amanoramaṁ. 25 Saṁsaritvā bhave sabbe, sampattānubhaviṁ ahaṁ; Bhoge me ūnatā natthi, phalaṁ ñāṇassa thomane. 26 Tiyaggī nibbutā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 27 Tiṁsakappasahassamhi, yaṁ ñāṇamathaviṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, phalaṁ ñāṇassa thomane. 28 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 29 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 30 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 31 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ñāṇathaviko thero imā 3475 --- tha-ap486 1:31 gāthāyo abhāsitthāti. 32 Ñāṇathavikattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap460 0 Therāpadāna Jagatidāyakavagga 8. Jātipupphiyattheraapadāna |1| “Parinibbute bhagavati, padumuttare mahāyase; Pupphavaṭaṁsake katvā, sarīramabhiropayiṁ. 2 Tattha cittaṁ pasādetvā, nimmānaṁ agamāsahaṁ; Devalokagato santo, puññakammaṁ sarāmahaṁ. 3 Ambarā pupphavasso me, sabbakālaṁ pavassati; Saṁsarāmi manusse ce, rājā homi mahāyaso. 4 Tahiṁ kusumavasso me, abhivassati sabbadā; Tasseva pupphapūjāya, vāhasā sabbadassino. 5 Ayaṁ pacchimako mayhaṁ, carimo vattate bhavo; Ajjāpi pupphavasso me, abhivassati sabbadā. 6 Satasahassito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, dehapūjāyidaṁ phalaṁ. 7 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 8 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā jātipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Jātipupphiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap265 0 Therāpadāna Padumukkhipavagga 3. Aḍḍhacandiyattheraapadāna |1| “Tissassa kho bhagavato, bodhiyā pādaputtame; Aḍḍhacandaṁ mayā dinnaṁ, dharaṇīruhapādape. 2 Dvenavute ito kappe, yaṁ candamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, bodhipūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Pañcavīse ito kappe, devalo nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā aḍḍhacandiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Aḍḍhacandiyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap161 0 Therāpadāna Bandhujīvakavagga 9. Punnāgapupphiyattheraapadāna |1| “Kānanaṁ vanamogayha, vasāmi luddako ahaṁ; Punnāgaṁ pupphitaṁ disvā, buddhaseṭṭhaṁ anussariṁ. 2 Taṁ pupphaṁ ocinitvāna, sugandhaṁ gandhitaṁ subhaṁ; Thūpaṁ karitvā puline, buddhassa abhiropayiṁ. 3 Dvenavute ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Ekamhi navute kappe, eko āsiṁ tamonudo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā punnāgapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Punnāgapupphiyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap362 0 Therāpadāna Saddasaññakavagga 10. Piṇḍapātikattheraapadāna |1| “Tisso nāmāsi sambuddho, vihāsi vipine tadā; Tusitā hi idhāgantvā, piṇḍapātaṁ adāsahaṁ. 2 Sambuddhamabhivādetvā, tissaṁ nāma mahāyasaṁ; Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, tusitaṁ agamāsahaṁ. 3 Dvenavute ito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, piṇḍapātassidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā piṇḍapātiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Piṇḍapātikattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 7 Saddasaññakavaggo chattiṁsatimo. 8 Tassuddānaṁ 9 Saddasaññī yavasiko, kiṁsukoraṇḍapupphiyo; Ālambano ambayāgu, supuṭī mañcadāyako; Saraṇaṁ piṇḍapāto ca, gāthā tālīsameva ca. tha-ap559 0 Therāpadāna 3476 --- tha-ap559 1:0 Yasavagga 7. Aparauttarattheraapadāna |1| “Nibbute lokanāthamhi, siddhatthe lokanāyake; Mama ñātī samānetvā, dhātupūjaṁ akāsahaṁ. 2 Catunnavutito kappe, yaṁ dhātumabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, dhātupūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā aparauttaratthero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Aparassa uttarattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap187 0 Therāpadāna Kuṭajapupphiyavagga 5. Isimuggadāyakattheraapadāna |1| “Udentaṁ sataraṁsiṁva, pītaraṁsiṁva bhāṇumaṁ; Kakudhaṁ vilasantaṁva, padumuttaranāyakaṁ. 2 Isimuggāni pisitvā, madhukhudde anīḷake; Pāsādeva ṭhito santo, adāsiṁ lokabandhuno. 3 Aṭṭhasatasahassāni, ahesuṁ buddhasāvakā; Sabbesaṁ pattapūrentaṁ, tato cāpi bahuttaraṁ. 4 Tena cittappasādena, sukkamūlena codito; Kappānaṁ satasahassaṁ, duggatiṁ nupapajjahaṁ. 5 Cattālīsamhi sahasse, kappānaṁ aṭṭhatiṁsa te; Isimuggasanāmā te, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā isimuggadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Isimuggadāyakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap384 0 Therāpadāna Avaṭaphalavagga 2. Labujadāyakattheraapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, āsiṁ ārāmiko tadā; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, gacchantaṁ anilañjase. 2 Labujassa phalaṁ gayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ; Ākāse ṭhitako santo, paṭigaṇhi mahāyaso. 3 Vittisañjananaṁ mayhaṁ, diṭṭhadhammasukhāvahaṁ; Phalaṁ buddhassa datvāna, vippasannena cetasā. 4 Adhigacchiṁ tadā pītiṁ, vipulañca sukhuttamaṁ; Uppajjateva ratanaṁ, nibbattassa tahiṁ tahiṁ. 5 Ekanavutito kappe, yaṁ phalamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 6 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 7 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā labujadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Labujadāyakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap343 0 Therāpadāna Ekapadumiyavagga 1. Ekapadumiyattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Bhavābhave vibhāvento, tāresi janataṁ bahuṁ. 2 Haṁsarājā tadā homi, dijānaṁ pavaro ahaṁ; Jātassaraṁ samogayha, kīḷāmi haṁsakīḷitaṁ. 3 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Jātassarassa upari, āgacchi tāvade jino. 4 Disvānahaṁ devadevaṁ, sayambhuṁ lokanāyakaṁ; Vaṇṭe chetvāna padumaṁ, satapattaṁ manoramaṁ. 5 Mukhatuṇḍena paggayha, pasanno lokanāyake; Ukkhipitvāna gagane, buddhaseṭṭhaṁ apūjayiṁ. 6 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Antalikkhe ṭhito satthā, akā me anumodanaṁ. 7 ‘Iminā ekapadumena, cetanāpaṇidhīhi ca; Kappānaṁ satasahassaṁ, vinipātaṁ na gacchasi’. 8 Idaṁ vatvāna sambuddho, jalajuttamanāmako; Mama kammaṁ pakittetvā, agamā yena patthitaṁ. 9 Satasahassito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 10 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 11 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekapadumiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 12 Ekapadumiyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap140 0 Therāpadāna Sobhitavagga 8 3477 --- tha-ap140 1:0 Ekapasādaniyattheraapadāna |1| “Nārado iti me nāmaṁ, kesavo iti maṁ vidū; Kusalākusalaṁ esaṁ, agamaṁ buddhasantikaṁ. 2 Mettacitto kāruṇiko, atthadassī mahāmuni; Assāsayanto satte so, dhammaṁ deseti cakkhumā. 3 Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, sire katvāna añjaliṁ; Satthāraṁ abhivādetvā, pakkāmiṁ pācināmukho. 4 Sattarase kappasate, rājā āsi mahīpati; Amittatāpano nāma, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekapasādaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Ekapasādaniyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap546 0 Therāpadāna Bhaddiyavagga 4. Vaṅgīsattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Yathāpi sāgare ūmi, gagane viya tārakā; Evaṁ pāvacanaṁ tassa, arahantehi cittitaṁ. 3 Sadevāsuranāgehi, manujehi purakkhato; Samaṇabrāhmaṇākiṇṇe, janamajjhe jinuttamo. 4 Pabhāhi anurañjanto, loke lokantagū jino; Vacanena vibodhento, veneyyapadumāni so. 5 Vesārajjehi sampanno, catūhi purisuttamo; Pahīnabhayasārajjo, khemappatto visārado. 6 Āsabhaṁ pavaraṁ ṭhānaṁ, buddhabhūmiñca kevalaṁ; Paṭijānāti lokaggo, natthi sañcodako kvaci. 7 Sīhanādamasambhītaṁ, nadato tassa tādino; Devo naro vā brahmā vā, paṭivattā na vijjati. 8 Desento pavaraṁ dhammaṁ, santārento sadevakaṁ; Dhammacakkaṁ pavatteti, parisāsu visārado. 9 Paṭibhānavataṁ aggaṁ, sāvakaṁ sādhusammataṁ; Guṇaṁ bahuṁ pakittetvā, etadagge ṭhapesi taṁ. 10 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, brāhmaṇo sādhusammato; Sabbavedavidū jāto, vāgīso vādisūdano. 11 Upecca taṁ mahāvīraṁ, sutvāhaṁ dhammadesanaṁ; Pītivaraṁ paṭilabhiṁ, sāvakassa guṇe rato. 12 Nimantetvāva sugataṁ, sasaṅghaṁ lokanandanaṁ; Sattāhaṁ bhojayitvāhaṁ, dussehacchādayiṁ tadā. 13 Nipacca sirasā pāde, katokāso katañjalī; Ekamantaṁ ṭhito haṭṭho, santhaviṁ jinamuttamaṁ. 14 ‘Namo te vādimaddana, namo te isisattama; Namo te sabbalokagga, namo te abhayaṁ kara. 15 Namo te māramathana, namo te diṭṭhisūdana; Namo te santisukhada, namo te saraṇaṁ kara. 16 Anāthānaṁ bhavaṁ nātho, bhītānaṁ abhayappado; Vissāmabhūmi santānaṁ, saraṇaṁ saraṇesinaṁ’. 17 Evamādīhi sambuddhaṁ, santhavitvā mahāguṇaṁ; Avocaṁ vādisūdassa, gatiṁ pappomi bhikkhuno. 18 Tadā avoca bhagavā, anantapaṭibhānavā; ‘Yo so buddhaṁ abhojesi, sattāhaṁ sahasāvakaṁ. 19 Guṇañca me pakittesi, pasanno sehi pāṇibhi; Eso patthayate ṭhānaṁ, vādisūdassa bhikkhuno. 20 Anāgatamhi addhāne, lacchase taṁ manorathaṁ; Devamānusasampattiṁ, anubhotvā anappakaṁ. 21 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 22 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Vaṅgīso nāma nāmena, hessati satthu sāvako’. 23 Taṁ sutvā mudito hutvā, yāvajīvaṁ tadā jinaṁ; Paccayehi upaṭṭhāsiṁ, mettacitto tathāgataṁ. 24 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tusitaṁ agamāsahaṁ. 25 Pacchime ca bhave dāni, jāto vippakule ahaṁ; Paccājāto yadā āsiṁ, jātiyā sattavassiko. 26 Sabbavedavidū jāto, vādasatthavisārado; Vādissaro cittakathī, paravādappamaddano. 27 Vaṅge jātoti vaṅgīso, vacane issaroti vā; Vaṅgīso iti me nāmaṁ, abhavī lokasammataṁ. 28 Yadāhaṁ viññutaṁ patto, ṭhito paṭhamayobbane; Tadā rājagahe ramme, sāriputtamahaddasaṁ. 29 Pañcavīsatimaṁ bhāṇavāraṁ. 30 Piṇḍāya vicarantaṁ taṁ, pattapāṇiṁ susaṁvutaṁ; Alolakkhiṁ mitabhāṇiṁ, yugamattaṁ nidakkhitaṁ. 31 Taṁ disvā vimhito hutvā, avocaṁ mamanucchavaṁ; Kaṇikāraṁva nicitaṁ, cittaṁ gāthāpadaṁ ahaṁ. 32 Ācikkhi so me satthāraṁ, sambuddhaṁ lokanāyakaṁ; Tadā so paṇḍito vīro, uttariṁ samavoca me. 33 Virāgasaṁhitaṁ vākyaṁ, katvā duddasamuttamaṁ; Vicittapaṭibhānehi, tosito tena tādinā. 34 Nipacca sirasā pāde, ‘pabbājehī’ti maṁ bravi; Tato maṁ sa 3478 --- tha-ap546 1:34 mahāpañño, buddhaseṭṭhamupānayi. 35 Nipacca sirasā pāde, nisīdiṁ satthu santike; Mamāha vadataṁ seṭṭho, ‘kacci vaṅgīsa jānāsi’. 36 Kiñci sippanti tassāhaṁ, ‘jānāmī’ti ca abraviṁ; ‘Matasīsaṁ vanacchuddhaṁ, api bārasavassikaṁ; Tava vijjāvisesena, sace sakkosi vācaya’. 37 ‘Āmoti me paṭiññāte, tīṇi sīsāni dassayi; Nirayanaradevesu, upapanne avācayiṁ’. 38 Tadā khīṇāsavasseva, sīsaṁ dassesi nāyako; Tatohaṁ vihatārambho, pabbajjaṁ samayācisaṁ. 39 Pabbajitvāna sugataṁ, santhavāmi tahiṁ tahiṁ; Tato maṁ kabbavittosi, ujjhāyantiha bhikkhavo. 40 Tato vīmaṁsanatthaṁ me, āha buddho vināyako; ‘Takkikā panimā gāthā, ṭhānaso paṭibhanti taṁ’. 41 ‘Na kabbavittohaṁ vīra, ṭhānaso paṭibhanti maṁ’; ‘Tena hi dāni vaṅgīsa, ṭhānaso santhavāhi maṁ’. 42 Tadāhaṁ santhaviṁ vīraṁ, gāthāhi isisattamaṁ; Ṭhānaso me tadā tuṭṭho, jino agge ṭhapesi maṁ. 43 Paṭibhānena cittena, aññesamatimaññahaṁ; Pesale tena saṁviggo, arahattamapāpuṇiṁ. 44 ‘Paṭibhānavataṁ aggo, añño koci na vijjati; Yathāyaṁ bhikkhu vaṅgīso, evaṁ dhāretha bhikkhavo’. 45 Satasahasse kataṁ kammaṁ, phalaṁ dassesi me idha; Sumutto saravegova, kilese jhāpayiṁ mama. 46 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 47 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 48 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 49 Itthaṁ sudaṁ āyasmā vaṅgīso thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 50 Vaṅgīsattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap198 0 Therāpadāna Tamālapupphiyavagga 6. Kisalayapūjakattheraapadāna |1| “Nagare dvāravatiyā, mālāvaccho mamaṁ ahu; Udapāno ca tattheva, pādapānaṁ virohano. 2 Sabalena upatthaddho, siddhattho aparājito; Mamānukampamāno so, gacchate anilañjase. 3 Aññaṁ kiñci na passāmi, pūjāyoggaṁ mahesino; Asokaṁ pallavaṁ disvā, ākāse ukkhipiṁ ahaṁ. 4 Buddhassa te kisalayā, gacchato yanti pacchato; Tāhaṁ disvāna saṁvijiṁ, aho buddhassuḷāratā. 5 Catunnavutito kappe, pallavaṁ abhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 6 Sattatiṁse ito kappe, eko ekissaro ahu; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kisalayapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Kisalayapūjakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap499 0 Therāpadāna Kiṅkaṇipupphavagga 7. Udakadāyakattheraapadāna |1| “Padumuttarabuddhassa, bhikkhusaṅghe anuttare; Pasannacitto sumano, pānīghaṭamapūrayiṁ. 2 Pabbatagge dumagge vā, ākāse vātha bhūmiyaṁ; Yadā pānīyamicchāmi, khippaṁ nibbattate mama. 3 Satasahassito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, dakadānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā udakadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Udakadāyakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap441 0 Therāpadāna Ekavihārivagga 9. Ambapiṇḍiyattheraapadāna |1| “Hatthirājā tadā āsiṁ, īsādanto uruḷhavā; Vicaranto brahāraññe, addasaṁ lokanāyakaṁ. 2 Ambapiṇḍaṁ gahetvāna, adāsiṁ satthuno ahaṁ; Paṭiggaṇhi mahāvīro, siddhattho lokanāyako. 3 Mama nijjhāyamānassa, paribhuñji tadā jino; Tattha cittaṁ pasādetvā, tusitaṁ 3479 --- tha-ap441 1:3 upapajjahaṁ. 4 Tato ahaṁ cavitvāna, cakkavattī ahosahaṁ; Eteneva upāyena, anubhutvāna sampadā. 5 Padhānapahitattohaṁ, upasanto nirūpadhi; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 6 Catunnavutito kappe, yaṁ phalamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 7 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 8 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ambapiṇḍiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Ambapiṇḍiyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap244 0 Therāpadāna Tuvaradāyakavagga 2. Nāgakesariyattheraapadāna |1| “Dhanuṁ advejjhaṁ katvāna, vanamajjhogahiṁ ahaṁ; Kesaraṁ ogataṁ disvā, patapattaṁ samuṭṭhitaṁ. 2 Ubho hatthehi paggayha, sire katvāna añjaliṁ; Buddhassa abhiropesiṁ, tissassa lokabandhuno. 3 Dvenavute ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Tesattatimhi kappamhi, satta kesaranāmakā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā nāgakesariyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Nāgakesariyattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap82 0 Therāpadāna Nāgasamālavagga 10 Tipadumiyattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Danto dantaparivuto, nagarā nikkhamī tadā. 2 Nagare haṁsavatiyaṁ, ahosiṁ māliko tadā; Yaṁ tattha uttamaṁ tīṇi, padmapupphāni aggahiṁ. 3 ‘Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, paṭimaggantarāpaṇe; Saha disvāna sambuddhaṁ, evaṁ cintesahaṁ tadā. 4 Kiṁ me imehi pupphehi, rañño upanitehi me; Gāmaṁ vā gāmakhettaṁ vā, sahassaṁ vā labheyyahaṁ. 5 Adantadamanaṁ vīraṁ, sabbasattasukhāvahaṁ; Lokanāthaṁ pūjayitvā, lacchāmi amataṁ dhanaṁ’. 6 Evāhaṁ cintayitvāna, sakaṁ cittaṁ pasādayiṁ; Tīṇi lohitake gayha, ākāse ukkhipiṁ tadā. 7 Mayā ukkhittamattamhi, ākāse patthariṁsu te; Dhāriṁsu matthake tattha, uddhaṁvaṇṭā adhomukhā. 8 Ye keci manujā disvā, ukkuṭṭhiṁ sampavattayuṁ; Devatā antalikkhamhi, sādhukāraṁ pavattayuṁ. 9 Accheraṁ loke uppannaṁ, buddhaseṭṭhassa vāhasā; Sabbe dhammaṁ suṇissāma, pupphānaṁ vāhasā mayaṁ. 10 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Vīthiyañhi ṭhito santo, imā gāthā abhāsatha. 11 ‘Yo so buddhaṁ apūjesi, rattapadmehi māṇavo; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 12 Tiṁsakappasahassāni, devaloke ramissati; Tiṁsakappāni devindo, devarajjaṁ karissati. 13 Mahāvitthārikaṁ nāma, byamhaṁ hessati tāvade; Tiyojanasatubbiddhaṁ, diyaḍḍhasatavitthataṁ. 14 Cattārisatasahassāni, niyyūhā ca sumāpitā; Kūṭāgāravarūpetā, mahāsayanamaṇḍitā. 15 Koṭisatasahassiyo, parivāressanti accharā; Kusalā naccagītassa, vāditepi padakkhiṇā. 16 Etādise byamhavare, nārīgaṇasamākule; Vassissati pupphavasso, dibbo lohitako sadā. 17 Bhittikhīle nāgadante, dvārabāhāya toraṇe; Cakkamattā lohitakā, olambissanti tāvade. 18 Pattena pattasañchanne, antobyamhavare imaṁ; Attharitvā pārupitvā, tuvaṭṭissanti tāvade. 19 Bhavanaṁ parivāretvā, samantā satayojane; Tepi padmā lohitakā, dibbagandhaṁ pavāyare. 20 Pañcasattatikkhattuñca, cakkavattī bhavissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 21 Sampattiyo duve bhutvā, anīti anupaddavo; Sampatte pariyosāne, nibbānaṁ pāpuṇissati’. 22 Sudiṭṭho vata me buddho, vāṇijjaṁ supayojitaṁ; Padmāni tīṇi pūjetvā, anubhosiṁ tisampadā. 23 Ajja me dhammappattassa, vippamuttassa sabbaso; Supupphitaṁ lohitakaṁ, 3480 --- tha-ap82 1:23 dhārayissati matthake. 24 Mama kammaṁ kathentassa, padumuttarasatthuno; Satapāṇasahassānaṁ, dhammābhisamayo ahu. 25 Satasahassito kappe, yaṁ buddhamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, tipadumānidaṁ phalaṁ. 26 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 27 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 28 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tipadumiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 29 Tipadumiyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 30 Nāgasamālavaggo aṭṭhamo. 31 Tassuddānaṁ 32 Nāgasamālo padasaññī, saññakāluvadāyako; Ekasaññī tiṇasanthāro, sūcipāṭalipupphiyo; Ṭhitañjalī tipadumī, gāthāyo pañcasattati. tha-ap64 0 Therāpadāna Sakacintaniyavagga 2 Avopupphiyattheraapadāna |1| “Vihārā abhinikkhamma, abbhuṭṭhāsi ca caṅkame; Catusaccaṁ pakāsanto, desento amataṁ padaṁ. 2 Sikhissa giramaññāya, buddhaseṭṭhassa tādino; Nānāpupphaṁ gahetvāna, ākāsamhi samokiriṁ. 3 Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha; Pattomhi acalaṁ ṭhānaṁ, hitvā jayaparājayaṁ. 4 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Ito vīsatikappamhi, sumedho nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā avopupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Avopupphiyattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap125 0 Therāpadāna Sereyyavagga 3 Pāyasadāyakattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇo sambuddho, Bāttiṁsavaralakkhaṇo; Pavanā abhinikkhanto, Bhikkhusaṅghapurakkhato. 2 Mahaccā kaṁsapātiyā, vaḍḍhetvā pāyasaṁ ahaṁ; Āhutiṁ yiṭṭhukāmo so, upanesiṁ baliṁ ahaṁ. 3 Bhagavā tamhi samaye, lokajeṭṭho narāsabho; Caṅkamaṁ susamārūḷho, ambare anilāyane. 4 Tañca acchariyaṁ disvā, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Ṭhapayitvā kaṁsapātiṁ, vipassiṁ abhivādayiṁ. 5 Tuvaṁ devosi sabbaññū, sadeve sahamānuse; Anukampaṁ upādāya, paṭigaṇha mahāmuni. 6 Paṭiggahesi bhagavā, sabbaññū lokanāyako; Mama saṅkappamaññāya, satthā loke mahāmuni. 7 Ekanavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pāyasassa idaṁ phalaṁ. 8 Ekatālīsito kappe, buddho nāmāsi khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pāyasadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Pāyasadāyakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap318 0 Therāpadāna Ārakkhadāyakavagga 6 Āsanasanthavikattheraapadāna |1| “Cetiyaṁ uttamaṁ nāma, sikhino lokabandhuno; Araññe irīṇe vane, andhāhiṇḍāmahaṁ tadā. 2 Pavanā nikkhamantena, diṭṭhaṁ sīhāsanaṁ mayā; Ekaṁsaṁ añjaliṁ katvā, santhaviṁ lokanāyakaṁ. 3 Divasabhāgaṁ thavitvāna, buddhaṁ lokagganāyakaṁ; Haṭṭho haṭṭhena cittena, imaṁ vācaṁ udīrayiṁ. 4 ‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Sabbaññūsi mahāvīra, lokajeṭṭha narāsabha’. 5 Abhitthavitvā sikhinaṁ, nimittakaraṇenahaṁ; Āsanaṁ abhivādetvā, pakkāmiṁ uttarāmukho. 6 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ thaviṁ vadataṁ varaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, thomanāya idaṁ phalaṁ. 7 Sattavīse ito kappe, atulā satta āsu te; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā āsanasanthaviko 3481 --- tha-ap318 1:9 thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Āsanasanthavikattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap326 0 Therāpadāna Umāpupphiyavagga 4. Yaññasāmikattheraapadāna |1| “Jātiyā sattavassohaṁ, ahosiṁ mantapāragū; Kulavattaṁ adhāresiṁ, yañño ussāhito mayā. 2 Cullāsītisahassāni, pasū haññanti me tadā; Sārathambhupanītāni, yaññatthāya upaṭṭhitā. 3 Ukkāmukhapahaṭṭhova, khadiraṅgārasannibho; Udayantova sūriyo, puṇṇamāyeva candimā. 4 Siddhattho sabbasiddhattho, tilokamahito hito; Upagantvāna sambuddho, idaṁ vacanamabravi. 5 ‘Ahiṁsā sabbapāṇīnaṁ, kumāra mama ruccati; Theyyā ca aticārā ca, majjapānā ca ārati. 6 Rati ca samacariyāya, bāhusaccaṁ kataññutā; Diṭṭhe dhamme parattha ca, dhammā ete pasaṁsiyā. 7 Ete dhamme bhāvayitvā, sabbasattahite rato; Buddhe cittaṁ pasādetvā, bhāvehi maggamuttamaṁ’. 8 Idaṁ vatvāna sabbaññū, lokajeṭṭho narāsabho; Mamevaṁ anusāsitvā, vehāsaṁ uggato gato. 9 Pubbe cittaṁ visodhetvā, pacchā cittaṁ pasādayiṁ; Tena cittappasādena, tusitaṁ upapajjahaṁ. 10 Catunnavutito kappe, yadā cittaṁ pasādayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhasaññāyidaṁ phalaṁ. 11 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 12 Itthaṁ sudaṁ āyasmā yaññasāmiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 13 Yaññasāmikattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap523 0 Therāpadāna Tiṇadāyakavagga 1. Tiṇamuṭṭhidāyakattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, lambako nāma pabbato; Tattheva tisso sambuddho, abbhokāsamhi caṅkami. 2 Migaluddo pure āsiṁ, araññe kānane ahaṁ; Disvāna taṁ devadevaṁ, tiṇamuṭṭhimadāsahaṁ. 3 Nisīdanatthaṁ buddhassa, datvā cittaṁ pasādayiṁ; Sambuddhaṁ abhivādetvā, pakkāmiṁ uttarāmukho. 4 Aciraṁ gatamattassa, migarājā apothayi; Sīhena pothito santo, tattha kālaṅkato ahaṁ. 5 Āsanne me kataṁ kammaṁ, buddhaseṭṭhe anāsave; Sumutto saravegova, devalokamagañchahaṁ. 6 Yūpo tattha subho āsi, puññakammābhinimmito; Sahassakaṇḍo satabheṇḍu, dhajālu haritāmayo. 7 Pabhā niddhāvate tassa, sataraṁsīva uggato; Ākiṇṇo devakaññāhi, āmodiṁ kāmakāmihaṁ. 8 Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito; Āgantvāna manussattaṁ, pattomhi āsavakkhayaṁ. 9 Catunnavutito kappe, nisīdanamadāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, tiṇamuṭṭhe idaṁ phalaṁ. 10 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 11 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 12 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 13 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tiṇamuṭṭhidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 14 Tiṇamuṭṭhidāyakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap424 0 Therāpadāna Sakiṁsammajjakavagga 2. Ekadussadāyakattheraapadāna |1| “Nagare haṁsavatiyā, ahosiṁ tiṇahārako; Tiṇahārena jīvāmi, tena posemi dārake. 2 Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Tamandhakāraṁ nāsetvā, uppajji lokanāyako. 3 Sake ghare nisīditvā, evaṁ cintesi tāvade; ‘Buddho loke samuppanno, deyyadhammo na vijjati. 4 Idaṁ me sāṭakaṁ ekaṁ, natthi me koci dāyako; Dukkho nirayasamphasso, ropayissāmi dakkhiṇaṁ’. 5 Evāhaṁ cintayitvāna, sakaṁ cittaṁ pasādayiṁ; Ekaṁ dussaṁ gahetvāna, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ. 6 Ekaṁ dussaṁ 3482 --- tha-ap424 1:6 daditvāna, ukkuṭṭhiṁ sampavattayiṁ; ‘Yadi buddho tuvaṁ vīra, tārehi maṁ mahāmuni’. 7 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Mama dānaṁ pakittento, akā me anumodanaṁ. 8 ‘Iminā ekadussena, cetanāpaṇidhīhi ca; Kappasatasahassāni, vinipātaṁ na gacchasi. 9 Chattiṁsakkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissasi; Tettiṁsakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissasi. 10 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Devaloke manusse vā, saṁsaranto tuvaṁ bhave. 11 Rūpavā guṇasampanno, anavakkantadehavā; Akkhobhaṁ amitaṁ dussaṁ, labhissasi yadicchakaṁ’. 12 Idaṁ vatvāna sambuddho, jalajuttamanāmako; Nabhaṁ abbhuggamī vīro, haṁsarājāva ambare. 13 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Bhoge me ūnatā natthi, ekadussassidaṁ phalaṁ. 14 Paduddhāre paduddhāre, dussaṁ nibbattate mamaṁ; Heṭṭhā dussamhi tiṭṭhāmi, uparicchadanaṁ mama. 15 Cakkavāḷaṁ upādāya, sakānanaṁ sapabbataṁ; Icchamāno cahaṁ ajja, dussehacchādayeyya taṁ. 16 Teneva ekadussena, saṁsaranto bhavābhave; Suvaṇṇavaṇṇo hutvāna, saṁsarāmi bhavābhave. 17 Vipākaṁ ekadussassa, nājjhagaṁ katthacikkhayaṁ; Ayaṁ me antimā jāti, vipaccati idhāpi me. 18 Satasahassito kappe, yaṁ dussamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ekadussassidaṁ phalaṁ. 19 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 20 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 21 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 22 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekadussadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 23 Ekadussadāyakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap221 0 Therāpadāna Hatthivagga 9. Sappidāyakattheraapadāna |1| “Nisinno pāsādavare, nārīgaṇapurakkhato; Byādhitaṁ samaṇaṁ disvā, abhināmesahaṁ gharaṁ. 2 Upaviṭṭhaṁ mahāvīraṁ, devadevaṁ narāsabhaṁ; Sappitelaṁ mayā dinnaṁ, siddhatthassa mahesino. 3 Passaddhadarathaṁ disvā, vippasannamukhindriyaṁ; Vanditvā satthuno pāde, anusaṁsāvayiṁ pure. 4 Disvā maṁ suppasannattaṁ, iddhiyā pāramiṅgato; Nabhaṁ abbhuggamī dhīro, haṁsarājāva ambare. 5 Catunnavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, sappitelassidaṁ phalaṁ. 6 Ito sattarase kappe, jutideva sanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sappidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Sappidāyakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap40 0 Therāpadāna Kuṇḍadhānavagga 8 Āyāgadāyakattheraapadāna |1| “Nibbute lokanāthamhi, sikhimhi vadataṁ vare; Haṭṭho haṭṭhena cittena, avandiṁ thūpamuttamaṁ. 2 Vaḍḍhakīhi kathāpetvā, mūlaṁ datvānahaṁ tadā; Haṭṭho haṭṭhena cittena, āyāgaṁ kārapesahaṁ. 3 Aṭṭha kappāni devesu, abbokiṇṇaṁ vasiṁ ahaṁ; Avasesesu kappesu, vokiṇṇaṁ saṁsariṁ ahaṁ. 4 Kāye visaṁ na kamati, satthāni na ca hanti me; Udakehaṁ na miyyāmi, āyāgassa idaṁ phalaṁ. 5 Yadicchāmi ahaṁ vassaṁ, mahāmegho pavassati; Devāpi me vasaṁ enti, puññakammassidaṁ phalaṁ. 6 Sattaratanasampanno, tiṁsakkhattuṁ ahosahaṁ; Na maṁ kecāvajānanti, puññakammassidaṁ phalaṁ. 7 Ekattiṁse ito kappe, āyāgaṁ yamakārayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, āyāgassa idaṁ phalaṁ. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā āyāgadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Āyāgadāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap98 0 Therāpadāna Sudhāvagga 6. 3483 --- tha-ap98 1:0 Tipupphiyattheraapadāna |1| “Migaluddo pure āsiṁ, araññe kānane ahaṁ; Pāṭaliṁ haritaṁ disvā, tīṇi pupphāni okiriṁ. 2 Patitapattāni gaṇhitvā, bahi chaḍḍesahaṁ tadā; Antosuddhaṁ bahisuddhaṁ, suvimuttaṁ anāsavaṁ. 3 Sammukhā viya sambuddhaṁ, vipassiṁ lokanāyakaṁ; Pāṭaliṁ abhivādetvā, tattha kālaṅkato ahaṁ. 4 Ekanavutito kappe, yaṁ bodhimabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, bodhipūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Samantapāsādikā nāma, terasāsiṁsu rājino; Ito tettiṁsakappamhi, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Tipupphiyattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap381 0 Therāpadāna Bodhivandanavagga 9. Sumanadāmiyattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, nhātakassa tapassino; Katvāna sumanadāmaṁ, dhārayiṁ purato ṭhito. 2 Catunnavutito kappe, yaṁ dāmaṁ dhārayiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, sumanadhāraṇe phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sumanadāmiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sumanadāmiyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap182 0 Therāpadāna Kumudavagga 10. Saṅghupaṭṭhākattheraapadāna |1| “Vessabhumhi bhagavati, ahosārāmiko ahaṁ; Pasannacitto sumano, upaṭṭhiṁ saṅghamuttamaṁ. 2 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, upaṭṭhānassidaṁ phalaṁ. 3 Ito te sattame kappe, sattevāsuṁ samodakā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā saṅghupaṭṭhāko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Saṅghupaṭṭhākattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 7 Kumudavaggo aṭṭhārasamo. 8 Tassuddānaṁ 9 Kumudo atha nisseṇī, rattiko udapānado; Sīhāsanī maggadado, ekadīpī maṇippado; Tikicchako upaṭṭhāko, ekapaññāsa gāthakāti. tha-ap562 0 Therāpadāna Yasavagga 10. Upavānattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Jalitvā aggikkhandhova, sambuddho parinibbuto. 2 Mahājanā samāgamma, pūjayitvā tathāgataṁ; Citakaṁ katvā sugataṁ, sarīraṁ abhiropayuṁ. 3 Sarīrakiccaṁ katvāna, dhātuṁ tattha samānayuṁ; Sadevamanussā sabbe, buddhathūpaṁ akaṁsu te. 4 Paṭhamā kañcanamayā, dutiyā ca maṇimayā; Tatiyā rūpiyamayā, catutthī phalikāmayā. 5 Tattha pañcamikā ceva, lohitaṅkamayā ahu; Chaṭṭhā masāragallassa, sabbaṁ ratanamayūpari. 6 Jaṅghā maṇimayā āsi, vedikā ratanāmayā; Sabbasoṇṇamayo thūpo, uddhaṁ yojanamuggato. 7 Devā tattha samāgantvā, ekato mantayuṁ tadā; ‘Mayampi thūpaṁ kassāma, lokanāthassa tādino. 8 Dhātu āveṇikā natthi, sarīraṁ ekapiṇḍitaṁ; Imamhi buddhathūpamhi, kassāma kañcukaṁ mayaṁ’. 9 Devā sattahi ratnehi, aññaṁ vaḍḍhesuṁ yojanaṁ; Thūpo dviyojanubbedho, timiraṁ byapahanti so. 10 Nāgā tattha samāgantvā, ekato mantayuṁ tadā; ‘Manussā ceva devā ca, buddhathūpaṁ akaṁsu te. 11 Mā no pamattā assumha, appamattā sadevakā; Mayampi thūpaṁ kassāma, lokanāthassa tādino’. 12 Indanīlaṁ mahānīlaṁ, atho jotirasaṁ maṇiṁ; Ekato sannipātetvā, buddhathūpaṁ achādayuṁ. 13 Sabbaṁ maṇimayaṁ āsi, yāvatā buddhacetiyaṁ; 3484 --- tha-ap562 1:13 Tiyojanasamubbedhaṁ, ālokakaraṇaṁ tadā. 14 Garuḷā ca samāgantvā, ekato mantayuṁ tadā; ‘Manussā devanāgā ca, buddhapūjaṁ akaṁsu te. 15 Mā no pamattā assumha, appamattā sadevakā; Mayampi thūpaṁ kassāma, lokanāthassa tādino’. 16 Sabbaṁ maṇimayaṁ thūpaṁ, akaruṁ te ca kañcukaṁ; Yojanaṁ tepi vaḍḍhesuṁ, āyataṁ buddhacetiyaṁ. 17 Catuyojanamubbedho, buddhathūpo virocati; Obhāseti disā sabbā, sataraṁsīva uggato. 18 Kumbhaṇḍā ca samāgantvā, ekato mantayuṁ tadā; ‘Manussā ceva devā ca, nāgā ca garuḷā tathā. 19 Paccekaṁ buddhaseṭṭhassa, akaṁsu thūpamuttamaṁ; Mā no pamattā assumha, appamattā sadevakā. 20 Mayampi thūpaṁ kassāma, lokanāthassa tādino; Ratanehi chādessāma, āyataṁ buddhacetiyaṁ’. 21 Yojanaṁ tepi vaḍḍhesuṁ, āyataṁ buddhacetiyaṁ; Pañcayojanamubbedho, thūpo obhāsate tadā. 22 Yakkhā tattha samāgantvā, ekato mantayuṁ tadā; ‘Manussā devanāgā ca, garuḷā ca kumbhaṇḍakā. 23 Paccekaṁ buddhaseṭṭhassa, akaṁsu thūpamuttamaṁ; Mā no pamattā assumha, appamattā sadevakā. 24 Mayampi thūpaṁ kassāma, lokanāthassa tādino; Phalikā chādayissāma, āyataṁ buddhacetiyaṁ’. 25 Yojanaṁ tepi vaḍḍhesuṁ, āyataṁ buddhacetiyaṁ; Chayojanikamubbedho, thūpo obhāsate tadā. 26 Gandhabbā ca samāgantvā, ekato mantayuṁ tadā; ‘Manujā devatā nāgā, kumbhaṇḍā guyhakā tathā. 27 Sabbe akaṁsu buddhathūpaṁ, mayamettha akārakā; Mayampi thūpaṁ kassāma, lokanāthassa tādino’. 28 Vediyo satta katvāna, dhajaṁ chattaṁ akaṁsu te; Sabbasoṇṇamayaṁ thūpaṁ, gandhabbā kārayuṁ tadā. 29 Sattayojanamubbedho, thūpo obhāsate tadā; Rattindivā na ñāyanti, āloko hoti sabbadā. 30 Abhibhonti na tassābhā, candasūrā satārakā; Samantā yojanasate, padīpopi na pajjali. 31 Tena kālena ye keci, thūpaṁ pūjenti mānusā; Na te thūpaṁ āruhanti, ambare ukkhipanti te. 32 Devehi ṭhapito yakkho, abhisammatanāmako; Dhajaṁ vā pupphadāmaṁ vā, abhiropeti uttariṁ. 33 Na te passanti taṁ yakkhaṁ, dāmaṁ passanti gacchato; Evaṁ passitvā gacchantā, sabbe gacchanti suggatiṁ. 34 Viruddhā ye pāvacane, pasannā ye ca sāsane; Pāṭihīraṁ daṭṭhukāmā, thūpaṁ pūjenti mānusā. 35 Nagare haṁsavatiyā, ahosiṁ bhatako tadā; Āmoditaṁ janaṁ disvā, evaṁ cintesahaṁ tadā. 36 ‘Uḷāro bhagavā neso, yassa dhātughare disaṁ; Imā ca janatā tuṭṭhā, kāraṁ kubbaṁ na tappare. 37 Ahampi kāraṁ kassāmi, lokanāthassa tādino; Tassa dhammesu dāyādo, bhavissāmi anāgate’. 38 Sudhotaṁ rajakenāhaṁ, uttareyyaṁ paṭaṁ mama; Veḷagge ālaggetvāna, dhajaṁ ukkhipimambare. 39 Abhisammatako gayha, ambare hāsi me dhajaṁ; Vāteritaṁ dhajaṁ disvā, bhiyyo hāsaṁ janesahaṁ. 40 Tattha cittaṁ pasādetvā, samaṇaṁ upasaṅkamiṁ; Taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā, vipākaṁ pucchahaṁ dhaje. 41 So me kathesi ānandī, pītisañjananaṁ mama; ‘Tassa dhajassa vipākaṁ, anubhossasi sabbadā. 42 Hatthiassarathāpattī, senā ca caturaṅginī; Parivāressanti taṁ niccaṁ, dhajadānassidaṁ phalaṁ. 43 Saṭṭhituriyasahassāni, bheriyo samalaṅkatā; Parivāressanti taṁ niccaṁ, dhajadānassidaṁ phalaṁ. 44 Chaḷasītisahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Vicittavatthābharaṇā, āmukkamaṇikuṇḍalā. 45 Aḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā; Parivāressanti taṁ niccaṁ, dhajadānassidaṁ phalaṁ. 46 Tiṁsakappasahassāni, devaloke ramissasi; Asītikkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissasi. 47 Sahassakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 48 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 49 Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito; Puññakammena saññutto, brahmabandhu bhavissasi. 50 Asītikoṭiṁ chaḍḍetvā, dāse kammakare bahū; Gotamassa bhagavato, sāsane pabbajissasi. 51 Ārādhayitvā sambuddhaṁ, gotamaṁ sakyapuṅgavaṁ; Upavānoti nāmena, hessasi satthu sāvako’. 52 Satasahasse kataṁ kammaṁ, phalaṁ dassesi me idha; Sumutto saravegova, kilese jhāpayiṁ mama. 53 Cakkavattissa santassa, cātuddīpissarassa me; Tīṇi yojanāni sāmantā, ussīyanti dhajā sadā. 54 Satasahassito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ 3485 --- tha-ap562 1:54 nābhijānāmi, dhajadānassidaṁ phalaṁ. 55 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 56 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 57 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 58 Itthaṁ sudaṁ āyasmā upavānatthero imā gāthāyo abhāsitthāti. 59 Upavānattherassāpadānaṁ dasamaṁ. tha-ap367 0 Therāpadāna Mandāravapupphiyavagga 5. Aṅkolapupphiyattheraapadāna |1| “Padumo nāma sambuddho, cittakūṭe vasī tadā; Disvāna taṁ ahaṁ buddhaṁ, sayambhuṁ aparājitaṁ. 2 Aṅkolaṁ pupphitaṁ disvā, ocinitvānahaṁ tadā; Upagantvāna sambuddhaṁ, pūjayiṁ padumaṁ jinaṁ. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā aṅkolapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Aṅkolapupphiyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap359 0 Therāpadāna Saddasaññakavagga 7 Supuṭakapūjakattheraapadāna |1| “Divāvihārā nikkhanto, vipassī lokanāyako; Bhikkhāya vicaranto so, mama santikupāgami. 2 Tato patīto sumano, buddhaseṭṭhassa tādino; Loṇasupuṭakaṁ datvā, kappaṁ saggamhi modahaṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ puṭakamadāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, puṭakassa idaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā supuṭakapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Supuṭakapūjakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap164 0 Therāpadāna Supāricariyavagga 2. Kaṇaverapupphiyattheraapadāna |1| “Siddhattho nāma bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Purakkhato sāvakehi, nagaraṁ paṭipajjatha. 2 Rañño antepure āsiṁ, gopako abhisammato; Pāsāde upaviṭṭhohaṁ, addasaṁ lokanāyakaṁ. 3 Kaṇaveraṁ gahetvāna, bhikkhusaṅghe samokiriṁ; Buddhassa visuṁ katvāna, tato bhiyyo samokiriṁ. 4 Catunnavutito kappe, Yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, Buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Sattāsītimhito kappe, caturāsuṁ mahiddhikā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kaṇaverapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Kaṇaverapupphiyattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap260 0 Therāpadāna Thomakavagga 8. Paṇṇadāyakattheraapadāna |1| “Pabbate himavantamhi, vākacīradharo ahaṁ; Aloṇapaṇṇabhakkhomhi, niyamesu ca saṁvuto. 2 Pātarāse anuppatte, siddhattho upagacchi maṁ; Tāhaṁ buddhassa pādāsiṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ paṇṇamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, paṇṇadānassidaṁ phalaṁ. 4 Sattavīsatikappamhi, rājā āsiṁ sadatthiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā paṇṇadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Paṇṇadāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap465 0 Therāpadāna Sālakusumiyavagga 3. 3486 --- tha-ap465 1:0 Citakanibbāpakattheraapadāna |1| “Dayhamāne sarīramhi, vessabhussa mahesino; Gandhodakaṁ gahetvāna, citaṁ nibbāpayiṁ ahaṁ. 2 Ekatiṁse ito kappe, citaṁ nibbāpayiṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, gandhodakassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā citakanibbāpako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Citakanibbāpakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap483 0 Therāpadāna Paṁsukūlavagga 1. Paṁsukūlasaññakattheraapadāna |1| “Tisso nāmāsi bhagavā, sayambhū aggapuggalo; Paṁsukūlaṁ ṭhapetvāna, vihāraṁ pāvisī jino. 2 Vinataṁ dhanumādāya, bhakkhatthāya cariṁ ahaṁ; Maṇḍalaggaṁ gahetvāna, kānanaṁ pāvisiṁ ahaṁ. 3 Tatthaddasaṁ paṁsukūlaṁ, dumagge laggitaṁ tadā; Cāpaṁ tattheva nikkhippa, sire katvāna añjaliṁ. 4 Pasannacitto sumano, vipulāya ca pītiyā; Buddhaseṭṭhaṁ saritvāna, paṁsukūlaṁ avandahaṁ. 5 Dvenavute ito kappe, paṁsukūlamavandahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, vandanāya idaṁ phalaṁ. 6 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 7 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 8 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā paṁsukūlasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Paṁsukūlasaññakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap286 0 Therāpadāna Paṇṇadāyakavagga 4. Ekapupphiyattheraapadāna |1| “Dakkhiṇamhi duvāramhi, pisāco āsahaṁ tadā; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, pītaraṁsiṁva bhāṇumaṁ. 2 Vipassissa naraggassa, sabbalokahitesino; Ekapupphaṁ mayā dinnaṁ, dvipadindassa tādino. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Ekapupphiyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap507 0 Therāpadāna Kaṇikāravagga 5 Pādaphaliyattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Āhutīnaṁ paṭiggahaṁ; Rathiyaṁ paṭipajjantaṁ, Pādaphalaṁ adāsahaṁ. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pādaphaliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Pādaphaliyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap539 0 Therāpadāna Kaccāyanavagga 7 Mahākoṭṭhikattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbalokavidū muni; Ito satasahassamhi, kappe uppajji cakkhumā. 2 Ovādako viññāpako, tārako sabbapāṇinaṁ; Desanākusalo buddho, tāresi janataṁ bahuṁ. 3 Anukampako kāruṇiko, hitesī sabbapāṇinaṁ; Sampatte titthiye sabbe, pañcasīle patiṭṭhapi. 4 Evaṁ nirākulaṁ āsi, suññataṁ titthiyehi ca; Vicittaṁ arahantehi, vasībhūtehi tādibhi. 5 Ratanānaṭṭhapaññāsaṁ, uggato so mahāmuni; Kañcanagghiyasaṅkāso, 3487 --- tha-ap539 1:5 bāttiṁsavaralakkhaṇo. 6 Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 7 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, brāhmaṇo vedapāragū; Upecca sabbalokaggaṁ, assosiṁ dhammadesanaṁ. 8 Tadā so sāvakaṁ vīro, pabhinnamatigocaraṁ; Atthe dhamme nirutte ca, paṭibhāne ca kovidaṁ. 9 Ṭhapesi etadaggamhi, taṁ sutvā mudito ahaṁ; Sasāvakaṁ jinavaraṁ, sattāhaṁ bhojayiṁ tadā. 10 Dussehacchādayitvāna, sasissaṁ buddhisāgaraṁ; Nipacca pādamūlamhi, taṁ ṭhānaṁ patthayiṁ ahaṁ. 11 Tato avoca lokaggo, ‘passathetaṁ dijuttamaṁ; Vinataṁ pādamūle me, kamalodarasappabhaṁ. 12 Buddhaseṭṭhassa bhikkhussa, Ṭhānaṁ patthayate ayaṁ; Tāya saddhāya cāgena, Saddhammassavanena ca. 13 Sabbattha sukhito hutvā, saṁsaritvā bhavābhave; Anāgatamhi addhāne, lacchase taṁ manorathaṁ. 14 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 15 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Koṭṭhiko nāma nāmena, hessati satthu sāvako’. 16 Taṁ sutvā mudito hutvā, yāvajīvaṁ tadā jinaṁ; Mettacitto paricariṁ, sato paññāsamāhito. 17 Tena kammavipākena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 18 Satānaṁ tīṇikkhattuñca, devarajjamakārayiṁ; Satānaṁ pañcakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ. 19 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Sabbattha sukhito āsiṁ, tassa kammassa vāhasā. 20 Duve bhave saṁsarāmi, devatte atha mānuse; Aññaṁ gatiṁ na gacchāmi, suciṇṇassa idaṁ phalaṁ. 21 Duve kule pajāyāmi, khattiye atha brāhmaṇe; Nīce kule na jāyāmi, suciṇṇassa idaṁ phalaṁ. 22 Pacchime bhave sampatte, brahmabandhu ahosahaṁ; Sāvatthiyaṁ vippakule, paccājāto mahaddhane. 23 Mātā candavatī nāma, pitā me assalāyano; Yadā me pitaraṁ buddho, vinayī sabbasuddhiyā. 24 Tadā pasanno sugate, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Moggallāno ācariyo, upajjhā sārisambhavo. 25 Kesesu chijjamānesu, diṭṭhi chinnā samūlikā; Nivāsento ca kāsāvaṁ, arahattamapāpuṇiṁ. 26 Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne ca me mati; Pabhinnā tena lokaggo, etadagge ṭhapesi maṁ. 27 Asandiṭṭhaṁ viyākāsiṁ, upatissena pucchito; Paṭisambhidāsu tenāhaṁ, aggo sambuddhasāsane. 28 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 29 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 30 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 31 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mahākoṭṭhiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 32 Mahākoṭṭhikattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap101 0 Therāpadāna Sudhāvagga 9. Veyyāvaccakattheraapadāna |1| “Vipassissa bhagavato, mahāpūgagaṇo ahu; Veyyāvaccakaro āsiṁ, sabbakiccesu vāvaṭo. 2 Deyyadhammo ca me natthi, sugatassa mahesino; Avandiṁ satthuno pāde, vippasannena cetasā. 3 Ekanavutito kappe, veyyāvaccaṁ akāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, veyyāvaccassidaṁ phalaṁ. 4 Ito ca aṭṭhame kappe, rājā āsiṁ sucintito; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā veyyāvaccako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Veyyāvaccakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap302 0 Therāpadāna Citakapūjakavagga 10. Anusaṁsāvakattheraapadāna |1| “Piṇḍāya caramānāhaṁ, vipassimaddasaṁ jinaṁ; Uḷuṅgabhikkhaṁ pādāsiṁ, dvipadindassa tādino. 2 Pasannacitto sumano, abhivādesahaṁ tadā; Anusaṁsāvayiṁ buddhaṁ, uttamatthassa pattiyā. 3 Ekanavutito kappe, anusaṁsāvayiṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, anusaṁsāvanā phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā anusaṁsāvako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 3488 --- tha-ap302 1:6 Anusaṁsāvakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. Citakapūjakavaggo tiṁsatimo. 7 Tassuddānaṁ 8 Citakaṁ pārichatto ca, saddagosīsasantharaṁ; Pādo padesaṁ saraṇaṁ, ambo saṁsāvakopi ca; Aṭṭhatālīsa gāthāyo, gaṇitāyo vibhāvibhi. 9 Atha vagguddānaṁ 10 Kaṇikāro hatthidado, ālambaṇudakāsanaṁ; Tuvaraṁ thomako ceva, ukkhepaṁ sīsupadhānaṁ. 11 Paṇṇado citapūjī ca, gāthāyo ceva sabbaso; Cattāri ca satānīha, ekapaññāsameva ca. 12 Pañcavīsasatā sabbā, dvāsattati taduttari; Tisataṁ apadānānaṁ, gaṇitā atthadassibhi. 13 Kaṇikāravaggadasakaṁ. 14 Tatiyasatakaṁ samattaṁ. tha-ap205 0 Therāpadāna Kaṇikārapupphiyavagga 3 Kiṅkaṇipupphiyattheraapadāna |1| “Kañcanagghiyasaṅkāso, sabbaññū lokanāyako; Odakaṁ dahamoggayha, sināyi lokanāyako. 2 Paggayha kiṅkaṇiṁ pupphaṁ, Vipassissābhiropayiṁ; Udaggacitto sumano, Dvipadindassa tādino. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Sattavīsatikappamhi, rājā bhīmaratho ahu; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kiṅkaṇipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Kiṅkaṇipupphiyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap400 0 Therāpadāna Pilindavacchavagga 8 Saḷalamaṇḍapiyattheraapadāna |1| “Nibbute kakusandhamhi, brāhmaṇamhi vusīmati; Gahetvā saḷalaṁ mālaṁ, maṇḍapaṁ kārayiṁ ahaṁ. 2 Tāvatiṁsagato santo, labhāmi byamhamuttamaṁ; Aññe devetirocāmi, puññakammassidaṁ phalaṁ. 3 Divā vā yadi vā rattiṁ, caṅkamanto ṭhito cahaṁ; Channo saḷalapupphehi, puññakammassidaṁ phalaṁ. 4 Imasmiṁyeva kappamhi, yaṁ buddhamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 6 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā saḷalamaṇḍapiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Saḷalamaṇḍapiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap4 0 Therāpadāna Buddhavagga 4. Mahāmoggallānattheraapadāna |1| “Anomadassī bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Vihāsi himavantamhi, devasaṅghapurakkhato. 2 Varuṇo nāma nāmena, nāgarājā ahaṁ tadā; Kāmarūpī vikubbāmi, mahodadhinivāsahaṁ. 3 Saṅgaṇiyaṁ gaṇaṁ hitvā, tūriyaṁ paṭṭhapesahaṁ; Sambuddhaṁ parivāretvā, vādesuṁ accharā tadā. 4 Vajjamānesu tūresu, devā tūrāni vajjayuṁ; Ubhinnaṁ saddaṁ sutvāna, buddhopi sampabujjhatha. 5 Nimantetvāna sambuddhaṁ, sakaṁ bhavanupāgamiṁ; Āsanaṁ paññapetvāna, kālamārocayiṁ ahaṁ. 6 Khīṇāsavasahassehi, parivuto lokanāyako; Obhāsento disā sabbā, bhavanaṁ me upāgami. 7 Upaviṭṭhaṁ mahāvīraṁ, Devadevaṁ narāsabhaṁ; Sabhikkhusaṅghaṁ tappesiṁ, Annapānenahaṁ tadā. 8 Anumodi mahāvīro, sayambhū aggapuggalo; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 9 Yo so saṅghaṁ apūjesi, buddhañca lokanāyakaṁ; Tena cittappasādena, devalokaṁ gamissati. 10 Sattasattatikkhattuñca, devarajjaṁ karissati; Pathabyā rajjaṁ aṭṭhasataṁ, vasudhaṁ āvasissati. 11 Pañcapaññāsakkhattuñca, cakkavattī bhavissati; Bhogā asaṅkhiyā tassa, uppajjissanti tāvade. 12 Aparimeyye ito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 13 Nirayā so cavitvāna, manussataṁ gamissati; Kolito nāma nāmena, brahmabandhu 3489 --- tha-ap4 1:13 bhavissati. 14 So pacchā pabbajitvāna, kusalamūlena codito; Gotamassa bhagavato, dutiyo hessati sāvako. 15 Āraddhavīriyo pahitatto, Iddhiyā pāramiṁ gato; Sabbāsave pariññāya, Nibbāyissatināsavo. 16 Pāpamittopanissāya, kāmarāgavasaṁ gato; Mātaraṁ pitarañcāpi, ghātayiṁ duṭṭhamānaso. 17 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, nirayaṁ atha mānusaṁ; Pāpakammasamaṅgitā, bhinnasīso marāmahaṁ. 18 Idaṁ pacchimakaṁ mayhaṁ, carimo vattate bhavo; Idhāpi ediso mayhaṁ, maraṇakāle bhavissati. 19 Pavivekamanuyutto, samādhibhāvanārato; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 20 Dharaṇimpi sugambhīraṁ, bahalaṁ duppadhaṁsiyaṁ; Vāmaṅguṭṭhena khobheyyaṁ, iddhiyā pāramiṁ gato. 21 Asmimānaṁ na passāmi, māno mayhaṁ na vijjati; Sāmaṇere upādāya, garucittaṁ karomahaṁ. 22 Aparimeyye ito kappe, yaṁ kammamabhinīhariṁ; Tāhaṁ bhūmimanuppatto, pattomhi āsavakkhayaṁ. 23 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 24 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mahāmoggallāno thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 25 Mahāmoggallānattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap25 0 Therāpadāna Subhūtivagga 3 Tisaraṇagamaniyattheraapadāna |1| “Nagare candavatiyā, mātuupaṭṭhāko ahuṁ; Andhā mātā pitā mayhaṁ, te posemi ahaṁ tadā. 2 Rahogato nisīditvā, evaṁ cintesahaṁ tadā; Posento mātāpitaro, pabbajjaṁ na labhāmahaṁ. 3 Mahandhakārapihitā, tividhaggīhi ḍayhare; Etādise bhave jāte, natthi koci vināyako. 4 Buddho loke samuppanno, dippati dāni sāsanaṁ; Sakkā uddharituṁ attā, puññakāmena jantunā. 5 Uggayha tīṇi saraṇe, paripuṇṇāni gopayiṁ; Tena kammena sukatena, paṭimokkhāmi duggatiṁ. 6 Nisabho nāma samaṇo, buddhassa aggasāvako; Tamahaṁ upagantvāna, saraṇagamanaṁ gahiṁ. 7 Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā saraṇagamanaṁ, paripuṇṇaṁ agopayiṁ. 8 Carime vattamānamhi, saraṇaṁ taṁ anussariṁ; Tena kammena sukatena, tāvatiṁsaṁ agacchahaṁ. 9 Devalokagato santo, puññakammasamāhito; Yaṁ desaṁ upapajjāmi, aṭṭha hetū labhāmahaṁ. 10 Disāsu pūjito homi, tikkhapañño bhavāmahaṁ; Sabbe devānuvattanti, amitabhogaṁ labhāmahaṁ. 11 Suvaṇṇavaṇṇo sabbattha, paṭikanto bhavāmahaṁ; Mittānaṁ acalo homi, yaso abbhuggato mamaṁ. 12 Asītikkhattu devindo, devarajjamakārayiṁ; Dibbasukhaṁ anubhaviṁ, accharāhi purakkhato. 13 Pañcasattatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 14 Pacchime bhave sampatte, puññakammasamāhito; Pure sāvatthiyaṁ jāto, mahāsāle suaḍḍhake. 15 Nagarā nikkhamitvāna, dārakehi purakkhato; Hasakhiḍḍasamaṅgīhaṁ, saṅghārāmaṁ upāgamiṁ. 16 Tatthaddasāsiṁ samaṇaṁ, vippamuttaṁ nirūpadhiṁ; So me dhammamadesesi, saraṇañca adāsi me. 17 Sohaṁ sutvāna saraṇaṁ, saraṇaṁ me anussariṁ; Ekāsane nisīditvā, arahattamapāpuṇiṁ. 18 Jātiyā sattame vasse, arahattamapāpuṇiṁ; Upasampādayi buddho, guṇamaññāya cakkhumā. 19 Aparimeyye ito kappe, saraṇāni agacchahaṁ; Tato me sukataṁ kammaṁ, phalaṁ dassesi me idha. 20 Sugopitaṁ me saraṇaṁ, mānasaṁ suppaṇīhitaṁ; Anubhotvā yasaṁ sabbaṁ, pattomhi acalaṁ padaṁ. 21 Yesaṁ sotāvadhānatthi, suṇotha mama bhāsato; Ahaṁ vo kathayissāmi, sāmaṁ diṭṭhaṁ padaṁ mama. 22 ‘Buddho loke samuppanno, vattate jinasāsanaṁ; Amatā vāditā bherī, sokasallavinodanā. 23 Yathāsakena thāmena, puññakkhette anuttare; Adhikāraṁ kareyyātha, passayissatha nibbutiṁ. 24 Paggayha tīṇi saraṇe, pañcasīlāni gopiya; Buddhe cittaṁ pasādetvā, dukkhassantaṁ karissatha. 25 Sammā dhammaṁ bhāvetvāna, Sīlāni parigopiya; Aciraṁ arahattaṁ vo, Sabbepi pāpuṇissatha. 26 Tevijjo iddhipattomhi, cetopariyakovido; Sāvako te mahāvīra, saraṇo vandati satthuno’. 27 Aparimeyye ito kappe, saraṇaṁ buddhassa gacchahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, saraṇaṁ gamane phalaṁ. 28 Paṭisambhidā 3490 --- tha-ap25 1:28 catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 29 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tisaraṇagamaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 30 Tisaraṇagamaniyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap224 0 Therāpadāna Ālambaṇadāyakavagga 2. Ajinadāyakattheraapadāna |1| “Ekattiṁse ito kappe, gaṇasatthārako ahaṁ; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, āhutīnaṁ paṭiggahaṁ. 2 Cammakhaṇḍaṁ mayā dinnaṁ, sikhino lokabandhuno; Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha. 3 Sampattiṁ anubhotvāna, kilese jhāpayiṁ ahaṁ; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, sammāsambuddhasāsane. 4 Ekattiṁse ito kappe, ajinaṁ yaṁ adāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, ajinassa idaṁ phalaṁ. 5 Ito pañcamake kappe, rājā āsiṁ sudāyako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ajinadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Ajinadāyakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap421 0 Therāpadāna Bhaddālivagga 9. Patthodanadāyakattheraapadāna |1| “Vanacārī pure āsiṁ, satataṁ vanakammiko; Patthodanaṁ gahetvāna, kammantaṁ agamāsahaṁ. 2 Tatthaddasāsiṁ sambuddhaṁ, sayambhuṁ aparājitaṁ; Vanā piṇḍāya nikkhantaṁ, disvā cittaṁ pasādayiṁ. 3 Parakammāyane yutto, puññañca me na vijjati; Ayaṁ patthodano atthi, bhojayissāmahaṁ muniṁ. 4 Patthodanaṁ gahetvāna, sayambhussa adāsahaṁ; Mama nijjhāyamānassa, paribhuñji tadā muni. 5 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 6 Chattiṁsakkhattuṁ devindo, devarajjamakārayiṁ; Tettiṁsakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī ahosahaṁ. 7 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Sukhito yasavā homi, patthodanassidaṁ phalaṁ. 8 Bhavābhave saṁsaranto, labhāmi amitaṁ dhanaṁ; Bhoge me ūnatā natthi, patthodanassidaṁ phalaṁ. 9 Nadīsotapaṭibhāgā, bhogā nibbattare mama; Parimetuṁ na sakkomi, patthodanassidaṁ phalaṁ. 10 Imaṁ khāda imaṁ bhuñja, imamhi sayane saya; Tenāhaṁ sukhito homi, patthodanassidaṁ phalaṁ. 11 Catunnavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, patthodanassidaṁ phalaṁ. 12 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 13 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 14 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 15 Itthaṁ sudaṁ āyasmā patthodanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 16 Patthodanadāyakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap518 0 Therāpadāna Phaladāyakavagga 6. Ajjunapupphiyattheraapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, ahosiṁ kinnaro tadā; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, sayambhuṁ aparājitaṁ. 2 Pasannacitto sumano, vedajāto katañjalī; Gahetvā ajjunaṁ pupphaṁ, sayambhuṁ abhipūjayiṁ. 3 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā kinnaraṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 4 Chattiṁsakkhattuṁ devindo, devarajjamakārayiṁ; Dasakkhattuṁ cakkavattī, mahārajjamakārayiṁ. 5 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Sukhette vappitaṁ bījaṁ, sayambhumhi aho mama. 6 Kusalaṁ vijjate mayhaṁ, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Pūjāraho ahaṁ ajja, sakyaputtassa sāsane. 7 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 8 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa 3491 --- tha-ap518 1:9 sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ajjunapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Ajjunapupphiyattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap526 0 Therāpadāna Tiṇadāyakavagga 4. Abbhañjanadāyakattheraapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, rājuyyāne vasāmahaṁ; Cammavāsī tadā āsiṁ, kamaṇḍaludharo ahaṁ. 2 Addasaṁ vimalaṁ buddhaṁ, sayambhuṁ aparājitaṁ; Padhānaṁ pahitattaṁ taṁ, jhāyiṁ jhānarataṁ vasiṁ. 3 Sabbakāmasamiddhiñca, oghatiṇṇamanāsavaṁ; Disvā pasanno sumano, abbhañjanamadāsahaṁ. 4 Ekanavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, abbhañjanassidaṁ phalaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 6 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā abbhañjanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Abbhañjanadāyakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap323 0 Therāpadāna Umāpupphiyavagga 1 Umāpupphiyattheraapadāna |1| “Samāhitaṁ samāpannaṁ, siddhatthamaparājitaṁ; Samādhinā upaviṭṭhaṁ, addasāhaṁ naruttamaṁ. 2 Umāpupphaṁ gahetvāna, buddhassa abhiropayiṁ; Sabbapupphā ekasīsā, uddhaṁvaṇṭā adhomukhā. 3 Sucittā viya tiṭṭhante, ākāse pupphasantharā; Tena cittappasādena, tusitaṁ upapajjahaṁ. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Pañcapaññāsito kappe, eko āsiṁ mahīpati; Samantachadano nāma, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā umāpupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Umāpupphiyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap120 0 Therāpadāna Mahāparivāravagga 8. Maggasaññakattheraapadāna |1| “Padumuttarabuddhassa, sāvakā vanacārino; Vippanaṭṭhā brahāraññe, andhāva anusuyyare. 2 Anussaritvā sambuddhaṁ, padumuttaranāyakaṁ; Tassa te munino puttā, vippanaṭṭhā mahāvane. 3 Bhavanā oruhitvāna, agamiṁ bhikkhusantikaṁ; Tesaṁ maggañca ācikkhiṁ, bhojanañca adāsahaṁ. 4 Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha; Jātiyā sattavassohaṁ, arahattamapāpuṇiṁ. 5 Sacakkhū nāma nāmena, dvādasa cakkavattino; Sattaratanasampannā, pañcakappasate ito. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā maggasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Maggasaññakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap241 0 Therāpadāna Udakāsanavagga 9. Jagatikārakattheraapadāna |1| “Nibbute lokanāthamhi, atthadassi naruttame; Jagatī kāritā mayhaṁ, buddhassa thūpamuttame. 2 Aṭṭhārase kappasate, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, jagatiyā idaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā jagatikārako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Jagatikārakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap444 0 Therāpadāna Vibhītakavagga 2. 3492 --- tha-ap444 1:0 Koladāyakattheraapadāna |1| “Ajinena nivatthohaṁ, Vākacīradharo tadā; Khāriyā pūrayitvāna, Kolaṁhāsiṁ mamassamaṁ. 2 Tamhi kāle sikhī buddho, eko adutiyo ahu; Mamassamaṁ upāgacchi, jānanto sabbakālikaṁ. 3 Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, vanditvāna ca subbataṁ; Ubho hatthehi paggayha, kolaṁ buddhassadāsahaṁ. 4 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ phalamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, koladānassidaṁ phalaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 6 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā koladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Koladāyakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap299 0 Therāpadāna Citakapūjakavagga 7 Desakittakattheraapadāna |1| “Upasālakanāmohaṁ, ahosiṁ brāhmaṇo tadā; Kānanaṁ vanamogāḷhaṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ. 2 Disvāna vandiṁ pādesu, lokāhutipaṭiggahaṁ; Pasannacittaṁ maṁ ñatvā, buddho antaradhāyatha. 3 Kānanā abhinikkhamma, buddhaseṭṭhamanussariṁ; Taṁ desaṁ kittayitvāna, kappaṁ saggamhi modahaṁ. 4 Dvenavute ito kappe, yaṁ desamabhikittayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, kittanāya idaṁ phalaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā desakittako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Desakittakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap543 0 Therāpadāna Bhaddiyavagga 1 Lakuṇḍabhaddiyattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, seṭṭhiputto mahaddhano; Jaṅghāvihāraṁ vicaraṁ, saṅghārāmaṁ agacchahaṁ. 3 Tadā so lokapajjoto, dhammaṁ desesi nāyako; Mañjussarānaṁ pavaraṁ, sāvakaṁ abhikittayi. 4 Taṁ sutvā mudito hutvā, kāraṁ katvā mahesino; Vanditvā satthuno pāde, taṁ ṭhānamabhipatthayiṁ. 5 Tadā buddho viyākāsi, saṅghamajjhe vināyako; ‘Anāgatamhi addhāne, lacchase taṁ manorathaṁ. 6 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 7 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Bhaddiyo nāma nāmena, hessati satthu sāvako’. 8 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 9 Dvenavute ito kappe, phusso uppajji nāyako; Durāsado duppasaho, sabbalokuttamo jino. 10 Caraṇena ca sampanno, brahā uju patāpavā; Hitesī sabbasattānaṁ, bahuṁ mocesi bandhanā. 11 Nandārāmavane tassa, ahosiṁ phussakokilo; Gandhakuṭisamāsanne, ambarukkhe vasāmahaṁ. 12 Tadā piṇḍāya gacchantaṁ, dakkhiṇeyyaṁ jinuttamaṁ; Disvā cittaṁ pasādetvā, mañjunābhinikūjahaṁ. 13 Rājuyyānaṁ tadā gantvā, supakkaṁ kanakattacaṁ; Ambapiṇḍaṁ gahetvāna, sambuddhassopanāmayiṁ. 14 Tadā me cittamaññāya, mahākāruṇiko jino; Upaṭṭhākassa hatthato, pattaṁ paggaṇhi nāyako. 15 Adāsiṁ haṭṭhacittohaṁ, ambapiṇḍaṁ mahāmune; Patte pakkhippa pakkhehi, pañjaliṁ katvāna mañjunā. 16 Sarena rajanīyena, savanīyena vaggunā; Vassanto buddhapūjatthaṁ, nīḷaṁ gantvā nipajjahaṁ. 17 Tadā muditacittaṁ maṁ, buddhapemagatāsayaṁ; Sakuṇagghi upāgantvā, ghātayī duṭṭhamānaso. 18 Tato cutohaṁ tusite, anubhotvā mahāsukhaṁ; Manussayonimāgacchiṁ, tassa kammassa vāhasā. 19 Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 20 Sāsanaṁ jotayitvā so, abhibhuyya kutitthiye; Vinayitvāna veneyye, nibbuto so sasāvako. 21 Nibbute tamhi lokagge, pasannā janatā bahū; Pūjanatthāya buddhassa, thūpaṁ kubbanti satthuno. 22 ‘Sattayojanikaṁ thūpaṁ, sattaratanabhūsitaṁ; Karissāma 3493 --- tha-ap543 1:22 mahesissa’, iccevaṁ mantayanti te. 23 Kikino kāsirājassa, tadā senāya nāyako; Hutvāhaṁ appamāṇassa, pamāṇaṁ cetiye vadiṁ. 24 Tadā te mama vākyena, cetiyaṁ yojanuggataṁ; Akaṁsu naravīrassa, nānāratanabhūsitaṁ. 25 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 26 Pacchime ca bhave dāni, jāto seṭṭhikule ahaṁ; Sāvatthiyaṁ puravare, iddhe phīte mahaddhane. 27 Purappavese sugataṁ, disvā vimhitamānaso; Pabbajitvāna na ciraṁ, arahattamapāpuṇiṁ. 28 Cetiyassa pamāṇaṁ yaṁ, akariṁ tena kammunā; Lakuṇḍakasarīrohaṁ, jāto paribhavāraho. 29 Sarena madhurenāhaṁ, pūjitvā isisattamaṁ; Mañjussarānaṁ bhikkhūnaṁ, aggattamanupāpuṇiṁ. 30 Phaladānena buddhassa, guṇānussaraṇena ca; Sāmaññaphalasampanno, viharāmi anāsavo. 31 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 32 Svāgataṁ vata me āsi, buddhaseṭṭhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 33 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 34 Itthaṁ sudaṁ āyasmā lakuṇḍabhaddiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 35 Lakuṇḍabhaddiyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap145 0 Therāpadāna Chattavagga 3. Vedikārakattheraapadāna |1| “Nibbute lokanāthamhi, piyadassīnaruttame; Pasannacitto sumano, muttāvedimakāsahaṁ. 2 Maṇīhi parivāretvā, akāsiṁ vedimuttamaṁ; Vedikāya mahaṁ katvā, tattha kālaṅkato ahaṁ. 3 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Maṇī dhārenti ākāse, puññakammassidaṁ phalaṁ. 4 Soḷaseto kappasate, maṇippabhāsanāmakā; Chattiṁsāsiṁsu rājāno, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā vedikārako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Vedikārakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap378 0 Therāpadāna Bodhivandanavagga 6. Gandhamuṭṭhiyattheraapadāna |1| “Citake karīyamāne, nānāgandhe samāhate; Pasannacitto sumano, gandhamuṭṭhimapūjayiṁ. 2 Satasahassito kappe, citakaṁ yaṁ apūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, citapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā gandhamuṭṭhiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Gandhamuṭṭhiyattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap346 0 Therāpadāna Ekapadumiyavagga 4 Tikiṅkaṇipūjakattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, bhūtagaṇo nāma pabbato; Tatthaddasaṁ paṁsukūlaṁ, dumaggamhi vilaggitaṁ. 2 Tīṇi kiṅkaṇipupphāni, ocinitvānahaṁ tadā; Haṭṭho haṭṭhena cittena, paṁsukūlaṁ apūjayiṁ. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, tiṇṇaṁ pupphānidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tikiṅkaṇipūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Tikiṅkaṇipūjakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap61 0 Therāpadāna Bījanivagga 9. Padumattheraapadāna |1| “Catusaccaṁ pakāsento, varadhammappavattako; Vassate amataṁ vuṭṭhiṁ, nibbāpento mahājanaṁ. 2 Sadhajaṁ padumaṁ gayha, aḍḍhakose 3494 --- tha-ap61 1:2 ṭhito ahaṁ; Padumuttaramunissa, pahaṭṭho ukkhipimambare. 3 Āgacchante ca padume, abbhuto āsi tāvade; Mama saṅkappamaññāya, paggaṇhi vadataṁ varo. 4 Karaseṭṭhena paggayha, jalajaṁ pupphamuttamaṁ; Bhikkhusaṅghe ṭhito satthā, imā gāthā abhāsatha. 5 ‘Yenidaṁ padumaṁ khittaṁ, sabbaññumhi vināyake; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 6 Tiṁsakappāni devindo, devarajjaṁ karissati; Pathabyā rajjaṁ sattasataṁ, vasudhaṁ āvasissati. 7 Tattha pattaṁ gaṇetvāna, cakkavattī bhavissati; Ākāsato pupphavuṭṭhi, abhivassissatī tadā. 8 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 9 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo’. 10 Nikkhamitvāna kucchimhā, sampajāno patissato; Jātiyā pañcavassohaṁ, arahattaṁ apāpuṇiṁ. 11 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 12 Itthaṁ sudaṁ āyasmā padumo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 13 Padumattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap87 0 Therāpadāna Timiravagga 5. Raṁsisaññakattheraapadāna |1| “Pabbate himavantamhi, vāsaṁ kappesahaṁ pure; Ajinuttaravāsohaṁ, vasāmi pabbatantare. 2 Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Sataraṁsiṁva bhāṇumaṁ; Vanantaragataṁ disvā, Sālarājaṁva pupphitaṁ. 3 Raṁsyā cittaṁ pasādetvā, vipassissa mahesino; Paggayha añjaliṁ vandiṁ, sirasā ukkuṭī ahaṁ. 4 Ekanavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, raṁsisaññāyidaṁ phalaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā raṁsisaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Raṁsisaññakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap337 0 Therāpadāna Gandhodakavagga 5 Phusitakampiyattheraapadāna |1| “Vipassī nāma sambuddho, lokajeṭṭho narāsabho; Khīṇāsavehi sahito, saṅghārāme vasī tadā. 2 Ārāmadvārā nikkhamma, vipassī lokanāyako; Saha satasahassehi, aṭṭha khīṇāsavehi so. 3 Ajinena nivatthohaṁ, vākacīradharopi ca; Kusumodakamādāya, sambuddhaṁ upasaṅkamiṁ. 4 Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, vedajāto katañjalī; Kusumodakamādāya, buddhamabbhukkiriṁ ahaṁ. 5 Tena kammena sambuddho, jalajuttamanāmako; Mama kammaṁ pakittetvā, agamā yena patthitaṁ. 6 Phusitā pañcasahassā, yehi pūjesahaṁ jinaṁ; Aḍḍhateyyasahassehi, devarajjaṁ akārayiṁ. 7 Aḍḍhateyyasahassehi, cakkavattī ahosahaṁ; Avasesena kammena, arahattamapāpuṇiṁ. 8 Devarājā yadā homi, manujādhipatī yadā; Tameva nāmadheyyaṁ me, phusito nāma homahaṁ. 9 Devabhūtassa santassa, athāpi mānusassa vā; Samantā byāmato mayhaṁ, phusitaṁva pavassati. 10 Bhavā ugghāṭitā mayhaṁ, kilesā jhāpitā mama; Sabbāsavaparikkhīṇo, phusitassa idaṁ phalaṁ. 11 Candanasseva me kāyā, tathā gandho pavāyati; Sarīrato mama gandho, aḍḍhakose pavāyati. 12 Dibbagandhaṁ sampavantaṁ, puññakammasamaṅginaṁ; Gandhaṁ ghatvāna jānanti, phusito āgato idha. 13 Sākhāpalāsakaṭṭhāni, tiṇānipi ca sabbaso; Mama saṅkappamaññāya, gandho sampajjate khaṇe. 14 Satasahassito kappe, candanaṁ abhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, phusitassa idaṁ phalaṁ. 15 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 16 Itthaṁ sudaṁ āyasmā phusitakampiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 17 Phusitakampiyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap309 0 Therāpadāna Padumakesaravagga 3495 --- tha-ap309 1:0 7. Ārāmadāyakattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, ārāmo ropito mayā; Sandacchāyesu rukkhesu, upāsantesu pakkhisu. 2 Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, āhutīnaṁ paṭiggahaṁ; Ārāmaṁ abhināmesiṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ. 3 Haṭṭho haṭṭhena cittena, phalaṁ pupphamadāsahaṁ; Tato jātappasādova, taṁ vanaṁ pariṇāmayiṁ. 4 Buddhassa yamidaṁ dāsiṁ, vippasannena cetasā; Bhave nibbattamānamhi, nibbattati phalaṁ mama. 5 Catunnavutito kappe, yaṁ ārāmamadaṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ārāmassa idaṁ phalaṁ. 6 Sattatiṁse ito kappe, sattāsuṁ mudusītalā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ārāmadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Ārāmadāyakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap134 0 Therāpadāna Sobhitavagga 2. Sudassanattheraapadāna |1| “Vinatā nadiyā tīre, pilakkhu phalito ahu; Tāhaṁ rukkhaṁ gavesanto, addasaṁ lokanāyakaṁ. 2 Ketakaṁ pupphitaṁ disvā, vaṇṭe chetvānahaṁ tadā; Buddhassa abhiropesiṁ, sikhino lokabandhuno. 3 Yena ñāṇena pattosi, accutaṁ amataṁ padaṁ; Taṁ ñāṇaṁ abhipūjemi, buddhaseṭṭha mahāmuni. 4 Ñāṇamhi pūjaṁ katvāna, pilakkhumaddasaṁ ahaṁ; Paṭiladdhomhi taṁ paññaṁ, ñāṇapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, ñāṇapūjāyidaṁ phalaṁ. 6 Ito terasakappamhi, dvādasāsuṁ phaluggatā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahapphalā. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sudassano thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Sudassanattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap532 0 Therāpadāna Tiṇadāyakavagga 10. Sugandhattheraapadāna |1| “Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 2 Anubyañjanasampanno, bāttiṁsavaralakkhaṇo; Byāmappabhāparivuto, raṁsijālasamotthaṭo. 3 Assāsetā yathā cando, sūriyova pabhaṅkaro; Nibbāpetā yathā megho, sāgarova guṇākaro. 4 Dharaṇīriva sīlena, himavāva samādhinā; Ākāso viya paññāya, asaṅgo anilo yathā. 5 Sa kadāci mahāvīro, parisāsu visārado; Saccāni sampakāseti, uddharanto mahājanaṁ. 6 Tadā hi bārāṇasiyaṁ, seṭṭhiputto mahāyaso; Āsahaṁ dhanadhaññassa, pahūtassa bahū tadā. 7 Jaṅghāvihāraṁ vicaraṁ, migadāyamupeccahaṁ; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, desentaṁ amataṁ padaṁ. 8 Visaṭṭhakantavacanaṁ, karavīkasamassaraṁ; Haṁsarutehi nigghosaṁ, viññāpentaṁ mahājanaṁ. 9 Disvā devātidevaṁ taṁ, sutvāva madhuraṁ giraṁ; Pahāyanappake bhoge, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 10 Evaṁ pabbajito cāhaṁ, na cirena bahussuto; Ahosiṁ dhammakathiko, vicittapaṭibhānavā. 11 Mahāparisamajjhehaṁ, haṭṭhacitto punappunaṁ; Vaṇṇayiṁ hemavaṇṇassa, vaṇṇaṁ vaṇṇavisārado. 12 ‘Esa khīṇāsavo buddho, anīgho chinnasaṁsayo; Sabbakammakkhayaṁ patto, vimuttopadhisaṅkhaye. 13 Esa so bhagavā buddho, esa sīho anuttaro; Sadevakassa lokassa, brahmacakkappavattako. 14 Danto dametā santo ca, sametā nibbuto isi; Nibbāpetā ca assattho, assāsetā mahājanaṁ. 15 Vīro sūro ca vikkanto, pañño kāruṇiko vasī; Vijitāvī ca sa jino, appagabbo anālayo. 16 Aneñjo acalo dhīmā, amoho asamo muni; Dhorayho usabho nāgo, sīho sakko garūsupi. 17 Virāgo vimalo brahmā, vādī sūro raṇañjaho; Akhilo ca visallo ca, asamo saṁyato suci. 18 Brāhmaṇo samaṇo nātho, bhisakko sallakattako; Yodho buddho sutāsuto, acalo mudito sito. 19 Dhātā dhatā ca santi ca, kattā netā pakāsitā; Sampahaṁsitā bhettā ca, chettā sotā pasaṁsitā. 20 Akhilo ca visallo ca, anīgho 3496 --- tha-ap532 1:20 akathaṅkathī; Anejo virajo kattā, gandhā vattā pasaṁsitā. 21 Tāretā atthakāretā, kāretā sampadāritā; Pāpetā sahitā kantā, hantā ātāpī tāpaso. 22 Samacitto samasamo, asahāyo dayālayo; Accherasatto akuho, katāvī isisattamo. 23 Nittiṇṇakaṅkho nimmāno, appameyyo anūpamo; Sabbavākyapathātīto, saccaneyyantagū jino. 24 Sattasāravare tasmiṁ, Pasādo amatāvaho; Tasmā buddhe ca dhamme ca, Saṅghe saddhā mahatthikā’. 25 Guṇehi evamādīhi, tilokasaraṇuttamaṁ; Vaṇṇento parisāmajjhe, akaṁ dhammakathaṁ ahaṁ. 26 Tato cutāhaṁ tusite, anubhotvā mahāsukhaṁ; Tato cuto manussesu, jāto homi sugandhiko. 27 Nissāso mukhagandho ca, dehagandho tatheva me; Sedagandho ca satataṁ, sabbagandhova hoti me. 28 Mukhagandho sadā mayhaṁ, padumuppalacampako; Parisanto sadā vāti, sarīro ca tatheva me. 29 Guṇatthavassa sabbantaṁ, Phalaṁ tu paramabbhutaṁ; Ekaggamanasā sabbe, Vaṇṇayissaṁ suṇātha me. 30 Guṇaṁ buddhassa vatvāna, hitāya ca na sadisaṁ; Sukhito homi sabbattha, saṅgho vīrasamāyuto. 31 Yasassī sukhito kanto, jutimā piyadassano; Vattā aparibhūto ca, niddoso paññavā tathā. 32 Khīṇe āyusi nibbānaṁ, sulabhaṁ buddhabhattino; Tesaṁ hetuṁ pavakkhāmi, taṁ suṇātha yathātathaṁ. 33 Santaṁ yasaṁ bhagavato, vidhinā abhivādayaṁ; Tattha tatthūpapannopi, yasassī tena homahaṁ. 34 Dukkhassantakaraṁ buddhaṁ, dhammaṁ santamasaṅkhataṁ; Vaṇṇayaṁ sukhado āsiṁ, sattānaṁ sukhito tato. 35 Guṇaṁ vadanto buddhassa, buddhapītisamāyuto; Sakantiṁ parakantiñca, janayiṁ tena kantimā. 36 Jino te titthikākiṇṇe, abhibhuyya kutitthiye; Guṇaṁ vadanto jotesiṁ, nāyakaṁ jutimā tato. 37 Piyakārī janassāpi, sambuddhassa guṇaṁ vadaṁ; Saradova sasaṅkohaṁ, tenāsiṁ piyadassano. 38 Yathāsattivasenāhaṁ, sabbavācāhi santhaviṁ; Sugataṁ tena vāgiso, vicittapaṭibhānavā. 39 Ye bālā vimatiṁ pattā, paribhonti mahāmuniṁ; Niggahiṁ te saddhammena, paribhūto na tenahaṁ. 40 Buddhavaṇṇena sattānaṁ, kilese apanesahaṁ; Nikkilesamano homi, tassa kammassa vāhasā. 41 Sotūnaṁ vuddhimajaniṁ, buddhānussatidesako; Tenāhamāsiṁ sappañño, nipuṇatthavipassako. 42 Sabbāsavaparikkhīṇo, tiṇṇasaṁsārasāgaro; Sikhīva anupādāno, pāpuṇissāmi nibbutiṁ. 43 Imasmiṁyeva kappasmiṁ, yamahaṁ santhaviṁ jinaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhavaṇṇassidaṁ phalaṁ. 44 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 45 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 46 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 47 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sugandho thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 48 Sugandhattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 49 Tiṇadāyakavaggo tepaññāsamo. 50 Tassuddānaṁ 51 Tiṇado mañcado ceva, saraṇabbhañjanappado; Supaṭo daṇḍadāyī ca, nelapūjī tatheva ca. 52 Bodhisammajjako maṇḍo, sugandho dasamoti ca; Gāthāsataṁ satevīsaṁ, gaṇitañcettha sabbaso. tha-ap435 0 Therāpadāna Ekavihārivagga 3 Pāṭihīrasaññakattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, āhutīnaṁ paṭiggaho; Vasīsatasahassehi, nagaraṁ pāvisī tadā. 2 Nagaraṁ pavisantassa, upasantassa tādino; Ratanāni pajjotiṁsu, nigghoso āsi tāvade. 3 Buddhassa ānubhāvena, bherī vajjumaghaṭṭitā; Sayaṁ vīṇā pavajjanti, buddhassa pavisato puraṁ. 4 Buddhaseṭṭhaṁ namassāmi, padumuttaramahāmuniṁ; Pāṭihīrañca passitvā, tattha cittaṁ pasādayiṁ. 5 Aho buddhā aho dhammā, aho no satthusampadā; Acetanāpi turiyā, sayameva pavajjare. 6 Satasahassito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhasaññāyidaṁ phalaṁ. 7 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 8 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pāṭihīrasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Pāṭihīrasaññakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap230 0 Therāpadāna Ālambaṇadāyakavagga 3497 --- tha-ap230 1:0 8. Miñjavaṭaṁsakiyattheraapadāna |1| “Nibbute lokanāthamhi, sikhimhi vadataṁ vare; Vaṭaṁsakehi ākiṇṇaṁ, bodhipūjaṁ akāsahaṁ. 2 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pūjamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, bodhipūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Ito chabbīsatikappe, ahuṁ meghabbhanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā miñjavaṭaṁsakiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Miñjavaṭaṁsakiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap10 0 Therāpadāna Buddhavagga 10. Piṇḍolabhāradvājattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sayambhū aggapuggalo; Purato himavantassa, cittakūṭe vasī tadā. 2 Abhītarūpo tatthāsiṁ, migarājā catukkamo; Tassa saddaṁ suṇitvāna, vikkhambhanti bahujjanā. 3 Suphullaṁ padumaṁ gayha, upagacchiṁ narāsabhaṁ; Vuṭṭhitassa samādhimhā, buddhassa abhiropayiṁ. 4 Catuddisaṁ namassitvā, buddhaseṭṭhaṁ naruttamaṁ; Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, sīhanādaṁ nadiṁ ahaṁ. 5 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Sakāsane nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 6 Buddhassa giramaññāya, Sabbe devā samāgatā; ‘Āgato vadataṁ seṭṭho, Dhammaṁ sossāma taṁ mayaṁ’. 7 Tesaṁ hāsaparetānaṁ, purato lokanāyako; Mama saddaṁ pakittesi, dīghadassī mahāmuni. 8 Yenidaṁ padumaṁ dinnaṁ, sīhanādo ca nādito; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 9 Ito aṭṭhamake kappe, cakkavattī bhavissati; Sattaratanasampanno, catudīpamhi issaro. 10 Kārayissati issariyaṁ, mahiyā catusaṭṭhiyā; Padumo nāma nāmena, cakkavattī mahabbalo. 11 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 12 Pakāsite pāvacane, brahmabandhu bhavissati; Brahmaññā abhinikkhamma, pabbajissati tāvade. 13 Padhānapahitatto so, upasanto nirūpadhi; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. 14 Vijane pantaseyyamhi, vāḷamigasamākule; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. 15 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 16 Itthaṁ sudaṁ āyasmā piṇḍolabhāradvājo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 17 Piṇḍolabhāradvājattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap93 0 Therāpadāna Sudhāvagga 1. Sudhāpiṇḍiyattheraapadāna |1| “Pūjārahe pūjayato, buddhe yadi va sāvake; Papañcasamatikkante, tiṇṇasokapariddave. 2 Te tādise pūjayato, nibbute akutobhaye; Na sakkā puññaṁ saṅkhātuṁ, imettamapi kenaci. 3 Catunnamapi dīpānaṁ, issaraṁ yodha kāraye; Ekissā pūjanāyetaṁ, kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. 4 Siddhatthassa naraggassa, cetiye phalitantare; Sudhāpiṇḍo mayā dinno, vippasannena cetasā. 5 Catunnavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, paṭisaṅkhārassidaṁ phalaṁ. 6 Ito tiṁsatikappamhi, paṭisaṅkhārasavhayā; Sattaratanasampannā, terasa cakkavattino. 7 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sudhāpiṇḍiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Sudhāpiṇḍiyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap75 0 Therāpadāna Nāgasamālavagga 3 Buddhasaññakattheraapadāna |1| “Dumagge paṁsukūlikaṁ, laggaṁ disvāna satthuno; Tato tamañjaliṁ katvā, paṁsukūlaṁ avandahaṁ. 2 Dvenavute ito kappe, 3498 --- tha-ap75 1:2 yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhasaññāyidaṁ phalaṁ. 3 Ito catutthake kappe, dumasārosi khattiyo; Cāturanto vijitāvī, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā buddhasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Buddhasaññakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap151 0 Therāpadāna Chattavagga 9. Vaṭaṁsakiyattheraapadāna |1| “Sumedho nāma nāmena, sayambhū aparājito; Vivekamanubrūhanto, ajjhogāhi mahāvanaṁ. 2 Saḷalaṁ pupphitaṁ disvā, ganthitvāna vaṭaṁsakaṁ; Buddhassa abhiropesiṁ, sammukhā lokanāyakaṁ. 3 Tiṁsakappasahassamhi, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Ūnavīse kappasate, soḷasāsuṁ sunimmitā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā vaṭaṁsakiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Vaṭaṁsakiyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap352 0 Therāpadāna Ekapadumiyavagga 10. Ekañjaliyattheraapadāna |1| “Romaso nāma sambuddho, nadīkūle vasī tadā; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, pītaraṁsiṁva bhāṇumaṁ. 2 Ukkāmukhapahaṭṭhaṁva, khadiraṅgārasannibhaṁ; Osadhiṁva virocantaṁ, ekañjalimakāsahaṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ añjalimakāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, añjaliyā idaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekañjaliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Ekañjaliyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 7 Ekapadumiyavaggo pañcatiṁsatimo. 8 Tassuddānaṁ 9 Padumī uppalamālī, dhajo kiṅkaṇikaṁ naḷaṁ; Campako padumo muṭṭhi, tindukekañjalī tathā; Cha ca saṭṭhi ca gāthāyo, gaṇitāyo vibhāvibhi. tha-ap557 0 Therāpadāna Yasavagga 5. Vajjīputtattheraapadāna |1| “Sahassaraṁsī bhagavā, sayambhū aparājito; Vivekā vuṭṭhahitvāna, gocarāyābhinikkhami. 2 Phalahattho ahaṁ disvā, upagacchiṁ narāsabhaṁ; Pasannacitto sumano, savaṇṭaṁ adadiṁ phalaṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā vajjīputto thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Vajjīputtattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap189 0 Therāpadāna Kuṭajapupphiyavagga 7. Ekacintikattheraapadāna |1| “Yadā devo devakāyā, cavate āyusaṅkhayā; Tayo saddā niccharanti, devānaṁ anumodataṁ. 2 ‘Ito bho sugatiṁ gaccha, manussānaṁ sahabyataṁ; Manussabhūto saddhamme, labha saddhaṁ anuttaraṁ. 3 Sā te saddhā niviṭṭhāssa, mūlajātā patiṭṭhitā; Yāvajīvaṁ asaṁhīrā, saddhamme suppavedite. 4 Kāyena kusalaṁ katvā, vācāya kusalaṁ bahuṁ; Manasā kusalaṁ katvā, abyāpajjaṁ nirūpadhiṁ. 5 Tato opadhikaṁ puññaṁ, katvā dānena taṁ bahuṁ; Aññepi macce saddhamme, brahmacariye nivesaya’. 6 Imāya anukampāya, devā devaṁ yadā vidū; 3499 --- tha-ap189 1:6 Cavantaṁ anumodanti, ehi deva punappunaṁ. 7 Saṁvego me tadā āsi, devasaṅghe samāgate; Kaṁ su nāma ahaṁ yoniṁ, gamissāmi ito cuto. 8 Mama saṁvegamaññāya, samaṇo bhāvitindriyo; Mamuddharitukāmo so, āgacchi mama santikaṁ. 9 Sumano nāma nāmena, padumuttarasāvako; Atthadhammānusāsitvā, saṁvejesi mamaṁ tadā. 10 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, buddhe cittaṁ pasādayiṁ; Taṁ dhīraṁ abhivādetvā, tattha kālaṅkato ahaṁ. 11 Upapajjiṁ sa tattheva, sukkamūlena codito; Kappānaṁ satasahassaṁ, duggatiṁ nupapajjahaṁ. 12 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 13 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekacintiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 14 Ekacintikattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap488 0 Therāpadāna Paṁsukūlavagga 6. Dhātupūjakattheraapadāna |1| “Nibbute lokanāthamhi, siddhatthe lokanāyake; Mama ñātī samānetvā, dhātupūjaṁ akāsahaṁ. 2 Catunnavutito kappe, yaṁ dhātumabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, dhātupūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā dhātupūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Dhātupūjakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap450 0 Therāpadāna Vibhītakavagga 8. Pādapīṭhiyattheraapadāna |1| “Sumedho nāma sambuddho, aggo kāruṇiko muni; Tārayitvā bahū satte, nibbuto so mahāyaso. 2 Sīhāsanassa sāmantā, sumedhassa mahesino; Pasannacitto sumano, pādapīṭhamakārayiṁ. 3 Katvāna kusalaṁ kammaṁ, sukhapākaṁ sukhudrayaṁ; Puññakammena saṁyutto, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 4 Tattha me vasamānassa, puññakammasamaṅgino; Padāni uddharantassa, soṇṇapīṭhā bhavanti me. 5 Lābhā tesaṁ suladdhaṁ vo, ye labhanti upassutiṁ; Nibbute kāraṁ katvāna, labhanti vipulaṁ sukhaṁ. 6 Mayāpi sukataṁ kammaṁ, vāṇijjaṁ suppayojitaṁ; Pādapīṭhaṁ karitvāna, soṇṇapīṭhaṁ labhāmahaṁ. 7 Yaṁ yaṁ disaṁ pakkamāmi, kenaci kiccayenahaṁ; Soṇṇapīṭhe akkamāmi, puññakammassidaṁ phalaṁ. 8 Tiṁsakappasahassamhi, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pādapīṭhassidaṁ phalaṁ. 9 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 10 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 11 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 12 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pādapīṭhiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 13 Pādapīṭhiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap255 0 Therāpadāna Thomakavagga 3. Citakapūjakattheraapadāna |1| “Ānando nāma sambuddho, sayambhū aparājito; Araññe parinibbāyi, amanussamhi kānane. 2 Devalokā idhāgantvā, citaṁ katvānahaṁ tadā; Sarīraṁ tattha jhāpesiṁ, sakkārañca akāsahaṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā citakapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Citakapūjakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap292 0 Therāpadāna Paṇṇadāyakavagga 10 Pubbaṅgamiyattheraapadāna |1| “Cullāsītisahassāni, pabbajimha akiñcanā; Tesaṁ 3500 --- tha-ap292 1:1 pubbaṅgamo āsiṁ, uttamatthassa pattiyā. 2 Sarāgā sabhavā cete, vippasannamanāvilā; Upaṭṭhahiṁsu sakkaccaṁ, pasannā sehi pāṇibhi. 3 Khīṇāsavā vantadosā, katakiccā anāsavā; Phariṁsu mettacittena, sayambhū aparājitā. 4 Tesaṁ upaṭṭhahitvāna, sambuddhānaṁ patissato; Maraṇañca anuppatto, devattañca agamhase. 5 Catunnavutito kappe, yaṁ sīlamanupālayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, saññamassa idaṁ phalaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pubbaṅgamiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Pubbaṅgamiyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 9 Paṇṇadāyakavaggo ekūnatiṁsatimo. 10 Tassuddānaṁ 11 Paṇṇaṁ phalaṁ paccuggamaṁ, ekapupphi ca maghavā; Upaṭṭhākāpadānañca, pabbajjā buddhupaṭṭhāko; Pubbaṅgamo ca gāthāyo, aṭṭhatālīsa kittitā. tha-ap497 0 Therāpadāna Kiṅkaṇipupphavagga 5. Upaḍḍhadussadāyakattheraapadāna |1| “Padumuttarabhagavato, sujāto nāma sāvako; Paṁsukūlaṁ gavesanto, saṅkāre carate tadā. 2 Nagare haṁsavatiyā, paresaṁ bhatako ahaṁ; Upaḍḍhadussaṁ datvāna, sirasā abhivādayiṁ. 3 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 4 Tettiṁsakkhattuṁ devindo, devarajjamakārayiṁ; Sattasattatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ. 5 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Upaḍḍhadussadānena, modāmi akutobhayo. 6 Icchamāno cahaṁ ajja, sakānanaṁ sapabbataṁ; Khomadussehi chādeyyaṁ, aḍḍhadussassidaṁ phalaṁ. 7 Satasahassito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, aḍḍhadussassidaṁ phalaṁ. 8 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 9 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 10 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 11 Itthaṁ sudaṁ āyasmā upaḍḍhadussadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 12 Upaḍḍhadussadāyakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap471 0 Therāpadāna Sālakusumiyavagga 9 Sayampaṭibhāniyattheraapadāna |1| “Kakudhaṁ vilasantaṁva, devadevaṁ narāsabhaṁ; Rathiyaṁ paṭipajjantaṁ, ko disvā na pasīdati. 2 Tamandhakāraṁ nāsetvā, santāretvā bahuṁ janaṁ; Ñāṇālokena jotantaṁ, ko disvā na pasīdati. 3 Vasīsatasahassehi, nīyantaṁ lokanāyakaṁ; Uddharantaṁ bahū satte, ko disvā na pasīdati. 4 Āhanantaṁ dhammabheriṁ, maddantaṁ titthiye gaṇe; Sīhanādaṁ vinadantaṁ, ko disvā na pasīdati. 5 Yāvatā brahmalokato, āgantvāna sabrahmakā; Pucchanti nipuṇe pañhe, ko disvā na pasīdati. 6 Yassañjaliṁ karitvāna, āyācanti sadevakā; Tena puññaṁ anubhonti, ko disvā na pasīdati. 7 Sabbe janā samāgantvā, sampavārenti cakkhumaṁ; Na vikampati ajjhiṭṭho, ko disvā na pasīdati. 8 Nagaraṁ pavisato yassa, ravanti bheriyo bahū; Vinadanti gajā mattā, ko disvā na pasīdati. 9 Vīthiyā gacchato yassa, sabbābhā jotate sadā; Abbhunnatā samā honti, ko disvā na pasīdati. 10 Byāharantassa buddhassa, cakkavāḷampi suyyati; Sabbe satte viññāpeti, ko disvā na pasīdati. 11 Satasahassito kappe, yaṁ buddhamabhikittayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, kittanāya idaṁ phalaṁ. 12 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 13 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 14 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 15 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sayampaṭibhāniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 16 Sayampaṭibhāniyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap274 0 Therāpadāna 3501 --- tha-ap274 1:0 Suvaṇṇabibbohanavagga 2 Tilamuṭṭhidāyakattheraapadāna |1| “Mama saṅkappamaññāya, satthā lokagganāyako; Manomayena kāyena, iddhiyā upasaṅkami. 2 Satthāraṁ upasaṅkantaṁ, vanditvā purisuttamaṁ; Pasannacitto sumano, tilamuṭṭhimadāsahaṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, tilamuṭṭhiyidaṁ phalaṁ. 4 Ito soḷasakappamhi, tantiso nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tilamuṭṭhidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Tilamuṭṭhidāyakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap373 0 Therāpadāna Bodhivandanavagga 1. Bodhivandakattheraapadāna |1| “Pāṭaliṁ haritaṁ disvā, pādapaṁ dharaṇīruhaṁ; Ekaṁsaṁ añjaliṁ katvā, avandiṁ pāṭaliṁ ahaṁ. 2 Añjaliṁ paggahetvāna, garuṁ katvāna mānasaṁ; Antosuddhaṁ bahisuddhaṁ, suvimuttamanāsavaṁ. 3 Vipassiṁ lokamahitaṁ, karuṇāñāṇasāgaraṁ; Sammukhā viya sambuddhaṁ, avandiṁ pāṭaliṁ ahaṁ. 4 Ekanavutito kappe, yaṁ bodhimabhivandahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, vandanāya idaṁ phalaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bodhivandako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Bodhivandakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap170 0 Therāpadāna Supāricariyavagga 8. Dussadāyakattheraapadāna |1| “Tivarāyaṁ pure ramme, rājaputtosahaṁ tadā; Paṇṇākāraṁ labhitvāna, upasantassadāsahaṁ. 2 Adhivāsesi bhagavā, vatthaṁ hatthena āmasi; Siddhattho adhivāsetvā, vehāsaṁ nabhamuggami. 3 Buddhassa gacchamānassa, dussā dhāvanti pacchato; Tattha cittaṁ pasādesiṁ, buddho no aggapuggalo. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ dussamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, dussadānassidaṁ phalaṁ. 5 Sattasaṭṭhimhito kappe, cakkavattī tadā ahuṁ; Parisuddhoti nāmena, manujindo mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā dussadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Dussadāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap548 0 Therāpadāna Bhaddiyavagga 6. Kāḷudāyittheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Nāyakānaṁ varo satthā, guṇāguṇavidū jino; Kataññū katavedī ca, titthe yojeti pāṇine. 3 Sabbaññutena ñāṇena, tulayitvā dayāsayo; Deseti pavaraṁ dhammaṁ, anantaguṇasañcayo. 4 Sa kadāci mahāvīro, anantajinasaṁsari; Deseti madhuraṁ dhammaṁ, catusaccūpasañhitaṁ. 5 Sutvāna taṁ dhammavaraṁ, ādimajjhantasobhanaṁ; Pāṇasatasahassānaṁ, dhammābhisamayo ahu. 6 Ninnāditā tadā bhūmi, gajjiṁsu ca payodharā; Sādhukāraṁ pavattiṁsu, devabrahmanarāsurā. 7 ‘Aho kāruṇiko satthā, aho saddhammadesanā; Aho bhavasamuddamhi, nimugge uddharī jino’. 8 Evaṁ pavedajātesu, sanarāmarabrahmasu; Kulappasādakānaggaṁ, sāvakaṁ vaṇṇayī jino. 9 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, jātomaccakule ahuṁ; Pāsādiko dassaniyo, pahūtadhanadhaññavā. 10 Haṁsārāmamupeccāhaṁ, vanditvā taṁ tathāgataṁ; Suṇitvā madhuraṁ dhammaṁ, kāraṁ katvā ca tādino. 11 Nipacca pādamūlehaṁ, imaṁ vacanamabraviṁ; ‘Kulappasādakānaggo, yo tayā santhuto mune. 12 Tādiso homahaṁ 3502 --- tha-ap548 1:12 vīra, buddhaseṭṭhassa sāsane’; Tadā mahākāruṇiko, siñcanto vāmatena maṁ. 13 Āha maṁ ‘putta uttiṭṭha, lacchase taṁ manorathaṁ; Kathaṁ nāma jine kāraṁ, katvāna viphalo siyā. 14 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 15 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Udāyi nāma nāmena, hessati satthu sāvako’. 16 Taṁ sutvā mudito hutvā, yāvajīvaṁ tadā jinaṁ; Mettacitto paricariṁ, paccayehi vināyakaṁ. 17 Tena kammavipākena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 18 Pacchime ca bhave dāni, ramme kapilavatthave; Jāto mahāmaccakule, suddhodanamahīpate. 19 Tadā ajāyi siddhattho, ramme lumbinikānane; Hitāya sabbalokassa, sukhāya ca narāsabho. 20 Tadaheva ahaṁ jāto, saha teneva vaḍḍhito; Piyo sahāyo dayito, viyatto nītikovido. 21 Ekūnatiṁso vayasā, nikkhamitvā agārato; Chabbassaṁ vītināmetvā, āsi buddho vināyako. 22 Jetvā sasenakaṁ māraṁ, khepayitvāna āsave; Bhavaṇṇavaṁ taritvāna, buddho āsi sadevake. 23 Isivhayaṁ gamitvāna, vinetvā pañcavaggiye; Tato vinesi bhagavā, gantvā gantvā tahiṁ tahiṁ. 24 Veneyye vinayanto so, saṅgaṇhanto sadevakaṁ; Upecca magadhe giriṁ, viharittha tadā jino. 25 Tadā suddhodanenāhaṁ, bhūmipālena pesito; Gantvā disvā dasabalaṁ, pabbajitvārahā ahuṁ. 26 Tadā mahesiṁ yācitvā, pāpayiṁ kapilavhayaṁ; Tato purāhaṁ gantvāna, pasādesiṁ mahākulaṁ. 27 Jino tasmiṁ guṇe tuṭṭho, maṁ mahāparisāya so; Kulappasādakānaggaṁ, paññāpesi vināyako. 28 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 29 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 30 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 31 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kāḷudāyī thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 32 Kāḷudāyittherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap395 0 Therāpadāna Pilindavacchavagga 3. Sabbakittikattheraapadāna |1| “Kaṇikāraṁva jalitaṁ, dīparukkhaṁva ujjalaṁ; Osadhiṁva virocantaṁ, vijjutaṁ gagane yathā. 2 Asambhītaṁ anuttāsiṁ, migarājaṁva kesariṁ; Ñāṇālokaṁ pakāsentaṁ, maddantaṁ titthiye gaṇe. 3 Uddharantaṁ imaṁ lokaṁ, chindantaṁ sabbasaṁsayaṁ; Gajjantaṁ migarājaṁva, addasaṁ lokanāyakaṁ. 4 Jaṭājinadharo āsiṁ, brahā uju patāpavā; Vākacīraṁ gahetvāna, pādamūle apatthariṁ. 5 Kāḷānusāriyaṁ gayha, anulimpiṁ tathāgataṁ; Sambuddhamanulimpetvā, santhaviṁ lokanāyakaṁ. 6 ‘Samuddharasimaṁ lokaṁ, oghatiṇṇamahāmuni; Ñāṇālokena jotesi, nāvaṭaṁ ñāṇamuttamaṁ. 7 Dhammacakkaṁ pavattesi, maddase paratitthiye; Usabho jitasaṅgāmo, sampakampesi medaniṁ. 8 Mahāsamudde ūmiyo, velantamhi pabhijjare; Tatheva tava ñāṇamhi, sabbadiṭṭhī pabhijjare. 9 Sukhumacchikajālena, saramhi sampatānite; Antojālikatā pāṇā, pīḷitā honti tāvade. 10 Tatheva titthiyā loke, puthupāsaṇḍanissitā; Antoñāṇavare tuyhaṁ, parivattanti mārisa. 11 Patiṭṭhā vuyhataṁ oghe, tvañhi nātho abandhunaṁ; Bhayaṭṭitānaṁ saraṇaṁ, muttitthīnaṁ parāyaṇaṁ. 12 Ekavīro asadiso, mettākaruṇasañcayo; Asamo susamo santo, vasī tādī jitañjayo. 13 Dhīro vigatasammoho, anejo akathaṅkathī; Tusito vantadososi, nimmalo saṁyato suci. 14 Saṅgātigo hatamado, tevijjo tibhavantago; Sīmātigo dhammagaru, gatattho hitavabbhuto. 15 Tārako tvaṁ yathā nāvā, nidhīvassāsakārako; Asambhīto yathā sīho, gajarājāva dappito’. 16 Thometvā dasagāthāhi, padumuttaraṁ mahāyasaṁ; Vanditvā satthuno pāde, tuṇhī aṭṭhāsahaṁ tadā. 17 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Bhikkhusaṅghe ṭhito satthā, imā gāthā abhāsatha. 18 ‘Yo me sīlañca ñāṇañca, saddhammañcāpi vaṇṇayi; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 19 Saṭṭhi kappasahassāni, devaloke ramissati; Aññe devebhibhavitvā, issaraṁ kārayissati. 20 So pacchā pabbajitvāna, sukkamūlena codito; Gotamassa bhagavato, sāsane pabbajissati. 3503 --- tha-ap395 1:21 21 Pabbajitvāna kāyena, pāpakammaṁ vivajjiya; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo’. 22 Yathāpi megho thanayaṁ, tappeti mediniṁ imaṁ; Tatheva tvaṁ mahāvīra, dhammena tappayī mamaṁ. 23 Sīlaṁ paññañca dhammañca, thavitvā lokanāyakaṁ; Pattomhi paramaṁ santiṁ, nibbānaṁ padamaccutaṁ. 24 Aho nūna sa bhagavā, Ciraṁ tiṭṭheyya cakkhumā; Aññātañca vijāneyyuṁ, Phuseyyuṁ amataṁ padaṁ. 25 Ayaṁ me pacchimā jāti, bhavā sabbe samūhatā; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 26 Satasahassito kappe, yaṁ buddhamabhithomayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, kittanāya idaṁ phalaṁ. 27 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 28 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 29 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 30 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sabbakittiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 31 Sabbakittikattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap196 0 Therāpadāna Tamālapupphiyavagga 4. Asokapūjakattheraapadāna |1| “Tivarāyaṁ pure ramme, rājuyyānaṁ ahu tadā; Uyyānapālo tatthāsiṁ, rañño baddhacaro ahaṁ. 2 Padumo nāma nāmena, sayambhū sappabho ahu; Nisinnaṁ puṇḍarīkamhi, chāyā na jahi taṁ muniṁ. 3 Asokaṁ pupphitaṁ disvā, piṇḍibhāraṁ sudassanaṁ; Buddhassa abhiropesiṁ, jalajuttamanāmino. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Sattatiṁsamhito kappe, soḷasa araṇañjahā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā asokapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Asokapūjakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap54 0 Therāpadāna Bījanivagga 2 Sataraṁsittheraapadāna |1| “Ubbiddhaṁ selamāruyha, nisīdi purisuttamo; Pabbatassāvidūramhi, brāhmaṇo mantapāragū. 2 Upaviṭṭhaṁ mahāvīraṁ, devadevaṁ narāsabhaṁ; Añjaliṁ paggahetvāna, santhaviṁ lokanāyakaṁ. 3 ‘Esa buddho mahāvīro, varadhammappakāsako; Jalati aggikhandhova, bhikkhusaṅghapurakkhato. 4 Mahāsamuddovakkhubbho, aṇṇavova duruttaro; Migarājāvasambhīto, dhammaṁ deseti cakkhumā’. 5 Mama saṅkappamaññāya, padumuttaranāyako; Bhikkhusaṅghe ṭhito satthā, imā gāthā abhāsatha. 6 ‘Yenāyaṁ añjalī dinno, buddhaseṭṭho ca thomito; Tiṁsakappasahassāni, devarajjaṁ karissati. 7 Kappasatasahassamhi, aṅgīrasasanāmako; Vivaṭṭacchado sambuddho, uppajjissati tāvade. 8 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sataraṁsīti nāmena, arahā so bhavissati’. 9 Jātiyā sattavassohaṁ, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Sataraṁsimhi nāmena, pabhā niddhāvate mama. 10 Maṇḍape rukkhamūle vā, jhāyī jhānarato ahaṁ; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, sammāsambuddhasāsane. 11 Saṭṭhikappasahassamhi, caturo rāmanāmakā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 12 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 13 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sataraṁsi thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 14 Sataraṁsittherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap31 0 Therāpadāna Subhūtivagga 9. Ekañjalikattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Gacchantaṁ antarāpaṇe; Vipassiṁ satthavāhaggaṁ, Naravaraṁ vināyakaṁ. 2 Adantadamanaṁ tādiṁ, mahāvādiṁ mahāmatiṁ; Disvā pasanno sumano, ekañjalimakāsahaṁ. 3 Ekanavutito 3504 --- tha-ap31 1:3 kappe, yamañjaliṁ kariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, añjalissa idaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekañjaliko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Ekañjalikattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap414 0 Therāpadāna Bhaddālivagga 2. Ekachattiyattheraapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, assamo sukato mama; Susuddhapulinākiṇṇo, pannasālā sumāpitā. 2 Uttānakūlā nadikā, supatitthā manoramā; Macchakacchapasampannā, susumāranisevitā. 3 Acchā dīpī ca mayūrā, karavīkā ca sāḷikā; Kūjanti sabbadā ete, sobhayantā mamassamaṁ. 4 Kokilā mañjubhāṇī ca, haṁsā ca madhurassarā; Abhikūjanti te tattha, sobhayantā mamassamaṁ. 5 Sīhā byagghā varāhā ca, accha kokataracchakā; Giriduggamhi nādenti, sobhayantā mamassamaṁ. 6 Eṇīmigā ca sarabhā, bheraṇḍā sūkarā bahū; Giriduggamhi nādenti, sobhayantā mamassamaṁ. 7 Uddālakā campakā ca, pāṭalī sinduvārakā; Atimuttā asokā ca, sobhayanti mamassamaṁ. 8 Aṅkolā yūthikā ceva, sattalī bimbijālikā; Kaṇikārā ca pupphanti, sobhayantā mamassamaṁ. 9 Nāgā sālā ca saḷalā, puṇḍarīkettha pupphitā; Dibbagandhaṁ sampavantā, sobhayanti mamassamaṁ. 10 Ajjunā asanā cettha, mahānāmā ca pupphitā; Sālā ca kaṅgupupphā ca, sobhayanti mamassamaṁ. 11 Ambā jambū ca tilakā, nimbā ca sālakalyāṇī; Dibbagandhaṁ sampavantā, sobhayanti mamassamaṁ. 12 Asokā ca kapiṭṭhā ca, girimālettha pupphitā; Dibbagandhaṁ sampavantā, sobhayanti mamassamaṁ. 13 Kadambā kadalī ceva, isimuggā ca ropitā; Dhuvaṁ phalāni dhārenti, sobhayantā mamassamaṁ. 14 Harītakā āmalakā, ambajambuvibhītakā; Kolā bhallātakā billā, phalino mama assame. 15 Avidūre pokkharaṇī, supatitthā manoramā; Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca. 16 Gabbhaṁ gaṇhanti padumā, aññe pupphanti kesarī; Opattakaṇṇikā ceva, pupphanti mama assame. 17 Pāṭhīnā pāvusā macchā, balajā muñjarohitā; Acchodakamhi vicaraṁ, sobhayanti mamassamaṁ. 18 Nayitā ambagandhī ca, anukūle ca ketakā; Dibbagandhaṁ sampavantā, sobhayanti mamassamaṁ. 19 Madhu bhisamhā savati, khīrasappi muḷālibhi; Dibbagandhaṁ sampavantā, sobhayanti mamassamaṁ. 20 Pulinā sobhanā tattha, ākiṇṇā jalasevitā; Opupphā pupphitā senti, sobhayantā mamassamaṁ. 21 Jaṭābhārena bharitā, ajinuttaravāsanā; Vākacīradharā sabbe, sobhayanti mamassamaṁ. 22 Yugamattamapekkhantā, nipakā santavuttino; Kāmabhoge anapekkhā, vasanti mama assame. 23 Parūḷhakacchanakhalomā, paṅkadantā rajassirā; Rajojalladharā sabbe, vasanti mama assame. 24 Abhiññāpāramippattā, antalikkhacarā ca te; Uggacchantā nabhaṁ ete, sobhayanti mamassamaṁ. 25 Tehi sissehi parivuto, vasāmi vipine tadā; Rattindivaṁ na jānāmi, sadā jhānasamappito. 26 Bhagavā tamhi samaye, atthadassī mahāmuni; Tamandhakāraṁ nāsento, uppajji lokanāyako. 27 Atha aññataro sisso, āgacchi mama santikaṁ; Mante ajjhetukāmo so, chaḷaṅgaṁ nāma lakkhaṇaṁ. 28 Buddho loke samuppanno, atthadassī mahāmuni; Catusaccaṁ pakāsento, deseti amataṁ padaṁ. 29 Tuṭṭhahaṭṭho pamudito, dhammantaragatāsayo; Assamā abhinikkhamma, idaṁ vacanamabraviṁ. 30 ‘Buddho loke samuppanno, dvattiṁsavaralakkhaṇo; Etha sabbe gamissāma, sammāsambuddhasantikaṁ’. 31 Ovādapaṭikarā te, sadhamme pāramiṁ gatā; Sādhūti sampaṭicchiṁsu, uttamatthagavesakā. 32 Jaṭābhārabharitā te, ajinuttaravāsanā; Uttamatthaṁ gavesantā, nikkhamiṁsu vanā tadā. 33 Bhagavā tamhi samaye, atthadassī mahāyaso; Catusaccaṁ pakāsento, deseti amataṁ padaṁ. 34 Setacchattaṁ gahetvāna, buddhaseṭṭhassa dhārayiṁ; Ekāhaṁ dhārayitvāna, buddhaseṭṭhaṁ avandahaṁ. 35 Atthadassī tu bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 36 ‘Yo me chattaṁ adhāresi, 3505 --- tha-ap414 1:36 pasanno sehi pāṇibhi; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 37 Imassa jāyamānassa, devatte atha mānuse; Dhāressati sadā chattaṁ, chattadānassidaṁ phalaṁ. 38 Sattasattatikappāni, devaloke ramissati; Sahassakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissati. 39 Sattasattatikkhattuñca, devarajjaṁ karissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 40 Aṭṭhārase kappasate, gotamo sakyapuṅgavo; Tamandhakāraṁ nāsento, uppajjissati cakkhumā. 41 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sabbāsave pariññāya, viharissatināsavo’. 42 Yato ahaṁ kammamakaṁ, chattaṁ buddhassa dhārayaṁ; Etthantare na jānāmi, setacchattaṁ adhāritaṁ. 43 Idaṁ pacchimakaṁ mayhaṁ, carimo vattate bhavo; Chattadhāraṇamajjāpi, vattate niccakālikaṁ. 44 Aho me sukataṁ kammaṁ, atthadassissa tādino; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 45 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 46 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 47 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 48 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekachattiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti; 49 Ekachattiyattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap211 0 Therāpadāna Kaṇikārapupphiyavagga 9. Ādhāradāyakattheraapadāna |1| “Ādhārakaṁ mayā dinnaṁ, sikhino lokabandhuno; Dhāremi pathaviṁ sabbaṁ, kevalaṁ vasudhaṁ imaṁ. 2 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, sammāsambuddhasāsane. 3 Sattavīse ito kappe, ahesuṁ caturo janā; Samantavaraṇā nāma, cakkavattī mahabbalā. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ādhāradāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Ādhāradāyakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap115 0 Therāpadāna Mahāparivāravagga 3 Saraṇagamaniyattheraapadāna |1| “Ubhinnaṁ devarājūnaṁ, saṅgāmo samupaṭṭhito; Ahosi samupabyūḷho, mahāghoso avattatha. 2 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Antalikkhe ṭhito satthā, saṁvejesi mahājanaṁ. 3 Sabbe devā attamanā, nikkhittakavacāvudhā; Sambuddhaṁ abhivādetvā, ekaggāsiṁsu tāvade. 4 Mayhaṁ saṅkappamaññāya, vācāsabhimudīrayi; Anukampako lokavidū, nibbāpesi mahājanaṁ. 5 Paduṭṭhacitto manujo, ekapāṇaṁ viheṭhayaṁ; Tena cittappadosena, apāyaṁ upapajjati. 6 Saṅgāmasīse nāgova, bahū pāṇe viheṭhayaṁ; Nibbāpetha sakaṁ cittaṁ, mā haññittho punappunaṁ. 7 Dvinnampi yakkharājūnaṁ, senā sā vimhitā ahu; Saraṇañca upāgacchuṁ, lokajeṭṭhaṁ sutādinaṁ. 8 Saññāpetvāna janataṁ, padamuddhari cakkhumā; Pekkhamānova devehi, pakkāmi uttarāmukho. 9 Paṭhamaṁ saraṇaṁ gacchiṁ, dvipadindassa tādino; Kappānaṁ satasahassaṁ, duggatiṁ nupapajjahaṁ. 10 Mahādundubhināmā ca, soḷasāsuṁ rathesabhā; Tiṁsakappasahassamhi, rājāno cakkavattino. 11 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 12 Itthaṁ sudaṁ āyasmā saraṇagamaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 13 Saraṇagamaniyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap328 0 Therāpadāna Umāpupphiyavagga 6. Annasaṁsāvakattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Gacchantaṁ antarāpaṇe; Kañcanagghiyasaṅkāsaṁ, Bāttiṁsavaralakkhaṇaṁ. 2 Siddhatthaṁ sabbasiddhatthaṁ, anejaṁ aparājitaṁ; Sambuddhaṁ atināmetvā, bhojayiṁ taṁ mahāmuniṁ. 3 Muni kāruṇiko loke, obhāsayi mamaṁ tadā; Buddhe cittaṁ 3506 --- tha-ap328 1:3 pasādetvā, kappaṁ saggamhi modahaṁ. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, bhikkhādānassidaṁ phalaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā annasaṁsāvako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Annasaṁsāvakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap316 0 Therāpadāna Ārakkhadāyakavagga 4. Sattapadumiyattheraapadāna |1| “Nadīkūle vasāmahaṁ, nesādo nāma brāhmaṇo; Satapattehi pupphehi, sammajjitvāna assamaṁ. 2 Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Siddhatthaṁ lokanāyakaṁ; Disvā nabhena gacchantaṁ, Hāso me udapajjatha. 3 Paccuggantvāna sambuddhaṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ; Assamaṁ atināmetvā, jalajaggehi okiriṁ. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Ito te sattame kappe, caturo pādapāvarā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sattapadumiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Sattapadumiyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap513 0 Therāpadāna Phaladāyakavagga 1 Kurañciyaphaladāyakattheraapadāna |1| “Migaluddo pure āsiṁ, vipine vicaraṁ ahaṁ; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, sabbadhammāna pāraguṁ. 2 Kurañciyaphalaṁ gayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ; Puññakkhettassa tādino, pasanno sehi pāṇibhi. 3 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, buddhaseṭṭhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kurañciyaphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Kurañciyaphaladāyakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap88 0 Therāpadāna Timiravagga 6 Dutiyaraṁsisaññakattheraapadāna |1| “Pabbate himavantamhi, vākacīradharo ahaṁ; Caṅkamañca samārūḷho, nisīdiṁ pācināmukho. 2 Pabbate sugataṁ disvā, phussaṁ jhānarataṁ tadā; Añjaliṁ paggahetvāna, raṁsyā cittaṁ pasādayiṁ. 3 Dvenavute ito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, raṁsisaññāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā raṁsisaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Dutiyaraṁsisaññakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap50 0 Therāpadāna Upālivagga 8 Caṅkamanadāyakattheraapadāna |1| “Atthadassissa munino, lokajeṭṭhassa tādino; Iṭṭhakāhi cinitvāna, caṅkamaṁ kārayiṁ ahaṁ. 2 Uccato pañcaratanaṁ, caṅkamaṁ sādhumāpitaṁ; Āyāmato hatthasataṁ, bhāvanīyyaṁ manoramaṁ. 3 Paṭiggahesi bhagavā, atthadassī naruttamo; Hatthena pulinaṁ gayha, imā gāthā abhāsatha. 4 ‘Iminā pulinadānena, caṅkamaṁ sukatena ca; Sattaratanasampannaṁ, pulinaṁ anubhossati. 5 Tīṇi kappāni devesu, devarajjaṁ karissati; Anubhossati 3507 --- tha-ap50 1:5 sampattiṁ, accharāhi purakkhato. 6 Manussalokamāgantvā, rājā raṭṭhe bhavissati; Tikkhattuṁ cakkavattī ca, mahiyā so bhavissati’. 7 Aṭṭhārase kappasate, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, caṅkamassa idaṁ phalaṁ. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā caṅkamanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Caṅkamanadāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap174 0 Therāpadāna Kumudavagga 2 Nisseṇidāyakattheraapadāna |1| “Koṇḍaññassa bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Ārohatthāya pāsādaṁ, nisseṇī kāritā mayā. 2 Tena cittappasādena, anubhotvāna sampadā; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, sammāsambuddhasāsane. 3 Ekattiṁsamhi kappānaṁ, sahassamhi tayo ahuṁ; Sambahulā nāma rājāno, cakkavattī mahabbalā. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā nisseṇidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Nisseṇidāyakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap349 0 Therāpadāna Ekapadumiyavagga 7. Padumapūjakattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, romaso nāma pabbato; Buddhopi sambhavo nāma, abbhokāse vasī tadā. 2 Bhavanā nikkhamitvāna, padumaṁ dhārayiṁ ahaṁ; Ekāhaṁ dhārayitvāna, puna bhavanupāgamiṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā padumapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Padumapūjakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. Terasamaṁ bhāṇavāraṁ. tha-ap377 0 Therāpadāna Bodhivandanavagga 5. Sattapaṇṇiyattheraapadāna |1| “Sumano nāma sambuddho, uppajji lokanāyako; Pasannacitto sumano, sattapaṇṇimapūjayiṁ. 2 Satasahassito kappe, Sattapaṇṇimapūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, Sattapaṇṇipūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sattapaṇṇiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sattapaṇṇiyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap192 0 Therāpadāna Kuṭajapupphiyavagga 10. Tivaṇṭipupphiyattheraapadāna |1| “Abhibhūtaṁ panijjhanti, Sabbe saṅgamma te mamaṁ; Tesaṁ nijjhāyamānānaṁ, Pariḷāho ajāyatha. 2 Sunando nāma nāmena, buddhassa sāvako tadā; Dhammadassissa munino, āgacchi mama santikaṁ. 3 Ye me baddhacarā āsuṁ, te me pupphaṁ aduṁ tadā; Tāhaṁ pupphaṁ gahetvāna, sāvake abhiropayiṁ. 4 Sohaṁ kālaṅkato tattha, punāpi upapajjahaṁ; Aṭṭhārase kappasate, vinipātaṁ na gacchahaṁ. 5 Teraseto kappasate, aṭṭhāsuṁ dhūmaketuno; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tivaṇṭipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Tivaṇṭipupphiyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 9 Kuṭajapupphiyavaggo ekūnavīsatimo. 10 Tassuddānaṁ 11 Kuṭajo bandhujīvī ca, koṭumbarikahatthiyo; Isimuggo ca bodhi ca, ekacintī tikaṇṇiko; Ekacārī tivaṇṭi ca, gāthā dvāsaṭṭhi kittitāti. tha-ap391 0 Therāpadāna 3508 --- tha-ap391 1:0 Avaṭaphalavagga 9 Soṇakoṭivīsattheraapadāna |1| “Vipassino pāvacane, ekaṁ leṇaṁ mayā kataṁ; Cātuddisassa saṅghassa, bandhumārājadhāniyā. 2 Dussehi bhūmiṁ leṇassa, santharitvā pariccajiṁ; Udaggacitto sumano, akāsiṁ paṇidhiṁ tadā. 3 Ārādhayeyyaṁ sambuddhaṁ, pabbajjañca labheyyahaṁ; Anuttarañca nibbānaṁ, phuseyyaṁ santimuttamaṁ. 4 Teneva sukkamūlena, kappe navuti saṁsariṁ; Devabhūto manusso ca, katapuñño virocahaṁ. 5 Tato kammāvasesena, idha pacchimake bhave; Campāyaṁ aggaseṭṭhissa, jātomhi ekaputtako. 6 Jātamattassa me sutvā, pitu chando ayaṁ ahu; Dadāmahaṁ kumārassa, vīsakoṭī anūnakā. 7 Caturaṅgulā ca me lomā, jātā pādatale ubho; Sukhumā mudusamphassā, tūlāpicusamā subhā. 8 Atītā navuti kappā, ayaṁ eko ca uttari; Nābhijānāmi nikkhitte, pāde bhūmyā asanthate. 9 Ārādhito me sambuddho, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Arahattañca me pattaṁ, sītibhūtomhi nibbuto. 10 Aggo āraddhavīriyānaṁ, niddiṭṭho sabbadassinā; Khīṇāsavomhi arahā, chaḷabhiñño mahiddhiko. 11 Ekanavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, leṇadānassidaṁ phalaṁ. 12 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 13 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 14 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 15 Thero koṭivīso soṇo, bhikkhusaṅghassa aggato; Pañhaṁ puṭṭho viyākāsi, anotatte mahāsareti. 16 Itthaṁ sudaṁ āyasmā soṇo koṭivīso thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 17 Soṇakoṭivīsattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap296 0 Therāpadāna Citakapūjakavagga 4. Saddasaññakattheraapadāna |1| “Anuggatamhi ādicce, panādo vipulo ahu; Buddhaseṭṭhassa lokamhi, pātubhāvo mahesino. 2 Ghosamassosahaṁ tattha, na ca passāmi taṁ jinaṁ; Maraṇañca anuppatto, buddhasaññamanussariṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā saddasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Saddasaññakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap493 0 Therāpadāna Kiṅkaṇipupphavagga 1. Tikiṅkaṇipupphiyattheraapadāna |1| “Kaṇikāraṁva jotantaṁ, nisinnaṁ pabbatantare; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, vipassiṁ lokanāyakaṁ. 2 Tīṇi kiṅkaṇipupphāni, paggayha abhiropayiṁ; Sambuddhamabhipūjetvā, gacchāmi dakkhiṇāmukho. 3 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 4 Ekanavutito kappe, yaṁ buddhamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 6 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tikiṅkaṇipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Tikiṅkaṇipupphiyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap475 0 Therāpadāna Naḷamālivagga 3. Ukkāsatikattheraapadāna |1| “Kosiyo nāma bhagavā, cittakūṭe vasī tadā; Jhāyī jhānarato buddho, vivekābhirato muni. 2 Ajjhogāhetvā himavantaṁ, Nārīgaṇapurakkhato; Addasaṁ kosiyaṁ buddhaṁ, Puṇṇamāyeva candimaṁ. 3 Ukkāsate 3509 --- tha-ap475 1:3 gahetvāna, parivāresahaṁ tadā; Sattarattindivaṁ ṭhatvā, aṭṭhamena agacchahaṁ. 4 Vuṭṭhitaṁ kosiyaṁ buddhaṁ, sayambhuṁ aparājitaṁ; Pasannacitto vanditvā, ekaṁ bhikkhaṁ adāsahaṁ. 5 Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha; Uppajjiṁ tusite kāye, ekabhikkhāyidaṁ phalaṁ. 6 Divasañceva rattiñca, āloko hoti me sadā; Samantā yojanasataṁ, obhāsena pharāmahaṁ. 7 Pañcapaññāsakappamhi, cakkavattī ahosahaṁ; Cāturanto vijitāvī, jambumaṇḍassa issaro. 8 Tadā me nagaraṁ āsi, iddhaṁ phītaṁ sunimmitaṁ; Tiṁsayojanamāyāmaṁ, vitthārena ca vīsati. 9 Sobhanaṁ nāma nagaraṁ, vissakammena māpitaṁ; Dasasaddāvivittaṁ taṁ, sammatāḷasamāhitaṁ. 10 Na tamhi nagare atthi, vallikaṭṭhañca mattikā; Sabbasoṇṇamayaṁyeva, jotate niccakālikaṁ. 11 Catupākāraparikkhittaṁ, tayo āsuṁ maṇimayā; Vemajjhe tālapantī ca, vissakammena māpitā. 12 Dasasahassapokkharañño, padumuppalachāditā; Puṇḍarīkehi sañchannā, nānāgandhasamīritā. 13 Catunnavutito kappe, yaṁ ukkaṁ dhārayiṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, ukkādhārassidaṁ phalaṁ. 14 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 15 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 16 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 17 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ukkāsatiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 18 Ukkāsatikattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap270 0 Therāpadāna Padumukkhipavagga 8 Saḷalapupphiyattheraapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, ahosiṁ kinnaro tadā; Vipassiṁ addasaṁ buddhaṁ, raṁsijālasamākulaṁ. 2 Pasannacitto sumano, paramāya ca pītiyā; Paggayha saḷalaṁ pupphaṁ, vipassiṁ okiriṁ ahaṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā saḷalapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Saḷalapupphiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap312 0 Therāpadāna Padumakesaravagga 10. Pabbhāradāyakattheraapadāna |1| “Piyadassino bhagavato, pabbhāro sodhito mayā; Ghaṭakañca upaṭṭhāsiṁ, paribhogāya tādino. 2 Taṁ me buddho viyākāsi, piyadassī mahāmuni; Sahassakaṇḍo satabheṇḍu, dhajālu haritāmayo. 3 Nibbattissati so yūpo, ratanañca anappakaṁ; Pabbhāradānaṁ datvāna, kappaṁ saggamhi modahaṁ. 4 Ito bāttiṁsakappamhi, susuddho nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pabbhāradāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Pabbhāradāyakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 8 Padumakesaravaggo ekatiṁsatimo. 9 Tassuddānaṁ 10 Kesaraṁ gandhamannañca, dhammasaññī phalena ca; Pasādārāmadāyī ca, lepako buddhasaññako; Pabbhārado ca gāthāyo, ekapaññāsa kittitā. tha-ap111 0 Therāpadāna Bhikkhadāyivagga 9. Biḷālidāyakattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, vasāmi paṇṇasanthare; Ghāsesu gedhamāpanno, seyyasīlo cahaṁ tadā. 2 Khaṇantālu kalambāni, biḷālitakkalāni ca; Kolaṁ bhallātakaṁ billaṁ, āhatvā paṭiyāditaṁ. 3 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Mama saṅkappamaññāya, āgacchi mama santikaṁ. 4 Upāgataṁ mahānāgaṁ, devadevaṁ narāsabhaṁ; Biḷāliṁ paggahetvāna, pattamhi okiriṁ ahaṁ. 5 Paribhuñji mahāvīro, tosayanto mamaṁ tadā; Paribhuñjitvāna sabbaññū, imaṁ gāthaṁ abhāsatha. 6 ‘Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, 3510 --- tha-ap111 1:6 biḷāliṁ me adā tuvaṁ; Kappānaṁ satasahassaṁ, duggatiṁ nupapajjasi’. 7 Carimaṁ vattate mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, sammāsambuddhasāsane. 8 Catupaññāsito kappe, sumekhaliyasavhayo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā biḷālidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Biḷālidāyakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap529 0 Therāpadāna Tiṇadāyakavagga 7. Girinelapūjakattheraapadāna |1| “Migaluddo pure āsiṁ, vipine vicaraṁ ahaṁ; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, sabbadhammāna pāraguṁ. 2 Tasmiṁ mahākāruṇike, sabbasattahite rate; Pasannacitto sumano, nelapupphamapūjayiṁ. 3 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā girinelapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Girinelapūjakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap517 0 Therāpadāna Phaladāyakavagga 5. Nāgapupphiyattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Āhutīnaṁ paṭiggahaṁ; Rathiyaṁ paṭipajjantaṁ, Nāgapupphaṁ apūjayiṁ. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā nāgapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Nāgapupphiyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap410 0 Therāpadāna Metteyyavagga 8. Todeyyattheraapadāna |1| “Rājāsi vijayo nāma, ketumatīpuruttame; Sūro vikkamasampanno, puramajjhāvasī tadā. 2 Tassa rañño pamattassa, aṭaviyo samuṭṭhahuṁ; Otārā tuṇḍikā ceva, raṭṭhaṁ viddhaṁsayuṁ tadā. 3 Paccante kupite khippaṁ, sannipātesirindamo; Bhaṭe ceva balatthe ca, ariṁ niggāhayi tadā. 4 Hatthārohā anīkaṭṭhā, sūrā ca cammayodhino; Dhanuggahā ca uggā ca, sabbe sannipatuṁ tadā. 5 Āḷārikā ca kappakā, nhāpakā mālakārakā; Sūrā vijitasaṅgāmā, sabbe sannipatuṁ tadā. 6 Khaggahatthā ca purisā, cāpahatthā ca vammino; Luddā vijitasaṅgāmā, sabbe sannipatuṁ tadā. 7 Tidhāpabhinnā mātaṅgā, kuñjarā saṭṭhihāyanā; Suvaṇṇakacchālaṅkārā, sabbe sannipatuṁ tadā. 8 Khamā sītassa uṇhassa, ukkāruharaṇassa ca; Yodhājīvā katakammā, sabbe sannipatuṁ tadā. 9 Saṅkhasaddaṁ bherisaddaṁ, atho utujasaddakaṁ; Etehi te hāsayantā, sabbe sannipatuṁ tadā. 10 Tisūlakontimantehi ca, kavacatomarehi ca; Koṭṭentānaṁ nipātentā, sabbe sannipatuṁ tadā. 11 Kimevātinisāmetvā, sarājā ajitaṁ jino; Saṭṭhi pāṇasahassāni, sūle uttāsayiṁ tadā. 12 Saddaṁ mānusakākaṁsu, ‘aho rājā adhammiko; Niraye paccamānassa, kadā anto bhavissati’. 13 Sayanehaṁ tuvaṭṭento, passāmi niraye tadā; Na supāmi divārattiṁ, sūlena tajjayanti maṁ. 14 Kiṁ pamādena rajjena, vāhanena balena ca; Na te pahonti dhāretuṁ, tāpayanti mamaṁ sadā. 15 Kiṁ me puttehi dārehi, rajjena sakalena ca; Yannūna pabbajeyyāhaṁ, gatimaggaṁ visodhaye. 16 Saṭṭhi nāgasahassāni, sabbālaṅkārabhūsite; Suvaṇṇakacche mātaṅge, hemakappanavāsase. 3511 --- tha-ap410 1:16 17 Ārūḷhe gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi; Saṅgāmāvacare ṭhāne, anapekkho vihāyahaṁ; Sakakammena santatto, nikkhamiṁ anagāriyaṁ. 18 Saṭṭhi assasahassāni, sabbālaṅkārabhūsite; Ājānīyeva jātiyā, sindhave sīghavāhane. 19 Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Pahāretvāna te sabbe, nikkhamiṁ anagāriyaṁ. 20 Saṭṭhi rathasahassāni, sabbālaṅkārabhūsite; Dīpe athopi veyagghe, sannaddhe ussitaddhaje; Te sabbe parihāretvā, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 21 Saṭṭhi dhenusahassāni, sabbā kaṁsūpadhāraṇā; Tāyopi chaḍḍayitvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 22 Saṭṭhi itthisahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Vicittavatthābharaṇā, āmukkamaṇikuṇḍalā. 23 Aḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā; Tā hitvā kandamānāyo, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 24 Saṭṭhi gāmasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso; Chaḍḍayitvāna taṁ rajjaṁ, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 25 Nagarā nikkhamitvāna, himavantamupāgamiṁ; Bhāgīrathīnadītīre, assamaṁ māpayiṁ ahaṁ. 26 Paṇṇasālaṁ karitvāna, Agyāgāraṁ akāsahaṁ; Āraddhavīriyo pahitatto, Vasāmi assame ahaṁ. 27 Maṇḍape rukkhamūle vā, suññāgāre ca jhāyato; Na tu vijjati tāso me, na passe bhayabheravaṁ. 28 Sumedho nāma sambuddho, aggo kāruṇiko muni; Ñāṇālokena jotanto, loke uppajji tāvade. 29 Mama assamasāmantā, yakkho āsi mahiddhiko; Buddhaseṭṭhamhi uppanne, ārocesi mamaṁ tadā. 30 ‘Buddho loke samuppanno, sumedho nāma cakkhumā; Tāreti janataṁ sabbaṁ, tampi so tārayissati’. 31 Yakkhassa vacanaṁ sutvā, saṁviggo āsi tāvade; Buddho buddhoti cintento, assamaṁ paṭisāmayiṁ. 32 Aggidāruñca chaḍḍetvā, saṁsāmetvāna santhataṁ; Assamaṁ abhivanditvā, nikkhamiṁ vipinā ahaṁ. 33 Tato candanamādāya, gāmā gāmaṁ purā puraṁ; Devadevaṁ gavesanto, upagacchiṁ vināyakaṁ. 34 Bhagavā tamhi samaye, sumedho lokanāyako; Catusaccaṁ pakāsento, bodheti janataṁ bahuṁ. 35 Añjaliṁ paggahetvāna, sīse katvāna candanaṁ; Sambuddhaṁ abhivādetvā, imā gāthā abhāsahaṁ. 36 ‘Vassike pupphamānamhi, santike upavāyati; Tvaṁ vīra guṇagandhena, disā sabbā pavāyasi. 37 Campake nāgavanike, atimuttakaketake; Sālesu pupphamānesu, anuvātaṁ pavāyati. 38 Tava gandhaṁ suṇitvāna, himavantā idhāgamiṁ; Pūjemi taṁ mahāvīra, lokajeṭṭha mahāyasa’. 39 Varacandanenānulimpiṁ, sumedhaṁ lokanāyakaṁ; Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, tuṇhī aṭṭhāsi tāvade. 40 Sumedho nāma bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 41 ‘Yo me guṇe pakittesi, candanañca apūjayi; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 42 Ādeyyavākyavacano, brahmā uju patāpavā; Pañcavīsatikappāni, sappabhāso bhavissati. 43 Chabbīsatikappasate, devaloke ramissati; Sahassakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissati. 44 Tettiṁsakkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 45 Tato cutoyaṁ manujo, manussattaṁ gamissati; Puññakammena saṁyutto, brahmabandhu bhavissati. 46 Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedāna pāragū; Tilakkhaṇena sampanno, bāvarī nāma brāhmaṇo. 47 Tassa sisso bhavitvāna, hessati mantapāragū; Upagantvāna sambuddhaṁ, gotamaṁ sakyapuṅgavaṁ. 48 Pucchitvā nipuṇe pañhe, bhāvayitvāna añjasaṁ; Sabbāsave pariññāya, viharissatināsavo’. 49 Tividhaggi nibbutā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 50 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 51 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 52 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 53 Itthaṁ sudaṁ āyasmā todeyyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 54 Todeyyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap215 0 Therāpadāna Hatthivagga 3. Saccasaññakattheraapadāna |1| “Vessabhū tamhi samaye, bhikkhusaṅghapurakkhato; Deseti ariyasaccāni, nibbāpento mahājanaṁ. 2 3512 --- tha-ap215 1:2 Paramakāruññapattomhi, samitiṁ agamāsahaṁ; Sohaṁ nisinnako santo, dhammamassosi satthuno. 3 Tassāhaṁ dhammaṁ sutvāna, devalokaṁ agacchahaṁ; Tiṁsakappāni devesu, avasiṁ tatthahaṁ pure. 4 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, saccasaññāyidaṁ phalaṁ. 5 Chabbīsamhi ito kappe, eko āsiṁ janādhipo; Ekaphusitanāmena, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā saccasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Saccasaññakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap35 0 Therāpadāna Kuṇḍadhānavagga 3 Mahākaccānattheraapadāna |1| “Padumuttaranāthassa, padumaṁ nāma cetiyaṁ; Silāsanaṁ kārayitvā, suvaṇṇenābhilepayiṁ. 2 Ratanāmayachattañca, paggayha vāḷabījaniṁ; Buddhassa abhiropesiṁ, lokabandhussa tādino. 3 Yāvatā devatā bhummā, sabbe sannipatuṁ tadā; Ratanāmayachattānaṁ, vipākaṁ kathayissati. 4 Tañca sabbaṁ suṇissāma, kathayantassa satthuno; Bhiyyo hāsaṁ janeyyāma, sammāsambuddhasāsane. 5 Hemāsane nisīditvā, sayambhū aggapuggalo; Bhikkhusaṅghaparibyūḷho, imā gāthā abhāsatha. 6 ‘Yenidaṁ āsanaṁ dinnaṁ, sovaṇṇaṁ ratanāmayaṁ; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 7 Tiṁsa kappāni devindo, devarajjaṁ karissati; Samantā yojanasataṁ, ābhāyābhibhavissati. 8 Manussalokamāgantvā, cakkavattī bhavissati; Pabhassaroti nāmena, uggatejo bhavissati. 9 Divā vā yadi vā rattiṁ, sataraṁsīva uggato; Samantā aṭṭharatanaṁ, ujjotissati khattiyo. 10 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 11 Tusitā hi cavitvāna, sukkamūlena codito; Kaccāno nāma nāmena, brahmabandhu bhavissati. 12 So pacchā pabbajitvāna, arahā hessatināsavo; Gotamo lokapajjoto, aggaṭṭhāne ṭhapessati. 13 Saṅkhittapucchitaṁ pañhaṁ, Vitthārena kathessati; Kathayanto ca taṁ pañhaṁ, Ajjhāsayaṁ pūrayissati’. 14 Aḍḍhe kule abhijāto, brāhmaṇo mantapāragū; Ohāya dhanadhaññāni, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 15 Saṅkhittenapi pucchante, vitthārena kathemahaṁ; Ajjhāsayaṁ tesaṁ pūremi, tosemi dvipaduttamaṁ. 16 Tosito me mahāvīro, sayambhū aggapuggalo; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapesi maṁ. 17 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 18 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mahākaccāno thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 19 Mahākaccānattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap14 0 Therāpadāna Sīhāsaniyavagga 2. Ekatthambhikattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, mahāpūgagaṇo ahu; Saraṇaṁ gatā ca te buddhaṁ, saddahanti tathāgataṁ. 2 Sabbe saṅgamma mantetvā, māḷaṁ kubbanti satthuno; Ekatthambhaṁ alabhantā, vicinanti brahāvane. 3 Tehaṁ araññe disvāna, upagamma gaṇaṁ tadā; Añjaliṁ paggahetvāna, paripucchiṁ gaṇaṁ ahaṁ. 4 Te me puṭṭhā viyākaṁsu, sīlavanto upāsakā; Māḷaṁ mayaṁ kattukāmā, ekatthambho na labbhati. 5 Ekatthambhaṁ mamaṁ detha, ahaṁ dassāmi satthuno; Āharissāmahaṁ thambhaṁ, appossukkā bhavantu te. 6 Te me thambhaṁ pavecchiṁsu, pasannā tuṭṭhamānasā; Tato paṭinivattitvā, agamaṁsu sakaṁ gharaṁ. 7 Aciraṁ gate pūgagaṇe, thambhaṁ ahāsahaṁ tadā; Haṭṭho haṭṭhena cittena, paṭhamaṁ ussapesahaṁ. 8 Tena cittappasādena, Vimānaṁ upapajjahaṁ; Ubbiddhaṁ bhavanaṁ mayhaṁ, Sattabhūmaṁ samuggataṁ. 9 Vajjamānāsu bherīsu, paricāremahaṁ sadā; Pañcapaññāsakappamhi, rājā āsiṁ yasodharo. 10 Tatthāpi bhavanaṁ mayhaṁ, sattabhūmaṁ samuggataṁ; Kūṭāgāravarūpetaṁ, ekatthambhaṁ manoramaṁ. 11 Ekavīsatikappamhi, udeno nāma khattiyo; Tatrāpi bhavanaṁ mayhaṁ, sattabhūmaṁ 3513 --- tha-ap14 1:11 samuggataṁ. 12 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Anubhomi sukhaṁ sabbaṁ, ekatthambhassidaṁ phalaṁ. 13 Catunnavutito kappe, yaṁ thambhamadadaṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ekatthambhassidaṁ phalaṁ. 14 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 15 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekatthambhiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 16 Ekatthambhikattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap431 0 Therāpadāna Sakiṁsammajjakavagga 9 Sovaṇṇakiṅkaṇiyattheraapadāna |1| “Saddhāya abhinikkhamma, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Vākacīradharo āsiṁ, tapokammamapassito. 2 Atthadassī tu bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Uppajji tamhi samaye, tārayanto mahājanaṁ. 3 Balañca vata me khīṇaṁ, byādhinā paramena taṁ; Buddhaseṭṭhaṁ saritvāna, puline thūpamuttamaṁ. 4 Karitvā haṭṭhacittohaṁ, sahatthena samokiriṁ; Soṇṇakiṅkaṇipupphāni, udaggamanaso ahaṁ. 5 Sammukhā viya sambuddhaṁ, thūpaṁ paricariṁ ahaṁ; Tena cetopasādena, atthadassissa tādino. 6 Devalokaṁ gato santo, labhāmi vipulaṁ sukhaṁ; Suvaṇṇavaṇṇo tatthāsiṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 7 Asītikoṭiyo mayhaṁ, nāriyo samalaṅkatā; Sadā mayhaṁ upaṭṭhanti, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 8 Saṭṭhituriyasahassāni, bheriyo paṇavāni ca; Saṅkhā ca ḍiṇḍimā tattha, vaggū vajjanti dundubhī. 9 Cullāsītisahassāni, hatthino samalaṅkatā; Tidhāpabhinnamātaṅgā, kuñjarā saṭṭhihāyanā. 10 Hemajālābhisañchannā, upaṭṭhānaṁ karonti me; Balakāye gaje ceva, ūnatā me na vijjati. 11 Soṇṇakiṅkaṇipupphānaṁ, vipākaṁ anubhomahaṁ; Aṭṭhapaññāsakkhattuñca, devarajjamakārayiṁ. 12 Ekasattatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Pathabyā rajjaṁ ekasataṁ, mahiyā kārayiṁ ahaṁ. 13 So dāni amataṁ patto, asaṅkhataṁ sududdasaṁ; Saṁyojanaparikkhīṇo, natthi dāni punabbhavo. 14 Aṭṭhārase kappasate, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 15 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 16 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 17 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 18 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sovaṇṇakiṅkaṇiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 19 Sovaṇṇakiṅkaṇiyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap234 0 Therāpadāna Udakāsanavagga 2 Bhājanapālakattheraapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, kumbhakāro ahaṁ tadā; Bhājanaṁ anupālesiṁ, bhikkhusaṅghassa tāvade. 2 Ekanavutito kappe, bhājanaṁ anupālayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, bhājanassa idaṁ phalaṁ. 3 Tepaññāse ito kappe, anantajālināmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bhājanapālako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Bhājanapālakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap130 0 Therāpadāna Sereyyavagga 8 Ñāṇasaññikattheraapadāna |1| “Pabbate himavantamhi, vasāmi pabbatantare; Pulinaṁ sobhanaṁ disvā, buddhaseṭṭhaṁ anussariṁ. 2 Ñāṇe upanidhā natthi, saṅkhāraṁ natthi satthuno; Sabbadhammaṁ abhiññāya, ñāṇena adhimuccati. 3 Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Ñāṇena te samo natthi, yāvatā ñāṇamuttamaṁ. 4 Ñāṇe cittaṁ pasādetvā, kappaṁ saggamhi modahaṁ; Avasesesu kappesu, kusalaṁ caritaṁ mayā. 5 Ekanavutito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; 3514 --- tha-ap130 1:5 Duggatiṁ nābhijānāmi, ñāṇasaññāyidaṁ phalaṁ. 6 Ito sattatikappamhi, eko pulinapupphiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ñāṇasaññiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Ñāṇasaññikattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap333 0 Therāpadāna Gandhodakavagga 1. Gandhadhūpiyattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, gandhadhūpaṁ adāsahaṁ; Sumanehi paṭicchannaṁ, buddhānucchavikañca taṁ. 2 Kañcanagghiyasaṅkāsaṁ, buddhaṁ lokagganāyakaṁ; Indīvaraṁva jalitaṁ, ādittaṁva hutāsanaṁ. 3 Byagghusabhaṁva pavaraṁ, abhijātaṁva kesariṁ; Nisinnaṁ samaṇānaggaṁ, bhikkhusaṅghapurakkhataṁ. 4 Disvā cittaṁ pasādetvā, paggahetvāna añjaliṁ; Vanditvā satthuno pāde, pakkāmiṁ uttarāmukho. 5 Catunnavutito kappe, yaṁ gandhamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, gandhapūjāyidaṁ phalaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā gandhadhūpiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Gandhadhūpiyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap536 0 Therāpadāna Kaccāyanavagga 4. Dabbamallaputtattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbalokavidū muni; Ito satasahassamhi, kappe uppajji cakkhumā. 2 Ovādako viññāpako, tārako sabbapāṇinaṁ; Desanākusalo buddho, tāresi janataṁ bahuṁ. 3 Anukampako kāruṇiko, hitesī sabbapāṇinaṁ; Sampatte titthiye sabbe, pañcasīle patiṭṭhapi. 4 Evaṁ nirākulaṁ āsi, suññataṁ titthiyehi ca; Vicittaṁ arahantehi, vasībhūtehi tādibhi. 5 Ratanānaṭṭhapaññāsaṁ, uggato so mahāmuni; Kañcanagghiyasaṅkāso, bāttiṁsavaralakkhaṇo. 6 Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 7 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, seṭṭhiputto mahāyaso; Upetvā lokapajjotaṁ, assosiṁ dhammadesanaṁ. 8 Senāsanāni bhikkhūnaṁ, paññāpentaṁ sasāvakaṁ; Kittayantassa vacanaṁ, suṇitvā mudito ahaṁ. 9 Adhikāraṁ sasaṅghassa, katvā tassa mahesino; Nipacca sirasā pāde, taṁ ṭhānamabhipatthayiṁ. 10 Tadāha sa mahāvīro, mama kammaṁ pakittayaṁ; ‘Yo sasaṅghamabhojesi, sattāhaṁ lokanāyakaṁ. 11 Soyaṁ kamalapattakkho, sīhaṁso kanakattaco; Mama pādamūle nipati, patthayaṁ ṭhānamuttamaṁ. 12 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 13 Sāvako tassa buddhassa, dabbo nāmena vissuto; Senāsanapaññāpako, aggo hessatiyaṁ tadā’. 14 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 15 Satānaṁ tīṇikkhattuñca, devarajjamakārayiṁ; Satānaṁ pañcakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ. 16 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Sabbattha sukhito āsiṁ, tassa kammassa vāhasā. 17 Ekanavutito kappe, vipassī nāma nāyako; Uppajji cārudassano, sabbadhammavipassako. 18 Duṭṭhacitto upavadiṁ, sāvakaṁ tassa tādino; Sabbāsavaparikkhīṇaṁ, suddhoti ca vijāniya. 19 Tasseva naravīrassa, sāvakānaṁ mahesinaṁ; Salākañca gahetvāna, khīrodanamadāsahaṁ. 20 Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 21 Sāsanaṁ jotayitvāna, abhibhuyya kutitthiye; Vineyye vinayitvāva, nibbuto so sasāvako. 22 Sasisse nibbute nāthe, atthamentamhi sāsane; Devā kandiṁsu saṁviggā, muttakesā rudammukhā. 23 ‘Nibbāyissati dhammakkho, na passissāma subbate; Na suṇissāma saddhammaṁ, aho no appapuññatā’. 24 Tadāyaṁ pathavī sabbā, acalā sā calācalā; Sāgaro ca sasokova, vinadī karuṇaṁ giraṁ. 3515 --- tha-ap536 1:25 25 Catuddisā dundubhiyo, nādayiṁsu amānusā; Samantato asaniyo, phaliṁsu ca bhayāvahā. 26 Ukkā patiṁsu nabhasā, dhūmaketu ca dissati; Sadhūmā jālavaṭṭā ca, raviṁsu karuṇaṁ migā. 27 Uppāde dāruṇe disvā, sāsanatthaṅgasūcake; Saṁviggā bhikkhavo satta, cintayimha mayaṁ tadā. 28 ‘Sāsanena vināmhākaṁ, jīvitena alaṁ mayaṁ; Pavisitvā mahāraññaṁ, yuñjāma jinasāsanaṁ’. 29 Addasamha tadāraññe, ubbiddhaṁ selamuttamaṁ; Nisseṇiyā tamāruyha, nisseṇiṁ pātayimhase. 30 Tadā ovadi no thero, ‘buddhuppādo sudullabho; Saddhātidullabhā laddhā, thokaṁ sesañca sāsanaṁ. 31 Nipatanti khaṇātītā, anante dukkhasāgare; Tasmā payogo kattabbo, yāva ṭhāti mune mataṁ’. 32 Arahā āsi so thero, anāgāmī tadānugo; Susīlā itare yuttā, devalokaṁ agamhase. 33 Nibbuto tiṇṇasaṁsāro, suddhāvāse ca ekako; Ahañca pakkusāti ca, sabhiyo bāhiyo tathā. 34 Kumārakassapo ceva, tattha tatthūpagā mayaṁ; Saṁsārabandhanā muttā, gotamenānukampitā. 35 Mallesu kusinārāyaṁ, jāto gabbheva me sato; Mātā matā citāruḷhā, tato nippatito ahaṁ. 36 Patito dabbapuñjamhi, tato dabboti vissuto; Brahmacārībalenāhaṁ, vimutto sattavassiko. 37 Khīrodanabalenāhaṁ, pañcahaṅgehupāgato; Khīṇāsavopavādena, pāpehi bahucodito. 38 Ubho puññañca pāpañca, vītivattomhi dānihaṁ; Patvāna paramaṁ santiṁ, viharāmi anāsavo. 39 Senāsanaṁ paññāpayiṁ, hāsayitvāna subbate; Jino tasmiṁ guṇe tuṭṭho, etadagge ṭhapesi maṁ. 40 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 41 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 42 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 43 Itthaṁ sudaṁ āyasmā dabbamallaputto thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 44 Dabbamallaputtattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap508 0 Therāpadāna Kaṇikāravagga 6. Mātuluṅgaphaladāyakattheraapadāna |1| “Kaṇikāraṁva jalitaṁ, puṇṇamāyeva candimaṁ; Jalantaṁ dīparukkhaṁva, addasaṁ lokanāyakaṁ. 2 Mātuluṅgaphalaṁ gayha, adāsiṁ satthuno ahaṁ; Dakkhiṇeyyassa vīrassa, pasanno sehi pāṇibhi. 3 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mātuluṅgaphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Mātuluṅgaphaladāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap289 0 Therāpadāna Paṇṇadāyakavagga 7. Apadāniyattheraapadāna |1| “Apadānaṁ sugatānaṁ, kittayiṁhaṁ mahesinaṁ; Pāde ca sirasā vandiṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 2 Dvenavute ito kappe, apadānaṁ pakittayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, kittanāya idaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā apadāniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Apadāniyattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap454 0 Therāpadāna Jagatidāyakavagga 2. Morahatthiyattheraapadāna |1| “Morahatthaṁ gahetvāna, upesiṁ lokanāyakaṁ; Pasannacitto sumano, morahatthamadāsahaṁ. 2 Iminā morahatthena, cetanāpaṇidhīhi ca; Nibbāyiṁsu tayo aggī, labhāmi vipulaṁ sukhaṁ. 3 Aho buddhā aho dhammā, aho no satthusampadā; Datvānahaṁ morahatthaṁ, labhāmi vipulaṁ sukhaṁ. 4 Tiyaggī nibbutā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Sabbāsavā 3516 --- tha-ap454 1:4 parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 5 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, morahatthassidaṁ phalaṁ. 6 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 7 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā morahatthiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Morahatthiyattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap251 0 Therāpadāna Tuvaradāyakavagga 9 Bimbijāliyattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sayambhū aggapuggalo; Catusaccaṁ pakāseti, dīpeti amataṁ padaṁ. 2 Bimbijālakapupphāni, puthu katvānahaṁ tadā; Buddhassa abhiropesiṁ, dvipadindassa tādino. 3 Aṭṭhasaṭṭhimhito kappe, caturo kiñjakesarā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bimbijāliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Bimbijāliyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap356 0 Therāpadāna Saddasaññakavagga 4 Sakosakakoraṇḍadāyakattheraapadāna |1| “Akkantañca padaṁ disvā, sikhino lokabandhuno; Ekaṁsaṁ ajinaṁ katvā, padaseṭṭhaṁ avandahaṁ. 2 Koraṇḍaṁ pupphitaṁ disvā, pādapaṁ dharaṇīruhaṁ; Sakosakaṁ gahetvāna, padacakkaṁ apūjayiṁ. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, padapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sakosakakoraṇḍadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Sakosakakoraṇḍadāyakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap368 0 Therāpadāna Mandāravapupphiyavagga 6. Kadambapupphiyattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Gacchantaṁ antarāpaṇe; Kañcanagghiyasaṅkāsaṁ, Bāttiṁsavaralakkhaṇaṁ. 2 Nisajja pāsādavare, addasaṁ lokanāyakaṁ; Kadambapupphaṁ paggayha, vipassiṁ abhipūjayiṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ buddhamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kadambapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Kadambapupphiyattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap155 0 Therāpadāna Bandhujīvakavagga 3. Vīthisammajjakattheraapadāna |1| “Udentaṁ sataraṁsiṁva, pītaraṁsiṁva bhāṇumaṁ; Pannarase yathā candaṁ, niyyantaṁ lokanāyakaṁ. 2 Aṭṭhasaṭṭhisahassāni, sabbe khīṇāsavā ahuṁ; Parivāriṁsu sambuddhaṁ, dvipadindaṁ narāsabhaṁ. 3 Sammajjitvāna taṁ vīthiṁ, niyyante lokanāyake; Ussāpesiṁ dhajaṁ tattha, vippasannena cetasā. 4 Ekanavutito kappe, yaṁ dhajaṁ abhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, dhajadānassidaṁ phalaṁ. 5 Ito catutthake kappe, rājāhosiṁ mahabbalo; Sabbākārena sampanno, sudhajo iti vissuto. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā vīthisammajjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Vīthisammajjakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap553 0 Therāpadāna Yasavagga 1. 3517 --- tha-ap553 1:0 Yasattheraapadāna |1| “Mahāsamuddaṁ oggayha, bhavanaṁ me sunimmitaṁ; Sunimmitā pokkharaṇī, cakkavākūpakūjitā. 2 Mandārakehi sañchannā, padumuppalakehi ca; Nadī ca sandate tattha, supatitthā manoramā. 3 Macchakacchapasañchannā, nānādijasamotthaṭā; Mayūrakoñcābhirudā, kokilādīhi vagguhi. 4 Pārevatā ravihaṁsā, cakkavākā nadīcarā; Tittirā sālikā cettha, pāvakā jīvaṁjīvakā. 5 Haṁsākoñcābhinaditā, kosiyā piṅgalā bahū; Sattaratanasampannā, maṇimuttapavāḷikā. 6 Sabbe soṇṇamayā rukkhā, nānākhandhasameritā; Ujjotenti divārattiṁ, bhavanaṁ sabbakālikaṁ. 7 Saṭṭhituriyasahassāni, sāyaṁ pāto pavajjare; Soḷasitthisahassāni, parivārenti maṁ sadā. 8 Abhinikkhamma bhavanā, sumedhaṁ lokanāyakaṁ; Pasannacitto sumano, vandayiṁ taṁ mahāyasaṁ. 9 Sambuddhaṁ abhivādetvā, sasaṅghaṁ taṁ nimantayiṁ; Adhivāsesi so dhīro, sumedho lokanāyako. 10 Mama dhammakathaṁ katvā, uyyojesi mahāmuni; Sambuddhaṁ abhivādetvā, bhavanaṁ me upāgamiṁ. 11 Āmantayiṁ parijanaṁ, sabbe sannipatuṁ tadā; ‘Pubbaṇhasamayaṁ buddho, bhavanaṁ āgamissati. 12 Lābhā amhaṁ suladdhā no, ye vasāma tavantike; Mayampi buddhaseṭṭhassa, pūjayissāma satthuno’. 13 Annaṁ pānaṁ paṭṭhapetvā, kālaṁ ārocayiṁ ahaṁ; Vasīsatasahassehi, upesi lokanāyako. 14 Pañcaṅgikehi turiyehi, paccuggamamakāsahaṁ; Sabbasoṇṇamaye pīṭhe, nisīdi purisuttamo. 15 Uparicchadanaṁ āsi, sabbasoṇṇamayaṁ tadā; Bījanīyo pavāyanti, bhikkhusaṅghaṁ anuttaraṁ. 16 Pahūtenannapānena, bhikkhusaṅghaṁ atappayiṁ; Paccekadussayugale, bhikkhusaṅghassadāsahaṁ. 17 Yaṁ vadeti sumedho so, āhutīnaṁ paṭiggaho; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 18 ‘Yo maṁ annena pānena, sabbe ime ca tappayi; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 19 Aṭṭhārase kappasate, devaloke ramissati; Sahassakkhattuṁ rājāyaṁ, cakkavattī bhavissati. 20 Upagacchati yaṁ yoniṁ, devattaṁ atha mānusaṁ; Sabbasoṇṇamayaṁ tassa, chadanaṁ dhārayissati. 21 Tiṁsakappasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 22 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. 23 Bhikkhusaṅghe nisīditvā, sīhanādaṁ nadissati; Citake chattaṁ dhārenti, heṭṭhā chattamhi ḍayhatha’. 24 Sāmaññaṁ me anuppattaṁ, kilesā jhāpitā mayā; Maṇḍape rukkhamūle vā, santāso me na vijjati. 25 Tiṁsakappasahassamhi, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, sabbadānassidaṁ phalaṁ. 26 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 27 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 28 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 29 Itthaṁ sudaṁ āyasmā yaso thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 30 Yasattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap97 0 Therāpadāna Sudhāvagga 5. Gandhamāliyattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, gandhathūpaṁ akāsahaṁ; Sumanehi paṭicchannaṁ, buddhānucchavikaṁ kataṁ. 2 Kañcanagghiyasaṅkāsaṁ, buddhaṁ lokagganāyakaṁ; Indīvaraṁva jalitaṁ, ādittaṁva hutāsanaṁ. 3 Byagghūsabhaṁva pavaraṁ, abhijātaṁva kesariṁ; Nisinnaṁ samaṇānaggaṁ, bhikkhusaṅghapurakkhataṁ. 4 Vanditvā satthuno pāde, pakkāmiṁ uttarāmukho; Catunnavutito kappe, gandhamālaṁ yato adaṁ. 5 Buddhe katassa kārassa, phalenāhaṁ visesato; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 6 Cattārīsamhi ekūne, kappe āsiṁsu soḷasa; Devagandhasanāmā te, rājāno cakkavattino. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā gandhamāliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Gandhamāliyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap71 0 Therāpadāna Sakacintaniyavagga 9. 3518 --- tha-ap71 1:0 Sumanattheraapadāna |1| “Sumano nāma nāmena, mālākāro ahaṁ tadā; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, lokāhutipaṭiggahaṁ. 2 Ubho hatthehi paggayha, sumanaṁ pupphamuttamaṁ; Buddhassa abhiropesiṁ, sikhino lokabandhuno. 3 Imāya pupphapūjāya, cetanāpaṇidhīhi ca; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Chabbīsatimhi kappamhi, cattārosuṁ mahāyasā; Sattaratanasampannā, rājāno cakkavattino. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sumano thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Sumanattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap522 0 Therāpadāna Phaladāyakavagga 10 Padumadhārikattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, romaso nāma pabbato; Buddhopi sambhavo nāma, abbhokāse vasī tadā. 2 Bhavanā nikkhamitvāna, padumaṁ dhārayiṁ ahaṁ; Ekāhaṁ dhārayitvāna, bhavanaṁ punarāgamiṁ. 3 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ buddhamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā padumadhāriko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Padumadhārikattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 9 Phaladāyakavaggo dvepaññāsamo. 10 Tassuddānaṁ 11 Kurañciyaṁ kapitthañca, kosambamatha ketakaṁ; Nāgapupphajjunañceva, kuṭajī ghosasaññako. 12 Thero ca sabbaphalado, tathā padumadhāriko; Asīti cettha gāthāyo, tisso gāthā taduttari. tha-ap124 0 Therāpadāna Sereyyavagga 2. Pupphathūpiyattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, kukkuro nāma pabbato; Vemajjhe tassa vasati, brāhmaṇo mantapāragū. 2 Pañca sissasahassāni, parivārenti maṁ sadā; Pubbuṭṭhāyī ca te āsuṁ, mantesu ca visāradā. 3 Buddho loke samuppanno, taṁ vijānātha no bhavaṁ; Asītibyañjanānassa, bāttiṁsavaralakkhaṇā. 4 Byāmappabho jinavaro, ādiccova virocati; Sissānaṁ vacanaṁ sutvā, brāhmaṇo mantapāragū. 5 Assamā abhinikkhamma, disaṁ pucchati sissake; Yamhi dese mahāvīro, vasati lokanāyako. 6 Tāhaṁ disaṁ namassissaṁ, jinaṁ appaṭipuggalaṁ; Udaggacitto sumano, pūjesiṁ taṁ tathāgataṁ. 7 Etha sissā gamissāma, dakkhissāma tathāgataṁ; Vanditvā satthuno pāde, sossāma jinasāsanaṁ. 8 Ekāhaṁ abhinikkhamma, byādhiṁ paṭilabhiṁ ahaṁ; Byādhinā pīḷito santo, sālaṁ vāsayituṁ gamiṁ. 9 Sabbe sisse samānetvā, apucchiṁ te tathāgataṁ; Kīdisaṁ lokanāthassa, guṇaṁ paramabuddhino. 10 Te me puṭṭhā viyākaṁsu, Yathā dassāvino tathā; Sakkaccaṁ buddhaseṭṭhaṁ taṁ, Desesuṁ mama sammukhā. 11 Tesāhaṁ vacanaṁ sutvā, sakaṁ cittaṁ pasādayiṁ; Pupphehi thūpaṁ katvāna, tattha kālaṅkato ahaṁ. 12 Te me sarīraṁ jhāpetvā, agamuṁ buddhasantikaṁ; Añjaliṁ paggahetvāna, satthāramabhivādayuṁ. 13 Pupphehi thūpaṁ katvāna, sugatassa mahesino; Kappānaṁ satasahassaṁ, duggatiṁ nupapajjahaṁ. 14 Cattālīsasahassamhi, kappe soḷasa khattiyā; Nāmenaggisamā nāma, cakkavattī mahabbalā. 15 Vīsakappasahassamhi, rājāno cakkavattino; Ghatāsanasanāmāva, aṭṭhattiṁsa mahīpatī. 16 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 17 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pupphathūpiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 18 Pupphathūpiyattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap319 0 Therāpadāna Ārakkhadāyakavagga 7. 3519 --- tha-ap319 1:0 Saddasaññakattheraapadāna |1| “Sudassano mahāvīro, deseti amataṁ padaṁ; Parivuto sāvakehi, vasati gharamuttame. 2 Tāya vācāya madhurāya, saṅgaṇhāti mahājanaṁ; Ghoso ca vipulo āsi, āsīso devamānuse. 3 Nigghosasaddaṁ sutvāna, siddhatthassa mahesino; Sadde cittaṁ pasādetvā, avandiṁ lokanāyakaṁ. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhasaññāyidaṁ phalaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā saddasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Saddasaññakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap327 0 Therāpadāna Umāpupphiyavagga 5. Nimittasaññakattheraapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, vasāmi assame ahaṁ; Suvaṇṇamigamaddakkhiṁ, carantaṁ vipine ahaṁ. 2 Mige cittaṁ pasādetvā, lokajeṭṭhaṁ anussariṁ; Tena cittappasādena, aññe buddhe anussariṁ. 3 Abbhatītā ca ye buddhā, vattamānā anāgatā; Evamevaṁ virocanti, migarājāva te tayo. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhasaññāyidaṁ phalaṁ. 5 Sattavīse ito kappe, eko āsiṁ mahīpati; Araññasattho nāmena, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā nimittasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Nimittasaññakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap220 0 Therāpadāna Hatthivagga 8. Akkantasaññakattheraapadāna |1| “Kusāṭakaṁ gahetvāna, upajjhāyassahaṁ pure; Mantañca anusikkhāmi, ganthādosassa pattiyā. 2 Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, Āhutīnaṁ paṭiggahaṁ; Usabhaṁ pavaraṁ aggaṁ, Tissaṁ buddhaṁ gaṇuttamaṁ. 3 Kusāṭakaṁ pattharitaṁ, akkamantaṁ naruttamaṁ; Samuggataṁ mahāvīraṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ. 4 Disvā taṁ lokapajjotaṁ, vimalaṁ candasannibhaṁ; Avandiṁ satthuno pāde, vippasannena cetasā. 5 Catunnavutito kappe, yaṁ adāsiṁ kusāṭakaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, kusāṭakassidaṁ phalaṁ. 6 Sattatiṁse ito kappe, eko āsiṁ janādhipo; Sunando nāma nāmena, cakkavattī mahabbalo. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā akkantasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Akkantasaññakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap425 0 Therāpadāna Sakiṁsammajjakavagga 3. Ekāsanadāyakattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, gosito nāma pabbato; Assamo sukato mayhaṁ, paṇṇasālā sumāpitā. 2 Nārado nāma nāmena, kassapo iti maṁ vidū; Suddhimaggaṁ gavesanto, vasāmi gosite tadā. 3 Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Vivekakāmo sambuddho, agañchi anilañjasā. 4 Vanagge gacchamānassa, disvā raṁsiṁ mahesino; Kaṭṭhamañcaṁ paññāpetvā, ajinañca apatthariṁ. 5 Āsanaṁ paññapetvāna, sire katvāna añjaliṁ; Somanassaṁ paveditvā, idaṁ vacanamabraviṁ. 6 ‘Sallakatto mahāvīra, āturānaṁ tikicchako; Mamaṁ rogaparetassa, tikicchaṁ dehi nāyaka. 7 Kallatthikā ye passanti, buddhaseṭṭha tuvaṁ mune; Dhuvatthasiddhiṁ papponti, etesaṁ ajaro bhave. 8 Na me deyyadhammo atthi, pavattaphalabhojihaṁ; Idaṁ me āsanaṁ atthi, nisīda kaṭṭhamañcake’. 9 Nisīdi tattha bhagavā, asambhītova kesarī; Muhuttaṁ vītināmetvā, idaṁ vacanamabravi. 10 ‘Vissattho hohi mā bhāyi, laddho jotiraso tayā; Yaṁ tuyhaṁ patthitaṁ sabbaṁ, paripūrissatināgate. 11 Na moghaṁ taṁ 3520 --- tha-ap425 1:11 kataṁ tuyhaṁ, puññakkhette anuttare; Sakkā uddharituṁ attā, yassa cittaṁ paṇīhitaṁ. 12 Imināsanadānena, cetanāpaṇidhīhi ca; Kappasatasahassāni, vinipātaṁ na gacchasi. 13 Paññāsakkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissasi; Asītikkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissasi. 14 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Sabbattha sukhito hutvā, saṁsāre saṁsarissasi’. 15 Idaṁ vatvāna sambuddho, jalajuttamanāmako; Nabhaṁ abbhuggamī vīro, haṁsarājāva ambare. 16 Hatthiyānaṁ assayānaṁ, sarathaṁ sandamānikaṁ; Labhāmi sabbamevetaṁ, ekāsanassidaṁ phalaṁ. 17 Kānanaṁ pavisitvāpi, yadā icchāmi āsanaṁ; Mama saṅkappamaññāya, pallaṅko upatiṭṭhati. 18 Vārimajjhagato santo, yadā icchāmi āsanaṁ; Mama saṅkappamaññāya, pallaṅko upatiṭṭhati. 19 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Pallaṅkasatasahassāni, parivārenti maṁ sadā. 20 Duve bhave saṁsarāmi, devatte atha mānuse; Duve kule pajāyāmi, khattiye atha brāhmaṇe. 21 Ekāsanaṁ daditvāna, puññakkhette anuttare; Dhammapallaṅkamādāya, viharāmi anāsavo. 22 Satasahassito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ekāsanassidaṁ phalaṁ. 23 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 24 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 25 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 26 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekāsanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 27 Ekāsanadāyakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap65 0 Therāpadāna Sakacintaniyavagga 3. Paccāgamaniyattheraapadāna |1| “Sindhuyā nadiyā tīre, cakkavāko ahaṁ tadā; Suddhasevālabhakkhohaṁ, pāpesu ca susaññato. 2 Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, gacchantaṁ anilañjase; Tuṇḍena sālaṁ paggayha, vipassissābhiropayiṁ. 3 Yassa saddhā tathāgate, acalā supatiṭṭhitā; Tena cittappasādena, duggatiṁ so na gacchati. 4 Svāgataṁ vata me āsi, buddhaseṭṭhassa santike; Vihaṅgamena santena, subījaṁ ropitaṁ mayā. 5 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 6 Sucārudassanā nāma, aṭṭhete ekanāmakā; Kappe sattarase āsuṁ, cakkavattī mahabbalā. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā paccāgamaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Paccāgamaniyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap83 0 Therāpadāna Timiravagga 1. Timirapupphiyattheraapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, anusotaṁ vajāmahaṁ; Nisinnaṁ samaṇaṁ disvā, vippasannamanāvilaṁ. 2 Tattha cittaṁ pasādetvā, evaṁ cintesahaṁ tadā; Tārayissati tiṇṇoyaṁ, dantoyaṁ damayissati. 3 Assāsissati assattho, santo ca samayissati; Mocayissati mutto ca, nibbāpessati nibbuto. 4 Evāhaṁ cintayitvāna, siddhatthassa mahesino; Gahetvā timirapupphaṁ, matthake okiriṁ ahaṁ. 5 Añjaliṁ paggahetvāna, katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ; Vanditvā satthuno pāde, pakkāmiṁ aparaṁ disaṁ. 6 Aciraṁ gatamattaṁ maṁ, migarājā viheṭhayi; Papātamanugacchanto, tattheva papatiṁ ahaṁ. 7 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphapūjāyidaṁ phalaṁ. 8 Chappaññāsamhi kappamhi, sattevāsuṁ mahāyasā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 9 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā timirapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Timirapupphiyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap199 0 Therāpadāna Tamālapupphiyavagga 3521 --- tha-ap199 1:0 7. Tindukadāyakattheraapadāna |1| “Giriduggacaro āsiṁ, makkaṭo thāmavegiko; Phalinaṁ tindukaṁ disvā, buddhaseṭṭhaṁ anussariṁ. 2 Nikkhamitvā katipāhaṁ, viciniṁ lokanāyakaṁ; Pasannacitto sumano, siddhatthaṁ tibhavantaguṁ. 3 Mama saṅkappamaññāya, satthā loke anuttaro; Khīṇāsavasahassehi, āgacchi mama santikaṁ. 4 Pāmojjaṁ janayitvāna, phalahattho upāgamiṁ; Paṭiggahesi bhagavā, sabbaññū vadataṁ varo. 5 Catunnavutito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 6 Sattapaññāsakappamhi, upanandasanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tindukadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Tindukadāyakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap547 0 Therāpadāna Bhaddiyavagga 5. Nandakattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Hitāya sabbasattānaṁ, sukhāya vadataṁ varo; Atthāya purisājañño, paṭipanno sadevake. 3 Yasaggapatto sirimā, kittivaṇṇabhato jino; Pūjito sabbalokassa, disā sabbāsu vissuto. 4 Uttiṇṇavicikiccho so, vītivattakathaṅkatho; Paripuṇṇamanasaṅkappo, patto sambodhimuttamaṁ. 5 Anuppannassa maggassa, uppādetā naruttamo; Anakkhātañca akkhāsi, asañjātañca sañjanī. 6 Maggaññū maggavidū ca, maggakkhāyī narāsabho; Maggassa kusalo satthā, sārathīnaṁ varuttamo. 7 Tadā mahākāruṇiko, dhammaṁ desesi nāyako; Nimugge kāmapaṅkamhi, samuddharati pāṇine. 8 Bhikkhunīnaṁ ovadane, sāvakaṁ seṭṭhasammataṁ; Vaṇṇayaṁ etadaggamhi, paññapesi mahāmuni. 9 Taṁ sutvāhaṁ pamudito, nimantetvā tathāgataṁ; Bhojayitvā sasaṅghaṁ taṁ, patthayiṁ ṭhānamuttamaṁ. 10 Tadā pamudito nātho, maṁ avoca mahāisi; ‘Sukhī bhavassu dīghāvu, lacchase taṁ manorathaṁ. 11 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 12 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Nandako nāma nāmena, hessati satthu sāvako’. 13 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsūpago ahaṁ. 14 Pacchime ca bhave dāni, jāto seṭṭhikule ahaṁ; Sāvatthiyaṁ pure vare, iddhe phīte mahaddhane. 15 Purappavese sugataṁ, disvā vimhitamānaso; Jetārāmapaṭiggāhe, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 16 Nacireneva kālena, arahattamapāpuṇiṁ; Tatohaṁ tiṇṇasaṁsāro, sāsito sabbadassinā. 17 Bhikkhunīnaṁ dhammakathaṁ, paṭipucchākariṁ ahaṁ; Sāsitā tā mayā sabbā, abhaviṁsu anāsavā. 18 Satāni pañcanūnāni, tadā tuṭṭho mahāhito; Bhikkhunīnaṁ ovadataṁ, aggaṭṭhāne ṭhapesi maṁ. 19 Satasahasse kataṁ kammaṁ, phalaṁ dassesi me idha; Sumutto saravegova, kilese jhāpayiṁ mama. 20 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 21 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 22 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 23 Itthaṁ sudaṁ āyasmā nandako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 24 Nandakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap342 0 Therāpadāna Gandhodakavagga 10. Ukkhittapadumiyattheraapadāna |1| “Nagare haṁsavatiyā, ahosiṁ māliko tadā; Ogāhetvā padumasaraṁ, satapattaṁ ocināmahaṁ. 2 Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Saha satasahassehi, santacittehi tādibhi. 3 Khīṇāsavehi suddhehi, chaḷabhiññehi jhāyibhi; Mama vuddhiṁ samanvesaṁ, āgacchi mama santikaṁ. 4 Disvānahaṁ devadevaṁ, sayambhuṁ lokanāyakaṁ; Vaṇṭe chetvā satapattaṁ, ukkhipimambare tadā. 5 Yadi buddho tuvaṁ vīra, lokajeṭṭho narāsabho; Sayaṁ gantvā satapattā, matthake dhārayantu te. 6 Adhiṭṭhahi 3522 --- tha-ap342 1:6 mahāvīro, lokajeṭṭho narāsabho; Buddhassa ānubhāvena, matthake dhārayiṁsu te. 7 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 8 Tattha me sukataṁ byamhaṁ, satapattanti vuccati; Saṭṭhiyojanamubbiddhaṁ, tiṁsayojanavitthataṁ. 9 Sahassakkhattuṁ devindo, devarajjamakārayiṁ; Pañcasattatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ. 10 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Anubhomi sakaṁ kammaṁ, pubbe sukatamattano. 11 Tenevekapadumena, anubhotvāna sampadā; Gotamassa bhagavato, dhammaṁ sacchikariṁ ahaṁ. 12 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 13 Satasahassito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, ekapadumassidaṁ phalaṁ. 14 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 15 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ukkhittapadumiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 16 Ukkhittapadumiyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 17 Gandhodakavaggo catutiṁsatimo. 18 Tassuddānaṁ 19 Gandhadhūpo udakañca, punnāga ekadussakā; Phusito ca pabhaṅkaro, kuṭido uttarīyako. 20 Savanī ekapadumī, gāthāyo sabbapiṇḍitā; Ekaṁ gāthāsatañceva, catutālīsameva ca. tha-ap141 0 Therāpadāna Sobhitavagga 9 Sālapupphadāyakattheraapadāna |1| “Migarājā tadā āsiṁ, abhijāto sukesarī; Giriduggaṁ gavesanto, addasaṁ lokanāyakaṁ. 2 Ayaṁ nu kho mahāvīro, nibbāpeti mahājanaṁ; Yannūnāhaṁ upāseyyaṁ, devadevaṁ narāsabhaṁ. 3 Sākhaṁ sālassa bhañjitvā, sakosaṁ pupphamāhariṁ; Upagantvāna sambuddhaṁ, adāsiṁ pupphamuttamaṁ. 4 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphadānassidaṁ phalaṁ. 5 Ito ca navame kappe, virocanasanāmakā; Tayo āsiṁsu rājāno, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sālapupphadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Sālapupphadāyakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap245 0 Therāpadāna Tuvaradāyakavagga 3. Naḷinakesariyattheraapadāna |1| “Jātassarassa vemajjhe, vasāmi jalakukkuṭo; Addasāhaṁ devadevaṁ, gacchantaṁ anilañjase. 2 Tuṇḍena kesariṁ gayha, vippasannena cetasā; Buddhassa abhiropesiṁ, tissassa lokabandhuno. 3 Dvenavute ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Tesattatimhi kappamhi, satta kesaranāmakā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā naḷinakesariyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Naḷinakesariyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap440 0 Therāpadāna Ekavihārivagga 8. Harītakadāyakattheraapadāna |1| “Harītakaṁ āmalakaṁ, ambajambuvibhītakaṁ; Kolaṁ bhallātakaṁ billaṁ, sayameva harāmahaṁ. 2 Disvāna pabbhāragataṁ, jhāyiṁ jhānarataṁ muniṁ; Ābādhena āpīḷentaṁ, adutīyaṁ mahāmuniṁ. 3 Harītakaṁ gahetvāna, sayambhussa adāsahaṁ; Khādamattamhi bhesajje, byādhi passambhi tāvade. 4 Pahīnadaratho buddho, anumodamakāsi me; ‘Bhesajjadāneniminā, byādhivūpasamena ca. 5 Devabhūto manusso vā, jāto vā aññajātiyā; Sabbattha sukhito hotu, mā ca te byādhimāgamā’. 6 Idaṁ vatvāna sambuddho, sayambhū aparājito; Nabhaṁ abbhuggamī dhīro, haṁsarājāva ambare. 7 Yato harītakaṁ 3523 --- tha-ap440 1:7 dinnaṁ, sayambhussa mahesino; Imaṁ jātiṁ upādāya, byādhi me nupapajjatha. 8 Ayaṁ pacchimako mayhaṁ, carimo vattate bhavo; Tisso vijjā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 9 Catunnavutito kappe, bhesajjamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, bhesajjassa idaṁ phalaṁ. 10 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 11 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 12 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 13 Itthaṁ sudaṁ āyasmā harītakadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 14 Harītakadāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap498 0 Therāpadāna Kiṅkaṇipupphavagga 6. Ghatamaṇḍadāyakattheraapadāna |1| “Sucintitaṁ bhagavantaṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ; Upaviṭṭhaṁ mahāraññaṁ, vātābādhena pīḷitaṁ. 2 Disvā cittaṁ pasādetvā, ghatamaṇḍamupānayiṁ; Katattā ācitattā ca, gaṅgā bhāgīrathī ayaṁ. 3 Mahāsamuddā cattāro, ghataṁ sampajjare mama; Ayañca pathavī ghorā, appamāṇā asaṅkhiyā. 4 Mama saṅkappamaññāya, bhavate madhusakkarā; Cātuddīpā ime rukkhā, pādapā dharaṇīruhā. 5 Mama saṅkappamaññāya, kapparukkhā bhavanti te; Paññāsakkhattuṁ devindo, devarajjamakārayiṁ. 6 Ekapaññāsakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 7 Catunnavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ghatamaṇḍassidaṁ phalaṁ. 8 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 9 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 10 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 11 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ghatamaṇḍadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 12 Ghatamaṇḍadāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap264 0 Therāpadāna Padumukkhipavagga 2. Telamakkhiyattheraapadāna |1| “Siddhatthamhi bhagavati, nibbutamhi narāsabhe; Bodhiyā vedikāyāhaṁ, telaṁ makkhesi tāvade. 2 Catunnavutito kappe, yaṁ telaṁ makkhayiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, makkhanāya idaṁ phalaṁ. 3 Catuvīse ito kappe, succhavi nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā telamakkhiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Telamakkhiyattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap461 0 Therāpadāna Jagatidāyakavagga 9 Paṭṭipupphiyattheraapadāna |1| “Nīharante sarīramhi, vajjamānāsu bherisu; Pasannacitto sumano, paṭṭipupphamapūjayiṁ. 2 Satasahassito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, dehapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā paṭṭipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Paṭṭipupphiyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap487 0 Therāpadāna Paṁsukūlavagga 5. Candanamāliyattheraapadāna |1| “Pañca kāmaguṇe hitvā, piyarūpe manorame; Asītikoṭiyo hitvā, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 2 Pabbajitvāna kāyena, pāpakammaṁ vivajjayiṁ; Vacīduccaritaṁ hitvā, nadīkūle vasāmahaṁ. 3 Ekakaṁ maṁ viharantaṁ, buddhaseṭṭho upāgami; Nāhaṁ jānāmi buddhoti, akāsiṁ paṭisanthāraṁ. 3524 --- tha-ap487 1:3 4 Karitvā paṭisanthāraṁ, nāmagottamapucchahaṁ; ‘Devatānusi gandhabbo, adu sakko purindado. 5 Ko vā tvaṁ kassa vā putto, mahābrahmā idhāgato; Virocesi disā sabbā, udayaṁ sūriyo yathā. 6 Sahassārāni cakkāni, pāde dissanti mārisa; Ko vā tvaṁ kassa vā putto, kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ; Nāmagottaṁ pavedehi, saṁsayaṁ apanehi me. 7 Namhi devo na gandhabbo, namhi sakko purindado; Brahmabhāvo ca me natthi, etesaṁ uttamo ahaṁ. 8 Atīto visayaṁ tesaṁ, dālayiṁ kāmabandhanaṁ; Sabbe kilese jhāpetvā, patto sambodhimuttamaṁ’. 9 Tassa vācaṁ suṇitvāhaṁ, idaṁ vacanamabraviṁ; ‘Yadi buddhoti sabbaññū, nisīda tvaṁ mahāmune. 10 Tamahaṁ pūjayissāmi, dukkhassantakaro tuvaṁ’; Pattharitvā jinacammaṁ, adāsi satthuno ahaṁ. 11 Nisīdi tattha bhagavā, sīhova girigabbhare; Khippaṁ pabbatamāruyha, ambassa phalamaggahiṁ. 12 Sālakalyāṇikaṁ pupphaṁ, Candanañca mahārahaṁ; Khippaṁ paggayha taṁ sabbaṁ, Upetvā lokanāyakaṁ. 13 Phalaṁ buddhassa datvāna, sālapupphamapūjayiṁ; Candanaṁ anulimpitvā, avandiṁ satthuno ahaṁ. 14 Pasannacitto sumano, vipulāya ca pītiyā; Ajinamhi nisīditvā, sumedho lokanāyako. 15 Mama kammaṁ pakittesi, hāsayanto mamaṁ tadā; ‘Iminā phaladānena, gandhamālehi cūbhayaṁ. 16 Pañcavīse kappasate, devaloke ramissati; Anūnamanasaṅkappo, vasavattī bhavissati. 17 Chabbīsatikappasate, manussattaṁ gamissati; Bhavissati cakkavattī, cāturanto mahiddhiko. 18 Vebhāraṁ nāma nagaraṁ, vissakammena māpitaṁ; Hessati sabbasovaṇṇaṁ, nānāratanabhūsitaṁ. 19 Eteneva upāyena, saṁsarissati so bhave; Sabbattha pūjito hutvā, devatte atha mānuse. 20 Pacchime bhave sampatte, brahmabandhu bhavissati; Agārā abhinikkhamma, anagārī bhavissati; Abhiññāpāragū hutvā, nibbāyissatināsavo’. 21 Idaṁ vatvāna sambuddho, sumedho lokanāyako; Mama nijjhāyamānassa, pakkāmi anilañjase. 22 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 23 Tusitato cavitvāna, nibbattiṁ mātukucchiyaṁ; Bhoge me ūnatā natthi, yamhi gabbhe vasāmahaṁ. 24 Mātukucchigate mayi, annapānañca bhojanaṁ; Mātuyā mama chandena, nibbattati yadicchakaṁ. 25 Jātiyā pañcavassena, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Oropitamhi kesamhi, arahattamapāpuṇiṁ. 26 Pubbakammaṁ gavesanto, orena nāddasaṁ ahaṁ; Tiṁsakappasahassamhi, mama kammamanussariṁ. 27 Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Tava sāsanamāgamma, pattomhi acalaṁ padaṁ. 28 Tiṁsakappasahassamhi, yaṁ buddhamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 29 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 30 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 31 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 32 Itthaṁ sudaṁ āyasmā candanamāliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 33 Candanamāliyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap282 0 Therāpadāna Suvaṇṇabibbohanavagga 10 Taraṇīyattheraapadāna |1| “Mahāpathamhi visame, setu kārāpito mayā; Taraṇatthāya lokassa, pasanno sehi pāṇibhi. 2 Ekanavutito kappe, yo setu kārito mayā; Duggatiṁ nābhijānāmi, setudānassidaṁ phalaṁ. 3 Pañcapaññāsito kappe, eko āsiṁ samogadho; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā taraṇīyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Taraṇīyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. Suvaṇṇabibbohanavaggo aṭṭhavīsatimo. 7 Tassuddānaṁ 8 Suvaṇṇaṁ tilamuṭṭhi ca, caṅkoṭabbhañjanañjalī; Potthako citamāluvā, ekapuṇḍarī setunā; Dvecattālīsa gāthāyo, gaṇitāyo vibhāvibhīti. 9 Ekādasamaṁ bhāṇavāraṁ. tha-ap186 0 Therāpadāna Kuṭajapupphiyavagga 4. 3525 --- tha-ap186 1:0 Pañcahatthiyattheraapadāna |1| “Tisso nāmāsi bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Purakkhato sāvakehi, rathiyaṁ paṭipajjatha. 2 Pañca uppalahatthā ca, cāturā ṭhapitā mayā; Āhutiṁ dātukāmohaṁ, paggaṇhiṁ vatasiddhiyā. 3 Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Gacchantaṁ antarāpaṇe; Buddharaṁsīhi phuṭṭhosmi, Pūjesiṁ dvipaduttamaṁ. 4 Dvenavute ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Ito terasakappamhi, pañca susabhasammatā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pañcahatthiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Pañcahatthiyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap385 0 Therāpadāna Avaṭaphalavagga 3. Udumbaraphaladāyakattheraapadāna |1| “Vinatānadiyā tīre, vihāsi purisuttamo; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, ekaggaṁ susamāhitaṁ. 2 Tasmiṁ pasannamānaso, kilesamaladhovane; Udumbaraphalaṁ gayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ phalamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā udumbaraphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Udumbaraphaladāyakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap558 0 Therāpadāna Yasavagga 6. Uttarattheraapadāna |1| “Sumedho nāma sambuddho, bāttiṁsavaralakkhaṇo; Vivekakāmo bhagavā, himavantamupāgami. 2 Ajjhogāhetvā himavantaṁ, aggo kāruṇiko muni; Pallaṅkaṁ ābhujitvāna, nisīdi purisuttamo. 3 Vijjādharo tadā āsiṁ, antalikkhacaro ahaṁ; Tisūlaṁ sukataṁ gayha, gacchāmi ambare tadā. 4 Pabbatagge yathā aggi, puṇṇamāyeva candimā; Vanaṁ obhāsate buddho, sālarājāva phullito. 5 Vanaggā nikkhamitvāna, buddharaṁsībhidhāvare; Naḷaggivaṇṇasaṅkāsā, disvā cittaṁ pasādayiṁ. 6 Vicinaṁ addasaṁ pupphaṁ, kaṇikāraṁ devagandhikaṁ; Tīṇi pupphāni ādāya, buddhaseṭṭhamapūjayiṁ. 7 Buddhassa ānubhāvena, tīṇi pupphāni me tadā; Uddhaṁ vaṇṭā adhopattā, chāyaṁ kubbanti satthuno. 8 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 9 Tattha me sukataṁ byamhaṁ, kaṇikārīti ñāyati; Saṭṭhiyojanamubbedhaṁ, tiṁsayojanavitthataṁ. 10 Sahassakaṇḍaṁ satabheṇḍu, dhajālu haritāmayaṁ; Satasahassaniyyūhā, byamhe pātubhaviṁsu me. 11 Soṇṇamayā maṇimayā, lohitaṅkamayāpi ca; Phalikāpi ca pallaṅkā, yenicchakā yadicchakā. 12 Mahārahañca sayanaṁ, tūlikā vikatīyutaṁ; Uddhalomiñca ekantaṁ, bimbohanasamāyutaṁ. 13 Bhavanā nikkhamitvāna, caranto devacārikaṁ; Yathā icchāmi gamanaṁ, devasaṅghapurakkhato. 14 Pupphassa heṭṭhā tiṭṭhāmi, uparicchadanaṁ mama; Samantā yojanasataṁ, kaṇikārehi chāditaṁ. 15 Saṭṭhituriyasahassāni, sāyapātaṁ upaṭṭhahuṁ; Parivārenti maṁ niccaṁ, rattindivamatanditā. 16 Tattha naccehi gītehi, tālehi vāditehi ca; Ramāmi khiḍḍā ratiyā, modāmi kāmakāmahaṁ. 17 Tattha bhutvā pivitvā ca, modāmi tidase tadā; Nārīgaṇehi sahito, modāmi byamhamuttame. 18 Satānaṁ pañcakkhattuñca, devarajjamakārayiṁ; Satānaṁ tīṇikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 19 Bhave bhave saṁsaranto, mahābhogaṁ labhāmahaṁ; Bhoge me ūnatā natthi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 20 Duve bhave saṁsarāmi, devatte atha mānuse; Aññaṁ gatiṁ na jānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 21 Duve kule pajāyāmi, khattiye cāpi brāhmaṇe; Nīce kule na jānāmi, 3526 --- tha-ap558 1:21 buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 22 Hatthiyānaṁ assayānaṁ, sivikaṁ sandamānikaṁ; Labhāmi sabbamevetaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 23 Dāsīgaṇaṁ dāsagaṇaṁ, nāriyo samalaṅkatā; Labhāmi sabbamevetaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 24 Koseyyakambaliyāni, khomakappāsikāni ca; Labhāmi sabbamevetaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 25 Navavatthaṁ navaphalaṁ, navaggarasabhojanaṁ; Labhāmi sabbamevetaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 26 Imaṁ khāda imaṁ bhuñja, imamhi sayane saya; Labhāmi sabbamevetaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 27 Sabbattha pūjito homi, yaso accuggato mama; Mahāpakkho sadā homi, abhejjapariso sadā; Ñātīnaṁ uttamo homi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 28 Sītaṁ uṇhaṁ na jānāmi, pariḷāho na vijjati; Atho cetasikaṁ dukkhaṁ, hadaye me na vijjati. 29 Suvaṇṇavaṇṇo hutvāna, saṁsarāmi bhavābhave; Vevaṇṇiyaṁ na jānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 30 Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito; Sāvatthiyaṁ pure jāto, mahāsālesu aḍḍhake. 31 Pañca kāmaguṇe hitvā, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Jātiyā sattavassohaṁ, arahattamapāpuṇiṁ. 32 Upasampadāyī buddho, guṇamaññāya cakkhumā; Taruṇo pūjanīyohaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 33 Dibbacakkhuvisuddhaṁ me, samādhikusalo ahaṁ; Abhiññāpāramippatto, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 34 Paṭisambhidā anuppatto, iddhipādesu kovido; Dhammesu pāramippatto, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 35 Tiṁsakappasahassamhi, yaṁ buddhamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 36 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 37 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 38 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 39 Itthaṁ sudaṁ āyasmā uttaro thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 40 Uttarattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap160 0 Therāpadāna Bandhujīvakavagga 8. Nāgapupphiyattheraapadāna |1| “Suvaccho nāma nāmena, brāhmaṇo mantapāragū; Purakkhato sasissehi, vasate pabbatantare. 2 Padumuttaro nāma jino, āhutīnaṁ paṭiggaho; Mamuddharitukāmo so, āgacchi mama santikaṁ. 3 Vehāsamhi caṅkamati, dhūpāyati jalate tathā; Hāsaṁ mamaṁ viditvāna, pakkāmi pācināmukho. 4 Tañca acchariyaṁ disvā, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Nāgapupphaṁ gahetvāna, gatamaggamhi okiriṁ. 5 Satasahassito kappe, yaṁ pupphaṁ okiriṁ ahaṁ; Tena cittappasādena, duggatiṁ nupapajjahaṁ. 6 Ekattiṁse kappasate, rājā āsi mahāraho; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā nāgapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Nāgapupphiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap363 0 Therāpadāna Mandāravapupphiyavagga 1 Mandāravapupphiyattheraapadāna |1| “Tāvatiṁsā idhāgantvā, maṅgalo nāma māṇavo; Mandāravaṁ gahetvāna, vipassissa mahesino. 2 Samādhinā nisinnassa, matthake dhārayiṁ ahaṁ; Sattāhaṁ dhārayitvāna, devalokaṁ punāgamiṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mandāravapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Mandāravapupphiyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap44 0 Therāpadāna Upālivagga 2 Soṇakoḷivisattheraapadāna |1| “Anomadassissa munino, lokajeṭṭhassa tādino; 3527 --- tha-ap44 1:1 Sudhāya lepanaṁ katvā, caṅkamaṁ kārayiṁ ahaṁ. 2 Nānāvaṇṇehi pupphehi, caṅkamaṁ santhariṁ ahaṁ; Ākāse vitānaṁ katvā, bhojayiṁ buddhamuttamaṁ. 3 Añjaliṁ paggahetvāna, abhivādetvāna subbataṁ; Dīghasālaṁ bhagavato, niyyādesimahaṁ tadā. 4 Mama saṅkappamaññāya, satthā loke anuttaro; Paṭiggahesi bhagavā, anukampāya cakkhumā. 5 Paṭiggahetvāna sambuddho, dakkhiṇeyyo sadevake; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 6 ‘Yo so haṭṭhena cittena, dīghasālaṁ adāsi me; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 7 Imassa maccukālamhi, puññakammasamaṅgino; Sahassayuttassaratho, upaṭṭhissati tāvade. 8 Tena yānenayaṁ poso, devalokaṁ gamissati; Anumodissare devā, sampatte kusalabbhave. 9 Mahārahaṁ byamhaṁ seṭṭhaṁ, ratanamattikalepanaṁ; Kūṭāgāravarūpetaṁ, byamhaṁ ajjhāvasissati. 10 Tiṁsakappasahassāni, devaloke ramissati; Pañcavīsati kappāni, devarājā bhavissati. 11 Sattasattatikkhattuñca, cakkavattī bhavissati; Yasodharasanāmā te, sabbepi ekanāmakā. 12 Dve sampattī anubhotvā, Vaḍḍhetvā puññasañcayaṁ; Aṭṭhavīsatikappamhi, Cakkavattī bhavissati. 13 Tatrāpi byamhaṁ pavaraṁ, vissakammena māpitaṁ; Dasasaddāvivittaṁ taṁ, puramajjhāvasissati. 14 Aparimeyye ito kappe, bhūmipālo mahiddhiko; Okkāko nāma nāmena, rājā raṭṭhe bhavissati. 15 Soḷasitthisahassānaṁ, sabbāsaṁ pavarā ca sā; Abhijātā khattiyānī, nava putte janessati. 16 Nava putte janetvāna, khattiyānī marissati; Taruṇī ca piyā kaññā, mahesittaṁ karissati. 17 Okkākaṁ tosayitvāna, varaṁ kaññā labhissati; Varaṁ laddhāna sā kaññā, putte pabbājayissati. 18 Pabbājitā ca te sabbe, gamissanti naguttamaṁ; Jātibhedabhayā sabbe, bhaginīhi vasissare. 19 Ekā ca kaññā byādhīhi, bhavissati parikkhatā; Mā no jāti pabhijjīti, nikhaṇissanti khattiyā. 20 Khattiyo nīharitvāna, tāya saddhiṁ vasissati; Bhavissati tadā bhedo, okkākakulasambhavo. 21 Tesaṁ pajā bhavissanti, koḷiyā nāma jātiyā; Tattha mānusakaṁ bhogaṁ, anubhossatinappakaṁ. 22 Tamhā kāyā cavitvāna, devalokaṁ gamissati; Tatrāpi pavaraṁ byamhaṁ, labhissati manoramaṁ. 23 Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito; Āgantvāna manussattaṁ, soṇo nāma bhavissati. 24 Āraddhavīriyo pahitatto, Padahaṁ satthu sāsane; Sabbāsave pariññāya, Nibbāyissatināsavo. 25 Anantadassī bhagavā, gotamo sakyapuṅgavo; Visesaññū mahāvīro, aggaṭṭhāne ṭhapessati’. 26 Vuṭṭhamhi deve caturaṅgulamhi, Tiṇe anileritaaṅgaṇamhi; Ṭhatvāna yogassa payuttatādino, Tatottariṁ pāramatā na vijjati. 27 Uttame damathe danto, cittaṁ me supaṇīhitaṁ; Bhāro me ohito sabbo, nibbutomhi anāsavo. 28 Aṅgīraso mahānāgo, abhijātova kesarī; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapesi maṁ. 29 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 30 Itthaṁ sudaṁ āyasmā soṇo koḷiviso thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 31 Soṇakoḷivisattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap21 0 Therāpadāna Sīhāsaniyavagga 9. Sopākattheraapadāna |1| “Pabbhāraṁ sodhayantassa, vipine pabbatuttame; Siddhattho nāma bhagavā, āgacchi mama santikaṁ. 2 Buddhaṁ upagataṁ disvā, lokajeṭṭhassa tādino; Santharaṁ paññapetvāna, pupphāsanamadāsahaṁ. 3 Pupphāsane nisīditvā, siddhattho lokanāyako; Mamañca gatimaññāya, aniccatamudāhari. 4 ‘Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino; Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṁ vūpasamo sukho’. 5 Idaṁ vatvāna sabbaññū, lokajeṭṭho narāsabho; Nabhaṁ abbhuggami vīro, haṁsarājāva ambare. 6 Sakaṁ diṭṭhiṁ jahitvāna, bhāvayāniccasaññahaṁ; Ekāhaṁ bhāvayitvāna, tattha kālaṁ kato ahaṁ. 7 Dve sampattī anubhotvā, sukkamūlena codito; Pacchime bhave sampatte, sapākayonupāgamiṁ. 8 Agārā abhinikkhamma, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Jātiyā 3528 --- tha-ap21 1:8 sattavassohaṁ, arahattamapāpuṇiṁ. 9 Āraddhavīriyo pahitatto, Sīlesu susamāhito; Tosetvāna mahānāgaṁ, Alatthaṁ upasampadaṁ. 10 Catunnavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphadānassidaṁ phalaṁ. 11 Catunnavutito kappe, yaṁ saññaṁ bhāvayiṁ tadā; Taṁ saññaṁ bhāvayantassa, patto me āsavakkhayo. 12 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 13 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sopāko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 14 Sopākattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap201 0 Therāpadāna Tamālapupphiyavagga 9 Kiṅkaṇikapupphiyattheraapadāna |1| “Sumaṅgaloti nāmena, sayambhū aparājito; Pavanā nikkhamitvāna, nagaraṁ pāvisī jino. 2 Piṇḍacāraṁ caritvāna, nikkhamma nagarā muni; Katakiccova sambuddho, so vasī vanamantare. 3 Kiṅkaṇipupphaṁ paggayha, buddhassa abhiropayiṁ; Pasannacitto sumano, sayambhussa mahesino. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Chaḷāsītimhito kappe, apilāsisanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kiṅkaṇikapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Kiṅkaṇikapupphiyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap404 0 Therāpadāna Metteyyavagga 2. Puṇṇakattheraapadāna |1| “Pabbhārakūṭaṁ nissāya, sayambhū aparājito; Ābādhiko ca so buddho, vasati pabbatantare. 2 Mama assamasāmantā, panādo āsi tāvade; Buddhe nibbāyamānamhi, āloko udapajjatha. 3 Yāvatā vanasaṇḍasmiṁ, acchakokataracchakā; Vāḷā ca kesarī sabbe, abhigajjiṁsu tāvade. 4 Uppātaṁ tamahaṁ disvā, pabbhāraṁ agamāsahaṁ; Tatthaddassāsiṁ sambuddhaṁ, nibbutaṁ aparājitaṁ. 5 Suphullaṁ sālarājaṁva, sataraṁsiṁva uggataṁ; Vītaccikaṁva aṅgāraṁ, nibbutaṁ aparājitaṁ. 6 Tiṇaṁ kaṭṭhañca pūretvā, citakaṁ tatthakāsahaṁ; Citakaṁ sukataṁ katvā, sarīraṁ jhāpayiṁ ahaṁ. 7 Sarīraṁ jhāpayitvāna, gandhatoyaṁ samokiriṁ; Antalikkhe ṭhito yakkho, nāmamaggahi tāvade. 8 ‘Yaṁ pūritaṁ tayā kiccaṁ, sayambhussa mahesino; Puṇṇako nāma nāmena, sadā hohi tuvaṁ mune’. 9 Tamhā kāyā cavitvāna, devalokaṁ agacchahaṁ; Tattha dibbamayo gandho, antalikkhā pavassati. 10 Tatrāpi nāmadheyyaṁ me, puṇṇakoti ahū tadā; Devabhūto manusso vā, saṅkappaṁ pūrayāmahaṁ. 11 Idaṁ pacchimakaṁ mayhaṁ, carimo vattate bhavo; Idhāpi puṇṇako nāma, nāmadheyyaṁ pakāsati. 12 Tosayitvāna sambuddhaṁ, gotamaṁ sakyapuṅgavaṁ; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 13 Ekanavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, tanukiccassidaṁ phalaṁ. 14 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 15 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 16 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 17 Itthaṁ sudaṁ āyasmā puṇṇako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 18 Puṇṇakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap503 0 Therāpadāna Kaṇikāravagga 1 Tikaṇikārapupphiyattheraapadāna |1| “Sumedho nāma sambuddho, bāttiṁsavaralakkhaṇo; Vivekakāmo sambuddho, himavantamupāgamiṁ. 2 Ajjhogayha himavantaṁ, aggo kāruṇiko muni; Pallaṅkamābhujitvāna, nisīdi purisuttamo. 3 Vijjādharo tadā āsiṁ, antalikkhacaro ahaṁ; Tisūlaṁ sukataṁ gayha, gacchāmi 3529 --- tha-ap503 1:3 ambare tadā. 4 Pabbatagge yathā aggi, puṇṇamāyeva candimā; Vane obhāsate buddho, sālarājāva phullito. 5 Vanaggā nikkhamitvāna, buddharaṁsībhidhāvare; Naḷaggivaṇṇasaṅkāsā, disvā cittaṁ pasādayiṁ. 6 Vicinaṁ addasaṁ pupphaṁ, kaṇikāraṁ devagandhikaṁ; Tīṇi pupphāni ādāya, buddhaseṭṭhamapūjayiṁ. 7 Buddhassa ānubhāvena, tīṇi pupphāni me tadā; Uddhaṁvaṇṭā adhopattā, chāyaṁ kubbanti satthuno. 8 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 9 Tattha me sukataṁ byamhaṁ, kaṇikārīti ñāyati; Saṭṭhiyojanamubbedhaṁ, tiṁsayojanavitthataṁ. 10 Sahassakaṇḍaṁ satabheṇḍu, dhajāluharitāmayaṁ; Satasahassaniyyūhā, byamhe pātubhaviṁsu me. 11 Soṇṇamayā maṇimayā, lohitaṅgamayāpi ca; Phalikāpi ca pallaṅkā, yenicchakā yadicchakā. 12 Mahārahañca sayanaṁ, tūlikāvikatīyutaṁ; Uddhalomikaekantaṁ, bibbohanasamāyutaṁ. 13 Bhavanā nikkhamitvāna, caranto devacārikaṁ; Yadā icchāmi gamanaṁ, devasaṅghapurakkhato. 14 Pupphassa heṭṭhā tiṭṭhāmi, uparicchadanaṁ mama; Samantā yojanasataṁ, kaṇikārehi chāditaṁ. 15 Saṭṭhituriyasahassāni, sāyaṁ pātamupaṭṭhahuṁ; Parivārenti maṁ niccaṁ, rattindivamatanditā. 16 Tattha naccehi gītehi, tāḷehi vāditehi ca; Ramāmi khiḍḍāratiyā, modāmi kāmakāmihaṁ. 17 Tattha bhutvā pivitvā ca, modāmi tidase tadā; Nārīgaṇehi sahito, modāmi byamhamuttame. 18 Satānaṁ pañcakkhattuñca, devarajjamakārayiṁ; Satānaṁ tīṇikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 19 Bhavābhave saṁsaranto, mahābhogaṁ labhāmahaṁ; Bhoge me ūnatā natthi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 20 Duve bhave saṁsarāmi, devatte atha mānuse; Aññaṁ gatiṁ na jānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 21 Duve kule pajāyāmi, khattiye cāpi brāhmaṇe; Nīce kule na jāyāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 22 Hatthiyānaṁ assayānaṁ, sivikaṁ sandamānikaṁ; Labhāmi sabbamevetaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 23 Dāsīgaṇaṁ dāsagaṇaṁ, nāriyo samalaṅkatā; Labhāmi sabbamevetaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 24 Koseyyakambaliyāni, khomakappāsikāni ca; Labhāmi sabbamevetaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 25 Navavatthaṁ navaphalaṁ, navaggarasabhojanaṁ; Labhāmi sabbamevetaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 26 Imaṁ khāda imaṁ bhuñja, imamhi sayane saya; Labhāmi sabbamevetaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 27 Sabbattha pūjito homi, yaso abbhuggato mama; Mahāpakkho sadā homi, abhejjapariso sadā; Ñātīnaṁ uttamo homi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 28 Sītaṁ uṇhaṁ na jānāmi, pariḷāho na vijjati; Atho cetasikaṁ dukkhaṁ, hadaye me na vijjati. 29 Suvaṇṇavaṇṇo hutvāna, saṁsarāmi bhavābhave; Vevaṇṇiyaṁ na jānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 30 Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito; Sāvatthiyaṁ pure jāto, mahāsāle suaḍḍhake. 31 Pañca kāmaguṇe hitvā, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Jātiyā sattavassohaṁ, arahattamapāpuṇiṁ. 32 Upasampādayī buddho, guṇamaññāya cakkhumā; Taruṇo pūjanīyohaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 33 Dibbacakkhu visuddhaṁ me, samādhikusalo ahaṁ; Abhiññāpāramippatto, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 34 Paṭisambhidā anuppatto, iddhipādesu kovido; Dhammesu pāramippatto, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 35 Tiṁsakappasahassamhi, yaṁ buddhamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 36 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 37 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 38 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 39 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tikaṇikārapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 40 Tikaṇikārapupphiyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap306 0 Therāpadāna Padumakesaravagga 4. Dhammasaññakattheraapadāna |1| “Vipassino bhagavato, 3530 --- tha-ap306 1:1 Mahābodhimaho ahu; Rukkhaṭṭhasseva sambuddho, Lokajeṭṭho narāsabho. 2 Bhagavā tamhi samaye, bhikkhusaṅghapurakkhato; Catusaccaṁ pakāseti, vācāsabhimudīrayaṁ. 3 Saṅkhittena ca desento, vitthārena ca desayaṁ; Vivaṭṭacchado sambuddho, nibbāpesi mahājanaṁ. 4 Tassāhaṁ dhammaṁ sutvāna, lokajeṭṭhassa tādino; Vanditvā satthuno pāde, pakkāmiṁ uttarāmukho. 5 Ekanavutito kappe, yaṁ dhammamasuṇiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, dhammasavassidaṁ phalaṁ. 6 Tettiṁsamhi ito kappe, eko āsiṁ mahīpati; Sutavā nāma nāmena, cakkavattī mahabbalo. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā dhammasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Dhammasaññakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap338 0 Therāpadāna Gandhodakavagga 6. Pabhaṅkarattheraapadāna |1| “Padumuttarabhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Vipine cetiyaṁ āsi, vāḷamigasamākule. 2 Na koci visahi gantuṁ, cetiyaṁ abhivandituṁ; Tiṇakaṭṭhalatonaddhaṁ, paluggaṁ āsi cetiyaṁ. 3 Vanakammiko tadā āsiṁ, pitumātumatenahaṁ; Addasaṁ vipine thūpaṁ, luggaṁ tiṇalatākulaṁ. 4 Disvānāhaṁ buddhathūpaṁ, garucittaṁ upaṭṭhahiṁ; Buddhaseṭṭhassa thūpoyaṁ, paluggo acchatī vane. 5 Nacchannaṁ nappatirūpaṁ, jānantassa guṇāguṇaṁ; Buddhathūpaṁ asodhetvā, aññaṁ kammaṁ payojaye. 6 Tiṇakaṭṭhañca valliñca, sodhayitvāna cetiye; Vanditvā aṭṭha vārāni, paṭikuṭiko agacchahaṁ. 7 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 8 Tattha me sukataṁ byamhaṁ, sovaṇṇaṁ sapabhassaraṁ; Saṭṭhiyojanamubbiddhaṁ, tiṁsayojanavitthataṁ. 9 Tisatāni ca vārāni, devarajjamakārayiṁ; Pañcavīsatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ. 10 Bhavābhave saṁsaranto, mahābhogaṁ labhāmahaṁ; Bhoge me ūnatā natthi, sodhanāya idaṁ phalaṁ. 11 Sivikā hatthikhandhena, vipine gacchato mama; Yaṁ yaṁ disāhaṁ gacchāmi, saraṇaṁ sampate vanaṁ. 12 Khāṇuṁ vā kaṇṭakaṁ vāpi, nāhaṁ passāmi cakkhunā; Puññakammena saṁyutto, sayamevāpanīyare. 13 Kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso ca, apamāro vitacchikā; Daddu kacchu ca me natthi, sodhanāya idaṁ phalaṁ. 14 Aññampi me acchariyaṁ, buddhathūpassa sodhane; Nābhijānāmi me kāye, jātaṁ piḷakabindukaṁ. 15 Aññampi me acchariyaṁ, buddhathūpamhi sodhite; Duve bhave saṁsarāmi, devatte atha mānuse. 16 Aññampi me acchariyaṁ, buddhathūpamhi sodhite; Suvaṇṇavaṇṇo sabbattha, sappabhāso bhavāmahaṁ. 17 Aññampi me acchariyaṁ, buddhathūpamhi sodhite; Amanāpaṁ vivajjati, manāpaṁ upatiṭṭhati. 18 Aññampi me acchariyaṁ, buddhathūpamhi sodhite; Visuddhaṁ hoti me cittaṁ, ekaggaṁ susamāhitaṁ. 19 Aññampi me acchariyaṁ, buddhathūpamhi sodhite; Ekāsane nisīditvā, arahattamapāpuṇiṁ. 20 Satasahassito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, sodhanāya idaṁ phalaṁ. 21 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 22 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pabhaṅkaro thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 23 Pabhaṅkarattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap105 0 Therāpadāna Bhikkhadāyivagga 3. Uppalahatthiyattheraapadāna |1| “Tivarāyaṁ nivāsīhaṁ, ahosiṁ māliko tadā; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, siddhatthaṁ lokapūjitaṁ. 2 Pasannacitto sumano, pupphahatthamadāsahaṁ; Yattha yatthupapajjāmi, tassa kammassa vāhasā. 3 Anubhomi phalaṁ iṭṭhaṁ, pubbe sukatamattano; Parikkhitto sumallehi, pupphadānassidaṁ phalaṁ. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Catunnavutupādāya, ṭhapetvā 3531 --- tha-ap105 1:5 vattamānakaṁ; Pañcarājasatā tattha, najjasamasanāmakā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā uppalahatthiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Uppalahatthiyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap13 0 Therāpadāna Sīhāsaniyavagga 1. Sīhāsanadāyakattheraapadāna |1| “Nibbute lokanāthamhi, siddhatthe dvipaduttame; Vitthārike pāvacane, bāhujaññamhi sāsane. 2 Pasannacitto sumano, sīhāsanamakāsahaṁ; Sīhāsanaṁ karitvāna, pādapīṭhamakāsahaṁ. 3 Sīhāsane ca vassante, gharaṁ tattha akāsahaṁ; Tena cittappasādena, tusitaṁ upapajjahaṁ. 4 Āyāmena catubbīsa- yojanaṁ āsi tāvade; Vimānaṁ sukataṁ mayhaṁ, vitthārena catuddasa. 5 Sataṁ kaññāsahassāni, parivārenti maṁ sadā; Soṇṇamayañca pallaṅkaṁ, byamhe āsi sunimmitaṁ. 6 Hatthiyānaṁ assayānaṁ, dibbayānaṁ upaṭṭhitaṁ; Pāsādā sivikā ceva, nibbattanti yadicchakaṁ. 7 Maṇimayā ca pallaṅkā, aññe sāramayā bahū; Nibbattanti mamaṁ sabbe, sīhāsanassidaṁ phalaṁ. 8 Soṇṇamayā rūpimayā, phalikāveḷuriyāmayā; Pādukā abhirūhāmi, pādapīṭhassidaṁ phalaṁ. 9 Catunnavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, puññakammassidaṁ phalaṁ. 10 Tesattatimhito kappe, indanāmā tayo janā; Dvesattatimhito kappe, tayo sumananāmakā. 11 Samasattatito kappe, tayo varuṇanāmakā; Sattaratanasampannā, catudīpamhi issarā. 12 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 13 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sīhāsanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 14 Sīhāsanadāyakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap233 0 Therāpadāna Udakāsanavagga 1. Udakāsanadāyakattheraapadāna |1| “Ārāmadvārā nikkhamma, phalakaṁ santhariṁ ahaṁ; Udakañca upaṭṭhāsiṁ, uttamatthassa pattiyā. 2 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, āsane codake phalaṁ. 3 Ito pannarase kappe, abhisāmasamavhayo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā udakāsanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Udakāsanadāyakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap408 0 Therāpadāna Metteyyavagga 6. Nandakattheraapadāna |1| “Migaluddo pure āsiṁ, Araññe kānane ahaṁ; Pasadaṁ migamesanto, Sayambhuṁ addasaṁ ahaṁ. 2 Anuruddho nāma sambuddho, sayambhū aparājito; Vivekakāmo so dhīro, vanamajjhogahī tadā. 3 Catudaṇḍe gahetvāna, catuṭṭhāne ṭhapesahaṁ; Maṇḍapaṁ sukataṁ katvā, padmapupphehi chādayiṁ. 4 Maṇḍapaṁ chādayitvāna, sayambhuṁ abhivādayiṁ; Dhanuṁ tattheva nikkhippa, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 5 Naciraṁ pabbajitassa, byādhi me udapajjatha; Pubbakammaṁ saritvāna, tattha kālaṅkato ahaṁ. 6 Pubbakammena saṁyutto, tusitaṁ agamāsahaṁ; Tattha soṇṇamayaṁ byamhaṁ, nibbattati yadicchakaṁ. 7 Sahassayuttaṁ hayavāhiṁ, dibbayānamadhiṭṭhito; Āruhitvāna taṁ yānaṁ, gacchāmahaṁ yadicchakaṁ. 8 Tato me niyyamānassa, devabhūtassa me sato; Samantā yojanasataṁ, maṇḍapo me dharīyati. 9 Sayanehaṁ tuvaṭṭāmi, acchanne pupphasanthate; Antalikkhā ca padumā, vassante niccakālikaṁ. 10 Marīcike phandamāne, tappamāne ca ātape; Na maṁ tāpeti ātāpo, maṇḍapassa idaṁ phalaṁ. 3532 --- tha-ap408 1:11 11 Duggatiṁ samatikkanto, apāyā pihitā mama; Maṇḍape rukkhamūle vā, santāpo me na vijjati. 12 Mahīsaññaṁ adhiṭṭhāya, loṇatoyaṁ tarāmahaṁ; Tassa me sukataṁ kammaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 13 Apathampi pathaṁ katvā, gacchāmi anilañjase; Aho me sukataṁ kammaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 14 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Āsavā me parikkhīṇā, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 15 Jahitā purimā jāti, buddhassa oraso ahaṁ; Dāyādomhi ca saddhamme, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 16 Ārādhitomhi sugataṁ, Gotamaṁ sakyapuṅgavaṁ; Dhammadhajo dhammadāyādo, Buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 17 Upaṭṭhitvāna sambuddhaṁ, gotamaṁ sakyapuṅgavaṁ; Pāraṅgamaniyaṁ maggaṁ, apucchiṁ lokanāyakaṁ. 18 Ajjhiṭṭho kathayī buddho, gambhīraṁ nipuṇaṁ padaṁ; Tassāhaṁ dhammaṁ sutvāna, pattomhi āsavakkhayaṁ. 19 Aho me sukataṁ kammaṁ, parimuttomhi jātiyā; Sabbāsavaparikkhīṇo, natthi dāni punabbhavo. 20 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 21 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 22 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 23 Itthaṁ sudaṁ āyasmā nandako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 24 Nandakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap436 0 Therāpadāna Ekavihārivagga 4. Ñāṇatthavikattheraapadāna |1| “Kaṇikāraṁva jalitaṁ, dīparukkhaṁva jotitaṁ; Kañcanaṁva virocantaṁ, addasaṁ dvipaduttamaṁ. 2 Kamaṇḍaluṁ ṭhapetvāna, vākacīrañca kuṇḍikaṁ; Ekaṁsaṁ ajinaṁ katvā, buddhaseṭṭhaṁ thaviṁ ahaṁ. 3 ‘Tamandhakāraṁ vidhamaṁ, mohajālasamākulaṁ; Ñāṇālokaṁ dassetvāna, nittiṇṇosi mahāmuni. 4 Samuddharasimaṁ lokaṁ, sabbāvantamanuttaraṁ; Ñāṇe te upamā natthi, yāvatājagatogati. 5 Tena ñāṇena sabbaññū, iti buddho pavuccati; Vandāmi taṁ mahāvīraṁ, sabbaññutamanāvaraṁ’. 6 Satasahassito kappe, buddhaseṭṭhaṁ thaviṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, ñāṇatthavāyidaṁ phalaṁ. 7 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 8 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ñāṇatthaviko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Ñāṇatthavikattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap531 0 Therāpadāna Tiṇadāyakavagga 9. Āmaṇḍaphaladāyakattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Vuṭṭhahitvā samādhimhā, caṅkamī lokanāyako. 2 Khāribhāraṁ gahetvāna, āharanto phalaṁ tadā; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, caṅkamantaṁ mahāmuniṁ. 3 Pasannacitto sumano, sire katvāna añjaliṁ; Sambuddhaṁ abhivādetvā, āmaṇḍamadadiṁ phalaṁ. 4 Satasahassito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, āmaṇḍassa idaṁ phalaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 6 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā āmaṇḍaphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Āmaṇḍaphaladāyakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap334 0 Therāpadāna Gandhodakavagga 2. Udakapūjakattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Gacchantaṁ anilañjase; Ghatāsanaṁva jalitaṁ, Ādittaṁva hutāsanaṁ. 2 Pāṇinā udakaṁ gayha, ākāse ukkhipiṁ ahaṁ; Sampaṭicchi mahāvīro, buddho kāruṇiko isi. 3 Antalikkhe ṭhito satthā, padumuttaranāmako; Mama saṅkappamaññāya, imaṁ gāthamabhāsatha. 3533 --- tha-ap334 1:4 4 ‘Iminā dakadānena, pītiuppādanena ca; Kappasatasahassampi, duggatiṁ nupapajjati’. 5 Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha; Pattomhi acalaṁ ṭhānaṁ, hitvā jayaparājayaṁ. 6 Sahassarājanāmena, tayo ca cakkavattino; Pañcasaṭṭhikappasate, cāturantā janādhipā. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā udakapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Udakapūjakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap109 0 Therāpadāna Bhikkhadāyivagga 7. Naḷamāliyattheraapadāna |1| “Padumuttarabuddhassa, lokajeṭṭhassa tādino; Tiṇatthare nisinnassa, upasantassa tādino. 2 Naḷamālaṁ gahetvāna, bandhitvā bījaniṁ ahaṁ; Buddhassa upanāmesiṁ, dvipadindassa tādino. 3 Paṭiggahetvā sabbaññū, bījaniṁ lokanāyako; Mama saṅkappamaññāya, imaṁ gāthaṁ abhāsatha. 4 ‘Yathā me kāyo nibbāti, pariḷāho na vijjati; Tatheva tividhaggīhi, cittaṁ tava vimuccatu’. 5 Sabbe devā samāgacchuṁ, ye keci vananissitā; Sossāma buddhavacanaṁ, hāsayantañca dāyakaṁ. 6 Nisinno bhagavā tattha, devasaṅghapurakkhato; Dāyakaṁ sampahaṁsento, imā gāthā abhāsatha. 7 ‘Iminā bījanidānena, cittassa paṇidhīhi ca; Subbato nāma nāmena, cakkavattī bhavissati. 8 Tena kammāvasesena, sukkamūlena codito; Māluto nāma nāmena, cakkavattī bhavissati’. 9 Iminā bījanidānena, sammānavipulena ca; Kappasatasahassampi, duggatiṁ nupapajjati. 10 Tiṁsakappasahassamhi, subbatā aṭṭhatiṁsa te; Ekūnatiṁsasahasse, aṭṭha mālutanāmakā. 11 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 12 Itthaṁ sudaṁ āyasmā naḷamāliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 13 Naḷamāliyattherassāpadānaṁ sattamaṁ. Sattamabhāṇavāraṁ. tha-ap137 0 Therāpadāna Sobhitavagga 5 Rahosaññakattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, vasabho nāma pabbato; Tasmiṁ pabbatapādamhi, assamo āsi māpito. 2 Tīṇi sissasahassāni, vācesiṁ brāhmaṇo tadā; Saṁharitvāna te sisse, ekamantaṁ upāvisiṁ. 3 Ekamantaṁ nisīditvā, brāhmaṇo mantapāragū; Buddhavedaṁ gavesanto, ñāṇe cittaṁ pasādayiṁ. 4 Tattha cittaṁ pasādetvā, nisīdiṁ paṇṇasanthare; Pallaṅkaṁ ābhujitvāna, tattha kālaṅkato ahaṁ. 5 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ñāṇasaññāyidaṁ phalaṁ. 6 Sattavīsatikappamhi, rājā siridharo ahu; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā rahosaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Rahosaññakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap268 0 Therāpadāna Padumukkhipavagga 6. Macchadāyakattheraapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, ukkuso āsahaṁ tadā; Mahantaṁ macchaṁ paggayha, siddhatthamunino adaṁ. 2 Catunnavutito kappe, yaṁ macchamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, macchadānassidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā macchadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Macchadāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap256 0 Therāpadāna Thomakavagga 4 3534 --- tha-ap256 1:0 Ticampakapupphiyattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, vikato nāma pabbato; Tassa vemajjhe vasati, samaṇo bhāvitindriyo. 2 Disvāna tassopasamaṁ, vippasannena cetasā; Tīṇi campakapupphāni, gahetvāna samokiriṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ticampakapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Ticampakapupphiyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap453 0 Therāpadāna Jagatidāyakavagga 1. Jagatidāyakattheraapadāna |1| “Dhammadassissa munino, bodhiyā pādaputtame; Pasannacitto sumano, jagatiṁ kārayiṁ ahaṁ. 2 Darito pabbatato vā, rukkhato patito ahaṁ; Cuto patiṭṭhaṁ vindāmi, jagatiyā idaṁ phalaṁ. 3 Na me corā vihesanti, nātimaññanti khattiyā; Sabbāmittetikkamāmi, jagatiyā idaṁ phalaṁ. 4 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Sabbattha pūjito homi, jagatiyā idaṁ phalaṁ. 5 Aṭṭhārase kappasate, jagatiṁ kārayiṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, jagatidānassidaṁ phalaṁ. 6 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 7 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 8 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā jagatidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Jagatidāyakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap554 0 Therāpadāna Yasavagga 2. Nadīkassapattheraapadāna |1| “Padumuttarassa bhagavato, Lokajeṭṭhassa tādino; Piṇḍacāraṁ carantassa, Vārato uttamaṁ yasaṁ; Aggaphalaṁ gahetvāna, Adāsiṁ satthuno ahaṁ. 2 Tena kammena devindo, lokajeṭṭho narāsabho; Sampattomhi acalaṁ ṭhānaṁ, hitvā jayaparājayaṁ. 3 Satasahassito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, aggadānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā nadīkassapo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Nadīkassapattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap152 0 Therāpadāna Chattavagga 10. Pallaṅkadāyakattheraapadāna |1| “Sumedhassa bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Pallaṅko hi mayā dinno, sauttarasapacchado. 2 Sattaratanasampanno, pallaṅko āsi so tadā; Mama saṅkappamaññāya, nibbattati sadā mama. 3 Tiṁsakappasahassamhi, pallaṅkamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pallaṅkassa idaṁ phalaṁ. 4 Vīsakappasahassamhi, suvaṇṇābhā tayo janā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pallaṅkadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Pallaṅkadāyakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 8 Chattavaggo pannarasamo. 9 Tassuddānaṁ 10 Chattaṁ thambho ca vedi ca, parivārumapupphiyo; Anulepo ca maggo ca, phalako ca vaṭaṁsako; Pallaṅkadāyī ca gāthāyo, chappaññāsa pakittitāti. tha-ap351 0 3535 --- tha-ap351 1:0 Therāpadāna Ekapadumiyavagga 9. Tindukaphaladāyakattheraapadāna |1| “Kaṇikāraṁva jotantaṁ, nisinnaṁ pabbatantare; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, oghatiṇṇamanāsavaṁ. 2 Tindukaṁ saphalaṁ disvā, bhinditvāna sakosakaṁ; Pasannacitto sumano, sayambhussa madāsahaṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ phalamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tindukaphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Tindukaphaladāyakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap389 0 Therāpadāna Avaṭaphalavagga 7. Kadaliphaladāyakattheraapadāna |1| “Kaṇikāraṁva jalitaṁ, puṇṇamāyeva candimaṁ; Jalantaṁ dīparukkhaṁva, addasaṁ lokanāyakaṁ. 2 Kadaliphalaṁ paggayha, adāsiṁ satthuno ahaṁ; Pasannacitto sumano, vanditvāna apakkamiṁ. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ phalamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kadaliphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Kadaliphaladāyakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap90 0 Therāpadāna Timiravagga 8. Saddasaññakattheraapadāna |1| “Pabbate himavantamhi, vasāmi paṇṇasanthare; Phussassa dhammaṁ bhaṇato, sadde cittaṁ pasādayiṁ. 2 Dvenavute ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, puññakammassidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā saddasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Saddasaññakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap76 0 Therāpadāna Nāgasamālavagga 4. Bhisāluvadāyakattheraapadāna |1| “Kānanaṁ vanamogayha, vasāmi vipine ahaṁ; Vipassiṁ addasaṁ buddhaṁ, āhutīnaṁ paṭiggahaṁ. 2 Bhisāluvañca pādāsiṁ, udakaṁ hatthadhovanaṁ; Vanditvā sirasā pāde, pakkāmi uttarāmukho. 3 Ekanavutito kappe, bhisāluvamadaṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, puññakammassidaṁ phalaṁ. 4 Ito tatiyake kappe, bhisasammatakhattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bhisāluvadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Bhisāluvadāyakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. Chaṭṭhabhāṇavāraṁ. tha-ap48 0 Therāpadāna Upālivagga 6. Padumacchadaniyattheraapadāna |1| “Nibbute lokanāthamhi, vipassimhaggapuggale; Suphullapadumaṁ gayha, citamāropayiṁ ahaṁ. 2 Āropite ca citake, vehāsaṁ nabhamuggami; Ākāse chadanaṁ katvā, citakamhi adhārayi. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Sattatālīsito kappe, padumissaranāmako; Cāturanto vijitāvī, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā padumacchadaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Padumacchadaniyattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap69 0 Therāpadāna Sakacintaniyavagga 3536 --- tha-ap69 1:0 7. Vatthadāyakattheraapadāna |1| “Pakkhijāto tadā āsiṁ, supaṇṇo garuḷādhipo; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, gacchantaṁ gandhamādanaṁ. 2 Jahitvā garuḷavaṇṇaṁ, māṇavakaṁ adhārayiṁ; Ekaṁ vatthaṁ mayā dinnaṁ, dvipadindassa tādino. 3 Tañca dussaṁ paṭiggayha, buddho lokagganāyako; Antalikkhe ṭhito satthā, imā gāthā abhāsatha. 4 ‘Iminā vatthadānena, cittassa paṇidhīhi ca; Pahāya garuḷaṁ yoniṁ, devaloke ramissati’. 5 Atthadassī tu bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Vatthadānaṁ pasaṁsitvā, pakkāmi uttarāmukho. 6 Bhave nibbattamānamhi, honti me vatthasampadā; Ākāse chadanaṁ hoti, vatthadānassidaṁ phalaṁ. 7 Aruṇavā satta janā, cakkavattī mahabbalā; Chattiṁsatimhi āsiṁsu, kappamhi manujādhipā. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā vatthadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Vatthadāyakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap57 0 Therāpadāna Bījanivagga 5 Opavayhattheraapadāna |1| “Padumuttarabuddhassa, ājānīyamadāsahaṁ; Niyyādetvāna sambuddhe, agamāsiṁ sakaṁ gharaṁ. 2 Devalo nāma nāmena, satthuno aggasāvako; Varadhammassa dāyādo, āgacchi mama santikaṁ. 3 Sapattabhāro bhagavā, ājāneyyo na kappati; Tava saṅkappamaññāya, adhivāsesi cakkhumā. 4 Agghāpetvā vātajavaṁ, sindhavaṁ sīghavāhanaṁ; Padumuttarabuddhassa, khamanīyamadāsahaṁ. 5 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Khamanīyaṁ vātajavaṁ, cittaṁ nibbattate mama. 6 Lābhaṁ tesaṁ suladdhaṁva, ye labhantupasampadaṁ; Punapi payirupāseyyaṁ, buddho loke sace bhave. 7 Aṭṭhavīsatikkhattuṁhaṁ, rājā āsiṁ mahabbalo; Cāturanto vijitāvī, jambusaṇḍassa issaro. 8 Idaṁ pacchimakaṁ mayhaṁ, carimo vattate bhavo; Pattosmi acalaṁ ṭhānaṁ, hitvā jayaparājayaṁ. 9 Catutiṁsasahassamhi, mahātejosi khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 10 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 11 Itthaṁ sudaṁ āyasmā opavayho thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 12 Opavayhattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap370 0 Therāpadāna Mandāravapupphiyavagga 8. Ekacampakapupphiyattheraapadāna |1| “Upasanto ca sambuddho, vasatī pabbatantare; Ekacampakamādāya, upagacchiṁ naruttamaṁ. 2 Pasannacitto sumano, paccekamunimuttamaṁ; Ubhohatthehi paggayha, pūjayiṁ aparājitaṁ. 3 Pañcasaṭṭhimhito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekacampakapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Ekacampakapupphiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap173 0 Therāpadāna Kumudavagga 1. Kumudamāliyattheraapadāna |1| “Pabbate himavantamhi, mahājātassaro ahu; Tatthajo rakkhaso āsiṁ, ghorarūpo mahabbalo. 2 Kumudaṁ pupphate tattha, cakkamattāni jāyare; Ocināmi ca taṁ pupphaṁ, balino samitiṁ tadā. 3 Atthadassī tu bhagavā, dvipadindo narāsabho; Pupphasaṅkocitaṁ disvā, āgacchi mama santikaṁ. 4 Upāgatañca sambuddhaṁ, devadevaṁ narāsabhaṁ; Sabbañca pupphaṁ paggayha, buddhassa abhiropayiṁ. 5 Yāvatā himavantantā, parisā sā tadā ahu; Tāvacchadanasampanno, agamāsi tathāgato. 6 Aṭṭhārase kappasate, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 7 Ito 3537 --- tha-ap173 1:7 pannarase kappe, sattāhesuṁ janādhipā; Sahassarathanāmā te, cakkavattī mahabbalā. 8 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kumudamāliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Kumudamāliyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap396 0 Therāpadāna Pilindavacchavagga 4. Madhudāyakattheraapadāna |1| “Sindhuyā nadiyā tīre, sukato assamo mama; Tattha vācemahaṁ sisse, itihāsaṁ salakkhaṇaṁ. 2 Dhammakāmā vinītā te, sotukāmā susāsanaṁ; Chaḷaṅge pāramippattā, sindhukūle vasanti te. 3 Uppātagamane ceva, lakkhaṇesu ca kovidā; Uttamatthaṁ gavesantā, vasanti vipine tadā. 4 Sumedho nāma sambuddho, loke uppajji tāvade; Amhākaṁ anukampanto, upāgacchi vināyako. 5 Upāgataṁ mahāvīraṁ, sumedhaṁ lokanāyakaṁ; Tiṇasanthārakaṁ katvā, lokajeṭṭhassadāsahaṁ. 6 Vipināto madhuṁ gayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ; Sambuddho paribhuñjitvā, idaṁ vacanamabravi. 7 ‘Yo taṁ adāsi madhuṁ me, pasanno sehi pāṇibhi; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 8 Iminā madhudānena, tiṇasanthārakena ca; Tiṁsa kappasahassāni, devaloke ramissati. 9 Tiṁsa kappasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 10 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo’. 11 Devalokā idhāgantvā, mātukucchiṁ upāgate; Madhuvassaṁ pavassittha, chādayaṁ madhunā mahiṁ. 12 Mayi nikkhantamattamhi, kucchiyā ca suduttarā; Tatrāpi madhuvassaṁ me, vassate niccakālikaṁ. 13 Agārā abhinikkhamma, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Lābhī annassa pānassa, madhudānassidaṁ phalaṁ. 14 Sabbakāmasamiddhohaṁ, bhavitvā devamānuse; Teneva madhudānena, pattomhi āsavakkhayaṁ. 15 Vuṭṭhamhi deve caturaṅgule tiṇe, Sampupphite dharaṇīruhe sañchanne; Suññe ghare maṇḍaparukkhamūlake, Vasāmi niccaṁ sukhito anāsavo. 16 Majjhe mahante hīne ca, bhave sabbe atikkamiṁ; Ajja me āsavā khīṇā, natthi dāni punabbhavo. 17 Tiṁsakappasahassamhi, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, madhudānassidaṁ phalaṁ. 18 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 19 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 20 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 21 Itthaṁ sudaṁ āyasmā madhudāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 22 Madhudāyakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap195 0 Therāpadāna Tamālapupphiyavagga 3. Khaṇḍaphulliyattheraapadāna |1| “Phussassa kho bhagavato, thūpo āsi mahāvane; Kuñjarehi tadā bhinno, parūḷho pādapo tahiṁ. 2 Visamañca samaṁ katvā, sudhāpiṇḍaṁ adāsahaṁ; Tilokagaruno tassa, guṇehi paritosito. 3 Dvenavute ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, sudhāpiṇḍassidaṁ phalaṁ. 4 Sattasattatikappamhi, jitasenāsuṁ soḷasa; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā khaṇḍaphulliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Khaṇḍaphulliyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap494 0 Therāpadāna Kiṅkaṇipupphavagga 2. Paṁsukūlapūjakattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, udaṅgaṇo nāma pabbato; 3538 --- tha-ap494 1:1 Tatthaddasaṁ paṁsukūlaṁ, dumaggamhi vilambitaṁ. 2 Tīṇi kiṅkaṇipupphāni, ocinitvānahaṁ tadā; Haṭṭho haṭṭhena cittena, paṁsukūlamapūjayiṁ. 3 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 4 Ekanavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pūjitvā arahaddhajaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 6 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā paṁsukūlapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Paṁsukūlapūjakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap291 0 Therāpadāna Paṇṇadāyakavagga 9 Buddhupaṭṭhāyikattheraapadāna |1| “Veṭambhinīti me nāmaṁ, pitusantaṁ mamaṁ tadā; Mama hatthaṁ gahetvāna, upānayi mahāmuniṁ. 2 Imemaṁ uddisissanti, buddhā lokagganāyakā; Tehaṁ upaṭṭhiṁ sakkaccaṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 3 Ekattiṁse ito kappe, buddhe upaṭṭhahiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, upaṭṭhānassidaṁ phalaṁ. 4 Tevīsamhi ito kappe, caturo āsu khattiyā; Samaṇupaṭṭhākā nāma, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā buddhupaṭṭhāyiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Buddhupaṭṭhāyikattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap277 0 Therāpadāna Suvaṇṇabibbohanavagga 5 Ekañjalikattheraapadāna |1| “Udumbare vasantassa, niyate paṇṇasanthare; Vutthokāso mayā dinno, samaṇassa mahesino. 2 Tissassa dvipadindassa, lokanāthassa tādino; Añjaliṁ paggahetvāna, santhariṁ pupphasantharaṁ. 3 Dvenavute ito kappe, yaṁ kariṁ pupphasantharaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, santharassa idaṁ phalaṁ. 4 Ito cuddasakappamhi, ahosiṁ manujādhipo; Ekaañjaliko nāma, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekañjaliko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Ekañjalikattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap249 0 Therāpadāna Tuvaradāyakavagga 7. Dhātupūjakattheraapadāna |1| “Nibbute lokanāthamhi, siddhatthamhi naruttame; Ekā dhātu mayā laddhā, dvipadindassa tādino. 2 Tāhaṁ dhātuṁ gahetvāna, buddhassādiccabandhuno; Pañcavasse paricariṁ, tiṭṭhantaṁva naruttamaṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ dhātuṁ pūjayiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, dhātupaṭṭhahane phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā dhātupūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Dhātupūjakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap472 0 Therāpadāna Sālakusumiyavagga 10. Nimittabyākaraṇiyattheraapadāna |1| “Ajjhogāhetvā himavaṁ, mante vāce mahaṁ tadā; Catupaññāsasahassāni, sissā mayhaṁ upaṭṭhahuṁ. 2 Adhitā vedagū sabbe, chaḷaṅge pāramiṁ gatā; Sakavijjāhupatthaddhā, himavante vasanti te. 3 Cavitvā tusitā kāyā, devaputto mahāyaso; Uppajji mātukucchismiṁ, sampajāno patissato. 4 Sambuddhe upapajjante, dasasahassi kampatha; Andhā cakkhuṁ alabhiṁsu, uppajjantamhi nāyake. 5 Sabbākāraṁ pakampittha, kevalā vasudhā ayaṁ; 3539 --- tha-ap472 1:5 Nigghosasaddaṁ sutvāna, ubbijjiṁsu mahājanā. 6 Sabbe janā samāgamma, āgacchuṁ mama santikaṁ; ‘Vasudhāyaṁ pakampittha, kiṁ vipāko bhavissati’. 7 Avacāsiṁ tadā tesaṁ, ‘mā bhetha natthi vo bhayaṁ; Vissatthā hotha sabbepi, uppādoyaṁ suvatthiko. 8 Aṭṭhahetūhi samphussa, vasudhāyaṁ pakampati; Tathā nimittā dissanti, obhāso vipulo mahā. 9 Asaṁsayaṁ buddhaseṭṭho, uppajjissati cakkhumā’; Saññāpetvāna janataṁ, pañca sīle kathesahaṁ. 10 Sutvāna pañca sīlāni, buddhuppādañca dullabhaṁ; Ubbegajātā sumanā, tuṭṭhahaṭṭhā ahaṁsu te. 11 Dvenavute ito kappe, yaṁ nimittaṁ viyākariṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, byākaraṇassidaṁ phalaṁ. 12 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 13 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 14 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 15 Itthaṁ sudaṁ āyasmā nimittabyākaraṇiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 16 Nimittabyākaraṇiyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 17 Sālakusumiyavaggo sattacattālīsamo. 18 Tassuddānaṁ 19 Sālakusumiyo thero, pūjā nibbāpakopi ca; Setudo tālavaṇṭī ca, avaṭalabujappado. 20 Pilakkhapaṭibhānī ca, veyyākaraṇiyo dijo; Dvesattati ca gāthāyo, gaṇitāyo vibhāvibhi. tha-ap510 0 Therāpadāna Kaṇikāravagga 8 Amodaphaliyattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Āhutīnaṁ paṭiggahaṁ; Rathiyaṁ paṭipajjantaṁ, Āmodamadadiṁ phalaṁ. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā amodaphaliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Amodaphaliyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap116 0 Therāpadāna Mahāparivāravagga 4. Ekāsaniyattheraapadāna |1| “Varuṇo nāma nāmena, devarājā ahaṁ tadā; Upaṭṭhahesiṁ sambuddhaṁ, sayoggabalavāhano. 2 Nibbute lokanāthamhi, atthadassīnaruttame; Tūriyaṁ sabbamādāya, agamaṁ bodhimuttamaṁ. 3 Vāditena ca naccena, sammatāḷasamāhito; Sammukhā viya sambuddhaṁ, upaṭṭhiṁ bodhimuttamaṁ. 4 Upaṭṭhahitvā taṁ bodhiṁ, dharaṇīruhapādapaṁ; Pallaṅkaṁ ābhujitvāna, tattha kālaṅkato ahaṁ. 5 Sakakammābhiraddhohaṁ, pasanno bodhimuttame; Tena cittappasādena, nimmānaṁ upapajjahaṁ. 6 Saṭṭhitūriyasahassāni, parivārenti maṁ sadā; Manussesu ca devesu, vattamānaṁ bhavābhave. 7 Tividhaggī nibbutā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, sammāsambuddhasāsane. 8 Subāhū nāma nāmena, catuttiṁsāsu khattiyā; Sattaratanasampannā, pañcakappasate ito. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekāsaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Ekāsaniyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap128 0 Therāpadāna Sereyyavagga 6. Kusumāsaniyattheraapadāna |1| “Nagare dhaññavatiyā, ahosiṁ brāhmaṇo tadā; Lakkhaṇe itihāse ca, sanighaṇḍusakeṭubhe. 2 Padako veyyākaraṇo, nimittakovido ahaṁ; Mante ca sisse vācesiṁ, tiṇṇaṁ vedāna pāragū. 3 Pañca uppalahatthāni, piṭṭhiyaṁ ṭhapitāni me; Āhutiṁ yiṭṭhukāmohaṁ, pitumātusamāgame. 4 Tadā vipassī bhagavā, bhikkhusaṅghapurakkhato; Obhāsento disā sabbā, āgacchati narāsabho. 5 Āsanaṁ paññapetvāna, nimantetvā mahāmuniṁ; Santharitvāna taṁ 3540 --- tha-ap128 1:5 pupphaṁ, abhinesiṁ sakaṁ gharaṁ. 6 Yaṁ me atthi sake gehe, āmisaṁ paccupaṭṭhitaṁ; Tāhaṁ buddhassa pādāsiṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 7 Bhuttāviṁ kālamaññāya, pupphahatthamadāsahaṁ; Anumoditvāna sabbaññū, pakkāmi uttarāmukho. 8 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphadānassidaṁ phalaṁ. 9 Anantaraṁ ito kappe, rājāhuṁ varadassano; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 10 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 11 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kusumāsaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 12 Kusumāsaniyattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap315 0 Therāpadāna Ārakkhadāyakavagga 3. Gatasaññakattheraapadāna |1| “Ākāseva padaṁ natthi, ambare anilañjase; Siddhatthaṁ jinamaddakkhiṁ, gacchantaṁ tidivaṅgaṇe. 2 Anileneritaṁ disvā, sammāsambuddhacīvaraṁ; Vitti mamāhu tāvade, disvāna gamanaṁ muniṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhasaññāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā gatasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Gatasaññakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap212 0 Therāpadāna Kaṇikārapupphiyavagga 10 Pāpanivāriyattheraapadāna |1| “Tissassa tu bhagavato, devadevassa tādino; Ekacchattaṁ mayā dinnaṁ, vippasannena cetasā. 2 Nivutaṁ hoti me pāpaṁ, kusalassupasampadā; Ākāse chattaṁ dhārenti, pubbakammassidaṁ phalaṁ. 3 Carimaṁ vattate mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, sammāsambuddhasāsane. 4 Dvenavute ito kappe, yaṁ chattamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, chattadānassidaṁ phalaṁ. 5 Dvesattatimhito kappe, aṭṭhāsiṁsu janādhipā; Mahānidānanāmena, rājāno cakkavattino. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pāpanivāriyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Pāpanivāriyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 9 Kaṇikārapupphiyavaggo ekavīsatimo. 10 Tassuddānaṁ 11 Kaṇikāro minelañca, kiṅkaṇi taraṇena ca; Nigguṇḍipupphī dakado, salalo ca kuraṇḍako; Ādhārako pāpavārī, aṭṭhatālīsa gāthakāti. tha-ap417 0 Therāpadāna Bhaddālivagga 5 Nāgapallavattheraapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, rājuyyāne vasāmahaṁ; Mama assamasāmantā, nisīdi lokanāyako. 2 Nāgapallavamādāya, buddhassa abhiropayiṁ; Pasannacitto sumano, sugataṁ abhivādayiṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pallavamapūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā nāgapallavo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Nāgapallavattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap429 0 Therāpadāna Sakiṁsammajjakavagga 7 Ekadhammassavaniyattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Catusaccaṁ pakāsento, santāresi bahuṁ janaṁ. 2 Ahaṁ tena samayena, jaṭilo uggatāpano; Dhunanto vākacīrāni, gacchāmi ambare tadā. 3 3541 --- tha-ap429 1:3 Buddhaseṭṭhassa upari, gantuṁ na visahāmahaṁ; Pakkhīva selamāsajja, gamanaṁ na labhāmahaṁ. 4 Udake vokkamitvāna, evaṁ gacchāmi ambare; Na me idaṁ bhūtapubbaṁ, iriyāpathavikopanaṁ. 5 Handa metaṁ gavesissaṁ, appevatthaṁ labheyyahaṁ; Orohanto antalikkhā, saddamassosi satthuno. 6 Sarena rajanīyena, savanīyena vaggunā; Aniccataṁ kathentassa, taññeva uggahiṁ tadā; Aniccasaññamuggayha, agamāsiṁ mamassamaṁ. 7 Yāvatāyuṁ vasitvāna, tattha kālaṅkato ahaṁ; Carime vattamānamhi, saddhammassavanaṁ sariṁ. 8 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 9 Tiṁsakappasahassāni, devaloke ramiṁ ahaṁ; Ekapaññāsakkhattuñca, devarajjamakārayiṁ. 10 Ekavīsatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 11 Anubhomi sakaṁ puññaṁ, sukhitohaṁ bhavābhave; Anussarāmi taṁ saññaṁ, saṁsaranto bhavābhave; Na koṭiṁ paṭivijjhāmi, nibbānaṁ accutaṁ padaṁ. 12 Pitugehe nisīditvā, samaṇo bhāvitindriyo; Kathaṁsa paridīpento, aniccatamudāhari. 13 ‘Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino; Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṁ vūpasamo sukho’. 14 Saha gāthaṁ suṇitvāna, pubbasaññamanussariṁ; Ekāsane nisīditvā, arahattamapāpuṇiṁ. 15 Jātiyā sattavassena, arahattamapāpuṇiṁ; Upasampādayī buddho, dhammassavanassidaṁ phalaṁ. 16 Satasahassito kappe, yaṁ dhammamasuṇiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, dhammassavanassidaṁ phalaṁ. 17 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 18 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 19 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 20 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekadhammassavaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 21 Ekadhammassavaniyattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap32 0 Therāpadāna Subhūtivagga 10. Khomadāyakattheraapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, ahosiṁ vāṇijo tadā; Teneva dāraṁ posemi, ropemi bījasampadaṁ. 2 Rathiyaṁ paṭipannassa, vipassissa mahesino; Ekaṁ khomaṁ mayā dinnaṁ, kusalatthāya satthuno. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ khomamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, khomadānassidaṁ phalaṁ. 4 Sattarase ito kappe, eko sindhavasandhano; Sattaratanasampanno, catudīpamhi issaro. 5 Paṭisambhidā catasso, Vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, Kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā khomadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Khomadāyakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 8 Tassuddānaṁ 9 Subhūti upavāno ca, saraṇo sīlagāhako; Annasaṁsāvako dhūpo, pulino uttiyena ca. 10 Añjalī khomadāyī ca, daseva tatiye gaṇe; Pañcāsītisataṁ vuttā, gāthāyo sabbapiṇḍitā. 11 Subhūtivaggo tatiyo. 12 Catutthabhāṇavāraṁ. tha-ap458 0 Therāpadāna Jagatidāyakavagga 6. Vanakoraṇḍiyattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Vanakoraṇḍamādāya, buddhassa abhiropayiṁ. 2 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā vanakoraṇḍiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Vanakoraṇḍiyattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. Vīsatimaṁ bhāṇavāraṁ. tha-ap466 0 Therāpadāna 3542 --- tha-ap466 1:0 Sālakusumiyavagga 4. Setudāyakattheraapadāna |1| “Vipassino bhagavato, caṅkamantassa sammukhā; Pasannacitto sumano, setuṁ kārāpayiṁ ahaṁ. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ setuṁ kārayiṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, setudānassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā setudāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Setudāyakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap263 0 Therāpadāna Padumukkhipavagga 1. Ākāsukkhipiyattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ siddhatthaṁ, Gacchantaṁ antarāpaṇe; Jalajagge duve gayha, Upāgacchiṁ narāsabhaṁ. 2 Ekañca pupphaṁ pādesu, buddhaseṭṭhassa nikkhipiṁ; Ekañca pupphaṁ paggayha, ākāse ukkhipiṁ ahaṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphadānassidaṁ phalaṁ. 4 Ito chattiṁsakappamhi, eko āsiṁ mahīpati; Antalikkhakaro nāma, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ākāsukkhipiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Ākāsukkhipiyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap285 0 Therāpadāna Paṇṇadāyakavagga 3. Paccuggamaniyattheraapadāna |1| “Sīhaṁ yathā vanacaraṁ, nisabhājāniyaṁ yathā; Kakudhaṁ vilasantaṁva, āgacchantaṁ narāsabhaṁ. 2 Siddhatthaṁ lokapajjotaṁ, sabbalokatikicchakaṁ; Akāsiṁ paccuggamanaṁ, vippasannena cetasā. 3 Catunnavutito kappe, paccuggacchiṁ narāsabhaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, paccuggamane idaṁ phalaṁ. 4 Sattatiṁse ito kappe, eko āsiṁ janādhipo; Saparivāroti nāmena, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā paccuggamaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Paccuggamaniyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap480 0 Therāpadāna Naḷamālivagga 8. Vallikāraphaladāyakattheraapadāna |1| “Sumano nāma sambuddho, takkarāyaṁ vasī tadā; Vallikāraphalaṁ gayha, sayambhussa adāsahaṁ. 2 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā vallikāraphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Vallikāraphaladāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap382 0 Therāpadāna Bodhivandanavagga 10. Kāsumāriphaladāyakattheraapadāna |1| “Kaṇikāraṁva jotantaṁ, nisinnaṁ pabbatantare; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ. 2 Pasannacitto sumano, sire katvāna añjaliṁ; Kāsumāriphalaṁ gayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ phalamadadiṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā 3543 --- tha-ap382 1:7 kāsumāriphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Kāsumāriphaladāyakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 9 Bodhivandanavaggo aṭṭhatiṁsatimo. 10 Tassuddānaṁ 11 Bodhi pāṭali uppalī, paṭṭi ca sattapaṇṇiyo; Gandhamuṭṭhi ca citako, tālaṁ sumanadāmako; Kāsumāriphalī ceva, gāthā ekūnasaṭṭhikā. tha-ap181 0 Therāpadāna Kumudavagga 9. Tikicchakattheraapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, vejjo āsiṁ susikkhito; Āturānaṁ sadukkhānaṁ, mahājanasukhāvaho. 2 Byādhitaṁ samaṇaṁ disvā, sīlavantaṁ mahājutiṁ; Pasannacitto sumano, bhesajjamadadiṁ tadā. 3 Arogo āsi teneva, samaṇo saṁvutindriyo; Asoko nāma nāmena, upaṭṭhāko vipassino. 4 Ekanavutito kappe, yaṁ osadhamadāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, bhesajjassa idaṁ phalaṁ. 5 Ito ca aṭṭhame kappe, sabbosadhasanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tikicchako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Tikicchakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap364 0 Therāpadāna Mandāravapupphiyavagga 2. Kakkārupupphiyattheraapadāna |1| “Yāmā devā idhāgantvā, gotamaṁ sirivacchasaṁ; Kakkārumālaṁ paggayha, buddhassa abhiropayiṁ. 2 Dvenavute ito kappe, yaṁ buddhamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kakkārupupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Kakkārupupphiyattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap159 0 Therāpadāna Bandhujīvakavagga 7. Tiṇasūlakattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, bhūtagaṇo nāma pabbato; Vasateko jino tattha, sayambhū lokanissaṭo. 2 Tiṇasūlaṁ gahetvāna, buddhassa abhiropayiṁ; Ekūnasatasahassaṁ, kappaṁ na vinipātiko. 3 Ito ekādase kappe, ekosiṁ dharaṇīruho; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tiṇasūlako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Tiṇasūlakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap167 0 Therāpadāna Supāricariyavagga 5 Kaṇikārachattiyattheraapadāna |1| “Vessabhū nāma sambuddho, lokajeṭṭho narāsabho; Divāvihārāya muni, ogāhayi mahāvanaṁ. 2 Kaṇikāraṁ ocinitvā, chattaṁ katvānahaṁ tadā; Pupphacchadanaṁ katvāna, buddhassa abhiropayiṁ. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Ito vīsatikappamhi, soṇṇābhā aṭṭha khattiyā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kaṇikārachattiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Kaṇikārachattiyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap561 0 Therāpadāna Yasavagga 9. 3544 --- tha-ap561 1:0 Sivakattheraapadāna |1| “Esanāya carantassa, vipassissa mahesino; Rittakaṁ pattaṁ disvāna, kummāsaṁ pūrayiṁ ahaṁ. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ bhikkhamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, kummāsassa idaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sivakatthero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sivakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap43 0 Therāpadāna Upālivagga 1 Bhāgineyyupālittheraapadāna |1| “Khīṇāsavasahassehi, parivuto lokanāyako; Vivekamanuyutto so, gacchate paṭisallituṁ. 2 Ajinena nivatthohaṁ, tidaṇḍaparidhārako; Bhikkhusaṅghaparibyūḷhaṁ, addasaṁ lokanāyakaṁ. 3 Ekaṁsaṁ ajinaṁ katvā, sire katvāna añjaliṁ; Sambuddhaṁ abhivādetvā, santhaviṁ lokanāyakaṁ. 4 Yathāṇḍajā ca saṁsedā, opapātī jalābujā; Kākādipakkhino sabbe, antalikkhacarā sadā. 5 ‘Ye keci pāṇabhūtatthi, saññino vā asaññino; Sabbe te tava ñāṇamhi, anto honti samogadhā. 6 Gandhā ca pabbateyyā ye, himavantanaguttame; Sabbe te tava sīlamhi, kalāyapi na yujjare. 7 Mohandhakārapakkhando, ayaṁ loko sadevako; Tava ñāṇamhi jotante, andhakārā vidhaṁsitā. 8 Yathā atthaṅgate sūriye, honti sattā tamogatā; Evaṁ buddhe anuppanne, hoti loko tamogato. 9 Yathodayanto ādicco, vinodeti tamaṁ sadā; Tatheva tvaṁ buddhaseṭṭha, viddhaṁsesi tamaṁ sadā. 10 Padhānapahitattosi, buddho loke sadevake; Tava kammābhiraddhena, tosesi janataṁ bahuṁ’. 11 Taṁ sabbaṁ anumoditvā, padumuttaro mahāmuni; Nabhaṁ abbhuggamī dhīro, haṁsarājāva ambare. 12 Abbhuggantvāna sambuddho, mahesi padumuttaro; Antalikkhe ṭhito satthā, imā gāthā abhāsatha. 13 Yenidaṁ thavitaṁ ñāṇaṁ, opammehi samāyutaṁ; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 14 ‘Aṭṭhārasañca khattuṁ so, devarājā bhavissati; Pathabyā rajjaṁ tisataṁ, vasudhaṁ āvasissati. 15 Pañcavīsatikkhattuñca, cakkavattī bhavissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 16 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 17 Tusitā hi cavitvāna, sukkamūlena codito; Hīnova jātiyā santo, upāli nāma hessati. 18 So pacchā pabbajitvāna, virājetvāna pāpakaṁ; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. 19 Tuṭṭho ca gotamo buddho, sakyaputto mahāyaso; Vinayādhigataṁ tassa, etadagge ṭhapessati’. 20 Saddhāyāhaṁ pabbajito, katakicco anāsavo; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 21 Bhagavā cānukampī maṁ, vinayehaṁ visārado; Sakakammābhiraddho ca, viharāmi anāsavo. 22 Saṁvuto pātimokkhamhi, indriyesu ca pañcasu; Dhāremi vinayaṁ sabbaṁ, kevalaṁ ratanākaraṁ. 23 Mamañca guṇamaññāya, satthā loke anuttaro; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapesi maṁ. 24 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 25 Itthaṁ sudaṁ āyasmā upāli thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 26 Bhāgineyyupālittherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap26 0 Therāpadāna Subhūtivagga 4. Pañcasīlasamādāniyattheraapadāna |1| “Nagare candavatiyā, bhatako āsahaṁ tadā; Parakammāyane yutto, pabbajjaṁ na labhāmahaṁ. 2 Mahandhakārapihitā, tividhaggīhi ḍayhare; Kena nu kho upāyena, visaṁyutto bhave ahaṁ. 3 Deyyadhammo ca me natthi, varāko bhatako ahaṁ; Yannūnāhaṁ pañcasīlaṁ, rakkheyyaṁ paripūrayaṁ. 4 Anomadassissa munino, nisabho nāma sāvako; Tamahaṁ upasaṅkamma, pañcasikkhāpadaggahiṁ. 5 Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā pañcasīlāni, paripuṇṇāni gopayiṁ. 6 Maccukāle ca sampatte, devā 3545 --- tha-ap26 1:6 assāsayanti maṁ; ‘Ratho sahassayutto te, mārisāyaṁ upaṭṭhito’. 7 Vattante carime citte, mama sīlaṁ anussariṁ; Tena kammena sukatena, tāvatiṁsaṁ agacchahaṁ. 8 Tiṁsakkhattuñca devindo, devarajjamakārayiṁ; Dibbasukhaṁ anubhaviṁ, accharāhi purakkhato. 9 Pañcasattatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 10 Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito; Pure vesāliyaṁ jāto, mahāsāle suaḍḍhake. 11 Vassūpanāyike kāle, dippante jinasāsane; Mātā ca me pitā ceva, pañcasikkhāpadaggahuṁ. 12 Saha sutvānahaṁ sīlaṁ, mama sīlaṁ anussariṁ; Ekāsane nisīditvā, arahattamapāpuṇiṁ. 13 Jātiyā pañcavassena, arahattamapāpuṇiṁ; Upasampādayi buddho, guṇamaññāya cakkhumā. 14 Paripuṇṇāni gopetvā, pañcasikkhāpadānahaṁ; Aparimeyye ito kappe, vinipātaṁ na gacchahaṁ. 15 Svāhaṁ yasamanubhaviṁ, tesaṁ sīlāna vāhasā; Kappakoṭimpi kittento, kittaye ekadesakaṁ. 16 Pañca sīlāni gopetvā, tayo hetū labhāmahaṁ; Dīghāyuko mahābhogo, tikkhapañño bhavāmahaṁ. 17 Saṅkittento ca sabbesaṁ, adhimattañca porisaṁ; Bhavābhave saṁsaritvā, ete ṭhāne labhāmahaṁ. 18 Aparimeyyasīlesu, vattantā jinasāvakā; Bhavesu yadi rajjeyyuṁ, vipāko kīdiso bhave. 19 Suciṇṇaṁ me pañcasīlaṁ, bhatakena tapassinā; Tena sīlenahaṁ ajja, mocayiṁ sabbabandhanā. 20 Aparimeyye ito kappe, pañca sīlāni gopayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pañcasīlānidaṁ phalaṁ. 21 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 22 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pañcasīlasamādāniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 23 Pañcasīlasamādāniyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap18 0 Therāpadāna Sīhāsaniyavagga 6. Rāhulattheraapadāna |1| “Padumuttarassa bhagavato, Lokajeṭṭhassa tādino; Sattabhūmamhi pāsāde, Ādāsaṁ santhariṁ ahaṁ. 2 Khīṇāsavasahassehi, parikiṇṇo mahāmuni; Upāgami gandhakuṭiṁ, dvipadindo narāsabho. 3 Virocento gandhakuṭiṁ, devadevo narāsabho; Bhikkhusaṅghe ṭhito satthā, imā gāthā abhāsatha. 4 ‘Yenāyaṁ jotitā seyyā, ādāsova susanthato; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 5 Soṇṇamayā rūpimayā, atho veḷuriyāmayā; Nibbattissanti pāsādā, ye keci manaso piyā. 6 Catusaṭṭhikkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissati; Sahassakkhattuṁ cakkavattī, bhavissati anantarā. 7 Ekavīsatikappamhi, vimalo nāma khattiyo; Cāturanto vijitāvī, cakkavattī bhavissati. 8 Nagaraṁ reṇuvatī nāma, iṭṭhakāhi sumāpitaṁ; Āyāmato tīṇi sataṁ, caturassasamāyutaṁ. 9 Sudassano nāma pāsādo, vissakammena māpito; Kūṭāgāravarūpeto, sattaratanabhūsito. 10 Dasasaddāvivittaṁ taṁ, vijjādharasamākulaṁ; Sudassanaṁva nagaraṁ, devatānaṁ bhavissati. 11 Pabhā niggacchate tassa, uggacchanteva sūriye; Virocessati taṁ niccaṁ, samantā aṭṭhayojanaṁ. 12 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 13 Tusitā so cavitvāna, sukkamūlena codito; Gotamassa bhagavato, atrajo so bhavissati. 14 Sacevaseyya agāraṁ, cakkavattī bhaveyya so; Aṭṭhānametaṁ yaṁ tādī, agāre ratimajjhagā. 15 Nikkhamitvā agāramhā, pabbajissati subbato; Rāhulo nāma nāmena, arahā so bhavissati’. 16 Kikīva aṇḍaṁ rakkheyya, cāmarī viya vāladhiṁ; Nipako sīlasampanno, evaṁ rakkhiṁ mahāmuni. 17 Tassāhaṁ dhammamaññāya, vihāsiṁ sāsane rato; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 18 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 19 Itthaṁ sudaṁ āyasmā rāhulo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 20 Rāhulattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap403 0 Therāpadāna Metteyyavagga 1. 3546 --- tha-ap403 1:0 Tissametteyyattheraapadāna |1| “Pabbhārakūṭaṁ nissāya, sobhito nāma tāpaso; Pavattaphalaṁ bhuñjitvā, vasati pabbatantare. 2 Aggiṁ dāruṁ āharitvā, ujjālesiṁ ahaṁ tadā; Uttamatthaṁ gavesanto, brahmalokūpapattiyā. 3 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Mamuddharitukāmo so, āgacchi mama santike. 4 ‘Kiṁ karosi mahāpuñña, dehi me aggidārukaṁ; Ahamaggiṁ paricare, tato me suddhi hohiti’. 5 ‘Subhaddako tvaṁ manuje, devate tvaṁ pajānasi; Tuvaṁ aggiṁ paricara, handa te aggidārukaṁ’. 6 Tato kaṭṭhaṁ gahetvāna, aggiṁ ujjālayī jino; Na tattha kaṭṭhaṁ pajjhāyi, pāṭiheraṁ mahesino. 7 ‘Na te aggi pajjalati, āhutī te na vijjati; Niratthakaṁ vataṁ tuyhaṁ, aggiṁ paricarassu me’. 8 ‘Kīdiso so mahāvīra, aggi tava pavuccati; Mayhampi kathayassetaṁ, ubho paricarāmase’. 9 ‘Hetudhammanirodhāya, kilesasamaṇāya ca; Issāmacchariyaṁ hitvā, tayo ete mamāhutī’. 10 ‘Kīdiso tvaṁ mahāvīra, kathaṁ gottosi mārisa; Ācārapaṭipatti te, bāḷhaṁ kho mama ruccati’. 11 ‘Khattiyamhi kule jāto, abhiññāpāramiṁ gato; Sabbāsavaparikkhīṇo, natthi dāni punabbhavo’. 12 ‘Yadi buddhosi sabbaññū, pabhaṅkara tamonuda; Namassissāmi taṁ deva, dukkhassantakaro tuvaṁ’. 13 Pattharitvājinacammaṁ, nisīdanamadāsahaṁ; Nisīda nātha sabbaññu, upaṭṭhissāmahaṁ tuvaṁ. 14 Nisīdi bhagavā tattha, ajinamhi suvitthate; Nimantayitvā sambuddhaṁ, pabbataṁ agamāsahaṁ. 15 Khāribhārañca pūretvā, tindukaphalamāhariṁ; Madhunā yojayitvāna, phalaṁ buddhassadāsahaṁ. 16 Mama nijjhāyamānassa, paribhuñji tadā jino; Tattha cittaṁ pasādesiṁ, pekkhanto lokanāyakaṁ. 17 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Mamassame nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 18 ‘Yo maṁ phalena tappesi, pasanno sehi pāṇibhi; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 19 Pañcavīsatikkhattuṁ so, devarajjaṁ karissati; Sahassakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissati. 20 Tassa saṅkappamaññāya, pubbakammasamaṅgino; Annaṁ pānañca vatthañca, sayanañca mahārahaṁ. 21 Puññakammena saṁyuttā, nibbattissanti tāvade; Sadā pamudito cāyaṁ, bhavissati anāmayo. 22 Upapajjati yaṁ yoniṁ, devattaṁ atha mānusaṁ; Sabbattha sukhito hutvā, manussattaṁ gamissati. 23 Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedāna pāragū; Sambuddhaṁ upagantvāna, arahā so bhavissati’. 24 Yato sarāmi attānaṁ, yato pattosmi viññutaṁ; Bhoge me ūnatā natthi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 25 Varadhammamanuppatto, rāgadose samūhaniṁ; Sabbāsavaparikkhīṇo, natthi dāni punabbhavo. 26 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 27 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 28 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 29 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tissametteyyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 30 Tissametteyyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap238 0 Therāpadāna Udakāsanavagga 6 Vaṇṇakārattheraapadāna |1| “Nagare aruṇavatiyā, vaṇṇakāro ahaṁ tadā; Cetiye dussabhaṇḍāni, nānāvaṇṇaṁ rajesahaṁ. 2 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ vaṇṇaṁ rajayiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, vaṇṇadānassidaṁ phalaṁ. 3 Ito tevīsatikappe, vaṇṇasamasanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā vaṇṇakāro thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Vaṇṇakārattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap206 0 Therāpadāna Kaṇikārapupphiyavagga 4. Taraṇiyattheraapadāna |1| “Atthadassī tu bhagavā, dvipadindo narāsabho; 3547 --- tha-ap206 1:1 Purakkhato sāvakehi, gaṅgātīramupāgami. 2 Samatitti kākapeyyā, gaṅgā āsi duruttarā; Uttārayiṁ bhikkhusaṅghaṁ, buddhañca dvipaduttamaṁ. 3 Aṭṭhārase kappasate, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, taraṇāya idaṁ phalaṁ. 4 Teraseto kappasate, pañca sabbobhavā ahuṁ; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 5 Pacchime ca bhave asmiṁ, jātohaṁ brāhmaṇe kule; Saddhiṁ tīhi sahāyehi, pabbajiṁ satthu sāsane. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā taraṇiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Taraṇiyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap7 0 Therāpadāna Buddhavagga 7 Puṇṇamantāṇiputtattheraapadāna |1| “Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedāna pāragū; Purakkhatomhi sissehi, upagacchiṁ naruttamaṁ. 2 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Mama kammaṁ pakittesi, saṅkhittena mahāmuni. 3 Tāhaṁ dhammaṁ suṇitvāna, Abhivādetvāna satthuno; Añjaliṁ paggahetvāna, Pakkamiṁ dakkhiṇāmukho. 4 Saṅkhittena suṇitvāna, vitthārena abhāsayiṁ; Sabbe sissā attamanā, sutvāna mama bhāsato; Sakaṁ diṭṭhiṁ vinodetvā, buddhe cittaṁ pasādayuṁ. 5 Saṅkhittenapi desemi, vitthārena tathevahaṁ; Abhidhammanayaññūhaṁ, kathāvatthuvisuddhiyā; Sabbesaṁ viññāpetvāna, viharāmi anāsavo. 6 Ito pañcasate kappe, caturo suppakāsakā; Sattaratanasampannā, catudīpamhi issarā. 7 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā puṇṇo mantāṇiputto thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Puṇṇamantāṇiputtattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap102 0 Therāpadāna Sudhāvagga 10. Buddhupaṭṭhākattheraapadāna |1| “Vipassissa bhagavato, ahosiṁ saṅkhadhammako; Niccupaṭṭhānayuttomhi, sugatassa mahesino. 2 Upaṭṭhānaphalaṁ passa, lokanāthassa tādino; Saṭṭhitūriyasahassāni, parivārenti maṁ sadā. 3 Ekanavutito kappe, upaṭṭhahiṁ mahāisiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, upaṭṭhānassidaṁ phalaṁ. 4 Catuvīse ito kappe, mahānigghosanāmakā; Soḷasāsiṁsu rājāno, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā buddhupaṭṭhāko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Buddhupaṭṭhākattherassāpadānaṁ dasamaṁ. Sudhāvaggo dasamo. 8 Tassuddānaṁ 9 Sudhā sucinti ceḷañca, sūcī ca gandhamāliyo; Tipupphiyo madhusenā, veyyāvacco cupaṭṭhako; Samasaṭṭhi ca gāthāyo, asmiṁ vagge pakittitā. 10 Atha vagguddānaṁ 11 Buddhavaggo hi paṭhamo, sīhāsani subhūti ca; Kuṇḍadhāno upāli ca, bījanisakacinti ca. 12 Nāgasamālo timiro, sudhāvaggena te dasa; Catuddasasatā gāthā, pañcapaññāsameva ca. 13 Buddhavaggadasakaṁ. 14 Paṭhamasatakaṁ samattaṁ. tha-ap301 0 Therāpadāna Citakapūjakavagga 9. Ambapiṇḍiyattheraapadāna |1| “Romaso nāma nāmena, dānavo iti vissuto; Ambapiṇḍī mayā dinnā, vipassissa mahesino. 2 Ekanavutito kappe, yamambamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ambadānassidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ambapiṇḍiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Ambapiṇḍiyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap504 0 Therāpadāna Kaṇikāravagga 2. 3548 --- tha-ap504 1:0 Ekapattadāyakattheraapadāna |1| “Nagare haṁsavatiyā, kumbhakāro ahosahaṁ; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, oghatiṇṇamanāsavaṁ. 2 Sukataṁ mattikāpattaṁ, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ; Pattaṁ datvā bhagavato, ujubhūtassa tādino. 3 Bhave nibbattamānohaṁ, soṇṇathāle labhāmahaṁ; Rūpimaye ca sovaṇṇe, taṭṭike ca maṇīmaye. 4 Pātiyo paribhuñjāmi, puññakammassidaṁ phalaṁ; Yasānañca dhanānañca, aggabhūto ca homahaṁ. 5 Yathāpi bhaddake khette, bījaṁ appampi ropitaṁ; Sammādhāraṁ pavecchante, phalaṁ toseti kassakaṁ. 6 Tathevidaṁ pattadānaṁ, buddhakhettamhi ropitaṁ; Pītidhāre pavassante, phalaṁ maṁ tosayissati. 7 Yāvatā khettā vijjanti, saṅghāpi ca gaṇāpi ca; Buddhakhettasamo natthi, sukhado sabbapāṇinaṁ. 8 Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Ekapattaṁ daditvāna, pattomhi acalaṁ padaṁ. 9 Ekanavutito kappe, yaṁ pattamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pattadānassidaṁ phalaṁ. 10 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 11 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 12 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 13 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekapattadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 14 Ekapattadāyakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap320 0 Therāpadāna Ārakkhadāyakavagga 8. Tiraṁsiyattheraapadāna |1| “Kesariṁ abhijātaṁva, aggikkhandhaṁva pabbate; Obhāsentaṁ disā sabbā, siddhatthaṁ pabbatantare. 2 Sūriyassa ca ālokaṁ, candālokaṁ tatheva ca; Buddhālokañca disvāna, vitti me udapajjatha. 3 Tayo āloke disvāna, sambuddhaṁ sāvakuttamaṁ; Ekaṁsaṁ ajinaṁ katvā, santhaviṁ lokanāyakaṁ. 4 Tayo hi ālokakarā, loke lokatamonudā; Cando ca sūriyo cāpi, buddho ca lokanāyako. 5 Opammaṁ upadassetvā, kittito me mahāmuni; Buddhassa vaṇṇaṁ kittetvā, kappaṁ saggamhi modahaṁ. 6 Catunnavutito kappe, yaṁ buddhamabhikittayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, kittanāya idaṁ phalaṁ. 7 Ekasaṭṭhimhito kappe, eko ñāṇadharo ahu; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tiraṁsiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Tiraṁsiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap123 0 Therāpadāna Sereyyavagga 1. Sereyyakattheraapadāna |1| “Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedāna pāragū; Abbhokāse ṭhito santo, addasaṁ lokanāyakaṁ. 2 Sīhaṁ yathā vanacaraṁ, byaggharājaṁva nittasaṁ; Tidhāpabhinnamātaṅgaṁ, kuñjaraṁva mahesinaṁ. 3 Sereyyakaṁ gahetvāna, ākāse ukkhipiṁ ahaṁ; Buddhassa ānubhāvena, parivārenti sabbaso. 4 Adhiṭṭhahi mahāvīro, sabbaññū lokanāyako; Samantā pupphacchadanā, okiriṁsu narāsabhaṁ. 5 Tato sā pupphakañcukā, antovaṇṭā bahimukhā; Sattāhaṁ chadanaṁ katvā, tato antaradhāyatha. 6 Tañca acchariyaṁ disvā, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Buddhe cittaṁ pasādesiṁ, sugate lokanāyake. 7 Tena cittappasādena, sukkamūlena codito; Kappānaṁ satasahassaṁ, duggatiṁ nupapajjahaṁ. 8 Pannarasasahassamhi, kappānaṁ pañcavīsati; Vītamalā samānā ca, cakkavattī mahabbalā. 9 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sereyyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Sereyyakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap525 0 Therāpadāna Tiṇadāyakavagga 3. 3549 --- tha-ap525 1:0 Saraṇagamaniyattheraapadāna |1| “Āruhimha tadā nāvaṁ, bhikkhu cājīviko cahaṁ; Nāvāya bhijjamānāya, bhikkhu me saraṇaṁ adā. 2 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ so me saraṇaṁ adā; Duggatiṁ nābhijānāmi, saraṇagamane phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā saraṇagamaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Saraṇagamaniyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap422 0 Therāpadāna Bhaddālivagga 10. Mañcadāyakattheraapadāna |1| “Parinibbute kāruṇike, siddhatthe lokanāyake; Vitthārike pāvacane, devamānusasakkate. 2 Caṇḍālo āsahaṁ tattha, āsandipīṭhakārako; Tena kammena jīvāmi, tena posemi dārake. 3 Āsandiṁ sukataṁ katvā, pasanno sehi pāṇibhi; Sayamevupagantvāna, bhikkhusaṅghassadāsahaṁ. 4 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 5 Devalokagato santo, modāmi tidase gaṇe; Sayanāni mahagghāni, nibbattanti yadicchakaṁ. 6 Paññāsakkhattuṁ devindo, devarajjamakārayiṁ; Asītikkhattuṁ rājā ca, cakkavattī ahosahaṁ. 7 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Sukhito yasavā homi, mañcadānassidaṁ phalaṁ. 8 Devalokā cavitvāna, emi ce mānusaṁ bhavaṁ; Mahārahā susayanā, sayameva bhavanti me. 9 Ayaṁ pacchimako mayhaṁ, carimo vattate bhavo; Ajjāpi sayane kāle, sayanaṁ upatiṭṭhati. 10 Catunnavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, mañcadānassidaṁ phalaṁ. 11 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 12 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 13 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 14 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mañcadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 15 Mañcadāyakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 16 Bhaddālivaggo bācattālīsamo. 17 Tassuddānaṁ 18 Bhaddālī ekachatto ca, tiṇasūlo ca maṁsado; Nāgapallaviko dīpī, ucchaṅgi yāgudāyako. 19 Patthodanī mañcadado, gāthāyo gaṇitā ciha; Dvesatāni ca gāthānaṁ, gāthā cekā taduttari. tha-ap227 0 Therāpadāna Ālambaṇadāyakavagga 5. Abyādhikattheraapadāna |1| “Vipassissa bhagavato, aggisālaṁ adāsahaṁ; Byādhikānañca āvāsaṁ, uṇhodakapaṭiggahaṁ. 2 Tena kammenayaṁ mayhaṁ, attabhāvo sunimmito; Byādhāhaṁ nābhijānāmi, puññakammassidaṁ phalaṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ sālamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, aggisālāyidaṁ phalaṁ. 4 Ito ca sattame kappe, ekosiṁ aparājito; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā abyādhiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Abyādhikattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap219 0 Therāpadāna Hatthivagga 7. Tālavaṇṭadāyakattheraapadāna |1| “Tālavaṇṭaṁ mayā dinnaṁ, tissassādiccabandhuno; Gimhanibbāpanatthāya, pariḷāhopasantiyā. 2 Sannibbāpemi rāgaggiṁ, dosaggiñca taduttariṁ; Nibbāpemi ca mohaggiṁ, tālavaṇṭassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, sammāsambuddhasāsane. 4 Dvenavute ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, tālavaṇṭassidaṁ phalaṁ. 5 Tesaṭṭhimhi ito kappe, mahānāmasanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī 3550 --- tha-ap219 1:5 mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tālavaṇṭadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Tālavaṇṭadāyakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap39 0 Therāpadāna Kuṇḍadhānavagga 7. Lasuṇadāyakattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, tāpaso āsahaṁ tadā; Lasuṇaṁ upajīvāmi, lasuṇaṁ mayhabhojanaṁ. 2 Khāriyo pūrayitvāna, saṅghārāmamagacchahaṁ; Haṭṭho haṭṭhena cittena, saṅghassa lasuṇaṁ adaṁ. 3 Vipassissa naraggassa, sāsane niratassahaṁ; Saṅghassa lasuṇaṁ datvā, kappaṁ saggamhi modahaṁ. 4 Ekanavutito kappe, lasuṇaṁ yamadaṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, lasuṇassa idaṁ phalaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā lasuṇadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Lasuṇadāyakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap62 0 Therāpadāna Bījanivagga 10. Asanabodhiyattheraapadāna |1| “Jātiyā sattavassohaṁ, addasaṁ lokanāyakaṁ; Pasannacitto sumano, upagacchiṁ naruttamaṁ. 2 Tissassāhaṁ bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Haṭṭho haṭṭhena cittena, ropayiṁ bodhimuttamaṁ. 3 Asano nāmadheyyena, dharaṇīruhapādapo; Pañcavasse paricariṁ, asanaṁ bodhimuttamaṁ. 4 Pupphitaṁ pādapaṁ disvā, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Sakaṁ kammaṁ pakittento, buddhaseṭṭhaṁ upāgamiṁ. 5 Tisso tadā so sambuddho, sayambhū aggapuggalo; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 6 ‘Yenāyaṁ ropitā bodhi, buddhapūjā ca sakkatā; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 7 Tiṁsakappāni devesu, devarajjaṁ karissati; Catusaṭṭhi cakkhattuṁ so, cakkavattī bhavissati. 8 Tusitā hi cavitvāna, sukkamūlena codito; Dve sampattī anubhotvā, manussatte ramissati. 9 Padhānapahitatto so, upasanto nirūpadhi; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo’. 10 Vivekamanuyuttohaṁ, upasanto nirūpadhi; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 11 Dvenavute ito kappe, bodhiṁ ropesahaṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, bodhiropassidaṁ phalaṁ. 12 Catusattatito kappe, daṇḍasenoti vissuto; Sattaratanasampanno, cakkavattī tadā ahuṁ. 13 Tesattatimhito kappe, sattāhesuṁ mahīpatī; Samantanemināmena, rājāno cakkavattino. 14 Paṇṇavīsatito kappe, puṇṇako nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 15 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 16 Itthaṁ sudaṁ āyasmā asanabodhiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 17 Asanabodhiyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 18 Bījanivaggo chaṭṭho. 19 Tassuddānaṁ 20 Bījanī sataraṁsī ca, sayanodakivāhiyo; Parivāro padīpañca, dhajo padumapūjako; Bodhi ca dasamo vutto, gāthā dvenavuti tathā. tha-ap84 0 Therāpadāna Timiravagga 2. Gatasaññakattheraapadāna |1| “Jātiyā sattavassohaṁ, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Avandiṁ satthuno pāde, vippasannena cetasā. 2 Sattanaṅgalakīpupphe, ākāse ukkhipiṁ ahaṁ; Tissaṁ buddhaṁ samuddissa, anantaguṇasāgaraṁ. 3 Sugatānugataṁ maggaṁ, pūjetvā haṭṭhamānaso; Añjaliñca tadākāsiṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 4 Dvenavute ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Ito aṭṭhamake kappe, tayo aggisikhā ahu; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā gatasaññako 3551 --- tha-ap84 1:7 thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Gatasaññakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap146 0 Therāpadāna Chattavagga 4. Saparivāriyattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, lokajeṭṭho narāsabho; Jalitvā aggikkhandhova, sambuddho parinibbuto. 2 Nibbute ca mahāvīre, thūpo vitthāriko ahu; Dūratova upaṭṭhenti, dhātugehavaruttame. 3 Pasannacitto sumano, akaṁ candanavedikaṁ; Dissati thūpakhandho ca, thūpānucchaviko tadā. 4 Bhave nibbattamānamhi, devatte atha mānuse; Omattaṁ me na passāmi, pubbakammassidaṁ phalaṁ. 5 Pañcadasakappasate, ito aṭṭha janā ahuṁ; Sabbe samattanāmā te, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā saparivāriyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Saparivāriyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap178 0 Therāpadāna Kumudavagga 6. Maggadattikattheraapadāna |1| “Anomadassī bhagavā, dvipadindo narāsabho; Diṭṭhadhammasukhatthāya, abbhokāsamhi caṅkami. 2 Uddhate pāde pupphāni, sobhaṁ muddhani tiṭṭhare; Pasannacitto sumano, vanditvā pupphamokiriṁ. 3 Vīsakappasahassamhi, ito pañca janā ahuṁ; Pupphacchadaniyā nāma, cakkavattī mahabbalā. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā maggadattiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Maggadattikattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap345 0 Therāpadāna Ekapadumiyavagga 3. Dhajadāyakattheraapadāna |1| “Tisso nāma ahu satthā, lokajeṭṭho narāsabho; Tayopadhikkhaye disvā, dhajaṁ āropitaṁ mayā. 2 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 3 Satānaṁ tīṇikkhattuñca, devarajjaṁ akārayiṁ; Satānaṁ pañcakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ. 4 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Anubhomi sakaṁ kammaṁ, pubbe sukatamattano. 5 Dvenavute ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, dhajadānassidaṁ phalaṁ. 6 Icchamāno cahaṁ ajja, sakānanaṁ sapabbataṁ; Khomadussena chādeyyaṁ, tadā mayhaṁ kate phalaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā dhajadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Dhajadāyakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap540 0 Therāpadāna Kaccāyanavagga 8 Uruveḷakassapattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbalokavidū muni; Ito satasahassamhi, kappe uppajji cakkhumā. 2 Ovādako viññāpako, tārako sabbapāṇinaṁ; Desanākusalo buddho, tāresi janataṁ bahuṁ. 3 Anukampako kāruṇiko, hitesī sabbapāṇinaṁ; Sampatte titthiye sabbe, pañcasīle patiṭṭhapi. 4 Evaṁ nirākulaṁ āsi, suññataṁ titthiyehi ca; Vicittaṁ arahantehi, vasībhūtehi tādibhi. 5 Ratanānaṭṭhapaññāsaṁ, uggato so mahāmuni; Kañcanagghiyasaṅkāso, bāttiṁsavaralakkhaṇo. 6 Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 7 Tadāhaṁ haṁsavatiyā, brāhmaṇo sādhusammato; Upecca lokapajjotaṁ, assosiṁ dhammadesanaṁ. 8 Tadā mahāparisatiṁ, mahāparisasāvakaṁ; Ṭhapentaṁ etadaggamhi, sutvāna mudito ahaṁ. 3552 --- tha-ap540 1:8 9 Mahatā parivārena, nimantetvā mahājinaṁ; Brāhmaṇānaṁ sahassena, sahadānamadāsahaṁ. 10 Mahādānaṁ daditvāna, abhivādiya nāyakaṁ; Ekamantaṁ ṭhito haṭṭho, idaṁ vacanamabraviṁ. 11 ‘Tayi saddhāya me vīra, adhikāraguṇena ca; Parisā mahatī hotu, nibbattassa tahiṁ tahiṁ’. 12 Tadā avoca parisaṁ, gajagajjitasussaro; Karavīkaruto satthā, ‘etaṁ passatha brāhmaṇaṁ. 13 Hemavaṇṇaṁ mahābāhuṁ, kamalānanalocanaṁ; Udaggatanujaṁ haṭṭhaṁ, saddhavantaṁ guṇe mama. 14 Esa patthayate ṭhānaṁ, sīhaghosassa bhikkhuno; Anāgatamhi addhāne, lacchase taṁ manorathaṁ. 15 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 16 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Kassapo nāma gottena, hessati satthu sāvako’. 17 Ito dvenavute kappe, ahu satthā anuttaro; Anūpamo asadiso, phusso lokagganāyako. 18 So ca sabbaṁ tamaṁ hantvā, vijaṭetvā mahājaṭaṁ; Vassate amataṁ vuṭṭhiṁ, tappayanto sadevakaṁ. 19 Tadā hi bārāṇasiyaṁ, rājā paccā ahumhase; Bhātaromha tayo sabbe, saṁvisaṭṭhāva rājino. 20 Vīraṅgarūpā balino, saṅgāme aparājitā; Tadā kupitapaccanto, amhe āha mahīpati. 21 ‘Etha gantvāna paccantaṁ, sodhetvā aṭṭavībalaṁ; Khemaṁ vijiritaṁ katvā, puna dethāti bhāsatha’. 22 Tato mayaṁ avocumha, yadi deyyāsi nāyakaṁ; Upaṭṭhānāya amhākaṁ, sādhayissāma vo tato. 23 Tato mayaṁ laddhavarā, bhūmipālena pesitā; Nikkhittasatthaṁ paccantaṁ, katvā punarupacca taṁ. 24 Yācitvā satthupaṭṭhānaṁ, rājānaṁ lokanāyakaṁ; Munivīraṁ labhitvāna, yāvajīvaṁ yajimha taṁ. 25 Mahagghāni ca vatthāni, paṇītāni rasāni ca; Senāsanāni rammāni, bhesajjāni hitāni ca. 26 Datvā sasaṅghamunino, dhammenuppāditāni no; Sīlavanto kāruṇikā, bhāvanāyuttamānasā. 27 Saddhā paricaritvāna, mettacittena nāyakaṁ; Nibbute tamhi lokagge, pūjaṁ katvā yathābalaṁ. 28 Tato cutā santusitaṁ, gatā tattha mahāsukhaṁ; Anubhūtā mayaṁ sabbe, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 29 Māyākāro yathā raṅge, dassesi vikatiṁ bahuṁ; Tathā bhave bhamantohaṁ, videhādhipatī ahuṁ. 30 Guṇāceḷassa vākyena, micchādiṭṭhigatāsayo; Narakaṁ maggamārūḷho, rucāya mama dhītuyā. 31 Ovādaṁ nādiyitvāna, brahmunā nāradenahaṁ; Bahudhā saṁsito santo, diṭṭhiṁ hitvāna pāpikaṁ. 32 Pūrayitvā visesena, dasa kammapathānihaṁ; Hitvāna dehamagamiṁ, saggaṁ sabhavanaṁ yathā. 33 Pacchime bhave sampatte, brahmabandhu ahosahaṁ; Bārāṇasiyaṁ phītāyaṁ, jāto vippamahākule. 34 Maccubyādhijarā bhīto, ogāhetvā mahāvanaṁ; Nibbānaṁ padamesanto, jaṭilesu paribbajiṁ. 35 Tadā dve bhātaro mayhaṁ, pabbajiṁsu mayā saha; Uruvelāyaṁ māpetvā, assamaṁ nivasiṁ ahaṁ. 36 Kassapo nāma gottena, uruveḷanivāsiko; Tato me āsi paññatti, uruveḷakassapo iti. 37 Nadīsakāse bhātā me, nadīkassapasavhayo; Āsī sakāsanāmena, gayāyaṁ gayākassapo. 38 Dve satāni kaniṭṭhassa, tīṇi majjhassa bhātuno; Mama pañca satānūnā, sissā sabbe mamānugā. 39 Tadā upecca maṁ buddho, katvāna vividhāni me; Pāṭihīrāni lokaggo, vinesi narasārathi. 40 Sahassaparivārena, ahosiṁ ehibhikkhuko; Teheva saha sabbehi, arahattamapāpuṇiṁ. 41 Te cevaññe ca bahavo, sissā maṁ parivārayuṁ; Sāsituñca samatthohaṁ, tato maṁ isisattamo. 42 Mahāparisabhāvasmiṁ, etadagge ṭhapesi maṁ; Aho buddhe kataṁ kāraṁ, saphalaṁ me ajāyatha. 43 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 44 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 45 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 46 Itthaṁ sudaṁ āyasmā uruveḷakassapo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 47 Uruveḷakassapattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap447 0 Therāpadāna Vibhītakavagga 5 Uttalipupphiyattheraapadāna |1| “Nigrodhe haritobhāse, saṁviruḷhamhi pādape; Uttalimālaṁ paggayha, bodhiyā abhiropayiṁ. 2 Imasmiṁyeva kappamhi, yaṁ bodhimabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, bodhipūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā 3553 --- tha-ap447 1:3 jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā uttalipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Uttalipupphiyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap479 0 Therāpadāna Naḷamālivagga 7. Giripunnāgiyattheraapadāna |1| “Sobhito nāma sambuddho, cittakūṭe vasī tadā; Gahetvā giripunnāgaṁ, sayambhuṁ abhipūjayiṁ. 2 Catunnavutito kappe, yaṁ buddhamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā giripunnāgiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Giripunnāgiyattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap242 0 Therāpadāna Udakāsanavagga 10. Vāsidāyakattheraapadāna |1| “Kammārohaṁ pure āsiṁ, tivarāyaṁ puruttame; Ekā vāsi mayā dinnā, sayambhuṁ aparājitaṁ. 2 Catunnavutito kappe, yaṁ vāsimadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, vāsidānassidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā vāsidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Vāsidāyakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 6 Udakāsanavaggo catuvīsatimo. 7 Tassuddānaṁ 8 Udakāsanabhājanaṁ, sālapupphī kilañjako; Vedikā vaṇṇakāro ca, piyālaambayāgado; Jagatī vāsidātā ca, gāthā tiṁsa ca aṭṭha ca. tha-ap426 0 Therāpadāna Sakiṁsammajjakavagga 4. Sattakadambapupphiyattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, kukkuṭo nāma pabbato; Tamhi pabbatapādamhi, satta buddhā vasiṁsu te. 2 Kadambaṁ pupphitaṁ disvā, paggahetvāna añjaliṁ; Satta mālā gahetvāna, puññacittena okiriṁ. 3 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 6 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sattakadambapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Sattakadambapupphiyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap418 0 Therāpadāna Bhaddālivagga 6. Ekadīpiyattheraapadāna |1| “Parinibbute sugate, siddhatthe lokanāyake; Sadevamānusā sabbe, pūjenti dvipaduttamaṁ. 2 Āropite ca citake, siddhatthe lokanāyake; Yathāsakena thāmena, citaṁ pūjenti satthuno. 3 Avidūre citakassa, dīpaṁ ujjālayiṁ ahaṁ; Yāva udeti sūriyo, dīpaṁ me tāva ujjali. 4 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 5 Tattha me sukataṁ byamhaṁ, ekadīpīti ñāyati; Dīpasatasahassāni, byamhe pajjalare mama. 6 Udayantova sūriyo, deho me jotate sadā; Sappabhāhi sarīrassa, āloko hoti me sadā. 7 Tirokuṭṭaṁ tiroselaṁ, samatiggayha pabbataṁ; Samantā yojanasataṁ, passāmi cakkhunā ahaṁ. 8 Sattasattatikkhattuñca, devaloke ramiṁ ahaṁ; Ekatiṁsatikkhattuñca, devarajjamakārayiṁ. 9 Aṭṭhavīsatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto 3554 --- tha-ap418 1:9 asaṅkhiyaṁ. 10 Devalokā cavitvāna, nibbattiṁ mātukucchiyaṁ; Mātukucchigatassāpi, akkhi me na nimīlati. 11 Jātiyā catuvassohaṁ, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Aḍḍhamāse asampatte, arahattamapāpuṇiṁ. 12 Dibbacakkhuṁ visodhesiṁ, bhavā sabbe samūhatā; Sabbe kilesā sañchinnā, ekadīpassidaṁ phalaṁ. 13 Tirokuṭṭaṁ tiroselaṁ, pabbatañcāpi kevalaṁ; Samatikkamma passāmi, ekadīpassidaṁ phalaṁ. 14 Visamā me samā honti, andhakāro na vijjati; Nāhaṁ passāmi timiraṁ, ekadīpassidaṁ phalaṁ. 15 Catunnavutito kappe, yaṁ dīpamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ekadīpassidaṁ phalaṁ. 16 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 17 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 18 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 19 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekadīpiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 20 Ekadīpiyattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap223 0 Therāpadāna Ālambaṇadāyakavagga 1 Ālambaṇadāyakattheraapadāna |1| “Atthadassissa bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Ālambaṇaṁ mayā dinnaṁ, dvipadindassa tādino. 2 Dharaṇiṁ paṭipajjāmi, vipulaṁ sāgarapparaṁ; Pāṇesu ca issariyaṁ, vattemi vasudhāya ca. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 4 Ito dvesaṭṭhikappamhi, tayo āsiṁsu khattiyā; Ekāpassitanāmā te, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ālambaṇadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Ālambaṇadāyakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap127 0 Therāpadāna Sereyyavagga 5. Sammukhāthavikattheraapadāna |1| “Jāyamāne vipassimhi, nimittaṁ byākariṁ ahaṁ; ‘Nibbāpayiñca janataṁ, buddho loke bhavissati. 2 Yasmiñca jāyamānasmiṁ, dasasahassi kampati; So dāni bhagavā satthā, dhammaṁ deseti cakkhumā. 3 Yasmiñca jāyamānasmiṁ, āloko vipulo ahu; So dāni bhagavā satthā, dhammaṁ deseti cakkhumā. 4 Yasmiñca jāyamānasmiṁ, saritāyo na sandayuṁ; So dāni bhagavā satthā, dhammaṁ deseti cakkhumā. 5 Yasmiñca jāyamānasmiṁ, avīcaggi na pajjali; So dāni bhagavā satthā, dhammaṁ deseti cakkhumā. 6 Yasmiñca jāyamānasmiṁ, pakkhisaṅgho na sañcari; So dāni bhagavā satthā, dhammaṁ deseti cakkhumā. 7 Yasmiñca jāyamānasmiṁ, vātakkhandho na vāyati; So dāni bhagavā satthā, dhammaṁ deseti cakkhumā. 8 Yasmiñca jāyamānasmiṁ, sabbaratanāni jotayuṁ; So dāni bhagavā satthā, dhammaṁ deseti cakkhumā. 9 Yasmiñca jāyamānasmiṁ, sattāsuṁ padavikkamā; So dāni bhagavā satthā, dhammaṁ deseti cakkhumā. 10 Jātamatto ca sambuddho, disā sabbā vilokayi; Vācāsabhimudīresi, esā buddhāna dhammatā’. 11 Saṁvejayitvā janataṁ, thavitvā lokanāyakaṁ; Sambuddhaṁ abhivādetvā, pakkāmiṁ pācināmukho. 12 Ekanavutito kappe, yaṁ buddhamabhithomayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, thomanāya idaṁ phalaṁ. 13 Ito navutikappamhi, sammukhāthavikavhayo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 14 Pathavīdundubhi nāma, ekūnanavutimhito; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 15 Aṭṭhāsītimhito kappe, obhāso nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 16 Sattāsītimhito kappe, saritacchedanavhayo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 17 Agginibbāpano nāma, kappānaṁ chaḷasītiyā; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 18 Gatipacchedano nāma, kappānaṁ pañcasītiyā; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 19 Rājā vātasamo nāma, kappānaṁ cullasītiyā; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 20 Ratanapajjalo nāma, kappānaṁ 3555 --- tha-ap127 1:20 teasītiyā; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 21 Padavikkamano nāma, kappānaṁ dveasītiyā; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 22 Rājā vilokano nāma, kappānaṁ ekasītiyā; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 23 Girasāroti nāmena, kappesītimhi khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 24 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 25 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sammukhāthaviko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 26 Sammukhāthavikattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap119 0 Therāpadāna Mahāparivāravagga 7. Buddhasaññakattheraapadāna |1| “Yadā vipassī lokaggo, āyusaṅkhāramossaji; Pathavī sampakampittha, medanī jalamekhalā. 2 Otataṁ vitthataṁ mayhaṁ, suvicittavaṭaṁsakaṁ; Bhavanampi pakampittha, buddhassa āyusaṅkhaye. 3 Tāso mayhaṁ samuppanno, bhavane sampakampite; Uppādo nu kimatthāya, āloko vipulo ahu. 4 Vessavaṇo idhāgamma, nibbāpesi mahājanaṁ; Pāṇabhūte bhayaṁ natthi, ekaggā hotha saṁvutā. 5 Aho buddhā aho dhammā, aho no satthu sampadā; Yasmiṁ uppajjamānamhi, pathavī sampakampati. 6 Buddhānubhāvaṁ kittetvā, kappaṁ saggamhi modahaṁ; Avasesesu kappesu, kusalaṁ caritaṁ mayā. 7 Ekanavutito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhasaññāyidaṁ phalaṁ. 8 Ito cuddasakappamhi, rājā āsiṁ patāpavā; Samito nāma nāmena, cakkavattī mahabbalo. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā buddhasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Buddhasaññakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap324 0 Therāpadāna Umāpupphiyavagga 2 Pulinapūjakattheraapadāna |1| “Kakudhaṁ vilasantaṁva, nisabhājāniyaṁ yathā; Osadhiṁva virocantaṁ, obhāsantaṁ narāsabhaṁ. 2 Añjaliṁ paggahetvāna, avandiṁ satthuno ahaṁ; Satthāraṁ parivaṇṇesiṁ, sakakammena tosayiṁ. 3 Susuddhaṁ pulinaṁ gayha, gatamagge samokiriṁ; Ucchaṅgena gahetvāna, vipassissa mahesino. 4 Tato upaḍḍhapulinaṁ, vippasannena cetasā; Divāvihāre osiñciṁ, dvipadindassa tādino. 5 Ekanavutito kappe, pulinaṁ yamasiñcahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pulinassa idaṁ phalaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pulinapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Pulinapūjakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap521 0 Therāpadāna Phaladāyakavagga 9. Sabbaphaladāyakattheraapadāna |1| “Varuṇo nāma nāmena, brāhmaṇo mantapāragū; Chaḍḍetvā dasa puttāni, vanamajjhogahiṁ tadā. 2 Assamaṁ sukataṁ katvā, suvibhattaṁ manoramaṁ; Paṇṇasālaṁ karitvāna, vasāmi vipine ahaṁ. 3 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Mamuddharitukāmo so, āgacchi mama assamaṁ. 4 Yāvatā vanasaṇḍamhi, obhāso vipulo ahu; Buddhassa ānubhāvena, pajjalī vipinaṁ tadā. 5 Disvāna taṁ pāṭihīraṁ, buddhaseṭṭhassa tādino; Pattapuṭaṁ gahetvāna, phalena pūjayiṁ ahaṁ. 6 Upagantvāna sambuddhaṁ, sahakhārimadāsahaṁ; Anukampāya me buddho, idaṁ vacanamabravi. 7 ‘Khāribhāraṁ gahetvāna, pacchato ehi me tuvaṁ; Paribhutte ca saṅghamhi, puññaṁ tava bhavissati’. 8 Puṭakantaṁ gahetvāna, bhikkhusaṅghassadāsahaṁ; Tattha cittaṁ pasādetvā, tusitaṁ upapajjahaṁ. 9 Tattha dibbehi naccehi, gītehi vāditehi ca; Puññakammena saṁyuttaṁ, anubhomi sadā sukhaṁ. 10 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Bhoge me ūnatā natthi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 11 Yāvatā caturo dīpā, sasamuddā sapabbatā; Phalaṁ buddhassa datvāna, issaraṁ 3556 --- tha-ap521 1:11 kārayāmahaṁ. 12 Yāvatā me pakkhigaṇā, ākāse uppatanti ce; Tepi maṁ vasamanventi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 13 Yāvatā vanasaṇḍamhi, yakkhā bhūtā ca rakkhasā; Kumbhaṇḍā garuḷā cāpi, pāricariyaṁ upenti me. 14 Kummā soṇā madhukārā, ḍaṁsā ca makasā ubho; Tepi maṁ vasamanventi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 15 Supaṇṇā nāma sakuṇā, pakkhijātā mahabbalā; Tepi maṁ saraṇaṁ yanti, phaladānassidaṁ phalaṁ. 16 Yepi dīghāyukā nāgā, iddhimanto mahāyasā; Tepi maṁ vasamanventi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 17 Sīhā byagghā ca dīpī ca, acchakokataracchakā; Tepi maṁ vasamanventi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 18 Osadhītiṇavāsī ca, ye ca ākāsavāsino; Sabbe maṁ saraṇaṁ yanti, phaladānassidaṁ phalaṁ. 19 Sududdasaṁ sunipuṇaṁ, gambhīraṁ suppakāsitaṁ; Phassayitvā viharāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 20 Vimokkhe aṭṭha phusitvā, viharāmi anāsavo; Ātāpī nipako cāhaṁ, phaladānassidaṁ phalaṁ. 21 Ye phalaṭṭhā buddhaputtā, khīṇadosā mahāyasā; Ahamaññataro tesaṁ, phaladānassidaṁ phalaṁ. 22 Abhiññāpāramiṁ gantvā, sukkamūlena codito; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 23 Tevijjā iddhipattā ca, buddhaputtā mahāyasā; Dibbasotasamāpannā, tesaṁ aññataro ahaṁ. 24 Satasahassito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 25 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 26 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 27 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 28 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sabbaphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 29 Sabbaphaladāyakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap443 0 Therāpadāna Vibhītakavagga 1 Vibhītakamiñjiyattheraapadāna |1| “Kakusandho mahāvīro, sabbadhammāna pāragū; Gaṇamhā vūpakaṭṭho so, agamāsi vanantaraṁ. 2 Bījamiñjaṁ gahetvāna, latāya āvuṇiṁ ahaṁ; Bhagavā tamhi samaye, jhāyate pabbatantare. 3 Disvānahaṁ devadevaṁ, vippasannena cetasā; Dakkhiṇeyyassa vīrassa, bījamiñjamadāsahaṁ. 4 Imasmiṁyeva kappamhi, yaṁ miñjamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, bījamiñjassidaṁ phalaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 6 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā vibhītakamiñjiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Vibhītakamiñjiyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap246 0 Therāpadāna Tuvaradāyakavagga 4 Viravapupphiyattheraapadāna |1| “Khīṇāsavasahassehi, niyyāti lokanāyako; Viravapupphamādāya, buddhassa abhiropayiṁ. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā viravapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Viravapupphiyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap278 0 Therāpadāna Suvaṇṇabibbohanavagga 6 Potthakadāyakattheraapadāna |1| “Satthāraṁ dhammamārabbha, saṅghañcāpi mahesinaṁ; Potthadānaṁ mayā dinnaṁ, dakkhiṇeyye anuttare. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, potthadānassidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa 3557 --- tha-ap278 1:3 sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā potthakadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Potthakadāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap399 0 Therāpadāna Pilindavacchavagga 7. Girimānandattheraapadāna |1| “Bhariyā me kālaṅkatā, putto sīvathikaṁ gato; Mātā pitā matā bhātā, ekacitamhi ḍayhare. 2 Tena sokena santatto, kiso paṇḍu ahosahaṁ; Cittakkhepo ca me āsi, tena sokena aṭṭito. 3 Sokasallaparetohaṁ, vanantamupasaṅkamiṁ; Pavattaphalaṁ bhuñjitvā, rukkhamūle vasāmahaṁ. 4 Sumedho nāma sambuddho, dukkhassantakaro jino; Mamuddharitukāmo so, āgañchi mama santikaṁ. 5 Padasaddaṁ suṇitvāna, sumedhassa mahesino; Paggahetvānahaṁ sīsaṁ, ullokesiṁ mahāmuniṁ. 6 Upāgate mahāvīre, pīti me udapajjatha; Tadāsimekaggamano, disvā taṁ lokanāyakaṁ. 7 Satiṁ paṭilabhitvāna, paṇṇamuṭṭhimadāsahaṁ; Nisīdi bhagavā tattha, anukampāya cakkhumā. 8 Nisajja tattha bhagavā, sumedho lokanāyako; Dhammaṁ me kathayī buddho, sokasallavinodanaṁ. 9 ‘Anavhitā tato āguṁ, ananuññātā ito gatā; Yathāgatā tathā gatā, tattha kā paridevanā. 10 Yathāpi pathikā sattā, vassamānāya vuṭṭhiyā; Sabhaṇḍā upagacchanti, vassassāpatanāya te. 11 Vasse ca te oramite, sampayanti yadicchakaṁ; Evaṁ mātā pitā tuyhaṁ, tattha kā paridevanā. 12 Āgantukā pāhunakā, caliteritakampitā; Evaṁ mātā pitā tuyhaṁ, tattha kā paridevanā. 13 Yathāpi urago jiṇṇaṁ, hitvā gacchati saṁ tacaṁ; Evaṁ mātā pitā tuyhaṁ, saṁ tanuṁ idha hīyare’. 14 Buddhassa giramaññāya, sokasallaṁ vivajjayiṁ; Pāmojjaṁ janayitvāna, buddhaseṭṭhaṁ avandahaṁ. 15 Vanditvāna mahānāgaṁ, Pūjayiṁ girimañjariṁ; Dibbagandhaṁ sampavantaṁ, Sumedhaṁ lokanāyakaṁ. 16 Pūjayitvāna sambuddhaṁ, sire katvāna añjaliṁ; Anussaraṁ guṇaggāni, santhaviṁ lokanāyakaṁ. 17 ‘Nittiṇṇosi mahāvīra, sabbaññu lokanāyaka; Sabbe satte uddharasi, ñāṇena tvaṁ mahāmune. 18 Vimatiṁ dveḷhakaṁ vāpi, sañchindasi mahāmune; Paṭipādesi me maggaṁ, tava ñāṇena cakkhuma. 19 Arahā vasipattā ca, chaḷabhiññā mahiddhikā; Antalikkhacarā dhīrā, parivārenti tāvade. 20 Paṭipannā ca sekhā ca, phalaṭṭhā santi sāvakā; Sūrodayeva padumā, pupphanti tava sāvakā. 21 Mahāsamuddovakkhobho, atulopi duruttaro; Evaṁ ñāṇena sampanno, appameyyosi cakkhuma’. 22 Vanditvāhaṁ lokajinaṁ, cakkhumantaṁ mahāyasaṁ; Puthu disā namassanto, paṭikuṭiko agañchahaṁ. 23 Devalokā cavitvāna, sampajāno patissato; Okkamiṁ mātuyā kucchiṁ, sandhāvanto bhavābhave. 24 Agārā abhinikkhamma, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Ātāpī nipako jhāyī, paṭisallānagocaro. 25 Padhānaṁ padahitvāna, tosayitvā mahāmuniṁ; Candovabbhaghanā mutto, vicarāmi ahaṁ sadā. 26 Vivekamanuyuttomhi, upasanto nirūpadhi; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 27 Tiṁsakappasahassamhi, yaṁ buddhamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 28 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 29 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 30 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 31 Itthaṁ sudaṁ āyasmā girimānando thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 32 Girimānandattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap341 0 Therāpadāna Gandhodakavagga 9 Dhammasavaniyattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Catusaccaṁ pakāsento, santāresi bahuṁ janaṁ. 2 Ahaṁ tena samayena, jaṭilo uggatāpano; Dhunanto vākacīrāni, gacchāmi ambare tadā. 3 Buddhaseṭṭhassa upari, gantuṁ na visahāmahaṁ; Pakkhīva selamāsajja, gamanaṁ na labhāmahaṁ. 4 3558 --- tha-ap341 1:4 Na me idaṁ bhūtapubbaṁ, iriyassa vikopanaṁ; Dake yathā ummujjitvā, evaṁ gacchāmi ambare. 5 Uḷārabhūto manujo, heṭṭhāsīno bhavissati; Handa menaṁ gavesissaṁ, api atthaṁ labheyyahaṁ. 6 Orohanto antalikkhā, saddamassosi satthuno; Aniccataṁ kathentassa, tamahaṁ uggahiṁ tadā. 7 Aniccasaññamuggayha, agamāsiṁ mamassamaṁ; Yāvatāyuṁ vasitvāna, tattha kālaṅkato ahaṁ. 8 Carime vattamānamhi, Taṁ dhammasavanaṁ sariṁ; Tena kammena sukatena, Tāvatiṁsamagacchahaṁ. 9 Tiṁsakappasahassāni, devaloke ramiṁ ahaṁ; Ekapaññāsakkhattuñca, devarajjamakārayiṁ. 10 Ekasattatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 11 Pitugehe nisīditvā, samaṇo bhāvitindriyo; Gāthāya paridīpento, aniccatamudāhari. 12 Anussarāmi taṁ saññaṁ, saṁsaranto bhavābhave; Na koṭiṁ paṭivijjhāmi, nibbānaṁ accutaṁ padaṁ. 13 Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino; Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṁ vūpasamo sukho. 14 Saha gāthaṁ suṇitvāna, pubbakammaṁ anussariṁ; Ekāsane nisīditvā, arahattamapāpuṇiṁ. 15 Jātiyā sattavassohaṁ, arahattamapāpuṇiṁ; Upasampādayi buddho, guṇamaññāya cakkhumā. 16 Dārakova ahaṁ santo, karaṇīyaṁ samāpayiṁ; Kiṁ me karaṇīyaṁ ajja, sakyaputtassa sāsane. 17 Satasahassito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, saddhammasavane phalaṁ. 18 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 19 Itthaṁ sudaṁ āyasmā dhammasavaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 20 Dhammasavaniyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap142 0 Therāpadāna Sobhitavagga 10 Piyālaphaladāyakattheraapadāna |1| “Pārāvato tadā āsiṁ, paraṁ anuparodhako; Pabbhāre seyyaṁ kappemi, avidūre sikhisatthuno. 2 Sāyaṁ pātañca passāmi, buddhaṁ lokagganāyakaṁ; Deyyadhammo ca me natthi, dvipadindassa tādino. 3 Piyālaphalamādāya, agamaṁ buddhasantikaṁ; Paṭiggahesi bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho. 4 Tato paraṁ upādāya, paricāriṁ vināyakaṁ; Tena cittappasādena, tattha kālaṅkato ahaṁ. 5 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 6 Ito pannarase kappe, tayo āsuṁ piyālino; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā piyālaphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Piyālaphaladāyakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 10 Sobhitavaggo cuddasamo. 11 Tassuddānaṁ 12 Sobhitasudassano ca, candano pupphachadano; Raho campakapupphī ca, atthasandassakena ca. 13 Ekapasādī sāladado, dasamo phaladāyako; Gāthāyo sattati dve ca, gaṇitāyo vibhāvibhi. tha-ap544 0 Therāpadāna Bhaddiyavagga 2. Kaṅkhārevatattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Sīhahanu brahmagiro, haṁsadundubhinissano; Nāgavikkantagamano, candasūrādikappabho. 3 Mahāmatī mahāvīro, mahājhāyī mahābalo; Mahākāruṇiko nātho, mahātamapanūdano. 4 Sa kadāci tilokaggo, veneyyaṁ vinayaṁ bahuṁ; Dhammaṁ desesi sambuddho, sattāsayavidū muni. 5 Jhāyiṁ jhānarataṁ vīraṁ, upasantaṁ anāvilaṁ; Vaṇṇayanto parisatiṁ, tosesi janataṁ jino. 6 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, brāhmaṇo vedapāragū; Dhammaṁ sutvāna mudito, taṁ ṭhānamabhipatthayiṁ. 7 Tadā jino viyākāsi, saṅghamajjhe vināyako; ‘Mudito hohi tvaṁ brahme, lacchase taṁ manorathaṁ. 8 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 9 Tassa 3559 --- tha-ap544 1:9 dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Revato nāma nāmena, hessati satthu sāvako’. 10 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 11 Pacchime ca bhave dāni, jātohaṁ koliye pure; Khattiye kulasampanne, iddhe phīte mahaddhane. 12 Yadā kapilavatthusmiṁ, buddho dhammamadesayi; Tadā pasanno sugate, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 13 Kaṅkhā me bahulā āsi, kappākappe tahiṁ tahiṁ; Sabbaṁ taṁ vinayī buddho, desetvā dhammamuttamaṁ. 14 Tatohaṁ tiṇṇasaṁsāro, sadā jhānasukhe rato; Viharāmi tadā buddho, maṁ disvā etadabravi. 15 ‘Yā kāci kaṅkhā idha vā huraṁ vā, Sakavediyā vā paravediyā vā; Ye jhāyino tā pajahanti sabbā, Ātāpino brahmacariyaṁ carantā’. 16 Satasahasse kataṁ kammaṁ, phalaṁ dassesi me idha; Sumutto saravegova, kilese jhāpayiṁ mama. 17 Tato jhānarataṁ disvā, buddho lokantagū muni; Jhāyīnaṁ bhikkhūnaṁ aggo, paññāpeti mahāmati. 18 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 19 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 20 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 21 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kaṅkhārevato thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 22 Kaṅkhārevatattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap58 0 Therāpadāna Bījanivagga 6. Saparivārāsanattheraapadāna |1| “Padumuttarabuddhassa, piṇḍapātaṁ adāsahaṁ; Gantvā kiliṭṭhakaṁ ṭhānaṁ, mallikāhi parikkhitaṁ. 2 Tamhāsanamhi āsīno, buddho lokagganāyako; Akittayi piṇḍapātaṁ, ujubhūto samāhito. 3 Yathāpi bhaddake khette, bījaṁ appampi ropitaṁ; Sammā dhāraṁ pavecchante, phalaṁ toseti kassakaṁ. 4 Tathevāyaṁ piṇḍapāto, sukhette ropito tayā; Bhave nibbattamānamhi, phalaṁ te tosayissati. 5 Idaṁ vatvāna sambuddho, jalajuttamanāmako; Piṇḍapātaṁ gahetvāna, pakkāmi uttarāmukho. 6 Saṁvuto pātimokkhasmiṁ, indriyesu ca pañcasu; Pavivekamanuyutto, viharāmi anāsavo. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā saparivārāsano thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Saparivārāsanattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap66 0 Therāpadāna Sakacintaniyavagga 4. Parappasādakattheraapadāna |1| “Usabhaṁ pavaraṁ vīraṁ, Mahesiṁ vijitāvinaṁ; Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Ko disvā nappasīdati. 2 Himavāvāparimeyyo, sāgarova duruttaro; Tatheva jhānaṁ buddhassa, ko disvā nappasīdati. 3 Vasudhā yathāppameyyā, cittā vanavaṭaṁsakā; Tatheva sīlaṁ buddhassa, ko disvā nappasīdati. 4 Anilañjasāsaṅkhubbho, yathākāso asaṅkhiyo; Tatheva ñāṇaṁ buddhassa, ko disvā nappasīdati. 5 Imāhi catugāthāhi, brāhmaṇo senasavhayo; Buddhaseṭṭhaṁ thavitvāna, siddhatthaṁ aparājitaṁ. 6 Catunnavutikappāni, duggatiṁ nupapajjatha; Sugatiṁ sukhasampattiṁ, anubhosimanappakaṁ. 7 Catunnavutito kappe, thavitvā lokanāyakaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, thomanāya idaṁ phalaṁ. 8 Cātuddasamhi kappamhi, caturo āsumuggatā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā parappasādako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Parappasādakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap80 0 Therāpadāna Nāgasamālavagga 8. Pāṭalipupphiyattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Gacchantaṁ antarāpaṇe; Kañcanagghiyasaṅkāsaṁ, Bāttiṁsavaralakkhaṇaṁ. 2 Seṭṭhiputto tadā 3560 --- tha-ap80 1:2 āsiṁ, sukhumālo sukhedhito; Ucchaṅge pāṭalipupphaṁ, katvāna abhisaṁhariṁ. 3 Haṭṭho haṭṭhena cittena, pupphehi abhipūjayiṁ; Tissaṁ lokaviduṁ nāthaṁ, naradevaṁ namassahaṁ. 4 Dvenavute ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Ito tesaṭṭhikappamhi, abhisammatanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pāṭalipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Pāṭalipupphiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap47 0 Therāpadāna Upālivagga 5. Pañcahatthiyattheraapadāna |1| “Sumedho nāma sambuddho, gacchate antarāpaṇe; Okkhittacakkhu mitabhāṇī, satimā saṁvutindriyo. 2 Pañca uppalahatthāni, āveḷatthaṁ ahaṁsu me; Tena buddhaṁ apūjesiṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 3 Āropitā ca te pupphā, chadanaṁ assu satthuno; Samādhiṁsu mahānāgaṁ, sissā ācariyaṁ yathā. 4 Tiṁsakappasahassamhi, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Ito vīsakappasate, ahesuṁ pañca khattiyā; Hatthiyā nāma nāmena, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pañcahatthiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Pañcahatthiyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap79 0 Therāpadāna Nāgasamālavagga 7. Sūcidāyakattheraapadāna |1| “Tiṁsakappasahassamhi, sambuddho lokanāyako; Sumedho nāma nāmena, bāttiṁsavaralakkhaṇo. 2 Tassa kañcanavaṇṇassa, dvipadindassa tādino; Pañca sūcī mayā dinnā, sibbanatthāya cīvaraṁ. 3 Teneva sūcidānena, nipuṇatthavipassakaṁ; Tikkhaṁ lahuñca phāsuñca, ñāṇaṁ me udapajjatha. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, sammāsambuddhasāsane. 5 Dvipadādhipatī nāma, rājāno caturo ahuṁ; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sūcidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Sūcidāyakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap185 0 Therāpadāna Kuṭajapupphiyavagga 3 Koṭumbariyattheraapadāna |1| “Kaṇikāraṁva jotantaṁ, nisinnaṁ pabbatantare; Appameyyaṁva udadhiṁ, vitthataṁ dharaṇiṁ yathā. 2 Pūjitaṁ devasaṅghena, nisabhājāniyaṁ yathā; Haṭṭho haṭṭhena cittena, upāgacchiṁ naruttamaṁ. 3 Sattapupphāni paggayha, koṭumbarasamākulaṁ; Buddhassa abhiropesiṁ, sikhino lokabandhuno. 4 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Ito vīsatikappamhi, mahānelasanāmako; Eko āsi mahātejo, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā koṭumbariyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Koṭumbariyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap386 0 Therāpadāna Avaṭaphalavagga 4 Pilakkhaphaladāyakattheraapadāna |1| “Vanantare buddhaṁ disvā, atthadassiṁ mahāyasaṁ; Pasannacitto sumano, pilakkhassādadiṁ phalaṁ. 2 Aṭṭhārase 3561 --- tha-ap386 1:2 kappasate, yaṁ phalamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pilakkhaphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Pilakkhaphaladāyakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap163 0 Therāpadāna Supāricariyavagga 1. Supāricariyattheraapadāna |1| “Padumo nāma nāmena, dvipadindo narāsabho; Pavanā abhinikkhamma, dhammaṁ deseti cakkhumā. 2 Yakkhānaṁ samayo āsi, avidūre mahesino; Yena kiccena sampattā, ajjhāpekkhiṁsu tāvade. 3 Buddhassa giramaññāya, amatassa ca desanaṁ; Pasannacitto sumano, apphoṭetvā upaṭṭhahiṁ. 4 Suciṇṇassa phalaṁ passa, upaṭṭhānassa satthuno; Tiṁsakappasahassesu, duggatiṁ nupapajjahaṁ. 5 Ūnatiṁse kappasate, samalaṅkatanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā supāricariyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Supāricariyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap360 0 Therāpadāna Saddasaññakavagga 8 Mañcadāyakattheraapadāna |1| “Vipassino bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Ekaṁ mañcaṁ mayā dinnaṁ, pasannena sapāṇinā. 2 Hatthiyānaṁ assayānaṁ, dibbayānaṁ samajjhagaṁ; Tena mañcakadānena, pattomhi āsavakkhayaṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ mañcamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, mañcadānassidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mañcadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Mañcadāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap462 0 Therāpadāna Jagatidāyakavagga 10. Gandhapūjakattheraapadāna |1| “Citāsu kurumānāsu, nānāgandhe samāhaṭe; Pasannacitto sumano, gandhamuṭṭhimapūjayiṁ. 2 Satasahassito kappe, citakaṁ yamapūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, citapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā gandhapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Gandhapūjakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 8 Jagatidāyakavaggo chacattālīsamo. 9 Tassuddānaṁ 10 Jagatī morahatthī ca, āsanī ukkadhārako; Akkami vanakoraṇḍi, chattado jātipūjako. 11 Paṭṭipupphī ca yo thero, dasamo gandhapūjako; Sattasaṭṭhi ca gāthāyo, gaṇitāyo vibhāvibhi. tha-ap259 0 Therāpadāna Thomakavagga 7. Mañjaripūjakattheraapadāna |1| “Mañjarikaṁ karitvāna, rathiyaṁ paṭipajjahaṁ; Addasaṁ samaṇānaggaṁ, bhikkhusaṅghapurakkhataṁ. 2 Pasannacitto sumano, paramāya ca pītiyā; Ubho hatthehi paggayha, buddhassa abhiropayiṁ. 3 Dvenavute ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Ito tesattatikappe, eko āsiṁ mahīpati; Jotiyo nāma nāmena, cakkavattī mahabbalo. 3562 --- tha-ap259 1:5 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mañjaripūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Mañjaripūjakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap267 0 Therāpadāna Padumukkhipavagga 5. Biḷālidāyakattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, romaso nāma pabbato; Tamhi pabbatapādamhi, samaṇo bhāvitindriyo. 2 Biḷāliyo gahetvāna, samaṇassa adāsahaṁ; Anumodi mahāvīro, sayambhū aparājito. 3 Biḷālī te mama dinnā, vippasannena cetasā; Bhave nibbattamānamhi, phalaṁ nibbattataṁ tava. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ biḷālimadāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, biḷāliyā idaṁ phalaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā biḷālidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Biḷālidāyakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap281 0 Therāpadāna Suvaṇṇabibbohanavagga 9 Ekapuṇḍarīkattheraapadāna |1| “Romaso nāma nāmena, sayambhū subbato tadā; Puṇḍarīkaṁ mayā dinnaṁ, vippasannena cetasā. 2 Catunnavutito kappe, puṇḍarīkamadaṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, puṇḍarīkassidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekapuṇḍarīko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Ekapuṇḍarīkattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap484 0 Therāpadāna Paṁsukūlavagga 2. Buddhasaññakattheraapadāna |1| “Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedāna pāragū; Lakkhaṇe itihāse ca, sanighaṇḍusakeṭubhe. 2 Nadīsotapaṭibhāgā, sissā āyanti me tadā; Tesāhaṁ mante vācemi, rattindivamatandito. 3 Siddhattho nāma sambuddho, loke uppajji tāvade; Tamandhakāraṁ nāsetvā, ñāṇālokaṁ pavattayi. 4 Mama aññataro sisso, sissānaṁ so kathesi me; Sutvāna te etamatthaṁ, ārocesuṁ mamaṁ tadā. 5 ‘Buddho loke samuppanno, sabbaññū lokanāyako; Tassānuvattati jano, lābho amhaṁ na vijjati. 6 Adhiccuppattikā buddhā, cakkhumanto mahāyasā; Yannūnāhaṁ buddhaseṭṭhaṁ, passeyyaṁ lokanāyakaṁ’. 7 Ajinaṁ me gahetvāna, vākacīraṁ kamaṇḍaluṁ; Assamā abhinikkhamma, sisse āmantayiṁ ahaṁ. 8 Odumbarikapupphaṁva, candamhi sasakaṁ yathā; Vāyasānaṁ yathā khīraṁ, dullabho lokanāyako. 9 Buddho lokamhi uppanno, manussattampi dullabhaṁ; Ubhosu vijjamānesu, savanañca sudullabhaṁ. 10 Buddho loke samuppanno, cakkhuṁ lacchāma no bhavaṁ; Etha sabbe gamissāma, sammāsambuddhasantikaṁ. 11 Kamaṇḍaludharā sabbe, kharājinanivāsino; Te jaṭā bhārabharitā, nikkhamuṁ vipinā tadā. 12 Yugamattaṁ pekkhamānā, uttamatthaṁ gavesino; Āsattidosarahitā, asambhītāva kesarī. 13 Appakiccā aloluppā, nipakā santavuttino; Uñchāya caramānā te, buddhaseṭṭhamupāgamuṁ. 14 Diyaḍḍhayojane sese, byādhi me upapajjatha; Buddhaseṭṭhaṁ saritvāna, tattha kālaṅkato ahaṁ. 15 Catunnavutito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhasaññāyidaṁ phalaṁ. 16 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 17 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 18 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 19 Itthaṁ sudaṁ āyasmā buddhasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 20 Buddhasaññakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap305 0 Therāpadāna Padumakesaravagga 3. 3563 --- tha-ap305 1:0 Paramannadāyakattheraapadāna |1| “Kaṇikāraṁva jotantaṁ, udayantaṁva bhāṇumaṁ; Vipassiṁ addasaṁ buddhaṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ. 2 Añjaliṁ paggahetvāna, abhinesiṁ sakaṁ gharaṁ; Abhinetvāna sambuddhaṁ, paramannamadāsahaṁ. 3 Ekanavutito kappe, paramannamadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, paramannassidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā paramannadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Paramannadāyakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap138 0 Therāpadāna Sobhitavagga 6. Campakapupphiyattheraapadāna |1| “Kaṇikāraṁva jotantaṁ, nisinnaṁ pabbatantare; Obhāsentaṁ disā sabbā, osadhiṁ viya tārakaṁ. 2 Tayo māṇavakā āsuṁ, sake sippe susikkhitā; Khāribhāraṁ gahetvāna, anventi mama pacchato. 3 Puṭake satta pupphāni, nikkhittāni tapassinā; Gahetvā tāni ñāṇamhi, vessabhussābhiropayiṁ. 4 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, ñāṇapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Ekūnatiṁsakappamhi, vipulābhasanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā campakapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Campakapupphiyattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap106 0 Therāpadāna Bhikkhadāyivagga 4. Padapūjakattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, jātipupphamadāsahaṁ; Pādesu satta pupphāni, hāsenokiritāni me. 2 Tena kammenahaṁ ajja, abhibhomi narāmare; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, sammāsambuddhasāsane. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Samantagandhanāmāsuṁ, terasa cakkavattino; Ito pañcamake kappe, cāturantā janādhipā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā padapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Padapūjakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap500 0 Therāpadāna Kiṅkaṇipupphavagga 8 Pulinathūpiyattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, yamako nāma pabbato; Assamo sukato mayhaṁ, paṇṇasālā sumāpitā. 2 Nārado nāma nāmena, jaṭilo uggatāpano; Catuddasasahassāni, sissā paricaranti maṁ. 3 Paṭisallīnako santo, evaṁ cintesahaṁ tadā; ‘Sabbo jano maṁ pūjeti, nāhaṁ pūjemi kiñcanaṁ. 4 Na me ovādako atthi, vattā koci na vijjati; Anācariyupajjhāyo, vane vāsaṁ upemahaṁ. 5 Upāsamāno yamahaṁ, garucittaṁ upaṭṭhahe; So me ācariyo natthi, vanavāso niratthako. 6 Āyāgaṁ me gavesissaṁ, garuṁ bhāvaniyaṁ tathā; Sāvassayo vasissāmi, na koci garahissati’. 7 Uttānakūlā nadikā, supatitthā manoramā; Saṁsuddhapulinākiṇṇā, avidūre mamassamaṁ. 8 Nadiṁ amarikaṁ nāma, upagantvānahaṁ tadā; Saṁvaḍḍhayitvā pulinaṁ, akaṁ pulinacetiyaṁ. 9 Ye te ahesuṁ sambuddhā, bhavantakaraṇā munī; Tesaṁ etādiso thūpo, taṁ nimittaṁ karomahaṁ. 10 Karitvā pulinaṁ thūpaṁ, sovaṇṇaṁ māpayiṁ ahaṁ; Soṇṇakiṅkaṇipupphāni, sahasse tīṇi pūjayiṁ. 11 Sāyaṁ pātaṁ namassāmi, vedajāto katañjalī; Sammukhā viya sambuddhaṁ, vandiṁ pulinacetiyaṁ. 12 Yadā kilesā jāyanti, vitakkā gehanissitā; Sarāmi sukataṁ thūpaṁ, paccavekkhāmi tāvade. 13 Upanissāya viharaṁ, satthavāhaṁ vināyakaṁ; Kilese saṁvaseyyāsi, na yuttaṁ tava mārisa. 14 Saha āvajjite thūpe, gāravaṁ hoti me tadā; Kuvitakke vinodesiṁ, nāgo tuttaṭṭito yathā. 15 Evaṁ viharamānaṁ maṁ, 3564 --- tha-ap500 1:15 maccurājābhimaddatha; Tattha kālaṅkato santo, brahmalokamagacchahaṁ. 16 Yāvatāyuṁ vasitvāna, tidive upapajjahaṁ; Asītikkhattuṁ devindo, devarajjamakārayiṁ. 17 Satānaṁ tīṇikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 18 Soṇṇakiṅkaṇipupphānaṁ, vipākaṁ anubhomahaṁ; Dhātīsatasahassāni, parivārenti maṁ bhave. 19 Thūpassa pariciṇṇattā, rajojallaṁ na limpati; Gatte sedā na muccanti, suppabhāso bhavāmahaṁ. 20 Aho me sukato thūpo, sudiṭṭhā marikā nadī; Thūpaṁ katvāna pulinaṁ, pattomhi acalaṁ padaṁ. 21 Kusalaṁ kattukāmena, jantunā sāragāhinā; Natthi khettaṁ akhettaṁ vā, paṭipattīva sādhakā. 22 Yathāpi balavā poso, aṇṇavaṁ taritussahe; Parittaṁ kaṭṭhamādāya, pakkhandeyya mahāsaraṁ. 23 Imāhaṁ kaṭṭhaṁ nissāya, tarissāmi mahodadhiṁ; Ussāhena vīriyena, tareyya udadhiṁ naro. 24 Tatheva me kataṁ kammaṁ, parittaṁ thokakañca yaṁ; Taṁ kammaṁ upanissāya, saṁsāraṁ samatikkamiṁ. 25 Pacchime bhave sampatte, sukkamūlena codito; Sāvatthiyaṁ pure jāto, mahāsāle suaḍḍhake. 26 Saddhā mātā pitā mayhaṁ, buddhassa saraṇaṁ gatā; Ubho diṭṭhapadā ete, anuvattanti sāsanaṁ. 27 Bodhipapaṭikaṁ gayha, soṇṇathūpamakārayuṁ; Sāyaṁ pātaṁ namassanti, sakyaputtassa sammukhā. 28 Uposathamhi divase, soṇṇathūpaṁ vinīharuṁ; Buddhassa vaṇṇaṁ kittentā, tiyāmaṁ vītināmayuṁ. 29 Saha disvānahaṁ thūpaṁ, sariṁ pulinacetiyaṁ; Ekāsane nisīditvā, arahattamapāpuṇiṁ. 30 Dvāvīsatimaṁ bhāṇavāraṁ. 31 Gavesamāno taṁ vīraṁ, dhammasenāpatiddasaṁ; Agārā nikkhamitvāna, pabbajiṁ tassa santike. 32 Jātiyā sattavassena, arahattamapāpuṇiṁ; Upasampādayī buddho, guṇamaññāya cakkhumā. 33 Dārakeneva santena, kiriyaṁ niṭṭhitaṁ mayā; Kataṁ me karaṇīyajja, sakyaputtassa sāsane. 34 Sabbaverabhayātīto, sabbasaṅgātigo isi; Sāvako te mahāvīra, soṇṇathūpassidaṁ phalaṁ. 35 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 36 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 37 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 38 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pulinathūpiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 39 Pulinathūpiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap439 0 Therāpadāna Ekavihārivagga 7. Ambāṭakadāyakattheraapadāna |1| “Vipine buddhaṁ disvāna, sayambhuṁ aparājitaṁ; Ambāṭakaṁ gahetvāna, sayambhussa adāsahaṁ. 2 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ phalamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ambāṭakadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Ambāṭakadāyakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap407 0 Therāpadāna Metteyyavagga 5 Upasivattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, anomo nāma pabbato; Assamo sukato mayhaṁ, paṇṇasālā sumāpitā. 2 Nadī ca sandatī tattha, supatitthā manoramā; Anūpatitthe jāyanti, padumuppalakā bahū. 3 Pāṭhīnā pāvusā macchā, balajā muñjarohitā; Macchakacchapasañchannā, nadikā sandate tadā. 4 Timirā pupphitā tattha, asokā khuddamālakā; Punnāgā giripunnāgā, sampavanti mamassamaṁ. 5 Kuṭajā pupphitā tattha, tiṇasūlavanāni ca; Sālā ca saḷalā tattha, campakā pupphitā bahū. 6 Ajjunā atimuttā ca, mahānāmā ca pupphitā; Asanā madhugandhī ca, pupphitā te mamassame. 7 Uddālakā pāṭalikā, yūthikā ca piyaṅgukā; Bimbijālakasañchannā, samantā aḍḍhayojanaṁ. 8 Mātaggārā sattaliyo, pāṭalī sinduvārakā; Aṅkolakā bahū tattha, tālakuṭṭhi ca pupphitā; Seleyyakā 3565 --- tha-ap407 1:8 bahū tattha, pupphitā mama assame. 9 Etesu pupphajātesu, sobhanti pādapā bahū; Samantā tena gandhena, vāyate mama assamo. 10 Harītakā āmalakā, ambajambuvibhītakā; Kolā bhallātakā billā, phārusakaphalāni ca. 11 Tindukā ca piyālā ca, madhukā kāsumārayo; Labujā panasā tattha, kadalī badarīphalā. 12 Ambāṭakā bahū tattha, vallikāraphalāni ca; Bījapūrasapāriyo, phalitā mama assame. 13 Āḷakā isimuggā ca, tato modaphalā bahū; Avaṭā pakkabharitā, pilakkhudumbarāni ca. 14 Pipphalī marīcā tattha, nigrodhā ca kapitthanā; Udumbarakā bahavo, kaṇḍupaṇṇā ca hariyo. 15 Ete caññe ca bahavo, phalitā assame mama; Puppharukkhāpi bahavo, pupphitā mama assame. 16 Āluvā ca kaḷambā ca, biḷālī takkalāni ca; Ālakā tālakā ceva, vijjanti assame mama. 17 Assamassāvidūre me, mahājātassaro ahu; Acchodako sītajalo, supatittho manoramo. 18 Padumuppalā bahū tattha, puṇḍarīkasamāyutā; Mandālakehi sañchannā, nānāgandhasameritā. 19 Gabbhaṁ gaṇhanti padumā, aññe pupphanti kesarī; Opupphapattā tiṭṭhanti, padumākaṇṇikā bahū. 20 Madhu bhisamhā savati, khīraṁ sappi mulāḷibhi; Samantā tena gandhena, nānāgandhasameritā. 21 Kumudā ambagandhi ca, nayitā dissare bahū; Jātassarassānukūlaṁ, ketakā pupphitā bahū. 22 Suphullā bandhujīvā ca, setavārī sugandhikā; Kumbhilā susumārā ca, gahakā tattha jāyare. 23 Uggāhakā ajagarā, tattha jātassare bahū; Pāṭhīnā pāvusā macchā, balajā muñjarohitā. 24 Macchakacchapasañchannā, atho papaṭakāhi ca; Pārevatā ravihaṁsā, kukutthā ca nadīcarā. 25 Dindibhā cakkavākā ca, pampakā jīvajīvakā; Kalandakā ukkusā ca, senakā uddharā bahū. 26 Koṭṭhakā sukapotā ca, tuliyā camarā bahū; Kāreniyo ca tilakā, upajīvanti taṁ saraṁ. 27 Sīhā byagghā ca dīpī ca, acchakokataracchakā; Vānarā kinnarā ceva, dissanti mama assame. 28 Tāni gandhāni ghāyanto, bhakkhayanto phalānahaṁ; Gandhodakaṁ pivanto ca, vasāmi mama assame. 29 Eṇīmigā varāhā ca, pasadā khuddarūpakā; Aggikā jotikā ceva, vasanti mama assame. 30 Haṁsā koñcā mayūrā ca, sālikāpi ca kokilā; Majjārikā bahū tattha, kosikā poṭṭhasīsakā. 31 Pisācā dānavā ceva, kumbhaṇḍā rakkhasā bahū; Garuḷā pannagā ceva, vasanti mama assame. 32 Mahānubhāvā isayo, santacittā samāhitā; Kamaṇḍaludharā sabbe, ajinuttaravāsanā; Jaṭābhārabharitāva, vasanti mama assame. 33 Yugamattañca pekkhantā, nipakā santavuttino; Lābhālābhena santuṭṭhā, vasanti mama assame. 34 Vākacīraṁ dhunantā te, phoṭentājinacammakaṁ; Sabalehi upatthaddhā, gacchanti ambare tadā. 35 Na te dakaṁ āharanti, kaṭṭhaṁ vā aggidārukaṁ; Sayañca upasampannā, pāṭihīrassidaṁ phalaṁ. 36 Lohadoṇiṁ gahetvāna, vanamajjhe vasanti te; Kuñjarāva mahānāgā, asambhītāva kesarī. 37 Aññe gacchanti goyānaṁ, aññe pubbavidehakaṁ; Aññe ca uttarakuruṁ, sakaṁ balamavassitā. 38 Tato piṇḍaṁ āharitvā, paribhuñjanti ekato; Sabbesaṁ pakkamantānaṁ, uggatejāna tādinaṁ. 39 Ajinacammasaddena, vanaṁ saddāyate tadā; Edisā te mahāvīra, sissā uggatapā mama. 40 Parivuto ahaṁ tehi, vasāmi mama assame; Tositā sakakammena, vinītāpi samāgatā. 41 Ārādhayiṁsu maṁ ete, sakakammābhilāsino; Sīlavanto ca nipakā, appamaññāsu kovidā. 42 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Samayaṁ saṁviditvāna, upagacchi vināyako. 43 Upagantvāna sambuddho, ātāpī nipako muni; Pattaṁ paggayha sambuddho, bhikkhāya mamupāgami. 44 Upāgataṁ mahāvīraṁ, jalajuttamanāyakaṁ; Tiṇasantharaṁ paññāpetvā, sālapupphehi okiriṁ. 45 Nisādetvāna sambuddhaṁ, haṭṭho saṁviggamānaso; Khippaṁ pabbatamāruyha, agaḷuṁ aggahiṁ ahaṁ. 46 Kumbhamattaṁ gahetvāna, panasaṁ devagandhikaṁ; Khandhe āropayitvāna, upagacchiṁ vināyakaṁ. 47 Phalaṁ buddhassa datvāna, agaḷuṁ anulimpahaṁ; Pasannacitto sumano, buddhaseṭṭhaṁ avandihaṁ. 48 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Isimajjhe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 49 ‘Yo me phalañca agaḷuṁ, āsanañca adāsi me; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 50 Gāme vā yadi vāraññe, pabbhāresu guhāsu vā; Imassa cittamaññāya, nibbattissati bhojanaṁ. 3566 --- tha-ap407 1:51 51 Devaloke manusse vā, upapanno ayaṁ naro; Bhojanehi ca vatthehi, parisaṁ tappayissati. 52 Upapajjati yaṁ yoniṁ, devattaṁ atha mānusaṁ; Akkhobhabhogo hutvāna, saṁsarissatiyaṁ naro. 53 Tiṁsakappasahassāni, devaloke ramissati; Sahassakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissati. 54 Ekasattatikkhattuñca, devarajjaṁ karissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 55 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 56 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; (…) Sabbāsave pariññāya, viharissatināsavo’. 57 Suladdhalābho laddho me, yohaṁ addakkhiṁ nāyakaṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 58 Gāme vā yadi vāraññe, pabbhāresu guhāsu vā; Mama saṅkappamaññāya, bhojanaṁ hoti me sadā. 59 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 60 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 61 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 62 Itthaṁ sudaṁ āyasmā upasivo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 63 Upasivattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap202 0 Therāpadāna Tamālapupphiyavagga 10 Yūthikapupphiyattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, āhutīnaṁ paṭiggaho; Pavanā nikkhamitvāna, vihāraṁ yāti cakkhumā. 2 Ubho hatthehi paggayha, yūthikaṁ pupphamuttamaṁ; Buddhassa abhiropayiṁ, mettacittassa tādino. 3 Tena cittappasādena, anubhotvāna sampadā; Kappānaṁ satasahassaṁ, duggatiṁ nupapajjahaṁ. 4 Ito paññāsakappesu, eko āsiṁ janādhipo; Samittanandano nāma, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā yūthikapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Yūthikapupphiyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. Tamālapupphiyavaggo vīsatimo. 8 Tassuddānaṁ 9 Tamālatiṇasanthāro, khaṇḍaphulli asokiyo; Aṅkolakī kisalayo, tinduko nelapupphiyo; Kiṅkaṇiko yūthiko ca, gāthā paññāsa aṭṭha cāti. 10 Atha vagguddānaṁ 11 Bhikkhādāyī parivāro, sereyyo sobhito tathā; Chattañca bandhujīvī ca, supāricariyopi ca. 12 Kumudo kuṭajo ceva, tamāli dasamo kato; Chasatāni ca gāthāni, chasaṭṭhi ca tatuttari. 13 Bhikkhāvaggadasakaṁ. 14 Dutiyasatakaṁ samattaṁ. tha-ap3 0 Therāpadāna Buddhavagga 3. Sāriputtattheraapadāna |1| Atha therāpadānaṁ suṇātha— 2 “Himavantassa avidūre, lambako nāma pabbato; Assamo sukato mayhaṁ, paṇṇasālā sumāpitā. 3 Uttānakūlā nadikā, supatitthā manoramā; Susuddhapulinākiṇṇā, avidūre mamassamaṁ. 4 Asakkharā apabbhārā, sādu appaṭigandhikā; Sandatī nadikā tattha, sobhayantā mamassamaṁ. 5 Kumbhīlā makarā cettha, susumārā ca kacchapā; Caranti nadiyā tattha, sobhayantā mamassamaṁ. 6 Pāṭhīnā pāvusā macchā, balajā muñjarohitā; Vaggaḷā papatāyantā, sobhayanti mamassamaṁ. 7 Ubho kūlesu nadiyā, pupphino phalino dumā; Ubhato abhilambantā, sobhayanti mamassamaṁ. 8 Ambā sālā ca tilakā, pāṭalī sinduvārakā; Dibbagandhā sampavanti, pupphitā mama assame. 9 Campakā saḷalā nīpā, nāgapunnāgaketakā; Dibbagandhā sampavanti, pupphitā mama assame. 10 Atimuttā asokā ca, bhaginīmālā ca pupphitā; Aṅkolā bimbijālā ca, pupphitā mama assame. 11 Ketakā kandali ceva, godhukā tiṇasūlikā; Dibbagandhaṁ sampavantā, sobhayanti mamassamaṁ. 12 Kaṇikārā kaṇṇikā ca, asanā ajjunā bahū; Dibbagandhaṁ sampavantā, sobhayanti mamassamaṁ. 13 Punnāgā giripunnāgā, koviḷārā ca pupphitā; Dibbagandhaṁ sampavantā, sobhayanti mamassamaṁ. 14 Uddhālakā ca kuṭajā, kadambā vakulā bahū; Dibbagandhaṁ sampavantā, sobhayanti mamassamaṁ. 15 Āḷakā isimuggā ca, kadalimātuluṅgiyo; Gandhodakena saṁvaḍḍhā, phalāni 3567 --- tha-ap3 1:15 dhārayanti te. 16 Aññe pupphanti padumā, aññe jāyanti kesarī; Aññe opupphā padumā, pupphitā taḷāke tadā. 17 Gabbhaṁ gaṇhanti padumā, niddhāvanti mulāḷiyo; Siṅghāṭipattamākiṇṇā, sobhanti taḷāke tadā. 18 Nayitā ambagandhī ca, uttalī bandhujīvakā; Dibbagandhā sampavanti, pupphitā taḷāke tadā. 19 Pāṭhīnā pāvusā macchā, balajā muñjarohitā; Saṅgulā maggurā ceva, vasanti taḷāke tadā. 20 Kumbhīlā susumārā ca, tantigāhā ca rakkhasā; Oguhā ajagarā ca, vasanti taḷāke tadā. 21 Pārevatā ravihaṁsā, cakkavākā nadīcarā; Kokilā sukasāḷikā, upajīvanti taṁ saraṁ. 22 Kukkutthakā kuḷīrakā, vane pokkharasātakā; Dindibhā suvapotā ca, upajīvanti taṁ saraṁ. 23 Haṁsā koñcā mayūrā ca, kokilā tambacūḷakā; Pammakā jīvaṁjīvā ca, upajīvanti taṁ saraṁ. 24 Kosikā poṭṭhasīsā ca, kurarā senakā bahū; Mahākāḷā ca sakuṇā, upajīvanti taṁ saraṁ. 25 Pasadā ca varāhā ca, camarā gaṇḍakā bahū; Rohiccā sukapotā ca, upajīvanti taṁ saraṁ. 26 Sīhabyagghā ca dīpī ca, acchakokataracchakā; Tidhā pabhinnamātaṅgā, upajīvanti taṁ saraṁ. 27 Kinnarā vānarā ceva, athopi vanakammikā; Cetā ca luddakā ceva, upajīvanti taṁ saraṁ. 28 Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo; Dhuvaṁ phalāni dhārenti, avidūre mamassamaṁ. 29 Kosambā saḷalā nimbā, sāduphalasamāyutā; Dhuvaṁ phalāni dhārenti, avidūre mamassamaṁ. 30 Harītakā āmalakā, ambajambuvibhītakā; Kolā bhallātakā billā, phalāni dhārayanti te. 31 Āluvā ca kaḷambā ca, biḷālītakkaḷāni ca; Jīvakā sutakā ceva, bahukā mama assame. 32 Assamassāvidūramhi, taḷākāsuṁ sunimmitā; Acchodakā sītajalā, supatitthā manoramā. 33 Padumuppalasañchannā, puṇḍarīkasamāyutā; Mandālakehi sañchannā, dibbagandho pavāyati. 34 Evaṁ sabbaṅgasampanne, pupphite phalite vane; Sukate assame ramme, viharāmi ahaṁ tadā. 35 Sīlavā vatasampanno, jhāyī jhānarato sadā; Pañcābhiññābalappatto, suruci nāma tāpaso. 36 Catuvīsasahassāni, sissā mayhaṁ upaṭṭhahuṁ; Sabbeva brāhmaṇā ete, jātimanto yasassino. 37 Lakkhaṇe itihāse ca, sanighaṇṭusakeṭubhe; Padakā veyyākaraṇā, sadhamme pāramiṁ gatā. 38 Uppātesu nimittesu, lakkhaṇesu ca kovidā; Pathabyā bhūmantalikkhe, mama sissā susikkhitā. 39 Appicchā nipakā ete, appāhārā alolupā; Lābhālābhena santuṭṭhā, parivārenti maṁ sadā. 40 Jhāyī jhānaratā dhīrā, santacittā samāhitā; Ākiñcaññaṁ patthayantā, parivārenti maṁ sadā. 41 Abhiññāpāramippattā, pettike gocare ratā; Antalikkhacarā dhīrā, parivārenti maṁ sadā. 42 Saṁvutā chasu dvāresu, anejā rakkhitindriyā; Asaṁsaṭṭhā ca te dhīrā, mama sissā durāsadā. 43 Pallaṅkena nisajjāya, ṭhānacaṅkamanena ca; Vītināmenti te rattiṁ, mama sissā durāsadā. 44 Rajanīye na rajjanti, dussanīye na dussare; Mohanīye na muyhanti, mama sissā durāsadā. 45 Iddhiṁ vīmaṁsamānā te, vattanti niccakālikaṁ; Pathaviṁ te pakampenti, sārambhena durāsadā. 46 Kīḷamānā ca te sissā, kīḷanti jhānakīḷitaṁ; Jambuto phalamānenti, mama sissā durāsadā. 47 Aññe gacchanti goyānaṁ, aññe pubbavidehakaṁ; Aññe ca uttarakuruṁ, esanāya durāsadā. 48 Purato pesenti khāriṁ, pacchato ca vajanti te; Catuvīsasahassehi, chāditaṁ hoti ambaraṁ. 49 Aggipākī anaggī ca, dantodukkhalikāpi ca; Asmena koṭṭitā keci, pavattaphalabhojanā. 50 Udakorohaṇā keci, sāyaṁ pāto sucīratā; Toyābhisecanakarā, mama sissā durāsadā. 51 Parūḷhakacchanakhalomā, paṅkadantā rajassirā; Gandhitā sīlagandhena, mama sissā durāsadā. 52 Pātova sannipatitvā, jaṭilā uggatāpanā; Lābhālābhaṁ pakittetvā, gacchanti ambare tadā. 53 Etesaṁ pakkamantānaṁ, mahāsaddo pavattati; Ajinacammasaddena, muditā honti devatā. 54 Disodisaṁ pakkamanti, antalikkhacarā isī; Sake balenupatthaddhā, te gacchanti yadicchakaṁ. 55 Pathavīkampakā ete, sabbeva nabhacārino; Uggatejā duppasahā, sāgarova akhobhiyā. 56 Ṭhānacaṅkamino keci, keci nesajjikā isī; Pavattabhojanā keci, mama sissā durāsadā. 57 Mettāvihārino ete, hitesī sabbapāṇinaṁ; Anattukkaṁsakā sabbe, na te vambhenti kassaci. 58 Sīharājāvasambhītā, 3568 --- tha-ap3 1:58 gajarājāva thāmavā; Durāsadā byagghāriva, āgacchanti mamantike. 59 Vijjādharā devatā ca, nāgagandhabbarakkhasā; Kumbhaṇḍā dānavā garuḷā, upajīvanti taṁ saraṁ. 60 Te jaṭākhāribharitā, ajinuttaravāsanā; Antalikkhacarā sabbe, upajīvanti taṁ saraṁ. 61 Sadānucchavikā ete, aññamaññaṁ sagāravā; Catubbīsasahassānaṁ, khipitasaddo na vijjati. 62 Pāde pādaṁ nikkhipantā, appasaddā susaṁvutā; Upasaṅkamma sabbeva, sirasā vandare mamaṁ. 63 Tehi sissehi parivuto, santehi ca tapassibhi; Vasāmi assame tattha, jhāyī jhānarato ahaṁ. 64 Isīnaṁ sīlagandhena, pupphagandhena cūbhayaṁ; Phalīnaṁ phalagandhena, gandhito hoti assamo. 65 Rattindivaṁ na jānāmi, arati me na vijjati; Sake sisse ovadanto, bhiyyo hāsaṁ labhāmahaṁ. 66 Pupphānaṁ pupphamānānaṁ, phalānañca vipaccataṁ; Dibbagandhā pavāyanti, sobhayantā mamassamaṁ. 67 Samādhimhā vuṭṭhahitvā, ātāpī nipako ahaṁ; Khāribhāraṁ gahetvāna, vanaṁ ajjhogahiṁ ahaṁ. 68 Uppāte supine cāpi, Lakkhaṇesu susikkhito; Pavattamānaṁ mantapadaṁ, Dhārayāmi ahaṁ tadā. 69 Anomadassī bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Vivekakāmo sambuddho, himavantamupāgami. 70 Ajjhogāhetvā himavantaṁ, aggo kāruṇiko muni; Pallaṅkaṁ ābhujitvāna, nisīdi purisuttamo. 71 Tamaddasāhaṁ sambuddhaṁ, sappabhāsaṁ manoramaṁ; Indīvaraṁva jalitaṁ, ādittaṁva hutāsanaṁ. 72 Jalantaṁ dīparukkhaṁva, vijjutaṁ gagane yathā; Suphullaṁ sālarājaṁva, addasaṁ lokanāyakaṁ. 73 Ayaṁ nāgo mahāvīro, dukkhassantakaro muni; Imaṁ dassanamāgamma, sabbadukkhā pamuccare. 74 Disvānāhaṁ devadevaṁ, lakkhaṇaṁ upadhārayiṁ; Buddho nu kho na vā buddho, handa passāmi cakkhumaṁ. 75 Sahassārāni cakkāni, dissanti caraṇuttame; Lakkhaṇānissa disvāna, niṭṭhaṁ gacchiṁ tathāgate. 76 Sammajjaniṁ gahetvāna, sammajjitvānahaṁ tadā; Atha pupphe samānetvā, buddhaseṭṭhaṁ apūjayiṁ. 77 Pūjayitvāna taṁ buddhaṁ, oghatiṇṇamanāsavaṁ; Ekaṁsaṁ ajinaṁ katvā, namassiṁ lokanāyakaṁ. 78 Yena ñāṇena sambuddho, viharati anāsavo; Taṁ ñāṇaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 79 ‘Samuddharasimaṁ lokaṁ, sayambhū amitodaya; Tava dassanamāgamma, kaṅkhāsotaṁ taranti te. 80 Tuvaṁ satthā ca ketu ca, dhajo yūpo ca pāṇinaṁ; Parāyaṇo patiṭṭhā ca, dīpo ca dvipaduttamo. 81 Sakkā samudde udakaṁ, pametuṁ āḷhakena vā; Na tveva tava sabbaññu, ñāṇaṁ sakkā pametave. 82 Dhāretuṁ pathaviṁ sakkā, ṭhapetvā tulamaṇḍale; Na tveva tava sabbaññu, ñāṇaṁ sakkā dharetave. 83 Ākāso minituṁ sakkā, rajjuyā aṅgulena vā; Na tveva tava sabbaññu, ñāṇaṁ sakkā pametave. 84 Mahāsamudde udakaṁ, pathavī cākhilājaṭaṁ; Buddhañāṇaṁ upādāya, upamāto na yujjare. 85 Sadevakassa lokassa, cittaṁ yesaṁ pavattati; Antojālagatā ete, tava ñāṇamhi cakkhuma. 86 Yena ñāṇena pattosi, kevalaṁ bodhimuttamaṁ; Tena ñāṇena sabbaññu, maddasī paratitthiye’. 87 Imā gāthā thavitvāna, suruci nāma tāpaso; Ajinaṁ pattharitvāna, pathaviyaṁ nisīdi so. 88 ‘Cullāsītisahassāni, ajjhogāḷho mahaṇṇave; Accuggato tāvadeva, girirājā pavuccati. 89 Tāva accuggato neru, āyato vitthato ca so; Cuṇṇito aṇubhedena, koṭisatasahassaso. 90 Lakkhe ṭhapiyamānamhi, parikkhayamagacchatha; Na tveva tava sabbaññu, ñāṇaṁ sakkā pametave. 91 Sukhumacchikena jālena, udakaṁ yo parikkhipe; Ye keci udake pāṇā, antojālagatā siyuṁ. 92 Tatheva hi mahāvīra, ye keci puthutitthiyā; Diṭṭhigahanapakkhandā, parāmāsena mohitā. 93 Tava suddhena ñāṇena, anāvaraṇadassinā; Antojālagatā ete, ñāṇaṁ te nātivattare’. 94 Bhagavā tamhi samaye, anomadassī mahāyaso; Vuṭṭhahitvā samādhimhā, disaṁ olokayī jino. 95 Anomadassimunino, Nisabho nāma sāvako; Parivuto satasahassehi, Santacittehi tādibhi. 96 Khīṇāsavehi suddhehi, chaḷabhiññehi jhāyibhi; Cittamaññāya buddhassa, upesi lokanāyakaṁ. 97 Antalikkhe ṭhitā tattha, padakkhiṇamakaṁsu te; Namassantā pañjalikā, otaruṁ buddhasantike. 98 Anomadassī bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, sītaṁ pātukarī jino. 99 Varuṇo nāmupaṭṭhāko, anomadassissa satthuno; Ekaṁsaṁ 3569 --- tha-ap3 1:99 cīvaraṁ katvā, apucchi lokanāyakaṁ. 100 ‘Ko nu kho bhagavā hetu, sitakammassa satthuno; Na hi buddhā ahetūhi, sitaṁ pātukaronti te’. 101 Anomadassī bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Bhikkhumajjhe nisīditvā, imaṁ gāthaṁ abhāsatha. 102 ‘Yo maṁ pupphena pūjesi, ñāṇañcāpi anutthavi; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇotha mama bhāsato’. 103 Buddhassa giramaññāya, sabbe devā samāgatā; Saddhammaṁ sotukāmā te, sambuddhamupasaṅkamuṁ. 104 Dasasu lokadhātūsu, devakāyā mahiddhikā; Saddhammaṁ sotukāmā te, sambuddhamupasaṅkamuṁ. 105 ‘Hatthī assā rathā pattī, senā ca caturaṅginī; Parivāressantimaṁ niccaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 106 Saṭṭhitūriyasahassāni, bheriyo samalaṅkatā; Upaṭṭhissantimaṁ niccaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 107 Soḷasitthisahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Vicittavatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā. 108 Aḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā; Parivāressantimaṁ niccaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 109 Kappasatasahassāni, devaloke ramissati; Sahassakkhattuṁ cakkavattī, rājā raṭṭhe bhavissati. 110 Sahassakkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 111 Pacchime bhavasampatte, manussattaṁ gamissati; Brāhmaṇī sāriyā nāma, dhārayissati kucchinā. 112 Mātuyā nāmagottena, paññāyissatiyaṁ naro; Sāriputtoti nāmena, tikkhapañño bhavissati. 113 Asītikoṭī chaḍḍetvā, pabbajissatikiñcano; Gavesanto santipadaṁ, carissati mahiṁ imaṁ. 114 Apparimeyye ito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 115 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sāriputtoti nāmena, hessati aggasāvako. 116 Ayaṁ bhāgīrathī gaṅgā, himavantā pabhāvitā; Mahāsamuddamappeti, tappayantī mahodadhiṁ. 117 Tathevāyaṁ sāriputto, sake tīsu visārado; Paññāya pāramiṁ gantvā, tappayissati pāṇine. 118 Himavantamupādāya, sāgarañca mahodadhiṁ; Etthantare yaṁ pulinaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 119 Tampi sakkā asesena, saṅkhātuṁ gaṇanā yathā; Na tveva sāriputtassa, paññāyanto bhavissati. 120 Lakkhe ṭhapiyamānamhi, khīye gaṅgāya vālukā; Na tveva sāriputtassa, paññāyanto bhavissati. 121 Mahāsamudde ūmiyo, gaṇanāto asaṅkhiyā; Tatheva sāriputtassa, paññāyanto na hessati. 122 Ārādhayitvā sambuddhaṁ, gotamaṁ sakyapuṅgavaṁ; Paññāya pāramiṁ gantvā, hessati aggasāvako. 123 Pavattitaṁ dhammacakkaṁ, sakyaputtena tādinā; Anuvattessati sammā, vassento dhammavuṭṭhiyo. 124 Sabbametaṁ abhiññāya, gotamo sakyapuṅgavo; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, aggaṭṭhāne ṭhapessati’. 125 Aho me sukataṁ kammaṁ, anomadassissa satthuno; Yassāhaṁ kāraṁ katvāna, sabbattha pāramiṁ gato. 126 Aparimeyye kataṁ kammaṁ, phalaṁ dassesi me idha; Sumutto saravegova, kilese jhāpayiṁ ahaṁ. 127 Asaṅkhataṁ gavesanto, nibbānaṁ acalaṁ padaṁ; Vicinaṁ titthiye sabbe, esāhaṁ saṁsariṁ bhave. 128 Yathāpi byādhito poso, pariyeseyya osadhaṁ; Vicineyya vanaṁ sabbaṁ, byādhito parimuttiyā. 129 Asaṅkhataṁ gavesanto, nibbānaṁ amataṁ padaṁ; Abbokiṇṇaṁ pañcasataṁ, pabbajiṁ isipabbajaṁ. 130 Jaṭābhārena bharito, ajinuttaranivāsano; Abhiññāpāramiṁ gantvā, brahmalokaṁ agacchihaṁ. 131 Natthi bāhirake suddhi, ṭhapetvā jinasāsanaṁ; Ye keci buddhimā sattā, sujjhanti jinasāsane. 132 Attakāramayaṁ etaṁ, nayidaṁ itihītihaṁ; Asaṅkhataṁ gavesanto, kutitthe sañcariṁ ahaṁ. 133 Yathā sāratthiko poso, kadaliṁ chetvāna phālaye; Na tattha sāraṁ vindeyya, sārena rittako hi so. 134 Tatheva titthiyā loke, nānādiṭṭhī bahujjanā; Asaṅkhatena rittāse, sārena kadalī yathā. 135 Pacchime bhavasampatte, brahmabandhu ahosahaṁ; Mahābhogaṁ chaḍḍetvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ”. 136 Paṭhamabhāṇavāraṁ. 137 “Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedāna pāragū; Brāhmaṇo sañcayo nāma, tassa mūle vasāmahaṁ. 138 Sāvako te mahāvīra, assaji nāma brāhmaṇo; Durāsado uggatejo, piṇḍāya caratī tadā. 139 Tamaddasāsiṁ sappaññaṁ, muniṁ mone samāhitaṁ; Santacittaṁ mahānāgaṁ, suphullaṁ padumaṁ yathā. 140 Disvā me cittamuppajji, sudantaṁ suddhamānasaṁ; Usabhaṁ pavaraṁ vīraṁ, arahāyaṁ bhavissati. 141 Pāsādiko iriyati, abhirūpo susaṁvuto; 3570 --- tha-ap3 1:141 Uttame damathe danto, amatadassī bhavissati. 142 Yannūnāhaṁ uttamatthaṁ, puccheyyaṁ tuṭṭhamānasaṁ; So me puṭṭho kathessati, paṭipucchāmahaṁ tadā. 143 Piṇḍapātaṁ carantassa, pacchato agamāsahaṁ; Okāsaṁ paṭimānento, pucchituṁ amataṁ padaṁ. 144 Vīthintare anuppattaṁ, upagantvāna pucchahaṁ; ‘Kathaṁ gottosi tvaṁ vīra, kassa sissosi mārisa’. 145 So me puṭṭho viyākāsi, asambhītova kesarī; ‘Buddho loke samuppanno, tassa sissomhi āvuso’. 146 ‘Kīdisaṁ te mahāvīra, anujāta mahāyasa; Buddhassa sāsanaṁ dhammaṁ, sādhu me kathayassu bho’. 147 So me puṭṭho kathī sabbaṁ, gambhīraṁ nipuṇaṁ padaṁ; Taṇhāsallassa hantāraṁ, sabbadukkhāpanūdanaṁ. 148 ‘Ye dhammā hetuppabhavā, Tesaṁ hetuṁ tathāgato āha; Tesañca yo nirodho, Evaṁvādī mahāsamaṇo’. 149 Sohaṁ vissajjite pañhe, paṭhamaṁ phalamajjhagaṁ; Virajo vimalo āsiṁ, sutvāna jinasāsanaṁ. 150 Sutvāna munino vākyaṁ, passitvā dhammamuttamaṁ; Pariyogāḷhasaddhammo, imaṁ gāthamabhāsahaṁ. 151 ‘Eseva dhammo yadi tāvadeva, Paccabyatha padamasokaṁ; Adiṭṭhaṁ abbhatītaṁ, Bahukehi kappanahutehi’. 152 Svāhaṁ dhammaṁ gavesanto, kutitthe sañcariṁ ahaṁ; So me attho anuppatto, kālo me nappamajjituṁ. 153 Tositohaṁ assajinā, patvāna acalaṁ padaṁ; Sahāyakaṁ gavesanto, assamaṁ agamāsahaṁ. 154 Dūratova mamaṁ disvā, sahāyo me susikkhito; Iriyāpathasampanno, idaṁ vacanamabravi. 155 ‘Pasannamukhanettosi, munibhāvova dissati; Amatādhigato kacci, nibbānamaccutaṁ padaṁ. 156 Subhānurūpo āyāsi, āneñjakārito viya; Dantova dantadamatho, upasantosi brāhmaṇa’. 157 ‘Amataṁ mayādhigataṁ, sokasallāpanūdanaṁ; Tvampi taṁ adhigacchesi, gacchāma buddhasantikaṁ’. 158 Sādhūti so paṭissutvā, sahāyo me susikkhito; Hatthena hatthaṁ gaṇhitvā, upagamma tavantikaṁ. 159 Ubhopi pabbajissāma, sakyaputta tavantike; Tava sāsanamāgamma, viharāma anāsavā. 160 Kolito iddhiyā seṭṭho, ahaṁ paññāya pārago; Ubhova ekato hutvā, sāsanaṁ sobhayāmase. 161 Apariyositasaṅkappo, kutitthe sañcariṁ ahaṁ; Tava dassanamāgamma, saṅkappo pūrito mama. 162 Pathaviyaṁ patiṭṭhāya, pupphanti samaye dumā; Dibbagandhā sampavanti, tosenti sabbapāṇinaṁ. 163 Tathevāhaṁ mahāvīra, sakyaputta mahāyasa; Sāsane te patiṭṭhāya, samayesāmi pupphituṁ. 164 Vimuttipupphaṁ esanto, bhavasaṁsāramocanaṁ; Vimuttipupphalābhena, tosemi sabbapāṇinaṁ. 165 Yāvatā buddhakhettamhi, ṭhapetvāna mahāmuniṁ; Paññāya sadiso natthi, tava puttassa cakkhuma. 166 Suvinītā ca te sissā, parisā ca susikkhitā; Uttame damathe dantā, parivārenti taṁ sadā. 167 Jhāyī jhānaratā dhīrā, santacittā samāhitā; Munī moneyyasampannā, parivārenti taṁ sadā. 168 Appicchā nipakā dhīrā, appāhārā alolupā; Lābhālābhena santuṭṭhā, parivārenti taṁ sadā. 169 Āraññikā dhutaratā, jhāyino lūkhacīvarā; Vivekābhiratā dhīrā, parivārenti taṁ sadā. 170 Paṭipannā phalaṭṭhā ca, sekhā phalasamaṅgino; Āsīsakā uttamatthaṁ, parivārenti taṁ sadā. 171 Sotāpannā ca vimalā, sakadāgāmino ca ye; Anāgāmī ca arahā, parivārenti taṁ sadā. 172 Satipaṭṭhānakusalā, bojjhaṅgabhāvanāratā; Sāvakā te bahū sabbe, parivārenti taṁ sadā. 173 Iddhipādesu kusalā, samādhibhāvanāratā; Sammappadhānānuyuttā, parivārenti taṁ sadā. 174 Tevijjā chaḷabhiññā ca, iddhiyā pāramiṁ gatā; Paññāya pāramiṁ pattā, parivārenti taṁ sadā. 175 Edisā te mahāvīra, tava sissā susikkhitā; Durāsadā uggatejā, parivārenti taṁ sadā. 176 Tehi sissehi parivuto, saññatehi tapassibhi; Migarājāvasambhīto, uḷurājāva sobhasi. 177 Pathaviyaṁ patiṭṭhāya, ruhanti dharaṇīruhā; Vepullataṁ pāpuṇanti, phalañca dassayanti te. 178 Pathavīsadiso tvaṁsi, sakyaputta mahāyasa; Sāsane te patiṭṭhāya, labhanti amataṁ phalaṁ. 179 Sindhu sarassatī ceva, nadiyo candabhāgikā; Gaṅgā ca yamunā ceva, sarabhū ca atho mahī. 180 Etāsaṁ sandamānānaṁ, sāgaro sampaṭicchati; Jahanti purimaṁ nāmaṁ, sāgaroteva ñāyati. 181 Tathevime catubbaṇṇā, pabbajitvā tavantike; Jahanti purimaṁ nāmaṁ, buddhaputtāti ñāyare. 182 Yathāpi cando vimalo, gacchaṁ ākāsadhātuyā; Sabbe 3571 --- tha-ap3 1:182 tāragaṇe loke, ābhāya atirocati. 183 Tatheva tvaṁ mahāvīra, parivuto devamānuse; Ete sabbe atikkamma, jalasi sabbadā tuvaṁ. 184 Gambhīre uṭṭhitā ūmī, na velamativattare; Sabbā velaṁva phusanti, sañcuṇṇā vikiranti tā. 185 Tatheva titthiyā loke, nānādiṭṭhī bahujjanā; Dhammaṁ vāditukāmā te, nātivattanti taṁ muniṁ. 186 Sace ca taṁ pāpuṇanti, paṭivādehi cakkhuma; Tavantikaṁ upāgantvā, sañcuṇṇāva bhavanti te. 187 Yathāpi udake jātā, kumudā mandālakā bahū; Upalimpanti toyena, kaddamakalalena ca. 188 Tatheva bahukā sattā, loke jātā virūhare; Aṭṭitā rāgadosena, kaddame kumudaṁ yathā. 189 Yathāpi padumaṁ jalajaṁ, jalamajjhe virūhati; Na so limpati toyena, parisuddho hi kesarī. 190 Tatheva tvaṁ mahāvīra, loke jāto mahāmuni; Nopalimpasi lokena, toyena padumaṁ yathā. 191 Yathāpi rammake māse, bahū pupphanti vārijā; Nātikkamanti taṁ māsaṁ, samayo pupphanāya so. 192 Tatheva tvaṁ mahāvīra, pupphito te vimuttiyā; Sāsanaṁ nātivattanti, padumaṁ vārijaṁ yathā. 193 Supupphito sālarājā, dibbagandhaṁ pavāyati; Aññasālehi parivuto, sālarājāva sobhati. 194 Tatheva tvaṁ mahāvīra, buddhañāṇena pupphito; Bhikkhusaṅghaparivuto, sālarājāva sobhasi. 195 Yathāpi selo himavā, osadho sabbapāṇinaṁ; Nāgānaṁ asurānañca, devatānañca ālayo. 196 Tatheva tvaṁ mahāvīra, osadho viya pāṇinaṁ; Tevijjā chaḷabhiññā ca, iddhiyā pāramiṁ gatā. 197 Anusiṭṭhā mahāvīra, tayā kāruṇikena te; Ramanti dhammaratiyā, vasanti tava sāsane. 198 Migarājā yathā sīho, abhinikkhamma āsayā; Catuddisānuviloketvā, tikkhattuṁ abhinādati. 199 Sabbe migā uttasanti, migarājassa gajjato; Tathā hi jātimā eso, pasū tāseti sabbadā. 200 Gajjato te mahāvīra, vasudhā sampakampati; Bodhaneyyāvabujjhanti, tasanti mārakāyikā. 201 Tasanti titthiyā sabbe, nadato te mahāmuni; Kākā senāva vibbhantā, migaraññā yathā migā. 202 Ye keci gaṇino loke, satthāroti pavuccare; Paramparāgataṁ dhammaṁ, desenti parisāya te. 203 Na hevaṁ tvaṁ mahāvīra, dhammaṁ desesi pāṇinaṁ; Sāmaṁ saccāni bujjhitvā, kevalaṁ bodhipakkhiyaṁ. 204 Āsayānusayaṁ ñatvā, indriyānaṁ balābalaṁ; Bhabbābhabbe viditvāna, mahāmeghova gajjasi. 205 Cakkavāḷapariyantā, nisinnā parisā bhave; Nānādiṭṭhī vicinantā, vimaticchedanāya taṁ. 206 Sabbesaṁ cittamaññāya, opammakusalo muni; Ekaṁ pañhaṁ kathentova, vimatiṁ chindasi pāṇinaṁ. 207 Upatissasadiseheva, vasudhā pūritā bhave; Sabbeva te pañjalikā, kittayuṁ lokanāyakaṁ. 208 Kappaṁ vā te kittayantā, nānāvaṇṇehi kittayuṁ; Parimetuṁ na sakkeyyuṁ, appameyyo tathāgato. 209 Yathāsakena thāmena, kittito hi mayā jino; Kappakoṭīpi kittentā, evamevaṁ pakittayuṁ. 210 Sace hi koci devo vā, manusso vā susikkhito; Pametuṁ parikappeyya, vighātaṁva labheyya so. 211 Sāsane te patiṭṭhāya, sakyaputta mahāyasa; Paññāya pāramiṁ gantvā, viharāmi anāsavo. 212 Titthiye sampamaddāmi, vattemi jinasāsanaṁ; Dhammasenāpati ajja, sakyaputtassa sāsane. 213 Aparimeyye kataṁ kammaṁ, phalaṁ dassesi me idha; Sukhitto saravegova, kilese jhāpayī mama. 214 Yo koci manujo bhāraṁ, dhāreyya matthake sadā; Bhārena dukkhito assa, bhārehi bharito tathā. 215 Ḍayhamāno tīhaggīhi, bhavesu saṁsariṁ ahaṁ; Bharito bhavabhārena, giriṁ uccārito yathā. 216 Oropito ca me bhāro, bhavā ugghāṭitā mayā; Karaṇīyaṁ kataṁ sabbaṁ, sakyaputtassa sāsane. 217 Yāvatā buddhakhettamhi, ṭhapetvā sakyapuṅgavaṁ; Ahaṁ aggomhi paññāya, sadiso me na vijjati. 218 Samādhimhi sukusalo, iddhiyā pāramiṁ gato; Icchamāno cahaṁ ajja, sahassaṁ abhinimmine. 219 Anupubbavihārassa, vasībhūto mahāmuni; Kathesi sāsanaṁ mayhaṁ, nirodho sayanaṁ mama. 220 Dibbacakkhu visuddhaṁ me, samādhikusalo ahaṁ; Sammappadhānānuyutto, bojjhaṅgabhāvanārato. 221 Sāvakena hi pattabbaṁ, sabbameva kataṁ mayā; Lokanāthaṁ ṭhapetvāna, sadiso me na vijjati. 222 Samāpattīnaṁ kusalo, Jhānavimokkhāna khippapaṭilābhī; Bojjhaṅgabhāvanārato, Sāvakaguṇapāramigatosmi. 223 Sāvakaguṇenapi phussena, Buddhiyā 3572 --- tha-ap3 1:223 parisuttamabhāravā; Yaṁ saddhāsaṅgahitaṁ cittaṁ, Sadā sabrahmacārīsu. 224 Uddhatavisova sappo, Chinnavisāṇova usabho; Nikkhittamānadappova, Upemi garugāravena gaṇaṁ. 225 Yadi rūpinī bhaveyya, Paññā me vasumatīpi na sameyya; Anomadassissa bhagavato, Phalametaṁ ñāṇathavanāya. 226 Pavattitaṁ dhammacakkaṁ, sakyaputtena tādinā; Anuvattemahaṁ sammā, ñāṇathavanāyidaṁ phalaṁ. 227 Mā me kadāci pāpiccho, kusīto hīnavīriyo; Appassuto anācāro, sameto ahu katthaci. 228 Bahussuto ca medhāvī, sīlesu susamāhito; Cetosamathānuyutto, api muddhani tiṭṭhatu. 229 Taṁ vo vadāmi bhaddante, yāvantettha samāgatā; Appicchā hotha santuṭṭhā, jhāyī jhānaratā sadā. 230 Yamahaṁ paṭhamaṁ disvā, virajo vimalo ahuṁ; So me ācariyo dhīro, assaji nāma sāvako. 231 Tassāhaṁ vāhasā ajja, dhammasenāpatī ahuṁ; Sabbattha pāramiṁ patvā, viharāmi anāsavo. 232 Yo me ācariyo āsi, assaji nāma sāvako; Yassaṁ disāyaṁ vasati, ussīsamhi karomahaṁ. 233 Mama kammaṁ saritvāna, gotamo sakyapuṅgavo; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, aggaṭṭhāne ṭhapesi maṁ. 234 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 235 Svāgataṁ vata me āsi, buddhaseṭṭhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 236 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 237 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sāriputto thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 238 Sāriputtattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap22 0 Therāpadāna Sīhāsaniyavagga 10. Sumaṅgalattheraapadāna |1| “Āhutiṁ yiṭṭhukāmohaṁ, paṭiyādetvāna bhojanaṁ; Brāhmaṇe paṭimānento, visāle māḷake ṭhito. 2 Athaddasāsiṁ sambuddhaṁ, piyadassiṁ mahāyasaṁ; Sabbalokavinetāraṁ, sayambhuṁ aggapuggalaṁ. 3 Bhagavantaṁ jutimantaṁ, sāvakehi purakkhataṁ; Ādiccamiva rocantaṁ, rathiyaṁ paṭipannakaṁ. 4 Añjaliṁ paggahetvāna, sakaṁ cittaṁ pasādayiṁ; Manasāva nimantesiṁ, ‘āgacchatu mahāmuni’. 5 Mama saṅkappamaññāya, satthā loke anuttaro; Khīṇāsavasahassehi, mama dvāraṁ upāgami. 6 Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Pāsādaṁ abhirūhitvā, sīhāsane nisīdataṁ. 7 Danto dantaparivāro, tiṇṇo tārayataṁ varo; Pāsādaṁ abhirūhitvā, nisīdi pavarāsane. 8 Yaṁ me atthi sake gehe, āmisaṁ paccupaṭṭhitaṁ; Tāhaṁ buddhassa pādāsiṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 9 Pasannacitto sumano, vedajāto katañjalī; Buddhaseṭṭhaṁ namassāmi, aho buddhassuḷāratā. 10 Aṭṭhannaṁ payirūpāsataṁ, bhuñjaṁ khīṇāsavā bahū; Tuyheveso ānubhāvo, saraṇaṁ taṁ upemahaṁ. 11 Piyadassī ca bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 12 ‘Yo so saṅghaṁ abhojesi, ujubhūtaṁ samāhitaṁ; Tathāgatañca sambuddhaṁ, suṇātha mama bhāsato. 13 Sattavīsatikkhattuṁ so, devarajjaṁ karissati; Sakakammābhiraddho so, devaloke ramissati. 14 Dasa aṭṭha cakkhattuṁ so, cakkavattī bhavissati; Pathabyā rajjaṁ pañcasataṁ, vasudhaṁ āvasissati’. 15 Araññavanamoggayha, kānanaṁ byagghasevitaṁ; Padhānaṁ padahitvāna, kilesā jhāpitā mayā. 16 Aṭṭhārase kappasate, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, bhattadānassidaṁ phalaṁ. 17 Paṭisambhidā catasso, Vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, Kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 18 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sumaṅgalo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 19 Sumaṅgalattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 20 Tassuddānaṁ 21 Sīhāsanī ekathambhī, nando ca cūḷapanthako; Pilindarāhulo ceva, vaṅganto raṭṭhapālako. 22 Sopāko maṅgalo ceva, daseva dutiye vagge; Satañca aṭṭhatiṁsa ca, gāthā cettha pakāsitā. 23 Sīhāsaniyavaggo dutiyo. tha-ap490 0 Therāpadāna Paṁsukūlavagga 8. 3573 --- tha-ap490 1:0 Taraṇiyattheraapadāna |1| “Atthadassī tu bhagavā, sayambhū lokanāyako; Vinatā nadiyā tīraṁ, upāgacchi tathāgato. 2 Udakā abhinikkhamma, kacchapo vārigocaro; Buddhaṁ tāretukāmohaṁ, upesiṁ lokanāyakaṁ. 3 ‘Abhirūhatu maṁ buddho, atthadassī mahāmuni; Ahaṁ taṁ tārayissāmi, dukkhassantakaro tuvaṁ’. 4 Mama saṅkappamaññāya, atthadassī mahāyaso; Abhirūhitvā me piṭṭhiṁ, aṭṭhāsi lokanāyako. 5 Yato sarāmi attānaṁ, yato pattosmi viññutaṁ; Sukhaṁ me tādisaṁ natthi, phuṭṭhe pādatale yathā. 6 Uttaritvāna sambuddho, atthadassī mahāyaso; Naditīramhi ṭhatvāna, imā gāthā abhāsatha. 7 ‘Yāvatā vattate cittaṁ, gaṅgāsotaṁ tarāmahaṁ; Ayañca kacchapo rājā, tāresi mama paññavā. 8 Iminā buddhataraṇena, mettacittavatāya ca; Aṭṭhārase kappasate, devaloke ramissati. 9 Devalokā idhāgantvā, sukkamūlena codito; Ekāsane nisīditvā, kaṅkhāsotaṁ tarissati. 10 Yathāpi bhaddake khette, bījaṁ appampi ropitaṁ; Sammādhāre pavecchante, phalaṁ toseti kassakaṁ’. 11 Tathevidaṁ buddhakhettaṁ, sammāsambuddhadesitaṁ; Sammādhāre pavecchante, phalaṁ maṁ tosayissati. 12 Padhānapahitattomhi, upasanto nirūpadhi; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 13 Aṭṭhārase kappasate, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, taraṇāya idaṁ phalaṁ. 14 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 15 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 16 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 17 Itthaṁ sudaṁ āyasmā taraṇiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 18 Taraṇiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap295 0 Therāpadāna Citakapūjakavagga 3. Chattadāyakattheraapadāna |1| “Putto mama pabbajito, kāsāyavasano tadā; So ca buddhattaṁ sampatto, nibbuto lokapūjito. 2 Vicinanto sakaṁ puttaṁ, agamaṁ pacchato ahaṁ; Nibbutassa mahantassa, citakaṁ agamāsahaṁ. 3 Paggayha añjaliṁ tattha, vanditvā citakaṁ ahaṁ; Setacchattañca paggayha, āropesiṁ ahaṁ tadā. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ chattamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, chattadānassidaṁ phalaṁ. 5 Pañcavīse ito kappe, satta āsuṁ janādhipā; Mahārahasanāmā te, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā chattadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Chattadāyakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap273 0 Therāpadāna Suvaṇṇabibbohanavagga 1 Suvaṇṇabibbohaniyattheraapadāna |1| “Ekāsanaṁ ahamadaṁ, pasanno sehi pāṇibhi; Bibbohanañca pādāsiṁ, uttamatthassa pattiyā. 2 Ekanavutito kappe, bibbohanamadāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, bibbohanassidaṁ phalaṁ. 3 Ito tesaṭṭhime kappe, asamo nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā suvaṇṇabibbohaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Suvaṇṇabibbohaniyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap476 0 Therāpadāna Naḷamālivagga 4. Sumanabījaniyattheraapadāna |1| “Vipassino bhagavato, bodhiyā pādaputtame; Sumano bījaniṁ gayha, abījiṁ bodhimuttamaṁ. 2 Ekanavutito kappe, abījiṁ bodhimuttamaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, bījanāya idaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa 3574 --- tha-ap476 1:4 sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sumanabījaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sumanabījaniyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap448 0 Therāpadāna Vibhītakavagga 6. Ambāṭakiyattheraapadāna |1| “Supupphitaṁ sālavanaṁ, ogayha vessabhū muni; Nisīdi giriduggesu, abhijātova kesarī. 2 Pasannacitto sumano, ambāṭakamapūjayiṁ; Puññakkhettaṁ anuttaraṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 3 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ambāṭakiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Ambāṭakiyattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap177 0 Therāpadāna Kumudavagga 5. Sīhāsanadāyakattheraapadāna |1| “Nibbute lokanāthamhi, padumuttaranāyake; Pasannacitto sumano, sīhāsanamadāsahaṁ. 2 Bahūhi gandhamālehi, diṭṭhadhammasukhāvahe; Tattha pūjañca katvāna, nibbāyati bahujjano. 3 Pasannacitto sumano, vanditvā bodhimuttamaṁ; Kappānaṁ satasahassaṁ, duggatiṁ nupapajjahaṁ. 4 Pannarasasahassamhi, kappānaṁ aṭṭha āsu te; Siluccayasanāmā ca, rājāno cakkavattino. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sīhāsanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sīhāsanadāyakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap149 0 Therāpadāna Chattavagga 7. Maggadāyakattheraapadāna |1| “Uttaritvāna nadikaṁ, vanaṁ gacchati cakkhumā; Tamaddasāsiṁ sambuddhaṁ, siddhatthaṁ varalakkhaṇaṁ. 2 Kudāla piṭakamādāya, samaṁ katvāna taṁ pathaṁ; Satthāraṁ abhivādetvā, sakaṁ cittaṁ pasādayiṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, maggadānassidaṁ phalaṁ. 4 Sattapaññāsakappamhi, eko āsiṁ janādhipo; Nāmena suppabuddhoti, nāyako so narissaro. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā maggadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Maggadāyakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap374 0 Therāpadāna Bodhivandanavagga 2. Pāṭalipupphiyattheraapadāna |1| “Vipassī nāma bhagavā, sayambhū aggapuggalo; Purakkhato sasissehi, pāvisi bandhumaṁ jino. 2 Tīṇi pāṭalipupphāni, ucchaṅge ṭhapitāni me; Sīsaṁ nhāyitukāmova, nadītitthaṁ agacchahaṁ. 3 Nikkhamma bandhumatiyā, addasaṁ lokanāyakaṁ; Indīvaraṁva jalitaṁ, ādittaṁva hutāsanaṁ. 4 Byagghūsabhaṁva pavaraṁ, abhijātaṁva kesariṁ; Gacchantaṁ samaṇānaggaṁ, bhikkhusaṅghapurakkhataṁ. 5 Tasmiṁ pasanno sugate, kilesamaladhovane; Gahetvā tīṇi pupphāni, buddhaseṭṭhaṁ apūjayiṁ. 6 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pāṭalipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Pāṭalipupphiyattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap191 0 Therāpadāna Kuṭajapupphiyavagga 3575 --- tha-ap191 1:0 9. Ekacāriyattheraapadāna |1| “Tāvatiṁsesu devesu, mahāghoso tadā ahu; Buddho ca loke nibbāti, mayañcamha sarāgino. 2 Tesaṁ saṁvegajātānaṁ, sokasallasamaṅginaṁ; Sabalena upatthaddho, agamaṁ buddhasantikaṁ. 3 Mandāravaṁ gahetvāna, saṅgīti abhinimmitaṁ; Parinibbutakālamhi, buddhassa abhiropayiṁ. 4 Sabbe devānumodiṁsu, accharāyo ca me tadā; Kappānaṁ satasahassaṁ, duggatiṁ nupapajjahaṁ. 5 Saṭṭhikappasahassamhi, ito soḷasa te janā; Mahāmallajanā nāma, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekacāriyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Ekacāriyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap392 0 Therāpadāna Avaṭaphalavagga 10 Pubbakammapilotikabuddhaapadāna |1| Anotattasarāsanne, ramaṇīye silātale; Nānāratanapajjote, nānāgandhavanantare. 2 Mahatā bhikkhusaṅghena, pareto lokanāyako; Āsīno byākarī tattha, pubbakammāni attano. 3 “Suṇātha bhikkhavo mayhaṁ, yaṁ kammaṁ pakataṁ mayā; Pilotikassa kammassa, buddhattepi vipaccati. 4 10.1 Munāḷi nāmahaṁ dhutto, pubbe aññāsu jātisu; Paccekabuddhaṁ surabhiṁ, abbhācikkhiṁ adūsakaṁ. 5 Tena kammavipākena, niraye saṁsariṁ ciraṁ; Bahūvassasahassāni, dukkhaṁ vedesi vedanaṁ. 6 Tena kammāvasesena, idha pacchimake bhave; Abbhakkhānaṁ mayā laddhaṁ, sundarikāya kāraṇā. 7 10.2 Sabbābhibhussa buddhassa, nando nāmāsi sāvako; Taṁ abbhakkhāya niraye, ciraṁ saṁsaritaṁ mayā. 8 Dasavassasahassāni, niraye saṁsariṁ ciraṁ; Manussabhāvaṁ laddhāhaṁ, abbhakkhānaṁ bahuṁ labhiṁ. 9 Tena kammāvasesena, ciñcamānavikā mamaṁ; Abbhācikkhi abhūtena, janakāyassa aggato. 10 10.3 Brāhmaṇo sutavā āsiṁ, ahaṁ sakkatapūjito; Mahāvane pañcasate, mante vācemi māṇave. 11 Tatthāgato isi bhīmo, pañcābhiñño mahiddhiko; Tañcāhaṁ āgataṁ disvā, abbhācikkhiṁ adūsakaṁ. 12 Tatohaṁ avacaṁ sisse, kāmabhogī ayaṁ isi; Mayhampi bhāsamānassa, anumodiṁsu māṇavā. 13 Tato māṇavakā sabbe, bhikkhamānaṁ kule kule; Mahājanassa āhaṁsu, kāmabhogī ayaṁ isi. 14 Tena kammavipākena, pañca bhikkhusatā ime; Abbhakkhānaṁ labhuṁ sabbe, sundarikāya kāraṇā. 15 10.4 Vemātubhātaraṁ pubbe, dhanahetu haniṁ ahaṁ; Pakkhipiṁ giriduggasmiṁ, silāya ca apiṁsayiṁ. 16 Tena kammavipākena, devadatto silaṁ khipi; Aṅguṭṭhaṁ piṁsayī pāde, mama pāsāṇasakkharā. 17 10.5 Purehaṁ dārako hutvā, kīḷamāno mahāpathe; Paccekabuddhaṁ disvāna, magge sakalikaṁ khipiṁ. 18 Tena kammavipākena, idha pacchimake bhave; Vadhatthaṁ maṁ devadatto, abhimāre payojayi. 19 10.6 Hatthāroho pure āsiṁ, paccekamunimuttamaṁ; Piṇḍāya vicarantaṁ taṁ, āsādesiṁ gajenahaṁ. 20 Tena kammavipākena, bhanto nāḷāgirī gajo; Giribbaje puravare, dāruṇo samupāgami. 21 10.7 Rājāhaṁ patthivo āsiṁ, sattiyā purisaṁ haniṁ; Tena kammavipākena, niraye paccisaṁ bhusaṁ. 22 Kammuno tassa sesena, idāni sakalaṁ mama; Pāde chaviṁ pakappesi, na hi kammaṁ vinassati. 23 10.8 Ahaṁ kevaṭṭagāmasmiṁ, ahuṁ kevaṭṭadārako; Macchake ghātite disvā, janayiṁ somanassakaṁ. 24 Tena kammavipākena, sīsadukkhaṁ ahū mama; Sabbe sakkā ca haññiṁsu, yadā hani viṭaṭūbho. 25 10.9 Phussassāhaṁ pāvacane, sāvake paribhāsayiṁ; Yavaṁ khādatha bhuñjatha, mā ca bhuñjatha sālayo. 26 Tena kammavipākena, temāsaṁ khāditaṁ yavaṁ; Nimantito brāhmaṇena, verañjāyaṁ vasiṁ tadā. 27 10.10 Nibbuddhe vattamānamhi, mallaputtaṁ niheṭhayiṁ; Tena kammavipākena, piṭṭhidukkhaṁ ahū mama. 28 10.11 Tikicchako ahaṁ āsiṁ, seṭṭhiputtaṁ virecayiṁ; Tena kammavipākena, hoti pakkhandikā mama. 29 10.12 Avacāhaṁ jotipālo, sugataṁ kassapaṁ tadā; Kuto nu bodhi muṇḍassa, bodhi paramadullabhā. 30 Tena kammavipākena, acariṁ dukkaraṁ bahuṁ; Chabbassānuruvelāyaṁ, tato bodhimapāpuṇiṁ. 31 Nāhaṁ etena maggena, pāpuṇiṁ 3576 --- tha-ap392 1:31 bodhimuttamaṁ; Kummaggena gavesissaṁ, pubbakammena vārito. 32 Puññapāpaparikkhīṇo, sabbasantāpavajjito; Asoko anupāyāso, nibbāyissamanāsavo”. 33 Evaṁ jino viyākāsi, Bhikkhusaṅghassa aggato; Sabbābhiññābalappatto, Anotatte mahāsareti. 34 Itthaṁ sudaṁ bhagavā attano pubbacaritaṁ kammapilotikaṁ nāma buddhāpadānadhammapariyāyaṁ abhāsitthāti. 35 Pubbakammapilotikaṁ nāma buddhāpadānaṁ dasamaṁ. 36 Avaṭaphalavaggo ekūnacattālīsamo. 37 Tassuddānaṁ 38 Avaṭaṁ labujañceva, udumbarapilakkhu ca; Phāru vallī ca kadalī, panaso koṭivīsako. 39 Pubbakammapiloti ca, apadānaṁ mahesino; Gāthāyo ekanavuti, gaṇitāyo vibhāvibhi. 40 Cuddasamaṁ bhāṇavāraṁ. tha-ap53 0 Therāpadāna Bījanivagga 1. Vidhūpanadāyakattheraapadāna |1| “Padumuttarabuddhassa, lokajeṭṭhassa tādino; Bījanikā mayā dinnā, dvipadindassa tādino. 2 Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, paggahetvāna añjaliṁ; Sambuddhamabhivādetvā, pakkamiṁ uttarāmukho. 3 Bījaniṁ paggahetvāna, satthā lokagganāyako; Bhikkhusaṅghe ṭhito santo, imā gāthā abhāsatha. 4 ‘Iminā bījanidānena, cittassa paṇidhīhi ca; Kappānaṁ satasahassaṁ, vinipātaṁ na gacchati’. 5 Āraddhavīriyo pahitatto, Cetoguṇasamāhito; Jātiyā sattavassohaṁ, Arahattaṁ apāpuṇiṁ. 6 Saṭṭhikappasahassamhi, bījamānasanāmakā; Soḷasāsiṁsu rājāno, cakkavattī mahabbalā. 7 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā vidhūpanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Vidhūpanadāyakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap36 0 Therāpadāna Kuṇḍadhānavagga 4. Kāḷudāyittheraapadāna |1| “Padumuttarabuddhassa, lokajeṭṭhassa tādino; Addhānaṁ paṭipannassa, carato cārikaṁ tadā. 2 Suphullaṁ padumaṁ gayha, uppalaṁ mallikañcahaṁ; Paramannaṁ gahetvāna, adāsiṁ satthuno ahaṁ. 3 Paribhuñji mahāvīro, paramannaṁ subhojanaṁ; Tañca pupphaṁ gahetvāna, janassa sampadassayi. 4 Iṭṭhaṁ kantaṁ piyaṁ loke, jalajaṁ pupphamuttamaṁ; Sudukkaraṁ kataṁ tena, yo me pupphaṁ adāsidaṁ. 5 Yo pupphamabhiropesi, paramannañcadāsi me; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 6 ‘Dasa aṭṭha cakkhattuṁ so, devarajjaṁ karissati; Uppalaṁ padumañcāpi, mallikañca taduttari. 7 Assa puññavipākena, dibbagandhasamāyutaṁ; Ākāse chadanaṁ katvā, dhārayissati tāvade. 8 Pañcavīsatikkhattuñca, cakkavattī bhavissati; Pathabyā rajjaṁ pañcasataṁ, vasudhaṁ āvasissati. 9 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 10 Sakakammābhiraddho so, sukkamūlena codito; Sakyānaṁ nandijanano, ñātibandhu bhavissati. 11 So pacchā pabbajitvāna, sukkamūlena codito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. 12 Paṭisambhidamanuppattaṁ, katakiccamanāsavaṁ; Gotamo lokabandhu taṁ, etadagge ṭhapessati. 13 Padhānapahitatto so, upasanto nirūpadhi; Udāyī nāma nāmena, hessati satthu sāvako’. 14 Rāgo doso ca moho ca, māno makkho ca dhaṁsito; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 15 Tosayiñcāpi sambuddhaṁ, ātāpī nipako ahaṁ; Pasādito ca sambuddho, etadagge ṭhapesi maṁ. 16 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 17 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kāḷudāyī thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 18 Kāḷudāyittherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap216 0 Therāpadāna Hatthivagga 4. 3577 --- tha-ap216 1:0 Ekasaññakattheraapadāna |1| “Dumagge paṁsukūlikaṁ, laggaṁ disvāna satthuno; Añjaliṁ paggahetvāna, paṁsukūlaṁ avandahaṁ. 2 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Pañcavīse ito kappe, eko āsiṁ janādhipo; Amitābhoti nāmena, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Ekasaññakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap228 0 Therāpadāna Ālambaṇadāyakavagga 6 Aṅkolapupphiyattheraapadāna |1| “Nārado iti me nāmaṁ, kassapo iti maṁ vidū; Addasaṁ samaṇānaggaṁ, vipassiṁ devasakkataṁ. 2 Anubyañjanadharaṁ buddhaṁ, āhutīnaṁ paṭiggahaṁ; Aṅkolapupphaṁ paggayha, buddhassa abhiropayiṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Catusattatito kappe, romaso nāma khattiyo; Āmukkamālābharaṇo, sayoggabalavāhano. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā aṅkolapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Aṅkolapupphiyattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap413 0 Therāpadāna Bhaddālivagga 1. Bhaddālittheraapadāna |1| “Sumedho nāma sambuddho, aggo kāruṇiko muni; Vivekakāmo lokaggo, himavantamupāgami. 2 Ajjhogāhetvā himavaṁ, sumedho lokanāyako; Pallaṅkaṁ ābhujitvāna, nisīdi purisuttamo. 3 Samādhiṁ so samāpanno, sumedho lokanāyako; Sattarattindivaṁ buddho, nisīdi purisuttamo. 4 Khāribhāraṁ gahetvāna, vanamajjhogahiṁ ahaṁ; Tatthaddasāsiṁ sambuddhaṁ, oghatiṇṇamanāsavaṁ. 5 Sammajjaniṁ gahetvāna, sammajjitvāna assamaṁ; Catudaṇḍe ṭhapetvāna, akāsiṁ maṇḍapaṁ tadā. 6 Sālapupphaṁ āharitvā, maṇḍapaṁ chādayiṁ ahaṁ; Pasannacitto sumano, abhivandiṁ tathāgataṁ. 7 Yaṁ vadanti sumedhoti, bhūripaññaṁ sumedhasaṁ; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 8 Buddhassa giramaññāya, sabbe devā samāgamuṁ; Asaṁsayaṁ buddhaseṭṭho, dhammaṁ deseti cakkhumā. 9 Sumedho nāma sambuddho, āhutīnaṁ paṭiggaho; Devasaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 10 ‘Yo me sattāhaṁ maṇḍapaṁ, dhārayī sālachāditaṁ; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 11 Devabhūto manusso vā, hemavaṇṇo bhavissati; Pahūtabhogo hutvāna, kāmabhogī bhavissati. 12 Saṭṭhi nāgasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā. 13 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi; Sāyaṁ pāto upaṭṭhānaṁ, āgamissantimaṁ naraṁ; Tehi nāgehi parivuto, ramissati ayaṁ naro. 14 Saṭṭhi assasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhino. 15 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi; Parivāressantimaṁ niccaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 16 Saṭṭhi rathasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Dīpā athopi veyagghā, sannaddhā ussitaddhajā. 17 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Parivāressantimaṁ niccaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 18 Saṭṭhi gāmasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso; Pahūtadhanadhaññāni, susamiddhāni sabbaso; Sadā pātubhavissanti, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 19 Hatthī assā rathā pattī, senā ca caturaṅginī; Parivāressantimaṁ niccaṁ, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 20 Aṭṭhārase kappasate, devaloke ramissati; Sahassakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissati. 21 Satānaṁ tīṇikkhattuñca, devarajjaṁ karissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 22 Tiṁsakappasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 23 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sabbāsave 3578 --- tha-ap413 1:23 pariññāya, viharissatināsavo’. 24 Tiṁsakappasahassamhi, addasaṁ lokanāyakaṁ; Etthantaramupādāya, gavesiṁ amataṁ padaṁ. 25 Lābhā mayhaṁ suladdhaṁ me, yamahaññāsi sāsanaṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 26 Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Tava ñāṇaṁ pakittetvā, pattomhi acalaṁ padaṁ. 27 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Sabbattha sukhito homi, phalaṁ me ñāṇakittane. 28 Idaṁ pacchimakaṁ mayhaṁ, carimo vattate bhavo; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 29 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 30 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 31 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 32 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bhaddālitthero imā gāthāyo abhāsitthāti. 33 Bhaddālittherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap514 0 Therāpadāna Phaladāyakavagga 2 Kapitthaphaladāyakattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Āhutīnaṁ paṭiggahaṁ; Rathiyaṁ paṭipajjantaṁ, Kapitthaṁ adadiṁ phalaṁ. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kapitthaphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Kapitthaphaladāyakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap311 0 Therāpadāna Padumakesaravagga 9 Buddhasaññakattheraapadāna |1| “Udentaṁ sataraṁsiṁva, pītaraṁsiṁva bhāṇumaṁ; Vanantaragataṁ santaṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ. 2 Addasaṁ supinantena, siddhatthaṁ lokanāyakaṁ; Tattha cittaṁ pasādetvā, sugatiṁ upapajjahaṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhasaññāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā buddhasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Buddhasaññakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap112 0 Therāpadāna Bhikkhadāyivagga 10. Reṇupūjakattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Sataraṁsiṁva bhāṇumaṁ; Obhāsentaṁ disā sabbā, Uḷurājaṁva pūritaṁ. 2 Purakkhataṁ sāvakehi, sāgareheva medaniṁ; Nāgaṁ paggayha reṇūhi, vipassissābhiropayiṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ reṇumabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṇṇatālīsito kappe, reṇu nāmāsi khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā reṇupūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Reṇupūjakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 8 Bhikkhadāyivaggo ekādasamo. 9 Tassuddānaṁ 10 Bhikkhadāyī ñāṇasaññī, hatthiyo padapūjako; Muṭṭhipupphī udakado, naḷamāli upaṭṭhako; Biḷālidāyī reṇu ca, gāthāyo cha ca saṭṭhi ca. tha-ap535 0 Therāpadāna 3579 --- tha-ap535 1:0 Kaccāyanavagga 3. Mahākappinattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Udito ajaṭākāse, ravīva saradambare. 2 Vacanābhāya bodheti, veneyyapadumāni so; Kilesapaṅkaṁ soseti, matiraṁsīhi nāyako. 3 Titthiyānaṁ yase hanti, khajjotābhā yathā ravi; Saccatthābhaṁ pakāseti, ratanaṁva divākaro. 4 Guṇānaṁ āyatibhūto, ratanānaṁva sāgaro; Pajjunnoriva bhūtāni, dhammameghena vassati. 5 Akkhadasso tadā āsiṁ, nagare haṁsasavhaye; Upecca dhammamassosiṁ, jalajuttamanāmino. 6 Ovādakassa bhikkhūnaṁ, sāvakassa katāvino; Guṇaṁ pakāsayantassa, tappayantassa me manaṁ. 7 Sutvā patīto sumano, nimantetvā tathāgataṁ; Sasissaṁ bhojayitvāna, taṁ ṭhānamabhipatthayiṁ. 8 Tadā haṁsasamabhāgo, haṁsadundubhinissano; ‘Passathetaṁ mahāmattaṁ, vinicchayavisāradaṁ. 9 Patitaṁ pādamūle me, samuggatatanūruhaṁ; Jīmūtavaṇṇaṁ pīṇaṁsaṁ, pasannanayanānanaṁ. 10 Parivārena mahatā, rājayuttaṁ mahāyasaṁ; Eso katāvino ṭhānaṁ, pattheti muditāsayo. 11 Iminā paṇipātena, cāgena paṇidhīhi ca; Kappasatasahassāni, nupapajjati duggatiṁ. 12 Devesu devasobhaggaṁ, manussesu mahantataṁ; Anubhotvāna sesena, nibbānaṁ pāpuṇissati. 13 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 14 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Kappino nāma nāmena, hessati satthu sāvako’. 15 Tatohaṁ sukataṁ kāraṁ, katvāna jinasāsane; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tusitaṁ agamāsahaṁ. 16 Devamānusarajjāni, sataso anusāsiya; Bārāṇasiyamāsanne, jāto keniyajātiyaṁ. 17 Sahassaparivārena, sapajāpatiko ahaṁ; Pañca paccekabuddhānaṁ, satāni samupaṭṭhahiṁ. 18 Temāsaṁ bhojayitvāna, pacchādamha ticīvaraṁ; Tato cutā mayaṁ sabbe, ahumha tidasūpagā. 19 Puno sabbe manussattaṁ, agamimha tato cutā; Kukkuṭamhi pure jātā, himavantassa passato. 20 Kappino nāmahaṁ āsiṁ, rājaputto mahāyaso; Sesāmaccakule jātā, mameva parivārayuṁ. 21 Mahārajjasukhaṁ patto, sabbakāmasamiddhimā; Vāṇijehi samakkhātaṁ, buddhuppādamahaṁ suṇiṁ. 22 ‘Buddho loke samuppanno, asamo ekapuggalo; So pakāseti saddhammaṁ, amataṁ sukhamuttamaṁ. 23 Suyuttā tassa sissā ca, sumuttā ca anāsavā’; Sutvā nesaṁ suvacanaṁ, sakkaritvāna vāṇije. 24 Pahāya rajjaṁ sāmacco, nikkhamiṁ buddhamāmako; Nadiṁ disvā mahācandaṁ, pūritaṁ samatittikaṁ. 25 Appatiṭṭhaṁ anālambaṁ, duttaraṁ sīghavāhiniṁ; Guṇaṁ saritvā buddhassa, sotthinā samatikkamiṁ. 26 ‘Bhavasotaṁ sace buddho, tiṇṇo lokantagū vidū; Etena saccavajjena, gamanaṁ me samijjhatu. 27 Yadi santigamo maggo, mokkho caccantikaṁ sukhaṁ; Etena saccavajjena, gamanaṁ me samijjhatu. 28 Saṅgho ce tiṇṇakantāro, puññakkhetto anuttaro; Etena saccavajjena, gamanaṁ me samijjhatu’. 29 Saha kate saccavare, maggā apagataṁ jalaṁ; Tato sukhena uttiṇṇo, nadītīre manorame. 30 Nisinnaṁ addasaṁ buddhaṁ, udentaṁva pabhaṅkaraṁ; Jalantaṁ hemaselaṁva, dīparukkhaṁva jotitaṁ. 31 Sasiṁva tārāsahitaṁ, sāvakehi purakkhataṁ; Vāsavaṁ viya vassantaṁ, desanājaladantaraṁ. 32 Vanditvāna sahāmacco, ekamantamupāvisiṁ; Tato no āsayaṁ ñatvā, buddho dhammamadesayi. 33 Sutvāna dhammaṁ vimalaṁ, avocumha mayaṁ jinaṁ; ‘Pabbājehi mahāvīra, nibbindāmha mayaṁ bhave’. 34 ‘Svākkhāto bhikkhave dhammo, dukkhantakaraṇāya vo; Caratha brahmacariyaṁ’, iccāha munisattamo. 35 Saha vācāya sabbepi, bhikkhuvesadharā mayaṁ; Ahumha upasampannā, sotāpannā ca sāsane. 36 Tato jetavanaṁ gantvā, anusāsi vināyako; Anusiṭṭho jinenāhaṁ, arahattamapāpuṇiṁ. 37 Tato bhikkhusahassāni, anusāsimahaṁ tadā; Mamānusāsanakarā, tepi āsuṁ anāsavā. 38 Jino tasmiṁ guṇe tuṭṭho, etadagge ṭhapesi maṁ; Bhikkhuovādakānaggo, kappinoti mahājane. 39 Satasahasse kataṁ kammaṁ, phalaṁ dassesi me idha; Pamutto saravegova, kilese jhāpayiṁ mama. 40 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 41 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 42 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 43 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mahākappino thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 3580 --- tha-ap535 1:43 44 Mahākappinattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap133 0 Therāpadāna Sobhitavagga 1. Sobhitattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, lokajeṭṭho narāsabho; Mahato janakāyassa, deseti amataṁ padaṁ. 2 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, vācāsabhimudīritaṁ; Añjaliṁ paggahetvāna, ekaggo āsahaṁ tadā. 3 ‘Yathā samuddo udadhīnamaggo, Nerū nagānaṁ pavaro siluccayo; Tatheva ye cittavasena vattare’, Na buddhañāṇassa kalaṁ upenti te. 4 Dhammavidhiṁ ṭhapetvāna, buddho kāruṇiko isi; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 5 ‘Yo so ñāṇaṁ pakittesi, buddhamhi lokanāyake; Kappānaṁ satasahassaṁ, duggatiṁ na gamissati. 6 Kilese jhāpayitvāna, ekaggo susamāhito; Sobhito nāma nāmena, hessati satthu sāvako’. 7 Paññāse kappasahasse, sattevāsuṁ yasuggatā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 8 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 9 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sobhito thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Sobhitattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap330 0 Therāpadāna Umāpupphiyavagga 8 Sumanāveḷiyattheraapadāna |1| “Vessabhussa bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Sabbe janā samāgamma, mahāpūjaṁ karonti te. 2 Sudhāya piṇḍaṁ katvāna, āveḷaṁ sumanāyahaṁ; Sīhāsanassa purato, abhiropesahaṁ tadā. 3 Sabbe janā samāgamma, pekkhanti pupphamuttamaṁ; Kenidaṁ pūjitaṁ pupphaṁ, buddhaseṭṭhassa tādino. 4 Tena cittappasādena, nimmānaṁ upapajjahaṁ; Anubhomi sakaṁ kammaṁ, pubbe sukatamattano. 5 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Sabbesānaṁ piyo homi, pupphapūjāyidaṁ phalaṁ. 6 Nābhijānāmi kāyena, vācāya uda cetasā; Saṁyatānaṁ tapassīnaṁ, kataṁ akkositaṁ mayā. 7 Tena sucaritenāhaṁ, cittassa paṇidhīhi ca; Sabbesaṁ pūjito homi, anakkosassidaṁ phalaṁ. 8 Ito ekādase kappe, sahassārosi khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sumanāveḷiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Sumanāveḷiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap8 0 Therāpadāna Buddhavagga 8. Upālittheraapadāna |1| “Nagare haṁsavatiyā, sujāto nāma brāhmaṇo; Asītikoṭinicayo, pahūtadhanadhaññavā. 2 Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedāna pāragū; Lakkhaṇe itihāse ca, sadhamme pāramiṁ gato. 3 Paribbājā ekasikhā, gotamā buddhasāvakā; Carakā tāpasā ceva, caranti mahiyā tadā. 4 Tepi maṁ parivārenti, brāhmaṇo vissuto iti; Bahujjano maṁ pūjeti, nāhaṁ pūjemi kiñcanaṁ. 5 Pūjārahaṁ na passāmi, mānatthaddho ahaṁ tadā; Buddhoti vacanaṁ natthi, tāva nuppajjate jino. 6 Accayena ahorattaṁ, padumuttaranāmako; Sabbaṁ tamaṁ vinodetvā, loke uppajji cakkhumā. 7 Vitthārike bāhujaññe, puthubhūte ca sāsane; Upāgami tadā buddho, nagaraṁ haṁsasavhayaṁ. 8 Pitu atthāya so buddho, dhammaṁ desesi cakkhumā; Tena kālena parisā, samantā yojanaṁ tadā. 9 Sammato manujānaṁ so, sunando nāma tāpaso; Yāvatā buddhaparisā, pupphehacchādayī tadā. 10 Catusaccaṁ pakāsente, seṭṭhe ca pupphamaṇḍape; Koṭisatasahassānaṁ, dhammābhisamayo ahu. 11 Sattarattindivaṁ buddho, vassetvā dhammavuṭṭhiyo; Aṭṭhame divase patte, sunandaṁ kittayī jino. 12 Devaloke manusse vā, 3581 --- tha-ap8 1:12 saṁsaranto ayaṁ bhave; Sabbesaṁ pavaro hutvā, bhavesu saṁsarissati. 13 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 14 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Mantāṇiputto puṇṇoti, hessati satthu sāvako. 15 Evaṁ kittayi sambuddho, sunandaṁ tāpasaṁ tadā; Hāsayanto janaṁ sabbaṁ, dassayanto sakaṁ balaṁ. 16 Katañjalī namassanti, sunandaṁ tāpasaṁ janā; Buddhe kāraṁ karitvāna, sodhesi gatimattano. 17 Tattha me ahu saṅkappo, sutvāna munino vacaṁ; Ahampi kāraṁ kassāmi, yathā passāmi gotamaṁ. 18 Evāhaṁ cintayitvāna, kiriyaṁ cintayiṁ mama; Kyāhaṁ kammaṁ ācarāmi, puññakkhette anuttare. 19 Ayañca pāṭhiko bhikkhu, sabbapāṭhissa sāsane; Vinaye agganikkhitto, taṁ ṭhānaṁ patthaye ahaṁ. 20 Idaṁ me amitaṁ bhogaṁ, akkhobhaṁ sāgarūpamaṁ; Tena bhogena buddhassa, ārāmaṁ māpaye ahaṁ. 21 Sobhanaṁ nāma ārāmaṁ, nagarassa puratthato; Kiṇitvā satasahassena, saṅghārāmaṁ amāpayiṁ. 22 Kūṭāgāre ca pāsāde, maṇḍape hammiye guhā; Caṅkame sukate katvā, saṅghārāmaṁ amāpayiṁ. 23 Jantāgharaṁ aggisālaṁ, atho udakamāḷakaṁ; Nhānagharaṁ māpayitvā, bhikkhusaṅghassadāsahaṁ. 24 Āsandiyo pīṭhake ca, paribhoge ca bhājane; Ārāmikañca bhesajjaṁ, sabbametaṁ adāsahaṁ. 25 Ārakkhaṁ paṭṭhapetvāna, pākāraṁ kārayiṁ daḷhaṁ; Mā naṁ koci viheṭhesi, santacittāna tādinaṁ. 26 Satasahassenāvāsaṁ, saṅghārāme amāpayiṁ; Vepullaṁ taṁ māpayitvā, sambuddhaṁ upanāmayiṁ. 27 Niṭṭhāpito mayārāmo, sampaṭiccha tuvaṁ muni; Niyyādessāmi taṁ vīra, adhivāsehi cakkhuma. 28 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Mama saṅkappamaññāya, adhivāsesi nāyako. 29 Adhivāsanamaññāya, sabbaññussa mahesino; Bhojanaṁ paṭiyādetvā, kālamārocayiṁ ahaṁ. 30 Ārocitamhi kālamhi, padumuttaranāyako; Khīṇāsavasahassehi, ārāmaṁ me upāgami. 31 Nisinnaṁ kālamaññāya, annapānena tappayiṁ; Bhuttāviṁ kālamaññāya, idaṁ vacanamabraviṁ. 32 Kīto satasahassena, tattakeneva kārito; Sobhano nāma ārāmo, sampaṭiccha tuvaṁ muni. 33 Iminārāmadānena, cetanāpaṇidhīhi ca; Bhave nibbattamānohaṁ, labhāmi mama patthitaṁ. 34 Paṭiggahetvā sambuddho, saṅghārāmaṁ sumāpitaṁ; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, idaṁ vacanamabravi. 35 Yo so buddhassa pādāsi, saṅghārāmaṁ sumāpitaṁ; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 36 Hatthī assā rathā pattī, senā ca caturaṅginī; Parivāressantimaṁ niccaṁ, saṅghārāmassidaṁ phalaṁ. 37 Saṭṭhi tūrasahassāni, bheriyo samalaṅkatā; Parivāressantimaṁ niccaṁ, saṅghārāmassidaṁ phalaṁ. 38 Chaḷasītisahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Vicittavatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā. 39 Aḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā; Parivāressantimaṁ niccaṁ, saṅghārāmassidaṁ phalaṁ. 40 Tiṁsakappasahassāni, devaloke ramissati; Sahassakkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissati. 41 Devarājena pattabbaṁ, sabbaṁ paṭilabhissati; Anūnabhogo hutvāna, devarajjaṁ karissati. 42 Sahassakkhattuṁ cakkavattī, rājā raṭṭhe bhavissati; Pathabyā rajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 43 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 44 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Upāli nāma nāmena, hessati satthu sāvako. 45 Vinaye pāramiṁ patvā, ṭhānāṭhāne ca kovido; Jinasāsanaṁ dhārento, viharissatināsavo. 46 Sabbametaṁ abhiññāya, gotamo sakyapuṅgavo; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapessati. 47 Aparimeyyupādāya, patthemi tava sāsanaṁ; So me attho anuppatto, sabbasaṁyojanakkhayo. 48 Yathā sūlāvuto poso, rājadaṇḍena tajjito; Sūle sātaṁ avindanto, parimuttiṁva icchati. 49 Tathevāhaṁ mahāvīra, bhavadaṇḍena tajjito; Kammasūlāvuto santo, pipāsāvedanaṭṭito. 50 Bhave sātaṁ na vindāmi, ḍayhanto tīhi aggibhi; Parimuttiṁ gavesāmi, yathāpi rājadaṇḍito. 51 Yathā visādo puriso, visena paripīḷito; Agadaṁ so gaveseyya, visaghātāyupāyanaṁ. 52 Gavesamāno passeyya, agadaṁ visaghātakaṁ; Taṁ pivitvā sukhī assa, visamhā parimuttiyā. 53 Tathevāhaṁ mahāvīra, yathā visahato naro; Sampīḷito avijjāya, 3582 --- tha-ap8 1:53 saddhammāgadamesahaṁ. 54 Dhammāgadaṁ gavesanto, addakkhiṁ sakyasāsanaṁ; Aggaṁ sabbosadhānaṁ taṁ, sabbasallavinodanaṁ. 55 Dhammosadhaṁ pivitvāna, visaṁ sabbaṁ samūhaniṁ; Ajarāmaraṁ sītibhāvaṁ, nibbānaṁ phassayiṁ ahaṁ. 56 Yathā bhūtaṭṭito poso, bhūtaggāhena pīḷito; Bhūtavejjaṁ gaveseyya, bhūtasmā parimuttiyā. 57 Gavesamāno passeyya, bhūtavijjāsu kovidaṁ; Tassa so vihane bhūtaṁ, samūlañca vināsaye. 58 Tathevāhaṁ mahāvīra, tamaggāhena pīḷito; Ñāṇālokaṁ gavesāmi, tamato parimuttiyā. 59 Athaddasaṁ sakyamuniṁ, kilesatamasodhanaṁ; So me tamaṁ vinodesi, bhūtavejjova bhūtakaṁ. 60 Saṁsārasotaṁ sañchindiṁ, taṇhāsotaṁ nivārayiṁ; Bhavaṁ ugghāṭayiṁ sabbaṁ, bhūtavejjova mūlato. 61 Garuḷo yathā opatati, pannagaṁ bhakkhamattano; Samantā yojanasataṁ, vikkhobheti mahāsaraṁ. 62 Pannagaṁ so gahetvāna, adhosīsaṁ viheṭhayaṁ; Ādāya so pakkamati, yenakāmaṁ vihaṅgamo. 63 Tathevāhaṁ mahāvīra, yathāpi garuḷo balī; Asaṅkhataṁ gavesanto, dose vikkhālayiṁ ahaṁ. 64 Diṭṭho ahaṁ dhammavaraṁ, santipadamanuttaraṁ; Ādāya viharāmetaṁ, garuḷo pannagaṁ yathā. 65 Āsāvatī nāma latā, jātā cittalatāvane; Tassā vassasahassena, ekaṁ nibbattate phalaṁ. 66 Taṁ devā payirupāsanti, tāvadūraphale sati; Devānaṁ sā piyā evaṁ, āsāvatī latuttamā. 67 Satasahassupādāya, tāhaṁ paricare muni; Sāyaṁ pātaṁ namassāmi, devā āsāvatiṁ yathā. 68 Avañjhā pāricariyā, amoghā ca namassanā; Dūrāgatampi maṁ santaṁ, khaṇoyaṁ na virādhayi. 69 Paṭisandhiṁ na passāmi, vicinanto bhave ahaṁ; Nirūpadhi vippamutto, upasanto carāmahaṁ. 70 Yathāpi padumaṁ nāma, sūriyaraṁsena pupphati; Tathevāhaṁ mahāvīra, buddharaṁsena pupphito. 71 Yathā balākayonimhi, na vijjati pumo sadā; Meghesu gajjamānesu, gabbhaṁ gaṇhanti tā sadā. 72 Cirampi gabbhaṁ dhārenti, yāva megho na gajjati; Bhārato parimuccanti, yadā megho pavassati. 73 Padumuttarabuddhassa, dhammameghena gajjato; Saddena dhammameghassa, dhammagabbhaṁ agaṇhahaṁ. 74 Satasahassupādāya, puññagabbhaṁ dharemahaṁ; Nappamuccāmi bhārato, dhammamegho na gajjati. 75 Yadā tuvaṁ sakyamuni, ramme kapilavatthave; Gajjasi dhammameghena, bhārato parimuccahaṁ. 76 Suññataṁ animittañca, Tathāppaṇihitampi ca; Caturo ca phale sabbe, Dhammevaṁ vijanayiṁ ahaṁ. 77 Dutiyabhāṇavāraṁ. 78 Aparimeyyupādāya, patthemi tava sāsanaṁ; So me attho anuppatto, santipadamanuttaraṁ. 79 Vinaye pāramiṁ patto, yathāpi pāṭhiko isi; Na me samasamo atthi, dhāremi sāsanaṁ ahaṁ. 80 Vinaye khandhake cāpi, tikacchede ca pañcame; Ettha me vimati natthi, akkhare byañjanepi vā. 81 Niggahe paṭikamme ca, ṭhānāṭhāne ca kovido; Osāraṇe vuṭṭhāpane, sabbattha pāramiṁ gato. 82 Vinaye khandhake vāpi, nikkhipitvā padaṁ ahaṁ; Ubhato viniveṭhetvā, rasato osareyyahaṁ. 83 Niruttiyā sukusalo, atthānatthe ca kovido; Anaññātaṁ mayā natthi, ekaggo satthu sāsane. 84 Rūpadakkho ahaṁ ajja, sakyaputtassa sāsane; Kaṅkhaṁ sabbaṁ vinodemi, chindāmi sabbasaṁsayaṁ. 85 Padaṁ anupadañcāpi, akkharañcāpi byañjanaṁ; Nidāne pariyosāne, sabbattha kovido ahaṁ. 86 Yathāpi rājā balavā, niggaṇhitvā parantape; Vijinitvāna saṅgāmaṁ, nagaraṁ tattha māpaye. 87 Pākāraṁ parikhañcāpi, esikaṁ dvārakoṭṭhakaṁ; Aṭṭālake ca vividhe, kāraye nagare bahū. 88 Siṅghāṭakaṁ caccarañca, suvibhattantarāpaṇaṁ; Kārayeyya sabhaṁ tattha, atthānatthavinicchayaṁ. 89 Nigghātatthaṁ amittānaṁ, chiddāchiddañca jānituṁ; Balakāyassa rakkhāya, senāpaccaṁ ṭhapeti so. 90 Ārakkhatthāya bhaṇḍassa, nidhānakusalaṁ naraṁ; Mā me bhaṇḍaṁ vinassīti, bhaṇḍarakkhaṁ ṭhapeti so. 91 Mamatto hoti yo rañño, vuddhiṁ yassa ca icchati; Tassādhikaraṇaṁ deti, mittassa paṭipajjituṁ. 92 Uppātesu nimittesu, lakkhaṇesu ca kovidaṁ; Ajjhāyakaṁ mantadharaṁ, porohicce ṭhapeti so. 93 Etehaṅgehi sampanno, khattiyoti pavuccati; Sadā rakkhanti rājānaṁ, cakkavākova dukkhitaṁ. 94 Tatheva tvaṁ mahāvīra, hatāmittova khattiyo; Sadevakassa lokassa, dhammarājāti 3583 --- tha-ap8 1:94 vuccati. 95 Titthiye nihanitvāna, mārañcāpi sasenakaṁ; Tamandhakāraṁ vidhamitvā, dhammanagaraṁ amāpayi. 96 Sīlaṁ pākārakaṁ tattha, ñāṇaṁ te dvārakoṭṭhakaṁ; Saddhā te esikā vīra, dvārapālo ca saṁvaro. 97 Satipaṭṭhānamaṭṭālaṁ, paññā te caccaraṁ mune; Iddhipādañca siṅghāṭaṁ, dhammavīthi sumāpitā. 98 Suttantaṁ abhidhammañca, vinayañcāpi kevalaṁ; Navaṅgaṁ buddhavacanaṁ, esā dhammasabhā tava. 99 Suññataṁ animittañca, vihārañcappaṇīhitaṁ; Āneñjañca nirodho ca, esā dhammakuṭī tava. 100 Paññāya aggo nikkhitto, paṭibhāne ca kovido; Sāriputtoti nāmena, dhammasenāpatī tava. 101 Cutūpapātakusalo, iddhiyā pāramiṁ gato; Kolito nāma nāmena, porohicco tavaṁ mune. 102 Porāṇakavaṁsadharo, uggatejo durāsado; Dhutavādīguṇenaggo, akkhadasso tavaṁ mune. 103 Bahussuto dhammadharo, Sabbapāṭhī ca sāsane; Ānando nāma nāmena, Dhammārakkho tavaṁ mune. 104 Ete sabbe atikkamma, pamesi bhagavā mamaṁ; Vinicchayaṁ me pādāsi, vinaye viññudesitaṁ. 105 Yo koci vinaye pañhaṁ, pucchati buddhasāvako; Tattha me cintanā natthi, taññevatthaṁ kathemahaṁ. 106 Yāvatā buddhakhettamhi, ṭhapetvā taṁ mahāmuni; Vinaye mādiso natthi, kuto bhiyyo bhavissati. 107 Bhikkhusaṅghe nisīditvā, evaṁ gajjati gotamo; Upālissa samo natthi, vinaye khandhakesu ca. 108 Yāvatā buddhabhaṇitaṁ, navaṅgaṁ satthusāsanaṁ; Vinayogadhaṁ taṁ sabbaṁ, vinayamūlapassino. 109 Mama kammaṁ saritvāna, gotamo sakyapuṅgavo; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapesi maṁ. 110 Satasahassupādāya, imaṁ ṭhānaṁ apatthayiṁ; So me attho anuppatto, vinaye pāramiṁ gato. 111 Sakyānaṁ nandijanano, kappako āsahaṁ pure; Vijahitvāna taṁ jātiṁ, putto jāto mahesino. 112 Ito dutiyake kappe, Añjaso nāma khattiyo; Anantatejo amitayaso, Bhūmipālo mahaddhano. 113 Tassa rañño ahaṁ putto, candano nāma khattiyo; Jātimadenupatthaddho, yasabhogamadena ca. 114 Nāgasatasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Tidhāpabhinnā mātaṅgā, parivārenti maṁ sadā. 115 Sabalehi paretohaṁ, uyyānaṁ gantukāmako; Āruyha sirikaṁ nāgaṁ, nagarā nikkhamiṁ tadā. 116 Caraṇena ca sampanno, guttadvāro susaṁvuto; Devalo nāma sambuddho, āgacchi purato mama. 117 Pesetvā sirikaṁ nāgaṁ, buddhaṁ āsādayiṁ tadā; Tato sañjātakopo so, nāgo nuddharate padaṁ. 118 Nāgaṁ duṭṭhamanaṁ disvā, buddhe kodhaṁ akāsahaṁ; Vihesayitvā sambuddhaṁ, uyyānaṁ agamāsahaṁ. 119 Sātaṁ tattha na vindāmi, siro pajjalito yathā; Pariḷāhena ḍayhāmi, macchova baḷisādako. 120 Sasāgarantā pathavī, ādittā viya hoti me; Pitu santikupāgamma, idaṁ vacanamabraviṁ. 121 Āsīvisaṁva kupitaṁ, aggikkhandhaṁva āgataṁ; Mattaṁva kuñjaraṁ dantiṁ, yaṁ sayambhumasādayiṁ. 122 Āsādito mayā buddho, ghoro uggatapo jino; Purā sabbe vinassāma, khamāpessāma taṁ muniṁ. 123 No ce taṁ nijjhāpessāma, attadantaṁ samāhitaṁ; Orena sattadivasā, raṭṭhaṁ me vidhamissati. 124 Sumekhalo kosiyo ca, siggavo cāpi sattako; Āsādayitvā isayo, duggatā te saraṭṭhakā. 125 Yadā kuppanti isayo, saññatā brahmacārino; Sadevakaṁ vināsenti, sasāgaraṁ sapabbataṁ. 126 Tiyojanasahassamhi, purise sannipātayiṁ; Accayaṁ desanatthāya, sayambhuṁ upasaṅkamiṁ. 127 Allavatthā allasirā, sabbeva pañjalīkatā; Buddhassa pāde nipatitvā, idaṁ vacanamabravuṁ. 128 Khamassu tvaṁ mahāvīra, abhiyācati taṁ jano; Pariḷāhaṁ vinodehi, mā no raṭṭhaṁ vināsaya. 129 Sadevamānusā sabbe, sadānavā sarakkhasā; Ayomayena kūṭena, siraṁ bhindeyyu me sadā. 130 Dake aggi na saṇṭhāti, bījaṁ sele na rūhati; Agade kimi na saṇṭhāti, kopo buddhe na jāyati. 131 Yathā ca bhūmi acalā, appameyyo ca sāgaro; Anantako ca ākāso, evaṁ buddhā akhobhiyā. 132 Sadā khantā mahāvīrā, khamitā ca tapassino; Khantānaṁ khamitānañca, gamanaṁ taṁ na vijjati. 133 Idaṁ vatvāna sambuddho, pariḷāhaṁ vinodayaṁ; Mahājanassa purato, nabhaṁ abbhuggami tadā. 134 Tena kammenahaṁ vīra, hīnattaṁ ajjhupāgato; Samatikkamma taṁ jātiṁ, pāvisiṁ abhayaṁ puraṁ. 135 Tadāpi maṁ mahāvīra, ḍayhamānaṁ susaṇṭhitaṁ; Pariḷāhaṁ vinodesi, sayambhuñca khamāpayiṁ. 3584 --- tha-ap8 1:135 136 Ajjāpi maṁ mahāvīra, ḍayhamānaṁ tihaggibhi; Nibbāpesi tayo aggī, sītibhāvañca pāpayī. 137 Yesaṁ sotāvadhānatthi, suṇātha mama bhāsato; Atthaṁ tumhaṁ pavakkhāmi, yathā diṭṭhaṁ padaṁ mama. 138 Sayambhuṁ taṁ vimānetvā, santacittaṁ samāhitaṁ; Tena kammenahaṁ ajja, jātomhi nīcayoniyaṁ. 139 Mā vo khaṇaṁ virādhetha, khaṇātītā hi socare; Sadatthe vāyameyyātha, khaṇo vo paṭipādito. 140 Ekaccānañca vamanaṁ, ekaccānaṁ virecanaṁ; Visaṁ halāhalaṁ eke, ekaccānañca osadhaṁ. 141 Vamanaṁ paṭipannānaṁ, phalaṭṭhānaṁ virecanaṁ; Osadhaṁ phalalābhīnaṁ, puññakkhettaṁ gavesinaṁ. 142 Sāsanena viruddhānaṁ, visaṁ halāhalaṁ yathā; Āsīviso diṭṭhaviso, evaṁ jhāpeti taṁ naraṁ. 143 Sakiṁ pītaṁ halāhalaṁ, uparundhati jīvitaṁ; Sāsanena virujjhitvā, kappakoṭimhi ḍayhati. 144 Khantiyā avihiṁsāya, mettacittavatāya ca; Sadevakaṁ so tāreti, tasmā vo avirodhiyā. 145 Lābhālābhe na sajjanti, sammānanavimānane; Pathavīsadisā buddhā, tasmā te na virodhiyā. 146 Devadatte ca vadhake, core aṅgulimālake; Rāhule dhanapāle ca, sabbesaṁ samako muni. 147 Etesaṁ paṭigho natthi, rāgomesaṁ na vijjati; Sabbesaṁ samako buddho, vadhakassorasassa ca. 148 Panthe disvāna kāsāvaṁ, chaḍḍitaṁ mīḷhamakkhitaṁ; Sirasmiṁ añjaliṁ katvā, vanditabbaṁ isiddhajaṁ. 149 Abbhatītā ca ye buddhā, vattamānā anāgatā; Dhajenānena sujjhanti, tasmā ete namassiyā. 150 Satthukappaṁ suvinayaṁ, dhāremi hadayenahaṁ; Namassamāno vinayaṁ, viharissāmi sabbadā. 151 Vinayo āsayo mayhaṁ, vinayo ṭhānacaṅkamaṁ; Kappemi vinaye vāsaṁ, vinayo mama gocaro. 152 Vinaye pāramippatto, samathe cāpi kovido; Upāli taṁ mahāvīra, pāde vandati satthuno. 153 So ahaṁ vicarissāmi, gāmā gāmaṁ purā puraṁ; Namassamāno sambuddhaṁ, dhammassa ca sudhammataṁ. 154 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 155 Svāgataṁ vata me āsi, buddhaseṭṭhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 156 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 157 Itthaṁ sudaṁ āyasmā upāli thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 158 Upālittherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap209 0 Therāpadāna Kaṇikārapupphiyavagga 7 Salalamāliyattheraapadāna |1| “Kaṇikāraṁva jotantaṁ, nisinnaṁ pabbatantare; Obhāsentaṁ disā sabbā, siddhatthaṁ narasārathiṁ. 2 Dhanuṁ advejjhaṁ katvāna, usuṁ sannayhahaṁ tadā; Pupphaṁ savaṇṭaṁ chetvāna, buddhassa abhiropayiṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Ekapaññāsito kappe, eko āsiṁ jutindharo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā salalamāliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Salalamāliyattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap237 0 Therāpadāna Udakāsanavagga 5 Vedikārakattheraapadāna |1| “Vipassino bhagavato, bodhiyā pādaputtame; Pasannacitto sumano, kāresiṁ vedikaṁ ahaṁ. 2 Ekanavutito kappe, kāresiṁ vedikaṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, vedikāya idaṁ phalaṁ. 3 Ito ekādase kappe, ahosiṁ sūriyassamo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā vedikārako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Vedikārakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap432 0 Therāpadāna Sakiṁsammajjakavagga 10 3585 --- tha-ap432 1:0 Soṇṇakontarikattheraapadāna |1| “Manobhāvaniyaṁ buddhaṁ, attadantaṁ samāhitaṁ; Iriyamānaṁ brahmapathe, cittavūpasame rataṁ. 2 Nittiṇṇaoghaṁ sambuddhaṁ, jhāyiṁ jhānarataṁ muniṁ; Upatitthaṁ samāpannaṁ, indivaradalappabhaṁ. 3 Alābunodakaṁ gayha, buddhaseṭṭhaṁ upāgamiṁ; Buddhassa pāde dhovitvā, alābukamadāsahaṁ. 4 Āṇāpesi ca sambuddho, padumuttaranāmako; ‘Iminā dakamāhatvā, pādamūle ṭhapehi me’. 5 Sādhūtihaṁ paṭissutvā, satthugāravatāya ca; Dakaṁ alābunāhatvā, buddhaseṭṭhaṁ upāgamiṁ. 6 Anumodi mahāvīro, cittaṁ nibbāpayaṁ mama; ‘Iminālābudānena, saṅkappo te samijjhatu’. 7 Pannarasesu kappesu, devaloke ramiṁ ahaṁ; Tiṁsatikkhattuṁ rājā ca, cakkavattī ahosahaṁ. 8 Divā vā yadi vā rattiṁ, caṅkamantassa tiṭṭhato; Sovaṇṇaṁ kontaraṁ gayha, tiṭṭhate purato mama. 9 Buddhassa datvānalābuṁ, labhāmi soṇṇakontaraṁ; Appakampi kataṁ kāraṁ, vipulaṁ hoti tādisu. 10 Satasahassito kappe, yaṁlābumadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, alābussa idaṁ phalaṁ. 11 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 12 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 13 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 14 Itthaṁ sudaṁ āyasmā soṇṇakontariko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 15 Soṇṇakontarikattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 16 Sakiṁsammajjakavaggo tecattālīsamo. 17 Tassuddānaṁ 18 Sakiṁsammajjako thero, ekadussī ekāsanī; Kadambakoraṇḍakado, ghatassavanikopi ca. 19 Sucintiko kiṅkaṇiko, soṇṇakontarikopi ca; Ekagāthāsatañcettha, ekasattatimeva ca. tha-ap17 0 Therāpadāna Sīhāsaniyavagga 5 Pilindavacchattheraapadāna |1| “Nibbute lokanāthamhi, sumedhe aggapuggale; Pasannacitto sumano, thūpapūjaṁ akāsahaṁ. 2 Ye ca khīṇāsavā tattha, chaḷabhiññā mahiddhikā; Tehaṁ tattha samānetvā, saṅghabhattaṁ akāsahaṁ. 3 Sumedhassa bhagavato, upaṭṭhāko tadā ahu; Sumedho nāma nāmena, anumodittha so tadā. 4 Tena cittappasādena, vimānaṁ upapajjahaṁ; Chaḷāsītisahassāni, accharāyo ramiṁsu me. 5 Mameva anuvattanti, sabbakāmehi tā sadā; Aññe deve abhibhomi, puññakammassidaṁ phalaṁ. 6 Pañcavīsatikappamhi, varuṇo nāma khattiyo; Visuddhabhojano āsiṁ, cakkavattī ahaṁ tadā. 7 Na te bījaṁ pavapanti, napi nīyanti naṅgalā; Akaṭṭhapākimaṁ sāliṁ, paribhuñjanti mānusā. 8 Tattha rajjaṁ karitvāna, devattaṁ puna gacchahaṁ; Tadāpi edisā mayhaṁ, nibbattā bhogasampadā. 9 Na maṁ mittā amittā vā, hiṁsanti sabbapāṇino; Sabbesampi piyo homi, puññakammassidaṁ phalaṁ. 10 Tiṁsakappasahassamhi, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, gandhālepassidaṁ phalaṁ. 11 Imasmiṁ bhaddake kappe, eko āsiṁ janādhipo; Mahānubhāvo rājāhaṁ, cakkavattī mahabbalo. 12 Sohaṁ pañcasu sīlesu, ṭhapetvā janataṁ bahuṁ; Pāpetvā sugatiṁyeva, devatānaṁ piyo ahuṁ. 13 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 14 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pilindavaccho thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 15 Pilindavacchattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap29 0 Therāpadāna Subhūtivagga 7 Pulinapūjakattheraapadāna |1| “Vipassissa bhagavato, bodhiyā pādaputtame; Purāṇapulinaṁ hitvā, suddhapulinamākiriṁ. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ pulinamadāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pulinadānassidaṁ phalaṁ. 3 Tiṁsatime ito kappe, rājā āsiṁ janādhibhū; Mahāpulinanāmena, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pulinapūjako thero imā gāthāyo 3586 --- tha-ap29 1:5 abhāsitthāti. 6 Pulinapūjakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap94 0 Therāpadāna Sudhāvagga 2 Sucintikattheraapadāna |1| “Tissassa lokanāthassa, suddhapīṭhamadāsahaṁ; Haṭṭho haṭṭhena cittena, buddhassādiccabandhuno. 2 Aṭṭhārase ito kappe, rājā āsiṁ mahāruci; Bhogo ca vipulo āsi, sayanañca anappakaṁ. 3 Pīṭhaṁ buddhassa datvāna, vippasannena cetasā; Anubhomi sakaṁ kammaṁ, pubbe sukatamattano. 4 Dvenavute ito kappe, yaṁ pīṭhamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pīṭhadānassidaṁ phalaṁ. 5 Aṭṭhatiṁse ito kappe, tayo te cakkavattino; Ruci uparuci ceva, mahāruci tatiyako. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sucintiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Sucintikattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap72 0 Therāpadāna Sakacintaniyavagga 10. Pupphacaṅkoṭiyattheraapadāna |1| “Abhītarūpaṁ sīhaṁva, garuḷaggaṁva pakkhinaṁ; Byagghūsabhaṁva pavaraṁ, abhijātaṁva kesariṁ. 2 Sikhiṁ tilokasaraṇaṁ, anejaṁ aparājitaṁ; Nisinnaṁ samaṇānaggaṁ, bhikkhusaṅghapurakkhataṁ. 3 Caṅkoṭake ṭhapetvāna, anojaṁ pupphamuttamaṁ; Saha caṅkoṭakeneva, buddhaseṭṭhaṁ samokiriṁ. 4 Tena cittappasādena, dvipadinda narāsabha; Pattomhi acalaṁ ṭhānaṁ, hitvā jayaparājayaṁ. 5 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 6 Sampuṇṇe tiṁsakappamhi, devabhūtisanāmakā; Sattaratanasampannā, pañcāsuṁ cakkavattino. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pupphacaṅkoṭiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Pupphacaṅkoṭiyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 10 Sakacintaniyavaggo sattamo. 11 Tassuddānaṁ 12 Sakacintī avopupphī, sapaccāgamanena ca; Parappasādī bhisado, sucinti vatthadāyako. 13 Ambadāyī ca sumano, pupphacaṅkoṭakīpi ca; Gāthekasattati vuttā, gaṇitā atthadassibhi. tha-ap550 0 Therāpadāna Bhaddiyavagga 8 Lomasakaṅgiyattheraapadāna |1| “Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 2 Tadāhaṁ candano ceva, pabbajitvāna sāsane; Āpāṇakoṭikaṁ dhammaṁ, pūrayitvāna sāsane. 3 Tato cutā santusitaṁ, upapannā ubho mayaṁ; Tattha dibbehi naccehi, gītehi vāditehi ca. 4 Rūpādidasahaṅgehi, abhibhotvāna sesake; Yāvatāyuṁ vasitvāna, anubhotvā mahāsukhaṁ. 5 Tato cavitvā tidasaṁ, candano upapajjatha; Ahaṁ kapilavatthusmiṁ, ajāyiṁ sākiyatrajo. 6 Yadā udāyittherena, ajjhiṭṭho lokanāyako; Anukampiya sakyānaṁ, upesi kapilavhayaṁ. 7 Tadātimānino sakyā, na buddhassa guṇaññuno; Paṇamanti na sambuddhaṁ, jātithaddhā anādarā. 8 Tesaṁ saṅkappamaññāya, ākāse caṅkamī jino; Pajjunno viya vassittha, pajjalittha yathā sikhī. 9 Dassetvā rūpamatulaṁ, puna antaradhāyatha; Ekopi hutvā bahudhā, ahosi punarekako. 10 Andhakāraṁ pakāsañca, dassayitvā anekadhā; Pāṭiheraṁ karitvāna, vinayī ñātake muni. 11 Cātuddīpo mahāmegho, tāvadeva pavassatha; Tadā hi jātakaṁ buddho, vessantaramadesayi. 12 Tadā te khattiyā sabbe, nihantvā jātijaṁ madaṁ; Upesuṁ saraṇaṁ buddhaṁ, āha suddhodano tadā. 13 ‘Idaṁ tatiyaṁ tava bhūripañña, Pādāni vandāmi samantacakkhu; Yadābhijāto pathavī pakampayī, Yadā ca taṁ najjahi jambuchāyā’. 14 Tadā buddhānubhāvaṁ taṁ, disvā vimhitamānaso; 3587 --- tha-ap550 1:14 Pabbajitvāna tattheva, nivasiṁ mātupūjako. 15 Candano devaputto maṁ, upagantvānupucchatha; Bhaddekarattassa tadā, saṅkhepavitthāraṁ nayaṁ. 16 Coditohaṁ tadā tena, upecca naranāyakaṁ; Bhaddekarattaṁ sutvāna, saṁviggo vanamāmako. 17 Tadā mātaramapucchiṁ, ‘vane vacchāmi ekako’; ‘Sukhumālo’ti me mātā, vārayī taṁ tadā vacaṁ. 18 ‘Kāsaṁ kusaṁ poṭakilaṁ, usīraṁ muñjapabbajaṁ; Urasā panudissāmi, vivekamanubrūhayaṁ’. 19 Tadā vanaṁ paviṭṭhohaṁ, saritvā jinasāsanaṁ; Bhaddekarattaovādaṁ, arahattamapāpuṇiṁ. 20 ‘Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ. 21 Paccuppannañca yo dhammaṁ, tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, taṁ vidvā manubrūhaye. 22 Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā. 23 Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate muni’. 24 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 25 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 26 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 27 Itthaṁ sudaṁ āyasmā lomasakaṅgiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 28 Lomasakaṅgiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap355 0 Therāpadāna Saddasaññakavagga 3. Kiṁsukapūjakattheraapadāna |1| “Kiṁsukaṁ pupphitaṁ disvā, paggahetvāna añjaliṁ; Buddhaṁ saritvā siddhatthaṁ, ākāse abhipūjayiṁ. 2 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kiṁsukapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Kiṁsukapūjakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap168 0 Therāpadāna Supāricariyavagga 6. Sappidāyakattheraapadāna |1| “Phusso nāmāsi bhagavā, āhutīnaṁ paṭiggaho; Gacchate vīthiyaṁ vīro, nibbāpento mahājanaṁ. 2 Anupubbena bhagavā, āgacchi mama santikaṁ; Tato taṁ pattaṁ paggayha, sappitelamadāsahaṁ. 3 Dvenavute ito kappe, yaṁ sappimadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, sappidānassidaṁ phalaṁ. 4 Chappaññāse ito kappe, eko āsi samodako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sappidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sappidāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap156 0 Therāpadāna Bandhujīvakavagga 4 Kakkārupupphapūjakattheraapadāna |1| “Devaputto ahaṁ santo, pūjayiṁ sikhināyakaṁ; Kakkārupupphaṁ paggayha, buddhassa abhiropayiṁ. 2 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Ito ca navame kappe, rājā sattuttamo ahuṁ; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kakkārupupphapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Kakkārupupphapūjakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap252 0 Therāpadāna Tuvaradāyakavagga 10 Uddālakadāyakattheraapadāna |1| “Kakudho nāma nāmena, sayambhū aparājito; Pavanā nikkhamitvāna, anuppatto mahānadiṁ. 2 Uddālakaṁ gahetvāna, sayambhussa adāsahaṁ; Saṁyatassujubhūtassa, pasannamānaso ahaṁ. 3 3588 --- tha-ap252 1:3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphadānassidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā uddālakadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Uddālakadāyakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 7 Tuvaradāyakavaggo pañcavīsatimo. 8 Tassuddānaṁ 9 Tuvaranāganaḷinā, viravī kuṭidhūpako; Patto dhātusattaliyo, bimbi uddālakena ca; Sattatiṁsati gāthāyo, gaṇitāyo vibhāvibhi. tha-ap469 0 Therāpadāna Sālakusumiyavagga 7 Labujaphaladāyakattheraapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, ārāmiko ahaṁ tadā; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, gacchantaṁ anilañjase. 2 Labujaṁ phalamādāya, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ; Ākāseva ṭhito santo, paṭiggaṇhi mahāyaso. 3 Vittisañjanano mayhaṁ, diṭṭhadhammasukhāvaho; Phalaṁ buddhassa datvāna, vippasannena cetasā. 4 Adhigañchiṁ tadā pītiṁ, vipulaṁ sukhamuttamaṁ; Uppajjateva ratanaṁ, nibbattassa tahiṁ tahiṁ. 5 Ekanavutito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 6 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 7 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā labujaphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Labujaphaladāyakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap457 0 Therāpadāna Jagatidāyakavagga 5. Akkamanadāyakattheraapadāna |1| “Kakusandhassa munino, brāhmaṇassa vusīmato; Divāvihāraṁ vajato, akkamanamadāsahaṁ. 2 Imasmiṁyeva kappamhi, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, akkamanassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā akkamanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Akkamanadāyakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap33 0 Therāpadāna Kuṇḍadhānavagga 1. Kuṇḍadhānattheraapadāna |1| “Sattāhaṁ paṭisallīnaṁ, sayambhuṁ aggapuggalaṁ; Pasannacitto sumano, buddhaseṭṭhaṁ upaṭṭhahiṁ. 2 Vuṭṭhitaṁ kālamaññāya, padumuttaraṁ mahāmuniṁ; Mahantiṁ kadalīkaṇṇiṁ, gahetvā upagacchahaṁ. 3 Paṭiggahetvā bhagavā, sabbaññū lokanāyako; Mama cittaṁ pasādento, paribhuñji mahāmuni. 4 Paribhuñjitvā sambuddho, satthavāho anuttaro; Sakāsane nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 5 ‘Ye ca santi samitāro, yakkhā imamhi pabbate; Araññe bhūtabhabyāni, suṇantu vacanaṁ mama. 6 Yo so buddhaṁ upaṭṭhāsi, migarājaṁva kesariṁ; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 7 Ekādasañcakkhattuṁ so, devarājā bhavissati; Catutiṁsatikkhattuñca, cakkavattī bhavissati. 8 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 9 Akkositvāna samaṇe, sīlavante anāsave; Pāpakammavipākena, nāmadheyyaṁ labhissati. 10 Tassa dhamme sudāyādo, oraso dhammanimmito; Kuṇḍadhānoti nāmena, sāvako so bhavissati’. 11 Pavivekamanuyutto, jhāyī jhānarato ahaṁ; Tosayitvāna satthāraṁ, viharāmi anāsavo. 12 Sāvakehi parivuto, bhikkhusaṅghapurakkhato; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, salākaṁ gāhayī jino. 13 Ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā, vanditvā lokanāyakaṁ; Vadataṁ varassa purato, paṭhamaṁ aggahesahaṁ. 14 Tena kammena bhagavā, dasasahassikampako; 3589 --- tha-ap33 1:14 Bhikkhusaṅghe nisīditvā, aggaṭṭhāne ṭhapesi maṁ. 15 Vīriyaṁ me dhuradhorayhaṁ, yogakkhemādhivāhanaṁ; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, sammāsambuddhasāsane. 16 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 17 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kuṇḍadhāno thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 18 Kuṇḍadhānattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap117 0 Therāpadāna Mahāparivāravagga 5. Suvaṇṇapupphiyattheraapadāna |1| “Vipassī nāma bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Nisinno janakāyassa, desesi amataṁ padaṁ. 2 Tassāhaṁ dhammaṁ sutvāna, dvipadindassa tādino; Soṇṇapupphāni cattāri, buddhassa abhiropayiṁ. 3 Suvaṇṇacchadanaṁ āsi, yāvatā parisā tadā; Buddhābhā ca suvaṇṇābhā, āloko vipulo ahu. 4 Udaggacitto sumano, vedajāto katañjalī; Vittisañjanano tesaṁ, diṭṭhadhammasukhāvaho. 5 Āyācitvāna sambuddhaṁ, vanditvāna ca subbataṁ; Pāmojjaṁ janayitvāna, sakaṁ bhavanupāgamiṁ. 6 Bhavane upaviṭṭhohaṁ, buddhaseṭṭhaṁ anussariṁ; Tena cittappasādena, tusitaṁ upapajjahaṁ. 7 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 8 Soḷasāsiṁsu rājāno, nemisammatanāmakā; Tetālīse ito kappe, cakkavattī mahabbalā. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā suvaṇṇapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Suvaṇṇapupphiyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap129 0 Therāpadāna Sereyyavagga 7. Phaladāyakattheraapadāna |1| “Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedāna pāragū; Himavantassāvidūre, vasāmi assame ahaṁ. 2 Aggihuttañca me atthi, puṇḍarīkaphalāni ca; Puṭake nikkhipitvāna, dumagge laggitaṁ mayā. 3 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Mamuddharitukāmo so, bhikkhanto mamupāgami. 4 Pasannacitto sumano, phalaṁ buddhassadāsahaṁ; Vittisañjanano mayhaṁ, diṭṭhadhammasukhāvaho. 5 Suvaṇṇavaṇṇo sambuddho, āhutīnaṁ paṭiggaho; Antalikkhe ṭhito satthā, imaṁ gāthaṁ abhāsatha. 6 ‘Iminā phaladānena, cetanāpaṇidhīhi ca; Kappānaṁ satasahassaṁ, duggatiṁ nupapajjati’. 7 Teneva sukkamūlena, anubhotvāna sampadā; Pattomhi acalaṁ ṭhānaṁ, hitvā jayaparājayaṁ. 8 Ito sattasate kappe, rājā āsiṁ sumaṅgalo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā phaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Phaladāyakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap314 0 Therāpadāna Ārakkhadāyakavagga 2. Bhojanadāyakattheraapadāna |1| “Sujāto sālalaṭṭhīva, sobhañjanamivuggato; Indalaṭṭhirivākāse, virocati sadā jino. 2 Tassa devātidevassa, vessabhussa mahesino; Adāsi bhojanamahaṁ, vippasannena cetasā. 3 Taṁ me buddho anumodi, sayambhū aparājito; Bhave nibbattamānamhi, phalaṁ nibbattatū tava. 4 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, bhojanassa idaṁ phalaṁ. 5 Pañcavīse ito kappe, eko āsiṁ amittako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bhojanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Bhojanadāyakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap511 0 Therāpadāna Kaṇikāravagga 9 3590 --- tha-ap511 1:0 Tālaphaladāyakattheraapadāna |1| “Sataraṁsī nāma bhagavā, sayambhū aparājito; Vivekā vuṭṭhahitvāna, gocarāyābhinikkhami. 2 Phalahattho ahaṁ disvā, upagacchiṁ narāsabhaṁ; Pasannacitto sumano, tālaphalaṁ adāsahaṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tālaphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Tālaphaladāyakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap416 0 Therāpadāna Bhaddālivagga 4. Madhumaṁsadāyakattheraapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, sūkariko ahosahaṁ; Ukkoṭakaṁ randhayitvā, madhumaṁsamhi okiriṁ. 2 Sannipātaṁ ahaṁ gantvā, ekaṁ pattaṁ gahesahaṁ; Pūrayitvāna taṁ pattaṁ, bhikkhusaṅghassadāsahaṁ. 3 Yottha therataro bhikkhu, niyyādesi mamaṁ tadā; Iminā pattapūrena, labhassu vipulaṁ sukhaṁ. 4 Duve sampattiyo bhutvā, sukkamūlena codito; Pacchime vattamānamhi, kilese jhāpayissati. 5 Tattha cittaṁ pasādetvā, tāvatiṁsamagacchahaṁ; Tattha bhutvā pivitvā ca, labhāmi vipulaṁ sukhaṁ. 6 Maṇḍape rukkhamūle vā, pubbakammaṁ anussariṁ; Annapānābhivasso me, abhivassati tāvade. 7 Idaṁ pacchimakaṁ mayhaṁ, carimo vattate bhavo; Idhāpi annapānaṁ me, vassate sabbakālikaṁ. 8 Teneva madhudānena, sandhāvitvā bhave ahaṁ; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 9 Ekanavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, madhudānassidaṁ phalaṁ. 10 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 11 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 12 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 13 Itthaṁ sudaṁ āyasmā madhumaṁsadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 14 Madhumaṁsadāyakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap428 0 Therāpadāna Sakiṁsammajjakavagga 6 Ghatamaṇḍadāyakattheraapadāna |1| “Sucintitaṁ bhagavantaṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ; Upaviṭṭhaṁ mahāraññaṁ, vātābādhena pīḷitaṁ. 2 Disvā cittaṁ pasādetvā, ghatamaṇḍamupānayiṁ; Katattā ācitattā ca, gaṅgā bhāgīrathī ayaṁ. 3 Mahāsamuddā cattāro, ghataṁ sampajjare mama; Ayañca pathavī ghorā, appamāṇā asaṅkhiyā. 4 Mama saṅkappamaññāya, bhavate madhusakkarā; Cātuddīpā ime rukkhā, pādapā dharaṇīruhā. 5 Mama saṅkappamaññāya, kapparukkhā bhavanti te; Paññāsakkhattuṁ devindo, devarajjamakārayiṁ. 6 Ekapaññāsakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 7 Catunnavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ghatamaṇḍassidaṁ phalaṁ. 8 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 9 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 10 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 11 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ghatamaṇḍadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 12 Ghatamaṇḍadāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap213 0 Therāpadāna Hatthivagga 1. Hatthidāyakattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, dvipadindassa tādino; Nāgaseṭṭho mayā dinno, īsādanto urūḷhavā. 2 Uttamatthaṁ anubhomi, santipadamanuttaraṁ; Nāgadānaṁ mayā dinnaṁ, sabbalokahitesino. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ nāga madadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, 3591 --- tha-ap213 1:3 nāgadānassidaṁ phalaṁ. 4 Aṭṭhasattatikappamhi, soḷasāsiṁsu khattiyā; Samantapāsādikā nāma, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā hatthidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Hatthidāyakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap397 0 Therāpadāna Pilindavacchavagga 5 Padumakūṭāgāriyattheraapadāna |1| “Piyadassī nāma bhagavā, sayambhū lokanāyako; Vivekakāmo sambuddho, samādhikusalo muni. 2 Vanasaṇḍaṁ samogayha, piyadassī mahāmuni; Paṁsukūlaṁ pattharitvā, nisīdi purisuttamo. 3 Migaluddo pure āsiṁ, araññe kānane ahaṁ; Pasadaṁ migamesanto, āhiṇḍāmi ahaṁ tadā. 4 Tatthaddasāsiṁ sambuddhaṁ, oghatiṇṇamanāsavaṁ; Pupphitaṁ sālarājaṁva, sataraṁsiṁva uggataṁ. 5 Disvānahaṁ devadevaṁ, piyadassiṁ mahāyasaṁ; Jātassaraṁ samogayha, padumaṁ āhariṁ tadā. 6 Āharitvāna padumaṁ, satapattaṁ manoramaṁ; Kūṭāgāraṁ karitvāna, chādayiṁ padumenahaṁ. 7 Anukampako kāruṇiko, piyadassī mahāmuni; Sattarattindivaṁ buddho, kūṭāgāre vasī jino. 8 Purāṇaṁ chaḍḍayitvāna, navena chādayiṁ ahaṁ; Añjaliṁ paggahetvāna, aṭṭhāsiṁ tāvade ahaṁ. 9 Vuṭṭhahitvā samādhimhā, piyadassī mahāmuni; Disaṁ anuvilokento, nisīdi lokanāyako. 10 Tadā sudassano nāma, upaṭṭhāko mahiddhiko; Cittamaññāya buddhassa, piyadassissa satthuno. 11 Asītiyā sahassehi, bhikkhūhi parivārito; Vanante sukhamāsīnaṁ, upesi lokanāyakaṁ. 12 Yāvatā vanasaṇḍamhi, adhivatthā ca devatā; Buddhassa cittamaññāya, sabbe sannipatuṁ tadā. 13 Samāgatesu yakkhesu, kumbhaṇḍe saharakkhase; Bhikkhusaṅghe ca sampatte, gāthā pabyāharī jino. 14 ‘Yo maṁ sattāhaṁ pūjesi, āvāsañca akāsi me; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 15 Sududdasaṁ sunipuṇaṁ, gambhīraṁ suppakāsitaṁ; Ñāṇena kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 16 Catuddasāni kappāni, devarajjaṁ karissati; Kūṭāgāraṁ mahantassa, padmapupphehi chāditaṁ. 17 Ākāse dhārayissati, Pupphakammassidaṁ phalaṁ; Catubbīse kappasate, Vokiṇṇaṁ saṁsarissati. 18 Tattha pupphamayaṁ byamhaṁ, Ākāse dhārayissati; Yathā padumapattamhi, Toyaṁ na upalimpati. 19 Tathevīmassa ñāṇamhi, kilesā nopalimpare; Manasā vinivaṭṭetvā, pañca nīvaraṇe ayaṁ. 20 Cittaṁ janetvā nekkhamme, agārā pabbajissati; Tato pupphamaye byamhe, dhārente nikkhamissati. 21 Rukkhamūle vasantassa, Nipakassa satīmato; Tattha pupphamayaṁ byamhaṁ, Matthake dhārayissati. 22 Cīvaraṁ piṇḍapātañca, paccayaṁ sayanāsanaṁ; Datvāna bhikkhusaṅghassa, nibbāyissatināsavo’. 23 Kūṭāgārena caratā, pabbajjaṁ abhinikkhamiṁ; Rukkhamūle vasantampi, kūṭāgāraṁ dharīyati. 24 Cīvare piṇḍapāte ca, cetanā me na vijjati; Puññakammena saṁyutto, labhāmi pariniṭṭhitaṁ. 25 Gaṇanāto asaṅkheyyā, kappakoṭī bahū mama; Rittakā te atikkantā, pamuttā lokanāyakā. 26 Aṭṭhārase kappasate, piyadassī vināyako; Tamahaṁ payirupāsitvā, imaṁ yoniṁ upāgato. 27 Idha passāmi sambuddhaṁ, anomaṁ nāma cakkhumaṁ; Tamahaṁ upagantvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 28 Dukkhassantakaro buddho, maggaṁ me desayī jino; Tassa dhammaṁ suṇitvāna, pattomhi acalaṁ padaṁ. 29 Tosayitvāna sambuddhaṁ, gotamaṁ sakyapuṅgavaṁ; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 30 Aṭṭhārase kappasate, yaṁ buddhamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 31 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 32 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 33 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 34 Itthaṁ sudaṁ āyasmā padumakūṭāgāriyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 35 Padumakūṭāgāriyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap194 0 Therāpadāna 3592 --- tha-ap194 1:0 Tamālapupphiyavagga 2 Tiṇasanthārakattheraapadāna |1| “Yaṁ dāyavāsiko isi, tiṇaṁ lāyati satthuno; Sabbe padakkhiṇāvaṭṭā, pathabyā nipatiṁsu te. 2 Tamahaṁ tiṇamādāya, santhariṁ dharaṇuttame; Tīṇeva tālapattāni, āharitvānahaṁ tadā. 3 Tiṇena chadanaṁ katvā, siddhatthassa adāsahaṁ; Sattāhaṁ dhārayuṁ tassa, devamānusasatthuno. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ tiṇaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, tiṇadānassidaṁ phalaṁ. 5 Pañcasaṭṭhimhito kappe, cattārosuṁ mahaddhanā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tiṇasanthārako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Tiṇasanthārakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap371 0 Therāpadāna Mandāravapupphiyavagga 9. Timirapupphiyattheraapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, anusotaṁ vajāmahaṁ; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, sālarājaṁva phullitaṁ. 2 Pasannacitto sumano, paccekamunimuttamaṁ; Gahetvā timiraṁ pupphaṁ, matthake okiriṁ ahaṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā timirapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Timirapupphiyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap172 0 Therāpadāna Supāricariyavagga 10. Pañcaṅguliyattheraapadāna |1| “Tisso nāmāsi bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Pavisati gandhakuṭiṁ, vihārakusalo muni. 2 Sugandhamālamādāya, agamāsiṁ jinantikaṁ; Apasaddo ca sambuddhe, pañcaṅgulimadāsahaṁ. 3 Dvenavute ito kappe, yaṁ gandhamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pañcaṅgulissidaṁ phalaṁ. 4 Dvesattatimhito kappe, rājā āsiṁ sayampabho; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pañcaṅguliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Pañcaṅguliyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 8 Supāricariyavaggo sattarasamo. 9 Tassuddānaṁ 10 Supāricari kaṇaverī, khajjako desapūjako; Kaṇikāro sappidado, yūthiko dussadāyako; Māḷo ca pañcaṅguliko, catupaññāsa gāthakāti. tha-ap473 0 Therāpadāna Naḷamālivagga 1. Naḷamāliyattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Āhutīnaṁ paṭiggahaṁ; Vipinaggena gacchantaṁ, Addasaṁ lokanāyakaṁ. 2 Naḷamālaṁ gahetvāna, nikkhamanto ca tāvade; Tatthaddasāsiṁ sambuddhaṁ, oghatiṇṇamanāsavaṁ. 3 Pasannacitto sumano, naḷamālamapūjayiṁ; Dakkhiṇeyyaṁ mahāvīraṁ, sabbalokānukampakaṁ. 4 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ mālamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 6 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā naḷamāliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Naḷamāliyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap276 0 Therāpadāna Suvaṇṇabibbohanavagga 4. 3593 --- tha-ap276 1:0 Abbhañjanadāyakattheraapadāna |1| “Koṇḍaññassa bhagavato, vītarāgassa tādino; Ākāsasamacittassa, nippapañcassa jhāyino. 2 Sabbamohātivattassa, sabbalokahitesino; Abbhañjanaṁ mayā dinnaṁ, dvipadindassa tādino. 3 Aparimeyye ito kappe, abbhañjanamadaṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, abbhañjanassidaṁ phalaṁ. 4 Ito pannarase kappe, cirappo nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā abbhañjanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Abbhañjanadāyakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap248 0 Therāpadāna Tuvaradāyakavagga 6. Pattadāyakattheraapadāna |1| “Paramena damathena, siddhatthassa mahesino; Pattadānaṁ mayā dinnaṁ, ujubhūtassa tādino. 2 Catunnavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pattadānassidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pattadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Pattadāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap290 0 Therāpadāna Paṇṇadāyakavagga 8. Sattāhapabbajitattheraapadāna |1| “Vipassissa bhagavato, saṅgho sakkatamānito; Byasanaṁ me anuppattaṁ, ñātibhedo pure ahu. 2 Pabbajjaṁ upagantvāna, byasanupasamāyahaṁ; Sattāhābhirato tattha, satthusāsanakamyatā. 3 Ekanavutito kappe, yamahaṁ pabbajiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, pabbajjāya idaṁ phalaṁ. 4 Sattasaṭṭhimhito kappe, satta āsuṁ mahīpatī; Sunikkhamāti ñāyanti, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sattāhapabbajito thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sattāhapabbajitattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap495 0 Therāpadāna Kiṅkaṇipupphavagga 3. Koraṇḍapupphiyattheraapadāna |1| “Vanakammiko pure āsiṁ, pitumātumatenahaṁ; Pasumārena jīvāmi, kusalaṁ me na vijjati. 2 Mama āsayasāmantā, tisso lokagganāyako; Padāni tīṇi dassesi, anukampāya cakkhumā. 3 Akkante ca pade disvā, tissanāmassa satthuno; Haṭṭho haṭṭhena cittena, pade cittaṁ pasādayiṁ. 4 Koraṇḍaṁ pupphitaṁ disvā, pādapaṁ dharaṇīruhaṁ; Sakosakaṁ gahetvāna, padaseṭṭhamapūjayiṁ. 5 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 6 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Koraṇḍakachavi homi, suppabhāso bhavāmahaṁ. 7 Dvenavute ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, padapūjāyidaṁ phalaṁ. 8 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 9 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 10 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 11 Itthaṁ sudaṁ āyasmā koraṇḍapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 12 Koraṇḍapupphiyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap68 0 Therāpadāna Sakacintaniyavagga 6. Sucintitattheraapadāna |1| “Giriduggacaro āsiṁ, abhijātova kesarī; Migasaṅghaṁ vadhitvāna, jīvāmi pabbatantare. 2 Atthadassī tu bhagavā, 3594 --- tha-ap68 1:2 sabbaññū vadataṁ varo; Mamuddharitukāmo so, āgacchi pabbatuttamaṁ. 3 Pasadañca migaṁ hantvā, bhakkhituṁ samupāgamiṁ; Bhagavā tamhi samaye, bhikkhamāno upāgami. 4 Varamaṁsāni paggayha, adāsiṁ tassa satthuno; Anumodi mahāvīro, nibbāpento mamaṁ tadā. 5 Tena cittappasādena, giriduggaṁ pavisiṁ ahaṁ; Pītiṁ uppādayitvāna, tattha kālaṅkato ahaṁ. 6 Etena maṁsadānena, cittassa paṇidhīhi ca; Pannarase kappasate, devaloke ramiṁ ahaṁ. 7 Avasesesu kappesu, kusalaṁ cintitaṁ mayā; Teneva maṁsadānena, buddhānussaraṇena ca. 8 Aṭṭhattiṁsamhi kappamhi, aṭṭha dīghāyunāmakā; Saṭṭhimhito kappasate, duve varuṇanāmakā. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sucintito thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Sucintitattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap56 0 Therāpadāna Bījanivagga 4 Gandhodakiyattheraapadāna |1| “Padumuttarabuddhassa, mahābodhimaho ahu; Vicittaṁ ghaṭamādāya, gandhodakamadāsahaṁ. 2 Nhānakāle ca bodhiyā, mahāmegho pavassatha; Ninnādo ca mahā āsi, asaniyā phalantiyā. 3 Tenevāsanivegena, tattha kālaṅkato ahaṁ; Devaloke ṭhito santo, imā gāthā abhāsahaṁ. 4 ‘Aho buddhā aho dhammā, aho no satthusampadā; Kaḷevaraṁ me patitaṁ, devaloke ramāmahaṁ. 5 Ubbiddhaṁ bhavanaṁ mayhaṁ, Satabhūmaṁ samuggataṁ; Kaññāsatasahassāni, Parivārenti maṁ sadā. 6 Ābādhā me na vijjanti, soko mayhaṁ na vijjati; Pariḷāhaṁ na passāmi, puññakammassidaṁ phalaṁ. 7 Aṭṭhavīse kappasate, rājā saṁvasito ahuṁ; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo’. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā gandhodakiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Gandhodakiyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap77 0 Therāpadāna Nāgasamālavagga 5. Ekasaññakattheraapadāna |1| “Khaṇḍo nāmāsi nāmena, vipassissaggasāvako; Ekā bhikkhā mayā dinnā, lokāhutipaṭiggahe. 2 Tena cittappasādena, dvipadinda narāsabha; Duggatiṁ nābhijānāmi, ekabhikkhāyidaṁ phalaṁ. 3 Cattālīsamhito kappe, varuṇo nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Ekasaññakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap49 0 Therāpadāna Upālivagga 7. Sayanadāyakattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, mettacittassa tādino; Sayanaggaṁ mayā dinnaṁ, dussabhaṇḍehi atthataṁ. 2 Paṭiggahesi bhagavā, kappiyaṁ sayanāsanaṁ; Uṭṭhāya sayanā tamhā, vehāsaṁ uggamī jino. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ sayanamadāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, sayanassa idaṁ phalaṁ. 4 Ekapaññāsito kappe, varako devasavhayo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sayanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sayanadāyakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap91 0 Therāpadāna Timiravagga 9. Bodhisiñcakattheraapadāna |1| “Vipassissa bhagavato, mahābodhimaho ahu; Pabbajjupagato santo, upagacchiṁ ahaṁ tadā. 2 Kusumodakamādāya, bodhiyā 3595 --- tha-ap91 1:2 okiriṁ ahaṁ; Mocayissati no mutto, nibbāpessati nibbuto. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ bodhimabhisiñcayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, bodhisiñcāyidaṁ phalaṁ. 4 Tettiṁse vattamānamhi, kappe āsuṁ janādhipā; Udakasecanā nāma, aṭṭhete cakkavattino. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bodhisiñcako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Bodhisiñcakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap452 0 Therāpadāna Vibhītakavagga 10 Bodhigharadāyakattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, dvipadindassa tādino; Pasannacitto sumano, bodhigharamakārayiṁ. 2 Tusitaṁ upapannomhi, vasāmi ratane ghare; Na me sītaṁ vā uṇhaṁ vā, vāto gatte na samphuse. 3 Pañcasaṭṭhimhito kappe, cakkavattī ahosahaṁ; Kāsikaṁ nāma nagaraṁ, vissakammena māpitaṁ. 4 Dasayojanaāyāmaṁ, aṭṭhayojanavitthataṁ; Na tamhi nagare atthi, kaṭṭhaṁ vallī ca mattikā. 5 Tiriyaṁ yojanaṁ āsi, addhayojanavitthataṁ; Maṅgalo nāma pāsādo, vissakammena māpito. 6 Cullāsītisahassāni, thambhā soṇṇamayā ahuṁ; Maṇimayā ca niyyūhā, chadanaṁ rūpiyaṁ ahu. 7 Sabbasoṇṇamayaṁ gharaṁ, vissakammena māpitaṁ; Ajjhāvutthaṁ mayā etaṁ, gharadānassidaṁ phalaṁ. 8 Te sabbe anubhotvāna, devamānusake bhave; Ajjhapattomhi nibbānaṁ, santipadamanuttaraṁ. 9 Tiṁsakappasahassamhi, bodhigharamakārayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, gharadānassidaṁ phalaṁ. 10 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 11 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 12 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 13 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bodhigharadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 14 Bodhigharadāyakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 15 Vibhītakavaggo pañcacattālīsamo. 16 Tassuddānaṁ 17 Vibhītakī kolaphalī, billabhallātakappado; Uttalambaṭakī ceva, āsanī pādapīṭhako. 18 Vediko bodhighariko, gāthāyo gaṇitāpi ca; Ekūnāsītikā sabbā, asmiṁ vagge pakittitā. tha-ap269 0 Therāpadāna Padumukkhipavagga 7. Javahaṁsakattheraapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, Āsiṁ vanacaro tadā; Siddhatthaṁ addasaṁ buddhaṁ, Gacchantaṁ anilañjase. 2 Añjaliṁ paggahetvāna, ullokento mahāmuniṁ; Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, avandiṁ nāyakaṁ ahaṁ. 3 Catunnavutito kappe, yamavandiṁ narāsabhaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, vandanāya idaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā javahaṁsako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Javahaṁsakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap257 0 Therāpadāna Thomakavagga 5. Sattapāṭaliyattheraapadāna |1| “Kaṇikāraṁva jotantaṁ, nisinnaṁ pabbatantare; Satta pāṭalipupphāni, buddhassa abhiropayiṁ. 2 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sattapāṭaliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Sattapāṭaliyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap388 0 Therāpadāna Avaṭaphalavagga 6. Valliphaladāyakattheraapadāna |1| “Sabbe janā samāgamma, agamiṁsu vanaṁ tadā; 3596 --- tha-ap388 1:1 Phalamanvesamānā te, alabhiṁsu phalaṁ tadā. 2 Tatthaddasāsiṁ sambuddhaṁ, sayambhuṁ aparājitaṁ; Pasannacitto sumano, valliphalamadāsahaṁ. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ phalamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā valliphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Valliphaladāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap153 0 Therāpadāna Bandhujīvakavagga 1. Bandhujīvakattheraapadāna |1| “Candaṁva vimalaṁ suddhaṁ, vippasannamanāvilaṁ; Nandībhavaparikkhīṇaṁ, tiṇṇaṁ loke visattikaṁ. 2 Nibbāpayantaṁ janataṁ, Tiṇṇaṁ tārayataṁ varaṁ; Muniṁ vanamhi jhāyantaṁ, Ekaggaṁ susamāhitaṁ. 3 Bandhujīvakapupphāni, lagetvā suttakenahaṁ; Buddhassa abhiropayiṁ, sikhino lokabandhuno. 4 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Ito sattamake kappe, manujindo mahāyaso; Samantacakkhu nāmāsi, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bandhujīvako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Bandhujīvakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap350 0 Therāpadāna Ekapadumiyavagga 8. Tiṇamuṭṭhidāyakattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, lambako nāma pabbato; Upatisso nāma sambuddho, abbhokāsamhi caṅkami. 2 Migaluddo tadā āsiṁ, araññe kānane ahaṁ; Disvāna taṁ devadevaṁ, sayambhuṁ aparājitaṁ. 3 Vippasannena cittena, tadā tassa mahesino; Nisīdanatthaṁ buddhassa, tiṇamuṭṭhimadāsahaṁ. 4 Datvāna devadevassa, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ; Sambuddhaṁ abhivādetvā, pakkāmiṁ uttarāmukho. 5 Aciraṁ gatamattaṁ maṁ, migarājā apothayi; Sīhena pothito santo, tattha kālaṅkato ahaṁ. 6 Āsanne me kataṁ kammaṁ, buddhaseṭṭhe anāsave; Sumutto saravegova, devalokaṁ agañchahaṁ. 7 Yūpo tattha subho āsi, puññakammābhinimmito; Sahassakaṇḍo satabheṇḍu, dhajālu haritāmayo. 8 Pabhā niddhāvate tassa, sataraṁsīva uggato; Ākiṇṇo devakaññāhi, āmodiṁ kāmakāmahaṁ. 9 Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito; Āgantvāna manussattaṁ, pattomhi āsavakkhayaṁ. 10 Catunnavutito kappe, nisīdanamadāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, tiṇamuṭṭhiyidaṁ phalaṁ. 11 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 12 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tiṇamuṭṭhidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 13 Tiṇamuṭṭhidāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap555 0 Therāpadāna Yasavagga 3. Gayākassapattheraapadāna |1| “Ajinacammavatthohaṁ, khāribhāradharo tadā; Khārikaṁ hārayitvāna, kolaṁ ahāsi assamaṁ. 2 Bhagavā tamhi samaye, eko adutiyo jino; Mamassamaṁ upāgacchi, jotento sabbakālikaṁ. 3 Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, abhivādetvāna subbataṁ; Ubho hatthehi paggayha, kolaṁ buddhassadāsahaṁ. 4 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, koladānassidaṁ phalaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 6 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā 3597 --- tha-ap555 1:8 gayākassapo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Gayākassapattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap409 0 Therāpadāna Metteyyavagga 7. Hemakattheraapadāna |1| “Pabbhārakūṭaṁ nissāya, anomo nāma tāpaso; Assamaṁ sukataṁ katvā, paṇṇasāle vasī tadā. 2 Siddhaṁ tassa tapo kammaṁ, siddhipatto sake bale; Sakasāmaññavikkanto, ātāpī nipako muni. 3 Visārado sasamaye, paravāde ca kovido; Paṭṭho bhūmantalikkhamhi, uppātamhi ca kovido. 4 Vītasoko nirārambho, appāhāro alolupo; Lābhālābhena santuṭṭho, jhāyī jhānarato muni. 5 Piyadassī nāma sambuddho, aggo kāruṇiko muni; Satte tāretukāmo so, karuṇāya pharī tadā. 6 Bodhaneyyaṁ janaṁ disvā, piyadassī mahāmuni; Cakkavāḷasahassampi, gantvā ovadate muni. 7 Mamuddharitukāmo so, mamassamamupāgami; Na diṭṭho me jino pubbe, na sutopi ca kassaci. 8 Uppātā supinā mayhaṁ, lakkhaṇā suppakāsitā; Paṭṭho bhūmantalikkhamhi, nakkhattapadakovido. 9 Sohaṁ buddhassa sutvāna, tattha cittaṁ pasādayiṁ; Tiṭṭhanto vā nisinno vā, sarāmi niccakālikaṁ. 10 Mayi evaṁ sarantamhi, bhagavāpi anussari; Buddhaṁ anussarantassa, pīti me hoti tāvade. 11 Kālañca punarāgamma, upesi maṁ mahāmuni; Sampattepi na jānāmi, ayaṁ buddho mahāmuni. 12 Anukampako kāruṇiko, piyadassī mahāmuni; Sañjānāpesi attānaṁ, ‘ahaṁ buddho sadevake’. 13 Sañjānitvāna sambuddhaṁ, piyadassiṁ mahāmuniṁ; Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, idaṁ vacanamabraviṁ. 14 ‘Aññe pīṭhe ca pallaṅke, āsandīsu nisīdare; Tuvampi sabbadassāvī, nisīda ratanāsane’. 15 Sabbaratanamayaṁ pīṭhaṁ, nimminitvāna tāvade; Piyadassissa munino, adāsiṁ iddhinimmitaṁ. 16 Ratane ca nisinnassa, pīṭhake iddhinimmite; Kumbhamattaṁ jambuphalaṁ, adāsiṁ tāvade ahaṁ. 17 Mama hāsaṁ janetvāna, paribhuñji mahāmuni; Tadā cittaṁ pasādetvā, satthāraṁ abhivādayiṁ. 18 Piyadassī tu bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Ratanāsanamāsīno, imā gāthā abhāsatha. 19 ‘Yo me ratanamayaṁ pīṭhaṁ, amatañca phalaṁ adā; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 20 Sattasattati kappāni, devaloke ramissati; Pañcasattatikkhattuñca, cakkavattī bhavissati. 21 Dvattiṁsakkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 22 Soṇṇamayaṁ rūpimayaṁ, pallaṅkaṁ sukataṁ bahuṁ; Lohitaṅgamayañceva, lacchati ratanāmayaṁ. 23 Caṅkamantampi manujaṁ, puññakammasamaṅginaṁ; Pallaṅkāni anekāni, parivāressare tadā. 24 Kūṭāgārā ca pāsādā, sayanañca mahārahaṁ; Imassa cittamaññāya, nibbattissanti tāvade. 25 Saṭṭhi nāgasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā. 26 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi; Imaṁ paricarissanti, ratnapīṭhassidaṁ phalaṁ. 27 Saṭṭhi assasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhino. 28 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi; Tepimaṁ paricarissanti, ratnapīṭhassidaṁ phalaṁ. 29 Saṭṭhi rathasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Dīpā athopi veyagghā, sannaddhā ussitaddhajā. 30 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi; Parivāressantimaṁ niccaṁ, ratnapīṭhassidaṁ phalaṁ. 31 Saṭṭhi dhenusahassāni, dohaññā puṅgavūsabhe; Vacchake janayissanti, ratnapīṭhassidaṁ phalaṁ. 32 Soḷasitthisahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Vicittavatthābharaṇā, āmukkamaṇikuṇḍalā. 33 Aḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā; Parivāressantimaṁ niccaṁ, ratnapīṭhassidaṁ phalaṁ. 34 Aṭṭhārase kappasate, gotamo nāma cakkhumā; Tamandhakāraṁ vidhamitvā, buddho loke bhavissati. 35 Tassa dassanamāgamma, pabbajissatikiñcano; Tosayitvāna satthāraṁ, sāsanebhiramissati. 36 Tassa dhammaṁ suṇitvāna, kilese ghātayissati; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo’. 37 Vīriyaṁ me dhuradhorayhaṁ, yogakkhemādhivāhanaṁ; Uttamatthaṁ patthayanto, sāsane viharāmahaṁ. 38 Idaṁ 3598 --- tha-ap409 1:38 pacchimakaṁ mayhaṁ, carimo vattate bhavo; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 39 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 40 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 41 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 42 Itthaṁ sudaṁ āyasmā hemako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 43 Hemakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. Sattarasamaṁ bhāṇavāraṁ. tha-ap437 0 Therāpadāna Ekavihārivagga 5. Ucchukhaṇḍikattheraapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, dvārapālo ahosahaṁ; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, sabbadhammāna pāraguṁ. 2 Ucchukhaṇḍikamādāya, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ; Pasannacitto sumano, vipassissa mahesino. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ ucchumadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ucchukhaṇḍassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ucchukhaṇḍiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Ucchukhaṇḍikattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap232 0 Therāpadāna Ālambaṇadāyakavagga 10 Ekavandaniyattheraapadāna |1| “Usabhaṁ pavaraṁ vīraṁ, vessabhuṁ vijitāvinaṁ; Pasannacitto sumano, buddhaseṭṭhamavandahaṁ. 2 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, vandanāya idaṁ phalaṁ. 3 Catuvīsatikappamhi, vikatānandanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekavandaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Ekavandaniyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 7 Ālambaṇadāyakavaggo tevīsatimo. 8 Tassuddānaṁ 9 Ālambaṇañca ajinaṁ, maṁsadārakkhadāyako; Abyādhi aṅkolaṁ soṇṇaṁ, miñjaāveḷavandanaṁ; Pañcapaññāsa gāthāyo, gaṇitā atthadassibhi. tha-ap335 0 Therāpadāna Gandhodakavagga 3. Punnāgapupphiyattheraapadāna |1| “Kānanaṁ vanamogayha, vasāmi luddako ahaṁ; Punnāgaṁ pupphitaṁ disvā, buddhaseṭṭhaṁ anussariṁ. 2 Taṁ pupphaṁ ocinitvāna, sugandhaṁ gandhitaṁ subhaṁ; Thūpaṁ katvāna puline, buddhassa abhiropayiṁ. 3 Dvenavute ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Ekamhi navute kappe, eko āsiṁ tamonudo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā punnāgapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Punnāgapupphiyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap108 0 Therāpadāna Bhikkhadāyivagga 6. Udakapūjakattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Gacchantaṁ anilañjase; Ghatāsanaṁva jalitaṁ, Ādittaṁva hutāsanaṁ. 2 Pāṇinā udakaṁ gayha, ākāse ukkhipiṁ ahaṁ; Sampaṭicchi mahāvīro, buddho kāruṇiko isi. 3 Antalikkhe ṭhito satthā, padumuttaranāmako; Mama saṅkappamaññāya, imaṁ gāthaṁ abhāsatha. 4 ‘Iminā dakadānena, pītiuppādanena ca; Kappasatasahassampi, duggatiṁ nupapajjati’. 5 Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha; Pattomhi 3599 --- tha-ap108 1:5 acalaṁ ṭhānaṁ, hitvā jayaparājayaṁ. 6 Sahassarājanāmena, tayo te cakkavattino; Pañcasaṭṭhikappasate, cāturantā janādhipā. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā udakapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Udakapūjakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap136 0 Therāpadāna Sobhitavagga 4 Pupphacchadaniyattheraapadāna |1| “Sunando nāma nāmena, brāhmaṇo mantapāragū; Ajjhāyako yācayogo, vājapeyyaṁ ayājayi. 2 Padumuttaro lokavidū, aggo kāruṇiko isi; Janataṁ anukampanto, ambare caṅkamī tadā. 3 Caṅkamitvāna sambuddho, sabbaññū lokanāyako; Mettāya aphari satte, appamāṇe nirūpadhi. 4 Vaṇṭe chetvāna pupphāni, brāhmaṇo mantapāragū; Sabbe sisse samānetvā, ākāse ukkhipāpayi. 5 Yāvatā nagaraṁ āsi, pupphānaṁ chadanaṁ tadā; Buddhassa ānubhāvena, sattāhaṁ na vigacchatha. 6 Teneva sukkamūlena, anubhotvāna sampadā; Sabbāsave pariññāya, tiṇṇo loke visattikaṁ. 7 Ekārase kappasate, pañcatiṁsāsu khattiyā; Ambaraṁsasanāmā te, cakkavattī mahabbalā. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pupphacchadaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Pupphacchadaniyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap530 0 Therāpadāna Tiṇadāyakavagga 8. Bodhisammajjakattheraapadāna |1| “Ahaṁ pure bodhipattaṁ, ujjhitaṁ cetiyaṅgaṇe; Taṁ gahetvāna chaḍḍesiṁ, alabhiṁ vīsatīguṇe. 2 Tassa kammassa tejena, saṁsaranto bhavābhave; Duve bhave saṁsarāmi, devatte cāpi mānuse. 3 Devalokā cavitvāna, āgantvā mānusaṁ bhavaṁ; Duve kule pajāyāmi, khattiye cāpi brāhmaṇe. 4 Aṅgapaccaṅgasampanno, ārohapariṇāhavā; Abhirūpo suci homi, sampuṇṇaṅgo anūnako. 5 Devaloke manusse vā, jāto vā yattha katthaci; Bhave suvaṇṇavaṇṇo ca, uttattakanakūpamo. 6 Mudukā maddavā sniddhā, sukhumā sukumārikā; Chavi me sabbadā hoti, bodhipatte suchaḍḍite. 7 Yato kutoci gatīsu, sarīre samudāgate; Na limpati rajojallaṁ, vipāko pattachaḍḍite. 8 Uṇhe vātātape tassa, aggitāpena vā pana; Gatte sedā na muccanti, vipāko pattachaḍḍite. 9 Kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso ca, tilakā piḷakā tathā; Na honti kāye daddu ca, vipāko pattachaḍḍite. 10 Aparampi guṇaṁ tassa, nibbattati bhavābhave; Rogā na honti kāyasmiṁ, vipāko pattachaḍḍite. 11 Aparampi guṇaṁ tassa, nibbattati bhavābhave; Na hoti cittajā pīḷā, vipāko pattachaḍḍite. 12 Aparampi guṇaṁ tassa, nibbattati bhavābhave; Amittā na bhavantassa, vipāko pattachaḍḍite. 13 Aparampi guṇaṁ tassa, nibbattati bhavābhave; Anūnabhogo bhavati, vipāko pattachaḍḍite. 14 Aparampi guṇaṁ tassa, nibbattati bhavābhave; Aggirājūhi corehi, na hoti udake bhayaṁ. 15 Aparampi guṇaṁ tassa, nibbattati bhavābhave; Dāsidāsā anucarā, honti cittānuvattakā. 16 Yamhi āyuppamāṇamhi, jāyate mānuse bhave; Tato na hāyate āyu, tiṭṭhate yāvatāyukaṁ. 17 Abbhantarā ca bāhirā, negamā ca saraṭṭhakā; Nuyuttā honti sabbepi, vuddhikāmā sukhicchakā. 18 Bhogavā yasavā homi, sirimā ñātipakkhavā; Apetabhayasantāso, bhavehaṁ sabbato bhave. 19 Devā manussā asurā, gandhabbā yakkharakkhasā; Sabbe te parirakkhanti, bhave saṁsarato sadā. 20 Devaloke manusse ca, anubhotvā ubho yase; Avasāne ca nibbānaṁ, sivaṁ patto anuttaraṁ. 21 Sambuddhamuddisitvāna, bodhiṁ vā tassa satthuno; Yo puññaṁ pasave poso, tassa kiṁ nāma dullabhaṁ. 22 Magge phale āgame ca, jhānābhiññāguṇesu ca; Aññesaṁ adhiko hutvā, nibbāyāmi anāsavo. 23 Purehaṁ bodhiyā pattaṁ, chaḍḍetvā haṭṭhamānaso; Imehi vīsataṅgehi, samaṅgī homi sabbadā. 24 Kilesā jhāpitā 3600 --- tha-ap530 1:24 mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 25 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 26 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 27 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bodhisammajjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 28 Bodhisammajjakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap12 0 Therāpadāna Buddhavagga 12. Ānandattheraapadāna |1| “Ārāmadvārā nikkhamma, padumuttaro mahāmuni; Vassento amataṁ vuṭṭhiṁ, nibbāpesi mahājanaṁ. 2 Satasahassaṁ te dhīrā, chaḷabhiññā mahiddhikā; Parivārenti sambuddhaṁ, chāyāva anapāyinī. 3 Hatthikkhandhagato āsiṁ, setacchattaṁ varuttamaṁ; Sucārurūpaṁ disvāna, vitti me udapajjatha. 4 Oruyha hatthikhandhamhā, upagacchiṁ narāsabhaṁ; Ratanāmayachattaṁ me, buddhaseṭṭhassa dhārayiṁ. 5 Mama saṅkappamaññāya, padumuttaro mahāisi; Taṁ kathaṁ ṭhapayitvāna, imā gāthā abhāsatha. 6 ‘Yo so chattamadhāresi, soṇṇālaṅkārabhūsitaṁ; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇotha mama bhāsato. 7 Ito gantvā ayaṁ poso, tusitaṁ āvasissati; Anubhossati sampattiṁ, accharāhi purakkhato. 8 Catuttiṁsatikkhattuñca, devarajjaṁ karissati; Balādhipo aṭṭhasataṁ, vasudhaṁ āvasissati. 9 Aṭṭhapaññāsakkhattuñca, cakkavattī bhavissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, mahiyā kārayissati. 10 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 11 Sakyānaṁ kulaketussa, ñātibandhu bhavissati; Ānando nāma nāmena, upaṭṭhāko mahesino. 12 Ātāpī nipako cāpi, bāhusacce sukovido; Nivātavutti atthaddho, sabbapāṭhī bhavissati. 13 Padhānapahitatto so, upasanto nirūpadhi; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. 14 Santi āraññakā nāgā, kuñjarā saṭṭhihāyanā; Tidhāpabhinnā mātaṅgā, īsādantā urūḷhavā. 15 Anekasatasahassā, paṇḍitāpi mahiddhikā; Sabbe te buddhanāgassa, na hontupaṇidhimhi te’. 16 Ādiyāme namassāmi, majjhime atha pacchime; Pasannacitto sumano, buddhaseṭṭhaṁ upaṭṭhahiṁ. 17 Ātāpī nipako cāpi, sampajāno patissato; Sotāpattiphalaṁ patto, sekhabhūmīsu kovido. 18 Satasahassito kappe, yaṁ kammamabhinīhariṁ; Tāhaṁ bhūmimanuppatto, ṭhitā saddhammamācalā. 19 Svāgataṁ vata me āsi, buddhaseṭṭhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 20 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 21 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ānando thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 22 Ānandattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 23 Tassuddānaṁ 24 Buddho paccekabuddho ca, sāriputto ca kolito; Kassapo anuruddho ca, puṇṇatthero upāli ca. 25 Aññāsikoṇḍañño piṇḍolo, revatānandapaṇḍito; Chasatāni ca paññāsa, gāthāyo sabbapiṇḍitā. 26 Apadāne buddhavaggo paṭhamo. tha-ap541 0 Therāpadāna Kaccāyanavagga 9. Rādhattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbalokavidū muni; Ito satasahassamhi, kappe uppajji cakkhumā. 2 Ovādako viññāpako, tārako sabbapāṇinaṁ; Desanākusalo buddho, tāresi janataṁ bahuṁ. 3 Anukampako kāruṇiko, hitesī sabbapāṇinaṁ; Sampatte titthiye sabbe, pañcasīle patiṭṭhapi. 4 Evaṁ nirākulaṁ āsi, suññataṁ titthiyehi ca; Vicittaṁ arahantehi, vasībhūtehi tādibhi. 5 Ratanānaṭṭhapaññāsaṁ, uggato so mahāmuni; Kañcanagghiyasaṅkāso, bāttiṁsavaralakkhaṇo. 6 Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ. 7 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, brāhmaṇo mantapāragū; Upecca taṁ naravaraṁ, assosiṁ dhammadesanaṁ. 8 Paññāpentaṁ mahāvīraṁ, parisāsu visāradaṁ; Paṭibhāneyyakaṁ bhikkhuṁ, etadagge vināyakaṁ. 9 Tadāhaṁ kāraṁ katvāna, sasaṅghe lokanāyake; Nipacca sirasā pāde, taṁ ṭhānaṁ 3601 --- tha-ap541 1:9 abhipatthayiṁ. 10 Tato maṁ bhagavā āha, siṅgīnikkhasamappabho; Sarena rajanīyena, kilesamalahārinā. 11 ‘Sukhī bhavassu dīghāyu, sijjhatu paṇidhī tava; Sasaṅghe me kataṁ kāraṁ, atīva vipulaṁ tayā. 12 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 13 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Rādhoti nāmadheyyena, hessati satthu sāvako. 14 Sa te hetuguṇe tuṭṭho, sakyaputto narāsabho; Paṭibhāneyyakānaggaṁ, paññapessati nāyako’. 15 Taṁ sutvā mudito hutvā, yāvajīvaṁ tadā jinaṁ; Mettacitto paricariṁ, sato paññāsamāhito. 16 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 17 Satānaṁ tīṇikkhattuñca, devarajjamakārayiṁ; Satānaṁ pañcakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ. 18 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Sabbattha sukhito āsiṁ, tassa kammassa vāhasā. 19 Pacchime bhave sampatte, giribbajapuruttame; Jāto vippakule niddhe, vikalacchādanāsane. 20 Kaṭacchubhikkhaṁ pādāsiṁ, sāriputtassa tādino; Yadā jiṇṇo ca vuddho ca, tadārāmamupāgamiṁ. 21 Pabbajati na maṁ koci, jiṇṇadubbalathāmakaṁ; Tena dīno vivaṇṇaṅgo, soko cāsiṁ tadā ahaṁ. 22 Disvā mahākāruṇiko, mamamāha mahāmuni; ‘Kimatthaṁ puttasokaṭṭo, brūhi te cittajaṁ rujaṁ’. 23 ‘Pabbajjaṁ na labhe vīra, svākkhāte tava sāsane; Tena sokena dīnosmi, saraṇaṁ hohi nāyaka’. 24 Tadā bhikkhū samānetvā, apucchi munisattamo; ‘Imassa adhikāraṁ ye, saranti byāharantu te’. 25 Sāriputto tadāvoca, ‘kāramassa sarāmahaṁ; Kaṭacchubhikkhaṁ dāpesi, piṇḍāya carato mama’. 26 ‘Sādhu sādhu kataññūsi, sāriputta imaṁ tuvaṁ; Pabbājehi dijaṁ vuḍḍhaṁ, hessatājāniyo ayaṁ’. 27 Tato alatthaṁ pabbajjaṁ, kammavācopasampadaṁ; Na cireneva kālena, pāpuṇiṁ āsavakkhayaṁ. 28 Sakkaccaṁ munino vākyaṁ, suṇāmi mudito yato; Paṭibhāneyyakānaggaṁ, tato maṁ ṭhapayī jino. 29 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 30 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 31 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 32 Itthaṁ sudaṁ āyasmā rādho thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 33 Rādhattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap147 0 Therāpadāna Chattavagga 5 Umāpupphiyattheraapadāna |1| “Nibbute lokamahite, āhutīnaṁ paṭiggahe; Siddhatthamhi bhagavati, mahāthūpamaho ahu. 2 Mahe pavattamānamhi, siddhatthassa mahesino; Umāpupphaṁ gahetvāna, thūpamhi abhiropayiṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, thūpapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Ito ca navame kappe, somadevasanāmakā; Pañcāsītisu rājāno, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā umāpupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Umāpupphiyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap179 0 Therāpadāna Kumudavagga 7. Ekadīpiyattheraapadāna |1| “Padumuttarassa munino, saḷale bodhimuttame; Pasannacitto sumano, ekadīpaṁ adāsahaṁ. 2 Bhave nibbattamānamhi, nibbatte puññasañcaye; Duggatiṁ nābhijānāmi, dīpadānassidaṁ phalaṁ. 3 Soḷase kappasahasse, ito te caturo janā; Candābhā nāma nāmena, cakkavattī mahabbalā. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekadīpiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Ekadīpiyattherassāpadānaṁ sattamaṁ. Navamaṁ bhāṇavāraṁ. tha-ap344 0 Therāpadāna 3602 --- tha-ap344 1:0 Ekapadumiyavagga 2 Tīṇuppalamāliyattheraapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, ahosiṁ vānaro tadā; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, nisinnaṁ pabbatantare. 2 Obhāsentaṁ disā sabbā, sālarājaṁva phullitaṁ; Lakkhaṇabyañjanūpetaṁ, disvā attamano ahuṁ. 3 Udaggacitto sumano, pītiyā haṭṭhamānaso; Tīṇi uppalapupphāni, matthake abhiropayiṁ. 4 Pupphāni abhiropetvā, vipassissa mahesino; Sagāravo bhavitvāna, pakkāmiṁ uttarāmukho. 5 Gacchanto paṭikuṭiko, vippasannena cetasā; Selantare patitvāna, pāpuṇiṁ jīvitakkhayaṁ. 6 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 7 Satānaṁ tīṇikkhattuñca, devarajjaṁ akārayiṁ; Satānaṁ pañcakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ. 8 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tīṇuppalamāliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Tīṇuppalamāliyattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap243 0 Therāpadāna Tuvaradāyakavagga 1 Tuvaradāyakattheraapadāna |1| “Migaluddo pure āsiṁ, araññe kānane ahaṁ; Bharitvā tuvaramādāya, saṅghassa adadiṁ ahaṁ. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, tuvarassa idaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tuvaradāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Tuvaradāyakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap446 0 Therāpadāna Vibhītakavagga 4 Bhallātadāyakattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Dvattiṁsavaralakkhaṇaṁ; Vipinaggena gacchantaṁ, Sālarājaṁva phullitaṁ. 2 Tiṇattharaṁ paññāpetvā, buddhaseṭṭhaṁ ayācahaṁ; ‘Anukampatu maṁ buddho, bhikkhaṁ icchāmi dātave’. 3 Anukampako kāruṇiko, atthadassī mahāyaso; Mama saṅkappamaññāya, orūhi mama assame. 4 Orohitvāna sambuddho, nisīdi paṇṇasanthare; Bhallātakaṁ gahetvāna, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ. 5 Mama nijjhāyamānassa, paribhuñji tadā jino; Tattha cittaṁ pasādetvā, abhivandiṁ tadā jinaṁ. 6 Aṭṭhārase kappasate, yaṁ phalamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 7 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 8 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bhallātadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Bhallātadāyakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap478 0 Therāpadāna Naḷamālivagga 6. Kusaṭṭhakadāyakattheraapadāna |1| “Kassapassa bhagavato, brāhmaṇassa vusīmato; Pasannacitto sumano, kusaṭṭhakamadāsahaṁ. 2 Imasmiṁyeva kappasmiṁ, kusaṭṭhakamadāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, kusaṭṭhakassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kusaṭṭhakadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Kusaṭṭhakadāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap85 0 Therāpadāna Timiravagga 3 3603 --- tha-ap85 1:0 Nipannañjalikattheraapadāna |1| “Rukkhamūle nisinnohaṁ, byādhito paramena ca; Paramakāruññapattomhi, araññe kānane ahaṁ. 2 Anukampaṁ upādāya, tisso satthā upesi maṁ; Sohaṁ nipannako santo, sire katvāna añjaliṁ. 3 Pasannacitto sumano, sabbasattānamuttamaṁ; Sambuddhaṁ abhivādetvā, tattha kālaṅkato ahaṁ. 4 Dvenavute ito kappe, yaṁ vandiṁ purisuttamaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, vandanāya idaṁ phalaṁ. 5 Ito pañcamake kappe, pañcevāsuṁ mahāsikhā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā nipannañjaliko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Nipannañjalikattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap63 0 Therāpadāna Sakacintaniyavagga 1 Sakacintaniyattheraapadāna |1| “Pavanaṁ kānanaṁ disvā, appasaddamanāvilaṁ; Isīnaṁ anuciṇṇaṁva, āhutīnaṁ paṭiggahaṁ. 2 Thūpaṁ katvāna pulinaṁ, nānāpupphaṁ samokiriṁ; Sammukhā viya sambuddhaṁ, nimmitaṁ abhivandahaṁ. 3 Sattaratanasampanno, rājā raṭṭhamhi issaro; Sakakammābhiraddhohaṁ, pupphapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Asītikappenantayaso, cakkavattī ahosahaṁ; Sattaratanasampanno, catudīpamhi issaro. 6 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sakacintaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Sakacintaniyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap38 0 Therāpadāna Kuṇḍadhānavagga 6 Adhimuttattheraapadāna |1| “Nibbute lokanāthamhi, atthadassīnaruttame; Upaṭṭhahiṁ bhikkhusaṅghaṁ, vippasannena cetasā. 2 Nimantetvā bhikkhusaṅghaṁ, Ujubhūtaṁ samāhitaṁ; Ucchunā maṇḍapaṁ katvā, Bhojesiṁ saṅghamuttamaṁ. 3 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Sabbe satte abhibhomi, puññakammassidaṁ phalaṁ. 4 Aṭṭhārase kappasate, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ucchudānassidaṁ phalaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā adhimutto thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Adhimuttattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap524 0 Therāpadāna Tiṇadāyakavagga 2 Mañcadāyakattheraapadāna |1| “Vipassino bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Ekamañcaṁ mayā dinnaṁ, pasannena sapāṇinā. 2 Hatthiyānaṁ assayānaṁ, dibbayānaṁ samajjhagaṁ; Tena mañcakadānena, pattomhi āsavakkhayaṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ mañcamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, mañcadānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mañcadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Mañcadāyakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap321 0 Therāpadāna Ārakkhadāyakavagga 9 Kandalipupphiyattheraapadāna |1| “Sindhuyā nadiyā tīre, ahosiṁ kassako tadā; Parakammāyane yutto, parabhattaṁ apassito. 2 Sindhuṁ anucarantohaṁ, 3604 --- tha-ap321 1:2 siddhatthaṁ jinamaddasaṁ; Samādhinā nisinnaṁva, satapattaṁva pupphitaṁ. 3 Satta kandalipupphāni, vaṇṭe chetvānahaṁ tadā; Matthake abhiropesiṁ, buddhassādiccabandhuno. 4 Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Anukūle samāhitaṁ; Tidhāpabhinnamātaṅgaṁ, Kuñjaraṁva durāsadaṁ. 5 Tamahaṁ upagantvāna, nipakaṁ bhāvitindriyaṁ; Añjaliṁ paggahetvāna, avandiṁ satthuno ahaṁ. 6 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kandalipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Kandalipupphiyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap122 0 Therāpadāna Mahāparivāravagga 10. Jātipūjakattheraapadāna |1| “Jāyantassa vipassissa, āloko vipulo ahu; Pathavī ca pakampittha, sasāgarā sapabbatā. 2 Nemittā ca viyākaṁsu, buddho loke bhavissati; Aggo ca sabbasattānaṁ, janataṁ uddharissati. 3 Nemittānaṁ suṇitvāna, jātipūjamakāsahaṁ; Edisā pūjanā natthi, yādisā jātipūjanā. 4 Saṅkharitvāna kusalaṁ, sakaṁ cittaṁ pasādayiṁ; Jātipūjaṁ karitvāna, tattha kālaṅkato ahaṁ. 5 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Sabbe satte abhibhomi, jātipūjāyidaṁ phalaṁ. 6 Dhātiyo maṁ upaṭṭhanti, mama cittavasānugā; Na tā sakkonti kopetuṁ, jātipūjāyidaṁ phalaṁ. 7 Ekanavutito kappe, yaṁ pūjamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, jātipūjāyidaṁ phalaṁ. 8 Supāricariyā nāma, catuttiṁsa janādhipā; Ito tatiyakappamhi, cakkavattī mahabbalā. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā jātipūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Jātipūjakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 12 Mahāparivāravaggo dvādasamo. 13 Tassuddānaṁ 14 Parivārasumaṅgalā, saraṇāsanapupphiyā; Citapūjī buddhasaññī, maggupaṭṭhānajātinā; Gāthāyo navuti vuttā, gaṇitāyo vibhāvihi. tha-ap226 0 Therāpadāna Ālambaṇadāyakavagga 4. Ārakkhadāyakattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, vedi kārāpitā mayā; Ārakkho ca mayā dinno, sugatassa mahesino. 2 Tena kammavisesena, na passiṁ bhayabheravaṁ; Kuhiñci upapannassa, tāso mayhaṁ na vijjati. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ vediṁ kārayiṁ pure; Duggatiṁ nābhijānāmi, vedikāya idaṁ phalaṁ. 4 Ito chaṭṭhamhi kappamhi, apassenasanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ārakkhadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Ārakkhadāyakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap218 0 Therāpadāna Hatthivagga 6 Sandhitattheraapadāna |1| “Assatthe haritobhāse, saṁvirūḷhamhi pādape; Ekaṁ buddhagataṁ saññaṁ, alabhiṁhaṁ patissato. 2 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Tassā saññāya vāhasā, patto me āsavakkhayo. 3 Ito terasakappamhi, dhaniṭṭho nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sandhito thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Sandhitattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap423 0 Therāpadāna Sakiṁsammajjakavagga 1. 3605 --- tha-ap423 1:0 Sakiṁsammajjakattheraapadāna |1| “Vipassino bhagavato, pāṭaliṁ bodhimuttamaṁ; Disvāva taṁ pādapaggaṁ, tattha cittaṁ pasādayiṁ. 2 Sammajjaniṁ gahetvāna, bodhiṁ sammajji tāvade; Sammajjitvāna taṁ bodhiṁ, avandiṁ pāṭaliṁ ahaṁ. 3 Tattha cittaṁ pasādetvā, sire katvāna añjaliṁ; Namassamāno taṁ bodhiṁ, gañchiṁ paṭikuṭiṁ ahaṁ. 4 Tādimaggena gacchāmi, saranto bodhimuttamaṁ; Ajagaro maṁ pīḷesi, ghorarūpo mahabbalo. 5 Āsanne me kataṁ kammaṁ, phalena tosayī mamaṁ; Kaḷevaraṁ me gilati, devaloke ramāmahaṁ. 6 Anāvilaṁ mama cittaṁ, visuddhaṁ paṇḍaraṁ sadā; Sokasallaṁ na jānāmi, cittasantāpanaṁ mama. 7 Kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso ca, apamāro vitacchikā; Daddu kaṇḍu ca me natthi, phalaṁ sammajjanāyidaṁ. 8 Soko ca paridevo ca, hadaye me na vijjati; Abhantaṁ ujukaṁ cittaṁ, phalaṁ sammajjanāyidaṁ. 9 Samādhīsu na majjāmi, visadaṁ hoti mānasaṁ; Yaṁ yaṁ samādhimicchāmi, so so sampajjate mamaṁ. 10 Rajanīye na rajjāmi, atho dussaniyesu ca; Mohanīye na muyhāmi, phalaṁ sammajjanāyidaṁ. 11 Ekanavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phalaṁ sammajjanāyidaṁ. 12 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 13 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 14 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 15 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sakiṁsammajjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 16 Sakiṁsammajjakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap6 0 Therāpadāna Buddhavagga 6. Anuruddhattheraapadāna |1| “Sumedhaṁ bhagavantāhaṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ; Vūpakaṭṭhaṁ viharantaṁ, addasaṁ lokanāyakaṁ. 2 Upagantvāna sambuddhaṁ, sumedhaṁ lokanāyakaṁ; Añjaliṁ paggahetvāna, buddhaseṭṭhamayācahaṁ. 3 Anukampa mahāvīra, lokajeṭṭha narāsabha; Padīpaṁ te padassāmi, rukkhamūlamhi jhāyato. 4 Adhivāsesi so dhīro, sayambhū vadataṁ varo; Dumesu vinivijjhitvā, yantaṁ yojiyahaṁ tadā. 5 Sahassavaṭṭiṁ pādāsiṁ, buddhassa lokabandhuno; Sattāhaṁ pajjalitvāna, dīpā vūpasamiṁsu me. 6 Tena cittappasādena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, vimānamupapajjahaṁ. 7 Upapannassa devattaṁ, byamhaṁ āsi sunimmitaṁ; Samantato pajjalati, dīpadānassidaṁ phalaṁ. 8 Samantā yojanasataṁ, virocesimahaṁ tadā; Sabbe deve abhibhomi, dīpadānassidaṁ phalaṁ. 9 Tiṁsakappāni devindo, devarajjamakārayiṁ; Na maṁ kecītimaññanti, dīpadānassidaṁ phalaṁ. 10 Aṭṭhavīsatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Divā rattiñca passāmi, samantā yojanaṁ tadā. 11 Sahassalokaṁ ñāṇena, passāmi satthu sāsane; Dibbacakkhumanuppatto, dīpadānassidaṁ phalaṁ. 12 Sumedho nāma sambuddho, tiṁsakappasahassito; Tassa dīpo mayā dinno, vippasannena cetasā. 13 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 14 Itthaṁ sudaṁ āyasmā anuruddho thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 15 Anuruddhattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap239 0 Therāpadāna Udakāsanavagga 7. Piyālapupphiyattheraapadāna |1| “Migaluddo pure āsiṁ, araññe kānane ahaṁ; Piyālaṁ pupphitaṁ disvā, gatamagge khipiṁ ahaṁ. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā piyālapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Piyālapupphiyattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap207 0 Therāpadāna 3606 --- tha-ap207 1:0 Kaṇikārapupphiyavagga 5. Nigguṇḍipupphiyattheraapadāna |1| “Vipassissa bhagavato, āsimārāmiko ahaṁ; Nigguṇḍipupphaṁ paggayha, buddhassa abhiropayiṁ. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Pañcavīse ito kappe, eko āsiṁ janādhipo; Mahāpatāpanāmena, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā nigguṇḍipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Nigguṇḍipupphiyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap402 0 Therāpadāna Pilindavacchavagga 10. Ajitattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Ajjhogāhetvā himavantaṁ, nisīdi lokanāyako. 2 Nāhaṁ addakkhiṁ sambuddhaṁ, Napi saddaṁ suṇomahaṁ; Mama bhakkhaṁ gavesanto, Āhiṇḍāmi vane ahaṁ. 3 Tatthaddassāsiṁ sambuddhaṁ, dvattiṁsavaralakkhaṇaṁ; Disvāna vittimāpajjiṁ, satto ko nāmayaṁ bhave. 4 Lakkhaṇāni viloketvā, mama vijjaṁ anussariṁ; Sutañhi metaṁ vuḍḍhānaṁ, paṇḍitānaṁ subhāsitaṁ. 5 Tesaṁ yathā taṁ vacanaṁ, ayaṁ buddho bhavissati; Yannūnāhaṁ sakkareyyaṁ, gatiṁ me sodhayissati. 6 Khippaṁ assamamāgantvā, madhutelaṁ gahiṁ ahaṁ; Kolambakaṁ gahetvāna, upagacchiṁ vināyakaṁ. 7 Tidaṇḍake gahetvāna, abbhokāse ṭhapesahaṁ; Padīpaṁ pajjalitvāna, aṭṭhakkhattuṁ avandahaṁ. 8 Sattarattindivaṁ buddho, nisīdi purisuttamo; Tato ratyā vivasāne, vuṭṭhāsi lokanāyako. 9 Pasannacitto sumano, sabbarattindivaṁ ahaṁ; Dīpaṁ buddhassa pādāsiṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 10 Sabbe vanā gandhamayā, Pabbate gandhamādane; Buddhassa ānubhāvena, Āgacchuṁ buddhasantikaṁ. 11 Ye keci pupphagandhāse, pupphitā dharaṇīruhā; Buddhassa ānubhāvena, sabbe sannipatuṁ tadā. 12 Yāvatā himavantamhi, nāgā ca garuḷā ubho; Dhammañca sotukāmā te, āgacchuṁ buddhasantikaṁ. 13 Devalo nāma samaṇo, buddhassa aggasāvako; Vasīsatasahassehi, buddhasantikupāgami. 14 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 15 ‘Yo me dīpaṁ padīpesi, pasanno sehi pāṇibhi; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 16 Saṭṭhi kappasahassāni, devaloke ramissati; Sahassakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissati. 17 Soḷasamaṁ bhāṇavāraṁ. 18 Chattiṁsakkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissati; Pathaviyaṁ sattasataṁ, vipulaṁ rajjaṁ karissati. 19 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Iminā dīpadānena, dibbacakkhu bhavissati. 20 Samantato aṭṭhakosaṁ, passissati ayaṁ sadā; Devalokā cavantassa, nibbattantassa jantuno. 21 Divā vā yadi vā rattiṁ, padīpaṁ dhārayissati; Jāyamānassa sattassa, puññakammasamaṅgino. 22 Yāvatā nagaraṁ āsi, tāvatā jotayissati; Upapajjati yaṁ yoniṁ, devattaṁ atha mānusaṁ. 23 Asseva dīpadānassa, aṭṭhadīpaphalena hi; Na jayissantimaṁ jantū, dīpadānassidaṁ phalaṁ. 24 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 25 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. 26 Tosayitvāna sambuddhaṁ, gotamaṁ sakyapuṅgavaṁ; Ajito nāma nāmena, hessati satthu sāvako’. 27 Saṭṭhi kappasahassāni, devaloke ramiṁ ahaṁ; Tatrāpi me dīpasataṁ, jotate niccakālikaṁ. 28 Devaloke manusse vā, niddhāvanti pabhā mama; Buddhaseṭṭhaṁ saritvāna, bhiyyo hāsaṁ janesahaṁ. 29 Tusitāhaṁ cavitvāna, okkamiṁ mātukucchiyaṁ; Jāyamānassa santassa, āloko vipulo ahu. 30 Agārā abhinikkhamma, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Bāvariṁ upasaṅkamma, sissattaṁ ajjhupāgamiṁ. 31 Himavante vasantohaṁ, assosiṁ lokanāyakaṁ; Uttamatthaṁ gavesanto, upagacchiṁ vināyakaṁ. 32 Danto buddho dametāvī, oghatiṇṇo nirūpadhi; Nibbānaṁ kathayī buddho, sabbadukkhappamocanaṁ. 33 Taṁ me āgamanaṁ siddhaṁ, tositohaṁ mahāmuniṁ; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 3607 --- tha-ap402 1:33 34 Satasahassito kappe, yaṁ dīpamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, dīpadānassidaṁ phalaṁ. 35 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 36 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 37 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 38 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ajito thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 39 Ajitattherassāpadānaṁ dasamaṁ. Pilindavacchavaggo cattālīsamo. 40 Tassuddānaṁ 41 Pilindavaccho selo ca, sabbakittī madhundado; Kūṭāgārī bākulo ca, giri saḷalasavhayo. 42 Sabbado ajito ceva, gāthāyo gaṇitā iha; Satāni pañca gāthānaṁ, vīsati ca taduttarīti. 43 Atha vagguddānaṁ 44 Padumārakkhado ceva, umā gandhodakena ca; Ekapadma saddasaññī, mandāraṁ bodhivandako. 45 Avaṭañca pilindi ca, gāthāyo gaṇitā iha; Catusattati gāthāyo, ekādasa satāni ca. 46 Padumavaggadasakaṁ. 47 Catutthasatakaṁ samattaṁ. tha-ap505 0 Therāpadāna Kaṇikāravagga 3 Kāsumāraphaliyattheraapadāna |1| “Kaṇikāraṁva jotantaṁ, nisinnaṁ pabbatantare; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ. 2 Pasannacitto sumano, sire katvāna añjaliṁ; Kāsumārikamādāya, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ. 3 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kāsumāraphaliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Kāsumāraphaliyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap103 0 Therāpadāna Bhikkhadāyivagga 1 Bhikkhadāyakattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Āhutīnaṁ paṭiggahaṁ; Pavarā abhinikkhantaṁ, Vanā nibbanamāgataṁ. 2 Kaṭacchubhikkhaṁ pādāsiṁ, siddhatthassa mahesino; Paññāya upasantassa, mahāvīrassa tādino. 3 Padenānupadāyantaṁ, nibbāpente mahājanaṁ; Uḷārā vitti me jātā, buddhe ādiccabandhune. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, bhikkhādānassidaṁ phalaṁ. 5 Sattāsītimhito kappe, mahāreṇu sanāmakā; Sattaratanasampannā, sattete cakkavattino. 6 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bhikkhadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Bhikkhadāyakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap300 0 Therāpadāna Citakapūjakavagga 8. Saraṇagamaniyattheraapadāna |1| “Pabbate himavantamhi, ahosiṁ luddako tadā; Vipassiṁ addasaṁ buddhaṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ. 2 Upāsitvāna sambuddhaṁ, veyyāvaccamakāsahaṁ; Saraṇañca upāgacchiṁ, dvipadindassa tādino. 3 Ekanavutito kappe, saraṇaṁ upagacchahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, saraṇāgamanapphalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā saraṇagamaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Saraṇagamaniyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap27 0 Therāpadāna Subhūtivagga 5. Annasaṁsāvakattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Gacchantaṁ antarāpaṇe; Kañcanagghiyasaṅkāsaṁ, Bāttiṁsavaralakkhaṇaṁ. 2 Siddhatthaṁ 3608 --- tha-ap27 1:2 lokapajjotaṁ, appameyyaṁ anopamaṁ; Alatthaṁ paramaṁ pītiṁ, disvā dantaṁ jutindharaṁ. 3 Sambuddhaṁ abhināmetvā, bhojayiṁ taṁ mahāmuniṁ; Mahākāruṇiko loke, anumodi mamaṁ tadā. 4 Tasmiṁ mahākāruṇike, paramassāsakārake; Buddhe cittaṁ pasādetvā, kappaṁ saggamhi modahaṁ. 5 Catunnavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, bhikkhādānassidaṁ phalaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā annasaṁsāvako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Annasaṁsāvakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap19 0 Therāpadāna Sīhāsaniyavagga 7 Upasenavaṅgantaputtattheraapadāna |1| “Padumuttaraṁ bhagavantaṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ; Pabbhāramhi nisīdantaṁ, upagacchiṁ naruttamaṁ. 2 Kaṇikārapupphaṁ disvā, vaṇṭe chetvānahaṁ tadā; Alaṅkaritvā chattamhi, buddhassa abhiropayiṁ. 3 Piṇḍapātañca pādāsiṁ, paramannaṁ subhojanaṁ; Buddhena navame tattha, samaṇe aṭṭha bhojayiṁ. 4 Anumodi mahāvīro, sayambhū aggapuggalo; Iminā chattadānena, paramannapavecchanā. 5 Tena cittappasādena, sampattimanubhossasi; Chattiṁsakkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissati. 6 Ekavīsatikkhattuñca, cakkavattī bhavissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 7 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 8 Sāsane dibbamānamhi, manussattaṁ gamissati; Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito. 9 Upasenoti nāmena, hessati satthu sāvako; Samantapāsādikattā, aggaṭṭhāne ṭhapessati. 10 Carimaṁ vattate mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhiniṁ. 11 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 12 Itthaṁ sudaṁ āyasmā upaseno vaṅgantaputto thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 13 Upasenavaṅgantaputtattherassāpadānaṁ sattamaṁ. Tatiyabhāṇavāraṁ. tha-ap42 0 Therāpadāna Kuṇḍadhānavagga 10. Kapparukkhiyattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, thūpaseṭṭhassa sammukhā; Vicittadusse lagetvā, kapparukkhaṁ ṭhapesahaṁ. 2 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Sobhayanto mama dvāraṁ, kapparukkho patiṭṭhati. 3 Ahañca parisā ceva, ye keci mama vassitā; Tamhā dussaṁ gahetvāna, nivāsema mayaṁ sadā. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ rukkhaṁ ṭhapayiṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, kapparukkhassidaṁ phalaṁ. 5 Ito ca sattame kappe, suceḷā aṭṭha khattiyā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kapparukkhiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Kapparukkhiyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 9 Kuṇḍadhānavaggo catuttho. 10 Tassuddānaṁ 11 Kuṇḍasāgatakaccānā, udāyī mogharājako; Adhimutto lasuṇado, āyāgī dhammacakkiko; Kapparukkhī ca dasamo, gāthā dvayadasasataṁ. tha-ap481 0 Therāpadāna Naḷamālivagga 9. Pānadhidāyakattheraapadāna |1| “Anomadassī bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Divāvihārā nikkhamma, pathamāruhi cakkhumā. 2 Pānadhiṁ sukataṁ gayha, addhānaṁ paṭipajjahaṁ; Tatthaddasāsiṁ sambuddhaṁ, pattikaṁ cārudassanaṁ. 3 Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, nīharitvāna pānadhiṁ; Pādamūle 3609 --- tha-ap481 1:3 ṭhapetvāna, idaṁ vacanamabraviṁ. 4 ‘Abhirūha mahāvīra, sugatinda vināyaka; Ito phalaṁ labhissāmi, so me attho samijjhatu’. 5 Anomadassī bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Pānadhiṁ abhirūhitvā, idaṁ vacanamabravi. 6 ‘Yo pānadhiṁ me adāsi, pasanno sehi pāṇibhi; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato’. 7 Buddhassa giramaññāya, sabbe devā samāgatā; Udaggacittā sumanā, vedajātā katañjalī. 8 ‘Pānadhīnaṁ padānena, sukhitoyaṁ bhavissati; Pañcapaññāsakkhattuñca, devarajjaṁ karissati. 9 Sahassakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 10 Aparimeyye ito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 11 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. 12 Devaloke manusse vā, nibbattissati puññavā; Devayānapaṭibhāgaṁ, yānaṁ paṭilabhissati’. 13 Pāsādā sivikā vayhaṁ, hatthino samalaṅkatā; Rathā vājaññasaṁyuttā, sadā pātubhavanti me. 14 Agārā nikkhamantopi, rathena nikkhamiṁ ahaṁ; Kesesu chijjamānesu, arahattamapāpuṇiṁ. 15 Lābhā mayhaṁ suladdhaṁ me, vāṇijjaṁ suppayojitaṁ; Datvāna pānadhiṁ ekaṁ, pattomhi acalaṁ padaṁ. 16 Aparimeyye ito kappe, yaṁ pānadhimadāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pānadhissa idaṁ phalaṁ. 17 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 18 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 19 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 20 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pānadhidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 21 Pānadhidāyakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap284 0 Therāpadāna Paṇṇadāyakavagga 2. Phaladāyakattheraapadāna |1| “Sinerusamasantoso, dharaṇīsamasādiso; Vuṭṭhahitvā samādhimhā, bhikkhāya mamupaṭṭhito. 2 Harītakaṁ āmalakaṁ, ambajambuvibhītakaṁ; Kolaṁ bhallātakaṁ billaṁ, phārusakaphalāni ca. 3 Siddhatthassa mahesissa, sabbalokānukampino; Tañca sabbaṁ mayā dinnaṁ, vippasannena cetasā. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 5 Sattapaññāsito kappe, ekajjho nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā phaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Phaladāyakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap262 0 Therāpadāna Thomakavagga 10. Aggapupphiyattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Nisinnaṁ pabbatantare; Obhāsayantaṁ raṁsena, Sikhinaṁ sikhinaṁ yathā. 2 Aggajaṁ pupphamādāya, upāgacchiṁ naruttamaṁ; Pasannacitto sumano, buddhassa abhiropayiṁ. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Pañcavīsatikappamhi, ahosi amitogato; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā aggapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Aggapupphiyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 8 Thomakavaggo chabbīsatimo. 9 Tassuddānaṁ 10 Thomakekāsanacitakaṁ, campako sattapāṭali; Pānadhi mañjarī paṇṇaṁ, kuṭido aggapupphiyo; Gāthāyo gaṇitā cettha, ekatālīsameva cāti. tha-ap459 0 Therāpadāna Jagatidāyakavagga 7. Ekachattiyattheraapadāna |1| “Aṅgārajātā pathavī, 3610 --- tha-ap459 1:1 kukkuḷānugatā mahī; Padumuttaro bhagavā, abbhokāsamhi caṅkami. 2 Paṇḍaraṁ chattamādāya, addhānaṁ paṭipajjahaṁ; Tattha disvāna sambuddhaṁ, vitti me upapajjatha. 3 Marīciyotthaṭā bhūmi, aṅgārāva mahī ayaṁ; Upahanti mahāvātā, sarīrassāsukhepanā. 4 Sītaṁ uṇhaṁ vihanantaṁ, vātātapanivāraṇaṁ; Paṭiggaṇha imaṁ chattaṁ, phassayissāmi nibbutiṁ. 5 Anukampako kāruṇiko, padumuttaro mahāyaso; Mama saṅkappamaññāya, paṭiggaṇhi tadā jino. 6 Tiṁsa kappāni devindo, devarajjamakārayiṁ; Satānaṁ pañcakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ. 7 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Anubhomi sakaṁ kammaṁ, pubbe sukatamattano. 8 Ayaṁ me pacchimā jāti, carimo vattate bhavo; Ajjāpi setacchattaṁ me, sabbakālaṁ dharīyati. 9 Satasahassito kappe, yaṁ chattamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, chattadānassidaṁ phalaṁ. 10 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 11 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 12 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 13 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekachattiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 14 Ekachattiyattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap467 0 Therāpadāna Sālakusumiyavagga 5. Sumanatālavaṇṭiyattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, tālavaṇṭamadāsahaṁ; Sumanehi paṭicchannaṁ, dhārayāmi mahāyasaṁ. 2 Catunnavutito kappe, tālavaṇṭamadāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, tālavaṇṭassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sumanatālavaṇṭiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sumanatālavaṇṭiyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap560 0 Therāpadāna Yasavagga 8. Bhaddajittheraapadāna |1| “Ogayha yaṁ pokkharaṇiṁ, nānākuñjarasevitaṁ; Uddharāmi bhisaṁ tattha, ghāsahetu ahaṁ tadā. 2 Bhagavā tamhi samaye, padumuttarasavhayo; Rattambaradharo buddho, gacchate anilañjase. 3 Dhunanto paṁsukūlāni, saddaṁ assosahaṁ tadā; Uddhaṁ nijjhāyamānohaṁ, addasaṁ lokanāyakaṁ. 4 Tattheva ṭhitako santo, āyāciṁ lokanāyakaṁ; ‘Madhuṁ bhisehi sahitaṁ, khīraṁ sappiṁ muḷālikaṁ. 5 Paṭiggaṇhātu me buddho, anukampāya cakkhumā’; Tato kāruṇiko satthā, orohitvā mahāyaso. 6 Paṭiggaṇhi mama bhikkhaṁ, anukampāya cakkhumā; Paṭiggahetvā sambuddho, akā me anumodanaṁ. 7 ‘Sukhī hotu mahāpuñña, gati tuyhaṁ samijjhatu; Iminā bhisadānena, labhassu vipulaṁ sukhaṁ’. 8 Idaṁ vatvāna sambuddho, jalajuttamanāmako; Bhikkhamādāya sambuddho, ākāsenāgamā jino. 9 Tato bhisaṁ gahetvāna, āgacchiṁ mama assamaṁ; Bhisaṁ rukkhe laggetvāna, mama dānaṁ anussariṁ. 10 Mahāvāto uṭṭhahitvā, sañcālesi vanaṁ tadā; Ākāso abhinādittha, asanī ca phalī tadā. 11 Tato me asanīpāto, matthake nipatī tadā; Sohaṁ nisinnako santo, tattha kālaṅkato ahaṁ. 12 Puññakammena saññutto, tusitaṁ upapajjahaṁ; Kaḷevaraṁ me patitaṁ, devaloke ramāmahaṁ. 13 Chaḷasītisahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhanti, bhisadānassidaṁ phalaṁ. 14 Manussayonimāgantvā, sukhito homahaṁ tadā; Bhogā me ūnatā natthi, bhisadānassidaṁ phalaṁ. 15 Anukampitako tena, devadevena tādinā; Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 16 Satasahassito kappe, yaṁ bhisaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, bhisadānassidaṁ phalaṁ. 17 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 18 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 19 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 20 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bhaddajitthero imā gāthāyo abhāsitthāti. 21 Bhaddajittherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap365 0 Therāpadāna Mandāravapupphiyavagga 3. 3611 --- tha-ap365 1:0 Bhisamuḷāladāyakattheraapadāna |1| “Phusso nāmāsi sambuddho, sabbadhammāna pāragū; Vivekakāmo sabbaññū, āgañchi mama santike. 2 Tasmiṁ cittaṁ pasādetvā, mahākāruṇike jine; Bhisamuḷālaṁ paggayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ. 3 Dvenavute ito kappe, yaṁ bhisamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, bhisadānassidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bhisamuḷāladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Bhisamuḷāladāyakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap158 0 Therāpadāna Bandhujīvakavagga 6. Kadambapupphiyattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, kukkuṭo nāma pabbato; Tamhi pabbatapādamhi, satta buddhā vasanti te. 2 Kadambaṁ pupphitaṁ disvā, dīparājaṁva uggataṁ; Ubho hatthehi paggayha, satta buddhe samokiriṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Dvenavute ito kappe, sattāsuṁ pupphanāmakā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kadambapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Kadambapupphiyattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap166 0 Therāpadāna Supāricariyavagga 4. Desapūjakattheraapadāna |1| “Atthadassī tu bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Abbhuggantvāna vehāsaṁ, gacchate anilañjase. 2 Yamhi dese ṭhito satthā, abbhuggacchi mahāmuni; Tāhaṁ desaṁ apūjesiṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 3 Aṭṭhārase kappasate, addasaṁ yaṁ mahāmuniṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, desapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Ekādase kappasate, gosujātasanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā desapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Desapūjakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap383 0 Therāpadāna Avaṭaphalavagga 1 Avaṭaphaladāyakattheraapadāna |1| “Sataraṁsi nāma bhagavā, sayambhū aparājito; Vivekakāmo sambuddho, gocarāyābhinikkhami. 2 Phalahattho ahaṁ disvā, upagacchiṁ narāsabhaṁ; Pasannacitto sumano, avaṭaṁ adadiṁ phalaṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ phalamadadiṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā avaṭaphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Avaṭaphaladāyakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap180 0 Therāpadāna Kumudavagga 8. Maṇipūjakattheraapadāna |1| “Orena himavantassa, nadikā sampavattatha; Tassā cānupakhettamhi, sayambhū vasate tadā. 2 Maṇiṁ paggayha pallaṅkaṁ, sādhucittaṁ manoramaṁ; Pasannacitto sumano, buddhassa abhiropayiṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ maṇiṁ abhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, 3612 --- tha-ap180 1:3 buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Ito ca dvādase kappe, sataraṁsīsanāmakā; Aṭṭha te āsuṁ rājāno, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā maṇipūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Maṇipūjakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap23 0 Therāpadāna Subhūtivagga 1. Subhūtittheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, nisabho nāma pabbato; Assamo sukato mayhaṁ, paṇṇasālā sumāpitā. 2 Kosiyo nāma nāmena, jaṭilo uggatāpano; Ekākiyo adutiyo, vasāmi nisabhe tadā. 3 Phalaṁ mūlañca paṇṇañca, na bhuñjāmi ahaṁ tadā; Pavattaṁva supātāhaṁ, upajīvāmi tāvade. 4 Nāhaṁ kopemi ājīvaṁ, cajamānopi jīvitaṁ; Ārādhemi sakaṁ cittaṁ, vivajjemi anesanaṁ. 5 Rāgūpasaṁhitaṁ cittaṁ, yadā uppajjate mama; Sayaṁva paccavekkhāmi, ekaggo taṁ damemahaṁ. 6 ‘Rajjase rajjanīye ca, dussanīye ca dussase; Muyhase mohanīye ca, nikkhamassu vanā tuvaṁ. 7 Visuddhānaṁ ayaṁ vāso, nimmalānaṁ tapassinaṁ; Mā kho visuddhaṁ dūsesi, nikkhamassu vanā tuvaṁ. 8 Agāriko bhavitvāna, yadā puttaṁ labhissasi; Ubhopi mā virādhesi, nikkhamassu vanā tuvaṁ. 9 Chavālātaṁ yathā kaṭṭhaṁ, na kvaci kiccakārakaṁ; Neva gāme araññe vā, na hi taṁ kaṭṭhasammataṁ. 10 Chavālātūpamo tvaṁsi, na gihī nāpi saññato; Ubhato muttako ajja, nikkhamassu vanā tuvaṁ. 11 Siyā nu kho tava etaṁ, ko pajānāti te idaṁ; Saddhādhuraṁ vahisi me, kosajjabahulāya ca. 12 Jigucchissanti taṁ viññū, asuciṁ nāgariko yathā; Ākaḍḍhitvāna isayo, codayissanti taṁ sadā. 13 Taṁ viññū pavadissanti, samatikkantasāsanaṁ; Saṁvāsaṁ alabhanto hi, kathaṁ jīvihisi tuvaṁ. 14 Tidhā pabhinnaṁ mātaṅgaṁ, kuñjaraṁ saṭṭhihāyanaṁ; Balī nāgo upagantvā, yūthā nīharate gajaṁ. 15 Yūthā vinissaṭo santo, sukhaṁ sātaṁ na vindati; Dukkhito vimano hoti, pajjhāyanto pavedhati. 16 Tatheva jaṭilā tampi, nīharissanti dummatiṁ; Tehi tvaṁ nissaṭo santo, sukhaṁ sātaṁ na lacchasi. 17 Divā vā yadi vā rattiṁ, sokasallasamappito; Ḍayhasi pariḷāhena, gajo yūthāva nissaṭo. 18 Jātarūpaṁ yathā kūṭaṁ, neva jhāyati katthaci; Tathā sīlavihīno tvaṁ, na jhāyissasi katthaci. 19 Agāraṁ vasamānopi, kathaṁ jīvihisi tuvaṁ; Mattikaṁ pettikañcāpi, natthi te nihitaṁ dhanaṁ. 20 Sayaṁ kammaṁ karitvāna, gatte sedaṁ pamocayaṁ; Evaṁ jīvihisi gehe, sādhu te taṁ na ruccati. 21 Evāhaṁ tattha vāremi, saṅkilesagataṁ manaṁ; Nānādhammakathaṁ katvā, pāpā cittaṁ nivārayiṁ’. 22 Evaṁ me viharantassa, appamādavihārino; Tiṁsavassasahassāni, vipine me atikkamuṁ. 23 Appamādarataṁ disvā, uttamatthaṁ gavesakaṁ; Padumuttarasambuddho, āgacchi mama santikaṁ. 24 Timbarūsakavaṇṇābho, appameyyo anūpamo; Rūpenāsadiso buddho, ākāse caṅkamī tadā. 25 Suphullo sālarājāva, vijjūvabbhaghanantare; Ñāṇenāsadiso buddho, ākāse caṅkamī tadā. 26 Sīharājāvasambhīto, gajarājāva dappito; Lāsito byaggharājāva, ākāse caṅkamī tadā. 27 Siṅgīnikkhasavaṇṇābho, khadiraṅgārasannibho; Maṇi yathā jotiraso, ākāse caṅkamī tadā. 28 Visuddhakelāsanibho, puṇṇamāyeva candimā; Majjhanhikeva sūriyo, ākāse caṅkamī tadā. 29 Disvā nabhe caṅkamantaṁ, evaṁ cintesahaṁ tadā; ‘Devo nu kho ayaṁ satto, udāhu manujo ayaṁ. 30 Na me suto vā diṭṭho vā, mahiyā ediso naro; Api mantapadaṁ atthi, ayaṁ satthā bhavissati’. 31 Evāhaṁ cintayitvāna, sakaṁ cittaṁ pasādayiṁ; Nānāpupphañca gandhañca, sannipātesahaṁ tadā. 32 Pupphāsanaṁ paññapetvā, sādhucittaṁ manoramaṁ; Narasārathinaṁ aggaṁ, idaṁ vacanamabraviṁ. 33 ‘Idaṁ me āsanaṁ vīra, paññattaṁ tavanucchavaṁ; Hāsayanto mamaṁ cittaṁ, nisīda kusumāsane’. 34 Nisīdi tattha bhagavā, asambhītova kesarī; Sattarattindivaṁ buddho, pavare kusumāsane. 35 Namassamāno aṭṭhāsiṁ, sattarattindivaṁ ahaṁ; Vuṭṭhahitvā samādhimhā, satthā loke anuttaro; Mama 3613 --- tha-ap23 1:35 kammaṁ pakittento, idaṁ vacanamabravi. 36 ‘Bhāvehi buddhānussatiṁ, bhāvanānamanuttaraṁ; Imaṁ satiṁ bhāvayitvā, pūrayissasi mānasaṁ. 37 Tiṁsakappasahassāni, devaloke ramissasi; Asītikkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissasi; Sahassakkhattuṁ cakkavattī, rājā raṭṭhe bhavissasi. 38 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Anubhossasi taṁ sabbaṁ, buddhānussatiyā phalaṁ. 39 Bhavābhave saṁsaranto, mahābhogaṁ labhissasi; Bhoge te ūnatā natthi, buddhānussatiyā phalaṁ. 40 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 41 Asītikoṭiṁ chaḍḍetvā, dāse kammakare bahū; Gotamassa bhagavato, sāsane pabbajissasi. 42 Ārādhayitvā sambuddhaṁ, gotamaṁ sakyapuṅgavaṁ; Subhūti nāma nāmena, hessati satthu sāvako. 43 Bhikkhusaṅghe nisīditvā, dakkhiṇeyyaguṇamhi taṁ; Tathāraṇavihāre ca, dvīsu agge ṭhapessati’. 44 Idaṁ vatvāna sambuddho, jalajuttamanāmako; Nabhaṁ abbhuggamī vīro, haṁsarājāva ambare. 45 Sāsito lokanāthena, namassitvā tathāgataṁ; Sadā bhāvemi mudito, buddhānussatimuttamaṁ. 46 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsaṁ agacchahaṁ. 47 Asītikkhattuṁ devindo, devarajjamakārayiṁ; Sahassakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī ahosahaṁ. 48 Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Anubhomi susampattiṁ, buddhānussatiyā phalaṁ. 49 Bhavābhave saṁsaranto, mahābhogaṁ labhāmahaṁ; Bhoge me ūnatā natthi, buddhānussatiyā phalaṁ. 50 Satasahassito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhānussatiyā phalaṁ. 51 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 52 Itthaṁ sudaṁ āyasmā subhūti thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 53 Subhūtittherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap501 0 Therāpadāna Kiṅkaṇipupphavagga 9 Naḷakuṭidāyakattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, hārito nāma pabbato; Sayambhū nārado nāma, rukkhamūle vasī tadā. 2 Naḷāgāraṁ karitvāna, tiṇena chādayiṁ ahaṁ; Caṅkamaṁ sodhayitvāna, sayambhussa adāsahaṁ. 3 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 4 Tattha me sukataṁ byamhaṁ, naḷakuṭikanimmitaṁ; Saṭṭhiyojanamubbedhaṁ, tiṁsayojanavitthataṁ. 5 Catuddasesu kappesu, devaloke ramiṁ ahaṁ; Ekasattatikkhattuñca, devarajjamakārayiṁ. 6 Catutiṁsatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 7 Dhammapāsādamāruyha, sabbākāravarūpamaṁ; Yadicchakāhaṁ vihare, sakyaputtassa sāsane. 8 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, naḷakuṭiyidaṁ phalaṁ. 9 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 10 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 11 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 12 Itthaṁ sudaṁ āyasmā naḷakuṭidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 13 Naḷakuṭidāyakattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap304 0 Therāpadāna Padumakesaravagga 2. Sabbagandhiyattheraapadāna |1| “Gandhamālaṁ mayā dinnaṁ, vipassissa mahesino; Adāsiṁ ujubhūtassa, koseyyavatthamuttamaṁ. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ vatthamadadiṁ pure; Duggatiṁ nābhijānāmi, gandhadānassidaṁ phalaṁ. 3 Ito pannarase kappe, suceḷo nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sabbagandhiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Sabbagandhiyattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap139 0 Therāpadāna Sobhitavagga 7. 3614 --- tha-ap139 1:0 Atthasandassakattheraapadāna |1| “Visālamāḷe āsīno, addasaṁ lokanāyakaṁ; Khīṇāsavaṁ balappattaṁ, bhikkhusaṅghapurakkhataṁ. 2 Satasahassā tevijjā, chaḷabhiññā mahiddhikā; Parivārenti sambuddhaṁ, ko disvā nappasīdati. 3 Ñāṇe upanidhā yassa, na vijjati sadevake; Anantañāṇaṁ sambuddhaṁ, ko disvā nappasīdati. 4 Dhammakāyañca dīpentaṁ, kevalaṁ ratanākaraṁ; Vikappetuṁ na sakkonti, ko disvā nappasīdati. 5 Imāhi tīhi gāthāhi, nāradovhayavacchalo; Padumuttaraṁ thavitvāna, sambuddhaṁ aparājitaṁ. 6 Tena cittappasādena, buddhasanthavanena ca; Kappānaṁ satasahassaṁ, duggatiṁ nupapajjahaṁ. 7 Ito tiṁsakappasate, sumitto nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā atthasandassako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Atthasandassakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap107 0 Therāpadāna Bhikkhadāyivagga 5. Muṭṭhipupphiyattheraapadāna |1| “Sudassanoti nāmena, mālākāro ahaṁ tadā; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ. 2 Jātipupphaṁ gahetvāna, pūjayiṁ padumuttaraṁ; Visuddhacakkhu sumano, dibbacakkhuṁ samajjhagaṁ. 3 Etissā pupphapūjāya, cittassa paṇidhīhi ca; Kappānaṁ satasahassaṁ, duggatiṁ nupapajjahaṁ. 4 Soḷasāsiṁsu rājāno, devuttarasanāmakā; Chattiṁsamhi ito kappe, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā muṭṭhipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Muṭṭhipupphiyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap2 0 Therāpadāna Buddhavagga 2. Paccekabuddhaapadāna |1| Atha paccekabuddhāpadānaṁ suṇātha— 2 “Tathāgataṁ jetavane vasantaṁ, Apucchi vedehamunī nataṅgo; ‘Paccekabuddhā kira nāma honti, Bhavanti te hetubhi kehi vīra’. 3 Tadāha sabbaññuvaro mahesi, Ānandabhaddaṁ madhurassarena; ‘Ye pubbabuddhesu katādhikārā, Aladdhamokkhā jinasāsanesu. 4 Teneva saṁvegamukhena dhīrā, Vināpi buddhehi sutikkhapaññā; Ārammaṇenāpi parittakena, Paccekabodhiṁ anupāpuṇanti. 5 Sabbamhi lokamhi mamaṁ ṭhapetvā, Paccekabuddhehi samova natthi; Tesaṁ imaṁ vaṇṇapadesamattaṁ, Vakkhāmahaṁ sādhu mahāmunīnaṁ. 6 Sayameva buddhānaṁ mahāisīnaṁ, Sādhūni vākyāni madhūva khuddaṁ; Anuttaraṁ bhesajaṁ patthayantā, Suṇātha sabbesu pasannacittā’. 7 Paccekabuddhānaṁ samāgatānaṁ, Paramparaṁ byākaraṇāni yāni; Ādīnavo yañca virāgavatthuṁ, Yathā ca bodhiṁ anupāpuṇiṁsu. 8 Sarāgavatthūsu virāgasaññī, Rattamhi lokamhi virattacittā; Hitvā papañce jiya phanditāni, Tatheva bodhiṁ anupāpuṇiṁsu. 9 Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ, Aviheṭhayaṁ aññatarampi tesaṁ; Mettena cittena hitānukampī, Eko care khaggavisāṇakappo. 10 Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ, Aviheṭhayaṁ aññatarampi tesaṁ; Na puttamiccheyya kuto sahāyaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo’. 11 ‘Saṁsaggajātassa bhavanti snehā, Snehanvayaṁ dukkhamidaṁ pahoti; Ādīnavaṁ snehajaṁ pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo’. 12 ‘Mitte suhajje anukampamāno, Hāpeti atthaṁ paṭibaddhacitto; Etaṁ bhayaṁ santhave pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo’. 13 ‘Vaṁso visālova yathā visatto, Puttesu dāresu ca yā apekkhā; Vaṁse kaḷīrova asajjamāno, Eko care khaggavisāṇakappo’. 14 ‘Migo araññamhi yathā abaddho, Yenicchakaṁ gacchati gocarāya; Viññū naro seritaṁ pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo’. 15 ‘Āmantanā hoti sahāyamajjhe, Vāse ca ṭhāne gamane cārikāya; Anabhijjhitaṁ seritaṁ pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo’. 16 ‘Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjhe, Puttesu pemaṁ vipulañca hoti; Piyavippayogaṁ 3615 --- tha-ap2 1:16 vijigucchamāno, Eko care khaggavisāṇakappo’. 17 ‘Cātuddiso appaṭigho ca hoti, Santussamāno itarītarena; Parissayānaṁ sahitā achambhī, Eko care khaggavisāṇakappo’. 18 ‘Dussaṅgahā pabbajitāpi eke, Atho gahaṭṭhā gharamāvasantā; Appossukko paraputtesu hutvā, Eko care khaggavisāṇakappo’. 19 ‘Oropayitvā gihibyañjanāni, Sañchinnapatto yathā koviḷāro; Chetvāna vīro gihibandhanāni, Eko care khaggavisāṇakappo’. 20 ‘Sace labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāridhīraṁ; Abhibhuyya sabbāni parissayāni, Careyya tenattamano satīmā’. 21 ‘No ce labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāri dhīraṁ; Rājāva raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāya, Eko care mātaṅgaraññeva nāgo’. 22 ‘Addhā pasaṁsāma sahāyasampadaṁ, Seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā; Ete aladdhā anavajjabhojī, Eko care khaggavisāṇakappo’. 23 ‘Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni, Kammāraputtena suniṭṭhitāni; Saṅghaṭṭamānāni duve bhujasmiṁ, Eko care khaggavisāṇakappo’. 24 ‘Evaṁ dutīyena sahā mamassa, Vācābhilāpo abhisajjanā vā; Etaṁ bhayaṁ āyatiṁ pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo’. 25 ‘Kāmā hi citrā madhurā manoramā, Virūparūpena mathenti cittaṁ; Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvā, Eko care khaggavisāṇakappo’. 26 ‘Ītī ca gaṇḍo ca upaddavo ca, Rogo ca sallañca bhayañca metaṁ; Etaṁ bhayaṁ kāmaguṇesu disvā, Eko care khaggavisāṇakappo’. 27 ‘Sītañca uṇhañca khudaṁ pipāsaṁ, Vātātape ḍaṁsasarīsape ca; Sabbānipetāni abhibbhavitvā, Eko care khaggavisāṇakappo’. 28 ‘Nāgova yūthāni vivajjayitvā, Sañjātakhandho padumī uḷāro; Yathābhirantaṁ viharaṁ araññe, Eko care khaggavisāṇakappo’. 29 ‘Aṭṭhāna taṁ saṅgaṇikāratassa, Yaṁ phassaye sāmayikaṁ vimuttiṁ; Ādiccabandhussa vaco nisamma, Eko care khaggavisāṇakappo’. 30 ‘Diṭṭhīvisūkāni upātivatto, Patto niyāmaṁ paṭiladdhamaggo; Uppannañāṇomhi anaññaneyyo, Eko care khaggavisāṇakappo’. 31 ‘Nillolupo nikkuho nippipāso, Nimmakkha niddhantakasāvamoho; Nirāsayo sabbaloke bhavitvā, Eko care khaggavisāṇakappo’. 32 ‘Pāpaṁ sahāyaṁ parivajjayetha, Anatthadassiṁ visame niviṭṭhaṁ; Sayaṁ na seve pasutaṁ pamattaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo’. 33 ‘Bahussutaṁ dhammadharaṁ bhajetha, Mittaṁ uḷāraṁ paṭibhānavantaṁ; Aññāya atthāni vineyya kaṅkhaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo’. 34 ‘Khiḍḍaṁ ratiṁ kāmasukhañca loke, Analaṅkaritvā anapekkhamāno; Vibhūsaṭṭhānā virato saccavādī, Eko care khaggavisāṇakappo’. 35 ‘Puttañca dāraṁ pitarañca mātaraṁ, Dhanāni dhaññāni ca bandhavāni; Hitvāna kāmāni yathodhikāni, Eko care khaggavisāṇakappo’. 36 ‘Saṅgo eso parittamettha sokhyaṁ, Appassādo dukkhamevettha bhiyyo; Gaḷo eso iti ñatvā matimā, Eko care khaggavisāṇakappo’. 37 ‘Sandālayitvāna saṁyojanāni, Jālaṁva bhetvā salilambucārī; Aggīva daḍḍhaṁ anivattamāno, Eko care khaggavisāṇakappo’. 38 ‘Okkhittacakkhū na ca pādalolo, Guttindriyo rakkhitamānasāno; Anavassuto apariḍayhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo’. 39 ‘Ohārayitvā gihibyañjanāni, Sañchannapatto yathā pārichatto; Kāsāyavattho abhinikkhamitvā, Eko care khaggavisāṇakappo’. 40 ‘Rasesu gedhaṁ akaraṁ alolo, Anaññaposī sapadānacārī; Kule kule appaṭibaddhacitto, Eko care khaggavisāṇakappo’. 41 ‘Pahāya pañcāvaraṇāni cetaso, Upakkilese byapanujja sabbe; Anissito chejja sinehadosaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo’. 42 ‘Vipiṭṭhikatvāna sukhañca dukkhaṁ, Pubbeva somanassadomanassaṁ; Laddhānupekkhaṁ samathaṁ visuddhaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo’. 43 ‘Āraddhavīriyo paramatthapattiyā, Alīnacitto akusītavutti; Daḷhanikkamo thāmabalūpapanno, Eko care khaggavisāṇakappo’. 44 ‘Paṭisallānaṁ jhānamariñcamāno, Dhammesu niccaṁ anudhammacārī; Ādīnavaṁ sammasitā bhavesu, Eko care khaggavisāṇakappo’. 45 ‘Taṇhakkhayaṁ patthayamappamatto, Aneḷamūgo sutavā satīmā; Saṅkhātadhammo niyato padhānavā, Eko care khaggavisāṇakappo’. 46 ‘Sīhova saddesu asantasanto, Vātova jālamhi asajjamāno; Padumaṁva toyena alippamāno, Eko care khaggavisāṇakappo’. 47 ‘Sīho yathā dāṭhabalī pasayha, 3616 --- tha-ap2 1:47 Rājā migānaṁ abhibhuyya cārī; Sevetha pantāni senāsanāni, Eko care khaggavisāṇakappo’. 48 ‘Mettaṁ upekkhaṁ karuṇaṁ vimuttiṁ, Āsevamāno muditañca kāle; Sabbena lokena avirujjhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo’. 49 ‘Rāgañca dosañca pahāya mohaṁ, Sandālayitvāna saṁyojanāni; Asantasaṁ jīvitasaṅkhayamhi, Eko care khaggavisāṇakappo’. 50 ‘Bhajanti sevanti ca kāraṇatthā, Nikkāraṇā dullabhā ajja mittā; Attatthapaññā asucīmanussā, Eko care khaggavisāṇakappo’. 51 Visuddhasīlā suvisuddhapaññā, Samāhitā jāgariyānuyuttā; Vipassakā dhammavisesadassī, Maggaṅgabojjhaṅgagate vijaññā. 52 Suññappaṇidhiñca tathānimittaṁ, Āsevayitvā jinasāsanamhi; Ye sāvakattaṁ na vajanti dhīrā, Bhavanti paccekajinā sayambhū. 53 Mahantadhammā bahudhammakāyā, Cittissarā sabbadukkhoghatiṇṇā; Udaggacittā paramatthadassī, Sīhopamā khaggavisāṇakappā. 54 Santindriyā santamanā samādhī, Paccantasattesu patippacārā; Dīpā parattha idha vijjalantā, Paccekabuddhā satataṁ hitāme. 55 Pahīnasabbāvaraṇā janindā, Lokappadīpā ghanakañcanābhā; Nissaṁsayaṁ lokasudakkhiṇeyyā, Paccekabuddhā satatappitāme. 56 Paccekabuddhānaṁ subhāsitāni, Caranti lokamhi sadevakamhi; Sutvā tathā ye na karonti bālā, Caranti dukkhesu punappunaṁ te. 57 Paccekabuddhāna subhāsitāni, Madhuṁ yathā khuddamavassavantaṁ; Sutvā tathā ye paṭipattiyuttā, Bhavanti te saccadasā sapaññā. 58 Paccekabuddhehi jinehi bhāsitā, Kathā uḷārā abhinikkhamitvā; Tā sakyasīhena naruttamena, Pakāsitā dhammavijānanatthaṁ. 59 Lokānukampāya imāni tesaṁ, Paccekabuddhāna vikubbitāni; Saṁvegasaṅgamativaḍḍhanatthaṁ, Sayambhusīhena pakāsitānī”ti. 60 Paccekabuddhāpadānaṁ samattaṁ. tha-ap203 0 Therāpadāna Kaṇikārapupphiyavagga 1. Kaṇikārapupphiyattheraapadāna |1| “Kaṇikāraṁ pupphitaṁ disvā, ocinitvānahaṁ tadā; Tissassa abhiropesiṁ, oghatiṇṇassa tādino. 2 Dvenavute ito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Pañcattiṁse ito kappe, aruṇapāṇīti vissuto; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kaṇikārapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Kaṇikārapupphiyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap438 0 Therāpadāna Ekavihārivagga 6 Kaḷambadāyakattheraapadāna |1| “Romaso nāma sambuddho, vasate pabbatantare; Kaḷambaṁ tassa pādāsiṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 2 Catunnavutito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, kaḷambassa idaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kaḷambadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Kaḷambadāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap406 0 Therāpadāna Metteyyavagga 4. Dhotakattheraapadāna |1| “Gaṅgā bhāgīrathī nāma, himavantā pabhāvitā; Haṁsavatiyā dvārena, anusandati tāvade. 2 Sobhito nāma ārāmo, gaṅgākūle sumāpito; Tattha padumuttaro buddho, vasate lokanāyako. 3 Tidasehi yathā indo, manujehi purakkhato; Nisīdi tattha bhagavā, asambhītova kesarī. 4 Nagare haṁsavatiyā, vasāmi brāhmaṇo ahaṁ; Chaḷaṅgo nāma nāmena, evaṁnāmo mahāmuni. 5 Aṭṭhārasa sissasatā, parivārenti maṁ tadā; Tehi sissehi samito, 3617 --- tha-ap406 1:5 gaṅgātīraṁ upāgamiṁ. 6 Tatthaddasāsiṁ samaṇe, nikkuhe dhotapāpake; Bhāgīrathiṁ tarantehaṁ, evaṁ cintesi tāvade. 7 ‘Sāyaṁ pātaṁ tarantāme, buddhaputtā mahāyasā; Vihesayanti attānaṁ, tesaṁ attā vihaññati. 8 Sadevakassa lokassa, buddho aggo pavuccati; Natthi me dakkhiṇe kāraṁ, gatimaggavisodhanaṁ. 9 Yannūna buddhaseṭṭhassa, setuṁ gaṅgāya kāraye; Kārāpetvā imaṁ kammaṁ, santarāmi imaṁ bhavaṁ’. 10 Satasahassaṁ datvāna, setuṁ kārāpayiṁ ahaṁ; Saddahanto kataṁ kāraṁ, vipulaṁ me bhavissati. 11 Kārāpetvāna taṁ setuṁ, upesiṁ lokanāyakaṁ; Sirasi añjaliṁ katvā, imaṁ vacanamabraviṁ. 12 ‘Satasahassassa vayaṁ, datvā kārāpito mayā; Tavatthāya mahāsetu, paṭiggaṇha mahāmune’. 13 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 14 ‘Yo me setuṁ akāresi, pasanno sehi pāṇibhi; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 15 4.1. Setudānaānisaṁsa Darito pabbatato vā, rukkhato patitopiyaṁ; Cutopi lacchatī ṭhānaṁ, setudānassidaṁ phalaṁ. 16 Virūḷhamūlasantānaṁ, nigrodhamiva māluto; Amittā nappasahanti, setudānassidaṁ phalaṁ. 17 Nāssa corā pasahanti, nātimaññanti khattiyā; Sabbe tarissatāmitte, setudānassidaṁ phalaṁ. 18 Abbhokāsagataṁ santaṁ, kaṭhinātapatāpitaṁ; Puññakammena saṁyuttaṁ, na bhavissati vedanā. 19 Devaloke manusse vā, hatthiyānaṁ sunimmitaṁ; Tassa saṅkappamaññāya, nibbattissati tāvade. 20 Sahassassā vātajavā, sindhavā sīghavāhanā; Sāyaṁ pātaṁ upessanti, setudānassidaṁ phalaṁ. 21 Āgantvāna manussattaṁ, sukhitoyaṁ bhavissati; Vehāsaṁ manujasseva, hatthiyānaṁ bhavissati. 22 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 23 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo’. 24 Aho me sukataṁ kammaṁ, jalajuttamanāmake; Tattha kāraṁ karitvāna, pattohaṁ āsavakkhayaṁ. 25 Padhānaṁ pahitattomhi, upasanto nirūpadhi; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 26 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 27 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 28 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 29 Itthaṁ sudaṁ āyasmā dhotako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 30 Dhotakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap162 0 Therāpadāna Bandhujīvakavagga 10. Kumudadāyakattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, mahājātassaro ahu; Padumuppalasañchanno, puṇḍarīkasamotthaṭo. 2 Kukuttho nāma nāmena, tatthāsiṁ sakuṇo tadā; Sīlavā buddhisampanno, puññāpuññesu kovido. 3 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Jātassarassāvidūre, sañcarittha mahāmuni. 4 Jalajaṁ kumudaṁ chetvā, upanesiṁ mahesino; Mama saṅkappamaññāya, paṭiggahi mahāmuni. 5 Tañca dānaṁ daditvāna, sukkamūlena codito; Kappānaṁ satasahassaṁ, duggatiṁ nupapajjahaṁ. 6 Soḷaseto kappasate, āsuṁ varuṇanāmakā; Aṭṭha ete janādhipā, cakkavattī mahabbalā. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kumudadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Kumudadāyakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 10 Bandhujīvakavaggo soḷasamo. 11 Tassuddānaṁ 12 Bandhujīvo tambapupphī, vīthikakkārupupphiyo; Mandāravo kadambī ca, sūlako nāgapupphiyo; Punnāgo komudī gāthā, chappaññāsa pakittitāti. tha-ap361 0 Therāpadāna Saddasaññakavagga 9 Saraṇagamaniyattheraapadāna |1| “Āruhimha tadā nāvaṁ, bhikkhu cājīvako cahaṁ; Nāvāya bhijjamānāya, bhikkhu me saraṇaṁ adā. 2 Ekattiṁse ito kappe, yañca me saraṇaṁ adā; Duggatiṁ nābhijānāmi, saraṇāgamane 3618 --- tha-ap361 1:2 phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā saraṇagamaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Saraṇagamaniyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap184 0 Therāpadāna Kuṭajapupphiyavagga 2. Bandhujīvakattheraapadāna |1| “Siddhattho nāma sambuddho, sayambhū sabbhi vaṇṇito; Samādhiṁ so samāpanno, nisīdi pabbatantare. 2 Jātassare gavesanto, dakajaṁ pupphamuttamaṁ; Bandhujīvakapupphāni, addasaṁ samanantaraṁ. 3 Ubho hatthehi paggayha, upāgacchiṁ mahāmuniṁ; Pasannacitto sumano, siddhatthassābhiropayiṁ. 4 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Ito cātuddase kappe, eko āsiṁ janādhipo; Samuddakappo nāmena, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bandhujīvako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Bandhujīvakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap387 0 Therāpadāna Avaṭaphalavagga 5. Phārusaphaladāyakattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇaṁ sambuddhaṁ, Āhutīnaṁ paṭiggahaṁ; Rathiyaṁ paṭipajjantaṁ, Phārusaphalamadāsahaṁ. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ phalamadadiṁ ahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā phārusaphaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Phārusaphaladāyakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap485 0 Therāpadāna Paṁsukūlavagga 3. Bhisadāyakattheraapadāna |1| “Ogayha yaṁ pokkharaṇiṁ, nānākuñjarasevitaṁ; Uddharāmi bhisaṁ tattha, ghāsahetu ahaṁ tadā. 2 Bhagavā tamhi samaye, padumuttarasavhayo; Rattambaradharo buddho, gacchati anilañjase. 3 Dhunanto paṁsukūlāni, saddamassosahaṁ tadā; Uddhaṁ nijjhāyamānohaṁ, addasaṁ lokanāyakaṁ. 4 Tattheva ṭhitako santo, āyāciṁ lokanāyakaṁ; ‘Madhuṁ bhisehi savati, khīraṁ sappiṁ muḷālibhi. 5 Paṭiggaṇhātu me buddho, anukampāya cakkhumā’; Tato kāruṇiko satthā, oruhitvā mahāyaso. 6 Paṭiggaṇhi mamaṁ bhikkhaṁ, anukampāya cakkhumā; Paṭiggahetvā sambuddho, akā me anumodanaṁ. 7 ‘Sukhī hotu mahāpuñña, gati tuyhaṁ samijjhatu; Iminā bhisadānena, labhassu vipulaṁ sukhaṁ’. 8 Idaṁ vatvāna sambuddho, jalajuttamanāmako; Bhikkhamādāya sambuddho, ambarenāgamā jino. 9 Tato bhisaṁ gahetvāna, āgacchiṁ mama assamaṁ; Bhisaṁ rukkhe lagetvāna, mama dānamanussariṁ. 10 Mahāvāto vuṭṭhahitvā, sañcālesi vanaṁ tadā; Ākāso abhinādittha, asaniyā phalantiyā. 11 Tato me asanīpāto, matthake nipatī tadā; Sohaṁ nisinnako santo, tattha kālaṅkato ahuṁ. 12 Puññakammena saṁyutto, tusitaṁ upapajjahaṁ; Kaḷevaraṁ me patitaṁ, devaloke ramiṁ ahaṁ. 13 Chaḷasītisahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhanti, bhisadānassidaṁ phalaṁ. 14 Manussayonimāgantvā, sukhito homahaṁ sadā; Bhoge me ūnatā natthi, bhisadānassidaṁ phalaṁ. 15 Anukampitako tena, devadevena tādinā; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 16 Satasahassito kappe, yaṁ bhisaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, bhisadānassidaṁ phalaṁ. 17 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 18 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 19 Paṭisambhidā catasso, 3619 --- tha-ap485 1:19 …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 20 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bhisadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 21 Bhisadāyakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap280 0 Therāpadāna Suvaṇṇabibbohanavagga 8. Āluvadāyakattheraapadāna |1| “Pabbate himavantamhi, mahāsindhu sudassanā; Tatthaddasaṁ vītarāgaṁ, suppabhāsaṁ sudassanaṁ. 2 Paramopasame yuttaṁ, disvā vimhitamānaso; Āluvaṁ tassa pādāsiṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ phalamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, āluvassa idaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā āluvadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Āluvadāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap258 0 Therāpadāna Thomakavagga 6. Upāhanadāyakattheraapadāna |1| “Ahosiṁ candano nāma, sambuddhassatrajo tadā; Ekopāhano mayā dinno, bodhiṁ sampajja me tuvaṁ. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ pānadhiṁ dadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, upāhanassidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā upāhanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Upāhanadāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap266 0 Therāpadāna Padumukkhipavagga 4 Padīpadāyakattheraapadāna |1| “Devabhūto ahaṁ santo, oruyha pathaviṁ tadā; Padīpe pañca pādāsiṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 2 Catunnavutito kappe, yaṁ padīpamadaṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, dīpadānassidaṁ phalaṁ. 3 Pañcapaññāsake kappe, eko āsiṁ mahīpati; Samantacakkhunāmena, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā padīpadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Padīpadāyakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap463 0 Therāpadāna Sālakusumiyavagga 1. Sālakusumiyattheraapadāna |1| “Parinibbute bhagavati, jalajuttamanāmake; Āropitamhi citake, sālapupphamapūjayiṁ. 2 Satasahassito kappe, Yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, Citapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sālakusumiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sālakusumiyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap46 0 Therāpadāna Upālivagga 4. Sanniṭṭhāpakattheraapadāna |1| “Araññe kuṭikaṁ katvā, vasāmi pabbatantare; Lābhālābhena santuṭṭho, yasena ayasena ca. 2 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Vasīsatasahassehi, āgacchi mama santikaṁ. 3 Upāgataṁ mahānāgaṁ, jalajuttamanāmakaṁ; Tiṇasantharaṁ paññāpetvā, adāsiṁ satthuno ahaṁ. 4 Pasannacitto sumano, āmaṇḍaṁ pānīyañcahaṁ; Adāsiṁ ujubhūtassa, vippasannena 3620 --- tha-ap46 1:4 cetasā. 5 Satasahassito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, āmaṇḍassa idaṁ phalaṁ. 6 Ekatālīsakappamhi, eko āsiṁ arindamo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sanniṭṭhāpako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Sanniṭṭhāpakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap78 0 Therāpadāna Nāgasamālavagga 6 Tiṇasantharadāyakattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, mahājātassaro ahu; Satapattehi sañchanno, nānāsakuṇamālayo. 2 Tamhi nhatvā ca pitvā ca, avidūre vasāmahaṁ; Addasaṁ samaṇānaggaṁ, gacchantaṁ anilañjase. 3 Mama saṅkappamaññāya, satthā loke anuttaro; Abbhato oruhitvāna, bhūmiyaṁṭhāsi tāvade. 4 Visāṇena tiṇaṁ gayha, nisīdanamadāsahaṁ; Nisīdi bhagavā tattha, tisso lokagganāyako. 5 Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, avandi lokanāyakaṁ; Paṭikuṭiko apasakkiṁ, nijjhāyanto mahāmuniṁ. 6 Tena cittappasādena, nimmānaṁ upapajjahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, santharassa idaṁ phalaṁ. 7 Ito dutiyake kappe, miga sammatakhattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tiṇasantharadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Tiṇasantharadāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap81 0 Therāpadāna Nāgasamālavagga 9. Ṭhitañjaliyattheraapadāna |1| “Migaluddo pure āsiṁ, Araññe kānane ahaṁ; Tattha addasaṁ sambuddhaṁ, Bāttiṁsavaralakkhaṇaṁ. 2 Tatthāhaṁ añjaliṁ katvā, pakkāmiṁ pācināmukho; Avidūre nisinnassa, niyake paṇṇasanthare. 3 Tato me asanīpāto, matthake nipatī tadā; Sohaṁ maraṇakālamhi, akāsiṁ punarañjaliṁ. 4 Dvenavute ito kappe, añjaliṁ akariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, añjalissa idaṁ phalaṁ. 5 Catupaṇṇāsakappamhi, migaketusanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ṭhitañjaliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Ṭhitañjaliyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap59 0 Therāpadāna Bījanivagga 7. Pañcadīpakattheraapadāna |1| “Padumuttarabuddhassa, sabbabhūtānukampino; Saddahitvāna saddhamme, ujudiṭṭhi ahosahaṁ. 2 Padīpadānaṁ pādāsiṁ, parivāretvāna bodhiyaṁ; Saddahanto padīpāni, akariṁ tāvade ahaṁ. 3 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Ākāse ukkaṁ dhārenti, dīpadānassidaṁ phalaṁ. 4 Tirokuṭṭaṁ tiroselaṁ, samatiggayha pabbataṁ; Samantā yojanasataṁ, dassanaṁ anubhomahaṁ. 5 Tena kammāvasesena, pattomhi āsavakkhayaṁ; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, dvipadindassa sāsane. 6 Catuttiṁse kappasate, satacakkhusanāmakā; Rājāhesuṁ mahātejā, cakkavattī mahabbalā. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pañcadīpako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Pañcadīpakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap67 0 Therāpadāna Sakacintaniyavagga 5. Bhisadāyakattheraapadāna |1| “Vessabhū nāma nāmena, isīnaṁ tatiyo ahu; Kānanaṁ vanamogayha, vihāsi purisuttamo. 2 Bhisamuḷālaṁ gaṇhitvā, agamaṁ 3621 --- tha-ap67 1:2 buddhasantikaṁ; Tañca buddhassa pādāsiṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 3 Karena ca parāmaṭṭho, vessabhūvarabuddhinā; Sukhāhaṁ nābhijānāmi, samaṁ tena kutottariṁ. 4 Carimo vattate mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Hatthināgena santena, kusalaṁ ropitaṁ mayā. 5 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, bhisadānassidaṁ phalaṁ. 6 Samodhānā ca rājāno, soḷasa manujādhipā; Kappamhi cuddase āsuṁ, cakkavattī mahabbalā. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bhisadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Bhisadāyakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap247 0 Therāpadāna Tuvaradāyakavagga 5. Kuṭidhūpakattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, ahosiṁ kuṭigopako; Kālena kālaṁ dhūpesiṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 2 Catunnavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, dhūpadānassidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kuṭidhūpako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Kuṭidhūpakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap279 0 Therāpadāna Suvaṇṇabibbohanavagga 7. Citakapūjakattheraapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, anusotaṁ vajāmahaṁ; Satta māluvapupphāni, citamāropayiṁ ahaṁ. 2 Catunnavutito kappe, citakaṁ yamapūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, citapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Sattasaṭṭhimhito kappe, paṭijaggasanāmakā; Sattaratanasampannā, sattāsuṁ cakkavattino. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā citakapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Citakapūjakattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap442 0 Therāpadāna Ekavihārivagga 10 Ambaphaliyattheraapadāna |1| “Padumuttarabuddhassa, lokajeṭṭhassa tādino; Piṇḍāya vicarantassa, dhārato uttamaṁ yasaṁ. 2 Aggaphalaṁ gahetvāna, vippasannena cetasā; Dakkhiṇeyyassa vīrassa, adāsiṁ satthuno ahaṁ. 3 Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha; Pattomhi acalaṁ ṭhānaṁ, hitvā jayaparājayaṁ. 4 Satasahassito kappe, yaṁ dānamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, aggadānassidaṁ phalaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 6 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ambaphaliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Ambaphaliyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 10 Ekavihārivaggo catucattālīsamo. 11 Tassuddānaṁ 12 Thero ekavihārī ca, saṅkhiyo pāṭihīrako; Thaviko ucchukhaṇḍī ca, kaḷambaambāṭakado. 13 Harītakambapiṇḍī ca, ambado dasamo yati; Chaḷasīti ca gāthāyo, gaṇitāyo vibhāvibhi. tha-ap545 0 Therāpadāna Bhaddiyavagga 3. Sīvalittheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. 2 Sīlaṁ tassa asaṅkheyyaṁ, samādhi vajirūpamo; Asaṅkheyyaṁ ñāṇavaraṁ, vimutti ca anopamā. 3 Manujāmaranāgānaṁ, brahmānañca samāgame; Samaṇabrāhmaṇākiṇṇe, dhammaṁ desesi nāyako. 4 Sasāvakaṁ mahālābhiṁ, 3622 --- tha-ap545 1:4 puññavantaṁ jutindharaṁ; Ṭhapesi etadaggamhi, parisāsu visārado. 5 Tadāhaṁ khattiyo āsiṁ, nagare haṁsasavhaye; Sutvā jinassa taṁ vākyaṁ, sāvakassa guṇaṁ bahuṁ. 6 Nimantayitvā sattāhaṁ, bhojayitvā sasāvakaṁ; Mahādānaṁ daditvāna, taṁ ṭhānamabhipatthayiṁ. 7 Tadā maṁ vinataṁ pāde, disvāna purisāsabho; Sarena mahatā vīro, idaṁ vacanamabravi. 8 ‘Tato jinassa vacanaṁ, sotukāmā mahājanā; Devadānavagandhabbā, brahmāno ca mahiddhikā’. 9 Samaṇabrāhmaṇā ceva, namassiṁsu katañjalī; ‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama. 10 Khattiyena mahādānaṁ, dinnaṁ sattāhikampi vo; Sotukāmā phalaṁ tassa, byākarohi mahāmune’. 11 Tato avoca bhagavā, ‘suṇātha mama bhāsitaṁ; Appameyyamhi buddhamhi, sasaṅghamhi patiṭṭhitā. 12 Dakkhiṇā tāya ko vattā, appameyyaphalā hi sā; Api ce sa mahābhogo, ṭhānaṁ pattheti uttamaṁ. 13 Lābhī vipulalābhānaṁ, yathā bhikkhu sudassano; Tathāhampi bhaveyyanti, lacchase taṁ anāgate. 14 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 15 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sīvali nāma nāmena, hessati satthu sāvako’. 16 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsūpago ahaṁ. 17 Ekanavutito kappe, vipassī lokanāyako; Uppajji cārudassano, sabbadhammavipassako. 18 Tadāhaṁ bandhumatiyaṁ, kulassaññatarassa ca; Dayito passito ceva, āsiṁ kammantavāvaṭo. 19 Tadā aññataro pūgo, vipassissa mahesino; Parivesaṁ akārayi, mahantamativissutaṁ. 20 Niṭṭhite ca mahādāne, daduṁ khajjakasañhitaṁ; Navaṁ dadhiṁ madhuñceva, vicinaṁ neva addasuṁ. 21 Tadāhaṁ taṁ gahetvāna, navaṁ dadhiṁ madhumpi ca; Kammassāmigharaṁ gacchiṁ, tamesantā mamaddasuṁ. 22 Sahassamapi datvāna, nālabhiṁsu ca taṁ dvayaṁ; Tatohaṁ evaṁ cintesiṁ, ‘netaṁ hessati orakaṁ. 23 Yathā ime janā sabbe, sakkaronti tathāgataṁ; Ahampi kāraṁ kassāmi, sasaṅghe lokanāyake’. 24 Tadāhamevaṁ cintetvā, dadhiṁ madhuñca ekato; Madditvā lokanāthassa, sasaṅghassa adāsahaṁ. 25 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 26 Punāhaṁ bārāṇasiyaṁ, rājā hutvā mahāyaso; Sattukassa tadā duṭṭho, dvārarodhamakārayiṁ. 27 Tadā tapassino ruddhā, ekāhaṁ rakkhitā ahuṁ; Tato tassa vipākena, pāpatiṁ nirayaṁ bhusaṁ. 28 Pacchime ca bhave dāni, jātohaṁ koliye pure; Suppavāsā ca me mātā, mahāli licchavī pitā. 29 Khattiye puññakammena, dvārarodhassa vāhasā; Satta vassāni nivasiṁ, mātukucchimhi dukkhito. 30 Sattāhaṁ dvāramūḷhohaṁ, mahādukkhasamappito; Mātā me chandadānena, evaṁ āsi sudukkhitā. 31 Suvatthitohaṁ nikkhanto, buddhena anukampito; Nikkhantadivaseyeva, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 32 Upajjhā sāriputto me, moggallāno mahiddhiko; Kese oropayanto me, anusāsi mahāmati. 33 Kesesu chijjamānesu, arahattamapāpuṇiṁ; Devā nāgā manussā ca, paccaye upanenti me. 34 Padumuttaranāthañca, vipassiñca vināyakaṁ; Yaṁ pūjayiṁ pamudito, paccayehi visesato. 35 Tato tesaṁ visesena, kammānaṁ vipuluttamaṁ; Lābhaṁ labhāmi sabbattha, vane gāme jale thale. 36 Revataṁ dassanatthāya, yadā yāti vināyako; Tiṁsabhikkhusahassehi, saha lokagganāyako. 37 Tadā devopaṇītehi, mamatthāya mahāmati; Paccayehi mahāvīro, sasaṅgho lokanāyako. 38 Upaṭṭhito mayā buddho, gantvā revatamaddasa; Tato jetavanaṁ gantvā, etadagge ṭhapesi maṁ. 39 ‘Lābhīnaṁ sīvali aggo, mama sissesu bhikkhavo’; Sabbalokahito satthā, kittayī parisāsu maṁ. 40 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 41 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 42 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 43 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sīvalithero imā gāthāyo abhāsitthāti. 44 Sīvalittherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap340 0 Therāpadāna Gandhodakavagga 8. Uttareyyadāyakattheraapadāna |1| “Nagare haṁsavatiyā, ahosiṁ brāhmaṇo tadā; 3623 --- tha-ap340 1:1 Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedāna pāragū. 2 Purakkhato sasissehi, jātimā ca susikkhito; Toyābhisecanatthāya, nagarā nikkhamiṁ tadā. 3 Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Khīṇāsavasahassehi, pāvisī nagaraṁ jino. 4 Sucārurūpaṁ disvāna, āneñjakāritaṁ viya; Parivutaṁ arahantehi, disvā cittaṁ pasādayiṁ. 5 Sirasmiṁ añjaliṁ katvā, namassitvāna subbataṁ; Pasannacitto sumano, uttarīyamadāsahaṁ. 6 Ubho hatthehi paggayha, sāṭakaṁ ukkhipiṁ ahaṁ; Yāvatā buddhaparisā, tāva chādesi sāṭako. 7 Piṇḍacāraṁ carantassa, mahābhikkhugaṇādino; Chadaṁ karonto aṭṭhāsi, hāsayanto mamaṁ tadā. 8 Gharato nikkhamantassa, sayambhū aggapuggalo; Vīthiyaṁva ṭhito satthā, akā me anumodanaṁ. 9 Pasannacitto sumano, yo me adāsi sāṭakaṁ; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇotha mama bhāsato. 10 ‘Tiṁsakappasahassāni, devaloke ramissati; Paññāsakkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissati. 11 Devaloke vasantassa, puññakammasamaṅgino; Samantā yojanasataṁ, dussacchannaṁ bhavissati. 12 Chattiṁsakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 13 Bhave saṁsaramānassa, puññakammasamaṅgino; Manasā patthitaṁ sabbaṁ, nibbattissati tāvade. 14 Koseyyakambaliyāni, khomakappāsikāni ca; Mahagghāni ca dussāni, paṭilacchatiyaṁ naro. 15 Manasā patthitaṁ sabbaṁ, paṭilacchatiyaṁ naro; Ekadussassa vipākaṁ, anubhossati sabbadā. 16 So pacchā pabbajitvāna, sukkamūlena codito; Gotamassa bhagavato, dhammaṁ sacchikarissati’. 17 Aho me sukataṁ kammaṁ, sabbaññussa mahesino; Ekāhaṁ sāṭakaṁ datvā, pattomhi amataṁ padaṁ. 18 Maṇḍape rukkhamūle vā, vasato suññake ghare; Dhāreti dussachadanaṁ, samantā byāmato mama. 19 Aviññattaṁ nivāsemi, cīvaraṁ paccayañcahaṁ; Lābhī annassa pānassa, uttareyyassidaṁ phalaṁ. 20 Satasahassito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, vatthadānassidaṁ phalaṁ. 21 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 22 Itthaṁ sudaṁ āyasmā uttareyyadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 23 Uttareyyadāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap143 0 Therāpadāna Chattavagga 1 Atichattiyattheraapadāna |1| “Parinibbute bhagavati, atthadassīnaruttame; Chattātichattaṁ kāretvā, thūpamhi abhiropayiṁ. 2 Kālena kālamāgantvā, namassiṁ lokanāyakaṁ; Pupphacchadanaṁ katvāna, chattamhi abhiropayiṁ. 3 Sattarase kappasate, devarajjamakārayiṁ; Manussattaṁ na gacchāmi, thūpapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā atichattiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Atichattiyattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap398 0 Therāpadāna Pilindavacchavagga 6 Bākulattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, sobhito nāma pabbato; Assamo sukato mayhaṁ, sakasissehi māpito. 2 Maṇḍapā ca bahū tattha, pupphitā sinduvārakā; Kapitthā ca bahū tattha, pupphitā jīvajīvakā. 3 Nigguṇḍiyo bahū tattha, badarāmalakāni ca; Phārusakā alābū ca, puṇḍarīkā ca pupphitā. 4 Āḷakā beluvā tattha, kadalī mātuluṅgakā; Mahānāmā bahū tattha, ajjunā ca piyaṅgukā. 5 Kosambā saḷalā nimbā, nigrodhā ca kapitthanā; Ediso assamo mayhaṁ, sasissohaṁ tahiṁ vasiṁ. 6 Anomadassī bhagavā, sayambhū lokanāyako; Gavesaṁ paṭisallānaṁ, mamassamamupāgami. 7 Upetamhi mahāvīre, anomadassimahāyase; Khaṇena lokanāthassa, vātābādho samuṭṭhahi. 8 Vicaranto araññamhi, addasaṁ lokanāyakaṁ; Upagantvāna sambuddhaṁ, cakkhumantaṁ mahāyasaṁ. 9 Iriyañcāpi 3624 --- tha-ap398 1:9 disvāna, upalakkhesahaṁ tadā; Asaṁsayañhi buddhassa, byādhi no udapajjatha. 10 Khippaṁ assamamāgañchiṁ, mama sissāna santike; Bhesajjaṁ kattukāmohaṁ, sisse āmantayiṁ tadā. 11 Paṭissuṇitvāna me vākyaṁ, sissā sabbe sagāravā; Ekajjhaṁ sannipatiṁsu, satthugāravatā mama. 12 Khippaṁ pabbatamāruyha, sabbosadhamahāsahaṁ; Pānīyayogaṁ katvāna, buddhaseṭṭhassadāsahaṁ. 13 Paribhutte mahāvīre, sabbaññulokanāyake; Khippaṁ vāto vūpasami, sugatassa mahesino. 14 Passaddhaṁ darathaṁ disvā, anomadassī mahāyaso; Sakāsane nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 15 ‘Yo me pādāsi bhesajjaṁ, byādhiñca samayī mama; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 16 Kappasatasahassāni, devaloke ramissati; Vādite tūriye tattha, modissati sadā ayaṁ. 17 Manussalokamāgantvā, sukkamūlena codito; Sahassakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissati. 18 Pañcapaññāsakappamhi, anomo nāma khattiyo; Cāturanto vijitāvī, jambumaṇḍassa issaro. 19 Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo; Tāvatiṁsepi khobhetvā, issaraṁ kārayissati. 20 Devabhūto manusso vā, appābādho bhavissati; Pariggahaṁ vivajjetvā, byādhiṁ loke tarissati. 21 Apparimeyye ito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 22 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. 23 Kilese jhāpayitvāna, taṇhāsotaṁ tarissati; Bākulo nāma nāmena, hessati satthu sāvako. 24 Idaṁ sabbaṁ abhiññāya, gotamo sakyapuṅgavo; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapessati’. 25 Anomadassī bhagavā, sayambhū lokanāyako; Vivekānuvilokento, mamassamamupāgami. 26 Upāgataṁ mahāvīraṁ, sabbaññuṁ lokanāyakaṁ; Sabbosadhena tappesiṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 27 Tassa me sukataṁ kammaṁ, sukhette bījasampadā; Khepetuṁ neva sakkomi, tadā hi sukataṁ mama. 28 Lābhā mama suladdhaṁ me, yohaṁ addakkhi nāyakaṁ; Tena kammāvasesena, pattomhi acalaṁ padaṁ. 29 Sabbametaṁ abhiññāya, gotamo sakyapuṅgavo; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapesi maṁ. 30 Aparimeyye ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, bhesajjassa idaṁ phalaṁ. 31 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. 32 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 33 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 34 Itthaṁ sudaṁ āyasmā bākulo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 35 Bākulattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap222 0 Therāpadāna Hatthivagga 10. Pāpanivāriyattheraapadāna |1| “Piyadassissa bhagavato, caṅkamaṁ sodhitaṁ mayā; Naḷakehi paṭicchannaṁ, vātātapanivāraṇaṁ. 2 Pāpaṁ vivajjanatthāya, kusalassupasampadā; Kilesānaṁ pahānāya, padahiṁ satthu sāsane. 3 Ito ekādase kappe, aggidevoti vissuto; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pāpanivāriyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Pāpanivāriyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 7 Hatthivaggo bāvīsatimo. 8 Tassuddānaṁ 9 Hatthi pānadhi saccañca, ekasaññi ca raṁsiko; Sandhito tālavaṇṭañca, tathā akkantasaññako; Sappi pāpanivārī ca, catuppaññāsa gāthakāti. tha-ap427 0 Therāpadāna Sakiṁsammajjakavagga 5. Koraṇḍapupphiyattheraapadāna |1| “Vanakammiko pure āsiṁ, pitumātumatenahaṁ; Pasumārena jīvāmi, kusalaṁ me na vijjati. 2 Mama āsayasāmantā, tisso lokagganāyako; Padāni tīṇi dassesi, anukampāya cakkhumā. 3 Akkante ca pade disvā, tissanāmassa satthuno; Haṭṭho haṭṭhena cittena, pade cittaṁ pasādayiṁ. 4 Koraṇḍaṁ pupphitaṁ disvā, pādapaṁ dharaṇīruhaṁ; Sakosakaṁ 3625 --- tha-ap427 1:4 gahetvāna, padaseṭṭhamapūjayiṁ. 5 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 6 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Koraṇḍavaṇṇakoyeva, suppabhāso bhavāmahaṁ. 7 Dvenavute ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, padapūjāyidaṁ phalaṁ. 8 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 9 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 10 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 11 Itthaṁ sudaṁ āyasmā koraṇḍapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 12 Koraṇḍapupphiyattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap419 0 Therāpadāna Bhaddālivagga 7. Ucchaṅgapupphiyattheraapadāna |1| “Nagare bandhumatiyā, ahosiṁ māliko tadā; Ucchaṅgaṁ pūrayitvāna, agamaṁ antarāpaṇaṁ. 2 Bhagavā tamhi samaye, bhikkhusaṅghapurakkhato; Mahatā ānubhāvena, niyyāti lokanāyako. 3 Disvāna lokapajjotaṁ, vipassiṁ lokatāraṇaṁ; Pupphaṁ paggayha ucchaṅgā, buddhaseṭṭhaṁ apūjayiṁ. 4 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 6 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ucchaṅgapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Ucchaṅgapupphiyattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap520 0 Therāpadāna Phaladāyakavagga 8. Ghosasaññakattheraapadāna |1| “Migaluddo pure āsiṁ, araññe vipine ahaṁ; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, devasaṅghapurakkhataṁ. 2 Catusaccaṁ pakāsentaṁ, desentaṁ amataṁ padaṁ; Assosiṁ madhuraṁ dhammaṁ, sikhino lokabandhuno. 3 Ghose cittaṁ pasādesiṁ, asamappaṭipuggale; Tattha cittaṁ pasādetvā, uttariṁ duttaraṁ bhavaṁ. 4 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, ghosasaññāyidaṁ phalaṁ. 5 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 6 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 8 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ghosasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 9 Ghosasaññakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap126 0 Therāpadāna Sereyyavagga 4. Gandhodakiyattheraapadāna |1| “Nisajja pāsādavare, vipassiṁ addasaṁ jinaṁ; Kakudhaṁ vilasantaṁva, sabbaññuṁ tamanāsakaṁ. 2 Pāsādassāvidūre ca, gacchati lokanāyako; Pabhā niddhāvate tassa, yathā ca sataraṁsino. 3 Gandhodakañca paggayha, buddhaseṭṭhaṁ samokiriṁ; Tena cittappasādena, tattha kālaṅkato ahaṁ. 4 Ekanavutito kappe, yaṁ gandhodakamākiriṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 5 Ekattiṁse ito kappe, sugandho nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā gandhodakiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Gandhodakiyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap118 0 Therāpadāna Mahāparivāravagga 6. Citakapūjakattheraapadāna |1| “Vasāmi rājāyatane, sāmacco saparijjano; 3626 --- tha-ap118 1:1 Parinibbute bhagavati, sikhino lokabandhuno. 2 Pasannacitto sumano, citakaṁ agamāsahaṁ; Tūriyaṁ tattha vādetvā, gandhamālaṁ samokiriṁ. 3 Citamhi pūjaṁ katvāna, vanditvā citakaṁ ahaṁ; Pasannacitto sumano, sakaṁ bhavanupāgamiṁ. 4 Bhavane upaviṭṭhohaṁ, citapūjaṁ anussariṁ; Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha. 5 Anubhotvāna sampattiṁ, devesu mānusesu ca; Pattomhi acalaṁ ṭhānaṁ, hitvā jayaparājayaṁ. 6 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, citapūjāyidaṁ phalaṁ. 7 Ekūnatiṁsakappamhi, ito soḷasa rājāno; Uggatā nāma nāmena, cakkavattī mahabbalā. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā citakapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Citakapūjakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap325 0 Therāpadāna Umāpupphiyavagga 3. Hāsajanakattheraapadāna |1| “Dumagge paṁsukūlakaṁ, laggaṁ disvāna satthuno; Añjaliṁ paggahetvāna, bhiyyo uccāritaṁ mayā. 2 Dūrato pana disvāna, hāso me udapajjatha; Añjaliṁ paggahetvāna, bhiyyo cittaṁ pasādayiṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhasaññāyidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā hāsajanako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Hāsajanakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap354 0 Therāpadāna Saddasaññakavagga 2. Yavakalāpiyattheraapadāna |1| “Nagare aruṇavatiyā, āsiṁ yavasiko tadā; Panthe disvāna sambuddhaṁ, yavakalāpaṁ santhariṁ. 2 Anukampako kāruṇiko, sikhī lokagganāyako; Mama saṅkappamaññāya, nisīdi yavasanthare. 3 Disvā nisinnaṁ vimalaṁ, mahājhāyiṁ vināyakaṁ; Pāmojjaṁ janayitvāna, tattha kālaṅkato ahaṁ. 4 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, yavatthare idaṁ phalaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā yavakalāpiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Yavakalāpiyattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap169 0 Therāpadāna Supāricariyavagga 7 Yūthikapupphiyattheraapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, anusotaṁ vajāmahaṁ; Sayambhuṁ addasaṁ tattha, sālarājaṁva phullitaṁ. 2 Pupphaṁ yūthikamādāya, upagacchiṁ mahāmuniṁ; Pasannacitto sumano, buddhassa abhiropayiṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Sattasaṭṭhimhito kappe, eko sāmuddharo ahuṁ; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā yūthikapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Yūthikapupphiyattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap157 0 Therāpadāna Bandhujīvakavagga 5 Mandāravapupphapūjakattheraapadāna |1| “Devaputto ahaṁ santo, pūjayiṁ sikhināyakaṁ; Mandāravena pupphena, buddhassa abhiropayiṁ. 2 Sattāhaṁ chadanaṁ āsi, dibbaṁ mālaṁ tathāgate; Sabbe janā samāgantvā, namassiṁsu tathāgataṁ. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Ito ca dasame kappe, rājāhosiṁ 3627 --- tha-ap157 1:4 jutindharo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mandāravapupphapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Mandāravapupphapūjakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap551 0 Therāpadāna Bhaddiyavagga 9. Vanavacchattheraapadāna |1| “Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 2 Tadāhaṁ pabbajitvāna, tassa buddhassa sāsane; Yāvajīvaṁ caritvāna, brahmacāraṁ tato cuto. 3 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 4 Tato cuto araññamhi, kapoto āsahaṁ tahiṁ; Vasate guṇasampanno, bhikkhu jhānarato sadā. 5 Mettacitto kāruṇiko, sadā pamuditānano; Upekkhako mahāvīro, appamaññāsu kovido. 6 Vinīvaraṇasaṅkappe, sabbasattahitāsaye; Visaṭṭho nacirenāsiṁ, tasmiṁ sugatasāvake. 7 Upecca pādamūlamhi, nisinnassa tadāssame; Kadāci sāmisaṁ deti, dhammaṁ desesi cekadā. 8 Tadā vipulapemena, upāsitvā jinatrajaṁ; Tato cuto gato saggaṁ, pavāso sagharaṁ yathā. 9 Saggā cuto manussesu, nibbatto puññakammunā; Agāraṁ chaḍḍayitvāna, pabbajiṁ bahuso ahaṁ. 10 Samaṇo tāpaso vippo, paribbajo tathevahaṁ; Hutvā vasiṁ araññamhi, anekasataso ahaṁ. 11 Pacchime ca bhave dāni, ramme kapilavatthave; Vacchagotto dijo tassa, jāyāya ahamokkamiṁ. 12 Mātu me dohaḷo āsi, tirokucchigatassa me; Jāyamānasamīpamhi, vanavāsāya nicchayo. 13 Tato me ajanī mātā, ramaṇīye vanantare; Gabbhato nikkhamantaṁ maṁ, kāsāyena paṭiggahuṁ. 14 Tato kumāro siddhattho, jāto sakyakuladdhajo; Tassa mitto piyo āsiṁ, saṁvisaṭṭho sumāniyo. 15 Sattasārebhinikkhante, ohāya vipulaṁ yasaṁ; Ahampi pabbajitvāna, himavantamupāgamiṁ. 16 Vanālayaṁ bhāvanīyaṁ, kassapaṁ dhutavādikaṁ; Disvā sutvā jinuppādaṁ, upesiṁ narasārathiṁ. 17 So me dhammamadesesi, sabbatthaṁ sampakāsayaṁ; Tatohaṁ pabbajitvāna, vanameva punāgamaṁ. 18 Tatthāppamatto viharaṁ, chaḷabhiññā aphassayiṁ; Aho suladdhalābhomhi, sumittenānukampito. 19 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 20 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 21 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 22 Itthaṁ sudaṁ āyasmā vanavaccho thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 23 Vanavacchattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap468 0 Therāpadāna Sālakusumiyavagga 6 Avaṭaphaliyattheraapadāna |1| “Sataraṁsī nāma bhagavā, sayambhū aparājito; Vivekakāmo sambuddho, gocarāyābhinikkhami. 2 Phalahattho ahaṁ disvā, upagacchiṁ narāsabhaṁ; Pasannacitto sumano, adāsiṁ avaṭaṁ phalaṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 4 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 5 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā avaṭaphaliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Avaṭaphaliyattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap456 0 Therāpadāna Jagatidāyakavagga 4 Tiṇukkadhāriyattheraapadāna |1| “Padumuttarabuddhassa, bodhiyā pādaputtame; Pasannacitto sumano, tayo ukke adhārayiṁ. 2 Satasahassito kappe, sohaṁ ukkamadhārayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, ukkadānassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā 3628 --- tha-ap456 1:3 mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tiṇukkadhāriyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Tiṇukkadhāriyattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap253 0 Therāpadāna Thomakavagga 1. Thomakattheraapadāna |1| “Devaloke ṭhito santo, vipassissa mahesino; Dhammaṁ suṇitvā mudito, imaṁ vācaṁ abhāsahaṁ. 2 ‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Bahujjanaṁ tārayasi, desento amataṁ padaṁ’. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ vācamabhaṇiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, thomanāya idaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā thomako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Thomakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap73 0 Therāpadāna Nāgasamālavagga 1. Nāgasamālattheraapadāna |1| “Āpāṭaliṁ ahaṁ pupphaṁ, ujjhitaṁ sumahāpathe; Thūpamhi abhiropesiṁ, sikhino lokabandhuno. 2 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, thūpapūjāyidaṁ phalaṁ. 3 Ito pannarase kappe, bhūmiyo nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 4 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā nāgasamālo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Nāgasamālattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap95 0 Therāpadāna Sudhāvagga 3 Aḍḍhaceḷakattheraapadāna |1| “Tissassāhaṁ bhagavato, upaḍḍhadussamadāsahaṁ; Paramakāpaññapattomhi, duggatena samappito. 2 Upaḍḍhadussaṁ datvāna, kappaṁ saggamhi modahaṁ; Avasesesu kappesu, kusalaṁ kāritaṁ mayā. 3 Dvenavute ito kappe, yaṁ dussamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, dussadānassidaṁ phalaṁ. 4 Ekūnapaññāsakappamhi, rājāno cakkavattino; Samantacchadanā nāma, bāttiṁsāsuṁ janādhipā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā aḍḍhaceḷako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Aḍḍhaceḷakattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap16 0 Therāpadāna Sīhāsaniyavagga 4 Cūḷapanthakattheraapadāna |1| “Padumuttaro nāma jino, āhutīnaṁ paṭiggaho; Gaṇamhā vūpakaṭṭho so, himavante vasī tadā. 2 Ahampi himavantamhi, vasāmi assame tadā; Acirāgataṁ mahāvīraṁ, upesiṁ lokanāyakaṁ. 3 Pupphacchattaṁ gahetvāna, upagacchiṁ narāsabhaṁ; Samādhiṁ samāpajjantaṁ, antarāyamakāsahaṁ. 4 Ubho hatthehi paggayha, pupphacchattaṁ adāsahaṁ; Paṭiggahesi bhagavā, padumuttaro mahāmuni. 5 Sabbe devā attamanā, himavantaṁ upenti te; Sādhukāraṁ pavattesuṁ, anumodissati cakkhumā. 6 Idaṁ vatvāna te devā, upagacchuṁ naruttamaṁ; Ākāse dhārayantassa, padumacchattamuttamaṁ. 7 Satapattachattaṁ paggayha, adāsi tāpaso mama; ‘Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 8 Pañcavīsatikappāni, devarajjaṁ karissati; Catuttiṁsatikkhattuñca, cakkavattī bhavissati. 9 Yaṁ yaṁ yoniṁ saṁsarati, devattaṁ atha mānusaṁ; Abbhokāse patiṭṭhantaṁ, padumaṁ dhārayissati. 10 Kappasatasahassamhi, 3629 --- tha-ap16 1:10 okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 11 Pakāsite pāvacane, manussattaṁ labhissati; Manomayamhi kāyamhi, uttamo so bhavissati. 12 Dve bhātaro bhavissanti, ubhopi panthakavhayā; Anubhotvā uttamatthaṁ, jotayissanti sāsanaṁ’. 13 Sohaṁ aṭṭhārasavasso, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Visesāhaṁ na vindāmi, sakyaputtassa sāsane. 14 Dandhā mayhaṁ gatī āsi, paribhūto pure ahuṁ; Bhātā ca maṁ paṇāmesi, gaccha dāni sakaṁ gharaṁ. 15 Sohaṁ paṇāmito santo, saṅghārāmassa koṭṭhake; Dummano tattha aṭṭhāsiṁ, sāmaññasmiṁ apekkhavā. 16 Bhagavā tattha āgacchi, sīsaṁ mayhaṁ parāmasi; Bāhāya maṁ gahetvāna, saṅghārāmaṁ pavesayi. 17 Anukampāya me satthā, adāsi pādapuñchaniṁ; Evaṁ suddhaṁ adhiṭṭhehi, ekamantamadhiṭṭhahaṁ. 18 Hatthehi tamahaṁ gayha, sariṁ kokanadaṁ ahaṁ; Tattha cittaṁ vimucci me, arahattaṁ apāpuṇiṁ. 19 Manomayesu kāyesu, sabbattha pāramiṁ gato; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 20 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 21 Itthaṁ sudaṁ āyasmā cūḷapanthako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 22 Cūḷapanthakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap28 0 Therāpadāna Subhūtivagga 6. Dhūpadāyakattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Kuṭidhūpaṁ mayā dinnaṁ, vippasannena cetasā. 2 Yaṁ yaṁ yonupapajjāmi, devattaṁ atha mānusaṁ; Sabbesampi piyo homi, dhūpadānassidaṁ phalaṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ dhūpamadadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, dhūpadānassidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā dhūpadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Dhūpadāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap132 0 Therāpadāna Sereyyavagga 10. Padumapūjakattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, gotamo nāma pabbato; Nānārukkhehi sañchanno, mahābhūtagaṇālayo. 2 Vemajjhamhi ca tassāsi, assamo abhinimmito; Purakkhato sasissehi, vasāmi assame ahaṁ. 3 Āyantu me sissagaṇā, padumaṁ āharantu me; Buddhapūjaṁ karissāmi, dvipadindassa tādino. 4 Evanti te paṭissutvā, padumaṁ āhariṁsu me; Tathā nimittaṁ katvāhaṁ, buddhassa abhiropayiṁ. 5 Sisse tadā samānetvā, sādhukaṁ anusāsahaṁ; Mā kho tumhe pamajjittha, appamādo sukhāvaho. 6 Evaṁ samanusāsitvā, te sisse vacanakkhame; Appamādaguṇe yutto, tadā kālaṅkato ahaṁ. 7 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 8 Ekapaññāsakappamhi, rājā āsiṁ jaluttamo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā padumapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Padumapūjakattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 12 Sereyyavaggo terasamo. 13 Tassuddānaṁ 14 Sereyyako pupphathūpi, pāyaso gandhathomako; Āsani phalasaññī ca, gaṇṭhipadumapupphiyo; Pañcuttarasatā gāthā, gaṇitā atthadassibhi. tha-ap331 0 Therāpadāna Umāpupphiyavagga 9 Pupphacchattiyattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Saccaṁ pakāsayantassa, nibbāpentassa pāṇino. 2 Jalajaṁ āharitvāna, satapattaṁ manoramaṁ; Pupphassa 3630 --- tha-ap331 1:2 chattaṁ katvāna, buddhassa abhiropayiṁ. 3 Siddhattho ca lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Bhikkhusaṅghe ṭhito satthā, imaṁ gāthaṁ abhāsatha. 4 ‘Yo me cittaṁ pasādetvā, pupphacchattaṁ adhārayiṁ; Tena cittappasādena, duggatiṁ so na gacchati’. 5 Idaṁ vatvāna sambuddho, siddhattho lokanāyako; Uyyojetvāna parisaṁ, vehāsaṁ nabhamuggami. 6 Vuṭṭhite naradevamhi, setacchattampi vuṭṭhahi; Purato buddhaseṭṭhassa, gacchati chattamuttamaṁ. 7 Catunnavutito kappe, yaṁ chattaṁ abhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphacchattassidaṁ phalaṁ. 8 Catusattatikappamhi, aṭṭha jalasikhā ahū; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pupphacchattiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Pupphacchattiyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap534 0 Therāpadāna Kaccāyanavagga 2. Vakkalittheraapadāna |1| “Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako; Anomanāmo amito, nāmena padumuttaro. 2 Padumākāravadano, padumāmalasucchavī; Lokenānupalittova, toyena padumaṁ yathā. 3 Vīro padumapattakkho, kanto ca padumaṁ yathā; Padumuttaragandhova, tasmā so padumuttaro. 4 Lokajeṭṭho ca nimmāno, andhānaṁ nayanūpamo; Santaveso guṇanidhi, karuṇāmatisāgaro. 5 Sa kadāci mahāvīro, brahmāsurasuraccito; Sadevamanujākiṇṇe, janamajjhe jinuttamo. 6 Vadanena sugandhena, madhurena rutena ca; Rañjayaṁ parisaṁ sabbaṁ, santhavī sāvakaṁ sakaṁ. 7 Saddhādhimutto sumati, mama dassanalālaso; Natthi etādiso añño, yathāyaṁ bhikkhu vakkali. 8 Tadāhaṁ haṁsavatiyaṁ, nagare brāhmaṇatrajo; Hutvā sutvā ca taṁ vākyaṁ, taṁ ṭhānamabhirocayiṁ. 9 Sasāvakaṁ taṁ vimalaṁ, nimantetvā tathāgataṁ; Sattāhaṁ bhojayitvāna, dussehacchādayiṁ tadā. 10 Nipacca sirasā tassa, anantaguṇasāgare; Nimuggo pītisampuṇṇo, idaṁ vacanamabraviṁ. 11 ‘Yo so tayā santhavito, ito sattamake muni; Bhikkhu saddhāvataṁ aggo, tādiso homahaṁ mune’. 12 Evaṁ vutte, mahāvīro, anāvaraṇadassano; Imaṁ vākyaṁ udīresi, parisāya mahāmuni. 13 ‘Passathetaṁ māṇavakaṁ, pītamaṭṭhanivāsanaṁ; Hemayaññopacitaṅgaṁ, jananettamanoharaṁ. 14 Eso anāgataddhāne, gotamassa mahesino; Aggo saddhādhimuttānaṁ, sāvakoyaṁ bhavissati. 15 Devabhūto manusso vā, sabbasantāpavajjito; Sabbabhogaparibyūḷho, sukhito saṁsarissati. 16 Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 17 Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Vakkali nāma nāmena, hessati satthu sāvako’. 18 Tena kammavisesena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 19 Sabbattha sukhito hutvā, saṁsaranto bhavābhave; Sāvatthiyaṁ pure jāto, kule aññatare ahaṁ. 20 Nonītasukhumālaṁ maṁ, jātapallavakomalaṁ; Mandaṁ uttānasayanaṁ, pisācībhayatajjitā. 21 Pādamūle mahesissa, sāyesuṁ dīnamānasā; ‘Imaṁ dadāma te nātha, saraṇaṁ hohi nāyaka’. 22 Tadā paṭiggahi so maṁ, bhītānaṁ saraṇo muni; Jālinā cakkaṅkitena, mudukomalapāṇinā. 23 Tadā pabhuti tenāhaṁ, arakkheyyena rakkhito; Sabbaveravinimutto, sukhena parivuddhito. 24 Sugatena vinā bhūto, ukkaṇṭhāmi muhuttakaṁ; Jātiyā sattavassohaṁ, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 25 Sabbapāramisambhūtaṁ, nīlakkhinayanaṁ varaṁ; Rūpaṁ sabbasubhākiṇṇaṁ, atitto viharāmahaṁ. 26 Buddharūparatiṁ ñatvā, tadā ovadi maṁ jino; ‘Alaṁ vakkali kiṁ rūpe, ramase bālanandite. 27 Yo hi passati saddhammaṁ, so maṁ passati paṇḍito; Apassamāno saddhammaṁ, maṁ passampi na passati. 28 Anantādīnavo kāyo, visarukkhasamūpamo; Āvāso sabbarogānaṁ, puñjo dukkhassa kevalo. 29 Nibbindiya tato rūpe, khandhānaṁ udayabbayaṁ; Passa upakkilesānaṁ, sukhenantaṁ gamissasi’. 30 Evaṁ tenānusiṭṭhohaṁ, nāyakena hitesinā; Gijjhakūṭaṁ samāruyha, jhāyāmi girikandare. 31 Ṭhito pabbatapādamhi, assāsayi mahāmuni; 3631 --- tha-ap534 1:31 Vakkalīti jino vācaṁ, taṁ sutvā mudito ahaṁ. 32 Pakkhandiṁ selapabbhāre, anekasataporise; Tadā buddhānubhāvena, sukheneva mahiṁ gato. 33 Punopi dhammaṁ deseti, khandhānaṁ udayabbayaṁ; Tamahaṁ dhammamaññāya, arahattamapāpuṇiṁ. 34 Sumahāparisamajjhe, tadā maṁ caraṇantago; Aggaṁ saddhādhimuttānaṁ, paññapesi mahāmati. 35 Satasahassito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 36 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 37 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 38 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 39 Itthaṁ sudaṁ āyasmā vakkalitthero imā gāthāyo abhāsitthāti. 40 Vakkalittherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap433 0 Therāpadāna Ekavihārivagga 1 Ekavihārikattheraapadāna |1| “Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṁ varo. 2 Nippapañco nirālambo, ākāsasamamānaso; Suññatābahulo tādī, animittarato vasī. 3 Asaṅgacitto nikleso, asaṁsaṭṭho kule gaṇe; Mahākāruṇiko vīro, vinayopāyakovido. 4 Uyyutto parakiccesu, vinayanto sadevake; Nibbānagamanaṁ maggaṁ, gatiṁ paṅkavisosanaṁ. 5 Amataṁ paramassādaṁ, jarāmaccunivāraṇaṁ; Mahāparisamajjhe so, nisinno lokatārako. 6 Karavīkaruto nātho, brahmaghoso tathāgato; Uddharanto mahāduggā, vippanaṭṭhe anāyake. 7 Desento virajaṁ dhammaṁ, diṭṭho me lokanāyako; Tassa dhammaṁ suṇitvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 8 Pabbajitvā tadāpāhaṁ, cintento jinasāsanaṁ; Ekakova vane ramme, vasiṁ saṁsaggapīḷito. 9 Sakkāyavūpakāso me, hetubhūto mamābhavī; Manaso vūpakāsassa, saṁsaggabhayadassino. 10 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 11 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 12 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 13 Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekavihāriko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 14 Ekavihārikattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap208 0 Therāpadāna Kaṇikārapupphiyavagga 6. Udakadāyakattheraapadāna |1| “Bhuñjantaṁ samaṇaṁ disvā, vippasannamanāvilaṁ; Ghaṭenodakamādāya, siddhatthassa adāsahaṁ. 2 Nimmalo homahaṁ ajja, vimalo khīṇasaṁsayo; Bhave nibbattamānamhi, phalaṁ nibbattate mama. 3 Catunnavutito kappe, udakaṁ yamadāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, dakadānassidaṁ phalaṁ. 4 Ekasaṭṭhimhito kappe, ekova vimalo ahu; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā udakadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Udakadāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap236 0 Therāpadāna Udakāsanavagga 4. Kilañjadāyakattheraapadāna |1| “Tivarāyaṁ pure ramme, naḷakāro ahaṁ tadā; Siddhatthe lokapajjote, pasannā janatā tahiṁ. 2 Pūjatthaṁ lokanāthassa, kilañjaṁ pariyesati; Buddhapūjaṁ karontānaṁ, kilañjaṁ adadiṁ ahaṁ. 3 Catunnavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, kilañjassa idaṁ phalaṁ. 4 Sattasattatikappamhi, rājā āsiṁ jaladdharo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ 3632 --- tha-ap236 1:5 buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kilañjadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Kilañjadāyakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap9 0 Therāpadāna Buddhavagga 9 Aññāsikoṇḍaññattheraapadāna |1| “Padumuttarasambuddhaṁ, lokajeṭṭhaṁ vināyakaṁ; Buddhabhūmimanuppattaṁ, paṭhamaṁ addasaṁ ahaṁ. 2 Yāvatā bodhiyā mūle, yakkhā sabbe samāgatā; Sambuddhaṁ parivāretvā, vandanti pañjalīkatā. 3 Sabbe devā tuṭṭhamanā, ākāse sañcaranti te; Buddho ayaṁ anuppatto, andhakāratamonudo. 4 Tesaṁ hāsaparetānaṁ, mahānādo avattatha; Kilese jhāpayissāma, sammāsambuddhasāsane. 5 Devānaṁ giramaññāya, vācāsabhimudīrihaṁ; Haṭṭho haṭṭhena cittena, ādibhikkhamadāsahaṁ. 6 Mama saṅkappamaññāya, satthā loke anuttaro; Devasaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 7 Sattāhaṁ abhinikkhamma, bodhiṁ ajjhagamaṁ ahaṁ; Idaṁ me paṭhamaṁ bhattaṁ, brahmacārissa yāpanaṁ. 8 Tusitā hi idhāgantvā, yo me bhikkhaṁ upānayi; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇotha mama bhāsato. 9 Tiṁsakappasahassāni, devarajjaṁ karissati; Sabbe deve abhibhotvā, tidivaṁ āvasissati. 10 Devalokā cavitvāna, manussattaṁ gamissati; Sahassadhā cakkavattī, tattha rajjaṁ karissati. 11 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 12 Tidasā so cavitvāna, manussattaṁ gamissati; Agārā pabbajitvāna, chabbassāni vasissati. 13 ‘Tato sattamake vasse, buddho saccaṁ kathessati; Koṇḍañño nāma nāmena, paṭhamaṁ sacchikāhiti’. 14 Nikkhantenānupabbajiṁ, padhānaṁ sukataṁ mayā; Kilese jhāpanatthāya, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 15 Abhigantvāna sabbaññū, buddho loke sadevake; Isināme migāraññe, amatabherimāhani. 16 So dāni patto amataṁ, santipadamanuttaraṁ; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 17 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 18 Itthaṁ sudaṁ āyasmā aññāsikoṇḍañño thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 19 Aññāsikoṇḍaññattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap412 0 Therāpadāna Metteyyavagga 10. Udenattheraapadāna |1| “Himavantassāvidūre, padumo nāma pabbato; Assamo sukato mayhaṁ, paṇṇasālā sumāpitā. 2 Nadiyo sandare tattha, supatitthā manoramā; Acchodakā sītajalā, sandare nadiyo sadā. 3 Pāṭhīnā pāvusā macchā, balajā muñjarohitā; Sobhentā nadiyo ete, vasanti nadiyā sadā. 4 Ambajambūhi sañchannā, kareritilakā tathā; Uddālakā pāṭaliyo, sobhenti mama assamaṁ. 5 Aṅkolakā bimbijālā, māyākārī ca pupphitā; Gandhena upavāyantā, sobhenti mama assamaṁ. 6 Atimuttā sattalikā, nāgā sālā ca pupphitā; Dibbagandhaṁ sampavantā, sobhenti mama assamaṁ. 7 Kosambā saḷalā nīpā, aṭṭhaṅgāpi ca pupphitā; Dibbagandhaṁ sampavantā, sobhenti mama assamaṁ. 8 Harītakā āmalakā, ambajambuvibhītakā; Kolā bhallātakā billā, phalāni bahu assame. 9 Kalambā kandalī tattha, pupphanti mama assame; Dibbagandhaṁ sampavantā, sobhenti mama assamaṁ. 10 Asokapiṇḍivārī ca, nimbarukkhā ca pupphitā; Dibbagandhaṁ sampavantā, sobhenti mama assamaṁ. 11 Punnāgā giripunnāgā, timirā tattha pupphitā; Dibbagandhaṁ sampavantā, sobhenti mama assamaṁ. 12 Nigguṇḍī sirinigguṇḍī, camparukkhettha pupphitā; Dibbagandhaṁ sampavantā, sobhenti mama assamaṁ. 13 Avidūre pokkharaṇī, cakkavākūpakūjitā; Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca. 14 Acchodakā sītajalā, supatitthā manoramā; Acchā phalikasamānā, sobhenti mama assamaṁ. 15 Padumā pupphare tattha, puṇḍarīkā ca uppalā; Mandālakehi sañchannā, sobhenti mama assamaṁ. 16 Pāṭhīnā pāvusā 3633 --- tha-ap412 1:16 macchā, balajā muñjarohitā; Vicarantāva te tattha, sobhenti mama assamaṁ. 17 Kumbhīlā susumārā ca, kacchapā ca gahā bahū; Ogahā ajagarā ca, sobhenti mama assamaṁ. 18 Pārevatā ravihaṁsā, cakkavākā nadīcarā; Dindibhā sāḷikā cettha, sobhenti mama assamaṁ. 19 Nayitā ambagandhī ca, ketakā tattha pupphitā; Dibbagandhaṁ sampavantā, sobhenti mama assamaṁ. 20 Sīhā byagghā ca dīpī ca, acchakokataracchakā; Anusañcarantā pavane, sobhenti mama assamaṁ. 21 Jaṭābhārena bharitā, ajinuttaravāsanā; Anusañcarantā pavane, sobhenti mama assamaṁ. 22 Ajinānidharā ete, nipakā santavuttino; Appāhārāva te sabbe, sobhenti mama assamaṁ. 23 Khāribhāraṁ gahetvāna, ajjhogayha vanaṁ tadā; Mūlaphalāni bhuñjantā, vasanti assame tadā. 24 Na te dāruṁ āharanti, udakaṁ pādadhovanaṁ; Sabbesaṁ ānubhāvena, sayamevāharīyati. 25 Cullāsītisahassāni, isayettha samāgatā; Sabbeva jhāyino ete, uttamatthagavesakā. 26 Tapassino brahmacārī, codentā appanāva te; Ambarāvacarā sabbe, vasanti assame tadā. 27 Pañcāhaṁ sannipatanti, ekaggā santavuttino; Aññoññaṁ abhivādetvā, pakkamanti disāmukhā. 28 Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Tamandhakāraṁ vidhamaṁ, uppajji tāvade jino. 29 Mama assamasāmantā, yakkho āsi mahiddhiko; So me saṁsittha sambuddhaṁ, jalajuttamanāyakaṁ. 30 ‘Esa buddho samuppanno, Padumuttaro mahāmuni; Khippaṁ gantvāna sambuddhaṁ, Payirūpāsa mārisa’. 31 Yakkhassa vacanaṁ sutvā, vippasannena cetasā; Assamaṁ saṁsāmetvāna, nikkhamiṁ vipinā tadā. 32 Ceḷeva ḍayhamānamhi, nikkhamitvāna assamā; Ekarattiṁ nivāsetvā, upagacchiṁ vināyakaṁ. 33 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Catusaccaṁ pakāsento, desesi amataṁ padaṁ. 34 Suphullaṁ padumaṁ gayha, upagantvā mahesino; Pasannacitto sumano, buddhassa abhiropayiṁ. 35 Pūjayitvāna sambuddhaṁ, jalajuttamanāyakaṁ; Ekaṁsaṁ ajinaṁ katvā, santhaviṁ lokanāyakaṁ. 36 ‘Yena ñāṇena sambuddho, vasatīha anāsavo; Taṁ ñāṇaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 37 Saṁsārasotaṁ chinditvā, tāresi sabbapāṇinaṁ; Tava dhammaṁ suṇitvāna, taṇhāsotaṁ taranti te. 38 Tuvaṁ satthā ca ketu ca, dhajo yūpo ca pāṇinaṁ; Parāyaṇo patiṭṭhā ca, dīpo ca dvipaduttama. 39 Yāvatā gaṇino loke, satthavāhā pavuccare; Tuvaṁ aggosi sabbaññu, tava antogadhāva te. 40 Tava ñāṇena sabbaññu, tāresi janataṁ bahuṁ; Tava dassanamāgamma, dukkhassantaṁ karissare. 41 Ye kecime gandhajātā, loke vāyanti cakkhuma; Tava gandhasamo natthi, puññakkhette mahāmune. 42 Tiracchānayoniṁ nirayaṁ, parimocesi cakkhuma; Asaṅkhataṁ padaṁ santaṁ, desesi tvaṁ mahāmune’. 43 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 44 ‘Yo me ñāṇaṁ apūjesi, pasanno sehi pāṇibhi; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 45 Tiṁsakappasahassāni, devaloke ramissati; Sahassakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissati’. 46 Suladdhalābhaṁ laddhomhi, tosayitvāna subbataṁ; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 47 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 48 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 49 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 50 Itthaṁ sudaṁ āyasmā udeno thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 51 Udenattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 52 Metteyyavaggo ekacattālīsamo. 53 Tassuddānaṁ 54 Metteyyo puṇṇako thero, mettagū dhotakopi ca; Upasivo ca nando ca, hemako sattamo tahiṁ. 55 Todeyyo jatukaṇṇī ca, udeno ca mahāyaso; Tīṇi gāthāsatānettha, asīti tīṇi cuttariṁ. tha-ap217 0 Therāpadāna Hatthivagga 5. Raṁsisaññakattheraapadāna |1| “Udentaṁ sataraṁsiṁva, pītaraṁsiṁva bhāṇumaṁ; Byagghūsabhaṁva pavaraṁ, sujātaṁ pabbatantare. 2 Buddhassa ānubhāvo so, jalate pabbatantare; Raṁse cittaṁ pasādetvā, kappaṁ saggamhi modahaṁ. 3 Avasesesu kappesu, kusalaṁ caritaṁ 3634 --- tha-ap217 1:3 mayā; Tena cittappasādena, buddhānussatiyāpi ca. 4 Tiṁsakappasahasseto, yaṁ saññamalabhiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhasaññāyidaṁ phalaṁ. 5 Sattapaññāsakappamhi, eko āsiṁ janādhipo; Sujāto nāma nāmena, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā raṁsisaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Raṁsisaññakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap229 0 Therāpadāna Ālambaṇadāyakavagga 7. Sovaṇṇavaṭaṁsakiyattheraapadāna |1| “Uyyānabhūmiṁ niyyanto, addasaṁ lokanāyakaṁ; Vaṭaṁsakaṁ gahetvāna, sovaṇṇaṁ sādhunimmitaṁ. 2 Sīghaṁ tato samāruyha, hatthikkhandhagato ahaṁ; Buddhassa abhiropesiṁ, sikhino lokabandhuno. 3 Ekattiṁse ito kappe, yaṁ pupphamabhiropayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, pupphapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Sattavīse ito kappe, eko āsiṁ janādhipo; Mahāpatāpanāmena, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sovaṇṇavaṭaṁsakiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Sovaṇṇavaṭaṁsakiyattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap310 0 Therāpadāna Padumakesaravagga 8. Anulepadāyakattheraapadāna |1| “Atthadassissa munino, addasaṁ sāvakaṁ ahaṁ; Navakammaṁ karontassa, sīmāya upagacchahaṁ. 2 Niṭṭhite navakamme ca, anulepamadāsahaṁ; Pasannacitto sumano, puññakkhette anuttare. 3 Aṭṭhārase kappasate, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, anulepassidaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā anulepadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Anulepadāyakattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap113 0 Therāpadāna Mahāparivāravagga 1 Mahāparivārakattheraapadāna |1| “Vipassī nāma bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Aṭṭhasaṭṭhisahassehi, pāvisi bandhumaṁ tadā. 2 Nagarā abhinikkhamma, agamaṁ dīpacetiyaṁ; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, āhutīnaṁ paṭiggahaṁ. 3 Cullāsītisahassāni, yakkhā mayhaṁ upantike; Upaṭṭhahanti sakkaccaṁ, indaṁva tidasā gaṇā. 4 Bhavanā abhinikkhamma, dussaṁ paggayhahaṁ tadā; Sirasā abhivādesiṁ, tañcādāsiṁ mahesino. 5 Aho buddhā aho dhammā, aho no satthu sampadā; Buddhassa ānubhāvena, vasudhāyaṁ pakampatha. 6 Tañca acchariyaṁ disvā, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Buddhe cittaṁ pasādemi, dvipadindamhi tādine. 7 Sohaṁ cittaṁ pasādetvā, dussaṁ datvāna satthuno; Saraṇañca upāgacchiṁ, sāmacco saparijjano. 8 Ekanavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 9 Ito pannarase kappe, soḷasāsuṁ suvāhanā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 10 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 11 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mahāparivārako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 12 Mahāparivārakattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap515 0 Therāpadāna Phaladāyakavagga 3 Kosambaphaliyattheraapadāna |1| “Kakudhaṁ vilasantaṁva, devadevaṁ narāsabhaṁ; Rathiyaṁ paṭipajjantaṁ, kosambaṁ adadiṁ tadā. 2 Ekatiṁse ito kappe, yaṁ phalaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, phaladānassidaṁ phalaṁ. 3 Kilesā 3635 --- tha-ap515 1:3 jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kosambaphaliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Kosambaphaliyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. tha-ap37 0 Therāpadāna Kuṇḍadhānavagga 5. Mogharājattheraapadāna |1| “Atthadassī tu bhagavā, sayambhū aparājito; Bhikkhusaṅghaparibyūḷho, rathiyaṁ paṭipajjatha. 2 Sissehi samparivuto, gharamhā abhinikkhamiṁ; Nikkhamitvānahaṁ tattha, addasaṁ lokanāyakaṁ. 3 Abhivādiya sambuddhaṁ, sire katvāna añjaliṁ; Sakaṁ cittaṁ pasādetvā, santhaviṁ lokanāyakaṁ. 4 Yāvatā rūpino sattā, arūpī vā asaññino; Sabbe te tava ñāṇamhi, anto honti samogadhā. 5 Sukhumacchikajālena, udakaṁ yo parikkhipe; Ye keci udake pāṇā, antojāle bhavanti te. 6 Yesañca cetanā atthi, rūpino ca arūpino; Sabbe te tava ñāṇamhi, anto honti samogadhā. 7 Samuddharasimaṁ lokaṁ, andhakārasamākulaṁ; Tava dhammaṁ suṇitvāna, kaṅkhāsotaṁ taranti te. 8 Avijjānivute loke, andhakārena otthaṭe; Tava ñāṇamhi jotante, andhakārā padhaṁsitā. 9 Tuvaṁ cakkhūsi sabbesaṁ, mahātamapanūdano; Tava dhammaṁ suṇitvāna, nibbāyati bahujjano. 10 Puṭakaṁ pūrayitvāna, madhukhuddamaneḷakaṁ; Ubho hatthehi paggayha, upanesiṁ mahesino. 11 Paṭiggaṇhi mahāvīro, sahatthena mahā isi; Bhuñjitvā tañca sabbaññū, vehāsaṁ nabhamuggami. 12 Antalikkhe ṭhito satthā, atthadassī narāsabho; Mama cittaṁ pasādento, imā gāthā abhāsatha. 13 ‘Yenidaṁ thavitaṁ ñāṇaṁ, buddhaseṭṭho ca thomito; Tena cittappasādena, duggatiṁ so na gacchati. 14 Catuddasañcakkhattuṁ so, devarajjaṁ karissati; Pathabyā rajjaṁ aṭṭhasataṁ, vasudhaṁ āvasissati. 15 Pañceva satakkhattuñca, cakkavattī bhavissati; Padesarajjaṁ asaṅkheyyaṁ, mahiyā kārayissati. 16 Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedāna pāragū; Gotamassa bhagavato, sāsane pabbajissati. 17 Gambhīraṁ nipuṇaṁ atthaṁ, ñāṇena vicinissati; Mogharājāti nāmena, hessati satthu sāvako. 18 Tīhi vijjāhi sampannaṁ, katakiccamanāsavaṁ; Gotamo satthavāhaggo, etadagge ṭhapessati’. 19 Hitvā mānusakaṁ yogaṁ, chetvāna bhavabandhanaṁ; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 20 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 21 Itthaṁ sudaṁ āyasmā mogharājo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 22 Mogharājattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap52 0 Therāpadāna Upālivagga 10. Cundattheraapadāna |1| “Siddhatthassa bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Agghiyaṁ kārayitvāna, jātipupphehi chādayiṁ. 2 Niṭṭhāpetvāna taṁ pupphaṁ, buddhassa upanāmayiṁ; Pupphāvasesaṁ paggayha, buddhassa abhiropayiṁ. 3 Kañcanagghiyasaṅkāsaṁ, buddhaṁ lokagganāyakaṁ; Pasannacitto sumano, pupphagghiyamupānayiṁ. 4 Vitiṇṇakaṅkho sambuddho, tiṇṇoghehi purakkhato; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. 5 ‘Dibbagandhaṁ pavāyantaṁ, yo me pupphagghiyaṁ adā; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 6 Ito cuto ayaṁ poso, devasaṅghapurakkhato; Jātipupphehi parikiṇṇo, devalokaṁ gamissati. 7 Ubbiddhaṁ bhavanaṁ tassa, Sovaṇṇañca maṇīmayaṁ; Byamhaṁ pātubhavissati, Puññakammappabhāvitaṁ. 8 Catusattatikkhattuṁ so, devarajjaṁ karissati; Anubhossati sampattiṁ, accharāhi purakkhato. 9 Pathabyā rajjaṁ tisataṁ, vasudhaṁ āvasissati; Pañcasattatikkhattuñca, cakkavattī bhavissati. 10 Dujjayo nāma nāmena, hessati manujādhipo; Anubhotvāna taṁ puññaṁ, sakakammaṁ apassito. 11 Vinipātaṁ agantvāna, manussattaṁ gamissati; Hiraññaṁ tassa nicitaṁ, koṭisatamanappakaṁ. 12 Nibbattissati yonimhi, brāhmaṇe so 3636 --- tha-ap52 1:12 bhavissati; Vaṅgantassa suto dhīmā, sāriyā oraso piyo. 13 So ca pacchā pabbajitvā, aṅgīrasassa sāsane; Cūḷacundoti nāmena, hessati satthu sāvako. 14 Sāmaṇerova so santo, khīṇāsavo bhavissati; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo’. 15 Upaṭṭhahiṁ mahāvīraṁ, aññe ca pesale bahū; Bhātaraṁ me cupaṭṭhāsiṁ, uttamatthassa pattiyā. 16 Bhātaraṁ me upaṭṭhitvā, dhātuṁ pattamhi ohiya; Sambuddhaṁ upanāmesiṁ, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ. 17 Ubho hatthehi paggayha, buddho loke sadevake; Sandassayanto taṁ dhātuṁ, kittayi aggasāvakaṁ. 18 Cittañca suvimuttaṁ me, saddhā mayhaṁ patiṭṭhitā; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. 19 Paṭisambhidānuppattā, Vimokkhāpi ca phassitā; Chaḷabhiññā sacchikatā, Kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 20 Itthaṁ sudaṁ āyasmā cundo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 21 Cundattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 22 Upālivaggo pañcamo. 23 Tassuddānaṁ 24 Upāli soṇo bhaddiyo, sanniṭṭhāpakahatthiyo; Chadanaṁ seyyacaṅkamaṁ, subhaddo cundasavhayo; Gāthāsataṁ satālīsaṁ, catasso ca taduttari. tha-ap477 0 Therāpadāna Naḷamālivagga 5. Kummāsadāyakattheraapadāna |1| “Esanāya carantassa, vipassissa mahesino; Rittakaṁ pattaṁ disvāna, kummāsaṁ pūrayiṁ ahaṁ. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ bhikkhaṁ adadiṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, kummāsassa idaṁ phalaṁ. 3 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 4 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā kummāsadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Kummāsadāyakattherassāpadānaṁ pañcamaṁ. tha-ap449 0 Therāpadāna Vibhītakavagga 7. Sīhāsanikattheraapadāna |1| “Padumuttarassa bhagavato, Sabbabhūtahitesino; Pasannacitto sumano, Sīhāsanamadāsahaṁ. 2 Devaloke manusse vā, yattha yattha vasāmahaṁ; Labhāmi vipulaṁ byamhaṁ, sīhāsanassidaṁ phalaṁ. 3 Soṇṇamayā rūpimayā, lohitaṅgamayā bahū; Maṇimayā ca pallaṅkā, nibbattanti mamaṁ sadā. 4 Bodhiyā āsanaṁ katvā, jalajuttamanāmino; Ucce kule pajāyāmi, aho dhammasudhammatā. 5 Satasahassito kappe, sīhāsanamakāsahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, sīhāsanassidaṁ phalaṁ. 6 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 7 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 8 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 9 Itthaṁ sudaṁ āyasmā sīhāsaniko thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 10 Sīhāsanikattherassāpadānaṁ sattamaṁ. tha-ap272 0 Therāpadāna Padumukkhipavagga 10. Taraṇiyattheraapadāna |1| “Suvaṇṇavaṇṇo sambuddho, vipassī dakkhiṇāraho; Nadītīre ṭhito satthā, bhikkhusaṅghapurakkhato. 2 Nāvā na vijjate tattha, santāraṇī mahaṇṇave; Nadiyā abhinikkhamma, tāresiṁ lokanāyakaṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ tāresiṁ naruttamaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, taraṇāya idaṁ phalaṁ. 4 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 5 Itthaṁ sudaṁ āyasmā taraṇiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 6 Taraṇiyattherassāpadānaṁ dasamaṁ. 7 Padumukkhipavaggo sattavīsatimo. 8 Tassuddānaṁ 9 Ukkhipī telacandī ca, dīpado ca biḷālido; Maccho javo saḷalado, rakkhaso taraṇo dasa; Gāthāyo cettha saṅkhātā, tālīsaṁ cekameva cāti. tha-ap294 0 Therāpadāna 3637 --- tha-ap294 1:0 Citakapūjakavagga 2. Pupphadhārakattheraapadāna |1| “Vākacīradharo āsiṁ, ajinuttaravāsano; Abhiññā pañca nibbattā, candassa parimajjako. 2 Vipassiṁ lokapajjotaṁ, disvā abhigataṁ mamaṁ; Pāricchattakapupphāni, dhāresiṁ satthuno ahaṁ. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, dhāraṇāya idaṁ phalaṁ. 4 Sattāsītimhito kappe, eko āsiṁ mahīpati; Samantadhāraṇo nāma, cakkavattī mahabbalo. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pupphadhārako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Pupphadhārakattherassāpadānaṁ dutiyaṁ. tha-ap491 0 Therāpadāna Paṁsukūlavagga 9 Dhammaruciyattheraapadāna |1| “Yadā dīpaṅkaro buddho, sumedhaṁ byākarī jino; ‘Aparimeyye ito kappe, ayaṁ buddho bhavissati. 2 Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati; Pitā suddhodano nāma, ayaṁ hessati gotamo. 3 Padhānaṁ padahitvāna, katvā dukkarakārikaṁ; Assatthamūle sambuddho, bujjhissati mahāyaso. 4 Upatisso kolito ca, aggā hessanti sāvakā; Ānando nāma nāmena, upaṭṭhissatimaṁ jinaṁ. 5 Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā; Citto āḷavako ceva, aggā hessantupāsakā. 6 Khujjuttarā nandamātā, aggā hessantupāsikā; Bodhi imassa vīrassa, assatthoti pavuccati’. 7 Idaṁ sutvāna vacanaṁ, asamassa mahesino; Āmoditā naramarū, namassanti katañjalī. 8 Tadāhaṁ māṇavo āsiṁ, megho nāma susikkhito; Sutvā byākaraṇaṁ seṭṭhaṁ, sumedhassa mahāmune. 9 Saṁvisaṭṭho bhavitvāna, sumedhe karuṇāsaye; Pabbajantañca taṁ vīraṁ, sahāva anupabbajiṁ. 10 Saṁvuto pātimokkhasmiṁ, indriyesu ca pañcasu; Suddhājīvo sato vīro, jinasāsanakārako. 11 Evaṁ viharamānohaṁ, pāpamittena kenaci; Niyojito anācāre, sumaggā paridhaṁsito. 12 Vitakkavasiko hutvā, sāsanato apakkamiṁ; Pacchā tena kumittena, payutto mātughātanaṁ. 13 Akariṁ ānantariyaṁ, ghātayiṁ duṭṭhamānaso; Tato cuto mahāvīciṁ, upapanno sudāruṇaṁ. 14 Vinipātagato santo, saṁsariṁ dukkhito ciraṁ; Na puno addasaṁ vīraṁ, sumedhaṁ narapuṅgavaṁ. 15 Asmiṁ kappe samuddamhi, maccho āsiṁ timiṅgalo; Disvāhaṁ sāgare nāvaṁ, gocaratthamupāgamiṁ. 16 Disvā maṁ vāṇijā bhītā, buddhaseṭṭhamanussaruṁ; Gotamoti mahāghosaṁ, sutvā tehi udīritaṁ. 17 Pubbasaññaṁ saritvāna, tato kālaṅkato ahaṁ; Sāvatthiyaṁ kule iddhe, jāto brāhmaṇajātiyaṁ. 18 Āsiṁ dhammaruci nāma, sabbapāpajigucchako; Disvāhaṁ lokapajjotaṁ, jātiyā sattavassiko. 19 Mahājetavanaṁ gantvā, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Upemi buddhaṁ tikkhattuṁ, rattiyā divasassa ca. 20 Tadā disvā muni āha, ciraṁ dhammarucīti maṁ; Tatohaṁ avacaṁ buddhaṁ, pubbakammapabhāvitaṁ. 21 Suciraṁ satapuññalakkhaṇaṁ, Patipubbena visuddhapaccayaṁ; Ahamajjasupekkhanaṁ vata, Tava passāmi nirupamaṁ viggahaṁ. 22 Suciraṁ vihatattamo mayā, Sucirakkhena nadī visositā; Suciraṁ amalaṁ visodhitaṁ, Nayanaṁ ñāṇamayaṁ mahāmune. 23 Cirakālasamaṅgito tayā, Avinaṭṭho punarantaraṁ ciraṁ; Punarajjasamāgato tayā, Na hi nassanti katāni gotama. 24 Kilesā jhāpitā mayhaṁ, …pe… viharāmi anāsavo. 25 Svāgataṁ vata me āsi, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 26 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 27 Itthaṁ sudaṁ āyasmā dhammaruciyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 28 Dhammaruciyattherassāpadānaṁ navamaṁ. tha-ap190 0 Therāpadāna Kuṭajapupphiyavagga 8. Tikaṇṇipupphiyattheraapadāna |1| “Devabhūto ahaṁ santo, accharāhi purakkhato; Pubbakammaṁ saritvāna, buddhaseṭṭhaṁ anussariṁ. 2 Tikaṇṇipupphaṁ paggayha, 3638 --- tha-ap190 1:2 sakaṁ cittaṁ pasādayiṁ; Buddhamhi abhiropesiṁ, vipassimhi narāsabhe. 3 Ekanavutito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 4 Tesattatimhito kappe, caturāsuṁ ramuttamā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. 5 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 6 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tikaṇṇipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 7 Tikaṇṇipupphiyattherassāpadānaṁ aṭṭhamaṁ. tha-ap393 0 Therāpadāna Pilindavacchavagga 1. Pilindavacchattheraapadāna |1| “Nagare haṁsavatiyā, āsiṁ dovāriko ahaṁ; Akkhobhaṁ amitaṁ bhogaṁ, ghare sannicitaṁ mama. 2 Rahogato nisīditvā, pahaṁsitvāna mānasaṁ; Nisajja pāsādavare, evaṁ cintesahaṁ tadā. 3 1.1. Cintanākāra ‘Bahū medhigatā bhogā, phītaṁ antepuraṁ mama; Rājāpi sannimantesi, ānando pathavissaro. 4 Ayañca buddho uppanno, adhiccuppattiko muni; Saṁvijjanti ca me bhogā, dānaṁ dassāmi satthuno. 5 Padumena rājaputtena, dinnaṁ dānavaraṁ jine; Hatthināge ca pallaṅke, apassenañcanappakaṁ. 6 Ahampi dānaṁ dassāmi, saṅghe gaṇavaruttame; Adinnapubbamaññesaṁ, bhavissaṁ ādikammiko. 7 Cintetvāhaṁ bahuvidhaṁ, yāge yassa sukhaṁphalaṁ; Parikkhāradānamaddakkhiṁ, mama saṅkappapūraṇaṁ. 8 Parikkhārāni dassāmi, saṅghe gaṇavaruttame; Adinnapubbamaññesaṁ, bhavissaṁ ādikammiko’. 9 1.2. Dānavatthusampādana Naḷakāre upāgamma, chattaṁ kāresi tāvade; Chattasatasahassāni, ekato sannipātayiṁ. 10 Dussasatasahassāni, ekato sannipātayiṁ; Pattasatasahassāni, ekato sannipātayiṁ. 11 Vāsiyo satthake cāpi, sūciyo nakhachedane; Heṭṭhāchatte ṭhapāpesiṁ, kāretvā tadanucchave. 12 Vidhūpane tālavaṇṭe, morahatthe ca cāmare; Parissāvane teladhāre, kārayiṁ tadanucchave. 13 Sūcighare aṁsabaddhe, athopi kāyabandhane; Ādhārake ca sukate, kārayiṁ tadanucchave. 14 Paribhogabhājane ca, athopi lohathālake; Bhesajje pūrayitvāna, heṭṭhāchatte ṭhapesahaṁ. 15 Vacaṁ usīraṁ laṭṭhimadhuṁ, pipphalī maricāni ca; Harītakiṁ siṅgīveraṁ, sabbaṁ pūresi bhājane. 16 Upāhanā pādukāyo, atho udakapuñchane; Kattaradaṇḍe sukate, kārayiṁ tadanucchave. 17 Osadhañjananāḷī ca, salākā dhammakuttarā; Kuñcikā pañcavaṇṇehi, sibbite kuñcikāghare. 18 Āyoge dhūmanette ca, athopi dīpadhārake; Tumbake ca karaṇḍe ca, kārayiṁ tadanucchave. 19 Saṇḍāse pipphale ceva, athopi malahārake; Bhesajjathavike ceva, kārayiṁ tadanucchave. 20 Āsandiyo pīṭhake ca, pallaṅke caturomaye; Tadanucchave kārayitvā, heṭṭhāchatte ṭhapesahaṁ. 21 Uṇṇābhisī tūlabhisī, athopi pīṭhikābhisī; Bimbohane ca sukate, kārayiṁ tadanucchave. 22 Kuruvinde madhusitthe, telaṁ hatthappatāpakaṁ; Sipāṭiphalake sucī, mañcaṁ attharaṇena ca. 23 Senāsane pādapuñche, sayanāsanadaṇḍake; Dantapoṇe ca āṭalī, sīsālepanagandhake. 24 Araṇī phalapīṭhe ca, pattapidhānathālake; Udakassa kaṭacchū ca, cuṇṇakaṁ rajanambaṇaṁ. 25 Sammajjanaṁ udapattaṁ, tathā vassikasāṭikaṁ; Nisīdanaṁ kaṇḍucchādi, atha antaravāsakaṁ. 26 Uttarāsaṅgasaṅghāṭī, natthukaṁ mukhasodhanaṁ; Biḷaṅgaloṇaṁ pahūtañca, madhuñca dadhipānakaṁ. 27 Dhūpaṁ sitthaṁ pilotiñca, mukhapuñchanasuttakaṁ; Dātabbaṁ nāma yaṁ atthi, yañca kappati satthuno. 28 Sabbametaṁ samānetvā, ānandaṁ upasaṅkamiṁ; Upasaṅkamma rājānaṁ, janetāraṁ mahesino; Sirasā abhivādetvā, idaṁ vacanamabraviṁ. 29 1.3. Dānokāsayācanā ‘Ekato jātasaṁvaddhā, ubhinnaṁ ekato manaṁ; Sādhāraṇā sukhadukkhe, ubho ca anuvattakā. 30 Atthi cetasikaṁ dukkhaṁ, tavādheyyaṁ arindama; Yadi sakkosi taṁ dukkhaṁ, vinodeyyāsi khattiya’. 31 ‘Tava dukkhaṁ mama dukkhaṁ, Ubhinnaṁ ekato mano; Niṭṭhitanti vijānāhi, Mamādheyyaṁ sace tuvaṁ’. 32 ‘Jānāhi kho mahārāja, dukkhaṁ me dubbinodayaṁ; Pahu samāno gajjasu, ekaṁ te duccajaṁ varaṁ. 33 Yāvatā vijite atthi, yāvatā 3639 --- tha-ap393 1:33 mama jīvitaṁ; Etehi yadi te attho, dassāmi avikampito. 34 Gajjitaṁ kho tayā deva, micchā taṁ bahu gajjitaṁ; Jānissāmi tuvaṁ ajja, sabbadhamme patiṭṭhitaṁ’. 35 ‘Atibāḷhaṁ nipīḷesi, dadamānassa me sato; Kiṁ te me pīḷitenattho, patthitaṁ te kathehi me’. 36 ‘Icchāmahaṁ mahārāja, buddhaseṭṭhaṁ anuttaraṁ; Bhojayissāmi sambuddhaṁ, vajjaṁ me māhu jīvitaṁ’. 37 ‘Aññaṁ tehaṁ varaṁ dammi, mā yācittho tathāgataṁ; Adeyyo kassaci buddho, maṇi jotiraso yathā’. 38 ‘Nanu te gajjitaṁ deva, yāva jīvitamattano; Jīvitaṁ dadamānena, yuttaṁ dātuṁ tathāgataṁ’. 39 ‘Ṭhapanīyo mahāvīro, adeyyo kassaci jino; Na me paṭissuto buddho, varassu amitaṁ dhanaṁ’. 40 ‘Vinicchayaṁ pāpuṇāma, pucchissāma vinicchaye; Yathāsaṇṭhaṁ kathessanti, paṭipucchāma taṁ tathā’. 41 Rañño hatthe gahetvāna, agamāsiṁ vinicchayaṁ; Purato akkhadassānaṁ, idaṁ vacanamabraviṁ. 42 ‘Suṇantu me akkhadassā, rājā varamadāsi me; Na kiñci ṭhapayitvāna, jīvitampi pavārayi. 43 Tassa me varadinnassa, buddhaseṭṭhaṁ variṁ ahaṁ; Sudinno hoti me buddho, chindatha saṁsayaṁ mama’. 44 ‘Sossāma tava vacanaṁ, bhūmipālassa rājino; Ubhinnaṁ vacanaṁ sutvā, chindissāmettha saṁsayaṁ. 45 Sabbaṁ deva tayā dinnaṁ, imassa sabbagāhikaṁ; Na kiñci ṭhapayitvāna, jīvitampi pavārayi’. 46 ‘Kicchappattova hutvāna, yācī varamanuttaraṁ; Imaṁ sudukkhitaṁ ñatvā, adāsiṁ sabbagāhikaṁ’. 47 ‘Parājayo tuvaṁ deva, assa deyyo tathāgato; Ubhinnaṁ saṁsayo chinno, yathāsaṇṭhamhi tiṭṭhatha’. 48 Rājā tattheva ṭhatvāna, akkhadassetadabravi; ‘Sammā mayhampi deyyātha, puna buddhaṁ labhāmahaṁ’. 49 ‘Pūretvā tava saṅkappaṁ, bhojayitvā tathāgataṁ; Puna deyyāsi sambuddhaṁ, ānandassa yasassino’. 50 1.4. Nimantanakathā Akkhadassebhivādetvā, ānandañcāpi khattiyaṁ; Tuṭṭho pamudito hutvā, sambuddhamupasaṅkamiṁ. 51 Upasaṅkamma sambuddhaṁ, oghatiṇṇamanāsavaṁ; Sirasā abhivādetvā, idaṁ vacanamabraviṁ. 52 ‘Vasīsatasahassehi, adhivāsehi cakkhuma; Hāsayanto mama cittaṁ, nivesanamupehi me’. 53 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Mama saṅkappamaññāya, adhivāsesi cakkhumā. 54 Adhivāsanamaññāya, abhivādiya satthuno; Haṭṭho udaggacittohaṁ, nivesanamupāgamiṁ. 55 1.5. Dānapaṭiyādana Mittāmacce samānetvā, idaṁ vacanamabraviṁ; ‘Sudullabho mayā laddho, maṇi jotiraso yathā. 56 Kena taṁ pūjayissāma, appameyyo anūpamo; Atulo asamo dhīro, jino appaṭipuggalo. 57 Tathāsamasamo ceva, adutiyo narāsabho; Dukkaraṁ adhikārañhi, buddhānucchavikaṁ mayā. 58 Nānāpupphe samānetvā, karoma pupphamaṇḍapaṁ; Buddhānucchavikaṁ etaṁ, sabbapūjā bhavissati’. 59 Uppalaṁ padumaṁ vāpi, vassikaṁ adhimuttakaṁ; Campakaṁ nāgapupphañca, maṇḍapaṁ kārayiṁ ahaṁ. 60 Satāsanasahassāni, chattacchāyāya paññapiṁ; Pacchimaṁ āsanaṁ mayhaṁ, adhikaṁ satamagghati. 61 Satāsanasahassāni, chattacchāyāya paññapiṁ; Paṭiyādetvā annapānaṁ, kālaṁ ārocayiṁ ahaṁ. 62 Ārocitamhi kālamhi, padumuttaro mahāmuni; Vasīsatasahassehi, nivesanamupesi me. 63 Dhārentaṁ uparicchattaṁ, suphullapupphamaṇḍape; Vasīsatasahassehi, nisīdi purisuttamo. 64 ‘Chattasatasahassāni, satasahassamāsanaṁ; Kappiyaṁ anavajjañca, paṭigaṇhāhi cakkhuma’. 65 Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho; Mamaṁ tāretukāmo so, sampaṭicchi mahāmuni. 66 1.6. Dānakathā Bhikkhuno ekamekassa, Paccekaṁ pattamadāsahaṁ; Jahiṁsu sumbhakaṁ pattaṁ, Lohapattaṁ adhārayuṁ. 67 Sattarattindivaṁ buddho, nisīdi pupphamaṇḍape; Bodhayanto bahū satte, dhammacakkaṁ pavattayi. 68 Dhammacakkaṁ pavattento, heṭṭhato pupphamaṇḍape; Cullāsītisahassānaṁ, dhammābhisamayo ahu. 69 Sattame divase patte, padumuttaro mahāmuni; Chattacchāyāyamāsīno, imā gāthā abhāsatha. 70 1.7. Byākaraṇa ‘Anūnakaṁ dānavaraṁ, yo me pādāsi māṇavo; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. 71 Hatthī assā rathā pattī, senā ca caturaṅginī; Parivāressantimaṁ niccaṁ, sabbadānassidaṁ phalaṁ. 72 Hatthiyānaṁ assayānaṁ, sivikā sandamānikā; Upaṭṭhissantimaṁ niccaṁ, sabbadānassidaṁ phalaṁ. 73 3640 --- tha-ap393 1:73 Saṭṭhi rathasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Parivāressantimaṁ niccaṁ, sabbadānassidaṁ phalaṁ. 74 Saṭṭhi tūriyasahassāni, bheriyo samalaṅkatā; Vajjayissantimaṁ niccaṁ, sabbadānassidaṁ phalaṁ. 75 Chaḷāsītisahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Vicittavatthābharaṇā, āmukkamaṇikuṇḍalā. 76 Aḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā; Parivāressantimaṁ niccaṁ, sabbadānassidaṁ phalaṁ. 77 Tiṁsakappasahassāni, devaloke ramissati; Sahassakkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissati. 78 Sahassakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī bhavissati; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ. 79 Devaloke vasantassa, puññakammasamaṅgino; Devalokapariyantaṁ, ratanachattaṁ dharissati. 80 Icchissati yadā chāyaṁ, chadanaṁ dussapupphajaṁ; Imassa cittamaññāya, nibaddhaṁ chādayissati. 81 Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito; Puññakammena saṁyutto, brahmabandhu bhavissati. 82 Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. 83 Sabbametaṁ abhiññāya, gotamo sakyapuṅgavo; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapessati. 84 Pilindavacchanāmena, hessati satthusāvako; Devānaṁ asurānañca, gandhabbānañca sakkato. 85 Bhikkhūnaṁ bhikkhunīnañca, gihīnañca tatheva so; Piyo hutvāna sabbesaṁ, viharissatināsavo’. 86 1.8. Dānānisaṁsakathā Satasahasse kataṁ kammaṁ, phalaṁ dassesi me idha; Sumutto saravegova, kilese jhāpayī mama. 87 Aho me sukataṁ kammaṁ, puññakkhette anuttare; Yattha kāraṁ karitvāna, pattomhi acalaṁ padaṁ. 88 Anūnakaṁ dānavaraṁ, adāsi yo hi māṇavo; Ādipubbaṅgamo āsi, tassa dānassidaṁ phalaṁ. 89 1.8.1. Chattānisaṁsa Chatte ca sugate datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Aṭṭhānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 90 Sītaṁ uṇhaṁ na jānāmi, rajojallaṁ na limpati; Anupaddavo anīti ca, homi apacito sadā. 91 Sukhumacchaviko homi, visadaṁ hoti mānasaṁ; Chattasatasahassāni, bhave saṁsarato mama. 92 Sabbālaṅkārayuttāni, tassa kammassa vāhasā; Imaṁ jātiṁ ṭhapetvāna, matthake dhārayanti me. 93 Kasmā imāya jātiyā, natthi me chattadhāraṇā; Mama sabbaṁ kataṁ kammaṁ, vimuttichattapattiyā. 94 1.8.2. Dussānisaṁsa Dussāni sugate datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Aṭṭhānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 95 Suvaṇṇavaṇṇo virajo, sappabhāso patāpavā; Siniddhaṁ hoti me gattaṁ, bhave saṁsarato mama. 96 Dussasatasahassāni, setā pītā ca lohitā; Dhārenti matthake mayhaṁ, dussadānassidaṁ phalaṁ. 97 Koseyyakambaliyāni, khomakappāsikāni ca; Sabbattha paṭilabhāmi, tesaṁ nissandato ahaṁ. 98 1.8.3. Pattānisaṁsa Patte sugate datvāna, saṅghe gaṇavaruttame; Dasānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 99 Suvaṇṇathāle maṇithāle, rajatepi ca thālake; Lohitaṅgamaye thāle, paribhuñjāmi sabbadā. 100 Anupaddavo anīti ca, homi apacito sadā; Lābhī annassa pānassa, vatthassa sayanassa ca. 101 Na vinassanti me bhogā, ṭhitacitto bhavāmahaṁ; Dhammakāmo sadā homi, appakleso anāsavo. 102 Devaloke manusse vā, anubandhā ime guṇā; Chāyā yathāpi rukkhassa, sabbattha na jahanti maṁ. 103 1.8.4. Vāsiānisaṁsa Cittabandhanasambaddhā, sukatā vāsiyo bahū; Datvāna buddhaseṭṭhassa, saṅghassa ca tathevahaṁ. 104 Aṭṭhānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama; Sūro homavisārī ca, vesārajjesu pāramī. 105 Dhitivīriyavā homi, paggahītamano sadā; Kilesacchedanaṁ ñāṇaṁ, sukhumaṁ atulaṁ suciṁ; Sabbattha paṭilabhāmi, tassa nissandato ahaṁ. 106 1.8.5. Satthakānisaṁsa Akakkase apharuse, sudhote satthake bahū; Pasannacitto datvāna, buddhe saṅghe tatheva ca. 107 Pañcānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama; Kalyāṇamittaṁ vīriyaṁ, khantiñca mettasatthakaṁ. 108 Taṇhāsallassa chinnattā, paññāsatthaṁ anuttaraṁ; Vajirena samaṁ ñāṇaṁ, tesaṁ nissandato labhe. 109 1.8.6. Sūciānisaṁsa Sūciyo sugate datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Pañcānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 110 Na saṁsayo kaṅkhacchedo, abhirūpo ca bhogavā; Tikkhapañño sadā homi, saṁsaranto bhavābhave. 111 Gambhīraṁ nipuṇaṁ ṭhānaṁ, atthaṁ ñāṇena passayiṁ; Vajiraggasamaṁ ñāṇaṁ, hoti 3641 --- tha-ap393 1:111 me tamaghātanaṁ. 112 1.8.7. Nakhacchedanānisaṁsa Nakhacchedane sugate, datvā saṅghe gaṇuttame; Pañcānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 113 Dāsidāse gavasse ca, bhatake nāṭake bahū; Nhāpite bhattake sūde, sabbattheva labhāmahaṁ. 114 1.8.8. Vidhūpanatālavaṇṭānisaṁsa Vidhūpane sugate datvā, tālavaṇṭe ca sobhane; Aṭṭhānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 115 Sītaṁ uṇhaṁ na jānāmi, pariḷāho na vijjati; Darathaṁ nābhijānāmi, cittasantāpanaṁ mama. 116 Rāgaggi dosamohaggi, mānaggi diṭṭhiaggi ca; Sabbaggī nibbutā mayhaṁ, tassa nissandato mama. 117 1.8.9. Morahattha-cāmara Morahatthe cāmariyo, datvā saṅghe gaṇuttame; Upasantakilesohaṁ, viharāmi anaṅgaṇo. 118 1.8.10. Parissāvana-dhammakara Parissāvane sugate, datvā dhammakaruttame; Pañcānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 119 Sabbesaṁ samatikkamma, dibbaṁ āyuṁ labhāmahaṁ; Appasayho sadā homi, corapaccatthikehi vā. 120 Satthena vā visena vā, vihesampi na kubbate; Antarāmaraṇaṁ natthi, tesaṁ nissandato mama. 121 1.8.11. Teladhārānisaṁsa Teladhāre sugate datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Pañcānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 122 Sucārurūpo subhaddo, susamuggatamānaso; Avikkhittamano homi, sabbārakkhehi rakkhito. 123 1.8.12. Sūcigharānisaṁsa Sūcighare sugate datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Tīṇānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 124 Cetosukhaṁ kāyasukhaṁ, iriyāpathajaṁ sukhaṁ; Ime guṇe paṭilabhe, tassa nissandato ahaṁ. 125 1.8.13. Aṁsabaddhānisaṁsa Aṁsabaddhe jine datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Tīṇānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 126 Saddhamme gādhaṁ vindāmi, Sarāmi dutiyaṁ bhavaṁ; Sabbattha succhavī homi, Tassa nissandato ahaṁ. 127 1.8.14. Kāyabandhanānisaṁsa Kāyabandhe jine datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Chānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 128 Samādhīsu na kampāmi, vasī homi samādhisu; Abhejjapariso homi, ādeyyavacano sadā. 129 Upaṭṭhitasati homi, tāso mayhaṁ na vijjati; Devaloke manusse vā, anubandhā ime guṇā. 130 1.8.15. Ādhārakānisaṁsa Ādhārake jine datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Pañcavaṇṇehi dāyādo, acalo homi kenaci. 131 Ye keci me sutā dhammā, satiñāṇappabodhanā; Dhatā me na vinassanti, bhavanti suvinicchitā. 132 1.8.16. Bhājanānisaṁsa Bhājane paribhoge ca, datvā buddhe gaṇuttame; Tīṇānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 133 Soṇṇamaye maṇimaye, athopi phalikāmaye; Lohitaṅgamaye ceva, labhāmi bhājane ahaṁ. 134 Bhariyā dāsadāsī ca, hatthissarathapattike; Itthī patibbatā ceva, paribhogāni sabbadā. 135 Vijjā mantapade ceva, vividhe āgame bahū; Sabbaṁ sippaṁ nisāmemi, paribhogāni sabbadā. 136 1.8.17. Thālakānisaṁsa Thālake sugate datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Tīṇānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 137 Soṇṇamaye maṇimaye, athopi phalikāmaye; Lohitaṅgamaye ceva, labhāmi thālake ahaṁ. 138 Asatthake phalamaye, atho pokkharapattake; Madhupānakasaṅkhe ca, labhāmi thālake ahaṁ. 139 Vatte guṇe paṭipatti, ācārakiriyāsu ca; Ime guṇe paṭilabhe, tassa nissandato ahaṁ. 140 1.8.18. Bhesajjānisaṁsa Bhesajjaṁ sugate datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Dasānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 141 Āyuvā balavā dhīro, vaṇṇavā yasavā sukhī; Anupaddavo anīti ca, homi apacito sadā; Na me piyaviyogatthi, tassa nissandato mama. 142 1.8.19. Upāhanānisaṁsa Upāhane jine datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Tīṇānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 143 Hatthiyānaṁ assayānaṁ, sivikā sandamānikā; Saṭṭhisatasahassāni, parivārenti maṁ sadā. 144 Maṇimayā tambamayā, soṇṇarajatapādukā; Nibbattanti paduddhāre, bhave saṁsarato mama. 145 Niyāmaṁ sati dhāvanti, āguācārasodhanaṁ; Ime guṇe paṭilabhe, tassa nissandato ahaṁ. 146 1.8.20. Pādukānisaṁsa Pāduke sugate datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Iddhipādukamāruyha, viharāmi yadicchakaṁ. 147 1.8.21. Udakapuñchanānisaṁsa Udakapuñchanacoḷe, datvā buddhe gaṇuttame; Pañcānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 148 Suvaṇṇavaṇṇo virajo, sappabhāso patāpavā; Siniddhaṁ hoti me gattaṁ, rajojallaṁ 3642 --- tha-ap393 1:148 na limpati; Ime guṇe paṭilabhe, tassa nissandato ahaṁ. 149 1.8.22. Kattaradaṇḍānisaṁsa Kattaradaṇḍe sugate, datvā saṅghe gaṇuttame; Chānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 150 Puttā mayhaṁ bahū honti, tāso mayhaṁ na vijjati; Appasayho sadā homi, sabbārakkhehi rakkhito; Khalitampi na jānāmi, abhantaṁ mānasaṁ mama. 151 1.8.23. Osadhañjanānisaṁsa Osadhaṁ añjanaṁ datvā, buddhe saṅghe gaṇuttame; Aṭṭhānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 152 Visālanayano homi, setapīto ca lohito; Anāvilapasannakkho, sabbarogavivajjito. 153 Labhāmi dibbanayanaṁ, paññācakkhuṁ anuttaraṁ; Ime guṇe paṭilabhe, tassa nissandato ahaṁ. 154 1.8.24. Kuñcikānisaṁsa Kuñcike sugate datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Dhammadvāravivaraṇaṁ, labhāmi ñāṇakuñcikaṁ. 155 1.8.25. Kuñcikāgharānisaṁsa Kuñcikānaṁ ghare datvā, buddhe saṅghe gaṇuttame; Dvānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama; Appakodho anāyāso, saṁsaranto bhave ahaṁ. 156 1.8.26. Āyogānisaṁsa Āyoge sugate datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Pañcānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 157 Samādhīsu na kampāmi, vasī homi samādhisu; Abhejjapariso homi, ādeyyavacano sadā; Jāyati bhogasampatti, bhave saṁsarato mama. 158 1.8.27. Dhūmanettānisaṁsa Dhūmanette jine datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Tīṇānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 159 Sati me ujukā hoti, susambandhā ca nhāravo; Labhāmi dibbanayanaṁ, tassa nissandato ahaṁ. 160 1.8.28. Dīpadhārānisaṁsa Dīpadhāre jine datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Tīṇānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 161 Jātimā aṅgasampanno, paññavā buddhasammato; Ime guṇe paṭilabhe, tassa nissandato ahaṁ. 162 1.8.29. Tumbaka-karaṇḍa Tumbake ca karaṇḍe ca, datvā buddhe gaṇuttame; Dasānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 163 Sugutto sukhasamaṅgī, Mahāyaso tathāgati; Vipattivigato sukhumālo, Sabbītiparivajjito. 164 Vipule ca guṇe lābhī, samāva calanā mama; Suvivajjitaubbego, tumbake ca karaṇḍake. 165 Labhāmi caturo vaṇṇe, hatthissaratanāni ca; Tāni me na vinassanti, tumbadāne idaṁ phalaṁ. 166 1.8.30. Malaharaṇānisaṁsa Malaharaṇiyo datvā, buddhe saṅghe gaṇuttame; Pañcānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 167 Sabbalakkhaṇasampanno, āyupaññāsamāhito; Sabbāyāsavinimutto, kāyo me hoti sabbadā. 168 1.8.31. Pipphalānisaṁsa Taṇudhāre sunisite, saṅghe datvāna pipphale; Kilesakantanaṁ ñāṇaṁ, labhāmi atulaṁ suciṁ. 169 1.8.32. Saṇḍāsānisaṁsa Saṇḍāse sugate datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Kilesabhañjanaṁ ñāṇaṁ, labhāmi atulaṁ suciṁ. 170 1.8.33. Natthukānisaṁsa Natthuke sugate datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Aṭṭhānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 171 Saddhaṁ sīlaṁ hiriñcāpi, atha ottappiyaṁ guṇaṁ; Sutaṁ cāgañca khantiñca, paññaṁ me aṭṭhamaṁ guṇaṁ. 172 1.8.34. Pīṭhakānisaṁsa Pīṭhake sugate datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Pañcānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 173 Ucce kule pajāyāmi, mahābhogo bhavāmahaṁ; Sabbe maṁ apacāyanti, kitti abbhuggatā mama. 174 Kappasatasahassāni, pallaṅkā caturassakā; Parivārenti maṁ niccaṁ, saṁvibhāgarato ahaṁ. 175 1.8.35. Bhisiānisaṁsa Bhisiyo sugate datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Chānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 176 Samasugattopacito, muduko cārudassano; Labhāmi ñāṇaparivāraṁ, bhisidānassidaṁ phalaṁ. 177 Tūlikā vikatikāyo, kaṭṭissā cittakā bahū; Varapotthake kambale ca, labhāmi vividhe ahaṁ. 178 Pāvārike ca muduke, mudukājinaveṇiyo; Labhāmi vividhatthāre, bhisidānassidaṁ phalaṁ. 179 Yato sarāmi attānaṁ, yato pattosmi viññutaṁ; Atuccho jhānamañcomhi, bhisidānassidaṁ phalaṁ. 180 1.8.36. Bibbohanānisaṁsa Bibbohane jine datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Chānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 181 Uṇṇike padumake ca, atho lohitacandane; Bibbohane upādhemi, uttamaṅgaṁ sadā mama. 182 Aṭṭhaṅgike maggavare, sāmaññe caturo phale; Tesu ñāṇaṁ uppādetvā, vihare niccakālikaṁ. 183 Dāne dame saṁyame ca, appamaññāsu rūpisu; Tesu ñāṇaṁ uppādetvā, vihare sabbakālikaṁ. 184 Vatte guṇe paṭipatti, ācārakiriyāsu ca; Tesu ñāṇaṁ uppādetvā, vihare 3643 --- tha-ap393 1:184 sabbadā ahaṁ. 185 Caṅkame vā padhāne vā, vīriye bodhipakkhiye; Tesu ñāṇaṁ uppādetvā, viharāmi yadicchakaṁ. 186 Sīlaṁ samādhi paññā ca, vimutti ca anuttarā; Tesu ñāṇaṁ uppādetvā, viharāmi sukhaṁ ahaṁ. 187 1.8.37. Phalapīṭhānisaṁsa Phalapīṭhe jine datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Dvānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 188 Soṇṇamaye maṇimaye, dantasāramaye bahū; Pallaṅkaseṭṭhe vindāmi, phalapīṭhassidaṁ phalaṁ. 189 1.8.38. Pādapīṭhānisaṁsa Pādapīṭhe jine datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Dvānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama; Labhāmi bahuke yāne, pādapīṭhassidaṁ phalaṁ. 190 Dāsī dāsā ca bhariyā, ye caññe anujīvino; Sammā paricarante maṁ, pādapīṭhassidaṁ phalaṁ. 191 1.8.39. Telabbhañjanānisaṁsa Telaabbhañjane datvā, saṅghe gaṇavaruttame; Pañcānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 192 Abyādhitā rūpavatā, khippaṁ dhammanisantitā; Lābhitā annapānassa, āyupañcamakaṁ mama. 193 1.8.40. Sappitelānisaṁsa Sappitelañca datvāna, saṅghe gaṇavaruttame; Pañcānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 194 Thāmavā rūpasampanno, pahaṭṭhatanujo sadā; Abyādhi visado homi, sappitelassidaṁ phalaṁ. 195 1.8.41. Mukhasodhanakānisaṁsa Mukhasodhanakaṁ datvā, buddhe saṅghe gaṇuttame; Pañcānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 196 Visuddhakaṇṭho madhurassaro, Kāsasāsavivajjito; Uppalagandho mukhato, Upavāyati me sadā. 197 1.8.42. Dadhiānisaṁsa Dadhiṁ datvāna sampannaṁ, buddhe saṅghe gaṇuttame; Bhuñjāmi amataṁ bhattaṁ, varaṁ kāyagatāsatiṁ. 198 1.8.43. Madhuānisaṁsa Vaṇṇagandharasopetaṁ, madhuṁ datvā jine gaṇe; Anūpamaṁ atuliyaṁ, pive muttirasaṁ ahaṁ. 199 1.8.44. Rasānisaṁsa Yathābhūtaṁ rasaṁ datvā, buddhe saṅghe gaṇuttame; Caturo phale anubhomi, kammānucchavike mama. 200 1.8.45. Annapānānisaṁsa Annaṁ pānañca datvāna, buddhe saṅghe gaṇuttame; Dasānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 201 Āyuvā balavā dhīro, vaṇṇavā yasavā sukhī; Lābhī annassa pānassa, sūro paññāṇavā sadā; Ime guṇe paṭilabhe, saṁsaranto bhave ahaṁ. 202 1.8.46. Dhūpānisaṁsa Dhūpaṁ datvāna sugate, saṅghe gaṇavaruttame; Dasānisaṁse anubhomi, kammānucchavike mama. 203 Sugandhadeho yasavā, sīghapañño ca kittimā; Tikkhapañño bhūripañño, hāsagambhīrapaññavā. 204 Vepullajavanapañño, saṁsaranto bhavābhave; Tasseva vāhasā dāni, patto santisukhaṁ sivaṁ. 205 1.9. Sādhāraṇānisaṁsa Kilesā jhāpitā mayhaṁ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṁ chetvā, viharāmi anāsavo. 206 Svāgataṁ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 207 Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 208 Itthaṁ sudaṁ āyasmā pilindavaccho thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 209 Pilindavacchattherassāpadānaṁ paṭhamaṁ. tha-ap176 0 Therāpadāna Kumudavagga 4. Udapānadāyakattheraapadāna |1| “Vipassino bhagavato, udapāno kato mayā; Piṇḍapātañca datvāna, niyyādesimahaṁ tadā. 2 Ekanavutito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, udapānassidaṁ phalaṁ. 3 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 4 Itthaṁ sudaṁ āyasmā udapānadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 5 Udapānadāyakattherassāpadānaṁ catutthaṁ. tha-ap148 0 Therāpadāna Chattavagga 6 Anulepadāyakattheraapadāna |1| “Anomadassīmunino, bodhivedimakāsahaṁ; Sudhāya piṇḍaṁ datvāna, pāṇikammaṁ akāsahaṁ. 2 Disvā taṁ sukataṁ kammaṁ, anomadassī naruttamo; Bhikkhusaṅghe ṭhito satthā, imaṁ gāthaṁ abhāsatha. 3 ‘Iminā 3644 --- tha-ap148 1:3 sudhakammena, cetanāpaṇidhīhi ca; Sampattiṁ anubhotvāna, dukkhassantaṁ karissati’. 4 Pasannamukhavaṇṇomhi, ekaggo susamāhito; Dhāremi antimaṁ dehaṁ, sammāsambuddhasāsane. 5 Ito kappasate āsiṁ, paripuṇṇe anūnake; Rājā sabbaghano nāma, cakkavattī mahabbalo. 6 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ āyasmā anulepadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 8 Anulepadāyakattherassāpadānaṁ chaṭṭhaṁ. tha-ap375 0 Therāpadāna Bodhivandanavagga 3 Tīṇuppalamāliyattheraapadāna |1| “Candabhāgānadītīre, ahosiṁ vānaro tadā; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, nisinnaṁ pabbatantare. 2 Obhāsentaṁ disā sabbā, sālarājaṁva phullitaṁ; Lakkhaṇabyañjanūpetaṁ, disvānattamano ahaṁ. 3 Udaggacitto sumano, pītiyā haṭṭhamānaso; Tīṇi uppalapupphāni, matthake abhiropayiṁ. 4 Pūjayitvāna pupphāni, phussassāhaṁ mahesino; Sagāravo bhavitvāna, pakkāmiṁ uttarāmukho. 5 Gacchanto paṭikuṭiko, vippasannena cetasā; Selantare patitvāna, pāpuṇiṁ jīvitakkhayaṁ. 6 Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā purimaṁ jātiṁ, tāvatiṁsamagacchahaṁ. 7 Satānaṁ tīṇikkhattuñca, devarajjamakārayiṁ; Satānaṁ pañcakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ. 8 Dvenavute ito kappe, yaṁ pupphamabhipūjayiṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṁ phalaṁ. 9 Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 10 Itthaṁ sudaṁ āyasmā tīṇuppalamāliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti. 11 Tīṇuppalamāliyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ. vv58 0 Vimānavatthu Purisavimāna Mahārathavagga 8. Paṭhamasūcivimānavatthu |1| “Uccamidaṁ maṇithūṇaṁ vimānaṁ, Samantato dvādasa yojanāni; Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, Veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā. 2 Tatthacchasi pivasi khādasi ca, Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṁ; Dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, Nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā. 3 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Yaṁ dadāti na taṁ hoti, Yañceva dajjā tañceva seyyo; Sūci dinnā sūcimeva seyyo. 6 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 7 Paṭhamasūcivimānaṁ aṭṭhamaṁ. vv66 0 Vimānavatthu Purisavimāna Pāyāsivagga 2. Dutiyaagāriyavimānavatthu |1| “Yathā vanaṁ cittalataṁ pabhāsati, Uyyānaseṭṭhaṁ tidasānamuttamaṁ; Tathūpamaṁ tuyhamidaṁ vimānaṁ, Obhāsayaṁ tiṭṭhati antalikkhe. 2 Deviddhipattosi mahānubhāvo, Manussabhūto kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Ahañca bhariyā ca manussaloke, Opānabhūtā gharamāvasimha; Annañca pānañca pasannacittā, Sakkacca dānaṁ vipulaṁ adamha. 5 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 6 Dutiyaagāriyavimānaṁ dutiyaṁ. vv80 0 Vimānavatthu Purisavimāna Sunikkhittavagga 6. Gopālavimānavatthu |1| “Disvāna devaṁ paṭipucchi bhikkhu, Ucce vimānamhi 3645 --- vv80 1:1 ciraṭṭhitike; Āmuttahatthābharaṇaṁ yasassiṁ, Dibbe vimānamhi yathāpi candimā. 2 Alaṅkato malyadharo suvattho, Sukuṇḍalī kappitakesamassu; Āmuttahatthābharaṇo yasassī, Dibbe vimānamhi yathāpi candimā. 3 Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṁ, Aṭṭhaṭṭhakā sikkhitā sādhurūpā; Dibbā ca kaññā tidasacarā uḷārā, Naccanti gāyanti pamodayanti. 4 Deviddhipattosi mahānubhāvo, Manussabhūto kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 5 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 6 “Ahaṁ manussesu manussabhūto, Saṅgamma rakkhissaṁ paresaṁ dhenuyo; Tato ca āgā samaṇo mamantike, Gāvo ca māse agamaṁsu khādituṁ. 7 Dvayajja kiccaṁ ubhayañca kāriyaṁ, Iccevahaṁ bhante tadā vicintayiṁ; Tato ca saññaṁ paṭiladdha yoniso, Dadāmi bhanteti khipiṁ anantakaṁ. 8 So māsakhettaṁ turito avāsariṁ, Purā ayaṁ bhañjati yassidaṁ dhanaṁ; Tato ca kaṇho urago mahāviso, Aḍaṁsi pāde turitassa me sato. 9 Svāhaṁ aṭṭomhi dukkhena pīḷito, Bhikkhu ca taṁ sāmaṁ muñcitvānantakaṁ; Ahāsi kummāsaṁ mamānukampayā, Tato cuto kālakatomhi devatā. 10 Tadeva kammaṁ kusalaṁ kataṁ mayā, Sukhañca kammaṁ anubhomi attanā; Tayā hi bhante anukampito bhusaṁ, Kataññutāya abhivādayāmi taṁ. 11 Sadevake loke samārake ca, Añño muni natthi tayānukampako; Tayā hi bhante anukampito bhusaṁ, Kataññutāya abhivādayāmi taṁ. 12 Imasmiṁ loke parasmiṁ vā pana, Añño munī natthi tayānukampako; Tayā hi bhante anukampito bhusaṁ, Kataññutāya abhivādayāmi tan”ti. 13 Gopālavimānaṁ chaṭṭhaṁ. vv22 0 Vimānavatthu Itthivimāna Cittalatāvagga 5. Bhadditthivimānavatthu |1| “Nīlā pītā ca kāḷā ca, mañjiṭṭhā atha lohitā; Uccāvacānaṁ vaṇṇānaṁ, kiñjakkhaparivāritā. 2 Mandāravānaṁ pupphānaṁ, mālaṁ dhāresi muddhani; Nayime aññesu kāyesu, rukkhā santi sumedhase. 3 Kena kāyaṁ upapannā, tāvatiṁsaṁ yasassinī; Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṁ phalan”ti. 4 “Bhadditthikāti maṁ aññaṁsu, Kimilāyaṁ upāsikā; Saddhā sīlena sampannā, Saṁvibhāgaratā sadā. 5 Acchādanañca bhattañca, senāsanaṁ padīpiyaṁ; Adāsiṁ ujubhūtesu, vippasannena cetasā. 6 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ. 7 Uposathaṁ upavasissaṁ, sadā sīlesu saṁvutā; Saññamā saṁvibhāgā ca, vimānaṁ āvasāmahaṁ. 8 Pāṇātipātā viratā, musāvādā ca saññatā; Theyyā ca aticārā ca, majjapānā ca ārakā. 9 Pañcasikkhāpade ratā, Ariyasaccāna kovidā; Upāsikā cakkhumato, Appamādavihārinī; Katāvāsā katakusalā tato cutā, Sayaṁpabhā anuvicarāmi nandanaṁ. 10 Bhikkhū cāhaṁ paramahitānukampake, Abhojayiṁ tapassiyugaṁ mahāmuniṁ; Katāvāsā katakusalā tato cutā, Sayaṁpabhā anuvicarāmi nandanaṁ. 11 Aṭṭhaṅgikaṁ aparimitaṁ sukhāvahaṁ, Uposathaṁ satatamupāvasiṁ ahaṁ; Katāvāsā katakusalā tato cutā, Sayaṁpabhā anuvicarāmi nandanan”ti. 12 Bhadditthivimānaṁ pañcamaṁ. vv47 0 Vimānavatthu Itthivimāna Mañjiṭṭhakavagga 9. Pītavimānavatthu |1| “Pītavatthe pītadhaje, pītālaṅkārabhūsite; Pītacandanalittaṅge, pītauppalamālinī. 2 Pītapāsādasayane, pītāsane pītabhājane; Pītachatte pītarathe, pītasse pītabījane. 3 Kiṁ kammamakarī bhadde, pubbe mānusake bhave; Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṁ phalan”ti. 4 “Kosātakī nāma latatthi bhante, Tittikā anabhicchitā; Tassā cattāri pupphāni, Thūpaṁ abhihariṁ ahaṁ. 5 Satthu sarīramuddissa, vippasannena cetasā; Nāssa maggaṁ avekkhissaṁ, na taggamanasā satī. 6 Tato maṁ avadhī gāvī, thūpaṁ apattamānasaṁ; Tañcāhaṁ abhisañceyyaṁ, bhiyyo nūna ito 3646 --- vv47 1:6 siyā. 7 Tena kammena devinda, maghavā devakuñjara; Pahāya mānusaṁ dehaṁ, tava sahabyamāgatā”ti. 8 Idaṁ sutvā tidasādhipati, Maghavā devakuñjaro; Tāvatiṁse pasādento, Mātaliṁ etadabravi. 9 “Passa mātali accheraṁ, cittaṁ kammaphalaṁ idaṁ; Appakampi kataṁ deyyaṁ, puññaṁ hoti mahapphalaṁ. 10 Natthi citte pasannamhi, appakā nāma dakkhiṇā; Tathāgate vā sambuddhe, atha vā tassa sāvake. 11 Ehi mātali amhepi, bhiyyo bhiyyo mahemase; Tathāgatassa dhātuyo, sukho puññāna muccayo. 12 Tiṭṭhante nibbute cāpi, same citte samaṁ phalaṁ; Cetopaṇidhihetu hi, sattā gacchanti suggatiṁ. 13 Bahūnaṁ vata atthāya, uppajjanti tathāgatā; Yattha kāraṁ karitvāna, saggaṁ gacchanti dāyakā”ti. 14 Pītavimānaṁ navamaṁ. vv79 0 Vimānavatthu Purisavimāna Sunikkhittavagga 5. Ambavimānavatthu |1| “Uccamidaṁ maṇithūṇaṁ vimānaṁ, Samantato dvādasa yojanāni; Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, Veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā. 2 Tatthacchasi pivasi khādasi ca, Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṁ; Dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, Nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā. 3 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Gimhānaṁ pacchime māse, patapante divaṅkare; Paresaṁ bhatako poso, ambārāmamasiñcati. 6 Atha tenāgamā bhikkhu, sāriputtoti vissuto; Kilantarūpo kāyena, akilantova cetasā. 7 Tañca disvāna āyantaṁ, Avocaṁ ambasiñcako; Sādhu taṁ bhante nhāpeyyaṁ, Yaṁ mamassa sukhāvahaṁ. 8 Tassa me anukampāya, nikkhipi pattacīvaraṁ; Nisīdi rukkhamūlasmiṁ, chāyāya ekacīvaro. 9 Tañca acchena vārinā, pasannamānaso naro; Nhāpayī rukkhamūlasmiṁ, chāyāya ekacīvaraṁ. 10 Ambo ca sitto samaṇo ca nhāpito, Mayā ca puññaṁ pasutaṁ anappakaṁ; Iti so pītiyā kāyaṁ, Sabbaṁ pharati attano. 11 Tadeva ettakaṁ kammaṁ, akāsiṁ tāya jātiyā; Pahāya mānusaṁ dehaṁ, upapannomhi nandanaṁ. 12 Nandane ca vane ramme, nānādijagaṇāyute; Ramāmi naccagītehi, accharāhi purakkhato”ti. 13 Ambavimānaṁ pañcamaṁ. vv36 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pāricchattakavagga 8. Mallikāvimānavatthu |1| “Pītavatthe pītadhaje, pītālaṅkārabhūsite; Pītantarāhi vaggūhi, apiḷandhāva sobhasi. 2 Kā kambukāyūradhare, kañcanāveḷabhūsite; Hemajālakasañchanne, nānāratanamālinī. 3 Sovaṇṇamayā lohitaṅgamayā ca, Muttāmayā veḷuriyamayā ca; Masāragallā sahalohitaṅgā, Pārevatakkhīhi maṇīhi cittatā. 4 Koci koci ettha mayūrasussaro, Haṁsassa rañño karavīkasussaro; Tesaṁ saro suyyati vaggurūpo, Pañcaṅgikaṁ tūriyamivappavāditaṁ. 5 Ratho ca te subho vaggu, nānāratanacittito; Nānāvaṇṇāhi dhātūhi, suvibhattova sobhati. 6 Tasmiṁ rathe kañcanabimbavaṇṇe, Yā tvaṁ ṭhitā bhāsasimaṁ padesaṁ; Devate pucchitācikkha, Kissa kammassidaṁ phalan”ti. 7 “Sovaṇṇajālaṁ maṇisoṇṇacittitaṁ, Muttācitaṁ hemajālena channaṁ; Parinibbute gotame appameyye, Pasannacittā ahamābhiropayiṁ. 8 Tāhaṁ kammaṁ karitvāna, kusalaṁ buddhavaṇṇitaṁ; Apetasokā sukhitā, sampamodāmanāmayā”ti. 9 Mallikāvimānaṁ aṭṭhamaṁ. vv53 0 Vimānavatthu Purisavimāna Mahārathavagga 3. Chattamāṇavakavimānavatthu |1| “Yo vadataṁ pavaro manujesu, Sakyamunī bhagavā katakicco; Pāragato balaviriyasamaṅgī, Taṁ sugataṁ saraṇatthamupehi. 2 Rāgavirāgamanejamasokaṁ, Dhammamasaṅkhatamappaṭikūlaṁ; Madhuramimaṁ paguṇaṁ 3647 --- vv53 1:2 suvibhattaṁ, Dhammamimaṁ saraṇatthamupehi. 3 Yattha ca dinna mahapphalamāhu, Catūsu sucīsu purisayugesu; Aṭṭha ca puggaladhammadasā te, Saṅghamimaṁ saraṇatthamupehi. 4 Na tathā tapati nabhe sūriyo, Cando ca na bhāsati na phusso; Yathā atulamidaṁ mahappabhāsaṁ, Ko nu tvaṁ tidivā mahiṁ upāgā. 5 Chindati raṁsī pabhaṅkarassa, Sādhikavīsatiyojanāni ābhā; Rattimapi yathā divaṁ karoti, Parisuddhaṁ vimalaṁ subhaṁ vimānaṁ. 6 Bahupadumavicitrapuṇḍarīkaṁ, Vokiṇṇaṁ kusumehi nekacittaṁ; Arajavirajahemajālachannaṁ, Ākāse tapati yathāpi sūriyo. 7 Rattambarapītavāsasāhi, Agarupiyaṅgucandanussadāhi; Kañcanatanusannibhattacāhi, Paripūraṁ gaganaṁva tārakāhi. 8 Naranāriyo bahuketthanekavaṇṇā, Kusumavibhūsitābharaṇettha sumanā; Anilapamuñcitā pavanti surabhiṁ, Tapaniyavitatā suvaṇṇachannā. 9 Kissa saṁyamassa ayaṁ vipāko, Kenāsi kammaphalenidhūpapanno; Yathā ca te adhigatamidaṁ vimānaṁ, Tadanupadaṁ avacāsi iṅgha puṭṭho”ti. 10 “Sayamidha pathe samecca māṇavena, Satthānusāsi anukampamāno; Tava ratanavarassa dhammaṁ sutvā, Karissāmīti ca bravittha chatto. 11 Jinavarapavaraṁ upehi saraṇaṁ, Dhammañcāpi tatheva bhikkhusaṅghaṁ; Noti paṭhamaṁ avocahaṁ bhante, Pacchā te vacanaṁ tathevakāsiṁ. 12 Mā ca pāṇavadhaṁ vividhaṁ carassu asuciṁ, Na hi pāṇesu asaññataṁ avaṇṇayiṁsu sappaññā; Noti paṭhamaṁ avocahaṁ bhante, Pacchā te vacanaṁ tathevakāsiṁ. 13 Mā ca parajanassa rakkhitampi, Ādātabbamamaññitho adinnaṁ; Noti paṭhamaṁ avocahaṁ bhante, Pacchā te vacanaṁ tathevakāsiṁ. 14 Mā ca parajanassa rakkhitāyo, Parabhariyā agamā anariyametaṁ; Noti paṭhamaṁ avocahaṁ bhante, Pacchā te vacanaṁ tathevakāsiṁ. 15 Mā ca vitathaṁ aññathā abhāṇi, Na hi musāvādaṁ avaṇṇayiṁsu sappaññā; Noti paṭhamaṁ avocahaṁ bhante, Pacchā te vacanaṁ tathevakāsiṁ. 16 Yena ca purisassa apeti saññā, Taṁ majjaṁ parivajjayassu sabbaṁ; Noti paṭhamaṁ avocahaṁ bhante, Pacchā te vacanaṁ tathevakāsiṁ. 17 Svāhaṁ idha pañca sikkhā karitvā, Paṭipajjitvā tathāgatassa dhamme; Dvepathamagamāsiṁ coramajjhe, Te maṁ tattha vadhiṁsu bhogahetu. 18 Ettakamidaṁ anussarāmi kusalaṁ, Tato paraṁ na me vijjati aññaṁ; Tena sucaritena kammunāhaṁ, Uppanno tidivesu kāmakāmī. 19 Passa khaṇamuhuttasaññamassa, Anudhammappaṭipattiyā vipākaṁ; Jalamiva yasasā samekkhamānā, Bahukā maṁ pihayanti hīnakammā. 20 Passa katipayāya desanāya, Sugatiñcamhi gato sukhañca patto; Ye ca te satataṁ suṇanti dhammaṁ, Maññe te amataṁ phusanti khemaṁ. 21 Appampi kataṁ mahāvipākaṁ, Vipulaṁ hoti tathāgatassa dhamme; Passa katapuññatāya chatto, Obhāseti pathaviṁ yathāpi sūriyo. 22 Kimidaṁ kusalaṁ kimācarema, Icceke hi samecca mantayanti; Te mayaṁ punareva laddha mānusattaṁ, Paṭipannā viharemu sīlavanto. 23 Bahukāro anukampako ca satthā, Iti me sati agamā divā divassa; Svāhaṁ upagatomhi saccanāmaṁ, Anukampassu punapi suṇemu dhammaṁ. 24 Ye cidha pajahanti kāmarāgaṁ, Bhavarāgānusayañca pahāya mohaṁ; Na ca te punamupenti gabbhaseyyaṁ, Parinibbānagatā hi sītibhūtā”ti. 25 Chattamāṇavakavimānaṁ tatiyaṁ. vv72 0 Vimānavatthu Purisavimāna Pāyāsivagga 8. Paṭhamakuṇḍalīvimānavatthu |1| “Alaṅkato malyadharo suvattho, Sukuṇḍalī kappitakesamassu; Āmuttahatthābharaṇo yasassī, Dibbe vimānamhi yathāpi candimā. 2 Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṁ, Aṭṭhaṭṭhakā sikkhitā sādhurūpā; Dibbā ca kaññā tidasacarā uḷārā, Naccanti gāyanti pamodayanti. 3 Deviddhipattosi mahānubhāvo, Manussabhūto kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Ahaṁ manussesu manussabhūto, Disvāna samaṇe 3648 --- vv72 1:5 sīlavante; Sampannavijjācaraṇe yasassī, Bahussute taṇhakkhayūpapanne; Annañca pānañca pasannacitto, Sakkacca dānaṁ vipulaṁ adāsiṁ. 6 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 7 Paṭhamakuṇḍalīvimānaṁ aṭṭhamaṁ. vv17 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 17. Kesakārīvimānavatthu |1| “Idaṁ vimānaṁ ruciraṁ pabhassaraṁ, Veḷuriyathambhaṁ satataṁ sunimmitaṁ; Suvaṇṇarukkhehi samantamotthataṁ, Ṭhānaṁ mamaṁ kammavipākasambhavaṁ. 2 Tatrūpapannā purimaccharā imā, Sataṁ sahassāni sakena kammunā; Tuvaṁsi ajjhupagatā yasassinī, Obhāsayaṁ tiṭṭhasi pubbadevatā. 3 Sasī adhiggayha yathā virocati, Nakkhattarājāriva tārakāgaṇaṁ; Tatheva tvaṁ accharāsaṅgaṇaṁ imaṁ, Daddallamānā yasasā virocasi. 4 Kuto nu āgamma anomadassane, Upapannā tvaṁ bhavanaṁ mamaṁ idaṁ; Brahmaṁva devā tidasā sahindakā, Sabbe na tappāmase dassanena tan”ti. 5 “Yametaṁ sakka anupucchase mamaṁ, ‘Kuto cutā tvaṁ idha āgatā’ti; Bārāṇasī nāma puratthi kāsinaṁ, Tattha ahosiṁ pure kesakārikā. 6 Buddhe ca dhamme ca pasannamānasā, Saṅghe ca ekantagatā asaṁsayā; Akhaṇḍasikkhāpadā āgatapphalā, Sambodhidhamme niyatā anāmayā”ti. 7 “Tantyābhinandāmase svāgatañca te, Dhammena ca tvaṁ yasasā virocasi; Buddhe ca dhamme ca pasannamānase, Saṅghe ca ekantagate asaṁsaye; Akhaṇḍasikkhāpade āgatapphale, Sambodhidhamme niyate anāmaye”ti. 8 Kesakārīvimānaṁ sattarasamaṁ. 9 Tassuddānaṁ 10 Pañca pīṭhā tayo nāvā, dīpatiladakkhiṇā dve; Pati dve suṇisā uttarā, sirimā kesakārikā; Vaggo tena pavuccatīti. 11 Itthivimāne paṭhamo vaggo. vv29 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pāricchattakavagga 1. Uḷāravimānavatthu |1| “Uḷāro te yaso vaṇṇo, sabbā obhāsate disā; Nāriyo naccanti gāyanti, devaputtā alaṅkatā. 2 Modenti parivārenti, tava pūjāya devate; Sovaṇṇāni vimānāni, tavimāni sudassane. 3 Tuvaṁsi issarā tesaṁ, sabbakāmasamiddhinī; Abhijātā mahantāsi, devakāye pamodasi; Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṁ phalan”ti. 4 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Purimāya jātiyā manussaloke; Dussīlakule suṇisā ahosiṁ, Assaddhesu kadariyesu ahaṁ. 5 Saddhā sīlena sampannā, saṁvibhāgaratā sadā; Piṇḍāya caramānassa, apūvaṁ te adāsahaṁ. 6 Tadāhaṁ sassuyācikkhiṁ, samaṇo āgato idha; Tassa adāsahaṁ pūvaṁ, pasannā sehi pāṇibhi. 7 Itissā sassu paribhāsi, avinītāsi tvaṁ vadhu; Na maṁ sampucchituṁ icchi, samaṇassa dadāmahaṁ. 8 Tato me sassu kupitā, pahāsi musalena maṁ; Kūṭaṅgacchi avadhi maṁ, nāsakkhiṁ jīvituṁ ciraṁ. 9 Sā ahaṁ kāyassa bhedā, vippamuttā tato cutā; Devānaṁ tāvatiṁsānaṁ, upapannā sahabyataṁ. 10 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 11 Uḷāravimānaṁ paṭhamaṁ. vv76 0 Vimānavatthu Purisavimāna Sunikkhittavagga 2. Nandanavimānavatthu |1| “Yathā vanaṁ nandanaṁ pabhāsati, Uyyānaseṭṭhaṁ tidasānamuttamaṁ; Tathūpamaṁ tuyhamidaṁ vimānaṁ, Obhāsayaṁ tiṭṭhati antalikkhe. 2 Deviddhipattosi mahānubhāvo, Manussabhūto kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Ahaṁ manussesu manussabhūto, Daliddo atāṇo kapaṇo kammakaro ahosiṁ; Jiṇṇe ca mātāpitaro abhāriṁ, Piyā ca me 3649 --- vv76 1:4 sīlavanto ahesuṁ; Annañca pānañca pasannacitto, Sakkacca dānaṁ vipulaṁ adāsiṁ. 5 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 6 Nandanavimānaṁ dutiyaṁ. vv48 0 Vimānavatthu Itthivimāna Mañjiṭṭhakavagga 10. Ucchuvimānavatthu |1| “Obhāsayitvā pathaviṁ sadevakaṁ, Atirocasi candimasūriyā viya; Siriyā ca vaṇṇena yasena tejasā, Brahmāva deve tidase sahindake. 2 Pucchāmi taṁ uppalamāladhārinī, Āveḷinī kañcanasannibhattace; Alaṅkate uttamavatthadhārinī, Kā tvaṁ subhe devate vandase mamaṁ. 3 Kiṁ tvaṁ pure kammamakāsi attanā, Manussabhūtā purimāya jātiyā; Dānaṁ suciṇṇaṁ atha sīlasaññamaṁ, Kenupapannā sugatiṁ yasassinī; Devate pucchitācikkha, Kissa kammassidaṁ phalan”ti. 4 “Idāni bhante imameva gāmaṁ, Piṇḍāya amhāka gharaṁ upāgami; Tato te ucchussa adāsi khaṇḍikaṁ, Pasannacittā atulāya pītiyā. 5 Sassu ca pacchā anuyuñjate mamaṁ, Kahaṁ nu ucchuṁ vadhuke avākiri; Na chaḍḍitaṁ no pana khāditaṁ mayā, Santassa bhikkhussa sayaṁ adāsahaṁ. 6 Tuyhaṁ nvidaṁ issariyaṁ atho mama, Itissā sassu paribhāsate mamaṁ; Leḍḍuṁ gahetvā pahāraṁ adāsi me, Tato cutā kālakatāmhi devatā. 7 Tadeva kammaṁ kusalaṁ kataṁ mayā, Sukhañca kammaṁ anubhomi attanā; Devehi saddhiṁ paricārayāmahaṁ, Modāmahaṁ kāmaguṇehi pañcahi. 8 Tadeva kammaṁ kusalaṁ kataṁ mayā, Sukhañca kammaṁ anubhomi attanā; Devindaguttā tidasehi rakkhitā, Samappitā kāmaguṇehi pañcahi. 9 Etādisaṁ puññaphalaṁ anappakaṁ, Mahāvipākā mama ucchudakkhiṇā; Devehi saddhiṁ paricārayāmahaṁ, Modāmahaṁ kāmaguṇehi pañcahi. 10 Etādisaṁ puññaphalaṁ anappakaṁ, Mahājutikā mama ucchudakkhiṇā; Devindaguttā tidasehi rakkhitā, Sahassanettoriva nandane vane. 11 Tuvañca bhante anukampakaṁ viduṁ, Upecca vandiṁ kusalañca pucchisaṁ; Tato te ucchussa adāsiṁ khaṇḍikaṁ, Pasannacittā atulāya pītiyā”ti. 12 Ucchuvimānaṁ dasamaṁ. vv13 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 13. Paṭhamasuṇisāvimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 3 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Suṇisā ahosiṁ sasurassa gehe. 6 Addasaṁ virajaṁ bhikkhuṁ, vippasannamanāvilaṁ; Tassa adāsahaṁ pūvaṁ, pasannā sehi pāṇibhi; Bhāgaḍḍhabhāgaṁ datvāna, modāmi nandane vane. 7 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 8 Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, Manussabhūtā yamakāsi puññaṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 9 Paṭhamasuṇisāvimānaṁ terasamaṁ. vv4 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 4. Catutthapīṭhavimānavatthu |1| “Pīṭhaṁ te veḷuriyamayaṁ uḷāraṁ, Manojavaṁ gacchati yenakāmaṁ; Alaṅkate malyadhare suvatthe, Obhāsasi vijjurivabbhakūṭaṁ. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 3 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 Sā devatā 3650 --- vv4 1:4 attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Appassa kammassa phalaṁ mamedaṁ, Yenamhi evaṁ jalitānubhāvā; Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Purimāya jātiyā manussaloke. 6 Addasaṁ virajaṁ bhikkhuṁ, vippasannamanāvilaṁ; Tassa adāsahaṁ pīṭhaṁ, pasannā sehi pāṇibhi. 7 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 8 Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, Manussabhūtā yamakāsi puññaṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 9 Catutthapīṭhavimānaṁ catutthaṁ. vv32 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pāricchattakavagga 4. Latāvimānavatthu |1| Latā ca sajjā pavarā ca devatā, Accimatī rājavarassa sirīmato; Sutā ca rañño vessavaṇassa dhītā, Rājīmatī dhammaguṇehi sobhatha. 2 Pañcettha nāriyo āgamaṁsu nhāyituṁ, Sītodakaṁ uppaliniṁ sivaṁ nadiṁ; Tā tattha nhāyitvā rametvā devatā, Naccitvā gāyitvā sutā lataṁ bravi. 3 “Pucchāmi taṁ uppalamāladhārini, Āveḷini kañcanasannibhattace; Timiratambakkhi nabheva sobhane, Dīghāyukī kena kato yaso tava. 4 Kenāsi bhadde patino piyatarā, Visiṭṭhakalyāṇitarassu rūpato; Padakkhiṇā naccanagītavādite, Ācikkha no tvaṁ naranāripucchitā”ti. 5 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Uḷārabhoge kule suṇisā ahosiṁ; Akkodhanā bhattuvasānuvattinī, Uposathe appamattā ahosiṁ. 6 Manussabhūtā daharā apāpikā, Pasannacittā patimābhirādhayiṁ; Sadevaraṁ sassasuraṁ sadāsakaṁ, Abhirādhayiṁ tamhi kato yaso mama. 7 Sāhaṁ tena kusalena kammunā, Catubbhi ṭhānehi visesamajjhagā; Āyuñca vaṇṇañca sukhaṁ balañca, Khiḍḍāratiṁ paccanubhomanappakaṁ”. 8 “Sutaṁ nu taṁ bhāsati yaṁ ayaṁ latā, Yaṁ no apucchimha akittayī no; Patino kiramhākaṁ visiṭṭha nārīnaṁ, Gatī ca tāsaṁ pavarā ca devatā. 9 Patīsu dhammaṁ pacarāma sabbā, Patibbatā yattha bhavanti itthiyo; Patīsu dhammaṁ pacaritva sabbā, Lacchāmase bhāsati yaṁ ayaṁ latā. 10 Sīho yathā pabbatasānugocaro, Mahindharaṁ pabbatamāvasitvā; Pasayha hantvā itare catuppade, Khudde mige khādati maṁsabhojano. 11 Tatheva saddhā idha ariyasāvikā, Bhattāraṁ nissāya patiṁ anubbatā; Kodhaṁ vadhitvā abhibhuyya maccharaṁ, Saggamhi sā modati dhammacārinī”ti. 12 Latāvimānaṁ catutthaṁ. vv69 0 Vimānavatthu Purisavimāna Pāyāsivagga 5. Dutiyaupassayadāyakavimānavatthu |1| Suriyo yathā vigatavalāhake nabhe, …pe… 2 (Yathā purimavimānaṁ tathā vitthāretabbaṁ.) 3 “Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 Dutiyaupassayadāyakavimānaṁ pañcamaṁ. vv57 0 Vimānavatthu Purisavimāna Mahārathavagga 7. Dutiyakaraṇīyavimānavatthu |1| “Uccamidaṁ maṇithūṇaṁ vimānaṁ, Samantato dvādasa yojanāni; Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, Veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā. 2 Tatthacchasi pivasi khādasi ca, Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṁ; Dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, Nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā. 3 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Karaṇīyāni puññāni, paṇḍitena vijānatā; Sammaggatesu bhikkhūsu, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ. 6 Atthāya vata me bhikkhu, araññā gāmamāgato; Tattha cittaṁ pasādetvā, tāvatiṁsūpago ahaṁ. 7 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 8 Dutiyakaraṇīyavimānaṁ sattamaṁ. vv26 0 Vimānavatthu Itthivimāna Cittalatāvagga 3651 --- vv26 1:0 9. Suniddāvimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Suniddāti maṁ aññaṁsu, rājagahasmiṁ upāsikā; Saddhā sīlena sampannā, saṁvibhāgaratā sadā. 5 (…) 6 Pañcasikkhāpade ratā, ariyasaccāna kovidā; Upāsikā cakkhumato, gotamassa yasassino. 7 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 8 Suniddāvimānaṁ navamaṁ. vv18 0 Vimānavatthu Itthivimāna Cittalatāvagga 1. Dāsivimānavatthu |1| “Api sakkova devindo, ramme cittalatāvane; Samantā anupariyāsi, nārīgaṇapurakkhatā; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 3 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Dāsī ahosiṁ parapessiyā kule. 6 Upāsikā cakkhumato, gotamassa yasassino; Tassā me nikkamo āsi, sāsane tassa tādino. 7 Kāmaṁ bhijjatuyaṁ kāyo, neva atthettha saṇṭhanaṁ; Sikkhāpadānaṁ pañcannaṁ, maggo sovatthiko sivo. 8 Akaṇṭako agahano, uju sabbhi pavedito; Nikkamassa phalaṁ passa, yathidaṁ pāpuṇitthikā. 9 Āmantanikā raññomhi, sakkassa vasavattino; Saṭṭhi tūriyasahassāni, paṭibodhaṁ karonti me. 10 Ālambo gaggaro bhīmo, sādhuvādī ca saṁsayo; Pokkharo ca suphasso ca, viṇāmokkhā ca nāriyo. 11 Nandā ceva sunandā ca, soṇadinnā sucimhitā; Alambusā missakesī ca, puṇḍarīkāti dāruṇī. 12 Eṇīphassā suphassā ca, subhaddā muduvādinī; Etā caññā ca seyyāse, accharānaṁ pabodhikā. 13 Tā maṁ kālenupāgantvā, abhibhāsanti devatā; Handa naccāma gāyāma, handa taṁ ramayāmase. 14 Nayidaṁ akatapuññānaṁ, katapuññānamevidaṁ; Asokaṁ nandanaṁ rammaṁ, tidasānaṁ mahāvanaṁ. 15 Sukhaṁ akatapuññānaṁ, idha natthi parattha ca; Sukhañca katapuññānaṁ, idha ceva parattha ca. 16 Tesaṁ sahabyakāmānaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ bahuṁ; Katapuññā hi modanti, sagge bhogasamaṅgino”ti. 17 Dāsivimānaṁ paṭhamaṁ. vv43 0 Vimānavatthu Itthivimāna Mañjiṭṭhakavagga 5. Kañjikadāyikāvimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Ahaṁ andhakavindamhi, buddhassādiccabandhuno; Adāsiṁ kolasampākaṁ, kañjikaṁ teladhūpitaṁ. 5 Pipphalyā lasuṇena ca, missaṁ lāmañjakena ca; Adāsiṁ ujubhūtasmiṁ, vippasannena cetasā. 6 Yā mahesittaṁ kāreyya, cakkavattissa rājino; Nārī sabbaṅgakalyāṇī, bhattu cānomadassikā; Ekassa kañjikadānassa, kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. 7 Sataṁ nikkhā sataṁ assā, sataṁ assatarīrathā; Sataṁ kaññāsahassāni, āmuttamaṇikuṇḍalā; Ekassa kañjikadānassa, kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ. 8 Sataṁ hemavatā nāgā, īsādantā urūḷhavā; Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā; Ekassa kañjikadānassa, kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ. 9 Catunnamapi dīpānaṁ, issaraṁ yodha kāraye; Ekassa kañjikadānassa, kalaṁ nāgghati soḷasin”ti. 10 Kañjikadāyikāvimānaṁ pañcamaṁ. vv62 0 Vimānavatthu Purisavimāna Mahārathavagga 3652 --- vv62 1:0 12. Tatiyanāgavimānavatthu |1| “Ko nu dibbena yānena, sabbasetena hatthinā; Tūriyatāḷitanigghoso, antalikkhe mahīyati. 2 Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado; Ajānantā taṁ pucchāma, kathaṁ jānemu taṁ mayan”ti. 3 “Namhi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado; Sudhammā nāma ye devā, tesaṁ aññataro ahan”ti. 4 “Pucchāma devaṁ sudhammaṁ, Puthuṁ katvāna añjaliṁ; Kiṁ katvā mānuse kammaṁ, Sudhammaṁ upapajjatī”ti. 5 “Ucchāgāraṁ tiṇāgāraṁ, vatthāgārañca yo dade; Tiṇṇaṁ aññataraṁ datvā, sudhammaṁ upapajjatī”ti. 6 Tatiyanāgavimānaṁ dvādasamaṁ. vv84 0 Vimānavatthu Purisavimāna Sunikkhittavagga 10. Serīsakavimānavatthu |1| “Suṇotha yakkhassa ca vāṇijāna ca, Samāgamo yattha tadā ahosi; Yathā kathaṁ itaritarena cāpi, Subhāsitaṁ tañca suṇātha sabbe. 2 Yo so ahu rājā pāyāsi nāma, Bhummānaṁ sahabyagato yasassī; So modamānova sake vimāne, Amānuso mānuse ajjhabhāsī”ti. 3 “Vaṅke araññe amanussaṭṭhāne, Kantāre appodake appabhakkhe; Suduggame vaṇṇupathassa majjhe, Vaṅkaṁ bhayā naṭṭhamanā manussā. 4 Nayidha phalā mūlamayā ca santi, Upādānaṁ natthi kutodha bhakkho; Aññatra paṁsūhi ca vālukāhi ca, Tatāhi uṇhāhi ca dāruṇāhi ca. 5 Ujjaṅgalaṁ tattamivaṁ kapālaṁ, Anāyasaṁ paralokena tulyaṁ; Luddānamāvāsamidaṁ purāṇaṁ, Bhūmippadeso abhisattarūpo. 6 Atha tumhe kena vaṇṇena, Kimāsamānā imaṁ padesaṁ hi; Anupaviṭṭhā sahasā samecca, Lobhā bhayā atha vā sampamūḷhā”ti. 7 “Magadhesu aṅgesu ca satthavāhā, Āropayitvā paṇiyaṁ puthuttaṁ; Te yāmase sindhusovīrabhūmiṁ, Dhanatthikā uddayaṁ patthayānā. 8 Divā pipāsaṁ nadhivāsayantā, Yoggānukampañca samekkhamānā; Etena vegena āyāma sabbe, Rattiṁ maggaṁ paṭipannā vikāle. 9 Te duppayātā aparaddhamaggā, Andhākulā vippanaṭṭhā araññe; Suduggame vaṇṇupathassa majjhe, Disaṁ na jānāma pamūḷhacittā. 10 Idañca disvāna adiṭṭhapubbaṁ, Vimānaseṭṭhañca tavañca yakkha; Tatuttariṁ jīvitamāsamānā, Disvā patītā sumanā udaggā”ti. 11 “Pāraṁ samuddassa imañca vaṇṇuṁ, Vettācaraṁ saṅkupathañca maggaṁ; Nadiyo pana pabbatānañca duggā, Puthuddisā gacchatha bhogahetu. 12 Pakkhandiyāna vijitaṁ paresaṁ, Verajjake mānuse pekkhamānā; Yaṁ vo sutaṁ vā atha vāpi diṭṭhaṁ, Accherakaṁ taṁ vo suṇoma tātā”ti. 13 “Itopi accherataraṁ kumāra, Na no sutaṁ vā atha vāpi diṭṭhaṁ; Atītamānussakameva sabbaṁ, Disvā na tappāma anomavaṇṇaṁ. 14 Vehāyasaṁ pokkharañño savanti, Pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā; Dumā cime niccaphalūpapannā, Atīva gandhā surabhiṁ pavāyanti. 15 Veḷūriyathambhā satamussitāse, Silāpavāḷassa ca āyataṁsā; Masāragallā sahalohitaṅgā, Thambhā ime jotirasāmayāse. 16 Sahassathambhaṁ atulānubhāvaṁ, Tesūpari sādhumidaṁ vimānaṁ; Ratanantaraṁ kañcanavedimissaṁ, Tapanīyapaṭṭehi ca sādhuchannaṁ. 17 Jambonaduttattamidaṁ sumaṭṭho, Pāsādasopānaphalūpapanno; Daḷho ca vaggu ca susaṅgato ca, Atīva nijjhānakhamo manuñño. 18 Ratanantarasmiṁ bahuannapānaṁ, Parivārito accharāsaṅgaṇena; Murajaālambaratūriyaghuṭṭho, Abhivanditosi thutivandanāya. 19 So modasi nārigaṇappabodhano, Vimānapāsādavare manorame; Acintiyo sabbaguṇūpapanno, Rājā yathā vessavaṇo naḷinyā. 20 Devo nu āsi udavāsi yakkho, Udāhu devindo manussabhūto; Pucchanti taṁ vāṇijā satthavāhā, Ācikkha ko nāma tuvaṁsi yakkho”ti. 21 “Serīsako nāma ahamhi yakkho, Kantāriyo vaṇṇupathamhi gutto; Imaṁ padesaṁ abhipālayāmi, Vacanakaro vessavaṇassa rañño”ti. 22 “Adhiccaladdhaṁ pariṇāmajaṁ te, Sayaṅkataṁ udāhu devehi dinnaṁ; Pucchanti taṁ vāṇijā satthavāhā, Kathaṁ tayā laddhamidaṁ manuññan”ti. 23 “Nādhiccaladdhaṁ na pariṇāmajaṁ me, Na sayaṅkataṁ na hi devehi dinnaṁ; Sakehi kammehi apāpakehi, Puññehi me laddhamidaṁ manuññan”ti. 24 “Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ, Kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Pucchanti taṁ vāṇijā satthavāhā, Kathaṁ tayā laddhamidaṁ vimānan”ti. 25 “Mamaṁ pāyāsīti ahu 3653 --- vv84 1:25 samaññā, Rajjaṁ yadā kārayiṁ kosalānaṁ; Natthikadiṭṭhi kadariyo pāpadhammo, Ucchedavādī ca tadā ahosiṁ. 26 Samaṇo ca kho āsi kumārakassapo, Bahussuto cittakathī uḷāro; So me tadā dhammakathaṁ abhāsi, Diṭṭhivisūkāni vinodayī me. 27 Tāhaṁ tassa dhammakathaṁ suṇitvā, Upāsakattaṁ paṭivedayissaṁ; Pāṇātipātā virato ahosiṁ, Loke adinnaṁ parivajjayissaṁ; Amajjapo no ca musā abhāṇiṁ, Sakena dārena ca ahosi tuṭṭho. 28 Taṁ me vataṁ taṁ pana brahmacariyaṁ, Tassa suciṇṇassa ayaṁ vipāko; Teheva kammehi apāpakehi, Puññehi me laddhamidaṁ vimānan”ti. 29 “Saccaṁ kirāhaṁsu narā sapaññā, Anaññathā vacanaṁ paṇḍitānaṁ; Yahiṁ yahiṁ gacchati puññakammo, Tahiṁ tahiṁ modati kāmakāmī. 30 Yahiṁ yahiṁ sokapariddavo ca, Vadho ca bandho ca parikkileso; Tahiṁ tahiṁ gacchati pāpakammo, Na muccati duggatiyā kadācīti. 31 Sammūḷharūpova jano ahosi, Asmiṁ muhutte kalalīkatova; Janassimassa tuyhañca kumāra, Appaccayo kena nu kho ahosī”ti. 32 “Ime ca sirīsavanā tātā, Dibbā gandhā surabhī sampavanti; Te sampavāyanti imaṁ vimānaṁ, Divā ca ratto ca tamaṁ nihantvā. 33 Imesañca kho vassasataccayena, Sipāṭikā phalati ekamekā; Mānussakaṁ vassasataṁ atītaṁ, Yadagge kāyamhi idhūpapanno. 34 Disvānahaṁ vassasatāni pañca, Asmiṁ vimāne ṭhatvāna tātā; Āyukkhayā puññakkhayā cavissaṁ, Teneva sokena pamucchitosmī”ti. 35 “Kathaṁ nu soceyya tathāvidho so, Laddhā vimānaṁ atulaṁ cirāya; Ye cāpi kho ittaramupapannā, Te nūna soceyyuṁ parittapuññā”ti. 36 “Anucchaviṁ ovadiyañca me taṁ, Yaṁ maṁ tumhe peyyavācaṁ vadetha; Tumhe ca kho tātā mayānuguttā, Yenicchakaṁ tena paletha sotthin”ti. 37 “Gantvā mayaṁ sindhusovīrabhūmiṁ, Dhanatthikā uddayaṁ patthayānā; Yathāpayogā paripuṇṇacāgā, Kāhāma serīsamahaṁ uḷāran”ti. 38 “Mā ceva serīsamahaṁ akattha, Sabbañca vo bhavissati yaṁ vadetha; Pāpāni kammāni vivajjayātha, Dhammānuyogañca adhiṭṭhahātha. 39 Upāsako atthi imamhi saṅghe, Bahussuto sīlavatūpapanno; Saddho ca cāgī ca supesalo ca, Vicakkhaṇo santusito mutīmā. 40 Sañjānamāno na musā bhaṇeyya, Parūpaghātāya na cetayeyya; Vebhūtikaṁ pesuṇaṁ no kareyya, Saṇhañca vācaṁ sakhilaṁ bhaṇeyya. 41 Sagāravo sappatisso vinīto, Apāpako adhisīle visuddho; So mātaraṁ pitarañcāpi jantu, Dhammena poseti ariyavutti. 42 Maññe so mātāpitūnaṁ kāraṇā, Bhogāni pariyesati na attahetu; Mātāpitūnañca yo accayena, Nekkhammapoṇo carissati brahmacariyaṁ. 43 Ujū avaṅko asaṭho amāyo, Na lesakappena ca vohareyya; So tādiso sukatakammakārī, Dhamme ṭhito kinti labhetha dukkhaṁ. 44 Taṁ kāraṇā pātukatomhi attanā, Tasmā dhammaṁ passatha vāṇijāse; Aññatra teniha bhasmī bhavetha, Andhākulā vippanaṭṭhā araññe; Taṁ khippamānena lahuṁ parena, Sukho have sappurisena saṅgamo”ti. 45 “Kiṁ nāma so kiñca karoti kammaṁ, Kiṁ nāmadheyyaṁ kiṁ pana tassa gottaṁ; Mayampi naṁ daṭṭhukāmamha yakkha, Yassānukampāya idhāgatosi; Lābhā hi tassa yassa tuvaṁ pihesī”ti. 46 “Yo kappako sambhavanāmadheyyo, Upāsako kocchaphalūpajīvī; Jānātha naṁ tumhākaṁ pesiyo so, Mā kho naṁ hīḷittha supesalo so”ti. 47 “Jānāmase yaṁ tvaṁ pavadesi yakkha, Na kho naṁ jānāma sa edisoti; Mayampi naṁ pūjayissāma yakkha, Sutvāna tuyhaṁ vacanaṁ uḷāran”ti. 48 “Ye keci imasmiṁ satthe manussā, Daharā mahantā athavāpi majjhimā; Sabbeva te ālambantu vimānaṁ, Passantu puññānaṁ phalaṁ kadariyā”ti. 49 Te tattha sabbeva “ahaṁ pure”ti, Taṁ kappakaṁ tattha purakkhatvā; Sabbeva te ālambiṁsu vimānaṁ, Masakkasāraṁ viya vāsavassa. 50 Te tattha sabbeva “ahaṁ pure”ti, Upāsakattaṁ paṭivedayiṁsu; Pāṇātipātā viratā ahesuṁ, Loke adinnaṁ parivajjayiṁsu; Amajjapā no ca musā bhaṇiṁsu, Sakena dārena ca ahesuṁ tuṭṭhā. 51 Te tattha sabbeva “ahaṁ pure”ti, Upāsakattaṁ paṭivedayitvā; Pakkāmi sattho anumodamāno, Yakkhiddhiyā anumato punappunaṁ. 52 Gantvāna te sindhusovīrabhūmiṁ, Dhanatthikā uddayaṁ patthayānā; Yathāpayogā paripuṇṇalābhā, Paccāgamuṁ pāṭaliputtamakkhataṁ. 53 Gantvāna te saṅgharaṁ sotthivanto, Puttehi dārehi samaṅgibhūtā; Ānandī vittā sumanā patītā, Akaṁsu serīsamahaṁ uḷāraṁ; Serīsakaṁ 3654 --- vv84 1:53 te pariveṇaṁ māpayiṁsu. 54 Etādisā sappurisāna sevanā, Mahatthikā dhammaguṇāna sevanā; Ekassa atthāya upāsakassa, Sabbeva sattā sukhitā ahesunti. 55 Serīsakavimānaṁ dasamaṁ. vv39 0 Vimānavatthu Itthivimāna Mañjiṭṭhakavagga 1. Mañjiṭṭhakavimānavatthu |1| “Mañjiṭṭhake vimānasmiṁ, soṇṇavālukasanthate; Pañcaṅgikena tūriyena, ramasi suppavādite. 2 Tamhā vimānā oruyha, nimmitā ratanāmayā; Ogāhasi sālavanaṁ, pupphitaṁ sabbakālikaṁ. 3 Yassa yasseva sālassa, mūle tiṭṭhasi devate; So so muñcati pupphāni, onamitvā dumuttamo. 4 Vāteritaṁ sālavanaṁ, ādhutaṁ dijasevitaṁ; Vāti gandho disā sabbā, rukkho mañjūsako yathā. 5 Ghāyase taṁ sucigandhaṁ, rūpaṁ passasi amānusaṁ; Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṁ phalan”ti. 6 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Dāsī ayirakule ahuṁ; Buddhaṁ nisinnaṁ disvāna, Sālapupphehi okiriṁ. 7 Vaṭaṁsakañca sukataṁ, sālapupphamayaṁ ahaṁ; Buddhassa upanāmesiṁ, pasannā sehi pāṇibhi. 8 Tāhaṁ kammaṁ karitvāna, kusalaṁ buddhavaṇṇitaṁ; Apetasokā sukhitā, sampamodāmanāmayā”ti. 9 Mañjiṭṭhakavimānaṁ paṭhamaṁ. vv46 0 Vimānavatthu Itthivimāna Mañjiṭṭhakavagga 8. Ambavimānavatthu |1| “Dibbaṁ te ambavanaṁ rammaṁ, Pāsādettha mahallako; Nānātūriyasaṅghuṭṭho, Accharāgaṇaghosito. 2 Padīpo cettha jalati, niccaṁ sovaṇṇayo mahā; Dussaphalehi rukkhehi, samantā parivārito. 3 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Purimāya jātiyā manussaloke; Vihāraṁ saṅghassa kāresiṁ, Ambehi parivāritaṁ. 6 Pariyosite vihāre, kārente niṭṭhite mahe; Ambehi chādayitvāna, katvā dussamaye phale. 7 Padīpaṁ tattha jāletvā, bhojayitvā gaṇuttamaṁ; Niyyādesiṁ taṁ saṅghassa, pasannā sehi pāṇibhi. 8 Tena me ambavanaṁ rammaṁ, pāsādettha mahallako; Nānātūriyasaṅghuṭṭho, accharāgaṇaghosito. 9 Padīpo cettha jalati, niccaṁ sovaṇṇayo mahā; Dussaphalehi rukkhehi, samantā parivārito. 10 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 11 Ambavimānaṁ aṭṭhamaṁ. vv78 0 Vimānavatthu Purisavimāna Sunikkhittavagga 4. Suvaṇṇavimānavatthu |1| “Sovaṇṇamaye pabbatasmiṁ, vimānaṁ sabbatopabhaṁ; Hemajālapaṭicchannaṁ, kiṅkiṇijālakappitaṁ. 2 Aṭṭhaṁsā sukatā thambhā, sabbe veḷuriyāmayā; Ekamekāya aṁsiyā, ratanā satta nimmitā. 3 Veḷuriyasuvaṇṇassa, phalikā rūpiyassa ca; Masāragallamuttāhi, lohitaṅgamaṇīhi ca. 4 Citrā manoramā bhūmi, na tatthuddhaṁsatī rajo; Gopānasīgaṇā pītā, kūṭaṁ dhārenti nimmitā. 5 Sopānāni ca cattāri, nimmitā caturo disā; Nānāratanagabbhehi, ādiccova virocati. 6 Vediyā catasso tattha, vibhattā bhāgaso mitā; Daddallamānā ābhanti, samantā caturo disā. 7 Tasmiṁ vimāne pavare, devaputto mahappabho; Atirocasi vaṇṇena, udayantova bhāṇumā. 8 Dānassa te idaṁ phalaṁ, atho sīlassa vā pana; Atho añjalikammassa, taṁ me akkhāhi pucchito”. 9 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 10 “Ahaṁ andhakavindasmiṁ, buddhassādiccabandhuno; Vihāraṁ satthu kāresiṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 11 Tattha gandhañca mālañca, paccayañca vilepanaṁ; Vihāraṁ satthu adāsiṁ, vippasannena cetasā; Tena mayhaṁ idaṁ laddhaṁ, vasaṁ vattemi nandane. 12 3655 --- vv78 1:12 Nandane ca vane ramme, nānādijagaṇāyute; Ramāmi naccagītehi, accharāhi purakkhato”ti. 13 Suvaṇṇavimānaṁ catutthaṁ. vv23 0 Vimānavatthu Itthivimāna Cittalatāvagga 6. Soṇadinnāvimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 3 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Soṇadinnāti maṁ aññaṁsu, nāḷandāyaṁ upāsikā; Saddhā sīlena sampannā, saṁvibhāgaratā sadā. 6 Acchādanañca bhattañca, senāsanaṁ padīpiyaṁ; Adāsiṁ ujubhūtesu, vippasannena cetasā. 7 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ. 8 Uposathaṁ upavasissaṁ, sadā sīlesu saṁvutā; Saññamā saṁvibhāgā ca, vimānaṁ āvasāmahaṁ. 9 Pāṇātipātā viratā, musāvādā ca saññatā; Theyyā ca aticārā ca, majjapānā ca ārakā. 10 Pañcasikkhāpade ratā, ariyasaccāna kovidā; Upāsikā cakkhumato, gotamassa yasassino. 11 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 12 Soṇadinnāvimānaṁ chaṭṭhaṁ. vv81 0 Vimānavatthu Purisavimāna Sunikkhittavagga 7. Kaṇḍakavimānavatthu |1| “Puṇṇamāse yathā cando, nakkhattaparivārito; Samantā anupariyāti, tārakādhipatī sasī. 2 Tathūpamaṁ idaṁ byamhaṁ, dibbaṁ devapuramhi ca; Atirocati vaṇṇena, udayantova raṁsimā. 3 Veḷuriyasuvaṇṇassa, phalikā rūpiyassa ca; Masāragallamuttāhi, lohitaṅgamaṇīhi ca. 4 Citrā manoramā bhūmi, veḷūriyassa santhatā; Kūṭāgārā subhā rammā, pāsādo te sumāpito. 5 Rammā ca te pokkharaṇī, puthulomanisevitā; Acchodakā vippasannā, sovaṇṇavālukasanthatā. 6 Nānāpadumasañchannā, puṇḍarīkasamotatā; Surabhiṁ sampavāyanti, manuññā māluteritā. 7 Tassā te ubhato passe, vanagumbā sumāpitā; Upetā puppharukkhehi, phalarukkhehi cūbhayaṁ. 8 Sovaṇṇapāde pallaṅke, muduke gonakatthate; Nisinnaṁ devarājaṁva, upatiṭṭhanti accharā. 9 Sabbābharaṇasañchannā, nānāmālāvibhūsitā; Ramenti taṁ mahiddhikaṁ, vasavattīva modasi. 10 Bherisaṅkhamudiṅgāhi, vīṇāhi paṇavehi ca; Ramasi ratisampanno, naccagīte suvādite. 11 Dibbā te vividhā rūpā, dibbā saddā atho rasā; Gandhā ca te adhippetā, phoṭṭhabbā ca manoramā. 12 Tasmiṁ vimāne pavare, devaputta mahappabho; Atirocasi vaṇṇena, udayantova bhāṇumā. 13 Dānassa te idaṁ phalaṁ, atho sīlassa vā pana; Atho añjalikammassa, taṁ me akkhāhi pucchito”. 14 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 15 “Ahaṁ kapilavatthusmiṁ, sākiyānaṁ puruttame; Suddhodanassa puttassa, kaṇḍako sahajo ahaṁ. 16 Yadā so aḍḍharattāyaṁ, bodhāya mabhinikkhami; So maṁ mudūhi pāṇīhi, jāli tambanakhehi ca. 17 Satthiṁ ākoṭayitvāna, vaha sammāti cabravi; Ahaṁ lokaṁ tārayissaṁ, patto sambodhimuttamaṁ. 18 Taṁ me giraṁ suṇantassa, hāso me vipulo ahu; Udaggacitto sumano, abhisīsiṁ tadā ahaṁ. 19 Abhirūḷhañca maṁ ñatvā, sakyaputtaṁ mahāyasaṁ; Udaggacitto mudito, vahissaṁ purisuttamaṁ. 20 Paresaṁ vijitaṁ gantvā, uggatasmiṁ divākare; Mamaṁ channañca ohāya, anapekkho so apakkami. 21 Tassa tambanakhe pāde, jivhāya parilehisaṁ; Gacchantañca mahāvīraṁ, rudamāno udikkhisaṁ. 22 Adassanenahaṁ tassa, sakyaputtassa sirīmato; Alatthaṁ garukābādhaṁ, khippaṁ me maraṇaṁ ahu. 23 Tasseva ānubhāvena, vimānaṁ āvasāmidaṁ; Sabbakāmaguṇopetaṁ, dibbaṁ devapuramhi ca. 24 3656 --- vv81 1:24 Yañca me ahuvā hāso, saddaṁ sutvāna bodhiyā; Teneva kusalamūlena, phusissaṁ āsavakkhayaṁ. 25 Sace hi bhante gaccheyyāsi, satthu buddhassa santike; Mamāpi naṁ vacanena, sirasā vajjāsi vandanaṁ. 26 Ahampi daṭṭhuṁ gacchissaṁ, jinaṁ appaṭipuggalaṁ; Dullabhaṁ dassanaṁ hoti, lokanāthāna tādinan”ti. 27 So kataññū katavedī, satthāraṁ upasaṅkami; Sutvā giraṁ cakkhumato, dhammacakkhuṁ visodhayi. 28 Visodhetvā diṭṭhigataṁ, vicikicchaṁ vatāni ca; Vanditvā satthuno pāde, tatthevantaradhāyathāti. 29 Kaṇḍakavimānaṁ sattamaṁ. vv59 0 Vimānavatthu Purisavimāna Mahārathavagga 9. Dutiyasūcivimānavatthu |1| “Uccamidaṁ maṇithūṇaṁ vimānaṁ, Samantato dvādasa yojanāni; Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, Veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā. 2 Tatthacchasi pivasi khādasi ca, Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṁ; Dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, Nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā. 3 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Ahaṁ manussesu manussabhūto, Purimajātiyā manussaloke. 6 Addasaṁ virajaṁ bhikkhuṁ, vippasannamanāvilaṁ; Tassa adāsahaṁ sūciṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 7 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 8 Dutiyasūcivimānaṁ navamaṁ. vv67 0 Vimānavatthu Purisavimāna Pāyāsivagga 3. Phaladāyakavimānavatthu |1| “Uccamidaṁ maṇithūṇaṁ vimānaṁ, Samantato soḷasa yojanāni; Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, Veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā. 2 Tatthacchasi pivasi khādasi ca, Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṁ; Aṭṭhaṭṭhakā sikkhitā sādhurūpā, Dibbā ca kaññā tidasacarā uḷārā; Naccanti gāyanti pamodayanti. 3 Deviddhipattosi mahānubhāvo, Manussabhūto kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 So devaputto attamano, …pe… Yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Phaladāyī phalaṁ vipulaṁ labhati, Dadamujugatesu pasannamānaso; So hi pamodati saggagato tidive, Anubhoti ca puññaphalaṁ vipulaṁ. 6 Tavevāhaṁ mahāmuni, Adāsiṁ caturo phale. 7 Tasmā hi phalaṁ alameva dātuṁ, Niccaṁ manussena sukhatthikena; Dibbāni vā patthayatā sukhāni, Manussasobhaggatamicchatā vā. 8 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 9 Phaladāyakavimānaṁ tatiyaṁ. vv1 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 1. Paṭhamapīṭhavimānavatthu |1| Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. 2 “Pīṭhaṁ te sovaṇṇamayaṁ uḷāraṁ, Manojavaṁ gacchati yenakāmaṁ; Alaṅkate malyadhare suvatthe, Obhāsasi vijjurivabbhakūṭaṁ. 3 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 4 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 5 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 6 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Abbhāgatānāsanakaṁ adāsiṁ; Abhivādayiṁ añjalikaṁ akāsiṁ, Yathānubhāvañca adāsi dānaṁ. 7 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 8 Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, Manussabhūtā yamakāsi puññaṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 9 Paṭhamapīṭhavimānaṁ paṭhamaṁ. vv16 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 16. 3657 --- vv16 1:0 Sirimāvimānavatthu |1| “Yuttā ca te paramaalaṅkatā hayā, Adhomukhā aghasigamā balī javā; Abhinimmitā pañcarathāsatā ca te, Anventi taṁ sārathicoditā hayā. 2 Sā tiṭṭhasi rathavare alaṅkatā, Obhāsayaṁ jalamiva joti pāvako; Pucchāmi taṁ varatanu anomadassane, Kasmā nu kāyā anadhivaraṁ upāgami”. 3 “Kāmaggapattānaṁ yamāhunuttaraṁ, Nimmāya nimmāya ramanti devatā; Tasmā kāyā accharā kāmavaṇṇinī, Idhāgatā anadhivaraṁ namassituṁ”. 4 “Kiṁ tvaṁ pure sucaritamācarīdha, Kenacchasi tvaṁ amitayasā sukhedhitā; Iddhī ca te anadhivarā vihaṅgamā, Vaṇṇo ca te dasa disā virocati. 5 Devehi tvaṁ parivutā sakkatā casi, Kuto cutā sugatigatāsi devate; Kassa vā tvaṁ vacanakarānusāsaniṁ, Ācikkha me tvaṁ yadi buddhasāvikā”ti. 6 “Nagantare nagaravare sumāpite, Paricārikā rājavarassa sirimato; Nacce gīte paramasusikkhitā ahuṁ, Sirimāti maṁ rājagahe avediṁsu. 7 Buddho ca me isinisabho vināyako, Adesayī samudayadukkhaniccataṁ; Asaṅkhataṁ dukkhanirodhasassataṁ, Maggañcimaṁ akuṭilamañjasaṁ sivaṁ. 8 Sutvānahaṁ amatapadaṁ asaṅkhataṁ, Tathāgatassanadhivarassa sāsanaṁ; Sīlesvahaṁ paramasusaṁvutā ahuṁ, Dhamme ṭhitā naravarabuddhadesite. 9 Ñatvānahaṁ virajapadaṁ asaṅkhataṁ, Tathāgatenanadhivarena desitaṁ; Tatthevahaṁ samathasamādhimāphusiṁ, Sāyeva me paramaniyāmatā ahu. 10 Laddhānahaṁ amatavaraṁ visesanaṁ, Ekaṁsikā abhisamaye visesiya; Asaṁsayā bahujanapūjitā ahaṁ, Khiḍḍāratiṁ paccanubhomanappakaṁ. 11 Evaṁ ahaṁ amatadasamhi devatā, Tathāgatassanadhivarassa sāvikā; Dhammaddasā paṭhamaphale patiṭṭhitā, Sotāpannā na ca pana matthi duggati. 12 Sā vandituṁ anadhivaraṁ upāgamiṁ, Pāsādike kusalarate ca bhikkhavo; Namassituṁ samaṇasamāgamaṁ sivaṁ, Sagāravā sirimato dhammarājino. 13 Disvā muniṁ muditamanamhi pīṇitā, Tathāgataṁ naravaradammasārathiṁ; Taṇhacchidaṁ kusalarataṁ vināyakaṁ, Vandāmahaṁ paramahitānukampakan”ti. 14 Sirimāvimānaṁ soḷasamaṁ. vv28 0 Vimānavatthu Itthivimāna Cittalatāvagga 11. Dutiyabhikkhādāyikāvimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Purimāya jātiyā manussaloke. 5 Addasaṁ virajaṁ bhikkhuṁ, vippasannamanāvilaṁ; Tassa adāsahaṁ bhikkhaṁ, pasannā sehi pāṇibhi. 6 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 7 Dutiyabhikkhādāyikāvimānaṁ ekādasamaṁ. 8 Tassuddānaṁ 9 Dāsī ceva lakhumā ca, atha ācāmadāyikā; Caṇḍālī bhadditthī ceva, soṇadinnā uposathā; Niddā ceva suniddā ca, dve ca bhikkhāya dāyikā; Vaggo tena pavuccatīti. 10 Itthivimāne dutiyo vaggo. 11 Bhāṇavāraṁ paṭhamaṁ. vv73 0 Vimānavatthu Purisavimāna Pāyāsivagga 9. Dutiyakuṇḍalīvimānavatthu |1| “Alaṅkato malyadharo suvattho, Sukuṇḍalī kappitakesamassu; Āmuttahatthābharaṇo yasassī, Dibbe vimānamhi yathāpi candimā. 2 Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṁ, Aṭṭhaṭṭhakā sikkhitā sādhurūpā; Dibbā ca kaññā tidasacarā uḷārā, Naccanti gāyanti pamodayanti. 3 Deviddhipattosi mahānubhāvo, Manussabhūto kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Ahaṁ manussesu manussabhūto, Disvāna samaṇe sādhurūpe; Sampannavijjācaraṇe yasassī, Bahussute sīlavante pasanne; Annañca 3658 --- vv73 1:5 pānañca pasannacitto, Sakkacca dānaṁ vipulaṁ adāsiṁ. 6 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 7 Dutiyakuṇḍalīvimānaṁ navamaṁ. vv52 0 Vimānavatthu Purisavimāna Mahārathavagga 2. Revatīvimānavatthu |1| “Cirappavāsiṁ purisaṁ, dūrato sotthimāgataṁ; Ñātimittā suhajjā ca, abhinandanti āgataṁ. 2 Tatheva katapuññampi, asmā lokā paraṁ gataṁ; Puññāni paṭigaṇhanti, piyaṁ ñātīva āgataṁ”. 3 “Uṭṭhehi revate supāpadhamme, Apārutadvāre adānasīle; Nessāma taṁ yattha thunanti duggatā, Samappitā nerayikā dukkhenā”ti. 4 Icceva vatvāna yamassa dūtā, Te dve yakkhā lohitakkhā brahantā; Paccekabāhāsu gahetvā revataṁ, Pakkāmayuṁ devagaṇassa santike. 5 “Ādiccavaṇṇaṁ ruciraṁ pabhassaraṁ, Byamhaṁ subhaṁ kañcanajālachannaṁ; Kassetamākiṇṇajanaṁ vimānaṁ, Suriyassa raṁsīriva jotamānaṁ. 6 Nārīgaṇā candanasāralittā, Ubhato vimānaṁ upasobhayanti; Taṁ dissati suriyasamānavaṇṇaṁ, Ko modati saggapatto vimāne”ti. 7 “Bārāṇasiyaṁ nandiyo nāmāsi, Upāsako amaccharī dānapati vadaññū; Tassetamākiṇṇajanaṁ vimānaṁ, Suriyassa raṁsīriva jotamānaṁ. 8 Nārīgaṇā candanasāralittā, Ubhato vimānaṁ upasobhayanti; Taṁ dissati suriyasamānavaṇṇaṁ, So modati saggapatto vimāne”ti. 9 “Nandiyassāhaṁ bhariyā, Agārinī sabbakulassa issarā; Bhattu vimāne ramissāmi dānahaṁ, Na patthaye nirayaṁ dassanāyā”ti. 10 “Eso te nirayo supāpadhamme, Puññaṁ tayā akataṁ jīvaloke; Na hi maccharī rosako pāpadhammo, Saggūpagānaṁ labhati sahabyatan”ti. 11 “Kiṁ nu gūthañca muttañca, asucī paṭidissati; Duggandhaṁ kimidaṁ mīḷhaṁ, kimetaṁ upavāyatī”ti. 12 “Esa saṁsavako nāma, gambhīro sataporiso; Yattha vassasahassāni, tuvaṁ paccasi revate”ti. 13 “Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kena saṁsavako laddho, gambhīro sataporiso”ti. 14 “Samaṇe brāhmaṇe cāpi, aññe vāpi vanibbake; Musāvādena vañcesi, taṁ pāpaṁ pakataṁ tayā. 15 Tena saṁsavako laddho, gambhīro sataporiso; Tattha vassasahassāni, tuvaṁ paccasi revate. 16 Hatthepi chindanti athopi pāde, Kaṇṇepi chindanti athopi nāsaṁ; Athopi kākoḷagaṇā samecca, Saṅgamma khādanti viphandamānan”ti. 17 “Sādhu kho maṁ paṭinetha, kāhāmi kusalaṁ bahuṁ; Dānena samacariyāya, saṁyamena damena ca; Yaṁ katvā sukhitā honti, na ca pacchānutappare”ti. 18 “Pure tuvaṁ pamajjitvā, idāni paridevasi; Sayaṁ katānaṁ kammānaṁ, vipākaṁ anubhossasī”ti. 19 “Ko devalokato manussalokaṁ, Gantvāna puṭṭho me evaṁ vadeyya; ‘Nikkhittadaṇḍesu dadātha dānaṁ, Acchādanaṁ seyyamathannapānaṁ; Na hi maccharī rosako pāpadhammo, Saggūpagānaṁ labhati sahabyataṁ’. 20 Sāhaṁ nūna ito gantvā, yoniṁ laddhāna mānusiṁ; Vadaññū sīlasampannā, kāhāmi kusalaṁ bahuṁ; Dānena samacariyāya, saṁyamena damena ca. 21 Ārāmāni ca ropissaṁ, dugge saṅkamanāni ca; Papañca udapānañca, vippasannena cetasā. 22 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ. 23 Uposathaṁ upavasissaṁ, sadā sīlesu saṁvutā; Na ca dāne pamajjissaṁ, sāmaṁ diṭṭhamidaṁ mayā”ti. 24 Iccevaṁ vippalapantiṁ, phandamānaṁ tato tato; Khipiṁsu niraye ghore, uddhampādaṁ avaṁsiraṁ. 25 “Ahaṁ pure maccharinī ahosiṁ, Paribhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṁ; Vitathena ca sāmikaṁ vañcayitvā, Paccāmahaṁ niraye ghorarūpe”ti. 26 Revatīvimānaṁ dutiyaṁ. vv37 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pāricchattakavagga 9. Visālakkhivimānavatthu |1| “Kā nāma tvaṁ visālakkhi, ramme cittalatāvane; Samantā anupariyāsi, nārīgaṇapurakkhatā. 2 Yadā devā tāvatiṁsā, pavisanti 3659 --- vv37 1:2 imaṁ vanaṁ; Sayoggā sarathā sabbe, citrā honti idhāgatā. 3 Tuyhañca idha pattāya, uyyāne vicarantiyā; Kāye na dissatī cittaṁ, kena rūpaṁ tavedisaṁ; Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṁ phalan”ti. 4 “Yena kammena devinda, rūpaṁ mayhaṁ gatī ca me; Iddhi ca ānubhāvo ca, taṁ suṇohi purindada. 5 Ahaṁ rājagahe ramme, sunandā nāmupāsikā; Saddhā sīlena sampannā, saṁvibhāgaratā sadā. 6 Acchādanañca bhattañca, senāsanaṁ padīpiyaṁ; Adāsiṁ ujubhūtesu, vippasannena cetasā. 7 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ. 8 Uposathaṁ upavasissaṁ, sadā sīlesu saṁvutā; Saññamā saṁvibhāgā ca, vimānaṁ āvasāmahaṁ. 9 Pāṇātipātā viratā, musāvādā ca saññatā; Theyyā ca aticārā ca, majjapānā ca ārakā. 10 Pañcasikkhāpade ratā, ariyasaccāna kovidā; Upāsikā cakkhumato, gotamassa yasassino. 11 Tassā me ñātikulā dāsī, sadā mālābhihārati; Tāhaṁ bhagavato thūpe, sabbamevābhiropayiṁ. 12 Uposathe cahaṁ gantvā, mālāgandhavilepanaṁ; Thūpasmiṁ abhiropesiṁ, pasannā sehi pāṇibhi. 13 Tena kammena devinda, rūpaṁ mayhaṁ gatī ca me; Iddhī ca ānubhāvo ca, yaṁ mālaṁ abhiropayiṁ. 14 Yañca sīlavatī āsiṁ, na taṁ tāva vipaccati; Āsā ca pana me devinda, sakadāgāminī siyan”ti. 15 Visālakkhivimānaṁ navamaṁ. vv68 0 Vimānavatthu Purisavimāna Pāyāsivagga 4. Paṭhamaupassayadāyakavimānavatthu |1| “Cando yathā vigatavalāhake nabhe, Obhāsayaṁ gacchati antalikkhe; Tathūpamaṁ tuyhamidaṁ vimānaṁ, Obhāsayaṁ tiṭṭhati antalikkhe. 2 Deviddhipattosi mahānubhāvo, Manussabhūto kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Ahañca bhariyā ca manussaloke, Upassayaṁ arahato adamha; Annañca pānañca pasannacittā, Sakkacca dānaṁ vipulaṁ adamha. 5 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 6 Paṭhamaupassayadāyakavimānaṁ catutthaṁ. vv56 0 Vimānavatthu Purisavimāna Mahārathavagga 6. Paṭhamakaraṇīyavimānavatthu |1| “Uccamidaṁ maṇithūṇaṁ vimānaṁ, Samantato dvādasa yojanāni; Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, Veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā. 2 Tatthacchasi pivasi khādasi ca, Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṁ; Dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, Nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā. 3 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Karaṇīyāni puññāni, paṇḍitena vijānatā; Sammaggatesu buddhesu, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ. 6 Atthāya vata me buddho, araññā gāmamāgato; Tattha cittaṁ pasādetvā, tāvatiṁsūpago ahaṁ. 7 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 8 Paṭhamakaraṇīyavimānaṁ chaṭṭhaṁ. vv33 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pāricchattakavagga Guttilavimānavatthu |1| 1. Vatthuttamadāyikāvimānavatthu “Sattatantiṁ sumadhuraṁ, Rāmaṇeyyaṁ avācayiṁ; So maṁ raṅgamhi avheti, ‘Saraṇaṁ me hohi kosiyā’”ti. 2 “Ahaṁ te saraṇaṁ homi, Ahamācariyapūjako; Na taṁ jayissati sisso, Sissamācariya jessasī”ti. 3 “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 4 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 5 3660 --- vv33 1:5 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 6 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 7 “Vatthuttamadāyikā nārī, Pavarā hoti naresu nārīsu; Evaṁ piyarūpadāyikā manāpaṁ, Dibbaṁ sā labhate upecca ṭhānaṁ. 8 Tassā me passa vimānaṁ, Accharā kāmavaṇṇinīhamasmi; Accharāsahassassāhaṁ, Pavarā passa puññānaṁ vipākaṁ. 9 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 10 Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, Manussabhūtā yamakāsi puññaṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 11 (Anantaraṁ caturavimānaṁ yathā vatthadāyikāvimānaṁ tathā vitthāretabbaṁ.) 12 2. Pupphuttamadāyikāvimānavatthu “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… osadhī viya tārakā. 13 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… ye keci manaso piyā. 14 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 15 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 16 “Pupphuttamadāyikā nārī, Pavarā hoti naresu nārīsu; Evaṁ piyarūpadāyikā manāpaṁ, Dibbaṁ sā labhate upecca ṭhānaṁ. 17 Tassā me passa vimānaṁ, Accharā kāmavaṇṇinīhamasmi; Accharāsahassassāhaṁ, Pavarā passa puññānaṁ vipākaṁ. 18 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 19 3. Gandhuttamadāyikāvimānavatthu “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… osadhī viya tārakā. 20 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… ye keci manaso piyā. 21 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 22 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 23 “Gandhuttamadāyikā nārī, Pavarā hoti naresu nārīsu; Evaṁ piyarūpadāyikā manāpaṁ, Dibbaṁ sā labhate upecca ṭhānaṁ. 24 Tassā me passa vimānaṁ, Accharā kāmavaṇṇinīhamasmi; Accharāsahassassāhaṁ, Pavarā passa puññānaṁ vipākaṁ. 25 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 26 4. Phaluttamadāyikāvimānavatthu “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… osadhī viya tārakā. 27 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… ye keci manaso piyā. 28 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 29 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 30 “Phaluttamadāyikā nārī, Pavarā hoti naresu nārīsu; Evaṁ piyarūpadāyikā manāpaṁ, Dibbaṁ sā labhate upecca ṭhānaṁ. 31 Tassā me passa vimānaṁ, Accharā kāmavaṇṇinīhamasmi; Accharāsahassassāhaṁ, Pavarā passa puññānaṁ vipākaṁ. 32 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 33 5. Rasuttamadāyikāvimānavatthu “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… osadhī viya tārakā. 34 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… ye keci manaso piyā. 35 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 36 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 37 “Rasuttamadāyikā nārī, Pavarā hoti naresu nārīsu; Evaṁ piyarūpadāyikā manāpaṁ, Dibbaṁ sā labhate upecca ṭhānaṁ. 38 Tassā me passa vimānaṁ, Accharā kāmavaṇṇinīhamasmi; Accharāsahassassāhaṁ, Pavarā passa puññānaṁ vipākaṁ. 39 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 40 6. Gandhapañcaṅgulikadāyikāvimānavatthu “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… osadhī viya tārakā. 41 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 42 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 43 “Gandhapañcaṅgulikaṁ ahamadāsiṁ, Kassapassa bhagavato thūpamhi; Evaṁ piyarūpadāyikā manāpaṁ, Dibbaṁ sā labhate upecca ṭhānaṁ. 44 Tassā me passa vimānaṁ, Accharā kāmavaṇṇinīhamasmi; Accharāsahassassāhaṁ, Pavarā passa puññānaṁ vipākaṁ. 45 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 46 (Anantaraṁ caturavimānaṁ yathā gandhapañcaṅgulikadāyikāvimānaṁ tathā vitthāretabbaṁ.) 47 7. Ekūposathavimānavatthu “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 48 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 49 “Bhikkhū ca ahaṁ bhikkhuniyo ca, Addasāsiṁ panthapaṭipanne; Tesāhaṁ dhammaṁ sutvāna, Ekūposathaṁ upavasissaṁ. 50 Tassā me passa vimānaṁ, Accharā 3661 --- vv33 1:50 kāmavaṇṇinīhamasmi; Accharāsahassassāhaṁ, Pavarā passa puññānaṁ vipākaṁ. 51 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 52 8. Udakadāyikāvimānavatthu “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 53 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 54 “Udake ṭhitā udakamadāsiṁ, Bhikkhuno cittena vippasannena; Evaṁ piyarūpadāyikā manāpaṁ, Dibbaṁ sā labhate upecca ṭhānaṁ. 55 Tassā me passa vimānaṁ, Accharā kāmavaṇṇinīhamasmi; Accharāsahassassāhaṁ, Pavarā passa puññānaṁ vipākaṁ. 56 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 57 9. Upaṭṭhānavimānavatthu “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 58 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 59 “Sassuñcāhaṁ sasurañca, Caṇḍike kodhane ca pharuse ca; Anusūyikā upaṭṭhāsiṁ, Appamattā sakena sīlena. 60 Tassā me passa vimānaṁ, Accharā kāmavaṇṇinīhamasmi; Accharāsahassassāhaṁ, Pavarā passa puññānaṁ vipākaṁ. 61 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 62 10. Aparakammakārinīvimānavatthu “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 63 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 64 “Parakammakarī āsiṁ, Atthenātanditā dāsī; Akkodhanānatimāninī, Saṁvibhāginī sakassa bhāgassa. 65 Tassā me passa vimānaṁ, Accharā kāmavaṇṇinīhamasmi; Accharāsahassassāhaṁ, Pavarā passa puññānaṁ vipākaṁ. 66 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 67 11. Khīrodanadāyikāvimānavatthu “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… osadhī viya tārakā. 68 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 69 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 70 “Khīrodanaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; Evaṁ karitvā kammaṁ, Sugatiṁ upapajja modāmi. 71 Tassā me passa vimānaṁ, Accharā kāmavaṇṇinīhamasmi; Accharāsahassassāhaṁ, Pavarā passa puññānaṁ vipākaṁ. 72 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 73 Anantaraṁ pañcavīsativimānaṁ yathā khīrodanadāyikāvimānaṁ tathā vitthāretabbaṁ. 74 12. Phāṇitadāyikāvimānavatthu “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… sabbadisā pabhāsatī”ti. 75 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 76 “Phāṇitaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 77 13. Ucchukhaṇḍikadāyikāvatthu “Ucchukhaṇḍikaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 78 14. Timbarusakadāyikāvimānavatthu “Timbarusakaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 79 15. Kakkārikadāyikāvimānavatthu “Kakkārikaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 80 16. Eḷālukadāyikāvimānavatthu “Eḷālukaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 81 17. Valliphaladāyikāvimānavatthu “Valliphalaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 82 18. Phārusakadāyikāvimānavatthu “Phārusakaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 83 19. Hatthappatāpakadāyikāvimānavatthu “Hatthappatāpakaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 84 20. Sākamuṭṭhidāyikāvimānavatthu “Sākamuṭṭhiṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno panthapaṭipannassa; …pe… 85 21. Pupphakamuṭṭhidāyikāvimānavatthu “Pupphakamuṭṭhiṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 86 22. Mūlakadāyikāvimānavatthu “Mūlakaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 87 23. Nimbamuṭṭhidāyikāvimānavatthu “Nimbamuṭṭhiṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 88 24. Ambakañjikadāyikāvimānavatthu “Ambakañjikaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 89 25. Doṇinimmajjanidāyikāvimānavatthu “Doṇinimmajjaniṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 90 26. Kāyabandhanadāyikāvimānavatthu “Kāyabandhanaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 91 27. Aṁsabaddhakadāyikāvimānavatthu “Aṁsabaddhakaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 92 28. Āyogapaṭṭadāyikāvimānavatthu “Āyogapaṭṭaṁ ahamadāsiṁ, 3662 --- vv33 1:92 Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 93 29. Vidhūpanadāyikāvimānavatthu “Vidhūpanaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 94 30. Tālavaṇṭadāyikāvimānavatthu “Tālavaṇṭaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 95 31. Morahatthadāyikāvimānavatthu “Morahatthaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 96 32. Chattadāyikāvimānavatthu “Chattaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 97 33. Upāhanadāyikāvimānavatthu “Upāhanaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 98 34. Pūvadāyikāvimānavatthu “Pūvaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 99 35. Modakadāyikāvimānavatthu “Modakaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 100 36. Sakkhalikadāyikāvimānavatthu “Sakkhalikaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; …pe… 101 Tassā me passa vimānaṁ, Accharā kāmavaṇṇinīhamasmi; Accharāsahassassāhaṁ, Pavarā passa puññānaṁ vipākaṁ. 102 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 103 “Svāgataṁ vata me ajja, suppabhātaṁ suhuṭṭhitaṁ; Yaṁ addasāmi devatāyo, accharā kāmavaṇṇiniyo. 104 Imāsāhaṁ dhammaṁ sutvā, Kāhāmi kusalaṁ bahuṁ; Dānena samacariyāya, Saññamena damena ca; Svāhaṁ tattha gamissāmi, Yattha gantvā na socare”ti. 105 Guttilavimānaṁ pañcamaṁ. vv12 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 12. Dutiyapatibbatāvimānavatthu |1| “Veḷuriyathambhaṁ ruciraṁ pabhassaraṁ, Vimānamāruyha anekacittaṁ; Tatthacchasi devi mahānubhāve, Uccāvacā iddhi vikubbamānā; Imā ca te accharāyo samantato, Naccanti gāyanti pamodayanti ca. 2 Deviddhipattāsi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Upāsikā cakkhumato ahosiṁ; Pāṇātipātā viratā ahosiṁ, Loke adinnaṁ parivajjayissaṁ. 5 Amajjapā no ca musā abhāṇiṁ, Sakena sāminā ahosiṁ tuṭṭhā; Annañca pānañca pasannacittā, Sakkacca dānaṁ vipulaṁ adāsiṁ. 6 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 7 Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, Manussabhūtā yamakāsi puññaṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 8 Dutiyapatibbatāvimānaṁ dvādasamaṁ. vv5 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 5. Kuñjaravimānavatthu |1| “Kuñjaro te varāroho, Nānāratanakappano; Ruciro thāmavā javasampanno, Ākāsamhi samīhati. 2 Padumi padmapattakkhi, padmuppalajutindharo; Padmacuṇṇābhikiṇṇaṅgo, soṇṇapokkharamāladhā. 3 Padumānusaṭaṁ maggaṁ, padmapattavibhūsitaṁ; Ṭhitaṁ vaggu manugghātī, mitaṁ gacchati vāraṇo. 4 Tassa pakkamamānassa, soṇṇakaṁsā ratissarā; Tesaṁ suyyati nigghoso, tūriye pañcaṅgike yathā. 5 Tassa nāgassa khandhamhi, sucivatthā alaṅkatā; Mahantaṁ accharāsaṅghaṁ, vaṇṇena atirocasi. 6 Dānassa te idaṁ phalaṁ, atho sīlassa vā pana; Atho añjalikammassa, taṁ me akkhāhi pucchitā”ti. 7 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 8 “Disvāna guṇasampannaṁ, jhāyiṁ jhānarataṁ sataṁ; Adāsiṁ pupphābhikiṇṇaṁ, āsanaṁ dussasanthataṁ. 9 Upaḍḍhaṁ padmamālāhaṁ, āsanassa samantato; Abbhokirissaṁ pattehi, pasannā sehi pāṇibhi. 10 Tassa kammakusalassa, idaṁ me īdisaṁ phalaṁ; Sakkāro garukāro ca, devānaṁ apacitā ahaṁ. 11 Yo ve sammāvimuttānaṁ, santānaṁ brahmacārinaṁ; Pasanno āsanaṁ dajjā, evaṁ nande yathā ahaṁ. 12 Tasmā hi attakāmena, mahattamabhikaṅkhatā; Āsanaṁ 3663 --- vv5 1:12 dātabbaṁ hoti, sarīrantimadhārinan”ti. 13 Kuñjaravimānaṁ pañcamaṁ. vv77 0 Vimānavatthu Purisavimāna Sunikkhittavagga 3. Maṇithūṇavimānavatthu |1| “Uccamidaṁ maṇithūṇaṁ vimānaṁ, Samantato dvādasa yojanāni; Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, Veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā. 2 Tatthacchasi pivasi khādasi ca, Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṁ; Dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, Nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā. 3 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Ahaṁ manussesu manussabhūto, Vivane pathe saṅkamanaṁ akāsiṁ; Ārāmarukkhāni ca ropayissaṁ, Piyā ca me sīlavanto ahesuṁ; Annañca pānañca pasannacitto, Sakkacca dānaṁ vipulaṁ adāsiṁ. 6 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 7 Maṇithūṇavimānaṁ tatiyaṁ. vv49 0 Vimānavatthu Itthivimāna Mañjiṭṭhakavagga 11. Vandanavimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Disvāna samaṇe sīlavante; Pādāni vanditvā manaṁ pasādayiṁ, Vittā cahaṁ añjalikaṁ akāsiṁ. 5 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 6 Vandanavimānaṁ ekādasamaṁ. vv38 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pāricchattakavagga 10. Pāricchattakavimānavatthu |1| “Pāricchattake koviḷāre, ramaṇīye manorame; Dibbamālaṁ ganthamānā, gāyantī sampamodasi. 2 Tassā te naccamānāya, aṅgamaṅgehi sabbaso; Dibbā saddā niccharanti, savanīyā manoramā. 3 Tassā te naccamānāya, aṅgamaṅgehi sabbaso; Dibbā gandhā pavāyanti, sucigandhā manoramā. 4 Vivattamānā kāyena, yā veṇīsu piḷandhanā; Tesaṁ suyyati nigghoso, tūriye pañcaṅgike yathā. 5 Vaṭaṁsakā vātadhutā, vātena sampakampitā; Tesaṁ suyyati nigghoso, tūriye pañcaṅgike yathā. 6 Yāpi te sirasmiṁ mālā, sucigandhā manoramā; Vāti gandho disā sabbā, rukkho mañjūsako yathā. 7 Ghāyase taṁ sucigandhaṁ, rūpaṁ passasi amānusaṁ; Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṁ phalan”ti. 8 “Pabhassaraṁ accimantaṁ, vaṇṇagandhena saṁyutaṁ; Asokapupphamālāhaṁ, buddhassa upanāmayiṁ. 9 Tāhaṁ kammaṁ karitvāna, kusalaṁ buddhavaṇṇitaṁ; Apetasokā sukhitā, sampamodāmanāmayā”ti. 10 Pāricchattakavimānaṁ dasamaṁ. 11 Tassuddānaṁ 12 Uḷāro ucchu pallaṅko, latā ca guttilena ca; Daddallapesamallikā, visālakkhi pāricchattako; Vaggo tena pavuccatīti. 13 Pāricchattakavaggo tatiyo. vv85 0 Vimānavatthu Purisavimāna Sunikkhittavagga 11. Sunikkhittavimānavatthu |1| “Uccamidaṁ maṇithūṇaṁ vimānaṁ, Samantato dvādasa yojanāni; Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, Veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā. 2 Tatthacchasi pivasi khādasi ca, Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṁ; Dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, Nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā. 3 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso 3664 --- vv85 1:3 piyā. 4 Pucchāmi taṁ deva mahānubhāva, Manussabhūto kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 5 So devaputto attamano, moggallānena pucchito; Pañhaṁ puṭṭho viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 6 “Dunnikkhittaṁ mālaṁ sunikkhipitvā, Patiṭṭhapetvā sugatassa thūpe; Mahiddhiko camhi mahānubhāvo, Dibbehi kāmehi samaṅgibhūto. 7 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 8 Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, Manussabhūto yamahaṁ akāsiṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 9 Sunikkhittavimānaṁ ekādasamaṁ. Sunikkhittavaggo sattamo. 10 Tassuddānaṁ 11 Dve daliddā vanavihārā, Bhatako gopālakaṇḍako; Anekavaṇṇamaṭṭhakuṇḍalī, Serīsako sunikkhittaṁ; Purisānaṁ tatiyo vaggo pavuccatīti. 12 Bhāṇavāraṁ catutthaṁ. 13 Vimānavatthupāḷi niṭṭhitā. vv63 0 Vimānavatthu Purisavimāna Mahārathavagga 13. Cūḷarathavimānavatthu |1| “Daḷhadhammā nisārassa, dhanuṁ olubbha tiṭṭhasi; Khattiyo nusi rājañño, adu luddo vanecaro”ti. 2 “Assakādhipatissāhaṁ, bhante putto vanecaro; Nāmaṁ me bhikkhu te brūmi, sujāto iti maṁ vidū. 3 Mige gavesamānohaṁ, Ogāhanto brahāvanaṁ; Migaṁ tañceva nāddakkhiṁ, Tañca disvā ṭhito ahan”ti. 4 “Svāgataṁ te mahāpuñña, atho te adurāgataṁ; Etto udakamādāya, pāde pakkhālayassu te. 5 Idampi pānīyaṁ sītaṁ, ābhataṁ girigabbharā; Rājaputta tato pitvā, santhatasmiṁ upāvisā”ti. 6 “Kalyāṇī vata te vācā, Savanīyā mahāmuni; Nelā atthavatī vaggu, Mantvā atthañca bhāsasi. 7 Kā te rati vane viharato, Isinisabha vadehi puṭṭho; Tava vacanapathaṁ nisāmayitvā, Atthadhammapadaṁ samācaremase”ti. 8 “Ahiṁsā sabbapāṇīnaṁ, kumāramhāka ruccati; Theyyā ca aticārā ca, majjapānā ca ārati. 9 Ārati samacariyā ca, bāhusaccaṁ kataññutā; Diṭṭheva dhamme pāsaṁsā, dhammā ete pasaṁsiyāti. 10 Santike maraṇaṁ tuyhaṁ, oraṁ māsehi pañcahi; Rājaputta vijānāhi, attānaṁ parimocayā”ti. 11 “Katamaṁ svāhaṁ janapadaṁ gantvā, Kiṁ kammaṁ kiñca porisaṁ; Kāya vā pana vijjāya, Bhaveyyaṁ ajarāmaro”ti. 12 “Na vijjate so padeso, kammaṁ vijjā ca porisaṁ; Yattha gantvā bhave macco, rājaputtājarāmaro. 13 Mahaddhanā mahābhogā, raṭṭhavantopi khattiyā; Pahūtadhanadhaññāse, tepi no ajarāmarā. 14 Yadi te sutā andhakaveṇḍuputtā, Sūrā vīrā vikkantappahārino; Tepi āyukkhayaṁ pattā, Viddhastā sassatīsamā. 15 Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā; Ete caññe ca jātiyā, tepi no ajarāmarā. 16 Ye mantaṁ parivattenti, chaḷaṅgaṁ brahmacintitaṁ; Ete caññe ca vijjāya, tepi no ajarāmarā. 17 Isayo cāpi ye santā, saññatattā tapassino; Sarīraṁ tepi kālena, vijahanti tapassino. 18 Bhāvitattāpi arahanto, katakiccā anāsavā; Nikkhipanti imaṁ dehaṁ, puññapāpaparikkhayā”ti. 19 “Subhāsitā atthavatī, gāthāyo te mahāmuni; Nijjhattomhi subhaṭṭhena, tvañca me saraṇaṁ bhavā”ti. 20 “Mā maṁ tvaṁ saraṇaṁ gaccha, tameva saraṇaṁ vaja; Sakyaputtaṁ mahāvīraṁ, yamahaṁ saraṇaṁ gato”ti. 21 “Katarasmiṁ so janapade, satthā tumhāka mārisa; Ahampi daṭṭhuṁ gacchissaṁ, jinaṁ appaṭipuggalan”ti. 22 “Puratthimasmiṁ janapade, okkākakulasambhavo; Tatthāsi purisājañño, so ca kho parinibbuto”ti. 23 “Sace hi buddho tiṭṭheyya, Satthā tumhāka mārisa; Yojanāni sahassāni, Gaccheyyaṁ payirupāsituṁ. 24 Yato ca kho parinibbuto, satthā tumhāka mārisa; Nibbutampi mahāvīraṁ, gacchāmi saraṇaṁ ahaṁ. 25 Upemi saraṇaṁ buddhaṁ, dhammañcāpi anuttaraṁ; Saṅghañca naradevassa, gacchāmi saraṇaṁ ahaṁ. 26 Pāṇātipātā viramāmi khippaṁ, Loke adinnaṁ parivajjayāmi; Amajjapo no ca musā bhaṇāmi, Sakena dārena ca homi tuṭṭho”ti. 27 “Sahassaraṁsīva yathā mahappabho, Disaṁ yathā bhāti nabhe anukkamaṁ; Tathāpakāro tavāyaṁ mahāratho, Samantato yojanasattamāyato. 28 Suvaṇṇapaṭṭehi samantamotthaṭo, Urassa 3665 --- vv63 1:28 muttāhi maṇīhi cittito; Lekhā suvaṇṇassa ca rūpiyassa ca, Sobhenti veḷuriyamayā sunimmitā. 29 Sīsañcidaṁ veḷuriyassa nimmitaṁ, Yugañcidaṁ lohitakāya cittitaṁ; Yuttā suvaṇṇassa ca rūpiyassa ca, Sobhanti assā ca ime manojavā. 30 So tiṭṭhasi hemarathe adhiṭṭhito, Devānamindova sahassavāhano; Pucchāmi tāhaṁ yasavanta kovidaṁ, Kathaṁ tayā laddho ayaṁ uḷāro”ti. 31 “Sujāto nāmahaṁ bhante, rājaputto pure ahuṁ; Tvañca maṁ anukampāya, saññamasmiṁ nivesayi. 32 Khīṇāyukañca maṁ ñatvā, sarīraṁ pādāsi satthuno; Imaṁ sujāta pūjehi, taṁ te atthāya hehiti. 33 Tāhaṁ gandhehi mālehi, pūjayitvā samuyyuto; Pahāya mānusaṁ dehaṁ, upapannomhi nandanaṁ. 34 Nandane ca vane ramme, nānādijagaṇāyute; Ramāmi naccagītehi, accharāhi purakkhato”ti. 35 Cūḷarathavimānaṁ terasamaṁ. vv42 0 Vimānavatthu Itthivimāna Mañjiṭṭhakavagga 4. Alomavimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Ahañca bārāṇasiyaṁ, buddhassādiccabandhuno; Adāsiṁ sukkhakummāsaṁ, pasannā sehi pāṇibhi. 5 Sukkhāya aloṇikāya ca, Passa phalaṁ kummāsapiṇḍiyā; Alomaṁ sukhitaṁ disvā, Ko puññaṁ na karissati. 6 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 7 Alomavimānaṁ catutthaṁ. vv27 0 Vimānavatthu Itthivimāna Cittalatāvagga 10. Paṭhamabhikkhādāyikāvimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Purimāya jātiyā manussaloke. 5 Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, vippasannamanāvilaṁ; Tassa adāsahaṁ bhikkhaṁ, pasannā sehi pāṇibhi. 6 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 7 Paṭhamabhikkhādāyikāvimānaṁ dasamaṁ. vv19 0 Vimānavatthu Itthivimāna Cittalatāvagga 2. Lakhumāvimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 3 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Kevaṭṭadvārā nikkhamma, ahu mayhaṁ nivesanaṁ; Tattha sañcaramānānaṁ, sāvakānaṁ mahesinaṁ. 6 Odanaṁ kummāsaṁ ḍākaṁ, loṇasovīrakañcahaṁ; Adāsiṁ ujubhūtesu, vippasannena cetasā. 7 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ. 8 Uposathaṁ upavasissaṁ, sadā sīlesu saṁvutā; Saññamā saṁvibhāgā ca, vimānaṁ āvasāmahaṁ. 9 Pāṇātipātā viratā, musāvādā ca saññatā; Theyyā ca aticārā ca, majjapānā ca ārakā. 10 Pañcasikkhāpade ratā, ariyasaccāna kovidā; Upāsikā cakkhumato, gotamassa yasassino. 11 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatīti. 12 Mama ca, bhante, vacanena bhagavato pāde sirasā vandeyyāsi—‘lakhumā nāma, 3666 --- vv19 1:12 bhante, upāsikā bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Anacchariyaṁ kho panetaṁ, bhante, yaṁ maṁ bhagavā aññatarasmiṁ sāmaññaphale byākareyya. Taṁ bhagavā sakadāgāmiphale byākāsī”ti. 13 Lakhumāvimānaṁ dutiyaṁ. vv15 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 15. Uttarāvimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 3 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Issā ca maccheramatho paḷāso, Nāhosi mayhaṁ gharamāvasantiyā; Akkodhanā bhattu vasānuvattinī, Uposathe niccahamappamattā. 6 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ. 7 Uposathaṁ upavasissaṁ, sadā sīlesu saṁvutā; Saññamā saṁvibhāgā ca, vimānaṁ āvasāmahaṁ. 8 Pāṇātipātā viratā, musāvādā ca saññatā; Theyyā ca aticārā ca, majjapānā ca ārakā. 9 Pañcasikkhāpade ratā, ariyasaccāna kovidā; Upāsikā cakkhumato, gotamassa yasassino. 10 Sāhaṁ sakena sīlena, yasasā ca yasassinī; Anubhomi sakaṁ puññaṁ, sukhitā camhināmayā. 11 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 12 Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, Manussabhūtā yamahaṁ akāsiṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatīti. 13 Mama ca, bhante, vacanena bhagavato pāde sirasā vandeyyāsi—‘uttarā nāma, bhante, upāsikā bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Anacchariyaṁ kho panetaṁ, bhante, yaṁ maṁ bhagavā aññatarasmiṁ sāmaññaphale byākareyya, taṁ bhagavā sakadāgāmiphale byākāsī”ti. 14 Uttarāvimānaṁ pannarasamaṁ. vv2 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 2. Dutiyapīṭhavimānavatthu |1| “Pīṭhaṁ te veḷuriyamayaṁ uḷāraṁ, Manojavaṁ gacchati yenakāmaṁ; Alaṅkate malyadhare suvatthe, Obhāsasi vijjurivabbhakūṭaṁ. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 3 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Abbhāgatānāsanakaṁ adāsiṁ; Abhivādayiṁ añjalikaṁ akāsiṁ, Yathānubhāvañca adāsi dānaṁ. 6 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 7 Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, Manussabhūtā yamakāsi puññaṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 8 Dutiyapīṭhavimānaṁ dutiyaṁ. vv70 0 Vimānavatthu Purisavimāna Pāyāsivagga 6. Bhikkhādāyakavimānavatthu |1| “Uccamidaṁ maṇithūṇaṁ vimānaṁ, Samantato dvādasa yojanāni; Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, Veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā. 2 Deviddhipattosi mahānubhāvo, Manussabhūto kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Ahaṁ manussesu manussabhūto, Disvāna bhikkhuṁ tasitaṁ kilantaṁ; Ekāhaṁ bhikkhaṁ paṭipādayissaṁ, Samaṅgi 3667 --- vv70 1:4 bhattena tadā akāsiṁ. 5 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 6 Bhikkhādāyakavimānaṁ chaṭṭhaṁ. vv51 0 Vimānavatthu Purisavimāna Mahārathavagga 1. Maṇḍūkadevaputtavimānavatthu |1| “Ko me vandati pādāni, iddhiyā yasasā jalaṁ; Abhikkantena vaṇṇena, sabbā obhāsayaṁ disā”ti. 2 “Maṇḍūkohaṁ pure āsiṁ, udake vārigocaro; Tava dhammaṁ suṇantassa, avadhī vacchapālako. 3 Muhuttaṁ cittapasādassa, iddhiṁ passa yasañca me; Ānubhāvañca me passa, vaṇṇaṁ passa jutiñca me. 4 Ye ca te dīghamaddhānaṁ, dhammaṁ assosuṁ gotama; Pattā te acalaṭṭhānaṁ, yattha gantvā na socare”ti. 5 Maṇḍūkadevaputtavimānaṁ paṭhamaṁ. vv34 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pāricchattakavagga 6. Daddallavimānavatthu |1| “Daddallamānā vaṇṇena, yasasā ca yasassinī; Sabbe deve tāvatiṁse, vaṇṇena atirocasi. 2 Dassanaṁ nābhijānāmi, idaṁ paṭhamadassanaṁ; Kasmā kāyā nu āgamma, nāmena bhāsase maman”ti. 3 “Ahaṁ bhadde subhaddāsiṁ, pubbe mānusake bhave; Sahabhariyā ca te āsiṁ, bhaginī ca kaniṭṭhikā. 4 Sā ahaṁ kāyassa bhedā, vippamuttā tato cutā; Nimmānaratīnaṁ devānaṁ, upapannā sahabyatan”ti. 5 “Pahūtakatakalyāṇā, te deve yanti pāṇino; Yesaṁ tvaṁ kittayissasi, subhadde jātimattano. 6 Atha tvaṁ kena vaṇṇena, kena vā anusāsitā; Kīdiseneva dānena, subbatena yasassinī. 7 Yasaṁ etādisaṁ pattā, visesaṁ vipulamajjhagā; Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṁ phalan”ti. 8 “Aṭṭheva piṇḍapātāni, yaṁ dānaṁ adadaṁ pure; Dakkhiṇeyyassa saṅghassa, pasannā sehi pāṇibhi. 9 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 10 “Ahaṁ tayā bahutare bhikkhū, Saññate brahmacārayo; Tappesiṁ annapānena, Pasannā sehi pāṇibhi. 11 Tayā bahutaraṁ datvā, hīnakāyūpagā ahaṁ; Kathaṁ tvaṁ appataraṁ datvā, visesaṁ vipulamajjhagā; Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṁ phalan”ti. 12 “Manobhāvanīyo bhikkhu, sandiṭṭho me pure ahu; Tāhaṁ bhattena nimantesiṁ, revataṁ attanaṭṭhamaṁ. 13 So me atthapurekkhāro, anukampāya revato; Saṅghe dehīti maṁvoca, tassāhaṁ vacanaṁ kariṁ. 14 Sā dakkhiṇā saṅghagatā, appameyye patiṭṭhitā; Puggalesu tayā dinnaṁ, na taṁ tava mahapphalan”ti. 15 “Idānevāhaṁ jānāmi, saṅghe dinnaṁ mahapphalaṁ; Sāhaṁ gantvā manussattaṁ, vadaññū vītamaccharā; Saṅghe dānāni dassāmi, appamattā punappunan”ti. 16 “Kā esā devatā bhadde, tayā mantayate saha; Sabbe deve tāvatiṁse, vaṇṇena atirocatī”ti. 17 “Manussabhūtā devinda, pubbe mānusake bhave; Sahabhariyā ca me āsi, bhaginī ca kaniṭṭhikā; Saṅghe dānāni datvāna, katapuññā virocatī”ti. 18 “Dhammena pubbe bhaginī, tayā bhadde virocati; Yaṁ saṅghamhi appameyye, patiṭṭhāpesi dakkhiṇaṁ”. 19 “Pucchito hi mayā buddho, gijjhakūṭamhi pabbate; Vipākaṁ saṁvibhāgassa, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ. 20 Yajamānānaṁ manussānaṁ, puññapekkhāna pāṇinaṁ; Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ. 21 Taṁ me buddho viyākāsi, jānaṁ kammaphalaṁ sakaṁ; Vipākaṁ saṁvibhāgassa, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ. 22 Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phale ṭhitā; Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito. 23 Yajamānānaṁ manussānaṁ, puññapekkhāna pāṇinaṁ; Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ, saṅghe dinnaṁ mahapphalaṁ. 24 Eso hi saṅgho vipulo mahaggato, Esappameyyo udadhīva sāgaro; Ete hi seṭṭhā naravīrasāvakā, Pabhaṅkarā dhammamudīrayanti. 25 Tesaṁ sudinnaṁ suhutaṁ suyiṭṭhaṁ, Ye saṅghamuddissa dadanti dānaṁ; Sā dakkhiṇā saṅghagatā patiṭṭhitā, Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā. 26 Etādisaṁ yaññamanussarantā, Ye vedajātā 3668 --- vv34 1:26 vicaranti loke; Vineyya maccheramalaṁ samūlaṁ, Aninditā saggamupenti ṭhānan”ti. 27 Daddallavimānaṁ chaṭṭhaṁ. vv45 0 Vimānavatthu Itthivimāna Mañjiṭṭhakavagga 7. Caturitthivimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 2 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 3 “Indīvarānaṁ hatthakaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; Esikānaṁ uṇṇatasmiṁ, Nagaravare paṇṇakate ramme. 4 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 5 “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 6 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 7 “Nīluppalahatthakaṁ ahamadāsiṁ, Bhikkhuno piṇḍāya carantassa; Esikānaṁ uṇṇatasmiṁ, Nagaravare paṇṇakate ramme. 8 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 9 “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 10 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 11 “Odātamūlakaṁ haritapattaṁ, Udakasmiṁ sare jātaṁ ahamadāsiṁ; Bhikkhuno piṇḍāya carantassa, Esikānaṁ uṇṇatasmiṁ; Nagaravare paṇṇakate ramme. 12 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 13 “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 14 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 15 “Ahaṁ sumanā sumanassa sumanamakuḷāni, Dantavaṇṇāni ahamadāsiṁ; Bhikkhuno piṇḍāya carantassa, Esikānaṁ uṇṇatasmiṁ; Nagaravare paṇṇakate ramme. 16 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 17 Caturitthivimānaṁ sattamaṁ. vv20 0 Vimānavatthu Itthivimāna Cittalatāvagga 3. Ācāmadāyikāvimānavatthu |1| “Piṇḍāya te carantassa, tuṇhībhūtassa tiṭṭhato; Daliddā kapaṇā nārī, parāgāraṁ apassitā. 2 Yā te adāsi ācāmaṁ, pasannā sehi pāṇibhi; Sā hitvā mānusaṁ dehaṁ, kaṁ nu sā disataṁ gatā”ti. 3 “Piṇḍāya me carantassa, tuṇhībhūtassa tiṭṭhato; Daliddā kapaṇā nārī, parāgāraṁ apassitā. 4 Yā me adāsi ācāmaṁ, pasannā sehi pāṇibhi; Sā hitvā mānusaṁ dehaṁ, vippamuttā ito cutā. 5 Nimmānaratino nāma, santi devā mahiddhikā; Tattha sā sukhitā nārī, modatācāmadāyikā”ti. 6 “Aho dānaṁ varākiyā, kassape suppatiṭṭhitaṁ; Parābhatena dānena, ijjhittha vata dakkhiṇā. 7 Yā mahesittaṁ kāreyya, cakkavattissa rājino; Nārī sabbaṅgakalyāṇī, bhattu cānomadassikā; Etassācāmadānassa, kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. 8 Sataṁ nikkhā sataṁ assā, sataṁ assatarīrathā; Sataṁ kaññāsahassāni, āmuttamaṇikuṇḍalā; Etassācāmadānassa, kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ. 9 Sataṁ hemavatā nāgā, īsādantā urūḷhavā; Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā; Etassācāmadānassa, kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. 10 Catunnamapi dīpānaṁ, issaraṁ yodha kāraye; Etassācāmadānassa, kalaṁ nāgghati soḷasin”ti. 11 Ācāmadāyikāvimānaṁ tatiyaṁ. vv9 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 9. Dīpavimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 3 Kena tvaṁ vimalobhāsā, atirocasi devatā; Kena te sabbagattehi, sabbā obhāsate disā. 4 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ 3669 --- vv9 1:4 jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 5 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 6 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Purimāya jātiyā manussaloke; Tamandhakāramhi timīsikāyaṁ, Padīpakālamhi adāsi dīpaṁ. 7 Yo andhakāramhi timīsikāyaṁ, Padīpakālamhi dadāti dīpaṁ; Upapajjati jotirasaṁ vimānaṁ, Pahūtamalyaṁ bahupuṇḍarīkaṁ. 8 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 9 Tenāhaṁ vimalobhāsā, atirocāmi devatā; Tena me sabbagattehi, sabbā obhāsate disā. 10 Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, Manussabhūtā yamakāsi puññaṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 11 Dīpavimānaṁ navamaṁ. vv82 0 Vimānavatthu Purisavimāna Sunikkhittavagga 8. Anekavaṇṇavimānavatthu |1| “Anekavaṇṇaṁ darasokanāsanaṁ, Vimānamāruyha anekacittaṁ; Parivārito accharāsaṅgaṇena, Sunimmito bhūtapatīva modasi. 2 Samassamo natthi kuto panuttaro, Yasena puññena ca iddhiyā ca; Sabbe ca devā tidasagaṇā samecca, Taṁ taṁ namassanti sasiṁva devā; Imā ca te accharāyo samantato, Naccanti gāyanti pamodayanti. 3 Deviddhipattosi mahānubhāvo, Manussabhūto kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Ahaṁ bhadante ahuvāsi pubbe, Sumedhanāmassa jinassa sāvako; Puthujjano ananubodhohamasmi, So satta vassāni paribbajissahaṁ. 6 Sohaṁ sumedhassa jinassa satthuno, Parinibbutassoghatiṇṇassa tādino; Ratanuccayaṁ hemajālena channaṁ, Vanditvā thūpasmiṁ manaṁ pasādayiṁ. 7 Na māsi dānaṁ na ca matthi dātuṁ, Pare ca kho tattha samādapesiṁ; Pūjetha naṁ pūjanīyassa dhātuṁ, Evaṁ kira saggamito gamissatha. 8 Tadeva kammaṁ kusalaṁ kataṁ mayā, Sukhañca dibbaṁ anubhomi attanā; Modāmahaṁ tidasagaṇassa majjhe, Na tassa puññassa khayampi ajjhagan”ti. 9 Anekavaṇṇavimānaṁ aṭṭhamaṁ. vv64 0 Vimānavatthu Purisavimāna Mahārathavagga 14. Mahārathavimānavatthu |1| “Sahassayuttaṁ hayavāhanaṁ subhaṁ, Āruyhimaṁ sandanaṁ nekacittaṁ; Uyyānabhūmiṁ abhito anukkamaṁ, Purindado bhūtapatīva vāsavo. 2 Sovaṇṇamayā te rathakubbarā ubho, Phalehi aṁsehi atīva saṅgatā; Sujātagumbā naravīraniṭṭhitā, Virocatī pannaraseva cando. 3 Suvaṇṇajālāvatato ratho ayaṁ, Bahūhi nānāratanehi cittito; Sunandighoso ca subhassaro ca, Virocatī cāmarahatthabāhubhi. 4 Imā ca nābhyo manasābhinimmitā, Rathassa pādantaramajjhabhūsitā; Imā ca nābhyo satarājicittitā, Sateratā vijjurivappabhāsare. 5 Anekacittāvatato ratho ayaṁ, Puthū ca nemī ca sahassaraṁsiko; Tesaṁ saro suyyati vaggurūpo, Pañcaṅgikaṁ tūriyamivappavāditaṁ. 6 Sirasmiṁ cittaṁ maṇicandakappitaṁ, Sadā visuddhaṁ ruciraṁ pabhassaraṁ; Suvaṇṇarājīhi atīva saṅgataṁ, Veḷuriyarājīva atīva sobhati. 7 Ime ca vāḷī maṇicandakappitā, Ārohakambū sujavā brahūpamā; Brahā mahantā balino mahājavā, Mano tavaññāya tatheva siṁsare. 8 Ime ca sabbe sahitā catukkamā, Mano tavaññāya tatheva siṁsare; Samaṁ vahantī mudukā anuddhatā, Āmodamānā turagānamuttama. 9 Dhunanti vagganti patanti cambare, Abbhuddhunantā sukate piḷandhane; Tesaṁ saro suyyati vaggurūpo, Pañcaṅgikaṁ tūriyamivappavāditaṁ. 10 Rathassa ghoso apiḷandhanāna ca, Khurassa nādo abhihiṁsanāya ca; Ghoso suvaggū samitassa suyyati, Gandhabbatūriyāni vicitrasaṁvane. 11 Rathe ṭhitā tā migamandalocanā, Āḷārapamhā hasitā 3670 --- vv64 1:11 piyaṁvadā; Veḷuriyajālāvatatā tanucchavā, Sadeva gandhabbasūraggapūjitā. 12 Tā rattarattambarapītavāsasā, Visālanettā abhirattalocanā; Kule sujātā sutanū sucimhitā, Rathe ṭhitā pañjalikā upaṭṭhitā. 13 Tā kambukeyūradharā suvāsasā, Sumajjhimā ūruthanūpapannā; Vaṭṭaṅguliyo sumukhā sudassanā, Rathe ṭhitā pañjalikā upaṭṭhitā. 14 Aññā suveṇī susu missakesiyo, Samaṁ vibhattāhi pabhassarāhi ca; Anubbatā tā tava mānase ratā, Rathe ṭhitā pañjalikā upaṭṭhitā. 15 Āveḷiniyo padumuppalacchadā, Alaṅkatā candanasāravāsitā; Anubbatā tā tava mānase ratā, Rathe ṭhitā pañjalikā upaṭṭhitā. 16 Tā māliniyo padumuppalacchadā, Alaṅkatā candanasāravāsitā; Anubbatā tā tava mānase ratā, Rathe ṭhitā pañjalikā upaṭṭhitā. 17 Kaṇṭhesu te yāni piḷandhanāni, Hatthesu pādesu tatheva sīse; Obhāsayantī dasa sabbaso disā, Abbhuddayaṁ sāradikova bhāṇumā. 18 Vātassa vegena ca sampakampitā, Bhujesu mālā apiḷandhanāni ca; Muñcanti ghosaṁ ruciraṁ suciṁ subhaṁ, Sabbehi viññūhi sutabbarūpaṁ. 19 Uyyānabhūmyā ca duvaddhato ṭhitā, Rathā ca nāgā tūriyāni ca saro; Tameva devinda pamodayanti, Vīṇā yathā pokkharapattabāhubhi. 20 Imāsu vīṇāsu bahūsu vaggūsu, Manuññarūpāsu hadayeritaṁ pītiṁ; Pavajjamānāsu atīva accharā, Bhamanti kaññā padumesu sikkhitā. 21 Yadā ca gītāni ca vāditāni ca, Naccāni cimāni samenti ekato; Athettha naccanti athettha accharā, Obhāsayantī ubhato varitthiyo. 22 So modasi tūriyagaṇappabodhano, Mahīyamāno vajirāvudhoriva; Imāsu vīṇāsu bahūsu vaggūsu, Manuññarūpāsu hadayeritaṁ pītiṁ. 23 Kiṁ tvaṁ pure kammamakāsi attanā, Manussabhūto purimāya jātiyā; Uposathaṁ kaṁ vā tuvaṁ upāvasi, Kaṁ dhammacariyaṁ vatamābhirocayi. 24 Nayīdamappassa katassa kammuno, Pubbe suciṇṇassa uposathassa vā; Iddhānubhāvo vipulo ayaṁ tava, Yaṁ devasaṅghaṁ abhirocase bhusaṁ. 25 Dānassa te idaṁ phalaṁ, atho sīlassa vā pana; Atho añjalikammassa, taṁ me akkhāhi pucchito”ti. 26 So devaputto attamano, moggallānena pucchito; Pañhaṁ puṭṭho viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalanti. 27 “Jitindriyaṁ buddhamanomanikkamaṁ, Naruttamaṁ kassapamaggapuggalaṁ; Avāpurantaṁ amatassa dvāraṁ, Devātidevaṁ satapuññalakkhaṇaṁ. 28 Tamaddasaṁ kuñjaramoghatiṇṇaṁ, Suvaṇṇasiṅgīnadabimbasādisaṁ; Disvāna taṁ khippamahuṁ sucīmano, Tameva disvāna subhāsitaddhajaṁ. 29 Tamannapānaṁ athavāpi cīvaraṁ, Suciṁ paṇītaṁ rasasā upetaṁ; Pupphābhikkiṇamhi sake nivesane, Patiṭṭhapesiṁ sa asaṅgamānaso. 30 Tamannapānena ca cīvarena ca, Khajjena bhojjena ca sāyanena ca; Santappayitvā dvipadānamuttamaṁ, So saggaso devapure ramāmahaṁ. 31 Etenupāyena imaṁ niraggaḷaṁ, Yaññaṁ yajitvā tividhaṁ visuddhaṁ; Pahāyahaṁ mānusakaṁ samussayaṁ, Indūpamo devapure ramāmahaṁ. 32 Āyuñca vaṇṇañca sukhaṁ balañca, Paṇītarūpaṁ abhikaṅkhatā muni; Annañca pānañca bahuṁ susaṅkhataṁ, Patiṭṭhapetabbamasaṅgamānase. 33 Nayimasmiṁ loke parasmiṁ vā pana, Buddhena seṭṭho va samo va vijjati; Āhuneyyānaṁ paramāhutiṁ gato, Puññatthikānaṁ vipulapphalesinan”ti. 34 Mahārathavimānaṁ cuddasamaṁ. Mahārathavaggo pañcamo. 35 Tassuddānaṁ 36 Maṇḍūko revatī chatto, Kakkaṭo dvārapālako; Dve karaṇīyā dve sūci, Tayo nāgā ca dve rathā; Purisānaṁ paṭhamo vaggo pavuccatīti. 37 Bhāṇavāraṁ tatiyaṁ. vv60 0 Vimānavatthu Purisavimāna Mahārathavagga 10. Paṭhamanāgavimānavatthu |1| “Susukkakhandhaṁ abhiruyha nāgaṁ, Akācinaṁ dantiṁ baliṁ mahājavaṁ; Abhiruyha gajavaraṁ sukappitaṁ, Idhāgamā vehāyasaṁ antalikkhe. 2 Nāgassa dantesu duvesu nimmitā, Acchodakā paduminiyo suphullā; Padumesu ca tūriyagaṇā pavajjare, Imā ca naccanti manoharāyo. 3 Deviddhipattosi mahānubhāvo, Manussabhūto kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 So devaputto attamano, 3671 --- vv60 1:4 moggallānena pucchito; Pañhaṁ puṭṭho viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Aṭṭheva muttapupphāni, kassapassa mahesino; Thūpasmiṁ abhiropesiṁ, pasanno sehi pāṇibhi. 6 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 7 Paṭhamanāgavimānaṁ dasamaṁ. vv41 0 Vimānavatthu Itthivimāna Mañjiṭṭhakavagga 3. Nāgavimānavatthu |1| “Alaṅkatā maṇikañcanācitaṁ, Sovaṇṇajālacitaṁ mahantaṁ; Abhiruyha gajavaraṁ sukappitaṁ, Idhāgamā vehāyasaṁ antalikkhe. 2 Nāgassa dantesu duvesu nimmitā, Acchodakā paduminiyo suphullā; Padumesu ca tūriyagaṇā pabhijjare, Imā ca naccanti manoharāyo. 3 Deviddhipattāsi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 “Bārāṇasiyaṁ upasaṅkamitvā, Buddhassahaṁ vatthayugaṁ adāsiṁ; Pādāni vanditvā chamā nisīdiṁ, Vittā cahaṁ añjalikaṁ akāsiṁ. 5 Buddho ca me kañcanasannibhattaco, Adesayi samudayadukkhaniccataṁ; Asaṅkhataṁ dukkhanirodhasassataṁ, Maggaṁ adesayi yato vijānisaṁ. 6 Appāyukī kālakatā tato cutā, Upapannā tidasagaṇaṁ yasassinī; Sakkassahaṁ aññatarā pajāpati, Yasuttarā nāma disāsu vissutā”ti. 7 Nāgavimānaṁ tatiyaṁ. vv24 0 Vimānavatthu Itthivimāna Cittalatāvagga 7. Uposathāvimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Uposathāti maṁ aññaṁsu, sāketāyaṁ upāsikā; Saddhā sīlena sampannā, saṁvibhāgaratā sadā. 5 Acchādanañca bhattañca, senāsanaṁ padīpiyaṁ; Adāsiṁ ujubhūtesu, vippasannena cetasā. 6 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ. 7 Uposathaṁ upavasissaṁ, sadā sīlesu saṁvutā; Saññamā saṁvibhāgā ca, vimānaṁ āvasāmahaṁ. 8 Pāṇātipātā viratā, musāvādā ca saññatā; Theyyā ca aticārā ca, majjapānā ca ārakā. 9 Pañcasikkhāpade ratā, ariyasaccāna kovidā; Upāsikā cakkhumato, gotamassa yasassino. 10 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 11 “Abhikkhaṇaṁ nandanaṁ sutvā, Chando me udapajjatha; Tattha cittaṁ paṇidhāya, Upapannāmhi nandanaṁ. 12 Nākāsiṁ satthu vacanaṁ, buddhassādiccabandhuno; Hīne cittaṁ paṇidhāya, sāmhi pacchānutāpinī”ti. 13 “Kīva ciraṁ vimānamhi, idha vacchasuposathe; Devate pucchitācikkha, yadi jānāsi āyuno”ti. 14 “Saṭṭhi vassasahassāni, tisso ca vassakoṭiyo; Idha ṭhatvā mahāmuni, ito cutā gamissāmi; Manussānaṁ sahabyatan”ti. 15 “Mā tvaṁ uposathe bhāyi, sambuddhenāsi byākatā; Sotāpannā visesayi, pahīnā tava duggatī”ti. 16 Uposathāvimānaṁ sattamaṁ. vv55 0 Vimānavatthu Purisavimāna Mahārathavagga 5. Dvārapālavimānavatthu |1| “Uccamidaṁ maṇithūṇaṁ vimānaṁ, Samantato dvādasa yojanāni; Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, Veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā. 2 Tatthacchasi pivasi khādasi ca, Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṁ; Dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, Nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā. 3 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 So devaputto attamano, moggallānena pucchito; Pañhaṁ puṭṭho viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Dibbaṁ mamaṁ vassasahassamāyu, Vācābhigītaṁ manasā pavattitaṁ; Ettāvatā 3672 --- vv55 1:5 ṭhassati puññakammo, Dibbehi kāmehi samaṅgibhūto. 6 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 7 Dvārapālavimānaṁ pañcamaṁ. vv30 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pāricchattakavagga 2. Ucchudāyikāvimānavatthu |1| “Obhāsayitvā pathaviṁ sadevakaṁ, Atirocasi candimasūriyā viya; Siriyā ca vaṇṇena yasena tejasā, Brahmāva deve tidase sahindake. 2 Pucchāmi taṁ uppalamāladhārinī, Āveḷinī kañcanasannibhattace; Alaṅkate uttamavatthadhārinī, Kā tvaṁ subhe devate vandase mamaṁ. 3 Kiṁ tvaṁ pure kammamakāsi attanā, Manussabhūtā purimāya jātiyā; Dānaṁ suciṇṇaṁ atha sīlasaṁyamaṁ, Kenūpapannā sugatiṁ yasassinī; Devate pucchitācikkha, Kissa kammassidaṁ phalan”ti. 4 “Idāni bhante imameva gāmaṁ, Piṇḍāya amhākaṁ gharaṁ upāgami; Tato te ucchussa adāsi khaṇḍikaṁ, Pasannacittā atulāya pītiyā. 5 Sassu ca pacchā anuyuñjate mamaṁ, Kahaṁ nu ucchuṁ vadhuke avākiri; Na chaḍḍitaṁ no pana khāditaṁ mayā, Santassa bhikkhussa sayaṁ adāsahaṁ. 6 Tuyhaṁ nvidaṁ issariyaṁ atho mama, Itissā sassu paribhāsate mamaṁ; Pīṭhaṁ gahetvā pahāraṁ adāsi me, Tato cutā kālakatāmhi devatā. 7 Tadeva kammaṁ kusalaṁ kataṁ mayā, Sukhañca kammaṁ anubhomi attanā; Devehi saddhiṁ paricārayāmahaṁ, Modāmahaṁ kāmaguṇehi pañcahi. 8 Tadeva kammaṁ kusalaṁ kataṁ mayā, Sukhañca kammaṁ anubhomi attanā; Devindaguttā tidasehi rakkhitā, Samappitā kāmaguṇehi pañcahi. 9 Etādisaṁ puññaphalaṁ anappakaṁ, Mahāvipākā mama ucchudakkhiṇā; Devehi saddhiṁ paricārayāmahaṁ, Modāmahaṁ kāmaguṇehi pañcahi. 10 Etādisaṁ puññaphalaṁ anappakaṁ, Mahājutikā mama ucchudakkhiṇā; Devindaguttā tidasehi rakkhitā, Sahassanettoriva nandane vane. 11 Tuvañca bhante anukampakaṁ viduṁ, Upecca vandiṁ kusalañca pucchisaṁ; Tato te ucchussa adāsi khaṇḍikaṁ, Pasannacittā atulāya pītiyā”ti. 12 Ucchudāyikāvimānaṁ dutiyaṁ. vv6 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 6. Paṭhamanāvāvimānavatthu |1| “Suvaṇṇacchadanaṁ nāvaṁ, Nāri āruyha tiṭṭhasi; Ogāhasi pokkharaṇiṁ, Padmaṁ chindasi pāṇinā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 3 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Purimāya jātiyā manussaloke; Disvāna bhikkhū tasite kilante, Uṭṭhāya pātuṁ udakaṁ adāsiṁ. 6 Yo ve kilantāna pipāsitānaṁ, Uṭṭhāya pātuṁ udakaṁ dadāti; Sītodakā tassa bhavanti najjo, Pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā. 7 Taṁ āpagā anupariyanti sabbadā, Sītodakā vālukasanthatā nadī; Ambā ca sālā tilakā ca jambuyo, Uddālakā pāṭaliyo ca phullā. 8 Taṁ bhūmibhāgehi upetarūpaṁ, Vimānaseṭṭhaṁ bhusa sobhamānaṁ; Tassīdha kammassa ayaṁ vipāko, Etādisaṁ puññakatā labhanti. 9 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 10 Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, Manussabhūtā yamakāsi puññaṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 11 Paṭhamanāvāvimānaṁ chaṭṭhaṁ. vv11 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 11. Paṭhamapatibbatāvimānavatthu |1| “Koñcā mayūrā diviyā ca haṁsā, Vaggussarā 3673 --- vv11 1:1 kokilā sampatanti; Pupphābhikiṇṇaṁ rammamidaṁ vimānaṁ, Anekacittaṁ naranārisevitaṁ. 2 Tatthacchasi devi mahānubhāve, Iddhī vikubbanti anekarūpā; Imā ca te accharāyo samantato, Naccanti gāyanti pamodayanti ca. 3 Deviddhipattāsi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Patibbatānaññamanā ahosiṁ; Mātāva puttaṁ anurakkhamānā, Kuddhāpihaṁ nappharusaṁ avocaṁ. 6 Sacce ṭhitā mosavajjaṁ pahāya, Dāne ratā saṅgahitattabhāvā; Annañca pānañca pasannacittā, Sakkacca dānaṁ vipulaṁ adāsiṁ. 7 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 8 Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, Manussabhūtā yamakāsi puññaṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 9 Paṭhamapatibbatāvimānaṁ ekādasamaṁ. vv74 0 Vimānavatthu Purisavimāna Pāyāsivagga 10. (Uttara) Pāyāsivimānavatthu |1| “Yā devarājassa sabhā sudhammā, Yatthacchati devasaṅgho samaggo; Tathūpamaṁ tuyhamidaṁ vimānaṁ, Obhāsayaṁ tiṭṭhati antalikkhe. 2 Deviddhipattosi mahānubhāvo, Manussabhūto kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Ahaṁ manussesu manussabhūto, Rañño pāyāsissa ahosiṁ māṇavo; Laddhā dhanaṁ saṁvibhāgaṁ akāsiṁ, Piyā ca me sīlavanto ahesuṁ; Annañca pānañca pasannacitto, Sakkacca dānaṁ vipulaṁ adāsiṁ. 5 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 6 Pāyāsivimānaṁ dasamaṁ. 7 Pāyāsivaggo chaṭṭho. 8 Tassuddānaṁ 9 Dve agārino phaladāyī, Dve upassayadāyī bhikkhāya dāyī; Yavapālako ceva dve, Kuṇḍalino pāyāsīti. 10 Purisānaṁ dutiyo vaggo pavuccatīti. vv35 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pāricchattakavagga 7. Pesavatīvimānavatthu |1| “Phalikarajatahemajālachannaṁ, Vividhacitratalamaddasaṁ surammaṁ; Byamhaṁ sunimmitaṁ toraṇūpapannaṁ, Rucakupakiṇṇamidaṁ subhaṁ vimānaṁ. 2 Bhāti ca dasa disā nabheva suriyo, Sarade tamonudo sahassaraṁsī; Tathā tapati midaṁ tava vimānaṁ, Jalamiva dhūmasikho nise nabhagge. 3 Musatīva nayanaṁ sateratāva, Ākāse ṭhapitamidaṁ manuññaṁ; Vīṇāmurajasammatāḷaghuṭṭhaṁ, Iddhaṁ indapuraṁ yathā tavedaṁ. 4 Padumakumuduppalakuvalayaṁ, Yodhika bandhukanojakā ca santi; Sālakusumitapupphitā asokā, Vividhadumaggasugandhasevitamidaṁ. 5 Saḷalalabujabhujaka saṁyuttā, Kusakasuphullitalatāvalambinīhi; Maṇijālasadisā yasassinī, Rammā pokkharaṇī upaṭṭhitā te. 6 Udakaruhā ca yetthi pupphajātā, Thalajā ye ca santi rukkhajātā; Mānusakāmānussakā ca dibbā, Sabbe tuyhaṁ nivesanamhi jātā. 7 Kissa saṁyamadamassayaṁ vipāko, Kenāsi kammaphalenidhūpapannā; Yathā ca te adhigatamidaṁ vimānaṁ, Tadanupadaṁ avacāsiḷārapamhe”ti. 8 “Yathā ca me adhigatamidaṁ vimānaṁ, Koñcamayūracakorasaṅghacaritaṁ; Dibyapilavahaṁsarājaciṇṇaṁ, Dijakāraṇḍavakokilābhinaditaṁ. 9 Nānāsantānakapuppharukkhavividhā, Pāṭalijambuasokarukkhavantaṁ; Yathā ca me adhigatamidaṁ vimānaṁ, Taṁ te pavedayāmi suṇohi bhante. 10 Magadhavarapuratthimena, Nāḷakagāmo nāma atthi bhante; Tattha ahosiṁ pure suṇisā, Pesavatīti tattha jāniṁsu mamaṁ. 11 Sāhamapacitatthadhammakusalaṁ, Devamanussapūjitaṁ mahantaṁ; Upatissaṁ 3674 --- vv35 1:11 nibbutamappameyyaṁ, Muditamanā kusumehi abbhukiriṁ. 12 Paramagatigatañca pūjayitvā, Antimadehadharaṁ isiṁ uḷāraṁ; Pahāya mānusakaṁ samussayaṁ, Tidasagatā idha māvasāmi ṭhānan”ti. 13 Pesavatīvimānaṁ sattamaṁ. vv50 0 Vimānavatthu Itthivimāna Mañjiṭṭhakavagga 12. Rajjumālāvimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Hatthapāde ca viggayha, naccasi suppavādite. 2 Tassā te naccamānāya, aṅgamaṅgehi sabbaso; Dibbā saddā niccharanti, savanīyā manoramā. 3 Tassā te naccamānāya, aṅgamaṅgehi sabbaso; Dibbā gandhā pavāyanti, sucigandhā manoramā. 4 Vivattamānā kāyena, yā veṇīsu piḷandhanā; Tesaṁ suyyati nigghoso, tūriye pañcaṅgike yathā. 5 Vaṭaṁsakā vātadhutā, vātena sampakampitā; Tesaṁ suyyati nigghoso, tūriye pañcaṅgike yathā. 6 Yāpi te sirasmiṁ mālā, sucigandhā manoramā; Vāti gandho disā sabbā, rukkho mañjūsako yathā. 7 Ghāyase taṁ sucigandhaṁ, rūpaṁ passasi amānusaṁ; Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṁ phalan”ti. 8 “Dāsī ahaṁ pure āsiṁ, gayāyaṁ brāhmaṇassahaṁ; Appapuññā alakkhikā, rajjumālāti maṁ viduṁ. 9 Akkosānaṁ vadhānañca, tajjanāya ca uggatā; Kuṭaṁ gahetvā nikkhamma, agañchiṁ udahāriyā. 10 Vipathe kuṭaṁ nikkhipitvā, vanasaṇḍaṁ upāgamiṁ; Idhevāhaṁ marissāmi, ko attho jīvitena me. 11 Daḷhaṁ pāsaṁ karitvāna, āsumbhitvāna pādape; Tato disā vilokesiṁ, ‘ko nu kho vanamassito’. 12 Tatthaddasāsiṁ sambuddhaṁ, sabbalokahitaṁ muniṁ; Nisinnaṁ rukkhamūlasmiṁ, jhāyantaṁ akutobhayaṁ. 13 Tassā me ahu saṁvego, abbhuto lomahaṁsano; Ko nu kho vanamassito, manusso udāhu devatā. 14 Pāsādikaṁ pasādanīyaṁ, vanā nibbanamāgataṁ; Disvā mano me pasīdi, nāyaṁ yādisakīdiso. 15 Guttindriyo jhānarato, abahiggatamānaso; Hito sabbassa lokassa, buddho ayaṁ bhavissati. 16 Bhayabheravo durāsado, sīhova guhamassito; Dullabhāyaṁ dassanāya, pupphaṁ odumbaraṁ yathā. 17 So maṁ mudūhi vācāhi, ālapitvā tathāgato; Rajjumāleti maṁvoca, saraṇaṁ gaccha tathāgataṁ. 18 Tāhaṁ giraṁ suṇitvāna, nelaṁ atthavatiṁ suciṁ; Saṇhaṁ muduñca vagguñca, sabbasokāpanūdanaṁ. 19 Kallacittañca maṁ ñatvā, pasannaṁ suddhamānasaṁ; Hito sabbassa lokassa, anusāsi tathāgato. 20 Idaṁ dukkhanti maṁvoca, Ayaṁ dukkhassa sambhavo; Dukkha nirodho maggo ca, Añjaso amatogadho. 21 Anukampakassa kusalassa, Ovādamhi ahaṁ ṭhitā; Ajjhagā amataṁ santiṁ, Nibbānaṁ padamaccutaṁ. 22 Sāhaṁ avaṭṭhitāpemā, dassane avikampinī; Mūlajātāya saddhāya, dhītā buddhassa orasā. 23 Sāhaṁ ramāmi kīḷāmi, modāmi akutobhayā; Dibbamālaṁ dhārayāmi, pivāmi madhumaddavaṁ. 24 Saṭṭhitūriyasahassāni, paṭibodhaṁ karonti me; Āḷambo gaggaro bhīmo, sādhuvādī ca saṁsayo. 25 Pokkharo ca suphasso ca, vīṇāmokkhā ca nāriyo; Nandā ceva sunandā ca, soṇadinnā sucimhitā. 26 Alambusā missakesī ca, puṇḍarīkātidāruṇī; Eṇīphassā suphassā ca, subhaddā muduvādinī. 27 Etā caññā ca seyyāse, accharānaṁ pabodhikā; Tā maṁ kālenupāgantvā, abhibhāsanti devatā. 28 Handa naccāma gāyāma, handa taṁ ramayāmase; Nayidaṁ akatapuññānaṁ, katapuññānamevidaṁ. 29 Asokaṁ nandanaṁ rammaṁ, tidasānaṁ mahāvanaṁ; Sukhaṁ akatapuññānaṁ, idha natthi parattha ca. 30 Sukhañca katapuññānaṁ, idha ceva parattha ca; Tesaṁ sahabyakāmānaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ bahuṁ; Katapuññā hi modanti, sagge bhogasamaṅgino. 31 Bahūnaṁ vata atthāya, uppajjanti tathāgatā; Dakkhiṇeyyā manussānaṁ, puññakhettānamākarā; Yattha kāraṁ karitvāna, sagge modanti dāyakā”ti. 32 Rajjumālāvimānaṁ dvādasamaṁ. 33 Tassuddānaṁ 34 Mañjiṭṭhā pabhassarā nāgā, Alomākañjikadāyikā; Vihāracaturitthambā, Pītā ucchuvandanarajjumālā ca; Vaggo tena pavuccatīti. 35 Mañjiṭṭhakavaggo catuttho. 36 Itthivimānaṁ samattaṁ. vv71 0 Vimānavatthu Purisavimāna Pāyāsivagga 7. 3675 --- vv71 1:0 Yavapālakavimānavatthu |1| “Uccamidaṁ maṇithūṇaṁ vimānaṁ, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 2 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 3 “Ahaṁ manussesu manussabhūto, Ahosiṁ yavapālako; Addasaṁ virajaṁ bhikkhuṁ, Vippasannamanāvilaṁ. 4 Tassa adāsahaṁ bhāgaṁ, pasanno sehi pāṇibhi; Kummāsapiṇḍaṁ datvāna, modāmi nandane vane. 5 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 6 Yavapālakavimānaṁ sattamaṁ. vv14 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 14. Dutiyasuṇisāvimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 3 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Suṇisā ahosiṁ sasurassa gehe. 6 Addasaṁ virajaṁ bhikkhuṁ, vippasannamanāvilaṁ; Tassa adāsahaṁ bhāgaṁ, pasannā sehi pāṇibhi; Kummāsapiṇḍaṁ datvāna, modāmi nandane vane. 7 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 8 Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, Manussabhūtā yamakāsi puññaṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 9 Dutiyasuṇisāvimānaṁ cuddasamaṁ. vv3 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 3. Tatiyapīṭhavimānavatthu |1| “Pīṭhaṁ te sovaṇṇamayaṁ uḷāraṁ, Manojavaṁ gacchati yenakāmaṁ; Alaṅkate malyadhare suvatthe, Obhāsasi vijjurivabbhakūṭaṁ. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 3 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Appassa kammassa phalaṁ mamedaṁ, Yenamhi evaṁ jalitānubhāvā; Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Purimāya jātiyā manussaloke. 6 Addasaṁ virajaṁ bhikkhuṁ, vippasannamanāvilaṁ; Tassa adāsahaṁ pīṭhaṁ, pasannā sehi pāṇibhi. 7 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 8 Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, Manussabhūtā yamakāsi puññaṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 9 Tatiyapīṭhavimānaṁ tatiyaṁ. vv65 0 Vimānavatthu Purisavimāna Pāyāsivagga 1. Paṭhamaagāriyavimānavatthu |1| “Yathā vanaṁ cittalataṁ pabhāsati, Uyyānaseṭṭhaṁ tidasānamuttamaṁ; Tathūpamaṁ tuyhamidaṁ vimānaṁ, Obhāsayaṁ tiṭṭhati antalikkhe. 2 Deviddhipattosi mahānubhāvo, Manussabhūto kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 So devaputto attamano, moggallānena pucchito; Pañhaṁ puṭṭho viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Ahañca bhariyā ca manussaloke, Opānabhūtā gharamāvasimha; Annañca pānañca pasannacittā, Sakkacca dānaṁ vipulaṁ adamha. 5 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 6 Paṭhamaagāriyavimānaṁ paṭhamaṁ. vv83 0 Vimānavatthu Purisavimāna 3676 --- vv83 1:0 Sunikkhittavagga 9. Maṭṭhakuṇḍalīvimānavatthu |1| “Alaṅkato maṭṭhakuṇḍalī, Māladhārī haricandanussado; Bāhā paggayha kandasi, Vanamajjhe kiṁ dukkhito tuvan”ti. 2 “Sovaṇṇamayo pabhassaro, Uppanno rathapañjaro mama; Tassa cakkayugaṁ na vindāmi, Tena dukkhena jahāmi jīvitan”ti. 3 “Sovaṇṇamayaṁ maṇimayaṁ, Lohitakamayaṁ atha rūpiyamayaṁ; Ācikkha me bhaddamāṇava, Cakkayugaṁ paṭipādayāmi te”ti. 4 So māṇavo tassa pāvadi, “Candasūriyā ubhayettha dissare; Sovaṇṇamayo ratho mama, Tena cakkayugena sobhatī”ti. 5 “Bālo kho tvaṁ asi māṇava, Yo tvaṁ patthayase apatthiyaṁ; Maññāmi tuvaṁ marissasi, Na hi tvaṁ lacchasi candasūriye”ti. 6 “Gamanāgamanampi dissati, Vaṇṇadhātu ubhayattha vīthiyā; Peto kālakato na dissati, Ko nidha kandataṁ bālyataro”ti. 7 “Saccaṁ kho vadesi māṇava, Ahameva kandataṁ bālyataro; Candaṁ viya dārako rudaṁ, Petaṁ kālakatābhipatthayinti. 8 Ādittaṁ vata maṁ santaṁ, ghatasittaṁva pāvakaṁ; Vārinā viya osiñcaṁ, sabbaṁ nibbāpaye daraṁ. 9 Abbahī vata me sallaṁ, sokaṁ hadayanissitaṁ; Yo me sokaparetassa, puttasokaṁ apānudi. 10 Svāhaṁ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto; Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇavā”ti. 11 “Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado; Ko vā tvaṁ kassa vā putto, kathaṁ jānemu taṁ mayan”ti. 12 “Yañca kandasi yañca rodasi, Puttaṁ āḷāhane sayaṁ dahitvā; Svāhaṁ kusalaṁ karitvā kammaṁ, Tidasānaṁ sahabyataṁ gato”ti. 13 “Appaṁ vā bahuṁ vā nāddasāma, Dānaṁ dadantassa sake agāre; Uposathakammaṁ vā tādisaṁ, Kena kammena gatosi devalokan”ti. 14 “Ābādhikohaṁ dukkhito gilāno, Āturarūpomhi sake nivesane; Buddhaṁ vigatarajaṁ vitiṇṇakaṅkhaṁ, Addakkhiṁ sugataṁ anomapaññaṁ. 15 Svāhaṁ muditamano pasannacitto, Añjaliṁ akariṁ tathāgatassa; Tāhaṁ kusalaṁ karitvāna kammaṁ, Tidasānaṁ sahabyataṁ gato”ti. 16 “Acchariyaṁ vata abbhutaṁ vata, Añjalikammassa ayamīdiso vipāko; Ahampi muditamano pasannacitto, Ajjeva buddhaṁ saraṇaṁ vajāmī”ti. 17 “Ajjeva buddhaṁ saraṇaṁ vajāhi, Dhammañca saṅghañca pasannacitto; Tatheva sikkhāya padāni pañca, Akhaṇḍaphullāni samādiyassu. 18 Pāṇātipātā viramassu khippaṁ, Loke adinnaṁ parivajjayassu; Amajjapo mā ca musā bhaṇāhi, Sakena dārena ca hohi tuṭṭho”ti. 19 “Atthakāmosi me yakkha, hitakāmosi devate; Karomi tuyhaṁ vacanaṁ, tvaṁsi ācariyo mamāti. 20 Upemi saraṇaṁ buddhaṁ, dhammañcāpi anuttaraṁ; Saṅghañca naradevassa, gacchāmi saraṇaṁ ahaṁ. 21 Pāṇātipātā viramāmi khippaṁ, Loke adinnaṁ parivajjayāmi; Amajjapo no ca musā bhaṇāmi, Sakena dārena ca homi tuṭṭho”ti. 22 Maṭṭhakuṇḍalīvimānaṁ navamaṁ. vv21 0 Vimānavatthu Itthivimāna Cittalatāvagga 4. Caṇḍālivimānavatthu |1| “Caṇḍāli vanda pādāni, gotamassa yasassino; Tameva anukampāya, aṭṭhāsi isisattamo. 2 Abhippasādehi manaṁ, arahantamhi tādini; Khippaṁ pañjalikā vanda, parittaṁ tava jīvitan”ti. 3 Coditā bhāvitattena, sarīrantimadhārinā; Caṇḍālī vandi pādāni, gotamassa yasassino. 4 Tamenaṁ avadhī gāvī, caṇḍāliṁ pañjaliṁ ṭhitaṁ; Namassamānaṁ sambuddhaṁ, andhakāre pabhaṅkaranti. 5 “Khīṇāsavaṁ vigatarajaṁ anejaṁ, Ekaṁ araññamhi raho nisinnaṁ; Deviddhipattā upasaṅkamitvā, Vandāmi taṁ vīra mahānubhāvan”ti. 6 “Suvaṇṇavaṇṇā jalitā mahāyasā, Vimānamoruyha anekacittā; Parivāritā accharāsaṅgaṇena, Kā tvaṁ subhe devate vandase maman”ti. 7 “Ahaṁ bhaddante caṇḍālī, tayā vīrena pesitā; Vandiṁ arahato pāde, gotamassa yasassino. 8 Sāhaṁ vanditvā pādāni, cutā caṇḍālayoniyā; Vimānaṁ sabbato bhaddaṁ, upapannamhi nandane. 9 Accharānaṁ satasahassaṁ, purakkhatvāna tiṭṭhati; Tāsāhaṁ pavarā seṭṭhā, vaṇṇena yasasāyunā. 10 Pahūtakatakalyāṇā, Sampajānā paṭissatā; Muniṁ kāruṇikaṁ loke, Taṁ bhante vanditumāgatā”ti. 11 Idaṁ vatvāna caṇḍālī, kataññū katavedinī; Vanditvā arahato pāde, tatthevantaradhāyathāti. 12 Caṇḍālivimānaṁ catutthaṁ. vv8 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 8. 3677 --- vv8 1:0 Tatiyanāvāvimānavatthu |1| “Suvaṇṇacchadanaṁ nāvaṁ, Nāri āruyha tiṭṭhasi; Ogāhasi pokkharaṇiṁ, Padmaṁ chindasi pāṇinā. 2 Kūṭāgārā nivesā te, vibhattā bhāgaso mitā; Daddallamānā ābhanti, samantā caturo disā. 3 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 4 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 5 Sā devatā attamanā, sambuddheneva pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 6 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Purimāya jātiyā manussaloke; Disvāna bhikkhū tasite kilante, Uṭṭhāya pātuṁ udakaṁ adāsiṁ. 7 Yo ve kilantāna pipāsitānaṁ, Uṭṭhāya pātuṁ udakaṁ dadāti; Sītodakā tassa bhavanti najjo, Pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā. 8 Taṁ āpagā anupariyanti sabbadā, Sītodakā vālukasanthatā nadī; Ambā ca sālā tilakā ca jambuyo, Uddālakā pāṭaliyo ca phullā. 9 Taṁ bhūmibhāgehi upetarūpaṁ, Vimānaseṭṭhaṁ bhusa sobhamānaṁ; Tassīdha kammassa ayaṁ vipāko, Etādisaṁ puññakatā labhanti. 10 Kūṭāgārā nivesā me, vibhattā bhāgaso mitā; Daddallamānā ābhanti, samantā caturo disā. 11 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 12 Akkhāmi te buddha mahānubhāva, Manussabhūtā yamakāsi puññaṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsati; Etassa kammassa phalaṁ mamedaṁ, Atthāya buddho udakaṁ apāyī”ti. 13 Tatiyanāvāvimānaṁ aṭṭhamaṁ. vv44 0 Vimānavatthu Itthivimāna Mañjiṭṭhakavagga 6. Vihāravimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, …pe… osadhī viya tārakā. 2 Tassā te naccamānāya, aṅgamaṅgehi sabbaso; Dibbā saddā niccharanti, savanīyā manoramā. 3 Tassā te naccamānāya, aṅgamaṅgehi sabbaso; Dibbā gandhā pavāyanti, sucigandhā manoramā. 4 Vivattamānā kāyena, yā veṇīsu piḷandhanā; Tesaṁ suyyati nigghoso, tūriye pañcaṅgike yathā. 5 Vaṭaṁsakā vātadhutā, vātena sampakampitā; Tesaṁ suyyati nigghoso, tūriye pañcaṅgike yathā. 6 Yāpi te sirasmiṁ mālā, sucigandhā manoramā; Vāti gandho disā sabbā, rukkho mañjūsako yathā. 7 Ghāyase taṁ sucigandhaṁ, rūpaṁ passasi amānusaṁ; Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṁ phalan”ti. 8 “Sāvatthiyaṁ mayhaṁ sakhī bhadante, Saṅghassa kāresi mahāvihāraṁ; Tatthappasannā ahamānumodiṁ, Disvā agārañca piyañca metaṁ. 9 Tāyeva me suddhanumodanāya, Laddhaṁ vimānabbhutadassaneyyaṁ; Samantato soḷasayojanāni, Vehāyasaṁ gacchati iddhiyā mama. 10 Kūṭāgārā nivesā me, vibhattā bhāgaso mitā; Daddallamānā ābhanti, samantā satayojanaṁ. 11 Pokkharañño ca me ettha, puthulomanisevitā; Acchodakā vippasannā, soṇṇavālukasanthatā. 12 Nānāpadumasañchannā, puṇḍarīkasamotatā; Surabhī sampavāyanti, manuññā māluteritā. 13 Jambuyo panasā tālā, nāḷikeravanāni ca; Antonivesane jātā, nānārukkhā aropimā. 14 Nānātūriyasaṅghuṭṭhaṁ, accharāgaṇaghositaṁ; Yopi maṁ supine passe, sopi vitto siyā naro. 15 Etādisaṁ abbhutadassaneyyaṁ, Vimānaṁ sabbasopabhaṁ; Mama kammehi nibbattaṁ, Alaṁ puññāni kātave”ti. 16 “Tāyeva te suddhanumodanāya, Laddhaṁ vimānabbhutadassaneyyaṁ; Yā ceva sā dānamadāsi nārī, Tassā gatiṁ brūhi kuhiṁ uppannā sā”ti. 17 “Yā sā ahu mayhaṁ sakhī bhadante, Saṅghassa kāresi mahāvihāraṁ; Viññātadhammā sā adāsi dānaṁ, Uppannā nimmānaratīsu devesu. 18 Pajāpatī tassa sunimmitassa, Acintiyā kammavipākā tassā; Yametaṁ pucchasi kuhiṁ uppannā sāti, Taṁ te viyākāsiṁ anaññathā ahaṁ. 19 Tenahaññepi samādapetha, Saṅghassa dānāni dadātha vittā; Dhammañca suṇātha pasannamānasā, Sudullabho laddho manussalābho. 20 Yaṁ maggaṁ maggādhipatī adesayi, Brahmassaro kañcanasannibhattaco; Saṅghassa dānāni dadātha vittā, Mahapphalā yattha bhavanti dakkhiṇā. 21 Ye puggalā aṭṭha sataṁ pasatthā, Cattāri etāni 3678 --- vv44 1:21 yugāni honti; Te dakkhiṇeyyā sugatassa sāvakā, Etesu dinnāni mahapphalāni. 22 Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phale ṭhitā; Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito. 23 Yajamānānaṁ manussānaṁ, puññapekkhāna pāṇinaṁ; Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ, saṅghe dinnaṁ mahapphalaṁ. 24 Eso hi saṅgho vipulo mahaggato, Esappameyyo udadhīva sāgaro; Etehi seṭṭhā naravīrasāvakā, Pabhaṅkarā dhammamudīrayanti. 25 Tesaṁ sudinnaṁ suhutaṁ suyiṭṭhaṁ, Ye saṅghamuddissa dadanti dānaṁ; Sā dakkhiṇā saṅghagatā patiṭṭhitā, Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā. 26 Etādisaṁ yaññamanussarantā, Ye vedajātā vicaranti loke; Vineyya maccheramalaṁ samūlaṁ, Aninditā saggamupenti ṭhānan”ti. 27 Vihāravimānaṁ chaṭṭhaṁ. Bhāṇavāraṁ dutiyaṁ. vv25 0 Vimānavatthu Itthivimāna Cittalatāvagga 8. Niddāvimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 Sā devatā attamanā, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Niddāti mamaṁ aññaṁsu, Rājagahasmiṁ upāsikā; Saddhā sīlena sampannā, Saṁvibhāgaratā sadā. 5 Acchādanañca bhattañca, senāsanaṁ padīpiyaṁ; Adāsiṁ ujubhūtesu, vippasannena cetasā. 6 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ. 7 Uposathaṁ upavasissaṁ, sadā sīlesu saṁvutā; Saññamā saṁvibhāgā ca, vimānaṁ āvasāmahaṁ. 8 Pāṇātipātā viratā, musāvādā ca saññatā; Theyyā ca aticārā ca, majjapānā ca ārakā. 9 Pañcasikkhāpade ratā, ariyasaccāna kovidā; Upāsikā cakkhumato, gotamassa yasassino. 10 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 11 Niddāvimānaṁ aṭṭhamaṁ. vv40 0 Vimānavatthu Itthivimāna Mañjiṭṭhakavagga 2. Pabhassaravimānavatthu |1| “Pabhassaravaravaṇṇanibhe, Surattavatthavasane; Mahiddhike candanaruciragatte, Kā tvaṁ subhe devate vandase mamaṁ. 2 Pallaṅko ca te mahaggho, Nānāratanacittito ruciro; Yattha tvaṁ nisinnā virocasi, Devarājāriva nandane vane. 3 Kiṁ tvaṁ pure sucaritamācarī bhadde, Kissa kammassa vipākaṁ; Anubhosi devalokasmiṁ, Devate pucchitācikkha; Kissa kammassidaṁ phalan”ti. 4 “Piṇḍāya te carantassa, Mālaṁ phāṇitañca adadaṁ bhante; Tassa kammassidaṁ vipākaṁ, Anubhomi devalokasmiṁ. 5 Hoti ca me anutāpo, Aparaddhaṁ dukkhitañca me bhante; Sāhaṁ dhammaṁ nāssosiṁ, Sudesitaṁ dhammarājena. 6 Taṁ taṁ vadāmi bhaddante, ‘Yassa me anukampiyo koci; Dhammesu taṁ samādapetha’, Sudesitaṁ dhammarājena. 7 Yesaṁ atthi saddhā buddhe, dhamme ca saṅgharatane; Te maṁ ativirocanti, āyunā yasasā siriyā. 8 Patāpena vaṇṇena uttaritarā, Aññe mahiddhikatarā mayā devā”ti. 9 Pabhassaravimānaṁ dutiyaṁ. vv61 0 Vimānavatthu Purisavimāna Mahārathavagga 11. Dutiyanāgavimānavatthu |1| “Mahantaṁ nāgaṁ abhiruyha, Sabbasetaṁ gajuttamaṁ; Vanā vanaṁ anupariyāsi, Nārīgaṇapurakkhato; Obhāsento disā sabbā, Osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 So devaputto attamano, vaṅgīseneva pucchito; Pañhaṁ puṭṭho viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Ahaṁ manussesu manussabhūto, Upāsako cakkhumato ahosiṁ; Pāṇātipātā virato ahosiṁ, Loke adinnaṁ parivajjayissaṁ. 5 Amajjapo no ca musā abhāṇiṁ, Sakena dārena ca tuṭṭho ahosiṁ; Annañca pānañca pasannacitto, 3679 --- vv61 1:5 Sakkacca dānaṁ vipulaṁ adāsiṁ. 6 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 7 Dutiyanāgavimānaṁ ekādasamaṁ. vv75 0 Vimānavatthu Purisavimāna Sunikkhittavagga 1. Cittalatāvimānavatthu |1| “Yathā vanaṁ cittalataṁ pabhāsati, Uyyānaseṭṭhaṁ tidasānamuttamaṁ; Tathūpamaṁ tuyhamidaṁ vimānaṁ, Obhāsayaṁ tiṭṭhati antalikkhe. 2 Deviddhipattosi mahānubhāvo, Manussabhūto kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 So devaputto attamano, …pe… yassa kammassidaṁ phalaṁ. 4 “Ahaṁ manussesu manussabhūto, Daliddo atāṇo kapaṇo kammakaro ahosiṁ; Jiṇṇe ca mātāpitaro abhāriṁ, Piyā ca me sīlavanto ahesuṁ; Annañca pānañca pasannacitto, Sakkacca dānaṁ vipulaṁ adāsiṁ. 5 Tena metādiso vaṇṇo, …pe… Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 6 Cittalatāvimānaṁ paṭhamaṁ. vv7 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 7. Dutiyanāvāvimānavatthu |1| “Suvaṇṇacchadanaṁ nāvaṁ, Nāri āruyha tiṭṭhasi; Ogāhasi pokkharaṇiṁ, Padmaṁ chindasi pāṇinā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 3 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Purimāya jātiyā manussaloke; Disvāna bhikkhuṁ tasitaṁ kilantaṁ, Uṭṭhāya pātuṁ udakaṁ adāsiṁ. 6 Yo ve kilantassa pipāsitassa, Uṭṭhāya pātuṁ udakaṁ dadāti; Sītodakā tassa bhavanti najjo, Pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā. 7 Taṁ āpagā anupariyanti sabbadā, Sītodakā vālukasanthatā nadī; Ambā ca sālā tilakā ca jambuyo, Uddālakā pāṭaliyo ca phullā. 8 Taṁ bhūmibhāgehi upetarūpaṁ, Vimānaseṭṭhaṁ bhusa sobhamānaṁ; Tassīdha kammassa ayaṁ vipāko, Etādisaṁ puññakatā labhanti. 9 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 10 Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, Manussabhūtā yamakāsi puññaṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 11 Dutiyanāvāvimānaṁ sattamaṁ. vv10 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pīṭhavagga 10. Tiladakkhiṇavimānavatthu |1| “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. 2 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 3 Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 4 Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 5 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Purimāya jātiyā manussaloke. 6 Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, vippasannamanāvilaṁ; Āsajja dānaṁ adāsiṁ, akāmā tiladakkhiṇaṁ; Dakkhiṇeyyassa buddhassa, pasannā sehi pāṇibhi. 7 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 8 Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, Manussabhūtā yamakāsi puññaṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 9 Tiladakkhiṇavimānaṁ dasamaṁ. vv31 0 Vimānavatthu Itthivimāna Pāricchattakavagga 3680 --- vv31 1:0 3. Pallaṅkavimānavatthu |1| “Pallaṅkaseṭṭhe maṇisoṇṇacitte, Pupphābhikiṇṇe sayane uḷāre; Tatthacchasi devi mahānubhāve, Uccāvacā iddhi vikubbamānā. 2 Imā ca te accharāyo samantato, Naccanti gāyanti pamodayanti; Deviddhipattāsi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 3 “Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Aḍḍhe kule suṇisā ahosiṁ; Akkodhanā bhattuvasānuvattinī, Uposathe appamattā ahosiṁ. 4 Manussabhūtā daharā apāpikā, Pasannacittā patimābhirādhayiṁ; Divā ca ratto ca manāpacārinī, Ahaṁ pure sīlavatī ahosiṁ. 5 Pāṇātipātā viratā acorikā, Saṁsuddhakāyā sucibrahmacārinī; Amajjapā no ca musā abhāṇiṁ, Sikkhāpadesu paripūrakārinī. 6 Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, pasannamānasā ahaṁ. 7 Aṭṭhaṅgupetaṁ anudhammacārinī, Uposathaṁ pītimanā upāvasiṁ; Imañca ariyaṁ aṭṭhaṅgavarehupetaṁ, Samādiyitvā kusalaṁ sukhudrayaṁ; Patimhi kalyāṇī vasānuvattinī, Ahosiṁ pubbe sugatassa sāvikā. 8 Etādisaṁ kusalaṁ jīvaloke, Kammaṁ karitvāna visesabhāginī; Kāyassa bhedā abhisamparāyaṁ, Deviddhipattā sugatimhi āgatā. 9 Vimānapāsādavare manorame, Parivāritā accharāsaṅgaṇena; Sayaṁpabhā devagaṇā ramenti maṁ, Dīghāyukiṁ devavimānamāgatan”ti. 10 Pallaṅkavimānaṁ tatiyaṁ. vv54 0 Vimānavatthu Purisavimāna Mahārathavagga 4. Kakkaṭakarasadāyakavimānavatthu |1| “Uccamidaṁ maṇithūṇaṁ vimānaṁ, Samantato dvādasa yojanāni; Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, Veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā. 2 Tatthacchasi pivasi khādasi ca, Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṁ; Dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, Nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā. 3 Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. 4 Pucchāmi taṁ deva mahānubhāva, Manussabhūto kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti. 5 So devaputto attamano, moggallānena pucchito; Pañhaṁ puṭṭho viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ. 6 “Satisamuppādakaro, dvāre kakkaṭako ṭhito; Niṭṭhito jātarūpassa, sobhati dasapādako. 7 Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati; Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā. 8 Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, Manussabhūto yamakāsi puññaṁ; Tenamhi evaṁ jalitānubhāvo, Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti. 9 Kakkaṭakarasadāyakavimānaṁ catutthaṁ. 10 (Anantaraṁ pañcavimānaṁ yathā kakkaṭakarasadāyakavimānaṁ tathā vitthāretabbaṁ.) snp1 0 Sutta Nipāta 1.4 Kasibhāradvājasutta |4| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu viharati dakkhiṇāgirismiṁ ekanāḷāyaṁ brāhmaṇagāme. Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa pañcamattāni naṅgalasatāni payuttāni honti vappakāle. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa kammanto tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa parivesanā vattati. Atha kho bhagavā yena parivesanā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. 2 Addasā kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ piṇḍāya ṭhitaṁ. Disvāna bhagavantaṁ etadavoca: “ahaṁ kho, samaṇa, kasāmi ca vapāmi ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmi. Tvampi, samaṇa, kasassu ca vapassu ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjassū”ti. 3 “Ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī”ti. “Na kho pana mayaṁ passāma bhoto gotamassa yugaṁ vā naṅgalaṁ vā phālaṁ vā pācanaṁ vā balībadde vā. Atha ca pana bhavaṁ gotamo evamāha: ‘ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca 3681 --- snp1 4:3 vapāmi ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī’”ti. 4 Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 5 “Kassako paṭijānāsi, na ca passāma te kasiṁ; Kasiṁ no pucchito brūhi, yathā jānemu te kasiṁ”. 6 “Saddhā bījaṁ tapo vuṭṭhi, paññā me yuganaṅgalaṁ; Hirī īsā mano yottaṁ, sati me phālapācanaṁ. 7 Kāyagutto vacīgutto, āhāre udare yato; Saccaṁ karomi niddānaṁ, soraccaṁ me pamocanaṁ. 8 Vīriyaṁ me dhuradhorayhaṁ, yogakkhemādhivāhanaṁ; Gacchati anivattantaṁ, yattha gantvā na socati. 9 Evamesā kasī kaṭṭhā, Sā hoti amatapphalā; Etaṁ kasiṁ kasitvāna, Sabbadukkhā pamuccatī”ti. 10 Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo mahatiyā kaṁsapātiyā pāyasaṁ vaḍḍhetvā bhagavato upanāmesi: “bhuñjatu bhavaṁ gotamo pāyasaṁ. Kassako bhavaṁ; yañhi bhavaṁ gotamo amatapphalaṁ kasiṁ kasatī”ti. 11 “Gāthābhigītaṁ me abhojaneyyaṁ, Sampassataṁ brāhmaṇa nesa dhammo; Gāthābhigītaṁ panudanti buddhā, Dhamme satī brāhmaṇa vuttiresā. 12 Aññena ca kevalinaṁ mahesiṁ, Khīṇāsavaṁ kukkuccavūpasantaṁ; Annena pānena upaṭṭhahassu, Khettaṁ hi taṁ puññapekkhassa hotī”ti. 13 “Atha kassa cāhaṁ, bho gotama, imaṁ pāyasaṁ dammī”ti? “Na khvāhaṁ taṁ, brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yassa so pāyaso bhutto sammā pariṇāmaṁ gaccheyya, aññatra tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā. Tena hi tvaṁ, brāhmaṇa, taṁ pāyasaṁ appaharite vā chaḍḍehi appāṇake vā udake opilāpehī”ti. 14 Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo taṁ pāyasaṁ appāṇake udake opilāpesi. Atha kho so pāyaso udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati. Seyyathāpi nāma phālo divasaṁ santatto udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati; evamevaṁ so pāyaso udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati. 15 Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo saṁviggo lomahaṭṭhajāto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca, labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 16 Alattha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti. Kasibhāradvājasuttaṁ catutthaṁ. 0 Sutta Nipāta 1.5 Cundasutta |5| “Pucchāmi muniṁ pahūtapaññaṁ, (iti cundo kammāraputto) Buddhaṁ dhammassāmiṁ vītataṇhaṁ; Dvipaduttamaṁ sārathīnaṁ pavaraṁ, Kati loke samaṇā tadiṅgha brūhi”. 2 “Caturo samaṇā na pañcamatthi, (cundāti bhagavā) Te te āvikaromi sakkhipuṭṭho; Maggajino maggadesako ca, Magge jīvati yo ca maggadūsī”. 3 “Kaṁ maggajinaṁ vadanti buddhā, (iti cundo kammāraputto) Maggakkhāyī kathaṁ atulyo hoti; Magge jīvati me brūhi puṭṭho, Atha me āvikarohi maggadūsiṁ”. 4 “Yo tiṇṇakathaṅkatho visallo, Nibbānābhirato anānugiddho; Lokassa sadevakassa netā, Tādiṁ maggajinaṁ vadanti buddhā. 5 Paramaṁ paramanti yodha ñatvā, Akkhāti vibhajate idheva dhammaṁ; Taṁ kaṅkhachidaṁ muniṁ anejaṁ, Dutiyaṁ bhikkhunamāhu maggadesiṁ. 6 Yo dhammapade sudesite, Magge jīvati saññato satīmā; Anavajjapadāni sevamāno, Tatiyaṁ bhikkhunamāhu maggajīviṁ. 7 Chadanaṁ katvāna subbatānaṁ, Pakkhandī kuladūsako pagabbho; Māyāvī asaññato palāpo, Patirūpena caraṁ sa maggadūsī. 8 Ete ca paṭivijjhi yo gahaṭṭho, Sutavā ariyasāvako sapañño; Sabbe netādisāti ñatvā, Iti disvā na hāpeti tassa saddhā; Kathaṁ hi duṭṭhena asampaduṭṭhaṁ, 3682 --- snp1 5:8 Suddhaṁ asuddhena samaṁ kareyyā”ti. Cundasuttaṁ pañcamaṁ. 0 Sutta Nipāta 1.12 Munisutta |12| Santhavāto bhayaṁ jātaṁ, niketā jāyate rajo; Aniketamasanthavaṁ, etaṁ ve munidassanaṁ. 2 Yo jātamucchijja na ropayeyya, Jāyantamassa nānuppavecche; Tamāhu ekaṁ muninaṁ carantaṁ, Addakkhi so santipadaṁ mahesi. 3 Saṅkhāya vatthūni pamāya bījaṁ, Sinehamassa nānuppavecche; Sa ve munī jātikhayantadassī, Takkaṁ pahāya na upeti saṅkhaṁ. 4 Aññāya sabbāni nivesanāni, Anikāmayaṁ aññatarampi tesaṁ; Sa ve munī vītagedho agiddho, Nāyūhatī pāragato hi hoti. 5 Sabbābhibhuṁ sabbaviduṁ sumedhaṁ, Sabbesu dhammesu anūpalittaṁ; Sabbañjahaṁ taṇhakkhaye vimuttaṁ, Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 6 Paññābalaṁ sīlavatūpapannaṁ, Samāhitaṁ jhānarataṁ satīmaṁ; Saṅgā pamuttaṁ akhilaṁ anāsavaṁ, Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 7 Ekaṁ carantaṁ munimappamattaṁ, Nindāpasaṁsāsu avedhamānaṁ; Sīhaṁva saddesu asantasantaṁ, Vātaṁva jālamhi asajjamānaṁ; Padmaṁva toyena alippamānaṁ, Netāramaññesamanaññaneyyaṁ; Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 8 Yo ogahaṇe thambhorivābhijāyati, Yasmiṁ pare vācāpariyantaṁ vadanti; Taṁ vītarāgaṁ susamāhitindriyaṁ, Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 9 Yo ve ṭhitatto tasaraṁva ujju, Jigucchati kammehi pāpakehi; Vīmaṁsamāno visamaṁ samañca, Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 10 Yo saññatatto na karoti pāpaṁ, Daharo majjhimo ca muni yatatto; Arosaneyyo na so roseti kañci, Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 11 Yadaggato majjhato sesato vā, Piṇḍaṁ labhetha paradattūpajīvī; Nālaṁ thutuṁ nopi nipaccavādī, Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 12 Muniṁ carantaṁ virataṁ methunasmā, Yo yobbane nopanibajjhate kvaci; Madappamādā virataṁ vippamuttaṁ, Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 13 Aññāya lokaṁ paramatthadassiṁ, Oghaṁ samuddaṁ atitariya tādiṁ; Taṁ chinnaganthaṁ asitaṁ anāsavaṁ, Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 14 Asamā ubho dūravihāravuttino, Gihī dāraposī amamo ca subbato; Parapāṇarodhāya gihī asaññato, Niccaṁ munī rakkhati pāṇine yato. 15 Sikhī yathā nīlagīvo vihaṅgamo, Haṁsassa nopeti javaṁ kudācanaṁ; Evaṁ gihī nānukaroti bhikkhuno, Munino vivittassa vanamhi jhāyatoti. Munisuttaṁ dvādasamaṁ. Uragavaggo paṭhamo. 16 Tassuddānaṁ Urago dhaniyo ceva, visāṇañca tathā kasi; Cundo parābhavo ceva, vasalo mettabhāvanā. 17 Sātāgiro āḷavako, Vijayo ca tathā muni; Dvādasetāni suttāni, Uragavaggoti vuccatīti. 0 Sutta Nipāta 1.1 Uragasutta |1| Yo uppatitaṁ vineti kodhaṁ, Visaṭaṁ sappavisaṁva osadhehi; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 2 Yo rāgamudacchidā asesaṁ, Bhisapupphaṁva saroruhaṁ vigayha; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 3 Yo taṇhamudacchidā asesaṁ, Saritaṁ sīghasaraṁ visosayitvā; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 4 Yo mānamudabbadhī asesaṁ, Naḷasetuṁva sudubbalaṁ mahogho; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 5 Yo nājjhagamā bhavesu sāraṁ, Vicinaṁ pupphamivā udumbaresu; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 6 Yassantarato na santi kopā, Itibhavābhavatañca vītivatto; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 7 Yassa vitakkā vidhūpitā, Ajjhattaṁ suvikappitā asesā; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 8 Yo nāccasārī na paccasārī, Sabbaṁ accagamā imaṁ papañcaṁ; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 9 Yo nāccasārī na paccasārī, Sabbaṁ vitathamidanti ñatva loke; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 10 Yo nāccasārī na paccasārī, Sabbaṁ vitathamidanti vītalobho; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 11 Yo nāccasārī na paccasārī, Sabbaṁ vitathamidanti vītarāgo; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 12 Yo nāccasārī na paccasārī, Sabbaṁ vitathamidanti vītadoso; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 13 Yo nāccasārī na paccasārī, Sabbaṁ vitathamidanti vītamoho; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 14 Yassānusayā na santi keci, Mūlā 3683 --- snp1 1:14 ca akusalā samūhatāse; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 15 Yassa darathajā na santi keci, Oraṁ āgamanāya paccayāse; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 16 Yassa vanathajā na santi keci, Vinibandhāya bhavāya hetukappā; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 17 Yo nīvaraṇe pahāya pañca, Anigho tiṇṇakathaṅkatho visallo; So bhikkhu jahāti orapāraṁ, Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇanti. Uragasuttaṁ paṭhamaṁ. 0 Sutta Nipāta 1.6 Parābhavasutta |6| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Parābhavantaṁ purisaṁ, mayaṁ pucchāma gotama; Bhavantaṁ puṭṭhumāgamma, kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 3 “Suvijāno bhavaṁ hoti, suvijāno parābhavo; Dhammakāmo bhavaṁ hoti, dhammadessī parābhavo”. 4 “Iti hetaṁ vijānāma, paṭhamo so parābhavo; Dutiyaṁ bhagavā brūhi, kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 5 “Asantassa piyā honti, sante na kurute piyaṁ; Asataṁ dhammaṁ roceti, taṁ parābhavato mukhaṁ”. 6 “Iti hetaṁ vijānāma, dutiyo so parābhavo; Tatiyaṁ bhagavā brūhi, kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 7 “Niddāsīlī sabhāsīlī, anuṭṭhātā ca yo naro; Alaso kodhapaññāṇo, taṁ parābhavato mukhaṁ”. 8 “Iti hetaṁ vijānāma, tatiyo so parābhavo; Catutthaṁ bhagavā brūhi, kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 9 “Yo mātaraṁ pitaraṁ vā, jiṇṇakaṁ gatayobbanaṁ; Pahu santo na bharati, taṁ parābhavato mukhaṁ”. 10 “Iti hetaṁ vijānāma, catuttho so parābhavo; Pañcamaṁ bhagavā brūhi, kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 11 “Yo brāhmaṇaṁ samaṇaṁ vā, Aññaṁ vāpi vanibbakaṁ; Musāvādena vañceti, Taṁ parābhavato mukhaṁ”. 12 “Iti hetaṁ vijānāma, Pañcamo so parābhavo; Chaṭṭhamaṁ bhagavā brūhi, Kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 13 “Pahūtavitto puriso, Sahirañño sabhojano; Eko bhuñjati sādūni, Taṁ parābhavato mukhaṁ”. 14 “Iti hetaṁ vijānāma, Chaṭṭhamo so parābhavo; Sattamaṁ bhagavā brūhi, Kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 15 “Jātitthaddho dhanatthaddho, Gottatthaddho ca yo naro; Saññātiṁ atimaññeti, Taṁ parābhavato mukhaṁ”. 16 “Iti hetaṁ vijānāma, Sattamo so parābhavo; Aṭṭhamaṁ bhagavā brūhi, Kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 17 “Itthidhutto surādhutto, Akkhadhutto ca yo naro; Laddhaṁ laddhaṁ vināseti, Taṁ parābhavato mukhaṁ”. 18 “Iti hetaṁ vijānāma, Aṭṭhamo so parābhavo; Navamaṁ bhagavā brūhi, Kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 19 “Sehi dārehi asantuṭṭho, Vesiyāsu padussati; Dussati paradāresu, Taṁ parābhavato mukhaṁ”. 20 “Iti hetaṁ vijānāma, Navamo so parābhavo; Dasamaṁ bhagavā brūhi, Kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 21 “Atītayobbano poso, Āneti timbarutthaniṁ; Tassā issā na supati, Taṁ parābhavato mukhaṁ”. 22 “Iti hetaṁ vijānāma, Dasamo so parābhavo; Ekādasamaṁ bhagavā brūhi, Kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 23 “Itthiṁ soṇḍiṁ vikiraṇiṁ, Purisaṁ vāpi tādisaṁ; Issariyasmiṁ ṭhapeti, Taṁ parābhavato mukhaṁ”. 24 “Iti hetaṁ vijānāma, Ekādasamo so parābhavo; Dvādasamaṁ bhagavā brūhi, Kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 25 “Appabhogo mahātaṇho, Khattiye jāyate kule; So ca rajjaṁ patthayati, Taṁ parābhavato mukhaṁ. 26 Ete parābhave loke, Paṇḍito samavekkhiya; Ariyo dassanasampanno, Sa lokaṁ bhajate sivan”ti. Parābhavasuttaṁ chaṭṭhaṁ. 0 Sutta Nipāta 1.11 Vijayasutta |11| Caraṁ vā yadi vā tiṭṭhaṁ, nisinno uda vā sayaṁ; Samiñjeti pasāreti, esā kāyassa iñjanā. 2 Aṭṭhinahārusaṁyutto, tacamaṁsāvalepano; Chaviyā kāyo paṭicchanno, yathābhūtaṁ na dissati. 3 Antapūro udarapūro, yakanapeḷassa vatthino; Hadayassa papphāsassa, vakkassa pihakassa ca. 4 Siṅghāṇikāya kheḷassa, sedassa ca medassa ca; Lohitassa lasikāya, pittassa ca vasāya ca. 5 Athassa navahi sotehi, asucī savati sabbadā; Akkhimhā akkhigūthako, kaṇṇamhā kaṇṇagūthako. 6 Siṅghāṇikā ca nāsato, mukhena vamatekadā; Pittaṁ semhañca vamati, kāyamhā sedajallikā. 7 Athassa susiraṁ sīsaṁ, matthaluṅgassa pūritaṁ; 3684 --- snp1 11:7 Subhato naṁ maññati bālo, avijjāya purakkhato. 8 Yadā ca so mato seti, Uddhumāto vinīlako; Apaviddho susānasmiṁ, Anapekkhā honti ñātayo. 9 Khādanti naṁ suvānā ca, siṅgālā ca vakā kimī; Kākā gijjhā ca khādanti, ye caññe santi pāṇino. 10 Sutvāna buddhavacanaṁ, Bhikkhu paññāṇavā idha; So kho naṁ parijānāti, Yathābhūtañhi passati. 11 Yathā idaṁ tathā etaṁ, Yathā etaṁ tathā idaṁ; Ajjhattañca bahiddhā ca, Kāye chandaṁ virājaye. 12 Chandarāgaviratto so, Bhikkhu paññāṇavā idha; Ajjhagā amataṁ santiṁ, Nibbānaṁ padamaccutaṁ. 13 Dvipādakoyaṁ asuci, Duggandho parihīrati; Nānākuṇapaparipūro, Vissavanto tato tato. 14 Etādisena kāyena, Yo maññe uṇṇametave; Paraṁ vā avajāneyya, Kimaññatra adassanāti. Vijayasuttaṁ ekādasamaṁ. 0 Sutta Nipāta 1.9 Hemavatasutta |9| “Ajja pannaraso uposatho, (iti sātāgiro yakkho) Dibbā ratti upaṭṭhitā; Anomanāmaṁ satthāraṁ, Handa passāma gotamaṁ”. 2 “Kacci mano supaṇihito, (iti hemavato yakkho) Sabbabhūtesu tādino; Kacci iṭṭhe aniṭṭhe ca, Saṅkappassa vasīkatā”. 3 “Mano cassa supaṇihito, (iti sātāgiro yakkho) Sabbabhūtesu tādino; Atho iṭṭhe aniṭṭhe ca, Saṅkappassa vasīkatā”. 4 “Kacci adinnaṁ nādiyati, (iti hemavato yakkho) Kacci pāṇesu saññato; Kacci ārā pamādamhā, Kacci jhānaṁ na riñcati”. 5 “Na so adinnaṁ ādiyati, (iti sātāgiro yakkho) Atho pāṇesu saññato; Atho ārā pamādamhā, Buddho jhānaṁ na riñcati”. 6 “Kacci musā na bhaṇati, (iti hemavato yakkho) Kacci na khīṇabyappatho; Kacci vebhūtiyaṁ nāha, Kacci samphaṁ na bhāsati”. 7 “Musā ca so na bhaṇati, (iti sātāgiro yakkho) Atho na khīṇabyappatho; Atho vebhūtiyaṁ nāha, Mantā atthañca bhāsati”. 8 “Kacci na rajjati kāmesu, (iti hemavato yakkho) Kacci cittaṁ anāvilaṁ; Kacci mohaṁ atikkanto, Kacci dhammesu cakkhumā”. 9 “Na so rajjati kāmesu, (iti sātāgiro yakkho) Atho cittaṁ anāvilaṁ; Sabbamohaṁ atikkanto, Buddho dhammesu cakkhumā”. 10 “Kacci vijjāya sampanno, (iti hemavato yakkho) Kacci saṁsuddhacāraṇo; Kaccissa āsavā khīṇā, Kacci natthi punabbhavo”. 11 “Vijjāya ceva sampanno, (iti sātāgiro yakkho) Atho saṁsuddhacāraṇo; Sabbassa āsavā khīṇā, Natthi tassa punabbhavo”. 12 “Sampannaṁ munino cittaṁ, Kammunā byappathena ca; Vijjācaraṇasampannaṁ, Dhammato naṁ pasaṁsati”. 13 “Sampannaṁ munino cittaṁ, Kammunā byappathena ca; Vijjācaraṇasampannaṁ, Dhammato anumodasi. 14 Sampannaṁ munino cittaṁ, Kammunā byappathena ca; Vijjācaraṇasampannaṁ, Handa passāma gotamaṁ”. 15 “Eṇijaṅghaṁ kisaṁ vīraṁ, Appāhāraṁ alolupaṁ; Muniṁ vanasmiṁ jhāyantaṁ, Ehi passāma gotamaṁ. 16 Sīhaṁvekacaraṁ nāgaṁ, Kāmesu anapekkhinaṁ; Upasaṅkamma pucchāma, Maccupāsappamocanaṁ. 17 Akkhātāraṁ pavattāraṁ, Sabbadhammāna pāraguṁ; Buddhaṁ verabhayātītaṁ, Mayaṁ pucchāma gotamaṁ”. 18 “Kismiṁ loko samuppanno, (iti hemavato yakkho) Kismiṁ kubbati santhavaṁ; Kissa loko upādāya, Kismiṁ loko vihaññati”. 19 “Chasu loko samuppanno, (hemavatāti bhagavā) Chasu kubbati santhavaṁ; Channameva upādāya, Chasu loko vihaññati”. 20 “Katamaṁ taṁ upādānaṁ, Yattha loko vihaññati; Niyyānaṁ pucchito brūhi, Kathaṁ dukkhā pamuccati”. 21 “Pañca kāmaguṇā loke, Manochaṭṭhā paveditā; Ettha chandaṁ virājetvā, Evaṁ dukkhā pamuccati. 22 Etaṁ lokassa niyyānaṁ, Akkhātaṁ vo yathātathaṁ; Etaṁ vo ahamakkhāmi, Evaṁ dukkhā pamuccati”. 23 “Ko sūdha tarati oghaṁ, Kodha tarati aṇṇavaṁ; Appatiṭṭhe anālambe, Ko gambhīre na sīdati”. 24 “Sabbadā sīlasampanno, Paññavā susamāhito; Ajjhattacintī satimā, Oghaṁ tarati duttaraṁ. 25 Virato kāmasaññāya, Sabbasaṁyojanātigo; Nandībhavaparikkhīṇo, So gambhīre na sīdati”. 26 “Gambhīrapaññaṁ nipuṇatthadassiṁ, Akiñcanaṁ kāmabhave asattaṁ; Taṁ passatha sabbadhi vippamuttaṁ, Dibbe pathe kamamānaṁ mahesiṁ. 27 Anomanāmaṁ nipuṇatthadassiṁ, Paññādadaṁ kāmālaye asattaṁ; Taṁ passatha sabbaviduṁ sumedhaṁ, Ariye pathe kamamānaṁ mahesiṁ. 28 Sudiṭṭhaṁ vata no ajja, Suppabhātaṁ suhuṭṭhitaṁ; Yaṁ addasāma sambuddhaṁ, Oghatiṇṇamanāsavaṁ. 29 Ime dasasatā yakkhā, Iddhimanto yasassino; Sabbe taṁ saraṇaṁ yanti, Tvaṁ no 3685 --- snp1 9:29 satthā anuttaro. 30 Te mayaṁ vicarissāma, Gāmā gāmaṁ nagā nagaṁ; Namassamānā sambuddhaṁ, Dhammassa ca sudhammatan”ti. Hemavatasuttaṁ navamaṁ. 0 Sutta Nipāta 1.2 Dhaniyasutta |2| “Pakkodano duddhakhīrohamasmi, (iti dhaniyo gopo) Anutīre mahiyā samānavāso; Channā kuṭi āhito gini, Atha ce patthayasī pavassa deva”. 2 “Akkodhano vigatakhilohamasmi, (iti bhagavā) Anutīre mahiyekarattivāso; Vivaṭā kuṭi nibbuto gini, Atha ce patthayasī pavassa deva”. 3 “Andhakamakasā na vijjare, (iti dhaniyo gopo) Kacche rūḷhatiṇe caranti gāvo; Vuṭṭhimpi saheyyumāgataṁ, Atha ce patthayasī pavassa deva”. 4 “Baddhāsi bhisī susaṅkhatā, (iti bhagavā) Tiṇṇo pāragato vineyya oghaṁ; Attho bhisiyā na vijjati, Atha ce patthayasī pavassa deva”. 5 “Gopī mama assavā alolā, (iti dhaniyo gopo) Dīgharattaṁ saṁvāsiyā manāpā; Tassā na suṇāmi kiñci pāpaṁ, Atha ce patthayasī pavassa deva”. 6 “Cittaṁ mama assavaṁ vimuttaṁ, (iti bhagavā) Dīgharattaṁ paribhāvitaṁ sudantaṁ; Pāpaṁ pana me na vijjati, Atha ce patthayasī pavassa deva”. 7 “Attavetanabhatohamasmi, (iti dhaniyo gopo) Puttā ca me samāniyā arogā; Tesaṁ na suṇāmi kiñci pāpaṁ, Atha ce patthayasī pavassa deva”. 8 “Nāhaṁ bhatakosmi kassaci, (iti bhagavā) Nibbiṭṭhena carāmi sabbaloke; Attho bhatiyā na vijjati, Atha ce patthayasī pavassa deva”. 9 “Atthi vasā atthi dhenupā, (iti dhaniyo gopo) Godharaṇiyo paveṇiyopi atthi; Usabhopi gavampatīdha atthi, Atha ce patthayasī pavassa deva”. 10 “Natthi vasā natthi dhenupā, (iti bhagavā) Godharaṇiyo paveṇiyopi natthi; Usabhopi gavampatīdha natthi, Atha ce patthayasī pavassa deva”. 11 “Khilā nikhātā asampavedhī, (iti dhaniyo gopo) Dāmā muñjamayā navā susaṇṭhānā; Na hi sakkhinti dhenupāpi chettuṁ, Atha ce patthayasī pavassa deva”. 12 “Usabhoriva chetva bandhanāni, (iti bhagavā) Nāgo pūtilataṁva dālayitvā; Nāhaṁ punupessaṁ gabbhaseyyaṁ, Atha ce patthayasī pavassa deva”. 13 Ninnañca thalañca pūrayanto, Mahāmegho pavassi tāvadeva; Sutvā devassa vassato, Imamatthaṁ dhaniyo abhāsatha. 14 “Lābhā vata no anappakā, Ye mayaṁ bhagavantaṁ addasāma; Saraṇaṁ taṁ upema cakkhuma, Satthā no hohi tuvaṁ mahāmuni. 15 Gopī ca ahañca assavā, Brahmacariyaṁ sugate carāmase; Jātimaraṇassa pāragū, Dukkhassantakarā bhavāmase”. 16 “Nandati puttehi puttimā, (iti māro pāpimā) Gomā gohi tatheva nandati; Upadhī hi narassa nandanā, Na hi so nandati yo nirūpadhi”. 17 “Socati puttehi puttimā, (iti bhagavā) Gomā gohi tatheva socati; Upadhī hi narassa socanā, Na hi so socati yo nirūpadhī”ti. Dhaniyasuttaṁ dutiyaṁ. 0 Sutta Nipāta 1.10 Āḷavakasutta |10| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā āḷaviyaṁ viharati āḷavakassa yakkhassa bhavane. Atha kho āḷavako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “nikkhama, samaṇā”ti. “Sādhāvuso”ti bhagavā nikkhami. “Pavisa, samaṇā”ti. “Sādhāvuso”ti bhagavā pāvisi. 2 Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṁ etadavoca: “nikkhama, samaṇā”ti. “Sādhāvuso”ti bhagavā nikkhami. “Pavisa, samaṇā”ti. “Sādhāvuso”ti bhagavā pāvisi. 3 Catutthampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṁ etadavoca: “nikkhama, samaṇā”ti. “Na khvāhaṁ taṁ, āvuso, nikkhamissāmi. Yaṁ te karaṇīyaṁ, taṁ karohī”ti. 4 “Pañhaṁ taṁ, samaṇa, pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṁ vā te khipissāmi, hadayaṁ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī”ti. 5 “Na khvāhaṁ taṁ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo me cittaṁ vā khipeyya hadayaṁ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya. Api ca tvaṁ, āvuso, puccha yadākaṅkhasī”ti. Atha kho āḷavako yakkho bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 6 “Kiṁ sūdha vittaṁ purisassa seṭṭhaṁ, Kiṁ su suciṇṇaṁ sukhamāvahāti; Kiṁ su have sādutaraṁ rasānaṁ, Kathaṁjīviṁ jīvitamāhu seṭṭhaṁ”. 7 “Saddhīdha vittaṁ purisassa seṭṭhaṁ, Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti; Saccaṁ have sādutaraṁ rasānaṁ, Paññājīviṁ jīvitamāhu seṭṭhaṁ”. 8 “Kathaṁ su tarati oghaṁ, kathaṁ su tarati aṇṇavaṁ; Kathaṁ su dukkhamacceti, kathaṁ su parisujjhati”. 9 “Saddhāya tarati oghaṁ, 3686 --- snp1 10:9 appamādena aṇṇavaṁ; Vīriyena dukkhamacceti, paññāya parisujjhati”. 10 “Kathaṁ su labhate paññaṁ, kathaṁ su vindate dhanaṁ; Kathaṁ su kittiṁ pappoti, kathaṁ mittāni ganthati; Asmā lokā paraṁ lokaṁ, kathaṁ pecca na socati”. 11 “Saddahāno arahataṁ, dhammaṁ nibbānapattiyā; Sussūsaṁ labhate paññaṁ, appamatto vicakkhaṇo. 12 Patirūpakārī dhuravā, uṭṭhātā vindate dhanaṁ; Saccena kittiṁ pappoti, dadaṁ mittāni ganthati. 13 Yassete caturo dhammā, saddhassa gharamesino; Saccaṁ dhammo dhiti cāgo, sa ve pecca na socati. 14 Iṅgha aññepi pucchassu, puthū samaṇabrāhmaṇe; Yadi saccā damā cāgā, khantyā bhiyyodha vijjati”. 15 “Kathaṁ nu dāni puccheyyaṁ, Puthū samaṇabrāhmaṇe; Yohaṁ ajja pajānāmi, Yo attho samparāyiko. 16 Atthāya vata me buddho, Vāsāyāḷavimāgamā; Yohaṁ ajja pajānāmi, Yattha dinnaṁ mahapphalaṁ. 17 So ahaṁ vicarissāmi, Gāmā gāmaṁ purā puraṁ; Namassamāno sambuddhaṁ, Dhammassa ca sudhammatan”ti. Āḷavakasuttaṁ dasamaṁ. 0 Sutta Nipāta 1.7 Vasalasutta |7| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesane aggi pajjalito hoti āhuti paggahitā. Atha kho bhagavā sāvatthiyaṁ sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. 2 Addasā kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhagavantaṁ etadavoca: “tatreva, muṇḍaka; tatreva, samaṇaka; tatreva, vasalaka, tiṭṭhāhī”ti. 3 Evaṁ vutte, bhagavā aggikabhāradvājaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “jānāsi pana tvaṁ, brāhmaṇa, vasalaṁ vā vasalakaraṇe vā dhamme”ti? “Na khvāhaṁ, bho gotama, jānāmi vasalaṁ vā vasalakaraṇe vā dhamme; sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu, yathāhaṁ jāneyyaṁ vasalaṁ vā vasalakaraṇe vā dhamme”ti. “Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 4 “Kodhano upanāhī ca, pāpamakkhī ca yo naro; Vipannadiṭṭhi māyāvī, taṁ jaññā vasalo iti. 5 Ekajaṁ vā dvijaṁ vāpi, yodha pāṇaṁ vihiṁsati; Yassa pāṇe dayā natthi, taṁ jaññā vasalo iti. 6 Yo hanti parirundhati, gāmāni nigamāni ca; Niggāhako samaññāto, taṁ jaññā vasalo iti. 7 Gāme vā yadi vā raññe, yaṁ paresaṁ mamāyitaṁ; Theyyā adinnamādeti, taṁ jaññā vasalo iti. 8 Yo have iṇamādāya, cujjamāno palāyati; Na hi te iṇamatthīti, taṁ jaññā vasalo iti. 9 Yo ve kiñcikkhakamyatā, panthasmiṁ vajantaṁ janaṁ; Hantvā kiñcikkhamādeti, taṁ jaññā vasalo iti. 10 Attahetu parahetu, dhanahetu ca yo naro; Sakkhipuṭṭho musā brūti, taṁ jaññā vasalo iti. 11 Yo ñātīnaṁ sakhīnaṁ vā, dāresu paṭidissati; Sāhasā sampiyena vā, taṁ jaññā vasalo iti. 12 Yo mātaraṁ pitaraṁ vā, jiṇṇakaṁ gatayobbanaṁ; Pahu santo na bharati, taṁ jaññā vasalo iti. 13 Yo mātaraṁ pitaraṁ vā, Bhātaraṁ bhaginiṁ sasuṁ; Hanti roseti vācāya, Taṁ jaññā vasalo iti. 14 Yo atthaṁ pucchito santo, Anatthamanusāsati; Paṭicchannena manteti, Taṁ jaññā vasalo iti. 15 Yo katvā pāpakaṁ kammaṁ, Mā maṁ jaññāti icchati; Yo paṭicchannakammanto, Taṁ jaññā vasalo iti. 16 Yo ve parakulaṁ gantvā, Bhutvāna sucibhojanaṁ; Āgataṁ nappaṭipūjeti, Taṁ jaññā vasalo iti. 17 Yo brāhmaṇaṁ samaṇaṁ vā, Aññaṁ vāpi vanibbakaṁ; Musāvādena vañceti, Taṁ jaññā vasalo iti. 18 Yo brāhmaṇaṁ samaṇaṁ vā, Bhattakāle upaṭṭhite; Roseti vācā na ca deti, Taṁ jaññā vasalo iti. 19 Asataṁ yodha pabrūti, Mohena paliguṇṭhito; Kiñcikkhaṁ nijigīsāno, Taṁ jaññā vasalo iti. 20 Yo cattānaṁ samukkaṁse, Pare ca mavajānāti; Nihīno sena mānena, Taṁ jaññā vasalo iti. 21 Rosako kadariyo ca, Pāpiccho maccharī saṭho; Ahiriko anottappī, Taṁ jaññā vasalo iti. 22 Yo buddhaṁ paribhāsati, Atha vā tassa sāvakaṁ; Paribbājaṁ gahaṭṭhaṁ vā, Taṁ jaññā vasalo iti. 23 Yo ve anarahaṁ santo, Arahaṁ paṭijānāti; Coro sabrahmake loke, Eso kho vasalādhamo; Ete kho vasalā vuttā, Mayā yete pakāsitā. 24 Na jaccā vasalo hoti, Na jaccā 3687 --- snp1 7:24 hoti brāhmaṇo; Kammunā vasalo hoti, Kammunā hoti brāhmaṇo. 25 Tadamināpi jānātha, Yathāmedaṁ nidassanaṁ; Caṇḍālaputto sopāko, Mātaṅgo iti vissuto. 26 So yasaṁ paramaṁ patto, Mātaṅgo yaṁ sudullabhaṁ; Āgacchuṁ tassupaṭṭhānaṁ, Khattiyā brāhmaṇā bahū. 27 Devayānaṁ abhiruyha, Virajaṁ so mahāpathaṁ; Kāmarāgaṁ virājetvā, Brahmalokūpago ahu; Na naṁ jāti nivāresi, Brahmalokūpapattiyā. 28 Ajjhāyakakule jātā, Brāhmaṇā mantabandhavā; Te ca pāpesu kammesu, Abhiṇhamupadissare. 29 Diṭṭheva dhamme gārayhā, Samparāye ca duggati; Na ne jāti nivāreti, Duggatyā garahāya vā. 30 Na jaccā vasalo hoti, Na jaccā hoti brāhmaṇo; Kammunā vasalo hoti, Kammunā hoti brāhmaṇo”ti. 31 Evaṁ vutte, aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Vasalasuttaṁ sattamaṁ. 0 Sutta Nipāta 1.8 Mettasutta |8| “Karaṇīyamatthakusalena, Yanta santaṁ padaṁ abhisamecca; Sakko ujū ca suhujū ca, Sūvaco cassa mudu anatimānī. 2 Santussako ca subharo ca, Appakicco ca sallahukavutti; Santindriyo ca nipako ca, Appagabbho kulesvananugiddho. 3 Na ca khuddamācare kiñci, Yena viññū pare upavadeyyuṁ; Sukhino va khemino hontu, Sabbasattā bhavantu sukhitattā. 4 Ye keci pāṇabhūtatthi, Tasā vā thāvarā vanavasesā; Dīghā vā ye va mahantā, Majjhimā rassakā aṇukathūlā. 5 Diṭṭhā vā ye va adiṭṭhā, Ye va dūre vasanti avidūre; Bhūtā va sambhavesī va, Sabbasattā bhavantu sukhitattā. 6 Na paro paraṁ nikubbetha, Nātimaññetha katthaci na kañci; Byārosanā paṭighasañña, Nāññamaññassa dukkhamiccheyya. 7 Mātā yathā niyaṁ puttam Āyusā ekaputtamanurakkhe; Evampi sabbabhūtesu, Mānasaṁ bhāvaye aparimāṇaṁ. 8 Mettañca sabbalokasmi, Mānasaṁ bhāvaye aparimāṇaṁ; Uddhaṁ adho ca tiriyañca, Asambādhaṁ averamasapattaṁ. 9 Tiṭṭhaṁ caraṁ nisinno va, Sayāno yāvatāssa vitamiddho; Etaṁ satiṁ adhiṭṭheyya, Brahmametaṁ vihāramidhamāhu. 10 Diṭṭhiñca anupaggamma, Sīlavā dassanena sampanno; Kāmesu vinaya gedhaṁ, Na hi jātuggabbhaseyya punaretī”ti. Mettasuttaṁ aṭṭhamaṁ. 0 Sutta Nipāta 1.3 Khaggavisāṇasutta |3| “Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ, Aviheṭhayaṁ aññatarampi tesaṁ; Na puttamiccheyya kuto sahāyaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo”. 2 “Saṁsaggajātassa bhavanti snehā, Snehanvayaṁ dukkhamidaṁ pahoti; Ādīnavaṁ snehajaṁ pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”. 3 “Mitte suhajje anukampamāno, Hāpeti atthaṁ paṭibaddhacitto; Etaṁ bhayaṁ santhave pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”. 4 “Vaṁso visālova yathā visatto, Puttesu dāresu ca yā apekkhā; Vaṁsakkaḷīrova asajjamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”. 5 “Migo araññamhi yathā abaddho, Yenicchakaṁ gacchati gocarāya; Viññū naro seritaṁ pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”. 6 “Āmantanā hoti sahāyamajjhe, Vāse ṭhāne gamane cārikāya; Anabhijjhitaṁ seritaṁ pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”. 7 “Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjhe, Puttesu ca vipulaṁ hoti pemaṁ; Piyavippayogaṁ vijigucchamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”. 8 “Cātuddiso appaṭigho ca hoti, Santussamāno itarītarena; Parissayānaṁ sahitā achambhī, Eko care khaggavisāṇakappo”. 9 “Dussaṅgahā pabbajitāpi eke, Atho gahaṭṭhā gharamāvasantā; Appossukko paraputtesu hutvā, Eko care khaggavisāṇakappo”. 10 “Oropayitvā gihibyañjanāni, Sañchinnapatto yathā koviḷāro; Chetvāna vīro gihibandhanāni, Eko care khaggavisāṇakappo”. 11 “Sace labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāridhīraṁ; Abhibhuyya sabbāni parissayāni, Careyya tenattamano satīmā”. 12 “No ce labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāridhīraṁ; Rājāva raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāya, Eko care mātaṅgaraññeva nāgo”. 13 “Addhā pasaṁsāma sahāyasampadaṁ, Seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā; Ete aladdhā anavajjabhojī, Eko care khaggavisāṇakappo”. 14 “Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni, Kammāraputtena suniṭṭhitāni; Saṅghaṭṭamānāni duve bhujasmiṁ, Eko care khaggavisāṇakappo”. 15 “Evaṁ dutīyena sahā mamassa, Vācābhilāpo abhisajjanā vā; Etaṁ bhayaṁ āyatiṁ pekkhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”. 16 “Kāmā hi citrā madhurā manoramā, Virūparūpena mathenti cittaṁ; Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvā, Eko care khaggavisāṇakappo”. 17 “Ītī ca 3688 --- snp1 3:17 gaṇḍo ca upaddavo ca, Rogo ca sallañca bhayañca metaṁ; Etaṁ bhayaṁ kāmaguṇesu disvā, Eko care khaggavisāṇakappo”. 18 “Sītañca uṇhañca khudaṁ pipāsaṁ, Vātātape ḍaṁsasarīsape ca; Sabbānipetāni abhisambhavitvā, Eko care khaggavisāṇakappo”. 19 “Nāgova yūthāni vivajjayitvā, Sañjātakhandho padumī uḷāro; Yathābhirantaṁ viharaṁ araññe, Eko care khaggavisāṇakappo”. 20 “Aṭṭhānataṁ saṅgaṇikāratassa, Yaṁ phassaye sāmayikaṁ vimuttiṁ; Ādiccabandhussa vaco nisamma, Eko care khaggavisāṇakappo”. 21 “Diṭṭhīvisūkāni upātivatto, Patto niyāmaṁ paṭiladdhamaggo; Uppannañāṇomhi anaññaneyyo, Eko care khaggavisāṇakappo”. 22 “Nillolupo nikkuho nippipāso, Nimmakkho niddhantakasāvamoho; Nirāsayo sabbaloke bhavitvā, Eko care khaggavisāṇakappo”. 23 “Pāpaṁ sahāyaṁ parivajjayetha, Anatthadassiṁ visame niviṭṭhaṁ; Sayaṁ na seve pasutaṁ pamattaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo”. 24 “Bahussutaṁ dhammadharaṁ bhajetha, Mittaṁ uḷāraṁ paṭibhānavantaṁ; Aññāya atthāni vineyya kaṅkhaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo”. 25 “Khiḍḍaṁ ratiṁ kāmasukhañca loke, Analaṅkaritvā anapekkhamāno; Vibhūsanaṭṭhānā virato saccavādī, Eko care khaggavisāṇakappo”. 26 “Puttañca dāraṁ pitarañca mātaraṁ, Dhanāni dhaññāni ca bandhavāni; Hitvāna kāmāni yathodhikāni, Eko care khaggavisāṇakappo”. 27 “Saṅgo eso parittamettha sokhyaṁ, Appassādo dukkhamettha bhiyyo; Gaḷo eso iti ñatvā matīmā, Eko care khaggavisāṇakappo”. 28 “Sandālayitvāna saṁyojanāni, Jālaṁva bhetvā salilambucārī; Aggīva daḍḍhaṁ anivattamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”. 29 “Okkhittacakkhu na ca pādalolo, Guttindriyo rakkhitamānasāno; Anavassuto apariḍayhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”. 30 “Ohārayitvā gihibyañjanāni, Sañchannapatto yathā pārichatto; Kāsāyavattho abhinikkhamitvā, Eko care khaggavisāṇakappo”. 31 “Rasesu gedhaṁ akaraṁ alolo, Anaññaposī sapadānacārī; Kule kule appaṭibaddhacitto, Eko care khaggavisāṇakappo”. 32 “Pahāya pañcāvaraṇāni cetaso, Upakkilese byapanujja sabbe; Anissito chetva sinehadosaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo”. 33 “Vipiṭṭhikatvāna sukhaṁ dukhañca, Pubbeva ca somanassadomanassaṁ; Laddhānupekkhaṁ samathaṁ visuddhaṁ, Eko care khaggavisāṇakappo”. 34 “Āraddhaviriyo paramatthapattiyā, Alīnacitto akusītavutti; Daḷhanikkamo thāmabalūpapanno, Eko care khaggavisāṇakappo”. 35 “Paṭisallānaṁ jhānamariñcamāno, Dhammesu niccaṁ anudhammacārī; Ādīnavaṁ sammasitā bhavesu, Eko care khaggavisāṇakappo”. 36 “Taṇhakkhayaṁ patthayamappamatto, Aneḷamūgo sutavā satīmā; Saṅkhātadhammo niyato padhānavā, Eko care khaggavisāṇakappo”. 37 “Sīhova saddesu asantasanto, Vātova jālamhi asajjamāno; Padumaṁva toyena alippamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”. 38 “Sīho yathā dāṭhabalī pasayha, Rājā migānaṁ abhibhuyya cārī; Sevetha pantāni senāsanāni, Eko care khaggavisāṇakappo”. 39 “Mettaṁ upekkhaṁ karuṇaṁ vimuttiṁ, Āsevamāno muditañca kāle; Sabbena lokena avirujjhamāno, Eko care khaggavisāṇakappo”. 40 “Rāgañca dosañca pahāya mohaṁ, Sandālayitvāna saṁyojanāni; Asantasaṁ jīvitasaṅkhayamhi, Eko care khaggavisāṇakappo”. 41 “Bhajanti sevanti ca kāraṇatthā, Nikkāraṇā dullabhā ajja mittā; Attaṭṭhapaññā asucī manussā, Eko care khaggavisāṇakappo”. Khaggavisāṇasuttaṁ tatiyaṁ. snp5 0 Sutta Nipāta 5.17 Piṅgiyamāṇavapucchā |17| “Jiṇṇohamasmi abalo vītavaṇṇo, (iccāyasmā piṅgiyo) Nettā na suddhā savanaṁ na phāsu; Māhaṁ nassaṁ momuho antarāva, Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ; Jātijarāya idha vippahānaṁ”. 2 “Disvāna rūpesu vihaññamāne, (piṅgiyāti bhagavā) Ruppanti rūpesu janā pamattā; Tasmā tuvaṁ piṅgiya appamatto, Jahassu rūpaṁ apunabbhavāya”. 3 “Disā catasso vidisā catasso, Uddhaṁ adho dasa disā imāyo; 3689 --- snp5 17:3 Na tuyhaṁ adiṭṭhaṁ asutaṁ amutaṁ, Atho aviññātaṁ kiñcanamatthi loke; Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ, Jātijarāya idha vippahānaṁ”. 4 “Taṇhādhipanne manuje pekkhamāno, (piṅgiyāti bhagavā) Santāpajāte jarasā parete; Tasmā tuvaṁ piṅgiya appamatto, Jahassu taṇhaṁ apunabbhavāyā”ti. Piṅgiyamāṇavapucchā soḷasamā. 0 Sutta Nipāta 5.9 Hemakamāṇavapucchā |9| “Ye me pubbe viyākaṁsu, (iccāyasmā hemako) Huraṁ gotamasāsanā; Iccāsi iti bhavissati, Sabbaṁ taṁ itihītihaṁ; Sabbaṁ taṁ takkavaḍḍhanaṁ, Nāhaṁ tattha abhiramiṁ. 2 Tvañca me dhammamakkhāhi, taṇhānigghātanaṁ muni; Yaṁ viditvā sato caraṁ, tare loke visattikaṁ”. 3 “Idha diṭṭhasutamutaviññātesu, Piyarūpesu hemaka; Chandarāgavinodanaṁ, Nibbānapadamaccutaṁ. 4 Etadaññāya ye satā, Diṭṭhadhammābhinibbutā; Upasantā ca te sadā, Tiṇṇā loke visattikan”ti. Hemakamāṇavapucchā aṭṭhamā. 0 Sutta Nipāta 5.2 Ajitamāṇavapucchā |2| “Kenassu nivuto loko, (iccāyasmā ajito) Kenassu nappakāsati; Kissābhilepanaṁ brūsi, Kiṁsu tassa mahabbhayaṁ”. 2 “Avijjāya nivuto loko, (ajitāti bhagavā) Vevicchā pamādā nappakāsati; Jappābhilepanaṁ brūmi, Dukkhamassa mahabbhayaṁ”. 3 “Savanti sabbadhi sotā, (iccāyasmā ajito) Sotānaṁ kiṁ nivāraṇaṁ; Sotānaṁ saṁvaraṁ brūhi, Kena sotā pidhiyyare”. 4 “Yāni sotāni lokasmiṁ, (ajitāti bhagavā) Sati tesaṁ nivāraṇaṁ; Sotānaṁ saṁvaraṁ brūmi, Paññāyete pidhiyyare”. 5 “Paññā ceva sati yañca, (iccāyasmā ajito) Nāmarūpañca mārisa; Etaṁ me puṭṭho pabrūhi, Katthetaṁ uparujjhati”. 6 “Yametaṁ pañhaṁ apucchi, ajita taṁ vadāmi te; Yattha nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhati; Viññāṇassa nirodhena, etthetaṁ uparujjhati”. 7 “Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idha; Tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisa”. 8 “Kāmesu nābhigijjheyya, Manasānāvilo siyā; Kusalo sabbadhammānaṁ, Sato bhikkhu paribbaje”ti. Ajitamāṇavapucchā paṭhamā. 0 Sutta Nipāta 5.6 Dhotakamāṇavapucchā |6| “Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ, (iccāyasmā dhotako) Vācābhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṁ; Tava sutvāna nigghosaṁ, Sikkhe nibbānamattano”. 2 “Tenahātappaṁ karohi, (dhotakāti bhagavā) Idheva nipako sato; Ito sutvāna nigghosaṁ, Sikkhe nibbānamattano”. 3 “Passāmahaṁ devamanussaloke, Akiñcanaṁ brāhmaṇamiriyamānaṁ; Taṁ taṁ namassāmi samantacakkhu, Pamuñca maṁ sakka kathaṅkathāhi”. 4 “Nāhaṁ sahissāmi pamocanāya, Kathaṅkathiṁ dhotaka kañci loke; Dhammañca seṭṭhaṁ abhijānamāno, Evaṁ tuvaṁ oghamimaṁ taresi”. 5 “Anusāsa brahme karuṇāyamāno, Vivekadhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ; Yathāhaṁ ākāsova abyāpajjamāno, Idheva santo asito careyyaṁ”. 6 “Kittayissāmi te santiṁ, (dhotakāti bhagavā) Diṭṭhe dhamme anītihaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, Tare loke visattikaṁ”. 7 “Tañcāhaṁ abhinandāmi, mahesi santimuttamaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, tare loke visattikaṁ”. 8 “Yaṁ kiñci sampajānāsi, (dhotakāti bhagavā) Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe; Etaṁ viditvā saṅgoti loke, Bhavābhavāya mākāsi taṇhan”ti. Dhotakamāṇavapucchā pañcamī. 0 Sutta Nipāta 5.18 Pārāyanatthutigāthā |18| Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye, paricārakasoḷasānaṁ brāhmaṇānaṁ ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṁ byākāsi. Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṁ paṭipajjeyya, gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṁ. Pāraṅgamanīyā ime dhammāti, tasmā imassa dhammapariyāyassa pārāyananteva adhivacanaṁ. 2 Ajito tissametteyyo, puṇṇako atha mettagū; Dhotako upasīvo ca, nando ca atha hemako. 3 Todeyya-kappā dubhayo, jatukaṇṇī ca paṇḍito; Bhadrāvudho udayo ca, posālo cāpi brāhmaṇo; Mogharājā ca medhāvī, piṅgiyo ca mahāisi. 4 Ete buddhaṁ upāgacchuṁ, sampannacaraṇaṁ isiṁ; Pucchantā nipuṇe pañhe, buddhaseṭṭhaṁ upāgamuṁ. 5 Tesaṁ buddho pabyākāsi, pañhe puṭṭho yathātathaṁ; Pañhānaṁ veyyākaraṇena, tosesi brāhmaṇe muni. 6 Te tositā cakkhumatā, buddhenādiccabandhunā; Brahmacariyamacariṁsu, varapaññassa santike. 7 Ekamekassa pañhassa, yathā buddhena desitaṁ; Tathā yo paṭipajjeyya, gacche pāraṁ apārato. 8 Apārā pāraṁ gaccheyya, bhāvento maggamuttamaṁ; Maggo so pāraṁ gamanāya, tasmā pārāyanaṁ iti. 0 Sutta Nipāta 5.13 Bhadrāvudhamāṇavapucchā |13| 3690 --- snp5 13:1 “Okañjahaṁ taṇhacchidaṁ anejaṁ, (iccāyasmā bhadrāvudho) Nandiñjahaṁ oghatiṇṇaṁ vimuttaṁ; Kappañjahaṁ abhiyāce sumedhaṁ, Sutvāna nāgassa apanamissanti ito. 2 Nānājanā janapadehi saṅgatā, Tava vīra vākyaṁ abhikaṅkhamānā; Tesaṁ tuvaṁ sādhu viyākarohi, Tathā hi te vidito esa dhammo”. 3 “Ādānataṇhaṁ vinayetha sabbaṁ, (bhadrāvudhāti bhagavā Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe; Yaṁ yañhi lokasmimupādiyanti, Teneva māro anveti jantuṁ. 4 Tasmā pajānaṁ na upādiyetha, Bhikkhu sato kiñcanaṁ sabbaloke; Ādānasatte iti pekkhamāno, Pajaṁ imaṁ maccudheyye visattan”ti. Bhadrāvudhamāṇavapucchā dvādasamā. 0 Sutta Nipāta 5.8 Nandamāṇavapucchā |8| “Santi loke munayo, (iccāyasmā nando) Janā vadanti tayidaṁ kathaṁsu; Ñāṇūpapannaṁ no muniṁ vadanti, Udāhu ve jīvitenūpapannaṁ”. 2 “Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena, (…) Munīdha nanda kusalā vadanti; Visenikatvā anīghā nirāsā, Caranti ye te munayoti brūmi”. 3 “Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, (iccāyasmā nando) Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ; Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ, Anekarūpena vadanti suddhiṁ. Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantā, Atāru jātiñca jarañca mārisa; Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi me taṁ”. 4 “Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, (nandāti bhagavā) Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ; Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ, Anekarūpena vadanti suddhiṁ; Kiñcāpi te tattha yatā caranti, Nātariṁsu jātijaranti brūmi”. 5 “Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, (iccāyasmā nando) Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ; Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ, Anekarūpena vadanti suddhiṁ. Te ce muni brūsi anoghatiṇṇe, Atha ko carahi devamanussaloke; Atāri jātiñca jarañca mārisa, Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi me taṁ”. 6 “Nāhaṁ sabbe samaṇabrāhmaṇāse, (nandāti bhagavā) Jātijarāya nivutāti brūmi; Ye sīdha diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, Sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ. Anekarūpampi pahāya sabbaṁ, Taṇhaṁ pariññāya anāsavāse; Te ve narā oghatiṇṇāti brūmi”. 7 “Etābhinandāmi vaco mahesino, Sukittitaṁ gotamanūpadhīkaṁ; Ye sīdha diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, Sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ. Anekarūpampi pahāya sabbaṁ, Taṇhaṁ pariññāya anāsavāse; Ahampi te oghatiṇṇāti brūmī”ti. Nandamāṇavapucchā sattamā. 0 Sutta Nipāta 5.16 Mogharājamāṇavapucchā |16| “Dvāhaṁ sakkaṁ apucchissaṁ, (iccāyasmā mogharājā) Na me byākāsi cakkhumā; Yāvatatiyañca devīsi, Byākarotīti me sutaṁ. 2 Ayaṁ loko paro loko, brahmaloko sadevako; Diṭṭhiṁ te nābhijānāti, gotamassa yasassino. 3 Evaṁ abhikkantadassāviṁ, atthi pañhena āgamaṁ; Kathaṁ lokaṁ avekkhantaṁ, maccurājā na passati”. 4 “Suññato lokaṁ avekkhassu, Mogharāja sadā sato; Attānudiṭṭhiṁ ūhacca, Evaṁ maccutaro siyā; Evaṁ lokaṁ avekkhantaṁ, Maccurājā na passatī”ti. Mogharājamāṇavapucchā pannarasamā. 0 Sutta Nipāta 5.3 Tissametteyyamāṇavapucchā |3| “Kodha santusito loke, (iccāyasmā tissametteyyo) Kassa no santi iñjitā; Ko ubhantamabhiññāya, Majjhe mantā na lippati; Kaṁ brūsi mahāpurisoti, Ko idha sibbinimaccagā”. 2 “Kāmesu brahmacariyavā, (metteyyāti bhagavā) Vītataṇho sadā sato; Saṅkhāya nibbuto bhikkhu, Tassa no santi iñjitā. 3 So ubhantamabhiññāya, Majjhe mantā na lippati; Taṁ brūmi mahāpurisoti, So idha sibbinimaccagā”ti. Tissametteyyamāṇavapucchā dutiyā. 0 Sutta Nipāta 5.19 Pārāyanānugītigāthā |19| “Pārāyanamanugāyissaṁ, (iccāyasmā piṅgiyo) Yathāddakkhi tathākkhāsi; Vimalo bhūrimedhaso, Nikkāmo nibbano nāgo; Kissa hetu musā bhaṇe. 2 Pahīnamalamohassa, mānamakkhappahāyino; Handāhaṁ kittayissāmi, giraṁ vaṇṇūpasañhitaṁ. 3 Tamonudo buddho samantacakkhu, Lokantagū sabbabhavātivatto; Anāsavo sabbadukkhappahīno, Saccavhayo brahme upāsito me. 4 Dijo yathā kubbanakaṁ pahāya, Bahupphalaṁ kānanamāvaseyya; Evampahaṁ appadasse pahāya, Mahodadhiṁ haṁsoriva ajjhapatto. 5 Ye me pubbe viyākaṁsu, Huraṁ gotamasāsanā; Iccāsi iti bhavissati, Sabbaṁ taṁ itihītihaṁ; Sabbaṁ taṁ takkavaḍḍhanaṁ. 6 Eko tamanudāsino, jutimā so pabhaṅkaro; Gotamo bhūripaññāṇo, gotamo bhūrimedhaso. 7 Yo me dhammamadesesi, Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Taṇhakkhayamanītikaṁ, Yassa natthi upamā kvaci”. 8 “Kiṁ nu tamhā vippavasasi, muhuttamapi piṅgiya; Gotamā bhūripaññāṇā, gotamā 3691 --- snp5 19:8 bhūrimedhasā. 9 Yo te dhammamadesesi, Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Taṇhakkhayamanītikaṁ, Yassa natthi upamā kvaci”. 10 “Nāhaṁ tamhā vippavasāmi, Muhuttamapi brāhmaṇa; Gotamā bhūripaññāṇā, Gotamā bhūrimedhasā. 11 Yo me dhammamadesesi, Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Taṇhakkhayamanītikaṁ, Yassa natthi upamā kvaci. 12 Passāmi naṁ manasā cakkhunāva, Rattindivaṁ brāhmaṇa appamatto; Namassamāno vivasemi rattiṁ, Teneva maññāmi avippavāsaṁ. 13 Saddhā ca pīti ca mano sati ca, Nāpentime gotamasāsanamhā; Yaṁ yaṁ disaṁ vajati bhūripañño, Sa tena teneva natohamasmi. 14 Jiṇṇassa me dubbalathāmakassa, Teneva kāyo na paleti tattha; Saṅkappayantāya vajāmi niccaṁ, Mano hi me brāhmaṇa tena yutto. 15 Paṅke sayāno pariphandamāno, Dīpā dīpaṁ upaplaviṁ; Athaddasāsiṁ sambuddhaṁ, Oghatiṇṇamanāsavaṁ”. 16 “Yathā ahū vakkali muttasaddho, Bhadrāvudho āḷavigotamo ca; Evamevaṁ tvampi pamuñcassu saddhaṁ, Gamissasi tvaṁ piṅgiya maccudheyyassa pāraṁ”. 17 “Esa bhiyyo pasīdāmi, Sutvāna munino vaco; Vivaṭṭacchado sambuddho, Akhilo paṭibhānavā. 18 Adhideve abhiññāya, Sabbaṁ vedi varovaraṁ; Pañhānantakaro satthā, Kaṅkhīnaṁ paṭijānataṁ. 19 Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, Yassa natthi upamā kvaci; Addhā gamissāmi na mettha kaṅkhā, Evaṁ maṁ dhārehi adhimuttacittan”ti. Pārāyanavaggo pañcamo. Suttuddānaṁ 20 Urago dhaniyopi ca, Khaggavisāṇo kasi ca; Cundo bhavo punadeva, Vasalo ca karaṇīyañca; Hemavato atha yakkho, Vijayasuttaṁ munisuttavaranti. 21 Paṭhamakaṭṭhavaro varavaggo, Dvādasasuttadharo suvibhatto; Desito cakkhumatā vimalena, Suyyati vaggavaro uragoti. 22 Ratanāmagandho hirimaṅgalanāmo, Sucilomakapilo ca brāhmaṇadhammo; Nāvā kiṁsīlauṭṭhahano ca, Rāhulo ca punapi vaṅgīso. 23 Sammāparibbājanīyopi cettha, Dhammikasuttavaro suvibhatto; Cuddasasuttadharo dutiyamhi, Cūḷakavaggavaroti tamāhu. 24 Pabbajjapadhānasubhāsitanāmo, Pūraḷāso punadeva māgho ca; Sabhiyaṁ keṇiyameva sallanāmo, Vāseṭṭhavaro kālikopi ca. 25 Nālakasuttavaro suvibhatto, Taṁ anupassī tathā punadeva; Dvādasasuttadharo tatiyamhi, Suyyati vaggavaro mahānāmo. 26 Kāmaguhaṭṭhakaduṭṭhakanāmā, Suddhavaro paramaṭṭhakanāmo; Jarā mettiyavaro suvibhatto, Pasūramāgaṇḍiyā purābhedo. 27 Kalahavivādo ubho viyuhā ca, Tuvaṭakaattadaṇḍasāriputtā; Soḷasasuttadharo catutthamhi, Aṭṭhakavaggavaroti tamāhu. 28 Magadhe janapade ramaṇīye, Desavare katapuññanivese; Pāsāṇakacetiyavare suvibhatte, Vasi bhagavā gaṇaseṭṭho. 29 Ubhayavāsamāgatiyamhi, Dvādasayojaniyā parisāya; Soḷasabrāhmaṇānaṁ kira puṭṭho, Pucchāya soḷasapañhakammiyā; Nippakāsayi dhammamadāsi. 30 Atthapakāsakabyañjanapuṇṇaṁ, Dhammamadesesi parakhemajaniyaṁ; Lokahitāya jino dvipadaggo, Suttavaraṁ bahudhammavicitraṁ; Sabbakilesapamocanahetuṁ, Desayi suttavaraṁ dvipadaggo. 31 Byañjanamatthapadaṁ samayuttaṁ, Akkharasaññitaopamagāḷhaṁ; Lokavicāraṇañāṇapabhaggaṁ, Desayi suttavaraṁ dvipadaggo. 32 Rāgamale amalaṁ vimalaggaṁ, Dosamale amalaṁ vimalaggaṁ; Mohamale amalaṁ vimalaggaṁ, Lokavicāraṇañāṇapabhaggaṁ; Desayi suttavaraṁ dvipadaggo. 33 Klesamale amalaṁ vimalaggaṁ, Duccaritamale amalaṁ vimalaggaṁ; Lokavicāraṇañāṇapabhaggaṁ, Desayi suttavaraṁ dvipadaggo. 34 Āsavabandhanayogākilesaṁ, Nīvaraṇāni ca tīṇi malāni; Tassa kilesapamocanahetuṁ, Desayi suttavaraṁ dvipadaggo. 35 Nimmalasabbakilesapanūdaṁ, Rāgavirāgamanejamasokaṁ; Santapaṇītasududdasadhammaṁ, Desayi suttavaraṁ dvipadaggo. 36 Rāgañca dosakamabhañjitasantaṁ, Yonicatuggatipañcaviññāṇaṁ; Taṇhāratacchadanatāṇalatāpamokkhaṁ, Desayi suttavaraṁ dvipadaggo. 37 Gambhīraduddasasaṇhanipuṇaṁ, Paṇḍitavedaniyaṁ nipuṇatthaṁ; Lokavicāraṇañāṇapabhaggaṁ, Desayi suttavaraṁ dvipadaggo. 38 Navaṅgakusumamālagīveyyaṁ, Indriyajhānavimokkhavibhattaṁ; Aṭṭhaṅgamaggadharaṁ varayānaṁ, Desayi suttavaraṁ dvipadaggo. 39 Somupamaṁ vimalaṁ parisuddhaṁ, 3692 --- snp5 19:39 Aṇṇavamūpamaratanasucittaṁ; Pupphasamaṁ ravimūpamatejaṁ, Desayi suttavaraṁ dvipadaggo. 40 Khemasivaṁ sukhasītalasantaṁ, Maccutatāṇaparaṁ paramatthaṁ; Tassa sunibbutadassanahetuṁ, Desayi suttavaraṁ dvipadaggoti. Suttanipātapāḷi samattā. 0 Sutta Nipāta 5.7 Upasīvamāṇavapucchā |7| “Eko ahaṁ sakka mahantamoghaṁ, (iccāyasmā upasīvo) Anissito no visahāmi tārituṁ; Ārammaṇaṁ brūhi samantacakkhu, Yaṁ nissito oghamimaṁ tareyyaṁ”. 2 “Ākiñcaññaṁ pekkhamāno satimā, (upasīvāti bhagavā) Natthīti nissāya tarassu oghaṁ; Kāme pahāya virato kathāhi, Taṇhakkhayaṁ nattamahābhipassa”. 3 “Sabbesu kāmesu yo vītarāgo, (iccāyasmā upasīvo) Ākiñcaññaṁ nissito hitvā maññaṁ; Saññāvimokkhe parame vimutto, Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī”. 4 “Sabbesu kāmesu yo vītarāgo, (upasīvāti bhagavā) Ākiñcaññaṁ nissito hitvā maññaṁ; Saññāvimokkhe parame vimutto, Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī”. 5 “Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyī, Pūgampi vassānaṁ samantacakkhu; Tattheva so sītisiyā vimutto, Cavetha viññāṇaṁ tathāvidhassa”. 6 “Accī yathā vātavegena khittā, (upasīvāti bhagavā) Atthaṁ paleti na upeti saṅkhaṁ; Evaṁ munī nāmakāyā vimutto, Atthaṁ paleti na upeti saṅkhaṁ”. 7 “Atthaṅgato so uda vā so natthi, Udāhu ve sassatiyā arogo; Taṁ me munī sādhu viyākarohi, Tathā hi te vidito esa dhammo”. 8 “Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi, (upasīvāti bhagavā) Yena naṁ vajjuṁ taṁ tassa natthi; Sabbesu dhammesu samohatesu, Samūhatā vādapathāpi sabbe”ti. Upasīvamāṇavapucchā chaṭṭhī. 0 Sutta Nipāta 5.12 Jatukaṇṇimāṇavapucchā |12| “Sutvānahaṁ vīramakāmakāmiṁ, (iccāyasmā jatukaṇṇi) Oghātigaṁ puṭṭhumakāmamāgamaṁ; Santipadaṁ brūhi sahajanetta, Yathātacchaṁ bhagavā brūhi metaṁ. 2 Bhagavā hi kāme abhibhuyya iriyati, Ādiccova pathaviṁ tejī tejasā; Parittapaññassa me bhūripañña, Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ; Jātijarāya idha vippahānaṁ”. 3 “Kāmesu vinaya gedhaṁ, (jatukaṇṇīti bhagavā) Nekkhammaṁ daṭṭhu khemato; Uggahītaṁ nirattaṁ vā, Mā te vijjittha kiñcanaṁ. 4 Yaṁ pubbe taṁ visosehi, pacchā te māhu kiñcanaṁ; Majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasi. 5 Sabbaso nāmarūpasmiṁ, Vītagedhassa brāhmaṇa; Āsavāssa na vijjanti, Yehi maccuvasaṁ vaje”ti. Jatukaṇṇimāṇavapucchā ekādasamā. 0 Sutta Nipāta 5.15 Posālamāṇavapucchā |15| “Yo atītaṁ ādisati, (iccāyasmā posālo) Anejo chinnasaṁsayo; Pāraguṁ sabbadhammānaṁ, Atthi pañhena āgamaṁ. 2 Vibhūtarūpasaññissa, sabbakāyappahāyino; Ajjhattañca bahiddhā ca, natthi kiñcīti passato; Ñāṇaṁ sakkānupucchāmi, kathaṁ neyyo tathāvidho”. 3 “Viññāṇaṭṭhitiyo sabbā, (posālāti bhagavā) Abhijānaṁ tathāgato; Tiṭṭhantamenaṁ jānāti, Vimuttaṁ tapparāyaṇaṁ. 4 Ākiñcaññasambhavaṁ ñatvā, Nandī saṁyojanaṁ iti; Evametaṁ abhiññāya, Tato tattha vipassati; Etaṁ ñāṇaṁ tathaṁ tassa, Brāhmaṇassa vusīmato”ti. Posālamāṇavapucchā cuddasamā. 0 Sutta Nipāta 5.11 Kappamāṇavapucchā |11| “Majjhe sarasmiṁ tiṭṭhataṁ, (iccāyasmā kappo) Oghe jāte mahabbhaye; Jarāmaccuparetānaṁ, Dīpaṁ pabrūhi mārisa; Tvañca me dīpamakkhāhi, Yathāyidaṁ nāparaṁ siyā”. 2 “Majjhe sarasmiṁ tiṭṭhataṁ, (kappāti bhagavā) Oghe jāte mahabbhaye; Jarāmaccuparetānaṁ, Dīpaṁ pabrūmi kappa te. 3 Akiñcanaṁ anādānaṁ, etaṁ dīpaṁ anāparaṁ; Nibbānaṁ iti naṁ brūmi, jarāmaccuparikkhayaṁ. 4 Etadaññāya ye satā, Diṭṭhadhammābhinibbutā; Na te māravasānugā, Na te mārassa paddhagū”ti. Kappamāṇavapucchā dasamā. 0 Sutta Nipāta 5.4 Puṇṇakamāṇavapucchā |4| “Anejaṁ mūladassāviṁ, (iccāyasmā puṇṇako) Atthi pañhena āgamaṁ; Kiṁ nissitā isayo manujā, Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ; Yaññamakappayiṁsu puthūdha loke, Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi me taṁ”. 2 “Ye kecime isayo manujā, (puṇṇakāti bhagavā) Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ; Yaññamakappayiṁsu puthūdha loke, Āsīsamānā puṇṇaka itthattaṁ; Jaraṁ sitā yaññamakappayiṁsu”. 3 “Ye kecime isayo manujā, (iccāyasmā puṇṇako) Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ; Yaññamakappayiṁsu puthūdha loke, Kaccissu te bhagavā yaññapathe appamattā; Atāruṁ jātiñca jarañca mārisa, Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi me taṁ”. 4 “Āsīsanti thomayanti abhijappanti juhanti, (puṇṇakāti 3693 --- snp5 4:4 bhagavā) Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṁ; Te yājayogā bhavarāgarattā, Nātariṁsu jātijaranti brūmi”. 5 “Te ce nātariṁsu yājayogā, (iccāyasmā puṇṇako) Yaññehi jātiñca jarañca mārisa; Atha ko carahi devamanussaloke, Atāri jātiñca jarañca mārisa; Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi me taṁ”. 6 “Saṅkhāya lokasmi paroparāni, (puṇṇakāti bhagavā) Yassiñjitaṁ natthi kuhiñci loke; Santo vidhūmo anīgho nirāso, Atāri so jātijaranti brūmī”ti. Puṇṇakamāṇavapucchā tatiyā. 0 Sutta Nipāta 5.1 Vatthugāthā |1| Kosalānaṁ purā rammā, agamā dakkhiṇāpathaṁ; Ākiñcaññaṁ patthayāno, brāhmaṇo mantapāragū. 2 So assakassa visaye, aḷakassa samāsane; Vasi godhāvarīkūle, uñchena ca phalena ca. 3 Tasseva upanissāya, gāmo ca vipulo ahu; Tato jātena āyena, mahāyaññamakappayi. 4 Mahāyaññaṁ yajitvāna, puna pāvisi assamaṁ; Tasmiṁ paṭipaviṭṭhamhi, añño āgañchi brāhmaṇo. 5 Ugghaṭṭapādo tasito, paṅkadanto rajassiro; So ca naṁ upasaṅkamma, satāni pañca yācati. 6 Tamenaṁ bāvarī disvā, āsanena nimantayi; Sukhañca kusalaṁ pucchi, idaṁ vacanamabravi. 7 “Yaṁ kho mama deyyadhammaṁ, Sabbaṁ visajjitaṁ mayā; Anujānāhi me brahme, Natthi pañcasatāni me”. 8 “Sace me yācamānassa, bhavaṁ nānupadassati; Sattame divase tuyhaṁ, muddhā phalatu sattadhā”. 9 Abhisaṅkharitvā kuhako, bheravaṁ so akittayi; Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, bāvarī dukkhito ahu. 10 Ussussati anāhāro, Sokasallasamappito; Athopi evaṁ cittassa, Jhāne na ramatī mano. 11 Utrastaṁ dukkhitaṁ disvā, Devatā atthakāminī; Bāvariṁ upasaṅkamma, Idaṁ vacanamabravi. 12 “Na so muddhaṁ pajānāti, Kuhako so dhanatthiko; Muddhani muddhapāte vā, Ñāṇaṁ tassa na vijjati”. 13 “Bhotī carahi jānāsi, Taṁ me akkhāhi pucchitā; Muddhaṁ muddhādhipātañca, Taṁ suṇoma vaco tava”. 14 “Ahampetaṁ na jānāmi, Ñāṇamettha na vijjati; Muddhani muddhādhipāte ca, Jinānaṁ hettha dassanaṁ”. 15 “Atha ko carahi jānāti, Asmiṁ pathavimaṇḍale; Muddhaṁ muddhādhipātañca, Taṁ me akkhāhi devate”. 16 “Purā kapilavatthumhā, Nikkhanto lokanāyako; Apacco okkākarājassa, Sakyaputto pabhaṅkaro. 17 So hi brāhmaṇa sambuddho, Sabbadhammāna pāragū; Sabbābhiññābalappatto, Sabbadhammesu cakkhumā; Sabbakammakkhayaṁ patto, Vimutto upadhikkhaye. 18 Buddho so bhagavā loke, Dhammaṁ deseti cakkhumā; Taṁ tvaṁ gantvāna pucchassu, So te taṁ byākarissati”. 19 Sambuddhoti vaco sutvā, Udaggo bāvarī ahu; Sokassa tanuko āsi, Pītiñca vipulaṁ labhi. 20 So bāvarī attamano udaggo, Taṁ devataṁ pucchati vedajāto; “Katamamhi gāme nigamamhi vā pana, Katamamhi vā janapade lokanātho; Yattha gantvāna passemu, Sambuddhaṁ dvipaduttamaṁ”. 21 “Sāvatthiyaṁ kosalamandire jino, Pahūtapañño varabhūrimedhaso; So sakyaputto vidhuro anāsavo, Muddhādhipātassa vidū narāsabho”. 22 Tato āmantayī sisse, Brāhmaṇe mantapārage; “Etha māṇavā akkhissaṁ, Suṇātha vacanaṁ mama. 23 Yasseso dullabho loke, Pātubhāvo abhiṇhaso; Svājja lokamhi uppanno, Sambuddho iti vissuto; Khippaṁ gantvāna sāvatthiṁ, Passavho dvipaduttamaṁ”. 24 “Kathaṁ carahi jānemu, Disvā buddhoti brāhmaṇa; Ajānataṁ no pabrūhi, Yathā jānemu taṁ mayaṁ”. 25 “Āgatāni hi mantesu, Mahāpurisalakkhaṇā; Dvattiṁsāni ca byākkhātā, Samattā anupubbaso. 26 Yassete honti gattesu, Mahāpurisalakkhaṇā; Dveyeva tassa gatiyo, Tatiyā hi na vijjati. 27 Sace agāraṁ āvasati, Vijeyya pathaviṁ imaṁ; Adaṇḍena asatthena, Dhammena manusāsati. 28 Sace ca so pabbajati, Agārā anagāriyaṁ; Vivaṭṭacchado sambuddho, Arahā bhavati anuttaro. 29 Jātiṁ gottañca lakkhaṇaṁ, Mante sisse punāpare; Muddhaṁ muddhādhipātañca, Manasāyeva pucchatha. 30 Anāvaraṇadassāvī, Yadi buddho bhavissati; Manasā pucchite pañhe, Vācāya vissajessati”. 31 Bāvarissa vaco sutvā, Sissā soḷasa brāhmaṇā; Ajito tissametteyyo, Puṇṇako atha mettagū. 32 Dhotako upasīvo ca, Nando ca atha hemako; Todeyya-kappā dubhayo, Jatukaṇṇī ca paṇḍito. 33 Bhadrāvudho udayo ca, Posālo cāpi brāhmaṇo; Mogharājā ca medhāvī, Piṅgiyo ca mahāisi. 34 Paccekagaṇino sabbe, Sabbalokassa vissutā; Jhāyī jhānaratā dhīrā, Pubbavāsanavāsitā. 35 Bāvariṁ abhivādetvā, Katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ; 3694 --- snp5 1:35 Jaṭājinadharā sabbe, Pakkāmuṁ uttarāmukhā. 36 Aḷakassa patiṭṭhānaṁ, Purimāhissatiṁ tadā; Ujjeniñcāpi gonaddhaṁ, Vedisaṁ vanasavhayaṁ. 37 Kosambiñcāpi sāketaṁ, Sāvatthiñca puruttamaṁ; Setabyaṁ kapilavatthuṁ, Kusinārañca mandiraṁ. 38 Pāvañca bhoganagaraṁ, Vesāliṁ māgadhaṁ puraṁ; Pāsāṇakaṁ cetiyañca, Ramaṇīyaṁ manoramaṁ. 39 Tasitovudakaṁ sītaṁ, Mahālābhaṁva vāṇijo; Chāyaṁ ghammābhitattova, Turitā pabbatamāruhuṁ. 40 Bhagavā tamhi samaye, Bhikkhusaṅghapurakkhato; Bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti, Sīhova nadatī vane. 41 Ajito addasa buddhaṁ, Sataraṁsiṁva bhāṇumaṁ; Candaṁ yathā pannarase, Pāripūriṁ upāgataṁ. 42 Athassa gatte disvāna, Paripūrañca byañjanaṁ; Ekamantaṁ ṭhito haṭṭho, Manopañhe apucchatha. 43 “Ādissa jammanaṁ brūhi, Gottaṁ brūhi salakkhaṇaṁ; Mantesu pāramiṁ brūhi, Kati vāceti brāhmaṇo”. 44 “Vīsaṁ vassasataṁ āyu, So ca gottena bāvarī; Tīṇissa lakkhaṇā gatte, Tiṇṇaṁ vedāna pāragū. 45 Lakkhaṇe itihāse ca, Sanighaṇḍusakeṭubhe; Pañcasatāni vāceti, Sadhamme pāramiṁ gato”. 46 “Lakkhaṇānaṁ pavicayaṁ, Bāvarissa naruttama; Kaṅkhacchida pakāsehi, Mā no kaṅkhāyitaṁ ahu”. 47 “Mukhaṁ jivhāya chādeti, Uṇṇassa bhamukantare; Kosohitaṁ vatthaguyhaṁ, Evaṁ jānāhi māṇava”. 48 Pucchañhi kiñci asuṇanto, Sutvā pañhe viyākate; Vicinteti jano sabbo, Vedajāto katañjalī. 49 “Ko nu devo vā brahmā vā, Indo vāpi sujampati; Manasā pucchite pañhe, Kametaṁ paṭibhāsati”. 50 “Muddhaṁ muddhādhipātañca, Bāvarī paripucchati; Taṁ byākarohi bhagavā, Kaṅkhaṁ vinaya no ise”. 51 “Avijjā muddhāti jānāhi, Vijjā muddhādhipātinī; Saddhāsatisamādhīhi, Chandaviriyena saṁyutā”. 52 Tato vedena mahatā, Santhambhitvāna māṇavo; Ekaṁsaṁ ajinaṁ katvā, Pādesu sirasā pati. 53 “Bāvarī brāhmaṇo bhoto, Saha sissehi mārisa; Udaggacitto sumano, Pāde vandati cakkhuma”. 54 “Sukhito bāvarī hotu, Saha sissehi brāhmaṇo; Tvañcāpi sukhito hohi, Ciraṁ jīvāhi māṇava. 55 Bāvarissa ca tuyhaṁ vā, Sabbesaṁ sabbasaṁsayaṁ; Katāvakāsā pucchavho, Yaṁ kiñci manasicchatha”. 56 Sambuddhena katokāso, Nisīditvāna pañjalī; Ajito paṭhamaṁ pañhaṁ, Tattha pucchi tathāgataṁ. Vatthugāthā niṭṭhitā. 0 Sutta Nipāta 5.14 Udayamāṇavapucchā |14| “Jhāyiṁ virajamāsīnaṁ, (iccāyasmā udayo) Katakiccaṁ anāsavaṁ; Pāraguṁ sabbadhammānaṁ, Atthi pañhena āgamaṁ; Aññāvimokkhaṁ pabrūhi, Avijjāya pabhedanaṁ”. 2 “Pahānaṁ kāmacchandānaṁ, (udayāti bhagavā) Domanassāna cūbhayaṁ; Thinassa ca panūdanaṁ, Kukkuccānaṁ nivāraṇaṁ. 3 Upekkhāsatisaṁsuddhaṁ, dhammatakkapurejavaṁ; Aññāvimokkhaṁ pabrūmi, avijjāya pabhedanaṁ”. 4 “Kiṁsu saṁyojano loko, kiṁsu tassa vicāraṇaṁ; Kissassa vippahānena, nibbānaṁ iti vuccati”. 5 “Nandisaṁyojano loko, vitakkassa vicāraṇaṁ; Taṇhāya vippahānena, nibbānaṁ iti vuccati”. 6 “Kathaṁ satassa carato, viññāṇaṁ uparujjhati; Bhagavantaṁ puṭṭhumāgamma, taṁ suṇoma vaco tava”. 7 “Ajjhattañca bahiddhā ca, Vedanaṁ nābhinandato; Evaṁ satassa carato, Viññāṇaṁ uparujjhatī”ti. Udayamāṇavapucchā terasamā. 0 Sutta Nipāta 5.10 Todeyyamāṇavapucchā |10| “Yasmiṁ kāmā na vasanti, (iccāyasmā todeyyo) Taṇhā yassa na vijjati; Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo, Vimokkho tassa kīdiso”. 2 “Yasmiṁ kāmā na vasanti, (todeyyāti bhagavā) Taṇhā yassa na vijjati; Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo, Vimokkho tassa nāparo”. 3 “Nirāsaso so uda āsasāno, Paññāṇavā so uda paññakappī; Muniṁ ahaṁ sakka yathā vijaññaṁ, Taṁ me viyācikkha samantacakkhu”. 4 “Nirāsaso so na ca āsasāno, Paññāṇavā so na ca paññakappī; Evampi todeyya muniṁ vijāna, Akiñcanaṁ kāmabhave asattan”ti. Todeyyamāṇavapucchā navamā. 0 Sutta Nipāta 5.5 Mettagūmāṇavapucchā |5| “Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi me taṁ, (iccāyasmā mettagū) Maññāmi taṁ vedaguṁ bhāvitattaṁ; Kuto nu dukkhā samudāgatā ime, Ye keci lokasmimanekarūpā”. 2 “Dukkhassa ve maṁ pabhavaṁ apucchasi, (mettagūti bhagavā) Taṁ te pavakkhāmi yathā pajānaṁ; Upadhinidānā pabhavanti dukkhā, Ye keci lokasmimanekarūpā. 3 Yo ve avidvā upadhiṁ karoti, Punappunaṁ dukkhamupeti mando; Tasmā pajānaṁ upadhiṁ na kayirā, Dukkhassa 3695 --- snp5 5:3 jātippabhavānupassī”. 4 “Yaṁ taṁ apucchimha akittayī no, Aññaṁ taṁ pucchāma tadiṅgha brūhi; Kathaṁ nu dhīrā vitaranti oghaṁ, Jātiṁ jaraṁ sokapariddavañca; Taṁ me muni sādhu viyākarohi, Tathā hi te vidito esa dhammo”. 5 “Kittayissāmi te dhammaṁ, (mettagūti bhagavā) Diṭṭhe dhamme anītihaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, Tare loke visattikaṁ”. 6 “Tañcāhaṁ abhinandāmi, mahesi dhammamuttamaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, tare loke visattikaṁ”. 7 “Yaṁ kiñci sampajānāsi, (mettagūti bhagavā) Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe; Etesu nandiñca nivesanañca, Panujja viññāṇaṁ bhave na tiṭṭhe. 8 Evaṁvihārī sato appamatto, Bhikkhu caraṁ hitvā mamāyitāni; Jātiṁ jaraṁ sokapariddavañca, Idheva vidvā pajaheyya dukkhaṁ”. 9 “Etābhinandāmi vaco mahesino, Sukittitaṁ gotamanūpadhīkaṁ; Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṁ, Tathā hi te vidito esa dhammo. 10 Te cāpi nūnappajaheyyu dukkhaṁ, Ye tvaṁ muni aṭṭhitaṁ ovadeyya; Taṁ taṁ namassāmi samecca nāga, Appeva maṁ bhagavā aṭṭhitaṁ ovadeyya”. 11 “Yaṁ brāhmaṇaṁ vedagumābhijaññā, Akiñcanaṁ kāmabhave asattaṁ; Addhā hi so oghamimaṁ atāri, Tiṇṇo ca pāraṁ akhilo akaṅkho. 12 Vidvā ca yo vedagū naro idha, Bhavābhave saṅgamimaṁ visajja; So vītataṇho anīgho nirāso, Atāri so jātijaranti brūmī”ti. Mettagūmāṇavapucchā catutthī. snp2 0 Sutta Nipāta 2.13 Sammāparibbājanīyasutta |13| “Pucchāmi muniṁ pahūtapaññaṁ, Tiṇṇaṁ pāraṅgataṁ parinibbutaṁ ṭhitattaṁ; Nikkhamma gharā panujja kāme, Kathaṁ bhikkhu sammā so loke paribbajeyya”. 2 “Yassa maṅgalā samūhatā, (iti bhagavā) Uppātā supinā ca lakkhaṇā ca; So maṅgaladosavippahīno, Sammā so loke paribbajeyya. 3 Rāgaṁ vinayetha mānusesu, Dibbesu kāmesu cāpi bhikkhu; Atikkamma bhavaṁ samecca dhammaṁ, Sammā so loke paribbajeyya. 4 Vipiṭṭhikatvāna pesuṇāni, Kodhaṁ kadarīyaṁ jaheyya bhikkhu; Anurodhavirodhavippahīno, Sammā so loke paribbajeyya. 5 Hitvāna piyañca appiyañca, Anupādāya anissito kuhiñci; Saṁyojaniyehi vippamutto, Sammā so loke paribbajeyya. 6 Na so upadhīsu sārameti, Ādānesu vineyya chandarāgaṁ; So anissito anaññaneyyo, Sammā so loke paribbajeyya. 7 Vacasā manasā ca kammunā ca, Aviruddho sammā viditvā dhammaṁ; Nibbānapadābhipatthayāno, Sammā so loke paribbajeyya. 8 Yo vandati manti nunnameyya, Akkuṭṭhopi na sandhiyetha bhikkhu; Laddhā parabhojanaṁ na majje, Sammā so loke paribbajeyya. 9 Lobhañca bhavañca vippahāya, Virato chedanabandhanā ca bhikkhu; So tiṇṇakathaṅkatho visallo, Sammā so loke paribbajeyya. 10 Sāruppaṁ attano viditvā, No ca bhikkhu hiṁseyya kañci loke; Yathātathiyaṁ viditvā dhammaṁ, Sammā so loke paribbajeyya. 11 Yassānusayā na santi keci, Mūlā ca akusalā samūhatāse; So nirāso anāsisāno, Sammā so loke paribbajeyya. 12 Āsavakhīṇo pahīnamāno, Sabbaṁ rāgapathaṁ upātivatto; Danto parinibbuto ṭhitatto, Sammā so loke paribbajeyya. 13 Saddho sutavā niyāmadassī, Vaggagatesu na vaggasāri dhīro; Lobhaṁ dosaṁ vineyya paṭighaṁ, Sammā so loke paribbajeyya. 14 Saṁsuddhajino vivaṭṭacchado, Dhammesu vasī pāragū anejo; Saṅkhāranirodhañāṇakusalo, Sammā so loke paribbajeyya. 15 Atītesu anāgatesu cāpi, Kappātīto aticcasuddhipañño; Sabbāyatanehi vippamutto, Sammā so loke paribbajeyya. 16 Aññāya padaṁ samecca dhammaṁ, Vivaṭaṁ disvāna pahānamāsavānaṁ; Sabbupadhīnaṁ parikkhayāno, Sammā so loke paribbajeyya”. 17 “Addhā hi bhagavā tatheva etaṁ, Yo so evaṁvihārī danto bhikkhu; Sabbasaṁyojanayogavītivatto, Sammā so loke paribbajeyyā”ti. Sammāparibbājanīyasuttaṁ terasamaṁ. 0 Sutta Nipāta 2.4 Maṅgalasutta |4| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā 3696 --- snp2 4:1 bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Bahū devā manussā ca, maṅgalāni acintayuṁ; Ākaṅkhamānā sotthānaṁ, brūhi maṅgalamuttamaṁ”. 3 “Asevanā ca bālānaṁ, paṇḍitānañca sevanā; Pūjā ca pūjaneyyānaṁ, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 4 Patirūpadesavāso ca, pubbe ca katapuññatā; Attasammāpaṇidhi ca, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 5 Bāhusaccañca sippañca, vinayo ca susikkhito; Subhāsitā ca yā vācā, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 6 Mātāpitu upaṭṭhānaṁ, puttadārassa saṅgaho; Anākulā ca kammantā, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 7 Dānañca dhammacariyā ca, ñātakānañca saṅgaho; Anavajjāni kammāni, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 8 Āratī viratī pāpā, majjapānā ca saṁyamo; Appamādo ca dhammesu, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 9 Gāravo ca nivāto ca, santuṭṭhi ca kataññutā; Kālena dhammassavanaṁ, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 10 Khantī ca sovacassatā, samaṇānañca dassanaṁ; Kālena dhammasākacchā, etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 11 Tapo ca brahmacariyañca, Ariyasaccāna dassanaṁ; Nibbānasacchikiriyā ca, Etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 12 Phuṭṭhassa lokadhammehi, Cittaṁ yassa na kampati; Asokaṁ virajaṁ khemaṁ, Etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 13 Etādisāni katvāna, Sabbattha maparājitā; Sabbattha sotthiṁ gacchanti, Taṁ tesaṁ maṅgalamuttaman”ti. Maṅgalasuttaṁ catutthaṁ. 0 Sutta Nipāta 2.12 Nigrodhakappa (vaṅgīsa) sutta |12| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye. Tena kho pana samayena āyasmato vaṅgīsassa upajjhāyo nigrodhakappo nāma thero aggāḷave cetiye aciraparinibbuto hoti. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—parinibbuto nu kho me upajjhāyo udāhu no parinibbutoti? Atha kho āyasmā vaṅgīso sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṁ etadavoca—idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—parinibbuto nu kho me upajjhāyo, udāhu no parinibbutoti. Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 2 “Pucchāmi satthāramanomapaññaṁ, Diṭṭheva dhamme yo vicikicchānaṁ chettā; Aggāḷave kālamakāsi bhikkhu, Ñāto yasassī abhinibbutatto. 3 Nigrodhakappo iti tassa nāmaṁ, Tayā kataṁ bhagavā brāhmaṇassa; So taṁ namassaṁ acari mutyapekkho, Āraddhaviriyo daḷhadhammadassī. 4 Taṁ sāvakaṁ sakya mayampi sabbe, Aññātumicchāma samantacakkhu; Samavaṭṭhitā no savanāya sotā, Tuvaṁ no satthā tvamanuttarosi. 5 Chindeva no vicikicchaṁ brūhi metaṁ, Parinibbutaṁ vedaya bhūripañña; Majjheva no bhāsa samantacakkhu, Sakkova devāna sahassanetto. 6 Ye keci ganthā idha mohamaggā, Aññāṇapakkhā vicikicchaṭhānā; Tathāgataṁ patvā na te bhavanti, Cakkhuñhi etaṁ paramaṁ narānaṁ. 7 No ce hi jātu puriso kilese, Vāto yathā abbhaghanaṁ vihāne; Tamovassa nivuto sabbaloko, Na jotimantopi narā tapeyyuṁ. 8 Dhīrā ca pajjotakarā bhavanti, Taṁ taṁ ahaṁ vīra tatheva maññe; Vipassinaṁ jānamupāgamumhā, Parisāsu no āvikarohi kappaṁ. 9 Khippaṁ giraṁ eraya vaggu vagguṁ, Haṁsova paggayha saṇikaṁ nikūja; Bindussarena suvikappitena, Sabbeva te ujjugatā suṇoma. 10 Pahīnajātimaraṇaṁ asesaṁ, Niggayha dhonaṁ vadessāmi dhammaṁ; Na kāmakāro hi puthujjanānaṁ, Saṅkheyyakāro ca tathāgatānaṁ. 11 Sampannaveyyākaraṇaṁ tavedaṁ, Samujjupaññassa samuggahītaṁ; Ayamañjalī pacchimo suppaṇāmito, Mā mohayī jānamanomapañña. 12 Parovaraṁ ariyadhammaṁ viditvā, Mā mohayī jānamanomavīra; Vāriṁ yathā ghammani ghammatatto, Vācābhikaṅkhāmi sutaṁ pavassa. 13 Yadatthikaṁ brahmacariyaṁ acarī, Kappāyano kaccissa taṁ amoghaṁ; Nibbāyi so ādu saupādiseso, Yathā vimutto ahu taṁ suṇoma”. 14 “Acchecchi taṇhaṁ idha nāmarūpe, (iti bhagavā) Kaṇhassa sotaṁ dīgharattānusayitaṁ; Atāri jātiṁ maraṇaṁ asesaṁ”, Iccabravī bhagavā pañcaseṭṭho. 15 “Esa sutvā pasīdāmi, Vaco te isisattama; Amoghaṁ kira 3697 --- snp2 12:15 me puṭṭhaṁ, Na maṁ vañcesi brāhmaṇo. 16 Yathāvādī tathākārī, Ahu buddhassa sāvako; Acchidā maccuno jālaṁ, Tataṁ māyāvino daḷhaṁ. 17 Addasā bhagavā ādiṁ, Upādānassa kappiyo; Accagā vata kappāyano, Maccudheyyaṁ suduttaran”ti. Nigrodhakappasuttaṁ dvādasamaṁ. 0 Sutta Nipāta 2.1 Ratanasutta |1| Yānīdha bhūtāni samāgatāni, Bhummāni vā yāni va antalikkhe; Sabbeva bhūtā sumanā bhavantu, Athopi sakkacca suṇantu bhāsitaṁ. 2 Tasmā hi bhūtā nisāmetha sabbe, Mettaṁ karotha mānusiyā pajāya; Divā ca ratto ca haranti ye baliṁ, Tasmā hi ne rakkhatha appamattā. 3 Yaṁ kiñci vittaṁ idha vā huraṁ vā, Saggesu vā yaṁ ratanaṁ paṇītaṁ; Na no samaṁ atthi tathāgatena, Idampi buddhe ratanaṁ paṇītaṁ; Etena saccena suvatthi hotu. 4 Khayaṁ virāgaṁ amataṁ paṇītaṁ, Yadajjhagā sakyamunī samāhito; Na tena dhammena samatthi kiñci, Idampi dhamme ratanaṁ paṇītaṁ; Etena saccena suvatthi hotu. 5 Yaṁ buddhaseṭṭho parivaṇṇayī suciṁ, Samādhimānantarikaññamāhu; Samādhinā tena samo na vijjati, Idampi dhamme ratanaṁ paṇītaṁ; Etena saccena suvatthi hotu. 6 Ye puggalā aṭṭha sataṁ pasatthā, Cattāri etāni yugāni honti; Te dakkhiṇeyyā sugatassa sāvakā, Etesu dinnāni mahapphalāni; Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 7 Ye suppayuttā manasā daḷhena, Nikkāmino gotamasāsanamhi; Te pattipattā amataṁ vigayha, Laddhā mudhā nibbutiṁ bhuñjamānā; Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 8 Yathindakhīlo pathavissito siyā, Catubbhi vātehi asampakampiyo; Tathūpamaṁ sappurisaṁ vadāmi, Yo ariyasaccāni avecca passati; Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 9 Ye ariyasaccāni vibhāvayanti, Gambhīrapaññena sudesitāni; Kiñcāpi te honti bhusaṁ pamattā, Na te bhavaṁ aṭṭhamamādiyanti; Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 10 Sahāvassa dassanasampadāya, Tayassu dhammā jahitā bhavanti; Sakkāyadiṭṭhī vicikicchitañca, Sīlabbataṁ vāpi yadatthi kiñci. 11 Catūhapāyehi ca vippamutto, Chaccābhiṭhānāni abhabba kātuṁ; Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 12 Kiñcāpi so kamma karoti pāpakaṁ, Kāyena vācā uda cetasā vā; Abhabba so tassa paṭicchadāya, Abhabbatā diṭṭhapadassa vuttā; Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 13 Vanappagumbe yatha phussitagge, Gimhānamāse paṭhamasmiṁ gimhe; Tathūpamaṁ dhammavaraṁ adesayi, Nibbānagāmiṁ paramaṁ hitāya; Idampi buddhe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 14 Varo varaññū varado varāharo, Anuttaro dhammavaraṁ adesayi; Idampi buddhe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 15 Khīṇaṁ purāṇaṁ nava natthi sambhavaṁ, Virattacittāyatike bhavasmiṁ; Te khīṇabījā avirūḷhichandā, Nibbanti dhīrā yathāyaṁ padīpo; Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, Etena saccena suvatthi hotu. 16 Yānīdha bhūtāni samāgatāni, Bhummāni vā yāni va antalikkhe; Tathāgataṁ devamanussapūjitaṁ, Buddhaṁ namassāma suvatthi hotu. 17 Yānīdha bhūtāni samāgatāni, Bhummāni vā yāni va antalikkhe; Tathāgataṁ devamanussapūjitaṁ, Dhammaṁ namassāma suvatthi hotu. 18 Yānīdha bhūtāni samāgatāni, Bhummāni vā yāni va antalikkhe; Tathāgataṁ devamanussapūjitaṁ, Saṅghaṁ namassāma suvatthi hotūti. Ratanasuttaṁ paṭhamaṁ. 0 Sutta Nipāta 2.5 Sūcilomasutta |5| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā gayāyaṁ viharati ṭaṅkitamañce sūcilomassa yakkhassa bhavane. Tena kho pana samayena kharo ca yakkho sūcilomo ca yakkho bhagavato avidūre atikkamanti. Atha kho kharo yakkho sūcilomaṁ yakkhaṁ etadavoca: “eso samaṇo”ti. “Neso samaṇo, samaṇako eso. Yāvāhaṁ jānāmi yadi vā so samaṇo, yadi vā so samaṇako”ti. 2 Atha kho sūcilomo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato kāyaṁ upanāmesi. Atha kho bhagavā kāyaṁ apanāmesi. Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṁ etadavoca: “bhāyasi maṁ, samaṇā”ti? “Na khvāhaṁ taṁ, āvuso, bhāyāmi; api ca te samphasso pāpako”ti. 3 “Pañhaṁ taṁ, samaṇa, pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṁ vā te khipissāmi, hadayaṁ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī”ti. 4 “Na khvāhaṁ taṁ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā 3698 --- snp2 5:4 pajāya sadevamanussāya yo me cittaṁ vā khipeyya hadayaṁ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya. Api ca tvaṁ, āvuso, puccha yadākaṅkhasī”ti. Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 5 “Rāgo ca doso ca kutonidānā, Aratī ratī lomahaṁso kutojā; Kuto samuṭṭhāya manovitakkā, Kumārakā dhaṅkamivossajanti”. 6 “Rāgo ca doso ca itonidānā, Aratī ratī lomahaṁso itojā; Ito samuṭṭhāya manovitakkā, Kumārakā dhaṅkamivossajanti. 7 Snehajā attasambhūtā, Nigrodhasseva khandhajā; Puthū visattā kāmesu, Māluvāva vitatāvane. 8 Ye naṁ pajānanti yatonidānaṁ, Te naṁ vinodenti suṇohi yakkha; Te duttaraṁ oghamimaṁ taranti, Atiṇṇapubbaṁ apunabbhavāyā”ti. Sūcilomasuttaṁ pañcamaṁ. 0 Sutta Nipāta 2.2 Āmagandhasutta |2| “Sāmākaciṅgūlakacīnakāni ca, Pattapphalaṁ mūlaphalaṁ gavipphalaṁ; Dhammena laddhaṁ satamasnamānā, Na kāmakāmā alikaṁ bhaṇanti. 2 Yadasnamāno sukataṁ suniṭṭhitaṁ, Parehi dinnaṁ payataṁ paṇītaṁ; Sālīnamannaṁ paribhuñjamāno, So bhuñjasī kassapa āmagandhaṁ. 3 Na āmagandho mama kappatīti, Icceva tvaṁ bhāsasi brahmabandhu; Sālīnamannaṁ paribhuñjamāno, Sakuntamaṁsehi susaṅkhatehi; Pucchāmi taṁ kassapa etamatthaṁ, Kathaṁpakāro tava āmagandho”. 4 “Pāṇātipāto vadhachedabandhanaṁ, Theyyaṁ musāvādo nikativañcanāni ca; Ajjhenakuttaṁ paradārasevanā, Esāmagandho na hi maṁsabhojanaṁ. 5 Ye idha kāmesu asaññatā janā, Rasesu giddhā asucibhāvamassitā; Natthikadiṭṭhī visamā durannayā, Esāmagandho na hi maṁsabhojanaṁ. 6 Ye lūkhasā dāruṇā piṭṭhimaṁsikā, Mittadduno nikkaruṇātimānino; Adānasīlā na ca denti kassaci, Esāmagandho na hi maṁsabhojanaṁ. 7 Kodho mado thambho paccupaṭṭhāpanā, Māyā usūyā bhassasamussayo ca; Mānātimāno ca asabbhi santhavo, Esāmagandho na hi maṁsabhojanaṁ. 8 Ye pāpasīlā iṇaghātasūcakā, Vohārakūṭā idha pāṭirūpikā; Narādhamā yedha karonti kibbisaṁ, Esāmagandho na hi maṁsabhojanaṁ. 9 Ye idha pāṇesu asaññatā janā, Paresamādāya vihesamuyyutā; Dussīlaluddā pharusā anādarā, Esāmagandho na hi maṁsabhojanaṁ. 10 Etesu giddhā viruddhātipātino, Niccuyyutā pecca tamaṁ vajanti ye; Patanti sattā nirayaṁ avaṁsirā, Esāmagandho na hi maṁsabhojanaṁ. 11 Na macchamaṁsānamanāsakattaṁ, Na naggiyaṁ na muṇḍiyaṁ jaṭājallaṁ; Kharājināni nāggihuttassupasevanā, Ye vāpi loke amarā bahū tapā; Mantāhutī yaññamutūpasevanā, Sodhenti maccaṁ avitiṇṇakaṅkhaṁ. 12 Sotesu gutto viditindriyo care, Dhamme ṭhito ajjavamaddave rato; Saṅgātigo sabbadukkhappahīno, Na lippati diṭṭhasutesu dhīro”. 13 Iccetamatthaṁ bhagavā punappunaṁ, Akkhāsi naṁ vedayi mantapāragū; Citrāhi gāthāhi munī pakāsayi, Nirāmagandho asito durannayo. 14 Sutvāna buddhassa subhāsitaṁ padaṁ, Nirāmagandhaṁ sabbadukkhappanūdanaṁ; Nīcamano vandi tathāgatassa, Tattheva pabbajjamarocayitthāti. Āmagandhasuttaṁ dutiyaṁ. 0 Sutta Nipāta 2.11 Rāhulasutta |11| “Kacci abhiṇhasaṁvāsā, nāvajānāsi paṇḍitaṁ; Ukkādhāro manussānaṁ, kacci apacito tayā”. 2 “Nāhaṁ abhiṇhasaṁvāsā, avajānāmi paṇḍitaṁ; Ukkādhāro manussānaṁ, niccaṁ apacito mayā”. 3 “Pañca kāmaguṇe hitvā, piyarūpe manorame; Saddhāya gharā nikkhamma, dukkhassantakaro bhava. 4 Mitte bhajassu kalyāṇe, pantañca sayanāsanaṁ; Vivittaṁ appanigghosaṁ, mattaññū hohi bhojane. 5 Cīvare piṇḍapāte ca, paccaye sayanāsane; Etesu taṇhaṁ mākāsi, mā lokaṁ punarāgami. 6 Saṁvuto pātimokkhasmiṁ, indriyesu ca pañcasu; Sati kāyagatā tyatthu, nibbidābahulo bhava. 7 Nimittaṁ parivajjehi, subhaṁ rāgūpasañhitaṁ; Asubhāya cittaṁ bhāvehi, ekaggaṁ susamāhitaṁ. 8 Animittañca bhāvehi, Mānānusayamujjaha; Tato mānābhisamayā, Upasanto carissatī”ti. 9 Itthaṁ sudaṁ bhagavā āyasmantaṁ rāhulaṁ imāhi gāthāhi abhiṇhaṁ ovadatīti. Rāhulasuttaṁ ekādasamaṁ. 0 Sutta Nipāta 2.9 Kiṁsīlasutta |9| “Kiṁsīlo kiṁsamācāro, kāni kammāni brūhayaṁ; Naro sammā niviṭṭhassa, uttamatthañca pāpuṇe”. 2 “Vuḍḍhāpacāyī anusūyako siyā, Kālaññū cassa garūnaṁ dassanāya; Dhammiṁ kathaṁ erayitaṁ khaṇaññū, Suṇeyya sakkacca subhāsitāni. 3 Kālena gacche garūnaṁ sakāsaṁ, Thambhaṁ niraṅkatvā nivātavutti; Atthaṁ dhammaṁ 3699 --- snp2 9:3 saṁyamaṁ brahmacariyaṁ, Anussare ceva samācare ca. 4 Dhammārāmo dhammarato, Dhamme ṭhito dhammavinicchayaññū; Nevācare dhammasandosavādaṁ, Tacchehi nīyetha subhāsitehi. 5 Hassaṁ jappaṁ paridevaṁ padosaṁ, Māyākataṁ kuhanaṁ giddhi mānaṁ; Sārambhaṁ kakkasaṁ kasāvañca mucchaṁ, Hitvā care vītamado ṭhitatto. 6 Viññātasārāni subhāsitāni, Sutañca viññātasamādhisāraṁ; Na tassa paññā ca sutañca vaḍḍhati, Yo sāhaso hoti naro pamatto. 7 Dhamme ca ye ariyapavedite ratā, Anuttarā te vacasā manasā kammunā ca; Te santisoraccasamādhisaṇṭhitā, Sutassa paññāya ca sāramajjhagū”ti. Kiṁsīlasuttaṁ navamaṁ. 0 Sutta Nipāta 2.6 Kapilasutta (dhammacariyasutta) |6| Dhammacariyaṁ brahmacariyaṁ, Etadāhu vasuttamaṁ; Pabbajitopi ce hoti, Agārā anagāriyaṁ. 2 So ce mukharajātiko, vihesābhirato mago; Jīvitaṁ tassa pāpiyo, rajaṁ vaḍḍheti attano. 3 Kalahābhirato bhikkhu, Mohadhammena āvuto; Akkhātampi na jānāti, Dhammaṁ buddhena desitaṁ. 4 Vihesaṁ bhāvitattānaṁ, avijjāya purakkhato; Saṅkilesaṁ na jānāti, maggaṁ nirayagāminaṁ. 5 Vinipātaṁ samāpanno, gabbhā gabbhaṁ tamā tamaṁ; Sa ve tādisako bhikkhu, pecca dukkhaṁ nigacchati. 6 Gūthakūpo yathā assa, sampuṇṇo gaṇavassiko; Yo ca evarūpo assa, dubbisodho hi sāṅgaṇo. 7 Yaṁ evarūpaṁ jānātha, bhikkhavo gehanissitaṁ; Pāpicchaṁ pāpasaṅkappaṁ, pāpaācāragocaraṁ. 8 Sabbe samaggā hutvāna, abhinibbajjiyātha naṁ; Kāraṇḍavaṁ niddhamatha, kasambuṁ apakassatha. 9 Tato palāpe vāhetha, Assamaṇe samaṇamānine; Niddhamitvāna pāpicche, Pāpaācāragocare. 10 Suddhā suddhehi saṁvāsaṁ, Kappayavho patissatā; Tato samaggā nipakā, Dukkhassantaṁ karissathāti. Dhammacariyasuttaṁ chaṭṭhaṁ. 0 Sutta Nipāta 2.3 Hirisutta |3| Hiriṁ tarantaṁ vijigucchamānaṁ, Tavāhamasmi iti bhāsamānaṁ; Sayhāni kammāni anādiyantaṁ, Neso mamanti iti naṁ vijaññā. 2 Ananvayaṁ piyaṁ vācaṁ, yo mittesu pakubbati; Akarontaṁ bhāsamānaṁ, parijānanti paṇḍitā. 3 Na so mitto yo sadā appamatto, Bhedāsaṅkī randhamevānupassī; Yasmiñca seti urasīva putto, Sa ve mitto yo parehi abhejjo. 4 Pāmujjakaraṇaṁ ṭhānaṁ, pasaṁsāvahanaṁ sukhaṁ; Phalānisaṁso bhāveti, vahanto porisaṁ dhuraṁ. 5 Pavivekarasaṁ pitvā, Rasaṁ upasamassa ca; Niddaro hoti nippāpo, Dhammapītirasaṁ pivanti. Hirisuttaṁ tatiyaṁ. 0 Sutta Nipāta 2.8 Dhamma (nāvā) sutta |8| Yasmā hi dhammaṁ puriso vijaññā, Indaṁva naṁ devatā pūjayeyya; So pūjito tasmi pasannacitto, Bahussuto pātukaroti dhammaṁ. 2 Tadaṭṭhikatvāna nisamma dhīro, Dhammānudhammaṁ paṭipajjamāno; Viññū vibhāvī nipuṇo ca hoti, Yo tādisaṁ bhajati appamatto. 3 Khuddañca bālaṁ upasevamāno, Anāgatatthañca usūyakañca; Idheva dhammaṁ avibhāvayitvā, Avitiṇṇakaṅkho maraṇaṁ upeti. 4 Yathā naro āpagamotaritvā, Mahodakaṁ salilaṁ sīghasotaṁ; So vuyhamāno anusotagāmī, Kiṁ so pare sakkhati tārayetuṁ. 5 Tatheva dhammaṁ avibhāvayitvā, Bahussutānaṁ anisāmayatthaṁ; Sayaṁ ajānaṁ avitiṇṇakaṅkho, Kiṁ so pare sakkhati nijjhapetuṁ. 6 Yathāpi nāvaṁ daḷhamāruhitvā, Phiyena rittena samaṅgibhūto; So tāraye tattha bahūpi aññe, Tatrūpayaññū kusalo mutīmā. 7 Evampi yo vedagu bhāvitatto, Bahussuto hoti avedhadhammo; So kho pare nijjhapaye pajānaṁ, Sotāvadhānūpanisūpapanne. 8 Tasmā have sappurisaṁ bhajetha, Medhāvinañceva bahussutañca; Aññāya atthaṁ paṭipajjamāno, Viññātadhammo sa sukhaṁ labhethāti. Nāvāsuttaṁ aṭṭhamaṁ. 0 Sutta Nipāta 2.10 Uṭṭhānasutta |10| Uṭṭhahatha nisīdatha, ko attho supitena vo; Āturānañhi kā niddā, sallaviddhāna ruppataṁ. 2 Uṭṭhahatha nisīdatha, Daḷhaṁ sikkhatha santiyā; Mā vo pamatte viññāya, Maccurājā amohayittha vasānuge. 3 Yāya devā manussā ca, sitā tiṭṭhanti atthikā; Tarathetaṁ visattikaṁ, khaṇo vo mā upaccagā; Khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā. 4 Pamādo rajo pamādo, Pamādānupatito rajo; Appamādena vijjāya, Abbahe sallamattanoti. Uṭṭhānasuttaṁ dasamaṁ. 0 Sutta Nipāta 2.14 Dhammikasutta |14| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho dhammiko upāsako pañcahi upāsakasatehi saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho dhammiko upāsako bhagavantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 2 “Pucchāmi taṁ gotama bhūripañña, Kathaṅkaro sāvako sādhu hoti; 3700 --- snp2 14:2 Yo vā agārā anagārameti, Agārino vā panupāsakāse. 3 Tuvañhi lokassa sadevakassa, Gatiṁ pajānāsi parāyaṇañca; Na catthi tulyo nipuṇatthadassī, Tuvañhi buddhaṁ pavaraṁ vadanti. 4 Sabbaṁ tuvaṁ ñāṇamavecca dhammaṁ, Pakāsesi satte anukampamāno; Vivaṭṭacchadosi samantacakkhu, Virocasi vimalo sabbaloke. 5 Āgañchi te santike nāgarājā, Erāvaṇo nāma jinoti sutvā; Sopi tayā mantayitvājjhagamā, Sādhūti sutvāna patītarūpo. 6 Rājāpi taṁ vessavaṇo kuvero, Upeti dhammaṁ paripucchamāno; Tassāpi tvaṁ pucchito brūsi dhīra, So cāpi sutvāna patītarūpo. 7 Ye kecime titthiyā vādasīlā, Ājīvakā vā yadi vā nigaṇṭhā; Paññāya taṁ nātitaranti sabbe, Ṭhito vajantaṁ viya sīghagāmiṁ. 8 Ye kecime brāhmaṇā vādasīlā, Vuddhā cāpi brāhmaṇā santi keci; Sabbe tayi atthabaddhā bhavanti, Ye cāpi aññe vādino maññamānā. 9 Ayañhi dhammo nipuṇo sukho ca, Yoyaṁ tayā bhagavā suppavutto; Tameva sabbepi sussūsamānā, Taṁ no vada pucchito buddhaseṭṭha. 10 Sabbepime bhikkhavo sannisinnā, Upāsakā cāpi tatheva sotuṁ; Suṇantu dhammaṁ vimalenānubuddhaṁ, Subhāsitaṁ vāsavasseva devā”. 11 “Suṇātha me bhikkhavo sāvayāmi vo, Dhammaṁ dhutaṁ tañca carātha sabbe; Iriyāpathaṁ pabbajitānulomikaṁ, Sevetha naṁ atthadaso mutīmā. 12 No ve vikāle vicareyya bhikkhu, Gāme ca piṇḍāya careyya kāle; Akālacāriñhi sajanti saṅgā, Tasmā vikāle na caranti buddhā. 13 Rūpā ca saddā ca rasā ca gandhā, Phassā ca ye sammadayanti satte; Etesu dhammesu vineyya chandaṁ, Kālena so pavise pātarāsaṁ. 14 Piṇḍañca bhikkhu samayena laddhā, Eko paṭikkamma raho nisīde; Ajjhattacintī na mano bahiddhā, Nicchāraye saṅgahitattabhāvo. 15 Sacepi so sallape sāvakena, Aññena vā kenaci bhikkhunā vā; Dhammaṁ paṇītaṁ tamudāhareyya, Na pesuṇaṁ nopi parūpavādaṁ. 16 Vādañhi eke paṭiseniyanti, Na te pasaṁsāma parittapaññe; Tato tato ne pasajanti saṅgā, Cittañhi te tattha gamenti dūre. 17 Piṇḍaṁ vihāraṁ sayanāsanañca, Āpañca saṅghāṭirajūpavāhanaṁ; Sutvāna dhammaṁ sugatena desitaṁ, Saṅkhāya seve varapaññasāvako. 18 Tasmā hi piṇḍe sayanāsane ca, Āpe ca saṅghāṭirajūpavāhane; Etesu dhammesu anūpalitto, Bhikkhu yathā pokkhare vāribindu. 19 Gahaṭṭhavattaṁ pana vo vadāmi, Yathākaro sāvako sādhu hoti; Na hesa labbhā sapariggahena, Phassetuṁ yo kevalo bhikkhudhammo. 20 Pāṇaṁ na hane na ca ghātayeyya, Na cānujaññā hanataṁ paresaṁ; Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ, Ye thāvarā ye ca tasā santi loke. 21 Tato adinnaṁ parivajjayeyya, Kiñci kvaci sāvako bujjhamāno; Na hāraye harataṁ nānujaññā, Sabbaṁ adinnaṁ parivajjayeyya. 22 Abrahmacariyaṁ parivajjayeyya, Aṅgārakāsuṁ jalitaṁva viññū; Asambhuṇanto pana brahmacariyaṁ, Parassa dāraṁ na atikkameyya. 23 Sabhaggato vā parisaggato vā, Ekassa veko na musā bhaṇeyya; Na bhāṇaye bhaṇataṁ nānujaññā, Sabbaṁ abhūtaṁ parivajjayeyya. 24 Majjañca pānaṁ na samācareyya, Dhammaṁ imaṁ rocaye yo gahaṭṭho; Na pāyaye pivataṁ nānujaññā, Ummādanantaṁ iti naṁ viditvā. 25 Madā hi pāpāni karonti bālā, Kārenti caññepi jane pamatte; Etaṁ apuññāyatanaṁ vivajjaye, Ummādanaṁ mohanaṁ bālakantaṁ. 26 Pāṇaṁ na hane na cādinnamādiye, Musā na bhāse na ca majjapo siyā; Abrahmacariyā virameyya methunā, Rattiṁ na bhuñjeyya vikālabhojanaṁ. 27 Mālaṁ na dhāre na ca gandhamācare, Mañce chamāyaṁ va sayetha santhate; Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṁ, Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṁ. 28 Tato ca pakkhassupavassuposathaṁ, Cātuddasiṁ pañcadasiñca aṭṭhamiṁ; Pāṭihāriyapakkhañca pasannamānaso, Aṭṭhaṅgupetaṁ susamattarūpaṁ. 29 Tato ca pāto upavutthuposatho, Annena pānena ca bhikkhusaṅghaṁ; Pasannacitto anumodamāno, Yathārahaṁ saṁvibhajetha viññū. 30 Dhammena mātāpitaro bhareyya, Payojaye dhammikaṁ so vaṇijjaṁ; Etaṁ gihī vattayamappamatto, Sayampabhe nāma upeti deve”ti. Dhammikasuttaṁ cuddasamaṁ. Cūḷavaggo dutiyo. 31 Tassuddānaṁ Ratanāmagandho hiri ca, maṅgalaṁ sūcilomena; Dhammacariyañca brāhmaṇo, nāvā kiṁsīlamuṭṭhānaṁ. 32 Rāhulo puna kappo ca, paribbājaniyaṁ tathā; Dhammikañca viduno āhu, cūḷavagganti cuddasāti. 0 Sutta Nipāta 2.7 Brāhmaṇadhammikasutta |7| Evaṁ me 3701 --- snp2 7:1 sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā kosalakā brāhmaṇamahāsālā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te brāhmaṇamahāsālā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “sandissanti nu kho, bho gotama, etarahi brāhmaṇā porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ brāhmaṇadhamme”ti? “Na kho, brāhmaṇā, sandissanti etarahi brāhmaṇā porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ brāhmaṇadhamme”ti. “Sādhu no bhavaṁ gotamo porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ brāhmaṇadhammaṁ bhāsatu, sace bhoto gotamassa agarū”ti. “Tena hi, brāhmaṇā, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho te brāhmaṇamahāsālā bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Isayo pubbakā āsuṁ, saññatattā tapassino; Pañca kāmaguṇe hitvā, attadatthamacārisuṁ. 3 Na pasū brāhmaṇānāsuṁ, na hiraññaṁ na dhāniyaṁ; Sajjhāyadhanadhaññāsuṁ, brahmaṁ nidhimapālayuṁ. 4 Yaṁ nesaṁ pakataṁ āsi, dvārabhattaṁ upaṭṭhitaṁ; Saddhāpakatamesānaṁ, dātave tadamaññisuṁ. 5 Nānārattehi vatthehi, sayanehāvasathehi ca; Phītā janapadā raṭṭhā, te namassiṁsu brāhmaṇe. 6 Avajjhā brāhmaṇā āsuṁ, ajeyyā dhammarakkhitā; Na ne koci nivāresi, kuladvāresu sabbaso. 7 Aṭṭhacattālīsaṁ vassāni, (komāra) Brahmacariyaṁ cariṁsu te; Vijjācaraṇapariyeṭṭhiṁ, Acaruṁ brāhmaṇā pure. 8 Na brāhmaṇā aññamagamuṁ, napi bhariyaṁ kiṇiṁsu te; Sampiyeneva saṁvāsaṁ, saṅgantvā samarocayuṁ. 9 Aññatra tamhā samayā, utuveramaṇiṁ pati; Antarā methunaṁ dhammaṁ, nāssu gacchanti brāhmaṇā. 10 Brahmacariyañca sīlañca, ajjavaṁ maddavaṁ tapaṁ; Soraccaṁ avihiṁsañca, khantiñcāpi avaṇṇayuṁ. 11 Yo nesaṁ paramo āsi, Brahmā daḷhaparakkamo; Sa vāpi methunaṁ dhammaṁ, Supinantepi nāgamā. 12 Tassa vattamanusikkhantā, Idheke viññujātikā; Brahmacariyañca sīlañca, Khantiñcāpi avaṇṇayuṁ. 13 Taṇḍulaṁ sayanaṁ vatthaṁ, Sappitelañca yāciya; Dhammena samodhānetvā, Tato yaññamakappayuṁ. 14 Upaṭṭhitasmiṁ yaññasmiṁ, Nāssu gāvo haniṁsu te; Yathā mātā pitā bhātā, Aññe vāpi ca ñātakā; Gāvo no paramā mittā, Yāsu jāyanti osadhā. 15 Annadā baladā cetā, Vaṇṇadā sukhadā tathā; Etamatthavasaṁ ñatvā, Nāssu gāvo haniṁsu te. 16 Sukhumālā mahākāyā, Vaṇṇavanto yasassino; Brāhmaṇā sehi dhammehi, Kiccākiccesu ussukā; Yāva loke avattiṁsu, Sukhamedhitthayaṁ pajā. 17 Tesaṁ āsi vipallāso, Disvāna aṇuto aṇuṁ; Rājino ca viyākāraṁ, Nāriyo samalaṅkatā. 18 Rathe cājaññasaṁyutte, Sukate cittasibbane; Nivesane nivese ca, Vibhatte bhāgaso mite. 19 Gomaṇḍalaparibyūḷhaṁ, Nārīvaragaṇāyutaṁ; Uḷāraṁ mānusaṁ bhogaṁ, Abhijjhāyiṁsu brāhmaṇā. 20 Te tattha mante ganthetvā, Okkākaṁ tadupāgamuṁ; Pahūtadhanadhaññosi, Yajassu bahu te vittaṁ; Yajassu bahu te dhanaṁ. 21 Tato ca rājā saññatto, Brāhmaṇehi rathesabho; Assamedhaṁ purisamedhaṁ, Sammāpāsaṁ vājapeyyaṁ niraggaḷaṁ; Ete yāge yajitvāna, Brāhmaṇānamadā dhanaṁ. 22 Gāvo sayanañca vatthañca, Nāriyo samalaṅkatā; Rathe cājaññasaṁyutte, Sukate cittasibbane. 23 Nivesanāni rammāni, Suvibhattāni bhāgaso; Nānādhaññassa pūretvā, Brāhmaṇānamadā dhanaṁ. 24 Te ca tattha dhanaṁ laddhā, Sannidhiṁ samarocayuṁ; Tesaṁ icchāvatiṇṇānaṁ, Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatha; Te tattha mante ganthetvā, Okkākaṁ puna mupāgamuṁ. 25 Yathā āpo ca pathavī ca, Hiraññaṁ dhanadhāniyaṁ; Evaṁ gāvo manussānaṁ, Parikkhāro so hi pāṇinaṁ; Yajassu bahu te vittaṁ, Yajassu bahu te dhanaṁ. 26 Tato ca rājā saññatto, Brāhmaṇehi rathesabho; Nekā satasahassiyo, Gāvo yaññe aghātayi. 27 Na pādā na visāṇena, Nāssu hiṁsanti kenaci; Gāvo eḷakasamānā, Soratā kumbhadūhanā; Tā visāṇe gahetvāna, Rājā satthena ghātayi. 28 Tato devā pitaro ca, Indo asurarakkhasā; Adhammo iti pakkanduṁ, Yaṁ satthaṁ nipatī gave. 29 Tayo rogā pure āsuṁ, Icchā anasanaṁ jarā; Pasūnañca samārambhā, Aṭṭhānavutimāgamuṁ. 30 Eso adhammo daṇḍānaṁ, Okkanto purāṇo ahu; Adūsikāyo haññanti, Dhammā dhaṁsanti yājakā. 31 3702 --- snp2 7:31 Evameso aṇudhammo, Porāṇo viññugarahito; Yattha edisakaṁ passati, Yājakaṁ garahatī jano. 32 Evaṁ dhamme viyāpanne, Vibhinnā suddavessikā; Puthū vibhinnā khattiyā, Patiṁ bhariyāvamaññatha. 33 Khattiyā brahmabandhū ca, Ye caññe gottarakkhitā; Jātivādaṁ nirākatvā, Kāmānaṁ vasamanvagun”ti. 34 Evaṁ vutte, te brāhmaṇamahāsālā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsake no bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. Brāhmaṇadhammikasuttaṁ sattamaṁ. snp3 0 Sutta Nipāta 3.7 Selasutta |7| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi yena āpaṇaṁ nāma aṅguttarāpānaṁ nigamo tadavasari. Assosi kho keṇiyo jaṭilo: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi āpaṇaṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 2 Atha kho keṇiyo jaṭilo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho keṇiyaṁ jaṭilaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavantaṁ etadavoca: “adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Evaṁ vutte, bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca: “mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni; tvañca brāhmaṇesu abhippasanno”ti. 3 Dutiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno; adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Dutiyampi kho bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca: “mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni; tvañca brāhmaṇesu abhippasanno”ti. 4 Tatiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno, adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā yena sako assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mittāmacce ñātisālohite āmantesi: “suṇantu me bhavanto mittāmaccā ñātisālohitā, samaṇo me gotamo nimantito svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghena, yena me kāyaveyyāvaṭikaṁ kareyyāthā”ti. “Evaṁ, bho”ti kho keṇiyassa jaṭilassa mittāmaccā ñātisālohitā keṇiyassa jaṭilassa paṭissutvā appekacce uddhanāni khaṇanti, appekacce kaṭṭhāni phālenti, appekacce bhājanāni dhovanti, appekacce udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpenti, appekacce āsanāni paññāpenti. Keṇiyo pana jaṭilo sāmaṁyeva maṇḍalamāḷaṁ paṭiyādeti. 5 Tena kho pana samayena selo brāhmaṇo āpaṇe paṭivasati, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo, tīṇi ca māṇavakasatāni mante vāceti. 6 Tena kho pana samayena keṇiyo jaṭilo sele brāhmaṇe abhippasanno hoti. Atha kho selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi parivuto jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno 3703 --- snp3 7:6 anuvicaramāno yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami. Addasā kho selo brāhmaṇo keṇiyassa jaṭilassa assame appekacce uddhanāni khaṇante …pe… appekacce āsanāni paññapente, keṇiyaṁ pana jaṭilaṁ sāmaṁyeva maṇḍalamāḷaṁ paṭiyādentaṁ. Disvāna keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho bhoto keṇiyassa āvāho vā bhavissati, vivāho vā bhavissati, mahāyañño vā paccupaṭṭhito, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṁ balakāyenā”ti? 7 “Na me, bho sela, āvāho vā bhavissati vivāho vā, nāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṁ balakāyena; api ca kho me mahāyañño paccupaṭṭhito. Atthi samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi āpaṇaṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ …pe… buddho bhagavāti. So me nimantito svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. “Buddhoti, bho keṇiya, vadesi”? “Buddhoti, bho sela, vadāmi”. “Buddhoti, bho keṇiya, vadesi”? “Buddhoti, bho sela, vadāmī”ti. 8 Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi: “ghosopi kho eso dullabho lokasmiṁ, yadidaṁ buddhoti. Āgatāni kho panamhākaṁ mantesu dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraṁ ajjhāvasati rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti, seyyathidaṁ—cakkaratanaṁ, hatthiratanaṁ, assaratanaṁ, maṇiratanaṁ, itthiratanaṁ, gahapatiratanaṁ, pariṇāyakaratanameva sattamaṁ. Parosahassaṁ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṁ pabbajati, arahaṁ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado. Kahaṁ pana, bho keṇiya, etarahi so bhavaṁ gotamo viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti? 9 Evaṁ vutte, keṇiyo jaṭilo dakkhiṇaṁ bāhuṁ paggahetvā selaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “yenesā, bho sela, nīlavanarājī”ti. Atha kho selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami. Atha kho selo brāhmaṇo te māṇavake āmantesi: “appasaddā bhonto āgacchantu, pade padaṁ nikkhipantā. Durāsadā hi te bhagavanto sīhāva ekacarā. Yadā cāhaṁ, bho, samaṇena gotamena saddhiṁ manteyyaṁ, mā me bhonto antarantarā kathaṁ opātetha; kathāpariyosānaṁ me bhavanto āgamentū”ti. 10 Atha kho selo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni samannesi. Addasā kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cāti. 11 Atha kho bhagavato etadahosi: “passati kho me ayaṁ selo brāhmaṇo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā”ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi, yathā addasa selo brāhmaṇo bhagavato kosohitaṁ vatthaguyhaṁ. Atha kho bhagavā jivhaṁ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi, ubhopi nāsikasotāni anumasi paṭimasi, kevalampi nalāṭamaṇḍalaṁ jivhāya chādesi. 12 Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi: “samannāgato kho samaṇo gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi, no aparipuṇṇehi. No ca kho naṁ jānāmi buddho vā no vā. Sutaṁ kho pana metaṁ brāhmaṇānaṁ vuḍḍhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘ye te bhavanti arahanto sammāsambuddhā, te sake vaṇṇe bhaññamāne attānaṁ pātukarontī’ti. Yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti. Atha kho selo brāhmaṇo bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi 3704 --- snp3 7:12 gāthāhi abhitthavi: 13 “Paripuṇṇakāyo suruci, Sujāto cārudassano; Suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā, Susukkadāṭhosi vīriyavā. 14 Narassa hi sujātassa, ye bhavanti viyañjanā; Sabbe te tava kāyasmiṁ, mahāpurisalakkhaṇā. 15 Pasannanetto sumukho, brahā uju patāpavā; Majjhe samaṇasaṅghassa, ādiccova virocasi. 16 Kalyāṇadassano bhikkhu, kañcanasannibhattaco; Kiṁ te samaṇabhāvena, evaṁ uttamavaṇṇino. 17 Rājā arahasi bhavituṁ, cakkavattī rathesabho; Cāturanto vijitāvī, jambusaṇḍassa issaro. 18 Khattiyā bhogirājāno, anuyantā bhavantu te; Rājābhirājā manujindo, rajjaṁ kārehi gotama”. 19 “Rājāhamasmi selāti, (bhagavā) Dhammarājā anuttaro; Dhammena cakkaṁ vattemi, Cakkaṁ appaṭivattiyaṁ”. 20 “Sambuddho paṭijānāsi, (iti selo brāhmaṇo) Dhammarājā anuttaro; ‘Dhammena cakkaṁ vattemi’, Iti bhāsasi gotama. 21 Ko nu senāpati bhoto, Sāvako satthuranvayo; Ko te tamanuvatteti, Dhammacakkaṁ pavattitaṁ”. 22 “Mayā pavattitaṁ cakkaṁ, (selāti bhagavā) Dhammacakkaṁ anuttaraṁ; Sāriputto anuvatteti, Anujāto tathāgataṁ. 23 Abhiññeyyaṁ abhiññātaṁ, Bhāvetabbañca bhāvitaṁ; Pahātabbaṁ pahīnaṁ me, Tasmā buddhosmi brāhmaṇa. 24 Vinayassu mayi kaṅkhaṁ, Adhimuccassu brāhmaṇa; Dullabhaṁ dassanaṁ hoti, Sambuddhānaṁ abhiṇhaso. 25 Yesaṁ ve dullabho loke, Pātubhāvo abhiṇhaso; Sohaṁ brāhmaṇa sambuddho, Sallakatto anuttaro. 26 Brahmabhūto atitulo, Mārasenappamaddano; Sabbāmitte vasīkatvā, Modāmi akutobhayo”. 27 “Imaṁ bhavanto nisāmetha, Yathā bhāsati cakkhumā; Sallakatto mahāvīro, Sīhova nadatī vane. 28 Brahmabhūtaṁ atitulaṁ, Mārasenappamaddanaṁ; Ko disvā nappasīdeyya, Api kaṇhābhijātiko. 29 Yo maṁ icchati anvetu, Yo vā nicchati gacchatu; Idhāhaṁ pabbajissāmi, Varapaññassa santike”. 30 “Evañce ruccati bhoto, Sammāsambuddhasāsane; Mayampi pabbajissāma, Varapaññassa santike”. 31 Brāhmaṇā tisatā ime, Yācanti pañjalīkatā; “Brahmacariyaṁ carissāma, Bhagavā tava santike”. 32 “Svākkhātaṁ brahmacariyaṁ, (selāti bhagavā) Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Yattha amoghā pabbajjā, Appamattassa sikkhato”ti. 33 Alattha kho selo brāhmaṇo sapariso bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Atha kho keṇiyo jaṭilo tassā rattiyā accayena sake assame paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. 34 Atha kho keṇiyo jaṭilo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho keṇiyaṁ jaṭilaṁ bhagavā imāhi gāthāhi anumodi: 35 “Aggihuttamukhā yaññā, Sāvittī chandaso mukhaṁ; Rājā mukhaṁ manussānaṁ, Nadīnaṁ sāgaro mukhaṁ. 36 Nakkhattānaṁ mukhaṁ cando, Ādicco tapataṁ mukhaṁ; Puññaṁ ākaṅkhamānānaṁ, Saṅgho ve yajataṁ mukhan”ti. 37 Atha kho bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā selo sapariso eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva …pe… aññataro kho panāyasmā selo sapariso arahataṁ ahosi. 38 Atha kho āyasmā selo sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 39 “Yaṁ taṁ saraṇamāgamha, Ito aṭṭhami cakkhuma; Sattarattena bhagavā, Dantamha tava sāsane. 40 Tuvaṁ buddho tuvaṁ satthā, Tuvaṁ mārābhibhū muni; Tuvaṁ anusaye chetvā, Tiṇṇo tāresimaṁ pajaṁ. 41 Upadhī te samatikkantā, Āsavā te padālitā; Sīhosi anupādāno, Pahīnabhayabheravo. 42 Bhikkhavo tisatā ime, Tiṭṭhanti pañjalīkatā; Pāde vīra pasārehi, Nāgā vandantu satthuno”ti. Selasuttaṁ sattamaṁ. 0 Sutta Nipāta 3.3 Subhāsitasutta |3| Evaṁ me sutaṁ—eka samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. 3705 --- snp3 3:1 “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: 2 “Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, na dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnaṁ. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu subhāsitaṁyeva bhāsati no dubbhāsitaṁ, dhammaṁyeva bhāsati no adhammaṁ, piyaṁyeva bhāsati no appiyaṁ, saccaṁyeva bhāsati no alikaṁ. Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnan”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato, athāparaṁ etadavoca satthā: 3 “Subhāsitaṁ uttamamāhu santo, Dhammaṁ bhaṇe nādhammaṁ taṁ dutiyaṁ; Piyaṁ bhaṇe nāppiyaṁ taṁ tatiyaṁ, Saccaṁ bhaṇe nālikaṁ taṁ catutthan”ti. 4 Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti. “Paṭibhātu taṁ, vaṅgīsā”ti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi: 5 “Tameva vācaṁ bhāseyya, yāyattānaṁ na tāpaye; Pare ca na vihiṁseyya, sā ve vācā subhāsitā. 6 Piyavācameva bhāseyya, yā vācā paṭinanditā; Yaṁ anādāya pāpāni, paresaṁ bhāsate piyaṁ. 7 Saccaṁ ve amatā vācā, esa dhammo sanantano; Sacce atthe ca dhamme ca, āhu santo patiṭṭhitā. 8 Yaṁ buddho bhāsati vācaṁ, Khemaṁ nibbānapattiyā; Dukkhassantakiriyāya, Sā ve vācānamuttamā”ti. Subhāsitasuttaṁ tatiyaṁ. 0 Sutta Nipāta 3.8 Sallasutta |8| Animittamanaññātaṁ, maccānaṁ idha jīvitaṁ; Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṁyutaṁ. 2 Na hi so upakkamo atthi, yena jātā na miyyare; Jarampi patvā maraṇaṁ, evaṁdhammā hi pāṇino. 3 Phalānamiva pakkānaṁ, pāto patanato bhayaṁ; Evaṁ jātāna maccānaṁ, niccaṁ maraṇato bhayaṁ. 4 Yathāpi kumbhakārassa, katā mattikabhājanā; Sabbe bhedanapariyantā, evaṁ maccāna jīvitaṁ. 5 Daharā ca mahantā ca, ye bālā ye ca paṇḍitā; Sabbe maccuvasaṁ yanti, sabbe maccuparāyaṇā. 6 Tesaṁ maccuparetānaṁ, gacchataṁ paralokato; Na pitā tāyate puttaṁ, ñātī vā pana ñātake. 7 Pekkhataṁyeva ñātīnaṁ, passa lālapataṁ puthu; Ekamekova maccānaṁ, govajjho viya nīyati. 8 Evamabbhāhato loko, Maccunā ca jarāya ca; Tasmā dhīrā na socanti, Viditvā lokapariyāyaṁ. 9 Yassa maggaṁ na jānāsi, āgatassa gatassa vā; Ubho ante asampassaṁ, niratthaṁ paridevasi. 10 Paridevayamāno ce, Kiñcidatthaṁ udabbahe; Sammūḷho hiṁsamattānaṁ, Kayirā ce naṁ vicakkhaṇo. 11 Na hi ruṇṇena sokena, Santiṁ pappoti cetaso; Bhiyyassuppajjate dukkhaṁ, Sarīraṁ cupahaññati. 12 Kiso vivaṇṇo bhavati, Hiṁsamattānamattanā; Na tena petā pālenti, Niratthā paridevanā. 13 Sokamappajahaṁ jantu, Bhiyyo dukkhaṁ nigacchati; Anutthunanto kālaṅkataṁ, Sokassa vasamanvagū. 14 Aññepi passa gamine, Yathākammupage nare; Maccuno vasamāgamma, Phandantevidha pāṇino. 15 Yena yena hi maññanti, Tato taṁ hoti aññathā; Etādiso vinābhāvo, Passa lokassa pariyāyaṁ. 16 Api vassasataṁ jīve, Bhiyyo vā pana māṇavo; Ñātisaṅghā vinā hoti, Jahāti idha jīvitaṁ. 17 Tasmā arahato sutvā, Vineyya paridevitaṁ; Petaṁ kālaṅkataṁ disvā, Neso labbhā mayā iti. 18 Yathā saraṇamādittaṁ, Vārinā parinibbaye; Evampi dhīro sapañño, Paṇḍito kusalo naro; Khippamuppatitaṁ sokaṁ, Vāto tūlaṁva dhaṁsaye. 19 Paridevaṁ pajappañca, Domanassañca attano; Attano sukhamesāno, Abbahe sallamattano. 20 Abbūḷhasallo asito, santiṁ pappuyya cetaso; Sabbasokaṁ atikkanto, asoko hoti nibbutoti. Sallasuttaṁ aṭṭhamaṁ. 0 Sutta Nipāta 3.12 Dvayatānupassanāsutta |12| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā bhikkhū āmantesi: 2 “‘Ye te, bhikkhave, kusalā dhammā ariyā niyyānikā sambodhagāmino, tesaṁ vo, bhikkhave, kusalānaṁ dhammānaṁ ariyānaṁ niyyānikānaṁ sambodhagāmīnaṁ kā upanisā savanāyā’ti, iti ce, bhikkhave, pucchitāro assu, te evamassu vacanīyā: ‘yāvadeva dvayatānaṁ 3706 --- snp3 12:2 dhammānaṁ yathābhūtaṁ ñāṇāyā’ti. Kiñca dvayataṁ vadetha? 3 Idaṁ dukkhaṁ, ayaṁ dukkhasamudayoti ayamekānupassanā. Ayaṁ dukkhanirodho, ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti, ayaṁ dutiyānupassanā. Evaṁ sammā dvayatānupassino kho, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. 4 Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 5 “Ye dukkhaṁ nappajānanti, atho dukkhassa sambhavaṁ; Yattha ca sabbaso dukkhaṁ, asesaṁ uparujjhati; Tañca maggaṁ na jānanti, dukkhūpasamagāminaṁ. 6 Cetovimuttihīnā te, Atho paññāvimuttiyā; Abhabbā te antakiriyāya, Te ve jātijarūpagā. 7 Ye ca dukkhaṁ pajānanti, atho dukkhassa sambhavaṁ; Yattha ca sabbaso dukkhaṁ, asesaṁ uparujjhati; Tañca maggaṁ pajānanti, dukkhūpasamagāminaṁ. 8 Cetovimuttisampannā, Atho paññāvimuttiyā; Bhabbā te antakiriyāya, Na te jātijarūpagāti. 9 ‘Siyā aññenapi pariyāyena sammā dvayatānupassanā’ti, iti ce, bhikkhave, pucchitāro assu; ‘siyā’tissu vacanīyā. Kathañca siyā? Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ upadhipaccayāti, ayamekānupassanā. Upadhīnaṁ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. Evaṁ sammā …pe… athāparaṁ etadavoca satthā: 10 “Upadhinidānā pabhavanti dukkhā, Ye keci lokasmimanekarūpā; Yo ve avidvā upadhiṁ karoti, Punappunaṁ dukkhamupeti mando; Tasmā pajānaṁ upadhiṁ na kayirā, Dukkhassa jātippabhavānupassīti. 11 ‘Siyā aññenapi pariyāyena sammā dvayatānupassanā’ti, iti ce, bhikkhave, pucchitāro assu; ‘siyā’tissu vacanīyā. Kathañca siyā? Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ avijjāpaccayāti, ayamekānupassanā. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. Evaṁ sammā …pe… athāparaṁ etadavoca satthā: 12 “Jātimaraṇasaṁsāraṁ, ye vajanti punappunaṁ; Itthabhāvaññathābhāvaṁ, avijjāyeva sā gati. 13 Avijjā hāyaṁ mahāmoho, Yenidaṁ saṁsitaṁ ciraṁ; Vijjāgatā ca ye sattā, Na te gacchanti punabbhavanti. 14 ‘Siyā aññenapi …pe… kathañca siyā? Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ saṅkhārapaccayāti, ayamekānupassanā. Saṅkhārānaṁ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. Evaṁ sammā …pe… athāparaṁ etadavoca satthā: 15 “Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti, sabbaṁ saṅkhārapaccayā; Saṅkhārānaṁ nirodhena, natthi dukkhassa sambhavo. 16 Etamādīnavaṁ ñatvā, dukkhaṁ saṅkhārapaccayā; Sabbasaṅkhārasamathā, saññānaṁ uparodhanā; Evaṁ dukkhakkhayo hoti, etaṁ ñatvā yathātathaṁ. 17 Sammaddasā vedaguno, Sammadaññāya paṇḍitā; Abhibhuyya mārasaṁyogaṁ, Na gacchanti punabbhavanti. 18 ‘Siyā aññenapi …pe… kathañca siyā? Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ viññāṇapaccayāti, ayamekānupassanā. Viññāṇassa tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. Evaṁ sammā …pe… athāparaṁ etadavoca satthā: 19 “Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti, Sabbaṁ viññāṇapaccayā; Viññāṇassa nirodhena, Natthi dukkhassa sambhavo. 20 Etamādīnavaṁ ñatvā, Dukkhaṁ viññāṇapaccayā; Viññāṇūpasamā bhikkhu, Nicchāto parinibbutoti. 21 ‘Siyā aññenapi …pe… kathañca siyā? Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ phassapaccayāti, ayamekānupassanā. Phassassa tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. Evaṁ sammā …pe… athāparaṁ etadavoca satthā: 22 “Tesaṁ phassaparetānaṁ, Bhavasotānusārinaṁ; Kummaggapaṭipannānaṁ, Ārā saṁyojanakkhayo. 23 Ye ca phassaṁ pariññāya, Aññāyupasame ratā; Te ve phassābhisamayā, Nicchātā parinibbutāti. 24 ‘Siyā aññenapi …pe… kathañca siyā? Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ vedanāpaccayāti, ayamekānupassanā. Vedanānaṁ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. Evaṁ sammā …pe… athāparaṁ etadavoca satthā: 25 “Sukhaṁ vā yadi vā dukkhaṁ, Adukkhamasukhaṁ saha; Ajjhattañca bahiddhā ca, Yaṁ kiñci atthi veditaṁ. 26 Etaṁ dukkhanti ñatvāna, 3707 --- snp3 12:26 Mosadhammaṁ palokinaṁ; Phussa phussa vayaṁ passaṁ, Evaṁ tattha vijānati; Vedanānaṁ khayā bhikkhu, Nicchāto parinibbutoti. 27 ‘Siyā aññenapi …pe… kathañca siyā? Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ taṇhāpaccayāti, ayamekānupassanā. Taṇhāya tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. Evaṁ sammā …pe… athāparaṁ etadavoca satthā: 28 “Taṇhādutiyo puriso, Dīghamaddhāna saṁsaraṁ; Itthabhāvaññathābhāvaṁ, Saṁsāraṁ nātivattati. 29 Etamādīnavaṁ ñatvā, Taṇhaṁ dukkhassa sambhavaṁ; Vītataṇho anādāno, Sato bhikkhu paribbajeti. 30 ‘Siyā aññenapi …pe… kathañca siyā? Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ upādānapaccayāti, ayamekānupassanā. Upādānānaṁ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. Evaṁ sammā …pe… athāparaṁ etadavoca satthā: 31 “Upādānapaccayā bhavo, Bhūto dukkhaṁ nigacchati; Jātassa maraṇaṁ hoti, Eso dukkhassa sambhavo. 32 Tasmā upādānakkhayā, Sammadaññāya paṇḍitā; Jātikkhayaṁ abhiññāya, Na gacchanti punabbhavanti. 33 ‘Siyā aññenapi …pe… kathañca siyā? Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ ārambhapaccayāti, ayamekānupassanā. Ārambhānaṁ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. Evaṁ sammā …pe… athāparaṁ etadavoca satthā: 34 “Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti, Sabbaṁ ārambhapaccayā; Ārambhānaṁ nirodhena, Natthi dukkhassa sambhavo. 35 Etamādīnavaṁ ñatvā, Dukkhaṁ ārambhapaccayā; Sabbārambhaṁ paṭinissajja, Anārambhe vimuttino. 36 Ucchinnabhavataṇhassa, Santacittassa bhikkhuno; Vikkhīṇo jātisaṁsāro, Natthi tassa punabbhavoti. 37 ‘Siyā aññenapi …pe… kathañca siyā? Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ āhārapaccayāti, ayamekānupassanā. Āhārānaṁ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. Evaṁ sammā …pe… athāparaṁ etadavoca satthā: 38 “Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti, Sabbaṁ āhārapaccayā; Āhārānaṁ nirodhena, Natthi dukkhassa sambhavo. 39 Etamādīnavaṁ ñatvā, Dukkhaṁ āhārapaccayā; Sabbāhāraṁ pariññāya, Sabbāhāramanissito. 40 Ārogyaṁ sammadaññāya, Āsavānaṁ parikkhayā; Saṅkhāya sevī dhammaṭṭho, Saṅkhyaṁ nopeti vedagūti. 41 ‘Siyā aññenapi …pe… kathañca siyā? Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ iñjitapaccayāti, ayamekānupassanā. Iñjitānaṁ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. Evaṁ sammā …pe… athāparaṁ etadavoca satthā: 42 “Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti, Sabbaṁ iñjitapaccayā; Iñjitānaṁ nirodhena, Natthi dukkhassa sambhavo. 43 Etamādīnavaṁ ñatvā, Dukkhaṁ iñjitapaccayā; Tasmā hi ejaṁ vossajja, Saṅkhāre uparundhiya; Anejo anupādāno, Sato bhikkhu paribbajeti. 44 ‘Siyā aññenapi …pe… kathañca siyā? Nissitassa calitaṁ hotīti, ayamekānupassanā. Anissito na calatīti, ayaṁ dutiyānupassanā. Evaṁ sammā …pe… athāparaṁ etadavoca satthā: 45 “Anissito na calati, Nissito ca upādiyaṁ; Itthabhāvaññathābhāvaṁ, Saṁsāraṁ nātivattati. 46 Etamādīnavaṁ ñatvā, Nissayesu mahabbhayaṁ; Anissito anupādāno, Sato bhikkhu paribbajeti. 47 ‘Siyā aññenapi …pe… kathañca siyā? Rūpehi, bhikkhave, arūpā santatarāti, ayamekānupassanā. Arūpehi nirodho santataroti, ayaṁ dutiyānupassanā. Evaṁ sammā …pe… athāparaṁ etadavoca satthā: 48 “Ye ca rūpūpagā sattā, Ye ca arūpaṭṭhāyino; Nirodhaṁ appajānantā, Āgantāro punabbhavaṁ. 49 Ye ca rūpe pariññāya, Arūpesu asaṇṭhitā; Nirodhe ye vimuccanti, Te janā maccuhāyinoti. 50 ‘Siyā aññenapi …pe… kathañca siyā? Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya idaṁ saccanti upanijjhāyitaṁ tadamariyānaṁ etaṁ musāti yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, ayamekānupassanā. Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa …pe… sadevamanussāya idaṁ musāti upanijjhāyitaṁ, tadamariyānaṁ etaṁ saccanti yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, ayaṁ dutiyānupassanā. Evaṁ sammā …pe… athāparaṁ etadavoca satthā: 51 “Anattani attamāniṁ, Passa lokaṁ sadevakaṁ; Niviṭṭhaṁ nāmarūpasmiṁ, Idaṁ saccanti maññati. 52 Yena yena hi 3708 --- snp3 12:52 maññanti, Tato taṁ hoti aññathā; Tañhi tassa musā hoti, Mosadhammañhi ittaraṁ. 53 Amosadhammaṁ nibbānaṁ, Tadariyā saccato vidū; Te ve saccābhisamayā, Nicchātā parinibbutāti. 54 ‘Siyā aññenapi pariyāyena sammā dvayatānupassanā’ti, iti ce, bhikkhave, pucchitāro assu; ‘siyā’tissu vacanīyā. Kathañca siyā? Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya idaṁ sukhanti upanijjhāyitaṁ, tadamariyānaṁ etaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, ayamekānupassanā. Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa …pe… sadevamanussāya idaṁ dukkhanti upanijjhāyitaṁ tadamariyānaṁ etaṁ sukhanti yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, ayaṁ dutiyānupassanā. Evaṁ sammā dvayatānupassino kho, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 55 “Rūpā saddā rasā gandhā, Phassā dhammā ca kevalā; Iṭṭhā kantā manāpā ca, Yāvatatthīti vuccati. 56 Sadevakassa lokassa, Ete vo sukhasammatā; Yattha cete nirujjhanti, Taṁ nesaṁ dukkhasammataṁ. 57 Sukhanti diṭṭhamariyehi, Sakkāyassuparodhanaṁ; Paccanīkamidaṁ hoti, Sabbalokena passataṁ. 58 Yaṁ pare sukhato āhu, Tadariyā āhu dukkhato; Yaṁ pare dukkhato āhu, Tadariyā sukhato vidū. 59 Passa dhammaṁ durājānaṁ, Sampamūḷhetthaviddasu; Nivutānaṁ tamo hoti, Andhakāro apassataṁ. 60 Satañca vivaṭaṁ hoti, Āloko passatāmiva; Santike na vijānanti, Magā dhammassa kovidā. 61 Bhavarāgaparetehi, Bhavasotānusāribhi; Māradheyyānupannehi, Nāyaṁ dhammo susambudho. 62 Ko nu aññatra mariyehi, Padaṁ sambuddhumarahati; Yaṁ padaṁ sammadaññāya, Parinibbanti anāsavā”ti. 63 Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti. Dvayatānupassanāsuttaṁ dvādasamaṁ. 64 Tassuddānaṁ Saccaṁ upadhi avijjā ca, saṅkhāre viññāṇapañcamaṁ; Phassavedaniyā taṇhā, upādānārambhaāhārā; Iñjitaṁ calitaṁ rūpaṁ, saccaṁ dukkhena soḷasāti. Mahāvaggo tatiyo. 65 Tassuddānaṁ Pabbajjā ca padhānañca, subhāsitañca sundari; Māghasuttaṁ sabhiyo ca, selo sallañca vuccati. 66 Vāseṭṭho cāpi kokāli, Nālako dvayatānupassanā; Dvādasetāni suttāni, Mahāvaggoti vuccatīti. 0 Sutta Nipāta 3.6 Sabhiyasutta |6| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sabhiyassa paribbājakassa purāṇasālohitāya devatāya pañhā uddiṭṭhā honti: “yo te, sabhiya, samaṇo vā brāhmaṇo vā ime pañhe puṭṭho byākaroti tassa santike brahmacariyaṁ careyyāsī”ti. 2 Atha kho sabhiyo paribbājako tassā devatāya santike te pañhe uggahetvā ye te samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathidaṁ—pūraṇo kassapo makkhaligosālo ajito kesakambalo pakudho kaccāno sañcayo belaṭṭhaputto nigaṇṭho nāṭaputto—te upasaṅkamitvā te pañhe pucchati. Te sabhiyena paribbājakena pañhe puṭṭhā na sampāyanti; asampāyantā kopañca dosañca appaccayañca pātukaronti. Api ca sabhiyaṁyeva paribbājakaṁ paṭipucchanti. 3 Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi: “ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathidaṁ—pūraṇo kassapo …pe… nigaṇṭho nāṭaputto—te mayā pañhe puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā kopañca dosañca appaccayañca pātukaronti; api ca maññevettha paṭipucchanti. Yannūnāhaṁ hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjeyyan”ti. 4 Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi: “ayampi kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ upasaṅkamitvā ime pañhe puccheyyan”ti. 5 Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi: “yepi kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā addhagatā 3709 --- snp3 6:5 vayoanuppattā therā rattaññū cirapabbajitā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathidaṁ—pūraṇo kassapo …pe… nigaṇṭho nāṭaputto—tepi mayā pañhe puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā kopañca dosañca appaccayañca pātukaronti, api ca maññevettha paṭipucchanti; kiṁ pana me samaṇo gotamo ime pañhe puṭṭho byākarissati. Samaṇo hi gotamo daharo ceva jātiyā, navo ca pabbajjāyā”ti. 6 Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi: “samaṇo kho daharoti na uññātabbo na paribhotabbo. Daharopi cesa samaṇo gotamo mahiddhiko hoti mahānubhāvo, yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ upasaṅkamitvā ime pañhe puccheyyan”ti. 7 Atha kho sabhiyo paribbājako yena rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena rājagahaṁ veḷuvanaṁ kalandakanivāpo, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sabhiyo paribbājako bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi— 8 “Kaṅkhī vecikicchī āgamaṁ, (iti sabhiyo) Pañhe pucchituṁ abhikaṅkhamāno; Tesantakaro bhavāhi pañhe me puṭṭho, Anupubbaṁ anudhammaṁ byākarohi me”. 9 “Dūrato āgatosi sabhiya, (iti bhagavā) Pañhe pucchituṁ abhikaṅkhamāno; Tesantakaro bhavāmi pañhe te puṭṭho, Anupubbaṁ anudhammaṁ byākaromi te. 10 Puccha maṁ sabhiya pañhaṁ, Yaṁ kiñci manasicchasi; Tassa tasseva pañhassa, Ahaṁ antaṁ karomi te”ti. 11 Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Yaṁ vatāhaṁ aññesu samaṇabrāhmaṇesu okāsakammamattampi nālatthaṁ taṁ me idaṁ samaṇena gotamena okāsakammaṁ katan”ti. Attamano pamudito udaggo pītisomanassajāto bhagavantaṁ pañhaṁ apucchi— 12 “Kiṁpattinamāhu bhikkhunaṁ, (iti sabhiyo) Sorataṁ kena kathañca dantamāhu; Buddhoti kathaṁ pavuccati, Puṭṭho me bhagavā byākarohi”. 13 “Pajjena katena attanā, (sabhiyāti bhagavā) Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho; Vibhavañca bhavañca vippahāya, Vusitavā khīṇapunabbhavo sa bhikkhu. 14 Sabbattha upekkhako satimā, Na so hiṁsati kañci sabbaloke; Tiṇṇo samaṇo anāvilo, Ussadā yassa na santi sorato so. 15 Yassindriyāni bhāvitāni, Ajjhattaṁ bahiddhā ca sabbaloke; Nibbijjha imaṁ parañca lokaṁ, Kālaṁ kaṅkhati bhāvito sa danto. 16 Kappāni viceyya kevalāni, Saṁsāraṁ dubhayaṁ cutūpapātaṁ; Vigatarajamanaṅgaṇaṁ visuddhaṁ, Pattaṁ jātikhayaṁ tamāhu buddhan”ti. 17 Atha kho sabhiyo paribbājako bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā attamano pamudito udaggo pītisomanassajāto bhagavantaṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi— 18 “Kiṁpattinamāhu brāhmaṇaṁ, (iti sabhiyo) Samaṇaṁ kena kathañca nhātakoti; Nāgoti kathaṁ pavuccati, Puṭṭho me bhagavā byākarohi”. 19 “Bāhitvā sabbapāpakāni, (sabhiyāti bhagavā) Vimalo sādhusamāhito ṭhitatto; Saṁsāramaticca kevalī so, Asito tādi pavuccate sa brahmā. 20 Samitāvi pahāya puññapāpaṁ, Virajo ñatvā imaṁ parañca lokaṁ; Jātimaraṇaṁ upātivatto, Samaṇo tādi pavuccate tathattā. 21 Ninhāya sabbapāpakāni, Ajjhattaṁ bahiddhā ca sabbaloke; Devamanussesu kappiyesu, Kappaṁ neti tamāhu nhātakoti. 22 Āguṁ na karoti kiñci loke, Sabbasaṁyoge visajja bandhanāni; Sabbattha na sajjatī vimutto, Nāgo tādi pavuccate tathattā”ti. 23 Atha kho sabhiyo paribbājako …pe… bhagavantaṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi— 24 “Kaṁ khettajinaṁ vadanti buddhā, (iti sabhiyo) Kusalaṁ kena kathañca paṇḍitoti; Muni nāma kathaṁ pavuccati, Puṭṭho me bhagavā byākarohi”. 25 “Khettāni viceyya kevalāni, (sabhiyāti bhagavā) Dibbaṁ mānusakañca brahmakhettaṁ; Sabbakhettamūlabandhanā pamutto, Khettajino tādi pavuccate tathattā. 26 Kosāni viceyya kevalāni, Dibbaṁ mānusakañca brahmakosaṁ; Sabbakosamūlabandhanā pamutto, Kusalo tādi pavuccate tathattā. 27 Dubhayāni viceyya paṇḍarāni, Ajjhattaṁ bahiddhā ca suddhipañño; Kaṇhaṁ sukkaṁ upātivatto, Paṇḍito tādi pavuccate tathattā. 28 Asatañca satañca ñatvā dhammaṁ, Ajjhattaṁ bahiddhā ca sabbaloke; Devamanussehi pūjanīyo, Saṅgaṁ jālamaticca so munī”ti. 29 Atha kho sabhiyo paribbājako …pe… 3710 --- snp3 6:29 bhagavantaṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi— 30 “Kiṁpattinamāhu vedaguṁ, (iti sabhiyo) Anuviditaṁ kena kathañca viriyavāti; Ājāniyo kinti nāma hoti, Puṭṭho me bhagavā byākarohi”. 31 “Vedāni viceyya kevalāni, (sabhiyāti bhagavā) Samaṇānaṁ yānidhatthi brāhmaṇānaṁ; Sabbavedanāsu vītarāgo, Sabbaṁ vedamaticca vedagū so. 32 Anuvicca papañcanāmarūpaṁ, Ajjhattaṁ bahiddhā ca rogamūlaṁ; Sabbarogamūlabandhanā pamutto, Anuvidito tādi pavuccate tathattā. 33 Virato idha sabbapāpakehi, Nirayadukkhaṁ aticca viriyavāso; So vīriyavā padhānavā, Dhīro tādi pavuccate tathattā. 34 Yassassu lunāni bandhanāni, Ajjhattaṁ bahiddhā ca saṅgamūlaṁ; Sabbasaṅgamūlabandhanā pamutto, Ājāniyo tādi pavuccate tathattā”ti. 35 Atha kho sabhiyo paribbājako …pe… bhagavantaṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi— 36 “Kiṁpattinamāhu sottiyaṁ, (iti sabhiyo) Ariyaṁ kena kathañca caraṇavāti; Paribbājako kinti nāma hoti, Puṭṭho me bhagavā byākarohi”. 37 “Sutvā sabbadhammaṁ abhiññāya loke, (sabhiyāti bhagavā) Sāvajjānavajjaṁ yadatthi kiñci; Abhibhuṁ akathaṅkathiṁ vimuttaṁ, Anighaṁ sabbadhimāhu sottiyoti. 38 Chetvā āsavāni ālayāni, Vidvā so na upeti gabbhaseyyaṁ; Saññaṁ tividhaṁ panujja paṅkaṁ, Kappaṁ neti tamāhu ariyoti. 39 Yo idha caraṇesu pattipatto, Kusalo sabbadā ājānāti dhammaṁ; Sabbattha na sajjati vimuttacitto, Paṭighā yassa na santi caraṇavā so. 40 Dukkhavepakkaṁ yadatthi kammaṁ, Uddhamadho tiriyaṁ vāpi majjhe; Paribbājayitvā pariññacārī, Māyaṁ mānamathopi lobhakodhaṁ; Pariyantamakāsi nāmarūpaṁ, Taṁ paribbājakamāhu pattipattan”ti. 41 Atha kho sabhiyo paribbājako bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā attamano pamudito udaggo pītisomanassajāto uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi: 42 “Yāni ca tīṇi yāni ca saṭṭhi, Samaṇappavādasitāni bhūripañña; Saññakkharasaññanissitāni, Osaraṇāni vineyya oghatamagā. 43 Antagūsi pāragū dukkhassa, Arahāsi sammāsambuddho khīṇāsavaṁ taṁ maññe; Jutimā mutimā pahūtapañño, Dukkhassantakara atāresi maṁ. 44 Yaṁ me kaṅkhitamaññāsi, Vicikicchā maṁ tārayi namo te; Muni monapathesu pattipatta, Akhila ādiccabandhu soratosi. 45 Yā me kaṅkhā pure āsi, Taṁ me byākāsi cakkhumā; Addhā munīsi sambuddho, Natthi nīvaraṇā tava. 46 Upāyāsā ca te sabbe, Viddhastā vinaḷīkatā; Sītibhūto damappatto, Dhitimā saccanikkamo. 47 Tassa te nāganāgassa, Mahāvīrassa bhāsato; Sabbe devānumodanti, Ubho nāradapabbatā. 48 Namo te purisājañña, Namo te purisuttama; Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, Natthi te paṭipuggalo. 49 Tuvaṁ buddho tuvaṁ satthā, Tuvaṁ mārābhibhū muni; Tuvaṁ anusaye chetvā, Tiṇṇo tāresimaṁ pajaṁ. 50 Upadhī te samatikkantā, Āsavā te padālitā; Sīhosi anupādāno, Pahīnabhayabheravo. 51 Puṇḍarīkaṁ yathā vaggu, Toye na upalimpati; Evaṁ puññe ca pāpe ca, Ubhaye tvaṁ na limpasi; Pāde vīra pasārehi, Sabhiyo vandati satthuno”ti. 52 Atha kho sabhiyo paribbājako bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante …pe… esāhaṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca; labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 53 “Yo kho, sabhiya, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, so cattāro māse parivasati; catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti. 54 “Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṁ, ākaṅkhantā upasampadaṁ cattāro māse parivasanti, catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya, ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi; catunnaṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti. Alattha kho sabhiyo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṁ alattha upasampadaṁ …pe… aññataro kho panāyasmā sabhiyo arahataṁ ahosīti. Sabhiyasuttaṁ chaṭṭhaṁ. 0 Sutta Nipāta 3.2 Padhānasutta |2| “Taṁ maṁ padhānapahitattaṁ, nadiṁ nerañjaraṁ pati; 3711 --- snp3 2:1 Viparakkamma jhāyantaṁ, yogakkhemassa pattiyā. 2 Namucī karuṇaṁ vācaṁ, bhāsamāno upāgami; ‘Kiso tvamasi dubbaṇṇo, santike maraṇaṁ tava. 3 Sahassabhāgo maraṇassa, ekaṁso tava jīvitaṁ; Jīva bho jīvitaṁ seyyo, jīvaṁ puññāni kāhasi. 4 Carato ca te brahmacariyaṁ, Aggihuttañca jūhato; Pahūtaṁ cīyate puññaṁ, Kiṁ padhānena kāhasi. 5 Duggo maggo padhānāya, dukkaro durabhisambhavo’”; Imā gāthā bhaṇaṁ māro, aṭṭhā buddhassa santike. 6 Taṁ tathāvādinaṁ māraṁ, bhagavā etadabravi; “Pamattabandhu pāpima, yenatthena idhāgato. 7 Aṇumattopi puññena, Attho mayhaṁ na vijjati; Yesañca attho puññena, Te māro vattumarahati. 8 Atthi saddhā tathā viriyaṁ, paññā ca mama vijjati; Evaṁ maṁ pahitattampi, kiṁ jīvamanupucchasi. 9 Nadīnamapi sotāni, ayaṁ vāto visosaye; Kiñca me pahitattassa, lohitaṁ nupasussaye. 10 Lohite sussamānamhi, Pittaṁ semhañca sussati; Maṁsesu khīyamānesu, Bhiyyo cittaṁ pasīdati; Bhiyyo sati ca paññā ca, Samādhi mama tiṭṭhati. 11 Tassa mevaṁ viharato, Pattassuttamavedanaṁ; Kāmesu nāpekkhate cittaṁ, Passa sattassa suddhataṁ. 12 Kāmā te paṭhamā senā, Dutiyā arati vuccati; Tatiyā khuppipāsā te, Catutthī taṇhā pavuccati. 13 Pañcamaṁ thinamiddhaṁ te, Chaṭṭhā bhīrū pavuccati; Sattamī vicikicchā te, Makkho thambho te aṭṭhamo. 14 Lābho siloko sakkāro, Micchāladdho ca yo yaso; Yo cattānaṁ samukkaṁse, Pare ca avajānati. 15 Esā namuci te senā, Kaṇhassābhippahārinī; Na naṁ asūro jināti, Jetvā ca labhate sukhaṁ. 16 Esa muñjaṁ parihare, Dhiratthu mama jīvitaṁ; Saṅgāme me mataṁ seyyo, Yañce jīve parājito. 17 Pagāḷhettha na dissanti, Eke samaṇabrāhmaṇā; Tañca maggaṁ na jānanti, Yena gacchanti subbatā. 18 Samantā dhajiniṁ disvā, Yuttaṁ māraṁ savāhanaṁ; Yuddhāya paccuggacchāmi, Mā maṁ ṭhānā acāvayi. 19 Yaṁ te taṁ nappasahati, Senaṁ loko sadevako; Taṁ te paññāya bhecchāmi, Āmaṁ pattaṁva asmanā. 20 Vasīkaritvā saṅkappaṁ, Satiñca sūpatiṭṭhitaṁ; Raṭṭhā raṭṭhaṁ vicarissaṁ, Sāvake vinayaṁ puthū. 21 Te appamattā pahitattā, Mama sāsanakārakā; Akāmassa te gamissanti, Yattha gantvā na socare”. 22 “Satta vassāni bhagavantaṁ, Anubandhiṁ padāpadaṁ; Otāraṁ nādhigacchissaṁ, Sambuddhassa satīmato. 23 Medavaṇṇaṁva pāsāṇaṁ, Vāyaso anupariyagā; Apettha muduṁ vindema, Api assādanā siyā. 24 Aladdhā tattha assādaṁ, Vāyasetto apakkami; Kākova selamāsajja, Nibbijjāpema gotamaṁ”. 25 Tassa sokaparetassa, Vīṇā kacchā abhassatha; Tato so dummano yakkho, Tatthevantaradhāyathāti. Padhānasuttaṁ dutiyaṁ. 0 Sutta Nipāta 3.9 Vāseṭṭhasutta |9| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā icchānaṅgale paṭivasanti, seyyathidaṁ—caṅkī brāhmaṇo, tārukkho brāhmaṇo, pokkharasāti brāhmaṇo, jāṇussoṇi brāhmaṇo, todeyyo brāhmaṇo, aññe ca abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā. Atha kho vāseṭṭhabhāradvājānaṁ māṇavānaṁ jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamantānaṁ anuvicarantānaṁ ayamantarākathā udapādi: “kathaṁ, bho, brāhmaṇo hotī”ti? 2 Bhāradvājo māṇavo evamāha: “yato kho, bho, ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, ettāvatā kho bho brāhmaṇo hotī”ti. 3 Vāseṭṭho māṇavo evamāha: “yato kho, bho, sīlavā ca hoti vatasampanno ca, ettāvatā kho, bho, brāhmaṇo hotī”ti. Neva kho asakkhi bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhaṁ māṇavaṁ saññāpetuṁ, na pana asakkhi vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṁ māṇavaṁ saññāpetuṁ. 4 Atha kho vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṁ māṇavaṁ āmantesi: “ayaṁ kho, bho bhāradvāja, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe; taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi …pe… buddho bhagavā’ti. Āyāma, bho bhāradvāja, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā samaṇaṁ gotamaṁ etamatthaṁ pucchissāma. Yathā no samaṇo gotamo byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti. “Evaṁ, bho”ti kho bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhassa māṇavassa paccassosi. 5 Atha kho 3712 --- snp3 9:5 vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 6 “Anuññātapaṭiññātā, tevijjā mayamasmubho; Ahaṁ pokkharasātissa, tārukkhassāyaṁ māṇavo. 7 Tevijjānaṁ yadakkhātaṁ, Tatra kevalinosmase; Padakasma veyyākaraṇā, Jappe ācariyasādisā. 8 Tesaṁ no jātivādasmiṁ, vivādo atthi gotama; Jātiyā brāhmaṇo hoti, bhāradvājo iti bhāsati; Ahañca kammunā brūmi, evaṁ jānāhi cakkhuma. 9 Te na sakkoma saññāpetuṁ, aññamaññaṁ mayaṁ ubho; Bhavantaṁ puṭṭhumāgamhā, sambuddhaṁ iti vissutaṁ. 10 Candaṁ yathā khayātītaṁ, pecca pañjalikā janā; Vandamānā namassanti, evaṁ lokasmi gotamaṁ. 11 Cakkhuṁ loke samuppannaṁ, mayaṁ pucchāma gotamaṁ; Jātiyā brāhmaṇo hoti, udāhu bhavati kammunā; Ajānataṁ no pabrūhi, yathā jānemu brāhmaṇaṁ”. 12 “Tesaṁ vo ahaṁ byakkhissaṁ, (vāseṭṭhāti bhagavā) Anupubbaṁ yathātathaṁ; Jātivibhaṅgaṁ pāṇānaṁ, Aññamaññā hi jātiyo. 13 Tiṇarukkhepi jānātha, na cāpi paṭijānare; Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, aññamaññā hi jātiyo. 14 Tato kīṭe paṭaṅge ca, yāva kunthakipillike; Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, aññamaññā hi jātiyo. 15 Catuppadepi jānātha, Khuddake ca mahallake; Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, Aññamaññā hi jātiyo. 16 Pādūdarepi jānātha, Urage dīghapiṭṭhike; Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, Aññamaññā hi jātiyo. 17 Tato macchepi jānātha, Odake vārigocare; Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, Aññamaññā hi jātiyo. 18 Tato pakkhīpi jānātha, Pattayāne vihaṅgame; Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, Aññamaññā hi jātiyo. 19 Yathā etāsu jātīsu, Liṅgaṁ jātimayaṁ puthu; Evaṁ natthi manussesu, Liṅgaṁ jātimayaṁ puthu. 20 Na kesehi na sīsena, Na kaṇṇehi na akkhibhi; Na mukhena na nāsāya, Na oṭṭhehi bhamūhi vā. 21 Na gīvāya na aṁsehi, Na udarena na piṭṭhiyā; Na soṇiyā na urasā, Na sambādhe na methune. 22 Na hatthehi na pādehi, Nāṅgulīhi nakhehi vā; Na jaṅghāhi na ūrūhi, Na vaṇṇena sarena vā; Liṅgaṁ jātimayaṁ neva, Yathā aññāsu jātisu. 23 Paccattañca sarīresu, Manussesvetaṁ na vijjati; Vokārañca manussesu, Samaññāya pavuccati. 24 Yo hi koci manussesu, Gorakkhaṁ upajīvati; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, Kassako so na brāhmaṇo. 25 Yo hi koci manussesu, Puthusippena jīvati; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, Sippiko so na brāhmaṇo. 26 Yo hi koci manussesu, Vohāraṁ upajīvati; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, Vāṇijo so na brāhmaṇo. 27 Yo hi koci manussesu, Parapessena jīvati; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, Pessiko so na brāhmaṇo. 28 Yo hi koci manussesu, Adinnaṁ upajīvati; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, Coro eso na brāhmaṇo. 29 Yo hi koci manussesu, Issatthaṁ upajīvati; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, Yodhājīvo na brāhmaṇo. 30 Yo hi koci manussesu, Porohiccena jīvati; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, Yājako eso na brāhmaṇo. 31 Yo hi koci manussesu, Gāmaṁ raṭṭhañca bhuñjati; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, Rājā eso na brāhmaṇo. 32 Na cāhaṁ brāhmaṇaṁ brūmi, Yonijaṁ mattisambhavaṁ; Bhovādi nāma so hoti, Sace hoti sakiñcano; Akiñcanaṁ anādānaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 33 Sabbasaṁyojanaṁ chetvā, Yo ve na paritassati; Saṅgātigaṁ visaṁyuttaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 34 Chetvā naddhiṁ varattañca, Sandānaṁ sahanukkamaṁ; Ukkhittapalighaṁ buddhaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 35 Akkosaṁ vadhabandhañca, Aduṭṭho yo titikkhati; Khantībalaṁ balānīkaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 36 Akkodhanaṁ vatavantaṁ, Sīlavantaṁ anussadaṁ; Dantaṁ antimasārīraṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 37 Vāri pokkharapatteva, Āraggeriva sāsapo; Yo na limpati kāmesu, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 38 Yo dukkhassa pajānāti, Idheva khayamattano; Pannabhāraṁ visaṁyuttaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 39 Gambhīrapaññaṁ medhāviṁ, Maggāmaggassa kovidaṁ; Uttamatthamanuppattaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 40 Asaṁsaṭṭhaṁ gahaṭṭhehi, Anāgārehi cūbhayaṁ; Anokasārimappicchaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 41 Nidhāya daṇḍaṁ bhūtesu, Tasesu thāvaresu ca; Yo na hanti na ghāteti, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 42 Aviruddhaṁ viruddhesu, Attadaṇḍesu nibbutaṁ; Sādānesu anādānaṁ, 3713 --- snp3 9:42 Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 43 Yassa rāgo ca doso ca, Māno makkho ca pātito; Sāsaporiva āraggā, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 44 Akakkasaṁ viññāpaniṁ, Giraṁ saccamudīraye; Yāya nābhisaje kañci, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 45 Yodha dīghaṁ va rassaṁ vā, Aṇuṁ thūlaṁ subhāsubhaṁ; Loke adinnaṁ nādiyati, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 46 Āsā yassa na vijjanti, Asmiṁ loke paramhi ca; Nirāsāsaṁ visaṁyuttaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 47 Yassālayā na vijjanti, Aññāya akathaṅkathī; Amatogadhamanuppattaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 48 Yodha puññañca pāpañca, Ubho saṅgamupaccagā; Asokaṁ virajaṁ suddhaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 49 Candaṁva vimalaṁ suddhaṁ, Vippasannamanāvilaṁ; Nandībhavaparikkhīṇaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 50 Yomaṁ palipathaṁ duggaṁ, Saṁsāraṁ mohamaccagā; Tiṇṇo pāraṅgato jhāyī, Anejo akathaṅkathī; Anupādāya nibbuto, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 51 Yodha kāme pahantvāna, Anāgāro paribbaje; Kāmabhavaparikkhīṇaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 52 Yodha taṇhaṁ pahantvāna, Anāgāro paribbaje; Taṇhābhavaparikkhīṇaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 53 Hitvā mānusakaṁ yogaṁ, Dibbaṁ yogaṁ upaccagā; Sabbayogavisaṁyuttaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 54 Hitvā ratiñca aratiṁ, Sītibhūtaṁ nirūpadhiṁ; Sabbalokābhibhuṁ vīraṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 55 Cutiṁ yo vedi sattānaṁ, Upapattiñca sabbaso; Asattaṁ sugataṁ buddhaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 56 Yassa gatiṁ na jānanti, Devā gandhabbamānusā; Khīṇāsavaṁ arahantaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 57 Yassa pure ca pacchā ca, Majjhe ca natthi kiñcanaṁ; Akiñcanaṁ anādānaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 58 Usabhaṁ pavaraṁ vīraṁ, Mahesiṁ vijitāvinaṁ; Anejaṁ nhātakaṁ buddhaṁ, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 59 Pubbenivāsaṁ yo vedi, Saggāpāyañca passati; Atho jātikkhayaṁ patto, Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 60 Samaññā hesā lokasmiṁ, Nāmagottaṁ pakappitaṁ; Sammuccā samudāgataṁ, Tattha tattha pakappitaṁ. 61 Dīgharattamanusayitaṁ, Diṭṭhigatamajānataṁ; Ajānantā no pabruvanti, Jātiyā hoti brāhmaṇo. 62 Na jaccā brāhmaṇo hoti, Na jaccā hoti abrāhmaṇo; Kammunā brāhmaṇo hoti, Kammunā hoti abrāhmaṇo. 63 Kassako kammunā hoti, Sippiko hoti kammunā; Vāṇijo kammunā hoti, Pessiko hoti kammunā. 64 Coropi kammunā hoti, Yodhājīvopi kammunā; Yājako kammunā hoti, Rājāpi hoti kammunā. 65 Evametaṁ yathābhūtaṁ, Kammaṁ passanti paṇḍitā; Paṭiccasamuppādadassā, Kammavipākakovidā. 66 Kammunā vattati loko, Kammunā vattati pajā; Kammanibandhanā sattā, Rathassāṇīva yāyato. 67 Tapena brahmacariyena, Saṁyamena damena ca; Etena brāhmaṇo hoti, Etaṁ brāhmaṇamuttamaṁ. 68 Tīhi vijjāhi sampanno, santo khīṇapunabbhavo; Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, brahmā sakko vijānatan”ti. 69 Evaṁ vutte, vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsake no bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. Vāseṭṭhasuttaṁ navamaṁ. 0 Sutta Nipāta 3.5 Māghasutta |5| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho māgho māṇavo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho māgho māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: 2 “Ahañhi, bho gotama, dāyako dānapati vadaññū yācayogo; dhammena bhoge pariyesāmi; dhammena bhoge pariyesitvā dhammaladdhehi bhogehi dhammādhigatehi ekassapi dadāmi dvinnampi tiṇṇampi catunnampi pañcannampi channampi sattannampi aṭṭhannampi navannampi dasannampi dadāmi, vīsāyapi tiṁsāyapi cattālīsāyapi paññāsāyapi dadāmi, satassapi dadāmi, bhiyyopi dadāmi. Kaccāhaṁ, bho gotama, evaṁ dadanto evaṁ yajanto bahuṁ puññaṁ pasavāmī”ti? 3 “Taggha tvaṁ, māṇava, evaṁ dadanto evaṁ yajanto bahuṁ puññaṁ pasavasi. Yo kho, māṇava, dāyako dānapati vadaññū yācayogo; dhammena bhoge pariyesati; dhammena bhoge pariyesitvā dhammaladdhehi bhogehi dhammādhigatehi ekassapi dadāti …pe… satassapi dadāti, bhiyyopi dadāti, bahuṁ so puññaṁ pasavatī”ti. Atha kho māgho māṇavo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi— 4 “Pucchāmahaṁ gotamaṁ vadaññuṁ, (iti māgho māṇavo) Kāsāyavāsiṁ 3714 --- snp3 5:4 agahaṁ carantaṁ; Yo yācayogo dānapati gahaṭṭho, Puññatthiko yajati puññapekkho; Dadaṁ paresaṁ idha annapānaṁ, Kathaṁ hutaṁ yajamānassa sujjhe”. 5 “Yo yācayogo dānapati gahaṭṭho, (māghāti bhagavā) Puññatthiko yajati puññapekkho; Dadaṁ paresaṁ idha annapānaṁ, Ārādhaye dakkhiṇeyyebhi tādi”. 6 “Yo yācayogo dānapati gahaṭṭho, (iti māgho māṇavo) Puññatthiko yajati puññapekkho; Dadaṁ paresaṁ idha annapānaṁ, Akkhāhi me bhagavā dakkhiṇeyye”. 7 “Ye ve asattā vicaranti loke, Akiñcanā kevalino yatattā; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 8 Ye sabbasaṁyojanabandhanacchidā, Dantā vimuttā anīghā nirāsā; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 9 Ye sabbasaṁyojanavippamuttā, Dantā vimuttā anīghā nirāsā; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 10 Rāgañca dosañca pahāya mohaṁ, Khīṇāsavā vūsitabrahmacariyā; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 11 Yesu na māyā vasati na māno, Khīṇāsavā vūsitabrahmacariyā; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 12 Ye vītalobhā amamā nirāsā, Khīṇāsavā vūsitabrahmacariyā; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 13 Ye ve na taṇhāsu upātipannā, Vitareyya oghaṁ amamā caranti; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 14 Yesaṁ taṇhā natthi kuhiñci loke, Bhavābhavāya idha vā huraṁ vā; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 15 Ye kāme hitvā agahā caranti, Susaññatattā tasaraṁva ujjuṁ; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 16 Ye vītarāgā susamāhitindriyā, Candova rāhuggahaṇā pamuttā; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 17 Samitāvino vītarāgā akopā, Yesaṁ gatī natthidha vippahāya; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 18 Jahitvā jātimaraṇaṁ asesaṁ, Kathaṅkathiṁ sabbamupātivattā; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 19 Ye attadīpā vicaranti loke, Akiñcanā sabbadhi vippamuttā; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 20 Ye hettha jānanti yathā tathā idaṁ, Ayamantimā natthi punabbhavoti; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 21 Yo vedagū jhānarato satīmā, Sambodhipatto saraṇaṁ bahūnaṁ; Kālena tamhi habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha”. 22 “Addhā amoghā mama pucchanā ahu, (iti māgho māṇavo) Akkhāsi me bhagavā dakkhiṇeyye; Tvañhettha jānāsi yathā tathā idaṁ, Tathā hi te vidito esa dhammo. 23 Yo yācayogo dānapati gahaṭṭho, Puññatthiko yajati puññapekkho; Dadaṁ paresaṁ idha annapānaṁ, Akkhāhi me bhagavā yaññasampadaṁ”. 24 “Yajassu yajamāno, (māghāti bhagavā) Sabbattha ca vippasādehi cittaṁ; Ārammaṇaṁ yajamānassa yañño, Ettha patiṭṭhāya jahāti dosaṁ. 25 So vītarāgo pavineyya dosaṁ, Mettaṁ cittaṁ bhāvayamappamāṇaṁ; Rattindivaṁ satatamappamatto, Sabbā disā pharati appamaññaṁ”. 26 “Ko sujjhati muccati bajjhatī ca, Kenattanā gacchati brahmalokaṁ; Ajānato me muni brūhi puṭṭho, Bhagavā hi me sakkhi brahmajjadiṭṭho; Tuvañhi no brahmasamosi saccaṁ, Kathaṁ upapajjati brahmalokaṁ jutima”. 27 “Yo yajati tividhaṁ yaññasampadaṁ, (māghāti bhagavā) Ārādhaye dakkhiṇeyyebhi tādi; Evaṁ yajitvā sammā yācayogo, Upapajjati brahmalokanti brūmī”ti. 28 Evaṁ vutte, māgho māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Māghasuttaṁ pañcamaṁ. 0 Sutta Nipāta 3.11 Nālakasutta |11| Ānandajāte tidasagaṇe patīte, Sakkañca indaṁ sucivasane ca deve; Dussaṁ gahetvā atiriva thomayante, Asito isi addasa divāvihāre. 2 Disvāna deve muditamane udagge, Cittiṁ karitvāna idamavoca tattha; “Kiṁ devasaṅgho atiriva kalyarūpo, Dussaṁ gahetvā ramayatha kiṁ paṭicca. 3 Yadāpi āsī asurehi saṅgamo, Jayo surānaṁ asurā parājitā; Tadāpi netādiso lomahaṁsano, Kimabbhutaṁ daṭṭhu marū pamoditā. 4 Seḷenti gāyanti ca vādayanti ca, Bhujāni phoṭenti ca naccayanti ca; Pucchāmi vohaṁ 3715 --- snp3 11:4 merumuddhavāsine, Dhunātha me saṁsayaṁ khippa mārisā”. 5 “So bodhisatto ratanavaro atulyo, Manussaloke hitasukhatthāya jāto; Sakyāna gāme janapade lumbineyye, Tenamha tuṭṭhā atiriva kalyarūpā. 6 So sabbasattuttamo aggapuggalo, Narāsabho sabbapajānamuttamo; Vattessati cakkamisivhaye vane, Nadaṁva sīho balavā migābhibhū”. 7 Taṁ saddaṁ sutvā turitamavasarī so, Suddhodanassa tada bhavanaṁ upāvisi; Nisajja tattha idamavocāsi sakye, “Kuhiṁ kumāro ahamapi daṭṭhukāmo”. 8 Tato kumāraṁ jalitamiva suvaṇṇaṁ, Ukkāmukheva sukusalasampahaṭṭhaṁ; Daddallamānaṁ siriyā anomavaṇṇaṁ, Dassesu puttaṁ asitavhayassa sakyā. 9 Disvā kumāraṁ sikhimiva pajjalantaṁ, Tārāsabhaṁva nabhasigamaṁ visuddhaṁ; Suriyaṁ tapantaṁ saradarivabbhamuttaṁ, Ānandajāto vipulamalattha pītiṁ. 10 Anekasākhañca sahassamaṇḍalaṁ, Chattaṁ marū dhārayumantalikkhe; Suvaṇṇadaṇḍā vītipatanti cāmarā, Na dissare cāmarachattagāhakā. 11 Disvā jaṭī kaṇhasirivhayo isi, Suvaṇṇanikkhaṁ viya paṇḍukambale; Setañca chattaṁ dhariyanta muddhani, Udaggacitto sumano paṭiggahe. 12 Paṭiggahetvā pana sakyapuṅgavaṁ, Jigīsako lakkhaṇamantapāragū; Pasannacitto giramabbhudīrayi, “Anuttarāyaṁ dvipadānamuttamo”. 13 Athattano gamanamanussaranto, Akalyarūpo gaḷayati assukāni; Disvāna sakyā isimavocuṁ rudantaṁ, “No ce kumāre bhavissati antarāyo”. 14 Disvāna sakye isimavoca akalye, “Nāhaṁ kumāre ahitamanussarāmi; Na cāpimassa bhavissati antarāyo, Na orakāyaṁ adhimānasā bhavātha. 15 Sambodhiyaggaṁ phusissatāyaṁ kumāro, So dhammacakkaṁ paramavisuddhadassī; Vattessatāyaṁ bahujanahitānukampī, Vitthārikassa bhavissati brahmacariyaṁ. 16 Mamañca āyu na ciramidhāvaseso, Athantarā me bhavissati kālakiriyā; Sohaṁ na sossaṁ asamadhurassa dhammaṁ, Tenamhi aṭṭo byasanaṅgato aghāvī”. 17 So sākiyānaṁ vipulaṁ janetvā pītiṁ, Antepuramhā niggamā brahmacārī; So bhāgineyyaṁ sayaṁ anukampamāno, Samādapesi asamadhurassa dhamme. 18 “Buddhoti ghosaṁ yada parato suṇāsi, Sambodhipatto vivarati dhammamaggaṁ; Gantvāna tattha samayaṁ paripucchamāno, Carassu tasmiṁ bhagavati brahmacariyaṁ”. 19 Tenānusiṭṭho hitamanena tādinā, Anāgate paramavisuddhadassinā; So nālako upacitapuññasañcayo, Jinaṁ patikkhaṁ parivasi rakkhitindriyo. 20 Sutvāna ghosaṁ jinavaracakkavattane, Gantvāna disvā isinisabhaṁ pasanno; Moneyyaseṭṭhaṁ munipavaraṁ apucchi, Samāgate asitāvhayassa sāsaneti. Vatthugāthā niṭṭhitā. 21 “Aññātametaṁ vacanaṁ, Asitassa yathātathaṁ; Taṁ taṁ gotama pucchāmi, Sabbadhammāna pāraguṁ. 22 Anagāriyupetassa, Bhikkhācariyaṁ jigīsato; Muni pabrūhi me puṭṭho, Moneyyaṁ uttamaṁ padaṁ”. 23 “Moneyyaṁ te upaññissaṁ, (iti bhagavā) Dukkaraṁ durabhisambhavaṁ; Handa te naṁ pavakkhāmi, Santhambhassu daḷho bhava. 24 Samānabhāgaṁ kubbetha, Gāme akkuṭṭhavanditaṁ; Manopadosaṁ rakkheyya, Santo anuṇṇato care. 25 Uccāvacā niccharanti, Dāye aggisikhūpamā; Nāriyo muniṁ palobhenti, Tā su taṁ mā palobhayuṁ. 26 Virato methunā dhammā, Hitvā kāme paropare; Aviruddho asāratto, Pāṇesu tasathāvare. 27 Yathā ahaṁ tathā ete, Yathā ete tathā ahaṁ; Attānaṁ upamaṁ katvā, Na haneyya na ghātaye. 28 Hitvā icchañca lobhañca, Yattha satto puthujjano; Cakkhumā paṭipajjeyya, Tareyya narakaṁ imaṁ. 29 Ūnūdaro mitāhāro, Appicchassa alolupo; Sadā icchāya nicchāto, Aniccho hoti nibbuto. 30 Sa piṇḍacāraṁ caritvā, Vanantamabhihāraye; Upaṭṭhito rukkhamūlasmiṁ, Āsanūpagato muni. 31 Sa jhānapasuto dhīro, Vanante ramito siyā; Jhāyetha rukkhamūlasmiṁ, Attānamabhitosayaṁ. 32 Tato ratyā vivasāne, Gāmantamabhihāraye; Avhānaṁ nābhinandeyya, Abhihārañca gāmato. 33 Na munī gāmamāgamma, Kulesu sahasā care; Ghāsesanaṁ chinnakatho, Na vācaṁ payutaṁ bhaṇe. 34 Alatthaṁ yadidaṁ sādhu, Nālatthaṁ kusalaṁ iti; Ubhayeneva so tādī, Rukkhaṁvupanivattati. 35 Sa pattapāṇi vicaranto, Amūgo mūgasammato; Appaṁ dānaṁ na hīḷeyya, Dātāraṁ nāvajāniyā. 36 Uccāvacā hi paṭipadā, Samaṇena pakāsitā; Na pāraṁ diguṇaṁ yanti, Nayidaṁ ekaguṇaṁ mutaṁ. 37 Yassa ca visatā 3716 --- snp3 11:37 natthi, Chinnasotassa bhikkhuno; Kiccākiccappahīnassa, Pariḷāho na vijjati. 38 Moneyyaṁ te upaññissaṁ, Khuradhārūpamo bhave; Jivhāya tālumāhacca, Udare saññato siyā. 39 Alīnacitto ca siyā, Na cāpi bahu cintaye; Nirāmagandho asito, Brahmacariyaparāyaṇo. 40 Ekāsanassa sikkhetha, Samaṇūpāsanassa ca; Ekattaṁ monamakkhātaṁ, Eko ce abhiramissasi; Atha bhāhisi dasadisā. 41 Sutvā dhīrānaṁ nighosaṁ, Jhāyīnaṁ kāmacāginaṁ; Tato hiriñca saddhañca, Bhiyyo kubbetha māmako. 42 Taṁ nadīhi vijānātha, Sobbhesu padaresu ca; Saṇantā yanti kusobbhā, Tuṇhī yanti mahodadhī. 43 Yadūnakaṁ taṁ saṇati, Yaṁ pūraṁ santameva taṁ; Aḍḍhakumbhūpamo bālo, Rahado pūrova paṇḍito. 44 Yaṁ samaṇo bahuṁ bhāsati, Upetaṁ atthasañhitaṁ; Jānaṁ so dhammaṁ deseti, Jānaṁ so bahu bhāsati. 45 Yo ca jānaṁ saṁyatatto, Jānaṁ na bahu bhāsati; Sa munī monamarahati, Sa munī monamajjhagā”ti. Nālakasuttaṁ ekādasamaṁ. 0 Sutta Nipāta 3.1 Pabbajjāsutta |1| “Pabbajjaṁ kittayissāmi, yathā pabbaji cakkhumā; Yathā vīmaṁsamāno so, pabbajjaṁ samarocayi. 2 Sambādhoyaṁ gharāvāso, rajassāyatanaṁ iti; Abbhokāsova pabbajjā, iti disvāna pabbaji. 3 Pabbajitvāna kāyena, pāpakammaṁ vivajjayi; Vacīduccaritaṁ hitvā, ājīvaṁ parisodhayi. 4 Agamā rājagahaṁ buddho, magadhānaṁ giribbajaṁ; Piṇḍāya abhihāresi, ākiṇṇavaralakkhaṇo”. 5 Tamaddasā bimbisāro, pāsādasmiṁ patiṭṭhito; Disvā lakkhaṇasampannaṁ, imamatthaṁ abhāsatha. 6 “Imaṁ bhonto nisāmetha, abhirūpo brahā suci; Caraṇena ca sampanno, yugamattañca pekkhati. 7 Okkhittacakkhu satimā, nāyaṁ nīcakulāmiva; Rājadūtābhidhāvantu, kuhiṁ bhikkhu gamissati”. 8 Te pesitā rājadūtā, piṭṭhito anubandhisuṁ; Kuhiṁ gamissati bhikkhu, kattha vāso bhavissati. 9 Sapadānaṁ caramāno, guttadvāro susaṁvuto; Khippaṁ pattaṁ apūresi, sampajāno paṭissato. 10 Piṇḍacāraṁ caritvāna, Nikkhamma nagarā muni; Paṇḍavaṁ abhihāresi, Ettha vāso bhavissati. 11 Disvāna vāsūpagataṁ, Tayo dūtā upāvisuṁ; Tesu ekova āgantvā, Rājino paṭivedayi. 12 “Esa bhikkhu mahārāja, Paṇḍavassa puratthato; Nisinno byagghusabhova, Sīhova girigabbhare”. 13 Sutvāna dūtavacanaṁ, Bhaddayānena khattiyo; Taramānarūpo niyyāsi, Yena paṇḍavapabbato. 14 Sa yānabhūmiṁ yāyitvā, Yānā oruyha khattiyo; Pattiko upasaṅkamma, Āsajja naṁ upāvisi. 15 Nisajja rājā sammodi, Kathaṁ sāraṇīyaṁ tato; Kathaṁ so vītisāretvā, Imamatthaṁ abhāsatha. 16 “Yuvā ca daharo cāsi, Paṭhamuppattiko susu; Vaṇṇārohena sampanno, Jātimā viya khattiyo. 17 Sobhayanto anīkaggaṁ, Nāgasaṅghapurakkhato; Dadāmi bhoge bhuñjassu, Jātiṁ akkhāhi pucchito”. 18 “Ujuṁ janapado rāja, Himavantassa passato; Dhanaviriyena sampanno, Kosalesu niketino. 19 Ādiccā nāma gottena, Sākiyā nāma jātiyā; Tamhā kulā pabbajitomhi, Na kāme abhipatthayaṁ. 20 Kāmesvādīnavaṁ disvā, Nekkhammaṁ daṭṭhu khemato; Padhānāya gamissāmi, Ettha me rañjatī mano”ti. Pabbajjāsuttaṁ paṭhamaṁ. 0 Sutta Nipāta 3.4 Pūraḷāsa (sundarikabhāradvāja) sutta |4| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati sundarikāya nadiyā tīre. Tena kho pana samayena sundarikabhāradvājo brāhmaṇo sundarikāya nadiyā tīre aggiṁ juhati, aggihuttaṁ paricarati. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo aggiṁ juhitvā aggihuttaṁ paricaritvā uṭṭhāyāsanā samantā catuddisā anuvilokesi: “ko nu kho imaṁ habyasesaṁ bhuñjeyyā”ti? Addasā kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ avidūre aññatarasmiṁ rukkhamūle sasīsaṁ pārutaṁ nisinnaṁ; disvāna vāmena hatthena habyasesaṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena kamaṇḍaluṁ gahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. 2 Atha kho bhagavā sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa padasaddena sīsaṁ vivari. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo: “muṇḍo ayaṁ bhavaṁ, muṇḍako ayaṁ bhavan”ti tatova puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa etadahosi: “muṇḍāpi hi idhekacce brāhmaṇā bhavanti, yannūnāhaṁ upasaṅkamitvā jātiṁ puccheyyan”ti. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “kiṁjacco bhavan”ti? 3 Atha kho bhagavā sundarikabhāradvājaṁ brāhmaṇaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 4 “Na 3717 --- snp3 4:4 brāhmaṇo nomhi na rājaputto, Na vessāyano uda koci nomhi; Gottaṁ pariññāya puthujjanānaṁ, Akiñcano manta carāmi loke. 5 Saṅghāṭivāsī agaho carāmi, Nivuttakeso abhinibbutatto; Alippamāno idha māṇavehi, Akallaṁ maṁ brāhmaṇa pucchasi gottapañhaṁ”. 6 “Pucchanti ve bho brāhmaṇā brāhmaṇebhi, Saha brāhmaṇo no bhavan”ti. 7 “Brāhmaṇo hi ce tvaṁ brūsi, Mañca brūsi abrāhmaṇaṁ; Taṁ taṁ sāvittiṁ pucchāmi, Tipadaṁ catuvīsatakkharaṁ”. 8 “Kiṁ nissitā isayo manujā, Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ; Yaññamakappayiṁsu puthū idha loke”. 9 “Yadantagū vedagū yaññakāle, Yassāhutiṁ labhe tassijjheti brūmi”. 10 “Addhā hi tassa hutamijjhe, (iti brāhmaṇo) Yaṁ tādisaṁ vedagumaddasāma; Tumhādisānañhi adassanena, Añño jano bhuñjati pūraḷāsaṁ”. 11 “Tasmātiha tvaṁ brāhmaṇa atthena, Atthiko upasaṅkamma puccha; Santaṁ vidhūmaṁ anīghaṁ nirāsaṁ, Appevidha abhivinde sumedhaṁ”. 12 “Yaññe ratohaṁ bho gotama, Yaññaṁ yiṭṭhukāmo nāhaṁ pajānāmi; Anusāsatu maṁ bhavaṁ, Yattha hutaṁ ijjhate brūhi me taṁ”. 13 “Tena hi tvaṁ, brāhmaṇa, odahassu sotaṁ; dhammaṁ te desessāmi— 14 Mā jātiṁ pucchī caraṇañca puccha, Kaṭṭhā have jāyati jātavedo; Nīcākulīnopi munī dhitīmā, Ājāniyo hoti hirīnisedho. 15 Saccena danto damasā upeto, Vedantagū vūsitabrahmacariyo; Kālena tamhi habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 16 Ye kāme hitvā agahā caranti, Susaññatattā tasaraṁva ujjuṁ; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 17 Ye vītarāgā susamāhitindriyā, Candova rāhuggahaṇā pamuttā; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 18 Asajjamānā vicaranti loke, Sadā satā hitvā mamāyitāni; Kālena tesu habyaṁ pavecche, Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 19 Yo kāme hitvā abhibhuyyacārī, Yo vedi jātīmaraṇassa antaṁ; Parinibbuto udakarahadova sīto, Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 20 Samo samehi visamehi dūre, Tathāgato hoti anantapañño; Anūpalitto idha vā huraṁ vā, Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 21 Yamhi na māyā vasati na māno, Yo vītalobho amamo nirāso; Paṇunnakodho abhinibbutatto, Yo brāhmaṇo sokamalaṁ ahāsi; Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 22 Nivesanaṁ yo manaso ahāsi, Pariggahā yassa na santi keci; Anupādiyāno idha vā huraṁ vā, Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 23 Samāhito yo udatāri oghaṁ, Dhammaṁ caññāsi paramāya diṭṭhiyā; Khīṇāsavo antimadehadhārī, Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 24 Bhavāsavā yassa vacī kharā ca, Vidhūpitā atthagatā na santi; Sa vedagū sabbadhi vippamutto, Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 25 Saṅgātigo yassa na santi saṅgā, Yo mānasattesu amānasatto; Dukkhaṁ pariññāya sakhettavatthuṁ, Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 26 Āsaṁ anissāya vivekadassī, Paravediyaṁ diṭṭhimupātivatto; Ārammaṇā yassa na santi keci, Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 27 Paroparā yassa samecca dhammā, Vidhūpitā atthagatā na santi; Santo upādānakhaye vimutto, Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 28 Saṁyojanaṁ jātikhayantadassī, Yopānudi rāgapathaṁ asesaṁ; Suddho nidoso vimalo akāco, Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 29 Yo attano attānaṁ nānupassati, Samāhito ujjugato ṭhitatto; Sa ve anejo akhilo akaṅkho, Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 30 Mohantarā yassa na santi keci, Sabbesu dhammesu ca ñāṇadassī; Sarīrañca antimaṁ dhāreti, Patto ca sambodhimanuttaraṁ sivaṁ; Ettāvatā yakkhassa suddhi, Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ”. 31 “Hutañca mayhaṁ hutamatthu saccaṁ, Yaṁ tādisaṁ vedagunaṁ alatthaṁ; Brahmā hi sakkhi paṭigaṇhātu me bhagavā, Bhuñjatu me bhagavā pūraḷāsaṁ”. 32 “Gāthābhigītaṁ me abhojaneyyaṁ, Sampassataṁ brāhmaṇa nesa dhammo; Gāthābhigītaṁ panudanti buddhā, Dhamme satī brāhmaṇa vuttiresā. 33 Aññena ca kevalinaṁ mahesiṁ, Khīṇāsavaṁ kukkuccavūpasantaṁ; Annena pānena upaṭṭhahassu, Khettañhi taṁ puññapekkhassa hoti”. 34 “Sādhāhaṁ bhagavā tathā vijaññaṁ, Yo dakkhiṇaṁ bhuñjeyya mādisassa; Yaṁ yaññakāle pariyesamāno, Pappuyya tava sāsanaṁ”. 35 “Sārambhā yassa vigatā, Cittaṁ yassa anāvilaṁ; Vippamutto ca kāmehi, Thinaṁ yassa panūditaṁ. 36 Sīmantānaṁ vinetāraṁ, Jātimaraṇakovidaṁ; Muniṁ 3718 --- snp3 4:36 moneyyasampannaṁ, Tādisaṁ yaññamāgataṁ. 37 Bhakuṭiṁ vinayitvāna, Pañjalikā namassatha; Pūjetha annapānena, Evaṁ ijjhanti dakkhiṇā”. 38 “Buddho bhavaṁ arahati pūraḷāsaṁ, Puññakhettamanuttaraṁ; Āyāgo sabbalokassa, Bhoto dinnaṁ mahapphalan”ti. 39 Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. Alattha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo …pe… arahataṁ ahosīti. Sundarikabhāradvājasuttaṁ catutthaṁ. 0 Sutta Nipāta 3.10 Kokālikasutta |10| Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “pāpicchā, bhante, sāriputtamoggallānā, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti. 2 Evaṁ vutte, bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: “mā hevaṁ, kokālika, mā hevaṁ, kokālika. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti. 3 Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi me, bhante, bhagavā saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchāva sāriputtamoggallānā, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti. Tatiyampi kho bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: “mā hevaṁ, kokālika, mā hevaṁ, kokālika. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti. 4 Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Acirappakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi piḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi; sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṁ; muggamattiyo hutvā kaḷāyamattiyo ahesuṁ; kaḷāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṁ; kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṁ; kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṁ; āmalakamattiyo hutvā beḷuvasalāṭukamattiyo ahesuṁ; beḷuvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṁ; billamattiyo hutvā pabhijjiṁsu; pubbañca lohitañca pagghariṁsu. Atha kho kokāliko bhikkhu tenevābādhena kālamakāsi. Kālaṅkato ca kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapajji sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā. 5 Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṁ etadavoca: “kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato; kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti. Idamavoca brahmā sahampati; idaṁ vatvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. 6 Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā …pe… idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati, idaṁ vatvā maṁ padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyī”ti. 7 Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kīvadīghaṁ nu kho, bhante, padume niraye āyuppamāṇan”ti? “Dīghaṁ kho, bhikkhu, padume niraye āyuppamāṇaṁ; taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ ettakāni vassāni iti vā ettakāni vassasatāni iti vā ettakāni vassasahassāni iti vā ettakāni vassasatasahassāni iti vā”ti. “Sakkā pana, bhante, upamā kātun”ti? “Sakkā, bhikkhū”ti bhagavā avoca: 8 “Seyyathāpi, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho; tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṁ tilaṁ uddhareyya. Khippataraṁ kho so bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā evameko nirabbudo nirayo. 3719 --- snp3 10:8 Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā evameko sogandhiko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā evameko uppalako nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalakā nirayā evameko puṇḍarīko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati puṇḍarīkā nirayā evameko padumo nirayo. Padumaṁ kho pana bhikkhu nirayaṁ kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 9 “Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe; Yāya chindati attānaṁ, bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ. 10 Yo nindiyaṁ pasaṁsati, Taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo; Vicināti mukhena so kaliṁ, Kalinā tena sukhaṁ na vindati. 11 Appamatto ayaṁ kali, Yo akkhesu dhanaparājayo; Sabbassāpi sahāpi attanā, Ayameva mahattaro kali; Yo sugatesu manaṁ padosaye. 12 Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ, Chattiṁsati pañca ca abbudāni; Yamariyagarahī nirayaṁ upeti, Vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakaṁ. 13 Abhūtavādī nirayaṁ upeti, Yo vāpi katvā na karomicāha; Ubhopi te pecca samā bhavanti, Nihīnakammā manujā parattha. 14 Yo appaduṭṭhassa narassa dussati, Suddhassa posassa anaṅgaṇassa; Tameva bālaṁ pacceti pāpaṁ, Sukhumo rajo paṭivātaṁva khitto. 15 Yo lobhaguṇe anuyutto, So vacasā paribhāsati aññe; Asaddho kadariyo avadaññū, Macchari pesuṇiyaṁ anuyutto. 16 Mukhadugga vibhūta anariya, Bhūnahu pāpaka dukkaṭakāri; Purisanta kalī avajāta, Mā bahubhāṇidha nerayikosi. 17 Rajamākirasī ahitāya, Sante garahasi kibbisakārī; Bahūni duccaritāni caritvā, Gacchasi kho papataṁ cirarattaṁ. 18 Na hi nassati kassaci kammaṁ, Eti hataṁ labhateva suvāmi; Dukkhaṁ mando paraloke, Attani passati kibbisakārī. 19 Ayosaṅkusamāhataṭṭhānaṁ, Tiṇhadhāramayasūlamupeti; Atha tattaayoguḷasannibhaṁ, Bhojanamatthi tathā patirūpaṁ. 20 Na hi vaggu vadanti vadantā, Nābhijavanti na tāṇamupenti; Aṅgāre santhate sayanti, Ginisampajjalitaṁ pavisanti. 21 Jālena ca onahiyāna, Tattha hananti ayomayakuṭebhi; Andhaṁva timisamāyanti, Taṁ vitatañhi yathā mahikāyo. 22 Atha lohamayaṁ pana kumbhiṁ, Ginisampajjalitaṁ pavisanti; Paccanti hi tāsu cirarattaṁ, Agginisamāsu samuppilavāte. 23 Atha pubbalohitamisse, Tattha kiṁ paccati kibbisakārī; Yaṁ yaṁ disakaṁ adhiseti, Tattha kilissati samphusamāno. 24 Puḷavāvasathe salilasmiṁ, Tattha kiṁ paccati kibbisakārī; Gantuṁ na hi tīramapatthi, Sabbasamā hi samantakapallā. 25 Asipattavanaṁ pana tiṇhaṁ, Taṁ pavisanti samucchidagattā; Jivhaṁ balisena gahetvā, Ārajayārajayā vihananti. 26 Atha vetaraṇiṁ pana duggaṁ, Tiṇhadhārakhuradhāramupenti; Tattha mandā papatanti, Pāpakarā pāpāni karitvā. 27 Khādanti hi tattha rudante, Sāmā sabalā kākolagaṇā ca; Soṇā siṅgālā paṭigiddhā, Kulalā vāyasā ca vitudanti. 28 Kicchā vatayaṁ idha vutti, Yaṁ jano phusati kibbisakārī; Tasmā idha jīvitasese, Kiccakaro siyā naro na cappamajje. 29 Te gaṇitā vidūhi tilavāhā, Ye padume niraye upanītā; Nahutāni hi koṭiyo pañca bhavanti, Dvādasa koṭisatāni punaññā. 30 Yāva dukhā nirayā idha vuttā, Tatthapi tāva ciraṁ vasitabbaṁ; Tasmā sucipesalasādhuguṇesu, Vācaṁ manaṁ satataṁ parirakkhe”ti. Kokālikasuttaṁ dasamaṁ. snp4 0 Sutta Nipāta 4.5 Paramaṭṭhakasutta |5| Paramanti diṭṭhīsu paribbasāno, Yaduttari kurute jantu loke; Hīnāti aññe tato sabbamāha, Tasmā vivādāni avītivatto. 2 Yadattanī passati ānisaṁsaṁ, Diṭṭhe sute sīlavate mute vā; Tadeva so tattha samuggahāya, Nihīnato passati sabbamaññaṁ. 3 Taṁ vāpi 3720 --- snp4 5:3 ganthaṁ kusalā vadanti, Yaṁ nissito passati hīnamaññaṁ; Tasmā hi diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, Sīlabbataṁ bhikkhu na nissayeyya. 4 Diṭṭhimpi lokasmiṁ na kappayeyya, Ñāṇena vā sīlavatena vāpi; Samoti attānamanūpaneyya, Hīno na maññetha visesi vāpi. 5 Attaṁ pahāya anupādiyāno, Ñāṇepi so nissayaṁ no karoti; Sa ve viyattesu na vaggasārī, Diṭṭhimpi so na pacceti kiñci. 6 Yassūbhayante paṇidhīdha natthi, Bhavābhavāya idha vā huraṁ vā; Nivesanā tassa na santi keci, Dhammesu niccheyya samuggahītaṁ. 7 Tassīdha diṭṭhe va sute mute vā, Pakappitā natthi aṇūpi saññā; Taṁ brāhmaṇaṁ diṭṭhimanādiyānaṁ, Kenīdha lokasmiṁ vikappayeyya. 8 Na kappayanti na purekkharonti, Dhammāpi tesaṁ na paṭicchitāse; Na brāhmaṇo sīlavatena neyyo, Pāraṅgato na pacceti tādīti. Paramaṭṭhakasuttaṁ pañcamaṁ. 0 Sutta Nipāta 4.1 Kāmasutta |1| Kāmaṁ kāmayamānassa, tassa ce taṁ samijjhati; Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchati. 2 Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno; Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppati. 3 Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro; Somaṁ visattikaṁ loke, sato samativattati. 4 Khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ vā, gavāssaṁ dāsaporisaṁ; Thiyo bandhū puthu kāme, yo naro anugijjhati. 5 Abalā naṁ balīyanti, maddantenaṁ parissayā; Tato naṁ dukkhamanveti, nāvaṁ bhinnamivodakaṁ. 6 Tasmā jantu sadā sato, Kāmāni parivajjaye; Te pahāya tare oghaṁ, Nāvaṁ sitvāva pāragūti. Kāmasuttaṁ paṭhamaṁ. 0 Sutta Nipāta 4.13 Mahābyūhasutta |13| “Ye kecime diṭṭhiparibbasānā, Idameva saccanti vivādayanti; Sabbeva te nindamanvānayanti, Atho pasaṁsampi labhanti tattha”. 2 “Appañhi etaṁ na alaṁ samāya, Duve vivādassa phalāni brūmi; Etampi disvā na vivādayetha, Khemābhipassaṁ avivādabhūmiṁ”. 3 “Yā kācimā sammutiyo puthujjā, Sabbāva etā na upeti vidvā; Anūpayo so upayaṁ kimeyya, Diṭṭhe sute khantimakubbamāno”. 4 “Sīluttamā saññamenāhu suddhiṁ, Vataṁ samādāya upaṭṭhitāse; Idheva sikkhema athassa suddhiṁ, Bhavūpanītā kusalāvadānā. 5 Sace cuto sīlavatato hoti, Pavedhatī kamma virādhayitvā; Pajappatī patthayatī ca suddhiṁ, Satthāva hīno pavasaṁ gharamhā. 6 Sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ, Kammañca sāvajjanavajjametaṁ; Suddhiṁ asuddhinti apatthayāno, Virato care santimanuggahāya. 7 Tamūpanissāya jigucchitaṁ vā, Atha vāpi diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā; Uddhaṁsarā suddhimanutthunanti, Avītataṇhāse bhavābhavesu. 8 Patthayamānassa hi jappitāni, Pavedhitaṁ vāpi pakappitesu; Cutūpapāto idha yassa natthi, Sa kena vedheyya kuhiṁ va jappe”. 9 “Yamāhu dhammaṁ paramanti eke, Tameva hīnanti panāhu aññe; Sacco nu vādo katamo imesaṁ, Sabbeva hīme kusalāvadānā”. 10 “Sakañhi dhammaṁ paripuṇṇamāhu, Aññassa dhammaṁ pana hīnamāhu; Evampi viggayha vivādayanti, Sakaṁ sakaṁ sammutimāhu saccaṁ. 11 Parassa ce vambhayitena hīno, Na koci dhammesu visesi assa; Puthū hi aññassa vadanti dhammaṁ, Nihīnato samhi daḷhaṁ vadānā. 12 Saddhammapūjāpi nesaṁ tatheva, Yathā pasaṁsanti sakāyanāni; Sabbeva vādā tathiyā bhaveyyuṁ, Suddhī hi nesaṁ paccattameva. 13 Na brāhmaṇassa paraneyyamatthi, Dhammesu niccheyya samuggahītaṁ; Tasmā vivādāni upātivatto, Na hi seṭṭhato passati dhammamaññaṁ. 14 Jānāmi passāmi tatheva etaṁ, Diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṁ; Addakkhi ce kiñhi tumassa tena, Atisitvā aññena vadanti suddhiṁ. 15 Passaṁ naro dakkhati nāmarūpaṁ, Disvāna vā ñassati tānimeva; Kāmaṁ bahuṁ passatu appakaṁ vā, Na hi tena suddhiṁ kusalā vadanti. 16 Nivissavādī na hi subbināyo, Pakappitaṁ diṭṭhi purakkharāno; Yaṁ nissito tattha subhaṁ vadāno, Suddhiṁ vado tattha tathaddasā so. 17 Na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhā, Na diṭṭhisārī napi ñāṇabandhu; Ñatvā ca so sammutiyo puthujjā, Upekkhatī uggahaṇanti maññe. 18 Vissajja ganthāni munīdha loke, Vivādajātesu na vaggasārī; Santo asantesu upekkhako so, Anuggaho uggahaṇanti maññe. 19 Pubbāsave hitvā nave akubbaṁ, Na chandagū nopi nivissavādī; Sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro, Na lippati loke anattagarahī. 20 Sa sabbadhammesu visenibhūto, Yaṁ kiñci diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā; Sa pannabhāro muni vippamutto, Na kappiyo nūparato na patthiyo”ti. 3721 --- snp4 13:20 Mahābyūhasuttaṁ terasamaṁ. 0 Sutta Nipāta 4.16 Sāriputtasutta |16| “Na me diṭṭho ito pubbe, (iccāyasmā sāriputto) Na suto uda kassaci; Evaṁ vagguvado satthā, Tusitā gaṇimāgato. 2 Sadevakassa lokassa, yathā dissati cakkhumā; Sabbaṁ tamaṁ vinodetvā, ekova ratimajjhagā. 3 Taṁ buddhaṁ asitaṁ tādiṁ, akuhaṁ gaṇimāgataṁ; Bahūnamidha baddhānaṁ, atthi pañhena āgamaṁ. 4 Bhikkhuno vijigucchato, bhajato rittamāsanaṁ; Rukkhamūlaṁ susānaṁ vā, pabbatānaṁ guhāsu vā. 5 Uccāvacesu sayanesu, kīvanto tattha bheravā; Yehi bhikkhu na vedheyya, nigghose sayanāsane. 6 Katī parissayā loke, gacchato agataṁ disaṁ; Ye bhikkhu abhisambhave, pantamhi sayanāsane. 7 Kyāssa byappathayo assu, kyāssassu idha gocarā; Kāni sīlabbatānāssu, pahitattassa bhikkhuno. 8 Kaṁ so sikkhaṁ samādāya, ekodi nipako sato; Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano”. 9 “Vijigucchamānassa yadidaṁ phāsu, (sāriputtāti bhagavā) Rittāsanaṁ sayanaṁ sevato ce; Sambodhikāmassa yathānudhammaṁ, Taṁ te pavakkhāmi yathā pajānaṁ. 10 Pañcannaṁ dhīro bhayānaṁ na bhāye, Bhikkhu sato sapariyantacārī; Ḍaṁsādhipātānaṁ sarīsapānaṁ, Manussaphassānaṁ catuppadānaṁ. 11 Paradhammikānampi na santaseyya, Disvāpi tesaṁ bahubheravāni; Athāparāni abhisambhaveyya, Parissayāni kusalānuesī. 12 Ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭho, Sītaṁ athuṇhaṁ adhivāsayeyya; So tehi phuṭṭho bahudhā anoko, Viriyaṁ parakkammadaḷhaṁ kareyya. 13 Theyyaṁ na kāre na musā bhaṇeyya, Mettāya phasse tasathāvarāni; Yadāvilattaṁ manaso vijaññā, Kaṇhassa pakkhoti vinodayeyya. 14 Kodhātimānassa vasaṁ na gacche, Mūlampi tesaṁ palikhañña tiṭṭhe; Athappiyaṁ vā pana appiyaṁ vā, Addhā bhavanto abhisambhaveyya. 15 Paññaṁ purakkhatvā kalyāṇapīti, Vikkhambhaye tāni parissayāni; Aratiṁ sahetha sayanamhi pante, Caturo sahetha paridevadhamme. 16 Kiṁsū asissāmi kuva vā asissaṁ, Dukkhaṁ vata settha kvajja sessaṁ; Ete vitakke paridevaneyye, Vinayetha sekho aniketacārī. 17 Annañca laddhā vasanañca kāle, Mattaṁ so jaññā idha tosanatthaṁ; So tesu gutto yatacāri gāme, Rusitopi vācaṁ pharusaṁ na vajjā. 18 Okkhittacakkhu na ca pādalolo, Jhānānuyutto bahujāgarassa; Upekkhamārabbha samāhitatto, Takkāsayaṁ kukkucciyūpachinde. 19 Cudito vacībhi satimābhinande, Sabrahmacārīsu khilaṁ pabhinde; Vācaṁ pamuñce kusalaṁ nātivelaṁ, Janavādadhammāya na cetayeyya. 20 Athāparaṁ pañca rajāni loke, Yesaṁ satīmā vinayāya sikkhe; Rūpesu saddesu atho rasesu, Gandhesu phassesu sahetha rāgaṁ. 21 Etesu dhammesu vineyya chandaṁ, Bhikkhu satimā suvimuttacitto; Kālena so sammā dhammaṁ parivīmaṁsamāno, Ekodibhūto vihane tamaṁ so”ti. Sāriputtasuttaṁ soḷasamaṁ. Aṭṭhakavaggo catuttho. 22 Tassuddānaṁ Kāmaṁ guhañca duṭṭhā ca, suddhañca paramā jarā; Metteyyo ca pasūro ca, māgaṇḍi purābhedanaṁ. 23 Kalahaṁ dve ca byūhāni, punadeva tuvaṭṭakaṁ; Attadaṇḍavaraṁ suttaṁ, therapuṭṭhena soḷasa; Iti etāni suttāni, sabbānaṭṭhakavaggikāti. 0 Sutta Nipāta 4.4 Suddhaṭṭhakasutta |4| Passāmi suddhaṁ paramaṁ arogaṁ, Diṭṭhena saṁsuddhi narassa hoti; Evābhijānaṁ paramanti ñatvā, Suddhānupassīti pacceti ñāṇaṁ. 2 Diṭṭhena ce suddhi narassa hoti, Ñāṇena vā so pajahāti dukkhaṁ; Aññena so sujjhati sopadhīko, Diṭṭhī hi naṁ pāva tathā vadānaṁ. 3 Na brāhmaṇo aññato suddhimāha, Diṭṭhe sute sīlavate mute vā; Puññe ca pāpe ca anūpalitto, Attañjaho nayidha pakubbamāno. 4 Purimaṁ pahāya aparaṁ sitāse, Ejānugā te na taranti saṅgaṁ; Te uggahāyanti nirassajanti, Kapīva sākhaṁ pamuñcaṁ gahāyaṁ. 5 Sayaṁ samādāya vatāni jantu, Uccāvacaṁ gacchati saññasatto; Vidvā ca vedehi samecca dhammaṁ, Na uccāvacaṁ gacchati bhūripañño. 6 Sa sabbadhammesu visenibhūto, Yaṁ kiñci diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā; Tameva dassiṁ vivaṭaṁ carantaṁ, Kenīdha lokasmi vikappayeyya. 7 Na kappayanti na purekkharonti, Accantasuddhīti na te vadanti; Ādānaganthaṁ gathitaṁ visajja, Āsaṁ na kubbanti kuhiñci loke. 8 Sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi, Ñatvā va disvā va samuggahītaṁ; Na rāgarāgī na virāgaratto, Tassīdha natthi paramuggahītanti. Suddhaṭṭhakasuttaṁ catutthaṁ. 0 Sutta Nipāta 4.12 Cūḷabyūhasutta |12| 3722 --- snp4 12:1 “Sakaṁsakaṁdiṭṭhiparibbasānā, Viggayha nānā kusalā vadanti; Yo evaṁ jānāti sa vedi dhammaṁ, Idaṁ paṭikkosamakevalī so. 2 Evampi viggayha vivādayanti, Bālo paro akkusaloti cāhu; Sacco nu vādo katamo imesaṁ, Sabbeva hīme kusalāvadānā”. 3 “Parassa ce dhammamanānujānaṁ, Bālomako hoti nihīnapañño; Sabbeva bālā sunihīnapaññā, Sabbevime diṭṭhiparibbasānā. 4 Sandiṭṭhiyā ceva na vīvadātā, Saṁsuddhapaññā kusalā mutīmā; Na tesaṁ koci parihīnapañño, Diṭṭhī hi tesampi tathā samattā. 5 Na vāhametaṁ tathiyanti brūmi, Yamāhu bālā mithu aññamaññaṁ; Sakaṁ sakaṁ diṭṭhimakaṁsu saccaṁ, Tasmā hi bāloti paraṁ dahanti”. 6 “Yamāhu saccaṁ tathiyanti eke, Tamāhu aññe tucchaṁ musāti; Evampi vigayha vivādayanti, Kasmā na ekaṁ samaṇā vadanti”. 7 “Ekañhi saccaṁ na dutīyamatthi, Yasmiṁ pajā no vivade pajānaṁ; Nānā te saccāni sayaṁ thunanti, Tasmā na ekaṁ samaṇā vadanti”. 8 “Kasmā nu saccāni vadanti nānā, Pavādiyāse kusalāvadānā; Saccāni sutāni bahūni nānā, Udāhu te takkamanussaranti”. 9 “Na heva saccāni bahūni nānā, Aññatra saññāya niccāni loke; Takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, Saccaṁ musāti dvayadhammamāhu. 10 Diṭṭhe sute sīlavate mute vā, Ete ca nissāya vimānadassī; Vinicchaye ṭhatvā pahassamāno, Bālo paro akkusaloti cāha. 11 Yeneva bāloti paraṁ dahāti, Tenātumānaṁ kusaloti cāha; Sayamattanā so kusalāvadāno, Aññaṁ vimāneti tadeva pāva. 12 Atisāradiṭṭhiyā so samatto, Mānena matto paripuṇṇamānī; Sayameva sāmaṁ manasābhisitto, Diṭṭhī hi sā tassa tathā samattā. 13 Parassa ce hi vacasā nihīno, Tumo sahā hoti nihīnapañño; Atha ce sayaṁ vedagū hoti dhīro, Na koci bālo samaṇesu atthi. 14 Aññaṁ ito yābhivadanti dhammaṁ, Aparaddhā suddhimakevalī te; Evampi titthyā puthuso vadanti, Sandiṭṭhirāgena hi tebhirattā. 15 Idheva suddhiṁ iti vādayanti, Nāññesu dhammesu visuddhimāhu; Evampi titthyā puthuso niviṭṭhā, Sakāyane tattha daḷhaṁ vadānā. 16 Sakāyane vāpi daḷhaṁ vadāno, Kamettha bāloti paraṁ daheyya; Sayaṁva so medhagamāvaheyya, Paraṁ vadaṁ bālamasuddhidhammaṁ. 17 Vinicchaye ṭhatvā sayaṁ pamāya, Uddhaṁsa lokasmiṁ vivādameti; Hitvāna sabbāni vinicchayāni, Na medhagaṁ kubbati jantu loke”ti. Cūḷabyūhasuttaṁ dvādasamaṁ. 0 Sutta Nipāta 4.7 Tissametteyyasutta |7| “Methunamanuyuttassa, (iccāyasmā tisso metteyyo) Vighātaṁ brūhi mārisa; Sutvāna tava sāsanaṁ, Viveke sikkhissāmase”. 2 “Methunamanuyuttassa, (metteyyāti bhagavā) Mussate vāpi sāsanaṁ; Micchā ca paṭipajjati, Etaṁ tasmiṁ anāriyaṁ. 3 Eko pubbe caritvāna, methunaṁ yo nisevati; Yānaṁ bhantaṁva taṁ loke, hīnamāhu puthujjanaṁ. 4 Yaso kitti ca yā pubbe, hāyate vāpi tassa sā; Etampi disvā sikkhetha, methunaṁ vippahātave. 5 Saṅkappehi pareto so, kapaṇo viya jhāyati; Sutvā paresaṁ nigghosaṁ, maṅku hoti tathāvidho. 6 Atha satthāni kurute, paravādehi codito; Esa khvassa mahāgedho, mosavajjaṁ pagāhati. 7 Paṇḍitoti samaññāto, ekacariyaṁ adhiṭṭhito; Athāpi methune yutto, mandova parikissati. 8 Etamādīnavaṁ ñatvā, Muni pubbāpare idha; Ekacariyaṁ daḷhaṁ kayirā, Na nisevetha methunaṁ. 9 Vivekaññeva sikkhetha, etaṁ ariyānamuttamaṁ; Na tena seṭṭho maññetha, sa ve nibbānasantike. 10 Rittassa munino carato, Kāmesu anapekkhino; Oghatiṇṇassa pihayanti, Kāmesu gadhitā pajā”ti. Tissametteyyasuttaṁ sattamaṁ. 0 Sutta Nipāta 4.15 Attadaṇḍasutta |15| “Attadaṇḍā bhayaṁ jātaṁ, janaṁ passatha medhagaṁ; Saṁvegaṁ kittayissāmi, yathā saṁvijitaṁ mayā. 2 Phandamānaṁ pajaṁ disvā, macche appodake yathā; Aññamaññehi byāruddhe, disvā maṁ bhayamāvisi. 3 Samantamasāro loko, disā sabbā sameritā; Icchaṁ bhavanamattano, nāddasāsiṁ anositaṁ. 4 Osāne tveva byāruddhe, Disvā me aratī ahu; Athettha sallamaddakkhiṁ, Duddasaṁ hadayanissitaṁ. 5 Yena sallena otiṇṇo, disā sabbā vidhāvati; Tameva sallamabbuyha, na dhāvati na sīdati. 6 Tattha sikkhānugīyanti, yāni loke gadhitāni; Na tesu pasuto siyā, nibbijjha sabbaso kāme; Sikkhe nibbānamattano. 7 Sacco siyā appagabbho, amāyo rittapesuṇo; Akkodhano lobhapāpaṁ, vevicchaṁ vitare muni. 8 Niddaṁ tandiṁ sahe thīnaṁ, pamādena na saṁvase; Atimāne na tiṭṭheyya, nibbānamanaso naro. 9 Mosavajje na 3723 --- snp4 15:9 nīyetha, rūpe snehaṁ na kubbaye; Mānañca parijāneyya, sāhasā virato care. 10 Purāṇaṁ nābhinandeyya, Nave khantiṁ na kubbaye; Hiyyamāne na soceyya, Ākāsaṁ na sito siyā. 11 Gedhaṁ brūmi mahoghoti, Ājavaṁ brūmi jappanaṁ; Ārammaṇaṁ pakappanaṁ, Kāmapaṅko duraccayo. 12 Saccā avokkamma muni, Thale tiṭṭhati brāhmaṇo; Sabbaṁ so paṭinissajja, Sa ve santoti vuccati. 13 Sa ve vidvā sa vedagū, Ñatvā dhammaṁ anissito; Sammā so loke iriyāno, Na pihetīdha kassaci. 14 Yodha kāme accatari, Saṅgaṁ loke duraccayaṁ; Na so socati nājjheti, Chinnasoto abandhano. 15 Yaṁ pubbe taṁ visosehi, Pacchā te māhu kiñcanaṁ; Majjhe ce no gahessasi, Upasanto carissasi. 16 Sabbaso nāmarūpasmiṁ, Yassa natthi mamāyitaṁ; Asatā ca na socati, Sa ve loke na jīyati. 17 Yassa natthi idaṁ meti, Paresaṁ vāpi kiñcanaṁ; Mamattaṁ so asaṁvindaṁ, Natthi meti na socati. 18 Aniṭṭhurī ananugiddho, Anejo sabbadhī samo; Tamānisaṁsaṁ pabrūmi, Pucchito avikampinaṁ. 19 Anejassa vijānato, Natthi kāci nisaṅkhati; Virato so viyārabbhā, Khemaṁ passati sabbadhi. 20 Na samesu na omesu, Na ussesu vadate muni; Santo so vītamaccharo, Nādeti na nirassatī”ti. Attadaṇḍasuttaṁ pannarasamaṁ. 0 Sutta Nipāta 4.8 Pasūrasutta |8| Idheva suddhī iti vādayanti, Nāññesu dhammesu visuddhimāhu; Yaṁ nissitā tattha subhaṁ vadānā, Paccekasaccesu puthū niviṭṭhā. 2 Te vādakāmā parisaṁ vigayha, Bālaṁ dahantī mithu aññamaññaṁ; Vadanti te aññasitā kathojjaṁ, Pasaṁsakāmā kusalā vadānā. 3 Yutto kathāyaṁ parisāya majjhe, Pasaṁsamicchaṁ vinighāti hoti; Apāhatasmiṁ pana maṅku hoti, Nindāya so kuppati randhamesī. 4 Yamassa vādaṁ parihīnamāhu, Apāhataṁ pañhavimaṁsakāse; Paridevati socati hīnavādo, Upaccagā manti anutthunāti. 5 Ete vivādā samaṇesu jātā, Etesu ugghātinighāti hoti; Etampi disvā virame kathojjaṁ, Na haññadatthatthi pasaṁsalābhā. 6 Pasaṁsito vā pana tattha hoti, Akkhāya vādaṁ parisāya majjhe; So hassatī unnamatī ca tena, Pappuyya tamatthaṁ yathā mano ahu. 7 Yā unnatī sāssa vighātabhūmi, Mānātimānaṁ vadate paneso; Etampi disvā na vivādayetha, Na hi tena suddhiṁ kusalā vadanti. 8 Sūro yathā rājakhādāya puṭṭho, Abhigajjameti paṭisūramicchaṁ; Yeneva so tena palehi sūra, Pubbeva natthi yadidaṁ yudhāya. 9 Ye diṭṭhimuggayha vivādayanti, Idameva saccanti ca vādayanti; Te tvaṁ vadassū na hi tedha atthi, Vādamhi jāte paṭisenikattā. 10 Visenikatvā pana ye caranti, Diṭṭhīhi diṭṭhiṁ avirujjhamānā; Tesu tvaṁ kiṁ labhetho pasūra, Yesīdha natthī paramuggahītaṁ. 11 Atha tvaṁ pavitakkamāgamā, Manasā diṭṭhigatāni cintayanto; Dhonena yugaṁ samāgamā, Na hi tvaṁ sakkhasi sampayātaveti. Pasūrasuttaṁ aṭṭhamaṁ. 0 Sutta Nipāta 4.11 Kalahavivādasutta |11| “Kutopahūtā kalahā vivādā, Paridevasokā sahamaccharā ca; Mānātimānā sahapesuṇā ca, Kutopahūtā te tadiṅgha brūhi”. 2 “Piyappahūtā kalahā vivādā, Paridevasokā sahamaccharā ca; Mānātimānā sahapesuṇā ca, Maccherayuttā kalahā vivādā; Vivādajātesu ca pesuṇāni”. 3 “Piyā su lokasmiṁ kutonidānā, Ye cāpi lobhā vicaranti loke; Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā, Ye samparāyāya narassa honti”. 4 “Chandānidānāni piyāni loke, Ye cāpi lobhā vicaranti loke; Āsā ca niṭṭhā ca itonidānā, Ye samparāyāya narassa honti”. 5 “Chando nu lokasmiṁ kutonidāno, Vinicchayā cāpi kutopahūtā; Kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca, Ye vāpi dhammā samaṇena vuttā”. 6 “Sātaṁ asātanti yamāhu loke, Tamūpanissāya pahoti chando; Rūpesu disvā vibhavaṁ bhavañca, Vinicchayaṁ kubbati jantu loke. 7 Kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca, Etepi dhammā dvayameva sante; Kathaṅkathī ñāṇapathāya sikkhe, Ñatvā pavuttā samaṇena dhammā”. 8 “Sātaṁ asātañca kutonidānā, Kismiṁ asante na bhavanti hete; Vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthaṁ, Etaṁ me pabrūhi yatonidānaṁ”. 9 “Phassanidānaṁ sātaṁ asātaṁ, Phasse asante na bhavanti hete; Vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthaṁ, Etaṁ te pabrūmi itonidānaṁ”. 10 “Phasso nu lokasmi kutonidāno, Pariggahā cāpi kutopahūtā; Kismiṁ asante na mamattamatthi, Kismiṁ vibhūte na phusanti phassā”. 11 “Nāmañca rūpañca paṭicca phasso, Icchānidānāni pariggahāni; Icchāyasantyā na mamattamatthi, Rūpe vibhūte na 3724 --- snp4 11:11 phusanti phassā”. 12 “Kathaṁ sametassa vibhoti rūpaṁ, Sukhaṁ dukhañcāpi kathaṁ vibhoti; Etaṁ me pabrūhi yathā vibhoti, Taṁ jāniyāmāti me mano ahu”. 13 “Na saññasaññī na visaññasaññī, Nopi asaññī na vibhūtasaññī; Evaṁ sametassa vibhoti rūpaṁ, Saññānidānā hi papañcasaṅkhā”. 14 “Yaṁ taṁ apucchimha akittayī no, Aññaṁ taṁ pucchāma tadiṅgha brūhi; Ettāvataggaṁ nu vadanti heke, Yakkhassa suddhiṁ idha paṇḍitāse; Udāhu aññampi vadanti etto”. 15 “Ettāvataggampi vadanti heke, Yakkhassa suddhiṁ idha paṇḍitāse; Tesaṁ paneke samayaṁ vadanti, Anupādisese kusalā vadānā. 16 Ete ca ñatvā upanissitāti, Ñatvā munī nissaye so vimaṁsī; Ñatvā vimutto na vivādameti, Bhavābhavāya na sameti dhīro”ti. Kalahavivādasuttaṁ ekādasamaṁ. 0 Sutta Nipāta 4.3 Duṭṭhaṭṭhakasutta |3| Vadanti ve duṭṭhamanāpi eke, Athopi ve saccamanā vadanti; Vādañca jātaṁ muni no upeti, Tasmā munī natthi khilo kuhiñci. 2 Sakañhi diṭṭhiṁ kathamaccayeyya, Chandānunīto ruciyā niviṭṭho; Sayaṁ samattāni pakubbamāno, Yathā hi jāneyya tathā vadeyya. 3 Yo attano sīlavatāni jantu, Anānupuṭṭhova paresa pāva; Anariyadhammaṁ kusalā tamāhu, Yo ātumānaṁ sayameva pāva. 4 Santo ca bhikkhu abhinibbutatto, Itihanti sīlesu akatthamāno; Tamariyadhammaṁ kusalā vadanti, Yassussadā natthi kuhiñci loke. 5 Pakappitā saṅkhatā yassa dhammā, Purakkhatā santi avīvadātā; Yadattani passati ānisaṁsaṁ, Taṁ nissito kuppapaṭiccasantiṁ. 6 Diṭṭhīnivesā na hi svātivattā, Dhammesu niccheyya samuggahītaṁ; Tasmā naro tesu nivesanesu, Nirassatī ādiyatī ca dhammaṁ. 7 Dhonassa hi natthi kuhiñci loke, Pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu; Māyañca mānañca pahāya dhono, Sa kena gaccheyya anūpayo so. 8 Upayo hi dhammesu upeti vādaṁ, Anūpayaṁ kena kathaṁ vadeyya; Attā nirattā na hi tassa atthi, Adhosi so diṭṭhimidheva sabbanti. Duṭṭhaṭṭhakasuttaṁ tatiyaṁ. 0 Sutta Nipāta 4.6 Jarāsutta |6| Appaṁ vata jīvitaṁ idaṁ, Oraṁ vassasatāpi miyyati; Yo cepi aticca jīvati, Atha kho so jarasāpi miyyati. 2 Socanti janā mamāyite, Na hi santi niccā pariggahā; Vinābhāvasantamevidaṁ, Iti disvā nāgāramāvase. 3 Maraṇenapi taṁ pahīyati, Yaṁ puriso mamidanti maññati; Etampi viditvā paṇḍito, Na mamattāya nametha māmako. 4 Supinena yathāpi saṅgataṁ, Paṭibuddho puriso na passati; Evampi piyāyitaṁ janaṁ, Petaṁ kālaṅkataṁ na passati. 5 Diṭṭhāpi sutāpi te janā, Yesaṁ nāmamidaṁ pavuccati; Nāmaṁyevāvasissati, Akkheyyaṁ petassa jantuno. 6 Sokapparidevamaccharaṁ, Na jahanti giddhā mamāyite; Tasmā munayo pariggahaṁ, Hitvā acariṁsu khemadassino. 7 Patilīnacarassa bhikkhuno, Bhajamānassa vivittamāsanaṁ; Sāmaggiyamāhu tassa taṁ, Yo attānaṁ bhavane na dassaye. 8 Sabbattha munī anissito, Na piyaṁ kubbati nopi appiyaṁ; Tasmiṁ paridevamaccharaṁ, Paṇṇe vāri yathā na limpati. 9 Udabindu yathāpi pokkhare, Padume vāri yathā na limpati; Evaṁ muni nopalimpati, Yadidaṁ diṭṭhasutaṁ mutesu vā. 10 Dhono na hi tena maññati, Yadidaṁ diṭṭhasutaṁ mutesu vā; Nāññena visuddhimicchati, Na hi so rajjati no virajjatīti. Jarāsuttaṁ chaṭṭhaṁ. 0 Sutta Nipāta 4.14 Tuvaṭakasutta |14| “Pucchāmi taṁ ādiccabandhu, Vivekaṁ santipadañca mahesi; Kathaṁ disvā nibbāti bhikkhu, Anupādiyāno lokasmiṁ kiñci”. 2 “Mūlaṁ papañcasaṅkhāya, (iti bhagavā) Mantā asmīti sabbamuparundhe; Yā kāci taṇhā ajjhattaṁ, Tāsaṁ vinayā sadā sato sikkhe. 3 Yaṁ kiñci dhammamabhijaññā, Ajjhattaṁ atha vāpi bahiddhā; Na tena thāmaṁ kubbetha, Na hi sā nibbuti sataṁ vuttā. 4 Seyyo na tena maññeyya, Nīceyyo atha vāpi sarikkho; Phuṭṭho anekarūpehi, Nātumānaṁ vikappayaṁ tiṭṭhe. 5 Ajjhattamevupasame, Na aññato bhikkhu santimeseyya; Ajjhattaṁ upasantassa, Natthi attā kuto nirattā vā. 6 Majjhe yathā samuddassa, Ūmi no jāyatī ṭhito hoti; Evaṁ ṭhito anejassa, Ussadaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñci”. 7 “Akittayī vivaṭacakkhu, Sakkhidhammaṁ parissayavinayaṁ; Paṭipadaṁ vadehi bhaddante, Pātimokkhaṁ atha vāpi samādhiṁ”. 8 “Cakkhūhi neva lolassa, Gāmakathāya āvaraye sotaṁ; Rase ca nānugijjheyya, Na ca mamāyetha kiñci lokasmiṁ. 9 Phassena yadā phuṭṭhassa, Paridevaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñci; Bhavañca nābhijappeyya, Bheravesu ca na sampavedheyya. 10 3725 --- snp4 14:10 Annānamatho pānānaṁ, Khādanīyānaṁ athopi vatthānaṁ; Laddhā na sannidhiṁ kayirā, Na ca parittase tāni alabhamāno. 11 Jhāyī na pādalolassa, Virame kukkuccā nappamajjeyya; Athāsanesu sayanesu, Appasaddesu bhikkhu vihareyya. 12 Niddaṁ na bahulīkareyya, Jāgariyaṁ bhajeyya ātāpī; Tandiṁ māyaṁ hassaṁ khiḍḍaṁ, Methunaṁ vippajahe savibhūsaṁ. 13 Āthabbaṇaṁ supinaṁ lakkhaṇaṁ, No vidahe athopi nakkhattaṁ; Virutañca gabbhakaraṇaṁ, Tikicchaṁ māmako na seveyya. 14 Nindāya nappavedheyya, Na uṇṇameyya pasaṁsito bhikkhu; Lobhaṁ saha macchariyena, Kodhaṁ pesuṇiyañca panudeyya. 15 Kayavikkaye na tiṭṭheyya, Upavādaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñci; Gāme ca nābhisajjeyya, Lābhakamyā janaṁ na lapayeyya. 16 Na ca katthitā siyā bhikkhu, Na ca vācaṁ payuttaṁ bhāseyya; Pāgabbhiyaṁ na sikkheyya, Kathaṁ viggāhikaṁ na kathayeyya. 17 Mosavajje na nīyetha, Sampajāno saṭhāni na kayirā; Atha jīvitena paññāya, Sīlabbatena nāññamatimaññe. 18 Sutvā rusito bahuṁ vācaṁ, Samaṇānaṁ vā puthujanānaṁ; Pharusena ne na paṭivajjā, Na hi santo paṭisenikaronti. 19 Etañca dhammamaññāya, Vicinaṁ bhikkhu sadā sato sikkhe; Santīti nibbutiṁ ñatvā, Sāsane gotamassa na pamajjeyya. 20 Abhibhū hi so anabhibhūto, Sakkhidhammamanītihamadassī; Tasmā hi tassa bhagavato sāsane, Appamatto sadā namassamanusikkhe”ti. Tuvaṭakasuttaṁ cuddasamaṁ. 0 Sutta Nipāta 4.10 Purābhedasutta |10| “Kathaṁdassī kathaṁsīlo, upasantoti vuccati; Taṁ me gotama pabrūhi, pucchito uttamaṁ naraṁ”. 2 “Vītataṇho purā bhedā, (iti bhagavā) Pubbamantamanissito; Vemajjhe nupasaṅkheyyo, Tassa natthi purakkhataṁ. 3 Akkodhano asantāsī, avikatthī akukkuco; Mantabhāṇī anuddhato, sa ve vācāyato muni. 4 Nirāsatti anāgate, atītaṁ nānusocati; Vivekadassī phassesu, diṭṭhīsu ca na nīyati. 5 Patilīno akuhako, apihālu amaccharī; Appagabbho ajeguccho, pesuṇeyye ca no yuto. 6 Sātiyesu anassāvī, atimāne ca no yuto; Saṇho ca paṭibhānavā, na saddho na virajjati. 7 Lābhakamyā na sikkhati, alābhe ca na kuppati; Aviruddho ca taṇhāya, rasesu nānugijjhati. 8 Upekkhako sadā sato, na loke maññate samaṁ; Na visesī na nīceyyo, tassa no santi ussadā. 9 Yassa nissayanā natthi, ñatvā dhammaṁ anissito; Bhavāya vibhavāya vā, taṇhā yassa na vijjati. 10 Taṁ brūmi upasantoti, Kāmesu anapekkhinaṁ; Ganthā tassa na vijjanti, Atarī so visattikaṁ. 11 Na tassa puttā pasavo, Khettaṁ vatthuñca vijjati; Attā vāpi nirattā vā, Na tasmiṁ upalabbhati. 12 Yena naṁ vajjuṁ puthujjanā, Atho samaṇabrāhmaṇā; Taṁ tassa apurakkhataṁ, Tasmā vādesu nejati. 13 Vītagedho amaccharī, Na ussesu vadate muni; Na samesu na omesu, Kappaṁ neti akappiyo. 14 Yassa loke sakaṁ natthi, Asatā ca na socati; Dhammesu ca na gacchati, Sa ve santoti vuccatī”ti. Purābhedasuttaṁ dasamaṁ. 0 Sutta Nipāta 4.9 Māgaṇḍiyasutta |9| “Disvāna taṇhaṁ aratiṁ ragañca, Nāhosi chando api methunasmiṁ; Kimevidaṁ muttakarīsapuṇṇaṁ, Pādāpi naṁ samphusituṁ na icche”. 2 “Etādisañce ratanaṁ na icchasi, Nāriṁ narindehi bahūhi patthitaṁ; Diṭṭhigataṁ sīlavataṁ nu jīvitaṁ, Bhavūpapattiñca vadesi kīdisaṁ”. 3 “Idaṁ vadāmīti na tassa hoti, (māgaṇḍiyāti bhagavā) Dhammesu niccheyya samuggahītaṁ; Passañca diṭṭhīsu anuggahāya, Ajjhattasantiṁ pacinaṁ adassaṁ”. 4 “Vinicchayā yāni pakappitāni, (iti māgaṇḍiyo) Te ve munī brūsi anuggahāya; Ajjhattasantīti yametamatthaṁ, Kathaṁ nu dhīrehi paveditaṁ taṁ”. 5 “Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena, (māgaṇḍiyāti bhagavā) Sīlabbatenāpi na suddhimāha; Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā, Asīlatā abbatā nopi tena; Ete ca nissajja anuggahāya, Santo anissāya bhavaṁ na jappe”. 6 “No ce kira diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena, (iti māgaṇḍiyo) Sīlabbatenāpi na suddhimāha; Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā, Asīlatā abbatā nopi tena; Maññāmahaṁ momuhameva dhammaṁ, Diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṁ”. 7 “Diṭṭhañca nissāya anupucchamāno, (māgaṇḍiyāti bhagavā) Samuggahītesu pamohamāgā; Ito ca nāddakkhi aṇumpi saññaṁ, Tasmā tuvaṁ momuhato dahāsi. 8 Samo visesī uda vā nihīno, Yo maññati so vivadetha tena; Tīsu vidhāsu avikampamāno, Samo visesīti na tassa hoti. 9 Saccanti so brāhmaṇo kiṁ 3726 --- snp4 9:9 vadeyya, Musāti vā so vivadetha kena; Yasmiṁ samaṁ visamaṁ vāpi natthi, Sa kena vādaṁ paṭisaṁyujeyya. 10 Okaṁ pahāya aniketasārī, Gāme akubbaṁ muni santhavāni; Kāmehi ritto apurakkharāno, Kathaṁ na viggayha janena kayirā. 11 Yehi vivitto vicareyya loke, Na tāni uggayha vadeyya nāgo; Jalambujaṁ kaṇḍakavārijaṁ yathā, Jalena paṅkena canūpalittaṁ; Evaṁ munī santivādo agiddho, Kāme ca loke ca anūpalitto. 12 Na vedagū diṭṭhiyāyako na mutiyā, Sa mānameti na hi tammayo so; Na kammunā nopi sutena neyyo, Anūpanīto sa nivesanesu. 13 Saññāvirattassa na santi ganthā, Paññāvimuttassa na santi mohā; Saññañca diṭṭhiñca ye aggahesuṁ, Te ghaṭṭayantā vicaranti loke”ti. Māgaṇḍiyasuttaṁ navamaṁ. 0 Sutta Nipāta 4.2 Guhaṭṭhakasutta |2| Satto guhāyaṁ bahunābhichanno, Tiṭṭhaṁ naro mohanasmiṁ pagāḷho; Dūre vivekā hi tathāvidho so, Kāmā hi loke na hi suppahāyā. 2 Icchānidānā bhavasātabaddhā, Te duppamuñcā na hi aññamokkhā; Pacchā pure vāpi apekkhamānā, Ime va kāme purime va jappaṁ. 3 Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā, Avadāniyā te visame niviṭṭhā; Dukkhūpanītā paridevayanti, Kiṁsū bhavissāma ito cutāse. 4 Tasmā hi sikkhetha idheva jantu, Yaṁ kiñci jaññā visamanti loke; Na tassa hetū visamaṁ careyya, Appañhidaṁ jīvitamāhu dhīrā. 5 Passāmi loke pariphandamānaṁ, Pajaṁ imaṁ taṇhagataṁ bhavesu; Hīnā narā maccumukhe lapanti, Avītataṇhāse bhavābhavesu. 6 Mamāyite passatha phandamāne, Maccheva appodake khīṇasote; Etampi disvā amamo careyya, Bhavesu āsattimakubbamāno. 7 Ubhosu antesu vineyya chandaṁ, Phassaṁ pariññāya anānugiddho; Yadattagarahī tadakubbamāno, Na lippatī diṭṭhasutesu dhīro. 8 Saññaṁ pariññā vitareyya oghaṁ, Pariggahesu muni nopalitto; Abbūḷhasallo caramappamatto, Nāsīsatī lokamimaṁ parañcāti. Guhaṭṭhakasuttaṁ dutiyaṁ. thig1 0 Therīgāthā 1.11 Ekakanipāta Muttātherīgāthā |11| “Sumuttā sādhumuttāmhi, tīhi khujjehi muttiyā; Udukkhalena musalena, patinā khujjakena ca; Muttāmhi jātimaraṇā, bhavanetti samūhatā”ti. 2 … Muttā therī …. thig6 0 Therīgāthā 6.4 Chakkanipāta Sujātātherīgāthā |4| “Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanokkhitā; Sabbābharaṇasañchannā, dāsīgaṇapurakkhatā. 2 Annaṁ pānañca ādāya, khajjaṁ bhojjaṁ anappakaṁ; Gehato nikkhamitvāna, uyyānamabhihārayiṁ. 3 Tattha ramitvā kīḷitvā, āgacchantī sakaṁ gharaṁ; Vihāraṁ daṭṭhuṁ pāvisiṁ, sākete añjanaṁ vanaṁ. 4 Disvāna lokapajjotaṁ, vanditvāna upāvisiṁ; So me dhammamadesesi, anukampāya cakkhumā. 5 Sutvā ca kho mahesissa, saccaṁ sampaṭivijjhahaṁ; Tattheva virajaṁ dhammaṁ, phusayiṁ amataṁ padaṁ. 6 Tato viññātasaddhammā, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Tisso vijjā anuppattā, amoghaṁ buddhasāsanan”ti. 7 … Sujātā therī …. thig2 0 Therīgāthā 2.2 Dukanipāta Jentātherīgāthā |2| “Ye ime satta bojjhaṅgā, maggā nibbānapattiyā; Bhāvitā te mayā sabbe, yathā buddhena desitā. 2 Diṭṭho hi me so bhagavā, antimoyaṁ samussayo; Vikkhīṇo jātisaṁsāro, natthi dāni punabbhavo”ti. 3 Itthaṁ sudaṁ jentā therī gāthāyo abhāsitthāti. thig3 0 Therīgāthā 3.5 Tikanipāta 3727 --- thig3 5:0 Ubbiritherīgāthā |5| “Amma jīvāti vanamhi kandasi, Attānaṁ adhigaccha ubbiri; Cullāsītisahassāni, Sabbā jīvasanāmikā; Etamhāḷāhane daḍḍhā, Tāsaṁ kamanusocasi”. 2 “Abbahī vata me sallaṁ, duddasaṁ hadayassitaṁ; Yaṁ me sokaparetāya, dhītusokaṁ byapānudi. 3 Sājja abbūḷhasallāhaṁ, Nicchātā parinibbutā; Buddhaṁ dhammañca saṅghañca, Upemi saraṇaṁ munin”ti. 4 … Ubbirī therī …. 0 Therīgāthā 1.6 Ekakanipāta Dhīrātherīgāthā |6| “Dhīre nirodhaṁ phusehi, Saññāvūpasamaṁ sukhaṁ; Ārādhayāhi nibbānaṁ, Yogakkhemamanuttaran”ti. 2 … Dhīrā therī …. thig7 0 Therīgāthā 7.3 Sattakanipāta Upacālātherīgāthā |3| “Satimatī cakkhumatī, bhikkhunī bhāvitindriyā; Paṭivijjhi padaṁ santaṁ, akāpurisasevitaṁ”. 2 “Kiṁ nu jātiṁ na rocesi, jāto kāmāni bhuñjati; Bhuñjāhi kāmaratiyo, māhu pacchānutāpinī”. 3 “Jātassa maraṇaṁ hoti, hatthapādāna chedanaṁ; Vadhabandhapariklesaṁ, jāto dukkhaṁ nigacchati. 4 Atthi sakyakule jāto, sambuddho aparājito; So me dhammamadesesi, jātiyā samatikkamaṁ. 5 Dukkhaṁ dukkhasamuppādaṁ, dukkhassa ca atikkamaṁ; Ariyaṁ caṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, dukkhūpasamagāminaṁ. 6 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, vihariṁ sāsane ratā; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Sabbattha vihatā nandī, tamokhandho padālito; Evaṁ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antaka”. 8 … Upacālā therī …. 9 Sattakanipāto niṭṭhito. 0 Therīgāthā 2.9 Dukanipāta Abhayātherīgāthā |9| “Abhaye bhiduro kāyo, yattha satā puthujjanā; Nikkhipissāmimaṁ dehaṁ, sampajānā satīmatī. 2 Bahūhi dukkhadhammehi, appamādaratāya me; Taṇhakkhayo anuppatto, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. 3 … Abhayā therī …. thig5 0 Therīgāthā 5.11 Pañcakanipāta Tiṁsamattātherīgāthā |11| “Musalāni gahetvāna, dhaññaṁ koṭṭenti māṇavā; Puttadārāni posentā, dhanaṁ vindanti māṇavā. 2 Karotha buddhasāsanaṁ, yaṁ katvā nānutappati; Khippaṁ pādāni dhovitvā, ekamante nisīdatha; Cetosamathamanuyuttā, karotha buddhasāsanaṁ”. 3 Tassā tā vacanaṁ sutvā, paṭācārāya sāsanaṁ; Pāde pakkhālayitvāna, ekamantaṁ upāvisuṁ; Cetosamathamanuyuttā, akaṁsu buddhasāsanaṁ. 4 Rattiyā purime yāme, pubbajātimanussaruṁ; Rattiyā majjhime yāme, dibbacakkhuṁ visodhayuṁ; Rattiyā pacchime yāme, tamokhandhaṁ padālayuṁ. 5 Uṭṭhāya pāde vandiṁsu, “katā te anusāsanī; Indaṁva devā tidasā, saṅgāme aparājitaṁ; Purakkhatvā vihassāma, tevijjāmha anāsavā”ti. 6 Itthaṁ sudaṁ tiṁsamattā therī bhikkhuniyo paṭācārāya santike aññaṁ byākariṁsūti. 0 Therīgāthā 1.9 Ekakanipāta Bhadrātherīgāthā |9| “Saddhāya pabbajitvāna, bhadre bhadraratā bhava; Bhāvehi kusale dhamme, yogakkhemamanuttaran”ti. 2 … Bhadrā therī …. thig13 0 Therīgāthā 13.3 Vīsatinipāta Cāpātherīgāthā |3| “Laṭṭhihattho pure āsi, so dāni migaluddako; Āsāya palipā ghorā, nāsakkhi pārametave. 2 Sumattaṁ maṁ maññamānā, cāpā puttamatosayi; Cāpāya bandhanaṁ 3728 --- thig13 3:2 chetvā, pabbajissaṁ punopahaṁ”. 3 “Mā me kujjhi mahāvīra, mā me kujjhi mahāmuni; Na hi kodhaparetassa, suddhi atthi kuto tapo”. 4 “Pakkamissañca nāḷāto, kodha nāḷāya vacchati; Bandhantī itthirūpena, samaṇe dhammajīvino”. 5 “Ehi kāḷa nivattassu, bhuñja kāme yathā pure; Ahañca te vasīkatā, ye ca me santi ñātakā”. 6 “Etto cāpe catubbhāgaṁ, yathā bhāsasi tvañca me; Tayi rattassa posassa, uḷāraṁ vata taṁ siyā”. 7 “Kāḷaṅginiṁva takkāriṁ, pupphitaṁ girimuddhani; Phullaṁ dālimalaṭṭhiṁva, antodīpeva pāṭaliṁ. 8 Haricandanalittaṅgiṁ, kāsikuttamadhāriniṁ; Taṁ maṁ rūpavatiṁ santiṁ, kassa ohāya gacchasi”. 9 “Sākuntikova sakuṇiṁ, yathā bandhitumicchati; Āharimena rūpena, na maṁ tvaṁ bādhayissasi”. 10 “Imañca me puttaphalaṁ, kāḷa uppāditaṁ tayā; Taṁ maṁ puttavatiṁ santiṁ, kassa ohāya gacchasi”. 11 “Jahanti putte sappaññā, tato ñātī tato dhanaṁ; Pabbajanti mahāvīrā, nāgo chetvāva bandhanaṁ”. 12 “Idāni te imaṁ puttaṁ, Daṇḍena churikāya vā; Bhūmiyaṁ vā nisumbhissaṁ, Puttasokā na gacchasi”. 13 “Sace puttaṁ siṅgālānaṁ, kukkurānaṁ padāhisi; Na maṁ puttakatte jammi, punarāvattayissasi”. 14 “Handa kho dāni bhaddante, kuhiṁ kāḷa gamissasi; Katamaṁ gāmanigamaṁ, nagaraṁ rājadhāniyo”. 15 “Ahumha pubbe gaṇino, Assamaṇā samaṇamānino; Gāmena gāmaṁ vicarimha, Nagare rājadhāniyo. 16 Eso hi bhagavā buddho, nadiṁ nerañjaraṁ pati; Sabbadukkhappahānāya, dhammaṁ deseti pāṇinaṁ; Tassāhaṁ santikaṁ gacchaṁ, so me satthā bhavissati”. 17 “Vandanaṁ dāni vajjāsi, lokanāthaṁ anuttaraṁ; Padakkhiṇañca katvāna, ādiseyyāsi dakkhiṇaṁ”. 18 “Etaṁ kho labbhamamhehi, yathā bhāsasi tvañca me; Vandanaṁ dāni te vajjaṁ, lokanāthaṁ anuttaraṁ; Padakkhiṇañca katvāna, ādisissāmi dakkhiṇaṁ”. 19 Tato ca kāḷo pakkāmi, nadiṁ nerañjaraṁ pati; So addasāsi sambuddhaṁ, desentaṁ amataṁ padaṁ. 20 Dukkhaṁ dukkhasamuppādaṁ, dukkhassa ca atikkamaṁ; Ariyaṁ caṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, dukkhūpasamagāminaṁ. 21 Tassa pādāni vanditvā, Katvāna naṁ padakkhiṇaṁ; Cāpāya ādisitvāna, Pabbajiṁ anagāriyaṁ; Tisso vijjā anuppattā, Kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 22 … Cāpā therī …. thig14 0 Therīgāthā 14.1 Tiṁsanipāta Subhājīvakambavanikātherīgāthā |1| Jīvakambavanaṁ rammaṁ, Gacchantiṁ bhikkhuniṁ subhaṁ; Dhuttako sannivāresi, Tamenaṁ abravī subhā. 2 “Kiṁ te aparādhitaṁ mayā, Yaṁ maṁ ovariyāna tiṭṭhasi; Na hi pabbajitāya āvuso, Puriso samphusanāya kappati. 3 Garuke mama satthusāsane, Yā sikkhā sugatena desitā; Parisuddhapadaṁ anaṅgaṇaṁ, Kiṁ maṁ ovariyāna tiṭṭhasi. 4 Āvilacitto anāvilaṁ, Sarajo vītarajaṁ anaṅgaṇaṁ; Sabbattha vimuttamānasaṁ, Kiṁ maṁ ovariyāna tiṭṭhasi”. 5 “Daharā ca apāpikā casi, Kiṁ te pabbajjā karissati; Nikkhipa kāsāyacīvaraṁ, Ehi ramāma supupphite vane. 6 Madhurañca pavanti sabbaso, Kusumarajena samuṭṭhitā dumā; Paṭhamavasanto sukho utu, Ehi ramāma supupphite vane. 7 Kusumitasikharā ca pādapā, Abhigajjantiva māluteritā; Kā tuyhaṁ rati bhavissati, Yadi ekā vanamogahissasi. 8 Vāḷamigasaṅghasevitaṁ, Kuñjaramattakareṇuloḷitaṁ; Asahāyikā gantumicchasi, Rahitaṁ bhiṁsanakaṁ mahāvanaṁ. 9 Tapanīyakatāva dhītikā, Vicarasi cittalateva accharā; Kāsikasukhumehi vaggubhi, Sobhasī suvasanehi nūpame. 10 Ahaṁ tava vasānugo siyaṁ, Yadi viharemase kānanantare; Na hi matthi tayā piyattaro, Pāṇo kinnarimandalocane. 11 Yadi me vacanaṁ karissasi, Sukhitā ehi agāramāvasa; Pāsādanivātavāsinī, Parikammaṁ te karontu nāriyo. 12 Kāsikasukhumāni dhāraya, Abhiropehi ca mālavaṇṇakaṁ; Kañcanamaṇimuttakaṁ bahuṁ, Vividhaṁ ābharaṇaṁ karomi te. 13 Sudhotarajapacchadaṁ subhaṁ, Gonakatūlikasanthataṁ navaṁ; Abhiruha sayanaṁ mahārahaṁ, Candanamaṇḍitasāragandhikaṁ. 14 Uppalaṁ cudakā 3729 --- thig14 1:14 samuggataṁ, Yathā taṁ amanussasevitaṁ; Evaṁ tvaṁ brahmacārinī, Sakesaṅgesu jaraṁ gamissasi”. 15 “Kiṁ te idha sārasammataṁ, Kuṇapapūramhi susānavaḍḍhane; Bhedanadhamme kaḷevare, Yaṁ disvā vimano udikkhasi”. 16 “Akkhīni ca tūriyāriva, Kinnariyāriva pabbatantare; Tava me nayanāni dakkhiya, Bhiyyo kāmaratī pavaḍḍhati. 17 Uppalasikharopamāni te, Vimale hāṭakasannibhe mukhe; Tava me nayanāni dakkhiya, Bhiyyo kāmaguṇo pavaḍḍhati. 18 Api dūragatā saramhase, Āyatapamhe visuddhadassane; Na hi matthi tayā piyattaro, Nayanā kinnarimandalocane”. 19 “Apathena payātumicchasi, Candaṁ kīḷanakaṁ gavesasi; Meruṁ laṅghetumicchasi, Yo tvaṁ buddhasutaṁ maggayasi. 20 Natthi hi loke sadevake, Rāgo yatthapi dāni me siyā; Napi naṁ jānāmi kīriso, Atha maggena hato samūlako. 21 Iṅgālakuyāva ujjhito, Visapattoriva aggito kato; Napi naṁ passāmi kīriso, Atha maggena hato samūlako. 22 Yassā siyā apaccavekkhitaṁ, Satthā vā anupāsito siyā; Tvaṁ tādisikaṁ palobhaya, Jānantiṁ so imaṁ vihaññasi. 23 Mayhañhi akkuṭṭhavandite, Sukhadukkhe ca satī upaṭṭhitā; Saṅkhatamasubhanti jāniya, Sabbattheva mano na limpati. 24 Sāhaṁ sugatassa sāvikā, Maggaṭṭhaṅgikayānayāyinī; Uddhaṭasallā anāsavā, Suññāgāragatā ramāmahaṁ. 25 Diṭṭhā hi mayā sucittitā, Sombhā dārukapillakāni vā; Tantīhi ca khīlakehi ca, Vinibaddhā vividhaṁ panaccakā. 26 Tamhuddhaṭe tantikhīlake, Vissaṭṭhe vikale parikrite; Na vindeyya khaṇḍaso kate, Kimhi tattha manaṁ nivesaye. 27 Tathūpamā dehakāni maṁ, Tehi dhammehi vinā na vattanti; Dhammehi vinā na vattati, Kimhi tattha manaṁ nivesaye. 28 Yathā haritālena makkhitaṁ, Addasa cittikaṁ bhittiyā kataṁ; Tamhi te viparītadassanaṁ, Saññā mānusikā niratthikā. 29 Māyaṁ viya aggato kataṁ, Supinanteva suvaṇṇapādapaṁ; Upagacchasi andha rittakaṁ, Janamajjheriva rupparūpakaṁ. 30 Vaṭṭaniriva koṭarohitā, Majjhe pubbuḷakā saassukā; Pīḷakoḷikā cettha jāyati, Vividhā cakkhuvidhā ca piṇḍitā”. 31 Uppāṭiya cārudassanā, Na ca pajjittha asaṅgamānasā; “Handa te cakkhuṁ harassu taṁ”, Tassa narassa adāsi tāvade. 32 Tassa ca viramāsi tāvade, Rāgo tattha khamāpayī ca naṁ; “Sotthi siyā brahmacārinī, Na puno edisakaṁ bhavissati”. 33 “Āsādiya edisaṁ janaṁ, Aggiṁ pajjalitaṁva liṅgiya; Gaṇhiya āsīvisaṁ viya, Api nu sotthi siyā khamehi no”. 34 Muttā ca tato sā bhikkhunī, Agamī buddhavarassa santikaṁ; Passiya varapuññalakkhaṇaṁ, Cakkhu āsi yathā purāṇakanti. 35 … Subhā jīvakambavanikā therī …. 36 Tiṁsanipāto niṭṭhito. 0 Therīgāthā 1.2 Ekakanipāta Muttātherīgāthā |2| “Mutte muccassu yogehi, cando rāhuggahā iva; Vippamuttena cittena, anaṇā bhuñja piṇḍakan”ti. 2 Itthaṁ sudaṁ bhagavā muttaṁ sikkhamānaṁ imāya gāthāya abhiṇhaṁ ovadatīti. 0 Therīgāthā 3.1 Tikanipāta Aparāsāmātherīgāthā |1| “Paṇṇavīsativassāni, yato pabbajitāya me; Nābhijānāmi cittassa, samaṁ laddhaṁ kudācanaṁ. 2 Aladdhā cetaso santiṁ, citte avasavattinī; Tato saṁvegamāpādiṁ, saritvā jinasāsanaṁ. 3 Bahūhi dukkhadhammehi, appamādaratāya me; Taṇhakkhayo anuppatto, kataṁ buddhassa sāsanaṁ; Ajja me sattamī ratti, yato taṇhā visositā”ti. 4 … Aparā sāmā therī …. 0 Therīgāthā 5.4 Pañcakanipāta Sundarīnandātherīgāthā |4| “Āturaṁ asuciṁ pūtiṁ, passa nande samussayaṁ; Asubhāya cittaṁ bhāvehi, ekaggaṁ susamāhitaṁ. 2 Yathā idaṁ tathā etaṁ, yathā etaṁ tathā idaṁ; Duggandhaṁ pūtikaṁ vāti, bālānaṁ abhinanditaṁ. 3 Evametaṁ avekkhantī, rattindivamatanditā; Tato sakāya paññāya, abhinibbijjha dakkhisaṁ”. 4 “Tassā me appamattāya, vicinantiyā yoniso; Yathābhūtaṁ ayaṁ kāyo, diṭṭho santarabāhiro. 5 Atha nibbindahaṁ kāye, ajjhattañca virajjahaṁ; Appamattā 3730 --- thig5 4:5 visaṁyuttā, upasantāmhi nibbutā”ti. 6 … Sundarīnandā therī …. 0 Therīgāthā 2.6 Dukanipāta Mettikātherīgāthā |6| “Kiñcāpi khomhi dukkhitā, dubbalā gatayobbanā; Daṇḍamolubbha gacchāmi, pabbataṁ abhirūhiya. 2 Nikkhipitvāna saṅghāṭiṁ, pattakañca nikujjiya; Nisinnā camhi selamhi, atha cittaṁ vimucci me; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. 3 … Mettikā therī …. 0 Therīgāthā 1.15 Ekakanipāta Uttarātherīgāthā |15| “Kāyena saṁvutā āsiṁ, vācāya uda cetasā; Samūlaṁ taṇhamabbuyha, sītibhūtāmhi nibbutā”ti. 2 … Uttarā therī …. 0 Therīgāthā 2.3 Dukanipāta Sumaṅgalamātātherīgāthā |3| “Sumuttikā sumuttikā, Sādhumuttikāmhi musalassa; Ahiriko me chattakaṁ vāpi, Ukkhalikā me deḍḍubhaṁ vāti. 2 Rāgañca ahaṁ dosañca, Cicciṭi cicciṭīti vihanāmi; Sā rukkhamūlamupagamma, Aho sukhanti sukhato jhāyāmī”ti. 3 … Sumaṅgalamātā therī …. 0 Therīgāthā 6.5 Chakkanipāta Anopamātherīgāthā |5| “Ucce kule ahaṁ jātā, bahuvitte mahaddhane; Vaṇṇarūpena sampannā, dhītā majjhassa atrajā. 2 Patthitā rājaputtehi, seṭṭhiputtehi gijjhitā; Pitu me pesayī dūtaṁ, detha mayhaṁ anopamaṁ. 3 Yattakaṁ tulitā esā, tuyhaṁ dhītā anopamā; Tato aṭṭhaguṇaṁ dassaṁ, hiraññaṁ ratanāni ca. 4 Sāhaṁ disvāna sambuddhaṁ, lokajeṭṭhaṁ anuttaraṁ; Tassa pādāni vanditvā, ekamantaṁ upāvisiṁ. 5 So me dhammamadesesi, anukampāya gotamo; Nisinnā āsane tasmiṁ, phusayiṁ tatiyaṁ phalaṁ. 6 Tato kesāni chetvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Ajja me sattamī ratti, yato taṇhā visositā”ti. 7 … Anopamā therī …. 0 Therīgāthā 7.2 Sattakanipāta Cālātherīgāthā |2| “Satiṁ upaṭṭhapetvāna, bhikkhunī bhāvitindriyā; Paṭivijjhi padaṁ santaṁ, saṅkhārūpasamaṁ sukhaṁ”. 2 “Kaṁ nu uddissa muṇḍāsi, samaṇī viya dissasi; Na ca rocesi pāsaṇḍe, kimidaṁ carasi momuhā”. 3 “Ito bahiddhā pāsaṇḍā, diṭṭhiyo upanissitā; Na te dhammaṁ vijānanti, na te dhammassa kovidā. 4 Atthi sakyakule jāto, buddho appaṭipuggalo; So me dhammamadesesi, diṭṭhīnaṁ samatikkamaṁ. 5 Dukkhaṁ dukkhasamuppādaṁ, Dukkhassa ca atikkamaṁ; Ariyaṁ caṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, Dukkhūpasamagāminaṁ. 6 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, vihariṁ sāsane ratā; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 7 Sabbattha vihatā nandī, tamokhandho padālito; Evaṁ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antaka”. 8 … Cālā therī …. 0 Therīgāthā 5.1 Pañcakanipāta Aññataratherīgāthā |1| “Paṇṇavīsativassāni, yato pabbajitā ahaṁ; Nāccharāsaṅghātamattampi, cittassūpasamajjhagaṁ. 2 Aladdhā cetaso santiṁ, kāmarāgenavassutā; Bāhā paggayha kandantī, vihāraṁ pāvisiṁ ahaṁ. 3 Sā bhikkhuniṁ upāgacchiṁ, yā me saddhāyikā ahu; Sā me dhammamadesesi, khandhāyatanadhātuyo. 4 Tassā dhammaṁ suṇitvāna, ekamante upāvisiṁ; Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ. 5 Cetopariccañāṇañca, sotadhātu visodhitā; Iddhīpi me sacchikatā, patto me āsavakkhayo; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. 6 … Aññatarā therī …. 0 Therīgāthā 3.4 Tikanipāta Dantikātherīgāthā |4| “Divāvihārā nikkhamma, gijjhakūṭamhi pabbate; Nāgaṁ ogāhamuttiṇṇaṁ, nadītīramhi addasaṁ. 2 Puriso aṅkusamādāya, ‘dehi pādan’ti yācati; Nāgo pasārayī pādaṁ, puriso nāgamāruhi. 3 Disvā adantaṁ damitaṁ, manussānaṁ vasaṁ 3731 --- thig3 4:3 gataṁ; Tato cittaṁ samādhesiṁ, khalu tāya vanaṁ gatā”ti. 4 … Dantikā therī …. 0 Therīgāthā 1.7 Ekakanipāta Vīrātherīgāthā |7| “Vīrā vīrehi dhammehi, bhikkhunī bhāvitindriyā; Dhāreti antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhinin”ti. 2 … Vīrā therī …. 0 Therīgāthā 1.10 Ekakanipāta Upasamātherīgāthā |10| “Upasame tare oghaṁ, maccudheyyaṁ suduttaraṁ; Dhārehi antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhinin”ti. 2 … Upasamā therī …. thig8 0 Therīgāthā 8.1 Aṭṭhakanipāta Sīsūpacālātherīgāthā |1| “Bhikkhunī sīlasampannā, indriyesu susaṁvutā; Adhigacche padaṁ santaṁ, asecanakamojavaṁ”. 2 “Tāvatiṁsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā; Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino; Tattha cittaṁ paṇīdhehi, yattha te vusitaṁ pure”. 3 “Tāvatiṁsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā; Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino. 4 Kālaṁ kālaṁ bhavābhavaṁ, sakkāyasmiṁ purakkhatā; Avītivattā sakkāyaṁ, jātimaraṇasārino. 5 Sabbo ādīpito loko, sabbo loko padīpito; Sabbo pajjalito loko, sabbo loko pakampito. 6 Akampiyaṁ atuliyaṁ, aputhujjanasevitaṁ; Buddho dhammamadesesi, tattha me nirato mano. 7 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, vihariṁ sāsane ratā; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 8 Sabbattha vihatā nandī, tamokhandho padālito; Evaṁ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antaka”. 9 … Sīsūpacālā therī …. 10 Aṭṭhakanipāto niṭṭhito. 0 Therīgāthā 2.10 Dukanipāta Sāmātherīgāthā |10| “Catukkhattuṁ pañcakkhattuṁ, vihārā upanikkhamiṁ; Aladdhā cetaso santiṁ, citte avasavattinī; Tassā me aṭṭhamī ratti, yato taṇhā samūhatā. 2 Bahūhi dukkhadhammehi, appamādaratāya me; Taṇhakkhayo anuppatto, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. 3 … Sāmā therī …. 4 Dukanipāto niṭṭhito. thig12 0 Therīgāthā 12.1 Soḷasakanipāta Puṇṇātherīgāthā |1| “Udahārī ahaṁ sīte, sadā udakamotariṁ; Ayyānaṁ daṇḍabhayabhītā, vācādosabhayaṭṭitā. 2 Kassa brāhmaṇa tvaṁ bhīto, sadā udakamotari; Vedhamānehi gattehi, sītaṁ vedayase bhusaṁ”. 3 “Jānantī vata maṁ bhoti, puṇṇike paripucchasi; Karontaṁ kusalaṁ kammaṁ, rundhantaṁ katapāpakaṁ. 4 Yo ca vuḍḍho daharo vā, pāpakammaṁ pakubbati; Dakābhisecanā sopi, pāpakammā pamuccati”. 5 “Ko nu te idamakkhāsi, ajānantassa ajānako; Dakābhisecanā nāma, pāpakammā pamuccati. 6 Saggaṁ nūna gamissanti, sabbe maṇḍūkakacchapā; Nāgā ca susumārā ca, ye caññe udake carā. 7 Orabbhikā sūkarikā, macchikā migabandhakā; Corā ca vajjhaghātā ca, ye caññe pāpakammino; Dakābhisecanā tepi, pāpakammā pamuccare. 8 Sace imā nadiyo te, pāpaṁ pubbe kataṁ vahuṁ; Puññampimā vaheyyuṁ te, tena tvaṁ paribāhiro. 9 Yassa brāhmaṇa tvaṁ bhīto, sadā udakamotari; Tameva brahme mā kāsi, mā te sītaṁ chaviṁ hane”. 10 “Kummaggapaṭipannaṁ maṁ, ariyamaggaṁ samānayi; Dakābhisecanā bhoti, imaṁ sāṭaṁ dadāmi te”. 11 “Tuyheva sāṭako hotu, nāhamicchāmi sāṭakaṁ; Sace bhāyasi dukkhassa, sace te dukkhamappiyaṁ. 12 Mākāsi pāpakaṁ kammaṁ, āvi vā yadi vā raho; Sace ca pāpakaṁ kammaṁ, karissasi karosi vā. 13 Na te dukkhā pamutyatthi, upeccāpi palāyato; Sace bhāyasi dukkhassa, sace te dukkhamappiyaṁ. 14 Upehi saraṇaṁ buddhaṁ, dhammaṁ saṅghañca tādinaṁ; Samādiyāhi sīlāni, taṁ te atthāya hehiti”. 15 “Upemi saraṇaṁ buddhaṁ, dhammaṁ saṅghañca tādinaṁ; Samādiyāmi sīlāni, taṁ me atthāya hehiti. 16 Brahmabandhu 3732 --- thig12 1:16 pure āsiṁ, ajjamhi saccabrāhmaṇo; Tevijjo vedasampanno, sottiyo camhi nhātako”ti. 17 … Puṇṇā therī …. 18 Soḷasakanipāto niṭṭhito. 0 Therīgāthā 2.8 Dukanipāta Abhayamātutherīgāthā |8| “Uddhaṁ pādatalā amma, adho ve kesamatthakā; Paccavekkhassumaṁ kāyaṁ, asuciṁ pūtigandhikaṁ. 2 Evaṁ viharamānāya, sabbo rāgo samūhato; Pariḷāho samucchinno, sītibhūtāmhi nibbutā”ti. 3 … Abhayamātā therī …. 0 Therīgāthā 13.2 Vīsatinipāta Rohinītherīgāthā |2| “‘Samaṇā’ti bhoti supi, ‘samaṇā’ti pabujjhasi; Samaṇāneva kittesi, samaṇī nūna bhavissasi. 2 Vipulaṁ annañca pānañca, samaṇānaṁ paveccasi; Rohinī dāni pucchāmi, kena te samaṇā piyā. 3 Akammakāmā alasā, paradattūpajīvino; Āsaṁsukā sādukāmā, kena te samaṇā piyā”. 4 “Cirassaṁ vata maṁ tāta, samaṇānaṁ paripucchasi; Tesaṁ te kittayissāmi, paññāsīlaparakkamaṁ. 5 Kammakāmā analasā, kammaseṭṭhassa kārakā; Rāgaṁ dosaṁ pajahanti, tena me samaṇā piyā. 6 Tīṇi pāpassa mūlāni, dhunanti sucikārino; Sabbaṁ pāpaṁ pahīnesaṁ, tena me samaṇā piyā. 7 Kāyakammaṁ suci nesaṁ, vacīkammañca tādisaṁ; Manokammaṁ suci nesaṁ, tena me samaṇā piyā. 8 Vimalā saṅkhamuttāva, suddhā santarabāhirā; Puṇṇā sukkāna dhammānaṁ, tena me samaṇā piyā. 9 Bahussutā dhammadharā, ariyā dhammajīvino; Atthaṁ dhammañca desenti, tena me samaṇā piyā. 10 Bahussutā dhammadharā, ariyā dhammajīvino; Ekaggacittā satimanto, tena me samaṇā piyā. 11 Dūraṅgamā satimanto, mantabhāṇī anuddhatā; Dukkhassantaṁ pajānanti, tena me samaṇā piyā. 12 Yasmā gāmā pakkamanti, na vilokenti kiñcanaṁ; Anapekkhāva gacchanti, tena me samaṇā piyā. 13 Na te saṁ koṭṭhe openti, na kumbhiṁ na khaḷopiyaṁ; Pariniṭṭhitamesānā, tena me samaṇā piyā. 14 Na te hiraññaṁ gaṇhanti, na suvaṇṇaṁ na rūpiyaṁ; Paccuppannena yāpenti, tena me samaṇā piyā. 15 Nānākulā pabbajitā, nānājanapadehi ca; Aññamaññaṁ piyāyanti, tena me samaṇā piyā”. 16 “Atthāya vata no bhoti, kule jātāsi rohinī; Saddhā buddhe ca dhamme ca, saṅghe ca tibbagāravā. 17 Tuvaṁ hetaṁ pajānāsi, puññakkhettaṁ anuttaraṁ; Amhampi ete samaṇā, paṭigaṇhanti dakkhiṇaṁ. 18 Patiṭṭhito hettha yañño, vipulo no bhavissati”; “Sace bhāyasi dukkhassa, sace te dukkhamappiyaṁ. 19 Upehi saraṇaṁ buddhaṁ, dhammaṁ saṅghañca tādinaṁ; Samādiyāhi sīlāni, taṁ te atthāya hehiti”. 20 “Upemi saraṇaṁ buddhaṁ, dhammaṁ saṅghañca tādinaṁ; Samādiyāmi sīlāni, taṁ me atthāya hehiti. 21 Brahmabandhu pure āsiṁ, so idānimhi brāhmaṇo; Tevijjo sottiyo camhi, vedagū camhi nhātako”. 22 … Rohinī therī …. thig11 0 Therīgāthā 11.1 Dvādasakanipāta Uppalavaṇṇātherīgāthā |1| “Ubho mātā ca dhītā ca, mayaṁ āsuṁ sapattiyo; Tassā me ahu saṁvego, abbhuto lomahaṁsano. 2 Dhiratthu kāmā asucī, duggandhā bahukaṇṭakā; Yattha mātā ca dhītā ca, sabhariyā mayaṁ ahuṁ. 3 Kāmesvādīnavaṁ disvā, nekkhammaṁ daṭṭhu khemato; Sā pabbajjiṁ rājagahe, agārasmānagāriyaṁ. 4 Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṁ; Cetopariccañāṇañca, sotadhātu visodhitā. 5 Iddhīpi me sacchikatā, patto me āsavakkhayo; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 6 Iddhiyā abhinimmitvā, caturassaṁ rathaṁ ahaṁ; Buddhassa pāde vanditvā, lokanāthassa tādino”. 7 “Supupphitaggaṁ upagamma pādapaṁ, Ekā tuvaṁ tiṭṭhasi sālamūle; Na cāpi te dutiyo atthi koci, Bāle na tvaṁ bhāyasi dhuttakānaṁ”. 8 “Sataṁ sahassānipi dhuttakānaṁ, Samāgatā edisakā bhaveyyuṁ; Lomaṁ na iñje napi sampavedhe, Kiṁ me tuvaṁ māra karissaseko. 9 Esā antaradhāyāmi, kucchiṁ vā pavisāmi te; Bhamukantare tiṭṭhāmi, tiṭṭhantiṁ maṁ na dakkhasi. 10 Cittamhi vasībhūtāhaṁ, iddhipādā subhāvitā; Chaḷabhiññā 3733 --- thig11 1:10 sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 11 Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṁ adhikuṭṭanā; Yaṁ tvaṁ ‘kāmaratiṁ’ brūsi, ‘āratī’ dāni sā mama. 12 Sabbattha vihatā nandī, Tamokhandho padālito; Evaṁ jānāhi pāpima, Nihato tvamasi antakā”ti. 13 … Uppalavaṇṇā therī …. 14 Dvādasakanipāto niṭṭhito. 0 Therīgāthā 1.8 Ekakanipāta Mittātherīgāthā |8| “Saddhāya pabbajitvāna, mitte mittaratā bhava; Bhāvehi kusale dhamme, yogakkhemassa pattiyā”ti. 2 … Mittā therī …. 0 Therīgāthā 5.10 Pañcakanipāta Paṭācārātherīgāthā |10| “Naṅgalehi kasaṁ khettaṁ, bījāni pavapaṁ chamā; Puttadārāni posentā, dhanaṁ vindanti māṇavā. 2 Kimahaṁ sīlasampannā, satthusāsanakārikā; Nibbānaṁ nādhigacchāmi, akusītā anuddhatā. 3 Pāde pakkhālayitvāna, udakesu karomahaṁ; Pādodakañca disvāna, thalato ninnamāgataṁ. 4 Tato cittaṁ samādhesiṁ, assaṁ bhadraṁvajāniyaṁ; Tato dīpaṁ gahetvāna, vihāraṁ pāvisiṁ ahaṁ; Seyyaṁ olokayitvāna, mañcakamhi upāvisiṁ. 5 Tato sūciṁ gahetvāna, vaṭṭiṁ okassayāmahaṁ; Padīpasseva nibbānaṁ, vimokkho ahu cetaso”ti. 6 … Paṭācārā therī …. 0 Therīgāthā 1.14 Ekakanipāta Sumanātherīgāthā |14| “Dhātuyo dukkhato disvā, mā jātiṁ punarāgami; Bhave chandaṁ virājetvā, upasantā carissasī”ti. 2 … Sumanā therī …. 0 Therīgāthā 5.5 Pañcakanipāta Nanduttarātherīgāthā |5| “Aggiṁ candañca sūriyañca, devatā ca namassihaṁ; Nadītitthāni gantvāna, udakaṁ oruhāmihaṁ. 2 Bahūvatasamādānā, aḍḍhaṁ sīsassa olikhiṁ; Chamāya seyyaṁ kappemi, rattiṁ bhattaṁ na bhuñjahaṁ. 3 Vibhūsāmaṇḍanaratā, nhāpanucchādanehi ca; Upakāsiṁ imaṁ kāyaṁ, kāmarāgena aṭṭitā. 4 Tato saddhaṁ labhitvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Disvā kāyaṁ yathābhūtaṁ, kāmarāgo samūhato. 5 Sabbe bhavā samucchinnā, icchā ca patthanāpi ca; Sabbayogavisaṁyuttā, santiṁ pāpuṇi cetaso”ti. 6 … Nanduttarā therī …. 0 Therīgāthā 1.3 Ekakanipāta Puṇṇātherīgāthā |3| “Puṇṇe pūrassu dhammehi, Cando pannaraseriva; Paripuṇṇāya paññāya, Tamokhandhaṁ padālayā”ti. 2 Itthaṁ sudaṁ puṇṇā therī gāthaṁ abhāsitthāti. 0 Therīgāthā 2.7 Dukanipāta Mittātherīgāthā |7| “Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ. 2 Uposathaṁ upāgacchiṁ, devakāyābhinandinī; Sājja ekena bhattena, muṇḍā saṅghāṭipārutā; Devakāyaṁ na patthehaṁ, vineyya hadaye daran”ti. 3 … Mittā therī …. 0 Therīgāthā 6.1 Chakkanipāta Pañcasatamattātherīgāthā |1| “Yassa maggaṁ na jānāsi, āgatassa gatassa vā; Taṁ kuto cāgataṁ sattaṁ, ‘mama putto’ti rodasi. 2 Maggañca khossa jānāsi, āgatassa gatassa vā; Na naṁ samanusocesi, evaṁdhammā hi pāṇino. 3 Ayācito tatāgacchi, nānuññāto ito gato; Kutoci nūna āgantvā, vasitvā katipāhakaṁ; Itopi aññena gato, tatopaññena gacchati. 4 Peto manussarūpena, saṁsaranto gamissati; Yathāgato tathā gato, kā tattha paridevanā”. 5 “Abbahī vata me sallaṁ, duddasaṁ hadayassitaṁ; Yā me sokaparetāya, puttasokaṁ byapānudi. 6 Sājja abbūḷhasallāhaṁ, Nicchātā parinibbutā; Buddhaṁ dhammañca saṅghañca, Upemi saraṇaṁ muniṁ”. 7 Itthaṁ sudaṁ pañcasatamattā therī bhikkhuniyo … pe…. 0 Therīgāthā 13.5 3734 --- thig13 5:0 Vīsatinipāta Subhākammāradhītutherīgāthā |5| “Daharāhaṁ suddhavasanā, yaṁ pure dhammamassuṇiṁ; Tassā me appamattāya, saccābhisamayo ahu. 2 Tatohaṁ sabbakāmesu, bhusaṁ aratimajjhagaṁ; Sakkāyasmiṁ bhayaṁ disvā, nekkhammameva pīhaye. 3 Hitvānahaṁ ñātigaṇaṁ, dāsakammakarāni ca; Gāmakhettāni phītāni, ramaṇīye pamodite. 4 Pahāyahaṁ pabbajitā, sāpateyyamanappakaṁ; Evaṁ saddhāya nikkhamma, saddhamme suppavedite. 5 Netaṁ assa patirūpaṁ, Ākiñcaññañhi patthaye; Yo jātarūpaṁ rajataṁ, Chaḍḍetvā punarāgame. 6 Rajataṁ jātarūpaṁ vā, na bodhāya na santiyā; Netaṁ samaṇasāruppaṁ, na etaṁ ariyaddhanaṁ. 7 Lobhanaṁ madanañcetaṁ, mohanaṁ rajavaḍḍhanaṁ; Sāsaṅkaṁ bahuāyāsaṁ, natthi cettha dhuvaṁ ṭhiti. 8 Ettha rattā pamattā ca, saṅkiliṭṭhamanā narā; Aññamaññena byāruddhā, puthu kubbanti medhagaṁ. 9 Vadho bandho parikleso, jāni sokapariddavo; Kāmesu adhipannānaṁ, dissate byasanaṁ bahuṁ. 10 Taṁ maṁ ñātī amittāva, kiṁ vo kāmesu yuñjatha; Jānātha maṁ pabbajitaṁ, kāmesu bhayadassiniṁ. 11 Na hiraññasuvaṇṇena, parikkhīyanti āsavā; Amittā vadhakā kāmā, sapattā sallabandhanā. 12 Taṁ maṁ ñātī amittāva, kiṁ vo kāmesu yuñjatha; Jānātha maṁ pabbajitaṁ, muṇḍaṁ saṅghāṭipārutaṁ. 13 Uttiṭṭhapiṇḍo uñcho ca, paṁsukūlañca cīvaraṁ; Etaṁ kho mama sāruppaṁ, anagārūpanissayo. 14 Vantā mahesīhi kāmā, ye dibbā ye ca mānusā; Khemaṭṭhāne vimuttā te, pattā te acalaṁ sukhaṁ. 15 Māhaṁ kāmehi saṅgacchiṁ, yesu tāṇaṁ na vijjati; Amittā vadhakā kāmā, aggikkhandhūpamā dukhā. 16 Paripantho esa bhayo, savighāto sakaṇṭako; Gedho suvisamo ceso, mahanto mohanāmukho. 17 Upasaggo bhīmarūpo, kāmā sappasirūpamā; Ye bālā abhinandanti, andhabhūtā puthujjanā. 18 Kāmapaṅkena sattā hi, bahū loke aviddasū; Pariyantaṁ na jānanti, jātiyā maraṇassa ca. 19 Duggatigamanaṁ maggaṁ, manussā kāmahetukaṁ; Bahuṁ ve paṭipajjanti, attano rogamāvahaṁ. 20 Evaṁ amittajananā, tāpanā saṅkilesikā; Lokāmisā bandhanīyā, kāmā maraṇabandhanā. 21 Ummādanā ullapanā, kāmā cittappamaddino; Sattānaṁ saṅkilesāya, khippaṁ mārena oḍḍitaṁ. 22 Anantādīnavā kāmā, bahudukkhā mahāvisā; Appassādā raṇakarā, sukkapakkhavisosanā. 23 Sāhaṁ etādisaṁ katvā, byasanaṁ kāmahetukaṁ; Na taṁ paccāgamissāmi, nibbānābhiratā sadā. 24 Raṇaṁ karitvā kāmānaṁ, sītibhāvābhikaṅkhinī; Appamattā vihassāmi, sabbasaṁyojanakkhaye. 25 Asokaṁ virajaṁ khemaṁ, ariyaṭṭhaṅgikaṁ ujuṁ; Taṁ maggaṁ anugacchāmi, yena tiṇṇā mahesino”. 26 “Imaṁ passatha dhammaṭṭhaṁ, subhaṁ kammāradhītaraṁ; Anejaṁ upasampajja, rukkhamūlamhi jhāyati. 27 Ajjaṭṭhamī pabbajitā, saddhā saddhammasobhanā; Vinītuppalavaṇṇāya, tevijjā maccuhāyinī. 28 Sāyaṁ bhujissā anaṇā, bhikkhunī bhāvitindriyā; Sabbayogavisaṁyuttā, katakiccā anāsavā”. 29 Taṁ sakko devasaṅghena, upasaṅkamma iddhiyā; Namassati bhūtapati, subhaṁ kammāradhītaranti. 30 … Subhā kammāradhītā therī …. 31 Vīsatinipāto niṭṭhito. thig10 0 Therīgāthā 10.1 Ekādasakanipāta Kisāgotamītherīgāthā |1| “Kalyāṇamittatā muninā, lokaṁ ādissa vaṇṇitā; Kalyāṇamitte bhajamāno, api bālo paṇḍito assa. 2 Bhajitabbā sappurisā, Paññā tathā vaḍḍhati bhajantānaṁ; Bhajamāno sappurise, Sabbehipi dukkhehi pamucceyya. 3 Dukkhañca vijāneyya, Dukkhassa ca samudayaṁ nirodhaṁ; Aṭṭhaṅgikañca maggaṁ, Cattāripi ariyasaccāni”. 4 “Dukkho itthibhāvo, Akkhāto purisadammasārathinā; Sapattikampi hi dukkhaṁ, Appekaccā sakiṁ vijātāyo. 5 Galake api kantanti, Sukhumāliniyo visāni khādanti; Janamārakamajjhagatā, Ubhopi byasanāni anubhonti”. 6 “Upavijaññā gacchantī, addasāhaṁ patiṁ mataṁ; Panthamhi vijāyitvāna, appattāva sakaṁ gharaṁ. 7 Dve puttā kālakatā, Patī ca panthe mato kapaṇikāya; Mātā pitā ca bhātā, Ḍayhanti ca ekacitakāyaṁ”. 8 3735 --- thig10 1:8 “Khīṇakulīne kapaṇe, Anubhūtaṁ te dukhaṁ aparimāṇaṁ; Assū ca te pavattaṁ, Bahūni ca jātisahassāni. 9 Vasitā susānamajjhe, Athopi khāditāni puttamaṁsāni; Hatakulikā sabbagarahitā, Matapatikā amatamadhigacchiṁ. 10 Bhāvito me maggo, Ariyo aṭṭhaṅgiko amatagāmī; Nibbānaṁ sacchikataṁ, Dhammādāsaṁ avekkhiṁhaṁ. 11 Ahamamhi kantasallā, Ohitabhārā katañhi karaṇīyaṁ; Kisā gotamī therī, Vimuttacittā imaṁ bhaṇī”ti. 12 … Kisā gotamī therī …. 13 Ekādasakanipāto niṭṭhito. 0 Therīgāthā 1.18 Ekakanipāta Saṅghātherīgāthā |18| “Hitvā ghare pabbajitvā, hitvā puttaṁ pasuṁ piyaṁ; Hitvā rāgañca dosañca, avijjañca virājiya; Samūlaṁ taṇhamabbuyha, upasantāmhi nibbutā”ti. 2 … Saṅghā therī …. 3 Ekakanipāto niṭṭhito. 0 Therīgāthā 5.9 Pañcakanipāta Bhaddākuṇḍalakesātherīgāthā |9| “Lūnakesī paṅkadharī, ekasāṭī pure cariṁ; Avajje vajjamatinī, vajje cāvajjadassinī. 2 Divāvihārā nikkhamma, gijjhakūṭamhi pabbate; Addasaṁ virajaṁ buddhaṁ, bhikkhusaṅghapurakkhataṁ. 3 Nihacca jāṇuṁ vanditvā, sammukhā añjaliṁ akaṁ; ‘Ehi bhadde’ti maṁ avaca, sā me āsūpasampadā. 4 Ciṇṇā aṅgā ca magadhā, vajjī kāsī ca kosalā; Anaṇā paṇṇāsa vassāni, raṭṭhapiṇḍaṁ abhuñjahaṁ. 5 Puññaṁ vata pasavi bahuṁ, Sappañño vatāyaṁ upāsako; Yo bhaddāya cīvaraṁ adāsi, Vippamuttāya sabbaganthehī”ti. 6 … Bhaddā kuṇḍalakesā therī …. 0 Therīgāthā 1.13 Ekakanipāta Visākhātherīgāthā |13| “Karotha buddhasāsanaṁ, yaṁ katvā nānutappati; Khippaṁ pādāni dhovitvā, ekamante nisīdathā”ti. 2 … Visākhā therī …. 0 Therīgāthā 3.7 Tikanipāta Selātherīgāthā |7| “Natthi nissaraṇaṁ loke, kiṁ vivekena kāhasi; Bhuñjāhi kāmaratiyo, māhu pacchānutāpinī”. 2 “Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṁ adhikuṭṭanā; Yaṁ tvaṁ ‘kāmaratiṁ’ brūsi, ‘aratī’ dāni sā mama. 3 Sabbattha vihatā nandī, Tamokhandho padālito; Evaṁ jānāhi pāpima, Nihato tvamasi antakā”ti. 4 … Selā therī …. 0 Therīgāthā 1.4 Ekakanipāta Tissātherīgāthā |4| “Tisse sikkhassu sikkhāya, mā taṁ yogā upaccaguṁ; Sabbayogavisaṁyuttā, cara loke anāsavā”ti. 2 … Tissā therī …. 0 Therīgāthā 7.1 Sattakanipāta Uttarātherīgāthā |1| “Musalāni gahetvāna, dhaññaṁ koṭṭenti māṇavā; Puttadārāni posentā, dhanaṁ vindanti māṇavā. 2 Ghaṭetha buddhasāsane, yaṁ katvā nānutappati; Khippaṁ pādāni dhovitvā, ekamantaṁ nisīdatha. 3 Cittaṁ upaṭṭhapetvāna, ekaggaṁ susamāhitaṁ; Paccavekkhatha saṅkhāre, parato no ca attato”. 4 “Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, paṭācārānusāsaniṁ; Pāde pakkhālayitvāna, ekamante upāvisiṁ. 5 Rattiyā purime yāme, pubbajātimanussariṁ; Rattiyā majjhime yāme, dibbacakkhuṁ visodhayiṁ. 6 Rattiyā pacchime yāme, tamokhandhaṁ padālayiṁ; Tevijjā atha vuṭṭhāsiṁ, katā te anusāsanī. 7 Sakkaṁva devā tidasā, saṅgāme aparājitaṁ; Purakkhatvā vihassāmi, tevijjāmhi anāsavā”. 8 … Uttarā therī …. 0 Therīgāthā 5.2 Pañcakanipāta Vimalātherīgāthā |2| “Mattā vaṇṇena rūpena, sobhaggena yasena ca; Yobbanena cupatthaddhā, aññāsamatimaññihaṁ. 2 Vibhūsetvā imaṁ kāyaṁ, sucittaṁ bālalāpanaṁ; Aṭṭhāsiṁ vesidvāramhi, luddo pāsamivoḍḍiya. 3 Piḷandhanaṁ vidaṁsentī, guyhaṁ pakāsikaṁ bahuṁ; Akāsiṁ vividhaṁ māyaṁ, ujjagghantī bahuṁ janaṁ. 4 Sājja piṇḍaṁ 3736 --- thig5 2:4 caritvāna, muṇḍā saṅghāṭipārutā; Nisinnā rukkhamūlamhi, avitakkassa lābhinī. 5 Sabbe yogā samucchinnā, ye dibbā ye ca mānusā; Khepetvā āsave sabbe, sītibhūtāmhi nibbutā”ti. 6 … Vimalā purāṇagaṇikā therī …. 0 Therīgāthā 6.6 Chakkanipāta Mahāpajāpatigotamītherīgāthā |6| “Buddha vīra namo tyatthu, sabbasattānamuttama; Yo maṁ dukkhā pamocesi, aññañca bahukaṁ janaṁ. 2 Sabbadukkhaṁ pariññātaṁ, Hetutaṇhā visositā; Bhāvito aṭṭhaṅgiko maggo, Nirodho phusito mayā. 3 Mātā putto pitā bhātā, ayyakā ca pure ahuṁ; Yathābhuccamajānantī, saṁsariṁhaṁ anibbisaṁ. 4 Diṭṭho hi me so bhagavā, antimoyaṁ samussayo; Vikkhīṇo jātisaṁsāro, natthi dāni punabbhavo. 5 Āraddhavīriye pahitatte, Niccaṁ daḷhaparakkame; Samagge sāvake passe, Esā buddhāna vandanā. 6 Bahūnaṁ vata atthāya, Māyā janayi gotamaṁ; Byādhimaraṇatunnānaṁ, Dukkhakkhandhaṁ byapānudī”ti. 7 … Mahāpajāpatigotamī therī …. thig4 0 Therīgāthā 4.1 Catukkanipāta Bhaddākāpilānītherīgāthā |1| “Putto buddhassa dāyādo, kassapo susamāhito; Pubbenivāsaṁ yovedi, saggāpāyañca passati. 2 Atho jātikkhayaṁ patto, abhiññāvosito muni; Etāhi tīhi vijjāhi, tevijjo hoti brāhmaṇo. 3 Tatheva bhaddā kāpilānī, tevijjā maccuhāyinī; Dhāreti antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhiniṁ. 4 Disvā ādīnavaṁ loke, ubho pabbajitā mayaṁ; Tyamha khīṇāsavā dantā, sītibhūtamha nibbutā”ti. 5 … Bhaddā kāpilānī therī …. 6 Catukkanipāto niṭṭhito. 0 Therīgāthā 6.2 Chakkanipāta Vāseṭṭhītherīgāthā |2| “Puttasokenahaṁ aṭṭā, khittacittā visaññinī; Naggā pakiṇṇakesī ca, tena tena vicārihaṁ. 2 Vīthi saṅkārakūṭesu, susāne rathiyāsu ca; Acariṁ tīṇi vassāni, khuppipāsāsamappitā. 3 Athaddasāsiṁ sugataṁ, nagaraṁ mithilaṁ pati; Adantānaṁ dametāraṁ, sambuddhamakutobhayaṁ. 4 Sacittaṁ paṭiladdhāna, vanditvāna upāvisiṁ; So me dhammamadesesi, anukampāya gotamo. 5 Tassa dhammaṁ suṇitvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ; Yuñjantī satthuvacane, sacchākāsiṁ padaṁ sivaṁ. 6 Sabbe sokā samucchinnā, pahīnā etadantikā; Pariññātā hi me vatthū, yato sokāna sambhavo”ti. 7 … Vāseṭṭhī therī …. 0 Therīgāthā 2.4 Dukanipāta Aḍḍhakāsitherīgāthā |4| “Yāva kāsijanapado, suṅko me tatthako ahu; Taṁ katvā negamo agghaṁ, aḍḍhenagghaṁ ṭhapesi maṁ. 2 Atha nibbindahaṁ rūpe, nibbindañca virajjahaṁ; Mā puna jātisaṁsāraṁ, sandhāveyyaṁ punappunaṁ; Tisso vijjā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. 3 … Aḍḍhakāsi therī …. 0 Therīgāthā 3.3 Tikanipāta Aparāuttamātherīgāthā |3| “Ye ime satta bojjhaṅgā, maggā nibbānapattiyā; Bhāvitā te mayā sabbe, yathā buddhena desitā. 2 Suññatassānimittassa, lābhinīhaṁ yadicchakaṁ; Orasā dhītā buddhassa, nibbānābhiratā sadā. 3 Sabbe kāmā samucchinnā, ye dibbā ye ca mānusā; Vikkhīṇo jātisaṁsāro, natthi dāni punabbhavo”ti. 4 … Aparā uttamā therī …. 0 Therīgāthā 5.6 Pañcakanipāta Mittākāḷītherīgāthā |6| “Saddhāya pabbajitvāna, agārasmānagāriyaṁ; Vicariṁhaṁ tena tena, lābhasakkāraussukā. 2 Riñcitvā paramaṁ atthaṁ, hīnamatthaṁ asevihaṁ; Kilesānaṁ vasaṁ gantvā, sāmaññatthaṁ na bujjhihaṁ. 3 Tassā me ahu saṁvego, nisinnāya vihārake; Ummaggapaṭipannāmhi, taṇhāya vasamāgatā. 4 Appakaṁ 3737 --- thig5 6:4 jīvitaṁ mayhaṁ, jarā byādhi ca maddati; Purāyaṁ bhijjati kāyo, na me kālo pamajjituṁ. 5 Yathābhūtamavekkhantī, khandhānaṁ udayabbayaṁ; Vimuttacittā uṭṭhāsiṁ, kataṁ buddhassa sāsanan”ti. 6 … Mittā kāḷī therī …. thig9 0 Therīgāthā 9.1 Navakanipāta Vaḍḍhamātutherīgāthā |1| “Mā su te vaḍḍha lokamhi, vanatho āhu kudācanaṁ; Mā puttaka punappunaṁ, ahu dukkhassa bhāgimā. 2 Sukhañhi vaḍḍha munayo, anejā chinnasaṁsayā; Sītibhūtā damappattā, viharanti anāsavā. 3 Tehānuciṇṇaṁ isībhi, maggaṁ dassanapattiyā; Dukkhassantakiriyāya, tvaṁ vaḍḍha anubrūhaya”. 4 “Visāradāva bhaṇasi, etamatthaṁ janetti me; Maññāmi nūna māmike, vanatho te na vijjati”. 5 “Ye keci vaḍḍha saṅkhārā, hīnā ukkaṭṭhamajjhimā; Aṇūpi aṇumattopi, vanatho me na vijjati. 6 Sabbe me āsavā khīṇā, appamattassa jhāyato; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”. 7 “Uḷāraṁ vata me mātā, patodaṁ samavassari; Paramatthasañhitā gāthā, yathāpi anukampikā. 8 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, anusiṭṭhiṁ janettiyā; Dhammasaṁvegamāpādiṁ, yogakkhemassa pattiyā. 9 Sohaṁ padhānapahitatto, rattindivamatandito; Mātarā codito santo, aphusiṁ santimuttamaṁ”. 10 … Vaḍḍhamātā therī …. 11 Navakanipāto niṭṭhito. 0 Therīgāthā 1.17 Ekakanipāta Dhammātherīgāthā |17| “Piṇḍapātaṁ caritvāna, daṇḍamolubbha dubbalā; Vedhamānehi gattehi, tattheva nipatiṁ chamā; Disvā ādīnavaṁ kāye, atha cittaṁ vimucci me”ti. 2 … Dhammā therī …. 0 Therīgāthā 13.1 Vīsatinipāta Ambapālītherīgāthā |1| “Kāḷakā bhamaravaṇṇasādisā, Vellitaggā mama muddhajā ahuṁ; Te jarāya sāṇavākasādisā, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 2 Vāsitova surabhī karaṇḍako, Pupphapūra mama uttamaṅgajo; Taṁ jarāyatha salomagandhikaṁ, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 3 Kānanaṁva sahitaṁ suropitaṁ, Kocchasūcivicitaggasobhitaṁ; Taṁ jarāya viralaṁ tahiṁ tahiṁ, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 4 Kaṇhakhandhakasuvaṇṇamaṇḍitaṁ, Sobhate suveṇīhilaṅkataṁ; Taṁ jarāya khalitaṁ siraṁ kataṁ, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 5 Cittakārasukatāva lekhikā, Sobhare su bhamukā pure mama; Tā jarāya valibhippalambitā, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 6 Bhassarā surucirā yathā maṇī, Nettahesumabhinīlamāyatā; Te jarāyabhihatā na sobhare, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 7 Saṇhatuṅgasadisī ca nāsikā, Sobhate su abhiyobbanaṁ pati; Sā jarāya upakūlitā viya, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 8 Kaṅkaṇaṁva sukataṁ suniṭṭhitaṁ, Sobhare su mama kaṇṇapāḷiyo; Tā jarāya valibhippalambitā, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 9 Pattalīmakulavaṇṇasādisā, Sobhare su dantā pure mama; Te jarāya khaṇḍitā cāsitā, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 10 Kānanamhi vanasaṇḍacārinī, Kokilāva madhuraṁ nikūjihaṁ; Taṁ jarāya khalitaṁ tahiṁ tahiṁ, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 11 Saṇhakamburiva suppamajjitā, Sobhate su gīvā pure mama; Sā jarāya bhaggā vināmitā, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 12 Vaṭṭapalighasadisopamā ubho, Sobhare su bāhā pure mama; Tā jarāya yatha pāṭalibbalitā, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 13 Saṇhamuddikasuvaṇṇamaṇḍitā, Sobhare su hatthā pure mama; Te jarāya yathā mūlamūlikā, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 14 Pīnavaṭṭasahituggatā ubho, Sobhare su thanakā pure mama; Thevikīva lambanti nodakā, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 15 Kañcanassa phalakaṁva sammaṭṭhaṁ, Sobhate su kāyo pure mama; So valīhi sukhumāhi otato, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 16 Nāgabhogasadisopamā ubho, Sobhare su ūrū pure mama; Te jarāya yathā veḷunāḷiyo, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 17 Saṇhanūpurasuvaṇṇamaṇḍitā, Sobhare su jaṅghā pure mama; Tā jarāya tiladaṇḍakāriva, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 18 Tūlapuṇṇasadisopamā 3738 --- thig13 1:18 ubho, Sobhare su pādā pure mama; Te jarāya phuṭitā valīmatā, Saccavādivacanaṁ anaññathā. 19 Ediso ahu ayaṁ samussayo, Jajjaro bahudukkhānamālayo; Sopalepapatito jarāgharo, Saccavādivacanaṁ anaññathā”. 20 … Ambapālī therī …. 0 Therīgāthā 3.8 Tikanipāta Somātherīgāthā |8| “Yaṁ taṁ isīhi pattabbaṁ, ṭhānaṁ durabhisambhavaṁ; Na taṁ dvaṅgulapaññāya, sakkā pappotumitthiyā”. 2 “Itthibhāvo no kiṁ kayirā, cittamhi susamāhite; Ñāṇamhi vattamānamhi, sammā dhammaṁ vipassato. 3 Sabbattha vihatā nandī, Tamokhandho padālito; Evaṁ jānāhi pāpima, Nihato tvamasi antakā”ti. 4 … Somā therī …. 5 Tikanipāto niṭṭhito. 0 Therīgāthā 5.8 Pañcakanipāta Soṇātherīgāthā |8| “Dasa putte vijāyitvā, asmiṁ rūpasamussaye; Tatohaṁ dubbalā jiṇṇā, bhikkhuniṁ upasaṅkamiṁ. 2 Sā me dhammamadesesi, khandhāyatanadhātuyo; Tassā dhammaṁ suṇitvāna, kese chetvāna pabbajiṁ. 3 Tassā me sikkhamānāya, dibbacakkhu visodhitaṁ; Pubbenivāsaṁ jānāmi, yattha me vusitaṁ pure. 4 Animittañca bhāvemi, ekaggā susamāhitā; Anantarāvimokkhāsiṁ, anupādāya nibbutā. 5 Pañcakkhandhā pariññātā, tiṭṭhanti chinnamūlakā; Dhi tavatthu jare jamme, natthi dāni punabbhavo”ti. 6 … Soṇā therī …. 0 Therīgāthā 13.4 Vīsatinipāta Sundarītherīgāthā |4| “Petāni bhoti puttāni, khādamānā tuvaṁ pure; Tuvaṁ divā ca ratto ca, atīva paritappasi. 2 Sājja sabbāni khāditvā, sataputtāni brāhmaṇī; Vāseṭṭhi kena vaṇṇena, na bāḷhaṁ paritappasi”. 3 “Bahūni puttasatāni, ñātisaṅghasatāni ca; Khāditāni atītaṁse, mama tuyhañca brāhmaṇa. 4 Sāhaṁ nissaraṇaṁ ñatvā, jātiyā maraṇassa ca; Na socāmi na rodāmi, na cāpi paritappayiṁ”. 5 “Abbhutaṁ vata vāseṭṭhi, vācaṁ bhāsasi edisiṁ; Kassa tvaṁ dhammamaññāya, giraṁ bhāsasi edisiṁ”. 6 “Esa brāhmaṇa sambuddho, nagaraṁ mithilaṁ pati; Sabbadukkhappahānāya, dhammaṁ desesi pāṇinaṁ. 7 Tassa brahme arahato, dhammaṁ sutvā nirūpadhiṁ; Tattha viññātasaddhammā, puttasokaṁ byapānudiṁ”. 8 “So ahampi gamissāmi, nagaraṁ mithilaṁ pati; Appeva maṁ so bhagavā, sabbadukkhā pamocaye”. 9 Addasa brāhmaṇo buddhaṁ, vippamuttaṁ nirūpadhiṁ; Svassa dhammamadesesi, muni dukkhassa pāragū. 10 Dukkhaṁ dukkhasamuppādaṁ, dukkhassa ca atikkamaṁ; Ariyaṁ caṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, dukkhūpasamagāminaṁ. 11 Tattha viññātasaddhammo, pabbajjaṁ samarocayi; Sujāto tīhi rattīhi, tisso vijjā aphassayi. 12 “Ehi sārathi gacchāhi, rathaṁ niyyādayāhimaṁ; Ārogyaṁ brāhmaṇiṁ vajja, ‘pabbaji dāni brāhmaṇo; Sujāto tīhi rattīhi, tisso vijjā aphassayi’”. 13 Tato ca rathamādāya, sahassañcāpi sārathi; Ārogyaṁ brāhmaṇiṁvoca, “pabbaji dāni brāhmaṇo; Sujāto tīhi rattīhi, tisso vijjā aphassayi”. 14 “Etañcāhaṁ assarathaṁ, sahassañcāpi sārathi; Tevijjaṁ brāhmaṇaṁ sutvā, puṇṇapattaṁ dadāmi te”. 15 “Tuyheva hotvassaratho, sahassañcāpi brāhmaṇi; Ahampi pabbajissāmi, varapaññassa santike”. 16 “Hatthī gavassaṁ maṇikuṇḍalañca, Phītañcimaṁ gahavibhavaṁ pahāya; Pitā pabbajito tuyhaṁ, Bhuñja bhogāni sundarī; Tuvaṁ dāyādikā kule”. 17 “Hatthī gavassaṁ maṇikuṇḍalañca, Rammaṁ cimaṁ gahavibhavaṁ pahāya; Pitā pabbajito mayhaṁ, Puttasokena aṭṭito; Ahampi pabbajissāmi, Bhātusokena aṭṭitā”. 18 “So te ijjhatu saṅkappo, yaṁ tvaṁ patthesi sundarī; Uttiṭṭhapiṇḍo uñcho ca, paṁsukūlañca cīvaraṁ; Etāni abhisambhontī, paraloke anāsavā”. 19 “Sikkhamānāya me ayye, dibbacakkhu visodhitaṁ; Pubbenivāsaṁ jānāmi, yattha me vusitaṁ pure. 20 Tuvaṁ nissāya kalyāṇi, theri saṅghassa sobhane; Tisso vijjā anuppattā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ. 21 Anujānāhi me ayye, icche sāvatthi gantave; Sīhanādaṁ nadissāmi, buddhaseṭṭhassa santike”. 22 “Passa sundari satthāraṁ, hemavaṇṇaṁ harittacaṁ; Adantānaṁ dametāraṁ, sambuddhamakutobhayaṁ”. 23 “Passa sundarimāyantiṁ, vippamuttaṁ nirūpadhiṁ; 3739 --- thig13 4:23 Vītarāgaṁ visaṁyuttaṁ, katakiccamanāsavaṁ. 24 Bārāṇasito nikkhamma, tava santikamāgatā; Sāvikā te mahāvīra, pāde vandati sundarī. 25 Tuvaṁ buddho tuvaṁ satthā, tuyhaṁ dhītāmhi brāhmaṇa; Orasā mukhato jātā, katakiccā anāsavā”. 26 “Tassā te svāgataṁ bhadde, tato te adurāgataṁ; Evañhi dantā āyanti, satthu pādāni vandikā; Vītarāgā visaṁyuttā, katakiccā anāsavā”. 27 … Sundarī therī …. thig15 0 Therīgāthā 15.1 Cattālīsanipāta Isidāsītherīgāthā |1| Nagaramhi kusumanāme, Pāṭaliputtamhi pathaviyā maṇḍe; Sakyakulakulīnāyo, Dve bhikkhuniyo hi guṇavatiyo. 2 Isidāsī tattha ekā, Dutiyā bodhīti sīlasampannā ca; Jhānajjhāyanaratāyo, Bahussutāyo dhutakilesāyo. 3 Tā piṇḍāya caritvā, Bhattatthaṁ kariya dhotapattāyo; Rahitamhi sukhanisinnā, Imā girā abbhudīresuṁ. 4 “Pāsādikāsi ayye, Isidāsi vayopi te aparihīno; Kiṁ disvāna byālikaṁ, Athāsi nekkhammamanuyuttā”. 5 Evamanuyuñjiyamānā sā, Rahite dhammadesanākusalā; Isidāsī vacanamabravi, “Suṇa bodhi yathāmhi pabbajitā”. 6 “Ujjeniyā puravare, Mayhaṁ pitā sīlasaṁvuto seṭṭhi; Tassamhi ekadhītā, Piyā manāpā ca dayitā ca. 7 Atha me sāketato varakā, Āgacchumuttamakulīnā; Seṭṭhī pahūtaratano, Tassa mamaṁ suṇhamadāsi tāto. 8 Sassuyā sasurassa ca, Sāyaṁ pātaṁ paṇāmamupagamma; Sirasā karomi pāde, Vandāmi yathāmhi anusiṭṭhā. 9 Yā mayhaṁ sāmikassa, Bhaginiyo bhātuno parijano vā; Tamekavarakampi disvā, Ubbiggā āsanaṁ demi. 10 Annena ca pānena ca, Khajjena ca yañca tattha sannihitaṁ; Chādemi upanayāmi ca, Demi ca yaṁ yassa patirūpaṁ. 11 Kālena upaṭṭhahitvā, Gharaṁ samupagamāmi ummāre; Dhovantī hatthapāde, Pañjalikā sāmikamupemi. 12 Kocchaṁ pasādaṁ añjaniñca, Ādāsakañca gaṇhitvā; Parikammakārikā viya, Sayameva patiṁ vibhūsemi. 13 Sayameva odanaṁ sādhayāmi, Sayameva bhājanaṁ dhovantī; Mātāva ekaputtakaṁ, Tathā bhattāraṁ paricarāmi. 14 Evaṁ maṁ bhattikataṁ, Anurattaṁ kārikaṁ nihatamānaṁ; Uṭṭhāyikaṁ analasaṁ, Sīlavatiṁ dussate bhattā. 15 So mātarañca pitarañca, Bhaṇati ‘āpucchahaṁ gamissāmi; Isidāsiyā na saha vacchaṁ, Ekāgārehaṁ saha vatthuṁ’. 16 ‘Mā evaṁ putta avaca, Isidāsī paṇḍitā paribyattā; Uṭṭhāyikā analasā, Kiṁ tuyhaṁ na rocate putta’. 17 ‘Na ca me hiṁsati kiñci, Na cahaṁ isidāsiyā saha vacchaṁ; Dessāva me alaṁ me, Apucchāhaṁ gamissāmi’. 18 Tassa vacanaṁ suṇitvā, Sassu sasuro ca maṁ apucchiṁsu; ‘Kissa tayā aparaddhaṁ, Bhaṇa vissaṭṭhā yathābhūtaṁ’. 19 ‘Napihaṁ aparajjhaṁ kiñci, Napi hiṁsemi na bhaṇāmi dubbacanaṁ; Kiṁ sakkā kātuyye, Yaṁ maṁ viddessate bhattā’. 20 Te maṁ pitugharaṁ paṭinayiṁsu, Vimanā dukhena adhibhūtā; Puttamanurakkhamānā, ‘Jitāmhase rūpiniṁ lakkhiṁ’. 21 Atha maṁ adāsi tāto, Aḍḍhassa gharamhi dutiyakulikassa; Tato upaḍḍhasuṅkena, Yena maṁ vindatha seṭṭhi. 22 Tassapi gharamhi māsaṁ, Avasiṁ atha sopi maṁ paṭiccharayi; Dāsīva upaṭṭhahantiṁ, Adūsikaṁ sīlasampannaṁ. 23 Bhikkhāya ca vicarantaṁ, Damakaṁ dantaṁ me pitā bhaṇati; ‘Hohisi me jāmātā, Nikkhipa poṭṭhiñca ghaṭikañca’. 24 Sopi vasitvā pakkhaṁ, Atha tātaṁ bhaṇati ‘dehi me poṭṭhiṁ; Ghaṭikañca mallakañca, Punapi bhikkhaṁ carissāmi’. 25 Atha naṁ bhaṇatī tāto, Ammā sabbo ca me ñātigaṇavaggo; ‘Kiṁ te na kīrati idha, Bhaṇa khippaṁ taṁ te karihi’ti. 26 Evaṁ bhaṇito bhaṇati, ‘Yadi me attā sakkoti alaṁ mayhaṁ; Isidāsiyā na saha vacchaṁ, Ekagharehaṁ saha vatthuṁ’. 27 Vissajjito gato so, Ahampi ekākinī vicintemi; ‘Āpucchitūna gacchaṁ, Marituye vā pabbajissaṁ vā’. 28 Atha ayyā jinadattā, Āgacchī gocarāya caramānā; Tātakulaṁ vinayadharī, Bahussutā sīlasampannā. 29 Taṁ disvāna amhākaṁ, Uṭṭhāyāsanaṁ tassā paññāpayiṁ; Nisinnāya ca pāde, Vanditvā bhojanamadāsiṁ. 30 Annena ca pānena ca, Khajjena ca yañca tattha sannihitaṁ; Santappayitvā avacaṁ, ‘Ayye icchāmi pabbajituṁ’. 3740 --- thig15 1:31 31 Atha maṁ bhaṇatī tāto, ‘Idheva puttaka carāhi tvaṁ dhammaṁ; Annena ca pānena ca, Tappaya samaṇe dvijātī ca’. 32 Athahaṁ bhaṇāmi tātaṁ, Rodantī añjaliṁ paṇāmetvā; ‘Pāpañhi mayā pakataṁ, Kammaṁ taṁ nijjaressāmi’. 33 Atha maṁ bhaṇatī tāto, ‘Pāpuṇa bodhiñca aggadhammañca; Nibbānañca labhassu, Yaṁ sacchikarī dvipadaseṭṭho’. 34 Mātāpitū abhivādayitvā, Sabbañca ñātigaṇavaggaṁ; Sattāhaṁ pabbajitā, Tisso vijjā aphassayiṁ. 35 Jānāmi attano satta, Jātiyo yassayaṁ phalavipāko; Taṁ tava ācikkhissaṁ, Taṁ ekamanā nisāmehi. 36 Nagaramhi erakacche, Suvaṇṇakāro ahaṁ pahūtadhano; Yobbanamadena matto, So paradāraṁ asevihaṁ. 37 Sohaṁ tato cavitvā, Nirayamhi apaccisaṁ ciraṁ; Pakko tato ca uṭṭhahitvā, Makkaṭiyā kucchimokkamiṁ. 38 Sattāhajātakaṁ maṁ, Mahākapi yūthapo nillacchesi; Tassetaṁ kammaphalaṁ, Yathāpi gantvāna paradāraṁ. 39 Sohaṁ tato cavitvā, Kālaṁ karitvā sindhavāraññe; Kāṇāya ca khañjāya ca, Eḷakiyā kucchimokkamiṁ. 40 Dvādasa vassāni ahaṁ, Nillacchito dārake parivahitvā; Kimināvaṭṭo akallo, Yathāpi gantvāna paradāraṁ. 41 Sohaṁ tato cavitvā, Govāṇijakassa gāviyā jāto; Vaccho lākhātambo, Nillacchito dvādase māse. 42 Voḍhūna naṅgalamahaṁ, Sakaṭañca dhārayāmi; Andhovaṭṭo akallo, Yathāpi gantvāna paradāraṁ. 43 Sohaṁ tato cavitvā, Vīthiyā dāsiyā ghare jāto; Neva mahilā na puriso, Yathāpi gantvāna paradāraṁ. 44 Tiṁsativassamhi mato, Sākaṭikakulamhi dārikā jātā; Kapaṇamhi appabhoge, Dhanika purisapātabahulamhi. 45 Taṁ maṁ tato satthavāho, Ussannāya vipulāya vaḍḍhiyā; Okaḍḍhati vilapantiṁ, Acchinditvā kulagharasmā. 46 Atha soḷasame vasse, Disvā maṁ pattayobbanaṁ kaññaṁ; Orundhatassa putto, Giridāso nāma nāmena. 47 Tassapi aññā bhariyā, Sīlavatī guṇavatī yasavatī ca; Anurattā bhattāraṁ, Tassāhaṁ viddesanamakāsiṁ. 48 Tassetaṁ kammaphalaṁ, Yaṁ maṁ apakīritūna gacchanti; Dāsīva upaṭṭhahantiṁ, Tassapi anto kato mayā”ti. 49 … Isidāsī therī …. 50 Cattālīsanipāto niṭṭhito. 0 Therīgāthā 5.3 Pañcakanipāta Sīhātherīgāthā |3| “Ayoniso manasikārā, kāmarāgena aṭṭitā; Ahosiṁ uddhatā pubbe, citte avasavattinī. 2 Pariyuṭṭhitā klesehi, subhasaññānuvattinī; Samaṁ cittassa na labhiṁ, rāgacittavasānugā. 3 Kisā paṇḍu vivaṇṇā ca, satta vassāni cārihaṁ; Nāhaṁ divā vā rattiṁ vā, sukhaṁ vindiṁ sudukkhitā. 4 Tato rajjuṁ gahetvāna, pāvisiṁ vanamantaraṁ; Varaṁ me idha ubbandhaṁ, yañca hīnaṁ punācare. 5 Daḷhapāsaṁ karitvāna, rukkhasākhāya bandhiya; Pakkhipiṁ pāsaṁ gīvāyaṁ, atha cittaṁ vimucci me”ti. 6 … Sīhā therī …. 0 Therīgāthā 3.6 Tikanipāta Sukkātherīgāthā |6| “Kiṁme katā rājagahe manussā, Madhuṁ pītāva acchare; Ye sukkaṁ na upāsanti, Desentiṁ buddhasāsanaṁ. 2 Tañca appaṭivānīyaṁ, asecanakamojavaṁ; Pivanti maññe sappaññā, valāhakamivaddhagū. 3 Sukkā sukkehi dhammehi, vītarāgā samāhitā; Dhāreti antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhinin”ti. 4 … Sukkā therī …. 0 Therīgāthā 1.5 Ekakanipāta Aññatarātissātherīgāthā |5| “Tisse yuñjassu dhammehi, khaṇo taṁ mā upaccagā; Khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā”ti. 2 … Aññatarā tissā therī …. 0 Therīgāthā 2.1 Dukanipāta Abhirūpanandātherīgāthā |1| “Āturaṁ asuciṁ pūtiṁ, passa nande samussayaṁ; Asubhāya cittaṁ bhāvehi, ekaggaṁ susamāhitaṁ. 2 Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha; Tato mānābhisamayā, upasantā carissasī”ti. 3 Itthaṁ sudaṁ abhirūpanandā therī gāthāyo abhāsitthāti. 0 Therīgāthā 6.7 3741 --- thig6 7:0 Chakkanipāta Guttātherīgāthā |7| “Gutte yadatthaṁ pabbajjā, hitvā puttaṁ vasuṁ piyaṁ; Tameva anubrūhehi, mā cittassa vasaṁ gami. 2 Cittena vañcitā sattā, mārassa visaye ratā; Anekajātisaṁsāraṁ, sandhāvanti aviddasū. 3 Kāmacchandañca byāpādaṁ, sakkāyadiṭṭhimeva ca; Sīlabbataparāmāsaṁ, vicikicchañca pañcamaṁ. 4 Saṁyojanāni etāni, pajahitvāna bhikkhunī; Orambhāgamanīyāni, nayidaṁ punarehisi. 5 Rāgaṁ mānaṁ avijjañca, uddhaccañca vivajjiya; Saṁyojanāni chetvāna, dukkhassantaṁ karissasi. 6 Khepetvā jātisaṁsāraṁ, pariññāya punabbhavaṁ; Diṭṭheva dhamme nicchātā, upasantā carissatī”ti. 7 … Guttā therī …. 0 Therīgāthā 1.12 Ekakanipāta Dhammadinnātherīgāthā |12| “Chandajātā avasāyī, Manasā ca phuṭā siyā; Kāmesu appaṭibaddhacittā, Uddhaṁsotāti vuccatī”ti. 2 … Dhammadinnā therī …. 0 Therīgāthā 1.16 Ekakanipāta Vuḍḍhapabbajitasumanātherīgāthā |16| “Sukhaṁ tvaṁ vuḍḍhike sehi, katvā coḷena pārutā; Upasanto hi te rāgo, sītibhūtāsi nibbutā”ti. 2 … Sumanā vuḍḍhapabbajitā therī …. 0 Therīgāthā 2.5 Dukanipāta Cittātherīgāthā |5| “Kiñcāpi khomhi kisikā, gilānā bāḷhadubbalā; Daṇḍamolubbha gacchāmi, pabbataṁ abhirūhiya. 2 Saṅghāṭiṁ nikkhipitvāna, pattakañca nikujjiya; Sele khambhesimattānaṁ, tamokhandhaṁ padāliyā”ti. 3 … Cittā therī …. 0 Therīgāthā 6.3 Chakkanipāta Khemātherīgāthā |3| “Daharā tvaṁ rūpavatī, ahampi daharo yuvā; Pañcaṅgikena turiyena, ehi kheme ramāmase”. 2 “Iminā pūtikāyena, āturena pabhaṅgunā; Aṭṭiyāmi harāyāmi, kāmataṇhā samūhatā. 3 Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṁ adhikuṭṭanā; Yaṁ ‘tvaṁ kāmaratiṁ’ brūsi, ‘aratī’ dāni sā mama. 4 Sabbattha vihatā nandī, tamokhandho padālito; Evaṁ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antaka. 5 Nakkhattāni namassantā, aggiṁ paricaraṁ vane; Yathābhuccamajānantā, bālā suddhimamaññatha. 6 Ahañca kho namassantī, sambuddhaṁ purisuttamaṁ; Pamuttā sabbadukkhehi, satthusāsanakārikā”ti. 7 … Khemā therī …. 0 Therīgāthā 5.7 Pañcakanipāta Sakulātherīgāthā |7| “Agārasmiṁ vasantīhaṁ, dhammaṁ sutvāna bhikkhuno; Addasaṁ virajaṁ dhammaṁ, nibbānaṁ padamaccutaṁ. 2 Sāhaṁ puttaṁ dhītarañca, dhanadhaññañca chaḍḍiya; Kese chedāpayitvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 3 Sikkhamānā ahaṁ santī, bhāventī maggamañjasaṁ; Pahāsiṁ rāgadosañca, tadekaṭṭhe ca āsave. 4 Bhikkhunī upasampajja, pubbajātimanussariṁ; Dibbacakkhu visodhitaṁ, vimalaṁ sādhubhāvitaṁ. 5 Saṅkhāre parato disvā, hetujāte palokite; Pahāsiṁ āsave sabbe, sītibhūtāmhi nibbutā”ti. 6 … Sakulā therī …. 0 Therīgāthā 1.1 Ekakanipāta Aññatarātherīgāthā |1| Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. “Sukhaṁ supāhi therike, Katvā coḷena pārutā; Upasanto hi te rāgo, Sukkhaḍākaṁ va kumbhiyan”ti. 2 Itthaṁ sudaṁ aññatarā therī apaññātā bhikkhunī gāthaṁ abhāsitthāti. 0 Therīgāthā 3.2 Tikanipāta Uttamātherīgāthā |2| “Catukkhattuṁ pañcakkhattuṁ, vihārā upanikkhamiṁ; Aladdhā cetaso santiṁ, citte avasavattinī. 2 Sā bhikkhuniṁ upagacchiṁ, yā me saddhāyikā ahu; Sā me dhammamadesesi, khandhāyatanadhātuyo. 3 Tassā dhammaṁ suṇitvāna, Yathā maṁ anusāsi sā; Sattāhaṁ ekapallaṅkena, Nisīdiṁ pītisukhasamappitā; Aṭṭhamiyā pāde pasāresiṁ, Tamokhandhaṁ padāliyā”ti. 4 … Uttamā therī …. 0 Therīgāthā 6.8 Chakkanipāta Vijayātherīgāthā 3742 --- thig6 8:0 |8| “Catukkhattuṁ pañcakkhattuṁ, vihārā upanikkhamiṁ; Aladdhā cetaso santiṁ, citte avasavattinī. 2 Bhikkhuniṁ upasaṅkamma, sakkaccaṁ paripucchahaṁ; Sā me dhammamadesesi, dhātuāyatanāni ca. 3 Cattāri ariyasaccāni, indriyāni balāni ca; Bojjhaṅgaṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, uttamatthassa pattiyā. 4 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, karontī anusāsaniṁ; Rattiyā purime yāme, pubbajātimanussariṁ. 5 Rattiyā majjhime yāme, dibbacakkhuṁ visodhayiṁ; Rattiyā pacchime yāme, tamokhandhaṁ padālayiṁ. 6 Pītisukhena ca kāyaṁ, Pharitvā vihariṁ tadā; Sattamiyā pāde pasāresiṁ, Tamokhandhaṁ padāliyā”ti. 7 … Vijayā therī …. 8 Chakkanipāto niṭṭhito. 0 Therīgāthā 5.12 Pañcakanipāta Candātherīgāthā |12| “Duggatāhaṁ pure āsiṁ, vidhavā ca aputtikā; Vinā mittehi ñātīhi, bhattacoḷassa nādhigaṁ. 2 Pattaṁ daṇḍañca gaṇhitvā, bhikkhamānā kulā kulaṁ; Sītuṇhena ca ḍayhantī, satta vassāni cārihaṁ. 3 Bhikkhuniṁ puna disvāna, annapānassa lābhiniṁ; Upasaṅkamma avocaṁ, ‘pabbajjaṁ anagāriyaṁ’. 4 Sā ca maṁ anukampāya, pabbājesi paṭācārā; Tato maṁ ovaditvāna, paramatthe niyojayi. 5 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, akāsiṁ anusāsaniṁ; Amogho ayyāyovādo, tevijjāmhi anāsavā”ti. 6 … Candā therī …. 7 Pañcakanipāto niṭṭhito. thig16 0 Therīgāthā 16.1 Mahānipāta Sumedhātherīgāthā |1| Mantāvatiyā nagare, Rañño koñcassa aggamahesiyā; Dhītā āsiṁ sumedhā, Pasāditā sāsanakarehi. 2 Sīlavatī cittakathā, Bahussutā buddhasāsane vinitā; Mātāpitaro upagamma, Bhaṇati “ubhayo nisāmetha. 3 Nibbānābhiratāhaṁ, Asassataṁ bhavagataṁ yadipi dibbaṁ; Kimaṅgaṁ pana tucchā kāmā, Appassādā bahuvighātā. 4 Kāmā kaṭukā āsī, Visūpamā yesu mucchitā bālā; Te dīgharattaṁ niraye, Samappitā haññante dukkhitā. 5 Socanti pāpakammā, Vinipāte pāpavaddhino sadā; Kāyena ca vācāya ca, Manasā ca asaṁvutā bālā. 6 Bālā te duppaññā, Acetanā dukkhasamudayoruddhā; Desente ajānantā, Na bujjhare ariyasaccāni. 7 Saccāni amma buddhavaradesitāni, Te bahutarā ajānantā ye; Abhinandanti bhavagataṁ, Pihenti devesu upapattiṁ. 8 Devesupi upapatti, Asassatā bhavagate aniccamhi; Na ca santasanti bālā, Punappunaṁ jāyitabbassa. 9 Cattāro vinipātā, Duve ca gatiyo kathañci labbhanti; Na ca vinipātagatānaṁ, Pabbajjā atthi nirayesu. 10 Anujānātha maṁ ubhayo, Pabbajituṁ dasabalassa pāvacane; Appossukkā ghaṭissaṁ, Jātimaraṇappahānāya. 11 Kiṁ bhavagate abhinanditena, Kāyakalinā asārena; Bhavataṇhāya nirodhā, Anujānātha pabbajissāmi. 12 Buddhānaṁ uppādo vivajjito, Akkhaṇo khaṇo laddho; Sīlāni brahmacariyaṁ, Yāvajīvaṁ na dūseyyaṁ”. 13 Evaṁ bhaṇati sumedhā, Mātāpitaro “na tāva āhāraṁ; Āharissaṁ gahaṭṭhā, Maraṇavasaṁ gatāva hessāmi”. 14 Mātā dukkhitā rodati pitā ca, Assā sabbaso samabhihato; Ghaṭenti saññāpetuṁ, Pāsādatale chamāpatitaṁ. 15 “Uṭṭhehi puttaka kiṁ soci, Tena dinnāsi vāraṇavatimhi; Rājā anīkaratto, Abhirūpo tassa tvaṁ dinnā. 16 Aggamahesī bhavissasi, Anikarattassa rājino bhariyā; Sīlāni brahmacariyaṁ, Pabbajjā dukkarā puttaka. 17 Rajje āṇā dhanamissariyaṁ, Bhogā sukhā daharikāsi; Bhuñjāhi kāmabhoge, Vāreyyaṁ hotu te putta”. 18 Atha ne bhaṇati sumedhā, “Mā edisikāni bhavagatamasāraṁ; Pabbajjā vā hohiti, Maraṇaṁ vā me na ceva vāreyyaṁ. 19 Kimiva pūtikāyamasuciṁ, Savanagandhaṁ bhayānakaṁ kuṇapaṁ; Abhisaṁviseyyaṁ bhastaṁ, Asakiṁ paggharitaṁ asucipuṇṇaṁ. 20 Kimiva tahaṁ jānantī, Vikūlakaṁ maṁsasoṇitupalittaṁ; Kimikulālayaṁ sakuṇabhattaṁ, Kaḷevaraṁ kissa diyyati. 21 Nibbuyhati susānaṁ, Aciraṁ kāyo apetaviññāṇo; Chuddho kaḷiṅgaraṁ viya, Jigucchamānehi ñātīhi. 22 Chuddhūna naṁ susāne, Parabhattaṁ 3743 --- thig16 1:22 nhāyanti jigucchantā; Niyakā mātāpitaro, Kiṁ pana sādhāraṇā janatā. 23 Ajjhositā asāre, Kaḷevare aṭṭhinhārusaṅghāte; Kheḷassuccārassava, Paripuṇṇe pūtikāyamhi. 24 Yo naṁ vinibbhujitvā, Abbhantaramassa bāhiraṁ kayirā; Gandhassa asahamānā, Sakāpi mātā jiguccheyya. 25 Khandhadhātuāyatanaṁ, Saṅkhataṁ jātimūlakaṁ dukkhaṁ; Yoniso anuvicinantī, Vāreyyaṁ kissa iccheyyaṁ. 26 Divase divase tisatti, Satāni navanavā pateyyuṁ kāyamhi; Vassasatampi ca ghāto, Seyyo dukkhassa cevaṁ khayo. 27 Ajjhupagacche ghātaṁ, Yo viññāyevaṁ satthuno vacanaṁ; ‘Dīgho tesaṁ saṁsāro, Punappunaṁ haññamānānaṁ’. 28 Devesu manussesu ca, Tiracchānayoniyā asurakāye; Petesu ca nirayesu ca, Aparimitā dissare ghātā. 29 Ghātā nirayesu bahū, Vinipātagatassa pīḷiyamānassa; Devesupi attāṇaṁ, Nibbānasukhā paraṁ natthi. 30 Pattā te nibbānaṁ, Ye yuttā dasabalassa pāvacane; Appossukkā ghaṭenti, Jātimaraṇappahānāya. 31 Ajjeva tātabhinikkha- Missaṁ bhogehi kiṁ asārehi; Nibbinnā me kāmā, Vantasamā tālavatthukatā”. 32 Sā cevaṁ bhaṇati pitara- Manīkaratto ca yassa sā dinnā; Upayāsi vāraṇavate, Vāreyyamupaṭṭhite kāle. 33 Atha asitanicitamuduke, Kese khaggena chindiya sumedhā; Pāsādaṁ pidahitvā, Paṭhamajjhānaṁ samāpajji. 34 Sā ca tahiṁ samāpannā, Anīkaratto ca āgato nagaraṁ; Pāsāde ca sumedhā, Aniccasaññaṁ subhāveti. 35 Sā ca manasi karoti, Anīkaratto ca āruhī turitaṁ; Maṇikanakabhūsitaṅgo, Katañjalī yācati sumedhaṁ. 36 “Rajje āṇādhanamissa- Riyaṁ bhogā sukhā daharikāsi; Bhuñjāhi kāmabhoge, Kāmasukhā dullabhā loke. 37 Nissaṭṭhaṁ te rajjaṁ, Bhoge bhuñjassu dehi dānāni; Mā dummanā ahosi, Mātāpitaro te dukkhitā”. 38 Taṁ taṁ bhaṇati sumedhā, Kāmehi anatthikā vigatamohā; “Mā kāme abhinandi, Kāmesvādīnavaṁ passa. 39 Cātuddīpo rājā, Mandhātā āsi kāmabhoginamaggo; Atitto kālaṅkato, Na cassa paripūritā icchā. 40 Satta ratanāni vasseyya, Vuṭṭhimā dasadisā samantena; Na catthi titti kāmānaṁ, Atittāva maranti narā. 41 Asisūnūpamā kāmā, kāmā sappasiropamā; Ukkopamā anudahanti, aṭṭhikaṅkala sannibhā. 42 Aniccā adhuvā kāmā, bahudukkhā mahāvisā; Ayoguḷova santatto, aghamūlā dukhapphalā. 43 Rukkhapphalūpamā kāmā, maṁsapesūpamā dukhā; Supinopamā vañcaniyā, kāmā yācitakūpamā. 44 Sattisūlūpamā kāmā, rogo gaṇḍo aghaṁ nighaṁ; Aṅgārakāsusadisā, aghamūlaṁ bhayaṁ vadho. 45 Evaṁ bahudukkhā kāmā, akkhātā antarāyikā; Gacchatha na me bhavagate, vissāso atthi attano. 46 Kiṁ mama paro karissati, Attano sīsamhi ḍayhamānamhi; Anubandhe jarāmaraṇe, Tassa ghātāya ghaṭitabbaṁ”. 47 Dvāraṁ apāpuritvānahaṁ, Mātāpitaro anīkarattañca; Disvāna chamaṁ nisinne, Rodante idamavocaṁ. 48 “Dīgho bālānaṁ saṁsāro, Punappunañca rodataṁ; Anamatagge pitu maraṇe, Bhātu vadhe attano ca vadhe. 49 Assu thaññaṁ rudhiraṁ, Saṁsāraṁ anamataggato saratha; Sattānaṁ saṁsarataṁ, Sarāhi aṭṭhīnañca sannicayaṁ. 50 Sara caturodadhī, Upanīte assuthaññarudhiramhi; Sara ekakappamaṭṭhīnaṁ, Sañcayaṁ vipulena samaṁ. 51 Anamatagge saṁsarato, Mahiṁ jambudīpamupanītaṁ; Kolaṭṭhimattaguḷikā, Mātā mātusveva nappahonti. 52 Tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ, Upanītaṁ anamataggato sara; Caturaṅgulikā ghaṭikā, Pitupitusveva nappahonti. 53 Sara kāṇakacchapaṁ pubba- Samudde aparato ca yugachiddaṁ; Siraṁ tassa ca paṭimukkaṁ, Manussalābhamhi opammaṁ. 54 Sara rūpaṁ pheṇapiṇḍopa- Massa kāyakalino asārassa; Khandhe passa anicce, Sarāhi niraye bahuvighāte. 55 Sara kaṭasiṁ vaḍḍhente, Punappunaṁ tāsu tāsu jātīsu; Sara kumbhīlabhayāni ca, Sarāhi cattāri saccāni. 56 Amatamhi vijjamāne, Kiṁ tava pañcakaṭukena pītena; Sabbā hi kāmaratiyo, Kaṭukatarā pañcakaṭukena. 57 Amatamhi vijjamāne, Kiṁ tava kāmehi ye pariḷāhā; Sabbā hi kāmaratiyo, Jalitā kuthitā kampitā santāpitā. 58 Asapattamhi samāne, Kiṁ tava kāmehi ye bahusapattā; Rājaggicoraudakappiyehi, Sādhāraṇā kāmā bahusapattā. 59 Mokkhamhi vijjamāne, Kiṁ tava kāmehi yesu vadhabandho; Kāmesu hi asakāmā, Vadhabandhadukhāni anubhonti. 60 Ādīpitā tiṇukkā, Gaṇhantaṁ dahanti neva muñcantaṁ; Ukkopamā hi 3744 --- thig16 1:60 kāmā, Dahanti ye te na muñcanti. 61 Mā appakassa hetu, Kāmasukhassa vipulaṁ jahī sukhaṁ; Mā puthulomova baḷisaṁ, Gilitvā pacchā vihaññasi. 62 Kāmaṁ kāmesu damassu, Tāva sunakhova saṅkhalābaddho; Kāhinti khu taṁ kāmā, Chātā sunakhaṁva caṇḍālā. 63 Aparimitañca dukkhaṁ, Bahūni ca cittadomanassāni; Anubhohisi kāmayutto, Paṭinissaja addhuve kāme. 64 Ajaramhi vijjamāne, Kiṁ tava kāmehi yesu jarā; Maraṇabyādhigahitā, Sabbā sabbattha jātiyo. 65 Idamajaramidamamaraṁ, Idamajarāmaraṁ padamasokaṁ; Asapattamasambādhaṁ, Akhalitamabhayaṁ nirupatāpaṁ. 66 Adhigatamidaṁ bahūhi, Amataṁ ajjāpi ca labhanīyamidaṁ; Yo yoniso payuñjati, Na ca sakkā aghaṭamānena”. 67 Evaṁ bhaṇati sumedhā, Saṅkhāragate ratiṁ alabhamānā; Anunentī anikarattaṁ, Kese ca chamaṁ khipi sumedhā. 68 Uṭṭhāya anikaratto, Pañjaliko yācatassā pitaraṁ so; “Vissajjetha sumedhaṁ, Pabbajituṁ vimokkhasaccadassā”. 69 Vissajjitā mātāpitūhi, pabbaji sokabhayabhītā; Cha abhiññā sacchikatā, aggaphalaṁ sikkhamānāya. 70 Acchariyamabbhutaṁ taṁ, Nibbānaṁ āsi rājakaññāya; Pubbenivāsacaritaṁ, Yathā byākari pacchime kāle. 71 “Bhagavati koṇāgamane, Saṅghārāmamhi navanivesamhi; Sakhiyo tisso janiyo, Vihāradānaṁ adāsimha. 72 Dasakkhattuṁ satakkhattuṁ, Dasasatakkhattuṁ satāni ca satakkhattuṁ; Devesu uppajjimha, Ko pana vādo manussesu. 73 Devesu mahiddhikā ahumha, Mānusakamhi ko pana vādo; Sattaratanassa mahesī, Itthiratanaṁ ahaṁ āsiṁ. 74 So hetu so pabhavo, Taṁ mūlaṁ sāva sāsane khantī; Taṁ paṭhamasamodhānaṁ, Taṁ dhammaratāya nibbānaṁ. 75 Evaṁ karonti ye sadda- Hanti vacanaṁ anomapaññassa; Nibbindanti bhavagate, Nibbinditvā virajjantī”ti. 76 Itthaṁ sudaṁ sumedhā therī gāthāyo abhāsitthāti. Mahānipāto niṭṭhito. 77 Samattā therīgāthāyo Gāthāsatāni cattāri, asīti puna cuddasa; Theriyekuttarasatā, sabbā tā āsavakkhayāti. Therīgāthāpāḷi niṭṭhitā. ne31 0 Netti Paṭiniddesavāra Sampāta 12 Otaraṇahārasampāta |1| Tattha katamo otaraṇo hārasampāto? 2 “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”. “Sammādiṭṭhipurekkhāro”ti sammādiṭṭhiyā gahitāya gahitāni bhavanti pañcindriyāni, ayaṁ indriyehi otaraṇā. 3 Tāniyeva indriyāni vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, evaṁ sabbaṁ, ayaṁ paṭiccasamuppādena otaraṇā. 4 Tāniyeva pañcindriyāni tīhi khandhehi saṅgahitāni—sīlakkhandhena samādhikkhandhena paññākkhandhena. Ayaṁ khandhehi otaraṇā. 5 Tāni yeva pañcindriyāni saṅkhārapariyāpannāni. Ye saṅkhārā anāsavā no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā, ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 6 Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṁ āyatanaṁ anāsavaṁ no ca bhavaṅgaṁ, ayaṁ āyatanehi otaraṇā. Niyutto otaraṇo hārasampāto. ne10 0 Netti Paṭiniddesavāra Vibhaṅga 7 Āvaṭṭahāravibhaṅga |1| Tattha katamo āvaṭṭo hāro? “Ekamhi padaṭṭhāne”ti ayaṁ. 2 “Ārambhatha nikkamatha, Yuñjatha buddhasāsane; Dhunātha maccuno senaṁ, Naḷāgāraṁva kuñjaro”ti. 3 “Ārambhatha nikkamathā”ti vīriyassa padaṭṭhānaṁ. “Yuñjatha buddhasāsane”ti samādhissa padaṭṭhānaṁ. “Dhunātha maccuno senaṁ, naḷāgāraṁva kuñjaro”ti paññāya padaṭṭhānaṁ. “Ārambhatha nikkamathā”ti vīriyindriyassa padaṭṭhānaṁ. “Yuñjatha buddhasāsane”ti samādhindriyassa padaṭṭhānaṁ. “Dhunātha maccuno senaṁ, naḷāgāraṁva kuñjaro”ti paññindriyassa padaṭṭhānaṁ. Imāni padaṭṭhānāni desanā. 4 Ayuñjantānaṁ vā sattānaṁ yoge, yuñjantānaṁ vā ārambho. 5 Tattha ye na 3745 --- ne10 1:5 yuñjanti, te pamādamūlakā na yuñjanti. So pamādo duvidho taṇhāmūlako avijjāmūlako ca. Tattha avijjāmūlako yena aññāṇena nivuto ñeyyaṭṭhānaṁ nappajānāti pañcakkhandhā uppādavayadhammāti, ayaṁ avijjāmūlako. Yo taṇhāmūlako, so tividho anuppannānaṁ bhogānaṁ uppādāya pariyesanto pamādaṁ āpajjati, uppannānaṁ bhogānaṁ ārakkhanimittaṁ paribhoganimittañca pamādaṁ āpajjati ayaṁ loke catubbidho pamādo ekavidho avijjāya tividho taṇhāya. Tattha avijjāya nāmakāyo padaṭṭhānaṁ. Taṇhāya rūpakāyo padaṭṭhānaṁ. Taṁ kissa hetu, rūpīsu bhavesu ajjhosānaṁ, arūpīsu sammoho? Tattha rūpakāyo rūpakkhandho nāmakāyo cattāro arūpino khandhā. Ime pañcakkhandhā katamena upādānena saupādānā, taṇhāya ca avijjāya ca? Tattha taṇhā dve upādānāni kāmupādānañca sīlabbatupādānañca. Avijjā dve upādānāni diṭṭhupādānañca attavādupādānañca. Imehi catūhi upādānehi ye saupādānā khandhā, idaṁ dukkhaṁ. Cattāri upādānāni, ayaṁ samudayo. Pañcakkhandhā dukkhaṁ. Tesaṁ bhagavā pariññāya pahānāya ca dhammaṁ deseti dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya. 6 Tattha yo tividho taṇhāmūlako pamādo anuppannānaṁ bhogānaṁ uppādāya pariyesati, uppannānaṁ bhogānaṁ ārakkhaṇañca karoti paribhoganimittañca, tassa sampaṭivedhena rakkhaṇā paṭisaṁharaṇā, ayaṁ samatho. 7 So kathaṁ bhavati? Yadā jānāti kāmānaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato okārañca saṅkilesañca vodānañca nekkhamme ca ānisaṁsaṁ. Tattha yā vīmaṁsā upaparikkhā ayaṁ vipassanā. Ime dve dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti samatho ca vipassanā ca. Imesu dvīsu dhammesu bhāviyamānesu dve dhammā pahīyanti taṇhā ca avijjā ca, imesu dvīsu dhammesu pahīnesu cattāri upādānāni nirujjhanti. Upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Iti purimakāni ca dve saccāni dukkhaṁ samudayo ca, samatho ca vipassanā ca maggo. Bhavanirodho nibbānaṁ imāni cattāri saccāni. Tenāha bhagavā “ārambhatha nikkamathā”ti. 8 “Yathāpi mūle anupaddave daḷhe, Chinnopi rukkho punareva rūhati; Evampi taṇhānusaye anūhate, Nibbattatī dukkhamidaṁ punappunaṁ”. 9 Ayaṁ taṇhānusayo. Katamassā taṇhāya? Bhavataṇhāya. Yo etassa dhammassa paccayo ayaṁ avijjā. Avijjāpaccayā hi bhavataṇhā. Ime dve kilesā taṇhā ca avijjā ca. Tāni cattāri upādānāni tehi catūhi upādānehi ye saupādānā khandhā, idaṁ dukkhaṁ. Cattāri upādānāni ayaṁ samudayo. Pañcakkhandhā dukkhaṁ. Tesaṁ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṁ deseti dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya. 10 Yena taṇhānusayaṁ samūhanati, ayaṁ samatho. Yena taṇhānusayassa paccayaṁ avijjaṁ vārayati, ayaṁ vipassanā. Ime dve dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti samatho ca vipassanā ca. Tattha samathassa phalaṁ rāgavirāgā cetovimutti, vipassanāya phalaṁ avijjāvirāgā paññāvimutti. Iti purimakāni ca dve saccāni dukkhaṁ samudayo ca, samatho vipassanā ca maggo, dve ca vimuttiyo nirodho. Imāni cattāri saccāni. Tenāha bhagavā “yathāpi mūle”ti. 11 “Sabbapāpassa akaraṇaṁ, kusalassa upasampadā; Sacittapariyodāpanaṁ, etaṁ buddhāna sāsanan”ti. 12 Sabbapāpaṁ nāma tīṇi duccaritāni kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ, te dasa akusalakammapathā pāṇātipāto adinnādānaṁ kāmesumicchācāro musāvādo pisuṇā vācā pharusā vācā samphappalāpo abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhi, tāni dve kammāni cetanā cetasikañca. Tattha yo ca pāṇātipāto yā ca pisuṇā vācā yā ca pharusā vācā, idaṁ dosasamuṭṭhānaṁ. Yañca adinnādānaṁ yo ca kāmesumicchācāro yo ca musāvādo, idaṁ lobhasamuṭṭhānaṁ, yo samphappalāpo, idaṁ mohasamuṭṭhānaṁ. Imāni satta kāraṇāni cetanākammaṁ. Yā abhijjhā, ayaṁ lobho akusalamūlaṁ. Yo byāpādo, ayaṁ doso akusalamūlaṁ. Yā micchādiṭṭhi, ayaṁ micchāmaggo. Imāni tīṇi kāraṇāni cetasikakammaṁ. Tenāha “cetanākammaṁ cetasikakamman”ti. 13 Akusalamūlaṁ payogaṁ gacchantaṁ catubbidhaṁ agatiṁ gacchati chandā dosā bhayā mohā. Tattha yaṁ chandā agatiṁ gacchati, idaṁ lobhasamuṭṭhānaṁ. Yaṁ dosā agatiṁ gacchati, 3746 --- ne10 1:13 idaṁ dosasamuṭṭhānaṁ. Yaṁ bhayā ca mohā ca agatiṁ gacchati, idaṁ mohasamuṭṭhānaṁ. Tattha lobho asubhāya pahīyati. Doso mettāya. Moho paññāya. Tathā lobho upekkhāya pahīyati. Doso mettāya ca karuṇāya ca. Moho muditāya pahānaṁ abbhatthaṁ gacchati. Tenāha bhagavā “sabbapāpassa akaraṇan”ti. 14 Sabbapāpaṁ nāma aṭṭha micchattāni micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi, idaṁ vuccati sabbapāpaṁ. Imesaṁ aṭṭhannaṁ micchattānaṁ yā akiriyā akaraṇaṁ anajjhācāro, idaṁ vuccati sabbapāpassa akaraṇaṁ. 15 Aṭṭhasu micchattesu pahīnesu aṭṭha sammattāni sampajjanti. Aṭṭhannaṁ sammattānaṁ yā kiriyā karaṇaṁ sampādanaṁ, ayaṁ vuccati kusalassa upasampadā. Sacittapariyodāpananti atītassa maggassa bhāvanākiriyaṁ dassayati, citte pariyodāpite pañcakkhandhā pariyodāpitā bhavanti, evañhi bhagavā āha—“cetovisuddhatthaṁ, bhikkhave, tathāgate brahmacariyaṁ vussatī”ti. Duvidhā hi pariyodāpanā nīvaraṇappahānañca anusayasamugghāto ca. Dve pariyodāpanabhūmiyo dassanabhūmi ca, bhāvanābhūmi ca, tattha yaṁ paṭivedhena pariyodāpeti, idaṁ dukkhaṁ. Yato pariyodāpeti, ayaṁ samudayo. Yena pariyodāpeti, ayaṁ maggo. Yaṁ pariyodāpitaṁ, ayaṁ nirodho. Imāni cattāri saccāni. Tenāha bhagavā “sabbapāpassa akaraṇan”ti. 16 “Dhammo have rakkhati dhammacāriṁ, Chattaṁ mahantaṁ yatha vassakāle; Esānisaṁso dhamme suciṇṇe, Na duggatiṁ gacchati dhammacārī”ti. 17 Dhammo nāma duvidho indriyasaṁvaro maggo ca. Duggati nāma duvidhā devamanusse vā upanidhāya apāyā duggati, nibbānaṁ vā upanidhāya sabbā upapattiyo duggati. Tattha yā saṁvarasīle akhaṇḍakāritā, ayaṁ dhammo suciṇṇo apāyehi rakkhati. Evaṁ bhagavā āha—“dvemā, bhikkhave, sīlavato gatiyo devā ca manussā ca”. Evañca nāḷandāyaṁ nigame asibandhakaputto gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca— 18 “Brāhmaṇā, bhante, pacchābhūmakā kāmaṇḍalukā sevālamālikā udakorohakā aggiparicārakā, te mataṁ kālaṅkataṁ uyyāpenti nāma, saññāpenti nāma, saggaṁ nāma okkāmenti. Bhagavā pana, bhante, arahaṁ sammāsambuddho pahoti tathā kātuṁ, yathā sabbo loko kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyā”ti. 19 “Tena hi, gāmaṇi, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṁ byākareyyāsīti. 20 Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, idhassa puriso pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko, tamenaṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ayaṁ puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatū’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu so puriso mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetuvā pañjalikaṁ anuparisakkanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyā”ti. “No hetaṁ, bhante”. 21 “Seyyathāpi, gāmaṇi, puriso mahatiṁ puthusilaṁ gambhīre udakarahade pakkhipeyya, tamenaṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ummujja, bho, puthusile, uplava bho puthusile, thalamuplava, bho puthusile’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu sā mahatī puthusilā mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikaṁ anuparisakkanahetu vā ummujjeyya vā uplaveyya vā thalaṁ vā uplaveyyā”ti. “No hetaṁ, bhante”. “Evameva kho, gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātī …pe… micchādiṭṭhiko, kiñcāpi naṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ayaṁ puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatū’ti. Atha kho so puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. 22 Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, idhassa puriso pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhiko, tamenaṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ayaṁ puriso kāyassa bhedā paraṁ 3747 --- ne10 1:22 maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatū’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu so puriso mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikaṁ anuparisakkanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyā”ti. “No hetaṁ, bhante”. 23 “Seyyathāpi, gāmaṇi, puriso sappikumbhaṁ vā telakumbhaṁ vā gambhīre udakarahade ogāhetvā bhindeyya. Tatra yāssa sakkharakaṭhalaṁ, sā adhogāmī assa. Yañca khvassa tatra sappi vā telaṁ vā, taṁ uddhaṅgāmi assa. Tamenaṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘osīda, bho sappitela, saṁsīda, bho sappitela, adho gaccha, bho sappitelā’ti. Taṁ kiṁ maññasi gāmaṇi, api nu taṁ sappitelaṁ mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikaṁ anuparisakkanahetu vā ‘osīdeyya vā saṁsīdeyya vā adho vā gaccheyyā’”ti. “No hetaṁ, bhante”. 24 “Evameva kho, gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhiko, kiñcāpi naṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ayaṁ puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatū’”ti. Atha kho so puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Iti dhammo suciṇṇo apāyehi rakkhati. Tattha yā maggassa tikkhatā adhimattatā, ayaṁ dhammo suciṇṇo sabbāhi upapattīhi rakkhati. Evaṁ bhagavā āha— 25 “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro; Sammādiṭṭhipurekkhāro, ñatvāna udayabbayaṁ; Thinamiddhābhibhū bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe”ti. 26 Tattha duggatīnaṁ hetu taṇhā ca avijjā ca, tāni cattāri upādānāni, tehi catūhi upādānehi ye saupādānā khandhā, idaṁ dukkhaṁ. Cattāri upādānāni, ayaṁ samudayo. Pañcakkhandhā dukkhaṁ, tesaṁ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṁ deseti dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya. Tattha taṇhāya pañcindriyāni rūpīni padaṭṭhānaṁ. Avijjāya manindriyaṁ padaṭṭhānaṁ. Pañcindriyāni rūpīni rakkhanto samādhiṁ bhāvayati, taṇhañca niggaṇhāti. Manindriyaṁ rakkhanto vipassanaṁ bhāvayati, avijjañca niggaṇhāti. Taṇhāniggahena dve upādānāni pahīyanti kāmupādānañca sīlabbatupādānañca. Avijjāniggahena dve upādānāni pahīyanti diṭṭhupādānañca attavādupādānañca. Catūsu upādānesu pahīnesu dve dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti samatho ca vipassanā ca. Idaṁ vuccati brahmacariyanti. 27 Tattha brahmacariyassa phalaṁ cattāri sāmaññaphalāni sotāpattiphalaṁ sakadāgāmiphalaṁ anāgāmiphalaṁ arahattaṁ aggaphalaṁ. Imāni cattāri brahmacariyassa phalāni. Iti purimakāni ca dve saccāni dukkhaṁ samudayo ca. Samatho ca vipassanā ca brahmacariyañca maggo, brahmacariyassa phalāni ca tadārammaṇā ca asaṅkhatādhātu nirodho. Imāni cattāri saccāni. Tenāha bhagavā “dhammo have rakkhatī”ti. 28 Tattha yaṁ paṭivedhena rakkhati, idaṁ dukkhaṁ. Yato rakkhati, ayaṁ samudayo. Yena rakkhati, ayaṁ maggo. Yaṁ rakkhati, ayaṁ nirodho. Imāni cattāri saccāni. Tenāha āyasmā mahākaccāyano “ekamhi padaṭṭhāne”ti. Niyutto āvaṭṭo hāro. ne25 0 Netti Paṭiniddesavāra Sampāta 6 Catubyūhahārasampāta |1| Tattha katamo catubyūho hārasampāto. 2 “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. “Tasmā rakkhitacittassā”ti rakkhitaṁ paripālīyatīti esā nirutti. Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye duggatīhi parimuccitukāmā bhavissanti, te dhammacārino bhavissantīti ayaṁ ettha bhagavato adhippāyo. Kokāliko hi sāriputtamoggallānesu theresu cittaṁ padosayitvā mahāpadumaniraye upapanno. Bhagavā ca satiārakkhena cetasā samannāgato, suttamhi vuttaṁ—“satiyā cittaṁ rakkhitabban”ti. Niyutto catubyūho hārasampāto. ne21 0 Netti Paṭiniddesavāra 3748 --- ne21 1:0 Sampāta 2 Vicayahārasampāta |1| Tattha katamo vicayo hārasampāto? Tattha taṇhā duvidhā kusalāpi akusalāpi. Akusalā saṁsāragāminī, kusalā apacayagāminī pahānataṇhā. Mānopi duvidho kusalopi akusalopi. Yaṁ mānaṁ nissāya mānaṁ pajahati, ayaṁ māno kusalo. Yo pana māno dukkhaṁ nibbattayati, ayaṁ māno akusalo. Tattha yaṁ nekkhammasitaṁ domanassaṁ kudāssunāmāhaṁ taṁ āyatanaṁ sacchikatvā upasampajja viharissaṁ yaṁ ariyā santaṁ āyatanaṁ sacchikatvā upasampajja viharantīti tassa uppajjati pihā, pihāpaccayā domanassaṁ, ayaṁ taṇhā kusalā rāgavirāgā cetovimutti, tadārammaṇā kusalā avijjāvirāgā paññāvimutti. 2 Tassā ko pavicayo? Aṭṭha maggaṅgāni sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. So kattha daṭṭhabbo? Catutthe jhāne pāramitāya. Catutthe hi jhāne aṭṭhaṅgasamannāgataṁ cittaṁ bhāvayati parisuddhaṁ pariyodātaṁ anaṅgaṇaṁ vigatūpakkilesaṁ mudu kammaniyaṁ ṭhitaṁ āneñjappattaṁ. So tattha aṭṭhavidhaṁ adhigacchati cha abhiññā dve ca visese, taṁ cittaṁ yato parisuddhaṁ, tato pariyodātaṁ, yato pariyodātaṁ, tato anaṅgaṇaṁ, yato anaṅgaṇaṁ, tato vigatūpakkilesaṁ, yato vigatūpakkilesaṁ, tato mudu, yato mudu, tato kammaniyaṁ, yato kammaniyaṁ, tato ṭhitaṁ, yato ṭhitaṁ, tato āneñjappattaṁ. Tattha aṅgaṇā ca upakkilesā ca tadubhayaṁ taṇhāpakkho. Yā ca iñjanā yā ca cittassa aṭṭhiti, ayaṁ diṭṭhipakkho. 3 Cattāri indriyāni dukkhindriyaṁ domanassindriyaṁ sukhindriyaṁ somanassindriyañca catutthajjhāne nirujjhanti, tassa upekkhindriyaṁ avasiṭṭhaṁ bhavati. So uparimaṁ samāpattiṁ santato manasikaroti, tassa uparimaṁ samāpattiṁ santato manasikaroto catutthajjhāne oḷārikā saññā saṇṭhahati ukkaṇṭhā ca paṭighasaññā, so sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā “anantaṁ ākāsan”ti ākāsānañcāyatanasamāpattiṁ sacchikatvā upasampajja viharati. Abhiññābhinīhāro rūpasaññā vokāro nānattasaññā samatikkamati paṭighasaññā cassa abbhatthaṁ gacchati, evaṁ samādhi tassa samāhitassa obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ, so samādhi chaḷaṅgasamannāgato paccavekkhitabbo. Anabhijjhāsahagataṁ me mānasaṁ sabbaloke, abyāpannaṁ me cittaṁ sabbasattesu, āraddhaṁ me vīriyaṁ paggahitaṁ, passaddho me kāyo asāraddho, samāhitaṁ me cittaṁ avikkhittaṁ, upaṭṭhitā me sati asammuṭṭhā, tattha yañca anabhijjhāsahagataṁ mānasaṁ sabbaloke yañca abyāpannaṁ cittaṁ sabbasattesu yañca āraddhaṁ vīriyaṁ paggahitaṁ yañca samāhitaṁ cittaṁ avikkhittaṁ, ayaṁ samatho. Yo passaddho kāyo asāraddho, ayaṁ samādhiparikkhāro. Yā upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā ayaṁ vipassanā. 4 So samādhi pañcavidhena veditabbo. Ayaṁ samādhi “paccuppannasukho”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati, ayaṁ samādhi “āyatiṁ sukhavipāko”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati, ayaṁ samādhi “ariyo nirāmiso”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati, ayaṁ samādhi “akāpurisasevito”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati, ayaṁ samādhi “santo ceva paṇīto ca paṭippassaddhiladdho ca ekodibhāvādhigato ca na sasaṅkhāraniggayhavāritagato cā”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati. Taṁ kho panimaṁ samādhiṁ “sato samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmī”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati. Tattha yo ca samādhi paccuppannasukho yo ca samādhi āyatiṁ sukhavipāko ayaṁ samatho. Yo ca samādhi ariyo nirāmiso, yo ca samādhi akāpurisasevito, yo ca samādhi santo ceva paṇīto ca paṭippassaddhiladdho ca ekodibhāvādhigato ca na sasaṅkhāraniggayhavāritagato ca yañcāhaṁ taṁ kho panimaṁ samādhiṁ sato samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmīti, ayaṁ vipassanā. 5 So samādhi pañcavidhena veditabbo pītipharaṇatā sukhapharaṇatā cetopharaṇatā ālokapharaṇatā paccavekkhaṇānimittaṁ. Tattha yo ca pītipharaṇo yo ca sukhapharaṇo yo ca cetopharaṇo, ayaṁ samatho. Yo ca ālokapharaṇo yañca paccavekkhaṇānimittaṁ. 3749 --- ne21 1:5 Ayaṁ vipassanā. 6 Dasa kasiṇāyatanāni pathavīkasiṇaṁ āpokasiṇaṁ tejokasiṇaṁ vāyokasiṇaṁ nīlakasiṇaṁ pītakasiṇaṁ lohitakasiṇaṁ odātakasiṇaṁ ākāsakasiṇaṁ viññāṇakasiṇaṁ. Tattha yañca pathavīkasiṇaṁ yañca āpokasiṇaṁ evaṁ sabbaṁ, yañca odātakasiṇaṁ. Imāni aṭṭha kasiṇāni samatho. Yañca ākāsakasiṇaṁ yañca viññāṇakasiṇaṁ, ayaṁ vipassanā. Evaṁ sabbo ariyo maggo yena yena ākārena vutto, tena tena samathavipassanena yojayitabbo. Te tīhi dhammehi saṅgahitā aniccatāya dukkhatāya anattatāya. So samathavipassanaṁ bhāvayamāno tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayati. Tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayanto tayo khandhe bhāvayati. Tayo khandhe bhāvayanto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayati. 7 Rāgacarito puggalo animittena vimokkhamukhena niyyāti adhicittasikkhāya sikkhanto lobhaṁ akusalamūlaṁ pajahanto sukhavedanīyaṁ phassaṁ anupagacchanto sukhaṁ vedanaṁ parijānanto rāgamalaṁ pavāhento rāgarajaṁ niddhunanto rāgavisaṁ vamento rāgaggiṁ nibbāpento rāgasallaṁ uppāṭento rāgajaṭaṁ vijaṭento. Dosacarito puggalo appaṇihitena vimokkhamukhena niyyāti adhisīlasikkhāya sikkhanto dosaṁ akusalamūlaṁ pajahanto dukkhavedanīyaṁ phassaṁ anupagacchanto dukkhavedanaṁ parijānanto dosamalaṁ pavāhento dosarajaṁ niddhunanto dosavisaṁ vamento dosaggiṁ nibbāpento dosasallaṁ uppāṭento dosajaṭaṁ vijaṭento. Mohacarito puggalo suññatavimokkhamukhena niyyāti adhipaññāsikkhāya sikkhanto mohaṁ akusalamūlaṁ pajahanto adukkhamasukhavedanīyaṁ phassaṁ anupagacchanto adukkhamasukhaṁ vedanaṁ parijānanto mohamalaṁ pavāhento moharajaṁ niddhunanto mohavisaṁ vamento mohaggiṁ nibbāpento mohasallaṁ uppāṭento mohajaṭaṁ vijaṭento. 8 Tattha suññatavimokkhamukhaṁ paññākkhandho, animittavimokkhamukhaṁ samādhikkhandho, appaṇihitavimokkhamukhaṁ sīlakkhandho. So tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayanto tayo khandhe bhāvayati, tayo khandhe bhāvayanto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayati. Tattha yā ca sammāvācā yo ca sammākammanto yo ca sammāājīvo, ayaṁ sīlakkhandho, yo ca sammāvāyāmo yā ca sammāsati yo ca sammāsamādhi, ayaṁ samādhikkhandho, yā ca sammādiṭṭhi yo ca sammāsaṅkappo, ayaṁ paññākkhandho. 9 Tattha sīlakkhandho ca samādhikkhandho ca samatho, paññākkhandho vipassanā. Yo samathavipassanaṁ bhāveti, tassa dve bhavaṅgāni bhāvanaṁ gacchanti kāyo cittañca, bhavanirodhagāminī paṭipadā dve padāni sīlaṁ samādhi ca. So hoti bhikkhu bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño. Kāye bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṁ gacchanti sammākammanto sammāvāyāmo ca, sīle bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṁ gacchanti sammāvācā sammāājīvo ca, citte bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṁ gacchanti sammāsati sammāsamādhi ca, paññāya bhāviyamānāya dve dhammā bhāvanaṁ gacchanti sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo ca. 10 Tattha yo ca sammākammanto yo ca sammāvāyāmo siyā kāyiko siyā cetasiko, tattha yo kāyasaṅgaho, so kāye bhāvite bhāvanaṁ gacchati, yo cittasaṅgaho, so citte bhāvite bhāvanaṁ gacchati. So samathavipassanaṁ bhāvayanto pañcavidhaṁ adhigamaṁ gacchati, khippādhigamo ca hoti, vimuttādhigamo ca hoti, mahādhigamo ca hoti, vipulādhigamo ca hoti, anavasesādhigamo ca hoti. Tattha samathena khippādhigamo ca mahādhigamo ca vipulādhigamo ca hoti, vipassanāya vimuttādhigamo ca anavasesādhigamo ca hoti. 11 Tattha yo desayati, so dasabalasamannāgato satthā ovādena sāvake na visaṁvādayati. So tividhaṁ idaṁ karotha iminā upāyena karotha idaṁ vo kurumānānaṁ hitāya sukhāya bhavissati, so tathā ovadito tathānusiṭṭho tathākaronto tathāpaṭipajjanto taṁ bhūmiṁ na pāpuṇissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So tathā ovadito tathānusiṭṭho sīlakkhandhaṁ aparipūrayanto taṁ bhūmiṁ anupāpuṇissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So tathā ovadito tathānusiṭṭho sīlakkhandhaṁ paripūrayanto taṁ bhūmiṁ anupāpuṇissatīti ṭhānametaṁ vijjati. 12 Sammāsambuddhassa te sato ime dhammā anabhisambuddhāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Sabbāsavaparikkhīṇassa te sato ime āsavā aparikkhīṇāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yassa te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā 3750 --- ne21 1:12 dukkhakkhayāyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Sāvako kho pana te dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī so pubbena aparaṁ uḷāraṁ visesādhigamaṁ na sacchikarissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 13 Ye kho pana dhammā antarāyikā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ye kho pana dhammā aniyyānikā, te niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ye kho pana dhammā niyyānikā, te niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti ṭhānametaṁ vijjati. Sāvako kho pana te saupādiseso anupādisesaṁ nibbānadhātuṁ anupāpuṇissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 14 Diṭṭhisampanno mātaraṁ jīvitā voropeyya hatthehi vā pādehi vā suhataṁ kareyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puthujjano mātaraṁ jīvitā voropeyya hatthehi vā pādehi vā suhataṁ kareyyāti ṭhānametaṁ vijjati. Evaṁ pitaraṁ, arahantaṁ, bhikkhuṁ. Diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṁ bhindeyya saṅghe vā saṅgharājiṁ janeyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puthujjano saṅghaṁ bhindeyya saṅghe vā saṅgharājiṁ janeyyāti ṭhānametaṁ vijjati, diṭṭhisampanno tathāgatassa duṭṭhacitto lohitaṁ uppādeyya, parinibbutassa vā tathāgatassa duṭṭhacitto thūpaṁ bhindeyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Puthujjano tathāgatassa duṭṭhacitto lohitaṁ uppādeyya, parinibbutassa vā tathāgatassa duṭṭhacitto thūpaṁ bhindeyyāti ṭhānametaṁ vijjati. Diṭṭhisampanno aññaṁ satthāraṁ apadiseyya api jīvitahetūti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puthujjano aññaṁ satthāraṁ apadiseyyāti ṭhānametaṁ vijjati. Diṭṭhisampanno ito bahiddhā aññaṁ dakkhiṇeyyaṁ pariyeseyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puthujjano ito bahiddhā aññaṁ dakkhiṇeyyaṁ pariyeseyyāti ṭhānametaṁ vijjati, diṭṭhisampanno kutūhalamaṅgalena suddhiṁ pacceyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Puthujjano kutūhalamaṅgalena suddhiṁ pacceyyāti ṭhānametaṁ vijjati. 15 Itthī rājā cakkavattī siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso rājā cakkavattī siyāti ṭhānametaṁ vijjati; itthī sakko devānamindo siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso sakko devānamindo siyāti ṭhānametaṁ vijjati; itthī māro pāpimā siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso māro pāpimā siyāti ṭhānametaṁ vijjati; itthī mahābrahmā siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso mahābrahmā siyāti ṭhānametaṁ vijjati; itthī tathāgato arahaṁ sammāsambuddho siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso tathāgato arahaṁ sammāsambuddho siyāti ṭhānametaṁ vijjati. 16 Dve tathāgatā arahanto sammāsambuddhā apubbaṁ acarimaṁ ekissā lokadhātuyā uppajjeyyuṁ vā dhammaṁ vā deseyyunti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, ekova tathāgato arahaṁ sammāsambuddho ekissā lokadhātuyā uppajjissati vā dhammaṁ vā desessatīti ṭhānametaṁ vijjati. 17 Tiṇṇaṁ duccaritānaṁ iṭṭho kanto piyo manāpo vipāko bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, tiṇṇaṁ duccaritānaṁ aniṭṭho akanto appiyo amanāpo vipāko bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati. Tiṇṇaṁ sucaritānaṁ aniṭṭho akanto appiyo amanāpo vipāko bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, tiṇṇaṁ sucaritānaṁ iṭṭho kanto piyo manāpo vipāko bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati. 18 Aññataro samaṇo vā brāhmaṇo vā kuhako lapako nemittako kuhanalapananemittakattaṁ pubbaṅgamaṁ katvā pañca nīvaraṇe appahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu anupaṭṭhitassati viharanto satta bojjhaṅge abhāvayitvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, aññataro samaṇo vā brāhmaṇo vā sabbadosāpagato pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu upaṭṭhitassati viharanto satta bojjhaṅge bhāvayitvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhissatīti ṭhānametaṁ vijjati. Yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso idaṁ vuccati ṭhānāṭṭhānañāṇaṁ paṭhamaṁ tathāgatabalaṁ. 19 Iti ṭhānāṭṭhānagatā sabbe khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā keci saggūpagā keci apāyūpagā keci nibbānūpagā, evaṁ bhagavā āha— 20 “Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṁ hi jīvitaṁ; Yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā; Nirayaṁ pāpakammantā, puññakammā ca suggatiṁ; Apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti. 21 Sabbe 3751 --- ne21 1:21 sattāti ariyā ca anariyā ca sakkāyapariyāpannā ca sakkāyavītivattā ca. Marissantīti dvīhi maraṇehi dandhamaraṇena ca adandhamaraṇena ca, sakkāyapariyāpannānaṁ adandhamaraṇaṁ sakkāyavītivattānaṁ dandhamaraṇaṁ. Maraṇantaṁ hi jīvitanti khayā āyussa indriyānaṁ uparodhā jīvitapariyanto maraṇapariyanto. Yathākammaṁ gamissantīti kammassakatā. Puññapāpaphalūpagāti kammānaṁ phaladassāvitā ca avippavāso ca. 22 Nirayaṁ pāpakammantāti apuññasaṅkhārā. Puññakammā ca suggatinti puññasaṅkhārā sugatiṁ gamissanti. Apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavāti sabbasaṅkhārānaṁ samatikkamanaṁ. Tenāha bhagavā—“sabbe …pe… nāsavā”ti. 23 “Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṁ hi jīvitaṁ. Yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā. Nirayaṁ pāpakammantā”ti āgāḷhā ca nijjhāmā ca paṭipadā. “Apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti majjhimā paṭipadā. “Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṁ hi jīvitaṁ, yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṁ pāpakammantā”ti ayaṁ saṅkileso. Evaṁ saṁsāraṁ nibbattayati. “Sabbe sattā marissanti …pe… nirayaṁ pāpakammantā”ti ime tayo vaṭṭā dukkhavaṭṭo kammavaṭṭo kilesavaṭṭo. “Apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti tiṇṇaṁ vaṭṭānaṁ vivaṭṭanā. “Sabbe sattā marissanti …pe… nirayaṁ pāpakammantā”ti ādīnavo, “puññakammā ca suggatin”ti assādo, “apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti nissaraṇaṁ. “Sabbe sattā marissanti …pe… nirayaṁ pāpakammantā”ti hetu ca phalañca, pañcakkhandhā phalaṁ, taṇhā hetu, “apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti maggo ca phalañca. “Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṁ hi jīvitaṁ. Yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṁ pāpakammantā”ti ayaṁ saṅkileso, so saṅkileso tividho taṇhāsaṅkileso diṭṭhisaṅkileso duccaritasaṅkilesoti. 24 Tattha taṇhāsaṅkileso tīhi taṇhāhi niddisitabbo—kāmataṇhāya bhavataṇhāya vibhavataṇhāya. Yena yena vā pana vatthunā ajjhosito, tena teneva niddisitabbo, tassā vitthāro chattiṁsāya taṇhāya jāliniyā vicaritāni. Tattha diṭṭhisaṅkileso ucchedasassatena niddisitabbo, yena yena vā pana vatthunā diṭṭhivasena abhinivisati, “idameva saccaṁ moghamaññan”ti tena teneva niddisitabbo, tassā vitthāro dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Tattha duccaritasaṅkileso cetanā cetasikakammena niddisitabbo, tīhi duccaritehi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, tassā vitthāro dasa akusalakammapathā. Apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavāti idaṁ vodānaṁ. 25 Tayidaṁ vodānaṁ tividhaṁ; taṇhāsaṅkileso samathena visujjhati, so samatho samādhikkhandho, diṭṭhisaṅkileso vipassanāya visujjhati, sā vipassanā paññākkhandho, duccaritasaṅkileso sucaritena visujjhati, taṁ sucaritaṁ sīlakkhandho. 26 “Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṁ hi jīvitaṁ, yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṁ pāpakammantā”ti apuññappaṭipadā, “puññakammā ca suggatin”ti puññappaṭipadā, “apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti puññapāpasamatikkamappaṭipadā, tattha yā ca puññappaṭipadā yā ca apuññappaṭipadā, ayaṁ ekā paṭipadā sabbatthagāminī ekā apāyesu, ekā devesu, yā ca puññapāpasamatikkamā paṭipadā ayaṁ tattha tattha gāminī paṭipadā. 27 Tayo rāsī—micchattaniyato rāsi, sammattaniyato rāsi, aniyato rāsi, tattha yo ca micchattaniyato rāsi yo ca sammattaniyato rāsi ekā paṭipadā tattha tattha gāminī, tattha yo aniyato rāsi, ayaṁ sabbatthagāminī paṭipadā. Kena kāraṇena? Paccayaṁ labhanto niraye upapajjeyya, paccayaṁ labhanto tiracchānayonīsu upapajjeyya, paccayaṁ labhanto pettivisayesu upapajjeyya, paccayaṁ labhanto asuresu upapajjeyya, paccayaṁ labhanto devesu upapajjeyya, paccayaṁ labhanto manussesu upapajjeyya, paccayaṁ labhanto parinibbāyeyya, tasmāyaṁ sabbatthagāminī paṭipadā, yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṁ vuccati sabbatthagāminī paṭipadā ñāṇaṁ dutiyaṁ tathāgatabalaṁ. 28 Iti 3752 --- ne21 1:28 sabbatthagāminī paṭipadā anekadhātuloko, tattha tattha gāminī paṭipadā nānādhātuloko. Tattha katamo anekadhātuloko? Cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu, manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu, pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu, kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṁsādhātu, nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṁsādhātu, dukkhadhātu, domanassadhātu, avijjādhātu, sukhadhātu, somanassadhātu, upekkhādhātu, rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu, saṅkhāradhātu, nibbānadhātu, ayaṁ anekadhātuloko. 29 Tattha katamo nānādhātuloko? Aññā cakkhudhātu, aññā rūpadhātu, aññā cakkhuviññāṇadhātu, evaṁ sabbā, aññā nibbānadhātu. Yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṁ vuccati anekadhātu nānādhātu ñāṇaṁ tatiyaṁ tathāgatabalaṁ. 30 Iti anekadhātu nānādhātukassa lokassa yaṁ yadeva dhātuṁ sattā adhimuccanti, taṁ tadeva adhiṭṭhahanti abhinivisanti, keci rūpādhimuttā, keci saddādhimuttā, keci gandhādhimuttā, keci rasādhimuttā, keci phoṭṭhabbādhimuttā, keci dhammādhimuttā, keci itthādhimuttā, keci purisādhimuttā, keci cāgādhimuttā, keci hīnādhimuttā, keci paṇītādhimuttā, keci devādhimuttā, keci manussādhimuttā, keci nibbānādhimuttā. Yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso, ayaṁ veneyyo, ayaṁ na veneyyo, ayaṁ saggagāmī, ayaṁ duggatigāmīti, idaṁ vuccati sattānaṁ nānādhimuttikatā ñāṇaṁ catutthaṁ tathāgatabalaṁ. 31 Iti te yathādhimuttā ca bhavanti, taṁ taṁ kammasamādānaṁ samādiyanti. Te chabbidhaṁ kammaṁ samādiyanti—keci lobhavasena, keci dosavasena, keci mohavasena, keci saddhāvasena, keci vīriyavasena, keci paññāvasena. Taṁ vibhajjamānaṁ duvidhaṁ—saṁsāragāmi ca nibbānagāmi ca. 32 Tattha yaṁ lobhavasena dosavasena mohavasena ca kammaṁ karoti, idaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. Tattha yaṁ saddhāvasena kammaṁ karoti, idaṁ kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. Tattha yaṁ lobhavasena dosavasena mohavasena saddhāvasena ca kammaṁ karoti, idaṁ kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. Tattha yaṁ vīriyavasena paññāvasena ca kammaṁ karoti, idaṁ kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammuttamaṁ kammaseṭṭhaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 33 Cattāri kammasamādānāni—atthi kammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ, atthi kammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ, atthi kammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ, atthi kammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiṁ ca sukhavipākaṁ. Yaṁ evaṁ jātiyaṁ kammasamādānaṁ, iminā puggalena akusalakammasamādānaṁ upacitaṁ avipakkaṁ vipākāya paccupaṭṭhitaṁ na ca bhabbo abhinibbidhā gantunti taṁ bhagavā na ovadati. Yathā devadattaṁ kokālikaṁ sunakkhattaṁ licchaviputtaṁ, ye vā panaññepi sattā micchattaniyatā imesañca puggalānaṁ upacitaṁ akusalaṁ na ca tāva pāripūriṁ gataṁ, purā pāripūriṁ gacchati. Purā phalaṁ nibbattayati, purā maggamāvārayati, purā veneyyattaṁ samatikkamatīti te bhagavā asamatte ovadati. Yathā puṇṇañca govatikaṁ acelañca kukkuravatikaṁ. 34 Imassa ca puggalassa akusalakammasamādānaṁ paripūramānaṁ maggaṁ āvārayissati purā pāripūriṁ gacchati, purā phalaṁ nibbattayati, purā maggamāvārayati, purā veneyyattaṁ samatikkamatīti taṁ bhagavā asamattaṁ ovadati. Yathā āyasmantaṁ aṅgulimālaṁ. 35 Sabbesaṁ mudumajjhādhimattatā. Tattha mudu āneñjābhisaṅkhārā majjhaṁ avasesakusalasaṅkhārā, adhimattaṁ akusalasaṅkhārā, yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ, idaṁ upapajjavedanīyaṁ, idaṁ aparāpariyavedanīyaṁ, idaṁ nirayavedanīyaṁ, idaṁ tiracchānavedanīyaṁ, idaṁ pettivisayavedanīyaṁ, idaṁ asuravedanīyaṁ, idaṁ devavedanīyaṁ, idaṁ manussavedanīyanti, idaṁ vuccati atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso vipākavemattatā ñāṇaṁ pañcamaṁ tathāgatabalaṁ. 36 Iti 3753 --- ne21 1:36 tathā samādinnānaṁ kammānaṁ samādinnānaṁ jhānānaṁ vimokkhānaṁ samādhīnaṁ samāpattīnaṁ ayaṁ saṅkileso, idaṁ vodānaṁ, idaṁ vuṭṭhānaṁ, evaṁ saṅkilissati, evaṁ vodāyati, evaṁ vuṭṭhahatīti ñāṇaṁ anāvaraṇaṁ. 37 Tattha kati jhānāni? Cattāri jhānāni. Kati vimokkhā? Ekādasa ca aṭṭha ca satta ca tayo ca dve ca. Kati samādhī? Tayo samādhī—savitakko savicāro samādhi, avitakko vicāramatto samādhi, avitakko avicāro samādhi. Kati samāpattiyo? Pañca samāpattiyo—saññāsamāpatti asaññāsamāpatti nevasaññānāsaññāsamāpatti vibhūtasaññāsamāpatti nirodhasamāpatti. 38 Tattha katamo saṅkileso? Paṭhamajjhānassa kāmarāgabyāpādā saṅkileso. Ye ca kukkuṭajhāyī dve paṭhamakā yo vā pana koci hānabhāgiyo samādhi, ayaṁ saṅkileso. Tattha katamaṁ vodānaṁ, nīvaraṇapārisuddhi, paṭhamassa jhānassa ye ca kukkuṭajhāyī dve pacchimakā yo vā pana koci visesabhāgiyo samādhi, idaṁ vodānaṁ. Tattha katamaṁ vuṭṭhānaṁ? Yaṁ samāpattivuṭṭhānakosallaṁ, idaṁ vuṭṭhānaṁ. Yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṁ vuccati sabbesaṁ jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesavodānavuṭṭhānañāṇaṁ chaṭṭhaṁ tathāgatabalaṁ. 39 Iti tasseva samādhissa tayo dhammā parivārā indriyāni balāni vīriyamiti, tāniyeva indriyāni vīriyavasena balāni bhavanti, ādhipateyyaṭṭhena indriyāni, akampiyaṭṭhena balāni, iti tesaṁ mudumajjhādhimattatā ayaṁ mudindriyo ayaṁ majjhindriyo ayaṁ tikkhindriyoti. Tattha bhagavā tikkhindriyaṁ saṅkhittena ovādena ovadati, majjhindriyaṁ bhagavā saṅkhittavitthārena ovadati, mudindriyaṁ bhagavā vitthārena ovadati. Tattha bhagavā tikkhindriyassa mudukaṁ dhammadesanaṁ upadisati, majjhindriyassa bhagavā mudutikkhadhammadesanaṁ upadisati, mudindriyassa bhagavā tikkhaṁ dhammadesanaṁ upadisati. Tattha bhagavā tikkhindriyassa samathaṁ upadisati, majjhindriyassa bhagavā samathavipassanaṁ upadisati, mudindriyassa bhagavā vipassanaṁ upadisati. Tattha bhagavā tikkhindriyassa nissaraṇaṁ upadisati, majjhindriyassa bhagavā ādīnavañca nissaraṇañca upadisati, mudindriyassa bhagavā assādañca ādīnavañca nissaraṇañca upadisati. Tattha bhagavā tikkhindriyassa adhipaññāsikkhāya paññāpayati, majjhindriyassa bhagavā adhicittasikkhāya paññāpayati, mudindriyassa bhagavā adhisīlasikkhāya paññāpayati. 40 Yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso ayaṁ imaṁ bhūmiṁ bhāvanañca gato, imāya velāya imāya anusāsaniyā evaṁ dhātuko cāyaṁ ayaṁ cassa āsayo ayañca anusayo iti, idaṁ vuccati parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattavemattatā ñāṇaṁ sattamaṁ tathāgatabalaṁ. 41 Iti tattha yaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekānipi jātisatāni anekānipi jātisahassāni anekānipi jātisatasahassāni anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ. Tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti, iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 42 Tattha saggūpagesu ca sattesu manussūpagesu ca sattesu apāyūpagesu ca sattesu imassa puggalassa lobhādayo ussannā alobhādayo mandā, imassa puggalassa alobhādayo ussannā lobhādayo mandā, ye vā pana ussannā ye vā pana mandā imassa puggalassa imāni indriyāni upacitāni imassa puggalassa imāni indriyāni anupacitāni amukāya vā kappakoṭiyaṁ kappasatasahasse vā kappasahasse vā kappasate vā kappe vā antarakappe vā upaḍḍhakappe vā saṁvacchare vā upaḍḍhasaṁvacchare vā māse vā pakkhe vā divase vā muhutte vā iminā pamādena vā pasādena vāti. Taṁ taṁ bhavaṁ bhagavā anussaranto asesaṁ jānāti, tattha yaṁ dibbena cakkhunā visuddhena 3754 --- ne21 1:42 atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. 43 Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā, tattha saggūpagesu ca sattesu manussūpagesu ca sattesu apāyūpagesu ca sattesu iminā puggalena evarūpaṁ kammaṁ amukāya kappakoṭiyaṁ upacitaṁ kappasatasahasse vā kappasahasse vā kappasate vā kappe vā antarakappe vā upaḍḍhakappe vā saṁvacchare vā upaḍḍhasaṁvacchare vā māse vā pakkhe vā divase vā muhutte vā iminā pamādena vā pasādena vāti. Imāni bhagavato dve ñāṇāni—pubbenivāsānussatiñāṇañca dibbacakkhu ca aṭṭhamaṁ navamaṁ tathāgatabalaṁ. 44 Iti tattha yaṁ sabbaññutā pattā viditā sabbadhammā virajaṁ vītamalaṁ uppannaṁ sabbaññutañāṇaṁ nihato māro bodhimūle, idaṁ bhagavato dasamaṁ balaṁ sabbāsavaparikkhayaṁ ñāṇaṁ. Dasabalasamannāgatā hi buddhā bhagavantoti. Niyutto vicayo hārasampāto. ne14 0 Netti Paṭiniddesavāra Vibhaṅga 11 Paññattihāravibhaṅga |1| Tattha katamo paññattihāro? “Ekaṁ bhagavā dhammaṁ paññattīhi vividhāhi desetī”ti. 2 Yā pakatikathāya desanā. Ayaṁ nikkhepapaññatti. Kā ca pakatikathāya desanā, cattāri saccāni. Yathā bhagavā āha—“idaṁ dukkhan”ti ayaṁ paññatti pañcannaṁ khandhānaṁ channaṁ dhātūnaṁ aṭṭhārasannaṁ dhātūnaṁ dvādasannaṁ āyatanānaṁ dasannaṁ indriyānaṁ nikkhepapaññatti. 3 Kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sadaraṁ saupāyāsanti vadāmi. 4 Phasse ce …pe… manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre. Viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sadaraṁ saupāyāsanti vadāmi. Ayaṁ pabhavapaññatti dukkhassa ca samudayassa ca. 5 Kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ avirūḷhaṁ. Yattha appatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ, natthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha natthi saṅkhārānaṁ vuddhi, natthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha natthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, asokaṁ taṁ, bhikkhave, adaraṁ anupāyāsanti vadāmi. 6 Phasse ce …pe… manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre. Viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ avirūḷhaṁ. Yattha appatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ, natthi tattha 3755 --- ne14 1:6 nāmarūpassa avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha natthi saṅkhārānaṁ vuddhi, natthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha natthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, asokaṁ taṁ, bhikkhave, adaraṁ anupāyāsanti vadāmi. 7 Ayaṁ pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, bhāvanāpaññatti maggassa, sacchikiriyāpaññatti nirodhassa. 8 Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Appamatto nipako sato, samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? “Cakkhu aniccan”ti yathābhūtaṁ pajānāti. “Rūpā aniccā”ti yathābhūtaṁ pajānāti “cakkhuviññāṇaṁ aniccan”ti yathābhūtaṁ pajānāti. “Cakkhusamphasso anicco”ti yathābhūtaṁ pajānāti. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi aniccanti yathābhūtaṁ pajānāti. 9 Sotaṁ …pe… ghānaṁ … jivhā … kāyo … “mano anicco”ti yathābhūtaṁ pajānāti. “Dhammā aniccā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. “Manoviññāṇaṁ aniccan”ti yathābhūtaṁ pajānāti. “Manosamphasso anicco”ti yathābhūtaṁ pajānāti. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi aniccanti yathābhūtaṁ pajānāti. 10 Ayaṁ bhāvanāpaññatti maggassa, pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, sacchikiriyāpaññatti nirodhassa. 11 Rūpaṁ, rādha, vikiratha vidhamatha viddhaṁsetha vikīḷaniyaṁ karotha, paññāya taṇhakkhayāya paṭipajjatha. Taṇhakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā nibbānaṁ. Vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre viññāṇaṁ vikiratha vidhamatha viddhaṁsetha vikīḷaniyaṁ karotha, paññāya taṇhakkhayāya paṭipajjatha. Taṇhakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā nibbānaṁ. 12 Ayaṁ nirodhapaññatti nirodhassa, nibbidāpaññatti assādassa, pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, bhāvanāpaññatti maggassa, sacchikiriyāpaññatti nirodhassa. 13 “So idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. 14 Ayaṁ paṭivedhapaññatti saccānaṁ, nikkhepapaññatti dassanabhūmiyā, bhāvanāpaññatti maggassa, sacchikiriyāpaññatti sotāpattiphalassa. “So ime āsavā”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ āsavasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ āsavanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti. “Ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. “Ime āsavā asesaṁ nirujjhantī”ti yathābhūtaṁ pajānāti. 15 Ayaṁ uppādapaññatti khaye ñāṇassa, okāsapaññatti anuppāde ñāṇassa, bhāvanāpaññatti maggassa, pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, ārambhapaññatti vīriyindriyassa, āhaṭanāpaññatti āsāṭikānaṁ, nikkhepapaññatti bhāvanābhūmiyā, abhinighātapaññatti pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ. 16 Idaṁ “dukkhan”ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Ayaṁ “dukkhasamudayo”ti me, bhikkhave …pe… ayaṁ “dukkhanirodho”ti me, bhikkhave …. Ayaṁ “dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 17 Ayaṁ desanāpaññatti saccānaṁ, nikkhepapaññatti sutamayiyā paññāya sacchikiriyāpaññatti anaññātaññassāmītindriyassa, pavattanāpaññatti dhammacakkassa. 18 “Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ pariññeyyan”ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. “So kho panāyaṁ dukkhasamudayo pahātabbo”ti me, bhikkhave …pe… “so kho panāyaṁ dukkhanirodho sacchikātabbo”ti me, bhikkhave …pe… “sā kho panāyaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā bhāvetabbā”ti me, bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 19 Ayaṁ bhāvanāpaññatti maggassa, nikkhepapaññatti cintāmayiyā 3756 --- ne14 1:19 paññāya, sacchikiriyāpaññatti aññindriyassa. 20 “Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ pariññātan”ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. “So kho panāyaṁ dukkhasamudayo pahīno”ti me, bhikkhave …pe… so kho panāyaṁ dukkhanirodho sacchikato”ti me, bhikkhave …pe… “sā kho panāyaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā bhāvitā”ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 21 Ayaṁ bhāvanāpaññatti maggassa, nikkhepapaññatti bhāvanāmayiyā paññāya, sacchikiriyāpaññatti aññātāvino indriyassa, pavattanāpaññatti dhammacakkassa. 22 “Tulamatulañca sambhavaṁ, Bhavasaṅkhāramavassaji muni; Ajjhattarato samāhito, Abhindi kavacamivattasambhavan”ti. 23 “Tulan”ti saṅkhāradhātu. “Atulan”ti nibbānadhātu, “tulamatulañca sambhavan”ti abhiññāpaññatti sabbadhammānaṁ. Nikkhepapaññatti dhammapaṭisambhidāya. “Bhavasaṅkhāramavassaji munī”ti pariccāgapaññatti samudayassa. Pariññāpaññatti dukkhassa. “Ajjhattarato samāhito”ti bhāvanāpaññatti kāyagatāya satiyā. Ṭhitipaññatti cittekaggatāya. “Abhindi kavacamivattasambhavan”ti abhinibbidāpaññatti cittassa, upādānapaññatti sabbaññutāya, padālanāpaññatti avijjaṇḍakosānaṁ. Tenāha bhagavā “tulamatulañca sambhavan”ti. 24 “Yo dukkhamaddakkhi yatonidānaṁ, Kāmesu so jantu kathaṁ nameyya; Kāmā hi loke saṅgoti ñatvā, Tesaṁ satīmā vinayāya sikkhe”ti. 25 “Yo dukkhan”ti vevacanapaññatti ca dukkhassa pariññāpaññatti ca. “Yatonidānan”ti pabhavapaññatti ca samudayassa pahānapaññatti ca. “Addakkhī”ti vevacanapaññatti ca ñāṇacakkhussa paṭivedhapaññatti ca. “Kāmesu so jantu kathaṁ nameyyā”ti vevacanapaññatti ca kāmataṇhāya abhinivesapaññatti ca. “Kāmā hi loke saṅgoti ñatvā”ti paccatthikato dassanapaññatti kāmānaṁ. Kāmā hi aṅgārakāsūpamā maṁsapesūpamā pāvakakappā papātauragopamā ca. “Tesaṁ satīmā”ti apacayapaññatti pahānāya, nikkhepapaññatti kāyagatāya satiyā, bhāvanāpaññatti maggassa. “Vinayāya sikkhe”ti paṭivedhapaññatti rāgavinayassa dosavinayassa mohavinayassa. “Jantū”ti vevacanapaññatti yogissa. Yadā hi yogī kāmā saṅgoti pajānāti. So kāmānaṁ anuppādāya kusale dhamme uppādayati, so anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya vāyamati. Ayaṁ vāyāmapaññatti appattassa pattiyā. Nikkhepapaññatti oramattikāya asantuṭṭhiyā. Tattha so uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā vāyamatīti ayaṁ appamādapaññatti bhāvanāya, nikkhepapaññatti vīriyindriyassa, ārakkhapaññatti kusalānaṁ dhammānaṁ, ṭhitipaññatti adhicittasikkhāya. Tenāha bhagavā “yo dukkhamaddakkhi yatonidānan”ti. 26 “Mohasambandhano loko, bhabbarūpova dissati; Upadhibandhano bālo, tamasā parivārito; Assirī viya khāyati, passato natthi kiñcanan”ti. 27 “Mohasambandhano loko”ti desanāpaññatti vipallāsānaṁ. “Bhabbarūpova dissatī”ti viparītapaññatti lokassa. “Upadhibandhano bālo”ti pabhavapaññatti pāpakānaṁ icchāvacarānaṁ, kiccapaññatti pariyuṭṭhānānaṁ. Balavapaññatti kilesānaṁ. Virūhanāpaññatti saṅkhārānaṁ. “Tamasā parivārito”ti desanāpaññatti avijjandhakārassa vevacanapaññatti ca. “Assirī viya khāyatī”ti dassanapaññatti dibbacakkhussa, nikkhepapaññatti paññācakkhussa. “Passato natthi kiñcanan”ti paṭivedhapaññatti sattānaṁ, rāgo kiñcanaṁ doso kiñcanaṁ moho kiñcanaṁ. Tenāha bhagavā “mohasambandhano loko”ti. 28 “Atthi, bhikkhave, ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ, no cetaṁ, bhikkhave, abhavissa ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ. Nayidha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṁ paññāyetha. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ, tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṁ paññāyatī”ti. 29 “No cetaṁ, bhikkhave, abhavissa ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhatan”ti desanāpaññatti nibbānassa vevacanapaññatti ca. “Nayidha jātassa bhūtassa 3757 --- ne14 1:29 katassa saṅkhatassa nissaraṇaṁ paññāyethā”ti vevacanapaññatti saṅkhatassa upanayanapaññatti ca. “Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhatan”ti vevacanapaññatti nibbānassa jotanāpaññatti ca. “Tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṁ paññāyatī”ti ayaṁ vevacanapaññatti nibbānassa, niyyānikapaññatti maggassa, nissaraṇapaññatti saṁsārato. Tenāha bhagavā “no cetaṁ, bhikkhave, abhavissā”ti. Tenāha āyasmā mahākaccāyano “ekaṁ bhagavā dhammaṁ, paññattīhi vividhāhi desetī”ti. Niyutto paññatti hāro. ne4 0 Netti Paṭiniddesavāra Vibhaṅga 1 Desanāhāravibhaṅga |1| Tattha katamo desanāhāro? “Assādādīnavatā”ti gāthā ayaṁ desanāhāro. Kiṁ desayati? Assādaṁ ādīnavaṁ nissaraṇaṁ phalaṁ upāyaṁ āṇattiṁ. “Dhammaṁ vo, bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsessāmī”ti. 2 Tattha katamo assādo? 3 “Kāmaṁ kāmayamānassa, tassa cetaṁ samijjhati; Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchatī”ti. Ayaṁ assādo. 4 Tattha katamo ādīnavo? 5 “Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno; Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppatī”ti. Ayaṁ ādīnavo. 6 Tattha katamaṁ nissaraṇaṁ? 7 “Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro; Somaṁ visattikaṁ loke, sato samativattatī”ti. Idaṁ nissaraṇaṁ. 8 Tattha katamo assādo? 9 “Khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ vā, gavāssaṁ dāsaporisaṁ; Thiyo bandhū puthū kāme, yo naro anugijjhatī”ti. Ayaṁ assādo. 10 Tattha katamo ādīnavo? 11 “Abalā naṁ balīyanti, maddantenaṁ parissayā; Tato naṁ dukkhamanveti, nāvaṁ bhinnamivodakan”ti. Ayaṁ ādīnavo. 12 Tattha katamaṁ nissaraṇaṁ? 13 “Tasmā jantu sadā sato, kāmāni parivajjaye; Te pahāya tare oghaṁ, nāvaṁ sitvāva pāragū”ti. Idaṁ nissaraṇaṁ. 14 Tattha katamaṁ phalaṁ? 15 “Dhammo have rakkhati dhammacāriṁ, Chattaṁ mahantaṁ yatha vassakāle; Esānisaṁso dhamme suciṇṇe, Na duggatiṁ gacchati dhammacārī”ti. Idaṁ phalaṁ. 16 Tattha katamo upāyo? 17 “Sabbe saṅkhārā aniccāti, …pe… 18 “Sabbe saṅkhārā dukkhāti, …pe… 19 “Sabbe dhammā anattāti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā”ti. Ayaṁ upāyo. 20 Tattha katamā āṇatti? 21 “Cakkhumā visamānīva, vijjamāne parakkame; Paṇḍito jīvalokasmiṁ, pāpāni parivajjaye”ti. Ayaṁ āṇatti. 22 Tattha katamaṁ phalaṁ? 23 “‘Suññato lokaṁ avekkhassu, Mogharājā’ti āṇatti; ‘Sadā sato’ti upāyo, ‘Attānudiṭṭhiṁ ūhacca; Evaṁ maccutaro siyā’”. Idaṁ phalaṁ. 24 Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa puggalassa nissaraṇaṁ desayati, vipañcitaññussa puggalassa ādīnavañca nissaraṇañca desayati, neyyassa puggalassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca desayati. 25 Tattha catasso paṭipadā, cattāro puggalā. Taṇhācarito mando satindriyena dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti satipaṭṭhānehi nissayehi. Taṇhācarito udattho samādhindriyena dukkhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti jhānehi nissayehi. Diṭṭhicarito mando vīriyindriyena sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti sammappadhānehi nissayehi. Diṭṭhicarito udatto paññindriyena sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti saccehi nissayehi. 26 Ubho taṇhācaritā samathapubbaṅgamāya vipassanāya niyyanti rāgavirāgāya cetovimuttiyā. Ubho diṭṭhicaritā vipassanāpubbaṅgamena samathena niyyanti avijjāvirāgāya paññāvimuttiyā. 27 Tattha ye samathapubbaṅgamāhi paṭipadāhi niyyanti, te nandiyāvaṭṭena nayena hātabbā, ye vipassanāpubbaṅgamāhi paṭipadāhi niyyanti, te sīhavikkīḷitena nayena hātabbā. 28 Svāyaṁ hāro kattha sambhavati, yassa satthā vā dhammaṁ desayati aññataro vā garuṭṭhānīyo sabrahmacārī, so taṁ dhammaṁ sutvā saddhaṁ paṭilabhati. Tattha yā vīmaṁsā 3758 --- ne4 1:28 ussāhanā tulanā upaparikkhā, ayaṁ sutamayī paññā. Tathā sutena nissayena yā vīmaṁsā tulanā upaparikkhā manasānupekkhaṇā, ayaṁ cintāmayī paññā. Imāhi dvīhi paññāhi manasikārasampayuttassa yaṁ ñāṇaṁ uppajjati dassanabhūmiyaṁ vā bhāvanābhūmiyaṁ vā, ayaṁ bhāvanāmayī paññā. 29 Paratoghosā sutamayī paññā. Paccattasamuṭṭhitā yoniso manasikārā cintāmayī paññā. Yaṁ parato ca ghosena paccattasamuṭṭhitena ca yonisomanasikārena ñāṇaṁ uppajjati, ayaṁ bhāvanāmayī paññā. Yassa imā dve paññā atthi sutamayī cintāmayī ca, ayaṁ ugghaṭitaññū. Yassa sutamayī paññā atthi, cintāmayī natthi, ayaṁ vipañcitaññū. Yassa neva sutamayī paññā atthi na cintāmayī, ayaṁ neyyo. 30 Sāyaṁ dhammadesanā kiṁ desayati? Cattāri saccāni dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Ādīnavo ca phalañca dukkhaṁ, assādo samudayo, nissaraṇaṁ nirodho, upāyo āṇatti ca maggo. Imāni cattāri saccāni. Idaṁ dhammacakkaṁ. 31 Yathāha bhagavā—“idaṁ dukkhan”ti me, bhikkhave, bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ, sabbaṁ dhammacakkaṁ. 32 Tattha aparimāṇā padā, aparimāṇā akkharā, aparimāṇā byañjanā, aparimāṇā ākārā neruttā niddesā. Etasseva atthassa saṅkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ paññatti, itipidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ. 33 “Ayaṁ dukkhasamudayo”ti me, bhikkhave, bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ …pe… “ayaṁ dukkhanirodho”ti me, bhikkhave …pe… “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti me, bhikkhave, bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. 34 Tattha aparimāṇā padā, aparimāṇā akkharā, aparimāṇā byañjanā, aparimāṇā ākārā neruttā niddesā. Etasseva atthassa saṅkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ paññatti itipidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. 35 Tattha bhagavā akkharehi saṅkāseti, padehi pakāseti, byañjanehi vivarati, ākārehi vibhajati, niruttīhi uttānīkaroti, niddesehi paññapeti. Tattha bhagavā akkharehi ca padehi ca ugghaṭeti, byañjanehi ca ākārehi ca vipañcayati, niruttīhi ca niddesehi ca vitthāreti. Tattha ugghaṭanā ādi, vipañcanā majjhe, vitthāraṇā pariyosānaṁ. Soyaṁ dhammavinayo ugghaṭīyanto ugghaṭitaññūpuggalaṁ vineti, tena naṁ āhu “ādikalyāṇo”ti. Vipañcīyanto vipañcitaññūpuggalaṁ vineti, tena naṁ āhu “majjhekalyāṇo”ti. Vitthārīyanto neyyaṁ puggalaṁ vineti, tena naṁ āhu “pariyosānakalyāṇo”ti. 36 Tattha chappadāni attho saṅkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ paññatti, imāni chappadāni attho. Chappadāni byañjanaṁ akkharaṁ padaṁ byañjanaṁ ākāro nirutti niddeso, imāni chappadāni byañjanaṁ. Tenāha bhagavā “dhammaṁ vo, bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanan”ti. 37 Kevalanti lokuttaraṁ, na missaṁ lokiyehi dhammehi. Paripuṇṇanti paripūraṁ anūnaṁ anatirekaṁ. Parisuddhanti nimmalaṁ sabbamalāpagataṁ pariyodātaṁ upaṭṭhitaṁ sabbavisesānaṁ, idaṁ vuccati tathāgatapadaṁitipi tathāgatanisevitaṁitipi tathāgatārañjitaṁitipi, ato cetaṁ brahmacariyaṁ paññāyati. Tenāha bhagavā “kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsessāmī”ti. 38 Kesaṁ ayaṁ dhammadesanā, yogīnaṁ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano— 39 “Assādādīnavatā, Nissaraṇampi ca phalaṁ upāyo ca; Āṇattī ca bhagavato, Yogīnaṁ desanāhāro”ti. Niyutto desanāhāro. ne35 0 Netti Paṭiniddesavāra Sampāta 16 Samāropanahārasampāta |1| Tattha katamo samāropano hārasampāto? 2 “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro; Sammādiṭṭhipurekkhāro, ñatvāna udayabbayaṁ; Thinamiddhābhibhū bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe”ti. 3 “Tasmā 3759 --- ne35 1:3 rakkhitacittassā”ti tiṇṇaṁ sucaritānaṁ padaṭṭhānaṁ, citte rakkhite taṁ rakkhitaṁ bhavati kāyakammaṁ vacīkammaṁ manokammaṁ. Sammādiṭṭhipurekkhāroti sammādiṭṭhiyā bhāvitāya bhāvito bhavati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Kena kāraṇena? Sammādiṭṭhito hi sammāsaṅkappo pabhavati, sammāsaṅkappato sammāvācā pabhavati, sammāvācāto sammākammanto pabhavati, sammākammantato sammāājīvo pabhavati, sammāājīvato sammāvāyāmo pabhavati, sammāvāyāmato sammāsati pabhavati, sammāsatito sammāsamādhi pabhavati, sammāsamādhito sammāvimutti pabhavati, sammāvimuttito sammāvimuttiñāṇadassanaṁ pabhavati. Ayaṁ anupādiseso puggalo anupādisesā ca nibbānadhātu. Niyutto samāropano hārasampāto. 4 Tenāha āyasmā mahākaccāyano— 5 “Soḷasa hārā paṭhamaṁ, Disalocanato disā viloketvā; Saṅkhipiya aṅkusena hi, Nayehi tīhi niddise suttan”ti. Niyutto hārasampāto. ne11 0 Netti Paṭiniddesavāra Vibhaṅga 8 Vibhattihāravibhaṅga |1| Tattha katamo vibhattihāro? “Dhammañca padaṭṭhānaṁ bhūmiñcā”ti. 2 Dve suttāni vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca. Dve paṭipadā puññabhāgiyā ca phalabhāgiyā ca. Dve sīlāni saṁvarasīlañca pahānasīlañca, tattha bhagavā vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ puññabhāgiyāya paṭipadāya desayati, so saṁvarasīle ṭhito tena brahmacariyena brahmacārī bhavati, tattha bhagavā nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ phalabhāgiyāya paṭipadāya desayati, so pahānasīle ṭhito tena brahmacariyena brahmacārī bhavati. 3 Tattha katamaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ? Vāsanābhāgiyaṁ nāma suttaṁ dānakathā sīlakathā saggakathā kāmānaṁ ādīnavo nekkhamme ānisaṁsoti. 4 Tattha katamaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ? Nibbedhabhāgiyaṁ nāma suttaṁ yā catusaccappakāsanā, vāsanābhāgiye sutte natthi pajānanā, natthi maggo, natthi phalaṁ. Nibbedhabhāgiye sutte atthi pajānanā, atthi maggo, atthi phalaṁ. Imāni cattāri suttāni. Imesaṁ catunnaṁ suttānaṁ desanāya phalena sīlena brahmacariyena sabbato vicayena hārena vicinitvā yuttihārena yojayitabbā yāvatikā ñāṇassa bhūmi. 5 Tattha katame dhammā sādhāraṇā? Dve dhammā sādhāraṇā nāmasādhāraṇā vatthusādhāraṇā ca. Yaṁ vā pana kiñci aññampi evaṁ jātiyaṁ, micchattaniyatānaṁ sattānaṁ aniyatānañca sattānaṁ dassanappahātabbā kilesā sādhāraṇā, puthujjanassa sotāpannassa ca kāmarāgabyāpādā sādhāraṇā, puthujjanassa anāgāmissa ca uddhambhāgiyā saṁyojanā sādhāraṇā, yaṁ kiñci ariyasāvako lokiyaṁ samāpattiṁ samāpajjati, sabbā sā avītarāgehi sādhāraṇā, sādhāraṇā hi dhammā evaṁ aññamaññaṁ paraṁ paraṁ sakaṁ sakaṁ visayaṁ nātivattanti. Yopi imehi dhammehi samannāgato na so taṁ dhammaṁ upātivattati. Ime dhammā sādhāraṇā. 6 Tattha katame dhammā asādhāraṇā? Yāva desanaṁ upādāya gavesitabbā sekkhāsekkhā bhabbābhabbāti, aṭṭhamakassa sotāpannassa ca kāmarāgabyāpādā sādhāraṇā dhammatā asādhāraṇā, aṭṭhamakassa anāgāmissa ca uddhambhāgiyā saṁyojanā sādhāraṇā dhammatā asādhāraṇā. Sabbesaṁ sekkhānaṁ nāmaṁ sādhāraṇaṁ dhammatā asādhāraṇā. Sabbesaṁ paṭipannakānaṁ nāmaṁ sādhāraṇaṁ dhammatā asādhāraṇā. Sabbesaṁ sekkhānaṁ sekkhasīlaṁ sādhāraṇaṁ dhammatā asādhāraṇā. Evaṁ visesānupassinā hīnukkaṭṭhamajjhimaṁ upādāya gavesitabbaṁ. 7 Dassanabhūmi niyāmāvakkantiyā padaṭṭhānaṁ, bhāvanābhūmi uttarikānaṁ phalānaṁ pattiyā padaṭṭhānaṁ, dukkhā paṭipadā dandhābhiññā samathassa padaṭṭhānaṁ, sukhā paṭipadā khippābhiññā vipassanāya padaṭṭhānaṁ, dānamayaṁ puññakiriyavatthu parato ghosassa sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, sīlamayaṁ puññakiriyavatthu cintāmayiyā paññāya sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthu bhāvanāmayiyā paññāya sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ. Dānamayaṁ puññakiriyavatthu parato ca ghosassa sutamayiyā ca paññāya sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ sīlamayaṁ puññakiriyavatthu cintāmayiyā ca paññāya yoniso ca manasikārassa sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthu 3760 --- ne11 1:7 bhāvanāmayiyā ca paññāya sammādiṭṭhiyā ca sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ. Patirūpadesavāso vivekassa ca samādhissa ca sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, sappurisūpanissayo tiṇṇañca aveccappasādānaṁ samathassa ca sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, attasammāpaṇidhānaṁ hiriyā ca vipassanāya ca sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, akusalapariccāgo kusalavīmaṁsāya ca samādhindriyassa ca sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, dhammasvākkhātatā kusalamūlaropanāya ca phalasamāpattiyā ca sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, saṅghasuppaṭipannatā saṅghasuṭṭhutāya sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, satthusampadā appasannānañca pasādāya pasannānañca bhiyyobhāvāya sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, appaṭihatapātimokkhatā dummaṅkūnañca puggalānaṁ niggahāya pesalānañca puggalānaṁ phāsuvihārāya sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano “dhammañca padaṭṭhānan”ti. Niyutto vibhatti hāro. ne30 0 Netti Paṭiniddesavāra Sampāta 11 Paññattihārasampāta |1| Tattha katamo paññattihārasampāto? 2 “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. “Tasmā rakkhitacittassā”ti padaṭṭhānapaññatti satiyā. “Sammāsaṅkappagocaro”ti bhāvanāpaññatti samathassa. “Sammādiṭṭhipurekkhāro, ñatvāna udayabbayan”ti dassanabhūmiyā nikkhepapaññatti. “Thinamiddhābhibhū bhikkhū”ti samudayassa anavasesappahānapaññatti, “sabbā duggatiyo jahe”ti bhāvanāpaññatti maggassa. Niyutto paññattihārasampāto. ne1 0 Netti 1. Saṅgahavāra Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. |1| Yaṁ loko pūjayate, Salokapālo sadā namassati ca; Tasseta sāsanavaraṁ, Vidūhi ñeyyaṁ naravarassa. 2 Dvādasa padāni suttaṁ, Taṁ sabbaṁ byañjanañca attho ca; Taṁ viññeyyaṁ ubhayaṁ, Ko attho byañjanaṁ katamaṁ. 3 Soḷasahārā netti, Pañcanayā sāsanassa pariyeṭṭhi; Aṭṭhārasamūlapadā, Mahakaccānena niddiṭṭhā. 4 Hārā byañjanavicayo, Suttassa nayā tayo ca suttattho; Ubhayaṁ pariggahītaṁ, Vuccati suttaṁ yathāsuttaṁ. 5 Yā ceva desanā yañca, Desitaṁ ubhayameva viññeyyaṁ; Tatrāyamānupubbī, Navavidhasuttantapariyeṭṭhīti. Saṅgahavāro. ne24 0 Netti Paṭiniddesavāra Sampāta 5 Lakkhaṇahārasampāta |1| Tattha katamo lakkhaṇo hārasampāto? 2 “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti idaṁ satindriyaṁ, satindriye gahite gahitāni bhavanti pañcindriyāni. “Sammādiṭṭhipurekkhāro”ti sammādiṭṭhiyā gahitāya gahito bhavati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Taṁ kissa hetu? Sammādiṭṭhito hi sammāsaṅkappo pabhavati, sammāsaṅkappato sammāvācā pabhavati, sammāvācāto sammākammanto pabhavati, sammākammantato sammāājīvo pabhavati, sammāājīvato sammāvāyāmo pabhavati, sammāvāyāmato sammāsati pabhavati, sammāsatito sammāsamādhi pabhavati, sammāsamādhito sammāvimutti pabhavati, sammāvimuttito sammāvimuttiñāṇadassanaṁ pabhavati. Niyutto lakkhaṇo hārasampāto. ne20 0 Netti Paṭiniddesavāra Sampāta 1 Desanāhārasampāta |1| “Soḷasa hārā paṭhamaṁ, Disalocanato disā viloketvā; Saṅkhipiya aṅkusena hi, Nayehi tīhi niddise 3761 --- ne20 1:1 suttan”ti. 2 Vuttā, tassā niddeso kuhiṁ daṭṭhabbo? Hārasampāte. Tattha katamo desanāhārasampāto? 3 “Arakkhitena cittena, micchādiṭṭhihatena ca; Thinamiddhābhibhūtena, vasaṁ mārassa gacchatī”ti. 4 Arakkhitena cittenāti kiṁ desayati, pamādaṁ taṁ maccuno padaṁ. Micchādiṭṭhihatena cāti micchādiṭṭhihataṁ nāma vuccati yadā “anicce niccan”ti passati, so vipallāso. So pana vipallāso kiṁlakkhaṇo? Viparītaggāhalakkhaṇo vipallāso. So kiṁ vipallāsayati? Tayo dhamme saññaṁ cittaṁ diṭṭhimiti. So kuhiṁ vipallāsayati? Catūsu attabhāvavatthūsu, rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Evaṁ vedanaṁ …pe… saññaṁ …pe… saṅkhāre …pe… viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 5 Tattha rūpaṁ paṭhamaṁ vipallāsavatthu “asubhe subhan”ti. Vedanā dutiyaṁ vipallāsavatthu “dukkhe sukhan”ti. Saññā saṅkhārā ca tatiyaṁ vipallāsavatthu “anattani attā”ti. Viññāṇaṁ catutthaṁ vipallāsavatthu “anicce niccan”ti. Dve dhammā cittassa saṅkilesā—taṇhā ca avijjā ca. Taṇhānivutaṁ cittaṁ dvīhi vipallāsehi vipallāsīyati “asubhe subhan”ti “dukkhe sukhan”ti. Diṭṭhinivutaṁ cittaṁ dvīhi vipallāsehi vipallāsīyati “anicce niccan”ti “anattani attā”ti. 6 Tattha yo diṭṭhivipallāso, so atītaṁ rūpaṁ attato samanupassati, atītaṁ vedanaṁ …pe… atītaṁ saññaṁ, atīte saṅkhāre … atītaṁ viññāṇaṁ attato samanupassati. Tattha yo taṇhāvipallāso, so anāgataṁ rūpaṁ abhinandati, anāgataṁ vedanaṁ …pe… anāgataṁ saññaṁ, anāgate saṅkhāre, anāgataṁ viññāṇaṁ abhinandati. Dve dhammā cittassa upakkilesā—taṇhā ca avijjā ca. Tāhi visujjhantaṁ cittaṁ visujjhati. Tesaṁ avijjānīvaraṇānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ pubbā koṭi na paññāyati sandhāvantānaṁ saṁsarantānaṁ sakiṁ nirayaṁ sakiṁ tiracchānayoniṁ sakiṁ pettivisayaṁ sakiṁ asurakāyaṁ sakiṁ deve sakiṁ manusse. 7 Thinamiddhābhibhūtenāti. Thinaṁ nāma yā cittassa akallatā akammaniyatā; middhaṁ nāma yaṁ kāyassa līnattaṁ. Vasaṁ mārassa gacchatīti kilesamārassa ca sattamārassa ca vasaṁ gacchati, so hi nivuto saṁsārābhimukho hoti. Imāni bhagavatā dve saccāni desitāni dukkhaṁ samudayo ca. Tesaṁ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṁ deseti dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya. Yena ca parijānāti yena ca pajahati, ayaṁ maggo. Yaṁ taṇhāya avijjāya ca pahānaṁ, ayaṁ nirodho. Imāni cattāri saccāni. Tenāha bhagavā “arakkhitena cittenā”ti. Tenāhāyasmā mahākaccāyano “assādādīnavatā”ti. Niyutto desanāhārasampāto. ne34 0 Netti Paṭiniddesavāra Sampāta 15 Parikkhārahārasampāta |1| Tattha katamo parikkhāro hārasampāto? 2 “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. Ayaṁ samathavipassanāya parikkhāro. Niyutto parikkhāro hārasampāto. ne5 0 Netti Paṭiniddesavāra Vibhaṅga 2 Vicayahāravibhaṅga |1| Tattha katamo vicayo hāro? “Yaṁ pucchitañca vissajjitañcā”ti gāthā, ayaṁ vicayo hāro. 2 Kiṁ vicinati? Padaṁ vicinati, pañhaṁ vicinati, visajjanaṁ vicinati, pubbāparaṁ vicinati, assādaṁ vicinati, ādīnavaṁ vicinati, nissaraṇaṁ vicinati, phalaṁ vicinati, upāyaṁ vicinati, āṇattiṁ vicinati, anugītiṁ vicinati, sabbe nava suttante vicinati. Yathā kiṁ bhave, yathā āyasmā ajito pārāyane bhagavantaṁ pañhaṁ pucchati— 3 “Kenassu nivuto loko, (iccāyasmā ajito) Kenassu nappakāsati; Kissābhilepanaṁ brūsi, Kiṁ su tassa mahabbhayan”ti. 4 Imāni cattāri padāni pucchitāni, so eko pañho. Kasmā? Ekavatthupariggahā, evañhi āha—“kenassu 3762 --- ne5 1:4 nivuto loko”ti lokādhiṭṭhānaṁ pucchati, “kenassu nappakāsatī”ti lokassa appakāsanaṁ pucchati, “kissābhilepanaṁ brūsī”ti lokassa abhilepanaṁ pucchati, “kiṁsu tassa mahabbhayan”ti tasseva lokassa mahābhayaṁ pucchati. Loko tividho kilesaloko bhavaloko indriyaloko. 5 Tattha visajjanā— 6 “Avijjāya nivuto loko, (ajitāti bhagavā) Vivicchā pamādā nappakāsati; Jappābhilepanaṁ brūmi, Dukkhamassa mahabbhayan”ti. 7 Imāni cattāri padāni imehi catūhi padehi visajjitāni paṭhamaṁ paṭhamena, dutiyaṁ dutiyena, tatiyaṁ tatiyena, catutthaṁ catutthena. 8 “Kenassu nivuto loko”ti pañhe “avijjāya nivuto loko”ti visajjanā. Nīvaraṇehi nivuto loko, avijjānīvaraṇā hi sabbe sattā. Yathāha bhagavā “sabbasattānaṁ, bhikkhave, sabbapāṇānaṁ sabbabhūtānaṁ pariyāyato ekameva nīvaraṇaṁ vadāmi yadidaṁ avijjā, avijjānīvaraṇā hi sabbe sattā. Sabbasova, bhikkhave, avijjāya nirodhā cāgā paṭinissaggā natthi sattānaṁ nīvaraṇanti vadāmī”ti. Tena ca paṭhamassa padassa visajjanā yuttā. 9 “Kenassu nappakāsatī”ti pañhe “vivicchā pamādā nappakāsatī”ti visajjanā. Yo puggalo nīvaraṇehi nivuto, so vivicchati. Vivicchā nāma vuccati vicikicchā. So vicikicchanto nābhisaddahati, na abhisaddahanto vīriyaṁ nārabhati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya. So idhappamādamanuyutto viharati pamatto, sukke dhamme na uppādiyati, tassa te anuppādiyamānā nappakāsanti, yathāha bhagavā— 10 “Dūre santo pakāsanti, himavantova pabbato; Asantettha na dissanti, rattiṁ khittā yathā sarā; Te guṇehi pakāsanti, kittiyā ca yasena cā”ti. 11 Tena ca dutiyassa padassa visajjanā yuttā. 12 “Kissābhilepanaṁ brūsī”ti pañhe “jappābhilepanaṁ brūmī”ti visajjanā. Jappā nāma vuccati taṇhā. Sā kathaṁ abhilimpati? Yathāha bhagavā— 13 “Ratto atthaṁ na jānāti, ratto dhammaṁ na passati; Andhantamaṁ tadā hoti, yaṁ rāgo sahate naran”ti. 14 Sāyaṁ taṇhā āsattibahulassa puggalassa “evaṁ abhijappā”ti karitvā tattha loko abhilitto nāma bhavati, tena ca tatiyassa padassa visajjanā yuttā. 15 “Kiṁ su tassa mahabbhayan”ti pañhe “dukkhamassa mahabbhayan”ti visajjanā. Duvidhaṁ dukkhaṁ—kāyikañca cetasikañca. Yaṁ kāyikaṁ idaṁ dukkhaṁ, yaṁ cetasikaṁ idaṁ domanassaṁ. Sabbe sattā hi dukkhassa ubbijjanti, natthi bhayaṁ dukkhena samasamaṁ, kuto vā pana tassa uttaritaraṁ? Tisso dukkhatā—dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Tattha loko odhaso kadāci karahaci dukkhadukkhatāya muccati. Tathā vipariṇāmadukkhatāya. Taṁ kissa hetu? Honti loke appābādhāpi dīghāyukāpi. Saṅkhāradukkhatāya pana loko anupādisesāya nibbānadhātuyā muccati, tasmā saṅkhāradukkhatā dukkhaṁ lokassāti katvā dukkhamassa mahabbhayanti. Tena ca catutthassa padassa visajjanā yuttā. Tenāha bhagavā “avijjāya nivuto loko”ti. 16 “Savanti sabbadhi sotā, (iccāyasmā ajito) Sotānaṁ kiṁ nivāraṇaṁ; Sotānaṁ saṁvaraṁ brūhi, Kena sotā pidhīyare”. 17 Imāni cattāri padāni pucchitāni. Te dve pañhā. Kasmā? Ime hi batvādhivacanena pucchitā. Evaṁ samāpannassa lokassa evaṁ saṅkiliṭṭhassa kiṁ lokassa vodānaṁ vuṭṭhānamiti, evañhi āha. 18 Savanti sabbadhi sotāti asamāhitassa savanti abhijjhābyāpādappamādabahulassa. Tattha yā abhijjhā ayaṁ lobho akusalamūlaṁ, yo byāpādo ayaṁ doso akusalamūlaṁ, yo pamādo ayaṁ moho akusalamūlaṁ. Tassevaṁ asamāhitassa chasu āyatanesu taṇhā savanti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, yathāha bhagavā— 19 “Savatī”ti ca kho, bhikkhave, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. Cakkhu savati manāpikesu rūpesu, amanāpikesu paṭihaññatīti. Sotaṁ …pe… ghānaṁ … jivhā … kāyo … mano savati manāpikesu dhammesu amanāpikesu paṭihaññatīti. Iti sabbā ca savati, sabbathā ca savati. Tenāha “savanti sabbadhi sotā”ti. 20 “Sotānaṁ kiṁ nivāraṇan”ti pariyuṭṭhānavighātaṁ pucchati, idaṁ vodānaṁ. “Sotānaṁ saṁvaraṁ brūhi, kena sotā pidhīyare”ti anusayasamugghātaṁ pucchati, idaṁ vuṭṭhānaṁ. 21 Tattha visajjanā— 22 “Yāni sotāni lokasmiṁ, (ajitāti bhagavā) Sati tesaṁ nivāraṇaṁ; 3763 --- ne5 1:22 Sotānaṁ saṁvaraṁ brūmi, Paññāyete pidhīyare”ti. 23 Kāyagatāya satiyā bhāvitāya bahulīkatāya cakkhu nāviñchati manāpikesu rūpesu, amanāpikesu na paṭihaññati, sotaṁ …pe… ghānaṁ … jivhā … kāyo … mano nāviñchati manāpikesu dhammesu, amanāpikesu na paṭihaññati. Kena kāraṇena? Saṁvutanivāritattā indriyānaṁ. Kena te saṁvutanivāritā? Satiārakkhena. Tenāha bhagavā—“sati tesaṁ nivāraṇan”ti. 24 Paññāya anusayā pahīyanti, anusayesu pahīnesu pariyuṭṭhānā pahīyanti. Kissa, anusayassa pahīnattā? Taṁ yathā khandhavantassa rukkhassa anavasesamūluddharaṇe kate pupphaphalapallavaṅkurasantati samucchinnā bhavati. Evaṁ anusayesu pahīnesu pariyuṭṭhānasantati samucchinnā bhavati pidahitā paṭicchannā. Kena? Paññāya. Tenāha bhagavā “paññāyete pidhīyare”ti. 25 “Paññā ceva sati ca, (iccāyasmā ajito) Nāmarūpañca mārisa; Etaṁ me puṭṭho pabrūhi, Katthetaṁ uparujjhatī”ti. 26 “Yametaṁ pañhaṁ apucchi, ajita taṁ vadāmi te; Yattha nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhati; Viññāṇassa nirodhena, etthetaṁ uparujjhatī”ti. 27 Ayaṁ pañhe anusandhiṁ pucchati. Anusandhiṁ pucchanto kiṁ pucchati? Anupādisesaṁ nibbānadhātuṁ. Tīṇi ca saccāni saṅkhatāni nirodhadhammāni dukkhaṁ samudayo maggo, nirodho asaṅkhato. Tattha samudayo dvīsu bhūmīsu pahīyati dassanabhūmiyā ca bhāvanābhūmiyā ca. Dassanena tīṇi saṁyojanāni pahīyanti sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso, bhāvanāya satta saṁyojanāni pahīyanti kāmacchando byāpādo rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṁ avijjāvasesā. Tedhātuke imāni dasa saṁyojanāni pañcorambhāgiyāni pañcuddhambhāgiyāni. 28 Tattha tīṇi saṁyojanāni sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso anaññātaññassāmītindriyaṁ adhiṭṭhāya nirujjhanti. Satta saṁyojanāni kāmacchando byāpādo rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṁ avijjāvasesā aññindriyaṁ adhiṭṭhāya nirujjhanti. Yaṁ pana evaṁ jānāti “khīṇā me jātī”ti, idaṁ khaye ñāṇaṁ. “Nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāti, idaṁ anuppāde ñāṇaṁ. Imāni dve ñāṇāni aññātāvindriyaṁ. Tattha yañca anaññātaññassāmītindriyaṁ yañca aññindriyaṁ, imāni aggaphalaṁ arahattaṁ pāpuṇantassa nirujjhanti, tattha yañca khaye ñāṇaṁ yañca anuppāde ñāṇaṁ, imāni dve ñāṇāni ekapaññā. 29 Api ca ārammaṇasaṅketena dve nāmāni labbhanti, “khīṇā me jātī”ti pajānantassa khaye ñāṇanti nāmaṁ labhati, “nāparaṁ itthattāyā”ti pajānantassa anuppāde ñāṇanti nāmaṁ labhati. Sā pajānanaṭṭhena paññā, yathādiṭṭhaṁ apilāpanaṭṭhena sati. 30 Tattha ye pañcupādānakkhandhā, idaṁ nāmarūpaṁ. Tattha ye phassapañcamakā dhammā, idaṁ nāmaṁ. Yāni pañcindriyāni rūpāni, idaṁ rūpaṁ. Tadubhayaṁ nāmarūpaṁ viññāṇasampayuttaṁ tassa nirodhaṁ bhagavantaṁ pucchanto āyasmā ajito pārāyane evamāha— 31 “Paññā ceva sati ca, nāmarūpañca mārisa; Etaṁ me puṭṭho pabrūhi, katthetaṁ uparujjhatī”ti. 32 Tattha sati ca paññā ca cattāri indriyāni, sati dve indriyāni satindriyañca samādhindriyañca, paññā dve indriyāni paññindriyañca vīriyindriyañca. Yā imesu catūsu indriyesu saddahanā okappanā, idaṁ saddhindriyaṁ. Tattha yā saddhādhipateyyā cittekaggatā, ayaṁ chandasamādhi. Samāhite citte kilesānaṁ vikkhambhanatāya paṭisaṅkhānabalena vā bhāvanābalena vā, idaṁ pahānaṁ. Tattha ye assāsapassāsā vitakkavicārā saññāvedayitā sarasaṅkappā, ime saṅkhārā. Iti purimako ca chandasamādhi, kilesavikkhambhanatāya ca pahānaṁ ime ca saṅkhārā, tadubhayaṁ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Tattha yā vīriyādhipateyyā cittekaggatā, ayaṁ vīriyasamādhi …pe… tattha yā cittādhipateyyā cittekaggatā, ayaṁ cittasamādhi …pe… tattha yā vīmaṁsādhipateyyā cittekaggatā, ayaṁ vīmaṁsāsamādhi. Samāhite citte kilesānaṁ vikkhambhanatāya paṭisaṅkhānabalena vā bhāvanābalena vā, idaṁ pahānaṁ. Tattha ye assāsapassāsā vitakkavicārā saññāvedayitā sarasaṅkappā, ime saṅkhārā. Iti purimako ca vīmaṁsāsamādhi, kilesavikkhambhanatāya ca pahānaṁ ime ca saṅkhārā, tadubhayaṁ vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti vivekanissitaṁ 3764 --- ne5 1:32 virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. 33 Sabbo samādhi ñāṇamūlako ñāṇapubbaṅgamo ñāṇānuparivatti. 34 Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; Yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. 35 Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Pañcindriyāni kusalāni cittasahabhūni citte uppajjamāne uppajjanti, citte nirujjhamāne nirujjhanti. Nāmarūpañca viññāṇahetukaṁ viññāṇapaccayā nibbattaṁ, tassa maggena hetu upacchinno, viññāṇaṁ anāhāraṁ anabhinanditaṁ appaṭisandhikaṁ taṁ nirujjhati. Nāmarūpamapi ahetu appaccayaṁ punabbhavaṁ na nibbattayati. Evaṁ viññāṇassa nirodhā paññā ca sati ca nāmarūpañca nirujjhati. Tenāha bhagavā— 36 “Yametaṁ pañhaṁ apucchi, ajita taṁ vadāmi te; Yattha nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhati; Viññāṇassa nirodhena, etthetaṁ uparujjhatī”ti. 37 “Ye ca saṅkhātadhammāse, (iccāyasmā ajito) Ye ca sekkhā puthū idha; Tesaṁ me nipako iriyaṁ, Puṭṭho pabrūhi mārisā”ti. 38 Imāni tīṇi padāni pucchitāni, te tayo pañhā. Kissa? Sekhāsekhavipassanāpubbaṅgamappahānayogena, evañhi āha. “Ye ca saṅkhātadhammāse”ti arahattaṁ pucchati, “ye ca sekkhā puthū idhā”ti sekhaṁ pucchati, “tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisā”ti vipassanāpubbaṅgamaṁ pahānaṁ pucchati. 39 Tattha visajjanā— 40 “Kāmesu nābhigijjheyya, (ajitāti bhagavā) Manasānāvilo siyā; Kusalo sabbadhammānaṁ, Sato bhikkhu paribbaje”ti. 41 Bhagavato sabbaṁ kāyakammaṁ ñāṇapubbaṅgamaṁ ñāṇānuparivatti, sabbaṁ vacīkammaṁ ñāṇapubbaṅgamaṁ ñāṇānuparivatti, sabbaṁ manokammaṁ ñāṇapubbaṅgamaṁ ñāṇānuparivatti. Atīte aṁse appaṭihatañāṇadassanaṁ, anāgate aṁse appaṭihatañāṇadassanaṁ, paccuppanne aṁse appaṭihatañāṇadassanaṁ. 42 Ko ca ñāṇadassanassa paṭighāto? Yaṁ anicce dukkhe anattani ca aññāṇaṁ adassanaṁ, ayaṁ ñāṇadassanassa paṭighāto. Yathā idha puriso tārakarūpāni passeyya, no ca gaṇanasaṅketena jāneyya, ayaṁ ñāṇadassanassa paṭighāto. 43 Bhagavato pana appaṭihatañāṇadassanaṁ, anāvaraṇañāṇadassanā hi buddhā bhagavanto. Tattha sekhena dvīsu dhammesu cittaṁ rakkhitabbaṁ gedhā ca rajanīyesu dhammesu, dosā ca pariyuṭṭhānīyesu. Tattha yā icchā mucchā patthanā piyāyanā kīḷanā, taṁ bhagavā nivārento evamāha—“kāmesu nābhigijjheyyā”ti. 44 “Manasānāvilo siyā”ti pariyuṭṭhānavighātaṁ āha. Tathā hi sekho abhigijjhanto asamuppannañca kilesaṁ uppādeti, uppannañca kilesaṁ phātiṁ karoti. Yo pana anāvilasaṅkappo anabhigijjhanto vāyamati, so anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. So uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. So anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. So uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. 45 Katame anuppannā pāpakā akusalā dhammā? Kāmavitakko byāpādavitakko vihiṁsāvitakko, ime anuppannā pāpakā akusalā dhammā. Katame uppannā pāpakā akusalā dhammā? Anusayā akusalamūlāni, ime uppannā pāpakā akusalā dhammā. Katame anuppannā kusalā dhammā? Yāni sotāpannassa indriyāni, ime anuppannā kusalā dhammā. Katame uppannā kusalā dhammā? Yāni aṭṭhamakassa indriyāni, ime uppannā kusalā dhammā. 46 Yena kāmavitakkaṁ vāreti, idaṁ satindriyaṁ. Yena byāpādavitakkaṁ vāreti, idaṁ samādhindriyaṁ. Yena vihiṁsāvitakkaṁ vāreti, idaṁ vīriyindriyaṁ. Yena uppannuppanne pāpake akusale dhamme pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti nādhivāseti, idaṁ paññindriyaṁ. Yā imesu catūsu indriyesu saddahanā okappanā, idaṁ saddhindriyaṁ. 47 Tattha saddhindriyaṁ kattha daṭṭhabbaṁ? Catūsu sotāpattiyaṅgesu. Vīriyindriyaṁ kattha daṭṭhabbaṁ? Catūsu sammappadhānesu. Satindriyaṁ kattha daṭṭhabbaṁ? Catūsu satipaṭṭhānesu. Samādhindriyaṁ kattha daṭṭhabbaṁ? Catūsu jhānesu. Paññindriyaṁ kattha 3765 --- ne5 1:47 daṭṭhabbaṁ? Catūsu ariyasaccesu. Evaṁ sekho sabbehi kusalehi dhammehi appamatto vutto bhagavatā anāvilatāya manasā. Tenāha bhagavā “manasānāvilo siyā”ti. 48 “Kusalo sabbadhammānan”ti loko nāma tividho kilesaloko bhavaloko indriyaloko. Tattha kilesalokena bhavaloko samudāgacchati, so indriyāni nibbatteti, indriyesu bhāviyamānesu neyyassa pariññā bhavati. Sā duvidhena upaparikkhitabbā dassanapariññāya ca bhāvanāpariññāya ca. Yadā hi sekho ñeyyaṁ parijānāti, tadā nibbidāsahagatehi saññāmanasikārehi neyyaṁ pariññātaṁ bhavati. Tassa dve dhammā kosallaṁ gacchanti—dassanakosallañca bhāvanākosallañca. 49 Taṁ ñāṇaṁ pañcavidhena veditabbaṁ—abhiññā pariññā pahānaṁ bhāvanā sacchikiriyā. Tattha katamā abhiññā? Yaṁ dhammānaṁ salakkhaṇe ñāṇaṁ dhammapaṭisambhidā ca atthapaṭisambhidā ca, ayaṁ abhiññā. 50 Tattha katamā pariññā? Evaṁ abhijānitvā yā parijānanā “idaṁ kusalaṁ, idaṁ akusalaṁ, idaṁ sāvajjaṁ, idaṁ anavajjaṁ, idaṁ kaṇhaṁ, idaṁ sukkaṁ, idaṁ sevitabbaṁ, idaṁ na sevitabbaṁ, ime dhammā evaṅgahitā, idaṁ phalaṁ nibbattenti, tesaṁ evaṅgahitānaṁ ayaṁ attho”ti, ayaṁ pariññā. 51 Evaṁ parijānitvā tayo dhammā avasiṭṭhā bhavanti pahātabbā bhāvetabbā sacchikātabbā ca. Tattha katame dhammā pahātabbā? Ye akusalā. Tattha katame dhammā bhāvetabbā? Ye kusalā. Tattha katame dhammā sacchikātabbā? Yaṁ asaṅkhataṁ. Yo evaṁ jānāti ayaṁ vuccati atthakusalo dhammakusalo kalyāṇatākusalo phalatākusalo, āyakusalo apāyakusalo upāyakusalo mahatā kosallena samannāgatoti, tenāha bhagavā “kusalo sabbadhammānan”ti. 52 “Sato bhikkhu paribbaje”ti tena diṭṭhadhammasukhavihāratthaṁ abhikkante paṭikkante ālokite vilokite samiñjite pasārite saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe asite pīte khāyite sāyite uccārapassāvakamme gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhibhāve satena sampajānena vihātabbaṁ. Imā dve cariyā anuññātā bhagavatā ekā visuddhānaṁ, ekā visujjhantānaṁ. Ke visuddhā? Arahanto. Ke visujjhantā? Sekkhā. Katakiccāni hi arahato indriyāni. Yaṁ bojjhaṁ, taṁ catubbidhaṁ dukkhassa pariññābhisamayena samudayassa pahānābhisamayena maggassa bhāvanābhisamayena nirodhassa sacchikiriyābhisamayena, idaṁ catubbidhaṁ bojjhaṁ yo evaṁ jānāti, ayaṁ vuccati sato abhikkamati sato paṭikkamati khayā rāgassa khayā dosassa khayā mohassa. Tenāha bhagavā “sato bhikkhu paribbaje”ti, tenāha— 53 “Kāmesu nābhigijjheyya, (ajitāti bhagavā) Manasānāvilo siyā; Kusalo sabbadhammānaṁ, Sato bhikkhu paribbaje”ti. 54 Evaṁ pucchitabbaṁ, evaṁ visajjitabbaṁ. Suttassa ca anugīti atthato ca byañjanato ca samānetabbā. Atthāpagataṁ hi byañjanaṁ samphappalāpaṁ bhavati. Dunnikkhittassa padabyañjanassa atthopi dunnayo bhavati, tasmā atthabyañjanūpetaṁ saṅgāyitabbaṁ. Suttañca pavicinitabbaṁ. Kiṁ idaṁ suttaṁ āhacca vacanaṁ anusandhivacanaṁ nītatthaṁ neyyatthaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ nibbedhabhāgiyaṁ asekkhabhāgiyaṁ? Kuhiṁ imassa suttassa sabbāni saccāni passitabbāni, ādimajjhapariyosāneti? Evaṁ suttaṁ pavicetabbaṁ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano—“yaṁ pucchitañca vissajjitañca, suttassa yā ca anugītī”ti. Niyutto vicayo hāro. ne15 0 Netti Paṭiniddesavāra Vibhaṅga 12 Otaraṇahāravibhaṅga |1| Tattha katamo otaraṇo hāro? “Yo ca paṭiccuppādo”ti. 2 “Uddhaṁ adho sabbadhi vippamutto, Ayaṁ ahasmīti anānupassī; Evaṁ vimutto udatāri oghaṁ, Atiṇṇapubbaṁ apunabbhavāyā”ti. 3 “Uddhan”ti rūpadhātu ca arūpadhātu ca. “Adho”ti kāmadhātu. “Sabbadhi vippamutto”ti tedhātuke ayaṁ asekkhāvimutti. Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni, ayaṁ indriyehi otaraṇā. 4 Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā 3766 --- ne15 1:4 nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. 5 Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni tīhi khandhehi saṅgahitāni—sīlakkhandhena samādhikkhandhena paññākkhandhena, ayaṁ khandhehi otaraṇā. 6 Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni saṅkhārapariyāpannāni ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 7 Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṁ āyatanaṁ anāsavaṁ, no ca bhavaṅgaṁ. Ayaṁ āyatanehi otaraṇā. 8 “Ayaṁ ahasmīti anānupassī”ti ayaṁ sakkāyadiṭṭhiyā samugghāto, sā sekkhāvimutti, tāniyeva sekkhāni pañcindriyāni. Ayaṁ indriyehi otaraṇā. 9 Tāniyeva sekkhāni pañcindriyāni vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, evaṁ sabbo paṭiccasamuppādo. Ayaṁ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. 10 Sāyeva vijjā paññākkhandho. Ayaṁ khandhehi otaraṇā. 11 Sāyeva vijjā saṅkhārapariyāpannā, ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā, ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 12 Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṁ āyatanaṁ anāsavaṁ, no ca bhavaṅgaṁ, ayaṁ āyatanehi otaraṇā. 13 Sekkhāya ca vimuttiyā asekkhāya ca vimuttiyā vimutto udatāri oghaṁ atiṇṇapubbaṁ apunabbhavāya. Tenāha bhagavā “uddhaṁ adho”ti. 14 “Nissitassa calitaṁ, anissitassa calitaṁ natthi, calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti, natiyā asati āgatigati na hoti, āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti, cutūpapāte asati nevidha na huraṁ na ubhayamantarena esevanto dukkhassā”ti. 15 “Nissitassa calitan”ti nissayo nāma duvidho taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca. Tattha yā rattassa cetanā, ayaṁ taṇhānissayo; yā mūḷhassa cetanā, ayaṁ diṭṭhinissayo. Cetanā pana saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, evaṁ sabbo paṭiccasamuppādo. Ayaṁ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. 16 Tattha yā rattassa vedanā, ayaṁ sukhā vedanā. Yā sammūḷhassa vedanā, ayaṁ adukkhamasukhā vedanā, imā dve vedanā vedanākkhandho. Ayaṁ khandhehi otaraṇā. 17 Tattha sukhā vedanā dve indriyāni sukhindriyaṁ somanassindriyañca, adukkhamasukhā vedanā upekkhindriyaṁ. Ayaṁ indriyehi otaraṇā. 18 Tāniyeva indriyāni saṅkhārapariyāpannāni, ye saṅkhārā sāsavā bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 19 Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṁ āyatanaṁ sāsavaṁ bhavaṅgaṁ, ayaṁ āyatanehi otaraṇā. 20 “Anissitassa calitaṁ natthī”ti samathavasena vā taṇhāya anissito vipassanāvasena vā diṭṭhiyā anissito. Yā vipassanā ayaṁ vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, evaṁ sabbo paṭiccasamuppādo. Ayaṁ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. 21 Sāyeva vipassanā paññākkhandho. Ayaṁ khandhehi otaraṇā. 22 Sāyeva vipassanā dve indriyāni—vīriyindriyañca paññindriyañca. Ayaṁ indriyehi otaraṇā. 23 Sāyeva vipassanā saṅkhārapariyāpannā, ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 24 Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṁ āyatanaṁ anāsavaṁ, no ca bhavaṅgaṁ. Ayaṁ āyatanehi otaraṇā. 25 “Passaddhiyā satī”ti duvidhā passaddhi kāyikā ca cetasikā ca. Yaṁ kāyikaṁ sukhaṁ, ayaṁ kāyapassaddhi. Yaṁ cetasikaṁ sukhaṁ, ayaṁ cetasikā passaddhi. Passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati, samāhito yathābhūtaṁ pajānāti, yathābhūtaṁ pajānanto nibbindati, nibbindanto virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ “vimuttam”iti ñāṇaṁ hoti, “khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāti. So na namati rūpesu, na saddesu, na gandhesu, na rasesu, na phoṭṭhabbesu, na dhammesu khayā rāgassa khayā dosassa khayā mohassa yena 3767 --- ne15 1:25 rūpena tathāgataṁ tiṭṭhantaṁ carantaṁ paññāpayamāno paññāpeyya, tassa rūpassa khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā rūpasaṅkhaye vimutto, tathāgato atthītipi na upeti, natthītipi na upeti, atthi natthītipi na upeti, nevatthi no natthītipi na upeti. Atha kho gambhīro appameyyo asaṅkheyyo nibbutotiyeva saṅkhaṁ gacchati khayā rāgassa, khayā dosassa, khayā mohassa. 26 Yāya vedanāya …pe… yāya saññāya. Yehi saṅkhārehi. Yena viññāṇena tathāgataṁ tiṭṭhantaṁ carantaṁ paññāpayamāno paññāpeyya, tassa viññāṇassa khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā viññāṇasaṅkhaye vimutto, tathāgato atthītipi na upeti, natthītipi na upeti, atthi natthītipi na upeti, nevatthi no natthītipi na upeti. Atha kho gambhīro appameyyo asaṅkheyyo nibbutotiyeva saṅkhaṁ gacchati khayā rāgassa, khayā dosassa, khayā mohassa. “Āgatī”ti idhāgati. “Gatī”ti peccabhavo. Āgatigatīpi na bhavanti, “nevidhā”ti chasu ajjhattikesu āyatanesu. “Na huran”ti chasu bāhiresu āyatanesu. “Na ubhayamantarenā”ti phassasamuditesu dhammesu attānaṁ na passati. “Esevanto dukkhassā”ti paṭiccasamuppādo. So duvidho lokiyo ca lokuttaro ca. Tattha lokiyo avijjāpaccayā saṅkhārā, yāva jarāmaraṇā. Lokuttaro sīlavato avippaṭisāro jāyati, yāva nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. Tenāha bhagavā “nissitassa calitaṁ anissitassa calitaṁ natthi …pe… esevanto dukkhassā”ti. 27 “Ye keci sokā paridevitā vā, Dukkhā ca lokasmimanekarūpā; Piyaṁ paṭiccappabhavanti ete, Piye asante na bhavanti ete. 28 Tasmā hi te sukhino vītasokā, Yesaṁ piyaṁ natthi kuhiñci loke; Tasmā asokaṁ virajaṁ patthayāno, Piyaṁ na kayirātha kuhiñci loke”ti. 29 “Ye keci sokā paridevitā vā, dukkhā ca lokasmimanekarūpā piyaṁ paṭiccappabhavanti ete”ti—ayaṁ dukkhā vedanā. “Piye asante na bhavanti ete”ti—ayaṁ sukhā vedanā. Vedanā vedanākkhandho. Ayaṁ khandhehi otaraṇā. 30 Vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ, evaṁ sabbaṁ. Ayaṁ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. 31 Tattha sukhā vedanā dve indriyāni—sukhindriyaṁ somanassindriyañca. Dukkhā vedanā dve indriyāni—dukkhindriyaṁ domanassindriyañca. Ayaṁ indriyehi otaraṇā. 32 Tāniyeva indriyāni saṅkhārapariyāpannāni, ye saṅkhārā sāsavā bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 33 Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṁ āyatanaṁ sāsavaṁ bhavaṅgaṁ. Ayaṁ āyatanehi otaraṇā. 34 “Tasmā hi te sukhino vītasokā, Yesaṁ piyaṁ natthi kuhiñci loke; Tasmā asokaṁ virajaṁ patthayāno, Piyaṁ na kayirātha kuhiñci loke”ti. 35 Idaṁ taṇhāpahānaṁ. Taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, evaṁ sabbaṁ. Ayaṁ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. 36 Taṁyeva taṇhāpahānaṁ samatho. So samatho dve indriyāni satindriyaṁ samādhindriyañca. Ayaṁ indriyehi otaraṇā. 37 Soyeva samatho samādhikkhandho. Ayaṁ khandhehi otaraṇā. 38 Soyeva samatho saṅkhārapariyāpanno, ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 39 Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṁ āyatanaṁ anāsavaṁ, no ca bhavaṅgaṁ. Ayaṁ āyatanehi otaraṇā. Tenāha bhagavā “ye keci sokā”ti. 40 “Kāmaṁ kāmayamānassa, tassa ce taṁ samijjhati; Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchati. 41 Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno; Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppati. 42 Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro; Somaṁ visattikaṁ loke, sato samativattatī”ti. 43 Tattha yā pītimanatā, ayaṁ anunayo. Yadāha sallaviddhova ruppatīti, idaṁ paṭighaṁ. Anunayaṁ paṭighañca pana taṇhāpakkho, taṇhāya ca pana dasarūpīni āyatanāni padaṭṭhānaṁ. Ayaṁ āyatanehi otaraṇā. 44 Tāniyeva dasa rūpīni rūpakāyo nāmasampayutto, tadubhayaṁ nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, evaṁ sabbaṁ. Ayaṁ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. 45 Tadeva nāmarūpaṁ pañcakkhandho. Ayaṁ khandhehi 3768 --- ne15 1:45 otaraṇā. 46 Tadeva nāmarūpaṁ aṭṭhārasa dhātuyo. Ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 47 Tattha yo rūpakāyo imāni pañca rūpīni indriyāni, yo nāmakāyo imāni pañca arūpīni indriyāni, imāni dasa indriyāni. Ayaṁ indriyehi otaraṇā. 48 Tattha yadāha— 49 “Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro; Somaṁ visattikaṁ loke, sato samativattatī”ti. 50 Ayaṁ saupādisesā nibbānadhātu, ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 51 Sāyeva saupādisesā nibbānadhātu vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, evaṁ sabbaṁ. Ayaṁ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. 52 Sāyeva vijjā paññākkhandho. Ayaṁ khandhehi otaraṇā. 53 Sāyeva vijjā dve indriyāni—vīriyindriyaṁ paññindriyañca. Ayaṁ indriyehi otaraṇā. 54 Sāyeva vijjā saṅkhārapariyāpannā, ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 55 Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṁ āyatanaṁ anāsavaṁ, no ca bhavaṅgaṁ. Ayaṁ āyatanehi otaraṇā. Tenāha bhagavā “kāmaṁ kāmayamānassā”ti. 56 Ettāvatā paṭicca indriyakhandhadhātuāyatanāni samosaraṇotaraṇāni bhavanti. Evaṁ paṭicca indriyakhandhadhātuāyatanāni otāretabbāni. Tenāha āyasmā mahākaccāyano “yo ca paṭiccuppādo”ti. Niyutto otaraṇo hāro. ne19 0 Netti Paṭiniddesavāra Vibhaṅga 16 Samāropanahāravibhaṅga |1| Tattha katamo samāropano hāro? “Ye dhammā yaṁmūlā, ye cekatthā pakāsitā muninā”ti. 2 Ekasmiṁ padaṭṭhāne yattakāni padaṭṭhānāni otaranti, sabbāni tāni samāropayitabbāni. Yathā āvaṭṭe hāre bahukāni padaṭṭhānāni otarantīti. Tattha samāropanā catubbidhā padaṭṭhānaṁ, vevacanaṁ, bhāvanā, pahānamiti. 3 Tattha katamā padaṭṭhānena samāropanā? 4 “Sabbapāpassa akaraṇaṁ, kusalassa upasampadā; Sacittapariyodāpanaṁ, etaṁ buddhāna sāsanan”ti. 5 Tassa kiṁ padaṭṭhānaṁ? Tīṇi sucaritāni—kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ—idaṁ padaṭṭhānaṁ; tattha yaṁ kāyikañca vācasikañca sucaritaṁ, ayaṁ sīlakkhandho. Manosucarite yā anabhijjhā abyāpādo ca, ayaṁ samādhikkhandho. Yā sammādiṭṭhi, ayaṁ paññākkhandho. Idaṁ padaṭṭhānaṁ, tattha sīlakkhandho ca samādhikkhandho ca samatho, paññākkhandho vipassanā. Idaṁ padaṭṭhānaṁ, tattha samathassa phalaṁ rāgavirāgā cetovimutti, vipassanāya phalaṁ avijjāvirāgā paññāvimutti. Idaṁ padaṭṭhānaṁ. 6 Vanaṁ vanathassa padaṭṭhānaṁ. Kiñca vanaṁ? Ko ca vanatho? Vanaṁ nāma pañca kāmaguṇā, taṇhā vanatho. Idaṁ padaṭṭhānaṁ. Vanaṁ nāma nimittaggāho “itthī”ti vā “puriso”ti vā. Vanatho nāma tesaṁ tesaṁ aṅgapaccaṅgānaṁ anubyañjanaggāho “aho cakkhu, aho sotaṁ, aho ghānaṁ, aho jivhā, aho kāyo” iti. Idaṁ padaṭṭhānaṁ. Vanaṁ nāma cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni apariññātāni. Yaṁ tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ, ayaṁ vanatho. Idaṁ padaṭṭhānaṁ. Vanaṁ nāma anusayo. Vanatho nāma pariyuṭṭhānaṁ. Idaṁ padaṭṭhānaṁ. Tenāha bhagavā “chetvā vanañca vanathañcā”ti. Ayaṁ padaṭṭhānena samāropanā. 7 Tattha katamā vevacanena samāropanā? Rāgavirāgā cetovimutti sekkhaphalaṁ; avijjāvirāgā paññāvimutti asekkhaphalaṁ. Idaṁ vevacanaṁ. Rāgavirāgā cetovimutti anāgāmiphalaṁ; avijjāvirāgā paññāvimutti aggaphalaṁ arahattaṁ. Idaṁ vevacanaṁ. Rāgavirāgā cetovimutti kāmadhātusamatikkamanaṁ; avijjāvirāgā paññāvimutti tedhātusamatikkamanaṁ. Idaṁ vevacanaṁ. Paññindriyaṁ, paññābalaṁ, adhipaññāsikkhā, paññākkhandho, dhammavicayasambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo, ñāṇaṁ, sammādiṭṭhi, tīraṇā, santīraṇā, hirī, vipassanā, dhamme ñāṇaṁ, sabbaṁ, idaṁ vevacanaṁ. Ayaṁ vevacanena samāropanā. 8 Tattha katamā bhāvanāya samāropanā? Yathāha bhagavā “tasmātiha tvaṁ bhikkhu kāye kāyānupassī viharāhi, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ”. Ātāpīti vīriyindriyaṁ. Sampajānoti paññindriyaṁ. Satimāti satindriyaṁ. Vineyya loke abhijjhādomanassanti 3769 --- ne19 1:8 samādhindriyaṁ. Evaṁ kāye kāyānupassino viharato cattāro satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Kena kāraṇena? Ekalakkhaṇattā catunnaṁ indriyānaṁ. Catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu cattāro sammappadhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Catūsu sammappadhānesu bhāviyamānesu cattāro iddhipādā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Catūsu iddhipādesu bhāviyamānesu pañcindriyāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Evaṁ sabbe. Kena kāraṇena? Sabbe hi bodhaṅgamā dhammā bodhipakkhiyā niyyānikalakkhaṇena ekalakkhaṇā, te ekalakkhaṇattā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Ayaṁ bhāvanāya samāropanā. 9 Tattha katamā pahānena samāropanā? Kāye kāyānupassī viharanto “asubhe subhan”ti vipallāsaṁ pajahati, kabaḷīkāro cassa āhāro pariññaṁ gacchati, kāmupādānena ca anupādāno bhavati, kāmayogena ca visaṁyutto bhavati, abhijjhākāyaganthena ca vippayujjati, kāmāsavena ca anāsavo bhavati, kāmoghañca uttiṇṇo bhavati, rāgasallena ca visallo bhavati, rūpūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṁ gacchati, rūpadhātuyaṁ cassa rāgo pahīno bhavati, na ca chandāgatiṁ gacchati. 10 Vedanāsu vedanānupassī viharanto “dukkhe sukhan”ti vipallāsaṁ pajahati, phasso cassa āhāro pariññaṁ gacchati, bhavūpādānena ca anupādāno bhavati, bhavayogena ca visaṁyutto bhavati, byāpādakāyaganthena ca vippayujjati, bhavāsavena ca anāsavo bhavati, bhavoghañca uttiṇṇo bhavati, dosasallena ca visallo bhavati, vedanūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṁ gacchati, vedanādhātuyaṁ cassa rāgo pahīno bhavati, na ca dosāgatiṁ gacchati. 11 Citte cittānupassī viharanto “anicce niccan”ti vipallāsaṁ pajahati, viññāṇaṁ cassa āhāro pariññaṁ gacchati, diṭṭhupādānena ca anupādāno bhavati, diṭṭhiyogena ca visaṁyutto bhavati, sīlabbataparāmāsakāyaganthena ca vippayujjati, diṭṭhāsavena ca anāsavo bhavati, diṭṭhoghañca uttiṇṇo bhavati, mānasallena ca visallo bhavati, saññūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṁ gacchati, saññādhātuyaṁ cassa rāgo pahīno bhavati, na ca bhayāgatiṁ gacchati. 12 Dhammesu dhammānupassī viharanto “anattani attā”ti vipallāsaṁ pajahati, manosañcetanā cassa āhāro pariññaṁ gacchati, attavādupādānena ca anupādāno bhavati, avijjāyogena ca visaṁyutto bhavati, idaṁsaccābhinivesakāyaganthena ca vippayujjati, avijjāsavena ca anāsavo bhavati, avijjoghañca uttiṇṇo bhavati, mohasallena ca visallo bhavati, saṅkhārūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṁ gacchati, saṅkhāradhātuyaṁ cassa rāgo pahīno bhavati, na ca mohāgatiṁ gacchati. Ayaṁ pahānena samāropanā. 13 Tenāha āyasmā mahākaccāyano— 14 “Ye dhammā yaṁmūlā, Ye cekatthā pakāsitā muninā; Te samāropayitabbā, Esa samāropano hāro”ti. Niyutto samāropano hāro. Niṭṭhito ca hāravibhaṅgo. ne27 0 Netti Paṭiniddesavāra Sampāta 8 Vibhattihārasampāta |1| Tattha katamo vibhattihārasampāto? 2 “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. Kusalapakkho kusalapakkhena niddisitabbo. Akusalapakkho akusalapakkhena niddisitabbo. Niyutto vibhattihārasampāto. ne9 0 Netti Paṭiniddesavāra Vibhaṅga 6 Catubyūhahāravibhaṅga |1| Tattha katamo catubyūho hāro? “Neruttamadhippāyo”ti ayaṁ. Byañjanena suttassa neruttañca adhippāyo ca nidānañca pubbāparasandhi ca gavesitabbo. Tattha katamaṁ neruttaṁ, yā niruttipadasaṁhitā, yaṁ dhammānaṁ nāmaso ñāṇaṁ. Yadā hi bhikkhu atthassa ca nāmaṁ jānāti, dhammassa ca nāmaṁ jānāti, tathā tathā naṁ abhiniropeti. Ayañca vuccati atthakusalo dhammakusalo byañjanakusalo niruttikusalo pubbāparakusalo desanākusalo atītādhivacanakusalo 3770 --- ne9 1:1 anāgatādhivacanakusalo paccuppannādhivacanakusalo itthādhivacanakusalo purisādhivacanakusalo napuṁsakādhivacanakusalo ekādhivacanakusalo anekādhivacanakusalo, evaṁ sabbāni kātabbāni janapadaniruttāni sabbā ca janapadaniruttiyo. Ayaṁ niruttipadasaṁhitā. 2 Tattha katamo adhippāyo? 3 “Dhammo have rakkhati dhammacāriṁ, Chattaṁ mahantaṁ yatha vassakāle; Esānisaṁso dhamme suciṇṇe, Na duggatiṁ gacchati dhammacārī”ti. 4 Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye apāyehi parimuccitukāmā bhavissanti, te dhammacārino bhavissantīti ayaṁ ettha bhagavato adhippāyo. 5 “Coro yathā sandhimukhe gahīto, Sakammunā haññati bajjhate ca; Evaṁ ayaṁ pecca pajā parattha, Sakammunā haññati bajjhate cā”ti. 6 Idha bhagavato ko adhippāyo? Sañcetanikānaṁ katānaṁ kammānaṁ upacitānaṁ dukkhavedanīyānaṁ aniṭṭhaṁ asātaṁ vipākaṁ paccanubhavissatīti ayaṁ ettha bhagavato adhippāyo. 7 “Sukhakāmāni bhūtāni, Yo daṇḍena vihiṁsati; Attano sukhamesāno, Pecca so na labhate sukhan”ti. 8 Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye sukhena atthikā bhavissanti, te pāpakammaṁ na karissantīti ayaṁ ettha bhagavato adhippāyo. 9 “Middhī yadā hoti mahagghaso ca, Niddāyitā samparivattasāyī; Mahāvarāhova nivāpapuṭṭho, Punappunaṁ gabbhamupeti mando”ti. 10 Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye jarāmaraṇena aṭṭiyitukāmā bhavissanti, te bhavissanti bhojane mattaññuno indriyesu guttadvārā pubbarattāpararattaṁ jāgariyānuyogamanuyuttā vipassakā kusalesu dhammesu sagāravā ca sabrahmacārīsu theresu navesu majjhimesūti ayaṁ ettha bhagavato adhippāyo. 11 “Appamādo amatapadaṁ, Pamādo maccuno padaṁ; Appamattā na mīyanti, Ye pamattā yathā matā”ti. 12 Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye amatapariyesanaṁ pariyesitukāmā bhavissanti, te appamattā viharissantīti ayaṁ ettha bhagavato adhippāyo. Ayaṁ adhippāyo. 13 Tattha katamaṁ nidānaṁ? Yathā so dhaniyo gopālako bhagavantaṁ āha— 14 “Nandati puttehi puttimā, Gomā gohi tatheva nandati; Upadhī hi narassa nandanā, Na hi so nandati yo nirūpadhī”ti. 15 Bhagavā āha— 16 “Socati puttehi puttimā, Gopiko gohi tatheva socati; Upadhī hi narassa socanā, Na hi so socati yo nirūpadhī”ti. 17 Iminā vatthunā iminā nidānena evaṁ ñāyati “idha bhagavā bāhiraṁ pariggahaṁ upadhiṁ āhā”ti. Yathā ca māro pāpimā gijjhakūṭā pabbatā puthusilaṁ pātesi, bhagavā āha— 18 “Sacepi kevalaṁ sabbaṁ, gijjhakūṭaṁ calessasi; Neva sammāvimuttānaṁ, buddhānaṁ atthi iñjitaṁ. 19 Nabhaṁ phaleyyappathavī caleyya, Sabbeva pāṇā uda santaseyyuṁ; Sallampi ce urasi pakappayeyyuṁ, Upadhīsu tāṇaṁ na karonti buddhā”ti. 20 Iminā vatthunā iminā nidānena evaṁ ñāyati “idha bhagavā kāyaṁ upadhiṁ āhā”ti. Yathā cāha— 21 “Na taṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā, Yadāyasaṁ dārujapabbajañca; Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, Puttesu dāresu ca yā apekkhā”ti. 22 Iminā vatthunā iminā nidānena evaṁ ñāyati “idha bhagavā bāhiresu vatthūsu taṇhaṁ āhā”ti. Yathā cāha— 23 “Etaṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā, Ohārinaṁ sithilaṁ duppamuñcaṁ; Etampi chetvāna paribbajanti, Anapekkhino kāmasukhaṁ pahāyā”ti. 24 Iminā vatthunā iminā nidānena evaṁ ñāyati “idha bhagavā bāhiravatthukāya taṇhāya pahānaṁ āhā”ti. Yathā cāha— 25 “Āturaṁ asuciṁ pūtiṁ, duggandhaṁ dehanissitaṁ; Paggharantaṁ divā rattiṁ, bālānaṁ abhinanditan”ti. 26 Iminā vatthunā iminā nidānena evaṁ ñāyati “idha bhagavā ajjhattikavatthukāya taṇhāya pahānaṁ āhā”ti. Yathā cāha— 27 “Ucchinda sinehamattano, Kumudaṁ sāradikaṁva pāṇinā; Santimaggameva brūhaya, Nibbānaṁ sugatena desitan”ti. 28 Iminā vatthunā iminā nidānena evaṁ ñāyati “idha bhagavā ajjhattikavatthukāya taṇhāya pahānaṁ āhā”ti. Idaṁ nidānaṁ. 29 Tattha katamo pubbāparasandhi. Yathāha— 30 “Kāmandhā jālasañchannā, Taṇhāchadanachāditā; Pamattabandhanā baddhā, Macchāva kumināmukhe; Jarāmaraṇamanventi, Vaccho khīrapakova mātaran”ti. 31 Ayaṁ kāmataṇhā vuttā. Sā katamena pubbāparena yujjati? Yathāha— 32 “Ratto atthaṁ na jānāti, ratto dhammaṁ na passati; Andhantamaṁ tadā hoti, yaṁ rāgo sahate 3771 --- ne9 1:32 naran”ti. 33 Iti andhatāya ca sañchannatāya ca sāyeva taṇhā abhilapitā. Yañcāha kāmandhā jālasañchannā, taṇhāchadanachāditāti. Yañcāha ratto atthaṁ na jānāti, ratto dhammaṁ na passatīti, imehi padehi pariyuṭṭhānehi sāyeva taṇhā abhilapitā. Yaṁ andhakāraṁ, ayaṁ dukkhasamudayo, yā ca taṇhā ponobhavikā, yañcāha kāmāti ime kilesakāmā. Yañcāha jālasañchannāti tesaṁyeva kāmānaṁ payogena pariyuṭṭhānaṁ dasseti, tasmā kilesavasena ca pariyuṭṭhānavasena ca taṇhābandhanaṁ vuttaṁ. Ye edisikā, te jarāmaraṇaṁ anventi, ayaṁ bhagavatā yathānikkhittagāthābalena dassitā jarāmaraṇamanventīti. 34 “Yassa papañcā ṭhitī ca natthi, Sandānaṁ palighañca vītivatto; Taṁ nittaṇhaṁ muniṁ carantaṁ, Na vijānāti sadevakopi loko”ti. 35 Papañcā nāma taṇhādiṭṭhimānā, tadabhisaṅkhatā ca saṅkhārā. Ṭhiti nāma anusayā. Sandānaṁ nāma taṇhāya pariyuṭṭhānaṁ, yāni chattiṁsataṇhāya jāliniyā vicaritāni. Paligho nāma moho. Ye ca papañcā saṅkhārā yā ca ṭhiti yaṁ sandānañca yaṁ palighañca yo etaṁ sabbaṁ samatikkanto, ayaṁ vuccati nittaṇho iti. 36 Tattha pariyuṭṭhānasaṅkhārā diṭṭhadhammavedanīyā vā upapajjavedanīyā vā aparāpariyavedanīyā vā, evaṁ taṇhā tividhaṁ phalaṁ deti diṭṭhe vā dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Evaṁ bhagavā āha—“yaṁ lobhapakataṁ kammaṁ karoti kāyena vā vācāya vā manasā vā, tassa vipākaṁ anubhoti diṭṭhe vā dhamme upapajje vā apare vā pariyāye”ti. Idaṁ bhagavato pubbāparena yujjati. Tattha pariyuṭṭhānaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ vā kammaṁ upapajjavedanīyaṁ vā kammaṁ aparāpariyāyavedanīyaṁ vā kammaṁ, evaṁ kammaṁ tidhā vipaccati diṭṭhe vā dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Yathāha— 37 “Yañce bālo idha pāṇātipātī hoti …pe… micchādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭhe vā dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajje vā apare vā pariyāye”ti. Idaṁ bhagavato pubbāparena yujjati. Tattha pariyuṭṭhānaṁ paṭisaṅkhānabalena pahātabbaṁ, saṅkhārā dassanabalena, chattiṁsa taṇhāvicaritāni bhāvanābalena pahātabbānīti evaṁ taṇhāpi tidhā pahīyati. Yā nittaṇhātā ayaṁ saupādisesā nibbānadhātu. Bhedā kāyassa ayaṁ anupādisesā nibbānadhātu. 38 Papañco nāma vuccati anubandho. Yañcāha bhagavā “papañceti atītānāgatapaccuppannaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ ārabbhā”ti. Yañcāha bhagavā—“atīte, rādha, rūpe anapekkho hohi, anāgataṁ rūpaṁ mā abhinandi, paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭinissaggāya paṭipajjā”ti. Idaṁ bhagavato pubbāparena yujjati. Yo cāpi papañco ye ca saṅkhārā yā ca atītānāgatapaccuppannassa abhinandanā, idaṁ ekatthaṁ. Api ca aññamaññehi padehi aññamaññehi akkharehi aññamaññehi byañjanehi aparimāṇā dhammadesanā vuttā bhagavatā. Evaṁ suttena suttaṁ saṁsandayitvā pubbāparena saddhiṁ yojayitvā suttaṁ niddiṭṭhaṁ bhavati. 39 So cāyaṁ pubbāparo sandhi catubbidho atthasandhi byañjanasandhi desanāsandhi niddesasandhīti. 40 Tattha atthasandhi chappadāni saṅkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammatā paññattīti. 41 Byañjanasandhi chappadāni akkharaṁ padaṁ byañjanaṁ ākāro nirutti niddesoti. 42 Desanāsandhi na ca pathaviṁ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca. Na ca āpaṁ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca, na ca tejaṁ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca, na ca vāyuṁ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca …pe… na ca ākāsānañcāyatanaṁ nissāya … na ca viññāṇañcāyatanaṁ nissāya … na ca ākiñcaññāyatanaṁ nissāya … na ca nevasaññānāsaññāyatanaṁ nissāya … na ca imaṁ lokaṁ nissāya … na ca paralokaṁ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca. Yamidaṁ ubhayamantarena diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ vitakkitaṁ vicāritaṁ manasānucintitaṁ, tampi nissāya na jhāyati jhāyī jhāyati ca. Ayaṁ sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anissitena cittena na ñāyati jhāyanto. 43 Yathā māro pāpimā godhikassa kulaputtassa viññāṇaṁ samanvesanto na jānāti na passati. So hi papañcātīto taṇhāpahānena diṭṭhinissayopissa natthi. Yathā ca godhikassa, evaṁ vakkalissa sadevakena lokena samārakena sabrahmakena sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya 3772 --- ne9 1:43 sadevamanussāya anissitacittā na ñāyanti jhāyamānā. Ayaṁ desanāsandhi. 44 Tattha katamā niddesasandhi? Nissitacittā akusalapakkhena niddisitabbā, anissitacittā kusalapakkhena niddisitabbā. Nissitacittā kilesena niddisitabbā, anissitacittā vodānena niddisitabbā. Nissitacittā saṁsārappavattiyā niddisitabbā, anissitacittā saṁsāranivattiyā niddisitabbā. Nissitacittā taṇhāya ca avijjāya ca niddisitabbā, anissitacittā samathena ca vipassanāya ca niddisitabbā. Nissitacittā ahirikena ca anottappena ca niddisitabbā, anissitacittā hiriyā ca ottappena ca niddisitabbā. Nissitacittā asatiyā ca asampajaññena ca niddisitabbā, anissitacittā satiyā ca sampajaññena ca niddisitabbā. Nissitacittā ayoniyā ca ayonisomanasikārena ca niddisitabbā, anissitacittā yoniyā ca yonisomanasikārena ca niddisitabbā. Nissitacittā kosajjena ca dovacassena ca niddisitabbā, anissitacittā vīriyārambhena ca sovacassena ca niddisitabbā. Nissitacittā assaddhiyena ca pamādena ca niddisitabbā, anissitacittā saddhāya ca appamādena ca niddisitabbā. Nissitacittā asaddhammassavanena ca asaṁvaraṇena ca niddisitabbā, anissitacittā saddhammassavanena ca saṁvarena ca niddisitabbā. Nissitacittā abhijjhāya ca byāpādena ca niddisitabbā, anissitacittā anabhijjhāya ca abyāpādena ca niddisitabbā. Nissitacittā nīvaraṇehi ca saṁyojaniyehi ca niddisitabbā, anissitacittā rāgavirāgāya ca cetovimuttiyā avijjāvirāgāya ca paññāvimuttiyā niddisitabbā. Nissitacittā ucchedadiṭṭhiyā ca sassatadiṭṭhiyā ca niddisitabbā, anissitacittā saupādisesāya ca anupādisesāya ca nibbānadhātuyā niddisitabbā. Ayaṁ niddesasandhi. Tenāha āyasmā mahākaccāyano “neruttamadhippāyo”ti. Niyutto catubyūho hāro. ne12 0 Netti Paṭiniddesavāra Vibhaṅga 9 Parivattanahāravibhaṅga |1| Tattha katamo parivattano hāro? “Kusalākusale dhamme”ti. Sammādiṭṭhissa purisapuggalassa micchādiṭṭhi nijjiṇṇā bhavati. Ye cassa micchādiṭṭhipaccayā uppajjeyyuṁ aneke pāpakā akusalā dhammā, te cassa nijjiṇṇā honti. Sammādiṭṭhipaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti, te cassa bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Sammāsaṅkappassa purisapuggalassa micchāsaṅkappo nijjiṇṇo bhavati. Ye cassa micchāsaṅkappapaccayā uppajjeyyuṁ aneke pāpakā akusalā dhammā, te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāsaṅkappapaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti. Te cassa bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Evaṁ sammāvācassa sammākammantassa sammāājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatissa sammāsamādhissa sammāvimuttassa sammāvimuttiñāṇadassanassa purisapuggalassa micchāvimuttiñāṇadassanaṁ nijjiṇṇaṁ bhavati. Ye cassa micchāvimuttiñāṇadassanapaccayā uppajjeyyuṁ aneke pāpakā akusalā dhammā, te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāvimuttiñāṇadassanapaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti, te cassa bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 2 Yassa vā pāṇātipātā paṭiviratassa pāṇātipāto pahīno hoti. Adinnādānā paṭiviratassa adinnādānaṁ pahīnaṁ hoti. Brahmacārissa abrahmacariyaṁ pahīnaṁ hoti. Saccavādissa musāvādo pahīno hoti. Apisuṇavācassa pisuṇā vācā pahīnā hoti. Saṇhavācassa pharusā vācā pahīnā hoti. Kālavādissa samphappalāpo pahīno hoti. Anabhijjhālussa abhijjhā pahīnā hoti. Abyāpannacittassa byāpādo pahīno hoti. Sammādiṭṭhissa micchādiṭṭhi pahīnā hoti. 3 Ye ca kho keci ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ garahanti, nesaṁ sandiṭṭhikā sahadhammikā gārayhā vādānuvādā āgacchanti. Sammādiṭṭhiñca te bhavanto dhammaṁ garahanti. Tena hi ye micchādiṭṭhikā, tesaṁ bhavantānaṁ pujjā ca pāsaṁsā ca. Evaṁ sammāsaṅkappaṁ sammāvācaṁ sammākammantaṁ sammāājīvaṁ sammāvāyāmaṁ sammāsatiṁ sammāsamādhiṁ sammāvimuttiṁ sammāvimuttiñāṇadassanañca te bhavanto dhammaṁ garahanti. Tena hi ye micchāvimuttiñāṇadassanā, tesaṁ bhavantānaṁ pujjā ca pāsaṁsā ca. 4 Ye 3773 --- ne12 1:4 ca kho keci evamāhaṁsu “bhuñjitabbā kāmā, paribhuñjitabbā kāmā, āsevitabbā kāmā, nisevitabbā kāmā, bhāvayitabbā kāmā, bahulīkātabbā kāmā”ti. Kāmehi veramaṇī tesaṁ adhammo. 5 Ye vā pana keci evamāhaṁsu “attakilamathānuyogo dhammo”ti. Niyyāniko tesaṁ dhammo adhammo. Ye ca kho keci evamāhaṁsu “dukkho dhammo”ti. Sukho tesaṁ dhammo adhammo. Yathā vā pana bhikkhuno sabbasaṅkhāresu asubhānupassino viharato subhasaññā pahīyanti. Dukkhānupassino viharato sukhasaññā pahīyanti. Aniccānupassino viharato niccasaññā pahīyanti. Anattānupassino viharato attasaññā pahīyanti. Yaṁ yaṁ vā pana dhammaṁ rocayati vā upagacchati vā, tassa tassa dhammassa yo paṭipakkho, svassa aniṭṭhato ajjhāpanno bhavati. Tenāha āyasmā mahākaccāyano “kusalākusaladhamme”ti. Niyutto parivattano hāro. ne33 0 Netti Paṭiniddesavāra Sampāta 14 Adhiṭṭhānahārasampāta |1| Tattha katamo adhiṭṭhāno hārasampāto? 2 “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. Tasmā rakkhitacittassāti ekattatā. Cittaṁ mano viññāṇaṁ, ayaṁ vemattatā. Sammāsaṅkappagocaroti ekattatā. Nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo avihiṁsāsaṅkappo ayaṁ vemattatā. Sammādiṭṭhipurekkhāroti ekattatā. Sammādiṭṭhi nāma yaṁ dukkhe ñāṇaṁ dukkhasamudaye ñāṇaṁ dukkhanirodhe ñāṇaṁ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ magge ñāṇaṁ hetumhi ñāṇaṁ hetusamuppannesu dhammesu ñāṇaṁ paccaye ñāṇaṁ paccayasamuppannesu dhammesu ñāṇaṁ, yaṁ tattha tattha yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ abhisamayo sampaṭivedho saccāgamanaṁ, ayaṁ vemattatā. Ñatvāna udayabbayanti ekattatā, udayena avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, evaṁ sabbaṁ samudayo bhavati. Vayena avijjānirodhā saṅkhāranirodho, evaṁ sabbaṁ nirodho hoti, ayaṁ vemattatā. Thinamiddhābhibhū bhikkhūti ekattatā, thinaṁ nāma yā cittassa akallatā akammaniyatā, middhaṁ nāma yaṁ kāyassa līnattaṁ, ayaṁ vemattatā. Sabbā duggatiyo jaheti ekattatā, devamanusse vā upanidhāya apāyā duggati, nibbānaṁ vā upanidhāya sabbā upapattiyo duggati, ayaṁ vemattatā. Niyutto adhiṭṭhāno hārasampāto. ne2 0 Netti 2. Uddesavāra |1| Tattha katame soḷasa hārā? Desanā vicayo yutti padaṭṭhāno lakkhaṇo catubyūho āvaṭṭo vibhatti parivattano vevacano paññatti otaraṇo sodhano adhiṭṭhāno parikkhāro samāropano iti. 2 Tassānugīti 3 Desanā vicayo yutti, padaṭṭhāno ca lakkhaṇo; Catubyūho ca āvaṭṭo, vibhatti parivattano. 4 Vevacano ca paññatti, otaraṇo ca sodhano; Adhiṭṭhāno parikkhāro, samāropano soḷaso. 5 Ete soḷasa hārā, Pakittitā atthato asaṅkiṇṇā; Etesañceva bhavati, Vitthāratayā nayavibhattīti. 6 Tattha katame pañca nayā? Nandiyāvaṭṭo tipukkhalo sīhavikkīḷito disālocano aṅkuso iti. 7 Tassānugīti 8 Paṭhamo nandiyāvaṭṭo, dutiyo ca tipukkhalo; Sīhavikkīḷito nāma, tatiyo nayalañjako. 9 Disālocanamāhaṁsu, catutthaṁ nayamuttamaṁ; Pañcamo aṅkuso nāma, sabbe pañca nayā gatāti. 10 Tattha katamāni aṭṭhārasa mūlapadāni? Nava padāni kusalāni nava padāni akusalāni. Tattha katamāni nava padāni akusalāni, taṇhā avijjā lobho doso moho subhasaññā sukhasaññā niccasaññā attasaññāti, imāni nava padāni akusalāni, yattha sabbo akusalapakkho saṅgahaṁ samosaraṇaṁ gacchati. 11 Tattha katamāni nava padāni kusalāni? Samatho vipassanā alobho adoso amoho asubhasaññā dukkhasaññā aniccasaññā anattasaññāti, imāni nava padāni kusalāni, yattha sabbo kusalapakkho saṅgahaṁ samosaraṇaṁ gacchati. Tatridaṁ uddānaṁ 12 Taṇhā ca 3774 --- ne2 1:12 avijjāpi ca, Lobho doso tatheva moho ca; Caturo ca vipallāsā, Kilesabhūmī nava padāni. 13 Samatho ca vipassanā ca, Kusalāni ca yāni tīṇi mūlāni; Caturo satipaṭṭhānā, Indriyabhūmī nava padāni. 14 Navahi ca padehi kusalā, Navahi ca yujjanti akusalapakkhā; Ete kho mūlapadā, Bhavanti aṭṭhārasa padānīti. Uddesavāro. ne37 0 Netti 6. Sāsanapaṭṭhāna |1| Tattha aṭṭhārasa mūlapadā kuhiṁ daṭṭhabbā? Sāsanapaṭṭhāne. Tattha katamaṁ sāsanapaṭṭhānaṁ? Saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ, vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ, nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ, asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ, saṅkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṁ, saṅkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṁ, saṅkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṁ, saṅkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṁ, saṅkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṁ, vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṁ, taṇhāsaṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ, diṭṭhisaṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ, duccaritasaṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ, taṇhāvodānabhāgiyaṁ suttaṁ, diṭṭhivodānabhāgiyaṁ suttaṁ, duccaritavodānabhāgiyaṁ suttaṁ. 2 Tattha saṅkileso tividho—taṇhāsaṅkileso diṭṭhisaṅkileso duccaritasaṅkileso. Tattha taṇhāsaṅkileso samathena visujjhati, so samatho samādhikkhandho. Diṭṭhisaṅkileso vipassanāya visujjhati, sā vipassanā paññākkhandho. Duccaritasaṅkileso sucaritena visujjhati, taṁ sucaritaṁ sīlakkhandho. Tassa sīle patiṭṭhitassa yadi āsatti uppajjati bhavesu, evaṁ sāyaṁ samathavipassanā bhāvanāmayaṁ puññakriyavatthu bhavati tatrūpapattiyā saṁvattati. Imāni cattāri suttāni, sādhāraṇāni katāni aṭṭha bhavanti, tāniyeva aṭṭha suttāni sādhāraṇāni katāni soḷasa bhavanti. 3 Imehi soḷasahi suttehi bhinnehi navavidhaṁ suttaṁ bhinnaṁ bhavati. Gāthāya gāthā anuminitabbā, veyyākaraṇena veyyākaraṇaṁ anuminitabbaṁ. Suttena suttaṁ anuminitabbaṁ. 4 Tattha katamaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ? 5 “Kāmandhā jālasañchannā, Taṇhāchadanachāditā; Pamattabandhanā baddhā, Macchāva kumināmukhe; Jarāmaraṇamanventi, Vaccho khīrapakova mātaran”ti. 6 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 7 Cattārimāni, bhikkhave, agatigamanāni. Katamāni cattāri? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri agatigamanāni. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā— 8 “Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṁ ativattati; Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimā”ti. 9 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 10 “Manopubbaṅgamā dhammā, Manoseṭṭhā manomayā; Manasā ce paduṭṭhena, Bhāsati vā karoti vā; Tato naṁ dukkhamanveti, Cakkaṁva vahato padan”ti. 11 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 12 “Middhī yadā hoti mahagghaso ca, Niddāyitā samparivattasāyī; Mahāvarāhova nivāpapuṭṭho, Punappunaṁ gabbhamupeti mando”ti. 13 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 14 “Ayasāva malaṁ samuṭṭhitaṁ, Tatuṭṭhāya tameva khādati; Evaṁ atidhonacārinaṁ, Sāni kammāni nayanti duggatin”ti. 15 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 16 “Coro yathā sandhimukhe gahīto, Sakammunā haññati bajjhate ca; Evaṁ ayaṁ pecca pajā parattha, Sakammunā haññati bajjhate cā”ti. 17 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 18 “Sukhakāmāni bhūtāni, Yo daṇḍena vihiṁsati; Attano sukhamesāno, Pecca so na labhate sukhan”ti. 19 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 20 “Gunnañce taramānānaṁ, Jimhaṁ gacchati puṅgavo; Sabbā tā jimhaṁ gacchanti, Nette jimhaṁ gate sati. 21 Evameva manussesu, Yo hoti seṭṭhasammato; So ce adhammaṁ carati, Pageva itarā pajā; Sabbaṁ raṭṭhaṁ dukkhaṁ seti, Rājā ce hoti adhammiko”ti. 22 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 23 “Sukiccharūpāvatime manussā, Karonti pāpaṁ upadhīsu rattā; Gacchanti te bahujanasannivāsaṁ, 3775 --- ne37 1:23 Nirayaṁ avīciṁ kaṭukaṁ bhayānakan”ti. 24 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 25 “Phalaṁ ve kadaliṁ hanti, phalaṁ veḷuṁ phalaṁ naḷaṁ; Sakkāro kāpurisaṁ hanti, gabbho assatariṁ yathā”ti. 26 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 27 “Kodhamakkhagaru bhikkhu, Lābhasakkāragāravo; Sukhette pūtibījaṁva, Saddhamme na virūhatī”ti. 28 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 29 “Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ paduṭṭhacittaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi, yathā kho ayaṁ puggalo iriyati, yañca paṭipadaṁ paṭipanno, yañca maggaṁ samārūḷho. Imamhi cāyaṁ samaye kālaṁ kareyya, yathābhataṁ nikkhitto, evaṁ niraye. Taṁ kissa hetu? Cittaṁ hissa, bhikkhave, paduṭṭhaṁ, cetopadosahetu kho pana, bhikkhave, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca, tatthetaṁ iti vuccati— 30 “Paduṭṭhacittaṁ ñatvāna, ekaccaṁ idha puggalaṁ; Etamatthañca byākāsi, buddho bhikkhūna santike. 31 Imamhi cāyaṁ samaye, kālaṁ kayirātha puggalo; Nirayaṁ upapajjeyya, cittaṁ hissa padūsitaṁ. 32 Cetopadosahetu hi, sattā gacchanti duggatiṁ; Yathābhataṁ nikkhipeyya, evameva tathāvidho; Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṁ sopapajjatī”ti. 33 Ayampi attho vutto bhagavatā iti me sutanti. 34 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 35 “Sace bhāyatha dukkhassa, sace vo dukkhamappiyaṁ; Mākattha pāpakaṁ kammaṁ, āvi vā yadi vā raho. 36 Sace ca pāpakaṁ kammaṁ, karissatha karotha vā; Na vo dukkhā pamutyatthi, upeccapi palāyatan”ti. 37 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 38 “Adhammena dhanaṁ laddhā, musāvādena cūbhayaṁ; Mameti bālā maññanti, taṁ kathaṁ nu bhavissati. 39 Antarāyā su bhavissanti, sambhatassa vinassati; Matā saggaṁ na gacchanti, nanu ettāvatā hatā”ti. 40 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 41 “Kathaṁ khaṇati attānaṁ, kathaṁ mittehi jīrati; Kathaṁ vivaṭṭate dhammā, kathaṁ saggaṁ na gacchati. 42 Lobhā khaṇati attānaṁ, luddho mittehi jīrati; Lobhā vivaṭṭate dhammā, lobhā saggaṁ na gacchatī”ti. 43 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 44 “Caranti bālā dummedhā, amitteneva attanā; Karontā pāpakaṁ kammaṁ, yaṁ hoti kaṭukapphalaṁ. 45 Na taṁ kammaṁ kataṁ sādhu, yaṁ katvā anutappati; Yassa assumukho rodaṁ, vipākaṁ paṭisevatī”ti. 46 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 47 “Dukkaraṁ duttitikkhañca, abyattena ca sāmaññaṁ; Bahū hi tattha sambādhā, yattha bālo visīdati. 48 Yo hi atthañca dhammañca, bhāsamāne tathāgate; Manaṁ padosaye bālo, moghaṁ kho tassa jīvitaṁ. 49 Etañcāhaṁ arahāmi, Dukkhañca ito ca pāpiyataraṁ bhante; Yo appameyyesu tathāgatesu, Cittaṁ padosemi avītarāgo”ti. 50 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 51 “Appameyyaṁ paminanto, Kodha vidvā vikappaye; Appameyyaṁ pamāyinaṁ, Nivutaṁ taṁ maññe akissavan”ti. 52 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 53 “Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe; Yāya chindati attānaṁ, bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ. 54 Na hi satthaṁ sunisitaṁ, visaṁ halāhalaṁ iva; Evaṁ viraddhaṁ pāteti, vācā dubbhāsitā yathā”ti. 55 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 56 “Yo nindiyaṁ pasaṁsati, Taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo; Vicināti mukhena so kaliṁ, Kalinā tena sukhaṁ na vindati. 57 Appamatto ayaṁ kali, Yo akkhesu dhanaparājayo; Sabbassāpi sahāpi attanā, Ayameva mahantataro kali; Yo sugatesu manaṁ padosaye. 58 Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ, Chattiṁsatī pañca ca abbudāni; Yamariyagarahī nirayaṁ upeti, Vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakan”ti. 59 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 60 “Yo lobhaguṇe anuyutto, So vacasā paribhāsati aññe; Assaddho kadariyo avadaññū, Macchari pesuṇiyaṁ anuyutto. 61 Mukhadugga vibhūta anariya, Bhūnahu pāpaka dukkaṭakāri; Purisanta kalī avajātaputta, Mā bahubhāṇidha nerayikosi. 62 Rajamākirasī ahitāya, Sante garahasi kibbisakārī; Bahūni duccaritāni caritvā, Gacchasi kho papataṁ cirarattan”ti. 63 Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 64 Tattha katamaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ? 65 “Manopubbaṅgamā dhammā, Manoseṭṭhā manomayā; Manasā ce pasannena, Bhāsati vā karoti vā; Tato naṁ sukhamanveti, Chāyāva anapāyinī”ti. 66 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 67 3776 --- ne37 1:67 Mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca—“idaṁ, bhante, kapilavatthu iddhañceva phītañca bāhujaññaṁ ākiṇṇamanussaṁ sambādhabyūhaṁ, so kho ahaṁ, bhante, bhagavantaṁ vā payirupāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṁ kapilavatthuṁ pavisanto bhantenapi hatthinā samāgacchāmi, bhantenapi assena samāgacchāmi, bhantenapi rathena samāgacchāmi, bhantenapi sakaṭena samāgacchāmi, bhantenapi purisena samāgacchāmi, tassa mayhaṁ, bhante, tasmiṁ samaye mussateva bhagavantaṁ ārabbha sati, mussati dhammaṁ ārabbha sati, mussati saṅghaṁ ārabbha sati. Tassa mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti ‘imamhi cāhaṁ sāyanhasamaye kālaṁ kareyyaṁ, kā mayhaṁ gati, ko abhisamparāyo’”ti. 68 “Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma, apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati, apāpikā kālaṅkiriyā. Catūhi kho, mahānāma, dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Katamehi catūhi? Idha, mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti, itipi so bhagavā arahaṁ …pe… buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Seyyathāpi, mahānāma, rukkho pācīnaninno pācīnapoṇo pācīnapabbhāro, so mūlacchinno katamena papateyyā”ti? “Yena, bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāro”ti. “Evameva kho, mahānāma, imehi catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma, apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati, apāpikā kālaṅkiriyā”ti. 69 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 70 “Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena na hiṁsati; Attano sukhamesāno, pecca so labhate sukhan”ti. 71 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 72 “Gunnañce taramānānaṁ, ujuṁ gacchati puṅgavo; Sabbā tā ujuṁ gacchanti, nette ujuṁ gate sati. 73 Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So sace dhammaṁ carati, pageva itarā pajā; Sabbaṁ raṭṭhaṁ sukhaṁ seti, rājā ce hoti dhammiko”ti. 74 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 75 Bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti “niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī”ti. Tena kho pana samayena isidattapurāṇā thapatayo sākete paṭivasanti kenaci deva karaṇīyena. Assosuṁ kho isidattapurāṇā thapatayo “sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti. Niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī”ti. 76 Atha kho isidattapurāṇā thapatayo magge purisaṁ ṭhapesuṁ “yadā tvaṁ, ambho purisa, passeyyāsi bhagavantaṁ āgacchantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ, atha amhākaṁ āroceyyāsī”ti. Dvīhatīhaṁ ṭhito kho so puriso addasa bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna yena isidattapurāṇā thapatayo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā isidattapurāṇe thapatayo etadavoca—“ayaṁ so, bhante bhagavā āgacchati arahaṁ sammāsambuddho, yassadāni kālaṁ maññathā”ti. 77 Atha kho isidattapurāṇā thapatayo yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhiṁsu. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṁ rukkhamūlaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Isidattapurāṇā thapatayo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, ekamantaṁ nisinnā kho isidattapurāṇā thapatayo bhagavantaṁ etadavocuṁ— 78 “Yadā mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇoma ‘sāvatthiyā kosalesu cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ bhante bhagavantaṁ suṇoma ‘sāvatthiyā kosalesu cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ ‘dūre no bhagavā’ti …pe…. 79 Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇoma ‘kāsīsu magadhesu cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇoma ‘kāsīsu magadhesu cārikaṁ pakkanto’ti, anappakā no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti anappakaṁ domanassaṁ ‘dūre no bhagavā’ti. 80 Yadā 3777 --- ne37 1:80 pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇoma ‘magadhesu kāsīsu cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ bhante bhagavantaṁ suṇoma ‘magadhesu kāsīsu cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ ‘āsanne no bhagavā’ti …pe…. 81 Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇoma ‘kosalesu sāvatthiṁ cārikaṁ pakkamissatī’ti. Hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti. 82 Yadā pana mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ suṇoma ‘sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme’ti hoti anappakā no tasmiṁ samaye attamanatā, hoti anappakaṁ somanassaṁ ‘āsanne no bhagavā’”ti. 83 “Tasmātiha, thapatayo, sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, alañca pana vo, thapatayo, appamādāyā”ti. “Atthi kho no, bhante, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā”ti? “Katamo pana vo, thapatayo, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā”ti? 84 “Idha mayaṁ, bhante, yadā rājā pasenadi kosalo uyyānabhūmiṁ niyyātukāmo hoti, ye te rañño pasenadissa kosalassa nāgā opavayhā, te kappetvā yā tā rañño pasenadissa kosalassa pajāpatiyo piyā manāpā, tā ekaṁ purato ekaṁ pacchato nisīdāpema, tāsaṁ kho pana, bhante, bhaginīnaṁ evarūpo gandho hoti. Seyyathāpi nāma gandhakaraṇḍakassa tāvadeva vivariyamānassa, yathā taṁ rājakaññānaṁ gandhena vibhūsitānaṁ. Tāsaṁ kho pana, bhante, bhaginīnaṁ evarūpo kāyasamphasso hoti, seyyathāpi nāma tūlapicuno vā kappāsapicuno vā, yathā taṁ rājakaññānaṁ sukhedhitānaṁ. Tasmiṁ kho pana, bhante, samaye nāgopi rakkhitabbo hoti. Tāpi bhaginiyo rakkhitabbā honti. Attāpi rakkhitabbo hoti. Na kho pana mayaṁ, bhante, abhijānāma tāsu bhaginīsu pāpakaṁ cittaṁ uppādentā, ayaṁ kho no, bhante, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā”ti. 85 “Tasmātiha, thapatayo, sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Alañca pana vo, thapatayo, appamādāya. Catūhi kho, thapatayo, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. 86 Katamehi catūhi? Idha, thapatayo, sutavā ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti itipi so bhagavā arahaṁ …pe… buddho bhagavāti, dhamme …pe… saṅghe …pe… vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati, muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato appaṭivibhattaṁ. Imehi kho, thapatayo, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. 87 Tumhe kho, thapatayo, buddhe aveccappasādena samannāgatā itipi so bhagavā arahaṁ …pe… buddho bhagavāti, dhamme …pe… saṅghe …pe… yaṁ kho pana kiñci kule deyyadhammaṁ, sabbaṁ taṁ appaṭivibhattaṁ sīlavantehi kalyāṇadhammehi, taṁ kiṁ maññatha, thapatayo, katividhā te kosalesu manussā ye tumhākaṁ samasamā yadidaṁ dānasaṁvibhāgehī”ti? “Lābhā no, bhante, suladdhaṁ no, bhante, yesaṁ no bhagavā evaṁ pajānātī”ti. 88 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 89 “Ekapupphaṁ cajitvāna, sahassaṁ kappakoṭiyo; Deve ceva manusse ca, sesena parinibbuto”ti. 90 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 91 “Assatthe haritobhāse, Saṁvirūḷhamhi pādape; Ekaṁ buddhagataṁ saññaṁ, Alabhiṁhaṁ patissato. 92 Ajja tiṁsaṁ tato kappā, nābhijānāmi duggatiṁ; Tisso vijjā sacchikatā, tassā saññāya vāsanā”ti. 93 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 94 “Piṇḍāya kosalaṁ puraṁ, pāvisi aggapuggalo; Anukampako purebhattaṁ, taṇhānighātako muni. 95 Purisassa vaṭaṁsako hatthe, Sabbapupphehilaṅkato; So addasāsi sambuddhaṁ, Bhikkhusaṅghapurakkhataṁ. 96 Pavisantaṁ rājamaggena, devamānusapūjitaṁ; Haṭṭho cittaṁ pasādetvā, sambuddhamupasaṅkami. 97 So taṁ vaṭaṁsakaṁ surabhiṁ, vaṇṇavantaṁ manoramaṁ; Sambuddhassupanāmesi, pasanno sehi pāṇibhi. 98 Tato aggisikhā vaṇṇā, buddhassa lapanantarā; Sahassaraṁsi vijjuriva, okkā nikkhami ānanā. 99 Padakkhiṇaṁ karitvāna, sīse ādiccabandhuno; Tikkhattuṁ parivaṭṭetvā, 3778 --- ne37 1:99 muddhanantaradhāyatha. 100 Idaṁ disvā acchariyaṁ, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā, ānando etadabravi. 101 ‘Ko hetu sitakammassa, byākarohi mahāmune; Dhammāloko bhavissati, kaṅkhaṁ vitara no mune. 102 Yassa taṁ sabbadhammesu, sadā ñāṇaṁ pavattati; Kaṅkhiṁ vematikaṁ theraṁ, ānandaṁ etadabravi. 103 Yo so ānanda puriso, mayi cittaṁ pasādayi; Caturāsītikappāni, duggatiṁ na gamissati. 104 Devesu devasobhaggaṁ, dibbaṁ rajjaṁ pasāsiya; Manujesu manujindo, rājā raṭṭhe bhavissati. 105 So carimaṁ pabbajitvā, Sacchikatvā ca dhammataṁ; Paccekabuddho dhutarāgo, Vaṭaṁsako nāma bhavissati. 106 Natthi citte pasannamhi, appakā nāma dakkhiṇā; Tathāgate vā sambuddhe, atha vā tassa sāvake. 107 Evaṁ acintiyā buddhā, Buddhadhammā acintiyā; Acintiye pasannānaṁ, Vipāko hoti acintiyo’”ti. 108 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 109 “Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ pasannacittaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi yathā kho ayaṁ puggalo iriyati, yañca paṭipadaṁ paṭipanno, yañca maggaṁ samārūḷho. Imamhi cāyaṁ samaye kālaṁ kareyya, yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Taṁ kissa hetu? Cittaṁ hissa, bhikkhave, pasannaṁ, cetopasādahetu kho pana evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. Etamatthaṁ bhagavā avoca, tatthetaṁ iti vuccati— 110 “Pasannacittaṁ ñatvāna, ekaccaṁ idha puggalaṁ; Etamatthañca byākāsi, buddho bhikkhūna santike. 111 Imamhi cāyaṁ samaye, kālaṁ kayirātha puggalo; Saggamhi upapajjeyya, cittaṁ hissa pasāditaṁ. 112 Cetopasādahetu hi, sattā gacchanti suggatiṁ; Yathābhataṁ nikkhipeyya, evamevaṁ tathāvidho; Kāyassa bhedā sappañño, saggaṁ so upapajjatī”ti. 113 “Ayampi attho vutto bhagavatā iti me sutan”ti. 114 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 115 “Suvaṇṇacchadanaṁ nāvaṁ, Nāri āruyha tiṭṭhasi; Ogāhasi pokkharaṇiṁ, Padmaṁ chindasi pāṇinā. 116 Kena te tādiso vaṇṇo, ānubhāvo juti ca te; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manasicchitā. 117 Pucchitā devate saṁsa, kissa kammassidaṁ phalaṁ; Sā devatā attamanā, devarājena pucchitā. 118 Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, sakkassa iti me sutaṁ; Addhānaṁ paṭipannāhaṁ, disvā thūpaṁ manoramaṁ. 119 Tattha cittaṁ pasādesiṁ, Kassapassa yasassino; Paddhapupphehi pūjesiṁ, Pasannā sehi tasseva; Kammassa phalaṁ vipāko, Etādisaṁ katapuññā labhantī”ti. 120 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 121 “Dānakathā sīlakathā saggakathā puññakathā puññavipākakathā”ti. 122 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 123 “Api cāpi paṁsuthūpesu uddissakatesu dasabaladharānaṁ tatthapi kāraṁ katvā saggesu narā pamodantī”ti. 124 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 125 “Devaputtasarīravaṇṇā, sabbe subhagasaṇṭhitī; Udakena paṁsuṁ temetvā, thūpaṁ vaḍḍhetha kassapaṁ. 126 Ayaṁ sugatte sugatassa thūpo, Mahesino dasabaladhammadhārino; Tasmiṁ ime devamanujā pasannā, Kāraṁ karontā jarāmaraṇā pamuccare”ti. 127 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 128 “Uḷāraṁ vata taṁ āsi, yāhaṁ thūpaṁ mahesino; Uppalāni ca cattāri, mālañca abhiropayiṁ. 129 Ajja tiṁsaṁ tato kappā, Nābhijānāmi duggatiṁ; Vinipātaṁ na gacchāmi, Thūpaṁ pūjetva satthuno”ti. 130 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 131 “Bāttiṁsalakkhaṇadharassa, Vijitavijayassa lokanāthassa; Satasahassaṁ kappe, Mudito thūpaṁ apūjesi. 132 Yaṁ mayā pasutaṁ puññaṁ, Tena ca puññena deva sobhaggaṁ; Rajjāni ca kāritāni, Anāgantuna vinipātaṁ. 133 Yaṁ cakkhu adantadamakassa, Sāsane paṇihitaṁ tathā; Cittaṁ taṁ me sabbaṁ, Laddhaṁ vimuttacittamhi vidhūtalato”ti. 134 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 135 “Sāmākapatthodanamattameva hi, Paccekabuddhamhi adāsi dakkhiṇaṁ; Vimuttacitte akhile anāsave, Araṇavihārimhi asaṅgamānase. 136 Tasmiñca okappayi dhammamuttamaṁ, Tasmiñca dhamme paṇidhesiṁ mānasaṁ; Evaṁvihārīhi me saṅgamo siyā, Bhave kudāsupi ca mā apekkhavā. 137 Tasseva kammassa vipākato ahaṁ, Sahassakkhattuṁ kurusūpapajjatha; Dīghāyukesu amamesu pāṇisu, Visesagāmīsu ahīnagāmisu. 138 Tasseva kammassa vipākato ahaṁ, Sahassakkhattuṁ tidasopapajjatha; Vicitramālābharaṇānulepisu, Visiṭṭhakāyūpagato yasassisu. 3779 --- ne37 1:139 139 Tasseva kammassa vipākato ahaṁ, Vimuttacitto akhilo anāsavo; Imehi me antimadehadhāribhi, Samāgamo āsi hitāhitāsihi. 140 Paccakkhaṁ khvimaṁ avaca tathāgato jino, Samijjhate sīlavato yadicchati; Yathā yathā me manasā vicintitaṁ, Tathā samiddhaṁ ayamantimo bhavo”ti. 141 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 142 “Ekatiṁsamhi kappamhi jino anejo, Anantadassī bhagavā sikhīti; Tassāpi rājā bhātā sikhiddhe, Buddhe ca dhamme ca abhippasanno. 143 Parinibbute lokavināyakamhi, Thūpaṁ sakāsi vipulaṁ mahantaṁ; Samantato gāvutikaṁ mahesino, Devātidevassa naruttamassa. 144 Tasmiṁ manusso balimābhihārī, Paggayha jātisumanaṁ pahaṭṭho; Vātena pupphaṁ patitassa ekaṁ, Tāhaṁ gahetvāna tasseva dāsi. 145 So maṁ avocābhipasannacitto, Tuyhameva etaṁ pupphaṁ dadāmi; Tāhaṁ gahetvā abhiropayesiṁ, Punappunaṁ buddhamanussaranto. 146 Ajja tiṁsaṁ tato kappā, nābhijānāmi duggatiṁ; Vinipātañca na gacchāmi, thūpapūjāyidaṁ phalan”ti. 147 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 148 “Kapilaṁ nāma nagaraṁ, suvibhattaṁ mahāpathaṁ; Ākiṇṇamiddhaṁ phītañca, brahmadattassa rājino. 149 Kummāsaṁ vikkiṇiṁ tattha, pañcālānaṁ puruttame; Sohaṁ addasiṁ sambuddhaṁ, upariṭṭhaṁ yasassinaṁ. 150 Haṭṭho cittaṁ pasādetvā, nimantesiṁ naruttamaṁ; Ariṭṭhaṁ dhuvabhattena, yaṁ me gehamhi vijjatha. 151 Tato ca kattiko puṇṇo, puṇṇamāsī upaṭṭhitā; Navaṁ dussayugaṁ gayha, ariṭṭhassopanāmayiṁ. 152 Pasannacittaṁ ñatvāna, paṭiggaṇhi naruttamo; Anukampako kāruṇiko, taṇhānighātako muni. 153 Tāhaṁ kammaṁ karitvāna, kalyāṇaṁ buddhavaṇṇitaṁ; Deve ceva manusse ca, sandhāvitvā tato cuto. 154 Bārāṇasiyaṁ nagare, seṭṭhissa ekaputtako; Aḍḍhe kulasmiṁ uppajjiṁ, pāṇehi ca piyataro. 155 Tato ca viññutaṁ patto, devaputtena codito; Pāsādā orūhitvāna, sambuddhamupasaṅkamiṁ. 156 So me dhammamadesayi, anukampāya gotamo; Dukkhaṁ dukkhasamuppādaṁ, dukkhassa ca atikkamaṁ. 157 Ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, dukkhūpasamagāminaṁ; Cattāri ariyasaccāni, muni dhammamadesayi. 158 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, vihariṁ sāsane rato; Samathaṁ paṭivijjhāhaṁ, rattindivamatandito. 159 Ajjhattañca bahiddhā ca, ye me vijjiṁsu āsavā; Sabbe āsuṁ samucchinnā, na ca uppajjare puna. 160 Pariyantakataṁ dukkhaṁ, carimoyaṁ samussayo; Jātimaraṇasaṁsāro, natthi dāni punabbhavo”ti. 161 Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 162 Tattha katamaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ? 163 “Uddhaṁ adho sabbadhi vippamutto, Ayaṁ ahasmīti anānupassī; Evaṁ vimutto udatāri oghaṁ, Atiṇṇapubbaṁ apunabbhavāyā”ti. 164 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 165 “Sīlavato, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me avippaṭisāro jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṁ sīlavato avippaṭisāro jāyeyya. Avippaṭisārinā, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me pāmojjaṁ jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṁ avippaṭisārino pāmojjaṁ jāyeyya. Pamuditena, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me pīti jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṁ pamuditassa pīti jāyeyya. Pītimanassa, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me kāyo passambheyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṁ pītimanassa kāyo passambheyya. Passaddhakāyassa, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kintāhaṁ sukhaṁ vediyeyyan’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṁ passaddhakāyo sukhaṁ vediyeyya. Sukhino ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me samādhi jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṁ sukhino samādhi jāyeyya. Samāhitassa, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kintāhaṁ yathābhūtaṁ pajāneyyan’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṁ samāhito yathābhūtaṁ pajāneyya. Yathābhūtaṁ pajānatā, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me nibbidā jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṁ yathābhūtaṁ pajānanto nibbindeyya. Nibbindantena, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me virāgo jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṁ nibbindanto virajjeyya. Virajjantena, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me vimutti jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṁ virajjanto vimucceyya. Vimuttena, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me vimuttiñāṇadassanaṁ uppajjeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṁ vimuttassa 3780 --- ne37 1:165 vimuttiñāṇadassanaṁ uppajjeyyā”ti. 166 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 167 “Yadā have pātubhavanti dhammā, Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, Yato pajānāti sahetudhamman”ti. 168 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 169 “Yadā have pātubhavanti dhammā, Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, Yato khayaṁ paccayānaṁ avedī”ti. 170 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 171 “Kiṁ nu kujjhasi mā kujjhi, Akkodho tissa te varaṁ; Kodhamānamakkhavinayatthaṁ hi, Tissa brahmacariyaṁ vussatī”ti. 172 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 173 “Kadāhaṁ nandaṁ passeyyaṁ, Āraññaṁ paṁsukūlikaṁ; Aññātuñchena yāpentaṁ, Kāmesu anapekkhinan”ti. 174 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 175 “Kiṁsu chetvā sukhaṁ seti, kiṁsu chetvā na socati; Kissassu ekadhammassa, vadhaṁ rocesi gotamāti. 176 Kodhaṁ chetvā sukhaṁ seti, kodhaṁ chetvā na socati; Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa brāhmaṇa; Vadhaṁ ariyā pasaṁsanti, taṁ hi chetvā na socatī”ti. 177 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 178 “Kiṁsu hane uppatitaṁ, kiṁsu jātaṁ vinodaye; Kiñcassu pajahe dhīro, kissābhisamayo sukho. 179 Kodhaṁ hane uppatitaṁ, rāgaṁ jātaṁ vinodaye; Avijjaṁ pajahe dhīro, saccābhisamayo sukho”ti. 180 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 181 “Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake; Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje. 182 Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake; Sakkāyadiṭṭhippahānāya, sato bhikkhu paribbaje”ti. 183 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 184 “Sabbe khayantā nicayā, Patanantā samussayā; Sabbesaṁ maraṇamāgamma, Sabbesaṁ jīvitamaddhuvaṁ; Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno, Puññāni kayirātha sukhāvahāni. 185 Sabbe khayantā nicayā, Patanantā samussayā; Sabbesaṁ maraṇamāgamma, Sabbesaṁ jīvitamaddhuvaṁ; Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno, Lokāmisaṁ pajahe santipekkho”ti. 186 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 187 “Sukhaṁ sayanti munayo, Na te socanti māvidha; Yesaṁ jhānarataṁ cittaṁ, Paññavā susamāhito; Āraddhavīriyo pahitatto, Oghaṁ tarati duttaraṁ. 188 Virato kāmasaññāya, sabbasaṁyojanātīto; Nandibhavaparikkhīṇo, so gambhīre na sīdatī”ti. 189 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 190 “Saddahāno arahataṁ, dhammaṁ nibbānapattiyā; Sussūsaṁ labhate paññaṁ, appamatto vicakkhaṇo. 191 Patirūpakārī dhuravā, uṭṭhātā vindate dhanaṁ; Saccena kittiṁ pappoti, dadaṁ mittāni ganthati; Asmā lokā paraṁ lokaṁ, evaṁ pecca na socatī”ti. 192 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 193 “Sabbaganthapahīnassa, vippamuttassa te sato; Samaṇassa na taṁ sādhu, yadaññamanusāsasīti. 194 Yena kenaci vaṇṇena, saṁvāso sakka jāyati; Na taṁ arahati sappañño, manasā anukampituṁ. 195 Manasā ce pasannena, yadaññamanusāsati; Na tena hoti saṁyutto, yānukampā anuddayā”ti. 196 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 197 “Rāgo ca doso ca kutonidānā, Aratī ratī lomahaṁso kutojā; Kuto samuṭṭhāya manovitakkā, Kumārakā dhaṅkamivossajanti. 198 Rāgo ca doso ca itonidānā, Aratī ratī lomahaṁso itojā; Ito samuṭṭhāya manovitakkā, Kumārakā dhaṅkamivossajanti. 199 Snehajā attasambhūtā, nigrodhasseva khandhajā; Puthu visattā kāmesu, māluvāva vitatā vane. 200 Ye naṁ pajānanti yatonidānaṁ, Te naṁ vinodenti suṇohi yakkha; Te duttaraṁ oghamimaṁ taranti, Atiṇṇapubbaṁ apunabbhavāyā”ti. 201 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 202 “Dukkaraṁ bhagavā sudukkaraṁ bhagavā”ti. 203 “Dukkaraṁ vāpi karonti, (kāmadāti bhagavā) Sekkhā sīlasamāhitā; Ṭhitattā anagāriyupetassa, Tuṭṭhi hoti sukhāvahā”ti. 204 “Dullabhā bhagavā yadidaṁ tuṭṭhī”ti. 205 “Dullabhaṁ vāpi labhanti, (kāmadāti bhagavā) Cittavūpasame ratā; Yesaṁ divā ca ratto ca, Bhāvanāya rato mano”ti. 206 “Dussamādahaṁ bhagavā yadidaṁ cittan”ti. 207 “Dussamādahaṁ vāpi samādahanti, (kāmadāti bhagavā) Indriyūpasame ratā; Te chetvā maccuno jālaṁ, Ariyā gacchanti kāmadā”ti. 208 “Duggamo bhagavā visamo maggo”ti. 209 “Duggame visame vāpi, Ariyā gacchanti kāmada; Anariyā visame magge, Papatanti avaṁsirā; Ariyānaṁ samo maggo, Ariyā 3781 --- ne37 1:209 hi visame samā”ti. 210 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 211 “Idaṁ hi taṁ jetavanaṁ, isisaṅghanisevitaṁ; Āvutthaṁ dhammarājena, pītisañjananaṁ mama. 212 Kammaṁ vijjā ca dhammo ca, sīlaṁ jīvitamuttamaṁ; Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā. 213 Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṁ atthamattano; Yoniso vicine dhammaṁ, evaṁ tattha visujjhati. 214 Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca; Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā”ti. 215 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 216 “Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ. 217 Paccuppannañca yo dhammaṁ, Tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, Taṁ vidvā manubrūhaye. 218 Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā. 219 Evaṁ vihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 220 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 221 “Cattārimāni, bhikkhave, sacchikātabbāni. Katamāni cattāri? Atthi, bhikkhave, dhammā cakkhunā paññāya ca sacchikātabbā, atthi dhammā satiyā paññāya ca sacchikātabbā, atthi dhammā kāyena paññāya ca sacchikātabbā, atthi dhammā paññāya veditabbā, paññāya ca sacchikātabbā. 222 Katame ca, bhikkhave, dhammā cakkhunā paññāya ca sacchikātabbā? Dibbacakkhu suvisuddhaṁ atikkantamānusakaṁ cakkhunā paññāya ca sacchikātabbaṁ. 223 Katame ca, bhikkhave, dhammā satiyā paññāya ca sacchikātabbā? Pubbenivāsānussati satiyā paññāya ca sacchikātabbā. 224 Katame ca, bhikkhave, dhammā kāyena paññāya ca sacchikātabbā? Iddhividhā nirodhā kāyena paññāya ca sacchikātabbā. 225 Katame ca, bhikkhave, dhammā paññāya veditabbā, paññāya sacchikātabbā? Āsavānaṁ khaye ñāṇaṁ paññāya veditabbaṁ, paññāya ca sacchikātabban”ti. 226 Idaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ. 227 Tattha katamaṁ asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ? 228 “Yassa selūpamaṁ cittaṁ, Ṭhitaṁ nānupakampati; Virattaṁ rajanīyesu, Kopaneyye na kuppati; Yassevaṁ bhāvitaṁ cittaṁ, Kuto naṁ dukkhamessatī”ti. 229 Idaṁ asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ. 230 Āyasmato ca sāriputtassa cārikādasamaṁ veyyākaraṇaṁ kātabbanti. 231 Idaṁ asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ. 232 “Yo brāhmaṇo bāhitapāpadhammo, Nihuṁhuṅko nikkasāvo yatatto; Vedantagū vūsitabrahmacariyo, Dhammena so brahmavādaṁ vadeyya; Yassussadā natthi kuhiñci loke”ti. 233 Idaṁ asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ. 234 “Bāhitvā pāpake dhamme, ye caranti sadā satā; Khīṇasaṁyojanā buddhā, te ve lokasmi brāhmaṇā”ti. 235 Idaṁ asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ. 236 “Yattha āpo ca pathavī, tejo vāyo na gādhati; Na tattha sukkā jotanti, ādicco nappakāsati; Na tattha candimā bhāti, tamo tattha na vijjati. 237 Yadā ca attanāvedi, muni monena brāhmaṇo; Atha rūpā arūpā ca, sukhadukkhā pamuccatī”ti. 238 Idaṁ asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ. 239 “Yadā sakesu dhammesu, pāragū hoti brāhmaṇo; Atha etaṁ pisācañca, pakkulañcātivattatī”ti. 240 Idaṁ asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ. 241 “Nābhinandati āyantiṁ, pakkamantiṁ na socati; Saṅgā saṅgāmajiṁ muttaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇan”ti. 242 Idaṁ asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ. 243 “Na udakena sucī hoti, bahvettha nhāyatī jano; Yamhi saccañca dhammo ca, so sucī so ca brāhmaṇo”ti. 244 Idaṁ asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ. 245 “Yadā have pātubhavanti dhammā, Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; Vidhūpayaṁ tiṭṭhati mārasenaṁ, Sūriyova obhāsayamantalikkhan”ti. 246 Idaṁ asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ. 247 “Santindriyaṁ passatha iriyamānaṁ, Tevijjapattaṁ apahānadhammaṁ; Sabbāni yogāni upātivatto, Akiñcano iriyati paṁsukūliko. 248 Taṁ devatā sambahulā uḷārā, Brahmavimānaṁ upasaṅkamitvā; Ājāniyaṁ jātibalaṁ nisedhaṁ, Nītaṁ namassanti pasannacittā. 249 Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Yassa te nābhijānāma, kiṁ tvaṁ nissāya jhāyasī”ti. 250 Idaṁ asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ. 251 “Sahāyā vatime bhikkhū, cirarattasametikā; Sameti nesaṁ saddhammo, dhamme buddhappavedite. 252 Suvinītā kappinena, dhamme ariyappavedite; Dhārenti antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhinin”ti. 253 Idaṁ asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ. 254 “Nayidaṁ sithilamārabbha, nayidaṁ appena thāmasā; 3782 --- ne37 1:254 Nibbānaṁ adhigantabbaṁ, sabbadukkhappamocanaṁ. 255 Ayañca daharo bhikkhu, ayamuttamaporiso; Dhāreti antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhinin”ti. 256 Idaṁ asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ. 257 “Dubbaṇṇako lūkhacīvaro, mogharājā sadā sato; Khīṇāsavo visaṁyutto, katakicco anāsavo. 258 Tevijjo iddhippatto ca, cetopariyāyakovido; Dhāreti antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhinin”ti. 259 Idaṁ asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ. 260 “Tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto paññāvimuttoti vuccati. 261 Tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho vedanāya …pe… saññāya … saṅkhārānaṁ … viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto paññāvimuttoti vuccati. 262 Tatra kho, bhikkhave, ko viseso ko adhippayāso kiṁ nānākaraṇaṁ tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunāti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe… 263 Tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido, maggānugā ca, bhikkhave, etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso, ayaṁ adhippayāso, idaṁ nānākaraṇaṁ tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunā”ti. 264 Idaṁ asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ. 265 Tattha katamaṁ saṅkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṁ? 266 “Channamativassati, vivaṭaṁ nātivassati; Tasmā channaṁ vivaretha, evaṁ taṁ nātivassatī”ti. 267 “Channamativassatī”ti saṅkileso, “vivaṭaṁ nātivassatī”ti vāsanā, “tasmā channaṁ vivaretha, evaṁ taṁ nātivassatī”ti ayaṁ saṅkileso ca vāsanā ca. Idaṁ saṅkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṁ. 268 “Cattārome, mahārāja, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Tamo tamaparāyaṇo tamo jotiparāyaṇo joti tamaparāyaṇo joti jotiparāyaṇo”ti. Tattha yo ca puggalo joti tamaparāyaṇo yo ca puggalo tamo tamaparāyaṇo, ime dve puggalā saṅkilesabhāgiyā, yo ca puggalo tamo jotiparāyaṇo yo ca puggalo joti jotiparāyaṇo, ime dve puggalā vāsanābhāgiyā. Idaṁ saṅkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṁ. 269 Tattha katamaṁ saṅkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṁ? 270 “Na taṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā, Yadāyasaṁ dārujapabbajañca; Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, Puttesu dāresu ca yā apekkhā”ti. 271 Ayaṁ saṅkileso. 272 “Etaṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā, Ohārinaṁ sithilaṁ duppamuñcaṁ; Etampi chetvāna paribbajanti, Anapekkhino kāmasukhaṁ pahāyā”ti. 273 Ayaṁ nibbedho. Idaṁ saṅkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṁ. 274 “Yañca, bhikkhave, ceteti, yañca pakappeti, yañca anuseti. Ārammaṇametaṁ hoti viññāṇassa ṭhitiyā, ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti, tasmiṁ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti, āyatiṁ punabbhavābhinibbattiyā sati āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 275 No ce, bhikkhave, ceteti, no ce pakappeti, atha ce anuseti. Ārammaṇametaṁ hoti viññāṇassa ṭhitiyā, ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti, tasmiṁ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti, āyatiṁ punabbhavābhinibbattiyā sati āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī”ti. Ayaṁ saṅkileso. 276 “Yato ca kho, bhikkhave, no ceva ceteti, no ca pakappeti, no ca anuseti. Ārammaṇametaṁ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā, ārammaṇe asati patiṭṭhā viññāṇassa na hoti, tasmiṁ appatiṭṭhite viññāṇe avirūḷhe āyatiṁ punabbhavābhinibbatti na hoti, āyatiṁ punabbhavābhinibbattiyā asati āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa 3783 --- ne37 1:276 dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti, ayaṁ nibbedho. Idaṁ saṅkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṁ. 277 Tattha katamaṁ saṅkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṁ? 278 “‘Samuddo samuddo’ti kho, bhikkhave, assutavā puthujjano bhāsati. Neso, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo. Mahā eso, bhikkhave, udakarāsi mahāudakaṇṇavo. Cakkhu, bhikkhave, purisassa samuddo, tassa rūpamayo vego”ti. Ayaṁ saṅkileso. 279 “Yo taṁ rūpamayaṁ vegaṁ sahati ayaṁ vuccati, bhikkhave, atari cakkhusamuddaṁ saūmiṁ sāvaṭṭaṁ sagahaṁ sarakkhasaṁ tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo”ti. Ayaṁ asekkho. 280 “Sotaṁ, bhikkhave …pe… ghānaṁ … jivhā … kāyo … mano, bhikkhave, purisassa samuddo tassa dhammamayo vego”ti. Ayaṁ saṅkileso. 281 “Yo taṁ dhammamayaṁ vegaṁ sahati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, atari manosamuddaṁ saūmiṁ sāvaṭṭaṁ sagahaṁ sarakkhasaṁ tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo”ti. Ayaṁ asekkho. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā— 282 “Yo imaṁ samuddaṁ sagahaṁ sarakkhasaṁ, Saūmiṁ sāvaṭṭaṁ sabhayaṁ duttaraṁ accatari; Sa vedantagū vusitabrahmacariyo, Lokantagū pāragatoti vuccatī”ti. 283 Ayaṁ asekkho. Idaṁ saṅkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṁ. 284 “Chayime, bhikkhave, baḷisā lokasmiṁ anayāya sattānaṁ byābādhāya pāṇīnaṁ. Katame cha? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilitabaḷiso mārassa anayaṁ āpanno, byasanaṁ āpanno, yathākāmakaraṇīyo pāpimato. 285 Santi, bhikkhave, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilitabaḷiso mārassa anayaṁ āpanno, byasanaṁ āpanno, yathākāmakaraṇīyo pāpimato”ti. Ayaṁ saṅkileso. 286 Santi ca, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa, abhedi baḷisaṁ, paribhedi baḷisaṁ, na anayaṁ āpanno, na byasanaṁ āpanno, na yathākāmakaraṇīyo pāpimato. 287 Santi ca, bhikkhave, sotaviññeyyā saddā …pe… manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati, nājjhosāya tiṭṭhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa, abhedi baḷisaṁ, paribhedi baḷisaṁ, na anayaṁ āpanno, na byasanaṁ āpanno, na yathākāmakaraṇīyo pāpimato”ti. Ayaṁ asekkho. Idaṁ saṅkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṁ. 288 Tattha katamaṁ saṅkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṁ? 289 “Ayaṁ loko santāpajāto, Phassapareto rogaṁ vadati attato; Yena yena hi maññanti, Tato taṁ hoti aññathā. 290 Aññathābhāvī bhavasatto loko, Bhavapareto bhavamevābhinandati; Yadabhinandati taṁ bhayaṁ, Yassa bhāyati taṁ dukkhan”ti. Ayaṁ saṅkileso. 291 “Bhavavippahānāya kho panidaṁ brahmacariyaṁ vussatī”ti. Ayaṁ nibbedho. 292 “Ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṁsu, sabbe te ‘avippamuttā bhavasmā’ti vadāmi. Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṁsu, sabbe te ‘anissaṭā bhavasmā’ti vadāmi. Upadhiṁ hi paṭicca dukkhamidaṁ sambhotī”ti. Ayaṁ saṅkileso. 293 “Sabbupādānakkhayā natthi dukkhassa sambhavo”ti. Ayaṁ nibbedho. 294 “Lokamimaṁ passa, puthū avijjāya paretā bhūtā bhūtaratā, bhavā aparimuttā, ye hi keci bhavā sabbadhi sabbatthatāya, sabbe te bhavā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā”ti. Ayaṁ saṅkileso. 295 “Evametaṁ yathābhūtaṁ, Sammappaññāya passato; Bhavataṇhā pahīyati, Vibhavaṁ nābhinandati; Sabbaso taṇhānaṁ khayā, Asesavirāganirodho nibbānan”ti. 296 Ayaṁ nibbedho. 297 “Tassa nibbutassa bhikkhuno, Anupādā punabbhavo na hoti; Abhibhūto māro 3784 --- ne37 1:297 vijitasaṅgāmo, Upaccagā sabbabhavāni tādī”ti. 298 Ayaṁ asekkho. Idaṁ saṅkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṁ. 299 “Cattārome, bhikkhave, puggalā. Katame cattāro? Anusotagāmī paṭisotagāmī ṭhitatto tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo”ti. Tattha yoyaṁ puggalo anusotagāmī, ayaṁ puggalo saṅkilesabhāgiyo. Tattha yoyaṁ puggalo paṭisotagāmī yo ca ṭhitatto, ime dve puggalā nibbedhabhāgiyā. Tattha yoyaṁ puggalo tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo, ayaṁ asekkho. Idaṁ saṅkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṁ. 300 Tattha katamaṁ saṅkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṁ? 301 Chaḷābhijātiko atthi puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati, atthi puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati, atthi puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ accantadiṭṭhaṁ nibbānaṁ ārādheti, atthi puggalo sukko sukkābhijātiko kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati, atthi puggalo sukko sukkābhijātiko sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati, atthi puggalo sukko sukkābhijātiko akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ accantadiṭṭhaṁ nibbānaṁ ārādheti. 302 Tattha yo ca puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati, yo ca puggalo sukko sukkābhijātiko kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati, ime dve puggalā saṅkilesabhāgiyā. 303 Tattha yo ca puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati, yo ca puggalo sukko sukkābhijātiko sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati, ime dve puggalā vāsanābhāgiyā. 304 Tattha yo ca puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ accantadiṭṭhaṁ nibbānaṁ ārādheti, yo ca puggalo sukko sukkābhijātiko akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ accantadiṭṭhaṁ nibbānaṁ ārādheti, ime dve puggalā nibbedhabhāgiyā, idaṁ saṅkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṁ. 305 “Cattārimāni, bhikkhave, kammāni. Katamāni cattāri? Atthi kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ, atthi kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ, atthi kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ, atthi kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammuttamaṁ kammaseṭṭhaṁ kammakkhayāya saṁvattati”. 306 Tattha yañca kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ, yañca kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ, ayaṁ saṅkileso. Yañca kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ, ayaṁ vāsanā. Yañca kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammuttamaṁ kammaseṭṭhaṁ kammakkhayāya saṁvattati, ayaṁ nibbedho. Idaṁ saṅkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṁ. 307 Tattha katamaṁ vāsanābhāgiyañca, nibbedhabhāgiyañca suttaṁ? 308 “Laddhāna mānusattaṁ dve, Kiccaṁ akiccameva ca; Sukiccaṁ ceva puññāni, Saṁyojanavippahānaṁ vā”ti. 309 “Sukiccaṁ ceva puññānī”ti vāsanā. “Saṁyojanavippahānaṁ vā”ti nibbedho. 310 “Puññāni karitvāna, Saggā saggaṁ vajanti katapuññā; Saṁyojanappahānā, Jarāmaraṇā vippamuccantī”ti. 311 “Puññāni karitvāna, saggā saggaṁ vajanti katapuññā”ti vāsanā. “Saṁyojanappahānā jarāmaraṇā vippamuccantī”ti nibbedho. Idaṁ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṁ. 312 “Dvemāni, bhikkhave, padhānāni. Katamāni dve? Yo ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajitesu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ pariccajati, yo ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajitesu sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan”ti. Tattha yo agārasmā anagāriyaṁ pabbajitesu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ pariccajati, ayaṁ vāsanā. 313 Yo agārasmā anagāriyaṁ pabbajitesu sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ, ayaṁ nibbedho. Idaṁ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṁ. 314 Tattha taṇhāsaṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ taṇhāpakkheneva niddisitabbaṁ tīhi taṇhāhi—kāmataṇhāya bhavataṇhāya vibhavataṇhāya. Yena yena vā pana vatthunā ajjhositā, tena teneva niddisitabbaṁ, tassā vitthāro chattiṁsataṇhājāliniyā vicaritāni. 315 Tattha diṭṭhisaṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ diṭṭhipakkheneva niddisitabbaṁ 3785 --- ne37 1:315 ucchedasassatena, yena yena vā pana vatthunā diṭṭhivasena abhinivisati “idameva saccaṁ moghamaññan”ti, tena teneva niddisitabbaṁ, tassā vitthāro dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni. 316 Tattha duccaritasaṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ cetanāya cetasikakammena niddisitabbaṁ tīhi duccaritehi—kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, tassa vitthāro dasaakusalakammapathā. 317 Tattha taṇhāvodānabhāgiyaṁ suttaṁ samathena niddisitabbaṁ, diṭṭhivodānabhāgiyaṁ suttaṁ vipassanāya niddisitabbaṁ, duccaritavodānabhāgiyaṁ suttaṁ sucaritena niddisitabbaṁ—tīṇi akusalamūlāni. Taṁ kissa hetu? Saṁsārassa nibbattiyā. Tathā nibbatte saṁsāre kāyaduccaritaṁ kāyasucaritaṁ vacīduccaritaṁ vacīsucaritaṁ manoduccaritaṁ manosucaritaṁ iminā asubhena kammavipākena idaṁ bālalakkhaṇaṁ nibbattatīti. Idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 318 Iminā subhena kammavipākena idaṁ mahāpurisalakkhaṇaṁ nibbattatīti. Idaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ. 319 Tattha saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ catūhi kilesabhūmīhi niddisitabbaṁ—anusayabhūmiyā pariyuṭṭhānabhūmiyā saṁyojanabhūmiyā upādānabhūmiyā. Sānusayassa pariyuṭṭhānaṁ jāyati, pariyuṭṭhito saṁyujjati, saṁyujjanto upādiyati, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Imāhi catūhi kilesabhūmīhi sabbe kilesā saṅgahaṁ samosaraṇaṁ gacchanti, idaṁ saṅkilesabhāgiyaṁ suttaṁ. 320 Vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ tīhi sucaritehi niddisitabbaṁ, nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ catūhi saccehi niddisitabbaṁ, asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ tīhi dhammehi niddisitabbaṁ—buddhadhammehi paccekabuddhadhammehi sāvakabhūmiyā. Jhāyivisaye niddisitabbanti. 321 Tattha katame aṭṭhārasa mūlapadā? Lokiyaṁ lokuttaraṁ lokiyañca lokuttarañca, sattādhiṭṭhānaṁ dhammādhiṭṭhānaṁ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca, ñāṇaṁ ñeyyaṁ ñāṇañca ñeyyañca, dassanaṁ bhāvanā dassanañca bhāvanā ca, sakavacanaṁ paravacanaṁ sakavacanañca paravacanañca, visajjanīyaṁ avisajjanīyaṁ visajjanīyañca avisajjanīyañca, kammaṁ vipāko kammañca vipāko ca, kusalaṁ akusalaṁ kusalañca akusalañca, anuññātaṁ paṭikkhittaṁ anuññātañca paṭikkhittañca, thavo cāti. 322 Tattha katamaṁ lokiyaṁ? 323 “Na hi pāpaṁ kataṁ kammaṁ, Sajjukhīraṁva muccati; Ḍahantaṁ bālamanveti, Bhasmacchannova pāvako”ti. 324 Idaṁ lokiyaṁ. 325 “Cattārimāni, bhikkhave, agatigamanāni sabbaṁ …pe… nihīyate tassa yaso kāḷapakkheva candimā”ti. Idaṁ lokiyaṁ. 326 “Aṭṭhime, bhikkhave, lokadhammā. Katame aṭṭha? Lābho alābho, yaso ayaso, nindā pasaṁsā, sukhaṁ dukkhaṁ. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha lokadhammā”ti. Idaṁ lokiyaṁ. 327 Tattha katamaṁ lokuttaraṁ? 328 “Yassindriyāni samathaṅgatāni, Assā yathā sārathinā sudantā; Pahīnamānassa anāsavassa, Devāpi tassa pihayanti tādino”ti. 329 Idaṁ lokuttaraṁ. 330 “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni lokuttarāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ vīriyindriyaṁ satindriyaṁ samādhindriyaṁ paññindriyaṁ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni lokuttarānī”ti. Idaṁ lokuttaraṁ. 331 Tattha katamaṁ lokiyañca lokuttarañca? 332 “Laddhāna mānusattaṁ dve, kiccaṁ akiccameva cā”ti dve gāthā. Yaṁ iha “sukiccaṁ ceva puññānī”ti ca “puññāni karitvāna, saggā saggaṁ vajanti katapuññā”ti ca. Idaṁ lokiyaṁ. 333 Yaṁ iha “saṁyojanavippahānaṁ vā”ti ca “saṁyojanappahānā, jarāmaraṇā vippamuccantī”ti ca, idaṁ lokuttaraṁ. Idaṁ lokiyañca lokuttarañca. 334 “Viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre sati nāmarūpassa avakkanti hoti, nāmarūpassa avakkantiyā sati punabbhavo hoti, punabbhave sati jāti hoti, jātiyā sati jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho, tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni yāni ca tiriyaṅgamāni, sabbāni tāni uddhaṁ ojaṁ abhiharanti. Evaṁ hi so, bhikkhave, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Evameva kho, bhikkhave, viññāṇe āhāre sati nāmarūpassa avakkanti hoti sabbaṁ …pe… 3786 --- ne37 1:334 evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī”ti. Idaṁ lokiyaṁ. 335 “Viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre asati nāmarūpassa avakkanti na hoti, nāmarūpassa avakkantiyā asati punabbhavo na hoti, punabbhave asati jāti na hoti, jātiyā asati jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya, so taṁ rukkhaṁ mūle chindeyya, mūle chetvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya antamaso usīranāḷimattānipi. So taṁ rukkhaṁ khaṇḍākhaṇḍikaṁ chindeyya, khaṇḍākhaṇḍikaṁ chinditvā phāleyya, phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya, sakalikaṁ sakalikaṁ karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahetvā masiṁ kareyya, masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya, nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya, evaṁ hi so, bhikkhave, mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Evameva kho, bhikkhave, viññāṇe āhāre asati nāmarūpassa avakkanti na hoti, nāmarūpassa avakkantiyā asati sabbaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Idaṁ lokuttaraṁ. Idaṁ lokiyañca lokuttarañca. 336 Tattha katamaṁ sattādhiṭṭhānaṁ? 337 “Sabbā disā anuparigamma cetasā, Nevajjhagā piyataramattanā kvaci; Evaṁ piyo puthu attā paresaṁ, Tasmā na hiṁse paramattakāmo”ti. 338 Idaṁ sattādhiṭṭhānaṁ. 339 “Ye keci bhūtā bhavissanti ye vāpi, Sabbe gamissanti pahāya dehaṁ; Taṁ sabbajāniṁ kusalo viditvā, Ātāpiyo brahmacariyaṁ careyyā”ti. 340 Idaṁ sattādhiṭṭhānaṁ. 341 “Sattahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ kalyāṇamittaṁ api viveciyamānena paṇāmiyamānena gale pisanamajjamānena yāvajīvaṁ na vijahitabbaṁ. Katamehi sattahi? Piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca vattā ca vacanakkhamo ca gambhīrañca kathaṁ kattā hoti, no ca aṭṭhāne niyojeti. Imehi kho, bhikkhave, sattahi …pe… na vijahitabbaṁ. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato, athāparaṁ etadavoca satthā— 342 “Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo; Gambhīrañca kathaṁ kattā, na caṭṭhāne niyojako; Taṁ mittaṁ mittakāmena, yāvajīvampi seviyan”ti. 343 Idaṁ sattādhiṭṭhānaṁ. 344 Tattha katamaṁ dhammādhiṭṭhānaṁ? 345 “Yañca kāmasukhaṁ loke, yañcidaṁ diviyaṁ sukhaṁ; Taṇhakkhayasukhassete, kalaṁ nāgghanti soḷasin”ti. 346 Idaṁ dhammādhiṭṭhānaṁ. 347 “Susukhaṁ vata nibbānaṁ, sammāsambuddhadesitaṁ; Asokaṁ virajaṁ khemaṁ, yattha dukkhaṁ nirujjhatī”ti. 348 Idaṁ dhammādhiṭṭhānaṁ. 349 Tattha katamaṁ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca 350 “Mātaraṁ pitaraṁ hantvā, rājāno dve ca khattiye; Raṭṭhaṁ sānucaraṁ hantvā”ti. 351 Idaṁ dhammādhiṭṭhānaṁ. 352 “Anīgho yāti brāhmaṇo”ti. 353 Idaṁ sattādhiṭṭhānaṁ. 354 Idaṁ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca. 355 “Cattārome, bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo, vīriya …pe… citta … vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo”ti. Idaṁ dhammādhiṭṭhānaṁ. 356 So kāyepi cittaṁ samodahati, cittepi kāyaṁ samodahati, kāye sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvā upasampajja viharati. Idaṁ sattādhiṭṭhānaṁ, idaṁ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca. 357 Tattha katamaṁ ñāṇaṁ? 358 “Yaṁ taṁ lokuttaraṁ ñāṇaṁ, sabbaññū yena vuccati; Na tassa parihānatthi, sabbakāle pavattatī”ti. 359 Idaṁ ñāṇaṁ. 360 “Paññā hi seṭṭhā lokasmiṁ, yāyaṁ nibbānagāminī; Yāya sammā pajānāti, jātimaraṇasaṅkhayan”ti. 361 Idaṁ ñāṇaṁ. 362 Tattha katamaṁ ñeyyaṁ? 363 “Kittayissāmi te santiṁ, (dhotakāti bhagavā) Diṭṭhe dhamme anītihaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, Tare loke visattikaṁ. 364 Tañcāhaṁ abhinandāmi, mahesi santimuttamaṁ; Yaṁ viditvā sato caraṁ, tare loke visattikaṁ. 365 Yaṁ kiñci sampajānāsi, (dhotakāti bhagavā) Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe; Etaṁ viditvā saṅgoti loke, Bhavābhavāya mākāsi taṇhan”ti. 366 Idaṁ ñeyyaṁ. 367 “Catunnaṁ, bhikkhave, ariyasaccānaṁ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca …pe… tayidaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ 3787 --- ne37 1:367 paṭividdhaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ. Ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavo”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā— 368 “Catunnaṁ ariyasaccānaṁ, Yathābhūtaṁ adassanā; Saṁsitaṁ dīghamaddhānaṁ, Tāsu tāsveva jātisu. 369 Tāni etāni diṭṭhāni, bhavanetti samūhatā; Ucchinnaṁ mūlaṁ dukkhassa, natthi dāni punabbhavo”ti. 370 Idaṁ ñeyyaṁ. 371 Tattha katamaṁ ñāṇañca ñeyyañca? Rūpaṁ aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccanti. Idaṁ ñeyyaṁ. 372 Evaṁ jānaṁ evaṁ passaṁ ariyasāvako “rūpaṁ aniccan”ti passati, “vedanā aniccā”ti passati, “saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ aniccan”ti passatīti. Idaṁ ñāṇaṁ. 373 So parimuccati rūpena, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati dukkhasmāti vadāmīti. Idaṁ ñāṇañca ñeyyañca. 374 “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti idaṁ ñeyyaṁ. “Yadā paññāya passatī”ti idaṁ ñāṇaṁ. “Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā”ti idaṁ ñāṇañca ñeyyañca. 375 “Sabbe saṅkhārā dukkhā”ti idaṁ ñeyyaṁ. “Yadā paññāya passatī”ti idaṁ ñāṇaṁ. “Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā”ti idaṁ ñāṇañca ñeyyañca. 376 “Sabbe dhammā anattā”ti idaṁ ñeyyaṁ. “Yadā paññāya passatī”ti idaṁ ñāṇaṁ. “Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā”ti idaṁ ñāṇañca ñeyyañca. 377 “Ye hi keci, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti, ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti, ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti. Kimaññatra yathābhūtassa adassanā. Aniccāya vedanāya …pe… aniccāya saññāya … aniccehi saṅkhārehi … aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti, ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti, ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti, kimaññatra yathābhūtassa adassanā”ti. Idaṁ ñeyyaṁ. 378 “Ye ca kho keci, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti, ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti, ‘hīnohamasmī’tipi na samanupassanti, kimaññatra yathābhūtassa dassanā. Aniccāya vedanāya …pe… aniccāya saññāya … aniccehi saṅkhārehi … aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti, ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti, ‘hīnohamasmī’tipi na samanupassanti, kimaññatra yathābhūtassa dassanā”ti. Idaṁ ñāṇaṁ. 379 Idaṁ ñāṇañca ñeyyañca. 380 Tattha katamaṁ dassanaṁ? 381 “Ye ariyasaccāni vibhāvayanti, Gambhīrapaññena sudesitāni; Kiñcāpi te honti bhusaṁ pamattā, Na te bhavaṁ aṭṭhamamādiyantī”ti. 382 Idaṁ dassanaṁ. 383 “Yathindakhīlo pathavissito siyā, Catubbhi vātehi asampakampiyo; Tathūpamaṁ sappurisaṁ vadāmi, Yo ariyasaccāni avecca passatī”ti. 384 Idaṁ dassanaṁ. 385 “Catūhi, bhikkhave, sotāpattiyaṅgehi samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya ‘khīṇanirayomhi, khīṇatiracchānayoni, khīṇapettivisayo, khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo, sattakkhattuparamaṁ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissāmī’ti. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvakassa tathāgate saddhā niviṭṭhā patiṭṭhitā virūḷhā mūlajātā asaṁhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ saha dhammena, dhamme kho pana niṭṭhaṁ gato hoti, svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhi, yadidaṁ madanimmadano …pe… nirodho nibbānaṁ, saha dhammiyā kho panassa honti iṭṭhā kantā piyā manāpā gihī ceva pabbajitā ca. Ariyakantehi kho pana sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasaṭṭhehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, 3788 --- ne37 1:385 catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya ‘khīṇanirayomhi, khīṇatiracchānayoni, khīṇapettivisayo, khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo, sattakkhattuparamaṁ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissāmī’”ti. 386 Idaṁ dassanaṁ. 387 Tattha katamā bhāvanā? 388 “Yassindriyāni bhāvitāni, Ajjhattaṁ bahiddhā ca sabbaloke; Nibbijjha imaṁ parañca lokaṁ, Kālaṁ kaṅkhati bhāvito sa danto”ti. 389 Ayaṁ bhāvanā. 390 “Cattārimāni, bhikkhave, dhammapadāni. Katamāni cattāri? Anabhijjhā dhammapadaṁ, abyāpādo dhammapadaṁ, sammāsati dhammapadaṁ, sammāsamādhi dhammapadaṁ, imāni kho, bhikkhave, cattāri dhammapadānī”ti. Ayaṁ bhāvanā. 391 Tattha katamaṁ dassanañca bhāvanā ca? “Pañca chinde pañca jahe”ti idaṁ dassanaṁ. “Pañca cuttari bhāvaye. Pañca saṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccatī”ti ayaṁ bhāvanā. Idaṁ dassanañca bhāvanā ca. 392 “Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīṇi, anaññātaññassāmītindriyaṁ aññindriyaṁ aññātāvindriyaṁ. Katamañca, bhikkhave, anaññātaññassāmītindriyaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu anabhisametassa dukkhassa ariyasaccassa abhisamayāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, anabhisametassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa abhisamayāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Idaṁ, bhikkhave, anaññātaññassāmītindriyan”ti. Idaṁ dassanaṁ. 393 “Katamañca, bhikkhave, aññindriyaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Idaṁ, bhikkhave, aññindriyaṁ. 394 Katamañca, bhikkhave, aññātāvindriyaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. Idaṁ, bhikkhave, aññātāvindriyan”ti. Ayaṁ bhāvanā. 395 Idaṁ dassanañca bhāvanā ca. 396 Tattha katamaṁ sakavacanaṁ? 397 “Sabbapāpassa akaraṇaṁ, kusalassa upasampadā; Sacittapariyodāpanaṁ, etaṁ buddhāna sāsanan”ti. 398 Idaṁ sakavacanaṁ. 399 “Tīṇimāni, bhikkhave, bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni, yehi bālaṁ bāloti pare sañjānanti. Katamāni tīṇi? Bālo, bhikkhave, duccintitacintī ca hoti, dubbhāsitabhāsī ca hoti, dukkaṭakammakārī ca hoti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni. 400 Tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni, yehi paṇḍitaṁ paṇḍitoti pare sañjānanti. Katamāni tīṇi? Paṇḍito, bhikkhave, sucintitacintī ca hoti, subhāsitabhāsī ca hoti, sukatakammakārī ca hoti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānānī”ti. 401 Idaṁ sakavacanaṁ. 402 Tattha katamaṁ paravacanaṁ? 403 “Pathavīsamo natthi vitthato, Ninno pātālasamo na vijjati; Merusamo natthi unnato, Cakkavattisadiso natthi poriso”ti. 404 Idaṁ paravacanaṁ. 405 “‘Hotu, devānaminda, subhāsitena jayoti. Hotu, vepacitti, subhāsitena jayoti. Bhaṇa, vepacitti, gāthan’ti. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo imaṁ gāthaṁ abhāsi— 406 ‘Bhiyyo bālā pakujjheyyuṁ, no cassa paṭisedhako; Tasmā bhusena daṇḍena, dhīro bālaṁ nisedhaye’ti. 407 Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṁsu, devā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca—‘bhaṇa, devānaminda, gāthan’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, sakko devānamindo imaṁ gāthaṁ abhāsi— 408 ‘Etadeva ahaṁ maññe, bālassa paṭisedhanaṁ; Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā, yo sato upasammatī’ti. 409 Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, sakkena devānamindena gāthāya devā 3789 --- ne37 1:409 anumodiṁsu, asurā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo vepacittiṁ asurindaṁ etadavoca—‘bhaṇa, vepacitti, gāthan’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, vepacitti asurindo imaṁ gāthaṁ abhāsi— 410 ‘Etadeva titikkhāya, vajjaṁ passāmi vāsava; Yadā naṁ maññati bālo, bhayā myāyaṁ titikkhati; Ajjhāruhati dummedho, gova bhiyyo palāyinan’ti. 411 Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṁsu, devā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho vepacitti asurindo sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca—‘bhaṇa, devānaminda, gāthan’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, sakko devānamindo imā gāthāyo abhāsi— 412 ‘Kāmaṁ maññatu vā mā vā, bhayā myāyaṁ titikkhati; Sadatthaparamā atthā, khantyā bhiyyo na vijjati. 413 Yo have balavā santo, dubbalassa titikkhati; Tamāhu paramaṁ khantiṁ, niccaṁ khamati dubbalo. 414 Abalaṁ taṁ balaṁ āhu, yassa bālabalaṁ balaṁ; Balassa dhammaguttassa, paṭivattā na vijjati. 415 Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṁ paṭikujjhati; Kuddhaṁ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṁ jeti dujjayaṁ. 416 Ubhinnamatthaṁ carati, attano ca parassa ca; Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā, yo sato upasammati. 417 Ubhinnaṁ tikicchantānaṁ, attano ca parassa ca; Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā’ti. 418 Bhāsitāsu kho pana, bhikkhave, sakkena devānamindena gāthāsu devā anumodiṁsu, asurā tuṇhī ahesun”ti. Idaṁ paravacanaṁ. 419 Tattha katamaṁ sakavacanañca paravacanañca? 420 Yañca pattaṁ yañca pattabbaṁ ubhayametaṁ rajānukiṇṇaṁ āturassānusikkhato. Ye ca sikkhāsārā sīlaṁ vataṁ jīvitaṁ brahmacariyaṁ upaṭṭhānasārā, ayameko anto. Ye ca evaṁvādino evaṁdiṭṭhino “natthi kāmesu doso”ti, ayaṁ dutiyo anto. Iccete ubho antā kaṭasivaḍḍhanā kaṭasiyo diṭṭhiṁ vaḍḍhenti. Ete ubho ante anabhiññāya olīyanti eke atidhāvanti eketi. Idaṁ paravacanaṁ. 421 Ye ca kho te ubho ante abhiññāya tatra ca na ahesuṁ, tena ca amaññiṁsu, vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāyāti. Idaṁ sakavacanaṁ. Ayaṁ udāno sakavacanañca paravacanañca. 422 Rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca—idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi “kesaṁ nu kho piyo attā, kesaṁ appiyo attā”ti. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi—“ye ca kho keci kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti, tesaṁ appiyo attā. Kiñcāpi te evaṁ vadeyyuṁ ‘piyo no attā’ti, atha kho tesaṁ appiyo attā. Taṁ kissa hetu? Yaṁ hi appiyo appiyassa kareyya, taṁ te attanāva attano karonti, tasmā tesaṁ appiyo attā. Ye ca kho keci kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti, tesaṁ piyo attā. Kiñcāpi te evaṁ vadeyyuṁ ‘appiyo no attā’ti, atha kho tesaṁ piyo attā. Taṁ kissa hetu? Yaṁ hi piyo piyassa kareyya. Taṁ te attanāva attano karonti. Tasmā tesaṁ piyo attā”ti. 423 “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja, ye hi keci, mahārāja, kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti tasmā tesaṁ appiyo attā. Kiñcāpi te evaṁ vadeyyuṁ ‘piyo no attā’ti, atha kho tesaṁ appiyo attā. Taṁ kissa hetu? Yaṁ hi, mahārāja, appiyo appiyassa kareyya, taṁ te attanāva attano karonti, tasmā tesaṁ appiyo attā. Ye ca kho keci mahārāja kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti, tesaṁ piyo attā. Kiñcāpi te evaṁ vadeyyuṁ ‘appiyo no attā’ti, atha kho tesaṁ piyo attā. Taṁ kissa hetu? Yaṁ hi, mahārāja, piyo piyassa kareyya, taṁ te attanāva attano karonti, tasmā tesaṁ piyo attāti. Idamavoca bhagavā …pe… satthā— 424 “Attānañce piyaṁ jaññā, na naṁ pāpena saṁyuje; Na hi taṁ sulabhaṁ hoti, sukhaṁ dukkaṭakārinā. 425 Antakenādhipannassa, jahato mānusaṁ bhavaṁ; Kiṁ hi tassa sakaṁ hoti, kiñca ādāya gacchati; Kiñcassa anugaṁ hoti, chāyāva anapāyinī. 426 Ubho puññañca pāpañca, yaṁ macco kurute idha; Tañhi tassa sakaṁ hoti, taṁva ādāya gacchati; Taṁvassa anugaṁ hoti, chāyāva anapāyinī. 427 Tasmā kareyya kalyāṇaṁ, nicayaṁ samparāyikaṁ; Puññāni paralokasmiṁ, patiṭṭhā honti pāṇinan”ti. 428 Idaṁ suttaṁ paravacanaṁ. Anugīti sakavacanaṁ. 3790 --- ne37 1:428 Idaṁ sakavacanañca paravacanañca. 429 Tattha katamaṁ visajjanīyaṁ? 430 Pañhe pucchite idaṁ abhiññeyyaṁ, idaṁ pariññeyyaṁ, idaṁ pahātabbaṁ, idaṁ bhāvetabbaṁ, idaṁ sacchikātabbaṁ, ime dhammā evaṅgahitā idaṁ phalaṁ nibbattayanti. Tesaṁ evaṅgahitānaṁ ayamattho iti idaṁ visajjanīyaṁ. “Uḷāro buddho bhagavā”ti buddhauḷārataṁ dhammasvākkhātataṁ saṅghasuppaṭipattiñca ekaṁseneva niddise. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti “sabbe dhammā anattā”ti ekaṁseneva niddise. Yaṁ vā panaññampi evaṁ jātiyaṁ. Idaṁ visajjanīyaṁ. 431 Tattha katamaṁ avisajjanīyaṁ? 432 “Ākaṅkhato te naradammasārathi, Devā manussā manasā vicintitaṁ; Sabbe na jaññā kasiṇāpi pāṇino, Santaṁ samādhiṁ araṇaṁ nisevato; Kintaṁ bhagavā ākaṅkhatī”ti. 433 Idaṁ avisajjanīyaṁ. 434 Ettako bhagavā sīlakkhandhe samādhikkhandhe paññākkhandhe vimuttikkhandhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe iriyāyaṁ pabhāve hitesitāyaṁ karuṇāyaṁ iddhiyanti. Idaṁ avisajjanīyaṁ. 435 “Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa loke uppādā tiṇṇaṁ ratanānaṁ uppādo buddharatanassa dhammaratanassa saṅgharatanassa”. Kiṁpamāṇāni tīṇi ratanānīti? Idaṁ avisajjanīyaṁ. 436 Buddhavisayo avisajjanīyo. Puggalaparoparaññutā avisajjanīyā. “Pubbā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sakiṁ nirayaṁ sakiṁ tiracchānayoniṁ sakiṁ pettivisayaṁ sakiṁ asurayoniṁ sakiṁ deve sakiṁ manusse sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ”. Katamā pubbā koṭīti avisajjanīyaṁ. Na paññāyatīti sāvakānaṁ ñāṇavekallena. Duvidhā buddhānaṁ bhagavantānaṁ desanā attūpanāyikā ca parūpanāyikā ca. Na paññāyatīti parūpanāyikā. Natthi buddhānaṁ bhagavantānaṁ avijānanāti attūpanāyikā. Yathā bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ ārabbha aññataraṁ bhikkhuṁ evamāha— 437 “Seyyathāpi, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho …pe… na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā, evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā, evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā, evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalako nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalakā nirayā, evameko puṇḍarīko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati puṇḍarīkā nirayā, evameko padumo nirayo. Padume pana, bhikkhu, niraye kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti. Yaṁ vā pana kiñci bhagavā āha—“ayaṁ appameyyo asaṅkheyyo”ti. Sabbaṁ taṁ avisajjanīyaṁ. Idaṁ avisajjanīyaṁ. 438 Tattha katamaṁ visajjanīyañca avisajjanīyañca, yadā so upako ājīvako bhagavantaṁ āha—“kuhiṁ, āvuso gotama, gamissasī”ti. Bhagavā āha— 439 “Bārāṇasiṁ gamissāmi, ahaṁ taṁ amatadundubhiṁ; Dhammacakkaṁ pavattetuṁ, loke appaṭivattiyan”ti. 440 Upako ājīvako āha—“‘jino’ti kho āvuso, bho gotama, paṭijānāsī”ti. Bhagavā āha— 441 “Mādisā ve jinā honti, ye pattā āsavakkhayaṁ; Jitā me pāpakā dhammā, tasmāhaṁ upakā jino”ti. 442 Kathaṁ jino kena jinoti visajjanīyaṁ. Katamo jinoti avisajjanīyaṁ. Katamo āsavakkhayo, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti visajjanīyaṁ. Kittako āsavakkhayoti avisajjanīyaṁ. Idaṁ visajjanīyañca avisajjanīyañca. 443 Atthi tathāgatoti visajjanīyaṁ. Atthi rūpanti visajjanīyaṁ. Rūpaṁ tathāgatoti avisajjanīyaṁ. Rūpavā tathāgatoti avisajjanīyaṁ. Rūpe tathāgatoti avisajjanīyaṁ. Tathāgate rūpanti avisajjanīyaṁ. Evaṁ atthi vedanā …pe… saññā … saṅkhārā … atthi viññāṇanti visajjanīyaṁ. Viññāṇaṁ tathāgatoti avisajjanīyaṁ. Viññāṇavā tathāgatoti avisajjanīyaṁ. Viññāṇe tathāgatoti avisajjanīyaṁ. Tathāgate viññāṇanti avisajjanīyaṁ. Aññatra rūpena tathāgatoti avisajjanīyaṁ. Aññatra vedanāya …pe… saññāya … saṅkhārehi … viññāṇena tathāgatoti avisajjanīyaṁ. Ayaṁ so tathāgato arūpako … avedanako … asaññako … asaṅkhārako … aviññāṇakoti avisajjanīyaṁ. 3791 --- ne37 1:443 Idaṁ visajjanīyañca avisajjanīyañca. 444 Passati bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte cavamāne upapajjamāne evaṁ sabbaṁ …pe… yathākammūpage satte pajānātīti visajjanīyaṁ. Katame sattā, katamo tathāgatoti avisajjanīyaṁ. Idaṁ visajjanīyañca avisajjanīyañca. 445 Atthi tathāgatoti visajjanīyaṁ. Atthi tathāgato paraṁ maraṇāti avisajjanīyaṁ. Idaṁ visajjanīyañca avisajjanīyañca. 446 Tattha katamaṁ kammaṁ? 447 “Antakenādhipannassa, jahato mānusaṁ bhavaṁ; Kiṁ hi tassa sakaṁ hoti, kiñca ādāya gacchati; Kiñcassa anugaṁ hoti, chāyāva anapāyinī. 448 Ubho puññañca pāpañca, yaṁ macco kurute idha; Tañhi tassa sakaṁ hoti, taṁva ādāya gacchati; Taṁvassa anugaṁ hoti, chāyāva anapāyinī”ti. 449 Idaṁ kammaṁ. 450 “Puna caparaṁ, bhikkhave, bālaṁ pīṭhasamārūḷhaṁ vā mañcasamārūḷhaṁ vā chamāyaṁ vā semānaṁ yānissa pubbe pāpakāni kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni manasā duccaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahataṁ pabbatakūṭānaṁ chāyā sāyanhasamayaṁ pathaviyaṁ olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Evameva kho, bhikkhave, bālaṁ pīṭhasamārūḷhaṁ vā mañcasamārūḷhaṁ vā chamāyaṁ vā semānaṁ yānissa pubbe pāpakāni kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni manasā duccaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Tatra, bhikkhave, bālassa evaṁ hoti ‘akataṁ vata me kalyāṇaṁ, akataṁ kusalaṁ, akataṁ bhīruttāṇaṁ. Kataṁ pāpaṁ, kataṁ luddaṁ, kataṁ kibbisaṁ, yāvatā bho akatakalyāṇānaṁ akatakusalānaṁ akatabhīruttāṇānaṁ katapāpānaṁ kataluddānaṁ katakibbisānaṁ gati, taṁ gatiṁ pecca gacchāmī’ti, so socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjatīti. 451 Puna caparaṁ, bhikkhave, paṇḍitaṁ pīṭhasamārūḷhaṁ vā mañcasamārūḷhaṁ vā chamāyaṁ vā semānaṁ yānissa pubbe kalyāṇāni kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya sucaritāni manasā sucaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahataṁ pabbatakūṭānaṁ chāyā sāyanhasamayaṁ pathaviyaṁ olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Evameva kho, bhikkhave, paṇḍitaṁ pīṭhasamārūḷhaṁ vā mañcasamārūḷhaṁ vā chamāyaṁ vā semānaṁ yānissa pubbe kalyāṇāni kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya sucaritāni manasā sucaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Tatra, bhikkhave, paṇḍitassa ‘evaṁ hoti akataṁ vata me pāpaṁ, akataṁ luddaṁ, akataṁ kibbisaṁ. Kataṁ kalyāṇaṁ, kataṁ kusalaṁ, kataṁ bhīruttāṇaṁ, yāvatā bho akatapāpānaṁ akataluddānaṁ akatakibbisānaṁ katakalyāṇānaṁ katakusalānaṁ katabhīruttāṇānaṁ gati, taṁ gatiṁ pecca gacchāmī’ti, so na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjati, ‘kataṁ me puññaṁ, akataṁ pāpaṁ, yā bhavissati gati akatapāpassa akataluddassa akatakibbisassa katapuññassa katakusalassa katabhīruttāṇassa, taṁ pecca bhave gatiṁ paccanubhavissāmī’ti vippaṭisāro na jāyati. Avippaṭisārino kho, bhikkhave, itthiyā vā purisassa vā gihino vā pabbajitassa vā bhaddakaṁ maraṇaṁ bhaddikā kālaṅkiriyāti vadāmī”ti. Idaṁ kammaṁ. 452 “Tīṇimāni, bhikkhave, duccaritāni. Katamāni tīṇi, kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi duccaritāni. Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Katamāni tīṇi? Kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi sucaritāni”. Idaṁ kammaṁ. 453 Tattha katamo vipāko? 454 “Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṁ vo, bhikkhave, khaṇo vo, bhikkhave, paṭiladdho brahmacariyavāsāya. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, chaphassāyatanikā nāma nirayā. Tattha yaṁ kiñci cakkhunā rūpaṁ passati aniṭṭharūpaṁyeva passati, no iṭṭharūpaṁ. Akantarūpaṁyeva passati, no kantarūpaṁ. Amanāparūpaṁyeva passati, no manāparūpaṁ. 455 Yaṁ kiñci sotena saddaṁ suṇāti …pe… ghānena … jivhāya … kāyena … yaṁ kiñci manasā dhammaṁ vijānāti aniṭṭhadhammaṁyeva vijānāti, no iṭṭhadhammaṁ. Akantadhammaṁyeva 3792 --- ne37 1:455 vijānāti, no kantadhammaṁ. Amanāpadhammaṁyeva vijānāti, no manāpadhammaṁ. Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṁ vo, bhikkhave, khaṇo vo, bhikkhave, paṭiladdho brahmacariyavāsāya. 456 Diṭṭhā mayā, bhikkhave, chaphassāyatanikā nāma saggā. Tattha yaṁ kiñci cakkhunā rūpaṁ passati iṭṭharūpaṁyeva passati, no aniṭṭharūpaṁ. Kantarūpaṁyeva passati, no akantarūpaṁ. Manāparūpaṁyeva passati, no amanāparūpaṁ. Yaṁ kiñci sotena saddaṁ suṇāti …pe… ghānena … jivhāya … kāyena … manasā dhammaṁ vijānāti iṭṭhadhammaṁyeva vijānāti, no aniṭṭhadhammaṁ. Kantadhammaṁyeva vijānāti, no akantadhammaṁ. Manāpadhammaṁyeva vijānāti, no amanāpadhammaṁ. Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṁ vo, bhikkhave, khaṇo vo, bhikkhave, paṭiladdho brahmacariyavāsāyā”ti. Ayaṁ vipāko. 457 “Saṭṭhivassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso; Niraye paccamānānaṁ, kadā anto bhavissati. 458 Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati; Tadā hi pakataṁ pāpaṁ, tuyhaṁ mayhañca mārisā”ti. 459 Ayaṁ vipāko. 460 Tattha katamaṁ kammañca vipāko ca? 461 “Adhammacārī hi naro pamatto, Yahiṁ yahiṁ gacchati duggatiṁ yo; So naṁ adhammo carito hanāti, Sayaṁ gahīto yathā kaṇhasappo. 462 Na hi dhammo adhammo ca, ubho samavipākino; Adhammo nirayaṁ neti, dhammo pāpeti suggatin”ti. 463 Idaṁ kammañca vipāko ca. 464 “Mā, bhikkhave, puññānaṁ bhāyittha, sukhassetaṁ, bhikkhave, adhivacanaṁ iṭṭhassa kantassa piyassa manāpassa yadidaṁ puññāni. Abhijānāmi kho panāhaṁ, bhikkhave, dīgharattaṁ katānaṁ puññānaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ piyaṁ manāpaṁ vipākaṁ paccanubhūtaṁ, satta vassāni mettacittaṁ bhāvetvā satta saṁvaṭṭavivaṭṭakappe na imaṁ lokaṁ punarāgamāsiṁ. Saṁvaṭṭamāne sudāhaṁ, bhikkhave, kappe ābhassarūpago homi. Vivaṭṭamāne kappe suññaṁ brahmavimānaṁ upapajjāmi. Tatra sudāhaṁ, bhikkhave, brahmā homi mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī. Chattiṁsakkhattuṁ kho panāhaṁ, bhikkhave, sakko ahosiṁ devānamindo, anekasatakkhattuṁ rājā ahosiṁ cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato, ko pana vādo padesarajjassa? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi—‘kissa nu kho me idaṁ kammassa phalaṁ, kissa kammassa vipāko, yenāhaṁ etarahi evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi—‘tiṇṇaṁ kho me idaṁ kammānaṁ phalaṁ, tiṇṇaṁ kammānaṁ vipāko. Yenāhaṁ etarahi evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo’ti. Seyyathidaṁ—dānassa damassa saṁyamassā”ti. Tattha yañca dānaṁ yo ca damo yo ca saṁyamo, idaṁ kammaṁ. Yo tappaccayā vipāko paccanubhūto, ayaṁ vipāko. Tathā cūḷakammavibhaṅgo vattabbo. 465 Yaṁ subhassa māṇavassa todeyyaputtassa desitaṁ. Tattha ye dhammā appāyukadīghāyukatāya saṁvattanti bahvābādhaappābādhatāya appesakkhamahesakkhatāya dubbaṇṇasuvaṇṇatāya nīcakulikauccakulikatāya appabhogamahābhogatāya duppaññapaññavantatāya ca saṁvattanti, idaṁ kammaṁ. Yā tattha appāyukadīghāyukatā …pe… duppaññapaññavantatā, ayaṁ vipāko. Idaṁ kammañca vipāko ca. 466 Tattha katamaṁ kusalaṁ? 467 “Vācānurakkhī manasā susaṁvuto, Kāyena ca nākusalaṁ kayirā; Ete tayo kammapathe visodhaye, Ārādhaye maggamisippaveditan”ti. 468 Idaṁ kusalaṁ. 469 “Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṁ; Saṁvutaṁ tīhi ṭhānehi, tamahaṁ brūmi brāhmaṇan”ti. 470 Idaṁ kusalaṁ. 471 “Tīṇimāni, bhikkhave, kusalamūlāni. Katamāni tīṇi? Alobho kusalamūlaṁ, adoso kusalamūlaṁ, amoho kusalamūlaṁ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi kusalamūlāni”. Idaṁ kusalaṁ. “Vijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā kusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā anudeva hirī ottappañcā”ti. Idaṁ kusalaṁ. 472 Tattha katamaṁ akusalaṁ? 473 “Yassa accantadussīlyaṁ, māluvā sālamivotthataṁ; Karoti so tathattānaṁ, yathā naṁ icchatī diso”ti. 474 Idaṁ akusalaṁ. 475 “Attanā hi kataṁ pāpaṁ, Attajaṁ attasambhavaṁ; Abhimatthati dummedhaṁ, Vajiraṁvasmamayaṁ maṇin”ti. 476 Idaṁ akusalaṁ. 477 “Dasa kammapathe niseviya, Akusalākusalehi vivajjitā; Garahā ca bhavanti devate, Bālamatī nirayesu paccare”ti. 478 Idaṁ 3793 --- ne37 1:478 akusalaṁ. 479 “Tīṇimāni, bhikkhave, akusalamūlāni, katamāni tīṇi? Lobho akusalamūlaṁ, doso akusalamūlaṁ, moho akusalamūlaṁ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi akusalamūlāni”. Idaṁ akusalaṁ. 480 Tattha katamaṁ kusalañca akusalañca? 481 “Yādisaṁ vapate bījaṁ, tādisaṁ harate phalaṁ; Kalyāṇakārī kalyāṇaṁ, pāpakārī ca pāpakan”ti. 482 Tattha yaṁ āha—“kalyāṇakārī kalyāṇan”ti, idaṁ kusalaṁ. Yaṁ āha—“pāpakārī ca pāpakan”ti, idaṁ akusalaṁ. Idaṁ kusalañca akusalañca. 483 “Subhena kammena vajanti suggatiṁ, Apāyabhūmiṁ asubhena kammunā; Khayā ca kammassa vimuttacetaso, Nibbanti te jotirivindhanakkhayā”. 484 Tattha yaṁ āha—“subhena kammena vajanti suggatin”ti, idaṁ kusalaṁ. Yaṁ āha—“apāyabhūmiṁ asubhena kammunā”ti, idaṁ akusalaṁ. Idaṁ kusalañca akusalañca. 485 Tattha katamaṁ anuññātaṁ? 486 “Yathāpi bhamaro pupphaṁ, Vaṇṇagandhamaheṭhayaṁ; Paleti rasamādāya, Evaṁ gāme munī care”ti. 487 Idaṁ anuññātaṁ. 488 “Tīṇimāni, bhikkhave, bhikkhūnaṁ karaṇīyāni. Katamāni tīṇi? Idha, bhikkhave, bhikkhu pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena parisuddhājīvo. Āraddhavīriyo kho pana hoti thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ bhāvanāya sacchikiriyāya. Paññavā kho pana hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Imāni kho, bhikkhave, bhikkhūnaṁ tīṇi karaṇīyānī”ti. Idaṁ anuññātaṁ. 489 “Dasayime, bhikkhave, dhammā pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbā. Katame dasa? ‘Vevaṇṇiyamhi ajjhupagato’ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ …pe… ime kho, bhikkhave, dasa dhammā pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbā”ti. Idaṁ anuññātaṁ. 490 “Tīṇimāni, bhikkhave, karaṇīyāni. Katamāni tīṇi? Kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritanti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi karaṇīyānī”ti. Idaṁ anuññātaṁ. 491 Tattha katamaṁ paṭikkhittaṁ? 492 “Natthi puttasamaṁ pemaṁ, Natthi gosamitaṁ dhanaṁ; Natthi sūriyasamā ābhā, Samuddaparamā sarā”ti. 493 Bhagavā āha— 494 “Natthi attasamaṁ pemaṁ, natthi dhaññasamaṁ dhanaṁ; Natthi paññāsamā ābhā, vuṭṭhiveparamā sarā”ti. 495 Ettha yaṁ purimakaṁ, idaṁ paṭikkhittaṁ. 496 “Tīṇimāni, bhikkhave akaraṇīyāni. Katamāni tīṇi? Kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritanti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi akaraṇīyānī”ti. Idaṁ paṭikkhittaṁ. 497 Tattha katamaṁ anuññātañca paṭikkhittañca? 498 “Kiṁsūdha bhītā janatā anekā, Maggo canekāyatano pavutto; Pucchāmi taṁ gotama bhūripañña, Kismiṁ ṭhito paralokaṁ na bhāyeti. 499 Vācaṁ manañca paṇidhāya sammā, Kāyena pāpāni akubbamāno; Bahvannapānaṁ gharamāvasanto, Saddho mudū saṁvibhāgī vadaññū; Etesu dhammesu ṭhito catūsu, Dhamme ṭhito paralokaṁ na bhāye”ti. 500 Tattha yaṁ āha—“vācaṁ manañca paṇidhāya sammā”ti, idaṁ anuññātaṁ. “Kāyena pāpāni akubbamāno”ti, idaṁ paṭikkhittaṁ. “Bahvannapānaṁ gharamāvasanto, saddho mudū saṁvibhāgī vadaññū. Etesu dhammesu ṭhito catūsu, dhamme ṭhito paralokaṁ na bhāye”ti, idaṁ anuññātaṁ. Idaṁ anuññātañca paṭikkhittañca. 501 “Sabbapāpassa akaraṇaṁ, kusalassa upasampadā; Sacittapariyodāpanaṁ, etaṁ buddhānasāsanaṁ”. 502 Tattha yaṁ āha—“sabbapāpassa akaraṇan”ti, idaṁ paṭikkhittaṁ, yaṁ āha—“kusalassa upasampadā”ti, idaṁ anuññātaṁ. Idaṁ anuññātañca paṭikkhittañca. 503 “Kāyasamācārampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi. Vacīsamācārampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi. Manosamācārampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi …pe… pariyesanampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi. 504 Kāyasamācārampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī”ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. Yathārūpañca kho kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo. Tattha yaṁ jaññā kāyasamācāraṁ 3794 --- ne37 1:504 “imaṁ kho me kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī”ti, evarūpo kāyasamācāro sevitabbo. “Kāyasamācārampāhaṁ devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī”ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 505 “Vacīsamācāraṁ …pe… pariyesanampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī”ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. Yathārūpañca kho pariyesanaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpā pariyesanā na sevitabbā. Tattha yaṁ jaññā pariyesanaṁ “imaṁ kho me pariyesanaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī”ti, evarūpā pariyesanā sevitabbā. 506 “Pariyesanampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī”ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 507 Tattha yaṁ āha—“sevitabbampī”ti, idaṁ anuññātaṁ. Yaṁ āha—“na sevitabbampī”ti, idaṁ paṭikkhittaṁ. Idaṁ anuññātañca paṭikkhittañca. 508 Tattha katamo thavo? 509 “Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho, saccānaṁ caturo padā; Virāgo seṭṭho dhammānaṁ, dvipadānañca cakkhumā”ti. 510 Ayaṁ thavo. 511 “Tīṇimāni, bhikkhave, aggāni. Katamāni tīṇi? Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati seṭṭhamakkhāyati pavaramakkhāyati, yadidaṁ arahaṁ sammāsambuddho. Yāvatā, bhikkhave, dhammānaṁ paṇṇattisaṅkhatānaṁ vā asaṅkhatānaṁ vā, virāgo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati seṭṭhamakkhāyati pavaramakkhāyati, yadidaṁ madanimmadano …pe… nirodho nibbānaṁ. Yāvatā, bhikkhave, saṅghānaṁ paṇṇatti gaṇānaṁ paṇṇatti mahājanasannipātānaṁ paṇṇatti, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṁ aggamakkhāyati seṭṭhamakkhāyati pavaramakkhāyati, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā …pe… puññakkhettaṁ lokassā”ti. 512 “Sabbalokuttaro satthā, dhammo ca kusalakkhato; Gaṇo ca narasīhassa, tāni tīṇi vississare. 513 Samaṇapadumasañcayo gaṇo, Dhammavaro ca vidūnaṁ sakkato; Naravaradamako ca cakkhumā, Tāni tīṇi lokassa uttari. 514 Satthā ca appaṭisamo, Dhammo ca sabbo nirupadāho; Ariyo ca gaṇavaro, Tāni khalu vississare tīṇi. 515 Saccanāmo jino khemo sabbābhibhū, Saccadhammo natthañño tassa uttari; Ariyasaṅgho niccaṁ viññūnaṁ pūjito, Tāni tīṇi lokassa uttari. 516 Ekāyanaṁ jātikhayantadassī, Maggaṁ pajānāti hitānukampī; Etena maggena tariṁsu pubbe, Tarissanti ye ca taranti oghaṁ. 517 Taṁ tādisaṁ devamanussaseṭṭhaṁ, Sattā namassanti visuddhipekkhā”ti. 518 Ayaṁ thavoti. 519 Tattha lokiyaṁ suttaṁ dvīhi suttehi niddisitabbaṁ saṅkilesabhāgiyena ca vāsanābhāgiyena ca. Lokuttarampi suttaṁ tīhi suttehi niddisitabbaṁ dassanabhāgiyena ca bhāvanābhāgiyena ca asekkhabhāgiyena ca. Lokiyañca lokuttarañca. Yasmiṁ sutte yaṁ yaṁ padaṁ dissati saṅkilesabhāgiyaṁ vā vāsanābhāgiyaṁ vā, tena tena lokiyanti niddisitabbaṁ, dassanabhāgiyaṁ vā bhāvanābhāgiyaṁ vā asekkhabhāgiyaṁ vā yaṁ yaṁ padaṁ dissati tena tena lokuttaranti niddisitabbaṁ. 520 Vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ saṅkilesabhāgiyassa suttassa nigghātāya, dassanabhāgiyaṁ suttaṁ vāsanābhāgiyassa suttassa nigghātāya, bhāvanābhāgiyaṁ suttaṁ dassanabhāgiyassa suttassa paṭinissaggāya, asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ bhāvanābhāgiyassa suttassa paṭinissaggāya, asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ diṭṭhadhammasukhavihāratthaṁ. 521 Lokuttaraṁ suttaṁ sattādhiṭṭhānaṁ chabbīsatiyā puggalehi niddisitabbaṁ, te tīhi suttehi samanvesitabbā dassanabhāgiyena bhāvanābhāgiyena asekkhabhāgiyena cāti. 522 Tattha dassanabhāgiyaṁ suttaṁ pañcahi puggalehi niddisitabbaṁ ekabījinā kolaṅkolena sattakkhattuparamena saddhānusārinā dhammānusārinā cāti, dassanabhāgiyaṁ suttaṁ imehi pañcahi puggalehi niddisitabbaṁ. Bhāvanābhāgiyaṁ suttaṁ dvādasahi puggalehi niddisitabbaṁ sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena, sakadāgāminā, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena, anāgāminā, antarā parinibbāyinā, upahacca parinibbāyinā, asaṅkhāraparinibbāyinā, 3795 --- ne37 1:522 sasaṅkhāraparinibbāyinā, uddhaṁsotena akaniṭṭhagāminā, saddhāvimuttena, diṭṭhippattena, kāyasakkhinā cāti, bhāvanābhāgiyaṁ suttaṁ imehi dvādasahi puggalehi niddisitabbaṁ. Asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ navahi puggalehi niddisitabbaṁ saddhāvimuttena, paññāvimuttena, suññatavimuttena, animittavimuttena, appaṇihitavimuttena, ubhatobhāgavimuttena samasīsinā paccekabuddhasammāsambuddhehi cāti, asekkhabhāgiyaṁ suttaṁ imehi navahi puggalehi niddisitabbaṁ. Evaṁ lokuttaraṁ suttaṁ sattādhiṭṭhānaṁ imehi chabbīsatiyā puggalehi niddisitabbaṁ. 523 Lokiyaṁ suttaṁ sattādhiṭṭhānaṁ ekūnavīsatiyā puggalehi niddisitabbaṁ. Te caritehi niddiṭṭhā samanvesitabbā keci rāgacaritā, keci dosacaritā, keci mohacaritā, keci rāgacaritā ca dosacaritā ca, keci rāgacaritā ca mohacaritā ca, keci dosacaritā ca mohacaritā ca, keci rāgacaritā ca dosacaritā ca mohacaritā ca, rāgamukhe ṭhito rāgacarito, rāgamukhe ṭhito dosacarito, rāgamukhe ṭhito mohacarito, rāgamukhe ṭhito rāgacarito ca dosacarito ca mohacarito ca, dosamukhe ṭhito dosacarito, dosamukhe ṭhito mohacarito, dosamukhe ṭhito rāgacarito, dosamukhe ṭhito rāgacarito ca dosacarito ca mohacarito ca, mohamukhe ṭhito mohacarito, mohamukhe ṭhito rāgacarito mohamukhe ṭhito dosacarito, mohamukhe ṭhito rāgacarito ca dosacarito ca mohacarito cāti, lokiyaṁ suttaṁ sattādhiṭṭhānaṁ imehi ekūnavīsatiyā puggalehi niddisitabbaṁ. 524 Vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ sīlavantehi niddisitabbaṁ, te sīlavanto pañca puggalā pakatisīlaṁ samādānasīlaṁ cittappasādo samatho vipassanā cāti, vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ imehi pañcahi puggalehi niddisitabbaṁ. 525 Lokuttaraṁ suttaṁ dhammādhiṭṭhānaṁ tīhi suttehi niddisitabbaṁ dassanabhāgiyena bhāvanābhāgiyena asekkhabhāgiyena ca. 526 Lokiyañca lokuttarañca sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca ubhayena niddisitabbaṁ, ñāṇaṁ paññāya niddisitabbaṁ paññindriyena paññābalena adhipaññāsikkhāya dhammavicayasambojjhaṅgena sammādiṭṭhiyā tīraṇāya santīraṇāya dhamme ñāṇena anvaye ñāṇena khaye ñāṇena anuppāde ñāṇena anaññātaññassāmītindriyena aññindriyena aññātāvindriyena cakkhunā vijjāya buddhiyā bhūriyā medhāya, yaṁ yaṁ vā pana labbhati, tena tena paññādhivacanena niddisitabbaṁ. 527 Ñeyyaṁ atītānāgatapaccuppannehi ajjhattikabāhirehi hīnappaṇītehi dūrasantikehi saṅkhatāsaṅkhatehi kusalākusalābyākatehi saṅkhepato vā chahi ārammaṇehi niddisitabbaṁ. Ñāṇañca ñeyyañca tadubhayena niddisitabbaṁ, paññāpi ārammaṇabhūtā ñeyyaṁ, yaṁ kiñci ārammaṇabhūtaṁ ajjhattikaṁ vā bāhiraṁ vā, sabbaṁ taṁ saṅkhatena asaṅkhatena ca niddisitabbaṁ. 528 Dassanaṁ bhāvanā sakavacanaṁ paravacanaṁ visajjanīyaṁ avisajjanīyaṁ kammaṁ vipākoti sabbattha tadubhayaṁ sutte yathā niddiṭṭhaṁ, tathā upadhārayitvā labbhamānato niddisitabbaṁ, yaṁ vā pana kiñci bhagavā aññataravacanaṁ bhāsati, sabbaṁ taṁ yathāniddiṭṭhaṁ dhārayitabbaṁ. 529 Duvidho hetu yañca kammaṁ ye ca kilesā, samudayo kilesā. Tattha kilesā saṅkilesabhāgiyena suttena niddisitabbā. Samudayo saṅkilesabhāgiyena ca vāsanābhāgiyena ca suttena niddisitabbo. Tattha kusalaṁ catūhi suttehi niddisitabbaṁ vāsanābhāgiyena dassanabhāgiyena bhāvanābhāgiyena asekkhabhāgiyena ca. Akusalaṁ saṅkilesabhāgiyena suttena niddisitabbaṁ. Kusalañca akusalañca tadubhayena niddisitabbaṁ. Anuññātaṁ bhagavato anuññātāya niddisitabbaṁ, taṁ pañcavidhaṁ saṁvaro pahānaṁ bhāvanā sacchikiriyā kappiyānulomoti, yaṁ dissati tāsu tāsu bhūmīsu, taṁ kappiyānulomena niddisitabbaṁ. Paṭikkhittaṁ bhagavatā paṭikkhittakāraṇena niddisitabbaṁ. Anuññātañca paṭikkhittañca tadubhayena niddisitabbaṁ. Thavo pasaṁsāya niddisitabbo. So pañcavidhena veditabbo bhagavato dhammassa ariyasaṅghassa ariyadhammānaṁ sikkhāya lokiyaguṇasampattiyāti. Evaṁ thavo pañcavidhena niddisitabbo. 530 Indriyabhūmi navahi padehi niddisitabbā, kilesabhūmi navahi padehi niddisitabbā, evametāni aṭṭhārasa padāni honti nava padāni kusalāni 3796 --- ne37 1:530 nava padāni akusalānīti, tathāhi vuttaṁ “aṭṭhārasa mūlapadā kuhiṁ daṭṭhabbā, sāsanappaṭṭhāne”ti. Tenāha āyasmā mahākaccāyano— 531 “Navahi ca padehi kusalā, Navahi ca yujjanti akusalapakkhā; Ete kho mūlapadā, Bhavanti aṭṭhārasa padānī”ti. Niyuttaṁ sāsanappaṭṭhānaṁ. Ettāvatā samattā netti yā āyasmatā mahākaccāyanena bhāsitā bhagavatā anumoditā mūlasaṅgītiyaṁ saṅgītāti. ne6 0 Netti Paṭiniddesavāra Vibhaṅga 3 Yuttihāravibhaṅga |1| Tattha katamo yuttihāro? “Sabbesaṁ hārānan”ti, ayaṁ yuttihāro. Kiṁ yojayati? Cattāro mahāpadesā buddhāpadeso saṅghāpadeso sambahulattherāpadeso ekattherāpadeso. Ime cattāro mahāpadesā, tāni padabyañjanāni sutte otārayitabbāni, vinaye sandassayitabbāni, dhammatāyaṁ upanikkhipitabbāni. 2 Katamasmiṁ sutte otārayitabbāni? Catūsu ariyasaccesu. Katamasmiṁ vinaye sandassayitabbāni? Rāgavinaye dosavinaye mohavinaye. Katamissaṁ dhammatāyaṁ upanikkhipitabbāni? Paṭiccasamuppāde. Yadi catūsu ariyasaccesu avatarati, kilesavinaye sandissati, dhammatañca na vilometi, evaṁ āsave na janeti. Catūhi mahāpadesehi yaṁ yaṁ yujjati, yena yena yujjati, yathā yathā yujjati, taṁ taṁ gahetabbaṁ. 3 Pañhaṁ pucchitena kati padāni pañheti padaso pariyogāhitabbaṁ vicetabbaṁ? Yadi sabbāni padāni ekaṁ atthaṁ abhivadanti, eko pañho. Atha cattāri padāni ekaṁ atthaṁ abhivadanti, eko pañho. Atha tīṇi padāni ekaṁ atthaṁ abhivadanti, eko pañho. Atha dve padāni ekaṁ atthaṁ abhivadanti, eko pañho. Atha ekaṁ padaṁ ekaṁ atthaṁ abhivadati, eko pañho. Taṁ upaparikkhamānena aññātabbaṁ kiṁ ime dhammā nānatthā nānābyañjanā, udāhu imesaṁ dhammānaṁ eko attho byañjanameva nānanti. Yathā kiṁ bhave? Yathā sā devatā bhagavantaṁ pañhaṁ pucchati. 4 “Kenassubbhāhato loko, kenassu parivārito; Kena sallena otiṇṇo, kissa dhūpāyito sadā”ti. 5 Imāni cattāri padāni pucchitāni. Te tayo pañhā kathaṁ ñāyati? Bhagavā hi devatāya visajjeti. 6 “Maccunābbhāhato loko, jarāya parivārito; Taṇhāsallena otiṇṇo, icchādhūpāyito sadā”ti. 7 Tattha jarā ca maraṇañca imāni dve saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇāni. Jarāyaṁ ṭhitassa aññathattaṁ, maraṇaṁ vayo. Tattha jarāya ca maraṇassa ca atthato nānattaṁ. Kena kāraṇena, gabbhagatāpi hi mīyanti, na ca te jiṇṇā bhavanti. Atthi ca devānaṁ maraṇaṁ, na ca tesaṁ sarīrāni jīranti. Sakkateva jarāya paṭikammaṁ kātuṁ, na pana sakkate maraṇassa paṭikammaṁ kātuṁ aññatreva iddhimantānaṁ iddhivisayā. Yaṁ panāha taṇhāsallena otiṇṇoti dissanti vītarāgā jīrantāpi mīyantāpi. Yadi ca yathā jarāmaraṇaṁ, evaṁ taṇhāpi siyā. Evaṁ sante sabbe yobbanaṭṭhāpi vigatataṇhā siyuṁ. Yathā ca taṇhā dukkhassa samudayo, evaṁ jarāmaraṇampi siyā dukkhassa samudayo, na ca siyā taṇhā dukkhassa samudayo, na hi jarāmaraṇaṁ dukkhassa samudayo, taṇhā dukkhassa samudayo. Yathā ca taṇhā maggavajjhā, evaṁ jarāmaraṇampi siyā maggavajjhaṁ. Imāya yuttiyā aññamaññehi kāraṇehi gavesitabbaṁ. Yadi ca sandissati yuttisamārūḷhaṁ atthato ca aññattaṁ, byañjanatopi gavesitabbaṁ. 8 Salloti vā dhūpāyananti vā imesaṁ dhammānaṁ atthato ekattaṁ. Na hi yujjati icchāya ca taṇhāya ca atthato aññattaṁ. Taṇhāya adhippāye aparipūramāne navasu āghātavatthūsu kodho ca upanāho ca uppajjati. Imāya yuttiyā jarāya ca maraṇassa ca taṇhāya ca atthato aññattaṁ. 9 Yaṁ panidaṁ bhagavatā dvīhi nāmehi abhilapitaṁ icchātipi taṇhātipi, idaṁ bhagavatā bāhirānaṁ vatthūnaṁ ārammaṇavasena dvīhi nāmehi abhilapitaṁ icchātipi taṇhātipi, sabbā hi taṇhā ajjhosānalakkhaṇena ekalakkhaṇā. Yathā sabbo aggi uṇhattalakkhaṇena ekalakkhaṇo, api ca upādānavasena aññamaññāni nāmāni labhati, kaṭṭhaggītipi tiṇaggītipi sakalikaggītipi gomayaggītipi thusaggītipi saṅkāraggītipi, sabbo hi aggi uṇhattalakkhaṇova. Evaṁ sabbā taṇhā ajjhosānalakkhaṇena ekalakkhaṇā, 3797 --- ne6 1:9 api tu ārammaṇaupādānavasena aññamaññehi nāmehi abhilapitā icchāitipi taṇhāitipi salloitipi dhūpāyanāitipi saritāitipi visattikāitipi sinehoitipi kilamathoitipi latāitipi maññanāitipi bandhoitipi āsāitipi pipāsāitipi abhinandanāitipi, iti sabbā taṇhā ajjhosānalakkhaṇena ekalakkhaṇā. Yathā ca vevacane vuttā. 10 “Āsā ca pihā abhinandanā ca, Anekadhātūsu sarā patiṭṭhitā; Aññāṇamūlappabhavā pajappitā, Sabbā mayā byantikatā samūlikā”ti. 11 Taṇhāyetaṁ vevacanaṁ. Yathāha bhagavā—rūpe, tissa, avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa. Evaṁ vedanāya saññāya saṅkhāresu viññāṇe avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa sabbaṁ suttaṁ vitthāretabbaṁ. Taṇhāyetaṁ vevacanaṁ, evaṁ yujjati. 12 Sabbo dukkhūpacāro kāmataṇhāsaṅkhāramūlako, na pana yujjati sabbo nibbidūpacāro kāmataṇhāparikkhāramūlako. Imāya yuttiyā aññamaññehi kāraṇehi gavesitabbaṁ. 13 Yathā hi bhagavā rāgacaritassa puggalassa asubhaṁ desayati, dosacaritassa bhagavā puggalassa mettaṁ desayati. Mohacaritassa bhagavā puggalassa paṭiccasamuppādaṁ desayati. Yadi hi bhagavā rāgacaritassa puggalassa mettaṁ cetovimuttiṁ deseyya. Sukhaṁ vā paṭipadaṁ dandhābhiññaṁ sukhaṁ vā paṭipadaṁ khippābhiññaṁ vipassanāpubbaṅgamaṁ vā pahānaṁ deseyya, na yujjati desanā. Evaṁ yaṁ kiñci rāgassa anulomappahānaṁ dosassa anulomappahānaṁ mohassa anulomappahānaṁ. Sabbaṁ taṁ vicayena hārena vicinitvā yuttihārena yojetabbaṁ. Yāvatikā ñāṇassa bhūmi. 14 Mettāvihārissa sato byāpādo cittaṁ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, byāpādo pahānaṁ abbhatthaṁ gacchatīti yujjati desanā. Karuṇāvihārissa sato vihesā cittaṁ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, vihesā pahānaṁ abbhatthaṁ gacchatīti yujjati desanā. Muditāvihārissa sato arati cittaṁ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, arati pahānaṁ abbhatthaṁ gacchatīti yujjati desanā. Upekkhāvihārissa sato rāgo cittaṁ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, rāgo pahānaṁ abbhatthaṁ gacchatīti yujjati desanā. Animittavihārissa sato nimittānusārī tena teneva viññāṇaṁ pavattatīti na yujjati desanā, nimittaṁ pahānaṁ abbhatthaṁ gacchatīti yujjati desanā. Asmīti vigataṁ ayamahamasmīti na samanupassāmi. Atha ca pana me kismīti kathasmīti vicikicchā kathaṅkathāsallaṁ cittaṁ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, vicikicchā kathaṅkathāsallaṁ pahānaṁ abbhatthaṁ gacchatīti yujjati desanā. 15 Yathā vā pana paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa sato kāmarāgabyāpādā visesāya saṁvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṁvattantīti yujjati desanā. Vitakkasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṁvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṁvattantīti yujjati desanā. Dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa sato vitakkavicārasahagatā saññāmanasikārā visesāya saṁvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṁvattantīti yujjati desanā. Upekkhāsukhasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṁvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṁvattantīti yujjati desanā. Tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa sato pītisukhasahagatā saññāmanasikārā visesāya saṁvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṁvattantīti yujjati desanā, upekkhāsatipārisuddhisahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṁvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṁvattantīti yujjati desanā. Catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa sato upekkhāsahagatā saññāmanasikārā visesāya saṁvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṁvattantīti yujjati desanā. Ākāsānañcāyatanasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṁvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṁvattantīti yujjati desanā. 16 Ākāsānañcāyatanaṁ samāpannassa sato rūpasahagatā saññāmanasikārā visesāya saṁvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṁvattantīti yujjati desanā. Viññāṇañcāyatanasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṁvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṁvattantīti yujjati desanā. Viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa sato ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā visesāya saṁvattantīti na 3798 --- ne6 1:16 yujjati desanā, hānāya saṁvattantīti yujjati desanā. Ākiñcaññāyatanasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṁvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṁvattantīti yujjati desanā. Ākiñcaññāyatanaṁ samāpannassa sato viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā visesāya saṁvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṁvattantīti yujjati desanā. Nevasaññānāsaññāyatanasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṁvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṁvattantīti yujjati desanā. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpannassa sato saññūpacārā visesāya saṁvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṁvattantīti yujjati desanā. Saññāvedayitanirodhasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṁvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṁvattantīti yujjati desanā. Kallatāparicitaṁ cittaṁ na ca abhinīhāraṁ khamatīti na yujjati desanā, kallatāparicitaṁ cittaṁ atha ca abhinīhāraṁ khamatīti yujjati desanā. 17 Evaṁ sabbe navasuttantā yathādhammaṁ yathāvinayaṁ yathāsatthusāsanaṁ sabbato vicayena hārena vicinitvā yuttihārena yojetabbāti. Tenāha āyasmā mahākaccāyano “sabbesaṁ hārānaṁ yā bhūmi yo ca gocaro tesan”ti. Niyutto yutti hāro. ne28 0 Netti Paṭiniddesavāra Sampāta 9 Parivattanahārasampāta |1| Tattha katamo parivattano hārasampāto? 2 “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. Samathavipassanāya bhāvitāya nirodho phalaṁ, pariññātaṁ dukkhaṁ, samudayo pahīno, maggo bhāvito paṭipakkhena. Niyutto parivattano hārasampāto. ne16 0 Netti Paṭiniddesavāra Vibhaṅga 13 Sodhanahāravibhaṅga |1| Tattha katamo sodhano hāro? “Vissajjitamhi pañhe”ti gāthā. Yathā āyasmā ajito pārāyane bhagavantaṁ pañhaṁ pucchati— 2 “Kenassu nivuto loko, kenassu nappakāsati; Kissābhilepanaṁ brūsi, kiṁsu tassa mahabbhayan”ti. 3 “Avijjāya nivuto loko, (ajitāti bhagavā) Vivicchā pamādā nappakāsati; Jappābhilepanaṁ brūmi, Dukkhamassa mahabbhayan”ti. 4 “Kenassu nivuto loko”ti pañhe “avijjāya nivuto loko”ti bhagavā padaṁ sodheti, no ca ārambhaṁ. “Kenassu nappakāsatī”ti pañhe “vivicchā pamādā nappakāsatī”ti bhagavā padaṁ sodheti, no ca ārambhaṁ. “Kissābhilepanaṁ brūsī”ti pañhe “jappābhilepanaṁ brūmī”ti bhagavā padaṁ sodheti, no ca ārambhaṁ. “Kiṁsu tassa mahabbhayan”ti pañhe “dukkhamassa mahabbhayan”ti suddho ārambho. Tenāha bhagavā “avijjāya nivuto loko”ti. 5 “Savanti sabbadhi sotā, (iccāyasmā ajito) Sotānaṁ kiṁ nivāraṇaṁ; Sotānaṁ saṁvaraṁ brūhi, Kena sotā pidhīyare”ti. 6 “Yāni sotāni lokasmiṁ, (ajitāti bhagavā) Sati tesaṁ nivāraṇaṁ; Sotānaṁ saṁvaraṁ brūmi, Paññāyete pidhīyare”ti. 7 “Savanti sabbadhi sotā, sotānaṁ kiṁ nivāraṇan”ti pañhe “yāni sotāni lokasmiṁ, sati tesaṁ nivāraṇan”ti bhagavā padaṁ sodheti, no ca ārambhaṁ. “Sotānaṁ saṁvaraṁ brūhi, kena sotā pidhīyare”ti pañhe “sotānaṁ saṁvaraṁ brūmi, paññāyete pidhīyare”ti suddho ārambho. Tenāha bhagavā “yāni sotāni lokasmin”ti. 8 “Paññā ceva sati ca, (iccāyasmā ajito) Nāmarūpañca mārisa; Etaṁ me puṭṭho pabrūhi, Katthetaṁ uparujjhatī”ti. 9 Pañhe— 10 “Yametaṁ pañhaṁ apucchi, ajita taṁ vadāmi te; Yattha nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhati; Viññāṇassa nirodhena, etthetaṁ uparujjhatī”ti. 11 Suddho ārambho. Tenāha bhagavā “yametaṁ pañhaṁ apucchī”ti. Yattha evaṁ suddho ārambho, so pañho visajjito bhavati. Yattha pana ārambho asuddho, na tāva so pañho visajjito bhavati. Tenāha āyasmā mahākaccāyano “vissajjitamhi pañhe”ti. Niyutto sodhano hāro. ne23 0 Netti Paṭiniddesavāra Sampāta 4 3799 --- ne23 1:0 Padaṭṭhānahārasampāta |1| Tattha katamo padaṭṭhāno hārasampāto? 2 “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. “Tasmā rakkhitacittassā”ti tiṇṇaṁ sucaritānaṁ padaṭṭhānaṁ. “Sammāsaṅkappagocaro”ti samathassa padaṭṭhānaṁ. “Sammādiṭṭhipurekkhāro”ti vipassanāya padaṭṭhānaṁ. “Ñatvāna udayabbayan”ti dassanabhūmiyā padaṭṭhānaṁ. “Thinamiddhābhibhū bhikkhū”ti vīriyassa padaṭṭhānaṁ. “Sabbā duggatiyo jahe”ti bhāvanāya padaṭṭhānaṁ. Niyutto padaṭṭhāno hārasampāto. ne8 0 Netti Paṭiniddesavāra Vibhaṅga 5 Lakkhaṇahāravibhaṅga |1| Tattha katamo lakkhaṇo hāro? “Vuttamhi ekadhamme”ti, ayaṁ lakkhaṇo hāro. Kiṁ lakkhayati? Ye dhammā ekalakkhaṇā, tesaṁ dhammānaṁ ekasmiṁ dhamme vutte avasiṭṭhā dhammā vuttā bhavanti. Yathā kiṁ bhave? Yathāha bhagavā— 2 “Cakkhuṁ, bhikkhave, anavaṭṭhitaṁ ittaraṁ parittaṁ pabhaṅgu parato dukkhaṁ byasanaṁ calanaṁ kukkuḷaṁ saṅkhāraṁ vadhakaṁ amittamajjhe”. Imasmiṁ cakkhusmiṁ vutte avasiṭṭhāni ajjhattikāni āyatanāni vuttāni bhavanti. Kena kāraṇena? Sabbāni hi cha ajjhattikāni āyatanāni vadhakaṭṭhena ekalakkhaṇāni. Yathā cāha bhagavā— 3 “Atīte, rādha, rūpe anapekkho hohi, anāgataṁ rūpaṁ mā abhinandi, paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya paṭipajja”. Imasmiṁ rūpakkhandhe vutte avasiṭṭhā khandhā vuttā bhavanti. Kena kāraṇena? Sabbe hi pañcakkhandhā yamakovādasutte vadhakaṭṭhena ekalakkhaṇā vuttā. Yathā cāha bhagavā— 4 “Yesañca susamāraddhā, niccaṁ kāyagatāsati; Akiccaṁ te na sevanti, kicce sātaccakārino”. 5 Iti kāyagatāya satiyā vuttāya vuttā bhavanti vedanāgatā sati cittagatā dhammagatā ca. Tathā yaṁ kiñci diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā mutaṁ vāti vutte vuttaṁ bhavati viññātaṁ. Yathā cāha bhagavā— 6 “Tasmātiha tvaṁ bhikkhu kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ”. “Ātāpī”ti vīriyindriyaṁ, “sampajāno”ti paññindriyaṁ, “satimā”ti satindriyaṁ, “vineyya loke abhijjhādomanassan”ti samādhindriyaṁ, evaṁ kāye kāyānupassino viharato cattāro satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Kena kāraṇena, ekalakkhaṇattā catunnaṁ indriyānaṁ. 7 Catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu cattāro sammappadhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, catūsu sammappadhānesu bhāviyamānesu cattāro iddhipādā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, catūsu iddhipādesu bhāviyamānesu pañcindriyāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcasu indriyesu bhāviyamānesu pañca balāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcasu balesu bhāviyamānesu satta bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, sattasu bojjhaṅgesu bhāviyamānesu ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṁ gacchati, sabbeva bodhaṅgamā dhammā bodhipakkhiyā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Kena kāraṇena, sabbe hi bodhaṅgamā bodhipakkhiyā neyyānikalakkhaṇena ekalakkhaṇā, te ekalakkhaṇattā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 8 Evaṁ akusalāpi dhammā ekalakkhaṇattā pahānaṁ abbhatthaṁ gacchanti. Catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu vipallāsā pahīyanti, āhārā cassa pariññaṁ gacchanti, upādānehi anupādāno bhavati, yogehi ca visaṁyutto bhavati, ganthehi ca vippayutto bhavati, āsavehi ca anāsavo bhavati, oghehi ca nitthiṇṇo bhavati, sallehi ca visallo bhavati, viññāṇaṭṭhitiyo cassa pariññaṁ gacchanti, agatigamanehi na agatiṁ gacchati, evaṁ akusalāpi dhammā ekalakkhaṇattā pahānaṁ abbhatthaṁ gacchanti. 9 Yattha vā pana rūpindriyaṁ desitaṁ, desitā tattheva rūpadhātu rūpakkhandho rūpañcāyatanaṁ. Yattha vā pana sukhā vedanā desitā, desitaṁ tattha sukhindriyaṁ somanassindriyaṁ dukkhasamudayo ca ariyasaccaṁ. Yattha vā pana dukkhā vedanā desitā, desitaṁ tattha dukkhindriyaṁ domanassindriyaṁ dukkhañca ariyasaccaṁ. Yattha vā pana adukkhamasukhā vedanā desitā, desitaṁ tattha upekkhindriyaṁ sabbo ca paṭiccasamuppādo. Kena 3800 --- ne8 1:9 kāraṇena, adukkhamasukhāya hi vedanāya avijjā anuseti. Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. So ca sarāgasadosasamohasaṅkilesapakkhena hātabbo, vītarāgavītadosavītamohaariyadhammehi hātabbo. 10 Evaṁ ye dhammā ekalakkhaṇā kiccato ca lakkhaṇato ca sāmaññato ca cutūpapātato ca, tesaṁ dhammānaṁ ekasmiṁ dhamme vutte avasiṭṭhā dhammā vuttā bhavanti. Tenāha āyasmā mahākaccāyano “vuttamhi ekadhamme”ti. Niyutto lakkhaṇo hāro. ne18 0 Netti Paṭiniddesavāra Vibhaṅga 15 Parikkhārahāravibhaṅga |1| Tattha katamo parikkhāro hāro? “Ye dhammā yaṁ dhammaṁ janayantī”ti. 2 Yo dhammo yaṁ dhammaṁ janayati, tassa so parikkhāro. Kiṁlakkhaṇo parikkhāro? Janakalakkhaṇo parikkhāro. Dve dhammā janayanti hetu ca paccayo ca. Tattha kiṁlakkhaṇo hetu, kiṁlakkhaṇo paccayo? Asādhāraṇalakkhaṇo hetu, sādhāraṇalakkhaṇo paccayo. Yathā kiṁ bhave? Yathā aṅkurassa nibbattiyā bījaṁ asādhāraṇaṁ, pathavī āpo ca sādhāraṇā. Aṅkurassa hi pathavī āpo ca paccayo sabhāvo hetu. Yathā vā pana ghaṭe duddhaṁ pakkhittaṁ dadhi bhavati, na catthi ekakālasamavadhānaṁ duddhassa ca dadhissa ca. Evamevaṁ natthi ekakālasamavadhānaṁ hetussa ca paccayassa ca. 3 Ayañhi saṁsāro sahetu sappaccayo nibbatto. Vuttaṁ hi avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, evaṁ sabbo paṭiccasamuppādo. Iti avijjā avijjāya hetu ayoniso manasikāro paccayo. Purimikā avijjā pacchimikāya avijjāya hetu. Tattha purimikā avijjā avijjānusayo pacchimikā avijjā avijjāpariyuṭṭhānaṁ, purimiko avijjānusayo pacchimikassa avijjāpariyuṭṭhānassa hetubhūto paribrūhanāya, bījaṅkuro viya samanantarahetutāya. Yaṁ pana yattha phalaṁ nibbattati, idamassa paramparahetutāya hetubhūtaṁ. Duvidho hi hetu samanantarahetu paramparahetu ca, evaṁ avijjāyapi duvidho hetu samanantarahetu paramparahetu ca. 4 Yathā vā pana thālakañca vaṭṭi ca telañca padīpassa paccayabhūtaṁ na sabhāvahetu, na hi sakkā thālakañca vaṭṭiñca telañca anaggikaṁ dīpetuṁ padīpassa paccayabhūtaṁ. Padīpo viya sabhāvo hetu hoti. Iti sabhāvo hetu, parabhāvo paccayo. Ajjhattiko hetu, bāhiro paccayo. Janako hetu, pariggāhako paccayo. Asādhāraṇo hetu, sādhāraṇo paccayo. 5 Avupacchedattho santati attho, nibbatti attho phalattho, paṭisandhi attho punabbhavattho, palibodhattho pariyuṭṭhānattho, asamugghātattho anusayattho, asampaṭivedhattho avijjattho, apariññātattho viññāṇassa bījattho. Yattha avupacchedo tattha santati, yattha santati tattha nibbatti, yattha nibbatti tattha phalaṁ, yattha phalaṁ tattha paṭisandhi, yattha paṭisandhi tattha punabbhavo, yattha punabbhavo tattha palibodho, yattha palibodho tattha pariyuṭṭhānaṁ, yattha pariyuṭṭhānaṁ tattha asamugghāto. Yattha asamugghāto tattha anusayo, yattha anusayo tattha asampaṭivedho, yattha asampaṭivedho tattha avijjā, yattha avijjā tattha sāsavaṁ viññāṇaṁ apariññātaṁ, yattha sāsavaṁ viññāṇaṁ apariññātaṁ tattha bījattho. 6 Sīlakkhandho samādhikkhandhassa paccayo, samādhikkhandho paññākkhandhassa paccayo, paññākkhandho vimuttikkhandhassa paccayo, vimuttikkhandho vimuttiñāṇadassanakkhandhassa paccayo. Titthaññutā pītaññutāya paccayo, pītaññutā pattaññutāya paccayo, pattaññutā attaññutāya paccayo. 7 Yathā vā pana cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tattha cakkhu ādhipateyyapaccayatāya paccayo, rūpā ārammaṇapaccayatāya paccayo. Āloko sannissayatāya paccayo, manasikāro sabhāvo hetu. Saṅkhārā viññāṇassa paccayo, 3801 --- ne18 1:7 sabhāvo hetu. Viññāṇaṁ nāmarūpassa paccayo, sabhāvo hetu. Nāmarūpaṁ saḷāyatanassa paccayo, sabhāvo hetu. Saḷāyatanaṁ phassassa paccayo, sabhāvo hetu. Phasso vedanāya paccayo, sabhāvo hetu. Vedanā taṇhāya paccayo, sabhāvo hetu. Taṇhā upādānassa paccayo, sabhāvo hetu. Upādānaṁ bhavassa paccayo, sabhāvo hetu. Bhavo jātiyā paccayo, sabhāvo hetu. Jāti jarāmaraṇassa paccayo, sabhāvo hetu. Jarāmaraṇaṁ sokassa paccayo, sabhāvo hetu. Soko paridevassa paccayo, sabhāvo hetu. Paridevo dukkhassa paccayo, sabhāvo hetu. Dukkhaṁ domanassassa paccayo, sabhāvo hetu. Domanassaṁ upāyāsassa paccayo, sabhāvo hetu. Evaṁ yo koci upanissayo sabbo so parikkhāro. Tenāha āyasmā mahākaccāyano “ye dhammā yaṁ dhammaṁ janayantī”ti. Niyutto parikkhāro hāro. ne26 0 Netti Paṭiniddesavāra Sampāta 7 Āvaṭṭahārasampāta |1| Tattha katamo āvaṭṭo hārasampāto? 2 “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti samatho. “Sammādiṭṭhipurekkhāro”ti vipassanā. “Ñatvāna udayabbayan”ti dukkhapariññā. “Thinamiddhābhibhū bhikkhū”ti samudayapahānaṁ. “Sabbā duggatiyo jahe”ti nirodho. Imāni cattāri saccāni. Niyutto āvaṭṭo hārasampāto. ne3 0 Netti 3. Niddesavāra |1| Tattha saṅkhepato netti kittitā. 2 3.1. Hārasaṅkhepa Assādādīnavatā, Nissaraṇampi ca phalaṁ upāyo ca; Āṇattī ca bhagavato, Yogīnaṁ desanāhāro. 3 Yaṁ pucchitañca vissajjitañca, Suttassa yā ca anugīti; Suttassa yo pavicayo, Hāro vicayoti niddiṭṭho. 4 Sabbesaṁ hārānaṁ, Yā bhūmī yo ca gocaro tesaṁ; Yuttāyuttaparikkhā, Hāro yuttīti niddiṭṭho. 5 Dhammaṁ deseti jino, Tassa ca dhammassa yaṁ padaṭṭhānaṁ; Iti yāva sabbadhammā, Eso hāro padaṭṭhāno. 6 Vuttamhi ekadhamme, Ye dhammā ekalakkhaṇā keci; Vuttā bhavanti sabbe, So hāro lakkhaṇo nāma. 7 Neruttamadhippāyo, Byañjanamatha desanānidānañca; Pubbāparānusandhī, Eso hāro catubyūho. 8 Ekamhi padaṭṭhāne, Pariyesati sesakaṁ padaṭṭhānaṁ; Āvaṭṭati paṭipakkhe, Āvaṭṭo nāma so hāro. 9 Dhammañca padaṭṭhānaṁ, Bhūmiñca vibhajjate ayaṁ hāro; Sādhāraṇe asādhā- Raṇe ca neyyo vibhattīti. 10 Kusalākusale dhamme, Niddiṭṭhe bhāvite pahīne ca; Parivattati paṭipakkhe, Hāro parivattano nāma. 11 Vevacanāni bahūni tu, Sutte vuttāni ekadhammassa; Yo jānāti suttavidū, Vevacano nāma so hāro. 12 Ekaṁ bhagavā dhammaṁ, Paññattīhi vividhāhi deseti; So ākāro ñeyyo, Paññattī nāma hāroti. 13 Yo ca paṭiccuppādo, Indriyakhandhā ca dhātu āyatanā; Etehi otarati yo, Otaraṇo nāma so hāro. 14 Vissajjitamhi pañhe, Gāthāyaṁ pucchitā yamārabbha; Suddhāsuddhaparikkhā, Hāro so sodhano nāma. 15 Ekattatāya dhammā, Yepi ca vemattatāya niddiṭṭhā; Te na vikappayitabbā, Eso hāro adhiṭṭhāno. 16 Ye dhammā yaṁ dhammaṁ, Janayantippaccayā paramparato; Hetumavakaḍḍhayitvā, Eso hāro parikkhāro. 17 Ye dhammā yaṁmūlā, Ye cekatthā pakāsitā muninā; Te samaropayitabbā, Esa samāropano hāro. 18 3.2. Nayasaṅkhepa Taṇhañca avijjampi ca, Samathena vipassanāya yo neti; Saccehi yojayitvā, Ayaṁ nayo nandiyāvaṭṭo. 19 Yo akusale samūlehi, Neti kusale ca kusalamūlehi; Bhūtaṁ tathaṁ avitathaṁ, Tipukkhalaṁ taṁ nayaṁ āhu. 20 Yo neti vipallāsehi, Kilese indriyehi saddhamme; Etaṁ nayaṁ nayavidū, Sīhavikkīḷitaṁ āhu. 21 Veyyākaraṇesu hi ye, Kusalākusalā tahiṁ tahiṁ vuttā; Manasā volokayate, Taṁ khu disālocanaṁ 3802 --- ne3 1:21 āhu. 22 Oloketvā disalocanena, Ukkhipiya yaṁ samāneti; Sabbe kusalākusale, Ayaṁ nayo aṅkuso nāma. 23 Soḷasa hārā paṭhamaṁ, Disalocanato disā viloketvā; Saṅkhipiya aṅkusena hi, Nayehi tīhi niddise suttaṁ. 24 3.3. Dvādasapada Akkharaṁ padaṁ byañjanaṁ, nirutti tatheva niddeso; Ākārachaṭṭhavacanaṁ, ettāva byañjanaṁ sabbaṁ. 25 Saṅkāsanā pakāsanā, Vivaraṇā vibhajanuttānīkammapaññatti; Etehi chahi padehi, Attho kammañca niddiṭṭhaṁ. 26 Tīṇi ca nayā anūnā, Atthassa ca chappadāni gaṇitāni; Navahi padehi bhagavato, Vacanassattho samāyutto. 27 Atthassa navappadāni, Byañjanapariyeṭṭhiyā catubbīsa; Ubhayaṁ saṅkalayitvā, Tettiṁsā ettikā nettīti. Niddesavāro. ne32 0 Netti Paṭiniddesavāra Sampāta 13 Sodhanahārasampāta |1| Tattha katamo sodhano hārasampāto? 2 “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. Yattha ārambho suddho, so pañho visajjito bhavati. Yattha pana ārambho na suddho, na tāva so pañho visajjito bhavati. Niyutto sodhano hārasampāto. ne13 0 Netti Paṭiniddesavāra Vibhaṅga 10 Vevacanahāravibhaṅga |1| Tattha katamo vevacano hāro? “Vevacanāni bahūnī”ti. Yathā ekaṁ bhagavā dhammaṁ aññamaññehi vevacanehi niddisati. Yathāha bhagavā— 2 “Āsā ca pihā abhinandanā ca, Anekadhātūsu sarā patiṭṭhitā; Aññāṇamūlappabhavā pajappitā, Sabbā mayā byantikatā samūlikā”ti. 3 Āsā nāma vuccati yā bhavissassa atthassa āsīsanā avassaṁ āgamissatīti āsāssa uppajjati. Pihā nāma yā vattamānassa atthassa patthanā, seyyataraṁ vā disvā “ediso bhaveyyan”ti pihāssa uppajjati. Atthanipphattipaṭipālanā abhinandanā nāma, piyaṁ vā ñātiṁ abhinandati, piyaṁ vā dhammaṁ abhinandati, appaṭikūlato vā abhinandati. 4 Anekadhātūti cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu, manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu. 5 Sarāti keci rūpādhimuttā keci saddādhimuttā keci gandhādhimuttā keci rasādhimuttā keci phoṭṭhabbādhimuttā keci dhammādhimuttā. Tattha yāni cha gehasitāni domanassāni yāni ca cha gehasitāni somanassāni yāni ca cha nekkhammasitāni domanassāni yāni ca cha nekkhammasitāni somanassāni, imāni catuvīsapadāni taṇhāpakkho, taṇhāya etaṁ vevacanaṁ. Yā cha upekkhā gehasitā, ayaṁ diṭṭhipakkho. 6 Sāyeva patthanākārena dhammanandī dhammapemaṁ dhammajjhosānanti taṇhāya etaṁ vevacanaṁ. Cittaṁ mano viññāṇanti cittassa etaṁ vevacanaṁ. Manindriyaṁ manodhātu manāyatanaṁ vijānanāti manassetaṁ vevacanaṁ. Paññindriyaṁ paññābalaṁ adhipaññā sikkhā paññā paññākkhandho dhammavicayasambojjhaṅgo ñāṇaṁ sammādiṭṭhi tīraṇā vipassanā dhamme ñāṇaṁ atthe ñāṇaṁ anvaye ñāṇaṁ khaye ñāṇaṁ anuppāde ñāṇaṁ anaññātaññassāmītindriyaṁ aññindriyaṁ aññātāvindriyaṁ cakkhu vijjā buddhi bhūri medhā āloko, yaṁ vā pana yaṁ kiñci aññampi evaṁ jātiyaṁ, paññāya etaṁ vevacanaṁ. Pañcindriyāni lokuttarāni, sabbā paññā. Api ca ādhipateyyaṭṭhena saddhā, ārambhaṭṭhena vīriyaṁ, apilāpanaṭṭhena sati, avikkhepaṭṭhena samādhi, pajānanaṭṭhena paññā. 7 Yathā ca buddhānussatiyaṁ vuttaṁ itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. Balanipphattigato vesārajjappatto adhigatappaṭisambhido catuyogavippahīno agatigamanavītivatto uddhaṭasallo nirūḷhavaṇo madditakaṇḍako nibbāpitapariyuṭṭhāno bandhanātīto 3803 --- ne13 1:7 ganthaviniveṭhano ajjhāsayavītivatto bhinnandhakāro cakkhumā lokadhammasamatikkanto anurodhavirodhavippayutto iṭṭhāniṭṭhesu dhammesu asaṅkhepagato bandhanātivatto ṭhapitasaṅgāmo abhikkantataro ukkādharo ālokakaro pajjotakaro tamonudo raṇañjaho aparimāṇavaṇṇo appameyyavaṇṇo asaṅkheyyavaṇṇo ābhaṅkaro pabhaṅkaro dhammobhāsapajjotakaroti ca buddhā bhagavantoti ca buddhānussatiyā etaṁ vevacanaṁ. 8 Yathā ca dhammānussatiyaṁ vuttaṁ svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhi. Yadidaṁ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāṭo vaṭṭūpacchedo suññato atidullabho taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. 9 “Asaṅkhataṁnantamanāsavañca, Saccañca pāraṁ nipuṇaṁ sududdasaṁ; Ajajjaraṁ dhuvaṁ apalokitaṁ, Anidassanaṁ nippapañca santaṁ. 10 Amataṁ paṇītañca sivañca khemaṁ, Taṇhakkhayo acchariyañca abbhutaṁ; Anītikaṁ anītikadhammaṁ, Nibbānametaṁ sugatena desitaṁ. 11 Ajātaṁ abhūtaṁ anupaddavañca, Akataṁ asokañca atho visokaṁ; Anūpasaggaṁnupasaggadhammaṁ, Nibbānametaṁ sugatena desitaṁ. 12 Gambhīrañceva duppassaṁ, uttarañca anuttaraṁ; Asamaṁ appaṭisamaṁ, jeṭṭhaṁ seṭṭhanti vuccati. 13 Leṇañca tāṇaṁ araṇaṁ anaṅgaṇaṁ, Akāca metaṁ vimalanti vuccati; Dīpo sukhaṁ appamāṇaṁ patiṭṭhā, Akiñcanaṁ appapañcanti vuttan”ti. 14 Dhammānussatiyā etaṁ vevacanaṁ. 15 Yathā ca saṅghānussatiyaṁ vuttaṁ suppaṭipanno ujuppaṭipanno ñāyappaṭipanno sāmīcippaṭipanno yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa, sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno vimuttisampanno vimuttiñāṇadassanasampanno sattānaṁ sāro sattānaṁ maṇḍo sattānaṁ uddhāro sattānaṁ esikā sattānaṁ surabhipasūnaṁ pujjo devānañca manussānañcāti saṅghānussatiyā etaṁ vevacanaṁ. 16 Yathā ca sīlānussatiyaṁ vuttaṁ yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni ariyāni ariyakantāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni, alaṅkāro ca sīlaṁ uttamaṅgopasobhaṇatāya, nidhānañca sīlaṁ sabbadobhaggasamatikkamanaṭṭhena, sippañca sīlaṁ akkhaṇavedhitāya, velā ca sīlaṁ anatikkamanaṭṭhena, dhaññañca sīlaṁ daliddopacchedanaṭṭhena, ādāso ca sīlaṁ dhammavolokanatāya, pāsādo ca sīlaṁ volokanaṭṭhena, sabbabhūmānuparivatti ca sīlaṁ amatapariyosānanti sīlānussatiyā etaṁ vevacanaṁ. 17 Yathā ca cāgānussatiyaṁ vuttaṁ yasmiṁ samaye ariyasāvako agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgaratoti cāgānussatiyā etaṁ vevacanaṁ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano “vevacanāni bahūnī”ti. Niyutto vevacano hāro. ne29 0 Netti Paṭiniddesavāra Sampāta 10 Vevacanahārasampāta |1| Tattha katamo vevacano hārasampāto? 2 “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. “Tasmā rakkhitacittassā”ti cittaṁ mano viññāṇaṁ manindriyaṁ manāyatanaṁ vijānanā vijānitattaṁ, idaṁ vevacanaṁ. “Sammāsaṅkappagocaro”ti nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo avihiṁsāsaṅkappo, idaṁ vevacanaṁ. “Sammādiṭṭhipurekkhāro”ti sammādiṭṭhi nāma paññāsatthaṁ paññākhaggo paññāratanaṁ paññāpajjoto paññāpatodo paññāpāsādo, idaṁ vevacanaṁ. Niyutto vevacano hārasampāto. ne17 0 Netti Paṭiniddesavāra Vibhaṅga 14 Adhiṭṭhānahāravibhaṅga |1| Tattha katamo adhiṭṭhāno hāro? “Ekattatāya dhammā, yepi ca vemattatāya niddiṭṭhā”ti. 2 Ye 3804 --- ne17 1:2 tattha niddiṭṭhā, tathā te dhārayitabbā. 3 “Dukkhan”ti ekattatā. Tattha katamaṁ dukkhaṁ? Jāti dukkhā, jarā dukkhā, byādhi dukkho, maraṇaṁ dukkhaṁ, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ, saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā, rūpā dukkhā, vedanā dukkhā, saññā dukkhā, saṅkhārā dukkhā, viññāṇaṁ dukkhaṁ. Ayaṁ vemattatā. 4 “Dukkhasamudayo”ti ekattatā. Tattha katamo dukkhasamudayo? Yāyaṁ taṇhā ponobhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī. Seyyathidaṁ—kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Ayaṁ vemattatā. 5 “Dukkhanirodho”ti ekattatā. Tattha katamo dukkhanirodho? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. Ayaṁ vemattatā. 6 “Dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti ekattatā. Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ vemattatā. 7 “Maggo”ti ekattatā. Tattha katamo maggo? Nirayagāmī maggo tiracchānayonigāmī maggo pettivisayagāmī maggo asurayoniyo maggo saggagāmiyo maggo manussagāmī maggo nibbānagāmī maggo. Ayaṁ vemattatā. 8 “Nirodho”ti ekattatā. Tattha katamo nirodho? Paṭisaṅkhānirodho appaṭisaṅkhānirodho anunayanirodho paṭighanirodho mānanirodho makkhanirodho paḷāsanirodho issānirodho macchariyanirodho sabbakilesanirodho. Ayaṁ vemattatā. 9 “Rūpan”ti ekattatā. Tattha katamaṁ rūpaṁ? Cātumahābhūtikaṁ rūpaṁ catunnaṁ mahābhūtānaṁ upādāya rūpassa paññatti. Tattha katamāni cattāri mahābhūtāni? Pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu. 10 Dvīhi ākārehi dhātuyo pariggaṇhāti saṅkhepena ca vitthārena ca. Kathaṁ vitthārena dhātuyo pariggaṇhāti? Vīsatiyā ākārehi pathavīdhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti, dvādasahi ākārehi āpodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti, catūhi ākārehi tejodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti, chahi ākārehi vāyodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti. 11 Katamehi vīsatiyā ākārehi pathavīdhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti? Atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco, maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ, hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ, antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ matthake matthaluṅganti imehi vīsatiyā ākārehi pathavīdhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti. 12 Katamehi dvādasahi ākārehi āpodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti? Atthi imasmiṁ kāye pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttanti imehi dvādasahi ākārehi āpodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti. 13 Katamehi catūhi ākārehi tejodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti? Yena ca santappati, yena ca jīrīyati, yena ca pariḍayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ sammā pariṇāmaṁ gacchati, imehi catūhi ākārehi tejodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti. 14 Katamehi chahi ākārehi vāyodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti? Uddhaṅgamā vātā, adhogamā vātā, kucchisayā vātā, koṭṭhāsayā vātā, aṅgamaṅgānusārino vātā, assāso passāso iti, imehi chahi ākārehi vāyodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti. 15 Evaṁ imehi dvācattālīsāya ākārehi vitthārena dhātuyo sabhāvato upalakkhayanto tulayanto parivīmaṁsanto pariyogāhanto paccavekkhanto na kiñci gayhūpagaṁ passati kāyaṁ vā kāyapadesaṁ vā, yathā candanikaṁ pavicinanto na kiñci gayhūpagaṁ passeyya, yathā saṅkāraṭṭhānaṁ pavicinanto na kiñci gayhūpagaṁ passeyya, yathā vaccakuṭiṁ pavicinanto na kiñci gayhūpagaṁ passeyya, yathā sivathikaṁ pavicinanto na kiñci gayhūpagaṁ passeyya. Evameva imehi dvācattālīsāya ākārehi evaṁ vitthārena dhātuyo sabhāvato upalakkhayanto tulayanto parivīmaṁsanto pariyogāhanto paccavekkhanto na kiñci gayhūpagaṁ passati kāyaṁ vā kāyapadesaṁ vā. Tenāha bhagavā yā ceva kho pana ajjhattikā pathavīdhātu, yā ca bāhirā pathavīdhātu, pathavīdhāturevesā. Taṁ “netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā”ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā pathavīdhātuyā nibbindati, pathavīdhātuyā cittaṁ virājeti. Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu, yā ca 3805 --- ne17 1:15 bāhirā āpodhātu …pe… yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu, yā ca bāhirā tejodhātu …pe… yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu, yā ca bāhirā vāyodhātu, vāyodhāturevesā. Taṁ “netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā”ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaṁ virājeti. Ayaṁ vemattatā. 16 “Avijjā”ti ekattatā. Tattha katamā avijjā? Dukkhe aññāṇaṁ, dukkhasamudaye aññāṇaṁ, dukkhanirodhe aññāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ, pubbante aññāṇaṁ, aparante aññāṇaṁ, pubbantāparante aññāṇaṁ, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṁ, yaṁ evarūpaṁ aññāṇaṁ adassanaṁ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asallakkhaṇā anupalakkhaṇā apaccupalakkhaṇā asamavekkhaṇā apaccakkhakammaṁ dummejjhaṁ bālyaṁ asampajaññaṁ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṁ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṁ. Ayaṁ vemattatā. 17 “Vijjā”ti ekattatā. Tattha katamā vijjā? Dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ, pubbante ñāṇaṁ, aparante ñāṇaṁ, pubbantāparante ñāṇaṁ, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu ñāṇaṁ, yā evarūpā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṁ kosallaṁ nepuññaṁ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṁ patodo paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ paññāsatthaṁ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṁ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṁ maggapariyāpannaṁ. Ayaṁ vemattatā. 18 “Samāpattī”ti ekattatā. Tattha katamā samāpatti? Saññāsamāpatti asaññāsamāpatti, nevasaññānāsaññāsamāpatti. Vibhūtasaññāsamāpatti nirodhasamāpattīti. Ayaṁ vemattatā. 19 “Jhāyī”ti ekattatā. Tattha katamo jhāyī? Atthi sekkho jhāyī, atthi asekkho jhāyī, nevasekkhanāsekkho jhāyī, ājāniyo jhāyī, assakhaluṅko jhāyī, diṭṭhuttaro jhāyī, taṇhuttaro jhāyī, paññuttaro jhāyī. Ayaṁ vemattatā. 20 “Samādhī”ti ekattatā. Tattha katamo samādhi? Saraṇo samādhi, araṇo samādhi, savero samādhi, avero samādhi, sabyāpajjo samādhi, abyāpajjo samādhi, sappītiko samādhi, nippītiko samādhi, sāmiso samādhi, nirāmiso samādhi, sasaṅkhāro samādhi, asaṅkhāro samādhi, ekaṁsabhāvito samādhi, ubhayaṁsabhāvito samādhi, ubhayato bhāvitabhāvano samādhi, savitakkasavicāro samādhi, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro samādhi, hānabhāgiyo samādhi, ṭhitibhāgiyo samādhi, visesabhāgiyo samādhi, nibbedhabhāgiyo samādhi, lokiyo samādhi, lokuttaro samādhi, micchāsamādhi, sammāsamādhi. Ayaṁ vemattatā. 21 “Paṭipadā”ti ekattatā. Tattha katamā paṭipadā? Āgāḷhapaṭipadā, nijjhāmapaṭipadā, majjhimapaṭipadā, akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, samā paṭipadā, damā paṭipadā, dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññāti. Ayaṁ vemattatā. 22 “Kāyo”ti ekattatā. Tattha katamo kāyo? Nāmakāyo rūpakāyo ca. Tattha katamo rūpakāyo? Kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttaṁ matthaluṅganti—ayaṁ rūpakāyo. Nāmakāyo nāma vedanā saññā cetanā cittaṁ phasso manasikāroti—ayaṁ nāmakāyoti. Ayaṁ vemattatā. 23 Evaṁ yo dhammo yassa dhammassa samānabhāvo, so dhammo tassa dhammassa ekattatāya ekī bhavati. Yena yena vā pana vilakkhaṇo, tena tena vemattaṁ gacchati. Evaṁ sutte vā veyyākaraṇe vā gāthāyaṁ vā pucchitena vīmaṁsayitabbaṁ, kiṁ ekattatāya pucchati, udāhu vemattatāyāti. Yadi ekattatāya pucchitaṁ, ekattatāya visajjayitabbaṁ. Yadi vemattatāya pucchitaṁ, vemattatāya visajjayitabbaṁ. Yadi sattādhiṭṭhānena pucchitaṁ, sattādhiṭṭhānena visajjayitabbaṁ. Yadi dhammādhiṭṭhānena pucchitaṁ, dhammādhiṭṭhānena 3806 --- ne17 1:23 visajjayitabbaṁ. Yathā yathā vā pana pucchitaṁ tathā tathā visajjayitabbaṁ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano “ekattatāya dhammā”ti. Niyutto adhiṭṭhāno hāro. ne7 0 Netti Paṭiniddesavāra Vibhaṅga 4 Padaṭṭhānahāravibhaṅga |1| Tattha katamo padaṭṭhāno hāro? “Dhammaṁ deseti jino”ti, ayaṁ padaṭṭhāno hāro. Kiṁ deseti? Sabbadhammayāthāvaasampaṭivedhalakkhaṇā avijjā, tassā vipallāsā padaṭṭhānaṁ. Ajjhosānalakkhaṇā taṇhā, tassā piyarūpaṁ sātarūpaṁ padaṭṭhānaṁ. Patthanalakkhaṇo lobho, tassa adinnādānaṁ padaṭṭhānaṁ. Vaṇṇasaṇṭhānabyañjanaggahaṇalakkhaṇā subhasaññā, tassā indriyā saṁvaro padaṭṭhānaṁ. Sāsavaphassaupagamanalakkhaṇā sukhasaññā, tassā assādo padaṭṭhānaṁ. Saṅkhatalakkhaṇānaṁ dhammānaṁ asamanupassanalakkhaṇā niccasaññā, tassā viññāṇaṁ padaṭṭhānaṁ. Aniccasaññādukkhasaññāasamanupassanalakkhaṇā attasaññā, tassā nāmakāyo padaṭṭhānaṁ. Sabbadhammasampaṭivedhalakkhaṇā vijjā, tassā sabbaṁ neyyaṁ padaṭṭhānaṁ. Cittavikkhepapaṭisaṁharaṇalakkhaṇo samatho, tassa asubhā padaṭṭhānaṁ. Icchāvacarapaṭisaṁharaṇalakkhaṇo alobho, tassa adinnādānā veramaṇī padaṭṭhānaṁ. Abyāpajjalakkhaṇo adoso, tassa pāṇātipātā veramaṇī padaṭṭhānaṁ. Vatthuavippaṭipattilakkhaṇo amoho, tassa sammāpaṭipatti padaṭṭhānaṁ. Vinīlakavipubbakagahaṇalakkhaṇā asubhasaññā, tassā nibbidā padaṭṭhānaṁ. Sāsavaphassaparijānanalakkhaṇā dukkhasaññā, tassā vedanā padaṭṭhānaṁ. Saṅkhatalakkhaṇānaṁ dhammānaṁ samanupassanalakkhaṇā aniccasaññā, tassā uppādavayā padaṭṭhānaṁ. Sabbadhammaabhinivesalakkhaṇā anattasaññā, tassā dhammasaññā padaṭṭhānaṁ. 2 Pañca kāmaguṇā kāmarāgassa padaṭṭhānaṁ, pañcindriyāni rūpīni rūparāgassa padaṭṭhānaṁ, chaṭṭhāyatanaṁ bhavarāgassa padaṭṭhānaṁ, nibbattabhavānupassitā pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ padaṭṭhānaṁ, pubbenivāsānussatiñāṇadassanassa padaṭṭhānaṁ. Okappanalakkhaṇā saddhā adhimuttipaccupaṭṭhānā ca, anāvilalakkhaṇo pasādo sampasīdanapaccupaṭṭhāno ca. Abhipatthiyanalakkhaṇā saddhā, tassā aveccappasādo padaṭṭhānaṁ. Anāvilalakkhaṇo pasādo, tassa saddhā padaṭṭhānaṁ. Ārambhalakkhaṇaṁ vīriyaṁ, tassa sammappadhānaṁ padaṭṭhānaṁ. Apilāpanalakkhaṇā sati, tassā satipaṭṭhānaṁ padaṭṭhānaṁ. Ekaggalakkhaṇo samādhi, tassa jhānāni padaṭṭhānaṁ. Pajānanalakkhaṇā paññā, tassā saccāni padaṭṭhānaṁ. 3 Aparo nayo, assādamanasikāralakkhaṇo ayonisomanasikāro, tassa avijjā padaṭṭhānaṁ. Saccasammohanalakkhaṇā avijjā, sā saṅkhārānaṁ padaṭṭhānaṁ. Punabbhavavirohaṇalakkhaṇā saṅkhārā, te viññāṇassa padaṭṭhānaṁ. Opapaccayikanibbattilakkhaṇaṁ viññāṇaṁ, taṁ nāmarūpassa padaṭṭhānaṁ. Nāmakāyarūpakāyasaṅghātalakkhaṇaṁ nāmarūpaṁ, taṁ chaḷāyatanassa padaṭṭhānaṁ. Indriyavavatthānalakkhaṇaṁ chaḷāyatanaṁ, taṁ phassassa padaṭṭhānaṁ. Cakkhurūpaviññāṇasannipātalakkhaṇo phasso, so vedanāya padaṭṭhānaṁ. Iṭṭhāniṭṭhaanubhavanalakkhaṇā vedanā, sā taṇhāya padaṭṭhānaṁ. Ajjhosānalakkhaṇā taṇhā, sā upādānassa padaṭṭhānaṁ. Opapaccayikaṁ upādānaṁ, taṁ bhavassa padaṭṭhānaṁ. Nāmakāyarūpakāyasambhavanalakkhaṇo bhavo, so jātiyā padaṭṭhānaṁ. Khandhapātubhavanalakkhaṇā jāti, sā jarāya padaṭṭhānaṁ. Upadhiparipākalakkhaṇā jarā, sā maraṇassa padaṭṭhānaṁ. Jīvitindriyupacchedalakkhaṇaṁ maraṇaṁ, taṁ sokassa padaṭṭhānaṁ. Ussukkakārako soko, so paridevassa padaṭṭhānaṁ. Lālappakārako paridevo, so dukkhassa padaṭṭhānaṁ. Kāyasampīḷanaṁ dukkhaṁ, taṁ domanassassa padaṭṭhānaṁ. Cittasampīḷanaṁ domanassaṁ, taṁ upāyāsassa padaṭṭhānaṁ. Odahanakārako upāyāso, so bhavassa padaṭṭhānaṁ. Imāni bhavaṅgāni yadā samaggāni nibbattāni bhavanti so bhavo, taṁ saṁsārassa padaṭṭhānaṁ. Niyyānikalakkhaṇo maggo, so nirodhassa 3807 --- ne7 1:3 padaṭṭhānaṁ. 4 Titthaññutā pītaññutāya padaṭṭhānaṁ, pītaññutā pattaññutāya padaṭṭhānaṁ, pattaññutā attaññutāya padaṭṭhānaṁ, attaññutā pubbekatapuññatāya padaṭṭhānaṁ, pubbekatapuññatā patirūpadesavāsassa padaṭṭhānaṁ, patirūpadesavāso sappurisūpanissayassa padaṭṭhānaṁ, sappurisūpanissayo attasammāpaṇidhānassa padaṭṭhānaṁ, attasammāpaṇidhānaṁ sīlānaṁ padaṭṭhānaṁ, sīlāni avippaṭisārassa padaṭṭhānaṁ, avippaṭisāro pāmojjassa padaṭṭhānaṁ, pāmojjaṁ pītiyā padaṭṭhānaṁ, pīti passaddhiyā padaṭṭhānaṁ, passaddhi sukhassa padaṭṭhānaṁ, sukhaṁ samādhissa padaṭṭhānaṁ, samādhi yathābhūtañāṇadassanassa padaṭṭhānaṁ, yathābhūtañāṇadassanaṁ nibbidāya padaṭṭhānaṁ, nibbidā virāgassa padaṭṭhānaṁ, virāgo vimuttiyā padaṭṭhānaṁ. Vimutti vimuttiñāṇadassanassa padaṭṭhānaṁ. Evaṁ yo koci upanissayo yo koci paccayo, sabbo so padaṭṭhānaṁ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano “dhammaṁ deseti jino”ti. Niyutto padaṭṭhāno hāro. ne36 0 Netti 5. Nayasamuṭṭhāna |1| Tattha katamaṁ nayasamuṭṭhānaṁ? Pubbā koṭi na paññāyati avijjāya ca bhavataṇhāya ca, tattha avijjānīvaraṇaṁ taṇhāsaṁyojanaṁ. Avijjānīvaraṇā sattā avijjāsaṁyuttā avijjāpakkhena vicaranti, te vuccanti diṭṭhicaritāti. Taṇhāsaṁyojanā sattā taṇhāsaṁyuttā taṇhāpakkhena vicaranti, te vuccanti taṇhācaritāti. Diṭṭhicaritā ito bahiddhā pabbajitā attakilamathānuyogamanuyuttā viharanti. Taṇhācaritā ito bahiddhā pabbajitā kāmesu kāmasukhallikānuyogamanuyuttā viharanti. 2 Tattha kiṅkāraṇaṁ yaṁ diṭṭhicaritā ito bahiddhā pabbajitā attakilamathānuyogamanuyuttā viharanti, taṇhācaritā ito bahiddhā pabbajitā kāmesu kāmasukhallikānuyogamanuyuttā viharanti? Ito bahiddhā natthi saccavavatthānaṁ, kuto catusaccappakāsanā vā samathavipassanākosallaṁ vā upasamasukhappatti vā. Te upasamasukhassa anabhiññā viparītacetā evamāhaṁsu “natthi sukhena sukhaṁ, dukkhena nāma sukhaṁ adhigantabban”ti. Yo kāme paṭisevati, so lokaṁ vaḍḍhayati, yo lokaṁ vaḍḍhayati, so bahuṁ puññaṁ pasavatīti te evaṁsaññī evaṁdiṭṭhī dukkhena sukhaṁ patthayamānā kāmesu puññasaññī attakilamathānuyogamanuyuttā ca viharanti kāmasukhallikānuyogamanuyuttā ca, te tadabhiññā santā rogameva vaḍḍhayanti, gaṇḍameva vaḍḍhayanti, sallameva vaḍḍhayanti, te rogābhitunnā gaṇḍapaṭipīḷitā sallānuviddhā nirayatiracchānayonipetāsuresu ummujjanimujjāni karontā ugghātanigghātaṁ paccanubhontā rogagaṇḍasallabhesajjaṁ na vindanti. Tattha attakilamathānuyogo kāmasukhallikānuyogo ca saṅkileso, samathavipassanā vodānaṁ. Attakilamathānuyogo kāmasukhallikānuyogo ca rogo, samathavipassanā roganigghātakabhesajjaṁ. Attakilamathānuyogo kāmasukhallikānuyogo ca gaṇḍo, samathavipassanā gaṇḍanigghātakabhesajjaṁ. Attakilamathānuyogo kāmasukhallikānuyogo ca sallo, samathavipassanā salluddharaṇabhesajjaṁ. 3 Tattha saṅkileso dukkhaṁ, tadabhisaṅgo taṇhā samudayo, taṇhānirodho dukkhanirodho, samathavipassanā dukkhanirodhagāminī paṭipadā, imāni cattāri saccāni. Dukkhaṁ pariññeyyaṁ, samudayo pahātabbo, maggo bhāvetabbo, nirodho sacchikātabbo. 4 Tattha diṭṭhicaritā rūpaṁ attato upagacchanti. Vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato upagacchanti. Taṇhācaritā rūpavantaṁ attānaṁ upagacchanti. Attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ, vedanāvantaṁ …pe… saññāvantaṁ … saṅkhāravantaṁ … viññāṇavantaṁ attānaṁ upagacchanti, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ, ayaṁ vuccati vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi. 5 Tassā paṭipakkho lokuttarā sammādiṭṭhi, anvāyikā sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi, ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Te tayo khandhā sīlakkhandho samādhikkhandho paññākkhandho. Sīlakkhandho samādhikkhandho ca samatho, paññākkhandho vipassanā. Tattha 3808 --- ne36 1:5 sakkāyo dukkhaṁ, sakkāyasamudayo dukkhasamudayo, sakkāyanirodho dukkhanirodho, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhanirodhagāminī paṭipadā, imāni cattāri saccāni. Dukkhaṁ pariññeyyaṁ, samudayo pahātabbo, maggo bhāvetabbo, nirodho sacchikātabbo. 6 Tattha ye rūpaṁ attato upagacchanti. Vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato upagacchanti. Ime vuccanti “ucchedavādino”ti. Ye rūpavantaṁ attānaṁ upagacchanti. Attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Ye vedanāvantaṁ …pe… ye saññāvantaṁ … ye saṅkhāravantaṁ … ye viññāṇavantaṁ attānaṁ upagacchanti, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Ime vuccanti “sassatavādino”ti, tattha ucchedasassatavādā ubho antā, ayaṁ saṁsārapavatti. Tassa paṭipakkho majjhimā paṭipadā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, ayaṁ saṁsāranivatti. Tattha pavatti dukkhaṁ, tadabhisaṅgo taṇhā samudayo, taṇhānirodho dukkhanirodho, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhanirodhagāminī paṭipadā, imāni cattāri saccāni. Dukkhaṁ pariññeyyaṁ, samudayo pahātabbo, maggo bhāvetabbo, nirodho sacchikātabbo. 7 Tattha ucchedasassataṁ samāsato vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, vitthārato dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, tesaṁ paṭipakkho tecattālīsaṁ bodhipakkhiyā dhammā aṭṭha vimokkhā dasa kasiṇāyatanāni. Dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni mohajālaṁ anādianidhanappavattaṁ. Tecattālīsaṁ bodhipakkhiyā dhammā ñāṇavajiraṁ mohajālappadālanaṁ. Tattha moho avijjā, jālaṁ bhavataṇhā, tena vuccati “pubbā koṭi na paññāyati avijjāya ca bhavataṇhāya cā”ti. 8 Tattha diṭṭhicarito asmiṁ sāsane pabbajito sallekhānusantatavutti bhavati sallekhe tibbagāravo. Taṇhācarito asmiṁ sāsane pabbajito sikkhānusantatavutti bhavati sikkhāya tibbagāravo. Diṭṭhicarito sammattaniyāmaṁ okkamanto dhammānusārī bhavati. Taṇhācarito sammattaniyāmaṁ okkamanto saddhānusārī bhavati, diṭṭhicarito sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyāti. Taṇhācarito dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyāti. 9 Tattha kiṅkāraṇaṁ, yaṁ taṇhācarito dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyāti, tassa hi kāmā apariccattā bhavanti, so kāmehi viveciyamāno dukkhena paṭinissarati dandhañca dhammaṁ ājānāti? Yo panāyaṁ diṭṭhicarito ayaṁ āditoyeva kāmehi anatthiko bhavati. So tato viveciyamāno khippañca paṭinissarati, khippañca dhammaṁ ājānāti. Dukkhāpi paṭipadā duvidhā dandhābhiññā ca khippābhiññā ca. Sukhāpi paṭipadā duvidhā dandhābhiññā ca khippābhiññā ca. Sattāpi duvidhā mudindriyāpi tikkhindriyāpi. Ye mudindriyā, te dandhañca paṭinissaranti dandhañca dhammaṁ ājānanti. Ye tikkhindriyā, te khippañca paṭinissaranti, khippañca dhammaṁ ājānanti, imā catasso paṭipadā. Ye hi keci niyyiṁsu vā niyyanti vā niyyissanti vā, te imāhi eva catūhi paṭipadāhi. Evaṁ ariyā catukkamaggaṁ paññāpenti abudhajanasevitāya bālakantāya rattavāsiniyā nandiyā bhavataṇhāya avaṭṭanatthaṁ. Ayaṁ vuccati nandiyāvaṭṭassa nayassa bhūmīti, tenāha “taṇhañca avijjampi ca samathenā”ti. 10 Veyyākaraṇesu hi ye kusalākusalāti te duvidhā upaparikkhitabbā—lokavaṭṭānusārī ca lokavivaṭṭānusārī ca. Vaṭṭaṁ nāma saṁsāro. Vivaṭṭaṁ nibbānaṁ. Kammakilesā hetu saṁsārassa. Tattha kammaṁ cetanā cetasikañca niddisitabbaṁ. Taṁ kathaṁ daṭṭhabbaṁ? Upacayena sabbepi kilesā catūhi vipallāsehi niddisitabbā. Te kattha daṭṭhabbā? Dasa vatthuke kilesapuñje. Katamāni dasa vatthūni? Cattāro āhārā, cattāro vipallāsā, cattāri upādānāni, cattāro yogā, cattāro ganthā, cattāro āsavā, cattāro oghā, cattāro sallā, catasso viññāṇaṭṭhitiyo cattāri agatigamanāni. Paṭhame āhāre paṭhamo vipallāso, dutiye āhāre dutiyo vipallāso, tatiye āhāre tatiyo vipallāso, catutthe āhāre catuttho vipallāso. Paṭhame vipallāse paṭhamaṁ upādānaṁ. Dutiye vipallāse dutiyaṁ upādānaṁ, tatiye vipallāse tatiyaṁ upādānaṁ, catutthe vipallāse catutthaṁ upādānaṁ. Paṭhame upādāne paṭhamo yogo, dutiye upādāne dutiyo yogo, tatiye upādāne tatiyo yogo, catutthe upādāne catuttho yogo. Paṭhame yoge paṭhamo gantho, dutiye yoge dutiyo gantho, tatiye yoge tatiyo 3809 --- ne36 1:10 gantho, catutthe yoge catuttho gantho. Paṭhame ganthe paṭhamo āsavo, dutiye ganthe dutiyo āsavo, tatiye ganthe tatiyo āsavo, catutthe ganthe catuttho āsavo. Paṭhame āsave paṭhamo ogho, dutiye āsave dutiyo ogho, tatiye āsave tatiyo ogho, catutthe āsave catuttho ogho. Paṭhame oghe paṭhamo sallo, dutiye oghe dutiyo sallo, tatiye oghe tatiyo sallo, catutthe oghe catuttho sallo. Paṭhame salle paṭhamā viññāṇaṭṭhiti, dutiye salle dutiyā viññāṇaṭṭhiti, tatiye salle tatiyā viññāṇaṭṭhiti, catutthe salle catutthī viññāṇaṭṭhiti. Paṭhamāyaṁ viññāṇaṭṭhitiyaṁ paṭhamaṁ agatigamanaṁ, dutiyāyaṁ viññāṇaṭṭhitiyaṁ dutiyaṁ agatigamanaṁ, tatiyāyaṁ viññāṇaṭṭhitiyaṁ tatiyaṁ agatigamanaṁ, catutthiyaṁ viññāṇaṭṭhitiyaṁ catutthaṁ agatigamanaṁ. 11 Tattha yo ca kabaḷīkāro āhāro phasso āhāro, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yo ca manosañcetanāhāro yo ca viññāṇāhāro, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yo ca “asubhe subhan”ti vipallāso, yo ca “dukkhe sukhan”ti vipallāso, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yo ca “anicce niccan”ti vipallāso, yo ca “anattani attā”ti vipallāso, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yañca kāmupādānaṁ yañca bhavupādānaṁ, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yañca diṭṭhupādānaṁ yañca attavādupādānaṁ, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yo ca kāmayogo, yo ca bhavayogo, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yo ca diṭṭhiyogo, yo ca avijjāyogo, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yo ca abhijjhākāyagantho, yo ca byāpādo kāyagantho, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yo ca parāmāsakāyagantho, yo ca idaṁsaccābhinivesakāyagantho, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yo ca kāmāsavo, yo ca bhavāsavo, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yo ca diṭṭhāsavo, yo ca avijjāsavo, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yo ca kāmogho, yo ca bhavogho, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yo ca diṭṭhogho, yo ca avijjogho, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yo ca rāgasallo, yo ca dosasallo, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yo ca mānasallo, yo ca mohasallo, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yā ca rūpūpagā viññāṇaṭṭhiti, yā ca vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yā ca saññūpagā viññāṇaṭṭhiti, yā ca saṅkhārūpagā viññāṇaṭṭhiti, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yañca chandā agatigamanaṁ yañca dosā agatigamanaṁ, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yañca bhayā agatigamanaṁ, yañca mohā agatigamanaṁ, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. 12 Tattha kabaḷīkāre āhāre “asubhe subhan”ti vipallāso, phasse āhāre “dukkhe sukhan”ti vipallāso, viññāṇe āhāre “anicce niccan”ti vipallāso, manosañcetanāya āhāre “anattani attā”ti vipallāso. Paṭhame vipallāse ṭhito kāme upādiyati, idaṁ vuccati kāmupādānaṁ; dutiye vipallāse ṭhito anāgataṁ bhavaṁ upādiyati, idaṁ vuccati bhavupādānaṁ; tatiye vipallāse ṭhito saṁsārābhinandiniṁ diṭṭhiṁ upādiyati, idaṁ vuccati diṭṭhupādānaṁ; catutthe vipallāse ṭhito attānaṁ kappiyaṁ upādiyati, idaṁ vuccati attavādupādānaṁ. 13 Kāmupādānena kāmehi saṁyujjati, ayaṁ vuccati kāmayogo; bhavupādānena bhavehi saṁyujjati, ayaṁ vuccati bhavayogo; diṭṭhupādānena pāpikāya diṭṭhiyā saṁyujjati, ayaṁ vuccati diṭṭhiyogo; attavādupādānena avijjāya saṁyujjati, ayaṁ vuccati avijjāyogo. 14 Paṭhame yoge ṭhito abhijjhāya kāyaṁ ganthati, ayaṁ vuccati abhijjhākāyagantho; dutiye yoge ṭhito byāpādena kāyaṁ ganthati, ayaṁ vuccati byāpādakāyagantho; tatiye yoge ṭhito parāmāsena kāyaṁ ganthati, ayaṁ vuccati parāmāsakāyagantho; catutthe yoge ṭhito idaṁsaccābhinivesena kāyaṁ ganthati, ayaṁ vuccati idaṁsaccābhinivesakāyagantho. 15 Tassa evaṅganthitā kilesā āsavanti. Kuto ca vuccati āsavantīti? Anusayato vā pariyuṭṭhānato vā. Tattha abhijjhākāyaganthena kāmāsavo, byāpādakāyaganthena bhavāsavo, parāmāsakāyaganthena diṭṭhāsavo, idaṁsaccābhinivesakāyaganthena 3810 --- ne36 1:15 avijjāsavo. 16 Tassa ime cattāro āsavā vepullaṁ gatā oghā bhavanti. Iti āsavavepullā oghavepullaṁ. Tattha kāmāsavena kāmogho, bhavāsavena bhavogho, diṭṭhāsavena diṭṭhogho, avijjāsavena avijjogho. 17 Tassa ime cattāro oghā anusayasahagatā ajjhāsayaṁ anupaviṭṭhā hadayaṁ āhacca tiṭṭhanti, tena vuccanti sallāiti. Tattha kāmoghena rāgasallo, bhavoghena dosasallo, diṭṭhoghena mānasallo, avijjoghena mohasallo. 18 Tassa imehi catūhi sallehi pariyādinnaṁ viññāṇaṁ catūsu dhammesu saṇṭhahati rūpe vedanāya saññāya saṅkhāresu. Tattha rāgasallena nandūpasecanena viññāṇena rūpūpagā viññāṇaṭṭhiti, dosasallena nandūpasecanena viññāṇena vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti, mānasallena nandūpasecanena viññāṇena saññūpagā viññāṇaṭṭhiti, mohasallena nandūpasecanena viññāṇena saṅkhārūpagā viññāṇaṭṭhiti. 19 Tassa imāhi catūhi viññāṇaṭṭhitīhi upatthaddhaṁ viññāṇaṁ catūhi dhammehi agatiṁ gacchati chandā dosā bhayā mohā. Tattha rāgena chandāgatiṁ gacchati, dosena dosāgatiṁ gacchati, bhayena bhayāgatiṁ gacchati, mohena mohāgatiṁ gacchati. Iti kho tañca kammaṁ ime ca kilesā, esa hetu saṁsārassa, evaṁ sabbe kilesā catūhi vipallāsehi niddisitabbā. 20 Tattha imā catasso disā kabaḷīkāro āhāro “asubhe subhan”ti vipallāso, kāmupādānaṁ, kāmayogo, abhijjhākāyagantho, kāmāsavo, kāmogho, rāgasallo, rūpūpagā viññāṇaṭṭhiti, chandā agatigamananti paṭhamā disā. 21 Phasso āhāro “dukkhe sukhan”ti vipallāso, bhavupādānaṁ, bhavayogo, byāpādakāyagantho, bhavāsavo, bhavogho, dosasallo, vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti, dosā agatigamananti dutiyā disā. 22 Viññāṇāhāro “anicce niccan”ti vipallāso, diṭṭhupādānaṁ, diṭṭhiyogo parāmāsakāyagantho, diṭṭhāsavo, diṭṭhogho, mānasallo, saññūpagā viññāṇaṭṭhiti, bhayā agatigamananti tatiyā disā. 23 Manosañcetanāhāro “anattani attā”ti vipallāso, attavādupādānaṁ, avijjāyogo, idaṁsaccābhinivesakāyagantho, avijjāsavo, avijjogho, mohasallo, saṅkhārūpagā viññāṇaṭṭhiti, mohā agatigamananti catutthī disā. 24 Tattha yo ca kabaḷīkāro āhāro yo ca “asubhe subhan”ti vipallāso, kāmupādānaṁ, kāmayogo, abhijjhākāyagantho, kāmāsavo, kāmogho, rāgasallo, rūpūpagā viññāṇaṭṭhiti chandā agatigamananti, imesaṁ dasannaṁ suttānaṁ eko attho, byañjanameva nānaṁ. Ime rāgacaritassa puggalassa upakkilesā. 25 Tattha yo ca phasso āhāro yo ca “dukkhe sukhan”ti vipallāso, bhavupādānaṁ, bhavayogo, byāpādakāyagantho, bhavāsavo, bhavogho, dosasallo, vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti, dosā agatigamananti imesaṁ dasannaṁ suttānaṁ eko attho byañjanameva nānaṁ, ime dosacaritassa puggalassa upakkilesā. 26 Tattha yo ca viññāṇāhāro yo ca “anicce niccan”ti vipallāso, diṭṭhupādānaṁ, diṭṭhiyogo, parāmāsakāyagantho, diṭṭhāsavo, diṭṭhogho, mānasallo, saññūpagā viññāṇaṭṭhiti, bhayā agatigamananti imesaṁ dasannaṁ suttānaṁ eko attho, byañjanameva nānaṁ. Ime diṭṭhicaritassa mandassa upakkilesā. 27 Tattha yo ca manosañcetanāhāro yo ca “anattani attā”ti vipallāso, attavādupādānaṁ, avijjāyogo, idaṁsaccābhinivesakāyagantho, avijjāsavo, avijjogho, mohasallo, saṅkhārūpagā viññāṇaṭṭhiti, mohā agatigamananti, imesaṁ dasannaṁ suttānaṁ eko attho, byañjanameva nānaṁ. Ime diṭṭhicaritassa udattassa upakkilesā. 28 Tattha yo ca kabaḷīkāro āhāro yo ca phasso āhāro, ime appaṇihitena vimokkhamukhena pariññaṁ gacchanti, viññāṇāhāro suññatāya, manosañcetanāhāro animittena, tattha yo ca “asubhe subhan”ti vipallāso, yo ca “dukkhe sukhan”ti vipallāso, ime appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṁ abbhatthaṁ gacchanti. “Anicce niccan”ti vipallāso suññatāya, “anattani attā”ti vipallāso animittena. Tattha kāmupādānañca bhavupādānañca appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṁ gacchanti. Diṭṭhupādānaṁ suññatāya, attavādupādānaṁ animittena. Tattha kāmayogo ca bhavayogo ca appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṁ gacchanti, diṭṭhiyogo suññatāya, avijjāyogo animittena. Tattha abhijjhākāyagantho ca byāpādakāyagantho ca appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṁ gacchanti, parāmāsakāyagantho suññatāya, idaṁsaccābhinivesakāyagantho 3811 --- ne36 1:28 animittena. 29 Tattha kāmāsavo ca bhavāsavo ca appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṁ gacchanti, diṭṭhāsavo suññatāya, avijjāsavo animittena. Tattha kāmogho ca bhavogho ca appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṁ gacchanti, diṭṭhogho suññatāya, avijjogho animittena. Tattha rāgasallo ca dosasallo ca appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṁ gacchanti, mānasallo suññatāya, mohasallo animittena. Tattha rūpūpagā ca viññāṇaṭṭhiti vedanūpagā ca viññāṇaṭṭhiti appaṇihitena vimokkhamukhena pariññaṁ gacchanti, saññūpagā suññatāya, saṅkhārūpagā animittena. 30 Tattha chandā ca agatigamanaṁ dosā ca agatigamanaṁ appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṁ gacchanti, bhayā agatigamanaṁ suññatāya, mohā agatigamanaṁ animittena vimokkhamukhena pahānaṁ gacchanti. Iti sabbe lokavaṭṭānusārino dhammā niyyanti. Te lokā tīhi vimokkhamukhehi. 31 Tatridaṁ niyyānaṁ— 32 Catasso paṭipadā, cattāro satipaṭṭhānā, cattāri jhānāni, cattāro vihārā, cattāro sammappadhānā, cattāro acchariyā abbhutā dhammā, cattāri adhiṭṭhānāni, catasso samādhibhāvanā, cattāro sukhabhāgiyā dhammā, catasso appamāṇā. 33 Paṭhamā paṭipadā paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ, dutiyā paṭipadā dutiyaṁ satipaṭṭhānaṁ, tatiyā paṭipadā tatiyaṁ satipaṭṭhānaṁ, catutthī paṭipadā catutthaṁ satipaṭṭhānaṁ. Paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ, dutiyaṁ satipaṭṭhānaṁ dutiyaṁ jhānaṁ, tatiyaṁ satipaṭṭhānaṁ tatiyaṁ jhānaṁ, catutthaṁ satipaṭṭhānaṁ catutthaṁ jhānaṁ. Paṭhamaṁ jhānaṁ paṭhamo vihāro, dutiyaṁ jhānaṁ dutiyo vihāro, tatiyaṁ jhānaṁ tatiyo vihāro, catutthaṁ jhānaṁ catuttho vihāro. Paṭhamo vihāro paṭhamaṁ sammappadhānaṁ, dutiyo vihāro dutiyaṁ sammappadhānaṁ, tatiyo vihāro tatiyaṁ sammappadhānaṁ, catuttho vihāro catutthaṁ sammappadhānaṁ. Paṭhamaṁ sammappadhānaṁ paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, dutiyaṁ dutiyo, tatiyaṁ tatiyo, catutthaṁ sammappadhānaṁ catuttho acchariyo abbhuto dhammo. Paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo paṭhamaṁ adhiṭṭhānaṁ, dutiyo acchariyo abbhuto dhammo dutiyaṁ adhiṭṭhānaṁ, tatiyo acchariyo abbhuto dhammo tatiyaṁ adhiṭṭhānaṁ, catuttho acchariyo abbhuto dhammo catutthaṁ adhiṭṭhānaṁ. Paṭhamaṁ adhiṭṭhānaṁ paṭhamā samādhibhāvanā, dutiyaṁ adhiṭṭhānaṁ dutiyā samādhibhāvanā, tatiyaṁ adhiṭṭhānaṁ tatiyā samādhibhāvanā, catutthaṁ adhiṭṭhānaṁ catutthī samādhibhāvanā. Paṭhamā samādhibhāvanā paṭhamo sukhabhāgiyo dhammo, dutiyā samādhibhāvanā dutiyo sukhabhāgiyo dhammo, tatiyā samādhibhāvanā tatiyo sukhabhāgiyo dhammo, catutthī samādhibhāvanā catuttho sukhabhāgiyo dhammo. Paṭhamo sukhabhāgiyo dhammo paṭhamaṁ appamāṇaṁ, dutiyo sukhabhāgiyo dhammo dutiyaṁ appamāṇaṁ, tatiyo sukhabhāgiyo dhammo tatiyaṁ appamāṇaṁ, catuttho sukhabhāgiyo dhammo catutthaṁ appamāṇaṁ. Paṭhamā paṭipadā bhāvitā bahulīkatā paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ paripūreti, dutiyā paṭipadā bhāvitā bahulīkatā dutiyaṁ satipaṭṭhānaṁ paripūreti, tatiyā paṭipadā bhāvitā bahulīkatā tatiyaṁ satipaṭṭhānaṁ paripūreti, catutthī paṭipadā bhāvitā bahulīkatā catutthaṁ satipaṭṭhānaṁ paripūreti. Paṭhamo satipaṭṭhāno bhāvito bahulīkato paṭhamaṁ jhānaṁ paripūreti, dutiyo satipaṭṭhāno bhāvito bahulīkato dutiyaṁ jhānaṁ paripūreti, tatiyo satipaṭṭhāno bhāvito bahulīkato tatiyaṁ jhānaṁ paripūreti, catuttho satipaṭṭhāno bhāvito bahulīkato catutthaṁ jhānaṁ paripūreti. 34 Paṭhamaṁ jhānaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ paṭhamaṁ vihāraṁ paripūreti, dutiyaṁ jhānaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ dutiyaṁ vihāraṁ paripūreti, tatiyaṁ jhānaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ tatiyaṁ vihāraṁ paripūreti, catutthaṁ jhānaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ catutthaṁ vihāraṁ paripūreti. Paṭhamo vihāro bhāvito bahulīkato anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādaṁ paripūreti, dutiyo vihāro bhāvito bahulīkato uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānaṁ paripūreti, tatiyo vihāro bhāvito bahulīkato anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādaṁ paripūreti, catuttho vihāro bhāvito bahulīkato uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiṁ asammosaṁ bhiyyobhāvaṁ paripūreti. Paṭhamaṁ sammappadhānaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ mānappahānaṁ paripūreti, dutiyaṁ 3812 --- ne36 1:34 sammappadhānaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ ālayasamugghātaṁ paripūreti, tatiyaṁ sammappadhānaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ avijjāpahānaṁ paripūreti, catutthaṁ sammappadhānaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ bhavūpasamaṁ paripūreti. Mānappahānaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ saccādhiṭṭhānaṁ paripūreti, ālayasamugghāto bhāvito bahulīkato cāgādhiṭṭhānaṁ paripūreti, avijjāpahānaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ paññādhiṭṭhānaṁ paripūreti, bhavūpasamo bhāvito bahulīkato upasamādhiṭṭhānaṁ paripūreti. Saccādhiṭṭhānaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ chandasamādhiṁ paripūreti, cāgādhiṭṭhānaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ vīriyasamādhiṁ paripūreti, paññādhiṭṭhānaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ cittasamādhiṁ paripūreti, upasamādhiṭṭhānaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ vīmaṁsāsamādhiṁ paripūreti. Chandasamādhi bhāvito bahulīkato indriyasaṁvaraṁ paripūreti, vīriyasamādhi bhāvito bahulīkato tapaṁ paripūreti, cittasamādhi bhāvito bahulīkato buddhiṁ paripūreti, vīmaṁsāsamādhi bhāvito bahulīkato sabbūpadhipaṭinissaggaṁ paripūreti. Indriyasaṁvaro bhāvito bahulīkato mettaṁ paripūreti, tapo bhāvito bahulīkato karuṇaṁ paripūreti, buddhi bhāvitā bahulīkatā muditaṁ paripūreti, sabbūpadhipaṭinissaggo bhāvito bahulīkato upekkhaṁ paripūreti. 35 Tattha imā catasso disā paṭhamā paṭipadā paṭhamo satipaṭṭhāno paṭhamaṁ jhānaṁ paṭhamo vihāro paṭhamo sammappadhāno paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saccādhiṭṭhānaṁ chandasamādhi indriyasaṁvaro mettā iti paṭhamā disā. 36 Dutiyā paṭipadā dutiyo satipaṭṭhāno dutiyaṁ jhānaṁ dutiyo vihāro dutiyo sammappadhāno dutiyo acchariyo abbhuto dhammo bhavādhiṭṭhānaṁ vīriyasamādhi tapo karuṇā iti dutiyā disā. 37 Tatiyā paṭipadā tatiyo satipaṭṭhāno tatiyaṁ jhānaṁ tatiyo vihāro tatiyo sammappadhāno tatiyo acchariyo abbhuto dhammo paññādhiṭṭhānaṁ cittasamādhi buddhi muditā iti tatiyā disā. 38 Catutthī paṭipadā catuttho satipaṭṭhāno catutthaṁ jhānaṁ catuttho vihāro catuttho sammappadhāno catuttho acchariyo abbhuto dhammo upasamādhiṭṭhānaṁ vīmaṁsāsamādhi sabbūpadhipaṭinissaggo upekkhā iti catutthī disā. 39 Tattha paṭhamā paṭipadā paṭhamo satipaṭṭhāno paṭhamaṁ jhānaṁ paṭhamo vihāro paṭhamo sammappadhāno paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saccādhiṭṭhānaṁ chandasamādhi indriyasaṁvaro, mettā iti imesaṁ dasannaṁ suttānaṁ eko attho, byañjanameva nānaṁ. Idaṁ rāgacaritassa puggalassa bhesajjaṁ. 40 Dutiyā paṭipadā dutiyo satipaṭṭhāno dutiyaṁ jhānaṁ dutiyo vihāro dutiyo sammappadhāno dutiyo acchariyo abbhuto dhammo cāgādhiṭṭhānaṁ vīriyasamādhi tapo karuṇā iti imesaṁ dasannaṁ suttānaṁ eko attho, byañjanameva nānaṁ. Idaṁ dosacaritassa puggalassa bhesajjaṁ. 41 Tatiyā paṭipadā tatiyo satipaṭṭhāno tatiyaṁ jhānaṁ tatiyo vihāro tatiyo sammappadhāno tatiyo acchariyo abbhuto dhammo paññādhiṭṭhānaṁ cittasamādhi buddhi muditā iti imesaṁ dasannaṁ suttānaṁ eko attho, byañjanameva nānaṁ. Idaṁ diṭṭhicaritassa mandassa bhesajjaṁ. 42 Catutthī paṭipadā catuttho satipaṭṭhāno catutthaṁ jhānaṁ catuttho vihāro catuttho sammappadhāno catuttho acchariyo abbhuto dhammo upasamādhiṭṭhānaṁ vīmaṁsāsamādhi sabbūpadhipaṭinissaggo upekkhā iti imesaṁ dasannaṁ suttānaṁ eko attho, byañjanameva nānaṁ. Idaṁ diṭṭhicaritassa udattassa bhesajjaṁ. 43 Tattha dukkhā ca paṭipadā dandhābhiññā dukkhā ca paṭipadā khippābhiññā appaṇihitaṁ vimokkhamukhaṁ, sukhā paṭipadā dandhābhiññā suññataṁ vimokkhamukhaṁ, sukhā paṭipadā khippābhiññā animittaṁ vimokkhamukhaṁ. 44 Tattha kāye kāyānupassitā satipaṭṭhānañca vedanāsu vedanānupassitā satipaṭṭhānañca appaṇihitaṁ vimokkhamukhaṁ, citte cittānupassitā suññataṁ vimokkhamukhaṁ. Dhammesu dhammānupassitā animittaṁ vimokkhamukhaṁ. 45 Tattha paṭhamañca jhānaṁ dutiyañca jhānaṁ appaṇihitaṁ vimokkhamukhaṁ, tatiyaṁ jhānaṁ suññataṁ vimokkhamukhaṁ, catutthaṁ jhānaṁ animittaṁ vimokkhamukhaṁ. 46 Tattha paṭhamo ca vihāro dutiyo ca vihāro appaṇihitaṁ vimokkhamukhaṁ, tatiyo vihāro suññataṁ vimokkhamukhaṁ, catuttho vihāro animittaṁ vimokkhamukhaṁ. 47 Yattha paṭhamañca sammappadhānaṁ dutiyañca sammappadhānaṁ appaṇihitaṁ vimokkhamukhaṁ, 3813 --- ne36 1:47 tatiyaṁ sammappadhānaṁ suññataṁ vimokkhamukhaṁ, catutthaṁ sammappadhānaṁ animittaṁ vimokkhamukhaṁ. 48 Tattha mānappahānañca ālayasamugghāto ca appaṇihitaṁ vimokkhamukhaṁ, avijjāpahānaṁ suññataṁ vimokkhamukhaṁ, bhavūpasamo animittaṁ vimokkhamukhaṁ. 49 Tattha saccādhiṭṭhānañca cāgādhiṭṭhānañca appaṇihitaṁ vimokkhamukhaṁ, paññādhiṭṭhānaṁ suññataṁ vimokkhamukhaṁ, upasamādhiṭṭhānaṁ animittaṁ vimokkhamukhaṁ. 50 Tattha chandasamādhi ca vīriyasamādhi ca appaṇihitaṁ vimokkhamukhaṁ, cittasamādhi suññataṁ vimokkhamukhaṁ, vīmaṁsāsamādhi animittaṁ vimokkhamukhaṁ. 51 Tattha indriyasaṁvaro ca tapo ca appaṇihitaṁ vimokkhamukhaṁ, buddhi suññataṁ vimokkhamukhaṁ sabbūpadhipaṭinissaggo animittaṁ vimokkhamukhaṁ. 52 Tattha mettā ca karuṇā ca appaṇihitaṁ vimokkhamukhaṁ, muditā suññataṁ vimokkhamukhaṁ upekkhā animittaṁ vimokkhamukhaṁ. 53 Tesaṁ vikkīḷitaṁ. Cattāro āhārā tesaṁ paṭipakkho catasso paṭipadā …pe… cattāro vipallāsā tesaṁ paṭipakkho cattāro satipaṭṭhānā. Cattāri upādānāni tesaṁ paṭipakkho cattāri jhānāni. Cattāro yogā tesaṁ paṭipakkho cattāro vihārā. Cattāro ganthā tesaṁ paṭipakkho cattāro sammappadhānā. Cattāro āsavā tesaṁ paṭipakkho cattāro acchariyā abbhutā dhammā. Cattāro oghā tesaṁ paṭipakkho cattāri adhiṭṭhānāni. Cattāro sallā tesaṁ paṭipakkho catasso samādhibhāvanā. Catasso viññāṇaṭṭhitiyo tāsaṁ paṭipakkho cattāro sukhabhāgiyā dhammā. Cattāri agatigamanāni tesaṁ paṭipakkho catasso appamāṇā. 54 Sīhā buddhā paccekabuddhā sāvakā ca hatarāgadosamohā, tesaṁ vikkīḷitaṁ bhāvanā sacchikiriyā byantīkiriyā ca. Vikkīḷitaṁ indriyādhiṭṭhānaṁ vikkīḷitaṁ vipariyāsānadhiṭṭhānañca. Indriyāni saddhammagocaro vipariyāsā kilesagocaro. Ayaṁ vuccati sīhavikkīḷitassa ca nayassa disālocanassa ca nayassa bhūmīti. Tenāha “yo neti vipallāsehi saṅkilese”ti. Veyyākaraṇesu hi ye “kusalākusalā”ti ca. 55 Tattha ye dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyanti, ime dve puggalā; ye sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyanti, ime dve puggalā. Tesaṁ catunnaṁ puggalānaṁ ayaṁ saṅkileso, cattāro āhārā, cattāro vipallāsā, cattāri upādānāni, cattāro yogā, cattāro ganthā, cattāro āsavā, cattāro oghā, cattāro sallā, catasso viññāṇaṭṭhitiyo, cattāri agatigamanānīti. Tesaṁ catunnaṁ puggalānaṁ idaṁ vodānaṁ, catasso paṭipadā, cattāro satipaṭṭhānā, cattāri jhānāni, cattāro vihārā, cattāro sammappadhānā, cattāro acchariyā abbhutā dhammā, cattāri adhiṭṭhānāni, catasso samādhibhāvanā, cattāro sukhabhāgiyā dhammā, catasso appamāṇā iti. 56 Tattha ye dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyanti ime dve puggalā. Ye sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyanti, ime dve puggalā. Tattha yo sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti, ayaṁ ugghaṭitaññū. Yo sādhāraṇāya, ayaṁ vipañcitaññū. Yo dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti, ayaṁ neyyo. 57 Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa puggalassa samathaṁ upadisati, neyyassa vipassanaṁ, samathavipassanaṁ vipañcitaññussa. Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa puggalassa mudukaṁ dhammadesanaṁ upadisati, tikkhaṁ neyyassa, mudutikkhaṁ vipañcitaññussa, tattha bhagavā ugghaṭitaññussa puggalassa saṅkhittena dhammaṁ desayati, saṅkhittavitthārena vipañcitaññussa, vitthārena neyyassa. Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa puggalassa nissaraṇaṁ upadisati, vipañcitaññussa ādīnavañca nissaraṇañca upadisati, neyyassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca upadisati. Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa adhipaññāsikkhaṁ paññāpayati, adhicittaṁ vipañcitaññussa, adhisīlaṁ neyyassa. 58 Tattha ye dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyanti, ime dve puggalā. Ye sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyanti. Ime dve puggalā. Iti kho cattāri hutvā tīṇi bhavanti ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyoti. 59 Tesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ ayaṁ saṅkileso, tīṇi akusalamūlāni lobho akusalamūlaṁ doso akusalamūlaṁ moho akusalamūlaṁ, tīṇi 3814 --- ne36 1:59 duccaritāni—kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ; tayo akusalavitakkā—kāmavitakko byāpādavitakko vihiṁsāvitakko; tisso akusalasaññā—kāmasaññā byāpādasaññā vihiṁsāsaññā; tisso viparītasaññā—niccasaññā sukhasaññā attasaññā; tisso vedanā—sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā; tisso dukkhatā—dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā; tayo aggī—rāgaggi dosaggi mohaggi; tayo sallā—rāgasallo dosasallo mohasallo; tisso jaṭā—rāgajaṭā dosajaṭā mohajaṭā; tisso akusalūpaparikkhā—akusalaṁ kāyakammaṁ akusalaṁ vacīkammaṁ akusalaṁ manokammaṁ. Tisso vipattiyo—sīlavipatti diṭṭhivipatti ācāravipattīti. Tesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ idaṁ vodānaṁ. Tīṇi kusalamūlāni—alobho kusalamūlaṁ adoso kusalamūlaṁ amoho kusalamūlaṁ. Tīṇi sucaritāni—kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ. Tayo kusalavitakkā—nekkhammavitakko abyāpādavitakko avihiṁsāvitakko. Tayo samādhī—savitakko savicāro samādhi avitakko vicāramatto samādhi avitakko avicāro samādhi. Tisso kusalasaññā—nekkhammasaññā abyāpādasaññā avihiṁsāsaññā. Tisso aviparītasaññā—aniccasaññā dukkhasaññā anattasaññā. Tisso kusalūpaparikkhā—kusalaṁ kāyakammaṁ kusalaṁ vacīkammaṁ kusalaṁ manokammaṁ. Tīṇi soceyyāni—kāyasoceyyaṁ vacīsoceyyaṁ manosoceyyaṁ; tisso sampattiyo—sīlasampatti samādhisampatti paññāsampatti. Tisso sikkhā—adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā; tayo khandhā—sīlakkhandho samādhikkhandho paññākkhandho. Tīṇi vimokkhamukhāni—suññataṁ animittaṁ appaṇihitanti. 60 Iti kho cattāri hutvā tīṇi bhavanti, tīṇi hutvā dve bhavanti taṇhācarito ca diṭṭhicarito ca. 61 Tesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ ayaṁ saṅkileso, taṇhā ca avijjā ca ahirikañca anottappañca assati ca asampajaññañca ayoniso manasikāro ca kosajjañca dovacassañca ahaṅkāro ca mamaṅkāro ca assaddhā ca pamādo ca asaddhammassavanañca asaṁvaro ca abhijjhā ca byāpādo ca nīvaraṇañca saṁyojanañca kodho ca upanāho ca makkho ca palāso ca issā ca maccherañca māyā ca sāṭheyyañca sassatadiṭṭhi ca ucchedadiṭṭhi cāti. 62 Tesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ idaṁ vodānaṁ, samatho ca vipassanā ca hirī ca ottappañca sati ca sampajaññañca yoniso manasikāro ca vīriyārambho ca sovacassañca dhamme ñāṇañca anvaye ñāṇañca khaye ñāṇañca anuppāde ñāṇañca saddhā ca appamādo ca saddhammassavanañca saṁvaro ca anabhijjhā ca abyāpādo ca rāgavirāgā ca cetovimutti avijjāvirāgā ca paññāvimutti abhisamayo ca appicchatā ca santuṭṭhi ca akkodho ca anupanāho ca amakkho ca apalāso ca issāpahānañca macchariyappahānañca vijjā ca vimutti ca saṅkhatārammaṇo ca vimokkho asaṅkhatārammaṇo ca vimokkho saupādisesā ca nibbānadhātu anupādisesā ca nibbānadhātūti. 63 Ayaṁ vuccati tipukkhalassa ca nayassa aṅkusassa ca nayassa bhūmīti. Tenāha “yo akusale samūlehi netī”ti “oloketvā disalocanenā”ti ca. Niyuttaṁ nayasamuṭṭhānaṁ. ne22 0 Netti Paṭiniddesavāra Sampāta 3 Yuttihārasampāta |1| Tattha katamo yuttihārasampāto? 2 “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro; Sammādiṭṭhipurekkhāro, ñatvāna udayabbayaṁ; Thinamiddhābhibhū bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe”ti. 3 “Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti rakkhitacittassa sammāsaṅkappagocaro bhavissatīti yujjati, sammāsaṅkappagocaro sammādiṭṭhi bhavissatīti yujjati, sammādiṭṭhipurekkhāro viharanto udayabbayaṁ paṭivijjhissatīti yujjati, udayabbayaṁ paṭivijjhanto sabbā duggatiyo jahissatīti yujjati. Sabbā duggatiyo jahanto sabbāni duggativinipātabhayāni samatikkamissatīti yujjatīti. Niyutto yuttihārasampāto. dhp21 0 Khuddakanikāya 3815 --- dhp21 1:0 Dhammapada Appamādavagga Sāmāvatīvatthu Appamādo amatapadaṁ, pamādo maccuno padaṁ; Appamattā na mīyanti, ye pamattā yathā matā. dhp22 Evaṁ visesato ñatvā, appamādamhi paṇḍitā; Appamāde pamodanti, ariyānaṁ gocare ratā. dhp23 Te jhāyino sātatikā, niccaṁ daḷhaparakkamā; Phusanti dhīrā nibbānaṁ, yogakkhemaṁ anuttaraṁ. dhp24 Kumbaghosakaseṭṭhivatthu Uṭṭhānavato satīmato, Sucikammassa nisammakārino; Saññatassa dhammajīvino, Appamattassa yasobhivaḍḍhati. dhp25 Cūḷapanthakavatthu Uṭṭhānenappamādena, saṁyamena damena ca; Dīpaṁ kayirātha medhāvī, yaṁ ogho nābhikīrati. dhp26 Bālanakkhattasaṅghuṭṭhavatthu Pamādamanuyuñjanti, bālā dummedhino janā; Appamādañca medhāvī, dhanaṁ seṭṭhaṁva rakkhati. dhp27 Mā pamādamanuyuñjetha, mā kāmaratisanthavaṁ; Appamatto hi jhāyanto, pappoti vipulaṁ sukhaṁ. dhp28 Mahākassapattheravatthu Pamādaṁ appamādena, yadā nudati paṇḍito; Paññāpāsādamāruyha, asoko sokiniṁ pajaṁ; Pabbataṭṭhova bhūmaṭṭhe, dhīro bāle avekkhati. dhp29 Pamattāpamattadvesahāyakabhikkhuvatthu Appamatto pamattesu, suttesu bahujāgaro; Abalassaṁva sīghasso, hitvā yāti sumedhaso. dhp30 Maghavatthu Appamādena maghavā, devānaṁ seṭṭhataṁ gato; Appamādaṁ pasaṁsanti, pamādo 3816 --- dhp30 1: garahito sadā. dhp31 Aññatarabhikkhuvatthu Appamādarato bhikkhu, pamāde bhayadassi vā; Saṁyojanaṁ aṇuṁ thūlaṁ, ḍahaṁ aggīva gacchati. dhp32 Nigamavāsitissattheravatthu Appamādarato bhikkhu, pamāde bhayadassi vā; Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike. Appamādavaggo dutiyo. dhp383 0 Khuddakanikāya Dhammapada Brāhmaṇavagga Pasādabahulabrāhmaṇavatthu Chinda sotaṁ parakkamma, kāme panuda brāhmaṇa; Saṅkhārānaṁ khayaṁ ñatvā, akataññūsi brāhmaṇa. dhp384 Sambahulabhikkhuvatthu Yadā dvayesu dhammesu, pāragū hoti brāhmaṇo; Athassa sabbe saṁyogā, atthaṁ gacchanti jānato. dhp385 Māravatthu Yassa pāraṁ apāraṁ vā, pārāpāraṁ na vijjati; Vītaddaraṁ visaṁyuttaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp386 Aññatarabrāhmaṇavatthu Jhāyiṁ virajamāsīnaṁ, katakiccamanāsavaṁ; Uttamatthamanuppattaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp387 Ānandattheravatthu Divā tapati ādicco, rattimābhāti candimā; Sannaddho khattiyo tapati, jhāyī tapati brāhmaṇo; Atha sabbamahorattiṁ, buddho tapati tejasā. dhp388 Aññatarabrāhmaṇapabbajitavatthu Bāhitapāpoti brāhmaṇo, Samacariyā samaṇoti vuccati; Pabbājayamattano malaṁ, Tasmā “pabbajito”ti vuccati. dhp389 Sāriputtattheravatthu Na brāhmaṇassa pahareyya, nāssa muñcetha brāhmaṇo; Dhī brāhmaṇassa hantāraṁ, tato dhī yassa muñcati. dhp390 Na brāhmaṇassetadakiñci seyyo, 3817 --- dhp390 1: Yadā nisedho manaso piyehi; Yato yato hiṁsamano nivattati, Tato tato sammatimeva dukkhaṁ. dhp391 Mahāpajāpatigotamīvatthu Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṁ; Saṁvutaṁ tīhi ṭhānehi, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp392 Sāriputtattheravatthu Yamhā dhammaṁ vijāneyya, sammāsambuddhadesitaṁ; Sakkaccaṁ taṁ namasseyya, aggihuttaṁva brāhmaṇo. dhp393 Jaṭilabrāhmaṇavatthu Na jaṭāhi na gottena, na jaccā hoti brāhmaṇo; Yamhi saccañca dhammo ca, so sucī so ca brāhmaṇo. dhp394 Kuhakabrāhmaṇavatthu Kiṁ te jaṭāhi dummedha, kiṁ te ajinasāṭiyā; Abbhantaraṁ te gahanaṁ, bāhiraṁ parimajjasi. dhp395 Kisāgotamīvatthu Paṁsukūladharaṁ jantuṁ, kisaṁ dhamanisanthataṁ; Ekaṁ vanasmiṁ jhāyantaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp396 Ekabrāhmaṇavatthu Na cāhaṁ brāhmaṇaṁ brūmi, yonijaṁ mattisambhavaṁ; Bhovādi nāma so hoti, sace hoti sakiñcano; Akiñcanaṁ anādānaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp397 Uggasenaseṭṭhiputtavatthu Sabbasaṁyojanaṁ chetvā, yo ve na paritassati; Saṅgātigaṁ visaṁyuttaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp398 Dvebrāhmaṇavatthu Chetvā naddhiṁ varattañca, sandānaṁ sahanukkamaṁ; Ukkhittapalighaṁ buddhaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp399 Akkosakabhāradvājavatthu Akkosaṁ vadhabandhañca, aduṭṭho yo titikkhati; Khantībalaṁ balānīkaṁ, tamahaṁ 3818 --- dhp399 1: brūmi brāhmaṇaṁ. dhp400 Sāriputtattheravatthu Akkodhanaṁ vatavantaṁ, sīlavantaṁ anussadaṁ; Dantaṁ antimasārīraṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp401 Uppalavaṇṇāttherīvatthu Vāri pokkharapatteva, āraggeriva sāsapo; Yo na limpati kāmesu, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp402 Aññatarabrāhmaṇavatthu Yo dukkhassa pajānāti, idheva khayamattano; Pannabhāraṁ visaṁyuttaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp403 Khemābhikkhunīvatthu Gambhīrapaññaṁ medhāviṁ, maggāmaggassa kovidaṁ; Uttamatthamanuppattaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp404 Pabbhāravāsitissattheravatthu Asaṁsaṭṭhaṁ gahaṭṭhehi, anāgārehi cūbhayaṁ; Anokasārimappicchaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp405 Aññatarabhikkhuvatthu Nidhāya daṇḍaṁ bhūtesu, tasesu thāvaresu ca; Yo na hanti na ghāteti, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp406 Sāmaṇerānaṁvatthu Aviruddhaṁ viruddhesu, attadaṇḍesu nibbutaṁ; Sādānesu anādānaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp407 Mahāpanthakattheravatthu Yassa rāgo ca doso ca, māno makkho ca pātito; Sāsaporiva āraggā, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp408 Pilindavacchattheravatthu Akakkasaṁ viññāpaniṁ, giraṁ saccamudīraye; Yāya nābhisaje kañci, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp409 3819 --- dhp409 1: Aññatarattheravatthu Yodha dīghaṁ va rassaṁ vā, aṇuṁ thūlaṁ subhāsubhaṁ; Loke adinnaṁ nādiyati, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp410 Sāriputtattheravatthu Āsā yassa na vijjanti, asmiṁ loke paramhi ca; Nirāsāsaṁ visaṁyuttaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp411 Mahāmoggallānattheravatthu Yassālayā na vijjanti, aññāya akathaṅkathī; Amatogadhamanuppattaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp412 Revatattheravatthu Yodha puññañca pāpañca, ubho saṅgamupaccagā; Asokaṁ virajaṁ suddhaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp413 Candābhattheravatthu Candaṁva vimalaṁ suddhaṁ, vippasannamanāvilaṁ; Nandībhavaparikkhīṇaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp414 Sīvalittheravatthu Yomaṁ palipathaṁ duggaṁ, saṁsāraṁ mohamaccagā; Tiṇṇo pāraṅgato jhāyī, anejo akathaṅkathī; Anupādāya nibbuto, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp415 Sundarasamuddattheravatthu Yodha kāme pahantvāna, anāgāro paribbaje; Kāmabhavaparikkhīṇaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp416 Jaṭilattheravatthu Yodha taṇhaṁ pahantvāna, anāgāro paribbaje; Taṇhābhavaparikkhīṇaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 5 Jotikattheravatthu Yodha taṇhaṁ pahantvāna, anāgāro paribbaje; Taṇhābhavaparikkhīṇaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp417 Naṭaputtakattheravatthu Hitvā mānusakaṁ yogaṁ, dibbaṁ yogaṁ upaccagā; Sabbayogavisaṁyuttaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp418 Naṭaputtakattheravatthu Hitvā 3820 --- dhp418 1: ratiñca aratiñca, sītibhūtaṁ nirūpadhiṁ; Sabbalokābhibhuṁ vīraṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp419 Vaṅgīsattheravatthu Cutiṁ yo vedi sattānaṁ, upapattiñca sabbaso; Asattaṁ sugataṁ buddhaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp420 Yassa gatiṁ na jānanti, devā gandhabbamānusā; Khīṇāsavaṁ arahantaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp421 Dhammadinnāttherīvatthu Yassa pure ca pacchā ca, majjhe ca natthi kiñcanaṁ; Akiñcanaṁ anādānaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp422 Aṅgulimālattheravatthu Usabhaṁ pavaraṁ vīraṁ, mahesiṁ vijitāvinaṁ; Anejaṁ nhātakaṁ buddhaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. dhp423 Devahitabrāhmaṇavatthu Pubbenivāsaṁ yo vedi, saggāpāyañca passati; Atho jātikkhayaṁ patto, abhiññāvosito muni; Sabbavositavosānaṁ, tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. Brāhmaṇavaggo chabbīsatimo. Ettāvatā sabbapaṭhame yamakavagge cuddasa vatthūni, appamādavagge nava, cittavagge nava, pupphavagge dvādasa, bālavagge pannarasa, paṇḍitavagge ekādasa, arahantavagge dasa, sahassavagge cuddasa, pāpavagge dvādasa, daṇḍavagge ekādasa, jarāvagge nava, attavagge dasa, lokavagge ekādasa, buddhavagge nava, sukhavagge aṭṭha, piyavagge nava, kodhavagge aṭṭha, malavagge dvādasa, dhammaṭṭhavagge dasa, maggavagge dvādasa, pakiṇṇakavagge nava, nirayavagge nava, nāgavagge aṭṭha, taṇhāvagge dvādasa, bhikkhuvagge dvādasa, brāhmaṇavagge cattālīsāti pañcādhikāni tīṇi vatthusatāni. Satevīsacatussatā, |1| catusaccavibhāvinā; Satattayañca vatthūnaṁ, pañcādhikaṁ samuṭṭhitāti. Dhammapade vaggānamuddānaṁ Yamakappamādo cittaṁ, pupphaṁ bālena paṇḍito; Arahanto sahassañca, pāpaṁ daṇḍena te dasa. Jarā attā ca loko ca, buddho sukhaṁ piyena ca; 2 Kodho malañca dhammaṭṭho, maggavaggena vīsati. Pakiṇṇaṁ nirayo nāgo, taṇhā bhikkhu ca brāhmaṇo; Ete chabbīsati vaggā, desitādiccabandhunā. Gāthānamuddānaṁ Yamake vīsati gāthā, appamādamhi dvādasa; Ekādasa cittavagge, 3 pupphavaggamhi soḷasa. Bāle ca soḷasa gāthā, paṇḍitamhi catuddasa; Arahante dasa gāthā, sahasse honti soḷasa. Terasa pāpavaggamhi, daṇḍamhi dasa satta ca; Ekādasa jarā vagge, attavaggamhi tā dasa. Dvādasa lokavaggamhi, 4 buddhavaggamhi ṭhārasa; Sukhe ca piyavagge ca, gāthāyo honti dvādasa. Cuddasa kodhavaggamhi, malavaggekavīsati; Sattarasa ca dhammaṭṭhe, maggavagge sattarasa. Pakiṇṇe soḷasa gāthā, niraye nāge ca cuddasa; Chabbīsa taṇhāvaggamhi, 5 tevīsa bhikkhuvaggikā. Ekatālīsagāthāyo, brāhmaṇe vaggamuttame; Gāthāsatāni cattāri, tevīsa ca punāpare; Dhammapade nipātamhi, desitādiccabandhunāti. Dhammapadapāḷi samattā. dhp273 0 Khuddakanikāya Dhammapada Maggavagga 3821 --- dhp273 1:0 Pañcasatabhikkhuvatthu Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho, saccānaṁ caturo padā; Virāgo seṭṭho dhammānaṁ, dvipadānañca cakkhumā. dhp274 Eseva maggo natthañño, Dassanassa visuddhiyā; Etañhi tumhe paṭipajjatha, Mārassetaṁ pamohanaṁ. dhp275 Etañhi tumhe paṭipannā, dukkhassantaṁ karissatha; Akkhāto vo mayā maggo, aññāya sallakantanaṁ. dhp276 Tumhehi kiccamātappaṁ, akkhātāro tathāgatā; Paṭipannā pamokkhanti, jhāyino mārabandhanā. dhp277 Aniccalakkhaṇavatthu “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā. dhp278 Dukkhalakkhaṇavatthu “Sabbe saṅkhārā dukkhā”ti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā. dhp279 Anattalakkhaṇavatthu “Sabbe dhammā anattā”ti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā. dhp280 Padhānakammikatissattheravatthu Uṭṭhānakālamhi anuṭṭhahāno, Yuvā balī ālasiyaṁ upeto; Saṁsannasaṅkappamano kusīto, Paññāya maggaṁ alaso na vindati. dhp281 Sūkarapetavatthu Vācānurakkhī manasā susaṁvuto, Kāyena ca nākusalaṁ kayirā; Ete tayo kammapathe visodhaye, Ārādhaye maggamisippaveditaṁ. dhp282 Poṭṭhilattheravatthu Yogā ve jāyatī bhūri, ayogā bhūrisaṅkhayo; Etaṁ dvedhāpathaṁ ñatvā, bhavāya vibhavāya ca; Tathāttānaṁ niveseyya, yathā bhūri 3822 --- dhp282 1: pavaḍḍhati. dhp283 Pañcamahallakabhikkhuvatthu Vanaṁ chindatha mā rukkhaṁ, vanato jāyate bhayaṁ; Chetvā vanañca vanathañca, nibbanā hotha bhikkhavo. dhp284 Yāva hi vanatho na chijjati, Aṇumattopi narassa nārisu; Paṭibaddhamanova tāva so, Vaccho khīrapakova mātari. dhp285 Suvaṇṇakārattheravatthu Ucchinda sinehamattano, Kumudaṁ sāradikaṁva pāṇinā; Santimaggameva brūhaya, Nibbānaṁ sugatena desitaṁ. dhp286 Mahādhanavāṇijavatthu Idha vassaṁ vasissāmi, idha hemantagimhisu; Iti bālo vicinteti, antarāyaṁ na bujjhati. dhp287 Kisāgotamīvatthu Taṁ puttapasusammattaṁ, byāsattamanasaṁ naraṁ; Suttaṁ gāmaṁ mahoghova, maccu ādāya gacchati. dhp288 Paṭācārāvatthu Na santi puttā tāṇāya, na pitā nāpi bandhavā; Antakenādhipannassa, natthi ñātīsu tāṇatā. dhp289 Etamatthavasaṁ ñatvā, paṇḍito sīlasaṁvuto; Nibbānagamanaṁ maggaṁ, khippameva visodhaye. Maggavaggo vīsatimo. dhp167 0 Khuddakanikāya Dhammapada Lokavagga Daharabhikkhuvatthu Hīnaṁ dhammaṁ na seveyya, pamādena na saṁvase; Micchādiṭṭhiṁ na seveyya, na siyā lokavaḍḍhano. dhp168 Suddhodanavatthu Uttiṭṭhe nappamajjeyya, dhammaṁ sucaritaṁ care; Dhammacārī sukhaṁ seti, asmiṁ loke paramhi ca. dhp169 Dhammaṁ care sucaritaṁ, na naṁ duccaritaṁ care; Dhammacārī 3823 --- dhp169 1: sukhaṁ seti, asmiṁ loke paramhi ca. dhp170 Pañcasatavipassakabhikkhuvatthu Yathā pubbuḷakaṁ passe, yathā passe marīcikaṁ; Evaṁ lokaṁ avekkhantaṁ, maccurājā na passati. dhp171 Abhayarājakumāravatthu Etha passathimaṁ lokaṁ, cittaṁ rājarathūpamaṁ; Yattha bālā visīdanti, natthi saṅgo vijānataṁ. dhp172 Sammajjanattheravatthu Yo ca pubbe pamajjitvā, pacchā so nappamajjati; Somaṁ lokaṁ pabhāseti, abbhā muttova candimā. dhp173 Aṅgulimālattheravatthu Yassa pāpaṁ kataṁ kammaṁ, kusalena pidhīyati; Somaṁ lokaṁ pabhāseti, abbhā muttova candimā. dhp174 Pesakāradhītāvatthu Andhabhūto ayaṁ loko, tanukettha vipassati; Sakuṇo jālamuttova, appo saggāya gacchati. dhp175 Tiṁsabhikkhuvatthu Haṁsādiccapathe yanti, ākāse yanti iddhiyā; Nīyanti dhīrā lokamhā, jetvā māraṁ savāhiniṁ. dhp176 Ciñcamāṇavikāvatthu Ekaṁ dhammaṁ atītassa, musāvādissa jantuno; Vitiṇṇaparalokassa, natthi pāpaṁ akāriyaṁ. dhp177 Asadisadānavatthu Na ve kadariyā devalokaṁ vajanti, Bālā have nappasaṁsanti dānaṁ; Dhīro ca dānaṁ anumodamāno, Teneva so hoti sukhī parattha. dhp178 Anāthapiṇḍikaputtakālavatthu Pathabyā ekarajjena, saggassa gamanena vā; Sabbalokādhipaccena, sotāpattiphalaṁ varaṁ. Lokavaggo terasamo. dhp100 0 3824 --- dhp100 1:0 Khuddakanikāya Dhammapada Sahassavagga Tambadāṭhikacoraghātakavatthu Sahassamapi ce vācā, anatthapadasaṁhitā; Ekaṁ atthapadaṁ seyyo, yaṁ sutvā upasammati. dhp101 Bāhiyadārucīriyattheravatthu Sahassamapi ce gāthā, anatthapadasaṁhitā; Ekaṁ gāthāpadaṁ seyyo, yaṁ sutvā upasammati. dhp102 Kuṇḍalakesitherīvatthu Yo ca gāthā sataṁ bhāse, anatthapadasaṁhitā; Ekaṁ dhammapadaṁ seyyo, yaṁ sutvā upasammati. dhp103 Yo sahassaṁ sahassena, saṅgāme mānuse jine; Ekañca jeyyamattānaṁ, sa ve saṅgāmajuttamo. dhp104 Anatthapucchakabrāhmaṇavatthu Attā have jitaṁ seyyo, yā cāyaṁ itarā pajā; Attadantassa posassa, niccaṁ saññatacārino. dhp105 Neva devo na gandhabbo, na māro saha brahmunā; Jitaṁ apajitaṁ kayirā, tathārūpassa jantuno. dhp106 Sāriputtattherassa mātulabrāhmaṇavatthu Māse māse sahassena, yo yajetha sataṁ samaṁ; Ekañca bhāvitattānaṁ, muhuttamapi pūjaye; Sāyeva pūjanā seyyo, yañce vassasataṁ hutaṁ. dhp107 Sāriputtattherassa bhāgineyyavatthu Yo ca vassasataṁ jantu, aggiṁ paricare vane; Ekañca bhāvitattānaṁ, muhuttamapi pūjaye; Sāyeva pūjanā seyyo, yañce vassasataṁ hutaṁ. dhp108 Sāriputtatherassa sahāyakabrāhmaṇavatthu Yaṁ kiñci yiṭṭhaṁ va hutaṁ va loke, Saṁvaccharaṁ yajetha puññapekkho; Sabbampi taṁ na catubhāgameti, Abhivādanā ujjugatesu seyyo. dhp109 Āyuvaḍḍhanakumāravatthu Abhivādanasīlissa, niccaṁ vuḍḍhāpacāyino; 3825 --- dhp109 1: Cattāro dhammā vaḍḍhanti, āyu vaṇṇo sukhaṁ balaṁ. dhp110 Saṅkiccasāmaṇeravatthu Yo ca vassasataṁ jīve, dussīlo asamāhito; Ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo, sīlavantassa jhāyino. dhp111 Khāṇukoṇḍaññattheravatthu Yo ca vassasataṁ jīve, duppañño asamāhito; Ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo, paññavantassa jhāyino. dhp112 Sabbadāsattheravatthu Yo ca vassasataṁ jīve, kusīto hīnavīriyo; Ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo, vīriyamārabhato daḷhaṁ. dhp113 Paṭācārātherīvatthu Yo ca vassasataṁ jīve, apassaṁ udayabbayaṁ; Ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo, passato udayabbayaṁ. dhp114 Kisāgotamīvatthu Yo ca vassasataṁ jīve, apassaṁ amataṁ padaṁ; Ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo, passato amataṁ padaṁ. dhp115 Bahuputtikattherīvatthu Yo ca vassasataṁ jīve, apassaṁ dhammamuttamaṁ; Ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo, passato dhammamuttamaṁ. Sahassavaggo aṭṭhamo. dhp179 0 Khuddakanikāya Dhammapada Buddhavagga Māradhītaravatthu Yassa jitaṁ nāvajīyati, Jitaṁ yassa noyāti koci loke; Taṁ buddhamanantagocaraṁ, Apadaṁ kena padena nessatha. dhp180 Yassa jālinī visattikā, Taṇhā natthi kuhiñci netave; Taṁ buddhamanantagocaraṁ, Apadaṁ kena padena nessatha. dhp181 Devorohaṇavatthu Ye jhānapasutā dhīrā, nekkhammūpasame ratā; Devāpi tesaṁ pihayanti, sambuddhānaṁ satīmataṁ. dhp182 Erakapattanāgarājavatthu Kiccho manussapaṭilābho, kicchaṁ maccāna 3826 --- dhp182 1: jīvitaṁ; Kicchaṁ saddhammassavanaṁ, kiccho buddhānamuppādo. dhp183 Ānandattherapañhavatthu Sabbapāpassa akaraṇaṁ, kusalassa upasampadā; Sacittapariyodapanaṁ, etaṁ buddhāna sāsanaṁ. dhp184 Khantī paramaṁ tapo titikkhā, Nibbānaṁ paramaṁ vadanti buddhā; Na hi pabbajito parūpaghātī, Na samaṇo hoti paraṁ viheṭhayanto. dhp185 Anūpavādo anūpaghāto, Pātimokkhe ca saṁvaro; Mattaññutā ca bhattasmiṁ, Pantañca sayanāsanaṁ; Adhicitte ca āyogo, Etaṁ buddhāna sāsanaṁ. dhp186 Anabhiratabhikkhuvatthu Na kahāpaṇavassena, titti kāmesu vijjati; Appassādā dukhā kāmā, iti viññāya paṇḍito. dhp187 Api dibbesu kāmesu, ratiṁ so nādhigacchati; Taṇhakkhayarato hoti, sammāsambuddhasāvako. dhp188 Aggidattabrāhmaṇavatthu Bahuṁ ve saraṇaṁ yanti, pabbatāni vanāni ca; Ārāmarukkhacetyāni, manussā bhayatajjitā. dhp189 Netaṁ kho saraṇaṁ khemaṁ, netaṁ saraṇamuttamaṁ; Netaṁ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccati. dhp190 Yo ca buddhañca dhammañca, saṅghañca saraṇaṁ gato; Cattāri ariyasaccāni, sammappaññāya passati. dhp191 Dukkhaṁ dukkhasamuppādaṁ, dukkhassa ca atikkamaṁ; Ariyaṁ caṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, dukkhūpasamagāminaṁ. dhp192 Etaṁ kho saraṇaṁ khemaṁ, etaṁ 3827 --- dhp192 1: saraṇamuttamaṁ; Etaṁ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccati. dhp193 Ānandattherapañhavatthu Dullabho purisājañño, na so sabbattha jāyati; Yattha so jāyati dhīro, taṁ kulaṁ sukhamedhati. dhp194 Sambahulabhikkhuvatthu Sukho buddhānamuppādo, sukhā saddhammadesanā; Sukhā saṅghassa sāmaggī, samaggānaṁ tapo sukho. dhp195 Kassapadasabalassasuvaṇṇacetiyavatthu Pūjārahe pūjayato, buddhe yadi va sāvake; Papañcasamatikkante, tiṇṇasokapariddave. dhp196 Te tādise pūjayato, nibbute akutobhaye; Na sakkā puññaṁ saṅkhātuṁ, imettamapi kenaci. Buddhavaggo cuddasamo. Paṭhamabhāṇavāraṁ. dhp33 0 Khuddakanikāya Dhammapada Cittavagga Meghiyattheravatthu Phandanaṁ capalaṁ cittaṁ, dūrakkhaṁ dunnivārayaṁ; Ujuṁ karoti medhāvī, usukārova tejanaṁ. dhp34 Vārijova thale khitto, okamokataubbhato; Pariphandatidaṁ cittaṁ, māradheyyaṁ pahātave. dhp35 Aññatarabhikkhuvatthu Dunniggahassa lahuno, yatthakāmanipātino; Cittassa damatho sādhu, cittaṁ dantaṁ sukhāvahaṁ. dhp36 Aññataraukkaṇṭhitabhikkhuvatthu Sududdasaṁ sunipuṇaṁ, yatthakāmanipātinaṁ; Cittaṁ rakkhetha medhāvī, cittaṁ guttaṁ sukhāvahaṁ. dhp37 Saṅgharakkhitabhāgineyyattheravatthu Dūraṅgamaṁ ekacaraṁ, asarīraṁ guhāsayaṁ; Ye cittaṁ saṁyamissanti, mokkhanti mārabandhanā. dhp38 3828 --- dhp38 1: Cittahatthattheravatthu Anavaṭṭhitacittassa, saddhammaṁ avijānato; Pariplavapasādassa, paññā na paripūrati. dhp39 Anavassutacittassa, ananvāhatacetaso; Puññapāpapahīnassa, natthi jāgarato bhayaṁ. dhp40 Pañcasatabhikkhuvatthu Kumbhūpamaṁ kāyamimaṁ viditvā, Nagarūpamaṁ cittamidaṁ ṭhapetvā; Yodhetha māraṁ paññāvudhena, Jitañca rakkhe anivesano siyā. dhp41 Pūtigattatissattheravatthu Aciraṁ vatayaṁ kāyo, pathaviṁ adhisessati; Chuddho apetaviññāṇo, niratthaṁva kaliṅgaraṁ. dhp42 Nandagopālakavatthu Diso disaṁ yaṁ taṁ kayirā, verī vā pana verinaṁ; Micchāpaṇihitaṁ cittaṁ, pāpiyo naṁ tato kare. dhp43 Soreyyavatthu Na taṁ mātā pitā kayirā, aññe vāpi ca ñātakā; Sammāpaṇihitaṁ cittaṁ, seyyaso naṁ tato kare. Cittavaggo tatiyo. dhp221 0 Khuddakanikāya Dhammapada Kodhavagga Rohinīkhattiyakaññāvatthu Kodhaṁ jahe vippajaheyya mānaṁ, Saṁyojanaṁ sabbamatikkameyya; Taṁ nāmarūpasmimasajjamānaṁ, Akiñcanaṁ nānupatanti dukkhā. dhp222 Aññatarabhikkhuvatthu Yo ve uppatitaṁ kodhaṁ, rathaṁ bhantaṁva vāraye; Tamahaṁ sārathiṁ brūmi, rasmiggāho itaro jano. dhp223 Uttarāupāsikavatthu Akkodhena jine kodhaṁ, asādhuṁ sādhunā jine; Jine kadariyaṁ dānena, saccenālikavādinaṁ. dhp224 Mahāmoggallānapañhavatthu Saccaṁ bhaṇe na kujjheyya, dajjā appampi yācito; Etehi tīhi ṭhānehi, gacche devāna santike. 3829 --- dhp224 1: dhp225 Buddhapitubrāhmaṇavatthu Ahiṁsakā ye munayo, niccaṁ kāyena saṁvutā; Te yanti accutaṁ ṭhānaṁ, yattha gantvā na socare. dhp226 Puṇṇadāsīvatthu Sadā jāgaramānānaṁ, ahorattānusikkhinaṁ; Nibbānaṁ adhimuttānaṁ, atthaṁ gacchanti āsavā. dhp227 Atulaupāsakavatthu Porāṇametaṁ atula, netaṁ ajjatanāmiva; Nindanti tuṇhimāsīnaṁ, nindanti bahubhāṇinaṁ; Mitabhāṇimpi nindanti, natthi loke anindito. dhp228 Na cāhu na ca bhavissati, na cetarahi vijjati; Ekantaṁ nindito poso, ekantaṁ vā pasaṁsito. dhp229 Yañce viññū pasaṁsanti, anuvicca suve suve; Acchiddavuttiṁ medhāviṁ, paññāsīlasamāhitaṁ. dhp230 Nikkhaṁ jambonadasseva, ko taṁ ninditumarahati; Devāpi naṁ pasaṁsanti, brahmunāpi pasaṁsito. dhp231 Chabbaggiyavatthu Kāyappakopaṁ rakkheyya, kāyena saṁvuto siyā; Kāyaduccaritaṁ hitvā, kāyena sucaritaṁ care. dhp232 Vacīpakopaṁ rakkheyya, vācāya saṁvuto siyā; Vacīduccaritaṁ hitvā, vācāya sucaritaṁ care. dhp233 Manopakopaṁ rakkheyya, manasā saṁvuto siyā; Manoduccaritaṁ hitvā, manasā sucaritaṁ care. dhp234 Kāyena saṁvutā dhīrā, atho vācāya saṁvutā; Manasā saṁvutā dhīrā, te ve 3830 --- dhp234 1: suparisaṁvutā. Kodhavaggo sattarasamo. dhp320 0 Khuddakanikāya Dhammapada Nāgavagga Attadantavatthu Ahaṁ nāgova saṅgāme, cāpato patitaṁ saraṁ; Ativākyaṁ titikkhissaṁ, dussīlo hi bahujjano. dhp321 Dantaṁ nayanti samitiṁ, dantaṁ rājābhirūhati; Danto seṭṭho manussesu, yotivākyaṁ titikkhati. dhp322 Varamassatarā dantā, ājānīyā ca sindhavā; Kuñjarā ca mahānāgā, attadanto tato varaṁ. dhp323 Hatthācariyapubbakabhikkhuvatthu Na hi etehi yānehi, gaccheyya agataṁ disaṁ; Yathāttanā sudantena, danto dantena gacchati. dhp324 Parijiṇṇabrāhmaṇaputtavatthu Dhanapālo nāma kuñjaro, Kaṭukabhedano dunnivārayo; Baddho kabaḷaṁ na bhuñjati, Sumarati nāgavanassa kuñjaro. dhp325 Pasenadikosalavatthu Middhī yadā hoti mahagghaso ca, Niddāyitā samparivattasāyī; Mahāvarāhova nivāpapuṭṭho, Punappunaṁ gabbhamupeti mando. dhp326 Sānusāmaṇeravatthu Idaṁ pure cittamacāri cārikaṁ, Yenicchakaṁ yatthakāmaṁ yathāsukhaṁ; Tadajjahaṁ niggahessāmi yoniso, Hatthippabhinnaṁ viya aṅkusaggaho. dhp327 Pāveyyakahatthivatthu Appamādaratā hotha, sacittamanurakkhatha; Duggā uddharathattānaṁ, paṅke sannova kuñjaro. dhp328 Sambahulabhikkhuvatthu Sace labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāridhīraṁ; Abhibhuyya sabbāni parissayāni, Careyya tenattamano satīmā. 3831 --- dhp328 1: dhp329 No ce labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāridhīraṁ; Rājāva raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāya, Eko care mātaṅgaraññeva nāgo. dhp330 Ekassa caritaṁ seyyo, Natthi bāle sahāyatā; Eko care na ca pāpāni kayirā, Appossukko mātaṅgaraññeva nāgo. dhp331 Māravatthu Atthamhi jātamhi sukhā sahāyā, Tuṭṭhī sukhā yā itarītarena; Puññaṁ sukhaṁ jīvitasaṅkhayamhi, Sabbassa dukkhassa sukhaṁ pahānaṁ. dhp332 Sukhā matteyyatā loke, atho petteyyatā sukhā; Sukhā sāmaññatā loke, atho brahmaññatā sukhā. dhp333 Sukhaṁ yāva jarā sīlaṁ, sukhā saddhā patiṭṭhitā; Sukho paññāya paṭilābho, pāpānaṁ akaraṇaṁ sukhaṁ. Nāgavaggo tevīsatimo. dhp1 0 Khuddakanikāya Dhammapada Yamakavagga Cakkhupālattheravatthu Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā; Manasā ce paduṭṭhena, bhāsati vā karoti vā; Tato naṁ dukkhamanveti, cakkaṁva vahato padaṁ. dhp2 Maṭṭhakuṇḍalīvatthu Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā; Manasā ce pasannena, bhāsati vā karoti vā; Tato naṁ sukhamanveti, chāyāva anapāyinī. dhp3 Tissattheravatthu Akkocchi maṁ avadhi maṁ, ajini maṁ ahāsi me; Ye ca taṁ upanayhanti, veraṁ tesaṁ na sammati. dhp4 Akkocchi maṁ avadhi maṁ, ajini maṁ ahāsi me; Ye ca taṁ nupanayhanti, veraṁ tesūpasammati. dhp5 3832 --- dhp5 1: Kāḷayakkhinīvatthu Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṁ; Averena ca sammanti, esa dhammo sanantano. dhp6 Kosambakavatthu Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase; Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā. dhp7 Mahākāḷattheravatthu Subhānupassiṁ viharantaṁ, indriyesu asaṁvutaṁ; Bhojanamhi cāmattaññuṁ, kusītaṁ hīnavīriyaṁ; Taṁ ve pasahati māro, vāto rukkhaṁva dubbalaṁ. dhp8 Asubhānupassiṁ viharantaṁ, Indriyesu susaṁvutaṁ; Bhojanamhi ca mattaññuṁ, Saddhaṁ āraddhavīriyaṁ; Taṁ ve nappasahati māro, Vāto selaṁva pabbataṁ. dhp9 Devadattavatthu Anikkasāvo kāsāvaṁ, yo vatthaṁ paridahissati; Apeto damasaccena, na so kāsāvamarahati. dhp10 Yo ca vantakasāvassa, sīlesu susamāhito; Upeto damasaccena, sa ve kāsāvamarahati. dhp11 Sāriputtattheravatthu Asāre sāramatino, sāre cāsāradassino; Te sāraṁ nādhigacchanti, micchāsaṅkappagocarā. dhp12 Sārañca sārato ñatvā, asārañca asārato; Te sāraṁ adhigacchanti, sammāsaṅkappagocarā. dhp13 Nandattheravatthu Yathā agāraṁ ducchannaṁ, vuṭṭhī samativijjhati; Evaṁ abhāvitaṁ cittaṁ, rāgo samativijjhati. dhp14 Yathā agāraṁ suchannaṁ, vuṭṭhī na samativijjhati; Evaṁ subhāvitaṁ cittaṁ, rāgo na samativijjhati. dhp15 Cundasūkarikavatthu Idha socati 3833 --- dhp15 1: pecca socati, Pāpakārī ubhayattha socati; So socati so vihaññati, Disvā kammakiliṭṭhamattano. dhp16 Dhammikaupāsakavatthu Idha modati pecca modati, Katapuñño ubhayattha modati; So modati so pamodati, Disvā kammavisuddhimattano. dhp17 Devadattavatthu Idha tappati pecca tappati, Pāpakārī ubhayattha tappati; “Pāpaṁ me katan”ti tappati, Bhiyyo tappati duggatiṁ gato. dhp18 Sumanadevīvatthu Idha nandati pecca nandati, Katapuñño ubhayattha nandati; “Puññaṁ me katan”ti nandati, Bhiyyo nandati suggatiṁ gato. dhp19 Dvesahāyakabhikkhuvatthu Bahumpi ce saṁhita bhāsamāno, Na takkaro hoti naro pamatto; Gopova gāvo gaṇayaṁ paresaṁ, Na bhāgavā sāmaññassa hoti. dhp20 Appampi ce saṁhita bhāsamāno, Dhammassa hoti anudhammacārī; Rāgañca dosañca pahāya mohaṁ, Sammappajāno suvimuttacitto; Anupādiyāno idha vā huraṁ vā, Sa bhāgavā sāmaññassa hoti. Yamakavaggo paṭhamo. dhp146 0 Khuddakanikāya Dhammapada Jarāvagga Visākhāyasahāyikānaṁvatthu Ko nu hāso kimānando, niccaṁ pajjalite sati; Andhakārena onaddhā, padīpaṁ na gavesatha. dhp147 Sirimāvatthu Passa cittakataṁ bimbaṁ, arukāyaṁ samussitaṁ; Āturaṁ bahusaṅkappaṁ, yassa natthi dhuvaṁ ṭhiti. dhp148 Uttarātherīvatthu Parijiṇṇamidaṁ rūpaṁ, roganīḷaṁ pabhaṅguraṁ; Bhijjati pūtisandeho, maraṇantañhi jīvitaṁ. dhp149 Sambahulaadhimānikabhikkhuvatthu 3834 --- dhp149 1: Yānimāni apatthāni, alābūneva sārade; Kāpotakāni aṭṭhīni, tāni disvāna kā rati. dhp150 Janapadakalyāṇīrūpanandātherīvatthu Aṭṭhīnaṁ nagaraṁ kataṁ, maṁsalohitalepanaṁ; Yattha jarā ca maccu ca, māno makkho ca ohito. dhp151 Mallikādevīvatthu Jīranti ve rājarathā sucittā, Atho sarīrampi jaraṁ upeti; Satañca dhammo na jaraṁ upeti, Santo have sabbhi pavedayanti. dhp152 Lāḷudāyītheravatthu Appassutāyaṁ puriso, balībaddhova jīrati; Maṁsāni tassa vaḍḍhanti, paññā tassa na vaḍḍhati. dhp153 Udānavatthu Anekajātisaṁsāraṁ, sandhāvissaṁ anibbisaṁ; Gahakāraṁ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṁ. dhp154 Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṁ na kāhasi; Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṁ visaṅkhataṁ; Visaṅkhāragataṁ cittaṁ, taṇhānaṁ khayamajjhagā. dhp155 Mahādhanaseṭṭhiputtavatthu Acaritvā brahmacariyaṁ, aladdhā yobbane dhanaṁ; Jiṇṇakoñcāva jhāyanti, khīṇamaccheva pallale. dhp156 Acaritvā brahmacariyaṁ, aladdhā yobbane dhanaṁ; Senti cāpātikhīṇāva, purāṇāni anutthunaṁ. Jarāvaggo ekādasamo. dhp290 0 Khuddakanikāya Dhammapada Pakiṇṇakavagga Attanopubbakammavatthu Mattāsukhapariccāgā, passe ce vipulaṁ sukhaṁ; Caje mattāsukhaṁ dhīro, sampassaṁ vipulaṁ sukhaṁ. dhp291 Kukkuṭaṇḍakhādikāvatthu Paradukkhūpadhānena, attano sukhamicchati; Verasaṁsaggasaṁsaṭṭho, verā so na 3835 --- dhp291 1: parimuccati. dhp292 Bhaddiyānaṁbhikkhūnaṁvatthu Yañhi kiccaṁ apaviddhaṁ, akiccaṁ pana karīyati; Unnaḷānaṁ pamattānaṁ, tesaṁ vaḍḍhanti āsavā. dhp293 Yesañca susamāraddhā, niccaṁ kāyagatā sati; Akiccaṁ te na sevanti, kicce sātaccakārino; Satānaṁ sampajānānaṁ, atthaṁ gacchanti āsavā. dhp294 Lakuṇḍakabhaddiyavatthu Mātaraṁ pitaraṁ hantvā, rājāno dve ca khattiye; Raṭṭhaṁ sānucaraṁ hantvā, anīgho yāti brāhmaṇo. dhp295 Mātaraṁ pitaraṁ hantvā, rājāno dve ca sotthiye; Veyagghapañcamaṁ hantvā, anīgho yāti brāhmaṇo. dhp296 Dārusākaṭikaputtavatthu Suppabuddhaṁ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṁ divā ca ratto ca, niccaṁ buddhagatā sati. dhp297 Suppabuddhaṁ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṁ divā ca ratto ca, niccaṁ dhammagatā sati. dhp298 Suppabuddhaṁ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṁ divā ca ratto ca, niccaṁ saṅghagatā sati. dhp299 Suppabuddhaṁ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṁ divā ca ratto ca, niccaṁ kāyagatā sati. dhp300 Suppabuddhaṁ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṁ divā ca ratto ca, ahiṁsāya rato mano. dhp301 Suppabuddhaṁ pabujjhanti, sadā 3836 --- dhp301 1: gotamasāvakā; Yesaṁ divā ca ratto ca, bhāvanāya rato mano. dhp302 Vajjiputtakabhikkhuvatthu Duppabbajjaṁ durabhiramaṁ, Durāvāsā gharā dukhā; Dukkhosamānasaṁvāso, Dukkhānupatitaddhagū; Tasmā na caddhagū siyā, Na ca dukkhānupatito siyā. dhp303 Cittagahapativatthu Saddho sīlena sampanno, yasobhogasamappito; Yaṁ yaṁ padesaṁ bhajati, tattha tattheva pūjito. dhp304 Cūḷasubhaddāvatthu Dūre santo pakāsenti, himavantova pabbato; Asantettha na dissanti, rattiṁ khittā yathā sarā. dhp305 Ekavihārittheravatthu Ekāsanaṁ ekaseyyaṁ, eko caramatandito; Eko damayamattānaṁ, vanante ramito siyā. Pakiṇṇakavaggo ekavīsatimo. dhp76 0 Khuddakanikāya Dhammapada Paṇḍitavagga Rādhattheravatthu Nidhīnaṁva pavattāraṁ, yaṁ passe vajjadassinaṁ; Niggayhavādiṁ medhāviṁ, tādisaṁ paṇḍitaṁ bhaje; Tādisaṁ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo. dhp77 Assajipunabbasukavatthu Ovadeyyānusāseyya, asabbhā ca nivāraye; Satañhi so piyo hoti, asataṁ hoti appiyo. dhp78 Channattheravatthu Na bhaje pāpake mitte, na bhaje purisādhame; Bhajetha mitte kalyāṇe, bhajetha purisuttame. dhp79 Mahākappinattheravatthu Dhammapīti sukhaṁ seti, vippasannena cetasā; Ariyappavedite dhamme, sadā ramati paṇḍito. dhp80 Paṇḍitasāmaṇeravatthu Udakañhi nayanti nettikā, Usukārā 3837 --- dhp80 1: namayanti tejanaṁ; Dāruṁ namayanti tacchakā, Attānaṁ damayanti paṇḍitā. dhp81 Lakuṇḍakabhaddiyattheravatthu Selo yathā ekaghano, vātena na samīrati; Evaṁ nindāpasaṁsāsu, na samiñjanti paṇḍitā. dhp82 Kāṇamātāvatthu Yathāpi rahado gambhīro, vippasanno anāvilo; Evaṁ dhammāni sutvāna, vippasīdanti paṇḍitā. dhp83 Pañcasatabhikkhuvatthu Sabbattha ve sappurisā cajanti, Na kāmakāmā lapayanti santo; Sukhena phuṭṭhā atha vā dukhena, Na uccāvacaṁ paṇḍitā dassayanti. dhp84 Dhammikattheravatthu Na attahetu na parassa hetu, Na puttamicche na dhanaṁ na raṭṭhaṁ; Na iccheyya adhammena samiddhimattano, Sa sīlavā paññavā dhammiko siyā. dhp85 Dhammassavanattheravatthu Appakā te manussesu, ye janā pāragāmino; Athāyaṁ itarā pajā, tīramevānudhāvati. dhp86 Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino; Te janā pāramessanti, maccudheyyaṁ suduttaraṁ. dhp87 Pañcasataāgantukabhikkhuvatthu Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya, Sukkaṁ bhāvetha paṇḍito; Okā anokamāgamma, Viveke yattha dūramaṁ. dhp88 Tatrābhiratimiccheyya, hitvā kāme akiñcano; Pariyodapeyya attānaṁ, cittaklesehi paṇḍito. dhp89 Yesaṁ sambodhiyaṅgesu, sammā cittaṁ subhāvitaṁ; Ādānapaṭinissagge, anupādāya ye ratā; Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā. Paṇḍitavaggo chaṭṭho. dhp334 0 3838 --- dhp334 1:0 Khuddakanikāya Dhammapada Taṇhāvagga Kapilamacchavatthu Manujassa pamattacārino, Taṇhā vaḍḍhati māluvā viya; So plavatī hurā huraṁ, Phalamicchaṁva vanasmi vānaro. dhp335 Yaṁ esā sahate jammī, taṇhā loke visattikā; Sokā tassa pavaḍḍhanti, abhivaṭṭhaṁva bīraṇaṁ. dhp336 Yo cetaṁ sahate jammiṁ, taṇhaṁ loke duraccayaṁ; Sokā tamhā papatanti, udabinduva pokkharā. dhp337 Taṁ vo vadāmi bhaddaṁ vo, yāvantettha samāgatā; Taṇhāya mūlaṁ khaṇatha, usīratthova bīraṇaṁ; Mā vo naḷaṁva sotova, māro bhañji punappunaṁ. dhp338 Sūkarapotikāvatthu Yathāpi mūle anupaddave daḷhe, Chinnopi rukkho punareva rūhati; Evampi taṇhānusaye anūhate, Nibbattatī dukkhamidaṁ punappunaṁ. dhp339 Yassa chattiṁsati sotā, manāpasavanā bhusā; Mahāvahanti duddiṭṭhiṁ, saṅkappā rāganissitā. dhp340 Savanti sabbadhi sotā, latā uppajja tiṭṭhati; Tañca disvā lataṁ jātaṁ, mūlaṁ paññāya chindatha. dhp341 Saritāni sinehitāni ca, Somanassāni bhavanti jantuno; Te sātasitā sukhesino, Te ve jātijarūpagā narā. dhp342 Tasiṇāya purakkhatā pajā, Parisappanti sasova bandhito; Saṁyojanasaṅgasattakā, Dukkhamupenti punappunaṁ cirāya. dhp343 Tasiṇāya purakkhatā pajā, Parisappanti sasova bandhito; Tasmā tasiṇaṁ vinodaye, Ākaṅkhanta virāgamattano. dhp344 Vibbhantabhikkhuvatthu Yo 3839 --- dhp344 1: nibbanatho vanādhimutto, Vanamutto vanameva dhāvati; Taṁ puggalametha passatha, Mutto bandhanameva dhāvati. dhp345 Bandhanāgāravatthu Na taṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā, Yadāyasaṁ dārujapabbajañca; Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, Puttesu dāresu ca yā apekkhā. dhp346 Etaṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā, Ohārinaṁ sithilaṁ duppamuñcaṁ; Etampi chetvāna paribbajanti, Anapekkhino kāmasukhaṁ pahāya. dhp347 Khemātherīvatthu Ye rāgarattānupatanti sotaṁ, Sayaṅkataṁ makkaṭakova jālaṁ; Etampi chetvāna vajanti dhīrā, Anapekkhino sabbadukkhaṁ pahāya. dhp348 Uggasenavatthu Muñca pure muñca pacchato, Majjhe muñca bhavassa pāragū; Sabbattha vimuttamānaso, Na punaṁ jātijaraṁ upehisi. dhp349 Cūḷadhanuggahapaṇḍitavatthu Vitakkamathitassa jantuno, Tibbarāgassa subhānupassino; Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati, Esa kho daḷhaṁ karoti bandhanaṁ. dhp350 Vitakkūpasame ca yo rato, Asubhaṁ bhāvayate sadā sato; Esa kho byanti kāhiti, Esa checchati mārabandhanaṁ. dhp351 Māravatthu Niṭṭhaṅgato asantāsī, vītataṇho anaṅgaṇo; Acchindi bhavasallāni, antimoyaṁ samussayo. dhp352 Vītataṇho anādāno, Niruttipadakovido; Akkharānaṁ sannipātaṁ, Jaññā pubbāparāni ca; Sa ve “antimasārīro, Mahāpañño mahāpuriso”ti vuccati. dhp353 Upakājīvakavatthu 3840 --- dhp353 1: Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi, Sabbesu dhammesu anūpalitto; Sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto, Sayaṁ abhiññāya kamuddiseyyaṁ. dhp354 Sakkapañhavatthu Sabbadānaṁ dhammadānaṁ jināti, Sabbarasaṁ dhammaraso jināti; Sabbaratiṁ dhammarati jināti, Taṇhakkhayo sabbadukkhaṁ jināti. dhp355 Aputtakaseṭṭhivatthu Hananti bhogā dummedhaṁ, no ca pāragavesino; Bhogataṇhāya dummedho, hanti aññeva attanaṁ. dhp356 Aṅkuravatthu Tiṇadosāni khettāni, rāgadosā ayaṁ pajā; Tasmā hi vītarāgesu, dinnaṁ hoti mahapphalaṁ. dhp357 Tiṇadosāni khettāni, dosadosā ayaṁ pajā; Tasmā hi vītadosesu, dinnaṁ hoti mahapphalaṁ. dhp358 Tiṇadosāni khettāni, mohadosā ayaṁ pajā; Tasmā hi vītamohesu, dinnaṁ hoti mahapphalaṁ. dhp359 Tiṇadosāni khettāni, icchādosā ayaṁ pajā; Tasmā hi vigaticchesu, dinnaṁ hoti mahapphalaṁ. Taṇhāvaggo catuvīsatimo. dhp116 0 Khuddakanikāya Dhammapada Pāpavagga Cūḷekasāṭakabrāhmaṇavatthu Abhittharetha kalyāṇe, pāpā cittaṁ nivāraye; Dandhañhi karoto puññaṁ, pāpasmiṁ ramatī mano. dhp117 Seyyasakattheravatthu Pāpañce puriso kayirā, Na naṁ kayirā punappunaṁ; Na tamhi chandaṁ kayirātha, Dukkho pāpassa uccayo. dhp118 Lājadevadhītāvatthu Puññañce puriso kayirā, kayirā naṁ punappunaṁ; Tamhi chandaṁ kayirātha, sukho puññassa uccayo. dhp119 3841 --- dhp119 1: Anāthapiṇḍikaseṭṭhivatthu Pāpopi passati bhadraṁ, Yāva pāpaṁ na paccati; Yadā ca paccati pāpaṁ, Atha pāpo pāpāni passati. dhp120 Bhadropi passati pāpaṁ, Yāva bhadraṁ na paccati; Yadā ca paccati bhadraṁ, Atha bhadro bhadrāni passati. dhp121 Asaññataparikkhāravatthu Māvamaññetha pāpassa, na mantaṁ āgamissati; Udabindunipātena, udakumbhopi pūrati; Bālo pūrati pāpassa, thokaṁ thokampi ācinaṁ. dhp122 Biḷālapādakaseṭṭhivatthu Māvamaññetha puññassa, na mandaṁ āgamissati; Udabindunipātena, udakumbhopi pūrati; Dhīro pūrati puññassa, thokaṁ thokampi ācinaṁ. dhp123 Mahādhanavāṇijavatthu Vāṇijova bhayaṁ maggaṁ, appasattho mahaddhano; Visaṁ jīvitukāmova, pāpāni parivajjaye. dhp124 Kukkuṭamittanesādavatthu Pāṇimhi ce vaṇo nāssa, hareyya pāṇinā visaṁ; Nābbaṇaṁ visamanveti, natthi pāpaṁ akubbato. dhp125 Kokasunakhaluddakavatthu Yo appaduṭṭhassa narassa dussati, Suddhassa posassa anaṅgaṇassa; Tameva bālaṁ pacceti pāpaṁ, Sukhumo rajo paṭivātaṁva khitto. dhp126 Maṇikārakulūpakatissattheravatthu Gabbhameke uppajjanti, nirayaṁ pāpakammino; Saggaṁ sugatino yanti, parinibbanti anāsavā. dhp127 Tayojanavatthu Na antalikkhe na samuddamajjhe, Na pabbatānaṁ vivaraṁ pavissa; Na vijjatī so jagatippadeso, Yatthaṭṭhito mucceyya pāpakammā. dhp128 Suppabuddhasakyavatthu Na antalikkhe na samuddamajjhe, Na pabbatānaṁ vivaraṁ 3842 --- dhp128 1: pavissa; Na vijjatī so jagatippadeso, Yatthaṭṭhitaṁ nappasaheyya maccu. Pāpavaggo navamo. dhp256 0 Khuddakanikāya Dhammapada Dhammaṭṭhavagga Vinicchayamahāmattavatthu Na tena hoti dhammaṭṭho, yenatthaṁ sāhasā naye; Yo ca atthaṁ anatthañca, ubho niccheyya paṇḍito. dhp257 Asāhasena dhammena, samena nayatī pare; Dhammassa gutto medhāvī, “dhammaṭṭho”ti pavuccati. dhp258 Chabbaggiyavatthu Na tena paṇḍito hoti, yāvatā bahu bhāsati; Khemī averī abhayo, “paṇḍito”ti pavuccati. dhp259 Ekudānakhīṇāsavavatthu Na tāvatā dhammadharo, yāvatā bahu bhāsati; Yo ca appampi sutvāna, dhammaṁ kāyena passati; Sa ve dhammadharo hoti, yo dhammaṁ nappamajjati. dhp260 Lakuṇḍakabhaddiyattheravatthu Na tena thero so hoti, yenassa palitaṁ siro; Paripakko vayo tassa, “moghajiṇṇo”ti vuccati. dhp261 Yamhi saccañca dhammo ca, ahiṁsā saṁyamo damo; Sa ve vantamalo dhīro, “thero” iti pavuccati. dhp262 Sambahulabhikkhuvatthu Na vākkaraṇamattena, vaṇṇapokkharatāya vā; Sādhurūpo naro hoti, issukī maccharī saṭho. dhp263 Yassa cetaṁ samucchinnaṁ, mūlaghaccaṁ samūhataṁ; Sa vantadoso medhāvī, “sādhurūpo”ti vuccati. dhp264 Hatthakavatthu Na muṇḍakena samaṇo, abbato alikaṁ bhaṇaṁ; Icchālobhasamāpanno, samaṇo kiṁ bhavissati. dhp265 Yo ca sameti pāpāni, aṇuṁthūlāni 3843 --- dhp265 1: sabbaso; Samitattā hi pāpānaṁ, “samaṇo”ti pavuccati. dhp266 Aññatarabrāhmaṇavatthu Na tena bhikkhu so hoti, yāvatā bhikkhate pare; Vissaṁ dhammaṁ samādāya, bhikkhu hoti na tāvatā. dhp267 Yodha puññañca pāpañca, bāhetvā brahmacariyavā; Saṅkhāya loke carati, sa ve “bhikkhū”ti vuccati. dhp268 Titthiyavatthu Na monena munī hoti, mūḷharūpo aviddasu; Yo ca tulaṁva paggayha, varamādāya paṇḍito. dhp269 Pāpāni parivajjeti, sa munī tena so muni; Yo munāti ubho loke, “muni” tena pavuccati. dhp270 Bālisikavatthu Na tena ariyo hoti, yena pāṇāni hiṁsati; Ahiṁsā sabbapāṇānaṁ, “ariyo”ti pavuccati. dhp271 Sambahulasīlādisampannabhikkhuvatthu Na sīlabbatamattena, bāhusaccena vā pana; Atha vā samādhilābhena, vivittasayanena vā. dhp272 Phusāmi nekkhammasukhaṁ, aputhujjanasevitaṁ; Bhikkhu vissāsamāpādi, appatto āsavakkhayaṁ. Dhammaṭṭhavaggo ekūnavīsatimo. dhp60 0 Khuddakanikāya Dhammapada Bālavagga Aññatarapurisavatthu Dīghā jāgarato ratti, dīghaṁ santassa yojanaṁ; Dīgho bālāna saṁsāro, saddhammaṁ avijānataṁ. dhp61 Mahākassapasaddhivihārikavatthu Carañce nādhigaccheyya, Seyyaṁ sadisamattano; Ekacariyaṁ daḷhaṁ kayirā, Natthi bāle sahāyatā. dhp62 Ānandaseṭṭhivatthu Puttā 3844 --- dhp62 1: matthi dhanaṁ matthi, iti bālo vihaññati; Attā hi attano natthi, kuto puttā kuto dhanaṁ. dhp63 Gaṇṭhibhedakacoravatthu Yo bālo maññati bālyaṁ, paṇḍito vāpi tena so; Bālo ca paṇḍitamānī, sa ve “bālo”ti vuccati. dhp64 Udāyittheravatthu Yāvajīvampi ce bālo, paṇḍitaṁ payirupāsati; Na so dhammaṁ vijānāti, dabbī sūparasaṁ yathā. dhp65 Tiṁsapāveyyakabhikkhuvatthu Muhuttamapi ce viññū, paṇḍitaṁ payirupāsati; Khippaṁ dhammaṁ vijānāti, jivhā sūparasaṁ yathā. dhp66 Suppabuddhakuṭṭhivatthu Caranti bālā dummedhā, amitteneva attanā; Karontā pāpakaṁ kammaṁ, yaṁ hoti kaṭukapphalaṁ. dhp67 Kassakavatthu Na taṁ kammaṁ kataṁ sādhu, yaṁ katvā anutappati; Yassa assumukho rodaṁ, vipākaṁ paṭisevati. dhp68 Sumanamālākāravatthu Tañca kammaṁ kataṁ sādhu, yaṁ katvā nānutappati; Yassa patīto sumano, vipākaṁ paṭisevati. dhp69 Uppalavaṇṇattherīvatthu Madhuṁvā maññati bālo, yāva pāpaṁ na paccati; Yadā ca paccati pāpaṁ, atha dukkhaṁ nigacchati. dhp70 Jambukattheravatthu Māse māse kusaggena, bālo bhuñjeyya bhojanaṁ; Na so saṅkhātadhammānaṁ, kalaṁ agghati soḷasiṁ. dhp71 Ahipetavatthu Na hi pāpaṁ kataṁ kammaṁ, Sajjukhīraṁva muccati; Ḍahantaṁ bālamanveti, Bhasmacchannova pāvako. dhp72 3845 --- dhp72 1: Saṭṭhikūṭapetavatthu Yāvadeva anatthāya, ñattaṁ bālassa jāyati; Hanti bālassa sukkaṁsaṁ, muddhamassa vipātayaṁ. dhp73 Cittagahapativatthu Asantaṁ bhāvanamiccheyya, Purekkhārañca bhikkhusu; Āvāsesu ca issariyaṁ, Pūjaṁ parakulesu ca. dhp74 Mameva kata maññantu, gihī pabbajitā ubho; Mamevātivasā assu, kiccākiccesu kismici; Iti bālassa saṅkappo, icchā māno ca vaḍḍhati. dhp75 Vanavāsitissasāmaṇeravatthu Aññā hi lābhūpanisā, aññā nibbānagāminī; Evametaṁ abhiññāya, bhikkhu buddhassa sāvako; Sakkāraṁ nābhinandeyya, vivekamanubrūhaye. Bālavaggo pañcamo. dhp306 0 Khuddakanikāya Dhammapada Nirayavagga Sundarīparibbājikāvatthu Abhūtavādī nirayaṁ upeti, Yo vāpi katvā na karomi cāha; Ubhopi te pecca samā bhavanti, Nihīnakammā manujā parattha. dhp307 Duccaritaphalapīḷitavatthu Kāsāvakaṇṭhā bahavo, pāpadhammā asaññatā; Pāpā pāpehi kammehi, nirayaṁ te upapajjare. dhp308 Vaggumudātīriyabhikkhuvatthu Seyyo ayoguḷo bhutto, tatto aggisikhūpamo; Yañce bhuñjeyya dussīlo, raṭṭhapiṇḍamasaññato. dhp309 Khemakaseṭṭhiputtavatthu Cattāri ṭhānāni naro pamatto, Āpajjati paradārūpasevī; Apuññalābhaṁ na nikāmaseyyaṁ, Nindaṁ tatīyaṁ nirayaṁ catutthaṁ. dhp310 Apuññalābho ca gatī ca pāpikā, Bhītassa bhītāya ratī ca thokikā; Rājā ca daṇḍaṁ garukaṁ paṇeti, Tasmā naro paradāraṁ na seve. dhp311 3846 --- dhp311 1: Dubbacabhikkhuvatthu Kuso yathā duggahito, hatthamevānukantati; Sāmaññaṁ dupparāmaṭṭhaṁ, nirayāyupakaḍḍhati. dhp312 Yaṁ kiñci sithilaṁ kammaṁ, saṅkiliṭṭhañca yaṁ vataṁ; Saṅkassaraṁ brahmacariyaṁ, na taṁ hoti mahapphalaṁ. dhp313 Kayirā ce kayirāthenaṁ, daḷhamenaṁ parakkame; Sithilo hi paribbājo, bhiyyo ākirate rajaṁ. dhp314 Issāpakataitthivatthu Akataṁ dukkaṭaṁ seyyo, pacchā tappati dukkaṭaṁ; Katañca sukataṁ seyyo, yaṁ katvā nānutappati. dhp315 Sambahulabhikkhuvatthu Nagaraṁ yathā paccantaṁ, guttaṁ santarabāhiraṁ; Evaṁ gopetha attānaṁ, khaṇo vo mā upaccagā; Khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā. dhp316 Nigaṇṭhavatthu Alajjitāye lajjanti, lajjitāye na lajjare; Micchādiṭṭhisamādānā, sattā gacchanti duggatiṁ. dhp317 Abhaye bhayadassino, bhaye cābhayadassino; Micchādiṭṭhisamādānā, sattā gacchanti duggatiṁ. dhp318 Titthiyasāvakavatthu Avajje vajjamatino, vajje cāvajjadassino; Micchādiṭṭhisamādānā, sattā gacchanti duggatiṁ. dhp319 Vajjañca vajjato ñatvā, avajjañca avajjato; Sammādiṭṭhisamādānā, sattā gacchanti suggatiṁ. Nirayavaggo dvāvīsatimo. dhp44 0 Khuddakanikāya Dhammapada Pupphavagga Pathavikathāpasutapañcasatabhikkhuvatthu Ko imaṁ pathaviṁ vicessati, Yamalokañca imaṁ sadevakaṁ; Ko dhammapadaṁ sudesitaṁ, Kusalo 3847 --- dhp44 1: pupphamiva pacessati. dhp45 Sekho pathaviṁ vicessati, Yamalokañca imaṁ sadevakaṁ; Sekho dhammapadaṁ sudesitaṁ, Kusalo pupphamiva pacessati. dhp46 Marīcikammaṭṭhānikabhikkhuvatthu Pheṇūpamaṁ kāyamimaṁ viditvā, Marīcidhammaṁ abhisambudhāno; Chetvāna mārassa papupphakāni, Adassanaṁ maccurājassa gacche. dhp47 Viṭaṭūbhavatthu Pupphāni heva pacinantaṁ, byāsattamanasaṁ naraṁ; Suttaṁ gāmaṁ mahoghova, maccu ādāya gacchati. dhp48 Patipūjikakumārivatthu Pupphāni heva pacinantaṁ, byāsattamanasaṁ naraṁ; Atittaññeva kāmesu, antako kurute vasaṁ. dhp49 Macchariyakosiyaseṭṭhivatthu Yathāpi bhamaro pupphaṁ, vaṇṇagandhamaheṭhayaṁ; Paleti rasamādāya, evaṁ gāme munī care. dhp50 Pāveyyaājīvakavatthu Na paresaṁ vilomāni, na paresaṁ katākataṁ; Attanova avekkheyya, katāni akatāni ca. dhp51 Chattapāṇiupāsakavatthu Yathāpi ruciraṁ pupphaṁ, vaṇṇavantaṁ agandhakaṁ; Evaṁ subhāsitā vācā, aphalā hoti akubbato. dhp52 Yathāpi ruciraṁ pupphaṁ, Vaṇṇavantaṁ sagandhakaṁ; Evaṁ subhāsitā vācā, Saphalā hoti kubbato. dhp53 Visākhāvatthu Yathāpi puppharāsimhā, kayirā mālāguṇe bahū; Evaṁ jātena maccena, kattabbaṁ kusalaṁ bahuṁ. dhp54 Ānandattherapañhavatthu Na pupphagandho paṭivātameti, Na 3848 --- dhp54 1: candanaṁ tagaramallikā vā; Satañca gandho paṭivātameti, Sabbā disā sappuriso pavāyati. dhp55 Candanaṁ tagaraṁ vāpi, uppalaṁ atha vassikī; Etesaṁ gandhajātānaṁ, sīlagandho anuttaro. dhp56 Mahākassapattherapiṇḍapātadinnavatthu Appamatto ayaṁ gandho, yāyaṁ tagaracandanī; Yo ca sīlavataṁ gandho, vāti devesu uttamo. dhp57 Godhikattheraparinibbānavatthu Tesaṁ sampannasīlānaṁ, appamādavihārinaṁ; Sammadaññāvimuttānaṁ, māro maggaṁ na vindati. dhp58 Garahadinnavatthu Yathā saṅkāradhānasmiṁ, ujjhitasmiṁ mahāpathe; Padumaṁ tattha jāyetha, sucigandhaṁ manoramaṁ. dhp59 Evaṁ saṅkārabhūtesu, andhabhūte puthujjane; Atirocati paññāya, sammāsambuddhasāvako. Pupphavaggo catuttho. dhp235 0 Khuddakanikāya Dhammapada Malavagga Goghātakaputtavatthu Paṇḍupalāsova dānisi, Yamapurisāpi ca te upaṭṭhitā; Uyyogamukhe ca tiṭṭhasi, Pātheyyampi ca te na vijjati. dhp236 So karohi dīpamattano, Khippaṁ vāyama paṇḍito bhava; Niddhantamalo anaṅgaṇo, Dibbaṁ ariyabhūmiṁ upehisi. dhp237 Upanītavayo ca dānisi, Sampayātosi yamassa santikaṁ; Vāso te natthi antarā, Pātheyyampi ca te na vijjati. dhp238 So karohi dīpamattano, Khippaṁ vāyama paṇḍito bhava; Niddhantamalo anaṅgaṇo, Na punaṁ jātijaraṁ upehisi. dhp239 Aññatarabrāhmaṇavatthu Anupubbena medhāvī, thokaṁ thokaṁ khaṇe 3849 --- dhp239 1: khaṇe; Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano. dhp240 Tissattheravatthu Ayasāva malaṁ samuṭṭhitaṁ, Tatuṭṭhāya tameva khādati; Evaṁ atidhonacārinaṁ, Sāni kammāni nayanti duggatiṁ. dhp241 Lāḷudāyīvatthu Asajjhāyamalā mantā, anuṭṭhānamalā gharā; Malaṁ vaṇṇassa kosajjaṁ, pamādo rakkhato malaṁ. dhp242 Aññatarakulaputtavatthu Malitthiyā duccaritaṁ, maccheraṁ dadato malaṁ; Malā ve pāpakā dhammā, asmiṁ loke paramhi ca. dhp243 Tato malā malataraṁ, avijjā paramaṁ malaṁ; Etaṁ malaṁ pahantvāna, nimmalā hotha bhikkhavo. dhp244 Cūḷasāribhikkhuvatthu Sujīvaṁ ahirikena, kākasūrena dhaṁsinā; Pakkhandinā pagabbhena, saṅkiliṭṭhena jīvitaṁ. dhp245 Hirīmatā ca dujjīvaṁ, niccaṁ sucigavesinā; Alīnenāppagabbhena, suddhājīvena passatā. dhp246 Pañcaupāsakavatthu Yo pāṇamatipāteti, musāvādañca bhāsati; Loke adinnamādiyati, paradārañca gacchati. dhp247 Surāmerayapānañca, yo naro anuyuñjati; Idheva meso lokasmiṁ, mūlaṁ khaṇati attano. dhp248 Evaṁ bho purisa jānāhi, pāpadhammā asaññatā; Mā taṁ lobho adhammo ca, ciraṁ dukkhāya randhayuṁ. dhp249 Tissadaharavatthu Dadāti ve yathāsaddhaṁ, yathāpasādanaṁ jano; 3850 --- dhp249 1: Tattha yo ca maṅku bhavati, paresaṁ pānabhojane; Na so divā vā rattiṁ vā, samādhimadhigacchati. dhp250 Yassa cetaṁ samucchinnaṁ, mūlaghaccaṁ samūhataṁ; Sa ve divā vā rattiṁ vā, samādhimadhigacchati. dhp251 Pañcaupāsakavatthu Natthi rāgasamo aggi, natthi dosasamo gaho; Natthi mohasamaṁ jālaṁ, natthi taṇhāsamā nadī. dhp252 Meṇḍakaseṭṭhivatthu Sudassaṁ vajjamaññesaṁ, attano pana duddasaṁ; Paresaṁ hi so vajjāni, opunāti yathā bhusaṁ; Attano pana chādeti, kaliṁva kitavā saṭho. dhp253 Ujjhānasaññittheravatthu Paravajjānupassissa, niccaṁ ujjhānasaññino; Āsavā tassa vaḍḍhanti, ārā so āsavakkhayā. dhp254 Subhaddaparibbājakavatthu Ākāseva padaṁ natthi, samaṇo natthi bāhire; Papañcābhiratā pajā, nippapañcā tathāgatā. dhp255 Ākāseva padaṁ natthi, samaṇo natthi bāhire; Saṅkhārā sassatā natthi, natthi buddhānamiñjitaṁ. Malavaggo aṭṭhārasamo. dhp197 0 Khuddakanikāya Dhammapada Sukhavagga Ñātikalahavūpasamanavatthu Susukhaṁ vata jīvāma, verinesu averino; Verinesu manussesu, viharāma averino. dhp198 Susukhaṁ vata jīvāma, āturesu anāturā; Āturesu manussesu, viharāma anāturā. dhp199 Susukhaṁ vata jīvāma, ussukesu anussukā; Ussukesu manussesu, viharāma anussukā. dhp200 Māravatthu Susukhaṁ vata 3851 --- dhp200 1: jīvāma, yesaṁ no natthi kiñcanaṁ; Pītibhakkhā bhavissāma, devā ābhassarā yathā. dhp201 Kosalaraññoparājayavatthu Jayaṁ veraṁ pasavati, dukkhaṁ seti parājito; Upasanto sukhaṁ seti, hitvā jayaparājayaṁ. dhp202 Aññatarakuladārikāvatthu Natthi rāgasamo aggi, Natthi dosasamo kali; Natthi khandhasamā dukkhā, Natthi santiparaṁ sukhaṁ. dhp203 Ekaupāsakavatthu Jighacchāparamā rogā, saṅkhāraparamā dukhā; Etaṁ ñatvā yathābhūtaṁ, nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ. dhp204 Pasenadikosalavatthu Ārogyaparamā lābhā, Santuṭṭhiparamaṁ dhanaṁ; Vissāsaparamā ñāti, Nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ. dhp205 Tissattheravatthu Pavivekarasaṁ pitvā, rasaṁ upasamassa ca; Niddaro hoti nippāpo, dhammapītirasaṁ pivaṁ. dhp206 Sakkavatthu Sāhu dassanamariyānaṁ, sannivāso sadā sukho; Adassanena bālānaṁ, niccameva sukhī siyā. dhp207 Bālasaṅgatacārī hi, dīghamaddhāna socati; Dukkho bālehi saṁvāso, amitteneva sabbadā; Dhīro ca sukhasaṁvāso, ñātīnaṁva samāgamo. dhp208 Tasmā hi—Dhīrañca paññañca bahussutañca, Dhorayhasīlaṁ vatavantamariyaṁ; Taṁ tādisaṁ sappurisaṁ sumedhaṁ, Bhajetha nakkhattapathaṁva candimā. Sukhavaggo pannarasamo. dhp209 0 Khuddakanikāya Dhammapada Piyavagga Tayojanapabbajitavatthu Ayoge yuñjamattānaṁ, yogasmiñca ayojayaṁ; Atthaṁ hitvā piyaggāhī, 3852 --- dhp209 1: pihetattānuyoginaṁ. dhp210 Mā piyehi samāgañchi, appiyehi kudācanaṁ; Piyānaṁ adassanaṁ dukkhaṁ, appiyānañca dassanaṁ. dhp211 Tasmā piyaṁ na kayirātha, piyāpāyo hi pāpako; Ganthā tesaṁ na vijjanti, yesaṁ natthi piyāppiyaṁ. dhp212 Aññatarakuṭumbikavatthu Piyato jāyatī soko, piyato jāyatī bhayaṁ; Piyato vippamuttassa, natthi soko kuto bhayaṁ. dhp213 Visākhāvatthu Pemato jāyatī soko, pemato jāyatī bhayaṁ; Pemato vippamuttassa, natthi soko kuto bhayaṁ. dhp214 Licchavīvatthu Ratiyā jāyatī soko, ratiyā jāyatī bhayaṁ; Ratiyā vippamuttassa, natthi soko kuto bhayaṁ. dhp215 Anitthigandhakumāravatthu Kāmato jāyatī soko, kāmato jāyatī bhayaṁ; Kāmato vippamuttassa, natthi soko kuto bhayaṁ. dhp216 Aññatarabrāhmaṇavatthu Taṇhāya jāyatī soko, taṇhāya jāyatī bhayaṁ; Taṇhāya vippamuttassa, natthi soko kuto bhayaṁ. dhp217 Pañcasatadārakavatthu Sīladassanasampannaṁ, dhammaṭṭhaṁ saccavedinaṁ; Attano kamma kubbānaṁ, taṁ jano kurute piyaṁ. dhp218 Ekaanāgāmittheravatthu Chandajāto anakkhāte, Manasā ca phuṭo siyā; Kāmesu ca appaṭibaddhacitto, Uddhaṁsototi vuccati. dhp219 Nandiyavatthu 3853 --- dhp219 1: Cirappavāsiṁ purisaṁ, dūrato sotthimāgataṁ; Ñātimittā suhajjā ca, abhinandanti āgataṁ. dhp220 Tatheva katapuññampi, asmā lokā paraṁ gataṁ; Puññāni paṭigaṇhanti, piyaṁ ñātīva āgataṁ. Piyavaggo soḷasamo. dhp360 0 Khuddakanikāya Dhammapada Bhikkhuvagga Pañcabhikkhuvatthu Cakkhunā saṁvaro sādhu, sādhu sotena saṁvaro; Ghānena saṁvaro sādhu, sādhu jivhāya saṁvaro. dhp361 Kāyena saṁvaro sādhu, sādhu vācāya saṁvaro; Manasā saṁvaro sādhu, sādhu sabbattha saṁvaro; Sabbattha saṁvuto bhikkhu, sabbadukkhā pamuccati. dhp362 Haṁsaghātakabhikkhuvatthu Hatthasaṁyato pādasaṁyato, Vācāsaṁyato saṁyatuttamo; Ajjhattarato samāhito, Eko santusito tamāhu bhikkhuṁ. dhp363 Kokālikavatthu Yo mukhasaṁyato bhikkhu, mantabhāṇī anuddhato; Atthaṁ dhammañca dīpeti, madhuraṁ tassa bhāsitaṁ. dhp364 Dhammārāmattheravatthu Dhammārāmo dhammarato, dhammaṁ anuvicintayaṁ; Dhammaṁ anussaraṁ bhikkhu, saddhammā na parihāyati. dhp365 Vipakkhasevakabhikkhuvatthu Salābhaṁ nātimaññeyya, nāññesaṁ pihayaṁ care; Aññesaṁ pihayaṁ bhikkhu, samādhiṁ nādhigacchati. dhp366 Appalābhopi ce bhikkhu, salābhaṁ nātimaññati; Taṁ ve devā pasaṁsanti, suddhājīviṁ atanditaṁ. dhp367 Pañcaggadāyakabrāhmaṇavatthu Sabbaso nāmarūpasmiṁ, yassa natthi mamāyitaṁ; Asatā ca na socati, sa ve “bhikkhū”ti 3854 --- dhp367 1: vuccati. dhp368 Sambahulabhikkhuvatthu Mettāvihārī yo bhikkhu, pasanno buddhasāsane; Adhigacche padaṁ santaṁ, saṅkhārūpasamaṁ sukhaṁ. dhp369 Siñca bhikkhu imaṁ nāvaṁ, sittā te lahumessati; Chetvā rāgañca dosañca, tato nibbānamehisi. dhp370 Pañca chinde pañca jahe, pañca cuttari bhāvaye; Pañca saṅgātigo bhikkhu, “oghatiṇṇo”ti vuccati. dhp371 Jhāya bhikkhu mā pamādo, Mā te kāmaguṇe ramessu cittaṁ; Mā lohaguḷaṁ gilī pamatto, Mā kandi “dukkhamidan”ti dayhamāno. dhp372 Natthi jhānaṁ apaññassa, paññā natthi ajhāyato; Yamhi jhānañca paññā ca, sa ve nibbānasantike. dhp373 Suññāgāraṁ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno; Amānusī rati hoti, sammā dhammaṁ vipassato. dhp374 Yato yato sammasati, khandhānaṁ udayabbayaṁ; Labhatī pītipāmojjaṁ, amataṁ taṁ vijānataṁ. dhp375 Tatrāyamādi bhavati, idha paññassa bhikkhuno; Indriyagutti santuṭṭhi, pātimokkhe ca saṁvaro. dhp376 Mitte bhajassu kalyāṇe, suddhājīve atandite; Paṭisanthāravutyassa, ācārakusalo siyā; Tato pāmojjabahulo, dukkhassantaṁ karissati. dhp377 3855 --- dhp377 1: Pañcasatabhikkhuvatthu Vassikā viya pupphāni, maddavāni pamuñcati; Evaṁ rāgañca dosañca, vippamuñcetha bhikkhavo. dhp378 Santakāyattheravatthu Santakāyo santavāco, santavā susamāhito; Vantalokāmiso bhikkhu, “upasanto”ti vuccati. dhp379 Naṅgalakulattheravatthu Attanā codayattānaṁ, paṭimaṁsetha attanā; So attagutto satimā, sukhaṁ bhikkhu vihāhisi. dhp380 Attā hi attano nātho, ko hi nātho paro siyā; Attā hi attano gati, tasmā saṁyamamattānaṁ; Assaṁ bhadraṁva vāṇijo. dhp381 Vakkalittheravatthu Pāmojjabahulo bhikkhu, pasanno buddhasāsane; Adhigacche padaṁ santaṁ, saṅkhārūpasamaṁ sukhaṁ. dhp382 Sumanasāmaṇeravatthu Yo have daharo bhikkhu, yuñjati buddhasāsane; Somaṁ lokaṁ pabhāseti, abbhā muttova candimā. Bhikkhuvaggo pañcavīsatimo. dhp157 0 Khuddakanikāya Dhammapada Attavagga Bodhirājakumāravatthu Attānañce piyaṁ jaññā, rakkheyya naṁ surakkhitaṁ; Tiṇṇaṁ aññataraṁ yāmaṁ, paṭijaggeyya paṇḍito. dhp158 Upanandasakyaputtattheravatthu Attānameva paṭhamaṁ, patirūpe nivesaye; Athaññamanusāseyya, na kilisseyya paṇḍito. dhp159 Padhānikatissattheravatthu Attānañce tathā kayirā, yathāññamanusāsati; Sudanto vata dametha, attā hi kira duddamo. dhp160 Kumārakassapamātuttherivatthu Attā hi attano nātho, ko hi nātho paro siyā; Attanā hi sudantena, nāthaṁ 3856 --- dhp160 1: labhati dullabhaṁ. dhp161 Mahākālaupāsakavatthu Attanā hi kataṁ pāpaṁ, Attajaṁ attasambhavaṁ; Abhimatthati dummedhaṁ, Vajiraṁvasmamayaṁ maṇiṁ. dhp162 Devadattavatthu Yassa accantadussilyaṁ, māluvā sālamivotthataṁ; Karoti so tathattānaṁ, yathā naṁ icchatī diso. dhp163 Saṅghabhedaparisakkanavatthu Sukarāni asādhūni, attano ahitāni ca; Yaṁ ve hitañca sādhuñca, taṁ ve paramadukkaraṁ. dhp164 Kālattheravatthu Yo sāsanaṁ arahataṁ, ariyānaṁ dhammajīvinaṁ; Paṭikkosati dummedho, diṭṭhiṁ nissāya pāpikaṁ; Phalāni kaṭṭhakasseva, attaghātāya phallati. dhp165 Cūḷakālaupāsakavatthu Attanā hi kataṁ pāpaṁ, attanā saṅkilissati; Attanā akataṁ pāpaṁ, attanāva visujjhati; Suddhī asuddhi paccattaṁ, nāñño aññaṁ visodhaye. dhp166 Attadatthattheravatthu Attadatthaṁ paratthena, bahunāpi na hāpaye; Attadatthamabhiññāya, sadatthapasuto siyā. Attavaggo dvādasamo. dhp90 0 Khuddakanikāya Dhammapada Arahantavagga Jīvakapañhavatthu Gataddhino visokassa, vippamuttassa sabbadhi; Sabbaganthappahīnassa, pariḷāho na vijjati. dhp91 Mahākassapattheravatthu Uyyuñjanti satīmanto, na nikete ramanti te; Haṁsāva pallalaṁ hitvā, okamokaṁ jahanti te. dhp92 Belaṭṭhasīsattheravatthu Yesaṁ sannicayo natthi, ye pariññātabhojanā; Suññato animitto ca, vimokkho yesaṁ 3857 --- dhp92 1: gocaro; Ākāseva sakuntānaṁ, gati tesaṁ durannayā. dhp93 Anuruddhattheravatthu Yassāsavā parikkhīṇā, āhāre ca anissito; Suññato animitto ca, vimokkho yassa gocaro; Ākāseva sakuntānaṁ, padaṁ tassa durannayaṁ. dhp94 Mahākaccāyanattheravatthu Yassindriyāni samathaṅgatāni, Assā yathā sārathinā sudantā; Pahīnamānassa anāsavassa, Devāpi tassa pihayanti tādino. dhp95 Sāriputtattheravatthu Pathavisamo no virujjhati, Indakhilupamo tādi subbato; Rahadova apetakaddamo, Saṁsārā na bhavanti tādino. dhp96 Kosambivāsitissattherasāmaṇeravatthu Santaṁ tassa manaṁ hoti, santā vācā ca kamma ca; Sammadaññāvimuttassa, upasantassa tādino. dhp97 Sāriputtattheravatthu Assaddho akataññū ca, sandhicchedo ca yo naro; Hatāvakāso vantāso, sa ve uttamaporiso. dhp98 Khadiravaniyarevatattheravatthu Gāme vā yadi vāraññe, Ninne vā yadi vā thale; Yattha arahanto viharanti, Taṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ. dhp99 Aññataraitthivatthu Ramaṇīyāni araññāni, yattha na ramatī jano; Vītarāgā ramissanti, na te kāmagavesino. Arahantavaggo sattamo. dhp129 0 Khuddakanikāya Dhammapada Daṇḍavagga Chabbaggiyabhikkhuvatthu Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno; Attānaṁ upamaṁ katvā, na haneyya na ghātaye. dhp130 Chabbaggiyavatthu Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbesaṁ jīvitaṁ piyaṁ; Attānaṁ 3858 --- dhp130 1: upamaṁ katvā, na haneyya na ghātaye. dhp131 Sambahulakumārakavatthu Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena vihiṁsati; Attano sukhamesāno, pecca so na labhate sukhaṁ. dhp132 Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena na hiṁsati; Attano sukhamesāno, pecca so labhate sukhaṁ. dhp133 Koṇḍadhānattheravatthu Māvoca pharusaṁ kañci, vuttā paṭivadeyyu taṁ; Dukkhā hi sārambhakathā, paṭidaṇḍā phuseyyu taṁ. dhp134 Sace neresi attānaṁ, kaṁso upahato yathā; Esa pattosi nibbānaṁ, sārambho te na vijjati. dhp135 Uposathikaitthīnaṁvatthu Yathā daṇḍena gopālo, gāvo pājeti gocaraṁ; Evaṁ jarā ca maccu ca, āyuṁ pājenti pāṇinaṁ. dhp136 Ajagarapetavatthu Atha pāpāni kammāni, karaṁ bālo na bujjhati; Sehi kammehi dummedho, aggidaḍḍhova tappati. dhp137 Mahāmoggallānattheravatthu Yo daṇḍena adaṇḍesu, appaduṭṭhesu dussati; Dasannamaññataraṁ ṭhānaṁ, khippameva nigacchati. dhp138 Vedanaṁ pharusaṁ jāniṁ, sarīrassa va bhedanaṁ; Garukaṁ vāpi ābādhaṁ, cittakkhepaṁ va pāpuṇe. dhp139 Rājato vā upasaggaṁ, Abbhakkhānaṁ va dāruṇaṁ; Parikkhayaṁ va ñātīnaṁ, Bhogānaṁ va pabhaṅguraṁ. dhp140 Atha vāssa agārāni, aggi ḍahati pāvako; Kāyassa bhedā duppañño, 3859 --- dhp140 1: nirayaṁ sopapajjati. dhp141 Bahubhaṇḍikabhikkhuvatthu Na naggacariyā na jaṭā na paṅkā, Nānāsakā thaṇḍilasāyikā vā; Rajojallaṁ ukkuṭikappadhānaṁ, Sodhenti maccaṁ avitiṇṇakaṅkhaṁ. dhp142 Santatimahāmattavatthu Alaṅkato cepi samaṁ careyya, Santo danto niyato brahmacārī; Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ, So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu. dhp143 Pilotikatissattheravatthu Hirīnisedho puriso, koci lokasmi vijjati; Yo niddaṁ apabodheti, asso bhadro kasāmiva. dhp144 Asso yathā bhadro kasāniviṭṭho, Ātāpino saṁvegino bhavātha; Saddhāya sīlena ca vīriyena ca, Samādhinā dhammavinicchayena ca; Sampannavijjācaraṇā patissatā, Jahissatha dukkhamidaṁ anappakaṁ. dhp145 Sukhasāmaṇeravatthu Udakañhi nayanti nettikā, Usukārā namayanti tejanaṁ; Dāruṁ namayanti tacchakā, Attānaṁ damayanti subbatā. Daṇḍavaggo dasamo. cp16 0 Cariyāpiṭaka Hatthināgavagga Sīlapāramī 6 Rurumigarājacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, sutattakanakasannibho; Migarājā ruru nāma, paramasīlasamāhito. 2 Ramme padese ramaṇīye, vivitte amanussake; Tattha vāsaṁ upagañchiṁ, gaṅgākūle manorame. 3 Atha upari gaṅgāya, dhanikehi paripīḷito; Puriso gaṅgāya papati, ‘jīvāmi vā marāmi vā’. 4 Rattindivaṁ so gaṅgāya, vuyhamāno mahodake; Ravanto karuṇaṁ ravaṁ, majjhe gaṅgāya gacchati. 5 Tassāhaṁ saddaṁ sutvāna, karuṇaṁ paridevato; Gaṅgāya tīre ṭhatvāna, apucchiṁ ‘kosi tvaṁ naro’. 6 So me puṭṭho ca byākāsi, attano karaṇaṁ tadā; ‘Dhanikehi bhīto tasito, pakkhandohaṁ mahānadiṁ’. 7 Tassa katvāna kāruññaṁ, cajitvā mama jīvitaṁ; Pavisitvā nīhariṁ tassa, andhakāramhi rattiyā. 8 Assatthakālamaññāya, tassāhaṁ idamabraviṁ; ‘Ekaṁ taṁ varaṁ yācāmi, mā maṁ kassaci pāvada’. 9 Nagaraṁ gantvāna ācikkhi, pucchito dhanahetuko; Rājānaṁ so gahetvāna, upagañchi mamantikaṁ. 10 Yāvatā karaṇaṁ sabbaṁ, rañño ārocitaṁ mayā; Rājā sutvāna vacanaṁ, usuṁ tassa pakappayi; ‘Idheva ghātayissāmi, mittadubbhiṁ anāriyaṁ’. 11 Tamahaṁ anurakkhanto, nimminiṁ mama attanā; ‘Tiṭṭhateso mahārāja, kāmakāro bhavāmi te’. 12 Anurakkhiṁ mama sīlaṁ, nārakkhiṁ mama jīvitaṁ; Sīlavā hi tadā āsiṁ, bodhiyāyeva kāraṇā”ti. 13 Rurumigarājacariyaṁ chaṭṭhaṁ. cp28 0 Cariyāpiṭaka Yudhañjayavagga Saccapāramī 2 3860 --- cp28 1:0 Saccatāpasacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, Tāpaso saccasavhayo; Saccena lokaṁ pālesiṁ, Samaggaṁ janamakāsahan”ti. 2 Saccatāpasacariyaṁ aṭṭhamaṁ. cp23 0 Cariyāpiṭaka Yudhañjayavagga Nekkhammapāramī 3 Ayogharacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, kāsirājassa atrajo; Ayogharamhi saṁvaḍḍho, nāmenāsi ayogharo. 2 ‘Dukkhena jīvito laddho, saṁpīḷe patiposito; Ajjeva putta paṭipajja, kevalaṁ vasudhaṁ imaṁ’. 3 Saraṭṭhakaṁ sanigamaṁ, sajanaṁ vanditva khattiyaṁ; Añjaliṁ paggahetvāna, idaṁ vacanamabraviṁ. 4 ‘Ye keci mahiyā sattā, hīnamukkaṭṭhamajjhimā; Nirārakkhā sake gehe, vaḍḍhanti sakañātibhi. 5 Idaṁ loke uttariyaṁ, saṁpīḷe mama posanaṁ; Ayogharamhi saṁvaḍḍho, appabhe candasūriye. 6 Pūtikuṇapasampuṇṇā, muccitvā mātukucchito; Tato ghoratare dukkhe, puna pakkhittayoghare. 7 Yadihaṁ tādisaṁ patvā, dukkhaṁ paramadāruṇaṁ; Rajjesu yadi rajjāmi, pāpānaṁ uttamo siyaṁ. 8 Ukkaṇṭhitomhi kāyena, rajjenamhi anatthiko; Nibbutiṁ pariyesissaṁ, yattha maṁ maccu na maddiye’. 9 Evāhaṁ cintayitvāna, viravante mahājane; Nāgova bandhanaṁ chetvā, pāvisiṁ kānanaṁ vanaṁ. 10 Mātāpitā na me dessā, napi me dessaṁ mahāyasaṁ; Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ, tasmā rajjaṁ pariccajin”ti. 11 Ayogharacariyaṁ tatiyaṁ. cp6 0 Cariyāpiṭaka Akittivagga Dānapāramī 6 Nimirājacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, mithilāyaṁ puruttame; Nimi nāma mahārājā, paṇḍito kusalatthiko. 2 Tadāhaṁ māpayitvāna, catussālaṁ catummukhaṁ; Tattha dānaṁ pavattesiṁ, migapakkhinarādinaṁ. 3 Acchādanañca sayanaṁ, annaṁ pānañca bhojanaṁ; Abbocchinnaṁ karitvāna, mahādānaṁ pavattayiṁ. 4 Yathāpi sevako sāmiṁ, dhanahetumupāgato; Kāyena vācā manasā, ārādhanīyamesati. 5 Tathevāhaṁ sabbabhave, pariyesissāmi bodhijaṁ; Dānena satte tappetvā, icchāmi bodhimuttaman”ti. 6 Nimirājacariyaṁ chaṭṭhaṁ. cp2 0 Cariyāpiṭaka Akittivagga Dānapāramī 2 Saṅkhacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, Brāhmaṇo saṅkhasavhayo; Mahāsamuddaṁ taritukāmo, Upagacchāmi paṭṭanaṁ. 2 Tatthaddasaṁ paṭipathe, Sayambhuṁ aparājitaṁ; Kantāraddhānaṁ paṭipannaṁ, Tattāya kaṭhinabhūmiyā. 3 Tamahaṁ paṭipathe disvā, imamatthaṁ vicintayiṁ; ‘Idaṁ khettaṁ anuppattaṁ, puññakāmassa jantuno. 4 Yathā kassako puriso, khettaṁ disvā mahāgamaṁ; Tattha bījaṁ na ropeti, na so dhaññena atthiko. 5 Evamevāhaṁ puññakāmo, Disvā khettavaruttamaṁ; Yadi tattha kāraṁ na karomi, Nāhaṁ puññena atthiko. 6 Yathā amacco muddikāmo, rañño antepure jane; Na deti tesaṁ dhanadhaññaṁ, muddito parihāyati. 7 Evamevāhaṁ puññakāmo, Vipulaṁ disvāna dakkhiṇaṁ; Yadi tassa dānaṁ na dadāmi, Parihāyissāmi puññato’. 8 Evāhaṁ cintayitvāna, orohitvā upāhanā; Tassa pādāni vanditvā, adāsiṁ chattupāhanaṁ. 9 Tenevāhaṁ sataguṇato, Sukhumālo sukhedhito; Api ca dānaṁ paripūrento, Evaṁ tassa adāsahan”ti. 10 Saṅkhacariyaṁ dutiyaṁ. cp27 0 Cariyāpiṭaka Yudhañjayavagga Saccapāramī 1 Kapirājacariya |1| “Yadā ahaṁ kapi āsiṁ, nadīkūle darīsaye; Pīḷito susumārena, gamanaṁ na labhāmahaṁ. 2 Yamhokāse ahaṁ ṭhatvā, orā pāraṁ 3861 --- cp27 1:2 patāmahaṁ; Tatthacchi sattu vadhako, kumbhīlo luddadassano. 3 So maṁ asaṁsi ‘ehī’ti, ‘ahampemī’ti taṁ vatiṁ; Tassa matthakamakkamma, parakūle patiṭṭhahiṁ. 4 Na tassa alikaṁ bhaṇitaṁ, yathā vācaṁ akāsahaṁ; Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī”ti. Kapirājacariyaṁ sattamaṁ. cp19 0 Cariyāpiṭaka Hatthināgavagga Sīlapāramī 9 Alīnasattucariya |1| “Pañcālaraṭṭhe nagaravare, Kapilāyaṁ puruttame; Rājā jayaddiso nāma, Sīlaguṇamupāgato. 2 Tassa rañño ahaṁ putto, Sutadhammo susīlavā; Alīnasatto guṇavā, Anurakkhaparijano sadā. 3 Pitā me migavaṁ gantvā, porisādaṁ upāgami; So me pitumaggahesi, ‘bhakkhosi mama mā cali’. 4 Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, bhīto tasitavedhito; Ūrukkhambho ahu tassa, disvāna porisādakaṁ. 5 Migavaṁ gahetvā muñcassu, katvā āgamanaṁ puna; Brāhmaṇassa dhanaṁ datvā, pitā āmantayī mamaṁ. 6 ‘Rajjaṁ putta paṭipajja, mā pamajji puraṁ idaṁ; Kataṁ me porisādena, mama āgamanaṁ puna’. 7 Mātāpitū ca vanditvā, nimminitvāna attanā; Nikkhipitvā dhanuṁ khaggaṁ, porisādaṁ upāgamiṁ. 8 Sasatthahatthūpagataṁ, kadāci so tasissati; Tena bhijjissati sīlaṁ, parittāsaṁ kate mayi. 9 Sīlakhaṇḍabhayā mayhaṁ, tassa dessaṁ na byāhariṁ; Mettacitto hitavādī, idaṁ vacanamabraviṁ. 10 ‘Ujjālehi mahāaggiṁ, papatissāmi rukkhato; Tvaṁ pakkakālamaññāya, bhakkhaya maṁ pitāmaha’. 11 Iti sīlavataṁ hetu, nārakkhiṁ mama jīvitaṁ; Pabbājesiṁ cahaṁ tassa, sadā pāṇātipātikan”ti. 12 Alīnasattucariyaṁ navamaṁ. cp9 0 Cariyāpiṭaka Akittivagga Dānapāramī 9 Vessantaracariya |1| “Yā me ahosi janikā, phussatī nāma khattiyā; Sā atītāsu jātīsu, sakkassa mahesī piyā. 2 Tassā āyukkhayaṁ ñatvā, devindo etadabravi; ‘Dadāmi te dasa vare, varabhadde yadicchasi’. 3 Evaṁ vuttā ca sā devī, sakkaṁ punidamabravi; ‘Kiṁ nu me aparādhatthi, kiṁ nu dessā ahaṁ tava; Rammā cāvesi maṁ ṭhānā, vātova dharaṇīruhaṁ’. 4 Evaṁ vutto ca so sakko, puna tassidamabravi; ‘Na ceva te kataṁ pāpaṁ, na ca me tvaṁsi appiyā. 5 Ettakaṁyeva te āyu, cavanakālo bhavissati; Paṭiggaṇha mayā dinne, vare dasa varuttame’. 6 Sakkena sā dinnavarā, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā; Mamaṁ abbhantaraṁ katvā, phussatī dasa vare varī. 7 Tato cutā sā phussatī, khattiye upapajjatha; Jetuttaramhi nagare, sañjayena samāgami. 8 Yadāhaṁ phussatiyā kucchiṁ, okkanto piyamātuyā; Mama tejena me mātā, sadā dānaratā ahu. 9 Adhane āture jiṇṇe, yācake addhike jane; Samaṇe brāhmaṇe khīṇe, deti dānaṁ akiñcane. 10 Dasa māse dhārayitvāna, karonte puraṁ padakkhiṇaṁ; Vessānaṁ vīthiyā majjhe, janesi phussatī mamaṁ. 11 Na mayhaṁ mattikaṁ nāmaṁ, napi pettikasambhavaṁ; Jātettha vessavīthiyā, tasmā vessantaro ahu. 12 Yadāhaṁ dārako homi, jātiyā aṭṭhavassiko; Tadā nisajja pāsāde, dānaṁ dātuṁ vicintayiṁ. 13 ‘Hadayaṁ dadeyyaṁ cakkhuṁ, maṁsampi rudhirampi ca; Dadeyyaṁ kāyaṁ sāvetvā, yadi koci yācaye mamaṁ’. 14 Sabhāvaṁ cintayantassa, akampitamasaṇṭhitaṁ; Akampi tattha pathavī, sineruvanavaṭaṁsakā. 15 Anvaddhamāse pannarase, puṇṇamāse uposathe; Paccayaṁ nāgamāruyha, dānaṁ dātuṁ upāgamiṁ. 16 Kaliṅgaraṭṭhavisayā, brāhmaṇā upagañchu maṁ; Ayācuṁ maṁ hatthināgaṁ, dhaññaṁ maṅgalasammataṁ. 17 ‘Avuṭṭhiko janapado, dubbhikkho chātako mahā; Dadāhi pavaraṁ nāgaṁ, sabbasetaṁ gajuttamaṁ’. 18 Dadāmi na vikampāmi, yaṁ maṁ yācanti brāhmaṇā; Santaṁ nappatigūhāmi, dāne me ramate mano. 19 Na me yācakamanuppatte, paṭikkhepo anucchavo; Mā me bhijji samādānaṁ, dassāmi vipulaṁ gajaṁ. 20 Nāgaṁ gahetvā soṇḍāya, bhiṅgāre ratanāmaye; Jalaṁ hatthe ākiritvā, brāhmaṇānaṁ adaṁ gajaṁ. 3862 --- cp9 1:21 21 Punāparaṁ dadantassa, sabbasetaṁ gajuttamaṁ; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṁsakā. 22 Tassa nāgassa dānena, sivayo kuddhā samāgatā; Pabbājesuṁ sakā raṭṭhā, ‘vaṅkaṁ gacchatu pabbataṁ’. 23 Tesaṁ nicchubhamānānaṁ, akampitamasaṇṭhitaṁ; Mahādānaṁ pavattetuṁ, ekaṁ varamayācisaṁ. 24 Yācitā sivayo sabbe, ekaṁ varamadaṁsu me; Sāvayitvā kaṇṇabheriṁ, mahādānaṁ dadāmahaṁ. 25 Athettha vattatī saddo, tumulo bheravo mahā; Dānenimaṁ nīharanti, puna dānaṁ dadātayaṁ. 26 Hatthiṁ asse rathe datvā, dāsiṁ dāsaṁ gavaṁ dhanaṁ; Mahādānaṁ daditvāna, nagarā nikkhamiṁ tadā. 27 Nikkhamitvāna nagarā, nivattitvā vilokite; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṁsakā. 28 Catuvāhiṁ rathaṁ datvā, ṭhatvā cātummahāpathe; Ekākiyo adutiyo, maddideviṁ idamabraviṁ. 29 ‘Tvaṁ maddi kaṇhaṁ gaṇhāhi, lahukā esā kaniṭṭhikā; Ahaṁ jāliṁ gahessāmi, garuko bhātiko hi so’. 30 Padumaṁ puṇḍarīkaṁva, maddī kaṇhājinaggahī; Ahaṁ suvaṇṇabimbaṁva, jāliṁ khattiyamaggahiṁ. 31 Abhijātā sukhumālā, khattiyā caturo janā; Visamaṁ samaṁ akkamantā, vaṅkaṁ gacchāma pabbataṁ. 32 Ye keci manujā enti, anumagge paṭippathe; Maggante paṭipucchāma, ‘kuhiṁ vaṅkantapabbato’. 33 Te tattha amhe passitvā, karuṇaṁ giramudīrayuṁ; Dukkhante paṭivedenti, dūre vaṅkantapabbato. 34 Yadi passanti pavane, dārakā phaline dume; Tesaṁ phalānaṁ hetumhi, uparodanti dārakā. 35 Rodante dārake disvā, ubbiddhā vipulā dumā; Sayamevoṇamitvāna, upagacchanti dārake. 36 Idaṁ acchariyaṁ disvā, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Sāhukāraṁ pavattesi, maddī sabbaṅgasobhanā. 37 Accheraṁ vata lokasmiṁ, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ; Vessantarassa tejena, sayamevoṇatā dumā. 38 Saṅkhipiṁsu pathaṁ yakkhā, anukampāya dārake; Nikkhantadivaseneva, cetaraṭṭhamupāgamuṁ. 39 Saṭṭhirājasahassāni, tadā vasanti mātule; Sabbe pañjalikā hutvā, rodamānā upāgamuṁ. 40 Tattha vattetvā sallāpaṁ, cetehi cetaputtehi; Te tato nikkhamitvāna, vaṅkaṁ agamu pabbataṁ. 41 Āmantayitvā devindo, vissakammaṁ mahiddhikaṁ; Assamaṁ sukataṁ rammaṁ, paṇṇasālaṁ sumāpaya. 42 Sakkassa vacanaṁ sutvā, vissakammo mahiddhiko; Assamaṁ sukataṁ rammaṁ, paṇṇasālaṁ sumāpayi. 43 Ajjhogāhetvā pavanaṁ, appasaddaṁ nirākulaṁ; Caturo janā mayaṁ tattha, vasāma pabbatantare. 44 Ahañca maddidevī ca, jālī kaṇhājinā cubho; Aññamaññaṁ sokanudā, vasāma assame tadā. 45 Dārake anurakkhanto, asuñño homi assame; Maddī phalaṁ āharitvā, poseti sā tayo jane. 46 Pavane vasamānassa, addhiko maṁ upāgami; Āyāci puttake mayhaṁ, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho. 47 Yācakaṁ upagataṁ disvā, hāso me upapajjatha; Ubho putte gahetvāna, adāsiṁ brāhmaṇe tadā. 48 Sake putte cajantassa, jūjake brāhmaṇe yadā; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṁsakā. 49 Punadeva sakko oruyha, hutvā brāhmaṇasannibho; Āyāci maṁ maddideviṁ, sīlavantiṁ patibbataṁ. 50 Maddiṁ hatthe gahetvāna, udakañjali pūriya; Pasannamanasaṅkappo, tassa maddiṁ adāsahaṁ. 51 Maddiyā dīyamānāya, gagane devā pamoditā; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṁsakā. 52 Jāliṁ kaṇhājinaṁ dhītaṁ, maddideviṁ patibbataṁ; Cajamāno na cintesiṁ, bodhiyāyeva kāraṇā. 53 Na me dessā ubho puttā, maddidevī na dessiyā; Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ, tasmā piye adāsahaṁ. 54 Punāparaṁ brahāraññe, mātāpitusamāgame; Karuṇaṁ paridevante, sallapante sukhaṁ dukhaṁ. 55 Hirottappena garunā, ubhinnaṁ upasaṅkami; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṁsakā. 56 Punāparaṁ brahāraññā, nikkhamitvā sañātibhi; Pavisāmi puraṁ rammaṁ, jetuttaraṁ puruttamaṁ. 57 Ratanāni satta vassiṁsu, mahāmegho pavassatha; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṁsakā. 58 Acetanāyaṁ pathavī, aviññāya sukhaṁ dukhaṁ; Sāpi dānabalā mayhaṁ, sattakkhattuṁ pakampathā”ti. 59 Vessantaracariyaṁ navamaṁ. cp33 0 Cariyāpiṭaka Yudhañjayavagga Mettāpāramī 1 3863 --- cp33 1:0 Suvaṇṇasāmacariya |1| “Sāmo yadā vane āsiṁ, sakkena abhinimmito; Pavane sīhabyagghe ca, mettāya mupanāmayiṁ. 2 Sīhabyagghehi dīpīhi, acchehi mahisehi ca; Pasadamigavarāhehi, parivāretvā vane vasiṁ. 3 Na maṁ koci uttasati, napi bhāyāmi kassaci; Mettābalenupatthaddho, ramāmi pavane tadā”ti. 4 Suvaṇṇasāmacariyaṁ terasamaṁ. cp12 0 Cariyāpiṭaka Hatthināgavagga Sīlapāramī 2 Bhūridattacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, bhūridatto mahiddhiko; Virūpakkhena mahāraññā, devalokamagañchahaṁ. 2 Tattha passitvāhaṁ deve, ekantaṁ sukhasamappite; Taṁ saggagamanatthāya, sīlabbataṁ samādiyiṁ. 3 Sarīrakiccaṁ katvāna, bhutvā yāpanamattakaṁ; Caturo aṅge adhiṭṭhāya, semi vammikamuddhani. 4 ‘Chaviyā cammena maṁsena, Nahāruaṭṭhikehi vā; Yassa etena karaṇīyaṁ, Dinnaṁyeva harātu so’. 5 Saṁsito akataññunā, ālampāyano mamaggahi; Peḷāya pakkhipitvāna, kīḷeti maṁ tahiṁ tahiṁ. 6 Peḷāya pakkhipantepi, sammaddantepi pāṇinā; Ālampāyane na kuppāmi, sīlakhaṇḍabhayā mama. 7 Sakajīvitapariccāgo, tiṇato lahuko mama; Sīlavītikkamo mayhaṁ, pathavīuppatanaṁ viya. 8 Nirantaraṁ jātisataṁ, cajeyyaṁ mama jīvitaṁ; Neva sīlaṁ pabhindeyyaṁ, catuddīpāna hetupi. 9 Api cāhaṁ sīlarakkhāya, Sīlapāramipūriyā; Na karomi citte aññathattaṁ, Pakkhipantampi peḷake”ti. 10 Bhūridattacariyaṁ dutiyaṁ. cp17 0 Cariyāpiṭaka Hatthināgavagga Sīlapāramī 7 Mātaṅgacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, jaṭilo uggatāpano; Mātaṅgo nāma nāmena, sīlavā susamāhito. 2 Ahañca brāhmaṇo eko, gaṅgākūle vasāmubho; Ahaṁ vasāmi upari, heṭṭhā vasati brāhmaṇo. 3 Vicaranto anukūlamhi, uddhaṁ me assamaddasa; Tattha maṁ paribhāsetvā, abhisapi muddhaphālanaṁ. 4 Yadihaṁ tassa pakuppeyyaṁ, yadi sīlaṁ na gopaye; Oloketvānahaṁ tassa, kareyyaṁ chārikaṁ viya. 5 Yaṁ so tadā maṁ abhisapi, kupito duṭṭhamānaso; Tasseva matthake nipati, yogena taṁ pamocayiṁ. 6 Anurakkhiṁ mama sīlaṁ, nārakkhiṁ mama jīvitaṁ; Sīlavā hi tadā āsiṁ, bodhiyāyeva kāraṇā”ti. 7 Mātaṅgacariyaṁ sattamaṁ. cp29 0 Cariyāpiṭaka Yudhañjayavagga Saccapāramī 3 Vaṭṭapotakacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, magadhe vaṭṭapotako; Ajātapakkho taruṇo, maṁsapesi kulāvake. 2 Mukhatuṇḍakenāharitvā, mātā posayatī mamaṁ; Tassā phassena jīvāmi, natthi me kāyikaṁ balaṁ. 3 Saṁvacchare gimhasamaye, davaḍāho padippati; Upagacchati amhākaṁ, pāvako kaṇhavattanī. 4 Dhamadhamāiti evaṁ, saddāyanto mahāsikhī; Anupubbena jhāpento, aggi mamamupāgami. 5 Aggivegabhayātītā, tasitā mātāpitā mama; Kulāvake maṁ chaḍḍetvā, attānaṁ parimocayuṁ. 6 Pāde pakkhe pajahāmi, natthi me kāyikaṁ balaṁ; Sohaṁ agatiko tattha, evaṁ cintesahaṁ tadā. 7 ‘Yesāhaṁ upadhāveyyaṁ, bhīto tasitavedhito; Te maṁ ohāya pakkantā, kathaṁ me ajja kātave. 8 Atthi loke sīlaguṇo, saccaṁ soceyyanuddayā; Tena saccena kāhāmi, saccakiriyamuttamaṁ. 9 Āvejjetvā dhammabalaṁ, saritvā pubbake jine; Saccabalamavassāya, saccakiriyamakāsahaṁ. 10 Santi pakkhā apatanā, santi pādā avañcanā; Mātāpitā ca nikkhantā, jātaveda paṭikkama’. 11 Sahasacce kate mayhaṁ, Mahāpajjalito sikhī; Vajjesi soḷasakarīsāni, Udakaṁ patvā yathā sikhī; Saccena me samo natthi, Esā me saccapāramī”ti. 12 Vaṭṭapotakacariyaṁ navamaṁ. cp7 0 Cariyāpiṭaka Akittivagga Dānapāramī 7 3864 --- cp7 1:0 Candakumāracariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, ekarājassa atrajo; Nagare pupphavatiyā, kumāro candasavhayo. 2 Tadāhaṁ yajanā mutto, nikkhanto yaññavāṭato; Saṁvegaṁ janayitvāna, mahādānaṁ pavattayiṁ. 3 Nāhaṁ pivāmi khādāmi, napi bhuñjāmi bhojanaṁ; Dakkhiṇeyye adatvāna, api chappañcarattiyo. 4 Yathāpi vāṇijo nāma, Katvāna bhaṇḍasañcayaṁ; Yattha lābho mahā hoti, Tattha taṁ harati bhaṇḍakaṁ. 5 Tatheva sakabhuttāpi, pare dinnaṁ mahapphalaṁ; Tasmā parassa dātabbaṁ, satabhāgo bhavissati. 6 Etamatthavasaṁ ñatvā, demi dānaṁ bhavābhave; Na paṭikkamāmi dānato, sambodhimanupattiyā”ti. 7 Candakumāracariyaṁ sattamaṁ. cp22 0 Cariyāpiṭaka Yudhañjayavagga Nekkhammapāramī 2 Somanassacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, indapatthe puruttame; Kāmito dayito putto, somanassoti vissuto. 2 Sīlavā guṇasampanno, kalyāṇapaṭibhānavā; Vuḍḍhāpacāyī hirīmā, saṅgahesu ca kovido. 3 Tassa rañño patikaro, ahosi kuhakatāpaso; Ārāmaṁ mālāvacchañca, ropayitvāna jīvati. 4 Tamahaṁ disvāna kuhakaṁ, thusarāsiṁva ataṇḍulaṁ; Dumaṁva anto susiraṁ, kadaliṁva asārakaṁ. 5 Natthimassa sataṁ dhammo, sāmaññāpagato ayaṁ; Hirīsukkadhammajahito, jīvitavuttikāraṇā. 6 Kupito ahu paccanto, aṭavīhi parantihi; Taṁ nisedhetuṁ gacchanto, anusāsi pitā mamaṁ. 7 ‘Mā pamajji tuvaṁ tāta, jaṭilaṁ uggatāpanaṁ; Yadicchakaṁ pavattehi, sabbakāmadado hi so’. 8 Tamahaṁ gantvānupaṭṭhānaṁ, Idaṁ vacanamabraviṁ; ‘Kacci te gahapati kusalaṁ, Kiṁ vā te āharīyatu’. 9 Tena so kupito āsi, kuhako mānanissito; ‘Ghātāpemi tuvaṁ ajja, raṭṭhā pabbājayāmi vā’. 10 Nisedhayitvā paccantaṁ, rājā kuhakamabravi; ‘Kacci te bhante khamanīyaṁ, sammāno te pavattito’. 11 Tassa ācikkhatī pāpo, kumāro yathā nāsiyo; Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, āṇāpesi mahīpati. 12 ‘Sīsaṁ tattheva chinditvā, katvāna catukhaṇḍikaṁ; Rathiyā rathiyaṁ dassetha, sā gati jaṭilahīḷitā’. 13 Tattha kāraṇikā gantvā, caṇḍā luddā akāruṇā; Mātu aṅke nisinnassa, ākaḍḍhitvā nayanti maṁ. 14 Tesāhaṁ evamavacaṁ, bandhataṁ gāḷhabandhanaṁ; ‘Rañño dassetha maṁ khippaṁ, rājakiriyāni atthi me’. 15 Te maṁ rañño dassayiṁsu, pāpassa pāpasevino; Disvāna taṁ saññāpesiṁ, mamañca vasamānayiṁ. 16 So maṁ tattha khamāpesi, mahārajjamadāsi me; Sohaṁ tamaṁ dālayitvā, pabbajiṁ anagāriyaṁ. 17 Na me dessaṁ mahārajjaṁ, kāmabhogo na dessiyo; Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ, tasmā rajjaṁ pariccajin”ti. 18 Somanassacariyaṁ dutiyaṁ. cp26 0 Cariyāpiṭaka Yudhañjayavagga Adiṭṭhānapāramī 1 Temiyacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, kāsirājassa atrajo; Mūgapakkhoti nāmena, temiyoti vadanti maṁ. 2 Soḷasitthisahassānaṁ, na vijjati pumo tadā; Ahorattānaṁ accayena, nibbatto ahamekako. 3 Kicchā laddhaṁ piyaṁ puttaṁ, abhijātaṁ jutindharaṁ; Setacchattaṁ dhārayitvāna, sayane poseti maṁ pitā. 4 Niddāyamāno sayanavare, Pabujjhitvānahaṁ tadā; Addasaṁ paṇḍaraṁ chattaṁ, Yenāhaṁ nirayaṁ gato. 5 Saha diṭṭhassa me chattaṁ, tāso uppajji bheravo; Vinicchayaṁ samāpanno, ‘kathāhaṁ imaṁ muñcissaṁ’. 6 Pubbasālohitā mayhaṁ, devatā atthakāminī; Sā maṁ disvāna dukkhitaṁ, tīsu ṭhānesu yojayi. 7 ‘Mā paṇḍiccayaṁ vibhāvaya, Bālamato bhava sabbapāṇinaṁ; Sabbo taṁ jano ocināyatu, Evaṁ tava attho bhavissati’. 8 Evaṁ vuttāyahaṁ tassā, idaṁ vacanamabraviṁ; ‘Karomi te taṁ vacanaṁ, yaṁ tvaṁ bhaṇasi devate; Atthakāmāsi me amma, hitakāmāsi devate’. 9 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, sāgareva thalaṁ labhiṁ; Haṭṭho saṁviggamānaso, tayo aṅge adhiṭṭhahiṁ. 10 Mūgo ahosiṁ badhiro, pakkho gativivajjito; Ete aṅge adhiṭṭhāya, vassāni soḷasaṁ vasiṁ. 11 Tato me 3865 --- cp26 1:11 hatthapāde ca, jivhaṁ sotañca maddiya; Anūnataṁ me passitvā, ‘kāḷakaṇṇī’ti nindisuṁ. 12 Tato jānapadā sabbe, senāpatipurohitā; Sabbe ekamanā hutvā, chaḍḍanaṁ anumodisuṁ. 13 Sohaṁ tesaṁ matiṁ sutvā, haṭṭho saṁviggamānaso; ‘Yassatthāya tapociṇṇo, so me attho samijjhatha’. 14 Nhāpetvā anulimpitvā, veṭhetvā rājaveṭhanaṁ; Chattena abhisiñcitvā, kāresuṁ puraṁ padakkhiṇaṁ. 15 Sattāhaṁ dhārayitvāna, uggate ravimaṇḍale; Rathena maṁ nīharitvā, sārathī vanamupāgami. 16 Ekokāse rathaṁ katvā, sajjassaṁ hatthamuccito; Sārathī khaṇatī kāsuṁ, nikhātuṁ pathaviyā mamaṁ. 17 Adhiṭṭhitamadhiṭṭhānaṁ, tajjento vividhakāraṇā; Na bhindiṁ tamadhiṭṭhānaṁ, bodhiyāyeva kāraṇā. 18 Mātāpitā na me dessā, attā me na ca dessiyo; Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ, tasmā vatamadhiṭṭhahiṁ. 19 Ete aṅge adhiṭṭhāya, Vassāni soḷasaṁ vasiṁ; Adhiṭṭhānena me samo natthi, Esā me adhiṭṭhānapāramī”ti. 20 Temiyacariyaṁ chaṭṭhaṁ. cp18 0 Cariyāpiṭaka Hatthināgavagga Sīlapāramī 8 Dhammadevaputtacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, mahāpakkho mahiddhiko; Dhammo nāma mahāyakkho, sabbalokānukampako. 2 Dasakusalakammapathe, samādapento mahājanaṁ; Carāmi gāmanigamaṁ, samitto saparijjano. 3 Pāpo kadariyo yakkho, dīpento dasa pāpake; Sopettha mahiyā carati, samitto saparijjano. 4 Dhammavādī adhammo ca, ubho paccanikā mayaṁ; Dhure dhuraṁ ghaṭṭayantā, samimhā paṭipathe ubho. 5 Kalaho vattatī bhesmā, kalyāṇapāpakassa ca; Maggā okkamanatthāya, mahāyuddho upaṭṭhito. 6 Yadihaṁ tassa kuppeyyaṁ, yadi bhinde tapoguṇaṁ; Sahaparijanaṁ tassa, rajabhūtaṁ kareyyahaṁ. 7 Api cāhaṁ sīlarakkhāya, nibbāpetvāna mānasaṁ; Saha janenokkamitvā, pathaṁ pāpassa dāsahaṁ. 8 Saha pathato okkante, katvā cittassa nibbutiṁ; Vivaraṁ adāsi pathavī, pāpayakkhassa tāvade”ti. 9 Dhammadevaputtacariyaṁ aṭṭhamaṁ. cp3 0 Cariyāpiṭaka Akittivagga Dānapāramī 3 Kururājacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, indapatthe puruttame; Rājā dhanañcayo nāma, kusale dasahupāgato. 2 Kaliṅgaraṭṭhavisayā, brāhmaṇā upagañchu maṁ; Āyācuṁ maṁ hatthināgaṁ, dhaññaṁ maṅgalasammataṁ. 3 ‘Avuṭṭhiko janapado, dubbhikkho chātako mahā; Dadāhi pavaraṁ nāgaṁ, nīlaṁ añjanasavhayaṁ’. 4 ‘Na me yācakamanuppatte, paṭikkhepo anucchavo; Mā me bhijji samādānaṁ, dassāmi vipulaṁ gajaṁ’. 5 Nāgaṁ gahetvā soṇḍāya, bhiṅgāre ratanāmaye; Jalaṁ hatthe ākiritvā, brāhmaṇānaṁ adaṁ gajaṁ. 6 Tassa nāge padinnamhi, amaccā etadabravuṁ; ‘Kiṁ nu tuyhaṁ varaṁ nāgaṁ, yācakānaṁ padassasi. 7 Dhaññaṁ maṅgalasampannaṁ, saṅgāmavijayuttamaṁ; Tasmiṁ nāge padinnamhi, kiṁ te rajjaṁ karissati’. 8 ‘Rajjampi me dade sabbaṁ, sarīraṁ dajjamattano; Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ, tasmā nāgaṁ adāsahan’”ti. 9 Kururājacariyaṁ tatiyaṁ. cp13 0 Cariyāpiṭaka Hatthināgavagga Sīlapāramī 3 Campeyyanāgacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, campeyyako mahiddhiko; Tadāpi dhammiko āsiṁ, sīlabbatasamappito. 2 Tadāpi maṁ dhammacāriṁ, upavutthaṁ uposathaṁ; Ahituṇḍiko gahetvāna, rājadvāramhi kīḷati. 3 Yaṁ yaṁ so vaṇṇaṁ cintayi, nīlaṁva pītalohitaṁ; Tassa cittānuvattanto, homi cintitasannibho. 4 Thalaṁ kareyyamudakaṁ, udakampi thalaṁ kare; Yadihaṁ tassa pakuppeyyaṁ, khaṇena chārikaṁ kare. 5 Yadi cittavasī hessaṁ, parihāyissāmi sīlato; Sīlena 3866 --- cp13 1:5 parihīnassa, uttamattho na sijjhati. 6 Kāmaṁ bhijjatuyaṁ kāyo, idheva vikirīyatu; Neva sīlaṁ pabhindeyyaṁ, vikirante bhusaṁ viyā”ti. 7 Campeyyanāgacariyaṁ tatiyaṁ. cp8 0 Cariyāpiṭaka Akittivagga Dānapāramī 8 Sivirājacariya |1| “Ariṭṭhasavhaye nagare, sivināmāsi khattiyo; Nisajja pāsādavare, evaṁ cintesahaṁ tadā. 2 ‘Yaṁ kiñci mānusaṁ dānaṁ, adinnaṁ me na vijjati; Yopi yāceyya maṁ cakkhuṁ, dadeyyaṁ avikampito’. 3 Mama saṅkappamaññāya, sakko devānamissaro; Nisinno devaparisāya, idaṁ vacanamabravi. 4 ‘Nisajja pāsādavare, sivirājā mahiddhiko; Cintento vividhaṁ dānaṁ, adeyyaṁ so na passati. 5 Tathaṁ nu vitathaṁ netaṁ, handa vīmaṁsayāmi taṁ; Muhuttaṁ āgameyyātha, yāva jānāmi taṁ manaṁ’. 6 Pavedhamāno palitasiro, Valigatto jarāturo; Andhavaṇṇova hutvāna, Rājānaṁ upasaṅkami. 7 So tadā paggahetvāna, vāmaṁ dakkhiṇabāhu ca; Sirasmiṁ añjaliṁ katvā, idaṁ vacanamabravi. 8 ‘Yācāmi taṁ mahārāja, dhammika raṭṭhavaḍḍhana; Tava dānaratā kitti, uggatā devamānuse. 9 Ubhopi nettā nayanā, andhā upahatā mama; Ekaṁ me nayanaṁ dehi, tvampi ekena yāpaya’. 10 Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā, haṭṭho saṁviggamānaso; Katañjalī vedajāto, idaṁ vacanamabraviṁ. 11 ‘Idānāhaṁ cintayitvāna, pāsādato idhāgato; Tvaṁ mama cittamaññāya, nettaṁ yācitumāgato. 12 Aho me mānasaṁ siddhaṁ, saṅkappo paripūrito; Adinnapubbaṁ dānavaraṁ, ajja dassāmi yācake. 13 Ehi sivaka uṭṭhehi, mā dandhayi mā pavedhayi; Ubhopi nayanaṁ dehi, uppāṭetvā vaṇibbake’. 14 Tato so codito mayhaṁ, sivako vacanaṁ karo; Uddharitvāna pādāsi, tālamiñjaṁva yācake. 15 Dadamānassa dentassa, dinnadānassa me sato; Cittassa aññathā natthi, bodhiyāyeva kāraṇā. 16 Na me dessā ubho cakkhū, attā na me na dessiyo; Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ, tasmā cakkhuṁ adāsahan”ti. 17 Sivirājacariyaṁ aṭṭhamaṁ. cp32 0 Cariyāpiṭaka Yudhañjayavagga Saccapāramī 6 Sutasomacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, sutasomo mahīpati; Gahito porisādena, brāhmaṇe saṅgaraṁ sariṁ. 2 Khattiyānaṁ ekasataṁ, āvuṇitvā karattale; Etesaṁ pamilāpetvā, yaññatthe upanayī mamaṁ. 3 Apucchi maṁ porisādo, ‘kiṁ tvaṁ icchasi nissajaṁ; Yathāmati te kāhāmi, yadi me tvaṁ punehisi’. 4 Tassa paṭissuṇitvāna, paṇhe āgamanaṁ mama; Upagantvā puraṁ rammaṁ, rajjaṁ niyyādayiṁ tadā. 5 Anussaritvā sataṁ dhammaṁ, pubbakaṁ jinasevitaṁ; Brāhmaṇassa dhanaṁ datvā, porisādaṁ upāgamiṁ. 6 Natthi me saṁsayo tattha, Ghātayissati vā na vā; Saccavācānurakkhanto, Jīvitaṁ cajitumupāgamiṁ; Saccena me samo natthi, Esā me saccapāramī”ti. 7 Sutasomacariyaṁ dvādasamaṁ. cp4 0 Cariyāpiṭaka Akittivagga Dānapāramī 4 Mahāsudassanacariya |1| “Kusāvatimhi nagare, yadā āsiṁ mahīpati; Mahāsudassano nāma, cakkavattī mahabbalo. 2 Tatthāhaṁ divase tikkhattuṁ, ghosāpemi tahiṁ tahiṁ; ‘Ko kiṁ icchati pattheti, kassa kiṁ dīyatū dhanaṁ. 3 Ko chātako ko tasito, ko mālaṁ ko vilepanaṁ; Nānārattāni vatthāni, ko naggo paridahissati. 4 Ko pathe chattamādeti, kopāhanā mudū subhā’; Iti sāyañca pāto ca, ghosāpemi tahiṁ tahiṁ. 5 Na taṁ dasasu ṭhānesu, napi ṭhānasatesu vā; Anekasataṭhānesu, paṭiyattaṁ yācake dhanaṁ. 6 Divā vā yadi vā rattiṁ, yadi eti vanibbako; Laddhā yadicchakaṁ bhogaṁ, pūrahatthova gacchati. 7 Evarūpaṁ 3867 --- cp4 1:7 mahādānaṁ, Adāsiṁ yāvajīvikaṁ; Napāhaṁ dessaṁ dhanaṁ dammi, Napi natthi nicayo mayi. 8 Yathāpi āturo nāma, rogato parimuttiyā; Dhanena vejjaṁ tappetvā, rogato parimuccati. 9 Tathevāhaṁ jānamāno, paripūretumasesato; Ūnamanaṁ pūrayituṁ, demi dānaṁ vanibbake; Nirālayo apaccāso, sambodhimanupattiyā”ti. 10 Mahāsudassanacariyaṁ catutthaṁ. cp21 0 Cariyāpiṭaka Yudhañjayavagga Nekkhammapāramī 1 Yudhañjayacariya |1| “Yadāhaṁ amitayaso, Rājaputto yudhañjayo; Ussāvabinduṁ sūriyātape, Patitaṁ disvāna saṁvijiṁ. 2 Taññevādhipatiṁ katvā, saṁvegamanubrūhayiṁ; Mātāpitū ca vanditvā, pabbajjamanuyācahaṁ. 3 Yācanti maṁ pañjalikā, sanegamā saraṭṭhakā; ‘Ajjeva putta paṭipajja, iddhaṁ phītaṁ mahāmahiṁ’. 4 Sarājake sahorodhe, sanegame saraṭṭhake; Karuṇaṁ paridevante, anapekkhova pariccajiṁ. 5 Kevalaṁ pathaviṁ rajjaṁ, ñātiparijanaṁ yasaṁ; Cajamāno na cintesiṁ, bodhiyāyeva kāraṇā. 6 Mātāpitā na me dessā, napi me dessaṁ mahāyasaṁ; Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ, tasmā rajjaṁ pariccajin”ti. 7 Yudhañjayacariyaṁ paṭhamaṁ. cp35 0 Cariyāpiṭaka Yudhañjayavagga Upekkhāpāramī 1 Mahālomahaṁsacariya |1| “Susāne seyyaṁ kappemi, Chavaṭṭhikaṁ upanidhāyahaṁ; Gāmaṇḍalā upāgantvā, Rūpaṁ dassentinappakaṁ. 2 Apare gandhamālañca, bhojanaṁ vividhaṁ bahuṁ; Upāyanānūpanenti, haṭṭhā saṁviggamānasā. 3 Ye me dukkhaṁ upaharanti, ye ca denti sukhaṁ mama; Sabbesaṁ samako homi, dayā kopo na vijjati. 4 Sukhadukkhe tulābhūto, Yasesu ayasesu ca; Sabbattha samako homi, Esā me upekkhāpāramī”ti. 5 Mahālomahaṁsacariyaṁ pannarasamaṁ. 6 Yudhañjayavaggo tatiyo. 7 Tassuddānaṁ 8 Yudhañjayo somanasso, ayogharabhisena ca; Soṇanando mūgapakkho, kapirājā saccasavhayo. 9 Vaṭṭako maccharājā ca, kaṇhadīpāyano isi; Sutasomo puna āsiṁ, sāmo ca ekarājahu; Upekkhāpāramī āsi, iti vutthaṁ mahesinā. 10 Evaṁ bahubbidhaṁ dukkhaṁ, sampattī ca bahubbidhā; Bhavābhave anubhavitvā, patto sambodhimuttamaṁ. 11 Datvā dātabbakaṁ dānaṁ, sīlaṁ pūretvā asesato; Nekkhamme pāramiṁ gantvā, patto sambodhimuttamaṁ. 12 Paṇḍite paripucchitvā, vīriyaṁ katvāna muttamaṁ; Khantiyā pāramiṁ gantvā, patto sambodhimuttamaṁ. 13 Katvā daḷhamadhiṭṭhānaṁ, saccavācānurakkhiya; Mettāya pāramiṁ gantvā, patto sambodhimuttamaṁ. 14 Lābhālābhe yasāyase, sammānanāvamānane; Sabbattha samako hutvā, patto sambodhimuttamaṁ. 15 Kosajjaṁ bhayato disvā, vīriyārambhañca khemato; Āraddhavīriyā hotha, esā buddhānusāsanī. 16 Vivādaṁ bhayato disvā, avivādañca khemato; Samaggā sakhilā hotha, esā buddhānusāsanī. 17 Pamādaṁ bhayato disvā, appamādañca khemato; Bhāvethaṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, esā buddhānusāsanī. 18 Itthaṁ sudaṁ bhagavā attano pubbacariyaṁ sambhāvayamāno buddhāpadāniyaṁ nāma dhammapariyāyaṁ abhāsitthāti. 19 Cariyāpiṭakaṁ niṭṭhitaṁ. cp14 0 Cariyāpiṭaka Hatthināgavagga Sīlapāramī 4 Cūḷabodhicariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, cūḷabodhi susīlavā; Bhavaṁ disvāna bhayato, nekkhammaṁ abhinikkhamiṁ. 2 Yā me dutiyikā āsi, brāhmaṇī kanakasannibhā; Sāpi vaṭṭe anapekkhā, nekkhammaṁ abhinikkhami. 3 Nirālayā chinnabandhū, anapekkhā kule gaṇe; Carantā gāmanigamaṁ, bārāṇasimupāgamuṁ. 4 Tattha vasāma nipakā, asaṁsaṭṭhā kule gaṇe; Nirākule appasadde, rājuyyāne 3868 --- cp14 1:4 vasāmubho. 5 Uyyānadassanaṁ gantvā, rājā addasa brāhmaṇiṁ; Upagamma mamaṁ pucchi, ‘tuyhesā kā kassa bhariyā’. 6 Evaṁ vutte, ahaṁ tassa, idaṁ vacanamabraviṁ; ‘Na mayhaṁ bhariyā esā, sahadhammā ekasāsanī’. 7 Tissā sārattagadhito, gāhāpetvāna ceṭake; Nippīḷayanto balasā, antepuraṁ pavesayi. 8 Odapattakiyā mayhaṁ, sahajā ekasāsanī; Ākaḍḍhitvā nayantiyā, kopo me upapajjatha. 9 Saha kope samuppanne, sīlabbatamanussariṁ; Tattheva kopaṁ niggaṇhiṁ, nādāsiṁ vaḍḍhitūpari. 10 Yadi naṁ brāhmaṇiṁ koci, koṭṭeyya tiṇhasattiyā; Neva sīlaṁ pabhindeyyaṁ, bodhiyāyeva kāraṇā. 11 Na mesā brāhmaṇī dessā, napi me balaṁ na vijjati; Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ, tasmā sīlānurakkhisan”ti. 12 Cūḷabodhicariyaṁ catutthaṁ. cp10 0 Cariyāpiṭaka Akittivagga Dānapāramī 10 Sasapaṇḍitacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, Sasako pavanacārako; Tiṇapaṇṇasākaphalabhakkho, Paraheṭhanavivajjito. 2 Makkaṭo ca siṅgālo ca, suttapoto cahaṁ tadā; Vasāma ekasāmantā, sāyaṁ pāto ca dissare. 3 Ahaṁ te anusāsāmi, kiriye kalyāṇapāpake; ‘Pāpāni parivajjetha, kalyāṇe abhinivissatha’. 4 Uposathamhi divase, candaṁ disvāna pūritaṁ; Etesaṁ tattha ācikkhiṁ, ‘divaso ajjuposatho. 5 Dānāni paṭiyādetha, dakkhiṇeyyassa dātave; Datvā dānaṁ dakkhiṇeyye, upavassathuposathaṁ’. 6 Te me sādhūti vatvāna, yathāsatti yathābalaṁ; Dānāni paṭiyādetvā, dakkhiṇeyyaṁ gavesisuṁ. 7 Ahaṁ nisajja cintesiṁ, dānaṁ dakkhiṇanucchavaṁ; ‘Yadihaṁ labhe dakkhiṇeyyaṁ, kiṁ me dānaṁ bhavissati. 8 Na me atthi tilā muggā, māsā vā taṇḍulā ghataṁ; Ahaṁ tiṇena yāpemi, na sakkā tiṇa dātave. 9 Yadi koci eti dakkhiṇeyyo, Bhikkhāya mama santike; Dajjāhaṁ sakamattānaṁ, Na so tuccho gamissati’. 10 Mama saṅkappamaññāya, sakko brāhmaṇavaṇṇinā; Āsayaṁ me upāgacchi, dānavīmaṁsanāya me. 11 Tamahaṁ disvāna santuṭṭho, idaṁ vacanamabraviṁ; ‘Sādhu khosi anuppatto, ghāsahetu mamantike. 12 Adinnapubbaṁ dānavaraṁ, ajja dassāmi te ahaṁ; Tuvaṁ sīlaguṇūpeto, ayuttaṁ te paraheṭhanaṁ. 13 Ehi aggiṁ padīpehi, nānākaṭṭhe samānaya; Ahaṁ pacissamattānaṁ, pakkaṁ tvaṁ bhakkhayissasi’. 14 ‘Sādhū’ti so haṭṭhamano, nānākaṭṭhe samānayi; Mahantaṁ akāsi citakaṁ, katvā aṅgāragabbhakaṁ. 15 Aggiṁ tattha padīpesi, yathā so khippaṁ mahā bhave; Phoṭetvā rajagate gatte, ekamantaṁ upāvisiṁ. 16 Yadā mahākaṭṭhapuñjo, āditto dhamadhamāyati; Taduppatitvā papatiṁ, majjhe jālasikhantare. 17 Yathā sītodakaṁ nāma, Paviṭṭhaṁ yassa kassaci; Sameti darathapariḷāhaṁ, Assādaṁ deti pīti ca. 18 Tatheva jalitaṁ aggiṁ, paviṭṭhassa mamaṁ tadā; Sabbaṁ sameti darathaṁ, yathā sītodakaṁ viya. 19 Chaviṁ cammaṁ maṁsaṁ nhāruṁ, Aṭṭhiṁ hadayabandhanaṁ; Kevalaṁ sakalaṁ kāyaṁ, Brāhmaṇassa adāsahan”ti. 20 Sasapaṇḍitacariyaṁ dasamaṁ. 21 Akittivaggo paṭhamo. 22 Tassuddānaṁ 23 Akittibrāhmaṇo saṅkho, kururājā dhanañcayo; Mahāsudassano rājā, mahāgovindabrāhmaṇo. 24 Nimi candakumāro ca, sivi vessantaro saso; Ahameva tadā āsiṁ, yo te dānavare adā. 25 Ete dānaparikkhārā, ete dānassa pāramī; Jīvitaṁ yācake datvā, imaṁ pārami pūrayiṁ. 26 Bhikkhāya upagataṁ disvā, sakattānaṁ pariccajiṁ; Dānena me samo natthi, esā me dānapāramīti. 27 Dānapāraminiddeso niṭṭhito. cp31 0 Cariyāpiṭaka Yudhañjayavagga Saccapāramī 5 Kaṇhadīpāyanacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, kaṇhadīpāyano isi; Paropaññāsavassāni, anabhiratocariṁ ahaṁ. 2 Na koci etaṁ jānāti, Anabhiratimanaṁ mama; Ahañhi kassaci nācikkhiṁ, Arati me carati mānase. 3 3869 --- cp31 1:3 Sabrahmacārī maṇḍabyo, sahāyo me mahāisi; Pubbakammasamāyutto, sūlamāropanaṁ labhi. 4 Tamahaṁ upaṭṭhahitvāna, ārogyamanupāpayiṁ; Āpucchitvāna āgañchiṁ, yaṁ mayhaṁ sakamassamaṁ. 5 Sahāyo brāhmaṇo mayhaṁ, bhariyaṁ ādāya puttakaṁ; Tayo janā samāgantvā, āgañchuṁ pāhunāgataṁ. 6 Sammodamāno tehi saha, nisinno sakamassame; Dārako vaṭṭamanukkhipaṁ, āsīvisamakopayi. 7 Tato so vaṭṭagataṁ maggaṁ, anvesanto kumārako; Āsīvisassa hatthena, uttamaṅgaṁ parāmasi. 8 Tassa āmasane kuddho, sappo visabalassito; Kupito paramakopena, aḍaṁsi dārakaṁ khaṇe. 9 Sahadaṭṭho āsīvisena, dārako papati bhūmiyaṁ; Tenāhaṁ dukkhito āsiṁ, mama vāhasi taṁ dukkhaṁ. 10 Tyāhaṁ assāsayitvāna, dukkhite sokasallite; Paṭhamaṁ akāsiṁ kiriyaṁ, aggaṁ saccaṁ varuttamaṁ. 11 ‘Sattāhamevāhaṁ pasannacitto, Puññatthiko acariṁ brahmacariyaṁ; Athāparaṁ yaṁ caritaṁ mamedaṁ, Vassāni paññāsasamādhikāni. 12 Akāmako vāhi ahaṁ carāmi, Etena saccena suvatthi hotu; Hataṁ visaṁ jīvatu yaññadatto’. 13 Saha sacce kate mayhaṁ, visavegena vedhito; Abujjhitvāna vuṭṭhāsi, arogo cāsi māṇavo; Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī”ti. 14 Kaṇhadīpāyanacariyaṁ ekādasamaṁ. cp25 0 Cariyāpiṭaka Yudhañjayavagga Nekkhammapāramī 5 Soṇapaṇḍitacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, nagare brahmavaḍḍhane; Tattha kulavare seṭṭhe, mahāsāle ajāyahaṁ. 2 Tadāpi lokaṁ disvāna, Andhībhūtaṁ tamotthaṭaṁ; Cittaṁ bhavato patikuṭati, Tuttavegahataṁ viya. 3 Disvāna vividhaṁ pāpaṁ, evaṁ cintesahaṁ tadā; ‘Kadāhaṁ gehā nikkhamma, pavisissāmi kānanaṁ’. 4 Tadāpi maṁ nimantesuṁ, kāmabhogehi ñātayo; Tesampi chandamācikkhiṁ, ‘mā nimantetha tehi maṁ’. 5 Yo me kaniṭṭhako bhātā, nando nāmāsi paṇḍito; Sopi maṁ anusikkhanto, pabbajjaṁ samarocayi. 6 Ahaṁ soṇo ca nando ca, ubho mātāpitā mama; Tadāpi bhoge chaḍḍetvā, pāvisimhā mahāvanan”ti. 7 Soṇapaṇḍitacariyaṁ pañcamaṁ. cp20 0 Cariyāpiṭaka Hatthināgavagga Sīlapāramī 10 Saṅkhapālacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, saṅkhapālo mahiddhiko; Dāṭhāvudho ghoraviso, dvijivho uragādhibhū. 2 Catuppathe mahāmagge, nānājanasamākule; Caturo aṅge adhiṭṭhāya, tattha vāsamakappayiṁ. 3 Chaviyā cammena maṁsena, Nahāruaṭṭhikehi vā; Yassa etena karaṇīyaṁ, Dinnaṁyeva harātu so. 4 Addasaṁsu bhojaputtā, kharā luddā akāruṇā; Upagañchuṁ mamaṁ tattha, daṇḍamuggarapāṇino. 5 Nāsāya vinivijjhitvā, naṅguṭṭhe piṭṭhikaṇṭake; Kāje āropayitvāna, bhojaputtā hariṁsu maṁ. 6 Sasāgarantaṁ pathaviṁ, sakānanaṁ sapabbataṁ; Icchamāno cahaṁ tattha, nāsāvātena jhāpaye. 7 Sūlehi vinivijjhante, Koṭṭayantepi sattibhi; Bhojaputte na kuppāmi, Esā me sīlapāramī”ti. 8 Saṅkhapālacariyaṁ dasamaṁ. 9 Hatthināgavaggo dutiyo. 10 Tassuddānaṁ 11 Hatthināgo bhūridatto, campeyyo bodhi mahiṁso; Ruru mātaṅgo dhammo ca, atrajo ca jayaddiso. 12 Ete nava sīlabalā, parikkhārā padesikā; Jīvitaṁ parirakkhitvā, sīlāni anurakkhisaṁ. 13 Saṅkhapālassa me sato, sabbakālampi jīvitaṁ; Yassa kassaci niyyattaṁ, tasmā sā sīlapāramīti. 14 Sīlapāraminiddeso niṭṭhito. cp5 0 Cariyāpiṭaka Akittivagga Dānapāramī 5 Mahāgovindacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, sattarājapurohito; Pūjito naradevehi, mahāgovindabrāhmaṇo. 2 Tadāhaṁ sattarajjesu, Yaṁ me āsi upāyanaṁ; 3870 --- cp5 1:2 Tena demi mahādānaṁ, Akkhobbhaṁ sāgarūpamaṁ. 3 Na me dessaṁ dhanaṁ dhaññaṁ, Napi natthi nicayo mayi; Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ, Tasmā demi varaṁ dhanan”ti. 4 Mahāgovindacariyaṁ pañcamaṁ. cp15 0 Cariyāpiṭaka Hatthināgavagga Sīlapāramī 5 Mahiṁsarājacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, mahiṁso pavanacārako; Pavaḍḍhakāyo balavā, mahanto bhīmadassano. 2 Pabbhāre giridugge ca, rukkhamūle dakāsaye; Hotettha ṭhānaṁ mahiṁsānaṁ, koci koci tahiṁ tahiṁ. 3 Vicaranto brahāraññe, ṭhānaṁ addasa bhaddakaṁ; Taṁ ṭhānaṁ upagantvāna, tiṭṭhāmi ca sayāmi ca. 4 Athettha kapimāgantvā, pāpo anariyo lahu; Khandhe nalāṭe bhamuke, mutteti ohadeti taṁ. 5 Sakimpi divasaṁ dutiyaṁ, tatiyaṁ catutthampi ca; Dūseti maṁ sabbakālaṁ, tena homi upadduto. 6 Mamaṁ upaddutaṁ disvā, yakkho maṁ idamabravi; ‘Nāsehetaṁ chavaṁ pāpaṁ, siṅgehi ca khurehi ca’. 7 Evaṁ vutte, tadā yakkhe, ahaṁ taṁ idamabraviṁ; ‘Kiṁ tvaṁ makkhesi kuṇapena, pāpena anariyena maṁ. 8 Yadihaṁ tassa pakuppeyyaṁ, tato hīnataro bhave; Sīlañca me pabhijjeyya, viññū ca garaheyyu maṁ. 9 Hīḷitā jīvitā vāpi, parisuddhena mataṁ varaṁ; Kyāhaṁ jīvitahetūpi, kāhāmi paraheṭhanaṁ’. 10 Mamevāyaṁ maññamāno, aññepevaṁ karissati; Teva tassa vadhissanti, sā me mutti bhavissati. 11 Hīnamajjhimaukkaṭṭhe, sahanto avamānitaṁ; Evaṁ labhati sappañño, manasā yathāpatthitan”ti. 12 Mahiṁsarājacariyaṁ pañcamaṁ. cp34 0 Cariyāpiṭaka Yudhañjayavagga Mettāpāramī 2 Ekarājacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, ekarājāti vissuto; Paramaṁ sīlaṁ adhiṭṭhāya, pasāsāmi mahāmahiṁ. 2 Dasa kusalakammapathe, vattāmi anavasesato; Catūhi saṅgahavatthūhi, saṅgaṇhāmi mahājanaṁ. 3 Evaṁ me appamattassa, idha loke parattha ca; Dabbaseno upagantvā, acchindanto puraṁ mama. 4 Rājūpajīve nigame, sabalaṭṭhe saraṭṭhake; Sabbaṁ hatthagataṁ katvā, kāsuyā nikhaṇī mamaṁ. 5 Amaccamaṇḍalaṁ rajjaṁ, phītaṁ antepuraṁ mama; Acchinditvāna gahitaṁ, piyaṁ puttaṁva passahaṁ; Mettāya me samo natthi, esā me mettāpāramī”ti. 6 Ekarājacariyaṁ cuddasamaṁ. cp30 0 Cariyāpiṭaka Yudhañjayavagga Saccapāramī 4 Maccharājacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, maccharājā mahāsare; Uṇhe sūriyasantāpe, sare udaka khīyatha. 2 Tato kākā ca gijjhā ca, kaṅkā kulalasenakā; Bhakkhayanti divārattiṁ, macche upanisīdiya. 3 Evaṁ cintesahaṁ tattha, saha ñātīhi pīḷito; ‘Kena nu kho upāyena, ñātī dukkhā pamocaye’. 4 Vicintayitvā dhammatthaṁ, saccaṁ addasa passayaṁ; Sacce ṭhatvā pamocesiṁ, ñātīnaṁ taṁ atikkhayaṁ. 5 Anussaritvā sataṁ dhammaṁ, paramatthaṁ vicintayaṁ; Akāsiṁ saccakiriyaṁ, yaṁ loke dhuvasassataṁ. 6 ‘Yato sarāmi attānaṁ, yato pattosmi viññutaṁ; Nābhijānāmi sañcicca, ekapāṇampi hiṁsitaṁ. 7 Etena saccavajjena, pajjunno abhivassatu; Abhitthanaya pajjunna, nidhiṁ kākassa nāsaya; Kākaṁ sokāya randhehi, macche sokā pamocaya’. 8 Saha kate saccavare, pajjunno abhigajjiya; Thalaṁ ninnañca pūrento, khaṇena abhivassatha. 9 Evarūpaṁ saccavaraṁ, katvā vīriyamuttamaṁ; Vassāpesiṁ mahāmeghaṁ, saccatejabalassito; Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī”ti. 10 Maccharājacariyaṁ dasamaṁ. cp11 0 Cariyāpiṭaka Hatthināgavagga Sīlapāramī 1 3871 --- cp11 1:0 Mātuposakacariya |1| “Yadā ahosiṁ pavane, kuñjaro mātuposako; Na tadā atthi mahiyā, guṇena mama sādiso. 2 Pavane disvā vanacaro, rañño maṁ paṭivedayi; ‘Tavānucchavo mahārāja, gajo vasati kānane. 3 Na tassa parikkhāyattho, napi āḷakakāsuyā; Saha gahite soṇḍāya, sayameva idhehi’ti. 4 Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, rājāpi tuṭṭhamānaso; Pesesi hatthidamakaṁ, chekācariyaṁ susikkhitaṁ. 5 Gantvā so hatthidamako, addasa padumassare; Bhisamuḷālaṁ uddharantaṁ, yāpanatthāya mātuyā. 6 Viññāya me sīlaguṇaṁ, lakkhaṇaṁ upadhārayi; ‘Ehi puttā’ti vatvāna, mama soṇḍāya aggahi. 7 Yaṁ me tadā pākatikaṁ, sarīrānugataṁ balaṁ; Ajja nāgasahassānaṁ, balena samasādisaṁ. 8 Yadihaṁ tesaṁ pakuppeyyaṁ, upetānaṁ gahaṇāya maṁ; Paṭibalo bhave tesaṁ, yāva rajjampi mānusaṁ. 9 Api cāhaṁ sīlarakkhāya, Sīlapāramipūriyā; Na karomi citte aññathattaṁ, Pakkhipantaṁ mamāḷake. 10 Yadi te maṁ tattha koṭṭeyyuṁ, pharasūhi tomarehi ca; Neva tesaṁ pakuppeyyaṁ, sīlakhaṇḍabhayā mamā”ti. 11 Mātuposakacariyaṁ paṭhamaṁ. cp1 0 Cariyāpiṭaka Akittivagga Dānapāramī 1 Akitticariya |1| Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. 2 “Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye; Etthantare yaṁ caritaṁ, sabbaṁ taṁ bodhipācanaṁ. 3 Atītakappe caritaṁ, ṭhapayitvā bhavābhave; Imamhi kappe caritaṁ, pavakkhissaṁ suṇohi me. 4 Yadā ahaṁ brahāraññe, suññe vipinakānane; Ajjhogāhetvā viharāmi, akitti nāma tāpaso. 5 Tadā maṁ tapatejena, santatto tidivābhibhū; Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṁ, bhikkhāya maṁ upāgami. 6 Pavanā ābhataṁ paṇṇaṁ, atelañca aloṇikaṁ; Mama dvāre ṭhitaṁ disvā, sakaṭāhena ākiriṁ. 7 Tassa datvānahaṁ paṇṇaṁ, nikkujjitvāna bhājanaṁ; Punesanaṁ jahitvāna, pāvisiṁ paṇṇasālakaṁ. 8 Dutiyampi tatiyampi, upagañchi mamantikaṁ; Akampito anolaggo, evamevamadāsahaṁ. 9 Na me tappaccayā atthi, sarīrasmiṁ vivaṇṇiyaṁ; Pītisukhena ratiyā, vītināmemi taṁ divaṁ. 10 Yadi māsampi dvemāsaṁ, dakkhiṇeyyaṁ varaṁ labhe; Akampito anolīno, dadeyyaṁ dānamuttamaṁ. 11 Na tassa dānaṁ dadamāno, yasaṁ lābhañca patthayiṁ; Sabbaññutaṁ patthayāno, tāni kammāni ācarin”ti. 12 Akitticariyaṁ paṭhamaṁ. cp24 0 Cariyāpiṭaka Yudhañjayavagga Nekkhammapāramī 4 Bhisacariya |1| “Punāparaṁ yadā homi, kāsīnaṁ puravaruttame; Bhaginī ca bhātaro satta, nibbattā sotthiye kule. 2 Etesaṁ pubbajo āsiṁ, hirīsukkamupāgato; Bhavaṁ disvāna bhayato, nekkhammābhirato ahaṁ. 3 Mātāpitūhi pahitā, sahāyā ekamānasā; Kāmehi maṁ nimantenti, ‘kulavaṁsaṁ dharehi’ti. 4 Yaṁ tesaṁ vacanaṁ vuttaṁ, gihīdhamme sukhāvahaṁ; Taṁ me ahosi kaṭhinaṁ, tattaphālasamaṁ viya. 5 Te maṁ tadā ukkhipantaṁ, pucchiṁsu patthitaṁ mama; ‘Kiṁ tvaṁ patthayase samma, yadi kāme na bhuñjasi’. 6 Tesāhaṁ evamavacaṁ, atthakāmo hitesinaṁ; ‘Nāhaṁ patthemi gihībhāvaṁ, nekkhammābhirato ahaṁ’. 7 Te mayhaṁ vacanaṁ sutvā, pitu mātu ca sāvayuṁ; Mātāpitā evamāhu, ‘sabbeva pabbajāma bho’. 8 Ubho mātāpitā mayhaṁ, bhaginī ca satta bhātaro; Amitadhanaṁ chaḍḍayitvā, pāvisimhā mahāvanan”ti.